Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam vēl.

Atrasts vārdos (74):

Atrasts etimoloģijās (37):

No angļu brunch 'vēlās brokastis'. (šķirklī brančs)
No latīņu legio, ģenitīvā legionis 'izlase' (legere 'lasīt, izvēlēties'). (šķirklī leģions)
Vārds vēlbrokastis līdzās aizguvumam brančs svešvārda brunch apzīmēšanai ieteikts Latviešu valodas ekspertu komisijas 2016. gada 12. oktobra sēdē, lēmums Nr. 1-16/1. (šķirklī vēlbrokastis)
No franču dame 'kundze, pavēlniece', kam pamatā latīņu domina 'kundze'. (šķirklī dāma)
No krievu приказ 'pavēle'. (šķirklī prikazs)
No lejasvācu stikelbēr, kas vēlāk saīsināts. (šķirklī stiķene)
No vācu Admiral, franču admirail, admiral, kam pamatā arābu amīr al-bahr 'jūras pavēlnieks'. (šķirklī admirālis)
No franču album, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds, ar ko sākotnēji apzīmēja nobalsinātu sienu, uz kuras rakstīja dažādus ziņojumus, vēlāk – grāmatu ar baltām lapām, kur piemiņai ierakstīja savu vārdu ar kādu izteicienu (album amicorum 'draugu albums'). (šķirklī albums)
No grieķu anekdotos 'vēl nelaists klajā'. (šķirklī anekdote)
No grieķu despotēs 'pavēlnieks'. (šķirklī despots)
Līdz 19. gs. otrajai pusei pazīstams g. k. Kurzemē, vēlāk ieviesies citu novadu valodā. (šķirklī dižs)
No vācu eklektisch, kam pamatā grieķu eklektikos 'tāds, kas izvēlas'. (šķirklī eklektisks)
No franču émir, kam pamatā arābu amīr 'pavēlnieks'. (šķirklī emīrs)
No grieķu epigonoi 'vēlāk dzimuši, pēcteči'. (šķirklī epigonis)
No vācu Favorit, franču favori, favorite, kam pamatā latīņu favor 'labvēlība'. (šķirklī favorīts)
J. Alunāna 1857. g. no vārda gars darinātais atvasinājums garinieks 'reliģiskā kulta kalpotājs' valodā neieviesās, tā vietā "Baltijas Vēstnesī" sāka lietot no vārda garīgs atvasināto garīgnieks, ko vēlāk aizstāja forma garīdznieks. (šķirklī garīdznieks)
No grieķu charisma, charis 'labvēlība, (Dieva) svētība'. (šķirklī harisma)
No latīņu imperare 'pavēlēt'. (šķirklī imperatīvs)
No latīņu imperator 'pavēlnieks, karavadonis; ķeizars'. (šķirklī imperators)
No franču jovial, kam pamatā latīņu iovialis 'ar Jupiteru saistīts', jo pēc viduslaiku astrologu domām Jupitera zvaigznājā dzimušie ir priecīgi, omulīgi, vēlīgi, laipni. (šķirklī joviāls)
No latīņu iubilacus (annus) 'jubilejas gads', kam pamatā senebreju yôvēl 'auna raga taure', ar kuru tika pasludinātas svinības. (šķirklī jubileja)
No itāļu commando 'pavēle', kam pamatā latīņu commandare 'uzticēt, uzdot'. (šķirklī komanda)
17. gs. avoti rāda, ka sākotnēji kukulis bija apaļas formas maize pretstatā klaipam. 18. gs. vidū vārds kukulis ieguva jaunu nozīmi 'ciemos nesama dāvana'. No šās nozīmes vēlāk izveidojās trešā nozīme 'dāvana amatvīra ietekmēšanai'. (K. Karulis). (šķirklī kukulis)
No latīņu legatus 'sūtnis' (legatum 'testamentārs novēlējums'). (šķirklī legāts)
Kalks no latīņu ignis fatuus. Nosaukums cēlies senu ticējumu dēļ, ka maldugunis klejo no vienas vietas uz otru, maldinādamas vēlus gājējus. Tomēr īstenībā malduguns nepārvietojas. Klejošanas iespaids varēja rasties tādēļ, ka vienā vietā liesmiņa izdziest, bet tūlīt iedegas jauna. (šķirklī malduguns)
No latīņu optio 'izvēle'. (šķirklī opcija)
No latīņu optatio 'vēlēšanās, izraudzīšanās'. (šķirklī optācija)
Latīņu salūs, ģenitīvā salutis 'veselība; veselības novēlējums'. (šķirklī salūts)
No J. Alunāna jaunvārda saeims 'valsts padome, zemes padome', kas vēlāk lietots formā saeima ar nozīmes paplašinājumu 'sanāksme, sapulce, apspriede'. (šķirklī saeima)
No latīņu salutare 'novēlēt veselību'. (šķirklī salutēt)
No latīņu selectio 'atlase, izvēle'. (šķirklī selekcija)
No latīņu selectio 'atlase, izvēle'. (šķirklī selekcionārs)
No latīņu selectio 'atlase, izvēle'. (šķirklī selektīvs)
No vācu Sortiment, itāļu sortimento, kam pamatā latīņu sortiri 'izvēlēties'. (šķirklī sortiments)
No latīņu surrogatus 'izvēlēts cita vietā'. (šķirklī surogāts)
No sanskrita šiva 'labvēlīgais'. (šķirklī šivaisms)
No angļu under 'zem', resp attiecīgajā izlasē var piedalīties jaunieši, kas vēl nav sasnieguši attiecīgā apzīmējumā norādīto vecumu. (šķirklī U)

Atrasts normatīvajos komentāros (49):

Atrasts vārdu savienojumos (40):

Atrasts skaidrojumos (200):

risks (Kā nevēlama) izraisīšanās iespēja.
kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
pāradīt Adīt vēlreiz, no jauna.
mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (cigareti, papirosu u. tml.).
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
aizaugt Aizpildīties, pārklāties ar ko augošu (parasti nevēlami).
ūdensaizsardzība Aizsardzība (mehānismā, ierīcē) pret nevēlamu ūdens, mitruma iekļūšanu.
ekrāns Aizsargs (piem., plāksnes veidā) pret nevēlamu iedarbību.
dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties (parasti nevēlami).
pārlaist Aizvadīt (kādu laikposmu); pārciest (nelabvēlīgos apstākļus).
interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
pretestība Aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
kalpot Aktīvi darboties (kā labā); veltīt dzīvi; darba mūžu (izvēlētai darbības sfērai, izraudzītam mērķim).
uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
runasvīrs Amatpersona; ievēlēts pārstāvis (piem., kādā sabiedriskā organizācijā).
Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
gramofons Aparāts ar tauri skaņuplašu atskaņošanai, ko vēlāk aizstāja patafons.
pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus; uzvilkt (citas zeķes, apavus).
pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
tuksnesis Apgabals, kurā nelabvēlīga klimata dēļ nav vai gandrīz nav augu valsts.
polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
trenēt Apmācīt, vingrināt (sportistu, komandu), veidot (tiem) vēlamās sportiskās īpašības.
kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tās) iegūtu vēlamās īpašības.
pārsvērt Apsvērt vēlreiz.
provizorisks Aptuvens, vēl galīgi neprecizēts.
iegrožot Apvaldīt (piem., vēlmes, emocijas).
saskaņa Apvienojums (vairākām skaņām, skaņu kopumiem) vēlamā veidā.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
spiediens Apzināta iedarbošanās (uz cilvēku, viņa psihi), lai panāktu savu vēlmju īstenošanu.
nepaklausība Apzināta rīkojuma, pavēles, noteikumu u. tml. neievērošana, neizpildīšana.
griba Apzināta tieksme, vēlēšanās.
piestrādāt Apzināti, mērķtiecīgi strādāt, lai izveidotu ko atbilstošu kādām vēlmēm, prasībām.
aizstāvēt Ar aktīvu rīcību, arī nostāju sargāt, nodrošināt (pret ko nevēlamu); aizsargāt.
pārvarēt Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
pielabināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt (kāda, kā) labvēlību, pozitīvu attieksmi.
pielabināties Ar dažādiem paņēmieniem, iztopot censties panākt (kāda) labvēlīgu attieksmi.
ekranēt Ar ekrānu aizsargāt no nevēlama starojuma, elektriskā vai magnētiskā lauka u. tml.
pieglaimoties Ar glaimiem censties iegūt (kāda) labvēlību, iztapt (kādam).
izsist Ar grūtībām panākt (labvēlīgu risinājumu).
izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) izkļūst (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
dresēt Ar īpašām metodēm izstrādāt un nostiprināt dzīvniekos vēlamus nosacījuma refleksus un iemaņas.
aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
kārdināt Ar izturēšanos, runu u. tml. censties izraisīt kādā vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt); būt par cēloni, ka kādam rodas vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt).
kaitējums Ar kāda darbību vai bezdarbību izraisīts nevēlams, pēc likuma sodāms nodarījums.
labināt Ar laipnību, labvēlību censties panākt, ka (kas) paklausa, nepretojas.
ievēlējamība Ar likumu noteikta kārtība, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, piemērots, derīgs kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, vēlamajā daudzumā.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) rodas, gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs lietošanai.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; izgatavot šādu priekšmetu.
izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību panākt vēlamo rezultātu, iegūt vai sagādāt (ko).
raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā noteiktā, vēlamā virzienā.
regulēt Ar noteiktām darbībām panākt vēlamo, nepieciešamo (lielumu, augstumu, stiprumu u. tml.).
regulēt Ar noteiktām darbībām saskaņojot mehānisma sastāvdaļu darbību, panākt, ka (kas) iegūst vēlamo stāvokli, vēlamās īpašības.
vadīt Ar noteiktām darbībām un attiecīgām ierīcēm panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
piekomandēt Ar pavēli pievienot, pieskaitīt (kādu, ko) noteiktai militārai struktūrvienībai, norīkot noteikta uzdevuma veikšani.
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
pārvarēt sevi ar piepūli piespiest sevi rīkoties pretēji savām vēlmēm.
izkulties Ar pūlēm, grūtībām izkļūt, piem., no nevēlama stāvokļa.
izraidīt Ar rīkojumu, pavēli likt doties prom (no kurienes); likt atstāt (telpu, teritoriju).
kaitēt Ar savu darbību vai bezdarbību izraisīt ko nevēlamu, pēc likuma sodāmu.
lenkt Ar savu izturēšanos neatlaidīgi censties pievērst sev (pretējā dzimuma) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nevēlami ietekmēt (kādu, ko).
nodarīt Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
aizsargāt Ar savu rīcību, dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret ko ļaunu, nevēlamu).
kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, trokšņus.
izdresēt Ar stingrību, bardzību, nemitīgām pavēlēm izmācīt (cilvēku).
skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
izlikt cilpas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
izlikt slazdus ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
pārārdīt Ārdīt vēlreiz no jauna (parasti sienu); ārdīt (ko) visu, viscaur.
rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
rītā arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
dziedināt Ārstējot likvidēt; panākt, ka (kas nevēlams) zūd.
pārart Art vēlreiz, no jauna (tīrumu, lauku u. tml.); arī kārtāt.
pārasfaltēt Asfaltēt vēlreiz, no jauna.
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks ar asmeni, priekšmets ar šķautnēm) iegūst vēlamo asumu; uztrīt.
lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās izpaužas ļauna novēlējums.
šerifs ASV – ievēlēts (piem., apgabala) policijas vadītājs.
patikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
tikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama); izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
atpestīt Atbrīvot (no kā nevēlama).
ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama, negatīva).
nomest Atbrīvoties (no netikuma), atmest (nevēlamu paradumu).
izkļūt Atbrīvoties, tikt vaļā (no nevēlama stāvokļa).
pāratestēt Atestēt vēlreiz, no jauna.
pārlādēt Atjaunot, arī izveidot, pārlikt vēlreiz no jauna (piem., programmatūru, fotogrāfijas datorā); pārlikt (datus, informāciju), piem., no vienas datora programmas uz otru.
pārvēlēt Atkārtoti vēlējot, ievēlēt (kādu, ko) vēlreiz.
pārvēlēt Atkārtoti vēlējot, izraudzīties (ko citu).
jauns Atkārtots, vēlreizējs.
pieķert Atklāt (kādu), kas dara ko sliktu; pārsteigt (kādu) nevēlamā, nosodāmā rīcībā.
atrast Atklāt, konstatēt (pētījumu, analīzes u. tml. rezultātā); izvēlēties.
notvert Atklāt, pieķert (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).
pārmācīt Atradināt (kādu) no nevēlama ieraduma, rakstura īpašības u. tml.
izvēlēt Atrast, izraudzīt no kāda kopuma, daudzuma, (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
stāvēt Atrasties neizmantotam, novārtā, arī nevēlamā stāvoklī.
atgrūst Atstumt, atraidīt; izraisīt nevēlēšanos tuvināties, sadarboties.
krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) – par aizdomām, izvēli u. tml.
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piem., par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
attālināt Atvirzīt, atlikt (ko) uz vēlāku laiku; būt par cēloni, ka (kas) tiek atvirzīts, atlikts uz vēlāku laiku.
iecienīt Atzīt par labāku, izvēlē dot tam priekšroku.
apstiprināt Atzīt par likumīgu, derīgu (ar īpašu pavēli, rīkojumu, lēmumu u. tml.).
pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi, kļūt nekvalitatīvam.
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) – par augiem, to daļām.
virspavēlnieks Augstākais pavēlnieks, augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
kleistogāmija Augu pašappute, kamēr zieds vēl atrodas slēgtā, neizplaukušā stāvoklī.
svētavots Avots, kura ūdenim pēc tautas ticējuma piemīt labvēlīgi ietekmējošas, dziednieciskas īpašības.
pārbalināt Balināt vēlreiz, no jauna.
iebalsot Balsojot ievēlēt (kādā amatā).
izvēlēt Balsojot izraudzīties no kopuma (kādu personu) un nodot (tai) pilnvaras (ieņemt noteiktu amatu); ievēlēt.
izbalsot Balsojot neievēlēt (piem., līdzšinējā amatā).
ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt kādu amatu); vēlējot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātiem (vai kandidātu).
pārbalsot Balsot (par ko) vēlreiz, no jauna.
podzols Barības vielām nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne; podzolēta augsne, podzolaugsne.
nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tas) iegūst vajadzīgo, vēlamo svaru.
nobaroties Barojoties, ēdot iegūt vajadzīgo, vēlamo ķermeņa svaru (par dzīvniekiem).
izgāzties Beigties ar neveiksmi, nevēlamu rezultātu.
nelabu galu ņemt Beigties nevēlami.
tukšā Bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta.
negribot Bez vēlēšanās, nelabprāt.
Goliāts Bībeles personāžs – milzis, ko ar lingu divcīņā nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
dzīt Biedējot (dzīvnieku medībās), panākt, ka (tas) dodas vēlamā virzienā.
piebiedēt Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu).
kumšķis Biezi saaudzis, arī savēlies (apmatojuma) kopums.
vadmala Biezs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas audums ar blīvu plūksnu savēlumu.
trauksmes zvans brīdinājums par ko nevēlamu, satraucošu.
vakars Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija u. tml.
vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija; beigas.
pārbriest Briestot pārsniegt vajadzīgo vai vēlamo gatavības pakāpi.
pārbruģēt Bruģēt vēlreiz, no jauna.
turēt labu prātu (uz kādu) būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
turēt ļaunu prātu (uz kādu) būt ar nelabvēlīgu, naidīgu attieksmi (pret kādu).
slimot Būt ar trūkumiem, nevēlamām īpašībām.
vadīt Būt galvenajam, noteicošajam (piem., lēmumu pieņemšanā, rīkojumu, norādījumu došanā) sabiedriskā institūcijā, iestādē, uzņēmumā, darba kolektīvā u. tml., nodrošinot (tā) darbību vēlamajā veidā.
ieredzēt Būt labās domās (par kādu); izturēties ar labvēlību un patiku (pret kādu).
raudzīties šķībi būt nelabvēlīgi, aizdomīgi noskaņotam.
klabēt Būt nemākulīgi, neveikli izvēlētam (piem., par vārdiem, atskaņām).
būt murdā (iekšā) būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā.
būt bētē būt nepatīkamā, nevēlamā situācijā.
vajadzēt Būt nepieciešamam; būt vēlamam, ieteicamam.
trūkt Būt nepietiekamā daudzumā vai pavisam nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
atkosties Būt par cēloni kam nevēlamam.
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
izlutināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) atradinās no grūtībām, pierod pie ļoti labvēlīgas, saudzīgas izturēšanās.
urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, tieksmi (ko darīt).
palīdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) norisinās labvēlīgi, mainās uz vēlamo pusi.
līdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vēlami, mainās.
traucēt Būt par cēloni tam, ka (procesi) organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības.
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (ko darīt, kam notikt u. tml.).
nodarīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izraisās (kas slikts, nevēlams).
būt pie vainas Būt par cēloni, iemeslu (negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei).
samalt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības.
atsaldēt Būt par cēloni, ka zūd (kādam interese, labvēlība u. tml.).
uzticēties Būt pārliecinātam par (kā) vēlamām īpašībām, funkcionēšanu u. tml.
kārdināt Būt tādam, ka rodas vēlēšanās, kāre ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
sakārdināt Būt tādam, ka rodas vēlēšanās, kāre ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina savstarpēju sapratni, labas attiecības, vēlamo saikni (ar to).
veikties Būt tādam, kam klājas labi; būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
vilcināties Būt tādam, kas ieilgst; būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
saskanēt Būt tādam, kas ir līdzīgas, kopīgas īpašības un kas veido vienotu, vēlamu kopumu (piem., par priekšmetiem, norisēm).
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); būt tādam, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
ost Būt tādam, kas liecina (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli; būt par balstu, pamatu (kam).
sargāt Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
pasargāt Būt tādam, kas nodrošina pret (kā) nevēlamu iedarbību.
prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
atpalikt Būt vēlākam, iet palēnināti.
derēt Būt vēlamam; būt tādam, kas rada kādu labumu.
atlikt Būt vienai iespējai (ko darīt); būt vēl nepieciešamam (ko darīt).
vārgt Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
zelt Būt, atrasties labvēlīgos apstākļos, materiālā labklājībā u. tml.
būt spīlēs būt, atrasties ļoti nevēlamos, arī bezizejas apstākļos, situācijā.
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami, kādā citiem saskatāmā, redzamā vietā – par cilvēkiem.
atlikt Būt, palikt kāda rīcībā; palikt vēl ko iet, braukt.
kaitēt Būtu vēlams; nenāktu par ļaunu.
būvsezona Būvdarbiem vislabvēlīgākie mēneši gadā.
kriptons Cēlgāze, ko izmanto kvēlspuldžu pildīšanai [Kr].
vaina Cēlonis, iemesls (negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei).
piebraukt Censties iegūt (kāda) labvēlību; pielabināties.
ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
kurināt Censties izraisīt (ko nevēlamu).

Atrasts piemēros (199):

pieciest .. viņa pirks divriteni, jo tas nepieciešams Miķelītim, gan jau to pārējo nepieciešamo vēl kādu laiku piecietīs.
apstrādāt ..[kucēns] ņēmās saviem vēl mazajiem, mīkstajiem zobiņiem apstrādāt cieto maizes kumosu..
mūsējais ..Ja tu redzēji jau gulbjus ejam, Tie ir citi, tie nav mūsu, Mūsējie vēl zaļos silezeros mīt..
saulesriets ..mans mežs, kā izmainījies tavs vaigs kopš prieka, ko bērnībā devi. Un tomēr – vēl galotnēs saulesriets kūp un ciņi deg brūkleņu sārtos..
paslepšus ..mēs [skolēni] skatījāmies paslepšus sienas pulkstenī aizmugurē – cik vēl līdz zvanam?
jaukties ..pa logu vēl labāk varēja redzēt, kā mākoņi nemierīgi skrēja un jaucās, brīžiem aizklādami mēnesi...
pliks ..pērkons iespēra .. plikos alkšņos, jo alkšņiem vēl lapu nav.
takts ..pie saviem daudziem netikumiem es negribētu pievienot vēl takta trūkumu.
sers ..saimnieks no pirmā miega bija piecēlies un aizgājis uz riju sera aplūkot, vai būs ar beidzamo krāsni diezgan sauss vai arī vēl jāgaida otra rīta.
šīberēt ..savu sajūtu viņa sauca par debešķīgu. Tā kļuva vēl debešķīgāka, šīberējot ar Jāni..
ķermenis ..starp lepnām dižceltnēm vēl šobaltdien stāv daža laba astoņpadsmitā gadsimta muižiņa, iesprūdusi un palikusi Rīgas augošajā ķermenī kā dīvains kukainis dzintarā.
liesmot ..šur tur vēl ziedēja kartupeļu lauki, un viņu tumšā, rupjā zaļuma vidū liesmoja saulespuķes.
vertikāle ..ūdens klajuma līnija ieplūda vēl tālu debesīs bārkstainām, spurainām vertikālēm.
puc ..Vai mums gan ko dot? vēl rīda [suni]: puc! kod!
pļava ..vējā viļņoja pļava. Āboliņš, timotiņš, pļavas ziedi un zāle, vēl pilna smagas rasas.
hieroglifs ..vējš iesit vēl kailos liepzaru hieroglifus rūtīs, ir marta beigas..
nītīt ..vēl nītīt nemācēju četru nīšu audekliņu.
patvaldnieks ..vēl valdīja lielās Krievijas ķeizars un patvaldnieks Nikolajs Otrais..
aizvelties ..viena kara armija nule aizvēlusies, bet nav parādījusies otrā, neviens nezin, kad tā nāks!
skopulis ..zaļžubīte – varen nikna un nelabvēlīga, pat savus ciltsbrāļus tā nepielaida pie graudu silītes, izpleta spārnus, pārgrieza acis kā vecs skopulis un neglīti ķērca.
gandrs ..zemu lidodams, vēl gandrs vēlīns manās priekš dusas sasniegt dievnama vecās liepas..
nostrādāt "..es nebrīnīšos, ja mūža galā viņš nostrādās vēl kādu numuru, ka visi paliks mēmi."
slaka "Bagātie ir cita slaka. Tie otram no rokas sakaltušu uts ādu izraus un vēl pirkstus nokodīs. Mums [trūcīgajiem] tas nav asinīs."
jautāt "Cik tālu vēl jābrauc?" zēns jautā.
pag "Es nu iešu." – "Pag, man tev vēl kas jāsaka."
pūce "Esmu pūce – vēlu eju gulēt un ilgi guļu. Vairākas stundas vajadzīgas, lai pamostos un ieietu dienas ritmā."
konstatēt "Ir jau vēls", viņš konstatēja.
lielums "Ko vēlaties?" – "Kurpes, melnas ielas kurpes," laimīgi saku.. "Devīto lielumu, lūdzu."
nopīpēties "Nopīpējāmies galīgi zaļi. Nelabums bija tik briesmīgs, ka atceros vēl šodien.."
pagaidīt "Pagaidi, te vēl skrūve jāatskrūvē!"
kārdināt "Pavisam tieva esi. Nu vēl to gabaliņu! Raug, kāds labi nocepies," vecāmamma kārdina.
zosāda "Pievakare vēl bija silta, tomēr viņam sala un uzmetās zosāda."
sprediķis "Sestdien tu pārbrauci vēlu," – teica Mērija.. – "Iznāca mazliet pavēlāk." Bet pie sevis es nodomāju – nesāc tu tikai man sprediķus lasīt!
sacīt "Šis lietus tagad sapurina visus, cilvēkus, kustoņus un augus, un saka: vasara ir vēl tikai pašā sākumā, skatieties un priecājieties.."
krodziniece "Tad es jums atnesīšu vēl vienu mēru," krodziniece.. šķelmīgi noteica ..
novēlīgs "Tīrais prieks, cik man laba un novēlīga meita!"
plātīzeris "To plātīzeri, plikadīdu un pļāpu kuli savā mājā nē!" Janka vēl ecējas pretī..
atgaiņāties "vēlāk, vēlāk," viņš atgaiņājās.
šis Ābele vēl maza, zaķis šai mizu apgrauzis.
vispār Ābeles vispār vēl nav ziedējušas.
turēties Ābols sarkst, bet turas vēl pie zara..
aizkvēloties Acīs aizkvēlojās naids.
kvēlot Acis drūmi kvēlo.
iedegties Acīs iedegas tumša kvēle.
kvēle Acīs iedegās tumša kvēle.
kvēlot Acīs kvēlo ienaids.
kvēlot Acis kvēlo priekā.
iekvēloties Acis sajūsmā iekvēlojas.
perkusija Āfrikas kultūrā perkusijām atvēlēta nozīmīga vieta.
trauksme Agrākā trauksme un vēlēšanās mācīties viņā ir apdzisusi.
sējums Agri sētie lauki, kur sējumi bija dabūjuši labi sazelt un spēcīgi saaugt un sakuplot, .. gan vēl turējās pietiekoši, bet pavēlu sētie .. nīka ārā..
uzķepuroties Agri vai vēlu katrs uzķepurojas uz īstā ceļa.
galviņkāposti Agrīnie, vēlīnie galviņkāposti.
sabotēt Aicinājums sabotēt vēlēšanas.
izvēlīgs Airene ir diezgan izvēlīga augsnes prasību ziņā.
nartas Aizjoņo puteņi skanošās nartās, Kamēr vēl ezeri ciet.
aiz- Aizkvēloties.
ķerties Aizpeld mūži pa Gauju, melnās krācēs zūd, cietiem pirkstiem pie radzēm ķeras: mirkli, vēl mirkli varbūt..
aizrunāties Aizrunāties līdz vēlai naktij.
dzīvs Aizvainojums vēl dzīvs.
akls Akli izpildīt pavēles.
alkatīgs Alkatīgi vēlēties.
apatīts Apatīts labvēlīgi iedarbojas uz kaklu, vairogdziedzeri, saules pinumu.
aizkvēloties Apdegusī pagale atkal aizkvēlojās.
iekļaut Apkārtni vēl iekļauj rīta migla.
apmainīties Apmainīties sveicieniem, laba vēlējumiem, simpātiju apliecinājumiem.
saspraude Apmetņa saspraudei iesākumā bija praktiska nozīme, jo pogas vēl nebija izdomātas.
nožūt Apmetums vēl nav nožuvis.
sarobot Apmetumu uzklāj uz samitrinātas un nomazgātas virsmas, ko vēlams sarobot.
kvēlot Apsnigušos zaros kvēlo pīlādži.
kvēlināt Ar dzejnieka sirds elpu kvēlināta balāde.
sankcija Ar sankcijām reaģēt uz nevēlamām parādībām biznesā.
kvēlot Ar spilgtu gaismu kvēlo spuldze.
novēlēt Ar testamentu novēlēt visu savu mantu meitai.
nepietikt Ar vēlēšanos uzvarēt hokeja spēlē vien nepietika.
pavēlniecība Armijas pavēlniecība.
pavēlnieks Armijas pavēlnieks.
virspavēlniecība Armijas virspavēlniecības rīkojums.
izvēlēt Atbilstoši izvēlēts iestudējuma žanrs.
atbrīvot Atbrīvot darbinieku pēc paša vēlēšanās.
atcelt Atcelt rīkojumu, pavēli.
paņemt Atgriežoties no ceļojuma, ikviens vēlas paņemt sev līdzi kādu suvenīru.
atģisties Atģisties, ka nekas vēl nav izdarīts.
atkārtot Atkārtot jautājumu vēlreiz.
atkārtots Atkārtoti ievēlēt komitejā.
atklāts Atklāta nelabvēlība.
vēlēšanas Atklātas, aizklātas vēlēšanas.
atkvēlināt Atkvēlinot balto čugunu, iegūst kaļamo čugunu.
atķerties Atķerties pārāk vēlu.
reversēt Atlasiet datora ekrānā segmentu, ko vēlaties reversēt.
atmest Atmest vēlmi kļūt par aktieri.
atradināt Atradināt bērnu no nevēlamiem ieradumiem.
izvelties Atraidījuma vārdi pār lūpām izvēlās lēni, kā negribēti.
atraisīties Atraisīties no nevēlamas ietekmes.
atskārst Atskārstu, ka vēl ir nakts.
attapties Attapties, ka ir jau vēls.
atteikties Atteikties izpildīt pavēli.
priekšā Atvaļinājums vēl tikai priekšā.
kompjūtersistēma Atvēlēt līdzekļus kompjūtersistēmu iegādei.
puscelts Atvēlēt līdzekļus pusceltu jaunbūvju pabeigšanai.
aprūpe Atvēlēt līdzekļus trūcīgo aprūpei.
sainis Atvērt saiņus ar vēlēšanu materiāliem.
pushektārs Augļu dārzam atvēlēts pushektārs.
aramkārta Augsnes aramkārta vēl slapja.
neizvēlīgs Augsnes ziņā neizvēlīgs augs.
segliņš Augsnes ziņā segliņi nav izvēlīgi.
augstākais Augstākais virspavēlnieks.
virspavēlnieks Augstākais virspavēlnieks.
bļitka Auklas galā smaga, liekta bļitka ar vienu vai diviem āķiem, nedaudz augstāk karinu vēl vienu, mazāku un vieglāku bļitku.
nelaime Aukstums vēl nebija lielākā nelaime.
pierullēt Autobuss pierullē pie vēlēšanu iecirkņa.
šļūkt Automašīna apgāzās un vēl kādu gabalu šļūca uz sāniem.
automātisks Automātiski izpildīt pavēli.
stadija Autoram raksts vēl sagatavošanas stadijā.
risinājums Autore vēlas iesaistīt sižeta līnijas risinājumā mērķauditoriju, aicinot sniegt versijas par varones tālāko likteni.
pierakstīt Autors saviem memuāriem pierakstīja klāt vēl vienu nodaļu.
deserts Bagātīga deserta izvēle.
izvēle Bagātīga, plaša preču izvēle.
apaugt Baismīgā īstenība apauga ar vēl baismīgākām leģendām.
balsot Balsot Saeimas vēlēšanās.
pragmatisms Balstīties uz pragmatismu profesijas izvēlē.
uzpircējs Balsu uzpircēji vēlēšanās.
jo Balti ziedi ābelei, vēl jo balti ieviņai. Balta bija mātes meita, Vēl jo balta sērdienīte.
diskrēts Bankas partneri labprātāk vēlas diskrētus, nevis prātīgus sadarbības partnerus.
sanēt Bankas vadība vēlas sanēt banku.
vēlēt Barons vēlējis uzcelt šķūni.
velties Bēgļu bari vēlās uz rietumiem.
papildināties Beidzot studijas, viņam laimējās vēl gadu papildināties Vācijā.
uzrasties Beidzot uzradās novēlojies pasažieris.
tumsa Beigt āra darbus vēlā tumsā.
saduļķot Bērna uztveri vēl nav saduļķojuši pieaugušo uzskati.
savelt Bērni pagalmā savēluši sniegavīru.
pamazs Bērni vēl pamazi – visi vēl apmeklē bērnudārzu.
nometņot Bērni vēlas nometņot ik vasaru.
paglaudīt Bērni vēlas trušus paglaudīt.
pazelēt Bērniņam zobu vēl nav, cepumu viņš var vien pazelēt ar smaganām.
pažēlot Bērns ir noskumis un vēlas, lai viņu pažēlo.
augšā Bērns vēl ir augšā.
parāpot Bērns vēl knapi var parāpot.
norāpties Bērns vēl neprot norāpties no dīvāna.
sapogāties Bērns vēl neprot sapogāties.
nopelnīt Bērns vēlas sev nopelnīt kabatas naudu.
kurš Bija vienalga, kuru ceļu izvēlēties.
nokaist Biju nokaitis nepacietībā līdz baltkvēlei.
sanest Bites vēl sanesīs arī viršu medu.
blakus Blakus savai specialitātei apgūt vēl citu.
uzvelties Bluķis uzvēlās uz strādnieka kājas.
boikotēt Boikotēt parlamenta vēlēšanas.
boksēties Bokseris ir gatavs boksēties vēl desmit gadus.
brīnumbērns Brīnumbērns sāka sniegt koncertus vēl pirms varēja kārtīgi aizsniegt krēslu.
izvēle Brīva izvēle.
čiekurs Brīvdienas rītā lielie čiekuri vēl guļ.
pārsmērēt Brūcei vēlams pārsmērēt antibakteriālu ziedi.
vaļā Brūces malas vēl ir vaļā.
virspavēlniecība Bruņoto spēku virspavēlniecība.
svinams Būs vēl viens svinamais datums.
priecīgs Būšu priecīgs tevi vēlreiz satikt!
izvēlīgs Būt izvēlīgai draugu ziņā.
labvēlīgs Būt labvēlīgi noskaņotam.
šaubīgs Būt šaubīgam par savu izvēli.
vēlīgs Būt vēlīgai.
caurkrist Caurkrist Saeimas vēlēšanās.
pastabs Ceļmalā novietoti pastabi, uz kuriem vēlāk stiprinās apgaismes stabus.
vēlākais Ceļu bedrītes jāsaremontē vēlākais līdz jūnija vidum.
pasvārstīties Cenas šogad vēl varētu pasvārstīties.
pieplēst Censties pieplēst vēl kaut ko klāt.
centrifūga Centrifūgas apgriezienu skaita izvēle.
centrists Centristu uzvara vēlēšanās.
noteikti Cenu noteikti vēl nevarēja pasacīt.
atnācējs Ciemā viņš vēl tiek uzskatīts par atnācēju.
cienīgmāte Cienīgmāte vēl nav ieradusies.
kontemplācija Cik ilgs laiks ir dots, lai izdarītu izvēli? Rauls vienmēr smejas par šīm Nīnas kontemplācijām.
cik Cik tālu vēl jāiet?
ciktāl Ciktāl vēl jābrauc, jāiet?
iegāzt Cilvēciska nevēlēšanās kādu iegāzt.
pašapliecināties Cilvēkam ir vēlme pašapliecināties.
kvēle Cīnīties bez īstas kvēles.
nomaļš Čemurs izvēlējās nomaļu galdiņu aiz kolonnas stūrī.
tiesības Darba devēja tiesības jautāt par vēlamo algu.
laiks Darbam nepieciešama vēl nedēļa laika.
kondīcija Darbs vēl nav tādā kondīcijā, lai to publicētu.
vēlēties Dari, kā vēlies.
nemīlīgs Dārzs vēlā rudenī kļuvis nemīlīgs.
datorizēts Datorizēta vēlētāju balsu skaitīšana.
buržujs Daudzas no ziņu vietnēm ziņo, ka buržuji ļoti vēlas legalizēt savu ietekmi pār politiķiem, lai vēl atklātāk un publiskāk varētu pierādīt savu varu pār vienkāršajiem darbaļaudīm.
daudzi Daudzos logos vēl dega gaisma.
daudzpakāpju Daudzpakāpju vēlēšanas.
tukšs Dažas sēdvietas zālē vēl ir tukšas.
stunda Dažas stundas vēlāk lietus bija mitējies.
sasolīt Daži pirms vēlēšanām gatavi sasolīt visādus labumus.
izmest Dažreiz brīvdienās rodas vēlme izmest kādu līkumu ar auto.
dažs Dažu vakaru zēns pārnāca vēlu.
degt Debesis deg saulrieta kvēlē.
pliks Decembrī zeme vēl bija plika.
padoties Dejas soļi vēl padodas nedroši.
iesācējs Dejošanā viņš vēl ir iesācējs.
iesākt Dēls iesācis vēlu celties.
valdība Demokrātiski ievēlēta valdība.
demokratizēt Demokratizēt vēlēšanu sistēmu.

vēl citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV