Paplašinātā meklēšana
Meklējam mī.
Atrasts vārdos (399):
- mī:1
- mīt:1
- mīt:2
- mīla:1
- mīļš:1
- mīms:1
- mīna:1
- mīts:1
- mīzt:1
- mīcīt:1
- mīdīt:1
- mīkla:1
- mīkla:2
- mīlēt:1
- mīnēt:1
- mīnus:1
- mīņāt:1
- mītne:1
- amīši:1
- apmīt:2
- apmīt:1
- emīrs:1
- iemīt:1
- iemīt:2
- izmīt:1
- nomīt:2
- nomīt:1
- omīte:1
- samīt:1
- samīt:2
- smīns:1
- uzmīt:1
- mīdija:1
- mīksts:1
- mīlīgs:1
- mīļākā:1
- mīļums:1
- mīmika:1
- mīnijs:1
- mīnuss:1
- mīstīt:1
- mīties:2
- mīties:1
- mītiņš:1
- mīzali:1
- aizmīt:1
- dāmīgs:1
- dāmīte:1
- domīgs:1
- dumība:1
- ērmīgs:1
- kamīns:1
- kumīns:1
- ķēmīgs:1
- ļumīgs:1
- nemīts:1
- pārmīt:1
- piemīt:1
- pirmīt:1
- semīti:1
- smīlāt:1
- smīnēt:1
- tumīgs:1
- zīmīgs:1
- zīmīte:1
- mīlītis:1
- mīlulis:1
- mītiņot:1
- mītisks:1
- apmīļot:1
- apmīņāt:1
- atmīnēt:1
- cemmīgs:1
- dusmīgs:1
- ēnmīlis:1
- eremīts:1
- esamība:1
- gaumīgs:1
- iemīcīt:1
- iemīdīt:1
- iemīlēt:1
- iemīļot:1
- izmīcīt:1
- izmīdīt:1
- izmīlēt:1
- izmīņāt:1
- jasmīns:1
- jūsmīgs:1
- karmīns:1
- kļūmīgs:1
- krēmīgs:1
- laimība:1
- laimīgs:1
- mammīte:1
- nomīdīt:1
- nomīnēt:1
- nomīņāt:1
- ņammīgs:1
- pamīcīt:1
- pamīļot:1
- pamīšus:1
- patmīla:1
- piemīzt:1
- rāmītis:1
- rasmīgs:1
- rosmīgs:1
- samīcīt:1
- samīdīt:1
- samīlēt:1
- samīļot:1
- sekmība:1
- sekmīgs:1
- skumīgs:1
- slimība:1
- slimīgs:1
- smīkņāt:1
- smīnīgs:1
- stomīgs:1
- termīts:1
- termīts:2
- tiamīns:1
- tramīgs:1
- ziemīgs:1
- mīcītava:1
- mīcīties:1
- mīdīties:1
- mīklains:1
- mīklains:2
- mīkstums:1
- mīlētājs:1
- mīlēties:1
- mīlināms:1
- mīlnieks:1
- mīļākais:1
- mīļotais:1
- mīļotājs:1
- mīļumiņš:1
- mīļuprāt:1
- mīņāties:1
- albumīni:1
- apdomīgs:1
- apjomīgs:1
- apņēmība:1
- apņēmīgs:1
- baismīgs:1
- celsmīgs:1
- dalāmība:1
- degamība:1
- dinamīts:1
- dolomīts:1
- domīnija:1
- drosmīgs:1
- glaimīgs:1
- glāsmīgs:1
- iedomīgs:1
- iemīļots:1
- ieņēmīgs:1
- iezīmīgs:1
- izlēmīgs:1
- izstomīt:1
- kaismīgs:1
- keramīdi:1
- kopmītne:1
- lasāmība:1
- līksmība:1
- likumība:1
- likumīgs:1
- līpamība:1
- nākamība:1
- nemīlams:1
- nemīlīgs:1
- nomīties:1
- nosmīnēt:1
- nozīmīgs:1
- nozīmīte:1
- pamīksts:1
- pamīties:1
- pārmīcīt:1
- pasmīnēt:1
- patmīlis:1
- pazemība:1
- pazemīgs:1
- pelamīda:1
- piemīcīt:1
- piemīdīt:1
- piramīda:1
- prasmīgs:1
- pretmīla:1
- samīties:1
- sevmīlis:1
- silumīns:1
- smīdināt:1
- sodāmība:1
- svelmīgs:1
- šausmīgs:1
- šķelmīgs:1
- šķērmīgs:1
- šmīkstēt:1
- ticamība:1
- tīksmīgs:1
- tikumība:1
- tikumīgs:1
- uzņēmīgs:1
- vadāmība:1
- versmīgs:1
- vitamīns:1
- mīkstināt:1
- mīkstvāku:1
- mīlestība:1
- mīmikrija:1
- mīnmetējs:1
- mīnukuģis:1
- mīnuszīme:1
- mīstīklas:1
- aizdomīgs:1
- aizmīties:1
- alumīnijs:1
- balzamīne:1
- briesmīgs:1
- divdomība:1
- divdomīgs:1
- drausmīgs:1
- ezermītne:1
- grozāmība:1
- hlamīdija:1
- hloramīns:1
- iejūsmīgs:1
- ietekmīgs:1
- karbamīds:1
- neesamība:1
- nelaimīgs:1
- nesekmība:1
- nesekmīgs:1
- nosmīkņāt:1
- pantomīma:1
- pasmīkņāt:1
- patmīlība:1
- patmīlīgs:1
- pergamīns:1
- piemīlīgs:1
- pirmītējs:1
- poliamīdi:1
- pusmīksts:1
- redzamība:1
- sajūsmīgs:1
- saulmīlis:1
- sevmīlība:1
- sirdsmīļš:1
- slīdamība:1
- stomīties:1
- tiešamība:1
- tvīksmīgs:1
- veiksmīgs:1
- viesmīlis:1
- mīkstmieši:1
- mīkstpiene:1
- mīlināties:1
- mīļvārdiņš:1
- amfetamīns:1
- antisemīts:1
- apgaismība:1
- atmīnētājs:1
- bezgaumīgs:1
- brīvdomīgs:1
- dziļdomīgs:1
- dzirdamība:1
- gaismmīlis:1
- gaistamība:1
- iemīlēties:1
- iemītnieks:1
- izmīcīties:1
- izmīlēties:1
- izmīņāties:1
- izsmīdināt:1
- izzināmība:1
- jasmīnzars:1
- mazsekmīgs:1
- miermīlīgs:1
- naktsmītne:1
- namīpašums:1
- neapdomīgs:1
- neizlēmīgs:1
- nelikumība:1
- nelikumīgs:1
- nenozīmīgs:1
- neprasmīgs:1
- netikumība:1
- netikumīgs:1
- neuzņēmīgs:1
- nezūdamība:1
- nomīņāties:1
- pamīcīties:1
- pamīlēties:1
- pamīļoties:1
- panesamība:1
- pārejamība:1
- pārjūsmīgs:1
- pārlaimīgs:1
- pasmīdināt:1
- pieejamība:1
- saistāmība:1
- samīlēties:1
- samīļoties:1
- sasmīdināt:1
- sausummīļi:1
- stalagmīti:1
- šmīkstināt:1
- teobromīns:1
- ūdensmīlis:1
- uzturamība:1
- viesmīlīgs:1
- mīkstčaulis:1
- mīkstmiesis:1
- mīkstpēdiņš:1
- mīkstsirdis:1
- mīlasstāsts:1
- arodslimība:1
- iespējamība:1
- izteiksmīgs:1
- jasmīnkrūms:1
- kairināmība:1
- klātesamība:1
- lietojamība:1
- maznozīmīgs:1
- pieglaimīgs:1
- provitamīns:1
- samīkstināt:1
- sasmīnēties:1
- sastomīties:1
- sastopamība:1
- siltummīlis:1
- sniedzamība:1
- stiepjamība:1
- supermīksts:1
- svētlaimība:1
- svētlaimīgs:1
- tulkojamība:1
- uztveramība:1
- veidojamība:1
- vitamīnaugi:1
- mīkstčaulīgs:1
- mīkstinājums:1
- mīkstinātājs:1
- mīkstmiesīgs:1
- mīkstsirdīgs:1
- mīļdzīvnieks:1
- cukurslimība:1
- dūralumīnijs:1
- ievēlējamība:1
- izmīlināties:1
- mazietekmīgs:1
- namīpašnieks:1
- nepārejamība:1
- pārredzamība:1
- pārskatāmība:1
- piramīdveida:1
- polivitamīni:1
- pretlikumīgs:1
- priekšzīmīgs:1
- samērojamība:1
- saspiežamība:1
- sēnīšslimība:1
- serumslimība:1
- siltummīlošs:1
- štancējamība:1
- uzbudināmība:1
- uzšmīkstināt:1
- vibroslimība:1
- viennozīmība:1
- viennozīmīgs:1
- ziloņslimība:1
- antihistamīns:1
- antisemītisks:1
- antisemītisms:1
- atpazīstamība:1
- daudznozīmīgs:1
- glutamīnskābe:1
- karmīnsarkans:1
- neizteiksmīgs:1
- pretmīlestība:1
- sasniedzamība:1
- savienojamība:1
- sirdsmīļotais:1
- supravadāmība:1
- uzglabājamība:1
- vitamīnbarība:1
- neaizskaramība:1
- nepieciešamība:1
- nepietiekamība:1
- pārmantojamība:1
- siltumvadāmība:1
- tuvākmīlestība:1
- ugunsbīstamība:1
- uzliesmojamība:1
- vispārnozīmīgs:1
- cilvēkmīlestība:1
- nesamierināmība:1
- pašpietiekamība:1
- supraplūstamība:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (2672):
- Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
- miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- katarakta Acu slimība – acs lēcas apduļķošanās.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
- spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
- neirodermatīts Ādas slimība, kam raksturīga nieze un izsitumi.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- dermatologs Ādas slimību ārsts, dermatoloģijas speciālists.
- centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
- šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība, amorfums.
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
- eksaltēts Aizgrābts; pārspīlēti jūsmīgs.
- paraugs Aizgūstams, atdarināms (kāda cita) veiksmīgas darbības, rīcības veids.
- infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
- piekasīties Aizrādīt (kādam) par ko sīku, nenozīmīgu.
- krist Aizrauties (ar kādu), iemīlēties (kādā).
- protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
- aizķepēt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
- aizķepināt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
- iet Akcentē nosauktās darbības nelietderību, neiespējamību u. tml.
- akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
- mīms Aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
- enerģisks Aktīvs, darbīgs, uzņēmīgs.
- sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs (par cilvēku).
- masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
- masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
- holera Akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
- vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
- vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
- trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
- mēris Akūta dažādu sugu dzīvnieku infekcijas slimība, ko katras sugas dzīvniekiem ierosina specifisks vīruss.
- cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums, sāpes.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
- atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
- Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
- angīna Akūta infekcijas slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir mīksto aukslēju un kakla mandeļu iekaisums.
- sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
- uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
- bronhiālā astma alerģiska slimība ar lēkmjveidīgu elpas trūkumu, ko izraisa bronhu gļotādas tūska un spazmas.
- polinoze Alerģiska slimība, ko izraisa siena putekļi un vairāku augu ziedputekšņi; siena drudzis.
- alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana; slimība, kurai raksturīga pārmērīga tieksme pēc alkoholiskajiem dzērieniem.
- mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums, ko lieto, piem., brūču dezinficēšanai.
- silumīns Alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, mangānu, magniju).
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
- levomicetīns Antibiotiska zāļu viela ar plašu darbības spektru, ko lieto dažādu infekcijas slimību ārstēšanā.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
- antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
- torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
- uzmākties Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
- apgaisme Apgaismība.
- apgaismotājs Apgaismības ideju izplatītājs.
- rūpes Apgrūtinoša nepieciešamība izdarīt vajadzīgo, risināt kādus sarežģījumus; nomākts psihisks stāvoklis, ko izraisa šāda nepieciešamība.
- kapitāls Apjomīgs (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem).
- kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
- kapitālais remonts apjomīgs remonts, kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.; kapitālremonts.
- tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
- rāmis Apkāre; rāmītis (3).
- nejēdzība Aplamības, muļķības.
- tukši māņi aplamības.
- aplaist Aplipināt, būt par cēloni, ka izplatās (piem., slimība).
- sasmīnēties Apmainīties ar smīniem.
- samīļot Apmīļot, parasti ļoti.
- apņemties Apņēmīgi nolemt, apsolīties (ko izdarīt); paziņot šādu lēmumu, solījumu.
- apliecināt Apstiprināt (kā esamību, patiesumu); arī apgalvot.
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas pūkainu, mīkstu šķiedru galu virsslāni.
- dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
- kodināt Apstrādāt (sēklas) ar ķimikālijām, lai novērstu slimību izraisītājus.
- mīstīt Apstrādāt ar mīstīklām.
- aizstāvība Apsūdzības atspēkošana kriminālprocesā, minot apsūdzētā attaisnojošus vai vainu mīkstinošus pierādījumus.
- apkampt Aptvert (kādu) rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut.
- uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
- piepūsties Apvainoties, kļūt dusmīgam.
- mēdīt Apzināti izkropļoti, pārspīlētā veidā atdarināt (kāda runu, mīmiku, kustības).
- iestudēt Apzināti izveidot (piem., noteiktus žestus, mīmiku, izturēšanos).
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- pieslēgties Ar kādu tehnisku sistēmu pievienoties (kam), nodrošinot sakaru, dzirdamības u. tml. iespējas.
- izlolot Ar lielu mīlestību, gādību izveidot.
- nest uz rokām (kādu) ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu.
- ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem novērst, likvidēt (slimību).
- zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts, uz četrām kājām balstīts baļķis, ko izmanto par vingrošanas rīku (piem., atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
- spilvens Ar mīkstu materiālu pildīts gultas piederums, uz kā guļot novieto galvu; šāds priekšmets, ko izmanto dekoratīvos nolūkos, sēdēšanai u. tml.
- matracis Ar mīkstu vai elastīgu materiālu pildīts četrstūra priekšmets gulēšanai.
- izlolot Ar mīlestību, maigumu, gādību izaudzināt.
- izdzīt velnu ar mītiskām vai reliģiskām darbībām panākt, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
- pienākums Ar morāles vai tiesiskām normām saistīta indivīda nepieciešamība rīkoties, izturēties noteiktā veidā.
- šmucīgs Ar negodīgu, netikumīgu rīcību saistīts; negodīgs, blēdīgs.
- uzskaite Ar noteikta veida slimību slimojošu pacientu reģistrs (ārstniecības iestādē).
- noliegums Ar noteiktu valodas vienību vai konstrukciju izteikta (kā) neesamība, trūkums.
- prjaņiki Ar pūdercukura glazūru pārklāti cepumi, kurus cep no mīklas, kurai pievienots medus.
- rūdīt Ar regulārām noteiktām darbībām panākt, ka (cilvēks, viņa organisms) kļūst fiziski spēcīgāks, izturīgāks (piem., pret slimībām).
- lenkt Ar savu izturēšanos neatlaidīgi censties pievērst sev (pretējā dzimuma) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
- zemoties Ar savu izturēšanos pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu; ar savu rīcību u. tml. izrādīt pazemību.
- izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību u. tml. novērst (ko nepareizu, kļūmīgu).
- simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piem., slimību, psihisku stāvokli), lai maldinātu, radītu nepareizu priekšstatu (par ko).
- nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) kļūst ļoti dusmīgs.
- labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību; ieņemt (nozīmīgu vietu, stāvokli u. tml.).
- ar acīm apmīļot ar skatienu paust (sirsnību, mīļumu, patiku).
- oranžērija Ar stiklu segta augu māja (parasti siltummīlošiem) augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā klimata joslā nevar augt.
- taisīt jokus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- taisīt pekstiņus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- taisīt pigorus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- novārdot Ar vārdošanu censties likvidēt (slimību).
- apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
- miopātija Ar vielmaiņas traucējumiem saistīta muskuļu slimība – muskuļu vājums un atrofija.
- šeihs Arābu dzimtas, dinastijas galva; bagāts, ietekmīgs arābu augstmanis.
- salmonellas Ārējā vidē izturīgas baktērijas, kas izraisa zarnu infekcijas slimības.
- lavašs Armēņu un azerbaidžāņu nacionālā maize – ļoti plāns pankūkai līdzīgs no neraudzētas mīklas cepts izstrādājums.
- izārstēt Ārstējot pilnīgi likvidēt (slimību).
- homeopātija Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uzskats, ka slimība jānovērš ar (galvenokārt augu un dzīvnieku valsts) zāļu līdzekļiem, kuri lielākās devās var paši izraisīt ārstējamai slimībai līdzīgus simptomus.
- vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
- dispansers Ārstniecības iestāde, kas specializējusies noteikta veida slimību ārstēšanā un profilaksē.
- simptomātiskie līdzekļi ārstniecības līdzekļi, kas novērš vai pavājina slimības simptomus.
- polivitamīni Ārstniecības preparāts, kas sabalansētā devā satur vairākus vitamīnus.
- hematogēns Ārstniecības preparāts, kura būtiskākā sastāvdaļa ir albumīns.
- oftalmologs Ārsts, acu slimību speciālists.
- pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
- konsīlijs Ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piem., slimību, tās ārstēšanas paņēmienus); ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
- palatalizēt Artikulēt (līdzskani), mēles muguras daļu piekļaujot cietajām aukslējām; mīkstināt.
- baterija Artilērijas apakšvienība, kurā ietilpst vairāki (2–6) lielgabali vai mīnmetēji.
- imūnserums Asins preparāts, kurā ir antivielas pret kādas slimības ierosinātājiem vai to izdalītajiem toksīniem.
- sepse Asins saindēšanās; slimība, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā.
- varikoze Asinsvadu slimība, kurai ir raksturīgs vēnu paplašinājums.
- likumisks Atbilstošs likumam (1); likumīgs.
- atmīnēt Atbrīvot no mīnām, spridzekļiem u. tml.; padarīt nekaitīgu (piem., lādiņu).
- reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- recidivēt Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību).
- publicitāte Atklātība, plaša pieejamība, atvērtība; plaša atpazīstamība, popularitāte sabiedrībā, arī reklāma.
- paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piem., ar kāda nozieguma bīstamību; šāds politiski inscenēts tiesas process noteiktu politisku mērķu sasniegšanai.
- filtrēt Atlasīt nozīmīgāko, būtiskāko.
- sankcionēt Atļaut (ko), dot sankciju, atzīt par likumīgu.
- godīgs Atļauts, likumīgs.
- atsavināt Atņemt likumā noteiktā kārtībā (piem., ko nelikumīgi iegūtu).
- vārds Atpazīstamība, popularitāte.
- uzminēt Atrast atminējumu (mīklai).
- atklāt Atrast, uziet (ko jaunu, nozīmīgu) pētījumu, meklējumu rezultātā.
- saprasties Atrasties miermīlīgās savstarpējās attiecībās (par dzīvniekiem).
- karpu dzimta ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta (pieder karpa, karūsa, plaudis, rauda, sapals u. c.).
- izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
- pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga dziļa godbijība, cieņa, mīlestība (pret ko); šīs attieksmes izpausme reliģiska rakstura darbībā.
- kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība parādību attieksmēs; likums, likumība.
- leģitimācija Atzīšana par likumīgu; oficiāla (piem., kādu tiesību) apstiprināšana.
- pārspīlēt Atzīt (ko) par lielāku, nozīmīgāku, nekā tas ir patiesībā; atspoguļot, parādīt (ko) neatbilstoši īstenībai – pārāk labi vai pārāk slikti.
- legalizēt Atzīt par atbilstošu likumiem, par likumīgu.
- leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piem., kādas tiesības).
- apstiprināt Atzīt par likumīgu, derīgu (ar īpašu pavēli, rīkojumu, lēmumu u. tml.).
- turēt vērtē atzīt par vērtīgu, nozīmīgu.
- muskuļaudi Audi, kas sastāv no šūnām, kurām piemīt savilkšanās spēja un kuras veido muskuļus.
- ēnaugs Augs, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu, ēnmīlis.
- čigānu barons augstākā un ietekmīgākā persona čigānu kopienā, tās vadītājs.
- vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
- tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi [Theaceae].
- olīvu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder olīvkoki, oši, ligustri, jasmīni, ceriņi u. c.
- imunitāte Augu izturība pret slimību ierosinātājiem un kaitēkļiem.
- rūsa Augu slimība – parazītisku sēnīšu veidoti rūsgani plankumi uz auga daļām.
- lapbire Augu slimība (parasti kauleņkokiem), kam raksturīga slimo lapu dzeltēšana un nobiršana.
- miltrasa Augu slimība, kam raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme.
- sīkplankumainība Augu slimība, kam raksturīga sīku plankumu veidošanās uz augu daļām.
- raibplankumainība Augu slimība, kam raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
- kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
- plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
- sausplankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās uz augu daļām.
- vēzis Augu slimība, kurai raksturīgi dažādi izaugumi uz auga stumbra, saknēm.
- puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas vai mikroskopiskas sēnes.
- vīte Augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst; augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
- kotiks Ausaino roņu dzimtas jūras zīdītājs ar mīkstu, biezu apspalvojumu.
- pirāts Autortiesību pārkāpējs, kas nelikumīgi tiražē un tirgo videomateriālus vai skaņu ierakstus.
- pirātisms Autortiesību pārkāpšana (piem., nelikumīgu videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana).
- svētavots Avots, kura ūdenim pēc tautas ticējuma piemīt labvēlīgi ietekmējošas, dziednieciskas īpašības.
- folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe.
- folijskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folskābe.
- lopbarības raugs B grupas vitamīniem un olbaltumvielām bagātināta barības piedeva lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā.
- pantotēnskābe B grupas vitamīns, kas nepieciešams normālai vielmaiņai un nervu sistēmas funkcionēšanai.
- nikotīnskābe B grupas vitamīns, kas organismā veicina gremošanas trakta un nervu sistēmas darbību (arī PP vitamīns).
- piridoksīns B₆ vitamīns, kas organismā piedalās galvenokārt olbaltumvielu maiņā.
- resnais gals bagātie, ietekmīgie cilvēki.
- vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
- magnāts Bagāts un ietekmīgs cilvēks.
- patofobija Bailes saslimt; pārspīlēta baidīšanās no slimībām.
- bikls Bailīgs, tramīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- baisms Baismīgs.
- baiss Baismīgs.
- monotons Bāls, neizteiksmīgs.
- vienmulīgs Bāls, neizteiksmīgs.
- vienmuļš Bāls, neizteiksmīgs.
- askorbīnskābe Balta sintētiski iegūta viela, kas palielina spēju pretoties infekcijas slimībām; C vitamīns.
- kāpostu baltenis balteņu dzimtas tauriņš, kura kāpuri izgrauž kāpostu lapu mīkstumu.
- talks Balts vai zaļgans, mīksts, pēc taustes taukains silikātu grupas minerāls.
- sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mīksts mālains minerāls; jūras putas.
- feta Balts, sāļš mīkstais siers.
- garais klepus bērnu infekcijas slimība, kurai raksturīgas ilgstošas, mokošas klepus lēkmes.
- saberzēt Berzējot, beržot (starp pirkstiem), padarīt mīkstu, arī sadalīt (ko).
- izdzist Bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (par acīm, skatienu); kluss (par balsi).
- pats par sevi Bez nepieciešamības pierādīt, argumentēt.
- varonis Bezbailīgs, drosmīgs cilvēks.
- masa Bezformīga viela, vielu maisījums.
- tingeltangels Bezgaumīga, lēta izprieca, sarīkojums.
- klaunāde Bezgaumīgs, ārišķīgs uzvedums.
- nonsenss Bezjēdzība, nejēdzība; aplamība.
- absurds Bezjēdzība, pilnīga aplamība.
- higiēniskā lūpu krāsa bezkrāsains kosmētikas līdzeklis lūpu mīkstināšanai, aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības.
- leicīts Bezkrāsains vai balts ar pelēcīgu vai dzeltenīgu nokrāsu minerāls, ko izmanto kālija un alumīnija ieguvei.
- gliemis Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieks ar mīkstu, neposmotu ķermeni, kas vairumam sugu ietverts čaulā; mīkstmiesis; molusks.
- vīruss Bezšūnas mikroorganisms, kas spēj vairoties dzīvā šūnā; infekcijas slimību ierosinātājs.
- tumēt Biezēt, kļūt tumīgam.
- tumēt Biezināt (šķidrumu); padarīt (ko) tumīgu.
- draps Biezs, mīksts vilnas vai pusvilnas audums no kā šuj virsdrēbes.
- iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt (mājdzīvnieku) tramīgu.
- parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus, parazitārās attiecības starp organismiem un izstrādā metodes un ieteikumus parazitāro slimību apkarošanai.
- ļaundabīgs Bīstams, dzīvību apdraudošs (par slimību, patoloģisku procesu).
- sačākstēt Bojājoties kļūt irdenam, mīkstam.
- sarētojums Bojājums, kas (parasti uz koka, tā daļas) radies ievainojuma vai slimības rezultātā.
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam) saspiest, samīdīt.
- nobradāt Bradājot, staigājot atstāt pēdu nospiedumus; nomīdīt.
- nobradāt Bradājot, uzkāpjot virsū, saspiest vai nogalināt (ko); nomīt.
- briesmonis Briesmīga izskata būtne, kas izraisa bailes, šausmas; nezvērs.
- nezvērs Briesmīgam zvēram līdzīga fantastiska būtne, kas izraisa bailes, šausmas.
- briesmu darbi briesmīgi notikumi, nežēlīga rīcība.
- briesmu lietas briesmīgi notikumi.
- neradījums Briesmīgs, atbaidošs radījums.
- nebrīvība Brīvības trūkums, neesamība.
- manevrs Bruņoto spēku vienību organizēta pārvietošana ar mērķi atvieglot kaujas uzdevuma sekmīgu veikšanu.
- agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību.
- avokado Bumbierveida auglis ar tumši zaļu mizu un dzeltenīgu, sviestainu mīkstumu.
- turēt dusmas (uz kādu) būt (ilgstoši) dusmīgam (uz kādu).
- spļaut piķi un zēveli būt ārkārtīgi dusmīgam, neapmierinātam, sašutušam.
- būt uz pekām būt atspirgušam pēc slimības.
- raudzīties briesmām acīs būt drosmīgam, parādīt aukstasinību briesmu brīdī.
- raudzīties briesmām vaigā būt drosmīgam, parādīt aukstasinību briesmu brīdī.
- ļaunoties Būt dusmīgam, apvainotam.
- dusmot Būt dusmīgam, dusmoties.
- dusmoties Būt dusmīgam, paust dusmas.
- likt sarkt būt izdarītam slikti, neveiksmīgi, nepareizi u. tml.
- nelikt sarkt būt izdarītam, paveiktam labi, veiksmīgi, pareizi u. tml.
- nespēt pār lūpu pārspļaut Būt lēnīgam, neuzņēmīgam, gļēvam.
- spļaut baltu būt ļoti dusmīgam.
- vārīties dusmās būt ļoti dusmīgam.
- spļaut (zili) melnu būt ļoti dusmīgam.
- spļaut zilu uguni būt ļoti dusmīgam.
- turēties (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- stāvēt pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- (būt) (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- būt lielajā būt naidā (ar kādu); būt dusmīgam.
- lidināties pa gaisu Būt neapdomīgam, vieglprātīgam.
- raudzīties šķībi būt nelabvēlīgi, aizdomīgi noskaņotam.
- baidīties Būt neuzņēmīgam, nedrošam.
- niknoties Būt niknam, dusmīgam; paust niknumu.
- vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
- stāvēt (kam) pāri Būt nozīmīgākam, vērtīgākam, pārākam.
- nozīmēt Būt nozīmīgam, svarīgam.
- pārnēsāt Būt par (infekcijas slimību ierosinātāju) izplatītāju.
- kāpt galvā Būt par cēloni paškritikas zudumam, iedomībai, pārākuma apziņai.
- saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, līks (piem., par slimību, vecumu).
- saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt); būt par cēloni tam, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
- paasināt Būt par cēloni tam, ka (piem., slimība) izpaužas krasāk.
- vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
- pielipināt Būt par cēloni tam, ka saslimst, iegūst (kādu, slimību).
- provocēt Būt par cēloni, ka izraisās (slimība, slimības uzliesmojums).
- jaukties Būt pārmaiņus (ar ko), mīties.
- iedrošināties Būt pietiekami drošam, drosmīgam, lai ko darītu.
- piemist Būt raksturīgam, būt nozīmīgai, būtiskai īpašībai.
- mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par Dieva esamību.
- dzirdēt Būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas.
- šķielēt Būt tādam, kam piemīt šķielēšana.
- ziedēt Būt tādam, kas attīstās, darbojas veiksmīgi, arī būt attīstītam, izplatītam.
- nīkuļot Būt tādam, kas darbojas slikti, nesekmīgi; neattīstīties.
- pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, veiksmīgāks u. tml. par ko citu, līdzīgu.
- komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
- saķepēt Būt tādam, kas savieno, sasaista kopā (par ko mīkstu, lipīgu).
- stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīļu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
- sēdēt augstā krēslā būt vadošā, ietekmīgā, nozīmīgā amatā.
- rullēt Būt veiksmīgam, izcelties; gūt panākumus.
- paklausīt Būt veiksmīgi lietojamam, izmantojamam.
- būt uz kājām Būt veselam (pēc slimības).
- vārgt Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
- sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piem., ar vietu, vidi, cilvēkiem).
- liktenība Būtisks, nozīmīgs apstākļu kopums, sagadīšanās; liktenis.
- saldais pārītis būtnes (parasti cilvēki) starp kuriem ir liela pieķeršanās, arī mīlestība.
- sabužināt Bužinot (kāda matus, apmatojumu u. tml.) samīļot.
- sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur mīksts, kupls, mazāk blīvs.
- kazarma Celtne (ar dzīvojamām, dienesta, mācību u. tml. telpām), kurā pastāvīgi izvietotas karaspēka daļas, apakšvienības, personālsastāvs (parasti karavīri, instruktori); karavīru mītne.
- pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempļu priekšā.
- minēt Censties atrast atminējumu (mīklai).
- tīkot pēc (kāda) sirds censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
- glābt savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
- žēlot savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
- sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piem., teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (kādā sistēmā).
- kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; klaips.
- klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, noteiktas formas (maizes) mīklas veidojums; kukulis.
- piparkūka Cepums, kura mīklai pievieno piparus un citas asas garšvielas.
- draugs Cienītājs, mīļotājs.
- integritāte Cieša saistība, nedalāmība, veselums.
- feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kurai piemīt augsta magnētiskā uzņēmība (magnetizējas samērā vājā magnētiskajā laukā).
- metāls Ciets materiāls, kam parasti ir laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
- humanitāte Cilvēcība, cilvēkmīlestība, cilvēka cienīšana.
- antropomorfisms Cilvēka īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, augiem un mītiskām būtnēm.
- leptospiroze Cilvēka un dzīvnieka infekcijas slimība, ko pārnēsā grauzēji un kam raksturīgi asinsvadu, nervu sistēmas, nieru un aknu bojājumi.
- skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu u. tml.) kopums, pie kā ir piestiprināti mīkstie audi.
- mežainis Cilvēkam līdzīga mitoloģiska būtne, kas mīt mežā.
- humānisms Cilvēkmīlestība, cieņa pret cilvēkiem; humanitāte.
- atmīnētājs Cilvēks (parasti sapieris), kas specializējies atmīnēšanā.
- mistifikators Cilvēks (piem., rakstnieks, režisors), kas spēj piešķirt (kam) noslēpumainību, neizprotamību; cilvēks, kas veic mistifikāciju.
- brīvdomātājs Cilvēks ar brīvdomīgiem uzskatiem.
- persona Cilvēks kā tiesisko attiecību dalībnieks, kam piemīt tiesībspēja un (līdz ar noteikta vecuma sasniegšanu) rīcībspēja.
- nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji, un kurš var kļūt par infekcijas avotu.
- labs Cilvēks, ar kuru saista draudzība, mīlestība.
- tuvs Cilvēks, ar kuru saista tieša radniecība; cilvēks, ar kuru saista cieša draudzība, mīlestība, saskaņa.
- varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
- pelēkais kardināls cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
- ciniķis Cilvēks, kam piemīt cinisms.
- homoseksuālists Cilvēks, kam piemīt dzimumtieksme pret sava dzimuma personām.
- gaišreģis Cilvēks, kam piemīt gaišredzība.
- grafomāns Cilvēks, kam piemīt grafomānija.
- ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt īpašas spējas uztvert biolauku un iedarboties uz to; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
- domātājs Cilvēks, kam piemīt izcils prāts, attīstīta domāšana; filozofs.
- lokālpatriots Cilvēks, kam piemīt lokālpatriotisms.
- sadists Cilvēks, kam piemīt sadisms.
- sadomazohists Cilvēks, kam piemīt sadomazohisms.
- talants Cilvēks, kam piemīt šādas spējas.
- mākslinieks Cilvēks, kam piemīt tēlaina domāšana, arī izcila gaume.
- telepāts Cilvēks, kam piemīt telepātiskas spējas.
- darbinieks Cilvēks, kas (kādā sabiedriskās vai dzīves nozarēs) veic nozīmīgu, aktīvu darbu sabiedrības labā.
- valdnieks Cilvēks, kas (kur) ir noteicējs, rīkotājs; cilvēks, kas ir īpaši prasmīgs kādā jomā, pilnībā pārvalda to.
- nespējnieks Cilvēks, kas (piem., slimības, vecuma dēļ) nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
- nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības vai garīgas atpalicības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs, piem., par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- oficiants Cilvēks, kas (restorānā, banketā u. tml.) apkalpo viesus (pasniedzot ēdienus, dzērienus); viesmīlis.
- mīļotājs Cilvēks, kas aizraujas (ar ko), nododas (kam), mīl (ko).
- bibliofils Cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas, grāmatu mīļotājs.
- grāmatnieks Cilvēks, kas daudz lasa; grāmatu mīļotājs, arī krājējs.
- darbaholiķis Cilvēks, kas ir pārmērīgi aizrāvies ar darbu; ar darbu slimīgi pārņemts cilvēks.
- mīla Cilvēks, kas izraisa mīlestības (1) jūtas.
- mieramika Cilvēks, kas izturas miermīlīgi, nav dusmīgs.
- patriots Cilvēks, kas ļoti mīl (ko) un dara visu iespējamo tā labā.
- patriots Cilvēks, kas mīl savu tēvzemi, tautu, dzimteni un pašaizliedzīgi darbojas to labā.
- neticīgs Cilvēks, kas neatzīst Dieva esamību, netic Dievam.
- vienpatis Cilvēks, kas nemīl kontaktēties ar citiem cilvēkiem; cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
- malu mednieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām; malumednieks.
- malumednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām.
- malumakšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu.
- malu zvejniece cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zvejniecību.
- maluzvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zvejniecību.
- demonstrants Cilvēks, kas piedalās masveida gājienā, mītiņā u. tml.
- invalīds Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma, slimības vai citu cēloņu dēļ).
- melnsimtnieks Cilvēks, kas publiski pauž galēji reakcionārus, šovinistiskus vai antisemītiskus uzskatus.
- necilvēks Cilvēks, kas rīkojas necilvēcīgi, briesmīgi, nežēlīgi.
- karstas putras strēbējs cilvēks, kas rīkojas strauji, neapdomīgi.
- vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; gaisagrābslis.
- diplomāts Cilvēks, kas savu mērķi prot sasniegt ar prasmīgu, labi apsvērtu izturēšanos pret citiem cilvēkiem.
- cukurslimnieks Cilvēks, kas slimo ar cukurslimību; diabētiķis.
- hronisks slimnieks cilvēks, kas slimo ar hronisku slimību.
- sirdsslimnieks Cilvēks, kas slimo ar sirds slimību.
- mājīpašnieks Cilvēks, kura īpašumā ir māja; namīpašnieks.
- personība Cilvēks, kuram piemīt kādas iezīmīgas, parasti pozitīvas, spilgtas īpašības.
- sirdsāķītis Cilvēks, kurš (kādam) ir ļoti iepaticies, ir iekārots, iemīļots.
- taktiķis Cilvēks, kurš spēj prasmīgi, veiksmīgi izvēlēties tādu rīcības, uzvedības veidu, kas vislabāk sekmē iecerētā mērķa sasniegšanu.
- mīļš Cilvēks, kuru mīl; cilvēks, pret kuru jūt simpātijas, draudzību.
- sirdsmīļotais Cilvēks, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
- dārgais Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
- dārgumiņš Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
- simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patiku, arī draudzību, mīlestību.
- dārgs Cilvēks, pret kuru jūt dziļu sirsnību, mīlestību; tuvs, mīļš cilvēks.
- linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana vai nogalināšana bez izmeklēšanas un tiesas (sākotnēji ASV).
- linča Cilvēku nelikumīga sodīšana vai nogalināšana bez izmeklēšanas un tiesas (sākotnēji ASV).
- eiropeīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīgs samērā liels augums, gaiša āda un mīksti, taisni vai viļņaini mati, izvirzīts deguns.
- trihineloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihinellas.
- trihomoniāze Cilvēku un dzīvnieku parazitāra dzimumorgānu un izvadorgānu slimība, ko ierosina trihomonas.
- sačubināt Čubinot padarīt mīkstu, kuplu.
- uzčubināt Čubinot panākt, ka (kas) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- šankrs Čūla uz dzimumorgāniem dažu seksuāli transmisīvo slimību gadījumos.
- šķīst Dalīties, jukt, zaudēt formu (kļūstot gatavam, mīkstam).
- puslegāls Daļēji likumīgs, daļēji legāls.
- hipovitaminoze Daļējs kāda vitamīna trūkums organismā.
- sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli.
- invaliditāte Daļējs vai pilnīgs darbaspēju zudums, piem., slimības vai ievainojuma dēļ.
- darbnespēja Daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums slimības, nelaimes gadījuma u. tml. iemeslu dēļ; darba nespēja.
- svinības Darbība, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piem., ar svētkiem, kādu notikumu).
- divdabis Darbības vārda forma, kam piemīt divu vārdšķiru – darbības vārda un īpašības vārda vai apstākļa vārda – īpašības.
- ķēpāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- (ap)gāzt kalnus darīt darbus, kas prasa lielu piepūli, lielu fizisko spēku; veikt ko lielu, nozīmīgu.
- lēkt uz ecēšām Darīt gandrīz vai neiespējamo, rīkoties neapdomīgi.
- muļļāties Darīt ko lēni, neprasmīgi, bez jūtama rezultāta.
- plicināt Darīt nabadzīgu, neizteiksmīgu.
- lubricēt Darīt slidenu, palielināt slīdamību.
- rādīt (ko) no sliktās puses darīt zināmas, izcelt (kā) sliktās īpašības, mīnusus.
- mīkstinātājs Darītājs --> mīkstināt.
- mīlētājs Darītājs --> mīlēt; cilvēks, kas mīl.
- nīdējs Darītājs --> nīst; cilvēks, kas ienīst, arī necieš, nemīl (ko).
- gaisa dārzs dārzs uz ēkas jumta, piem., viens no septiņiem pasaules brīnumiem – Semiramīdas ierīkotie jumta dārzi Babilonā.
- daudz kas Daudz nozīmīga, svarīga.
- pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas (visbiežāk rozā, sarkaniem vai baltiem) ziediem čemurveida ziedkopās un mīkstām, ieapaļām lapām.
- rabarbers Daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, sulīgiem (parasti iesarkaniem) lapu kātiem un lielām, mīkstām lapām.
- septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidīgu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās [Phyteuma spicata].
- pamatnozīme Daudznozīmīga vārda galvenā nozīme; visbiežāk izmantotā un ārpus konteksta uztveramā (vārda) nozīme.
- vārda tiešā nozīme daudznozīmīga vārda pamatnozīme un daļa atvasināto nozīmju, kam mūsdienu valodā nav tēlaina nozīmes pārnesuma.
- redundance Dažāda rakstura papildelementu kopums, ko iestrādā sistēmā tās darbības uzticamības paaugstināšanai.
- vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi ar augstu vitamīnu saturu, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu ieguvei vai vitamīnu koncentrātu ieguvei.
- akupunktūra Dažādu slimību ārstēšana, durot speciālas adatas noteiktos ķermeņa punktos; adatu terapija.
- apsarme Dažu augu slimību (piem., miltrasas) simptoms, kas atgādina sarmu (uz lapām, stublāja).
- pūznis Dažu kukaiņu (piem., skudru, lapseņu, iršu) mītne.
- aizrauties Dedzīgi, jūsmīgi nodoties (kam).
- lidināties pa gaisu Dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties.
- kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, piem., ja cilvēku pēc darba kesonā pārāk strauji izceļ virs ūdens.
- medicīniskās dēles dēles, kuras izmanto medicīnā, asiņu atsūkšanai asinsrites slimību ārstēšanā.
- deputāta imunitāte deputāta neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu, tiesisko vajāšanu.
- sonogrāfija Diagnostikas metode, kura, izmantojot ultraskaņas frekvenci, precizē kādu slimību; ultraskaņas diagnostika.
- mīkstinājuma zīme diakritiska zīme, retāk burts, kas norāda, ka līdzskanis ir mīksts.
- gadadiena Diena, kad aprit noteikts pilnu gadu skaits kopš kāda nozīmīga notikuma; diena, kad tiek atzīmēts (kā) pastāvēšanas pilnu gadu skaits.
- robežsardze Dienests, kas veic valsts robežas apsardzību, rūpējas par valsts robežu neaizskaramību, nelegālās migrācijas novēršanu.
- atklāsme Dieva esamības atklāšanās; Dieva sūtīta parādība, redzējums.
- diplomātiskā imunitāte diplomātiskā pārstāvja un pārstāvniecības telpu neaizskaramība.
- mistisks Dīvains, mīklains, neizskaidrojams.
- turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, sulīgi uzbriedušu sakni, kuras mīkstums ir baltā vai dzeltenā krāsā; lopu rācenis [Brassica rapa].
- rācenis Divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga apaļa vai plakani apaļa sakne ar dzeltenu, zaļu vai violetu mizu un baltu mīkstumu [Brassica ropa].
- polisēmija Divu vai vairāku nozīmju piemitība (valodas vienībai, piem., vārdam, frazeoloģismam); daudznozīmīgums.
- augu pase dokuments, kas apliecina, ka augi ir brīvi no augu karantīnas organismiem (resp. dažādām augu slimībām).
- darbnespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darbnespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pabalstu; slimības lapa.
- uzsist sev uz pleca domās paslavēt sevi par pareizu, veiksmīgu rīcību, lēmumu u. tml.
- ideju drāma dramatisks sacerējums, kurā autors simboliskā veidā risina filozofiskus vai sabiedriski nozīmīgus jautājumus.
- melodrāma Dramaturģijas žanrs, kam raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.
- dūša Drosme, gribasspēks, uzņēmība.
- argonauti Drosmīgi ceļotāji; dēku meklētāji.
- varonīgs Drosmīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs; tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiski principi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ar drošu roku droši, drosmīgi.
- noteikti Droši, izlēmīgi, nešauboties.
- zābaki Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
- patentatslēga Durvīs iemontējama slēdzene, kurai iestrādāta īpaša, tikai šai vienai slēdzenei piemītoša un tās atslēgai atbilstoša tapiņu kombinācija; šādas slēdzenes atslēga.
- agresija Dusmīga, naidīga, arī uzbrūkoša rīcība.
- atbrēkt Dusmīgi atkliegt.
- bārt Dusmīgi izteikt neapmierinātību, pārmetumus; rāt.
- sabārt Dusmīgi izteikt savu neapmierinātību, stingri norāt (kādu).
- bārties Dusmīgi teikt pārmetumus, paust neapmierinātību, rāties.
- rāties Dusmīgi teikt pārmetumus; bārties.
- rāt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties pie kāda; teikt pārmetumus, bārt.
- izgrūst caur zobiem dusmīgi, īgni, parasti paklusu izrunāt.
- ar kaulainu aci dusmīgi, naidīgi; ar skaudību, nenovīdību.
- iešņākties Dusmīgi, šņācoši ierunāties.
- žultsbeka Dusmīgs, ļauns, arī ļaunatminīgs cilvēks.
- sirdīgs Dusmīgs, nikns, arī sašutis (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- aizkaitināts Dusmīgs, nikns.
- errīgs Dusmīgs; arī aizkaitināts.
- cemmīgs Dusmīgs.
- riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas piedalās organisma vielmaiņas procesos; B₂ vitamīns.
- sirdsskaidrība Dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirds skaidrība.
- sirds skaidrība dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirdsskaidrība.
- iedangāt Dziļi iemīt (dubļos, zemē).
- skaļums Dzirdamības pakāpe, kas neobjektīvi raksturo skaņas intensitāti.
- darma Dzīves likumsakarību sistēma (budismā); mūžīgs morāles likums, tikumīgas dzīves kārtība (hinduismā).
- neproduktīvie mājdzīvnieki dzīvnieki, kas tiek turēti bez nolūka gūt no tiem saimniecisku labumu; mīļdzīvnieki.
- mieramika Dzīvnieks, kas izturas miermīlīgi, nav nikns.
- vitamīnbarība Dzīvnieku barība ar augstu vitamīnu vai to provitamīnu saturu.
- mutes un nagu sērga dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs iekaisums mutē, ap muti, nagiem un uz tesmeņa.
- epizootija Dzīvnieku infekcijas slimības masveida izplatīšanās.
- listerioze Dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un iekšējo orgānu bojājumi.
- namsaimnieks Dzīvojamās mājas (māju) privātīpašnieks; namīpašnieks.
- sviestbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu lipīgu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu.
- sviesta beka ēdama beka ar dzeltenbrūnu, lipīgu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka.
- zobiņbeka Ēdama, aizsargājama beka ar augšdaļā paplašinātu kātiņu, 4–10 cm platu, dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas lietainā laikā kļūst lipīgi gļotaina un griezumā ātri zilējošu mīkstumu.
- eskalops Ēdiens – cepta gaļas šķēle no (cūkas, liellopa) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
- vēstures piemineklis ēka, būve, arī tās paliekas, piemiņas vietas un priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem tautas dzīvē, valsts attīstību, kultūru u. tml.
- pasaule Eksistences, esamības forma; materiālā realitāte.
- spins Elementārdaļiņu kustības daudzuma moments, kas tām piemīt neatkarīgi no to kustības.
- pončiks Eļļā vārīts apaļš mīklas pīrādziņš; virtulis.
- dvēsele Emocionāli nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piem., kādai vietai, priekšmetam).
- tautas medicīna empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu bez ķīmiskajiem medikamentiem un šo zināšanu izmantošana ikdienā.
- dūšīgs Enerģisks, darbīgs, uzņēmīgs, arī drosmīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- esība Esamība (1).
- klātbūtne Esamība, pastāvēšana (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātesamība.
- klātesamība Esamība, pastāvēšana; atrašanās līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātbūtne.
- eksistence Esamība.
- parādība Esamības un attīstības izpausmes forma (piem., process, stāvoklis, īpašība).
- monāde Esamības vissīkākā, tālāk nedalāmā daļa; metafiziska vienība vai dvēsele, kas pastāv pati par sevi.
- skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
- ētisks Ētikas prasībām atbilstošs; tikumisks, tikumīgs.
- utilitārisms Ētikas virziens, kas par pareizāko cilvēka rīcības veidu uzskata tādu, kas veicina iespējami lielākas sabiedrības daļas labklājību, laimīgumu.
- konfūcisms Ētiski filozofiska mācība (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija uzskati par cilvēkmīlestību un savstarpēju cieņu, tradīciju ievērošanu, attieksmi pret valsti.
- ezerpils Ezermītne.
- nošķelta piramīda figūra, kas izveidojas, ja regulāru piramīdu nošķeļ ar pamatam paralēlu plakni.
- uzskaitīt Fiksēt nozīmīgus tautsaimniecības objektus, resursus, to skaitu, apjomu, patēriņu u. tml. atbilstošā informācijas apkopojumā.
- metafizika Filozofijas nozare par esamības pirmsākumiem un pirmelementiem, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
- ontoloģija Filozofijas nozare, kas nodarbojas ar esamības pētīšanu.
- materiālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji ideālismam) matēriju, dabu, esamību atzīst par primāru, bet apziņu, ideju, garu – par sekundāru.
- monisms Filozofiska doktrīna, kas noliedz duālismu (piem., matērijas un gara esamību) un atzīst, ka realitāte sastāv tikai no vienas substances vai ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
- ētika Filozofiska mācība par morāli un tikumību.
- spirituālisms Filozofiska mācība, kas apgalvo, ka esamībai ir garīga daba.
- duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
- agnosticisms Filozofiska mācība, kas noliedz objektīvu pasaules izzināmību.
- relatīvisms Filozofiska nostādne, kas noliedz objektīvas patiesības esamību, pamatojoties uz to, ka cilvēku atziņas ir relatīvas un subjektīvas.
- termodinamika Fizikas nozare, kas pētī siltuma līdzsvara likumības un siltuma pārvēršanos citos enerģijas veidos.
- seboreja Funkcionāla tauku dziedzeru slimība, kas izpaužas ar pastiprinātu dziedzeru darbības pārmaiņām tauku ķīmiskajā sastāvā.
- jubileja Gadadiena (parasti atzīmējot nozīmīgu, apaļu gadu skaitu kāda dzīvē, kā pastāvēšanā); attiecīgās svinības.
- mākslīgā elpināšana gaisa vai skābekļa mākslīga ievadīšana plaušās, ko izmanto dabiskās elpošanas atjaunošanai, kā arī smagas slimības, nelaimes gadījuma vai inhalācijas narkozes laikā.
- pamatvērtība Galvenā, nozīmīgākā (garīgā) vērtība.
- pamatmotīvs Galvenā, nozīmīgākā (kāda skaņdarba, daiļdarba) tēma.
- pamatatšķirība Galvenā, nozīmīgākā atšķirība.
- pamatatziņa Galvenā, nozīmīgākā atziņa.
- pamatdaļa Galvenā, nozīmīgākā daļa.
- pamatdoma Galvenā, nozīmīgākā doma; ideja.
- pamatfunkcija Galvenā, nozīmīgākā funkcija.
- pamatideja Galvenā, nozīmīgākā ideja.
- pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā kādas (cilvēku) grupas daļa.
- pamatmetode Galvenā, nozīmīgākā metode.
- pamatnoskaņa Galvenā, nozīmīgākā noskaņa.
- pamatnozare Galvenā, nozīmīgākā nozare.
- pamatprasība Galvenā, nozīmīgākā prasība.
- pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā sastāva daļa.
- pamatsistēma Galvenā, nozīmīgākā sistēma.
- pamattēma Galvenā, nozīmīgākā tēma.
- pamattendence Galvenā, nozīmīgākā tendence.
- pamattēze Galvenā, nozīmīgākā tēze.
- citadele Galvenā, nozīmīgākā vieta.
- virsotne Galvenā, vadošā, visietekmīgākā (piem., kādas sociālas grupas, organizācijas) daļa.
- metrdotels Galvenais viesmīlis.
- pamatslānis Galvenais, nozīmīgākais (iedzīvotāju) slānis.
- pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais (kādas rīcības, darbības) izraisītājs, pamatotājs.
- pamatcēlonis Galvenais, nozīmīgākais cēlonis.
- pamatdokuments Galvenais, nozīmīgākais dokuments.
- pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences satura organizācijas veids.
- pamats Galvenais, nozīmīgākais elements; galvenā, nozīmīgākā (kāda kopuma) daļa.
- pamatelements Galvenais, nozīmīgākais elements.
- pamatfaktors Galvenais, nozīmīgākais faktors.
- pamatjēdziens Galvenais, nozīmīgākais jēdziens (kādā jēdzienu kopumā).
- pamatkomponents Galvenais, nozīmīgākais komponents.
- pamatlikums Galvenais, nozīmīgākais likums.
- pamatmateriāls Galvenais, nozīmīgākais materiāls.
- pamatmērķis Galvenais, nozīmīgākais mērķis.
- pamatnosacījums Galvenais, nozīmīgākais nosacījums.
- pamatnoteikums Galvenais, nozīmīgākais noteikums.
- pamatpienākums Galvenais, nozīmīgākais pienākums.
- pamatprincips Galvenais, nozīmīgākais princips.
- pamatprodukts Galvenais, nozīmīgākais produkts, (ko) ražo.
- pamatprodukts Galvenais, nozīmīgākais produkts, ko lieto uzturā.
- pamatreferāts Galvenais, nozīmīgākais referāts.
- pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens (kādā jomā, daiļdarbā u. tml.).
- pamatvirziens Galvenais, nozīmīgākais virziens.
- pamattiesības Galvenās, nozīmīgākās tiesības.
- pamatforma Galveno, nozīmīgāko ārējā apveida pazīmju kopums.
- fileja Gaļas gabals bez kauliem; gaļas mīkstums, parasti no muguras daļas abpus mugurkaulam.
- abra Garens koka trauks mīklas raudzēšanai un mīcīšanai.
- štrūdele Garens konditorejas izstrādājums no kārtainās mīklas ar pildījumu (parasti ābolu).
- mulda Garens, samērā liels trauks (parasti kā jaukšanai, mīcīšanai).
- paltraks Garš, plats, arī bezformīgs apģērba gabals.
- avotu kreses garšaugi, kurus audzē tekošos ūdeņos un kuru dzinumos daudz vitamīnu un joda.
- jaut Gatavot (mīklu), maisot miltus šķidrumā.
- jaut maizi gatavot mīklu maizes cepšanai.
- elegants Gaumīgs, smalks, izmeklēts.
- nomuļļāt Gausi, neprasmīgi strādājot, panākt, ka (kas) nerealizējas vai tiek īstenots sliktā kvalitātē.
- glāsts Glāstoša rokas kustība, maigs pieskāriens, paužot mīlestību, sirsnību.
- apglāstīt Glāstot apmīļot.
- apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku).
- apglaudīt Glaudot apmīļot.
- apglaust Glaužot apmīļot.
- sfumato Glezniecībā – objektu kontūru mīkstināšana ar nekontrastējošu krāsu pāreju, tā panākot gaismēnu un gaisa ilūziju.
- molusks Gliemis, mīkstmiesis.
- ķīselis Gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks.
- kārtīgs Godīgs, krietns, arī tikumīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne; šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi.
- celiakija Gremošanas trakta slimība, kas bojā tievo zarnu, kavē uzturvielu uzsūkšanos un kam raksturīga glutēna nepanesība.
- paragripa Gripai līdzīga augšējo elpošanas ceļu infekcijas slimība, ko ierosina atšķirīgs vīruss.
- urbināt Grozot un spiežot (parasti ko smailu irdenā, mīkstā slānī), radīt (tajā) iespiedumu, iedobumu, caurumu.
- niezulis Grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi.
- guļamvieta Gulēšanai iekārtota vieta (satiksmes līdzekļos, pagaidu mītnēs).
- izgulēt Guļot atbrīvoties (no slimības, slimīga stāvokļa).
- kļūt Gūt citādu nozīmīgumu, ietekmi (piem., mainoties cilvēka attieksmei) – par priekšmetiem, parādībām.
- seismika Ģeofizikas nozare, kas pēta Zemes garozas svārstības kādā noteiktā rajonā; kādai teritorijai raksturīgā zemestrīču iespējamība, intensitāte un izpausme.
- periods Ģeohronoloģiska vienība – ēras daļa, kas (pēc evolūcijas teorijas uzskatiem) aptver nozīmīgu Zemes ģeoloģiskā vēstures un dzīvības attīstības posmu.
- vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēcvulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
- vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
- stikla pakete hermētiska konstrukcija, ko veido rāmī iestiprinātas stikla loksnes, starp kurām ir gaisa slānis.
- psihohigiēna Higiēnas nozare, kas izstrādā psihisko slimību profilakses pasākumus; pasākumu un metožu kopums cilvēka psihiskās veselības sargāšanai un psihisko slimību profilaksei.
- psoriāze Hroniska ādas slimība, kurai raksturīgi sārti, plakani, krasi norobežoti plankumi, kuri klāti ar sudrabaini pelēcīgām zvīņām; zvīņēde.
- epilepsija Hroniska galvas smadzeņu slimība ar pēkšņām krampju lēkmēm un samaņas zaudēšanu; krītamā kaite.
- spondiloze Hroniska mugurkaulu deformējoša slimība ar deģeneratīvām pārmaiņām skriemeļos.
- multiplā skleroze hroniska nervu sistēmas slimība ar izkaisītiem slimības perēkļiem galvas un muguras smadzenēs.
- ateroskleroze Hroniska slimība, kam raksturīga lipīdu nogulsnēšanās uz artēriju sienām, tās sašaurinot.
- ciroze Hroniska slimība, kam raksturīga saistaudu saaugšana un deģeneratīvas izmaiņas aknās.
- čūlas slimība hroniska slimība, kam raksturīgi kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas sieniņu bojājumi.
- parodontoze Hroniska un progresējoša zoba apkārtējo audu slimība, kuras dēļ zobs kļūst kustīgs un izkrīt.
- bruceloze Hroniska, lipīga mājdzīvnieku slimība, ko izraisa specifiska baktērija un ar kuru var inficēties arī cilvēks.
- idille Ideālas, laimīgas cilvēku attiecības, mierīga, laimīga dzīve.
- pastorāle Idilliska lauku ainava, kurā attēloti dzīvnieki un ganu mīla.
- pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām).
- sliede Iebraukta, iemīta vai ievilkta līnija, padziļinājums (piem., sniegā, smiltīs).
- paralēlā pasaule iedomāta (arī hipotētiska) esamība, kas eksistē līdztekus, vienlaikus reālajai pasaulei.
- zvaigžņu slimība iedomība, savu spēju pārvērtēšana.
- pūslis Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks.
- kundzēns Iedomīgs, jauns vīrietis.
- uzpūtenis Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks.
- hemofilija Iedzimta slimība – asins nesarecēšana.
- diatēze Iedzimta vai iemantota novirze vielmaiņas procesos, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažādām slimībām.
- dabiskā imunitāte iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
- slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (piem., saslimt ar kādu slimību); nosliece (1).
- nosliece Iedzimta, pastiprināta iespējamība (piem., saslimt ar kādu slimību).
- sagrimt Iegrimt (ūdenī, mīkstā, staignā vidē u. tml.) – parasti par vairākiem, daudziem.
- atmazgāt naudu ieguldīt (kur) nelikumīgi iegūtus finansiālus līdzekļus, lai tos legalizētu.
- dabūt Iegūt (slimību, tās simptomus).
- saķert Iegūt (slimību).
- ienākt Iegūt vietu (cilvēka dzīvē); kļūt nozīmīgam (piem., kādā nozarē).
- AIDS Iegūtais imūndeficīta sindroms; infekcijas slimība, ko izraisa vīruss, sagraujot cilvēka imūnsistēmu.
- sāga Ieildzis, pretrunīgs (kādas sabiedrībai nozīmīgas problēmas) risinājums.
- iejava Iejauta mīkla.
- iebrist Iekāpt, iemīt.
- piestrāde Iekārtu, ierīču, atsevišķu detaļu u. tml. papildu apstrāde vai darbināšana, lai (ko) salāgotu, panāktu (kā) sekmīgu darbību.
- iekšķīgās slimības iekšējo orgānu slimības.
- ieķept Ielipt (kur iekšā) – par ko mīkstu, lipīgu; tikt apņemtam (ar ko mīkstu, lipīgu).
- iejaukt Iemaisot miltus (ierauga) šķidrumā, sagatavot (mīklu); iejaut.
- samīlēties Iemīlēties (kādā); iemīlēties (vienam otrā).
- iegrābties Iemīlēties (kādā).
- nelaimīgi iemīlēties iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību; iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
- iemīlēties no pirmā acu uzmetiena iemīlēties no pirmā skatiena, no pirmā satikšanās brīža.
- ieķerties Iemīlēties.
- iekosties Iemīlēties.
- brūte Iemīļota sieviete; arī mīļākā.
- sirdsdāma Iemīļotā sieviete.
- sirdspuķīte Iemīļotā.
- iecerētais Iemīļotais cilvēks, ko cer apprecēt.
- jājamzirdziņš Iemīļots temats; iemīļota nodarbošanās.
- brūtgāns Iemīļots vīrietis, arī mīļākais.
- saskatīties Iepazīties un izjust savstarpējas simpātijas; arī iemīlēties.
- ieraugs Ieraudzēta pašķidra masa mīklas raudzēšanai; vielu, mikroorganismu kopums, kas aizsāk (kā) rūgšanu.
- dozators Ierīce (parasti automātiska) noteiktas porcijas, devas atmērīšanai, atdalīšanai (no šķidruma, beramas vielas, mīkstas masas u. tml.).
- rāvējslēdzējs Ierīce apģērba, apavu, somas u. tml. atvēruma malu savienošanai – divas lentes ar metāla vai plastmasas zobveida elementiem, kurus pamīšus sabīda slīdoša detaļa.
- tralis Ierīce, ko izmanto, lai jūrā atklātu un iznīcinātu mīnas.
- priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
- nosmīnēt Iesākt smīnēt un beigt smīnēt.
- uzliesmot Iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību); īsu brīdi spēcīgi izpausties.
- sālsstandziņa Iesāļš kārtainās mīklas iegarens cepums.
- ieslīgt Iesēsties, iegulties (parasti mīkstās mēbelēs).
- varbūtība Iespēja, iespējamība, ka (parādība, apstākļi, norise) var būt, notikt, realizēties.
- risks Iespējamās briesmas; zaudējuma, neveiksmes iespējamība.
- iestiklot Iestiprināt rāmī, ietvarā stikla plāksni; iestiprināt ietvarā zem stikla.
- haizivs Ietekmīga persona.
- dūzis Ietekmīga, augsta amatpersona.
- protekcija Ietekmīgas personas atbalsts, ieteikums; aizstāvība, aizbildnība.
- favorīts Ietekmīgas personas iemīļots un atbalstīts cilvēks.
- iespaidīgs Ietekmīgs.
- mafija Ietekmīgu cilvēku grupa.
- sapotēt Ievadīt organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
- pavērsiens Ievērojama, nozīmīga pārmaiņa, pārvērtība (piem., kā norisē, gaitā, attīstībā).
- notikums Ievērojams fakts; izcila, nozīmīga parādība.
- svarīgs solis ievērojams, nozīmīgs sasniegums, panākums (piem., kā norisē, attīstībā).
- augstums Ievērojams, nozīmīgs stāvoklis; situācija, kurā pastāv šāds stāvoklis.
- augsts Ievērojams, nozīmīgs, svarīgs, arī saistīts ar lielu atbildību.
- iecept Ievietot (mīklā) un izcept.
- ieķepēt Ieziest, iepildīt (ko mīkstu, lipīgu).
- laukšpats Iežus veidojošs minerāls, kas sastāv no alumīnija, silikāta savienojumos ar kāliju, nātriju, kalciju u. tml.
- pūcīgs Īgns, dusmīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mīcīties Ilgāku laiku uzturēties, arī pārvietoties nelielā platībā; mīdīties.
- izmīlināties Ilgāku laiku, daudz mīlināties (ar kādu).
- izmīņāties Ilgāku laiku, daudz mīņāties.
- delamais Ilgstoša, smaga slimība; arī tuberkuloze.
- autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu – process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības.
- strihnīns Indīgs alkaloīds, kas mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību, bet lielākās devās ir nāvējošs.
- atropīns Indīgs alkaloīds, ko iegūst no augiem un lieto ārstniecībā (piem., sāpju remdēšanai, acu slimību ārstēšanai).
- personība Indivīda nozīmīgo īpašību kopums, kas izpaužas viņa rīcībā, domāšanā, attieksmē, kā arī emocionālajās reakcijās.
- pratība Indivīdam piemītoša prasme (kādā jomā), izpratne (par ko), spēja izmantot, piemēram, informāciju, zināšanas.
- pilieninfekcija Infekcija, kas izplatās ar siekalu, krēpu u. tml. pilieniem, kuros ir slimības izraisītāji.
- tīfs Infekcijas slimība ar drudzi un apziņas aptumšošanos.
- lepra Infekcijas slimība, kam raksturīga ādas, gļotādas un nervu bojājumi; spitālība.
- skarlatīna Infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks.
- mikoze Infekcijas slimība, ko ierosina patogēnās sēnes.
- tuberkuloze Infekcijas slimība, ko izraisa īpašas baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, arī citus orgānus.
- sēnīšslimība Infekcijas slimība, ko izraisa patogēnās sēnes; mikoze.
- leišmanioze Infekcijas slimība, ko pārnēsā moskīti un kas izraisa ādas un iekšējo orgānu bojājumus.
- dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs zarnu iekaisums un asiņaina caureja.
- malārija Infekcijas slimība, kuras ierosinātāju pārnēsā īpaši odi un kurai raksturīgas periodiskas drudža lēkmes.
- zoonoze Infekcijas slimība.
- epidēmija Infekcijas slimības ļoti plaša izplatīšanās.
- seksuāli transmisīvās slimības infekcijas slimības, ar kuru ierosinātājiem saslimst galvenokārt dzimumceļā; arī veneriskās slimības.
- transmisīvās slimības infekcijas slimības, ko pārnēsā asinssūcēji kukaiņi, ērces.
- kailā ēde infekcioza ādas slimība, kurai raksturīgi bojājumi galvas matainajā daļā.
- trihofītija Infekcioza cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa mikroskopiskas patogēnās sēnes un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, nagu deformācija, apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā; cirpējēde.
- Covid-19 Infekcioza slimība, kuru izraisa vīruss no koronavīrusu grupas un kurai ir gripai līdzīgi simptomi – drudzis, klepus, kakla sāpes, kaulu sāpes.
- piodermija Infekcioza strutaina ādas slimība.
- reimatisms Infekciozi alerģiska iekaisuma slimība, kas skar galvenokārt sirds un locītavu saistaudus un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
- ķermeņa valoda informācijas, emociju paušana ar žestiem, mīmiku, ķermeņa kustībām.
- romāns Intīmas attiecības, mīlas sakars.
- miāze Invāzijas slimība, ko ierosina mušu un dunduru kāpuri, parazitēdami dzīvnieku un cilvēku ķermeņa audos un dobumos.
- manšete Īpaša profila, mīksta materiāla blīvgredzens.
- kārtainā mīkla īpaša veida mīkla, kas pēc izcepšanas viegli dalās kārtās.
- nubuks Īpaši apstrādāta (liellopa) āda ar mīkstu, samtainu virsmu.
- ebola Īpaši bīstama infekcioza saslimšana, ko izraisa Ebolas vīruss un kas rada aknu un nieru bojājumus, kā arī ārējo un iekšējo asiņošanu; Ebolas slimība.
- novietne Īpaši ierīkota mītne (dzīvnieku) turēšanai.
- serpentārijs Īpaši ierīkota mītne čūsku u. tml. rāpuļu turēšanai nebrīvē (piem., zooloģiskajā dārzā).
- nometne Īpaši ierīkota mītnes vieta organizētai vasaras atpūtai.
- liels Īpaši nozīmīgs (piem., par piemiņas dienu).
- nopelns Īpaši nozīmīgs paveiktais darbs, pozitīvs darba rezultāts.
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus; arī saistāmība (2).
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
- vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms un ko parasti izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības.
- valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
- pūderis Īpašs, ļoti smalks, mīksts, parasti aromatizēts, ietonēts pulveris, ko lieto kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
- rezumēt Īsi apkopot (būtisko, galveno, nozīmīgāko); secināt.
- pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu; pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
- plīkšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas (šķidruma lāsēm, priekšmetam) atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- biļetens Īss iespiests oficiāls ziņojums par kādu sabiedrībai nozīmīgu notikumu.
- diagnoze Īss medicīniskajā terminoloģijā formulēts slēdziens par to, kāda slimība vai slimību kopums ir pacientam.
- brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (piem., sakāmvārds, paruna, mīkla).
- nosmīkņāt Īsu brīdi smīkņāt un pārstāt smīkņāt.
- uzšmīkstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmīkstināt.
- ravioli Itāliešu ēdiens – mazi mīklas spilventiņi, kas pildīti ar maltu gaļu, sieru, sēnēm u. tml.
- izdziedēt Izārstēt (saslimušo); izārstēt (slimību).
- izdziedināt Izārstēt (saslimušo); izārstēt (slimību).
- prominents Izcils, nozīmīgs, ievērojams; tāds, kam ir liela autoritāte.
- dižs Izcils, nozīmīgs.
- čaukstēt Izdaloties gaisam, gāzes burbuļiem, radīt vieglu, klusu troksni (par putām, mīklu).
- velns Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem); arī slikts, nevēlams, nepiemērots.
- smērēt rokas izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
- smērēt nagus izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
- kopoti raksti izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
- kopotie raksti izdevums, kurā ietverti visi vai nozīmīgākie kāda autora darbi.
- izmeistarot Izgatavot (parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi).
- šīrgaļa Izgriezts gaļas mīkstums bez kauliem un cīpslām.
- pieķerties Izjust mīlestības jūtas (pret kādu, ko ).
- mīlēt Izjust mīlestību (1).
- mīlēt Izjust mīlestību (2).
- būt draugos Izjust patiku (pret ko), iemīļot (ko).
- tiekties Izjust tieksmi, nepieciešamību (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt).
- pielūgt Izjust un izpaust (pret kādu) savu sajūsmu, apbrīnu, cieņu un mīlestību.
- dievināt Izjust uz izpaust (pret kādu) pārmērīgu cieņu un mīlestību; ļoti (pat pārāk) augstu vērtēt (ko).
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust mīlas jūtas (pret kādu, vienam pret otru).
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu); izjust interesi, patiku (par ko), nepieciešamību (pēc tā).
- profanācija Izkropļošana, sagrozīšana, necienīga izturēšanās (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
- profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
- pamatoties Izmantot konkrētus faktus, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību u. tml.
- digitālgeita Izmeklēšanas lieta par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, ko 20. gadsimta sākumā ar fiktīva ārzemju partnera vārdu centās nelikumīgi īstenot vietējie uzņēmumi, lai nopelnītu uz valsts rēķina.
- izpēdot Izmīdīt, atstājot pēdu nospiedumus.
- izvazāt Iznēsāt, izplatīt (slimību dīgļus, slimības).
- nezūdamība Iznīcības neiespējamība.
- apkarot Iznīcināt, ierobežot (slimības).
- izlādēt Izņemt (patronu, šāviņu) no ieroča; izņemt detonatoru, degli u. tml. (no šāviņa, mīnas, granātas).
- simptoms Izpausme, pazīme (normālam vai patoloģiskam procesam, slimībai).
- intonēt Izpildīt (skaņas, melodiju) pareizā, precīzā augstumā; muzikāli izteiksmīgi izpildīt (skaņdarbu).
- pārņemt Izplatoties aptvert (visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) – par slimību.
- maigoties Izrādīt maigumu, arī mīlestību (pret kādu); mīlināties.
- pažēlot Izrādīt žēlumu, mīļumu (pret kādu); pasaudzēt (kādu).
- inficēt Izraisīt infekciju; aplipināt; pārņemt organismu vai kādu tā daļu (par slimību ierosinātājiem mikroorganismiem).
- sisties Izraisīties (parasti bieži) par slimībām.
- lipt Izraisīties organismā (par infekcijas slimību).
- pielipt Izraisīties organismā no kāda cita cilvēka (par slimību).
- šanse Izredzes, izdošanās, iespējamība, varbūtība.
- izvairīties Izsargāties (no slimības, saslimšanas).
- pārciest Izslimot (slimību); piedzīvot, pieredzēt (operāciju, slimības lēkmi u. tml.).
- elegance Izsmalcinātība, gaumīgums; pievilcība (izskatā, uzvedībā u. tml.).
- elegants Izsmalcināts, ar labu gaumi (par cilvēku); tāds, kura apģērbs ir gaumīgs, izsmalcināts.
- marginalizācija Izstumšana (piem., politiskā, sociālā) perifērijā, nostumšana malā, padarīšana par maznozīmīgu.
- izšķiest Izšķērdēt, iztērēt neapdomīgi, vieglprātīgi.
- grūst Izšķērdīgi, neapdomīgi tērēt, izdot (naudu).
- konjunktīvs Izteiksme, ar kuru runātājs izsaka gribu, iespējamību, cerības (senajās indoeiropiešu valodās).
- žests Izteiksmīga kustība (parasti ar rokām), kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
- deklamēt Izteiksmīgi runāt literāru darbu (parasti dzejoli).
- skaļi vārdi izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
- lokans Izteiksmīgs, niansēts.
- tēma Izteikuma dalījuma elements, ar kuru pauž ko zināmu sazināšanās dalībniekiem un kuram piesaista jaunu nozīmīgu informāciju (rēmu).
- rēma Izteikuma daļa, kas pauž jaunu, nozīmīgu informāciju par izteikuma tēmu.
- ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piemēram, rotaļājoties).
- godāt Izturēties ar cieņu, izrādīt pagodinājumu; atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu.
- sliet degunu gaisā izturēties augstprātīgi, iedomīgi, arī pašpārliecināti.
- sliet degunu mākoņos izturēties augstprātīgi, iedomīgi, arī pašpārliecināti.
- ar degunu mākoņus stumdīt izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pārāk pašpārliecināti.
- ar degunu mākoņus stumt Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pārāk pašpārliecināti.
- celt degunu mākoņos izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.
- celt degunu debesīs izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.
- celt degunu gaisā izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.
- locīt ceļus izturēties godbijīgi; izturēties pazemīgi.
- pazemoties Izturēties pazemīgi; pazemot sevi.
- atstumt Izturēties vēsi, atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību.
- pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem organismiem.
- pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
- iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
- netiklība Izvirtība, netikumība (dzimumattiecībās).
- izcelt Izvirzīt uzmanības centrā (ko nozīmīgu, izcilu).
- dzega Izvirzīta augšmala (piem., krāsnīm, kamīniem, mēbelēm).
- izmīlēt Izzust mīlas jūtām (pret kādu); pārstāt pārdzīvot (mīlas jūtas).
- upene Jāņogu ģints krūms ar lapām, kurām ir īpatnēja smarža, un melnām ogām ar zaļganu mīkstumu [Ribes nigrum].
- jasmīnkrūms Jasmīna krūms.
- jasmīnzars Jasmīna zars (parasti ar ziediem).
- atklājums Jauna, nozīmīga atziņa, fakts, kas atrasts pētījumu, meklējumu rezultātā.
- atnācējs Jauns iedzīvotājs, iemītnieks.
- japijs Jauns, izglītots vidusšķiras pārstāvis, kas strādā pilsētā labi apmaksātu darbu un var atļauties greznu dzīvesveidu; veiksmīgs karjerists.
- brīvtirdzniecība Jebkādu tirdzniecības ierobežojumu neesamība.
- bacilis Jebkura baktērija, kas izraisa slimību.
- nozīme Jēdzieniskais saturs, kas piemīt noteiktam skaņu kompleksam kā valodas vienībai.
- advokāts Jurists, kas tiesas procesā aizstāv (apsūdzēto) vai pārstāv (kā) likumīgās intereses, kā arī sniedz juridiskas konsultācijas.
- patētika Jūsmīgums, pacilātība, sakāpināta emocionalitāte.
- ekspresija Jūtu, pārdzīvojumu izpaušana, izteikšana (mākslas darbos u. tml.); izteiksmība.
- nabadzība Kā trūkums, nepietiekamība, aprobežotība.
- putnu vērošana kādā apkaimē mītošo putnu novērošana un novērojumu fiksēšana zinātniskiem nolūkiem.
- meistars Kādā jomā ļoti izveicīgs, prasmīgs cilvēks.
- pamatfonds Kāda kopuma, krājuma nozīmīgākā, galvenā daļa.
- riketsioze Kāda no infekcijas slimībām, ko var izraisīt riketsijas (piem., izsitumu tīfs).
- pamatkurss Kādas nozares nozīmīgākā satura, arī būtiskāko prasmju un zināšanu izklāsts.
- nomīņāties Kādu laiku mīņāties un beigt mīņāties.
- pakulstīt mēli kādu laiku papļāpāt, parunāt (parasti ko nenozīmīgu); aprunāt.
- igla Kanādas eskimosu (inuītu) ziemas mītne – kupolveida celtne, kas būvēta no sniega blokiem un kuras sienas no iekšpuses izklātas ar ādām.
- mīnu kuģis karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai; mīnukuģis.
- mīnukuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai.
- traleris Karakuģis, kas paredzēts mīnu atklāšanai un iznīcināšanai.
- rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., ko norīko kaujā nepieciešamības gadījumā; militāro papildspēku kopums.
- sapieris Karavīrs, kas specializējies inženiertehnisku (piem., atmīnēšanas) darbu veikšanā.
- tetrapaka Kārba, iesaiņojums (parasti šķidrām, pusšķidrām pārtikas vielām), kas ražots, sapresējot papīru, alumīnija foliju un polietilēnu.
- teļa karbonāde karbonāde no jaunlopa mīkstuma.
- izsautēt Karsējot panākt, ka (kas) kļūst mīksts, lokans.
- krēmšnite Kārtainās mīklas kūka ar krēma pildījumu.
- kruasāns Kārtainās sviesta mīklas radziņš; franču radziņš.
- kartupeļu lakstu puve kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tiem brūngani pelēkus plankumus.
- vobla Kaspijas jūrā un tajā ieplūstošajās upēs mītoša rauda [Rutilus caspicus].
- Dieva dāvana kaut kas ļoti labs, izcils (piem., spējas, talants), kas cilvēkam piemīt no dzimšanas vai iegūts negaidīti, bez piepūles.
- mistika Kaut kas neizskaidrojams, pārdabisks, mīklains.
- podiņš Keramikas izstrādājums (parasti krāsns, plīts, kamīna) ārējās sienas veidošanai.
- moralizēt Klaji, pamācoši runāt par morāli, tikumību, uzvedības normām u. tml.
- tapsēt Klāt (priekšmeta) virsmu ar mīksta materiāla kārtu.
- ketlasis Klusā okeāna lasis – rūpnieciski nozīmīga zivs [Oncorhynchus keta].
- nodudināt Klusā, mīlīgā balsī pateikt.
- atdudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) atbildēt.
- iedudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) ierunāties.
- iedudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) pateikt (parasti ausī).
- dudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runāt, sarunāties; šādi skanēt (par runātāja balsi).
- atdūdot Klusu (parasti mīlīgi) atbildēt.
- pārņemt iniciatīvu Kļūt aktīvākam, ietekmīgāk rosināt darbību (salīdzinot ar kādu citu).
- piebriest Kļūt apjomīgākam, palielināties.
- uzpūsties Kļūt apjomīgākam, piem., piepildoties ar gaisu, arī saceļot spalvas u. tml. – par dzīvnieka ķermeni, ķermeņa daļu.
- piepūsties Kļūt apjomīgākam, saceļot spalvas.
- saslieties Kļūt apņēmīgam uzsākt aktīvu darbību.
- nobālēt Kļūt bālam, neizteiksmīgam, arī nenozīmīgam, mazsvarīgam.
- uzpūsties Kļūt dusmīgam, apvainoties.
- uzšūmēties Kļūt dusmīgam, sašust.
- noskaisties Kļūt dusmīgam; sadusmoties.
- uzpūsties Kļūt iedomīgam, augstprātīgam.
- sacelt seksti kļūt iedomīgam; apvainoties.
- iepūsties Kļūt iedomīgam; apvainoties.
- bozties Kļūt īgnam, aizvainotam, dusmīgam.
- izaugt Kļūt lielākam apjomā, spēcīgākam, nozīmīgākam.
- uzsprāgt gaisā kļūt ļoti dusmīgam, zaudēt savaldību.
- pieaugt pie sirds kļūt ļoti mīļam.
- ieaugt sirdī kļūt ļoti tuvam, mīļam.
- pabalēt Kļūt mazāk nozīmīgam, daļēji izzust.
- pabālēt Kļūt mazāk nozīmīgam, daļēji izzust.
- zaudēt nozīmi kļūt maznozīmīgam.
- atlaisties Kļūt mīkstākam.
- nobīties Kļūt nedrošam, bailīgam; zaudēt drosmi, uzņēmību u. tml.
- aprepēt Kļūt negludam, raupjam (dažādu slimību rezultātā) – par augiem.
- iziet no rāmjiem kļūt nesavaldīgam, dusmīgam.
- ieiet vēsturē kļūt nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
- atdzīvoties Kļūt pievilcīgākam, izteiksmīgākam.
- pampt Kļūt resnākam, palielināties apjomā (parasti slimības dēļ); tūkt.
- sašust Kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piem., par nevēlamu rīcību, norisi).
- apmākties Kļūt skumjam, drūmam, arī saīgušam, dusmīgam.
- saņemties Kļūt spēcīgākam, apjomīgākam, pieaugt – par augiem, to kopumu; būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug.
- samākties Kļūt tādam, kam ir skumja, drūma, arī dusmīga izteiksme; kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
- slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi, trūkst gaisa (piem., skābekļa nepietiekamības dēļ, elpvada sašaurinājuma dēļ); smakt (1).
- vīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās, arī ilgstoša slimības ārējās pazīmes (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
- zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kas).
- pazaudēt Kļūt tādam, kam vairs nepiemīt (piem., kāda īpašība, stāvoklis).
- sagurt Kļūt tādam, kurā izpaužas slimība, arī nespēks.
- izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu); kļūt tādam, kurā (kas) notiek citādi nekā paredzēts.
- atveseļoties Kļūt veselākam; atgūt veselību (pēc slimības).
- saliekties Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piem., aiz slimības, vecuma) – par cilvēku, tā ķermeņa daļām; salīkt.
- salīkt Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piem., aiz slimības, vecuma).
- nokodināt Kodinot apstrādāt (piem., sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
- kastaņa Koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem un brūniem augļiem, ko aptver adatains apvalks; zirgkastaņa.
- valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
- salonkomēdija Komēdija ar izkoptu, izsmalcinātu formu un sabiedriski nebūtisku, nenozīmīgu saturu.
- staru slimība komplicēta, jonizējošā starojuma iedarbības izraisīta visa organisma slimība.
- melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
- spēkbarība Koncentrēta lopbarība, kam ir augsta enerģētiska vērtība un laba sagremojamība.
- uztura bagātinātāji koncentrētas uzturvielas parastā uztura papildināšanai (piem., vitamīni, minerālvielas).
- perināties Koncentrēties, izplatīties noteiktā organisma daļā (par slimības ierosinātājiem).
- plurālisms Koncepcija, kas atzīst, ka viss esošais sastāv no vairākām izolētām esamībām, kas nav reducējamas uz vienu principu; pretstats: monisms.
- žozefīne Konditorejas izstrādājums – lapu mīklas un vārītā krēma kūka ar dažādu veidu pildījumu un garnējumu; šīs kūkas gabaliņš.
- virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo, piem., gredzenu veidā, vārot to verdošā taukvielā.
- špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, kas tiek neatļauti izmantots zināšanu pārbaudes laikā.
- vērot Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
- internāts Kopmītne, telpas dzīvošanai skolas audzēkņiem.
- koja Kopmītne.
- kopuška Kopmītne.
- pamatkrāsa Krāsa, kas piemīt (kā) lielākajai daļai vai (kas) klāj kādas virsmas lielāko daļu.
- filadelfs Krāšņumkrūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem; jasmīns [Jasminum].
- izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu.
- pusmīkstais krēsls krēsls, kura sēdeklis ir mīksts, bet atzveltne – cieta.
- dekabrists Krievu revolucionārās grupas dalībnieks, kas 1825. gada decembrī organizēja neveiksmīgu sacelšanos pret caru Nikolaju I.
- salicilskābe Kristāliska, bezkrāsaina organiska skābe, kurai piemīt antiseptiskas īpašības.
- kristālrežģis Kristālu veidojošo daļiņu (atomu, jonu, molekulu) ģeometriski regulārs izvietojums, kam raksturīga periodiska atkārtojamība trijās dimensijās.
- dievs Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – pasaules radītājs un valdnieks; augstākā esamība.
- agape Kristīgā mīlestība kā pretstats erotiskajai mīlestībai.
- aronija Krūms ar spīdīgām lapām, baltiem ziediem un melnām ogām, kurām piemīt ārstnieciskas īpašības; šī auga oga.
- mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
- ābolkūka Kūka, kas cepta no kārtainās sviesta mīklas ar ābolu masas kārtu vidū.
- abrkasis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām; sakasnis.
- tīri imaginārs skaitlis kvadrātsakne no mīnus viena.
- imaginārā vienība kvadrātsakne no mīnus viena.
- solīds Kvalitatīvs, izturīgs; arī liels, apjomīgs.
- stafilokoki Ķekarveidā sakopotu šūnu baktērijas, kas izraisa dažādas infekcijas slimības.
- saaukstēšanās Ķermeņa, tā daļu pastiprināta atdzišana, izraisot raksturīgu slimīgu stāvokli; attiecīgais slimīgais stāvoklis.
- stroncijs Ķīmiskais elements – dzeltenīgs, mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, kam ir radioaktīvie izotopi.
- cēzijs Ķīmiskais elements – ļoti mīksts sudrabkrāsas metāls. [Cs].
- litijs Ķīmiskais elements – ļoti viegls, mīksts, sudrabaini balts sārmu metāls [Li].
- pallādijs Ķīmiskais elements – mīksts sudrabaini balts metāls, ko izmanto elektrotehnikā vai kā katalizatoru [Pd].
- tallijs Ķīmiskais elements – mīksts zilgani balts metāls [Tl].
- indijs Ķīmiskais elements – mīksts, balts, viegli kūstošs metāls [In].
- cērijs Ķīmiskais elements – mīksts, pelēks metāls [Ce].
- gallijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabaini balts metāls, kas kūst jau 30° temperatūrā [Ga].
- kadmijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabaini balts metāls, ko izmanto, piem., viegli kūstošos sakausējumos, pretkorozijas pārklājumos, kodolreaktoru konstrukcijās [Cd].
- bārijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabains metāls [Ba].
- sudrabs Ķīmiskais elements – spīdīgs, balts (gaisa iedarbībā melnējošs), samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls [Ag].
- kālijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, ļoti mīksts ķīmiski aktīvs metāls, ko izmanto, piem., stikla, ziepju ražošanā [K].
- nātrijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, mīksts un ķīmiski aktīvs sārmu metāls [Na].
- alva Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, mīksts, viegli kūstošs metāls [Sn].
- svins Ķīmiskais elements – zilganpelēks, smags, mīksts, viegli kūstošs metāls [Pb].
- fungicīdi Ķīmiskas vielas, ko lieto augu slimību ierosinātāju sēņu iznīcināšanai vai to attīstības kavēšanai.
- alumīnijs Ķīmisks elements – viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību [Al].
- provitamīns Ķīmisks savienojums, no kā organismā var veidoties vitamīns.
- kivi Ķīnas aktinīdijas auglis ar plānu, sīkiem matiņiem klātu mizu, zaļu mīkstumu un melnām sēklām.
- rekonstruktīvā ķirurģija ķirurģija, kas labo ķermeņa deformācijas, koriģē organisma funkcionālo nepietiekamību.
- zelta fonds labākā, nozīmīgākā (parasti kultūras vērtību) daļa.
- pluskoks Labākais starp pārējiem audzes kokiem, kas atšķiras, piem., ar stumbra taisnumu, mazzarojumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām.
- melnie graudi labības slimība; šīs slimības bojātie graudi.
- ar labu (prātu) labprātīgi; arī miermīlīgi, saprašanās ceļā.
- zelta gabaliņš labs, ļoti patīkams, arī mīļš cilvēks.
- lāga Labs, prasmīgs.
- labs prāts labvēlīgs, miermīlīgs garastāvoklis, labvēlīga attieksme (pret kādu).
- inkubācijas periods laika posms no infekcijas slimības ierosinātāju iekļūšanas organismā līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās brīdim.
- latentais slimības periods laika posms, kamēr neparādās slimības izpausmes.
- laika posms laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana; laikposms.
- laikposms Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana.
- priekšvakars Laikposms pirms kāda nozīmīga notikuma.
- slimības (ap)slēptais periods laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
- slimības inkubācijas periods laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
- slēptais slimības periods laiks no slimības iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
- zelta laiki laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
- zelta laiks laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
- reverberācijas laiks laiks, kurā skaņa norimst līdz nesadzirdamības robežai.
- laimīgā kārtā laimīga gadījuma dēļ.
- izsprukt (sveikā) ar veselu ādu laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- izsprukt no (kāda) nagiem laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- tikt cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- izkulties cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- izsprukt cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- baltas dienas laimīgs dzīves posms.
- fortūna Laimīgs gadījums, veiksme; laimīgs liktenis.
- gaišs Laimīgs, bezrūpīgs; arī jauks, patīkams.
- kressalāti Lakstaugi ar plūksnaini šķeltām lapām, kuros daudz vitamīnu [Lepidium sativum].
- zālaugi Lakstaugi ar viengadīgām mīkstām, nepārkoksnētām virszemes daļām.
- lamblioze Lambliju izraisīta infekcijas slimība.
- liepa Lapu koks ar mīkstu, viegli apstrādājamu koksni un gaišdzelteniem, smaržīgiem ziediem.
- lasāmība Lasāmā teksta skaidrības, uztveramības pakāpe.
- kapsula Lēni šķīstošā (piem., želatīna) apvalkā ietverta zāļu, vitamīnu u. tml. deva.
- tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piem., vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
- zāles Līdzekļi slimību profilaksei un ārstēšanai; medikamenti, zāļu līdzekļi.
- ārstniecības līdzekļi līdzekļi, kas sekmē slimības likvidēšanu un slimnieka izveseļošanos.
- vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) – par putniem.
- artilērija Liela kalibra šaujamieroči (piem., lielgabali, mīnmetēji); karaspēks (tā daļa), kura rīcībā ir šādu ieroču kopums.
- pils Liela, nocietināta būve vai grezni būvēta, iekārtota (piem., valdnieka) mītne.
- menca Liela, saimnieciski nozīmīga jūras zivs ziemeļu puslodes ūdeņos.
- tuncis Liela, saimnieciski nozīmīga zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru, kas dzīvo vairāku okeānu tropiskajos un subtropiskajos ūdeņos.
- smalkmaize Lielāks konditorejas izstrādājums, ko cep (parasti) veidnē no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām un pasniedzot sadala gabalos.
- pasha Lieldienu ēdiens, ko gatavo no saldas biezpiena masas, parasti piramīdas formā.
- monumentālā māksla lielformāta tēlotājas mākslas (parasti tēlniecības vai glezniecības) darbi ar sabiedriski nozīmīgu saturu.
- artilērijas ierocis lielgabals, haubice, mortīra vai mīnmetējs.
- klucis Liels mīkstas masas gabals.
- maizeskoks Liels tropisko mežu koks ar lieliem augļiem, kurus raudzējot iegūst maizes mīklai līdzīgu masu.
- ellīgs Liels, briesmīgs, neizturams; arī grūts.
- monumentāls Liels, iespaidīgs, ar nozīmīgu saturu un lielu māksliniecisku vispārinājumu.
- tarantuls Liels, indīgs zirneklis, kas savvaļā mīt stepēs un tukstešos, dienas pavadot alā, bet naktis – medījot kukaiņus.
- prakticisms Lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība; prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus.
- pļurkt Lieto neizdošanās gadījumā, raksturojot ko neveiksmīgu u. tml.
- mīļš Lieto uzrunā, lai paustu simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību (pret kādu).
- kas Lieto, lai apstiprinātu teikto, piešķirtu tam lielāku ticamību vai norādītu uz ļoti lielu līdzību.
- plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- nekā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa vilšanās, (kā) neesamība, neiespējamība.
- Kur nu! lieto, lai izteiktu neiespējamību, noliegumu.
- ka Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, bažas par kā (parasti nevēlama) iespējamību.
- kur tad lieto, lai izteikumā pastiprinātu šaubu, neiespējamības nokrāsu.
- kā Lieto, lai norādītu uz šķietamību, aptuvenu līdzību (ar ko).
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piem., darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- diezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nez vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- diez vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu; likties.
- likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
- patiesību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- taisnību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- atklāti sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- saukt pie atbildības likt kādam atbildēt (piem., tiesā) par savu nelikumīgo, nepareizo darbību, rīcību.
- skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
- saukt pie kārtības likt, piespiest (kādam) izbeigt, pārtraukt nepareizu, nelikumīgu darbību, rīcību.
- dzēst sodāmību likumā noteiktajā kārtībā atzīt sodāmību par spēkā neesošu.
- tiesības Likumīga iespēja, brīvība ko darīt, rīkoties kādā veidā.
- leģitimitāte Likumīgas tiesības (monarham) mantot troni.
- leģitīms Likumīgi atzīts, atbilstošs likumam.
- oficiāls Likumīgs, legāls, juridiski apstiprināts.
- likums Likumsakarība, likumība.
- kašķis Lipīga (cilvēku vai dzīvnieku) ādas slimība, stipra nieze, kuru izraisa īpaša ērce.
- cirpējēde Lipīga ādas sēnīšu slimība, kam raksturīga apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā.
- sērga Lipīga, postoša slimība, kas ātri izplatās.
- ķept Lipt (par ko mīkstu, lipīgu).
- romance Liriska, melodiska dziesma (parasti par mīlestību), retāk instrumentāls skaņdarbs.
- romance Lirisks vai liriski dramatisks dzejolis (parasti par mīlestību).
- literatūrteorija Literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūras teorija.
- literatūras teorija literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūrteorija.
- artroze Locītavu slimība – deģeneratīvas izmaiņas locītavās.
- auklējums Lolots, mīlēts bērns; lolojums.
- subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete; aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- mīlētājs Loma, kurā attēlots jauns, skaists cilvēks, kas mīl kādu; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- liela loma loma, kurai ir nozīmīga vieta lugas, operas, baleta u. tml. tēlu sistēmā.
- Skotlendjards Londonas galvaspilsētas policijas pārvaldes galvenā mītne; šās pārvaldes kriminālizmeklēšanas nodaļa.
- leikoze Ļaundabīga asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu un funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās; leikēmija.
- leikēmija Ļaundabīga asins slimība, kurai raksturīga nenobriedušu un funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās; leikoze.
- pūķis Ļauns, dusmīgs cilvēks.
- milzīgs Ļoti apjomīgs, plašs.
- mēris Ļoti bīstama infekcijas slimība, ko izraisa specifisks mikroorganisms un kuras raksturīgi simptomi ir drudzis, murgi, strutaini augoņi (buboni).
- šausmas Ļoti bīstams, drausmīgs notikums, norise u. tml., kas izraisa lielas bailes, briesmu izjūtas, arī nemieru, satraukumu.
- pārdrošs Ļoti drošs, drosmīgs; arī pārāk drošs, nepiesardzīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kā (melns) mākonis Ļoti drūms, arī dusmīgs.
- kā (negaisa) mākonis ļoti dusmīgs, arī drūms.
- nikns Ļoti dusmīgs, naidīgs; arī ass, nežēlīgs.
- zaļš aiz dusmām ļoti dusmīgs.
- zaļš no dusmām ļoti dusmīgs.
- pazaudēt galvu Ļoti iemīlēties, zaudējot spēju loģiski domāt un spriest.
- iemīlēties līdz ausīm ļoti iemīlēties.
- varens Ļoti ietekmīgs (parasti emocionāli, estētiski) – piem., par dabas ainavu.
- spēcīgs Ļoti ietekmīgs (piem., par mākslas darbu, tekstu).
- pīlārs Ļoti ietekmīgs cilvēks.
- vesels Ļoti ietekmīgs, nozīmīgs (par parādībām sabiedrībā).
- versmains Ļoti karsts; versmīgs (1).
- pārlaimīgs Ļoti laimīgs.
- monumentāls Ļoti liels, apjomīgs, ar lielu sabiedrisku nozīmi.
- milzīgs Ļoti liels, ļoti nozīmīgs.
- elle Ļoti liels; ļoti grūts; briesmīgs.
- vilnas flanelis ļoti mīksts vilnas audums.
- mīksts kā plūme ļoti mīksts, arī tukls.
- kā zīds ļoti mīksts, smalks, gluds; arī spīdīgs (par matiem, dzīvnieka apmatojumu u. tml.).
- mīksts kā pēlis ļoti mīksts.
- pūderslotiņa Ļoti mīkstu, smalku, kopā sastiprinātu pavedienu, pūku pušķītis pūdera klāšanai uz ādas.
- sīksīks Ļoti nenozīmīgs, neievērojams.
- melnā diena ļoti neveiksmīga diena.
- briesmonis Ļoti nežēlīgs, cietsirdīgs cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu; necilvēks.
- kā lapsene ļoti nikns, dusmīgs.
- pārskaisties Ļoti noskaisties; kļūt ļoti dusmīgam.
- mūža darbs ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs; šādas darbības rezultāts.
- gadsimta notikums ļoti nozīmīgs notikums, kas notiek ļoti reti.
- milzu Ļoti nozīmīgs, svarīgs.
- hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (piem., tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
- kā medū mērcēts ļoti patīkams, glaimojošs, mīlīgs.
- sirdsdarbs Ļoti patīkams, iemīļots darbs, darbība, ko parasti veic brīvajā laikā.
- uz ceļiem lūgties ļoti pazemīgi lūgt.
- zemāks par zemi ļoti pazemīgs; ar ļoti zemu pašnovērtējumu.
- medains Ļoti salds, nogatavojies, mīksts.
- (glabāt) kā (savu) acuraugu ļoti saudzēt; apieties ar lielu mīlestību, rūpību.
- šaušalīgs Ļoti slikts, briesmīgs.
- sagrabējis Ļoti slimīgs, vārgs (parasti par pavecu cilvēku).
- smags slimnieks ļoti slims cilvēks; cilvēks, kura slimība ir bīstama viņa dzīvībai.
- atlantisks Ļoti spēcīgs (spēkā līdzīgs grieķu mīta milzim Atlantam).
- versmains Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmīgs (2).
- pilnās burās Ļoti strauji, ar lielu sparu un apņēmību.
- ar pilnām burām Ļoti strauji, ar lielu sparu un apņēmību.
- atbildīgs Ļoti svarīgs, nozīmīgs; saistīts ar atbildību.
- kārot Ļoti vēlēties (piem., kādu ēdienu, dzērienu), just nepieciešamību (pēc tā).
- kāroties Ļoti vēlēties (piem., kādu ēdienu, dzērienu), just nepieciešamību (pēc tā).
- pūka Ļoti viegla, mīksta, smalka (piem., auduma, vates) atsevišķa šķiedra, šķiedras gabaliņš; arī kāda tekstilmateriāla daļa.
- metrika Mācība par pantmēra likumībām un dzejas ritmu.
- patoģenēze Mācība par slimību rašanos un attīstību organismā.
- burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu; maģiska izdarība.
- nolalināt Maigā, mīlīgā balsī pateikt (ko).
- dūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) runāt, sarunāties.
- iedūdoties Maigi, mīlīgi ierunāties.
- iedūdot Maigi, mīlīgi pateikt (parasti ausī).
- nodūdot Maigi, mīlīgi pateikt.
- nodūdot Maigi, mīlīgi runājot, pavadīt (kādu laiku).
- piedūdot pilnas ausis maigi, mīlīgi runājot, sastāstīt (kādam ko).
- piežūžot pilnas ausis maigi, mīlīgi runājot, sastāstīt (kādam ko).
- lalināt Maigi, mīlīgi runāt (parasti ar bērnu).
- plātsmaize Maize (piem., ar ābolu, biezpiena virsu), ko cep uz plāts, izklājot mīklu pa visu tās virsmu.
- neraudzēta maize maize, kas cepta no neraudzētas mīklas.
- nams Māja, arī dzīvoklis ar tā iemītniekiem, viesiem u. tml.
- zīme Mājiens, norādījums (parasti izteikts ar žestu, mīmiku).
- miteklis Mājoklis, mītne; dzīves vieta.
- nopirkt Maksājot naudu, nelikumīgi iegūt (ko).
- postimpresionisms Mākslas virziens 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums un lielāka tēlojuma vispārinātība, subjektīvā izteiksmība, formāli dekoratīvās puses akcentēšana.
- provokācija Mākslīga slimības simptomu izraisīšana vai pastiprināšana diagnostikas nolūkā, arī, lai pārliecinātos par terapijas pareizību.
- mammiņa Mammīte.
- siltumvadītājs Materiāla vide (piem., ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
- viela Matērijas veids, kam piemīt miera masa; tas, no kā sastāv fiziski ķermeņi.
- kumkvats Mazam apelsīnam līdzīgs ovāls citrusauglis ar saldu mizu un skābenu mīkstumu [Citrus japonica].
- saldens Mazliet pieglaimīgs, lišķīgs.
- pamīļoties Mazliet samīļoties.
- pasalds Mazliet sentimentāls, arī bezgaumīgs.
- pelmenis Mazs, parasti ar gaļu pildīts neraudzētas mīklas izstrādājums, ko ēd vārītu vai ceptu.
- niecība Mazvērtīgs, arī neievērojams, nenozīmīgs cilvēks.
- lēts Mazvērtīgs, bez dziļāka satura; arī bezgaumīgs, banāls.
- kokerspaniels Medību suns ar mīkstu, zīdainu apmatojumu (parasti brūnā vai melnā krāsā) un garām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
- semiotika Medicīnā – mācība par slimību pazīmēm jeb simptomiem.
- dermatoloģija Medicīnas nozare par ādas slimībām, to profilaksi un ārstēšanu.
- endokrinoloģija Medicīnas nozare par iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumu izraisītajām slimībām, to ārstēšanu.
- stomatoloģija Medicīnas nozare par mutes dobuma, zobu un žokļa slimībām, to ārstēšanu un profilaksi.
- ķirurģija Medicīnas nozare, kas ārstē slimības un ievainojumus operējot; attiecīgā medicīnas zinātnes nozare, kas izstrādā operāciju paņēmienus, metodes un tehniku.
- otorinolaringoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar ausu un augšējo elpošanas ceļu orgānu slimību pētīšanu, ārstēšanu un profilaksi.
- ortopēdija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar kustību un balsta orgānu (kāju, roku, mugurkaula) deformāciju pētīšanu, šādu slimību ārstēšanu un profilaksi.
- reimatoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar reimatisko slimību izpēti, šo slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- zobārstniecība Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar zobu un smaganu slimību ārstēšanu un profilaksi; stomatoloģija.
- oftalmoloģija Medicīnas nozare, kas pēta acs uzbūvi un funkcijas, acu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
- hepatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta aknu un žultsceļu slimību cēloņus, diagnostiku un ārstēšanu.
- hematoloģija Medicīnas nozare, kas pēta asinis un asinsrades orgānus, kā arī asins slimības.
- klīniskā hematoloģija medicīnas nozare, kas pēta asins slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- pediatrija Medicīnas nozare, kas pēta bērnu veselību bērna attīstības procesā, bērna fizioloģiju, kā arī bērnu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
- kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pēta dabisko dziedniecisko faktoru (piem., labvēlīga klimata, minerālūdeņu) ārstnieciskās īpašības un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē.
- gastroenteroloģija Medicīnas nozare, kas pēta gremošanas orgānu sistēmas uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanas un profilakses iespējas.
- terapija Medicīnas nozare, kas pēta iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu.
- neiroloģija Medicīnas nozare, kas pēta nervu sistēmas funkcijas, attīstību, kā arī nervu sistēmas slimības un nodarbojas ar šo slimību ārstēšanu.
- neiropatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta nervu sistēmas slimības, to profilaksi un ārstēšanas iespējas.
- ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pēta sievietes reproduktīvo orgānu anatomiskās un fizioloģiskās īpatnības; mācība par sieviešu slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- kardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta sirds slimības, to ārstēšanu, profilaksi un slimnieku rehabilitāciju.
- patoloģiskā anatomija medicīnas nozare, kas pēta slimības ietekmē radušās pārmaiņas orgānos.
- geriatrija Medicīnas nozare, kas pēta vecu cilvēku slimības un to ārstēšanu.
- alergoloģija Medicīnas nozare, kas pētī alerģisko slimību izcelsmi, norisi un ārstēšanas iespējas.
- pulmonoloģija Medicīnas nozare, kas pētī plaušas, plaušu un bronhu slimības, to ārstēšanas un profilakses iespējas.
- psihiatrija Medicīnas nozare, kas pētī psihiskās slimības, to cēloņus, attīstību, ārstēšanas un profilakses iespējas.
- etioloģija Medicīnas nozare, kas pētī slimību cēloņus.
- uroloģija Medicīnas nozare, kas pētī urīna izvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību ārstēšanu un profilaksi.
- veneroloģija Medicīnas nozare, kas pētī venerisko slimību izcelsmi, attīstību, ārstēšanu.
- izmeklēt Medicīniski pārbaudīt, lai noteiktu veselības stāvokli, slimības diagnozi.
- karantīna Medicīnisku, sanitāru un administratīvu pasākumu komplekss, kam jānovērš infekcijas slimību izplatīšanās.
- stereotipija Mehāniska vārdu, frāžu, kustību vai pozu atkārtošana, ko novēro psihisku slimību gadījumā.
- tralēt Meklēt un iznīcināt mīnas ar trali.
- motīvs Melodija vai melodijas daļa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas īpašības.
- izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
- atmērcēt Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstāku; atmiekšķēt.
- miekšķēt Mērcējot, turot ilgāku laiku ūdenī, darīt mīkstu.
- makaks Mērkaķu dzimtas neliels dzīvnieks ar pelēkbrūnu apmatojumu un sarkanīgiem sēžas mīkstumiem.
- vieglie metāli metāli (piem., alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
- sanitārā cirte meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto un citādi bojāto koku izciršana mežaudzē.
- izmīcīt Mīcīt un pabeigt mīcīt.
- iemīcīt Mīcot sagatavot (mīklu); izveidojot mīklu, sagatavot cepšanai (maizi).
- nomīdīt Mīdot vai mīdoties piekļaut zemei (augus) un sabojāt, iznīcināt (ko).
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai daļēji iznīcināt (augus vai vietu, kur aug šie augi).
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur negludu, bedrainu.
- šagrēnāda Miecēta, mīksta (parasti kazas) āda ar graudainu, spīdīgu virsmu, ko izmanto, piem., grāmatu iesiešanai.
- atmiekšķēt Miekšķējot padarīt (ko) mīkstāku, mīkstu.
- izmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt viscaur mīkstu.
- palēns Miermīlīgs, līdzsvarots.
- omulīgs Miermīlīgs, piemīlīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- krustvārdu mīkla mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- sudoku Mīkla, kurā cipari jāizvieto tā, lai katrā mīklas horizontālajā vai vertikālajā līnijā un kvadrātiskajos lauciņos tie neatkārtotos.
- mīklas atminējums mīklas daļa, kurā ir pareizā atbilde.
- dīglis Mikroorganismi, kas izraisa (kādu) slimību.
- mikrobs Mikroorganisms (parasti baktērija, kas izraisa slimību).
- pūt Mikroorganismu iedarbībā bojāties, kļūt mīkstam, sadalīties.
- virulence Mikroorganismu spēja izraisīt slimību.
- infuzorijas Mikroskopiski vienšūnas dzīvnieki ar skropstām klātu ķermeni (mīt jūrās, saldūdeņos, augsnē, arī parazitē); skropstaiņi.
- pūkains Mīksts, smalks (par apmatojumu, apspalvojumu); tāds, ko klāj mīksts, smalks apmatojums, apspalvojums.
- pretmīla Mīla, kas izraisās cilvēkā, kuru kāds mīl; pretmīlestība.
- platoniskā mīlestība mīlestība bez jutekliskuma.
- pretmīlestība Mīlestība, kas izraisās cilvēkā, kuru kāds mīl.
- nelaimīga mīlestība mīlestība, kas neizraisa pretmīlestību; mīlestība pret cilvēku, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
- mīla no pirmā acu uzmetiena mīlestība, kas sākas tūlīt pēc iepazīšanās.
- mīlestība no pirmā acu uzmetiena mīlestība, kas sākas tūlīt pēc iepazīšanās.
- izmīlēties Mīlēties un pabeigt mīlēties.
- čabulītis Mīlinājuma vārds, ar kuru uzrunā ļoti tuvu, mīļu cilvēku.
- kā (divi) balodīši mīļi, saticīgi.
- kājnieku mīna mīna, kas paredzēta pretinieka kājnieku iznīcināšanai.
- karbonāts Minerāls un noguluma iezis, kas veidojas no ogļskābes sālīm (piem., kalcīts, dolomīts).
- mīnu lauks mīnēta teritorija.
- uzminēt Minot mīklu, uzdevumu u. tml., atrast (īstenībai atbilstošu, pareizo atbildi).
- nomīt Minot virsū, saspiest, sablīvēt; nomīdīt.
- izmīt Minot, staigājot izbojāt vai iznīcināt; izmīdīt.
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai daļēji iznīcināt (augus vai vietu, kur aug šie augi).
- apmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties noblīvēt (ap ko, kam apkārt).
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur negludu, bedrainu.
- nomīņāt Mīņājot, mīņājoties (pa ko), piekļaut (augus) zemei un sabojāt vai iznīcināt (tos).
- nomīņāt Mīņājot, mīņājoties saplacināt, padarīt blīvu, cietu (ko).
- atmirkt Mirkstot kļūt mīkstākam; izmirkstot atdalīties.
- letalitāte Mirstība; mirstība no kādas slimības attiecībā pret cilvēku skaitu, kas ar šo slimību ir slimojuši.
- ragana Mitoloģiska būtne – sieviete, kurai piemīt pārdabisks, ļauns spēks, kas prot burt un pārvietojas, lidojot uz slotas.
- nāra Mitoloģiska ūdeņos mītoša būtne garmatainas sievietes izskatā ar zivs asti.
- monstrozs Monstram līdzīgs; briesmīgs, bailes izraisošs.
- kinoepopeja Monumentāla kinofilma vienā vai vairākās daļās (parasti par nozīmīgiem, vēsturiskiem notikumiem).
- amorālisms Morāles noliegšana; tikumības trūkums; netikumība.
- muļķība Muļķīga, neapdomīga rīcība, muļķīgs izteikums, doma, uzskats u. tml.
- īve Mūžzaļš skuju koks vai krūms ar plakanām, mīkstām skujām un spilgti sarkanu sēklsedzi.
- netīrā nauda nauda, finanšu līdzekļi, kas iegūti nelikumīgi, negodīgi.
- vienalga Nav svarīgi; nesvarīgi, nenozīmīgi.
- dabīga nāve nāve no vecuma vai slimības (pretstatā varmācīgai nāvei).
- dabiska nāve nāve no vecuma vai slimības (pretstatā varmācīgai nāvei).
- izvilkt dzīvību neaiziet bojā, pārvarot smagus apstākļus, slimības.
- nodzīvoties Neapdomīgi, nesaimnieciski dzīvojot, nonākt (nevēlamā stāvoklī, piem., materiālās grūtībās, nabadzībā).
- aizskriet Neapdomīgi, nesaprātīgi rīkoties, dodoties prom (no kurienes).
- nopukstēt Neapmierināti, dusmīgi noteikt, pateikt (ko).
- ielaist Neārstējot pieļaut, ka vēršas plašumā, ieilgst (slimība).
- neticēt Neatzīt, noraidīt Dieva esamību, dvēseles nemirstību u. tml.
- neticēt Nebūt pārliecinātam, apšaubīt (kā patiesumu, esamību u. tml.).
- niecīgs Nebūtisks, maznozīmīgs, nesvarīgs.
- polo krekls nedaudz atdarāms krekls ar mīkstu, atliektu apkaklīti.
- kaunīgs Nedrošs, tramīgs; tāds, kas izjūt savu pārkāpumu (par dzīvniekiem).
- ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām.
- gļets Negatavs, jēls; mīksts, ķepīgs.
- nicinājums Negatīva emocionāla attieksme, kurai raksturīga izteikta nepatika (pret kādu, ko), sava pārākuma apziņa, (kā) vērtības, nozīmīguma noliegums; nicināšana.
- liga Negatīva parādība, nelaime, liksta; arī slimība.
- idiotisks Neglīts, bezgaumīgs.
- pamīcīt Neilgu laiku, mazliet mīcīt.
- pamīlēties Neilgu laiku, mazliet mīlēties.
- pamīties Neilgu laiku, mazliet mīt pedāļus, braukt (piem., ar velosipēdu).
- pasmīdināt Neilgu laiku, mazliet smīdināt.
- prasts Neizskatīgs, negaumīgs, vienkāršs (piem., par priekšmetiem, telpām).
- tukšs Neizteiksmīgs, nedzīvs (parasti par acīm, skatienu).
- nejēdzība Nekārtības, trūkumi; aplamības.
- nekāda nelaime (nebūs, nenotiks u. tml.) nekas briesmīgs, nekas ļauns (nebūs, nenotiks u. tml.).
- zils gaiss nekas, pavisam nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs.
- tukša vieta nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs, arī vienaldzīgs.
- tukšs gaiss nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs.
- ugunsbīstamība Nekontrolējamas un nevēlamas aizdegšanās iespējamība.
- nešķīstenis Nekrietns, negodīgs, arī netikumīgs, izlaidīgs cilvēks.
- nelaimes putns Nelaimīgs cilvēks; arī neveiksmīgs cilvēks.
- brošūra Neliela brošēta grāmata (parasti mīkstos papīra vākos).
- krāsniņa Neliela krāsns, ko lieto, piem., dažādās pagaidu mītnēs.
- dievmaizīte Neliela, plāna (neraudzētas mīklas) apaļa maizīte, ko dievkalpojuma laikā konsekrē un izdala ticīgajiem; hostija; arī dievmaize.
- pīrāgs Nelielas formas cepts mīklas izstrādājums ar pildījumu.
- pikucis Neliels (kā mīksta) gabals; pika.
- starpspēle Neliels instrumentāls brīvas formas skaņdarbs; starpposms starp skaņdarbu daļām; arī īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums; intermeco.
- ēdelveiss Neliels kalnu augs ar sīkiem, dzeltenbaltiem ziediem un mīkstām, pelēkzaļām lapām.
- kūka Neliels konditorejas izstrādājums no saldas mīklas (parasti ar pildījumu un garnējumu).
- ūka Neliels konusveida izaugums mīksto aukslēju mugurējās daļas malas vidū.
- laputs Neliels vai sīks kukainis ar mīkstu ķermeni, kas dzīvo uz augu lapām un sūc to sulu.
- pika Neliels, apaļš (parasti kā mīksta) veidojums; gabals.
- klimpa Neliels, ieapaļš neraudzētas mīklas veidojums, ko vāra, piem., ūdenī, buljonā.
- nieks Neliels, nenozīmīgs vai mazvērtīgs priekšmets.
- smalkmaizīte Neliels, parasti salds, konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām.
- uzurpācija Nelikumīga (kā) varas sagrābšana vai cita tiesību piesavināšanās.
- malu medniecība nelikumīga medniecība; malumedniecība.
- malumedniecība Nelikumīga medniecība.
- melnā ekonomika nelikumīga peļņas gūšana, nereģistrējot saimniecisko darbību, nemaksājot nodokļus u. tml.
- kukuļdošana Nelikumīga rīcība – kāda materiāla labuma nodošana amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs.
- kukuļņemšana Nelikumīga rīcība – kāda materiāla labuma pieņemšana atlīdzības veidā par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs.
- kukuļošana Nelikumīga rīcība – kukuļa (3) došana un tā pieņemšana.
- malu zvejniecība nelikumīga zvejniecība.
- maluzvejniecība Nelikumīga zvejniecība.
- nelikumība Nelikumīga, neatļauta, arī prettiesiska darbība, rīcība.
- kontrabanda Nelikumīga, slepena preču vai citu vērtību pārgādāšana pāri valsts robežai; šādā veidā pārgādātās preces vai citas vērtības.
- malu medības nelikumīgas medības, malumedības.
- malumedības Nelikumīgas medības.
- kreisā prece nelikumīgi iegūta un pārdota prece.
- ielauzties Nelikumīgi iekļūt, pieslēgties.
- kriminālaborts Nelikumīgi izdarīts aborts.
- piesavināties Nelikumīgi padarīt (ko) par savu.
- uzurpēt Nelikumīgi sagrābt (varu) vai piesavināties (cita tiesības).
- pārkāpt Nelikumīgi, arī slepeni šķērsot (valsts robežu).
- pārkāpt robežu nelikumīgi, slepeni doties pāri valsts robežai.
- mala Nelikumīgs (par darbību, nodarbošanos, kam nav nepieciešamās atļaujas); tāds, kas nelikumīgi nodarbojas (ar ko tādu, kam nepieciešama atļauja).
- kreiss Nelikumīgs, neatļauts.
- nematodoze Nematožu izraisīta (cilvēku, dzīvnieku, augu) invāzijas slimība; helmintoze.
- mocarella Nenogatavināts pusmīkstais siers, kam raksturīga ar maiga garša, slāņveidīga tekstūra un ko gatavo no bifeļmātes, kazas vai govs piena.
- pļāpas Nenopietna, nenozīmīga saruna; tenkas.
- ārprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza darbība.
- muļķība Nenozīmīgs apstāklis; blēņas, nieks.
- tukšs kā izšauta plinte Nenozīmīgs, bezsaturīgs.
- vājš Nenozīmīgs, nepietiekams; tāds, kas ir samērā nepārliecinošs.
- šāds tāds nenozīmīgs; visāds.
- kakts Neoficiāls; neatļauts, nelikumīgs.
- dīžāties Nepacietīgi, nemierīgi mīdīties (parasti par zirgiem).
- neprātība Nepārdomāta, neapdomīga, arī pārgalvīga, pārdroša rīcība.
- ienāši Nepārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgi, piem., iztecējumi no nāsīm.
- kleptomānija Nepārvarama, slimīga tieksme zagt.
- blēņas Nepatiesība, nenozīmīgs apstāklis; nieki.
- šmuce Nepatikšanas, apkaunojoša situācija (piem., kad atklājas kas nelikumīgs).
- iziet greizi nepaveikties, norisēt kļūmīgi.
- dilemma Nepieciešamība izvēlēties vienu no divām vai vairākām iespējām.
- alternatīva Nepieciešamība izvēlēties vienu no šīm iespējamībām.
- mīlestība Nepieciešamība, tieksme (pēc kā).
- nabadzība Nepieciešamo eksistences līdzekļu trūkums vai nepietiekamība.
- samuļļāt Neprasmīgi rīkojoties (ar ko), sabojāt, arī padarīt neskaidru.
- samocīt Neprasmīgi, nemākulīgi rīkojoties (ar priekšmetu), iebojāt, sabojāt (to).
- neveikls Neprasmīgs, nemākulīgs; arī neskaidrs, nepārliecinošs.
- sklandu rausis neraudzētas mīklas izstrādājums ar sasmalcinātu burkānu un kartupeļu pildījumu.
- horeja Nervu slimība, kurai raksturīga patvaļīga muskuļu savilkšanās, raustīšanās.
- nesamierinātība Nesamierināmība.
- ar vēsu prātu nesatraucoties, apdomīgi, mierīgi.
- ar vēsu galvu nesatraucoties, apdomīgi, mierīgi.
- ar aukstu prātu nesatraucoties, apdomīgi, mierīgi.
- dulla galva neskaidra, apreibusi galva (parasti noguruma, slimības, alkohola ietekmē).
- šizofrēnija Neskaidras izcelsmes psihiska slimība, kas izraisa pārmaiņas personībā, aplamu īstenības uztveri un citus psihisko procesu traucējumus.
- mazspēja Nespēja (ko) sekmīgi darīt.
- nesamierināmība Nespēja, arī neiespējamība samierināties (ar ko).
- zaudēt balsi nespēt parunāt, padziedāt (piem., slimības dēļ).
- pazaudēt balsi nespēt parunāt, padziedāt (slimības vai psihiska stāvokļa dēļ).
- izvirtība Netikumība, izlaidība, parasti dzimumattiecībās.
- nešķīsts Netikumīgs, netikls; tāds, kas ir saistīts ar reliģiskiem pārkāpumiem.
- imūns Neuzņēmīgs (pret infekcijas slimību ierosinātājiem un svešām vielām).
- kļūmīgs Neveiksmīgs, nepatīkams, sarežģīts.
- pieveikt Nevēlami iedarboties, arī iznīcināt (kādu) – par slimību.
- bradāt Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt (ko).
- balanda Nezāle ar mīkstām, pelēcīgi zaļganām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem.
- cinisms Nicinoša attieksme pret vispārpieņemtajām pieklājības un tikumības normām, to ignorēšana.
- vīpsna Nicinošs, noraidošs smaids (ar aizvērtām lūpām); raksturīga sejas izteiksme, kurā izpaužas ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīns.
- smiekli Niecīgs, arī nenozīmīgs.
- nefroze Nieru slimība – deģeneratīvas pārmaiņas nieru kamoliņos un kanāliņos.
- vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka, dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
- žokejcepure No gabaliem šūta mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm.
- košenile No īpašām subtropu augu utīm iegūta krāsviela, ko izmanto karmīna izgatavošanai.
- metastāze No jauna izveidojies slimības (parasti ļaundabīgā audzēja) perēklis, kas radies audzēja šūnām vai slimības ierosinātājiem ar asins vai limfas plūsmu pārvietojoties uz citu vietu organismā.
- smilšu mīkla no kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdenu, trauslu izstrādājumu izgatavošanai.
- pica No mīklas cepts apaļš, plakans izstrādājums ar dažādu virskārtas pildījumu (gaļu, tomātiem, gliemenēm u. c.), ko pārklāj ar sieru.
- kliņģeris No mīklas gatavots konditorejas izstrādājums, parasti divu savienotu apļu formā.
- maize No mīklas krāsnī cepts pārtikas produkts (parasti klaipa, kukuļa formā); šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
- dievmaize No neraudzētas mīklas cepta maizīte, ko pasniedz Svētā Vakarēdiena laikā un kas simbolizē Jēzus Kristus miesu; dievmaizīte.
- čabata No raudzētas kviešu mīklas cepta garena, paplata, plakanas formas maize ar kraukšķīgu garozu un mīkstumu, kurā ir lielas poras.
- anamnēze No slimnieka vai viņa tuviniekiem iegūtas ziņas par slimības sākumu, norisi un slimnieka dzīves apstākļiem pirms saslimšanas.
- smiltis No smilšu mīklas gatavots (parasti irdens, trausls – par konditorejas izstrādājumu).
- žagariņš No stingras mīklas veidoti, eļļā vārīti gareni cepumi.
- negližē No viegla, mīksta auduma darināts sieviešu rīta tērps.
- parvēnijs No zemākiem sabiedrības slāņiem cēlies cilvēks, kas ir kļuvis bagāts, ietekmīgs vai slavens.
- piefrizēt Nogludināt, mīkstināt (kādu tekstu).
- boksīts Nogulumiezis – alumīnija rūda.
- māls Nogulumiezis, kas mitrumā kļūst mīksts un lipīgs, un ko izmanto būvniecībā, keramikā, arī kosmētikā u. tml.
- ģipšakmens Nogulumiezis, kas sastāv galvenokārt no ģipša ar māla, dolomīta u. c. piemaisījumiem.
- pavasara nogurums nogurums pēc ziemas perioda, kad organismam trūkst vitamīnu un minerālvielu.
- nonivelēt Nolīdzināt, samazināt (piem., atšķirības); panākt (kam) vienādu līmeni; padarīt (ko) vienveidīgu, bālu, neizteiksmīgu.
- apmīt Nomīt; sabradāt.
- uzķerties Nonākt kļūmīgā situācijā aiz lētticības, nezināšanas u. tml.
- (sa)vārīt ziepes nonākt nepatikšanās; nonākt kļūmīgā, nepatīkamā stāvoklī.
- iekulties ziepēs nonākt nepatikšanās; nonākt kļūmīgā, nepatīkamā stāvoklī.
- ievārīt ziepes nonākt nepatikšanās; nonākt kļūmīgā, nepatīkamā stāvoklī.
- ievārīt putru nonākt nepatikšanās; nonākt kļūmīgā, nepatīkamā stāvoklī.
- solīties Norāda uz (kā, parasti īpašības, pazīmes) rašanās, izveidošanās iespējamību.
- nemaz Norāda uz (kā) neesamību, pilnīgu trūkumu.
- kas Norāda uz (kā) noliegumu, neiespējamību.
- neviens Norāda uz (kā) pilnīgu neesamību.
- pats Norāda uz (kā) svarīgumu, nozīmīgumu.
- neviens Norāda uz (personas) pilnīgu neesamību.
- ar Norāda uz dzīvu būtņu slimības raksturu, veidu, arī uz slimo orgānu.
- nekas Norāda uz īpašības, pazīmes pavājinājumu vai neesamību.
- tikai Norāda uz kā cita iespējamību.
- kur Norāda uz kā neiespējamību, noliegumu.
- nekas Norāda uz ko nenozīmīgu, kas nav ņemams vērā, vai uz pilnīgu (kā) neesamību.
- nost Norāda uz nepieciešamību rīkoties nevilcinoties, arī noteikti, konsekventi.
- papildu Norāda, ka (kas) tiek izmantots, lietots, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, arī sākotnējo.
- vairāk Norāda, ka attiecīgā īpašība kam piemīt lielākā mērā (salīdzinājumā ar ko citu).
- tikai Norāda, ka citas iespējamības nav.
- mazliet Norāda, ka minētā īpašība, pazīme piemīt nelielā mērā.
- ne- Norāda, ka pamatvārdā nosauktajam piemīt kas nevēlams.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt četrkārtīgā apmērā, izpaužas četrējādi.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt desmitkārtīgā apmērā, izpaužas desmitkārtīgi.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas mazā mērā.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme piemīt (kam) divkārt.
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāk nozīmīgs nekā galvenais, būtiskais.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgākais, galvenais, arī sākotnējais.
- veidotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgs (kā) veidošanas, veidošanās norisē, arī (kā) uzbūvē, struktūrā.
- velūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas īpašības, spēja darīt brīnumus.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas, izcilas spējas, arī īpašības, kas izraisa apbrīnu.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt virzība, izplatība kam pretī, pretējā virzienā.
- samaņa Normāls fizioloģisks un psihisks organisma nomoda stāvoklis (atšķirībā no šāda stāvokļa traucējumiem, piem., slimības, traumas rezultātā).
- sastrutojums Norobežots iekaisuma, slimības u. tml. izraisīts strutu uzkrājums audos.
- loze Nosacīta zīme (piem. zīmīte ar numuru), ar ko lozējot noskaidro (kā) saņēmēju, veicēju u. tml.
- tautas daiļamata meistars nosaukums, ko padomju laikā piešķīra par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā.
- ieskaisties Noskaisties (uz kādu, par ko), kļūt dusmīgam.
- sabučot Noskūpstīt; skūpstot samīļot.
- sfinksa Noslēpumains, mīklains cilvēks.
- predispozīcija Nosliece (parasti uz kādu slimību).
- dispozīcija Nosliece (uz ko, piem., kādu slimību).
- diagnosticēt Noteikt, konstatēt (slimību) pēc kādām pazīmēm.
- baterija Noteiktā kārtībā savienotu elementu kopums elektriskās enerģijas radīšanai; galvaniskais elements, kam vienā galā ir plus pols, bet otrā – mīnus pols.
- veģis Noteiktas formas baltmaizes mīklas izstrādājums.
- veids Noteiktas, specifiskas (parādību, priekšmetu, vielu, organismu, procesu u. tml.) īpašības, pazīmes, to kopums; parādība, priekšmets, viela, organisms, process u. tml., to grupa, kam piemīt šādas īpašības, pazīmes.
- tradīcija Noteikts (kā) pastāvēšanas, esamības veids.
- noiet greizi notikt, norisēt kļūmīgi, nepareizi.
- noiet šķībi notikt, norisēt kļūmīgi, nepareizi.
- izdoties Notikt, noritēt, arī tikt paveiktam, izdarītam labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams.
- nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, kas saistīts, piem., ar smagu slimību vai bojāeju.
- sanēt Novērst slimību vai slimību perēkli (parasti mutes dobumā).
- mīnēt Novietojot mīnas, gatavot uzspridzināšanai (ko).
- nomīnēt Novietot (kur) mīnas.
- uzstādīt Novietot un nostiprināt (piemēram, ko apjomīgu).
- anomālija Novirze no normas, vispārējas likumības.
- glosārijs Nozarē nozīmīgāko vai konkrētā grāmatā lietoto terminu skaidrojums.
- vārda leksiskā nozīme nozīme, kas piemīt vārdam visās tā gramatiskajās formās.
- templis Nozīmīga kultūras celtne.
- moguls Nozīmīga, ietekmīga persona.
- pamatdisciplīna Nozīmīgākais mācību priekšmets.
- karalisks Nozīmīgākais, galvenais (par iestādēm, biedrībām karalistē).
- ķeizarisks Nozīmīgākais, galvenais (par iestādēm, biedrībām ķeizaristē).
- bagātība Nozīmīgas garīgās vērtības.
- moments Nozīmīgs faktors, apstāklis, svarīga pazīme.
- atklāsme Nozīmīgs fakts, parādība, ko uzzina, aptver.
- portfelis Nozīmīgs politisks amats, piem., valdībā.
- artērija Nozīmīgs satiksmes ceļš.
- ūdensartērija Nozīmīgs ūdensceļš, parasti upe.
- virzītājspēks Nozīmīgs, izšķirošs priekšnosacījums (kā attīstībai, arī pastāvēšanai).
- ieguldījums Nozīmīgs, svarīgs veikums (piem., kādā pasākumā, nozarē).
- zīmīgs Nozīmīgs, svarīgs; tāds, kam ir īpaša nozīme.
- nopietns Nozīmīgs; samērā liels, ievērojams.
- tiesekspertīze Nozīmīgu apstākļu un objektu izpēte krimināllietās un civillietās, kuru izdara speciālisti saskaņā ar likumu.
- uzskaite Nozīmīgu tautsaimniecības objektu, resursu, to skaita, apjoma, patēriņa u. tml. fiksējums atbilstošā informācijas apkopojumā.
- slodze Nozīmīgums, ietekmīgums (parasti mākslas darbam, tā elementiem).
- vieta Nozīmīgums, loma (kam kādā sistēmā, parādību kopumā).
- svars Nozīmīgums; ietekme, autoritāte.
- faleristika Nozīmīšu kolekcionēšana.
- auseklītis Nozīmīte ar šādu ornamentu.
- nabags Nožēlojams, nelaimīgs cilvēks, kas pelna līdzjūtību.
- nabags Nožēlojams, nelaimīgs; tāds, kas pelna līdzjūtību.
- mizerabls Nožēlojams, niecīgs, nenozīmīgs.
- redzamība Objekta uztveramība ar redzi; iespēja redzēt, saskatīt (ko).
- legalizācija Oficiāla kāda darbības veida vai organizācijas atzīšana par likumīgu, legālu.
- metrese Oficiāli atzīta augstas personas mīļākā, kas sabiedrībā ieņem cienījamu stāvokli.
- proklamēt Oficiāli un publiski paziņot (piem., par kādu nozīmīgu politisku notikumu), pasludināt.
- sūdzība Oficiāls iesniegums par nelikumīgu, nepareizu vai aizskarošu darbību (pret personu vai iestādi, organizāciju).
- proklamācija Oficiāls publisks paziņojums (piem., par kādu nozīmīgu politisku notikumu).
- grafīts Oglekļa paveids – melns vai tēraudpelēks, mīksts minerāls, ko izmanto piem., zīmuļu ražošanā vai atomreaktoros.
- aktinīdija Ogulājs (vīteņaugs) ar zaļām vai dzeltenīgām ogām, kas satur daudz C vitamīna.
- karotīns Oranždzeltens augu pigments, kas cilvēka vai dzīvnieka organismā pārvēršas A vitamīnā.
- retinols Organiska viela, ko satur dārzeņi, olas dzeltenums, zivju eļļa un kas nepieciešama normālai redzei, normālai organisma augšanai un attīstībai; A vitamīns.
- steroīdi Organiski savienojumi, pie kuriem pieder, piem., sterīni, D grupas vitamīni, hormoni.
- perēklis Organisma daļa, kurā koncentrējušies un no kura izplatās slimības ierosinātāji.
- kontrindikācija Organisma īpatnības vai slimības, kuru dēļ nedrīkst vai nav vēlams izmantot kādu ārstēšanas veidu, medikamentu u. tml.
- tieksme Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piem., saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības).
- imunitāte Organisma neuzņēmība pret infekcijas ierosinātājiem, arī ģenētiski svešiem audiem un vielām.
- imūnsistēma Organisma pašaizsardzības sistēma pret infekcijas slimību ierosinātājiem vai svešām vielām.
- rezistence Organisma pretestības spējas – izturība pret kā nevēlama (piem., mikroorganismu vai citu slimību izraisītāju) iedarbību.
- karsonis Organisma stāvoklis (piem., slimības dēļ), kad ķermeņa temperatūra ir ievērojami paaugstināta.
- ektoparazīts Organisms, kas mīt uz cita organisma virsmas un no tā barojas; ārējais parazīts, piem., blusa, ērce, uts.
- sensitivitāte Paaugstināts jutīgums, uzņēmība pret apkārtējās vides iedarbību.
- paspilgtināt Padarīt (ko, piem., pēc satura, īpašībām) izteiksmīgāku, iedarbīgāku u. tml.
- izķēmot Padarīt (ko) neglītu, ķēmīgu; izkropļot.
- mistificēt Padarīt (ko) noslēpumainu, neizprotamu, piedēvēt (kam) neizskaidrojamību.
- uzvest uz ceļa Padarīt (piem., uzņēmumu) veiksmīgu, stabilu.
- aizkaitināt Padarīt dusmīgu, niknu; sakaitināt.
- apkaitināt Padarīt dusmīgu; aizkaitināt.
- sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti par ko negatīvu).
- aplaimot Padarīt laimīgu; ļoti iepriecināt.
- legalizēt Padarīt legālu, likumīgu.
- pieķēpāt Padarīt netīru (ar ko mīkstu, ķepīgu).
- noķēpāties Padarīt netīru sevi, savas drēbes; notraipīties (parasti ar ko mīkstu, lipīgu).
- gāzt no kājām padarīt nevarīgu, rīcības nespējīgu; pievārēt, piem., par slimību, alkoholiskiem dzērieniem.
- atdzīvināt Padarīt pievilcīgāku, izteiksmīgāku.
- slietenis Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saliktām kārtīm, zariem.
- samīcīt maizi pagatavot mīklu maizes cepšanai.
- robežsituācija Pagrieziena punkts (cilvēka dzīvē); situācija, kurā notiek būtisks pavērsiens, nozīmīga izšķiršanās.
- vidusmērs Pakāpe (kā kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga vidēja, arī bieža sastopamība, izplatība; tas, kas pēc kvalitātes, daudzuma atbilst šādai pakāpei.
- krāties Pakāpeniski kļūt lielākam, apjomīgākam.
- burvju paklājs paklājs, kam piemīt pārdabiskas spējas (pasakās).
- saaukstēt Pakļaut (ķermeni, tā daļas) pastiprinātai atdzišanai, izraisot raksturīgu slimīgu stāvokli.
- vitaminizēt Pakļaut (organismu) vitamīnu terapijai.
- saaukstēties Pakļaut sevi pastiprinātai atdzišanai, izraisot raksturīgu slimīgu stāvokli.
- uzvest uz ceļa Palīdzēt uzsākt labāku dzīves veidu, paglābjot no kā kļūmīga.
- pīrāgs Palielas formas cepts mīklas izstrādājums ar pildījumu vai augļu, ogu u. tml. piedevu.
- dozēt Palielināt vai samazināt pēc nepieciešamības (piem., kādu lielumu, norises intensitāti).
- ondatra Paliels grauzējs ar biezu, mīkstu apspalvojumu, kas uzturas ūdenstilpju tuvumā; bizamžurka [Ondatra zibethicus].
- uz labu laimi paļaujoties uz laimīgu nejaušību, labi nezinot, cerot uz veiksmi.
- kapitāls Pamatīgs; arī nozīmīgs.
- pīt Pamīšus krustojot (ko), saistīt kopā; šādā veidā darināt (priekšmetu).
- pīt Pamīšus krustojot (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
- sadusmot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs.
- sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
- līdzsvarot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) piemīt līdzsvars (2).
- samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., materiāls, viela) kļūst, parasti viscaur, mīksts.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ietekmīgs, apgrūtinošs u. tml.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mīkstāks vai mīksts, arī mazāk raupjš.
- šmīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmīkst.
- norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti cilvēks, tā ķermenis) iegūst fizisko izturību, spēju pretoties slimībām.
- laupīt Panākt, būt par cēloni, ka kāds zaudē (ko nozīmīgu).
- nostādīt uz kājām panākt, ka (kāds) kļūst patstāvīgs; panākt, ka (kas) spēj sekmīgi darboties, funkcionēt.
- nostatīt uz kājām panākt, ka (kāds) kļūst patstāvīgs; panākt, ka (kas) spēj sekmīgi darboties, funkcionēt.
- iegūt sirdi un roku panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
- pielaist Panākt, ka (slimība) no saslimušā pāriet pie cita.
- iekarot sirdi panākt, ka iemīlas.
- izdzīt slimību panākt, ka izzūd slimība, kļūst vesels.
- pārjūsmīgs Pārāk jūsmīgs.
- priekšroka Pārākums, pārsvars, arī nozīmīgums (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju kopuma u. tml.
- parotīts Parasti savienojumā "epidēmiskais parotīts": akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; cūciņas.
- plāns Parasti savienojumā "pirmais", "otrais", "trešais", "pēdējais": lieto, lai norādītu uz kādu no svarīguma, nozīmīguma pakāpēm (noteiktos apstākļos).
- tips Paraugs, kam piemīt noteiktas, kādam objektam raksturīgas īpašības.
- helmintoze Parazītisko tārpu izraisīta (cilvēku, dzīvnieku, augu) invāzijas slimība.
- riketsijas Parazītisku mikroorganismu grupa, kas vairojas tikai dzīvās šūnās un izraisa infekcijas slimības.
- pelēkā puve parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras rezultātā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku, irdenu kārtu.
- parazitoze Parazītu izraisīta slimība (piem., augu miltrasa, ērču encefalīts).
- izciest Pārciest (slimību, ar sāpēm, ciešanām saistītu ārstēšanu).
- izstaigāt Pārciest (slimību), neguļot gultā.
- izgulēt Pārciest, izslimot (slimību).
- noķept Pārklājoties (ar ko mīkstu, lipīgu), kļūt netīram, traipainam; noķepēt.
- aizķept Pārklājoties ar ko mīkstu, lipīgu, aizsērēt, aizsprostoties.
- noķepēt Pārklāties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķept.
- pieķept Pārklāties (no iekšpuses, iekšpusē), ar ko mīkstu, ķepīgu.
- ticība Pārliecība (piem., par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
- ticība Pārliecība par Dieva esamību.
- pašpārliecība Pārliecība par sevi (savām spējām, savu nozīmīgumu, nopelniem u. tml.).
- pārbaudīt Pārliecināties par (personas, priekšmeta) klātesamību.
- aplauzt ragus pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
- uz pjedestāla (uz)celt pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt (tā) nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
- uz pjedestāla pacelt pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt (tā) nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
- uzcelt uz pjedestāla pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt tā nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
- puritānisms Pārmērīgi stingra tikumība.
- maniakāls Pārmērīgi, slimīgi aktīvs, neapvaldīts.
- pārmainīt Pārmīt (2).
- dominēt Pārsniegt citu (piem., apkārtējo, līdzīgo) ar nozīmību, izmēriem u. tml.
- izpūst Pārspīlēt, nepamatoti palielināt (piem., nenozīmīgu faktu, notikumu).
- patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses; egoisms.
- mānija Pārspīlēta, slimīga tieksme (ko darīt), apsēstība ar kādu domu, ideju.
- sīrupains Pārspīlēti glaimīgs; ļoti salds.
- medains Pārspīlēti laipns, arī glaimīgs (parasti par balsi, runu).
- makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot; šāds pārtikas produkts caurules formā.
- oligarhija Pārvaldes sistēma, kurā vara pieder nelielai (mūsdienās – ekonomiski un politiski ietekmīgu) cilvēku grupai; šādu cilvēku grupa.
- saņemties Pārvarot laiskumu, sakopot spēkus, sasparoties (kādas darbības veikšanai); pārvarot kautrību, neizlēmību u. tml.; iedrošināties, spēt (ko izdarīt).
- jaranga Pārvietojama mītne ar konusveida jumtu (Sibīrijas nomadu tautām, piem., čukčiem).
- zelta zivtiņa Pasakās – zivtiņa, kurai piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
- zemes ierīcība pasākumu kopums, lai lauksaimnieciski nozīmīgu zemi sagatavotu mērķtiecīgai izmantošanai.
- karantīna Pasākumu sistēma valsts teritorijas aizsargāšanai pret bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu iekļūšanu un izplatīšanos.
- statists Pasīvs, arī maznozīmīgs cilvēks (kādā situācijā, pasākumā u. tml.).
- spazmofilija Pastiprināta nervu sistēmas ierosināmība ar noslieci uz krampjiem.
- pašmērķis Paša izvēlēts mērķis, uz kuru pārlieku tiecas, parasti neņemot vērā (kā) būtību, nozīmīgumu.
- lolot Pašaizliedzīgi, gādīgi, ar lielu mīlestību audzināt, aprūpēt (bērnu).
- lolojums Pašaizliedzīgi, gādīgi, ar lielu mīlestību audzināts, aprūpēts bērns.
- mērce Pašķidra vai tumīga ēdiena piedeva, kas samitrina ēdienu un papildina tā garšu.
- narcisms Paštīksmināšanās, iemīlēšanās sevī.
- atzīties mīlestībā pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- atklāt mīlestību pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- atklāt sirdi Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- sāls Pati galvenā, nozīmīgākā (kā) sastāvdaļa.
- jauks Patīkams, piemīlīgs (par dzīvniekiem).
- patmīla Patmīlība.
- sevmīlība Patmīlība.
- patmīlis Patmīlīgs cilvēks; egoists.
- sevmīlis Patmīlis.
- miastēnija Patoloģisks muskuļu vājums; hroniska autoimūnslimība, kurai raksturīgs muskuļu vājums.
- nacionālpatriots Patriotiski noskaņots cilvēks, kas, aktīvi darbojoties, pauž savas nācijas, tautas dzīvei nozīmīgus uzskatus.
- pakaļējās rindas patskanis patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem mīkstajām aukslējām (piem., o, u, ū).
- piesavināt Patvaļīgi, nelikumīgi paņemt (ko); nozagt.
- piesavināties Patvaļīgi, nelikumīgi paņemt sev (ko); nozagt.
- nobakstīties Pavadīt kādu laiku, darot ko sīku, nenozīmīgu, arī darot ko veltīgi, bez rezultāta.
- aizmiglot Pavājināt (kā) saskatāmību, arī caurredzamību (par miglu, tvaiku, putekļiem u. tml.).
- rūgt Pavasara atkusnī palielināties apjomā, kļūt mīkstam, bezsaturīgam (par zemi, zemes ceļu).
- vecīgs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas īpašības.
- vecišķs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas īpšības; vecīgs (2).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt.
- imperatīvs Pavēle, neatlaidīga prasība, nepieciešamība.
- krīze Pavērsiens akūtas slimības gaitā – izveseļošanās vai bīstamas pasliktināšanās sākums.
- mandrils Paviānu ģints mērkaķis ar iegarenu purnu, spilgti krāsainiem sēžas mīkstumiem un īsu asti [Mandrillus sphinx].
- haltūra Pavirši, neprasmīgi veikts zemas kvalitātes darbs.
- halturēt Pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi strādāt.
- pilnīgi garām pavisam nederīgi, neatbilstoši; bezjēdzīgi, nevajadzīgi; nepareizi; neveiksmīgi.
- degradēt Pazemināt (kā) vērtību, nozīmīgumu; pakļaut degradācijai.
- novērot Pēc ārējām pazīmēm konstatēt, gūt pārliecību (par kādu faktu, kā sastopamību, izplatību u. tml.).
- šķira Pēc kvalitātes vai nozīmīguma pakāpes veidota (vienveidīgu priekšmetu, vielu u. tml.) grupa.
- pastorālā saruna pēc laja iniciatīvas starp garīdznieku un laju notiekoša saruna, kuras neizpaužamību garantē likumdošana.
- atlīt Pēc lietus kļūt mīkstam, dubļainam.
- neonatoloģija Pediatrijas nozare, kas pētī jaundzimušo veselības stāvokli, viņu slimības un ārstēšanu.
- vīveles Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem); arī kolikas.
- piesisties Pēkšņi izraisīties (par slimību, psihisku stāvokli u. tml.).
- krass Pēkšņs, ļoti straujš; arī ļoti liels, nozīmīgs.
- korumpētība Pērkamība; dienesta vai sabiedriskā stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos.
- nektarīns Persiku šķirne; šīs šķirnes auglis ar gludu miziņu un stingru, saldu un sulīgu mīkstumu.
- robežpārkāpējs Persona, kas nelikumīgi dodas pāri kādas valsts robežai.
- uzurpators Persona, kas nelikumīgi sagrābj varu, pilnvaras vai tiesības.
- robežas pārkāpējs persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai.
- kardināls Persona, kurai neoficiāli ir lielākā ietekme, vara; cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
- filtrācija Personas dokumentu, biogrāfijas, politiskās uzticamības u. tml. pārbaude (piem., 1945. gadā pēc vācu armijas kapitulācijas).
- riska grupa personas, kurām ir vislielākā iespēja iegūt kādu slimību, nonākt atkarībā u. tml.
- nozīme Pie apģērba piespraužama zīme, ko piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u. tml.; nozīmīte.
- nolauzt degunu piedzīvot neveiksmi, tikt pārmācītam (parasti par iedomīgu cilvēku).
- cukurots Pieglaimīgs, lišķīgs.
- pieķept Pielipt (par ko mīkstu, ķepīgu).
- piebradāt Piemīdīt.
- atcere Pieminēšana, godināšana (atzīmējot nozīmīgu notikumu).
- saistība Pienākums (pret kādu), nepieciešamība ko darīt, veikt (kāda labā).
- pamatot Pierādīt, argumentēt (piem., kā patiesumu, nepieciešamību), minot konkrētus faktus.
- skūpsts Pieskāriens (kādam, kam) ar lūpām, paužot, piem., mīlestību, draudzību, cieņu.
- pieblīvēt Piespiežot, piemīdot u. tml. padarīt blīvu, ciešu.
- izrūgt Piesūcoties ar mitrumu (parasti pavasara atkusnī), kļūt viscaur mīkstam, staignam.
- sabriest Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam; šādā veidā kļūt blīvākam, bez spraugām starp (piem., koka priekšmeta) daļām.
- uzrūgt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt mīkstam, irdenam.
- izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, mirkstot kļūt viscaur mīkstam vai izmiekšķēties.
- izveseļoties Pilnīgi atgūt veselību (pēc slimības).
- ar pilnām tiesībām pilnīgi pamatoti, likumīgi.
- ar pilnīgām tiesībām pilnīgi pamatoti, likumīgi.
- ar visām tiesībām pilnīgi pamatoti, likumīgi.
- čebureks Pīrādziņš no neraudzētas mīklas ar dažādu veidu pildījumiem.
- pirmiņ Pirmīt.
- lize Plakana koka lāpsta ar garu kātu mīklas klaipa ievirzīšanai krāsnī un izņemšanai no tās.
- safjāns Plāna, mīksta krāsota kazāda vai aitāda.
- safjānāda Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda; safjāns.
- maca Plāna, neraudzētas mīklas maize, ko ebreji ēd Pasā svētkos.
- pankūka Plāns, apaļš mīklas izstrādājums, ko gatavo, cepot uz pannas.
- galete Plāns, nesaldinātas mīklas cepums.
- čiks Plašas ieceres sīks, nenozīmīgs iznākums.
- plosīties Plaši izplatoties, būt par cēloni postam, (kā) bojāejai (piem., par uguni, slimībām).
- monuments Plašs, ļoti nozīmīgs daiļdarbs.
- lazanja Platas, plānas makaronu plāksnītes; ēdiens, ko gatavo no šādām plāksnītēm, tās kārtojot pamīšus ar maltas gaļas vai dārzeņu slāni un pievienojot rīvētu sieru.
- eklērs Plaucētas mīklas kūka ar krēma pildījumu un glazūras pārklājumu.
- silikoze Plaušu slimība, ko izraisa silīciju saturošu putekļu nogulsnēšanās plaušās.
- pūce Plēsīgs naktsputns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām.
- pretējā zīme plusa zīme attiecībā pret mīnusa zīmi vai mīnusa zīme attiecībā pret plusa zīmi.
- kulstīt mēli pļāpāt, runāt (parasti ko nenozīmīgu).
- leģionāru slimība pneimonijai līdzīga slimība, ko izraisa īpaša baktērija (legionella).
- tikumības policija policijas nodaļa, kuras uzdevums ir sekmēt sabiedrības tikumību (piem., ierobežojot prostitūciju, cīnoties pret sutenerismu, pedofiliju).
- harta Politiski vai juridiski nozīmīgs dokuments.
- uzpolsterēt Polsterējot uzklāt (uz mēbeles), iestrādāt (tajā) elastīga, mīksta materiāla slāni.
- aizsargpote Pote, kas padara organismu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību.
- vērtība Pozitīvo īpašību kopums, to nozīmīgums, vērtējums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam, kas saistīts ar kultūru, morāli u. tml.)
- glīts Prasmīgs, rūpīgs (par darbu, darbību).
- novokaīns Preparāts, ko izmanto vietējai anestēzijai, arī dažu slimību ārstēšanai.
- sirdslīdzeklis Preparāts, zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirds līdzeklis.
- munīcija Pretinieka dzīvā spēka un kaujas tehnikas iznīcināšanas līdzekļi (patronas, šāviņi, mīnas, torpēdas, granātas u. tml.).
- dez- Priedēklis, kas (svešvārdos) apzīmē (kā) likvidēšanu, atcelšanu; (kā) trūkumu, neesamību u. tml.
- relikvija Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai kas ir svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecība.
- amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no nelaimēm, slimībām, arī nest laimi.
- rangs Priekšmetu, parādību grupējums pēc to nozīmīguma.
- lapegle Priežu dzimtas koks ar ļoti mīkstām skujām, kas rudenī nobirst.
- karsts Procesu kopums ūdenī šķīstošos iežos (piem., dolomītā, ģipšakmenī) un tā izpausmes formas zemes virspusē.
- vibroslimība Profesionāla slimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrācijas iedarbe uz cilvēka organismu; vibrācijas slimība.
- vibrācijas slimība profesionāla slimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrācijas iedarbe uz cilvēka organismu; vibroslimība.
- psihopatoloģija Psihiatrijas nozare, kas pētī psihisko slimību simptomus.
- psihiatrs Psihiatrijas speciālists, psihisko slimību ārsts.
- progresējošā paralīze psihiska slimība, kas saistīta ar sifilisa izraisītiem galvas smadzeņu, galvenokārt to garozas, bojājumiem.
- maniakāli depresīvā psihoze psihiska slimība, kurai raksturīga ilgākas vai īsākas pacilātības un depresijas mija.
- paranoja Psihiska slimība, kurai raksturīgi murgi, dīvainas idejas, bet kas nerada pārmaiņas personībā.
- psihoze Psihiska slimība, kuras rezultātā zūd smadzeņu spēja pareizi uztvert un analizēt ārējos kairinājumus un attiecīgi uz tiem reaģēt, tādējādi mainoties cilvēka uzvedībai, garastāvoklim, apziņai.
- garīga slimība psihiska slimība.
- spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī domas, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizumu, iespējamību.
- greizsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas mokošas šaubas par kāda uzticību un mīlestību.
- perversija Psihisks personības un uzvedības traucējums – slimīga, pretdabiska (parasti seksuāla) tieksme; šādu tieksmju attēlojums, izpausme.
- izklaidība Psihisks stāvoklis, arī rakstura īpašība, kam piemīt izkliedēta, nenoturīga uzmanība, nespēja koncentrēties.
- nervozitāte Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs nemiers, pārmērīgs jūtīgums, neiecietība, uzbudināmība.
- psihoprofilakse Psiholoģiski pasākumi, kuru mērķis ir novērst negatīvu psihisko iedarbību un psihosomatisku slimību rašanos.
- geštaltterapija Psihoterapijas metode, kurā tiek izmantoti geštaltpsiholoģijas principi (piem., indivīda būtība kā veselums, viņa jūtu un domu nozīmīgums), kā arī psihoanalīze.
- simptomātiskās psihozes psihozes, kas rodas dažādu somātisku un infekcijas slimību dēļ, intoksikācijas u. tml. gadījumos.
- manifestācija Publisks masveida gājiens, mītiņš; masveidīga uzstāšanās, kas pauž plašas sabiedrības noskaņojumu.
- lādiņš Pulvera pildījums (patronas čaulā), sprāgstvielas pildījums (šāviņa, mīnas, bumbas) korpusā.
- termīts Pulverveidīgs alumīnija un dzelzs oksīda maisījums, kas degot izdala daudz siltuma.
- bužināt Purinot, cilājot padarīt mīkstāku, mazāk blīvu.
- uzbužināt Purinot, sabikstot, cilājot u. tml., panākt, ka (kas) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- caurspiedīgā radiācija radioaktīvo staru plūsma, kurai piemīt liela caurspiešanas spēja.
- polonijs Radioaktīvs ķīmiskais elements – sudrabaini balts, mīksts metāls [Po].
- mīnu meklētājs radioelektroniska ierīce mīnu konstatēšanai.
- riskēt Radīt iespējamību (kam nevēlamam).
- pļekšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- blakšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (par ko pamīkstu, kas tiek sists, pret ko atsitas u. tml.).
- likties Radīt priekšstatu, sajūtu (arī maldīgu), ka piemīt (kāda īpašība), atrodas (kādā stāvoklī), līdzinās (kam) u. tml.
- vīpsnāt Radīt raksturīgu sejas izteiksmi; kurai raksturīgs noraidošs, nicinošs smaids, arī ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīnēt.
- šmiukstēt Radīt smalku, svelpjoši šņācošu troksni, kāds dzirdams, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar tievu priekšmetu; atskanēt šādam troksnim; šmīkstēt.
- šekspīrisks Raksturīgs 16. gs. angļu dzejnieka un dramaturga Viljama Šekspīra daiļradei; tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti būtisku, nozīmīgu.
- pildiņš Rāmī iestiprināts plāns dēlis vai finieris.
- slaids Rāmītī iestiprināts diapozitīvs.
- saņemt dūšu rast drosmi, apņēmību, pārvarot mazdūšību, bailes, biklumu.
- sprēgāt Rasties (ārēja kairinājuma, slimības dēļ) sīkām garenām brūcēm (par ādu, ķermeņa daļu).
- piemesties Rasties, izraisīties (par slimību, tās simptomiem).
- rausis Raudzētas mīklas plācenis ar pildījumu vai bez tā; pīrāgs.
- raudzīties ar baltām acīm raudzīties ļoti dusmīgi, naidīgi, ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību.
- raudzīties ar baltu aci raudzīties ļoti dusmīgi, naidīgi, ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību.
- produktīvs Ražīgs, auglīgs; veiksmīgs, rezultatīvs.
- zīmols Ražotāja marka; fabrikas zīme; firmas zīme, kas nodrošina izstrādājumu atpazīstamību tirgū.
- absolūtā vērtība reāla skaitļa vērtība neatkarīgi no plusa vai mīnusa zīmes.
- izzināmība Reālās īstenības izzināšanas iespējamība.
- aizdegune Rīkles dobuma augšējā daļa, kas atrodas aiz deguna dobuma virs mīkstajām aukslējām.
- patvaļa Rīkošanās pēc paša gribas, pēc saviem uzskatiem, ignorējot likumību, pastāvošos noteikumus; nerēķināšanās ar citiem.
- mētāties Rīkoties (ar ko), nevērīgi, neapdomīgi, izšķērdīgi.
- ķert karstu rīkoties neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- rotaļāties ar uguni rīkoties neapdomīgi, vieglprātīgi.
- strēbt karstu (putru) rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- spēlēties ar uguni rīkoties nepiesardzīgi, neapdomīgi.
- darboties Rīkoties, veikt (ko sabiedriski nozīmīgu), piedalīties (kādos pasākumos); būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
- abrkasis Rīks, ar ko sakasa mīklas paliekas abrā.
- sasauksme Ritmisks dialogs, ko (piem., ejot, soļojot) pamīšus runā viena un otra cilvēku grupa.
- bruņinieku romāns romāns par bruņinieku mīlestību un neparastajiem piedzīvojumiem (12.–14. gadsimta literatūrā).
- epopeja Romāns vai romānu cikls, kas atspoguļo tautas dzīvē nozīmīgu vēsturisku notikumu vai vēstures periodu.
- Amors Romiešu mitoloģijā – mīlestības dievs, kuru attēlo kā zēnu ar spārniem, stopu un bultām.
- trebū Rudens ābeļu šķirne, kam raksturīgi nedaudz gareni, gaiši dzelteni, sulīgi augļi ar svaigu mīkstumu; šīs šķirnes ābele.
- stostīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām; stomīties.
- spēlēties ar vārdiem runāt nenopietni, divdomīgi.
- malt tukšas dzirnavas runāt niekus, aplamības.
- pakult tukšus salmus runāt par ko nenozīmīgu, sen zināmu; pļāpāt (parasti neilgu laiku).
- kult tukšus salmus runāt par ko nenozīmīgu, sen zināmu; pļāpāt.
- gvelzt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu vai nepatiesu).
- melst niekus runāt, stāstīt ko nenozīmīgu, mazsvarīgu.
- svaidīties Runāt, teikt daudz (parasti lieku); runāt, teikt neapdomīgi.
- tvirts Rūpīgi izstrādāts, izteiksmīgs, skaidrs, kodolīgs (par mākslas darbu, tā elementiem).
- lolot Rūpīgi, ar mīlestību audzēt, kopt.
- saira Rūpnieciski nozīmīga skumbriju dzimtas zivs [Cololabis saira].
- dzīvokļu īpašnieku sabiedrība sabiedrība, kas tiek reģistrēta namīpašuma (parasti privatizētu daudzdzīvokļu ēkas) pārvaldīšanai, kā arī līgumu slēgšanai ar uzņēmumiem, kuri nodrošina ēku ar komunāliem pakalpojumiem.
- demonstrācija Sabiedrības noskaņojuma, politisko prasību vai protesta izpausme masveida gājienā, mītiņā u. tml.
- smalkās aprindas sabiedrības vai kādas daļas izcilākie pārstāvji, augstākais, ietekmīgākais slānis; elite.
- elite Sabiedrības vai kādas daļas izcilākie pārstāvji, augstākais, ietekmīgākais slānis.
- literatūra Sabiedriski nozīmīgu rakstītu un publicētu darbu kopums.
- satumēt Sabiezēt, kļūt tumīgam.
- iejaut Sagatavot (mīklu), iejaucot miltus (ierauga) šķidrumā.
- sastrādāt Sagatavot (pārtikas produktus) (piem., smalcinot, mīcot); šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko.
- iejaut maizi sagatavot mīklu maizei.
- dzīvot Saglabāt savu nozīmīgumu, pastāvēt (piem., kāda atmiņā, domās, jūtās).
- merlūza Saimnieciski nozīmīga jūras zivs – heks.
- ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- tikai Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- tikvien Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- antisemītisks Saistīts ar antisemītismu, tam raksturīgs; tāds, kurā izpaužas antisemītisms.
- epizootoloģisks Saistīts ar dzīvnieku infekcijas slimībām, to apkarošanu.
- histērisks Saistīts ar histēriju, tai raksturīgs; arī tāds (cilvēks), kam piemīt kaprīzes, nenosvērtība, untumi.
- idillisks Saistīts ar idilli (1), tai raksturīgs; laimīgs, bezrūpīgs, bez pretrunām un konfliktiem.
- melns Saistīts ar ko negatīvu, nosodāmu, nelikumīgu.
- lesbisks Saistīts ar lesbismu; tāds, kam piemīt lesbisms.
- tēlains Saistīts ar mākslas tēliem, tiem raksturīgs; tāds, kam piemīt mākslai, tās tēliem raksturīgā izteiksmība, iedarbīgums.
- mītisks Saistīts ar mītu vai mītiem; izdomāts, nereāls.
- simptomātisks Saistīts ar simptomu (1), tam raksturīgs; tāds, ko izmanto simptomu (bet ne slimības cēloņu) novēršanai.
- skulpturāls Saistīts ar skulptūru (1), tai raksturīgs; tāds, kam piemīt telpisks, plastisks izteiksmīgums.
- subklīnisks Saistīts ar slimību, kurai ir vāja, grūti konstatējama izpausme; šādai slimībai raksturīgs.
- briesmas Saistīts ar šādiem notikumiem, apstākļiem; briesmīgs.
- tikumisks Saistīts ar tikumību, tai raksturīgs.
- vēsturisks Saistīts ar vēsturi (2), tai raksturīgs, nozīmīgs.
- vīrišķīgs Saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs; tāds, kam piemīt vīrietim raksturīgas pazīmes.
- pielūgsme Sajūsmas, apbrīnas, cieņas un mīlestības izpausme (pret kādu).
- viens no diviem saka norādot, ka ir tikai viena no divām iespējamībām.
- kā no miroņiem augšā (uz)cēlies Saka par bālu, slimīga izskata cilvēku.
- kā gailis saka par cilvēku (parasti vīrieti), kam patīk lielīties, kas ir iedomīgs, uzpūtīgs.
- sekste aug saka par cilvēku, kas kļūst iedomīgs.
- kā lauva saka par cilvēku, kas ļoti drosmīgi, bezbailīgi, arī enerģiski ko dara.
- vilks avju drānās saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
- vilks avju drēbēs saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
- kā pūce saka par dusmīgu, īgnu, niknu sievieti.
- sekste gaisā saka par iedomīgu cilvēku; saka par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.
- kā (pats) nelabais Saka par īpašību, pazīmi, kas piemīt (kam) ļoti lielā mērā.
- tā lieta iet Saka par kā norises iespējamību.
- ierakstīt zelta burtiem (vēsturē) saka par kādu sevišķi nozīmīgu notikumu, sasniegumu.
- pieķeras kā dadzis Saka par kādu, kas izjūt lielas simpātijas, mīlestību pret kādu.
- pielīp kā dadzis Saka par kādu, kas izjūt lielas simpātijas, mīlestību pret kādu.
- zemes sāls saka par ko būtisku, nozīmīgu.
- (vai) kūst uz mēles saka par ko ļoti garšīgu, parasti mīkstu, saldu.
- (vai) kūst mutē saka par ko ļoti garšīgu, parasti mīkstu, saldu.
- liela muiža saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
- Sīka vienība! saka par ko nenozīmīgu, nesvarīgu, nebūtisku.
- bijis nebijis saka par ko nenozīmīgu, nevajadzīgu
- tas nekas saka par ko nenozīmīgu.
- tas nav itin nekas saka par ko nesvarīgu, nenozīmīgu.
- tas nav (it, itin) nekas saka par ko nesvarīgu, nenozīmīgu.
- (kā) spļaut jūrā saka par ko niecīgu, maznozīmīgu.
- lepns kā pāvs saka par lielīgu, iedomīgu, uzpūtīgu vīrieti.
- kā negaisa mākonis saka par ļoti dusmīgu cilvēku.
- uzpūšas kā pāvs saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
- uzpūšas kā tītars saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
- velna pulveris saka par ļoti uzņēmīgu, enerģisku, izdarīgu, arī stipru cilvēku.
- rozā brilles uz acīm saka par mīlētājiem, kuri viens otru uztver idealizēti.
- (kā) slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku, raksturojot tā nožēlojamo stāvokli, izskatu.
- taureņi vēderā saka par stāvokli, kad cilvēks izjūt kutēšanu vēderā (parasti, izjūtot spēcīgas pozitīvas emocijas, piem., iemīlēšanos).
- smaida kā pilns mēness saka par tādu, kam ir plats, arī labsirdīgs smaids, kas ir laimīgs, apmierināts.
- smaida kā maija mēness saka par tādu, kam ir plats, arī labsirdīgs smaids, kas ir laimīgs, apmierināts.
- ielikts šūpulī saka par to, kas kādam piemīt no dzimšanas.
- dzelzs lēdija Saka par uzņēmīgu, drosmīgu, stipra rakstura sievieti.
- azbesta vecene saka par uzņēmīgu, stipru sievieti.
- lēnām pār tiltu saka, aicinot nesteigties, būt uzmanīgam, rīkoties apdomīgi, nepārsteigties.
- uz priekšu vai atpakaļ saka, ja (kā) starpība, atsķirība ir maznozīmīga, mazsvarīga.
- uzsist asinis saka, ja (kas, piem., notikumu pavērsiens) stiprina (kāda) apņēmību ko paveikt.
- laba akustika saka, ja (telpā) ir laba dzirdamība, neradot traucējošu atbalsi.
- kā vajāts zvērs saka, ja cilvēks bīstas, uzvedas bikli, ir tramīgs.
- otrā jaunība saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
- vēsa galva saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs.
- krist (uz kādu) kā mušas uz medu saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā).
- kas tur pavisam saka, ja ir runa par ko nenozīmīgu, nebūtisku.
- dūša kā miets Saka, ja ir stingra griba, apņēmība.
- kuļas kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
- peras kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
- sitas kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
- nauda neturas (kabatā) saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
- kāda lapsene iekodusi saka, ja kāds bez redzama iemesla kļuvis dusmīgs, naidīgs, ja kāds ir ļoti nemierīgs, satraukts.
- nevar vien nodusmoties saka, ja kāds ir ļoti dusmīgs un nevar beigt dusmoties.
- kā pūķis Saka, ja kāds ir ļoti dusmīgs.
- sveiks un vesels saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem; saka, ja kāds ir pilnīgi vesels.
- maisam gals ir vaļā saka, ja kas iesākts veiksmīgi turpinās, strauji attīstās.
- mīkla izkāpj saka, ja mīkla rūgstot plūst pāri trauka malām.
- nav (vairs) iekšā saka, ja nav spēka, uzņēmības (ko darīt).
- nosmīnēt bārdā saka, ja vīrietis nosmīnot, nosmaidot ko nodomā sevī.
- rozā brilles nokrīt (no acīm) saka, kad mīlētāji vairs neuztver viens otru tik ideāli kā līdz šim.
- nav (nekāds) joks saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
- nav joka lieta saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
- vēl (jo) vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
- jo vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
- pat vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
- ko niekus saka, noraidot kādu iespējamību, domu.
- uznākt uz skatuves sākt aktīvi darboties, iegūt nozīmīgu stāvokli.
- parādīties uz skatuves sākt aktīvi darboties, iegūt nozīmīgu stāvokli.
- iemīlēt Sākt izjust (kā) skaistumu, nepieciešamību (pēc tā).
- iemīļot Sākt izjust interesi (par ko), nepieciešamību (pēc kā).
- iemīlēt Sākt izjust mīlas jūtas (pret kādu).
- ieskatīt Sākt izjust patiku, iemīlēt.
- ieskatīties Sākt izjust patiku, iemīlēties.
- iemīļot Sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam); iemīlēt (2).
- sastomīties Sākt, parasti pēkšņi, stomīties, mulst.
- sastostīties Sākt, parasti pēkšņi, stostīties; sastomīties.
- pārsiet Salabot (mīkstās mēbeles, sasienot vēlreiz atsperes, nomainot polsterējumu u. tml.).
- vēdzele Saldūdens mencu dzimtas ieapaļa zivs ar sīkām zvīņām, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura, pie apakšžokļa viens garš tausteklis, pie nāsīm pa vienam īsam tausteklim un kas barību aktīvi meklē naktīs [Lota lota].
- par Salīdzinājumā norāda uz to, kam nosauktā īpašība, pazīme piemīt citādā pakāpē.
- pakaiši Salmi, kūdra u. tml., ko izkaisa mājdzīvnieku mītnēs.
- stīvs Samākslots, arī neizteiksmīgs (piem., par runu).
- apcirpt Samazināt (apjomā, nozīmībā).
- labs Samērā apjomīgs, liels, garš, ilgs u. tml.
- krietns Samērā apjomīgs, liels.
- paciets Samērā ciets; pretstats: pamīksts.
- bļauris Samērā lieli, garspalvaini Dienvidamerikas un Centrālamerikas kalnu un lietus mežos mītoši pērtiķi ar raksturīgu skaļu balsi.
- pasīks Samērā mazsvarīgs, nenozīmīgs.
- palēts Samērā mazvērtīgs, bezgaumīgs, banāls.
- pamīksts Samērā mīksts; pretstats: paciets.
- paliels Samērā nozīmīgs, vērtīgs (kādā darbības nozarē).
- nopietns Samērā smags, spēcīgi izteikts (piem., par slimību, tās simptomiem).
- samurcīt Samīļot (dzīvnieku), parasti saņemot (to) rokās; šādā veidā (dzīvnieku) pārāk nogurdināt.
- samīļoties Samīļot (vienam otru).
- pamīļot Samīļot, apmīļot.
- samīlēt Samīļot.
- sabužināties Samīļoties, samīļot kādu, parasti bužinot matus, apmatojumu u. tml.
- fūrija Saniknota, dusmīga sieviete.
- iradiācija Sāpju izplatīšanās organismā ārpus tieši bojātās vai slimības skartās vietas.
- krīze Sarežģīta situācija, smags stāvoklis; krasa (kā) nepietiekamība.
- rozeola Sārti izsitumi (nelieli apaļi vai ovālveida plankumi), kas raksturīgi dažām slimībām (tīfam, vējbakām u. tml.).
- pļāpāt Sarunāties, runāt (parasti par ko nenozīmīgu, mazsvarīgu).
- avitaminoze Saslimšana, ko izraisa kāda vitamīna pilnīgs trūkums organismā.
- influence Saslimšana; slimība.
- sajukt prātā saslimt ar psihisku slimību.
- sajukt Sašķīst, izjukt, pārvērsties mīkstā masā.
- izjukt Sašķīst, pārvērsties mīkstā masā.
- sausmaizīte Sausiņveida maizīte, ko gatavo no netreknas, parasti neraudzētas mīklas.
- ērmots Savāds, jocīgs, dīvains; ērmīgs.
- patriotisms Savas dzimtenes, tēvzemes un tautas mīlestība; uzticība savai dzimtenei, tēvzemei, tautai; darbošanās savas dzimtenes un tautas labā.
- bet Savienojumos "ne vien – bet arī", "ne tikai – bet arī", "ne tikvien – bet arī" vieno vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz otrā locekļa saturisko nozīmīgumu.
- saķept Savienoties, sasaistīties kā mīksta, lipīga iedarbībā; savienojoties, sasaistoties kļūt par mīkstu, lipīgu masu.
- egoisms Savu personisko interešu izcelšana pāri citu cilvēku un sabiedrības interesēm; patmīlība.
- augšupeja Sekmīga attīstība, uzplaukums; progress.
- karjera Sekmīga darbošanās, izvirzīšanās (kādā nozarē).
- karjera Sekmīga izvirzīšanās, ieņemot darbā arvien augstākus amatus.
- izturēt eksāmenu sekmīgi nokārtot eksāmenu.
- seksopatoloģija Seksoloģijas nozare, kas pētī slimīgas dzimumdzīves novirzes, dzimumtraucējumu izcelsmi un to ārstēšanu.
- sifiliss Seksuāli transmisīva infekcijas slimība, ko izraisa baktērija – bālā treponēma.
- izraēlieši Semītu tauta, ciltstēva Jēkaba (jeb Izraēļa) pēcteči, kas dzīvo Izraēlā; ebreji.
- aramieši Semītu tauta, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja tagadējo Sīrijas, Irākas un Izraēlas teritoriju.
- ivrits Semītu valodu grupas valoda, kas izveidota 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, saglabājot senebreju valodas morfoloģiju un pamatleksiku; Izraēlas valsts valoda.
- komēdija Senajā Grieķijā – izrāde, kurā dziedāja dziesmas karnevāla procesijās par godu vīna un līksmības dievam Dionīsam.
- pretorijs Senajā Romā – karaspēka nometnes vieta, kurā atradās karavadoņa telts, viņa mītne.
- žultsbeka Sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu.
- Orions Sengrieķu mitoloģijā – Artemīdas iemīļotais, kuru tā nogalina, bet dievi pārvērš zvaigznājā.
- gorgona Sengrieķu mitoloģijā – briesmīga izskata būtne ar čūskām matu vietā, kuras skatiens visu dzīvo pārvērš akmenī.
- Orfejs Sengrieķu mitoloģijā – izcils dziedonis, uzticīgs mīlētājs, kas nokāpis pazemes valstībā pēc savas sievas Eiridīkes.
- kentaurs Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne – daļēji cilvēks, daļēji zirgs.
- sirēna Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne (pa pusei putns, pa pusei sieviete), kas ar savām dziesmām apbūrusi jūrniekus un ievilinājusi bīstamās vietās, kur tie gājuši bojā.
- sfinksa Sengrieķu mitoloģijā – sieviete ar lauvas ķermeni un spārniem, kura stāvēja pie Tēbu vārtiem un nogalināja katru, kas nevarēja atminēt viņas mīklu.
- kāmasūtra Sens (starp 400 līdz 200 g. p. m. ē.) indiešu teksts – ar praktiskiem padomiem papildinātas pamācības erotiskajā mīlestībā.
- veimārietis Sens slaids, vidēji liels vācu medību suņu šķirnes suns ar īsu, mīkstu sudrabotu apmatojumu, garu galvu un spēcīgu purnu, vidēji lielām ausīm.
- melnplauka Sēņu ierosināta graudzāļu slimība, kas pilnīgi iznīcina graudu.
- zaļais sertifikāts sertifikāts, ko izsniedz tūrisma mītnēm un kas apliecina vides kvalitātes atbilstību noteiktām normām.
- emfātisks Sevišķi izcelts, uzsvērts, akcentēts, arī emocionāli izteiksmīgs.
- superlielvalsts Sevišķi liela un ietekmīga valsts.
- supermīksts Sevišķi mīksts.
- krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- konkubīne Sieviete, kas nelaulāta dzīvo kopā ar vīrieti; piedzīvotāja, mīļākā.
- ragana Sieviete, kurai piemīt spēja zīlēt, burt, arī dziedināt.
- harēms Sievietes (parasti sievas) musulmaņa mājā, kas dzīvo savā ēkas daļā; šo sieviešu mītne.
- sīkums Sīka, maznozīmīga detaļa, sastāvdaļa.
- putekļi Sīka, nenozīmīga būtne.
- sīkmanis Sīks, nenozīmīgs cilvēks.
- kust Siltuma, arī spiediena iedarbībā pāriet no cieta agregātstāvokļa šķidrā; kļūt mīkstam.
- kinetoze Simptomu kopums (piem., slikta dūša, vemšana), kas rodas dažiem cilvēkiem ļoti jutīgā vestibulārā aparāta dēļ, kad brauc ar kuģi, automobili u. tml.; jūras slimība.
- klīniskā aina simptomu kopums, slimības gaita, stāvoklis.
- sintepons Sintētisks materiāls, kura šķiedras ir ar apjomīgu struktūru un parasti izmanto kā oderi vai formu veidojošu materiālu.
- kardioskleroze Sirds slimība – saistaudu ieaugšana sirds muskulatūrā.
- mīļums Sirsnības, mīlestības jūtas; šo jūtu izpausme.
- (ar) atplestām rokām sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (saņemt, sagaidīt kādu).
- zvans Sitamais mūzikas instruments, kuru veido skaņotas metāla caurules, kas iekārtas metāla vai koka rāmī.
- imaginārs skaitlis skaitlis, kas satur no nulles atšķirīga reāla skaitļa reizinājumu ar kvadrātsakni no mīnus viena.
- skaitīkļi Skaitļošanas ierīce – uz rāmī iestiprinātiem stienīšiem savērtas apaļas, pārbīdāmas ripiņas; skaitāmie kauliņi.
- progresija Skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā pēc noteiktas likumības.
- īpatsvars Skaits, daudzums, biežums vai nozīmīgums kādā kopumā.
- uzrēkt Skaļi, dusmīgi izkliegt.
- uzriet Skaļi, dusmīgi uzkliegt.
- akustika Skaņas izplatība un dzirdamība (telpā).
- serenāde Skaņdarbs (parasti dziesma), ko izpilda vakarā vai naktī pie kādas personas (visbiežāk iemīļotās sievietes) loga.
- skūpstīt Skart (kādu, ko) ar lūpām, paužot, piem., mīlestību, draudzību, cieņu.
- skatīties ar baltām acīm skatīties ļoti dusmīgi.
- pantomīma Skatuves mākslas veids, kurā aktieri tēlo bez vārdiem, tikai ar kustībām un mīmiku; šāda veida izrāde.
- apskaut Skaujot apņemt, aptvert (kādu), lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
- pāraudzis Skolēns, kas dažādu apstākļu (piem., nesekmības) dēļ mācās zemākā, savam vecumam neatbilstošā klasē.
- kokskrūve Skrūve, ko lieto koka vai cita samērā mīksta materiāla detaļu sastiprināšanai.
- sērdienīgs Skumīgs; vientulīgs; pamests.
- ķepīgs Slapjš, mīksts (par sniegu).
- inkognito Slepenība (attiecībā uz vārdu, personību); nepazīstamība.
- furunkuloze Slimība – atkārtotu furunkulu veidošanās.
- sideroze Slimība, kas saistīta ar dzelzs putekļu nogulsnēšanās plaušās.
- podagra Slimība, kas saistīta ar urīnskābes sāļu uzkrāšanos organismā un to izgulsnēšanos locītavās.
- epidēmiska slimība slimība, kas var izraisīt epidēmiju.
- toksoplazmoze Slimība, ko cilvēkam vai dzīvniekam var izraisīt toksoplazmas.
- moskītu drudzis slimība, ko ierosina moskīti.
- rahīts Slimība, ko izraisa D vitamīna trūkums un kurai raksturīgi kaulu attīstības traucējumi.
- parkinsonisms Slimība, ko izraisa galvas smadzeņu bojājums un kuras raksturīgākais simptoms ir locekļu un galvas trīce.
- skorbuts Slimība, ko izraisa ilgstošs C vitamīna trūkums organismā un kurai raksturīga smaganu asiņošana, asinsizplūdumi; cinga.
- cinga Slimība, ko izraisa ilgstošs C vitamīna trūkums organismā un kurai raksturīga smaganu asiņošana; skorbuts.
- cukurslimība Slimība, ko izraisa nepietiekams insulīna daudzums organismā; cukura diabēts.
- pelagra Slimība, ko izraisa nikotīnskābes un dažu citu B grupas vitamīnu trūkums organismā un kam raksturīgi ādas izsitumi, gremošanas traucējumi un psihiska disfunkcija.
- botulisms Slimība, ko izraisa saindēšanās ar pārtikas produktiem, piem., bojātiem konserviem, desām, šķiņķi, sviestu, kuri satur attiecīgu mikroorganismu toksīnus.
- tireotoksikoze Slimība, ko izraisa vairogdziedzera pastiprināta darbība.
- tetānija Slimība, kurai ir raksturīgi toniski krampji, pastiprināti uzbudināta nervu sistēma.
- kākslis Slimība, kurai raksturīga vairogdziedzera palielināšanās.
- nātrene Slimība, kurai raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas izsitumi un nieze.
- cukura diabēts slimība, kuras cēlonis ir aizkuņģa dziedzera hormona insulīna trūkums; cukurslimība.
- arodslimība Slimība, kuras cēlonis ir ar noteiktu profesiju saistītie nelabvēlīgie darba apstākļi.
- iedzimta slimība slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
- autoimūns Slimība, saslimšana, kas rodas no patoloģiskas imūnsistēmas reakcijas uz pašā organismā sastopamajām vielām, audiem un noved pie ķermeņa audu bojājuma un iekaisuma.
- vaina Slimība; brūce.
- kaite Slimība.
- liksta Slimība.
- infekcija Slimības ierosinātāju mikroorganismu iekļūšana organismā un savairošanās, to darbība.
- etioloģija Slimības izcelsme.
- vējslotas Slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu.
- diagnostika Slimības noteikšana pēc raksturīgām pazīmēm; zinātne par slimību pazīmēm un diagnožu noteikšanas metodēm.
- endēmija Slimības regulāra atkārtošanās kādā noteiktā apvidū.
- remisija Slimības simptomu pārejoša mazināšanās vai izzušana.
- recidīvs Slimības uzliesmojums tūlīt pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā.
- sanācija Slimības vai slimību perēkļa novēršana (parasti mutes dobumā).
- patopsiholoģija Slimības vai smadzeņu bojājumu izraisīto psiholoģisko traucējumu pētīšana.
- venerisks Slimības, ar kurām inficējas galvenokārt dzimumsakaru ceļā.
- bērnu slimības slimības, ar kurām slimo galvenokārt bērni.
- sieviešu slimības slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām; sieviešu dzimumorgānu slimības.
- nervu slimības slimības, kas saistītas ar nervu, smadzeņu, kā arī ar to apvalku un asinsvadu bojājumu.
- infekcijas slimības slimības, kuras rodas patogēno mikroorganismu (baktēriju, vīrusu, sēnīšu u. tml.) un makroorganismu mijiedarbības rezultātā.
- kolagenozes Slimības, kuru pamatā ir organisma saistaudu sistēmas bojājumi, piem., sarkanā vilkēde, sklerodermija, reimatisms.
- terapija Slimību ārstēšana (parasti bez ķirurģiskām metodēm).
- ķīmijterapija Slimību ārstēšana ar ķīmiskās vielām, kas specifiski iedarbojas uz slimību ierosinātājiem; ļaundabīgo audzēju ārstēšana ar ķīmiskām vielām.
- adatu terapija slimību ārstēšana, durot speciālas adatas noteiktos ķermeņa punktos; akupunktūra.
- skrīnings Slimību diagnosticēšanas sistēma – iedzīvotāju masveida medicīniskā izmeklēšana, lai atklātu personas, kas saslimušas ar kādu noteiktu slimību.
- bakterioloģiskais ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
- bioloģiskais ierocis slimību ierosinātāji, mikroorganismi u. tml., kurus izmanto, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus; bakterioloģiskais ierocis.
- dezinfekcija Slimību izraisošo mikrobu, baktēriju u. tml. iznīcināšana.
- rentgendiagnostika Slimību noteikšana ar rentgenoloģiskām izmeklēšanas metodēm.
- ārstniecība Slimību novēršanas teorija un prakse; ārstēšana.
- ekshibicionisms Slimīga tieksme izrādīt savus dzimumorgānus.
- grafomānija Slimīga tieksme uz rakstīšanu.
- klaustrofobija Slimīgas bailes atrasties slēgtās telpās.
- traucējums Slimīgas izpausmes, arī novirzes no normas organisma, tā funkciju darbībā.
- bulīmija Slimīgi palielināta ēstgriba.
- izplūdis Slimīgi resns; izblīdis.
- erotomānija Slimīgi sakāpināta dzimumtieksme.
- uzburbt Slimīgi uztūkt.
- iekaisums Slimīgs process organisma bojājuma vai infekcijas vietā, kam raksturīgs apsārtums, uztūkums, sāpīgums un funkciju traucējumi.
- lieluma mānija slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga lielīšanās tieksme, nepamatota iedomība.
- piromānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga nepārvarama tieksme dedzināt.
- vajāšana Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepamatotas bailes.
- vājprāts Slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze; ārprāts.
- karstuma dūriens slimīgs stāvoklis, kas rodas, organismam pārkarstot.
- kalnu slimība slimīgs stāvoklis, ko izraisa skābekļa trūkums, elpojot retināto kalnu gaisu.
- jūras slimība slimīgs stāvoklis, ko izraisa šūpošanās (parasti, braucot ar kuģi).
- drudzis Slimīgs stāvoklis, ko raksturo ķermeņa temperatūras celšanās, drebuļi.
- vārgulis Slimīgs, fiziski nespēcīgs cilvēks.
- nīkulīgs Slimīgs, fiziski nespēcīgs, arī vārgs (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- letarģija Slimīgs, miegam līdzīgs stāvoklis, kura laikā ievērojami samazinās dzīvības fizioloģiskās izpausmes un pavājinās vielmaiņa.
- vārgulīgs Slimīgs, nespēcīgs, nīkulīgs.
- perverss Slimīgs, pretdabisks (parasti seksuālajā jomā).
- slimot ar sirdi slimot ar sirds slimību.
- krist atpakaļ slimot vēlreiz ar to pašu slimību, nepaspējot vēl pilnīgi izveseļoties vai tūlīt pēc izveseļošanās.
- stingumkrampji Smaga akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas krampju lēkmes; tetāns.
- piena trieka smaga, akūta govju (retāk kazu, aitu, cūku) vielmaiņas slimība, parasti pirmajās dienās pēc dzemdībām.
- nelaba slimība Smaga, grūta slimība.
- nelaba kaite Smaga, grūta slimība.
- iegrimt Smaguma spēka ietekmē iespiesties, ievirzīties (mīkstā, staignā, irdenā pamatā).
- grimt Smaguma spēka ietekmē virzīties, slīdēt iekšā (šķidrumā); arī stigt (staignā, irdenā, mīkstā masā).
- glazē Smalka, mīksta āda ar gludu un spīdīgu virspusi.
- rožmaizīte Smalkmaizīte no kārtainās rauga mīklas rozetes formā.
- pasmīkņāt Smīkņājot izpaust mazliet nicīgu attieksmi.
- smīkņāt Smīnēt.
- nosmīnēt Smīnot noteikt, pateikt (ko).
- pansionāts Sociālās aprūpes iestāde cilvēkiem, kuri slimības vai vecuma dēļ nevar sevi apkopt.
- trimda Soda veids – pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā, arī attiecīgā nometinājuma vieta; nelabvēlīgu apstākļu radīta nepieciešamība atrasties svešumā, arī attiecīgā atrašanās vieta.
- oposums Somaiņu kārtas vidēja lieluma dzīvnieks ar garu, kailu asti un smailu purniņu (dažām sugām – biezs, mīksts apmatojums).
- skujbire Somiņsēnes izraisīta skujkoku, parasti priežu, slimība, kam raksturīga skuju dzeltēšana un nobiršana.
- maidzīt Spaidīt, mīcīt, masēt; burzīt.
- samuļļāt Spaidot, jaucot, neprasmīgi novietojot u. tml., sabojāt.
- štīme Spars, uzņēmība.
- švunka Spars, uzņēmība.
- ševroāda Speciāli apstrādāta, mīksta kazāda; ševro.
- ševro Speciāli apstrādāta, mīksta kazāda; ševroāda.
- putnu gripa specifiska gripas vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas skar galvenokārt putnus.
- plinkšķināt Spēlēt, parasti neprasmīgi (piem., klavieres); nemākulīgi spēlējot, atskaņot.
- uzmest degunu spītīgi, iedomīgi reaģēt uz ko; nepamatoti apvainoties.
- softbols Sporta spēle – beisbola paveids, ko ar lielāku un mīkstāku bumbu spēlē uz mazāka laukuma.
- sarunāt spēles rezultātu sporta spēlēs – nelikumīgi vienoties par rezultātu pirms sporta spēles sākuma.
- trotils Sprāgstviela, kas sastāv no dzelteniem kristāliem, ko iespējams sakausēt vai sapresēt un ko lieto granātās, bumbās, mīnās u. tml.
- nostaigāt Staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt (ko).
- izbradāt Staigājot (pāri vai cauri) nomīdīt, sabojāt; bradājot izmīdīt, izbojāt.
- sastampāt Stampājot sasmalcināt; stampājot padarīt (parasti pilnīgi) viendabīgu, mīkstu.
- stampāties Stampāt (2); arī mīņāties.
- Sarkanais Krusts starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību slimiem un ievainotiem karavīriem un gūstekņiem, palīdz meklēt bezvēsts pazudušos, miera laikā – palīdz dabas katastrofās cietušajiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- mīlasstāsts Stāsts par divu cilvēku mīlestību.
- ugunsdrošība Stāvoklis, apstākļi, kad (piemēram, celtnē) ir novērsta uguns postošās iedarbības iespējamība.
- nesaiste Stāvoklis, kad (starp ko) nav savienojuma, saistījuma, sakarības; savienojuma, saistījuma trūkums, neesamība.
- uzvara Stāvoklis, kad ir labākie panākumi (piemēram, izpildītājmākslas konkursā); stāvoklis, kad ir sasniegts (kas) nozīmīgs (piemēram, radošā darbībā).
- morālists Stingras tikumības aizstāvis un sludinātājs, arī cilvēks, kas mēdz moralizēt.
- izpūst no mušas ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- izpūst no oda ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- iztaisīt no oda ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- iztaisīt no mušas ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- stetoskops Stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
- odontoloģija Stomatoloģijas nozare par zobu uzbūvi un slimībām.
- turēties strīpā strādāt, darboties vienlīdz veiksmīgi ar citiem.
- lēkme Strauja, krasa (slimības) saasināšanās, pastiprināšanās; īslaicīga, pēkšņa (slimības izpausmju) parādīšanās.
- roze Streptokoku izraisīta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis un ādas iekaisums.
- pamatstruktūra Struktūras galveno, nozīmīgāko iezīmju kopums.
- pamatsumma Summa, kas ir galvenā, nozīmīgākā, arī lielākā.
- izsutināt Sutinot panākt, ka (kas) kļūst mīksts, lokans.
- notikums Svarīga, nozīmīga, atmiņā paliekoša darbība vai norise.
- pieturpunkts Svarīgākais, nozīmīgākais notikums, brīdis (kādā norisē, procesā u. tml.).
- liels Svarīgs, nozīmīgs (cilvēka dzīvē, sabiedrībā).
- nopietns Svarīgs, nozīmīgs; būtisks.
- aktualitāte Svarīgums, nozīmīgums (noteiktā laika posmā), atbilstība pašreizējam momentam.
- miglas svilpe svilpe (sirēna, taure), ar ko (piem., kuģniecībā) raida skaņu signālus redzamību traucējošā miglā, nokrišņos.
- miglas sirēna Svilpe (sirēna, taure), ar ko (piem., kuģniecībā) raida skaņu signālus redzamību traucējošā miglā, nokrišņos.
- miglas taure Svilpe (sirēna, taure), ar ko (piem., kuģniecībā) raida skaņu signālus redzamību traucējošā miglā, nokrišņos.
- līčija Šā koka auglis – kaulenis ar ļoti cietu, adatainu mizu un bālganu, sulīgu mīkstumu.
- urīnviela Šāda sintētiski ražota viela, ko izmanto, piemēram, par slāpekļa mēslojumu; karbamīds.
- mīcīt maizi šādā veidā gatavot mīklu maizes cepšanai.
- stampāt Šādi virzoties, skart ar kājām, mīt (dubļus, ceļu u. tml.).
- mokasīni Šādiem indiāņu apaviem līdzīgi mīksti un ērti apavi bez papēža.
- šausmeklis Šausmīga izskata radījums; briesmonis.
- Tantala mokas šausmīgas mokas.
- papaija Šī koka auglis – iegarenai melonei līdzīgs sarkandzeltens auglis ar oranžu vai dzeltenu mīkstumu un mazām, melnām sēkliņām.
- šķelmis Šķelmīgs cilvēks.
- šķiest Šķērdēt, tērēt, arī lietot (ko) neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
- lakta Šķērskoks (putnu mītnē), uz kura nakšņo putni.
- sūkalas Šķidrums, kas rodas, gatavojot biezpienu, sieru, un satur ūdenī šķīstošas vielas (piem., cukuru, minerālvielas, vitamīnus).
- dunēt Šķietami dzirdēt dobjas skaņas (piem., dažādu slimību, noguruma, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē) – par ausīm, galvu.
- kā pēc notīm tā kā iecerēts, ļoti veiksmīgi.
- priekšplāns Tā, ka (kas) tiek uzskatīts par nozīmīgāko, svarīgāko, galveno (starp citiem līdzīgiem); pirmajā, galvenajā vietā.
- pamats Tā, ka aptver, ietver galveno, neievērojot mazāk nozīmīgo.
- vērts Tā, ka atmaksājas, tā, ka ir nozīmīgi, svarīgi.
- papildus Tā, ka tiek izmantots, lietots, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, arī sākotnējo.
- ass Tāds (audums, dzija), kas nav mīksts, piekļāvīgs; stingrs, ciets.
- autoritatīvs Tāds (cilvēks, kolektīvs), kam ir autoritāte (1); ietekmīgs.
- pikts Tāds (cilvēks), kam ir dusmas; dusmīgs; tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts; tāds, kurā izpaužas dusmas, īgnums (piem., par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem).
- biseksuāls Tāds (cilvēks), kam piemīt biseksualitāte; saistīts ar biseksualitāti.
- harismātisks Tāds (cilvēks), kam piemīt harisma.
- burvīgs Tāds (cilvēks), kam piemīt šādas īpašības; apburošs.
- vulgārs Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīga, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
- nopietns Tāds (mākslas darbs), kam ir dziļš, nozīmīgs saturs, kas izraisa spēcīgu emocionālo pārdzīvojumu.
- divdzimumu Tāds (organisms), kam piemīt gan vīrišķās, gan sievišķās dzimumpazīmes.
- daiļrunīgs Tāds (piem., žests), kas izteiksmīgi, nepārprotami ko izsaka, pauž.
- patmīlīgs Tāds cilvēks, kam ir raksturīga patmīlība; egoistisks.
- tuvs Tāds, ar ko ir tieša radniecība; tāds, ar ko ir laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, arī labi pazīstams, mīļš (par cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dārgs Tāds, ar ko saistītas dziļas jūtas, sirsnīga draudzība; tuvs, mīļš.
- tvaiks Tāds, ar kuru iegūst vielu šādā stāvoklī, maina tās īpašības (par iekārtām, ierīcēm u. tml.); tāds, kura darbināšanai izmanto potenciālo enerģiju, kas piemīt vielai (parasti ūdenim) šādā stāvoklī.
- svarīgs Tāds, kad norisinās kas nozīmīgs, arī ievērības cienīgs (par laikposmu).
- pārbagāts Tāds, kam (kas) piemīt ļoti lielā daudzumā; tāds, kurā ietilpst ļoti daudz vērtīgu sastāvdaļu.
- rīcības nespējīgs tāds, kam (piem., garīgas slimības dēļ) nav tiesību veikt juridiskas darbības un kas nav atbildīgs par savu rīcību.
- mērens Tāds, kam galēji (kas, piem., kādas īpašības) piemīt nelielā mērā.
- gaļīgs Tāds, kam ir biezs, sulīgs mīkstums, zemmizas daļa.
- dziļš Tāds, kam ir būtisks, nozīmīgs saturs; tāds, kas pauž svarīgas, nozīmīgas atziņas, domas u. tml.
- pūkains Tāds, kam ir daudz pūku (1); ļoti mīksts.
- pūkains Tāds, kam ir daudz pūku (2); tāds, kam kādas daļas (piem., lapas) klāj mīksti, smalki matiņi.
- izmanīgs Tāds, kam ir iemaņas (kādā jomā); prasmīgs, veikls.
- augstu stāvošs tāds, kam ir ietekmīgs, nozīmīgs stāvoklis sabiedrībā, parasti ieņemamā amata dēļ.
- trešais Tāds, kam ir ievērojami zemāka kvalitāte, nozīmīgums (salīdzinājumā ar ko citu tādu pašu).
- sekmīgs Tāds, kam ir labas sekmes mācībās; pretstats: nesekmīgs (2).
- svarīgs Tāds, kam ir liela vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme; tāds, kas ir būtisks, izšķirošs; nozīmīgs (1).
- vērtīgs Tāds, kam ir liels pozitīvo īpašību kopums, to nozīmīgums, vērtējums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam, kas saistīts ar kultūru, morāli u. tml.); tāds, kam ir liela vērtība (2).
- lemttiesīgs Tāds, kam ir likumīgas tiesības lemt.
- vājš Tāds, kam ir maza jauda, enerģija, zema intensitātes pakāpe, niecīga, nenozīmīga iedarbība.
- mazasinīgs Tāds, kam ir mazasinība; bāls, slimīgs.
- lēnprātīgs Tāds, kam ir mierīgs, lēns raksturs; miermīlīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mīkstvāku Tāds, kam ir mīksti vāki.
- sīks Tāds, kam ir necils, nenozīmīgs amats.
- savāds Tāds, kam ir nelieli (piem., slimības, pārdzīvojuma izraisīti) psihiskās dabas traucējumi.
- predisponēts Tāds, kam ir nosliece (parasti uz kādu slimību); tāds, kas ir uzņēmīgs (parasti pret kādu slimību).
- vērienīgs Tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu).
- stīvs Tāds, kam ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas, lokanība, piem., slimības, zemas temperatūras iedarbībā (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- piramidāls Tāds, kam ir piramīdas forma, veids.
- piramīdveida Tāds, kam ir piramīdas forma, veids.
- vērienīgs Tāds, kam ir plašs apjoms, daudzveidīgas funkcijas, nozīmīgs, veiksmīgs risinājums (piemēram, par celtni).
- spējīgs Tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- sirdsskaidrs Tāds, kam ir raksturīga dziļa tikumība, morāla skaidrība; tāds, kurā izpaužas dziļa tikumība, morāla skaidrība.
- maigs Tāds, kam ir raksturīga labsirdība, mīļums.
- puritānisks Tāds, kam ir raksturīga pārmērīgi stingra tikumība; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sīkperēkļains Tāds, kam ir raksturīga sīku perēkļu veidošanās (par slimību).
- varens Tāds, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara (par cilvēkiem, valstīm, tautām).
- dziedinošs Tāds, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
- sulīgs Tāds, kam ir spilgtas iezīmes; izteiksmīgs, tēlains (par mākslas darbu, izteikumu, darbību u. c.).
- sviestains Tāds, kam ir sviestam raksturīga krāsa; tāds, kam ir sviestam raksturīgais mīkstums, slidenums.
- monosēmisks Tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību); viennozīmīgs.
- uzņēmīgs Tāds, kam ir vājas organisma aizsardzības spējas (piemēram, pret kādu slimību).
- ieņēmīgs Tāds, kam ir vājas organisma aizsargspējas; uzņēmīgs.
- mazsekmīgs Tāds, kam ir vājas, nenozīmīgas sekmes, panākumi.
- neitrāls Tāds, kam ir vienāds pozitīvo un negatīvo lādiņu skaits; tāds, kam nepiemīt elektriskās īpašības.
- izlaidīgs Tāds, kam ir zems morāles līmenis, netikumīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- baigs Tāds, kam kāda īpašība piemīt ļoti lielā mērā.
- pēdējais Tāds, kam kāda īpašība, pazīme piemīt vislielākajā mērā; pilnīgs, galīgs.
- liels Tāds, kam kāda rakstura, personības īpašība piemīt ļoti izteikti.
- pēdīgais Tāds, kam kādas īpašības, pazīmes piemīt vislielākajā mērā; pēdējais (6).
- bagāts Tāds, kam kas piemīt lielā daudzumā, lielā skaitā, apjomā.
- mazsvarīgs Tāds, kam nav būtiskas, izšķirošas nozīmes; tāds, kas nav ļoti nozīmīgs, svarīgs; maznozīmīgs.
- nedzīvs Tāds, kam nav dzīvīguma, možuma; tāds, kas ir bez spilgtuma, izteiksmības.
- šķīsts Tāds, kam nav grēku; morāli skaidrs, tikumīgs.
- vienkāršs Tāds, kam nav īpašu privilēģiju, izcila stāvokļa, arī samērā slikti situēts; tāds, kas nav augstprātīgs, iedomīgs.
- sekls Tāds, kam nav nozīmīga satura; tāds, kam domu un jūtu dziļuma; virspusējs.
- zems Tāds, kam nav nozīmīgs, atbildīgs, arī noteicošs amats vai stāvoklis (sabiedrībā, dienestā u. tml.).
- mūžīgs Tāds, kam nav sākuma un beigu (parasti par Dievu kā augstāko esamību).
- nulle Tāds, kam nav skaitliskas vērtības; bezvērtīgs, nenozīmīgs.
- mazasinīgs Tāds, kam nav spilgtu iezīmju; bāls, neizteiksmīgs.
- beidzamais Tāds, kam negatīvā īpašība, negatīvais raksturojums piemīt lielā mērā.
- politkorekts Tāds, kam nepiemīt dzimuma, rasu, cilvēku ar netradicionālu seksuālo orientāciju u. c. minoritāšu diskriminācija; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neitrāls Tāds, kam nepiemīt kāda īpaša, specifiska iedarbība un kas neizraisa nevēlamas blakus parādības.
- remdens Tāds, kam nepiemīt liela aktivitāte, dedzīgums, kaisle.
- nesievišķīgs Tāds, kam nepiemīt sievietei raksturīgās pazīmes; tāds, kas nav raksturīgs sievietei.
- dzimis Tāds, kam no dzimšanas piemīt kāda īpašība, spēja.
- daudzsološs Tāds, kam paredzama veiksmīga karjera, iespējas gūt panākumus (kādā nozarē).
- lecīgs Tāds, kam patīk izcelties citu starpā; augstprātīgs, iedomīgs.
- aromātisks Tāds, kam piemīt aromāts; smaržīgs.
- asimetrisks Tāds, kam piemīt asimetrija.
- atkarīgs Tāds, kam piemīt atkarība (piem., lietojot narkotiskas vielas, spēlējot azartspēles).
- cēls Tāds, kam piemīt augstas ētiskas īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- cildens Tāds, kam piemīt augstas ētiskas īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- liels Tāds, kam piemīt augstu vērtējamas cilvēciskas īpašības (par personību); ievērojams, izcils (piem., par mākslinieku).
- pilnskanīgs Tāds, kam piemīt daudzveidība, visas nepieciešamības, arī iespējamās akustiskās īpašības (par skaņu, balsi).
- sarežģīts Tāds, kam piemīt daudzveidīgas, arī pretrunīgas īpašības (par cilvēku, tā psihi, raksturu u. tml.).
- drošsirdīgs Tāds, kam piemīt drosme; bezbailīgs, drosmīgs.
- drosmīgs Tāds, kam piemīt drosme; bezbailīgs.
- heteroseksuāls Tāds, kam piemīt dzimumtieksme uz pretējā dzimuma personām.
- vitāls Tāds, kam piemīt enerģisks darbīgums, tāds, kas ir spējīgs pilnvērtīgi dzīvot, arī možs, mundrs (par cilvēku).
- hiperaktīvs Tāds, kam piemīt hiperaktivitāte.
- iekārīgs Tāds, kam piemīt iekāre; tāds, kurā izpaužas iekāre.
- inteliģents Tāds, kam piemīt inteliģence; tāds, kurā izpaužas inteliģence.
- vienreizīgs Tāds, kam piemīt izcilas, sevišķas (parasti pozitīvas) īpašības; nepārspējams, neparasts.
- izotropisks Tāds, kam piemīt izotropija; tāds, kas ir saistīts ar izotropiju; izotrops.
- izotrops Tāds, kam piemīt izotropija; tāds, kas ir saistīts ar izotropiju.
- pozitīvs Tāds, kam piemīt kas labs, vēlams.
- nelabs Tāds, kam piemīt kas nevēlams, nepareizs.
- negatīvs Tāds, kam piemīt kas nevēlams, nosodāms.
- ievērojams Tāds, kam piemīt kas nozīmīgs; tāds, kas saista uzmanību, izraisa interesi.
- kolorīts Tāds, kam piemīt kas raksturīgs, spilgts, iespaidīgs, savdabīgs.
- koherents Tāds, kam piemīt koherence; savstarpēji saskaņots, sakarīgs.
- komunikabls Tāds, kam piemīt komunikabilitāte.
- pozitīvs Tāds, kam piemīt labas, vēlamas psihes, rakstura, personības īpašības.
- lepns Tāds, kam piemīt liela pašcieņa, pašapziņa; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- magnētisks Tāds, kam piemīt magnētam raksturīgas īpašības.
- miesaskārīgs Tāds, kam piemīt miesaskārība.
- nelāgs Tāds, kam piemīt nevēlamas rakstura, personības īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dēmonisks Tāds, kam piemīt noslēpumaina, parasti ļauna vara, spējas; tāds, kurā izpaužas noslēpumainība, arī ļauna vara, spējas.
- tipisks Tāds, kam piemīt noteiktai cilvēku grupai raksturīgas īpašības.
- kvalificēts Tāds, kam piemīt noteiktas pazīmes.
- ritmisks Tāds, kam piemīt noteikts ritms; tāds, ko raksturo noteikts ritms.
- burvis Tāds, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības.
- pašlepns Tāds, kam piemīt pašlepnums.
- patriotisks Tāds, kam piemīt patriotisms.
- plakātisks Tāds, kam piemīt plakātam raksturīgais dekoratīvisms.
- plakātisks Tāds, kam piemīt plakātam raksturīgais primitīvisms, vienpusīgums.
- gaišs Tāds, kam piemīt pozitīvas īpašības, piem., optimisms; arī gudrs, izglītots.
- krietns Tāds, kam piemīt pozitīvas morālās īpašības, kas labi, apzinīgi veic savu darbu, izpilda savu pienākumu; godīgs.
- pretrunīgs Tāds, kam piemīt pretruna (1), pretstatu attieksme.
- pretrunīgs Tāds, kam piemīt pretruna (2).
- tilpumains Tāds, kam piemīt samērā liels, parasti īpatnējais, tilpums.
- šarmants Tāds, kam piemīt savdabīga pievilcība, valdzinājums.
- senisks Tāds, kam piemīt sen radušās īpašības, pazīmes; sens.
- neparasts Tāds, kam piemīt sevišķas, izcilas īpašības.
- sievišķīgs Tāds, kam piemīt sievietei raksturīgas īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- siltumvadošs Tāds, kam piemīt siltumvadītspēja.
- simetrisks Tāds, kam piemīt simetrija; tāds, kam raksturīga simetrija.
- ass Tāds, kam piemīt skarbums (par cilvēku, raksturu).
- sliecīgs Tāds, kam piemīt sliecība (uz ko).
- vīrišķs Tāds, kam piemīt spēja apaugļot.
- saprotošs Tāds, kam piemīt spēja iejusties otra domās, izjūtās, izprast otru.
- caurspiedīgs Tāds, kam piemīt spēja izspiesties cauri (piem., kādam ķermenim, atmosfērai).
- antitoksisks Tāds, kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
- tālredzīgs Tāds, kam piemīt spēja paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situāciju nākotnē; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gaišredzīgs Tāds, kam piemīt spēja paredzēt, kas notiks nākotnē; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- reaģētspējīgs Tāds, kam piemīt spēja reaģēt.
- jutīgs Tāds, kam piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
- stiprs Tāds, kam piemīt spēja, parasti ievērojami, pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
- stigrs Tāds, kam piemīt stigrība; viskozs.
- talantīgs Tāds, kam piemīt talants (1); arī apdāvināts.
- tālredzīgs Tāds, kam piemīt tālredzība (par acīm, arī cilvēku ar šādām acīm).
- izkalpīgs Tāds, kam piemīt tieksme izkalpoties, izpatikt; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- iztapīgs Tāds, kam piemīt tieksme iztapt, tāds, kas cenšas iztapt; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- juteklīgs Tāds, kam piemīt tieksme pēc erotiskas baudas; tāds, kurā izpaužas šāda tieksme.
- nepārspējams Tāds, kam piemīt tik izcilas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to grūti vai neiespējami pārspēt; tāds, kam nav līdzīgu.
- tolerants Tāds, kam piemīt tolerance; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- tuvredzīgs Tāds, kam piemīt tuvredzība.
- vadītspējīgs Tāds, kam piemīt vadītspēja.
- šķirtdzimuma Tāds, kam piemīt vai nu tikai vīrišķās, vai tikai sievišķās dzimumpazīmes.
- maskulinizēts Tāds, kam piemīt vīriešu īpašības, pazīmes.
- viskozs Tāds, kam piemīt viskozitāte; stigrs.
- viegls Tāds, kam piemīt, arī ir raksturīga veiklība, graciozitāte, arī tāds, kas ar savām kustībām rada neliela svara iespaidu (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- ekspresīvs Tāds, kam piemīt, ir raksturīga ekspresija; izteiksmīgs.
- angoras Tāds, kam raksturīga gara, mīksta vilna (par dzīvnieku šķirnēm).
- šķidrs Tāds, kam raksturīga plūstamība, arī amorfums (par vielu); pretstats: ciets, gāzveidīgs.
- artistisks Tāds, kam raksturīga rūpīgi izstrādāta mākslinieciskā forma; māksliniecisks, izteiksmīgs.
- maniakāls Tāds, kam raksturīgs slimīgs psihisks uzbudinājums, patoloģiskas tieksmes, neprognozējama uzvedība.
- smags Tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir lieli izmēri, liela jauda, masa, arī liels nozīmīgums.
- viegls Tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir mazi izmēri, maza jauda, masa, arī mazs nozīmīgums.
- mazdūšīgs Tāds, kam trūkst drosmes, uzņēmības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sājš Tāds, kam trūkst izteiksmības, asprātīguma; garlaicīgs, neinteresants.
- banāls Tāds, kam trūkst oriģinalitātes; nodrāzts, pliekans, bezgaumīgs.
- priekšējs Tāds, kas (cilvēka, dzīvnieka ķermenī, tā daļā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko (piem., pēc parastā kustības virziena, novietojuma).
- priekšējs Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piem., pēc parastā kustības virziena, novietojuma); pretstats: pakaļējs.
- nepieskaitāms Tāds, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- tikumisks Tāds, kas atbilst morāles normām; tikumīgs.
- kārtns Tāds, kas atbilst noteiktām likumībām; arī regulārs.
- margināls Tāds, kas atrodas malā, perifērijā; tāds, kas nav galvenais, centrālais; maznozīmīgs.
- veclaicīgs Tāds, kas attiecas uz kādu no pagājušajiem laikposmiem; tāds, kam piemīt kādā no pagājušajiem laikposmiem radušās īpašības, pazīmes.
- psihoprofilaktisks Tāds, kas attiecas uz psihisko slimību profilaksi un negatīvās psihiskās iedarbības novēršanu.
- akustisks Tāds, kas attiecas uz skaņām, uz dzirdamību.
- kopīgs Tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem, piemīt vairākiem vai daudziem; kopējs (4).
- kopējs Tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem, piemīt vairākiem vai daudziem; kopīgs (4).
- paliatīvs Tāds, kas atvieglina slimnieka stāvokli (piem., neārstējamas slimības gadījumā), bet nenovērš pašu slimību.
- slimīgs Tāds, kas bieži slimo, tāds, kura organisms viegli pakļaujas slimībām.
- nīkulīgs Tāds, kas darbojas slikti, nesekmīgi; tāds, kas neattīstās, netiek attīstīts.
- amorāls Tāds, kas dzīvo, rīkojas pretēji morāles principiem; rīcība, uzvedība, kas ir pretrunā morāles principiem; netikumīgs.
- glaudīgs Tāds, kas glaužas klāt; pieglaudīgs, mīlīgs.
- patogēns Tāds, kas ierosina slimību (parasti par mikroorganismiem).
- raksturīgs Tāds, kas ir (kam) būtiski, tipiski piemītošs.
- nelegāls Tāds, kas ir ar likumu, oficiāli aizliegts; tāds, kas pastāv, notiek, ko veic neatļauti, nelikumīgi.
- provinciāls Tāds, kas ir atpalicis no laikmeta sabiedriskās dzīves; tāds, kam piemīt uzskatu šaurība, aprobežotība; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tendenciozs Tāds, kas ir cieši saistīts ar kādu tendenci, pakļauts tai un kam piemīt vienpusība, trūkst objektivitātes.
- trešais Tāds, kas ir ievērojami sarežģītāks, bīstamāks, nozīmīgāks u. tml. (salīdzinājumā ar ko citu tādu pašu).
- smeķīgs Tāds, kas ir izteiksmīgs, piesaistošs.
- spilvenveida Tāds, kas ir līdzīgs spilvenam; mīksts.
- spoguļveida Tāds, kas ir līdzīgs spogulim; tāds, kam piemīt spoguļa īpašības.
- īsts Tāds, kas ir likumīgs, juridiski pareizs; neviltots.
- uzpūtīgs Tāds, kas ir ļoti iedomīgs, izturas augstprātīgi.
- svēts Tāds, kas ir ļoti nozīmīgs; tāds, kas ir saistīts ar visdziļākajām jūtām, godu.
- otršķirīgs Tāds, kas ir mazāk nozīmīgs par ko citu.
- otrais Tāds, kas ir mazāk nozīmīgs vai zemākas kvalitātes par ko citu tādu pašu.
- sekundārs Tāds, kas ir mazāk nozīmīgs.
- labsirdīgs Tāds, kas ir miermīlīgs, nav nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pelēcīgs Tāds, kas ir neinteresants, neizteiksmīgs; tāds, kurā trūkst krāsu.
- kontrabanda Tāds, kas ir nelikumīgi, slepeni pārgādāts pāri valsts robežai (par preci vai citu vērtību).
- nelabs Tāds, kas ir neveselīgs, slimīgs.
- ekstātisks Tāds, kas ir nonācis ekstāzē; tāds, kurā izpaužas ekstāze; ārkārtīgi jūsmīgs.
- izdevies Tāds, kas ir noritējis veiksmīgi, sekmīgi, labi; tāds, kas ir padarīts, izveidots veiksmīgi, prasmīgi, labi.
- mīklains Tāds, kas ir notraipīts, aplipis ar mīklu [1].
- otrais Tāds, kas ir nozīmīgāks par ko citu tādu pašu.
- pārāks Tāds, kas ir nozīmīgāks, būtiskāks u. tml. par ko citu, līdzīgu.
- vitāls Tāds, kas ir nozīmīgs dzīvības procesu nodrošināšanai.
- vispārnozīmīgs Tāds, kas ir nozīmīgs visiem vai daudziem.
- blakus Tāds, kas ir papildus galvenajam, būtiskajam; mazāk nozīmīgs.
- iedzimts Tāds, kas ir pārmantots no iepriekšējām paaudzēm, tāds, kas piemīt kopš dzimšanas (par psihiskām īpašībām, spējām).
- snobisks Tāds, kas ir pārspīlēti pašpārliecināts, arī pārspīlēti iedomīgs; tāds, kas pretendē uz izsmalcinātu gaumi, manierēm, īpašu izpratni (kādā nozarē, parasti mākslā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzticams Tāds, kas ir pastāvīgs, tikumīgs (mīlestībā, laulībā pret savu partneri).
- uzticīgs Tāds, kas ir pastāvīgs, tikumīgs (mīlestībā, laulībā pret savu partneri).
- skatuvisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos dzirdes un redzes iespaidus.
- pilsēttipa Tāds, kas ir pilsētai raksturīgs; tāds, kas piemīt pilsētai.
- grēcīgs Tāds, kas ir pretrunā ar reliģiski ētiskajām pamatnormām (baušļiem); netikumīgs, nosodāms.
- svešs Tāds, kas ir saistīts ar cilvēkiem, kuri nekad vēl nav redzēti, sastapti, kuri nav pazīstami; tāds, kas piemīt šādiem cilvēkiem.
- triumfs Tāds, kas ir saistīts ar kādu izcilu panākumu, lielu, nozīmīgu uzvaru u. tml.
- šausmīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko briesmīgu, nežēlīgu; tāds, kas izraisa šausmas.
- šaušalīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko briesmīgu, nežēlīgu; tāds, kas izraisa šaušalas; šausmīgs (1).
- laimīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko vēlamu, patīkamu (piem., par gadījumu, notikumu); arī veiksmīgs.
- vietējs Tāds, kas ir saistīts ar noteiktu vietu, teritoriju; tāds, kas ir nozīmīgs tikai noteiktai vietai, teritorijai.
- pirmšķirīgs Tāds, kas ir svarīgāks, nozīmīgāks, arī vērtīgāks par ko citu līdzīgu; galvenais.
- neizdzēšams Tāds, kas ir tik ietekmīgs, ka to grūti vai neiespējami padarīt par nebijušu.
- neiznīcināms Tāds, kas ir tik nozīmīgs, ka to grūti vai neiespējami iznīcināt.
- nenovērtējams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, vērtīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvērtēt.
- vājš Tāds, kas ir vārgs, nespēcīgs, arī, piem., slimības novārdzināts; tāds, kas slikti funkcionē, nav pietiekami labi attīstīts, arī ir vārgs, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām, orgāniem).
- pārpilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) ļoti pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam (kāda īpašība, pazīme) piemīt ļoti izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
- pilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) izteikti, spēcīgi (par cilvēku); tāds, kurā spēcīgi izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība, pazīme (piem., par skatienu, balsi).
- dezinficējošs Tāds, kas iznīcina slimību izraisošos mikroorganismus.
- tālāknesējs Tāds, kas izplata, nodod tālāk (piem., ko svarīgu, nozīmīgu).
- baismīgs Tāds, kas izraisa lielas bailes, rada drūmas, nomācošas izjūtas; briesmīgs, drausmīgs.
- drūms Tāds, kas izraisa nomāktību; nemīlīgs.
- mīlīgs Tāds, kas izraisa pret sevi simpātijas, patiku, mīļumu.
- šausminošs Tāds, kas izraisa šausmas, šausmina; šausmīgs.
- slapjš Tāds, kas izraisa šķidruma uzkrāšanos organismā, arī izdalīšanos no tā (par slimībām).
- tīksms Tāds, kas izraisa tīksmi; tāds, kurā izpaužas tīksme; tīksmīgs.
- lēns Tāds, kas izturas miermīlīgi, nav nikns (par dzīvniekiem).
- lēnīgs Tāds, kas izturas miermīlīgi, paklausīgi; tāds, kas nav nikns (par dzīvniekiem).
- nedrošs Tāds, kas izturas, rīkojas bikli, kautrīgi, bez stingras pārliecības, apņēmības.
- savējais Tāds, kas kādam pieder, piemīt; savs.
- veikls Tāds, kas kustas ātri un precīzi (par cilvēkiem); tāds, kas ātri, precīzi un prasmīgi strādā, darbojas.
- daudzsološs Tāds, kas liecina par (kā) veiksmīgu attīstību, iespējamiem panākumiem.
- daudzsološs Tāds, kas ļauj cerēt (uz ko), gaidīt (ko) nozīmīgu, interesantu.
- pieglaudīgs Tāds, kas mēdz pieglausties; mīlīgs, maigs.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz rīkoties, izturēties, arī paust savas domas apdomīgi, lai izvairītos no kā nevēlama; arī piesardzīgs.
- dzīvespriecīgs Tāds, kas mīl dzīvi, saskata tajā labo; optimistisks; tāds, kurā izpaužas dzīvesprieks.
- neizdevies Tāds, kas nav izdevies tā, kā bija iecerēts; tāds, kas ir beidzies nesekmīgi.
- nelikumīgs Tāds, kas nav likumīgs; neatļauts, prettiesisks.
- viegls Tāds, kas nav saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī nav bīstams dzīvībai (par slimību, ievainojumu u. tml.); tāds, kas noris bez grūtībām, lielām fiziskām ciešanām, arī tāds, kas noris strauji (par fizioloģisku procesu); tāds, kas nav saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
- neitrāls Tāds, kas nav saistīts ar noteiktu funkcionālu stilu un kam nepiemīt emocionāli ekspresīva nokrāsa; vispārlietojams.
- nesvēts Tāds, kas nav svēts; grēcīgs, netikumīgs.
- pretlikumīgs Tāds, kas neatbilst likumam; neatļauts; nelikumīgs.
- anomāls Tāds, kas neatbilst normai, vispārējai likumībai; neparasts.
- nekārtns Tāds, kas neatbilst noteiktām, parasti pastāvošām likumībām; neregulārs.
- neticīgs Tāds, kas neatzīst Dieva esamību, netic Dievam.
- bezbailīgs Tāds, kas nebaidās, spēj pārvarēt bailes; drosmīgs.
- netikls Tāds, kas neievēro morāles normas, ir izlaidīgs, netikumīgs dzimumattiecībās.
- pasauss Tāds, kas neizraisa emocijas, diezgan neizteiksmīgs; neinteresants.
- vienpatnīgs Tāds, kas nemīl kontaktēties ar citiem; tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats; vienpatīgs.
- vienpatīgs Tāds, kas nemīl kontaktēties ar citiem; tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats.
- aizrautīgs Tāds, kas nododas kam, rīkojas dedzīgi, jūsmīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sauss Tāds, kas noris bez šķidruma izdalīšanās, uzkrāšanās (par slimību).
- nevardarbīgs Tāds, kas notiek bez vardarbības, nav saistīts ar vardarbību; miermīlīgs.
- prettrokšņu Tāds, kas novērš trokšņa iedarbību, vājina tā dzirdamību.
- padevīgs Tāds, kas paklausa bez pretestības, arī pazemīgi.
- augstprātīgs Tāds, kas pārliecināts par savu pārākumu un izrāda to; nicīgi iedomīgs; tāds, kurā izpaužas šāda pārliecība, attieksme.
- pretenciozs Tāds, kas pārspīlē savu nozīmību, oriģinalitāti u. tml.; pārāk pašapzinīgs, iedomīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- klasisks Tāds, kas pārstāv ļoti nozīmīgu posmu (piem., kādā zinātnes nozarē); tāds, kam ir izcila, paliekoša vērtība.
- aktuāls Tāds, kas pašreizējā brīdī vai noteiktā laika posmā ir nozīmīgs, svarīgs; arī neatliekams.
- mīlīgs Tāds, kas pauž maigumu, mīļumu; tāds, kurā izpaužas maigums, mīļums.
- zīdains Tāds, kas pēc izskata, tekstūras atgādina zīdu, arī gluds, mīksts, maigs.
- samtains Tāds, kas pēc izskata, virsmas īpašībām atgādina samtu, arī mīksts, maigs.
- pirmais Tāds, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir nozīmīgāks, arī visnozīmīgākais (salīdzinājumā ar ko citu).
- tavējais Tāds, kas pieder, piemīt cilvēkam, kuru uzrunā ar "tu".
- tavs Tāds, kas pieder, piemīt cilvēkam, kuru uzrunā ar "tu".
- jūsējais Tāds, kas pieder, piemīt diviem vai vairākiem cilvēkiem, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas; jūsu.
- jūs Tāds, kas pieder, piemīt diviem vai vairākiem cilvēkiem, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas.
- savs Tāds, kas pieder, piemīt runātājam, uzrunātajai vai pieminētajai personai, ir daļa no tās.
- manējais Tāds, kas pieder, piemīt runātājam; mans.
- jūsējais Tāds, kas pieder, piemīt vienam cilvēkam, kuru uzrunā ar "jūs".
- jūs Tāds, kas pieder, piemīt vienam cilvēkam, pie kura vēršas oficiāli vai ar pieklājības uzrunu.
- viņš Tāds, kas pieder, piemīt, ar ko ir saistība cilvēkam, par kuru runā.
- mēs Tāds, kas pieder, piemīt, ar ko ir saistība runātājam (rakstītājam) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem).
- niecīgs Tāds, kas piemīt (cilvēkam) ļoti ierobežotā apjomā.
- specifisks Tāds, kas piemīt (kam) kā būtiska, neatņemama īpašība, pazīme; arī raksturīgs.
- sākotnējs Tāds, kas piemīt (kam) pastāvēšanas, eksistēšanas sākumā (piem., par izskatu, formu, krāsu).
- eņģelisks Tāds, kas piemīt eņģelim; eņģelim līdzīgs.
- dabisks Tāds, kas piemīt jau no dzimšanas; iedzimts.
- raganīgs Tāds, kas piemīt raganām, tām raksturīgs; noslēpumaini valdzinošs.
- raganisks Tāds, kas piemīt raganām, tām raksturīgs; raganīgs.
- nepazīstams Tāds, kas piemīt šādam cilvēkam.
- vecišķs Tāds, kas piemīt, raksturīgs vecam cilvēkam; vecīgs (1).
- vecīgs Tāds, kas piemīt, raksturīgs vecam cilvēkam.
- suga Tāds, kas pilnīgi atbilst šīs pamatvienības, arī kādas šķirnes parasti saimnieciski nozīmīgajām, pazīmēm.
- labs Tāds, kas prasmīgi, apzinīgi veic savu darbu, pienākumu.
- rezultatīvs Tāds, kas rada, sasniedz pozitīvu rezultātu; sekmīgs.
- blēdīgs Tāds, kas raksturīgs blēdim; šķelmīgs, viltīgs, nerātns.
- aktierisks Tāds, kas raksturīgs, nepieciešams aktierim; aktierim piemītošs.
- nelegāls Tāds, kas ražots, iegūts nelikumīgā, neatļautā veidā.
- kūtrs Tāds, kas rīkojas, darbojas lēni; neuzņēmīgs, negribīgs.
- daiļrunīgs Tāds, kas runā skaistiem vārdiem, izteiksmīgi, pārliecinoši; tāds, kas satur izteiksmīgus, skaistus vārdus.
- redzams Tāds, kas saista uzmanību, izraisa interesi; tāds, kam piemīt kas nozīmīgs.
- fundamentāls Tāds, kas saistīts ar (kā) pamatiem; ļoti nozīmīgs, svarīgs, pamatīgs.
- netikumisks Tāds, kas saistīts ar netikumību, tai raksturīgs; netikumīgs.
- alternatīvs Tāds, kas satur alternatīvu, kas pieļauj vienu no divām vai vairākām iespējamībām.
- ūdeņains Tāds, kas satur pārāk mīkstas vai šķidras vielas.
- plānprātīgs Tāds, kas slimo ar plānprātību, tāds, kam piemīt plānprātība.
- neārstējams Tāds, kas slimo ar slimību, kuru nav iespējams izārstēt; tāds, ko nav iespējams izārstēt.
- smīnīgs Tāds, kas smīn; tāds, kas bieži mēdz smīnēt; arī zobgalīgs, ironisks, nievīgs.
- veikls Tāds, kas spēj kustēties, darboties ātri, precīzi, arī prasmīgi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām, kājām).
- reliģiozs Tāds, kas tic Dieva esamībai, visvarenībai, izpilda reliģiskos priekšrakstus.
- dievticīgs Tāds, kas tic Dieva esamībai; reliģiozs.
- godkārīgs Tāds, kas tiecas pēc goda, slavas, kam piemīt godkāre; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vadošs Tāds, kas vada (piem., nozīmīgu nozari); tāds, kas ir saistīts ar (piem., nozīmīgas nozares) vadīšanu.
- vārīgs Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (piem., slimībām, ievainojumiem) – par organismu, tā daļām, fizioloģisku stāvokli u. tml.
- būtisks Tāds, kas veido vai skar būtību; ļoti raksturīgs, nozīmīgs.
- negatīvs Tāds, ko apzīmē ar mīnusa zīmi.
- ciets Tāds, ko ir grūti sadalīt, saspiest, saliekt, apstrādāt u. tml.; pretstats: mīksts.
- mīļš Tāds, ko mīl; tuvs, dārgs.
- mīļotais Tāds, ko mīl.
- melns un maziņš tāds, ko neatzīst, neievēro; padevīgs, pazemīgs; pārspēts, satriekts.
- retorisks Tāds, ko valodā izmanto izteiksmīguma radīšanai vai pastiprināšanai.
- daudznozīmīgs Tāds, ko var uztvert, saprast dažādi, neviennozīmīgi.
- paklausīgs Tāds, ko var veiksmīgi lietot, izmantot; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- veikls Tāds, ko veic, dara ātri, precīzi, arī prasmīgi.
- gleznains Tāds, kur ir skaisti dabasskati; tāds, kam piemīt skaistums, krāsu bagātība (par vietām dabā).
- dzīvojams Tāds, kur var dzīvot; tāds, kas ir paredzēts cilvēka mītnei.
- bezidejisks Tāds, kurā (pēc padomju ideoloģijas) netiek paustas nozīmīgas, pieņemamas idejas.
- labsirdīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir iejūtīga, labvēlīga, miermīlīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- maigs Tāds, kura attieksme pret citiem ir labsirdīga, mīļa; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- labdabīgs Tāds, kura attieksme, izturēšanās pret citiem ir labvēlīga, miermīlīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- čaugans Tāds, kura daļiņas neatrodas cieši kopā; irdens, mīksts.
- regulārs Tāds, kura formu sistēma atbilst vispārējām valodas likumībām (parasti par vārdu); kārtns.
- liekvārdīgs Tāds, kurā ir daudz lieku vārdu; tāds, kuram ir raksturīga lieku, nevajadzīgu vārdu esamība.
- ugunsbīstams Tāds, kurā ir liela ugunsgrēka izcelšanās iespējamība.
- pārbagāts Tāds, kurā ir ļoti daudz (parasti nozīmīgu) notikumu.
- sapņains Tāds, kurā izpaužas domīgums, dzīvošana sapņu, iztēles pasaulē.
- bezgaumīgs Tāds, kurā izpaužas gaumes trūkums; negaumīgs.
- slimīgs Tāds, kurā izpaužas kādai slimībai raksturīgas īpašības, pazīmes; tāds, kas saistīts ar slimību, slimības izraisīts.
- krietns Tāds, kurā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, derīgs.
- verdzisks Tāds, kurā izpaužas liela pazemība, pazemošanās, arī pakļaušanās.
- glāstošs Tāds, kurā izpaužas mīļums, sirsnīgums.
- salds Tāds, kurā izpaužas pārspīlēta laipnība, arī pieglaimība, lišķība.
- maniakāls Tāds, kurā izpaužas slimīgs psihisks uzbudinājums.
- stostīgs Tāds, kurā izpaužas stostīšanās, stomīšanās.
- paranojāls Tāds, kurā izpaužas šai slimībai raksturīgas pazīmes; nenormāls.
- velārs Tāds, kura izrunai ir raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
- nejauks Tāds, kura izskats vai izturēšanās izraisa nepatiku, noraidošu attieksmi; tāds, kam piemīt kas nepatīkams.
- smīnīgs Tāds, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
- avitaminozs Tāds, kurā nav kāda vitamīna; tāds, kas saistīts ar avitaminozi.
- biezs Tāds, kurā nav redzamības, ir tumšs (par krēslu, nakti, tumsu).
- neizteiksmīgs Tāds, kurā nav tēlainības, izteiksmīguma; vienmuļš, garlaicīgs.
- godīgs Tāds, kura rīcība atbilst morāles prasībām; tikumīgs, apzinīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tikumīgs Tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst tikumības normām un principiem, tāds, kam ir raksturīgas pozitīvas, morāles normām atbilstošas īpašības.
- labs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, arī pozitīvs, labvēlīgs; tāds, kas izraisa patiku.
- pilnvērtīgs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, pilnīgi atbilstoši noteiktām prasībām, uzskatiem.
- lielisks Tāds, kura saturā, formā izpaužas kas sevišķi nozīmīgs, saistošs.
- romantisks Tāds, kura saturs saistās ar mīlestības tēmu, emocionāliem pārdzīvojumiem.
- mīla Tāds, kurā tiek izpaustas mīlestības jūtas.
- labs Tāds, kuram piemīt morāles normām atbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir labsirdīga, labvēlīga.
- slikts Tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības; tāds, kurš izturas (pret citiem) neiejūtīgi, cietsirdīgi.
- paškritisks Tāds, kuram piemīt paškritika; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- lepns Tāds, kurš jūtas pārāks par citiem; augstprātīgs, iedomīgs.
- sirdsmīļš Tāds, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
- nemīlams Tāds, pret kuru neizjūt mīlestību.
- neatņemams Tāds, uz ko (kādam) ir likumīgas tiesības.
- nematodes Tārpi ar veltenisku ķermeni, kas dzīvo ūdenī, augsnē, pūstošās vielās (daudzas sugas ir augu, dzīvnieku vai cilvēku parazīti, kas izraisa slimības).
- burvis Tas (cilvēks vai pārdabiska būtne), kam piemīt spēja noburt.
- nieks Tas, kam nav lielas, būtiskas nozīmes; nenozīmīgs, mazsvarīgs fakts, apstāklis u. tml.
- pozitīvs Tas, kam piemīt kas labs, vēlams, arī derīgs.
- negatīvs Tas, kam piemīt kas nevēlams, nosodāms.
- naivs Tas, kam piemīt šādas īpašības.
- milzis Tas, kas (kādā nozarē) izceļas ar lielu apjomu, nozīmīgumu.
- svētums Tas, kas (kādam) ir ļoti nozīmīgs; tas, kas ir saistīts ar (kāda) visdziļākajām jūtām, godu.
- dārgums Tas, kas (kādam) ir ļoti vērtīgs, nozīmīgs, arī mīļš, tuvs.
- dominante Tas, kas (piem., ar nozīmību, izmēriem) pārsniedz citu (apkārtējo, līdzīgo); ievērojamākā daļa, pazīme.
- flagmanis Tas, kas (savā nozarē) ir pats lielākais, nozīmīgākais, labākais.
- nebūtība Tas, kas atrodas ārpus dzīvības, esamības; nāve.
- izņēmums Tas, kas atšķiras no citiem līdzīgiem, tas, kas nepakļaujas vispārējai likumībai.
- auglīgs Tas, kas dod labus rezultātus; intensīvs, veiksmīgs, sekmīgs.
- pamats Tas, kas dod likumīgas tiesības sākt juridiskas darbības.
- gigants Tas, kas ir ārkārtīgi liels, milzīgs, nozīmīgs.
- acuraugs Tas, kas ir ļoti mīļš, dārgs, rūpīgi sargājams.
- stūrakmens Tas, kas ir ļoti nozīmīgs, tas, kas veido (kā) pamatu.
- piedēklis Tas, kas ir ļoti saistīts, atkarīgs no kā cita (parasti lielāka, ietekmīgāka).
- tīrā spička tas, kas ir mazs, arī nenozīmīgs.
- pabiras Tas, kas ir mazvērtīgs, nenozīmīgs.
- nešķīstība Tas, kas ir nešķīsts, netikumīgs, grēcīgs.
- sviests Tas, kas ir neveiksmīgs, nekvalitatīvs, nesakārtots; arī stulbums.
- smiekli Tas, kas ir niecīgs, arī nenozīmīgs; nieks (1), sīkums.
- lolojums Tas, kas ir rūpīgi, ar mīlestību audzēts, kopts.
- atradums Tas, kas ir veiksmīgi atrasts, ļoti noderīgs (kādam nolūkam).
- ieguvums Tas, kas ir vērtīgs, nozīmīgs (sasniegts, izcīnīts u. tml.).
- špicka Tas, kas ir viegli veicams, izdarāms; tas, kas ir mazs, nenozīmīgs.
- mīla Tas, kas izraisa mīlestības (2) jūtas.
- lāsts Tas, kas nomāc, moka, ļoti apgrūtina, dara (kādu) nelaimīgu, izraisa nelaimi, postu.
- identitāte Tas, kas nosaka (kā) esamību, pastāvēšanu; raksturīga īpatnība, savdabība, sevišķums.
- piesegs Tas, kas piesedz, nomaskē (piem., ko nelikumīgu).
- sirdslieta Tas, kas saistīts ar intīmām, mīlestības jūtām, attiecas uz tām.
- mīlulis Tas, ko mīl, arī lolo; lutina; cilvēks, kuru mīl vairāk nekā citus.
- mīļotais Tas, kuru mīl.
- mīļumiņš Tas, pret ko izjūt sirsnību, mīlestību.
- mīļums Tas, pret ko izjūt sirsnību, mīlestību.
- degpunkts Tas, uz ko koncentrēta uzmanība; nozīmīgākais, svarīgākais, arī aktuālākais (kādā darbībā, norisē).
- kuģa miglas taure taure, ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
- hotentoti Tauta Āfrikā, kas dzīvo vairākās valstīs – Namībijā, Botsvānā, Dienvidāfrikas Republikā.
- pamattauta Tauta, kas ir galvenā, nozīmīgākā (kādā teritorijā).
- papardes zieds tautas ticējumos – brīnumains zieds, kas Jāņu naktī uzplaukst papardei un nes mīlētājiem laimi.
- valodas norma tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos.
- variants Tautasdziesmas, arī cita folkloras žanra teksts, kas no pamatvarianta neatšķiras vai atšķiras ar nenozīmīgām fonētiskām un morfoloģiskām iezīmēm.
- augsts Teicams, izcils, arī nozīmīgs.
- pamatteksts Teksta galvenā, nozīmīgākā, arī lielākā daļa.
- gleznains Tēlains, izteiksmīgs.
- plastika Tēlotājmākslā – telpisku, apjomīgu darbu veidojums; arī tēlniecība, skulptūra.
- mīcītava Telpa, kur mīca mīklu maizes cepšanai.
- dubultlogs Telpu siltinošas tehnoloģijas logs, kam vienā rāmī blīvi iestiprināti divi stiklojumi.
- akadēmisks Teorētisks, abstrakts; sauss, neizteiksmīgs.
- reliģiozitāte Ticība Dieva esamībai un visvarenībai, aktīva reliģisko priekšrakstu pildīšana.
- sašķīst Tiekot vārītam, sadalīties, izjukt, pārvērsties mīkstā masā, parasti pilnīgi.
- avantūrisms Tieksme uz avantūrām; atbildības, arī apdomības trūkums (politiskajā un sabiedriskajā dzīvē).
- pārstāvība Tiesiskas attiecības, saskaņā ar kurām viena persona (pārstāvis) pēc īpaša pilnvarojuma uzstājas otras personas (pārstāvamā) vārdā, aizstāvot viņa likumīgās intereses.
- monosēmija Tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai); viennozīmīgums.
- tvīksmains Tīksmīgs (parasti jutekliski); tvīksmīgs.
- izstrēbt (savārīto) putru tikt galā ar radītajiem sarežģījumiem; novērst izdarīto aplamību.
- izdoties Tikt izgatavotam, izveidotam labi, prasmīgi, veiksmīgi.
- zaudēt galvu Tikt savaldzinātam, iemīlēties.
- izskriet Tikt strauji, neapdomīgi izrunātam.
- tikums Tikumība; laba, pozitīva īpašība, to kopums.
- tikls Tikumīgs.
- ietramdīt Tramdot iebaidīt, padarīt tramīgu (dzīvnieku).
- bailīgs Tramīgs (par dzīvniekiem).
- transitīvums Transitivitāte, pārejamība.
- aiztriept Triepjot (iekšā ko mīkstu, pašķidru), aizdarīt, aizpildīt.
- ķepēt Triept, ziest biezā kārtā (ko mīkstu, lipīgu).
- mīlas trijstūris triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
- mīlestības trijstūris Triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
- mīlestības trīsstūris Triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
- mīlas trīsstūris triju cilvēku kopa, starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
- moiras Trīs likteņa dievietes sengrieķu mitoloģijā, Zeva un Temīdas meitas – māsas Kloto, Lahese, Atropa.
- velna ducis trīspadsmit (pēc tautas ticējumiem – nelaimīgs skaitlis).
- marakuja Tropu auga pasifloras dažu sugu auglis, kam ir biezs apvalks un aromātisks tumši dzeltens mīkstums ar mazām, cietām sēkliņām.
- kapers Tropu vai subtropu augs ar pamīšām lapām un baltiem vai sārteniem ziediem.
- lobēlija Tropu vai subtropu lakstaugs (retāk puskrūms vai krūms) ar veselām, pamīšus augošām lapām, kura vairākas sugas audzē kā krāšņumaugu.
- uztumēt Tumējot panākt, ka (ēdiens) iegūst vēlamo tumīgumu.
- labietis Turīgs un ietekmīgs zemnieks (Latvijā 11.–13. gs.); bajārs (2).
- zobvalis Ūdenī mītošs zīdītājdzīvnieks ar koniskiem, vienveidīgiem zobiem.
- undīne Ūdensmeita, nāra, kas var iemantot cilvēka dvēseli, iemīlot zemes cilvēku (piemēram, ģermāņu mitoloģijā).
- kokurbis Urbis caurumu veidošanai samērā mīkstos materiālos (piem., kokmateriālos, zāģmateriālos).
- izsitumu tīfs utu pārnēsāta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
- pasmīnēt Uz īsu brīdi savilkt seju smīnā; smīnot izpaust mazliet nievīgu, noraidošu attieksmi.
- pretuzbrukums Uzbrukums (piem., sporta spēlēs, cīņā), ko veic reaģējot uz pretinieka, parasti neveiksmīgu, uzbrukumu.
- uzbrist Uzkāpt, uzmīt.
- fobija Uzmācīga baiļu sajūta; slimīgas bailes (no kā).
- disponēts Uzņēmīgs (pret kādu slimību).
- inficēties Uzņemt (organismā) slimības izraisītājus mikroorganismus; saslimt ar infekcijas slimību.
- mārketings Uzņēmuma komerciālās darbības plānošana, tirgus izpēte un reklāma ar mērķi nodrošināt uzņēmuma sekmīgu darbību un palielināt tā peļņu.
- tirgzinība Uzņēmuma komerciālās darbības plānošana, tirgus izpēte un reklāma ar mērķi nodrošināt uzņēmuma sekmīgu darbību un palielināt tā peļņu.
- saulīte Uzruna (ar mīļuma, maiguma pieskaņu); vārds, kādā (parasti ar maigumu, ar mīlestību) dēvē kādu personu.
- niecināt Uzskatīt (kādu, ko) par nevērtīgu, nenozīmīgu; arī pelt.
- piedēvēt Uzskatīt (ko) par (kādam, kam) piemītošu.
- piešķirt nozīmi uzskatīt (ko) par loti nozīmīgu, svarīgu.
- nievāt Uzskatīt (ko) par nenozīmīgu, mazvērtīgu, arī nederīgu.
- nicināt Uzskatīt (ko) par nenozīmīgu, nevērtīgu.
- (pie)vērst uzmanību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
- veltīt uzmanību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
- (pie)vērst vērību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
- veltīt vērību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
- atzīt Uzskatīt par esošu, arī pareizu, likumīgu un izteikt, apliecināt to.
- ateisms Uzskatu sistēma vai teorija, kas noliedz Dieva esamību.
- lampu drudzis uztraukums pirms uzstāšanās, nozīmīga notikuma.
- dzirdamība Uztveramība ar dzirdi; šādas uztveramības skaidrības pakāpe; iespēja dzirdēt (ko).
- mīkstais vagons vagons (vilciena sastāvā) ar mīkstām guļvietām.
- pierast Vairākkārt (ko) atkārtojot, pakāpeniski izjust tieksmi, nepieciešamību (pēc tā).
- mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa svaru no vienas kājas uz otru; mīdīties.
- saglaudīt Vairākkārt glaudot, samīļot.
- mīņāt Vairākkārt mīt, mīdīt.
- mītiņot Vairākkārt piedalīties mītiņos vai rīkot mītiņus.
- velēt Vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu.
- iestaigāt Vairākkārt staigājot, iemīt (piem., taku).
- izstaigāt Vairākkārt staigājot, izbojāt (kādu vietu); vairākkārt staigājot, izmīdīt (augus).
- šķiesties Vairākkārt šķērdēt, tērēt, arī lietot ko neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
- lupata Vāja rakstura, gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks.
- note Vajadzība, nepieciešamība; arī steidzamība, neatliekamība.
- melanholiskais temperaments vājais temperamenta tips, kam raksturīgs pastiprināts emocionālais jūtīgums, kas izpaužas vieglā aizvainojamībā.
- priekšvakars Vakars, pēcpusdiena, arī diena pirms kā nozīmīga, kas gaidāms nākamajā dienā.
- emirāts Valdījums vai valsts, kurā valda emīrs.
- koptu valoda valoda, kas pieder pie hamītu valodu grupas un kas mūsdienās saglabājusies tikai kā baznīcas valoda.
- žestu jeb zīmju valoda valoda, kuras zīmju sistēmu veido žesti un mīmika.
- figūra Valodas konstrukcija izteiksmīguma pastiprināšanai.
- lingvistiskā pragmatika valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas lietojumu saziņā – konstatē un formulē veiksmīgas saziņas nosacījumus, pēta nozīmes, kādas izteikums iegūst runas situācijā u. tml.
- vārddarināšana Valodniecības apakšnozare, kurā pēta vārdu struktūru un tās veidošanās likumības, vārdu sastāvdaļu strukturālās un semantiskās attieksmes, vārddarināšanas līdzekļus un tipus.
- paralingvistika Valodniecības nozare, kas pēta izteiksmes līdzekļus, kas pavada runu, papildina izteikumu (piem., balss modulācijas, žestus, mīmiku, pauzes).
- ticamība Varbūtība, iespējamība, ka (kas) ir patiess, atbilst patiesībai.
- mīļvārdiņš Vārds, kādā sauc cilvēku, pret ko izjūt sirsnību, mīlestību.
- vareņiks Vārīts mīklas izstrādājums, parasti ar biezpiena pildījumu.
- ūdenskliņģeris Vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas kliņģeris; ūdens kliņģeris.
- varoņdarbs Varonīga rīcība ārkārtējos apstākļos, briesmās, riskējot ar dzīvību vai upurējot to; ļoti nozīmīga, pašaizliedzīga darbība, darbs sevišķi grūtos apstākļos vai pārvarot kādas grūtības.
- sumahs Vasarzaļš dienvidu krūms, retāk koks, ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem vai purpursarkaniem ziediem skarveida ziedkopā.
- spireja Vasarzaļš krūms ar vienkāršām, pamīšām lapām un baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem ziedkopās.
- revidēt Veikt (iestādes, uzņēmuma u. tml.) saimnieciskās un finansiālās darbības pareizuma un likumīguma pārbaudi.
- ierakstīt Veikt ko nozīmīgu, neaizmirstamu.
- svinēt Veikt, parasti tradicionālas, neikdienišķas, darbības saistībā ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piem., ar svētkiem, kādu notikumu).
- prātīgs vēlams, arī nozīmīgs.
- izvelēt Velējot izmazgāt (veļu), padarīt (audumu) mīkstu.
- slaucīt Velkot pāri (ko mīkstu, uzsūcošu), beržot (ar ko mīkstu, uzsūcošu) darīt sausu, sausināt.
- vētra ūdens glāzē veltīgs uztraukums par sīkumiem, ko maznozīmīgu.
- vētra tējas glāzē veltīgs uztraukums par sīkumiem, ko maznozīmīgu.
- tūks Velts, uzkārsts, blīvs vilnas vai pusvilnas audums ar mīkstu virsmu labajā pusē.
- gonoreja Venēriska slimība, ko ierosina gonokoks; triperis.
- nelaba slimība Veneriskā slimība.
- nelaba kaite Veneriskā slimība.
- sunisks Verdziski padevīgs; iztapīgi glaimīgs.
- locīt zāģa zobus vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
- izvērtēt Vērtējot dot detalizētu atzinumu, pārskatu (piem., par kā kvalitāti, nozīmīgumu).
- pašvērtība Vērtība, kas (kam) piemīt pati par sevi.
- pašvērtība Vērtība, kas piemīt (cilvēkam) pēc viņa paša izjūtas un uzskatiem.
- nozīme Vērtība; (kā) nozīmīgums, svarīgums.
- ķīlis Vertikāla plāksne lidmašīnas astes daļā, kas nodrošina stabilitāti un vadāmību.
- smūtijs Veselīgs kokteilis ar sasmalcinātiem augļiem vai ogām, kam var pievienot pienu, jogurtu, sojas pienu, vitamīnus un garšvielas.
- nostāsts Vēstījums par konkrētiem vēsturiskiem faktiem, pagātnes notikumiem, nozīmīgiem cilvēkiem u. tml.; teika.
- veterinārā ķirurģija veterinārijas nozare, kas pētī traumas un citas dzīvnieku slimības, kuras ārstējamas ar operatīvām metodēm.
- polārlapsa Vidēja lieluma suņu dzimtas kažokzvērs (parasti polārajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai baltu (ziemā) biezu, mīkstu apmatojumu [Alopex lagopus].
- riksis Vidēji ātri (zirga) soļi, kad pamīšus tiek pārvietoti pa diagonāli esošie kāju pāri.
- svilnis Vidēji liels tauriņš, kura kāpuri mīt, piem., uz augiem, miltos, vaskā.
- pusmīksts Vidēji mīksts; tāds, kas nav sevišķi stingrs, ciets.
- slaucīties Viegli beržot (ar ko mīkstu, uzsūcošu), sausināt, tīrīt sevi, savu ķermeni.
- čības Viegli, mīksti mājas apavi.
- viendienis Vieglprātīgs, arī neapdomīgs, nesaimniecisks cilvēks, kurš nedomā par nākotni.
- dūralumīnijs Viegls metāls – alumīnija, vara, magnija un mangāna sakausējums, kas pēc rūdīšanas kļūst ciets un viegli apstrādājams.
- žoržets Viegls, smalks, mīksts kokvilnas, vilnas vai zīda audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
- mīkstinātājs Viela, ar ko mīkstina.
- supravadītājs Viela, kam piemīt supravadītspēja.
- antihistamīns Viela, kas neitralizē vai pavājina histamīna iedarbību.
- lubrikants Viela, kas palielina (kā) slīdamību; ziežviela.
- holīns Viela, kas pieder pie B grupas vitamīniem.
- uzlabotājs Viela, kas tiek pievienota pārtikas produktam ražošanas procesā, lai uzlabotu (tā) garšu, izskatu, struktūru, uzglabājamību u. tml.
- medikaments Viela, ko lieto ārstēšanai vai slimību profilaksei; zāles.
- absorbents Viela, kurai piemīt spēja uzsūkt citas vielas.
- molekula Vielas vissīkākā daļiņa, kurai piemīt attiecīgās vielas ķīmiskās īpašības.
- diabēts Vielmaiņas traucējumu izraisīta slimība, kuras pazīmes ir slāpes un liela urīna daudzuma izdalīšanās.
- alternatīva Viena no divām (vai vairākām) iespējamībām, kas viena otru izslēdz.
- melnās bakas viena no vissmagākajām šīs slimības formām.
- pēctecība Vienādu pazīmju un attīstības īpatnību atkārtošanās pēctečos; pārmantojamība.
- kolonija Vienas sugas dzīvnieku (parasti putnu) grupa, kas dzīvo kopā; vieta, kur mīt šāda dzīvnieku grupa.
- saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība; mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā).
- zilausis Viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini vai staraini šķeltām vai dalītām, pamīšām lapām, ziliem vai violetiem ziediem ķerkarveida vai skarveida ziedkopā.
- suņkumelīte Viengadīgs vai daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos.
- naktssvece Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām lapām un dzelteniem, sārtiem, retāk baltiem ziediem, kas sakopoti vārpās.
- unikāls Vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm) starp sev līdzīgiem; tāds, kam piemīt izcilas, sevišķi pozitīvas īpašības.
- viennozīmes Viennozīmīgs (1); monosēmisks.
- iztirgot Vienoties (par ko); veikt nelikumīgus darījumus, saņemot par to samaksu.
- streptocīds Viens no sulfanilamīdu grupas preparātiem bakteriālo infekciju ārstēšanai.
- patogēnās sēnes vienšūnas vai daudzšūnu organismi, kas ierosina augu, dzīvnieku un cilvēka sēnīšu slimības.
- oberis Viesmīlis.
- nometne Vieta ar pagaidu mītnēm (teltīm, mājām, barakām u. tml.), kur uz laiku apmesties lielākam cilvēku kopumam.
- ūdenskritums Vieta upes gultnē, kur ūdens gāžas pāri kādam (piemēram, dolomīta slāņu) slieksnim, kraujai; upes ūdens, kas krīt šādā vietā.
- zoodārzs Vieta, kur mīt dzīvnieki no visas pasaules.
- čūsku midzenis vieta, kur mīt ļauni, bīstami cilvēki; ļaunu, bīstamu cilvēku kopums.
- pekle Vieta, kur norisinās kas briesmīgs, bīstams.
- elle Vieta, kur notiek kas ļoti slikts, briesmīgs.
- paspārne Vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku; arī mājoklis, pajumte.
- pajumte Vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku; arī mājoklis.
- Meka Vieta, uz kuru dodas ļoti daudz cilvēku; vieta, kas ir izveidojusies par kādas nozares nozīmīgu centru.
- šaurība Vietas, platības nepietiekamība; apstākļi, kas saistīti ar šādu vietas, platības nepietiekamību.
- apdedzināties Vilties, arī kļūdīties, neapdomīgi rīkojoties, neparedzot sekas.
- krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- brunču mednieks vīrietis, kas izmanto katru iespēju mīlas dēku uzsākšanai.
- siržu lauzējs vīrietis, kurš ļoti viegli iegūst sieviešu simpātijas, mīlestībā vieglprātīgs, bezatbildīgs cilvēks.
- kā vīrs vīrišķīgi, nebaidoties grūtību, briesmu, drosmīgi pārvarot tās; atklāti, godīgi.
- SARS Vīrusa izraisīta slimība – atipiskā pneimonija.
- kovids Vīrusa SARS-CoV-2 izraisīta infekcijas slimība Covid-19.
- herpesvīruss Vīruss, kas ierosina pūslīšveida izsitumus uz ādas vai gļotādas, kā arī dažas slimības, piem., vējbakas.
- rotavīruss Vīruss, kas izraisa infekcijas slimību, kam raksturīga vemšana, caureja, sāpes vēderā, paaugstināta ķermeņa temperatūra.
- dzeltenā kaite vīrusu hepatīts; Botkina slimība.
- ornitoze Vīrusu ierosināta infekcijas slimība, ar kuru var saslimt arī cilvēks, kontaktējoties ar slimiem putniem.
- raibziedainība Vīrusu izraisīta augu slimība, kam raksturīgi raibi plankumi uz ziediem.
- bakas Vīrusu izraisīta infekcijas slimība ar drudzi un specifiskiem izsitumiem, kuras sekas ir rētas sejas ādā.
- urbānisms Virziens 20. gs. pilsētbūvniecībā, kas akcentēja lielo pilsētu sociālo nozīmi mūsdienu sabiedrībā, milzīgu pilsētbūvniecisku struktūru nepieciešamību.
- stigt Virzoties pa staignu, irdenu, mīkstu virsmu, grimt (tajā).
- mezglainā struma visbiežāk sastopamā vairogdziedzera slimība, kam raksturīga specifisku mezglu veidošanās.
- maize Visnozīmīgākais, būtiski nepieciešamais.
- sūtība Visnozīmīgākais, visbūtiskākais uzdevums, mērķis, darbību kopums; misija (1).
- leģitimitāte Vispārināta īpašība --> leģitīms, šīs īpašības konkrēta izpausme; likumīgums.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesekmība Vispārināta īpašība --> nesekmīgs (2); stāvoklis kad ir neapmierinošas sekmes mācībās.
- netikumība Vispārināta īpašība --> netikumīgs; netikumīga izturēšanās, rīcība.
- niecība Vispārināta īpašība --> niecīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; nenozīmīgums, arī mazvērtīgums.
- sekmība Vispārināta īpašība --> sekmīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- transitivitāte Vispārināta īpašība --> transitīvs; šīs īpašības konkrēta izpausme; pārejamība.
- utainība Vispārināta īpašība --> utains; utu esamība (kādam); pedikuloze.
- galvenais Vissvarīgākais, visnozīmīgākais (kādā kopumā).
- galvenais Vissvarīgākais, visnozīmīgākais.
- spektrs Visu vērtību kopums, kas piemīt kādu sistēmu vai procesu raksturojošam lielumam.
- kosmogonija Visuma izcelšanās izklāsts (piem., mītos).
- dārgs Visvērtīgākais, vissvarīgākais, visnozīmīgākais (cilvēka dzīvē).
- tiamīns Vitamīns – bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā; B1 vitamīns.
- zivju eļļa vitamīnu preparāts, ko iegūst no mencu aknām un kas satur A un D vitamīnu.
- pūpols Vītolu un kārklu ziedkopa – mīksts, pūkains, balts spilvu veidojums stāvā spurdzē.
- trusis Zaķu dzimtas zālēdājs, mājas vai savvaļas dzīvnieks, kuram ir garas ausis, īsa aste (ļipa), biezs, mīksts apspalvojums un kurš pārvietojas lecot.
- sirdszāles Zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirds zāles.
- dražeja Zāļu, vitamīnu u. tml. lodveida graudiņš ar kūstošu, gludu apvalku.
- zirnītis Zāļu, vitamīnu u. tml. lodveida graudiņš ar kūstošu, gludu apvalku.; dražeja.
- salmoneloze Zarnu infekcijas slimība, ko izraisa salmonellas.
- apdzist Zaudēt izteiksmību, spraigumu, intensitāti (par seju, acīm, balsi u. tml.).
- savelties Zaudēt mīkstumu, kļūt blīvam (par vilnas izstrādājumiem).
- noiet no skatuves zaudēt popularitāti, sabiedrisko nozīmību; pārtraukt darboties, beigt pastāvēt.
- sials Zemes garozas virsējā kārta, kas veidota galvenokārt no silīcija un alumīnija minerāliem.
- locīt muguru Zemoties, izrādīt pazemību.
- skudrlācis Zīdītājs ar pagarinātu galvu, cauruļveida purnu, bez zobiem, mazu mutes atveri un garu, lipīgu mēli, ar ko ķer skudras un termītus.
- iedega Ziedaugu slimība, ko izraisa sēnes vai baktērijas un kam parasti raksturīga plankumu izveidošanās uz auga.
- ritulis Ziedkopa, kam sānu asis attīstās tikai vienā pusē un zarojas pamīšus pa kreisi un pa labi.
- siena drudzis ziedputekšņu izraisīta alerģiska slimība, kam raksturīgas iesnas, acu asarošana, konjunktivīts, bronhiālās astmas lēkmes, izsitumi, arī paaugstināta temperatūra.
- ziemains Ziemīgs.
- vēstnesis Zīme, pazīme, kas liecina (par kā) iespējamību, tuvošanos.
- cena Zīmīte vai plāksnīte, uz kuras uzrakstīta preces vērtība.
- cedele Zīmīte; paziņojums.
- epizootoloģija Zinātne par dzīvnieku infekcijas slimību izcelšanos un apkarošanu.
- veterinārmedicīna Zinātne par dzīvnieku slimībām, to ārstēšanu un profilaksi; veterinārija.
- veterinārā medicīna zinātne par dzīvnieku slimībām, to ārstēšanu; veterinārija, veterinārmedicīna.
- filozofija Zinātne par esamības, īstenības un cilvēka domāšanas vispārējām likumsakarībām, būtību.
- medicīna Zinātne par slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi; attiecīgo praktisko pasākumu kopums.
- radioloģija Zinātne par starojuma enerģiju; radioaktīvo vielu un jonizējošā starojuma izmantošana slimību diagnostikā un ārstēšanā.
- ģenētika Zinātne, kas pēta organismu iedzimtības un mainības likumības.
- patoloģija Zinātne, kas pēta slimību izraisītās pārmaiņas organismā.
- epidemioloģija Zinātne, kas pētī infekcijas slimību izcelšanās iemeslus, izplatīšanās likumsakarības un to apkarošanas iespējas.
- mitoloģija Zinātne, kas pētī mītus.
- semitoloģija Zinātnes nozare, kas pēta semītu valodas un šajās valodās runājošo tautu kultūru.
- imunoloģija Zinātnes nozare, kas pētī aizsargreakcijas, kuras nodrošina organisma neuzņēmību pret infekcijas ierosinātājiem, svešiem audiem un vielām.
- infektoloģija Zinātnes nozare, kas pētī infekcijas slimības, to ārstēšanu.
- informātika Zinātnes nozare, kas pētī zinātniskās informācijas struktūru un īpašības, tās izstrādes, pārveides, pārraides un izmantošanas likumības.
- biotehnoloģija Zinātnes un tehnikas nozare, kas pētī un izstrādā metodes dzīvu šūnu un audu audzēšanai un savairošanai (piem., fermentu, vitamīnu ražošanā).
- veterinārija Zinātņu sistēma, kas pētī dzīvnieku slimības un nodarbojas ar dzīvnieku slimību ārstēšanu, profilaksi un uzraudzīšanu.
- dūša (ir, saskrien) papēžos zūd drosme, uzņēmība, pašpaļāvība.
mī citās vārdnīcās:
MEV