Paplašinātā meklēšana
Meklējam adīt.
Atrasts vārdos (59):
- adīt:1
- badīt:1
- radīt:1
- vadīt:1
- apadīt:1
- ieadīt:1
- izadīt:1
- noadīt:1
- paadīt:1
- saadīt:1
- uzadīt:1
- radīts:1
- adītava:1
- iebadīt:1
- ievadīt:1
- izbadīt:1
- izvadīt:1
- nobadīt:1
- novadīt:1
- pāradīt:1
- pavadīt:1
- pieadīt:1
- sabadīt:1
- uzvadīt:1
- aizvadīt:1
- pārradīt:1
- pārvadīt:1
- piebadīt:1
- pievadīt:1
- badīties:1
- gadīties:1
- pašadīts:1
- radītājs:1
- vadītājs:1
- vadīties:1
- ieadīties:1
- noadīties:1
- atgadīties:1
- atvadīties:1
- iegadīties:1
- izgadīties:1
- izvadītājs:1
- nevadītājs:1
- pabadīties:1
- pagadīties:1
- pavadītājs:1
- sabadīties:1
- sagadīties:1
- vadītspēja:1
- pusvadītājs:1
- radītprieks:1
- autovadītājs:1
- vadītspējīgs:1
- virsvadītājs:1
- supravadītājs:1
- siltumvadītājs:1
- supravadītspēja:1
- siltumvadītspēja:1
- elektrovadītspēja:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1390):
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
- pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- menedžeris Administrators; darba vadītājs, organizators.
- uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt.
- izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko); noadīt.
- kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (piem., aiz sāpēm radīta) īsa skaņa.
- nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās attiecībās.
- nodzīvot Aizvadīt (kādu laikposmu) no mūža.
- pārlaist Aizvadīt (kādu laikposmu); pārciest (nelabvēlīgos apstākļus).
- pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- aiznest Aizvadīt, aizvirzīt.
- pavadīt Aizvadīt, atrasties (kādu laiku) kur, kādā veidā.
- portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
- sirēna Akustiska ierīce, ar ko rada jaudīgu skaņas signālu; šīs ierīces radītās skaņas.
- nodzert tiesības alkoholisko dzērienu lietošanas dēļ zaudēt autovadītāja apliecību.
- mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs; mikipele.
- mikipele Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs.
- piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
- seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piem., jēdzienus, spriedumus).
- nomelnot Apmelojot, nepamatoti nopeļot, nopulgojot, noniecinot, radīt negatīvu priekšstatu (par kādu, ko).
- darināt Apstrādājot kādu materiālu, veidot, gatavot (priekšmetu); radīt, veidot (mākslas darbu).
- kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
- sakopt Apstrādāt (zemi, lauku), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
- ola Apvalkā ietverta, no organisma izvadīta ovāla (putnu, arī dažu dzīvnieku) olšūna.
- oldermanis Apvienības, biedrības u. tml. vadītājs.
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai radītu par sevi citādu, patiesībai neatbilstošu priekšstatu.
- likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
- jaukt galvu Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
- spīdzināt Ar apzinātu, mērķtiecīgu rīcību radīt (kādam) lielas fiziskas, arī psihiskas ciešanas.
- uzblīkšķināt Ar blīkšķi uzsist, arī sasist; radīt blīkšķi (piemēram, šaujot).
- atdot pēdējo godu ar ceremoniālu izvadīt mirušo.
- iedziedāt Ar dziedāšanu iesākt, ievadīt.
- izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
- klabināt Ar knābi radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
- pārcirst Ar ko asu radīt (kur) caurumu, bojājumu.
- izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piem., caurumu, robu).
- nosusināt Ar meliorācijas paņēmieniem novadīt lieko ūdeni (kādā teritorijā), padarīt (augsni, zemi) sausāku.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību izveidot, radīt (ko).
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija); apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
- mest Ar noteiktām kustībām veidot, radīt (ko).
- trikotāža Ar rokām vai mašīnām adīti gatavi izstrādājumi vai audumi.
- manipulēt Ar roku kustībām iedarboties (uz ko), vadīt (ko).
- ražot Ar savu darbību radīt produktus pārdošanai tirgū.
- simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piem., slimību, psihisku stāvokli), lai maldinātu, radītu nepareizu priekšstatu (par ko).
- izveidot Ar savu novietojumu radīt (piem., rindu, apli) – par priekšmetiem, parādībām.
- nodarīt Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
- trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, trokšņus.
- izsist Ar sitieniem, piesitieniem radīt (ritmu, skaņas).
- pārsist Ar sitienu pārdalīt; sitot radīt bojājumu, caurumu.
- uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (piemēram, zilumu, ievainojumu).
- iedauzīt Ar sitienu, grūdienu iebojāt (piem., priekšmetu); radīt (bojājumu).
- uzsist zilu aci ar sitienu, triecienu radīt zilganu zemādas asinsizplūdumu zem acs.
- iesist Ar sitienu, triecienu radīt.
- tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- ieskenēt Ar skeneri ievadīt, iekopēt datorā (attēlu, tekstu).
- izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- nospiedums Ar spiedienu, piespiedienu radies, radīts (kā) atveids.
- stūrēt Ar stūres iekārtu vadīt (transportlīdzekļa) kustību noteiktā virzienā.
- izskalot Ar šķidruma plūsmu izvadīt, izdalīt.
- iešļircināt Ar šļirci ievadīt (parasti medikamentu).
- vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
- portretēt Ar tēlotājmākslas līdzekļiem radīt (kāda) portretu.
- novārdot Ar vārdošanu censties radīt (kam) dziedinošas spējas.
- piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kam), lai radītu skaņu.
- izlikt cilpas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- izlikt slazdus ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
- kost Ar zobiem radīts (par brūci, ievainojumu).
- boss Arodbiedrības, politiskas organizācijas vadītājs.
- šerifs ASV – ievēlēts (piem., apgabala) policijas vadītājs.
- nākt priekšā atgadīties, notikt.
- tū Atkārtojumā "tū tū" vai savienojumā "tu tū" lieto, lai atdarinātu pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas u. tml. radītu skaņu.
- atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas tēlā); izveidot, radīt pēc kāda parauga.
- pielaist pie stūres atļaut vadīt transportlīdzekli.
- nosēdēt Atrasties sēdus, sēžot pavadīt (kādu laiku).
- cietumniecība Atrašanās cietumā; cietumā pavadītais laiks.
- kārta Ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis.
- svilpot Ātri virzoties gaisā, radīt augstas, stieptas skaņas.
- svilpt Ātri virzoties gaisā, radīt augstu, stieptu skaņu.
- uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko kvalitatīvu, pārsteidzošu).
- traucēt Atrodoties (kur) apgrūtināt (ko), radīt neērtības (kam).
- apēnot Atrodoties kam apkārt, aizsedzot (ko), radīt ēnu.
- aizēnot Atrodoties kam priekšā, aizsedzot (ko), radīt ēnu, samazināt gaismas pieplūdi (augiem).
- tropu māja atsevišķa celtne botāniskajā vai zooloģiskajā dārzā, kurā mākslīgi radīti apstākļi, lai tajā varētu augt un dzīvot tropiem raksturīgie augi un dzīvnieki.
- dipēt Atskanēt (par soļu troksni); radīt soļu troksni.
- retrospekcija Atskats pagātnē; pagātnē radīto mākslas darbu, daiļdarbu pārskats.
- pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
- atsveicināties Atvadīties ar sveicienu.
- teikt ardievas atvadīties, sakot atvadu vārdus.
- vadīties Atvadīties.
- fertils Auglīgs; spējīgs radīt pēcnācējus.
- čigānu barons augstākā un ietekmīgākā persona čigānu kopienā, tās vadītājs.
- Brahma Augstākais dievs radītājs brahmanisma un hinduisma dievu trīsvienībā (Brahma, Višnu, Šiva).
- rezidence Augstas amatpersonas (piem., valsts vadītāja) pastāvīgas uzturēšanās vieta; attiecīgā ēka vai ēku komplekss.
- rektors Augstskolas vadītājs.
- triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums.
- izaurot Aurojot radīt (skaņas); aurojot izpaust.
- drošs automobilis automobilis, kura konstrukcija sekmē vadītāja, pasažieru paaugstinātu drošību sadursmēs.
- virsbūve Automobiļa daļa (piem., kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- šoferis Automobiļa vadītājs.
- vadonis Autoritārs valsts vadītājs; vadītājs (piem., cilvēku grupā) ar spēcīgu ietekmi.
- dzērājšoferis Autovadītājs, kas vada auto, būdams alkohola reibumā.
- badīties Badīt citam citu.
- sabakstīt Bakstot radīt caurumus.
- izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); bakstot padarīt viscaur caurumainu.
- baņķieris Bankas īpašnieks, vadītājs vai akcionārs.
- parādīt pēdējo godu bēru ceremonijā ar cieņu izvadīt mirušo.
- izvadītājs Bēru ceremonijas vadītājs.
- noberzt Berzējot, beržot radīt ādas iekaisumu, sāpes, arī ievainot (piem., par apaviem).
- izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); beržot izbojāt.
- ieberzt Beržot, beržoties radīt (piem., rievu, tulznu).
- rīvēt Beržoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (par apaviem, apģērbu); berzt.
- klimst Bezdarbīgi vadīt laiku.
- notriekt Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku).
- nosist laiku bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku.
- trolejbuss Bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai, kura kustību nodrošina pa diviem kontakttīkla gaisa vadiem pievadītā strāva; šāds transportlīdzeklis, kas kursē noteiktā maršrutā.
- klubs Biedrība, kurā apvienojušies, piem., kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus u. tml.
- ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; lielas ūdens masas radītais postījums.
- iebraukt Braucot ieveidot, radīt.
- izbraukt Braucot izvirzīt, izvadīt transportlīdzekli.
- izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piem., bedres, grambas).
- nobraukāt Braukājot pavadīt (kādu laikposmu).
- brigadieris Brigādes (1) vadītājs.
- izburt Brīnumainā, neparastā veidā iegūt, izveidot, radīt (ko skaistu).
- lielmestrs Brīvmūrnieku ložas (lielložas) vadītājs.
- plēsta brūce brūce, kas radīta, saraujot audus.
- griezta brūce brūce, kas radīta, velkot ar ko asu.
- buldozerists Buldozera vadītājs.
- piederēt Būt (kāda) izveidotam, radītam.
- skanēt Būt ar kādu saturu (par tekstu); radīt (kādu iespaidu), izklausīties (kā) – par vārdiem, valodu.
- durstīt Būt dzelošai, līdzīgai atkārtotu, sīku dūrienu radītai sāpju sajūtai; izraisīt šādu sajūtu (par sāpēm).
- kost kabatā būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
- prezidēt Būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, sanāksmei u. tml.).
- šķērsot Būt par šķērsli (kam), radīt šķērsli (kā kustībai).
- turēt grožus (savās) rokās Būt par vadītāju.
- atrasties Būt sastopamam, pieteikties; gadīties.
- turēt Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā; pārzināt, vadīt (īpašumu).
- klepot Būt tādam, kam izraisās klepus; radīt klepum raksturīgas skaņas.
- badīties Būt tādam, kas mēdz badīt.
- pārstaipīties Ceļot, nesot ko pārāk smagu, izraisīt sev sāpes, radīt traumu.
- tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
- tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības; tuvināties (2).
- pārcirst Cērtot radīt (kam) ievainojumu.
- iecirst Cērtot radīt, ieveidot (kādā virsmā).
- metāls Ciets materiāls, kam parasti ir laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
- kultūra Cilvēka radītajos audzēšanas apstākļos.
- kultūra Cilvēka radīto vērtību kopums (kādā mākslas nozarē).
- šalkoņa Cilvēka radītu paklusu skaņu kopums.
- stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
- improvizators Cilvēks, kas improvizē, kam ir spējas improvizējot radīt mākslas darbu.
- planierists Cilvēks, kas nodarbojas ar planierismu, prot vadīt planieri.
- rotaļnieks Cilvēks, kas organizē, vada rotaļas; rotaļu vadītājs.
- gaisa pirāts cilvēks, kas uzbrūk lidaparāta apkalpei, lai nolaupītu to vai piespiestu vadīt uz sev vajadzīgo vietu.
- apstāvētājs Cilvēks, kas vada bēru ceremoniju, saka izvadīšanas runu; izvadītājs.
- mafijas krusttēvs cilvēks, kas vada organizētu noziedznieku grupu, mafijas vadītājs.
- pavadītājs Cilvēks, kurš bēru ceremonijā ieradies pavadīt aizgājēju.
- dūraiņi Cimdi, kam atsevišķi izadīts tikai viens pirksts – īkšķis.
- kompilācija Citu autoru radīto darbu mehānisks sakopojums, apkopojums; šādi veidots darbs.
- stihiska nelaime dabas stihija, dabas katastrofa, to radītie postījumi, zaudējumi.
- melodija Dabas vai dzīvnieku radītu raksturīgu skaņu kopums.
- ieplēst Daļēji, vietumis saplēst; plēšot radīt bojājumu.
- meistars Darba tiešais vadītājs un organizētājs (kādā ražošanas iecirknī).
- bosings Darba vadītāja vai vadības īstenots psiholoģisks terors pret darbinieku (darbiniekiem).
- atvadas Darbība --> atvadīties; atvadīšanās.
- ievade Darbība --> ievadīt; ievadīšana.
- šaušana Darbība --> šaut; šādas darbības radītais troksnis.
- starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi, saikni (piem., starp cilvēkiem, valstīm).
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
- izvade Darbība, process --> izvadīt.
- izvadīšana Darbība, process --> izvadīt.
- novade Darbība, process --> novadīt (2); novadīšana prom.
- pievade Darbība, process --> pievadīt; (kā) pievadīšanas sistēma.
- zvanīt Darbinot signālierīci, radīt noteiktas frekvences skaņu; atskanēt šādai skaņai.
- saražot Darbojoties radīt (ko).
- sprauslot Darbojoties radīt neregulārus blakus trokšņus (piem., izplūdes dēļ) – par iekārtām, ierīcēm.
- klaudzēt Darbojoties radīt šādu samērā skaļu troksni (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.).
- vaidēt Darbojoties, pārvietojoties, radīt stieptas, mainīga augstuma skaņas; būt tādam, kur atskan šādas skaņas.
- melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- izvadītājs Darītājs --> izvadīt.
- virtuālais attēls datora atmiņā ievadīts grafisks attēls, kura izmēri ļauj to aplūkot displeja ekrānā tikai pa daļām.
- noskraidīties Daudz skraidīt, arī staigāt (parasti līdz nogurumam); daudz skraidot vai staigājot pavadīt (kādu laikposmu).
- piekliegt pilnas ausis daudz un skaļi kliedzot, radīt (kādam) nepatīkamas izjūtas.
- sampleris Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuru tiek radīti un apstrādāti sampli.
- čala Daudzu putnu balsu radīto skaņu kopums.
- kvēpināt Dedzināt (ko), lai radītu smaržīgus dūmus.
- kvēpināt Dedzinot (ko), radīt daudz kvēpu, dūmu; pārklāt (ko) ar kvēpiem.
- izdedzināt Dedzinot izveidot, radīt (bojājumu).
- kvēpt Degot radīt daudz kvēpu, dūmu.
- dūmot Degot radīt dūmus, laist dūmus (gaisā, telpā).
- radziņš Deģeneratīvu pārmaiņu radīts izaugums (piem., starpskriemeļu skrimšļos).
- nodejot Dejojot pavadīt (kādu laikposmu).
- izdēt Dējot izvadīt no organisma (olu).
- tēvs Dibinātājs, pamatlicējs; arī vadītājs, organizators.
- vadonis Diriģents, kora vadītājs.
- Nāciju salūts divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājus.
- diode Divizvadu elektroierīce (vakuuma vai pusvadītāju) ar vienpusīgu vadītspēju.
- īsslēgums Divu elektriskās ķēdes dažāda potenciāla elementu savstarpēja saslēgšanās vai to saslēgšanās ar vadītāju bez pretestības vai ar ļoti mazu pretestību.
- īssavienojums Divu elektriskās ķēdes punktu savienojums ar vadītāju bez pretestības vai ļoti mazu pretestību.
- dizains Dizainera radītais konkrēta izstrādājuma ārējais veidols, arī mākslinieciskie risinājumi tā izveidē.
- dunēt Dobji, zemu skanēt (par mūzikas instrumentiem, to radītajām skaņām).
- izdoma Domās, iztēlē no jauna radītais (tēls, priekšstats, ideja u. tml.).
- izdarīt Domāšanas procesā izveidot, radīt.
- izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
- izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.).
- sadomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, sacerēt; izdomāt (piem., rodot atbildi uz kādu jautājumu).
- palaist pasaulē Dot dzīvību, radīt.
- nest Dot, izraisīt, radīt.
- aizvadīt Doties līdzi, pavadīt (kur, līdz kādai vietai).
- sadrāzt Drāžot sadalīt, sasmalcināt; drāžot, smalcinot radīt (ko).
- pārdurt Durot radīt (kam) caurumu; būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums.
- sadurt Durot radīt caurumus; durot sabojāt.
- sadurt Durot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus.
- sadurstīt Durstot radīt caurumus; durstot sabojāt.
- sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, sīkus ievainojumus.
- laist pasaulē dzemdēt, radīt.
- laist Dzemdēt, radīt.
- nodzert Dzerot, žūpojot pavadīt (kādu laiku).
- nodziedāt Dziedot pavadīt (kādu laikposmu).
- nodziedāt Dziedot radīt raksturīgas skaņas (par putniem).
- motors Dzinējs, kas tam pievadīto enerģiju pārvērš rotējošās vārpstas mehāniskajā enerģijā.
- nodzīrot Dzīrojot pavadīt (kādu laikposmu).
- augt Dzīvot, pavadīt bērnību (kur, kādos apstākļos); veidoties, attīstīties.
- klons Dzīvu organismu pēcnācēji vai šūnas, kas radītas bezdzimumvairošanās ceļā un ir ģenētiski identas.
- uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (nepieciešamās vielas) organismā.
- Eiropas Savienības Padome Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju pārstāvības institūcija.
- ekskavatorists Ekskavatora vadītājs.
- konduktivitāte Elektrības vai siltuma vadītspēja.
- termoelements Elektriskās ķēdes daļa, kura sastāv no dažādiem vadītājiem un kurā izmanto termoelektriskos efektus.
- elektrotrauma Elektriskās strāvas (arī zibens) radīts organisma bojājums.
- termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
- S Elektrovadītspējas mērvienība – sīmenss.
- sīmenss Elektrovadītspējas mērvienība [S].
- ieelpot Elpojot ievadīt (gaisu, kopā ar gaisu) elpošanas orgānos.
- ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos (kādu vielu ārstnieciskā nolūkā).
- izelpot Elpojot izvadīt (gaisu) no plaušām.
- sēkt Elpojot radīt šņācošu skaņu (piem., elpošanas traucējumu dēļ).
- žagoties Elpošanas orgāniem pēkšņi krampjaini saraujoties, radīt īsas, aprautas skaņas.
- dekāns Fakultātes vadītājs (augstākajā mācību iestādē).
- rapids Filmēšana ar kadru palielinātu biežumu, lai radītu uzņemto objektu palēninātas kustības efektu.
- elektriskā pretestība fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai.
- elektrovadītspēja Fizikāls lielums, kas raksturo vielas spēju vadīt elektrisko strāvu [S].
- dzemdēt Fizioloģiskā procesā izvadīt no dzemdes (attīstījušos augli).
- ražot Fizioloģiskā procesā radīt vielas (par organismu, tā daļām).
- dzemdības Fizioloģisks process, kura rezultātā attīstījies auglis tiek izvadīts no dzemdes.
- uzfotografēt Fotografējot radīt, izveidot.
- summators Franču zinātnieka B. Paskāla izgudrota summēšanas ierīce, kurā saskaitāmie lielumi tika ievadīti, atbilstoši pagriežot ritenīšus.
- samesties Gadīties kļūmei, kavēklim (piem., darbībā).
- laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam; veikties (labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ).
- samisēties Gadīties, parasti pēkšņi, kļūmei, neveiksmei.
- iznākt Gadīties.
- trāpīties Gadīties.
- majordoms Galma saimniecības vadītājs, vēlāk galma augstākā amatpersona (piem., Franku valstī 5. gs. beigās – 8. gs.).
- virsvadītājs Galvenais (kā) vadītājs.
- šefredaktors Galvenais atbildīgais (periodiska izdevuma) redaktors; izdevniecības redakcijas vadītājs.
- ģenerāldirektors Galvenais, atbildīgais vadītājs (lielā uzņēmumā vai organizācijā).
- sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
- guru Garīgais audzinātājs (hinduismā); viens no galvenajiem sikhu vadītājiem.
- sagleznot Gleznojot radīt, izveidot (ko) lielākā daudzumā.
- zīmējums Grafikas veids – priekšmetu, parādību u. tml. attēlojums, kas iegūts, izmantojot grafiskās tēlošanas līdzekļus – punktus, līnijas, laukumus; šādā veidā radīts darbs.
- izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.; graužot radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
- grebums Grebjot radīts attēls; šāda attēla novilkums uz papīra.
- greiderists Greidera vadītājs.
- izgriezt Griežot izgatavot, izveidot (priekšmetu); griežot izveidot, radīt (piem., caurumu, robu priekšmetā).
- iegriezt Griežot radīt (kur) ievainojumu, bojājumu.
- pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, radīt brūci, ievainot.
- sagraizīt Griežot, vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā) savainojumus.
- urbināt Grozot un spiežot (parasti ko smailu irdenā, mīkstā slānī), radīt (tajā) iespiedumu, iedobumu, caurumu.
- nogrozīties Grozoties pavadīt (kādu laikposmu).
- izgulēt Gulēt (daudzās vai visās vietās); pārlaist, aizvadīt nakti (kur).
- nakšņot Gulēt pa nakti, pavadīt nakti (kur).
- gulšņāt Gulēt pussnaudā, bieži pamostoties; pavadīt laiku bezdarbībā, guļus stāvoklī.
- pārgulēt Guļot pavadīt nakti (kur).
- atgulēt Guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- iet labumā gūt labumu; radīt svara pieaugumu.
- monopolizēt Gūt vai radīt monopoltiesības (uz ko).
- nogvelzt Gvelžot pavadīt (kādu laikposmu).
- eltermanis Ģildes vai cunftes vadītājs.
- priecēt Iedarbojoties uz uztveri, izraisīt, radīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
- bubulis Iedomās, iztēlē radīts biedēklis, briesmonis.
- ķēms Iedomu, negatīvas īstenības uztveres radīts tēls, kas iedveš bailes; spoks, rēgs.
- iekrist Iegadīties.
- ietrāpīties Iegadīties.
- groži Iejūga daļa – siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
- gongs Iekārts metāla disks, kuru piesitot, rodas noteikta augstuma skaņa; šāda diska radītā skaņa.
- ieprogrammēt Iekļaut, paredzēt programmā; ievadīt (piem., datorā) noteiktu programmu.
- apaugļot Ieplūdinot vīrišķo dzimumšūnu sievišķajā, radīt jauna organisma dīgli; padarīt (sievišķo organismu) par jauna organisma veidotāju.
- kultūras mantojums iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
- kodēt Ierakstīt, ievadīt (kur) noteiktu kodu, kuru var nolasīt tikai ar speciālu aparātu vai sakārtojot koda zīmes noteiktā secībā.
- seismometrs Ierīce seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
- vibrators Ierīce vibrāciju radīšanai; elektrovadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, atstarošanai.
- sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, piem., šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
- tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
- elektrizēt Ierosināt elektriskos lādiņus, radīt elektrisko strāvu.
- inducēt Ierosināt, radīt (ko) ārēju cēloņu iedarbībā.
- iesmilkstēties Iesākt radīt augstas, stieptas skaņas; iesākt radīt šādas skaņas un pārstāt.
- iečaloties Iesākt radīt nevienmērīgu, guldzošu troksni (par plūstošu ūdeni).
- iekliegties Iesākt radīt raksturīgas skaļas balss skaņas un apklust (parasti par putniem).
- iegriezties Iesākt radīt raksturīgas, spalgas balss skaņas un apklust (par griezi).
- ierēkties Iesākt radīt skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu); īsu brīdi radīt skarbu, skaļu troksni.
- iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un pārstāt.
- iegaudoties Iesākt radīt stieptas, gaudulīgas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem).
- iegaudoties Iesākt radīt stieptas, svelpjošas skaņas (piem., par vēju); iesākt radīt šādas skaņas un pārstāt.
- iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu samērā augstu skaņu (par parādībām dabā, arī ierīcēm, mašīnām, šāviņiem).
- ierieties Iesākt radīt šāvienu troksni (piem., par ložmetēju); īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
- atklāt Iesākt, ievadīt (darbību, pasākumu u. tml.); paziņot, ka sākas.
- teikšana Iespēja, arī tiesības (ko) noteikt, vadīt, rīkot.
- autoskola Iestāde, kurā māca satiksmes noteikumus, automobiļa vadīšanu vadītāja apliecības iegūšanai.
- rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties).
- vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piem., lai rādītu ceļu; būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam), atvadītos (no tā).
- caururbt Ieurbjoties radīt dziļus caurumus (kādā priekšmetā, ķermenī).
- vakcinēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; potēt (1).
- potēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; vakcinēt.
- pārliet Ievadīt (donora asinis, plazmu) citam cilvēkam.
- čipēt Ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu.
- čipot Ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu.
- ozonēt Ievadīt (kādā vielā) ozonu.
- iejundīt Ievadīt (kādu laika posmu), vēstīt (tā) tuvošanos.
- iezvanīt Ievadīt (ko).
- apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā, lai to apaugļotu.
- uzņemt Ievadīt (nepieciešamās vielas) organismā (par augiem, to daļām).
- ieskandināt Ievadīt ar mūziku.
- injicēt Ievadīt ar šļirci (zāļu vielu, vakcīnu u. tml.).
- drukāt Ievadīt datorā (tekstu).
- skenēt Ievadīt datorā informāciju (tekstus, attēlus), izmantojot skeneri.
- ieeļļot Ievadīt eļļu; ieziest (ko) ar eļļu.
- gāzēt Ievadīt gāzi, piesātināt ar gāzi.
- sapotēt Ievadīt organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
- iepotēt Ievadīt organismā vakcīnu.
- sapotēt Ievadīt organismā vakcīnu.
- iepotēt bakas ievadīt serumu pret bakām.
- sazāļoties Ievadīt sev zāles, medikamentus lielākā daudzumā.
- tamponēt Ievadīt tamponu (brūcē vai organisma dobumā).
- elpināt Ievadīt un izvadīt (kādam) no plaušām gaisu.
- izlīdzināt kursu ievadīt, piem., lidaparātu, kuģi paredzētajā kursā, ja tas novirzījies.
- prezbiteris Ievēlēts Baznīcas vadītājs, mācītājs (prezbiterisma draudzēs).
- kritisks Ievērojams, liels; tāds, kas var radīt sarežģījumus, bīstamu situāciju.
- elektrificēt Ieviest elektrisko enerģiju tautsaimniecībā, kādā tās nozarē, sadzīvē u. tml.; pievadīt elektrisko strāvu (kādam objektam).
- nobristies Ilgāku laiku brist, staigāt (pa ko); šādā veidā pavadīt (kādu laiku).
- nogulēt Ilgāku laiku guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- žņaugt Ilgāku laiku pastāvot, radīt nemieru, satraukumu u. tml. (par psihisku stāvokli).
- izciemoties Ilgāku laiku pavadīt ciemos.
- čabināties Ilgāku laiku radīt paklusu, čaukstošu troksni.
- izgaudoties Ilgāku laiku radīt stieptas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
- noadīties Ilgāku laiku, daudz adīt (parasti līdz nogurumam).
- izgulēt Ilgi guļot vienā un tajā pašā stāvoklī, radīt izgulējumu (kādā ķermeņa daļā).
- iegrauzt Ilgstoši beržoties, radīt (piem., sāpīgu vietu, brūci).
- špricēt Injicēt; ievadīt ar šļirci.
- kanonāde Intensīva, ilgstoša (parasti artilērijas) šaušana; tās radītais troksnis.
- sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, aizvadīt mūžu; šādi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst (visi spēki).
- mājaslapa Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par uzņēmumu, organizāciju, cilvēku u. tml.).
- triko Īpašā tehnikā adīts audums (veļai, virsdrēbēm).
- vadāmība Īpašību kopums (piem., iekārtai, ierīcei, kādai sistēmai), kas nodrošina iespēju vadīt (tās) darbību.
- dredi Īpašs matu sakārtojums, kas tiek radīts, saviļājot matus, līdz tie kļūst līdzīgi virves pavedienam.
- rējiens Īsa, aprauta cita dzīvnieka radīta skaņa.
- maldi Īstenībai neatbilstošs (redzes, dzirdes orgānu radīts) priekšstats, parādība.
- nokaukties Īsu brīdi radīt kaucošas skaņas un apklust (par ierīcēm, mašīnām); nokaukt.
- nokaukt Īsu brīdi radīt kaucošas skaņas un apklust (par ierīcēm, mašīnām); nokaukties.
- nošņākt Īsu brīdi radīt šņācošu troksni.
- nošņākties Īsu brīdi radīt šņācošu troksni.
- paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu); tikt aizvadītam, pabadītam (kur, kādā veidā); aizritēt.
- čaukstēt Izdaloties gaisam, gāzes burbuļiem, radīt vieglu, klusu troksni (par putām, mīklu).
- blefs Izdomājums, meli, lai radītu pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
- safabricēt Izdomāt, sakopot, sagrozot (piem., nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā; izgatavot, radīt, sacerēt (ko tādu, kas satur šādas ziņas, faktus).
- smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
- aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo); aizgūt.
- atbaidīt Izraisīt nepatiku, piesardzību; neradīt vēlmi lietot, pirkt u. tml.
- sniegt Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).
- konfliktēt Izraisīt, radīt konfliktu; būt konfliktsituācijā.
- ierosināt Izteikt priekšlikumu; pamudināt, radīt vēlmi (ko darīt).
- fantazēt Iztēlē radīt, izdomāt ko skaistu, bet bieži vien nereālu, neiespējamu.
- marsieši Iztēlē radīti Marsa iedzīvotāji.
- sasapņoties Iztēloties, iztēlē radīt (ko).
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piem., nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laika posmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
- aizvadīt Izvadīt (mirušo); apbedīt.
- pavadīt Izvadīt (mirušo).
- izlādēt Izvadīt (no aparāta, ierīces u. tml.) elektrisko enerģiju.
- izvadīt pēdējā gaitā izvadīt mirušo uz apbedīšanas vietu un apbedīt.
- dēt Izvadīt no organisma (attīstījušos olu); izvadīt no organisma olu – par putniem, dažiem rāpuļiem u. tml.
- nērst Izvadīt no organisma (ikrus) – par zivīm, abiniekiem.
- dirst Izvadīt no organisma izkārnījumus.
- urinēt Izvadīt urīnu no organisma.
- iznērst Izvadīt, izdalīt (ikrus, olas).
- izvagot Izveidot, radīt (garenus, padziļinājumus, grambas u. tml.).
- pielocīt dziesmu (arī deju u. tml.) pūru izveidot, radīt (kā) bagātīgu krājumu.
- savagot Izveidot, radīt (piem., priekšmetā, virsmā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
- sakārtot Izveidot, radīt (priekšmetam, telpai) vēlamo izskatu, radīt (kur) kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- izlaist Izveidot, radīt (skaņu).
- izlaist Izvirzīt, izvadīt (ārā) no sevis.
- rabīns Jūdu (ebreju) garīdznieks, sinagogas vadītājs.
- oriģināldarbs Kāda autora patstāvīgi radīts literārs vai mākslas darbs (pretstatā tulkojumam, cittautu autora darbam).
- ideologs Kādas ideoloģijas vadītājs vai aktīvs paudējs; politisks darbinieks, kas veic ideoloģisko darbu.
- ģenerālsekretārs Kādas organizācijas (piem., partijas) vadītājs.
- nolēkāties Kādu laiku pavadīt daudz dejojot; nodejoties.
- nolēkāties Kādu laiku pavadīt lēkājot.
- termobarokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru un gaisa spiedienu.
- termokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru.
- vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju; vijoļmūzikas koncerts.
- kara rētas kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
- kara kāvi karadarbības radītu uzliesmojumu, uguns atspīdums.
- karavadonis Karaspēka vadītājs (piem., karagājienos); bruņoto spēku komandieris.
- komandieris Karaspēka vienības, arī karakuģa, lidaparāta u. tml. apkalpes priekšnieks; vadītājs, priekšnieks.
- opijs tautai Kārļa Marksa 1844. gadā radītais apzīmējums reliģijas raksturošanai.
- uzkasīt Kasot (parasti niezošu ķermeņa daļu), radīt (iekaisumu, ievainojumu).
- izkasīt Kasot radīt, izveidot (ko).
- izkašņāt Kašņājot radīt, izveidot.
- izkaukt Kaucot radīt (stieptas skaņas).
- izkausēt Kausējot izveidot, radīt.
- vilcināt Kavēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
- atkrēpot Klepojot izvadīt (ko) no elpvada (kopā ar krēpām); panākt, ka klepojot izdalās krēpas.
- izklepot Klepojot izvadīt (no elpošanas ceļiem).
- noklimst Klimstot pavadīt (kādu laikposmu).
- dvest Klusu, ar grūtībām teikt, čukstēt, arī radīt (kādu skaņu).
- izknābāt Knābājot radīt (caurumu, robu u. tml.), padarīt (ko) caurumainu.
- izknābt Knābjot radīt (caurumu, robu u. tml.).
- pārknābt Knābjot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- iekniebt Kniebjot radīt saspiedumu, robu u. tml.
- noknosīties Knosoties pavadīt (kādu laikposmu).
- izkodināt Kodinot radīt, izveidot.
- komsorgs Komjaunatnes darba organizators; komjaunatnes pirmorganizācijas vadītājs.
- gruporgs Komunistiskās partijas, komjaunatnes organizācijas u. tml. grupas organizators; tās vadītājs (bij. Padomju Savienībā).
- vakarēt Kopīgi pavadīt vakaru (par ģimeni, draugiem).
- kormeistars Kora diriģents, vadītājs (muzikālajā teātrī); kora diriģenta palīgs.
- kordiriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs; kora diriģents.
- pārkost Kožot ievainot (ko); radīt bojājumu.
- izkost Kožot radīt, izveidot robu, caurumu.
- izkraukāt Kraukājot izvadīt no elpošanas ceļiem.
- izkrēpot Krēpojot izvadīt (no elpošanas ceļiem).
- meņševiki Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
- pestīšana Kristietībā – atsevišķa cilvēka un visas cilvēces glābšana, izpirkšana no grēka un tā radītajām sekām, kas iespējama, pateicoties Jēzus Kristus brīvprātīgajai nāvei pie krusta un augšāmcelšanai no mirušajiem.
- pestīt Kristietībā – glābt, izpirkt cilvēkus un cilvēci kopumā no grēka un tā radītajām sekām.
- dievs Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – pasaules radītājs un valdnieks; augstākā esamība.
- sagrūst Krītot, lecot, atsitoties pret ko u. tml., radīt sastiepumu (parasti kājā, rokā), padarīt (to) sāpīgu.
- bruņinieku ordenis Krusta karu laikā radīta bruņinieku apvienība cīņai pret neticīgajiem.
- nokuģot Kuģojot pavadīt (kādu laikposmu).
- izkūkot Kūkojot radīt (raksturīgas skaņas) – par dzeguzi.
- priesteris Kulta vadītājs, kalpotājs nekristīgajās reliģijās.
- nokvernēt Kvernot, esot bezdarbībā, pavadīt (kādu laikposmu).
- punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna pārduršana ar dobu adatu, lai diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā izsūktu šķidrumu vai ievadītu kādu vielu.
- izēst Ķīmiskā procesā radīt caurumus, robus, sabojāt (priekšmetu) – par rūsu, kodīgām vielām.
- bors Ķīmiskais elements – pelēki brūns nemetāls, kuru lieto atomreaktoros un tīrā veidā kā pusvadītāju [B].
- selēns Ķīmiskais elements – pelēks nemetāls, pusvadītājs, kas dabā pastāv dažādās formās [Se].
- virpuļstrāva Laikā mainīga, magnētiskā lauka inducēta, elektrodzinējspēka vadīta strāva elektrību radošā vidē.
- latvānis Lakstaugs ar lielām lapām, resnu stublāju, baltiem vai zaļganiem čemurveida ziediem (dažām sugām augu sula var radīt ķīmiskus apdegumus).
- nolēkāt Lēkājot pavadīt (kādu laikposmu).
- novilkt Lēnām, nesteidzīgi nodzīvot, (grūtos, smagos apstākļos) pavadīt (kādu laiku).
- nolidot Lidojot pavadīt (kādu laikposmu).
- diriģents Lielākam izpildītāju skaitam rakstītu skaņdarbu, muzikāli dramatisku sacerējumu iestudētājs un atskaņojuma vadītājs.
- kapacitāte Lielums, kas raksturo strāvas vadītāju spēju uzkrāt elektriskos lādiņus.
- mest garu liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, nedaudz griezīgas dažu putnu balss skaņas, arī dažu kukaiņu (piem., circeņu) radītās skaņas.
- tātad Lieto, lai ievadītu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
- spurkš Lieto, lai raksturotu strauju (piem., putna lidojuma) kustību, tās radīto troksni.
- nolīgot Līgojot pavadīt (kādu laikposmu).
- līksmot Līksmi pavadīt laiku.
- līksmoties Līksmi, jautri pavadīt laiku.
- mašīnists Lokomotīves, dīzeļvilciena, elektrovilciena vadītājs.
- aizlaist Ļaut, ka aiziet, dodas (kur, kādā nolūkā); aizvadīt.
- riebties Ļoti nepatikt; radīt (kādā) lielu nepatiku, riebumu.
- mācību pārzinis mācību daļas vadītājs izglītības iestādē.
- nodūdot Maigi, mīlīgi runājot, pavadīt (kādu laiku).
- metāla nogurums mainīgas slodzes radītas metāla mehānisko un fizikālo īpašību pārmaiņas (piem., plaisu rašanās).
- iegriezt Mainot kustības virzienu, ievirzīt, ievadīt (transportlīdzekli kur iekšā).
- menedžeris Mākslas vai sporta pasākumu organizētājs, arī vadītājs; persona, kas vada, organizē (grupas, komandas u. tml.) darbu.
- tēlotājmāksla Mākslas veids, kurā tiek radīti vizuāli uztverami mākslas darbi (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi – glezniecība, grafika, tēlniecība; tēlotāja māksla.
- imitēt Mākslīgi radīt, piem., situāciju, notikumu pēc kāda parauga; tēlot.
- kultūra Mākslīgi radīta vide šāda kopuma audzēšanai.
- plutonijs Mākslīgi radīts radioaktīvs ķīmiskais elements [Pu].
- datorgrafika Mākslinieciska attēla iegūšana ar datoru; šādā veidā radīts mākslas darbs.
- dezorientēt Maldināt, radīt nepareizu priekšstatu par atrašanās vietu.
- izmanevrēt Manevrējot izvadīt (transportlīdzekli).
- siltumvadītājs Materiāla vide (piem., ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
- spiedapstrāde Materiālu apstrādes veids, kas pamatojas uz ārējo spēku iedarbības radīto plastisko deformāciju.
- palustēties Mazliet papriecāties, jautri pavadīt laiku.
- sārņi Metalurģijā – kausējums, kas metalurģiskajos procesos klāj šķidrā metāla virsmu un veidojas no krāsnī ievadītajiem kušņiem, tukšajiem iežiem, kurināmā pelniem u. tml.
- uzmetināt Metinot (piemēram, ar elektrisko, autogēno metināšanu) piestiprināt (uz kā, kam virsū); metinot radīt materiāla (parasti metāla) kārtu (uz kā virsmas).
- beigt Mirt; vadīt pēdējo mūža posmu.
- opārts Modernisma virziens tēlotājmākslā, kurā ar līniju rakstiem un krāsām tiek radīta optiska ilūzija par kustību.
- sindikāts Monopolistiska uzņēmēju apvienība, kas radīta, lai ierobežotu konkurenci, paaugstinātu cenas un palielinātu peļņu.
- nomurgot Murgojot pavadīt (kādu laikposmu).
- intramuskulārs Muskulī norisošs; muskulī ievadīts.
- narkotika Narkotiska viela vai preparāts, kura lietošana var radīt narkomāniju.
- izkaldināt Neatlaidīgā darbā izveidot, radīt (parasti ko vērtīgu, paliekošu).
- ieliekt Nedaudz saliekt; liecot pavērst (uz iekšu), radīt iedobumu (priekšmeta virsmā).
- skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
- laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam (kādu apstākļu, nejaušības dēļ); beigties bez nepatīkamām sekām.
- notikt Negaidīti norisināties, atgadīties (parasti par ko nevēlamu).
- pārsteigt Negaidīti sākoties, iestājoties, radīt grūtības (par parādībām dabā vai sabiedrībā).
- izgadīties Negaidot notikt, gadīties.
- pakost Neilgu laiku radīt mazliet dedzinošu sajūtu.
- paadīt Neilgu laiku, mazliet adīt.
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, uzadītu u. tml.).
- pabadīties Neilgu laiku, mazliet badīties.
- patrāpīties Nejauši gadīties; pagadīties.
- pagadīties Nejauši gadīties.
- iegadīties Nejauši nonākt, gadīties būt (kur).
- iezagties Nejauši rasties, gadīties (piem., par kļūdām).
- uzsmaidīt Nejauši, negaidīti gadīties, rasties (kādam).
- uzspīdēt Nejauši, negaidīti gadīties, rasties (kādam).
- trāpīt Nejauši, negaidīti nokļūt kādos apstākļos, situācijā, stāvoklī, arī gadīties.
- cikāde Neliels vai vidēji liels augu sūcēju kukainis, kas spēj radīt spēcīgas, čirkstošas skaņas.
- izniekot Nelietderīgi pavadīt (laika posmu).
- nomuļļāties Nelietderīgi pavadīt, izniekot (laikposmu), nespējot panākt kādu rezultātu.
- nomuļļāt Nelietderīgi pavadīt, izniekot (laikposmu).
- nomest zemē Nelietderīgi, veltīgi aizvadīt, nodzīvot (kādu laikposmu).
- utopija Nepamatots, fantāzijā radīts ideālas sabiedrības iztēlojums.
- griezties Nepatīkami kairināt; izraisīt nepatīkamas izjūtas, radīt nepatiku.
- klusēt Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml.).
- klusēt Neradīt balss skaņas (par dzīvniekiem).
- klusēt Neradīt skaņas, būt klusam; arī nedarboties.
- laist grožus no rokām (laukā, ārā) nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
- ieadīties Neviļus, negribēti tikt ieadītam.
- noniekoties Niekojoties pavadīt (kādu laiku).
- nonīkt Nīkstot pavadīt (kādu laikposmu).
- atgūt No jauna iegūt, radīt (iepriekšējo psihisko vai fizisko stāvokli); no jauna iegūt iepriekšējās īpašības vai stāvokli.
- apadīt Noadīt (visapkārt).
- izdzīvot Nodzīvot, aizvadīt (dzīvi, kādu laika posmu).
- izaugt Nodzīvot, pavadīt mūža pirmo posmu (par bērniem, pusaudžiem); uzaugt.
- nolikt tiesības nokārtojot eksāmenu, iegūt autovadītāja tiesības.
- nobarikādēt Nokraujot, novietojot (dažādus priekšmetus), radīt šķērsli, padarīt nepieejamu, neizmantojamu (ko).
- iekļūt Nonākt, gadīties, parasti nejauši (kādā vietā, apstākļos).
- tāds Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, ko konkretizē ar "kā" ievadītais salīdzinātājs.
- pret Norāda uz psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa radītu attieksmju objektu.
- smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radīto sastāvdaļu, elementu samērā mazo šķērsgriezumu.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts no jauna, pirmoreiz.
- oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša autora radīts, nav tulkots.
- nobumbulēt Noslaistīties, nelietderīgi pavadīt (kādu laikposmu).
- lēkties Notikt, atgadīties (kam).
- klāties Notikt, atgadīties (piem., kādu iemeslu dēļ).
- nākties Notikt, gadīties.
- sekmēties Notikt, norisēt vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu; veikties; izdoties.
- notiesāt Novadīt (sporta spēli), veicot tiesneša pienākumus.
- aizvadīt Novadīt (šķidrumu, gāzi, strāvu u. tml.)
- savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
- pavēle Oficiāls vadošas amatpersonas, iestādes vadītāja u. tml. rīkojums (piem., par kādas darbības veikšanu); attiecīgais dokuments.
- dzimumgatavība Organisma attīstības pakāpe, kurā tas spēj radīt apaugļoties spējīgas dzimumšūnas un dot pēcnācējus; pubertāte.
- siltumatdeve Organisma dzīvības procesos radītā siltuma pāreja no organisma uz apkārtējo vidi.
- producents Organisms, kas spēj radīt organiskas vielas.
- saimniekot Organizēt, vadīt darbus un strādāt (savā zemnieku saimniecībā, uzņēmumā u. tml.).
- trakts Orgānu, veidojumu u. tml. kopums (organismā), pa kuru (kas) tiek pārvadīts.
- kapelmeistars Orķestra vai kapelas [2] diriģents, vadītājs.
- uzstādināt Pacelt ūdens līmeni ūdenstecē ar hidrotehnisku būvi; šādā veidā (no būves augšup pret sākotnējo tecējumu) radīt (piemēram, ezeru).
- iedrošināt Padarīt drošu, radīt drosmi; būt par cēloni, ka (kāds) kļūst drošs.
- apskaidrot Padarīt skaidru (apziņu, prātu); radīt iekšēju mieru (cilvēkā).
- tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
- vezumnieks Pajūga, vezuma vadītājs; arī pajūgs, vezums (parasti vezumu rindā).
- saberzt Pakļaut ilgstošam mehāniskam kairinājumam; šādā veidā radīt (piem., brūci).
- pīt Pamīšus krustojot (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
- pavilkt Pamudināt, radīt tieksmi (uz ko).
- vest Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās, seko līdzi; arī vadīt (kādu).
- noturēt Panākt, ka (kas) notiek, norisinās; sarīkot; novadīt.
- ieviest Panākt, ka (piem., jauninājumu) sāk plaši lietot; radīt, izveidot (piem., jaunu kārtību).
- atgaisot Panākt, ka (piem., no hidrauliskas sistēmas) tiek izvadīts iekļuvušais gaiss.
- vēdināt Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
- traipīt Panākt, pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; radīt traipus.
- izsviedrēt Panākt, radīt apstākļus, lai (kāds) izsvīst.
- izsviedrēt Panākt, radīt apstākļus, lai izdalās (no organisma) kopā ar sviedriem.
- pārnakšņot Pārgulēt, arī pavadīt nakti (kur).
- džemperis Pāri galvai velkams (parasti adīts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostasvietai vai nedaudz zemāk.
- spīkers Parlamenta vai parlamenta palātas vadītājs.
- kūrēt Pārraudzīt, vadīt, sekot (kā) darbam.
- apklust Pārstāt radīt skaņas (par dzīvniekiem).
- apklust Pārstāt radīt skaņas (par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.).
- noklust Pārstāt radīt skaņas, troksni (piem., par ierīcēm, mehānismiem).
- administrēt Pārvaldīt, vadīt.
- kursors Pārvietojams simbols, kas monitora ekrānā norāda, kurā vietā parādīsies nākamā ievadītā zīme.
- rikša Pasažieru pārvadāšanai paredzēti divriči ar jumtu, ko velk cilvēks (Dienvidaustrumāzijas zemēs); šādu ratu mūsdienu konstrukcija uz velosipēda; šādu ratu vadītājs.
- oriģināldarbs Paša autora radīts (parasti) mākslas darba eksemplārs (pretstatā kopijai, novilkumam, sērijveida ražojumam u. tml.).
- oriģināls Paša autora radīts mākslas darba eksemplārs (pretstatā kopijai).
- paštēls Paša radītais vēlamais priekšstats citiem par sevi.
- pašizolācija Pašu radīta nošķirtība, norobežošanās no apkārtējās vides, cilvēkiem.
- galva Pati svarīgākā, galvenā persona; galvenais vadītājs.
- ritma patskanis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
- ritma vokālis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
- aizvadīt Pavadīt (laiku, laikposmu).
- izmantot Pavadīt (noteiktā nolūkā laiku, laika posmu).
- eskortēt Pavadīt ar eskortu.
- nolīgoties Pavadīt kādu laikposmu, intensīvi līgojot, svinot Jāņus; nolīgot [2].
- uzgaidīt Pavadīt kādu laiku gaidot.
- nobakstīties Pavadīt kādu laiku, darot ko sīku, nenozīmīgu, arī darot ko veltīgi, bez rezultāta.
- dzīvoties Pavadīt laiku (kur), rotaļājoties vai nodarbojoties ar kaut ko (parasti par bērniem).
- izdzīvoties Pavadīt laiku tā, kā patīk, brīvi, bezrūpīgi, jautri.
- uzdzīvot Pavadīt laiku uzdzīvē.
- kavēties Pavadīt laiku, rotaļāties (ar ko, ar kādu).
- beigt Pavadīt līdz galam (pēdējo laika posmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.).
- neaizvērt acis pavadīt nakti bezmiegā, ne mirkli negulēt.
- neaizvērt ne aci pavadīt nakti bezmiegā, ne mirkli negulēt.
- ne acu neaizlikt pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt aizmigt; ne mirkli negulēt.
- ne aci neaizlikt pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt aizmigt; ne mirkli negulēt.
- neaizdarīt ne aci pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt iemigt.
- iznīkt Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku).
- nobeigt Pavadīt pašu pēdējo mūža posmu un nomirt.
- nobeigt Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.); pabeigt.
- padzīvoties Pavadīt samērā neilgu laiku rotaļājoties vai nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
- pavakarēt Pavadīt vakaru (kur).
- izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni); aizvadīt.
- uztaisīt Paveicot attiecīgu darbību, radīt (piemēram, noteiktu rezultātu).
- kodums Paveikta darbība --> kost; kožot radīta brūce, saspiedums.
- sakodums Paveikta darbība --> sakost (1); sakožot radīta brūce.
- adījums Paveikta darbība, rezultāts --> adīt; adīšanas veids.
- pavadījums Paveikta darbība, rezultāts --> pavadīt.
- satricinājums Paveikta darbība, rezultāts --> satricināt (1); trieciena radīta vibrācija.
- tips Pēc kādām vienotām pazīmēm radīta kategorija, grupa.
- panika Pēkšņas, nepārvaramas bailes un to radīta nespēja saprātīgi lemt un mērķtiecīgi rīkoties.
- izperēt Perējot radīt (mazuļus).
- autovadītājs Persona, kas vada automobili un kurai ir tā vadīšanas tiesības; automobiļa vadītājs.
- imidžs Personas vai kāda objekta publiskais tēls, sabiedrībā radītais iespaids.
- eksperiments Pētījamās parādības mākslīga izraisīšana vai atkārtošana dabiskos vai mākslīgi radītos apstākļos.
- uzkopt Pienācīgi apstrādājot, apkopjot (zemes platību), radīt kultivējamiem augiem nepieciešamos apstākļus.
- iedzelt Pieskaroties ādai, radīt dedzinošu sajūtu; ar dzeloņiem, asiem izaugumiem radīt sāpes (par dažiem augiem).
- kost Pieskaroties ādai, radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
- rasināt Pievadīt (augiem, augsnei) vai izsmidzināt (ūdeni) sīku pilienu veidā.
- padot Pievadīt (piem., ar mehānismu); piebraukt (transportlīdzekli) iekāpšanai.
- piegādāt Pievadīt.
- piefantazēt Pievienot ko izdomātu, fantāzijā radītu.
- piebalsot Pievienot savu balsi, savas radītās skaņas.
- infrasarkano staru pirts pirts, kurā siltums radīts ar infrasarkanajiem stariem.
- noplenderēt Plenderējot pavadīt (kādu laika posmu).
- noplītēt Plītējot (pavadīt kādu laikposmu).
- čala Plūstoša, viļņojoša ūdens radīts troksnis.
- čalot Plūstot radīt nevienmērīgu, skanīgu troksni (par ūdeni, ūdensteci).
- urgt Plūstot radīt paklusas, dzidras skaņas (par ūdeni, ūdensteci, kas plūst pāri nelieliem šķēršļiem); urdzēt.
- urdzēt Plūstot radīt paklusas, dzidras skaņas (par ūdeni, ūdensteci, kas plūst pāri nelieliem šķēršļiem).
- murdēt Plūstot radīt paklusu, neskaidru troksni (par ūdeni, arī ūdenstilpi).
- nopļāpāt Pļāpājot pavadīt (kādu laikposmu).
- iepļaut Pļaujot ievirzīt (kur iekšā izkapti); pļaujot radīt ievainojumu.
- nopļēgurot Pļēgurojot pavadīt (kādu laika posmu).
- superintendents Policijas pārvaldes vadītājs (ASV); policijas virsnieks, kas ir vienu pakāpi augstāks par inspektoru (Lielbritānijā).
- politinformators Politinformācijas vadītājs.
- autoritārisms Politiskas varas sistēma, kam raksturīga pārmērīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokās.
- tranzistors Portatīvs radiouztvērējs, kura konstrukcijā ir pusvadītāju ierīces.
- iesist robu prasīt izdevumus, radīt zaudējumus.
- noturēt stūri prast, spēt vadīt automobili.
- priecāties Priecīgi, līksmi, jautri pavadīt laiku; līksmoties.
- radītprieks Prieks radīt, veidot ko jaunu.
- svešķermenis Priekšmets, kas ir iekļuvis vai ievadīts organismā un tur palicis.
- programmvadība Procesa vadība (piem., ierīcei, iekārtai) ar iepriekš ievadītu programmu; programmēta vadība.
- operētājsistēma Programmu kopums, kas tiek instalēts datorā, lai vadītu un kontrolētu tā darbu.
- virsprokurors Prokuratūras iestādes vai Ģenerālprokuratūras struktūrvienības (departamenta, nodaļas) vadītājs.
- nonākt Psihiskā darbībā izveidot, radīt (ko).
- piepumpēt Pumpējot pievadīt, sagādāt (ko).
- saules baterija pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
- tranzistors Pusvadītāju ierīce, kas ir paredzēta elektrisko svārstību ģenerēšanai, pastiprināšanai, strāvas komutācijai.
- termistors Pusvadītāju rezistors, kura aktīvā elektriskā pretestība ir atkarīga no temperatūras.
- piemutnis Pūšaminstrumenta gals, ko mūziķis liek pie lūpām, lai ar gaisa plūsmu radītu skaņu.
- audzēt Radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai, attīstībai labvēlīgus apstākļus (tos kopjot, barojot); rūpēties, gādāt, lai aug.
- šķilt Radīt (dzirksteles, uguni), piem., sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru.
- gārgt Radīt (elpošanas orgānos) dobju, sēcošu troksni (piem., sāpēs, agonijā); būt ar šādu troksni (piem., par balsi); atskanēt šādam troksnim.
- gārguļot Radīt (elpošanas orgānos) gārdzošu troksni; būt ar šādu troksni; atskanēt šādam troksnim.
- turēt Radīt (kā) kustībai (noteiktu virzienu); vadīt (ko) noteiktā virzienā.
- grauzt Radīt (kādā) nemieru, nomākt.
- portretēt Radīt (kāda) portretu (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
- polarizēt Radīt (kādai parādībai, tās izpausmei) noteiktu virzienu.
- iedzīt stūrī radīt (kādam) bezizejas situāciju.
- riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu, sliktu.
- paņemt Radīt (kādam) noteiktus apstākļus, situāciju.
- dzīt kapā radīt (kādam) smagu dzīvi, neciešamus apstākļus.
- likt kāju priekšā radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
- dot Radīt (kādu rezultātu, materiālas vai garīgas vērtības).
- šķist Radīt (kādu) priekšstatu, iespaidu; likties, izskatīties.
- pārplēst Radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- ņemt Radīt (kam) kādu stāvokli, apstākļus, situāciju.
- magnetizēt Radīt (kam) magnētiskas īpašības.
- pārslogot Radīt (kam) pārlieku lielu slodzi.
- polarizēt Radīt (kam) pretstatu, krasu atšķirību.
- socioloģizēt Radīt (kam) sociālu raksturu; ciešāk saistīt (ko) ar sabiedrības dzīvi.
- atražot Radīt (ko sev līdzīgu).
- miglot Radīt (miglu).
- producēt Radīt (organiskas vielas).
- pārsātināt Radīt (piem., šķīdumā) vielas koncentrāciju, kas ir lielāka par līdzsvara koncentrāciju.
- veltīt Radīt (piemēram, daiļdarbu), veikt (darbu, pasākumu), norādot, ka tiek parādīta cieņa, atzinība (kādam, arī kam), godinot (kādu, arī ko).
- pārslogot Radīt (sistēmai, iekārtai u. tml.) pārslodzi, pieļaut, ka (sistēmai, iekārtai u. tml. rodas pārslodze).
- izdot Radīt (skaņu).
- smieties Radīt (smieklus).
- atspoguļot Radīt (uz virsmas) kā atspulgu.
- šķaudīt Radīt aprautas, šņācošas skaņas, rodoties darbības traucējumiem (piem., par ierīcēm, mehānismiem).
- skrapstēt Radīt aprautus, paasus trokšņus, kādi dzirdami, piem., cietiem priekšmetiem saskaroties, beržoties gar ko cietu, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu; atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
- atbrīvot ceļu Radīt apstākļus (kā) attīstībai, veicināt (to).
- apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
- apdullināt Radīt apziņas traucējumus (ar indīgām vielām).
- apdullināt Radīt apziņas, samaņas traucējumus (ar sitienu, triecienu u. tml.).
- stirkšķēt Radīt asu troksni, kas rodas, piem., plīstot audumam; atskanēt šādam troksnim.
- tarkšķēt Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piem., par motoru, ierīci); atskanēt šādam troksnim.
- tarkšķināt Radīt asu, samērā ritmisku troksni.
- ķērkstēt Radīt asu, skarbu troksni (par priekšmetiem).
- rēkt Radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
- iecelt saulītē radīt atbilstošus, labus apstākļus (kādam).
- iecelt saulē radīt atbilstošus, labus apstākļus (kādam).
- celt saulē radīt atbilstošus, labus apstākļus (kādam).
- klidzināt Radīt atkārtotas, īsas, samērā spalgas skaņas (par dažiem putniem).
- ievainot Radīt audu bojājumu ārējas iedarbības rezultātā.
- pīkstēt Radīt augstas, parasti stieptas, raksturīgas balss skaņas (par nelieliem dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
- vidžināt Radīt augstas, smalkas balss skaņas (par putniem, parasti bezdelīgām).
- spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas, arī runāt, dziedāt ļoti augstā, spalgā balsī.
- svilpot Radīt augstas, stieptas balss skaņas (parasti par putniem).
- svilpot Radīt augstas, stieptas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu, piem., svilpi.
- trillināt Radīt augstu, dzidru mainīga augstuma balss skaņu kopumu (parasti par putniem); treļļot.
- stinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piem., par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem).; atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt.
- tinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu.
- džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim.
- zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
- zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., plīstošiem stikliem).
- zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., putniem).
- žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piem., par priekšmetiem kustībā); atskanēt šādam troksnim.
- pīkstēt Radīt augstu, parasti stieptu skaņu (piem., par ierīcēm, iekārtām); atskanēt šādai skaņai.
- svelpt Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu.
- svilpt Radīt augstu, stieptu balss skaņu (parasti par putniem).
- svilpt Radīt augstu, stieptu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu, piem., svilpi.
- savilkt cilpu ap kaklu radīt bezizejas situāciju (kādam).
- apdraudēt Radīt bīstamus apstākļus.
- blāzmot Radīt blāzmu (2); spīdēt (par gaismu, gaismas avotu, debess spīdekļiem).
- uzbrukt Radīt bojājumus (augiem) – piemēram, par kaitēkļiem.
- raustīt lauvu aiz ūsām radīt briesmas.
- krekšķināt Radīt čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem, putniem).
- augļoties Radīt daudz pēcnācēju; vairoties.
- burkšķēt Radīt dažāda augstuma un stipruma neskaidrus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
- disonēt Radīt disonansi (par muzikālām skaņām); pieļaut disonansi (par mūzikas izpildījumu).
- blaukšķēt Radīt dobju atsitiena, kritiena, šāviena u. tml. troksni.
- būkšķēt Radīt dobju troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- dunēt Radīt dobju, ļoti zemu troksni, parasti izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piem., par pērkonu, ūdeņiem, arī par sprādzieniem, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atbalsot šādu troksni.
- trizuļot Radīt dzidras mainīga augstuma skaņas.
- lirināt Radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas (parasti par cīruli).
- šķindēt Radīt dzidru, samērā skaļu skaņu (piem., par metāla, stikla priekšmetiem, kas saskaras, par plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- mest Radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
- uguņot Radīt gaismas efektus, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piemēram, šaujot raķetes).
- garot Radīt garaiņus (par siltu gaisa plūsmu aukstumā).
- kaukt Radīt gari stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
- vaimanāt Radīt gari stieptas skaņas.
- raudāt Radīt gari stieptas, elsām līdzīgas skaņas (par vēju).
- aurot Radīt gaudojošas, kaucošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
- gaudot Radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas.
- brēkt Radīt griezīgas, skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- švirkstēt Radīt griezīgu troksni (piem., par ko tādu, kas strauji deg, par priekšmetiem, kas beržas, tiek berzti); atskanēt šādam troksnim.
- žvarkstēt Radīt griezīgu troksni (piem., par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko).
- plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piem., par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
- plirkšķēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piem., par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai.
- ņerkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piem., par ko tādu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- šņirkstēt Radīt griezīgu, samērā spēcīgu troksni kāds rodas (kam) beržoties, tiekot spiestam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- šņerkstēt Radīt griezīgu, samērā spēcīgu troksni, kāds rodas (kam) beržoties, tiekot spiestam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- larkšķēt Radīt griezīgu, skaļu troksni (piem., par rotējošām iekārtām); atskanēt šādam troksnim.
- raudāt Radīt grūtsirdīgas, smeldzīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem).
- klonēt Radīt ģenētiski identiskas šūnas vai organismus bezdzimumvairošanās ceļā.
- šņākt Radīt ieelpā vai izelpā vienmērīgas, paklusas skaņas; atskanēt šādām skaņām.
- iespaidot Radīt iespaidu.
- riskēt Radīt iespējamību (kam nevēlamam).
- atļaut Radīt iespēju (ko darīt), būt labvēlīgam (piem., par apstākļiem).
- sabuktēt Radīt iespiedumu, ieliekumu (parasti automobiļa virsbūvē).
- baurot Radīt ilgstošas, skaļas (liellopiem raksturīgas) skaņas; maurot.
- žūžināt Radīt ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopumu (piem., par vēju, koku zariem vējā); atskanēt šādai skaņai.
- žūžot Radīt ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopumu (piem., par vēju, koku zariem vējā); atskanēt šādai skaņai.
- blēt Radīt īpatnējas, stieptas balss skaņas (par aitām, kazām).
- čivināt Radīt īsas, aprautas balss skaņas (par putniem).
- ķiukstēt Radīt īsas, augstas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem); riet smalkā balsī.
- čirkstēt Radīt īsas, paskarbas balss skaņas (par putniem).
- ķaukstēt Radīt īsas, samērā augstas balss skaņas, parasti rejot.
- pukšķēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
- pakšķēt Radīt īslaicīgu troksni (piem., par krītošām šķidruma lāsēm); atskanēt šādam troksnim.
- kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
- sprakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt.
- sprakstēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakšķēt.
- pliukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- brakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni, kāds rodas, piem., lūstot zaram, plaisājot ledum; atskanēt šādam troksnim.
- skrapšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
- krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- baukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju atsitiena troksni; atskanēt šādam troksnim.
- plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- pļekšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- knakšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim.
- strikšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (kas rodas, piem., kam plīstot, arī kam cietam beržoties pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- skripstēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piem., par priekšmetiem, kuros veidojas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- blakšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (par ko pamīkstu, kas tiek sists, pret ko atsitas u. tml.).
- paukšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piem., par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- plīkšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (par šķidruma lāsēm, priekšmetiem) kas atsitas pret ko vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
- skraukšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., kam plānam, cietam, trauslam lūstot vai plīstot); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
- kraukšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., kam plānam, cietam, trauslam lūstot vai plīstot); atskanēt šādam troksnim.
- šņakstēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
- krikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas tiek spiests, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- sprikstēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim.
- knikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par lūstošiem sīkiem, sausiem zariem, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
- klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- šmaukstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piem., par lūpām, mēli skūpstoties vai ēdot); atskanēt šādam troksnim.
- žvakstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- pazibināt Radīt īslaicīgus gaismas uzplaiksnījumus (piem., pakustinot vai ieslēdzot un izslēdzot gaismas avotu).
- klabēt Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) – par cietiem priekšmetiem, to daļām.
- spurkšķēt Radīt īslaicīgus, paasus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (piem., par motoriem, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
- purkšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
- pukšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piem., par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
- takšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
- tikšķēt Radīt īslaicīgus, ritmiskus, paklusus trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu).
- klaudzēt Radīt īslaicīgus, samērā skaļus, citu citam sekojošus piesitiena, atsitiena u. tml. trokšņus (piem., braucot, ejot); atskanēt šādam troksnim.
- skrabēt Radīt īsu, citu citam sekojošu troksni, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržoties (gar ko), piem., par asiem, cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
- brīkšķēt Radīt īsu, diezgan spēcīgu troksni, kāds rodas (piem., lielākam koka priekšmetam) plaisājot, lūstot, gāžoties.
- čirkstēt Radīt īsu, griezīgu troksni, kāds rodas, ejot, piem., pa granti.
- brikšķēt Radīt īsu, ne visai skaļu troksni, kāds rodas, piem., lūstot sausam zaram, plaisājot plānam ledum.
- grabēt Radīt īsus, ne visai skaļus, citu citam sekojošus trokšņus, piem., piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko); atskanēt šādiem trokšņiem.
- izbrīnīt Radīt izbrīnu.
- sist pa kabatu radīt izdevumus; radīt zaudējumus.
- sist pa maku radīt izdevumus; radīt zaudējumus.
- producēt Radīt kādā procesā.
- murrāt Radīt klusas, ritmiskas, vibrējošas balss skaņas (parasti par kaķi).
- uz kara takas (nostāties, iziet u. tml.) radīt konfliktu, sākt cīņu (ar kādu).
- iedegt zaļo gaismu radīt labvēlīgus apstākļus (kam), veicināt (ko).
- iedegt zaļo uguni radīt labvēlīgus apstākļus (kam), veicināt (ko).
- dzīvināt Radīt labvēlīgus apstākļus dzīvībai.
- pavērt logu uz pasauli radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko redzēt, iepazīt).
- pašķirt ceļu radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko veikt, darīt).
- pavērt ceļu radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko veikt, darīt).
- kalt rīmes radīt lielā daudzumā diletantiskus, netalantīgus dzejoļus.
- iecirst makā robu radīt lielus materiālus zaudējumus.
- (ie)griezt makā (robu) radīt lielus materiālus zaudējumus.
- graut Radīt ļoti spēcīgu dobju troksni (par pērkonu, artilērijas šāvieniem u. tml.).
- dārdēt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par dabas parādībām, mehānismiem u. tml.).
- rēkt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
- grandēt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni; dārdēt.
- dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni (par motoriem, ierīcēm, braucošiem transportlīdzekļiem).
- vīterot Radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem).
- parkšķināt Radīt mainīga augstuma, skarbas pazemas skaņas vai skarbu, pazemu troksni.
- parkšķēt Radīt mainīga augstuma, skarbas, pazemas skaņas (piem., par putniem, kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- dziedāt Radīt melodiskas skaņas (par priekšmetiem).
- nobiedēt Radīt nedrošības sajūtu, rūpes, bažas (par ko).
- šķebināt dūšu radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
- kveldēt Radīt nemieru, satraukt.
- žņaugt Radīt nepanesamus, ļoti apgrūtinošus apstākļus.
- kaukt Radīt nepatīkamas, spalgas skaņas (piem., par mūzikas instrumentiem).
- smakot Radīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka; arī smirdēt.
- duļķot ūdeni radīt nesaskaņas, jucekli, lai slēptu patiesību.
- ņurdēt Radīt neskaidras paklusas skaņas, paužot dažādas emocijas; neskaidri, paklusu runāt.
- dūkt Radīt neskaidru, daudzu balsu troksni (par daudziem cilvēkiem); būt tādam, kurā ir šāds troksnis (par vietu, telpu).
- čerkstēt Radīt neskaidru, sēcošu troksni (par elpošanas orgāniem); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā); būt ar sēcošiem blakus trokšņiem (par elpu, balsi).
- stenēt Radīt neskanīgas, izdvestas skaņas.
- samudžināt Radīt nevajadzīgas problēmas, sarežģījumus u. tml., padarot grūti panesamu.
- trokšņot Radīt nevēlami skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- trokšņot Radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (piem., par parādībām dabā, iekārtām, ierīcēm).
- klunkšķēt Radīt padobjas, guldzošas skaņas (par šķidrumu, ko lej no trauka vai skalina); atskanēt šādam troksnim.
- bojāt Radīt pakāpenisku kvalitātes zudumu, daļēji iznīcināt.
- lūlot Radīt paklusas, liegas skaņas (par cilvēkiem); paklusu, liegi skanēt (par mūzikas instrumentiem).
- bubināt Radīt paklusas, raksturīgas skaņas (par zirgu).
- īdēt Radīt paklusas, stieptas balss skaņas (par govīm).
- klikšķēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml.
- klinkšķēt Radīt paklusu skaņu (piem., par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
- čīkstēt Radīt paklusu svilpjošu skaņu (par plaušām).
- čūkstēt Radīt paklusu šņācošu troksni.
- čabēt Radīt paklusu, čaukstošu troksni, kāds rodas, piem., skarot sausas lapas.
- čabināt Radīt paklusu, čaukstošu troksni.
- ņirkstēt Radīt paklusu, griezīgu troksni, kāds rodas, piem., kam beržoties gar ko.
- čaukstēt Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, plānu, sausu, kas tiek locīts, burzīts u. tml.).
- čakstēt Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, sakaltušu, kas saskaras ar ko).
- murdēt Radīt paklusu, neskaidru troksni.
- sanēt Radīt paklusu, samēra augstu dūcošu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
- ņurrāt Radīt paklusu, vienmērīgu troksni (par ierīcēm, mehānismiem).
- atstāt pēdas radīt paliekamas sekas.
- uzspiest zīmogu radīt paliekošu ietekmi, sekas.
- dot iemeslu radīt pamatojumu; būt par pamatu (darbībai, norisei).
- kārtot Radīt parasto vai citādu kārtību, izskatu (telpai, priekšmetam u. tml.); izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā.
- žvaukstēt Radīt paskaļu, švīkstošu troksni (piem., par priekšmetu, kas vilkšanas kustībā saskaras ar ko).
- čerkstēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
- kurkstēt Radīt paskarbas, vibrējošas, ritmiskas balss skaņas (piem., par vardēm).
- žvīkstēt Radīt paskarbu, švīkstošu troksni (piem., par priekšmetiem, kas kustībā saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
- čurkstēt Radīt pazemas vibrējošas balss skaņas (par dažiem putniem).
- dūkt Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
- zumēt Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
- zuzēt Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
- vairoties Radīt pēcnācējus (par dzīvniekiem, augiem); radīt jaunus (savas sugas) pārstāvjus.
- sapīt Radīt pēkšņu aizturi (piem., rīcībā, kustībās) – par psihisku stāvokli, pārdzīvojumu.
- likties Radīt priekšstatu, sajūtu (arī maldīgu), ka piemīt (kāda īpašība), atrodas (kādā stāvoklī), līdzinās (kam) u. tml.
- čakstināt Radīt raksturīgas aprautas, paskarbas balss skaņas (par dažiem putniem).
- spiegt Radīt raksturīgas augstas, griezīgas skaņas (par dzīvniekiem, arī mehānismiem).
- smilkstēt Radīt raksturīgas augstas, paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par suni).
- zizināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem); sisināt.
- sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem).
- kūkot Radīt raksturīgas balss skaņas (par dzeguzi).
- pogot Radīt raksturīgas balss skaņas (par lakstīgalu).
- zviegt Radīt raksturīgas balss skaņas (par zirgiem).
- žadzināt Radīt raksturīgas balss skaņas (par žagatu).
- rukšķēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par cūkām).
- ņurkstēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par kaķi vai suni).
- griezt Radīt raksturīgas čirkstošas skaņas (par griezi).
- ņaudēt Radīt raksturīgas gari stieptas balss skaņas (par kaķi).
- gāgināt Radīt raksturīgas gari stieptas, skaļas balss skaņas, vairākkārt gāgāt.
- buldurēt Radīt raksturīgas guldzošas rīkles skaņas (par tītaru).
- dūdot Radīt raksturīgas guldzošas skaņas (par baložiem).
- mekšķināt Radīt raksturīgas īsas, spalgas balss skaņas (parasti par āzi, kazu).
- guldzēt Radīt raksturīgas mainīga skaļuma skaņas, piem., kam plūstot, līstot.
- ņurrāt Radīt raksturīgas paklusas, ritmiskas, vibrējošas balss skaņas; murrāt.
- krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
- ūjināt Radīt raksturīgas pazemas, stieptas balss skaņas (parasti par putniem).
- rubināt Radīt raksturīgas ritmiskas, padobjas balss skaņas (par rubeņiem, medņiem).
- klaigāt Radīt raksturīgas skaļas balss skaņas (par dažiem putniem).
- maut Radīt raksturīgas skaļas balss skaņas (parasti par govīm).
- kladzināt Radīt raksturīgas skaļas balss skaņas (parasti par vistām).
- rēkt Radīt raksturīgas skaļas, dobjas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- šmiukstināt Radīt raksturīgas skaņas (piem., par vāverēm); šmaukstināt.
- šmaukstināt Radīt raksturīgas skaņas (piem., par vāverēm); šmiukstināt.
- kraukāties Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; atklepot; kraukāt.
- kraukāt Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; atklepot; kraukāties.
- zāģēt Radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā); krākt.
- pēkšķēt Radīt raksturīgas skaņas, kas parasti tiek atdarinātas ar "pēk, pēk" vai "pēkš, pēkš" (par pīlēm).
- kviekt Radīt raksturīgas spalgas, spiedzošas balss skaņas (parasti par cūkām).
- vaidēt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par dažiem putniem).
- vaimanāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas.
- urināt Radīt raksturīgas zemas, vibrējošas un ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni).
- mēkšķēt Radīt raksturīgas, aprautas balss skaņas (parasti par aitām).
- ņurkstēt Radīt raksturīgas, īpatnējas skaņas, paužot dažādas emocijas.
- riet Radīt raksturīgas, īslaicīgas un aprautas balss skaņas (par suni vai suņu dzimtas dzīvnieku).
- klakšķināt Radīt raksturīgas, klakšķiem līdzīgas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- klukstēt Radīt raksturīgas, paklusas balss skaņas (parasti par vistām).
- klakšķināt ar mēli radīt raksturīgas, paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
- ņerkstēt Radīt raksturīgas, paskarbas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- šmakstēt Radīt raksturīgu īslaicīgu, paklusu troksni (par lūpām, mēli ēdot vai skūpstoties); atskanēt šādam troksnim.
- šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piem., par ko slapju, kas tiek virzīts); atskanēt šādam troksnim.
- vīpsnāt Radīt raksturīgu sejas izteiksmi; kurai raksturīgs noraidošs, nicinošs smaids, arī ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīnēt.
- plunkšķēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī, arī par ūdeni, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
- čurkstēt Radīt raksturīgu troksni (piem., šķidrumam tekot, plūstot tievā strūkliņā).
- gurkstēt Radīt raksturīgu, paklusu troksni, kāds rodas, piem., ejot pa sniegu; atskanēt šādam troksnim.
- šņākt Radīt raksturīgu, vienmērīgu troksni (par dabas objektiem, dabas parādībām, ierīcēm u. tml.).
- saukt Radīt raksturīgus, parasti skaļus, balss signālus (par putniem).
- kliegt Radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus (par dzīvniekiem).
- rezonēt Radīt rezonansi; sākt skanēt līdzi, skanēt pastiprināti.
- tirkšķēt Radīt ritmiskas, citu citai sekojošas skaņas.
- sīkt Radīt samērā augstas, smalkas, svilpjošas skaņas; atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Radīt samērā augstas, smalkas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Radīt samērā augstas, smalkas, vienmērīgas skaņas (piem., par priekšmetiem, ierīcēm); atskanēt šādām skaņām.
- trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- strinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, smalku skaņu; atskanēt šādai skaņai.
- žvadzināt Radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (parasti par žagatu).
- švīkstēt Radīt samērā klusu troksni (piem., par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu); atskanēt šādam troksnim.
- žļurkstēt Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni, kāds veidojas, piem., brienot, braucot pa šķidru masu, dubļiem u. tml., arī šķidrumam iekļūstot apavos; atskanēt šādam troksnim.
- izkliegt Radīt samērā skaļus saucienus, balss signālus (par putniem).
- dīkt Radīt samērā smalkas, augstas stieptas skaņas; atskanēt tādām skaņām.
- urkšķēt Radīt samērā zemas, ritmiskas balss skaņas (piemēram, par cūkām); arī rukšķēt.
- sāpēt Radīt sāpes (2).
- izsāpēt Radīt sāpes un pamazām izzust (par bēdām, sāpēm u. tml.).
- kost Radīt sāpju sajūtu (acīs); žilbināt.
- smaidīt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
- smīnēt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- iekārtoties Radīt sev (piemērotus, arī vēlamus dzīves vai darba apstākļus).
- uzdomāt Radīt sev, parasti maldīgu, uzskatu, pārliecību.
- sagatavoties Radīt sevī (gaidāmajam notikumam, situācijai) atbilstošu attieksmi, noskaņojumu.
- uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt), izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties.
- uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko) darīt, izturēties (kādā veidā); uzdrošināties.
- čiepstēt Radīt sīkas, smalkas balss skaņas (par putnu mazuļiem, sīkiem putniem).
- bļaut Radīt skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- kliegt Radīt skaļas balss skaņas (piem., bailēs, sāpēs) – par cilvēku.
- saukt Radīt skaļas balss skaņas tā, lai būtu pietiekami tālu dzirdams; skaļi izrunāt (ko).
- gāgāt Radīt skaļas, gari stieptas balss skaņas (parasti par zosīm).
- gaudot Radīt skaļas, gari stieptas balss skaņas; gari, stiepti kaukt.
- gaudot Radīt skaļas, gari stieptas, samērā spalgas skaņas.
- ķērkt Radīt skaļas, griezīgas (parasti mūzikas) skaņas.
- ķērkt Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (parasti par vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
- vēkšķēt Radīt skaļas, nepatīkamas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- blākšķēt Radīt skaļu dobju troksni (piem., par ko smagu, kas pret ko atsitas).
- blarkšķēt Radīt skaļu trokšņu kopumu (piem., kam metāliskam vairākkārt aizķeroties, atsitoties).
- strinkšķēt Radīt skaņas (par strinkšķināmiem stīgu instrumentiem).
- skanēt Radīt skaņas.
- kvarkšķēt Radīt skarbas dažāda augstuma un skaļuma balss skaņas (par dažiem putniem, arī vardēm).
- sparkšķēt Radīt skarbas, parasti ritmiskas, skaņas; atskanēt šādām skaņām.
- ķērkstēt Radīt skarbas, pazemas un nedaudz stieptas balss skaņas (par dažiem putniem).
- džerkstēt Radīt skarbu griezīgu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas darbojas ar traucējumiem, aizķeršanos); atskanēt šādam troksnim.
- pļerkšķēt Radīt skarbu, griezīgu skaņu (piem., par mašīnām, mūzikas instrumentiem); atskanēt šādai skaņai.
- čerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (par priekšmetiem, detaļām, ierīcēm, kas darbojas ar traucējumiem, aizķeršanos u. tml.).
- žvirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti, berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļarkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (piem., par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žņerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (piem., par priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- parkšķēt Radīt skarbu, pazemu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.).
- žvadzēt Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas skaras cits gar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žvidzināt Radīt skarbu, švīkstošu troksni, ātri vicinot ko samērā tievu, arī strauji virzot ko pa gaisu.
- skrambāt Radīt skrambu (uz kādas virsmas).
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piem., par izšautu lodi, iedarbinātu ierīci); atskanēt šādam troksnim.
- īdēt Radīt smalku, stieptu skaņu.
- šmiukstēt Radīt smalku, svelpjoši šņācošu troksni, kāds dzirdams, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar tievu priekšmetu; atskanēt šādam troksnim; šmīkstēt.
- šmīkstēt Radīt smalku, svelpjoši šņācošu troksni, kāds dzirdams, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar tievu priekšmetu; atskanēt šādam troksnim; šmiukstēt.
- smaržot Radīt smaržu, būt tādam, no kā izplatās smarža.
- kramšķināt Radīt spalgas, griezīgas balss skaņas (piem., par kraukli, kovārni).
- taurēt Radīt spēcīgas, dobjas, stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- dimdēt Radīt spēcīgas, skaļas samērā zemas skaņas (piem., par mūzikas instrumentiem).
- blīkšķēt Radīt spēcīgu atsitiena, kritiena u. tml. troksni.
- brākšķēt Radīt spēcīgu troksni, kāds rodas, piem., gāžoties lielākiem (parasti koka) priekšmetiem; atskanēt šādam troksnim.
- dimdēt Radīt spēcīgu, dobju troksni (par mehānismiem, braucošiem transportlīdzekļiem).
- rībēt Radīt spēcīgu, dobju troksni.
- krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem).
- rībēt Radīt spēcīgu, skaļu troksni.
- zibeņot Radīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu.
- maurot Radīt stieptas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
- kaukt Radīt stieptas, spalgas, samērā augstas skaņas (piem., par dabas parādībām, mehānismiem); atskanēt šādām skaņām.
- vaidēt Radīt stieptas, šņācošas, svilpjošas skaņas.
- čīkstēt Radīt stieptu griezīgu troksni (par priekšmetiem, kuri beržas gar ko).
- kost Radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piem., par dūmiem).
- izkost Radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
- apsvilināt Radīt svilinošu sajūtu, padarīt sāpīgu.
- krākt Radīt šādas skaņas (par dzīvniekiem).
- šņākt Radīt šādas skaņas (par dzīvniekiem).
- savainot Radīt šādu bojājumu (augiem, augu daļām).
- ievainot Radīt šādu bojājumu (augiem).
- šņakstēt Radīt šādu troksni ēdot (parasti ko cietu, arī sulīgu); atskanēt šādam troksnim.
- aizsprostot Radīt šķērsli, lai pārtrauktu vai kavētu (kustību, plūsmu); būt par šķērsli (kustībai, plūsmai).
- pašaut kāju priekšā (kādam) radīt šķēršļus, apzināti kavēt, traucēt sasniegt vēlamo.
- aizlikt kāju priekšā (kādam) radīt šķēršļus, apzināti kavēt, traucēt sasniegt vēlamo.
- šļakstināties Radīt šļakatas, šļakstīties.
- šmakstināt Radīt šmakstus (piem., ēdot).
- elsot Radīt šņācošu troksni.
- elst Radīt šņācošu troksni.
- denaturēt Radīt tādus apstākļus, kuros zūd (vielu) dabiskās īpašības.
- traumēt Radīt traumu, bojājumu (audos, orgānos).
- traumatizēt Radīt traumu; traumēt.
- pasist knipi radīt troksni ar knipi.
- uzsist knipi radīt troksni ar knipi.
- klauvēt Radīt troksni, atsitoties pret ko.
- žļakstēt Radīt troksni, kāds veidojas, piem., brienot, braucot pa šķidru masu, dubļiem u. tml., arī šķidrumam iekļūstot apavos; atskanēt šādam troksnim.
- rībināt Radīt troksni, vairākkārt sitot (ar ko).
- tvaikot Radīt tvaiku (piem., par vielu, arī ūdenstilpi, mitru vietu).
- samplēt Radīt un apstrādāt skaņas ar sampleri.
- raidīt Radīt un izplatīt kādā vidē (skaņas, skaņu signālus) – par dzīvniekiem, putniem.
- starot Radīt un izplatīt telpā (elektromagnētiskos viļņus, elementārdaļiņas u. tml.).
- izstarot Radīt un izplatīt telpā (elektromagnētiskos viļņus, elementārdaļiņas, enerģiju u. tml.).
- izdalīt Radīt un izvadīt no sevis (parasti kādu vielu) – par organismu, orgāniem.
- izdot Radīt un publiskot (juridiska satura dokumentu).
- būkšķināt Radīt vairākkārtīgu dobju troksni.
- skribināties Radīt vairākkārtīgu, paklusu troksni, kāds rodas, piem., ko graužot.
- motivēt Radīt vēlmi, rosināt, stimulēt.
- ņurdēt Radīt vibrējošas rīkles skaņas, piem., paužot neapmierinātību, draudus (par dažiem dzīvniekiem).
- tarkšķēt Radīt vienmērīgas, ritmiskas skaņas (par dzīvniekiem).
- zuzēt Radīt vienmērīgu šalcošu paklusu skaņu, parasti vibrējot, berzējoties.
- rūkt Radīt zemas, vibrējošas skaņas (par dzīvniekiem).
- rūkt Radīt zemu, dobju troksni (par parādībām dabā, darbību, procesu).
- dūkt Radīt zemu, dobju troksni (par parādībām dabā).
- zumēt Radīt zemu, dobju troksni (par parādībām dabā).
- dūkt Radīt zemu, padobju, samērā vienmērīgu troksni (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem).
- zumēt Radīt zemu, padobju, samērā vienmērīgu troksni (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem).
- rūkt Radīt zemu, vibrējošu troksni (par ierīcēm, transportlīdzekļiem).
- raudāt Radīt žēlabainas skaņas (par dzīvniekiem).
- atnest Radīt, dot (ienākumus, peļņu).
- iedzīt bailes radīt, iedvest bailes.
- raidīt Radīt, izplatīt kādā vidē (balss skaņas, vārdus, domas u. tml.).
- atnest Radīt, izraisīt (jaunu stāvokli, kādus apstākļus u. tml.).
- noskaņot Radīt, izraisīt (kādā) noteiktu jūtu, domu, psihes virzību.
- uzskaņot Radīt, izraisīt (kādā) noteiktu jūtu, domu, psihes virzību.
- ienest Radīt, izraisīt, arī ieviest; būt par cēloni, ka (kas) rodas, izraisās.
- novest Radīt, izraisīt.
- degt Radīt, izstarot siltumu, gaismu.
- izraut Radīt, izveidot (bedri, iedobumu); izskalot.
- uztaisīt Radīt, izveidot (piemēram, ko māksliniecisku).
- pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
- izfantazēt Radīt, izveidot fantāzijā; izdomāt.
- atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu) no kādas pamatkategorijas (piem., formas).
- nest Radīt, ražot (augļus, ražu).
- fabricēt Radīt, sacerēt (parasti ko mazvērtīgu lielā daudzumā).
- turēt Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku).
- dibināt Radīt, veidot (piem., organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- kūsāt Radīt, veidot burbuļus.
- treļļot Radīt, veidot treļļus – par putniem.
- ģenerēt Radīt; izraisīt.
- ciltsmāte Radītāja, aizsācēja.
- ciltstēvs Radītājs, aizsācējs.
- izveidot Radošā domāšanas procesā radīt (piem., kādu tekstu, projektu, metodi); izstrādāt.
- izgudrot Radošas darbības rezultātā radīt, izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
- kreatīvs Radošs, radītspējīgs.
- dīdžejs Raidījumu vai programmas vadītājs un ierakstu komentētājs (radio); diskotēkas vadītājs.
- gatavot Rakstot, sacerot u. tml. veidot, radīt (piem., tekstu, runu); rīkot (piem., kādu pasākumu).
- iegadīties Rasties iespējai (ko darīt); negaidīti notikt; gadīties.
- palikt Rasties vai tikt radītam un saglabāties.
- misēties Rasties, gadīties kļūmei; neveikties, neizdoties.
- ieviesties Rasties, izveidoties, gadīties (parasti par ko nevēlamu).
- sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi; arī attīstības sākuma forma.
- virsbirģermeistars Rātes vai maģistrāta vadītājs.
- ražojums Ražojot radītais priekšmets, produkts izstrādājums.
- izrēkt Rēcot radīt (skaņas) – par dzīvniekiem.
- satikties Regulāri satikt vienam otru un kopīgi pavadīt laiku (par pretēja dzimuma cilvēkiem).
- kalpot Regulāri vadīt reliģiskās ceremonijas un veikt citus ar baznīcu un draudzi saistītus pienākumus (parasti par mācītājiem).
- reihskomisārs Reihskomisariāta vadītājs.
- deisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir pasaules radītājs, kurš pēc tam vairs neiejaucas dabas un cilvēku dzīvē.
- darbība Rīcība, pasākumu kopums, lai (ko) izveidotu, radītu, panāktu u. tml.
- direktīva Rīkojums, norādījums, ko augstākā institūcija dod zemākām institūcijām, vadītājs padotajiem.
- veikties Risināties vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.); būt tādam, kas (piemēram, darbību) spēj veikt vēlamā veidā ar pozitīvu rezultātu.
- ierīvēt Rīvējoties, beržoties radīt (piem., brūci).
- urkšķēt Rūkt, radīt samērā zemus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par ierīcēm).
- norunāt Runājot pavadīt (kādu laikposmu).
- dizainparaugs Rūpnieciski intelektuālā īpašuma veids – mākslinieciskas konstruēšanas rezultātā radīts izstrādājuma ārējais veidols, ko patentē attiecīgā valstī.
- sabadīties Sabadīt vienam otru.
- civilizācija Sabiedrības radītās materiālās un kultūras vērtības, tās dzīves veids; komfortabli sadzīves apstākļi.
- kultūra Sabiedrības un cilvēka radītais materiālo un garīgo vērtību kopums; šo vērtību kopums, kas saistīts ar kādu laikmetu, tautu.
- autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam); (idejas) ierosinātājs.
- nest Sagādāt, radīt.
- ekonoms Saimniecības vadītājs, pārzinis.
- apsaimniekot Saimniekojot vadīt nepieciešamos darbus un pienākumus; būt par saimnieku (kam).
- vai Saista ar pakārtojuma saikli "vai" ievadītu palīgteikumu ar otru, norādot, ka iespējams tikai vienā palīgteikumā minētais.
- vai Saista ar partikulu "vai" ievadīta jautājuma teikuma neatkarīgas daļas, norādot, ka jautātājs šaubās par tajās minēto.
- ņemt savās rokās sākt (ko) vadīt, pārzināt; ņemt savā pārziņā, aizbildniecībā.
- pārņemt savās rokās Sākt pārvaldīt, vadīt (ko).
- pārņemt vadību sākt vadīt.
- laist Sākt veidot, radīt (skaņas, vārdus).
- dezorientēt Samulsināt, radīt nepareizu priekšstatu (par ko).
- izsāpēt Sāpēs, pārdzīvojumos radīt, izveidot (ko).
- sarunas augstākajā līmenī sarunas starp valstu, arī valdību vadītājiem.
- augstākā līmeņa sarunas sarunas starp valstu, arī valdību vadītājiem.
- koordinēt Saskaņot darbības, norises u. tml., radīt (starp tām) atbilstību, arī pakārtot (tās) citu citai.
- nobrāzt Saskaroties ar ko asu, cietu, radīt (priekšmetam) virsmas bojājumu.
- sanēt Saskaroties, rīvējoties, vibrējot gaisa plūsmā u. tml., radīt paklusas, samērā augstas dūcošas skaņas; būt tādam, kur atskan šādas skaņas.
- saskrieties Satikties (parasti, lai pavadītu kopā laiku).
- lolot Saudzēt, saglabāt (ko, piem., ar pūlēm izveidotu, radītu).
- turēt (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā; vadīt (ko).
- nokūkot Sēdēt, nīkt, pavadīt nomodā (kādu laikposmu).
- korifejs Sengrieķu traģēdijā – kora vadītājs un priekšdziedātājs.
- iesēdēt Sēžot radīt (iespiedumu).
- zvans Signālierīces radīta skaņa.
- pavada Siksna vai lente, kuras vienu vai abus galus piestiprina (zirga) apaušiem vai mutes dzelžiem, lai (to) vadītu.
- siltumvadāmība Siltumvadītspēja.
- paskaidrojoša vārdu grupa sintaktiska konstrukcija, ko veido ievadītājvārds kopā ar vārdu vai vārdu savienojumu, kas paskaidro kādu no teikuma locekļiem.
- plastmasa Sintētiski radīts polimēru materiāls, kas viegli pakļaujas plastiskai apstrādei.
- elektrokardiogrāfija Sirdsdarbības izmeklēšanas metode – sirds muskulatūras radīto svārstību reģistrēšana ar speciālu aparātu – elektrokardiogrāfu.
- fonokardiogramma Sirdsdarbības radīto skaņu grafisks pieraksts.
- sista brūce sitiena radīta brūce.
- klauvēt Sitot (piem., pie durvīm, loga), radīt troksni, lai signalizētu.
- sašķindināt Sitot kopā, radīt šķindoņu.
- izsist Sitot, ar sitienu izveidot, radīt (caurumu, robu u. tml.).
- cirst Sitot, triecot (ar asu priekšmetu) radīt (ievainojumu).
- lietderības koeficients Skaitlis, kas rāda pievadītās un izmantotās enerģijas, spēka u. tml. attiecības.
- kalkulators Skaitļotājs, kas izpilda atsevišķas matemātiskas operācijas ar manuāli ievadītiem skaitļiem.
- stereofonija Skaņas ierakstīšana un atskaņošana, izmantojot vismaz divus kanālus, lai radītu iespaidu, ka skaņas avots atrodas telpā.
- uzsist Skarot (ķermeņa daļu) ar sitienu, triecienu, radīt (piemēram, asinsizplūdumu).
- uzsist Skarot (priekšmeta daļu) ar triecienu, radīt (tam bojājumu).
- iespert Skarot izraisīt degšanu, radīt bojājumu – par zibeni.
- durties Skaroties (klāt), radīt sāpes, arī, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piem., par ērkšķiem, zariem).
- durt Skaroties klāt (ar ko smailu, asu) radīt sāpes un ievainot.
- noskraidīt Skraidot pavadīt (kādu laikposmu).
- saskrambāt Skrambājot radīt (vairākas, arī daudzas) rievas, švīkas (kā) virsmā; skrambājot sabojāt (ko).
- saskrāpēt Skrāpējot radīt rievas, švīkas, līnijas (kā) virsmā; skrāpējot sabojāt (ko).
- izperināt Slepenībā, citiem nemanot, radīt, izveidot (ko sliktu).
- halucinācija Smadzeņu darbības traucējumu vai narkotiku radīti redzes, dzirdes u. tml. tēli, kas cilvēkam pašam liekas īstenības atspoguļojums.
- drupināt Smalcināt drupatās, nelielās daļās; noārdīt, radīt (kur bojājumu).
- dūms Smēķējamais, tā radītie dūmi.
- trimda Soda veids – pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā, arī attiecīgā nometinājuma vieta; nelabvēlīgu apstākļu radīta nepieciešamība atrasties svešumā, arī attiecīgā atrašanās vieta.
- disciplinārsods Sods par darba vai dienesta pienākumu nepildīšanu, disciplīnas pārkāpšanu, ko darbiniekam uzliek administrācija, bet vadītājam – augstāka institūcija.
- izspārdīt Spārdot radīt, izveidot (kur, piem., bedri); spārdot sabojāt (ko).
- locis Speciālists, kas labi pārzina noteikta rajona kuģošanas apstākļus un palīdz vadīt kuģi, tam iebraucot ostās, kanālos u. tml. vietās.
- uzdauzīt Spēcīgi, arī vairākkārt uzsist (kādam, kam, pa ko), lai, piemēram, radītu troksni.
- izdoma Spēja domāšanas procesā radīt ko jaunu; attiecīgais psihiskais process.
- spēkrata vadāmība spēja noturēt un viegli mainīt kustības virzienu atbilstoši vadītāja iedarbībai uz vadības ierīcēm.
- produktivitāte Spēja radīt jaunus atvasinājumus (parasti par vārddarināšanas elementiem, veidiem).
- izgrūst Spēji radīt (samērā īsu skaņu) – par dzīvām būtnēm.
- lūlināt Spēlējot (mūzikas instrumentu), radīt liegas, maigas skaņas.
- izspiegt Spiedzot radīt (skaņas); spiedzot izdziedāt.
- iespiest Spiežot ieveidot, radīt (virsmā iedobumu, rievu u. tml.).
- pārspiest Spiežot radīt caurumu un (ko) saplacināt plakanu.
- iespiest Spiežot, ar spiedienu radīt bojājumu.
- griezties Spiežoties (ādā, miesā), beržot, ievainot, radīt sāpes.
- griezt Spiežoties miesā, beržot ievainot, radīt sāpes.
- sānskats Spogulis, kurā automobiļa, motocikla u. tml. vadītājs var pārredzēt sānu telpu aiz transportlīdzekļa.
- spoguļattēls Spoguļa radītais attēls; (kā) precīzs atveidojums, atainojums.
- triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu.
- izspridzināt Spridzinot radīt, izveidot.
- iemīt Staigājos radīt, izveidot (piem., taku), iespiest (pēdas).
- novandīties Staigājot, klīstot pavadīt (kādu laikposmu).
- nesakārtotība Stāvoklis, kad (kam) nav radīta noteikta kārtība, kad (kas) nav sakārtots.
- sakārtotība Stāvoklis, kad (kam) radīta noteikta kārtība, kad (kas) veido noteiktu sistēmu.
- pasīvā smēķēšana stāvoklis, kad cilvēks ir spiests elpot smēķētāju radītos dūmus.
- žēlabains Stiepts, parasti samērā spalgs (par dzīvnieka radītu skaņu).
- apšķebināt Stipri šķebināt; radīt nelabumu.
- taisīt Strādājot, darot veidot, radīt (ko).
- putot Strauji maisīt (šķidru vai pusšķidru masu), lai radītu putas vai gaisīgu, putainu konsistenci.
- burzguļot Strauji plūstot, radīt šļakatas, putas, burbuļus un savdabīgu troksni (par ūdeni, strautiem, upēm).
- griezt Strauji riņķojot, vadīt (kādu) dejā; strauji riņķojot, dejot.
- sist Strauji skarot ko, radīt skaņas (parasti lai ko signalizētu).
- nosūkt Sūcot noņemt, novadīt prom.
- piesūkt Sūcot pievadīt.
- nosūknēt Sūknējot novirzīt, novadīt prom.
- supravadāmība Supravadītspēja.
- svilpe Svilpes (piem., sporta spēles tiesneša) radīta skaņa, svilpiens.
- izsvilpot Svilpojot radīt (skaņas).
- nojāņot Svinēt svētkus (kādu laiku); jautri, priecīgi pavadīt (kādu laiku).
- aizvadīt Svinīgi izvadīt.
- fanfara Šādu mūzikas instrumentu radīts svinīgs signāls.
- pāršaut Šaujot radīt caurumu un sabojāt (ko).
- griezt Šķelt, radīt plaisu, rievu.
- uzšķērst Šķēržot radīt (kam) atveri.
- urīns Šķidrums, kas veidojas nierēs un pa urīnceļiem tiek izvadīts no organisma.
- iešķilt Šķiļot iededzināt; šķiļot radīt (dzirksteli).
- pieskaitāms Tāds (cilvēks), kas saprot, ko dara, spēj savu rīcību vadīt un atbildēt par to.
- badīgs Tāds (dzīvnieks), kas mēdz badīties.
- vaislīgs Tāds (dzīvnieks), kas spēj radīt daudz pēcnācēju; tāds, kas labi vaislojas.
- bakurētains Tāds, kam (kur) ir baku radītas rētas.
- slinks Tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko; tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko.
- tālbraucējs Tāds, kam ir tiesības veikt, vadīt tālus braucienus.
- siltumvadošs Tāds, kam piemīt siltumvadītspēja.
- vadītspējīgs Tāds, kam piemīt vadītspēja.
- neērts Tāds, kas (piem., savu īpašību dēļ) rada vai var radīt papildu grūtības, sarežģījumus.
- labisks Tāds, kas adījumā izadīts uz labo pusi (piem., par valdziņu, adījuma kārtu).
- kreilisks Tāds, kas adījuma labajā pusē ir izadīts uz kreiso pusi (piem., par valdziņu, adījuma kārtu).
- pašadīts Tāds, kas ir paša adīts; tāds, kas ir adīts mājas apstākļos, mājsaimniecībā.
- skatuvisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos dzirdes un redzes iespaidus.
- mākslīgs Tāds, kas ir radīts vai tiek veikts pēc dabā eksistējoša parauga.
- pavecs Tāds, kas ir radīts, izveidots pirms diezgan ilga laika.
- vadītspējīgs Tāds, kas ir spējīgs vadīt (1).
- pirmreizīgs Tāds, kas ir tikko atklāts, radīts u. tml. un izceļas ar savu kvalitāti, savdabīgumu, neikdienišķumu.
- prezidējošs Tāds, kas ir vadītājs, priekšsēdētājs.
- retrospektīvs Tāds, kas ir vērsts uz pagājušiem laikiem, pagātni; tāds, kas ir veltīts pagātnē radīto mākslas darbu, daiļdarbu apskatam.
- oriģināls Tāds, kas ir vienreizējs; autora paša radīts (parasti par mākslas darbu).
- tauta Tāds, kas ir, parasti kolektīvi, radīts, izplatīts, kļuvis tradicionāls šādā cilvēku kopībā.
- neapzināts Tāds, kas nav pakļauts apziņai, saprātam, bet ir intuīcijas, instinktu vadīts.
- nesakārtots Tāds, kas nav sakārtots, kurā nav izveidota, radīta noteikta kārtība vai sistēma.
- neauglīgs Tāds, kas nespēj radīt pēcnācējus.
- vecs Tāds, kas pastāv samērā ilgi; tāds, kas sen ir izveidots, radīts, atklāts u. tml.; tāds, kas sen pastāv.
- jauns Tāds, kas pastāv samērā neilgi; tāds, kas tikko vai nesen ir izveidots, radīts, atklāts u. tml.; tāds, kas pašlaik top.
- piesātināts Tāds, kas pavadīts rosīgi, intensīvi, notikumiem bagāts – par laikposmu.
- naturāls Tāds, kas radies dabā vai eksistē dabā (pretstatā cilvēka radītajam).
- atjautīgs Tāds, kas radīts, veidots ar bagātīgu izdomu.
- spēcīgs Tāds, kas spēj ievērojami ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt (ko) – par cilvēkiem, to grupām.
- asprātīgs Tāds, kas spēj radīt un trāpīgi lietot humoristiskus, atjautīgus izteicienus; tāds (sacerējums, runas veids u. tml.), kurā izpaužas šādas īpašības.
- ieeja Tāds, kas tiek ievadīts kādā ierīcē; tāds, kas saistīts ar ievadīšanu kādā ierīcē.
- parenterāls Tāds, kas tiek ievadīts organismā, apejot gremošanas traktu (piem., ievadot vēnā, muskulī, zemādā).
- jaunākais Tāds, kas tikko vai nesen ir noticis, paveikts, arī radīts, sacerēts vai iegādāts.
- nejaušs Tāds, kas var gadīties.
- asprātīgs Tāds, kas veidots, radīts ar neparastu, negaidītu izdomu; atjautīgs.
- savvaļa Tāds, ko neietekmē cilvēka darbība, cilvēka radītie apstākļi (par augiem, dzīvniekiem).
- tranzistors Tāds, kura konstrakcijā ir šādas pusvadītāju lences.
- vadāms Tāds, kura kustību, stāvokli, darbību ir iespējams vadīt.
- izgudrojums Tas, kas ar domāšanu ir radīts, izveidots no jauna un kam ir praktiska vai zinātniska nozīme.
- tālbraucējs Tas, kas ir ieguvis prasmi, tiesības veikt, vadīt tālus braucienus pa jūras vai sauszemes ceļiem.
- lolojums Tas, kas ir pašaizliedzīgi, ar pūlēm veidots, radīts, attīstīts.
- devums Tas, kas ir radīts; veikums, ieguldījums.
- fantastika Tas, kas radīts iztēlē; tas, kas reāli nav iespējams.
- spēks Tas, kas spēj radīt iespaidu (parasti paužot kādu saturu), ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
- jaunums Tas, kas tikko vai nesen izveidots, radīts, atklāts u. tml.
- pietaurēt Taurējot radīt skaņas signālu.
- satelīttelevīzija Tehnisko iekārtu komplekss televīzijas raidījumu raidīšanai un uztveršanai ar Zemes mākslīgo pavadoņu starpniecību; šādā veidā radīta iespēja skatīties televīziju.
- automatizācija Tehnisku, organizatorisku un citu pasākumu komplekss, kas dod iespēju ražošanas procesus vadīt bez tiešas cilvēka līdzdalības.
- sarunu šovs televīzijas vai radio raidījuma veids, kurā viens vai vairāki vadītāji sarunājas ar vienu vai vairākiem uzaicinātiem dalībniekiem par kādu (parasti iepriekš izvēlētu) tēmu.
- kolāža Tēlotājā mākslā – dažādu materiālu pielīmēšana pie krāsas un faktūras ziņā atšķirīgas pamatnes; šādā veidā radīts mākslas darbs.
- tēlniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā tiek radīti telpiski mākslas darbi (piem., no akmens).
- notērgāt Tērgājot pavadīt (kādu laikposmu).
- notērzēt Tērzējot pavadīt (piem., kādu laikposmu).
- jaundarinājums Tikko vai nesen radīts jauns vārds vai atvasinājums; jaunvārds.
- jaunveidojums Tikko vai nesen radīts vai radies veidojums.
- jaunvārds Tikko vai nesen radīts, valodā ieviests vārds; neoloģisms.
- tīkliņzeķes Tīklauduma zeķes, tīklveidīgi adītas zeķes.
- tīkliņcimdi Tīkliņauduma cimdi, tīklveidīgi adīti cimdi.
- izstrēbt (savārīto) putru tikt galā ar radītajiem sarežģījumiem; novērst izdarīto aplamību.
- noadīties Tikt noadītam.
- uztapt Tikt radītam, izveidotam, darinātam u. tml.
- plūst Tikt vienmērīgi, arī nepārtraukti pārvadītam, raidītam.
- jaukt gaisu tīši radīt sajukumu, neskaidrību, nelabvēlīgi ietekmēt notiekošo.
- jaukt ūdeni Tīši radīt sajukumu, neskaidrību, nelabvēlīgi ietekmēt notiekošo.
- rituāls Tradicionāli izveidojies vai speciāli radīts noteiktu darbību kopums (piem., lai atzīmētu kāda procesa sākumu, noslēgumu vai pāriešanu jaunā kvalitātē).
- traktorists Traktora vadītājs; speciālists traktora vadīšanā.
- tramvajnieks Tramvaja transporta darbinieks; tramvaja vadītājs.
- stūresvīrs Transportlīdzekļa (parasti automašīnas) vadītājs.
- kavēt Traucēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
- dezorganizēt Traucēt, jaukt (ko); radīt nekārtības, sajukumu.
- termoss Trauks, kam ir dubultas sienas, starp kurām ir radīts vakuums, un ko izmanto (parasti pārtikas produktu) uzturēšanai nemainīgā temperatūrā.
- notrenēties Trenējoties pavadīt (kādu laikposmu).
- šļakata Trieciena radīta neliela (parasti ūdens) šalts, kas virzās uz augšu, sāniem u. tml.
- iztrinkšķināt Trinkšķinot radīt (skaņas, melodiju).
- berzt Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu).
- aktīvais tūrisms tūrisms, kura dalībnieki pārvietojas, piem., ejot, slēpojot, braucot ar pašu vadītiem transportlīdzekļiem.
- notusēt Tusējot pavadīt (kādu laiku).
- notusēties Tusējoties pavadīt (kādu laiku).
- ūdens motocikls ūdens transportlīdzeklis (parasti vienvietīgs, divvietīgs), kas pārvietojas un tiek vadīts ar ūdensmetēju.
- uguns nelaime ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums.
- ugunsnelaime Ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums.
- izurbināt Urbinot izveidot, radīt (kur caurumu, robu).
- ieurbināt Urbinot radīt, ieveidot (piem., iedobumu).
- ūtrupnieks Ūtrupes vadītājs.
- modelēt Uz līdzības pamata, balstoties uz faktiem, paraugiem u. tml., radīt shematizētu, vienkāršotu (kā) atveidu.
- amizēties Uzjautrināties, jokoties; jautri pavadīt laiku (parasti ar pretējā dzimuma personu); koķetēt.
- uzmest garu uzliet ūdeni uz sakarsētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- boss Uzņēmuma, iestādes īpašnieks, vadītājs.
- šefs Uzņēmuma, iestādes u. tml. vadītājs, priekšnieks.
- uzklikšķināt Uzrakstīt, ievadīt (datorā).
- uztrāpīties Uztrāpīt (1); arī pagadīties.
- pāroties Uzturēties kopā, lai radītu pēcnācējus (par dzīvnieku tēviņu un mātīti).
- spice Vadība, vadītājs.
- priekšniecība Vadība, vadītāju kopums (iestādē, uzņēmumā).
- šoferēt Vadīt (automašīnu).
- audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību vēlamā virzienā, gādājot, rūpējoties (par viņu), mācot, izglītojot (viņu); vadīt, ietekmēt indivīda garīgo attīstību vēlamā virzienā.
- celebrēt Vadīt (eiharistisko) dievkalpojumu.
- pārvaldīt Vadīt (kā) darbību, apsaimniekot (ko).
- tiesāt Vadīt (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot strīdus.
- kučierēt Vadīt (pajūgā, karietē u. tml. iejūgtu zirgu).
- komandēt Vadīt (piem., karaspēka vienību).
- triekt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā, parasti to nesaudzējot.
- trenkt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā.
- dzīt Vadīt (transportlīdzekli), parasti nesaudzīgi, maksimālā ātrumā.
- ripināt Vadīt (transportlīdzekli).
- izvadīt Vadīt apbedīšanas ceremoniju.
- apstāvēt Vadīt bēru ceremoniju, teikt izvadīšanas runu.
- burāt Vadīt buru laivu vai jahtu.
- zagt dienas vadīt laiku bezdarbībā, slaistīties; vadot dienas bezdarbībā, slaistoties, sagādāt kādam zaudējumus.
- slinkot Vadīt laiku bezdarbībā; arī lēni, negribīgi strādāt, darīt ko.
- nolidot Vadīt lidaparātu vai būt par lidamšīnas apkalpes locekli (noteiktu laikposmu).
- pilotēt Vadīt lidaparātu.
- diriģēt Vadīt skaņdarba izpildītājus; vadīt skaņdarba izpildījumu.
- pilotēt Vadīt specifisku transportlīdzekli; būt par pilotu (piem., sacensībās).
- šoferēt Vadīt spēkratu.
- sēdēt pie stūres vadīt transportlīdzekli.
- būt pie stūres vadīt transportlīdzekli.
- novadīt Vadīt un pabeigt vadīt (ko).
- apkalpot Vadīt un uzturēt darba kārtībā (transportlīdzekļus, mašīnas, ierīces, mehānismus u. tml.).
- kučierēt Vadīt zirga vilktu pajūgu, karieti u. tml.
- priekšniekot Vadīt, būt par priekšnieku.
- kavēt Vadīt, izmantot (laiku, parasti nelietderīgi).
- stumdīt Vadīt, izrīkot, arī mudināt.
- menedžēt Vadīt, pārvaldīt, organizēt.
- organizēt Vadīt, saskaņot (kādu darbību, procesu).
- jāt Vadīt, virzīt (dzīvnieku, parasti zirgu), sēžot (tam) mugurā.
- līderis Vadītājs (piem., politiskā partijā, sabiedriskā organizācijā); neoficiāli arī valsts vadītājs.
- priekšsēdētājs Vadītājs (sanāksmē, sapulcē u. tml.).
- kapteinis Vadītājs (sporta komandai).
- direktors Vadītājs (uzņēmumā, iestādē).
- moderators Vadītājs.
- vadāmība Vadītspēja.
- izvaidēt Vaidot radīt (skaņas); vaidot izpaust.
- izvaimanāt Vaimanājot radīt (skaņas); vaimanājot izpaust.
- durstīt Vairākkārt durot, bakstot, skarot, radīt sāpes, ievainojumu.
- apkošļāt Vairākkārt košļājot, radīt bojājumus (no virspuses, visapkārt).
- dancināt Vairākkārt lūgt uz deju un vadīt dejā (partneri); likt dejot.
- ducināt Vairākkārt radīt pastipru, dobju, samērā ilgstošu troksni (par pērkonu, šāvieniem tālumā, mašīnām, transportlīdzekļiem).
- strīdēties Vairākkārt radīt skaļas, parasti īslaicīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
- plosīt Vairākkārt raujot, plēšot (parasti spēcīgi, arī dažādos virzienos), dalīt (ko) daļās, gabalos, radīt (kam) plaisas, caurumus.
- kapāt Vairākkārt sist (ar ko asu), lai radītu iedobumu.
- bungot Vairākkārt sist pret ko cietu, radot troksni; atsitoties pret ko cietu, radīt troksni.
- izstaigāt Vairākkārt staigājot, radīt, izveidot (piem., taku).
- kvakšķināt Vairākkārt vai ilgstoši kvakšķēt; vairākkārt vai ilgstoši radīt raksturīgas balss skaņas.
- rejas Vairākkārtīgas suņa vai suņu dzimtas dzīvnieka radītas raksturīgas skaņas.
- zalve Vairāku viena veida ieroču vienlaicīgu šāvienu kopums; šādu vienlaicīgu šāvienu radīts troksnis.
- kanclers Valdības vadītājs (piem., Vācijā, Austrijā).
- reihskanclers Valdības vadītājs, valdības galva Vācijā līdz 1945. gadam.
- premjerministrs Valdības vadītājs, valdības galva, ministru kabineta vadītājs; ministru prezidents; premjers (1).
- Ministru prezidents valdības vadītājs; premjers.
- pārvaldīt Valdīt (pār noteiktu teritoriju); valdot (pār ko), vadīt, pārzināt (tā) darbību.
- teokrātija Valsts forma (parasti monarhija), kurā valsts galva vienlaikus ir arī tās reliģiskās dzīves vadītājs.
- ģenerālkonsuls Valsts oficiāli pilnvarota persona, kas norīkota darbā kādā no citas valsts lielākajām pilsētām; konsulāta vadītājs.
- izpildvara Valsts pārvaldes orgānu tiesības īstenot lēmumus, praktiski vadīt, pārvaldīt (ko).
- galotņu tikšanās valstu vadītāju tikšanās (apspriede).
- galotņu apspriede valstu vadītāju tikšanās (apspriede).
- samits Valstu vai valdību vadītāju apspriede; visaugstākā līmeņa apspriede.
- novāļāties Vāļājoties, gulšņājot pavadīt (kādu laikposmu).
- novārtīties Vārtoties, gulšņājot pavadīt (kādu laikposmu).
- apvēdināt Vēdinot (ar ko), radīt plūsmu (apkārt kam).
- rakstīt Veidojot burtus (ar rakstāmrīku vai elektronisku ierīci, piem., datoru), radīt tekstu.
- sildītājs Veidojums (piem., no gumijas, auduma) ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot karsta ūdens vai elektrības radīto siltumu; termofors.
- dibināt Veidot, radīt (ko), pamatojoties, balstoties (uz ko).
- kaldināt Veidot, radīt, parasti ilgās pūlēs, grūtībās.
- veikalvedis Veikala (1) vadītājs, pārzinis.
- izvadīt Veikt apbedīšanas ceremoniju, pavadīt (mirušo no kurienes, kur u. tml.).
- strādāt Veikt noteiktas darbības, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.
- rotaļāties Veikt rotaļai nepieciešamo darbību kopumu, pavadīt laiku rotaļā; spēlēties.
- šalkt Vēja iedarbībā radīt raksturīgas, vienmērīgas, ilgstošas skaņas (par kokiem, mežu, jūru u. tml.).
- prezidents Vēlēts vadītājs, priekšsēdētājs dažādās iestādēs, organizācijās, firmās u. tml.
- atvemt Vemjot izvadīt (parasti nedaudz nesagremotas barības).
- izvemt Vemjot izvadīt no kuņģa (ko).
- intravenozs Vēnā esošs, norisošs; vēnā ievadīts.
- novergot Vergojot, pārlieku smagi strādājot pavadīt (kādu laikposmu).
- vīdžejs Videoprogrammas vadītājs, kurš saskaņo attēlu ar mūziku.
- pieskandināt Viegli piesist (pie kā), lai radītu skaņu, dotu zīmi, ka vēlas runāt.
- pieskandināt Viegli pieskarties (ar savu glāzi pie cita glāzes), lai radītu skaņu (pirms alkoholiska dzēriena iedzeršanas).
- notrallināt Vieglprātīgi pavadīt, nodzīvot (noteiktu laikposmu).
- supravadītājs Viela, kam piemīt supravadītspēja.
- pusvadītājs Viela, kuras elektrovadītspēja parastos apstākļos ir lielāka nekā dielektriķiem, bet mazāka nekā metāliem.
- puksts Viena no sirds sistolēm, arī tās radītā vibrācija, skaņa.
- tēvs Viena no trim līdzvērtīgām Trīsvienības personām, Dievs kā visa radītājs, valdītājs un uzturētājs.
- oriģināls Vienreizējs, paša autora radīts literārs darbs, arī teksts (pretstatā tulkojumam).
- birģermeistars Viens no rātes vadītājiem (arī Rīgā).
- tamada Viesību vadītājs (parasti Gruzijā).
- štancētava Vieta, kur (kas) tiek izgatavots, radīts lielā daudzumā.
- landrāts Vietējās pašpārvaldes vadītājs dažās Rietumeiropas zemēs, piem., Vācijā.
- adjutants Virsnieks, kas veic administratīvus pienākumus štābā vai pie valsts vadītāja; augstāka ranga virsnieka palīgs.
- vēdināt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu; šādā veidā radīt (gaisa kustības), lai atvēsinātos, atvēsinātu.
- šalkt Virzoties (gaisa, ūdens) plūsmai, radīt raksturīgas, vienmērīgas, ilgstošas skaņas.
- žvīgot Virzoties un saskaroties ar ko, radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas (par gaisa plūsmu).
- svilpot Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt augstas, stieptas skaņas (par gaisa plūsmu); svilpt (2).
- svilpt Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt augstu, stieptu skaņu (par gaisa plūsmu); svilpot (2).
- rībēt Virzoties, pārvietojoties radīt spēcīgu, skaļu troksni.
- iezāģēt Zāģējot radīt (kur) bojājumu, ievainojumu.
- eļļot Ziest (ko) ar eļļu; pievadīt (kur) eļļu.
- ceļazīme Zīme transportlīdzekļa vadītāju un gājēju informēšanai (piem., par ceļa virzienu, satiksmes ierobežojumiem).
- ceļa zīme zīme transportlīdzekļu vadītāju un gājēju informēšanai; ceļazīme (2).
- valoda Zīmju sistēma (parasti mākslīgi radīta, formāla), ko izmanto, piem., informātikā.
- karamāksla Zināšanas un prasme vadīt karadarbību.
- kučieris Zirga vilktu ratu, karietes u. tml. vadītājs; cilvēks, kas pārvadā pasažierus zirga vilktā karietē, ekipāžā u. tml.
- iezvanīt Zvanot bēru ceremonijā, izvadīt (mirušo).
- izzvanīt Zvanot radīt (skaņas).
- nozvilnēt Zvilnot pavadīt (kādu noteiktu laikposmu).
- nožūpot Žūpojot pavadīt (kādu laika posmu).
adīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV