Paplašinātā meklēšana
Meklējam vēl.
Atrasts vārdos (74):
- vēl:2
- vēl:1
- vēls:1
- vēlāk:1
- vēlēt:1
- vēlēt:2
- vēlme:1
- kvēle:1
- kvēls:1
- kvēls:2
- svēls:1
- vēlams:1
- vēlīgs:1
- vēlīns:1
- izvēle:1
- kvēlot:1
- pavēle:1
- pavēls:1
- vēlreiz:1
- atvēlēt:1
- ievēlēt:1
- izvēlēt:1
- izvēlēt:2
- izvēlne:1
- novēlēt:1
- novēlēt:2
- novēlot:1
- pavēlēt:1
- savēlēt:1
- vēlākais:1
- vēlējums:1
- vēlēties:1
- vēlziede:1
- izkvēlot:1
- izvēlīgs:1
- kvēlains:1
- kvēlināt:1
- labvēlis:1
- nevēlams:1
- novēlīgs:1
- pārvēlēt:1
- pavēlošs:1
- uzkvēlot:1
- vēlēšanas:1
- vēlēšanās:1
- baltkvēle:1
- kvēldiegs:1
- labvēlīgs:1
- novēlināt:1
- atkvēlināt:1
- iekvēlināt:1
- ievēlēties:1
- izvēlēties:1
- neizvēlīgs:1
- nelabvēlis:1
- nenovēlīgs:1
- novēlējums:1
- novēloties:1
- pavēlnieks:1
- vēlvienreiz:1
- iekvēloties:1
- kvēlspuldze:1
- nelabvēlīgs:1
- sarkankvēle:1
- vēlbrokastis:1
- aizkvēloties:1
- ievēlējamība:1
- jaunievēlēts:1
- pavēlniecība:1
- pavēlniecisks:1
- pirmsvēlēšanu:1
- virspavēlnieks:1
- priekšvēlēšanas:1
- virspavēlniecība:1
Atrasts vārdu savienojumos (15):
Atrasts skaidrojumos (1875):
- risks (Kā nevēlama) izraisīšanās iespēja.
- kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
- pāradīt Adīt vēlreiz, no jauna.
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
- piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (cigareti, papirosu u. tml.).
- aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
- aizaugt Aizpildīties, pārklāties ar ko augošu (parasti nevēlami).
- ūdensaizsardzība Aizsardzība (mehānismā, ierīcē) pret nevēlamu ūdens, mitruma iekļūšanu.
- ekrāns Aizsargs (piem., plāksnes veidā) pret nevēlamu iedarbību.
- dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties (parasti nevēlami).
- pārlaist Aizvadīt (kādu laikposmu); pārciest (nelabvēlīgos apstākļus).
- interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
- pretestība Aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
- kalpot Aktīvi darboties (kā labā); veltīt dzīvi; darba mūžu (izvēlētai darbības sfērai, izraudzītam mērķim).
- uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
- runasvīrs Amatpersona; ievēlēts pārstāvis (piem., kādā sabiedriskā organizācijā).
- Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
- gramofons Aparāts ar tauri skaņuplašu atskaņošanai, ko vēlāk aizstāja patafons.
- pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus; uzvilkt (citas zeķes, apavus).
- pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
- tuksnesis Apgabals, kurā nelabvēlīga klimata dēļ nav vai gandrīz nav augu valsts.
- polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
- trenēt Apmācīt, vingrināt (sportistu, komandu), veidot (tiem) vēlamās sportiskās īpašības.
- kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tās) iegūtu vēlamās īpašības.
- pārsvērt Apsvērt vēlreiz.
- provizorisks Aptuvens, vēl galīgi neprecizēts.
- iegrožot Apvaldīt (piem., vēlmes, emocijas).
- saskaņa Apvienojums (vairākām skaņām, skaņu kopumiem) vēlamā veidā.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
- spiediens Apzināta iedarbošanās (uz cilvēku, viņa psihi), lai panāktu savu vēlmju īstenošanu.
- nepaklausība Apzināta rīkojuma, pavēles, noteikumu u. tml. neievērošana, neizpildīšana.
- griba Apzināta tieksme, vēlēšanās.
- piestrādāt Apzināti, mērķtiecīgi strādāt, lai izveidotu ko atbilstošu kādām vēlmēm, prasībām.
- aizstāvēt Ar aktīvu rīcību, arī nostāju sargāt, nodrošināt (pret ko nevēlamu); aizsargāt.
- pārvarēt Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
- pielabināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt (kāda, kā) labvēlību, pozitīvu attieksmi.
- pielabināties Ar dažādiem paņēmieniem, iztopot censties panākt (kāda) labvēlīgu attieksmi.
- ekranēt Ar ekrānu aizsargāt no nevēlama starojuma, elektriskā vai magnētiskā lauka u. tml.
- pieglaimoties Ar glaimiem censties iegūt (kāda) labvēlību, iztapt (kādam).
- izsist Ar grūtībām panākt (labvēlīgu risinājumu).
- izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) izkļūst (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- dresēt Ar īpašām metodēm izstrādāt un nostiprināt dzīvniekos vēlamus nosacījuma refleksus un iemaņas.
- aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
- kārdināt Ar izturēšanos, runu u. tml. censties izraisīt kādā vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt); būt par cēloni, ka kādam rodas vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt).
- kaitējums Ar kāda darbību vai bezdarbību izraisīts nevēlams, pēc likuma sodāms nodarījums.
- labināt Ar laipnību, labvēlību censties panākt, ka (kas) paklausa, nepretojas.
- ievēlējamība Ar likumu noteikta kārtība, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
- sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, piemērots, derīgs kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, vēlamajā daudzumā.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) rodas, gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs lietošanai.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; izgatavot šādu priekšmetu.
- izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību panākt vēlamo rezultātu, iegūt vai sagādāt (ko).
- raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā noteiktā, vēlamā virzienā.
- regulēt Ar noteiktām darbībām panākt vēlamo, nepieciešamo (lielumu, augstumu, stiprumu u. tml.).
- regulēt Ar noteiktām darbībām saskaņojot mehānisma sastāvdaļu darbību, panākt, ka (kas) iegūst vēlamo stāvokli, vēlamās īpašības.
- vadīt Ar noteiktām darbībām un attiecīgām ierīcēm panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
- piekomandēt Ar pavēli pievienot, pieskaitīt (kādu, ko) noteiktai militārai struktūrvienībai, norīkot noteikta uzdevuma veikšani.
- ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
- pārvarēt sevi ar piepūli piespiest sevi rīkoties pretēji savām vēlmēm.
- izkulties Ar pūlēm, grūtībām izkļūt, piem., no nevēlama stāvokļa.
- izraidīt Ar rīkojumu, pavēli likt doties prom (no kurienes); likt atstāt (telpu, teritoriju).
- kaitēt Ar savu darbību vai bezdarbību izraisīt ko nevēlamu, pēc likuma sodāmu.
- lenkt Ar savu izturēšanos neatlaidīgi censties pievērst sev (pretējā dzimuma) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
- atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
- traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nevēlami ietekmēt (kādu, ko).
- nodarīt Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
- aizsargāt Ar savu rīcību, dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret ko ļaunu, nevēlamu).
- kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
- trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, trokšņus.
- izdresēt Ar stingrību, bardzību, nemitīgām pavēlēm izmācīt (cilvēku).
- skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
- izlikt cilpas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- izlikt slazdus ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- pārārdīt Ārdīt vēlreiz no jauna (parasti sienu); ārdīt (ko) visu, viscaur.
- rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
- rītā arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
- dziedināt Ārstējot likvidēt; panākt, ka (kas nevēlams) zūd.
- pārart Art vēlreiz, no jauna (tīrumu, lauku u. tml.); arī kārtāt.
- pārasfaltēt Asfaltēt vēlreiz, no jauna.
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks ar asmeni, priekšmets ar šķautnēm) iegūst vēlamo asumu; uztrīt.
- lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās izpaužas ļauna novēlējums.
- šerifs ASV – ievēlēts (piem., apgabala) policijas vadītājs.
- patikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
- tikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
- izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama); izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
- atpestīt Atbrīvot (no kā nevēlama).
- ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama, negatīva).
- nomest Atbrīvoties (no netikuma), atmest (nevēlamu paradumu).
- izkļūt Atbrīvoties, tikt vaļā (no nevēlama stāvokļa).
- pāratestēt Atestēt vēlreiz, no jauna.
- pārlādēt Atjaunot, arī izveidot, pārlikt vēlreiz no jauna (piem., programmatūru, fotogrāfijas datorā); pārlikt (datus, informāciju), piem., no vienas datora programmas uz otru.
- pārvēlēt Atkārtoti vēlējot, ievēlēt (kādu, ko) vēlreiz.
- pārvēlēt Atkārtoti vēlējot, izraudzīties (ko citu).
- jauns Atkārtots, vēlreizējs.
- pieķert Atklāt (kādu), kas dara ko sliktu; pārsteigt (kādu) nevēlamā, nosodāmā rīcībā.
- atrast Atklāt, konstatēt (pētījumu, analīzes u. tml. rezultātā); izvēlēties.
- notvert Atklāt, pieķert (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).
- pārmācīt Atradināt (kādu) no nevēlama ieraduma, rakstura īpašības u. tml.
- izvēlēt Atrast, izraudzīt no kāda kopuma, daudzuma, (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
- stāvēt Atrasties neizmantotam, novārtā, arī nevēlamā stāvoklī.
- atgrūst Atstumt, atraidīt; izraisīt nevēlēšanos tuvināties, sadarboties.
- krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) – par aizdomām, izvēli u. tml.
- izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piem., par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
- attālināt Atvirzīt, atlikt (ko) uz vēlāku laiku; būt par cēloni, ka (kas) tiek atvirzīts, atlikts uz vēlāku laiku.
- iecienīt Atzīt par labāku, izvēlē dot tam priekšroku.
- apstiprināt Atzīt par likumīgu, derīgu (ar īpašu pavēli, rīkojumu, lēmumu u. tml.).
- pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi, kļūt nekvalitatīvam.
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) – par augiem, to daļām.
- virspavēlnieks Augstākais pavēlnieks, augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
- kleistogāmija Augu pašappute, kamēr zieds vēl atrodas slēgtā, neizplaukušā stāvoklī.
- svētavots Avots, kura ūdenim pēc tautas ticējuma piemīt labvēlīgi ietekmējošas, dziednieciskas īpašības.
- pārbalināt Balināt vēlreiz, no jauna.
- iebalsot Balsojot ievēlēt (kādā amatā).
- izvēlēt Balsojot izraudzīties no kopuma (kādu personu) un nodot (tai) pilnvaras (ieņemt noteiktu amatu); ievēlēt.
- izbalsot Balsojot neievēlēt (piem., līdzšinējā amatā).
- ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt kādu amatu); vēlējot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
- pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
- biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātiem (vai kandidātu).
- pārbalsot Balsot (par ko) vēlreiz, no jauna.
- podzols Barības vielām nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne; podzolēta augsne, podzolaugsne.
- nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tas) iegūst vajadzīgo, vēlamo svaru.
- nobaroties Barojoties, ēdot iegūt vajadzīgo, vēlamo ķermeņa svaru (par dzīvniekiem).
- izgāzties Beigties ar neveiksmi, nevēlamu rezultātu.
- nelabu galu ņemt Beigties nevēlami.
- tukšā Bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta.
- negribot Bez vēlēšanās, nelabprāt.
- Goliāts Bībeles personāžs – milzis, ko ar lingu divcīņā nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
- dzīt Biedējot (dzīvnieku medībās), panākt, ka (tas) dodas vēlamā virzienā.
- piebiedēt Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu).
- kumšķis Biezi saaudzis, arī savēlies (apmatojuma) kopums.
- vadmala Biezs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas audums ar blīvu plūksnu savēlumu.
- trauksmes zvans brīdinājums par ko nevēlamu, satraucošu.
- vakars Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija u. tml.
- vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija; beigas.
- pārbriest Briestot pārsniegt vajadzīgo vai vēlamo gatavības pakāpi.
- pārbruģēt Bruģēt vēlreiz, no jauna.
- turēt labu prātu (uz kādu) būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
- turēt ļaunu prātu (uz kādu) būt ar nelabvēlīgu, naidīgu attieksmi (pret kādu).
- slimot Būt ar trūkumiem, nevēlamām īpašībām.
- vadīt Būt galvenajam, noteicošajam (piem., lēmumu pieņemšanā, rīkojumu, norādījumu došanā) sabiedriskā institūcijā, iestādē, uzņēmumā, darba kolektīvā u. tml., nodrošinot (tā) darbību vēlamajā veidā.
- ieredzēt Būt labās domās (par kādu); izturēties ar labvēlību un patiku (pret kādu).
- raudzīties šķībi būt nelabvēlīgi, aizdomīgi noskaņotam.
- klabēt Būt nemākulīgi, neveikli izvēlētam (piem., par vārdiem, atskaņām).
- būt murdā (iekšā) būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā.
- būt bētē būt nepatīkamā, nevēlamā situācijā.
- vajadzēt Būt nepieciešamam; būt vēlamam, ieteicamam.
- trūkt Būt nepietiekamā daudzumā vai pavisam nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
- atkosties Būt par cēloni kam nevēlamam.
- pievilināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
- izlutināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) atradinās no grūtībām, pierod pie ļoti labvēlīgas, saudzīgas izturēšanās.
- urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, tieksmi (ko darīt).
- palīdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) norisinās labvēlīgi, mainās uz vēlamo pusi.
- līdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vēlami, mainās.
- traucēt Būt par cēloni tam, ka (procesi) organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības.
- vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
- ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (ko darīt, kam notikt u. tml.).
- nodarīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izraisās (kas slikts, nevēlams).
- būt pie vainas Būt par cēloni, iemeslu (negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei).
- samalt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības.
- atsaldēt Būt par cēloni, ka zūd (kādam interese, labvēlība u. tml.).
- uzticēties Būt pārliecinātam par (kā) vēlamām īpašībām, funkcionēšanu u. tml.
- kārdināt Būt tādam, ka rodas vēlēšanās, kāre ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
- sakārdināt Būt tādam, ka rodas vēlēšanās, kāre ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina savstarpēju sapratni, labas attiecības, vēlamo saikni (ar to).
- veikties Būt tādam, kam klājas labi; būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
- vilcināties Būt tādam, kas ieilgst; būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
- saskanēt Būt tādam, kas ir līdzīgas, kopīgas īpašības un kas veido vienotu, vēlamu kopumu (piem., par priekšmetiem, norisēm).
- vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); būt tādam, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
- ost Būt tādam, kas liecina (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli; būt par balstu, pamatu (kam).
- sargāt Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
- pasargāt Būt tādam, kas nodrošina pret (kā) nevēlamu iedarbību.
- prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
- uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
- atpalikt Būt vēlākam, iet palēnināti.
- derēt Būt vēlamam; būt tādam, kas rada kādu labumu.
- atlikt Būt vienai iespējai (ko darīt); būt vēl nepieciešamam (ko darīt).
- vārgt Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
- zelt Būt, atrasties labvēlīgos apstākļos, materiālā labklājībā u. tml.
- būt spīlēs būt, atrasties ļoti nevēlamos, arī bezizejas apstākļos, situācijā.
- rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami, kādā citiem saskatāmā, redzamā vietā – par cilvēkiem.
- atlikt Būt, palikt kāda rīcībā; palikt vēl ko iet, braukt.
- kaitēt Būtu vēlams; nenāktu par ļaunu.
- būvsezona Būvdarbiem vislabvēlīgākie mēneši gadā.
- kriptons Cēlgāze, ko izmanto kvēlspuldžu pildīšanai [Kr].
- vaina Cēlonis, iemesls (negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei).
- piebraukt Censties iegūt (kāda) labvēlību; pielabināties.
- ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- kurināt Censties izraisīt (ko nevēlamu).
- diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi) parasti, pazemojot sevi.
- mest līkumu censties izvairīties no kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
- cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (piem., savas jūtas, vēlmes).
- rosināt Censties panākt, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās (ko darīt); mudināt.
- tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
- cīņa Cenšanās nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- izcept Cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- nocept Cept (ko) līdz vēlamajai gatavības pakāpei.
- bifšteks Cepta (parasti vidū vēl sārta) liellopu filejas šķēle.
- cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piem., ko darīt).
- nedarbs Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
- terorists Cilvēks, arī dzīvnieks, kurš izturas varmācīgi, pakļauj citus savām vēlmēm, iegribām.
- nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
- ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
- pavēlnieks Cilvēks, kam ir vara, tiesības un iespēja noteikt, pavēlēt.
- cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu mērķi, cīnās pret nevēlamo.
- pazudušais dēls cilvēks, kas attālinājies no saviem tuviniekiem, neuztur ar tiem attiecības, nevēlēdamies pakļauties to morāles normām, tradīcijām, prasībām.
- rokaspuisis Cilvēks, kas bez ierunām izpilda (kāda) rīkojumus, pavēles, aktīvi darbojas tā labā, cenšas viņam iztapt.
- izredzētais Cilvēks, kas iemantojis īpašu labvēlību; cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
- kombinators Cilvēks, kas iepriekš izplāno iespējamo notikumu gaitu un cenšas to ietekmēt, lai sasniegtu sev vēlamo mērķi.
- novators Cilvēks, kas ievieš, rada ko jaunu, vēl nebijušu.
- pūce Cilvēks, kas ir darbīgs vakarā un vēlu iet gulēt, bet no rīta ar grūtībām mostas un ir pasīvs.
- upuris Cilvēks, kas ir pakļauts kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
- vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
- vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
- labvēlis Cilvēks, kas izturas labvēlīgi, labsirdīgi (pret kādu; ko), atbalsta (kādu, ko), piem., materiāli.
- nelabvēlis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nelabvēlīgi.
- naktsputns Cilvēks, kas mēdz iet gulēt ļoti vēlu, mēdz strādāt vēlu vakarā, naktīs.
- svešs Cilvēks, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts; cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks.
- brīvklausītājs Cilvēks, kas pats pēc savas vēlēšanās un vienošanās ar pasniedzēju, apmeklē lekcijas konkrētā priekšmetā.
- pielīdējs Cilvēks, kas pielabinoties, iztopot u. tml. cenšas iegūt kāda labvēlību.
- pirmsācējs Cilvēks, kas pirmais sāk, ievieš ko jaunu, vēl nebijušu.
- bļodlaiža Cilvēks, kas savtīgos nolūkos iztop, pakalpo, lai iegūtu (kāda) labvēlību.
- jauniņais Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
- jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
- diskžokejs Cilvēks, kas vada diskotēku vai raidījumu par popmūziku – izvēlas un atskaņo mūziku, komentē to u. tml.
- labas gribas cilvēks cilvēks, kuram ir cēlas tieksmes, vēlēšanās.
- nedraugs Cilvēks, kuram vai pret kuru ir nelabvēlīga, naidīga attieksme; ienaidnieks.
- taktiķis Cilvēks, kurš spēj prasmīgi, veiksmīgi izvēlēties tādu rīcības, uzvedības veidu, kas vislabāk sekmē iecerētā mērķa sasniegšanu.
- strādātgribētājs Cilvēks, kurš vēlas strādāt; cilvēks, kurš meklē (parasti apmaksātu) darbu.
- rezerve Cilvēku kopums, no kura vajadzības gadījumā var izvēlēties kāda darba veicēju, pienākuma izpildītāju.
- karot Cīnīties, aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu, skaužamu).
- brīvā cīņa cīņas sporta veids, kurā atļauta lielāka brīvība paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
- lozēt Dalīt, piešķirt (piem., mantas, vietas, pienākumus) pēc kādas nosacītas zīmes (lozes), kas izvēlēta un paņemta (no to kopuma).
- pusplaucis Daļēji, pa pusei izplaucis; tāds, kas ir sācis plaukt, bet vēl nav pilnīgi izplaucis.
- izvēle Darbība, process, arī rezultāts --> izvēlēties (1).
- izvēle Darbība, rezultāts --> izvēlēties (2).
- vēlējuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
- imperatīvs Darbības vārdu pavēles izteiksme.
- vadība Darbību (piem., lēmumu pieņemšanas, rīkojumu, norādījumu došanas) kopums, kas nodrošina sabiedriskas institūcijas, iestādes, uzņēmuma, darba kolektīva u. tml. darbību vēlamajā veidā.
- izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli; iegūt (kā) labvēlību.
- izdarīt Darbojoties, rīkojoties, veikt (ko nevēlamu).
- pārdarīt Darīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- strādāt Darīt (parasti ko nevēlamu, negaidītu).
- laist grīstē darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
- kārt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- likt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- pārdarvot Darvot vēlreiz, no jauna.
- lakacis Daudzgadīgs lakstaugs ar zvanveida ziediem, kuri maina krāsu (sākumā rožaini, vēlāk zili vai violeti).
- izdauzīt Dauzot, sitot izveidot, piešķirt, piem., vēlamo formu, biezumu.
- rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (kurp).
- liesmains Dedzīgs, kvēls.
- pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
- populisms Demagoģiska politika, kuras pārstāvji, izdabājot masām, ar tukšiem solījumiem mēģina gūt masu labvēlību.
- vēlēšanas Demokrātisks pasākumu un darbību kopums, ko veic vēlētāji ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei.
- pārdestilēt Destilēt (ko) vēlreiz, no jauna.
- cokols Detaļa spuldzes apakšējā daļā, kurai pievienoti kvēldiega elektrodi un ar kuru spuldzi iestiprina elektroierīcē.
- svētība Dieva palīdzība, aizsardzība, īpaša labvēlība; veiksme, labklājība, pārticība u. tml., kas iegūta ar Dieva gādību, arī izpildot noteiktus rituālus u. tml.
- asns Dīglis, kas izdīdzis no sēklas, bumbuļa, sakneņa; tikko izdīgusi auga virszemes daļa ar vēl neizveidotām lapām.
- apakšnams Divpakāpju parlamenta daļa, kuras locekļus ievēl vēlēšanās.
- elektors Divpakāpju vēlēšanu sistēmā – persona, kurai ir dotas pilnvaras ievēlēt amatpersonu; ASV prezidenta vēlēšanu kolēģijas loceklis.
- norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, pavēli, likt (kādam ko darīt, veikt), nosūtīt (kādā uzdevumā).
- motivācijas vēstule dokuments, kurā autors izklāsta un pamato savu atbilstību izvēlētajam darbam.
- iedomāties Domās izvēlēties (piem., skaitli, vārdu).
- rast Domās izvēlēties (piemērotāko vārdu, izteiksmi u. tml.).
- samācīt Dot padomu (kādam), piem., kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- ziedot Dot, veltīt Dievam, arī dieviem (ko), lai pateiktos tiem, arī izlūgtos to labvēlību u. tml.; upurēt.
- mērķdotācija Dotācija, kas atvēlēta noteiktam, konkrētam mērķim.
- pieļaujamā doza doza, kas vēl neapdraud cilvēka organismu.
- lāsts Draudīgs ļauna vēlējums.
- nodrāzt Drāžot padarīt smailu, asu; drāžot piešķirt vēlamo formu.
- pārdrīvēt Drīvēt vēlreiz, no jauna.
- slīcināt bēdas alkoholā dzerot alkoholisku dzērienu, apreibināties, lai aizmirstu bēdas, ko nepatīkamu, nevēlamu.
- pārdziedāt Dziedāt vēlreiz, no jauna.
- posts Dziļa nabadzība, liels trūkums; stāvoklis, kad kas ir nokļuvis ļoti nelabvēlīgos apstākļos.
- sirds aicinājums dziļu jūtu izraisīta tieksme, vēlēšanās (ko darīt).
- sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi.
- pārecēt Ecēt vēlreiz, no jauna.
- šampinjons Ēdama atmateņu ģints sēne ar pelēcīgi baltu cepurīti un sārtām (vēlāk brūnām) lapiņām, ko kultivē speciālās audzētavās.
- zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk, plīvuram nozūdot, uz kāta paliek gļotains gredzens.
- atmatene Ēdama sēne ar pelēcīgi baltu cepurīti un sārtām (vēlāk brūnām) lapiņām.
- Eiropas (Savienības) Parlaments Eiropas Savienības pilsoņu ievēlēts parlaments.
- pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena; eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
- sadzīvot Eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu.
- siltumizolācija Ēku, dažādu iekārtu, cauruļvadu u. tml. pasargāšana no nevēlamas siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi; īpašu materiālu pārklājums, kas paredzēts šim nolūkam.
- kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro elektriskās strāvas sakarsēts kvēldiegs.
- spuldze Elektriskās apgaismošanas ierīces detaļa – stikla balons ar kvēldiegu.
- surogātpasts Elektroniskā pasta vēstule, parasti nevēlama, kas tiek izsūtīta masveidā ar mērķi reklamēt kādu preci vai pakalpojumu; mēstule; spams.
- simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret kādu).
- simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret ko), tieksme, sliecība (uz ko).
- līdzcietība Emocionāls pārdzīvojums par citu bēdām, nelaimi, ciešanām un vēlēšanās palīdzēt; līdzjūtība.
- sašutums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piem., par kādu nevēlamu rīcību, norisi).
- nojauta Emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar neskaidrām izjūtām par to, kas notiks, kas vēl nav īsti zināms; priekšnojauta.
- žēlastība Emocionāls stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt; palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- pārfilmēt Filmēt vēlreiz, no jauna.
- pārfiltrēt Filtrējot attīrīt; filtrēt (ko) vēlreiz, no jauna.
- mērķfinansējums Finansējums, kas tiek atvēlēts noteiktam, konkrētam mērķim.
- kūrfirsts Firsts (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
- vēmiens Fizioloģisks stāvoklis, kad ir vēlēšanās vemt.
- flagmaņkuģis Flotes pavēlnieka, karakuģu vienības komandiera (flagmaņa) kuģis.
- pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna, pārveidojot par ko citu.
- audzēt čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
- audzēt odzi azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
- laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam; veikties (labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ).
- nogaidīt Gaidīt (kamēr rodas, iestājas labvēlīgi apstākļi, izdevīga situācija u. tml.).
- majordoms Galma saimniecības vadītājs, vēlāk galma augstākā amatpersona (piem., Franku valstī 5. gs. beigās – 8. gs.).
- varonis Galveno lomu tēlotājs traģēdijā (18. un 19. gadsimtā); vēlāk arī galveno lomu tēlotājs drāmā, komēdijā.
- džins Gars (arābu folklorā), kas parasti mitinās pudelē vai eļļas lampā un spēj izpildīt dažādas sava saimnieka vēlēšanās.
- ogļu gludeklis gludeklis ar tukšu vidu, kurā iepilda kvēlojošas ogles, kas sakarsē gludekli.
- pārgludināt Gludināt vēlreiz, no jauna.
- sagrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības.
- uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- pārgremot Gremojot, atgremojot vēlreiz sasmalcināt.
- dzīvotgriba Griba, vēlēšanās dzīvot.
- gaidīt Gribēt, vēlēties, lai (kas) notiek, ilgoties, tiekties (pēc kā).
- uzgrilēt Grilējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- izgrimēt Grimējot izkrāsot; grimējot izveidot vēlamo izskatu.
- iegrozīt Grozot iedabūt, ievietot vēlamā stāvoklī.
- iegrozīties Grozoties novietoties, iekārtoties (sev vēlamā stāvoklī, vietā).
- pārgruntēt Gruntēt vēlreiz, no jauna.
- tikt uz zaļa zara gūt materiālu nodrošinājumu, sasniegt vēlamos dzīves apstākļus.
- remdēties Gūt mierinājumu, mazināt (kā nevēlama) iedarbību, ietekmi.
- tikt galā Gūt vēlamo rezultātu (kādā darbā, pasākumā).
- gubernators Iecelta vai vēlēta augstākā amatpersona ASV, Krievijas un vairāku citu valstu administratīvā iedalījuma teritorijās.
- vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
- skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami.
- sapņot Iedomāties, iztēloties (ko ilgotu, vēlamu, iekārojamu u. tml.).
- uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu), izsakot novēlējumu kādam, kam (piemēram, notikumam) par godu.
- sadzert Iedzert kopā (ar kādu, ar vairākiem, parasti izsakot novēlējumu, saskandinot).
- ieguldījums Ieguldītā naudas summa, atvēlētie materiālie līdzekļi.
- iedzīvoties Iegūt (ko nevēlamu).
- tikt Iegūt (parasti ko nevēlamu).
- ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam nevēlamā situācijā.
- siekaloties Iekārot, ļoti vēlēties, gribēt (ko).
- monitors Iekārta televīzijas studijā, ar kuru kontrolē pārraidāmā attēla kvalitāti vai izvēlas raidīšanai noteiktas kameras fiksētu attēlu.
- iekveldināt Iekvēlināt.
- ieliesmoties Iekvēloties (par acīm, skatienu).
- aizkvēloties Iekvēloties.
- pārķīlāt Ieķīlāt vēlreiz, no jauna.
- ievazāt Ienest, izplatīt līdz ar sevi vai ko citu (ko nevēlamu, kaitīgu).
- slaidrāde Iepriekš izvēlēta kā (diagrammu, grafiku, fotogrāfiju, tekstu u. tml.) parasti secīga demonstrēšana uz ekrāna.
- aizmaksa Iepriekšēja papildu samaksa, ko vēlāk var saņemt atpakaļ; ķīlas nauda.
- avanss Iepriekšēja samaksa (par vēl darāmu darbu, par vēl nesaņemtu preci u. tml.).
- nokavēt Ierasties (kur) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
- nokavēties Ierasties (kur) vēlāk par paredzēto laiku.
- nosebot Ierasties (kur) vēlāk, nekā paredzēts, noteikts, vai neierasties vispār; nokavēt.
- aizkavēties Ierasties (nedaudz) vēlāk par paredzēto laiku; nokavēties.
- nokavēt Ierasties (noteiktu laiku) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
- staigulis Ierīce ar riteņiem, kas ļauj stāvus pārvietoties bērniem, kuri vēl neprot staigāt.
- krustenis Ierīce sliežu krustojumā transportlīdzekļa novadīšanai pa vēlamo sliežu ceļu.
- gaisa kondicionētājs ierīce, kas (telpā, automašīnā) nodrošina vēlamo gaisa kvalitāti (parasti vēsu gaisu karstumā).
- spermas banka ierīce, kurā spermatozoīdi (cilvēka vai mājdzīvnieku) tiek uzglabāti zemā temperatūrā sasaldēti, lai vēlāk izlietotu apsēklošanai.
- iepīt Iesaistīt (piem., nevēlamā pasākumā).
- skriet postā iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
- skriet nelaimē iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
- ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamās attiecībās); nonākt (parasti nevēlamās) attiecībās.
- iepīties Iesaistīties, tikt iesaistītam (piem., nevēlamā pasākumā); iekļūt (nevēlamā situācijā).
- iekvēloties Iesākt kvēlot, sākt degt; iesākt, izstarot vai atstarot gaismu.
- uzkvēlot Iesākt kvēlot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, kvēlot.
- ietiepties Iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savu gribu, savu, parasti neīstenojamu, vēlēšanos.
- pārsiet Iesiet vēlreiz, no jauna.
- pārskaņot Ieskaņot vēlreiz, no jauna (skaņdarbu).
- nomaksa Iespēja (ko) iegādāties, par to norēķinoties vēlāk, veicot noteiktā laika periodā regulārus maksājumus.
- glābiņš Iespēja novērst (ko nevēlamu).
- opcija Iespēja; iespēja ko izvēlēties (no piedāvātā).
- izvēlne Iespēju saraksts, ko datu apstrādes sistēma parāda lietotājam un no kura lietotājs var izvēlēties ierosināmu darbību.
- pārdrukāt Iespiest (tekstu) vēlreiz no cita izdevuma.
- pārspraust Iespraust vēlreiz, iespraust citā vietā.
- rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties).
- izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam), parasti izvēloties no vairākiem.
- lobēt Ietekmējot vēlētus politiķus (parasti deputātus), panākt viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
- sildīt Ietekmēt (kādu) labvēlīgi, uzmundrinoši; izraisīt (kādā) pozitīvas emocijas.
- uzspiest Ietekmēt (kādu), lai panāktu, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara u. tml. pretēji (tā) vēlmei.
- spiest Ietekmēt, parasti nelabvēlīgi (kādu) – par psihisku, fizioloģisku stāvokli.
- savēlēt Ievēlēt (vairākus, daudzus).
- vietniekpulks Ievēlēta pagasta pašvaldības institūcija.
- biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē, padomju iekārtā), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
- leģislatūra Ievēlētās pārstāvnieciskas institūcijas (piem., parlamenta) vai vēlētas amatpersonas (piem., prezidenta) pilnvaru laiks, ar likumu noteiktais darbības periods.
- vecajie Ievēlēti (kādas kopienas, cilvēku grupas u. tml.) pārstāvji.
- prezbiteris Ievēlēts Baznīcas vadītājs, mācītājs (prezbiterisma draudzēs).
- rātskungs Ievēlēts rātes loceklis.
- delegāts Ievēlēts vai iecelts kādas valsts, kolektīva vai iestādes pilnvarots pārstāvis; delegācijas loceklis.
- pašvaldība Ievēlētu pārstāvības un izpildu iestāžu institūcija vietēja mēroga saimniecisko un vietējo iedzīvotāju sociālo jautājumu risināšanai.
- saviesties Ieviesties lielā daudzumā – parasti par ko nevēlamu.
- perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par ko nevēlamu).
- nomākt sirdi ilgāku laiku ļoti nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
- aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgāku laiku, ļoti vēlēties (ko darīt).
- sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām).
- vārgt Ilgstoši atrasties nelabvēlīgos apstākļos.
- mirkt Ilgstoši atrasties ūdenī, iegūstot vēlamās īpašības.
- aizklausīties Ilgstoši klausoties (ko), nevēlēties vairs (to) dzirdēt, izjust nepatiku pret dzirdēto.
- brahmanisms Indiešu reliģija, kas radās 1. gadu tūkstotī p. m. ē. un vēlāk kļuva par hinduismu.
- virspavēlniecība Institūcija (augstākā pavēlniecība), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- čeka Institūcija, kas tika izveidota cīņai ar padomju varas pretiniekiem (pēc 1917. gada Krievijā, vēlāk – Padomju Savienībā).
- trollis Īpaši apmācīti, kādas struktūras algoti cilvēki, kuri interneta komentāros un sociālajos medijos, parasti informatīvā kara ietvaros, rada agresoru valstij labvēlīgu fonu.
- valdzinājums Īpašību kopums (cilvēkā), kas piesaista, rada interesi, vēlēšanos tuvoties.
- noteikts Īpašs, kādam nolūkam izvēlēts, paredzēts.
- OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienība cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem, kas vēlāk kļuva par represīvu spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību; melnās beretes.
- visas durvis vaļā ir labvēlīgi apstākļi, visas iespējas (ko) panākt.
- rugāji Īsas labības stiebru apakšējās daļas, kas pēc pļaušanas vēl sakņojas zemē.
- provokācija Izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu rīcību), lai kādam kaitētu; nevēlamas situācijas izraisīšana.
- provocēt Izaicināt, kūdīt uz rīcību, lai (kādam) kaitētu; panākt, ka izraisās (nevēlama situācija).
- pārvilkt Izbūvēt, ievilkt (piem., komunikācijas) vēlreiz, no jauna.
- velns Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem); arī slikts, nevēlams, nepiemērots.
- nostrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu vai negaidītu).
- izstrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
- sastrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
- izlēkāt Izdarīt (visu) tā, kā kāds vēlas.
- salaist grīstē izdarīt tā, ka (kas) sarežģījas, notiek pretēji vēlamajam.
- atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai cita izdarīto, pateikto).
- paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījuma; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma).
- izpatikt Izdarot vai pasakot ko patīkamu, vēlamu u. tml., iegūt (kāda) labvēlību.
- iespēja Izdevība, labvēlīgi apstākļi (kā īstenošanai, veikšanai).
- izdevība Izdevīgs gadījums, labvēlīgi apstākļi, iespēja (kādai rīcībai).
- palaimēties Izdoties izvairīties (no kā nevēlama).
- iekārot Izjust kāri, vēlēties (ko).
- iekārot Izjust spēcīgu, parasti savtīgu, vēlēšanos iegūt (ko).
- gribēties Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt); gribēt (1).
- gribēt Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt).
- iegrozīties Izkārtot (sev ko) tā, lai izveidotos vēlami apstākļi.
- iegrozīt Izkārtot, risināt vēlamā veidā.
- pārkāst Izkāst (1) (visu); kāst vēlreiz, no jauna.
- izķepuroties Izkļūt (no nevēlama stāvokļa, nepatīkamas situācijas u. tml.).
- izgrozīties Izkļūt no nevēlamas situācijas (piem., izvairoties).
- pārlabot Izlabot, pārveidot (ko, parasti novēršot kļūdas, defektus); labot (ko) vēlreiz, no jauna.
- izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot vēlamo rezultātu; sabojāt.
- protežēt Izmantojot savu ietekmi, atbalstīt, ieteikt (kādu); dāvāt labvēlību.
- izvēlēt Izmeklēt no kāda daudzuma, kopuma lietošanai piemērotāko, atbilstošāko; izvēlēties (1); izraudzīt.
- izgrabināt Izņemt, izdabūt (to, kas vēl atlicis); sameklēt un izņemt ar pūlēm (meklēto).
- termoizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu; siltumizolācija.
- izkārtoties Izplānot, organizēt darbus, laiku u. tml. sev vēlamā veidā.
- ievazāt Izplatīt, ieviest (ko sabiedrībai nevēlamu, kaitīgu).
- lutināt Izrādīt ļoti saudzīgu, labvēlīgu attieksmi.
- pavedināt Izraisīt (kādā) tieksmi, vēlmi stāties dzimumattiecībās; panākt, ka (kādam) rodas šāda tieksme, vēlme.
- sakārdināt Izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
- taisīt Izraisīt (ko nepatīkamu, nevēlamu).
- atveldzēt skatienu izraisīt labpatiku, vēlmi vērot (parasti krāšņu ainavu).
- atbaidīt Izraisīt nepatiku, piesardzību; neradīt vēlmi lietot, pirkt u. tml.
- savaldzināt Izraisīt pret sevi (kāda) dziļu, parasti seksuālu, interesi, arī patiku, labvēlību.
- kārdināt Izraisīt seksuālu vēlmi.
- sagult Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sagulties Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- iekvēloties Izraisīties un spēcīgi izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.).
- izvēlēt Izraudzīt no kāda kopuma vēlamo, arī piemērotāko.
- deleģēt Izraudzīt, ievēlēt, arī sūtīt (kādu) par delegātu.
- lūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
- lūkoties Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
- salūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
- dancināt Izrīkot (kādu), liekot izpildīt savas iegribas, vēlmes.
- aizkomandēt Izsakot komandu, pavēli, aizsūtīt.
- ēstgriba Izsalkuma sajūta, vēlēšanās ēst; apetīte.
- lai jupis (pa)rauj izsaucas lielā neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, vēloties, lai kaut kā nebūtu, arī lādot.
- Lai Dievs žēlīgs! Izsaucas lielā uztraukumā, izbailēs (no kā nevēlama, kaitīga, bīstama).
- Kaut tu izputētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.; saka, ja vēlas no kāda atbrīvoties.
- Pazūdi no manām acīm! izsaucas, ja ir uz kādu sadusmots un vēlas, lai tas pēc iespējas drīz dodas prom.
- Lika (drusku) pagaidīt! izsaucas, paužot, ka nedarīs to, ko (kāds) gaida, vēlas, pavēl.
- (kaut) jods būtu (pa)rāvis izsauciens lielās dusmās, sašutumā, vēloties atbrīvoties no kāda vai lādot kādu.
- lai jods (pa)rauj izsauciens lielās dusmās, sašutumā, vēloties atbrīvoties no kāda vai lādot kādu.
- Pie joda! izsauciens, paužot neapmierinātību, sašutumu vai vēlēšanos no kaut kā atbrīvoties.
- pārskatīt Izskatīt vēlreiz, no jauna un, ja nepieciešams, mainīt, grozīt.
- izravēt Izskaust (ko nevēlamu).
- ārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību).
- pārslaucīt Izslaucīt visu (kā) virsmu; slaukot vēlreiz, no jauna noslaucīt visu (kā) virsmu.
- gailēt Izstarot sārtu gaismu; kvēlot (parasti par ko degošu).
- kaist Izstarot spožu gaismu, karstumu; būt spožam, kvēlojošam, spilgtam.
- pārsukāt Izsukāt vēlreiz, atkārtoti.
- pāršķirot Izšķirot visu (kā) kopumu; šķirot (ko) vēlreiz, no jauna.
- prasīt Izteikt (noteiktu, arī kategorisku) vēlēšanos iegūt, panākt (ko).
- nokomandēt Izteikt komandu, pavēlēt.
- atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt (ko piedāvātu); atsacīties.
- atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt, noraidīt (piem., piedāvājumu, lūgumu); atteikties.
- ierosināt Izteikt priekšlikumu; pamudināt, radīt vēlmi (ko darīt).
- pieteikties Izteikt savu vēlmi, gribu (ko darīt, veikt).
- novēlēt Izteikt vēlējumu, lai (kas) būtu, realizētos.
- uzprasīties Izteikt vēlēšanos, gatavību (ko darīt, uzņemties u. tml.).
- piedāvāties Izteikt vēlēšanos, gatavību izdarīt, paveikt (ko).
- novēlēt Izteikt vēlēšanos, lai kas tiktu izdarīts.
- sapnis Iztēles priekšstats (par ko ilgotu, vēlamu, iekārojamu u. tml.).
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piem., nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laika posmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
- žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piem., nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); just līdzi (kādam).
- niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (par dzīvniekiem).
- paklausīt Izturēties pēc (cilvēka gribas, pavēles).
- no acīm nolasīt izturēties pret kādu ar vislielāko uzmanību, censties uzminēt kāda domas, vēlēšanās.
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
- izglābties Izvairīties (no kā), izkļūt (no nevēlamiem apstākļiem, nepatīkama stāvokļa).
- uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu; sakārtot, arī izrotāt (piemēram, telpu, teritoriju) kādam pasākumam.
- sastādīt Izveidot (noteiktu kolektīvu), izvēloties atbilstošus cilvēkus.
- sasisties Izveidot (parasti nevēlamas) attiecības (ar kādu).
- sasieties Izveidot ciešu, parasti nevēlamu saikni (ar kādu, ar ko).
- uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu, nedaudz izgreznoties, izrotāties.
- sakārtot Izveidot, radīt (priekšmetam, telpai) vēlamo izskatu, radīt (kur) kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai; tikt nokārtotam, atrisinātam.
- noklusējuma izvēle izvēle, ko programma veic automātiski (parasti visiespējamākā izvēle, ko lietotājs būtu izdarījis).
- izraudzīt Izvēlēt no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
- izraudzīties Izvēlēties no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
- sabiedroties Izvēlēties par biedru (1) vai sabiedroto (1).
- likt uzsvaru Izvēlēties par galveno, būtisko (kā, piem., darbības, parādības) pazīmi, īpatnību.
- likt pamatā izvēlēties par galveno, uz kā veidot (ko).
- apģērbties Izvēlēties un nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu; ģērbties.
- vilkt lozi izvēlēties un ņemt lozi (no ložu kopuma).
- izvilkt Izvēlēties un paņemt (ko) no vairākiem.
- iet pa mazākās pretestības ceļu izvēlēties vieglāko darbības, rīcības veidu.
- notrāpīt Izvēlēties, atrast.
- pielāgot Izvēlēties, izraudzīt (ko) atbilstošu (pēc lieluma, formas u. tml.).
- izmeklēties Izvēlēties.
- šņakarēties Izvēlīgi, parasti izmeklējot labāko, garšīgāko, ēst.
- vadības izvēlne izvelkamā izvēlne logos un dialoglodziņos, kas satur iespējas aktīvo logu pārvaldīšanai.
- uznirstošā izvēlne izvēlne, kas parādās displeja ekrānā, ja lietotājs izvēlas kādu objektu (piem., tekstu, ritjoslu).
- pārvērtēt Izvērtēt (ko) vēlreiz, atkārtoti, nonākot pie citiem atzinumiem, secinājumiem u. tml.
- iekārtot Izvietot, ielikt (kur) noteiktā kārtībā; ievietot (kur) vēlamā stāvoklī.
- balotēties Izvirzīt savu kandidatūru vēlēšanās.
- pārjaukt Jaukt (ko) visu, viscaur; jaukt vēlreiz, no jauna.
- postīt Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
- podiņš Jauna sēne (parasti bērzlape), kuras cepurīte vēl nav atvērusies.
- panti Jauni, vēl nesacietējuši ragi (dažiem briežu dzimtas dzīvniekiem).
- puiša dienas jaunība, laiks, kad vēl nav precējies.
- stāds Jauns, pilnībā vēl neizaudzis augs, ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
- ko (tev, jums, viņam) vajag jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
- Kas jauns? jautā, vēloties uzzināt jaunākos notikumus, jaunākos faktus.
- pārjautāt Jautāt vēlreiz (piem., ko tikko pateiktu, bet neskaidru vai līdz galam nesaprastu); jautāt (lai noskaidrotu, precizētu iepriekš teikto).
- uz visām (četrām) debess pusēm jebkurā virzienā; uz kuru pusi vēlas.
- Talmūds Jūdaisma reliģisko, ētisko un tiesisko likumu krājums – apmēram 500 gadu laikā tapuši un vēlāk kanonizēti rabīnu komentāri par ebreju reliģiskajiem likumiem, ētiku, paražām un vēsturi.
- pārjūgt Jūgt vēlreiz, no jauna.
- norakstīt Juridiski apstiprinot, novēlēt, arī dāvināt (piem., nekustamo īpašumu).
- ilgoties Just dziļu, ilgstošu vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml.); vēlēties, tiekties (pēc kā).
- naids Jūtas, kurām raksturīgs ļaunums, negatīva attieksme, nelabvēlība (pret kādu).
- pārkabināt Kabināt vēlreiz, no jauna.
- kaut kur kādā, precīzi vēl nenoteiktā vai nezināmā vietā.
- valstsgriba Kādas nācijas vēlme dibināt savu valsti.
- recidīvs Kādas parādības (parasti nevēlamas) atkārtošanās.
- pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna; kaļot pārveidot par ko citu.
- sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot ievērojami samazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- flagmanis Karakuģu vienības komandieris; flotes pavēlnieks.
- hetmanis Karavadonis, virspavēlnieks (Polijā, Ukrainā).
- raitnieks Karavīrs, kas nodod tālāk komandiera vai štāba pavēles un ziņojumus, kā arī izpilda citus dienesta uzdevumus.
- karadraudze Karavīru vienība, ko algoja un uzturēja cilts vadonis, vēlāk valdnieks, feodālis (piem., kņazs).
- konklāvs Kardinālu padome, kas sanāk, lai ievēlētu jaunu pāvestu; vieta (noslēgtas telpas), kur notiek šīs vēlēšanas.
- ziņnesis Kareivis, kas nogādā (kur, kam) komandiera vai štāba pavēles.
- uzkarsēt Karsējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo temperatūru.
- vārīt Karsēt (ko) tā, ka (no tā) rodas vēlamais produkts.
- uzkarst Karstot sasniegt vēlamo temperatūru (par priekšmetu, vielu); arī sakarst.
- nokārtot Kārtojot (piem., kādu jautājumu, attiecības) panākt vēlamo rezultātu.
- pārkārtot Kārtot (ko) vēlreiz, mainot secību, izvietojumu u. tml.
- pārlikt eksāmenu kārtot eksāmenu vēlreiz, no jauna.
- urna Kaste ar šauru spraugu virspusē (parasti vēlēšanu biļetenu iemešanai).
- samiegoties Kļūt (vai vēl būt) miegainam.
- izlept Kļūt ļoti izvēlīgam (attiecībā uz ēdienu).
- uzgriezt muguru Kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu); novērsties (no kāda).
- sašust Kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piem., par nevēlamu rīcību, norisi).
- nopinkāties Kļūt tādam, kam ir pinkās savēlies apmatojums.
- novārgt Kļūt vārgam, nespēcīgam (nelabvēlīgu apstākļu dēļ).
- pārkniedēt Kniedēt vēlreiz, no jauna.
- komiteja Koleģiāla institūcija vai vēlētu cilvēku grupa, kas vada kādu darbības jomu; personu grupa, kas pilnvarota veikt kādu uzdevumu.
- pārkonstruēt Konstruēt vēlreiz, no jauna; konstruējot pārveidot.
- piekrāsot Krāsojot panākt, ka (kas) ir vēlamā, pieskanīgā tonī.
- pārkraut Kraut vēlreiz, no jauna.
- pārkravāt Kravāt vēlreiz, no jauna.
- pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā).
- pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā).
- pārkultivēt Kultivēt (ar kultivatoru) vēlreiz, no jauna.
- pārkūpināt Kūpinot pieļaut, ka (piem., zivis, gaļas produkti) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- pārkvalificēt Kvalificēt (ko) vēlreiz, no jauna; kvalificējot iedalīt citā grupā, kategorijā.
- kvēls Kvēle.
- pirkstis Kvēlojošas ogļu daļiņas pelnos; arī karsti pelni.
- kveldēt Kvēlot (1).
- izkvēlot Kvēlot un izbeigt kvēlot.
- pārķemmēt Ķemmēt vēlreiz, no jauna.
- Ne asakas! laba loma novēlējums makšķerniekam, zvejniekam.
- sveiciens Laba vēlējums; draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums; šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
- skaists Labi kopts, ar vēlamām sugas, šķirnes īpašībām (par dzīvniekiem, augiem).
- apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
- labestība Labsirdība, labvēlība.
- labestīgs Labsirdīgs, labvēlīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pozitīvisms Labvēlīga attieksme (pret kādu, pret ko).
- patikt Labvēlīgi ietekmēt (augus).
- veicināt Labvēlīgi ietekmēt (procesa, darbības u. tml. norisi); arī sekmēt.
- tikt Labvēlīgi ietekmēt augus, dzīvniekus (piem., par vidi, apstākļiem).
- novēlīgs Labvēlīgs, labu vēlošs.
- labs prāts labvēlīgs, miermīlīgs garastāvoklis, labvēlīga attieksme (pret kādu).
- draudzīgs Labvēlīgs, saudzējošs.
- palaimēties Labvēlīgu apstākļu dēļ paveikties, izdoties.
- laimes spēle labvēlīgu apstākļu nejauša sagadīšanās.
- pirms Laikposmā, kurā vēl nav sākusies kāda darbība, norise, iestājies kāds stāvoklis.
- samta sezona laikposms (parasti rudenī), kad (kādā ģeogrāfiskā reģionā) ir labvēlīgi apstākļi atpūtai pie jūras (piem., samazinājies karstums).
- vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu; laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
- pievakare Laikposms no vēlas pēcpusdienas līdz vakaram.
- maza gaisma laiks no rīta, kad saule vēl nav pilnīgi uzlēkusi un vēl nav pavisam gaišs.
- izsprukt (sveikā) ar veselu ādu laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- izsprukt no (kāda) nagiem laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- tikt cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- izkulties cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- izsprukt cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu, piem., lai panāktu, ka nedusmojas, piedod).
- aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt.
- lūgt Laipni, pieklājīgi izteikt vēlēšanos, arī prasību (kādam, lai tas ko dara, dod u. tml.).
- pārlakot Lakot vēlreiz, no jauna.
- pārlāpīt Lāpīt vēlreiz, no jauna.
- pārlasīt Lasīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
- izlasīt Lasot izmeklēt, izvēlēties (no kāda kopuma).
- veclatvieši Latvieši, kas kādā ārvalstī ir apmetušies pirms samērā ilga laika (atšķirībā no latviešiem, kas tur ir apmetušies vēlāk).
- pārlemt Lemt vēlreiz, no jauna; izlemt citādi.
- slīgt Lēnām, pamazām nonākt kādā nevēlamā dzīves situācijā; grimt (4).
- slīkt Lēnām, pamazām nonākt kādā nevēlamā dzīves situācijā; grimt; slīgt.
- aizsarglīdzeklis Līdzeklis, kas aizsargā (pret ko kaitīgu, nevēlamu).
- pretlīdzeklis Līdzeklis, kas neitralizē, novērš (kā nevēlama) iedarbību, sekas.
- viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem baltiem ziediem, kas vēlāk kļūst sarkani un zied aptuveni līdz divām diennaktīm.
- saturīgs Lietderīgs, vērtīgs, tāds, kas dod vēlamo rezultātu (par darbību, rīcību).
- labs Lieto pozitīva vēlējuma izteikšanai.
- vai Lieto, īpaši uzsverot jautājumu un teikuma beigās atkārtojot vēlreiz.
- vai ne lieto, ja vēlas pārliecināties par savu domu pareizumu.
- kas Lieto, jautājot par nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- Vai tam! lieto, lai brīdinātu, ka (kādam) notiks kas nevēlams.
- ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas); laukā.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
- stāt Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
- marš Lieto, lai izteiktu pavēli sākt kustību, pamudinātu uz (parasti tūlītēju, nekavējošu) darbību.
- ka Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, bažas par kā (parasti nevēlama) iespējamību.
- laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas); ārā.
- ar Lieto, lai izteiktu vēlējumu (atvadu sveicienā).
- jel Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vēlējuma nozīmi.
- labi Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par kā iespējama izvēli, parasti salīdzinājumā ar nevēlamo.
- nu Lieto, lai pastiprinātu vēlējuma nozīmes niansi.
- stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību; lieto, lai norādītu uz apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi, arī lai pastiprinātu kādu emocionālā stāvokļa izpausmi.
- ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi; kaut.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vai pastiprinātu izteikumam vēlējuma nozīmi.
- lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes trešās personas formu.
- sākt Lietot (kāda vesela, vēl neizmantota kopuma) pirmās sastāvdaļas.
- kvota Līguma dalībniekam atvēlētais produkcijas ražošanas un realizācijas apjoms.
- drafts Līguma slēgšana ar sportistiem; jaunu spēlētāju izvēle.
- spiest Likt (kādam) ko darīt pret tā gribu, vēlmi.
- salikt Likt ēdienu (kur) parasti vēlākam laikam, ziemai.
- aiztriekt Likt, pavēlēt doties (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā); aizsūtīt (pēc kā).
- sacīt Likt, pavēlēt, pamudināt, arī brīdināt.
- pārlikt Likt, veidot (ko) vēlreiz, no jauna.
- izārstēt Likvidēt, izskaust (nevēlamu īpašību).
- padarīt nekaitīgu Likvidēt, novērst (piem., kādas vielas, ierīces) nevēlamo iedarbību.
- pārlīmēt Līmēt vēlreiz, no jauna.
- zvērināts Loceklis vēlētā tiesas komisijā, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
- pārlodēt Lodēt vēlreiz, no jauna.
- loģiskais aplis loģiska kļūda: kādas tēzes pierādīšana ar citu tēzi, kas pati vēl pierādāma.
- pielūgt Lūdzot (kādu), censties panākt (no tā) vēlamu rīcību.
- izlūgt Lūgt, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto).
- pakaulēt Lūgt, prasīt (parasti kādu laiku), piem., samazināt cenu, iegūt labvēlīgākus nosacījumus u. tml.
- palūgt Lūguma formā izteikt vēlēšanos, vajadzību (kādam, lai ko izdara vai atļauj ko darīt).
- izlutināt Lutinot atradināt no grūtībām, padarīt (kādu) ļoti izvēlīgu, kaprīzu.
- laist Ļaut (kam) nonākt nevēlamā stāvoklī, neizmantot (ko).
- vilcināties Ļaut (piem., darbiem) ieilgt; paveikt (piem., darbus) vēlāk par paredzēto laiku.
- ielaisties Ļaut sevi pārņemt nevēlamām īpašībām.
- rekordraža Ļoti augsta raža, kāda vēl nekad nav bijusi.
- sacerēties Ļoti cerēt, paļauties (uz ko tādu, kas vēlāk nenotiek, neīstenojas u. tml.).
- cik uziet ļoti daudz, cik vēlas.
- noilgoties Ļoti ilgoties, izjust lielu vēlēšanos (pēc kā).
- spiest Ļoti karsēt, būt ļoti spēcīgam un nevēlami iedarboties (uz kādu, tā ķermeņa daļām).
- laime Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kas parasti gadās nejauši; veiksme.
- veiksme Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši; laime (2).
- kā nabags ļoti lielā mērā (par ko nevēlamu).
- antipātija Ļoti liela nepatika, noturīga nelabvēlīga emocionāla attieksme; pretstats: simpātija.
- rekordskaits Ļoti liels skaits, daudzums, kāds vēl nekad nav bijis.
- stulbs Ļoti nepatīkams, nevēlams (piem., par darbību, stāvokli); muļķīgs (2).
- pretīgums Ļoti nepatīkamu, nevēlamu sajūtu kopums.
- sunisks Ļoti nevēlams, kaitīgs.
- smalks Ļoti pieklājīgs, smalkjūtīgs, arī izsmalcināts, izvēlīgs (par cilvēku).
- nokaitēt Ļoti sakarsēt (parasti līdz kvēlei).
- sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
- pretīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams (par laikapstākļiem); tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu).
- riebīgs Ļoti slikts, nepatīkams (par laika apstākļiem); tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami, nepatīkami laika apstākļi (par laikposmu).
- karsts Ļoti spēcīgs, dedzīgs, kvēls (piem., par jūtām).
- nāve Ļoti spēcīgs, intensīvs (parasti par ko nevēlamu, bīstamu).
- slāpt Ļoti tiekties, ilgoties (pēc kā), vēlēties (ko).
- melns Ļoti tumšs, arī vēls (par nakti); necaurredzams (par tumsu).
- sakārnis Ļoti vājš, kaulains cilvēks; arī nepatīkams, nevēlams cilvēks.
- izciesties Ļoti vēlēties (ko); ļoti alkt (pēc kā).
- kārot Ļoti vēlēties (piem., kādu ēdienu, dzērienu), just nepieciešamību (pēc tā).
- kāroties Ļoti vēlēties (piem., kādu ēdienu, dzērienu), just nepieciešamību (pēc tā).
- kārot Ļoti vēlēties, just tieksmi (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.).
- kāroties Ļoti vēlēties, just tieksmi (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.).
- dziļš Ļoti vēls.
- rekordliels Ļoti, ārkārtīgi liels; tāds, kas lieluma, skaita, apjoma u. tml. ziņā vēl nav bijis.
- līdz nāvei ļoti, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- līdz nejēdzībai ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- līdz nelabumam ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- pārmācīt Mācīt vēlreiz, no jauna; apmācīt (kādu) cita aroda, specialitātes iegūšanai.
- pārmācīties Mācīties (ko) vēlreiz; mācoties iegūt citu arodu, specialitāti.
- izdzīt Mācot, stingri audzinot, izskaust (piem., nevēlamu īpašību).
- pārmaisīt Maisīt (ko) visu, viscaur; maisīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- pārmalt Malt vēlreiz, no jauna.
- iemarinēties Marinējoties sasniegt vēlamo gatavību.
- pārmarķēt Marķēt vēlreiz, no jauna.
- invāzija Masveidīga kādas (parasti nevēlamas) sugas dzīvnieku vai augu ieviešanās (kādā teritorijā).
- pārsegums Materiāls, ar ko pārsedz (piem., lai aizsargātu no laikapstākļu nelabvēlīgās ietekmes).
- dzirkstele Maza degoša vai kvēlojoša vielas daļiņa, kas atdalījusies no liesmas vai pelniem.
- pārmazgāt Mazgāt vēlreiz, no jauna; mazgāt (ko) visu.
- pieregulēt Mazliet regulējot panākt, ka (kas) darbojas vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
- pieregulēt Mazliet regulējot, panākt, ka (kas) ir vēlamajā, vajadzīgajā stiprumā, skaļumā u. tml.
- piestūrēt Mazliet, nedaudz stūrējot, noturēt (transportlīdzekli) vēlamajā virzienā.
- kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pēta dabisko dziedniecisko faktoru (piem., labvēlīga klimata, minerālūdeņu) ārstnieciskās īpašības un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē.
- izmest makšķeri mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
- izmest āķi mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
- izmest tīklu mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
- izmeklēt Meklējot izraudzīties (no vairākiem līdzīgiem); izvēlēties.
- rast Meklējot panākt, ka (kas vēlams, vajadzīgs) nonāk kāda rīcībā, lietošanā.
- lūkoties Meklējot skatīties (pēc kā vajadzīga, vēlama); lūkot (2).
- lūkot Meklēt (ko vajadzīgu, vēlamu).
- šņakarēt Meklēt, izvēlēties (piem., ko ēdamu); ēst (ko šādā veidā sameklētu).
- izmeloties Melojot izkļūt no nevēlamas situācijas; melojot attaisnoties.
- nomērcēt Mērcējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības.
- pārmērīt Mērīt vēlreiz, no jauna.
- lemt Mērķtiecīgi, rīkojoties, panākt, ka (kas) notiek vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
- samēslot Mēslojot panākt, ka (augsne, platība, augi) tiek, parasti pilnīgi, nodrošināti ar vēlamo mēslojumu.
- pārmetināt Metināt vēlreiz, no jauna; piemetināt citā vietā.
- bērzājs Meža tips ar bērzu audzēm, kas vēlāk pāriet priežu vai egļu audzēs.
- pārmīcīt Mīcīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos, lai saglabātos un turpinātu eksistēt.
- klausos! militāra atbilde uz rīkojumu, pavēli.
- rezervētā cena minimālā cena, par kādu pārdevējs vēlas pārdot savu preci izsolē.
- nomirkt Mirkstot iegūt vēlamās īpašības.
- ūdensmāte Mitoloģiska būtne sievietes izskatā; ūdens bagātību glabātāja, zvejnieku labvēle; ūdens māte.
- sutināt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- viedtālrunis Mobilais telefons, kas papildināts ar datoram līdzīgu funkcionalitāti un kurā vēl ir ietverta fotokamera, e-pasts, plānotājs, iespēja uzstādīt trešās puses lietojumprogrammas.
- pārmontēt Montēt vēlreiz, no jauna.
- netikums Morāles normām neatbilstošs, peļams, nosodāms izturēšanās, rīcības veids; nevēlams, slikts paradums.
- pārmūrēt Mūrēt vēlreiz, no jauna.
- dziļa nakts nakts vidus, kad ir ļoti vēls.
- šķērsām Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams; aplam.
- nodzīvoties Neapdomīgi, nesaimnieciski dzīvojot, nonākt (nevēlamā stāvoklī, piem., materiālās grūtībās, nabadzībā).
- nemiers Neapmierinātība, nevēlēšanās samierināties (ar ko nevēlamu, piem., smagiem dzīves apstākļiem).
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- gribot negribot neatkarīgi no paša vēlēšanās.
- lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību.
- tiepties Neatlaidīgi censties īstenot savu gribu, savu, parasti nepamatotu, vēlēšanos.
- lauzties Neatlaidīgi censties panākt (ko), vēlēties darīt (ko).
- mākt sirdi neatvairāmi, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
- nenosliekt Neatvēlēt, neiedot (kādam ko).
- samierināties Necīnīties (parasti pret ko nevēlamu), būt mierā (ar esošo stāvokli).
- piespiest (kādu) pie sienas nedot (kādam) izvēles iespēju.
- laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam (kādu apstākļu, nejaušības dēļ); beigties bez nepatīkamām sekām.
- iekulties Negaidīti nonākt (nevēlamā stāvoklī).
- notikt Negaidīti norisināties, atgadīties (parasti par ko nevēlamu).
- piemeklēt Negaidīti notikt (par ko nevēlamu).
- ārkārtējs Negaidīts, neparedzēts, neparasts; vēl nebijis, nepiedzīvots.
- lēmumprojekts Negatavs vai vēl nepieņemts (lēmuma) teksts.
- projekts Negatavs vai vēl nepieņemts dokumenta, akta, rezolūcijas, likuma u. tml. teksts.
- vājība Negatīva, nevēlama (personas, rakstura) īpašība.
- trūkums Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība; stāvoklis, kad (kādam) trūkst nepieciešamo īpašību.
- caurkrist Negūstot vēlamo rezultātu, izkrist, neizturēt konkurenci, neiekļūt (kur).
- kavēt Neierasties laikā, novēlot.
- uzmest aci Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu.
- uzmest acis Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu.
- uzminēt Nejauši izvēlēties, nosaukt u. tml. (ko tādu, kas zināms, izlemjams tikai citiem vai arī nevar būt zināms nevienam).
- ieskriet Nejauši nonākt kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
- nevainīgs Nekaitīgs, bez nevēlamas iedarbības.
- neiet lāgā Neklāties, neveikties tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
- ugunsbīstamība Nekontrolējamas un nevēlamas aizdegšanās iespējamība.
- ļauns prāts nelabvēlīga, arī naidīga attieksme pret kādu.
- grūtības Nelabvēlīgi apstākļi, sarežģījumi; nepieciešamā, vajadzīgā trūkums.
- vajāt Nelabvēlīgi iedarboties (uz kādu), parasti ilgstoši, arī intensīvi.
- traumēt Nelabvēlīgi iespaidot, kaitēt (cilvēka psihei).
- ārdīt Nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (jūtas, attiecības u. tml.).
- gandēt Nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt, arī bojāt.
- sagandēt Nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt; padarīt nepievilcīgu, nepieņemamu.
- ar šķību aci nelabvēlīgi, neuzticīgi.
- nedraudzīgs Nelabvēlīgs.
- lokāls Neliels restorāns (parasti tāds, kas darbojas vēlu naktī un kurā sniedz izklaidējošus priekšnesumus); naktslokāls.
- naktslokāls Neliels restorāns, kas parasti darbojas vēlu naktī un kurā sniedz izklaidējošus priekšnesumus; lokāls [2].
- nekrist Nenonākt (kādā, parasti nevēlamā) psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- nekrist Nenonākt (nevēlamā, bīstamā situācijā, apstākļos u. tml.).
- kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, vēl neminēts.
- nenovīdība Nenovēlība; skaudība.
- nenovīdīgs Nenovēlīgs, skaudīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzklupt Nenovēršami iestāties, iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (piemēram, par apstākļiem).
- spītēt Nepakļauties (kam nevēlamam), censties pārvarēt (to).
- atsacīties Nepakļauties (rīkojumam, pavēlei).
- untums Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba; kaprīze.
- kaprīze Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba; untums.
- iegriba Nepamatota, untumaina (parasti pēkšņa) vēlēšanās.
- starpgadījums Neparedzēts, parasti nevēlams, gadījums, notikums kādā darbībā, norisē.
- atrast Nepareizi, nepamatoti izdomājis, izvēlējies (ko).
- norīt Nepateikt (piem., ko nevēlamu).
- muļķīgs Nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli).
- ziepes Nepatīkams, nevēlams stāvoklis, nepatikšanas.
- dilemma Nepieciešamība izvēlēties vienu no divām vai vairākām iespējām.
- alternatīva Nepieciešamība izvēlēties vienu no šīm iespējamībām.
- utopija Nerealizējama vēlēšanās, nepiepildāms sapnis.
- atpalikt Nesasniegt vēlamo (vai pārējo sasniegto) līmeni (piem., attīstībā, sekmēs); nespēt izpildīt (ko) tā, kā vajag vai kā var pārējie.
- aizkavēties Netikt līdzi citiem; būt vēlākam par citiem.
- neiet lāgā Neveikties, neizdoties (ar ko) tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
- vaina Nevēlama (piem., rakstura, personības) īpašība.
- mēstule Nevēlama elektroniskā pasta vēstule; spams.
- dirsa Nevēlamā situācijā.
- indeve Nevēlama tieksme, paradums.
- lamatas Nevēlama, bīstama situācija; paņēmiens, ar kuru ievilina (kādu) šādā situācijā.
- slazds Nevēlama, bīstama situācija; paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā.
- neradība Nevēlama, kaitīga, arī pretīga radība.
- sērga Nevēlama, plaši izplatīta parādība (sabiedrībā).
- ēnas puses nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā); arī trūkumi.
- tumšās puses nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā); trūkumi.
- mikrofona efekts nevēlamas parametru izmaiņas elektriskajā, magnētiskajā ķēdē vai elektronu iekārtā, kuras rada mehāniskā vibrācija vai akustiskā iedarbība.
- sārņi Nevēlamas vielas, kas (dažādu procesu rezultātā) uzkrājas (organismā, tā daļās).
- kaitēt Nevēlami iedarboties (uz ko).
- pieveikt Nevēlami iedarboties, arī iznīcināt (kādu) – par slimību.
- traucēt Nevēlami ietekmēt, kavēt (darbību, norisi).
- uzmākties Nevēlami izplatīties, traucējot (kam citam) – par parādībām dabā.
- nelaiks Nevēlami laikapstākļi (piem., lietus, putenis).
- uzblīst Nevēlami palielināties apjomā.
- uzkarst Nevēlami sakarst, radot funkcionēšanas traucējumus, apgrūtinājumu.
- epilācija Nevēlamo matu likvidēšana.
- niķis Nevēlams (dzīvnieka) paradums, izturēšanās veids.
- traips Nevēlams plankums uz kādas virsmas.
- blakne Nevēlams simptoms, blakusparādība, kas rodas, piem., lietojot kādas zāles.
- nevārds Nevēlams vārds vai izteiciens.
- barbarisms Nevēlams, nevajadzīgs aizguvums, kas neiederas literārajā valodā.
- sprukas Nevēlams, sarežģīts, parasti pēkšņi radies, stāvoklis, situācija, no kura grūti izkļūt.
- nereize Nevēlams, slikts brīdis.
- melnais saraksts nevēlamu vai neuzticamu personu, firmu u. tml. saraksts.
- kaut kāds Nezināms, nenoteikts, arī vēl neminēts (piem., par priekšmetu, parādību).
- no saules līdz saulei no agra rīta līdz vēlam vakaram.
- no tumsas līdz tumsai no agra rīta līdz vēlam vakaram.
- vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
- novēlēt Nobalsot (vēlēšanās).
- kārtot Nodarboties (piem., ar kādu jautājumu), lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
- postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) – par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
- padarīt Nodarīt, izdarīt (kādam, kam ko nevēlamu).
- sargāt Nodrošināt (kādu) pret ko nevēlamu, bīstamu; rūpēties par (kāda) drošību.
- sargāt Nodrošināt pret ko nevēlamu (par dzīvniekiem).
- sargāt Nodrošināt, ka (kam) nenotiek kas nevēlams.
- pasargāties Nodrošināties pret ko nevēlamu, ļaunu.
- pārformēt Noformēt vēlreiz, no jauna.
- pārgaidīt Nogaidīt, kamēr (kas nelabvēlīgs, slikts) pāriet, izbeidzas; pārlaist (5).
- nocirpt Nogriezt (zarus, atvases u. tml.), izveidojot vēlamo formu.
- iegrābties Nokļūt nevēlamā stāvoklī, piem., nepārdomāti rīkojoties, kļūdoties.
- pārkrāsot Nokrāsot vēlreiz; nokrāsot citā krāsā.
- smeldze Nomācošs, samērā vājš emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piem., vilšanās, aizvainojums).
- krist Nonākt (kādā, parasti nevēlamā) psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- iedzīvoties Nonākt (nevēlamā stāvoklī).
- krist Nonākt (nevēlamā, bīstamā situācijā, apstākļos u. tml.).
- iestigt Nonākt (nevēlamos apstākļos); pamazām nonākt (piem., nevēlamu uzskatu) ietekmē.
- iekļūt Nonākt (parasti nevēlamā stāvoklī).
- krist par upuri Nonākt kā nevēlama varā un dabūt ciest no tā.
- noslīkt Nonākt kādā nevēlamā, nomācošā stāvoklī, apstākļos.
- iegāzties Nonākt nepatīkamā situācijā, nelabvēlīgā, bīstamā stāvoklī; iekrist.
- mesties pa karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
- samesties par karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
- iekļūt slazdā nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- iekļūt lamatās nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- iekrist slazdā nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- iekrist lamatās nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- kļūt par karstu nonākt nevēlamā, bīstamā stāvoklī.
- sanākt Nonākt, arī atrasties kādās (parasti nevēlamās) attiecībās (ar kādu).
- pārpirkt Nopirkt (ko) vēlreiz; nopirkt (ko), lai tālāk realizētu par augstāku cenu.
- pirms Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- priekš Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- lāgā Norāda uz stāvokli, kad nav tā, kā vajadzīgs, vēlams; norāda uz stāvokli, kad (kā) nav pietiekami.
- pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kam stājas, aktīvi darbojas pretī, arī ko cenšas atvairīt, nostatīt pretī.
- pirms Norāda uz to, kas laika un telpas secībā vēl nav sasniegts, paveikts u. tml.
- piespiedu Norāda, ka (kas) nenotiek brīvprātīgi, bet izpildot kādu lēmumu, rīkojumu, pavēli u. tml.
- piespiedu Norāda, ka (kas) notiek, norisinās pret paša gribu, parasti nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, parasti ātri.
- pār- Norāda, ka darbību veic vēlreiz, no jauna, parasti, lai ko uzlabotu, izveidotu citādu.
- virsū Norāda, ka kādam (piem., cilvēkam, dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
- viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts; kāds.
- ne- Norāda, ka pamatvārdā nosauktajam piemīt kas nevēlams.
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā izteiktais notiek vai ir kārtojams vēlāk.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais novērš, iznīcina (ko nevēlamu), mazina (kā nevēlama) iedarbību.
- jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais produkts vēl nav pilnībā apstrādāts, tā rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
- uz- Norāda, ka, veicot nosaukto darbību, nejauši ierauga, atrod (ko), parasti vajadzīgu, vēlamu.
- ieilgt Norisināties, pastāvēt ilgāk nekā paredzēts, vēlams.
- nosargāties Nosargāt, pasargāt sevi (pret ko nevēlamu, kaitīgu).
- iesildīt Noskaņot emocionāli pozitīvi, labvēlīgi, uzmundrinoši.
- pārskaņot Noskaņot vēlreiz, no jauna (mūzikas instrumentu).
- pārslēgt Noslēgt vēlreiz, no jauna.
- pārmest Nosodīt, vainot par ko (piem., par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
- pārspraust Nospraust vēlreiz, no jauna (piem., robežu, ceļu).
- pārlikt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā; pārcelt.
- savelt Noteiktā veidā apstrādājot (vilnu), iegūt vēlamo formu, veidojumu.
- piebrauciens Noteikta veida darbība, paņēmiens, lai iegūtu kāda labvēlību.
- prasība Noteikti, arī kategoriski pausta vēlēšanās (ko) iegūt, panākt.
- spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
- atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes; parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
- sekmēties Notikt, norisēt vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu; veikties; izdoties.
- izdoties Notikt, noritēt, arī tikt paveiktam, izdarītam labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams.
- noķert Notvert vai atklāt, atmaskot (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).
- laika zobs novecošanās cēloņu kopums, ilgstoši nelabvēlīgi apstākļi, kas veicina (kā) bojāšanos, sabrukšanu u. tml.
- Visu labu! novēlējums atvadoties; sveiciens atvadoties.
- Labu ēstgribu! novēlējums ēdējiem.
- Labu apetīti! novēlējums ēdējiem.
- ceļamaize Novēlējums, pamācība u. tml. turpmākajai dzīvei.
- saglābt Novērst, izlabot (piem., nevēlamu stāvokli, situāciju); panākt, ka neizjūk.
- izskaust Novērst, likvidēt (parasti ko nevēlamu).
- aiztaupīt Novērst, neizraisīt (parasti ko nevēlamu).
- aizsargāt Novietojot (kam ko) priekšā vai atrodoties (kam) priekšā, pasargāt pret nevēlamu iedarbību.
- iekārtoties Novietoties (kur), ieņemt vēlamo stāvokli.
- slēpties Novietoties tā, lai citi neredzētu, nepamanītu, arī lai patvertos, izsargātos no kā nevēlama.
- nodarījums Noziedzīgas vai nevēlamas rīcības sekas.
- pieteikties Oficiāli darīt zināmu savu vēlmi (kur piedalīties, strādāt, ko saņemt u. tml.) un nokārtot nepieciešamās formalitātes.
- priekšraksts Oficiāls vadošs rakstveida norādījums, rīkojums, pavēle; attiecīgais dokuments.
- kadiķa oga ogai līdzīga kadiķa sēklu kopa (sākotnēji zaļa, vēlāk melna).
- paegļa oga ogai līdzīga paegļa sēklu kopa (sākotnēji zaļa, vēlāk melna).
- joviāls Omulīgs, vēlīgs, laipns (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- obstrukcija Opozīcijas partiju parlamentārās cīņas paņēmiens (trokšņošana, garu runu teikšana, sēžu zāles atstāšana u. tml.), lai nepieļautu vai aizkavētu sev nevēlama lēmuma pieņemšanu.
- kontrindikācija Organisma īpatnības vai slimības, kuru dēļ nedrīkst vai nav vēlams izmantot kādu ārstēšanas veidu, medikamentu u. tml.
- tolerance Organisma izturība pret nevēlamu vielu.
- rezistence Organisma pretestības spējas – izturība pret kā nevēlama (piem., mikroorganismu vai citu slimību izraisītāju) iedarbību.
- samarieši Organizācija, kas nodrošina pirmās palīdzības un sociālās aprūpes pakalpojumus (nosaukums izvēlēts pēc Bībeles stāsta par samarieti, kurš nesavtīgi palīdzēja laupītāju savainotam, ceļa malā guļošam cilvēkam); šīs organizācijas biedri.
- pārorganizēt Organizēt vēlreiz, no jauna; organizējot pārveidot citādu.
- birojs Orgāns (personu grupa), ko ievēlē vai nodibina (organizācijas, biedrības u. tml.) darba vadīšanai.
- Sarkanā armija Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukums no 1918. līdz 1946. gadam.
- skaust Pakāpeniski likvidēt, arī iznīcināt (parasti ko nevēlamu).
- grimt Pakāpeniski nonākt kādos nevēlamos, nomācošos apstākļos; pakāpeniski pasliktināties.
- tumst Pakāpeniski pārstāt izstarot gaismu, pakāpeniski pārstāt spīdēt, mirdzēt, kvēlot.
- pārcilāt Pakāpeniski, pa sastāvdaļām analizēt vēlreiz no jauna, pārdomāt (ko).
- uztiept Pakļaujot savai gribai (kādu), panākt, ka (tam) kas jāpieņem, jāatzīst, pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
- uzmākt Pakļaujot savai gribai, panākt, ka (kādam) pretēji (savām) vēlmēm, vajadzībai jāpieņem, jāatzīst (kas).
- uzplīt Pakļaujot savai ietekmei, panākt, ka (kādam kas) jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
- indēt Pakļaut (organismu) sistemātiskai kaitīgu vielu nelabvēlīgai iedarbībai.
- savaldīt Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās izmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
- nospiest pie zemes pakļaut savai varai, panākt, ka kāds nonāk ļoti nevēlamā stāvoklī.
- saķert Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
- pakļauties Pakļaut sevi (kam); pakārtot savas vēlmes, rīcību u. tml. saskaņā ar ko citu.
- apakšpalāta Palāta (divpalātu parlamentā), kuras locekļus ievēl vēlēšanās.
- oligocēns Paleogēna perioda vēlā epoha (pirms 37–25 milj. gadu).
- nolīdzināt ceļu (kādam) palīdzēt (kādam) sasniegt vēlamo, novērst šķēršļus.
- izdzīvot Palikt dzīvam, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
- kavēties Palikt, būt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams; neierasties paredzētajā laikā.
- uzticēties Paļauties uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidīties (no tā).
- cerības Paļāvība (ka notiks vēlamais).
- dabūt Panākt (ar pūlēm, grūtībām), ka tiek sasniegts vēlamais rezultāts.
- pavedināt Panākt (ar vārdiem, rīcību, izturēšanos u. tml.), ka (kādam) rodas vēlēšanās darīt ko nevēlamu.
- sūtīt Panākt (pamudinot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu mērķi).
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
- valdīt Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veidā.
- saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piem., vidē) nonāk indīgas vai radioaktīvas vielas, kaitīgā, bīstamā koncentrācijā savairojas nevēlami mikroorganismi.
- savaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) izmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
- spārnot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties; iedvesmot (1); iejūsmināt.
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas vēlamajā virzienā.
- sarosināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst rosīgs, aktīvs, vēlas darboties.
- piespiest Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ko dara pretēji savai gribai, vēlmēm.
- grūst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nevēlamā stāvoklī, grūtos apstākļos.
- iedzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
- nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
- novērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) nenotiek, nerodas, neizraisās.
- uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts, zūd.
- uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts, zūd.
- pieveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., celtnes, teritorija, arī vide, vieta) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās, arī vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
- svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti noderīgs, arī labvēlīgs.
- veldzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēlami mitrs.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nebojājas, nezaudē vēlamās īpašības.
- sekmēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noris vēlamā veidā un rada vēlamo rezultātu; veicināt.
- regulēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) norisinās vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās, pārvietojas, tiek vērsts (vēlamajā virzienā).
- neitralizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē nevēlamas, arī bīstamas īpašības.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus.
- iznīdēt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
- izmācīt Panākt, būt par cēloni, ka iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (vēlamas attiecības starp cilvēkiem, pozitīvs psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības, cerības u. tml.).
- uzdzīt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (nevēlams psihisks, fizioloģisks stāvoklis).
- saspīlēt nervus panākt, būt par cēloni, ka psihiska stāvokļa intensitāte sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu pakāpi.
- iekvēlināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk kvēlot, iekvēlojas.
- remdēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti kas nevēlams).
- remdināt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams fizioloģisks vai psihisks stāvoklis); remdēt.
- izgāzt Panākt, darīt tā, ka (kas) beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu; panākt, ka noraida, neatzīst.
- novaldīt Panākt, ka (ierīce, mehānisms u. tml.) darbojas noteiktā, vēlamā veidā.
- iekārdināt Panākt, ka (kādam) rodas stipra vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.); būt par cēloni, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
- savaldīt Panākt, ka (kam) saglabājas vēlamais veids, kārtība.
- uzturēt Panākt, ka (kas uzbūvēts, izveidots) saglabājas izmantošanai vēlamā kvalitātē.
- savaldīt Panākt, ka (kas, parasti parādība dabā) kļūst mazāk iedarbīgs vai izbeidzas, arī iegūst cilvēkam vēlamās īpašības.
- nobriedināt Panākt, ka (kas) iegūst vēlamo, vajadzīgo gatavības pakāpi.
- izglābt Panākt, ka (kas) nenonāk (nevēlamos apstākļos), panākt, ka (kas) izkļūst (no nepatīkama stāvokļa).
- noregulēt Panākt, ka (kas) norisinās vēlamajā veidā.
- novēlināt Panākt, ka (kas) novēlojas, aizkavējas.
- novārīties Panākt, ka (kas) vāroties iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- nīdēt Panākt, ka (parasti kas nevēlams) iet bojā, iznīkst.
- novērst Panākt, ka (parasti kas nevēlams) tiek izlabots.
- pāraudzināt Panākt, ka (parasti mājdzīvnieks) atturas no nevēlamiem paradumiem.
- savaldīt Panākt, ka (piem., iekārta, priekšmets) darbojas vēlamajā veidā, atrodas vēlamajā vietā u. tml.
- kondicionēt Panākt, ka (produkta, materiāla) īpašības atbilst normai, standartam vai iegūst vēlamās īpašības.
- vilcināt Panākt, ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml., arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
- iznīdēt Panākt, ka izzūd (kas nevēlams); izskaust.
- novest tik tālu panākt, ka kāds nonākt, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- paglābt Panākt, ka nenonāk (briesmās, nevēlamos apstākļos), panākt, ka izkļūst (no nepatīkama, draudoša stāvokļa).
- izvairīties Panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams).
- atvirzīt Panākt, ka notiek vēlāk.
- izraudzēt Panākt, ka pilnīgi izrūgst, rūgšanas procesā sasniedz vēlamo gatavības pakāpi; uzraudzēt.
- iegrūst Panākt, veicināt ar savu izturēšanos, rīcību, ka (kāds) pēkšņi nonāk nevēlamā, smagā stāvoklī.
- skaistumkaraliene Par visskaistāko atzītā sieviete (speciālā konkursā, arī svētkos, sarīkojumā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
- uzrasties Parādīties (parasti par ko nevēlamu).
- pārcensties Pārāk centīgi ko darot, negribēti panākt nevēlamu rezultātu.
- pārrūgt Pārāk ilgi rūgstot, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
- pārsautēt Pārāk ilgi sautēt, tā, ka pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- pārstāvēties Pārāk ilgi stāvot, glabājoties, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
- pārsutināt Pārāk ilgi sutinot, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- pārgatavoties Pārāk nogatavojoties, pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi, kļūt nekvalitatīvam.
- vēlākais Pārākā pakāpe --> vēls.
- vēlāk Pārākā pakāpe --> vēlu.
- traks Parasti savienojumā ar "būt" formām apzīmē ļoti nevēlamu stāvokli.
- stulbs Parasti savienojumā ar "būt", "iznākt" formām: apzīmē ļoti nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
- trokšņains Parasti savienojumā ar "būt", "kļūt", "tapt" formām: tāds stāvoklis (kādā telpā, vietā, vidē), kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi.
- atlikt Pārcelt (uz citu reizi, vēlāku laiku).
- izturēt Pārciest (nelabvēlīgus apstākļus) – par augiem, to daļām.
- prasīt Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu).
- risks Pārdroša rīcība, darbība (cerībā uz vēlamu rezultātu).
- (iz)just uz savas ādas pārdzīvot, pieredzēt (ko nepatīkamu, nevēlamu).
- izgrozīt Pārmainīt, parasti sev vēlamā veidā.
- sīkstuļoties Pārmērīgi taupīt, krāt mantu, naudu, nevēloties dalīties ar citiem; skopuļoties.
- mākt Pārņemt, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt; nomākt, nospiest (kādu).
- pārvārīties Pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi (par produktiem, ēdieniem).
- pārgremot Pārstāstīt vēlreiz (ko zināmu, citu teikto u. tml.); atgremot.
- pārdegt Pārstāt darboties, funkcionēt, piem., sadegot kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.).
- izdegt Pārstāt darboties, pārdegot kvēldiegam, pretestībai, tinumam.
- apdzist Pārstāt degt, kvēlot, spīdēt.
- zelta zivtiņa Pasakās – zivtiņa, kurai piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu ko nevēlamu (sabiedrībā).
- muzeju nakts pasākums, kas tiek organizēts reizi gadā, kad vēlās vakara stundās var apmeklēt muzejus.
- Jaunā pasaule pasaules daļa, kas apgūta vēlāk nekā pārējās (parasti Amerikas, retāk – Austrālijas kontinents).
- pasvītra Pasvītrojums vienas rakstzīmes garumā, ko lieto, lai savienotu vārdus, kad atstarpe starp tiem nav vēlama, piem., e-pasta adresē, mapju nosaukumos, datora atmiņā; apakšsvītra, zemsvītra (\_).
- pašmērķis Paša izvēlēts mērķis, uz kuru pārlieku tiecas, parasti neņemot vērā (kā) būtību, nozīmīgumu.
- paštēls Paša radītais vēlamais priekšstats citiem par sevi.
- glābties Patverties (no kā nevēlama).
- paglābties Patverties (no kā nevēlama).
- balsot Paust savu izvēli vai viedokli (piem., paceļot roku, nododot vēlēšanu biļetenu) un izšķirt jautājumu ar balsu skaita pārsvaru.
- pieprasīt Paust vajadzību, vēlmi (ko saņemt, iegūt).
- sadarīt Paveikt (parasti daudz); izdarīt (parasti daudz nevēlama).
- nokopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā, arī sakārtot (ko) vajadzīgā, vēlamā veidā.
- novēlot Paveikt, izdarīt (ko) vēlāk par paredzēto, noteikto laiku; nokavēt (2).
- ieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> ieteikt; labvēlīga atsauksme (par kādu).
- lūgums Paveikta darbība, rezultāts --> lūgt (1); laipni, pieklājīgi izteikta vēlēšanās, prasība.
- novēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (1); izteikums, ar kuru ko novēl.
- novēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (2).
- pieprasījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieprasīt (1); pircēju vēlme ko iegādāties un spēja to nopirkt.
- pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt; dokuments, kurā izteikta vēlme ko darīt, kur piedalīties u. tml.
- vēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> vēlēt [2] (1); izteikums, ar kuru ko vēl.
- pašķirties Paveikties, sekmēties (par darbu, darbību); rasties labvēlīgiem apstākļiem, situācijai.
- Rokas nost! pavēle neaiztikt, likt mierā.
- Rokas augšā! pavēle pacelt rokas un padoties.
- imperatīvs Pavēle, neatlaidīga prasība, nepieciešamība.
- komanda Pavēle, rīkojums veikt kādu darbību.
- likt Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko).
- teikt Pavēlēt, pamudināt; arī pamācīt, brīdināt.
- imperatīvs Pavēlošs, kategorisks; tāds, kas noteikti jāievēro, nepieciešams.
- kaut kā Pavirši, ne tā, kā vēlams, bet tā, kā ir iespējams.
- vaina Pēc likuma sodāms pārkāpums; personas rīcība, kuras dēļ rodas kas nevēlams.
- izstāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- stāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt, būt par (organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni; izstāties.
- tad Pēc tam; vēlāk.
- nobrīnīt Pēc tautas ticējumiem – apbrīnojot noskaust, izraisīt kādam ko nevēlamu.
- nelaba zīme pēc tautas ticējumiem – zīme, pazīme, kas vēstī par ko nevēlamu, ļaunu.
- pēc (sirds) patikas pēc vēlēšanās, cik un kā vēlas.
- pēc sirds patikas Pēc vēlēšanās.
- uzkrist Pēkšņi iestāties; iesākties un nelabvēlīgi, neatvairāmi ietekmēt.
- iekrist Pēkšņi nonākt (nevēlamā stāvoklī).
- iedegties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlmēm); spilgti izpausties (sejā, skatienā).
- uzgribēt Pēkšņi sākt gribēt, vēlēties (ko); sagribēt.
- sagribēt Pēkšņi sākt gribēt, vēlēties (ko).
- uzbrukt Pēkšņi, nenovēršami iestāties un nelabvēlīgi ietekmēt (piemēram, par apstākļiem).
- iedegties Pēkšņi, spēcīgi izjust un izpaust (jūtas, vēlmes); sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi nodoties (kam).
- sitiens Pēkšņs notikums, situācija, kas ļoti nelabvēlīgi iedarbojas (uz kādu).
- deputāts Persona, kas ievēlēta kādā tautas pārstāvības institūcijā (piem., Saeimā, pašvaldībā).
- kandidāts Persona, kas ir pieteikta iespējamai ievēlēšanai (piem., likumdošanas institūcijā).
- lobijs Persona, personu grupa, kas mēģina ietekmēt vēlētus politiķus (parasti deputātus), lai panāktu viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
- balss Personas viedokļa vai izvēles izpausme (piem., vēlēšanās); attiecīgā skaitīšanas vienība.
- prezidijs Personu grupa, kas ir ievēlēta (kongresa, sapulces, sēdes) vadīšanai; vieta, kas ir paredzēta šādai personu grupai.
- rast Pētījumu, meklējumu gaitā gūt (ko jaunu, arī vēlamu, vajadzīgu).
- vēlēt Piedalīties vēlēšanās, arī veikt (kā) vēlēšanas.
- nobalsot Piedaloties balsošanā, paust savu izvēli (par kādu, par ko).
- pārdzimt Piedzimt vēlreiz, no jauna (parasti iemiesojoties citā veidolā).
- pārciest Piedzīvot, pieredzēt (nelabvēlīgus apstākļus); izdzīvot, nonākot nelabvēlīgos apstākļos.
- sveiks Pieklājības sveiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki; laba vēlējums.
- pārlādēt Pielādēt (šaujamieroci) vēlreiz, no jauna.
- izmēģināt Pielaikot (ko), lai izvēlētos piemērotāko, derīgāko.
- sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.).
- ielaist Pieļaut, ka (kādam) rodas nevēlamas īpašības (vai nenostiprinās vēlamās īpašības, zināšanas u. tml.).
- sagumzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst negluds, nevēlami zaudē sākotnējo formu, izskatu.
- sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpē, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi.
- nokavēties Pienākt vēlāk par paredzēto laiku (par transportlīdzekļiem).
- izšķirt Pieņemt, izvēlēties (kādu no vairākām iespējām); arī izlemt.
- paģērēt Pieprasīt, arī pavēlēt, parasti stingri, kategoriski.
- kaulēties Pierunājot, pārliecinot (kādu) censties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
- pakaulēties Pierunājot, pārliecinot (kādu) neilgu laiku, censties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
- impregnēt Piesūcināt ar ķīmiskām vielām, lai pasargātu no nelabvēlīgiem vides ietekmes faktoriem, padarītu izturīgāku (pret ko).
- izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, iegūt vēlamās īpašības.
- asignēt Piešķirt, atvēlēt (naudas summu kādam mērķim).
- pārzvanīt Piezvanīt (pa telefonu) vēlreiz, atkārtoti.
- izlase Pilnvērtīgāko, labāko indivīdu vai eksemplāru izvēle, atlase (kādam nolūkam).
- ķert Pirkt, ņemt bez izvēles, vajadzības.
- melnraksts Pirmais teksta variants (parasti vēl labojams, rediģējams).
- pārplānot Plānot vēlreiz, no jauna.
- tautas tribūns plebeju augstākā vēlētā amatpersona, kas aizsargāja plebeju tiesības pret patriciešu mēģinājumiem tās aizskart.
- pārpogāt Pogāt vēlreiz, no jauna.
- sargpostenis Policijas, arī apsardzes vienība, kas patrulē (kādā vietā) un nodrošina sabiedrisko kārtību, nepieļauj nepiederošu, arī nevēlamu personu iekļūšanu (kur).
- sufražisms Politiska kustība Anglijā un ASV 19. gs. 2. pusē – 20. gs. sākumā, kuras mērķis bija panākt vēlēšanu tiesību piešķiršanu sievietēm.
- lokomotīve Populāra persona, ko partija iekļauj savā sarakstā, lai gūtu labākus rezultātus vēlēšanās; līderis.
- plosīt Postoši iedarboties (uz cilvēkiem), nevēlami ietekmēt, arī iznīcināt (cilvēkus) – par parādībām sabiedrībā.
- uzpotēt Potējot (piemēram, ar potzaru), izveidot (radniecīgam augam) vēlamās īpašības.
- pārpotēt Potēt vēlreiz, no jauna; uzpotēt (uz kāda auga cita auga potzaru).
- prieks Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta un ko izraisa, piem., realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme.
- gaišums Pozitīvu emociju kopums, to izpausme; labvēlība; prieks, optimisms.
- pārpresēt Presēt vēlreiz, no jauna.
- kastings Pretendentu noskatīšanās, izvēloties piemērotāko (piem., aktieri, modeli).
- mežabrālis Pretošanās vai partizānu kustības dalībnieks, kas ilgāku laiku uzturas mežos (piem., Otrā pasaules kara laikā un vēlāk).
- talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no kā nevēlama, ļauna un nest veiksmi, laimi.
- sveiciens Priekšmets, ko pasniedzot apliecina draudzību, sirsnību, labvēlību; dāvana.
- balsts Priekšmets, veidojums, ko lieto (kā) atbalstīšanai, noturēšanai vēlamā stāvoklī.
- augsne Priekšnoteikumi, labvēlīgi apstākļi (kādas parādības pastāvēšanai, attīstībai).
- aizsargreakcija Process, kas noris organismā, lai to pasargātu no kā nevēlama (piem., inficēšanās, saslimšanas).
- vīruss Programma, kas patvaļīgi pievienojas citām datora programmām un to darba laikā veic dažādas nevēlamas darbības, piem., bojā datnes, dzēš vai piesārņo atmiņu u. c. veidā traucē datora darbību; datorvīruss.
- pārprogrammēt Programmēt vēlreiz, no jauna.
- pārprojektēt Projektēt vēlreiz, no jauna.
- izprovocēt Provocējot panākt, ka (kāds) sāk nevēlami rīkoties, runāt.
- sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- nomākt Psihiski nelabvēlīgi ietekmēt; nospiest.
- laime Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa saskaņa starp cilvēka vēlēšanos, mērķiem un īstenību.
- nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties, gūt ko jaunu, arī neapmierinātība ar esošo.
- miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
- ilgas Psihoemocionāls stāvoklis, kam raksturīga ilgstoša tieksme, vēlēšanās (pēc kā).
- pārpublicēt Publicēt vēlreiz, no jauna (citā izdevumā).
- uzpulēt Pulējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo spīdumu, gludumu.
- pārpurināt Purināt (ko) visu, viscaur; purināt (ko) vēlreiz, no jauna.
- nopurināties Purinoties censties atbrīvot savu ķermeni, tā daļas no kā nepatīkama, nevēlama.
- pusdarbs Puse vai aptuveni puse darba; iesākts, bet līdz galam vēl nepaveikts darbs.
- uzpūst Pūšot panākt, būt par cēloni, ka (kas izdzisis) sāk uzkvēlot, liesmot.
- uzputot Putojot panākt, ka (šķidra masa) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, izveidojoties (tajā) gaisa pūslīšiem, porām.
- audzēt Radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai, attīstībai labvēlīgus apstākļus (tos kopjot, barojot); rūpēties, gādāt, lai aug.
- riskēt Radīt iespējamību (kam nevēlamam).
- atļaut Radīt iespēju (ko darīt), būt labvēlīgam (piem., par apstākļiem).
- iedegt zaļo gaismu radīt labvēlīgus apstākļus (kam), veicināt (ko).
- iedegt zaļo uguni radīt labvēlīgus apstākļus (kam), veicināt (ko).
- dzīvināt Radīt labvēlīgus apstākļus dzīvībai.
- pavērt logu uz pasauli radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko redzēt, iepazīt).
- pašķirt ceļu radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko veikt, darīt).
- pavērt ceļu radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko veikt, darīt).
- trokšņot Radīt nevēlami skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- trokšņot Radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (piem., par parādībām dabā, iekārtām, ierīcēm).
- iekārtoties Radīt sev (piemērotus, arī vēlamus dzīves vai darba apstākļus).
- pašaut kāju priekšā (kādam) radīt šķēršļus, apzināti kavēt, traucēt sasniegt vēlamo.
- aizlikt kāju priekšā (kādam) radīt šķēršļus, apzināti kavēt, traucēt sasniegt vēlamo.
- motivēt Radīt vēlmi, rosināt, stimulēt.
- diedzēt Radot dīgšanai labvēlīgus apstākļus, panākt, ka sāk dīgt.
- kultivēt Radot labvēlīgus (mākslīgos) apstākļus, panākt, ka (mikroorganismi) aug un attīstās.
- uzplaucēt Radot plaukšanai labvēlīgu vidi, panākt, ka (kas) uzplaukst; izplaucēt [2].
- uzziedināt Radot ziedēšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (augs) uzzied.
- šņakarēties Rakāties, parasti ko meklējot, izvēloties.
- pārrakstīt Rakstīt (piem., mūzikas ierakstu, videoierakstu) vēlreiz, no jauna.
- pārrakstīt Rakstīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
- orderis Rakstveida pavēle, rīkojums (par pilnvaru piešķiršanu, priekšmeta konfiskāciju u. tml.).
- pārrakt Rakt vēlreiz, no jauna; rakt (ko) visu, viscaur.
- ieviesties Rasties, izveidoties, gadīties (parasti par ko nevēlamu).
- noraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- uzraudzēt Raudzējot panākt, ka iegūst vēlamo gatavības pakāpi, apjomu.
- pārraudzēt Raudzējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- jēlspirts Raudzēšanas procesā iegūtais spirts, kas vēl nav attīrīts un pārtvaicēts.
- raudzīties ar baltām acīm raudzīties ļoti dusmīgi, naidīgi, ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību.
- raudzīties ar baltu aci raudzīties ļoti dusmīgi, naidīgi, ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību.
- ventilācija Regulējama gaisa apmaiņa (telpā) vēlamā mikroklimata radīšanai.
- noregulēt Regulējot (piem., ierīci, aparatūru) panākt, ka (kas) darbojas, funkcionē vēlamajā režīmā, atrodas vajadzīgajā stāvoklī.
- noregulēt Regulējot panākt, ka (kam) izveidojas vēlamais stāvoklis.
- pārregulēt Regulēt vēlreiz, no jauna; regulējot pārveidot, pielāgot citādu darbību veikšanai.
- pārreģistrēt Reģistrēt vēlreiz, no jauna.
- pārreģistrēties Reģistrēties vēlreiz, no jauna.
- pārrēķināt Rēķināt vēlreiz, no jauna.
- upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos labvēlību, pateiktos; ziedot.
- pārremontēt Remontēt vēlreiz, no jauna.
- Prezidentāla republika republika, kurā izpildvara pieder tautas vēlētam prezidentam, kas izveido valdību.
- pārrevidēt Revidēt (piem., lēmumu, pieņēmumu, teoriju) vēlreiz, no jauna.
- pārrevidēt Revidēt vēlreiz, no jauna.
- izrīcība Rīcība, rīkošanās (parasti nevēlama).
- nosargāt Rīkojoties, darbojoties panākt, ka (kam) nenotiek kas slikts; pasargāt (no kā nevēlama).
- krāt ogles uz galvas rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
- glābt situāciju rīkoties tā, lai novērstu, kliedētu nepatīkamu, nevēlamu situāciju.
- kalt dzelzi, kamēr (tā vēl) karsta rīkoties, kamēr ir labvēlīgi apstākļi.
- glābt Rīkoties, lai novērstu (ko nevēlamu).
- palīdzēt Rīkoties, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu.
- veikties Risināties vēlamā veidā, parasti, nejauši rodoties labvēlīgiem apstākļiem.
- veikties Risināties vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.); būt tādam, kas (piemēram, darbību) spēj veikt vēlamā veidā ar pozitīvu rezultātu.
- ieteikt Rosināt (ko) lietot, izvēlēties u. tml., izsakoties atzinīgi (par tā) derīgumu.
- ieteikt Rosināt izvēlēties (kādu), izsakoties atzinīgi (par tā) piemērotību.
- pokemons Rotaļlieta (dažādu dzīvnieku, nedzīvu priekšmetu krustojuma veidā u. tml.), kas pēc īpašas programmas ir lietotāja vēlmju izpildītāja un kurai pamatā ir 1997. gadā Japānā demonstrētās animācijas filmu sērijas varoņi.
- norūgt Rūgstot iegūt vēlamo gatavības pakāpi.
- uzrūgt Rūgstot palielināties apjomā, iegūt vēlamo gatavību.
- izrūgt Rūgstot sasniegt vēlamo gatavības pakāpi; uzrūgt.
- sarūgt Rūgšanas procesā iegūt vēlamās īpašības; rūgstot sabojāties.
- rūgt Rūgšanas procesā mikroorganismu iedarbībā iegūt vēlamās īpašības.
- izrullēt Rullējot, veltnējot padarīt blīvu, gludu, līdzenu, izveidot vēlamo formu.
- pierunāt Runājot (par ko), pieminot (ko), panākt, ka notiek, izraisās (kas nevēlams).
- parūpēties Rūpējoties, gādājot (par ko), censties panākt vēlamo rezultātu; censties sagādāt (ko).
- sargāt Rūpēties, būt par cēloni, ka (ar ko) nenotiek kas nevēlams.
- piesargāt Rūpēties, gādāt, lai (ar ko) nenotiek kas nevēlams, slikts.
- apsargāt Rūpēties, gādāt, lai nenotiek kas nevēlams.
- Muti ciet! rupjš apsauciens, pavēle apklust, nerunāt.
- omnibuss Sabiedriskā transporta līdzeklis – karietei līdzīgi zirgu vilkti rati, ko vēlāk nomainīja autobusi.
- sapīties Sabiedroties, sadraudzēties (ar, parasti nevēlamu, cilvēku, cilvēku grupu).
- uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu), parasti, uzaicinot klātesošos iedzert (par godu kādam, kam).
- saskaldīt Sadalīt (ko), parasti nevēlami.
- pārdalīt Sadalīt vēlreiz, no jauna (ko piešķirtu, iedalītu), atvēlot katram noteiktu daļu.
- sabiedriskās attiecības sadarbība ar sabiedrību, veicinot tās labvēlīgu attieksmi (piem., pret kādu uzņēmumu, iestādi).
- iegāzt Sagādāt (kādam) nepatīkamu, nelabvēlīgu situāciju, būt par cēloni, ka (kādam) rodas nelabvēlīga, nepatīkama situācija.
- pārsaiņot Saiņot vēlreiz, no jauna.
- pīt Saistīt (piem., kādā, parasti nevēlamā, pasākumā).
- pīties Saistīt sevi (parasti ar ko nevēlamu, nosodāmu).
- nebalts Saistīts ar ko nevēlamu, grūtiem, smagiem apstākļiem.
- pašpietiekamība Sajūta, apziņa, ka pats jau ir visu sasniedzis, apguvis, ka pašam pietiekamā apjomā ir viss vajadzīgais, nepieciešamais, vēlamais.
- Lai dzīvo! Saka kādu apsveicot, novēlot laimes.
- ar vienu slotu perami saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
- karsta sirds saka par cilvēku ar dedzīgām, kvēlām jūtām.
- kā suns saka par cilvēku, kas dara ko grūtu, smagu, arī sajūt ko nevēlamu, ir pakļauts kam nevēlamam.
- spējīgs uz visu Saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu.
- klāt kā saukts saka par kādu, kas ierodas īstajā reizē, tieši tad, kad ir nepieciešams, vēlams, katrā ziņā.
- ka bail saka par kaut kā nevēlama augstu pakāpi, lielu daudzumu.
- pēc suņa saka par ko ļoti nepatīkamu, nevēlamu.
- (kā) slazda valgs saka par ko ļoti nevēlamu, arī bīstamu.
- nost no kakla saka par ko nevēlamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
- skelets skapī saka par ko nevēlamu, slēpjamu.
- tie ir tikai ziediņi saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties.
- morāli novecojis saka par ko tādu, kas vēl funkcionē, darbojas, bet kam eksistē jaunāks, modernāks, tehniski pilnvērtīgāks modelis.
- kaķa lāsti debesīs nekāpj saka par ļauna vēlējumiem, kas nevar piepildīties, kaitēt.
- slāpst asiņu saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
- kā sadedzis saka par tādu, kas rīkojas ļoti strauji, dedzīgi; saka par tādu, kas ko dedzīgi vēlas, ko ļoti iekāro, ir aizrāvies ar ko.
- aiziet gar degunu Saka par tikko nokavētu satiksmes līdzekli, kas vēl redzams nelielā attālumā.
- tas vēl ir jautājums saka par to, kas nav vēl droši zināms.
- (ir) uz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt.
- kas to dos saka sarūgtinājumā, ja nenotiek (nenotiks) vēlamais.
- kas to deva saka sarūgtinājumā, ja nenotiek (nenotiks) vēlamais.
- vai Dievam dienu trūkst saka, atliekot darbu uz vēlāku laiku.
- Lai Dievs žēlīgs! Saka, brīdinot par (rīcības) bīstamām vai nevēlamām sekām, piedraudot (kādam).
- kāds vējš atpūtis saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti kur ieradies, un vēloties uzzināt šās ierašanās iemeslu.
- papēži niez saka, ja (kāds) ļoti vēlas dejot, skriet.
- nolaižas rokas saka, ja (kāds) vairs nespēj, vai nav vairs vēlēšanās (ko) darīt, rīkoties.
- kā velna apsēsts Saka, ja (kāds) vienmēr cieš neveiksmes, ja bieži atgadās (kas) nevēlams, ja nevar atbrīvoties (no kā).
- lieta darīta saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts sasniegts.
- miegs nāk kā ūdens saka, ja izjūt neatvairāmu vēlēšanos gulēt.
- sanāk ziepes saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
- vilka kauls mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
- uz brīvām kājām saka, ja kāds ir atbrīvots no apcietinājuma vai vēl nav apcietināts un atrodas brīvībā.
- roka neceļas saka, ja kāds ko nespēj vai nevēlas darīt.
- sveiks un vesels saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem; saka, ja kāds ir pilnīgi vesels.
- pirksti deg saka, ja kāds ļoti vēlas ko darīt.
- pirksti niez saka, ja kāds ļoti vēlas ko darīt.
- vēders nav grāmata saka, ja kāds nav izvēlīgs ēdamā ziņā.
- negrib ne dzirdēt saka, ja kāds pauž kategorisku noliegumu, nevēlēšanos iesaistīties.
- par nāvi (jau) nebūtu saka, ja kas ir vēlams, derīgs.
- smejies vai raudi saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
- tagad visi gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
- pēc tam visi gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
- ne domas saka, ja nav iespējams, nav vēlēšanās (ko darīt).
- laime nelaimē saka, ja nav noticis visnevēlamākais (kādā negadījumā, neveiksmē).
- trūkst gaisa saka, ja nav piemērotu, labvēlīgu apstākļu.
- nav gaisa Saka, ja nav piemērotu, labvēlīgu apstākļu.
- nav nekāda gala saka, ja nav vēlamā rezultāta, ja nav nekādas nozīmes ko darīt; saka, ja nav nekādas jēgas, nekāda labuma.
- nav (nekāda) gaisa saka, ja nav vēlamo apstākļu, ja nav jēgas kaut ko sākt, darīt.
- Ej pupās! saka, ja nevēlas kādā klausīties, grib atraidīt.
- Ej gulēt! saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
- Lai iet gulēt! saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
- kā to lai saka saka, ja nezina, kā izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko paust tieši, atklāti.
- kā par spīti saka, ja notiek kas nevēlams (pretēji vajadzīgam, gribētajam u. tml.).
- Lai dzīvo! Saka, ja novēl kam pastāvēt (parasti uzsaukumos, lozungos u. tml.).
- rokas nolaižas saka, ja pārņem bezcerība, kad vairs nav vēlēšanās ko darīt.
- jūsu padevīgais kalps saka, ja pieklājīgi vēlas izvairīties publiski pieminēt sevi tiešā veidā.
- Galdiņ, klājies! saka, ja pietiek tikai vēlēties, lai tūlīt viss ātri un viegli īstenotos, notiktu.
- pie velna Saka, ja pret ko ir liela nepatika, vēlēšanās no kā atbrīvoties.
- nāk par ļaunu saka, ja rodas kas ļauns, nevēlams.
- nāk par sliktu saka, ja rodas kas ļauns, nevēlams.
- kur ir, tur rodas saka, ja tiem, kas jau ir sapulcējušies (kur), piebiedrojas vēl citi.
- pacietības mērs ir pilns saka, ja vairs nespēj, negrib paciest (ko nevēlamu).
- (tikai) pār manu līķi saka, kategoriski protestējot pret kādu iespējamu, nevēlamu darbību.
- Cik tur vajag! saka, norādot, ka kas, parasti nevēlams, var notikt, gandrīz būtu noticis.
- Daudz laimes! saka, novēlot (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus.
- Uz veselību! saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
- Uz veselībām! saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
- Dusi saldi! saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
- Saldu dusu! saka, novēlot labu, netraucētu miegu.
- ar Dieva palīgu saka, novēlot veiksmi ceļā, darbā.
- Labu veiksmi! saka, novēlot veiksmi, panākumus.
- kā par sodību saka, paužot negatīvu attieksmi pret ko nevēlamu.
- aizveries! saka, pavēlot apklust.
- Turi muti! saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
- Dievs palīdz! saka, sveicinot kādu, kas strādā, arī vēlot veiksmi darbā.
- uz otru kāju saka, uzaicinot iedzert vēl vienu (otru) glāzi alkoholiska dzēriena.
- Augstas laimes! saka, uzsaucot tostu, novēlot laimi.
- Augstu laimi! saka, uzsaucot tostu, novēlot laimi.
- lai Dievs (stāv klāt) žēlīgs Saka, vēlot kādam vai vēloties būt pasargātam no ļauna.
- lai Dievs dod saka, vēloties vai novēlot, lai kas notiktu, piepildītos.
- Nedod Dievs! saka, vēloties vai novēlot, lai nenotiktu kas ļauns.
- saturēt Sakļaujot, savienojot, sašaurinot u. tml., panākt, ka (piem., apģērbs, tā daļas) atrodas vēlamajā stāvoklī.
- pārvarēt Sakopojot spēkus, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, nepastāv vai neietekmē.
- sākt (atkal) no gala sākt (atkal) no sākuma, sākt vēlreiz, no jauna.
- iekvēloties Sākt intensīvi izjust un izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos).
- nokļūt uz slidena ceļa sākt tādu dzīvesveidu, kam var būt nevēlamas sekas.
- uztīkot Sākt tīkot, vēlēties.
- uzvārīties Sākt vārīties (par šķidrumu, dzērienu, ēdienu u. tml.); vāroties iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi.
- pirmsākums Sākums, sākuma posms (kam jaunam, vēl nebijušam).
- pārsiet Salabot (mīkstās mēbeles, sasienot vēlreiz atsperes, nomainot polsterējumu u. tml.).
- salūkot Sameklēt, sagādāt (ko vajadzīgu, vēlamu); arī paņemt (no kurienes).
- pavēls Samērā, diezgan vēls.
- paciest Samierināties (ar ko nevēlamu, traucējošu u. tml.).
- saiet grīstē sarežģīties, notikt pretēji vēlamajam.
- problēma Sarežģīts teorētisks vai praktisks jautājums; uzdevums, kas vēl risināms, pētāms.
- pasargāt Sargājot (no kā) panākt, ka nenotiek kas nevēlams, slikts.
- apsargāt Sargājot padarīt (kādu objektu) nepieejamu nepiederīgām, nevēlamām personām, saglabāt materiālās vērtības (tajā).
- pasargāties Sargājoties novērst ko nevēlamu, sliktu.
- žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības; rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
- sargāties Sargāt sevi (no kā nevēlamas iedarbības).
- gaile Sārtums, ko izstaro, piem., kvēlojošas ogles.
- pārskaitīt Saskaitīt vēlreiz, no jauna; skaitīt visu (kā) kopumu.
- pārskaņot Saskaņot vēlreiz, no jauna.
- nobriest Sasniegt vēlamo, vajadzīgo gatavības pakāpi.
- atdurties Sastapties ar pretestību, traucēkli, nevēlamu attieksmi.
- sasautēt Sautējot pagatavot (ko); sautējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izsautēt.
- izsautēt Sautējot panākt, ka (pārtikas produkts, ēdiens) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- sasniegt Savā darbībā īstenot, panākt (ko vēlamu, iecerētu).
- pluskains Savēlies, sapinkojies (par apmatojumu, apspalvojumu).
- nopluskāts Savēlies, sapinkojies; pluskains (par dzīvnieka apmatojumu).
- sapinkoties Savelties pinkās (par apmatojumu, apspalvojumu); kļūt tādam, kam ir pinkās savēlies apmatojums, apspalvojums.
- piesmērēties Savtīgos nolūkos iegūt (kā) labvēlību, pievienoties (kādai organizācijai, ļaužu grupai u. tml.).
- imperators Senajā Romā – karavadoņa goda tituls, vēlāk – valdnieks.
- konsuls Senajā Romā – viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā); goda tituls (impērijas laikā).
- pitekantrops Senākais vēl pērtiķveidīgais fosilais cilvēks.
- lira Sengrieķu strinkšķināmais mūzikas instruments ar izliektām rāmja daļām un 7–11 stīgām; vēlāki tā paveidi.
- pārsēt Sēt vēlreiz, no jauna.
- luksuss Sevišķi labs, labvēlīgs (par apstākļiem, situāciju).
- vaduguns Signāluguns, pēc kuras vadās, ieturot transportlīdzekļu (parasti peldošu) vēlamo kustības virzienu.
- obols Sīka sudraba (vēlāk – vara) monēta Senajā Grieķijā.
- sestercijs Sīka sudraba (vēlāk bronzas) monēta Senajā Romā.
- uzsildīt Sildot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo temperatūru.
- uzsilt Silstot sasniegt vēlamo temperatūru; kļūt siltam.
- izsist Sitot (kādu), panākt vēlamo rezultātu.
- valdības krīze situācija valstī, kad agrākā valdība atkāpusies, bet jauna valdība vēl nav sastādīta.
- izskalot Skalojot atbrīvot (orgānu, ķermeņa dobumu) no kā nevēlama.
- pārskalot Skalot vēlreiz, no jauna; skalot (ko) visu, viscaur.
- uzkliegt Skaļā balsī, kliedzot īsi, kategoriski pateikt (kādam, piemēram, pārmetumu, pavēli).
- saskanība Skaņu, to kopumu apvienojums vēlamā kopībā.
- uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) izturas neatbilstoši vēlamajam, arī lai sargātu (ko).
- uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- noskaust Skaužot izraisīt to, ka (kādam) notiek kas nevēlams, ļauns, ka (kāds) neiegūst, zaudē (ko).
- pārskrūvēt Skrūvēt vēlreiz, no jauna, citā vietā.
- pārslaucīt Slaukot (traukus) vēlreiz, no jauna notīrīt, nospodrināt (tos).
- nelabi Slikti, nevēlami.
- arodslimība Slimība, kuras cēlonis ir ar noteiktu profesiju saistītie nelabvēlīgie darba apstākļi.
- krist atpakaļ slimot vēlreiz ar to pašu slimību, nepaspējot vēl pilnīgi izveseļoties vai tūlīt pēc izveseļošanās.
- noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu; slīpējot izveidot (kam) vēlamo formu.
- pārslīpēt Slīpēt vēlreiz, no jauna.
- ciest Smagi izjust nelabvēlīgus apstākļus; atrasties nelabvēlīgos apstākļos.
- noziedzība Sociāla parādība, ko izraisa kādas sabiedrības daļas nevēlēšanās vai nespēja dzīvot saskaņā ar sabiedrībā pieņemtiem likumiem un ko raksturo noziegumu skaits, struktūra, dinamika u. tml.
- trimda Soda veids – pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā, arī attiecīgā nometinājuma vieta; nelabvēlīgu apstākļu radīta nepieciešamība atrasties svešumā, arī attiecīgā atrašanās vieta.
- šķirne Speciāli izveidota vienas sugas dzīvnieku grupa vai kultūraugu kopa ar iedzimstošām, cilvēkam vēlamām īpašībām.
- dziņa Spēcīga tieksme (pēc kā); spēcīga vēlēšanās (ko darīt).
- izslāpums Spēcīga ūdens trūkuma sajūta organismā, liela vēlēšanās dzert.
- ziņkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
- izslāpums Spēcīga vēlēšanās, tieksme (pēc kā).
- naudaskāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt daudz naudas.
- varaskāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt varu, noteikšanu.
- zinātkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme izzināt (ko), iegūt zināšanas.
- alkas Spēcīga, kaislīga vēlēšanās; lielas ilgas.
- iekāre Spēcīga, parasti savtīga, vēlēšanās ko iegūt.
- smacēt Spēcīgi ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku stāvokli).
- alkt Spēcīgi, kaislīgi vēlēties, ilgoties, tiekties.
- plosīt Spēcīgi, nevēlami iedarboties (par fizioloģisku stāvokli).
- dzīvotspēks Spēja pastāvēt, izturēt (nelabvēlīgos apstākļos).
- pārspēlēt Spēlēt vēlreiz, atkārtoti (sporta spēli).
- izturēt Spēt dzīvot, arī uzturēties (kādu laika posmu nelabvēlīgos apstākļos).
- paciest Spēt izturēt (nevēlamus augsnes, klimatiskos apstākļus).
- paciest Spēt pakļauties pielāgoties (nevēlamu apstākļu, sāpju, negatīva psihiska stāvokļa u. tml. iedarbībai) un izturēt (to).
- izturēt Spēt pārciest, paciest (ko nelabvēlīgu).
- turēt Spēt veikt (piem., noteiktu darbu, tā daudzumu); spēt pārvarēt (piem., ko nelabvēlīgu).
- paraugdemonstrējums Spilgts (kā nevēlama) izpausmes gadījums.
- uzspodrināt Spodrinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo spodrumu (piemēram, tīrības pakāpi, spīdumu).
- lauzties Spontāni izpausties (parasti par emocijām, ko nevēlas izpaust).
- treniņš Sportā – vingrinājumu sistēma, kuras mērķis ir attīstīt vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas; attiecīgā nodarbība.
- brīvais stils sporta peldēšanas stils, kurā atļauta brīva peldēšanas veida izvēle.
- optācija Starptautiskajās tiesībās – pilsonības izvēle, piem., personām ar dubultpilsonību vai tādas teritorijas iedzīvotājiem, kas pārgājusi citā valstī.
- atkārtoties Stāstīt, runāt (ko) vēlreiz, vairākkārt; izmantot daiļradē (piem., paņēmienu) vēlreiz, vairākkārt.
- apmelot Stāstot, izplatot nepatiesas ziņas (par kādu), apzināti nostādīt (to) nelabvēlīgā stāvoklī.
- miers Stāvoklis (apkārtnē, dabā, arī telpā), kas neizraisa nevēlamu psihisku ietekmi; stāvoklis, kad nav nevēlamas psihiskas vai fiziskas slodzes.
- saskaņa Stāvoklis, kad (piem., priekšmetiem, parādībām, norisēm) būtiskākās, raksturīgākās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un veidojas, pastāv vēlamais kopums, sistēma.
- uzvara Stāvoklis, kad ir pārvarēts, zudis (kas) nevēlams.
- neaizskaramība Stāvoklis, kad pastāv tiesisks nodrošinājums, aizsardzība pret represīvu, nevēlamu iedarbību.
- jaunavība Stāvoklis, kad sievietei vēl nav bijušas dzimumattiecības.
- trenētība Stāvoklis, kad treniņu, vingrinājumu, dzīves režīma ievērošanas u. tml. rezultātā ir iegūtas, izveidotas vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas.
- nostāvēties Stāvot (kādu laiku), iegūt vajadzīgās īpašības, vēlamo gatavības pakāpi.
- slāpes Stipra tieksme, vēlēšanās, ilgas (pēc kā); alkas.
- kāre Stipra vēlēšanās, patika (pēc kāda ēdiena, dzēriena).
- kāre Stipra vēlēšanās, tieksme (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.).
- izsalkums Stipra vēlēšanās, tieksme (pēc kā).
- tieksme Stipra, grūti pārvarāma vēlēšanās (pēc kā).
- kaitēt Stipri karsēt (parasti tā, ka kvēlo).
- kvēlināt Stipri karsēt, tā ka kvēlo (1).
- iztvīkt Stipri vēlēties (ko), ilgāku laiku tiekties (pēc kā).
- svilināt Stipri, parasti nevēlami, ietekmēt (piem., par emocionālu stāvokli).
- pārstrādāt Strādāt vēlreiz, no jauna, lai (ko) uzlabotu, izmainītu u. tml.
- grivna Sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piem., Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam); vēlāk – naudas vienība Krievijā; attiecīgā monēta.
- sasutināt Sutinot pagatavot (ko), sutinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izsutināt.
- izsutināt Sutinot panākt, ka (pārtikas produkts, ēdiens u. tml.) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izsautēt.
- izsust Sūtot iegūt vēlamo gatavības pakāpi (par ēdienu).
- pārsvērt Svērt vēlreiz, atkārtoti.
- rūgt Šādā veidā iegūt nevēlamas īpašības, bojāties.
- ugunspozīcija Šaušanai izvēlēta pozīcija (artilērijas ierocim, ložmetējam).
- atlasīt Šķirojot atdalīt, atlikt nost, savrup; izraudzīties, izvēlēties (no kopuma) pēc noteikta kritērija.
- nošķūrēt Šķūrējot notīrīt (ko no kā nevēlama).
- pāršūt Šujot vēlreiz, atkārtoti, pārveidot vai izlabot (apģērba gabalu).
- pāršūt Šūt vēlreiz, no jauna.
- ne atklausīties nevar Tā, ka gribas klausīties vēl (piem., stāstījumu, mūziku).
- nevarēt atskatīties tā, ka gribas skatīties vēl.
- par Tā, ka ir (kam) vēlams, pieņemams, tā, kā pievienojas (kam).
- lāgā Tā, kā ir vēlams, vajadzīgs; īsti; labi.
- lāga Tā, kā ir vēlams, vajadzīgs; lāgā.
- par sliktu tā, ka ir, rodas kas slikts, nevēlams.
- sveikā Tā, ka kādos nelabvēlīgos apstākļos cilvēkam nav noticis kas nevēlams.
- pret Tā, kā nav (kam) vēlams, vajadzīgs, pieņemams, tā, ka nepievienojas (kam), neatzīst (ko).
- par tukšu velti Tā, ka neatrodas vēlamais rezultāts; veltīgi.
- par velti Tā, ka nerodas vēlamais rezultāts.
- pa savam tā, kā pats vēlas, grib.
- slikti Tā, ka rodas nepatīkams, nevēlams rezultāts.
- jaunattīstības Tāda valsts (parasti bijusī kolonija), kas nav vēl pietiekami attīstījusi savu ekonomiku un kultūru.
- nepazīstams Tāds (cilvēks), kas nekad vēl nav redzēts, sastapts; svešs.
- uzvedīgs Tāds (dzīvnieks, piemēram, suns), kam iemācīta, izveidojusies vēlamā izturēšanās.
- izdevīgs Tāds (piem., laiks, laika pastākļi), kas ir piemērots, ērts, labvēlīgs kā veikšanai.
- iedomāts Tāds (piem., skaitlis, vārds), ko izvēlas domās.
- aizklāts Tāds (vēlēšanu, balsošanas veids), kad nav zināms, kā kurš ir balsojis; pretstats: atklāts.
- viegls Tāds, kad pastāv patīkami, arī vēlami laikapstākļi (par laikposmu).
- kumšķains Tāds, kam ir kumšķi; arī savēlies.
- prasīgs Tāds, kam ir nepieciešama īpaši labvēlīga vide (par dzīvniekiem, augiem).
- nelabs Tāds, kam ir nevēlamas (piem., morāles normām neatbilstošas) īpašības; tāds, kas ir saistīts ar šādām īpašībām.
- kroplīgs Tāds, kam ir nevēlamas novirzes no normālās formas, uzbūves; tāds, kam ir defekti, bojājumi; kropls.
- kropls Tāds, kam ir nevēlamas novirzes no normālās formas, uzbūves.
- prātīgs Tāds, kam ir noteikta jēga, tāds, kurā iegūst vēlamos rezultātus (par darbību, norisi).
- plušķains Tāds, kam ir pinkains, savēlies apmatojums (par dzīvniekiem, parasti suņiem).
- priekšniecisks Tāds, kam ir raksturīga augstprātība, pavēlnieciska attieksme pret citiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sirsnīgs Tāds, kam ir raksturīga labvēlīga, iejūtīga attieksme pret cilvēkiem.
- valdonīgs Tāds, kam ir raksturīga tieksme noteikt, pavēlēt, uzspiest savu gribu.
- slinks Tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko; tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko.
- untumains Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas; kaprīzs.
- kaprīzs Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas; untumains.
- pluskains Tāds, kam ir savēlies, sapinkojies, arī netīrs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
- ziņkārīgs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
- ziņkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2); ziņkārīgs.
- naudaskārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt daudz naudas.
- varaskārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt varu, noteikšanu.
- zinātkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme izzināt (ko), iegūt zināšanas.
- kārs Tāds, kam ir stipra vēlēšanās, tieksme (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neaizskarams Tāds, kam ir tiesisks nodrošinājums, aizsardzība pret represīvu, nevēlamu iedarbību.
- sveiks Tāds, kam kādos nelabvēlīgos apstākļos nav noticis kas nevēlams.
- bezperspektīvs Tāds, kam nav labvēlīgu perspektīvu, izredžu.
- neauglīgs Tāds, kam nav nekādu vēlamo rezultātu.
- mazprasīgs Tāds, kam nav nepieciešama īpaši labvēlīga vide vai īpaši labi apstākļi.
- pieticīgs Tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi apstākļi, īpaši rūpīga kopšana.
- neizvēlīgs Tāds, kam nav raksturīga izvēlība.
- nevainīgs Tāds, kam nav vēl bijušas dzimumattiecības.
- nepieredzējis Tāds, kam nav vēl pieredzes (piem., kādā darbā).
- tukšs Tāds, kam nav vēlamā rezultāta; arī veltīgs.
- nesekmīgs Tāds, kam nav vēlamo, gaidīto rezultātu (par darbību, procesu).
- mazauglīgs Tāds, kam nav vēlamo, gaidīto rezultātu.
- vārīgs Tāds, kam neliela (kā) iedarbība izraisa nevēlamas sajūtas, parasti sāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- neitrāls Tāds, kam nepiemīt kāda īpaša, specifiska iedarbība un kas neizraisa nevēlamas blakus parādības.
- pozitīvs Tāds, kam piemīt kas labs, vēlams.
- nelabs Tāds, kam piemīt kas nevēlams, nepareizs.
- negatīvs Tāds, kam piemīt kas nevēlams, nosodāms.
- pozitīvs Tāds, kam piemīt labas, vēlamas psihes, rakstura, personības īpašības.
- nelāgs Tāds, kam piemīt nevēlamas rakstura, personības īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pavēlniecisks Tāds, kam raksturīgs kategoriskums, valdonība; tieksme pavēlēt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- šaursirdīgs Tāds, kam trūkst iejūtības, labvēlības (pret citiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- šķīsts Tāds, kam vēl nav bijušas dzimumattiecības; nevainīgs.
- nadzīgs Tāds, kas aktīvi īsteno savu vēlēšanos, tieksmi.
- spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas pretēji (kāda) gribai, uzskatiem, parasti, lai (tam) nodarītu ko nevēlamu.
- vēlīns Tāds, kas attiecas uz (laika perioda vai parādības) beigu posmu; vēls (1).
- proamerikānisks Tāds, kas darbojas amerikāņu interesēs, tāds, kas ir labvēlīgs amerikāņiem.
- proanglisks Tāds, kas darbojas angļu interesēs, tāds, kas ir labvēlīgs angļiem.
- prokrievisks Tāds, kas darbojas krievu interesēs; tāds, kas ir labvēlīgs krieviem.
- trokšņains Tāds, kas darbojoties rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- līdzcietīgs Tāds, kas emocionāli pārdzīvo citu bēdas, nelaimi; ciešanas un vēlas palīdzēt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; līdzjūtīgs.
- pārgatavs Tāds, kas gatavojoties ir pārsniedzis vēlamo gatavības pakāpi.
- iecienīts Tāds, kas gūst popularitāti, piekrišanu plašā (vai kādā) sabiedrības daļā; tāds, kam izvēlē dod priekšroku.
- neatļauts Tāds, kas ir aizliegts (piem., ar likumu, pavēli).
- neaizskarams Tāds, kas ir aizsargāts, nodrošināts pret nevēlamu iedarbību; tāds, kas ir saglabājams neskarts līdz īpašam gadījumam.
- podzolēts Tāds, kas ir barības vielām nabadzīgs, lauksaimniecībai nelabvēlīgs (par augsni).
- mazs Tāds, kas ir bērna vecumā, vēl nav pieaudzis.
- trūcīgs Tāds, kas ir darināts, izvēlēts tā, lai samērā liela ķermeņa daļa nebūtu segta (par apģērbu).
- spārnots Tāds, kas ir garīgi aktīvs, darbīgs, tāds, kam ir vēlēšanās strādāt, darboties (par cilvēku).
- labs Tāds, kas ir jau iestājies; vēls.
- skops Tāds, kas ir mazāks, vājāks, niecīgāks nekā vēlams, nepieciešams.
- obligāts Tāds, kas ir pamatots, noteikts ar likumu, noteikumiem vai rīkojumu un ir noteikti jāpilda, jāievēro; tāds, ko nevar brīvi izvēlēties; pretstats: brīprātīgs, fakultatīvs.
- vainīgs Tāds, kas ir par cēloni sarežģījumiem, kam nevēlamam; tāds, kam ir bojājums.
- skatuvisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos dzirdes un redzes iespaidus.
- svešs Tāds, kas ir saistīts ar cilvēkiem, kuri nekad vēl nav redzēti, sastapti, kuri nav pazīstami; tāds, kas piemīt šādiem cilvēkiem.
- radošs Tāds, kas ir saistīts ar kā jauna, vēl nebijuša radīšanu vai izmantošanu; tāds, kas ir saistīts ar māksliniecisko jaunradi, garīgo vērtību radīšanu.
- ļauns Tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu, sliktu (piem., bēdām, nelaimi); tāds, kas izraisa ko ļoti nevēlamu.
- nožēlojams Tāds, kas ir saistīts ar ko nevēlamu; bēdīgs (2).
- laimīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko vēlamu, patīkamu (piem., par gadījumu, notikumu); arī veiksmīgs.
- pinkains Tāds, kas ir savēlies pinkās (par matiem, bārdu u. tml.); tāds, kura apmatojums ir savēlies pinkās.
- naidīgs Tāds, kas ir savstarpējā naidā; tāds, kas pauž naidu, nelabvēlību (par cilvēkiem, cilvēku grupām).
- pacietīgs Tāds, kas ir spējīgs samērā ilgi paciest (ko nevēlamu).
- neapskaužams Tāds, kas ir tik grūts, nevēlams, ka nav apskaužams.
- nepieejams Tāds, kas ir tik pašapzinīgs, neatsaucīgs, ka nerada citiem saskarsmes vēlmi, iespēju.
- pēdīgais Tāds, kas ir tikko pagājis; tāds, kas vēl turpinās.
- pēdējais Tāds, kas ir tikko, nesen pagājis; tāds, kas vēl turpinās līdz šim laikam.
- ieteicams Tāds, kas ir vēlams.
- vainīgs Tāds, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; tāds, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
- nenovēlīgs Tāds, kas izjūt nepatiku, skaudību (pret kādu); tāds, kas nevēl labu.
- postošs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (uz ko); postīgs (1).
- postīgs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (uz ko); postošs (1).
- simpātisks Tāds, kas izraisa (kādā) emocionāli labvēlīgu attieksmi (par cilvēku, arī par cilvēka izskatu, psihes, rakstura, personības īpašībām u. tml.).
- simpātisks Tāds, kas izraisa (kādā) emocionāli labvēlīgu attieksmi, patiku, arī tieksmi iegūt to (piem., par priekšmetiem).
- vilinošs Tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); tāds, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
- kaitīgs Tāds, kas izraisa ko nevēlamu, ko bojā, iznīcina u. tml.
- pretīgs Tāds, kas izraisa ļoti nepatīkamas, nevēlamas sajūtas.
- smags Tāds, kas izraisa nevēlamu pārdzīvojumu, nevēlamas izjūtas.
- viegls Tāds, kas izraisa samērā mazu pārdzīvojumu, niecīgas nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.).
- kārdinošs Tāds, kas izraisa vēlēšanos, kāri ēst, dzert (par ēdienu, dzērienu, to izskatu u. tml.).
- vēlīgs Tāds, kas izraisa, nodrošina ko vēlamu, labu.
- untumains Tāds, kas izturas cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi.
- laipns Tāds, kas izturas pieklājīgi, arī labvēlīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- draudzīgs Tāds, kas izturas pret citiem labvēlīgi, sirsnīgi.
- izvēlīgs Tāds, kas izvēloties izvirza īpašas prasības; tāds, kas ātri nevar izvēlēties.
- ieinteresēts Tāds, kas ko dara savās vai cita interesēs (arī vēlas, lai kas būtu, notiktu).
- labprātīgs Tāds, kas ko veic pēc paša gribas, vēlēšanās, bez pavēles, rīkojuma, piespiešanas.
- labs Tāds, kas kvalitatīvi atbilst (kāda) vēlmēm, apmierina (kādu).
- slikts Tāds, kas kvalitatīvi neatbilst (kāda) vēlmēm, neapmierina (kādu).
- kvēlains Tāds, kas kvēlo (1); karsts, svelmains.
- veselīgs Tāds, kas labvēlīgi ietekmē veselību.
- spiedīgs Tāds, kas ļoti nelabvēlīgi, nomācoši ietekmē (cilvēku) – par apstākļiem, arī fizioloģisku, psihisku stāvokli.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz rīkoties, izturēties, arī paust savas domas apdomīgi, lai izvairītos no kā nevēlama; arī piesardzīgs.
- nedraudzīgs Tāds, kas nav draudzīgs, labvēlīgs, ir naidīgs (pret kādu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- caurkritis Tāds, kas nav izturējis pārbaudījumu, nav guvis vēlamos rezultātus; tāds, kas ir izkritis no aprites.
- fakultatīvs Tāds, kas nav obligāts, tāds, ko var izvēlēties.
- nelabvēlīgs Tāds, kas nav piemērots (kam), nesekmē (to); tāds, kam ir nevēlama, kaitīga ietekme, iedarbība.
- nevainīgs Tāds, kas nav saistīts ar ko nevēlamu, nosodāmu; tāds, kas neizraisa ko nevēlamu, nosodāmu.
- mierīgs Tāds, kas nav saistīts ar nevēlamu sasprindzinājumu, satraukumu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- laimīgs Tāds, kas nav saistīts ar visnevēlamākā atgadīšanos; tāds, kas ir beidzies bez nepatīkamām sekām.
- atpalicis Tāds, kas nav sasniedzis vēlamo vai pārējo sasniegto līmeni; tāds, kas neatbilst sava laika prasībām.
- neizturīgs Tāds, kas nav spējīgs izturēt palielinātu fizisku slodzi vai kādus nelabvēlīgus apstākļus.
- neizturēts Tāds, kas nav uzglabāts pietiekami ilgi un nav ieguvis vēlamo gatavības pakāpi.
- pusgatavs Tāds, kas nav vēl pilnīgi gatavs, līdz galam pabeigts.
- nevēlams Tāds, kas nav vēlams, gaidīts, gribēts.
- sliktums Tāds, kas neatbilst kādām normām, vajadzībām, izraisa ko nevēlamu; arī bēdas, nepatikšanas.
- slikts Tāds, kas neatbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas neiejūtība, cietsirdība, nelabvēlība.
- nelabs Tāds, kas neatbilst noteiktām izmantošanas prasībām; nepatīkams, nevēlams.
- ietiepīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas īstenot savu gribu, savu, parasti neīstenojamu, vēlēšanos.
- tiepīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas īstenot savu gribu, savu, parasti nepamatotu, vēlēšanos; ietiepīgs.
- panesams Tāds, kas neizraisa (organismā) ļoti nevēlamu vai bīstamu reakciju.
- neizvēlīgs Tāds, kas neizvirza īpašas prasības; tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi apstākļi.
- svešs Tāds, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav pazīstams (par cilvēkiem, dzīvniekiem); tāds, kas nav tuvāk iepazīts, par kuru maz kas zināms (par cilvēkiem, cilvēku grupām).
- neizturīgs Tāds, kas nelabvēlīgu apstākļu ietekmē ātri zaudē savas īpašības vai aiziet bojā.
- izlase Tāds, kas nenotiek vienlaidus, bet izvēloties, izraugoties (no kāda kopuma).
- neizvēlīgs Tāds, kas nepievērš pietiekamu uzmanību savai valodas izteiksmei, vārdu izvēlei.
- nekaitīgs Tāds, kas nerada kaitējumu, neizraisa ko nevēlamu.
- velts Tāds, kas nerada vēlamo rezultātu; veltīgs.
- veltīgs Tāds, kas nerada vēlamo rezultātu; velts.
- nepareizs Tāds, kas nerada vēlamo rezultātu.
- neizturīgs Tāds, kas nespēj izturēt (kāda veida) nelabvēlīgu iedarbību.
- neizturīgs Tāds, kas nevar izturēt nelabvēlīgus (augsnes, klimatiskos) apstākļus.
- kaitniecisks Tāds, kas nevēlami vai postoši iedarbojas (uz ko), ir kaitīgs.
- ļauns Tāds, kas nevēlami, kaitīgi iedarbojas.
- nebaudāms Tāds, kas nevēlamu īpašību dēļ nesagādā estētisku baudījumu, nav pieņemams.
- nelietīgs Tāds, kas nodara vai izraisa ko sliktu, nevēlamu.
- ziema Tāds, kas nogatavojas samērā vēlu rudenī (par augļiem, dārzeņiem).
- vēlīns Tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. vēlāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem); vēls (3).
- gods Tāds, kas nopelnu dēļ uzņemts, ievēlēts (piem., par biedrības biedru), bet nav saistīts ar noteiktu pienākumu veikšanu.
- vēlīns Tāds, kas noris, notiek, iestājas pēc parastā laika; vēls (2).
- selektīvs Tāds, kas pamatojas uz atlasi, izvēli pēc kādas noteiktas pazīmes, iedarbojas uz noteikta veida objektiem (par vielām, procesiem u. tml.).
- nopietns Tāds, kas pamatojas uz patiesām jūtām, patiesu vēlēšanos, ieinteresētu attieksmi.
- agrīns Tāds, kas parādās pirms citiem līdzīgiem; tāds, kas ir, pastāv tad, kad citu līdzīgu vēl nav; agrs (3).
- agrs Tāds, kas parādās pirms citiem līdzīgiem; tāds, kas ir, pastāv tad, kad citu līdzīgu vēl nav.
- sīkstulīgs Tāds, kas pārliecīgi taupa, krāj mantu, naudu, nevēlas tajā dalīties; skopulīgs.
- negribēts Tāds, kas pastāv, eksistē neatkarīgi no paša gribas, vēlēšanās.
- pirmsvēlēšanu Tāds, kas pastāv, noris pirms vēlēšanām; priekšvēlēšanu.
- priekšvēlēšanas Tāds, kas pastāv, noris pirms vēlēšanām.
- gaidpilns Tāds, kas pauž gaidas, stipru vēlēšanos, ilgas (pēc kā).
- precīzs Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām normām, pilnīgi sasniedz vēlamo mērķi (par darbību, procesu u. tml.).
- trokšņains Tāds, kas rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par darbību, norisi).
- trokšņains Tāds, kas rada nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem).
- pārgalvīgs Tāds, kas rīkojas pārdroši, nedomājot par iespējamām nevēlamām sekām; pārlieku drošs.
- urķīgs Tāds, kas saistīts ar vēlmi sīki izpētīt, iedziļināties, noskaidrot.
- netīrs Tāds, kas satur nevēlamus dažāda veida piemaisījumus; piesārņots.
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nepacietīgs Tāds, kas stipri, dedzīgi vēlas tūlīt ko darīt, ātrāk ko sasniegt, dabūt; tāds, kurā izpaužas šādas vēlmes.
- labprātīgs Tāds, kas tiek darīts pēc paša vēlēšanās, brīvprātīgi.
- brīvprātīgs Tāds, kas tiek veikts, organizēts bez pavēles, piespiešanas, nav obligāts.
- spaidi Tāds, kas tiek veikts, organizēts pēc pavēles, rīkojuma u. tml., pakļaujot (kādu) noteiktas darbības obligātai izpildei; arī piespiedu (1).
- jaunievēlēts Tāds, kas tikko vai nesen ir ievēlēts.
- spirgts Tāds, kas uzmundrina, labvēlīgi ietekmē (par vēju, gaisu u. tml.).
- trausls Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par organismu, tā daļām, fizioloģisku, psihisku stāvokli u. tml.).
- vārīgs Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (piem., slimībām, ievainojumiem) – par organismu, tā daļām, fizioloģisku stāvokli u. tml.
- izturīgs Tāds, kas var izturēt (ko nelabvēlīgu).
- izturīgs Tāds, kas var izturēt nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos u. tml. apstākļus (par augiem, to daļām).
- auglīgs Tāds, kas veicina kādas parādības attīstību; tāds, kas labvēlīgi ietekmē.
- raits Tāds, kas veidojas vēlamajā tempā, brīvi, bez kļūmēm (par valodu, runu).
- pēdējais Tāds, kas vēl ir atlicis.
- nepiedzīvojis Tāds, kas vēl nav ieguvis dzīves pieredzi; nepieredzējis.
- neizpētīts Tāds, kas vēl nav izpētīts, izzināts.
- negatavs Tāds, kas vēl nav nogatavojies, nobriedis.
- subfosils Tāds, kas vēl nav pilnībā fosilizējies (pārakmeņojies).
- pusizdzisis Tāds, kas vēl nav pilnībā izdzisis, bet vāji deg, kvēlo.
- pusgatavs Tāds, kas vēl nav pilnībā nogatavojies, nobriedis.
- pusgatavs Tāds, kas vēl nav pilnīgi gatavs lietošanai (par ēdienu).
- pusaugu Tāds, kas vēl nav pilnīgi izaudzis (par dzīvniekiem, augiem).
- pazaļš Tāds, kas vēl nav pilnīgi nogatavojies, ieguvis sev raksturīgo krāsu.
- paklausīgs Tāds, kas viegli pakļaujas cilvēka gribai, izturas cilvēkam vēlamā veidā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vārīgs Tāds, kas viegli, ātri izraisa nevēlamu psihisku stāvokli (piem., par izteikumu, norisi).
- uzbāzīgs Tāds, kas, izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmē (par psihisku norisi).
- uzmācīgs Tāds, kas, vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmē (piemēram, par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
- vēlams Tāds, ko (kāds) grib, vēlas.
- tauta Tāds, ko (piem., vēlēšanās) ir izveidojuši (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji; tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
- negribīgs Tāds, ko dara, veic nelabprāt, bez vēlēšanās.
- ziemcietīgs Tāds, ko neietekmē samērā zema temperatūra un citi nelabvēlīgi ziemošanas laika apstākļi (par augiem).
- neatliekams Tāds, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku, kas jāveic, jārisina tūlīt, nekavējoties.
- salizturīgs Tāds, ko nevēlami neietekmē, nebojā (samērā) zema temperatūra.
- veiksmīgs Tāds, ko nosaka ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši.
- skarbs Tāds, kur ir ļoti auksts, nelabvēlīgs klimats (par vietu, vidi); tāds, kur ir grūti apstākļi.
- trokšņains Tāds, kur ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par vietu, telpu, vidi); tāds, kur ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par laikposmu).
- labvēlīgs Tāds, kura attieksme (pret kādu) ir vēlīga, laipna, draudzīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nelabvēlīgs Tāds, kura attieksme (pret kādu) nav labvēlīga, ir negatīva, noraidoša; tāds, kurā izpaužas šāda negatīva attieksme.
- labsirdīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir iejūtīga, labvēlīga, miermīlīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- labdabīgs Tāds, kura attieksme, izturēšanās pret citiem ir labvēlīga, miermīlīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nepanesams Tāds, kura iedarbība ir tik nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami paciest.
- neizturams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest.
- alkains Tāds, kurā izpaužas alkas, vēlēšanās, ilgas.
- pozitīvs Tāds, kurā izpaužas apstiprinājums, piekrišana; tāds, kas atzīts par labu; labvēlīgs (1).
- apliecinošs Tāds, kurā izpaužas apstiprinoša, labvēlīga attieksme; tāds, kas pauž šādu attieksmi.
- labs Tāds, kurā izpaužas atbilstība, piemērotība noteiktām prasībām, vēlmēm, (kā) gaumei; tāds, kas izraisa patiku.
- draudzīgs Tāds, kurā izpaužas draudzība, labvēlība.
- nelabs Tāds, kurā izpaužas kas nelabvēlīgs, draudīgs, naidīgs.
- jauks Tāds, kurā izpaužas labvēlība, atsaucība; labs.
- lūdzošs Tāds, kurā izpaužas lūgums, neatlaidīgi izteikta vēlēšanās.
- jautājošs Tāds, kurā izpaužas neizpratne, vēlēšanās ko noskaidrot.
- greizs Tāds, kurā izpaužas nepatika, neuzticība, nelabvēlība u. tml.
- šķībs Tāds, kurā izpaužas nepatika, neuzticība, nelabvēlība u. tml. (par skatienu, acīm); greizs (3).
- noraidošs Tāds, kurā izpaužas noliedzoša, arī nelabvēlīga attieksme; tāds, kas pauž šādu attieksmi.
- negatīvs Tāds, kurā izpaužas noliegums, noraidījums; nelabvēlīgs.
- uzticīgs Tāds, kurā izpaužas pārliecība par labvēlīgu attieksmi pret sevi.
- samierniecisks Tāds, kurā izpaužas samierināšanās (ar esošo stāvokli), iecietīgums (pret ko nevēlamu).
- diedelējošs Tāds, kurā izpaužas uzmācīgs lūgums (parasti pēc labvēlības).
- vaicājošs Tāds, kurā izpaužas vaicājums, vēlēšanās ko noskaidrot.
- zaglīgs Tāds, kurā izpaužas vēlēšanās palikt nepamanītam; tāds, kas ir saistīts ar ko neatļautu, slepenu.
- samierinošs Tāds, kurā izpaužas vēlēšanās samierināt, arī samierināties.
- pagāns Tāds, kura izturēšanās, rīcība ir nevēlama, nosodāma.
- slikts Tāds, kurā neizpaužas atbilstība, piemērotība noteiktām prasībām, vēlmēm, (kā) gaumei; tāds, kas izraisa nepatiku.
- vārīgs Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam.
- trokšņains Tāds, kura runa, izturēšanās, darbība rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
- tīrs Tāds, kura sastāvā nav nevēlamu dažāda veida piemaisījumu.
- samērīgs Tāds, kura sastāvdaļām ir vēlamās (piem., formu, vērtības) attiecības; tāda (sastāvdaļa), kam ir vēlamās (piem., formas, vērtības) attiecības (ar pārējām kā sastāvdaļām).
- saskanīgs Tāds, kurā sastāvdaļas, elementi veido vēlamo kopumu, sistēmu (piem., par priekšmetiem, norisēm).
- ļauns Tāds, kura saturā izpaužas kas naidīgs, nekrietns, nežēlīgs, arī nevēlams, slikts.
- labs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, arī pozitīvs, labvēlīgs; tāds, kas izraisa patiku.
- slikts Tāds, kura saturs neatbilst noteiktām prasībām; tāds, kas izraisa nepatiku, arī ko nevēlamu.
- precīzs Tāds, kura veiktā darbība pilnīgi atbilst noteiktām normām, pilnīgi sasniedz vēlamo mērķi (par cilvēku).
- labs Tāds, kuram piemīt morāles normām atbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir labsirdīga, labvēlīga.
- erogēns Tāds, kuru kairinot rodas seksuālas vēlmes.
- bezizeja Tāds, no kura nav izejas, kam nav labvēlīga atrisinājuma.
- sapnis Tāds, pēc kā ilgojas, ko vēlas; iedomāts, iztēlots, idealizēts.
- ilgots Tāds, pēc kā ilgojas, tiecas, ko ļoti vēlas (sasniegt, iegūt).
- skābjizturīgs Tāds, uz ko skābes neiedarbojas nevēlami, tāds, ko skābes nebojā.
- koordinātu ass taisne, uz kuras izvēlēts pozitīvais virziens, sākuma punkts un mērvienība.
- uztaisīt Taisot, parasti ar roku darbu, izveidot (piemēram, priekšmetu vēlamā formā).
- pārtapsēt Tapsēt vēlreiz, no jauna.
- upuris Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos labvēlību, pateiktos.
- tēma Tas (piem., parādība, fakts, to kopums), kas ir izvēlēts mākslas darba veidošanai.
- jābūtība Tas, kam būtu jābūt, kas būtu vēlams.
- pozitīvs Tas, kam piemīt kas labs, vēlams, arī derīgs.
- negatīvs Tas, kam piemīt kas nevēlams, nosodāms.
- tīkls Tas, kas cilvēku, parasti nevēlami, ierobežo, saista, ietekmē.
- novatorisms Tas, kas ir jauns, moderns, vēl nebijis; kā jauna, moderna radīšana, ieviešana.
- svētība Tas, kas ir ļoti noderīgs, arī labvēlīgs (kādam, kam).
- par Tas, kas ir vēlams, pieņemams.
- sodība Tas, kas izraisa ko (parasti ļoti) nevēlamu; nelaime.
- vaininieks Tas, kas izraisa sarežģījumus, ko nevēlamu u. tml.
- kārdinājums Tas, kas izraisa vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt), kura kādu apstākļu dēļ būtu jāapvalda.
- nebūšanas Tas, kas nav vēlams, izraisa neapmierinātību; nekārtības.
- pret Tas, kas nav vēlams, vajadzīgs, pieņemams.
- slikts Tas, kas neatbilst morāles normām; tas, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu, nevēlamu.
- termoizolators Tas, kas pasargā (ko) no nevēlamas siltuma apmaiņas.
- palīdzība Tas, kas pozitīvi, labvēlīgi ietekmē darbības, procesa rezultātu.
- motivācija Tas, kas rada vēlmi, gribu ko darīt; kādas darbības, rīcības stimuls.
- nedraugs Tas, kas rada, izraisa ko sliktu, nevēlamu.
- dzinulis Tas, kas rosina, veicina vēlēšanos, gribu (ko darīt); cēlonis, kas veicina kādu procesu, norisi.
- ļauns Tas, kas saistīts ar ko naidīgu, nekrietnu, nežēlīgu, arī noziedzīgu; tas, kas saistīts ar ko ļoti nevēlamu, sliktu, arī izraisa ko ļoti nevēlamu; pretstats: labais.
- iesācējs Tas, kas tikko ir sācis (piem., kādu darbu) un kam vēl nav iemaņu, zināšanu.
- paliekas Tas, kas vēl eksistē, ir saglabājies nelielā daudzumā.
- relikts Tas, kas vēl ir saglabājies no iepriekšējiem vēstures periodiem.
- jaunums Tas, kas vēl nav bijis; tas, kas vēl nav zināms.
- noslēpums Tas, kas vēl nav izzināts, izpētīts.
- jēlmateriāls Tas, kas vēl nav līdz galam izveidots, kas var noderēt, būt pamatā kā (piem., mākslas darba, zinātniska darba) izveidei.
- jēlviela Tas, kas vēl nav līdz galam izveidots, kas var noderēt, būt pamatā kā (piem., mākslas darba) izveidei.
- zāles Tas, kas, labvēlīgi iedarbojoties uz organismu, palīdz pārvarēt fiziskas vainas, arī negatīvu psihisku, emocionālu stāvokli.
- ziedojums Tas, ko dod, veltī Dievam, arī dieviem, lai pateiktos, arī izlūgtos labvēlību u. tml.
- galamērķis Tas, ko savā darbībā vēlas īstenot, panākt.
- mērķis Tas, ko vēlas, cenšas īstenot, sasniegt; arī nolūks.
- pagāns Tas, kura izturēšanās, rīcība ir nevēlama, nosodāma.
- paraugs Tas, pēc kura veido, rada ko atbilstošu vai līdzīgu; tas (piem., eksemplārs, izstrādājums), pēc kura vērtē, izvēlas ražošanai, iegādei u. tml.
- iztaukšķēt Taukšķējot panākt, ka sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- rūķis Tautas ticējumos – maza cilvēkveidīga būtne, kas uzturas pazemē, dažādās slēptās vietās un ir cilvēkam labvēlīga.
- vēlēt Teikt, sacīt, lai (kas) būtu, realizētos; vēlēties, lai (kas) būtu, realizētos.
- vēlējuma teikums teikums, ar kuru runātājs izsaka vēlēšanos vai novēlējumu.
- sarunu šovs televīzijas vai radio raidījuma veids, kurā viens vai vairāki vadītāji sarunājas ar vienu vai vairākiem uzaicinātiem dalībniekiem par kādu (parasti iepriekš izvēlētu) tēmu.
- uzticība Ticība (kādam), paļaušanās (uz kādu), ka (tā) attieksme, rīcība (kādu uzdevumu veikšanā) būs godīga, labvēlīga.
- uzcepties Tiekot ceptam, iegūt vēlamo gatavības pakāpi.
- tikt Tiekot ieceltam, ievēlētam, arī mācoties, iegūstot kvalifikāciju, kļūt (par ko).
- vājība Tieksme, nosliece (uz ko, parasti negatīvu, nevēlamu).
- nosliece Tieksme, vēlme (uz kādu darbību, stāvokli u. tml.); tendence.
- slieksme Tieksme, vēlme (uz kādu darbību, stāvokli u. tml.).
- nosliekties Tiekties (uz ko); izdarot izvēli, pieņemt (kādu no variantiem).
- nesties Tiekties, vēlēties (piem., ko darīt).
- ticības brīvība tiesības izvēlēties jebkuru reliģiju, arī tiesības būt ateistam.
- kvēldiegs Tieva, grūti kūstoša metāla spirāle, ko elektriskā strāva var sakarsēt (parasti kvēlspuldzēs).
- pie (pirmās) izdevības tiklīdz radīsies labvēlīgi apstākļi.
- atrasties Tikt izvēlētam, sameklētam (domās).
- atkratīties Tikt vaļā, atbrīvoties, izvairīties (no kā nevēlama, apgrūtinoša).
- satīt Tinot (priekšmetu, kādu materiālu), parasti cilindrveidīgi, izveidot (to vēlamajā formā).
- satīt Tinot sasaistīt, saņemt kopā (piem., dziju, auklu); tinot izveidot (piem., dziju, auklu vēlamajā formā).
- pārtīrīt Tīrīt (ko) vēlreiz, atkārtoti.
- attīrīt Tīrot atbrīvot (no kā nevēlama, traucējoša, arī netīra); tīrot novākt.
- jaukt gaisu tīši radīt sajukumu, neskaidrību, nelabvēlīgi ietekmēt notiekošo.
- jaukt ūdeni Tīši radīt sajukumu, neskaidrību, nelabvēlīgi ietekmēt notiekošo.
- pārtīt Tīt vēlreiz, no jauna.
- nelaime Traucējums, kļūme (kā) darbībā, norisē; nevēlams, nepatīkams apstāklis, nepatikšanas.
- satrenēties Trenējoties iegūt vēlamo, parasti sportisko formu; uztrenēties.
- uztrenēties Trenējoties, vingrinoties iegūt vēlamo, parasti sportisko formu.
- mīnuss Trūkums, nepilnība, vaina; negatīva parādība, nevēlama īpašība.
- uztumēt Tumējot panākt, ka (ēdiens) iegūst vēlamo tumīgumu.
- iesūnot Turoties pie ierastā, nemainīgā, nevēlēties ko mainīt, uzlabot; kļūt pasīvam, arī vecmodīgam.
- slāpes Ūdens trūkuma sajūta organismā, stipra vēlēšanās dzert.
- kaut kurp uz kādu nezināmu vai vēl nenoteiktu vietu.
- mestrs Uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks, ordenim piederošo zemju pārvaldnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
- montāža Uzfilmētā materiāla atlase un izvēlēto kadru mākslinieciska savienošana kopā; šādas darbības rezultāts.
- izturēt Uzglabāt (kādos apstākļos), līdz iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- ievērot lūgumu (arī vēlēšanos u. tml.) uzklausīt un izpildīt lūgumu, vēlēšanos u. tml.
- uzpolsterēt Uzlikt polsteri, lai piešķirtu (piemēram, ķermeņa daļai) vēlamo formu.
- iedoma Uzmācīga doma, ideja; vēlēšanās (parasti untumaina), iegriba.
- uzraudzīt Uzmanīt, pieskatīt (kādu, arī dzīvnieku), lai nepieļautu, ka (tas) dara ko nevēlamu, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- pieskatīt Uzmanīt, uzraudzīt (kādu), lai nedara ko nevēlamu vai pasargātu no kā nevēlama; uzraudzīt (kādu), rūpējoties, gādājot (par to).
- būt nomodā Uzmanot, sargājot no kā nevēlama, rūpēties (par kādu).
- kooptēt Uzņemt (kādu) vēlētā institūcijā, nerīkojot vēlēšanas, bet ieceļot ar pašas institūcijas lēmumu.
- apsaukt Uzsaucot aizrādīt, lai apklust, lai pārstāj (darīt ko nevēlamu, sliktu).
- uzdzert laimes uzsaucot tostu, novēlēt laimi, veiksmi, panākumus.
- uzdzert laimi uzsaucot tostu, novēlēt laimi, veiksmi, panākumus.
- nosodīt Uzskatīt par nevēlamu, noraidāmu u. tml. (ko); izpaust šādu attieksmi.
- prāts Uzskats, uzskatu kopums; arī nodoms, nolūks, vēlēšanās.
- pārlaist Uzturēties (kur), kamēr pāriet (piem., nelabvēlīgi laikapstākļi).
- perināties Uzturēties noteiktā vietā (par sabiedrībā nevēlamām personām).
- pārvilkt Uzvilkt (stīgas) vēlreiz, no jauna.
- pārstīgot Uzvilkt, pārvilkt stīgas vēlreiz, no jauna.
- pārzīmēt Uzzīmēt vēlreiz, no jauna.
- audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību vēlamā virzienā, gādājot, rūpējoties (par viņu), mācot, izglītojot (viņu); vadīt, ietekmēt indivīda garīgo attīstību vēlamā virzienā.
- pārvagot Vagot vēlreiz, atkārtoti.
- pārvaicāt Vaicāt vēlreiz, atkārtoti; arī uzdot precizējošu jautājumu.
- radināt Vairākkārt iedarbojoties (uz kādu), panākt, ka pakāpeniski izveidojas (vēlamas īpašības, noteikti paradumi, spējas piemēroties kādiem apstākļiem u. tml.).
- uzplīties Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmēt (par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
- uzmākties Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmēt (piemēram, par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
- tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt (parasti stingri, noteikti, arī nelaipni) darboties, rīkoties, ko veikt.
- skalot Vairākkārt mērcot, kustinot (parasti ūdenī, kādas vielas šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama, kļūst tīrs; tīrīt ar šķidruma strūklu.
- saspaidīt Vairākkārt spiežot (pogas, taustiņus u. tml.), panākt nevēlamu rezultātu.
- majoritāte Vairākums (parasti vēlēšanās).
- izvalcēt Valcējot apstrādāt, izveidot vēlamajā formā.
- novaldīt Valdot (dzīvnieku), panākt, ka (tas) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
- republika Valsts iekārtas veids, kurā augstākie valsts varas orgāni tiek vēlēti; valsts ar šādu pārvaldes formu; pretstats: monarhija.
- konstitūcija Valsts pamatlikums, kas nosaka tās iekārtu, vēlēšanu sistēmu, likumdošanas, izpildvaras un tiesvaras institūcijas, to darbības principus, pilsoņu galvenās tiesības u. tml.
- pārstāvnieciskā demokrātija valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tautas ievēlēti pārstāvji.
- demokrātija Valsts pārvaldes sistēma, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus; šādā veidā pārvaldīta valsts.
- misiņš Vara un cinka sakausējums, kam parasti pievienoti vēl citi elementi.
- buramvārdi Vārdi, teicieni, kurus izmanto maģisku darbību veikšanā, lai panāktu vēlamo rezultātu.
- savārīt Vārot pagatavot (ko), vārot panākt, ka (tas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izvārīt.
- uzvārīt Vārot panākt, ka (dzēriens, ēdiens u. tml.), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- izvārīt Vārot panākt, ka (ēdiens, dzēriens u. tml.) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; uzvārīt.
- novārīt Vārot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izvārīt.
- pārvārīt Vārot pieļaut, ka (produkts) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- izveidot Veidojot izgatavot (ko); panākt, ka (piem., priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- kārtoties Veidot (savam apģērbam, ārienei u. tml.) kārtīgu, vēlamu izskatu.
- Labu ceļa vēju! veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.
- Laimīgu ceļu! veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.
- dievpalīgs Veiksmes novēlējums; sveiciens (kādam, kas pašreiz ko dara).
- norūdīties Veikt dažādus pasākumus, lai palielinātu sava organisma pretestību un izturību pret nelabvēlīgu ārējās vides faktoru iedarbību.
- lūgt Veikt reliģisku darbību – vērsties pie Dieva vai svētajiem ar lūgšanu (2); lūgšanā izteikt savas vēlēšanās, arī pateicību.
- vēlvienreiz Vēl vienu reizi; vēlreiz.
- Rīgas rožābele vēlā vasaras šķirne.
- pēc tam vēlāk, tad, kad kas ir beidzies.
- prātīgs vēlams, arī nozīmīgs.
- iegriba Vēlēšanās, brīva izvēle.
- votums Vēlēšanas, vēlēšanu sistēma, arī vēlēšanu tiesības.
- vēlme Vēlēšanās; tas, ko (kāds) vēlas.
- proporcionālā vēlēšanu sistēma vēlēšanu sistēma valstīs, kur ir vairākas partijas; deputātu mandātu sadalījums starp partijām, kas atbilst partiju sarakstu iegūto balsu sadalījumu.
- mažoritārā vēlēšanu sistēma vēlēšanu sistēma, kur politiskā vara tiek nodota tam kandidātam vai partijai, kas vēlēšanās iegūst balsu vairākumu.
- vēlēt laimes vēlēt (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus.
- Satversmes sapulce vēlēta institūcija Satversmes jeb konstitūcijas izstrādei.
- plurālais votums vēlētāja tiesības nodot vairākas balsis atkarībā no īpašuma, izglītības u. tml. cenza.
- elektorāts Vēlētāji, vēlētāju kopums.
- tīkot pēc (kāda) dzīvības vēlēties (kādu) nogalināt, arī vēlēties kāda nāvi.
- uzvilkties Velkoties uz augšu, pavirzīties augstāk par vēlamo stāvokli.
- patika Vēlme, griba (ko darīt); vēlēšanās.
- pēdējā vēlēšanās vēlme, lūgums, kas izteikts neilgi pirms nāves.
- pārmalt Vēlreiz atkārtot, vēlreiz apnicīgi teikt, stāstīt (ko).
- no jauna vēlreiz.
- lieku reizi vēlreiz.
- vēla (vakara) stunda vēls vakars.
- nolūkot Vērīgi skatoties, izraudzīt, izvēlēties (ko); noskatīt.
- noskatīt Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izraudzīt, izvēlēties atbilstoši kādām prasībām, vajadzībām (kādu, ko); nolūkot.
- nolūkot Vērojot un vērtējot, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku); noskatīt.
- šantažēt Vērsties (pret kādu, ko) ar draudiem un iebiedēšanu, lai panāktu ko sev vēlamu.
- cīnīties Vērsties (pret ko nevēlamu), censties iznīcināt, novērst (to).
- apkarot Vērsties, cīnīties (pret ko skaužamu, nevēlamu sabiedrībā).
- šantāža Vēršanās (pret kādu, ko) ar iebiedēšanu vai draudiem, lai panāktu ko sev vēlamu.
- cīņa Vēršanās (pret ko nevēlamu), cenšoties novērst, pārvarēt (to).
- atsijāt Vērtējot atmest (piem., ko mazāk piemērotu); vērtējot izvēlēties (piem., ko vairāk piemērotu).
- tiesāt Vērtēt (kāda personību, darbību u. tml.); nosodīt (kādas personības, tās darbības) trūkumus, atzīt, ka (kas, kāds) ir nevēlams, peļams.
- pārvērtēt Vērtēt, noteikt (kā) vērtību vēlreiz, atkārtoti.
- atpūtas nams veselības iestāde (padomju laikos), kur varēja atpūsties un uzlabot veselību labvēlīgos klimatiskos apstākļos.
- pārvētīt Vētīt (ko) viscaur; vētīt (ko) vēlreiz, atkārtoti.
- smilšlapsene Vidēji liels sarkanmelns plēvspārņu kārtas kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, pieaugušie kukaiņi galvenokārt barojas ar nektāru, tomēr vienlaikus tie aktīvi medī zirnekļus (parasti vilkzirnekļus), ar kuriem vēlāk barojas kāpuri [Anoplius fuscus].
- karakalps Viduslaikos – bruņinieka pavadonis; vēlāk – algots kareivis.
- landrāts Vidzemes muižniecības ievēlēts pārstāvis īpašā kolēģijā; šīs kolēģijas loceklis.
- landrātu kolēģija Vidzemes muižnieku vēlēts pārstāvniecības orgāns.
- podzolaugsne Viegla, barības vielām nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne; podzolēta augsne, podzols.
- uzsist Viegli pasitot (parasti ar roku kādam uz pleca), paust labvēlīgu, uzmundrinošu attieksmi.
- pieskandināt Viegli piesist (pie kā), lai radītu skaņu, dotu zīmi, ka vēlas runāt.
- pildviela Viela, ko pievieno materiāliem, lai izstrādājumiem būtu vēlamās īpašības un mazākas ražošanas izmaksas.
- nogulas Vielas, kas fizikālu, ķīmisku vai bioloģisku procesu rezultātā nogulsnējas uz sauszemes virmas vai ūdenstilpēs un vēl nav pārveidojušās par nogulumiežiem.
- zemgaļi Viena no baltu ciltīm, vēlāk – tautībām, kas apdzīvoja Lielupes baseinu.
- kurši Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemi un daļu Lietuvas teritorijas.
- augšnams Viena no divām parlamenta daļām, kuras locekļi netiek vēlēti; Lordu palāta (Apvienotajā Karalistē); Senāts (piem., Itālijas parlamentā).
- starpcirte Viena no noturīgu un kvalitatīvu vēlamā sastāva mežaudžu izaudzēšanas cirtēm.
- plēne Viendabīga, plāna vispirms atdzisušas vielas kārta, kas rodas uz kā kvēlojoša (parasti uz oglēm).
- sadzīvot Vienlaicīgi eksistēt kādā saistībā, neiedarbojoties nelabvēlīgi vienam uz otru, citam uz citu (par ko atšķirīgu).
- cista Vienšūnas organismu, aļģu u. tml. pagaidu eksistences forma – aizsargapvalks, kas palielina (to) izturību nelabvēlīgos apstākļos.
- avotiņš Vieta zīdaiņa galvaskausā, kur vēl nav saauguši galvaskausa kauli.
- kūrorts Vieta, apvidus, kur ir dabiski dziednieciskie faktori (piem., labvēlīgs klimats, minerālūdeņi) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- aģitpunkts Vieta, kur (padomju laikā) pirms vēlēšanām veica politisko aģitāciju.
- paradīze Vieta, kur ir ļoti labi, piemēroti dzīves apstākļi (dzīvniekiem); vieta, kur ir ļoti labvēlīgi augšanas apstākļi (augiem).
- apsolītā zeme vieta, kur kāds ļoti vēlas vai cenšas nokļūt; laimes, pārticības, labklājības simbols.
- perēklis Vieta, kur koncentrējušies sabiedrībai kaitīgi cilvēku grupējumi un no kurienes izplatās šādu grupējumu ietekme; vieta, no kuras izplatās kas nevēlams.
- perēklis Vieta, kur lielā daudzumā ir ieviesies un no kurienes izplatās (kas nevēlams).
- patvērums Vieta, kur var uzturēties, noslēpties, pasargāties (no kā nevēlama).
- novilcināt Vilcinot panākt, ka (kas) notiek, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
- novilcināties Vilcinoties panākt, ka (kas) notiek, norisinās vēlāk par paredzēto laiku; tikt novilcinātam.
- pievīlēt Vīlējot izveidot (ko) vēlamajā formā.
- novīlēt Vīlējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo formu.
- pārvīlēt Vīlēt vēlreiz, atkārtoti.
- pievilināt Vilinot panākt, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
- vilināt (savos) tīklos vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
- ievilināt savos tīklos vilinot, kārdinot iesaistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā, dabūt savā varā.
- ievilkt savos tīklos vilinot, kārdinot iesaistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā; dabūt savā varā.
- bizmanis Vīrietis ar bizi – simbolisks tēls, ar kuru jaunlatvieši izsmēja tos, kas vēlējās latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas un saglabāt visu veco.
- zēns Vīrietis, pret kuru kāds pauž labvēlīgu, draudzīgu attieksmi.
- pārvirpot Virpot vēlreiz, atkārtoti.
- apvārdot zobus virzīt sarunu tā, lai panāktu sev vēlamo; pierunāt, iestāstīt, lai apmānītu, pieglaimotos.
- līst Virzīties, doties un nokļūt (nevēlamos apstākļos); nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi.
- tīt Virzot (priekšmeta, materiāla daļas, joslas), parasti cilindrveidīgi, veidot (to vēlamajā formā). Šādā veidā darināt (ko).
- referendums Visas tautas balsošana par sevišķi svarīgiem valsts dzīves jautājumiem, kurā piedalās attiecīgās valsts pilsoņi, kam ir vēlēšanu tiesības.
- slinkums Vispārināta īpašība --> slinks, šīs īpašības konkrēta izpausme; tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko.
- lemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, pieņemt, izvēlēties kādu no vairākām iespējām.
- savītināt Vītinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības.
- Edisona vītne vītnes sistēma spuldzes piestiprināšanai, kuru 1909. gadā izveidoja Tomass Edisons savai izgudrotajai kvēlspuldzei.
- piezāģēt Zāģējot izveidot (ko) vēlamajā formā, garumā u. tml.
- smiltene Zaļgandzeltena ēdamā lapiņu sēne, kas aug vēlā rudenī sausos skujkoku mežos [Tricholoma flavovirens].
- atsalt Zaudēt ieinteresētību, labvēlību, vēlmi tuvoties u. tml.
- atvilgt Zaudēt saspringumu, kļūt labvēlīgam, atmaigt.
- guldenis Zelta, vēlāk sudraba monēta vairākās Eiropas valstīs no 13. gs. līdz 19. gs.
- mēnešzemenes Zemeņu šķirnes, kas izveidotas no meža zemenēm un ražo nepārtraukti līdz vēlam rudenim; attiecīgo šķirņu augi.
- izžāvēt Žāvējot (parasti dūmos, karstumā) panākt, ka (piem., gaļa, zivis) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- nožāvēt Žāvējot (parasti dūmos), panākt, ka (piem., gaļa, zivs) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izžāvēt (2).
- sažāvēt Žāvējot (piem., siltumā, dūmos) panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; žāvējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
vēl citās vārdnīcās:
MEV