Paplašinātā meklēšana

Meklējam edz.

Atrasts vārdos (191):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (3080):

uz otru kāju (iedzert) (iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena).
Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
ienadzis Āda, kas sedz naga sakni.
derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
gaisa balons aerostats, kas sastāv no milzīga apvalka, kas pildīts ar gāzi, un pasažieriem paredzēta groza.
afrikāņi Āfrikas iedzīvotājs.
afrikāņi Āfrikas pamatiedzīvotāji.
etiopieši Āfrikas valsts Etiopijas pamatiedzīvotāji.
mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
pavārte Aile mājas sienā, kas paredzēta nokļūšanai pagalmā.
indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
aizkūpināt Aizdedzināt (cigareti, pīpi u. tml.).
sadegt Aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (cigareti, papirosu u. tml.).
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
laist uguni klāt aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
uzšķilt Aizdedzināt, uzdedzināt.
ielaist uguni aizdedzināt.
pielaist uguni aizdedzināt.
pielikt uguni aizdedzināt.
piešaut uguni aizdedzināt.
pielaist sērkociņu aizdedzināt.
laist klāt uguni aizdedzināt.
likt klāt uguni aizdedzināt.
aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku); zaudēt skaļumu (par balsi).
superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
tīmuss Aizkrūts dziedzeris.
maltāze Aizkuņģa dziedzera ferments, kas šķeļ ogļhidrātus.
pankreatīts Aizkuņģa dziedzera iekaisums.
insulīns Aizkuņģa dziedzera izstrādāts hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
kaist Aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
kvēls Aizrautīgs, dedzīgs.
aizplīvurot Aizsedzot (ar miglu, dūmiem u. tml.), padarīt vāji saskatāmu.
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
dublēt Aizstāt lomas tēlotāju (izrādē, kinofilmā); paredzēt vienu lomu (piem., teātra izrādē) diviem izpildītājiem.
aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams; paslēpties (aiz kā).
attālināties Aizvirzīties tālāk (no kā); kļūt vājāk dzirdamam vai redzamam (palielinoties attālumam).
civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistītie iedzīvotāji; iedzīvotāji, kas nav iesaistīti karadarbībā.
cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
metiens Alkoholisko dzērienu kopīga iedzeršana.
karstvīns Alkoholisks dzēriens no sarkanvīna ar cukuru un garšvielām, ko pasniedz karstu.
brūzis Alus darītava, arī spirta dedzinātava.
podniecība Amatniecības nozare – apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošana.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji, to pēcteči mūsdienās.
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotājs, tā pēctecis.
amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
krekls Apakšveļas gabali, kas sniedzas pāri jostas vietai; apakškrekls.
rotonda Apaļa būve (piem., paviljons ar kolonām), ko pārsedz kupols.
kūka Apaļas vai četrstūrainas formas lielāks konditorejas izstrādājums, kuru pasniedzot sadala gabalos; arī torte.
planetārais miglājs apaļš vai gredzenveida miglājs, kas atgādina planētas disku.
acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata vai formas atgādina redzes orgānu.
optometrs Aparāts, ar ko pārbauda redzes asumu un redzes lauku.
kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo).
kremācija Apbedīšanas veids – mirušo sadedzināšana.
terakota Apdedzināts māls; neglazēti apdedzināta māla izstrādājumi.
zvejniekciems Apdzīvota teritorija, kurā iedzīvotāji lielākoties nodarbojas ar zvejniecību, zivju apstrādi.
iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
plafons Apgaismes armatūras elements, kas pārsedz spuldzi.
svece Apgaismošanai paredzēts, parasti cilindrisks stearīna, parafīna, vaska vai kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
zibspuldze Apgaismošanas ierīce fotografēšanā, kas paredzēta ļoti spilgtas gaismas iegūšanai no īpašas, spēji uzliesmojošas, fotoaparātā iebūvētas, kā arī tam atsevišķi pievienojamas spuldzes.
pakaļa Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
dibens Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo ķermeņa daļu.
sāns Apģērba daļa, kas sedz šo (cilvēka) ķermeņa daļu.
plecs Apģērba daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa vietu.
mugurpuse Apģērba daļa, kas sedz šo ķermeņa pusi.
polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
panckas Apģērba gabali; arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder.
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
zeķes Apģērba gabals, kas sedz kājas.
pārskats Apkopojoša informācija, kas sniedz vispārīgu priekšstatu (par ko).
kurtuve Apkures vai tvaika ražošanas iekārtas daļa, kurā sadedzina kurināmo.
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
apgredzenot Aplikt ap putna kāju īpašu gredzenu, lai izsekotu (tā) migrācijai.
dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piem., apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
mīt gredzenus apmainīties gredzeniem (saderinoties, laulājoties).
mainīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
grīdlīste Apmale, ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
sīkpilsonis Aprobežots cilvēks ar seklām, savtīgām interesēm un šauru redzesloku.
redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar koncentrētu sārmu šķīdumu, lai iegūtu spīdumu un palielinātu izturību.
receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
lodziņš Ar caurredzamu plāksni segta atvere (piem., iekārtas, ierīces korpusā).
ultraviolets Ar cilvēka redzi neuztverams starojums, kas elektromagnētisko viļņu skalā atrodas starp redzamās violetās gaismas joslu un rentgenstarojumu.
četrcilindru Ar četriem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju, automobili ar šādu dzinēju).
nogatavināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (pārtikas produkts) sasniedz lietošanas gatavību.
izdedzināt Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
degpudele Ar degmaisījumu pildīta pudele, ko lieto kāda objekta aizdedzināšanai.
dzeltenīgs Ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens.
no Dieva žēlastības ar iedzimtām izcilām spējām (kādā jomā).
iekravāties Ar iedzīvi ierasties (jaunā dzīvesvietā).
automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis kravas un pasažieru pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem.
mumificēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka nedzīvs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermenis netrūd.
sakliegties Ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
prognoze Ar konkrētiem datiem pamatots paredzējums par (kā) norisi, rezultātu.
piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
ar abām rokām ar lielu prieku, sajūsmu, ar lielu aizrautību, dedzīgi, intensīvi (ko darīt).
spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes māņu tēls, kas iedveš bailes; arī rēgs.
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
ar stāžu ar pieredzi, kvalifikāciju (kādā jomā).
turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk.
gaisma Ar redzi uztveramais elektromagnētiskais starojums.
tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
saredzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē; saskatīt.
redzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.
skatīt Ar redzi uztvert (ko) parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā); iepazītu (to); arī redzēt.
sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piem., jubilejā, svētkos.
pārskatīt Ar skatienu aptvert, pārredzēt (visu kopumu vai lielu tā daļu).
apredzēt Ar skatienu aptvert; pārredzēt.
grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta akcija (pret kādu iedzīvotāju grupu).
kapsele Ar sprāgstvielu pildīts cilindriņš vai vāciņš (piem., šaujamieroča patronā) degļa aizdedzināšanai vai sprādziena radīšanai.
neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgajiem vai vājredzīgiem cilvēkiem; Braila raksts.
braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem.
virtuālā realitāte ar tehniskiem līdzekļiem uz jebkāda pamata veidota pasaule, kas tiek nodota cilvēkiem caur viņa maņām: caur redzi, dzirdi, smaržu un citām.
veldzētie kaļķi ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
dzēstie kaļķi ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums.
gliemežnīca Ārējās auss daļa – skrimslis, ko sedz plāns ādas slānis.
sērs Ārējās auss ejas dziedzeru sekrēts.
argentīnieši Argentīnas pamatiedzīvotāji (galvenokārt eiropiešu, īpaši spāņu pēcteči).
abaks Aritmētiskiem aprēķiniem paredzēts četrstūrains dēlītis ar joslām un pārbīdāmiem kauliņiem; skaitīkļi (Senajā Grieķijā, Romā).
velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
benzpirēns Aromātiskais ogļūdeņradis ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem.
traumu punkts ārstniecības iestāde vai tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību traumu gadījumos; traumpunkts.
traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kas sniedz pirmo palīdzību traumu gadījumos; traumu punkts.
poliklīnika Ārstniecības iestāde, kuras darbinieki sniedz medicīnisko palīdzību un apkalpo pacientus gan pašā iestādē, gan ierodoties pie viņiem mājās.
gultas režīms ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
dzemdību nams ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
slimnīca Ārstniecības un profilakses iestāde, kurā sniedz specializētu stacionāru medicīnisku palīdzību.
zenītlielgabals Artilērijas ierocis, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
jenkijs ASV iedzīvotājs, amerikānis.
Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas.
atraidīt Atbildēt noliedzoši (tam, kas, piem., ko lūdz).
nokopēt Atdarināt, atveidot (ko redzētu, dzirdētu u. tml.).
nedz Atkārtojumā "nedz – nedz": saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
pārdzimt Atkārtoti iedzimt.
nākt uz pēdām atklāt (parasti noziedznieku, noziegumu).
atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas tēlā); izveidot, radīt pēc kāda parauga.
atmaskot Atklāt, pierādīt (kāda kaitīgu, noziedzīgu darbību, ko negatīvu, slēptu).
atkravāties Atkļūt šurp ar iedzīvi (parasti jaunā dzīves vietā).
redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus; atcerēties redzes atmiņā.
zvilnis Atpūtai guļus, pusguļus, arī pussēdus paredzēts ērts krēsls, dīvāns.
snaust Atrasties nedziļā, īslaicīgā miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
segt Atrodoties (kam) virsū, apklāt, darīt neredzamu.
apēnot Atrodoties kam apkārt, aizsedzot (ko), radīt ēnu.
aizēnot Atrodoties kam priekšā, aizsedzot (ko), radīt ēnu, samazināt gaismas pieplūdi (augiem).
aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, padarīt (ko) nesaskatāmu, neredzamu; aizklāt.
atsegums Atsegts, redzams iežu slāņojums.
rezervāts Atsevišķa teritorija, kurā nometināta kāda iedzīvotāju grupa (piem., indiāņi Amerikā, Kanādā, Brazīlijā).
domēns Atsevišķs apgabals internetā (ar kopīgu adreses elementu), ko veido, piem., kādas valsts iedzīvotāji vai cilvēku grupa.
važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piem., savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1).
atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu, lasītu vai redzētu).
negatīvs Attēls (piem., fotofilmā, kinofilmā), kurā gaišie un tumšie laukumi izvietoti pretēji nekā oriģinālā vai kur redzamās krāsas ir oriģināla krāsu papildkrāsas; filma ar šādu attēlu, ko izmanto pozitīva fotoattēla iegūšanai.
adresēt Attiecināt (uz kādu), paredzēt (kādam).
perspektīva Attīstība, virzība nākotnē (par notikumu, procesu u. tml.); arī izredzes.
pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
stāvēt acu priekšā atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
stāvēt acīs atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
sprausla Atvere (šķidruma, gāzes) noteikta virziena plūsmas regulēšanai (smidzinātājos, miglotājos, iekšdedzes motoros u. c.).
mute Atvere ar dobumu sejas lejasdaļā, kas paredzēta barības uzņemšanai, skaņu veidošanai.
nodzert magaričas atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
sadzert magaričas atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
apslacīt Atzīmēt ar iedzeršanu.
segaudi Audi ar aizsargāšanas funkciju, kas sedz (organisma vai tā daļu) virsmu, izklāj (organisma) dobumus.
virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba virsējai daļai, tā ārpusei vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai.
ziemas dārzs augiem paredzēta speciāla telpa mājā.
nektāraugs Augs, kam ir īpaši dziedzeri (nektāriji), kuros izdalās nektārs.
minerālmēsli Augsnes mēslošanai paredzēti ķīmiski savienojumi, kuros ir augiem nepieciešamās neorganiskās vielas.
versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
profesionālisms Augsta līmeņa prasme, zināšanas un pieredze kādā profesijā vai darbības veikšanā; profesionālā meistarība; profesionalitāte.
patriciāts Augstākais, bagātākais iedzīvotāju slānis, valdošā virsotne (viduslaiku pilsētās).
minarets Augsts tornis pie mošejas, no kurienes muedzins aicina uz lūgšanu.
zemsedze Augu (sūnu, ķērpju, mētru, zālaugu) kopums, kas sedz meža augsni.
rūtu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi (piem., citrusi), retāk lakstaugi ar raksturīgiem ēterisko eļļu dziedzeriem.
varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
līnija Augu vai dzīvnieku sugas indivīdi ar stabili iedzimstošām pazīmēm, kas cēlušies no viena priekšteča vai priekšteču pāra.
zobens Aukstais tuvcīņas ierocis – ciršanai un duršanai paredzēts priekšmets ar samērā garu, taisnu vai izliektu abpusēji vai vienpusēji griezīgu asmeni un rokturi satveršanai, turēšanai.
austrālieši Austrālijas iedzīvotāji – aborigēni un Austrālijas ieceļotāju pēcteči.
aborigēni Austrālijas pirmiedzīvotāji.
austrumeiropieši Austrumeiropas iedzīvotāji.
baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
austrumnieks Austrumzemju iedzīvotājs.
virsbūve Automobiļa daļa (piem., kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
aziāts Āzijas pamatiedzīvotājs.
atklāta balsošana balsošana, citiem redzot (piem., paceļot roku).
biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātiem (vai kandidātu).
kolonna Balsts (parasti apaļa staba veidā) pārsedzošam būvelementam (sijai, pārsegumam u. tml.).
baltieši Baltijas valstu iedzīvotāji (igauņi, latvieši, lietuvieši).
dzeltenbalts Balts ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens.
zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko, iekūņojoties ap sevi, tin zīdvērpējs.
peldbaseins Baseins, kas ir paredzēts peldēšanai, sacensībām vai peldētapmācībai.
valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
ģimenes pieaugums bērna piedzimšana.
pirmdzimts Bērns, kas ģimenē piedzimis pirmais.
neiznests bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
neiznēsāts bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
sporta ratiņi bērnu ratiņi, kas paredzēti braukšanai sēdus vai pusguļus pozīcijā.
rotaļbumba Bērnu rotaļām paredzēta bumba.
rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piem., bērnudārzā).
rotaļlaukums Bērnu rotaļām paredzēts, īpaši iekārtots laukums.
dzēst Berzt (ar dzēšgumiju), slaucīt (ar lupatu, roku) u. tml., lai iznīcinātu, padarītu neredzamu (piem., ko uzrakstītu).
varžukrupju dzimta bezastaino abinieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda.
asaras Bezkrāsains, sāļš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri.
bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina, kārto un izsniedz grāmatas lasīšanai.
dienvidslāvi Bijušās Balkānu valsts – Dienvidslāvijas iedzīvotāji.
hormons Bioloģiski aktīva viela, ko asinīs, limfā vai smadzeņu šķidrumā izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri un dažādu audu šūnas.
bizantieši Bizantijas iedzīvotāji.
siena Blīvs audu veidojums, kas sedz un aizsargā kādu organisma daļu.
stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
pārbļauties Bļaujot, kliedzot pārgurt.
bohēmieši Bohēmijas (Čehijā) iedzīvotājs.
bohēmieši Bohēmijas (Čehijā) pamatiedzīvotāji.
bolīvieši Bolīvijas iedzīvotāji.
koncertceļojums Brauciens, kura laikā sniedz koncertus.
saulesbrilles Brilles ar tumšām lēcām, kas paredzētas acu aizsargāšanai no spilgtas gaismas.
tāluma brilles brilles, kas dod iespēju redzēt tālu.
brīnumains Brīnišķīgs, arī neparasts, neredzēts, apbrīnojams.
plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patricietim).
neformāls apģērbs brīvāks apģērbs, kas neatbilst etiķetes stingrajiem noteikumiem un paredzēts neoficiāliem pasākumiem.
zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
krūšbruņas Bruņas, kas sedz krūtis (vēžveidīgajiem).
aviobumba Bumba, kas paredzēta nomešanai no lidaparāta.
parindenis Burtisks (dzejas teksta) tulkojums, kas sniedz informāciju par (teksta) saturu un paredzēts mākslinieciska tulkojuma izveidei.
būt krietnā dūšā būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
būt varenā dūšā būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
pierietēt Būt ar pilniem piena dziedzeriem (piem., par govīm).
rādīt Būt ar redzes spēju (par acīm).
kavēties Būt ceļā ilgāk nekā paredzēts; nepienākt paredzētajā laikā (par transportlīdzekļiem).
būt padomā būt domās paredzētam, izplānotam.
dot Būt iedzimtam (par īpašību, spēju).
būt labā dūšā būt iereibušam, piedzērušam.
izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
redzēt pašam (ar) savām acīm būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam; pašam redzēt, skatīt.
stāvēt un krist būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
neticēt savām acīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
uzēsties Būt negatīvi noskaņotam, pārmērīgi prasīgam (pret kādu); neieredzēt (kādu) un censties kaitēt.
vīdēt Būt neskaidri, mazliet, tikko manāmi redzamam, parādīties, izpausties.
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti par redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
darboties Būt nodibinātam, iekārtotam un veikt paredzētos uzdevumus; būt atvērtam, pieejamam (par sabiedrisku iestādi).
mācīt Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml.).
izcelt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst labāk redzams.
apžilbināt Būt par cēloni, ka (kas) uz īsu mirkli zaudē spēju redzēt, saskatīt.
sagaidīt Būt paredzamam, gaidāmam.
ierakties Būt pilnīgi aizņemtam (ar ko); iedziļināties.
raibot Būt redzamam (par ko raibu); veidot krāsu raibumu.
zibināties Būt redzamam acīs, skatienā (par emocijām, jūtām).
blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu, bālganumu.
zibēt Būt redzamam, parādīties (parasti bieži, uz neilgu laiku).
zibināties Būt redzamam, parādīties (parasti bieži, uz neilgu laiku).
pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) – par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
ņirgt Būt redzamam, rēgoties (par ko neglītu, nepatīkamu).
ēnot Būt redzamam, saskatāmam ar savu tumšo krāsu; ēnoties.
ēnoties Būt redzamam, saskatāmam ar savu tumšo krāsu.
rēgoties Būt redzamam, saskatāmam.
parādīties Būt redzamam, sastopamam (piem., kur ierodoties).
redzēt Būt redzes spējai.
stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes.
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
samigloties Būt tādam, kam, parasti ievērojami, samazinās redzes asums; kļūt neskaidram.
skaut Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
vilcināties Būt tādam, kas ieilgst; būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
slēpt Būt tādam, kas ietver sevī (ko neredzamu, nezināmu, nenojaušamu).
kulminēt Būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1).
nosegt Būt tādam, kas pārsniedz (izdevumus, zaudējumus u. tml.).
klāt Būt tādam, kas sedz, atrodas (uz kā virsmas).
rakstīt Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piem., par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcijas dēļ) – par iekšdedzes motoriem.
klāt Būt viscaur redzamam, parādīties (piem., sejā).
rādīties Būt, atrasties (kā) redzeslokā, tuvumā; ierodoties kļūt (kādam) redzamam.
viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piem., viesizrādes, vieskoncertus.
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami, kādā citiem saskatāmā, redzamā vietā – par cilvēkiem.
estakāde Būve uz balstiem, kas paredzēta izkārtošanai vairākos līmeņos u. c. mērķiem.
sarkofāgs Būvkonstrukcija (piem., no dzelzsbetona), kas pilnībā pārsedz (parasti bojātu, apkārtējiem bīstamu) celtni, ēku u. tml.
palīgceltne Celtne, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
krematorija Celtne, kurā ir speciāla krāsns un kurā izdara mirušo sadedzināšanu jeb kremāciju.
virspamats Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa; cokols (1).
cokols Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa.
brauktuve Ceļa daļa, kas paredzēta braukšanai.
pauninieks Ceļojošs sīktirgotājs, kas lauku iedzīvotājiem iznēsāja vai izvadāja preces, arī (ko) uzpirka.
klinkers Cementa pusfabrikāts – apdedzināts un saķepis kaļķakmens kopā ar dažām citām izejvielām.
mazumcena Cena, par kādu preci pārdod tieši patērētājiem, iedzīvotājiem; mazumtirdzniecības cena.
zīlēt kafijas biezumos censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti; izteikt nepamatotus pieņēmumus, minējumus.
refinansēšanas likme centrālās bankas noteikta procentu likme, pēc kuras tā izsniedz aizdevumus komercbankām to likviditātes uzturēšanai.
pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
panna Cepšanai cepeškrāsnī paredzēta taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām.
sālsmaize Ciemakukulis (sāls un maize vai arī cits cienasts), ko pasniedz tam, kuru, apciemo pirmo reizi viņa jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
magaričas Cienasts, mielasts (ar iedzeršanu), slēdzot savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
pesārijs Cietas gumijas vai metāla gredzens dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī, ko lieto arī kontracepcijas nolūkā.
čaula Ciets apvalks (ierīcei, detaļai u. tml.); kārta, kas sedz, ietver (ko).
cik tālu vien skatiens sniedzas cik tālu var saredzēt.
cik tālu vien acis sniedzas cik tālu var saredzēt.
cik tālu vien skats sniedzas cik tālu var saredzēt.
aromātiskie ogļūdeņraži cikliskie ogļūdeņraži, kuru molekulā ir vismaz viens benzola gredzens.
iedzimtais grēks cilvēka nosliece rīkoties pretēji Dieva gribai, kura iedzimta no Ādama un Ievas.
empīrija Cilvēka pieredze.
telekinēze Cilvēka psihiska iedarbība uz nedzīvās dabas objektiem, piem., priekšmetu pārvietošana.
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaku, ko izdala īpaši ādas dziedzeri; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (kādā darbības jomā); daudz piedzīvojis cilvēks.
drauģelis Cilvēks, ar kuru nesaista īsta draudzība, bet ar kuru biedrojas (piem., iedzeršanai).
speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē); cilvēks, kam ir liela pieredze (piem., kādā darbā).
vājredzīgs Cilvēks, kam ir ļoti pavājināta redze.
mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām.
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
gaišreģis Cilvēks, kam piemīt gaišredzība.
ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt īpašas spējas uztvert biolauku un iedarboties uz to; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
respondents Cilvēks, kas (intervijā, aptaujā) atbild uz uzdotajiem jautājumiem; atbildes sniedzējs, aptaujātais.
bandīts Cilvēks, kas (parasti grupā) veic noziedzīgas un brutālas, cietsirdīgas darbības.
oficiants Cilvēks, kas (restorānā, banketā u. tml.) apkalpo viesus (pasniedzot ēdienus, dzērienus); viesmīlis.
balsts Cilvēks, kas balsta, sniedz palīdzību.
filantrops Cilvēks, kas bez savtīgiem nolūkiem darbojas citu labā, sniedzot materiālu palīdzību.
ierāvējs Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties (parasti uz citu rēķina).
bļauris Cilvēks, kas daudz kliedz, skaļi baras.
sūdzībkalis Cilvēks, kas daudz, parasti nepamatoti, sūdzas; cilvēks, kas sacer un iesniedz daudzas, parasti nepamatotas, sūdzības.
entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas kādai lietai, strādā ar aizrautību, lielu pašatdevi.
empīriķis Cilvēks, kas domā un darbojas, balstoties uz savu pieredzi.
svēts Cilvēks, kas dzīvojis īpašu Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
ekspluatators Cilvēks, kas gūst peļņu, iedzīvojas no citu cilvēku darba.
gids Cilvēks, kas iepazīstina (piem., tūristus) ar ievērojamām vietām, kultūras pieminekļiem u. tml., sniedz nepieciešamo informāciju.
fanāts Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanātiķis.
fanātiķis Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanāts.
pieaudzis Cilvēks, kas ir fiziski un garīgi pilnīgi attīstījies, sasniedzis pilngadību.
liecinieks Cilvēks, kas ir klāt kādā notikumā un var apstiprināt redzēto, dzirdēto.
piedzēris Cilvēks, kas ir pārmērīgi dzēris alkoholiskos dzērienus; piedzērušais.
aculiecinieks Cilvēks, kas ir redzējis, novērojis (ko).
saderināts Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis savas amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
līdzzinātājs Cilvēks, kas kopā ar kādu citu zina, ir informēts (piem., par noziedzīgu nodomu vai rīcību).
praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi.
dedzinātājs Cilvēks, kas ļaunprātīgi aizdedzina (kādu objektu), lai iznīcinātu.
patriots Cilvēks, kas mīl savu tēvzemi, tautu, dzimteni un pašaizliedzīgi darbojas to labā.
nerezidents Cilvēks, kas nav pastāvīgs attiecīgās valsts iedzīvotājs.
kurls Cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird.
svešs Cilvēks, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts; cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks.
deģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
renegāts Cilvēks, kas noliedz savu agrāko, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem; atkritējs, pārbēdzējs.
brīvklausītājs Cilvēks, kas pats pēc savas vēlēšanās un vienošanās ar pasniedzēju, apmeklē lekcijas konkrētā priekšmetā.
burta kalps cilvēks, kas pedantiski ievēro priekšrakstus, neiedziļinoties būtībā.
varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
informators Cilvēks, kas sniedz informāciju, informē (par kaut ko).
labdaris Cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību (parasti trūcīgajiem), gādā par kādu, atbalsta; filantrops.
pareģis Cilvēks, kas spēj paredzēt (notikumus, apstākļus u. tml.).
pravietis Cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni; pareģis.
garderobists Cilvēks, kas strādā garderobē – saņem un izsniedz virsdrēbes.
jauniņais Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
supervizors Cilvēks, kas uzrauga (kā) darba izpildi, sniedz konsultācijas un psiholoģisku atbalstu darbiniekam.
mafijas krusttēvs cilvēks, kas vada organizētu noziedznieku grupu, mafijas vadītājs.
recenzents Cilvēks, kas vērtē (ko), sniedz atsauksmi (par ko); recenzijas autors.
dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
bada dzeguze cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
badadzeguze Cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd spriedze.
kaimiņš Cilvēku grupa (piem., tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji; svešinieki; arī precinieki.
ārzemnieks Citas valsts pilsonis vai iedzīvotājs; cilvēks, kas dzīvo ārzemēs.
svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs; ārzemnieks.
nevācieši Citu tautību iedzīvotāji Vācijā vai Vācijas okupētajās zemēs.
mierīgie iedzīvotāji civiliedzīvotāji.
sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi; vaislai paredzēta cūku mātīte.
četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
dagestāņi Dagestānas pamatiedzīvotāji.
dagestāņi Dagestānas pamatiedzīvotājs.
tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas ir paredzēta noteiktam nolūkam, arī ko piešķir, dod kādam.
lielā puse daļa, kas (nedaudz) pārsniedz pusi.
lielākā daļa daļa, kas pārsniedz pusi.
lielākā tiesa daļa, kas pārsniedz pusi.
ogle Daļēji sadedzis cietas organiskas vielas (parasti koka) gabals.
ar pusaci (vērot, skatīties, redzēt u. tml.) daļēji, nepilnīgi (vērot, skatīties, redzēt u. tml.).
dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņa pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
pieniņš Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
virsstundas Darba laiks, kas pārsniedz normēto darba laiku; darbs, ko veic šajā laikā.
ierīce Darba līdzeklis (parasti tehnoloģiskā iekārtā), kas paredzēts noteiktam uzdevumam.
prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai; šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs pedantisks formālisms, neiedziļināšanās kārtojamo jautājumu būtībā.
iedzīšana Darbība --> iedzīt.
redzēšanās Darbība --> redzēties.
rezervācija Darbību kopums, ar ko nodrošina (kā, piem., viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai paredzētajā laikā.
kriminālvajāšana Darbību kopums, kas kriminālprocesuālos likumos paredzēts noziegumu atklāšanai, krimināllikumu piemērošanai personai, kas izdarījusi noziegumu.
referents Darbinieks, kas sagatavo lietas, sniedz ziņas, konsultē par noteiktiem jautājumiem.
šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
papilddarbs Darbs, ko veic papildus pamatdarbam, arī iepriekš paredzētajam darbam.
rokas smērēt darīt ko sliktu, noziedzīgu.
dedzinātājs Darītājs --> dedzināt.
dārzeņkopība Dārzkopības nozare – dārzeņu audzēšana iedzīvotāju patēriņam.
lapa Datora ekrānā redzamā informācijas vienība.
meklētājprogramma Datorprogramma, kas interneta dokumentos meklē specificētus atslēgvārdus un lietotājam sniedz dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti.
personālais dators dators, kas paredzēts individuālai lietošanai.
portatīvais dators dators, kas paredzēts nēsāšanai sev līdz.
sadzerties Daudz dzerot, pilnīgi padzerties; daudz iedzert (ko).
rūdīts vilks daudz pieredzējis un piedzīvojis (piem., dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks.
vecs buks daudz pieredzējis, piedzīvojis cilvēks.
piekliegt pilnas ausis daudz un skaļi kliedzot, radīt (kādam) nepatīkamas izjūtas.
izredzēties Daudz, redzēt (ko); daudz pieredzēt.
kreimule Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem ar piesi.
rasene Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem, smaržīgiem ziediem blīvās skarveida ziedkopās.
dāvanu karte dāvināšanai paredzēta dekoratīvi noformēta karte, kas apliecina jau iemaksātu noteiktu summu iepirkumiem noteiktā veikalā.
slēpju parafīni dažāda veida sniegam paredzēti slēpju apstrādāšanas līdzekļi, kuru sastāvā ir parafīns.
ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru Saules centrs gada laikā veic pilnu redzamo apriņķojumu.
degsme Dedzība, aizrautība.
uguntiņa Dedzība, aizrautība.
sirdsdegsme Dedzība, jūsma, aizrautība.
spars Dedzība, neatlaidība (darbībā, rīcībā).
aizraušanās Dedzīga nodošanās (kādai nodarbei); tas ar ko aktīvi, labprāt nodarbojas.
fanātisms Dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību.
prozelītisms Dedzīga uzticība jaunpieņemtai reliģiskai mācībai vai pārliecībai.
sist pie krūtīm dedzīgi ko apgalvot.
atrotīt piedurknes dedzīgi ķerties pie darba.
atlocīt piedurknes dedzīgi ķerties pie darba.
degt Dedzīgi nodoties (kam), pilnīgi aizrauties (ar ko); ļoti ilgoties (pēc kā).
sprēgāt Dedzīgi paust (piem., savu sašutumu).
rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (kurp).
ar miesu un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visām domām un jūtām, ar visu būtni.
ar (visu) sirdi dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtību, ar visām domām un jūtām.
ar (visu) sirdi un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtību, ar visām domām un jūtām.
sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi, arī enerģiski (ko darīt).
no (visas) sirds Dedzīgi, aizrautīgi.
aizrauties Dedzīgi, jūsmīgi nodoties (kam).
lidināties pa gaisu Dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties.
sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
apustulis Dedzīgs kādas mācības vai idejas aizstāvis, propagandētājs.
temperamentīgs Dedzīgs, arī vitāls (par cilvēku).
liesmains Dedzīgs, kvēls.
sparīgs Dedzīgs, neatlaidīgs (par cilvēku).
temperaments Dedzīgums, arī vitalitāte.
svilināt Dedzināt (1).
kvēpināt Dedzināt (ko), lai radītu smaržīgus dūmus.
dedzināt eglīti dedzināt svecītes eglītē (parasti Ziemassvētkos, Vecgadā).
ogle Dedzināta koka stienītis zīmēšanai.
grēmas Dedzinoša sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi (kuņģa skābes atpakaļplūsma).
smeldze Dedzinošas, sūrstošas, samērā vājas sāpes.
svilīgs Dedzinoši karsts.
sūrstēt Dedzinoši, samērā vāji, parasti ilgstoši sāpēt.
smelgt Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.).
kaustisks Dedzinošs, kodīgs (par vielu).
kvēpināt Dedzinot (ko), radīt daudz kvēpu, dūmu; pārklāt (ko) ar kvēpiem.
sadedzināt Dedzinot izlietot (ko) lielākā daudzumā; dedzinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu); ļaut izdegt (visam); nodedzināt.
nodedzināt Dedzinot izlietot.
sadedzināt Dedzinot iznīcināt.
izdedzināt Dedzinot izveidot, radīt (bojājumu).
kurināt Dedzinot kurināmo (krāsnī, plītī u. tml.), panākt, ka telpā rodas siltums.
kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (kas) kuras; dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas (uguns).
kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (piem., pavards, ugunskurs) kuras.
nodedzināt Dedzinot panākt, ka (kas) nodeg; dedzinot iznīcināt, nopostīt.
pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko).
pārogļot Dedzinot pārveidot par ogli.
tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
aizdedze Degvielas aizdedzināšana (iekšdedzes dzinējā); attiecīgā aizdedzināšanas iekārta.
gāze Degvielas pieplūde (piem., iekšdedzes dzinējos).
dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs; cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
spals Detaļa (piem., darba rīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
rokturis Detaļa (piem., iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
spals Detaļa (pistolei), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu; rokturis.
piesūceknis Detaļa, kas paredzēta (priekšmeta, izstrādājuma) piestiprināšanai, izmantojot vakuumu.
rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
uzlika Detaļa, kas paredzēta uzlikšanai, novietošanai (uz kā) virsū.
klape Detaļa, kas pārsedz, aizsedz, arī noslēdz (ko).
kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienītis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļā saplacina vai paplašina.
papilddeva Deva, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai devai.
iesals Diedzētu graudu produkts, ko izmanto, piem., alus gatavošanai.
dzimšanas diena Diena, kad (kāds) ir piedzimis.
klusā stunda dienas atpūtai paredzētais laiks (piem., slimnīcā, sanatorijā).
darba diena diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā).
dienvidnieks Dienvidu zemju iedzīvotājs.
atklāsme Dieva esamības atklāšanās; Dieva sūtīta parādība, redzējums.
rits Dievkalpojumu sistēma; priekšrakstos paredzēts noteiktu reliģisku darbību kopums.
akreditēšanās Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
nota Diplomātiskās sarakstes dokuments, ko vienas valsts valdība iesniedz citai valstij.
takts zizlis diriģēšanai paredzēts zizlis.
takts kociņš diriģēšanai paredzēts zizlis.
guļamdīvāns Dīvāns, kas paredzēts, izmantojams gulēšanai.
bikini Divdaļīgs sieviešu peldkostīms, kas ļoti trūcīgi apsedz ķermeni.
dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
pretruna Divi izteikumi, apgalvojumi, priekšstati, pazīmes, kas savstarpēji viens otru noliedz; pretstatu mijiedarbība, kas rosina uz attīstību.
virsnieres Divi nelieli, plakani iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kas pieguļ pie abu nieru augšējiem poliem.
divjūgs Diviem zirgiem paredzēts.
mopēds Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums ir mazāks par 50 cm³ un kuram ir pedāļu mehānisms motora iedarbināšanai, bremzēšanai un kāju atbalstīšanai.
motocikls Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums pārsniedz 50 cm³.
iedzirdīt Dodot iedzert (kādu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
zīme Dokuments, kas sniedz informāciju, apliecina (ko).
darba nespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos.
darbnespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darbnespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pabalstu; slimības lapa.
mātes pase dokuments, ko izsniedz sievietei grūtniecības sākumposmā un kurā tiek fiksēti visi dati par tās norisi.
aizdomāties Domājot iedziļināties; domāt (par ko).
veltīt Dot (parasti nesavtīgi), lietot, paredzēt (kādam mērķim).
sadzirdīt Dot daudz iedzert (ko); dodot pietiekami daudz dzert (ko), panākt, ka pilnīgi padzeras (to).
sadzirdīt Dot daudz iedzert alkoholisku dzērienu; piedzirdīt.
atmaksāties Dot ienākumus, kas pārsniedz izdevumus.
pamest ar acīm dot norādījumu, zīmi ar acīm (tās pamirkšķinot, piemiedzot u. tml.).
aizvākties Doties prom, aiziet (no kādas vietas ar mantām, iedzīvi).
nozust no apvāršņa doties, aiziet prom, nebūt redzamam, sastopamam.
remarka Dramatiskā sacerējumā – īss autora paskaidrojums, kas sniedz informāciju par darbības vietu, laiku, tēla rīcību u. tml.
luga Dramatisks sacerējums, kas paredzēts izrādīšanai teātrī.
piedungot Dungojot piedziedāt (ko).
pārmalu dūriens dūriena veids, ar ko piestiprina auduma malu tā, lai šuvuma vieta nebūtu redzama, vai ar ko apmetina auduma malas.
izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
Siāmas dvīņi dvīņi, kas iedzimtas kroplības dēļ kādā ķermeņa daļā saauguši kopā.
atnesties Dzemdēt (par dzīvniekiem); piedzimt (par dzīvniekiem).
nodzerties Dzerot mazināt slāpes; iedzert, padzerties (ko).
radiators Dzesēšanas ierīce (iekšdedzes motoros).
jodelēt Dziedāt Alpu kalnu iedzīvotājiem raksturīgā veidā, strauji pārejot no krūšu reģistra falsetā.
solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
ārējās sekrēcijas dziedzeri dziedzeri, kam ir izvadkanāli uz ārējo vidi.
dzimumdziedzeri Dziedzeri, kas izstrādā dzimumšūnas, arī dzimumhormonus (cilvēkiem un zīdītājiem).
iekšējās sekrēcijas dziedzeri dziedzeri, kas izstrādātās vielas ievada tieši limfā vai asinīs.
refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; piedziedājums.
dekoltē Dziļš sievietes tērpa izgriezums, kas atsedz plecus, krūšu vai muguras augšējo daļu.
nekatrs Dzimte, kurā ietilpst vārdi (piem., nedzīvus priekšmetus nosaucoši lietvārdi), kas nepieder ne pie vīriešu, ne sieviešu dzimtes.
smegma Dzimumorgānu tauku dziedzeru sekrēts – bālgana masa.
auss Dzirdes un līdzsvara orgāns; šī orgāna ārējā redzamā daļa.
nagaiņi Dzīvnieki (pārnadži un nepārnadži), kuriem pirkstus sedz īpašs ragvielas veidojums.
smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
karavāna Dzīvojamā mājiņa uz riteņiem, ko, dodoties ceļojumā, piekabina automašīnai; šāda ceļojumiem paredzēta speciāla automašīna.
apdzīvojamā platība dzīvošanai paredzētā platība (mājā, dzīvoklī).
(ap)dzīvojamā platība dzīvošanai paredzētā platība (mājā, dzīvoklī).
dzīvoklis Dzīvošanai paredzēts atsevišķs vairāku telpu kopums kādā ēkā.
nams Dzīvošanai, iestādei u. tml. paredzēta ēka.
peldēt pa virsu dzīvot, izturēties, rīkoties pavirši, virspusēji, neiedziļinoties.
simfodžezs Džeza mūzika, kas paredzēta atskaņošanai orķestrim, izmantojot simfoniskā un džeza orķestra instrumentus.
zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk, plīvuram nozūdot, uz kāta paliek gļotains gredzens.
čigānene Ēdama sēne ar dzeltenīgu cepurīti un baltu plēvjainu gredzenu ap kātiņu.
terīne Ēdiens, ko gatavo cepeškrāsnī, slēgtā traukā, kurā to arī pasniedz.
priekšēdiens Ēdiens, ko pasniedz pirms galvenā ēdiena.
kafejnīca Ēdināšanas uzņēmums, kurā pasniedz kafiju, konditorejas izstrādājumus, citus dzērienus un uzkožamos.
kopgalds Ēdināšanas veids (piem., skolā), kurā visiem izsniedz kopējā katlā gatavotu ēdienu.
ēģiptieši Ēģiptes Arābu Republikas pamatiedzīvotāji – Ēģiptes arābi.
eiropietis Eiropas pamatiedzīvotājs.
izmest Ejot, braucot u. tml. veikt (tīši vai negribot), parasti lieku, iepriekš neparedzētu, ceļa gabalu.
kūrmāja Ēka (vai ēku kopums) kūrortā, kas paredzēta ārstnieciskām procedūrām, atpūtai u. tml.
palīgēka Ēka, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
viesu nams ēka, kura paredzēta viesību rīkošanai, svinībām.
pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena; eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
nihilists Ekstrēms krievu revolucionārs 19. gs. otrajā pusē, kas noliedza tā laika sabiedrisko iekārtu un vērsās pret to.
siltumizolācija Ēku, dažādu iekārtu, cauruļvadu u. tml. pasargāšana no nevēlamas siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi; īpašu materiālu pārklājums, kas paredzēts šim nolūkam.
testers Elektriskais mēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piem., elektrisko ķēžu pārbaudē); kombinētais elektriskais mēraparāts.
augstspriegums Elektriskās strāvas spriegums, kas pārsniedz 250 voltus.
mikroviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru garums nepārsniedz 30 centimetrus.
termoelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; siltumelektrostacija; TEC.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
žēlsirdība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas spējā just līdzi, izrādīt izpratni, gatavībā palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
žēlastība Emocionāls stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt; palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
kvēle Enerģija, dedzība; spēcīga (piem., psihiska stāvokļa, emociju) izpausme.
ar visu krūti enerģiski, dedzīgi, aizrautīgi.
ar pilnu krūti enerģiski, dedzīgi, aizrautīgi.
ērcīte Ērce, kas parazitē uz cilvēka ādas vai mata maisiņa un tauku dziedzera atverē.
redzēt sapnī esot miega stāvoklī uztvert redzes tēlus.
paēst Ēst un pabeigt ēst (ēdienreizē paredzēto).
taukmaize Ēšanai paredzēta ar kausētiem taukiem apziesta maizes šķēle.
autohtoni Etnoss vai etnogrāfiska grupa, kas no laika gala dzīvo attiecīgajā zemē; pamatiedzīvotāji, pirmiedzīvotāji.
farēri Farēru salu pamatiedzīvotāji.
metafizika Filozofijas nozare par esamības pirmsākumiem un pirmelementiem, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
pozitīvisms Filozofijas virziens, kas par vienīgo zināšanu avotu uzskata pozitīvas pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
empīrisms Filozofijas virziens, teorija, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pieredzi, juteklisko uztveri.
monisms Filozofiska doktrīna, kas noliedz duālismu (piem., matērijas un gara esamību) un atzīst, ka realitāte sastāv tikai no vienas substances vai ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
agnosticisms Filozofiska mācība, kas noliedz objektīvu pasaules izzināmību.
relatīvisms Filozofiska nostādne, kas noliedz objektīvas patiesības esamību, pamatojoties uz to, ka cilvēku atziņas ir relatīvas un subjektīvas.
racionālisms Filozofisks virziens, kurā prātu uzskata par galveno vai vienīgo zināšanu avotu, noliedzot jutekliskās pieredzes nozīmi.
subvencija Finansiāls pabalsts, ko (parasti) valsts izsniedz pašvaldībām vai uzņēmumiem noteiktam pasākumam ar nosacījumu, ka pašvaldības vai iestādes šajā pasākumā piedalās ar saviem līdzekļiem.
gaismas stiprums fizikāls lielums, kas raksturo gaismas avota redzamās gaismas izstarojumu.
klimakss Fizioloģisks process (parasti sievietēm 45–50 gadu vecumā), kurā izbeidzas dzimumdziedzeru darbība.
kretīnisms Fiziska vai garīga atpalicība iedzimta vairogdziedzera bojājuma dēļ.
zaļknābis Fiziski nenobriedis, nepieredzējis jaunietis.
veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
virsfrēze Frēze, kas paredzēta (kā) virsmas apstrādei.
ekosistēma Funkcionāla sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamie dzīvie organismi un nedzīvā to eksistences vide.
seboreja Funkcionāla tauku dziedzeru slimība, kas izpaužas ar pastiprinātu dziedzeru darbības pārmaiņām tauku ķīmiskajā sastāvā.
akords Gabaldarba noteikumi, kur algu maksā par visu darba kopumu, kāds paredzēts līgumā.
dušas aizkars gabals (no kāda materiāla), kas aizsedz dušas telpu.
gredzens Gada laikā izaugusī (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
sagaidīt Gaidot piedzīvot brīdi, kad (gaidītais) pienāk, iestājas u. tml.
nūjiņa Gaismjutīgi receptori (redzes šūnas) acs tīklenē.
pāls Gaišs ar dzeltenīgu nokrāsu; pelēcīgi iedzeltens.
gājēju tunelis gājējiem paredzēta apakšzemes pāreja.
ietve Gājējiem paredzēta, mazliet paaugstināta josla gar brauktuves malu.
rakstāmgalds Galds (parasti ar atvilktnēm, skapīšiem u. tml.), kas paredzēts garīga darba veikšanai (rakstīšanai, lasīšanai).
ekstremāls Galējs; tāds, kas sasniedzis augstāko pakāpi; kritisks [2], bīstams.
šūpuļtīkls Galos pakarams, no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā; arī guļamtīkls.
starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
klejotājnervs Galvas smadzeņu nervs, kura inervācijas zona sniedzas tālu prom no galvas – iekšējos orgānos.
pamatslānis Galvenais, nozīmīgākais (iedzīvotāju) slānis.
sēpija Galvkāju klases jūras dzīvnieks, kura organismā īpašs dziedzeris izdala brūnu sekrētu; tinteszivs.
buljons Gaļas, kaulu, arī zivju novārījums; šāds ēdiens, ko parasti pasniedz tasēs.
noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) uzturas, ganās tikai tam paredzētajās vietās.
saganīt Ganot panākt, ka (parasti mājlopi) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
koridors Gara, šaura josla (starp divām teritorijām), kas paredzēta nokļūšanai (kur, kādā vietā).
stirpa Garens (piem., siena, sakņaugu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
slīdvirsma Gluda, ar iespējami mazu berzi virsma, kas paredzēta slīdes kustībai.
konjunktīva Gļotāda, kas klāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
smaganas Gļotāda, kas sedz žokļu izaugumus un zobu kakliņus.
jaunavības plēve gļotādas kroka, kas daļēji aizsedz ieeju makstī un, uzsākot dzimumdzīvi, pārplīst.
gaziks Gorkijas (tagad Ņižņijnovgorodas) automobiļu rūpnīcā ražotā pilnpiedziņas automašīna ar brezenta jumtu vai šajā rūpnīcā ražots neliels kravas automobilis.
sapņu grāmata grāmata, kurā uzskaitītas dažādu miegā redzētu tēlu nozīmes (galvenokārt nākotnes paredzēšanas nolūkā).
pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
blīvgredzens Gredzena formas detaļa (kādā mehānismā), kas novērš (gaisa, šķidruma u. tml.) noplūdi, aizsargā no putekļu iekļūšanas, uztur spiedienu starpību (dažādās mehānisma daļās).
vadgredzens Gredzens (parasti elastīgs), uzmava (piem., virzulim, arī kā centrēšanai).
vadgredzens Gredzens (pie makšķeres, spininga kāta), kam cauri slīd makšķeraukla.
bandāža Gredzens vai uzmava, ko uzliek uz detaļām, lai palielinātu to izturību.
briljanta (arī dzintara, rubīna u. tml.) gredzens gredzens, kurā iestiprināts briljants (dzintars, rubīns u. tml.).
rubīna gredzens gredzens, kurā iestiprināts rubīns.
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidots reljefs zīmējums, iegrebti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu zīmogu – nospiedumu, piem., zīmoglakā, vaskā – kā apstiprināšanai).
krāteris Gredzenveida ieplaka uz Mēness virsmas.
skriemelis Gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi.
baranka Gredzenveida maizes izstrādājums, ko vispirms apstrādā ar karstu ūdeni un pēc tam cep.
slēdzējmuskulis Gredzenveida muskulis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraudamies noslēdz vai sašaurina atveri.
grenlandieši Grenlandes salas iedzīvotāji.
grenlandieši Grenlandes salas iedzīvotājs.
krētieši Grieķijas salas Krētas pamatiedzīvotāji.
skrullēt Griezt (ko) gredzenveidīgi, spirālveidīgi; arī cirtot.
pālis Gruntī iedzīts stabs kuģu un citu ūdens transportlīdzekļu pietauvošanai piestātnē.
guļamtīkls Gulēšanai paredzēts uzkarināms tīkls.
aizgulēties Guļot ilgāk nekā paredzēts, laikā nepamosties.
mācīties Gūt atziņu, izpratni (pieredzē).
mutaģenēze Ģenētikas nozare, kurā pēta iedzimtības izmaiņu veidošanos organisma ģenētiskajā materiālā.
havajieši Havaju salu iedzīvotāji.
havajieši Havaju salu iedzīvotājs.
dzimumhormoni Hormoni, kurus izdala dzimumdziedzeri.
adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei.
pazīt Identificēt, noteikt (ko), izmantojot pieredzi, zināšanas.
pabāzt zem ūdens iebāzt (ko ūdenī) tā, ka (ūdens to) nosedz.
posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens; šādā veidā iegūt pienu.
uzspiest kauna zīmi Iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam.
stigma Iededzināta zīme (senāk – noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme.
iekost Iedzelt (par kukaiņiem).
uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu), izsakot novēlējumu kādam, kam (piemēram, notikumam) par godu.
ieķert Iedzert (alkoholisku dzērienu); steigā nedaudz ieēst.
nodzert Iedzert (kādu daļu); dzerot patērēt (noteiktu daudzumu).
uzdzert Iedzert (ko) pēc (ēdiena, ēdiena kumosa, dzēriena malka u. tml.).
ieņemt Iedzert (nedaudz); uzņemt (organismā).
ieraut Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu).
iemalkot Iedzert (parasti nesteidzoties, pa malkam).
izdzert Iedzert (visas zāles vai noteiktu daudzumu).
uzpravīties Iedzert alkoholisku dzērienu (piemēram, lai novērstu paģiras).
uzpravīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu, arī novērstu paģiras.
ietaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu.
uztaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu.
uzņemt uz krūts iedzert alkoholisku dzērienu; piedzerties.
iestiprināties Iedzert alkoholisku dzērienu.
sadzert Iedzert kopā (ar kādu, ar vairākiem, atzīmējot savstarpēju norunu).
sadzert Iedzert kopā (ar kādu, ar vairākiem, parasti izsakot novēlējumu, saskandinot).
iebaudīt lāsīti iedzert nelielu daudzumu (parasti stipra) alkoholiska dzēriena.
uzmest Iedzert papildus (alkoholisku dzērienu).
aizdziedāties Iedziedāties.
ieurbties Iedziļināties (piem., parādību izpētē).
nogrimt sevī iedziļināties savās domās, pārdzīvojumos.
ielūkoties Iedziļināties, censties izprast.
urbties Iedziļināties, lai izprastu, apgūtu, parasti cītīgi lasot; šādi izlasīt, izskatīt (kā lielu daudzumu).
iet dziļumā iedziļināties, padziļināties; pētīt dziļāk, pamatīgāk.
gremdēties Iedziļināties, pilnīgi (kam) nodoties, arī aizmirsties.
iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu.
atsisties Iedzimt (kādā).
vilkarīkle Iedzimta anomālija, kas veidojas, nesaaugot aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
sindaktilija Iedzimta delnas vai pēdas deformācija – pilnīgs vai daļējs pirkstu saaugums.
mongoloīdā kroka iedzimta pusmēnessveida kroka acs augšējā plakstiņā.
hemofilija Iedzimta slimība – asins nesarecēšana.
diatēze Iedzimta vai iemantota novirze vielmaiņas procesos, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažādām slimībām.
dabiskā imunitāte iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (piem., saslimt ar kādu slimību); nosliece (1).
nosliece Iedzimta, pastiprināta iespējamība (piem., saslimt ar kādu slimību).
debilitāte Iedzimtas garīgas atpalicības vieglākā forma, kurai raksturīgi spriešanas traucējumi.
dotības Iedzimtas spējas (kādā nozarē).
oligofrēnija Iedzimti vai agrīnā bērnībā iegūti psihiskās attīstības traucējumi, garīga atpalicība.
gēns Iedzimtības faktoru materiālā vienība, kas, pārejot no vecākiem uz pēcnācējiem, nosaka jaunā organisma īpašības.
albīnisms Iedzimts krāsvielu trūkums ādā, matos u. tml.
instinkts Iedzimts organisma reakciju (komplicētu beznosacījuma refleksu) kopums, kas nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
ierakstīts gēnos iedzimts.
iedzirkstīties Iedzirkstēties.
iemiet Iedzīt, iesist (zemē).
māja Iedzīvotāji attiecīgajā dzīvesvietā, mājoklī.
pamatiedzīvotājs Iedzīvotāji, kas (kādā valstī, teritorijā) veido iedzīvotāju lielāko daļu; arī (kādas valsts, teritorijas) senākie iedzīvotāji.
aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū; iezemieši; pirmiedzīvotāji.
pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū.
iemītnieks Iedzīvotājs (piem., dzīvoklī, namā).
vietējs Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
iezemietis Iedzīvotājs, kura senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotājs.
emigrācija Iedzīvotāju izceļošana uz citu valsti (politisku, ekonomisku u. c. iemeslu dēļ); dzīve, uzturēšanās ārzemēs emigranta statusā.
pilsonība Iedzīvotāju kārta, kas pēc sabiedriskā stāvokļa atrodas starp aristokrātiju un zemniekiem vai strādniekiem; buržuāzija.
sabiedrība Iedzīvotāju kopums (kādā teritorijā).
tauta Iedzīvotāju kopums (kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode, kas apvieno profilaktisko un ārstniecisko darbu.
aparteīds Iedzīvotāju nodalīšana, diskriminācija pēc rases vai citām pazīmēm.
kolonizācija Iedzīvotāju nometināšana, apmetņu dibināšana kādā teritorijā.
migrācija Iedzīvotāju pārvietošanās, pārcelšanās (uz citu teritoriju, vietu).
iedzīvotāju mehāniskais pieaugums iedzīvotāju pieaugums, kura cēlonis ir iedzīvotāju migrācija.
iedzīvotāju blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 km²).
apdzīvotības blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
iedzīvotāju dabiskais pieaugums iedzīvotāju skaita palielināšanās, kad dzimstība ir lielāka par mirstību.
dabiskais iedzīvotāju pieaugums iedzīvotāju skaita pieaugums uz dzimstības rēķina.
apdzīvotība Iedzīvotāju skaits kādā teritorijā.
raznočinci Iedzīvotāju slānis (Krievijā 18. gs. beigās un 19. gs.), kas sastāvēja no dažādu kārtu cilvēkiem (tirgotājiem, trūcīgās muižniecības pārstāvjiem, garīdzniecības, sīkpilsoņiem u. tml.).
pirktspēja Iedzīvotāju spēja iegādāties preces un pakalpojumus.
urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās (piemēram, samazinoties ar lauksaimniecību saistīto iedzīvotāju skaitam).
deportācija Iedzīvotāju vai iebraucēju piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokli raksturojošs statistiskais rādītājs – gada laikā reģistrētais saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
apdzīvoties Iedzīvoties (jaunā vietā, jaunos apstākļos).
aprast Iedzīvoties (kur), sarodot ar apstākļiem.
ieaugt Iedzīvoties, iekļauties.
iebaudīt Ieēst, iedzert; nedaudz, ar baudu iedzert (alkoholisku dzērienu).
sakvojāžs Iegarena, nedziļa ceļojumu soma.
pagrimt Iegrimt (ūdenī) tā, ka (tas) nesedz, pārņem; daļēji iegrimt.
acis atveras iegūst redzes spēju (par dažu dzīvnieku mazuļiem).
acis atdarās Iegūst redzes spēju (par dažu dzīvnieku mazuļiem).
uzsūkt Iegūt ar uztveri, pieredzi, apkārtējās vides ietekmi.
mantot Iegūt iedzimtības ceļā; iegūt no priekštečiem.
praktizēties Iegūt prasmes, iemaņas, pieredzi, vingrinoties (piem., amatā, darbā).
meklēt blusas svešā kažokā iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
slīdlente Iekārta (kā) pārvietošanai – kustīga lente ar piedziņu un korpusu.
pāļdzinis Iekārta ar veseri pāļu iedzīšanai gruntī.
radioraidītājs Iekārta, kas paredzēta radioraidījumu pārraidīšanai.
ietaisīties Iekārtoties; iedzīvoties.
siltumelektrostacija Iekārtu un būvju komplekss, kur siltuma enerģiju, ko iegūst, sadedzinot kurināmo, pārvērš elektroenerģijā; termoelektrostacija.
ieprogrammēt Iekļaut, paredzēt programmā; ievadīt (piem., datorā) noteiktu programmu.
ieprojektēt Iekļaut, paredzēt projektā.
kubikcentimetrs Iekšdedzes dzinēja darba tilpuma mērvienība.
kubatūra Iekšdedzes dzinēja darba tilpums.
autokārs Iekšdedzes motora darbināti ratiņi ar kravas platformu kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
svece Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli.
dīzeļmotors Iekšdedzes motors ar kompresijas aizdedzi; dīzelis (1).
dīzelis Iekšdedzes motors ar kompresijas aizdedzi; dīzeļmotors.
karburatormotors Iekšdedzes motors, kam degmaisījums tiek sagatavots karburatorā.
gāzmotors Iekšdedzes motors, kurā par degvielu izmanto deggāzi.
endokrīnie dziedzeri iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kuri savu sekrētu (hormonus) izdala tieši asinīs vai limfā.
vairogdziedzeris Iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
sarkano lukturu iela iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
sarkano lukturu rajons iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
papildienākumi Ienākumi, ko gūst papildus iepriekš paredzētajiem, regulārajiem ienākumiem.
aklais randiņš iepriekš norunāta satikšanās starp cilvēkiem, kuri iepriekš nekad nav redzējuši viens otru, nav personiski pazīstami.
papildjautājums Iepriekš paredzēts (sēdes, sapulces u. tml.) jautājums.
maršruts Iepriekš paredzēts, noteikts ceļš, pa kuru (kas) virzās.
nokavēt Ierasties (kur) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
nokavēties Ierasties (kur) vēlāk par paredzēto laiku.
nosebot Ierasties (kur) vēlāk, nekā paredzēts, noteikts, vai neierasties vispār; nokavēt.
aizkavēties Ierasties (nedaudz) vēlāk par paredzēto laiku; nokavēties.
nokavēt Ierasties (noteiktu laiku) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
apmeklējums Ierašanās, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi u. tml.).
ieraudzīt Ieredzēt.
starteris Ierīce (kā, parasti iekšdedzes motora) iedarbināšanai; arī ierīce zemspiediena luminiscences spuldžu iededzināšanai.
nestuves Ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar četriem rokturiem), kas paredzēta (kā) pārnešanai.
tecīla Ierīce metāla darbarīku asināšanai – abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu.
deglis Ierīce sprāgstvielas aizdedzināšanai, sprādziena izraisīšanai.
informators Ierīce, aparāts, kas sniedz vai pārraida informāciju.
spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
čoks Ierīce, ka paredzēta gaisa padeves karburatorā samazināšanai.
palīgierīce Ierīce, kas paredzēta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pārvietošanās u. c. funkciju nodrošināšanai.
detektors Ierīce, kas paredzēta dažādu priekšmetu, vielu, elektrisko signālu u. tml. uztveršanai, reaģējot ar attiecīgiem atbildes signāliem.
rakstītājs Ierīce, kas paredzēta informācijas ierakstīšanai, arī audio un video ierakstu veikšanai.
racējs Ierīce, kas paredzēta kultūraugu izrakšanai no zemes.
sviestmaižu tosteris ierīce, kas paredzēta, lai apceptu divas kopā saspiestas maizes šķēles, starp kurām ir pildījums.
fotoaparāts Ierīce, kas paredzēts fotoattēla iegūšanai.
fotokamera Ierīce, kas paredzēts fotoattēla iegūšanai.
karburators Ierīce, kas sagatavo gaisa un šķidrās degvielas degmaisījumu iekšdedzes motora darbībai.
indikators Ierīce, kas sniedz specifisku, vizuāli uztveramu informāciju par (kā) stāvokli.
elektriskā ķēde ierīču kopums, kas paredzēts elektriskās enerģijas iegūšanai, pārvadei ar vadu palīdzību, sadalei, pārveidošanai vajadzīgajos enerģijas veidos.
ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (piemēram, peldbaseinā, ezerā), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
iespiegties Ierunāties spiedzīgā balsī.
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt; īsu brīdi dzirkstēt; iedzirkstīties.
aizsvilināt Iesākt svilināt; aizdedzināt.
iedegt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); iededzināt.
uzdegt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); uzdedzināt (2).
opcija Iespēja noteiktā laikā pirkt vai pārdot (piem., vērtspapīrus) pēc iepriekš paredzētās cenas.
cerības Iespējas, izredzes (ko īstenot).
makets Iespieddarba paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
ieart Iespiest, iedzīt (ko zemē).
grāmata Iespiešanai paredzēts (lielāka apjoma) sacerējums.
krājkase Iestāde (piem., bijušajā PSRS), kas pieņem iedzīvotāju brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas; šīs iestādes ēka, telpas.
aģentūra Iestāde vai organizācija, kas sniedz noteiktus pakalpojumus.
pārstāvniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kas pārstāv kādas teritorijas iedzīvotāju intereses citā iestādē, institūcijā, organizācijā; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
lombards Iestāde, kas izsniedz aizdevumus pret nodotu kustamu mantu.
banka Iestāde, kas pieņem noguldījumus, uzglabā naudu, ir starpnieks maksājumos, norēķinos, kā arī izsniedz kredītus; ēka, kur veic šīs operācijas.
publiskais nams iestāde, kas sniedz prostitūcijas pakalpojumus.
bordelis Iestāde, kur prostitūtas sniedz pakalpojumus klientiem.
atskurbtuve Iestāde, kurā atskurbina piedzērušos.
uztankoties Iestiprināties, ieēdot, iedzerot (ko).
brilles Ietvarā iestiprinātas divas stikla lēcas redzes spēju palielināšanai.
aptvert Ietvert savā redzes lokā.
izlīdzināt kursu ievadīt, piem., lidaparātu, kuģi paredzētajā kursā, ja tas novirzījies.
pašvaldība Ievēlētu pārstāvības un izpildu iestāžu institūcija vietēja mēroga saimniecisko un vietējo iedzīvotāju sociālo jautājumu risināšanai.
iesakņoties Ilgāku laiku palikt, iedzīvoties (kādā vietā).
izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
odiseja Ilgs ceļojums, brauciens (parasti ar daudziem piedzīvojumiem).
izkliegt Ilgstoši kliedzot vai skaļi un daudz dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (balss aparātu).
pamatlīdzekļi Ilgtermiņa ieguldījumi, kuri ir paredzēti uzņēmējdarbībai un kurus izmanto ražošanā, pakalpojumu sniegšanā u. tml.
mušmire Indīga sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un gaišas pārslas uz cepurītes.
čūsku inde indīgo čūsku indes dziedzeru sekrēts, ko izmanto ārstniecībā.
indieši Indijas iedzīvotāji.
vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru (komandierim) sniedz pēc reglamentā noteiktas formas.
papildinformācija Informācija, ko iegūst vai sniedz papildus jau esošajai informācijai.
liecība Informācija, ko sniedz, piem., liecinieks, cietušais, apsūdzētais un ko var izmantot par pierādījumu lietas izmeklēšanas vai lietvedības procesā.
policija Institūcija sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju drošības sargāšanai.
Tiesībsarga birojs institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.
ombuds Institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.; Tiesībsarga birojs.
sonāte Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
raibs Interesants, neparasts (par notikumiem, piedzīvojumiem).
apvārsnis Interešu, zināšanu, uzskatu kopums; redzesloks.
skaips Interneta programma, kas šīs programmas lietotājiem ļauj savstarpēji sarunāties, kā arī redzēt vienam otru.
spietuve Īpaša (piem., koka) tvertne, kas paredzēta spieta ievietošanai.
kronēt Īpašā ceremonijā pasludināt par valdnieku, pasniedzot monarha varas simbolus.
kokteiļglāze Īpaša glāze, kas paredzēta kokteiļa dzeršanai.
manšete Īpaša profila, mīksta materiāla blīvgredzens.
tāfele Īpaša, rakstīšanai (ar krītu, flomāsteru u. tml.) paredzēta taisnstūrveida plāksne, kas parasti novietota telpā pie sienas.
istaba Īpašam nolūkam paredzēta, iekārtota telpa (dzīvoklī, mājā).
keramzīts Īpaši apdedzinātas māla lodītes vai graudiņi, ko izmanto, piem., celtniecības materiālu ražošanai.
suns pavadonis īpaši apmācīts suns, kurš pavada vājredzīgu vai neredzīgu cilvēku, palīdzot viņam, piem., orientēties telpā, pārvietoties apkārtnē.
palīglīdzeklis Īpaši izgatavota lieta, kas paredzēta pārvietošanās u. tml. funkciju nodrošināšanai.
bērnu sēdeklis īpaši izveidots krēsliņš ar atsevišķām drošības jostām, atzveltni un roku balstiem, kas piestiprināms pie automašīnas sēdekļa un ir paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai automašīnā.
tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par valsts iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietu, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli u. tml.); tautas skaitīšana.
vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piem., viesnīcā, slimnīcā, satiksmes līdzeklī).
vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms un ko parasti izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības.
limits Īpašos noteikumos, lēmumā paredzētais maksimālais (kā) lielums, skaits u. tml.; ierobežojums.
ledus trauks īpašs trauks, kas paredzēts ledus gabaliņu uzglabāšanai.
noteikts Īpašs, kādam nolūkam izvēlēts, paredzēts.
krītiņš Īpašs, vēžošanai paredzēts tīkla auduma vai stiepļu tīkliņš ar āķi, uz kura uzsprauž ēsmu.
peru pieniņš īpašu darba bišu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
irākieši Irākas iedzīvotāji; Irākas arābi.
irāņi Irānas iedzīvotāji.
kapzeķes Īsas zeķes, kas aptver kājas pēdu un sniedzas nedaudz pāri potītei; īszeķes.
bļāviens Īslaicīgs skaļš kliedziens, izsauciens.
lambrekens Īss aizkars, kas sedz logu vai durvju augšējo daļu.
CV Īss pārskats par iegūto izglītību, profesiju, darba pieredzi, ko iesniedz darba devējam; dzīves apraksts.
ēdamistaba Istaba (vairākistabu dzīvoklī, dzīvojamā mājā), kura paredzēta maltīšu ieturēšanai.
maldi Īstenībai neatbilstošs (redzes, dzirdes orgānu radīts) priekšstats, parādība.
patēriņa kredīts īstermiņa aizdevums (parasti bez nodrošinājuma), kas paredzēts gadījumiem, kad nepieciešami naudas līdzekļi (piem., kādam pirkumam).
parēgoties Īsu brīdi būt redzamam, saskatāmam.
nozibēt Īsu brīdi kļūt redzamam, pamanāmam.
pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam, pamanāmam (par ko tādu, kas kustas, pārvietojas vai kam strauji virzās garām).
dabūt just izbaudīt, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu).
pārbolīt Izbolīt (acis) tā, ka atsedzas acu baltumi.
uzeja Izbūvēta vieta, arī konstrukcija (piemēram, kāpnes, traps), kas paredzēta nokļūšanai kur augšā.
talants Izcilas iedzimtas spējas, apdāvinātība (kādā nozarē).
apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.).
apsteigt Izdarīt, izpildīt (ko) ātrāk nekā paredzēts; noritēt ātrāk, straujāk nekā parasti.
izsvilināt Izdedzināt.
papildizdevumi Izdevumi, kas rodas papildus iepriekš paredzētajiem izdevumiem.
marsieši Izdomu tēls – Marsa iedzīvotājs.
multikulturālā izglītība izglītība, kas sniedz izpratni par dažādu etnisku grupu kultūru un tādējādi sagatavo audzēkņus dzīvei vairāku rasu vai tautu sabiedrībā.
tautas augstskolas izglītības iestādes, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem.
gredzenot Izgriezt apkārt koka stumbram (arī zaram) mizas sloksnīti vai uzmaukt stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu augšanu.
izbaudīt Izjust un pārdzīvot; arī piedzīvot.
izkveldēt Izkarsēt; izdedzināt.
izkveldināt Izkarsēt; izdedzināt.
izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
pievērt acis izlikties (ko) neredzam, nemanām.
aizvērt acis Izlikties (ko) neredzam, nemanām.
piemiegt acis izlikties kaut ko neredzam, nepamanām.
iebāzt galvu smiltīs izlikties neredzam, nemanām (ko).
izlikties neredzam izlikties, ka neredz.
pārtērēt Izmantot vairāk (laika), nekā paredzēts vai noteikts.
realizēt Izmantot, arī īstenot (ko paredzētu, iespējamu).
kastrēt Izoperēt dzimumdziedzerus vai citādā veidā pārtraukt to darbību.
brāzmot Izpausties strauji un dedzīgi.
atmirdzēt Izpausties, būt redzamam.
atmirgot Izpausties, būt redzamam.
atspoguļoties Izpausties, būt redzamam.
atstarot Izpausties, būt redzamam.
nostrādāt Izpildīt paredzēto darbību, savu funkciju.
debess Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama no zemes.
nošķīst Izplatīties, būt redzamam un pārstāt izplatīties (par dzirkstelēm, uguni).
atgāzes Izplūdes gāzes (piem., iekšdedzes dzinējiem).
viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
kveldēt Izraisīt sildošu, karsējošu, dedzinošu sajūtu.
iekosties Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par salu, aukstumu).
dzelt Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu u. tml.).
cirst Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu, sāpīgi kairināt.
iekost Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
šanse Izredzes, izdošanās, iespējamība, varbūtība.
pārciest Izslimot (slimību); piedzīvot, pieredzēt (operāciju, slimības lēkmi u. tml.).
izdalīt Izsniedzot (vairākiem vai daudziem), iedot katram daļu no kopuma; sadalīt.
licencēt Izsniedzot licenci, atļaut (kam) nodarboties (ar ko), veikt (ko).
sertificēt Izsniedzot sertifikātu, apliecināt (kāda) kvalifikāciju, (kā) atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām.
plīvurs Izstrādājums no plāna, caurspīdīga auduma, ko liek uz galvas, arī ar ko aizsedz seju.
apģērbs Izstrādājums vai izstrādājumu kopums (piem., jaka, kleita, uzvalks, mētelis), kas paredzēti ķermeņa apģērbšanai.
krāsa Izteiksmes līdzeklis (parasti glezniecībā), kas saistīts ar šādu redzes sajūtu, uztveres izraisīšanu.
marsieši Iztēlē radīti Marsa iedzīvotāji.
pārtērēt Iztērēt (ko) par daudz; iztērēt (ko) vairāk, nekā iepriekš paredzēts, arī noteikts, atļauts.
klinkers Izturīgs, ciets būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot mālu līdz tā saķepšanai.
pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
izlīst Izvirzīties, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem).
drogas Izžāvēti vai žāvēšanai paredzēti augi vai to daļas, ko izmanto ārstniecībā.
ledus jahta jahta uz slidām, paredzēta burāšanai pa ledu; ledusjahta.
pusjaka Jaka, kas sniedzas līdz jostasvietai.
dzimstība Jaundzimušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
atnācējs Jauns iedzīvotājs, iemītnieks.
zaļš Jauns, fiziski un garīgi nenobriedis, darbā nepieredzējis.
šmurgulis Jauns, nepieredzējis cilvēks; smurgulis.
pienapuika Jauns, nepieredzējis vīrietis; nepraša.
stāds Jauns, pilnībā vēl neizaudzis augs, ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
papildjautājums Jautājums, ko uzdod papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem vai papildu informācijas iegūšanai.
sinagoga Jūdaisma reliģiskajam kultam un izglītībai paredzēta celtne jeb lūgšanu nams.
saulessargs Jumtveida konstrukcija, kas paredzēta aizsardzībai no tieša saules starojuma.
pārjume Jumtveida konstrukcija, kas pārsedz (ko).
iekšējā jūra jūra, kas dziļi iesniedzas kontinentā un ko ar okeānu savieno jūras šaurums.
advokāts Jurists, kas tiesas procesā aizstāv (apsūdzēto) vai pārstāv (kā) likumīgās intereses, kā arī sniedz juridiskas konsultācijas.
nīst Just ļoti lielu nepatiku, naidu (pret kādu, ko); neieredzēt.
degt Just sūrstošas, dedzinošas sāpes, sāpīgu kairinājumu.
fonds Kādam mērķim paredzētie naudas līdzekļi.
pasēdēt Kādu laiku sēdēt, ieturot maltīti, iedzerot alkoholisku dzērienu u. tml.
gepards Kaķu dzimtas plēsējs ar samērā nelielu galvu, garām kājām un iedzeltenu melnplankumainu apmatojumu, kas spēj ilgstoši un ļoti ātri skriet [Acinonyx jubatus].
adventes kalendārs kalendārs ar 24 atveramām, katrai adventes dienai paredzētām iedaļām.
noplēšamais kalendārs kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas, izplēšanai paredzētas lapas.
kalnietis Kalnu apvidus iedzīvotājs.
degkamera Kamera, kur notiek degvielas sadedzināšana.
spoguļkamera Kamera, kuras optiskā sistēma ļauj redzēt attiecīgo objektu caur uzņemšanas objektīvu.
kanādieši Kanādas iedzīvotāji.
ugunskaps Kaps, kurā apbedīts reliģiskā rituālā sadedzināts mirušais.
kāpnes Kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem.
trepes Kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem.
jūras kājnieki kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desanta izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
traleris Karakuģis, kas paredzēts mīnu atklāšanai un iznīcināšanai.
sargkuģis Karakuģis, kas paredzēts patruļdienestam un citu kuģu aizsardzībai (piem., pret pretinieka kaujas kuģu uzbrukumu).
sibīrieši Karavīri pirmsrevolūcijas Krievijā armijas daļās, ko formēja no Sibīrijas iedzīvotājiem; Sibīrijas strēlnieki.
dolomīts Karbonātu grupas minerāls (parasti balts, pelēks, iedzeltens), kas satur kalciju un magniju; nogulumu iezis, kas sastāv galvenokārt no šāda minerāla.
dominikāņi Karību valstu Dominikas un Dominikānas pamatiedzīvotāji.
anarhists Kārtības noliedzējs, stihiskuma, patvaļas sludinātājs; cilvēks, kas rīkojas patvaļīgi.
darvas muca kārts galā piestiprināts trauks ar sveķainu malku, ko dedzina Jāņos.
pūdele Kārts, kuras galā piestiprināta muca, kas pildīta ar malku, ko dedzina Jāņos.
audiokasete Kasete, kas paredzēta atskaņošanai kasešu magnetofonā.
izkasīt Kasot izdzēst, padarīt neredzamu.
kaukāzieši Kaukāza reģiona pamatiedzīvotāji (piem., gruzīni, azerbaidžāņi, armēņi).
puskažoks Kažoks, kas, parasti sniedzas līdz gurniem vai mazliet augstāk.
kenijieši Kenijas pamatiedzīvotāji.
svēpētā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
melnā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
telefilma Kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm; televīzijas filma.
televīzijas filma kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm.
kinoseanss Kinofilmas demonstrējums; šim nolūkam paredzētais laikposms.
kiprieši Kipras (grieķu vai turku daļas) pamatiedzīvotājs.
kiprieši Kipras pamatiedzīvotāji.
aizklāt Klājot (ko) priekšā, panākt, ka aizsedz.
koncertklavieres Klavieres, kas ir paredzētas koncertu sniegšanai, ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
(kliedz) kā aizkauts kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī.
bļauj kā aizkauts kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī.
klaigas Kliedzieni, skaļi izsaucieni, arī sasaukšanās.
pārkliegt Kliedzot pārpūlēt (balsi).
pārkliegt Kliedzot pārspēt skaļumā.
nobrēkties Kliedzot pateikt; nokliegties.
piekliegt Kliedzot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
sabļaut Kliedzot sasaukt.
nobļaut Kliedzot, bļaujot (kādam ko) pateikt.
uzbļaut Kliedzot, bļaujot pateikt (ko).
kanaks Klusā okeāna salu iedzimtais.
kā kaķis klusi, nedzirdami; ļoti veikli.
korektūra Kļūdu konstatēšana un labošana tipogrāfiska salikuma novilkumā; šādam darbam paredzēts novilkums.
izgaist Kļūt (arvien) klusākam, nedzirdamam; izskanēt.
dilt Kļūt ar mazāku redzamo daļu (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
dzist Kļūt blāvākam, grūti saredzamam (piem., par krāsām, līnijām); bālēt.
biezēt Kļūt blīvākam, necaurredzamam.
sabiezēt Kļūt blīvam, necaurredzamam.
nodzeltēt Kļūt dzeltenam, dzeltenīgam, pārstājot augt, arī sasniedzot brieduma, gatavības pakāpi (par augiem, to daļām).
apdzeltēt Kļūt iedzeltenam, dzeltenam (no virspuses, visapkārt).
noslāpt Kļūt nedzirdamam (par skaņu).
apslāpt Kļūt nedzirdamam vai vāji dzirdamam.
neredzēt Kļūt neredzīgam.
apmigloties Kļūt neskaidram, miglainam, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
pavērties Kļūt redzamam (no kāda skatu punkta).
parādīties Kļūt redzamam (parasti par to, kas tuvojas vai kam tuvojas).
atklāties Kļūt redzamam (piem., ko noņemot, kam atvirzoties); kļūt redzamam, nonākot (kur).
atvērties Kļūt redzamam, pavērties skatienam (no kādas vietas).
rādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, parādīties.
nākt redzamam kļūt redzamam.
migloties Kļūt tādam, kam nav redzes asuma.
sasprēgāt Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piem., īpašība, skaitliskā vērtība).
klāties Kļūt tādam, ko klāj, sedz (parasti kāda viela).
izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu); kļūt tādam, kurā (kas) notiek citādi nekā paredzēts.
sabiezēt Kļūt tumšam, necaurredzamam.
grimt tumsā kļūt vājāk redzamam tumsas dēļ.
izbālēt Kļūt vāji saredzamam.
novecot Kļūt vecam (parasti par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir redzamas vecuma izraisītas ārējas pazīmes.
apmale Koka vai cita materiāla līste (kas sedz spraugu starp sienu un grīdu, loga vai durvju aplodu).
gadskārta Koksnes pieauguma josla viena veģetācijas perioda laikā; gadu gredzens (koka vai krūma stumbrā).
kolonists Kolonijas (1) iedzīvotājs, kas ieceļojis no metropoles.
vadības komanda komanda, kas paredzēta datora funkcionēšanas organizēšanai, nevis datu apstrādes procesa izpildei.
komandējuma nauda komandējuma izdevumu segšanai paredzētā atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai.
polo Komandu sporta spēle, kuras dalībnieki, jādami ar zirgiem, cenšas ar īpašām nūjām bumbu iedzīt pretinieka vārtos.
turbokompresors Kompresors, ko piedzen turbīna.
nāves nometne koncentrācijas nometne cilvēkiem, ko paredzēts nogalināt.
vieskoncerts Koncerts, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs mākslinieks vai mākslinieciskā vienība citā vietā.
virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo, piem., gredzenu veidā, vārot to verdošā taukvielā.
jumts Konstrukcija, kas sedz (celtni) no augšas; šīs konstrukcijas segums.
mentorings Konsultatīva sadarbība starp mentoru un viņa pieredzes pārņēmēju; darbaudzināšana.
kontūrzīmulis Kontūrkrāsas zīmulis, kas paredzēts (piem., acs) kontūru iezīmēšanai.
piltuve Konusveida priekšmets ar cauruļveida apakšdaļu, kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar šauru atveri.
tāme Kopējais kādas darbības paredzēto plānoto izdevumu un ieņēmumu summas iepriekšējs aprēķins.
šariats Korānā un reliģiskajās tradīcijās balstītu islāma likumu kopums, kurā paredzēti bargi sodi par to pārkāpšanu.
speciālkorespondents Korespondents, kas sniedz speciālu informāciju par ko.
kosmiskā stacija kosmiskais lidaparāts, kurā var ilgstoši uzturēties un kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem kosmosā.
rezerve Krājums (piem., izejvielas, naudas līdzekļi), kas paredzēts izmantošanai vajadzības gadījumā.
izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējiem, arī kontrastēt ar apkārtējo); būt labāk redzamam, uztveramam (uz vispārējā fona).
izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā), būt labi saredzamam, sadzirdamam.
mufeļkrāsns Krāsns ar speciālu kameru (mufeli), kurā apdedzināmais izstrādājums nenonāk tiešā saskarē ar siltuma avotu.
trice Kravas ceļamais mehānisms ar rokas vai elektrisko piedziņu.
krājaizdevu sabiedrība kredītiestāde, kas dibināta kooperatīvas sabiedrības formā un kas sniedz finanšu pakalpojumus saviem biedriem.
hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
guļamkrēsls Krēsls, kas paredzēts, izmantojams gulēšanai.
kriminālists Kriminālnoziedznieks.
hernhūtisms Kristiešu reliģiski sabiedriska kustība (18.–19. gs.), kuras pārstāvjiem raksturīga dievbijība, vienkāršība un pašaizliedzība; brāļu draudze.
kopti Kristīgie ēģiptieši, senās Ēģiptes iedzīvotāju pēcteči.
rakstāmais krīts krīts, kas paredzēts rakstīšanai, zīmēšanai (piem., uz tāfeles, asfalta).
plūškoks Krūms vai koks ar iedzelteniem vai baltiem ziediem čemurveida skarās un sarkaniem vai melni violetiem augļiem.
mamogrāfija Krūšu dziedzeru rentgenoloģiska izmeklēšana.
mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
mastīts Krūts piena dziedzera iekaisums.
ledlauzis Kuģis, kas paredzēts braukšanai pa aizsalušām ūdenstilpēm (drupinot, laužot ledu).
motorkuģis Kuģis, kura galvenais dzinējs ir iekšdedzes motors.
osta Kuģu stāvēšanai paredzēta ūdenstilpes piekrastes josla ar kuģu apkopei, kravas iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai un tamlīdzīgiem mērķiem iekārtotu teritoriju.
vabole Kukainis, kam raksturīgi cieti priekšējie spārni jeb segspārni, kas sedz plēvveida pakaļējos spārnus.
kuršu ķoniņš Kuldīgas apkaimes brīvciemu iedzīvotājs, kam par dienestu Livonijas ordeņa karaspēkā savulaik bija piešķirta zeme un īpašas privilēģijas.
bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u. tml.) un izsniedz tos lasītājiem, apmeklētājiem.
vārtnieks Kuņģa izeju noslēdzošs muskuļu gredzens, kas pēc vajadzības atveras vai aizveras.
pārkūpināt Kūpinot pieļaut, ka (piem., zivis, gaļas produkti) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
nokurināt Kurinot sadedzināt.
kursenieki Kuršu kāpu iedzīvotāji (pārsvarā līdz Otrajam pasaules karam), kuru valoda (mūsdienās izzūdoša) ir radniecīga latviešu valodai.
kurzemnieki Kurzemes novada iedzīvotāji.
tāmnieks Kurzemes ziemeļdaļas iedzīvotājs, kas runā lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs.
bikini zona ķermeņa daļa, ko sedz bikini lejasdaļa.
parmēlija Ķērpis (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopams uz akmeņiem, koku stumbriem.
ķieģeļceplis Ķieģeļu apdedzināšanas krāsns; ķieģeļnīca.
attīstīt Ķīmiski apstrādāt (piem., apgaismotu negatīvu), lai padarītu attēlu redzamu.
sterilizācija Ķirurģiska operācija, kurā likvidē pēcnācēju radīšanas spēju, vienlaikus saglabājot dzimumdziedzeru endokrīno funkciju.
labas acis laba redze.
gaišas acis laba redze.
adenoma Labdabīgs audzējs dziedzera epitēlija audos.
redzams Labi uztverams ar redzi (par ārējām pazīmēm).
kolonija Labošanas darbu iestāde (parasti nepilngadīgajiem noziedzniekiem).
katamarāns Laiva (piem., Klusā okeāna salu iedzimtajiem), kuras korpusam ar kārtīm paralēli pievienota otra peldoša daļa.
šķelta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piem., gandrenes lapa).
olimpiskā lāpa lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes uguni uz olimpisko spēļu vietu.
saulsardzene Lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni.
mangolds Lapu biete – divgadīgs dārzenis, kura lapu garums sasniedz 30 cm.
lapi Lapzemes iedzīvotāji – sāmi.
ielasīties Lasot (piem., grāmatu) iedziļināties, sākt pilnībā uztvert lasīto.
izlasīt Lasot saredzēt, uztvert.
smolts Lašu mazuļu attīstības stadija (parasti 1–2 gadu vecums), kad tie ir nobrieduši ceļojumam no upes uz jūru; šādu attīstības stadiju sasniedzis lašu mazulis.
latīņamerikāņi Latīņamerikas valstu iedzīvotāji.
bluķa vakars latviešu gadskārtu svētki (īsi pirms ziemas saulgriežiem), kad vilka apkārt bluķi, ko pēc tam sadedzināja.
nevāci Latviešu vai igauņu tautības iedzīvotāji Baltijā (no 16. gs. līdz 19. gs.) pretstatā priviliģētajiem vāciešiem.
zilais krusts Latvijā – kristīga organizācija, kas sniedz garīgu un materiālu palīdzību no alkohola vai narkotikām atkarīgām personām.
latgalieši Latvijas austrumdaļas – Latgales – pamatiedzīvotāji.
čiuļi Latvijas citu novadu iedzīvotāji pretstatā latgaliešiem.
čiuļi Latvijas citu novadu iedzīvotājs pretstatā latgalietim.
nepilsonis Latvijas iedzīvotājs, bijušās PSRS pilsonis, kam nav Latvijas vai kādas citas valsts pilsonības.
nelatvieši Latvijas iedzīvotājs, kas nav latvietis.
sēļi Latvijas kultūrvēsturiskās teritorijas – Sēlijas iedzīvotāji.
nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.–1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piem., Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
traktors Lauksaimniecības darba mašīna, kas paredzēta dažādu lauksaimniecības darbu veikšanai.
sētuve Lauksaimniecības ierīce, kas paredzēta sēklu mehāniskai izkaisīšanai.
bezzemnieks Lauku iedzīvotājs, kam nepieder zeme (valsts iekārtā, kurā zeme ir privātīpašums).
zemnieks Lauku iedzīvotājs, kas nodarbojas ar lauksaimniecību.
laucinieks Lauku iedzīvotājs; zemnieks.
sēta Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas.
sīkzemniecība Lauku iedzīvotāju slānis, ko veido nelielu zemes platību, mazu lauku saimniecību īpašnieki.
stāvlaukums Laukums, kas paredzēts transportlīdzekļu novietošanai.
laulības riņķis laulības gredzens.
guļamlāva Lāva, kas paredzēta, izmantojama gulēšanai.
lāzera rādāmkoks lāzera ierīce, kas paredzēta kādu objektu norādīšanai uz ekrāna vai tāfeles.
kontaktlēca Lēca, ko uzliek tieši uz acs ābola (redzes uzlabošanai).
plenārlekcija Lekcija, kas ir paredzēta visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
izlīst Lēnām, pakāpeniski izvirzīties un kļūt redzamam.
uzpeldēt Lēni, slīdoši (arī šķietami) virzoties, parādīties, kļūt redzamam.
trese Lentveida (parasti formas tērpa) uzšuve, apdare (parasti zelta vai sudraba krāsā); šādai uzšuvei paredzēts veidojums.
atols Lēzena, zema gredzenveida koraļļu sala (rifs), parasti ar lagūnu.
libānieši Libānas pamatiedzīvotāji (galvenokārt arābi).
lībieši Lībijas pamatiedzīvotāji (Lībijas arābi).
triecienlidmašīna Lidmašīna, kas ir paredzēta uzbrukumiem no neliela augstuma un attāluma.
uzpildītājlidmašīna Lidmašīna, kas paredzēta citu lidaparātu uzpildīšanai ar degvielu lidojuma laikā.
uzlaide Liekais materiāla slānis, ko sagatavei noņem apstrādes procesā; daļa, kas pārsniedz (kā) lielāko izmēru.
kaisme Liela aizrautība, dedzība.
lielpilsēta Liela pilsēta, kurā ir daudz iedzīvotāju (piem., vairāk par 100 000); pretstats: mazpilsēta.
kaila nabadzība liela, acīmredzama nabadzība.
sicīlieši Lielākās Vidusjūras salas Sicīlijas pamatiedzīvotāji.
smalkmaize Lielāks konditorejas izstrādājums, ko cep (parasti) veidnē no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām un pasniedzot sadala gabalos.
oratorija Lielas formas skaņdarbs korim, solistiem (vokālistiem) un simfoniskajam orķestrim, kas paredzēts koncertizpildījumam.
barža Liellaiva, kas pārvietojama ar velkoņa palīdzību un paredzēta dažādu liela izmēra kravu pārvadāšanai.
masa Liels cilvēku kopums, skaits; plašas iedzīvotāju aprindas.
aknas Liels dziedzeris (cilvēkam, dzīvniekam), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
ūpis Liels pūču dzimtas putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm [Bubo bubo].
kreiseris Liels un ātrs karakuģis, kas paredzēts jūras kaujām, piejūras karaspēka un desanta atbalstīšanai, patrulēšanai u. tml.
vai Lieto, lai izteiktu emocionālu attieksmi pret notiekošo, redzamo u. tml.
palūk Lieto, lai izteiktu pamudinājumu pievērst uzmanību kam redzamam; lūk.
raug Lieto, lai mudinātu pievērst uzmanību (kam redzamam, teiktam, rakstītam); lūk.
nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu, noliedzoši atbildētu uz jautājumu, priekšlikumu, protestētu pret ko.
pāri par lieto, lai norādītu, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu).
āre Lieto, lai pamudinātu citus pievērst uzmanību tam, ko redz; lūk; re.
vei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību (parasti kam redzamam); lūk.
paraug Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; palūk.
skat Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam.
lūk Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (piem., kam redzamam).
reku Lieto, lai pievērstu (kāda) uzmanību kam redzamam.
pavei Lieto, lai pievērstu uzmanību (parasti kam redzamam); skat, paskat.
paskat Lieto, lai pievērstu uzmanību kam redzamam; palūk.
paskatīties Lieto, lai pievērstu uzmanību kam redzamam; paskat.
redz Lieto, lai pievērstu uzmanību kaut kam redzamam.
prozit Lieto, lai uzaicinātu iedzert alkoholisku dzērienu.
iemest Lietot alkoholiskus dzērienus; iedzert (alkoholisku dzērienu).
nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
saulessargs Lietussargam līdzīgs priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no tieša saules starojuma.
kantorgrāmata Lietvedībai, speciāliem ierakstiem paredzēta (parasti liela formāta) klade.
izpeldēt Līganā, slīdošā gaitā izvirzīties, kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
iegavilēties Līksmi, priecīgi iedziedāties.
parādīt velnu Likt piedzīvot (kādam) ko nepatīkamu.
likumprojekts Likuma (1) projekts, ko iesniedz likumdošanas institūcijai izskatīšanai.
sankcija Likuma panta daļa, kurā paredzēts par attiecīgo pārkāpumu piemērojamais sods.
Patērētāju tiesību aizsardzības likums likums, kas nosaka patērētāju tiesības attiecībās ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju.
sgrafito Līniju un laukumu iegriezums sienas apmetuma virsējā kārtā, atsedzot apakšējā slāņa krāsu toni.
grīdas līste līste, kas aizsedz grīdas un sienas salaidumu.
scenārijs Literārs darbs, kas paredzēts uzņemšanai kinofilmā.
surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pēta runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai.
manevru lokomotīve lokomotīve, kas īpaši paredzēta vilcienu sastāvu formēšanai stacijās.
ielakt Lokot iedzert (par dzīvniekiem).
bingo Loto spēles paveids (ko parasti spēlē daudzi spēlētāji īpaši tam paredzētā zālē).
zenītložmetējs Ložmetējs, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
dziesmu spēle luga, kurā ir paredzētas muzikālas starpspēles ar dziesmām un dejošanu; šāda izrāde.
virslūpa Lūpa, kas sedz augšējo zobu rindu; augšlūpa.
viņļaudis Ļaudis, ar kuriem nedzīvo kopā (piem., vienā un tajā pašā mājā), arī kaimiņi.
vilcināties Ļaut (piem., darbiem) ieilgt; paveikt (piem., darbus) vēlāk par paredzēto laiku.
pieņemt Ļaut, lai (kāds) iesniedz, nodod.
kā cūka (piedzēries, netīrs) ļoti (piedzēries, netīrs).
kaismīgs Ļoti aizrautīgs, dedzīgs.
svelošs Ļoti ass, dedzinošs (par sāpēm); tāds, kas izraisa ļoti asas, dedzinošas sāpes (piem., par ievainojumu).
bruņniecisks Ļoti drošsirdīgs, pašaizliedzīgs, augstsirdīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
svēts Ļoti godīgs, krietns, pašaizliedzīgs cilvēks.
kaķa soļiem ļoti klusi, nedzirdami (pārvietoties).
acis kā kaķim ļoti laba, asa redze.
ass Ļoti labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.); ļoti skaidrs.
kā uz delnas ļoti labi, skaidri redzams, saprotams.
redzēt kā uz delnas ļoti labi, skaidri redzēt.
bezgalīgs Ļoti liels; milzīgs, nepārredzams, šķietami nebeidzams.
kaulains Ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvnikiem); tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
piegāzties Ļoti piedzerties, arī pieēsties.
pārdzerties Ļoti piedzerties; piedzerties tā, ka rodas bīstamas sekas.
piedzerties kā lūkam ļoti piedzerties.
pietempties Ļoti piedzerties.
sakliegties Ļoti skaļā balsī runājot, arī kliedzot sazināties.
versmīgs Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmains (2).
versmains Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmīgs (2).
karsts Ļoti spēcīgs, dedzīgs, kvēls (piem., par jūtām).
ugunīgs Ļoti straujš (piemēram, par deju); tāds, kurā izpaužas aizrautība, dedzība.
melns Ļoti tumšs, arī vēls (par nakti); necaurredzams (par tumsu).
akls Ļoti tumšs, necaurredzams; bez gaismas.
ar putām uz lūpām ļoti vai pārlieku dedzīgi, enerģiski.
optometrija Mācība par cilvēka redzi; redzes spēju mērīšana, redzes defektu noteikšana.
eigēnika Mācība par ģenētikas atziņu izmantošanu cilvēka iedzimto īpašību uzlabošanā.
mendelisms Mācība par iedzimtības likumsakarībām, pazīmju iedzimšanu, ko atklāja dabaszinātnieks un mūks G. J. Mendelis.
metodiķis Mācību metodikas speciālists, kas izstrādā konkrēta mācību priekšmeta mācīšanas un pārbaudes metodiku, sniedz konsultācijas šajos jautājumos.
dabas mācība mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par dabas parādībām un to likumsakarībām.
papildināt Mācoties, strādājot, iegūstot pieredzi, paplašināt, pilnveidot (savas zināšanas, prasmi).
pašuzliesmošana Maisījuma aizdegšanās motora cilindrā, kad temperatūra vai spiediens pārsniedz kritisko robežu.
mājas grāmata mājas iedzīvotāju reģistrācijas žurnāls.
viņmājas Mājas, kurās nedzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar saviem ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
kosmētikas maks maks, kas paredzēts kosmētikas līdzekļu un piederumu glabāšanai.
virsmaksa Maksa, kas pārsniedz iepriekš paredzēto maksu; papildu maksa.
cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra u. tml.; priekšnesumi šajā mākslas veidā; trupa, kas sniedz šādus priekšnesumus.
pastkarte Mākslinieciski noformēta kartīte, kas paredzēta nosūtīšanai pa pastu.
raksturotājs Mākslinieks (piem., rakstnieks, gleznotājs, aktieris), kas spilgti, uztverami atsedz tēla raksturu.
konferansjē Mākslinieks, kas koncertā, sarīkojumā vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus.
ansamblis Mākslinieku kolektīvs (neliels), kas sniedz priekšnesumu.
pusmaska Maska (piem., karnevālā, masku gājienā), kas aizsedz tikai daļu sejas.
izkaisītājs Mašīna, mehānisms, kas paredzēts (kā) izkaisīšanai.
pārmala Materiāla mala, kas sniedzas pāri priekšmetam.
segmateriāls Materiāls ar ko nosedz augus ziemas periodā.
pārsegs Materiāls vai priekšmets ar ko pārsedz, pārklāj (ko).
pārsegums Materiāls, ar ko pārsedz (piem., lai aizsargātu no laikapstākļu nelabvēlīgās ietekmes).
izejmateriāls Materiāls, kas paredzēts tālākai apstrādei, (kā) izgatavošanai.
neveldzētie kaļķi materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
nedzēstie kaļķi materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
dedzinātie kaļķi materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
kurināmais Materiāls, viela, ko sadedzina, lai iegūtu siltuma enerģiju.
rullītis Matu uztīšanai paredzēts neliels (metāla, plastmasas u. tml.) cilindrisks veidojums.
mauri maurs; mauriete dsk. ģen. -šu. -- Šīs iedzīvotāju grupas piederīgais.
reģistrs Maza apjoma atmiņa, kas paredzēta datu īslaicīgai glabāšanai.
bilžu grāmata maziem bērniem paredzēta grāmata ar ilustrācijām un nelielu tekstu vai bez teksta.
apsvilināt Mazliet apdedzināt.
iebaudīt glāzīti mazliet iedzert alkoholisku dzērienu.
iebaudīt mēriņu mazliet iedzert alkoholisku dzērienu.
laikus Mazliet pirms noteiktā, paredzētā laika vai īstā laikā; laicīgi.
piekrāsot Mazliet, vietumis krāsojot panākt, ka (kas) ir vienādā krāsā, nav redzami bojājumi.
mazpilsētnieks Mazpilsētas iedzīvotājs.
slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
grabaža Mazvērtīgi priekšmeti; trūcīga iedzīve.
galds Mēbele – horizontāla plāksne, kas balstās uz kājām vai statīva un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piem., ēdot, strādājot).
skapis Mēbele, kuras virsmu veido savienotas plāksnes, kurai ir durvis un plaukti un kura paredzēta dažādu priekšmetu (piem., drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
mīkstās mēbeles mēbeles ar atsperu blokiem un polsteriem, kas paredzētas sēdēšanai vai gulēšanai.
iekārta Mēbeļu komplekts, kas paredzēts (kādai telpai); mēbeles un citi priekšmeti, kas atrodas (kādā telpā).
endokrinoloģija Medicīnas nozare par iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumu izraisītajām slimībām, to ārstēšanu.
ātrā palīdzība medicīnas organizācija, kas sniedz steidzamu, neatliekamu medicīnisko palīdzību.
valsts kompensētie medikamenti medikamenti, kuru iegādi daļēji vai pilnīgi sedz valsts.
bušmeņi Mednieku, klejotāju ciltis Dienvidāfrikā, seni Dienvidāfrikas pamatiedzīvotāji.
pārtīt filmu mēģināt ko atcerēties, atmiņās atgriezties pie kā redzēta, piedzīvota.
transportlīdzeklis Mehanizēta ierīce (piem., automašīna, kuģis, lidmašīna), kas paredzēta (kā) pārvadāšanai, pārvietošanai.
urķēties Meklēt, pētīt, iedziļināties (piemēram, informācijā, faktos), cenšoties (ko) izzināt, noskaidrot.
skiti Melnās jūras ziemeļu piekrastes iedzīvotāji no 7. gs. pirms mūsu ēras līdz 3. gs. mūsu ērā.
melnkalnieši Melnkalnes pamatiedzīvotāji.
Mēness sirpis mēness apgaismotā daļa, kas redzama kā sirpis.
pilns mēness mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilnmēness.
pilnmēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilns mēness.
tukšs mēness mēness fāze, kad tas nav redzams.
vecs mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
vecs Mēness mēness fāze, kad tas redzams kā šaurs sirpis ar izliekumu uz kreiso pusi.
jauns Mēness mēness fāze, kad tas redzams kā šaurs sirpis ar izliekumu uz labo pusi.
pusmēness Mēness tādā fāzē, kad no Zemes redzama tikai puse vai aptuvena puse no apgaismotā diska.
tukšs Mēness mēness, kad tas no Zemes nav redzams.
disks Mešanai paredzēts plakans, apaļš sporta rīks ar biezāku vidusdaļu.
balongāze Metāla balonos sapildīta gāze, kas paredzēta sadzīves lietošanai.
apkalums Metāla detaļa, kas paredzēta kāda priekšmeta apkalšanai, rotāšanai.
limbs Metāla gredzens ar iedaļām pagrieziena leņķa noteikšanai vai darbināmā elementa pārvietojumu noteikšanai.
restes Metāla režģis (grilam) cepšanai; metāla izstrādājums ar spraugām, uz kurām sadedzina cieto kurināmo.
aizmest Metot (šķēpu, disku u. tml.) aizvirzīt noteiktā attālumā, sasniedzot kādu rezultātu.
mētrājs Meža augšanas tips – priežu audze (nereti ar egļu un bērzu piemistrojumu), kam zemsedzē aug mellenāji, brūklenāji un sūnas.
cirsma Meža nogabals, kurā paredzēts izcirst kokus; vieta, kur tiek cirsti koki.
niedrājs Meža tips – priežu un purva bērzu audze ar niedrēm, grīšļiem zemsedzē.
nosapņot Miegā redzēt (sapni); sapnī redzēt (ko).
Piena Ceļš miglāja un zvaigžņu sakopojums, kas redzams pie debesīm gaišas joslas veidā.
tupelīte Mikroskopisks vienšūnas dzīvnieks (infuzorija), ko sedz skropstiņas un kas pēc formas atgādina kurpi [Paramaecium].
vadgredzens Mīksta metāla (piem., vara) gredzens uz šāviņa korpusa, lodes, kas iegriežas stobra vītnēs.
lāpāmdiegs Mīksts diegs, kas ir paredzēts lāpīšanai; lāpāmais diegs.
tiranozaurs Milzīgs dinozauru kārtas gaļēdājs rāpulis ar asu redzi un spēcīgiem žokļiem.
kājnieku mīna mīna, kas paredzēta pretinieka kājnieku iznīcināšanai.
motoreļļa Minerāleļļa iekšdedzes dzinēju eļļošanai.
zīlēt Minēt (kas notiks); censties (ko) paredzēt; pareģot.
mirstība Mirušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
dzēst Mitrināt (dedzinātus kaļķus).
izmurgot Murgos redzēt (tēlus, ainas).
gredzenmuskulis Muskulis, kam ir loka, gredzena veids.
burka Musulmaņu apģērbs – vienlaidu auduma gabals, kas nosedz visu ķermeni un arī acis.
hidžābs Musulmaņu sieviešu apģērba gabals – lakats, kas apsedz galvu un kaklu, atstājot redzamu vienīgi sejas ovālu.
parandža Musulmaņu sieviešu apģērbs – garš, plats, galvā uzmaucams apmetnis, kas nosedz ķermeni un seju.
nikābs Musulmaņu sieviešu apģērbs ar lakatu, kas nosedz galvu un ķermeņa augšdaļu, atstājot atsegtas tikai acis.
kronis Mutē redzamā (zoba) daļa.
siekalas Mutes dobuma dziedzeru sekrēts, kas paredzēts barības mitrināšanai.
deju mūzika mūzika, kas paredzēta deju pavadījumam.
mūzikhols Muzikāla teātra veids, kurā izpilda mūzikas, baleta, akrobātikas, rēviju u. tml. priekšnesumus (īpaši populārs 19. gs. otrajā pusē); zāle vai teātris, kur sniedz šādus priekšnesumus.
koncertants Mūziķis, kas sniedz koncertu, koncertē.
īve Mūžzaļš skuju koks vai krūms ar plakanām, mīkstām skujām un spilgti sarkanu sēklsedzi.
benzīns Naftas pārtvaices procesā iegūta degviela, ko izmanto iekšdedzes dzinējos – bezkrāsains, gaistošs šķidrums.
soda Nātrija karbonāts – balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris, kuru izmanto par mazgāšanas un tīrīšanas līdzekli.
mesli Naturālās vai naudas nodevas, ko ievāca, piem., no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
papīrnauda Nauda, kas iespiesta uz īpaša, šim nolūkam paredzēta papīra; papīra nauda, banknotes.
dienas nauda nauda, kas paredzēta katras atsevišķas dienas izdevumiem (parasti komandējumā).
uztura līdzekļi nauda, kas paredzēta uztura iegādei, iztikai.
budžets Naudas izteiksmē paredzēto (valsts, iestādes, uzņēmuma) ienākumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika posmam.
krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piem., keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
pabalsts Naudas līdzekļi, ko izsniedz (kādai personai) regulāri vai reizumis, lai materiāli palīdzētu.
aizdevums Naudas summa, ko pret ķīlu vai garantiju kredītiestāde izsniedz aizņēmējam; attiecīgā finanšu operācija.
pieredzēt Nav redzēts, novērots.
nerādīt Nebūt ar redzes spēju (par acīm).
ieslēpties Nebūt redzamam vai būt grūti saskatāmam, kam citam atrodoties apkārt, priekšā u. tml.
aizslēpties Nebūt redzamam, saskatāmam, atrodoties (aiz kā) vai aizvirzoties (kam) priekšā.
pazust Nebūt vairs redzamam, piem., attālinoties, ievirzoties kur iekšā.
pazust Nebūt vairs redzamam, saskatāmam.
izkrist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
krist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
nodegustēt Nedaudz apēst, iedzert (ko), lai novērtētu (tā) garšu; nogaršot.
nogaršot Nedaudz apēst, iedzert (ko), parasti, lai novērtētu (tā) garšu.
uzstrēbt Nedaudz iestrēbt, arī iedzert (ko, parasti pēc kāda ēdiena).
cokolstāvs Nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari.
loža Nedaudziem cilvēkiem paredzēts norobežots nodalījums (parasti teātrī).
pierakt Nedziļi ierakt, viegli apbērt ar zemi (auga saknes).
nomiegs Nedziļš miegs, snauda; nomidzis.
puspietupiens Nedziļš pietupiens.
snaudiens Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu; snauda.
snauda Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
sēdēt uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
gulēt uz ausīm Nedzirdēt.
gadījums Negaidīts, iepriekš neparedzēts notikums, arī nejaušība.
ārkārtējs Negaidīts, neparedzēts, neparasts; vēl nebijis, nepiedzīvots.
bailes Negatīvs psihiskais stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, nemiers, un ko izraisa iespējamās vai paredzamās briesmas, nelaime.
afroamerikāņi Negroīdās rases ASV iedzīvotāji, kuru senči cēlušies no Āfrikas.
nēģeri Negroīdās rases pārstāvji – Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji; melnādainie citu valstu iedzīvotāji, kuri senatnē cēlušies no šiem iedzīvotājiem.
pakūpināt Neilgu laiku kūpināt, padedzināt (ko), radot dūmus.
pakost Neilgu laiku radīt mazliet dedzinošu sajūtu.
izdegulis Neizdegusi, apdzisusi pagale; neizdedzis, apdzisis koka gabals.
ieturēt Neizmaksāt (parasti algas daļu), sedzot zaudējumus, nomaksājot nodokļus u. tml.
nokavēt Neizmantot, palaist garām kā veikšanai, izpildīšanai (paredzēto, noteikto, arī visizdevīgāko laiku).
tukšs Neizteiksmīgs, nedzīvs (parasti par acīm, skatienu).
nejaušība Nejauša sagadīšanās, sakritība; neparedzēts notikums, gadījums.
kā aizvērtām acīm nekā neredzot, nepamanot.
spekulācija Nelegāla (piem., deficīta) preču pārdošana iedzīvošanās nolūkos.
šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, uzšķiļot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
meitas istabiņa neliela istaba, kas paredzēta kalponei.
vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piem., iepazīstoties).
tējas maisiņš neliela papīra paciņa ar tēju, kas paredzēta vienas dzēriena porcijas pagatavošanai.
serūzis Neliela piebūve pie rijas, kur novieto kaltēšanai paredzēto vai izkaltēto labību.
kajaks Neliela, ar ādu apvilkta slēgta laiva, kurai ir cieši nosedzama atvere sēdēšanai (eskimosiem u. c. ziemeļu tautām); šāda tipa laiva (piem., no stiklplasta), ko lieto airēšanas sportā, ūdenstūrismā.
lapene Neliela, atpūtai paredzēta nojume (piem., dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules.
kantīne Neliela, darbiniekiem, personālam paredzēta ēdnīca, arī neliels veikals (organizācijas, iestādes u. tml. teritorijā, telpās).
kartīte Neliela, taisnstūrveida (parasti stingra papīra) lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai, nodošanai u. tml.
ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas bērnu vizināšanai, nobraukšanai no kalna, arī nelielu kravu vešanai.
vārtiņi Nelieli, tikai gājējiem paredzēti vārti, piem., dārza nožogojumā.
zirneklis Neliels (2–10 mm) posmkājis ar 4 pāriem kāju un 3 pāriem tīmekļa dziedzeru vēdera apakšpusē.
ūbele Neliels baložu dzimtas slaids putns ar neuzkrītošu krāsu toņu apspalvojumu, kam kakla sānos raibs laukums vai pusgredzens.
mārks Neliels dīķis, kas paredzēts šķiedraugu (piem., linu) mērcēšanai.
galdiņš Neliels galds restorānā, kafejnīcā u. tml., kas paredzēts apmeklētāju apkalpošanai.
signālkarodziņš Neliels karodziņš, kas paredzēts signalizēšanai.
traleris Neliels kuģis ar trali, kas paredzēts zivju zvejniecībai.
lokāls Neliels restorāns (parasti tāds, kas darbojas vēlu naktī un kurā sniedz izklaidējošus priekšnesumus); naktslokāls.
naktslokāls Neliels restorāns, kas parasti darbojas vēlu naktī un kurā sniedz izklaidējošus priekšnesumus; lokāls [2].
tintnīca Neliels trauks rakstīšanai paredzētās tintes uzglabāšanai.
špics Neliels vai vidēja lieluma dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
sesks Neliels, plēsīgs dzīvnieks ar slaidu, spēcīgu ķermeni, īsām kājām, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala asi smakojošu sekrētu [Mustela putorius].
proletariāts Nemantīgo iedzīvotāju slānis, kam iztikas avots ir algots darbs; strādniecība, strādnieku šķira.
(ne) mutē neņemt nemaz neēst, nedzert (kādu ēdienu, dzērienu).
neņemt (ne) mutē nemaz neēst, nedzert (kādu ēdienu, dzērienu).
izgāzties Nenokārtot pārbaudījumu; izdarot ko slikti, nemākulīgi, piedzīvot neveiksmi, kaunu.
acīmredzot Nenoliedzami, neapšaubāmi.
izpalikt Nenotikt, nebūt (parasti par ko gaidītu, paredzētu).
aizkavēties Nenotikt, nenorisināties paredzētajā laikā.
jumts Neoficiāla aizsargstruktūra (parasti noziedzīgām organizācijām).
piešūt Nepamatoti piedēvēt (kādam ko noziedzīgu, krimināli sodāmu).
ārkārtīgs Neparasts, nepiedzīvots, sevišķs; ārkārtējs (1).
iegadīties Neparedzēti iznākt, notikt (parasti kāda laika posmā).
starpgadījums Neparedzēts, parasti nevēlams, gadījums, notikums kādā darbībā, norisē.
dzelošs Nepatīkami ass, dedzinošs (par sajūtām).
iekavēt Nepaveikt paredzētajā laikā.
nokavēt Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
nokavēties Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
neieredzēt ne acu galā nepavisam neieredzēt (kādu); nepavisam nevarēt paciest (ko).
nevarēt ieredzēt ne acu galā nepavisam neieredzēt (kādu); nepavisam nevarēt paciest (ko).
pauperisms Nepieciešamo eksistences līdzekļu trūkums plašiem iedzīvotāju slāņiem; masu nabadzība.
puika Nepieredzējis, arī nenopietns jaunietis.
klusēt Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml.).
fluīds Neredzams strāvojums, enerģijas plūsma, kas nāk no cilvēka.
astrāls Neredzams, nemateriāls; saistīts ar cilvēka garu.
akls Neredzīgais.
punktraksts Neredzīgo raksts – nelielu izcilnīšu un bedrīšu sistēma lasīšanai ar tausti; Braila raksts.
eitanāzija Nesāpīga dzīvības atņemšana nedziedināmi slimam pacientam pēc viņa lūguma.
iepakaļ Nesasniedzot tādu līmeni, stāvokli, kādā ir citi.
atēnoties Neskaidri atspoguļoties; būt saredzamam (ēnas veidā vai uz gaiša fona).
apjaust Neskaidri saredzēt.
viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just; jaust.
jaust Neskaidri, vāji uztvert (piem., ar redzi, dzirdi).
nerādīt Nesniegt iespēju redzēt; nedemonstrēt (piem., kinofilmu, izrādi, koncertu).
tuvredzība Nespēja paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē.
neredzēt tālāk par savu degungalu nespēt tālredzīgi spriest.
neredzēt tālāk par savu deguna galu nespēt tālredzīgi spriest.
diskriminācija Netaisna, pazemojoša, arī prettiesiska izturēšanās pret atsevišķiem iedzīvotājiem, piem., rasu, tautības, dzimuma, seksuālās orientācijas, ticības dēļ.
kavēties Netikt atsūtītam paredzētajā laikā (piem., par vēstuli, ziņu).
melns Netīrs, necaurredzams (par ūdeni).
pārskatīties Nevērīgi, neuzmanīgi skatoties, saredzēt ko citu, nepareizi.
nīderlandieši Nīderlandes iedzīvotāji; holandieši.
nigērieši Nigēras un Nigērijas pamatiedzīvotāji.
žakete No auduma šūts apģērba gabals, kas (parasti) sniedzas līdz jostasvietai vai gūžām un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
blūze No biezāka, blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai.
kolonija No kādas zemes vai kāda novada izceļojušu iedzīvotāju apmetne citā zemē; kādas tautas izceļotāji, kas dzīvo vienkopus citā zemē.
dievmaize No neraudzētas mīklas cepta maizīte, ko pasniedz Svētā Vakarēdiena laikā un kas simbolizē Jēzus Kristus miesu; dievmaizīte.
redeles No šādām līstēm veidota konstrukcija (kūtī, stallī), kurā ievieto dzīvniekiem paredzēto rupjo barību.
palisāde No vertikāliem, zemē iedzītiem baļķiem veidots nostiprinājums; no šādiem augšgalā nosmailinātiem baļķiem veidots žogs aizsardzībai.
steliņģis Nodalījums (piem., kūtī, stallī), kas paredzēts vienam dzīvniekam.
noziegums Nodarījums (tīšs vai aiz neuzmanības), par kuru krimināllikumā ir paredzēts sods; sodāms tiesību normas pārkāpums.
nosvilināt Nodedzināt.
papildnodoklis Nodoklis, ko maksā papildus iepriekš paredzētajam nodoklim.
virzīt Nodot (piem., dokumentus, projektu, zinātnisko darbu) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstīta uz neapzinātu pieredzi.
nokārtot sesiju nokārtot sesijas laikā paredzētās ieskaites un eksāmenus.
noteikt Nolemt, paredzēt (piem., kā apjomu, lielumu).
nē Noliedzoša atbilde (piem., uz priekšlikumu).
nerādīt Nolieguma darb. --> rādīt; novietot, turēt (ko) tā, lai cits to nevar uztvert ar redzi.
neredzēt Nolieguma darb. --> redzēt.
kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
aiznest sev līdzi kapā nomirt, neizpaužot ko, nenododot palicējiem savu pieredzi, māku.
priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts; norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
priekš Norāda uz laikposmu, kam kas paredzēts, gatavots.
priekš Norāda uz to (objektu, darbību, stāvokli), kam kas ir noderīgs, piemērots, paredzēts.
pie Norāda uz to, ko sasniedz, iegūst.
līdz Norāda uz vietu, uz kuru kas virzās, tiek virzīts, kuru kas sasniedz.
tā Norāda uz zināmu, noteiktu (arī iepriekš minētu, paredzētu) darbību, norisi, stāvokli, pazīmi u. tml.
uz Norāda virzībā sasniedzamu vietu, objektu.
priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, notiek, tiek novietots (cilvēka, dzīvnieka) priekšējā pusē, tā (redzeslokā).
tik tikko Norāda, ka (kas) ir sasniedzis kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
tikko Norāda, ka (kas) ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
virsū Norāda, ka (kas) ir vērsts tieši uz ko (piem., kādu objektu), ietverot to redzeslokā.
pāri Norāda, ka (kas) neietilpst (kur), pārsniedz (kā) robežu.
zem Norāda, ka (kas) nesasniedz (kādu, rādītāju, daudzumu, skaitu).
ārpus Norāda, ka (kas) notiek papildus (noteiktajam, paredzētajam).
pāri Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, augstumu, lielumu u. tml.).
virs Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piem., rādītāju, daudzumu, skaitu).
aiz- Norāda, ka darbība notiek, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti.
ie- Norāda, ka darbība sasniedz ar pamatvārdu saistīto mērķi, tiek pabeigta.
pār- Norāda, ka darbība tiek veikta, noris, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti vai sasniedzot ļoti augstu pakāpi, intensitāti.
samērā Norāda, ka īpašība, pazīme salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu tuvojas vidējai pakāpei, bet nesasniedz to.
visai Norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
zem- Norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā.
vairāk Norāda, ka pārsniedz nosaukto skaitu.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pārsniedz parasto pakāpi.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu.
guļam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iekārtots, paredzēts, izmantojams gulēšanai.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, paredzēts trieciena (4) īstenošanai.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir liels, pārsniedz parasto izmēru, apjomu.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto lielumu.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāks, īsāks, nesasniedz parasto lielumu.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts koncertu sniegšanai.
savilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts stiepes spēka radīšanai, arī (kā) garuma regulēšanai.
būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, izmantojams celtniecībā.
ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc savām īpašībām pārsniedz kādu robežu, arī parastu normu.
savienotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais savieno (1) ko, ir paredzēts kā savienošanai.
papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, lietots, funkcionē papildus galvenajam, būtiskākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbību veic pašlaik, to paredzēts veikt drīzumā vai tā tikko ir paveikta.
ievilkties Norisināties ilgāk, nekā paredzēts; ieilgt.
ieilgt Norisināties, pastāvēt ilgāk nekā paredzēts, vēlams.
ieziemot Nosedzot (ar skujām, lapām u. tml.), sagatavot (daudzgadīgus augus) pārziemošanai.
noēnot Nosedzot, aizsedzot pasargāt no saules staru tiešas iedarbības.
melnais darbs Nosodāma, ļauna, arī noziedzīga rīcība.
paļas Nosodošas, noliedzošas attieksmes izpaudums (runā); nopēlums.
iedalīt Noteikt (dienas, darbalaika, brīvā laika u. tml.) sadalījumu atbilstoši veicamajam; paredzēt (laiku) veicamajam.
paredzēt Noteikt iepriekš ar īpašām metodēm, arī pēc iepriekšējas pieredzes, zināšanām.
pārcelt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā laikā.
pārlikt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā; pārcelt.
traumatisms Noteiktā laika posmā traumas ieguvušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu; traumu ieguve, to veids pēc struktūras.
platība Noteikta zemes virsas daļa; noteikta teritorija, kas ir aizņemta (ar ko) vai paredzēta (kam).
servīze Noteiktam cilvēku skaitam paredzēts (tējas, kafijas, pusdienu u. tml.) trauku komplekts ar vienotu apdari.
bloks Noteiktam mērķim paredzēts (celtņu, telpu u. tml.) apvienojums.
garnitūra Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu komplekts.
komplekts Noteiktam uzdevumam, noteiktai vajadzībai paredzēto priekšmetu, piederumu u. tml. pilnīgs kopums.
šihta Noteiktās attiecībās sajaukts izejmateriālu maisījums, kas paredzēts pārstrādei, piem., metalurģiskos, ķīmiskos agregātos.
porcija Noteikts (ēdiena, dzēriena) daudzums, kas paredzēts lietošanai vienā reizē, vienai personai.
deva Noteikts (piem., barības, zāļu) daudzums, kas paredzēts vienai reizei vai noteiktam laika posmam.
komandanta stunda noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju; komandantstunda.
komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju.
mērķauditorija Noteikts personu loks, kam kas (piem., prece, pakalpojums) paredzēts.
pārķert Notvert (ko uz noteiktu vietu, arī noteiktā virzienā raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu; pārtvert.
pārtvert Notvert (uz kādu mērķi raidītu priekšmetu), pirms (tas) sasniedz mērķi.
padarīt nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piem., noziedznieku).
hospitēt Novērot pieredzes apmaiņas nolūkā cita skolotāja stundu vai augstskolas mācībspēka lekciju.
rādīt Novietot, turēt (ko) tā, lai cits to var uztvert ar redzi.
slēpties Novietoties tā, lai citi neredzētu, nepamanītu, arī lai patvertos, izsargātos no kā nevēlama.
kriminalitāte Noziedzība; noziegumu daudzums (kādā vietā, laikā u. tml.).
terorisms Noziedzīga darbība – plānota vardarbība (piem., spridzināšana, slepkavības, lidmašīnu un cilvēku nolaupīšana, ķīlnieku sagrābšana), ko lieto kā politiskās ietekmēšanas līdzekli.
bandītisms Noziedzīga darbība (laupīšana, slepkavošana u. tml.), ko veic bandītu grupa.
recidīvs Noziedzīga nodarījuma atkārtota izdarīšana.
nodevība Noziedzīga rīcība (piem., slepena sadarbība ar ienaidnieku), kas ir vērsta pret valsts interesēm, apdraud tās drošību.
noziedzība Noziedzīga rīcība, noziegums.
nodarījums Noziedzīgas vai nevēlamas rīcības sekas.
slepkavot Noziedzīgi nonāvēt (parasti cilvēku).
noslepkavot Noziedzīgi nonāvēt.
tumšie spēki Noziedzīgu, negodīgu cilvēku (parasti organizēta) grupa.
krimināls Noziedznieks.
gangsteris Noziedznieku bandas loceklis (parasti ASV), kas nodarbojas ar izspiešanu, kontrabandu, kukuļošanu, cilvēku nolaupīšanu un slepkavošanu.
ģenētiskais kods nukleīnskābes molekulās šifrēta iedzimtības informācijas sistēma.
rēķināties Ņemt vērā, paredzēt (piem., kādus apstākļus, nosacījumus, notikumus).
redzamība Objekta uztveramība ar redzi; iespēja redzēt, saskatīt (ko).
galamērķis Objekts, kas jāsasniedz, kur jānokļūst.
iesniegums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, pieteiktu u. tml.
kontribūcija Okupētās teritorijas iedzīvotāju piespiedu nodevas (kara laikā).
kriminālmeklēšana Operatīva darbība, ko veic policija, lai novērstu un atklātu noziegumus un noziedzniekus, atrastu nolaupītās mantas u. tml.
optiķis Optikas speciālists; speciālists, kas izgatavo optiskus instrumentus, nodarbojas ar redzes korekcijas līdzekļu izgatavošanu, to pielāgošanu, piemērošanu konkrētajam lietotājam.
videodisks Optiskais disks, kas paredzēts ierakstīto datu nolasīšanai, uzglabāšanai un reproducēšanai.
mikroskops Optisks instruments, ar kuru var redzēt ļoti sīkus objektus milzīgā palielinājumā.
laparoskops Optisks instruments, kura vienā galā ir lēca un spogulis, bet otrā – okulārs, caur kuru redzams palielināts vēdera dobuma orgānu attēls.
retinols Organiska viela, ko satur dārzeņi, olas dzeltenums, zivju eļļa un kas nepieciešama normālai redzei, normālai organisma augšanai un attīstībai; A vitamīns.
gēnu inženierija organisma vai šūnas iedzimtības koriģēšana ar molekulārās bioloģijas metodēm.
ģenētiskā inženierija organisma vai šūnas iedzimtības koriģēšana ar molekulārās bioloģijas metodēm.
sēne Organisms, kuru veido micēlijs un kas uzņem barības vielas no citiem organismiem vai nedzīvu organismu atliekām.
sponsors Organizācija, uzņēmums, privātpersona u. tml., kas sniedz finansiālu atbalstu (piem., projektam, pasākumam).
uzņēmums Organizatoriski saimnieciska vienība, kas paredzēta uzņēmējdarbības veikšanai.
evakuācija Organizēta iedzīvotāju, uzņēmumu, materiālo vērtību, karaspēka izvešana no kādas teritorijas (piem., no paredzamā karadarbības rajona).
mafija Organizēta noziedznieku grupa, kas parasti darbojas azartspēļu, narkotiku tirdzniecības, prostitūcijas u. c. jomās (nereti iesaistot arī valsts amatpersonas).
ONAB Organizētās noziedzības apkarošanas birojs.
evakuēt Organizēti izvest iedzīvotājus, uzņēmumus, materiālās vērtības, karaspēku no kādas teritorijas.
uzņemt Pa ceļam apstājoties, ļaut (kādam, parasti iepriekš neparedzētam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī).
katedra Paaugstinājums ar pulti, arī speciāla mēbele, kas paredzēta publiskam runātājam, lektoram u. tml.
izlaist Pabeigt (kā) apmācību, piešķirot kvalifikāciju un izsniedzot attiecīgu dokumentu.
apsildīt degunu pabūt kur tikai īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
parādīt Padarīt (informāciju) redzamu, uztveramu (par aparātiem, ierīcēm).
apgaismot Padarīt (ko) gaišu, redzamu (ar gaismas avotu).
apgaismot Padarīt (ko) gaišu, redzamu, izstarojot gaismu.
aprīt Padarīt (ko) nesaskatāmu, nemanāmu, nedzirdamu.
noslāpēt Padarīt (skaņu) klusu, nedzirdamu; būt tādam, kas nomāc (skaņu).
apslāpēt Padarīt nedzirdamu vai vāji dzirdamu.
aizklāt Padarīt nesaskatāmu vai slikti redzamu.
apmiglot Padarīt neskaidru, miglainu, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
atklāt Padarīt redzamu, ļaut saskatīt, noņemot, atvirzot u. tml. to, kas apsedz, aizsedz.
atsegt Padarīt redzamu, ļaut saskatīt, noņemot, atvirzot u. tml. to, kas apsedz, aizsedz.
atiezt Padarīt redzamus (zobus), piem., smaidot.
savstarpējās palīdzības kase padomju laika arodbiedrības biedru organizācija, kas izsniedza nelielus aizdevumus tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
pašpalīdzības kase padomju laika arodbiedrības biedru organizācija, kas izsniedza nelielus aizdevumus tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
konsultācija Padoms, ieteikums, paskaidrojums, ko kādā jautājumā sniedz speciālists (piem., jurists, ārsts); padoma, paskaidrojuma došana.
lāpāmadata Pagara, lāpīšanai paredzēta adata ar lielu aci; lāpāmā adata.
salašņa Pagrimis, arī noziedzīgs cilvēks.
sadzīves pakalpojumi pakalpojumi iedzīvotāju sadzīves vajadzību apmierināšanai, ko sniedz, piem., kurpnieku, šuvēju darbnīcas, pirtis, veļas mazgātavas, sadzīves tehnikas remontdarbnīcas.
serviss Pakalpojumu kopums, to sniegšana; arī iestāde, uzņēmums, kas sniedz šādus pakalpojumus.
hromatiskā gamma pakāpeniski augšupejošu vai lejupejošu mūzikas skaņu virkne, kurā atstatums starp skaņām nepārsniedz pustoni.
pildiņš Pakāpiena elements, kas nosedz telpu starp diviem kāpšļiem.
saņemt Palīdzēt dzemdībās, līdz piedzimst (bērns, dzīvnieku mazulis).
pašpalīdzība Palīdzība, ko kāds sniedz pats sev (piem., ievainojuma gadījumā).
uzdot gāzi palielināt degvielas padevi (iekšdedzes dzinējā).
kauss Paliels, dzeršanai paredzēts trauks.
konverters Palīgierīce elektriskās strāvas vai signāla pārveidošanai, dodot iespēju, piem., augstākas frekvences radiosignālus uztvert ar zemākas frekvences signālu uztveršanai paredzētu uztvērēju.
kavēties Palikt, būt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams; neierasties paredzētajā laikā.
skrūvpālis Pālis, ko skrūvējot iedziļina gruntī.
prognozēt Pamatojoties uz konkrētiem faktiem, paredzēt (kā) tālāko norisi, rezultātu.
pālis Pamatu konstrukcijas elements – gruntī pilnīgi vai daļēji iedziļināts stabs (no koka, betona u. tml.).
izpeldēt Pamazām kļūt redzamam, saskatāmam.
ievadīt Panākt (piem., injicējot, iedzerot), ka (parasti zāļu viela) iekļūst organismā.
pievilt Panākt, būt par cēloni tam, ka nepiepildās (kāda) cerības, nodoms, ka (kāds) piedzīvo vilšanos.
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasniedz augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā.
pievadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz (organismu, tā daļu).
pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstāku pakāpi, atbilst augstākām prasībām; uzlabot, pilnīgot.
saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz ļoti augstu pakāpi, spēcīgi izpaužas.
saspīlēt nervus panākt, būt par cēloni, ka psihiska stāvokļa intensitāte sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu pakāpi.
pārziemināt Panākt, ka (augs) pārziemo (novietojot to īpaši sagatavotā vietā, apsedzot u. tml.).
paslēpt Panākt, ka (citi) nevar saskatīt, redzēt (piem., kādu ķermeņa daļu).
aizkvēpināt Panākt, ka (dūmi) aizklāj, aizsedz (ko).
piedzirdīt Panākt, ka (kāds) piedzeras.
aizkavēt Panākt, ka (kas) nenotiek, nenorisinās paredzētajā laikā.
degt Panākt, ka (kas) sāk degt, izstarot gaismu; dedzināt.
izvest Panākt, ka (mazuļi) sasniedz noteiktu attīstības pakāpi un atstāj ligzdu – par putniem.
aizaudzēt Panākt, ka aizaug (kam) priekšā; panākt, ka augot aizsedz, aizēno.
vilcināt Panākt, ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml., arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
vizualizēt Panākt, ka kļūst (reāli vai iluzori) uztverams ar redzi.
izraudzēt Panākt, ka pilnīgi izrūgst, rūgšanas procesā sasniedz vēlamo gatavības pakāpi; uzraudzēt.
uzdegt Panākt, ka sāk degt, parasti pieliekot uguni; uzdedzināt (1).
izdzēst Panākt, ka vairs neeksistē, nav redzams, dzirdams.
perspektīva Paņēmienu kopums telpisku ķermeņu attēlošanai plaknē atbilstoši redzes uztverei; telpiska ķermeņa attēlojums ar šādiem paņēmieniem.
konsultācija Papildu nodarbība, kurā skolēniem, studentiem vai kursantiem sniedz metodisku palīdzību, izskaidro kādus jautājumus.
pārspēle Papildu, atkārtota sporta spēle, ko rīko, piem., ja iepriekšējā spēle tikusi neparedzēti pārtraukta.
ekstra Papildu, iepriekš neparedzēts; ārkārtējs.
vēstuļpapīrs Papīrs, kas paredzēts vēstuļu rakstīšanai.
acs Pāra redzes orgāns – lodveida ķermenis (cilvēka vai mugurkaulnieka galvas daļā).
pazīme Parādība, raksturīga īpašība, pēc kuras iespējams noteikt, paredzēt (ko).
krāsoties Parādīties, būt redzamam (par ko krāsainu).
ainoties Parādīties, būt redzamam ainu veidā; atainoties; attēloties.
pavīdēt Parādīties, būt redzamam, izlasāmam.
izlīst Parādīties, kļūt redzamam (par ceļu, upi u. tml.).
iedegties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml.).
iznirt Parādīties, kļūt redzamam (piem., izvirzoties no tumsas, kāda priekšmeta aizsega).
parādzīme Parādu apliecinošs dokuments, kuru aizņēmējs izsniedz aizdevējam, minot summas lielumu un atdošanas termiņu; parādraksts.
pārbarot Pārāk daudz barojot, pieļaut, ka (dzīvnieka) masa pārsniedz kādu normu.
pārkliegties Pārāk daudz skaļi kliedzot vai raudot, pārpūlēt balsi.
pārsautēt Pārāk ilgi sautēt, tā, ka pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pārsutināt Pārāk ilgi sutinot, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
parotīts Parasti savienojumā "epidēmiskais parotīts": akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; cūciņas.
komplekts Parasti savienojumā "pilns komplekts": maksimālais paredzēto cilvēku skaits (uzņēmumā, iestādē u. tml.).
vienpiedzimušais Parasti savienojumā "vienpiedzimušais Dēls": kristietībā – Jēzus Kristus.
tīksmināt Parasti savienojumā ar "acis", "skatiens": uztverot (ko) ar redzi, izjust tīksmi.
vienaira Parasti savienojumos "vienairu divnieks", "vienairu četrinieks", "vienairu astoņnieks": sportistu komanda, kurā ir divi, četri vai astoņi airētāji un kurā katram airētājam paredzēts viens airis.
apskatīties Paraudzīties (visapkārt), lai ko pārredzētu vai ieraudzītu.
pēcpārbaudījums Pārbaudījums (mācību iestādē), ko kārto pēc iepriekšējā, nenokārtotā pārbaudījuma; pārbaudījums, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
pārkravāties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu, citām telpām u. tml.).
kulinārija Pārdošanai paredzēti ēdieni vai to pusfabrikāti.
kauss Pārdzīvojumu, izjūtu kopums; (dzīvē) piedzīvotais.
versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli; būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
izbaudīt uz savas ādas pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu).
(iz)just uz savas ādas pārdzīvot, pieredzēt (ko nepatīkamu, nevēlamu).
dublēt Paredzēt (divas ierīces, divas iespējas u. tml.) vienas un tās pašas funkcijas veikšanai konstrukcijā, sistēmā u. tml.
gaidīt Paredzēt (ko iespējamu), būt sagatavotam (uz ko).
sagaidīt Paredzēt (ko iespējamu); būt sagatavotam (uz ko iespējamu).
pareģot Paredzēt (piem., gaidāmo laiku).
ieplānot Paredzēt plānā; iecerēt, nodomāt.
pravietot Paredzēt, pareģot nākotnes notikumus.
ieprogrammēt Paredzēt.
uzdevums Paredzētā funkcija (piemēram, ierīcei, arī parādībai sabiedrībā); dabiski izveidojusies (piemēram, vielas) darbība.
nolūks Paredzētais, nodomātais (rīcības, darbības) mērķis.
īpašs Paredzēts noteiktam nolūkam.
domāts Paredzēts, piemērots (kam); iecerēts, gribēts.
pārrēķināties Paredzot, apsverot kļūdīties.
Pareizticīgo baznīca pareizticības reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
sniega aklums pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
džemperis Pāri galvai velkams (parasti adīts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostasvietai vai nedaudz zemāk.
laipa Pāriešanai paredzēts dēlis; no pāris dēļiem, baļķiem izveidota pāreja (pāri šaurai upei, grāvim u. tml.).
pārvākties Pāriet ar visu iedzīvi uz citu dzīvesvietu; pārcelties.
apslēpt Pārklājot vai aizklājot padarīt neredzamu, neieraugāmu.
aizkvēpt Pārklājoties ar kvēpiem, sodrējiem, kļūt necaurredzamam.
aizsvīst Pārklājoties ar mitrumu, kļūt necaurredzamam (par stiklu).
pārsegt Pārklāt (ko) kam pāri; pārklāt, apsedzot (ar ko).
noaugt Pārklāties, apaugt (ar augiem); kļūt tādam, ko klāj, sedz augi.
muskusbriedis Pārnadžu kārtas dzīvnieks – samērā neliels bezragu briedis, kam ir gari ilkņi un dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
klēpjdators Pārnēsājams dators ar atvāžamu plakanu displeju, kas paredzēts darbam jebkurā vietā, arī ceļojumā, novietojot to klēpī.
zvīņas Pārragojušās, nedzīvas ādas šūnas.
tāle Pārredzamais plašums tālumā, arī tāls, neierobežots plašums.
ledus pagrabs pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu.
pusdienu pārtraukums pārtraukums darba dienas vidū, kas paredzēts pusdienošanai.
pārķert Pārtvert, iegūt (ko citam sūtītu, paredzētu).
migrēt Pārvietoties, pārcelties (uz citu teritoriju, vietu) – par iedzīvotājiem.
rikša Pasažieru pārvadāšanai paredzēti divriči ar jumtu, ko velk cilvēks (Dienvidaustrumāzijas zemēs); šādu ratu mūsdienu konstrukcija uz velosipēda; šādu ratu vadītājs.
diplomātiskā pase pase, ko izsniedz ārlietu ministrija oficiāliem attiecīgās valsts pārstāvjiem ārvalstīs.
venteris Pasīvais zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
docētājs Pasniedzējs (augstskolā).
mācībspēks Pasniedzējs (parasti augstākajā mācību iestādē).
promenāde Pastaigai paredzēts ceļš ar dekoratīviem stādījumiem.
ieēsties Pastāvīgi būt nemierā (ar kādu), neieredzēt (kādu).
beznosacījuma reflekss pastāvīgs, iedzimts, pārmantots reflekss.
nihilists Pastāvošo normu, principu un vērtību noliedzējs; nihilisma paudējs.
atdevība Pašaizliedzība, nodošanās.
upuris Pašaizliedzīga atsacīšanās no kā kāda labā, kāda mērķa dēļ.
altruisms Pašaizliedzīga, nesavtīga gādība par citiem, gatavība uzupurēties citu labā; pretstats: egoisms.
ziedot Pašaizliedzīgi atsacīties (no kā) kā labā, kāda mērķa dēļ.
ziedoties Pašaizliedzīgi veltīt savus spēkus, spējas kā labā, kāda mērķa dēļ; uzupurēties.
lolot Pašaizliedzīgi, gādīgi, ar lielu mīlestību audzināt, aprūpēt (bērnu).
lolojums Pašaizliedzīgi, gādīgi, ar lielu mīlestību audzināts, aprūpēts bērns.
mikrocefālija Patoloģiski maza, neattīstīta galva, arī iedzimti galvas smadzeņu attīstības traucējumi.
salūtpatrona Patrona, kurai nav šāviņa un kura paredzēta šaušanas imitācijai, salutēšanai vai signāla došanai.
aizmiglot Pavājināt (kā) saskatāmību, arī caurredzamību (par miglu, tvaiku, putekļiem u. tml.).
aizmiglot Pavājināt, traucēt (acīm) iespēju saredzēt.
aptumst Pavājināties redzes spējai (par acīm).
izpelnīties Paveicot, sasniedzot (ko), iegūt, saņemt (uzslavu, atzinību u. tml.).
novēlot Paveikt, izdarīt (ko) vēlāk par paredzēto, noteikto laiku; nokavēt (2).
locījums Paveikta darbība --> locīt; redzama, iespiedusies līnija, pa kuru (kas) locīts.
apdedzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apdedzināt (1).
paredzējums Paveikta darbība, rezultāts --> paredzēt; pareģojums.
segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (1); materiāls vai tā kārta, kas sedz (kā) virsmu.
pa virsu (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
pa virspusi (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
no virspuses pēc ārējām pazīmēm, pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā.
zīlēt pēc rokas pēc delnas līnijām paredzēt (kādam) nākotni, arī noteikt pagātni.
zīlēt pēc delnas pēc delnas līnijām paredzēt (kādam) nākotni, arī noteikt pagātni.
rezidentūra Pēcdiploma teorētiska un praktiska apmācība izraudzītajā specialitātē pieredzējuša ārsta vadībā (medicīnas augstskolu absolventiem).
purngals Pēdas priekšējā daļa (zeķēm), kuras sedz pirkstgalus.
pekinieši Pekinas iedzīvotāji.
mutācija Pēkšņa iedzimtības faktoru pārmaiņa, kas reproducējas nākamajās paaudzēs un izraisa atbilstoši pārmainītu organisma pazīmju attīstību.
nozibsnīt Pēkšņi uz īsu brīdi parādīties, būt redzamam.
ieraudzīt Pēkšņi uztvert ar redzi, pamanīt.
iedegties Pēkšņi, spēcīgi izjust un izpaust (jūtas, vēlmes); sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi nodoties (kam).
peldbikses Peldei paredzētas bikses.
peldtērps Peldei paredzēts tērps; peldkostīms.
peldkostīms Peldēšanai paredzēts, no īpaša auduma šūts apģērbs.
peldplezna Peldēšanai un niršanai paredzēti, pleznām līdzīgi apavi.
ūdens velosipēds peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un kājminamu piedziņu (parasti atpūtai uz ūdens).
palsens Pelēcīgi iedzeltens.
palss Pelēcīgi iedzeltens.
žurnāls Periodisks izdevums, kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika.
augošs mēness periods, kad mēness redzamā daļa kļūst lielāka.
dilstošs mēness periods, kad mēness redzamā daļa kļūst mazāka.
pilsonis Persona, kas pieder pie noteiktas valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
pašapsūdzība Personas paziņojums par to, ka viņa ir izdarījusi kādu noziedzīgu nodarījumu.
banda Personu grupa, kas apvienojusies noziedzīgai darbībai.
prezidijs Personu grupa, kas ir ievēlēta (kongresa, sapulces, sēdes) vadīšanai; vieta, kas ir paredzēta šādai personu grupai.
parapsiholoģija Pētniecības nozare, kuras interešu lokā ir cilvēka psihes paranormālas parādības (piem., gaišredzība, cilvēka iedarbība uz citiem cilvēkiem, dzīvām būtnēm, priekšmetiem bez muskuļu spēka).
gredzenot Pētnieciskos nolūkos iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju īpašu gredzenu.
piebaldzēns Piebalgas novada iedzīvotājs.
piecīši Pieci bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
iet kadrā piedalīties, būt redzamam (parasti televīzijas pārraidē).
būt kadrā piedalīties, būt redzamam (parasti televīzijas pārraidē).
apdzirdīt Piedāvājot dzert alkoholisku dzērienu, panākt ka (kāds) pilnīgi apreibst; piedzirdīt.
būt Piederēt (kam), atrasties (kā) īpašumā, lietošanā; tikt paredzētam (noteiktam nolūkam izmantošanai).
uzgāzēt Piedot gāzi (piemēram, braucot ar transportlīdzekli, kam ir iekšdedzes dzinējs).
dot dzīvību piedzemdēt.
(pilns) kā mārks piedzēries.
pilns kā zeķe piedzēries.
sastrēbties Piedzerties, dzerot (ko).
uzkāpt uz korķa piedzerties; ilgāku laiku žūpot.
piekosties Piedzerties.
pielakties Piedzerties.
pielieties Piedzerties.
piemesties Piedzerties.
piestrēbties Piedzerties.
piesūkties Piedzerties.
piežūpoties Piedzerties.
sadzerties Piedzerties.
salakties Piedzerties.
samesties Piedzerties.
sasviķoties Piedzerties.
satempties Piedzerties.
saskriet Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvniekiem).
sadzimt Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
sarasties Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
pārdzimt Piedzimt vēlreiz, no jauna (parasti iemiesojoties citā veidolā).
nākt pasaulē piedzimt.
ierasties pasaulē piedzimt.
atskriet Piedzimt.
ierasties Piedzimt.
ieraudzīt dienas gaismu Piedzimt.
rasties Piedzimt.
piedzirdināt Piedzirdīt.
raibraibs Piedzīvojumiem, notikumiem ļoti bagāts.
krimiķis Piedzīvojumu filma par kāda nozieguma izdarīšanu un atklāšanu; detektīvfilma.
vesterns Piedzīvojumu filma, kurā parādīta ASV Rietumu pavalstu kovboju dzīve galvenokārt 19. gadsimta beigās; šādas piedzīvojumu filmas žanrs.
kriminālfilma Piedzīvojumu filma, kuras sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
kriminālliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kura darbos sižetu veido nozieguma atklāšana.
detektīvliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kurā sižetu parasti veido kāda nozieguma atklāšana, izmeklēšana.
kriminālžanrs Piedzīvojumu literatūras, kinomākslas žanrs, kura darbos sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
detektīvromāns Piedzīvojumu romāns, kurā parasti attēlota kāda nozieguma atklāšana, izmeklēšana.
kriminālromāns Piedzīvojumu romāns, kura sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
kriminālstāsts Piedzīvojumu stāsts, kura sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
ciest Piedzīvot nelaimes gadījumu, neveiksmi u. tml.
nolauzt degunu piedzīvot neveiksmi, tikt pārmācītam (parasti par iedomīgu cilvēku).
lauzt kaklu Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
pazaudēt Piedzīvot zaudējumu.
redzēt Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, stāvokli, attieksmi); izjust.
pievilties Piedzīvot, izjust vilšanos.
pieredzēt Piedzīvot, pārdzīvot (ko).
pārciest Piedzīvot, pieredzēt (nelabvēlīgus apstākļus); izdzīvot, nonākot nelabvēlīgos apstākļos.
pielikties Pieēsties, arī piedzerties.
piejūrietis Piejūras iedzīvotājs.
aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem, jaunai videi; iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par augiem, dzīvniekiem).
aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem, jaunai videi; iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par cilvēku).
iedegt Pieliekot uguni, panākt, ka iedegas, sāk degt; iededzināt.
piespert uguni pielikt uguni, aizdedzināt.
pups Piena dziedzera daļa (dzīvniekiem), kurā ir izvadkanāli.
tesmenis Piena dziedzeris (zīdītājiem dzīvniekiem).
laktācija Piena veidošanās un atdalīšanās process piena dziedzeros; periods, kad govs ir slaucama.
nokavēties Pienākt vēlāk par paredzēto laiku (par transportlīdzekļiem).
pirmpiens Piens, kas izdalās no krūšu galiem grūtniecības pēdējos mēnešos un tūlīt pēc bērna piedzimšanas.
pierietēt Piepildīties ar pienu (par piena dziedzeriem).
uzrēķināt Pieprasot samaksu, aprēķināt lielāku summu par sākotnēji paredzēto (piemēram, kā soda naudu par ko nenomaksātu, arī pārtērētu).
peldveste Piepūšama, arī no korķa vai putuplasta izgatavota veste, kas paredzēta cilvēka noturēšanai virs ūdens.
rutīna Pieredzē iegūta automatizēta (darba) prasme, iemaņas; radošuma trūkums (darba) veikšanā.
prakse Pieredze, praktiskās iemaņas.
kalums Pieredze, rūdījums (cilvēkam).
piedzīvot Pieredzēt (piem., kādu notikumu); pārdzīvot, izjust (ko).
mocīties Pieredzēt lielas grūtības; ļoti pūlēties.
iedzelt Pieskaroties ādai, radīt dedzinošu sajūtu; ar dzeloņiem, asiem izaugumiem radīt sāpes (par dažiem augiem).
kost Pieskaroties ādai, radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
sadzelt Pieskaroties izraisīt dedzinošu sajūtu, sāpes, apsārtumu.
spraude Piespraušanai, saspraušanai paredzēts priekšmets.
steķis Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) – koka konstrukcija, kuras viens gals nostiprināts krastā, bet otrs – uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
izlaist no acīm pietiekami neuzmanīt; pazaudēt no redzesloka.
genocīds Pilnīga vai daļēja atsevišķu iedzīvotāju grupu vai veselu tautu iznīcināšana rasisku, nacionālu vai reliģisku iemeslu dēļ.
nogremdēties Pilnīgi iedziļināties, nodoties (kam).
pārredzēt Pilnīgi ietvert savā redzes lokā.
iegremdēties Pilnīgi nodoties (kam), iedziļināties, arī dziļi iejusties.
ietvert skatienā pilnīgi redzēt (ko).
džips Pilnpiedziņas vieglais vai neliels kravas automobilis, kas paredzēts braukšanai bezceļa apstākļos.
mēnesnīca Pilns mēness, pilnmēness gaisma; laikposms, kad pie debesīm ir redzams pilnmēness.
spartieši Pilntiesīgie Spartas pilsoņi, arī Spartas iedzīvotāji senajā Grieķijā.
mazpilsēta Pilsēta ar samērā nelielu iedzīvotāju skaitu.
pilsētnieks Pilsētas iedzīvotājs.
sīkpilsonība Pilsētas iedzīvotāju (piem., nelielu dzīvojamo namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku) kārta Krievijā līdz 1917. gadam.
pilngadīgs Pilsonis, kas ir sasniedzis pilngadību.
dīgļlapa Pirmā lapa, kas redzama pēc sēklas uzdīgšanas.
nelaikā Pirms iepriekš paredzētā, noteiktā laika; priekšlaicīgi.
šlifs Plāna, pulēta minerāla, ieža plāksne, kas ir paredzēta mikroskopiskai izpētei.
priekšizpēte Plašāks ieskats par nozari, kurā problēma tiek risināta, institūciju, ar ko notiek sadarbība, līdzīgiem produktiem vai pakalpojumiem, vai salīdzināmām pieredzēm pirms aktīvas mijiedarbības ar lietotājiem.
trapece Plata, bieza kaitbordam paredzēta josta ar āķi priekšā, pie kura tiek piestiprināta vadības stūre.
pilnbārda Plata, gara, kupla bārda un ūsas, kas sedz lielu sejas daļu.
atplest muti līdz ausīm plati atvērt muti (parasti žāvājoties un neaizsedzot to ar plaukstu).
pārgriezt Plati izplest acis un vērst skatienu sāņus, atsedzot acu baltumus.
vieta Platība, telpa, arī platības, telpas daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam.
izkapts Pļaujmašīnas vai kombaina daļa – asmens, kas paredzēts zāles, labības u. tml. pļaušanai.
marksisms Politiska un ekonomiska teorija, kas paredz kapitālisma iekārtas gāšanu, valsts kontroli pār ražošanas līdzekļiem un bezšķiru sabiedrības izveidošanu nākotnē.
reformisms Politiskās domas virziens, kas par sabiedrības attīstības ceļu atzīst reformas un noliedz apvērsumus; attiecīga politiskā darbība.
sociāldemokrātija Politisks virziens, kas radās 19. gs. otrajā pusē kā strādnieku kustība un kas aizstāv ideju par pakāpeniskas evolūcijas ceļā sasniedzamu demokrātisko sociālismu.
papildporcija Porcija, ko saņem vai izsniedz papildus iepriekš paredzētajai porcijai.
potējamais materiāls potēšanai paredzētais materiāls (potcelms, potzars, potpumpurs); potmateriāls.
potmateriāls Potēšanai paredzētais materiāls (potcelms, potzars, potpumpurs).
dzīves gudrība praktiskajā dzīvē iegūta pieredze, zināšanas.
pretprasība Prasība, ko atbildētājs iesniedz pret prasītāju tai pašā lietā.
pieprasīt Prasīt, lai iesniedz vai izsniedz (ko).
apgrozāmie līdzekļi preces naudas līdzekļi utt., kas paredzēti tūlītējai izmantošanai uzņēmumā vai realizēšanā ārpus tā.
prostatīts Priekšdziedzera iekaisums.
prostata Priekšdziedzeris.
purngals Priekšējā daļa apaviem, kura sedz pirkstgalus.
detonācija Priekšlaicīga degvielas sadegšana iekšdedzes motora cilindrā, kad dzirdami klaudzieni, motors darbojas neritmiski.
rokturis Priekšmeta detaļa, kas paredzēta satveršanai, lai ar roku veiktu kādu darbību vai (priekšmetu) pārvietotu.
uzgalis Priekšmeta galam uzstiprināta, noteiktai funkcijai paredzēta detaļa.
sejsegs Priekšmets, detaļa, kas aizsedz seju.
nodegulis Priekšmets, kas nav pilnīgi sadedzis, izdedzis.
pults Priekšmets, kas paredzēts (kā, piem., nošu) novietošanai.
vāks Priekšmets, kas sedz, aizsargā (piemēram, mehānismu, ierīci, tās daļu).
sveiciens Priekšmets, ko pasniedzot apliecina draudzību, sirsnību, labvēlību; dāvana.
sēdeklis Priekšmets, mēbele, kas ir paredzēta sēdēšanai; vieta, kas ir paredzēta sēdēšanai.
balva Priekšmets, naudas summa, ko pasniedz kā atzinības apliecinājumu (piem., sporta sacensībās).
uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, siksnas, somas, makstis), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas, aizsarglīdzekļu u. tml. nešanai; priekšmetu kopums nešanai ar šādu komplektu.
orākuls Priesteris, kas kādas dievības vārdā pareģo vai sniedz atbildi uz cilvēku jautājumiem; viņa vēstījums.
kvēpeklis Primitīva apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar šķidru (vai viegli kūstošu) dedzināmo vielu, kurā ielikts deglis.
sekrēcija Process, kurā specializētas dziedzeru šūnas veido un izdala sekrētu.
kontrolpartija Produkcijas kopums, kas paredzēts pārbaudei, izmēģināšanai.
izejprodukts Produkts, kas paredzēts tālākai apstrādei, kā izgatavošanai.
spiegprogrammatūra Programmatūra, kas var pati sevi instalēt vai darboties datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē, nesniedzot attiecīgu brīdinājumu un bez lietotāja piekrišanas un kontroles.
ļaunprogrammatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piem., traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunatūra.
ļaunatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piem., traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunprogrammatūra.
kalvinisti Protestantisma konfesija, ko 16. gadsimtā Šveicē nodibināja Ž. Kalvins un kuras raksturīgākā mācība ir iepriekšnolemtības doktrīna – uzskats, ka izredzētās dvēseles tiks glābtas, turpretī citas – lemtas mūžīgām mokām.
unitārisms Protestantisma virziens, kas noliedz Trīsvienību, arī Kristus dievišķumu, sakramentus, mācību par grēkā krišanu un grēku izpirkšanu.
prūši Prūsijas hercogistes vai Prūsijas karalistes pamatiedzīvotāji.
amoks Psihiska traucējuma veids, kad slimnieks pēc lēkmes metas skriet, iznīcinot visu, kas gadās ceļā (konstatēts Malajas arhipelāga iedzīvotājiem).
delīrijs Psihiska uzbudinājuma stāvoklis, kam raksturīgi murgi, redzes halucinācijas.
atmiņa Psihisko norišu kopums, kas saistās ar agrāk iegūto iespaidu, informācijas, pieredzes u. tml. saglabāšanu un atjaunošanu apziņā.
prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi.
uztraukums Psihisks stāvoklis, ko izraisa spēcīga emocionālā spriedze un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu.
puslaiks Puse no (kādai) sporta spēlei paredzētā laika; sporta spēles daļa, kas norisinās šādā laikā.
puslaiks Puse vai aptuvena puse no kādai norisei paredzētā vai vajadzīgā laika.
tranzistors Pusvadītāju ierīce, kas ir paredzēta elektrisko svārstību ģenerēšanai, pastiprināšanai, strāvas komutācijai.
mēmā putra putra, kuru gatavojot nedrīkst runāt, lai sapnī redzētu nākamo precinieku.
radiokanāls Radiofrekvenču josla, kas paredzēta attiecīgai raidstacijai.
pavērt logu uz pasauli radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko redzēt, iepazīt).
kviekt Radīt raksturīgas spalgas, spiedzošas balss skaņas (parasti par cūkām).
kost Radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piem., par dūmiem).
izkost Radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
rakstāmspalva Rakstīšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu.
rakstāmpults Rakstīšanai paredzēta pults.
rakstāmpapīrs Rakstīšanai paredzēts papīrs.
spalva Rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu; arī rakstāmspalva.
rakstāmpiederumi Rakstīšanai, arī zīmēšanai, rasēšanai paredzēti piederumi (piem., pildspalvas, zīmuļi, dzēšgumijas, korekcijas līdzekļi).
austrumniecisks Raksturīgs austrumu zemēm un to iedzīvotājiem.
dienvidniecisks Raksturīgs dienvidu zemēm, to iedzīvotājiem.
rietumniecisks Raksturīgs rietumu zemēm, to iedzīvotājiem; pretstats: austrumniecisks.
proklamācija Rakstveida (parasti politiska rakstura) uzsaukums, kas paredzēts izplatīšanai atklātībā.
veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
mets Rasējums, zīmējums, kas sniedz priekšstatu par celtni.
gūt Rast (zināšanas, pieredzi).
atdzimt Rast turpinājumu, iedzimt (pēcnācējos).
rēgoties Rasties iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml. redzes tēlu veidā (parasti par ko nepatīkamu).
rādīties Rasties redzes tēlu veidā.
mesties Rasties; kļūt redzamam, izjūtamam.
sviedējrats Rats ar elementiem, kas ir paredzēti (kā) pārvietošanai ar sviedienu.
noraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pārraudzēt Raudzējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
ūdenszīme Ražošanas procesā papīrā ieveidota zīme, kas ir redzama, turot papīru pret gaismu.
signatūra Receptes daļa, kurā ir priekšraksts par zāļu lietošanu; receptes kopija, ko aptiekā pievieno izsniedzamajām zālēm.
vaigs Redzamā (mēness, saules), parasti apaļā, ieapaļā daļa.
zibens Redzamā elektriskā izlāde, kas veidojas mākoņos vai starp mākoņiem un zemi, ja ir liela potenciālu starpība.
manifestācija Redzama vai spilgta izpausme.
krāsa Redzamās gaismas noteikta garuma viļņu izraisīta redzes sajūta, uztvere.
acu gaišums redze, redzes spēja.
acs Redze, redzes spēja.
acugaisma Redze, redzes spēja.
gara acīm (ko redzēt, skatīt) redzes atmiņā, iztēlē.
šķielēšana Redzes defekts – binokulārās redzes trūkums nepareiza acs stāvokļa dēļ.
vistas aklums redzes defekts, kad ir vāja redzes spēja tumsā.
tuvredzība Redzes defekts, kas rada grūtības tālu priekšmetu saskatīšanā.
tiflotehnika Redzes defektu korekcijas un kompensācijas tehniskie līdzekļi un palīgierīces.
redzesloks Redzes lauks.
vājredzība Redzes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks gandrīz neuztver vizuālu informāciju.
rēgs Redzes priekšstats, redzes iztēles parādība, ko (parasti) izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; spoks.
acu gaisma redzes spēja.
neredzība Redzes trūkums, aklums.
redzes korekcija redzes trūkumu labošana (ar brillēm, lāzeri).
sapnis Redzes un dzirdes tēli, arī notikumi, kas parādās miegā.
aklums Redzes zudums abās acīs.
aina Redzeslokā ietverama (arī iztēlē veidota) apkārtnes daļa; ainava, skats.
sapņot Redzēt (ko) sapnī.
noredzēt Redzēt (sapni vai ko sapnī); nosapņot.
caurredzēt Redzēt cauri, saskatīt (ko).
redzēt elpu redzēt garaiņus, kas, aukstā laikā izelpojot, plūst no mutes.
samurgot Redzēt mokošos, nomācošos sapņos.
murgot Redzēt mokošus, nomācošus sapņus; runāt miegā.
sasapņot Redzēt sapnī; nosapņot.
sapņot Redzēt sapņus (miegā).
redzēt nāvi (vaigu vaigā) Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
skatīties nāvei vaigā Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
manīt Redzēt, saskatīt; ievērot.
skatīt rožainā gaismā redzēt, uztvert (ko) pārāk idealizēti.
saredzēt Redzēt; nojaust, noprast.
ieraudzīt Redzēt.
matīt Redzēt.
plenārreferāts Referāts, kas ir paredzēts visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
nosacījuma reflekss reflekss, kas izveidojies organisma dzīves laikā līdz ar pieredzi.
svārstreklāma Reklāmas vai preces cenas piestiprināšanai paredzēts lentes (parasti caurspīdīgas) vai atsperes veida priekšmets; svārsteklis; vobleris.
svārsteklis Reklāmas vai preces cenas piestiprināšanai paredzēts lentes (parasti caurspīdīgas) vai atsperes veida priekšmets; svārstreklāma; vobleris.
apokaliptika Reliģiskās literatūras veids, kurā simboliskās ainās tēloti nākotnes notikumi un paredzēts pasaules gals.
misionārisms Reliģisko organizāciju darbība ar nolūku pievērst ticībai (parasti nabadzīgo un mazattīstīto valstu) iedzīvotājus.
rietumnieks Rietumeiropas iedzīvotājs; kādas Rietumeiropas valsts pārstāvis.
čehi Rietumslāvu tauta, Čehijas pamatiedzīvotāji.
rīdzinieks Rīgas iedzīvotājs.
turēties pie burta rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā.
uzupurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, uzņemoties veltīt savus spēkus, dzīvi, arī dzīvību kā labā, kāda mērķa dēļ; upurēties.
upurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, veltot visus savus spēkus, laiku, arī dzīvi kā labā, kāda mērķa dēļ.
stāties Rīkoties, lūgt, iesniedzot dokumentus u. tml., lai tiktu pieņemts, iesaistīts (darbā, amatā, kādās attiecībās), arī lai kļūtu par (organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni.
pīpe Rīks smēķēšanai, kas sastāv no galviņas, kur sadedzina tabaku, un kāta ar iemuti, pa kuru iesūc dūmus mutē.
tīkls Rīks, ierīce, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds noausts materiāls un kas ir paredzēts dzīvnieku (parasti zivju) ķeršanai.
darbarīks Rīks, priekšmets, kas paredzēts kāda darba, kādas darbības veikšanai.
zeltnesis Rokas ceturtais pirksts, uz kura parasti nēsā no zelta izgatavotu gredzenu.
bruņinieku romāns romāns par bruņinieku mīlestību un neparastajiem piedzīvojumiem (12.–14. gadsimta literatūrā).
pokemons Rotaļlieta (dažādu dzīvnieku, nedzīvu priekšmetu krustojuma veidā u. tml.), kas pēc īpašas programmas ir lietotāja vēlmju izpildītāja un kurai pamatā ir 1997. gadā Japānā demonstrētās animācijas filmu sērijas varoņi.
paļāt Runājot paust noliedzošu, nosodošu attieksmi; pelt.
zibināt zobus runājot, smejoties u. tml., padarīt redzamus zobus.
krāsns Rūpnieciska iekārta (kā) apdedzināšanai, kausēšanai vai karsēšanai.
kilti Rūtaini skotu vīriešu svārki, kas sniedzas no jostasvietas līdz ceļgaliem.
Dzīvokļu kooperatīvā sabiedrība sabiedrība (izplatīta 20. gs. 80. gados), kurā iedzīvotāji iestājās, lai par attiecīgu samaksu varētu saņemt dzīvokli.
komanditsabiedrība Sabiedrība, kurā viens vai daži dalībnieki piedalās un atbild ar visu savu mantu, bet pārējie – tikai ar līgumā paredzētu naudas summu.
uzsaukums Sabiedriski aktuāla satura aicinājums, kas ir paredzēts izplatīšanai.
skudras Sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu un kuru vēderā ir indes dziedzeris, kas rada kodīgu šķidrumu ar skudrskābi [Formicoidea].
uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu), parasti, uzaicinot klātesošos iedzert (par godu kādam, kam).
sasvilināt Sadedzināt.
sādžinieks Sādžas iedzīvotājs.
ķēķa durvis saimnieciskiem mērķiem paredzēta ieeja mājā, dzīvoklī (parasti blakus virtuvei).
altruistisks Saistīts ar altruismu; tāds, kas pauž altruismu; pašaizliedzīgs, nesavtīgs; pretstats: egoistisks.
sinodisks Saistīts ar debess ķermeņu redzamo kustību pie debess attiecībā pret Sauli.
kriminogēns Saistīts ar noziegumiem; noziedzīgs.
komunāls Saistīts ar pašvaldību, tās iedzīvotājiem, viņu sadzīves apstākļu nodrošināšanu.
politmasu Saistīts ar plašu iedzīvotāju masu politisko izglītošanu un audzināšanu Komunistiskās partijas ideoloģijas garā (bijušajā Padomju Savienībā).
sanitārs Saistīts ar veselības aizsardzību, higiēnu; tāds, kas ir paredzēts veselības aizsardzībai, higiēnai.
stiegra Saites vai stieples veida elements, ko saspriedz, lai izšautu (piem., bultu).
pašpietiekamība Sajūta, apziņa, ka pats jau ir visu sasniedzis, apguvis, ka pašam pietiekamā apjomā ir viss vajadzīgais, nepieciešamais, vēlamais.
dežavū Sajūta, ka tas, kas šobrīd notiek, ir noticis, piedzīvots jau iepriekš; pretstats: žamevū.
kvēla sirds saka par cilvēka aizrautību, dedzību.
karsta sirds saka par cilvēku ar dedzīgām, kvēlām jūtām.
tas vairs maizi neēdīs saka par cilvēku, kam paredzama drīza nāve.
acis kā vanagam saka par cilvēku, kuram ir ļoti laba redze.
kunga prātā saka par iereibušu vai piedzērušu cilvēku.
pazudušais grasis saka par ilgi neredzētu, nesastaptu cilvēku.
kaķim jāsmejas saka par ko acīmredzami muļķīgu, nepareizu, nepatiesu.
sunim jāsmejas saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
zirgam jāsmejas saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
uz kārā zoba saka par ko garšīgu, kārojamu, kas kādam paredzēts, tiek iedots u. tml.
kā dadzis acī saka par ko nepatīkamu, traucējošu vai tādu, ko nevar ieredzēt.
kā skabarga acī saka par ko nepatīkamu, traucējošu vai tādu, ko nevar ieredzēt.
kaķa acis saka par labu redzi, spēju redzēt tumsā.
vēl mātes piens uz lūpām saka par ļoti jaunu, nepieredzējušu cilvēku.
vēl mātes piens aiz lūpas saka par ļoti jaunu, nepieredzējušu cilvēku.
dzīvosim, redzēsim saka par notikumiem, kas nav iepriekš paredzami.
kronis visam saka par pēkšņu, neparedzētu pozitīvu vai negatīvu rīcību, atgadījumu u. tml.
raibs metas gar acīm Saka par redzes traucējumiem (piem., no pārpūles).
raibs griežas gar acīm Saka par redzes traucējumiem (piem., no pārpūles).
(zils un) zaļš metas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns metas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)skrien ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)skrien ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)šķīst ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)šķīst ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)griežas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)griežas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns metas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs metas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)skrien priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)skrien priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)šķīst priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)šķīst priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)griežas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)griežas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns metas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs metas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)skrien gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)skrien gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)šķīst gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)šķīst gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)griežas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)griežas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)skrien ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)šķīst ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)griežas ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš metas ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)skrien priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)šķīst priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)griežas priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš metas priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)skrien gar acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)šķīst gar acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)griežas gar acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
acīs ņirb saka par redzes traucējumiem.
dūša kā miets Saka par sātīgi paēdušu un piedzērušu cilvēku.
acis ir pierē saka par spēju pašam redzēt, spriest.
kā sadedzis saka par tādu, kas rīkojas ļoti strauji, dedzīgi; saka par tādu, kas ko dedzīgi vēlas, ko ļoti iekāro, ir aizrāvies ar ko.
aiziet gar degunu Saka par tikko nokavētu satiksmes līdzekli, kas vēl redzams nelielā attālumā.
pieder nākotne saka par to, kam ir labas nākotnes izredzes.
kā (atvērta) grāmata saka par to, ko var skaidri redzēt.
dzelzs aizkars saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
dzelzs priekškars Saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
nav ne degunu lāgā apsildījis saka, ja (kāds) ir bijis (kur) pārāk īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
augsta temperatūra saka, ja cilvēka ķermeņa temperatūra ievērojami pārsniedz normālo temperatūru.
vīra dūšā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku.
vīra prātā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku.
kunga dūšā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku.
klapes uz acīm saka, ja cilvēks neredz, nesaprot (ko).
kā mednis riestā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
kā mednis dziesmā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
kāda lapsene iekodusi saka, ja kāds bez redzama iemesla kļuvis dusmīgs, naidīgs, ja kāds ir ļoti nemierīgs, satraukts.
kāda muša iekodusi saka, ja kāds bez redzama iemesla uzvedas ne tā kā parasti.
kāds dundurs iekodis saka, ja kāds bez redzama iemesla uzvedas ne tā kā parasti.
kā pa mākoņiem saka, ja kāds dzīvo savā iedomu pasaulē un neredz reālo situāciju.
netīra sirdsapziņa saka, ja kāds ir izdarījis ko ļaunprātīgu, noziedzīgu.
rokas nav tīras saka, ja kāds ir izdarījis ko sliktu, noziedzīgu.
nav ar pliku roku ņemams saka, ja kāds ir ļoti attapīgs, gudrs, daudz pieredzējis, viltīgs.
kā lūks Saka, ja kāds ir ļoti piedzēries.
ne ēdis, ne dzēris saka, ja kāds kaut ko pašaizliedzīgi dara, par sevi nedomājot.
bauro kā vērsis saka, ja kāds ļoti skaļi, pilnā balsī raud, kliedz, dzied.
kā uz iesma (uzdurts) Saka, ja kāds ļoti skaļi, spriedzīgi kliedz.
palikt vienā kreklā saka, ja kāds zaudējis visu īpašumu, iedzīvi.
nevar ne acu galā ieredzēt saka, ja kādu ļoti neieredz.
mērs ir pilns saka, ja kaut kas nav vairs ilgāk paciešams, ja kaut kas (visbiežāk pacietība) sasniedzis galējo robežu
nevar zināt, kuros kapos glabās saka, ja nav zināms, paredzams, kā viss beigsies.
nāve deguna galā saka, ja paredzama drīza nāve.
stāvēt ar vienu kāju kapā saka, ja paredzama drīza nāve.
piemetas vadātājs saka, ja pēkšņi cilvēks sāk maldīties, nevar nokļūt paredzētajā vietā.
sagriežas tumšs gar acīm saka, ja pēkšņi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
sametas tumšs gar acīm saka, ja pēkšņi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
piens sadeg saka, ja piena dziedzerī uzkrājas neizslaukts, nenozīsts piens un rodas piena dziedzera iekaisums.
acis satumst Saka, ja redze kļūst vāja.
skats satumst Saka, ja redze kļūst vāja.
skatiens satumst Saka, ja redze kļūst vāja.
vārds pa vārdam saka, ja saruna kļūst dzīvāka, dedzīgāka.
slapjš aiz ausīm saka, norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
Uz veselību! saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
Uz veselībām! saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
kas raus (kādu) saka, paredzot, ka (kādam) nekas slikts nenotiks.
siekalas saskrien mutē saka, redzot ko garšīgu, kārdinošu vai klausoties par to.
siekalas tek saka, redzot ko garšīgu, kārdinošu vai klausoties par to.
uz otru kāju saka, uzaicinot iedzert vēl vienu (otru) glāzi alkoholiska dzēriena.
sakņkopība Sakņaugu audzēšana iedzīvotāju patēriņam; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
izdīgt Sākot augt, kļūt redzamam, parādīties (piem., par pirmajiem bārdas rugājiem).
indoeiropieši Sākotnējie Eiropas un Āzijas iedzīvotāji.
sakši Saksijas iedzīvotāji.
iedegties Sākt degt (par ko aizdedzinātu, aizkurtu); rasties (par liesmu).
uzņemt Sākt virzīties (piemēram, ko saožot, redzot un nosakot vajadzīgo virzienu) – par dzīvniekiem.
salinieks Salas iedzīvotājs.
deserts Saldais ēdiens, ko pasniedz maltītes beigās.
kost Saldēt vai karsēt tā, ka (augi) kļūst nedzīvi, zaudē augšanas spējas.
nektārs Salds, caurspīdīgs šķidrums, ko izdala īpaši augu dziedzeri.
paka Salikta, sasieta, pārvietošanai paredzēta (priekšmetu) kopa; sainis.
filipīnieši Salu valsts Filipīnu iedzīvotāji.
indonēzieši Salu valsts Indonēzijas iedzīvotāji.
nodegums Samazinājums (vielai, priekšmetam), kas rodas apdedzināšanas, kausēšanas procesā.
relaksēt Samazināt spriedzi, sasprindzinājumu.
tuvoties Samazinoties attālumam, kļūt labāk uztveramam (parasti dzirdamam, redzamam).
pagarš Samērā garš; tāds, kas mazliet pārsniedz parasto, arī vajadzīgo garumu; pretstats: paīss.
pazaļš Samērā jauns, nepieredzējis.
tāls Samērā lielā attālumā (redzēt, dzirdēt, veikt).
sastiķēt Samest naudu (parasti kopējai iedzeršanai).
nolasīt vārdus no lūpām saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
nolasīt no lūpām saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
sagremot Saprast (parasti pārdomājot, iedziļinoties).
sardzne Sardzei (1) paredzētas telpas, arī celtne.
samatīt Saredzēt.
sargbūda Sargiem, sardzei paredzēta (neliela) celtne.
salocīt Saritināt, satīt (piem., auklu, vadu) lokveidā, gredzenveidā.
sadzert tubrālības saskandināt un iedzert alkoholisku dzērienu, norunājot vienam otru uzrunāt ar "tu".
izkūņoties Sasniedzot noteiktu attīstības pakāpi, izlīst, atbrīvoties no kūniņas.
ieiet Sasniegt (noteiktu vecumu); sasniegt, piedzīvot (noteiktu laika posmu).
iela Satiksmei paredzēta josla pilsētās un biezi apdzīvotās vietās; šādas joslas braucamā daļa (bez ietvēm).
dēka Satraucošs notikums, ar dažādiem starpgadījumiem bagāts piedzīvojums.
Saturns Saules sistēmas sestā un pēc lieluma otrā planēta, kurai raksturīga ļoti plata un blīva gredzenu sistēma.
apcepināt Sauļojoties apdedzināt.
zelta rudens sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
izsautēt Sautējot panākt, ka (pārtikas produkts, ēdiens) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pārsniegt Savā darbībā sasniegt lielāku rezultātu, nekā bija paredzēts, iecerēts, uzdots u. tml.
novadpētniecība Sava novada vēstures, kultūras u. tml. pētīšana, ko veic galvenokārt vietējie iedzīvotāji.
pārvākt Savākt (mantas, iedzīvi) un pārvietot uz citu vietu; pārcelt.
oriģinalitāte Savdabīgums, kaut kas jauns, neredzēts.
līkopi Savstarpēja vienošanās par darījumu, ko (parasti) atzīmē ar iedzeršanu.
samainīt Savstarpēji izkārtot (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) vienam otra, citam cita paredzētajā laikā.
nīsties Savstarpēji neieredzēt vienam otru (citam citu); naidoties.
krēsls Sēdēšanai paredzēta mēbele, kas sastāv no atzveltnes un vienvietīga sēdekļa, kurš balstās (parasti) uz četrām kājām.
sols Sēdēšanai paredzēta mēbele, veidojums, kas sastāv no garenas plāksnes ar balstiem galos, arī vidusdaļā.
rāze Sedzējaugi, sedzējaugu kopums, ko izmanto, piem., kapa kopiņas, kapa vietas apzaļumošanai.
uzsegt Sedzot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
pasegt Sedzot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
sasegt Sedzot pārklāt (ar ko); apsegt; nosegt.
apsegt Sedzot pārklāt, apņemt (ar ko).
nosegt Sedzot, klājot (ar ko), novietot (to) virsū, pāri, arī priekšā (kam).
aizsegt Sedzot, novietojot (ko) priekšā, panākt, ka nav redzams, ir pasargāts; aizklāt.
uzsegt Sedzot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
gāzmaska Seju nosedzoša maska aizsardzībai pret indīgām gāzēm, radioaktīviem putekļiem u. tml.
pieņi Sēklas dziedzeri (zivju tēviņiem).
piens Sekrēts, ko izdala īpaši dziedzeri un kas paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
skeletkapi Sena apbedījuma vieta, kur atrodami nesadedzinātie skeleti.
ēģiptieši Senās Ēģiptes iedzīvotāji.
romieši Senās Romas valsts iedzīvotāji.
trojieši Senās Trojas iedzīvotāji.
maķedonieši Senās valsts Maķedonijas iedzīvotāji.
senegālieši Senegālas Republikas iedzīvotāji.
kartāgieši Seno feniķiešu kolonijas Kartāgas iedzīvotāji.
vecmāte Sertificēta ārstniecības persona (5. profesionālās kvalifikācijas līmenis, ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās; sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
zaļais sertifikāts sertifikāts, ko izsniedz tūrisma mītnēm un kas apliecina vides kvalitātes atbilstību noteiktām normām.
sējmateriāls Sēšanai paredzētais materiāls; sēkla.
sibīrieši Sibīrijas iedzīvotāji.
sicīlieši Sicīlijas pamatiedzīvotājs.
vadzis Sienā iedzīta koka (arī metāla) tapa (kā) uzkāršanai, arī tapa, āķis pakaramajā, sienai piestiprināts āķis u. tml.
rievsiena Siena, kas veidota no zemē iedzītiem metāla, dzelzsbetona vai koka elementiem.
augšiņa Sieviešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu; tops.
konkubīne Sieviete, kas nelaulāta dzīvo kopā ar vīrieti; piedzīvotāja, mīļākā.
vecmeita Sieviete, kuras vecums, parasti ievērojami, pārsniedz laulību vecumu un kura nav apprecējusies.
eskorta meitenes sievietes, kuras par samaksu pavada vīriešus sabiedriskos pasākumos un sniedz seksuāla rakstura pakalpojumus.
olnīca Sievišķais dzimumdziedzeris, kurā attīstās olšūnas.
signālraķete Signāla raidīšanai paredzēta raķete ar lādiņu, kas deg ar noteiktas krāsas liesmu vai degot veido krāsainus dūmus.
signālspuldze Signāla raidīšanai paredzēta spuldze (gaismas signalizācijas iekārtās, vadības pultīs, paneļos u. tml.).
signālsvilpe Signāla raidīšanai paredzēta svilpe.
signāltaure Signāla raidīšanai paredzēta taure.
signāluguns Signāla raidīšanai paredzēts gaismas signāls.
signālzvans Signāla raidīšanai paredzēts zvans.
signālkarogs Signalizēšanai paredzēts karogs.
stopsignāls Signāls (parasti sarkana gaisma luksoforā, semaforā u. tml.), kas aizliedz transportlīdzekļu kustību.
vasaras raibumi sīki iedzelteni, rudi vai brūngani pigmentācijas laukumi, kas rodas uz ādas pavasaros saules staru iedarbībā.
ūdensblusa Sīks vēžveidīgo klases dzīvnieks (garumā līdz 10 mm), kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem.
kapājamā sile sile, kurā kapājot sasmalcina dzīvniekiem paredzēto barību.
sīrieši Sīrijas pamatiedzīvotāji (galvenokārt arābi).
evidents Skaidri redzams, uzskatāms.
acīm redzams skaidri saprotams, nenoliedzams, neapšaubāms; viegli samanāms, jūtams.
acīmredzams Skaidri saprotams, nenoliedzams, neapšaubāms; viegli samanāms, jūtams.
drošības koeficients skaitlis, kas rāda, cik reižu izturības robeža pārsniedz pieļaujamo spriegumu.
oktānskaitlis Skaitlisks rādītājs, kas raksturo degvielas noturību pret denotāciju iekšdedzes motoros.
uzkliegt Skaļā balsī runājot, kliedzot panākt, arī pieļaut, ka (kāds) uzmostas.
nokliegt Skaļā balsī, kliedzot (ko) pateikt.
uzkliegt Skaļā balsī, kliedzot īsi, kategoriski pateikt (kādam, piemēram, pārmetumu, pavēli).
nokliegt Skaļā balsī, kliedzot nodziedāt.
iekliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt (ko kur iekšā).
nokliegties Skaļā balsī, kliedzot pateikt (ko).
iekliegties Skaļā balsī, kliedzot pateikt (vārdus, īsu teikumu).
izkliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt, izrunāt.
klaigāt Skaļā, kliedzošā balsī teikt, runāt (ko).
nobrēkt Skaļi brēcot, kliedzot pateikt (ko).
auri Skaļi, stiepti kliedzieni, saucieni; brēcieni, kaucieni (dažiem dzīvniekiem).
ķērciens Skaļš, griezīgs (parasti putna) kliedziens, sauciens.
brēka Skaļu balsu, kliedzienu troksnis.
skandināvi Skandināvijas valstu pamatiedzīvotāji (piem., zviedri, somi, norvēģi).
sūrs Skarbs (parasti ārēji redzami) – par cilvēku.
sazīmēt Skatoties uztvert kā iepriekš redzētu, zināmu; arī saskatīt.
palīgskolotājs Skolotāja palīgs (piem., darbā ar neredzīgiem vai nedzirdīgiem bērniem, bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem specializētajās mācību iestādēs).
mājskolotājs Skolotājs, kas pasniedz stundas mājās vai māca un audzina kādas ģimenes bērnus (parasti dzīvodams kopā ar šo ģimeni).
vāks Slānis, blīvs veidojums, kas (ko) pārklāj, aizsedz.
sega Slānis, kārta, kas sedz zemi, ūdenstilpi, priekšmetu virsmu u. tml.
segslānis Slānis, kas pārsedz (ko).
bulgāri Slāvu tauta, Bulgārijas pamatiedzīvotāji.
horvāti Slāvu tauta, Horvātijas pamatiedzīvotāji.
krievi Slāvu tauta, Krievijas pamatiedzīvotāji.
serbi Slāvu tauta, Serbijas pamatiedzīvotāji.
slēpnis Slepena vieta kā novietošanai, glabāšanai; arī vieta, kurā (ko) novieto, ievieto, lai (tas) nebūtu redzams, arī netraucētu u. tml.
aizlavīties Slepus, citiem neredzot, aiziet, aizskriet.
uzrauties Slīdot uzvirzīties augstāk par paredzēto stāvokli (par apģērbu, tā daļu).
tireotoksikoze Slimība, ko izraisa vairogdziedzera pastiprināta darbība.
kākslis Slimība, kurai raksturīga vairogdziedzera palielināšanās.
cukura diabēts slimība, kuras cēlonis ir aizkuņģa dziedzera hormona insulīna trūkums; cukurslimība.
skrīnings Slimību diagnosticēšanas sistēma – iedzīvotāju masveida medicīniskā izmeklēšana, lai atklātu personas, kas saslimušas ar kādu noteiktu slimību.
piromānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga nepārvarama tieksme dedzināt.
hospiss Slimnīca vai slimnīcas nodaļa nedziedināmi slimiem pacientiem.
rampa Slīpa uzbrauktuve (ēkām, transportlīdzekļiem), kas paredzēta iebraukšanai ar ratiņkrēsliem, bērnu ratiņiem u. tml.
pārslodze Slodze (sistēmai, konstrukcijai u. tml.), kas pārsniedz normu.
mērkaziņa Sloku dzimtas putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi un riesta laikā tēviņiem raksturīgu, kazas blējienam līdzīgu kliedzienu [Gallinago gallinago].
slovāki Slovākijas pamatiedzīvotāji.
slovēņi Slovēnijas pamatiedzīvotāji.
halucinācija Smadzeņu darbības traucējumu vai narkotiku radīti redzes, dzirdes u. tml. tēli, kas cilvēkam pašam liekas īstenības atspoguļojums.
nokviekt Smalkā, spiedzošā balsī pateikt, arī nodziedāt (ko).
smirddziedzeri Smarždziedzeri, kas izdala smirdīgu sekrētu.
muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piem., muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu (piem., dižzirdzenes) saknēs.
nopīpēt Smēķējot nodedzināt.
noliecināt Sniedzot liecību (1), apliecināt (kādu faktu).
aizsniegties Sniedzoties (ar roku vai kādu priekšmetu) skart, sasniegt.
aizsniegt Sniedzoties aizskart (ar roku vai kādu priekšmetu); sasniegt.
sasniegt Sniedzoties aizskart.
rādīt Sniegt iespēju redzēt; demonstrēt (piem., kinofilmu, izrādi, koncertu).
moku sols solam līdzīgs veidojums, kas ir paredzēts spīdzināšanai.
rokassoma Soma, kurā ievieto nelielus priekšmetus un kas paredzēta nešanai rokās; arī rokassomiņa.
baškīri Somugru tauta, kas dzīvo ap Urāliem; Baškīrijas pamatiedzīvotāji.
kontūrspalvas Spalvas, kas sedz (putna) ķermeni un veido tā ārējo formu.
tapas Spānijas virtuvei tradicionālas siltas vai aukstas uzkodas, ko pasniedz pie alus vai vīna.
mantiļa Spāņu sieviešu apģērba gabals – zīda vai mežģīņu šalle, ar ko apsedz galvu un plecus.
načo Spāņu virtuves ēdiens, ātrā uzkoda – kukurūzas čipsi, ko pasniedz ar mērci (mazie načo) vai garnētus ar sieru, malto gaļu, salātiem u. tml. (lielie načo).
ceplis Speciāla krāsns (piem., māla izstrādājumu) apdedzināšanai.
kamera Speciālam nolūkam paredzēta telpa; īpaši norobežota telpa (darba veikšanai, procesa norisei u. tml.).
šķirne Speciāli izveidota vienas sugas dzīvnieku grupa vai kultūraugu kopa ar iedzimstošām, cilvēkam vēlamām īpašībām.
burtlicis Speciālists tipogrāfijas burtu un citu iespiedzīmju salikšanā.
konsultants Speciālists, kas sniedz padomus, paskaidrojumus (kādā jautājumā).
akušieris Speciālists, kas sniedz palīdzību sievietei dzemdībās un pēc dzemdībām.
kinologs Speciālists, kas veic (piem., noziedznieka) meklēšanu ar īpaši apmācīta suņa palīdzību.
deģis Speciālists, kura pārziņā ir (ap)dedzināšanas procesa pārraudzība.
darbaudzinātājs Speciālists, pieredzējis darbinieks, kas apmāca jaunos darbiniekus (Padomju Savienībā XX gs. 70. un 80. gados).
spiedogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas; zīmogs.
zīmogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas.
ziņkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
acumērs Spēja novērtēt attālumu, apjomu u. tml. ar redzi, bez palīglīdzekļiem.
gaišredzība Spēja paredzēt, kas notiks nākotnē.
varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to; šīs spējas izpausme rīcībā.
redzes atmiņa spēja saglabāt to, kas uztverts ar redzi.
atmiņa Spēja saglabāt un atjaunot apziņā (redzēto, lasīto, justo u. tml.).
iedzelt Spēji izraisīt dedzinošu sajūtu (par salu, aukstu vēju u. tml.).
loto Spēle ar īpašām kartēm, kurās ar atbilstošiem kauliņiem jānosedz visi skaitļi vai attēli.
krupjē Spēļu namos – persona, kas uzrauga spēli, izsniedz laimēto un iekasē zaudēto naudu.
pārspiediens Spiediens, kas pārsniedz atļauto normu.
izspiegt Spiedzot radīt (skaņas); spiedzot izdziedāt.
vītne Spirālveida rieva detaļas cilindriskā (retāk koniskā) virsmā, kas paredzēta, piem., detaļas nostiprināšanai, slodzes pārnešanai, savienojuma blīvēšanai.
sānskats Spogulis, kurā automobiļa, motocikla u. tml. vadītājs var pārredzēt sānu telpu aiz transportlīdzekļa.
kedas Sporta apavi (piem., ar gumijas zolēm un brezenta virsu, kas sniedzas pāri potītēm).
ledus halle sporta sacensībām paredzēta ēka ar mākslīgā ledus laukumu un skatītāju tribīnēm.
pamatlaiks Sporta spēles norisei paredzētais laiks.
cīņas sports sporta veids, kur divcīņā ar noteikumos paredzētajiem paņēmieniem cenšas uzvarēt pretinieku.
favorīts Sportists, kam ir vislielākās izredzes uzvarēt sacensībās.
rekordists Sportists, kas ir sasniedzis rekordu.
sporta meistars sportists, kas sasniedzis attiecīgajai sporta klasei atbilstošus rezultātus, izpildījis attiecīgā līmeņa prasības.
pārspriegums Spriegums, kas pārsniedz elektroiekārtas pieļaujamo lielāko spriegumu.
gļotas Staipīga, recekļveida viela, ko organismā izdala īpaši dziedzeri, augiem – šūnapvalki.
Sarkanais Krusts starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību slimiem un ievainotiem karavīriem un gūstekņiem, palīdz meklēt bezvēsts pazudušos, miera laikā – palīdz dabas katastrofās cietušajiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
Pestīšanas armija starptautiska kristīga misionāru labdarības organizācija, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir sociālās palīdzības un atbalsta nodrošināšana trūcīgajiem iedzīvotājiem.
optācija Starptautiskajās tiesībās – pilsonības izvēle, piem., personām ar dubultpilsonību vai tādas teritorijas iedzīvotājiem, kas pārgājusi citā valstī.
pusmiegs Stāvoklis starp miegu un nomodu; nedziļš miegs.
palielinājums Stāvoklis, kad (kā) lielums pārsniedz normu.
sajukums Stāvoklis, kad (kādā norisē, procesā, arī sistēmā) nav ierastās, paredzētās kārtības.
pārskatāmība Stāvoklis, kad var (ko) pārredzēt (2), pārskatīt (2).
pārredzamība Stāvoklis, kad var pārredzēt (ko).
invalīdu stāvvieta stāvvieta, kas paredzēta transportlīdzekļiem, ko izmanto personas ar kustību traucējumiem.
pieturstienis Stienis (sabiedriskā transporta līdzeklī), kas paredzēts, lai pie tā turētos.
rāja Stieņveida elements perpendikulāri mastam, kas paredzēts taisno buru piesiešanai, signālkarodziņu, antenu izkāršanai.
staipīt Stiepjot, virzot, panākt, ka (kas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai.
uzaurot Stiepti kliedzot, pateikt, uzsaukt (ko).
aurot Stiepti kliedzot, saukt.
vitrīna Stiklota plāksne, kaste, stiklots skapis u. tml., kas paredzēts priekšmetu novietošanai apskatei; arī skatlogs.
ledusstikls Stikls ar vienā pusē mākslīgi veidotu rakstu, kas padara stiklu necaurredzamu; ledus stikls.
glazūra Stiklveida kārta, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā; vāpe.
vāpe Stiklveida masa, ar ko apdedzināšanas procesā pārklāj keramikas izstrādājumus; glazūra (1).
gredzens Stīpiņa, ar ko gredzeno dzīvniekus (parasti putnus).
apdegulis Stipri apdedzis priekšmets vai tā atlieka.
kveldināt Stipri karsēt; dedzināt.
svilt Stipri karst, izraisot dedzinošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
pārlieties Stipri piedzerties.
apdzerties Stipri, pārmērīgi piedzerties.
stetoskops Stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
stažēties Strādāt (kādā citā vietā) pieredzes apgūšanai, kvalifikācijas paaugstināšanai.
šķīst Strauji parādīties, kļūt redzamam.
cirsties Strauji triecoties, izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu; sāpīgi kairināt (seju, acis).
iekampt Strauji, arī steigā iedzert (ko).
nosviest Strauji, nevērīgi (ko) nolikt, novietot (arī tam nepiemērotā, neparedzētā vietā).
ugunīgs Straujš, dedzīgs, kaislīgs (par cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
iestrēbt Strebjot ieēst vai iedzert.
piestrēbt Strebjot pieēst vai piedzert klāt.
mikrostruktūra Struktūra, kas ir redzama tikai ar mikroskopu; pretstats: makrostruktūra.
makrostruktūra Struktūra, kas redzama bez optiska palielinājuma; pretstats: mikrostruktūra.
furunkuls Strutojošs matu maisiņa, tauku dziedzera vai apkārtējo audu iekaisums; augonis.
akadēmiskais parādnieks students, kas nav nokārtojis noteiktajā laikā paredzētos eksāmenus un ieskaites.
rati Stumjams transportlīdzeklis uz četriem, retāk – trijiem riteņiem un rokturi, kas paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu vadāšanai; ratiņi.
ievilkt Sūcot iedzert, ieņemt (mutē šķidrumu).
iesūkt Sūcot iedzert; palaikam lēni, nesteidzīgi iedzert.
sudānieši Sudānas pamatiedzīvotāji.
pretsūdzība Sūdzība, ko atbildētājs iesniedz pret apsūdzētāju tai pašā lietā.
sufliera būda suflierim paredzēts, daļēji segts padziļinājums skatuves priekšplānā.
suiti Suitu novada (Alsungas pagastā) iedzīvotāji, kuriem vēsturiski izveidojušās no pārējās Kurzemes daļas atšķirīgas tradīcijas, izloksne un kultūras mantojums.
ieturējums Summa, ko neizmaksā (parasti no algas), sedzot zaudējumus, nomaksājot nodokļus u. tml.
atziņa Svarīga doma, secinājums (par pieredzēto, novēroto, izpētīto u. tml.).
Uz redzi! sveiciens atvadoties; uz redzēšanos.
izsvēpēt Svēpējot, dedzinot izdzīt.
karstmaize Sviestmaize ar uzkodām, ko pasniedz karstu.
apsvilināt Svilinot, apdedzinot apmatojumu, apstrādāt (no virspuses dzīvnieka ķermeni).
miglas svilpe svilpe (sirēna, taure), ar ko (piem., kuģniecībā) raida skaņu signālus redzamību traucējošā miglā, nokrišņos.
miglas sirēna Svilpe (sirēna, taure), ar ko (piem., kuģniecībā) raida skaņu signālus redzamību traucējošā miglā, nokrišņos.
miglas taure Svilpe (sirēna, taure), ar ko (piem., kuģniecībā) raida skaņu signālus redzamību traucējošā miglā, nokrišņos.
vakarkleita Svinīgiem gadījumiem paredzēta grezna kleita.
vakartērps Svinīgiem gadījumiem paredzēts, parasti grezns, tērps.
pipars Šā auga auglis ar asu, dedzinošu garšu, ko lieto par garšvielu.
važa Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piem., apcietinātajiem, sagūstītajiem).
ziede Šāda masa, kas paredzēta, piem., koku zaru vietu apstrādei pēc zaru apgriešanas.
galds Šāda mēbele kopā ar ēdieniem un dzērieniem uz tās; ēdienu, dzērienu kopums, kas paredzēts vienai reizei.
krāsa Šāda redzes sajūta, uztvere, kas tradicionāli saistīta ar kādu priekšmetu, vielu izskatu.
zibspuldze Šādai funkcijai paredzēta ierīce viedtālrunī.
kauss Šādam traukam līdzīgs dekoratīvs izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājam.
uzdzert Šādi iedzert (noteiktu alkoholiska dzēriena daudzumu).
zenītierocis Šaujamierocis un raķešu ierocis, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
stars Šaura redzamas gaismas izplatīšanās josla.
trankvilizatora šautene šautene, no kuras tiek izšauta īpaša šautriņa ar trankvilizatoru un kas paredzēta dzīvnieku iemidzināšanai uz noteiktu laiku.
šejienietis Šejienes iedzīvotājs.
sibīrieši Šī apgabala iedzīvotājs.
kafija Šī dzēriena dzeršana; viesības, kurās pasniedz galvenokārt šo dzērienu.
tēja Šī dzēriena dzeršana; viesības, kurās pasniedz galvenokārt šo dzērienu.
kurzemnieki Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Kurzeme.
latgalieši Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Latgale.
vidzemnieki Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Vidzeme.
zemgalieši Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Zemgale.
suiti Šī novada iedzīvotājs.
prūši Šīs hercogistes vai karalistes pamatiedzīvotājs.
nēģeri Šīs iedzīvotāju grupas pārstāvis.
sakši Šīs iedzīvotāju grupas pārstāvis.
vācbaltieši Šīs iedzīvotāju grupas piederīgais.
pekinieši Šīs pilsētas iedzīvotājs.
krētieši Šīs salas pamatiedzīvotājs.
sēļi Šīs teritorijas iedzīvotājs.
austrālieši Šīs valsts iedzīvotājs.
bolīvieši Šīs valsts iedzīvotājs.
dienvidslāvi Šīs valsts iedzīvotājs.
filipīnieši Šīs valsts iedzīvotājs.
indieši Šīs valsts iedzīvotājs.
indonēzieši Šīs valsts iedzīvotājs.
irākieši Šīs valsts iedzīvotājs.
irāņi Šīs valsts iedzīvotājs.
kanādieši Šīs valsts iedzīvotājs.
maķedonieši Šīs valsts iedzīvotājs.
romieši Šīs valsts iedzīvotājs.
senegālieši Šīs valsts iedzīvotājs.
argentīnieši Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
ēģiptieši Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
etiopieši Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
libānieši Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
lībieši Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
sīrieši Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
slovāki Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
slovēņi Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
uzgriežamais Šķēlēs, gabalos u. tml. sagriezts produkts (piemēram, desa, siers, auglis), ko liek uz sviestmaizes vai pasniedz galdā, ievietotu traukā.
aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem).
izpeldēt Šķietamā kustībā izvirzoties, kļūt redzamam, parādīties (par debess spīdekļiem).
iešķilt Šķiļot iededzināt; šķiļot radīt (dzirksteli).
terjeri Šķirņu grupa, kurā ietilpstošie suņi sākotnēji bija paredzēti alu dzīvnieku medīšanai un cīņai ar grauzējiem.
rādīties Šķist, likties (par ko nojaušamu, paredzamu).
kursenieki Šo iedzīvotāju pārstāvis.
latīņamerikāņi Šo valstu iedzīvotājs.
dominikāņi Šo valstu pamatiedzīvotājs.
nigērieši Šo valstu pamatiedzīvotājs.
šujamadata Šūšanai paredzēta adata.
šujampiederumi Šūšanai paredzēti piederumi (piem., adatas, kniepadatas, šķēres, diegi).
slepus Tā, ka citi neredz, nepamana, nenojauš; slepeni.
tuvu Tā, ka ir uztverams (piem., redzams, dzirdams) samērā mazā attālumā; tā, ka (skatiens) tiek vērsts uz ko samērā mazā attālumā.
plats Tā, ka pārsniedz parasto platumu, atvērumu, atstarpi u. tml.
gals Tā, ka tiek paveikts, izdarīts, sasniegts (iecerētais, paredzētais, nepieciešamais); tā, ka tiek panākts pozitīvs atrisinājums, pārvarot grūtības.
kā pēc grāmatas tā, kā vajadzīgs, kā paredzēts.
laikā Tad, kad paredzēts; bez nokavēšanās.
īsmetrāžas Tāda (kinofilma), kuras garums nepārsniedz 1200–1500 metrus un kurā nav vairāk par 4–5 daļām.
divkopienu Tāda (sabiedrība, valsts), kurā eksistē divas pēc etniskā principa norobežotas iedzīvotāju kopienas.
trīskopienu Tāda (sabiedrība, valsts), kurā eksistē trīs pēc etniskā principa norobežotas iedzīvotāju kopienas.
garš Tāds (apģērbs, apģērba gabals), kas sniedzas attiecīgās ķermeņa daļas visā vai gandrīz visā garumā.
pirmdzimts Tāds (bērns), kas ģimenē piedzimis pirmais.
neiznēsāts Tāds (bērns), kas ir piedzimis laikā starp 28. un 39. grūtniecības nedēļu.
mazgadīgs Tāds (bērns), kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu.
gudrs Tāds (cilvēks), kam ir attīstīts prāts, plašas zināšanas, liela pieredze; tāds, kas ātri uztver, saprot, iegaumē; arī attapīgs.
vājredzīgs Tāds (cilvēks), kam ir ļoti pavājināta redze.
deklasēts Tāds (cilvēks), kas ir zaudējis savu sociālo stāvokli; morāli pagrimis, arī noziedzīgs.
virspusīgs Tāds (cilvēks), kas ko dara pavirši, neiedziļinoties (kā) būtībā.
nepazīstams Tāds (cilvēks), kas nekad vēl nav redzēts, sastapts; svešs.
jaunizcepts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir sācis strādāt kādā amatā, profesijā un ir nepieredzējis; tāds, kas tikko vai nesen ir kļuvis (par ko).
augstsirdīgs Tāds (cilvēku), kas atsakās no sava labuma, upurē savas intereses citu labā; pašaizliedzīgs, nesavtīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
divtaktu Tāds (iekšdedzes dzinējs), kam pilns darba cikls norisinās divos virzuļa gājienos.
četrtaktu Tāds (iekšdedzes dzinējs), kura pilns darba cikls norisinās četros virzuļa gājienos.
beidzamais Tāds (laika moments, laika posms), kas ir noteiktai rīcībai piemērotā laika beigās vai tieši pirms kāda paredzēta pasākuma, notikuma.
krievvalodīgs Tāds (Latvijas iedzīvotājs), kurš runā krievu valodā un saziņā lieto tikai krievu valodu.
virsskaņas Tāds (parasti lidaparāts), kura kustības ātrums pārsniedz skaņas ātrumu.
divvirzienu Tāds (piem., ceļš), kas paredzēts kustībai divos (pretējos) virzienos; tāds, kas noris divos (pretējos) virzienos.
vienvirziena Tāds (piem., ceļš), kas paredzēts kustībai tikai vienā virzienā; tāds, kas noris tikai vienā virzienā.
metams Tāds (priekšmets), kas paredzēts, izmantojams mešanai.
zarains Tāds (priekšmets), uz kura ir zaru izaugumi; tāds (priekšmets), kam ir redzamas bijušo zaru vietas.
atkailināt Tāds (tērps, tērpa daļa), kas atsedz kailu (ķermeņa daļu).
apbūve Tāds (zemes gabals, teritorija), ko paredzēts apbūvēt.
efektīvs Tāds, ar ko gaidāmais rezultāts sasniedzams viegli, ātri vai lēti; tāds, kas dod vajadzīgos rezultātus; iedarbīgs.
murgains Tāds, kad redz murgus – par miegu.
pilnpiedziņas Tāds, kam ir četru riteņu piedziņa.
gredzenveida Tāds, kam ir gredzena veids, forma.
debils Tāds, kam ir iedzimta garīgā atpalicība vieglākajā formā.
kurlmēms Tāds, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
redzīgs Tāds, kam ir laba redzes spēja.
stiprs Tāds, kam ir labas zināšanas, arī prasme, pieredze (kādā nozarē).
pieredzējis Tāds, kam ir liela (parasti profesionālā) pieredze.
sirdsgudrs Tāds, kam ir liela garīgā pieredze, tāds, kas rīkojas atbilstoši morāles normām.
smags Tāds, kam ir liela masa, liels svars, tāds, kas pēc masas, svara pārsniedz ko citu, līdzīgu; pretstats: viegls (1).
rūdīts Tāds, kam ir liela pieredze (kādā jomā), praksē pārbaudītas zināšanas.
vecākais Tāds, kam ir lielāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
klājenisks Tāds, kam ir ļoti mazs atstatums no pamatnes un to nosedz.
viegls Tāds, kam ir maza masa, mazs svars, tāds, kas pēc masas, svara nesasniedz ko citu, līdzīgu; pretstats: smags (1).
mazpieredzējis Tāds, kam ir maza pieredze.
jaunākais Tāds, kam ir mazāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
uzmanīgs Tāds, kam ir noturīga uzmanība, tāds, kas spēj koncentrēt uzmanību, lai ko pēc iespējas pilnīgāk redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu.
pagarš Tāds, kam ir paliels apjoms, tāds, kas mazliet pārsniedz vajadzīgo apjomu.
mantkārīgs Tāds, kam ir pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu, bagātību, iedzīvoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
savaldīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja atbilstoši situācijai (piem., spriedzes brīžos, kritiskās situācijās) mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
mietpilsonisks Tāds, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
redzīgs Tāds, kam ir redzes spēja.
ziņkārīgs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
ziņkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2); ziņkārīgs.
ribains Tāds, kam izspiežas, ir redzamas ribas.
dziļš Tāds, kam līdz (kā) pamatam, dibenam ir noteikts attālums; tāds, kas sniedzas, ievirzās noteiktā attālumā no (kā) virsmas.
atklāts Tāds, kam nav jumta, sienu; tāds, kurā nekas neaizsedz, neaizsargā u. tml.
bezprecedenta Tāds, kam nav precedenta; nebijis, nepieredzēts.
neredzīgs Tāds, kam nav redzes spēju (par aci).
neredzīgs Tāds, kam nav redzes spēju; akls.
akls Tāds, kam nav redzes spēju; neredzīgs.
nepieredzējis Tāds, kam nav vēl pieredzes (piem., kādā darbā).
remdens Tāds, kam nepiemīt liela aktivitāte, dedzīgums, kaisle.
necaurredzams Tāds, kam nevar redzēt cauri; tāds, kas ir tik blīvs, ka tam ir grūti vai neiespējami redzēt cauri.
necaurskatāms Tāds, kam nevar redzēt cauri.
necaurspīdīgs Tāds, kam nevar redzēt cauri.
daudzsološs Tāds, kam paredzama veiksmīga karjera, iespējas gūt panākumus (kādā nozarē).
tālredzīgs Tāds, kam piemīt spēja paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situāciju nākotnē; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
gaišredzīgs Tāds, kam piemīt spēja paredzēt, kas notiks nākotnē; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
tālredzīgs Tāds, kam piemīt tālredzība (par acīm, arī cilvēku ar šādām acīm).
tuvredzīgs Tāds, kam piemīt tuvredzība.
vieds Tāds, kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze; arī gudrs (1).
kaislīgs Tāds, kam raksturīgas spēcīgas, dziļas jūtas, dedzīgums; tāds, kurā izpaužas šādas jūtas.
viesmīlīgs Tāds, kam raksturīgas šādas īpašības (parasti par vietu ar tās iedzīvotājiem).
vulkānisks Tāds, kam raksturīgs liels straujums, dedzīgums (parasti par cilvēku, dzīvnieku tā rakstura īpašībām, to izpausmi).
vājredzīgs Tāds, kam stipri pavājinājušās redzes spējas (par acīm).
neaptēsts Tāds, kam trūkst apķērības, dzīves pieredzes; tāds, kas neprot uzvesties, kam trūkst labu manieru.
vientiesīgs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes un ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere; tāds, kas bez pietiekama pamatojuma uzticas; naivs, lētticīgs.
nekompetents Tāds, kam trūkst lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes.
akls Tāds, kam uz brīdi ir pavājinājušās redzes spējas.
caurredzams Tāds, kam var redzēt cauri.
caurspīdīgs Tāds, kam var redzēt cauri.
patīkams Tāds, kas (ar savu saturu vai īpašībām) izraisa patiku, sniedz labsajūtu, iepriecina.
neredzēts Tāds, kas (kādu laiku) nav redzēts, satikts.
reprezentatīvs Tāds, kas (ko) pārstāv, reprezentē; tāds, kas ir paredzēts (kā) reprezentēšanai; reprezentabls.
pirmrindas Tāds, kas (parasti darbā) ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem); tāds, kas atbilst augstām prasībām, normām.
priekšējs Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piem., pēc parastā kustības virziena, novietojuma); pretstats: pakaļējs.
pasaule Tāds, kas aptver visu zemeslodi vai lielu tās daļu, kā arī tās iedzīvotājus vai lielu to daļu un ir saistīts ar tiem.
pabeigts Tāds, kas apzīmē darbību, darbības norisi vai stāvokli, kam ir noteikta robeža vai arī kas izbeidzas, sasniedzas kādu robežu; perfektīvs.
nopietns Tāds, kas ar atbildību, apzinīgu attieksmi veic savu darbu un ir sasniedzis vērā ņemamus rezultātus.
paliels Tāds, kas ar savu skaitlisko vērtību nedaudz pārsniedz kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību.
mazs Tāds, kas ar savu skaitlisko vērtību nesasniedz kā cita līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
ātraudzīgs Tāds, kas ātri attīstās, izaug, sasniedz briedumu (par augiem vai dzīvniekiem).
orbitāls Tāds, kas atrodas, noris kosmiskajā orbītā, paredzēts kustībai kosmiskajā orbītā.
dziļš Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā tālu no (kā) virsmas, malas.
ārštata Tāds, kas attiecas uz darbu ārpus štata, tāds, kas paredzēts tiem darbiniekiem, kas nav štatā.
ģenētisks Tāds, kas attiecas uz ģenētiku un iedzimtību; tāds, kas saistīts ar gēniem.
personisks Tāds, kas attiecas uz kādu konkrētu personu; tāds, kas paredzēts kādai konkrētai personai; personīgs (3).
personīgs Tāds, kas attiecas uz kādu konkrētu personu; tāds, kas paredzēts kādai konkrētai personai; personisks (3).
prenatāls Tāds, kas attiecas uz periodu pirms bērna piedzimšanas.
sabiedrisks Tāds, kas attiecas uz sabiedrību, visu iedzīvotāju kopumu; tāds, kas saistīts ar cilvēka darbību sabiedrībā.
pusakls Tāds, kas daļēji zaudējis redzi.
iela Tāds, kas darbojas, noris ārpus telpām, parasti gājējiem paredzētā joslā.
vakars Tāds, kas darbojas, noris, pastāv šajā laikposmā; tāds, kas ir paredzēts, pielāgots izmantošanai šajā laikposmā.
lauks Tāds, kas darbojas, norisinās āra apstākļos; tāds, kas ir piemērots vai paredzēts āra apstākļiem.
dzīvs Tāds, kas dzīvo (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kas aug un attīstās (par augiem vai to daļām); pretstats: nedzīvs, miris.
svēts Tāds, kas dzīvojis īpaši Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
pārpasaulīgs Tāds, kas eksistē ārpus sajūtu, apziņas, pieredzes jomas, aiz galīgās pasaules robežām.
infrasarkans Tāds, kas gaismas spektrā atrodas aiz redzamās sarkanās gaismas joslas.
pārgatavs Tāds, kas gatavojoties ir pārsniedzis vēlamo gatavības pakāpi.
auksts Tāds, kas gatavots bez vārīšanas vai ko pasniedz atdzesētu.
urdīgs Tāds, kas iedziļinās, cenšas noskaidrot (kā) būtību.
rupjš Tāds, kas ievērojami pārsniedz pieņemtās normas, standartus.
četrgadīgs Tāds, kas ilgst četrus gadus; tāds, kas paredzēts četriem gadiem.
četrmēnešu Tāds, kas ilgst četrus mēnešus; tāds, kas paredzēts četriem mēnešiem.
desmitgadīgs Tāds, kas ilgst desmit gadu; tāds, kas paredzēts desmit gadiem.
desmitgadu Tāds, kas ilgst desmit gadu; tāds, kas paredzēts desmit gadiem.
deviņgadīgs Tāds, kas ilgst deviņus gadus; tāds, kas paredzēts deviņiem gadiem.
divdienu Tāds, kas ilgst divas dienas; tāds, kas paredzēts divām dienām.
divgadīgs Tāds, kas ilgst divus gadus, paredzēts diviem gadiem.
septiņdienu Tāds, kas ilgst septiņas dienas; tāds, kas paredzēts septiņām dienām.
septiņgadīgs Tāds, kas ilgst septiņus gadus; tāds, kas paredzēts septiņiem gadiem.
sešdienu Tāds, kas ilgst sešas dienas; tāds, kas paredzēts sešām dienām.
sešnedēļu Tāds, kas ilgst sešas nedēļas; tāds, kas paredzēts sešām nedēļām.
sešmēnešu Tāds, kas ilgst sešus mēnešus; tāds, kas paredzēts sešiem mēnešiem.
trīsdienu Tāds, kas ilgst trīs dienas; tāds, kas paredzēts trim dienām.
trīsgadīgs Tāds, kas ilgst trīs gadus, paredzēts trim gadiem.
trīsmēnešu Tāds, kas ilgst trīs mēnešus; tāds, kas paredzēts trim mēnešiem.
daudzdienu Tāds, kas ilgst vairākas vai daudzas dienas; tāds, kas paredzēts vairākām vai daudzām dienām.
daudzgadīgs Tāds, kas ilgst vairākus vai daudzus gadus, paredzēts vairākiem vai daudziem gadiem.
viendienas Tāds, kas ilgst vienu dienu; tāds, kas paredzēts vienai dienai.
viengadīgs Tāds, kas ilgst vienu gadu, paredzēts vienam gadam.
paliels Tāds, kas ilguma ziņā pārsniedz ko citu, līdzīgu.
vizuāls Tāds, kas iluzori iedarbojas uz redzes uztveri.
paliels Tāds, kas intensitātes ziņā pārsniedz ko citu, līdzīgu.
smeldzošs Tāds, kas ir dedzinošs, sūrstošs, samērā vājš (par sāpēm); arī smeldzīgs (1).
smeldzīgs Tāds, kas ir dedzinošs, sūrstošs, samērā vājš (par sāpēm); arī smeldzošs (1).
pieaudzis Tāds, kas ir fiziski un garīgi pilnīgi attīstījies, sasniedzis pilngadību (par cilvēku).
pazīstams Tāds, kas ir iepriekš redzēts, dzirdēts, zināms un ir iegaumēts.
speciāls Tāds, kas ir īpaši paredzēts kādai noteiktai darbībai, kādam noteiktam nolūkam; saistīts ar kādu noteiktu darbību, parādību, priekšmetu.
liels Tāds, kas ir izaudzis (salīdzinājumā ar kādu); pieaudzis, sasniedzis pilngadību.
pilns Tāds, kas ir ļoti piedzēries.
maize Tāds, kas ir pagatavots no šā pārtikas produkta vai tāds, kas ir paredzēts šā pārtikas produkta pagatavošanai.
mazgājams Tāds, kas ir paredzēts (kā) mazgāšanai; tāds, ar ko mazgā.
skalojams Tāds, kas ir paredzēts (kā) skalošanai; tāds, ar ko skalo.
vārāms Tāds, kas ir paredzēts (kā) vārīšanai un pagatavošanai.
pasažieris Tāds, kas ir paredzēts cilvēku pārvadāšanai vai ir saistīts ar cilvēku pārvadāšanu.
pretraķešu Tāds, kas ir paredzēts cīņai ar pretinieka raķetēm.
prettanku Tāds, kas ir paredzēts cīņai ar pretinieka tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem.
pretgaisa Tāds, kas ir paredzēts cīņai pret pretinieka lidaparātu uzbrukumiem.
pirmsdzemdību Tāds, kas ir paredzēts grūtniecēm (neilgi) pirms dzemdībām.
pārtika Tāds, kas ir paredzēts izmantošanai cilvēka uzturā (pretstatā tā paša veida produktam, kas uzturā nav izmantojams).
mājsaimniecība Tāds, kas ir paredzēts izmantošanai mājsaimniecībā.
mirstams Tāds, kas ir paredzēts kāda apbedīšanai, bērēm.
košļājams Tāds, kas ir paredzēts košļāšanai.
mazģimeņu Tāds, kas ir paredzēts mazām ģimenēm (mazai ģimenei).
roka Tāds, kas ir paredzēts nēsāšanai, uzlikšanai uz šīm ķermeņa daļām; tāds, kas ir izmantojams šīm ķermeņa daļām.
smalks Tāds, kas ir paredzēts precīziem darbiem (piem., par ierīcēm, iekārtām); tāds, kā veikšanai nepieciešama uzmanība, precizitāte; arī precīzs.
rakstāms Tāds, kas ir paredzēts rakstīšanai.
smagsvara Tāds, kas ir paredzēts smagu kravu pārvadāšanai (parasti par vilcienu).
smidzināms Tāds, kas ir paredzēts smidzināšanai (par vielu).
sods Tāds, kas ir paredzēts soda izpildei; tāds, kas ir saistīts ar soda izpildi.
rotaļa Tāds, kas ir paredzēts šādai darbībai, darbība kopumam; tāds, kas ir saistīts ar šādu darbību, darbību kopumu.
spēle Tāds, kas ir paredzēts šādai darbībai, darbību kopumam, tāds, kas ir saistīts ar šādu darbību, darbību kopumu.
mācība Tāds, kas ir paredzēts šādam procesam, izmantojams šādā procesā; tāds, kur notiek šāds process.
ugunsdzēsība Tāds, kas ir paredzēts uguns, ugunsgrēka dzēšanai, ugunsdzēsības dienestam.
ugunsdzēšams Tāds, kas ir paredzēts uguns, ugunsgrēka dzēšanai.
sēkla Tāds, kas ir paredzēts, izmantojams sējai, augu pavairošanai.
kosmoss Tāds, kas ir paredzēts, lai lidotu, uzturētos, strādātu šādā telpā; tāds, kas ir saistīts ar lidojumiem, uzturēšanos, darbu šādā telpā.
sagatavošana Tāds, kas ir paredzēts, lai sagatavotu iestājeksāmeniem vai mācībām kādā mācību iestādē.
piedzēris Tāds, kas ir pārmērīgi dzēris alkoholiskos dzērienus; piedzēries.
skatuvisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos dzirdes un redzes iespaidus.
lauciniecisks Tāds, kas ir raksturīgs lauku iedzīvotājiem; tāds, kurā izpaužas lauku iedzīvotājiem raksturīgās īpašības.
makroskopisks Tāds, kas ir redzams bez optiskiem instrumentiem, ierīcēm; pretstats: mikroskopisks.
manāms Tāds, kas ir redzams, uztverams.
perspektīvs Tāds, kas ir saistīts ar attīstību, virzību nākotnē, arī ar izredzēm.
svešs Tāds, kas ir saistīts ar cilvēkiem, kuri nekad vēl nav redzēti, sastapti, kuri nav pazīstami; tāds, kas piemīt šādiem cilvēkiem.
sadzīve Tāds, kas ir saistīts ar ikdienas dzīvi, tās norisēm; tāds, kas ir paredzēts lietošanai ikdienas dzīvē (piem., mājsaimniecībā).
kauja Tāds, kas ir saistīts ar šādu sadursmi, cīņu; tāds, kas tai paredzēts.
pēdējais Tāds, kas ir sasniedzis beidzamo robežu; galējais.
pilngadīgs Tāds, kas ir sasniedzis pilngadības vecumu.
pilns Tāds, kas ir sasniedzis savas attīstības augstāko pakāpi; tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktas attīstības pakāpes prasībām (parasti par augu stāvokli).
neaptverams Tāds, kas ir tik liels, plašs, milzīgs, ka to grūti vai neiespējami uztvert ar redzi vai izprast, aptvert apziņā.
vizuāls Tāds, kas ir uztverams ar redzi; tāds, kas saistās ar redzes uztveri, iedarbojas uz to.
krēmīgs Tāds, kas ir viegli iedzeltens vai iesārts.
rīts Tāds, kas ir viegls, ērts un (parasti) paredzēts valkāšanai mājās.
straujš Tāds, kas īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm); tāds, kas sekmē pēkšņu, intensīvu psihisko norišu izraisīšanos (par psihes, raksturs, personības īpašībām).
spēcīgs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
stingrs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
stiprs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā, parasti ievērojami, pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
galējs Tāds, kas izpaužas ļoti krasi; tāds, kas sasniedzis visaugstāko pakāpi.
pilnīgs Tāds, kas izpaužas pilnā mērā; tāds, kas ir sasniedzis augstāko pakāpi, kvalitāti.
brāzmains Tāds, kas izpaužas strauji un dedzīgi.
kritisks Tāds, kas izraisa krasas pārmaiņas; tāds, kuru pārsniedzot, notiek krasas pārmaiņas.
kodīgs Tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī apdegumu; ļoti kairinošs.
kodīgs Tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī saindēšanos (par augiem).
neaprēķināms Tāds, kas izturas, rīkojas impulsīvi, iepriekš neparedzami.
savs Tāds, kas kādā secībā ir paredzēts, piemērots, pienākas (kādam, kam); atbilstošs, attiecīgs.
lielisks Tāds, kas kvantitatīvi vai kvalitatīvi pārsniedz vidusmēru; ļoti (sevišķi) labs.
pusakls Tāds, kas labi neredz, nepamana (ko).
nepiedzīvots Tāds, kas līdz šim nav noticis, piedzīvots; nebijis, arī ārkārtīgs.
nepieredzēts Tāds, kas līdz šim nav noticis, pieredzēts; nebijis, arī ārkārtīgs.
neredzēts Tāds, kas līdz šim nav redzēts, pieredzēts; arī neparasts.
gudrs Tāds, kas liecina par attīstītu prātu, plašām zināšanām, pieredzi; tāds, kura saturā ietvertas dziļas zināšanas, pieredze u. tml.
vissezonas Tāds, kas lietojams visās sezonās; tāds, kas paredzēts visām sezonām.
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumu).
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasti līmeni, pakāpi; milzīgs.
milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu, arī tāds, kuram (parasti) ir izcilas kvalitatīvas īpašības (par skaņu).
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pēc stipruma, intensitātes pārsniedz ko citu, līdzīgu.
māņi Tāds, kas maldina; tāds, kas paredzēts (kā) maldināšanai (piem., sportā).
urķīgs Tāds, kas mēdz sīki izpētīt, iedziļināties, noskaidrot.
neparedzēts Tāds, kas nav iepriekš paredzēts; arī negaidīts, pēkšņs.
neaizsniedzams Tāds, kas nav īstenojams, sasniedzams.
apriors Tāds, kas nav pamatots uz pieredzi, neizriet no pieredzes, novērojumiem; tāds, kas radies teorētiski.
negaidīts Tāds, kas nav paredzēts un notiek pēkšņi, pārsteidz ar pēkšņumu.
pagaidu Tāds, kas nav pastāvīgs, ir uz zināmu laiku; tāds, ko paredzēts aizstāt ar citu, ilgākam laikam paredzētu.
necilvēcisks Tāds, kas nav raksturīgs cilvēkam; tāds, kas ir pārmērīgi grūts un pārsniedz cilvēka spēkus.
neredzams Tāds, kas nav redzams, uztverams ar redzi.
nepilngadīgs Tāds, kas nav sasniedzis pilngadību.
atpalicis Tāds, kas nav sasniedzis vēlamo vai pārējo sasniegto līmeni; tāds, kas neatbilst sava laika prasībām.
atklāts Tāds, kas nav slēpts, ir tieši redzams, uztverams u. tml.
vājš Tāds, kas nav spēcīgs, tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā nesasniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā, to izpausmi).
paliels Tāds, kas nedaudz pārsniedz vajadzīgo lielumu (par apģērbu, apaviem).
nepiekritīgs Tāds, kas neietilpst (piem., kādas konkrētas tiesas) kompetencē, tai paredzētajos pienākumos.
svešs Tāds, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav pazīstams (par cilvēkiem, dzīvniekiem); tāds, kas nav tuvāk iepazīts, par kuru maz kas zināms (par cilvēkiem, cilvēku grupām).
neorganisks Tāds, kas nepieder pie augu vai dzīvnieku valsts; tāds, kas pieder pie nedzīvās dabas, nedzīvs.
bezcerīgs Tāds, kas nerada cerības, izredzes (piem., par sekmēm, izdošanos).
mazs Tāds, kas nesasniedz citu šāda paša nosaukuma objektu lielumu, apmērus.
mazs Tāds, kas nesasniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu.
mazs Tāds, kas nesasniedz parasto, piem., savas dzimtas sugu, šķirņu izmērus.
zems Tāds, kas nesasniedz parasto, piem., savas dzimtas, sugu, šķirņu augstumu.
mazs Tāds, kas nesasniedz vajadzīgo lielumu, izmēru (piem., par apģērbu).
zems Tāds, kas nesasniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi u. tml.; neliels, neievērojams.
vaļējs Tāds, kas nesedz vai tikai daļēji sedz pēdas virspusi (par apaviem).
sekls Tāds, kas nesniedzas, neatrodas (kur) dziļi iekšā.
tuvredzīgs Tāds, kas nespēj paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
recesīvs Tāds, kas netiek pārmantots iedzimtības ceļā (par augu, dzīvnieku, arī cilvēku pazīmēm, īpašībām).
aizrautīgs Tāds, kas nododas kam, rīkojas dedzīgi, jūsmīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
bezkonfliktu Tāds, kas noliedz vai neparāda konfliktus (par 50. gadu padomju dramaturģijas darbiem).
rāms Tāds, kas noris līdzsvaroti, bez spriedzes, konfliktiem (par psihiskām norisēm, rakstura īpašībām u. tml.).
karsts Tāds, kas noris ļoti spraigi, dedzīgi.
binokulārs Tāds, kas notiek ar abām acīm reizē (par redzi); tāds, kas dod iespēju aplūkot ar abām acīm reizē (par optiskām ierīcēm).
ārkārtējs Tāds, kas notiek ārpus parastās secības, kārtības, arī paredzēts īpašam nolūkam.
pēkšņs Tāds, kas notiek negaidīti, neparedzēti.
nejaušs Tāds, kas notiek neparedzēti; tāds, kas notiek bez nolūka.
diena Tāds, kas notiek, darbojas, pastāv šajā laika posmā; tāds, kas paredzēts izmantošanai šajā laika posmā.
empīrisks Tāds, kas pamatots uz pieredzi, iegūts no novērojumiem un eksperimentiem.
pretaizdzīšanas Tāds, kas paredzēts (automobiļu u. tml.) aizsardzībai pret zādzībām, aizdzīšanu.
nesams Tāds, kas paredzēts (kā) nešanai.
stādāms Tāds, kas paredzēts (kā) stādīšanai (par rīkiem, ierīcēm u. tml.).
astoņgadīgs Tāds, kas paredzēts astoņiem gadiem; tāds, kas ilgst astoņus gadus.
šaursliežu Tāds, kas paredzēts braukšanai pa šādām sliedēm.
šoseja Tāds, kas paredzēts braukšanai pa šoseju.
sīksēklu Tāds, kas paredzēts darbam ar šādiem augiem.
dārzs Tāds, kas paredzēts dārzam, tā apstrādāšanai.
divguļams Tāds, kas paredzēts diviem gulētājiem.
ilgtermiņa Tāds, kas paredzēts ilgākam laikam.
pastāvīgs Tāds, kas paredzēts ilgākam laikam.
īstermiņa Tāds, kas paredzēts īsam laika posmam (ne ilgākam par 12 mēnešiem).
izbraucams Tāds, kas paredzēts izbraukšanai (no kurienes).
izlejams Tāds, kas paredzēts izliešanai, pildīšanai traukos (par šķidrumu).
vasara Tāds, kas paredzēts izmantošanai šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā.
ziema Tāds, kas paredzēts izmantošanai šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā.
izmēģinājums Tāds, kas paredzēts izmēģināšanai, (kā) kvalitātes īpašību, piemērotības noteikšanai.
lasāms Tāds, kas paredzēts lasīšanai.
zemmēles Tāds, kas paredzēts lietošanai zem mēles.
siena Tāds, kas paredzēts novietošanai, piestiprināšanai pie šādas konstrukcijas vai iebūvēšanai tajā.
glābšana Tāds, kas paredzēts palīdzībai nelaimes gadījumos, tāds, kas paredzēts pasargāšanai no nelaimes gadījumiem, avārijām.
piecgadu Tāds, kas paredzēts pieciem gadiem.
priekškarams Tāds, kas paredzēts piekāršanai, uzkāršanai kam priekšā.
rādāms Tāds, kas paredzēts rādīšanai, norādīšanai.
septiņgadu Tāds, kas paredzēts septiņiem gadiem.
dāma Tāds, kas paredzēts sievietēm.
gods Tāds, kas paredzēts svētkiem, svinībām vai svinīgiem gadījumiem.
vienģimenes Tāds, kas paredzēts vienai ģimenei.
vienguļams Tāds, kas paredzēts vienam gulētājam (par gultu, dīvānu u. tml.).
izejams Tāds, kas paredzēts viesībām, svētkiem u. tml. gadījumiem.
vienreizlietojams Tāds, kas paredzēts, derīgs tikai vienreizējai lietošanai.
pieņemams Tāds, kas paredzēts, iekārtots apmeklētāju pieņemšanai.
uzgaidāms Tāds, kas paredzēts, iekārtots pasažieru, klientu u. tml. vajadzībām, gaidot (piemēram, transportlīdzekli, pieņemšanu pie kāda).
virslimita Tāds, kas pārsniedz (kā) limitu.
pārcilvēcisks Tāds, kas pārsniedz cilvēka parasto spēju līmeni.
liels Tāds, kas pārsniedz citu šāda paša nosaukuma priekšmetu vai veidojumu izmērus.
lieks Tāds, kas pārsniedz nepieciešamo, vajadzīgo daudzumu.
augsts Tāds, kas pārsniedz parasto līmeni, pakāpi, intensitāti; liels, ievērojams.
plašs Tāds, kas pārsniedz parasto platumu, atvērumu, atstarpi u. tml.
garš Tāds, kas pārsniedz parasto vai vajadzīgo garumu.
plats Tāds, kas pārsniedz parasto vai vajadzīgo platumu.
plats Tāds, kas pārsniedz parasto, piem., savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, platumu.
liels Tāds, kas pārsniedz parastos savas dzimtas sugu, šķirņu īpatņu izmērus.
platformāta Tāds, kas pārsniedz parastos, standarta izmērus platumā.
pārmērīgs Tāds, kas pārsniedz pieļaujamo mēru, pakāpi, ir pārāk intensīvs (par darbību, norisi).
virsplāna Tāds, kas pārsniedz plānā paredzēto.
transcendentāls Tāds, kas pastāv ārpus apziņas, pieredzes.
dabīgs Tāds, kas pastāv jau no dzimšanas; iedzimts.
latents Tāds, kas pastāv, bet kam nav ārēju izpausmju; apslēpts, neredzams.
ilglaicīgs Tāds, kas pastāv, noris ilgu laiku; tāds, kas paredzēts ilgam laikam.
priekšlaicīgs Tāds, kas pastāv, noris pirms paredzētā, noteiktā, parastā laika.
atdevīgs Tāds, kas pašaizliedzīgi atdod savus spēkus, spējas (darbam, daiļradei); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nesavtīgs Tāds, kas pašaizliedzīgi rūpējas, gādā par citiem, tāds, kas ir gatavs uzupurēties citu labā.
mazs Tāds, kas pēc daudzuma nesasniedz parasto, vidējo līmeni, pakāpi.
liels Tāds, kas pēc izmēriem, apjoma, skaita, stipruma pārsniedz ko citu līdzīgu; pretstats: mazs.
paliels Tāds, kas pēc lieluma nedaudz pārsniedz ko citu, līdzīgu (par priekšmetu, dzīvu būtni u. tml.).
mazs Tāds, kas pēc lieluma, apjoma, skaita, vērtības u. tml. nesasniedz ko citu līdzīgu; pretstats: liels.
sacīkstes Tāds, kas piedalās (sporta) sacensībās, tāds, kas paredzēts (sporta) sacensībām.
dabisks Tāds, kas piemīt jau no dzimšanas; iedzimts.
precīzs Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām normām, pilnīgi sasniedz vēlamo mērķi (par darbību, procesu u. tml.).
dzēlīgs Tāds, kas rada sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.).
rezultatīvs Tāds, kas rada, sasniedz pozitīvu rezultātu; sekmīgs.
ziemeļniecisks Tāds, kas raksturīgs ziemeļu zemēm, to iedzīvotājiem.
uzskatāms Tāds, kas redzamā, labi apskatāmā veidā ko paskaidro, apliecina u. tml.
ārējs Tāds, kas redzams no ārienes, ārpuses, tāds, ko ievēro vispirms (par izskatu, formu).
mikroskopisks Tāds, kas redzams tikai ar mikroskopu; tāds, ko veic ar mikroskopu; pretstats: makroskopisks.
ļaundarīgs Tāds, kas rīkojas ļauni, noziedzīgi; tāds, kas saistīts ar ļaunumu, nozieguma izdarīšanu.
tumšs Tāds, kas saistīts ar ko slēpjamu, negodīgu, noziedzīgu; naidīgs, ļauns.
darbs Tāds, kas saistīts ar mehānisma, tā daļu lietderīgu darbību; tāds, kas tieši veic paredzēto operāciju, uzdevumu.
krimināls Tāds, kas saistīts ar noziegumiem; noziedzīgs, sodāms.
urķīgs Tāds, kas saistīts ar vēlmi sīki izpētīt, iedziļināties, noskaidrot.
relaksējošs Tāds, kas samazina spriedzi, atslābina.
vecs Tāds, kas samērā ilgi strādā, darbojas (kādā nozarē); tāds, kam ir liela, ilggadēja pieredze.
totāls Tāds, kas sasniedzis augstāko pakāpi; galīgs.
augstākais Tāds, kas sasniedzis iespējamo pilnību, gatavību; visattīstītākais, vissarežģītākais.
galīgs Tāds, kas sasniedzis visaugstāko pakāpi; tāds, kas izpaužas ļoti izteikti.
graudains Tāds, kas sastāv no sīkām graudveida daļiņām; tāds, kurā ir redzamas sīkas graudveida daļiņas.
pilns Tāds, kas savā izpausmē ir sasniedzis augstāko pakāpi; arī galējo robežu (par norisi, procesu, parādību).
pasaule Tāds, kas savu izcilo īpašību, īpašo sasniegumu u. tml. dēļ ir pazīstams lielai zemeslodes iedzīvotāju daļai; tāds, kas atbilst visaugstākajām prasībām.
zemsedze Tāds, kas sedz zemi, augsni.
panorāmisks Tāds, kas sniedz plašu, visaptverošu skatījumu, pārskatu par kādu notikumu, tēmu.
informatīvs Tāds, kas sniedz, satur informāciju (1); tāds, kas ir saistīts ar informāciju (1).
maksi Tāds, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm (par kleitu, svārkiem, mēteli).
pusgarš Tāds, kas sniedzas līdz kādas ķermeņa daļas vidum vai nedaudz pāri tam.
darbaspējīgs Tāds, kas spēj darboties, veikt paredzētos uzdevumus.
varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
nepacietīgs Tāds, kas stipri, dedzīgi vēlas tūlīt ko darīt, ātrāk ko sasniegt, dabūt; tāds, kurā izpaužas šādas vēlmes.
vakarējs Tāds, kas tika darīts, piedzīvots vakar, iepriekšējā dienā.
jaundzimis Tāds, kas tikko vai nesen ir piedzimis.
jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir sācis strādāt, darboties (kādā nozarē); tāds, kam ir maz pieredzes.
skraidīgs Tāds, kas vairākkārt maina redzes objektu (par acīm, skatienu).
nepiedzīvojis Tāds, kas vēl nav ieguvis dzīves pieredzi; nepieredzējis.
nepārredzams Tāds, ko (piem., šķēršļu vai lieluma, plašuma dēļ) ir grūti vai neiespējami ietvert savā redzes lokā, pārredzēt.
tauta Tāds, ko (piem., vēlēšanās) ir izveidojuši (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji; tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
dūmakains Tāds, ko aizsedz dūmaka.
pārskatāms Tāds, ko iespējams labi pārredzēt.
redzams Tāds, ko ir iespējams uztvert ar redzi.
traktorvilkmes Tāds, ko ir paredzēts vilkt ar traktoru.
zirgvilkmes Tāds, ko ir paredzēts vilkt ar zirgu.
sēžams Tāds, ko lieto sēdēšanai; tāds, kas paredzēts sēdēšanai.
kails Tāds, ko nesedz apģērba gabals, ietērps u. tml.
pliks Tāds, ko nesedz apģērba gabals, ietērps u. tml.; kails (1).
neprognozējams Tāds, ko nevar prognozēt, iepriekš paredzēt; neparedzams.
jaunapgūstams Tāds, ko pašlaik sāk saimnieciski izmantot vai ko drīzumā paredzēts sākt saimnieciski izmantot.
paplāns Tāds, ko sedz samērā neliels apmatojuma daudzums.
ezoterisks Tāds, ko spēj uztvert, saprast, izskaidrot tikai daži izredzētie; mistisks.
vizuāls Tāds, ko veic ar redzes palīdzību.
ārpuskārtas Tāds, ko veic papildus plānotajam, paredzētajam.
mehānisks Tāds, ko veic vai kas notiek bez apziņas aktīvas līdzdalības, neiedziļinoties būtībā, automātiski.
mehānisks Tāds, ko veic vai kas notiek, neiedziļinoties (kā) būtībā, bez radošas domāšanas.
mazapdzīvots Tāds, kur dzīvo maz cilvēku; tāds, kur ir mazs pastāvīgo iedzīvotāju skaits (parasti par vietu, teritoriju).
latvisks Tāds, kur iedzīvotāju vairākums ir latvieši.
arābisks Tāds, kur iedzīvotāju vairums ir arābi.
pārapdzīvots Tāds, kur ir pārāk liels iedzīvotāju blīvums (par vietu, teritoriju).
stādāms Tāds, kur ir paredzēts (ko) stādīt (par vietu, augsni u. tml.).
asarains Tāds, kur ir redzamas asaras.
bezceļš Tāds, kur nav ceļa; tāds, kas paredzēts braukšanai pa šādām vietām.
klajš Tāds, kur nav meža, arī koku; tāds, ko var tālu pārredzēt.
dzīvojams Tāds, kur var dzīvot; tāds, kas ir paredzēts cilvēka mītnei.
pieejams Tāds, kur var piekļūt; tāds, kas ir ērti sasniedzams.
zemsprieguma Tāds, kura elektriskās strāvas spriegums nepārsniedz 250 voltus.
trūcīgs Tāds, kura iedzīvotājiem trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu (par teritoriju).
vienzirga Tāds, kurā iejūgts viens zirgs; tāds, kas paredzēts vienam zirgam.
cīpslains Tāds, kurā ir daudz cīpslu (parasti par gaļu); tāds, kurā labi saredzamas, sataustāmas cīpslas, dzīslas (par cilvēka ķermeni, ķermeņa daļām).
noraudāt Tāds, kurā ir redzamas raudāšanas sekas; saraudāts.
paraibs Tāds, kurā ir samērā daudz piedzīvojumu, pārdzīvojumu, dažādu darbību.
pilns Tāds, kurā ir visi paredzētie dalībnieki, grupas locekļi.
kvēls Tāds, kurā izpaužas dedzīgums, sajūsma, aizrautība.
noraidošs Tāds, kurā izpaužas noliedzoša, arī nelabvēlīga attieksme; tāds, kas pauž šādu attieksmi.
vērīgs Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko; arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
palielināts Tāds, kura lielums pārsniedz normu (piem., par iekšējiem orgāniem).
mežonīgs Tāds, kura lielums, intensitāte ievērojami pārsniedz pierastās, parastās robežas.
biezs Tāds, kurā nav redzamības, ir tumšs (par krēslu, nakti, tumsu).
neapdzīvots Tāds, kurā neviens nav apmeties uz pastāvīgu dzīvi (piem., par celtni); tāds, kurā nav pastāvīgu iedzīvotāju (par teritoriju).
plenārs Tāds, kurā paredzēts piedalīties visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem (par sēdi, sapulci u. tml.); pilns, vispārējs.
neprognozējams Tāds, kura reakciju, rīcību, uzvedību u. tml. nevar prognozēt, iepriekš paredzēt.
ļauns Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir naidīga, nekrietna, nežēlīga, arī noziedzīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vientiesīgs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere.
sīkumains Tāds, kura saturs pauž pārmērīgu iedziļināšanos sīkumos.
precīzs Tāds, kura veiktā darbība pilnīgi atbilst noteiktām normām, pilnīgi sasniedz vēlamo mērķi (par cilvēku).
svešs Tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu; tāds, kas nav pazīstams, zināms, tāds, kas nav redzēts, tuvāk iepazīts, apgūts u. tml. (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
smeļams Tāds, tos ir paredzēts (kā) smelšanai.
pasauss Tāds, uz kura ir samērā nepietiekams tauku dziedzeru izdalījumu daudzums (par ādu, matiem).
kontramarka Talons, zīme, ko izsniedz skatītājiem, kuri uz laiku atstāj teātra zāli vai koncertzāli.
tālredzīgums Tālredzība (2).
supertankkuģis Tankkuģis, kura kravnesība pārsniedz 100 tūkstošus tonnu.
aizklājs Tas (piem., audums), ar ko aizklāj, aizsedz; tas, kas aizklāj, aizsedz.
lasāmviela Tas (piem., grāmata, žurnāls), kas paredzēts lasīšanai, ko (kāds) parasti lasa.
sargs Tas (piem., priekšmets, ierīce), kas paredzēts pasargāšanai (no kā), aizsardzībai (pret ko).
zemsedze Tas (piemēram, kūdra, salmi), ar ko sedz zemi, augsni.
virsnorma Tas (skaits, daudzums), kas pārsniedz (kā) normu.
apsegs Tas, ar ko apsedz, pārklāj; tas, kas apsedz (ko).
efektivitāte Tas, cik viegli, ātri vai lēti ar attiecīgo līdzekli, metodi vai rīcības veidu sasniedzams noteikts rezultāts.
mērķis Tas, kam paredzēta, uz ko vērsta noteikta darbība, rīcība.
redzesleņķis Tas, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība; redzesloks (2).
pirmrindniece Tas, kas (kādā nozarē, kur) ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
dominante Tas, kas (piem., ar nozīmību, izmēriem) pārsniedz citu (apkārtējo, līdzīgo); ievērojamākā daļa, pazīme.
aizkari Tas, kas aizsedz, padara nesaskatāmu.
aizkadrs Tas, kas atrodas, norisinās aiz (kinofilmas, TV raidījuma u. tml.) kadra un vizuāli nav redzams.
savs Tas, kas attiecas (uz kādu, uz ko), ir paredzēts, piemērots (kādam, kam).
josta Tas, kas gredzenveidā atrodas kam apkārt.
mantojums Tas, kas iegūts no priekštečiem, iedzimtas īpašības.
sirdslieta Tas, kas ir ļoti tuvs, nepieciešams, kam nododas dedzīgi, aizrautīgi.
pieredze Tas, kas ir noticis, dzīvē pieredzēts.
rakstāms Tas, kas ir paredzēts rakstīšanai.
lolojums Tas, kas ir pašaizliedzīgi, ar pūlēm veidots, radīts, attīstīts.
netīra lieta tas, kas ir pretrunā pastāvošajiem likumiem; negodīgs, noziedzīgs darījums.
pirmatklājums Tas, kas līdz šim nav bijis zināms, pieredzēts; kā jauna, līdz šim nezināma, nepieredzēta atklāšana.
lasāms Tas, kas paredzēts lasīšanai (parasti grāmata, žurnāls, laikraksts); tas, ko pašreiz lasa.
uzvija Tas, kas pārsniedz paredzēto, nepieciešamo (kā) daudzumu, pakāpi u. tml.
piesegs Tas, kas piesedz, aizklāj, padara (ko) neredzamu vai grūti saskatāmu.
piesegs Tas, kas piesedz, nomaskē (piem., ko nelikumīgu).
ļauns Tas, kas saistīts ar ko naidīgu, nekrietnu, nežēlīgu, arī noziedzīgu; tas, kas saistīts ar ko ļoti nevēlamu, sliktu, arī izraisa ko ļoti nevēlamu; pretstats: labais.
atklāsme Tas, kas sniedz apskaidrību, palīdz saprast ko būtisku.
šefs Tas, kas sniedz šefību.
aizsegs Tas, kas, atrodoties kam priekšā, aizsedz, paslēpj, pasargā u. tml.
skats Tas, ko (kāds) var ietvert redzes lokā (piem., apkārtne vai kāda tās daļa); aina.
virsuzdevums Tas, ko veic vairāk par uzdevumā noteikto, paredzēto.
uzskate Tas, piem., priekšmets, attēls, kas paredzēts demonstrēšanai, lai padarītu mācību vielu uzskatāmāku, vieglāk uztveramu.
iztaukšķēt Taukšķējot panākt, ka sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
ietaupīt Taupīgi rīkojoties, izlietot (ko) mazāk nekā paredzēts.
kuģa miglas taure taure, ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
pietaurēt Taurējot, ļoti skaļi runājot vai kliedzot, piepildīt ar skaņām (ko).
kazahi Tauta – Kazahstānas pamatiedzīvotāji.
maltieši Tauta – Maltas Republikas pamatiedzīvotāji.
marokāņi Tauta – Marokas pamatiedzīvotāji (arābi un berberi).
jūdi Tauta – senās Jūdejas iedzīvotāji; senebreji.
feniķieši Tauta – senās valsts Feniķijas iedzīvotāji.
čečeni Tauta Ziemeļkaukāzā, Čečenijas pamatiedzīvotāji.
inguši Tauta Ziemeļkaukāzā, Ingušijas pamatiedzīvotāji.
kabardieši Tauta Ziemeļkaukāzā, vieni no Kabardas-Balkārijas pamatiedzīvotājiem.
abhāzi Tauta, Abhāzijas pamatiedzīvotāji.
afgāņi Tauta, Afganistānas pamatiedzīvotāji.
albāņi Tauta, Albānijas pamatiedzīvotāji.
armēņi Tauta, Armēnijas pamatiedzīvotāji.
austrieši Tauta, Austrijas pamatiedzīvotāji.
azerbaidžāņi Tauta, Azerbaidžānas pamatiedzīvotāji.
maķedonieši Tauta, Balkānu republikas Maķedonijas, kas līdz 1991. gadam ietilpa Dienvidslāvijas sastāvā, iedzīvotāji.
bengāļi Tauta, Bangladešas un Indijas Rietumbengālijas štata pamatiedzīvotāji.
beļģi Tauta, Beļģijas pamatiedzīvotāji.
birmieši Tauta, Birmas pamatiedzīvotāji.
bosnieši Tauta, Bosnijas-Hercegovinas pamatiedzīvotāji.
brazīlieši Tauta, Brazīlijas pamatiedzīvotāji.
burjati Tauta, Burjatijas pamatiedzīvotāji.
čīlieši Tauta, Čīles pamatiedzīvotāji.
dāņi Tauta, Dānijas pamatiedzīvotāji.
osetīni Tauta, Dienvidosetijas autonomā apgabala (Gruzijā) un Ziemeļosetijas (Krievijā) pamatiedzīvotāji.
franči Tauta, Francijas pamatiedzīvotāji.
grieķi Tauta, Grieķijas pamatiedzīvotāji.
gruzīni Tauta, Gruzijas pamatiedzīvotāji.
gvatemalieši Tauta, Gvatemalas pamatiedzīvotāji.
igauņi Tauta, Igaunijas pamatiedzīvotāji.
persieši Tauta, Irānas (agrāk Persijas) pamatiedzīvotāji.
īri Tauta, Īrijas pamatiedzīvotāji.
islandieši Tauta, Islandes pamatiedzīvotāji.
itālieši Tauta, Itālijas pamatiedzīvotāji.
jakuti Tauta, Jakutijas pamatiedzīvotāji.
jamaikieši Tauta, Jamaikas pamatiedzīvotāji.
japāņi Tauta, Japānas pamatiedzīvotāji.
maori Tauta, Jaunzēlandes pirmiedzīvotāji.
kalmiki Tauta, Kalmikijas pamatiedzīvotāji.
khmeri Tauta, Kampučijas (Kambodžas) pamatiedzīvotāji.
karēļi Tauta, Karēlijas pamatiedzīvotāji.
kataloņi Tauta, Katalonijas (Spānijā) pamatiedzīvotāji.
kirgīzi Tauta, Kirgizstānas pamatiedzīvotāji.
kolumbieši Tauta, Kolumbijas pamatiedzīvotāji.
komieši Tauta, Komi Republikas pamatiedzīvotāji.
korejieši Tauta, Korejas (Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas) pamatiedzīvotāji.
korsikāņi Tauta, Korsikas pamatiedzīvotāji.
kubieši Tauta, Kubas pamatiedzīvotāji.
ķīnieši Tauta, Ķīnas pamatiedzīvotāji.
uiguri Tauta, Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā rajona pamatiedzīvotāji (kas dzīvo arī, piemēram, Kazahstānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā).
mandžūri Tauta, Ķīnas ziemeļaustrumu daļas pamatiedzīvotāji.
sāmi Tauta, Lapzemes (skandināvijas ziemeļu, Kolas pussalas rietumu daļas) pamatiedzīvotāji.
latvieši Tauta, Latvijas pamatiedzīvotāji.
briti Tauta, Lielbritānijas pamatiedzīvotāji; angļi.
angļi Tauta, Lielbritānijas pamatiedzīvotāji.
lietuvieši Tauta, Lietuvas pamatiedzīvotāji.
malajieši Tauta, Malaizijas pamatiedzīvotāji.
meksikāņi Tauta, Meksikas pamatiedzīvotāji.
moldāvi Tauta, Moldovas pamatiedzīvotāji.
mongoļi Tauta, Mongolijas pamatiedzīvotāji.
mordvieši Tauta, Mordvijas pamatiedzīvotāji.
nepālieši Tauta, Nepālas pamatiedzīvotāji.
holandieši Tauta, Nīderlandes pamatiedzīvotāji.
norvēģi Tauta, Norvēģijas pamatiedzīvotāji.
pakistāņi Tauta, Pakistānas pamatiedzīvotāji.
palestīnieši Tauta, Palestīnas autonomās teritorijas pamatiedzīvotāji; Palestīnas arābi.
paragvajieši Tauta, Paragvajas pamatiedzīvotāji.
peruāņi Tauta, Peru pamatiedzīvotāji.
poļi Tauta, Polijas pamatiedzīvotāji.
portugāļi Tauta, Portugāles pamatiedzīvotāji.
puertorikāņi Tauta, Puertoriko pamatiedzīvotāji.
rumāņi Tauta, Rumānijas pamatiedzīvotāji.
asīrieši Tauta, Senās Asīrijas pamatiedzīvotāji.
šumeri Tauta, senās Dienvidmezopotāmijas iedzīvotāji.
skoti Tauta, Skotijas pamatiedzīvotāji.
somālieši Tauta, Somālijas pamatiedzīvotāji.
somi Tauta, Somijas pamatiedzīvotāji.
spāņi Tauta, Spānijas pamatiedzīvotāji; spānieši.
spānieši Tauta, Spānijas pamatiedzīvotāji; spāņi.
šveicieši Tauta, Šveices pamatiedzīvotāji.
tadžiki Tauta, Tadžikistānas pamatiedzīvotāji.
siāmieši Tauta, Taizemes (bijušās Siāmas) pamatiedzīvotāji.
tibetieši Tauta, Tibetas pamatiedzīvotāji.
tunisieši Tauta, Tunisijas pamatiedzīvotāji.
turki Tauta, Turcijas pamatiedzīvotāji.
turkmēņi Tauta, Turkmenistānas pamatiedzīvotāji.
tuvieši Tauta, Tuvas pamatiedzīvotāji.
udmurti Tauta, Udmurtijas pamatiedzīvotāji.
ukraiņi Tauta, Ukrainas pamatiedzīvotāji.
ungāri Tauta, Ungārijas pamatiedzīvotāji.
urugvajieši Tauta, Urugvajas pamatiedzīvotāji.
uzbeki Tauta, Uzbekistānas pamatiedzīvotāji.
vācieši Tauta, Vācijas (arī Austrijas, Šveices daļas) pamatiedzīvotāji.
velsieši Tauta, Velsas (Lielbritānijā) pamatiedzīvotāji.
venecuēlieši Tauta, Venecuēlas pamatiedzīvotāji.
vjetnamieši Tauta, Vjetnamas pamatiedzīvotāji.
zviedri Tauta, Zviedrijas pamatiedzīvotāji.
pakalpojumu sfēra tautas saimniecības nozaru kopums, kuru produkts ir pakalpojumi iedzīvotājiem (bet ne ražošana un materiālo vērtību radīšana) – piem., tirdzniecība, transports un sakari, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā nodrošināšana.
pakalpojumu joma tautas saimniecības nozaru kopums, kuru produkts ir pakalpojumi iedzīvotājiem (bet ne ražošana un materiālo vērtību radīšana) – piem., tirdzniecība, transports un sakari, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā nodrošināšana.
mazākumtautība Tautība, kuras pārstāvji kādā valstī, salīdzinot ar pamatiedzīvotājiem, ir mazākumā; nacionālā minoritāte.
polinēzieši Tautu grupa, Polinēzijas salu pamatiedzīvotāji.
pirotehnika Tehnikas nozare, kas aptver degošu, eksplozīvu maisījumu un to lietošanas ierīču izgatavošanu un apkalpošanu; speciālu uguņošanai paredzētu eksplozīvu maisījumu kopums.
radiotelefons Telefona sakari, kas tiek nodrošināti ar radioviļņu palīdzību; šādiem sakariem paredzēts telefona aparāts.
videotelefons Telesakaru veids, kas dod iespēju vienam otru ne vien dzirdēt, bet arī redzēt; attiecīgais aparāts.
bibliotēka Telpa (telpas), kas paredzēta grāmatu glabāšanai, lasīšanai.
kabinets Telpa ar attiecīgu inventāru un iekārtu, kas paredzēta noteiktam mērķim (piem., mācībām, ārstniecībai).
smēķētava Telpa, arī vieta, kas ir paredzēta smēķēšanai.
skalotava Telpa, celtne, arī vieta, kas ir paredzēta, iekārtota (kā) skalošanai.
palīgtelpa Telpa, ko izmanto, lai nodrošinātu kādu darbību veikšanu galvenajā telpā; telpa, kas paredzēta palīgierīču, darbarīku u. tml. novietošanai.
velve Telpa, ko pārsedz šāda vai tai līdzīga būvkonstrukcija.
gals Telpa, telpas daļa, kuru apdzīvo noteikta cilvēku grupa; vieta, kas paredzēta noteiktai cilvēku grupai.
salons Telpa, telpu kopums, kur pastāvīgi tiek izstādīti pārdošanai paredzēti mākslas darbi; telpa, telpu kopums, kurā notiek (kā) demonstrēšana un pārdošana.
svērtuve Telpa, vieta, kas paredzēta (kā) svēršanai.
radioraidījums Tematisks radio raidījums, ko pārraida noteiktā, programmā paredzētā laikā.
tenisa kurpes tenisa spēlēšanai paredzēti sporta apavi.
tehnokrātija Teorija par to, ka vispārēja sabiedrības labklājība sasniedzama, balstoties uz industriālu apvērsumu, tehnoloģiju attīstību.
maltusisms Teorija, kas iedzīvotāju nabadzību skaidro ar pasaules pārapdzīvotību.
smilšu (spēļu) terapija terapijas veids, kurā cilvēks, izmantojot smiltis, ūdeni un figūriņas, var izteikt to, ko nevar pastāstīt vārdiem, atbrīvoties no spriedzes, dusmām, bailēm u. tml.
iecirknis Teritorijas vai joslas (parasti neliela) daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam, noteiktai darbībai.
viduklis Tērpa daļa, kas sedz šo vietu.
treniņtērps Tērps, kas paredzēts fizkultūras un sporta nodarbībām.
hidrotērps Tērps, kas paredzēts, lai uzturētos (parasti aukstā) ūdenī.
čatbots Tērzēšanas robots, kas rakstiski vai audioformātā var risināt sarunas internetā, analizējot tam adresētos teikumus un sniedzot atbildes no datubāzē sameklētiem atbilstīgiem ierakstiem.
tiesībpārkāpums Tiesību (1) normas pārkāpums, par ko likumā ir paredzēta sankcija.
represijas Tiesību ierobežošana, apspiešana, vajāšana; vardarbīgi soda līdzekļi, ko lieto valsts vara pret iedzīvotājiem.
juriskonsults Tiesību jautājumu speciālists, kas sniedz konsultācijas.
kriminoloģija Tiesību zinātnes nozare, kas pēta noziedzību, tās cēloņus un apstākļus, noziedznieka personību, kā arī izstrādā noziedzības profilakses pasākumus.
ar mēru tik, cik vajag, nepieciešams, nepārsniedzot normu.
neapbruņots Tikai ar redzi, bez optiskām ierīcēm.
ar neapbruņotu aci tikai ar redzi, bez palīglīdzekļiem.
vārīties Tikt karsētam šķidrumā, kura temperatūra sasniedz 100 grādus.
dabūt Tikt pakļautam (kādai iedarbībai); piedzīvot, pārciest (piem., ko nepatīkamu).
piedzīties Tikt piedzītam (2).
griezt Tinot, vijot veidot (ko); veidot, liekt (ko) aplī, spirālē, gredzenā.
tirdzniecības preferences tirdzniecības atvieglojumi, kas paredzēti starptautiskos līgumos.
tirolieši Tiroles pamatiedzīvotāji.
tirolieši Tiroles pamatiedzīvotājs.
locīt Tīt (ko garu) lokveidā, gredzenveidā.
rezidents Topošais ārsts, kas pēc augstskolas beigšanas pieredzējuša kolēģa vadībā papildina savas zināšanas un praktisko pieredzi izraudzītajā specialitātē.
sargtornis Tornis, kas paredzēts sargiem, sardzei.
velosipēds Transportlīdzeklis ar (parasti) diviem riteņiem un pedāļu piedziņu.
ratiņkrēsls Transportlīdzeklis krēsla veidā ar rokas vai mehānisko vadību, kas paredzēts personām ar kustību traucējumiem.
ratiņi Transportlīdzeklis krēsla veidā, kas paredzēts personām ar kustību traucējumiem; ratiņkrēsls.
kokvedējs Transportlīdzeklis, aprīkots ar speciālām statnēm un paredzēts kokmateriālu pārvadāšanai.
satiksme Transportlīdzekļu pārvietošanās pa īpašiem šim nolūkam paredzētiem ceļiem, celtnēm u. tml.; regulāra transportlīdzekļu pārvietošanās pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
notrāpīt Trāpīt, ievirzīt (ko paredzētajā vietā).
vārāms Trauks, kas paredzēts vārīšanai.
velotreks Treks, kas paredzēts velobraukšanai (parasti apjumts, ar skatītāju tribīnēm).
trīnīši Trīs bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
iebūvietis Trūcīgs lauku iedzīvotājs, kas ierīkojis savu saimniecību uz citam piederošas zemes un ir no viņa atkarīgs.
skalturis Tureklis, kurā ievieto dedzināmo skalu.
turienietis Turienes iedzīvotājs.
koncertturneja Turneja, kurā sniedz koncertus.
gatavināt Turot (piem., augļus) īpašos apstākļos, panākt, ka nogatavojas, sasniedz noteiktu gatavības pakāpi.
nākotne Turpmākā dzīve, izredzes, veiksme; turpmākā (kā) attīstība.
īsredzīgs Tuvredzīgs.
bikforda aukla ūdensdroša aukla (ar lēni degošu sastāvu vidū) spridzināmo vielu, ierīču aizdedzināšanai pēc noteikta laika.
olimpiskā uguns uguns, ko ar saules staru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar stafeti nogādā olimpisko spēļu norises vietā.
jāņuguns Uguns, ko dedzina Jāņu naktī (parasti uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku); Jāņu naktī dedzinātais ugunskurs.
ledusurbis Urbis, kas paredzēts ledus urbšanai (parasti zemledus makšķerēšanā); ledus urbis.
perforators Urbjmašīna, kas paredzēta ilgstošam darbam ar cietiem materiāliem.
krūtsgals Uz āru izvirzīts, pigmentēts krūts dziedzera veidojums.
galda karte uz galda nolikta neliela kartīte ar viesa vārdu, pēc kā redzama viesa vieta pie galda.
recepte Uz īpašas veidlapas noformēts ārsta priekšraksts aptiekai par izsniedzamajām vai izgatavojamām zālēm, to lietošanu; attiecīgais dokuments.
ņirbēt Uz īsu brīdi būt redzamam (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
noņirbēt gar acīm uz īsu brīdi būt redzamam.
noņirbēt acu priekšā uz īsu brīdi būt redzamam.
pavīdēt Uz īsu brīdi būt saredzamam (parasti neskaidri).
apžilbt Uz īsu mirkli zaudēt spēju redzēt, saskatīt (piem., spilgtas gaismas, krāsas ietekmē).
siluets Uz kontrastējoša fona redzamā (kā, parasti attāla) ārējā, šķietami plakanā forma, kontūru kopums.
hotdogs Uz pusēm pārgriezta garena maizīte ar cīsiņu, ko pasniedz karstu.
pagaidām Uz redzēšanos!
uzbļāviens Uzkliedziens.
paturēt acīs uzmanīt, neizlaist no redzesloka.
turēt acīs uzmanīt; neizlaist no redzes loka.
turēt zem acīm uzmanīt; neizlaist no redzes loka.
statūtkapitāls Uzņēmuma, akciju sabiedrības vai citas organizācijas statūtos vai dibināšanas līgumā paredzētā darbības uzsākšanas kapitāla summa.
spekulēt Uzpirkt un tālākpārdot (ko), lai iedzīvotos.
pavadība Uzraudzība (piem., sniedzot palīdzību, atbalstu).
ateisms Uzskatu sistēma vai teorija, kas noliedz Dieva esamību.
atšķirt Uztverot (piem., ar redzi, dzirdi), izdalīt (no kāda kopuma).
nomanīt Uztvert (ar redzi, dzirdi), sajust.
ievērot Uztvert (ar redzi), ieraudzīt; uztvert, atšķirt no citiem (pēc kādām pazīmēm); iegaumēt.
skatīt Uztvert ar redzi (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas darbu; arī kādu darbību, notikumu).
pazīt Uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu, izjustu un iegaumētu.
redzēt Uztvert, ievērot ar redzi (kādas pazīmes, īpatnības); ievērot.
lasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
samīt gredzenus uzvilkt viens otram gredzenus laulājoties.
pa virsu vairāk par noteikto, paredzēto, vajadzīgo; papildus.
staipīt kaklu vairākkārt pastiept kaklu, pūloties labāk saredzēt.
snaikstīt kaklu vairākkārt pastiept kaklu, pūloties labāk saredzēt.
skraidelēt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu); skraidīt (3).
skraidīt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu).
lēkāt Vairākkārt strauji šķietami kustēties (par ko vāji, neskaidri redzamu, arī par maldīgiem redzes tēliem).
iepraktizēties Vairākkārt veicot (noteiktas darbības), ilgstošāk strādājot, iegūt pieredzi, iemaņas, prasmes, veiklību u. tml.
uzdarboties Vairākkārt veikt (parasti kādā vietā ko sabiedrībai kaitējošu, arī noziedzīgu).
tiroksīns Vairogdziedzera hormons, kas regulē vielmaiņu un veicina augšanu.
tumšas acis vāja redze.
slāpēt Vājināt, palēnināt vai pārtraukt (kā, parasti iekšdedzes motora) darbību.
sicīliešu valoda valoda, kurā runā daudzi Sicīlijas iedzīvotāji, bet kurai nav oficiāla statusa.
substrāts Valodas parādības, kas ienācēju valodā ir radušās kādreizējo vietējo iedzīvotāju valodas ietekmē.
piektā kolonna valsts iedzīvotāju daļa, kas ir gatava sadarboties vai sadarbojas ar ienaidnieku.
Uzņēmumu reģistrs valsts iestāde, kas reģistrē uzņēmumus, to filiāles un pārstāvniecības, individuālos komersantus, izmaiņas uzņēmumu darbības pamatdokumentos, kā arī veic citas likumdošanas aktos paredzētās darbības.
civilā aizsardzība valsts pasākumu sistēma iedzīvotāju aizsargāšanai kara gadījumā vai glābšanai avāriju, stihisku nelaimju u. tml. gadījumos.
privatizācijas sertifikāti valsts un pašvaldības īpašuma privatizēšanai paredzēti maksāšanas līdzekļi.
agrārvalsts Valsts, kurā dominē lauksaimniecība, kur iedzīvotāju vairākums nodarbojas ar lauksaimniecību.
kundzība Vara, kas izpaužas (kādas tautas, iedzīvotāju grupas) apspiešanā, izmantošanā; stāvoklis, kurā izpaužas šāda vara.
etniskā tīrīšana vardarbīgas metodes, arī kādas etniskas grupas vai tautas fiziska iznīcināšana, lai panāktu vienveidīgu iedzīvotāju nacionālo sastāvu.
varoņdarbs Varonīga rīcība ārkārtējos apstākļos, briesmās, riskējot ar dzīvību vai upurējot to; ļoti nozīmīga, pašaizliedzīga darbība, darbs sevišķi grūtos apstākļos vai pārvarot kādas grūtības.
pārvārīt Vārot pieļaut, ka (produkts) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
tilpne Veidojums, konstrukcija (piem., iekārtā, ierīcē, celtnē), kas ir paredzēta (kā) ievietošanai, arī uzglabāšanai, transportēšanai.
konturēt Veidot, iezīmēt kontūras; veidot (ko) tā, ka (tam) kļūst redzamas kontūras.
triks Veikls, efektīgs paņēmiens, kas paredzēts pārsteiguma, izbrīnas u. tml. izraisīšanai; sarežģīts akrobātikas vai iluzionisma numurs.
mācīties Veikt, pildīt mācību priekšmetā uzdoto, mācību kursā paredzēto.
stiept Velkot, ritinot u. tml. panākt, ka (kas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, klāj ko.
BMX Velokross; krosa sacensībām paredzēts velosipēda tips.
lāpīt pasauli veltīgi cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, censties darīt, rīkoties tā, lai dzīvot būtu labāk.
kontemplācija Vērošana, iedziļināšanās (garīgos jautājumos), garīga apcere.
vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) – slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu – skriemeli; vārpstiņa (3).
vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) – slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu – skriemeli.
rādīt Vērst (kāda) uzmanību (uz ko redzamu).
vingrošanas siena vertikāla paralēlu redeļu konstrukcija, kas paredzēta vingrošanai.
orkāns Vētra, kuras ātrums pārsniedz 32 m/s jeb 12 balles; tropiskā viesuļvētra.
skunkss Vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, kuplu asti un dziedzeriem, kas izdala smirdīgu sekrētu.
deserta karote vidēja lieluma karote, kas paredzēta saldēdienu ēšanai.
trase Vides josla, kas ir paredzēta lidaparātu lidojumam; šāda josla saistījumā ar attiecīgajām aviācijas būvēm, iekārtām.
konceptuālisms Viduslaiku filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni nav realitāte, bet gan īpaša apziņas forma – pirmspieredzes koncepti.
vidzemnieki Vidzemes novada iedzīvotāji.
redzes viedoklis viedoklis, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts; redzesviedoklis.
krēmdzeltens Viegli iedzeltens, dzeltenīgi balts.
pieskandināt Viegli pieskarties (ar savu glāzi pie cita glāzes), lai radītu skaņu (pirms alkoholiska dzēriena iedzeršanas).
virmot Viegli viļņoties, parasti riņķveida kustībā, strāvot (par ūdeni ūdenstilpē); būt tādam, kur ir nelieli gredzenveida viļņi (par ūdenstilpi).
rītakurpes Viegli, ērti apavi, kas paredzēti valkāšanai mājās; čības.
rītasvārki Viegls, ērts tērps, kas paredzēts valkāšanai mājās.
degviela Viela (piem., benzīns, petroleja, nafta, spirts), ko lieto iekšdedzes dzinēju darbināšanai vai kā kurināmo.
sekrēts Viela (piem., sviedri, asaras, kuņģa sula), kas rodas organisma vielmaiņas procesos un ko izdala un izstrādā kāds ārējās sekrēcijas dziedzeris.
krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai tas atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
preparāts Viela, vielu kopums, kas ir gatavots no dabiskajām izejvielām vai iegūts sintētiski un parasti paredzēts ārstniecībai; arī zāles.
stacija Viena no 14 ar attiecīgu attēlu iezīmētām vietām, kas paredzēta noteikta Jēzus Kristus ciešanu notikuma apcerei (katoļu baznīcā).
hindi Viena no 22 oficiālajām valodām Indijā; Indijas iedzīvotāji, kas runā šajā valodā.
Habla kosmiskais teleskops viena no četrām NASA orbitālajām observatorijām, kas nosaukta Edvīna Habla vārdā un kuras teleskops darbojas redzamās gaismas, ultravioletajā un infrasarkanajā spektrā.
gēli Viena no ķeltu valodām, no kuras ir veidojusies īru, arī skotu valoda, un kurā mūsdienās runā daļa iedzīvotāju Skotijā.
prasītājs Viena no pusēm (civilprocesā), kas iesniedz tiesā prasību, kura ir vērsta pret otru pusi – atbildētāju.
retoromāņu valoda viena no Šveices oficiālajām valodām – romāņu valoda, kas izveidojusies no latīņu un Alpu seniedzīvotāju cilšu valodām.
monopols Viena ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja dominēšana tirgū, ierobežojot konkurenci un nosakot cenas; šāda veida lieluzņēmums vai uzņēmumu apvienība.
flote Vienai valstij piederošu vai vienam uzdevumam paredzētu kuģu kopums.
ūdenspipars Viengadīgs sūreņu dzimtas augs, kam ir raksturīgi iesārti vai zaļganīgi ziedu ķekari, kodīga, dedzinoša garša un kas aug mitrās vietās un krastmalās [Polygonum hydropiper].
klājiens Vienlaidus kārta, kas sedz kādu virsmu.
tubrālības Vienošanās uzrunāt vienam otru ar "tu", ko apstiprina, iedzerot pa glāzei alkoholiska dzēriena un (reizēm) veicot īpašu rituālu.
iedzīvotāju reģistrs vienotā sistēmā fiksēti dati par visiem valsts iedzīvotājiem.
paka Viens kāda produkta iesaiņojums (piem., papīrā, četrstūrainā kartona kārbā), kas paredzēts tirdzniecībai; šāds tukšs iesaiņojums.
sārtaļģes Viens no aļģu veidiem – pavedienveida, krūmveida vai plātņveida aļģes sarkanā, iedzeltenā vai zilganā krāsā.
segspārns Viens no diviem kukaiņu (piem., vaboļu) priekšspārniem, kas pārsedz pakaļējo spārnu.
plītsriņķis Viens no metāla riņķiem, kas sedz malkas plīts virsmas caurumu un ko izmanto tā atvēruma mainīšanai.
pamatsods Viens no sodu sistēmā paredzētajiem galvenajiem soda veidiem.
skuters Vienvietīga ātrgaitas sporta laiva ar plakanu dibenu un piekarināmu iekšdedzes motoru.
priekša Vieta, kas atrodas pie (cilvēka vai dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā vai (tam) tieši pretī, ļoti tuvu.
stāvvieta Vieta, kas ir paredzēta pasažieru iekāpšanai sabiedriskajā transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā.
sēdvieta Vieta, kas ir paredzēta sēdēšanai.
tālums Vieta, kas ir tālu pārredzama; tāls, neierobežots plašums; tāle (1).
autostāvvieta Vieta, kas paredzēta automobiļu novietošanai; celtne automobiļu novietošanai.
ieeja Vieta, kas paredzēta iekļūšanai vai pa kuru var iekļūt (kur iekšā).
izeja Vieta, kas paredzēta izkļūšanai vai pa kuru var izkļūt (no kādas telpas, vietas).
noeja Vieta, kas paredzēta nokļūšanai kur lejā.
pāreja Vieta, kas paredzēta pāriešanai, pārkļūšanai vai pa ko var pāriet, pārkļūt (piem., pāri ielai, dabiskam šķērslim).
robežpāreja Vieta, kas paredzēta robežas šķērsošanai.
stāvvieta Vieta, kas paredzēta transportlīdzekļu novietošanai.
mazgātava Vieta, kas paredzēta, iekārtota (kā) mazgāšanai; uzņēmums, kas sniedz mazgāšanas pakalpojumus.
ieskrietuve Vieta, kur iespējams ātri paēst vai arī iedzert alkoholiskus dzērienus.
džungļi Vieta, kur ir biezs, necaurredzams krūmājs, brikšņi (parasti mežā).
ziemotava Vieta, kur novieto ziemināšanai paredzētus bišu stropus ar bišu saimēm.
pozīcija Vieta, kurā (kas) atrodas, parasti kādas darbības veikšanai; vieta, kas paredzēta kādai darbībai, norisei.
mērķis Vieta, objekts, kas jāsasniedz (piem., ejot, braucot).
savāktuve Vieta, telpa, celtne, kas paredzēta (kā, piem., preču, priekšmetu) savākšanai.
iedzimtais Vietējais iedzīvotājs, kas turpat dzimis un uzaudzis.
kanaks Vietējais iedzīvotājs; iezemietis.
mājinieki Vietējie iedzīvotāji (pretstatā iebraucējiem, viesiem).
novilcināt Vilcinot panākt, ka (kas) notiek, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
novilcināties Vilcinoties panākt, ka (kas) notiek, norisinās vēlāk par paredzēto laiku; tikt novilcinātam.
tērpt Vilkt (cilvēkam) noteiktiem, īpašiem apstākļiem paredzētu apģērbu, apģērba gabalus.
apdedzināties Vilties, arī kļūdīties, neapdomīgi rīkojoties, neparedzot sekas.
priekšdziedzeris Vīrieša sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas zem urīnpūšļa; prostata.
bešmets Vīriešu apģērba gabals (Kaukāzā, Vidusāzijā), ko valkā virs krekla zem virsdrēbēm un kas sniedzas līdz ceļiem.
krūteža Vīriešu apģērba gabals, kas sedz krūšu daļu un ko valkā zem svārkiem.
vecpuisis Vīrietis, kura vecums ievērojami pārsniedz parasto laulību vecumu un kurš nav apprecējies.
žigolo Vīrietis, kurš par maksu pavada bagātas sievietes, arī sniedz seksuālus pakalpojumus; kompanjons; pavadonis.
šorti Virsbikses, kas nesniedzas zemāk par ceļgaliem; īsbikses.
īsbikses Virsbikses, kas nesniedzas zemāk par ceļgaliem; šorti.
jumts Virsbūves daļa, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību.
lecekts Virszemes vai zemē iedziļināta konstrukcija ar noņemamu caurspīdīga materiāla pārsegu dēstu, agrīno dārzeņu u. tml. izaudzēšanai.
rumbs Virziens uz redzamā horizonta punktiem attiecībā pret debespusēm; leņķis starp diviem šādiem virzieniem.
vilkt Virzīt ārā, laukā (no kā ko iedzītu, iestiprinātu).
tēmēt Virzīt, vērst ieroci tā, lai (piem., lode, šāviņš) trāpītu (paredzētajā vietā); mērķēt (1).
mērķēt Virzīt, vērst ieroci tā, lai (piem., lode, šāviņš) trāpītu (paredzētajā vietā).
spraukties Virzīties ārā (no kurienes), kļūt redzamam (piem., par ko slīdošu).
mezglainā struma visbiežāk sastopamā vairogdziedzera slimība, kam raksturīga specifisku mezglu veidošanās.
pārmērība Vispārināta īpašība --> pārmērīgs; tas, kas pārsniedz pieļaujamo mēru, normu.
tālredzība Vispārināta īpašība --> tālredzīgs (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
genotips Visu organisma iedzimtības faktoru kopums, ģenētiskās uzbūves tips.
signālzīme Vizuāli redzama zīme, kas paredzēta vai ko izmanto signāla raidīšanai, informācijas sniegšanai.
infografika Vizuāls datu, informācijas, zināšanu attēlojums, kas viegli uztveramā veidā grafiski sniedz kompleksu informāciju; informatīvā grafika.
puszābaki Zābaki, kuru stulmi sniedzas mazliet augstāk par potītēm.
zāle zālaugu kopums; šādu augu kopuma izveidota zemsedze; zālājs, maurs.
padzeltēt Zaudējot sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt iedzeltenam.
žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
papēdis Zeķes daļa, kas sedz pēdas pakaļējo daļu.
pirkstgals Zeķes vai cimda daļa, kas sedz pirkstu galus.
īszeķes Zeķes, kas sniedzas mazliet pāri potītēm.
pagrabs Zem ēkas izveidota telpa, telpu kopums (piem., kā glabāšanai); zemē iedziļināta saimniecības celtne (parasti pārtikas produktu glabāšanai).
sviedrene Zem zirga segliem stiprināms elements, kas paredzēts sviedru uzsūkšanai.
iedūkties Zemā balsī iedziedāties.
blindāža Zemē iedziļināta neliela aizsardzības būve karavīriem.
zemgalieši Zemgales novada iedzīvotāji.
somaiņi Zīdītāju klases apakšklase, kuras pārstāvjiem ir raksturīga soma, kurā māte iznēsā piedzimušo mazuli; šīs apakšklases dzīvnieki [Marsupialia].
lāčtauce Ziemciešu dzimtas daudzgadīgs bezhlorofila augs ar dzeltenbrūnām zvīņveida lapām un iedzeltenu nokarenu ziedu ķekaru.
normaņi Ziemeļģermāņu ciltis – senie Skandināvijas un Dānijas iedzīvotāji, kas 9.–11. gs. siroja pa Eiropu, iekarodami vairākas teritorijas (piem., Normandiju); vikingi.
jenkijs Ziemeļu štatu iedzīvotājs vai karavīrs (Amerikas Pilsoņu kara laikā).
ziemeļnieks Ziemeļu zemju iedzīvotājs.
kauna zīme zīme, ko iededzināja, parasti pierē, sodītajam.
priekšmets Zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas.
redzeslauks Zināšanu, interešu kopums (kādam cilvēkam); redzesloks (2).
gaidīt Zināt, paredzēt, ka (kas) būs, notiks, norisināsies.
ģenētika Zinātne, kas pēta organismu iedzimtības un mainības likumības.
demogrāfija Zinātne, kas pētī iedzīvotāju sastāvu un tā mainīšanos.
teratoloģija Zinātnes nozare, kas pētī dažādu cilvēka un dzīvnieka organismu kroplību, anomāliju izcelsmi un iedzimtības faktorus.
docents Zinātniskais nosaukums augstskolas pasniedzējam, kam (parasti) ir zinātņu doktora grāds; pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
privātdocents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir ārštata docētājam dažās ārvalstu augstskolās (arī pirmskara Latvijā); pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
dabaszinātnes Zinātņu nozares (piem., bioloģija, botānika, ķīmija, ekoloģija), kas pētī dzīvo un nedzīvo dabu.
šifrēšana Ziņojuma apstrādes process, ko veic tā sagatavotājs vai nosūtītājs, lai padarītu ziņojuma saturu citiem nesaprotamu, izņemot adresātu, kam tas paredzēts.
jājamzirgs Zirgs, ko izmanto jāšanai; jāšanai paredzētas zirgu šķirnes zirgs.
piezveja Zvejas rīkos nokļuvušās citu sugu zivis un jūras dzīvnieki, ko nebija paredzēts zvejot.
sazviegties Zviedzot sazināties (par zirgiem).
segzvīņa Zvīņa, kas sedz (ko).
sers Žāvēšanai rijā izklāta labība (pirms kulšanas); arī žāvēšanai paredzētā labība.

edz citās vārdnīcās:

Tēzaurs

edz

LLVV

edz

MEV

edz