Paplašinātā meklēšana
Meklējam mī.
Atrasts vārdos (200):
- mī:1
- mīt:2
- mīt:1
- mīla:1
- mīļš:1
- mīms:1
- mīna:1
- mīts:1
- amīši:1
- apmīt:1
- apmīt:2
- emīrs:1
- iemīt:1
- iemīt:2
- izmīt:1
- mīcīt:1
- mīdīt:1
- mīkla:2
- mīkla:1
- mīlēt:1
- mīnēt:1
- mīnus:1
- mīņāt:1
- mītne:1
- aizmīt:1
- dāmīgs:1
- dāmīte:1
- domīgs:1
- dumība:1
- ērmīgs:1
- kamīns:1
- kumīns:1
- ķēmīgs:1
- ļumīgs:1
- mīdija:1
- mīksts:1
- mīlīgs:1
- mīļākā:1
- mīļums:1
- mīmika:1
- mīnijs:1
- mīnuss:1
- mīstīt:1
- mīties:2
- mīties:1
- mītiņš:1
- mīzali:1
- apmīļot:1
- apmīņāt:1
- atmīnēt:1
- cemmīgs:1
- dusmīgs:1
- ēnmīlis:1
- eremīts:1
- esamība:1
- gaumīgs:1
- iemīcīt:1
- iemīdīt:1
- iemīlēt:1
- iemīļot:1
- izmīcīt:1
- izmīdīt:1
- izmīlēt:1
- izmīņāt:1
- jasmīns:1
- jūsmīgs:1
- karmīns:1
- kļūmīgs:1
- krēmīgs:1
- laimība:1
- laimīgs:1
- mammīte:1
- mīlītis:1
- mīlulis:1
- mītiņot:1
- mītisks:1
- albumīni:1
- apdomīgs:1
- apjomīgs:1
- apņēmība:1
- apņēmīgs:1
- baismīgs:1
- celsmīgs:1
- dalāmība:1
- degamība:1
- dinamīts:1
- dolomīts:1
- domīnija:1
- drosmīgs:1
- glaimīgs:1
- glāsmīgs:1
- iedomīgs:1
- iemīļots:1
- ieņēmīgs:1
- iezīmīgs:1
- izlēmīgs:1
- izstomīt:1
- kaismīgs:1
- keramīdi:1
- kopmītne:1
- lasāmība:1
- līksmība:1
- likumība:1
- likumīgs:1
- līpamība:1
- mīcītava:1
- mīcīties:1
- mīdīties:1
- mīklains:2
- mīklains:1
- mīkstums:1
- mīlētājs:1
- mīlēties:1
- mīlināms:1
- mīlnieks:1
- mīļākais:1
- mīļotais:1
- mīļotājs:1
- mīļumiņš:1
- mīļuprāt:1
- mīņāties:1
- aizdomīgs:1
- aizmīties:1
- alumīnijs:1
- balzamīne:1
- briesmīgs:1
- divdomība:1
- divdomīgs:1
- drausmīgs:1
- ezermītne:1
- grozāmība:1
- hlamīdija:1
- hloramīns:1
- iejūsmīgs:1
- ietekmīgs:1
- karbamīds:1
- mīkstināt:1
- mīkstvāku:1
- mīlestība:1
- mīmikrija:1
- mīnmetējs:1
- mīnukuģis:1
- mīnuszīme:1
- mīstīklas:1
- amfetamīns:1
- antisemīts:1
- apgaismība:1
- atmīnētājs:1
- bezgaumīgs:1
- brīvdomīgs:1
- dziļdomīgs:1
- dzirdamība:1
- gaismmīlis:1
- gaistamība:1
- iemīlēties:1
- iemītnieks:1
- izmīcīties:1
- izmīlēties:1
- izmīņāties:1
- izsmīdināt:1
- izzināmība:1
- jasmīnzars:1
- mazsekmīgs:1
- miermīlīgs:1
- mīkstmieši:1
- mīkstpiene:1
- mīlināties:1
- mīļvārdiņš:1
- arodslimība:1
- iespējamība:1
- izteiksmīgs:1
- jasmīnkrūms:1
- kairināmība:1
- klātesamība:1
- lietojamība:1
- maznozīmīgs:1
- mīkstčaulis:1
- mīkstmiesis:1
- mīkstpēdiņš:1
- mīkstsirdis:1
- mīlasstāsts:1
- cukurslimība:1
- dūralumīnijs:1
- ievēlējamība:1
- izmīlināties:1
- mazietekmīgs:1
- mīkstčaulīgs:1
- mīkstinājums:1
- mīkstinātājs:1
- mīkstmiesīgs:1
- mīkstsirdīgs:1
- mīļdzīvnieks:1
- antihistamīns:1
- antisemītisks:1
- antisemītisms:1
- atpazīstamība:1
- daudznozīmīgs:1
- glutamīnskābe:1
- karmīnsarkans:1
- cilvēkmīlestība:1
Atrasts etimoloģijās (96):
- No latīņu statio 'nometne, mītne'. (šķirklī stacija)
- No grieķu mītu milža Atlanta vārda Atlas, Atlantos, kuru Zevs sodījis, likdams turēt uz pleciem debess jumu. 16. gadsimtā izdotajā karšu krājuma titullapā bija attēlots Atlants ar zemeslodi uz pleciem. (šķirklī atlants)
- No grieķu agapē 'mīlestība'. (šķirklī agape)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība' un genos 'izcelsme'. (šķirklī patogēns)
- No grieķu mītu varoņa Akadēma (Akadēmos) vārda, kuram par godu bija nosaukts parks netālu no Atēnām. (šķirklī akadēmija)
- Abreviatūra darināta no slimības pilnā nosaukuma coronavirus disease zilbēm co, vi, d. 19 norāda slimības izcelšanās gadu (2019). (šķirklī Covid-19)
- No grieķu hygros 'mitrs' un philos 'mīlošs'. (šķirklī higrofils)
- No vācu die Not 'vajadzība; nepieciešamība'. (šķirklī note)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība' un phobeō 'baidīties'. (šķirklī patofobija)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība' un genesis 'izcelšanās, rašanās'. (šķirklī patoģenēze)
- No viduslaiku latīņu abracadabra (buramvārds, ko lietoja, lai atvairītu slimību). (šķirklī abrakadabra)
- No latīņu valodas acidophilus 'skābi mīlošs'. (šķirklī acidofils)
- No vācu Admiral, franču admirail, admiral, kam pamatā arābu amīr al-bahr 'jūras pavēlnieks'. (šķirklī admirālis)
- No 9. gs. Vidusāzijas matemātiķa Al Horezmī vārda latīniskās formas Algorithmi. (šķirklī algoritms)
- No franču amalgame, kam pamatā grieķu malagma 'mīksta padrēbe'. (šķirklī amalgama)
- No franču amateur, kam pamatā latīņu amator, amatoris 'mīlētājs'. (šķirklī amatieris)
- No franču amoralisme, kam pamatā grieķu a 'bez' un latīņu moralis 'tikumisks, tikumīgs'. (šķirklī amorālisms)
- No franču amortir 'vājināt, mīkstināt'. (šķirklī amortizēt)
- No latīņu Amor, amor 'mīlestība'. (šķirklī Amors)
- No latīņu antiquarius 'senlietu mīļotājs'. (šķirklī antikvārs)
- No arābu badwiyyīn 'tuksneša iemītnieki'. (šķirklī beduīni)
- No grieķu biblion 'grāmata' un philein 'mīlēt'. (šķirklī bibliofils)
- No itāļu bravo 'prasmīgs'. (šķirklī bravo)
- No franču, itāļu dilettante 'mākslu mīlošs', kam pamatā dilettare 'baudīt, sajūsmināties'. (šķirklī diletants)
- No latīņu durus 'ciets' un alumīnijs. (šķirklī dūralumīnijs)
- No japāņu jū 'maigums, mīkstums' un dō 'ceļš'. (šķirklī džudo)
- No franču émir, kam pamatā arābu amīr 'pavēlnieks'. (šķirklī emīrs)
- No grieķu epidēmia 'slimības izplatīšanās', epidēmios 'izplatīts' (epi 'virs', dēmos 'tauta'). (šķirklī epidēmija)
- No grieķu epidēmia 'slimības izplatīšanās' un logos 'mācība'. (šķirklī epidemioloģija)
- No grieķu erōs (erōtos) 'dzimummīlestība' un mania 'neprāts'. (šķirklī erotomānija)
- No franču érotique, kam pamatā grieķu erōtikos 'ar mīlestību saistīts'. (šķirklī erotika)
- No grieķu philanthropia 'cilvēkmīlestība'. (šķirklī filantropija)
- No grieķu phileō 'mīlu' un telos 'nodeva'. (šķirklī filatēlija)
- No franču philharmonique, itāļu filormonica, kam pamatā grieķu phileō 'mīlu' un harmonia 'harmonija'. (šķirklī filharmonija)
- No vācu Philokartie, kam pamatā grieķu philein 'mīlēt' un franču carte (postale) 'atklātne'. (šķirklī filokartija)
- No latīņu philologia, grieķu philologia 'mīlestība uz vārdu'. (šķirklī filoloģija)
- No grieķu philosophia 'gudrības mīlestība'. (šķirklī filozofija)
- No vācu Glutaminsäure, kam pamatā latīņu gluten 'līme' un amīns. (šķirklī glutamīnskābe)
- No grieķu gorgōn (gorgos 'šausmīgs'). (šķirklī gorgona)
- No latīņu gratia 'piemīlība, daiļums'. (šķirklī grācija)
- No grieķu hyakinthos, no personvārda Hyakinthos 'Hiakints' (jauneklis, ko Apollons nonāvēja, kļūmīgi mezdams disku). (šķirklī hiacints)
- No grieķu hypochondrion 'paribe' (senāk uzskatīja, ka šajā ķermeņa daļā ir slimības perēklis). (šķirklī hipohondrija)
- No grieķu homoios 'līdzīgs' un pathos 'slimība, ciešanas'. (šķirklī homeopātija)
- No franču illégal, kam pamatā latīņu illegalis; in(il) 'ne' un legalis 'likumīgs'. (šķirklī ilegāls)
- Aizguvums no igauņu jube, jupe 'baigs, šausmīgs, briesmīgs' vai lībiešu valodas. (šķirklī jupis)
- No krievu юрта, kam pamatā tirku yurt 'māja, mītne'. (šķirklī jurta)
- No tjurku valodām ar nozīmi 'ziemas mītne'. (šķirklī kišlaks)
- No grieķu kōlikē (nosos) 'zarnu slimība, sāpes zarnās'. (šķirklī kolikas)
- No franču légalisation, kam pamatā latīņu legalis 'likumīgs'. (šķirklī legalizācija)
- No latīņu legalis 'likumīgs'. (šķirklī legāls)
- No latīņu legitimus 'likumīgs'. (šķirklī leģitimācija)
- No grieķu logos 'vārds, runa' un pathos 'ciešanas, slimība'. (šķirklī logopātija)
- No grieķu magma 'mīkla, ziede'. (šķirklī magma)
- No itāļu malaria, mala aria 'slikts gaiss', jo senāk domāja, ka slimību rada slikts gaiss purvainās vietās. (šķirklī malārija)
- No latīņu massa, grieķu maza 'mīkla'. (šķirklī masa)
- No grieķu mastos 'krūts, krūtsgals' un pathos 'ciešanas, slimība'. (šķirklī mastopātija)
- No 1890. gadā nodibinātās automobiļu rūpnīcas akcionāra Emīla Jelineka meitas Mersedesas vārda. (šķirklī mersedess)
- Vārds mīla pirmo reizi iespiestajā literatūrā minēts izdevumā "Latviešu Ārste" (1768. g.), literārajā valodā šo vārdu ieviesa Rainis. (šķirklī mīla)
- No latīņu myopathia, kam pamatā grieķu mys (myos) un pathos 'ciešanas, slimība'. (šķirklī miopātija)
- No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar kuru senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūra)
- No vācu Minnesänger, Minnesinger 'mīlas dziedonis'. (šķirklī minnezengers)
- No latīņu molluscus 'mīksts'. (šķirklī molusks)
- No latīņu moralis 'tikumīgs'. (šķirklī morāle)
- No latīņu moralis 'tikumīgs'. (šķirklī moralitē)
- No latīņu moralis 'tikumīgs'. (šķirklī morāls)
- Pēc sengrieķu mīta varoņa Narcisa vārda. (šķirklī narcisms)
- No vācu Nephrit, kam pamatā grieķu nephros 'niere' (senatnē nefrītam piedēvēja nieru slimību ārstēšanu). (šķirklī nefrīts)
- No angļu ārsta Džeimsa Pārkinsona (James Parkinson, 1755–1824) uzvārda, kas aprakstīja šo slimību. (šķirklī parkinsonisms)
- No itāļu pasta 'mīkla'. (šķirklī pasta)
- No franču pastille, kam pamatā latīņu pastillus 'mīklas lodīte'. (šķirklī pastila)
- No vācu pastös, itāļu pastoso 'mīksts, maigs'. (šķirklī pastozs)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī patologs)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība' un logos 'mācība'. (šķirklī patoloģija)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība', psychē 'dvēsele' un logos 'mācība'. (šķirklī patopsiholoģija)
- No grieķu pais (ģen. paidos) 'zēns, bērns' un erastēs 'mīlošais, mīlētājs'. (šķirklī pederastija)
- No grieķu pais (ģen. paidos) 'zēns, bērns' un erastēs 'mīlošais, mīlētājs'. (šķirklī pederasts)
- No latīņu paedophilia, kam pamatā grieķu pais (paidos) 'zēns, bērns' un philia 'mīlestība'. Vārdu pedofilija pirmo reizi lietoja psihiatrs R. Krafts-Ebings 1886.gadā, šādu uzvedību saistot ar cilvēka garīgo vājumu. (šķirklī pedofilija)
- No grieķu Pythōn 'Pitons, mītisks pūķis, ko nonāvēja Apollons'. (šķirklī pitons)
- No latīņu pro 'vietā' un vitamīns. (šķirklī provitamīns)
- No latīņu psychopathia, kam pamatā grieķu psychē 'dvēsele' un pathos 'ciešanas, slimība'. (šķirklī psihopātija)
- No latīņu pulpa 'mīkstums'. (šķirklī pulpa)
- No malajiešu rāmī. (šķirklī rāmija)
- No latīņu usurpatio 'iegūšana; nelikumīga sagrābšana'. (šķirklī uzurpācija)
- Pēc Veronas mediķa Dž. Frakastoro 1530. gadā publicētās poēmas "Sifiliss jeb franču slimība" galvenā varoņa Sifila vārda, kam pamatā grieķu sys 'cūka' un philos 'draugs'. (šķirklī sifiliss)
- No vācu Silumin, kam pamatā latīņu Silicium 'silīcijs' un Aluminium 'alumīnijs'. (šķirklī silumīns)
- No vidusfranču slave 'slāvu' un grieķu philos 'mīlošs'. (šķirklī slavofils)
- No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un vadāmība. (šķirklī supravadāmība)
- No latīņu surdus 'kurls' un grieķu technikos 'prasmīgs' (technē 'māksla, meistarība'). (šķirklī surdotehnika)
- No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un plūstamība. (šķirklī supraplūstamība)
- No sanskrita svastika (svasti 'labklājība' no su 'labs' un asti 'esamība'). (šķirklī svastika)
- No spāņu tilde 'zīme, kas virs burta n apzīmē mīkstinājumu'. (šķirklī tilde)
- No angļu dinosaur, kam pamatā ir grieķu deinos 'briesmīgs' un sauros 'ķirzaka'. (šķirklī dinozaurs)
- No grieķu emphasis 'izteiksmība'. (šķirklī emfāze)
- No latīņu venerius, kam pamatā latīņu venus, venteris 'mīlestība'. (šķirklī venerisks)
- No latīņu vita 'dzīve, dzīvība' un amīns (sākotnēji uzskatīja, ka vitamīni satur aminoskābes). (šķirklī vitamīns)
- No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar ko senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūrs)
Atrasts normatīvajos komentāros (4):
- Šī cepumu veida dēvēšana par makaroniem, kā dažkārt tas tiek darīts, nebūtu vēlama, jo var radīt pārpratumus homonīmijas dēļ ar vārdu makaroni nozīmē 'pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot'. (šķirklī makaronbiskvīti)
- Runājot par ēdieniem vai dzērieniem, literāri pareizi ir lietot vārdu garšot, nevis mīlēt: man garšo šokolāde, nevis es mīlu šokolādi. (šķirklī mīlēt)
- Lietojumā bieži sastopams apzīmējums šitake sēnes, taču, ņemot vērā vārda cilmi, kā arī latviešu valodas gramatikas likumības, šis lietojums uzskatāms par kļūdainu; vārds šitake lokāms: vienskaitļa nom. šitake, ģen. šitakes, dat. šitakei, akuz. šitaki, instr. ar šitaki, lok. šitakē, daudzskaitļa nom. šitakes, ģen. šitaku, dat. šitakēm, akuz. šitakes, instr. ar šitakēm, lok. šitakēs. (šķirklī šitake)
- Darbības vārda atņemties lietojums vārdu savienojumos atņēmās balss, kājas sāk atņemties ar nozīmi 'zaudēt spēju normāli darboties' radies pēdējā laikā (iespējams, krievu valodas ietekmē, kurā vārdu savienojumi нога отнялась, голос отнялся ir tradicionāli, valodas likumībām atbilstoši). Latviskāka izteiksme ir kāja kļūst stīva, kāja kļūst nejūtīga, pazuda balss u. tml. (šķirklī atņemties)
Atrasts vārdu savienojumos (148):
- (ar) mīļu prātu
- (no)gulties slimības gultā
- ar acīm apmīļot
- atklāt mīlestību
- atzīties mīlestībā
- balzamīņu dzimta
- bērnu slimības
- brīvā mīlestība
- cukurslimības koma
- čūlas slimība
- dabūt pa mīkstumiem
- dekompresijas slimības
- dzēst sodāmību
- dzimis zem laimīgas zvaigznes
- dzirdamības slieksnis
- dzīvot no zila gaisa un mīlestības
- elektriskais kamīns
- epidēmiska slimība
- finanšu piramīda
- garīga slimība
- gulēt slimības gultā
- gulēt uz slimības gultas
- gulties slimības gultā
- hipertoniskā slimība
- iedzimta slimība
- iekšķīgās slimības
- iemīlēties līdz ausīm
- iemīlēties no pirmā acu uzmetiena
- iemīt dubļos
- iemīta taka
- iemīts ceļš
- iespļaut ģīmī
- infekcijas slimības
- izdzīt slimību
- iztikt no zila gaisa un mīlestības
- jasmīnu ģints
- jasmīnu rīsi
- jūras slimība
- kājnieku mīna
- kalnu slimība
- kārtainā mīkla
- katru mīļu dieniņu
- katru mīļu dienu
- kesona slimība
- krustvārdu mīkla
- laimīgā kārtā
- laimīga roka
- Laimīgu ceļu!
- latentais slimības periods
- leģionāru slimība
- lesbiskā mīlestība
- mīcīt dubļos
- mīcīt maizi
- mīdīt kājām
- mīdīties uz vietas
- mīkla izkāpj
- mīklas atminējums
- mīksta govs
- mīksta gulēšana
- mīksta mēle
- mīksta ola
- mīksta sēdēšana
- mīksta sirds
- mīkstais līdzskanis
- mīkstais vagons
- mīkstās mēbeles
- mīksti kartupeļi
- mīksti slaukt
- mīkstinājuma zīme
- mīkstpieņu ģints
- mīksts kā pēlis
- mīksts kā plūme
- mīksts kā vasks
- mīksts klepus
- mīksts vēders
- mīksts zīmulis
- mīla no pirmā acu uzmetiena
- mīlas priesteriene
- mīlas trijstūris
- mīlas trīsstūris
- mīlestība no pirmā acu uzmetiena
- mīlestības trijstūris
- mīlestības trīsstūris
- mīņāties uz vietas
- mīnu kuģis
- mīnu lauks
- mīnu meklētājs
- mīt (kāda) pēdās
- mīt ar kājām dvēselē
- mīt ar kāju dvēselē
- mīt gredzenus
- mīt kājām
- mīt uz papēžiem
- mīt uz pēdām
- mītnes zeme
- ne savā ģīmī
- nelaba slimība
- nelaimīga mīlestība
- nelaimīga roka
- nelaimīgi iemīlēties
- nervu slimības
- nogulēt slimības gultā
- nomīņāties uz vietas
- nošķelta piramīda
- nosmīnēt bārdā
- pārmīt dažus vārdus
- pārtikt no svaiga gaisa un mīlestības
- pārtikt no zila gaisa un mīlestības
- pataisīt mīkstu
- piramīdveida shēma
- pirmās nepieciešamības preces
- pirmās nepieciešamības priekšmeti
- pirmās nepieciešamības priekšmeti (arī preces, uzturlīdzekļi u. tml.)
- platoniskā mīlestība
- plus mīnus
- prasmīgas rokas
- pusmīksta ola
- pusmīkstais krēsls
- samalt (arī samīt, satriekt u. tml.) pīšļos
- samīcīt maizi
- samīdīt kājām
- samīt (arī samalt, satriekt u. tml.) pīšļos
- samīt dubļos
- samīt gredzenus
- samīt kājām
- seksuāli transmisīvās slimības
- sieviešu slimības
- slēptais slimības periods
- slimības (ap)slēptais periods
- slimības inkubācijas periods
- slimības lapa
- slimības nauda
- slimības pabalsts
- slimības vēsture
- smilšu mīkla
- spēkrata vadāmība
- spert izlēmīgu soli
- staigā laimīgs
- staru slimība
- termītu kārta
- tikumības policija
- transmisīvās slimības
- ūdensmīļu dzimta
- uzlikt mīksto
- uzmīt uz varžacīm
- uztura piramīda
- vibrācijas slimība
- zvaigžņu slimība
Atrasts skaidrojumos (200):
- Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
- miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- katarakta Acu slimība – acs lēcas apduļķošanās.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
- spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
- neirodermatīts Ādas slimība, kam raksturīga nieze un izsitumi.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- dermatologs Ādas slimību ārsts, dermatoloģijas speciālists.
- centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
- šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība, amorfums.
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
- eksaltēts Aizgrābts; pārspīlēti jūsmīgs.
- paraugs Aizgūstams, atdarināms (kāda cita) veiksmīgas darbības, rīcības veids.
- infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
- piekasīties Aizrādīt (kādam) par ko sīku, nenozīmīgu.
- krist Aizrauties (ar kādu), iemīlēties (kādā).
- protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
- aizķepēt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
- aizķepināt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
- iet Akcentē nosauktās darbības nelietderību, neiespējamību u. tml.
- akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
- mīms Aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
- enerģisks Aktīvs, darbīgs, uzņēmīgs.
- sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs (par cilvēku).
- masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
- masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
- holera Akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
- vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
- vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
- trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
- mēris Akūta dažādu sugu dzīvnieku infekcijas slimība, ko katras sugas dzīvniekiem ierosina specifisks vīruss.
- cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums, sāpes.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
- atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
- Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
- angīna Akūta infekcijas slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir mīksto aukslēju un kakla mandeļu iekaisums.
- sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
- uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
- bronhiālā astma alerģiska slimība ar lēkmjveidīgu elpas trūkumu, ko izraisa bronhu gļotādas tūska un spazmas.
- polinoze Alerģiska slimība, ko izraisa siena putekļi un vairāku augu ziedputekšņi; siena drudzis.
- alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana; slimība, kurai raksturīga pārmērīga tieksme pēc alkoholiskajiem dzērieniem.
- mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums, ko lieto, piem., brūču dezinficēšanai.
- silumīns Alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, mangānu, magniju).
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
- levomicetīns Antibiotiska zāļu viela ar plašu darbības spektru, ko lieto dažādu infekcijas slimību ārstēšanā.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
- antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
- torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
- uzmākties Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
- apgaisme Apgaismība.
- apgaismotājs Apgaismības ideju izplatītājs.
- rūpes Apgrūtinoša nepieciešamība izdarīt vajadzīgo, risināt kādus sarežģījumus; nomākts psihisks stāvoklis, ko izraisa šāda nepieciešamība.
- kapitāls Apjomīgs (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem).
- kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
- kapitālais remonts apjomīgs remonts, kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.; kapitālremonts.
- tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
- rāmis Apkāre; rāmītis (3).
- nejēdzība Aplamības, muļķības.
- tukši māņi aplamības.
- aplaist Aplipināt, būt par cēloni, ka izplatās (piem., slimība).
- sasmīnēties Apmainīties ar smīniem.
- samīļot Apmīļot, parasti ļoti.
- apņemties Apņēmīgi nolemt, apsolīties (ko izdarīt); paziņot šādu lēmumu, solījumu.
- apliecināt Apstiprināt (kā esamību, patiesumu); arī apgalvot.
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas pūkainu, mīkstu šķiedru galu virsslāni.
- dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
- kodināt Apstrādāt (sēklas) ar ķimikālijām, lai novērstu slimību izraisītājus.
- mīstīt Apstrādāt ar mīstīklām.
- aizstāvība Apsūdzības atspēkošana kriminālprocesā, minot apsūdzētā attaisnojošus vai vainu mīkstinošus pierādījumus.
- apkampt Aptvert (kādu) rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut.
- uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
- piepūsties Apvainoties, kļūt dusmīgam.
- mēdīt Apzināti izkropļoti, pārspīlētā veidā atdarināt (kāda runu, mīmiku, kustības).
- iestudēt Apzināti izveidot (piem., noteiktus žestus, mīmiku, izturēšanos).
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- pieslēgties Ar kādu tehnisku sistēmu pievienoties (kam), nodrošinot sakaru, dzirdamības u. tml. iespējas.
- izlolot Ar lielu mīlestību, gādību izveidot.
- nest uz rokām (kādu) ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu.
- ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem novērst, likvidēt (slimību).
- zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts, uz četrām kājām balstīts baļķis, ko izmanto par vingrošanas rīku (piem., atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
- spilvens Ar mīkstu materiālu pildīts gultas piederums, uz kā guļot novieto galvu; šāds priekšmets, ko izmanto dekoratīvos nolūkos, sēdēšanai u. tml.
- matracis Ar mīkstu vai elastīgu materiālu pildīts četrstūra priekšmets gulēšanai.
- izlolot Ar mīlestību, maigumu, gādību izaudzināt.
- izdzīt velnu ar mītiskām vai reliģiskām darbībām panākt, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
- pienākums Ar morāles vai tiesiskām normām saistīta indivīda nepieciešamība rīkoties, izturēties noteiktā veidā.
- šmucīgs Ar negodīgu, netikumīgu rīcību saistīts; negodīgs, blēdīgs.
- uzskaite Ar noteikta veida slimību slimojošu pacientu reģistrs (ārstniecības iestādē).
- noliegums Ar noteiktu valodas vienību vai konstrukciju izteikta (kā) neesamība, trūkums.
- prjaņiki Ar pūdercukura glazūru pārklāti cepumi, kurus cep no mīklas, kurai pievienots medus.
- rūdīt Ar regulārām noteiktām darbībām panākt, ka (cilvēks, viņa organisms) kļūst fiziski spēcīgāks, izturīgāks (piem., pret slimībām).
- lenkt Ar savu izturēšanos neatlaidīgi censties pievērst sev (pretējā dzimuma) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
- zemoties Ar savu izturēšanos pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu; ar savu rīcību u. tml. izrādīt pazemību.
- izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību u. tml. novērst (ko nepareizu, kļūmīgu).
- simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piem., slimību, psihisku stāvokli), lai maldinātu, radītu nepareizu priekšstatu (par ko).
- nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) kļūst ļoti dusmīgs.
- labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību; ieņemt (nozīmīgu vietu, stāvokli u. tml.).
- ar acīm apmīļot ar skatienu paust (sirsnību, mīļumu, patiku).
- oranžērija Ar stiklu segta augu māja (parasti siltummīlošiem) augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā klimata joslā nevar augt.
- taisīt jokus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- taisīt pekstiņus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- taisīt pigorus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- novārdot Ar vārdošanu censties likvidēt (slimību).
- apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
- miopātija Ar vielmaiņas traucējumiem saistīta muskuļu slimība – muskuļu vājums un atrofija.
- šeihs Arābu dzimtas, dinastijas galva; bagāts, ietekmīgs arābu augstmanis.
- salmonellas Ārējā vidē izturīgas baktērijas, kas izraisa zarnu infekcijas slimības.
- lavašs Armēņu un azerbaidžāņu nacionālā maize – ļoti plāns pankūkai līdzīgs no neraudzētas mīklas cepts izstrādājums.
- izārstēt Ārstējot pilnīgi likvidēt (slimību).
- homeopātija Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uzskats, ka slimība jānovērš ar (galvenokārt augu un dzīvnieku valsts) zāļu līdzekļiem, kuri lielākās devās var paši izraisīt ārstējamai slimībai līdzīgus simptomus.
- vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
- dispansers Ārstniecības iestāde, kas specializējusies noteikta veida slimību ārstēšanā un profilaksē.
- simptomātiskie līdzekļi ārstniecības līdzekļi, kas novērš vai pavājina slimības simptomus.
- polivitamīni Ārstniecības preparāts, kas sabalansētā devā satur vairākus vitamīnus.
- hematogēns Ārstniecības preparāts, kura būtiskākā sastāvdaļa ir albumīns.
- oftalmologs Ārsts, acu slimību speciālists.
- pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
- konsīlijs Ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piem., slimību, tās ārstēšanas paņēmienus); ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
- palatalizēt Artikulēt (līdzskani), mēles muguras daļu piekļaujot cietajām aukslējām; mīkstināt.
- baterija Artilērijas apakšvienība, kurā ietilpst vairāki (2–6) lielgabali vai mīnmetēji.
- imūnserums Asins preparāts, kurā ir antivielas pret kādas slimības ierosinātājiem vai to izdalītajiem toksīniem.
- sepse Asins saindēšanās; slimība, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā.
- varikoze Asinsvadu slimība, kurai ir raksturīgs vēnu paplašinājums.
- likumisks Atbilstošs likumam (1); likumīgs.
- atmīnēt Atbrīvot no mīnām, spridzekļiem u. tml.; padarīt nekaitīgu (piem., lādiņu).
- reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- recidivēt Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību).
- publicitāte Atklātība, plaša pieejamība, atvērtība; plaša atpazīstamība, popularitāte sabiedrībā, arī reklāma.
- paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piem., ar kāda nozieguma bīstamību; šāds politiski inscenēts tiesas process noteiktu politisku mērķu sasniegšanai.
- filtrēt Atlasīt nozīmīgāko, būtiskāko.
- sankcionēt Atļaut (ko), dot sankciju, atzīt par likumīgu.
- godīgs Atļauts, likumīgs.
- atsavināt Atņemt likumā noteiktā kārtībā (piem., ko nelikumīgi iegūtu).
- vārds Atpazīstamība, popularitāte.
- uzminēt Atrast atminējumu (mīklai).
- atklāt Atrast, uziet (ko jaunu, nozīmīgu) pētījumu, meklējumu rezultātā.
- saprasties Atrasties miermīlīgās savstarpējās attiecībās (par dzīvniekiem).
- karpu dzimta ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta (pieder karpa, karūsa, plaudis, rauda, sapals u. c.).
- izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
- pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga dziļa godbijība, cieņa, mīlestība (pret ko); šīs attieksmes izpausme reliģiska rakstura darbībā.
- kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība parādību attieksmēs; likums, likumība.
- leģitimācija Atzīšana par likumīgu; oficiāla (piem., kādu tiesību) apstiprināšana.
- pārspīlēt Atzīt (ko) par lielāku, nozīmīgāku, nekā tas ir patiesībā; atspoguļot, parādīt (ko) neatbilstoši īstenībai – pārāk labi vai pārāk slikti.
- legalizēt Atzīt par atbilstošu likumiem, par likumīgu.
- leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piem., kādas tiesības).
- apstiprināt Atzīt par likumīgu, derīgu (ar īpašu pavēli, rīkojumu, lēmumu u. tml.).
- turēt vērtē atzīt par vērtīgu, nozīmīgu.
- muskuļaudi Audi, kas sastāv no šūnām, kurām piemīt savilkšanās spēja un kuras veido muskuļus.
- ēnaugs Augs, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu, ēnmīlis.
- čigānu barons augstākā un ietekmīgākā persona čigānu kopienā, tās vadītājs.
- vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
- tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi [Theaceae].
- olīvu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder olīvkoki, oši, ligustri, jasmīni, ceriņi u. c.
- imunitāte Augu izturība pret slimību ierosinātājiem un kaitēkļiem.
- rūsa Augu slimība – parazītisku sēnīšu veidoti rūsgani plankumi uz auga daļām.
- lapbire Augu slimība (parasti kauleņkokiem), kam raksturīga slimo lapu dzeltēšana un nobiršana.
- miltrasa Augu slimība, kam raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme.
- sīkplankumainība Augu slimība, kam raksturīga sīku plankumu veidošanās uz augu daļām.
- raibplankumainība Augu slimība, kam raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
- kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
- plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
- sausplankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās uz augu daļām.
- vēzis Augu slimība, kurai raksturīgi dažādi izaugumi uz auga stumbra, saknēm.
- puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas vai mikroskopiskas sēnes.
- vīte Augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst; augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
- kotiks Ausaino roņu dzimtas jūras zīdītājs ar mīkstu, biezu apspalvojumu.
- pirāts Autortiesību pārkāpējs, kas nelikumīgi tiražē un tirgo videomateriālus vai skaņu ierakstus.
- pirātisms Autortiesību pārkāpšana (piem., nelikumīgu videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana).
- svētavots Avots, kura ūdenim pēc tautas ticējuma piemīt labvēlīgi ietekmējošas, dziednieciskas īpašības.
- folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe.
- folijskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folskābe.
- lopbarības raugs B grupas vitamīniem un olbaltumvielām bagātināta barības piedeva lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā.
- pantotēnskābe B grupas vitamīns, kas nepieciešams normālai vielmaiņai un nervu sistēmas funkcionēšanai.
- nikotīnskābe B grupas vitamīns, kas organismā veicina gremošanas trakta un nervu sistēmas darbību (arī PP vitamīns).
- piridoksīns B₆ vitamīns, kas organismā piedalās galvenokārt olbaltumvielu maiņā.
- resnais gals bagātie, ietekmīgie cilvēki.
- vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
- magnāts Bagāts un ietekmīgs cilvēks.
- patofobija Bailes saslimt; pārspīlēta baidīšanās no slimībām.
- bikls Bailīgs, tramīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- baisms Baismīgs.
- baiss Baismīgs.
- monotons Bāls, neizteiksmīgs.
- vienmulīgs Bāls, neizteiksmīgs.
- vienmuļš Bāls, neizteiksmīgs.
- askorbīnskābe Balta sintētiski iegūta viela, kas palielina spēju pretoties infekcijas slimībām; C vitamīns.
- kāpostu baltenis balteņu dzimtas tauriņš, kura kāpuri izgrauž kāpostu lapu mīkstumu.
- talks Balts vai zaļgans, mīksts, pēc taustes taukains silikātu grupas minerāls.
- sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mīksts mālains minerāls; jūras putas.
- feta Balts, sāļš mīkstais siers.
Atrasts piemēros (200):
- apstrādāt ..[kucēns] ņēmās saviem vēl mazajiem, mīkstajiem zobiņiem apstrādāt cieto maizes kumosu..
- patafons ..Alīde metas pie patafona, uzliek plati, sagriež kloķi, un sāk skanēt viņas mīļais: "Neķer man' ar pliku rok'!"
- miesa ..dvēseles noskaņas iespaido visus ķīmiskos procesus mūsu miesā un līdz ar to atver vārtus slimībām.
- pretī ..es tādu mīkstu plaukstiņu padevu [skolotājam] pretī.
- mīksts ..ģitāru strinkšķinot, es pēdējos gados esmu kļuvis mazliet mīksts.
- privāts ..īsi pirms ugunsgrēka esot redzēti aizdomīgi cilvēki privātā ar benzīna kannām.
- mūsējais ..Ja tu redzēji jau gulbjus ejam, Tie ir citi, tie nav mūsu, Mūsējie vēl zaļos silezeros mīt..
- lādzīgs ..lādzīgās, mīkstās [kaķa] trifeļacis ir pārvērtušās melnās vellatās, kas nu dusmās zalgo kā olīvas.
- zarot ..un .. baltas skaidas man plakstos, acīm asarojot, dzīs – par to, cik sīksti mīlestība zaro caur dienām īsajām, caur mūžu garo.
- viensēta ..vasaras vienmēr pavadīju pie omītes, lauku viensētā, kur visapkārt bija meži.
- goddevīgs ..vienā laidā atskanēja goddevīgas uzrunas: Majora kungs! Daktera kundze! mīļo pulkvedi! Agronoma kungs!
- modinātājs ..viņa .. bija aizgulējusies, nedzirdējusi modinātāju, kas ilgāku laiku dusmīgi bija tarkšķējis..
- lācene ..viņai bija.. augums kā kādai ledus lācenei, mīksts un spēcīgs..
- mīnuss "..tu esi pārāk svaidīgs. Policista darbā tas ir liels mīnuss."
- esamība "Ar viņu kopā es zinu, ka es esmu, es sajūtu katru savu esamības šūniņu, viņā spoguļodamās, es sevi apliecinu."
- jūsmot "Cik mēs būsim laimīgi!" viņa jūsmoja.
- tīrums "Es ļoti mīlu latviešu vārdu "tīrums" – ne ūdens, ne sniegs manī neizraisa tādu tīrības priekšstatu kā pavasarī dīgstošs vai arī rudenī sakopts tīrums".
- novilkt "Jā," viņš domīgi novilka. "Tu?" viņa neticīgi novilka.
- lielums "Ko vēlaties?" – "Kurpes, melnas ielas kurpes," laimīgi saku.. "Devīto lielumu, lūdzu."
- nopukstēt "Ķēms tāds!" dusmīgi nopukst omīte.
- mīļš "Mans mīļais!"
- liet "Mēs sūtīti no universitātes. Svarīgā pētījumā, kundze," jautri un piemīlīgi runāja Džesa. Un tik turpināja liet. Tā un tā, un tā.
- mīlītis "mīlīši, ne soli atpakaļ!"
- laist "mīļā, pēc četriem mēnešiem mēs laižam uz Melnburnu!"
- nopīpēties "Nopīpējāmies galīgi zaļi. Nelabums bija tik briesmīgs, ka atceros vēl šodien.."
- krodziniece "Tad es jums atnesīšu vēl vienu mēru," krodziniece.. šķelmīgi noteica ..
- ierūkties "To nevar!" viņš dusmīgi ierūcas.
- nošņākt "Tss!" meitene dusmīgi nošņāca.
- kukainis "Un tu nāci pie briesmīgā Arka atvainoties? Vai zini, tu gan esi viens jokains kukainis!"
- zaļš "Viņš necieš jūras. Kā uzpūš stingrāks vējš, tā paliek zaļš ģīmī un vemj."
- nodauzīties 10 gadus nodauzīties pa kopmītnēm.
- zīmīgs 19. jūnijs man ir zīmīgs datums, pirms sešiem gadiem šai dienā pirmo reizi ieraudzīju savu nākamo sievu.
- reaktivēt A un E vitamīns reaktivē ādas funkcijas.
- kumulācija A vitamīna kumulācija aknās.
- samīlēties Abi jaunieši samīlējušies.
- iemīlēties Abi neprātīgi iemīlas.
- stingrs Āboliem ir balts, sulīgs, stingrs mīkstums.
- raisīties Ābols raisās no zara un mīksti iekrīt zālē.
- izjukt Ābolus vāra, līdz tie ir mīksti, izjukuši.
- baismīgs Acīm pavērās baismīgs skats.
- iegulties Acīs iegūlies domīgums.
- smīnīgs Acis smīnīgi nopēta meitenes.
- stiklķermenis Acs stiklķermeņa slimības.
- sēnīšslimība Ādas sēnīšslimība.
- āda Ādas slimības.
- sastopamība Ādas vēža sastopamība pēdējo 30 gadu laikā visā pasaulē ir strauji pieaugusi.
- dzija Adīt cimdus no mīkstas dzijas.
- aforisms Aforismi par mīlestību, draudzību.
- cecemuša Āfrikā izplatītā cecemuša ir galvenā miega slimības pārnēsātāja.
- baobabs Āfrikas baobabs dod augļus, kuru mīkstums ir tradicionāli izmantots pārtikā tā augstās uzturvērtības dēļ.
- perkusija Āfrikas kultūrā perkusijām atvēlēta nozīmīga vieta.
- agape Agape ir pilnīgi nesavtīga mīlestība, kurai ir spējas dot un turpināt dot, neko nesagaidot pretī.
- agars Agaram piemīt neitrāla garša.
- liels Ai māte mana – tēvzemīt, kas dos tev atelpot! Ik lielais var mūs jūgā dzīt un stumdīt, kā vien prot.
- izmīņāt Aitas izmīņājušas āboliņu.
- mēkšķēt Aitiņa tik mīļā balstiņā mēkšķ, ka visiem kļūst viņas žēl.
- nolūrēt Aizdomīgi nolūrēt.
- aizdomīgs Aizdomīgi pasmieties.
- purns Aizdomīgi purni.
- aizdomīgs Aizdomīgs skatiens.
- subjekts Aizdomīgs subjekts.
- tips Aizdomīgs tips.
- aizdomīgs Aizdomīgs troksnis.
- aizgriezties Aizgriezties, lai neredzētu briesmīgo skatu.
- iemīļots Aiziet līdz iemīļotajai vietai upes krastā.
- aiziet Aiziet no mīļotā cilvēka.
- aizkavēt Aizkavēt slimības attīstību.
- aizkurt Aizkurt kamīnu.
- samīlēt Aizmigt nedrīkstēja, jo vajadzēja mīļoto samīlēt.
- aizmīt Aizmīt garām laipai.
- aizsargāties Aizsargāties pret slimībām.
- aizsargviela Aizsargvielas pret infekcijas slimībām.
- patmīlība Aizskart kāda patmīlību.
- aizsūtīt Aizsūtīt mīļus sveicienus.
- vīstoklis Aiztur pusaudzi ar aizdomīgu vīstokli.
- mī Ak, mī un žē, cik tālu esam nonākuši!
- mī Ak, mī un žē! Naudas viņam neesot!
- akcentēt Akcentēt romānā mīlestību.
- akls Akla mīlestība, uzticība.
- aknas Aknu slimības.
- mīlētājs Aktiera ārējās dotības piemērotas mīlētāja lomām.
- plūst Aktiera vārdi plūst izteiksmīgi un sirsnīgi.
- raudināt Aktierim jāprot gan smīdināt, gan raudināt cilvēkus.
- sasmīdināt Aktierim jāprot skatītājs gan sasmīdināt, gan saraudināt.
- kaislīgs Aktierim padodas kaislīgu mīlētāju lomas.
- mīmika Aktieris ar izkoptu mīmiku.
- pielūgsme Aktieris ir saņēmis gan mīlestību un pielūgsmi, gan ņirgas un nievas.
- studija Aktieris ir viens no Latvijas teātrim nozīmīgās Dailes teātra III studijas audzēkņiem.
- aktīvs Aktīvs slimības process plaušās.
- portrets Aktrise izrādēs atveidojusi psiholoģiski un emocionāli izteiksmīgus portretus.
- pieglaudīgs Aktrise nebija nekāda mīļā, pieglaudīgā kukažiņa.
- šiks Aktrisei piemīt īpašs šiks.
- lirisms Aktrisei piemītošais lirisms.
- slimība Akūta, hroniska slimība.
- respirators Akūtās respiratorās slimības.
- pamīšus Alejā pamīšus stādīti ozoli un liepas.
- tiamīns Alerģija pret tiamīnu.
- slimība Alerģiska slimība.
- alerģisks Alerģiskās slimības.
- alise Alises ir vienas no populārākajām vasaras puķēm, tām piemīt salda medus smarža, ziedi piesaista bites, tauriņus.
- alkans Alkani mīlēt dzīvi.
- folija Alumīnija folija.
- kniede Alumīnija kniedes.
- līmeņrādis Alumīnija līmeņrādis.
- līste Alumīnija līste slieksnim.
- režģis Alumīnija režģu griesti.
- rūda Alumīnija rūda.
- alumīnijs Alumīnija rūdas.
- modifikators Alumīnija sakausējumu modifikators.
- sastatnes Alumīnija sastatnes.
- stalažas Alumīnija stalažas.
- stiegra Alumīnija stiegras.
- stieple Alumīnija stieple.
- surdīne Alumīnija surdīne.
- trumulis Alumīnija trumulis.
- caurule Alumīnija, gumijas, stikla caurule.
- rene Alumīnija, plastmasas, skārda renes.
- kanna Alumīnija, skārda kanna.
- sildķermenis Alumīnija, tērauda, čuguna sildķermenis.
- amfetamīns Amfetamīna tabletes.
- Amors Amors ir rotaļīgs un draisks mīlas dievs.
- garšļauku Andrs atlaidās garšļauku, aizvēra acis, smīnēja un gulēja tā labu brīdi.
- mītne ANO centrālā mītne.
- stilists Anšlavs Eglītis ir ass vērotājs, atjautīgs satīriķis un stilists, kas zīmīgi portretējis visdažādākos ļaudis.
- antisemītisks Antisemītisks noskaņojums.
- mīļotais Apciemot mīļoto māti.
- dolomīts Apdedzināt dolomītu, lai iegūtu kaļķus.
- apdedzināties Apdedzināties jaunības neapdomībā.
- apdedzināt Apdedzināts dolomīts.
- zīme Apdomība ir brieduma zīme.
- apdomīgs Apdomīgi rīkoties.
- apdomīgs Apdomīgi vārdi.
- apdomīgs Apdomīgs cilvēks.
- apdzēst Apdzēst mīlestību, naidu.
- prece Apgādāt trūcīgās ģimenes ar pirmās nepieciešamības precēm.
- antifeodāls Apgaismība – antifeodāla buržuāzijas ideoloģija.
- reprezentants Apgaismības gadsimta reprezentants.
- apgaismība Apgaismības laika dzejnieki.
- ideja Apgaismības laika idejas.
- apgaismība Apgaismības laikmets, kustība, idejas, kultūra.
- apjomīgs Apjomīga gleznu kolekcija.
- apjomīgs Apjomīga grāmata.
- apjomīgs Apjomīgo gobelēnu auda vairāki mākslinieki.
- kanāls Apjomīgs kontrabandas kanāls.
- apjomīgs Apjomīgs rakstu krājums, romāns.
- apjomīgs Apjomīgu teritoriju aizņēma mežs.
- samīļoties Apkampties un samīļoties.
- slimīgs Apmierināt savas slimīgās tieksmes.
- apmierināts Apmierināts un laimīgs tēvs.
- apmīļot Apmīļot kaķēnu.
- apmīņāt Apmīņāt zemi ap ieraktajiem stabiem.
- apmīt Apmīt degošo pagali.
- apmīt Apmīt gredzenus.
- apņēmība Apņēmības pilns cilvēks.
- apņēmīgs Apņēmīga sieviete.
- apņēmīgs Apņēmīgi rīkoties.
- apņēmīgs Apņēmīgi soļi.
- apņēmīgs Apņēmīgs skatiens.
- aprakstīt Aprakstīt slimības simptomus.
- aprakt Aprakt mīlestību dziļi sirdī.
- patmīlis Aprobežots patmīlis.
- apsalt Apsalušais jasmīna krūms pavasarī atkal atplauka.
- ierūgt Apsegt mīklu, lai ātrāk ierūgst.
- apsēsties Apsēsties pie kamīna.
- apskaut Apskaut un samīļot draudzeni.
- apskurbt Apskurbt no laimes, no mīlestības.
- apsmiet Apsmiet mīlestību.
- apsūdzēt Apsūdzēt jaunatni netikumībā.
- netikumība Apsūdzēt, vainot kādu netikumībā.
- apveltīt Apveltīt ar mīļiem vārdiem.
- apveltīt Apveltīt ar nicīgu smīnu.
- apžēloties Apžēloties par nelaimīgo bērnu.
- apkarot Ar antibiotiku palīdzību apkaro daudzas infekcijas slimības.
- dusmīgs Ar dusmīgiem cilvēkiem grūti saprasties.
- aizmiglot Ar jūsmīgiem vārdiem aizmiglot patieso nodomu.
- keramīdi Ar keramīdiem bagātināts mitrinošs krēms.
- noķepēt Ar mīklu noķepējušas bļodas malas.
- piestarot Ar mīlestību un saticību piestarota diena.
- pārnēsāt Ar nemazgātām rokām tiek pārnēsāti slimību baciļi.
- nospraudīt Ar nozīmītēm nospraudīta dekoratīvā sega.
- vilciens Ar precīziem ogles vilcieniem mākslinieks radījis izteiksmīgu portretu.
- paštēls Ar savu darba stilu ministrs ir prasmīgs sava paštēla kopējs.
- lutināt Ar skaistiem vārdiem lutināt mīļoto sievieti.
- padarīt Ar slavēšanu padarīt iedomīgu.
- stiepjamība Ar šujmašīnu var šūt dažāda blīvuma, struktūras un stiepjamības audumus.
- tīksme Ar tīksmi turēt mīļotā cilvēka roku.
- smīns Ar vieglu smīnu uz lūpām.
- nabadzīgs Ar vitamīniem nabadzīgs uzturs.
- ziemīgs Ārā ir īsti ziemīga diena.
- šausmīgs Ārā ir šausmīgs laiks.
- sažilbt Ārā izskatījās tik briesmīgi gaišs, ka man nedaudz sažilba acis.
- pieredze Arī neveiksmīga pieredze var dot labumu.
- pieķērīgs Ārija mīlestībā bija ļoti pieķērīga, ja mīlēja, viņa visu lika uz kārts.
- arlabunakti Arlabunakti, mīļais!
- arodslimība Arodslimību diagnostiskie kritēriji, profilakse, ārstēšana.
- antihistamīns Ārstēšanā lietot antihistamīnus.
- neirodermatīts Ārstēt neirodermītu.
- padzert Ārsts ieteica padzert vitamīnus.
- pārliecināt Ārsts pacientu pārliecināja par nepieciešamību ārstēties.
- sastiprināties Ārsts pagarināja slimības lapu līdz nedēļas beigām, lai atpūšos un sastiprinos.
mī citās vārdnīcās:
MEV