Paplašinātā meklēšana

Meklējam iņ.

Atrasts vārdos (502):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (3004):

(pa)raustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
noraustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
krišnaīts 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens.
dāboliņš Āboliņš.
saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
priekšādiņa Ādas kroka, kas apņem dzimumlocekļa galviņu.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
kniepadata Adata ar apaļu galviņu (kā saspraušanai, piespraušanai, arī rotāšanai).
pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
auns Aitu tēviņš.
teķis Aitu tēviņš.
veca galva aiz vecuma pavājinājusies atmiņa, saprašanas spēja.
aizvākot Aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
insulīns Aizkuņģa dziedzera izstrādāts hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
aizskriet Aizlidot (par putniem, kukaiņiem).
konversija Aizņēmuma noteikumu (piem., dzēšanas termiņa) maiņa.
eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
samiegt Aizvērt, cieši saspiežot plakstiņus, arī sašaurināt (acis), pieverot plakstiņus.
civilstāvokļa akti akti, kas apliecina personas dzimšanu, adopciju, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu, miršanu.
kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai.
reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
krēslas stāvoklis akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
podniecība Amatniecības nozare – apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošana.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
preses sekretārs amatpersona, kas uztur kontaktus ar plašsaziņas līdzekļiem un palīdz savam darba devējam uzturēt pozitīvu tēlu sabiedrībā.
nonets Ansamblis, kura sastāvā ir deviņi izpildītāji.
septets Ansamblis, kura sastāvā ir septiņi izpildītāji.
kaklauts Ap kaklu sienams lakatiņš.
apogejs Ap Zemi riņķojoša ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
ķesele Apaļai stīpai piestiprināts vaļējs tīkliņš (vēžošanai); krītiņš.
tablete Apaļas ripiņas formā sapresēta ārstnieciska zāļu viela.
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
pērle Apaļš, ciets perlamutra graudiņš (pusdārgakmens), kas veidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
skrubers Aparāts mehāniskai sīku daļiņu (piem., putekļu, pelnu, kvēpu) un atsevišķu gāzu (sērūdeņraža, amonjaka) atdalīšanai no gāzu maisījuma ar šķidrumu.
siltummainis Aparāts, ar kuru realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
lupulīns Apiņu ziedu rūgtviela, ko izmanto alus gatavošanā.
rimbulis Aplis, riņķis.
gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
konvertēt Apmainīt kādas valsts valūtu pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem slāņiem (ūdenstilpēs, atmosfērā).
izmaiņa Apmaiņa, apmainīšanās.
apsēsties Apmesties, uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
apņemties Apņēmīgi nolemt, apsolīties (ko izdarīt); paziņot šādu lēmumu, solījumu.
trakts Apriņķis (Latvijā 17. un 18. gadsimtā).
aplidot Apriņķot (ko) – par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
ziņa Aprūpē, gādībā; pārziņā; atbildībā.
aplūrēt Apskatīt, aplūkot (parasti ar ziņkāri).
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar koncentrētu sārmu šķīdumu, lai iegūtu spīdumu un palielinātu izturību.
denuncēt Apsūdzēt (kādu), slepeni ziņojot, parasti ļaunā, savtīgā nolūkā.
spiediens Apzināta iedarbošanās (uz cilvēku, viņa psihi), lai panāktu savu vēlmju īstenošanu.
atriebt Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebties Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; sacerējums, dokuments u. tml., kas satur šādas nepatiesas ziņas, faktus.
prāts Apziņa; arī izpratne, domas.
mēnessērdzība Apziņas traucējumi, kad cilvēks miegā pieceļas un izdara šķietami apzinīgas darbības; somnambulisms.
somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms.
jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt.
maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piem., vielas, masas) stāvokli.
sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt.
krusas grauds ar acs plakstiņa ādu nesaistīts norobežots sabiezējums plakstiņa saistaudu plātnītē.
šrapnelis Ar apaļām lodēm pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
ķekatas Ar auglību, svētību saistīts latviešu gadskārtu ieražu rituāls – tradicionālos masku tēlos pārģērbušos cilvēku gājiens no mājas uz māju (piem., Mārtiņos, Ziemsvētkos).
izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izostīt (2).
izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt; izostīt.
izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt.
izokšķerēt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (ziņas, datus u. tml.).
deviņgalvains Ar deviņām galvām.
deviņstāvu Ar deviņiem stāviem.
peldriņķis Ar gaisu pildīts riņķveida priekšmets, kas palīdz peldoties noturēties virs ūdens.
kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
pareģot Ar īpašām spējām noteikt (ko gaidāmu) un paziņot (par to).
adoptēt Ar juridisku aktu pieņemt bērnu, piešķirot viņam laulībā dzimuša bērna tiesības.
izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piem., caurumu, robu).
izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
autiņbiksītes Ar mitrumu uzsūcošu materiālu pildīti (zīdaiņu) autiņi biksīšu formā.
parādprasība Ar parādsaistību kārtošanu saistīta prasība tiesā; dokuments, kurā izteikta prasība samaksāt parādu noteiktā termiņā.
uzsist Ar piesitienu (piemēram, uz mūzikas instrumenta taustiņa) izraisīt skaņu.
seksa verdzene ar piespiešanu vai varu pārdota sieviete, kuru izmanto seksuāli pret viņas gribu.
rūdīt Ar regulārām noteiktām darbībām panākt, ka (cilvēks, viņa organisms) kļūst fiziski spēcīgāks, izturīgāks (piem., pret slimībām).
uzmalt Ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
malt Ar riņķveida kustību spēcīgi jaukt (piem., ūdeni, gaisu).
savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
plātīt rokas ar roku kustībām sānis paust neziņu, nevarību.
kaut Ar savu (kārts, kauliņa u. tml.) izspēli, gājienu atņemt pretiniekam (piem., izspēlēto kārti, spēles kauliņu); sist.
atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
septiņstīgu Ar septiņām stīgām.
septiņstāvu Ar septiņiem stāviem.
granāta Ar sprāgstvielām pildīts munīcijas priekšmets pretinieka iznīcināšanai nelielā attālumā; arī artilērijas šāviņš.
kapsele Ar sprāgstvielu pildīts cilindriņš vai vāciņš (piem., šaujamieroča patronā) degļa aizdedzināšanai vai sprādziena radīšanai.
uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
eskimo Ar šokolādes glazūru pārklāts saldējums uz kociņa.
vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
virtuālā realitāte ar tehniskiem līdzekļiem uz jebkāda pamata veidota pasaule, kas tiek nodota cilvēkiem caur viņa maņām: caur redzi, dzirdi, smaržu un citām.
miopātija Ar vielmaiņas traucējumiem saistīta muskuļu slimība – muskuļu vājums un atrofija.
depeša Ar ziņnesi sūtīta, steidzama vēstule vai ziņa; arī telegramma.
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda vēsturiska notikuma, izcila cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) piemiņai.
abaks Aritmētiskiem aprēķiniem paredzēts četrstūrains dēlītis ar joslām un pārbīdāmiem kauliņiem; skaitīkļi (Senajā Grieķijā, Romā).
raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
raportēt Armijā – ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
rožūdens Aromātisks ūdens, ko iegūst no rožu ziedlapiņām un ko izmanto parfimērijas izgatavošanai vai kā kosmētikas līdzekli.
placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
poliklīnika Ārstniecības iestāde, kuras darbinieki sniedz medicīnisko palīdzību un apkalpo pacientus gan pašā iestādē, gan ierodoties pie viņiem mājās.
terenkūrs Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš; ārstēšana ar laika un attāluma ziņā dozētām pastaigām.
arterīts Artēriju sieniņu iekaisums.
arterioskleroze Artēriju sieniņu sabiezināšanās.
karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai.
lode Artilērijas šāviņš lodes formā (senajiem lielgabaliem).
hemorāģija Asins izplūšana no asinsvadiem; asiņošana; asinsizplūdums.
asinssērga Asiņaina caureja (mājlopiem); dizentērija.
slaktiņš Asiņaina slepkavība, vairāku dzīvību nežēlīga iznīcināšana; asiņains kautiņš.
stigma Asiņojoša brūce, rēta – zīme, kas parādās uz atsevišķu dievbijīgu cilvēku miesas un atgādina Kristus rētas pie krusta (Romas katoļu baznīcas tradīcijā).
ārējā asiņošana asiņu izplūšana no brūcēm organisma virspusē.
iekšējā asiņošana asiņu izplūšana organisma audos vai dobumos.
asiņu koagulācija asiņu sarecēšana.
asinsspiediens Asiņu spiediens sirds dobumos un asinsvados.
plazma Asiņu šķidrā daļa – bezkrāsains, viskozs šķidrums.
šķautņains Ass, skarbs, nenogludināts (par cilvēku, viņa raksturu, personību).
spējš Ass, straujš, krass (par virziena maiņu).
kvadrants Astronomisks instruments ar skalu ceturtdaļriņķa loka veidā, ko agrāk lietoja debess spīdekļu augstuma mērīšanai.
Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas.
cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu, taciņu).
izsviest Atbrīvot (kādu no darba pret viņa gribu); izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
atmīnēt Atbrīvot no mīnām, spridzekļiem u. tml.; padarīt nekaitīgu (piem., lādiņu).
piemiņa Atcerēšanās; atmiņu kopums (par to, kas ir bijis).
pārstaigāt Atcerēties, atsaukt atmiņā.
iedomāt Atcerēties, atveidot atmiņā; iedomāties (2).
iedomāties Atcerēties, atveidot atmiņā.
pieminēt Atcerēties; saglabāt atmiņā.
uzsvaidzināt Atceroties, atkārtojot u. tml., atjaunot apziņā.
attaisīt Atdarīt (piem., atverot plakstiņus).
atgainīt Atgaiņāt.
atgainīties Atgaiņāties.
pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
atsaukt atmiņā atjaunot atmiņā.
atminēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto); atcerēties.
atcerēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto).
atdzīvoties Atjaunoties, atveidoties (atmiņā, priekšstatos).
atsvaidzināt Atkārtojot, atceroties u. tml. atjaunot apziņā (ko).
darīt zināmu atklāt, paziņot (ko) citiem.
atzīties Atklāti pateikt, paziņot (ko par sevi, ar sevi saistītu).
redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus; atcerēties redzes atmiņā.
domāt Atmiņā, iztēlē veidot tēlus, ainas; atcerēties, iztēloties.
atcere Atmiņa.
prāts Atmiņa.
amnēzija Atmiņas zudums galvas smadzeņu saslimšanas gadījumā.
reminiscence Atmiņas, iespaidi.
nostāsts Atmiņu stāstījums.
apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās process, ko izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām.
nukloni Atomu kodolu veidojošās elementārdaļiņas – protoni un neitroni.
būt Atrasties (kā) rīcībā, zināšanā, arī eksistēt (kāda) apziņā.
aplipt Atrasties (kam) cieši klāt (piem., par daudziem kukaiņiem).
sēdēt Atrasties (uz kā, kur) stāvus vai tupus – par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem.
spietot Atrasties, pārvietoties kustīgā kopumā (kur, pie kā, ap ko) – par kukaiņiem, arī putniem.
apskriet Ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.).
skriet Ātri izplatīties (piem., par ziņām); ātri kļūt zināmam.
lidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
lidot Ātri virzīties – piem., par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
skriet Ātri virzīties uz priekšu, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes (par cilvēku).
ķeksītis Ātri, ar vienu rakstāmrīka pieskārienu uzvelkama atzīme – uz leju vilkta slīpa svītriņa ar pretēja slīpuma atzaru uz augšu.
norāde Atsauce, paskaidrojoša piezīme (tekstā); ziņas, informācija (par ko).
atgādināt Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst.
piliens Atsevišķa, maza (parasti apaļa vai iegarena) šķidruma daļiņa.
lāse Atsevišķa, maza ieapaļas formas šķidruma daļiņa.
cukurgrauds Atsevišķs graudu cukura gabaliņš.
pinnes Atsevišķs mezgliņš, strutu pūslītis.
rikošetēt Atsisties pret ko un sākt kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piem., lodi, šāviņu).
atsaiņot Attaisīt, atraisīt, atbrīvot no iesaiņojuma; izsaiņot.
rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šā ķermeņa elements.
noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta); paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
liekamattēls Attēls, ko saliek no nelieliem fragmentiņiem; mozaīka; puzle.
sakars Attiecību kopums, kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
atbildība Attieksme, kurai raksturīga pienākuma apziņa un spēja apzināties savas rīcības sekas.
dinamika Attīstības gaita, izmaiņas dažādu faktoru ietekmē.
pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piem., procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piem., uz kādu darbību, stāvokli).
mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas īpašības.
atdzenāt Atvairīt, atgaiņāt.
reproducēt Atveidot apziņā, aktualizēt psihē (piem., ko atmiņā saglabātu).
uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (īstenības priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
atspoguļoties Atveidoties (apziņā).
atainoties Atveidoties (piem., atmiņā).
tēze Atziņa, kas ir jāpierāda.
prātojums Atziņa, kas radusies pārdomu rezultātā.
bāze Atziņas, fakti u. tml., kas nodrošina (kā) tālāku attīstību.
attaisnot Atzīt (tiesājamo) par nevainīgu (pret viņu) izvirzītajā apsūdzībā.
nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
izsludināt Atzīt, nosacīt (ar oficiālu lēmumu) un oficiāli paziņot.
buklē Audums ar sīkiem mezgliņiem virspusē.
skujiņu audums audums, kam ir skujiņu raksts.
paparžaugi Augi, piem., kosas, staipekņi, papardes, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa.
kaulenis Auglis (piem., ķirsis, plūme), kura sēkla atrodas cietā apvalkā – kauliņā.
pūka Augļa sēklas matiņš, kas sekmē to izplatīšanos.
persiks Augļu koks, kas zied rožainiem ziediem un dod ieapaļus, dzeltenīgi oranžus augļus ar palielu kauliņu vidū.
smalkzeme Augsne, kas sastāv no sīkām daļiņām.
bezstruktūras augsne augsne, kuras daļiņas nav salipušas pa vairākām kopā (piem., smilts augsne).
skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piem., akmeņi, oļi, grants).
zeme Augsnes, smilšu u. tml. daļiņas, to kopums.
tiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi; komandtiltiņš; arī stūres māja.
edikts Augstas amatpersonas paziņojums, rīkojums.
jonizējošais starojums augstas enerģijas daļiņu vai elektromagnētiskā starojuma plūsma, kas mijiedarbībā ar vielu izraisa jonizāciju.
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts – bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
prīmulu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst gaiļbiksītes, bezdelīgactiņas, sermulītes u. c.
graudzāļu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst graudaugi, niedres, cukurniedres, smilgas, timotiņš, vārpata un citi augi.
ēriku dzimta augu dzimta, kurā ietilpst rododendri, virši, vaivariņi, ērikas, sārtenes.
nātru dzimta augu dzimta, kurā ietilpstošajiem augiem ir dzeļoši matiņi.
kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder augi, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos vai galviņās un auglis ir sēklenis (pēc jaunākā iedalījuma – asteru dzimta).
tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgs tauriņveida ziedu vainags un auglis – pāksts [Fabaceae, Papilionaceae].
olīvu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder olīvkoki, oši, ligustri, jasmīni, ceriņi u. c.
radioaustiņas Austiņas, ko pieslēdz radiouztvērējam.
kebabs Austrumu ēdiens – uz iesma cepti gaļas gabaliņi ar dārzeņiem.
drellis Aušanas tehnika, kam raksturīga dažādu rakstu (svītriņu, rombu, kvadrātiņu u. tml.) izveidošana; šādā tehnikā darināts (parasti linu) audums.
pampers Autiņbiksītes.
stereotips Automatizēts, parasti reflektors, kustību kopums, poza, runa, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
poētika Autora stila īpatnības, viņa daiļradei raksturīgo māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums.
atspole Aužamo stāvu piederums – garena laiviņas veida detaļa, ar kuru velkos ievelk audus.
atombumba Aviobumba ar kodollādiņu.
rulete Azarta spēle, kurā iegriež ratu ar numurētām dažādu krāsu iedaļām un spēlētājam jāuzmin, kurā (vai kuras krāsas) iedaļā iekritīs pretējā virzienā ripojoša bumbiņa.
pantotēnskābe B grupas vitamīns, kas nepieciešams normālai vielmaiņai un nervu sistēmas funkcionēšanai.
piridoksīns B₆ vitamīns, kas organismā piedalās galvenokārt olbaltumvielu maiņā.
volāns Badmintona bumbiņa ar spalvām.
nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma; bacilis.
bāliņš Bāleliņš.
balss lūzums balss augstuma un tembra maiņa zēniem pubertātes laikā.
modulācija Balss stipruma, augstuma, tembra maiņa (dziedot, runājot).
kāpostu baltenis balteņu dzimtas tauriņš, kura kāpuri izgrauž kāpostu lapu mīkstumu.
bāriņu tiesa bāriņtiesa.
viola Baroka laikmeta lociņinstruments ar vājāku un mazāk izteiktu skaņu nekā tās priekštečiem (piem., vijolei, čellam).
kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai; vieta, kur apbedīts mirušais; zemes kopiņa virs šīs vietas.
tekulis Bēglis, klaiņotājs, cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
samtbeka Beka ar samtainu, brūnganu cepurīti un dzeltenu vai dzeltenzaļu stobriņu slāni.
apšu beka beka ar sārti vai dzeltenīgi brūnu cepurīti un melnbaltu kātiņu.
prīmuss Benzīna, petrolejas sildaparāts (plītiņa), ko lieto ēdienu gatavošanai u. tml.
zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
brīnumbērns Bērns, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas, izcils talants (piem., mūzikā, matemātikā).
sporta ratiņi bērnu ratiņi, kas paredzēti braukšanai sēdus vai pusguļus pozīcijā.
manēža Bērnu sētiņa ar pamatni vai bez pamatnes un sienām no tīkla vai koka redelēm.
bērnu silīte bērnudārza jaunākā grupiņa.
uzberzt Beržot sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
nezinot Bez (kāda) ziņas, līdzdalības.
kā uz sēkļa izmests bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
kā uz sēkļa izsviests bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
paradīze Bībelē – pirmo cilvēku Ādama un Ievas mājvieta, līdz viņu izraidīšanai no tās; Ēdene, Ēdenes dārzs.
Noass Bībeles persona Vecajā derībā, kas pēc Dieva norādījuma uzbūvē lielu kuģi (šķirstu), kurā viņš ar savu ģimeni un pa pārim no katras dzīvnieku sugas izglābjas grēku plūdu laikā.
biobibliogrāfija Bibliogrāfijas veids – personas bibliogrāfiskā rādītāja papildinājums ar biogrāfiskām ziņām par autoru un publicējumiem par viņu.
koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem.
vizulis Bieži sastopams daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām; trīsene; trīsenīte [Briza media].
penijs Bijusī naudas vienība (1/12 šiliņa) un monēta (Lielbritānijā); penss.
novuss Biljardam līdzīga galda spēle, ko spēlē ar kiju, kauliņiem un ripu uz īpaša galda ar maisiņiem stūros.
morfoloģija Bioloģijas nozare, kurā pēta dzīvo organismu veidu, uzbūvi un to pārmaiņas attīstības gaitā.
trans Bišu saimē – tēviņš, kura uzdevums ir apaugļot bišu māti.
bišu peri bites cirmeņa, kūniņas u. tml. attīstības stadijā.
peri Bites olas cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
granula Blīva (kādas vielas) lodīte, graudiņš.
kāpostgalva Blīva kāpostu lapu rozete (galviņkāpostiem vai virziņkāpostiem jeb Savojas kāpostiem), ko izmanto uzturā.
klinčs Boksā – pretinieka aptveršana tuvcīņā, lai viņu kavētu izdarīt sitienus.
akadēmiskā airēšana braukšana ar speciālām sporta laivām, kurām ir kustīgi soliņi un duļļi izvirzīti ārpus bortiem.
ledus spīdvejs braukšana pa ledus celiņu.
ķilavas Brētliņas garšvielu sālījumā (parasti konservos).
signāls Brīdinājums, ziņojums (par ko).
signalizēt Brīdināt, ziņot (par ko) ar noteiktiem simptomiem, pazīmēm, uzvedību u. tml.
bullis Briežu vai dobradžu dzimtas tēviņš.
pensnejs Brilles, kuras pie deguna piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; degunkniebis.
degunkniebis Brilles, kuras pie deguna piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; pensnejs.
medūza Brīvi peldošs zarndobumaiņu tipa organisms ar recekļveidīgu, puscaurspīdīgu ķermeni zvana vai lietussarga formā un taustekļiem.
circenis Brūngans kukainis, kurš dzīvo telpās, siltā vietā (piem., pie krāsns) un kuru tēviņš rada čirkstošas skaņas.
braunijs Brūnītis; šokolādes kēksiņš.
serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu.
rūtiņu burtnīca burtnīca (klade), kurai ir rūtiņu papīra lapas.
rūtiņu klade burtnīca (klade), kurai ir rūtiņu papīra lapas.
piestāvēt Būt (cilvēkam, viņa augumam) piemērotam, labi izskatīties – par apģērbu, tā krāsu, matu sakārtojumu u. tml.
būt (kāda) rokās būt (kāda) pārziņā, rīcībā, īpašumā.
tupēt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
dzīvot (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
būt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
sēdēt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (piem., materiālā ziņā).
pārsniegt Būt (piem., skaitliski, apjoma, daudzuma ziņā) lielākam par (ko) citu.
ziedēt Būt ar izmainītu krāsu (piem., augu daļiņu piejaukuma dēļ) – par ūdeni ūdenstilpē.
stāvēt prātā būt atmiņā.
stāvēt atmiņā būt atmiņā.
pīties Būt juceklīgām (par domām, atmiņām u. tml.).
plīst (vai) no ziņkārības būt ļoti ziņkārīgam.
plīst (vai) aiz ziņkārības būt ļoti ziņkārīgam.
kāpt galvā Būt par cēloni paškritikas zudumam, iedomībai, pārākuma apziņai.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (dabā, kādā sistēmā u. tml.).
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (piem., psihē, organismā).
sārtot Būt par cēloni, ka (sejā, tās daļās) palielinās asiņu pieplūdums, un tā kļūst sārta.
jaukties Būt pārmaiņus (ar ko), mīties.
karāties Būt piestiprinātam bez atbalsta apakšā (saitē, ķēdē, kātiņā u. tml.).
plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piem., par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
pulsēt Būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu).
vārīties Būt tādam, kurā notiek šāda agregātstāvokļa maiņa (par traukiem, ierīcēm u. tml.).
putēt Būt tādam, no kā izplatās putekļi vai kādas vielas putekļveida daļiņas.
sijāt Būt tādam, no kā izplatās sīkas (kā) daļiņas.
kūpēt Būt tādam, no kura atdalās, izplatās sīkas, smalkas daļiņas.
klauvēt pie durvīm būt tuvu; tuvoties (laika ziņā).
nokļūt (kāda) rokās būt, atrasties (kāda) pārziņā, rīcībā.
bērnu rotaļas būtiska bērnības sastāvdaļa, viens no galvenajiem bērna attīstības priekšnoteikumiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
reforma Būtiska pārmaiņa, pārkārtojums (kādā sabiedrības dzīves jomā).
pagrieziens Būtiska pārmaiņa, pavērsiens (kā gaitā, attīstībā).
pārvērtība Būtiska pārmaiņa.
čaula Cauruļveida apvalks, kurā ievieto pulvera lādiņu, iestiprina lodi (šāviņu) un kapseli.
stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izgrūšanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai tā lidojumā.
slīdceliņš Celiņš, arī īpaša josla, kas ir slīdes kustībā.
putināt Celt augšup un izplatīt uz visām pusēm (putekļus, sīkas kā daļiņas u. tml.).
kūpēt Celties augšup, izplatīties (par kā sīkām, smalkām daļiņām).
manēža Celtne, telpa sporta treniņiem, sacensībām.
aplis Ceļa, kustības riņķveida virziens.
kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
mācīties Censties iegaumēt, paturēt atmiņā.
izpētīt Censties iepazīt, izprast (cilvēku, viņa raksturu).
rakņāties citu netīrajā veļā censties uzzināt (par kādu) ko negatīvu; izrādīt ziņkārību par kāda privāto dzīvi.
pliederis Ceriņš.
ceriņzars Ceriņu krūma zars (parasti ar ziediem).
ceriņkrūms Ceriņu krūms.
laime Ceriņu zieds ar vairāk nekā četrām lapiņām vai āboliņa lapa ar vairāk nekā trim lapiņām, kas pēc tautas ticējumiem to atradējam nes veiksmi.
ceriņzieds Ceriņu ziedu skara.
sālsmaize Ciemakukulis (sāls un maize vai arī cits cienasts), ko pasniedz tam, kuru, apciemo pirmo reizi viņa jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
aizmiegt Cieši aizvērt (acu plakstiņus).
raut sērkociņu cieši berzējot sērkociņa galu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
uzraut sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
uzvilkt sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
biezums Cietākas daļiņas šķidrumā (parasti dzērienā, ēdienā).
saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto straumes; iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējš, ūdens, ledāji.
nierakmens Ciets (parasti sāļu) veidojums nieru bļodiņā vai urīnizvadceļos.
kristāls Cietviela, kuras daļiņas (atomi, molekulas, joni) ir izvietotas stingri noteiktā kārtībā, veido kristālrežģi, kristāliskas vielas atsevišķā daļiņa, gabals.
raķete Cilindrisks šāviņš, kas tiek izmantots attālinātu mērķu iznīcināšanai un kas lidojumam izmanto reaktīvās kustības principu.
jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
asinspārliešana Cilvēka asiņu vai to sastāvdaļu ievadīšana otram cilvēkam ārstnieciskos nolūkos.
šīpasaule Cilvēka eksistence laicīgajā dzīvē; vieta, vide, kur noris materiālā, laicīgā dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules).
intelektuālās attīstības koeficients cilvēka garīgās attīstības, viņa zināšanu līmeņa un informētības rādītājs, ko iegūst ar dažādu testu palīdzību.
pasaule Cilvēka individuālās dzīves sfēra, viņa psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
miršanas diena Cilvēka miršanas piemiņas diena.
nāves diena Cilvēka miršanas piemiņas diena.
neģīmis Cilvēka seja, kad viņš slikti izskatās, pārvērsta sejas izteiksme (slikta garastāvokļa, alkohola reibuma u. tml. dēļ).
pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) veic vienu darbu.
padsmitgadnieks Cilvēks, kam gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim); liels speciālists.
neprofesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās nav viņa profesija; amatieris.
pelēkais kardināls cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
diktors Cilvēks, kas (radio, televīzijā) lasa cita sagatavotu tekstu (ziņas, sludinājumus u. tml.).
ložņa Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina noslēpumus, iegūst ziņas.
nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
rokaspuisis Cilvēks, kas bez ierunām izpilda (kāda) rīkojumus, pavēles, aktīvi darbojas tā labā, cenšas viņam iztapt.
ziņotājs Cilvēks, kas darbojas (piem., kādas iestādes, organizācijas labā), pienesot ziņas (par kādu, ko).
mazumpircējs Cilvēks, kas iegādājas preces mazumtirdzniecībā, personīgam patēriņam.
mūsējais Cilvēks, kas kādā ziņā ir tuvs runātājam vai runātājiem, piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
viņējais Cilvēks, kas kādā ziņā nav tuvs runātājam vai runātājiem, nav piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
klaidonis Cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba.
filumēnists Cilvēks, kas kolekcionē sērkociņu kārbiņas, to etiķetes.
svingeris Cilvēks, kas kopā ar dzīvesbiedru (dzīvesbiedri) piekopj seksuālo partneru maiņu, svingu (2).
referents Cilvēks, kas lasa vai brīvā runā izklāsta referātu, ziņojumu u. tml.
mēlnesis Cilvēks, kas mēdz izplatīt nepatiesas ziņas, apmelot.
dīkdienis Cilvēks, kas nestrādā, dzīvo bezdarbībā; sliņķis, slaists.
vēstnesis Cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus, arī (ko) vēstī; ziņnesis.
dienderis Cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop (kādam); pakalpiņš.
demonstrants Cilvēks, kas piedalās masveida gājienā, mītiņā u. tml.
kristietis Cilvēks, kas tic Jēzum Kristum, viņa mācībai; kristīgās baznīcas loceklis.
dauzoņa Cilvēks, kas trokšņo, rīko tračus, kautiņus; kauslis.
saiņotājs Cilvēks, kas veic saiņošanas darbus (piem., veikalā, rūpnīcā).
mankurts Cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes.
nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku un viņa viesus; jokdaris, āksts.
āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
plutokrāts Cilvēks, kuram viņa bagātības dēļ ir ekonomiska un politiska vara.
roka Cilvēks, viņa darbība, rīcība.
ražošanas attiecības cilvēku attiecības materiālo labumu ražošanas, sadales, maiņas procesā.
ģimene Cilvēku grupa – vecāki un viņu bērni, kas dzīvo kopā.
džungļu likumi cilvēku rīcības motivācija, kas balstās uz instinktiem, dziņām, neievērojot morāles un ētikas normas.
cinājs Ciņaina vieta.
cinata Ciņaina vieta.
žonglēšana Cirka mākslas žanrs – veikla manipulācija ar priekšmetiem (piem., nūjām, bumbiņām), metot tos gaisā un noķerot.
nullcirkulis Cirkulis ļoti maza diametra riņķa līniju novilkšanai.
zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas un ziedi; šī auga sēkla.
viņpagasts Cits, arī kaimiņu pagasts.
kaitējuma atlīdzināšana civiltiesisks pienākums, kas rodas sakarā ar personai vai viņas mantai, kā arī organizācijai nodarītu kaitējumu.
kuilis Cūku tēviņš.
patrona Čaulā ietverts lodes (vai šāviņa), lādiņa un kapseles apvienojums.
pačukstēt Čukstus pateikt; paslepus (ko) paziņot, pastāstīt.
darbība Dabas parādību spēcīga izpausme, kas rada izmaiņas apkārtējā vidē.
pusnemaņa Daļējs apziņas, samaņas, arī rīcībspējas zudums.
kosmiskie stari daļiņu plūsma, kas nāk no kosmosa.
simtlauciņu Dambrete, kuru spēlē uz galdiņa, kas ir sadalīts 100 lauciņos.
dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņa pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai; šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
apgrozība Darba produktu apmaiņa ar naudas starpniecību, preču pārvēršana naudā.
nēši Darbarīks (kā nešanai) – pār pleciem liekama kārts, kam abos galos var iestiprināt spaiņus vai grozus.
špaktele Darbarīks špaktelēšanai, špakteļlāpstiņa.
cīņa Darbība, darbību kopums, kurā viens otru cenšas pārspēt (fiziska spēka, veiklības, arī zināšanu, prasmes ziņā).
denunciācija Darbība, process --> denuncēt; slepens ziņojums ar apsūdzošu saturu, bet bez pierādījumiem.
pārmaiņa Darbība, process --> pārmainīt (3), pārmainīties (2); apmaiņa.
vulgarizācija Darbība, process --> vulgarizēt; panākt, būt par cēloni, ka kas (piem., atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt; signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, radio, interneta vai cita veida sakarus.
sacensība Darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu (piem., sasniegumu, darba rezultātu ziņā).
šaut Darbināt ieroci, lai panāktu, ka no tā virzītā lode, šāviņš u. tml. nogalina (ko).
atestācija Darbinieka kvalifikācijas noteikšana, viņa spēju, prasmes vērtējums profesionālā aspektā.
reportieris Darbinieks, kas (plašsaziņas līdzekļiem) piegādā ziņas, ievāc informāciju (parasti no notikuma vietas).
referents Darbinieks, kas sagatavo lietas, sniedz ziņas, konsultē par noteiktiem jautājumiem.
šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš u. tml.).
izziņot Darīt (ko) zināmu, paziņot (daudziem vai visiem).
sludināt Darīt zināmu (piem., kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
nest Darīt zināmu, nogādāt (piem., ziņu, vēsti).
vēstīt Darīt zināmu, paust (ko); arī stāstīt, ziņot.
uzrādīt Darīt zināmus (datus, faktus, ziņas u. tml.).
klausīt Darīt, rīkoties, ņemot vērā (kāda) teikto, pēc (viņa) gribas, lūguma, padoma u. tml.
saiņotājs Darītājs --> saiņot.
staigātājs Darītājs --> staigāt; arī klaiņotājs.
dārzeņkopība Dārzkopības nozare – dārzeņu audzēšana iedzīvotāju patēriņam.
gaisa dārzs dārzs uz ēkas jumta, piem., viens no septiņiem pasaules brīnumiem – Semiramīdas ierīkotie jumta dārzi Babilonā.
koordināte Dati, ziņas (piem., adrese, telefona numurs), pēc kurām var atrast (kādu personu, iestādi u. tml.).
virtuālais attēls datora atmiņā ievadīts grafisks attēls, kura izmēri ļauj to aplūkot displeja ekrānā tikai pa daļām.
darbatmiņa Datora atmiņa, kas nodrošina dažādu darbību veikšanu, strādājot ar datoru; operatīvā atmiņa.
mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
uzdevums Datoram izpildāmā darba pamatvienība; datora programma, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursus (piemēram, atmiņu, procesora laiku).
lieldators Dators (ar lielu atmiņas ietilpību), kuru (iestādē, organizācijā u. tml.) izmanto par galveno datoru.
izvade Datu pārsūtīšana no pamatatmiņas uz ārējām ierīcēm.
kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); izplatīt (piem., baumas, ziņas).
aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties.
sētvija Daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, matiņiem klātām lapām, zaļganbaltiem ziediem un melnām ogām; brionija.
skarene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā.
pirkstainais grīslis daudzgadīgs grīšļu dzimtas lakstaugs ar tievu, stāvu stublāju un ziediem vārpiņā.
pūslene Daudzgadīgs kukaiņēdājs augs bez saknēm ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
kreimule Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem ar piesi.
rasene Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
zeltgalvīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā; zeltslotiņa.
pīpene Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs, kam ziedu kurvītī ārējie mēlziedi ir balti, bet stobrziedi – dzelteni; margrietiņa [Leucanthemum vulgare].
mārpuķīte Daudzgadīgs lakstaugs ar nelieliem baltiem, rozā vai tumši sarkaniem ziediem un dzeltenu vidiņu.
zaķskābene Daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediņiem un trīsstarainām lapām, aug ēnainos skujkoku mežos.
zeltnātrīte Daudzgadīgs lūpziežu (panātru) dzimtas augs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, oranžiem plankumiņiem izraibinātiem ziediem.
septiņstarīte Daudzgadīgs sīks prīmulu dzimtas lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, virs kurām ir zieds ar septiņām baltām vainaglapām [Trientalis europaea].
vēršmēle Daudzgadīgs skarblapju dzimtas [Boraginaceae] lakstaugs ar tumši violetiem ziediem un asiem matiņiem klātu stumbru un lapām.
termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem un dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā, kura dažu sugu augus izmanto par atkrēpošanas un pretklepus līdzekli.
vanagu vīķis daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zili vai sārti violetiem ziediem.
sekstaine Daudzgadīgs vai viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā.
grīslis Daudzgadīgs, retāk viengadīgs lakstaugs ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņu stublāju, sakneni un sīkiem ziediem vārpiņās.
padsmit Daudzums, skaits no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
raibin Daudzveidīgs, dažāds (sastāva ziņā).
plēvspārņi Dažāda lieluma kukaiņi ar diviem pāriem plēvveida caurspīdīgu spārnu.
rūpniecības preces dažādas plaša patēriņa preces, izņemot pārtiku.
izsitumi Dažādi ādas un gļotādas pārveidojumi, kas parādās kā atsevišķi, reizēm saplūduši elementi (piem., plankumiņi, mezgliņi, pūslīši).
dezinsekcija Dažādu kaitīgu kukaiņu (mušu, odu, blusu, utu u. tml.) iznīcināšana.
sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa; tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
pupa Dažu citu tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augu sēkla, auglis.
metamorfoze Dažu dzīvnieku (piem., kukaiņu, abinieku) organisma pārveidošanās pēcembrionālā attīstības periodā.
pūznis Dažu kukaiņu (piem., skudru, lapseņu, iršu) mītne.
buks Dažu pārnadžu sugu, piem., stirnu, kazu tēviņš.
planēta Debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni tās gravitācijas ietekmē un no tās saņem gaismu un siltumu.
ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru Saules centrs gada laikā veic pilnu redzamo apriņķojumu.
dūmi Degšanas procesā gaisā radies gāzes un ļoti sīku daļiņu maisījums.
radziņš Deģeneratīvu pārmaiņu radīts izaugums (piem., starpskriemeļu skrimšļos).
pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi [Saintpaulia ionantha].
kraklē Dekoratīvs sīku plaisiņu tīkls uz keramikas izstrādājumu glazētās virsmas.
aplikācija Dekoratīvs veidojums no nogrieztiem un pie pamatnes piestiprinātiem (piem., papīra) gabaliņiem.
medicīniskās dēles dēles, kuras izmanto medicīnā, asiņu atsūkšanai asinsrites slimību ārstēšanā.
maciņš Dem. --> maks; maza somiņa (kā, parasti naudas) glabāšanai.
deputāta imunitāte deputāta neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu, tiesisko vajāšanu.
krabis Desmitkāju vēžu grupas dzīvnieks ar lielām galvkrūtīm un īsu vēderiņu.
kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienītis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļā saplacina vai paplašina.
deviņkārt Deviņām kārtām, deviņkārtīgi.
deviņkārtīgs Deviņas reizes lielāks.
deviņreiz Deviņas reizes.
devītnieks Deviņnieks.
deviņkārt Deviņreiz, deviņas reizes.
nona Deviņrindu pants ar noteiktu atskaņu kārtību.
deviņnieks Deviņu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
lielā seksta deviņu pustoņu intervāls.
saulessvece Deviņvīruspēks.
garumzīme Diakritiska zīme – horizontāla svītriņa virs burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
metafizika Dialektikai pretēja domāšanas un izziņas metode, kas lietas un parādības aplūko kā savstarpēji izolētas, pabeigtas un nemainīgas.
raibenis Dienas tauriņš ar spilgti raibiem spārniem.
kontradmirālis Dienesta pakāpe (starp kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm) vairāku valstu kara flotēs.
jūras kapteinis dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
virsleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā un kara flotē; Latvijas armijā un aizsardzības spēkos – dienesta pakāpe starp leitnantu un kapteini (flotē – kapteiņleitnantu); persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
kalendārijs Dienu saraksts mēnešu secībā (kalendārā), parasti kopā ar norādēm par nedēļas dienām, svētkiem, vārdadienām, astronomiskām ziņām.
Svētais Vakarēdiens dievkalpojuma sastāvdaļa, kurā īpašā veidā tiek pieminēti Jaunās Derības notikumi īsi pirms Jēzus sišanas krustā un Jēzus nāve pie krusta; dievgalds; piemiņas mielasts.
madonna Dievmāte – Jaunava Marija; viņas attēls (parasti kopā ar bērnu).
dienaszaglis Dīkdienis, slaists, sliņķis.
radiodiktors Diktors, kas pie radio mikrofona lasa cita sagatavotu tekstu (piem., ziņas).
akreditēšanās Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
logs Displeja ekrāna laukums, kurā parādās informācija, kas attiecas uz darba procesā izmantojamiem objektiem (programmām, dokumentiem, ziņojumiem u. tml.).
kaņepju dzimta divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi ar stāvu vai vijīgu stublāju – kaņepes, apiņi.
duplekss Divpusīgi sakari, kas dod iespēju reizē pieņemt un noraidīt ziņojumus.
binārais kods divu ciparu (0 un 1) kods, ko lieto informācijas pierakstam un uzglabāšanai datora atmiņā.
vēderguļa Dizentērija; arī asiņaina caureja.
talons Dokumenta dublikāts, ko atstāj čeku, orderu un citu grāmatiņu pasaknī.
rekvizīts Dokumenta noformējuma elementi, bez kuriem (dokumentam) nav juridiska spēka; (ko) raksturojošās ziņas, dati.
biļete Dokuments (parasti neliela lapiņa ar cenas, laika, vietas u. tml. norādēm), kas dod tiesības apmeklēt filmu, izrādi, izstādi u. tml.
karte Dokuments (piem., apliecība vāciņos), kas apliecina (personas) identitāti, piederību (kādai organizācijai, apvienībai u. tml.).
lēņa grāmata dokuments, ar kuru apstiprināja vasaļa tiesības uz viņa valdījumā nodoto īpašumu.
autorapliecība Dokuments, kas apliecina autora tiesības uz viņa izgudrojumu.
patents Dokuments, kas apliecina izgudrotāja vai viņa tiesību pārmantotāja ekskluzīvās tiesības uz izgudrojuma izgatavošanu, izmantošanu vai pārdošanu.
uzziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu fizisku vai juridisku personu, faktu.
izziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu personu vai faktu.
pase Dokuments, kurā sniegtas svarīgākās ziņas (par ko).
pieņēmums Doma, ideja, atziņa u. tml., kas nav pierādīta.
secinājums Doma, spriedums, atziņa, kas iegūta, analizējot parādības, apkopojot faktus u. tml.
padomāt Domājot izveidot (piem., atziņu).
aizdomāties Domāšanas procesā nonākt (līdz kādai domai, atziņai); rasties domai, atziņai (par ko).
doma Domāšanas rezultāts (piem., atziņa, slēdziens, ideja).
saruna Domu apmaiņa, lai noskaidrotu (kāda cilvēka, cilvēku grupas) nostāju, uzskatus (kādā jautājumā).
dialogs Domu apmaiņa, parasti, lai ko izpētītu vai atrisinātu.
saruna Domu apmaiņa, priekšlikumu apspriešana, lai noskaidrotu situāciju, pušu nostāju, noslēgtu vienošanos u. tml. (kādā jautājumā).
uzmirkšķināt Dot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus; pamirkšķināt.
mirkšķināt Dot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus.
aizsainis Drānā (piem., lakatā) iesaiņots nesamais.
čoms Draugs, paziņa.
liela dūša drosme, arī pašapziņa, nesavaldība.
apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt, no vairākām pusēm).
kvēpi Dūmu cieto daļiņu nosēdumi.
kulaiņi Dūraiņi.
dzelt Durt ar dzeloni (par kukaiņiem).
patentatslēga Durvīs iemontējama slēdzene, kurai iestrādāta īpaša, tikai šai vienai slēdzenei piemītoša un tās atslēgai atbilstoša tapiņu kombinācija; šādas slēdzenes atslēga.
kontrastduša Duša, kurā pārmaiņus laiž aukstu un karstu ūdens strūklu.
kost Dzelt (par kukaiņiem).
ēst Dzelt, kost (par kukaiņiem).
riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas piedalās organisma vielmaiņas procesos; B₂ vitamīns.
izdzenāt Dzenājot, gaiņājot panākt, ka izklīst.
uzlējums Dzēriens, ko iegūst, uzlejot ūdeni vienai un tai pašai (piemēram, tējas lapiņu) porcijai (arī atkārtoti).
kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
kaiju dzimta dzimta, kurā ietilpst mazi un vidēji lieli ūdensputni ar slaidiem spārniem un gaišu apspalvojumu (piem., sudrabkaijas, kajaki, zīriņi).
asinsatriebība Dzimtas tiesības un pienākums atriebt asinsradinieka nonāvēšanu, nogalinot slepkavu vai kādu no viņa (cilts, dzimtas) locekļiem.
libido Dzimumdziņa.
organisms Dzīva būtne, kam raksturīga vielmaiņa, attīstība, vairošanās un pielāgošanās ārējas vides apstākļiem.
biopsija Dzīva organisma audu daļiņas izoperēšana mikroskopiskai izmeklēšanai.
metabolisms Dzīvajos organismos norisošas vielu bioķīmiskās pārvērtības; vielmaiņa.
sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēki izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas vēro izmaiņas apkārtējā vidē un brīdina par tām pārējos.
kukaiņēdājs Dzīvnieks, kas uzturā lieto galvenokārt kukaiņus (piem., kurmis, ezis, cirslis).
kāpurs Dzīvnieku (piem., kukaiņu, abinieku, zivju) attīstības stadija, kurā tie atšķiras no pieauguša indivīda ar ķermeņa uzbūvi un izskatu; dzīvnieks šādā attīstības stadijā.
ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un viņu mazuļi.
monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids – tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti.
poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
poliginija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
pāris Dzīvnieku tēviņš un mātīte, kas uzturas kopā.
ciltstēvs Dzīvnieku tēviņš vai augu suga, no kā izveidojušās nākamās paaudzes.
tēvs Dzīvnieku tēviņš.
karavāna Dzīvojamā mājiņa uz riteņiem, ko, dodoties ceļojumā, piekabina automašīnai; šāda ceļojumiem paredzēta speciāla automašīna.
mansards Dzīvojamā telpa bēniņos (zem jumta slīpes), ar jumta plaknē veidotiem logiem.
kustība Dzīvu būtņu ķermeņa, tā daļu stāvokļa maiņa.
uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu; bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
šampinjons Ēdama atmateņu ģints sēne ar pelēcīgi baltu cepurīti un sārtām (vēlāk brūnām) lapiņām, ko kultivē speciālās audzētavās.
bērzu beka ēdama beka ar tumšbrūnu cepurīti un tievu kātiņu.
bērzlape Ēdama lapiņu sēne ar dažādu krāsu cepurīti.
zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk, plīvuram nozūdot, uz kāta paliek gļotains gredzens.
čigānene Ēdama sēne ar dzeltenīgu cepurīti un baltu plēvjainu gredzenu ap kātiņu.
raganu beka ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti un apakšdaļā paresninātu kātiņu dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.
atmatene Ēdama sēne ar pelēcīgi baltu cepurīti un sārtām (vēlāk brūnām) lapiņām.
vilnītis Ēdama sēne ar rozā cepurīti un kātiņu [Lactarius torminosus].
zobiņbeka Ēdama, aizsargājama beka ar augšdaļā paplašinātu kātiņu, 4–10 cm platu, dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas lietainā laikā kļūst lipīgi gļotaina un griezumā ātri zilējošu mīkstumu.
cienasts Ēdieni, dzērieni, ar ko cienā ciemiņus.
launags Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; ēdiens, ko ēd šajā ēdienreizē.
palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; šai ēdienreizei domātais ēdiens; launags.
kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota no galviņkāpostiem.
ragū Ēdiens, ko (parasti) pagatavo no nelielos gabaliņos sagrieztas gaļas, to sautējot kopā ar dārzeņiem.
gulašs Ēdiens, ko pagatavo no apceptiem un sautētiem gaļas gabaliņiem.
pārvietoties Ejot, braucot, riņķojot u. tml. virzīties (kur, pa kurieni).
vēstures piemineklis ēka, būve, arī tās paliekas, piemiņas vietas un priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem tautas dzīvē, valsts attīstību, kultūru u. tml.
akadēmiskais parāds eksāmens, ieskaite, ko students nav nokārtojis noteiktajā termiņā.
ballistiskā ekspertīze ekspertīze, ko veic, lai noteiktu lodes, šāviņa trajektoriju.
izsprāgt Eksplodēt (parasti par šāviņiem).
siltumizolācija Ēku, dažādu iekārtu, cauruļvadu u. tml. pasargāšana no nevēlamas siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi; īpašu materiālu pārklājums, kas paredzēts šim nolūkam.
lociņš Elastīga koka nūjiņa, kurai starp galiem nostiepti zirga astri (vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. spēlēšanai).
pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlāde.
pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
konvekcijas strāva elektriskā strāva, ko pārvietodamies rada elektriskie lādiņi.
taisngriezis Elektriskās enerģijas pārveidotājs, kas maiņstrāvu pārveido vienas polaritātes pulsējošā līdzstrāvā.
treks Elektriski lādētas daļiņas kustības atstātās pēdas vidē.
neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar pavisam mazu masu, kas rodas, piem., elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
neitrons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, atoma kodola sastāvdaļa.
komutācija Elektrisko ķēžu slēguma maiņa; atsevišķu to daļu ieslēgšana, atslēgšana vai pārslēgšana.
elektriskā strāva elektrisko lādiņu kustība noteiktā virzienā.
strāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā; elektriskā strāva.
elektrizācija Elektrisko lādiņu rašanās vai ierosināšana; elektrizēšanās, elektrizēšana.
starojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas izplatīšanās telpā.
izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
pozitrons Elektrona antidaļiņa.
vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
īsziņa Elektroniskā veidā nosūtāms ziņojums, īsa vēstulīte, ko var izlasīt mobilajā tālrunī.
sintezators Elektronisks mūzikas taustiņinstruments dažādu skaņu ģenerēšanai, apstrādei un pastiprināšanai ļoti plašā reģistrā.
mikrodaļiņa Elementārdaļiņa (piem., atoma kodols, atoms vai molekula).
antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras fizikālajiem raksturlielumiem ir pretēja zīme (salīdzinot ar doto elementārdaļiņu).
orbitāle Elementārdaļiņas (piem., elektrona) iespējamā atrašanās vieta atomā.
barioni Elementārdaļiņas, kuras ir smagākas par citām elementārdaļiņām.
spins Elementārdaļiņu kustības daudzuma moments, kas tām piemīt neatkarīgi no to kustības.
pončiks Eļļā vārīts apaļš mīklas pīrādziņš; virtulis.
siltums Enerģijas veids, ko rada mikrodaļiņu (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotiska kustība; ķermeņa iekšējā enerģija, ko rada šāda kustība.
skropstiņepitēlijs Epitēlijs, kam ir skropstiņas.
ērcīte Ērce, kas parazitē uz cilvēka ādas vai mata maisiņa un tauku dziedzera atverē.
skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
vakariņot Ēst vakariņas.
nīčisms F. Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu sistēma, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām morāles normām.
safasēt Fasēt un pabeigt fasēt (ko) lielākā daudzumā; fasējot iegūt (kā iesaiņotos kopumus).
vaka Feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija.
enzīms Ferments – specifiska viela, kas paātrina bioķīmiskus procesus un regulē vielmaiņu.
konisks šķēlums figūra, kuru iegūst, taisnu riņķa konusu šķeļot ar plakni (riņķis, elipse, parabola, hiperbola).
gājiens Figūras, kauliņa pārvietošana, spēlējot galda spēles; (spēles dalībnieka) kārta pārvietot figūru, kauliņu.
uzskaitīt Fiksēt nozīmīgus tautsaimniecības objektus, resursus, to skaitu, apjomu, patēriņu u. tml. atbilstošā informācijas apkopojumā.
aizfilozofēties Filozofējot nonākt (līdz kādai domai, atziņai).
reālisms Filozofijā – priekšstats, ka apkārtējā pasaule, īstenība telpā un laikā pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas.
pragmatisms Filozofijas novirziens, kas par atziņu patiesumu spriež no to praktisko seku un šo seku lietderības viedokļa.
materiālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji ideālismam) matēriju, dabu, esamību atzīst par primāru, bet apziņu, ideju, garu – par sekundāru.
iracionālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji racionālismam) par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata irracionālos elementus – intuīciju, jūtas, instinktus u. tml.
eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību pievērš cilvēka eksistences problēmām, viņa attiecībām ar apkārtējo pasauli.
ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
kantisms Filozofijas virziens, ko attīstījis I. Kants un viņa sekotāji.
kriticisms Filozofijas virziens, ko iedibinājis I. Kants un viņa sekotāji.
dialektika Filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā.
instrumentālisms Filozofiska koncepcija (pragmatisma paveids), kas atziņas un zinātniskas teorijas atzīst par līdzekli, ar kā palīdzību pielāgoties mainīgajai videi, attīstīt jaunas teorijas un metodes.
duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
relatīvisms Filozofiska nostādne, kas noliedz objektīvas patiesības esamību, pamatojoties uz to, ka cilvēku atziņas ir relatīvas un subjektīvas.
intelektuālisms Filozofisks uzskats, kas par galveno izziņas procesā uzskata intelektu, ignorējot praksi.
dialektiķis Filozofs, kas lieto dialektiskās izziņas metodes; dialektikas piekritējs.
krājkases grāmatiņa finanšu dokuments – grāmatiņa, kurā reģistrē noguldījumu iemaksas un izmaksas.
deformācija Fizikāla ķermeņa formas maiņa (parasti ārēja spēka iedarbībā).
magnētisms Fizikāla parādība, ko rada elektriski lādētu daļiņu kustība, kuras rezultātā ķermeņi pievelk vai atgrūž viens otru.
elementārdaļiņas Fizikālās matērijas vissīkākās zināmās daļiņas – elektrons, neitrons, fotons u. tml.
leņķiskais paātrinājums fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības ātruma maiņas raksturošanai.
kvantu mehānika fizikas nozare, kas kvantu aspektā pēta mikrodaļiņu (atomu kodolu, atomu, molekulu) un to sistēmu uzbūvi, mijiedarbību un kustību.
kodolfizika Fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības, elementārdaļiņas un to mijiedarbību.
elektrostatika Fizikas nozare, kas pētī miera stāvoklī esošu elektrisko lādiņu mijiedarbību.
gremot Fizioloģiski pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
gremošana Fizioloģisks process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā; termoterapija.
termoterapija Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
matērija Fiziskā realitāte kā pretstats apziņai; viela, no kuras sastāv fiziskie ķermeņi.
piepūle Fizisko un garīgo spēku palielinājums; palielināts fizisko vai garīgo spēku patēriņš.
pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā); fizisko, garīgo spēku patēriņš.
prosodija Fonētisko parādību kopums – skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
emulsija Fototehnikā – gaismjutīga kārtiņa uz fotofilmas vai plates, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītām sudraba sāļu daļiņām.
brī Franču deserta siers ar baltu, ēdamu pelējuma kārtiņu.
seboreja Funkcionāla tauku dziedzeru slimība, kas izpaužas ar pastiprinātu dziedzeru darbības pārmaiņām tauku ķīmiskajā sastāvā.
paliatīvā aprūpe gādība par neārstējami slimu pacientu, viņa apkopšana, apkalpošana.
troksnis Gadījumrakstura svārstības, kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums.
aizgaiņāt Gaiņājot aizdzīt.
nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
atgaiņāt Gaiņājot panākt, ka atvirzās nost.
izgaiņāt Gaiņājot, trenkājot panākt, ka izklīst (dzīvnieki).
atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā uzmācīga).
dzenāt Gaiņāt.
gainīt Gaiņāt.
gainīties Gaiņāties.
burbulis Gaisa (gāzes) pūslītis, ko aptver ūdens vai cita šķidruma kārtiņa.
migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
velkme Gaisa, gāzu, sīku vielas daļiņu u. tml. plūsma (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.).
gaismas laušana gaismas izplatīšanās virziena maiņa, tai pārejot no vienas vides otrā.
refrakcija Gaismas, arī skaņu viļņu virziena maiņa, tiem pārejot no vienas vides citā; staru laušana.
vasabi Gaiši zaļš krustziežu dzimtas sakņaugs, kas galvenokārt aug Japānas kalnos upju straumēs un kura sakne vizuāli un garšas ziņā nedaudz līdzīga mārrutkam [Eutrema japonicum].
ceriņu krāsa gaiši zilgani violets; ceriņkrāsa.
kājceliņš Gājēju iestaigāts celiņš, taka; celiņš gājējiem.
menāža Galda piederums – garšvielu trauciņu statnis; garšvielu trauciņu komplekts, kas novietots uz šāda statņa.
ričuračs Galda spēle ar vairāku krāsu kauliņiem, kuri jāaizvada līdz gala stāvoklim.
šahs Galda spēle diviem spēlētājiem uz 64 lauciņu galdiņa, kurā katram spēlētājam ir 16 baltas vai melnas figūras.
uzbrukt Galda spēlēs – veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
psihiskā darbība galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēlē, runā, rīcībā, izturēšanās veidā.
rags Galvas tausteklis (kukaiņiem, gliemjiem, tārpiem u. c.).
pamatatziņa Galvenā, nozīmīgākā atziņa.
momentuzņēmums Galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku.
kāposti Galviņkāposti.
garantija Galvojums, ka prece vai pakalpojums būs kvalitatīvs līdz noteiktam termiņam, un apņemšanās bez atlīdzības novērst līdz šim termiņam konstatētos trūkumus.
atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunumu), apzināti atdarot vainīgajam.
ķesele Garā kātā iestiprināts maisiņš ziedojumu vākšanai baznīcā.
rabate Gara, šaura dobe ar dekoratīviem augiem (parasti celiņu malās, gar celtņu sienām).
penālis Garena kastīte vai īpašs maciņš rakstāmpiederumu glabāšanai.
dekāns Garīdznieks, kura pārziņā ir dekanāts (2); katedrāles vecākais garīdznieks.
krājums Garīgu vērtību, ideju, atmiņu, arī personības īpašību u. tml. kopums.
krustnagliņa Garšviela – žāvēts nagliņkoka ziedu pumpurs ar raksturīgu smaržu un garšu.
aerosols Gāze, kurā sīku daļiņu veidā atrodas kāda viela.
elpošana Gāzu apmaiņa starp augu un apkārtējo vidi.
turēt Glabāt (atmiņā, apziņā).
pastelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas jeb krāsainos krītiņus; pasteļtehnika.
puantilisms Gleznošanas metode – tīro krāsu uzlikšana uz audekla punktu vai mazu piciņu veidā.
gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
konjunktīva Gļotāda, kas klāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
smaganas Gļotāda, kas sedz žokļu izaugumus un zobu kakliņus.
gaziks Gorkijas (tagad Ņižņijnovgorodas) automobiļu rūpnīcā ražotā pilnpiedziņas automašīna ar brezenta jumtu vai šajā rūpnīcā ražots neliels kravas automobilis.
gosniņa Gotiņa.
klijas Graudu malšanas blakusprodukts – saberztas graudu daļiņas, sēnalas, milti u. tml.
trīsene Graudzāļu dzimtas augs ar sirdsveidīgām, nokarenām vārpiņām; vizulis [2] [Briza media].
stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem (piem., timotiņš, auzene, skarene, kamolzāle, smilgas).
tosts Grauzdēta maizes šķēle, grauzdiņš.
ritināt atmiņu kamolu gremdēties atmiņās, stāstīt atmiņas.
ritināt atmiņu kamolīti gremdēties atmiņās, stāstīt atmiņas.
ritināt atmiņu pavedienu gremdēties atmiņās, stāstīt atmiņas.
virmot Griezties, plūst (pa gaisu) riņķveida, spirālveida, arī viļņveida kustībā.
meldrs Grīšļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) apaļu stublāju un ziediem vārpiņās vai čemurā.
vārnu kājas grumbiņas ap acīm.
strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros.
naktsskapītis Guļamtelpas mēbele – mazs, pie guļasvietas novietojams skapītis; naktsgaldiņš.
naktsgaldiņš Guļamtelpas mēbele – mazs, pie guļvietas novietojams galdiņš; naktsskapītis.
mācīties Gūt atziņu, izpratni (pieredzē).
leibgvarde Gvardes karaspēks, kura pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana.
mutaģenēze Ģenētikas nozare, kurā pēta iedzimtības izmaiņu veidošanos organisma ģenētiskajā materiālā.
struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pēta iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas un izvietojumu Zemes garozā.
vienrindas harmonikas harmonikas ar vienu taustiņu rindu.
gara fenomenoloģija Hēgeļa iedibinātā mācība par apziņas formu vēsturisko attīstību kā pasaules gara pašattīstību.
dialīze Hemodialīze, asiņu attīrīšana no vielām, kas tajās uzkrājas palielinātā daudzumā nieru mazspējas vai arī akūtas saindēšanās gadījumā.
kvarks Hipotētiska daļiņa, kas varētu veidot elementārdaļiņas.
pirmvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās.
florbols Hokejam līdzīga spēle ar bumbiņu, ko spēlē sporta zālē uz grīdas.
spondiloze Hroniska mugurkaulu deformējoša slimība ar deģeneratīvām pārmaiņām skriemeļos.
ciroze Hroniska slimība, kam raksturīga saistaudu saaugšana un deģeneratīvas izmaiņas aknās.
čūlas slimība hroniska slimība, kam raksturīgi kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas sieniņu bojājumi.
kupleja Humoristiski satīriska dziesmiņa ar refrēnu par aktuālām sava laika dzīves parādībām.
doma Ideja, atziņa (piem., literārā darbā).
domu grauds ideja, atziņa.
strāvojums Ideju, atziņu kopums (kādā, piem. mākslas, jomā).
rampa Ieapaļi slīpa konstrukcija skeitborda, skrituļslidotāju, BMX braucēju u. c. treniņiem un sacensībām.
piala Ieapaļš, nelielai bļodiņai līdzīgs trauks bez osas, ko Vidusāzijā lieto dzeršanai.
suģestēt Iedarboties uz cilvēka psihi tā, ka viņa domas un rīcība risinās pēc ietekmētāja gribas.
ekvators Iedomāta riņķa līnija, kas atrodas vienādā attālumā no Zemes poliem un nosacīti sadala (to) ziemeļu un dienvidu puslodē.
stādīties Iedomāties, iztēloties (ko); arī atainoties atmiņā.
iedzelt Iedurt ar dzeloni (par kukaiņiem).
iekost Iedzelt (par kukaiņiem).
uzpravīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu, arī novērstu paģiras.
ietaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu.
uztaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu.
mongoloīdā kroka iedzimta pusmēnessveida kroka acs augšējā plakstiņā.
diatēze Iedzimta vai iemantota novirze vielmaiņas procesos, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažādām slimībām.
saspeķot Iegriezuma vietās (cepamam, sautējamam gaļas gabalam) ielikt, iespiest (parasti viscaur), speķa, sīpolu, ķiploku, burkānu u. tml. gabaliņus.
iedegt Iegūt brūnganu, tumšāku ādas krāsu (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
nokļūt uz pēdām iegūt nepieciešamās ziņas, lai atrastu (ko).
nokaut Iegūt pārsvaru (galda spēlē), novācot, noņemot (pretinieka kauliņu, šaha figūru u. tml.); nosist.
dabūt savās rokās iegūt savā īpašumā, pārziņā.
iežņaugt Ieģērbt (ļoti šaurā apģērbā cilvēku, viņa ķermeņa daļas); cieši iekļaut (cilvēku, viņa ķermeņa daļas) – par apģērbu.
slīdlente Iekārta (kā) pārvietošanai – kustīga lente ar piedziņu un korpusu.
komutators Iekārta tai pienākošo un aizejošo elektrisko ķēžu komutācijai, elektriskās strāvas virziena maiņai.
poligrāfs Iekārta, ar kuras palīdzību tiek nolasīti un fiksēti aptaujājamās personas psihofizioloģiskie parametri, piem., sirdsdarbības, asinsspiediena, elpošanas ātruma izmaiņas un kuru parasti izmanto kā melu detektoru.
paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos, arī lai (to) neaizmirstu.
autokārs Iekšdedzes motora darbināti ratiņi ar kravas platformu kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
vairogdziedzeris Iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
iespeķot Ielikt speķa gabaliņus (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
ielādēt Ielikt, ievirzīt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu; iepildīt (piem., šaujampulveri, sprāgstvielu).
salipt Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.).
iedomāt Ienākt prātā domai, atziņai (par ko); iedomāties (3).
priekšnoteikums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnosacījums.
priekšnosacījums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums.
sagaidīt Ierasties (kur), lai sastaptu, apsveiktu (piem., atbraucēju); sagatavoties (piem., atbraucēja, ciemiņa) uzņemšanai.
rotācija Ierēdņu, amatpersonu u. tml. savstarpēja nomaiņa.
aizslēgs Ierīce (šaujamierocī) šāviņa patronas iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas.
kondensators Ierīce elektrisko lādiņu uzkrāšanai.
tecīla Ierīce metāla darbarīku asināšanai – abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu.
surdīne Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai.
ūdensmērītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā); ūdensskaitītājs.
ūdensskaitītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā).
ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietas vielas daļiņām, šķidrumu filtrējot ar samazinātas caurlaidības filtru.
ventilācija Ierīce vai ierīču komplekss šādai gaisa apmaiņai telpā.
detonators Ierīce vai mazs lādiņš, kas liek eksplodēt sprāgstvielai, spridzeklim.
spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
kanāls Ierīce, kas automātiski realizē datu apmaiņu starp operatīvo atmiņu un perifēriskajām iekārtām.
oksimetrs Ierīce, kas neinvazīvā veidā mēra kapilāro asiņu skābekļa piesātinājuma līmeni.
vagona bukse ierīce, kas vagona svaru pārnes uz riteņpāra ass kakliņiem, kā arī ierobežo vagona sānnovirzi.
veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsma, kas realizē siltuma apmaiņu.
ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (piemēram, peldbaseinā, ezerā), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
elektrizēt Ierosināt elektriskos lādiņus, radīt elektrisko strāvu.
iepakojums Iesaiņojums.
sasaiņot Iesaiņot (ko).
iepakot Iesaiņot.
bagāža Iesaiņotas mantas, kuras pasažieris ņem līdzi ceļojot.
paka Iesaiņots pasta sūtījums.
sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums; kopā sasietu priekšmetu kopums.
mesties starpā iesaistīties (piem., strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
iedīkties Iesākt dīkt un pārstāt (parasti par dažiem kukaiņiem).
iedūkties Iesākt dūkt (par dažiem kukaiņiem); īsu brīdi dūkt.
iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu samērā augstu skaņu (par parādībām dabā, arī ierīcēm, mašīnām, šāviņiem).
iesīkties Iesākt sīkt (par dažiem kukaiņiem); īsu brīdi sīkt.
atklāt Iesākt, ievadīt (darbību, pasākumu u. tml.); paziņot, ka sākas.
ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas par kādu ģeogrāfisku vietu.
redakcija Iestāde (piem., dažādi plašsaziņas līdzekļi), kuras uzdevums ir sagatavot un padarīt pieejamus preses izdevumus, radio, TV raidījumus u. tml.; celtne, telpas, kurās darbojas šāda iestāde.
pārslēdzējs Ietaise kādas iekārtas, ierīces darbības režīma maiņai; pārslēgs.
pārslēgs Ietaise kādas iekārtas, ierīces darbības režīma maiņai.
lobēt Ietekmējot vēlētus politiķus (parasti deputātus), panākt viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa rakstura, personības īpašības; mainīt, grozīt (ko).
skaitāmie kauliņi ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām skaitīšanai vai atņemšanai; skaitīkļi.
sasitums Ievainojums, kas radies sitiena rezultātā un kas neizraisa ārēju asiņošanu.
izlūkot Ievākt slepeni (piem., militāra rakstura) ziņas.
pazondēt Ievākt ziņas (par ko).
zondēt Ievākt ziņas (par ko).
pavērsiens Ievērojama, nozīmīga pārmaiņa, pārvērtība (piem., kā norisē, gaitā, attīstībā).
revolucionizēt Ieviešot ko radikāli jaunu, panākt straujas un būtiskas izmaiņas (kādā nozarē, darbības jomā u. tml.); būtiski izmainīt (ko).
salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu; ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
kodēt Ievirzīt cilvēka apziņu noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu) ar psihoterapijas metodēm.
salīst Ievirzīties (piem., mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas – par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
iestigot Iezīmēt (parasti meža nogabala) robežas (piem., ar stigām, mietiņiem).
lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) – par putniem, kukaiņiem u. tml.
klīst Ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); klaiņot.
izdzenāties Ilgāku laiku, daudz dzenāt, gaiņāt.
izklaiņoties Ilgāku laiku, daudz klaiņot.
izriņķoties Ilgāku laiku, daudz riņķot.
gaidīt kā uz ūdens kustēšanos ilgi nepacietīgi gaidīt, gaidīt kā glābiņu.
ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, kuras fonā skaņdarba augšējās balsīs notiek akordu maiņa vai melodiju kustība.
investīcija Ilgtermiņa finanšu ieguldījums (kādas valsts ekonomikā).
pamatlīdzekļi Ilgtermiņa ieguldījumi, kuri ir paredzēti uzņēmējdarbībai un kurus izmanto ražošanā, pakalpojumu sniegšanā u. tml.
stratēģija Ilgtermiņa plāns vai programma, kurā definēts mērķis, tā sasniegšanas posmi un mehānisms.
periods Ilguma ziņā norobežots laika posms; laika posms, kurā (kas) notiek, pastāv.
strutene Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs ar taisnu, baltiem matiņiem klātu stublāju, oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās.
personība Indivīda nozīmīgo īpašību kopums, kas izpaužas viņa rīcībā, domāšanā, attieksmē, kā arī emocionālajās reakcijās.
pārliecība Indivīdam izveidojies atziņu kopums, kas nosaka viņa personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmi pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
drosele Induktivitātes spole, ko ieslēdz maiņstrāvas ķēdē, lai regulētu strāvas stiprumu.
tīfs Infekcijas slimība ar drudzi un apziņas aptumšošanos.
dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs zarnu iekaisums un asiņaina caureja.
transmisīvās slimības infekcijas slimības, ko pārnēsā asinssūcēji kukaiņi, ērces.
hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā; mācīšana miegā.
signāls Informācijas materiālais izteicējs un pārnesējs sakaru un vadības sistēmās; zīme (kādas ziņas, informācijas) pārraidīšanai.
saskarsme Informācijas, domu, jūtu u. tml. apmaiņa, mijiedarbība starp diviem vai vairākiem cilvēkiem runas, žestu, emocionālu kontaktu veidā.
zibatmiņa Informātikā – energoneatkarīga atmiņa, kas operē ar veseliem datu blokiem; ārējais datu nesējs.
septets Instrumentāls skaņdarbs septiņiem instrumentiem, vokāls skaņdarbs septiņām balsīm.
pārdomas Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana; domas, atziņas, kas radušās šādā intelektuālā darbībā.
metatonija Intonācijas maiņa vienas saknes vārdos.
frāze Intonatīvi pabeigta runas vienība; saturiski saistīta saziņas vienība.
mīna Īpašā apvalkā novietots sprāgstvielu lādiņš ar detonatoru, ko iedarbina ar spiedienu, magnētisko lauku, radiosignālu u. tml.
dzīvība Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga vielmaiņa.
livreja Īpaša piegriezuma formas tērps apkalpojošam personālam (piem., sulaiņiem, šveicariem).
peisaki Īpašas sasprogotas matu šķipsnas abpus deniņiem (ebrejiem).
keramzīts Īpaši apdedzinātas māla lodītes vai graudiņi, ko izmanto, piem., celtniecības materiālu ražošanai.
suns pavadonis īpaši apmācīts suns, kurš pavada vājredzīgu vai neredzīgu cilvēku, palīdzot viņam, piem., orientēties telpā, pārvietoties apkārtnē.
ebola Īpaši bīstama infekcioza saslimšana, ko izraisa Ebolas vīruss un kas rada aknu un nieru bojājumus, kā arī ārējo un iekšējo asiņošanu; Ebolas slimība.
parks Īpaši iekārtota atpūtas teritorija ar apstādījumiem, kokiem, koku grupām, ierīkotiem celiņiem u. tml.
invalīdu nobrauktuve īpaši iekārtota nobrauktuve cilvēkiem ratiņkrēslos.
manēža Īpaši ierīkots vienlaidu laukums ar nepieciešamajām celtnēm jāšanas apmācībām, sacensībām un treniņiem.
skrejceliņš Īpaši izveidots celiņš skriešanai.
bērnu sēdeklis īpaši izveidots krēsliņš ar atsevišķām drošības jostām, atzveltni un roku balstiem, kas piestiprināms pie automašīnas sēdekļa un ir paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai automašīnā.
liels Īpaši nozīmīgs (piem., par piemiņas dienu).
tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par valsts iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietu, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli u. tml.); tautas skaitīšana.
sviestpapīrs Īpaši pagatavots papīrs sviesta un citu pārtikas produktu (piem., marmelādes) iesaiņošanai; arī pergamentpapīrs.
ligzda Īpaši veidots (piem., kukaiņu, nelielu zīdītāju) miteklis.
gaisa cilpa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā: ap adatu apņemts un izvilkts pavediens.
gaisa cilpiņa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā: ap adatu apņemts un izvilkts pavediens.
mozaīka Īpašs glezniecības veids, kurā sīkus, dažādas krāsas akmentiņus, stikla vai keramikas gabaliņus iespiež ar lēni sacietējošu masu noklātā virsmā.
rādāmkoks Īpašs kociņš ar smailu galu kādu objektu rādīšanai uz ekrāna, tāfeles u. tml.
ledus trauks īpašs trauks, kas paredzēts ledus gabaliņu uzglabāšanai.
atvārsnīte Īpašs veidojums, sprauga lapas epidermā, pa kuru notiek ūdens iztvaikošana, gāzu apmaiņa.
krītiņš Īpašs, vēžošanai paredzēts tīkla auduma vai stiepļu tīkliņš ar āķi, uz kura uzsprauž ēsmu.
pūrs Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
intuitīvisms Iracionālisma paveids, kas atzīst intuīciju par galveno izziņas līdzekli.
smilšmāls Irdens nogulumiezis – smilts un māla sajaukums, kurā ir 10–30% māla daļiņu; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis.
taukķermenis Irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
karodziņš Īsa izlocīta līnija pie nots kātiņa.
bolero Īsa jaciņa bez aizdares.
virpulis Īslaicīga, spēcīga un strauja (vēja, gaisa plūsmas) riņķveida, spirālveida kustība.
nekrologs Īss apraksts par kāda cilvēka dzīvi un darbību, kas uzrakstīts sakarā ar viņa nāvi.
biļetens Īss iespiests oficiāls ziņojums par kādu sabiedrībai nozīmīgu notikumu.
sentence Īss, kodolīgs teiciens, kurā ietverta kāda atziņa, pamācība, filozofiska doma.
sludinājums Īss, publisks paziņojums rakstveidā vai mutvārdos (piem., par kāda darījuma piedāvājumu, par kādu sadzīves faktu vai par kādu notikumu).
ticības apliecība īss, sistemātisks kādas reliģijas galveno atziņu sakopojums.
mortīra Īsstobra lielgabals, kas šāviņus raida stāvā trajektorijā.
jumtistaba Istaba, kas izbūvēta jumta telpā, bēniņos.
patēriņa kredīts īstermiņa aizdevums (parasti bez nodrošinājuma), kas paredzēts gadījumiem, kad nepieciešami naudas līdzekļi (piem., kādam pirkumam).
bona Īstermiņa saistību raksts, kas dod tiesības saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
pazibēt Īsu brīdi rasties (piem., atmiņā, prātā).
ravioli Itāliešu ēdiens – mazi mīklas spilventiņi, kas pildīti ar maltu gaļu, sieru, sēnēm u. tml.
pančeta Itāliešu virtuves ēdiens – iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis.
prošuto Itāliešu virtuves ēdiens – sausi konservēts šķiņķis, kas parasti tiek pasniegts jēlā veidā, sagriezts plānās šķēlītēs.
nolikt klausuli izbeigt sarunu, novietojot telefona klausuli uz aparāta vai nospiežot attiecīgu taustiņu.
iztecēt Izbirt, izplūst (par sīku cietvielu daļiņu kopumu).
terase Izbūvēts laukumiņš, neliels paaugstinājums (pie ēkas); īpaši ierīkota vieta (piem., uz mājas jumta).
skolotājs Izcils speciālists (piem., zinātnes, mākslas nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz viņa darba turpinātāju.
garot Izdalīt garaiņus (par ko karstu).
safabricēt Izdomāt, sakopot, sagrozot (piem., nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā; izgatavot, radīt, sacerēt (ko tādu, kas satur šādas ziņas, faktus).
segvārds Izdomāts vārds, ko izmanto saziņai interneta vidē.
iekārot Izjust stipru juteklisku dziņu (pēc pretējā dzimuma cilvēka).
ziņkārot Izjust ziņkāri.
kavēt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
īsināt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
izklaiņot Izklaiņoties.
izmētāties Izklaiņoties.
nots karodziņš izlocīta līnija pie nots kātiņa.
memmesmeitiņa Izlutināta, gļēva meitene, jauniete; memmes meitiņa.
memmis Izlutināts, gļēvs vīrietis; memmesdēliņš.
memmesdēliņš Izlutināts, gļēvs zēns, jaunietis; memmes dēliņš.
mainīgās izmaksas izmaksas, kuras mainās proporcionāli ražošanas vai sniegto pakalpojumu apjoma izmaiņām uzņēmumā.
izēst Izmantojot barībai, izveidojot alas, sabojāt (no iekšpuses) – par kukaiņiem.
ekspluatēt Izmantot cilvēkus, viņu padarīto darbu savā labā.
krimināllieta Izmeklēšanas un izziņas iestāžu, kā arī tiesas savāktie materiāli par noziegumu un personām, kas varētu būt vainīgas nozieguma izdarīšanā.
izlādēt Izņemt (patronu, šāviņu) no ieroča; izņemt detonatoru, degli u. tml. (no šāviņa, mīnas, granātas).
izsaiņot Izņemt no iesaiņojuma.
elektroizolācija Izolācija, ar ko novērš elektrisko lādiņu noplūdi dažādās iekārtās.
termoizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu; siltumizolācija.
izkladzināt Izplatīt (baumas, ziņas).
papūst pīlītes izplatīt nepatiesas ziņas; baumot.
klīst Izplatīties (par ziņu, vēsti).
paklīst Izplatīties (piem., par ziņām).
velties Izplatīties griežoties, mutuļojot (piemēram, par dūmiem, garaiņiem).
ģitāra Izplatīts mūzikas instruments ar sešām vai septiņām stīgām un garu grifu [3].
iemidzināt Izraisīt (kā) nepamatotu pašpārliecinātību; notrulināt (piem., uztveri, apziņu).
glaimot Izraisīt (kādā) patīkamu apziņu, tīksmi.
aptumšot Izraisīt stāvokli, kad (apziņa, prāts) daļēji vai pilnīgi zaudē spēju normāli uztvert, saprast.
intriģēt Izraisīt ziņkāri, interesi, interesēt, piem., ar savu noslēpumainību.
atmodināt Izraisīt, ierosināt no jauna; atjaunot apziņā.
izpaunot Izsaiņot (mantas, saiņus u. tml.).
izsaiņoties Izsaiņot (parasti savas mantas).
izpaunoties Izsaiņot savas mantas, saiņus.
pakot laukā izsaiņot.
izpakot Izsaiņot.
izlobīt Izsecināt (domu, atziņu); uztvert (piem., runas, teksta būtību, jēgu).
eksmatrikulēt Izslēgt personu no universitātē studējošo loka, izslēdzot viņu no studējošo saraksta (matrikulas).
nopūst Izsmidzinot, izpūšot vielu (no aparāta, baloniņa u. tml.), pārklāt (ar to ko).
špiks Izspiegotājs, ziņu pienesējs.
metalizācija Izstrādājuma virsmas pārklāšana ar plānu metāla kārtiņu vai metāla pievienošana (kam).
solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
izdibināt Iztaujājot, novērojot, savācot ziņas u. tml., uzzināt, noskaidrot (ko).
sastata izteicējs izteicējs, kas sastāv no saitiņas un pilnnozīmes vārda.
skaļi vārdi izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
spriedums Izteikums, kurā ir ietverta kāda atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
aforisms Izteikums, kurā pausta kāda filozofiska vai ētiska atziņa.
nicināt Izturēties (pret kādu) ar uzsvērtu necieņu, pārākuma apziņu, pazemojoši, nevērīgi u. tml.
atmaksāt Izturēties (pret kādu) atbilstoši (viņa) attieksmei, rīcībai.
uzņemt Izveidot (savstarpēju saziņu, piemēram, sarakstoties).
ataust Izveidoties (apziņā) – par atziņu; atveidoties (atmiņā) – par pārdzīvoto.
iegult Izveidoties apziņā un saglabāties.
vadības izvēlne izvelkamā izvēlne logos un dialoglodziņos, kas satur iespējas aktīvo logu pārvaldīšanai.
relācija Izvērsts rakstveida ziņojums (piem., par misijas izpildi, karaspēka darbību).
izsijāt Izvērtēt, nošķirt (piem., atziņas, domas).
izpaunoties Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot īstenības parādības, to būtību, veidot slēdzienus, secinājumus par tām.
domāt Izziņas darbībā pievērsties (kādam jautājumam); rast (piem., atbildi, atrisinājumu).
intuīcija Izziņas forma, kuras pamatā ir jutekliskā vai intelektuālā apjausma (nevis loģiski slēdzieni).
sintēze Izziņas paņēmiens, kurā parādību, objektu aplūko, pētī tā viengabalainībā, tā daļu kopsakarā.
iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt, dabūt zināt, saņemt (piem., ziņas).
zināšana Izziņas rezultāts, arī sistematizēts ziņu kopums (piem., kādā nozarē).
gnozeoloģija Izziņas teorija, filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu.
sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas, juteklisko uztveri; pretstats: racionālisms.
šķirt Izziņas, domāšanas procesā uztvert un nodalīt.
uzskats Izziņas, zinātniskās pētniecības ceļā gūta atziņa, secinājums (par konkrētu parādību dabā vai sabiedrībā).
jandāls Jandāliņš.
reprīze Jāšanas treniņā – vingrinājumu posms, pēc kura seko pārtraukums atpūtai.
atklājums Jauna, nozīmīga atziņa, fakts, kas atrasts pētījumu, meklējumu rezultātā.
bērnu sile jaunākā vecuma bērnu grupiņa pirmsskolas izglītības iestādē.
juniors Jaunākais (pievieno aiz uzvārda, runājot par dēliem vai meitām, lai atšķirtu no viņu vecākiem ar tādu pašu uzvārdu).
paauga Jauno kociņu kopums mežā zem vecākās kokaudzes vainagiem.
riņķa rādiuss jebkurš nogrieznis, kas savieno riņķa centru ar punktu uz riņķa līnijas.
karma Jēdziens hinduismā un budismā – cilvēka rīcības un darbības seku kopums šajā un iepriekšējā eksistencē, kas nosaka viņa likteni pēc pārdzimšanas nākamajā dzīvē.
ekotrauksme Jēdziens, kas apzīmē pastāvīgas, dziļas cilvēka bailes par savu un planētas nākotni; to raksturo bezcerība, bezspēcības apziņa un paralizējošs izmisums.
vakarēdiens Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
INRI Jēzus nācarietis, jūdu ķēniņš.
čakra Jogas mācībā – viens no septiņiem enerģijas saņemšanas un garīgā spēka punktiem.
tropu josla josla starp šiem riņķiem.
šķindelis Jumstiņš; luba.
regresija Jūras atkāpšanās sakarā ar sauszemes celšanos (piem., tektonisko svārstību ietekmē, klimata pārmaiņu rezultātā).
ūda Jūras zvejas rīks – pamataukla, pie kuras ir piestiprinātas daudzas īsākas pavadiņas ar āķiem.
jūrascūka Jūrascūciņa.
reibt Just reiboni ārēju kairinātāju (piem., stipras smaržas, spilgtas krāsas, gaisa maiņas u. tml.) iedarbībā.
percepcija Jutekliskā uztvere; izziņas procesa posms, kura atspoguļojuma objekti tieši iedarbojas uz sajūtu orgāniem.
priekšstats Jutekliski uzskatāms, vispārināts (īstenības) atspoguļojums apziņā.
komunisms K. Marksa izstrādāta politiska un ekonomiska teorija par bezšķiru sabiedrības izveidošanu, kas balstāma uz sabiedrisko īpašumu un kurā katrs var strādāt pēc savām spējām, bet saņemt pēc viņa vajadzībām.
starptermiņš Kā darbība, norise, stāvoklis starp attiecīgā termiņa sākuma un beigu posmu.
portsigārs Kabatā nēsājama cigarešu vai papirosu kārbiņa; etvija.
mutautiņš Kabatlakatiņš.
augšgals Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
debates Kāda jautājuma, priekšlikuma, problēmas u. tml. apspriešana (piem., sapulcē, konferencē); domu apmaiņa, pārrunas.
punkts Kāda procesa maiņas robeža.
hermetizācija Kāda tilpuma, telpas vai tās daļas blīva noslēgšana, lai novērstu gāzu un šķidrumu apmaiņu ar apkārtējo vidi.
aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, arī nepatiesu.
konvertācija Kādas valsts valūtas apmainīšana pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
noblandīties Kādu laiku blandīties un beigt blandīties; noklaiņot.
moka Kafijas dzēriens, kas pagatavots no šīs šķirnes kafijas pupiņām.
nāburdze Kaimiņiene.
nāburgs Kaimiņos; netālu.
sābris Kaimiņš, kaimiņiene.
nāburgs Kaimiņš.
sābru tauta kaimiņtauta.
racējkājas Kājas (dzīvniekiem, kukaiņiem) alu, eju rakšanai zemē.
paklājs Kājslauķis, celiņš.
medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls juvelierizstrādājums; kaklā karināma šādas formas plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai.
tauriņš Kaklasaite sasietas lentes veidā, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus.
runcis Kaķu tēviņš.
čakārnis Kalts metāla āmurs ar vara vai metāla važiņām.
kamanas Kamaniņas (2); bobs.
rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi.
kanēļa standziņas kanēļa mizas gabaliņi.
lejkanna Kanna ar snīpi un sietiņu laistīšanai.
kapa kopa kapa kopiņa.
balustrāde Kāpņu, balkonu u. tml. margu veids – ar plāksni vai šķērskoku savienotu koka, akmens vai metāla stabiņu rinda.
galviņkāposti Kāposti, kuru apaļās, gludās lapas veido blīvu lodveida galviņu.
virziņkāposti Kāposti, kuru samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas; Savojas kāposti.
karaļpāris Karalis un viņa sieva; karaliene un viņas vīrs.
vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.–18. gadsimtā); vaivads (1).
raitnieks Karavīrs, kas nodod tālāk komandiera vai štāba pavēles un ziņojumus, kā arī izpilda citus dienesta uzdevumus.
tetrapaka Kārba, iesaiņojums (parasti šķidrām, pusšķidrām pārtikas vielām), kas ražots, sapresējot papīru, alumīnija foliju un polietilēnu.
karamelizēt Karsēt (cukuru, arī cukuru vai cieti saturošu produktu), kamēr (tas) kļūst brūngans vai pārklājas ar kraukšķīgu, cietu kārtiņu.
kruasāns Kārtainās sviesta mīklas radziņš; franču radziņš.
devītais Kārtas skait. --> deviņi (9).
septītais Kārtas skaitlis --> septiņi (7).
perfokarte Karte, kurā informāciju kodē ar caurumiņiem.
kodolziema Katastrofālas klimatiskas pārmaiņas uz Zemes ar ievērojamu temperatūras pazemināšanos, ko var izraisīt kodolsprādzieni, kodolkarš, sadursme ar asteroīdu u. tml.
par katru cenu katrā ziņā, izmantojot visus līdzekļus.
plīst vai lūst katrā ziņā, neņemot vērā nekādus šķēršļus.
Lai velns par stenderi paliek! katrā ziņā, neraugoties ne uz kādiem šķēršļiem.
šašliks Kaukāza un Āzijas tautu nacionālais ēdiens – uz oglēm cepti nelieli marinētas gaļas (piem., jēra) gabaliņi.
figūra Kauliņš galda spēlēs.
krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.) kauliņu spēlē: tiek uzmests noteikts cipars, kas rada attiecīgu situāciju.
klope Kautiņš.
vilcināt Kavēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
āzis Kazu tēviņš.
vedējs Kāzu viesi – līgavaiņa radinieki vai draugi.
klaidonis Klaiņojošs dzīvnieks.
ieklaiņot Klaiņojot ievirzīties (kur iekšā).
izklaiņot Klaiņojot, klīstot pabūt (daudzās vai visās vietās).
noklaiņot Klaiņot un beigt klaiņot.
noklaiņot Klaiņot, klīst (kādu laiku).
klenderēt Klaiņot, klīst; staigāt.
dauzīties riņķī klaiņot, klīst.
mētāties riņķī klaiņot, klīst.
dauzīties Klaiņot, klīst.
valkāties Klaiņot, klīst.
blandīties Klaiņot.
klaiņāt Klaiņot.
tīklot Klāt, arī saistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem).
kārpains Klāts ar kārpiņām (2).
čelesta Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments ar metāla plāksnītēm, kuras rada dzidru, zvaniņiem līdzīgu skaņu.
vaginoze Klīnisks sindroms, kam raksturīga makstī esošo mikroorganismu skaita un sastāva izmaiņa.
svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (6).
mētāties Klīst, klaiņot (pa kurieni).
kulties Klīst, klaiņot.
maldīties Klīst, klaiņot.
aizkulties Klīstot, klaiņojot nonākt, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
izblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
saplūst Kļūt neatdalāmam, nenošķiramam (piem., apziņā, atmiņā, uztverē).
apmigloties Kļūt neskaidram, neasam (par prātu, apziņu).
aizskanēt Kļūt pazīstamam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
izplūst Kļūt resnākam, aptaukoties (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
sārtot Kļūt sārtam, palielinoties asiņu pieplūdumam – par seju, tās daļām.
sārtoties Kļūt sārtam, palielinoties asiņu pieplūdumam – par seju, tās daļām.
vīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās, arī ilgstoša slimības ārējās pazīmes (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
sapārsloties Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu).
izplatīties Kļūt zināmam (piem., par ziņu, vēsti); kļūt bieži sastopamam.
apknibināt Knibinot atdalīt sīkus gabaliņus, nodrupināt (no virspuses, visapkārt).
smaržu kociņi kociņi, kuriem pievienotas smaržīgas eļļas; smaržkociņi.
smaržkociņi Kociņi, kuriem pievienotas smaržīgas eļļas.
birka Koka nūjiņa, kurā ar iegrieztiem robiņiem atzīmēja maksājamo renti vai parādu.
sērkociņš Koka skaliņš, kura viens gals ir apziests ar berzes iedarbībā viegli uzliesmojošu vielu.
skaida Koka, metāla vai cita materiāla sīka daļiņa, plēksne, kas rodas, apstrādājot šāda materiāla gabalu (parasti ar griezējinstrumentu).
vīksna Koks ar šauru vainagu, olveida lapām, nokareniem ziediem un augli – spārnainu riekstiņu [Ulmus].
komandtilts Komandtiltiņš.
lakross Komandu sporta spēle – bumbiņas raidīšana pretinieka vārtos ar nūjām, kuru galos ir trijstūrveida tīkliņi.
lauka hokejs komandu sporta spēle zālienā ar speciālām nūjām un bumbiņu, kura jāiesit pretinieka vārtos.
krikets Komandu sporta spēle, kurā vienas komandas spēlētāji mēģina (metot bumbu) sagāzt pretinieka vārtiņus, bet pretējās komandas spēlētāji tos sargā ar speciālu vāli.
25. marts komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena.
žozefīne Konditorejas izstrādājums – lapu mīklas un vārītā krēma kūka ar dažādu veidu pildījumu un garnējumu; šīs kūkas gabaliņš.
cukurgailītis Konditorejas izstrādājums – uz kociņa uzsprausta karamele, kas pēc formas atgādina gaili.
šokolāde Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no kakao pupiņām, cukura, aromātiskām vielām.
beķereja Konditorejas izstrādājumu veikals (kopā ar ceptuvi un, parasti, kafejnīcu), kur pārdod smalkmaizītes, kliņģerus, kūkas u. tml.
konjunktivīts Konjunktīvas iekaisums, kura pazīmes ir acs ābola un plakstiņu apsārtums, asarošana, sāpes.
atmiņas modulis konstruktīvi izveidota atsevišķa atmiņa, ko var izmantot neatkarīgi vai arī operatīvās atmiņas paplašināšanai.
mentorings Konsultatīva sadarbība starp mentoru un viņa pieredzes pārņēmēju; darbaudzināšana.
kontaktvads Kontakttīkla elastīgais vads, gar kuru slīd kontaktstieņa galviņa.
ēna Kosmētiskā krāsa plakstiņiem.
skrubis Kosmētisks līdzeklis maskas, krēma, emulsijas, želejas u. tml. veidā, ar ko attīra ādas poras un tās virsmu, likvidē ādas atmirušās daļiņas.
pavadonis Kosmisks objekts, kas pievilkšanas spēka iedarbībā pa orbītu riņķo ap kādu debess ķermeni.
kūlenis Krasa pārmaiņa, pārvērtība.
lūzums Krass pavērsiens, būtiskas pārmaiņas (piem., procesā, parādībā).
ledussalāti Kraukšķīgi, stingri lapu salāti, kuri aug, veidojot apaļu galviņu.
trice Kravas ceļamais mehānisms ar rokas vai elektrisko piedziņu.
restrukturizācija Kredīta noteikumu vai tā atmaksas termiņa maiņa.
hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
vekseļu diskonts kredītoperācija – vekseļu pirkšana pirms to maksāšanas termiņa iestāšanās.
kniepķens Krekla sakta – divas blakus sastiprinātas pogas ar piekariņiem.
lielkrievi Krievi (galvenokārt no Krievijas Eiropas daļas ziemeļiem pretstatā citām slāvu tautām, piem., ukraiņiem).
bajāns Krievu tautas mūzikas instruments – palielas harmonikas ar podziņu klaviatūru.
lapta Krievu tautas spēle ar bumbiņu un vālīti.
birt Krist vienlaidus plūsmā, citam aiz cita (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, arī par sīkiem priekšmetiem).
kristālrežģis Kristālu veidojošo daļiņu (atomu, jonu, molekulu) ģeometriski regulārs izvietojums, kam raksturīga periodiska atkārtojamība trijās dimensijās.
pārsla Krītoša sniega sīka daļiņa – dažādas formas ledus kristālu veidojums; sniegpārsla.
nagliņa Krustnagliņa.
lacītis Krūšautiņš.
jātnieciņš Kukainis, kura kāpuri parazitē tauriņu, vaboļu vai citu kukaiņu kāpuros.
lēlis Kukaiņēdājs naktsputns ar brūnganpelēku apspalvojumu.
ezis Kukaiņēdāju kārtas nakts dzīvnieks ar asām adatām klātu ķermeņa virsdaļu un kas briesmu brīžos spēj saritināties kamolā.
sūcējkukaiņi Kukaiņi (parasti kaitēkļi), kas izsūc augu sulu.
ūdens kukaiņi kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas.
malārijods Kukaiņi, kas pārnēsā malārijas ierosinātājus.
odveidīgie Kukaiņu apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā garu, slaidu ķermeni, tievām, garām kājām un gariem taustekļiem, piem., dzēlējodi, moskīti, garkājodi, trīsuļodi [Nematocera].
kūniņa Kukaiņu attīstības stadija (starp kāpuru un pieaugušu kukaini), kuras laikā tie atrodas apvalkā; kukainis šādā attīstības stadijā.
lapseņu dzimta kukaiņu dzimta, kurā ietilpst lapsenes, sirseņi.
bišu dzimta kukaiņu dzimta, kurā ietilpst mājas bites, kamenes u. tml.
knišļu dzimta kukaiņu dzimta, pie kuras pieder, piemēram, odi, mušas, dunduri.
cirmenis Kukaiņu kāpurs ar vāji attīstītām kājām vai vispār bez tām.
divspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi ar diviem spārniem jeb vienu spārnu pāri (piem., odi, knišļi, mušas, dunduri); šīs kārtas kukaiņi.
taisnspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi, piem., sienāži, circeņi, siseņi [Orthoptera].
plēvspārņu kārta kukaiņu kārta, pie kuras pieder, piem., bites, kamenes, lapsenes, sirseņi, spāres, skudras.
prusaki Kukaiņu kārtas vidēji lieli kukaiņi ar ovālu, stipri saplacinātu ķermeni, diviem spārnu pāriem, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem [Blattoptera].
fasete Kukaiņu saliktās acs atsevišķais elements regulāra sešstūra formā.
pūrs Kultūras vērtību, zināšanu, atmiņu u. tml. kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā.
kāposti Kultūraugi (dārzeņi) ar biezām, zaļām vai violetām lapām, kas parasti veido apaļas galviņas un ko lieto uzturā.
augseka Kultūraugu izvietojuma maiņa noteiktā secībā.
augu seka kultūraugu izvietojums, maiņa noteiktā secībā; augseka.
seka Kultūraugu maiņa noteiktā secībā.
mesjē Kungs (uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu franču valodas zemēs).
muskuļkuņģis Kuņģa nodalījums (piem., putniem), kur ar akmentiņu, smilšu palīdzību tiek saberzta rupjā barība.
šprote Kūpināta, eļļā konservēta neliela zivs (piem., brētliņa, maza reņģe).
kārtaine Kupli, daudzkārtaini, no viegla un plāna auduma darināti ļoti īsi baletdejotājas svārciņi.
sodrēji Kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts – melnu vielas daļiņu kopums; šo daļiņu nosēdumi uz krāšņu un katlu sildvirsmām, dūmejās, skursteņos u. tml.
pienene Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem uz dobiem bezlapu kātiņiem.
trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
manevrs Kustības virziena maiņa (transportlīdzeklim).
reversija Kustības, darbības virziena maiņa atpakaļ, uz pretējo pusi.
reverss Kustības, darbības virziena maiņa atpakaļ, uz pretējo pusi.
sunītis Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
virpulis Kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
šūpulis Kustināma (šūpojama) guļasvieta zīdaiņiem.
pirkstis Kvēlojošas ogļu daļiņas pelnos; arī karsti pelni.
boulings Ķegļu spēles paveids, kuras mērķis ir, pa īpašu celiņu ripinot bumbu, notriekt pēc iespējas vairāk ķegļu.
magnetostrikcija Ķermeņa formas un lieluma maiņa tā magnetizēšanas procesā.
katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piem., hipnotizētiem cilvēkiem).
mehāniskā kustība ķermeņu vai to daļiņu savstarpējo stāvokļu maiņa telpā un laikā.
atoms Ķīmiskā elementa vissīkākā daļiņa, kurai ir visas šī elementa ķīmiskās īpašības.
ķēdes reakcija ķīmiska reakcija vai kodolreakcija, kurā rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
insekticīds Ķīmiska viela kaitīgo kukaiņu iznīcināšanai.
katalīze Ķīmiskās reakcijas ātruma maiņa katalizatora ietekmē (ko plaši izmanto ķīmiskajā rūpniecībā).
pesticīds Ķīmisks līdzeklis (piem., herbicīds, insekticīds), ko lieto kaitīgu organismu (piem., nezāļu, kukaiņu) apkarošanai.
kivi Ķīnas aktinīdijas auglis ar plānu, sīkiem matiņiem klātu mizu, zaļu mīkstumu un melnām sēklām.
korektūra Labojums, izmaiņas (piem., darbībā, norisē).
lineārais paātrinātājs lādētu daļiņu paātrinātājs, kurā daļiņu trajektorija ir taisne.
kumulatīvais lādiņš lādiņš, kam sprāgstvielas priekšpusē izveidots konisks iedobums.
rekombinācija Lādiņu apvienošanās, veidojot neitrālus pārus.
sideriskais periods laika intervāls, kurā planēta vai pavadonis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
sideriskais gads laika posms, kurā Zeme veic pilnu apriņķojumu ap Sauli.
nedēļa Laikposms (aptuveni septiņas dienas), kam raksturīgi īpaši organizēti pasākumi.
ulmaņlaiki Laikposms Latvijas vēsturē no Kārļa Ulmaņa veiktā valsts apvērsuma 1934. gadā līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā (parasti neoficiālā saziņā).
palaunadža laiks laiks starp pusdienām un vakariņām.
pieejas laiks laiks, kas nepieciešams, lai iegūtu datus no (cietā diska, kompaktdiska u. tml.) atmiņas.
astronomiskais gads laiks, kurā Zeme vienu reizi apriņķo Saulei.
laiviņa Laiviņveida cepure.
nolaisties Laižoties nonākt no augstākas vietas zemākā – par putniem, kukaiņiem.
salaisties Laižoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – parasti par putniem, kukaiņiem.
čemurzieži Lakstaugi ar sīkiem ziediem čemuros vai galviņās.
nātre Lakstaugs ar sīkiem dzeļošiem matiņiem uz lapām un stublāja.
platlapji Lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piem., ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
plēksne Lapa (graudzāļu, grīšļu dzimtas augiem), kuras žāklē ir zieds vai vārpiņa.
blanka Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piem., korespondencei, uzziņām).
veidlapa Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, uzziņām).
aptaujas lapa lapa ar jautājumiem kādu ziņu iegūšanai.
karte Lapa vai vairākas lapas speciālu ziņu, datu ierakstīšanai.
biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā); viens no iepriekš sagatavotiem jautājumu sakopojumiem kāda mācību priekšmeta eksāmenā.
austersēne Lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu; austeru sānause [Pleurotus ostreatus].
sānause Lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu.
saulsardzene Lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni.
saslauku lāpstiņa lāpstiņa ar uzliektām sānu malām, kuru lieto saslauku uzslaucīšanai.
stādāmā lāpstiņa lāpstiņa bedrītes izrakšanai, stādot augus.
liekšķere Lāpstiņa, plātne u. tml. ar uzliektām sānu malām un rokturi; lāpsta ar šādām malām.
ROM Lasāmatmiņas apzīmējums.
referēt Lasīt referātu, ziņojumu.
kuprlasis Lašu dzimtas zivs, kam (tēviņiem) nārsta laikā izveidojas kupris [Oncorhynchus gorbuscha].
kārkluvācietība Latvieša cenšanās atdarināt vācieti, pielīdzināties viņam (19. gs. Latvijā).
jaunlatvieši Latviešu pirmās nacionālās atmodas kustības darbinieki 19. gs. 50. un 60. gados, kas rosināja latviešu nacionālo pašapziņu, ekonomisko neatkarību, tautas izglītību, sekmēja nacionālās literatūras, literārās valodas izveidi u. c.
Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols.
sudmaliņas Latviešu tautas deja, ko pārmaiņus dejo pārī un četratā; šīs dejas mūzika.
kārkluvācietis Latvietis, kas cenšas atdarināt vācieti, pielīdzināties viņam.
elektriskais lauks lauks, ko rada elektriskais lādiņš vai laikā mainīgs magnētiskais lauks.
pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas atlīdzībā par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
graudnieks Laukstrādnieks, kas, apstrādājot viņam ierādīto zemi ar saviem darba līdzekļiem, saņēma atlīdzību graudā (parasti pusi no ražas); pusgraudnieks.
ledusceliņš Ledus trase (piem., ātrslidošanai); ledus celiņš.
ledus celiņš ledus trase (piem., ātrslidošanai); ledusceliņš.
lasījums Lekciju vai referātu cikls (parasti kāda izcila cilvēka piemiņai).
stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū, ko (parasti) rada sirds vainagartēriju sašaurināšanās un nepietiekama asiņu piegāde.
perfolente Lente, kurā informāciju kodē ar caurumiņiem.
rumbs Leņķa ārpussistēmas mērvienība – 1/32 no horizonta riņķa līnijas; atbilstoša iedaļa uz kuģa kompasa skalas.
sekstants Leņķu mērīšanas instruments, kura skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
grāds Leņķu un loku mērvienība, kas vienāda ar 1/360 no riņķa.
plivināties Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani (par putniem, kukaiņiem u. tml.).
rikošets Lidojoša priekšmeta (piem., lodes, šāviņa) kustības maiņa pēc atsišanās.
izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – par putniem, kukaiņiem.
salidot Lidojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – parasti par putniem, kukaiņiem.
riņķot Lidojot virzīties pa riņķa līniju vai lokveidā.
aplidot Lidojot, laižoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt) – par putniem, kukaiņiem.
apriņķot Lidojot, riņķojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
trasēt Lidojumā uzliesmot (par lodēm, šāviņiem).
laisties Lidot (par putniem, kukaiņiem u. tml.).
skriet Lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
strupvabole Līdz 10 mm gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem.
uguns Līdzeklis (piemēram, sērkociņi) liesmas radīšanai un (kā) aizdegšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.
saliekt Liecot (kādu materiālu), izveidot (ko no tā), parasti riņķveida.
izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, pārbaudīt (cilvēka piemērotību, viņa spēju atbilstību).
sasaiņot Liekot, tinot saiņos (ko), piepildīt (ar to).
monuments Liela apjoma arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai; liels piemineklis.
muti atplētis lielā izbrīnā, pārsteigumā, ziņkārībā.
muti iepletis lielā izbrīnā, pārsteigumā, ziņkārībā.
apvērsums Lielas, būtiskas (parasti straujas) pārmaiņas (kā) attīstībā, norisē, stāvoklī.
GBP Lielbritānijas naudas vienības – britu mārciņas – starptautiski pieņemts apzīmējums.
mākonis Liels (piem., putnu, kukaiņu) kopums.
staltbriedis Liels briežu dzimtas zīdītājdzīvnieks ar slaidu spēcīgu ķermeni, garām kājām un kura tēviņam ir lieli, zaroti ragi [Cervus elaphus].
aknas Liels dziedzeris (cilvēkam, dzīvniekam), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
tēvainis Liels dzīvnieks (parasti tēviņš).
pāvs Liels fazānu dzimtas putns, kura tēviņiem raksturīga gara aste ar krāšņām spalvām.
lauva Liels kaķu dzimtas plēsīgs zīdītājs ar spēcīgu ķermeni, dzeltenīgu spalvu un garām krēpēm (tēviņiem), ko simboliski uzskata par zvēru karali [Leo leo].
pāvacis Liels naktstauriņš ar matainu, druknu ķermeni un platiem spārniem, uz kuriem ir krāšņi, apaļi zīmējumi, kas atgādina acis.
urbējs Liels naktstauriņš, kura kāpuri grauž ejas bojātu koku stumbros, lakstaugu stublājos, augu saknēs.
šūpotnis Liels tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies.
tarantuls Liels, indīgs zirneklis, kas savvaļā mīt stepēs un tukstešos, dienas pavadot alā, bet naktis – medījot kukaiņus.
lācītis Liels, spilgtas krāsas naktstauriņš, kura kāpuri klāti brūniem matiņiem.
senjors Lielu zemju īpašnieks (viduslaiku Rietumeiropā), kam bija augstākā vara pār viņam pakļautajiem vasaļiem.
kondensatora kapacitāte lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
paātrinājums Lielums, kas raksturo kustības ātruma skaitliskās vērtības un virziena izmaiņu laika vienībā.
kapacitāte Lielums, kas raksturo strāvas vadītāju spēju uzkrāt elektriskos lādiņus.
hidrodinamiskais spiediens lielums, kas raksturo, kā šķidruma plūsmas ātruma maiņa palielina vai samazina spiedienu šķidrumā.
ielīst Lienot ievirzīties (kur iekšā) – par rāpuļiem, tārpiem, arī kukaiņiem.
izlīst Lienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par rāpuļiem, tārpiem, arī kukaiņiem.
trofeja Lietisks pierādījums (piemiņas lieta, priekšmets), ko iegūst dzīvnieka medībās, sporta sacensībās u. tml.
būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu uz teikuma priekšmeta un izteicēja sintaktisko sakaru.
vecais zēns lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
bez šaubām lieto, lai apstiprinātu noliegumu; protams; katrā ziņā; nešaubīgi.
čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, nedaudz griezīgas dažu putnu balss skaņas, arī dažu kukaiņu (piem., circeņu) radītās skaņas.
tiš Lieto, lai atgaiņātu, dzītu prom dzīvniekus (visbiežāk putnus).
diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
vecākais Lieto, runājot par vecākiem atšķirībā no viņu dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu.
svētais tēvs Lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, mūku vai runājot par viņu.
rīcība Lietošanā, izmantošanā; arī pārziņā.
termiņlietošana Lietošana, kam ir noteikts termiņš; terminēta lietošana.
graudu cukurs lietošanai piemērotos, nelielos gabaliņos sadalīts cukurs.
dieveris Līgavaiņa brālis.
vedējs Līgavaiņa radi, arī draugi, kas aizved līgavu no tēva mājām.
loks Līknes vai riņķa līnijas daļa.
lādēt Likt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu ar dzenošo lādiņu.
aizsūtīt Likt vai lūgt nodot (mutvārdu sveicienu, ziņu).
speķot Likt, spiest speķa, arī sīpola, ķiploka, burkāna gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
sausais likums likums, kura mērķis ir samazināt alkohola patēriņu, ierobežojot ražošanu, tirdzniecību (piem., ASV 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā).
krušons Limonādes paveids; dzirkstošs dzēriens ar augļu gabaliņiem.
līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piem., grafikā).
aploce Līnija, kurai visi punkti ir vienādā attālumā no centra; riņķa līnija.
kūņoties Līst ārā, atbrīvoties (no kūniņas, pārsega, čaulas u. tml.).
septima Literatūrā – pants, kas sastāv no septiņām rindām.
artroze Locītavu slimība – deģeneratīvas izmaiņas locītavās.
minūte Loka grāda 1/60 daļa jeb 1/360 no riņķa.
mirakls Luga (viduslaikos), kurā attēlotas epizodes no Svēto dzīves, viņu paveiktajiem brīnumiem.
viņļaudis Ļaudis, ar kuriem nedzīvo kopā (piem., vienā un tajā pašā mājā), arī kaimiņi.
pūdēt Ļaujot nedaudz pūt, pārveidot struktūras, garšas un smaržas ziņā.
nodot asinis ļaut, lai noņem noteiktu daudzumu asiņu.
kā (ar) vēja spārniem Ļoti ātri (laika ziņā).
raibraibs Ļoti daudzveidīgs, dažāds (sastāva ziņā).
īsziņa Ļoti īsa, konspektīva ziņa, kas publicēta periodiskā izdevumā.
bijība Ļoti liela cieņa (pret kādu, ko), kas saistīta ar apziņu par savu niecīgumu, nezināšanu u. tml.
dižtauriņš Ļoti liels, krāšņs tauriņš.
mazītiņš Ļoti maziņš.
krikums Ļoti mazs (kā) gabals, ļoti sīka daļiņa, niecīgs daudzums; druska.
zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
korpuskula Ļoti sīka (kā, piem., vielas) daļiņa.
mikrodaļiņa Ļoti sīka (kā) daļiņa.
ribosoma Ļoti sīka daļiņa, kurā notiek olbaltumvielu sintēze.
putekļi Ļoti sīkas kādas vielas daļiņas, kas atrodas gaisā vai uz kādas virsmas.
putekļu ērcīte ļoti sīks kukainis, kas barojas ar cilvēku un dzīvnieku atlobījušās ādas mikroskopiskiem gabaliņiem.
kolibri Ļoti sīks putns ar spilgtām spalvām un garu knābi, kas pārtiek no ziedu nektāra un kukaiņiem.
smags slimnieks ļoti slims cilvēks; cilvēks, kura slimība ir bīstama viņa dzīvībai.
grandi Ļoti spēcīgs, dobjš; arī spalgs, nevienmērīgs troksnis, ko rada dabas parādības, parasti pērkons, artilērijas šāviņi u. tml.; dārdi.
pūka Ļoti viegla, mīksta, smalka (piem., auduma, vates) atsevišķa šķiedra, šķiedras gabaliņš; arī kāda tekstilmateriāla daļa.
rekordliels Ļoti, ārkārtīgi liels; tāds, kas lieluma, skaita, apjoma u. tml. ziņā vēl nav bijis.
fenomenoloģija Mācība par apziņā tvertajām parādībām, fenomeniem.
eigēnika Mācība par ģenētikas atziņu izmantošanu cilvēka iedzimto īpašību uzlabošanā.
seminārs Mācību nodarbība (parasti augstskolā) par noteiktu tēmu, kurā dalībnieki noklausās un apspriež pastāvīgi sagatavotus referātus vai īsus dalībnieku ziņojumus; teorētiska vai praktiska nodarbība zināšanu papildināšanai.
apgūt Mācīties un paturēt atmiņā.
metāla nogurums mainīgas slodzes radītas metāla mehānisko un fizikālo īpašību pārmaiņas (piem., plaisu rašanās).
nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kāda rīcībā, pārziņā u. tml.).
pārmijus Mainoties vienam ar otru, citam ar citu; arī pārmaiņus.
naktsmaiņa Maiņa, kas jāstrādā naktī.
barters Maiņas tirdzniecība, preču vai pakalpojumu apmaiņa bez naudas kā maksāšanas līdzekļa izmantošanas; prečmaiņa.
transformators Maiņstrāvas ierīce, ko izmanto sprieguma un strāvas pārveidošanai.
transformācija Maiņstrāvas sprieguma pazemināšana vai paaugstināšana, izmantojot transformatoru.
turboģenerators Maiņstrāvas vai līdzstrāvas ģenerators, ko darbina turbīna.
suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
muzejmāja Māja, kur dzīvojis, piem., izcils rakstnieks, dzejnieks, komponists un kurā ierīkots viņa memoriālais muzejs.
gailis Mājas vistu tēviņš.
abonentmaksa Maksa par abonēšanu uz noteiktu termiņu; abonēšanas maksa.
termiņmaksājums Maksājums, kam ir noteikts termiņš; terminēts maksājums.
ļeņiniāna Mākslas darbi, kas veltīti V. Ļeņinam, attēlo viņa personību (padomju laikā).
mušiņmakšķere Makšķere ar elastīgu kātu, spoli un īpašu (biezāku un smagāku) auklu, ar kuru ūdenī iemet mākslīgo mušiņu.
pludiņmakšķere Makšķere ar pludiņu; pludiņa makšķere.
vobleris Makšķerēšanā – māneklis plēsīgo zivju ķeršanai: neliela plastmasas vai metāla zivtiņa ar diviem āķiem.
ūda Makšķerēšanas rīks – aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu auklas rezervi.
kastings Makšķerēšanas sporta veids, kurā brīvā dabā vai telpās sacenšas spiningošanas un mušiņmakšķerēšanas tehnikā (tālmešanā, mērķī mešanā); sacensības šajā sporta veidā.
kokvilna Malvu dzimtas augs, no kura sēklapvalku matiņiem iegūst tekstilšķiedras, vati, bet no sēklām – eļļu.
uzmalt Maļot (1) sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
māmulīte Māmiņa.
franču manikīrs manikīrs, kurā nagus nolako neuzkrītošā, dabiskā tonī, naga maliņu iekrāsojot baltu.
vestibulārais aparāts maņu orgāns cilvēku un dzīvnieku mugurkaulnieku iekšējā ausī, kurš uztver ķermeņa stāvokļa maiņas un nodrošina līdzsvara saglabāšanu.
māšele Māsa (parasti jaunākā); māsiņa.
objekts Materiālās pasaules elements, kas eksistē ārpus cilvēka apziņas, neatkarīgi no tās.
iesaiņojums Materiāls, izstrādājums, kurā iesaiņo (piem., polietilēna plēve, kārba).
saiņojums Materiāls, izstrādājums, kurā saiņo; iesaiņojums.
kustība Matērijas pastāvēšanas veids – materiālu objektu pārmaiņa, to mijiedarbība.
patēvs Mātes vīrs attiecībā pret bērniem, kuriem viņš nav miesīgs tēvs.
skropstas Matiņi acs plakstiņu malās.
dziedzermatiņi Matiņi uz augu epidermas, kuri izdala dažādas vielas (piem., ēteriskās eļļas, sveķus).
spilva Matiņš (augiem).
lidpūka Matiņš (piem., sēklai), kas veicina (tās) izplatīšanos.
matojums Matiņu (3) kopums.
spilvojums Matiņu kopums (augam, tā daļai).
šķirtne Matu celiņš.
reģistrs Maza apjoma atmiņa, kas paredzēta datu īslaicīgai glabāšanai.
dzirkstele Maza degoša vai kvēlojoša vielas daļiņa, kas atdalījusies no liesmas vai pelniem.
variācija Maza mainīgā lieluma maiņa.
asteroīds Maza planēta, neliels debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītu.
sviķis Maza tapiņa mucas gaisa caurumiņa aizdarīšanai, arī šis caurumiņš (bez kura šķidrums netek laukā).
ķiņķēziņš Maza, komiska figūriņa; nieciņš.
skaida Maza, plāna īpaši veidota (kā) sloksne, plāksne u. tml., arī skaidiņa (2).
konfeti Mazas, dažādu krāsu ripiņas, ar kurām cits citu apber karnevālos, ballēs.
mikroreljefs Mazi Zemes virsas reljefa veidojumi vai lielāku veidojumu detaļas, piem., pauguru nogāzes, ieplaciņas.
apmaisīt Mazliet pamaisīt, pārveidot (stāvokļa, noslāņojuma, sakārtojuma) ziņā.
pusvirus Mazliet, daļēji vaļā pavērts (piem., par acīm, plakstiņiem, muti).
patīt Mazliet, nedaudz attīt (ko iesaiņotu, satītu).
pariņķot Mazliet, nedaudz riņķot (pa apli, lokveidā u. tml.).
skaliņš Mazs koksnes stieņveida veidojums (parasti sērkociņiem).
autiņš Mazs paladziņš (zīdaiņa ietīšanai).
folikuls Mazs pūslītis; mata maisiņš.
hidra Mazs zarndobumaiņa tipa saldūdens dzīvnieks ar stobrveida ķermeni, taustekļu vainagu un dzeļšūnām ārējā audu slānī.
mušķērājs Mazs zvirbuļveidīgo kārtas kukaiņēdājs dziedātājputns ar nelielu, plakanu knābi un pagaru asti.
tabakmaks Mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai; tabakas maks.
mušiņa Mazs, melns zīda gabaliņš, ko agrāk dāmas piestiprināja pie sejas, lai izceltu ādas gaišumu.
medicīnas māsa medicīnas darbinieks, kam ir (parasti) vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
patoloģiskā anatomija medicīnas nozare, kas pēta slimības ietekmē radušās pārmaiņas orgānos.
subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ārsta uzraudzībā.
medniekdesiņa Mednieku desiņa.
pārtīt filmu mēģināt ko atcerēties, atmiņās atgriezties pie kā redzēta, piedzīvota.
vārpsta Mehānisma galvenā ierīce vērpšanas, šķeterēšanas un tīšanas mašīnās; vārpstiņa (2).
maiņas meistars meistars, kas pārzina vienas strādnieku maiņas darbu.
meitēns Meitene (1); meita (1), meitiņa.
vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus); šādā veidā vācot, veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
mēlzieds Mēlveida zieds ziedkopā (kurvjziežu jeb asteru dzimtas augiem); ziedlapiņa.
voltampērs Mērvienība maiņstrāvas pilnas jaudas mērīšanai [VA].
zaļmēslojums Mēslošanai izaudzēta un augsnē iestrādājama augu masa (parasti tauriņzieži); zaļmēsli.
kamertonis Metāla instruments divzaru dakšiņas veidā, kas vibrējot rada nemainīga augstuma toni (izmanto mūzikas instrumentu skaņošanai, dziedāšanai).
toņdakša Metāla instruments divzaru dakšiņas veidā, kas vibrējot rada nemainīga augstuma toni un ko izmanto mūzikas instrumentu skaņošanai, dziedātāju intonācijas precizitātes noteikšanai; kamertonis.
kornete Metāla pūšamais mūzikas instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
kosmiskie putekļi meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
uzmest Metot (spēles kauliņu), panākt (parasti neviļus), ka (tas) nokrīt (kādā stāvoklī).
krūzmētra Mētra ar viļņainām lapu malām un purpura krāsas ziediņiem [Mentha spicata].
sanitārā cirte meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto un citādi bojāto koku izciršana mežaudzē.
mežakuilis Mežacūku tēviņš.
kohēzija Mijiedarbība (piem., starp vielas daļiņām), kuras rezultātā veidojas vienota sistēma.
sudoku Mīkla, kurā cipari jāizvieto tā, lai katrā mīklas horizontālajā vai vertikālajā līnijā un kvadrātiskajos lauciņos tie neatkārtotos.
tuneļefekts Mikrodaļiņas spēja pārvarēt potenciāla barjeru, ja barjeras augstums ir lielāks par mikrodaļiņas pilno enerģiju.
infuzorijas Mikroskopiski vienšūnas dzīvnieki ar skropstām klātu ķermeni (mīt jūrās, saldūdeņos, augsnē, arī parazitē); skropstaiņi.
tupelīte Mikroskopisks vienšūnas dzīvnieks (infuzorija), ko sedz skropstiņas un kas pēc formas atgādina kurpi [Paramaecium].
zīdeklis Mīksta materiāla (piem., gumijas, silikona) priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm.
vadgredzens Mīksta metāla (piem., vara) gredzens uz šāviņa korpusa, lodes, kas iegriežas stobra vītnēs.
supozitorijs Mīksta zāļu forma nelielu, smailu tapiņu veidā (ievadīšanai, piem., taisnajā zarnā); svecīte.
kamambērs Mīksts baltā pelējuma siers, ko gatavo no nepasterizēta govs piena un kas iekšpusē ir viegli dzeltenīgs, bet no ārpuses klāts ar baltu garoziņu, ko veido pelējuma sēne.
frotē Mīksts kokvilnas audums ar diegu cilpiņām abās pusēs.
pūkojums Mīkstu, smalku matiņu kopums (augiem, to daļām).
pulkvežleitnants Militārā dienesta pakāpe starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
valsts noslēpums militāra, ekonomiska un politiska rakstura ziņas, kam ir svarīga valstiska nozīme un ko speciāli aizsargā valsts.
sufozija Minerāldaļiņu, irdeno iežu daļiņu izskalošanās ar pazemes ūdens plūsmām, pazemes alu, virszemes iegruvumu (kriteņu) un piltuvju veidošanās.
mīna Mīnmetēja šāviņš.
nomirkšķināt Mirkšķinot nolaist un pacelt plakstiņus.
kapusvētki Mirušo piemiņai veltīts pasākums kapsētā; kapu svētki.
kapu svētki mirušo piemiņai veltīts pasākums kapsētā; kapusvētki.
būris Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no koka vai stiepļu režģiem; sprosts; krātiņš.
aizsaule Mītiskos priekšstatos – vieta, kur pēc nāves nonāk cilvēku dvēseles; viņsaule.
trejdeviņi Mitoloģijā, folklorā – mistisks skaitlis: trīsreiz deviņi; ļoti, neizmērojami daudz.
sprēgāt Mitruma, temperatūras maiņu u. tml. iedarbībā rasties sīkām plaisām, bojājumiem (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.); plaisāt.
mesidžs Mobilā telefona īsziņa; īsa vēstule, ziņa (elektroniskajā pastā).
vitrāža Monumentāli dekoratīvās mākslas veids – sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu; šādā tehnikā veidots mākslas darbs.
spīdvejs Motosporta veids – braukšana ar motociklu pa stadiona izdedžu vai zemes celiņu.
rāpulis Mugurkaulnieku klases dzīvnieks, kam raksturīga nepastāvīga ķermeņa temperatūra un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klāts ķermenis.
ķelle Mūrnieka, apmetēja darbarīks – neliela lāpstiņa ar izliektu kātu un rokturi.
sausā mušiņa mušiņa, kas gatavota tā, lai peldētu ūdens virspusē.
slapjā mušiņa mušiņa, kas gatavota tā, lai ūdenī grimtu, atgādinot samirkušu kukaini.
daglā čakstīte mušķērāju dzimtas putns, kura tēviņiem raksturīgs kvēpu melns ar baltu vēders un gaiša galvas virsa.
ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) vienmērīga maiņa un noteikts izkārtojums (skaņdarbā).
akordeons Mūzikas instruments ar plēšām un taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai.
cimbala Mūzikas instruments, kam stīgas ir uzvilktas uz taisnstūra vai trapeces veida rāmja un ko spēlē, sitot pa stīgām ar koka nūjiņām.
metalofons Mūzikas instruments, kurā skaņu rada, ar nūjiņām sitot pa noteiktā skaņkārtā sakārtotām metāla plāksnītēm.
trijstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; triangolo.
trīsstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2); triangolo.
tubafons Mūzikas sitaminstruments ar horizontālām metāla caurulēm, kurām ir zvaniņiem līdzīga skaņa.
taustiņinstrumentālists Mūziķis, kas spēlē taustiņinstrumentu.
nagliņkoks Mūžzaļš miršu dzimtas tropu koks, kura izžāvētos ziedpumpurus (krustnagliņas) izmanto par garšvielu.
fizālis Nakteņu dzimtas augs, kam raksturīgs uzpūsts kausiņš, kurā attīstās uzturā lietojams auglis (oga).
tomāts Nakteņu dzimtas lakstaugs ar augstu stublāju, dzelteniem ziediņiem un sulīgiem augļiem.
nakts šņore nakts zvejas rīks: aukla, kurai piesietas pavadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums.
pūcīšu dzimta naktstauriņu dzimta, kurā ietilpst, piem., kļavu pūcīte, pelēkā lapukoku pūcīte, priežu pūcīte, kāpostu pūcīte.
subordinētais aizdevums naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
subordinētais kredīts naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
kredīts Naudas līdzekļu nodošana fiziskai vai juridiskai personai uz noteiktu termiņu un par zināmu atlīdzību (parasti pret attiecīgu nodrošinājumu); šādā veidā nodotie naudas līdzekļi.
lelle Naudas paciņas imitācija – papīra lapiņu paciņa, kurā īstas banknotes ir tikai virspusē un apakšpusē, bet vidū – viltotas.
penss Naudas vienība Anglijā un attiecīgā monēta (100 pensi = 1 mārciņa).
denominācija Naudas zīmju nominālās vērtības un cenu mēroga maiņa.
galda piederumi naži, dakšiņas, karotes u. c. maltītē nepieciešamie priekšmeti.
lāsmenis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis.
mākties Neatlaidīgi tuvoties, lai dzeltu (parasti par kukaiņiem).
izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski, (parasti) slepeni novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
darba skudra neattīstītā bezspārnu skudru mātīte, kas veic pūžņa būvi un aizsardzību, gādā barību, kopj kāpurus un kūniņas.
līst galvā Neatvairāmi uzmākties (par domām, atmiņām u. tml.).
vālodze Nedaudz par strazdu lielāks putns, kura mātītēm ir olīvzaļgans muguras apspalvojums, bet tēviņiem raksturīgs koši dzeltens apspalvojums ar melniem spārniem un asti.
zaļžubīte Nedaudz par zvirbuli lielāks putns, kura tēviņiem ir raksturīgs dzeltenīgi olīvzaļš apspalvojums ar uzkrītoši dzelteniem laukumiem uz astes un spārniem [Carduelis chloris].
ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām.
nicinājums Negatīva emocionāla attieksme, kurai raksturīga izteikta nepatika (pret kādu, ko), sava pārākuma apziņa, (kā) vērtības, nozīmīguma noliegums; nicināšana.
knābāt Negribīgi, arī maziem kumosiņiem ēst (par cilvēkiem).
pariņķot Neilgu laiku, mazliet riņķot.
zalktis Neindīga čūska ar apaļu galvu, tumši pelēcīgu, brūnpelēku vai melnu muguru un dzelteniem plankumiem (austiņām) galvas sānos.
katatonija Neiropsihiski traucējumi (piem., šizofrēnijas slimniekiem), kas izpaužas ķermeņa kustībās (sastingums, anomālu pozu ieņemšana u. c.) vai uzvedības pārmaiņās (neēd, neatbild, nerunā).
jonizācija Neitrālu atomu vai molekulu pārvēršana par pozitīvi vai negatīvi lādētām daļiņām – joniem.
nocelt valdziņu neizadot valdziņu, pārlikt to uz otras adatas.
aizturēt Neizsniegt vai neizmaksāt noteiktā termiņā.
nogulsnes Neizšķīdušas vielas daļiņas, kas nogulsnējušās šķidrumā.
ne vārda nekā (neteikt, neziņot u. tml.).
neparko Nekādā gadījumā, nekādā ziņā.
vispār Nekādā ziņā, nekādos apstākļos; nemaz.
Dieva dēļ nekādā ziņā.
no Dieva puses nekādā ziņā.
ērzelis Nekastrēts, pieaudzis zirgu tēviņš.
bāzt (savu) degunu nekautrīgi, netaktiski jaukties citu darīšanās; ziņkārīgi interesēties par cita dzīvi.
koraļļi Nekustīgi jūras dzīvnieki (zarndobumaiņi), kas dzīvo kolonijās; nogulumslānis, kas radies no šo dzīvnieku skeleta kaļķu masas.
šķēpnesis Neliela (parasti akvārijā turama) zivs, kuras tēviņam ir šķēpveida aste [Xiphophorus hellerii].
šansonete Neliela apjoma šansons, īsa dziesmiņa.
konfekšpapīrs Neliela formāta papīrs, kurā iesaiņota konfekte.
rozīte Neliela galviņa (piem., ziedu kāpostiem, Briseles kāpostiem).
dakstiņš Neliela izliekta vai plakana māla plāksne (jumta segumam); kārniņš.
šēra Neliela klinšaina saliņa pie jūras krasta līnijas seno apledojumu apgabalos (Skandināvijā, Kanādā u. c.).
mučele Neliela muca; muciņa.
lapele Neliela papīra lapa ar kādu informāciju, piem., sludinājumu, reklāmu, ziņojumu.
tējas maisiņš neliela papīra paciņa ar tēju, kas paredzēta vienas dzēriena porcijas pagatavošanai.
treilers Neliela piekabes veida kempinga mājiņa uz riteņiem, ko var pārvietot ar automobili.
blociņš Neliela piezīmju grāmatiņa; kabatas grāmatiņa.
skabarga Neliela, asa, smaila (no koksnes, retāk metāla) atlūzusi skaidiņa; šāda skaidiņa, kas iedūrusies miesā.
pompadūra Neliela, grezna maisiņa formas sieviešu rokassoma garā saitē; arī šāds rokdarbu maisiņš.
kabatas grāmatiņa neliela, kabatas formāta piezīmju grāmatiņa.
etvija Neliela, plakana kārbiņa (parasti tabakas izstrādājumu glabāšanai).
cīsiņš Neliela, tieva desiņa, ko parasti lieto vārītā veidā.
viendienītes Nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi, kuriem ir divi pāri plēvainu, caurspīdīgi dzīslainu spārnu un kuri dzīvo baros virs ūdeņiem, parasti vienu vai dažas dienas.
bankas Nelieli stikla trauciņi, kurus ārstnieciskos nolūkos karstus liek uz kādas ķermeņa daļas (parasti muguras).
gāzes baloniņš neliels ar gāzi pildīts baloniņš individuālai aizsardzībai.
aerosols Neliels baloniņš, kurā iepildīta izsmidzināma viela kopā ar saspiestu gāzi.
bulka Neliels baltmaizes klaipiņš; smalkmaizīte.
mazdārziņš Neliels dārzs, kas ierīkots uz atsevišķa personas rīcībā piešķirta zemes gabala; ģimenes dārziņš.
graķītis Neliels daudzums (stipra) alkoholiskā dzēriena; mēriņš.
grauzdiņš Neliels grauzdētas vai apceptas maizes gabaliņš; grauzdēta vai apcepta maizes šķēle.
vimpelis Neliels karodziņš, kas parasti piestiprināts vertikāli pie kāta ar pamatni un ko piešķir par nopelniem, uzvaru u. tml.
signālkarodziņš Neliels karodziņš, kas paredzēts signalizēšanai.
ūdens kliņģeris neliels kliņģeris, ko pirms cepšanas apvāra ūdenī.
saiva Neliels laiviņveida rīks pavediena uztīšanai (piem., aušanai).
tabakas maks neliels maisiņš tabakas glabāšanai.
kafijkoks Neliels mūžzaļš koks vai krūms, no kura augļiem iegūst kafijas pupiņas.
actiņa Neliels novērošanas lodziņš, lūciņa (durvīs).
kabatas lakats neliels plāna auduma gabals ar apstrādātām malām deguna, sejas slaucīšanai; kabatlakats, kabatlakatiņš.
apodziņš Neliels pūču dzimtas putns ar brūni pelēkiem raibumiem mugurpusē un balti brūnām gareniskām svītriņām vēderpusē [Glaucidium passerinum].
traktieris Neliels restorāniņš.
bistro Neliels restorāns, krodziņš; ēdināšanas uzņēmums (parasti ar ātru apkalpošanu).
tinējs Neliels tauriņš ar raibiem spārniem, kura kāpuri tinas augu lapās.
tīklkode Neliels tauriņš, kura kāpuri dzīvo tīklojumos uz augiem un bojā tos.
ķobis Neliels trauks (piem., tase, bļodiņa, vāzīte).
raibspārnis Neliels vai vidēji liels tauriņš, kam ir raksturīgi melni spārni ar sarkaniem raibumiem.
zīdkoks Neliels vasarzaļš koks, ar kura lapām barojas zīdtauriņu kāpuri.
ciba Neliels, apaļš (krijas vai bērza tāss) trauks ar vāciņu.
kurmis Neliels, augsnē dzīvojošs kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks ar samtainu, tumšu apmatojumu, smailu purnu un lāpstas veida priekškāju pēdām.
ķeģis Neliels, drukns žubīšu dzimtas putns ar pelēcīgi brūnu mugurpusi, sarkanu pieri (un sarkanīgām krūtīm tēviņiem).
pele Neliels, ieapaļš priekšmets ar diviem taustiņiem (labo un kreiso), ko lieto darbam ar datoru.
knapsieriņš Neliels, kaltēts (parasti konusveida) biezpiena sieriņš.
spira Neliels, lodveida formas ekskrementu gabaliņš (dažiem dzīvniekiem).
poga Neliels, parasti apaļas formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
cirslis Neliels, pelei līdzīgs kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks.
ratiņi Neliels, stumjams transportlīdzeklis ar riteņiem un rokturi zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai.
irbulis Neliels, tievs kociņš vai stienītis.
baumas Neoficiālas ziņas, kas izplatās sabiedrībā.
tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties (piem., par kukaiņiem).
pasaka Nepatiesas, nepamatotas ziņas, muļķības.
plūst Nepātraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
ierobežotība Nepilnība, šaurība (piem., uzskatiem, atziņām).
trofiskais nervs nervs, kas regulē vielmaiņu un audu barošanu.
veģetatīvā nervu sistēma nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānu un regulē vielmaiņu.
aizmirst Nesaglabāt atmiņā (datus, faktus u. tml.).
dzejolis prozā nesaistītā valodā uzrakstīts daiļdarbs, kas emocionālās izteiksmes un ritma ziņā ir tuvs dzejai.
burvja nešļava nesamais, ko ienes un noliek otra cilvēka mājā, lai viņam kaitētu.
raganas nešļava nesamais, ko ienes un noliek otra cilvēka mājā, lai viņam kaitētu.
eitanāzija Nesāpīga dzīvības atņemšana nedziedināmi slimam pacientam pēc viņa lūguma.
šizofrēnija Neskaidras izcelsmes psihiska slimība, kas izraisa pārmaiņas personībā, aplamu īstenības uztveri un citus psihisko procesu traucējumus.
mezons Nestabila elementārdaļiņa.
pievienotās vērtības nodoklis netiešais nodoklis, ar kuru apliek preču piegādi, importu, pakalpojumu sniegšanu un pašpatēriņu.
kavēties Netikt atsūtītam paredzētajā laikā (piem., par vēstuli, ziņu).
noklust Netikt vairs izplatītam (piem., par ziņām, valodām); pārstāt izpausties, izbeigties.
mikrofona efekts nevēlamas parametru izmaiņas elektriskajā, magnētiskajā ķēdē vai elektronu iekārtā, kuras rada mehāniskā vibrācija vai akustiskā iedarbība.
sirmene Nezāle – pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem matiņiem un sīkie, baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos.
vējauza Nezāle – viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar palielām vārpiņām skarā [Avena fatua].
nezināšana Neziņa (1).
kā auns pie jauniem vārtiem neziņā, nesaprašanā (ko darīt); izbrīnā.
pielīts Nieru bļodiņu iekaisums.
nefroze Nieru slimība – deģeneratīvas pārmaiņas nieru kamoliņos un kanāliņos.
atkauties Nikni atvairīties, atgaiņāties.
papīrs No celulozes gatavots materiāls rakstīšanai, tekstu un attēlu iespiešanai, iesaiņošanai u. tml.; šāda materiāla loksne, lapa.
krūtsgabals No dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas izcirsts, izgriezts gaļas gabals; krūtiņa.
baltvīns No gaišām vai tumšām (noņemot miziņu) vīnogām gatavots gaišs vīns.
apvāks No izturīga materiāla pagatavots uzliekams aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākiem; vāciņi.
kazemāts No izturīgiem materiāliem celts virszemes vai pazemes nocietinājums; telpa šādā nocietinājumā aizsardzībai pret artilērijas šāviņiem.
putnu būrītis no koka izgatavota mājiņa putniem.
lupatu grīdceliņš no lupatām austs grīdceliņš.
bruņukrekls No savērtiem metāla riņķīšiem vai nelielām plātnītēm darināts krekls ķermeņa augšdaļas aizsargāšanai.
mozaīka No sīkiem, dažādas krāsas akmentiņiem, stikla vai keramikas gabaliņiem izveidots attēls vai dekoratīvs rotājums.
anamnēze No slimnieka vai viņa tuviniekiem iegūtas ziņas par slimības sākumu, norisi un slimnieka dzīves apstākļiem pirms saslimšanas.
terakotas armija no terakotas izgatavota 8000 karavīru armija dabiskā lielumā, kas atrodas Ķīnas imperatora Ciņa Šihuandi kapenēs.
serde No urbuma izcelts cilindrisks iežu stabiņš.
viņaprāt No viņa (viņas, viņu) viedokļa, pēc viņa (viņas, viņu) domām.
zivju pirkstiņi no zivju gaļas un subproduktiem pagatavots pusfabrikāts – taisnstūraini, rīvmaizē panēti gabaliņi.
hronika Nodaļa (periodiskajos izdevumos), kurā ziņo par jaunākajiem, aktuālākajiem notikumiem.
interešu izglītība nodarbības dažādos, piem., mākslinieciskajos kolektīvos, pulciņos.
saziņot Nododot, izplatot attiecīgus paziņojumus, ziņas u. tml., saaicināt, sapulcināt.
sekularizēt Nodot laicīgās varas pārziņā un pārvaldīšanā reliģiskajām institūcijām piederošus īpašumus.
iznēsāt Nogādāt (ziņas daudziem vai visiem), izplatīt (ziņas).
sūtīt Nogādāt (ziņu, vēstuli u. tml.) ar elektroniskas ierīces (piem., mobilā telefona, datora) starpniecību.
rādiuss Nogrieznis no riņķa līnijas punkta vai no sfēras punkta līdz centram.
veidule Nogrieznis, kas savieno konusa virsotni ar konusa pamata riņķa līnijas kādu punktu.
termiņnoguldījums Noguldījums, kam ir noteikts termiņš; terminēts noguldījums.
novazāties Noklaiņot; nostaigāties.
nonākt (kāda) rokās Nokļūt (kāda) pārziņā, rīcībā.
apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku, narkotisku vielu ietekmē); apreibt.
uzkrist Nokrist (kam mestam, piemēram, spēles kauliņam) noteiktā stāvoklī.
krusa Nokrišņi ledus daļiņu veidā.
nomesties Nolaisties (kur, uz kā u. tml.) – parasti par putniem, kukaiņiem.
nosēsties Nolaisties (uz kā, kur u. tml.) – par putniem, lidojošiem kukaiņiem.
sasēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kopā, arī kur) – par putniem, kukaiņiem.
noteikt Nolemt un paziņot (ko).
pārtīt Nomainīt (bērnam) autiņus, autiņbiksītes.
pārtīt zīdaini nomainīt zīdainim autiņus.
paģiras Nomāktība, pašpārmetumi, ko izraisa apziņa par nepareizu rīcību.
kempings Nometne autotūristiem, kurā ir viegla tipa namiņi, vietas telšu uzsliešanai vai ceļojumautobusu (karavānu) novietošanai.
uzelpot Nomierināties, sākt justies labi (piemēram, pēc pārdzīvojuma, apstākļu maiņas).
dabūt mācību nonākt pie pamācošas atziņas (parasti pēc kaut kāda notikuma).
sēks Nopļautu augu (piem., zāles, āboliņa) kopums, ko tūlīt pēc pļaušanas izbaro dzīvniekiem.
ar Norāda (kā) sākumu (laika, vietas ziņā).
no- Norāda uz darbības pabeigtību, pārmaiņām darbības subjektā vai objektā.
šis Norāda uz noteiktu dzīvu būtni; viņš, viņa.
klāt Norāda uz stāvokli, kad (kas kādam) ir līdzi, atrodas (pie viņa).
pret Norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam; norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu.
priekša Norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni; norāda, ka (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
līdzi Norāda, ka (kas) tiek iesaistīts vietas maiņā, pārvietots (kopā ar kādu).
tūlīt Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūliņ (2).
tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1).
septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas septiņos veidos, septiņās sastāvdaļās.
augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ģeogrāfiskā reljefa ziņā atrodas augstāk par apkārtējo, pārējo.
treniņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar treniņu.
septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst septiņas sastāvdaļas.
septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir septiņi.
adresēt Norādīt (sūtījuma) saņēmēju un viņa adresi.
apraut Noraukt (par adījumu, valdziņu skaitu).
attīstība Norise (piem., dabā, sabiedrībā, personībā), kurā veidojas, rodas kvalitatīvas pārmaiņas, notiek pilnveidošanās.
izsaukt Nosaukt (kādu vārdu), piem., paziņojot, pārbaudot.
uzmesties Nosēsties (par kā daļiņām).
katamnēze Noslēdzošais ziņojums par slimnieka veselības stāvokli (pabeidzot ārstēšanu, izrakstot no slimnīcas u. tml.).
pārkreditēt Noslēgt līgumu ar to pašu vai arī citu banku, lai pagarinātu, piem., parāda atmaksas termiņu, vai arī lai saņemtu izdevīgāku kredītu.
iegaumēt Nostiprināt, saglabāt apziņā un ievērot savā rīcībā, darbībā (piem., faktu, padomu).
iegaumēt Nostiprināt, saglabāt atmiņā.
iesēsties Nostiprināties (piem., apziņā, atmiņā).
iesvērt Nosvērt (noteiktu daudzumu) un ievietot (iesaiņojumā, traukā).
ticības apliecinājums noteiktā formā izteikts paziņojums par savu ticību Dievam; kredo.
klaviatūra Noteiktā kārtībā novietotu (mūzikas instrumenta) taustiņu kopums.
blanka Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētām ziņām; veidlapa.
veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
formulārs Noteikta parauga veidlapa ziņu ierakstīšanai.
klasifikators Noteiktā veidā sakārtotu, grupētu uzziņu rādītājs.
Lai velns par mazu puiku paliek! noteikti, katrā ziņā, par spīti visam, lai cik neiespējami kas liktos.
uz galvošanu noteikti, katrā ziņā.
obligāts Noteikti; katrā ziņā.
konteiners Noteiktu izmēru un noteikta veida tilpne (kā) transportēšanai bez iesaiņojuma.
aptauja Noteiktu ziņu, informācijas vākšana (no daudziem vai visiem).
dzīvs Noturīgs, labi saglabāts atmiņā (par psihiskām norisēm).
hospitēt Novērot pieredzes apmaiņas nolūkā cita skolotāja stundu vai augstskolas mācībspēka lekciju.
staigāt uz rokām novietojoties vertikāli balstā uz rokām, virzīties, tās pārmaiņus pārvietojot.
stādināt Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis; novietot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis).
dzimumnoziegums Noziegums, kas saistīts ar dzimumdziņas apmierināšanu netiklā, arī vardarbīgā formā.
kriminālhronika Noziegumu hronika (plašsaziņas līdzekļos).
uzskaite Nozīmīgu tautsaimniecības objektu, resursu, to skaita, apjoma, patēriņa u. tml. fiksējums atbilstošā informācijas apkopojumā.
bacilis Nūjiņveida baktērija, kas veido sporas.
ņemt savā zināšanā ņemt savā ziņā, arī pārziņā.
izziņa Objektīvās īstenības parādību, to būtības un likumsakarības atspoguļošana cilvēka apziņā.
pamatizglītība Obligātā izglītība, ko iegūst pamatskolā (Latvijā – pirmajās deviņās klasēs).
reskripts Oficiāla (valdnieka, augstas amatpersonas) vēstule, kurā izteikts kāds rīkojums, paziņojums par apbalvojuma piešķiršanu, pateicība u. tml.
pakete Oficiāla satura vēstule īpašā iesaiņojumā.
paziņojums Oficiāla ziņa; dokuments, kas satur ziņu, informē (par ko).
izsludināt Oficiāli noteikt; oficiāli noteikt un paziņot.
uzteikt Oficiāli paziņot par darba līguma, īres līguma pārtraukšanu.
pieteikt Oficiāli paziņot, darīt zināmu (par kā sākumu).
pasludināt Oficiāli paziņot, darīt zināmu.
atsaukt Oficiāli paziņot, ka (lēmums, priekšlikums u. tml.) nav vairs spēkā; oficiāli paziņot, ka (piem., izteikums) ir nepatiess.
protestēt Oficiāli paziņot, ka nepiekrīt (piem., kādam lēmuma), ka apstrīd un noraida (piem., tiesas spriedumu).
proklamēt Oficiāli un publiski paziņot (piem., par kādu nozīmīgu politisku notikumu), pasludināt.
protestēt Oficiāli, notariālā kārtībā paziņot, ka (vekselis) nav laikā samaksāts.
deklarācija Oficiāls (valsts, valdības, starptautiskas organizācijas u. tml.) paziņojums; dokuments, kurā ietverts šāds paziņojums.
dzimšanas apliecība oficiāls dokuments, kurā norādīts bērna vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta, kā arī ziņas par vecākiem.
protests Oficiāls paziņojums par to, ka nepiekrīt (piem., kādam lēmumam), ka apstrīd un noraida (piem., tiesas spriedumu).
proklamācija Oficiāls publisks paziņojums (piem., par kādu nozīmīgu politisku notikumu).
komunikē Oficiāls valsts paziņojums par starptautisku sarunu rezultātiem, valstu vienošanos, militārām operācijām vai citiem svarīgiem notikumiem.
protests Oficiāls, notariālā kārtībā rakstīts paziņojums par (vekseļa) nemaksāšanu laikā.
temperācija Oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai).
oligarhs Oligarhijas pārstāvis – cilvēks ar lielu ietekmi politikā, ekonomikā, arī plašsaziņas līdzekļos.
līdzsvara orgāni orgāni, kas uztver ķermeņa stāvokļa maiņas, kā arī gravitācijas spēka iedarbību.
elpošanas orgāni orgāni, kas veic gāzu apmaiņu starp organismu un ārējo vidi.
serotonīns Organiska viela, hormons, kam ir būtiska nozīme augstākās nervu sistēmas darbībā, vielmaiņā un asinsspiediena regulēšanā.
vitamīns Organiska viela, kas nepieciešama normālam organisma vielmaiņas procesam.
kofeīns Organiska viela, ko satur kafijas pupiņas, tējas lapas, kolas sēklas un kas stimulē sirdsdarbību un centrālo nervu sistēmu.
biosintēze Organisko vielu sintēze dzīvos organismos (šūnā) vielmaiņas procesā.
termoregulācija Organisma fizioloģiska funkcija, kas nodrošina vielmaiņas procesiem nepieciešamo ķermeņa temperatūru neatkarīgi no apkārtējās vides temperatūras svārstībām.
trofika Organisma šūnu vielmaiņas un to regulējošo nervu procesu kopums.
regress Organisma uzbūves vienkāršošanās, tam pielāgojoties apkārtējās vides pārmaiņām.
kairināmība Organisma, tā orgānu, audu, šūnu spēja reaģēt uz iekšējās un ārējās vides faktoru maiņu.
vest sarunas organizēt, veikt domu, viedokļu apmaiņu nolūkā panākt vienošanos (kādā jautājumā).
pārrunas Organizēta, oficiāla savstarpēju domu apmaiņa, arī diskusija.
placenta Orgāns, kas caur nabas saiti saista augli ar mātes organismu un regulē augļa dzīvības un vielmaiņas procesus.
putēt Pacelties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām kā daļiņām).
painteresēties Pacensties iegūt, parasti nelielu, informāciju, uzziņu (par ko).
apmiglot Padarīt neskaidru, neasu (prātu, apziņu).
atcelt Padarīt par spēkā neesošu; oficiāli paziņot, ka nenotiks.
apskaidrot Padarīt skaidru (apziņu, prātu); radīt iekšēju mieru (cilvēkā).
atvērt Padarīt vaļēju, pieejamu (piem., noņemot vāku, atverot durvis, attaisot iesaiņojumu).
izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem); plaši izziņot, izklāstīt.
pavakariņot Paēst vakariņas.
viņreiz Pagājušajā reizē, viņā reizē; toreiz.
vēsture Pagātne (1); pagātnes notikumi, kas saglabājušies cilvēku atmiņā.
atmiņa Pagātnes iespaidi, priekšstati u. tml., ko iespējams atjaunot apziņā.
evolūcija Pakāpeniska attīstība, pārmaiņu process.
izkārt Pakārt, izlikt (publiskā vietā) lasīšanai, skatīšanai (piem., ziņojumu).
paraustīt plecus pakustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
afiša Paliela formāta lapa ar paziņojumu par izrādi, koncertu u. tml.
pieaudzēt Palielināt (valdziņu skaitu) adījumā.
turēties prātā palikt atmiņā.
turēties galvā palikt atmiņā.
aizķerties Palikt, saglabāties (atmiņā, prātā u. tml.).
vērst Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēka psihiskam stāvoklim, viņa darbībai) veidojas noteikta, arī citāda virzība (uz ko, pret ko).
sagraut Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd pašapziņa, psihiskais līdzsvars u. tml.
lādēt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas (piem., elektriskais) lādiņš.
vulgarizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
savērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu).
saukt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atveidojas (atmiņā).
raibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst daudzveidīgs, dažāds (sastāva ziņā).
uzburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti izveidojas (iztēlē), atveidojas (atmiņā).
sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
uzlauzt ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņas, lūzums (piem., cilvēku attiecībās).
salauzt ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņas, lūzums (piem., cilvēku, valstu attiecībās).
ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā, cilvēka dzīvē, darbībā u. tml.).
ieintriģēt Panākt, ka (kādam) rodas ziņkāre, interese.
nodot Panākt, ka (kāds, kas) nonāk (noteiktu amatpersonu, iestāžu pārziņā); pakļaut (kādai rīcībai, darbībai).
noņemt Panākt, ka (kāds) pārtrauc iepriekšējās attiecības, lai (viņu) iegūtu sev.
atdzīvināt Panākt, ka atjaunojas, dzīvi atveidojas atmiņā, iztēlē.
izšķirt Panākt, ka izbeidzas (piem., kautiņš, strīds).
šaut Panākt, ka lode, šāviņš u. tml. izvirzās no ieroča un vēršas uz noteiktu objektu; būt tādam, no kura virzās ārā lode, šāviņš u. tml. un vēršas uz noteiktu objektu.
ķērnes piens paniņas.
kešatmiņa Papildu atmiņa, kurai piekļuves laiks ir ievērojami mazāks nekā operatīvai atmiņai.
papildvieta Papildu guļasvieta viesnīcas numurā, kempinga mājiņā u. tml.
zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte.
rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestas horizontālas un vertikālas līnijas veido rūtiņas.
čaulīte Papirosa apvalks – papīra stobriņš tabakas iepildīšanai.
iegaudoties Par ierīcēm, mašīnām, lidojošiem šāviņiem u. tml.
iznirt Parādīties (apziņā, atmiņā).
aizslīdēt Parādīties apziņā (par domu, priekšstatu virkni).
parādzīme Parādu apliecinošs dokuments, kuru aizņēmējs izsniedz aizdevējam, minot summas lielumu un atdošanas termiņu; parādraksts.
diskonts Parādzīmes (vekseļa) nominālās vērtības samazināšanas procents, kas atkarīgs no tā, cik maz laika atlicis līdz termiņam (nesamaksātas parādzīmes pirkšanas gadījumā).
inversija Parastās kārtības, stāvokļa, attiecību u. tml. maiņa pretējā virzienā, otrādi; apvērsts stāvoklis; pārstatījums.
inversija Parastās vārdu kārtības maiņa retoriskos vai stilistiskos nolūkos.
parotīts Parasti savienojumā "epidēmiskais parotīts": akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; cūciņas.
ķoniņš Parasti savienojumā "kuršu ķoniņš": kuršu dižciltīgais – Livonijas ordeņa vasalis (Kuldīgas apkaimē).
sterliņš Parasti savienojumā "sterliņu mārciņa": naudas vienība Lielbritānijā; attiecīgā naudas zīme, monēta.
tēvs Parasti savienojumā "svētais tēvs": lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
kolokvijs Pārbaudes forma – mācībspēka pārrunas ar studentiem, lai noskaidrotu viņu zināšanas.
pārklaušināt Pārbaudīt (bērnus), lai novērtētu (viņu) mājmācībā iegūtās zināšanas.
apsekot Pārbaudīt, novērot, izpētīt, lai ko noskaidrotu, iegūtu noteiktas ziņas.
patina Pārklājums, kas rodas uz vara, bronzas vai misiņa izstrādājumu virsmas, tiem oksidējoties dabiskā veidā vai apstrādājot ar ķīmiskām vielām.
metalizēt Pārklāt (ko) ar (plānu) metāla kārtiņu; pievienot (kam) metālu.
satīklot Pārklāt, arī sasaistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem).
rasot Pārklāties (piem., kondensācijas rezultātā) ar sīkiem ūdens pilieniņiem.
apvilkties Pārklāties ar plānu kārtiņu; sākt nedaudz cietēt, recēt.
aizsalt Pārklāties ar sarmainu ledus kārtiņu (par logu rūtīm).
spēle Pārmaiņa (sejas izteiksmē).
konversija Pārmaiņa; (kā) sastāva, stāvokļa u. tml. maiņa.
pārgrozība Pārmaiņa.
grieži Pārmaiņas, pārvērtības (stāvoklī, attīstības gaitā).
laikagrieži Pārmaiņu pagrieziena posmi laika ritumā.
staigāt Pārmaiņus ceļot kājas, sperot soļus, pārvietoties.
muskusbriedis Pārnadžu kārtas dzīvnieks – samērā neliels bezragu briedis, kam ir gari ilkņi un dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
žirafe Pārnadžu kārtas dzīvnieks (Āfrikā) ar dzeltenbrūnu, plankumainu apmatojumu, garu kaklu, garām kājām, nelielu galvu un samērā īsiem, ar apmatojumu klātiem radziņiem.
ātrumkārba Pārnesumkārba (automašīnās, traktoros u. tml.) kustības ātruma maiņas un atpakaļgaitas nodrošināšanai.
lecināt Pārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu.
blaugznas Pārragojušās (galvas) ādas daļiņas, kas atlobās zvīņu veidā.
izmaiņa Pārveidošanās, pārmaiņa.
iztaisnot Pārveidot (maiņstrāvu) par līdzstrāvu.
iekūņoties Pārveidoties par kūniņu.
lidot Pārvietoties gaisā ar spārnu vai lidplēves palīdzību (parasti par putniem, kukaiņiem).
tecēt Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi); arī plūst (1).
sijāties Pārvietoties, krist, arī izplatīties (par sīkām kā daļiņām).
riņķot Pārvietoties, virzīties pa riņķa līniju, arī ap savu asi (par debess ķermeņiem).
pārraudzība Pārziņa.
zelta zivtiņa Pasakās – zivtiņa, kurai piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
norādīt Pasakot, aizrādot, ziņojot u. tml., vērst (kāda) uzmanību (uz ko).
sapulce Pasākums, kurā piedalās noteikta cilvēku grupa, lai kopīgi apspriestu viņiem aktuālus jautājumus, risinātu problēmas, pieņemtu lēmumus u. tml.
kultūrizglītība Pasākumu kopums, lai nodrošinātu bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanos kultūras jomā, viņu radošo spēju attīstīšanu gan mācību iestādē, gan ārpus tās, kā arī sagatavotu kultūras darba speciālistus.
venteris Pasīvais zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
marka Pasta sūtījumu samaksas zīme – neliels pielīmējams papīra gabaliņš, uz kura ir vērtības norāde un attēls; pastmarka.
samelst Pastāstīt nepārbaudītas ziņas, baumas; arī samelot.
klaidonība Pastāvīga pārvietošanās no vienas vietas uz otru; klaiņošana, īslaicīga uzturēšanās (kur) bez noteiktiem ienākumiem.
pasteļa krītiņi pasteļkrītiņi.
pasvītra Pasvītrojums vienas rakstzīmes garumā, ko lieto, lai savienotu vārdus, kad atstarpe starp tiem nav vēlama, piem., e-pasta adresē, mapju nosaukumos, datora atmiņā; apakšsvītra, zemsvītra (\_).
komplekss Pašapziņas trūkums, neticība sev, saviem spēkiem, pārlieku liela kautrība.
introspekcija Pašnovērošana; savu apziņas stāvokļu personīga novērošana.
uzdot Pateikt, darīt zināmas (piemēram, kādas ziņas).
atzīties mīlestībā pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
atklāt mīlestību pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
atklāt sirdi Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
atklāt Ameriku pateikt, paziņot ko jaunu.
dzīves standarts patēriņa apjoms un dzīvesveids, kas sabiedrībā, sociālā grupā ir izveidojies tradicionāli un tiek pieņemts par nepieciešamu.
autonomais patēriņš patēriņa daļa, kas nav atkarīga no ienākuma izmaiņām.
salūtpatrona Patrona, kurai nav šāviņa un kura paredzēta šaušanas imitācijai, salutēšanai vai signāla došanai.
mācīt Paust (noteiktu uzskatu, atziņu); būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņu).
plānprātība Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā.
iesaiņojums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaiņot.
lūzums Paveikta darbība, rezultāts --> lūzt (2); būtiskas pārmaiņas.
pārgrozījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārgrozīt; grozījums; arī pārmaiņa.
saiņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saiņot.
grozījums Paveikta darbība, rezutāts-->grozīt (2). Izmaiņa.
apdult Pazaudēt skaidru apziņu (no pārdzīvojuma).
apdult Pazaudēt skaidru apziņu (piem., no indīgām vielām).
apdult Pazaudēt skaidru apziņu (piem., no stipra trokšņa, spēcīgas smakas, smaržas).
taisnīgums Pazīme, kas raksturo morālās apziņas noteiktu vērtējumu, attieksmi, izriet no priekšstata par cilvēku, tā tiesībām un izpaužas kā atbilstība īstenībai, patiesībai.
atsaukums Paziņojums, ar kuru atsauc, atceļ (kādu, ko).
uzsaukt Paziņot (baznīcā no kanceles) par (kā) saderināšanos.
aplaist ziņu paziņot (daudziem, citam pēc cita).
deklarēt Paziņot (ko) deklarācijas veidā.
pieteikt Paziņot par (kāda, kā) gatavību kur piedalīties, ko darīt; piereģistrēt.
pasludināt Paziņot publiski (kādu ziņu, faktu).
pieteikt Paziņot, darīt iepriekš zināmu (ko).
pavēstīt Paziņot, darīt zināmu (ko).
nodot Paziņot, darīt zināmu.
apziņot Paziņot, izziņot, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
atteikt Paziņot, ka atsakās.
atsacīties Paziņot, ka vairs nepilda (kādas saistības), ka nav saistīts (ar ko).
atteikties Paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko); neatzīt par savu, noliegt.
deklarēt Paziņot, pasludināt.
dot ziņu paziņot.
iekrist kā akā pazust, vairs nerādīties, neatgriezties, nedot nekādu ziņu.
izziņa Pēc pieprasījuma saņemamie dati, informācija (piem., par vilciena atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu); uzziņa.
kampaņa Pēc plāna un noteiktā termiņā veicamu darbu kopums (parasti par lauksaimniecisko ražošanu padomju iekārtas laikā).
apķīlāt Pēc tiesas lēmuma vai administratīva rīkojuma ierobežot īpašnieka brīvu rīcību (ar viņa mantu).
neonatoloģija Pediatrijas nozare, kas pētī jaundzimušo veselības stāvokli, viņu slimības un ārstēšanu.
mutācija Pēkšņa iedzimtības faktoru pārmaiņa, kas reproducējas nākamajās paaudzēs un izraisa atbilstoši pārmainītu organisma pazīmju attīstību.
untums Pēkšņa pārmaiņa, nepastāvība (parādībām dabā vai sabiedrībā).
peripetija Pēkšņa, krasa darbības, apstākļu maiņa; negaidīts sarežģījums.
katastrofa Pēkšņa, postoša pārmaiņa, notikums ar smagām sekām (parasti sabiedrības vai cilvēka dzīvē).
uzmutuļot Pēkšņi rasties (apziņā).
uzliesmot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā).
uzplaiksnīt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā).
uzzibsnīt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (apziņā).
atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (piem., sejā); pēkšņi atveidoties (atmiņā, iztēlē).
transs Pēkšņs īslaicīgs apziņas krēslas stāvoklis bez murgiem, halucinācijām.
ziemas peldēšana peldēšana aukstā ūdenī, kura temperatūra ir zemāka par +10 grādiem vai iegremdēšanos ledū izcirstā āliņģī.
snorkelēt Peldēt zem ūdens ūdenstilpē, izmantojot niršanas masku, elpošanas trubiņu, pleznas, lai vērotu zemūdens dzīvi dabiskā vidē.
ūdens velosipēds peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un kājminamu piedziņu (parasti atpūtai uz ūdens).
menstruācija Periodiska, regulāra asiņu un gļotu izdalīšanās no dzemdes, ko izraisa cikliskas fizioloģiskas pārmaiņas sievietes organismā.
bioloģiskā nāve periods, kad izbeidzas normāla vielmaiņa un sākas audu sairšana.
nektarīns Persiku šķirne; šīs šķirnes auglis ar gludu miziņu un stingru, saldu un sulīgu mīkstumu.
prokurators Persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto tiesas lietas un pārzina viņa īpašumu.
Eiropas Parlamenta šveicars persona, kas tērpusies uniformā – melnā frakā un baltā kreklā ar baltu tauriņu un sudraba ķēdi un kas EP frakciju un parlamentāro komiteju sēdēm piegādā vēstules un dokumentus, ierāda deputātiem vietas, kā arī nodod deputātu palīgu vai frakciju sūtītās ziņas.
kardināls Persona, kurai neoficiāli ir lielākā ietekme, vara; cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
lobijs Persona, personu grupa, kas mēģina ietekmēt vēlētus politiķus (parasti deputātus), lai panāktu viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
eksmatrikulācija Personas izslēgšana no universitātes studējošo loka, izslēdzot viņu no studējošo saraksta (matrikulas).
galvasnauda Personas nodoklis, kas jāmaksā katram nodokļu maksātājam vienādi, neatkarīgi no viņa ienākumu lieluma vai īpašuma apjoma.
pašapsūdzība Personas paziņojums par to, ka viņa ir izdarījusi kādu noziedzīgu nodarījumu.
memuāri Personīgo atmiņu pieraksti literāra sacerējuma formā.
tanka Piecrindu bezatskaņu dzejolis (japāņu dzejā), kura pirmajā un trešajā rindā ir piecas zilbes, bet pēdējās rindās – septiņas zilbes; attiecīgās dzejas žanrs.
teritorija Piederības vai izmantojuma ziņā norobežota platība, laukums.
jaunkungs Pieklājības forma (uzrunājot jaunu, neprecētu vīrieti vai runājot par viņu).
jaunkundze Pieklājības forma (uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu).
pans Pieklājības forma, ko lieto (piem., Polijā), uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu.
pane Pieklājības forma, ko lieto, piem., Polijā, Čehijā, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu.
milēdija Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Lielbritānijā).
sinjorīna Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
sinjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
sinjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Itālijā).
atļaut Pieklājības forma, paziņojot klātesošajiem par nodomu ko darīt.
lēdija Pieklājības forma, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu; dižciltīgas sievietes tituls (zemēs, kur runā angļu valodā).
žēlastība Pieklājības forma, uzrunājot dižciltīgu personu vai runājot par viņu.
Lielā piektdiena piektdiena pirms Lieldienām, Jēzus Kristus krustā sišanas un nāves piemiņas diena.
miņa Piemiņa; atmiņas.
kapakmens Piemiņas akmens pie kapa.
suvenīrs Piemiņas lieta (parasti neliels priekšmets, kas īpaši raksturīgs kādai vietai).
vainags Piemiņas vietā (piem., uz kapa) novietojams, ar ziediem, arī lentām greznots skuju vai mūžzaļu augu riņķveida pinums.
mūžīgā uguns piemiņas, godinājuma simbols – nepārtraukti degoša uguns.
pielādēt Piepildīt (šaujamieroci) ar patronām, skrotīm, šāviņu u. tml.
piesūkties Piesaistīties pie ķermeņa (piem., par dažiem kukaiņiem).
piezīsties Piesūkties (2) – par dēlēm, dažiem kukaiņiem.
piemiegt Pieverot plakstiņus, sašaurināt (acis).
bloknots Piezīmju grāmatiņa vai burtnīca ar izplēšamām lapām.
soļanka Pikanta gaļas zupa ar šķiņķi, skābētiem gurķiem, olīvām u. c. piedevām.
redzēt kādam cauri pilnīgi izprast kādu, viņa nodomus, darbības cēloņus.
izprast Pilnīgi saprast (parasti izziņas procesā).
no galvas (ko) (mācīties, zināt) pilnīgi visu atceroties, paturot atmiņā.
džips Pilnpiedziņas vieglais vai neliels kravas automobilis, kas paredzēts braukšanai bezceļa apstākļos.
virāža Pilotāžas figūra – lidmašīnas lidojums pa riņķi horizontālā plaknē ar sānsveri.
bāriņtiesa Pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
deklarācija Pilsoņa vai organizācijas oficiāls paziņojums par kādām vērtībām, ienākumiem u. tml.
gaigala Pīļu dzimtas ūdensputns ar melni baltu apspalvojumu (tēviņiem), kas lidojot rada īpatnējas, svilpojošas skaņas.
pīļtēviņš Pīļu tēviņš.
piņķerēties Piņķerēties (2).
piņķerēt Piņķēt.
piņķerēties Piņķēties (1).
čibuks Pīpes galviņa; arī pīpes kāts.
čebureks Pīrādziņš no neraudzētas mīklas ar dažādu veidu pildījumiem.
silīte Pirmsskolas izglītības iestādes jaunākā vecuma bērnu grupiņa.
prioritāte Pirmtiesība (laika ziņā) uz atklājumu, izgudrojumu u. tml.
paplāksne Plakana apļveida detaļa, ko novieto zem uzgriežņa vai skrūves galviņas.
ripa Plakans riņķveida elements (ierīcēs, mehānismos).
aplis Plaknes daļa, kurai visi ārmalas punkti ir vienādā attālumā no centra un ko ierobežo aploce; riņķis.
planšete Plāksne informatīviem ziņojumiem sabiedriskās vietās.
plaksts Plakstiņš.
folija Plāna metāla loksne, ko lieto, piem., produktu iesaiņošanai.
uztriepe Plānā slānī uz stikliņa uztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei.
celofāns Plāna, caurspīdīga celulozes plēve, ko lieto par iesaiņojuma materiālu.
plēve Plāns (kādas vielas) materiāls, ko izmanto, piem., pārklāšanai, iesaiņošanai.
vafele Plāns, porains un trausls konditorejas izstrādājums plāksnes, satītas plāksnes u. tml. veidā ar reljefu (piem., rūtiņu, šūnveida) rakstu.
viedkarte Plastikāta karte ar iestrādātu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto, piemēram, informācijas ierakstīšanai un nolasīšanai, datu apstrādei un to saglabāšanai, lietotāju identificēšanai, kā arī naudas norēķiniem, pārvedumiem.
māneklis Plastmasas tureklī iestiprināts zīžamais pupiņš bez cauruma; knupis.
dzīves dārdzība plaša patēriņa preču cenu līmenis.
dārzs Plaši apstādījumi ar celiņiem pastaigai; parks.
medijs Plašsaziņas līdzeklis (televīzija, radio, prese u. tml.).
oficiozs Plašsaziņas līdzeklis, kas pauž (kā) viedokli.
komentēt Plašsaziņas līdzekļos stāstīt par kādu notikumu, pasākumu u. tml., īsi to analizēt vai novērtēt.
atslēgas kauls plecu joslas kauls, kas savieno lāpstiņu ar krūšu kaulu.
plīts riņķis plītsriņķis.
zilā karoga pludmale pludmale, kas tīrības un drošības ziņā atbilst Eiropas standartiem.
aizpogāt Pogājot aiztaisīt (apģērbu); ievērt pogcaurumā vai cilpiņā (pogu).
regress Pozitīvo īpašību zaudēšana pārmaiņu procesā; atgriešanās zemākā attīstības līmenī; pasliktināšanās.
socionika Praktiskās psiholoģijas nozare, kas pēta informācijas apmaiņu cilvēka psihē, mijiedarbību ar apkārtējo pasauli un citiem psiholoģiskajiem tipiem.
filozofija Prātošana, atziņu kopums.
galva Prāts, apziņa; domāšana, saprašana.
smadzenes Prāts, apziņa.
tara Preces iesaiņojums, trauks.
neto Preces svars bez iesaiņojuma, taras.
mazumtirdzniecība Preču pārdošana nelielos daudzumos gala patērētājiem viņu personīgam patēriņam.
sīkražošana Preču ražošana nelielā daudzumā, nereti izmantojot paša ražotāja un viņa ģimenes darbu.
tirdzniecība Preču vai pakalpojumu apmaiņa.
pederastija Pretdabiska dzimumdzīve ar bērniem; vīrieša tieksme apmierināt dzimumdziņu ar zēnu vai jaunekli.
munīcija Pretinieka dzīvā spēka un kaujas tehnikas iznīcināšanas līdzekļi (patronas, šāviņi, mīnas, torpēdas, granātas u. tml.).
priekšspārns Priekšējais spārns kukaiņiem.
kustība Priekšmeta, šķidruma, gāzes, elementārdaļiņu u. tml. pārvietošanās (kādā virzienā, attiecībā pret ko).
relikvija Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai kas ir svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecība.
orākuls Priesteris, kas kādas dievības vārdā pareģo vai sniedz atbildi uz cilvēku jautājumiem; viņa vēstījums.
patriarhālā saimniecība primitīva saimniecība, kurā saimniekoja patriarhālā ģimene un ražoja sev produktus tiešam patēriņam.
oldējēji Primitīvi zīdītāji, kas vairojas, dējot olas (piem., pīļknābji); kloākaiņi.
saru dzīšana procedūra, ko pēc tautas ierašām veic jaundzimušam bērnam, pirtī viegli ieperot bērnu ar liepu zaru vai zālaugu slotiņu.
augļu augļi procenti, ko pēc noteikta termiņa pieskaita kapitālam, lai tie atkal kopā ar kapitālu dotu procentus.
metamorfisms Process, kurā notiek izmaiņas iežu struktūrā vai sastāvā (piem., paaugstinātas temperatūras, spiediena, ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā).
izkliede Process, kurā, piem., stari, daļiņas, sastopoties ar šķērsli, maina kustības virzienu, izkliedējas.
elektrība Procesu un parādību kopums, ko nosaka elektriski lādētu ķermeņu un daļiņu eksistence, kustība un mijiedarbība.
kakao sviests produkts, ko iegūst no kakao pupiņu eļļas un ko lieto kosmētikā un šokolādes gatavošanai.
geiša Profesionāla viesu izklaidētāja, sarunu biedrene japāņu tējas namiņos, viesībās u. tml.
vīruss Programma, kas patvaļīgi pievienojas citām datora programmām un to darba laikā veic dažādas nevēlamas darbības, piem., bojā datnes, dzēš vai piesārņo atmiņu u. c. veidā traucē datora darbību; datorvīruss.
luterisms Protestantiskās kristietības pamatvirziens, kas balstās uz Mārtiņa Lutera un viņa skolnieku mācības.
zemapziņa Psihiska darbība, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestija.
suģestija Psihiska iedarbošanās uz cilvēku, kas izraisa noteiktu (parasti viņa gribai, apziņai pretēju) psihisko stāvokli.
iztēle Psihiska norise – (kā) radīšana apziņā tēla, priekšstata, idejas veidā (parasti jaunrades procesā).
paranoja Psihiska slimība, kurai raksturīgi murgi, dīvainas idejas, bet kas nerada pārmaiņas personībā.
psihoze Psihiska slimība, kuras rezultātā zūd smadzeņu spēja pareizi uztvert un analizēt ārējos kairinājumus un attiecīgi uz tiem reaģēt, tādējādi mainoties cilvēka uzvedībai, garastāvoklim, apziņai.
iedvesmot Psihiski iedarboties uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestēt.
atmiņa Psihisko norišu kopums, kas saistās ar agrāk iegūto iespaidu, informācijas, pieredzes u. tml. saglabāšanu un atjaunošanu apziņā.
tēls Psihisko norišu rezultātā radies (kā) atspoguļojums apziņā (piem., priekšstats).
lepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis vai cilvēka īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
pašlepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs lepnums pašam par sevi, pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
uztvere Psihisks izziņas process, kurā īstenības priekšmeti un parādības atveidojas apziņā to pazīmju kopumā, arī šī atveidojuma izpratne.
trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa, arī satraukums, nemiers.
transs Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs prāta kontroles trūkums, arī (piemēram, sāpju, pārdzīvojuma izraisīts) skaidras apziņas trūkums.
psihotehnika Psihisku un fizisku treniņu sistēma, kas psihes darbību pakļauj apzinātai kontrolei un regulēšanai; kādas darbības, kāda darba veikšanai nepieciešamo psihisko īpašību pilnveidošana.
ego Psiholoģijā – "es" kā centrs, ap kuru notiek visi procesi; personas pašapziņas, pašcieņas izjūta.
geštaltterapija Psihoterapijas metode, kurā tiek izmantoti geštaltpsiholoģijas principi (piem., indivīda būtība kā veselums, viņa jūtu un domu nozīmīgums), kā arī psihoanalīze.
izsludināt Publiski izziņot.
manifestācija Publisks masveida gājiens, mītiņš; masveidīga uzstāšanās, kas pauž plašas sabiedrības noskaņojumu.
pūdera slotiņa pūderslotiņa.
septiņi Pulksteņa laika moments: septiņas stundas pēc pusnakts vai septiņas stundas pēc divpadsmitiem.
pusdesmit Pulksteņa laiks: deviņi un trīsdesmit minūtes vai divdesmit viens un trīsdesmit minūtes.
pusseši Pulksteņa laiks: pieci un trīsdesmit minūtes vai septiņpadsmit un trīsdesmit minūtes.
pusastoņi Pulksteņa laiks: septiņi un trīsdesmit minūtes vai deviņpadsmit un trīsdesmit minūtes.
lādiņš Pulvera pildījums (patronas čaulā), sprāgstvielas pildījums (šāviņa, mīnas, bumbas) korpusā.
pundurgailis Pundurvistu tēviņš.
pupa Pupiņa.
dabiskā kafija pupiņu kafija.
dabīgā kafija pupiņu kafija.
šķīstošā kafija pupiņu kafijas izžāvēts ekstrakts; dzēriens, kas no tā pagatavots.
sviesta pupiņas pupiņu šķirne, kas vārītā veidā ir ēdamas ar visu pāksti.
vaivarājs Purva vaivariņš.
kukaiņdzenis Putns ar spilgtu (zaļu, dzeltenu, zilu) apspalvojumu, kas pārtiek no lieliem, lidojošiem kukaiņiem.
sloku dzimta putnu dzimta, kurā ietilpst slokas, tilbītes, mērkaziņas, kuitalas, šņibīši, ķikuti u. tml.
alus Putojošs alkoholisks dzēriens, ko gatavo no miežu iesala un apiņiem.
putojamā slotiņa putu slotiņa.
revolūcija Radikālas, straujas un būtiskas izmaiņas (sabiedrības dzīvē, kādā nozarē u. tml.).
revolucionārs Radikālu, strauju un būtisku pārmaiņu īstenotājs (kādā jomā).
apdullināt Radīt apziņas traucējumus (ar indīgām vielām).
apdullināt Radīt apziņas, samaņas traucējumus (ar sitienu, triecienu u. tml.).
garot Radīt garaiņus (par siltu gaisa plūsmu aukstumā).
parkšķēt Radīt mainīga augstuma, skarbas, pazemas skaņas (piem., par putniem, kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
sanēt Radīt paklusu, samēra augstu dūcošu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
dūkt Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
zumēt Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
zuzēt Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
zizināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem); sisināt.
sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem).
čurkstēt Radīt raksturīgu troksni (piem., šķidrumam tekot, plūstot tievā strūkliņā).
sīkt Radīt samērā augstas, smalkas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
starot Radīt un izplatīt telpā (elektromagnētiskos viļņus, elementārdaļiņas u. tml.).
izstarot Radīt un izplatīt telpā (elektromagnētiskos viļņus, elementārdaļiņas, enerģiju u. tml.).
svainība Radniecība starp svaiņiem, svainēm.
ragavas Ragaviņas.
ragutiņas Ragaviņas.
servēt Raidīt bumbu (bumbiņu) pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piem., volejbolā, tenisā).
rainists Raiņa daiļrades pētnieks.
kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
korespondēt Rakstīt vēstules, sūtīt ziņojumus.
apkārtraksts Raksts (paziņojums, rīkojums u. tml.), kas attiecas uz vairākām personām vai iestādēm; cirkulārs [2].
raksturlīkne Raksturīga lieluma maiņas, parādību sakarības līkne (piem., diagrammā, grafikā).
piesitiens Raksturīgs (klavieru) taustiņu spēlēšanas veids.
arābisks Raksturīgs arābiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
jezuītisks Raksturīgs jezuītiem, viņu mācībai.
ķēnišķīgs Raksturīgs ķēniņam, saistīts ar to.
latgalisks Raksturīgs latgaliešiem, viņu kultūrai un valodai.
latvisks Raksturīgs latviešiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
lietuvisks Raksturīgs lietuviešiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
polisks Raksturīgs poļiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
ukrainisks Raksturīgs ukraiņiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
atgādinājums Rakstveida aicinājums (piem., ievērot termiņu, norēķināties u. tml.).
emocijzīme Rakstzīme vai rakstzīmju kopums, ko izmanto displeja ekrānā emociju izpausmei elektroniskās saziņas procesā; smailijs.
raķešu ierocis raķete, kas nes kaujas lādiņu, tās palaišanas un vadīšanas ierīces, attiecīgie transportlīdzekļi.
kodolraķete Raķete, kurā ir kodollādiņš.
rasaspodiņš Rasaskrēsliņš.
cirkulis Rasēšanas un mērīšanas instruments, kas sastāv no divām kājiņām, kuras galā savienotas kopā.
apdult Rasties apziņas traucējumiem (no sitiena, trieciena).
iedomāties Rasties domai, atziņai; ienākt prātā.
rēgoties Rasties iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml. redzes tēlu veidā (parasti par ko nepatīkamu).
pārsisties Rasties kļūdai nepareizi nospiesta taustiņa dēļ.
aptumšoties Rasties psihiskam stāvoklim, kad daļēji vai pilnīgi zūd spēja normāli uztvert, saprast (par apziņu, prātu u. tml.).
uzplūst Rasties, izraisīties; izveidoties (apziņā).
uznākt Rasties, izveidoties (apziņā).
uznirt Rasties, izveidoties (apziņā).
uzpeldēt Rasties, izveidoties (apziņā).
uzrasties Rasties, izveidoties (apziņā).
uzdīgt Rasties, izveidoties (piemēram, apziņā).
aust Rasties, parādīties (atmiņā, apziņā).
raisīties Rasties, veidoties (par domām, atmiņām, vārdiem u. tml.).
rateļi Ratiņi (kā) pārvadāšanai.
trīsis Rats ar profilētu rievu lokanās saites (troses, ķēdes, virves, stieples) ievietošanai kustības virziena maiņai.
medalus Raudzēts dzēriens, kas gatavots ar medu, iesalu un apiņiem.
krevele Raupja, atmirusi ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
melnsimtnieks Reakcionāras organizācijas loceklis (20. gs. sākumā Krievijā), kas piedalījās dažādu terora aktu un ebreju grautiņu rīkošanā.
objektivitāte Reāla, no cilvēka apziņas neatkarīgi pastāvoša eksistence.
ūdens resursi reāli izmantojamie saldūdeņi, kas ūdens riņķojuma procesā nepārtraukti atjaunojas.
gara acīm (ko redzēt, skatīt) redzes atmiņā, iztēlē.
redzēt elpu redzēt garaiņus, kas, aukstā laikā izelpojot, plūst no mutes.
koreferāts Referāts, ziņojums galvenā referāta papildināšanai.
mirkšķināt Reflektoriski vairākkārt nolaist un pacelt plakstiņus.
ventilācija Regulējama gaisa apmaiņa (telpā) vēlamā mikroklimata radīšanai.
pavadiņa Regulējama jostiņa, kas apņem bērna vidukli un plecus un palīdz noturēt mazuli, tam staigājot.
budisms Reliģija, Budas mācība (radās Senajā Indijā 6.–5. gs. p.m.ē.), kurā nav dieva, bet kas balstās uz atziņām par karmu un atbrīvošanos no ciešanām, ieejot nirvānā.
laulība Reliģiskā ceremonijā vai valsts iestādē noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
samtainā revolūcija revolucionāras pārmaiņas sabiedriskajā iekārtā, kas notiek bez vardarbības, asinsizliešanas.
samta revolūcija revolucionāras pārmaiņas sabiedriskajā iekārtā, kas notiek bez vardarbības, asinsizliešanas.
treliņi Režģveida nožogojums (piem., kāpņu malā, ap balkonu); režģis; arī reliņi.
margas Režģveida vai no vertikāliem stabiņiem sastāvoša konstrukcija (kā) norobežošanai.
aizbildniecība Rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpe, tiesību aizsardzība; rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana.
RSU Rīgas Stradiņa universitāte.
rakete Rīks bumbiņas raidīšanai un atsišanai galda tenisa spēlē – apaļa, ar gumiju pārklāta koka plāksne ar rokturi.
rakete Rīks bumbiņas raidīšanai un atsišanai tenisa, badmintona vai skvoša spēlē – ovāls koka vai metāla rāmis, kurā iestiprināts tīkls un kuram ir rokturis.
pīpe Rīks smēķēšanai, kas sastāv no galviņas, kur sadedzina tabaku, un kāta ar iemuti, pa kuru iesūc dūmus mutē.
sprēslīca Rīks vērpjamās kodaļas piestiprināšanai pie vērpjamā ratiņa.
ķesele Rīks zivju uztveršanai makšķerējot, zivju pasmelšanai u. tml. – kāts ar noslēgtu stīpu, rāmi, kam piestiprināts tīkla auduma maisiņš.
siets Rīks, ierīce, arī ierīces daļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) sīkākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
riņķa kvadrants riņķa ceturtā daļa.
sektors Riņķa daļa, ko ierobežo divi rādiusi un loks; ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, rotējot šādai riņķa daļai ap rādiusu.
deguna riņķis riņķis, ko iestiprina dzīvniekam nāsīs (parasti, lai to varētu savaldīt).
apriņķot Riņķojot izveidot (loku, apli).
izriņķot Riņķojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
uzriņķot Riņķojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); riņķojot uzvirzīties uz kādas vietas.
cirkulēt Riņķot, plūst (kādā sistēmā).
visriņķī Riņķveidā (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
stīpa Riņķveida detaļa, ko uzvelk, parasti no dēlīšiem gatavotiem, koka traukiem.
osa Riņķveida, lokveida rokturis (parasti traukiem).
stīpa Riņķveida, lokveida, arī slokšņveida priekšmets, ko izmanto, piem., (kā) nostiprināšanai, piestiprināšanai, arī rotāšanai.
riņķis Riņķveidā; apkārt.
kazačoks Ritmiski ātra ukraiņu vai krievu tautas deja, kurā solists no tupus stāvokļa pārmaiņus iztaisno vienu, tad otru kāju.
eiharistija Rituāls (piem., Romas katoļu baznīcā, Pareizticīgajā baznīcā), kad dievkalpojumā iesvēta un izdala Svēto Vakarēdienu; svētītā dievmaize un vīns kā Kristus miesas un asiņu simbols.
krokete Rīvmaizē apviļāta maltas gaļas, zivju vai dārzeņu masas bumbiņa vai iegarens veltnītis.
roķele Rociņa.
harmonikas Rokās turams taustiņinstruments, kuram pogu klaviatūra ir korpusa abās pusēs un skaņu rada vibrējošas metāla mēlītes; ermoņikas.
grafoloģija Rokraksta pētīšana, piem., lai noteiktu sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
hostija Romas katoļu baznīcā – dievmaize (parasti apaļas ripiņas), ko dievkalpojuma laikā simboliski pārvērš par Kristus miesu.
gliters Rotājošs mazs spīgulītis, spīdoša daļiņa (piem., lūpu krāsās, acu ēnās).
spanga Rotājums – metāla aplītis vai ripiņa.
plakete Rotājums, piemiņas vai atšķirības zīme – maza, taisnstūra formas dekoratīva plāksnīte ar reljefu attēlu vienā pusē.
kaleidoskops Rotaļlieta – caurule, kurā krāsaini stikliņi spoguļu prizmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
balons Rotaļlieta – piepūšams plāna, elastīga materiāla maisiņš.
grabulis Rotaļlieta – priekšmets ar tukšu vidu, kur ievietotas lodītes, bumbiņas u. tml., kas kustoties grab.
kaķene Rotaļu šaujamrīks – zara žāklei piestiprinātas gumijas lentes, ar kurām izšauj sīkus priekšmetus (parasti akmentiņus).
krustiņš Rotaslieta – krustveida piekariņš.
propelleris Rotējoša ierīce ar lāpstiņām vilces spēka iegūšanai gaisā.
ritenis Rotējoša riņķveida detaļa (piem., priekšmetam).
vilkābele Rožu dzimtas krūms vai koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem vai melniem augļiem, kuriem ir ļoti cieti kauliņi.
stomīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām; izturēties nedroši, kautrīgi, parasti aiz neziņas, šaubām.
stostīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām; stomīties.
jaukties pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
maisīties pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
melst Runāt, stāstīt nepārbaudītas ziņas, baumas; arī pļāpāt.
apkopt Rūpējoties par cilvēku, uzturēt (viņu) tīru, kārtīgi apģērbtu.
aizbildnība Rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana.
kanva Rupjš audums ar kvadrātveida rūtiņām, ko izmanto par palīglīdzekli izšūšanā.
vieglā rūpniecība rūpniecības nozare, kas ražo plaša patēriņa priekšmetus.
vienvirziena izvilkumi rūtiņas, kas audumā veidojas, izvelkot auduma diegus vienā virzienā.
demonstrācija Sabiedrības noskaņojuma, politisko prasību vai protesta izpausme masveida gājienā, mītiņā u. tml.
skudras Sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu un kuru vēderā ir indes dziedzeris, kas rada kodīgu šķidrumu ar skudrskābi [Formicoidea].
morāle Sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski reglamentē cilvēka rīcību sabiedrībā un viņa izturēšanos pret citiem cilvēkiem; tikumiskās normas.
birzumi Sabirzušas (kā) sīkas daļiņas.
akadēmiskā laiva sacīkšu laiva ar kustīgu soliņu un duļļiem, kas izvirzīti ārpus borta.
sabrukt Sadalīties (par vielu, tās elementārdaļiņām, to saistījumu).
sakost Sadzelt (par kukaiņiem).
saņemt Sagaidīt, izejot pretī, sasveicinoties, arī sagaidīt un uzņemt (ciemiņu, atnācēju u. tml.).
dzīvot Saglabāt savu nozīmīgumu, pastāvēt (piem., kāda atmiņā, domās, jūtās).
iegulties Saglabāties (apziņā).
naturālā saimniecība saimniekošanas metode, pēc kuras produkciju ražo galvenokārt pašu patēriņam, nevis pārdošanai.
pārsaiņot Saiņot vēlreiz, no jauna.
paunoties Saiņot, kravāt mantas (parasti gatavojoties ceļam).
pakot Saiņot.
patērniecisks Saistīts ar (parasti materiālo labumu) patēriņu.
garīgs Saistīts ar apziņu, domāšanu, arī cilvēka psihi un morāli.
reproduktīvs Saistīts ar atmiņas procesu, (kā) atveidošanu.
gnozeoloģisks Saistīts ar izziņas procesu, tam raksturīgs.
kognitīvs Saistīts ar izziņu, zināšanu apguvi; tāds, kā pamatā ir izziņa, zināšanu apguve.
pāreja Saistīts ar pakāpenisku pārmaiņu procesu, šādu stāvokli.
komunāls Saistīts ar pašvaldību, tās iedzīvotājiem, viņu sadzīves apstākļu nodrošināšanu.
praktisks Saistīts ar praksi, arī ar kādas zinātnes nozares teorētisko atziņu izmantošanu praksē.
komunikatīvs Saistīts ar saziņu, cilvēku saskarsmi.
turbulents Saistīts ar turbulenci, tai raksturīgs; tāds, kas noris virpuļveidā vai dažādos virzienos (parasti par šķidruma vai gāzes daļiņu kustību).
viņpasaulīgs Saistīts ar viņpasauli, tai raksturīgs.
žņaugs Saite, arī gumijas caurule, ko stingri savelk ap ekstremitāti, saspiežot asinsvadu (parasti, lai apturētu asiņošanu).
pašpietiekamība Sajūta, apziņa, ka pats jau ir visu sasniedzis, apguvis, ka pašam pietiekamā apjomā ir viss vajadzīgais, nepieciešamais, vēlamais.
jods (viņu) zina saka neziņā, neizpratnē, arī paužot neapmierinātību.
jupis viņu zina saka neziņā, neizpratnē.
ko nu vairs saka norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
pamati grīļojas saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
pamati ļogās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
pamati šķobās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
uz visām kantēm saka par daudzpusīgu, vispusīgu cilvēku, dažādām viņa prasmēm.
gudra galva saka par gudru cilvēku, viņa prātu.
klāt kā saukts saka par kādu, kas ierodas īstajā reizē, tieši tad, kad ir nepieciešams, vēlams, katrā ziņā.
gaišā piemiņā (paturēt, saglabāt) saka par mirušu cilvēku, veltot viņam labus vārdus.
acis sprāgst no pieres laukā Saka par sasprindzinātu, ziņkāres pilnu skatienu.
acis sprāgst no pieres ārā Saka par sasprindzinātu, ziņkāres pilnu skatienu.
no drošiem avotiem saka par ziņām, kuras uzskata par pamatotām, ticamām.
dzelzs aizkars saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
dzelzs priekškars Saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
vezums nekust (ne) no vietas saka, ja (kādā norisē, apstākļos) nav cerēto pārmaiņu.
vezums stāv uz vietas saka, ja (kādā norisē, apstākļos) nav cerēto pārmaiņu.
ceļi pašķiras saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja starp viņiem radušās domstarpības.
ceļi šķiras saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja starp viņiem radušās domstarpības.
jūra līdz ceļiem saka, ja kādam (piem., reibumā) šķiet, ka viņš visu spēj.
kā mēnessērdzīgs saka, ja kāds ir smaga pārdzīvojuma varā un nespēj ar apziņu pilnībā kontrolēt savu rīcību.
mētājas apkārt (pa pasauli) kā veca nauda saka, ja kāds klaiņo, klīst; nav nevienam vajadzīgs.
vēders nav grāmata saka, ja kāds nav izvēlīgs ēdamā ziņā.
auss aizkrīt saka, ja kāds uz laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piem., straujas spiediena maiņas dēļ).
kož (vai) acis no pieres laukā saka, ja kādu apstāj uzmācīgi kukaiņi.
no mutes mutē saka, ja kas (ziņas, vēstis, baumas) ātri izplatās no viena pie otra.
gulēt uz (kāda) sirdsapziņas saka, ja kas izraisa nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par pārkāpumu, noziegumu, arī ko nepaveiktu).
kā akā iekritis saka, ja kas pēkšņi pazudis, nav nekur atrodams, ja par kādu nav nekādu ziņu.
miesā un asinīs saka, ja kaut kas cilvēkā ir dziļi iesakņojies, kļuvis par neatņemamu viņa būtības daļu.
nokrist no debesīm saka, ja ko iegūst ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
nokrist no gaisa saka, ja ko iegūst ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
tagad visi gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
pēc tam visi gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
lai maksā ko maksādams saka, ka darīs (ko) katrā ziņā, izmantojot visas iespējas.
noildzis termiņš saka, kad termiņš ir pārsniegts, beidzies.
jo vairāk tāpēc saka, norādot uz kādas atziņas, darbības motivācijas pastiprinājumu.
jo vairāk tādēļ Saka, norādot uz kādas atziņas, darbības motivācijas pastiprinājumu.
kas (tev, jums, viņam, viņai u. tml.) par daļu saka, norādot, ka (kas) neattiecas uz viņu.
Maksā ragā! saka, uzsverot, ka jāmaksā tūlīt, noteikti, katrā ziņā.
nacionālisms Sakāpināta nacionālā pašapziņa, izceļot savu nāciju pāri citām; šāda etniski politiska ideoloģija.
sakņkopība Sakņaugu audzēšana iedzīvotāju patēriņam; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
ņemt savās rokās sākt (ko) vadīt, pārzināt; ņemt savā pārziņā, aizbildniecībā.
pieklīst Sākt dzīvot, apmesties (kur, pie kā) – parasti par klīstošiem, klaiņojošiem dzīvniekiem.
sagriezties Sākt griezties pa apli, ap kādu asi; virzīties ar riņķveida kustībām.
galviņsalāti Salāti, kuru lapas veido ieapaļas galviņas.
medus rasa Salds šķidrums, ko uz augu lapām izdala daži kukaiņi (piem., laputis).
sasaiņot Salikt, satīt saiņos.
sardele Samērā īsa, paresna vārāmā desiņa.
pasauss Samērā kalsns, vājš (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
sfings Samērā liels tauriņš ar druknu ķermeni, gariem, slaidiem spārniem (priekšējie spārni ievērojami garāki par pakaļējiem).
sultānvistiņa Samērā liels, drukns dumbrvistiņu dzimtas putns ar raibu, spilgtu, krāsainu apspalvojumu.
džinkstēt Sanēt, sīkt, zuzēt u. tml. (par lidojošiem kukaiņiem).
aplecināt Sapārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu (lai mātīti apaugļotu).
galvassāpes Sāpes galvā, piem., pierē, deniņos, pakausī.
korespondence Sarakste, vēstuļu apmaiņa.
kalendārs Saraksts ar gada mēnešiem, nedēļām, dienām; attiecīgais iespieddarbs (piem., grāmata, tabula), kurā šāds saraksts parasti ir kopā ar astronomiskām ziņām un informāciju par ievērojamiem notikumiem.
ūsas Sariem līdzīgi taustekļi (piemēram, kukaiņiem).
apsarmojums Sarmai līdzīga gaiša kārtiņa uz augiem un to daļām; apsarme.
apsarme Sarmai līdzīga gaiša kārtiņa uz augiem vai augu daļām.
kā magone sārtā, sarkanā krāsā (parasti par sievieti, viņas sejas, vaigu krāsu).
intervija Saruna, jautājumu un atbilžu apmaiņa, lai iegūtu vajadzīgo informāciju.
pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām; organizētā, oficiālā domu apmaiņā, arī diskusijā iztirzāt (noteiktu jautājumu, problēmu sanāksmē, sapulcē u. tml.).
sapakot Sasaiņot, sakravāt.
sapaunot Sasaiņot, sakravāt.
komunikācija Saskarsme, saziņa; informācijas, uzskatu, viedokļu u. tml. apmaiņa starp cilvēkiem.
šķelda Sasmalcināti koksnes gabaliņi.
izkūņoties Sasniedzot noteiktu attīstības pakāpi, izlīst, atbrīvoties no kūniņas.
izlidot Sasniegt pēdējo attīstības stadiju un iesākt lidot (par spārnotiem kukaiņiem).
tūba Saspiežams cilindrisks metāla vai plastmasas trauks ziežamu vielu uzglabāšanai; tūbiņa.
ketelēt Sašūt (trikotāžas izstrādājuma daļas), sastiprinot adījuma malējās cilpiņas.
sauleskrēsliņš Saulkrēsliņš.
sausmaizīte Sausiņveida maizīte, ko gatavo no netreknas, parasti neraudzētas mīklas.
sukulents Sausumizturīgs augs, kam ir sulīgas lapas (piem., alvejas, laimiņi) vai stublāji (kaktusi) un kas aug sausās vietās.
zeme Sauszemes virsējā kārta, virsējais slānis; šo kārtu, slāni veidojošs dažādu iežu daļiņu sajaukums, kopums; grunts, augsne.
nožēla Savas vainas atzīšana un tās izraisītie sirdsapziņas pārmetumi.
cieņa Savas vērtības, tiesību apziņa; šīs apziņas izpausme.
pārot Savest kopā (dzīvnieku tēviņu ar mātīti) pēcnācēju iegūšanai.
noraukt Savienojot adījuma valdziņus, samazināt (valdziņu) skaitu.
kaktiņš Savienojuma vieta (parasti lūpām, plakstiņiem); organisma daļa ar šo vietu.
groziņu vakars saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar līdzi nestiem ēdieniem un dzērieniem; groziņvakars.
pārrunas Savstarpēja domu apmaiņa sarunājoties.
saķēdēties Savstarpēji sasaistīties virknē, rindā u. tml. (parasti par vielas daļiņām).
insinuācija Savtīgos vai ļaunprātīgos nolūkos izdarīts ziņojums par kādu personu.
mežapīle Savvaļas pīle, kuras tēviņiem ir zaļgans apspalvojums ap galvu, bet mātītes – brūngani raibumotas; mercene; meža pīle [Anas palthynchos].
vārnu kājiņas sazarotas grumbiņas acu dobumu ārējās malās.
sarakste Sazināšanās rakstveidā; rakstisku vēstu (vēstuļu, īsziņu u. tml.) kopums.
komunikācija Sazināšanās, informācijas pārraide (ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību).
komunicēt Saziņas procesā dot, sniegt informāciju, izteikt (ko); sazināties, uzturēt kontaktus.
valoda Saziņas savstarpējo signālu kopums (dzīvniekiem).
mija Secīga (kā) nomaiņa, aizstāšana (ar ko citu); secīga (kā) rašanās, veidošanās (kā cita vietā).
process Secīga stāvokļu maiņa (kā) attīstības gaitā; ciešā sakarībā esošu attīstības stadiju nepārtraukta kustība.
norise Secīga, pakāpeniska (kā) stāvokļa, stadiju maiņa, arī darbības ritums, gaita.
plūst Secīgi izpausties (piem., runā), arī secīgi risināties (par domām, atmiņām u. tml.).
indukcija Secināšana, izmantojot atziņas par vairākiem atsevišķiem faktiem un parādībām.
izsecināt Secinot iegūt (atziņu, spriedumu u. tml.).
rāze Sedzējaugi, sedzējaugu kopums, ko izmanto, piem., kapa kopiņas, kapa vietas apzaļumošanai.
lupatsega Sega, ko darina, sašujot kopā nelielus drēbes gabaliņus.
pieņi Sēklas dziedzeri (zivju tēviņiem).
deviņnieks Sekmju vērtējums – teicami, deviņi.
deviņi Sekmju vērtējums – teicami; deviņnieks.
frigiditāte Seksuālas dziņas trūkums sievietēm.
svings Seksuālo partneru maiņa starp precētiem pāriem, ko abi dzīvesbiedri piekopj kopā.
pretorijs Senajā Romā – karaspēka nometnes vieta, kurā atradās karavadoņa telts, viņa mītne.
mietene Sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām.
stobriņsēnes Sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida veidojumi, kuros attīstās sporas; stobriņu sēnes.
lapiņu sēnes sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir starveidā izvietotas plātnītes; lapiņsēnes.
sfinksa Sengrieķu mitoloģijā – sieviete ar lauvas ķermeni un spārniem, kura stāvēja pie Tēbu vārtiem un nogalināja katru, kas nevarēja atminēt viņas mīklu.
Melpomene Sengrieķu mitoloģijā – viena no deviņām mūzām, traģēdijas (mūsdienās teātra) aizbildne.
vargāns Sens tautas mūzikas instruments, kas sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū.
septiņkārt Septiņām kārtām, septiņkārtīgi.
septiņkārtīgs Septiņas reizes lielāks.
septiņreiz Septiņas reizes.
septiņkārt Septiņreiz.
septiņnieks Septiņu (cilvēku, priekšmetu u. tml. kopa).
nedēļa Septiņu diennakšu ilgs laikposms (skaitot no jebkuras dienas).
G7 Septiņu pasaules bagātāko valstu apvienība.
Lielais septiņnieks septiņu pasaules ekonomiski attīstītāko valstu kopa.
zēvele Sēra masas slānis (ar ko pārklāj, piem., sērkociņa kārbiņas malu un pret ko uzšķiļ uguni).
sērkoks Sērkociņš.
spička Sērkociņš.
špicka Sērkociņš.
filumēnija Sērkociņu kārbiņu, to etiķešu kolekcionēšana.
rekviēms Sēru mesa par mirušo dvēselēm; vokāli instrumentāls skaņdarbs mirušo piemiņai.
rupjā lopbarība siens, salmi, arī zariņbarība, skujas.
zēngalviņa Sieviešu frizūra – īsi apgriezti mati, ko nēsā bez celiņa, uz pieres taisni nogrieztus un gandrīz pilnīgi gludus.
harēms Sieviešu kārtas dzīvnieku kopums, kurām ir viens tēviņš.
laiviņa Sieviešu kurpes ar padziļu ovālu izgriezumu bez sprādzēm, siksniņām u. tml.
koķete Sieviete, kas ar savu izturēšanos cenšas patikt vīriešiem, pievērst viņu uzmanību.
līgava Sieviete, kas ir devusi piekrišanu vīrietim stāties ar viņu laulībā; sieviete savā kāzu dienā.
knupis Sievietes krūtsgalam līdzīgs silikona, lateksa u. tml. priekšmets, ko liek uz pudelītes (zīdaiņu, mazu bērnu, arī dzīvnieku mazuļu barošanai).
roga Sievišķo ziedu ziedkopa (apiņiem).
signālraķete Signāla raidīšanai paredzēta raķete ar lādiņu, kas deg ar noteiktas krāsas liesmu vai degot veido krāsainus dūmus.
frakcija Sīka (kā) daļiņa ar atšķirīgām īpašībām; sīku daļiņu kopa ar noteiktiem parametriem.
daļiņa Sīka sastāvdaļa (piem., atoma); mikrodaļiņa.
spraudīte Sīka, īsa nagliņa ar palielinātu plakanu galvu kā (piem., papīra) piespraušanai pie cieta pamata.
zāģu skaidas sīkas koksnes daļiņas, kas rodas (to) zāģējot.
zāģskaidas Sīkas koksnes daļiņas, kas rodas, (to) zāģējot; zāģu skaidas.
zobiņš Sīki izvirzījumi, robiņi (piem., augam).
dūrējutis Sīki parazītiski bezspārnu kukaiņi, kuri sūc cilvēka vai dzīvnieka asinis.
ņirbu vilnīši sīki vilnīši, kas parādās, pūšot vieglam vējiņam.
dzeļmatiņi Sīki, ar kodīgu šķidrumu pildīti matiņi (dažiem augiem).
pusteciņus Sīkiem, straujiem soļiem, gandrīz teciņus.
spožlapsene Sīks plēvspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) kāpuros un kūniņās.
kode Sīks tauriņš, pelēcīgā krāsā, kura kāpuri, izgraužot ejas, sabojā vilnas drēbes, graudus u. tml.
lemurs Sīks vai vidēji liels puspērtiķis ar smailu purniņu un garu, kuplu asti, kas dzīvo mežos Madagaskarā un Komoru salās.
štripe Siksniņa (apaviem).
vampīrs Sikspārņu kārtas dzīvnieks – neliels spārnots zīdītājs (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis uzturam; asinssūcējs sikspārnis.
kvēpi Sīku melnu oglekļa daļiņu produkts, ko ražo īpašā veidā (piem., gumijas rūpniecībai).
virpulis Sīku vielas daļiņu, arī (parasti vieglu) priekšmetu kopums, kas atrodas īslaicīgā, ļoti spēcīgā un straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
koagulācija Sīku, izkliedētu daļiņu sarecēšana vai salipšana, veidojot pārslveida nogulsnes.
izotermija Siltasiņu organisma temperatūras pastāvīgums, ko nodrošina fizikālā un ķīmiskā termoregulācija.
hipotermija Siltasiņu organismu ķermeņa temperatūras pazemināšanās zemāk par normālo.
siltumapmaiņa Siltuma apmaiņa no vides ar augstāku temperatūru uz vidi ar zemāku temperatūru.
siltumatdeve Siltuma apmaiņa starp (kā) virsmu un vidi, kas ar to saskaras.
siltumnesējs Siltummaiņas veicējs – kustīga šķidra vai gāzveida vide, ar ko realizē siltuma apmaiņu (piem., sildīšanas, dzesēšanas sistēmās, termālās apstrādes procesos siltumapgādes, apkures, ventilācijas, gaisa kondicionēšanās sistēmās un tehnoloģiskajās iekārtās).
vairsīpoliņš Sīpoliņš, kas attīstās no tāda žākļu pumpura, kas parasti ieriešas starp sīpola zvīņām.
sirdsbalss Sirdsapziņa.
sirdēsti Sirdsapziņas pārmetumi.
diennakts elektrokardiogrāfija sirdsdarbības izmeklēšanas metode ar nelielu pārnēsājamu elektrokardiogrāfa iekārtu, kas piestiprināta pacientam, lai kontrolētu viņa sirdsdarbību 24 stundas.
sirmi deniņi sirmi mati pie deniņiem.
dipols Sistēma, kas sastāv no diviem vienāda lieluma, bet pretējas zīmes elektriskajiem lādiņiem, kuri atrodas noteiktā attālumā viens no otra.
sekot Sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
kartotēka Sistematizēts kartīšu sakopojums ar noteiktām ziņām, informāciju.
tastatūra Sistematizēts taustiņu kopums (piem., datoram, telefona aparātam); klaviatūra (2).
triangolo Sitamais mūzikas instruments – trīsstūra formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2).
kaut Sitot, spiežot u. tml. nonāvēt (parasti kukaiņus).
parlamentārā (arī valdības u. tml.) krīze situācija, kas var izraisīt parlamenta, valdības u. tml. maiņu.
septiņsimt Skaitlis, ciparu kopa 700; septiņi simti.
deviņsimt Skaitlis, ciparu kopa 900; deviņi simti.
pī Skaitlis, kas izsaka riņķa līnijas garuma attiecību pret diametra garumu.
indekss Skaitlisks rādītājs (kā) relatīvo pārmaiņu raksturošanai un analīzei.
skaitīkļi Skaitļošanas ierīce – uz rāmī iestiprinātiem stienīšiem savērtas apaļas, pārbīdāmas ripiņas; skaitāmie kauliņi.
bazūnēt Skaļi runāt; izpaust (kādas ziņas) daudziem, plašā apkārtnē.
dauzīt Skaļi spēlēt (sitamos vai taustiņu mūzikas instrumentus).
rezonanse Skaņas kvalitātes maiņa, skaņas pastiprināšanās vai paildzināšanās, tai atbalsojoties vai citu vibrāciju ietekmē.
nonets Skaņdarbs deviņiem izpildītājiem.
dziesma Skaņu kopums, ko rada putni, arī kukaiņi u. tml.
parkšķis Skarba, mainīga augstuma pazema skaņa, ko parasti rada putni, kukaiņi.
dzīves ziņa skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi, parādībām; dzīvesveids; (tautas) tradīciju, ieražu kopums; dzīvesdziņa.
horda Skeleta gareniskā muguras stiegra hordaiņu tipa dzīvniekiem.
bizot Skriet, parasti lēkšiem, gaiņājoties no dunduriem (piem., par govīm).
sūcējskropstaiņi Skropstaiņu klases vienšūņi, kuru pieaugušajiem īpatņiem ir raksturīgi sūcējtaustekļi [Suctoria].
bultskrūve Skrūve ar galviņu vienā galā un vītni otrā galā (konstrukciju sastiprināšanai).
skuju raksts skujiņu raksts.
loderēt Slaistīties; klaiņot.
urēmija Slāpekļa vielmaiņas produktu uzkrāšanās asinīs (nieru mazspējas dēļ).
kukluksklans Slepena (dibināta 1865. gadā ASV) rasistiska organizācija cīņai pret nēģeru līdztiesību, viņu vajāšanai un terorizēšanai.
noplūde Slepenu ziņu, informācijas u. tml. nonākšana atklātībā.
skorbuts Slimība, ko izraisa ilgstošs C vitamīna trūkums organismā un kurai raksturīga smaganu asiņošana, asinsizplūdumi; cinga.
cinga Slimība, ko izraisa ilgstošs C vitamīna trūkums organismā un kurai raksturīga smaganu asiņošana; skorbuts.
botulisms Slimība, ko izraisa saindēšanās ar pārtikas produktiem, piem., bojātiem konserviem, desām, šķiņķi, sviestu, kuri satur attiecīgu mikroorganismu toksīnus.
sieviešu slimības slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām; sieviešu dzimumorgānu slimības.
letarģija Slimīgs, miegam līdzīgs stāvoklis, kura laikā ievērojami samazinās dzīvības fizioloģiskās izpausmes un pavājinās vielmaiņa.
saules brālis sliņķis, slaists, dīkdienis.
saulesbrālis Sliņķis, slaists, dīkdienis.
slinkuma lāpītājs sliņķis.
laiskulis Sliņķis.
slaists Sliņķis.
rampa Slīpa uzbrauktuve (ēkām, transportlīdzekļiem), kas paredzēta iebraukšanai ar ratiņkrēsliem, bērnu ratiņiem u. tml.
mērkaziņa Sloku dzimtas putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi un riesta laikā tēviņiem raksturīgu, kazas blējienam līdzīgu kliedzienu [Gallinago gallinago].
putu slotiņa slotiņa kā putošanai.
piena trieka smaga, akūta govju (retāk kazu, aitu, cūku) vielmaiņas slimība, parasti pirmajās dienās pēc dzemdībām.
nagla Smails metāla stienītis ar plakanu galviņu, ko iesit materiālā (piem., kokā), lai (ko) sastiprinātu, piestiprinātu.
malt Smalcinot īpašā ierīcē, iekārtā ar rotējošām detaļām, pārstrādāt (produktu) pulverveidā vai ļoti sīkās daļiņās; šādā veidā iegūt (ko).
kokons Smalku paviedienu apvalks, ko dažu kukaiņu kāpuri iekūņojoties noauž sev apkārt; apvalks, kurā ieslēgtas dažu kukaiņu vai zirnekļu olas.
iemutis Smēķēšanas piederums – stobriņš, kurā iestiprina, piem., bezfiltra cigareti; lūpās, zobos satveramā pīpes kāta daļa.
dūdieviņš Smilšu tārtiņš [Charadrius hiaticula].
deflācija Smilšu un sīku iežu daļiņu pārvietošana vēja ārdošas darbības rezultātā.
liecināt Sniegt informāciju, ziņas, kas var noderēt par pierādījumu, liecību (izmeklēšanā, tiesā).
iepazīstināt Sniegt ziņas, priekšstatu (par ko), darīt zināmu.
noziņot Sniegt ziņojumu; ziņojot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
tviteris Sociālā tīkla saziņas pakalpojums internetā, kura lietotājiem ir iespēja sūtīt un saņemt īsas ziņas.
rokassoma Soma, kurā ievieto nelielus priekšmetus un kas paredzēta nešanai rokās; arī rokassomiņa.
taša Soma; iepirkumu maisiņš.
oposums Somaiņu kārtas vidēja lieluma dzīvnieks ar garu, kailu asti un smailu purniņu (dažām sugām – biezs, mīksts apmatojums).
ķengurs Somaiņu kārtas zālēdājs (Austrālijā), kas pārvietojas, lecot uz garajām pakaļkājām.
skujbire Somiņsēnes izraisīta skujkoku, parasti priežu, slimība, kam raksturīga skuju dzeltēšana un nobiršana.
bruņutehnika Speciāla kara tehnika, arī speciāls, piem., šāviņus necaurlaidošs aprīkojums (karakuģiem, lidmašīnām u. tml.) aizsardzības nodrošināšanai.
treneris Speciālists (kādā sporta veidā), kas trenē sportistu, vada treniņus.
redaktors Speciālists, kas vada kāda literāra darba, plašsaziņas līdzekļa u. tml. sagatavošanu laišanai klajā un atbild par tā saturu.
deģis Speciālists, kura pārziņā ir (ap)dedzināšanas procesa pārraudzība.
runa Specifiska darbība, ko cilvēks veic ar valodas skaniskajiem līdzekļiem, lai nodrošinātu saziņu; runāšana.
ferments Specifiska viela, kas veicina bioķīmiskos procesus organismā, regulē vielmaiņas procesus; enzīms.
viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies (piem., sniega, ūdens, smilšu) strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
straume Spēcīga, parasti ilgstoša (psihiska stāvokļa, domu, atmiņu u. tml.) izpausme.
viesuļvētra Spēcīga, postoša riņķveida kustības vētra; virpuļvētra.
iespiesties Spēcīgi ietekmēt (psihi); labi saglabāties (atmiņā).
pretestība Spēja darboties pretī (kādai fizikālai iedarbībai, pārmaiņām).
medijpratība Spēja lietpratīgi un apzināti izmantot plašsaziņas līdzekļus un to saturu.
dzirdes atmiņa spēja saglabāt atmiņā to, kas uztverts ar dzirdi.
atmiņa Spēja saglabāt un atjaunot apziņā (redzēto, lasīto, justo u. tml.).
uzviļņot Spēji izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); pēkšņi izveidoties (apziņā).
uzdzirkstīt Spēji rasties, spilgti izpausties (piemēram, apziņā).
krass Spējš, ass (par virziena maiņu).
puzle Spēle – no atsevišķiem gabaliņiem saliekams attēls.
loto Spēle ar īpašām kartēm, kurās ar atbilstošiem kauliņiem jānosedz visi skaitļi vai attēli.
snūkers Spēle diviem (parasti) spēlētājiem ar 22 dažādu krāsu bumbiņām noteiktā secībā uz speciāla galda ar atverēm malā; ar nūju izdara sitienu pa balto bumbiņu; biljarda paveids.
dambrete Spēle uz 64 vai 100 lauciņos sadalīta galdiņa ar 12 baltiem un melniem kauliņiem.
biljards Spēle uz īpaša galda ar apmalēm un caurumiem, kuros ar kiju jāiesit bumbiņas.
krokets Spēle, kurā, sitot ar koka āmuriem, vada bumbiņu cauri vairākiem noteiktā kārtībā izvietotiem vārtiņiem.
ķegļi Spēle, kuras mērķis ir, ripinot bumbiņu, apgāzt stateniski novietotas figūras.
kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa – neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapiņa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts.
picikato Spēles paņēmiens lociņinstrumentiem – skaņas radīšana, strinkšķinot stīgu ar pirkstu.
kreicis Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar krustiņu, āboliņa lapas vai ozolzīles shematizētu attēlu; šīs sugas kārts.
krusts Spēļu kārts ar āboliņa lapas vai ozolzīles shematizētu attēlu; kreicis.
deviņnieks Spēļu kārts ar deviņām acīm.
septiņnieks Spēļu kārts ar septiņām acīm.
sniegties Spēt atveidot apziņā (par atmiņu).
manšete Spiedošs, fiksējošs riņķveida pārsējs.
zīsties Spiesties, sūkties (kur iekšā) – piem., par dažiem kukaiņiem, parazītiem.
berzt Spiežot (pret kādu virsmu) un ar spiedienu virzot šurp turp, dalīt sīkās daļiņās, smalcināt.
piedzīvojums Spilgts, atmiņā paliekošs, arī satraucošs notikums.
vērpete Spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) plūsma; spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) veidojums, kas rodas kādā plūsmā.
plazmodijs Sporaiņu klases parazīts.
naglenes Sporta apavi vieglatlētiem ar asām tapām zoles ārpusē, lai novērstu slīdēšanu; naglu kurpes; nagliņkurpes.
kanoe Sporta laiva, ko airē ar īpašu vienlāpstiņas airi.
memoriāls Sporta sacensības, piem., izcilu sportistu piemiņai.
teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko spēlētāji ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam, cenzdamies to izdarīt tā, lai pretspēlētājam nebūtu iespējams to atsist atpakaļ.
skvošs Sporta spēle ar raketēm un bumbiņu, ko sit pret iežogojuma sienām.
skeletons Sporta veids – braukšana ar šādām kamaniņām.
kamaniņu sports sporta veids – nobraucieni ar kamaniņām.
svara kategorija sportistu grupējuma vienība pēc viņu ķermeņa svara.
kaujas lādiņš sprāgstvielas, kas iepildītas šāviņā.
petarde Sprāgstvielu lādiņš, ko, parasti, izmanto uguņošanai.
tīkliņspriegums Spriegums tīkliņā (4).
aizspriņģot Spriņģojot aizskriet.
elektrons Stabila elementārdaļiņa ar negatīvu elektrisko lādiņu, atoma sastāvdaļa.
protons Stabila elementārdaļiņa, kam masa vienāda ar 1836 elektronu masām un kam ir pozitīvs elektriskais lādiņš.
dūņas Staigna masa (parasti ezeru, upju dibenā), kas rodas no dažādu organisku vielu atliekām un minerāldaļiņu nogulumiem.
rakstlaukums Standartizētas ailes (piem., rasējuma) stūrī ar nepieciešamākajām ziņām.
semafors Starptautiska koda signālu sistēma kuģu saziņai ar krastu vai savā starpā, ko noraida ar attiecīgu roku stāvokli, izmantojot krāsainus karodziņus.
konsulārās tiesības starptautisko tiesību nozare, kas reglamentē starpvalstu attiecības tādos jautājums kā konsulu darbība, viņu iecelšana un atsaukšana, funkcijas, privilēģijas u. tml.
apmelot Stāstot, izplatot nepatiesas ziņas (par kādu), apzināti nostādīt (to) nelabvēlīgā stāvoklī.
civilstāvoklis Stāvoklis civilo attiecību ziņā, kādā atrodas ikviens sabiedrības loceklis.
pārsvars Stāvoklis, kad (kas) (piem., skaita, apjoma ziņā) ir lielāks par ko citu.
multilingvisms Stāvoklis, kad (valstī) prot un saziņā lieto vairāk nekā divas valodas; daudzvalodība.
nemirstība Stāvoklis, kad daudzas paaudzes (ko) saglabā atmiņā.
reibums Stāvoklis, kad ir līdzsvara traucējumi un zudusi apziņas skaidrība (alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu iedarbībā).
neziņa Stāvoklis, kad nav nekādu ziņu, datu, zināšanu (par ko), kad nezina (ko darīt).
trenētība Stāvoklis, kad treniņu, vingrinājumu, dzīves režīma ievērošanas u. tml. rezultātā ir iegūtas, izveidotas vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas.
stereoaustiņas Stereofoniskas austiņas.
tampons Sterila materiāla (vates, marles) sloksne, veidojums ievirzīšanai ķermeņa dobumā vai brūcē asiņošanas apturēšanai, arī izdalījumu (strutu, siekalu u. c.) uzsūkšanai.
angļu mārciņa sterliņu mārciņa.
aizbīdnis Stienis, kuru pabīdot aizdara durvis, vārtiņus u. tml.
litera Stienītis, kura augšdaļā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls tipogrāfiskam iespiedumam; arī burtstabiņš; burts.
rāja Stieņveida elements perpendikulāri mastam, kas paredzēts taisno buru piesiešanai, signālkarodziņu, antenu izkāršanai.
lociņinstruments Stīgu instruments, ko spēlē ar lociņu (piem., vijole, alts, čells, kontrabass).
čells Stīgu lociņinstruments, ko spēlējot tur starp kājām un atbalsta pret grīdu.
klavihords Stīgu taustiņinstruments (no 15. gs. līdz 18. gs.), kura mehānismā stīgas ieskandina ar taustiņu galos pievienotām metāla plāksnītēm, radot maigu, ļoti klusu skaņu.
klavieres Stīgu taustiņinstruments (piem., flīģelis, pianīns), kura mehānismā stīgas ieskandina ar filcu apvilkti āmuriņi.
klavesīns Stīgu taustiņinstruments, kura mehānismā stīgas ieskandina ar īpašiem putnu spalvu stobriņiem vai metāla mēlītēm, radot dzidru, metālisku skaņu.
ripss Stingrs audums ar sīkām rieviņām.
gredzens Stīpiņa, ar ko gredzeno dzīvniekus (parasti putnus).
iekāre Stipra jutekliska dziņa (pēc pretējā dzimuma cilvēka).
espreso Stipra, tumša kafija, ko pagatavo ar īpašu aparātu, zem spiediena laižot tvaiku caur samaltām kafijas pupiņām.
stirnāzis Stirnu tēviņš; stirnu āzis.
stirnbuks Stirnu tēviņš; stirnu buks.
stirnu āzis stirnu tēviņš.
stirnu buks stirnu tēviņš.
kalibrs Stobra kanāla diametrs (šaujamieročiem); diametrs (šāviņam, lodei).
beka Stobriņu sēne ar biezu cepurīti un stingru kātiņu.
šturmēt Strādāt īpaši daudz (piem., darba pabeigšanas termiņam tuvojoties).
lēciens Strauja (ātruma, augstuma, virziena) maiņa (transportlīdzekļa kustībā).
sadursme Strauja (kustībā esošu transportlīdzekļu, fizikālu ķermeņu, vielu daļiņu u. tml.) saskaršanās, mijiedarbība.
viesulis Strauja, spēcīga vēja riņķveida kustība ap izteiktu vertikālu asi.
izvirpuļot Strauji griežoties, riņķveidīgi kustoties, izvirzīties.
ieskriet Strauji ielidot (kur iekšā) – par putniem, kukaiņiem.
dejot Strauji kustēties, virpuļot (piem., par lapām, sniega pārslām); lidināties (par kukaiņiem).
griezt Strauji riņķojot, vadīt (kādu) dejā; strauji riņķojot, dejot.
skriet Strauji risināties, arī mainīties (piem., par domām, atmiņām); strauji, arī mainīgi norisēt (par psihiskiem stāvokļiem).
sadurties Strauji saskaroties (piem., par kustībā esošiem transportlīdzekļiem, fizikāliem ķermeņiem, vielu daļiņām u. tml.).
lēkt Strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) – par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
virpuļot Strauji, parasti riņķveidīgi, virzīties.
virpuļot Strauji, spēcīgi virzīties riņķveida, spirālveida kustībā (par vēju, gaisa plūsmu).
furunkuls Strutojošs matu maisiņa, tauku dziedzera vai apkārtējo audu iekaisums; augonis.
ķerra Stumjami ratiņi (nelielu kravu pārvadāšanai) ar vienu riteni un diviem gariem rokturiem.
rati Stumjams transportlīdzeklis uz četriem, retāk – trijiem riteņiem un rokturi, kas paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu vadāšanai; ratiņi.
izsukāt Sukājot izveidot (piem., matos celiņu).
ektoderma Sūkļu un zarndobumaiņu ķermeņa sienas ārējais šūnu slānis.
sumbru buļļi sumbru tēviņi.
vējgriķis Sūreņu dzimtas augs ar vijīgu stublāju, garenām, plati olveidīgām vai trīsstūrainām lapām un augli – riekstiņu.
nosūtīt Sūtot nogādāt (vēstuli, ziņu, sveicienu u. tml.).
pusmārciņa Svara mērvienība – puse mārciņas (aptuveni 200 gramu).
notikums Svarīga, nozīmīga, atmiņā paliekoša darbība vai norise.
modulācija Svārstību parametru maiņa.
vilnis Svārstīga (kā, piem., garaiņu, miglas) plūsma, izplatīšanās.
fasēt Svērt noteiktās vienībās (parasti pārtikas preces) un iesaiņot.
manifests Svinīgs vēstījums; sabiedriskas organizācijas, politiskas partijas u. tml. oficiāls paziņojums (piem., par saviem uzskatiem).
vinda Svira ūdens spaiņa izcelšanai no akas.
kakao Šā koka sēklas (pupiņas); pulverveida pārtikas produkts, kas apstrādē iegūts no šīm sēklām.
kafija Šā koka vai krūma sēklas (pupiņas); no tām gatavots (grauzdēts, malts) pārtikas produkts; šā pārtikas produkta aizstājējs (piem., no cigoriņiem, miežiem).
mušiņa Šā kukaiņa imitācija mušiņmakšķerēšanai.
mācība Šāda atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai mācību iestādē.
gumija Šāda materiāla neliels gabaliņš, ko lieto ar zīmuli uzrakstītā vai uzzīmētā dzēšanai; dzēšgumija.
lapa Šāda papīra plātne vai veidlapa speciālu ziņu, datu u. tml. ierakstīšanai.
reibonis Šādas sajūtas un apziņas skaidrības zudums, ko izraisījusi alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu lietošana.
dubļi Šādas slapjas masas pikas, netīrumi, daļiņas (uz kādas virsmas).
moto Šāds izteiciens, kas pauž kādu domu vai atziņu, ko cenšas ievērot, kam seko; devīze.
kārts Šādu lapiņu pilns komplekts; spēle, kurā izmanto šādu lapiņu komplektu.
zirdziņš Šaha figūra zirga galvas formā, kas pārvietojas divus lauciņus uz priekšu vai atpakaļ un tūlīt vienu lauciņu pa labi vai pa kreisi.
laidnis Šaha figūra, kas pārvietojama pa diagonāli pāri neierobežotam lauciņu skaitam.
tornis Šaha figūra, kas pārvietojama pa vertikālēm un horizontālēm pāri neierobežotam lauciņu skaitam.
rokāde Šaha spēlē – gājiens, kurā karali pārvieto torņa virzienā pāri vienam lauciņam, bet torni pārceļ pāri karalim un novieto tam līdzās.
lauciņš Šaha vai dambretes galdiņa kvadrātveida iedaļa.
upuris Šahā, dambretē u. tml. – ar noteiktu mērķi panākts (piemēram, savas figūras, kauliņa) zaudējums.
upurēt Šahā, dambretē u. tml. – ar noteiktu mērķi zaudēt (piemēram, figūru, kauliņu).
atsite Šaujamieroča kustība šāviena brīdī, kuras virziens ir pretējs šāviņa kustības virzienam.
izšaut Šaujot izvirzīt (no ieroča lādiņu, lodi, šāviņu u. tml.).
cauršaut Šaujot izvirzīt lodi, šāviņu cauri (kam), caur (ko).
cauršaut Šaujot tikt izvirzītam cauri (kam), caur (ko) – par lodi, šāviņu.
raidīt Šaujot virzīt (lodi, šāviņu u. tml.); izdarīt šāvienu kādā virzienā.
kājceliņš Šaura, garena grīdsega; celiņš.
stars Šaura, noteiktā virzienā orientēta (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) izplatīšanās josla, arī (šādi orientēts) kopums.
uguns Šaušana, apšaude; raidīto ložu, šāviņu kopums.
sprāgt Šaut šāviņu, lodi (par šaujamieroci).
trankvilizatora šautene šautene, no kuras tiek izšauta īpaša šautriņa ar trankvilizatoru un kas paredzēta dzīvnieku iemidzināšanai uz noteiktu laiku.
dārts Šautriņmešana.
raķete Šāviņš – ar sprāgstvielu pildīta čaula, kas, izšauta gaisā, aizdegas un ko izmanto signalizēšanai, apvidus apgaismošanai, uguņošanai.
papaija Šī koka auglis – iegarenai melonei līdzīgs sarkandzeltens auglis ar oranžu vai dzeltenu mīkstumu un mazām, melnām sēkliņām.
suns Šī mājdzīvnieka tēviņš.
osmoze Šķīdinātāja pāreja caur puscaurlaidīgu starpsieniņu (piem., asinsvadu) uz augstākas koncentrācijas šķīdumu.
piliens Šķidrā zāļu forma, kuras devu nosaka pēc šādu daļiņu skaita.
pludiņš Šķidrumā peldoša detaļa, elements, kas uztver un pārraida uz mērierīci vai regulējošo iekārtu šķidruma līmeņa maiņas.
turbulence Šķidruma vai gāzes daļiņu virpuļveida vai dažādos virzienos vērsta kustība.
virpuļkustība Šķidruma vai gāzes kustības veids, kad šķidruma vai gāzes daļiņas pārvietojas pa spirāli.
limfa Šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku (arī cilvēka) limfātiskajā sistēmā un pārnēsā šūnu vielmaiņas produktus.
zīds Šķiedra, ko iegūst no zīdtauriņu kokoniem; šādai šķiedrai līdzīga mākslīgā šķiedra.
pāršķirt Šķirot izveidot (celiņu) matos.
izšķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (piem., matus); izveidot (celiņu) matos.
brūnītis Šokolādes kēksiņš; braunijs.
makrofāgi Šūnas (cilvēku vai dzīvnieku organismā), kas ievelk un sagremo organismam svešas daļiņas (mikroorganismus, toksīnus u. tml.).
no sirds uz sirdi tā, ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas.
noteikti Tā, ka nav šaubu (par ko); katrā ziņā.
ķīmisko elementu periodiskā tabula tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc elektronu skaita, kuri riņķo ap atoma kodolu.
deviņklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās deviņas klases, apgūstot deviņu klašu programmu.
ass Tāds (augs), kam ir dzeļoši matiņi.
neaizstājams Tāds (cilvēks), kas savus pienākumus, amatu u. tml. veic tik ļoti labi, ka ir grūti vai pat neiespējami viņu aizstāt ar citu.
kukaiņēdājs Tāds (dzīvnieks, augs), kas barībai izmanto kukaiņus.
bezsvara Tāds (ķermeņa) stāvoklis, kurā ķermeņa kustība vai tam pieliktie ārējie spēki nerada ķermeņa daļiņu savstarpēju spiedienu.
krievvalodīgs Tāds (Latvijas iedzīvotājs), kurš runā krievu valodā un saziņā lieto tikai krievu valodu.
kriptokristālisks Tāds (piem., iezis), ko veido ar neapbruņotu aci neatšķirami ļoti sīki kristāliņi.
septiņvietīgs Tāds (piem., transporta līdzeklis), kurā ir septiņas vietas.
bruto Tāds (preces svars), kurā ierēķināts arī iesaiņojums.
neto Tāds (preces svars), kurā nav ierēķināts iesaiņojums, tara.
jātenisks Tāds (sēdus stāvoklis), kad sēdētāja kājas atrodas katra savā pusē priekšmetam, uz kura viņš sēž.
bezpersonas Tāds (teikums, konstrukcija, vārds), kam nav gramatiskās personas vai kas ir ierobežots personas formu ziņā.
septiņzīmju Tāds skaitlis, kas rakstāms ar septiņiem cipariem.
septiņciparu Tāds skaitlis, kas sastāv no septiņiem cipariem.
saraustīts Tāds, kā ritumā ir pārtraukumi, bieža darbības maiņa u. tml.
padsmitgadīgs Tāds, kam gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
asiņains Tāds, kam ir asiņu piejaukums.
šūnveida Tāds, kam ir bišu šūnas vai šūniņas forma, veids.
dziļš Tāds, kam ir būtisks, nozīmīgs saturs; tāds, kas pauž svarīgas, nozīmīgas atziņas, domas u. tml.
pilnpiedziņas Tāds, kam ir četru riteņu piedziņa.
pūkains Tāds, kam ir daudz pūku (2); tāds, kam kādas daļas (piem., lapas) klāj mīksti, smalki matiņi.
deviņgadīgs Tāds, kam ir deviņi gadi.
deviņpadsmitgadīgs Tāds, kam ir deviņpadsmit gadu.
galviņveida Tāds, kam ir galviņas veids, forma; tāds, kas veido galviņu.
lēcienveida Tāds, kam ir krasas, straujas pārmaiņas, strauja augšupeja (par procesu, parādību).
lēcienveidīgs Tāds, kam ir krasas, straujas pārmaiņas, strauja augšupeja.
indiferents Tāds, kam ir ļoti vāja iedarbība, kas neizraisa kādas izmaiņas.
saturīgs Tāds, kam ir nopietns, vērtīgs saturs; domām, atziņām bagāts.
nūjiņveida Tāds, kam ir nūjiņas forma, veids.
deklaratīvs Tāds, kam ir paziņojuma, apgalvojuma raksturs; tāds (parasti literārs darbs), kam trūkst tēlainības un emocionalitātes.
apzinīgs Tāds, kam ir pienākuma apziņa, atbildības izjūta; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kundzisks Tāds, kam ir raksturīga pārākuma apziņa, nevērīga, arī nievājoša attieksme pret citiem cilvēkiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
straujš Tāds, kam ir raksturīgas vienību, posmu u. tml. maiņas pēc īsiem laika sprīžiem (par tempu, ritmu).
riņķveida Tāds, kam ir riņķa (1) forma, veids.
riteņveida Tāds, kam ir riteņa (3) forma, veids; riņķveida.
sausiņveida Tāds, kam ir sausiņa konsistence; tāds, kas ir līdzīgs sausiņam.
septiņdesmitgadīgs Tāds, kam ir septiņdesmit gadu.
septiņgadīgs Tāds, kam ir septiņi gadi.
septiņpadsmitgadīgs Tāds, kam ir septiņpadsmit gadu.
sīkzobains Tāds, kam ir sīki zobiņi (par augiem, to daļām).
skujots Tāds, kam ir skujiņu raksts; skujains (2).
skujains Tāds, kam ir skujiņu raksts; tāds, ko veido skujiņas (2); skujots (2).
ziņkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2); ziņkārīgs.
spurains Tāds, kam ir spuras, sīki matiņi, izaugumi u. tml.
tauriņveida Tāds, kam ir tauriņa, tā izplesto spārnu forma, veids.
neitrāls Tāds, kam ir vienāds pozitīvo un negatīvo lādiņu skaits; tāds, kam nepiemīt elektriskās īpašības.
zobains Tāds, kam ir zobiņi (2).
zobains Tāds, kam ir zobiņi (3).
sarkans Tāds, kam ir, piemēram, asiņu, gatavu zemeņogu krāsa.
brūns Tāds, kam ir, piemēram, šokolādes, grauzdētu kafijas pupiņu, gatavu, nolobītu kastaņas augļu, piena karameļu, priežu mizas krāsa.
pārsteigts Tāds, kam kas negaidīts, neparasts ir izraisījis apmulsumu, neziņu, kā rīkoties.
spalvains Tāds, kam ķermeni klāj mati, matiņi (par dzīvniekiem).
nesaistīts Tāds, kam nav mijiedarbības ar citām elementārdaļiņām vai ārējo lauku (par elementārdaļiņām); brīvs.
beztermiņa Tāds, kam nav noteikts termiņš.
septiņklašu Tāds, kam pamatā ir septiņu klašu kurss, programma.
lepns Tāds, kam piemīt liela pašcieņa, pašapziņa; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
skarbs Tāds, kam raksturīgas cietas daļas, cieti, asi matiņi (par lakstaugiem, to daļām).
cauršauts Tāds, kam šāviņš izurbies cauri.
punktains Tāds, kam uz ķermeņa, tā daļām ir raksturīgi punktveida plankumi, punkti (par dažiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, arī par dažiem augiem).
dzintarains Tāds, kas (piem., krāsas ziņā) atgādina dzintaru, tāds, kas ir līdzīgs dzintaram.
labisks Tāds, kas adījumā izadīts uz labo pusi (piem., par valdziņu, adījuma kārtu).
kreilisks Tāds, kas adījuma labajā pusē ir izadīts uz kreiso pusi (piem., par valdziņu, adījuma kārtu).
asiņains Tāds, kas asiņo.
šahveida Tāds, kas atgādina šaha spēles galdiņu.
septiņkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto septiņas reizes; septiņreizējs.
saistīts Tāds, kas atrodas mijiedarbībā ar citām elementārdaļiņām vai ar ārējo lauku (par elementārdaļiņām); tāds, ko ierobežo šāda mijiedarbība (par fizikālām parādībām).
spilgts Tāds, kas atšķiras ar ko īpašu un paliek atmiņā; tāds, kas atstāj lielu iespaidu; emocionāli iedarbīgs.
stereotipisks Tāds, kas attiecināms uz automatizētām, parasti refelektorām, kustībām, pozu, runu, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
duplekss Tāds, kas dod iespēju reizē gan pieņemt, gan noraidīt ziņojumus; divpusīgs.
dzēlīgs Tāds, kas dzeļ (piem., par kukaiņiem).
pārpasaulīgs Tāds, kas eksistē ārpus sajūtu, apziņas, pieredzes jomas, aiz galīgās pasaules robežām.
objektīvs Tāds, kas eksistē neatkarīgi no cilvēka apziņas; reāls, īstenībā eksistējošs.
deviņgadīgs Tāds, kas ilgst deviņus gadus; tāds, kas paredzēts deviņiem gadiem.
septiņdienu Tāds, kas ilgst septiņas dienas; tāds, kas paredzēts septiņām dienām.
septiņstundu Tāds, kas ilgst septiņas stundas.
septiņgadīgs Tāds, kas ilgst septiņus gadus; tāds, kas paredzēts septiņiem gadiem.
septiņgadu Tāds, kas ilgst septiņus gadus.
paliels Tāds, kas ilguma ziņā pārsniedz ko citu, līdzīgu.
paliels Tāds, kas intensitātes ziņā pārsniedz ko citu, līdzīgu.
pusizdzisis Tāds, kas ir daļēji izzudis no atmiņas; tāds, kas ir zaudējis spilgtumu, intensitāti.
izomorfs Tāds, kas ir formas ziņā līdzīgs.
skābpiens Tāds, kas ir gatavots no piena, krējuma, paniņām, sūkalām, kuras ir pasterizētas un raudzētas ar pienskābes baktērijām vai raugu.
matots Tāds, kas ir klāts ar matiņiem; matains (3).
svaigs Tāds, kas ir labi saglabājies apziņā.
kundzisks Tāds, kas ir raksturīgs dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēkiem, viņu dzīvesveidam; pārspīlēti grezns, dārgs, lepns.
rainisks Tāds, kas ir raksturīgs latviešu dzejniekam Rainim, saistīts ar viņa daiļradi, uzskatiem.
smags Tāds, kas ir sabiedrībai ļoti bīstams (par cilvēku, viņa veikto darbību, rīcību).
zeme Tāds, kas ir saistīts ar cilvēka laicīgo dzīvi, pretstatā garīgajam, arī debesīm, viņpasaulei.
zemapzinīgs Tāds, kas ir saistīts ar zemapziņu, tai raksturīgs.
neaptverams Tāds, kas ir tik liels, plašs, milzīgs, ka to grūti vai neiespējami uztvert ar redzi vai izprast, aptvert apziņā.
memoriāls Tāds, kas ir veltīts, piem., izcila sportista piemiņai.
populārzinātnisks Tāds, kas ir viegli saprotams, uztverams (par zinātnes, tehnikas, mākslas atziņu izklāstu, atspoguļojumu).
spēcīgs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
stingrs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
stiprs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā, parasti ievērojami, pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
kritisks Tāds, kas izraisa krasas pārmaiņas; tāds, kuru pārsniedzot, notiek krasas pārmaiņas.
neiecietīgs Tāds, kas izturas pret citiem skarbi, īgni, neuzklausot, necenšoties izprast viņus.
invariants Tāds, kas kādā norisē vai apstākļu maiņā paliek nemainīgs.
mēlnesīgs Tāds, kas mēdz izplatīt nepatiesas ziņas, apmelot.
iela Tāds, kas mēdz uzturēties ārpus mājas (piem., klaiņojot pilsētā, pārkāpjot sabiedrībā pieņemtās normas).
vaļējs Tāds, kas nav iesaiņots tarā, nav safasēts, nav iepildīts pudelēs u. tml. (parasti par pārtikas produktiem).
neapzināts Tāds, kas nav pakļauts apziņai, saprātam, bet ir intuīcijas, instinktu vadīts.
viegls Tāds, kas nav piesātināts, blīvs, nav koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, dūmiem, garaiņiem u. tml.).
vājš Tāds, kas nav spēcīgs, tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā nesasniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā, to izpausmi).
pēcgarantijas Tāds, kas noris pēc garantijas termiņa beigām.
pakāpenisks Tāds, kas noris, mainās vienmērīgi, pamazām, bez krasām pārmaiņām.
terminēts Tāds, kas noslēgts uz noteiktu laiku; tāds, kam ir noteikts termiņš.
refleksīvs Tāds, kas notiek bez gribas, apziņas, automātiski (par izturēšanos, rīcību, kustībām).
septiņgadu Tāds, kas paredzēts septiņiem gadiem.
vaskains Tāds, kas pārklāts ar vaska kārtiņu.
transcendentāls Tāds, kas pastāv ārpus apziņas, pieredzes.
viņējais Tāds, kas pieder, attiecas uz minēto cilvēku; viņa, viņas.
multilingvāls Tāds, kas prot un saziņā lieto vairāk nekā divas valodas; daudzvalodu, daudzvalodīgs.
sekundārs Tāds, kas radies kā iepriekšējās norises, notikuma sekas, rezultāts un laika ziņā seko kam agrākam.
cauršauts Tāds, kas radies, šāviņam izurbjoties cauri.
privāts Tāds, kas saistīts ar atsevišķu, individuālu cilvēku, viņu īpašumu.
putekļains Tāds, kas sastāv no ļoti sīkām, putekļiem līdzīgām daļiņām.
putekļveida Tāds, kas sastāv no ļoti sīkām, putekļiem līdzīgām daļiņām.
graudains Tāds, kas sastāv no sīkām graudveida daļiņām; tāds, kurā ir redzamas sīkas graudveida daļiņas.
sīkgraudains Tāds, kas sastāv no sīkām graudveida daļiņām.
konsekutīvs Tāds, kas seko kaut kam, nāk pēc kaut kā (piem., laika ziņā).
stomīgs Tāds, kas stomās; tāds, kurā izpaužas nedrošība, vilcināšanās, kautrība, ko (parasti) izraisa neziņa, šaubas.
transatlantisks Tāds, kas šķērso Atlantijas okeānu, savieno tā krastus vai arī atrodas viņpus Atlantijas okeāna.
dauzonīgs Tāds, kas trokšņo, rīko tračus, kautiņus.
pilnasiņu Tāds, kas vairākās paaudzēs pieder noteiktam cilvēku slānim, tautībai u. tml.; tīrasiņu.
vienvirziena Tāds, kas vērsts tikai uz ko vienu, arī tāds, kam trūkst plašuma, vispārinājuma (par domāšanu, jūtām, izziņas procesu).
birzīgs Tāds, kas viegli drūp sīkās daļiņās.
vienmuļš Tāds, kas vienveidīgi atkārtojas, ir bez krasām pārmaiņām; garlaicīgs, apnicīgs; vienmulīgs, vienmuļīgs.
vienmulīgs Tāds, kas vienveidīgi atkārtojas, ir bez krasām pārmaiņām; vienmuļš; monotons.
riņķveida Tāds, kas virzās pa apli, riņķa līniju.
periodisks Tāds, ko izdod regulāri, noteiktos termiņos (par iespieddarbiem).
tūbains Tāds, ko klāj biezi matiņi (par augiem, to daļām).
pirmstermiņa Tāds, ko paveic, īsteno pirms termiņa.
nemirstīgs Tāds, ko saglabā atmiņā, piemin daudzas paaudzes.
mehānisks Tāds, ko veic vai kas notiek bez apziņas aktīvas līdzdalības, neiedziļinoties būtībā, automātiski.
deviņkārtīgs Tāds, ko veido deviņas kārtas.
septiņkārtīgs Tāds, ko veido septiņas kārtas.
ciņains Tāds, kur ir daudz ciņu.
čaugans Tāds, kura daļiņas neatrodas cieši kopā; irdens, mīksts.
sintētisks Tāds, kurā gramatiskās attieksmes starp vārdiem teikumā izsaka ar vārdu formu maiņu.
supletīvs Tāds, kura gramatiskās formas ir datrinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem (piem., es – manis). Supletīva forma – gramatiskā forma, kurā gramatiskā nozīme izteikta ar saknes maiņu.
mazbudžeta Tāds, kura iegādei, izveidei, organizēšanai u. tml. nav jāieplāno lieli tēriņi; ekonomisks, lēts.
mēlnesīgs Tāds, kurā ietvertas nepatiesas ziņas, meli.
asiņains Tāds, kurā ir daudz asiņu; tāds, kas satur daudz asiņu.
septiņzilbju Tāds, kurā ir septiņas zilbes.
septiņklasīgs Tāds, kurā izglītošanās laiks ir septiņi gadi – septiņas klases (par skolu).
vieds Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; arī domām, atziņām, idejām, atklāsmēm bagāts.
gāzveida Tāds, kura molekulas nav savā starpā saistītas un brīvi pārvietojas telpā (par vielu); tāds (agregātstāvoklis), kurā vielas daļiņas brīvi pārvietojas pa visu telpu.
sūcējtipa Tāds, kura mutes orgāni piemēroti sūkšanai (par kukaiņiem).
tīrasinīgs Tāds, kura vecāki, arī senākie priekšteči pieder pie vienas un tās pašas rases, tautas; tīrasiņu (2).
straujš Tāds, kura virziena maiņai ir neliels rādiuss (parasti par ceļu, reljefa veidojumu).
pamācošs Tāds, no kā var gūt pamācību, noderīgas atziņas.
nezināms Tāds, par ko (kādam) nav nekādu ziņu, datu, arī zināšanu; nepazīstams, svešs.
bezvēsts Tāds, par ko nav ziņu.
diametrs Taisns nogrieznis, kas caur centru savieno riņķa līnijas vai ģeometriska ķermeņa punktus; šā nogriežņa garums.
tantuks Tante; tantiņa.
stobriņtārps Tārps ar iesārtu, posmotu pavedienveida ķermeni un sariņiem pie katra posma.
sējas putns tārtiņš, kuitala, lakstīgala.
ķīvīte Tārtiņu dzimtas bridējputns, kam ir balts un melns apspalvojums ar zaļganu spīdumu un pagarš, šaurs spalvu cekuls uz galvas [Vanellus vanellus].
vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu) [Lymnocryptes minimus].
kaija Tārtiņveidīgo kārtas vidēji liels ūdensputns ar slaidiem spārniem, baltu vēderpusi un paīsu, noapaļotu asti.
mozaīka Tas (priekšmets, parādība), kas sastāv, ir veidots no daudzām dažādu krāsu sīkām daļiņām.
rekordists Tas, kam pieder rekords (kādā jomā); tas, kas (kādā ziņā) ir pirmajā vietā.
jumts Tas, kas hierarhijas ziņā atrodas pašā augšā, stāv pāri (kam), apvieno (ko).
pauna Tas, kas ir iesaiņots (parasti drānā); sainis.
sektantisms Tas, kas ir raksturīgs sektām – noslēgšanās no pārējās sabiedrības, pilnīga pakļaušanās līderu prasībām, viņu norunu bezierunu izpilde.
ziņnesis Tas, kas nogādā (kur, kādam) vēstis, ziņas; vēstnesis.
termoizolators Tas, kas pasargā (ko) no nevēlamas siltuma apmaiņas.
ziņojums Tas, kas tiek ziņots (1); teksts, kurā (kas) tiek ziņots; oficiāls (parasti rakstveida) dokuments, kurā sniegta informācija (par ko).
ekvivalents Tas, kas vērtības, daudzuma, īpašību, darbības funkciju u. tml. ziņā ir pilnīgi līdzvērtīgs, atbilstošs (kam citam).
nozīme Tas, ko (piem., priekšmets, parādība, īpašība) apzīmē, ar apziņu uztveramais (kā) jēdzieniskais saturs.
krievvalodīgs Tas, kurš runā krievu valodā un saziņā lieto tikai krievu valodu.
pirmavots Tas, no kā tieši gūst informāciju, ziņas.
makstene Tauriņam līdzīgs kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis.
baltenis Tauriņš ar (parasti) baltiem spārniem.
mūķene Tauriņš ar melni raibiem spārniem, kura kāpuri nograuž koku lapas un skujas.
naktstauriņš Tauriņš, kas ir aktīvs naktī.
zīdtauriņš Tauriņš, ko audzē dabiskā zīda ieguvei.
taurenis Tauriņš.
stiklspārnis Tauriņu kārtas kukainis ar caurspīdīgiem spārniem.
gumiņš Tauriņziežu augu sakņu izaugumi, kuros asimilējas slāpeklis.
zeltlija Tauriņziežu dzimtas 6–7 m augsts krūms vai koks ar dzelteniem, nokareniem ziedu ķekariem; zelta lietus; zeltalietus; zeltlietus [Laburnum anagyroides].
robīnija Tauriņziežu dzimtas ātraudzīgs koks vai krūms ar baltiem vai rožainiem smaržīgiem ziediem nokarenos ķekaros.
lakrica Tauriņziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām, ziliem ziediem un resnām ložņājošām saknēm, kuras izmanto medicīnā un pārtikas rūpniecībā.
zelta lietus tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem; zeltlietus; zeltalietus; zeltlija.
karagana Tauriņziežu dzimtas krūms vai koks ar zaļganpelēku stumbru, plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem ziediem (kas tiek saukta par dzelteno akāciju).
pākšaugi Tauriņziežu dzimtas kultūraugi, kuru sēklas (piem., pupas, zirņus) izmanto pārtikā.
amoliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugs (ar baltiem vai dzelteniem ziediem), ko audzē kā nektāraugu vai lopbarībai.
āboliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar trīsdaļīgām lapām un dzeltenīgi baltiem vai sarkanīgi violetiem ziediem galviņās, ko plaši izmanto lopbarībā.
vainadzīte Tauriņziežu dzimtas laukstaugs, arī neliels krūms ar sārtiem vai violetiem ziediem garkātainās čemurveida ziedkopās.
bastarda āboliņš tauriņziežu dzimtas lopbarības augs ar baltsārtiem ziediem.
zemesrieksts Tauriņziežu dzimtas viengadīgs augs, kura pākstīs nogatavojas 2–4 pupām līdzīgas sēklas, kas satur daudz eļļas; arahiss [Arachis hypogaea].
taustiņnieks Taustiņinstrumentālists.
harmonijs Taustiņinstruments, kam gaisu ar kājminamām plēšām pievada pats spēlētājs un kas skan līdzīgi ērģelēm.
taustiņš Taustiņinstruments.
navigācijas taustiņš taustiņš rādītāja pārvietošanai pa displeja ekrānu.
klaviatūra Taustiņu kopums (ierīcei, piem., datora tastatūra).
uiguri Tauta, Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā rajona pamatiedzīvotāji (kas dzīvo arī, piemēram, Kazahstānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā).
slāvi Tautu grupa Eiropas austrumu, centrālajā un dienvidu daļā, piem., krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, čehi, slovāki, bulgāri.
aptecēt Teciņus apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
attecēt Teciņus atnākt šurp.
ietecēt Teciņus ievirzīties (kur iekšā).
iztecēt Teciņus iziet, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
aptecēt Teciņus pabūt (daudzās vai visās vietās).
patecēt Teciņus pavirzīties; paskriet.
pietecēt Teciņus pievirzīties (pie kā, kam klāt).
uztecēt Teciņus uziet.
notecēt Teciņus virzīties un nonākt lejā, zemē, kur u. tml.
pārtecēt Teciņus, sīkiem solīšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
aiztecēt Teciņus, veikli, vieglā gaitā aiziet.
pārvads Tehniska sistēma kustības pārnešanai no viena elementa uz otru, arī kustības veida, virziena un rotācijas ātruma maiņai.
SMS Teksta ziņa mobilajā telefonā, kas ļauj cilvēkam uzrakstīt tekstu, kas sastāv līdz 160 simboliem un nosūtīt uz citu mobilo telefonu; īsziņa.
karstais tālrunis telefona numurs, pa kuru var nekavējoties saņemt informāciju, ziņot par pārkāpumiem, paust savu viedokli u. tml.
sīkplastika Tēlniecības veids – neliela formāta darbu (piem., cilvēku un dzīvnieku figūriņu) darināšana; attiecīgais mākslas darbs.
kolāža Tēlotājā mākslā – dažādu materiālu pielīmēšana pie krāsas un faktūras ziņā atšķirīgas pamatnes; šādā veidā radīts mākslas darbs.
šautuve Telpa, celtne, vieta, kas ir iekārtota šaušanas apmācībām, treniņiem, sacensībām.
augša Telpa, stāvs, kas atrodas tieši zem jumta; bēniņi.
Melnais bruņinieks tēls Raiņa lugā "Uguns un nakts", kas simbolizē vācu iekarotājus.
badmintons Tenisam radniecīga sporta spēle, kurā ar raketi sit pāri tīklam nelielu, vieglu bumbiņu ar spalvām.
mācība Teorētisku atziņu kopums, sistēma.
intelektuālisms Teorētisku domu, atziņu pārsvars pār emocijām, jūtām (piem., mākslas darbā).
smilšu (spēļu) terapija terapijas veids, kurā cilvēks, izmantojot smiltis, ūdeni un figūriņas, var izteikt to, ko nevar pastāstīt vārdiem, atbrīvoties no spriedzes, dusmām, bailēm u. tml.
varavīksnes forele tēraudpelēka lašu dzimtas zivs ar melniem punktiņiem un blāvu varavīkšņainu spīdumu uz sāniem.
šaujamlauks Teritorija, kas ir iekārtota šaušanas mācībām, treniņiem vai sacensībām; teritorija, kurā (piem., kara laikā) notiek šaušana.
rūdītais stikls termiski apstrādāts stikls, kas kļūst vairākkārt izturīgāks par parasto stiklu un plīstot sadrūp sīkos, neasos gabaliņos.
termoķīmija Termodinamikas nozare, kas pēta siltuma procesus ķīmiskās reakcijās, vielu agregātstāvokļa maiņās u. tml.
inerce Tieksme, tendence saglabāt iepriekšējo stāvokli, nepieļaut izmaiņas, rīkoties pa vecam vai tā kā citi.
servitūts Tiesības ar noteiktiem ierobežojumiem lietot cita īpašumu; tiesības ierobežot īpašnieka rīcību viņa īpašumā.
kriminālprocesuālās tiesības tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanu, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas.
pārstāvība Tiesiskas attiecības, saskaņā ar kurām viena persona (pārstāvis) pēc īpaša pilnvarojuma uzstājas otras personas (pārstāvamā) vārdā, aizstāvot viņa likumīgās intereses.
tiešsaiste Tieša pieslēguma režīms elektroniskajā vidē, kas nodrošina sinhronu, nepārtrauktu informācijas saņemšanu (piem., notiekošā tiešraidi), arī iespējamu apmaiņu ar informāciju.
mednieku desiņa tieva žāvēta desiņa, ko parasti ēd izceptu uz uguns.
stigmiets Tievs, taisns kociņš ar noasinātiem galiem, ko lieto (piem., stigu) nospraušanai.
tīkliņcimdi Tīkliņauduma cimdi, tīklveidīgi adīti cimdi.
aiziet Tikt pavēstītam, kļūt zināmam; izplatīties (par ziņām, baumām, slavu u. tml.).
sajukt Tikt sajauktam, netikt precīzi nošķirtam (uztverē, apziņā u. tml.).
morāle Tikumisks secinājums (no kā), vispārīga tikumiska atziņa.
iztīt Tinot vaļā, atbrīvot (no iesaiņojuma); tinot vaļā, atsegt.
burts Tipogrāfijas salikuma vienība – burtstabiņš.
satīstīt Tīstot iesaiņot.
ietīstīt Tīstot ietīt; tīstot iesaiņot (parasti ne visai rūpīgi).
vīstīt Tīt, tīstīt, arī saiņot (ko, piem., drānā, papīrā).
grozgalvītis Tītiņš.
spazma Toniska muskuļu saraušanās, ko izraisa traucējumi nervu impulsu pārvadē un daži vielmaiņas traucējumi.
tiramisu Tradicionāls itāļu deserts, kas sastāv no kafijā un brendijā vai liķierī mērcētiem cepumiem (t. s. dāmu pirkstiņiem) un krēmveida siera kārtojuma.
orbīta Trajektorija, pa kuru elektrons riņķo ap atoma kodolu (planetārajā atoma teorijā).
velosipēds Transportlīdzeklis ar (parasti) diviem riteņiem un pedāļu piedziņu.
ratiņi Transportlīdzeklis krēsla veidā, kas paredzēts personām ar kustību traucējumiem; ratiņkrēsls.
ritenis Transportlīdzekļa elements – rotējošs riņķveida priekšmets, kas saskaras ar ceļa virsmu un padara iespējamu transportlīdzekļa kustību.
kavēt Traucēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
sparings Treniņa cīņa (galvenokārt boksā).
trenažieris Treniņa ierīce fiziskiem vingrinājumiem.
nullvads Trīsfāžu maiņstrāvas elektrotīkla vads, kas savieno strāvas avota un patērētāja neitrālos punktus.
marakuja Tropu auga pasifloras dažu sugu auglis, kam ir biezs apvalks un aromātisks tumši dzeltens mīkstums ar mazām, cietām sēkliņām.
kakao Tropu koks ar lielām, veselām lapām, sīkiem, iesārtiem ziediem un gareniem augļiem, kuros ir sēklas (pupiņas); kakaokoks.
kafija Tropu koks vai krūms, no kura sēklām (pupiņām) gatavo dzērienu; kafijkoks.
iebūvietis Trūcīgs lauku iedzīvotājs, kas ierīkojis savu saimniecību uz citam piederošas zemes un ir no viņa atkarīgs.
havaja Tualete; mazmājiņa.
gaļīgs Tukls, pilnīgs (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
uz sitiena tūliņ, nekavējoties, arī ilgi nedomājot.
tūdaļ Tūliņ, tūlīt.
tūdaliņ Tūliņ, tūlīt.
melanīns Tumšs pigments, kas atrodas cilvēka, dzīvnieka un augu audos un nosaka ādas, kā arī augļu mizas un kukaiņu segaudu krāsu.
nest Turot (ko, piem., mutē) un virzoties, pārvietot (to) – par dzīvniekiem, kukaiņiem.
gars Tvaiks, garaiņi (pirtī).
štīme Tvaiks, garaiņi.
ūdenīte Ūdensaugs ar peldošu vai iegrimušu stumbru, pretējām lapām un četros riekstiņos sadalītu augli.
mazkrievi Ukraiņi.
bandūra Ukraiņu tautas strinkšķināminstruments ar bumbierveida korpusu.
ukrainisks Ukraiņu valodā.
gnīda Uts oliņa.
etiķete Uz preces vai tās iesaiņojuma uzlīmēta zīme ar preces nosaukumu, cenu u. tml.
hamburgers Uz pusēm pārgriezta apaļmaizīte, kurā ievietota cepta maltas gaļas ripiņa.
hotdogs Uz pusēm pārgriezta garena maizīte ar cīsiņu, ko pasniedz karstu.
vāks Uz pusēm pārlocīta (kartona vai cita materiāla) loksne dokumentu, rakstveida izziņu, lietišķo rakstu u. tml. glabāšanai.
kastaņetes Uz rokas īkšķa uzmaucams un klabināms mūzikas instruments, kas sastāv no diviem vai trim vaļīgi kopā sasietiem koka vāciņiem.
uzklīdenis Uzklīdis klaiņojošs dzīvnieks.
apkraut Uzlikt (daudz nastu, saiņu).
sēsties Uzmesties (uz kā, kur) pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem).
uzlasīt Uzņemt, parasti pa vienam (valdziņus, cilpiņas uz kā).
atrakstīt Uzrakstīt un atsūtīt; paziņot rakstiski (piem., vēstulē).
aizrakstīt Uzrakstīt un nosūtīt (vēstuli, paziņojumu u. tml.).
atzīt Uzskatīt (par kādu); nonākt līdz kādai atziņai; izteikt kādu atziņu.
solipsisms Uzskats, arī filozofijas virziens, saskaņā ar kuru eksistē tikai domājošais subjekts un objektīvā pasaule pastāv vienīgi viņa apziņā.
individuālisms Uzskats, kas atzīst indivīda autonomiju un rīcības brīvību, viņa tiesību pārākumu pār sabiedrības interesēm.
uzsist bumbu (arī futbolu, volejbolu, galda tenisu u. tml.) uzspēlēt sporta spēli, kurā ar sitienu raida bumbu (bumbiņu).
pasvītrot Uzsvērt, izcelt (piem., domu, atziņu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
metrs Uzsvērto un neuzsvērto daļu maiņa (mūzikā).
ganīties Uzturēties (kur); klīst, klaiņot (par cilvēku).
pāroties Uzturēties kopā, lai radītu pēcnācējus (par dzīvnieku tēviņu un mātīti).
uzņemt Uztvert (piemēram, ziņu, notikumu) un paust savu attieksmi (pret to), arī pārdzīvot (to).
plecu uzvara uzvaras veids cīņas sportā – pretinieka lāpstiņu piespiešana pie paklāja.
uzņemt Uzvirzīt uz adāmadatas, tamboradatas u. tml. (valdziņu).
dzirdēt Uzzināt (kādas ziņas, informāciju).
sazināt Uzzināt, arī noskaidrot; arī savākt kādas ziņas (par ko).
redzēt Uzzināt, iegūt (piem., informāciju, ziņas).
uzziņu literatūra uzziņu izdevumu kopums (piem., enciklopēdijas, vārdnīcas, rokagrāmatas).
skrejvabole Vaboļu dzimta, kurā ietilpst sīkas, vidēji lielas, lielas vaboles, kas galvenokārt pārvietojas ejot vai skrienot un pārtiek no citiem kukaiņiem, sliekām un gliemežiem.
mārīte Vaboļu kārtas mazs, ieapaļš kukainis ar (parasti) sarkaniem segspārniem un melniem punktiņiem uz tiem.
audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību vēlamā virzienā, gādājot, rūpējoties (par viņu), mācot, izglītojot (viņu); vadīt, ietekmēt indivīda garīgo attīstību vēlamā virzienā.
vafeļraksts Vafelēm raksturīgs reljefs (piem., rūtiņu, šūnveida) raksts.
šķilteris Vagara palīgs, kas izziņo zemniekiem muižas rīkojumus, pārvietojoties jāšus.
trulis Vagonete; neliela dzelzceļa platforma; vagonetei līdzīgi ratiņi.
ozollapu vainags vainags, kas darināts no nelieliem ozola zariņiem ar lapām.
cilāt Vairākkārt minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
mītiņot Vairākkārt piedalīties mītiņos vai rīkot mītiņus.
saspaidīt Vairākkārt spiežot (pogas, taustiņus u. tml.), panākt nevēlamu rezultātu.
purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piem., segu, apģērba gabalu) šurp turp, parasti, lai (to) atbrīvotu no sīkām vielu daļiņām, piem., putekļiem, gružiem.
tiroksīns Vairogdziedzera hormons, kas regulē vielmaiņu un veicina augšanu.
vaivarājs Vaivariņu audze.
caura galva vāja atmiņa.
tumst Vājināties, arī zust (par psihisku stāvokli); zaudēt spēju atspoguļot ārējo pasauli (piem., par prātu, apziņu).
galms Valdnieks un viņam tuvu cilvēku (kalpotāju, padomdevēju u. tml.) kopums; arī valdnieka rezidence.
acs Valdziņš (adījumā).
raukums Valdziņu, cilpiņu skaita mazināšana adījumā, tamborējumā (adot, tamborējot).
zilbes intonācija valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē.
zilbes akcents valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē.
sarunvaloda Valodas paveids, ko lieto ikdienas, neoficiālās saziņā.
intonācija Valodas skaņu spēka, augstuma, ilguma un tembra maiņas kā ekspresīvo un emocionālo nozīmju izteikšanas līdzeklis.
tirki Valodas ziņā radniecīgu tautu grupa, pie kuras pieder turki, tatāri, azerbaidžāņi, uzbeki u. c.
lingvistiskā pragmatika valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas lietojumu saziņā – konstatē un formulē veiksmīgas saziņas nosacījumus, pēta nozīmes, kādas izteikums iegūst runas situācijā u. tml.
vēsturiskā valodniecība valodniecības apakšnozares, kuras pēta valodas vēsturi un pārmaiņas valodā tās vēsturiskajā attīstībā.
standarts Valsts galvas (prezidenta, karaļa u. tml.) karogs, ko paceļ pie viņa rezidences.
Uzņēmumu reģistrs valsts iestāde, kas reģistrē uzņēmumus, to filiāles un pārstāvniecības, individuālos komersantus, izmaiņas uzņēmumu darbības pamatdokumentos, kā arī veic citas likumdošanas aktos paredzētās darbības.
reģents Valsts pagaidu pārvaldītājs, kas uz laiku aizstāj valdnieku (piem., viņa nepilngadības dēļ).
redemarkācija Valsts robežas atjaunošana dabā; valsts robežas līnijas pārbaude, bojāto robežzīmju atjaunošana un nomaiņa.
valsts apvērsums valsts sabiedriski politiskās iekārtas, valdības maiņa.
Pateicības diena valsts svētki ASV un Kanādā, ko iesāka svinēt pirmie ieceļotāji, kad viņi ar Dieva svētību un vietējo indiāņu palīdzību bija pirmo ziemu izdzīvojuši jaunajā zemē.
tēvzeme Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme; tēvija; arī dzimtene.
tēvija Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme; tēvzeme; arī dzimtene.
vistu vanags vanagu dzimtas plēsīgais putns, kam ir zilganpelēka mugura, balta pavēdere un krūtis ar pelēkām, šaurām josliņām.
fleksija Vārda gramatiskās formas maiņas līdzeklis.
saistītājvārds Vārds, ko izmanto, lai norādītu uz vārdformu saistījumu (verbs saitiņas nozīmē, prievārds, saiklis, partikula).
aktīvais vārdu krājums vārdu krājums, kuru runātājs brīvi un regulāri lieto saziņā; aktīvā leksika.
izteikums Vārdu savienojums (parasti viens vai vairāki teikumi), kurā izteikta, piem., atziņa, secinājums, paskaidrojums u. tml.
skaitāmpantiņš Vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles darbībai; skaitāmais pantiņš.
skaitāmais pantiņš vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles darbībai; skaitāmpantiņš.
ūdenskliņģeris Vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas kliņģeris; ūdens kliņģeris.
riekstrozis Vārnu dzimtas putns ar tumšbrūnu, baltiem lāsumiem klātu apspalvojumu, kas pārtiek no ciedrupriežu vai egļu sēklām, kukaiņiem.
basenes Vasaras apavi, kam virsa veidota no šaurām sloksnītēm, siksniņām.
kāre Vaska šūnu kopa, ko darina bites u. tml. kukaiņi.
seniors Vecākais (pievieno aiz uzvārda, runājot, piem., par tēvu, lai viņu atšķirtu no dēla ar tādu pašu uzvārdu).
aizgainīt Vēcinot (ar rokām vai kādu priekšmetu) aizdzīt; aizgaiņāt.
omīte Vecmāmiņa.
opītis Vectētiņš.
kaplodziņš Vēdlodziņš.
vēdlogs Vēdlodziņš.
simpātiskā nervu sistēma veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas piedalās cilvēka un mugurkaulnieku iekšējo orgānu darbības un vielmaiņas regulācijā.
attīstīt Veicināt jaunu kvalitatīvu pārmaiņu rašanos (piem., sabiedrībā); panākt, ka izveidojas, pilnveidojas.
tamborēt Veidojot no vienlaidus pavediena ar tamboradatu valdziņus, darināt (ko).
ritenis Veidojums riņķa vai apļa formā.
aplis Veidojums, priekšmets, kam ir riņķa forma vai kas atgādina riņķi.
šķirt Veidot (celiņu) matos.
vērtēt Veidot noteiktu spriedumu, atziņu, secinājumu par kā (piemēram, par cilvēka, tā spēju, priekšmeta, vietas, telpas, norises) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, to līmenim.
raisīties Veidoties (atmiņā, iztēlē).
kristalizēties Veidoties ļoti skaidram, atbrīvojoties no liekā, nevajadzīgā (piem., par domu, atziņu).
attīstīties Veidoties, rasties kvalitatīvām pārmaiņām (dabā, sabiedrībā, personībā); rasties, izveidoties, pilnveidoties.
universālveikals Veikals (parasti vairākstāvu), kurā ir dažādas nodaļas plaša patēriņa preču (piemēram, apģērbu, apavu, mājturības preču, elektronikas preču, rotaļlietu) pārdošanai un parasti arī pārtikas nodaļa.
žonglēt Veikli manipulēt ar priekšmetiem (piem., nūjām, bumbiņām), metot tos gaisā un noķerot.
teciņus Veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (iet, skriet); teciņiem.
teciņiem Veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (iet, skriet); teciņus.
parastais vekselis vekselis, kurā ietverta kādas personas saistība samaksāt vekselī minētajai personai norādīto naudas summu noteiktā termiņā un vietā.
trata Vekselis, kurā ietverts vekseļa devēja rakstisks rīkojums aizņēmējam norādītā termiņā un vietā noteiktu naudas summu vekselī ierakstītajai trešajai personai vai vekseļa uzrādītājam; pārvedu vekselis.
veloceliņš Velosipēdu celiņš.
atkārtot Vēlreiz lasot, pārrunājot u. tml., atjaunot atmiņā (agrāk mācīto).
vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) – slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu – skriemeli; vārpstiņa (3).
raisīt Vērt vaļā (ko aizsietu, pārsietu, arī iesaiņotu).
pamatvērtība Vērtība bez papildu uzcenojuma u. tml. izmaiņām.
pašvērtība Vērtība, kas piemīt (cilvēkam) pēc viņa paša izjūtas un uzskatiem.
baravika Vērtīga ēdamā sēne ar biezu, tumši brūnu cepurīti un stingru, apakšdaļā paresninātu kātiņu [Boletus edulis].
nots kātiņš vertikāla svītra pie nots galviņas.
kātiņš Vertikāla svītra pie nots galviņas.
mankurtisms Vēsturiskās atmiņas zudums.
trihomonas Vicaiņu klases vienšūnas parazīti, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku uroģenitālajā sistēmā.
māsa Vidējā medicīniskā personāla darbiniece ārstniecības iestādē, kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījums.
pūcīte Vidēji liels naktstauriņš, kam raksturīga galva ar matiņos ietvertām acīm.
smilšlapsene Vidēji liels sarkanmelns plēvspārņu kārtas kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, pieaugušie kukaiņi galvenokārt barojas ar nektāru, tomēr vienlaikus tie aktīvi medī zirnekļus (parasti vilkzirnekļus), ar kuriem vēlāk barojas kāpuri [Anoplius fuscus].
samtenis Vidēji liels tauriņš, kam uz brūniem, pelēkiem vai dzeltenīgiem spārniem ir apaļi, acij līdzīgi plankumi.
svilnis Vidēji liels tauriņš, kura kāpuri mīt, piem., uz augiem, miltos, vaskā.
sprīžotājs Vidēji liels tauriņš, tā kāpurs (kaitēklis), kas pārvietojas sprīžojot un pārtiek galvenokārt no augu lapām.
vērpējs Vidēji liels un liels kukainis, kam ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kura kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus; šīs dzimtas kukaiņi.
zobspārnis Vidēji liels, naktī lidojošs tauriņš, kam priekšspārnu iekšmalā ir neliels zobveida zvīņu izcilnītis.
herolds Viduslaikos – karaļa vai vietējā feodāļa rīkojumu, pavēļu u. tml. paziņotājs; liecinieku izsaucējs tiesā; kārtības uzturētājs svētkos.
konceptuālisms Viduslaiku filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni nav realitāte, bet gan īpaša apziņas forma – pirmspieredzes koncepti.
moderators Vidutājs, starpnieks (plašsaziņas līdzekļos) –cilvēks, kas norunā sagatavotu tekstu.
smailīte Viegla, šaura sporta vai tūrisma laiva ar daļēji segtu klāju, ko airē ar divlāpstiņu airi, izdarot vēzienus pēc kārtas vienā un otrā laivas pusē.
kārtslēkšana Vieglatlētikas disciplīna – lēkšana augstumā pāri latiņai, izmantojot kārti.
augstlēkšana Vieglatlētikas disciplīna – lēkšana augstumā pāri latiņai.
birzt Viegli drupt sīkās daļiņās.
virmot Viegli viļņoties, parasti riņķveida kustībā, strāvot (par ūdeni ūdenstilpē); būt tādam, kur ir nelieli gredzenveida viļņi (par ūdenstilpi).
sekrēts Viela (piem., sviedri, asaras, kuņģa sula), kas rodas organisma vielmaiņas procesos un ko izdala un izstrādā kāds ārējās sekrēcijas dziedzeris.
indikators Viela (reaģents), kas ar krāsas maiņu vai nogulšņu izveidošanos norāda uz kā klātbūtni ķīmiskā savienojumā.
repelents Viela, kas atbaida dzīvniekus (piem., kukaiņus).
metabolīts Viela, kas rodas organismā vielmaiņas procesā vai vielmaiņai nepieciešamā substance.
saistviela Viela, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu, arī vielas daļiņu) saistīšanai; viela, kas veicina (piem., citu vielu, materiālu daļiņu) saistīšanu.
ķīmiskais elements viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš.
emulgators Viela, pārtikas piedeva, kas sīkās daļiņas emulsijā notur stabilā stāvoklī.
difūzija Vielas daļiņu pārvietošanās uz mazāku to koncentrācijas vietu; vielas daļiņu iespiešanās otrā vielā.
konsistence Vielas daļiņu savstarpējā saistība.
stāvoklis Vielas daļiņu telpiskās attiecības, savstarpējā mijiedarbība, kas nosaka (tās) fizikālās un ķīmiskās īpašības.
fotoefekts Vielas īpašību izmaiņas gaismas starojuma ietekmē.
molekula Vielas vissīkākā daļiņa, kurai piemīt attiecīgās vielas ķīmiskās īpašības.
nosēdumi Vielas, to daļiņas, kas, atrazdamās gaisā, ūdenī vai citā šķidrumā, nosēžas (uz kā, kur u. tml.).
šlakvielas Vielmaiņas gala produkti, sārņi.
atkritumvielas Vielmaiņas procesā radušās vielas, ko organismā tālāk neizmanto.
diabēts Vielmaiņas traucējumu izraisīta slimība, kuras pazīmes ir slāpes un liela urīna daudzuma izdalīšanās.
Vikipēdija Viena no populārākajām uzziņu vietnēm globālajā tīmeklī, brīva daudzvalodu enciklopēdija ar bezmaksas saturu.
valdziņš Viena no vienlaidu pavediena cilpiņām, kas veido adījumu, tamborējumu.
kristietība Viena no visplašāk izplatītajām pasaules reliģijām, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum – Dieva Dēlam, viņa mācībai, kas radusies Romas impērijā mūsu ēras 1. gs.; kristiānisms.
bodijs Viendaļīgs, parasti pieguļošs apģērbs (piem., blūze, krekliņš), kura augšdaļa ir savienota ar biksītēm.
vīķi Viengadīgi vai daudzgadīgi tauriņziežu dzimtas pākšaugi ar kāpelējošu, retāk stāvu stublāju un gaiši violetiem ziediem lapu žāklēs vai ķekaros garā kātā.
sarene Viengadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kura vārpiņas klātas sariņiem.
žibulītis Viengadīgs lakstaugs ar stāvu, matiņiem klātu stublāju, pretējām, sēdošām lapām un baltiem vai zili violetiem ziediem skrajās vārpās stublāju vai zaru galos.
lēcas Viengadīgs tauriņziešu dzimtas pākšaugs ar sīkiem ziediem un īsām, plakanām pākstīm.
sierāboliņš Viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, trīsstaraini saliktām lapām un augļiem – pākstīm [Trigonella foenicium-graecum].
soja Viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zarainiem, dažkārt vijīgiem stumbriem un pāksti, kurā ir plakanas vai lodveida sēklas (pupas).
pupiņa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas augs ar stāvu vai vijīgu stublāju un sēklām pākstīs.
pupa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar taisnu, stāvu stublāju un sēklām pākstīs [Faba bona].
zirnis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar kāpelējošu stublāju un sēklām pākstīs.
seradella Viengadīgs, tauriņziežu dzimtas lakstaugs, kam ir plūksnainas lapas un sīki, baltsārti ziedi ķekaros un ko audzē lopbarībai vai zaļmēslojumam [Ornithops sativus].
ūdensrats Vienkāršākais hidrauliskais dzinējs – rats ar lāpstiņām, kuru griež ūdens plūsma.
jēzenes Vienkāršas sandales ar divām siksniņām, kuras ievelk starp kājas īkšķi un blakus esošo pirkstu.
stabule Vienkāršs pūšaminstruments – koka vai cita materiāla caurule ar caurumiņiem.
drava Vienkopus izvietoto bišu saimju, stropu kopums (parasti viena biškopja pārziņā).
paātrinājumtaustiņš Vienlaicīgi nospiežamu tastatūras taustiņu kombinācija, kas nodrošina noteiktas funkcijas izpildi.
ritms Vienmērīga, secīga (kā) maiņa; regulāra (darbības, norises) atkārtošanās.
suspendēt Vienmērīgi kliedēt (cietas vielas sīkas daļiņas) šķidrā vai gāzveida vidē.
ikdienība Vienmuļa, apnicīga dzīve; stāvoklis, kad nav krasu pārmaiņu, spilgtu notikumu.
bartera darījums vienošanās par maiņas tirdzniecību, par preču un pakalpojumu savstarpēju apmaiņu bez naudas kā maksāšanas līdzekļa; barters.
denonsēt Vienpusēji paziņot, ka tiek pārtraukts (piem., starptautisks līgums).
paka Viens kāda produkta iesaiņojums (piem., papīrā, četrstūrainā kartona kārbā), kas paredzēts tirdzniecībai; šāds tukšs iesaiņojums.
pastorāle Viens no bukoliskās literatūras žanriem – dzejolis vai dramatiska ainiņa, kurā tēlota idilliska, bezrūpīga ganu dzīve vai vispār lauku dzīve.
trops Viens no diviem iedomātiem riņķiem (uz Zemes virsmas vai pie debess sfēras), kas ir paralēls ekvatoram un atrodas no tā 23 grādu un 27 minūšu attālumā.
segspārns Viens no diviem kukaiņu (piem., vaboļu) priekšspārniem, kas pārsedz pakaļējo spārnu.
spārns Viens no lidošanas pāra orgāniem (putniem, kukaiņiem, sikspārņiem).
plītsriņķis Viens no metāla riņķiem, kas sedz malkas plīts virsmas caurumu un ko izmanto tā atvēruma mainīšanai.
urīnskābe Viens no olbaltumvielu maiņas galaproduktiem organismā – viela, kas rodas aknās un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem.
urīnviela Viens no olbaltumvielu maiņas galaproduktiem, kas izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem.
plūsma Viens no paralēlajiem nodalījumiem vai nozarojumiem, kas parasti atšķiras valodas norises ziņā (piem., mācību iestādēs).
tvīts Viens ziņojums (teksta ieraksts) tviterī, ar kura palīdzību notiek komunikācija starp tvitera lietotājiem.
brālis Vienu vecāku dēls attiecībā pret citiem viņu bērniem.
banka Vienuviet apkopots (parasti datorizēts) informācijas, ziņu u. tml. kopums; krātuve.
miga Vieta (parasti īpaši sagatavota), kur uzturas un guļ dzīvnieks un viņa mazuļi.
avotiņš Vieta zīdaiņa galvaskausā, kur vēl nav saauguši galvaskausa kauli.
šīzeme Vieta, kurā noris cilvēka laicīgā dzīve (atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules); šīpasaule.
savīkstīt Vīkstot iesaiņot, arī satīt (ko, piem., drānā, papīrā).
minstināties Vilcināties, nesākt, neturpināt (ko darīt), parasti aiz neziņas, šaubām.
sietava Vilnas, pusvilnas vai linu drāna, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim zeķu vietā; aukliņa, ar ko apsien zeķi, lai tā nekristu zemē.
radiācija Viļņu vai daļiņu izplatīšanās telpā; (radioaktīvais) starojums.
solfedžo Vingrinājumu, arī apmācības paņēmienu kopums, kuru mērķis ir attīstīt muzikālo dzirdi, atmiņu, ritma izjūtu, prasmi dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanas; attiecīgais mācību priekšmets.
kišmišs Vīnogu šķirne, kurai raksturīgas sīkas ogas bez kauliņiem; šīs šķirnes vīnogas.
maika Vīriešu apakškrekliņš bez piedurknēm, sporta krekliņš.
okstiņš Vīriešu galvassega – cieta platmale ar apaļu dibenu, parasti melnā krāsā; katliņš.
bruņinieks Vīrietis ar staltu, vīrišķīgu stāju, kas izturas pret sievieti cēlsirdīgi, aizstāv un sargā viņu.
vīrs Vīrietis attiecībā pret sievieti, ar kuru viņš dzīvo laulībā; precējies vīrietis.
suteners Vīrietis, kas pakļauj sev prostitūtas, lai iegūtu daļu no viņu ienākumiem.
virs- Virslimita (patēriņš).
kapteiņleitnants Virsnieka dienesta pakāpe (Latvijas un citu valstu kara flotē) starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
komodors Virsnieka dienesta pakāpe (starp kapteiņa un kontradmirāļa pakāpi) Lielbritānijas un dažu citu valstu karaflotēs.
noradrenalīns Virsnieru hormons, kas sašaurina asinsvadus, paaugstina asinsspiedienu, stimulē ogļhidrātu maiņu.
tokāta Virtuozs skaņdarbs taustiņinstrumentiem.
plīva Virziena, arī apjoma bieža maiņa (piem., gāzu plūsmai, liesmām, sīku daļiņu kopumam).
biheiviorisms Virziens psiholoģijā (radies ASV 19. un 20. gs. mijā), kas par pētīšanas priekšmetu atzīst nevis apziņu, bet izturēšanos.
tēmēt Virzīt, vērst ieroci tā, lai (piem., lode, šāviņš) trāpītu (paredzētajā vietā); mērķēt (1).
mērķēt Virzīt, vērst ieroci tā, lai (piem., lode, šāviņš) trāpītu (paredzētajā vietā).
griezties Virzīties apļveida kustībā; riņķot (ap ko).
vērpties Virzīties riņķveidā, spirālveidā (piemēram, par ūdeni, dūmiem, putekļiem).
virpuļot Virzīties, pārvietoties (pa gaisu) straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar kāju kustībām (par rāpuļiem, kukaiņiem u. tml.).
vijole Visaugstākā reģistra stīgu lociņinstruments ar četrām stīgām.
teju Visdrīzākajā laikā; tūliņ.
rekordlaiks Vislabākais sasniegums ilguma ziņā.
kontrabass Vislielākais stīgu lociņinstruments ar viszemāko skaņu.
elementārlādiņš Vismazākais dabā sastopamais elektriskais lādiņš [e].
uzskats Vispārināta atziņas pārliecība (par ko) saistībā ar attieksmi (pret to).
lepnība Vispārināta īpašība --> lepns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; augstprātība, liela pašapziņa.
pīšļi Vissīkākās (kā) daļiņas, atliekas; arī putekļi.
alveola Vissīkāko bronhu galu paplašinājums, kurā notiek gāzu apmaiņa.
savīstīt Vīstot iesaiņot, arī satīt (ko, piem., drānā, papīrā).
pērļu vista vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu un baltiem plankumiņiem; pērļvista.
pērļvista Vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu un baltiem plankumiņiem.
gailis Vistveidīgo putnu tēviņš.
tiamīns Vitamīns – bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā; B1 vitamīns.
seimiks Vojevodistes vai apriņķa muižnieku sanāksme, kurā lēma par iekšējiem pašpārvaldes jautājumiem, kā arī izvirzīja delegātus uz valsts Seimu (Polijā, arī Vidzemē, Latgalē laikā, kad tās ietilpa Polijā).
freidisms Z. Freida iedibinātais virziens psiholoģijā, kas piešķīra universālu nozīmi zemapziņas procesiem un akcentēja seksualitātes nozīmi cilvēka uzvedībā.
raiders Zāles pļāvējs – neliels traktoriņš, kam pļaušanas mehānisms atrodas priekšpusē.
smiltene Zaļgandzeltena ēdamā lapiņu sēne, kas aug vēlā rudenī sausos skujkoku mežos [Tricholoma flavovirens].
dražeja Zāļu, vitamīnu u. tml. lodveida graudiņš ar kūstošu, gludu apvalku.
zirnītis Zāļu, vitamīnu u. tml. lodveida graudiņš ar kūstošu, gludu apvalku.; dražeja.
polips Zarndobumaiņu tipa (parasti jūras) dzīvnieks ar cilindrisku ķermeni, kura vienā galā tam ir taustekļi, bet ar otru galu tas ir piestiprinājies pie kāda pamata.
hidrozoji Zarndobumaiņu tipa ūdens dzīvnieki, pie kuriem pieder hidras, polipi, medūzas u. tml.
reibt Zaudēt apziņas skaidrību, just līdzsvara traucējumus (alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu iedarbībā).
noasiņot Zaudēt daudz asiņu; zaudējot daudz asiņu, iet bojā.
satumst Zaudēt uztveres spēju, apziņu (parasti kāda fiziska stāvokļa dēļ).
skeletons Zemas sporta kamaniņas, kurām nav stūres un bremžu un kurās braucējs guļ uz vēdera.
fugass Zemē, ūdenī vai kādā objektā novietots sprāgstvielas lādiņš, ko uzspridzina no attāluma vai ar laika degli.
pusgrauds Zemes apsaimniekošanas forma, pēc kuras laukstrādnieks par viņam lietošanā nodoto zemi zemes īpašniekam atlīdzināja ar daļu (parasti pusi) ražas.
trops Zemes virsmas josla starp šiem riņķiem.
dzimtbūšana Zemnieku feodālās atkarības forma, kurai raksturīgs feodāļa privātīpašums attiecībā pret zemnieku un tiesības ierobežot viņa brīvību savas sētas vai muižas teritorijas ietvaros.
torpēda Zemūdens šāviņš, kas pildīts ar sprāgstvielām.
rāpulītis Zīdaiņa apģērba gabals – bikses ar pēdām un nelielu augšdaļu ar lencēm.
dabīgā barošana zīdaiņa barošana ar mātes pienu no krūts.
dabiskā barošana zīdaiņa barošana ar mātes pienu no krūts.
handlings Zīdaiņa, arī maza bērna aprūpe, kas veicina tā harmonisku attīstību.
lācītis Zīdaiņu apģērba gabals – bikses ar pēdām un lencēm.
zīdvērpējs Zīdtauriņa kāpurs, kas pārtiek no zīdkoku lapām un iekūņojoties veido zīda pavedienu, kas tiek izmantots dabiskā zīda ražošanā.
zīdkāpurs Zīdtauriņa kāpurs.
zīdtārpiņš Zīdtauriņa kāpurs.
zīdkopība Zīdtauriņu audzēšana zīda kokonu ieguvei.
vārpskara Ziedkopa (graudzālēm), kurā vārpiņas novietotas ļoti tuvu ziedkopas asij uz īsa kātiņa.
kurvītis Ziedkopa ar plati iedobtu vai konisku pamatni, uz kuras atrodas daudz sēdošu ziedu vai ziedu ar īsu kātiņu.
ziedgalviņa Ziedkopa, kurā uz īsas ass cieši cits pie cita ir sēdoši ziedi ar īsiem kātiņiem; ziedu galviņa.
ziedķekars Ziedu ķekars – ziedkopa ar attīstītu galveno asi, uz kuras spirāliski sakārtoti ziedi ar kātiņiem.
ziemeļbriedis Ziemeļu apgabalos (piem., tundrā) izplatīts briežu dzimtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem (tēviņiem un mātītēm) un spēcīgām, brišanai pa sniegu piemērotām kājām [Rangifer tarandus].
cedele Zīmīte; paziņojums.
tabele Zināmā secībā veidots saraksts, kurā iekļautas dažādas ziņas, skaitļi, dati u. tml.; tabula.
defektoloģija Zinātne par defektīvu bērnu attīstību, viņu audzināšanas un mācīšanas problēmām.
tehnoloģija Zinātne par izejvielu, materiālu, pusfabrikātu vai izstrādājumu īpašību pārmaiņām ražošanas procesā; attiecīgo darba metožu, tehnisko paņēmienu kopums.
klimatoloģija Zinātne par klimatu, tā tipiem, sadalījumu uz Zemes un pārmaiņām, kā arī klimatu veidojošiem faktoriem.
patoloģija Zinātne, kas pēta slimību izraisītās pārmaiņas organismā.
inženierzinātnes Zinātnes nozare, kas apvieno fizikas, materiālu pretestības, celtniecības un ģeodēzijas atziņas tehnisku problēmu risināšanai.
statistika Zinātnes nozare, kas pētī cilvēku sabiedrības, dabas parādību u. tml. kvantitatīvās pārmaiņas.
politekonomija Zinātnes nozare, kas pētī ražošanas, sadales, maiņas un patēriņa likumsakarības; ekonomika (3).
ekonomika Zinātnes nozare, kas pētī ražošanas, sadales, maiņas un patēriņa likumsakarības.
fenoloģija Zinātnes nozare, kurā pēta tās periodiskās parādības dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi (piem., pumpuru plaukšanu, putnu atlidošanas un aizlidošanas laiku).
hidrometeoroloģija Zinātnes nozare, kurā pētī ar Zemes meteoroloģisko un hidroloģisko režīmu saistītus procesus, piem., ūdens riņķojumu dabā.
referāts Zinātnieka darba, pētījuma rezultātu izklāsts; priekšlasījums, ziņojums par kādu tematu; šāda ziņojuma rakstveida teksts.
tipoloģija Zinātniskās izziņas metode, kurā pētāmo objektu grupē pēc vispārinātiem modeļiem.
nāves ziņa ziņa par (kāda) nāvi; šāds paziņojums presē.
vēsts Ziņa, paziņojums par ko nezināmu.
mesidžs Ziņa, vēstījums; (daiļdarba) idejiskais saturs.
informācija Ziņas, dati u. tml., ko cilvēki vāc, apstrādā, glabā, tiražē un nodod cits citam.
liecība Ziņas, dati, informācija (par ko).
dati Ziņas, fakti, kas savākti noteiktam mērķim (piem., analīzei).
apskatīt no galvas līdz kājām ziņkārīgi, arī nekautrīgi aplūkot kādu.
ziņkārs Ziņkārīgs cilvēks.
šifrēšana Ziņojuma apstrādes process, ko veic tā sagatavotājs vai nosūtītājs, lai padarītu ziņojuma saturu citiem nesaprotamu, izņemot adresātu, kam tas paredzēts.
autentificēšana Ziņojuma, datu avota un datu saņēmēja autentiskuma apstiprināšana; lietotāja identitātes pārbaudes procedūra.
pārskats Ziņojums par paveikto kādā noteiktā laika posmā; atskaite.
reportāža Ziņojums, apraksts (plašsaziņas līdzekļos) par kādu aktuālu notikumu, parasti no aculiecinieka viedokļa.
līdzziņojums Ziņojums, kas papildina galveno referātu, ziņojumu.
radiogramma Ziņojums, ko pārraida, izmantojot radioviļņus.
informācija Ziņojums, ziņas (presē, radio, televīzijā); neliels publicistisks raksts ar aktuālām ziņām.
raports Ziņojums.
elektroniskais pasts ziņojumu pārsūtīšanas sistēma datoru tīklos; e-pasts.
e-pasts Ziņojumu pārsūtīšanas sistēma datoru tīklos; īpašs pasta pakalpojumu veids, kas nodrošina, ka tīklam pievienoto datoru lietotāji var nosūtīt un saņemt ziņojumus.
referēt Ziņot (piem., par kādiem faktiem, datiem).
signalizēt Ziņot ar noteiktiem signāliem (1).
brīdināt Ziņot par draudošām briesmām; norādīt uz iespējamo nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu.
raportēt Ziņot.
denuncētājs Ziņotājs, kas kādu slepeni, bez pierādījumiem nosūdz; ziņu pienesējs.
zondāža Ziņu ievākšana (par kādu, par ko).
raduraksti Ziņu kopums par (parasti dzīvnieku) īpatņa vai īpatņu grupas izcelšanos.
receptūra Ziņu kopums par (piem., ēdiena, produkta) sastāvu un pagatavošanu.
zirgs Zirdziņš (2).
lašu dzimta zivju dzimta, kurā ietilpst, piem., laši, foreles, taimiņi, repši, sīgas.
siļķu dzimta zivju dzimta, pie kuras pieder, piem., siļķes, brētliņas, sardīnes.
mušiņmakšķerēšana Zivju ķeršana ar mušiņmakšķeri, izmantojot mākslīgās mušiņas.
zivtele Zivtiņa.
entomoloģija Zooloģijas nozare, kas pētī kukaiņus.
gāgans Zostēviņš.
zostēviņš Zosu tēviņš.
plejāde Zvaigžņu kopa, kas sastāv no septiņām zvaigznēm; Sietiņš.
seiners Zvejas kuģis zvejošanai jūrā ar riņķa vadu.
naktsšņore Zvejas rīks – ūdenstilpes dibenā nostiprināma gara aukla, kurai piestiprinātas (parasti daudzas) pavadiņas ar āķiem.
mizložņa Zvirbuļveidīgo kārtas neliels putns, kas veikli kāpelē pa koka stumbru, meklējot kukaiņus.
dižknābis Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar baltu joslu uz spārniem un masīvu knābi, ar ko šķeļ ķiršu u. c. augļu kauliņus.
žaunu lapiņas žaunu plātņveida sastāvdaļas, caur kuru sienām notiek gāzu maiņa.
svilpis Žubīšu dzimtas dziedātājputns (lielāks par zvirbuli) ar paīsu melnu asti, pelēku muguru un sarkanām krūtīm un kaklu (tēviņiem) [Pyrrhula pyrrhula]; sarkankrūtītis.
intervija Žurnālista saruna ar kādu personu, lai iegūtu informāciju publicēšanai plašsaziņas līdzekļos.
korespondents Žurnālists, kas sūta ziņojumus, aprakstus (parasti no kādas citas vietas).

iņ citās vārdnīcās:

Tēzaurs

iņ