Paplašinātā meklēšana

Meklējam tik.

Atrasts vārdos (283):

Atrasts vārdu savienojumos (28):

Atrasts skaidrojumos (2744):

moralitāte 15.–16. gs. alegoriska tikumu drāma; moralitē.
Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
farss Absurdu, bezjēdzīgu notikumu virkne.
ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
galera Airējams karakuģis ar 1–3 burām, kas tika lietots līdz 18. gs.
izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām).
aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
homofobija Aizspriedumi, nepatika pret homoseksuālismu, homoseksuālām, arī biseksuālām personām.
špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība.
aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
ultraakustika Akustikas nozare, kas pētī ultraskaņu.
akustiķis Akustikas speciālists.
uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piem., tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
antibiotiķi Antibiotikas.
medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
dotumi Apkopoti, savākti (kādas nozares, tematikas u. tml.) fakti, dati, materiāli.
blanšēt Applaucējot (ar karstu ūdeni, tvaiku) apstrādāt pārtikas produktus.
lāpīties Aprobežoties (ar nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (trūkstošo ar ko citu).
āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
galvot Apsolīt, apgalvot, ka (kas) notiks, īstenosies.
iemesls Apstāklis, nosacījums, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs; kādas rīcības motīvs, pamatojums.
sarežģījums Apstāklis, notikums, kas apgrūtina, sarežģī (ko).
konteksts Apstākļu, notikumu faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
ieciklēties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
vieta Apvidus, teritorijas daļa, kurā kas pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.; ierobežota platība.
obskurantisms Apzināta rīcība, lai (kas) netiktu izpausts, nekļūtu zināms; vēršanās pret garīgu progresu.
piecirst Apzināti darīt tā, lai (kādam) iepatiktos.
nogatavināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (pārtikas produkts) sasniedz lietošanas gatavību.
fotoplate Ar gaismjutīgu emulsiju klāta stikla plate fotogrāfiska attēla iegūšanai (plaši lietota 19. un 20. gs. mijā).
plate Ar gaismjūtīgu emulsiju klāts stikla gabals fotografēšanai; fotoplate.
izvelties Ar grūtībām, negribīgi tikt izrunātam.
izsisties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, sasniegt (ko), tikt (līdz kurienei).
izkļūt Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, tikt ārā (no kurienes); nonākt (kur), izvirzīties (cauri kam, caur ko).
nicināt Ar izteiktu nepatiku attiekties (pret ko), atzīstot (to) par nepieņemamu, sliktu u. tml.
gozēt Ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piem., saulē, pie uguns).
gozēties Ar labpatiku sildīties (piem., saulē, pie uguns).
ar kāru muti ar lielu ēstgribu, izjūtot garšas baudu, patiku (ēst, dzert).
kārs Ar lielu patiku, juteklisku baudu.
mīļuprāt Ar lielu patiku, labprāt.
glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties, skatīties.
šmucīgs Ar negodīgu, netikumīgu rīcību saistīts; negodīgs, blēdīgs.
mielot acis ar patiku apskatīt, gūt vizuālu baudījumu.
ar garšu (ēst, dzert) ar patiku, ar baudu.
izbaudīt Ar patiku, baudu pilnīgi izjust.
neapnicis Ar patiku, bez apnikuma (ilgstoši ko darīt).
labprāt Ar patiku; arī neiebilstot.
noveikt Ar piepūli tikt galā (ar ko); pieveikt.
apolitisks Ar politiku nesaistīts, vienaldzīgs pret to; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam).
kulties Ar pūlēm, grūtībām virzīties, tikt uz priekšu.
iejaukties Ar rīcību, padomu u. tml. censties pārmainīt (notikuma, norises u. tml.) gaitu, attīstību.
ieriebt Ar rīcību, runu, izturēšanos sagādāt (kādam) nepatikšanas, izdarīt ko ļaunu.
runāt Ar runas orgāniem veidot artikulētas skaņas, izrunāt vārdus, teikumus (veidojot izteikuma saturu, paužot domu, sazinoties u. tml.).
mīlināties Ar savu izturēšanos paust patiku, maigumu pret pretējā dzimuma cilvēku (parasti savstarpēji).
kaitināt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādā) nepatiku, satraukumu, dusmas; būt nepatīkamam, aizskarošam.
koķetēt Ar savu uzvedību, runas veidu u. tml. censties piesaistīt sev kāda uzmanību, izraisīt interesi, patiku.
raukt degunu ar sejas izteiksmi paust nepatiku, neapmierinātību, pretīgumu.
ar acīm apmīļot ar skatienu paust (sirsnību, mīļumu, patiku).
urbties Ar spiedienu tikt virzītam, virzīties (kur iekšā, arī kam cauri) – par ko smailu.
zīļu vainags ar stikla pērlīšu izšuvumu rotāts vainags.
oranžērija Ar stiklu segta augu māja (parasti siltummīlošiem) augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā klimata joslā nevar augt.
žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
nosvilpt Ar svilpieniem izpaust savu nepatiku, negatīvo attieksmi un neļaut uzstāties.
krist Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup.
konģeniāls Ar vienādām izcilām spējām (piem., par tulkotāju); tikpat izcils, līdzvērtīgs oriģinālam.
memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda vēsturiska notikuma, izcila cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) piemiņai.
orderis Arhitektonisks veidojums – vertikālu atbalsta elementu (kolonnu) apvienojums ar horizontālu nesošo konstrukciju.
piemineklis Arhitektonisks, skulpturāls veidojums (parasti kāda cilvēka vai notikuma atcerei).
belveders Arhitektūras ansamblis (piem., Vatikānā, Prāgā, Varšavā).
gotika Arhitektūras, arī tēlotājmākslas stils Rietumeiropā 12.–16. gs., kam raksturīgas vertikālas, uz augšu vērstas līnijas.
zili (zaļi) brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
debess brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
rožūdens Aromātisks ūdens, ko iegūst no rožu ziedlapiņām un ko izmanto parfimērijas izgatavošanai vai kā kosmētikas līdzekli.
ārējā politika ārpolitika.
ārlietas Ārpolitikas jautājumi.
reimokardiologs Ārsts, kas specializējies reimatisma diagnostikā un terapijā.
pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
palatalizēt Artikulēt (līdzskani), mēles muguras daļu piekļaujot cietajām aukslējām; mīkstināt.
mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (parasti dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās izpaužas ļauna novēlējums.
universālinstruments Astronomijā un ģeodēzijā lietojams instruments vertikālu un horizontālu leņķu mērīšanai.
NASA ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūra.
labi Atbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); atbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
deputinizācija Atbrīvošanās no Krievijas Federācijas prezidenta (kopš 2012. gada) Vladimira Putina īstenotās politikas un tās ietekmes.
nomest Atbrīvoties (no netikuma), atmest (nevēlamu paradumu).
izlādēties Atbrīvoties, tikt izlādētam no elektriskās enerģijas (piem., par ierīci).
izkļūt Atbrīvoties, tikt vaļā (no nevēlama stāvokļa).
veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
incidents Atgadījums, notikums (parasti nepatīkams).
nākt priekšā atgadīties, notikt.
atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis).
atlaisties Atlaist rokas (no kā); tikt atlaistam, nebūt vairs savilktam.
atgāzt Atliekt, atvirzīt (piem., ko vertikālu horizontāli).
nostāties Atrasties (kādā teksta vietā), tikt lietotam – par valodas vienībām.
iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem); plūst (par šķidrumu).
stāvēt uz galvas atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz galvas.
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz kājām (par cilvēku).
stāvēt uz rokām atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz rokām.
skriet Ātri braukt (par transportlīdzekļiem); tikt ātri pārvietotam (par priekšmetiem); ātri pārvietoties.
apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt [1].
izkust Ātri tikt izdotam (par naudu).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) – par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
izšauties Ātri, arī īsi tikt pateiktam.
klēts Atsevišķa (parasti koka) ēka labības un dažu citu pārtikas produktu, arī apģērba glabāšanai.
epizode Atsevišķs notikums, atgadījums, notikumu virknē.
apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
sasisties Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), tikt sabojātam, saplēstam.
asonanse Atskaņas, kurās vienādi ir tikai patskaņi.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
askētisms Atteikšanās no miesīgām baudām un dzīves labumiem, lai sasniegtu tikumisku pilnību, tuvību Dievam.
uzpušķot Attēlot (piemēram, notikumu) nedaudz sagrozīti (piemēram, izskaistināti).
papušķot Attēlot mazliet izskaistināti (piem., notikumu).
perspektīva Attīstība, virzība nākotnē (par notikumu, procesu u. tml.); arī izredzes.
vēsture Attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
piedzīvot Attīstības procesā sagaidīt (piem., kādu notikumu).
briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piem., par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piem., par kustībām, valodu).
inscenēt Atveidot, notēlot (piem., reālu notikumu).
logs Atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai kopā ar vienu vai vairākām ietvarā iestiprinātām, iestiklotām vērtnēm.
piekrišana Atzinības, patikas izpausme, ko pauž pretējā dzimuma personas.
atgriezties no grēkiem atzīstot un nožēlojot savus grēkus, tikt atbrīvotam no tiem.
cienīt Atzīt par labu, ar patiku lietot (ko).
stiklaudums Audums no stiklšķiedras diegiem.
endēms Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā.
vīrišķie augi augi, kam ir tikai vīrišķie ziedi.
cauraugt Augot (kam) tikt viscaur pārņemtam (ar to).
cauraust Augot, attīstoties (kam) tikt pārņemtam (ar to).
gaismmīlis Augs, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
hohoba Augs, no kura sēklām iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā un kosmētikā [Simmondsia chinensis].
karātavu kalns augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur parasti tika ierīkotas karātavas.
masts Augsta, vertikāla konstrukcija buru piestiprināšanai.
panorāmas rats augsta, vertikāli novietota apaļa konstrukcija ar sēdekļiem, kurai griežoties iespējams aplūkot apvidu no augšas.
tips Augstākā kategorija dzīvnieku sistemātikā.
valsts Augstākā sistemātikas vienība bioloģijā.
nāves cilpa augstākās pilotāžas figūra – lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
nivelēšana Augstuma starpības mērīšana (zemes virsmas punktiem); (vietas, platības) vertikālā uzmērīšana.
ķērne Augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku (pārtikas produktu uzglabāšanai).
rinda Augu sistemātikā – radniecīgu dzimtu grupa.
klase Augu sistemātikā – radniecīgu rindu grupa; dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu kārtu grupa.
nodalījums Augu sistemātikā – taksonomiska vienība, kurā apvienotas radniecīgas klases.
ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu sugu grupa, kurām ir līdzīgas pazīmes.
varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
sasalt Aukstuma iedarbībā sabojāties (par pārtikas produktiem).
autosatiksme Automobiļu satiksme.
nītis Aužamajās stellēs – īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā vertikāli iestiprināti pavedieni.
šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa – taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
baltists Baltistikas speciālists.
ceļojošā balva balva, kas uzvarētājam paliek tikai līdz nākamajām sacensībām.
likt pretī Bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi.
izbēgt Bēgot tikt projām (no kā).
nogrimt Beigt pastāvēt; tikt aizmirstam.
vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar pozitīvu rezultātu.
brīnumbērns Bērns, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas, izcils talants (piem., mūzikā, matemātikā).
(ar) gariem zobiem Bez intereses, negribīgi, ar nepatiku (ko darīt).
nelabprāt Bez patikas; negribot.
nātrija karbonāts bezkrāsaini, caurspīdīgi kristāli vai balts pulveris, ko izmanto, piem., ziepju, stikla ražošanā; soda.
higiēniskā lūpu krāsa bezkrāsains kosmētikas līdzeklis lūpu mīkstināšanai, aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības.
helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
ādas karpa bezzvīņu karpu šķirne (retas zvīņas tikai pie spurām).
Bībeles stāsts Bībeles fragments, kurā vēstīts par kādu notikumu, faktu.
spoguļstikls Biezs, abās pusēs pulēts stikls.
nomenklatūra Bijušajā PSRS un citās sociālisma valstīs – atbildīgi amati, kuros tika iecelti augstākstāvošo iestāžu (partijas) apstiprināti darbinieki; šādi ieceltu vadošo darbinieku kopums; elitārs, priviliģēts komunistiskās partijas un padomju iestāžu vadošo darbinieku slānis.
piebirt Birstot (kam), piepildīties, tikt piepildītam (ar to).
aizbirt Birstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
piebirt Birstot (kam), tikt pārklātam (ar to); nobirt (kur) lielākā daudzumā.
krīze Bīstams, sarežģīts, smags stāvoklis (tautsaimniecībā, politikā).
plīšs Blīva, plūksnota drāna, kas līdzīga samtam, tikai ar garāku un retāku plūksnu.
pusbrālis Brālis, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
briesmu darbi briesmīgi notikumi, nežēlīga rīcība.
briesmu lietas briesmīgi notikumi.
glābt savu ādu Briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
žēlot savu ādu Briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
klētsapakša Brīva vieta, telpa zem klēts grīdas, kas tika atstāta, lai nodrošinātu ventilāciju; paklēte.
aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt piepildītam, aizsprostotam (ar to).
ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, organizācija, taktika (piem., motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks).
dienasgrāmata Burtnīca, klade u. tml., kur cilvēks ar noteiktu datumu pieraksta savus pārdzīvojumus, atzīmē tās dienas notikumus.
šķērslīniju burtnīca burtnīca, kuras lapas ir ar taisnām horizontālām un slīpām vertikālām līnijām.
nobeigties Būt beigu daļā, tikt nobeigtam (piem., ar kādu formas īpatnību).
sēdēt bez naudas būt bez iztikas līdzekļiem.
sēdēt bez maizes būt bez minimāliem iztikas līdzekļiem, arī bez pārtikas.
kārt zobus vadzī būt bez pārtikas, uztura; badoties.
darboties Būt iesaistītam notikumu attīstībā (par daiļdarba tēlu).
redzēt pašam (ar) savām acīm būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam; pašam redzēt, skatīt.
turēties Būt kādu laiku krājumā; tikt saglabātam.
ieredzēt Būt labās domās (par kādu); izturēties ar labvēlību un patiku (pret kādu).
turēties (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
stāvēt pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
(būt) (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
būt ragos (ar kādu) būt naidā, nesatikt.
sēdēt uz narkotikām būt narkotiku atkarībā.
jukt Būt nepareizi, neprecīzi (kādam) zināmam, tikt samainītam (piem., nosaucot) ar (ko, kādu) citu.
plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
ēsties Būt nepatikai, dusmām, arī skaudībai u. tml.
vīdēt Būt neskaidri, mazliet, tikko manāmi redzamam, parādīties, izpausties.
nogulēt Būt novietotam, noglabātam (kur) un netikt izmantotam.
kāpt galvā Būt par cēloni paškritikas zudumam, iedomībai, pārākuma apziņai.
nokaitināt Būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (ko darīt, kam notikt u. tml.).
sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
sakāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
patikt Būt patikai (ko veikt, darīt).
mīlēt Būt patikai (pret ko).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā; pietikt.
nolemt Būt priekšnoteikumiem, lai realizētos, notiktu (kas); būt tādam, ka realizējas, notiek (kas).
savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piem., par parādībām dabā, mākslas darbiem).
vilkt Būt tādam, kas izraisa patiku, interesi, piesaistīt (ko).
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.).
pārvarēt Būt veiklākam, spēcīgākam (par ko), tikt galā (ar ko).
stāvēt Būt, atrasties vertikālā stāvoklī kādā vietā, kādā uzdevumā u. tml.
stāvēt priekšā būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
pārkārties Būt, tikt novietotam pāri (kam), pār (ko).
krustoties Būt, tikt novietotam, vērstam krustām pāri (vienam pār otru, citam pār citu); krustot (vienam otru, citam citu).
reprezentēties Būt, tikt pārstāvētam (kur); parādīt sevi (ar ko).
skaitīties Būt, tikt uzskatītam (par ko).
stāvkoks Būvkoks, kas konstrukcijā ir novietots stāvus, vertikāli.
lēca Caurspīdīgs (parasti stikla) ķermenis ar izliektu vai ieliektu virsmu, ko lieto galvenokārt optiskajās sistēmās.
atdurties Ceļā nonākt (pie šķēršļa) un netikt tālāk.
jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai.
regulētājs Ceļu policijas darbinieks, kurš regulē satiksmi.
CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija.
glābt savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
žēlot savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
kauties Censties pārvarēt (ko), tikt galā (ar ko).
kratīties vaļā censties tikt vaļā, atbrīvoties (no kā).
brūnināt Cept, karsēt (pārtikas produktu), lai tas kļūtu brūngans, brūns.
makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
likt cerības (uz kādu, uz ko) cerēt, ka (kāds) sasniegs, izpildīs (ko), ka (kas) notiks.
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā).
dekstrīns Cietes hidrolīzes starpprodukts – lipīga viela, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kā līmvielu.
organiskais stikls ciets, caurspīdīgs stiklam līdzīgs materiāls, kas izgatavots no polimēriem.
riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu noslēgtu sistēmu).
svīta Ciklisks skaņdarbs, kas sastāv no vairākām pastāvīgām daļām, kuras apvieno kopīga tematika.
oda Cildinošs, svinīgs slavinājuma dzejolis, kas veltīts kādam notikumam vai personai.
krūze Cilindriskas, arī citādas formas (parasti keramikas, stikla) trauks ar osu (šķidrumam).
burka Cilindrisks stikla trauks.
marionete Cilvēks (parasti politikā), kas paklausīgi izpilda citu gribu, norādījumus.
matemātiķis Cilvēks, kam ir dotības matemātikā.
vienrocis Cilvēks, kam ir tikai viena roka.
pauninieks Cilvēks, kas (piem., kara laikā) staigā pa lauku mājām, cenšoties mantas apmainīt pret pārtiku.
nespējnieks Cilvēks, kas (piem., slimības, vecuma dēļ) nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, ar patiku dzer kādu (bezalkoholisku) dzērienu.
politiķis Cilvēks, kas darbojas politikā.
kombinators Cilvēks, kas iepriekš izplāno iespējamo notikumu gaitu un cenšas to ietekmēt, lai sasniegtu sev vēlamo mērķi.
liecinieks Cilvēks, kas ir klāt kādā notikumā un var apstiprināt redzēto, dzirdēto.
militārists Cilvēks, kas īsteno militārisma politiku.
mizantrops Cilvēks, kas izjūt nepatiku pret citiem cilvēkiem un vairās no tiem.
narkokurjers Cilvēks, kas nelegāli pārvadā, ieved valstī narkotikas.
stikla pūtējs cilvēks, kas no karsta stikla masas pūšot izveido priekšmetus.
spēkavīrs Cilvēks, kas nodarbojas ar cīņas sportu, smagatlētiku.
publicists Cilvēks, kas nodarbojas ar publicistiku, raksta publicistiskus darbus.
stiklinieks Cilvēks, kas nodarbojas ar stikla apstrādi, veido izstrādājumus no stikla.
rokpelnis Cilvēks, kas pelna iztiku, strādājot mazkvalificētu, ar rokām darāmu darbu.
hronists Cilvēks, kas pieraksta vēsturiskos notikumus to norises secībā.
ubags Cilvēks, kas sagādā iztiku ubagojot.
skatītājs Cilvēks, kas skatās (kādu darbību, notikumu).
tulks Cilvēks, kas spēj (ko) tulkot (2), izprast, nojaust, izskaidrot (parasti pēc kādām zīmēm, notikumiem, sakritībām u. tml.).
pareģis Cilvēks, kas spēj paredzēt (notikumus, apstākļus u. tml.).
izpalīgs Cilvēks, kas tika iesaukts vācu armijā samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (Otrā pasaules kara beigās).
atbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis.
jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis bagātību, strauji kļuvis bagāts.
jaunpilsonis Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis pilsonību.
jauniņais Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
jaunatnācējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieradies.
jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts obligātajā karadienestā.
jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi; jauniesauktais karavīrs līdz svinīgā solījuma nodošanai.
jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
jaunlaulāts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir salaulājies.
līdzskrējējs Cilvēks, kas, piem., pašlabuma, karjeras dēļ (uz kādu laiku vai tikai ārēji) atbalsta kādu politisku virzienu, grupējumu.
tips Cilvēks, kura izskats un izturēšanās rada neuzticību, izraisa nepatiku.
žurnālists Cilvēks, kurš nodarbojas ar žurnālistiku (1) un kura darbiem ir publicistisks raksturs.
teicējs Cilvēks, no kura pētnieciskos nolūkos iegūst informāciju par folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patiku, arī draudzību, mīlestību.
superelite Cilvēku grupa, kurai ir liela ietekme (piem., politikā, ekonomikā).
džungļu likumi cilvēku rīcības motivācija, kas balstās uz instinktiem, dziņām, neievērojot morāles un ētikas normas.
dūraiņi Cimdi, kam atsevišķi izadīts tikai viens pirksts – īkšķis.
liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam, krist kaujā, ziedot dzīvību.
izliet savas asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību.
grieķu–romiešu cīņa cīņas sporta veids, kurā pretinieku drīkst satvert tikai augšpus gurniem.
akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku.
ekvilibrists Cirka mākslinieks, kas uzstājas ekvilibristikas žanrā.
kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums (piem., akrobātikā).
stāja Dabisks, parasti vertikāls, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas saistīts ar kādas darbības veikšanu.
teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā (kas) pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradies, varētu notikt u. tml.
pusfabrikāts Daļēji sagatavots pārtikas produkts, kam pirms lietošanas pārtikā nepieciešama beidzamā apstrāde (cepšana, vārīšana u. tml.).
puskaltis Daļēji sakaltis (par pārtikas produktiem).
svinības Darbība, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piem., ar svētkiem, kādu notikumu).
iztikšana Darbība, process --> iztikt; iztika.
saitiņa Darbības vārda (piem., būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar lietvārdu vai apstākļa vārdu izteicējā.
pagātne Darbības vārda forma, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms runas momenta.
saliktā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti.
diplomātija Darbību kopums valsts ārpolitikas realizēšanai, starpvalstu attiecību uzturēšanai.
reportieris Darbinieks, kas (plašsaziņas līdzekļiem) piegādā ziņas, ievāc informāciju (parasti no notikuma vietas).
mesties Darboties, funkcionēt ar traucējumiem, tikt traucētam kustībā, ķerties, aizķerties (piem., par kājām).
sezonas darbs darbs, ko veic tikai noteiktā gada daļā.
smaržoties Darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (ar parfimērijas, kosmētikas līdzekļiem).
gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kā) īstenošanai; būt gatavam, tikt gatavotam (turpmākai darbībai).
divgadīgās ziemcietes dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
virtuālais attēls datora atmiņā ievadīts grafisks attēls, kura izmēri ļauj to aplūkot displeja ekrānā tikai pa daļām.
taisnošana Datorā ierakstītā teksta rakstu zīmju horizontāla un vertikāla izlīdzināšana lappuses malās atbilstoši noteiktām prasībām.
maurloks Daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikā izmantojamiem lokiem [Allium schoenoprasum].
veidne Dažādas formas trauks pārtikas izstrādājumu cepšanai.
pods Dažādas formas un materiāla (parasti stāvs) trauks, piem., pārtikas uzglabāšani, pārvadāšanai.
rūpniecības preces dažādas plaša patēriņa preces, izņemot pārtiku.
sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas; šāds šķīdums, ko lieto pārtikā.
karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
nodegt Degot aiziet bojā, tikt iznīcinātam.
sadegt Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; aiziet bojā, tikt iznīcinātam uguns iedarbībā.
nodegt Degot tikt izlietotam.
izdegt Degot tikt iznīcinātam (parasti no iekšpuses) – par telpu, ēku u. tml.
makijāža Dekoratīvā kosmētika.
rūžs Dekoratīvās kosmētikas līdzeklis – vaigu sārtums.
meikaps Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi (lūpu krāsa, plakstu ēna u. tml.) sejas izskata uzlabošanai; ar šiem līdzekļiem panāktais sejas izskats.
krāšļi Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi.
populisms Demagoģiska politika, kuras pārstāvji, izdabājot masām, ar tukšiem solījumiem mēģina gūt masu labvēlību.
dekalogs Desmit Dieva baušļi, kas tika doti Mozum Sīnāja kalnā un ir atrodami Bībelē.
veloergometrija Diagnostikas metode – slodzes tests, izmantojot veloergometru, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli.
tomogrāfija Diagnostikas metode, ar kuru iegūst izmeklējamā objekta atsevišķu slāņu attēlu.
ultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto ultraskaņu.
sonogrāfija Diagnostikas metode, kura, izmantojot ultraskaņas frekvenci, precizē kādu slimību; ultraskaņas diagnostika.
lumbālpunkcija Diagnostikas vai arī ārstniecības nolūkos veikta punkcija muguras smadzenēs mugurkaula jostas vietas apvidū.
metafizika Dialektikai pretēja domāšanas un izziņas metode, kas lietas un parādības aplūko kā savstarpēji izolētas, pabeigtas un nemainīgas.
gadadiena Diena, kad aprit noteikts pilnu gadu skaits kopš kāda nozīmīga notikuma; diena, kad tiek atzīmēts (kā) pastāvēšanas pilnu gadu skaits.
pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bojā un kad notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem.
pastarā diena diena, kad pasaule ies bojā un notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem; pastardiena.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība dienests, kura uzdevums ir, izbraucot uz notikuma vietu, nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.
diena Diennakts, arī šāda diennakts daļa, noteikts datums, kas saistīts ar kādu notikumu, darbību.
Svētais Vakarēdiens dievkalpojuma sastāvdaļa, kurā īpašā veidā tiek pieminēti Jaunās Derības notikumi īsi pirms Jēzus sišanas krustā un Jēzus nāve pie krusta; dievgalds; piemiņas mielasts.
asns Dīglis, kas izdīdzis no sēklas, bumbuļa, sakneņa; tikko izdīgusi auga virszemes daļa ar vēl neizveidotām lapām.
divtik Divas reizes tikpat (liels, daudz u. tml.).
otrtik Divas reizes vairāk; divtik.
kontaminācija Divu vai vairāku notikumu, parādību u. tml. apvienošana, arī sajaukšana.
kinoapraksts Dokumentāla īsfilma (par reāliem notikumiem, personām).
kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
kinohronika Dokumentālu kinokadru kopa (parasti par aktuāliem notikumiem); attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
hronika Dokumentālu kinokadru kopa vai īsa dokumentāla filma par kādiem notikumiem to norises secībā.
klusums pirms vētras draudīgs klusums, miers pirms satraucošiem notikumiem.
vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs; tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiski principi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
skurstenis Dūmvada turpinājums – vertikāls izvads, pa kuru dūmi un gāzes izplūst gaisā; dūmenis.
dūmenis Dūmvada turpinājums – vertikāls izvads, pa kuru dūmi un gāzes izplūst gaisā; skurstenis.
patentatslēga Durvīs iemontējama slēdzene, kurai iestrādāta īpaša, tikai šai vienai slēdzenei piemītoša un tās atslēgai atbilstoša tapiņu kombinācija; šādas slēdzenes atslēga.
sveķskābe Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām; kolofonijs.
kolofonijs Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
starpstacija Dzelzceļa stacija, kam ir palīgfunkcijas satiksmē.
kafija Dzēriens, kas pagatavots no šā pārtikas produkta vai tā aizstājēja.
tēja Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
tinkšķis Dzidra skaņa, kas rodas, piem., plīstot stikla priekšmetam, piesitot ar ko cietu pie stikla priekšmeta.
sirdsskaidrība Dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirds skaidrība.
sirds skaidrība dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirdsskaidrība.
kanjons Dziļa, šaura ieleja ar ļoti stāvām, gandrīz vertikālām nogāzēm.
ilustratīvisms Dziļākas problemātikas trūkums (mākslas darbā).
nutriju dzimta dzimta, kurā ietilpst tikai nutrijas.
apakšdzimta Dzimtai pakārtota (augu vai dzīvnieku) sistemātikas vienība.
gameta Dzimumšūna, kas ir spējīga savienoties ar pretēja dzimuma šūnu, lai notiktu organismu dzimumvairošanās.
darma Dzīves likumsakarību sistēma (budismā); mūžīgs morāles likums, tikumīgas dzīves kārtība (hinduismā).
šņukurs Dzīvnieka galvas daļa ar šādu purnu kā pārtikas produkts.
stilbs Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts.
maldu viesi dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
zālēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt vai tikai no zālaugiem.
mīļdzīvnieks Dzīvnieks, ko (kāds) tur mājās savam priekam, patikai.
muskusbriežu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst tikai viena muskusbriežu ģints un suga.
plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu, piem., sirds, plaušas, nieres.
kārta Dzīvnieku sistemātikas vienība, kas apvieno radniecīgas dzimtas.
pasuga Dzīvnieku un augu sistemātikā – iedalījuma vienība, kas zemāka par sugu.
dzīvot no rokas mutē dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļkiem.
miltēdiens Ēdiens vai pārtikas produkts, kas ir gatavots galvenokārt no miltiem.
tītenis Ēdiens, kas pagatavots no satītiem vai ietītiem pārtikas produktiem.
vraps Ēdiens, kas pagatavots no satītiem vai ietītiem pārtikas produktiem.
kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
apiet Ejot (ar līkumu), nokļūt, tikt (kam) garām, (to) neskarot.
iepērties Ejot, braucot ievirzīties (vietā, no kuras grūti tikt ārā).
maltuve Ēka vai telpa, kur senatnē ar rokas dzirnavām tika malta labība.
vēstures piemineklis ēka, būve, arī tās paliekas, piemiņas vietas un priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem tautas dzīvē, valsts attīstību, kultūru u. tml.
frontons Ēkas fasādes, portika, kolonādes augšējais noslēgums (parasti trijstūra formā).
siena Ēkas vertikāla konstrukcija, kas balsta pārsegumu un norobežo telpas.
iztika Eksistences līdzekļu kopums; uzturs, pārtika.
spuldze Elektriskās apgaismošanas ierīces detaļa – stikla balons ar kvēldiegu.
pārdzīvot Emocionāli spēcīgi reaģēt (piem., uz kādu notikumu, situāciju); saspringti domāt, uztraukties (par to).
dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, sašutums, niknums.
ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga tik liela laimes izjūta, sajūsma, pacilātība, ka var zust prāta kontrole; ārkārtēja uzbudinājuma vai transa stāvoklis.
nojauta Emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar neskaidrām izjūtām par to, kas notiks, kas vēl nav īsti zināms; priekšnojauta.
elektroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali patērētājiem.
kodolenerģētika Enerģētikas nozare, kas nodarbojas ar kodolreakcijā atbrīvotās enerģijas pārvēršanu siltuma un elektriskajā enerģijā.
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika.
enerģētiķis Enerģētikas speciālists.
biļina Episka krievu tautas dziesma par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem; krievu folkloras žanrs.
stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, neliels tēloto personu skaits un darbība aptver tikai nedaudz notikumu; šā episkās literatūras paveida daiļdarbs.
uzēsties Ēst (parasti daudz, tik, cik gribas); šādi ēdot, palielināt ķermeņa masu.
skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
ēdiens Ēšanai sagatavoti pārtikas produkti.
ētisks Ētikas prasībām atbilstošs; tikumisks, tikumīgs.
hēdonisms Ētikas teorija, kas uzskata baudu par dzīves augstāko vērtību un mērķi.
utilitārisms Ētikas virziens, kas par pareizāko cilvēka rīcības veidu uzskata tādu, kas veicina iespējami lielākas sabiedrības daļas labklājību, laimīgumu.
reevakuēties Evakuēties atpakaļ, tikt evakuētam atpakaļ.
sensācija Fakts, notikums u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību izpelnījies īpašu sabiedrības ievērību, izraisījis sevišķu interesi.
safantazēt Fantazējot izveidot iztēlē (piem., notikumu, tekstu); sadomāt (ko nepatiesu).
komēdija Filma vai lugas iestudējums, kurā attēlotie notikumi un raksturi izraisa skatītāju smieklus.
monisms Filozofiska doktrīna, kas noliedz duālismu (piem., matērijas un gara esamību) un atzīst, ka realitāte sastāv tikai no vienas substances vai ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
ētika Filozofiska mācība par morāli un tikumību.
objektīvisms Filozofisks uzskats, kas atzīst, ka pastāv objektīvas, vispārpieņemtas patiesības, tikumiskās normas; pretstats: subjektīvisms.
dialektiķis Filozofs, kas lieto dialektiskās izziņas metodes; dialektikas piekritējs.
fotofinišs Finišs, kad uzvarētāju var noteikt, tikai pēc finiša brīdī uzņemtajiem (foto, video) materiāliem.
oāze Floristikā – ar ūdeni piesūcināms īpaša materiāla sūklis, kurā iesprauž ziedus, veidojot ziedu kompozīcijas.
teika Folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kas vēsta par kādu vēsturisku notikumu vai vietu; attiecīgais folkloras žanrs.
folklorists Folkloristikas speciālists.
skaņu mācība fonētika.
prosodija Fonētikas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
fonoloģija Fonētikas nozare, kurā pēta skaņu (skanisko elementu) funkcijas.
fonētiķis Fonētikas speciālists.
asimilācija Fonētisks process – blakus vai tuvu esošu skaņu artikulācijas pielāgošanās.
summators Franču zinātnieka B. Paskāla izgudrota summēšanas ierīce, kurā saskaitāmie lielumi tika ievadīti, atbilstoši pagriežot ritenīšus.
epigrāfs Frāze vai īss citāts, literāra darba vai atsevišķas tā daļas sākumā, kas raksturo darba tematiku, ideju vai emocionālo noskaņu.
proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam; veikties (labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ).
neskartās zemes gadsimtiem neapstrādātas lielas zemes platības (piem., Kazahstānas stepēs, kas no 1954. līdz 1960. gadam tika uzplēstas graudaugu audzēšanai).
ēra Gadu skaitīšana, ko sāk ar kādu svarīgu notikumu; laika posms, kurā pastāv attiecīgā gadu skaitīšanas sistēma.
virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virspuses, no augšas, piem., caur iestiklotām jumta konstrukcijām.
luksofors Gaismas signalizācijas ierīce ielu satiksmes regulēšanai.
attīstība Gaita (piem., notikumam, procesam); risinājums (piem., sižetam).
ekstrēmisms Galēju uzskatu un līdzekļu izmantošana savu mērķu sasniegšanai (parasti politikā).
maģistrāle Galvenā satiksmes līnija (šoseja, plata iela u. tml.).
tranzītmaģistrāle Galvenā satiksmes līnija, maģistrāle, pa kuru noris tranzīta kustība.
mātes uzņēmums galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku; mātesuzņēmums.
mātesuzņēmums Galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku.
pamatkurss Galvenais virziens politikā.
maģistrāls Galvenais, svarīgākais (par satiksmes līnijām, ielām, arī ūdensvada, kanalizācijas, elektrotīkla u. tml. līnijām).
ass Galvenais, svarīgākais ap ko risinās kādi notikumi, darbība.
kalmārs Galvkājis ar desmit taustekļiem, kura gaļu izmanto pārtikā.
halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
giross Gaļas ēdiens, ko cep uz rotējoša vertikāla iesma.
noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) uzturas, ganās tikai tam paredzētajās vietās.
nogānīties Gānoties izteikt savu nepatiku; nolamāties.
pārliktnis Garena detaļa, kas horizontāli pārlikta vertikāliem galiem; sporta spēļu vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
nomalis Garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums, kam zāģējums ir tikai vienā pusē.
bauda Garīga patika, gandarījums, apmierinājums.
angstrēms Garuma mērvienība – 1 desmitmiljardā daļa metra, ko lieto optikā gaismas viļņa garuma mērīšanai, kā arī atomfizikā [Å].
kokakola Gāzēts bezalkoholisks dzēriens, kas sākotnēji tika gatavots no kolas lapu ekstrakta.
nogāzties Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā.
pestīšana Glābšana, palīdzēšana (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
pestīt Glābt, palīdzēt (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
kārtīgs Godīgs, krietns, arī tikumīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
birete Graduēta, apakšdaļā noslēdzama stikla caurule precīzai šķidruma vai gāzes tilpuma mērīšanai.
taktssvītra Grafiska zīme – vertikāla svītra pāri visai līnijkopai vai vairākām, kas nošķir taktis.
morfoloģija Gramatikas daļa, kurā pēta vārda struktūru (morfēmisko sastāvu) un funkcijas, gramatiskās kategorijas, gramatisko formu veidošanu.
laiks Gramatikas kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.
pieļāvums Gramatikas kategorija, kas norāda uz kā iespējamu, varbūtēju ietekmi, kas nerealizējas.
sintakse Gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatisko struktūru.
stiklgrieznis Grieznis stikla griešanai.
apbērt Grūstot (kam), tikt apklātam ar biezu (kā) kārtu.
piegrūt Grūstot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam (ar to).
aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
sīksts Grūti sakožams, sagremojams (par pārtiku).
nedienas Grūtības, nepatikšanas; smagi, sāpīgi pārdzīvojumi.
guļamvieta Gulēšanai iekārtota vieta (satiksmes līdzekļos, pagaidu mītnēs).
zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
mutaģenēze Ģenētikas nozare, kurā pēta iedzimtības izmaiņu veidošanos organisma ģenētiskajā materiālā.
ģenētiķis Ģenētikas speciālists.
ģermānists Ģermānistikas speciālists.
nepilna ģimene ģimene, kurā ir tikai viens no vecākiem.
reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielāku vērību pievērš dabas zinātnēm, matemātikai un svešvalodām.
dzimta Ģinšu grupa (dzīvnieku un augu sistemātikā).
antitēze Hēgeļa dialektikā – otrā pakāpe triādē (tēze, antitēze, sintēze).
stikla pakete hermētiska konstrukcija, ko veido rāmī iestiprinātas stikla loksnes, starp kurām ir gaisa slānis.
tabula Horizontālās vai vertikālās ailēs izkārtots skaitļu vai citādi izteiktu datu kopums.
kategoriskais imperatīvs I. Kanta ētikas pamatjēdziens, obligāts tikumiskais likums, kas neatkarīgi no apstākļiem jāievēro ikvienam cilvēkam.
solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem); kāpnes (1).
kāpnes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem).
uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu), izsakot novēlējumu kādam, kam (piemēram, notikumam) par godu.
nūjiņa Iegarenas formas pārtikas produkts.
izkrist Iegūstot nepietiekamu novērtējumu, nenokārtot (eksāmenu, pārbaudījumu u. tml.); netikt virzītam tālāk (piem., konkursā, skatē).
pārtikt Iegūt iztiku (piem., veicot kādu darbu, izmantojot kādus līdzekļus).
saņemt Iegūt, izmantot, piem., veselības uzlabošanai; tikt apgādātam (piem., ar organismam nepieciešamo).
ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam nevēlamā situācijā.
mājas kinozāle iekārta (augstas kvalitātes televizors kopā ar īpašu akustisko sistēmu), kas nodrošina tikpat labu attēla un skaņas kvalitāti kā kinoteātrī; mājas kinoteātris.
iesprostot Iekļaut, apņemt no visām pusēm tā, ka nevar tikt ārā.
pastarpināt Iekļauties, tikt iekļautam (kā) starpā.
sakonservēt Iekonservēt (pārtikas produktus) lielākā daudzumā uzglabāšanai; iekonservēt (kā lielāku daudzumu).
iekšējā politika iekšpolitika.
ieķept Ielipt (kur iekšā) – par ko mīkstu, lipīgu; tikt apņemtam (ar ko mīkstu, lipīgu).
regulējams krustojums ielu krustojums, kurā satiksmi regulē satiksmes regulētājs vai luksofors.
iemīlēties no pirmā acu uzmetiena iemīlēties no pirmā skatiena, no pirmā satikšanās brīža.
ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piem., sacensību rezultātā); tikt iekļautam (kādā grupā).
iegaršoties Iepatikties garšas dēļ (par ēdienu, dzērienu).
iekrist sirdī iepatikties.
randiņš Iepriekš norunāta satikšanās (parasti starp diviem pretēja dzimuma pārstāvjiem).
aklais randiņš iepriekš norunāta satikšanās starp cilvēkiem, kuri iepriekš nekad nav redzējuši viens otru, nav personiski pazīstami.
priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
kodēt Ierakstīt, ievadīt (kur) noteiktu kodu, kuru var nolasīt tikai ar speciālu aparātu vai sakārtojot koda zīmes noteiktā secībā.
svērtenis Ierīce (kā, parasti vertikālā virziena) noteikšanai.
turnikets Ierīce (piem., rotējoša krustveida šķēršļa veidā), kas griezdamies regulē gājēju plūsmu, ļaujot iet tikai pa vienam.
cēlējs Ierīce kravas vai cilvēku pacelšanai pa vertikālu vai slīpu trajektoriju.
sajundīt Ierosināt, pamudināt (vairākus, daudzus) – parasti par notikumiem, parādībām sabiedrībā.
iepīties Iesaistīties, tikt iesaistītam (piem., nevēlamā pasākumā); iekļūt (nevēlamā situācijā).
iepatikties Iesākt patikt.
uzmutuļot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
uzkūsāt Iesākt strauji, spraigi risināties (piemēram, par notikumiem).
atskaņa Iespaidi, arī sekas (pēc kāda notikuma).
plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā u. c. jomās.
varbūtība Iespēja, iespējamība, ka (parādība, apstākļi, norise) var būt, notikt, realizēties.
autoskola Iestāde, kurā māca satiksmes noteikumus, automobiļa vadīšanu vadītāja apliecības iegūšanai.
pienākt Iestāties, iesākties (piem., par notikumiem, parādībām).
sastiklot Iestiklot (ko).
logs Iestikloti rāmji šādas atveres aizdarīšanai; ietvars šādu rāmju iestiprināšanai.
iestiklot Iestiprināt rāmī, ietvarā stikla plāksni; iestiprināt ietvarā zem stikla.
izkūpēt gaisā iet zudumā, tikt izšķērdētam.
aiziet Iet zudumā; iznīkt; tikt iznīcinātam.
demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka (tas) zaudē pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības, morāli pagrimst.
rūts Ietvarā iestiprināta stikla plātne; stikla daļa, laukums starp loga spraišļiem.
brilles Ietvarā iestiprinātas divas stikla lēcas redzes spēju palielināšanai.
uvertīra Ievadījums (darbībai, norisei, notikumam u. tml.).
iesakņoties Ieviesties, tikt plaši lietotam.
dienišķā maize ikdienas uzturs; katrai dienai nepieciešamie iztikas līdzekļi.
izkalpot Ilgāku laiku strādājot, kalpojot, iegūt, saņemt (ko), tikt (pie kā).
izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert; dzert tik, cik gribas.
izēsties Ilgāku laiku, daudz ēst; ēst daudz, tik, cik gribas.
izkratīties Ilgāku laiku, daudz tikt kratītam, kratīties.
aizklausīties Ilgstoši klausoties (ko), nevēlēties vairs (to) dzirdēt, izjust nepatiku pret dzirdēto.
atklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku.
karsēties Ilgstoši tikt pakļautam karstuma iedarbībai.
imperiālists Imperiālistiskās politikas īstenotājs.
zibatmiņa Informātikā – energoneatkarīga atmiņa, kas operē ar veseliem datu blokiem; ārējais datu nesējs.
špricēties Injicēt sev narkotikas.
čeka Institūcija, kas tika izveidota cīņai ar padomju varas pretiniekiem (pēc 1917. gada Krievijā, vēlāk – Padomju Savienībā).
līmeņrādis Instruments, ar ko nosaka, vai plakne horizontālā, arī vertikālā virzienā ir taisna.
nodoties Intensīvi darīt (ko), padoties (piem., kādam netikumam).
raibs Interesants, neparasts (par notikumiem, piedzīvojumiem).
vējstikla slotiņas īpašas konstrukcijas ierīce automašīnas vējstikla tīrīšanai.
karabāze Īpaši iekārtota teritorija, kur novietots karaspēks, militārās iestādes, ieroči, munīcija, pārtika un citi krājumi lielu armijas vienību apgādei.
kristālstikls Īpaši izturīgs mākslīgais stikls.
čarterreiss Īpaši organizēts lidmašīnas reiss (piem., uz vietu, kur nav regulāras lidmašīnu satiksmes); līgumreiss.
sviestpapīrs Īpaši pagatavots papīrs sviesta un citu pārtikas produktu (piem., marmelādes) iesaiņošanai; arī pergamentpapīrs.
vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piem., viesnīcā, slimnīcā, satiksmes līdzeklī).
kraklē stikls īpaši sagatavota sasprēgājusi stikla masa.
dalāmība Īpašība, spēja dalīties, tikt sadalītam.
mīkstinājums Īpašs (līdzskaņa) artikulācijas veids.
mozaīka Īpašs glezniecības veids, kurā sīkus, dažādas krāsas akmentiņus, stikla vai keramikas gabaliņus iespiež ar lēni sacietējošu masu noklātā virsmā.
atšķirīgs Īpatnais, tikai vienam raksturīgais.
novele Īsā stāsta paveids - neliela apjoma prozas darbs, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu un negaidīts atrisinājums.
knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kāds rodas, piem., lūstot nelieliem koka priekšmetiem, plaisājot ledum, stiklam.
halālpārtika Islāma noteikumiem atbilstoša pārtika.
Korāns Islāma svētā grāmata – musulmaņu reliģisko, tiesisko, tikumisko, kā arī sadzīvisko noteikumu un pamācību krājums, ko pravietis Muhameds saņēmis no Allāha.
biļetens Īss iespiests oficiāls ziņojums par kādu sabiedrībai nozīmīgu notikumu.
anekdote Īss stāstījums par kādu komisku notikumu ar negaidītu un asprātīgu nobeigumu.
moto Īss, kodolīgs teiciens (parasti citāts) grāmatas, grāmatas nodaļas vai atsevišķa dzejoļa sākumā, kas raksturo literārā darba, attiecīgās nodaļas tematiku vai emocionālo noskaņu; epigrāfs.
sludinājums Īss, publisks paziņojums rakstveidā vai mutvārdos (piem., par kāda darījuma piedāvājumu, par kādu sadzīves faktu vai par kādu notikumu).
revanšēties Īstenot revanša politiku – nesamierināties ar zaudējumu un centies atgūt zaudēto.
notikšķēt Īsu brīdi tikšķēt un pārstāt tikšķēt.
pieaugt Izaugt (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to); aizaugt.
sasniegt Izaugt tik garam, ka skar (ko), nonāk (līdz kam) – par augiem.
padoties Izaugt, tikt izaudzētam.
paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu); tikt aizvadītam, pabadītam (kur, kādā veidā); aizritēt.
pagaist Izbeigties, pāriet (piem., par jūtām); tikt aizmirstam.
aprimt Izbeigties, tikt pārtrauktam.
krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
sakrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
uzkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti sejas daļas).
nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; izkrāsoties.
krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
uzkrāsoties Izdaiļot sevi, parasti sejas daļas, ar kosmētikas līdzekļiem.
raudāt Izdalīt asaras reizē ar elsām, šņukstiem vai citām neartikulētām skaņām (piem., sakāpinātu emociju, sāpju dēļ).
pielaistīt Izdarīt (ko), tikt nolietotam (ar to).
speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
sērija Izdevumu kopums, ko vieno kopīga tematika, mērķis vai lasītāju loks.
atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares.
dievināt Izjust ārkārtīgi lielu patiku.
riebties Izjust lielu nepatiku, riebumu (pret ko).
šķebināties Izjust nelabuma sajūtu; izrādīt savu nepatiku, riebumu.
bēdāties Izjust nepatiku, būt saīgušam.
neieredzēt Izjust nepatiku, naidu (pret kādu, pret ko).
būt draugos Izjust patiku (pret ko), iemīļot (ko).
iemīlēties Izjust, arī sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu); izjust interesi, patiku (par ko), nepieciešamību (pēc tā).
atstāstīt Izklāstīt saviem vārdiem (piem., kāda teksta saturu), vārdos attēlot (piem., notikumu).
uzdzīve Izlaidīga, baudkāra līksmošanās; baudkāra, netikumiska izprieca.
maskēt Izmantojot dažādus līdzekļus (piem., dekoratīvo kosmētiku), padarīt (ko) nemanāmu vai mazāk pamanāmu.
sanākt Iznākt; notikt.
saraukt degunu izpaust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
pieplūst Izplatoties (kam), tikt piepildītam (ar to).
iziet Izplūst, tikt izmestam, izvirzītam (ārā, prom); izzust.
lakstoties Izrādīt uzmanību, savu patiku (pretējā dzimuma personai).
vilināt Izraisīt (kādā) patiku; valdzināt.
iepatikties Izraisīt (kādam) patiku, simpātijas (pret sevi).
likt sevi manīt Izraisīt kādas sekas (piem., par parādību, notikumu).
atveldzēt skatienu izraisīt labpatiku, vēlmi vērot (parasti krāšņu ainavu).
atbaidīt Izraisīt nepatiku, piesardzību; neradīt vēlmi lietot, pirkt u. tml.
patikt Izraisīt patiku (pret kādu, ko, arī pret sevi).
imponēt Izraisīt patiku, simpātijas (pret sevi).
tikt Izraisīt patiku.
savaldzināt Izraisīt pret sevi (kāda) dziļu, parasti seksuālu, interesi, arī patiku, labvēlību.
saistīt Izraisīt un noturēt (kāda) uzmanību, interesi, patiku.
iesmelgties Izraisīties, tikt sāpīgi izjustam.
saspridzināties Izraisot (parasti nejauši) sprādzienu, tikt savainotam.
jupis (pa)rāvis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, arī neizpratni.
kad tevi jupis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību.
jods (pa)rāvis izsauciens, paužot lielu nepatiku, dusmas, sašutumu.
jods lai (pa)rauj izsauciens, paužot lielu nepatiku, dusmas, sašutumu.
izsist logu izsist loga stiklu.
silikāti Izstrādājums no šāda minerāla (piem., stikls, keramika).
novēlēt Izteikt vēlēšanos, lai kas tiktu izdarīts.
komentārs Izteikums, paskaidrojums, papildinājums (piem., par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku notikumu).
izlīdzēties Iztikt (ar ko mazāk piemērotu), arī apmierināties (ar ko).
izdzīvot Iztikt (kādu laiku ar niecīgiem līdzekļiem).
sisties cauri iztikt ar grūtībām.
tikt cauri iztikt ar grūtībām.
iztikt no zila gaisa un mīlestības iztikt ar ļoti nelieliem, pieticīgiem līdzekļiem.
pārtikt no zila gaisa un mīlestības iztikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
pārtikt no svaiga gaisa un mīlestības iztikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
grauzt sausu garozu iztikt ar trūcīgu barību; dzīvot trūkumā.
grauzt sausu maizi iztikt ar trūcīgu barību; dzīvot trūkumā.
pieciest Iztikt bez (kā).
izgrozīties Iztikt, izdzīvot ar minimāliem līdzekļiem.
izdzīvot Iztikt, spēt eksistēt (ar kādiem, parasti niecīgiem, līdzekļiem).
pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piem., nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laika posmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
nolasīt no acīm (katru) vēlēšanos izturēties (pret kādu) ar vislielāko uzmanību, censties izdabāt, izpatikt (kādam).
iestiklot Izveidot (kam) stiklotus logus.
izrunāt Izveidot (valodas skaņu, vārdu u. tml.) skanējumu ar runas orgāniem; artikulēt.
uzkniebt Izveidoties tādam (parasti tik aukstam), ka atklātās ķermeņa daļas tiek sāpīgi kairinātas.
nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai; tikt nokārtotam, atrisinātam.
sanākt Izveidoties, rasties (no atsevišķām vienībām, daļām); tikt iegūtam, sagādātam.
padoties Izveidoties, tikt izveidotam (ar kādām īpašībām).
rasties Izveidoties; tikt izveidotam.
apspēlēt Izvērst (piem., izrādē) darbību (ap kādu faktu, notikumu, priekšmetu); izmantot spēlē, tēlojumā u. tml.
netiklība Izvirtība, netikumība (dzimumattiecībās).
iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – par priekšmetiem.
izlaisties Izvirzīties, tikt izvirzītam ārā.
sajukt Izzust parastajai, pareizajai kārtībai; tikt sajauktam.
izčākstēt Izzust, pazust; netikt īstenotam.
ļaunākajā gadījumā ja notiktu visļaunākais.
neps Jauna ekonomiskā politika Krievijā 20. gs. 20.–30. gados, kad ierobežoti tika atļauta privātā uzņēmējdarbība.
grizete Jauna sieviete 19. gs. Francijā, kas pati pelnīja sev iztiku (tajā skaitā ar prostitūciju).
Kas jauns? jautā, vēloties uzzināt jaunākos notikumus, jaunākos faktus.
pārjautāt Jautāt vēlreiz (piem., ko tikko pateiktu, bet neskaidru vai līdz galam nesaprastu); jautāt (lai noskaidrotu, precizētu iepriekš teikto).
vakarēdiens Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
Talmūds Jūdaisma reliģisko, ētisko un tiesisko likumu krājums – apmēram 500 gadu laikā tapuši un vēlāk kanonizēti rabīnu komentāri par ebreju reliģiskajiem likumiem, ētiku, paražām un vēsturi.
nīst Just ļoti lielu nepatiku, naidu (pret kādu, ko); neieredzēt.
mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piem., citu īpašību, pazīmi).
pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citas īpašības.
pamielot acis kādu brīdi ar patiku apskatīt, gūt vizuālu baudījumu.
sajūtu slieksnis kairinājums, kas rada tikko manāmu sajūtu.
saldkaisle Kaisle, kas izraisa (parasti seksuālu) patiku, baudu.
diversija Kaitnieciska darbība, lai grautu valsts saimnieciskās, militārās spējas, ietekmētu valsts politiku, kara laikā iznīcinātu pretinieka spēkus un objektus aizmugurē u. tml.
puskalps Kalps, kas salīgts darbā pie saimnieka tikai uz vasaru.
safrāns Kaltētas šā auga ziedu drīksnas, ko izmanto par garšvielu un pārtikas krāsvielu.
piekāpt Kāpjot iekšā daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam (parasti par transportlīdzekli).
tetrapaka Kārba, iesaiņojums (parasti šķidrām, pusšķidrām pārtikas vielām), kas ražots, sapresējot papīru, alumīnija foliju un polietilēnu.
vadnis Karkasa detaļa (laivai, kuģim) – ķīļa vertikāls turpinājums priekšgalā vai pakaļgalā.
uzbrūnināt Karsējot panākt, ka (pārtikas produkts) kļūst brūngans, brūns.
grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu) sausā veidā, lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un specifisku garšu.
apakškārta Kārtai pakārtota (dzīvnieku) sistemātikas vienība.
virsdzimta Kārtai pakārtota (dzīvnieku) sistemātikas vienība.
gregorisks Katoļu liturģiskie dziedājumi, kas tika iedibināti pāvesta Gregora Lielā laikā.
kibernētiķis Kibernētikas speciālists.
mēmais kino kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez skaņu ieraksta.
kinokritika Kinomākslas darbu kritika; recenzija par kinomākslas darbu.
dona Klaipa gals, kam vienā pusē tikai garoza.
moralizēt Klaji, pamācoši runāt par morāli, tikumību, uzvedības normām u. tml.
apakšklase Klasei pakārtota (augu vai dzīvnieku) sistemātikas vienība.
virskārta Klasei pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
triept Klāt (kādu vielu) uz (kā, piem., pārtikas produkta) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
pianīns Klavieres ar vertikāli novietotām stīgām.
norīt krupi klusējot, neprotestējot paciest nepatīkamo, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
trausls Klusināts, liegs (par skaņu); nepiesātināts (par krāsu, gaismu); ātri gaistošs, arī tikko sajūtams (par smaržu).
pavārgs Kluss, tikko sadzirdams.
palielināties Kļūt lielākam, tikt palielinātam (par kāda kopuma sastāvdaļu skaitu).
izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (parasti par jūtām).
ieiet vēsturē kļūt nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
nonākt ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
nokļūt ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
pārskābt Kļūt pārāk skābam (parasti par pārtikas produktiem).
izretināties Kļūt retākam; tikt izretinātam.
nākt zināmam kļūt zināmam, tikt uzzinātam.
vadzars Koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu un uz kura veidojas skeletzari.
joniskais orderis kolonnu rinda, kam raksturīgs kapitelis ar dekoratīviem spirālveida vijumiem, dziļām vertikālām rievām kolonnās, kuras uz augšu pakāpeniski sašaurinās.
pose Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi; farss.
farss Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi.
varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko.
tīkšķis Komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu.
komunisms Komunistiskās partijas politika un ideoloģija; politisks režīms, kurā valda šāda ideoloģija.
koncentrāts Koncentrēts, parasti sauss (pārtikas) produkts, kas ātri sagatavojams ēšanai.
ģeopolitika Koncepcija, ka valsts politiku, galvenokārt ārpolitiku, nosaka tās ģeogrāfiskie faktori (ģeogrāfiskais stāvoklis, dabas resursi u. tml.); uz ģeogrāfiskiem faktoriem balstīta ārpolitika.
izturēt konkursu konkursā tikt atzītam par derīgu, piemērotu (kam).
iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (pārtikas produktus).
marinēt Konservēt pārtikas produktus marinādē.
sastatnis Konstrukcija (kā novietošanai), kas sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem, pie kuriem ir piestiprināti horizontāli elementi (piem., plāksnes).
kompānijas pēc kopā ar citiem, tikai tāpēc, ka citi tā dara.
E Kopā ar noteiktiem cipariem apzīmē kādu no pārtikas produktu piedevām (piem., konservantu, krāsvielu, emulgatoru, skābuma regulētāju).
tusiņš Kopā sanākšana, satikšanās (piem., ballītē, klubā); arī pasākums, kurā satiekas cilvēki ar kopīgām interesēm.
kosmētiķis Kosmētikas (1) speciālists.
smaržūdens Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (15–20%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā un ūdenī.
smarža Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (20–30%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā; parfīms.
pieniņš Kosmētikas līdzeklis baltā krāsā, parasti sejas ādas tīrīšanai.
lūpu krāsa kosmētikas līdzeklis lūpu krāsošanai.
smiņķis Kosmētikas līdzeklis, kas satur krāsvielas.
ūdens Kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus u. tml.
balzams Kosmētikas līdzeklis.
špaktele Kosmētikas līdzekļi sejai; grims.
štukatūra Kosmētikas līdzekļi sejai; grims.
grims Kosmētikas līdzekļu kopums; ārējais izskats, kas panākts ar šādu līdzekļu palīdzību.
acu zīmulis kosmētikas piederums kontūru uzvilkšanai ap acīm.
astronautika Kosmonautika.
piekrāties Krājoties tikt piepildītam, aizņemtam (ar ko).
lampions Krāsaina stikla vai papīra laterna (parasti iluminācijai).
polemika Krasi atšķirīgu (politikas, zinātnes, mākslas u. tml.) uzskatu publisks iztirzājums.
tīģeļkrāsns Krāsns metālu (arī, piem., stikla) kausēšanai ar iebūvētu ugunsizturīga materiāla tīģeli, ko karsē, piem., elektriski (ar induktoru).
batikot Krāsot (audumu) batikas tehnikā.
smiņķēt Krāsot ar kosmētikas līdzekļiem.
kremlis Krievijas valdība, tās politika.
odoroloģija Kriminālistikas nozare, kas nozieguma apstākļu noskaidrošanai izmanto objekta identificēšanu pēc tā atstātās smakas.
trasoloģija Kriminālistikas nozare, kas pēta uz virsmas atstātās pēdas (kāju pēdas, automašīnu riepu pēdas, uzlaušanas rīku pēdas u. tml.).
daktiloskopija Kriminālistikas nozare, kas pētī cilvēka idenficēšanu pēc rokas pirkstu nospiedumiem.
kriminālists Krimināltiesību speciālists; kriminālistikas speciālists.
kriticisms Kritikas (1) izteikšana; kritiskums.
kritiķis Kritikas (2) speciālists.
recenzija Kritisks (parasti mākslas darba vai zinātniska darba) vērtējums; atsauksme; attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
nokrist Krītot nonākt no vertikāla stāvokļa horizontālā – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pakrist Krītot nonākt no vertikāla stāvokļa horizontālā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
apkrist Krītot nonākt pretējā stāvoklī, piem., no vertikāla stāvokļa horizontālā.
piegāzt Krītot, gāžoties (kam), tikt piepildītam vai noklātam lielā daudzumā (ar to).
ugunskrusts Krusts ar taisnā leņķī (uz labo pusi) saliektiem galiem; svastika.
kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem – sena zīme, reliģiska rakstura simbols; ugunskrusts; svastika.
maizes kule kule līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai.
kultūrpolitika Kultūras politika.
postmodernisms Kultūras, ideoloģijas, politikas u. tml. virziens, kas radies kā reakcija uz modernismu un modernajām sabiedrības attīstības tendencēm.
piekūpēt Kūpot (par dūmiem, telpu) tikt piepildītam ar tiem.
iekust Kūstot ieplūst (kur), tikt apņemtam (ar ko).
matiņš Kutikulas vai īpašas epidermas šūnas matveida izaugums (posmkājiem).
maģiskais kvadrāts kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonāli veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
ķīmija Ķimikālijas; ķīmiskā ceļā iegūtas pārtikas piedevas.
kālijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, ļoti mīksts ķīmiski aktīvs metāls, ko izmanto, piem., stikla, ziepju ražošanā [K].
bismuts Ķīmiskais elements – sudrabains metāls ar sārtu spīdumu, ko izmanto sakausējumos, farmaceitiskā un stikla rūpniecībā [Bi].
kobalts Ķīmiskais elements – sudrabbalts metāls ar iesarkanu nokrāsu, ko izmanto sevišķi cietu termiski izturīgu sakausējumu radīšanai, metāla pārklājumos, emaljas, krāsu, stikla rūpniecībā u. tml. [Co].
neodīms Ķīmiskais elements – sudrabpelēks metāls, ko lieto stikla un porcelāna krāsošanai [Nd].
hafnijs Ķīmiskais elements – sudrabpelēks, plastisks metāls, ko izmanto, piem., metalurģijā, kodolenerģētikā, elektronikā [Hf].
stikla šķiedra ķīmisks neorganisks veidojums, ko iegūst no izkausēta stikla.
zaļa dzīve Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve bez raizēm un grūtībām.
zelta dzīve laba, viegla, arī pārtikusi dzīve.
apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
kaifs Labsajūta, eiforija; liela bauda, patika, tīksme.
koala Lāčsomainis – Austrālijas eikaliptu mežos dzīvojošs lācēnam līdzīgs dzīvnieks ar pelēku vai pelēki brūnu apmatojumu, kas pārtiek tikai no eikaliptu lapām vai tā jaunajiem dzinumiem [Phascolarctos cinereus].
ziemas saulgrieži laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā dienvidu punktā.
saulstāvji Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulgrieži (1).
saulgrieži Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulstāvji.
atstarpe Laika posms (starp diviem momentiem, kādiem notikumiem u. tml.).
hronoloģija Laika secība; notikumu uzskaitījums, attēlojums laika secībā.
Saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku.
intervāls Laika sprīdis (starp notikumiem).
stunda Laikposms (diennaktī), kas saistīts ar kādu notikumu, darbību, stāvokli u. tml.
priekšvakars Laikposms pirms kāda nozīmīga notikuma.
gavēnis Laikposms, kad iztiek ar trūcīgāku pārtiku; diēta.
nākotne Laiks un notikumi, kas sekos pašreizējam laikam, pašreizējiem notikumiem.
tikt cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
izkulties cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
izsprukt cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y); simbolisks apzīmējums, piem., otrajam nezināmajam lielumam matemātikā.
ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x); simbolisks apzīmējums pirmajam nezināmajam lielumam (parasti matemātikā).
trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments – uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
zilais krusts Latvijā – kristīga organizācija, kas sniedz garīgu un materiālu palīdzību no alkohola vai narkotikām atkarīgām personām.
augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši, kuru valodai raksturīgas noteiktas īpatnības (fonētikā, leksikā, gramatikā).
nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.–1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piem., Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas tehnisko, lopbarības u. c. kultūraugu audzēšanu; zemkopība.
zemkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
lopkopība Lauksaimniecības nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku audzēšanu pārtikas produktu un arī dažu rūpniecības izejvielu ieguvei.
graudkopība Lauksaimniecības pamatnozare – graudaugu audzēšana pārtikai vai lopbarībai.
palīgsaimniecība Lauku saimniecība (piem., padomju laikā – kādam uzņēmumam, karaspēka daļai), kas palīdz nodrošināt ar pārtikas produktiem attiecīgā kolektīva locekļus.
monogāmija Laulības un ģimenes forma – viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve; seksuālas attiecības tikai ar vienu partneri.
azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
gaiskuģniecība Lidojumi gaisa telpā ar lidaparātiem; organizācija (dienests), kas vada gaisa satiksmi.
planēt Lidot bez vilkmes, izmantojot tikai gaisa strāvas (par lidaparātiem).
dorsālais līdzskanis līdzskanis, kura artikulācijā piedalās mēles mugura (k, ķ, g, ģ, ņ, ļ, j, h).
berzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem; spraudzenis (mūsdienās pieņemtajā līdzskaņu klasifikācijā).
troksnenis Līdzskanis, kurā ir tikai trokšņa elementi vai tie ir pārsvarā pār toņa elementiem.
labiodentāli līdzskaņi līdzskaņi, kuru artikulācijā piedalās lūpas un zobi.
slīdēt Liekties, arī tikt virzītam lēni, vienmērīgi lejup (par ķermeņa daļām, ķermeni).
glaimi Liekulīgi, lišķīgi cildinājumi, komplimenti, ko saka, lai kādam izpatiktu, arī lai ko panāktu, iegūtu.
bauda Liela (galvenokārt jutekliska) patika, tīksme.
traģēdija Liela nelaime, postošs notikums, kurā bieži ir cietušie, bojāgājušie.
ksenofobija Liela nepatika, naidīgums pret citas tautības piederīgajiem, citādiem cilvēkiem.
mēslos līdz ausīm Lielās nepatikšanās.
sūdos līdz ausīm Lielās nepatikšanās.
balons Liels (parasti stikla) trauks šķidruma glabāšanai.
trimo Liels spogulis, parasti ar skapīti, kosmētikas piederumu novietošanai.
akvārijs Liels stikla trauks ar ūdeni, kurā tur, audzē un demonstrē ūdens dzīvniekus un augus.
imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
fenomens Lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, notikums u. tml.), kāda tā parādās mūsu izjūtās un uztvērumos.
nolādēts Lieto, izpaužot stipras dusmas, asu nosodījumu, lielu neapmierinātību, nepatiku.
eko Lieto, lai apzīmētu ekoloģiski audzētu pārtiku, ekoloģiski ražotu produkciju u. tml.
tinkš Lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, kam (piem., stikla priekšmetiem) plīstot.
Vai tam! lieto, lai brīdinātu, ka (kādam) notiks kas nevēlams.
lielisks Lieto, lai emocionāli izteiktu apmierinājumu, prieku par notikušo, darīto, teikto u. tml.
tik Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (1).
vien Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai, vienīgi.
johaidī Lieto, lai izteiktu dažādas emocijas piem., izbrīnu, pārsteigumu, nepatiku.
ek Lieto, lai izteiktu dažādas jūtas (nepatiku, sarūgtinājumu, dusmas, nevērību u. tml.).
fu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī izbailes.
tfu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
fui Lieto, lai izteiktu nepatiku, riebumu.
tpu Lieto, lai izteiktu nepatiku.
šajā sakarā lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
šajā sakarībā lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
tikpat Lieto, lai norādītu uz ko tādu, kas noteikti ir, būs, notiks.
gan jau lieto, lai norādītu, ka kas kaut kad, kaut kā tomēr notiks, īstenosies.
vien Lieto, lai norādītu, ka kas notiek, eksistē, ko dara tikai kādā veidā.
vai Lieto, lai norādītu, ka no divām minētajām varbūtībām iespējama tikai viena.
āre Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (kādam notikumam, domai u. tml.).
tik Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (2).
sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
ui Lieto, lai paustu, piemēram, sāpes, pārsteigumu, nepatiku, ieinteresētību.
izlāpīties Lietojot dažādus paņēmienus, iztikt (ar ierobežotiem līdzekļiem), izkļūt (no kādas situācijas).
mālēties Lietot dekoratīvo kosmētiku, krāsoties, parasti pārāk daudz.
rīt narkotikas lietot narkotikas tablešu vai pulveru veidā.
daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī.
vienskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt vienskaitlī.
konkordāts Līgums starp Vatikānu un kādu valsti par katoļu baznīcas stāvokli līgumslēdzējas valsts teritorijā.
saukt tiesas priekšā likt ierasties tiesā, lai liecinātu, lai tiktu tiesāts.
nākt tiesas priekšā likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
stāties tiesas priekšā likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
izsēdināt Likt izkāpt, panākt, ka izkāpj (parasti no satiksmes līdzekļa).
izsūkt Likt strādāt tik daudz, ka (cilvēks) zaudē (visus) spēkus; izkalpināt tā, ka (cilvēkam) zūd (visi) spēki.
statīt Likt, novietot vertikālā stāvoklī.
dienziede Liliju dzimtas augs ar dzelteniem vai rūsganiem ziediem, kas zied tikai vienu dienu.
psiholingvistika Lingvistikas nozare, kas pēta valodu psiholoģiskā aspektā – tās konkrētajā realizācijā, attiecībās starp runātāju un klausītāju, kopsakarā ar domāšanu u. tml.
lingvists Lingvistikas speciālists; valodnieks.
eposs Liroepikas paveids – varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē; šā liroepikas paveida daiļdarbs.
teika Liroepisks sacerējums ar fantastisku sižetu vai vēsturiska notikuma fantastisku izklāstu.
balāde Liroepisks sacerējums par neparastu vai traģisku notikumu, kam raksturīgs dramatisks vēstījums, noslēpumainība un misticisms.
pielīt Līstot (šķidrumam), tikt pārklātam (ar to).
pielīt Līstot (šķidrumam), tikt piepildītam.
salīt Līstot lietum, tikt pārklātam, parasti pilnīgi, ar ūdeni.
fantastika Literāri darbi, kuros aprakstīti reāli neiespējami, pārdabiski, brīnumaini notikumi.
konstruktīvisms Literatūras virziens (galvenokārt 20. gs. 20. gadu krievu padomju dzejā), kurā svarīga loma tika piešķirta teksta konstruktīvajam elementam, grafiskajam izkārtojumam, nereti pārspīlējot literārās tehnikas paņēmienu nozīmi.
literatūrkritiķis Literatūrkritikas speciālists; literatūras kritiķis.
literatūrkritika Literatūrzinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu un literārā procesa vērtēšanu; literatūras kritika.
literatūras kritika literatūrzinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu un literārā procesa vērtēšanu; literatūrkritika.
lituānists Lituānistikas speciālists.
gregoriāņu dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
gregoriskie dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
gaismas koeficients logu stiklu laukuma attiecība pret grīdas laukumu.
matemātiskā loģika loģikas nozare, kas izmanto matemātikas formālās metodes.
komēdija Luga, kurā attēlotie notikumi un raksturi izraisa smieklus; attiecīgais drāmas žanrs.
sietstobrs Lūksnes galvenā sastāvdaļa – vertikālas šūnu rindas, pa kurām pārvietojas fotosintēzē radušās organiskās vielas.
pieļaut Ļaut (kam) notikt, nenovērst (to).
briesmas Ļoti bīstams stāvoklis; postoši, ar ko ļaunu saistīti notikumi, apstākļi.
šausmas Ļoti bīstams, drausmīgs notikums, norise u. tml., kas izraisa lielas bailes, briesmu izjūtas, arī nemieru, satraukumu.
raibas lietas ļoti dažādi notikumi.
antipātija Ļoti liela nepatika, noturīga nelabvēlīga emocionāla attieksme; pretstats: simpātija.
riebums Ļoti liela nepatikas, pretīguma sajūta, izjūta (pret ko).
brīnums Ļoti neparasts, dīvains, grūti izskaidrojams notikums, parādība.
riebties Ļoti nepatikt; radīt (kādā) lielu nepatiku, riebumu.
nokauties Ļoti nopūlēties, nomocīties, cenšoties paveikt (ko), pārvarēt, tikt galā (ar ko).
gadsimta notikums ļoti nozīmīgs notikums, kas notiek ļoti reti.
starpgalaktiku vide ļoti retināta vide, kas atrodas telpā starp galaktikām.
leģenda Ļoti slavens, populārs cilvēks; ievērojams, izcils fakts, notikums.
ņirbēt Ļoti strauji kustēties; tikt ļoti strauji kustinātam (parasti nelielā attālumā).
eigēnika Mācība par ģenētikas atziņu izmantošanu cilvēka iedzimto īpašību uzlabošanā.
pirmmācības skola mācību iestāde, kur tika sniegta pirmā izglītība; elementārskola.
diplomands Mācību iestādes (parasti augstskolas) beidzējs, kas gatavojas saņemt vai tikko ir saņēmis šīs mācību iestādes beigšanas diplomu.
teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai izcilas un teicamas sekmes.
rēķins Mācību priekšmets – matemātika.
rēķināšana Mācību priekšmets, kurā ietverti aritmētikas pamati.
izmācīties Mācoties tikt sagatavotam (kādai profesijai); mācoties kļūt par ko.
porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli.
magnētadata Magnēta plāksnīte ar nosmailinātu galu, kas (piem., kompasā), brīvi griežas ap vertikālu asi un vienmēr ar vienu polu ir vērsta pret ziemeļiem.
pārsviesties Mainīt savu atrašanās vietu; tikt pārsviestam (pāri kam, pār ko).
kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2), būt tādam, ko var kustināt.
kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2).
kosmētikas maks maks, kas paredzēts kosmētikas līdzekļu un piederumu glabāšanai.
neogotika Mākslas stils (19. gs.), kam raksturīgs gotikas un citu viduslaikiem raksturīgo formu atdarinājums.
cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra u. tml.; priekšnesumi šajā mākslas veidā; trupa, kas sniedz šādus priekšnesumus.
pseidogotika Mākslas, galvenokārt arhitektūras, virziens (18. un 19. gs.), kurā izmantoja gotikas paraugus.
provokācija Mākslīga slimības simptomu izraisīšana vai pastiprināšana diagnostikas nolūkā, arī, lai pārliecinātos par terapijas pareizību.
esperanto Mākslīga starptautiska valoda ar ļoti vienkāršu gramatiku un izrunu.
imitēt Mākslīgi radīt, piem., situāciju, notikumu pēc kāda parauga; tēlot.
sīkplastiķis Mākslinieks, kas darina sīkplastikas darbus.
amfora Māla trauks ar sašaurinātu apakšu un augšu un divām vertikālām osām (vīna, eļļas uzglabāšanai senajā Grieķijā).
dialektiskais materiālisms marksisma teorija par cilvēces attīstību kā materiālu cēloņu izraisītu konfliktu virkni, politiskos un vēsturiskos notikumus interpretējot kā šķiru cīņas rezultātu.
pusmāsa Māsa, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
masēties Masēt sevi, savas ķermeņa daļas; tikt masētam.
pusmaska Maska (piem., karnevālā, masku gājienā), kas aizsedz tikai daļu sejas.
atņemt Matemātikā – atrast vienu saskaitāmo, ja ir zināma summa un otrs saskaitāmais.
atņemšana Matemātikā – darbība, kurā no summas un viena saskaitāmā atrod otru.
mīnus Matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem norādot, ka otrais skaitlis atņemams no pirmā.
plus Matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem, norādot, ka tie ir savstarpēji saskaitāmi.
viens Matemātikā – veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
kombinatorika Matemātikas nozare, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo savienojumu skaitu.
skaitļošanas matemātika matemātikas nozare, kas ietver ar elektronisko skaitļošanas mašīnu izmantošanu saistītos jautājumus.
algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem (izteiktiem ar burtiem) neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets.
diferenciālrēķini Matemātikas nozare, kas pētī diferenciāļu un atvasinājumu noteikšanu, īpašības un to izmantošanu.
varbūtību teorija matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
ģeometrija Matemātikas nozare, kurā pēta figūru telpiskās attiecības un formas, abstrahējoties no citām reālu priekšmetu īpašībām, piem., masas, blīvuma.
izteiksme Matemātikas simboli, kas savienoti ar matemātisko darbību zīmēm.
matemātiķis Matemātikas speciālists.
teksta uzdevums matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
kvantitatīvā lingvistika matemātiskā lingvistika
patēriņa priekšmeti materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. tml.).
stiklplasts Materiāls, kas sastāv no stiklveida pildījuma un polimēru saistvielas.
matstikls Matētais stikls.
maurlociņi Maurloka gludie, cilindriskie stublāji (loki), ko izmanto pārtikā.
skumīgs Mazliet skumjš (2) – par laiku, vietu, notikumu.
remdens Mazliet, tik tikko silts.
bufete Mēbele ar plauktiem trauku un dažu pārtikas produktu novietošanai.
vitrīna Mēbeļu komplekta daļa ar stiklotu priekšpusi.
šļirce Medicīnas instruments – stikla vai plastmasas cilindrs ar virzuli un adatu šķidru vielu ievadīšanai vai nosūkšanai.
neiroķirurģija Medicīnas nozare, kas izstrādā nervu bojājumu diagnostikas un to ķirurģiskās ārstēšanas metodes.
reimatoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar reimatisko slimību izpēti, šo slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
hepatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta aknu un žultsceļu slimību cēloņus, diagnostiku un ārstēšanu.
klīniskā hematoloģija medicīnas nozare, kas pēta asins slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
terapija Medicīnas nozare, kas pēta iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu.
reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pēta sievietes reproduktīvo orgānu anatomiskās un fizioloģiskās īpatnības; mācība par sieviešu slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
fleboloģija Medicīnas nozare, kas pēta vēnu uzbūvi un funkcijas, kā arī izstrādā vēnu saslimšanu profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodes.
traumatoloģija Medicīnas nozare, kurā nodarbojas ar traumu diagnostiku, ārstniecību un profilaksi.
recepšu medikamenti medikamenti, kurus pārdod tikai pret ārsta izrakstīto recepti.
ornamentācija Melodijas izgreznojumi, izrotājumi; ornamentika (2).
pusmēness Mēness tādā fāzē, kad no Zemes redzama tikai puse vai aptuvena puse no apgaismotā diska.
virzīt Mērķtiecīgi ietekmēt (piem., apstākļus, notikumu attīstību, arī kā rīcību, darbību).
salietoties Mērķtiecīgi izmantot (ko, piem., alkoholu, narkotikas), lai apreibtu.
decibels Mērvienība elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā – viena desmitā daļa bela; skaļuma mērvienība [dB].
bels Mērvienība, ar ko mērī enerģiju vai jaudu attiecības (elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā) [B].
zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos, piem., lai veiktu diagnostiku.
pritons Midzenis (2); netiklības perēklis (3).
krustvārdu mīkla mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
sudoku Mīkla, kurā cipari jāizvieto tā, lai katrā mīklas horizontālajā vai vertikālajā līnijā un kvadrātiskajos lauciņos tie neatkārtotos.
intendantūra Militārā resora iestāde, kuras uzdevums ir apgādāt karaspēku ar pārtiku, ietērpu, saimniecības priekšmetiem u. tml.
vazelīns Minerāleļļas un cieto ogļūdeņražu maisījums – gaiša ziede, ko izmanto, piem., kosmētikā, tehnikā.
perlīts Minerāls, vulkāniskais stikls.
zīlēt Minēt (kas notiks); censties (ko) paredzēt; pareģot.
imažinisms Modernisma novirziens krievu dzejā 20. gadsimta 20. gadu sākumā, kurā par galveno mākslinieciskās daiļrades mērķi tika izvirzīta tēlainība, metaforu, salīdzinājumu u. tml. savdabība.
kinoepopeja Monumentāla kinofilma vienā vai vairākās daļās (parasti par nozīmīgiem, vēsturiskiem notikumiem).
vitrāža Monumentāli dekoratīvās mākslas veids – sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu; šādā tehnikā veidots mākslas darbs.
amorālisms Morāles noliegšana; tikumības trūkums; netikumība.
pagrimt Morāliski degradēties, zaudēt pozitīvas tikumiskās īpašības.
ētika Morālo principu un tikumisko normu kopums.
tehno Mūsdienu interjera un arhitektūras stils ar ģeometriskiem elementiem, kvadrātveida vai apaļām formām, kur telpā tiek izmantots stikls, metāls un betons.
nikābs Musulmaņu sieviešu apģērbs ar lakatu, kas nosedz galvu un ķermeņa augšdaļu, atstājot atsegtas tikai acis.
memoriālmuzejs Muzejs, kas ir veltīts kādam ievērojamam, izcilam cilvēkam vai vēsturiskam notikumam; memoriālais muzejs.
mūzikhols Muzikāla teātra veids, kurā izpilda mūzikas, baleta, akrobātikas, rēviju u. tml. priekšnesumus (īpaši populārs 19. gs. otrajā pusē); zāle vai teātris, kur sniedz šādus priekšnesumus.
diatonika Mūzikas skaņu sistēma, ko veido tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
muzikoloģija Mūzikas zinātne (mūzikas teorija, vēsture un kritika).
neonacisms Nacisma ideoloģijas un politikas restaurācija, īstenošana mūsu dienās.
trompetnarcise Narcise, kuras ziedam vainags ir tikpat garš kā apziedņa lapas vai garāks par tām.
narkodīleris Narkotiku izplatītājs, tirgotājs.
sāls Nātrija hlorīds – balta, kristāliska viela, ko lieto par piedevu pārtikā, konservēšanas līdzekli u. tml.
vārāmais sāls nātrija hlorīds, pārtikas sāls.
vārāmā sāls nātrija hlorīds, pārtikas sāls.
pirmskaitlis Naturāls skaitlis, kas ir lielāks par 1 un dalās tikai ar 1 un pats ar sevi.
uztura līdzekļi nauda, kas paredzēta uztura iegādei, iztikai.
lelle Naudas paciņas imitācija – papīra lapiņu paciņa, kurā īstas banknotes ir tikai virspusē un apakšpusē, bet vidū – viltotas.
tikvien Ne tikai.
palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, netikt iznīcinātam.
nelikt rokas klāt neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt.
slikti Neatbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); neatbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
pietrūkt Nebūt vajadzīgajā daudzumā; nepietikt.
izkrist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
krist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
atteikties Necensties, netīkot (pēc kā), upurēt (ko); iztikt (bez kā); atsacīties.
mērdēt Nedot pārtiku, barību pietiekamā daudzumā.
ķibele Negadījums, nepatikšanas.
laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam (kādu apstākļu, nejaušības dēļ); beigties bez nepatīkamām sekām.
uzrasties Negaidīti atrasties, tikt novietotam (kur).
piemeklēt Negaidīti notikt (par ko nevēlamu).
gadījums Negaidīts, iepriekš neparedzēts notikums, arī nejaušība.
atgadījums Negaidīts, nejaušs notikums.
izgadīties Negaidot notikt, gadīties.
nicinājums Negatīva emocionāla attieksme, kurai raksturīga izteikta nepatika (pret kādu, ko), sava pārākuma apziņa, (kā) vērtības, nozīmīguma noliegums; nicināšana.
pretīgums Negatīvs psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga stipra nepatika (pret ko).
atdurties kā pret sienu negūt atsaucību, tikt atraidītam; sastapties ar pretestību, nepārvaramām grūtībām.
sēdēt malā neiesaistīties, arī netikt iesaistītam (kādā darbībā, norisē).
uz sliekšņa neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma vai to sākumā.
pie sliekšņa neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma vai to sākumā.
samežģīties Neizdoties, tikt traucētam (par pareizu artikulāciju).
nejaušība Nejauša sagadīšanās, sakritība; neparedzēts notikums, gadījums.
strandēt Nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tik izmestam krastā (par kuģi).
pagadīties Nejauši būt, atrasties (kur); tikt nejauši sastaptam, atrastam u. tml.
uzminēt Nejauši izvēlēties, nosaukt u. tml. (ko tādu, kas zināms, izlemjams tikai citiem vai arī nevar būt zināms nevienam).
sadurties Nejauši, pēkšņi satikt (kādu), nonākt saskarē (ar kādu).
sagrūsties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
rezistence Nejutība (pret antibiotikām, zāļu vielām u. tml.).
nekāda nelaime (nebūs, nenotiks u. tml.) nekas briesmīgs, nekas ļauns (nebūs, nenotiks u. tml.).
nešķīstenis Nekrietns, negodīgs, arī netikumīgs, izlaidīgs cilvēks.
dzimtīpašums Nekustams īpašums, kas iegūts mantojumā no asinsradiniekiem un kuru drīkst mantot tikai asinsradinieki.
narkobizness Nelegāla narkotiku ražošana un tirdzniecība.
tāfele Neliela (pārtikas produkta) taisnstūrveida plāksne.
epifānija Neliela apjoma literārs darbs, kurā emocionāli izteikta doma, pēkšņa atklāsme par kādu parādību vai notikumu.
jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība, kas tika izveidota Latvijā 1920. gada agrārās reformas rezultātā.
epizode Neliela mākslas darba daļa ar samērā patstāvīgu nozīmi, kurā izklāstīts kāds notikums.
maksājumu karte neliela plastikāta karte, kurā ar elektroniskiem elementiem ierakstīta informācija par personas bankas kontu.
pieliekamais Neliela telpa vai norobežota vieta (parasti) pārtikas produktu glabāšanai.
kajaks Neliela, ar ādu apvilkta slēgta laiva, kurai ir cieši nosedzama atvere sēdēšanai (eskimosiem u. c. ziemeļu tautām); šāda tipa laiva (piem., no stiklplasta), ko lieto airēšanas sportā, ūdenstūrismā.
bankas Nelieli stikla trauciņi, kurus ārstnieciskos nolūkos karstus liek uz kādas ķermeņa daļas (parasti muguras).
tektīti Nelieli, ieapaļi, stiklam līdzīgi veidojumi, kas atrodami kvartāra un neogēna nogulumos.
vārtiņi Nelieli, tikai gājējiem paredzēti vārti, piem., dārza nožogojumā.
feļetons Neliels asprātīgs, kritisks raksts; attiecīgais publicistikas žanrs.
vimpelis Neliels karodziņš, kas parasti piestiprināts vertikāli pie kāta ar pamatni un ko piešķir par nopelniem, uzvaru u. tml.
tēlojums Neliels prozas daiļdarbs, kam sižetā nav ietverta ārēja darbība, notikumi.
īsais stāsts neliels prozas darbs, kas parasti veltīts kādam atsevišķam notikumam.
glāze Neliels, stāvs stikla trauks bez osas dzeršanai; šāds trauks kopā ar tā saturu.
skaidiņa Nelielu skaidu formā sasmalcināti pārtikas produkti.
kust Nemanot tikt izdotam.
proletariāts Nemantīgo iedzīvotāju slānis, kam iztikas avots ir algots darbs; strādniecība, strādnieku šķira.
ne kumosa nemaz (ēdiena, pārtikas).
nevienu kumosu nemaz (ēdiena, pārtikas).
nokavēt Nenokļūt (satiksmes līdzeklī) pirms tā atiešanas.
izpalikt Nenotikt, nebūt (parasti par ko gaidītu, paredzētu).
aizkavēties Nenotikt, nenorisināties paredzētajā laikā.
nojukt Nenotikt, nerealizēties vai tikt sabojātam (par norisi, pasākumu u. tml.).
izjukt Nenotikt, nerealizēties vai tikt sabojātam (par norisi, pasākumu).
atkrist Nenotikt, netikt īstenotam.
lūst vai plīst neņemot vērā nekādus šķēršļus; lai notiek, kas notikdams.
kuluāri Neoficiālas situācijas vai apstākļi, arī neoficiālas tikšanās.
brīnumu lietas neparasti, neticami notikumi.
tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
iegadīties Neparedzēti iznākt, notikt (parasti kāda laika posmā).
starpgadījums Neparedzēts, parasti nevēlams, gadījums, notikums kādā darbībā, norisē.
savārīt mēslus nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
savārīt sūdus nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita, kas izpaužas likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne, nākotne kā veselums.
elevators Nepārtrauktas darbības kravas pacēlājs vertikālā vai gandrīz vertikālā virzienā.
plūst Nepārtraukti tikt transportētam; nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam.
mizantropija Nepatika pret cilvēkiem.
rusofobija Nepatika pret krieviem, krievu tautu; šīs nepatikas paušana.
kauns Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
netīksme Nepatika.
lomkas Nepatīkamas sajūtas (narkomānam) narkotiku lietošanas pārtraukuma laikā.
griezties Nepatīkami kairināt; izraisīt nepatīkamas izjūtas, radīt nepatiku.
nesmukums Nepatīkams, apkaunojošs notikums.
rūgts kumoss nepatīkams, arī aizvainojošs pārdzīvojums, notikums.
rūgts malks nepatīkams, arī aizvainojošs pārdzīvojums, notikums.
sājš Nepatīkams, nelabs; tāds, kurā izpaužas nepatika.
ziepes Nepatīkams, nevēlams stāvoklis, nepatikšanas.
šmuce Nepatikšanas, apkaunojoša situācija (piem., kad atklājas kas nelikumīgs).
mēsli Nepatikšanas.
sūds Nepatikšanas.
plūst Nepātraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
līgumreiss Neregulārs reiss (piem., aviosatiksmē), ko organizē saskaņā ar īpašu līgumu (noteiktiem pasažieriem, noteiktā maršrutā un laikā).
atēna Neskaidrs atspoguļojums, tikko jaušama ēna.
kritusi sieviete netikla sieviete.
slampa Netikla, izlaidīga sieviete; padauza.
padauza Netikla, izlaidīga sieviete.
vazaņķis Netikls, izlaidīgs cilvēks; klaidonis.
netiklis Netikls, izlaidīgs cilvēks.
kavēties Netikt atsūtītam paredzētajā laikā (piem., par vēstuli, ziņu).
palikt Netikt izlietotam, saglabāties.
nostāvēt dīkā netikt izmantotam, lietotam.
aizkavēties Netikt līdzi citiem; būt vēlākam par citiem.
iestāvēties Netikt lietotam, izmantotam (kādu laiku).
palikt aiz kadra netikt parādītam, iekļautam (piem., televīzijas pārraidē).
noklust Netikt vairs izplatītam (piem., par ziņām, valodām); pārstāt izpausties, izbeigties.
nojukt Netikt veiktam pareizi, vajadzīgajā kvalitātē.
iegult Netikt virzītam tālāk, izmantotam.
iegulties Netikt virzītam tālāk, izmantotam.
izvirtība Netikumība, izlaidība, parasti dzimumattiecībās.
nešķīsts Netikumīgs, netikls; tāds, kas ir saistīts ar reliģiskiem pārkāpumiem.
trums Netikums, negatīva parādība (sabiedrībā).
velns Netikums.
neskati vīru no cepures nevērtē cilvēku tikai no ārienes.
uzlieties Neviļus negribēti tikt uzlietam (1).
uzrauties Neviļus sasprindzinot muskulatūru, tikt uzvirzītam uz augšu.
ielikties Neviļus tikt ieliktam.
iesprukt Neviļus tikt izteiktam.
ieadīties Neviļus, negribēti tikt ieadītam.
ieausties Neviļus, negribēti tikt ieaustam.
izrauties Neviļus, negribēti tikt izrautam.
izsacīties Neviļus, negribēti tikt izsacītam, izrunātam; izteikties.
izsprukt pār lūpām neviļus, negribēti tikt izteiktam, izpaustam.
izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam; izsacīties.
pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izpaustam; izsprukt.
izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.); pasprukt.
sadzelties Neviļus, negribēti tikt sadzeltam (piem., ar nātrēm).
sprukt Neviļus, negribēti tikt teiktam, runātam (piem., par vārdiem, izteicieniem u. tml.).
uzbārstīties Neviļus, negribēti tikt uzbārstītam.
uzkaisīties Neviļus, negribēti tikt uzkaisītam.
uzlaistīties Neviļus, negribēti tikt uzlaistītam.
uzkratīties Neviļus, negribēti tikt uzrakstītam.
cinisms Nicinoša attieksme pret vispārpieņemtajām pieklājības un tikumības normām, to ignorēšana.
novirziens No galvenā virziena, pamatvirziena mazliet atšķirīgs virziens, kustība (piem., mākslā, reliģijā, politikā).
stiklšķiedra No kausēta stikla iegūta šķiedra.
maize No mīklas krāsnī cepts pārtikas produkts (parasti klaipa, kukuļa formā); šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
šķēle No pārtikas produkta (piem., maizes klaipa, siera, gaļas) atdalīts samērā plāns gabals.
zorbs No poliuretāna vai polivinilhlorīda izgatavota, ar gaisu pildīta bumba, kurā esošais cilvēks var tikt fiksēts ar īpašām siksnām.
mozaīka No sīkiem, dažādas krāsas akmentiņiem, stikla vai keramikas gabaliņiem izveidots attēls vai dekoratīvs rotājums.
tauki No šādiem esteriem iegūta uzturviela, pārtikas produkts.
tuša No vaska, taukvielām, krāsvielām gatavots kosmētikas līdzeklis skropstu, uzacu krāsošanai.
palisāde No vertikāliem, zemē iedzītiem baļķiem veidots nostiprinājums; no šādiem augšgalā nosmailinātiem baļķiem veidots žogs aizsardzībai.
ikri No zivju olām gatavots pārtikas produkts.
hronika Nodaļa (periodiskajos izdevumos), kurā ziņo par jaunākajiem, aktuālākajiem notikumiem.
uzturēt Nodrošināt (kādu, ko) ar iztiku, eksistences līdzekļiem.
nofotografēties Nofotografēt sevi; tikt nofotografētam.
nogult Noglabāt; tikt noglabātam (kur).
māls Nogulumiezis, kas mitrumā kļūst mīksts un lipīgs, un ko izmanto būvniecībā, keramikā, arī kosmētikā u. tml.
nepietikt Nolieguma darb. --> pietikt, būt tādā daudzumā, ka ir par maz.
nolīkt Noliekties, arī tikt noliektam lokveidā (uz priekšu, uz leju, arī pāri kam, pār ko) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
nodilt Nolupt, tikt noberztam.
rotēt Nomainīties, tikt nomainītam ar kādu citu.
lendlīze Nomas un aizdevumu sistēma, pēc kuras Otrā pasaules kara laikā sabiedrotās valstis no ASV saņēma bruņojumu, munīciju, pārtiku, medikamentus u. c. preces.
novannoties Nomazgāties, tikt nomazgātam vannā.
iegulties kapā nomirt un tikt apglabātam.
iegulties zemē nomirt un tikt apglabātam.
iegult kapā nomirt un tikt apglabātam.
iegult zemē nomirt un tikt apglabātam.
krist (kāda) rokās nonākt (kāda) varā; tikt ieņemtam (piem., par pilsētu).
(sa)vārīt ziepes nonākt nepatikšanās; nonākt kļūmīgā, nepatīkamā stāvoklī.
iekulties ziepēs nonākt nepatikšanās; nonākt kļūmīgā, nepatīkamā stāvoklī.
ievārīt ziepes nonākt nepatikšanās; nonākt kļūmīgā, nepatīkamā stāvoklī.
ievārīt putru nonākt nepatikšanās; nonākt kļūmīgā, nepatīkamā stāvoklī.
dabūt mācību nonākt pie pamācošas atziņas (parasti pēc kaut kāda notikuma).
sastapties Nonākt saskarē, arī saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu; satikties (2).
nopirkties Nopirkt sev; tikt nopirktam (parasti neplānoti, spontāni).
tikreiz Norāda uz (kā) atkārtošanās skaitu; tik reižu.
kopš Norāda uz darbību, notikumu, no kura pagājis zināms laiks, laikposms.
viņš Norāda uz ko iepriekšēju, pagājušu (piem., laikposmu, notikumu).
te Norāda uz laikposmu, laika momentu, kad kas sāk notikt, norisināties; pēkšņi.
vairs Norāda uz stāvokli, kad kas var nenotikt, nepiepildīties (pēc kādas citas darbības, norises, kāda stāvokļa).
priekšā Norāda, ka (kas) būs, notiks, eksistēs turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
tikko Norāda, ka (kas) ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1).
tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1).
vairs Norāda, ka kāda darbība, process turpmāk neturpināsies, nenotiks.
tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (krava, pasažieri utt.) attiecīgajā vietā, teritorijā vai valstī atrodas tikai to caurvedot uz kādu citu vietu, teritoriju vai valsti.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns vai tikko vai nesen kļuvis par to, kas ir pašlaik.
gaiš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir pavājināts, blāvāks, ne tik piesātināts, spilgts kā pamattonis.
energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar enerģētiku, dažādu enerģijas veidu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen kur ieradies.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbību veic pašlaik, to paredzēts veikt drīzumā vai tā tikko ir paveikta.
bauda Norises, stāvokļi, kas sagādā juteklisku patiku, tīksmi.
iziet Norisēt, notikt (kā).
iet Noritēt, notikt (piem., par parādībām, norisēm).
iet savu gaitu noritēt, notikt neatkarīgi ne no kā.
geto Norobežota pilsētas daļa, kurā piespiedu kārtā tika nometināti ebreji (Otrā pasaules kara laikā).
noskūties Noskūt sev (bārdu); tikt noskūtam.
grēks Nosodāma, slikta rīcība; nodarījums; netikums.
piecelt Nostādīt vertikālā stāvoklī.
piecelties Nostāties stāvus, ieņemt vertikālu stāvokli (no sēdus vai guļus stāvokļa).
nolikt Noteikt, nolemt, ka notiks, realizēsies (kas, kādā veidā).
grozs Noteiktā laikaposmā cilvēkam nepieciešamais pārtikas, preču u. tml. daudzums; šāds nepieciešamais daudzums naudas izteiksmē.
gastronomija Noteikta sortimenta pārtikas preču kopums.
profils Noteikta, raksturīga (piem., priekšmeta, celtnes) ģeometriskā griezuma, šķēluma forma (parasti attiecībā pret vertikālu plakni); šķērsgriezums.
komandanta stunda noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju; komandantstunda.
komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju.
saskare Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar cilvēkiem, to grupām, arī dzīvniekiem); noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); arī saikne.
rutīna Noteiktu nemainīgu darbību, notikumu virkne; vienveidīgs, monotons (dzīves) ritums.
risināties Notikt (par darbību, norisi); ritēt (3).
atgadīties Notikt (parasti pēkšņi, negaidīti).
notikties Notikt [1] (1).
lēkties Notikt, atgadīties (kam).
klāties Notikt, atgadīties (piem., kādu iemeslu dēļ).
sagadīties Notikt, būt (parasti reizēm, dažkārt).
nākties Notikt, gadīties.
norisināties Notikt, īstenoties (par procesu, darbību).
atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes; parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
noiet Notikt, norisēt (kā, kādā veidā).
noiet greizi notikt, norisēt kļūmīgi, nepareizi.
noiet šķībi notikt, norisēt kļūmīgi, nepareizi.
sekmēties Notikt, norisēt vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu; veikties; izdoties.
noritēt Notikt, norisināties (par darbību, procesu).
norisēt Notikt, norisināties; noritēt.
būt Notikt, norisināties.
zibēt Notikt, noritēt ātri, nomainot vienam otru, citam citu.
izdoties Notikt, noritēt, arī tikt paveiktam, izdarītam labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams.
iznākt Notikt, realizēties.
ritēt Notikt, risināties (par darbību, norisi).
kinoieraksts Notikuma, parādības u. tml. fiksējums kinolentē.
nekārtība Notikumi, fakti, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pieņemto kārtību; trūkumi, nepilnības.
iegansts Notikums, apstāklis (parasti nejaušs), kas ir izraisījis (ko); notikums, apstāklis, ko min kā iemeslu (kādai rīcībai, darbībai u. tml.).
nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, kas saistīts, piem., ar smagu slimību vai bojāeju.
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, dziļas bēdas, ciešanas.
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas saistīts ar lieliem materiāliem zaudējumiem, arī dzīvības briesmām, cilvēku upuriem, smagiem dzīves apstākļiem u. tml.
pārbaudījums Notikums, apstākļi (parasti grūti, sarežģīti), kas liek sasprindzināt fiziskos, morālos spēkus, rada iespēju novērtēt izturību, jūtu patiesumu u. tml.
sarežģījums Notikums, epizode (daiļdarbā), ar ko iezīmējas konflikts.
nelaimes gadījums notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai sakropļojumu, smagu ievainojumu.
nepatikšanas Notikums, notikumu kopums, kas sagādā daudz raižu, nepatīkamus pārdzīvojumus.
jezga Notikums, situācija, kas saistīta ar ilgstošu rosīšanos, darbošanos, daudziem cilvēkiem u. tml.
fotohronika Notikumu hronika fotoattēlos.
annāles Notikumu pieraksts (protokoli, saraksti u. tml.) pa gadiem.
intriga Notikumu samezglojums, darbības spraiga attīstība (daiļdarbā).
vēstures rats notikumu vēsturiskā attīstība, vēsturiskās attīstības process.
vēstures ritenis notikumu vēsturiskā attīstība, vēsturiskās attīstības process.
ķēdes reakcija notikumu virkne, kurā katrs iepriekšējais notikums izraisa nākamo.
sagadīšanās Notikumu, apstākļu, faktu nejauša vienlaicīga norise, pastāvēšana.
darbība Notikumu, norišu kopums, kas veido (daiļdarba) sižetu.
notraipīties Notraipīt sevi, savas ķermeņa daļas; tikt notraipītam.
notriepties Notriept sevi, savas ķermeņa daļas (ar ko); tikt notrieptam, notraipīties.
izmesties kreklā novelkot citus apģērba gabalus (piem., žaketi, džemperi), palikt tikai kreklā.
degustēt Novērtēt (pārtikas produktus, alkoholiskos dzērienus), pēc garšas, smaržas un izskata, lai noteiktu (to) kvalitāti.
staigāt uz rokām novietojoties vertikāli balstā uz rokām, virzīties, tās pārmaiņus pārvietojot.
aizvilkties Novietoties, aizklāties (kam priekšā); tikt aizvilktam (kam priekšā).
sastāties Novietoties, tik novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par transportlīdzekļiem.
nogult Novietoties, tikt novietotam (kur, uz kā) guļus, horizontāli.
klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā virsmas, kam virsū), veidojot slāni, kārtu.
gulties Novietoties, tikt novietotam horizontālā stāvoklī, klāties.
dzimumnoziegums Noziegums, kas saistīts ar dzimumdziņas apmierināšanu netiklā, arī vardarbīgā formā.
artērija Nozīmīgs satiksmes ceļš.
nožņaugties Nožņaugt sevi (ko cieši savelkot ap kaklu); tikt nožņaugtam (kam cieši savelkoties ap kaklu).
numismāts Numismātikas speciālists; monētu, medaļu u. tml. priekšmetu kolekcionārs.
nule Nupat, tikko.
rēķināties Ņemt vērā, paredzēt (piem., kādus apstākļus, nosacījumus, notikumus).
mandāts Oficiāli izdota atļauja konkrētas politikas realizēšanai.
proklamēt Oficiāli un publiski paziņot (piem., par kādu nozīmīgu politisku notikumu), pasludināt.
proklamācija Oficiāls publisks paziņojums (piem., par kādu nozīmīgu politisku notikumu).
komunikē Oficiāls valsts paziņojums par starptautisku sarunu rezultātiem, valstu vienošanos, militārām operācijām vai citiem svarīgiem notikumiem.
želatīns Olbaltumvielu produkts, ko iegūst parasti no dzīvnieku kauliem, cīpslām, skrimšļiem un ko izmanto, piem., pārtikas rūpniecībā.
oligarhs Oligarhijas pārstāvis – cilvēks ar lielu ietekmi politikā, ekonomikā, arī plašsaziņas līdzekļos.
antroponīmika Onomastikas nozare, kas pētī antroponīmus jeb personvārdus.
magnetooptika Optikas nozare, kas pēta magnētiskā lauka iedarbību uz gaismas izstarošanu, izplatīšanos un absorbciju.
spektroskopija Optikas nozare, kas pētī vielas struktūru, izmantojot atomu un molekulu spektrus.
optiķis Optikas speciālists; speciālists, kas izgatavo optiskus instrumentus, nodarbojas ar redzes korekcijas līdzekļu izgatavošanu, to pielāgošanu, piemērošanu konkrētajam lietotājam.
kristāloptika Optikas un kristālfizikas starpnozare, kas pēta gaismas izplatīšanos kristālos (piem., gaismas laušanu, polarizāciju).
teodolīts Optiski mehānisks instruments leņķu mērīšanai horizontālā un vertikālā plaknē, arī virziena noteikšanai.
monoklis Optisks instruments – acs dobumā iestiprināma apaļa stikla lēca.
runas orgāni orgāni, kas līdztekus bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju.
pektīns Organiska viela, polisaharīds, kas sastopams sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā, kā arī dažās aļģēs un kā recinātājs izmantojams medicīnā un pārtikas ražošanā.
pleksistikls Organiskais stikls.
glicerīns Organisks savienojums, trīsvērtīgs piesātinātais spirts – biezs, bezkrāsains, salds šķidrums, ko izmanto par izejvielu pārtikas, parfimērijas, zāļu ražošanā, kā arī sprāgstvielu izgatavošanā.
noformēties Organizējoties izveidoties, organizējot tikt izveidotam (par cilvēku grupu).
mafija Organizēta noziedznieku grupa, kas parasti darbojas azartspēļu, narkotiku tirdzniecības, prostitūcijas u. c. jomās (nereti iesaistot arī valsts amatpersonas).
orientālists Orientālistikas speciālists.
ornamentācija Ornamentika (1).
tostarp Pa to laiku, tikmēr.
apsildīt degunu pabūt kur tikai īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
liesināt Padarīt (pārtikas produktu) liesāku, saturošu mazāk taukvielu, (ko) piejaucot.
sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, patērējamu; pagatavot (ēdienu, dzērienu).
uzsārtināt Padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtu.
matēt Padarīt nespodru, blāvu (stikla, koka, metāla u. tml. virsmu), to īpaši apstrādājot.
atcelt Padarīt par spēkā neesošu; oficiāli paziņot, ka nenotiks.
apbraucamais ceļš pagaidu ceļš, ja tiešais ceļš kādā vietā satiksmei slēgts.
vēsture Pagātne (1); pagātnes notikumi, kas saglabājušies cilvēku atmiņā.
leduspagrabs Pagrabs ar ledu pārtikas produktu uzglabāšanai; ledus pagrabs.
aiziet Paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu, notikumu).
veidoties Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
virsū Pakāpeniski iestāties, tuvoties, rasties u. tml. (piem., par notikumiem, parādībām, norisēm).
atskats Pakavēšanās (domās, runās, rakstos pie pagātnes notikumiem); apraksts (par pagātnes notikumiem).
atskatīties Pakavēties (domās, runās, rakstos pie kā pagātnē notikuša).
saldēt Pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai; pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai līdz sasalšanas temperatūrai.
militarizēt Pakļaut (piem., valsti, tās ekonomiku, politiku) militāriem mērķiem; realizēt, ieviest militārismu (civilajā dzīvē).
bremzēt Palēnināt vai apstādināt (transportlīdzekli), iedarbinot bremzes; tikt palēninātam vai apstādinātam – par transportlīdzekli.
lupa Palielināmais stikls.
pokāls Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku; šāds trauks kopā ar tā saturu.
sastatnes Palīgkonstrukcija no saliekamiem vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm būvdarbu, remontdarbu u. tml. darbu veikšanai.
tapt Palīgvārds darbības vārdu ciešamās kārtas vienkāršo laiku formu veidošanai; tikt [1].
pakārt zobus vadzī palikt bez pārtikas, uztura; badoties.
aizķerties Palikt, saglabāties; tikt aiztaupītam.
cerības Paļāvība (ka notiks vēlamais).
sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mērenāks, ne tik stingrs, bargs.
piebremzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nav tik straujš, attīstās lēnāk.
nogāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī, nokrīt (zemē).
sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka sākas (kāda darbība, notikumi u. tml.).
mērcēties Panākt, ka (kas atrodas ūdenī); tikt mērcētam.
notikšķināt Panākt, ka (kas) notikšķ.
uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, policija, pārbaudošas iestādes darbinieki) ierodas (pie kāda), radot (tam) nepatikšanas.
potēt Panākt, ka kāds iegūst (piem., pārliecību, tikumus), panākt, ka kādam izraisās (jūtas).
pārspēle Papildu, atkārtota sporta spēle, ko rīko, piem., ja iepriekšējā spēle tikusi neparedzēti pārtraukta.
rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestas horizontālas un vertikālas līnijas veido rūtiņas.
izpelnīties Par nopelniem iegūt (apbalvojumu, goda nosaukumu u. tml.); tikt apbalvotam.
lieta Parādība (piem., notikums), apstāklis.
atbalss Parādība, kurā manāma (piem., pagātnes notikumu) ietekme; izpausme.
atrādīt Parādīt (ko), lai (tas) tiktu pārbaudīts, novērtēts u. tml.
jaunākais Pārākā pakāpe --> jauns (1); tāds, kam nav tik liels vecums (kā kādam citam); pretstats: vecākais.
tik Parasti savienojumā "tik, tak": lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piem., darbojoties pulksteņa mehānismam.
riketsijas Parazītisku mikroorganismu grupa, kas vairojas tikai dzīvās šūnās un izraisa infekcijas slimības.
pārcelties Pārbraukt (pāri kam, pār ko ar ūdens transportlīdzekli); tikt pārceltam (2).
jurģi Pārcelšanās uz citu dzīves un darba vietu, sākot jaunas rentes vai laukstrādnieka (gājēja) saistības, kas parasti notika ap 23. aprīli.
šausmināties Pārdzīvot, izjust vai paust šausmas, arī nepatiku, neapmierinātību, sašutumu.
pravietot Paredzēt, pareģot nākotnes notikumus.
pārceļot Pāriet, pārvietoties, tikt pārvietotam (no vienas vietas uz otru).
perestroika Pārkārtojumi Padomju Savienības iekšpolitikā un ārpolitikā, kas sākās 20. gs. 80. gadu otrajā pusē; pārbūve.
aizsvīst Pārklājoties ar mitrumu, kļūt necaurredzamam (par stiklu).
iesnigt Pārklāties ar sniegu, tikt apņemtam ar sniegu.
oksidēties Pārklāties, tikt pārklātam ar oksīda kārtu.
notecēt Pārklāties, tikt pārklātam, arī notraipīties (ar ko tādu, kas tek).
aplauzt ragus pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
pāriet Pārmantot, tikt pārmantotam.
resorisms Pārmērīgas rūpes tikai par savu resoru; rīcības nesaskaņošana, nesadarbošanās.
puritānisms Pārmērīgi stingra tikumība.
lukturis Pārnēsājama vai stacionāra apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu; laterna.
pārspriest Pārrunāt, apspriest (kādu jautājumu, notikumu, faktu u. tml.).
izpūst Pārspīlēt, nepamatoti palielināt (piem., nenozīmīgu faktu, notikumu).
atkritumu šķirošana pārstrādei noderīgu izejvielu (piem., papīra, stikla) savākšana atsevišķos konteineros.
ceļamaize Pārtika ceļam, ceļojumam.
suņusēne Pārtikā nelietojama sēne.
proviants Pārtika, pārtikas krājums.
konservi Pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti ilgstošai uzglabāšanai.
ēdamlietas Pārtikas produkti.
pārsla Pārtikas produkts – īpaši apstrādāti, saplacināti graudi.
desa Pārtikas produkts – īpaši sagatavotā dzīvnieku zarnā vai citā materiālā iepildīta sasmalcinātas gaļas masa, ko parasti ēd aukstu, sagrieztu šķēlēs.
sausiņš Pārtikas produkts – kaltētas maizes vai īpaša maizes izstrādājuma šķēle ar vai bez piedevām.
putraimi Pārtikas produkts – sasmalcināti (retāk veseli) lobīto graudu izstrādājumi.
piedeva Pārtikas produkts vai ēdiens, kas papildina pamatēdienu.
ingredients Pārtikas produkts vai viela, ko pievieno, liek kopā, gatavojot ēdienu.
pupiņu kafija pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām; dzēriens, kas pagatavots no šā pārtikas produkta.
makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot; šāds pārtikas produkts caurules formā.
gaļa Pārtikas produkts, ko iegūst no kautiem dzīvniekiem.
siers Pārtikas produkts, ko iegūst no piena, to sarecinot.
biezpiens Pārtikas produkts, ko iegūst, saraudzētu pienu paaugstinātā temperatūrā sarecinot un atdalot no sūkalām.
pasterizācija Pārtikas produktu karsēšana noteiktā temperatūrā (līdz 100ºC), lai iznīcinātu daļu mikroorganismu.
ledus pagrabs pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu.
degustācija Pārtikas produktu, dzērienu nogaršošana (parasti veikalā), ko reklāmas nolūkos organizē attiecīgā pārtikas produktu, dzērienu ražotājs vai izplatītājs.
zivrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas aptver zivju nozveju un pārstrādi.
vīnrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kura nodarbojas ar vīna ražošanu.
PVD Pārtikas un veterinārais dienests.
baroties Pārtikt (par dzīvniekiem).
apturēt vēstures ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
izlauzties Pārvarot pretestību, ar grūtībām izvirzīties (cauri kam, caur ko), tikt (kur).
izlauzties Pārvarot šķēršļus, izkļūt, tikt ārā (no kurienes).
pārvarēt Pārvietojoties veikt (ko grūtu, smagu), tikt pāri (kam grūtam, sarežģītam).
sastapt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml. nonākt tiešā saskarē (ar kādu); satikt (1).
pacelt Pārvietot no horizontāla stāvokļa vertikālā vai slīpā stāvoklī.
zagties Pārvietoties tā, lai netiktu pamanīts; slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
pāriet Pārvietoties, tikt pārvietotam (uz citu atrašanās vietu).
ceļot Pārvietoties; tikt pārvietotam.
vecmeitu ballīte pasākums, kuru organizē draudzenes topošajai sievai pirms kāzām kā atvadas no vecmeitas dzīves un kurā pulcējas tikai sievietes.
vecpuišu ballīte pasākums, kuru organizē draugi topošajam vīram pirms kāzām kā atvadas no vecpuiša dzīves un kurā pulcējas tikai vīrieši.
izglābties Pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
paglābties Pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
ātrvilciens Pasažieru vilciens, kas brauc ar lielu ātrumu un pietur tikai lielākajās stacijās.
sačukstēties Paslepus runāt (piem., par kādu notikumu).
slēpties Pastāvēt, būt tā, ka ārēji neizpaužas; arī tikt slēptam, neizpaustam.
nuncijs Pastāvīgs Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis valstīs, ar kurām Vatikānam ir diplomātiskas attiecības.
matainība Pastiprināta garo, pigmentēto matu augšana ķermeņa vietās, kur parasti aug tikai pūkveida mati; matainums.
gāzes (organismā) pastiprināta gāzu uzkrāšanās kuņģī un zarnās vai tikai zarnās; meteorisms.
dzīvesprieks Patika dzīvot un darboties; prieks par dzīvi.
patikties Patikt (2).
iet pie sirds Patikt, izraisīt pozitīvas emocijas.
redukcija Patskaņa artikulācijas vājinājums neuzsvērtā pozīcijā.
uzklupt Paust asu, arī naidīgu kritiku, nosodījumu.
lādēt Paust neapmierinātību, nepatiku.
lādēties Paust neapmierinātību, nepatiku.
uzbrukt Paust, parasti asu, naidīgu kritiku, nosodījumu.
sarīkot Paveikt visu nepieciešamo, lai (kas) varētu notikt.
krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (2); krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz sejas vai kādas tās daļas).
Rokas nost! pavēle neaiztikt, likt mierā.
noliekt Pavērst (ko vertikālu) slīpi, horizontāli vai uz leju.
formāls Paviršs, nevērīgs; tāds, ko dara tikai formas pēc.
pašķirties Pavirzīties, paliekties uz abām; tikt pašķirtam (1).
pēda Pazīmes, sekas, kas palikušas pēc kāda notikuma, darbības, procesa u. tml.
iziet Pēc izvērtēšanas tikt apstiprinātam (piem., kādā instancē).
beigas Pēc visa (piem., notikušā); beidzot.
podometrija Pēdas noslogojuma datordiagnostika, ar kuras palīdzību noskaidro ķermeņa smaguma sadalījumu uz pēdām.
finālskrējiens Pēdējais, izšķirošais skrējiens (vieglatlētikas sacensībās).
katastrofa Pēkšņa, postoša pārmaiņa, notikums ar smagām sekām (parasti sabiedrības vai cilvēka dzīvē).
samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām (ko) izrunāt; pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, aprauties.
uzrauties Pēkšņi nokļūt nepatīkamā, bīstamā situācijā; tikt pārsteigtam.
izlēkt no eņģēm pēkšņi notikt, norisināties ne tā, kā parasts, kā gaidīts.
šauties prātā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
šauties galvā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
šauties atmiņā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
iztrūkties Pēkšņi tikt iztraucētam un sabiedētam; arī izbīties.
pārtrūkt Pēkšņi tikt pārtrauktam, izbeigties.
gadīties Pēkšņi, negaidīti, arī reizumis būt, notikt.
sitiens Pēkšņs notikums, situācija, kas ļoti nelabvēlīgi iedarbojas (uz kādu).
speciālnumurs Periodiska izdevuma iespiedvienība, kas veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
magazīna Periodisks izdevums vācu valodā ("Magazin") par latviešu valodu, literatūru, folkloru, mitoloģiju, poētiku (1828–1913).
žurnāls Periodisks izdevums, kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika.
zīle Pērlei līdzīgs veidojums (parasti no krāsaina stikla) rotāšanai.
statenisks Perpendikulārs Zemes virsmai; vertikāls.
svērtenisks Perpendikulārs Zemes virsmai; vertikāls.
nozīmīte Pie apģērba piespraužama neliela zīme, ko izgatavo par godu kādam notikumam, piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u. tml.
saulessargs Pie automašīnas stikla piestiprināms priekšmets, kas rada ēnu un sargā no tiešiem saules stariem.
pieāķēties Pieāķēt sevi (pie kā, kam klāt); tikt pieāķētam, piekabinātam.
būt Piederēt (kam), atrasties (kā) īpašumā, lietošanā; tikt paredzētam (noteiktam nolūkam izmantošanai).
raibraibs Piedzīvojumiem, notikumiem ļoti bagāts.
nolauzt degunu piedzīvot neveiksmi, tikt pārmācītam (parasti par iedomīgu cilvēku).
pa dullo (sadot, dabūt u. tml.) piekaut; tikt piekautam.
maukoties Piekopt netiklu dzīvesveidu, piem., dzīvojot dzimumdzīvi ar gadījuma partneriem, pārkāpjot laulību; arī nodarboties ar prostitūciju.
oportūnisms Pielāgošanās politika, izdevīguma meklēšana, arī bezprincipialitāte.
atcere Pieminēšana, godināšana (atzīmējot nozīmīgu notikumu).
pūst Piepildīt ar gāzi (piem., kuņģi, zarnas) – par atsevišķiem pārtikas produktiem.
pielīt Piepildīties, tikt piepildītam (ar gaismu, skaņām u. tml.).
uzpildīties Piepildīties, tikt piepildītam (piemēram, par tilpni).
pieblāzmot Piepildīties, tikt piepildītam ar gaismu, gaismas atspīdumu.
pieiet Piepildīties, tikt piepildītam.
pūsties Piepildoties ar gāzi (parasti fizioloģisku traucējumu, arī atsevišķu pārtikas produktu ietekmē), palielināties apjomā.
noķert Piepūloties paspēt ierasties laikā un nenokavēt (satiksmes līdzekli).
piedzīvot Pieredzēt (piem., kādu notikumu); pārdzīvot, izjust (ko).
piereģistrēties Piereģistrēt sevi; tikt piereģistrētam.
piestiprināties Piestiprināt sevi; tikt piestiprinātam.
politizēt Piešķirt (kam) politisku raksturu; saistīt (ko) ar politiku.
diezgan Pietiekami, tik daudz, cik vajag.
aizrādīt Pievēršot kāda uzmanību, izteikt kritiku, brīdinājumu, norādīt uz trūkumiem u. tml.
pieskarties Pievirzīties (ar savu ķermeņa daļu), pievirzīt (savu ķermeņa daļu) tik tuvu, ka skaras (kam) klāt.
pieskarties Pievirzīties tik tuvu, ka skaras (kam) klāt – par priekšmetiem.
piekļūt Pievirzoties tikt klāt.
bez kumosa (maizes, pārtikas) pilnīgi bez (maizes, pārtikas).
līdz pēdējam kumosam pilnīgi visu ēdienu, pārtiku.
pilnveidoties Pilnveidot sevi, tikt pilnveidotam.
nopilēt Pilot (kam), tikt saslapinātam, notraipītam (ar ko).
lizēna Plakans izvirzījums sienā šauras, vertikālas joslas veidā.
iztriepe Plānā slānī (parasti uz stikla) iztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei; uztriepe.
uztriepe Plānā slānī uz stikliņa uztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei.
salmiņš Plāna, šaura (pārtikas produkta) sloksne.
viedkarte Plastikāta karte ar iestrādātu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto, piemēram, informācijas ierakstīšanai un nolasīšanai, datu apstrādei un to saglabāšanai, lietotāju identificēšanai, kā arī naudas norēķiniem, pārvedumiem.
kasetne Plastikāta konteiners, kurā iepilda printerī vai kopēšanas iekārtās izmantojamo tinti vai pulveri; kārtridžs.
nostiprināties Plaši ieviesties, tikt lietotam (par vārdiem).
komentēt Plašsaziņas līdzekļos stāstīt par kādu notikumu, pasākumu u. tml., īsi to analizēt vai novērtēt.
saplīst Plīstot sadalīties vairākās daļās; plīstot tikt sabojātam, iznīcinātam.
pārplūst Plūdu, palu laikā tikt pārklātam ar ūdeni.
pieplūst Plūstot (kam), tikt piepildītam, pārklātam (ar to).
pieplūst Plūstot tikt piegādātam.
varoņpoēma Poēma, kas vēstī par izšķirošiem notikumiem tautas dzīvē, par tās varoņu darbiem un cīņām.
strofika Poētikas nozare, kas pēta panta formas.
tikumības policija policijas nodaļa, kuras uzdevums ir sekmēt sabiedrības tikumību (piem., ierobežojot prostitūciju, cīnoties pret sutenerismu, pedofiliju).
reālpolitika Politika, kas balstās uz praktiskiem apsvērumiem, ņemot vērā reālos politiskos, ekonomiskos u. tml. apstākļus.
koloniālisms Politika, kas vērsta uz koloniju iegūšanu vai paturēšanu; vāji attīstīto zemju (koloniju) ekonomiska izmantošana.
neokoloniālisms Politika, ko, piem., attīstītās valstis realizē savās bijušajās kolonijās vai citās jaunattīstības valstīs, lai saglabātu savu ietekmi un kontroli pār tām.
politikānis Politiķis, kas izmanto politiku savtīgu mērķu īstenošanai; demagogs.
reālpolitiķis Politiķis, kas realizē reālpolitikas principus.
politika Politiskā dzīve, politiskie notikumi.
Kultūras revolūcija politiska kampaņa Ķīnā (1966–1976), kuras laikā tika iznīcināti vēstures pieminekļi, bibliotēkas, klosteri, represēti inteliģences darbinieki.
Pērkoņkrusts Politiska partija Latvijā (dibināta 1933. gadā), kas pieprasīja atcelt Satversmi un piešķirt politiskās tiesības tikai latviešiem.
breiks Populārs ielu dejošanas stils ar akrobātikas elementiem, kas radies Ņujorkā afroamerikāņu iespaidā.
leģenda Populārs, izplatīts stāsts (piem., par kādu notikumu), kurā patiesība mijas ar izdomājumiem, pārspīlējumiem.
laiks Posms šajā eksistences un notikumu gaitā starp diviem momentiem.
piekrišana Pozitīva atbilde, atļauja, kas rada iespēju kam notikt.
baltais saraksts pozitīvi vērtējamu faktu, notikumu u. tml. apkopojums.
sanitārija Praktisku pasākumu kopums higiēnas prasību īstenošanai (piem., pārtikas sagatavošanā, uzglabāšanā, telpu sanitārā stāvokļa kontrolē).
koloniālprece Prece, kas tika ievesta no kolonijām (piem., kakao, kafija, rīsi, tēja).
pirmās nepieciešamības preces preces (priekšmeti) bez kuriem nekādā gadījumā nevar iztikt.
pirmās nepieciešamības priekšmeti preces (priekšmeti) bez kuriem nekādā gadījumā nevar iztikt.
sapriecāties Priecāties, gaidot kādu pozitīvu notikumu, kas nenotiek vai var nenotikt.
svētki Priecīgs, ievērojams notikums, ko īpaši atzīmē, svin; svinības.
apmierinātība Prieka, gandarījuma izjūta; apmierinājums, labpatika.
vējstikls Priekšējā (transportlīdzekļa, piemēram, automobiļa) loga stikls; priekšējais stikls.
priekšstikls Priekšējā loga stikls (automobilim).
pirmās nepieciešamības priekšmeti (arī preces, uzturlīdzekļi u. tml.) priekšmeti (preces, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kuriem nekādā gadījumā nevar iztikt.
aplikators Priekšmets (neliels stienītis ar sūklīšiem galos) dekoratīvās kosmētikas uzklāšanai.
relikvija Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai kas ir svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecība.
liecinieks Priekšmets, kas eksistē kāda notikuma laikā.
piemiņa Priekšmets, kas saistās ar kādu mirušu cilvēku, pagātnes notikumu, un tiek glabāti, lai to atcerētos.
uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, siksnas, somas, makstis), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas, aizsarglīdzekļu u. tml. nešanai; priekšmetu kopums nešanai ar šādu komplektu.
rēķins Process, arī rezultāts --> rēķināt (1); matemātikas uzdevums.
kakao sviests produkts, ko iegūst no kakao pupiņu eļļas un ko lieto kosmētikā un šokolādes gatavošanai.
baptisti Protestantisma konfesija, kas atzīst tikai pieaugušu cilvēku kristīšanu, iegremdējot tos ūdenī, un kam raksturīga atsevišķu draudžu neatkarība.
kalvinisti Protestantisma konfesija, ko 16. gadsimtā Šveicē nodibināja Ž. Kalvins un kuras raksturīgākā mācība ir iepriekšnolemtības doktrīna – uzskats, ka izredzētās dvēseles tiks glābtas, turpretī citas – lemtas mūžīgām mokām.
sajūsma Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga emocionāla pacilātība, liela patika, dziļš prieks.
speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
blamāža Publisks apkaunojums, sakompromitēšanās; apkaunojošs notikums.
lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem; lekcija, referāts.
saules pulkstenis pulkstenis, ar kuru saules gaismā mērī laiku pēc ēnas, kas no vertikālas plāksnes, stieņa krīt uz ciparnīcu.
milti Pulverveida pārtikas produkts, ko iegūst, samaļot labības graudus.
plakne Punktu kopa, kurai ir tikai divas dimensijas (garums un platums) un kurā jebkurus divus tās punktus var savienot ar taisni tā, ka tā atrodas šajā punktu kopā.
vētrasputnveidīgie Putnu kārta [Procellariformes], pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā; šīs kārtas putns.
radiotranslācija Radio tiešraide no kāda notikuma (piem., sporta spēles, koncerta) darbības vietas.
pārraide Radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu, sliktu.
stinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piem., par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem).; atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt.
džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim.
zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., plīstošiem stikliem).
šķindēt Radīt dzidru, samērā skaļu skaņu (piem., par metāla, stikla priekšmetiem, kas saskaras, par plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
šķebināt dūšu radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
klinkšķēt Radīt paklusu skaņu (piem., par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
sagatavoties Radīt sevī (gaidāmajam notikumam, situācijai) atbilstošu attieksmi, noskaņojumu.
žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
sabats Raganu, burvju u. tml. sapulcēšanās kopā un tikšanās ar velnu.
raidījumu bloks raidījumi (radio, televīzijā) ar vienotu tematiku.
zīmogs Raksturīga pazīme, iezīme (kas radusies kāda notikuma, procesa u. tml. rezultātā).
iegadīties Rasties iespējai (ko darīt); negaidīti notikt; gadīties.
palikt Rasties vai tikt radītam un saglabāties.
parādīties Rasties, ieviesties, būt sastopamam (par augiem, dzīvniekiem); tikt izgatavotam, ieviesties (par priekšmetiem).
atrauties Raujoties atbrīvoties; atdalīties, tikt atrautam.
krunkoties Raukties, tikt rauktam krunkās (piem., par seju); kļūt krunkainam.
fakts Reāls notikums, lieta, parādība u. tml.; tas, kas patiešām ir, bija vai būs.
agars Recekļveida produkts, ko iegūst no dažām jūras aļģēm un ko lieto pārtikas un farmācijas rūpniecībā, mikrobioloģijā (barotnēm).
ievadraksts Redakcijas raksts laikraksta vai žurnāla sākumā par kādu aktuālu jautājumu, notikumu.
sapnis Redzes un dzirdes tēli, arī notikumi, kas parādās miegā.
aizlocīties Refl. --> aizlocīt; tikt aizlocītam.
aizmirsties Refl. --> aizmirst; tikt aizmirstam.
austies Refl. --> aust [2]; tikt austam.
bārstīties Refl. --> bārstīt; tikt bārstītam.
durties Refl. --> durt (1), tikt durtam (kur iekšā, arī kam cauri).
ieberzties Refl. --> ieberzt; tikt ieberztam.
iegriezties Refl. --> iegriezt [1] (2), tikt iegrieztam.
ieslacīties Refl. --> ieslacīt; tikt ieslacītam (parasti neviļus, negribēti).
ieslieties Refl. --> iesliet, tikt ieslietam.
iesmelties Refl. --> iesmelt; tikt iesmeltam.
ievērpties Refl. --> ievērpt (1); tikt ievērptam, parasti neviļus.
izbāzties Refl. --> izbāzt (1); tikt izbāztam (1).
izrakstīties Refl. --> izrakstīt (4); tikt izrakstītam.
izstiepties Refl. --> izstiept (1); tikt izstieptam.
izstiepties Refl. --> izstiept (2); tikt izstieptam.
izšauties Refl. --> izšaut (3); tikt izšautam.
izšķilties Refl. --> izšķilt; tikt izšķiltam.
izšķirties Refl. --> izšķirt (4); tikt izšķirtam.
izšļakstīties Refl. --> izšļakstīt; tikt izšļakstītam.
iztaisnoties Refl. --> iztaisnot; tikt iztaisnotam.
izvalkāties Refl. --> izvalkāt; tikt izvalkātam.
izvārīties Refl. --> izvārīt; tikt izvārītam.
izveidoties Refl. --> izveidot (1), piem., par priekšmetu; tikt izveidotam.
izveidoties Refl. --> izveidot (2); tikt izveidotam.
izveidoties Refl. --> izveidot (3), tikt izveidotam.
izveidoties Refl. --> izveidot (6); tikt izveidotam.
izvērsties Refl. --> izvērst [1] (1); tikt izvērstam.
izvērties Refl. --> izvērt (1); tikt izvērtam.
izvirzīties Refl. --> izvirzīt (2); tikt izvirzītam.
klāties Refl. --> klāt [1] (1); tikt klātam.
koncentrēties Refl. --> koncentrēt (1); tikt koncentrētam.
krustoties Refl. --> krustot [2]; tikt krustotam.
kulstīties Refl. --> kulstīt (1); tikt kulstītam.
kulties Refl. --> kult (1); tikt kultam.
lādēties Refl. --> lādēt [1] (2); tikt lādētam.
malties Refl. --> malt; tikt maltam.
mežģīties Refl. --> mežģīt (1); tikt mežģītam.
nodriskāties Refl. --> nodriskāt; tikt nodriskātam.
noenkuroties Refl. --> noenkurot; tikt noenkurotam.
nolietoties Refl. --> nolietot; tikt nolietotam.
nolocīties Refl. --> nolocīt; tikt nolocītam.
noplivināties Refl. --> noplivināt; tikt noplivinātam.
norobežoties Refl. --> norobežot; tikt norobežotam.
nostiprināties Refl. --> nostiprināt; tikt nostiprinātam.
nosusināties Refl. --> nosusināt (1); tikt nosusinātam.
notīrīties Refl. --> notīrīt; tikt notīrītam.
novārtīties Refl. --> novārtīt; tikt novārtītam.
novirzīties Refl. --> novirzīt (4); tikt novirzītam.
papildināties Refl. --> papildināt (1); tikt papildinātam.
pārmainīties Refl. --> pārmainīt (2); tikt pārmainītam.
pārrauties Refl. --> pārraut; tikt pārrautam.
pārspiesties Refl. --> pārspiest; tikt pārspiestam.
pasautēties Refl. --> pasautēt (1); tikt neilgu laiku, mazliet sautētam.
pasisties Refl. --> pasist (2); tikt pasistam.
pazemināties Refl. --> pazemināt (1); tikt pazeminātam, samazinātam.
piejaukties Refl. --> piejaukt, tikt piejauktam; pievienoties klāt.
pielīmēties Refl. --> pielīmēt (1); tikt pielīmētam.
pielocīties Refl. --> pielocīt (1); tikt pielocītam.
piepildīties Refl. --> piepildīt; tikt piepildītam.
pierādīties Refl. --> pierādīt; tikt pierādītam; apstiprināties.
piesisties Refl. --> piesist (2); tikt piesistam (parasti neviļus, negribēti).
piešauties Refl. --> piešaut (2); tikt piešautam.
pievienoties Refl. --> pievienot (3); tikt pievienotam (piem., kādai organizācijai).
pīties Refl. --> pīt (1); tikt pītam.
potēties Refl. --> potēt (1); tikt potētam.
raisīties Refl. --> raisīt (1); tikt raisītam.
raukties Refl. --> raukt (1); tikt rauktam.
saausties Refl. --> saaust (1); tikt saaustam kopā.
saindēties Refl. --> saindēt; tikt saindētam.
saistīties Refl. --> saistīt (1); tikt saistītam; tikt sastiprinātam, turēties kopā (ar ko), arī klāt (pie kā).
sajaukties Refl. --> sajaukt (1); tikt sajauktam.
sajaukties Refl. --> sajaukt (2); tikt sajauktam.
sakārtoties Refl. --> sakārtot (3); tikt sakārtotam.
sakļauties Refl. --> sakļaut (1); tikt sakļautam.
sakoncentrēties Refl. --> sakoncentrēt (1); tikt sakoncentrētam.
sakrampēties Refl. --> sakrampēt; tikt sakrampētam.
saķēdēties Refl. --> saķēdēt; tikt saķēdētam.
saliekties Refl. --> saliekt (1); tikt saliektam.
salocīties Refl. --> salocīt (1); tikt salocītam.
saritināties Refl. --> saritināt; tikt saritinātam.
saskaldīties Refl. --> saskaldīt (4); tikt saskaldītam.
saskaloties Refl. --> saskalot (1); tikt saskalotam.
saskaņoties Refl. --> saskaņot (2); tikt saskaņotam.
saskaņoties Refl. --> saskaņot (4); tikt saskaņotam.
saskrullēties Refl. --> saskrullēt; tikt saskrullētam.
saslapināties Refl. --> saslapināt; tikt saslapinātam.
saslēgties Refl. --> saslēgt (1); tikt saslēgtam.
sastiprināties Refl. --> sastiprināt; tikt sastiprinātam.
sasummēties Refl. --> sasummēt; tikt sasummētam.
sašķiebties Refl. --> sašķiebt; tikt sašķiebtam.
satīties Refl. --> satīt (1); tikt satītam.
satuvināties Refl. --> satuvināt (1); tikt satuvinātam.
sautēties Refl. --> sautēt; tikt sautētam.
savelties Refl. --> savelt (1); tikt saveltam.
savelties Refl. --> savelt (2); tik saveltam.
savērpties Refl. --> savērpt (1); tikt savērptam.
savērpties Refl. --> savērpt (2); tikt savērptam.
savērpties Refl. --> savērpt (3); tikt savērptam.
savienoties Refl. --> savienot (1); tikt savienotam.
savienoties Refl. --> savienot (2); tikt savienotam.
savienoties Refl. --> savienot (3); tikt savienotam.
savilkties Refl. --> savilkt (4); tikt savilktam.
savilkties Refl. --> savilkt (5); tikt savilktam.
savilkties Refl. --> savilkt (6); tikt savilktam.
savīties Refl. --> savīt (1); tikt savītam.
savīties Refl. --> savīt (2); tikt savītam.
sieties Refl. --> siet, tikt sietam (vaļā, ciet).
sijāties Refl. --> sijāt (1); tikt sijātam.
skaldīties Refl. --> skaldīt; tikt skaldītam.
slēgties Refl. --> slēgt (1); tikt slēgtam.
stiepties Refl. --> stiept (1); tikt stieptam.
stumties Refl. --> stumt; tikt stumtam.
sutināties Refl. --> sutināt (1); tikt sutinātam; sautēties.
šķelties Refl. --> šķelt (1); tikt šķeltam; dalīties vairākās daļās.
šķelties Refl. --> šķelt (3); tikt šķeltam.
šķelties Refl. --> šķelt (4); tikt šķeltam.
šķiesties Refl. --> šķiest (1); tikt šķiestam.
tīrīties Refl. --> tīrīt; tikt tīrītam.
triepties Refl. --> triept; tikt trieptam.
vazāties Refl. --> vazāt (1); tikt vazātam.
velties Refl. --> velt (2); tikt veltam.
velties Refl. --> velt (3); tikt veltam.
vērpties Refl. --> vērpt (1); tikt vērptam.
vīties Refl. --> vīt; tikt vītam.
veidoties Refleksīvs --> veidot (3); tikt veidotam.
vērsties Refleksīvs --> vērst [1] (1); tikt vērstam.
vērsties Refleksīvs --> vērst [1] (2); tikt vērstam.
vērties Refleksīvs --> vērt (1); tikt vērtam.
vēsināties Refleksīvs --> vēsināt; tikt vēsinātam.
pārbūve Reformas, kas tika īstenotas PSRS (1985–1991) ar mērķi liberalizēt valsts ekonomisko un politisko sistēmu.
satikties Regulāri satikt vienam otru un kopīgi pavadīt laiku (par pretēja dzimuma cilvēkiem).
dullums Reibums, reibonis (piem., no alkohola, narkotikām).
viendievība Reliģija, kas atzīst tikai vienu Dievu; monoteisms.
apokaliptika Reliģiskās literatūras veids, kurā simboliskās ainās tēloti nākotnes notikumi un paredzēts pasaules gals.
kompjūtertomogrāfija Rentgendiagnostikas metode, ar kuru iegūst ķermeņa vai tā daļu attēlus šķērsgriezumā; datortomogrāfija.
revanšisms Revanša politika – nesamierināšanās ar zaudējumu, prasība atgūt zaudēto teritoriju.
sadegums Rezultāts --> sadegt [1] (2); pārtikas produkta sadegusī daļa.
margas Režģveida vai no vertikāliem stabiņiem sastāvoša konstrukcija (kā) norobežošanai.
orientācija Rīcība, darbība u. tml., lai (kas) tiktu vērsts noteiktā virzienā.
palīdzība Rīcība, darbība, lai palīdzētu (kādam), sniegtu atbalstu, arī lai (kas) tiktu paveikts, padarīts.
demaršs Rīcība, pasākums (diplomātijā, politikā), arī pretrīcība kāda notikuma sakarā.
turēties pie burta rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā.
krāt ogles uz galvas rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
sargāt savu ādu rīkoties, domājot tikai par sevi.
stāties Rīkoties, lūgt, iesniedzot dokumentus u. tml., lai tiktu pieņemts, iesaistīts (darbā, amatā, kādās attiecībās), arī lai kļūtu par (organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni.
turpināties Risināties tālāk, netikt pārtrauktam, nepārstāt.
virzīties Risināties, attīstīties (piem., par notikumiem, norisēm).
sastrēgt Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt (parasti ievērojami) kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām).
triforijs Romānikā, gotikā – trīsdaļīgs arkveida logs vai aila, arī trīsdaļīga arkāde starp baznīcas galveno un sānu jomu.
epopeja Romāns vai romānu cikls, kas atspoguļo tautas dzīvē nozīmīgu vēsturisku notikumu vai vēstures periodu.
pāvests Romas Katoļu baznīcas un Vatikāna valsts galva.
dzīvs Rosīgs, intensīvs (par kustību, satiksmi); tāds, kur norit rosīga, intensīva kustība, satiksme (piem., par ceļu).
kaleidoskops Rotaļlieta – caurule, kurā krāsaini stikliņi spoguļu prizmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
šļupstēšana Runas traucējums – neskaidra vai nepareiza līdzskaņu artikulācija.
šļupstēt Runāt neskaidri vai nepareizi artikulējot līdzskaņus.
posts Rūpes, raizes, arī nepatikšanas.
kopt Rūpēties (par ķermeni, tā daļām), veicot dažādas higiēnas, kosmētikas procedūras.
skatīties Rūpēties, gādāt (piem., par kārtību); uzmanīt, lai (kas) tiktu ievērots, izpildīts.
domāt (tikai) par savu ādu rūpēties, gādāt tikai par sevi, savu drošību.
uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, arī (kur) izmitināts.
rusists Rusistikas speciālists.
skandāls Sabiedrībā negatīvi vērtējama rīcība vai notikums.
komanditsabiedrība Sabiedrība, kurā viens vai daži dalībnieki piedalās un atbild ar visu savu mantu, bet pārējie – tikai ar līgumā paredzētu naudas summu.
zaļmaldināšana Sabiedrības maldināšana reklāmas nolūkos, apgalvojot, ka uzņēmuma produkti, mērķi, politika ir videi draudzīgi.
sabiedriskā doma sabiedrības vai tās daļas uzskatu kopums, kurā izpaužas attieksme pret notikumiem, sabiedrības grupām, indivīdiem u. tml.
morāle Sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski reglamentē cilvēka rīcību sabiedrībā un viņa izturēšanos pret citiem cilvēkiem; tikumiskās normas.
satrūkties Sabīties; tikt (parasti pēkšņi) izbiedētam.
sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai; sablīvējoties kam, tikt traucētam (par plūsmu).
sasmakt Sabojāties tā, ka sāk (parasti ļoti nepatīkami) ost, piem., par pārtikas produktiem.
(antīkās) olimpiskās spēles sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā, kuras notika olimpiādes laikā.
sagādāt galvassāpes sagādāt nepatikšanas, likt uztraukties, raizēties.
taisīt ziepes sagādāt nepatikšanas.
(sa)vārīt sūdus sagādāt nepatikšanas.
taisīt sūdus sagādāt nepatikšanas.
sastrādāt Sagatavot (pārtikas produktus) (piem., smalcinot, mīcot); šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko.
uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, piemēram, desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
vai Saista ar pakārtojuma saikli "vai" ievadītu palīgteikumu ar otru, norādot, ka iespējams tikai vienā palīgteikumā minētais.
vai Saista ar partikulu "vai" ievadīta jautājuma teikuma neatkarīgas daļas, norādot, ka jautātājs šaubās par tajās minēto.
vai Saista salikta sakārtota teikuma daļas, norādot, ka iespējams tikai vienā daļā minētais.
tik Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot un norobežojot otras daļas saturu; tikai (3).
kolīdz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika attieksmi starp tām (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); tiklīdz; līdzko.
tiklīdz Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu (kura darbība notiek pirms virsteikumā izteiktās darbības); tikko (3).
vai Saista vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot, ka iespējams tikai vienā palīgteikumā minētais.
vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot, ka no minētajām varbūtībām iespējama tikai viena.
akrobātisks Saistīts ar akrobātiku, ar akrobātikas elementiem.
akustisks Saistīts ar akustiku (1), tai raksturīgs.
aritmētisks Saistīts ar aritmētiku, tai raksturīgs.
arktisks Saistīts ar Arktiku, tai raksturīgs.
ārpolitisks Saistīts ar ārpolitiku.
aseptisks Saistīts ar aseptiku, tai raksturīgs.
atlētisks Saistīts ar atlētiku, tai raksturīgs.
ballistisks Saistīts ar ballistiku.
beletristisks Saistīts ar beletristiku, tai raksturīgs.
diagnostisks Saistīts ar diagnostiku.
dialektisks Saistīts ar dialektiku, tai raksturīgs.
didaktisks Saistīts ar didaktiku (1), tai raksturīgs.
eksotisks Saistīts ar eksotiku, tālām, svešām zemēm.
enerģētisks Saistīts ar enerģētiku, tai raksturīgs.
erotisks Saistīts ar erotiku, tai raksturīgs.
fantastisks Saistīts ar fantastiku, tai raksturīgs.
folkloristisks Saistīts ar folkloru vai folkloristiku; tāds, kas raksturīgs folklorai vai folkloristikai.
galaktisks Saistīts ar galaktiku.
gotisks Saistīts ar gotiku, tai raksturīgs.
ģeopolitisks Saistīts ar ģeopolitiku, tai raksturīgs.
iekšpolitisks Saistīts ar iekšpolitiku.
kabalistisks Saistīts ar kabalu, kabalistiku, tai raksturīgs.
kazuistisks Saistīts ar kazuistiku, tai raksturīgs.
kinemātisks Saistīts ar kinemātiku, tai raksturīgs.
koloristisks Saistīts ar koloristiku (1), tai raksturīgs.
koloristisks Saistīts ar koloristiku (2), tai raksturīgs.
kosmētisks Saistīts ar kosmētiku, tai raksturīgs.
kultūrpolitisks Saistīts ar kultūras politiku, tai raksturīgs.
lielvalstisks Saistīts ar lielvalsti, raksturīgs tās politikai, ideoloģijai.
literatūrkritisks Saistīts ar literatūrkritiku, tai raksturīgs.
eksakts Saistīts ar matemātiku, matemātiskām metodēm.
neogotisks Saistīts ar neogotiku, tai raksturīgs.
numismātisks Saistīts ar numismātiku, tai raksturīgs.
konditoreja Saistīts ar pārtikas rūpniecības nozari, kura šādus izstrādājumus ražo, arī šai nozarei raksturīgs.
politisks Saistīts ar politiku (1), tai raksturīgs.
pseidogotisks Saistīts ar pseidogotiku, tai raksturīgs.
psiholingvistisks Saistīts ar psiholingvistiku, tai raksturīgs.
publicistisks Saistīts ar publicistiku, tai raksturīgs.
semantisks Saistīts ar semantiku (2), tai raksturīgs.
semantisks Saistīts ar semantiku (3), tai raksturīgs.
sinoptisks Saistīts ar sinoptiku, tai raksturīgs.
sociolingvistisks Saistīts ar sociolingvistiku, tai raksturīgs.
sofistisks Saistīts ar sofistiku (1), tai raksturīgs.
sonoristisks Saistīts ar sonoriku, sonoristiku, tai raksturīgs.
potenciāls Saistīts ar spēku, spēju, līdzekļu kopumu, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
statistisks Saistīts ar statistiku, tai raksturīgs; tāds, ko izstrādā, veic ar statistikas paņēmieniem.
briesmas Saistīts ar šādiem notikumiem, apstākļiem; briesmīgs.
taktisks Saistīts ar taktiku (1), tai raksturīgs.
taktisks Saistīts ar taktiku (2), tai raksturīgs.
teleskopisks Saistīts ar teleskopu, tam raksturīgs; tāds, kura attēls ir iegūts ar teleskopu; tāds, kas ir konstatējams tikai ar teleskopu.
tikumisks Saistīts ar tikumību, tai raksturīgs.
ultraakustisks Saistīts ar ultraakustiku, tai raksturīgs.
valstisks Saistīts ar valsti; raksturīgs tās politikai, ideoloģijai.
veģetārs Saistīts ar veģetārismu, tam raksturīgs; tāds, kura sastāvā ir tikai augu produkti.
lineārs Saistīts tikai ar vienu dimensiju; tāds, kam ir tikai viena dimensija – garums.
viens no diviem saka norādot, ka ir tikai viena no divām iespējamībām.
likteņa ironija saka par apstākļu, notikumu sagadīšanos, kas ir pavisam pretēja domātajam, cerētajam un šķiet kā izsmiekls.
vilks avju drānās saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
vilks avju drēbēs saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
raibs kā dzeņa vēders saka par dažādiem notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
ierakstīt zelta burtiem (vēsturē) saka par kādu sevišķi nozīmīgu notikumu, sasniegumu.
mežonīgais kapitālisms saka par kapitāla uzkrāšanas sākumposmu, kam raksturīga nerēķināšanās ar ētikas normām, sabiedrības interesēm.
tie ir tikai ziediņi saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties.
būt aiz muguras saka par ko pagājušu, notikušu.
nav ko sapņot saka par ko tādu, kas nav iespējams, kas nekad nevar notikt.
daudz netrūka saka par ko tādu, kas varēja notikt, bet tomēr nenotika.
tā kā tā saka par ko, kas noteikti būs, notiks.
tā vai tā saka par ko, kas noteikti būs, notiks.
šmuce pa visu ģīmi saka par lielām nepatikšanām, lielu apkaunojumu.
daudz ūdeņu aiztecējis saka par notikumiem bagātu pagājušo laikposmu.
aiztecējis daudz ūdeņu saka par notikumiem bagātu pagājušo laikposmu.
dzīvosim, redzēsim saka par notikumiem, kas nav iepriekš paredzami.
vārās kā raganu katls Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
vārās kā elles katls Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
vārās kā raganu katlā Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
vārās kā elles katlā Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
aiziet gar degunu Saka par tikko nokavētu satiksmes līdzekli, kas vēl redzams nelielā attālumā.
pieķeras kā dadzis Saka par to, ka pieķeras tik cieši, ka nevar no tā atbrīvoties, tikt vaļā.
pielīp kā dadzis Saka par to, ka pieķeras tik cieši, ka nevar no tā atbrīvoties, tikt vaļā.
tik un tā saka par to, kas noteikti būs, notiks.
tik vai tā saka par to, kas noteikti būs, notiks.
agri vai vēlu saka par to, kas reiz noteikti būs, notiks.
glums kā zutis saka par viltīgu cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
kas to dos saka sarūgtinājumā, ja nenotiek (nenotiks) vēlamais.
kas to deva saka sarūgtinājumā, ja nenotiek (nenotiks) vēlamais.
pa galvu neviens nesitīs saka uzmundrinot, ka nekas ļauns nenotiks (ko darot).
pasaule (tāpēc) bojā neies saka, apgalvojot, ka nekas slikts nenotiks, ja kas nerealizēsies.
trūkst vārdu saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vārdos.
vīrs un vārds saka, apliecinot, ka solījums tiks izpildīts.
dzelzs aizkars saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
dzelzs priekškars Saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
piemini manus vārdus saka, brīdinot, ka notiks tā, kā teikts.
tā tik (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
tas tik (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
tā tikai (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
tas tikai (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
uzsist asinis saka, ja (kas, piem., notikumu pavērsiens) stiprina (kāda) apņēmību ko paveikt.
runāt visi ir gudri saka, ja citi dod tikai padomus.
kā karuselī saka, ja dažādi notikumi strauji seko cits citam, mainās, atkārtojas.
mākoņi savelkas pār (kāda) galvu saka, ja draud nepatikšana, rodas bīstama situācija.
ēd pirkstus laizīdams saka, ja ēd ar lielu patiku.
ēd laizīdamies saka, ja ēd ar lielu patiku.
raibi un rūtaini saka, ja ir daudz neparastu, negaidītu pavērsienu, notikumu, apstākļu.
nekur nepaliks saka, ja ir pārliecība, ka (kas) nepazudīs, notiks, ka (kāds) ieradīsies, pārnāks.
sanāk ziepes saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
tumši (negaisa) mākoņi savelkas (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
melni (negaisa) mākoņi savelkas (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
tumši (negaisa) mākoņi sabiezē (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
melni (negaisa) mākoņi sabiezē (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
kā uz pulvera mucas saka, ja kādam draud briesmas, nepatikšanas.
cilpa kaklā saka, ja kādam draud nāve vai ļoti lielas nepatikšanas.
tie paši vēži, tikai citā kulītē saka, ja kas mainās tikai ārēji, pēc formas, nevis būtībā.
ķeksīša dēļ saka, ja kas tiek darīts, tikai lai ievērotu formālas prasības.
formas pēc saka, ja ko dara tikai tāpēc, ka tā pieņemts.
smejies vai raudi saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
netrūkst ne putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt.
trūkst tikai putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt.
dabūt sirmus matus saka, ja par kaut ko daudz jāraizējas, ja kas sagādā lielas bēdas, nepatikšanas.
cik zināms saka, ja par ko ir tikai aptuvena, arī daļēja informācija.
Galdiņ, klājies! saka, ja pietiek tikai vēlēties, lai tūlīt viss ātri un viegli īstenotos, notiktu.
pie velna Saka, ja pret ko ir liela nepatika, vēlēšanās no kā atbrīvoties.
šķebinās dūša saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
sūdi vagā saka, kad ir nepatikšanas, notikusi nelaime.
rozā brilles nokrīt (no acīm) saka, kad mīlētāji vairs neuztver viens otru tik ideāli kā līdz šim.
Cik tur vajag! saka, norādot, ka kas, parasti nevēlams, var notikt, gandrīz būtu noticis.
gabals (jau) nenokritīs saka, norādot, ka nekas slikts nenotiks (piem., veicot kādu darbu).
lai tur vai kas saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
kas raus (kādu) saka, paredzot, ka (kādam) nekas slikts nenotiks.
lai Dievs dod saka, vēloties vai novēlot, lai kas notiktu, piepildītos.
Nedod Dievs! saka, vēloties vai novēlot, lai nenotiktu kas ļauns.
siltumstarojums Sakarsētu ķermeņu elektromagnētiskais starojums, kura spektrs un intensitāte ir atkarīga tikai no ķermeņa temperatūras.
iemīļot Sākt izjust patiku (pret kādu vietu), bieži uzturēties tajā.
ieskatīt Sākt izjust patiku, iemīlēt.
ieskatīties Sākt izjust patiku, iemīlēties.
iekost Sākt kost, bet nenokost; nokost tikai daļu, kumosu (no kā).
tēze Sākuma stāvoklis attīstības procesā; Hēgeļa dialektikā – pirmā pakāpe triādē (tēze, antitēze, sintēze).
galapunkts Sākuma vai beigu punkts (satiksmes līnijai).
prologs Sākums, ievadījums (darbībai, norisei, notikumam u. tml.).
apsalt Salā tikt mazliet bojātam (no virspuses, visapkārt).
ledusskapis Saldējamā iekārta (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā.
saldējums Salds, uzputots un sasaldēts pārtikas produkts, ko gatavo no piena, krējuma vai no augļu sulām vai biezeņiem (ar piedevām).
salīkt Saliekt muguru, saliekties lejup (par cilvēku); saliekties lejup, tikt saliektam lejup (par ķermeni, tā daļām).
savilkt jostu (ciešāk, stingrāk) samazināt pārtikas lietošanu; arī būt taupīgākam, ierobežot izdevumus.
noplakt Samazināties; tikt izlietotam.
laikmets Samērā ilgs laika posms ar tam raksturīgiem notikumiem, parādībām, norisēm sabiedrības attīstībā.
stobriņš Samērā īsa, tieva (parasti stikla) caurulīte (darbam laboratorijā).
krūze Samērā neliels, parasti cilindriskas formas (keramikas, stikla, metāla) dzeramais trauks ar osu; tase; krūzīte.
paknaps Samērā trūcīgs; nepietiekams (piem., par iztiku, naudas līdzekļiem).
salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
dabūt garu degunu saņemt atteikumu; gaidītā, cerētā vietā tikt noraidītam.
dabūt pa galvu Saņemt rājienu, bargu kritiku.
dabūt pa kaklu Saņemt rājienu, bargu kritiku.
sasprēgāt Saplaisāt (par stiklu).
izbirt Saplīst un izkrist no rāmja (par logu stiklu).
kalendārs Saraksts ar gada mēnešiem, nedēļām, dienām; attiecīgais iespieddarbs (piem., grāmata, tabula), kurā šāds saraksts parasti ir kopā ar astronomiskām ziņām un informāciju par ievērojamiem notikumiem.
mezgls Sarežģījums (notikumos, parādībās, apstākļos).
saiet grīstē sarežģīties, notikt pretēji vēlamajam.
žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības; rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
viesības Sarīkojums ar lūgtiem viesiem un mielastu (parasti ģimenē svarīgu notikumu, arī svētku svinēšanai).
nožēla Sarūgtinājums, neapmierinātība (par ko notikušu, izdarītu).
saskarsme Saskare, arī saikne (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); saskare, arī saikne (kam ar parādībām sabiedrībā, dabā).
nobrāzties Saskaroties ar ko asu, cietu, viegli ievainot (sava ķermeņa daļu, ādu); tikt nobrāztam.
pārvarēt Sasniegt (kādu rezultātu); tikt pāri (noteiktai robežai).
uzlikt kroni sasniegt augstāko pakāpi, pārspēt visu iepriekšējo (piem., par nepatikšanām).
sastapties Sastapt vienam otru, citam citu; satikties (1).
sacirst malkā sastrādāt (ko) tā, kas tas var tikt izmantots par kurināmo.
kuģniecība Satiksme ar kuģiem pa ūdenstilpēm.
tuvsatiksme Satiksme starp vietām, kas atrodas nelielā attālumā.
tālsatiksme Satiksme starp vietām, kas atrodas samērā lielā attālumā.
iela Satiksmei paredzēta josla pilsētās un biezi apdzīvotās vietās; šādas joslas braucamā daļa (bez ietvēm).
ekspresis Satiksmes līdzeklis (vilciens, autobuss), kas brauc ar palielinātu ātrumu, bez pieturām vai ar dažām pieturām.
brauciens Satiksmes līdzekļu kustība pa maršrutu no viena galapunkta līdz otram.
līnija Satiksmes maršruts; īpaša veida ceļš, iekārta šādam maršrutam.
korķis Satiksmes sastrēgums.
atkalredzēšanās Satikšanās pēc (parasti ilgākas) šķiršanās.
satikties Satikt (1) vienam otru, citam citu; sastapties (1).
saskrieties Satikties (parasti negaidīti).
saskrieties Satikties (parasti, lai pavadītu kopā laiku).
sarullēties Satīties rullī; tikt sarullētam.
dēka Satraucošs notikums, ar dažādiem starpgadījumiem bagāts piedzīvojums.
uztrūkties Satrūkstoties (no kā), pēkšņi uzmosties, arī tikt pēkšņi iztraucētam (no kā).
ķerties Satverot (piem., makšķeres) ēsmu, tikt noķertam (par zivīm); veikties makšķerēšanā, zvejā.
taupīt Saudzēt (ko), lai (tā) pietiktu iespējami ilgākam laikam.
saukties Saukt sevi (kādā vārdā); tikt sauktam (kādā vārdā, nosaukumā).
saukties Saukt sevi (par ko); tikt sauktam (par ko).
izsautēt Sautējot panākt, ka (pārtikas produkts, ēdiens) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
epopeja Savā starpā saistītu notikumu virkne.
bet Savienojumos "ne vien – bet arī", "ne tikai – bet arī", "ne tikvien – bet arī" vieno vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz otrā locekļa saturisko nozīmīgumu.
saiet Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
izolacionisms Savrupība politikā – neiejaukšanās citās valstīs notiekošajos procesos, militārajos konfliktos.
sižets Savstarpēji saistītu notikumu norise, darbības elementu kopums, kas izkārtots noteiktā sistēmā un veido, piem., literāra darba, filmas, reportāžas saturu.
pārmaiņus Secīgi vienam pie otra, vienam aiz otra (tikt novietotam, atrasties).
sērija Secīgs (piem., notikumu, darbību) kopums, virkne.
apskats Secīgs pārskats (par kādu tēmu, notikumiem u. tml.).
semantika Semiotikas nozare, kas pēta zīmju sistēmas kā jēgas izteikšanas līdzekļus.
pragmatika Semiotikas nozare, kurā pēta attieksmes starp zīmju sistēmām un to lietotājiem.
talants Sena svara mērvienība Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā, kas tika lietota arī kā norēķinu vienība Senajā Grieķijā un Senajā Romā; talents.
annāles Sena vēsturisko notikumu apraksta forma, kur notikumi kārtoti pa gadiem; hronika.
mistērija Senajā Grieķijā un Romā – slepena reliģiska ceremonija, rituāls, kurā drīkstēja piedalīties tikai īpaši iesvētītie.
tantals Sengrieķu dieva Zeva dēls, kurš par noslēpumu izpaušanu tika sodīts ar mūžīgām bada un slāpju ciešanām pazemes valstībā.
egocentrisms Sevis izvirzīšana dzīves un pasaules centrā; domāšana tikai par sevi, nerēķinoties ar citiem.
vājība Sevišķa patika (uz ko).
kristālstikls Sevišķi caurspīdīgs stikls ar īpašu mirdzumu, dzidru skaņu un lielu spēju lauzt gaismas starus; kristāls (2).
kristāls Sevišķi caurspīdīgs stikls ar īpašu mirdzumu, dzidru skaņu un lielu spēju lauzt gaismas starus; no šāda stikla izgatavoti priekšmeti.
stiklbetons Sienu paneļi, arī pārseguma plātnes ar dzelzsbetonā iestrādātiem stikla blokiem; ar stikla lauskām fakturēti dzelzsbetona paneļi.
koķete Sieviete, kas ar savu izturēšanos cenšas patikt vīriešiem, pievērst viņu uzmanību.
pērkama sieviete sieviete, kas pelna iztiku, par maksu piedāvājot dzimumattiecības.
vieglas uzvedības sieviete sieviete, kas pelna iztiku, par maksu piedāvājot dzimumattiecības.
drupata Sīka daļa, kas radusies, kam (parasti pārtikas produktam) drūpot.
sīkpreces Sīkas (parasti nepārtikas) preces.
ķidāt Sīki, detalizēti izdibināt, noskaidrot (piem., notikumus cilvēka personīgajā dzīvē).
siltumenerģētiķis Siltumenerģētikas speciālists.
sinoptiķis Sinoptikas speciālists.
sistemātiķis Sistemātikas speciālists.
politmācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos (bijušajā Padomju Savienībā).
izšķaidīt Sitienu, triecienu rezultātā tikt sadragātam, iznīcinātam.
paradokss Situācija (piem., loģikā, matemātikā), kurā no šķietami pareiziem spriedumiem izriet pretrunīgs vai nepieņemams galīgais spriedums.
priekšvēsture Situācijas, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piem., notikumu).
abscisa Skaitlis, kas raksturo punkta attālumu no vertikālās koordinātu ass.
dalījums Skaitlis, ko iegūst matemātikas darbības – dalīšanas rezultātā.
(savstarpēji) pretēji skaitļi skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.
savstarpēji pretēji skaitļi skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.
saskaloties Skalojoties tikt sajauktam kopā.
šķendēties Skaļi un neiecietīgi izteikt savu nepatiku, neapmierinātību; skaļi dusmoties.
ambrāža Skaļš, vētrains pasākums vai notikums.
rēciens Skaļu, neartikulētu skaņu kopums, ko rada cilvēki.
izruna Skanējuma izveide (valodas skaņām, vārdiem u. tml.) ar runas orgāniem; skanējums (valodas skaņām, vārdiem u. tml.); artikulācija.
plūdenis Skanenis, kura artikulācijā gaiss plūst pa mutes dobumu (piem., l, ļ, r).
takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas taktsdaļas līdz nākamajai tikpat uzsvērtai taktsdaļai; skaņdarba posms starp divām taktssvītrām.
garums Skaņu kvantitāte, skaņu izrunas veids, kad runas orgāni ilgāk atrodas artikulācijas stāvoklī.
ķerties Skarot (kādu šķērsli), tikt traucētam kustībā; skart (ko kustīgu), traucējot (tā) kustību.
apēst vai ar acīm Skatīties (uz kādu, ko) ar lielu interesi, patiku.
aprīt vai ar acīm Skatīties (uz kādu, ko) ar lielu interesi, patiku.
šķielēt Skatīties sānis, pavēršot galvenokārt tikai acis.
raudzīties Skatīties, vērot (kādu notikumu, darbību).
pantomīma Skatuves mākslas veids, kurā aktieri tēlo bez vārdiem, tikai ar kustībām un mīmiku; šāda veida izrāde.
meiteņu skola skola, kurā mācās tikai meitenes.
smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas sīks kukainis ar garām kājām, kas ne tikai ļoti ātri skrien, bet spēj arī strauji pacelties gaisā un nolidot vairāk nekā 10 metrus un parasti ir sastopams smilšainās vietās.
traģikomēdija Skumjš notikums ar komiska notikuma pazīmēm.
skūties Skūt sev apmatojumu (parasti bārdu); tikt skūtam.
slāvists Slāvistikas speciālists.
ampula Slēgta (parasti stikla) caurulīte zāļu, ķimikāliju sterilai uzglabāšanai.
botulisms Slimība, ko izraisa saindēšanās ar pārtikas produktiem, piem., bojātiem konserviem, desām, šķiņķi, sviestu, kuri satur attiecīgu mikroorganismu toksīnus.
halucinācija Smadzeņu darbības traucējumu vai narkotiku radīti redzes, dzirdes u. tml. tēli, kas cilvēkam pašam liekas īstenības atspoguļojums.
abrocīgs Smagatlētikā – tāds, kas veicams ar abām rokām.
komēdija Smieklīgs, jocīgs notikums vai notikumu virkne.
sasnigt Sniegot sniegam, tikt pārklātam viscaur ar sniega kārtu.
piesnigt Sniegot tikt (biezā kārtā) pārklātam ar sniegu.
kolektīvisms Sociālistiskā sabiedrībā formāli par tiesisku un tikumisku normu izvirzītais dzīvesveida un savstarpējo attiecību princips – cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisku interešu pakļaušana sabiedriskajām.
sociolingvists Sociolingvistikas speciālists.
godavārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; goda vārds.
goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; godavārds (1).
sporta solis solis, ko veido, ceļa locītavā iztaisnojot kāju vertikāles momentā un nezaudējot pēdas saskari ar pamatni.
čija Spānijas salvija (Salvia hispanica), kuras sēklas izmanto pārtikā.
vārti Speciāla konstrukcija sporta spēļu laukuma abos galos, kuru parasti veido divi vertikāli balsti ar šķērskoku un kurā pretinieka komandas spēlētāji cenšas ieraidīt bumbu vai ripu.
kontūrkrāsa Speciāla krāsa kontūru uzzīmēšanai, uzvilkšanai (piem., uz stikla vai zīda).
konservēt Speciāli gatavot (piem., marinējot, sālot, skābējot) ilgstošai uzglabāšanai (pārtikas produktus).
matstikls Speciāli matēts stikls, uz kura tieši projicējas fotoobjektīva veidotais attēls.
degustators Speciālists, kas nogaršojot novērtē (pārtikas produktus, alkoholiskos dzērienus).
suverenitāte Specifiska valsts varas kvalitāte, tās neatkarība savu funkciju realizēšanā gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā.
stiepjamība Spēja (ķermenim, tā daļām) stiepties, tikt izstieptam.
gaišredzība Spēja paredzēt, kas notiks nākotnē.
uzglabājamība Spēja tikt uzglabātam.
aizspiesties Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); aizspriesties.
aizspriesties Spēji tikt pārtrauktam (piem., par elpu, balsi).
bilingvāls Spējīgs brīvi runāt divās valodās; tāds, kas kādu valodu prot tikpat labi kā savu dzimto valodu.
iztikt Spēt pārtikt, izdzīvot.
saspiesties Spiežot tikt sabojātam.
piedzīvojums Spilgts, atmiņā paliekošs, arī satraucošs notikums.
grūšana Sporta disciplīna vieglatlētikā – lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību.
stadions Sporta laukums, vieglatlētikas sektoru, skatītāju tribīņu un palīgceltņu komplekss.
pieccīņa Sporta sacensības vieglatlētikā piecās disciplīnās; sporta sacensības piecos sporta veidos.
voltižēšana Sporta veids – vingrošana uz skrejoša vai lēkājoša zirga; arī specifisks akrobātikas veids.
atlēts Sportists, kas nodarbojas ar vieglatlētiku vai smagatlētiku.
sprinteris Sportists, kas specializējies īsās distancēs (ātrslidošanā, vieglatlētikā, peldēšanā, riteņbraukšanā u. c.).
pieccīņnieks Sportists, kas specializējies modernajā vai vieglatlētikas pieccīņā.
smagatlēts Sportists, kas specializējies smagatlētikā.
vieglatlēts Sportists, kas specializējies vieglatlētikā.
uzsprāgt Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā tikt bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
līst Spraukties, tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā, kam cauri u. tml.).
mērot ar savu olekti spriest (par ko), vērtēt (ko) tikai no sava viedokļa.
lifts Stacionāra cēlējiekārta (kabīnes vai platformas veidā) pasažieru vai kravas pārvadāšanai vertikālā virzienā.
apstaigāt Staigājot apmeklēt, satikt (daudzus vai visus).
visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas; šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; kosmoss.
kosmoss Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas; Visums.
Internacionāle Starptautiska strādnieku apvienība, kas tika nodibināta 1864. gadā un pastāvēja līdz 1876. gadam.
sapušķot Stāstīt (ko), patiesiem notikumiem pievienojot izdomājumus, pārspīlējumus.
garais stāsts stāsts, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenā varoņa dzīvē.
korelācija Statiska vai varbūtiska sakarība (starp divām parādībām, notikumiem), kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs.
mediāna Statistikā – vidējā (centrālā) skaitliskā vērtība.
statistiķis Statistikas speciālists; statistikas darba veicējs.
divatne Stāvoklis, kad ir kopā tikai divi (cilvēki).
nepieciešamība Stāvoklis, kad kas ir noteikti vajadzīgs, kad bez kā nevar iztikt.
pastiepties Stiepjoties pavirzīties kādā virzienā (par cilvēkiem, dzīvniekiem); tikt pastieptam (par ķermeni, tā daļām).
cilindrs Stikla caurule (piem., petrolejas lampai).
kolba Stikla trauks ar garu kaklu un apaļu vai plakanu dibenu, ko izmanto, piem., ķīmijas laboratorijās.
karafe Stikla trauks ar garu kaklu un stikla aizbāzni; šāds trauks kopā ar tā saturu.
pipete Stikla vai plastmasas caurulīte neliela šķidruma daudzuma iesūkšanai vai pilināšanai ārā.
glāžains Stiklains.
glāznieks Stiklinieks.
vitrīna Stiklota plāksne, kaste, stiklots skapis u. tml., kas paredzēts priekšmetu novietošanai apskatei; arī skatlogs.
terārijs Stiklota tvertne vai īpaši ierīkota vieta abinieku un rāpuļu turēšanai, audzēšanai, eksponēšanai.
ledusstikls Stikls ar vienā pusē mākslīgi veidotu rakstu, kas padara stiklu necaurredzamu; ledus stikls.
stiegrotais stikls stikls, kurā iestrādāts stiegrojums – metāla stiepļu siets.
silikātstikls Stikls, kura sastāvā ir silikāti.
glāze Stikls.
glazūra Stiklveida kārta, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā; vāpe.
stiklķermenis Stiklveida ķermenis.
vāpe Stiklveida masa, ar ko apdedzināšanas procesā pārklāj keramikas izstrādājumus; glazūra (1).
emalja Stiklveida vielas, ar ko pārklāj metāla priekšmetus.
leksikostilistika Stilistikas nozare, kurā pēta leksikas stilistiskās īpatnības.
morālists Stingras tikumības aizstāvis un sludinātājs, arī cilvēks, kas mēdz moralizēt.
ciets Stingrs, grūti sakožams (par pārtikas produktiem).
kāre Stipra vēlēšanās, patika (pēc kāda ēdiena, dzēriena).
izpūst no mušas ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
izpūst no oda ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
iztaisīt no oda ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
iztaisīt no mušas ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
stiklot Stiprināt stikla plāksni vai plāksnes (piem., celtnes, mēbeles detaļā); izmantojot stikla plāksnes, nosegt, nožogot (ko).
knibināt Strādāt (ko smalku, tikai ar pirkstiem darāmu).
strādāt par vēderu strādāt, atalgojumā saņemot tikai uzturu.
viesulis Strauja, spēcīga vēja riņķveida kustība ap izteiktu vertikālu asi.
atsisties Strauji (parasti ar troksni) atvērties, tikt atvērtam.
iegāzties Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iebērtam, iemestam (kur iekšā) – par lielāku (kā) daudzumu.
pajukt Strauji izkliedēties, tikt izkliedētam uz visām pusēm; juceklīgi izklīst.
krist Strauji mainīt stāvokli (parasti no vertikāla stāvokļa horizontālā).
krist Strauji tikt virzītam, virzīties lejup (par ķermeņa daļu).
atsprukt Strauji, nejauši atraisīties, atbrīvoties; tikt vaļā.
mesties Strauji, pēkšņi uzbrukt; strauji, pēkšņi uzbrūkot, skart, aiztikt (ko).
cirsties Strauji, spēcīgi triekties, tikt virzītam (kur iekšā, pret ko).
izsprāgt Strauji, spēji tikt izspiestam, izvirzītam ārā.
mutuļot Strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi risinās.
piesprukt Strauji, steigā piekļūt, tikt klāt – par dzīvniekiem, arī cilvēkiem.
mutulis Strauju, spraigu notikumu, norišu kopums.
stāvstrops Strops, kura ligzdas telpu paplašina vertikālā virzienā, medus telpas uzliekot virs peru telpas.
mikrostruktūra Struktūra, kas ir redzama tikai ar mikroskopu; pretstats: makrostruktūra.
paauglis Sulīgs auglis, kas veidojas ne tikai no auglenīcas, bet arī no citām zieda daļām.
izsutināt Sutinot panākt, ka (pārtikas produkts, ēdiens u. tml.) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izsautēt.
svaigēšana Svaiga (termiski neapstrādāta vai minimāli apstrādāta) uztura lietošana pārtikā.
svaigēdājs Svaigēšanas piekritējs; cilvēks, kurš uzturā lieto pamatā (vai tikai) svaigu (termiski neapstrādātu vai minimāli apstrādātu) uzturu.
pieturpunkts Svarīgākais, nozīmīgākais notikums, brīdis (kādā norisē, procesā u. tml.).
fasēt Svērt noteiktās vienībās (parasti pārtikas preces) un iesaiņot.
hipokrāta zvērests svinīgos apstākļos izteikta ārsta apņemšanās savā darbā ievērot ētikas normas.
bankets Svinīgs mielasts (par godu kādai personai vai notikumam).
maurloks Šā auga gludie, cilindriskie stublāji (loki), ko izmanto pārtikā.
kaņepe Šā auga sēklas; pārtikas produkts, kas gatavots no šīm sēklām.
mandele Šā koka auglis – sēkla, ko izmanto, piem., eļļas ieguvei, konditorejas izstrādājumos, kosmētikā.
kakao Šā koka sēklas (pupiņas); pulverveida pārtikas produkts, kas apstrādē iegūts no šīm sēklām.
kafija Šā koka vai krūma sēklas (pupiņas); no tām gatavots (grauzdēts, malts) pārtikas produkts; šā pārtikas produkta aizstājējs (piem., no cigoriņiem, miežiem).
kols Šāda grafiska zīme citās nozarēs (piem., matemātikā – dalīšanas zīme).
kolba Šādam traukam līdzīgs stikla veidojums.
vāle Šāds (piemēram, zarains, dzeloņains) rīks, kas senatnē tika lietots kā kaujas, medību ierocis.
Amerikas ūdele šāds dzīvnieks, kas Eiropā savvaļā nonācis no kažokzvēru fermām un kam balts ir tikai zods un apakšlūpa.
nakts Šāds laikposms, kas saistīts ar kādu notikumu.
piecgade Šāds laikposms, kurā tika realizēts kārtējais PSRS tautsaimniecības attīstības plāns.
dubultbandinieks Šahā – viens no diviem vienas un tās pašas krāsas bandiniekiem, kas nokļuvuši uz vienas vertikāles.
tornis Šaha figūra, kas pārvietojama pa vertikālēm un horizontālēm pāri neierobežotam lauciņu skaitam.
cauršaut Šaujot tikt izvirzītam cauri (kam), caur (ko) – par lodi, šāviņu.
šaušalas Šausminoši notikumi; šausmas (2).
saulespuķe Šī auga sēklas, ko izmanto pārtikā.
sezams Šī auga sēklas, kuras izmanto pārtikas ražošanā, eļļas ieguvei.
tēja Šī krūma jauno dzinumu lapas, ko pēc ievākšanas apstrādā, lai no tām pagatavotu attiecīgo pārtikas produktu.
renesanse Šī perioda arhitektūras un mākslas stils, kas nomainīja gotiku.
ciete Šī viela, pārstrādāta balta pulvera veidā, ko izmanto pārtikā; stērķele.
aknas Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.
nieres Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.
plaušas Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.
smadzenes Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.
marināde Šķidrums ar garšvielu un garšaugu piedevu, ko izmanto atsevišķu pārtikas produktu (piem., gaļas) sagatavošanai un garšas uzlabošanai.
marināde Šķidrums ar skābes, garšvielu un garšaugu piedevu, ko izmanto pārtikas produktu (piem., dārzeņu, sēņu) konservēšanai.
sašķiebties Šķiebjot tikt novirzītam (par ķermeņa daļu).
jukt Šķīst, tikt kliedētam.
piešķīst Šķīstot (kam), tikt pārklātam (ar to).
tostarp Tā, ka notiek, noris, pastāv starp kādiem notikumiem, norisēm, parādībām.
līdz ar nagiem Tā, ka tikko pietiek.
ar mazu gaismiņu tad, kad tikko sāk parādīties rīta gaisma.
amorfs Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem.
diferenciālais tarifs tāda maksa par satiksmes līdzekļu izmantošanu, kas relatīvi samazinās, pieaugot pārvadājuma attālumam.
reglamentēta profesija tāda profesija, kurā var darboties tikai pēc īpašas atļaujas saņemšanas.
izvēlīgs Tāds (augs), kas labi aug, attīstās tikai īpašos apstākļos.
neaizstājams Tāds (cilvēks), kas savus pienākumus, amatu u. tml. veic tik ļoti labi, ka ir grūti vai pat neiespējami viņu aizstāt ar citu.
jauniesaukts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir iesaukts obligātajā karadienestā.
jaunizcepts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir sācis strādāt kādā amatā, profesijā un ir nepieredzējis; tāds, kas tikko vai nesen ir kļuvis (par ko).
gaļa Tāds (dzīvnieks), ko audzē šā pārtikas produkta ieguvei.
beidzamais Tāds (laika moments, laika posms), kas ir noteiktai rīcībai piemērotā laika beigās vai tieši pirms kāda paredzēta pasākuma, notikuma.
nemierīgs Tāds (laikposms), kad norisinās daudz dažādu notikumu.
pēdējais Tāds (laikposms), kas noris pašās beigās, pirms kāda cita notikuma, darbības u. tml.
krievvalodīgs Tāds (Latvijas iedzīvotājs), kurš runā krievu valodā un saziņā lieto tikai krievu valodu.
bilabiāls Tāds (līdzskanis), kura artikulācijā aktīvi piedalās abas lūpas (b, m, p).
haploidāls Tāds (organisms, šūna), kam ir tikai viens hromosomu komplekts.
viendzimuma Tāds (organisms), kam ir tikai sievišķie vai tikai vīrišķie dzimumorgāni; tāds (zieds), kam ir tikai putekšņlapas vai auglenīca.
batāls Tāds (parasti mākslas darbs), kas saistīts ar kara tematiku.
jērs Tāds (pārtikas produkts, ēdiens), kas iegūts no jaunas aitas vai jēra kautķermeņa.
vienvirziena Tāds (piem., ceļš), kas paredzēts kustībai tikai vienā virzienā; tāds, kas noris tikai vienā virzienā.
nepaplašināts Tāds (teikums), kurā ir tikai teikuma virslocekļi vai galvenais loceklis.
iemīļots Tāds, ar ko labprāt nodarbojas; tāds, pret ko izjūt patiku; tāds, kur bieži uzturas.
vajadzīgs Tāds, bez kā grūti vai neiespējami iztikt; tāds, ko vajag.
atlēts Tāds, kā sportistam, kas nodarbojas ar atlētiku.
iekārts Tāds, kam galvenie nesošie elementi pakļauti tikai stiepei.
sporādisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs; tāds, kas parādās, pastāv, noris tikai reizumis.
pārejams Tāds, kam ir iespējams tikt pāri (parasti par dabiskiem šķēršļiem).
ornamentāls Tāds, kam ir ornamenti; ar ornamentiku izrotāts.
sirdsskaidrs Tāds, kam ir raksturīga dziļa tikumība, morāla skaidrība; tāds, kurā izpaužas dziļa tikumība, morāla skaidrība.
puritānisks Tāds, kam ir raksturīga pārmērīgi stingra tikumība; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
paliess Tāds, kam ir samērā maz taukvielu (par pārtikas produktiem).
vājš Tāds, kam ir slikta, piem., saturiskā kvalitāte, tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, normām, arī neizraisa patiku.
stiklveida Tāds, kam ir stikla veids; tāds, kam ir stiklam raksturīgas īpašības.
nepārvarams Tāds, kam ir tik spēcīga iedarbība, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
viendimensijas Tāds, kam ir tikai viena dimensija.
viennozīmīgs Tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību); monosēmisks.
monosēmisks Tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību); viennozīmīgs.
monosillabisks Tāds, kam ir tikai viena zilbe; vienzilbīgs.
izlaidīgs Tāds, kam ir zems morāles līmenis, netikumīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vasarzaļš Tāds, kam lapas ir zaļas tikai vienu veģetācijas periodu.
šķīsts Tāds, kam nav grēku; morāli skaidrs, tikumīgs.
sīks Tāds, kam nav lielas ietekmes (par notikumu, norisi).
necaurredzams Tāds, kam nevar redzēt cauri; tāds, kas ir tik blīvs, ka tam ir grūti vai neiespējami redzēt cauri.
gaišredzīgs Tāds, kam piemīt spēja paredzēt, kas notiks nākotnē; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
izkalpīgs Tāds, kam piemīt tieksme izkalpoties, izpatikt; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
nepārspējams Tāds, kam piemīt tik izcilas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to grūti vai neiespējami pārspēt; tāds, kam nav līdzīgu.
šķirtdzimuma Tāds, kam piemīt vai nu tikai vīrišķās, vai tikai sievišķās dzimumpazīmes.
piedzīvojums Tāds, kam raksturīgs dažādiem spilgtiem, satraucošiem notikumiem bagāts sižets.
jauks Tāds, kas (ar savām īpašībām vai saturu) izraisa patiku, labsajūtu, iepriecina.
patīkams Tāds, kas (ar savu saturu vai īpašībām) izraisa patiku, sniedz labsajūtu, iepriecina.
neredzēts Tāds, kas (kādu laiku) nav redzēts, satikts.
neklātiene Tāds, kas (ko) dara, veic, neatrodoties notikuma vietā.
nekritisks Tāds, kas (ko) vērtē bez kritiskas attieksmes, neizvērtējot trūkumus; tāds, kurā izpaužas kritikas, kritiska vērtējuma trūkums.
nolāpīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
daļējs Tāds, kas aptver tikai daļu, ne visu (no kā); tāds, kas attiecas tikai uz daļu, ne visu (no kā); nepilnīgs.
vienpusīgs Tāds, kas aptver tikai kādu vienu parādības pusi, vērsts pret ko vienu, vienā virzienā.
nepilns Tāds, kas aptver, ietver tikai daļu vai attiecas tikai uz daļu (no kā).
riebīgs Tāds, kas ar savām īpašībām, uzvedību u. tml. izraisa nepatiku, arī riebumu, pretīgumu.
dabīgs Tāds, kas atbilst dabas likumiem, saskan ar (lietu, parādību) dabu, atbilst normālai notikumu attīstības gaitai.
dabisks Tāds, kas atbilst dabas likumiem, saskan ar (lietu, parādību) dabu, atbilst normālai notikumu attīstības gaitai.
morāls Tāds, kas atbilst morāles normām, tikumisks (par rīcību, nostāju u. tml.).
tikumisks Tāds, kas atbilst morāles normām; tikumīgs.
zemstikla Tāds, kas atrodas, aug zem stikla.
starpgalaktiku Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp galaktikām.
iekšējs Tāds, kas attiecas tikai uz kādu kopumu, vienību, sistēmu.
estētisks Tāds, kas attiecas uz estētiku, izpratni par to.
fonētisks Tāds, kas attiecas uz fonētiku, saistīts ar to.
gramatisks Tāds, kas attiecas uz gramatiku, saistīts ar to.
ģenētisks Tāds, kas attiecas uz ģenētiku un iedzimtību; tāds, kas saistīts ar gēniem.
kibernētisks Tāds, kas attiecas uz kibernētiku, saistīts ar to.
kriminālistisks Tāds, kas attiecas uz kriminālistiku, saistīts ar to.
leksikostilistisks Tāds, kas attiecas uz leksikostilistiku, saistīts ar to.
lingvistisks Tāds, kas attiecas uz lingvistiku, saistīts ar to; valodniecisks.
magnetooptisks Tāds, kas attiecas uz magnetooptiku, saistīts ar to.
matemātisks Tāds, kas attiecas uz matemātiku, ir saistīts ar to, tai raksturīgs.
mistisks Tāds, kas attiecas uz mistiku (1), misticismu, saistīts ar to.
multikulturāls Tāds, kas attiecas uz multikulturālismu, saistīts ar to; daudzkultūru.
neirolingvistisks Tāds, kas attiecas uz neirolingvistiku, saistīts ar to.
onomastisks Tāds, kas attiecas uz onomastiku, saistīts ar to.
optisks Tāds, kas attiecas uz optiku; tāds, kas ir saistīts ar gaismas parādībām, to izmantošanu.
reālpolitisks Tāds, kas attiecas uz reālpolitiku, saistīts ar to.
sholastisks Tāds, kas attiecas uz sholastiku, saistīts ar to.
stāvs Tāds, kas attiecībā pret plakni veido taisnu vai gandrīz taisnu leņķi; vertikāls vai gandrīz vertikāls.
platonisks Tāds, kas balstās tikai uz garīgām simpātijām, bez jutekliskuma.
priekšāstāvošs Tāds, kas būs, notiks turpmākajā laikposmā, nākotnē.
vienreizējs Tāds, kas derīgs tikai vienai reizei, ir spēkā tikai vienu reizi.
amorāls Tāds, kas dzīvo, rīkojas pretēji morāles principiem; rīcība, uzvedība, kas ir pretrunā morāles principiem; netikumīgs.
abstrakts Tāds, kas eksistē tikai domās, teorētiski un reālajā telpā nepastāv.
virtuāls Tāds, kas fiziskā veidolā nepastāv, bet ir tikai loģiski iespējams; tāds, ko īsteno tikai ar datorprogrammu palīdzību.
izvēlīgs Tāds, kas grib (ēst) tikai to, kas garšo.
skaists Tāds, kas iepriecina, izraisa patiku.
rafinēts Tāds, kas ir attīrīts no piemaisījumiem (par pārtikas produktiem).
pirmītējs Tāds, kas ir bijis tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
pirmītējs Tāds, kas ir bijis, darbojies tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
spocīgs Tāds, kas ir dīvains, neparasts, izraisa nepatiku.
mazsālīts Tāds, kas ir iesālīts, apsālīts ar nelielu sāls daudzumu; tāds, kam pievienots samērā maz sāls (par pārtikas produktiem).
tamlīdzīgs Tāds, kas ir līdzīgs kam iepriekš notikušam, bijušam vai minētam.
stiklains Tāds, kas ir līdzīgs stiklam; tāds, kas atgādina stiklu.
zems Tāds, kas ir lietojams tikai noteiktās situācijās (piem., par vārdiem, izteicieniem, stilu); literārās valodas normām neatbilstošs.
pussprādzis Tāds, kas ir ļoti vārgs, tikko dzīvs (parasti par dzīvnieku).
svaigs Tāds, kas ir nesen pagatavots, iegūts, nav ilgi uzglabāts (par pārtikas produktiem, ēdienu).
nepieciešams Tāds, kas ir noteikti vajadzīgs, bez kā nevar iztikt, pastāvēt.
maize Tāds, kas ir pagatavots no šā pārtikas produkta vai tāds, kas ir paredzēts šā pārtikas produkta pagatavošanai.
siers Tāds, kas ir pagatavots no šī pārtikas produkta vai ar tā piedevu.
nelaimīgs Tāds, kas ir par cēloni nelaimei, nepatikšanām; tāds, kas vēstī par nelaimi.
uzticams Tāds, kas ir pastāvīgs, tikumīgs (mīlestībā, laulībā pret savu partneri).
uzticīgs Tāds, kas ir pastāvīgs, tikumīgs (mīlestībā, laulībā pret savu partneri).
elitārs Tāds, kas ir pieejams, saprotams tikai sabiedrības elitei; izsmalcināts.
grēcīgs Tāds, kas ir pretrunā ar reliģiski ētiskajām pamatnormām (baušļiem); netikumīgs, nosodāms.
mutants Tāds, kas ir radies mutācijas rezultātā; tāds, kurā notikusi mutācija.
stīga Tāds, kas ir rakstīts stīgu instrumentiem (par skaņdarbu); tāds, kurā ietilpst tikai stīgu instrumentu spēlētāji (par ansambli).
eklektisks Tāds, kas ir raksturīgs eklektikai vai eklektismam.
savs Tāds, kas ir raksturīgs tikai noteiktai personai, noteiktam priekšmetam, parādībai, veido tās iezīmes, īpatnības; arī savdabīgs.
laimīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko vēlamu, patīkamu (piem., par gadījumu, notikumu); arī veiksmīgs.
vietējs Tāds, kas ir saistīts ar noteiktu vietu, teritoriju; tāds, kas ir nozīmīgs tikai noteiktai vietai, teritorijai.
īgns Tāds, kas ir sapīcis, neapmierināts (ar ko); tāds, kas izturas nelaipni, ar nepatiku.
nešķirams Tāds, kas ir savstarpēji tik cieši saistīts, ka nav iespējams šķirt, atdalīt vienu no otra.
redzams Tāds, kas ir secināms pēc kā iepriekš notikuša.
zils Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, notiktā priekšmetu, vielu grupā.
nesavienojams Tāds, kas ir tik atšķirīgs, arī tik pretrunīgs, kas tas nevar pastāvēt kopā, ka to nevar saistīt, savienot (ar ko citu).
nesalīdzināms Tāds, kas ir tik atšķirīgs, ka to grūti vai neiespējami salīdzināt (ar ko).
nepārkāpjams Tāds, kas ir tik augsts vai liels, ka tam ir ļoti grūti vai neiespējami tikt pāri.
neapskaužams Tāds, kas ir tik grūts, nevēlams, ka nav apskaužams.
neizdzēšams Tāds, kas ir tik ietekmīgs, ka to grūti vai neiespējami padarīt par nebijušu.
nepārspēts Tāds, kas ir tik izcils, ka to nav bijis iespējams pārspēt; tāds, kam līdz šim nav līdzīgu.
nenovalkājams Tāds, kas ir tik izturīgs, ka to grūti vai neiespējami novalkāt.
nesalaužams Tāds, kas ir tik izturīgs, ka to ir grūti vai neiespējami salauzt, sabojāt.
nepiepildāms Tāds, kas ir tik liels, ka to ir ļoti grūti vai neiespējami piepildīt.
neaptverams Tāds, kas ir tik liels, plašs, milzīgs, ka to grūti vai neiespējami uztvert ar redzi vai izprast, aptvert apziņā.
nepanesams Tāds, kas ir tik nepatīkams, ka tā klātbūtni, saskarsmi ar to ir grūti vai neiespējami paciest.
nesalasāms Tāds, kas ir tik neskaidri uzrakstīts vai nepilnīgi saskatāms, ka to grūti vai neiespējami izlasīt.
neiznīcināms Tāds, kas ir tik nozīmīgs, ka to grūti vai neiespējami iznīcināt.
nenovērtējams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, vērtīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvērtēt.
nepieejams Tāds, kas ir tik pašapzinīgs, neatsaucīgs, ka nerada citiem saskarsmes vēlmi, iespēju.
nenoliedzams Tāds, kas ir tik patiess, pareizs, ka to grūti vai neiespējami apšaubīt, noliegt.
neciešams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
neizturams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
nevaldāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt, vājināt (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
neatvairāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
nepanesams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
nepārvarams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
neaprakstāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, spilgts, ka to grūti vai neiespējami aprakstīt, izteikt vārdos.
nesaraujams Tāds, kas ir tik stiprs, noturīgs, ka to ir grūti vai neiespējami saraut, iznīcināt, sadalīt.
neatvairāms Tāds, kas ir tik valdzinošs, aizraujošs, ka pakļauj sev, pārņem savā varā.
neatsverams Tāds, kas ir tik vērtīgs, ka to grūti vai neiespējami ar ko aizstāt, atlīdzināt.
vienīgais Tāds, kas ir tikai viens, viens pats.
pirmreizīgs Tāds, kas ir tikko atklāts, radīts u. tml. un izceļas ar savu kvalitāti, savdabīgumu, neikdienišķumu.
smalks Tāds, kas ir tikko izjūtams, uztverams; tāds, kas ir grūti atšķirams salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu.
viegls Tāds, kas ir tikko manāms, arī neuzkrītošs, tāds, kura iedarbība maz jūtama.
pēdīgais Tāds, kas ir tikko pagājis; tāds, kas vēl turpinās.
vārs Tāds, kas ir tikko sajūtams; arī blāvs (par smaržu, gaismu, krāsu).
pēdējais Tāds, kas ir tikko, nesen bijis noticis; jaunākais.
pēdējais Tāds, kas ir tikko, nesen pagājis; tāds, kas vēl turpinās līdz šim laikam.
pusmiris Tāds, kas ir tuvu nāvei; tāds, kas ir tikko dzīvs.
slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums lāšu, pilienu veidā; tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā; arī mitrs (1).
rustikāls Tāds, kas ir veidots no rupji apdarinātiem akmeņiem; tāds, kas ir veidots rustikas tehnikā.
stiklains Tāds, kas ir veidots no stikla.
stiklots Tāds, kas ir veidots no stikla.
memoriāls Tāds, kas ir veidots, piem., vēsturiska notikuma vai ievērojama cilvēka atcerei.
vasarzaļš Tāds, kas ir zaļš tikai vienu veģetācijas periodu (par augu lapām).
neizmērojams Tāds, kas ir, piem., tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami aptvert, novērtēt.
glāze Tāds, kas izgatavots, veidots no stikla.
nenovēlīgs Tāds, kas izjūt nepatiku, skaudību (pret kādu); tāds, kas nevēl labu.
simpātisks Tāds, kas izraisa (kādā) emocionāli labvēlīgu attieksmi, patiku, arī tieksmi iegūt to (piem., par priekšmetiem).
pretīgs Tāds, kas izraisa (kādā) stipru nepatiku, riebumu (par cilvēku, tā īpašībām, izturēšanos, rīcību u. tml.).
atbaidošs Tāds, kas izraisa nepatiku, pretīgumu, bailes.
nejauks Tāds, kas izraisa nepatiku.
nepatīkams Tāds, kas izraisa nepatiku.
nožēlojams Tāds, kas izraisa nicinājumu, nepatiku; ļoti slikts.
patīkams Tāds, kas izraisa patiku (1); jauks, simpātisks.
vilinošs Tāds, kas izraisa patiku, valdzina (piem., par cilvēku, tā ārieni).
pievilcīgs Tāds, kas izraisa patiku; glīts, jauks (par cilvēku, tā ārējo izskatu).
tīkams Tāds, kas izraisa patiku; patīkams.
mīlīgs Tāds, kas izraisa pret sevi simpātijas, patiku, mīļumu.
pretīgs Tāds, kas izraisa stipru nepatiku (par darbību, apstākļiem, parādībām).
tīrvilnas Tāds, kas izstrādāts tikai no vilnas, bez citu šķiedru piejaukuma.
izaicinošs Tāds, kas kaitina, izraisa nepatiku, liek asi reaģēt.
ieinteresēts Tāds, kas ko dara savās vai cita interesēs (arī vēlas, lai kas būtu, notiktu).
falšs Tāds, kas līdzīgs (kam) tikai ārēji, daļēji.
neīsts Tāds, kas līdzīgs (kam) tikai ārēji, daļēji.
neaptraipīts Tāds, kas nav apkaunots, ir godīgs un tikumiski nevainojams.
jēls Tāds, kas nav cepts, vārīts, konservēts u. tml. (par pārtikas produktiem).
vaļējs Tāds, kas nav iesaiņots tarā, nav safasēts, nav iepildīts pudelēs u. tml. (parasti par pārtikas produktiem).
falšs Tāds, kas nav īsts, bet tikai ārēji ir (kam) līdzīgs; neīsts.
neīsts Tāds, kas nav īsts, bet tikai ārēji ir (kam) līdzīgs.
pusjēls Tāds, kas nav līdz galam izcepts, izvārīts u. tml. (par pārtikas produktiem).
nepilnīgs Tāds, kas nav paveikts, izdarīts pilnīgi līdz galam; tāds, kas notiek, noris tikai daļēji.
ekskluzīvs Tāds, kas nav pieejams visiem; tāds, kas tiek dots, atļauts u. tml. tikai dažiem; ārkārtējs.
nejēdzīgs Tāds, kas nav pieņemams, izraisa nepatiku (piem., sava satura, sliktās kvalitātes dēļ).
nepilnvērtīgs Tāds, kas nav pilnvērtīgs; tāds, kas tikai daļēji atbilst noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
nesvēts Tāds, kas nav svēts; grēcīgs, netikumīgs.
neglīts Tāds, kas neatbilst estētiskām prasībām, izraisa nepatiku.
sliktums Tāds, kas neatbilst kādām normām, vajadzībām, izraisa ko nevēlamu; arī bēdas, nepatikšanas.
netikls Tāds, kas neievēro morāles normas, ir izlaidīgs, netikumīgs dzimumattiecībās.
garlaicīgs Tāds, kas neizraisa interesi, patiku; vienmuļš; tāds, kas noris lēni, vienmuļi.
trūcīgs Tāds, kas nenodrošina iztikai, sadzīvei nepieciešamos līdzekļus; nabadzīgs.
neplīstošs Tāds, kas neplīst (parasti par stiklu, stikla izstrādājumiem).
nemīlams Tāds, kas nesagādā patiku, prieku.
vaļējs Tāds, kas nesedz vai tikai daļēji sedz pēdas virspusi (par apaviem).
paliekošs Tāds, kas netiks pārvietots, nomainīts.
rāms Tāds, kas noris mierīgi, netraucēti, tāds, kurā nav satraucošu notikumu, sarežģījumu.
pretīgs Tāds, kas parasti ar savu izskatu, arī izturēšanos, izraisa (kādā) stipru nepatiku (par dzīvniekiem).
vienreizlietojams Tāds, kas paredzēts, derīgs tikai vienreizējai lietošanai.
šķietams Tāds, kas pastāv (kāda) uztverē, priekšstatos un īstenībai neatbilst vai tikai daļēji atbilst; apšaubāms.
jauns Tāds, kas pastāv samērā neilgi; tāds, kas tikko vai nesen ir izveidots, radīts, atklāts u. tml.; tāds, kas pašlaik top.
neizsmeļams Tāds, kas pastāv tik lielā apjomā, pārpilnībā, ka to visu ir grūti vai neiespējami izmantot.
fiktīvs Tāds, kas pastāv tikai formāli, bet ne realitātē; neīsts.
nomināls Tāds, kas pastāv tikai formāli, reāli nepildot savu uzdevumu, funkciju.
iedomāts Tāds, kas pastāv tikai iedomās, fantāzijā; šķietams.
ideāls Tāds, kas pastāv tikai prātā, domās un reāli nav iespējams.
iekšējs Tāds, kas pastāv, ir lietojams tikai vienā uzņēmumā, iestādē.
neskaitāms Tāds, kas pastāv, ir tik lielā skaitā, daudzumā, ka to grūti vai neiespējami aptvert, saskaitīt.
piesātināts Tāds, kas pavadīts rosīgi, intensīvi, notikumiem bagāts – par laikposmu.
neizdzēšams Tāds, kas rada tik dziļu, spēcīgu iespaidu, ka to grūti vai neiespējami aizmirst.
sekundārs Tāds, kas radies kā iepriekšējās norises, notikuma sekas, rezultāts un laika ziņā seko kam agrākam.
individuāls Tāds, kas raksturīgs tikai kādam indivīdam vai atsevišķai parādībai; īpatnējs, savdabīgs.
mikroskopisks Tāds, kas redzams tikai ar mikroskopu; tāds, ko veic ar mikroskopu; pretstats: makroskopisks.
bezkaunīgs Tāds, kas rupji, pārdroši pārkāpj (morāles, ētikas) normas.
saistīgs Tāds, kas saista, raisa interesi, patiku.
netikumisks Tāds, kas saistīts ar netikumību, tai raksturīgs; netikumīgs.
šausmas Tāds, kas saistīts ar šādu notikumu, norisi u. tml.
endēmisks Tāds, kas sastopams tikai noteiktā apvidū.
tauks Tāds, kas satur daudz tauku (parasti par pārtikas produktiem, uzturu); trekns (1).
trekns Tāds, kas satur daudz tauku (parasti par pārtikas produktiem, uzturu).
kritisks Tāds, kas satur kritiku; tāds, kurā izpaužas kritika, (parasti negatīvs) vērtējums.
sociālkritisks Tāds, kas satur sociālo parādību kritiku; tāds, kurā izpaužas sociālo parādību kritika.
sulīgs Tāds, kas satur šķidras vielas (par pārtikas produktiem).
lielisks Tāds, kas sevišķi labi atbilst noteiktām (piem., izmantošanas) prasībām, izraisa patiku.
vietējs Tāds, kas skar tikai kādu (kā) daļu, arī iedarbojas tikai uz kādu (kā) daļu.
vienpusējs Tāds, kas skar, aptver tikai vienu pusi.
saldskābs Tāds, kas slēpj neapmierinātības, nepatikas izpausmi (piem., par smaidu, sejas izteiksmi).
panorāmisks Tāds, kas sniedz plašu, visaptverošu skatījumu, pārskatu par kādu notikumu, tēmu.
neticams Tāds, kas šķiet tik nereāls vai pārspīlēts, ka to grūti vai neiespējami pieņemt par patiesu, atbilstošu īstenībai.
nepieēdināms Tāds, kas tik daudz ēd, ka to ir grūti vai neiespējami pieēdināt; tāds, kas vienmēr ir izsalcis.
vakarējs Tāds, kas tika darīts, piedzīvots vakar, iepriekšējā dienā.
jaunapgūts Tāds, kas tikko vai nesen ir apgūts.
jaunatklāts Tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts.
beidzamais Tāds, kas tikko vai nesen ir bijis, noticis, u. tml.; jaunākais.
jauniecelts Tāds, kas tikko vai nesen ir iecelts (piem., kādā amatā).
jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir iegādāts; tāds, kas ir labi saglabāts, nav nolietots.
jauniegūts Tāds, kas tikko vai nesen ir iegūts.
jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir ieguvis kādu, stāvokli, nonācis kādās attiecībās.
jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir ienācies, nobriedis; tāds, kas tikko vai nesen ir novākts.
jaunievēlēts Tāds, kas tikko vai nesen ir ievēlēts.
jauniznācis Tāds, kas tikko vai nesen ir iznācis (par iespieddarbu).
jaunākais Tāds, kas tikko vai nesen ir noticis, paveikts, arī radīts, sacerēts vai iegādāts.
jaundzimis Tāds, kas tikko vai nesen ir piedzimis.
jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir sācis strādāt, darboties (kādā nozarē); tāds, kam ir maz pieredzes.
jaunlaulāts Tāds, kas tikko vai nesen ir salaulājies.
svaigs Tāds, kas tikko vai nesen radies; jauns.
sasodīts Tāds, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; tāds, kas izraisa nepatiku, neapmierinātību, dusmas.
varbūtisks Tāds, kas var būt, notikt, realizēties; tāds, kā patiesums ir iespējams.
varbūtīgs Tāds, kas var būt, notikt, realizēties; varbūtisks.
vienvirziena Tāds, kas vērsts tikai uz ko vienu, arī tāds, kam trūkst plašuma, vispārinājuma (par domāšanu, jūtām, izziņas procesu).
stāvs Tāds, kas virzās vertikāli vai gandrīz vertikāli.
monokarps Tāds, kas zied un ražo augļus tikai vienreiz un pēc tam iznīkst (par augiem).
riebīgs Tāds, kas, piem., ar savu izskatu izraisa nepatiku, arī riebumu, pretīgumu.
nepārtikas Tāds, ko nelieto pārtikā; tāds, kas nav saistīts ar pārtiku.
jaunapgūts Tāds, ko saimnieciski izmanto tikai kopš neilga laika.
iemīļots Tāds, ko sāk izjust kā tuvu, nepieciešamu (piem., par mākslas darbu); tāds, pret ko izjūt patiku (piem., par rakstnieku, dzejnieku).
ezoterisks Tāds, ko spēj uztvert, saprast, izskaidrot tikai daži izredzētie; mistisks.
vienreizējs Tāds, ko veic, kas notiek vienu reizi, vienā reizē; tāds, ko saņem tikai vienā reizē.
tukšs Tāds, kur nav (kā, parasti pārtikas līdzekļu, preču, naudas) krājumu.
trauksmains Tāds, kur noris strauja kustība, strauji notikumi.
šaurs Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā mazs mutes atvērums un augsts mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
hronikāls Tāds, kurā dokumentāli attēloti vēsturiski notikumi (par literāru darbu, kinofilmu).
nepanesams Tāds, kura iedarbība ir tik nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami paciest.
neciešams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest.
neizturams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest.
raibs Tāds, kurā ir daudz dažādu neparastu, negaidītu u. tml. notikumu, pārdzīvojumu.
pārbagāts Tāds, kurā ir ļoti daudz (parasti nozīmīgu) notikumu.
pārpilns Tāds, kurā ir ļoti daudz dažādu notikumu, apstākļu (par laikposmu).
liess Tāds, kurā ir maz taukvielu (par pārtikas produktiem).
diatonisks Tāds, kurā ir tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
labs Tāds, kurā izpaužas atbilstība, piemērotība noteiktām prasībām, vēlmēm, (kā) gaumei; tāds, kas izraisa patiku.
indīgs Tāds, kurā izpaužas ļoti dziļa nepatika, ļaunums; arī dzēlīgs, aizskarošs.
griezīgs Tāds, kurā izpaužas nepatika, naids u. tml.
greizs Tāds, kurā izpaužas nepatika, neuzticība, nelabvēlība u. tml.
šķībs Tāds, kurā izpaužas nepatika, neuzticība, nelabvēlība u. tml. (par skatienu, acīm); greizs (3).
patētisks Tāds, kurā izpaužas patētika.
romantisks Tāds, kurā izpaužas romantika; tāds, kas ir saistīts ar to.
nejauks Tāds, kura izskats vai izturēšanās izraisa nepatiku, noraidošu attieksmi; tāds, kam piemīt kas nepatīkams.
pastīvs Tāds, kurā jūtams saspringums, atraisītības trīkums (piem., par norisi, notikumu).
stīvs Tāds, kurā nav dzīvīguma, rosības, aktivitātes (piem., par darbību, notikumu, situāciju); arī neveikls, neizdevies.
tukšs Tāds, kurā nav intensīvas, mērķtiecīgas darbības, rosības, notikumu (par laikposmu).
neaptumšots Tāds, kurā nav nepatīkamu, drūmu notikumu (par laikposmu); tāds, kuru neietekmē nekas šāds.
mierīgs Tāds, kurā nav satraucošu notikumu, sarežģījumu; tāds, kas noris netraucēti, ērtos apstākļos (par laikposmu).
rāms Tāds, kurā nav viļņošanās vai ir tikko manāma, jūtama viļņošanās (par ūdeni, ūdens plūsmu).
slikts Tāds, kurā neizpaužas atbilstība, piemērotība noteiktām prasībām, vēlmēm, (kā) gaumei; tāds, kas izraisa nepatiku.
godīgs Tāds, kura rīcība atbilst morāles prasībām; tikumīgs, apzinīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
zemisks Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir nekrietna, netikumiska, arī ļauna.
tikumīgs Tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst tikumības normām un principiem, tāds, kam ir raksturīgas pozitīvas, morāles normām atbilstošas īpašības.
rupjgraudu Tāds, kura sastāvā ir nemalti labības graudi (par pārtikas produktiem).
zemisks Tāds, kura saturā izpaužas kas nekrietns, netikumisks, arī ļauns. zemiski vārdi.
labs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, arī pozitīvs, labvēlīgs; tāds, kas izraisa patiku.
programmatisks Tāds, kura saturs ir izklāstīts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai nosaukumā (par instrumentālu skaņdarbu).
slikts Tāds, kura saturs neatbilst noteiktām prasībām; tāds, kas izraisa nepatiku, arī ko nevēlamu.
piesātināts Tāds, kurā starp oglekļa atomiem ir tikai vienkāršās saites.
neķītrs Tāds, kura uzvedība, rīcība vai runa ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu; netikumisks, amorāls.
uzbāzīgs Tāds, kura vairākkārtējā, arī samērā spēcīgā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku.
uzmācīgs Tāds, kura vairākkārtējā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku.
paškritisks Tāds, kuram piemīt paškritika; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
pēdīgais Tāds, par ko (par kuru) ir tikko runāts, kas ir tikko minēts.
pēdējais Tāds, par ko ir runāts, kas ir minēts tikko (pēc kā cita, iepriekšēja).
erotisks Tāds, piem., literatūras vai mākslas darbs, kurā attēlota erotika.
taktiķis Taktikas (2) speciālists.
prieks Tas (notikums, parādība, apstākļi u. tml.), kas izraisa šādu emocionālu stāvokli, arī apmierinājumu, labsajūtu.
signāls Tas (piem., darbība, norise, notikums, informācija), kas ierosina vai veicina kādu citu darbību, norisi u. tml.
ziņa Tas (piem., fakts, notikums), kas tiek darīts zināms.
robežšķirtne Tas (piem., laikposms, notikums), pēc kura sākas kas cits, atšķirīgs.
noslēpums Tas (piem., paņēmiens, metode), kas ir zināms tikai vienam vai dažiem.
priekštecis Tas (piem., priekšmets, parādība, notikums), kas bijis pirms kā cita, ir ietekmējis to.
augēdājs Tas (tāds), kas pārtiek galvenokārt vai tikai no augiem (par dzīvniekiem).
vajadzīgs Tas, bez kā grūti vai neiespējami iztikt.
parodija Tas, kam ir tikai ārēja līdzība ar (kādas parādības) būtību.
šausmonis Tas, kas ar savu izskatu vai rīcību izraisa šausmas, riebumu, lielu nepatiku.
atstarotājs Tas, kas atstaro; neliels priekšmets vai uzlīme satiksmes dalībnieku (gājēju, velosipēdistu u. tml.) drošībai, kas atstarojot (piem., starmešu gaismu), spoži spīd.
abstrakcija Tas, kas eksistē tikai teorētiski un reālajā dzīvē nav iespējams.
nejaucība Tas, kas ir nepatīkams, sagādā neērtības, apgrūtina; nejauks notikums, nejauka rīcība.
nešķīstība Tas, kas ir nešķīsts, netikumīgs, grēcīgs.
nepieciešams Tas, kas ir noteikti vajadzīgs, bez kā nevar iztikt.
zemisks Tas, kas ir saistīts ar ko nekrietnu, netikumisku, arī ļaunu.
miņa Tas, kas ir tik tikko nojaušams, uztverams, sajūtams.
vienīgais Tas, kas ir tikai viens, viens pats.
detonators Tas, kas izraisa kādu notikumu strauju attīstību.
riebeklība Tas, kas izraisa lielu nepatiku, riebumu, pretīgumu.
bēdas Tas, kas izraisa negatīvu emocionālu stāvokli; raizes, rūpes, nepatikšanas.
piedauzības akmens tas, kas rada iemeslu pārmetumiem, neapmierinātībai, nepatikai.
iesācējs Tas, kas tikko ir sācis (piem., kādu darbu) un kam vēl nav iemaņu, zināšanu.
jaunatklājums Tas, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts.
jaunākais Tas, kas tikko vai nesen ir bijis, noticis, paveikts, sācies.
jaunievedums Tas, kas tikko vai nesen ir ieviests.
jaunums Tas, kas tikko vai nesen izveidots, radīts, atklāts u. tml.
sasodīts Tas, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; tas, kas izraisa nepatiku, neapmierinātību, dusmas.
iespēja Tas, kas var īstenoties, notikt.
ēdams Tas, ko var ēst – pārtikas produkts, ēdiens.
mutants Tas, kurā ir notikusi mutācija; tas, kam ir mutācijas izraisīta jauna ģenētiskā pazīme.
krievvalodīgs Tas, kurš runā krievu valodā un saziņā lieto tikai krievu valodu.
liecība Tas, piem., priekšmets, dokuments, notikums, kas ko apstiprina, pierāda.
aizdars Taukvielu piedeva (ēdienam); pārtikas produkts, kas satur taukvielas.
lakrica Tauriņziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām, ziliem ziediem un resnām ložņājošām saknēm, kuras izmanto medicīnā un pārtikas rūpniecībā.
pākšaugi Tauriņziežu dzimtas kultūraugi, kuru sēklas (piem., pupas, zirņus) izmanto pārtikā.
opcija Tehniskām ierīcēm, informātikā – papildiespēja, ko norāda lietotāja programmā un ko var izmantot, lai modificētu parasto izpildes režīmu.
leģenda Teiksmains, fantastisks, arī reliģiska satura nostāsts par kādu vēsturisku notikumu, personu, vietu; literārs sacerējums ar šādu raksturu.
solīt Teikt, apgalvot, ka (kas, piem., noteikta rīcība, darbība) tiks īstenots, īstenosies.
vienkāršs teikums teikums, kurā ir tikai viens virslocekļu (teikuma priekšmeta un izteicēja vai to grupu) saistījums.
pietecēt Tekot, plūstot (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to).
satecēt Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt (parasti viscaur) slapjam, arī tikt sabojātam (parasti pilnīgi).
aptecēt Tekot, plūstot tikt pārklātam, notraipītam (ar ko).
rullis Teksts, dokuments u. tml., ko senāk glabāja cilindriski satītu; teksts, dokuments u. tml., kam norāde uz šādu formu ir tikai tradicionāla.
bareljefs Tēlniecības darbs, kurā skulpturālais veidojums tikai daļēji izcelts no plaknes.
sižets Tēlotājā mākslā – tēlojuma priekšmets vai notikums, kas attēlots mākslas darbā.
batālais žanrs tēlotājmākslas žanrs, kas veltīts kara tematikai, it īpaši kauju skatiem.
dubultlogs Telpu siltinošas tehnoloģijas logs, kam vienā rāmī blīvi iestiprināti divi stiklojumi.
piena teļš teļš, kas ir barots tikai vai galvenokārt ar pienu.
kinētika Teorētiskās mehānikas nozare, kas pēta ķermeņu kustību (dinamiku) un stāvokli (statiku) atkarībā no ķermeņiem pieliktajiem spēkiem.
siltapstrāde Termiska (parasti pārtikas produktu) apstrāde; siltumapstrāde.
siltumapstrāde Termiska (pārtikas produktu) apstrāde.
rūdītais stikls termiski apstrādāts stikls, kas kļūst vairākkārt izturīgāks par parasto stiklu un plīstot sadrūp sīkos, neasos gabaliņos.
zaļbarība Termiski neapstrādāti augu valsts uzturlīdzekļi (cilvēka) pārtikā.
svaigs Termiski neapstrādāts (par pārtikas produktiem, parasti augļiem, dārzeņiem).
plīst Tiekot daudz lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, arī tikt bojātam.
nostiepties Tiekot stieptam, iztaisnoties, izstiepties, tikt nospriegotam.
saziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, mainīt krāsu (par pārtikas produktiem, parasti par rudzu maizi).
kā tad citādi tieši tā, tikai tā, ne citādi.
knaps Tik tikko.
tikvien Tik vien; tikai.
ar mēru tik, cik vajag, nepieciešams, nepārsniedzot normu.
ar neapbruņotu aci tikai ar redzi, bez palīglīdzekļiem.
reti kāds tikai dažs.
reti kur tikai dažviet.
aiz slēgtām durvīm tikai oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piem., par sapulci, tiesas sēdi).
(līdz) ar gaismu tikko aust rīta gaisma.
pie (pirmās) izdevības tiklīdz radīsies labvēlīgi apstākļi.
gandrīz Tikpat kā; tā, ka ļoti maz trūkst, lai kas būtu (notiktu).
ne mazāk svarīgs jautājums tikpat svarīgs jautājums.
(aiz)iet zudumā tikt (pa)zaudētam, zust; tikt izpostītam, iznīcinātam.
grimt aizmirstībā tikt aizmirstam, nepieminētam.
izzust no atmiņas tikt aizmirstam.
doties uz mūžamājām tikt apbedītam, apglabātam.
nokļūt aiz restēm tikt apcietinātam un iesēdinātam cietumā.
nonākt aiz restēm tikt apcietinātam un iesēdinātam cietumā.
krist ļaužu valodās tikt aprunātam.
atainoties Tikt atainotam (mākslas darbā); tikt uzskatāmi parādītam.
dabūt vilka pasi tikt atbrīvotam no darba; tikt padzītam, aizraidītam.
pacelties no drupām tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu).
pacelties no gruvešiem tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu).
palikt Tikt atstātam (bez kā), būt spiestam iztikt (bez kā).
dabūt pa kūkumu tikt fiziski ietekmētam, tikt rātam.
izstrēbt (savārīto) putru tikt galā ar radītajiem sarežģījumiem; novērst izdarīto aplamību.
būt godā tikt godātam.
ienākt prātā tikt iedomātam, atminētam.
nākt prātā tikt iedomātam, atminētam.
nākt galvā tikt iedomātam, atminētam.
uzglabāties atmiņā tikt iegaumētam, netikt aizmirstam.
iekrist klēpī tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
iekrist rokās tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
nākt Tikt iegūtam, piešķirtam; tikt pievienotam.
ieraudzīt skatuves gaismu tikt iestudētam un uzvestam.
ieraudzīt rampas gaismu tikt iestudētam un uzvestam.
nolikties slimnīcā tikt ievietotam slimnīcā.
iznākt Tikt izdotam (par grāmatām, laikrakstiem u. tml.); tikt laistam klajā.
parādīties atklātībā tikt izdotam, publicētam.
izlidot Tikt izslēgtam (piem., no mācību iestādes); tikt atlaistam, padzītam (no kurienes).
izkārties Tikt izvirzītam tālu ārā; tikt izvirzītam ārā tā, ka nokarājas.
nokļūt (kāda) zobos tikt kāda dzīvnieka nomedītam (par dzīvnieku).
nonākt kritikas krustugunīs tikt ļoti kritizētam.
uzķerties uz mušpapīra tikt maldinātam, pieviltam, noticot, piem., kādam solījumam.
paslīdēt gar ausīm tikt nesadzirdētam, atstātam bez ievērības.
noņemt galvu tikt nogalinātam (piem., karā).
krist par laupījumu tikt nolaupītam, nonākt kāda varā, arī īpašumā.
iegūt vārdu tikt nosauktam.
iegūt nosaukumu tikt nosauktam.
būt (kā) redzeslokā tikt novērotam, pastiprināti uzmanītam.
atrasties (kā) redzeslokā tikt novērotam, pastiprināti uzmanītam.
aiziet garu ceļu tikt nozagtam, pazust.
specializēties Tikt organizētam noteikta mērķa sasniegšanai (kādā darbības nozarē); tikt specializētam.
nonākt zem āmura tikt pārdotam izsolē (ūtrupē).
dabūt mācību tikt pārmācītam, sodītam.
dabūt pa seksti tikt pārmācītam, sodītam.
dabūt pa mizu tikt pārmācītam, sodītam.
dabūt pa ādu tikt pārmācītam, sodītam.
izbeigties Tikt pārtrauktam (par stāvokli, darbību); tikt pabeigtam.
pajukt Tikt pārtrauktam; nenotikt, netikt realizētam.
pacelties Tikt pārvietotam no horizontāla stāvokļa vertikālā, slīpā stāvoklī.
iešauties prātā tikt pēkšņi iedomātam, atminētam.
iešauties galvā tikt pēkšņi iedomātam, atminētam.
iekrist galvā tikt pēkšņi iedomātam, atminētam.
ieskriet galvā tikt pēkšņi iedomātam, atminētam.
iekrist prātā tikt pēkšņi iedomātam, atminētam.
ieskriet prātā tikt pēkšņi iedomātam, atminētam.
šauties caur galvu tikt pēkšņi iedomātam.
šauties caur smadzenēm tikt pēkšņi iedomātam.
šauties cauri galvai tikt pēkšņi iedomātam.
šauties cauri smadzenēm tikt pēkšņi iedomātam.
dabūt pa purnu tikt piekautam.
dabūt vietu tikt pieņemtam darbā.
iegūt vietu tikt pieņemtam pastāvīgā darbā.
pieskarties Tikt pievirzītam tik tuvu, ka skaras (kam) klāt – par ķermeņa daļām.
redzēt dienas gaismu Tikt publicētam (par grāmatu, rakstu u. tml.); tikt realizētam (par lēmumu).
ieraudzīt dienas gaismu Tikt publicētam; tikt īstenotam (piem., par projektu).
pakļūt zem riteņiem tikt sabrauktam.
krist gūstā tikt sagūstītam.
sajukt Tikt sajauktam, netikt precīzi nošķirtam (uztverē, apziņā u. tml.).
sākties (atkal) no gala tikt sāktam (atkal) no sākuma.
noiet līdz apziņai tikt saprastam, aptvertam.
stāvēt kaktā tikt sodītam ar stāvēšanu kaktā (par bērnu).
nākt Tikt sūtītam šurp; tikt abonētam, saņemtam.
nonākt uz apsūdzēto sola tikt tiesātam.
sēdēt uz apsūdzēto sola tikt tiesātam.
ielikties slimnīcā tikt uzņemtam slimnīcā.
nākt modē tikt uzskatītam par modernu un tikt plaši lietotam.
uziet gaisā tikt uzspridzinātam.
uzlidot gaisā tikt uzspridzinātam.
skatīt vaigu vaigā tikties (ar kādu); nonākt saskarē (ar kādu, arī ar ko).
(vaigu) vaigā skatīt (arī redzēties, tikties u. tml.) tikties (ar kādu); nonākt saskarē (ar kādu, arī ar ko).
redzēt vaigu vaigā tikties (ar kādu); nonākt tuvā saskarē (ar kādu).
morālā seja tikumiski principi, tiem atbilstoša uzvedība.
morāle Tikumisks secinājums (no kā), vispārīga tikumiska atziņa.
vortāls Tīmekļa vietne, kas nodrošina informāciju par konkrētas nozares resursiem un pakalpojumiem; vertikālais portāls; nozares portāls.
virsklase Tipam pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
protekcionisms Tirdzniecības politika, ar ko valdība aizstāv iekšzemes ražotājus no ārzemju konkurentiem.
iezāģēt Tīšām sagādāt (kādam) nepatikšanas; ieriebt.
sariebt Tīši sagādāt (kādam) nepatikšanas, nodarīt (kādam) ļaunu.
pulvertornis Tornis (pils, pilsētas u. tml. nocietinājumu sistēmā), kur tika glabāts šaujampulveris.
jampadracis Tracis, kņada (parasti saistībā ar kādu notikumu).
Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki tradicionāls kultūras notikums Latvijā, kas notiek reizi piecos gados un kurā piedalās kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri u. tml. no visas Latvijas, kā arī ārvalstu kolektīvi.
svētki Tradicionālu darbību, norišu kopums, kas ir saistīts, piem., ar kādu ievērojamu notikumu vēsturē, cilvēku dzīvē, dabā; attiecīgā diena.
apokalipse Traģisks, šausminošs notikums, kas līdzinās Jāņa atklāsmes grāmatā aprakstītajam.
satiksmes līdzeklis transportlīdzeklis, ko izmanto satiksmes uzturēšanai.
nelaime Traucējums, kļūme (kā) darbībā, norisē; nevēlams, nepatīkams apstāklis, nepatikšanas.
klupšanas akmens traucēklis, šķērslis, kas rada sarežģījumus; neveiksmju, nepatikšanu cēlonis.
termoss Trauks, kam ir dubultas sienas, starp kurām ir radīts vakuums, un ko izmanto (parasti pārtikas produktu) uzturēšanai nemainīgā temperatūrā.
viesulis Trauksmains notikums, strauja, pārdzīvojumiem bagāta (notikumu) norise.
trīstik Trīs reizes tikpat (daudz, liels u. tml.).
triplekss Trīskārtains stikls, kas triecienā tikai saplaisā, neveidojot šķembas.
manioka Tropu augs ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc apstrādes var lietot pārtikā.
kola Tropu koks (kakaoaugs), kura augļi satur kofeīnu un kurus izmanto medicīnā vai pārtikas rūpniecībā.
pliks Trūcīgs, nabadzīgs, arī bez iztikas līdzekļiem.
pa pēdām Tūlīt pēc kā (notikt, norisināties, sākties u. tml.).
uz pēdām Tūlīt pēc kā (notikt, norisināties, sākties u. tml.).
marinēt Turēt (atsevišķus pārtikas produktus) marinādē, lai uzlabotu to garšu.
kulaks Turīgs zemnieks, kas tika uzskatīts par padomju iekārtas ienaidnieku.
samazgas Ūdens, kurā ir mazgāti trauki ar ēdienu un pārtikas produktu atliekām.
urbānists Urbānisma (2) pārstāvis; urbānistikas speciālists.
urbties Urbjot (priekšmetu, materiālu), virzīties (tajā); urbjot tikt virzītam (kur iekšā).
baldahīns Uz četriem vertikāliem balstiem novietots grezna auduma pārklājs.
uzmālēt Uzkrāsot ar kosmētikas līdzkļiem (parasti uzkrītoši, pārspīlēti).
uzsmiņķēt Uzkrāsot, izskaistināt ko ar kosmētikas līdzekli.
uzsmiņķēties Uzkrāsoties ar kosmētikas līdzekļiem.
raudzīties Uzmanīt, sekot (piem., lai kas tiktu pildīts, ievērots).
lidsabiedrība Uzņēmums, kas nodrošina regulāru gaisa satiksmi vienā vai vairākos maršrutos un apkalpo tajos braucošos pasažierus; aviosabiedrība.
skaitīt Uzskatīt par (kāda laikposma, notikuma) sākuma momentu.
solipsisms Uzskats, arī filozofijas virziens, saskaņā ar kuru eksistē tikai domājošais subjekts un objektīvā pasaule pastāv vienīgi viņa apziņā.
materiālisms Uzskats, ka eksistē tikai tas, kas sastāv no matērijas.
monoteisms Uzskats, ka eksistē tikai viens dievs, ticība vienam vienīgam dievam; viendievība.
makjavellisms Uzskats, ka politikā savu mērķu sasniegšanai ir pieļaujama arī neētiska rīcība, morāles normu ignorēšana.
fatālisms Uzskats, ka visi notikumi ir iepriekš nolemti un neizbēgami; ticība iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim.
uzrīdīt Uzsūtot (kādam, piemēram, varas pārstāvjus, pārbaudītājus), panākt, ka (tam) rodas nepatikšanas, grūtības.
kreņķi Uztraukumi, raizes; nepatikšanas.
lampu drudzis uztraukums pirms uzstāšanās, nozīmīga notikuma.
vegānisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus) pārtikai, apģērbam, izklaidei vai citiem nolūkiem; mācība par šādu uztura veidu un dzīvesveidu.
rezidence Uzturēšanās, apmešanās vieta; arī tikšanās, sarīkojumu vieta.
maize Uzturs, pārtika; eksistences līdzekļi.
uzņemt Uztvert (piemēram, ziņu, notikumu) un paust savu attieksmi (pret to), arī pārdzīvot (to).
skatīt Uztvert ar redzi (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas darbu; arī kādu darbību, notikumu).
dramatizēt Uztvert, iztēlot (piem., situāciju, notikušo) nepamatoti dramatiski.
sagaršot Uztvert, konstatēt (kā) garšu (parasti tikai nedaudz izteiktu).
Pirra uzvara uzvara, kas prasījusi tik lielus upurus, ka pielīdzināma sakāvei.
kāpt uz goda pjedestāla uzvarēt (sacensībās) un tikt apbalvotam.
boļševisms V. I. Ļeņina izstrādātā strādnieku šķiras revolucionārās cīņas teorija un taktika pārejai no kapitālisma uz sociālismu.
restorānvagons Vagons (tālsatiksmes vilcienos), kurā var paēst siltos ēdienus.
mētāties Vairākkārt strauji kustināt (rokas, piem., žestikulējot).
snaikstīties Vairākkārt tikt stieptam, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu (piem., par roku, kaklu).
vicināties Vairākkārt vicināt savas ķermeņa daļas vai ar kādu priekšmetu; tikt vicinātam.
bloks Vairāku pastmarku kopums ar kopēju tematiku, kas izdots īpašā poligrāfiskā noformējumā.
slēpties Vairīties, izturēties tā, lai netiktu atrasts, pazīts, ievērots, traucēts.
reducēt Vājināt (skaņas artikulāciju) tā, ka mazinās tās ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī rodas tās zudums.
bezzobains Vājš, neprincipiāls (piem., par kritiku).
diegveidīgs pulss vājš, tikko sataustāms pulss.
diegveida pulss vājš, tikko sataustāms pulss.
monetārā politika valdības politika finanšu sfērā, naudas daudzuma kontrole, regulējot nodokļus, aizņēmuma iespējas u. tml.
šarmēt Valdzināt (kādu), izraisīt patiku.
koptu valoda valoda, kas pieder pie hamītu valodu grupas un kas mūsdienās saglabājusies tikai kā baznīcas valoda.
monosillabiska valoda valoda, kurā ir tikai vienzilbes vārdi.
fonētika Valodniecības nozare, kurā pēta valodas skaņas, to akustiskās un artikulārās īpatnības, kā arī vārda uzsvaru, zilbi, intonāciju u. tml.
gramatiķis Valodnieks, kas specializējies gramatikā.
valodas politika valsts nacionālās politikas sastāvdaļa, kas nosaka valstī lietoto valodu statusu, funkciju sadalījumu starp tām, nosaka konkrētu valodu lietotāju lingvistiskās tiesības, kā arī sekmē valodu izpēti.
ārpolitika Valsts politika attiecībās ar citām valstīm.
iekšpolitika Valsts politika, kas saistīta ar valsts iekšējām lietām (piem., attieksmēm starp sabiedrības grupām valstī).
militārisms Valsts politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās; politiskais režīms, kurā noteicošā loma ir bruņotajiem spēkiem un militārrūpnieciskajam kompleksam.
pārkrievošana Valsts politika, šīs politikas noteikta mērķtiecīga darbība, lai (kas, kāds) pārkrievotos.
brīvā ekonomiskā zona valsts teritorija, kurā tiek īstenota ekonomikas uzlabošanas politika ārvalstu investīciju, muitas atvieglojumu u. tml. ceļā.
unitāra valsts valsts, kuras sastāvā nav citu valstisku veidojumu kā tikai administratīvi teritoriālas vienības.
preses konference valsts, politisko, kultūras, sabiedrisko darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai informētu par aktuāliem notikumiem un atbildētu uz žurnālistu jautājumiem.
galotņu tikšanās valstu vadītāju tikšanās (apspriede).
galotņu apspriede valstu vadītāju tikšanās (apspriede).
veranda Vaļēja vai stiklota mājas piebūve ar jumtu.
tēzaurs Vārdnīca, kas aptver visus kādas valodas vārdus vai kādas tematikas vārdus; ļoti liela, plaša vārdnīca.
okazionālisms Vārds vai vārdu savienojums, kas ir individuāli izveidots stilistiskos nolūkos izmantošanai tikai attiecīgajā tekstā.
saistītājvārds Vārds, ko izmanto, lai norādītu uz vārdformu saistījumu (verbs saitiņas nozīmē, prievārds, saiklis, partikula).
aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot afiksus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme (piem., somugru valodās).
gatavot Vārot, cepot vai citādi apstrādājot pārtikas produktus, veidot (uzturā lietojamu ēdienu).
spermacets Vaskveidīga viela, kas atrodas īpašos dobumos kašalota galvā un ko izmanto parfimērijā, kosmētikā.
Svētais Krēsls Vatikāns.
pieveikt Veicot, darot (ko), tikt galā (ar to).
šķobīties Veidot grimases, viebties (piem., paužot nepatiku).
virziens Veids, ievirze, uz ko ir vērsta (piem., norises, apstākļu, notikumu) attīstība.
universālveikals Veikals (parasti vairākstāvu), kurā ir dažādas nodaļas plaša patēriņa preču (piemēram, apģērbu, apavu, mājturības preču, elektronikas preču, rotaļlietu) pārdošanai un parasti arī pārtikas nodaļa.
triks Veikls, efektīgs paņēmiens, kas paredzēts pārsteiguma, izbrīnas u. tml. izraisīšanai; sarežģīts akrobātikas vai iluzionisma numurs.
aprobežoties Veikt tikai daļu (no iespējamā, vajadzīgā); apmierināties (ar ko nelielu, nepilnīgu).
rīkot Veikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai (kas) varētu notikt.
svinēt Veikt, parasti tradicionālas, neikdienišķas, darbības saistībā ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piem., ar svētkiem, kādu notikumu).
apetīte Vēlēšanās, patika (ko darīt).
lūkoties Vērīgi, uzmanīgi skatīties (kur, uz ko); skatoties vērot (notikumu, darbību).
skatīties Vērst skatienu (kur, uz ko); vērot notikumu, darbību.
lidot Vērsties, tikt vērstam uz ko tālu (par skatienu).
antiamerikānisks Vērsts pret ASV ideoloģiju, politiku; pretamerikānisks.
pretkomunistisks Vērsts pret komunistisko teoriju un praksi, pret komunistiem; antikomunistisks.
skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam); uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies.
stabs Vertikāla (kā, piem., dūmu, ūdens) plūsma.
stāvs Vertikāla (kā) pamatdaļa.
igrek Vertikālā ass koordinātu sistēmā.
šahta Vertikāla eja, tunelis.
siena Vertikāla iekšējā daļa (dabiskam vai mākslīgam padziļinājumam).
statīvs Vertikāla ierīce (kā, parasti aparāta, ierīču) balstīšanai, nostiprināšanai darba stāvoklī; paliktnis ar balstu (kā) novietošanai; arī statnis.
ordinātu ass vertikālā koordinātu ass.
vertikāle Vertikāla līnija, taisne.
vingrošanas siena vertikāla paralēlu redeļu konstrukcija, kas paredzēta vingrošanai.
ķīlis Vertikāla plāksne lidmašīnas astes daļā, kas nodrošina stabilitāti un vadāmību.
siena Vertikālā sānu daļa (traukam, priekšmetam).
stāvus Vertikālā stāvoklī, balstā uz, parasti iztaisnotām, kājām.
nots kātiņš vertikāla svītra pie nots galviņas.
kātiņš Vertikāla svītra pie nots galviņas.
stāvus Vertikālā vai gandrīz vertikālā stāvoklī, balstā uz pakaļkājām (par dzīvnieku).
siena Vertikāla, samērā šaura mūrēta aizsargbūve (piem., ap pilsētu); mūris (2).
mūris Vertikāla, samērā šaura mūrēta aizsargbūve (piem., ap pilsētu).
stāvcaurule Vertikāli iebūvēta iemontēta caurule.
stabs Vertikāli kādā pamatnē iestiprināts baļķis vai tam līdzīga vertikāla konstrukcija.
stāvus Vertikāli vai gandrīz vertikāli, ar vienu galu uz augšu.
piesliet Vertikāli vai ieslīpi (ko pie kā) novietot, pielikt.
stāvus Vertikāli, taisni augšup vai lejup.
atlants Vertikāls balsts (piem., balkonam) atlētiskas vīrieša figūras veidā.
kontrforss Vertikāls izvirzījums celtnes ārējā sienā vai velvju riba, kas pastiprina sienas stabilitāti.
stāvvads Vertikāls vads, caurule.
kraujš Vertikāls vai ļoti slīps (parasti par nogāzi, krastu).
siena Vertikāls veidojums (apkārtnē, vidē).
žogs Vertikāls veidojums (parasti no kokmateriāliem, mūra, metāla) teritorijas norobežošanai, arī aizsargāšanai.
sēta Vertikāls veidojums no dēļiem, kārtīm, stiepļu pinuma u. tml. kā norobežošanai, aizsargāšanai.
ugunsstabs Vertikāls, stabam līdzīgs uguns veidojums.
ūdensstabs Vertikāls, stabam līdzīgs veidojums no ūdens (parasti virpuļviesulim uz jūras).
nostāsts Vēstījums par konkrētiem vēsturiskiem faktiem, pagātnes notikumiem, nozīmīgiem cilvēkiem u. tml.; teika.
pasaka Vēstītājas folkloras vai daiļliteratūras žanrs, parasti ar fantastikas elementiem; šī žanra darbs.
hronika Vēsturisku notikumu pieraksts to norises secībā; literārs sacerējums, kurā attēloti vēsturiski notikumi to norises secībā.
reālskola Vidējā mācību iestāde, kurā lielāku vērību velta dabas zinātnēm, matemātikai un svešvalodām.
viebties Viebt savu seju, tās daļas; arī tikt viebtam.
prizma Viedoklis, aspekts, kas parasti izriet no kādas situācijas, notikuma u. tml.
skatpunkts Viedoklis, nostāja, no kāda tiek aplūkotas parādības, lietas, notikumi; skatījums; aspekts.
vagons Vieglā automobiļa virsbūve, kurā bagāžnieks apvienots ar salonu, ir salokāma pēdējo sēdekļu rinda un vertikāla aizmugures siena.
sporta karaliene vieglatlētika.
kārtslēkšana Vieglatlētikas disciplīna – lēkšana augstumā pāri latiņai, izmantojot kārti.
augstlēkšana Vieglatlētikas disciplīna – lēkšana augstumā pāri latiņai.
trīssoļlēkšana Vieglatlētikas disciplīna – lēkšana tālumā pēc triju, citu citam sekojošu ieskrējiena soļu veikšanas.
tāllēkšana Vieglatlētikas disciplīna – lēkšana tālumā.
šķēpmešana Vieglatlētikas disciplīna – šķēpa mešana tālumā.
lēkšana Vieglatlētikas disciplīna (piem., augstlēkšana, tāllēkšana, kārtslēkšana, trīssoļlēkšana).
atēnoties Viegli izpausties, tikko jaušami parādīties.
mīksts Viegli sakožams (par pārtikas produktiem).
ielocīties Viegli, mazliet ieliekties (uz iekšu); tikt ieliektam, ielocītam (parasti neviļus).
stikla vate viegls izolācijas materiāls, kas ražots no īsiem stikla šķiedras pavedieniem.
liegs Viegls, maigs, tikko jūtams.
konservants Viela ar konservējošām īpašībām, ko izmanto, piem., pārtikas produktu pasargāšanai pret bojāšanos.
uzlabotājs Viela, kas tiek pievienota pārtikas produktam ražošanas procesā, lai uzlabotu (tā) garšu, izskatu, struktūru, uzglabājamību u. tml.
tuberkulīns Viela, ko lieto tuberkulozes diagnostikā.
piedeva Viela, ko pievieno (piem., pārtikas produktam) kādu īpašību radīšanai, garšas uzlabošanai u. tml.
emulgators Viela, pārtikas piedeva, kas sīkās daļiņas emulsijā notur stabilā stāvoklī.
koncentrāts Viela, pārtikas produkts, no kura iztvaicēts ūdens vai cits šķidrums, viela koncentrētā veidā.
naža gals vielas daudzuma mērs: tik, cik var uzņemt uz naža gala.
stacija Viena no 14 ar attiecīgu attēlu iezīmētām vietām, kas paredzēta noteikta Jēzus Kristus ciešanu notikuma apcerei (katoļu baznīcā).
reizināšana Viena no četrām aritmētiskajām darbībām – kāda skaitļa (pirmā reizinātāja) saskaitīšana tik reizes, cik norādīts ar otro reizinātāju.
šā Vienalga kā; tik un tā.
kas būs, būs vienalga, kas notiks un kā notiks.
kas ir, ir vienalga, kas notiks un kā notiks.
baznīca Vienas konfesijas ticīgo organizācija ar noteiktu dogmatiku un tradīcijām.
sorgo Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs, kura graudus izmanto pārtikai, lopbarībai vai tehniskām vajadzībām [Sorghum].
pupiņa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas augs ar stāvu vai vijīgu stublāju un sēklām pākstīs.
pupa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar taisnu, stāvu stublāju un sēklām pākstīs [Faba bona].
zirnis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar kāpelējošu stublāju un sēklām pākstīs.
pieticīgs Vienkāršs; tāds, kurā ir tikai visnepieciešamākais.
sagadīties Vienlaicīgi nejauši norisēt, būt (par notikumiem, apstākļiem, faktiem).
ikdienība Vienmuļa, apnicīga dzīve; stāvoklis, kad nav krasu pārmaiņu, spilgtu notikumu.
zobs Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
konsonanse Viens no daļēju atskaņu veidiem, kad atskaņotajos vārdos saskan tikai līdzskaņi.
sleja Viens no diviem vai vairākiem vertikāli sakārtotu rindu kopumiem (laikraksta, žurnāla, vārdnīcas u. tml.) lappusēs.
zodiaka zvaigznājs viens no divpadsmit zvaigznājiem, ko šķērso ekliptika.
epika Viens no trim daiļliteratūras pamatveidiem (līdzās lirikai un drāmai), kam raksturīgs vēstījošs notikumu un personu attēlojums.
versija Viens no vairākiem atšķirīgiem (kāda fakta, notikuma u. tml.) aprakstiem, skaidrojumiem.
pelēks Vienveidīgs, vienmuļš, bez notikumiem, kas izraisa pozitīvu attieksmi (parasti par laikposmu).
zaņķis Vieta, kur notiek uzdzīve, uzvedas amorāli, netikli; amorāla uzvedība, netiklība.
biezoknis Vieta, kur tuvu kopā aug krūmi, koki un kur grūti tikt cauri.
novilcināties Vilcinoties panākt, ka (kas) notiek, norisinās vēlāk par paredzēto laiku; tikt novilcinātam.
vilkties Vilkt savu ķermeni, ķermeņa daļu, arī tikt vilktam (kādā virzienā, pie kā, kam klāt).
grumboties Vilkties, tikt savilktam grumbās; pārklāties ar grumbām.
sausais vīns vīns, kas ir gatavots tikai no augļu sulas, bez spirta, cukura piedevām.
ezītis Vīriešu frizūra – ļoti īsi apgriezti mati, kas stāv vertikāli gaisā.
saronga Vīriešu un sieviešu apģērba gabals (Indonēzijā, Malaizijā, Šrilankā u. c.), kas sastāv no krāsaina vai batikota kokvilnas auduma gabala, kas aptīts ap gurniem garu svārku veidā.
pārītis Vīrietis un sieviete (parasti jauni, neprecēti), kas mēdz satikties, uzturēties kopā.
pielūdzējs Vīrietis, kas izjūt un izrāda (sievietei) savas simpātijas, patiku.
līnija Virsmas vai telpas elements, kam ir tikai viena dimensija – garums.
tikmēr Virsteikumā norāda, ka darbība notiek, stāvoklis eksistē tik ilgi, līdz sasniegts palīgteikumā nosauktās darbības rezultāts; norāda, ka abas nosauktās darbības notiek vienlaikus.
koncerts Virtuozs, liela apjoma (visbiežāk trīsdaļīgs) skaņdarbs vienam vai vairākiem solistiem ar orķestri vai bez tā, arī tikai orķestrim.
konstruktīvisms Virziens (20. gs. 20. gadu arhitektūrā), kurā tika izcelti ēku konstruktīvie pamatelementi, izstrādāti jauni, vienkāršoti ēku tipi, ieviesta standartizācija.
absurda dramaturģija virziens 20. gs. 50.–60. gadu dramaturģijā, kurā, atsakoties no tradicionālās dramaturģijas paņēmieniem, tika paustas cilvēka eksistences bezjēdzīguma, absurduma idejas.
centrisms Virziens politikā, kam raksturīga vidusceļa meklēšana, pretrunīgu interešu saskaņošana, norobežošanās no radikālisma.
sliet Virzīt, novietot (ko) vertikāli vai slīpi, balstot (kur, pie kā, citu pie cita u. tml.).
tvert Virzīt, parasti lūpas, žokļus, tā, ka tie tur, pārvieto mutē (ko); virzīties, tikt virzītam tā, ka (kas) tiek turēts, pārvietots mutē (parasti par lūpām, žokļiem).
tuvoties Virzīties, tikt virzītam tuvāk (kādam, kam).
pūst Virzot izelpu, no stikla masas veidot (ko).
atvirzīties Virzoties attālināties (no kā), tikt nost (sānis, atpakaļ).
pārvirzīties Virzoties pārvietoties, tikt pārvietotam (kur, uz kurieni).
aizķerties Virzoties tikt apturētam; ieķerties (kur).
izsalt Viscaur sasalt (par pārtikas produktiem).
sezonas nagla visinteresantākais kultūras dzīves notikums sezonā.
ekspansionisms Vispārināta īpašība --> ekspansionistisks; ekspansijas politikas īstenošana.
netikumība Vispārināta īpašība --> netikumīgs; netikumīga izturēšanās, rīcība.
vajadzība Vispārināta īpašība --> vajadzīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad kas ir noteikti vajadzīgs, kad bez kā nevar iztikt.
skaņa Vissīkākā akustiski artikulējamā vienība ar noteiktām fizikālajām īpašībām.
līdz pēdējai kripatai visu (ēdienu, pārtiku) bez atlikuma.
kailcirte Visu koku izciršana cirsmā, atstājot tikai aizsargājamos kokus.
aina Vizuāli uztverams notikums, reālās īstenības parādība; skats.
skats Vizuāli uztverams notikums.
obsidiāns Vulkānisks, stiklam līdzīgs iezis tumšā, gandrīz melnā krāsā, kas veidojies, lavai strauji atdziestot.
izvirst Zaudēt tikumiskās, ētiskās īpašības, arī zaudēt fiziskās, garīgās spējas; demoralizēties.
pagrabs Zem ēkas izveidota telpa, telpu kopums (piem., kā glabāšanai); zemē iedziļināta saimniecības celtne (parasti pārtikas produktu glabāšanai).
vīrišķie ziedi ziedi, kam ir tikai putekšņlapas.
ritulis Ziedkopa, kam sānu asis attīstās tikai vienā pusē un zarojas pamīšus pa kreisi un pa labi.
pieziedēt Ziedot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to).
NATO Ziemeļatlantijas līguma organizācija sadarbībai militārajā un drošības politikas jomā, kurā apvienotas vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis (dibināta 1949. gadā, Latvija uzņemta 2004. gadā).
ceļazīme Zīme transportlīdzekļa vadītāju un gājēju informēšanai (piem., par ceļa virzienu, satiksmes ierobežojumiem).
valoda Zīmju sistēma (parasti mākslīgi radīta, formāla), ko izmanto, piem., informātikā.
grāmatu gudrība zināšanas, kas iegūtas tikai no grāmatām.
gaidīt Zināt, paredzēt, ka (kas) būs, notiks, norisināsies.
medicīna Zinātne par slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi; attiecīgo praktisko pasākumu kopums.
radioloģija Zinātne par starojuma enerģiju; radioaktīvo vielu un jonizējošā starojuma izmantošana slimību diagnostikā un ārstēšanā.
politoloģija Zinātnes nozare, kas pēta politikas jautājumus, iztirzā un analizē valstu iekšpolitiku un ārpolitiku.
politikas zinātne zinātnes nozare, kas pētī politikas jautājumus; politoloģija.
valodniecība Zinātnes nozare, kurā pēta valodu, tās īpašības, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību; lingvistika.
eksaktās zinātnes zinātnes, kurās izmanto matemātiku un matemātikas metodes.
lituānistika Zinātņu nozaru kopums, kas pēta Lietuvu, lietuviešus, to kultūru, vēsturi, valodu, literatūru, folkloru; šaurākā nozīmē – lietuviešu filoloģija (valodniecība, literatūrzinātne, folkloristika).
reportāža Ziņojums, apraksts (plašsaziņas līdzekļos) par kādu aktuālu notikumu, parasti no aculiecinieka viedokļa.
brīdināt Ziņot par draudošām briesmām; norādīt uz iespējamo nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu.
braucamie zirgi zirgi, kurus izmanto tikai braukšanai.
ēzelis Zirgu dzimtas dzīvnieks ar garām ausīm, īsām un stāvām krēpēm un astriem tikai astes galā [Equus asinus].
zebra Zirgu ģints savvaļas dzīvnieks (Āfrikā) ar baltām un melnām svītrām pa visu ķermeni un īsām, vertikāli stāvošām krēpēm.
jūras veltes zivis, krabji, kalmāri u. c. jūras dzīvnieki, ko cilvēks izmanto pārtikā.
iet Zust, tikt laistam zudumā.
piežāvēt Žāvējot sagatavot (ko) tik lielā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
stāvžogs Žogs, kas ir veidots no vertikāliem, parasti koka, elementiem.

tik citās vārdnīcās:

Tēzaurs

tik¹

tik²

tik³

tik⁴

tik⁵

LLVV

tik¹

tik²

tik³

tik⁴

tik⁵

MEV

tik