Paplašinātā meklēšana
Meklējam tik.
Atrasts vārdos (200):
- ētika:1
- batika:1
- divtik:1
- gotika:1
- ietikt:1
- iztika:1
- iztikt:1
- kotiks:1
- letika:1
- notikt:1
- notikt:2
- optika:1
- otrtik:1
- patika:1
- patikt:1
- pustik:1
- satikt:1
- aiztikt:1
- aiztikt:2
- Arktika:1
- batikot:1
- erotika:1
- kortiks:1
- kritika:1
- mastika:1
- mistika:1
- netikls:1
- pārtika:1
- pārtikt:1
- pārtikt:2
- pietikt:1
- poētika:1
- portiks:1
- rustika:1
- septiks:1
- akustika:1
- artikuls:1
- aseptika:1
- atlētika:1
- eksotika:1
- estētika:1
- fonētika:1
- ģenētika:1
- izpatikt:1
- kinētika:1
- kutikula:1
- nepatika:1
- netiklis:1
- netikums:1
- notikums:1
- patētika:1
- plastika:1
- politika:1
- satiksme:1
- antikvārs:1
- antikvārs:2
- artikulēt:1
- bonistika:1
- didaktika:1
- dogmatika:1
- eklektika:1
- ekliptika:1
- galaktika:1
- grafētika:1
- gramatika:1
- iestiklot:1
- iztikšana:1
- kosmētika:1
- labpatika:1
- labpatikt:1
- letistika:1
- loģistika:1
- matstikls:1
- narkotika:1
- neogotika:1
- nepietikt:1
- netiklība:1
- notikšķēt:1
- notikties:1
- panoptiks:1
- partikula:1
- patikties:1
- romantika:1
- rusistika:1
- rustikāls:1
- sastiklot:1
- satikties:1
- semantika:1
- semiotika:1
- aiztikšķēt:1
- akrobātika:1
- antikrists:1
- arābistika:1
- aritmētika:1
- ārpolitika:1
- atribūtika:1
- automātika:1
- ballistika:1
- baltistika:1
- dialektika:1
- enerģētika:1
- fantastika:1
- floristika:1
- kalanētika:1
- kazuistika:1
- kinemātika:1
- matemātika:1
- nepārtikas:1
- netikumība:1
- netikumīgs:1
- onomastika:1
- paškritika:1
- plastikāts:1
- pneimatika:1
- pragmatika:1
- praktikums:1
- sholastika:1
- aeronautika:1
- akvanautika:1
- antiseptika:1
- apoloģētika:1
- diagnostika:1
- diplomātika:1
- divertikuls:1
- faleristika:1
- ģeopolitika:1
- hebraistika:1
- iepatikties:1
- informātika:1
- kabalistika:1
- kibernētika:1
- kinokritika:1
- koloristika:1
- ledusstikls:1
- letonistika:1
- lingvistika:1
- meteorītika:1
- netikumisks:1
- notikšķināt:1
- novelistika:1
- numismātika:1
- ornamentika:1
- politikānis:1
- praktikants:1
- romānistika:1
- sfragistika:1
- sīkplastika:1
- antibiotikas:1
- antikvariāts:1
- apokaliptika:1
- artikulācija:1
- astronautika:1
- autoplastika:1
- autosatiksme:1
- beletristika:1
- ģermānistika:1
- halālpārtika:1
- hidrostatika:1
- iekšpolitika:1
- kosmonautika:1
- lituānistika:1
- neartikulēts:1
- nepatikšanas:1
- peristaltika:1
- pleksistikls:1
- priekšstikls:1
- problemātika:1
- propedeitika:1
- pseidogotika:1
- publicistika:1
- reālpolitika:1
- rustikalizēt:1
- antikoloniāls:1
- antikomunists:1
- folkloristika:1
- kristāloptika:1
- kristālstikls:1
- magnetooptika:1
- ritmoplastika:1
- ekvilibristika:1
- elektrostatika:1
- kriminālistika:1
- kultūrpolitika:1
- multikulturāls:1
- orientālistika:1
- kodolenerģētika:1
- kortikosteroīdi:1
- paralingvistika:1
- antikomunistisks:1
- kinopublicistika:1
- komparatīvistika:1
- literatūrkritika:1
- neirolingvistika:1
- psiholingvistika:1
- elektroenerģētika:1
- leksikostilistika:1
- multikulturālisms:1
- rentgendiagnostika:1
- antikonstitucionāls:1
- kinodokumentālistika:1
Atrasts etimoloģijās (170):
- No grieķu stochastikos 'tāds, kas min'. (šķirklī stohastisks)
- No latīņu critika, grieķu kritikē (technē) 'māksla spriest, vērtēt'. (šķirklī kritika)
- No grieķu politika 'uz valsts lietām attiecīgs'. (šķirklī politika)
- No viduslejasvācu glas 'stikls, glāze'. Aizguvums latviešu valodā minēts 17. gs. vārdnīcās. (šķirklī glāze)
- No franču artésien (pēc Francijas provinces Artuā latīniskā nosaukuma Artesium, kur pirmo reizi tika ierīkota šāda aka). (šķirklī artēzisks)
- No vācu syntaktisch, kam pamatā grieķu syntaktikos. (šķirklī sintaktisks)
- No franču syntetique, kam pamatā grieķu synthetikos 'savienots, sakārtots'. (šķirklī sintētisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un Antarktika. (šķirklī subantarktisks)
- No vācu Artikel. (šķirklī artiķelis)
- No franču baionnette, no Francijas pilsētas Bajonas (Bayonne) nosaukuma, kur šis ierocis tika izgatavots. (šķirklī bajonete)
- No grieķu a (nolieguma partikula) un grieķu stigma, stigmatos 'punkts'. (šķirklī astigmatisms)
- No grieķu diakritikos 'atšķirības-'. (šķirklī diakritisks)
- No grieķu ekleiptikē, ekleipsis 'aptumsums'. (šķirklī ekliptika)
- Pēc Ebolas upes nosaukuma Zairā, kur pirmo reizi tika konstatēts attiecīgais vīruss. (šķirklī ebola)
- No latīņu myastenia (grieķu mys 'muskulis', a 'nolieguma partikula', stenos 'spēks'). (šķirklī miastēnija)
- No franču rendez-vous 'satikšanās'. (šķirklī randiņš)
- No lejasvācu stikelbēr, kas vēlāk saīsināts. (šķirklī stiķene)
- No grieķu chrōmatikos. (šķirklī hromatisks)
- No grieķu diurētikos. (šķirklī diurētisks)
- No vācu Akrobatik, kam pamatā grieķu akrobatikos 'spējīgs kāpt uz augšu'; akron 'virsotne' un bainen 'iet'. (šķirklī akrobātika)
- No grieķu akoustikos 'dzirdes'. (šķirklī akustika)
- No franču amoralisme, kam pamatā grieķu a 'bez' un latīņu moralis 'tikumisks, tikumīgs'. (šķirklī amorālisms)
- No grieķu analytikos. (šķirklī analītisks)
- No latīņu antarcticus, grieķu antarktikos 'pretējs ziemeļiem'. (šķirklī antarktisks)
- No angļu antibiotic, franču antibiotique; no anti 'pret' un grieķu biōtikos 'derīgs dzīvei' (bios 'dzīvība'). (šķirklī antibiotikas)
- No grieķu apologētikos 'aizstāvošs'. (šķirklī apoloģēts)
- No vācu Arabistik. (šķirklī arābistika)
- No latīņu arithmetica, grieķu arithmētikē (technē) 'skaitīšanas māksla'. (šķirklī aritmētika)
- No grieķu arktikos 'ziemeļu', no arktos 'lācis' (Lielais Lācis). (šķirklī Arktika)
- No vācu aromatisch, kam pamatā latīņu aromaticus, grieķu arōmatikos. (šķirklī aromātisks)
- No grieķu a 'bez' un sēptikos 'puvumu izraisošs'. (šķirklī aseptika)
- No latīņu asceticus, grieķu askētikos. (šķirklī askētisks)
- No astro un grieķu nautikē 'kuģa vadīšana'. (šķirklī astronautika)
- No vācu Athletik, kas cēlies no grieķu valodas. (šķirklī atlētika)
- No grieķu emphatikos. (šķirklī emfātisks)
- No grieķu athlētikos 'tāds, kas raksturīgs cīkstonim'. (šķirklī atlētisks)
- No franču atonal, kam pamatā grieķu nolieguma partikula a un tonāls. (šķirklī atonāls)
- No grieķu nolieguma partikulas a un trophē 'barība'. (šķirklī atrofija)
- No angļu Airedale terrier (Airedale – novads Jorkšīrā, kur šī suņa šķirne tika radīta). (šķirklī erdelterjers)
- No grieķu aisthētikos. (šķirklī estētisks)
- No latīņu authenticus, kam pamatā grieķu authentikos 'galvenais, īsts'. (šķirklī autentisks)
- No vācu Automatik, kam pamatā grieķu automatos 'pašdarbīgs'. (šķirklī automātika)
- Pēc Spānijas pilsētas Heresas (Jerez) nosaukuma, kuras apvidū sākotnēji šis vīns tika ražots. (šķirklī heress)
- No franču dadaisme, kam pamatā ir dada 'koka zirdziņš' (bērnu valodā); da-da, bērna pirmās artikulētās skaņas, ko šī virziena pārstāvji uzskatīja par vistiešāko mākslas izpausmi. (šķirklī dadaisms)
- Pēc Damaskas pilsētas (Sīrijā) nosaukuma, kur tika austs šāds audums. (šķirklī damasts)
- No vācu Diagnostik, kam pamatā grieķu diagnōstikos 'spējīgs atšķirt, noteikt'. (šķirklī diagnostika)
- No grieķu dialektikē 'debatēšanas māksla', kam pamatā dialegesthai 'sarunāties ar'. (šķirklī dialektika)
- No vācu Didaktik, kam pamatā grieķu didaktikos 'pamācošs'. (šķirklī didaktika)
- No grieķu drastikos 'enerģisks'. (šķirklī drastisks)
- No grieķu dramatikos. (šķirklī dramatisks)
- No vācu eklektisch, kam pamatā grieķu eklektikos 'tāds, kas izvēlas'. (šķirklī eklektisks)
- No franču éclectisme, kam pamatā grieķu eklektikos. (šķirklī eklektisms)
- No vācu Äquilibristik, kam pamatā latīņu aequilibris 'līdzsvara stāvoklī esošs'. (šķirklī ekvilibristika)
- No grieķu elastikos 'staipāms, lokāms'. (šķirklī elastīgs)
- No grieķu elleiptikos. (šķirklī eliptisks)
- No vācu Energetik, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī enerģētika)
- No grieķu energētikos. (šķirklī enerģisks)
- No franču érotique, kam pamatā grieķu erōtikos 'ar mīlestību saistīts'. (šķirklī erotika)
- No grieķu aisthētikos 'tāds, kas sajūt, jūt'. (šķirklī estētika)
- No grieķu ēthika, ēthos 'tikums'. (šķirklī ētika)
- No lejasvācu etik. (šķirklī etiķis)
- No grieķu phantastikos 'iztēlē radies'. (šķirklī fantastisks)
- No grieķu phlegmatikos. (šķirklī flegmatiķis)
- No grieķu phōnetikē. (šķirklī fonētika)
- Atvasinājums no vārda gals, terminu galotne gramatikā ieviesa A. Stērste (1879. g.). (šķirklī galotne)
- No grieķu kaustikos 'dedzinošs'. (šķirklī kaustisks)
- No vācu Glasur (Glas 'stikls'). (šķirklī glazūra)
- No grieķu gnōstikos 'izzinošs'. (šķirklī gnosticisms)
- No latīņu gnosticus, grieķu gnōstikos 'izzinošs'. (šķirklī gnostiķis)
- No latīņu grammatica, grieķu grammatikē (technē) 'rakstu, valodas (zīmes)'. (šķirklī gramatika)
- No Bībeles leģendas par dzīvnieku (kazu, āzi), kam simboliski tika uzlikti visas tautas grēki. (šķirklī grēkāzis)
- No grieķu gennētikos 'ar izcelšanos saistīts'. (šķirklī ģenētika)
- Pēc Kopenhāgenas nosaukuma latīņu valodā (Hafnia), kur tika veikti pētījumi. (šķirklī hafnijs)
- No grieķu hēlios 'saule', jo šis elements pirmoreiz tika atklāts Saules spektrā. (šķirklī hēlijs)
- No angļu happening 'notikums, gadījums'. (šķirklī hepenings)
- No grieķu hypothetikos. (šķirklī hipotētisks)
- Aizguvums no viduslejasvācu ja. Reliģiskajos tekstos un ceremonijās lietots jau 16. gs., bet runātajā latviešu valodā īsteni iesakņojās tikai 19. gs. vidū. (šķirklī jā)
- No angļu yankee. Jan Kees jeb Sieru Jānis – tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas. (šķirklī jenkijs)
- No latīņu iubilacus (annus) 'jubilejas gads', kam pamatā senebreju yôvēl 'auna raga taure', ar kuru tika pasludinātas svinības. (šķirklī jubileja)
- No Romas imperatora Jūlija Cēzara vārda, kam par godu tika pārsaukts seno romiešu piektais mēnesis (kvintili). (šķirklī jūlijs)
- No vācu Kasuistik, kam pamatā latīņu casus 'gadījums'. (šķirklī kazuistika)
- No grieķu kinētikos 'ar kustību saistīts'. (šķirklī kinētika)
- No latīņu congressus 'satikšanās, sapulce'. (šķirklī kongress)
- No franču cognac, kam pamatā Francijas pilsētas Konjakas nosaukums, kuras apkārtnē šis dzēriens sākotnēji tika gatavots. (šķirklī konjaks)
- No franču cosmétique, kam pamatā grieķu kosmētikē (technē) 'izrotāšanas māksla'. (šķirklī kosmētika)
- No kosmoss un grieķu nautikē 'kuģu vadīšana'. (šķirklī kosmonautika)
- No grieķu krystallos 'ledus, kalnu kristāli' un grieķu optikē (technē) 'redzēšanas (māksla)'. (šķirklī kristāloptika)
- No vācu Kritizismus, kam pamatā latīņu critica, grieķu kritikē 'māksla spriest, vērtēt'. (šķirklī kriticisms)
- No grieķu kritikos 'kritisks vērtējums'. (šķirklī kritiķis)
- No vācu kritisch, kam pamatā grieķu kritikos 'ar izšķirīgu vērtējumu saistīts'. (šķirklī kritisks)
- No vācu kritisch, kam pamatā grieķu kritikos. (šķirklī kritisks)
- Vārds kūdra no izloksnēm literārajā valodā ieviesies tikai 20. gs. sākumā (K. Karulis). (šķirklī kūdra)
- No vācu Logistik, kam pamatā franču logistique (logis 'miteklis'). (šķirklī loģistika)
- No vācu Lust 'prieks, patika, izprieca'. (šķirklī luste)
- Pēc brāļu Makdonaldu vārda, kuriem piederēja ātrās ēdināšanas iestāde Kalifornijā, no kuras tika aizgūta ideja par ātrās ēdināšanas uzņēmumiem. (šķirklī makdonalds)
- No franču marabout, kam pamatā arābu murābit 'svētais cilvēks', jo šis putns tika uzskatīts par svētu. (šķirklī marabu)
- No grieķu mathēmatikē (mathēma 'mācība'). (šķirklī matemātika)
- No vācu Messe, kam pamatā latīņu missa (sākotnēji šādi gadatirgi tika rīkoti saistībā ar lieliem baznīcas svētkiem). (šķirklī mese)
- No vācu Mystizismus, kam pamatā latīņu mysticus, grieķu mystikos 'noslēpumains'. (šķirklī misticisms)
- No grieķu mystikos 'ar mistēriju saistīts, noslēpumains'. (šķirklī mistika)
- No angļu meeting (to meet 'satikties, sapulcēties'). (šķirklī mītiņš)
- No grieķu mystikos 'ar mistēriju saistīts, noslēpumains'. (šķirklī mistisks)
- No latīņu moralis 'tikumīgs'. (šķirklī morāle)
- No latīņu moralis 'tikumīgs'. (šķirklī moralitē)
- No latīņu moralis 'tikumīgs'. (šķirklī morāls)
- No grieķu narko(tikos) 'apdullinošs, stingumu radošs' un logos 'mācība'. (šķirklī narkoloģija)
- No grieķu narko(tikos) 'apdullinošs, stingumu radošs' un mania 'ārprāts'. (šķirklī narkomānija)
- No vācu Neurotiker, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī neirotiķis)
- Pēc Ņūfaundlendas salas Kanādā, kur šī suņu šķirne tika izveidota. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- No franču offensive, kam pamatā latīņu offendere 'aiztikt, apvainot'. (šķirklī ofensīva)
- No grieķu onomastikos 'ar nosaukumiem saistīts' (onoma 'vārds, nosaukums'). (šķirklī onomastika)
- No viduslaiku latīņu opticus, kam pamatā grieķu optikos 'ar redzi saistīts'. (šķirklī optisks)
- No grieķu optikē (technē) 'redzēšanas (māksla)'. (šķirklī optika)
- No grieķu organon un lēptikos 'noskaņots ņemt'. (šķirklī organoleptisks)
- No grieķu pan 'viss' un optikos 'redzams'. (šķirklī panoptiks)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un lingvistika. (šķirklī paralingvistika)
- No vācu Pathetik. (šķirklī patētika)
- No grieķu peristaltikos '(visapkārt) savelkošs, aptverošs'. (šķirklī peristaltika)
- No grieķu synoptikos 'tāds, kas pārskata visu reizē'. (šķirklī sinoptisks)
- No latīņu plastica, grieķu plastikē 'veidošana'. (šķirklī plastika)
- No vācu Plastilin, itāļu plastilina, kam pamatā grieķu plastikos 'tēlniecisks'. (šķirklī plastilīns)
- No franču plombières (pēc Francijas pilsētas Plombjēras nosaukuma, kurā šis saldējums pirmo reizi tika izgatavots). (šķirklī plombīrs)
- No vācu Pneumatik, franču pneumatique, kam pamatā grieķu pneumatikos 'ar vēju saistīts'. (šķirklī pneimatika)
- No grieķu poiētikē (technē) 'dzejas sacerēšanas māksla'. (šķirklī poētika)
- No grieķu politikos 'valstsvīrs'. (šķirklī politiķis)
- No vācu Pornographie, franču pornographos 'tāds, kurā rakstīts par prostitūtām' (pornē 'netikle, prostitūta' un graphein 'rakstīt'). (šķirklī pornogrāfija)
- No vācu Praktikant. (šķirklī praktikants)
- No vācu Praktikum. (šķirklī praktikums)
- No grieķu pragmatikos. (šķirklī pragmatisks)
- No vācu praktisch, kam pamatā grieķu praktikos 'darbīgs, lietišķs'. (šķirklī praktisks)
- No franču prolétariat, kam pamatā latīņu proletarius 'nemantīgs pilsonis, kas valstij var dot tikai pēcnācējus'. (šķirklī proletariāts)
- No franču prostitution, kam pamatā latīņu prostitutio 'nodošanās netiklībai'. (šķirklī prostitūcija)
- No latīņu prostituta, prostituere 'piedāvāt netiklībai, kaunam'. (šķirklī prostitūta)
- No vācu Publizistik, kam pamatā latīņu publicus 'sabiedrisks'. (šķirklī publicistika)
- No vācu Realpolitik. (šķirklī reālpolitika)
- No rēzus pērtiķa (Macacus rhesus) nosaukuma, pie kā šis antigēns tika atklāts. (šķirklī rēzus)
- No čehu robota 'klaušas; smags darbs'. Pirmo reizi šo vārdu lietojis Karels Čapeks savā zinātniskās fantastikas lugā "R.U.R." (šķirklī robots)
- No spāņu zarzuela (La Zarzuela 'pils netālu no Madrides, kur tika iestudētas pirmās šāda veida izrādes'). (šķirklī sarsuela)
- No lietuviešu sueiga, suėjimas 'satikšanās, sapulce', poļu Sejm. (šķirklī seims)
- No franču sémantique, kam pamatā grieķu sēmantikos 'nozīmējošs'. (šķirklī semantika)
- No angļu semiotics, kam pamatā grieķu sēmeiōtikos 'saistīts ar zīmēm'. (šķirklī semiotika)
- No grieķu sēptikos 'pūšanas-' un haima 'asinis'. (šķirklī septicēmija)
- No grieķu sēptikos. (šķirklī septiks)
- No grieķu sēptikos. (šķirklī septisks)
- No latīņu scholasticus, grieķu sholastikos 'saistīts ar skolu'. (šķirklī sholastika)
- No latīņu scholasticus, grieķu sholastikos 'saistīts ar skolu' (grieķu scholē 'skola'). (šķirklī sholastiķis)
- No grieķu syllogistikos 'uz siloģismu attiecīgs'. (šķirklī siloģistika)
- No vācu symptomatisch, kam pamatā grieķu symptomatikos. (šķirklī simptomātisks)
- No grieķu synoptikos 'tāds, kas pārskata visu reizē'. (šķirklī sinoptika)
- No krievu синоптик, vācu Synoptiker. (šķirklī sinoptiķis)
- No vācu Syntagmatik, angļu syntagmatic. (šķirklī sintagmātika)
- No latīņu Scandia 'Skandināvija', kur šis elements tika 1879. gadā atklāts. (šķirklī skandijs)
- Viduslaiku latīņu sodomia, pēc Bībelē minētās Sodomas pilsētas, kas tās iedzīvotāju grēcīgās un izvirtīgās dzīves dēļ tika nopostīta. (šķirklī sodomija)
- No grieķu statikos 'stāvošs' un grieķu statikē 'mācība par svaru, līdzsvaru'. (šķirklī statika)
- No vācu Statistik, kam pamatā latīņu status 'stāvoklis'. (šķirklī statistika)
- No grieķu valodas stoa pēc Atēnu portika, kurā mācīja filozofs Zēnons. (šķirklī stoicisms)
- No grieķu stōikos 'pie portika piederīgs' (stoa 'portiks'). (šķirklī stoiķis)
- No latīņu sub 'zem, pie' un Arktika. (šķirklī subarktisks)
- No sanskrita svastika (svasti 'labklājība' no su 'labs' un asti 'esamība'). (šķirklī svastika)
- Pēc leģendārā iekarošanas karu veterāna un Napoleona politikas piekritēja Nikolā Šovēna (Nicolas Chauvin) vārda. (šķirklī šovinisms)
- No grieķu taktika. (šķirklī taktika)
- No vācu taktisch, kam pamatā grieķu taktika. (šķirklī taktisks)
- Vārds vegāns tika atvasināts no vārda "veģetārietis" (angļu: vegetarian) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija (Elsie Shrigley) un Donalds Vatsons (Donald Watson) Apvienotajā Karalistē dibināja Vegānu biedrību, viņi bija neapmierināti, ka vārds "veģetārisms" tiek saistīts ar piena produktu lietošanu. Viņi savienoja vārda vegetarian pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu vegan. (šķirklī vegāns)
- No vācu Askorbinsäure; grieķu a (nolieguma partikula) un latīņu scorbutus 'skorbuts'. (šķirklī askorbīnskābe)
- No vācu Ballistik, kam pamatā grieķu ballein 'sviest, mest'. (šķirklī ballistika)
- No grieķu traumatikós 'saistīts ar ievainojumu, brūci'. (šķirklī traumatisks)
- No vācu Vertikale, kam pamatā latīņu verticalis 'svērtenisks'. (šķirklī vertikāle)
- No franču vitrage 'logu rūts', kam pamatā latīņu vitrum 'stikls'. (šķirklī vitrāža)
- No latīņu paralyticus, grieķu paralytikos. (šķirklī paralītisks)
- No vācu taktisch, kam pamatā grieķu taktika. (šķirklī taktisks)
Atrasts normatīvajos komentāros (52):
- Vārdu samiksēt (un tā pamatvārdu miksēt) latviešu valodā būtu vēlams lietot tikai terminoloģiski, saistībā ar elektrotehniku. (šķirklī samiksēt)
- Apstākļa vārdu tik reizēm lieto pakārtojuma konstrukcijā par tik, par cik, kas ieviesusies krievu valodas ietekmē. Piemēram: mēs esam stipri par tik, par cik esam vienoti. Latviskāk un vienkāršāk: mēs esam tik stipri, cik esam vienoti. (šķirklī tik)
- Nav vēlams vārdu savienojuma par cik lietojums latviskā tā kā vietā (piem., par cik biju ar to saskāries; pareizi – tā kā biju ar to saskāries). Šāds lietojums radies, burtiski atveidojot krievu valodas поскольку. Vārdu savienojumi par cik un par tik latviešu valodā lietojami, runājot par skaitāmu daudzumu. Piemēram, Kur un par cik var noīrēt istabu? (šķirklī par)
- Šī cepumu veida dēvēšana par makaroniem, kā dažkārt tas tiek darīts, nebūtu vēlama, jo var radīt pārpratumus homonīmijas dēļ ar vārdu makaroni nozīmē 'pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot'. (šķirklī makaronbiskvīti)
- Vārds pašapaugļošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapaugļošanās), ģenitīvā (pašapaugļošanās), akuzatīvā (pašapaugļošanos), instrumentālī (ar pašapaugļošanos). (šķirklī pašapaugļošanās)
- Vārds pašsaindēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaindēšanās), ģenitīvā (pašsaindēšanās), akuzatīvā (pašsaindēšanos), instrumentālī (ar pašsaindēšanos). (šķirklī pašsaindēšanās)
- Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija: apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
- Laika gaitā mainījusies šā vārda pareizrakstība. Ja agrāk par pareizu tika atzīta forma ar patskani o (epistolārs – sk. Latviešu literārās valodas vārdnīcu), tad tagad normatīvajās vārdnīcās reģistrēta forma ar patskani u (epistula, epistulārs). (šķirklī epistulārs)
- LZA Terminoloģijas komisija 2001. gada lēmumā Nr. 5 oficiāli apstiprinājusi, ka komersants un uzņēmējs nav sinonīmi. Vārdam uzņēmējs ir plašāka semantika nekā vārdam komersants. Komersanta darbība parasti ir saistīta ar tirdzniecību, bet uzņēmēja darbība var būt daudz plašāka. (šķirklī komersants)
- Vēlams vārdu līderis attiecināt tikai uz dzīvām būtnēm (cilvēkiem). Nav ieteicams šo vārdu lietot, runājot, piemēram, par parādībām, kas kādā statistikā ieņem pirmo vietu (vēzis ir līderis, zādzības no dzīvokļiem kļuvušas par līderi u. tml.). (šķirklī līderis)
- 20. gs. 80. gadu sākumā tika mainīta šā vārda pareizrakstība, ieviešot patskaņa e pagarinājumu: afēra. (šķirklī afēra)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (atbrīvošanās), ģenitīvā (atbrīvošanās), akuzatīvā (atbrīvošanos), instrumentālī (ar atbrīvošanos). (šķirklī atbrīvošanās)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (atkalapvienošanās), ģenitīvā (atkalapvienošanās), akuzatīvā (atkalapvienošanos), instrumentālī (ar atkalapvienošanos). (šķirklī atkalapvienošanās)
- Agrāk šis vārds tika lietots vīriešu dzimtē (eholots). (šķirklī eholote)
- Jaunākajā augu sistemātikā krustziežu dzimta ir nomainīta ar kāpostu dzimtu. (šķirklī krustzieži)
- Lietvārdu mesa ieteicams lietot tikai vokāli instrumentāla skaņdarba nozīmē. Ar nozīmi 'dievkalpojums' lietojams substantīvs mise. (šķirklī mesa)
- Nav vēlams salīdzinājumā lietot saikli nekā, ja teikumā ir izteikts noliegums. Tādos gadījumos jālieto partikula kā, piemēram: Apavi šeit nav lētāki kā pie mums. (šķirklī nekā)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma -ņurku, -ņurki, -ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī noņurcīt)
- Praksē tikpat bieži lieto arī formu nopludināt (nopludināt dzīvokli, nopludināt informāciju), kas nav reģistrēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī noplūdināt)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma ņurku, ņurki, ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī ņurcīt)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (pārskatīšanās), ģenitīvā (pārskatīšanās), akuzatīvā (pārskatīšanos) un instrumentālī (ar pārskatīšanos). (šķirklī pārskatīšanās)
- Vārds pašaizdegšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizdegšanās), ģenitīvā (pašaizdegšanās), akuzatīvā (pašaizdegšanos), instrumentālī (ar pašaizdegšanos). (šķirklī pašaizdegšanās)
- Vārds pašaizsargāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizsargāšanās), ģenitīvā (pašaizsargāšanās), akuzatīvā (pašaizsargāšanos), instrumentālī (ar pašaizsargāšanos). (šķirklī pašaizsargāšanās)
- Vārds pašaizstāvēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizstāvēšanās), ģenitīvā (pašaizstāvēšanās), akuzatīvā (pašaizstāvēšanos), instrumentālī (ar pašaizstāvēšanos). (šķirklī pašaizstāvēšanās)
- Vārds pašapkalpošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapkalpošanās), ģenitīvā (pašapkalpošanās), akuzatīvā (pašapkalpošanos), instrumentālī (ar pašapkalpošanos). (šķirklī pašapkalpošanās)
- Vārds pašapputeksnēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapputeksnēšanās), ģenitīvā (pašapputeksnēšanās), akuzatīvā (pašapputeksnēšanos), instrumentālī (ar pašapputeksnēšanos). (šķirklī pašapputeksnēšanās)
- Vārds pašatjaunošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašatjaunošanās), ģenitīvā (pašatjaunošanās ), akuzatīvā (pašatjaunošanos), instrumentālī (ar pašatjaunošanos). (šķirklī pašatjaunošanās)
- Vārds pašattīrīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašattīrīšanās), ģenitīvā (pašattīrīšanās), akuzatīvā (pašattīrīšanos), instrumentālī (ar pašattīrīšanos). (šķirklī pašattīrīšanās)
- Vārds pašizlādēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašizlādēšanās), ģenitīvā (pašizlādēšanās), akuzatīvā (pašizlādēšanos), instrumentālī (ar pašizlādēšanos). (šķirklī pašizlādēšanās)
- Vārds pašiznīcināšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašiznīcināšanās), ģenitīvā (pašiznīcināšanās), akuzatīvā (pašiznīcināšanos), instrumentālī (ar pašiznīcināšanos). (šķirklī pašiznīcināšanās)
- Vārds pašizteikšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašizteikšanās), ģenitīvā (pašizteikšanās), akuzatīvā (pašizteikšanos), instrumentālī (ar pašizteikšanos). (šķirklī pašizteikšanās)
- Vārds pašnoteikšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašnoteikšanās), ģenitīvā (pašnoteikšanās), akuzatīvā (pašnoteikšanos), instrumentālī (ar pašnoteikšanos). (šķirklī pašnoteikšanās)
- Vārds pašregulēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašregulēšanās), ģenitīvā (pašregulēšanās), akuzatīvā (pašregulēšanos), instrumentālī (ar pašregulēšanos). (šķirklī pašregulēšanās)
- Vārds pašsaglabāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaglabāšanās), ģenitīvā (pašsaglabāšanās), akuzatīvā (pašsaglabāšanos), instrumentālī (ar pašsaglabāšanos). (šķirklī pašsaglabāšanās)
- Vārds pašsavaldīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsavaldīšanās), ģenitīvā (pašsavaldīšanās), akuzatīvā (pašsavaldīšanos), instrumentālī (ar pašsavaldīšanos). (šķirklī pašsavaldīšanās)
- Vārds pašslavināšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašslavināšanās), ģenitīvā (pašslavināšanās), akuzatīvā (pašslavināšanos), instrumentālī (ar pašslavināšanos). (šķirklī pašslavināšanās)
- Vārds pazīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pazīšanās), ģenitīvā (pazīšanās), akuzatīvā (pazīšanos), instrumentālī (ar pazīšanos). (šķirklī pazīšanās)
- Vārds pensionēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pensionēšanās), ģenitīvā (pensionēšanās), akuzatīvā (pensionēšanos), instrumentālī (ar pensionēšanos). (šķirklī pensionēšanās)
- Dažādos avotos atšķiras šīs zivs nosaukuma rakstība. Latviešu valodas ekspertu komisijas 2008. gada 23. janvāra sēdē tika pieņemts atbalstīt izplatītāko formu – piraija. (šķirklī piraija)
- Dažās vārdnīcās šajā nozīmē minēts vārds riestuve, kas praksē tikpat kā netiek lietots. (šķirklī riestava)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (saaukstēšanās), ģenitīvā (saaukstēšanās), akuzatīvā (saaukstēšanos), instrumentālī (ar saaukstēšanos). (šķirklī saaukstēšanās)
- Vārds lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (sacelšanās), ģenitīvā (sacelšanās), akuzatīvā (sacelšanos), instrumentālī (ar sacelšanos). (šķirklī sacelšanās)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (vsk. un dsk.) (saderināšanās), vsk. ģenitīvā (saderināšanās), akuzatīvā (saderināšanos), instrumentālī (ar saderināšanos), dsk. ģenitīvā (saderināšanos), akuzatīvā (saderināšanās). (šķirklī saderināšanās)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (sagadīšanās), ģenitīvā (sagadīšanās), akuzatīvā (sagadīšanos), instrumentālī (ar sagadīšanos). (šķirklī sagadīšanās)
- Vārds saindēšanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (saindēšanās), ģenitīvā (saindēšanās), akuzatīvā (saindēšanos), instrumentālī (ar saindēšanos). (šķirklī saindēšanās)
- Vārds sazināšanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (sazināšanās), ģenitīvā (sazināšanās), akuzatīvā (sazināšanos), instrumentālī (ar sazināšanos). (šķirklī sazināšanās)
- Lietojumā bieži sastopams apzīmējums šitake sēnes, taču, ņemot vērā vārda cilmi, kā arī latviešu valodas gramatikas likumības, šis lietojums uzskatāms par kļūdainu; vārds šitake lokāms: vienskaitļa nom. šitake, ģen. šitakes, dat. šitakei, akuz. šitaki, instr. ar šitaki, lok. šitakē, daudzskaitļa nom. šitakes, ģen. šitaku, dat. šitakēm, akuz. šitakes, instr. ar šitakēm, lok. šitakēs. (šķirklī šitake)
- Vārds šķiršanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (šķiršanās), ģenitīvā (šķiršanās), akuzatīvā (šķiršanos), instrumentālī (ar šķiršanos). (šķirklī šķiršanās)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
- Ir bijuši ieteikumi darbības vārda pārapbedīt vietā lietot pārbedīt, jo tas ir atvasināts tikai ar vienu priedēkli. Tā kā mūsdienās bezpriedēkļa vārds bedīt ir gandrīz pilnīgi izzudis no latviešu valodas aktīvā vārdu krājuma, un to ir aizstājis priedēkļvārds apbedīt, nav pamata vērsties pret vārdu pārapbedīt. (šķirklī pārapbedīt)
- Vārdu nejūtīgs vēlams lietot, runājot par emocionālo sfēru (resp., tikai 1. nozīmē). (šķirklī nejūtīgs)
- Jāievēro, ka vārdu uzaudzināt lieto tikai saistībā ar cilvēku. Par augiem un dzīvniekiem sakām uzaudzēt. (šķirklī uzaudzināt)
Atrasts vārdu savienojumos (125):
- (tik) tumšs, ka vai acī duras
- (tik) tumšs, ka vai acīs duras
- (tikai) pār manu līķi
- (tikko) dzīvību vilkt
- (tikko) vilkt dzīvību
- (tikko) vilkt garu
- (tikko) vilkt kājas
- (tikpat) kā divreiz divi
- (vaigu) vaigā skatīt (arī redzēties, tikties u. tml.)
- ārējā politika
- ārpus katras kritikas
- ārstnieciskā kosmētika
- artikulēta runa
- atrasties notikumu vidū
- augu sistemātika
- bez kumosa (maizes, pārtikas)
- briļļu stikli
- būt (arī iztikt, palikt u. tml.) sausā
- būt notikumu vidū
- cik (tik) uziet
- cik (tik) vēderā lien
- cik (vien, tik) lien
- cik garš, tik plats
- cik gudri atnācām, tik gudri aizgājām
- cik tik ādā lien
- cik tikai ādā lien
- domāt (tikai) par savu ādu
- elektronu un jonu optika
- esiet tik laipni
- esiet tik laipns
- gadsimta notikums
- galotņu tikšanās
- iekšējā politika
- iztikas minimums
- iztikt no zila gaisa un mīlestības
- kā štiks
- ko tur tik daudz
- Ko tur! Ko tur tik daudz
- kortikosteroīdu preparāti
- kosmētikas maks
- Kosmonautikas diena
- kotiku apakšdzimta
- kraklē stikls
- kvantitatīvā lingvistika
- laba akustika
- lingvistiskā pragmatika
- lingvistiskā stilistika
- literatūras kritika
- monetārā politika
- multikulturālā izglītība
- ne tik (daudz), cik melns aiz naga
- ne tik (daudz), kā melns aiz naga
- neizturēt kritiku
- nekāda nelaime (nebūs, nenotiks u. tml.)
- nepievienošanās politika
- netiklas darbības
- netikt nekādā galā
- netikt pāri (kam)
- nevar tikt gudrs
- noiet tik tālu
- nolaisties tik zemu
- nonākt kritikas krustugunīs
- nonākt tik tālu
- novest tik tālu
- organiskais stikls
- palielināmais stikls
- pārtikt no svaiga gaisa un mīlestības
- pārtikt no zila gaisa un mīlestības
- pēc (sirds) patikas
- pēc sirds patikas
- permanentā kosmētika
- politikas zinātne
- rīt narkotikas
- rūdītais stikls
- satiksmes līdzeklis
- satiksmes negadījums
- sēdēt uz narkotikām
- skaitļošanas matemātika
- starpgalaktiku vide
- stiegrotais stikls
- stikla pakete
- stikla pūtējs
- stikla šķiedra
- stikla vate
- stiklspārņu dzimta
- štrunts par bitēm, ka tik medus
- tā tik (vēl) trūkst
- tā tikai (vēl) trūkst
- tālu tikt
- tas tik (vēl) trūkst
- tas tikai (vēl) trūkst
- tie ir tikai ziediņi
- tie paši vēži, tikai citā kulītē
- tik tālu noiet
- tik tikko
- tik un tā
- tik un tik
- tik vai tā
- tik vien
- tik, cik kaķis uz astes var aiznest
- tikko kājas vilkt
- tikko pavilkt kājas
- tikpat labi
- tikt astoņniekā
- tikt cauri
- tikt cauri ar veselu ādu
- tikt galā
- tikt galā ar ēdienu, dzērienu
- tikt līdzi
- tikt uz kājām
- tikt uz kātiem
- tikt uz pekām
- tikt uz strīpas
- tikt uz zaļa zara
- tikt vaļā
- tikt zirgā
- tiku tikām
- tikumības policija
- trūkst tikai putna piena
- trūkst tikai tēva un mātes
- turēt stikla skapī
- valodas politika
- vējstikla slotiņas
- vulkāniskais stikls
- zem katras kritikas
Atrasts skaidrojumos (200):
- moralitāte 15.–16. gs. alegoriska tikumu drāma; moralitē.
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
- Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
- saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
- abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- farss Absurdu, bezjēdzīgu notikumu virkne.
- ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
- galera Airējams karakuģis ar 1–3 burām, kas tika lietots līdz 18. gs.
- izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām).
- aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
- islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
- homofobija Aizspriedumi, nepatika pret homoseksuālismu, homoseksuālām, arī biseksuālām personām.
- špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
- līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība.
- aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
- ultraakustika Akustikas nozare, kas pētī ultraskaņu.
- akustiķis Akustikas speciālists.
- uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
- stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
- vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
- streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piem., tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
- antibiotiķi Antibiotikas.
- medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
- laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
- dotumi Apkopoti, savākti (kādas nozares, tematikas u. tml.) fakti, dati, materiāli.
- blanšēt Applaucējot (ar karstu ūdeni, tvaiku) apstrādāt pārtikas produktus.
- lāpīties Aprobežoties (ar nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (trūkstošo ar ko citu).
- āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
- galvot Apsolīt, apgalvot, ka (kas) notiks, īstenosies.
- iemesls Apstāklis, nosacījums, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs; kādas rīcības motīvs, pamatojums.
- sarežģījums Apstāklis, notikums, kas apgrūtina, sarežģī (ko).
- konteksts Apstākļu, notikumu faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
- ieciklēties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
- vieta Apvidus, teritorijas daļa, kurā kas pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.; ierobežota platība.
- obskurantisms Apzināta rīcība, lai (kas) netiktu izpausts, nekļūtu zināms; vēršanās pret garīgu progresu.
- piecirst Apzināti darīt tā, lai (kādam) iepatiktos.
- nogatavināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (pārtikas produkts) sasniedz lietošanas gatavību.
- fotoplate Ar gaismjutīgu emulsiju klāta stikla plate fotogrāfiska attēla iegūšanai (plaši lietota 19. un 20. gs. mijā).
- plate Ar gaismjūtīgu emulsiju klāts stikla gabals fotografēšanai; fotoplate.
- izvelties Ar grūtībām, negribīgi tikt izrunātam.
- izsisties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, sasniegt (ko), tikt (līdz kurienei).
- izkļūt Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, tikt ārā (no kurienes); nonākt (kur), izvirzīties (cauri kam, caur ko).
- nicināt Ar izteiktu nepatiku attiekties (pret ko), atzīstot (to) par nepieņemamu, sliktu u. tml.
- gozēt Ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piem., saulē, pie uguns).
- gozēties Ar labpatiku sildīties (piem., saulē, pie uguns).
- ar kāru muti ar lielu ēstgribu, izjūtot garšas baudu, patiku (ēst, dzert).
- kārs Ar lielu patiku, juteklisku baudu.
- mīļuprāt Ar lielu patiku, labprāt.
- glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties, skatīties.
- šmucīgs Ar negodīgu, netikumīgu rīcību saistīts; negodīgs, blēdīgs.
- mielot acis ar patiku apskatīt, gūt vizuālu baudījumu.
- ar garšu (ēst, dzert) ar patiku, ar baudu.
- izbaudīt Ar patiku, baudu pilnīgi izjust.
- neapnicis Ar patiku, bez apnikuma (ilgstoši ko darīt).
- labprāt Ar patiku; arī neiebilstot.
- noveikt Ar piepūli tikt galā (ar ko); pieveikt.
- apolitisks Ar politiku nesaistīts, vienaldzīgs pret to; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam).
- kulties Ar pūlēm, grūtībām virzīties, tikt uz priekšu.
- iejaukties Ar rīcību, padomu u. tml. censties pārmainīt (notikuma, norises u. tml.) gaitu, attīstību.
- ieriebt Ar rīcību, runu, izturēšanos sagādāt (kādam) nepatikšanas, izdarīt ko ļaunu.
- runāt Ar runas orgāniem veidot artikulētas skaņas, izrunāt vārdus, teikumus (veidojot izteikuma saturu, paužot domu, sazinoties u. tml.).
- mīlināties Ar savu izturēšanos paust patiku, maigumu pret pretējā dzimuma cilvēku (parasti savstarpēji).
- kaitināt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādā) nepatiku, satraukumu, dusmas; būt nepatīkamam, aizskarošam.
- koķetēt Ar savu uzvedību, runas veidu u. tml. censties piesaistīt sev kāda uzmanību, izraisīt interesi, patiku.
- raukt degunu ar sejas izteiksmi paust nepatiku, neapmierinātību, pretīgumu.
- ar acīm apmīļot ar skatienu paust (sirsnību, mīļumu, patiku).
- urbties Ar spiedienu tikt virzītam, virzīties (kur iekšā, arī kam cauri) – par ko smailu.
- zīļu vainags ar stikla pērlīšu izšuvumu rotāts vainags.
- oranžērija Ar stiklu segta augu māja (parasti siltummīlošiem) augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā klimata joslā nevar augt.
- žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
- nosvilpt Ar svilpieniem izpaust savu nepatiku, negatīvo attieksmi un neļaut uzstāties.
- krist Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup.
- konģeniāls Ar vienādām izcilām spējām (piem., par tulkotāju); tikpat izcils, līdzvērtīgs oriģinālam.
- memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda vēsturiska notikuma, izcila cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) piemiņai.
- orderis Arhitektonisks veidojums – vertikālu atbalsta elementu (kolonnu) apvienojums ar horizontālu nesošo konstrukciju.
- piemineklis Arhitektonisks, skulpturāls veidojums (parasti kāda cilvēka vai notikuma atcerei).
- belveders Arhitektūras ansamblis (piem., Vatikānā, Prāgā, Varšavā).
- gotika Arhitektūras, arī tēlotājmākslas stils Rietumeiropā 12.–16. gs., kam raksturīgas vertikālas, uz augšu vērstas līnijas.
- zili (zaļi) brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
- debess brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
- rožūdens Aromātisks ūdens, ko iegūst no rožu ziedlapiņām un ko izmanto parfimērijas izgatavošanai vai kā kosmētikas līdzekli.
- ārējā politika ārpolitika.
- ārlietas Ārpolitikas jautājumi.
- reimokardiologs Ārsts, kas specializējies reimatisma diagnostikā un terapijā.
- pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
- mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
- palatalizēt Artikulēt (līdzskani), mēles muguras daļu piekļaujot cietajām aukslējām; mīkstināt.
- mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (parasti dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
- badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
- lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās izpaužas ļauna novēlējums.
- universālinstruments Astronomijā un ģeodēzijā lietojams instruments vertikālu un horizontālu leņķu mērīšanai.
- NASA ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūra.
- labi Atbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); atbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
- deputinizācija Atbrīvošanās no Krievijas Federācijas prezidenta (kopš 2012. gada) Vladimira Putina īstenotās politikas un tās ietekmes.
- nomest Atbrīvoties (no netikuma), atmest (nevēlamu paradumu).
- izlādēties Atbrīvoties, tikt izlādētam no elektriskās enerģijas (piem., par ierīci).
- izkļūt Atbrīvoties, tikt vaļā (no nevēlama stāvokļa).
- veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
- incidents Atgadījums, notikums (parasti nepatīkams).
- nākt priekšā atgadīties, notikt.
- atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis).
- atlaisties Atlaist rokas (no kā); tikt atlaistam, nebūt vairs savilktam.
- atgāzt Atliekt, atvirzīt (piem., ko vertikālu horizontāli).
- nostāties Atrasties (kādā teksta vietā), tikt lietotam – par valodas vienībām.
- iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem); plūst (par šķidrumu).
- stāvēt uz galvas atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz galvas.
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz kājām (par cilvēku).
- stāvēt uz rokām atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz rokām.
- skriet Ātri braukt (par transportlīdzekļiem); tikt ātri pārvietotam (par priekšmetiem); ātri pārvietoties.
- apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt [1].
- izkust Ātri tikt izdotam (par naudu).
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) – par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
- izšauties Ātri, arī īsi tikt pateiktam.
- klēts Atsevišķa (parasti koka) ēka labības un dažu citu pārtikas produktu, arī apģērba glabāšanai.
- epizode Atsevišķs notikums, atgadījums, notikumu virknē.
- apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
- sasisties Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), tikt sabojātam, saplēstam.
- asonanse Atskaņas, kurās vienādi ir tikai patskaņi.
- strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
- izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
- askētisms Atteikšanās no miesīgām baudām un dzīves labumiem, lai sasniegtu tikumisku pilnību, tuvību Dievam.
- uzpušķot Attēlot (piemēram, notikumu) nedaudz sagrozīti (piemēram, izskaistināti).
- papušķot Attēlot mazliet izskaistināti (piem., notikumu).
- perspektīva Attīstība, virzība nākotnē (par notikumu, procesu u. tml.); arī izredzes.
- vēsture Attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
- piedzīvot Attīstības procesā sagaidīt (piem., kādu notikumu).
- briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
- izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piem., par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
- izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piem., par kustībām, valodu).
- inscenēt Atveidot, notēlot (piem., reālu notikumu).
- logs Atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai kopā ar vienu vai vairākām ietvarā iestiprinātām, iestiklotām vērtnēm.
- piekrišana Atzinības, patikas izpausme, ko pauž pretējā dzimuma personas.
- atgriezties no grēkiem atzīstot un nožēlojot savus grēkus, tikt atbrīvotam no tiem.
- cienīt Atzīt par labu, ar patiku lietot (ko).
- stiklaudums Audums no stiklšķiedras diegiem.
- endēms Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā.
- vīrišķie augi augi, kam ir tikai vīrišķie ziedi.
- cauraugt Augot (kam) tikt viscaur pārņemtam (ar to).
- cauraust Augot, attīstoties (kam) tikt pārņemtam (ar to).
- gaismmīlis Augs, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
- hohoba Augs, no kura sēklām iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā un kosmētikā [Simmondsia chinensis].
- karātavu kalns augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur parasti tika ierīkotas karātavas.
- masts Augsta, vertikāla konstrukcija buru piestiprināšanai.
- panorāmas rats augsta, vertikāli novietota apaļa konstrukcija ar sēdekļiem, kurai griežoties iespējams aplūkot apvidu no augšas.
- tips Augstākā kategorija dzīvnieku sistemātikā.
- valsts Augstākā sistemātikas vienība bioloģijā.
- nāves cilpa augstākās pilotāžas figūra – lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
- nivelēšana Augstuma starpības mērīšana (zemes virsmas punktiem); (vietas, platības) vertikālā uzmērīšana.
- ķērne Augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku (pārtikas produktu uzglabāšanai).
- rinda Augu sistemātikā – radniecīgu dzimtu grupa.
- klase Augu sistemātikā – radniecīgu rindu grupa; dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu kārtu grupa.
- nodalījums Augu sistemātikā – taksonomiska vienība, kurā apvienotas radniecīgas klases.
- ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu sugu grupa, kurām ir līdzīgas pazīmes.
- varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
- suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
- lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
- sasalt Aukstuma iedarbībā sabojāties (par pārtikas produktiem).
- autosatiksme Automobiļu satiksme.
- nītis Aužamajās stellēs – īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā vertikāli iestiprināti pavedieni.
- šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa – taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
- vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
- baltists Baltistikas speciālists.
- ceļojošā balva balva, kas uzvarētājam paliek tikai līdz nākamajām sacensībām.
- likt pretī Bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi.
- izbēgt Bēgot tikt projām (no kā).
- nogrimt Beigt pastāvēt; tikt aizmirstam.
- vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar pozitīvu rezultātu.
- brīnumbērns Bērns, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas, izcils talants (piem., mūzikā, matemātikā).
- (ar) gariem zobiem Bez intereses, negribīgi, ar nepatiku (ko darīt).
- nelabprāt Bez patikas; negribot.
- nātrija karbonāts bezkrāsaini, caurspīdīgi kristāli vai balts pulveris, ko izmanto, piem., ziepju, stikla ražošanā; soda.
- higiēniskā lūpu krāsa bezkrāsains kosmētikas līdzeklis lūpu mīkstināšanai, aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības.
- helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
- ādas karpa bezzvīņu karpu šķirne (retas zvīņas tikai pie spurām).
- Bībeles stāsts Bībeles fragments, kurā vēstīts par kādu notikumu, faktu.
- spoguļstikls Biezs, abās pusēs pulēts stikls.
- nomenklatūra Bijušajā PSRS un citās sociālisma valstīs – atbildīgi amati, kuros tika iecelti augstākstāvošo iestāžu (partijas) apstiprināti darbinieki; šādi ieceltu vadošo darbinieku kopums; elitārs, priviliģēts komunistiskās partijas un padomju iestāžu vadošo darbinieku slānis.
- piebirt Birstot (kam), piepildīties, tikt piepildītam (ar to).
- aizbirt Birstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
- piebirt Birstot (kam), tikt pārklātam (ar to); nobirt (kur) lielākā daudzumā.
- krīze Bīstams, sarežģīts, smags stāvoklis (tautsaimniecībā, politikā).
- plīšs Blīva, plūksnota drāna, kas līdzīga samtam, tikai ar garāku un retāku plūksnu.
- pusbrālis Brālis, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
- briesmu darbi briesmīgi notikumi, nežēlīga rīcība.
- briesmu lietas briesmīgi notikumi.
- glābt savu ādu Briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
- žēlot savu ādu Briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
- klētsapakša Brīva vieta, telpa zem klēts grīdas, kas tika atstāta, lai nodrošinātu ventilāciju; paklēte.
- aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
- piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt piepildītam, aizsprostotam (ar to).
- ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, organizācija, taktika (piem., motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks).
- dienasgrāmata Burtnīca, klade u. tml., kur cilvēks ar noteiktu datumu pieraksta savus pārdzīvojumus, atzīmē tās dienas notikumus.
- šķērslīniju burtnīca burtnīca, kuras lapas ir ar taisnām horizontālām un slīpām vertikālām līnijām.
- nobeigties Būt beigu daļā, tikt nobeigtam (piem., ar kādu formas īpatnību).
- sēdēt bez naudas būt bez iztikas līdzekļiem.
- sēdēt bez maizes būt bez minimāliem iztikas līdzekļiem, arī bez pārtikas.
- kārt zobus vadzī būt bez pārtikas, uztura; badoties.
Atrasts piemēros (200):
- laisties ..ārā bija pavasaris un zeme tikko laidās vaļā.
- tupties ..avīžu fotogrāfi tupstas un gorās, lai tiktu pie labākiem kadriem.
- ķepēt ..ir tik auksts, ka varētu arī ķepēt slapjdraņķis.
- ģēģeris ..Jānis uzsita viņam uz pleca un teica, lai tikai draugs gādājot naudu skrotīm, gan viņš Viļumu izmācīšot par īstu ģēģeri.
- lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
- pašķīst ..jūra vairs nebija tik rāma.. Viena otra viļņa galā šņākdamas pašķīda putu krēpes.
- vilkt ..kādā mākslinieku ballē notikusi izloze.. viņai pirmajai ļāva vilkt lozi.
- pļēgurot ..laikam pie tik vecas sievas [puisis] nekāda prieka neatrada.. Sāka dzert, sāka pļēgurot..
- lajs ..Mākslinieka ceļš ne tuvu nav tik romantisks, kā vairums laju to iedomājas..
- pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
- piekrišana ..Milda pie vīra netikusi ar visu Kaucmindi. Jau skolā viņai pie zēniem nekādas piekrišanas nebijis – ne viņa apģērbties mācējusi, ne iznesties.
- paģiras ..nekas tāds noticis nebija, kas šodien man palīdzētu tikt vaļā no pretīgās morālo paģiru sajūtas..
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- eklektika ..pasaulē pašlaik eklektika ir ļoti populāra.
- takts ..pie saviem daudziem netikumiem es negribētu pievienot vēl takta trūkumu.
- tipoloģisks ..redzams, ka vecākā kolēģa uzzīmētajā tipoloģiskajā portretā paralēles ar Zeltiņu ir tikai vispārējas..
- pūkains ..sakritis pūkains un tik balts sniegs kā baltākā truša kažociņš.
- vesties ..sarunas ne vienmēr vedās, kā patika valdniekam.
- aizsist ..šāviena troksnis bija tik spalgs, ka Priedem aizsita ausis.
- miglājs ..šodien te rīts ir tik kluss, vieglā miglājā tīts..
- vērts ..tā [māja] bija .. tikai astoņus tūkstošus vērta..
- virspuse ..tā [vieglprātība] bija tikai virspuse, bēgšana no tā nomācošā sloga, ko nemitīgi nesu sevī.
- nabags ..tavs direktors ir nabags. Kas tā par firmu, kam tik vien transporta kā tavs trīsritenis ar kasti priekšā?
- šauracis ..tikai krāsa tam [pūķauglim] ir pārskatāmi balta un izmērs šauracim pūķim piemērots.
- tuksnesīgs ..tuvumā neviena nebija. Biruta tika brīnījusies, cik tuksnesīgi var būt tādas lielas iestādes gaiteņi..
- vertikāle ..ūdens klajuma līnija ieplūda vēl tālu debesīs bārkstainām, spurainām vertikālēm.
- lāma ..upē ūdens nav gandrīz nemaz, ir tikai dažas lāmas, kurās mirst sīkās zivis.
- tūdaliņ ..uz tik slikta ceļa viņš tūdaliņ iestigtu dubļos..
- vertikāls "..notikumi [sabiedrībā] drūzmējas vertikāli."
- karot "Ak..." Valda gari novelk. "Kādam tikpat jāiet [atvaļinājumā] rudenī. ..Ko es tur iešu karot."
- timpa "Bet viņš gribēja tikt par īstu gleznotāju un apmeklēt Pēterpils mākslas akadēmiju (..) Priekš tam vajadzēja timpu; viņš atlicināja un krāja cik varēdams no savas mācekļa uztura naudas.."
- vispārība "Es izplatu pļāpas? .. Nekādā ziņā. Es tikai domāju, ka jūs interesē .. vispārības domas."
- pirkstis "Es staigāju kā uz karstām pirkstīm, vienādi baidīdamās, ka tikai viss nenāk nejauši gaismā."
- kristāls "Glāze konjaka vai kristāla nekaitē, jāzina tikai mērs."
- iemetināt "Kā tad, kā tad!" viņš tikai piekrītoši iemetina.
- glaimot "Man tā vien liekas, ka vīrieši tikai lišķē un glaimo, lai mūs piemānītu."
- liet "Mēs sūtīti no universitātes. Svarīgā pētījumā, kundze," jautri un piemīlīgi runāja Džesa. Un tik turpināja liet. Tā un tā, un tā.
- nopīpēties "Nopīpējāmies galīgi zaļi. Nelabums bija tik briesmīgs, ka atceros vēl šodien.."
- novaicāt "Nu, kā patika hokejs?" viņš novaicā.
- tikpat "Ņem mazāku nastu, tikpat otru reizi jānāk!"
- tikmēr "Pasēdi tepat! Es tikmēr ieiešu veikalā."
- sprediķis "Sestdien tu pārbrauci vēlu," – teica Mērija.. – "Iznāca mazliet pavēlāk." Bet pie sevis es nodomāju – nesāc tu tikai man sprediķus lasīt!
- sasauksme "Sidraba šķidrauta" popularitātes pamatā bija lugas nejaušā sasauksme ar sava laika notikumiem.
- sveiciens "Sveiciens! tik sen neesam tikušies!"
- sveiki "Sveiki! Prieks tevi satikt!"
- sacīt "Šis lietus tagad sapurina visus, cilvēkus, kustoņus un augus, un saka: vasara ir vēl tikai pašā sākumā, skatieties un priecājieties.."
- rasi "Šurp nākdama.. redzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
- nosmiet "Tas bija tikai joks," kaimiņš nosmej.
- pasmieties "tikai neaizejiet gulēt!" māte pasmējās.
- prātot "Tu domā, ka es tikai guļu, raudu un prātoju par dvēseles nemirstību?"
- siena 11. novembra krastmalā pie Rīgas pils sienas tika aizdegts tūkstošiem svecīšu.
- svērtuve 17. gs. celtajā svērtuvē tika turēti precīzi svari tirgotāju vajadzībām.
- sēta 19. gs. otrajā pusē vairumam sētu bija tikai 5 līdz 10 ha zemes.
- stražņiks 1905. gada rudenī uz muižu tika atsūtīti uradņiki un stražņiki.
- cionistisks 1919. gadā Latgalē notika aresti pret cionistiski noskaņotajiem ebrejiem.
- dekalitrs 1932. gadā pavisam tika saražots pusmiljonu dekalitru alus.
- sastāvs 1940. gadā okupēto Baltijas valstu armijas tika iekļautas Sarkanās armijas sastāvā.
- reihskomisariāts 1941. gada septembrī tika izveidoti divi reihskomisariāti – Ostlande un Ukraina.
- saspridzināt 1944. gadā nams tika saspridzināts.
- zīdpapīrs 1965. gadā uz plāna zīdpapīra tika izdota kabatas formāta Bībele.
- datubāze 2017. gadā LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar LU Matemātikas un informātikas institūtu izveidoja "Tautas vietvārdu datubāzi".
- senraksts 22. septembris ir diena, kad saskaņā ar senrakstu ziņām 1236. gadā notika Saules kauja.
- virpot A. Ušpeļa virpotās māla vāzes un krūzes tika liktas ceplī.
- šķirt Abas valstis šķir tikai upe.
- līdzvainīgs Abi braucēji līdzvainīgi notikušajā avārijā.
- dubultdibens Abiem tvaikoņiem bija dubultdibeni un tikai četri klāji.
- zibsnīt Aceņu stikli zibsnī.
- acetons Acetonu izmanto organiskā stikla ražošanā.
- nodzirkstīt Acis nodzirkstīja aiz briļļu stikliem.
- tiks Acs plakstiņa tiks.
- stiklķermenis Acs stiklķermeņa slimības.
- kosmētika Acu kosmētika.
- stādīties Acu priekšā stādās vakardienas notikumi.
- antiseptika Ādas antiseptika.
- plastika Ādas plastika.
- saturēt Adatiņa bija tik sīka, ka grūti saturēt to pirkstos.
- stroncijs AES notika divi sprādzieni, kas atmosfērā izmeta desmitiem tonnu radioaktīvo izotopu – urāna, stroncija un citus.
- baobabs Āfrikas baobabs dod augļus, kuru mīkstums ir tradicionāli izmantots pārtikā tā augstās uzturvērtības dēļ.
- gotika Agrā gotika.
- ripa Agrāk viņš bija lietojis ripas, kokaīnu un citas narkotikas.
- agresīvs Agresīva ārpolitika.
- eskalācija Agresīvās politikas eskalācija.
- noraidījums Aicinot meiteni uz satikšanos, puisis saņem noraidījumu.
- mēkšķēt Aitiņa tik mīļā balstiņā mēkšķ, ka visiem kļūst viņas žēl.
- trobelis Aiz kaimiņu sienas notika trobelis.
- satrūkties Aiz pagrieziena kāds stāv, satrūkstos, tad apjaušu – tas ir tikai manekens.
- parunāt Aiz prieka tikko varēju parunāt.
- izkārtne Aiz tūrisma izkārtnes tika sabūvētas privātas villas.
- noliecināt Aiziet uz policiju un noliecināt par notikušo.
- aizklīst Aizklīst domās pie bērnības notikumiem.
- aizķert Aizķert spēles taktikas jautājumus.
- aizpērn Aizpērn tika pabeigta tilta būve.
- mistika Aizraušanās ar mistiku.
- sektantisms Aizraušanās ar noteiktu diētu mēdz būt kā sektantisms – tikpat fanātiska.
- aizsarg- Aizsargstikls.
- aizsarmot Aizsarmojuši logu stikli.
- aizskaitīt Aizskaitīt dzejoli līdz pusei un tālāk netikt.
- aizrestot Aizstiklota un aizrestota lodžija.
- aiztikšķēt Aiztikšķ sekundes, minūtes, stundas.
- aiztikt Aiztikt garāmgājējus, tos apsaukājot.
- aiztikt Aiztikt līdz mājām.
- aiztikt Aiztikt meitenes plecu.
- aiztikt Aiztikt uz letes noliktās grāmatas.
- policija Aizturētā persona tika policijā nopratināta.
- sastūķēt Aizturētie tika sastūķēti policijas busiņos un no notikuma vietas aizvesti.
- pelēcis Aizvakar sākās vilku medību sezona, kas ilgs līdz brīdim, kamēr tiks izpildīts pelēču limits.
- akrobātika Akrobātikas elementi.
- trapece Akrobātikas priekšnesums uz trapeces.
- uzkalpoties Aktrise tikt pie lomas var arī lienot, uzkalpojoties, intrigojot.
- apokaliptika Aktuālā apokaliptika izlaužas cauri laika mūrim un runā it kā no likteņa otras puses par norisēm šaipus mūra.
- aktualizēt Aktualizēt veselīgu pārtiku uzturā.
- aktuāls Aktuāls jautājums, notikums.
- akvanautika Akvanautikas projekti.
- palīst Alas griesti kļuva tik zemi, ka kādu gabalu nācās palīst uz vēdera.
- alergēns Alergēnu kontrole pārtikas apritē.
- stiklspārnis Alkšņu stiklspārnis.
- alpīnisms Alpīnisma tehnikas un taktikas apmācību kurss.
- caurule Alumīnija, gumijas, stikla caurule.
- norūgt Alus tikko norūdzis.
- amarants Amarants ir viegli audzējams un prot pielāgoties mainīgiem apstākļiem, tas var iztikt pilnīgi bez lietus pat līdz 40 dienām.
- rezumēt Amatpersona rezumēja, ka tikšanās bijusi produktīva.
- anaerobs Anaerobus, kas spēj izdzīvot tikai bezskābekļa vidē, sauc par obligātiem anaerobiem.
- vājināt Antibiotikas vājina imunitāti.
- kurss Antibiotiku lietošanas kurss.
- pentametrs Antīkajā dzejā pentametru lietoja tikai kopā ar heksametru elēģiskajā distihā.
- antikomunistisks Antikomunistiska nostāja.
- vienvaldība Antikonstitucionāla vienvaldība.
- antikonstitucionāls Antikonstitucionāls referendums.
- retums Antikvāri retumi.
- antikvariāts Antikvariātā pirktās mēbeles.
- izsole Antikvāro lietu izsole.
- antikvārs Antikvārs iegādājas senas un vērtīgas grāmatas.
- antikvārs Antikvārs priekšmets.
- priekšmets Antikvārs, etnogrāfisks priekšmets.
- restaurācija Antikvāru mēbeļu restaurācija.
- antracīts Antracītu pamatmasa tiek izmantota enerģētikas mērķiem.
- saskriet Ap notikuma vietu saskrēja cilvēki.
- austies Ap notikumu audās baumas.
- ap Ap svārku apakšdaļu tika izšūtas pērlītes.
- sprakstēt Aparātā kaut kas tikko dzirdami sprakstēja.
- aparteīds Aparteīda politika.
- noviksēt Apavi izskatās kā tikko noviksēti.
- tiktāl Apavi tiktāl novalkāti, ka jūk ārā.
- dīleris Apcietināt narkotiku dīleri.
- konvojēt Apcietinātais tika konvojēts uz tiesas sēdi.
- tiks Apdares tiks.
- apdullināt Apdullināt sevi ar alkoholu, narkotikām.
- apgādāt Apgādāt ģimeni ar pārtiku.
- partikula Apgalvojuma partikula.
- stikls Apgleznot stiklu.
- pamatelements Apgūt floristikas pamatelementus.
- pamatlikums Apgūt fonētikas pamatlikumus.
- sinoptika Apgūt sinoptikas zinātni.
- stiklinieks Apgūt stiklinieka amatu.
- žurnālistika Apgūt žurnālistikas pamatus.
- apkārt Apkārt bija redzams tikai ūdens.
- superlatīvs Apkārtnes krāšņumu aprakstot, prātā nāk tikai sajūsmināti izsauksmes vārdi un superlatīvi.
- vadīt Apkures sistēmu vada automātika.
- aplams Aplami uzvesties, reaģēt uz notikumiem.
- apledojums Apledojuma dēļ tika traucēta satiksme.
- hologramma Apliecībās tiks iestrādātas hologrammas.
- stiklaudums Aplīmēt jahtas korpusu ar stiklaudumu.
- praktikants Apmācīt praktikantus.
- apmainīt Apmainīt pulksteni pret pārtiku.
- pēcstundas Apmeklēt pēcstundas matemātikā.
- praktikums Apmeklēt praktikumu sākumskolas skolotājiem.
- rustikāls Apmetums ar rustikālu faktūru.
- rustika Apmetums ar rustikas faktūru.
- apodziņš Apodziņš, Latvijas mazākā pūcīte, tikai strazda lielumā..
- aprobežoties Aprobežoties tikai ar repliku apmaiņu.
- virspalags Apsegties tikai ar virspalagu.
- priekšstikls Apsildāms priekšstikls.
- apskaidrot Apskaidrot notikušā būtību.
- apskrambāt Apskrambāts pulksteņa stikliņš.
- apslīpēt Apslīpēt stiklu, dārgakmeni.
- apspriest Apspriest jaunākos notikumus.
- saaugt Apstākļa vārdi, kas saauguši vienā vārdā ar partikulu (jebkad, tāpat).
- apstāstīt Apstāstīt galvenos notikumus.
- apsūdzēt Apsūdzēt jaunatni netikumībā.
- netikumība Apsūdzēt, vainot kādu netikumībā.
- pabadoties Aptrūka pārtikas un nācās pabadoties.
- skurbināt Apziņa par drīzo tikšanos viņu skurbināja.
- iztikt Ar algu vien grūti iztikt.
- apkarot Ar antibiotiku palīdzību apkaro daudzas infekcijas slimības.
- savainoties Ar basām kājām bradājot pa ūdeni, var uzkāpt uz stikla lauskām un savainoties.
- nelaime Ar datoru notikusi kāda nelaime.
- paņemt Ar dejošanu ir tā – vajag tikai iesākt, un tas paņem uz visiem laikiem.
- piešpricēt Ar E vielām piešpricēta pārtika.
- sīkt Ar gadiem spēki sīkst un nevar vairs padarīt tik daudz.
- uztikt Ar grūtībām uztikt kājās.
- pārskrējiens Ar īsiem pārskrējieniem un ar tikpat aprautām automāta kārtām neatturamā uzbrukumā virzījās jūras kājnieki.
- bēdīgs Ar iztiku ir bēdīgi.
- labpatika Ar labpatiku noraudzīties bērnu rotaļā.
- saplūst Ar laiku notikums atmiņā saplūda ar citiem, līdzīgiem.
- kalorija Ar pārtiku uzņemto kaloriju daudzums.
- patika Ar patiku iet uz darbu.
- oderēt Ar plastmasu vai foliju oderēts pārtikas produktu iepakojums.
- tvēriens Ar saimnieka tvērienu vīrietis ātri tika pie turības.
- brīnums Ar slimnieku notika brīnums – viņš kļuva vesels.
- visumā Ar suņiem visumā vieglāk tikt galā nekā ar cilvēkiem.
tik citās vārdnīcās:
MEV