Paplašinātā meklēšana

Meklējam adīt.

Atrasts vārdos (59):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1390):

relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
menedžeris Administrators; darba vadītājs, organizators.
uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt.
izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko); noadīt.
kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (piem., aiz sāpēm radīta) īsa skaņa.
nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās attiecībās.
nodzīvot Aizvadīt (kādu laikposmu) no mūža.
pārlaist Aizvadīt (kādu laikposmu); pārciest (nelabvēlīgos apstākļus).
pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
aiznest Aizvadīt, aizvirzīt.
pavadīt Aizvadīt, atrasties (kādu laiku) kur, kādā veidā.
portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
sirēna Akustiska ierīce, ar ko rada jaudīgu skaņas signālu; šīs ierīces radītās skaņas.
nodzert tiesības alkoholisko dzērienu lietošanas dēļ zaudēt autovadītāja apliecību.
mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs; mikipele.
mikipele Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs.
piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piem., jēdzienus, spriedumus).
nomelnot Apmelojot, nepamatoti nopeļot, nopulgojot, noniecinot, radīt negatīvu priekšstatu (par kādu, ko).
darināt Apstrādājot kādu materiālu, veidot, gatavot (priekšmetu); radīt, veidot (mākslas darbu).
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
sakopt Apstrādāt (zemi, lauku), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
ola Apvalkā ietverta, no organisma izvadīta ovāla (putnu, arī dažu dzīvnieku) olšūna.
oldermanis Apvienības, biedrības u. tml. vadītājs.
izlikties Apzināti izturēties tā, lai radītu par sevi citādu, patiesībai neatbilstošu priekšstatu.
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
jaukt galvu Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
spīdzināt Ar apzinātu, mērķtiecīgu rīcību radīt (kādam) lielas fiziskas, arī psihiskas ciešanas.
uzblīkšķināt Ar blīkšķi uzsist, arī sasist; radīt blīkšķi (piemēram, šaujot).
atdot pēdējo godu ar ceremoniālu izvadīt mirušo.
iedziedāt Ar dziedāšanu iesākt, ievadīt.
izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
klabināt Ar knābi radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
pārcirst Ar ko asu radīt (kur) caurumu, bojājumu.
izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piem., caurumu, robu).
nosusināt Ar meliorācijas paņēmieniem novadīt lieko ūdeni (kādā teritorijā), padarīt (augsni, zemi) sausāku.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību izveidot, radīt (ko).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija); apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
mest Ar noteiktām kustībām veidot, radīt (ko).
trikotāža Ar rokām vai mašīnām adīti gatavi izstrādājumi vai audumi.
manipulēt Ar roku kustībām iedarboties (uz ko), vadīt (ko).
ražot Ar savu darbību radīt produktus pārdošanai tirgū.
simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piem., slimību, psihisku stāvokli), lai maldinātu, radītu nepareizu priekšstatu (par ko).
izveidot Ar savu novietojumu radīt (piem., rindu, apli) – par priekšmetiem, parādībām.
nodarīt Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, trokšņus.
izsist Ar sitieniem, piesitieniem radīt (ritmu, skaņas).
pārsist Ar sitienu pārdalīt; sitot radīt bojājumu, caurumu.
uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (piemēram, zilumu, ievainojumu).
iedauzīt Ar sitienu, grūdienu iebojāt (piem., priekšmetu); radīt (bojājumu).
uzsist zilu aci ar sitienu, triecienu radīt zilganu zemādas asinsizplūdumu zem acs.
iesist Ar sitienu, triecienu radīt.
tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
ieskenēt Ar skeneri ievadīt, iekopēt datorā (attēlu, tekstu).
izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
nospiedums Ar spiedienu, piespiedienu radies, radīts (kā) atveids.
stūrēt Ar stūres iekārtu vadīt (transportlīdzekļa) kustību noteiktā virzienā.
izskalot Ar šķidruma plūsmu izvadīt, izdalīt.
iešļircināt Ar šļirci ievadīt (parasti medikamentu).
vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
portretēt Ar tēlotājmākslas līdzekļiem radīt (kāda) portretu.
novārdot Ar vārdošanu censties radīt (kam) dziedinošas spējas.
piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kam), lai radītu skaņu.
izlikt cilpas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
izlikt slazdus ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
kost Ar zobiem radīts (par brūci, ievainojumu).
boss Arodbiedrības, politiskas organizācijas vadītājs.
šerifs ASV – ievēlēts (piem., apgabala) policijas vadītājs.
nākt priekšā atgadīties, notikt.
tū Atkārtojumā "tū tū" vai savienojumā "tu tū" lieto, lai atdarinātu pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas u. tml. radītu skaņu.
atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas tēlā); izveidot, radīt pēc kāda parauga.
pielaist pie stūres atļaut vadīt transportlīdzekli.
nosēdēt Atrasties sēdus, sēžot pavadīt (kādu laiku).
cietumniecība Atrašanās cietumā; cietumā pavadītais laiks.
kārta Ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis.
svilpot Ātri virzoties gaisā, radīt augstas, stieptas skaņas.
svilpt Ātri virzoties gaisā, radīt augstu, stieptu skaņu.
uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko kvalitatīvu, pārsteidzošu).
traucēt Atrodoties (kur) apgrūtināt (ko), radīt neērtības (kam).
apēnot Atrodoties kam apkārt, aizsedzot (ko), radīt ēnu.
aizēnot Atrodoties kam priekšā, aizsedzot (ko), radīt ēnu, samazināt gaismas pieplūdi (augiem).
tropu māja atsevišķa celtne botāniskajā vai zooloģiskajā dārzā, kurā mākslīgi radīti apstākļi, lai tajā varētu augt un dzīvot tropiem raksturīgie augi un dzīvnieki.
dipēt Atskanēt (par soļu troksni); radīt soļu troksni.
retrospekcija Atskats pagātnē; pagātnē radīto mākslas darbu, daiļdarbu pārskats.
pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
atsveicināties Atvadīties ar sveicienu.
teikt ardievas atvadīties, sakot atvadu vārdus.
vadīties Atvadīties.
fertils Auglīgs; spējīgs radīt pēcnācējus.
čigānu barons augstākā un ietekmīgākā persona čigānu kopienā, tās vadītājs.
Brahma Augstākais dievs radītājs brahmanisma un hinduisma dievu trīsvienībā (Brahma, Višnu, Šiva).
rezidence Augstas amatpersonas (piem., valsts vadītāja) pastāvīgas uzturēšanās vieta; attiecīgā ēka vai ēku komplekss.
rektors Augstskolas vadītājs.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums.
izaurot Aurojot radīt (skaņas); aurojot izpaust.
drošs automobilis automobilis, kura konstrukcija sekmē vadītāja, pasažieru paaugstinātu drošību sadursmēs.
virsbūve Automobiļa daļa (piem., kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
šoferis Automobiļa vadītājs.
vadonis Autoritārs valsts vadītājs; vadītājs (piem., cilvēku grupā) ar spēcīgu ietekmi.
dzērājšoferis Autovadītājs, kas vada auto, būdams alkohola reibumā.
badīties Badīt citam citu.
sabakstīt Bakstot radīt caurumus.
izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); bakstot padarīt viscaur caurumainu.
baņķieris Bankas īpašnieks, vadītājs vai akcionārs.
parādīt pēdējo godu bēru ceremonijā ar cieņu izvadīt mirušo.
izvadītājs Bēru ceremonijas vadītājs.
noberzt Berzējot, beržot radīt ādas iekaisumu, sāpes, arī ievainot (piem., par apaviem).
izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); beržot izbojāt.
ieberzt Beržot, beržoties radīt (piem., rievu, tulznu).
rīvēt Beržoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (par apaviem, apģērbu); berzt.
klimst Bezdarbīgi vadīt laiku.
notriekt Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku).
nosist laiku bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku.
trolejbuss Bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai, kura kustību nodrošina pa diviem kontakttīkla gaisa vadiem pievadītā strāva; šāds transportlīdzeklis, kas kursē noteiktā maršrutā.
klubs Biedrība, kurā apvienojušies, piem., kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus u. tml.
ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; lielas ūdens masas radītais postījums.
iebraukt Braucot ieveidot, radīt.
izbraukt Braucot izvirzīt, izvadīt transportlīdzekli.
izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piem., bedres, grambas).
nobraukāt Braukājot pavadīt (kādu laikposmu).
brigadieris Brigādes (1) vadītājs.
izburt Brīnumainā, neparastā veidā iegūt, izveidot, radīt (ko skaistu).
lielmestrs Brīvmūrnieku ložas (lielložas) vadītājs.
plēsta brūce brūce, kas radīta, saraujot audus.
griezta brūce brūce, kas radīta, velkot ar ko asu.
buldozerists Buldozera vadītājs.
piederēt Būt (kāda) izveidotam, radītam.
skanēt Būt ar kādu saturu (par tekstu); radīt (kādu iespaidu), izklausīties (kā) – par vārdiem, valodu.
durstīt Būt dzelošai, līdzīgai atkārtotu, sīku dūrienu radītai sāpju sajūtai; izraisīt šādu sajūtu (par sāpēm).
kost kabatā būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
prezidēt Būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, sanāksmei u. tml.).
šķērsot Būt par šķērsli (kam), radīt šķērsli (kā kustībai).
turēt grožus (savās) rokās Būt par vadītāju.
atrasties Būt sastopamam, pieteikties; gadīties.
turēt Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā; pārzināt, vadīt (īpašumu).
klepot Būt tādam, kam izraisās klepus; radīt klepum raksturīgas skaņas.
badīties Būt tādam, kas mēdz badīt.
pārstaipīties Ceļot, nesot ko pārāk smagu, izraisīt sev sāpes, radīt traumu.
tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības; tuvināties (2).
pārcirst Cērtot radīt (kam) ievainojumu.
iecirst Cērtot radīt, ieveidot (kādā virsmā).
metāls Ciets materiāls, kam parasti ir laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
kultūra Cilvēka radītajos audzēšanas apstākļos.
kultūra Cilvēka radīto vērtību kopums (kādā mākslas nozarē).
šalkoņa Cilvēka radītu paklusu skaņu kopums.
stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
improvizators Cilvēks, kas improvizē, kam ir spējas improvizējot radīt mākslas darbu.
planierists Cilvēks, kas nodarbojas ar planierismu, prot vadīt planieri.
rotaļnieks Cilvēks, kas organizē, vada rotaļas; rotaļu vadītājs.
gaisa pirāts cilvēks, kas uzbrūk lidaparāta apkalpei, lai nolaupītu to vai piespiestu vadīt uz sev vajadzīgo vietu.
apstāvētājs Cilvēks, kas vada bēru ceremoniju, saka izvadīšanas runu; izvadītājs.
mafijas krusttēvs cilvēks, kas vada organizētu noziedznieku grupu, mafijas vadītājs.
pavadītājs Cilvēks, kurš bēru ceremonijā ieradies pavadīt aizgājēju.
dūraiņi Cimdi, kam atsevišķi izadīts tikai viens pirksts – īkšķis.
kompilācija Citu autoru radīto darbu mehānisks sakopojums, apkopojums; šādi veidots darbs.
stihiska nelaime dabas stihija, dabas katastrofa, to radītie postījumi, zaudējumi.
melodija Dabas vai dzīvnieku radītu raksturīgu skaņu kopums.
ieplēst Daļēji, vietumis saplēst; plēšot radīt bojājumu.
meistars Darba tiešais vadītājs un organizētājs (kādā ražošanas iecirknī).
bosings Darba vadītāja vai vadības īstenots psiholoģisks terors pret darbinieku (darbiniekiem).
atvadas Darbība --> atvadīties; atvadīšanās.
ievade Darbība --> ievadīt; ievadīšana.
šaušana Darbība --> šaut; šādas darbības radītais troksnis.
starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi, saikni (piem., starp cilvēkiem, valstīm).
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
izvade Darbība, process --> izvadīt.
izvadīšana Darbība, process --> izvadīt.
novade Darbība, process --> novadīt (2); novadīšana prom.
pievade Darbība, process --> pievadīt; (kā) pievadīšanas sistēma.
zvanīt Darbinot signālierīci, radīt noteiktas frekvences skaņu; atskanēt šādai skaņai.
saražot Darbojoties radīt (ko).
sprauslot Darbojoties radīt neregulārus blakus trokšņus (piem., izplūdes dēļ) – par iekārtām, ierīcēm.
klaudzēt Darbojoties radīt šādu samērā skaļu troksni (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.).
vaidēt Darbojoties, pārvietojoties, radīt stieptas, mainīga augstuma skaņas; būt tādam, kur atskan šādas skaņas.
melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
izvadītājs Darītājs --> izvadīt.
virtuālais attēls datora atmiņā ievadīts grafisks attēls, kura izmēri ļauj to aplūkot displeja ekrānā tikai pa daļām.
noskraidīties Daudz skraidīt, arī staigāt (parasti līdz nogurumam); daudz skraidot vai staigājot pavadīt (kādu laikposmu).
piekliegt pilnas ausis daudz un skaļi kliedzot, radīt (kādam) nepatīkamas izjūtas.
sampleris Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuru tiek radīti un apstrādāti sampli.
čala Daudzu putnu balsu radīto skaņu kopums.
kvēpināt Dedzināt (ko), lai radītu smaržīgus dūmus.
kvēpināt Dedzinot (ko), radīt daudz kvēpu, dūmu; pārklāt (ko) ar kvēpiem.
izdedzināt Dedzinot izveidot, radīt (bojājumu).
kvēpt Degot radīt daudz kvēpu, dūmu.
dūmot Degot radīt dūmus, laist dūmus (gaisā, telpā).
radziņš Deģeneratīvu pārmaiņu radīts izaugums (piem., starpskriemeļu skrimšļos).
nodejot Dejojot pavadīt (kādu laikposmu).
izdēt Dējot izvadīt no organisma (olu).
tēvs Dibinātājs, pamatlicējs; arī vadītājs, organizators.
vadonis Diriģents, kora vadītājs.
Nāciju salūts divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājus.
diode Divizvadu elektroierīce (vakuuma vai pusvadītāju) ar vienpusīgu vadītspēju.
īsslēgums Divu elektriskās ķēdes dažāda potenciāla elementu savstarpēja saslēgšanās vai to saslēgšanās ar vadītāju bez pretestības vai ar ļoti mazu pretestību.
īssavienojums Divu elektriskās ķēdes punktu savienojums ar vadītāju bez pretestības vai ļoti mazu pretestību.
dizains Dizainera radītais konkrēta izstrādājuma ārējais veidols, arī mākslinieciskie risinājumi tā izveidē.
dunēt Dobji, zemu skanēt (par mūzikas instrumentiem, to radītajām skaņām).
izdoma Domās, iztēlē no jauna radītais (tēls, priekšstats, ideja u. tml.).
izdarīt Domāšanas procesā izveidot, radīt.
izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.).
sadomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, sacerēt; izdomāt (piem., rodot atbildi uz kādu jautājumu).
palaist pasaulē Dot dzīvību, radīt.
nest Dot, izraisīt, radīt.
aizvadīt Doties līdzi, pavadīt (kur, līdz kādai vietai).
sadrāzt Drāžot sadalīt, sasmalcināt; drāžot, smalcinot radīt (ko).
pārdurt Durot radīt (kam) caurumu; būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums.
sadurt Durot radīt caurumus; durot sabojāt.
sadurt Durot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus.
sadurstīt Durstot radīt caurumus; durstot sabojāt.
sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, sīkus ievainojumus.
laist pasaulē dzemdēt, radīt.
laist Dzemdēt, radīt.
nodzert Dzerot, žūpojot pavadīt (kādu laiku).
nodziedāt Dziedot pavadīt (kādu laikposmu).
nodziedāt Dziedot radīt raksturīgas skaņas (par putniem).
motors Dzinējs, kas tam pievadīto enerģiju pārvērš rotējošās vārpstas mehāniskajā enerģijā.
nodzīrot Dzīrojot pavadīt (kādu laikposmu).
augt Dzīvot, pavadīt bērnību (kur, kādos apstākļos); veidoties, attīstīties.
klons Dzīvu organismu pēcnācēji vai šūnas, kas radītas bezdzimumvairošanās ceļā un ir ģenētiski identas.
uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (nepieciešamās vielas) organismā.
Eiropas Savienības Padome Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju pārstāvības institūcija.
ekskavatorists Ekskavatora vadītājs.
konduktivitāte Elektrības vai siltuma vadītspēja.
termoelements Elektriskās ķēdes daļa, kura sastāv no dažādiem vadītājiem un kurā izmanto termoelektriskos efektus.
elektrotrauma Elektriskās strāvas (arī zibens) radīts organisma bojājums.
termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
S Elektrovadītspējas mērvienība – sīmenss.
sīmenss Elektrovadītspējas mērvienība [S].
ieelpot Elpojot ievadīt (gaisu, kopā ar gaisu) elpošanas orgānos.
ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos (kādu vielu ārstnieciskā nolūkā).
izelpot Elpojot izvadīt (gaisu) no plaušām.
sēkt Elpojot radīt šņācošu skaņu (piem., elpošanas traucējumu dēļ).
žagoties Elpošanas orgāniem pēkšņi krampjaini saraujoties, radīt īsas, aprautas skaņas.
dekāns Fakultātes vadītājs (augstākajā mācību iestādē).
rapids Filmēšana ar kadru palielinātu biežumu, lai radītu uzņemto objektu palēninātas kustības efektu.
elektriskā pretestība fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai.
elektrovadītspēja Fizikāls lielums, kas raksturo vielas spēju vadīt elektrisko strāvu [S].
dzemdēt Fizioloģiskā procesā izvadīt no dzemdes (attīstījušos augli).
ražot Fizioloģiskā procesā radīt vielas (par organismu, tā daļām).
dzemdības Fizioloģisks process, kura rezultātā attīstījies auglis tiek izvadīts no dzemdes.
uzfotografēt Fotografējot radīt, izveidot.
summators Franču zinātnieka B. Paskāla izgudrota summēšanas ierīce, kurā saskaitāmie lielumi tika ievadīti, atbilstoši pagriežot ritenīšus.
samesties Gadīties kļūmei, kavēklim (piem., darbībā).
laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam; veikties (labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ).
samisēties Gadīties, parasti pēkšņi, kļūmei, neveiksmei.
iznākt Gadīties.
trāpīties Gadīties.
majordoms Galma saimniecības vadītājs, vēlāk galma augstākā amatpersona (piem., Franku valstī 5. gs. beigās – 8. gs.).
virsvadītājs Galvenais (kā) vadītājs.
šefredaktors Galvenais atbildīgais (periodiska izdevuma) redaktors; izdevniecības redakcijas vadītājs.
ģenerāldirektors Galvenais, atbildīgais vadītājs (lielā uzņēmumā vai organizācijā).
sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
guru Garīgais audzinātājs (hinduismā); viens no galvenajiem sikhu vadītājiem.
sagleznot Gleznojot radīt, izveidot (ko) lielākā daudzumā.
zīmējums Grafikas veids – priekšmetu, parādību u. tml. attēlojums, kas iegūts, izmantojot grafiskās tēlošanas līdzekļus – punktus, līnijas, laukumus; šādā veidā radīts darbs.
izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.; graužot radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
grebums Grebjot radīts attēls; šāda attēla novilkums uz papīra.
greiderists Greidera vadītājs.
izgriezt Griežot izgatavot, izveidot (priekšmetu); griežot izveidot, radīt (piem., caurumu, robu priekšmetā).
iegriezt Griežot radīt (kur) ievainojumu, bojājumu.
pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, radīt brūci, ievainot.
sagraizīt Griežot, vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā) savainojumus.
urbināt Grozot un spiežot (parasti ko smailu irdenā, mīkstā slānī), radīt (tajā) iespiedumu, iedobumu, caurumu.
nogrozīties Grozoties pavadīt (kādu laikposmu).
izgulēt Gulēt (daudzās vai visās vietās); pārlaist, aizvadīt nakti (kur).
nakšņot Gulēt pa nakti, pavadīt nakti (kur).
gulšņāt Gulēt pussnaudā, bieži pamostoties; pavadīt laiku bezdarbībā, guļus stāvoklī.
pārgulēt Guļot pavadīt nakti (kur).
atgulēt Guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
iet labumā gūt labumu; radīt svara pieaugumu.
monopolizēt Gūt vai radīt monopoltiesības (uz ko).
nogvelzt Gvelžot pavadīt (kādu laikposmu).
eltermanis Ģildes vai cunftes vadītājs.
priecēt Iedarbojoties uz uztveri, izraisīt, radīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
bubulis Iedomās, iztēlē radīts biedēklis, briesmonis.
ķēms Iedomu, negatīvas īstenības uztveres radīts tēls, kas iedveš bailes; spoks, rēgs.
iekrist Iegadīties.
ietrāpīties Iegadīties.
groži Iejūga daļa – siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
gongs Iekārts metāla disks, kuru piesitot, rodas noteikta augstuma skaņa; šāda diska radītā skaņa.
ieprogrammēt Iekļaut, paredzēt programmā; ievadīt (piem., datorā) noteiktu programmu.
apaugļot Ieplūdinot vīrišķo dzimumšūnu sievišķajā, radīt jauna organisma dīgli; padarīt (sievišķo organismu) par jauna organisma veidotāju.
kultūras mantojums iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
kodēt Ierakstīt, ievadīt (kur) noteiktu kodu, kuru var nolasīt tikai ar speciālu aparātu vai sakārtojot koda zīmes noteiktā secībā.
seismometrs Ierīce seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
vibrators Ierīce vibrāciju radīšanai; elektrovadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, atstarošanai.
sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, piem., šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
elektrizēt Ierosināt elektriskos lādiņus, radīt elektrisko strāvu.
inducēt Ierosināt, radīt (ko) ārēju cēloņu iedarbībā.
iesmilkstēties Iesākt radīt augstas, stieptas skaņas; iesākt radīt šādas skaņas un pārstāt.
iečaloties Iesākt radīt nevienmērīgu, guldzošu troksni (par plūstošu ūdeni).
iekliegties Iesākt radīt raksturīgas skaļas balss skaņas un apklust (parasti par putniem).
iegriezties Iesākt radīt raksturīgas, spalgas balss skaņas un apklust (par griezi).
ierēkties Iesākt radīt skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu); īsu brīdi radīt skarbu, skaļu troksni.
iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un pārstāt.
iegaudoties Iesākt radīt stieptas, gaudulīgas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem).
iegaudoties Iesākt radīt stieptas, svelpjošas skaņas (piem., par vēju); iesākt radīt šādas skaņas un pārstāt.
iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu samērā augstu skaņu (par parādībām dabā, arī ierīcēm, mašīnām, šāviņiem).
ierieties Iesākt radīt šāvienu troksni (piem., par ložmetēju); īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
atklāt Iesākt, ievadīt (darbību, pasākumu u. tml.); paziņot, ka sākas.
teikšana Iespēja, arī tiesības (ko) noteikt, vadīt, rīkot.
autoskola Iestāde, kurā māca satiksmes noteikumus, automobiļa vadīšanu vadītāja apliecības iegūšanai.
rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties).
vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piem., lai rādītu ceļu; būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam), atvadītos (no tā).
caururbt Ieurbjoties radīt dziļus caurumus (kādā priekšmetā, ķermenī).
vakcinēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; potēt (1).
potēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; vakcinēt.
pārliet Ievadīt (donora asinis, plazmu) citam cilvēkam.
čipēt Ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu.
čipot Ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu.
ozonēt Ievadīt (kādā vielā) ozonu.
iejundīt Ievadīt (kādu laika posmu), vēstīt (tā) tuvošanos.
iezvanīt Ievadīt (ko).
apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā, lai to apaugļotu.
uzņemt Ievadīt (nepieciešamās vielas) organismā (par augiem, to daļām).
ieskandināt Ievadīt ar mūziku.
injicēt Ievadīt ar šļirci (zāļu vielu, vakcīnu u. tml.).
drukāt Ievadīt datorā (tekstu).
skenēt Ievadīt datorā informāciju (tekstus, attēlus), izmantojot skeneri.
ieeļļot Ievadīt eļļu; ieziest (ko) ar eļļu.
gāzēt Ievadīt gāzi, piesātināt ar gāzi.
sapotēt Ievadīt organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
iepotēt Ievadīt organismā vakcīnu.
sapotēt Ievadīt organismā vakcīnu.
iepotēt bakas ievadīt serumu pret bakām.
sazāļoties Ievadīt sev zāles, medikamentus lielākā daudzumā.
tamponēt Ievadīt tamponu (brūcē vai organisma dobumā).
elpināt Ievadīt un izvadīt (kādam) no plaušām gaisu.
izlīdzināt kursu ievadīt, piem., lidaparātu, kuģi paredzētajā kursā, ja tas novirzījies.
prezbiteris Ievēlēts Baznīcas vadītājs, mācītājs (prezbiterisma draudzēs).
kritisks Ievērojams, liels; tāds, kas var radīt sarežģījumus, bīstamu situāciju.
elektrificēt Ieviest elektrisko enerģiju tautsaimniecībā, kādā tās nozarē, sadzīvē u. tml.; pievadīt elektrisko strāvu (kādam objektam).
nobristies Ilgāku laiku brist, staigāt (pa ko); šādā veidā pavadīt (kādu laiku).
nogulēt Ilgāku laiku guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
žņaugt Ilgāku laiku pastāvot, radīt nemieru, satraukumu u. tml. (par psihisku stāvokli).
izciemoties Ilgāku laiku pavadīt ciemos.
čabināties Ilgāku laiku radīt paklusu, čaukstošu troksni.
izgaudoties Ilgāku laiku radīt stieptas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
noadīties Ilgāku laiku, daudz adīt (parasti līdz nogurumam).
izgulēt Ilgi guļot vienā un tajā pašā stāvoklī, radīt izgulējumu (kādā ķermeņa daļā).
iegrauzt Ilgstoši beržoties, radīt (piem., sāpīgu vietu, brūci).
špricēt Injicēt; ievadīt ar šļirci.
kanonāde Intensīva, ilgstoša (parasti artilērijas) šaušana; tās radītais troksnis.
sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, aizvadīt mūžu; šādi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst (visi spēki).
mājaslapa Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par uzņēmumu, organizāciju, cilvēku u. tml.).
triko Īpašā tehnikā adīts audums (veļai, virsdrēbēm).
vadāmība Īpašību kopums (piem., iekārtai, ierīcei, kādai sistēmai), kas nodrošina iespēju vadīt (tās) darbību.
dredi Īpašs matu sakārtojums, kas tiek radīts, saviļājot matus, līdz tie kļūst līdzīgi virves pavedienam.
rējiens Īsa, aprauta cita dzīvnieka radīta skaņa.
maldi Īstenībai neatbilstošs (redzes, dzirdes orgānu radīts) priekšstats, parādība.
nokaukties Īsu brīdi radīt kaucošas skaņas un apklust (par ierīcēm, mašīnām); nokaukt.
nokaukt Īsu brīdi radīt kaucošas skaņas un apklust (par ierīcēm, mašīnām); nokaukties.
nošņākt Īsu brīdi radīt šņācošu troksni.
nošņākties Īsu brīdi radīt šņācošu troksni.
paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu); tikt aizvadītam, pabadītam (kur, kādā veidā); aizritēt.
čaukstēt Izdaloties gaisam, gāzes burbuļiem, radīt vieglu, klusu troksni (par putām, mīklu).
blefs Izdomājums, meli, lai radītu pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
safabricēt Izdomāt, sakopot, sagrozot (piem., nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā; izgatavot, radīt, sacerēt (ko tādu, kas satur šādas ziņas, faktus).
smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo); aizgūt.
atbaidīt Izraisīt nepatiku, piesardzību; neradīt vēlmi lietot, pirkt u. tml.
sniegt Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).
konfliktēt Izraisīt, radīt konfliktu; būt konfliktsituācijā.
ierosināt Izteikt priekšlikumu; pamudināt, radīt vēlmi (ko darīt).
fantazēt Iztēlē radīt, izdomāt ko skaistu, bet bieži vien nereālu, neiespējamu.
marsieši Iztēlē radīti Marsa iedzīvotāji.
sasapņoties Iztēloties, iztēlē radīt (ko).
pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piem., nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laika posmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
aizvadīt Izvadīt (mirušo); apbedīt.
pavadīt Izvadīt (mirušo).
izlādēt Izvadīt (no aparāta, ierīces u. tml.) elektrisko enerģiju.
izvadīt pēdējā gaitā izvadīt mirušo uz apbedīšanas vietu un apbedīt.
dēt Izvadīt no organisma (attīstījušos olu); izvadīt no organisma olu – par putniem, dažiem rāpuļiem u. tml.
nērst Izvadīt no organisma (ikrus) – par zivīm, abiniekiem.
dirst Izvadīt no organisma izkārnījumus.
urinēt Izvadīt urīnu no organisma.
iznērst Izvadīt, izdalīt (ikrus, olas).
izvagot Izveidot, radīt (garenus, padziļinājumus, grambas u. tml.).
pielocīt dziesmu (arī deju u. tml.) pūru izveidot, radīt (kā) bagātīgu krājumu.
savagot Izveidot, radīt (piem., priekšmetā, virsmā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
sakārtot Izveidot, radīt (priekšmetam, telpai) vēlamo izskatu, radīt (kur) kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
izlaist Izveidot, radīt (skaņu).
izlaist Izvirzīt, izvadīt (ārā) no sevis.
rabīns Jūdu (ebreju) garīdznieks, sinagogas vadītājs.
oriģināldarbs Kāda autora patstāvīgi radīts literārs vai mākslas darbs (pretstatā tulkojumam, cittautu autora darbam).
ideologs Kādas ideoloģijas vadītājs vai aktīvs paudējs; politisks darbinieks, kas veic ideoloģisko darbu.
ģenerālsekretārs Kādas organizācijas (piem., partijas) vadītājs.
nolēkāties Kādu laiku pavadīt daudz dejojot; nodejoties.
nolēkāties Kādu laiku pavadīt lēkājot.
termobarokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru un gaisa spiedienu.
termokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru.
vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju; vijoļmūzikas koncerts.
kara rētas kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
kara kāvi karadarbības radītu uzliesmojumu, uguns atspīdums.
karavadonis Karaspēka vadītājs (piem., karagājienos); bruņoto spēku komandieris.
komandieris Karaspēka vienības, arī karakuģa, lidaparāta u. tml. apkalpes priekšnieks; vadītājs, priekšnieks.
opijs tautai Kārļa Marksa 1844. gadā radītais apzīmējums reliģijas raksturošanai.
uzkasīt Kasot (parasti niezošu ķermeņa daļu), radīt (iekaisumu, ievainojumu).
izkasīt Kasot radīt, izveidot (ko).
izkašņāt Kašņājot radīt, izveidot.
izkaukt Kaucot radīt (stieptas skaņas).
izkausēt Kausējot izveidot, radīt.
vilcināt Kavēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
atkrēpot Klepojot izvadīt (ko) no elpvada (kopā ar krēpām); panākt, ka klepojot izdalās krēpas.
izklepot Klepojot izvadīt (no elpošanas ceļiem).
noklimst Klimstot pavadīt (kādu laikposmu).
dvest Klusu, ar grūtībām teikt, čukstēt, arī radīt (kādu skaņu).
izknābāt Knābājot radīt (caurumu, robu u. tml.), padarīt (ko) caurumainu.
izknābt Knābjot radīt (caurumu, robu u. tml.).
pārknābt Knābjot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
iekniebt Kniebjot radīt saspiedumu, robu u. tml.
noknosīties Knosoties pavadīt (kādu laikposmu).
izkodināt Kodinot radīt, izveidot.
komsorgs Komjaunatnes darba organizators; komjaunatnes pirmorganizācijas vadītājs.
gruporgs Komunistiskās partijas, komjaunatnes organizācijas u. tml. grupas organizators; tās vadītājs (bij. Padomju Savienībā).
vakarēt Kopīgi pavadīt vakaru (par ģimeni, draugiem).
kormeistars Kora diriģents, vadītājs (muzikālajā teātrī); kora diriģenta palīgs.
kordiriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs; kora diriģents.
pārkost Kožot ievainot (ko); radīt bojājumu.
izkost Kožot radīt, izveidot robu, caurumu.
izkraukāt Kraukājot izvadīt no elpošanas ceļiem.
izkrēpot Krēpojot izvadīt (no elpošanas ceļiem).
meņševiki Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
pestīšana Kristietībā – atsevišķa cilvēka un visas cilvēces glābšana, izpirkšana no grēka un tā radītajām sekām, kas iespējama, pateicoties Jēzus Kristus brīvprātīgajai nāvei pie krusta un augšāmcelšanai no mirušajiem.
pestīt Kristietībā – glābt, izpirkt cilvēkus un cilvēci kopumā no grēka un tā radītajām sekām.
dievs Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – pasaules radītājs un valdnieks; augstākā esamība.
sagrūst Krītot, lecot, atsitoties pret ko u. tml., radīt sastiepumu (parasti kājā, rokā), padarīt (to) sāpīgu.
bruņinieku ordenis Krusta karu laikā radīta bruņinieku apvienība cīņai pret neticīgajiem.
nokuģot Kuģojot pavadīt (kādu laikposmu).
izkūkot Kūkojot radīt (raksturīgas skaņas) – par dzeguzi.
priesteris Kulta vadītājs, kalpotājs nekristīgajās reliģijās.
nokvernēt Kvernot, esot bezdarbībā, pavadīt (kādu laikposmu).
punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna pārduršana ar dobu adatu, lai diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā izsūktu šķidrumu vai ievadītu kādu vielu.
izēst Ķīmiskā procesā radīt caurumus, robus, sabojāt (priekšmetu) – par rūsu, kodīgām vielām.
bors Ķīmiskais elements – pelēki brūns nemetāls, kuru lieto atomreaktoros un tīrā veidā kā pusvadītāju [B].
selēns Ķīmiskais elements – pelēks nemetāls, pusvadītājs, kas dabā pastāv dažādās formās [Se].
virpuļstrāva Laikā mainīga, magnētiskā lauka inducēta, elektrodzinējspēka vadīta strāva elektrību radošā vidē.
latvānis Lakstaugs ar lielām lapām, resnu stublāju, baltiem vai zaļganiem čemurveida ziediem (dažām sugām augu sula var radīt ķīmiskus apdegumus).
nolēkāt Lēkājot pavadīt (kādu laikposmu).
novilkt Lēnām, nesteidzīgi nodzīvot, (grūtos, smagos apstākļos) pavadīt (kādu laiku).
nolidot Lidojot pavadīt (kādu laikposmu).
diriģents Lielākam izpildītāju skaitam rakstītu skaņdarbu, muzikāli dramatisku sacerējumu iestudētājs un atskaņojuma vadītājs.
kapacitāte Lielums, kas raksturo strāvas vadītāju spēju uzkrāt elektriskos lādiņus.
mest garu liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, nedaudz griezīgas dažu putnu balss skaņas, arī dažu kukaiņu (piem., circeņu) radītās skaņas.
tātad Lieto, lai ievadītu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
spurkš Lieto, lai raksturotu strauju (piem., putna lidojuma) kustību, tās radīto troksni.
nolīgot Līgojot pavadīt (kādu laikposmu).
līksmot Līksmi pavadīt laiku.
līksmoties Līksmi, jautri pavadīt laiku.
mašīnists Lokomotīves, dīzeļvilciena, elektrovilciena vadītājs.
aizlaist Ļaut, ka aiziet, dodas (kur, kādā nolūkā); aizvadīt.
riebties Ļoti nepatikt; radīt (kādā) lielu nepatiku, riebumu.
mācību pārzinis mācību daļas vadītājs izglītības iestādē.
nodūdot Maigi, mīlīgi runājot, pavadīt (kādu laiku).
metāla nogurums mainīgas slodzes radītas metāla mehānisko un fizikālo īpašību pārmaiņas (piem., plaisu rašanās).
iegriezt Mainot kustības virzienu, ievirzīt, ievadīt (transportlīdzekli kur iekšā).
menedžeris Mākslas vai sporta pasākumu organizētājs, arī vadītājs; persona, kas vada, organizē (grupas, komandas u. tml.) darbu.
tēlotājmāksla Mākslas veids, kurā tiek radīti vizuāli uztverami mākslas darbi (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi – glezniecība, grafika, tēlniecība; tēlotāja māksla.
imitēt Mākslīgi radīt, piem., situāciju, notikumu pēc kāda parauga; tēlot.
kultūra Mākslīgi radīta vide šāda kopuma audzēšanai.
plutonijs Mākslīgi radīts radioaktīvs ķīmiskais elements [Pu].
datorgrafika Mākslinieciska attēla iegūšana ar datoru; šādā veidā radīts mākslas darbs.
dezorientēt Maldināt, radīt nepareizu priekšstatu par atrašanās vietu.
izmanevrēt Manevrējot izvadīt (transportlīdzekli).
siltumvadītājs Materiāla vide (piem., ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
spiedapstrāde Materiālu apstrādes veids, kas pamatojas uz ārējo spēku iedarbības radīto plastisko deformāciju.
palustēties Mazliet papriecāties, jautri pavadīt laiku.
sārņi Metalurģijā – kausējums, kas metalurģiskajos procesos klāj šķidrā metāla virsmu un veidojas no krāsnī ievadītajiem kušņiem, tukšajiem iežiem, kurināmā pelniem u. tml.
uzmetināt Metinot (piemēram, ar elektrisko, autogēno metināšanu) piestiprināt (uz kā, kam virsū); metinot radīt materiāla (parasti metāla) kārtu (uz kā virsmas).
beigt Mirt; vadīt pēdējo mūža posmu.
opārts Modernisma virziens tēlotājmākslā, kurā ar līniju rakstiem un krāsām tiek radīta optiska ilūzija par kustību.
sindikāts Monopolistiska uzņēmēju apvienība, kas radīta, lai ierobežotu konkurenci, paaugstinātu cenas un palielinātu peļņu.
nomurgot Murgojot pavadīt (kādu laikposmu).
intramuskulārs Muskulī norisošs; muskulī ievadīts.
narkotika Narkotiska viela vai preparāts, kura lietošana var radīt narkomāniju.
izkaldināt Neatlaidīgā darbā izveidot, radīt (parasti ko vērtīgu, paliekošu).
ieliekt Nedaudz saliekt; liecot pavērst (uz iekšu), radīt iedobumu (priekšmeta virsmā).
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam (kādu apstākļu, nejaušības dēļ); beigties bez nepatīkamām sekām.
notikt Negaidīti norisināties, atgadīties (parasti par ko nevēlamu).
pārsteigt Negaidīti sākoties, iestājoties, radīt grūtības (par parādībām dabā vai sabiedrībā).
izgadīties Negaidot notikt, gadīties.
pakost Neilgu laiku radīt mazliet dedzinošu sajūtu.
paadīt Neilgu laiku, mazliet adīt.
paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, uzadītu u. tml.).
pabadīties Neilgu laiku, mazliet badīties.
patrāpīties Nejauši gadīties; pagadīties.
pagadīties Nejauši gadīties.
iegadīties Nejauši nonākt, gadīties būt (kur).
iezagties Nejauši rasties, gadīties (piem., par kļūdām).
uzsmaidīt Nejauši, negaidīti gadīties, rasties (kādam).
uzspīdēt Nejauši, negaidīti gadīties, rasties (kādam).
trāpīt Nejauši, negaidīti nokļūt kādos apstākļos, situācijā, stāvoklī, arī gadīties.
cikāde Neliels vai vidēji liels augu sūcēju kukainis, kas spēj radīt spēcīgas, čirkstošas skaņas.
izniekot Nelietderīgi pavadīt (laika posmu).
nomuļļāties Nelietderīgi pavadīt, izniekot (laikposmu), nespējot panākt kādu rezultātu.
nomuļļāt Nelietderīgi pavadīt, izniekot (laikposmu).
nomest zemē Nelietderīgi, veltīgi aizvadīt, nodzīvot (kādu laikposmu).
utopija Nepamatots, fantāzijā radīts ideālas sabiedrības iztēlojums.
griezties Nepatīkami kairināt; izraisīt nepatīkamas izjūtas, radīt nepatiku.
klusēt Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml.).
klusēt Neradīt balss skaņas (par dzīvniekiem).
klusēt Neradīt skaņas, būt klusam; arī nedarboties.
laist grožus no rokām (laukā, ārā) nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
ieadīties Neviļus, negribēti tikt ieadītam.
noniekoties Niekojoties pavadīt (kādu laiku).
nonīkt Nīkstot pavadīt (kādu laikposmu).
atgūt No jauna iegūt, radīt (iepriekšējo psihisko vai fizisko stāvokli); no jauna iegūt iepriekšējās īpašības vai stāvokli.
apadīt Noadīt (visapkārt).
izdzīvot Nodzīvot, aizvadīt (dzīvi, kādu laika posmu).
izaugt Nodzīvot, pavadīt mūža pirmo posmu (par bērniem, pusaudžiem); uzaugt.
nolikt tiesības nokārtojot eksāmenu, iegūt autovadītāja tiesības.
nobarikādēt Nokraujot, novietojot (dažādus priekšmetus), radīt šķērsli, padarīt nepieejamu, neizmantojamu (ko).
iekļūt Nonākt, gadīties, parasti nejauši (kādā vietā, apstākļos).
tāds Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, ko konkretizē ar "kā" ievadītais salīdzinātājs.
pret Norāda uz psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa radītu attieksmju objektu.
smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radīto sastāvdaļu, elementu samērā mazo šķērsgriezumu.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts no jauna, pirmoreiz.
oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša autora radīts, nav tulkots.
nobumbulēt Noslaistīties, nelietderīgi pavadīt (kādu laikposmu).
lēkties Notikt, atgadīties (kam).
klāties Notikt, atgadīties (piem., kādu iemeslu dēļ).
nākties Notikt, gadīties.
sekmēties Notikt, norisēt vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu; veikties; izdoties.
notiesāt Novadīt (sporta spēli), veicot tiesneša pienākumus.
aizvadīt Novadīt (šķidrumu, gāzi, strāvu u. tml.)
savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
pavēle Oficiāls vadošas amatpersonas, iestādes vadītāja u. tml. rīkojums (piem., par kādas darbības veikšanu); attiecīgais dokuments.
dzimumgatavība Organisma attīstības pakāpe, kurā tas spēj radīt apaugļoties spējīgas dzimumšūnas un dot pēcnācējus; pubertāte.
siltumatdeve Organisma dzīvības procesos radītā siltuma pāreja no organisma uz apkārtējo vidi.
producents Organisms, kas spēj radīt organiskas vielas.
saimniekot Organizēt, vadīt darbus un strādāt (savā zemnieku saimniecībā, uzņēmumā u. tml.).
trakts Orgānu, veidojumu u. tml. kopums (organismā), pa kuru (kas) tiek pārvadīts.
kapelmeistars Orķestra vai kapelas [2] diriģents, vadītājs.
uzstādināt Pacelt ūdens līmeni ūdenstecē ar hidrotehnisku būvi; šādā veidā (no būves augšup pret sākotnējo tecējumu) radīt (piemēram, ezeru).
iedrošināt Padarīt drošu, radīt drosmi; būt par cēloni, ka (kāds) kļūst drošs.
apskaidrot Padarīt skaidru (apziņu, prātu); radīt iekšēju mieru (cilvēkā).
tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
vezumnieks Pajūga, vezuma vadītājs; arī pajūgs, vezums (parasti vezumu rindā).
saberzt Pakļaut ilgstošam mehāniskam kairinājumam; šādā veidā radīt (piem., brūci).
pīt Pamīšus krustojot (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
pavilkt Pamudināt, radīt tieksmi (uz ko).
vest Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās, seko līdzi; arī vadīt (kādu).
noturēt Panākt, ka (kas) notiek, norisinās; sarīkot; novadīt.
ieviest Panākt, ka (piem., jauninājumu) sāk plaši lietot; radīt, izveidot (piem., jaunu kārtību).
atgaisot Panākt, ka (piem., no hidrauliskas sistēmas) tiek izvadīts iekļuvušais gaiss.
vēdināt Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
traipīt Panākt, pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; radīt traipus.
izsviedrēt Panākt, radīt apstākļus, lai (kāds) izsvīst.
izsviedrēt Panākt, radīt apstākļus, lai izdalās (no organisma) kopā ar sviedriem.
pārnakšņot Pārgulēt, arī pavadīt nakti (kur).
džemperis Pāri galvai velkams (parasti adīts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostasvietai vai nedaudz zemāk.
spīkers Parlamenta vai parlamenta palātas vadītājs.
kūrēt Pārraudzīt, vadīt, sekot (kā) darbam.
apklust Pārstāt radīt skaņas (par dzīvniekiem).
apklust Pārstāt radīt skaņas (par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.).
noklust Pārstāt radīt skaņas, troksni (piem., par ierīcēm, mehānismiem).
administrēt Pārvaldīt, vadīt.
kursors Pārvietojams simbols, kas monitora ekrānā norāda, kurā vietā parādīsies nākamā ievadītā zīme.
rikša Pasažieru pārvadāšanai paredzēti divriči ar jumtu, ko velk cilvēks (Dienvidaustrumāzijas zemēs); šādu ratu mūsdienu konstrukcija uz velosipēda; šādu ratu vadītājs.
oriģināldarbs Paša autora radīts (parasti) mākslas darba eksemplārs (pretstatā kopijai, novilkumam, sērijveida ražojumam u. tml.).
oriģināls Paša autora radīts mākslas darba eksemplārs (pretstatā kopijai).
paštēls Paša radītais vēlamais priekšstats citiem par sevi.
pašizolācija Pašu radīta nošķirtība, norobežošanās no apkārtējās vides, cilvēkiem.
galva Pati svarīgākā, galvenā persona; galvenais vadītājs.
ritma patskanis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
ritma vokālis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
aizvadīt Pavadīt (laiku, laikposmu).
izmantot Pavadīt (noteiktā nolūkā laiku, laika posmu).
eskortēt Pavadīt ar eskortu.
nolīgoties Pavadīt kādu laikposmu, intensīvi līgojot, svinot Jāņus; nolīgot [2].
uzgaidīt Pavadīt kādu laiku gaidot.
nobakstīties Pavadīt kādu laiku, darot ko sīku, nenozīmīgu, arī darot ko veltīgi, bez rezultāta.
dzīvoties Pavadīt laiku (kur), rotaļājoties vai nodarbojoties ar kaut ko (parasti par bērniem).
izdzīvoties Pavadīt laiku tā, kā patīk, brīvi, bezrūpīgi, jautri.
uzdzīvot Pavadīt laiku uzdzīvē.
kavēties Pavadīt laiku, rotaļāties (ar ko, ar kādu).
beigt Pavadīt līdz galam (pēdējo laika posmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.).
neaizvērt acis pavadīt nakti bezmiegā, ne mirkli negulēt.
neaizvērt ne aci pavadīt nakti bezmiegā, ne mirkli negulēt.
ne acu neaizlikt pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt aizmigt; ne mirkli negulēt.
ne aci neaizlikt pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt aizmigt; ne mirkli negulēt.
neaizdarīt ne aci pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt iemigt.
iznīkt Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku).
nobeigt Pavadīt pašu pēdējo mūža posmu un nomirt.
nobeigt Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.); pabeigt.
padzīvoties Pavadīt samērā neilgu laiku rotaļājoties vai nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
pavakarēt Pavadīt vakaru (kur).
izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni); aizvadīt.
uztaisīt Paveicot attiecīgu darbību, radīt (piemēram, noteiktu rezultātu).
kodums Paveikta darbība --> kost; kožot radīta brūce, saspiedums.
sakodums Paveikta darbība --> sakost (1); sakožot radīta brūce.
adījums Paveikta darbība, rezultāts --> adīt; adīšanas veids.
pavadījums Paveikta darbība, rezultāts --> pavadīt.
satricinājums Paveikta darbība, rezultāts --> satricināt (1); trieciena radīta vibrācija.
tips Pēc kādām vienotām pazīmēm radīta kategorija, grupa.
panika Pēkšņas, nepārvaramas bailes un to radīta nespēja saprātīgi lemt un mērķtiecīgi rīkoties.
izperēt Perējot radīt (mazuļus).
autovadītājs Persona, kas vada automobili un kurai ir tā vadīšanas tiesības; automobiļa vadītājs.
imidžs Personas vai kāda objekta publiskais tēls, sabiedrībā radītais iespaids.
eksperiments Pētījamās parādības mākslīga izraisīšana vai atkārtošana dabiskos vai mākslīgi radītos apstākļos.
uzkopt Pienācīgi apstrādājot, apkopjot (zemes platību), radīt kultivējamiem augiem nepieciešamos apstākļus.
iedzelt Pieskaroties ādai, radīt dedzinošu sajūtu; ar dzeloņiem, asiem izaugumiem radīt sāpes (par dažiem augiem).
kost Pieskaroties ādai, radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
rasināt Pievadīt (augiem, augsnei) vai izsmidzināt (ūdeni) sīku pilienu veidā.
padot Pievadīt (piem., ar mehānismu); piebraukt (transportlīdzekli) iekāpšanai.
piegādāt Pievadīt.
piefantazēt Pievienot ko izdomātu, fantāzijā radītu.
piebalsot Pievienot savu balsi, savas radītās skaņas.
infrasarkano staru pirts pirts, kurā siltums radīts ar infrasarkanajiem stariem.
noplenderēt Plenderējot pavadīt (kādu laika posmu).
noplītēt Plītējot (pavadīt kādu laikposmu).
čala Plūstoša, viļņojoša ūdens radīts troksnis.
čalot Plūstot radīt nevienmērīgu, skanīgu troksni (par ūdeni, ūdensteci).
urgt Plūstot radīt paklusas, dzidras skaņas (par ūdeni, ūdensteci, kas plūst pāri nelieliem šķēršļiem); urdzēt.
urdzēt Plūstot radīt paklusas, dzidras skaņas (par ūdeni, ūdensteci, kas plūst pāri nelieliem šķēršļiem).
murdēt Plūstot radīt paklusu, neskaidru troksni (par ūdeni, arī ūdenstilpi).
nopļāpāt Pļāpājot pavadīt (kādu laikposmu).
iepļaut Pļaujot ievirzīt (kur iekšā izkapti); pļaujot radīt ievainojumu.
nopļēgurot Pļēgurojot pavadīt (kādu laika posmu).
superintendents Policijas pārvaldes vadītājs (ASV); policijas virsnieks, kas ir vienu pakāpi augstāks par inspektoru (Lielbritānijā).
politinformators Politinformācijas vadītājs.
autoritārisms Politiskas varas sistēma, kam raksturīga pārmērīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokās.
tranzistors Portatīvs radiouztvērējs, kura konstrukcijā ir pusvadītāju ierīces.
iesist robu prasīt izdevumus, radīt zaudējumus.
noturēt stūri prast, spēt vadīt automobili.
priecāties Priecīgi, līksmi, jautri pavadīt laiku; līksmoties.
radītprieks Prieks radīt, veidot ko jaunu.
svešķermenis Priekšmets, kas ir iekļuvis vai ievadīts organismā un tur palicis.
programmvadība Procesa vadība (piem., ierīcei, iekārtai) ar iepriekš ievadītu programmu; programmēta vadība.
operētājsistēma Programmu kopums, kas tiek instalēts datorā, lai vadītu un kontrolētu tā darbu.
virsprokurors Prokuratūras iestādes vai Ģenerālprokuratūras struktūrvienības (departamenta, nodaļas) vadītājs.
nonākt Psihiskā darbībā izveidot, radīt (ko).
piepumpēt Pumpējot pievadīt, sagādāt (ko).
saules baterija pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
tranzistors Pusvadītāju ierīce, kas ir paredzēta elektrisko svārstību ģenerēšanai, pastiprināšanai, strāvas komutācijai.
termistors Pusvadītāju rezistors, kura aktīvā elektriskā pretestība ir atkarīga no temperatūras.
piemutnis Pūšaminstrumenta gals, ko mūziķis liek pie lūpām, lai ar gaisa plūsmu radītu skaņu.
audzēt Radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai, attīstībai labvēlīgus apstākļus (tos kopjot, barojot); rūpēties, gādāt, lai aug.
šķilt Radīt (dzirksteles, uguni), piem., sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru.
gārgt Radīt (elpošanas orgānos) dobju, sēcošu troksni (piem., sāpēs, agonijā); būt ar šādu troksni (piem., par balsi); atskanēt šādam troksnim.
gārguļot Radīt (elpošanas orgānos) gārdzošu troksni; būt ar šādu troksni; atskanēt šādam troksnim.
turēt Radīt (kā) kustībai (noteiktu virzienu); vadīt (ko) noteiktā virzienā.
grauzt Radīt (kādā) nemieru, nomākt.
portretēt Radīt (kāda) portretu (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
polarizēt Radīt (kādai parādībai, tās izpausmei) noteiktu virzienu.
iedzīt stūrī radīt (kādam) bezizejas situāciju.
riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu, sliktu.
paņemt Radīt (kādam) noteiktus apstākļus, situāciju.
dzīt kapā radīt (kādam) smagu dzīvi, neciešamus apstākļus.
likt kāju priekšā radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
dot Radīt (kādu rezultātu, materiālas vai garīgas vērtības).
šķist Radīt (kādu) priekšstatu, iespaidu; likties, izskatīties.
pārplēst Radīt (kam) caurumu, bojājumu.
ņemt Radīt (kam) kādu stāvokli, apstākļus, situāciju.
magnetizēt Radīt (kam) magnētiskas īpašības.
pārslogot Radīt (kam) pārlieku lielu slodzi.
polarizēt Radīt (kam) pretstatu, krasu atšķirību.
socioloģizēt Radīt (kam) sociālu raksturu; ciešāk saistīt (ko) ar sabiedrības dzīvi.
atražot Radīt (ko sev līdzīgu).
miglot Radīt (miglu).
producēt Radīt (organiskas vielas).
pārsātināt Radīt (piem., šķīdumā) vielas koncentrāciju, kas ir lielāka par līdzsvara koncentrāciju.
veltīt Radīt (piemēram, daiļdarbu), veikt (darbu, pasākumu), norādot, ka tiek parādīta cieņa, atzinība (kādam, arī kam), godinot (kādu, arī ko).
pārslogot Radīt (sistēmai, iekārtai u. tml.) pārslodzi, pieļaut, ka (sistēmai, iekārtai u. tml. rodas pārslodze).
izdot Radīt (skaņu).
smieties Radīt (smieklus).
atspoguļot Radīt (uz virsmas) kā atspulgu.
šķaudīt Radīt aprautas, šņācošas skaņas, rodoties darbības traucējumiem (piem., par ierīcēm, mehānismiem).
skrapstēt Radīt aprautus, paasus trokšņus, kādi dzirdami, piem., cietiem priekšmetiem saskaroties, beržoties gar ko cietu, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu; atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
atbrīvot ceļu Radīt apstākļus (kā) attīstībai, veicināt (to).
apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
apdullināt Radīt apziņas traucējumus (ar indīgām vielām).
apdullināt Radīt apziņas, samaņas traucējumus (ar sitienu, triecienu u. tml.).
stirkšķēt Radīt asu troksni, kas rodas, piem., plīstot audumam; atskanēt šādam troksnim.
tarkšķēt Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piem., par motoru, ierīci); atskanēt šādam troksnim.
tarkšķināt Radīt asu, samērā ritmisku troksni.
ķērkstēt Radīt asu, skarbu troksni (par priekšmetiem).
rēkt Radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
iecelt saulītē radīt atbilstošus, labus apstākļus (kādam).
iecelt saulē radīt atbilstošus, labus apstākļus (kādam).
celt saulē radīt atbilstošus, labus apstākļus (kādam).
klidzināt Radīt atkārtotas, īsas, samērā spalgas skaņas (par dažiem putniem).
ievainot Radīt audu bojājumu ārējas iedarbības rezultātā.
pīkstēt Radīt augstas, parasti stieptas, raksturīgas balss skaņas (par nelieliem dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
vidžināt Radīt augstas, smalkas balss skaņas (par putniem, parasti bezdelīgām).
spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas, arī runāt, dziedāt ļoti augstā, spalgā balsī.
svilpot Radīt augstas, stieptas balss skaņas (parasti par putniem).
svilpot Radīt augstas, stieptas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu, piem., svilpi.
trillināt Radīt augstu, dzidru mainīga augstuma balss skaņu kopumu (parasti par putniem); treļļot.
stinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piem., par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem).; atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt.
tinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu.
džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim.
zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., plīstošiem stikliem).
zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., putniem).
žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piem., par priekšmetiem kustībā); atskanēt šādam troksnim.
pīkstēt Radīt augstu, parasti stieptu skaņu (piem., par ierīcēm, iekārtām); atskanēt šādai skaņai.
svelpt Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu.
svilpt Radīt augstu, stieptu balss skaņu (parasti par putniem).
svilpt Radīt augstu, stieptu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu, piem., svilpi.
savilkt cilpu ap kaklu radīt bezizejas situāciju (kādam).
apdraudēt Radīt bīstamus apstākļus.
blāzmot Radīt blāzmu (2); spīdēt (par gaismu, gaismas avotu, debess spīdekļiem).
uzbrukt Radīt bojājumus (augiem) – piemēram, par kaitēkļiem.
raustīt lauvu aiz ūsām radīt briesmas.
krekšķināt Radīt čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem, putniem).
augļoties Radīt daudz pēcnācēju; vairoties.
burkšķēt Radīt dažāda augstuma un stipruma neskaidrus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
disonēt Radīt disonansi (par muzikālām skaņām); pieļaut disonansi (par mūzikas izpildījumu).
blaukšķēt Radīt dobju atsitiena, kritiena, šāviena u. tml. troksni.
būkšķēt Radīt dobju troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
dunēt Radīt dobju, ļoti zemu troksni, parasti izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piem., par pērkonu, ūdeņiem, arī par sprādzieniem, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atbalsot šādu troksni.
trizuļot Radīt dzidras mainīga augstuma skaņas.
lirināt Radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas (parasti par cīruli).
šķindēt Radīt dzidru, samērā skaļu skaņu (piem., par metāla, stikla priekšmetiem, kas saskaras, par plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
mest Radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
uguņot Radīt gaismas efektus, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piemēram, šaujot raķetes).
garot Radīt garaiņus (par siltu gaisa plūsmu aukstumā).
kaukt Radīt gari stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
vaimanāt Radīt gari stieptas skaņas.
raudāt Radīt gari stieptas, elsām līdzīgas skaņas (par vēju).
aurot Radīt gaudojošas, kaucošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
gaudot Radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas.
brēkt Radīt griezīgas, skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
švirkstēt Radīt griezīgu troksni (piem., par ko tādu, kas strauji deg, par priekšmetiem, kas beržas, tiek berzti); atskanēt šādam troksnim.
žvarkstēt Radīt griezīgu troksni (piem., par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko).
plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piem., par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
plirkšķēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piem., par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai.
ņerkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piem., par ko tādu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
šņirkstēt Radīt griezīgu, samērā spēcīgu troksni kāds rodas (kam) beržoties, tiekot spiestam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
šņerkstēt Radīt griezīgu, samērā spēcīgu troksni, kāds rodas (kam) beržoties, tiekot spiestam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
larkšķēt Radīt griezīgu, skaļu troksni (piem., par rotējošām iekārtām); atskanēt šādam troksnim.
raudāt Radīt grūtsirdīgas, smeldzīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem).
klonēt Radīt ģenētiski identiskas šūnas vai organismus bezdzimumvairošanās ceļā.
šņākt Radīt ieelpā vai izelpā vienmērīgas, paklusas skaņas; atskanēt šādām skaņām.
iespaidot Radīt iespaidu.
riskēt Radīt iespējamību (kam nevēlamam).
atļaut Radīt iespēju (ko darīt), būt labvēlīgam (piem., par apstākļiem).
sabuktēt Radīt iespiedumu, ieliekumu (parasti automobiļa virsbūvē).
baurot Radīt ilgstošas, skaļas (liellopiem raksturīgas) skaņas; maurot.
žūžināt Radīt ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopumu (piem., par vēju, koku zariem vējā); atskanēt šādai skaņai.
žūžot Radīt ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopumu (piem., par vēju, koku zariem vējā); atskanēt šādai skaņai.
blēt Radīt īpatnējas, stieptas balss skaņas (par aitām, kazām).
čivināt Radīt īsas, aprautas balss skaņas (par putniem).
ķiukstēt Radīt īsas, augstas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem); riet smalkā balsī.
čirkstēt Radīt īsas, paskarbas balss skaņas (par putniem).
ķaukstēt Radīt īsas, samērā augstas balss skaņas, parasti rejot.
pukšķēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
pakšķēt Radīt īslaicīgu troksni (piem., par krītošām šķidruma lāsēm); atskanēt šādam troksnim.
kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
sprakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt.
sprakstēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakšķēt.
pliukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
brakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni, kāds rodas, piem., lūstot zaram, plaisājot ledum; atskanēt šādam troksnim.
skrapšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
baukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju atsitiena troksni; atskanēt šādam troksnim.
plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
pļekšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
knakšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim.
strikšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (kas rodas, piem., kam plīstot, arī kam cietam beržoties pret ko); atskanēt šādam troksnim.
skripstēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piem., par priekšmetiem, kuros veidojas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
blakšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (par ko pamīkstu, kas tiek sists, pret ko atsitas u. tml.).
paukšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piem., par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
plīkšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (par šķidruma lāsēm, priekšmetiem) kas atsitas pret ko vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
skraukšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., kam plānam, cietam, trauslam lūstot vai plīstot); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
kraukšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., kam plānam, cietam, trauslam lūstot vai plīstot); atskanēt šādam troksnim.
šņakstēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
krikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas tiek spiests, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
sprikstēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim.
knikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par lūstošiem sīkiem, sausiem zariem, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
šmaukstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piem., par lūpām, mēli skūpstoties vai ēdot); atskanēt šādam troksnim.
žvakstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
pazibināt Radīt īslaicīgus gaismas uzplaiksnījumus (piem., pakustinot vai ieslēdzot un izslēdzot gaismas avotu).
klabēt Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) – par cietiem priekšmetiem, to daļām.
spurkšķēt Radīt īslaicīgus, paasus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (piem., par motoriem, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
purkšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
pukšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piem., par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
takšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
tikšķēt Radīt īslaicīgus, ritmiskus, paklusus trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu).
klaudzēt Radīt īslaicīgus, samērā skaļus, citu citam sekojošus piesitiena, atsitiena u. tml. trokšņus (piem., braucot, ejot); atskanēt šādam troksnim.
skrabēt Radīt īsu, citu citam sekojošu troksni, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržoties (gar ko), piem., par asiem, cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
brīkšķēt Radīt īsu, diezgan spēcīgu troksni, kāds rodas (piem., lielākam koka priekšmetam) plaisājot, lūstot, gāžoties.
čirkstēt Radīt īsu, griezīgu troksni, kāds rodas, ejot, piem., pa granti.
brikšķēt Radīt īsu, ne visai skaļu troksni, kāds rodas, piem., lūstot sausam zaram, plaisājot plānam ledum.
grabēt Radīt īsus, ne visai skaļus, citu citam sekojošus trokšņus, piem., piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko); atskanēt šādiem trokšņiem.
izbrīnīt Radīt izbrīnu.
sist pa kabatu radīt izdevumus; radīt zaudējumus.
sist pa maku radīt izdevumus; radīt zaudējumus.
producēt Radīt kādā procesā.
murrāt Radīt klusas, ritmiskas, vibrējošas balss skaņas (parasti par kaķi).
uz kara takas (nostāties, iziet u. tml.) radīt konfliktu, sākt cīņu (ar kādu).
iedegt zaļo gaismu radīt labvēlīgus apstākļus (kam), veicināt (ko).
iedegt zaļo uguni radīt labvēlīgus apstākļus (kam), veicināt (ko).
dzīvināt Radīt labvēlīgus apstākļus dzīvībai.
pavērt logu uz pasauli radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko redzēt, iepazīt).
pašķirt ceļu radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko veikt, darīt).
pavērt ceļu radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko veikt, darīt).
kalt rīmes radīt lielā daudzumā diletantiskus, netalantīgus dzejoļus.
iecirst makā robu radīt lielus materiālus zaudējumus.
(ie)griezt makā (robu) radīt lielus materiālus zaudējumus.
graut Radīt ļoti spēcīgu dobju troksni (par pērkonu, artilērijas šāvieniem u. tml.).
dārdēt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par dabas parādībām, mehānismiem u. tml.).
rēkt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
grandēt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni; dārdēt.
dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni (par motoriem, ierīcēm, braucošiem transportlīdzekļiem).
vīterot Radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem).
parkšķināt Radīt mainīga augstuma, skarbas pazemas skaņas vai skarbu, pazemu troksni.
parkšķēt Radīt mainīga augstuma, skarbas, pazemas skaņas (piem., par putniem, kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
dziedāt Radīt melodiskas skaņas (par priekšmetiem).
nobiedēt Radīt nedrošības sajūtu, rūpes, bažas (par ko).
šķebināt dūšu radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
kveldēt Radīt nemieru, satraukt.
žņaugt Radīt nepanesamus, ļoti apgrūtinošus apstākļus.
kaukt Radīt nepatīkamas, spalgas skaņas (piem., par mūzikas instrumentiem).
smakot Radīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka; arī smirdēt.
duļķot ūdeni radīt nesaskaņas, jucekli, lai slēptu patiesību.
ņurdēt Radīt neskaidras paklusas skaņas, paužot dažādas emocijas; neskaidri, paklusu runāt.
dūkt Radīt neskaidru, daudzu balsu troksni (par daudziem cilvēkiem); būt tādam, kurā ir šāds troksnis (par vietu, telpu).
čerkstēt Radīt neskaidru, sēcošu troksni (par elpošanas orgāniem); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā); būt ar sēcošiem blakus trokšņiem (par elpu, balsi).
stenēt Radīt neskanīgas, izdvestas skaņas.
samudžināt Radīt nevajadzīgas problēmas, sarežģījumus u. tml., padarot grūti panesamu.
trokšņot Radīt nevēlami skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
trokšņot Radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (piem., par parādībām dabā, iekārtām, ierīcēm).
klunkšķēt Radīt padobjas, guldzošas skaņas (par šķidrumu, ko lej no trauka vai skalina); atskanēt šādam troksnim.
bojāt Radīt pakāpenisku kvalitātes zudumu, daļēji iznīcināt.
lūlot Radīt paklusas, liegas skaņas (par cilvēkiem); paklusu, liegi skanēt (par mūzikas instrumentiem).
bubināt Radīt paklusas, raksturīgas skaņas (par zirgu).
īdēt Radīt paklusas, stieptas balss skaņas (par govīm).
klikšķēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml.
klinkšķēt Radīt paklusu skaņu (piem., par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
čīkstēt Radīt paklusu svilpjošu skaņu (par plaušām).
čūkstēt Radīt paklusu šņācošu troksni.
čabēt Radīt paklusu, čaukstošu troksni, kāds rodas, piem., skarot sausas lapas.
čabināt Radīt paklusu, čaukstošu troksni.
ņirkstēt Radīt paklusu, griezīgu troksni, kāds rodas, piem., kam beržoties gar ko.
čaukstēt Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, plānu, sausu, kas tiek locīts, burzīts u. tml.).
čakstēt Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, sakaltušu, kas saskaras ar ko).
murdēt Radīt paklusu, neskaidru troksni.
sanēt Radīt paklusu, samēra augstu dūcošu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
ņurrāt Radīt paklusu, vienmērīgu troksni (par ierīcēm, mehānismiem).
atstāt pēdas radīt paliekamas sekas.
uzspiest zīmogu radīt paliekošu ietekmi, sekas.
dot iemeslu radīt pamatojumu; būt par pamatu (darbībai, norisei).
kārtot Radīt parasto vai citādu kārtību, izskatu (telpai, priekšmetam u. tml.); izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā.
žvaukstēt Radīt paskaļu, švīkstošu troksni (piem., par priekšmetu, kas vilkšanas kustībā saskaras ar ko).
čerkstēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
kurkstēt Radīt paskarbas, vibrējošas, ritmiskas balss skaņas (piem., par vardēm).
žvīkstēt Radīt paskarbu, švīkstošu troksni (piem., par priekšmetiem, kas kustībā saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
čurkstēt Radīt pazemas vibrējošas balss skaņas (par dažiem putniem).
dūkt Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
zumēt Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
zuzēt Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
vairoties Radīt pēcnācējus (par dzīvniekiem, augiem); radīt jaunus (savas sugas) pārstāvjus.
sapīt Radīt pēkšņu aizturi (piem., rīcībā, kustībās) – par psihisku stāvokli, pārdzīvojumu.
likties Radīt priekšstatu, sajūtu (arī maldīgu), ka piemīt (kāda īpašība), atrodas (kādā stāvoklī), līdzinās (kam) u. tml.
čakstināt Radīt raksturīgas aprautas, paskarbas balss skaņas (par dažiem putniem).
spiegt Radīt raksturīgas augstas, griezīgas skaņas (par dzīvniekiem, arī mehānismiem).
smilkstēt Radīt raksturīgas augstas, paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par suni).
zizināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem); sisināt.
sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem).
kūkot Radīt raksturīgas balss skaņas (par dzeguzi).
pogot Radīt raksturīgas balss skaņas (par lakstīgalu).
zviegt Radīt raksturīgas balss skaņas (par zirgiem).
žadzināt Radīt raksturīgas balss skaņas (par žagatu).
rukšķēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par cūkām).
ņurkstēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par kaķi vai suni).
griezt Radīt raksturīgas čirkstošas skaņas (par griezi).
ņaudēt Radīt raksturīgas gari stieptas balss skaņas (par kaķi).
gāgināt Radīt raksturīgas gari stieptas, skaļas balss skaņas, vairākkārt gāgāt.
buldurēt Radīt raksturīgas guldzošas rīkles skaņas (par tītaru).
dūdot Radīt raksturīgas guldzošas skaņas (par baložiem).
mekšķināt Radīt raksturīgas īsas, spalgas balss skaņas (parasti par āzi, kazu).
guldzēt Radīt raksturīgas mainīga skaļuma skaņas, piem., kam plūstot, līstot.
ņurrāt Radīt raksturīgas paklusas, ritmiskas, vibrējošas balss skaņas; murrāt.
krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
ūjināt Radīt raksturīgas pazemas, stieptas balss skaņas (parasti par putniem).
rubināt Radīt raksturīgas ritmiskas, padobjas balss skaņas (par rubeņiem, medņiem).
klaigāt Radīt raksturīgas skaļas balss skaņas (par dažiem putniem).
maut Radīt raksturīgas skaļas balss skaņas (parasti par govīm).
kladzināt Radīt raksturīgas skaļas balss skaņas (parasti par vistām).
rēkt Radīt raksturīgas skaļas, dobjas balss skaņas (par dzīvniekiem).
šmiukstināt Radīt raksturīgas skaņas (piem., par vāverēm); šmaukstināt.
šmaukstināt Radīt raksturīgas skaņas (piem., par vāverēm); šmiukstināt.
kraukāties Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; atklepot; kraukāt.
kraukāt Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; atklepot; kraukāties.
zāģēt Radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā); krākt.
pēkšķēt Radīt raksturīgas skaņas, kas parasti tiek atdarinātas ar "pēk, pēk" vai "pēkš, pēkš" (par pīlēm).
kviekt Radīt raksturīgas spalgas, spiedzošas balss skaņas (parasti par cūkām).
vaidēt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par dažiem putniem).
vaimanāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas.
urināt Radīt raksturīgas zemas, vibrējošas un ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni).
mēkšķēt Radīt raksturīgas, aprautas balss skaņas (parasti par aitām).
ņurkstēt Radīt raksturīgas, īpatnējas skaņas, paužot dažādas emocijas.
riet Radīt raksturīgas, īslaicīgas un aprautas balss skaņas (par suni vai suņu dzimtas dzīvnieku).
klakšķināt Radīt raksturīgas, klakšķiem līdzīgas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
klukstēt Radīt raksturīgas, paklusas balss skaņas (parasti par vistām).
klakšķināt ar mēli radīt raksturīgas, paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
ņerkstēt Radīt raksturīgas, paskarbas balss skaņas (par dzīvniekiem).
šmakstēt Radīt raksturīgu īslaicīgu, paklusu troksni (par lūpām, mēli ēdot vai skūpstoties); atskanēt šādam troksnim.
šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piem., par ko slapju, kas tiek virzīts); atskanēt šādam troksnim.
vīpsnāt Radīt raksturīgu sejas izteiksmi; kurai raksturīgs noraidošs, nicinošs smaids, arī ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīnēt.
plunkšķēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī, arī par ūdeni, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
čurkstēt Radīt raksturīgu troksni (piem., šķidrumam tekot, plūstot tievā strūkliņā).
gurkstēt Radīt raksturīgu, paklusu troksni, kāds rodas, piem., ejot pa sniegu; atskanēt šādam troksnim.
šņākt Radīt raksturīgu, vienmērīgu troksni (par dabas objektiem, dabas parādībām, ierīcēm u. tml.).
saukt Radīt raksturīgus, parasti skaļus, balss signālus (par putniem).
kliegt Radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus (par dzīvniekiem).
rezonēt Radīt rezonansi; sākt skanēt līdzi, skanēt pastiprināti.
tirkšķēt Radīt ritmiskas, citu citai sekojošas skaņas.
sīkt Radīt samērā augstas, smalkas, svilpjošas skaņas; atskanēt šādām skaņām.
sīkt Radīt samērā augstas, smalkas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
sīkt Radīt samērā augstas, smalkas, vienmērīgas skaņas (piem., par priekšmetiem, ierīcēm); atskanēt šādām skaņām.
trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
strinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, smalku skaņu; atskanēt šādai skaņai.
žvadzināt Radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (parasti par žagatu).
švīkstēt Radīt samērā klusu troksni (piem., par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu); atskanēt šādam troksnim.
žļurkstēt Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni, kāds veidojas, piem., brienot, braucot pa šķidru masu, dubļiem u. tml., arī šķidrumam iekļūstot apavos; atskanēt šādam troksnim.
izkliegt Radīt samērā skaļus saucienus, balss signālus (par putniem).
dīkt Radīt samērā smalkas, augstas stieptas skaņas; atskanēt tādām skaņām.
urkšķēt Radīt samērā zemas, ritmiskas balss skaņas (piemēram, par cūkām); arī rukšķēt.
sāpēt Radīt sāpes (2).
izsāpēt Radīt sāpes un pamazām izzust (par bēdām, sāpēm u. tml.).
kost Radīt sāpju sajūtu (acīs); žilbināt.
smaidīt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
smīnēt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
iekārtoties Radīt sev (piemērotus, arī vēlamus dzīves vai darba apstākļus).
uzdomāt Radīt sev, parasti maldīgu, uzskatu, pārliecību.
sagatavoties Radīt sevī (gaidāmajam notikumam, situācijai) atbilstošu attieksmi, noskaņojumu.
uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt), izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties.
uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko) darīt, izturēties (kādā veidā); uzdrošināties.
čiepstēt Radīt sīkas, smalkas balss skaņas (par putnu mazuļiem, sīkiem putniem).
bļaut Radīt skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
kliegt Radīt skaļas balss skaņas (piem., bailēs, sāpēs) – par cilvēku.
saukt Radīt skaļas balss skaņas tā, lai būtu pietiekami tālu dzirdams; skaļi izrunāt (ko).
gāgāt Radīt skaļas, gari stieptas balss skaņas (parasti par zosīm).
gaudot Radīt skaļas, gari stieptas balss skaņas; gari, stiepti kaukt.
gaudot Radīt skaļas, gari stieptas, samērā spalgas skaņas.
ķērkt Radīt skaļas, griezīgas (parasti mūzikas) skaņas.
ķērkt Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (parasti par vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
vēkšķēt Radīt skaļas, nepatīkamas balss skaņas (par dzīvniekiem).
blākšķēt Radīt skaļu dobju troksni (piem., par ko smagu, kas pret ko atsitas).
blarkšķēt Radīt skaļu trokšņu kopumu (piem., kam metāliskam vairākkārt aizķeroties, atsitoties).
strinkšķēt Radīt skaņas (par strinkšķināmiem stīgu instrumentiem).
skanēt Radīt skaņas.
kvarkšķēt Radīt skarbas dažāda augstuma un skaļuma balss skaņas (par dažiem putniem, arī vardēm).
sparkšķēt Radīt skarbas, parasti ritmiskas, skaņas; atskanēt šādām skaņām.
ķērkstēt Radīt skarbas, pazemas un nedaudz stieptas balss skaņas (par dažiem putniem).
džerkstēt Radīt skarbu griezīgu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas darbojas ar traucējumiem, aizķeršanos); atskanēt šādam troksnim.
pļerkšķēt Radīt skarbu, griezīgu skaņu (piem., par mašīnām, mūzikas instrumentiem); atskanēt šādai skaņai.
čerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (par priekšmetiem, detaļām, ierīcēm, kas darbojas ar traucējumiem, aizķeršanos u. tml.).
žvirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti, berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
žļarkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (piem., par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žņerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (piem., par priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
parkšķēt Radīt skarbu, pazemu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.).
žvadzēt Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas skaras cits gar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žvidzināt Radīt skarbu, švīkstošu troksni, ātri vicinot ko samērā tievu, arī strauji virzot ko pa gaisu.
skrambāt Radīt skrambu (uz kādas virsmas).
spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piem., par izšautu lodi, iedarbinātu ierīci); atskanēt šādam troksnim.
īdēt Radīt smalku, stieptu skaņu.
šmiukstēt Radīt smalku, svelpjoši šņācošu troksni, kāds dzirdams, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar tievu priekšmetu; atskanēt šādam troksnim; šmīkstēt.
šmīkstēt Radīt smalku, svelpjoši šņācošu troksni, kāds dzirdams, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar tievu priekšmetu; atskanēt šādam troksnim; šmiukstēt.
smaržot Radīt smaržu, būt tādam, no kā izplatās smarža.
kramšķināt Radīt spalgas, griezīgas balss skaņas (piem., par kraukli, kovārni).
taurēt Radīt spēcīgas, dobjas, stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem).
dimdēt Radīt spēcīgas, skaļas samērā zemas skaņas (piem., par mūzikas instrumentiem).
blīkšķēt Radīt spēcīgu atsitiena, kritiena u. tml. troksni.
brākšķēt Radīt spēcīgu troksni, kāds rodas, piem., gāžoties lielākiem (parasti koka) priekšmetiem; atskanēt šādam troksnim.
dimdēt Radīt spēcīgu, dobju troksni (par mehānismiem, braucošiem transportlīdzekļiem).
rībēt Radīt spēcīgu, dobju troksni.
krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem).
rībēt Radīt spēcīgu, skaļu troksni.
zibeņot Radīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu.
maurot Radīt stieptas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
kaukt Radīt stieptas, spalgas, samērā augstas skaņas (piem., par dabas parādībām, mehānismiem); atskanēt šādām skaņām.
vaidēt Radīt stieptas, šņācošas, svilpjošas skaņas.
čīkstēt Radīt stieptu griezīgu troksni (par priekšmetiem, kuri beržas gar ko).
kost Radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piem., par dūmiem).
izkost Radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
apsvilināt Radīt svilinošu sajūtu, padarīt sāpīgu.
krākt Radīt šādas skaņas (par dzīvniekiem).
šņākt Radīt šādas skaņas (par dzīvniekiem).
savainot Radīt šādu bojājumu (augiem, augu daļām).
ievainot Radīt šādu bojājumu (augiem).
šņakstēt Radīt šādu troksni ēdot (parasti ko cietu, arī sulīgu); atskanēt šādam troksnim.
aizsprostot Radīt šķērsli, lai pārtrauktu vai kavētu (kustību, plūsmu); būt par šķērsli (kustībai, plūsmai).
pašaut kāju priekšā (kādam) radīt šķēršļus, apzināti kavēt, traucēt sasniegt vēlamo.
aizlikt kāju priekšā (kādam) radīt šķēršļus, apzināti kavēt, traucēt sasniegt vēlamo.
šļakstināties Radīt šļakatas, šļakstīties.
šmakstināt Radīt šmakstus (piem., ēdot).
elsot Radīt šņācošu troksni.
elst Radīt šņācošu troksni.
denaturēt Radīt tādus apstākļus, kuros zūd (vielu) dabiskās īpašības.
traumēt Radīt traumu, bojājumu (audos, orgānos).
traumatizēt Radīt traumu; traumēt.
pasist knipi radīt troksni ar knipi.
uzsist knipi radīt troksni ar knipi.
klauvēt Radīt troksni, atsitoties pret ko.
žļakstēt Radīt troksni, kāds veidojas, piem., brienot, braucot pa šķidru masu, dubļiem u. tml., arī šķidrumam iekļūstot apavos; atskanēt šādam troksnim.
rībināt Radīt troksni, vairākkārt sitot (ar ko).
tvaikot Radīt tvaiku (piem., par vielu, arī ūdenstilpi, mitru vietu).
samplēt Radīt un apstrādāt skaņas ar sampleri.
raidīt Radīt un izplatīt kādā vidē (skaņas, skaņu signālus) – par dzīvniekiem, putniem.
starot Radīt un izplatīt telpā (elektromagnētiskos viļņus, elementārdaļiņas u. tml.).
izstarot Radīt un izplatīt telpā (elektromagnētiskos viļņus, elementārdaļiņas, enerģiju u. tml.).
izdalīt Radīt un izvadīt no sevis (parasti kādu vielu) – par organismu, orgāniem.
izdot Radīt un publiskot (juridiska satura dokumentu).
būkšķināt Radīt vairākkārtīgu dobju troksni.
skribināties Radīt vairākkārtīgu, paklusu troksni, kāds rodas, piem., ko graužot.
motivēt Radīt vēlmi, rosināt, stimulēt.
ņurdēt Radīt vibrējošas rīkles skaņas, piem., paužot neapmierinātību, draudus (par dažiem dzīvniekiem).
tarkšķēt Radīt vienmērīgas, ritmiskas skaņas (par dzīvniekiem).
zuzēt Radīt vienmērīgu šalcošu paklusu skaņu, parasti vibrējot, berzējoties.
rūkt Radīt zemas, vibrējošas skaņas (par dzīvniekiem).
rūkt Radīt zemu, dobju troksni (par parādībām dabā, darbību, procesu).
dūkt Radīt zemu, dobju troksni (par parādībām dabā).
zumēt Radīt zemu, dobju troksni (par parādībām dabā).
dūkt Radīt zemu, padobju, samērā vienmērīgu troksni (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem).
zumēt Radīt zemu, padobju, samērā vienmērīgu troksni (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem).
rūkt Radīt zemu, vibrējošu troksni (par ierīcēm, transportlīdzekļiem).
raudāt Radīt žēlabainas skaņas (par dzīvniekiem).
atnest Radīt, dot (ienākumus, peļņu).
iedzīt bailes radīt, iedvest bailes.
raidīt Radīt, izplatīt kādā vidē (balss skaņas, vārdus, domas u. tml.).
atnest Radīt, izraisīt (jaunu stāvokli, kādus apstākļus u. tml.).
noskaņot Radīt, izraisīt (kādā) noteiktu jūtu, domu, psihes virzību.
uzskaņot Radīt, izraisīt (kādā) noteiktu jūtu, domu, psihes virzību.
ienest Radīt, izraisīt, arī ieviest; būt par cēloni, ka (kas) rodas, izraisās.
novest Radīt, izraisīt.
degt Radīt, izstarot siltumu, gaismu.
izraut Radīt, izveidot (bedri, iedobumu); izskalot.
uztaisīt Radīt, izveidot (piemēram, ko māksliniecisku).
pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
izfantazēt Radīt, izveidot fantāzijā; izdomāt.
atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu) no kādas pamatkategorijas (piem., formas).
nest Radīt, ražot (augļus, ražu).
fabricēt Radīt, sacerēt (parasti ko mazvērtīgu lielā daudzumā).
turēt Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku).
dibināt Radīt, veidot (piem., organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
kūsāt Radīt, veidot burbuļus.
treļļot Radīt, veidot treļļus – par putniem.
ģenerēt Radīt; izraisīt.
ciltsmāte Radītāja, aizsācēja.
ciltstēvs Radītājs, aizsācējs.
izveidot Radošā domāšanas procesā radīt (piem., kādu tekstu, projektu, metodi); izstrādāt.
izgudrot Radošas darbības rezultātā radīt, izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
kreatīvs Radošs, radītspējīgs.
dīdžejs Raidījumu vai programmas vadītājs un ierakstu komentētājs (radio); diskotēkas vadītājs.
gatavot Rakstot, sacerot u. tml. veidot, radīt (piem., tekstu, runu); rīkot (piem., kādu pasākumu).
iegadīties Rasties iespējai (ko darīt); negaidīti notikt; gadīties.
palikt Rasties vai tikt radītam un saglabāties.
misēties Rasties, gadīties kļūmei; neveikties, neizdoties.
ieviesties Rasties, izveidoties, gadīties (parasti par ko nevēlamu).
sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi; arī attīstības sākuma forma.
virsbirģermeistars Rātes vai maģistrāta vadītājs.
ražojums Ražojot radītais priekšmets, produkts izstrādājums.
izrēkt Rēcot radīt (skaņas) – par dzīvniekiem.
satikties Regulāri satikt vienam otru un kopīgi pavadīt laiku (par pretēja dzimuma cilvēkiem).
kalpot Regulāri vadīt reliģiskās ceremonijas un veikt citus ar baznīcu un draudzi saistītus pienākumus (parasti par mācītājiem).
reihskomisārs Reihskomisariāta vadītājs.
deisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir pasaules radītājs, kurš pēc tam vairs neiejaucas dabas un cilvēku dzīvē.
darbība Rīcība, pasākumu kopums, lai (ko) izveidotu, radītu, panāktu u. tml.
direktīva Rīkojums, norādījums, ko augstākā institūcija dod zemākām institūcijām, vadītājs padotajiem.
veikties Risināties vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.); būt tādam, kas (piemēram, darbību) spēj veikt vēlamā veidā ar pozitīvu rezultātu.
ierīvēt Rīvējoties, beržoties radīt (piem., brūci).
urkšķēt Rūkt, radīt samērā zemus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par ierīcēm).
norunāt Runājot pavadīt (kādu laikposmu).
dizainparaugs Rūpnieciski intelektuālā īpašuma veids – mākslinieciskas konstruēšanas rezultātā radīts izstrādājuma ārējais veidols, ko patentē attiecīgā valstī.
sabadīties Sabadīt vienam otru.
civilizācija Sabiedrības radītās materiālās un kultūras vērtības, tās dzīves veids; komfortabli sadzīves apstākļi.
kultūra Sabiedrības un cilvēka radītais materiālo un garīgo vērtību kopums; šo vērtību kopums, kas saistīts ar kādu laikmetu, tautu.
autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam); (idejas) ierosinātājs.
nest Sagādāt, radīt.
ekonoms Saimniecības vadītājs, pārzinis.
apsaimniekot Saimniekojot vadīt nepieciešamos darbus un pienākumus; būt par saimnieku (kam).
vai Saista ar pakārtojuma saikli "vai" ievadītu palīgteikumu ar otru, norādot, ka iespējams tikai vienā palīgteikumā minētais.
vai Saista ar partikulu "vai" ievadīta jautājuma teikuma neatkarīgas daļas, norādot, ka jautātājs šaubās par tajās minēto.
ņemt savās rokās sākt (ko) vadīt, pārzināt; ņemt savā pārziņā, aizbildniecībā.
pārņemt savās rokās Sākt pārvaldīt, vadīt (ko).
pārņemt vadību sākt vadīt.
laist Sākt veidot, radīt (skaņas, vārdus).
dezorientēt Samulsināt, radīt nepareizu priekšstatu (par ko).
izsāpēt Sāpēs, pārdzīvojumos radīt, izveidot (ko).
sarunas augstākajā līmenī sarunas starp valstu, arī valdību vadītājiem.
augstākā līmeņa sarunas sarunas starp valstu, arī valdību vadītājiem.
koordinēt Saskaņot darbības, norises u. tml., radīt (starp tām) atbilstību, arī pakārtot (tās) citu citai.
nobrāzt Saskaroties ar ko asu, cietu, radīt (priekšmetam) virsmas bojājumu.
sanēt Saskaroties, rīvējoties, vibrējot gaisa plūsmā u. tml., radīt paklusas, samērā augstas dūcošas skaņas; būt tādam, kur atskan šādas skaņas.
saskrieties Satikties (parasti, lai pavadītu kopā laiku).
lolot Saudzēt, saglabāt (ko, piem., ar pūlēm izveidotu, radītu).
turēt (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā; vadīt (ko).
nokūkot Sēdēt, nīkt, pavadīt nomodā (kādu laikposmu).
korifejs Sengrieķu traģēdijā – kora vadītājs un priekšdziedātājs.
iesēdēt Sēžot radīt (iespiedumu).
zvans Signālierīces radīta skaņa.
pavada Siksna vai lente, kuras vienu vai abus galus piestiprina (zirga) apaušiem vai mutes dzelžiem, lai (to) vadītu.
siltumvadāmība Siltumvadītspēja.
paskaidrojoša vārdu grupa sintaktiska konstrukcija, ko veido ievadītājvārds kopā ar vārdu vai vārdu savienojumu, kas paskaidro kādu no teikuma locekļiem.
plastmasa Sintētiski radīts polimēru materiāls, kas viegli pakļaujas plastiskai apstrādei.
elektrokardiogrāfija Sirdsdarbības izmeklēšanas metode – sirds muskulatūras radīto svārstību reģistrēšana ar speciālu aparātu – elektrokardiogrāfu.
fonokardiogramma Sirdsdarbības radīto skaņu grafisks pieraksts.
sista brūce sitiena radīta brūce.
klauvēt Sitot (piem., pie durvīm, loga), radīt troksni, lai signalizētu.
sašķindināt Sitot kopā, radīt šķindoņu.
izsist Sitot, ar sitienu izveidot, radīt (caurumu, robu u. tml.).
cirst Sitot, triecot (ar asu priekšmetu) radīt (ievainojumu).
lietderības koeficients Skaitlis, kas rāda pievadītās un izmantotās enerģijas, spēka u. tml. attiecības.
kalkulators Skaitļotājs, kas izpilda atsevišķas matemātiskas operācijas ar manuāli ievadītiem skaitļiem.
stereofonija Skaņas ierakstīšana un atskaņošana, izmantojot vismaz divus kanālus, lai radītu iespaidu, ka skaņas avots atrodas telpā.
uzsist Skarot (ķermeņa daļu) ar sitienu, triecienu, radīt (piemēram, asinsizplūdumu).
uzsist Skarot (priekšmeta daļu) ar triecienu, radīt (tam bojājumu).
iespert Skarot izraisīt degšanu, radīt bojājumu – par zibeni.
durties Skaroties (klāt), radīt sāpes, arī, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piem., par ērkšķiem, zariem).
durt Skaroties klāt (ar ko smailu, asu) radīt sāpes un ievainot.
noskraidīt Skraidot pavadīt (kādu laikposmu).
saskrambāt Skrambājot radīt (vairākas, arī daudzas) rievas, švīkas (kā) virsmā; skrambājot sabojāt (ko).
saskrāpēt Skrāpējot radīt rievas, švīkas, līnijas (kā) virsmā; skrāpējot sabojāt (ko).
izperināt Slepenībā, citiem nemanot, radīt, izveidot (ko sliktu).
halucinācija Smadzeņu darbības traucējumu vai narkotiku radīti redzes, dzirdes u. tml. tēli, kas cilvēkam pašam liekas īstenības atspoguļojums.
drupināt Smalcināt drupatās, nelielās daļās; noārdīt, radīt (kur bojājumu).
dūms Smēķējamais, tā radītie dūmi.
trimda Soda veids – pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā, arī attiecīgā nometinājuma vieta; nelabvēlīgu apstākļu radīta nepieciešamība atrasties svešumā, arī attiecīgā atrašanās vieta.
disciplinārsods Sods par darba vai dienesta pienākumu nepildīšanu, disciplīnas pārkāpšanu, ko darbiniekam uzliek administrācija, bet vadītājam – augstāka institūcija.
izspārdīt Spārdot radīt, izveidot (kur, piem., bedri); spārdot sabojāt (ko).
locis Speciālists, kas labi pārzina noteikta rajona kuģošanas apstākļus un palīdz vadīt kuģi, tam iebraucot ostās, kanālos u. tml. vietās.
uzdauzīt Spēcīgi, arī vairākkārt uzsist (kādam, kam, pa ko), lai, piemēram, radītu troksni.
izdoma Spēja domāšanas procesā radīt ko jaunu; attiecīgais psihiskais process.
spēkrata vadāmība spēja noturēt un viegli mainīt kustības virzienu atbilstoši vadītāja iedarbībai uz vadības ierīcēm.
produktivitāte Spēja radīt jaunus atvasinājumus (parasti par vārddarināšanas elementiem, veidiem).
izgrūst Spēji radīt (samērā īsu skaņu) – par dzīvām būtnēm.
lūlināt Spēlējot (mūzikas instrumentu), radīt liegas, maigas skaņas.
izspiegt Spiedzot radīt (skaņas); spiedzot izdziedāt.
iespiest Spiežot ieveidot, radīt (virsmā iedobumu, rievu u. tml.).
pārspiest Spiežot radīt caurumu un (ko) saplacināt plakanu.
iespiest Spiežot, ar spiedienu radīt bojājumu.
griezties Spiežoties (ādā, miesā), beržot, ievainot, radīt sāpes.
griezt Spiežoties miesā, beržot ievainot, radīt sāpes.
sānskats Spogulis, kurā automobiļa, motocikla u. tml. vadītājs var pārredzēt sānu telpu aiz transportlīdzekļa.
spoguļattēls Spoguļa radītais attēls; (kā) precīzs atveidojums, atainojums.
triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu.
izspridzināt Spridzinot radīt, izveidot.
iemīt Staigājos radīt, izveidot (piem., taku), iespiest (pēdas).
novandīties Staigājot, klīstot pavadīt (kādu laikposmu).
nesakārtotība Stāvoklis, kad (kam) nav radīta noteikta kārtība, kad (kas) nav sakārtots.
sakārtotība Stāvoklis, kad (kam) radīta noteikta kārtība, kad (kas) veido noteiktu sistēmu.
pasīvā smēķēšana stāvoklis, kad cilvēks ir spiests elpot smēķētāju radītos dūmus.
žēlabains Stiepts, parasti samērā spalgs (par dzīvnieka radītu skaņu).
apšķebināt Stipri šķebināt; radīt nelabumu.
taisīt Strādājot, darot veidot, radīt (ko).
putot Strauji maisīt (šķidru vai pusšķidru masu), lai radītu putas vai gaisīgu, putainu konsistenci.
burzguļot Strauji plūstot, radīt šļakatas, putas, burbuļus un savdabīgu troksni (par ūdeni, strautiem, upēm).
griezt Strauji riņķojot, vadīt (kādu) dejā; strauji riņķojot, dejot.
sist Strauji skarot ko, radīt skaņas (parasti lai ko signalizētu).
nosūkt Sūcot noņemt, novadīt prom.
piesūkt Sūcot pievadīt.
nosūknēt Sūknējot novirzīt, novadīt prom.
supravadāmība Supravadītspēja.
svilpe Svilpes (piem., sporta spēles tiesneša) radīta skaņa, svilpiens.
izsvilpot Svilpojot radīt (skaņas).
nojāņot Svinēt svētkus (kādu laiku); jautri, priecīgi pavadīt (kādu laiku).
aizvadīt Svinīgi izvadīt.
fanfara Šādu mūzikas instrumentu radīts svinīgs signāls.
pāršaut Šaujot radīt caurumu un sabojāt (ko).
griezt Šķelt, radīt plaisu, rievu.
uzšķērst Šķēržot radīt (kam) atveri.
urīns Šķidrums, kas veidojas nierēs un pa urīnceļiem tiek izvadīts no organisma.
iešķilt Šķiļot iededzināt; šķiļot radīt (dzirksteli).
pieskaitāms Tāds (cilvēks), kas saprot, ko dara, spēj savu rīcību vadīt un atbildēt par to.
badīgs Tāds (dzīvnieks), kas mēdz badīties.
vaislīgs Tāds (dzīvnieks), kas spēj radīt daudz pēcnācēju; tāds, kas labi vaislojas.
bakurētains Tāds, kam (kur) ir baku radītas rētas.
slinks Tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko; tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko.
tālbraucējs Tāds, kam ir tiesības veikt, vadīt tālus braucienus.
siltumvadošs Tāds, kam piemīt siltumvadītspēja.
vadītspējīgs Tāds, kam piemīt vadītspēja.
neērts Tāds, kas (piem., savu īpašību dēļ) rada vai var radīt papildu grūtības, sarežģījumus.
labisks Tāds, kas adījumā izadīts uz labo pusi (piem., par valdziņu, adījuma kārtu).
kreilisks Tāds, kas adījuma labajā pusē ir izadīts uz kreiso pusi (piem., par valdziņu, adījuma kārtu).
pašadīts Tāds, kas ir paša adīts; tāds, kas ir adīts mājas apstākļos, mājsaimniecībā.
skatuvisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos dzirdes un redzes iespaidus.
mākslīgs Tāds, kas ir radīts vai tiek veikts pēc dabā eksistējoša parauga.
pavecs Tāds, kas ir radīts, izveidots pirms diezgan ilga laika.
vadītspējīgs Tāds, kas ir spējīgs vadīt (1).
pirmreizīgs Tāds, kas ir tikko atklāts, radīts u. tml. un izceļas ar savu kvalitāti, savdabīgumu, neikdienišķumu.
prezidējošs Tāds, kas ir vadītājs, priekšsēdētājs.
retrospektīvs Tāds, kas ir vērsts uz pagājušiem laikiem, pagātni; tāds, kas ir veltīts pagātnē radīto mākslas darbu, daiļdarbu apskatam.
oriģināls Tāds, kas ir vienreizējs; autora paša radīts (parasti par mākslas darbu).
tauta Tāds, kas ir, parasti kolektīvi, radīts, izplatīts, kļuvis tradicionāls šādā cilvēku kopībā.
neapzināts Tāds, kas nav pakļauts apziņai, saprātam, bet ir intuīcijas, instinktu vadīts.
nesakārtots Tāds, kas nav sakārtots, kurā nav izveidota, radīta noteikta kārtība vai sistēma.
neauglīgs Tāds, kas nespēj radīt pēcnācējus.
vecs Tāds, kas pastāv samērā ilgi; tāds, kas sen ir izveidots, radīts, atklāts u. tml.; tāds, kas sen pastāv.
jauns Tāds, kas pastāv samērā neilgi; tāds, kas tikko vai nesen ir izveidots, radīts, atklāts u. tml.; tāds, kas pašlaik top.
piesātināts Tāds, kas pavadīts rosīgi, intensīvi, notikumiem bagāts – par laikposmu.
naturāls Tāds, kas radies dabā vai eksistē dabā (pretstatā cilvēka radītajam).
atjautīgs Tāds, kas radīts, veidots ar bagātīgu izdomu.
spēcīgs Tāds, kas spēj ievērojami ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt (ko) – par cilvēkiem, to grupām.
asprātīgs Tāds, kas spēj radīt un trāpīgi lietot humoristiskus, atjautīgus izteicienus; tāds (sacerējums, runas veids u. tml.), kurā izpaužas šādas īpašības.
ieeja Tāds, kas tiek ievadīts kādā ierīcē; tāds, kas saistīts ar ievadīšanu kādā ierīcē.
parenterāls Tāds, kas tiek ievadīts organismā, apejot gremošanas traktu (piem., ievadot vēnā, muskulī, zemādā).
jaunākais Tāds, kas tikko vai nesen ir noticis, paveikts, arī radīts, sacerēts vai iegādāts.
nejaušs Tāds, kas var gadīties.
asprātīgs Tāds, kas veidots, radīts ar neparastu, negaidītu izdomu; atjautīgs.
savvaļa Tāds, ko neietekmē cilvēka darbība, cilvēka radītie apstākļi (par augiem, dzīvniekiem).
tranzistors Tāds, kura konstrakcijā ir šādas pusvadītāju lences.
vadāms Tāds, kura kustību, stāvokli, darbību ir iespējams vadīt.
izgudrojums Tas, kas ar domāšanu ir radīts, izveidots no jauna un kam ir praktiska vai zinātniska nozīme.
tālbraucējs Tas, kas ir ieguvis prasmi, tiesības veikt, vadīt tālus braucienus pa jūras vai sauszemes ceļiem.
lolojums Tas, kas ir pašaizliedzīgi, ar pūlēm veidots, radīts, attīstīts.
devums Tas, kas ir radīts; veikums, ieguldījums.
fantastika Tas, kas radīts iztēlē; tas, kas reāli nav iespējams.
spēks Tas, kas spēj radīt iespaidu (parasti paužot kādu saturu), ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
jaunums Tas, kas tikko vai nesen izveidots, radīts, atklāts u. tml.
pietaurēt Taurējot radīt skaņas signālu.
satelīttelevīzija Tehnisko iekārtu komplekss televīzijas raidījumu raidīšanai un uztveršanai ar Zemes mākslīgo pavadoņu starpniecību; šādā veidā radīta iespēja skatīties televīziju.
automatizācija Tehnisku, organizatorisku un citu pasākumu komplekss, kas dod iespēju ražošanas procesus vadīt bez tiešas cilvēka līdzdalības.
sarunu šovs televīzijas vai radio raidījuma veids, kurā viens vai vairāki vadītāji sarunājas ar vienu vai vairākiem uzaicinātiem dalībniekiem par kādu (parasti iepriekš izvēlētu) tēmu.
kolāža Tēlotājā mākslā – dažādu materiālu pielīmēšana pie krāsas un faktūras ziņā atšķirīgas pamatnes; šādā veidā radīts mākslas darbs.
tēlniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā tiek radīti telpiski mākslas darbi (piem., no akmens).
notērgāt Tērgājot pavadīt (kādu laikposmu).
notērzēt Tērzējot pavadīt (piem., kādu laikposmu).
jaundarinājums Tikko vai nesen radīts jauns vārds vai atvasinājums; jaunvārds.
jaunveidojums Tikko vai nesen radīts vai radies veidojums.
jaunvārds Tikko vai nesen radīts, valodā ieviests vārds; neoloģisms.
tīkliņzeķes Tīklauduma zeķes, tīklveidīgi adītas zeķes.
tīkliņcimdi Tīkliņauduma cimdi, tīklveidīgi adīti cimdi.
izstrēbt (savārīto) putru tikt galā ar radītajiem sarežģījumiem; novērst izdarīto aplamību.
noadīties Tikt noadītam.
uztapt Tikt radītam, izveidotam, darinātam u. tml.
plūst Tikt vienmērīgi, arī nepārtraukti pārvadītam, raidītam.
jaukt gaisu tīši radīt sajukumu, neskaidrību, nelabvēlīgi ietekmēt notiekošo.
jaukt ūdeni Tīši radīt sajukumu, neskaidrību, nelabvēlīgi ietekmēt notiekošo.
rituāls Tradicionāli izveidojies vai speciāli radīts noteiktu darbību kopums (piem., lai atzīmētu kāda procesa sākumu, noslēgumu vai pāriešanu jaunā kvalitātē).
traktorists Traktora vadītājs; speciālists traktora vadīšanā.
tramvajnieks Tramvaja transporta darbinieks; tramvaja vadītājs.
stūresvīrs Transportlīdzekļa (parasti automašīnas) vadītājs.
kavēt Traucēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
dezorganizēt Traucēt, jaukt (ko); radīt nekārtības, sajukumu.
termoss Trauks, kam ir dubultas sienas, starp kurām ir radīts vakuums, un ko izmanto (parasti pārtikas produktu) uzturēšanai nemainīgā temperatūrā.
notrenēties Trenējoties pavadīt (kādu laikposmu).
šļakata Trieciena radīta neliela (parasti ūdens) šalts, kas virzās uz augšu, sāniem u. tml.
iztrinkšķināt Trinkšķinot radīt (skaņas, melodiju).
berzt Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu).
aktīvais tūrisms tūrisms, kura dalībnieki pārvietojas, piem., ejot, slēpojot, braucot ar pašu vadītiem transportlīdzekļiem.
notusēt Tusējot pavadīt (kādu laiku).
notusēties Tusējoties pavadīt (kādu laiku).
ūdens motocikls ūdens transportlīdzeklis (parasti vienvietīgs, divvietīgs), kas pārvietojas un tiek vadīts ar ūdensmetēju.
uguns nelaime ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums.
ugunsnelaime Ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums.
izurbināt Urbinot izveidot, radīt (kur caurumu, robu).
ieurbināt Urbinot radīt, ieveidot (piem., iedobumu).
ūtrupnieks Ūtrupes vadītājs.
modelēt Uz līdzības pamata, balstoties uz faktiem, paraugiem u. tml., radīt shematizētu, vienkāršotu (kā) atveidu.
amizēties Uzjautrināties, jokoties; jautri pavadīt laiku (parasti ar pretējā dzimuma personu); koķetēt.
uzmest garu uzliet ūdeni uz sakarsētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
boss Uzņēmuma, iestādes īpašnieks, vadītājs.
šefs Uzņēmuma, iestādes u. tml. vadītājs, priekšnieks.
uzklikšķināt Uzrakstīt, ievadīt (datorā).
uztrāpīties Uztrāpīt (1); arī pagadīties.
pāroties Uzturēties kopā, lai radītu pēcnācējus (par dzīvnieku tēviņu un mātīti).
spice Vadība, vadītājs.
priekšniecība Vadība, vadītāju kopums (iestādē, uzņēmumā).
šoferēt Vadīt (automašīnu).
audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību vēlamā virzienā, gādājot, rūpējoties (par viņu), mācot, izglītojot (viņu); vadīt, ietekmēt indivīda garīgo attīstību vēlamā virzienā.
celebrēt Vadīt (eiharistisko) dievkalpojumu.
pārvaldīt Vadīt (kā) darbību, apsaimniekot (ko).
tiesāt Vadīt (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot strīdus.
kučierēt Vadīt (pajūgā, karietē u. tml. iejūgtu zirgu).
komandēt Vadīt (piem., karaspēka vienību).
triekt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā, parasti to nesaudzējot.
trenkt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā.
dzīt Vadīt (transportlīdzekli), parasti nesaudzīgi, maksimālā ātrumā.
ripināt Vadīt (transportlīdzekli).
izvadīt Vadīt apbedīšanas ceremoniju.
apstāvēt Vadīt bēru ceremoniju, teikt izvadīšanas runu.
burāt Vadīt buru laivu vai jahtu.
zagt dienas vadīt laiku bezdarbībā, slaistīties; vadot dienas bezdarbībā, slaistoties, sagādāt kādam zaudējumus.
slinkot Vadīt laiku bezdarbībā; arī lēni, negribīgi strādāt, darīt ko.
nolidot Vadīt lidaparātu vai būt par lidamšīnas apkalpes locekli (noteiktu laikposmu).
pilotēt Vadīt lidaparātu.
diriģēt Vadīt skaņdarba izpildītājus; vadīt skaņdarba izpildījumu.
pilotēt Vadīt specifisku transportlīdzekli; būt par pilotu (piem., sacensībās).
šoferēt Vadīt spēkratu.
sēdēt pie stūres vadīt transportlīdzekli.
būt pie stūres vadīt transportlīdzekli.
novadīt Vadīt un pabeigt vadīt (ko).
apkalpot Vadīt un uzturēt darba kārtībā (transportlīdzekļus, mašīnas, ierīces, mehānismus u. tml.).
kučierēt Vadīt zirga vilktu pajūgu, karieti u. tml.
priekšniekot Vadīt, būt par priekšnieku.
kavēt Vadīt, izmantot (laiku, parasti nelietderīgi).
stumdīt Vadīt, izrīkot, arī mudināt.
menedžēt Vadīt, pārvaldīt, organizēt.
organizēt Vadīt, saskaņot (kādu darbību, procesu).
jāt Vadīt, virzīt (dzīvnieku, parasti zirgu), sēžot (tam) mugurā.
līderis Vadītājs (piem., politiskā partijā, sabiedriskā organizācijā); neoficiāli arī valsts vadītājs.
priekšsēdētājs Vadītājs (sanāksmē, sapulcē u. tml.).
kapteinis Vadītājs (sporta komandai).
direktors Vadītājs (uzņēmumā, iestādē).
moderators Vadītājs.
vadāmība Vadītspēja.
izvaidēt Vaidot radīt (skaņas); vaidot izpaust.
izvaimanāt Vaimanājot radīt (skaņas); vaimanājot izpaust.
durstīt Vairākkārt durot, bakstot, skarot, radīt sāpes, ievainojumu.
apkošļāt Vairākkārt košļājot, radīt bojājumus (no virspuses, visapkārt).
dancināt Vairākkārt lūgt uz deju un vadīt dejā (partneri); likt dejot.
ducināt Vairākkārt radīt pastipru, dobju, samērā ilgstošu troksni (par pērkonu, šāvieniem tālumā, mašīnām, transportlīdzekļiem).
strīdēties Vairākkārt radīt skaļas, parasti īslaicīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
plosīt Vairākkārt raujot, plēšot (parasti spēcīgi, arī dažādos virzienos), dalīt (ko) daļās, gabalos, radīt (kam) plaisas, caurumus.
kapāt Vairākkārt sist (ar ko asu), lai radītu iedobumu.
bungot Vairākkārt sist pret ko cietu, radot troksni; atsitoties pret ko cietu, radīt troksni.
izstaigāt Vairākkārt staigājot, radīt, izveidot (piem., taku).
kvakšķināt Vairākkārt vai ilgstoši kvakšķēt; vairākkārt vai ilgstoši radīt raksturīgas balss skaņas.
rejas Vairākkārtīgas suņa vai suņu dzimtas dzīvnieka radītas raksturīgas skaņas.
zalve Vairāku viena veida ieroču vienlaicīgu šāvienu kopums; šādu vienlaicīgu šāvienu radīts troksnis.
kanclers Valdības vadītājs (piem., Vācijā, Austrijā).
reihskanclers Valdības vadītājs, valdības galva Vācijā līdz 1945. gadam.
premjerministrs Valdības vadītājs, valdības galva, ministru kabineta vadītājs; ministru prezidents; premjers (1).
Ministru prezidents valdības vadītājs; premjers.
pārvaldīt Valdīt (pār noteiktu teritoriju); valdot (pār ko), vadīt, pārzināt (tā) darbību.
teokrātija Valsts forma (parasti monarhija), kurā valsts galva vienlaikus ir arī tās reliģiskās dzīves vadītājs.
ģenerālkonsuls Valsts oficiāli pilnvarota persona, kas norīkota darbā kādā no citas valsts lielākajām pilsētām; konsulāta vadītājs.
izpildvara Valsts pārvaldes orgānu tiesības īstenot lēmumus, praktiski vadīt, pārvaldīt (ko).
galotņu tikšanās valstu vadītāju tikšanās (apspriede).
galotņu apspriede valstu vadītāju tikšanās (apspriede).
samits Valstu vai valdību vadītāju apspriede; visaugstākā līmeņa apspriede.
novāļāties Vāļājoties, gulšņājot pavadīt (kādu laikposmu).
novārtīties Vārtoties, gulšņājot pavadīt (kādu laikposmu).
apvēdināt Vēdinot (ar ko), radīt plūsmu (apkārt kam).
rakstīt Veidojot burtus (ar rakstāmrīku vai elektronisku ierīci, piem., datoru), radīt tekstu.
sildītājs Veidojums (piem., no gumijas, auduma) ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot karsta ūdens vai elektrības radīto siltumu; termofors.
dibināt Veidot, radīt (ko), pamatojoties, balstoties (uz ko).
kaldināt Veidot, radīt, parasti ilgās pūlēs, grūtībās.
veikalvedis Veikala (1) vadītājs, pārzinis.
izvadīt Veikt apbedīšanas ceremoniju, pavadīt (mirušo no kurienes, kur u. tml.).
strādāt Veikt noteiktas darbības, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.
rotaļāties Veikt rotaļai nepieciešamo darbību kopumu, pavadīt laiku rotaļā; spēlēties.
šalkt Vēja iedarbībā radīt raksturīgas, vienmērīgas, ilgstošas skaņas (par kokiem, mežu, jūru u. tml.).
prezidents Vēlēts vadītājs, priekšsēdētājs dažādās iestādēs, organizācijās, firmās u. tml.
atvemt Vemjot izvadīt (parasti nedaudz nesagremotas barības).
izvemt Vemjot izvadīt no kuņģa (ko).
intravenozs Vēnā esošs, norisošs; vēnā ievadīts.
novergot Vergojot, pārlieku smagi strādājot pavadīt (kādu laikposmu).
vīdžejs Videoprogrammas vadītājs, kurš saskaņo attēlu ar mūziku.
pieskandināt Viegli piesist (pie kā), lai radītu skaņu, dotu zīmi, ka vēlas runāt.
pieskandināt Viegli pieskarties (ar savu glāzi pie cita glāzes), lai radītu skaņu (pirms alkoholiska dzēriena iedzeršanas).
notrallināt Vieglprātīgi pavadīt, nodzīvot (noteiktu laikposmu).
supravadītājs Viela, kam piemīt supravadītspēja.
pusvadītājs Viela, kuras elektrovadītspēja parastos apstākļos ir lielāka nekā dielektriķiem, bet mazāka nekā metāliem.
puksts Viena no sirds sistolēm, arī tās radītā vibrācija, skaņa.
tēvs Viena no trim līdzvērtīgām Trīsvienības personām, Dievs kā visa radītājs, valdītājs un uzturētājs.
oriģināls Vienreizējs, paša autora radīts literārs darbs, arī teksts (pretstatā tulkojumam).
birģermeistars Viens no rātes vadītājiem (arī Rīgā).
tamada Viesību vadītājs (parasti Gruzijā).
štancētava Vieta, kur (kas) tiek izgatavots, radīts lielā daudzumā.
landrāts Vietējās pašpārvaldes vadītājs dažās Rietumeiropas zemēs, piem., Vācijā.
adjutants Virsnieks, kas veic administratīvus pienākumus štābā vai pie valsts vadītāja; augstāka ranga virsnieka palīgs.
vēdināt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu; šādā veidā radīt (gaisa kustības), lai atvēsinātos, atvēsinātu.
šalkt Virzoties (gaisa, ūdens) plūsmai, radīt raksturīgas, vienmērīgas, ilgstošas skaņas.
žvīgot Virzoties un saskaroties ar ko, radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas (par gaisa plūsmu).
svilpot Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt augstas, stieptas skaņas (par gaisa plūsmu); svilpt (2).
svilpt Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt augstu, stieptu skaņu (par gaisa plūsmu); svilpot (2).
rībēt Virzoties, pārvietojoties radīt spēcīgu, skaļu troksni.
iezāģēt Zāģējot radīt (kur) bojājumu, ievainojumu.
eļļot Ziest (ko) ar eļļu; pievadīt (kur) eļļu.
ceļazīme Zīme transportlīdzekļa vadītāju un gājēju informēšanai (piem., par ceļa virzienu, satiksmes ierobežojumiem).
ceļa zīme zīme transportlīdzekļu vadītāju un gājēju informēšanai; ceļazīme (2).
valoda Zīmju sistēma (parasti mākslīgi radīta, formāla), ko izmanto, piem., informātikā.
karamāksla Zināšanas un prasme vadīt karadarbību.
kučieris Zirga vilktu ratu, karietes u. tml. vadītājs; cilvēks, kas pārvadā pasažierus zirga vilktā karietē, ekipāžā u. tml.
iezvanīt Zvanot bēru ceremonijā, izvadīt (mirušo).
izzvanīt Zvanot radīt (skaņas).
nozvilnēt Zvilnot pavadīt (kādu noteiktu laikposmu).
nožūpot Žūpojot pavadīt (kādu laika posmu).

adīt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

adīt

LLVV

adīt

MEV

adît