Paplašinātā meklēšana
Meklējam C.
Atrasts vārdos (19):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (2278):
- kāpt uz kakla 1.Censties uzkundzēties.
- kaimans Aligatoru dzimtas rāpulis (līdz 4,5 m garš – Dienvidamerikā, Centrālamerikā).
- reņģe Atlantijas siļķes pasuga (Baltijas siļķe) – neliela (līdz 25 cm) zivs ar sudrabainiem sāniem un zilganzaļu muguru, kas dzīvo Baltijas jūrā [Clupea harengus membras].
- mandarīns Augļu koks ar nelieliem oranžiem, aromātiskiem augļiem [Citrus reticulata].
- solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu, izplatīta Centrālās Āzijas, Āfrikas un Austrālijas tuksnešos.
- dingo Austrālijas savvaļas suns [Canis dingo].
- askorbīnskābe Balta sintētiski iegūta viela, kas palielina spēju pretoties infekcijas slimībām; C vitamīns.
- kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
- zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs gremošanas dobums, kas aizņem visu ķermeņa iekšējo daļu; šī tipa dzīvnieki [Coelenterata].
- stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, nelielu ķīļveida galvu ar samērā lielām ausīm un rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apspalvojumu [Capreolus capreolus].
- dambriedis Briežu dzimtas dzīvnieks, kam raksturīgi lāpstveida paplašinājumi ragu augšdaļā; attiecīgā briežu suga [Cervus dama].
- cālēns Cālis.
- cariene Cara sieva.
- cauna Caunāda.
- āpsis Caunu (sermuļu) dzimtas dzīvnieks ar raksturīgu melni baltu apmatojumu galvas daļā.
- filtrāts Caur filtru izlaists šķidrums.
- bekons Cauraugusi, īpaši barotas cūkas gaļa.
- šņorgrāmata Caurauklota liela klade (kā) uzskaitei, reģistrācijai u. tml.
- vārtrūme Caurbraucama vārtu telpa.
- žiglas kājas Caureja.
- caurlaide Caurlaišana; vieta, pa kuru (kas) virzās cauri.
- caurlaidība Caurlaišanas spēja.
- skenēt Caurskatīt.
- stabiņš Caurspīdīgā caurulē iepildīta viela, kura tiek izmantota par spiediena mērvienības rādītāju (parasti termometros, barometros).
- lēca Caurspīdīgs (parasti stikla) ķermenis ar izliektu vai ieliektu virsmu, ko lieto galvenokārt optiskajās sistēmās.
- prizma Caurspīdīgs ķermenis, ko izmanto optiskās ierīcēs.
- stikls Caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem.
- skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, dzidrs (parasti par ūdeni).
- transparents Caurspīdīgs.
- transparence Caurspīdīgums.
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
- pāršaut Cauršaut (piem., ķermeņa daļu).
- caurteka Caurtece (2).
- izvadcaurule Caurule (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas).
- novadcaurule Caurule (kā) novadīšanai.
- pievadcaurule Caurule (kā) pievadīšanai.
- serpentīncaurule Caurule ar izliekumiem uz vienu un otru pusi.
- notekcaurule Caurule šķidruma novadīšanai.
- vads Caurule, cauruļveida iekārta (kā) pārvadīšanai.
- sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks (kā) sildīšanai.
- sūcējcaurule Caurule, pa kuru virza (ko) sūkšanas, sūknēšanas procesā.
- truba Caurule.
- drena Caurulīte šķidruma izvadīšanai no ķermeņa dobuma vai dziļas brūces.
- roratslēga Cauruļatslēga.
- drosele Cauruļvadu (hidrauliskā vai pneimatiskā) sistēmā ierīkots vārsts spiediena regulēšanai.
- čaula Cauruļveida apvalks, kurā ievieto pulvera lādiņu, iestiprina lodi (šāviņu) un kapseli.
- stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izgrūšanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai tā lidojumā.
- stobrs Cauruļveida detaļa, elements (piem., kā virzīšanai).
- uzmava Cauruļveida elements, detaļa kā savienošanai, noslēgšanai, izturības nodrošināšanai u. tml.
- rektoskops Cauruļveida ierīce ar optisku sistēmu taisnās zarnas izmeklēšanai.
- endoskops Cauruļveida instruments ar optisku sistēmu un apgaismošanas ierīci, ko lieto endoskopijā.
- katetrs Cauruļveida instruments, ko ārstnieciskos vai diagnostiskos nolūkos ievada ķermeņa dobumos vai kanālos (piem., urīnpūšļa iztukšošanai vai skalošanai).
- mēģene Cauruļveida laboratorijas trauks darbam ar nelielu vielas daudzumu.
- maksts Cauruļveida muskuļains orgāns, kas savieno dzemdi ar ārējo vidi.
- sifons Cauruļveida orgāns (dažiem gliemjiem).
- rīkle Cauruļveida orgāns starp mutes dobumu un barības vadu.
- urīnizvadkanāls Cauruļveida orgāns, kas izvada urīnu no urīnpūšļa ārējā vidē.
- nabassaite Cauruļveida orgāns, kas savieno augli ar placentu.
- asinsvads Cauruļveida orgāns, pa kuru plūst asinis.
- vads Cauruļveida orgāns.
- urīnvads Cauruļveida pāra orgāns, kas izvada urīnu no nierēm.
- tīkliņsaite Cauruļveida saite no elastīgu pavedienu tīkla (parasti pārsēju fiksēšanai).
- stobrs Cauruļveida veidojums (organismā).
- snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piem., ērcēm, divspārņiem), piem., duršanai, sūkšanai.
- perforācija Caurumošana, noteikts īpaši veidotu caurumu kopums kādā materiālā.
- ciparripa Caurumots disks ar ciparu skalu zem tā.
- šņorcaurums Caurums (parasti apaviem) saites ievēršanai.
- spunde Caurums (parasti mucā), kuru aiztaisa ar šādu aizbāzni.
- perforācija Caururbšana; caurduršana.
- tēraudkausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē tēraudu.
- martencehs Cehs, kurā noris martenprocess.
- palīgcehs Cehs, kurā norisinās ražošana, kas palīdz nodrošināt galvenā ražošanas procesa veikšanu.
- kriptons Cēlgāze, ko izmanto kvēlspuldžu pildīšanai [Kr].
- slīdceliņš Celiņš, arī īpaša josla, kas ir slīdes kustībā.
- celmājs Celmaina vieta.
- celmaine Celmājs.
- štamms Celms (mikrobioloģijā).
- kauzalitāte Cēlonība.
- vaina Cēlonis, iemesls (negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei).
- sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
- atkarība Cēloniska sakarība (ar citu parādību, faktoru u. tml.).
- determinēt Cēloniski nosacīt (piem., kādu parādību).
- kauzāls Cēlonisks.
- C Celsija (temperatūras) skala.
- būvmateriāli Celšanai vai remontam lietojamie materiāli; celtniecības materiāli.
- bloks Celšanas ierīces daļa – rats ar rievu trosei, virvei vai ķēdei; trīsis.
- bozt Celt (spalvu, sarus), aizsargājoties, gatavojoties uzbrukumam.
- dot Celt ar dakšām (sienu, labību).
- rakt Celt ar lāpstu vai citu ierīci (ko) ārā no zemes.
- putināt Celt augšup un izplatīt uz visām pusēm (putekļus, sīkas kā daļiņas u. tml.).
- blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
- bozties Celt spalvu, sarus (aizsargājoties, gatavojoties uzbrukumam) – par dzīvniekiem.
- uzcelt Celt un pabeigt celt (celtni, būvi, tās daļu).
- uzcelt Celt un pabeigt celt (kādu veidojumu, konstrukciju).
- vēzt Celt un virzīt (piemēram, izstiepto roku, ko izstieptā rokā).
- sviest Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.).
- nocietināt Celt, izveidot nocietinājumu (kāda objekta) aizsardzībai.
- vēzēties Celt, virzīt roku vai kāju noteiktā virzienā.
- stutēties Celties (no sēdus, guļus u. tml. stāvokļa).
- pacelties Celties augšup gaisā; virzīties, pārvietoties uz augšu.
- kūpēt Celties augšup, izplatīties (par kā sīkām, smalkām daļiņām).
- mutuļot Celties gaisā koncentrētā (piem., lodveida, spirālveida) kopumā.
- slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) – par dzīvniekiem.
- kazarma Celtne (ar dzīvojamām, dienesta, mācību u. tml. telpām), kurā pastāvīgi izvietotas karaspēka daļas, apakšvienības, personālsastāvs (parasti karavīri, instruktori); karavīru mītne.
- krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, uzkodu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve.
- divlīmeņu Celtne divos līmeņos.
- māja Celtne dzīvošanai, arī sabiedriskām vai saimnieciskām vajadzībām.
- klēts Celtne graudu uzglabāšanai.
- angārs Celtne lidaparātu novietošanai un remontam.
- mošeja Celtne musulmaņu dievkalpojumiem.
- pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempļu priekšā.
- ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
- morgs Celtne, arī telpa līķu novietošanai, glabāšanai, identificēšanai, secēšanai.
- nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards.
- jaunceltne Celtne, ēka, ko ceļ vai kas nesen ir uzcelta.
- kūpinātava Celtne, ierīce (zivju, gaļas produktu u. tml.) žāvēšanai.
- blokmāja Celtne, kas celta no vairākiem savienotiem būvelementiem – blokiem.
- augstceltne Celtne, kas ir augstāka par 12 stāviem.
- palīgceltne Celtne, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
- pagastmāja Celtne, kurā atradās pagastvalde; pagastnams.
- pagastnams Celtne, kurā atradās pagastvalde.
- rātsnams Celtne, kurā ir darbojusies rāte vai joprojām darbojas pilsētas pašvaldība.
- krematorija Celtne, kurā ir speciāla krāsns un kurā izdara mirušo sadedzināšanu jeb kremāciju.
- vējdzirnavas Celtne, kurā ir uzstādīta šāda ierīce.
- kapliča Celtne, telpa mirušo novietošanai līdz apbedīšanai un arī bēru ceremonijai.
- garāža Celtne, telpa spēkratu (galvenokārt automobiļu) novietošanai un apkopei.
- manēža Celtne, telpa sporta treniņiem, sacensībām.
- sūknētava Celtne, telpa, vieta, kur (ko) sūknē.
- klubs Celtne, telpas, kur darbojas šāda biedrība.
- pamats Celtnes apakšējā daļa.
- interjers Celtnes iekštelpas vai iekštelpu arhitektoniskais un mākslinieciskais izveidojums.
- virspamats Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa; cokols (1).
- cokols Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa.
- piesaiste Celtnes projekta pielāgošana konkrētajai vietai.
- aila Celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm); aile (1).
- aile Celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm).
- sienmala Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu.
- pagrabstāvs Celtnes stāvs, kas daļēji atrodas zem zemes virsas.
- trinītis Celtniecībā – dēļu segums no reti liktiem dēļiem, kuru starpas nosegtas ar otru dēļu kārtu.
- ferma Celtniecībā – nesoša konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji savienotiem stieņiem; kopne.
- būvstrādnieks Celtniecībā nodarbināts strādnieks; celtnieks.
- būvniecība Celtniecība.
- hidroizolācija Celtniecības būvju un konstrukciju pasargāšana no ūdens iedarbības.
- būvdarbi Celtniecības darbi.
- arhitektūra Celtniecības māksla, kas rada telpisku vidi, kurā noris cilvēka dzīve; celtņu kopums, kas rada šo vidi.
- dzelzsbetons Celtniecības materiāls – betons ar tērauda stiegrojumu.
- ķieģelis Celtniecības materiāls – neliels taisnstūrveida veidojums (parasti no māla).
- pildbetons Celtniecības materiāls, kas sastāv no betona masas un akmeņu pildījuma.
- robežbūve Celtniecības objekts vai pabeigta būve uz valsts robežas.
- jaunbūve Celtniecības objekts, kas tiek būvēts vai nesen ir pabeigts.
- būve Celtniecības objekts, ko ceļ; arī (gatava) celtne.
- autoceltnis Celtnis, kas uzmontēts uz automobiļa šasijas.
- portālceltnis Celtnis, kura balsta konstrukcija ir portāls.
- krāns Celtnis; ceļamkrāns.
- ceļamkrāns Celtnis.
- izlice Celtņa izvirzītā, kustīgā daļa.
- strēle Celtņa, autopacēlāja, ekskavatora u. tml. sastāvdaļa – gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
- televīzija Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei; televīzijas centrs.
- pārceltuve Celtuve, prāmis.
- pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (pāri kam, pār ko).
- brauktuve Ceļa daļa, kas paredzēta braukšanai.
- nobrauktuve Ceļa daļa, slīpa virsma, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
- uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
- ceļmala Ceļa malējā daļa; tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
- atdurties Ceļā nonākt (pie šķēršļa) un netikt tālāk.
- rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta, iebraukta sliede, ko izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
- vibroveltnis Ceļa veltnis ar iebūvētu vibratoru.
- stopzīme Ceļa zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts".
- aplis Ceļa, kustības riņķveida virziens.
- komediants Ceļojošs aktieris, cirka mākslinieks, kas uzstājās balagānu uzvedumos (līdz 18. gadsimtam).
- vagants Ceļojošs aktieris, students viduslaiku Rietumeiropā, kas dziesmās un izrādēs pauda kritisku attieksmi pret baznīcu.
- pauninieks Ceļojošs sīktirgotājs, kas lauku iedzīvotājiem iznēsāja vai izvadāja preces, arī (ko) uzpirka.
- komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas pircējiem piedāvā preces pēc paraugiem.
- apceļot Ceļojot apmeklēt (daudzas vai visas vietas); apbraukāt.
- atceļot Ceļojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); atgriezties [1].
- izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās); apceļot.
- noceļot Ceļojot veikt (noteiktu attālumu, ceļa gabalu).
- safari Ceļojums, brauciens pa kādu (piem., Āfrikas) apvidu, lai vērotu, filmētu u. tml. savvaļas dzīvniekus dabiskos apstākļos.
- noceļot Ceļot (kādu laikposmu).
- mūrēt Ceļot (ko), veidojot, sastiprināt ar javu.
- aizcelt Ceļot aizvirzīt, novietot (kur, kam priekšā, aiz kā).
- rakt Ceļot ārā ar lāpstu vai citu iekārtu zemi, veidot (padziļinājumu, bedri u. tml.).
- atcelt Ceļot attaisīt.
- atcelt Ceļot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
- iecelt Ceļot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
- sacelt Ceļot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
- sacelt Ceļot izvietot (ko) lielākā daudzumā.
- izcelt Ceļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- uzcelt Ceļot novietot stāvus.
- nocelt Ceļot novirzīt lejā, zemē; ceļot noņemt nost.
- pārcelt Ceļot pārvietot (kur, uz kurieni, pie kā).
- pārcelt Ceļot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- sacelt Ceļot uz augšu, savirzīt, novietot (vairākus, daudzus kopā, kur).
- uzcelt Ceļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- sacelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu).
- uzcelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu).
- uzcelt Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, savainoties; izraisīt sev sastiepumu (1); sastaipīties.
- pārstaipīties Ceļot, nesot ko pārāk smagu, izraisīt sev sāpes, radīt traumu.
- pārrauties Ceļot, nesot u. tml. ko smagu, pārpūlēties, iegūt traumu.
- caurbrauktuve Ceļš (piem., zem tilta), pa kuru var izbraukt (kam cauri).
- mājupceļš Ceļš uz savu mājvietu, mājām.
- gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem; aleja.
- pievedceļš Ceļš, kas atzarojas no galvenā ceļa un pieved pie konkrēta objekta; pievadceļš.
- sānceļš Ceļš, kas atzarojas no galvenā, lielākā ceļa.
- strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
- līkums Ceļš, kas iznāk garāks (par taisnāko).
- robežceļš Ceļš, kas ved pāri (kādas teritorijas) robežai.
- lejupceļš Ceļš, kas ved uz zemāku (reljefa) vietu.
- apkārtceļš Ceļš, kas virzās ar līkumu, iesānis no tiešā vai galvenā ceļa, bet ved uz to pašu vietu.
- zemesceļš Ceļš, kura segums ir dabiska grunts.
- atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ (uz vietu, no kurienes devās ceļā); gājiens, brauciens atpakaļ (uz šo vietu).
- turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- piebrauktuve Ceļš, pa kuru var piebraukt (pie kā, kam klāt).
- jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai.
- ceļmalīte Ceļteka.
- ceļmallapa Ceļteku dzimtas ārstniecības augs – lielā ceļteka [Plantago major].
- pārvads Ceļu būves konstrukcija, kas nodrošina transportlīdzekļu vai cilvēku kustību pāri maģistrālēm, ceļiem, dzelzceļu u. tml.
- ceļinieks Ceļu dienesta darbinieki.
- krustceles Ceļu krustojums.
- krustceļš Ceļu krustojums.
- regulētājs Ceļu policijas darbinieks, kurš regulē satiksmi.
- CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija.
- asfalts Ceļu segums (no asfaltbetona).
- klinkers Cementa pusfabrikāts – apdedzināts un saķepis kaļķakmens kopā ar dažām citām izejvielām.
- romāncements Cementa veids (19. un 20. gs.), ko ieguva, izejvielas sakausējot zem saķepšanas temperatūras.
- uzcementēt Cementējot (piemēram, ar zobārstniecības cementu, celtniecības cementu) uzstiprināt virsū (uz kā, kam).
- sacementēt Cementējot savienot, sasaistīt.
- portlandcements Cements, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija silikāts.
- banko Cena vai kurss, pēc kura banka pērk un pārdod vērtspapīrus.
- monopolcena Cena, ko izmantojot savu stāvokli tirgū, nosaka monopols.
- kurss Cena, par kādu pārdod un pērk ārvalstu valūtu, vērtspapīrus un dārgmetālus.
- mazumcena Cena, par kādu preci pārdod tieši patērētājiem, iedzīvotājiem; mazumtirdzniecības cena.
- vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos.
- rabats Cenas pazeminājums, atlaide no kopējās summas (noteiktas kategorijas pircējam).
- atlaide Cenas, maksas pazeminājums (piem., pārdodot preci).
- cīnīties Censties (ko panākt), aktīvi darbojoties, pārvarot šķēršļus.
- sturmēt Censties (parasti ar spēku, piepūli) iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
- ieskatīties Censties apjaust, izprast.
- okšķerēt Censties ar dažādiem slepeniem paņēmieniem izzināt, izdibināt (ko).
- kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
- raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt (no tā, kas tur, nelaiž vaļā).
- atgaiņāties Censties atbrīvoties.
- raisīties Censties atbrīvoties.
- šifrēt Censties atklāt, izprast (ko jēdzieniski sarežģītu).
- meklēt Censties atrast (ko) lietošanai, izmantošanai.
- minēt Censties atrast atminējumu (mīklai).
- skatīties Censties atrast piemērotu dzīvesbiedru.
- gaiņāt Censties atvairīt (piem., uzmācīgas domas).
- turēties kopā Censties būt blakus.
- stilot Censties būt stilīgam.
- ķeselēt Censties dabūt ārā (no kurienes).
- mūķēt Censties dabūt vaļā (ko aizslēgtu) ar mūķi vai citu rīku.
- meklēt Censties dabūt, atgūt, atrast (ko pazudušu, pazaudētu, noslēptu, noglabātu u. tml.).
- zaurēt Censties iegaumēt (parasti mehāniski, daudzreiz atkārtojot); kalt (3).
- kalt Censties iegaumēt (parasti mehāniski, daudzreiz atkārtojot).
- mācīties Censties iegaumēt, paturēt atmiņā.
- piebraukt Censties iegūt (kāda) labvēlību; pielabināties.
- meklēt Censties iegūt, atrast (ko).
- meklēt Censties iegūt, dabūt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
- meklēt Censties iegūt, iemantot (piem., kādu stāvokli).
- stūķēties Censties iekļūt (piem., transportlīdzeklī).
- izpētīt Censties iepazīt, izprast (cilvēku, viņa raksturu).
- raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
- skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
- urbināt Censties izdabūt, parasti ar ko smailu (ko no kurienes, piemēram, spraugas).
- minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piem., atbildi).
- ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- glābt savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
- žēlot savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
- domāt Censties izprast, analizēt bijušo un nākotnē iespējamo.
- baidīt Censties izraisīt (kādā) bailes.
- biedēt Censties izraisīt (kādā) bailes.
- kurināt Censties izraisīt (ko nevēlamu).
- kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt, ka (kāds) kaunas.
- kūdīt Censties izraisīt negatīvu attieksmi (pret kādu).
- diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi) parasti, pazemojot sevi.
- lavierēt Censties izvairīties no sadursmēm, asumiem, konfliktiem, apiet šķēršļus un grūtības.
- palauzīties Censties ko apgūt, iemācīties, parasti neilgu laiku.
- ošņāt Censties ko izzināt, izdibināt.
- vairīties Censties ko nedarīt.
- taupīt Censties lieki neizdot, neiztērēt (naudu).
- taisnoties Censties mazināt vai noliegt savu vainu, meklējot attaisnojošus iemeslus.
- vairīties Censties neiesaistīties, nesaskarties (ar ko).
- pieturēt Censties neizdot, saglabāt sev.
- žēlot Censties neiztērēt, nedot; taupīt.
- kantēties Censties nodibināt attiecības ar pretējā dzimuma personu.
- bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast; slēpt.
- cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (piem., savas jūtas, vēlmes).
- žmiegt Censties nonāvēt (parasti žņaudzot).
- indēt Censties nonāvēt ar indi.
- rauties Censties norobežoties no citiem, noslēgties.
- gūstīt Censties notvert, noķert.
- ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- piesiet Censties padarīt (kādu) par vainīgu (kādā nodarījumā).
- meklēt Censties pamanīt, atrast.
- uzmudināt Censties panākt (piemēram, ar runu, saucieniem), ka (kāds) ko dara ātrāk, sparīgāk u. tml.
- konkurēt Censties panākt pārākumu (kādā jomā), mēģināt pārspēt (kādu).
- ietekmēt Censties panākt, būt par cēloni, ka (kāds) maina rīcību, uzskatus u. tml.
- rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas; izraisīt naidu, dusmas (pret kādu); censties sanaidot.
- rosināt Censties panākt, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās (ko darīt); mudināt.
- klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust, dara (ko, piem., runā, dzied, smejas) klusāk.
- muļķot Censties panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; arī mānīt, krāpt.
- jaukt galvu Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara (piem., dodas kur līdzi).
- sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, sasniegumiem, darba rezultātiem u. tml.).
- mēroties Censties pārspēt (vienam otru), sacensties (ar ko, piem., prasmē, veiklībā, fiziskā spēkā).
- spēkoties Censties pārspēt kādu (piem., atjautībā, zināšanās).
- cīnīties Censties pārspēt, pieveikt (vienam otru) ar fizisku spēku, veiklību.
- pretoties Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību).
- kauties Censties pārvarēt (ko), tikt galā (ar ko).
- flirtēt Censties piesaistīt pretējā dzimuma personas uzmanību (parasti bez nopietniem nolūkiem, uzjautrinoties).
- karot Censties pieveikt (ko), censties ierobežot (kā) izplatību.
- tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
- tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības; tuvināties (2).
- tvarstīt Censties sagūstīt (kādu), meklējot, vajājot (ko).
- meklēt Censties sastapt (kādu) un iesaistīt (kādā darbībā, attiecībās u. tml.).
- meklēt Censties sastapt (kādu).
- pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
- kāpt uz galvas Censties uzkundzēties.
- sargāt Censties uzturēt labā kārtībā, nebojātu.
- sekot Censties uztvert, saprast (ko).
- lobīt Censties uztvert, saprast (no kā neskaidra, izplūduša u. tml.).
- spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piem., ar cīņas sporta paņēmieniem).
- cīkstēties Censties vienam otru fiziski pārspēt; spēkoties.
- lūkot Censties, mēģināt (ko darīt, īstenot).
- raudzīt Censties, mēģināt (ko darīt).
- mēģināt Censties, pūlēties (ko paveikt, izdarīt).
- cīņa Cenšanās (ko panākt), aktīvi darbojoties, pārvarot šķēršļus.
- cīņa Cenšanās nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- konservatīvisms Cenšanās paturēt līdzšinējo kārtību, tieksme saglabāt tradicionālo.
- piesisties Cenšoties nodibināt kontaktu, pienākt klāt; uzrasties.
- konsumācija Centieni panākt, lai (piem., naktskluba) klients iztērē pēc iespējas vairāk.
- uzdienēt Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā, augstāku amatu.
- uzkalpoties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā, augstāku amatu.
- uzstrādāties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
- kodols Centrālā (atoma) daļa, kurā koncentrēta gandrīz visa atoma masa.
- ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
- CIP Centrālā izlūkošanas pārvalde (ASV).
- sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piem., teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (kādā sistēmā).
- centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
- prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesisks orgāns (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam).
- decentralizācija Centralizētas pārvaldes sistēmas sadalīšana, daļu no funkcijām nododot vietējām organizācijām un piešķirot tām zināmu autonomiju.
- centrists Centrisma piekritējs.
- inflācija Cenu celšanās un naudas vērtības krišanās.
- cenrādis Cenu saraksts.
- plītskrāsns Cepeškrāsns.
- sacepināt Cepinot pagatavot; cepot sabrūnināt.
- apcept Cepot (no virspuses, no visām pusēm), panākt, ka kļūst gatavs, brūns.
- apcepināt Cepot apbrūnināt.
- sacept Cepot pagatavot (ko sajauktu kopā ar citu produktu, citām sastāvdaļām).
- sacept Cepot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; cepot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- sacept Cepot pagatavot, izcept.
- izcept Cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- piecept Cepot pievienot (ko) klāt; izcepot (ko), pievienot (to ēdienam).
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot, padarīt (ko) no virspuses brūnganu vai brūnu.
- apcepties Cepoties kļūt gatavam, brūnam (no virspuses, visām pusēm).
- piecepties Cepoties, karstumā pielipt (pie kā, kam klāt).
- panna Cepšanai cepeškrāsnī paredzēta taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām.
- kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; klaips.
- klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, noteiktas formas (maizes) mīklas veidojums; kukulis.
- panna Cepšanai uz atklātas uguns vai karstām virsmām lietojams lēzens, parasti apaļš metāla trauks ar uzliektām malām un rokturi.
- nocept Cept (ko) līdz vēlamajai gatavības pakāpei.
- grilēt Cept uz restēm vai speciālā kamerā.
- brūnināt Cept, karsēt (pārtikas produktu), lai tas kļūtu brūngans, brūns.
- romšteks Cepta (parasti panēta) liellopa gaļas šķēle.
- bifšteks Cepta (parasti vidū vēl sārta) liellopu filejas šķēle.
- rostbifs Cepts liellopu filejas gabals (parasti) ar neizceptu vidu.
- kotlete Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.).
- cepetis Cepts, paliels (piem., cūkas, teļa) gaļas gabals; izcepts vesels putns.
- makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
- austiņa Cepums, kas izveidots ausij līdzīgā formā.
- piparkūka Cepums, kura mīklai pievieno piparus un citas asas garšvielas.
- biskvīts Cepums.
- naģene Cepure ar nagu (3).
- kepons Cepure ar nagu.
- platmale Cepure ar paaugstinātu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
- sombrero Cepure ar platām malām, ko valkā laukstrādnieki Latīņamerikā un ASV dienvidrietumos, lai pasargātu sevi no saules.
- beznaģene Cepure bez naga.
- mice Cepure.
- tintene Cepurīšu sēne, kuras nogatavojies augļķermenis izplūst melnā šķidrumā.
- konfirmācija Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli; iesvētīšana (iestiprināšana).
- laulība Ceremonija, kurā noslēdz laulību.
- pliederis Ceriņš.
- ceriņzars Ceriņu krūma zars (parasti ar ziediem).
- ceriņkrūms Ceriņu krūms.
- laime Ceriņu zieds ar vairāk nekā četrām lapiņām vai āboliņa lapa ar vairāk nekā trim lapiņām, kas pēc tautas ticējumiem to atradējam nes veiksmi.
- ceriņzieds Ceriņu ziedu skara.
- askarīda Cērme.
- nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu, spalvu (dzīvniekiem); cērpot atdalīt nost (vilnu).
- sacirpt Cērpot iegūt (lielāku vilnas daudzumu).
- apcirpt Cērpot saīsināt (zarus), aplīdzināt (krūmus, kokus); apgriezt.
- apcirpt Cērpot saīsināt vilnu, spalvu (dzīvniekiem).
- apcirst Cērtot apstrādāt, apdarināt (visapkārt, no visām pusēm).
- nocirst Cērtot atdalīt (piem., koku) nost no saknēm.
- nocirst Cērtot atdalīt nost (daļu no kā).
- izcirst Cērtot atdalīt, iegūt (no kautķermeņa).
- atcirst Cērtot atdalīt.
- iecirst Cērtot ievirzīt, sparīgi ietriekt (kur iekšā).
- atcirsties Cērtot kļūt neasam (par darbarīku).
- sacirst Cērtot ļoti savainot, arī nonāvēt.
- atcirst Cērtot padarīt neasu (darbarīku).
- pārcirst Cērtot pārdalīt.
- pārcirst Cērtot radīt (kam) ievainojumu.
- iecirst Cērtot radīt, ieveidot (kādā virsmā).
- sacirst Cērtot sadalīt, sasmalcināt.
- piecirst Cērtot sagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā; cērtot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
- iecirst Cērtot skart, ievainot (ķermeņa daļu).
- uzcirst Cērtot trāpīt (uz kā, kam).
- sacirst Cērtot, arī durot, izkožot u. tml. sabojāt.
- izcirst Cērtot, kaļot izveidot.
- iecirst Cērtot, kaļot u. tml. ieveidot.
- uzcirst Cērtot, kaļot u. tml. izveidot (kā virsmu).
- skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko).
- skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (piem., akmeņus) noteiktas formas gabalos.
- sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
- izcirst Cērtot, zāģējot atbrīvot no kokiem un krūmiem.
- izcirst Cērtot, zāģējot likvidēt.
- atcirsties Cērtoties atsisties, atdurties (pret ko).
- AB Ceturtā asinsgrupa (ABO sistēmā).
- ceturtdaļa Ceturtā daļa.
- mezozojs Ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē – posms starp paleozoju un kainozoju.
- ceturtkārt Ceturtais pēc kārtas; ceturtajā vietā.
- fa Ceturtās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
- ceturtdien Ceturtdienā.
- čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
- sālsmaize Ciemakukulis (sāls un maize vai arī cits cienasts), ko pasniedz tam, kuru, apciemo pirmo reizi viņa jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
- kukulis Ciemakukulis; cienasts.
- auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- pueblo Ciemats, indiāņu zemkopju apmetne (parasti Meksikā, ASV dienvidrietumos).
- aizciemoties Ciemoties pārāk ilgi.
- sērst Ciemoties, viesoties.
- zemlikas Cienasts mirušo gariem; arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts.
- groziņš Cienasts, ar ko katrs piedalās kopīgā saviesīgā sarīkojumā.
- ciemakukulis Cienasts, ko ņem līdzi ciemos vai atnes mājās no ciemošanās.
- magaričas Cienasts, mielasts (ar iedzeršanu), slēdzot savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
- uzstāties Cienāt par saviem līdzekļiem.
- respektabls Cienīgs, iespaidīgs (par kā ārējo veidolu, izskatu); tāds, kas izceļas ar savu vērtību, kvalitāti.
- cienīgmāte Cienījama cilvēka (piem., mācītāja, muižnieka) kundze.
- matrona Cienījama vecāka sieviete, ģimenes māte.
- respektabls Cienījams, sabiedrībā atzīts, augstu vērtēts.
- respektēt Cienīt un ņemt vērā (kāda, kā) gribu, viedokli, uzskatus u. tml.
- draugs Cienītājs, mīļotājs.
- pašcieņa Cieņas pilna attieksme pašam pret sevi, kurā izpaužas savu spēju, zināšanu, morāles u. tml. pozitīvs apliecinājums.
- reveranss Cieņas, godbijības parādīšana.
- iekrist Ciest materiālus, finansiālus u. tml. zaudējumus, ja (kas) nav izrādījies drošs, kvalitatīvs, uzticams u. tml.
- bankrotēt Ciest pilnīgu neveiksmi.
- sakļautība Cieša (kā, parasti cilvēku, to grupu) vienotība.
- sasaiste Cieša saistība (starp parādībām, norisēm u. tml.).
- integritāte Cieša saistība, nedalāmība, veselums.
- nobultēt Cieši aizdarīt (ar bultu, stieni u. tml.); aizbultēt.
- aizslēgt Cieši aizvērt (acis, lūpas).
- aizžmiegt Cieši aizvērt (acis).
- aizmiegt Cieši aizvērt (acu plakstiņus).
- žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) – piem., par apģērba gabalu.
- sažņaugt Cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt.
- sajozt Cieši apņemt, piem., ar jostu, siksnu (apģērba gabalu).
- sajozt Cieši apņemt, savilkt (piem., jostu, siksnu) kam apkārt.
- aptvert Cieši apņemt; atrasties kam cieši apkārt.
- sasiet Cieši aptinot (piem., ar virvi, auklu), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties.
- žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi saspiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
- saķerties Cieši aptvert, apņemt (vienam otru, citam citu).
- saķerties Cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) – par augiem, to daļām.
- apkļaut Cieši aptvert; apņemt (no visām pusēm).
- kopā Cieši blakus; līdzās; vienuviet.
- drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piem., nelielas spraugas ar pakulām, sūnām u. tml.); šādi apstrādāt (ko).
- iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
- iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
- iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- iekrampēties Cieši ieķerties.
- iespiest Cieši ielikt (rokā), panākt, ka paņem (rokā).
- iespiest Cieši ielikt, ievirzīt (ķermeņa daļu).
- iekniebt Cieši iespiest (ko starp ko).
- skauties Cieši kļauties (pie kāda, kā).
- dūre Cieši kopā savilkta plauksta.
- čupa Cieši kopā.
- iluminators Cieši noslēgts logs (kuģos, lidaparātos).
- taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
- piespiesties Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt).
- pielipt Cieši piekļauties.
- piestampāt Cieši piepildīt, piebāzt.
- piegrūst Cieši piepildīt.
- saslānīt Cieši piepildīt.
- piekļauties Cieši piespiesties.
- savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
- sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus; arī saliekties (1).
- kopība Cieši saistīta, vienota grupa; kopums.
- lipt Cieši saistīties (pie kā).
- integrāls Cieši saistīts, nedalāms, vesels.
- saaugums Cieši saistītu minerālu sakopojums.
- sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas); cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
- saslēgties Cieši sakļauties (ap ko); cieši sakļauties kopā.
- kohorta Cieši saliedēta cilvēku grupa.
- saslēgties Cieši saliedēties (kādai darbībai), savienoties (kopīgai norisei).
- sažņaugt Cieši saņemt un saturēt.
- samiegt Cieši saspiest (parasti delnā).
- sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piem., sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
- sažņaugt Cieši saspiest.
- iekosties Cieši satvert (ar zobiem); ieķerties (ar zobiem).
- ieķerties Cieši satvert un turēties (pie kā); cieši satvert (piem., ar zobiem, nagiem).
- apkampt Cieši satvert; sakampt.
- saspiest Cieši savienot, piespiest vienu pie otra, citu pie cita.
- sakust Cieši savienoties, saplūst.
- mezgls Cieši savijies (piem., auga sakņu) kopums.
- sažņaugties Cieši savilkties.
- sakļaut Cieši savirzīt, saspiest kopā (piem., ķermeņa daļas).
- sagrodot Cieši savīt, savērpt.
- kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu; cieši spiesties kur iekšā (par zobiem).
- kost Cieši spiest zobus (kur) parasti sasprindzinājumā.
- vīstīties Cieši tīties (segā, drēbēs).
- ņurcīt Cieši turēt rokās, spaidīt (parasti dzīvnieku).
- plakt Cieši tuvināties, spiesties klāt.
- noslēgt Cieši, blīvi aizdarīt, aiztaisīt.
- urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā).
- ieurbties Cieši, neatlaidīgi vērst (skatienu vienā punktā).
- sabadīties Cieši, spēcīgi saskarties; saskrieties, sasisties.
- apžmiegt Cieši, stingri apņemt; apspīlēt.
- žmiegt Cieši, stingri saņemt, apņemt; spiest, spaidīt (ko).
- spiets Ciešs (kā sīka), lidojošs kopums.
- mezglojums Ciešs (piem., savijušos sakņu, zaru) kopums.
- bandāža Ciešs apsējs, josta ķermeņa daļu vai orgānu noturēšanai pareizā stāvoklī.
- sasaiste Ciešs saistījums (piem., starp priekšmetiem.).
- kamols Ciešs, apaļīgs (kā) kopums, veidojums.
- mūris Ciešs, blīvs (kā) kopums.
- ciets Ciešs, blīvs; cieši savērpts.
- stingrs Ciešs.
- ledene Cieta karamele bez pildījuma; monpansjē.
- darva Cietā kurināmā sausās pārtvaices produkts – tumšs, eļļains šķidrums ar īpatnēju, asu smaku, ko izmanto ceļa seguma un izolācijas materiālu gatavošanai.
- konkrementi Cieta masa, kas izveidojas, organisma dobumos vai audos nogulsnējoties sāļiem.
- garoza Cietā sacepusī (maizes klaipa) ārējā kārta.
- parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
- katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
- sērsna Cieta, blīva sniega virskārta, arī ledus garoza, kas veidojas sniegam atkūstot un pēc tam sasalstot.
- emalja Cieta, gluda viela, kas veido zoba ārējo kārtu.
- feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kurai piemīt augsta magnētiskā uzņēmība (magnetizējas samērā vājā magnētiskajā laukā).
- pliens Cieta, ļoti sablīvēta zemes kārta; ciets, sablīvējies māls.
- biezums Cietākas daļiņas šķidrumā (parasti dzērienā, ēdienā).
- saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto straumes; iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējš, ūdens, ledāji.
- pesārijs Cietas gumijas vai metāla gredzens dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī, ko lieto arī kontracepcijas nolūkā.
- stērķele Ciete.
- plomba Cietējoša masa, ar ko piepilda zoba cietajos audos radušos dobumu; šādas vielas kopums.
- dekstrīns Cietes hidrolīzes starpprodukts – lipīga viela, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kā līmvielu.
- saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piem., alus, spirta gatavošanā.
- iesalcukurs Cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; maltoze.
- garoza Cieti sacepusi ārējā kārta (piem., gaļai).
- žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
- kaulaudi Cietie audi, kas sastāv no īpašām šūnām un veido kaulus.
- stērķelēt Cietināt.
- stīvināt Cietināt.
- H Ciets (apzīmējot zīmuļa cietības pakāpi).
- akmens Ciets (parasti sāļu) veidojuma gabals organismā.
- nierakmens Ciets (parasti sāļu) veidojums nieru bļodiņā vai urīnizvadceļos.
- čaula Ciets apvalks (ierīcei, detaļai u. tml.); kārta, kas sedz, ietver (ko).
- čaumala Ciets apvalks (olai).
- čaula Ciets apvalks (piem., sēklām, augļiem); čaumala.
- čaumala Ciets apvalks (sēklām, augļiem); čaula (1).
- žoklis Ciets hitīna veidojums (bezmugurkaulniekiem); galvas skeleta daļa (mugurkaulniekiem), kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
- akmens Ciets ieža gabals.
- marmors Ciets kristālisks kaļķakmens iezis, ko plaši izmanto tēlniecībā vai celtniecībā.
- čaula Ciets ķermeņa apvalks (bezmugurkaulniekiem).
- metāls Ciets materiāls, kam parasti ir laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
- akmens Ciets minerālvielu nogulsnējums.
- teflons Ciets polimērs, ko izmanto dažādiem pārklājumiem (piem., virtuves traukiem, lai novērstu piedegšanu).
- rags Ciets ragvielas izaugums uz dažu dzīvnieku galvām.
- vairogs Ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
- dārgakmens Ciets vērtīga minerāla gabals ar īpašām optiskām īpašībām (krāsu, caurspīdīgumu, mirdzumu), ko izmanto, piem., rotaslietu izgatavošanai.
- ērkšķis Ciets, ass izaugums (augam).
- kartons Ciets, biezs papīrs, ko izgatavo no izejvielām ar rupjākām un cietākām šķiedrām.
- ebonīts Ciets, melns materiāls, ko iegūst, vulkanizējot gumijas maisījumus ar sēra piedevu.
- krams Ciets, pelēcīgs silīcija iezis, no kura akmens laikmetā gatavoja ieročus un darbarīkus; šā ieža gabals.
- kā koks Ciets; stīvs, nekustīgs.
- kā no koka Ciets; stīvs, nekustīgs.
- kā koks Cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams.
- kā no koka Cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams.
- parafīns Cietu ogļūdeņražu maisījums, ko parasti iegūst no naftas – daļēji caurspīdīga, vaskam līdzīga masa.
- stearīns Cietu taukskābju maisījums.
- cietumniecisks Cietuma dzīvei raksturīgs.
- krātiņš Cietuma kamera.
- zeks Cietumnieks, ieslodzītais; arī bijušais ieslodzītais.
- čoks Cietums, ieslodzījums.
- ķurķis Cietums.
- tuptūzis Cietums.
- kristāls Cietviela, kuras daļiņas (atomi, molekulas, joni) ir izvietotas stingri noteiktā kārtībā, veido kristālrežģi, kristāliskas vielas atsevišķā daļiņa, gabals.
- metālfizika Cietvielu fizikas nozare, kas pēta metālu un to sakausējumu uzbūvi un fizikālās īpašības.
- izsmēķis Cigaretes, papirosa u. tml. gals, kas paliek pāri pēc izsmēķēšanas.
- cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku.
- cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piem., ko darīt).
- maksimāls Cik iespējams, pēc iespējas vairāk, biežāk u. tml.
- garums Cik vien gari iespējams.
- pēc sirds patikas Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
- platums Cik vien plati (arī plaši) iespējams.
- iespējams Cik vien var, spēj.
- riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu noslēgtu sistēmu).
- pasija Ciklisks skaņdarbs orķestrim, korim un solistiem ar evaņģēlija tekstu par Kristus ciešanām un nāvi.
- svīta Ciklisks skaņdarbs, kas sastāv no vairākām pastāvīgām daļām, kuras apvieno kopīga tematika.
- oklūzija Ciklona silto un auksto gaisa masu saplūšana, siltajam gaisam iespiežoties augšējos slāņos, bet aukstajam – piezemes slānī.
- kiklops Ciklops.
- iecilāt Cilājot (sagatavojamo masu), iejaukt (ēdienā).
- pārcilāt Cilājot pārvietot.
- izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piem., auga saknes, zemi).
- dižens Cildens, cēls.
- augsts Cildens, godpilns.
- godināt Cildināt, arī sveikt (kādu, parasti publiski); izturēties ar goddevību (pret ko).
- celt Cildināt, godināt.
- kasīda Cildinoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās, turpmāk – ik pēc rindas.
- kompliments Cildinošs, glaimojošs izteikums.
- oda Cildinošs, svinīgs slavinājuma dzejolis, kas veltīts kādam notikumam vai personai.
- rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums.
- veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums.
- skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne (priekšmeta, detaļu nostiprināšanai, sastiprināšanai).
- tīstoklis Cilindriskas formas aprakstīts (ādas, pergamenta) vīstoklis.
- klarnete Cilindriskas formas koka pūšaminstruments.
- bungas Cilindriskas formas mūzikas sitaminstruments, ko spēlē ar vienu vai divām vālītēm.
- kanna Cilindriskas formas paliels (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidruma, šķidru vielu uzglabāšanai, pārnēsāšanai, transportēšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
- pudele Cilindriskas formas trauks ar šaurāku augšdaļu (parasti šķidrumu glabāšanai).
- krūze Cilindriskas, arī citādas formas (parasti keramikas, stikla) trauks ar osu (šķidrumam).
- konga Cilindriskas, garenas bungas, ko spēlē ar plaukstām.
- rolāde Cilindriski satīts (parasti pildīts) kulinārijas izstrādājums no gaļas; rulete, veltnis.
- burka Cilindrisks stikla trauks.
- raķete Cilindrisks šāviņš, kas tiek izmantots attālinātu mērķu iznīcināšanai un kas lidojumam izmanto reaktīvās kustības principu.
- cigārs Cilindrisks tabakas lapu vīstoklis.
- šeikers Cilindrisks trauks dzērienu jaukšanai (to kratot).
- stiebrs Cilindrisks, nezarots (piem., graudzāļu dzimtas) augu stumbrs.
- spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels trauks ar stīpu – rokturi; šāds trauks kopā ar tā saturu.
- gardibene Cilindrs.
- serdenis Cilindrveida detaļa (priekšmeta) iekšienē.
- dūmeklis Cilindrveida ierīce ar plēšām, ko lieto stropa apskates laikā bišu apdūmošanai.
- mērcilindrs Cilindrveida laboratorijas trauks ar iedaļām (parasti neliela) šķidruma daudzuma mērīšanai.
- rullis Cilindrveida priekšmets, detaļa, kas darbībā ripo, rotē; ierīce iekārta, kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa; veltnis.
- jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
- katls Cilindrveida vai puslodes formas (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
- tīne Cilindrveida, konusveida vai mucveida tvertne ar vāku graudu, miltu un citu produktu, kā arī tekstiliju glabāšanai.
- rulete Cilindrveidīgi izveidots, satīts (parasti pildīts) kulinārijas vai konditorejas izstrādājums.
- atcilpot Cilpojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) – parasti par zaķi.
- iecilpot Cilpojot ieskriet (kur iekšā) – parasti par zaķi.
- izcilpot Cilpojot izskriet (parasti par zaķi).
- pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par dzīvniekiem.
- piecilpot Cilpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt) – par dzīvniekiem.
- uzcilpot Cilpojot uzskriet (par dzīvniekiem).
- nocilpot Cilpojot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu) – par dzīvniekiem.
- aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, aizvirzīties (parasti par zaķi).
- papuasi Cilšu grupa Jaungvinejā.
- pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā un Dienvidaustrumu Āzijā), kuru antropoloģiskajam tipam ir raksturīgs mazs augums.
- virsaitis Cilts vadonis; novada valdnieks; kādas cilvēku grupas vadonis.
- vecākais Cilts, cilšu grupas vadonis.
- humanitāte Cilvēcība, cilvēkmīlestība, cilvēka cienīšana.
- cilvēktiesības Cilvēka (kā atsevišķas personas) tiesības.
- tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piem., mazgāšanās, ģērbšanās, matu ķemmēšana).
- asinspārliešana Cilvēka asiņu vai to sastāvdaļu ievadīšana otram cilvēkam ārstnieciskos nolūkos.
- asinis Cilvēka daba; temperaments.
- jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas (parasti garīgas) vērtības.
- lietderības koeficients Cilvēka darbības lietderības pakāpe.
- raža Cilvēka darbības rezultātu kopums.
- izturēšanās Cilvēka darbību un rīcības kopums.
- inkarnācija Cilvēka dvēseles iemiesošanās jaunā ķermenī.
- dzimšanas diena Cilvēka dzimšanas gadadiena.
- pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
- jaunība Cilvēka dzīves posms starp pusaudža un brieduma gadiem.
- vecumposms Cilvēka dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
- biogrāfija Cilvēka dzīves un darbības hronoloģisks apraksts.
- šīpasaule Cilvēka eksistence laicīgajā dzīvē; vieta, vide, kur noris materiālā, laicīgā dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules).
- darbaspēks Cilvēka fizisko un garīgo spēku kopums, kas tiek izmantots ražošanas procesā.
- seja Cilvēka galvas priekšējā daļa; tās izteiksme.
- miroņgalva Cilvēka galvas skelets; galvaskauss.
- darbība Cilvēka gribas izpaudums, rīcība, kam ir tiesiskas sekas.
- pakaļa Cilvēka iegurņa joslas mugurējā daļa; dibens (2).
- gars Cilvēka iekšējā būtība; dvēsele.
- caurskate Cilvēka iekšējo orgānu aplūkošana ar rentgena staru, ultraskaņas u. tml. palīdzību.
- HIV Cilvēka imūndeficīta vīruss, kas izraisa saslimšanu ar AIDS.
- pasaule Cilvēka individuālās dzīves sfēra, viņa psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
- garadāvanas Cilvēka intelektuālā apdāvinātība, intelektuālās spējas.
- antropomorfisms Cilvēka īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, augiem un mītiskām būtnēm.
- raksturojums Cilvēka īpašību, rakstura apraksts un vērtējums; arī oficiāls dokuments, kurā ietverts šāds apraksts un vērtējums.
- antropoģenēze Cilvēka izcelšanās un izveidošanās process.
- fēces Cilvēka izkārnījumi; fekālijas.
- fekālijas Cilvēka izkārnījumi.
- kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (parasti augu) šķirne.
- izpausme Cilvēka jūtu, noskaņu, ideālu u. tml. īstenojums mākslas tēlā, kam nav īstenības analoga (piem., mūzikā, dejā).
- robots Cilvēka ķermenim līdzīgs mehānisms, kas funkcionē automātiski un spēj atdarināt cilvēkam raksturīgās kustības.
- pīšļi Cilvēka ķermenis pēc nāves; mirstīgās atliekas.
- kauls Cilvēka ķermenis, locekļi.
- organisms Cilvēka ķermenis, tā uzbūve.
- manekens Cilvēka ķermeņa atveidojums (piem., tērpu gatavošanai, demonstrēšanai).
- krūšutēls Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls; biste.
- biste Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls; krūšutēls.
- autopsija Cilvēka ķermeņa dobumu atvēršana un orgānu izmeklēšana pēc nāves, lai pārbaudītu vai izvirzītu diagnozi un noteiktu nāves cēloņus; līķa sekcija.
- mugurpuse Cilvēka ķermeņa mugurējā daļa; tā puse, kas ir pretēja priekšpusei; pretstats: priekšpuse.
- dupsis Cilvēka ķermeņa pakaļējā apakšējā daļa; dibens.
- māja Cilvēka mājoklis, dzīvesvieta.
- ligzda Cilvēka mājoklis, māja.
- miršanas diena Cilvēka miršanas piemiņas diena.
- nāves diena Cilvēka miršanas piemiņas diena.
- spīdzināšana Cilvēka mocīšana, lai liktu tam atzīties vai sniegt liecību.
- dzīvesstāsts Cilvēka mūža gājums; vēstījums par cilvēka mūžu vai tā daļu.
- bērnība Cilvēka mūža pirmais posms, bērna gadi.
- dzīve Cilvēka mūžs, arī biogrāfija.
- uzturvielas Cilvēka organismam nepieciešamo vielu pamatgrupas (piemēram, olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki).
- vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
- vecumdienas Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; vecums (1).
- empīrija Cilvēka pieredze.
- peldētprasme Cilvēka prasme peldēt.
- sodomija Cilvēka pretdabiska dzimumtieksme uz dzīvniekiem.
- personvārds Cilvēka priekšvārds.
- ekstraversija Cilvēka psihes īpašība, kam raksturīga sociāla aktivitāte, sabiedriskums.
- joga Cilvēka psihes un organisma fizioloģisko procesu vadīšanas un pilnveidošanas sistēma, kuras daži elementi (piem., elpošanas vingrinājumi, meditācija) tiek plaši lietoti veselības uzlabošanai vai relaksācijai.
- sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme.
- telekinēze Cilvēka psihiska iedarbība uz nedzīvās dabas objektiem, piem., priekšmetu pārvietošana.
- dvēsele Cilvēka psihiskā un emocionālā būtība; personības īpašību kopums.
- temperaments Cilvēka psihiskās darbības īpatnības, kuru fizioloģiskais pamats ir nervu sistēmas tips.
- raksturs Cilvēka psihisko īpašību kopums, kas nosaka tā intelektuāli emocionālo reakciju un izturēšanos dažādās dzīves situācijās.
- kultūra Cilvēka radītajos audzēšanas apstākļos.
- kultūra Cilvēka radīto vērtību kopums (kādā mākslas nozarē).
- šalkoņa Cilvēka radītu paklusu skaņu kopums.
- garabērns Cilvēka radošā darba rezultāts.
- māksla Cilvēka radošo spēju un iztēles izpausme noteikta veida emocionāli tēlainos darbos.
- ģenialitāte Cilvēka radošo spēju un to izpausmes visaugstākā pakāpe.
- torss Cilvēka rumpis.
- neģīmis Cilvēka seja, kad viņš slikti izskatās, pārvērsta sejas izteiksme (slikta garastāvokļa, alkohola reibuma u. tml. dēļ).
- fizionomija Cilvēka seja, sejas izteiksme.
- zods Cilvēka sejas apakšējā daļa – apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
- piere Cilvēka sejas daļa virs uzacīm.
- rugaine Cilvēka sejas daļa, kas ir klāta ar rugājiem (2).
- maska Cilvēka sejas skulpturāls atveids ģipša lējumā.
- drošumspēja Cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta.
- biedēklis Cilvēka stāvam līdzīgs veidojums (parasti no veciem apģērba gabaliem) dzīvnieku atbaidīšanai dārzos, laukos.
- akcija Cilvēka stāvoklis sabiedrībā; nozīme.
- analizators Cilvēka un augstāko dzīvnieku orgānu sistēma, kas analizē kairinājumus.
- leptospiroze Cilvēka un dzīvnieka infekcijas slimība, ko pārnēsā grauzēji un kam raksturīgi asinsvadu, nervu sistēmas, nieru un aknu bojājumi.
- skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu u. tml.) kopums, pie kā ir piestiprināti mīkstie audi.
- statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
- epiderma Cilvēka vai dzīvnieka ādas virskārta.
- statuja Cilvēka vai dzīvnieka apaļskulptūra (dabiskā lielumā vai lielāka).
- figūra Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa atveids tēlotājmākslā; skulptūra.
- loceklis Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (galvenokārt kāja vai roka).
- spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress; arī sasprindzinājums.
- slimība Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
- sula Cilvēka vai dzīvnieka orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
- oža Cilvēka vai dzīvnieka spēja apkārtējā vidē uztvert smaržu, smaku.
- auglis Cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organisms embrionālās attīstības periodā.
- nepilngadība Cilvēka vecuma posms līdz pilngadības sasniegšanai.
- pakrūte Cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula.
- profils Cilvēka virtuālā identitāte.
- sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo (galvenokārt seksuālo) tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
- virsāda Cilvēka, dzīvnieka ādas virsējā kārta; epiderma.
- portrets Cilvēka, literārā tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
- parādība Cilvēka, tā personības izpausmju kopums.
- taka Cilvēka, tautas, arī valsts darbības virziens, gaita.
- sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaku, ko izdala īpaši ādas dziedzeri; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
- mežainis Cilvēkam līdzīga mitoloģiska būtne, kas mīt mežā.
- nedarbs Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
- seja Cilvēkam raksturīgo, individuālo īpašību kopums.
- cilvēcisks Cilvēkam raksturīgs; tāds, kurā izpaužas cilvēkam raksturīgas īpašības.
- hipnoze Cilvēkam vai dzīvniekam mākslīgi izraisīts daļējs miegs.
- sūdzībnieks Cilvēkas, kas sūdzas.
- skvoters Cilvēki (bezpajumtnieki), kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (parasti Lielbritānijā).
- prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
- ļautiņi Cilvēki ar šauru garīgo apvārsni.
- pēctecis Cilvēki, cilvēku paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējām paaudzēm.
- apkārtējais Cilvēki, kas atrodas apkārt vai tuvumā.
- iedzīvotājs Cilvēki, kas dzīvo (ēkā, dzīvoklī u. tml.).
- mājinieki Cilvēki, kas dzīvo vienā un tajā pašā mājoklī.
- klērs Cilvēki, kas pieder pie garīdzniecības.
- spēks Cilvēki, kas veido kādu grupu (parasti ar līdzīgu profesiju, nodarbošanos).
- darbaļaudis Cilvēki, kuri eksistences līdzekļus, ienākumus iegūst ar savu darbu; strādnieki.
- sibīrieši Cilvēki, kurus Staļina veiktā komunistiskā genocīda laikā izsūtīja uz labošanas nometnēm un nometinājuma vietām Sibīrijā un Tālajos Austrumos.
- publika Cilvēki; sabiedrība.
- humānisms Cilvēkmīlestība, cieņa pret cilvēkiem; humanitāte.
- hipijs Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
- pamatlicējs Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas (ko) aizsāk, veido (kā) pamatus.
- dzinējs Cilvēks (arī dzīvnieks), kas (ko) dzen, virza uz priekšu, liek (kādam) doties noteiktā virzienā (piem., zvēru medībās).
- pakaļbraucējs Cilvēks (arī transportlīdzeklis), kas brauc (kādam, kam) aizmugurē.
- jubilārs Cilvēks (arī uzņēmums, iestāde, organizācija u. tml.), kam ir jubileja.
- uzpircējs Cilvēks (arī uzņēmums), kas nodarbojas ar kā (piemēram, lauksaimniecības ražojumu, nekustamo īpašumu) uzpirkšanu pārdošanai (vai pārstrādei) par augstāku cenu.
- bērns Cilvēks (attieksmē, piem., pret zemi, tautu).
- dvēsele Cilvēks (kā atsevišķa vienība).
- blēņdaris Cilvēks (parasti bērns), kas dara nedarbus, blēņojas; nerātnis, palaidnis.
- palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara pārkāpumus, neievēro uzvedības normas.
- puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
- nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas ir gatavs, veicot uzdevumu, iet bojā; pašnāvnieks; kamikadze.
- marionete Cilvēks (parasti politikā), kas paklausīgi izpilda citu gribu, norādījumus.
- demagogs Cilvēks (parasti politiķis), kas cenšas realizēt kādus nodomus ar faktu sagrozīšanu, maldināšanu, meliem u. tml.; cilvēks, kas savtīgos nolūkos runā to, kas neatbilst paša pārliecībai.
- atmīnētājs Cilvēks (parasti sapieris), kas specializējies atmīnēšanā.
- žagata Cilvēks (parasti sieviete), kas mēdz daudz pļāpāt.
- aukle Cilvēks (parasti sieviete), kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu; sieviete, meitene, kas auklē bērnu.
- komentētājs Cilvēks (parasti žurnālists, politologs), kas komentē.
- valdnieks Cilvēks (parasti, monarhs), kam (valstī, teritorijā) pieder vara.
- zirdzinieks Cilvēks (piem., karavīrs, sportists), kas jāj uz zirga, arī vada zirga pajūgu.
- mistifikators Cilvēks (piem., rakstnieks, režisors), kas spēj piešķirt (kam) noslēpumainību, neizprotamību; cilvēks, kas veic mistifikāciju.
- uzklīdenis Cilvēks (piemēram, svešinieks, klejotājs, klaidonis), kas uzklīdis (kādā vietā).
- vergs Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
- intelektuālis Cilvēks ar augsti attīstītu intelektu; intelektuāla darba veicējs.
- bālģīmis Cilvēks ar bālu sejas krāsu; cilvēks ar bālu ādas krāsu.
- brīvdomātājs Cilvēks ar brīvdomīgiem uzskatiem.
- brūnacis Cilvēks ar brūnām acīm.
- brunets Cilvēks ar brūniem, tumšiem matiem.
- deģenerāts Cilvēks ar deģenerācijas pazīmēm.
- gaišmatis Cilvēks ar gaišiem, dzeltenīgiem matiem.
- garmatainis Cilvēks ar gariem matiem.
- jurists Cilvēks ar juridisko izglītību, speciālists tiesību jautājumos (piem., advokāts, tiesnesis, juriskonsults).
- liberālis Cilvēks ar liberāliem uzskatiem.
- vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (kādā darbības jomā); daudz piedzīvojis cilvēks.
- līkdegunis Cilvēks ar līku degunu.
- baltgalvis Cilvēks ar ļoti gaišiem matiem.
- melnacis Cilvēks ar ļoti tumšām acīm.
- pamuļķis Cilvēks ar mazliet ierobežotām prāta spējām.
- mediķis Cilvēks ar medicīnisko izglītību; medicīnas darbinieks; ārsts.
- melanholiķis Cilvēks ar melanholisko temperamentu; noslēgts, bieži grūtsirdīgs, nomākts cilvēks.
- melngalvis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
- melnmatis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
- melnbārdis Cilvēks ar melnu vai ļoti tumšu bārdu.
- tukšgalvis Cilvēks ar ne visai augstām prāta spējām.
- titāns Cilvēks ar neparasti lielām, izcilām spējam, kas ir paveicis milzīgu darbu.
- putnubiedēklis Cilvēks ar nepievilcīgu, arī nekārtīgu ārieni.
- baltrocis Cilvēks ar nesastrādātām rokām; cilvēks, kas nav radis strādāt un izvairās no fiziska, netīra darba.
- pārcilvēks Cilvēks ar pārcilvēciskām spējām, īpašībām.
- spartieši Cilvēks ar pieticīgu, vienkāršu dzīvesveidu.
- pinkainis Cilvēks ar pinkainiem, nesakoptiem matiem.
- eirooptimists Cilvēks ar pozitīvu attieksmi pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
- lietaskoks Cilvēks ar profesionālām dotībām, no kura var izveidoties labs sava darba pratējs.
- rudmatis Cilvēks ar rudiem matiem.
- sarkanvaidzis Cilvēks ar sarkaniem vaigiem.
- sārtvaidzis Cilvēks ar sārtiem vaigiem, veselīgu sejas krāsu.
- stiprinieks Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku.
- maniaks Cilvēks ar spilgti izteiktām patoloģiskām tieksmēm.
- šauracis Cilvēks ar šaurām acīm.
- tumšacis Cilvēks ar tumšām acīm.
- tumšmatis Cilvēks ar tumšiem matiem.
- moris Cilvēks ar tumšu ādas krāsu (piem., nēģeris).
- tumšvaidzis Cilvēks ar tumšu sejas krāsu.
- zeltmatis Cilvēks ar zeltainiem matiem.
- zilacis Cilvēks ar zilām acīm.
- privātpersona Cilvēks ārpus saviem dienesta pienākumiem.
- priekštecis Cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm.
- pēcnācējs Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem.
- pēctecis Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, savas ģimenes iepriekšējām paaudzēm; pēcnācējs.
- bomzis Cilvēks bez pastāvīgas dzīvesvietas; klaidonis.
- ignorants Cilvēks bez zināšanām; aprobežots cilvēks.
- elements Cilvēks kā atsevišķs sabiedrības loceklis.
- persona Cilvēks kā tiesisko attiecību dalībnieks, kam piemīt tiesībspēja un (līdz ar noteikta vecuma sasniegšanu) rīcībspēja.
- skrandulācis Cilvēks noskrandušā apģērbā; skrandainis.
- pusaudzis Cilvēks pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
- jaunietis Cilvēks starp pusaudža un brieduma gadiem.
- pirmcilvēks Cilvēks tā evolūcijas sākotnējā posmā.
- apsardze Cilvēks vai cilvēku grupa, kam uzdots apsargāt (kādu objektu).
- postenis Cilvēks vai cilvēku grupa, kas (ko) novēro, apsargā vai veic pastāvīgu uzdevumu, pienākumu.
- rudacis Cilvēks vai dzīvnieks ar rudām acīm.
- zaļacis Cilvēks vai dzīvnieks ar zaļām acīm.
- kuprainis Cilvēks vai dzīvnieks, kam ir kupris.
- slīcējs Cilvēks vai dzīvnieks, kas slīkst (1).
- luteklis Cilvēks vai dzīvnieks, ko lutina, lolo.
- nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji, un kurš var kļūt par infekcijas avotu.
- aizdevējs Cilvēks vai iestāde, organizācija, kas aizdod (piem., naudu); kreditors.
- galva Cilvēks vai mājlops kā skaitīšanas vienība.
- nepilngadīgs Cilvēks vecumā līdz pilngadības sasniegšanai.
- ienaidnieks Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības.
- ceļabiedrs Cilvēks, ar ko kopā dodas vai atrodas ceļā, ceļojumā.
- rotaļbiedrs Cilvēks, ar ko kopā piedalās rotaļās, rotaļājas.
- draugs Cilvēks, ar ko saista draudzība.
- biedrs Cilvēks, ar kuru atrodas kopā, blakus kādā norisē, apstākļos, pasākumā.
- pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) veic vienu darbu.
- domubiedrs Cilvēks, ar kuru ir vienādi uzskati, intereses.
- paziņa Cilvēks, ar kuru kāds ir pazīstams.
- piegulētājs Cilvēks, ar kuru kāds uztur dzimumattiecības.
- karabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) ir piedalījies karā.
- klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā (skolas) klasē; klases biedrs.
- solabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) sēž vai ir sēdējis vienā skolas solā.
- biedrs Cilvēks, ar kuru kopā ieņem vienu amatu.
- biedrs Cilvēks, ar kuru kopā strādā vai mācās.
- pušelnieks Cilvēks, ar kuru kopīgi veic kādu darbu, piedalās kādā pasākumā u. tml.
- drauģelis Cilvēks, ar kuru nesaista īsta draudzība, bet ar kuru biedrojas (piem., iedzeršanai).
- labs Cilvēks, ar kuru saista draudzība, mīlestība.
- tuvs Cilvēks, ar kuru saista tieša radniecība; cilvēks, ar kuru saista cieša draudzība, mīlestība, saskaņa.
- darbabiedrs Cilvēks, ar kuru strādā vienā uzņēmumā, iestādē.
- līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
- lutausis Cilvēks, arī dzīvnieks ar lielām (parasti noļukušām) ausīm.
- terorists Cilvēks, arī dzīvnieks, kurš izturas varmācīgi, pakļauj citus savām vēlmēm, iegribām.
- īpašnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija, kam pieder (kas), kam ir īpašuma tiesības (uz ko).
- parādnieks Cilvēks, arī uzņēmums, organizācija u. tml., kam ir parāds.
- mazs Cilvēks, bērns ar noteiktām rakstura, personības īpašībām.
- pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
- vadība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību kopumu.
- sardze Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādus pienākumus.
- iniciators Cilvēks, cilvēku grupa, organizācija, kas ierosina, iesāk (piem., kādu pasākumu).
- virtuozs Cilvēks, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
- vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
- profāns Cilvēks, kam attiecīgajā nozarē nav nekādu zināšanu; nemākulis.
- nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
- padsmitgadnieks Cilvēks, kam gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
- baskājis Cilvēks, kam ir basas kājas; nabags, klaidonis.
- darbnespējīgs Cilvēks, kam ir daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums; darba nespējīgs.
- matemātiķis Cilvēks, kam ir dotības matemātikā.
- erudīts Cilvēks, kam ir dziļas, vispusīgas zināšanas.
- biseksuālists Cilvēks, kam ir dzimumtieksme pret abiem dzimumiem.
- matainis Cilvēks, kam ir gari (bieži arī nekopti) mati.
- garmatis Cilvēks, kam ir gari mati.
- matains Cilvēks, kam ir gari, arī nekopti mati.
- idiots Cilvēks, kam ir garīgā atpalicība vissmagākajā formā.
- meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (kādā profesijā, mākslas nozarē).
- izcilnieks Cilvēks, kam ir izcilas sekmes, panākumi (kādā jomā).
- lielmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (parasti mākslā).
- dižgars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi literatūrā, mākslā vai zinātnē; ģēnijs.
- strīdnieks Cilvēks, kam ir juridiskas pretenzijas (kādā jautājumā).
- īpašnieks Cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi.
- šatens Cilvēks, kam ir kastaņbrūni mati.
- kuprītis Cilvēks, kam ir kupris.
- stiprinieks Cilvēks, kam ir laba veselība.
- lietpratējs Cilvēks, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā).
- speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē); cilvēks, kam ir liela pieredze (piem., kādā darbā).
- autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
- vājredzīgs Cilvēks, kam ir ļoti pavājināta redze.
- enciklopēdists Cilvēks, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
- vājdzirdīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
- mazturīgs Cilvēks, kam ir mazi, dzīvošanai nepietiekami ienākumi.
- melnādains Cilvēks, kam ir melna ādas krāsa.
- parādnieks Cilvēks, kam ir morāls pienākums kādam ko atlīdzināt (piem., ar darbu, rīcību).
- spulgacis Cilvēks, kam ir možs, priecīgs skatiens.
- nesekmīgs Cilvēks, kam ir neapmierinošas sekmes mācībās.
- muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts prāts; cilvēks ar nepietiekamām zināšanām; arī vientiesīgs cilvēks.
- liels Cilvēks, kam ir noteicošā loma, autoritāte (kādā sfērā); spēcīgākais, agresīvākais.
- hipertoniķis Cilvēks, kam ir paaugstināts asinsspiediens.
- pusmuļķis Cilvēks, kam ir pamaz prāta.
- narkomāns Cilvēks, kam ir patoloģisks pieradums lietot narkotiskas vielas.
- toksikomāns Cilvēks, kam ir pieradums lietot vielas, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu.
- nāvinieks Cilvēks, kam ir piespriests nāves sods.
- pazinējs Cilvēks, kam ir plašas, arī īpaši apgūtas zināšanas (kādā jomā).
- ienaidnieks Cilvēks, kam ir principiāli noraidoši iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
- romantiķis Cilvēks, kam ir raksturīga romantiska pasaules uztvere; idealizētājs, sapņotājs.
- maksimālists Cilvēks, kam ir raksturīgs maksimālisms.
- mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām.
- rudbārdis Cilvēks, kam ir ruda bārda.
- sarkanbārdis Cilvēks, kam ir ruda, arī rūsgana bārda.
- šļupstētājs Cilvēks, kam ir runas traucējums – šļupstēšana.
- sangviniķis Cilvēks, kam ir sangvinistisks temperaments.
- sarkanmatis Cilvēks, kam ir sarkanīgi, arī rudi mati.
- interesents Cilvēks, kam ir sevišķa interese, kas īpaši interesējas (par ko).
- superzvaigzne Cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, sevišķi liela popularitāte (kādā jomā).
- simtgadnieks Cilvēks, kam ir simt gadu.
- sirmbārdis Cilvēks, kam ir sirma bārda.
- eiroskeptiķis Cilvēks, kam ir skeptiska attieksme pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
- sklerotiķis Cilvēks, kam ir skleroze.
- ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
- varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
- puņķutapa Cilvēks, kam ir stipras iesnas.
- soprāns Cilvēks, kam ir šāda balss.
- varoņtenors Cilvēks, kam ir šāda balss.
- balts Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais.
- dzeltens Cilvēks, kam ir šādas rases pazīmes; šīs rases piederīgais.
- kurlmēms Cilvēks, kam ir šāds kurlums un runas trūkums.
- gaiša galva Cilvēks, kam ir šāds prāts, šāda spēja.
- šķībacains Cilvēks, kam ir šķības acis; aziāts.
- bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
- tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
- vienrocis Cilvēks, kam ir tikai viena roka.
- trīsdesmitgadnieks Cilvēks, kam ir trīsdesmit gadu.
- biedrs Cilvēks, kam ir tuvi uzskati, līdzīgi dzīves apstākļi u. tml.
- gļēvulis Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, izturības.
- mazticīgs Cilvēks, kam ir vāja ticība (kam, parasti Dievam).
- grūtgalvis Cilvēks, kam ir vājas spējas ko saprast, iemācīties.
- pavēlnieks Cilvēks, kam ir vara, tiesības un iespēja noteikt, pavēlēt.
- vienkājis Cilvēks, kam ir viena kāja.
- profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim); liels speciālists.
- neprofesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās nav viņa profesija; amatieris.
- izsūtāms Cilvēks, kam liek veikt dažādus (sīkus) pakalpojumus.
- kārumnieks Cilvēks, kam ļoti garšo saldumi.
- tukšsirdis Cilvēks, kam nav dziļu jūtu.
- nedzirdīgs Cilvēks, kam nav dzirdes spēju; kurlais.
- bezgodis Cilvēks, kam nav goda jūtu, cilvēks, kas rīkojas bezgodīgi.
- lajs Cilvēks, kam nav kādā nozarē attiecīgo zināšanu, nespeciālists, neprofesionālis.
- nesmēķētājs Cilvēks, kam nav paraduma smēķēt.
- bezrocis Cilvēks, kam nav roku.
- mēms Cilvēks, kam nav runas spējas.
- bezpajumtnieks Cilvēks, kam nav savas pajumtes, mitekļa.
- neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības, kam (kas) neveicas, nepadodas.
- nejēga Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
- nezinītis Cilvēks, kam nav zināšanau, izpratnes (par ko).
- negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk.
- vietsēdis Cilvēks, kam nepatīk ceļot, pārcelties un kas labprāt uzturas pierastajā vietā, vidē.
- plukata Cilvēks, kam nevar uzticēties; cilvēks ar vāju raksturu; gļēvulis.
- neveiksminieks Cilvēks, kam neveicas, nelaimējas.
- iereibis Cilvēks, kam no alkoholisko dzērienu lietošanas ir iestājies reibums.
- cietušais Cilvēks, kam nozieguma rezultātā izdarīts fizisks, materiāls vai morāls kaitējums.
- aizbildnis Cilvēks, kam oficiāli uzticēta aizbildnība.
- recipients Cilvēks, kam pārlej donora asinis vai pārstāda audus, orgānus.
- mīļotājs Cilvēks, kam patīk (kas).
- miegamice Cilvēks, kam patīk daudz gulēt.
- gardēdis Cilvēks, kam patīk ēst izmeklētus, izsmalcinātus ēdienus.
- estēts Cilvēks, kam patīk skaistais un māksla; smalks, izprotošs skaistuma un mākslas cienītājs.
- mazmājnieks Cilvēks, kam pieder neliels (līdz 10 ha zemes) nekustamais īpašums.
- sīkzemnieks Cilvēks, kam pieder neliels lauku zemes gabals, maza lauku saimniecība.
- sīkīpašnieks Cilvēks, kam pieder neliels nekustamais īpašums.
- sīkrūpnieks Cilvēks, kam pieder neliels rūpniecības uzņēmums.
- privātīpašnieks Cilvēks, kam pieder privātīpašums; privātais īpašnieks.
- ciniķis Cilvēks, kam piemīt cinisms.
- homoseksuālists Cilvēks, kam piemīt dzimumtieksme pret sava dzimuma personām.
- gaišreģis Cilvēks, kam piemīt gaišredzība.
- grafomāns Cilvēks, kam piemīt grafomānija.
- ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt īpašas spējas uztvert biolauku un iedarboties uz to; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
- domātājs Cilvēks, kam piemīt izcils prāts, attīstīta domāšana; filozofs.
- lokālpatriots Cilvēks, kam piemīt lokālpatriotisms.
- sadists Cilvēks, kam piemīt sadisms.
- sadomazohists Cilvēks, kam piemīt sadomazohisms.
- talants Cilvēks, kam piemīt šādas spējas.
- mākslinieks Cilvēks, kam piemīt tēlaina domāšana, arī izcila gaume.
- telepāts Cilvēks, kam piemīt telepātiskas spējas.
- plikgalvis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji nav matu.
- nerātnis Cilvēks, kam raksturīga brīva seksuālā uzvedība.
- greizsirdis Cilvēks, kam raksturīga greizsirdība.
- pesimists Cilvēks, kam raksturīga nomāktība, bezcerība, arī tieksme jebkurā situācijā sagaidīt sliktāko iznākumu.
- pedants Cilvēks, kam raksturīga tieksme visu paveikt ļoti vai pārmērīgi kārtīgi, rūpīgi.
- racionālists Cilvēks, kam raksturīga uz prātu balstīta, lietišķa attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka galvenokārt prāta apsvērumi.
- altruists Cilvēks, kam raksturīgs altruisms; pretstats: egoists.
- stoiķis Cilvēks, kam raksturīgs miers, pašsavaldība, izturība.
- optimists Cilvēks, kam raksturīgs optimisms.
- urāpatriots Cilvēks, kam raksturīgs urāpatriotisms.
- trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
- analfabēts Cilvēks, kam trūkst elementāru zināšanu (kādā jomā).
- nepraša Cilvēks, kam trūkst zināšanu, prasmes (piem., kā veikšanai); cilvēks, kas (ko) dara slikti, nemākulīgi.
- nabadzīgs Cilvēks, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu; trūcīgais.
- trūcīgs Cilvēks, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu.
- aizgādnis Cilvēks, kam uzticēta aizgādnība; persona, kas rūpējas, gādā (par kādu).
- karognesējs Cilvēks, kam uzticēts nest karogu; cilvēks, kas nes karogu.
- kreilis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa kreisā puse.
- labrocis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa labā puse.
- veiksminieks Cilvēks, kam veicas, laimējas.
- mulats Cilvēks, kam viens no vecākiem ir eiropeīds, bet otrs – negroīds.
- pusvācietis Cilvēks, kam viens no vecākiem ir vācietis.
- bēglis Cilvēks, kas (apstākļu spiests) atstājis savu dzimteni, dzimto vietu.
- pātarnieks Cilvēks, kas (ārpus baznīcas) vada reliģisku tekstu lasīšanu, lūgšanu skaitīšanu u. tml.
- spīdeklis Cilvēks, kas (citu vidū) izceļas, pārsteidz ar ko.
- apkalpotājs Cilvēks, kas (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus, viesus; oficiants.
- apkalpotājs Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas; apkopējs.
- respondents Cilvēks, kas (intervijā, aptaujā) atbild uz uzdotajiem jautājumiem; atbildes sniedzējs, aptaujātais.
- milzis Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
- darbinieks Cilvēks, kas (kādā sabiedriskās vai dzīves nozarēs) veic nozīmīgu, aktīvu darbu sabiedrības labā.
- kaimiņš Cilvēks, kas (kādu laiku) atrodas tieši blakus.
- viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
- ciemiņš Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
- eksaminators Cilvēks, kas (kādu) eksaminē.
- eksaminētājs Cilvēks, kas (kādu) eksaminē.
- pavedējs Cilvēks, kas (kādu) paved.
- sanitārs Cilvēks, kas (kaujas laukā) uzmeklē un evakuē ievainotos.
- aplauzējs Cilvēks, kas (ko) aplauž vai ir aplauzis.
- kontrolieris Cilvēks, kas (ko) kontrolē.
- pielūdzējs Cilvēks, kas (ko) pielūdz (1).
- radītājs Cilvēks, kas (ko) rada, izveido.
- reformators Cilvēks, kas (ko) reformē, veic, īsteno (kā) reformu, pārveidi.
- lauva Cilvēks, kas (kur, kādā jomā) ir vislabākais, galvenais.
- valdnieks Cilvēks, kas (kur) ir noteicējs, rīkotājs; cilvēks, kas ir īpaši prasmīgs kādā jomā, pilnībā pārvalda to.
- bandīts Cilvēks, kas (parasti grupā) veic noziedzīgas un brutālas, cietsirdīgas darbības.
- radioklausītājs Cilvēks, kas (parasti regulāri) klausās radioraidījumus.
- leijerkastnieks Cilvēks, kas (parasti uz ielas) spēlē leijerkasti; leijerkastes spēlētājs.
- dzērējs Cilvēks, kas (pašlaik) dzer.
- zombijs Cilvēks, kas (piem., ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu, mehānisku uzvedību) atgādina šādu atdzīvinātu mironi.
- pauninieks Cilvēks, kas (piem., kara laikā) staigā pa lauku mājām, cenšoties mantas apmainīt pret pārtiku.
- nespējnieks Cilvēks, kas (piem., slimības, vecuma dēļ) nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
- galdabiedrs Cilvēks, kas (piem., viesībās) pie galda sēž blakus.
- fotogrāfs Cilvēks, kas (profesionāli) nodarbojas ar fotografēšanu; cilvēks, kas fotografē.
- nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības vai garīgas atpalicības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs, piem., par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- diktors Cilvēks, kas (radio, televīzijā) lasa cita sagatavotu tekstu (ziņas, sludinājumus u. tml.).
- oficiants Cilvēks, kas (restorānā, banketā u. tml.) apkalpo viesus (pasniedzot ēdienus, dzērienus); viesmīlis.
- viesmīlis Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
- tirdzinieks Cilvēks, kas (tirgū) pērk vai pārdod.
- aģitators Cilvēks, kas aģitē, nodarbojas ar aģitāciju.
- airētājs Cilvēks, kas airē; sportists, kas specializējies airēšanā.
- aizgājējs Cilvēks, kas aiziet, dodas prom.
- aizņēmējs Cilvēks, kas aizņemas.
- mīļotājs Cilvēks, kas aizraujas (ar ko), nododas (kam), mīl (ko).
- bibliofils Cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas, grāmatu mīļotājs.
- pionieris Cilvēks, kas aizsāk ko jaunu (kādā nozarē); celmlauzis.
- dublieris Cilvēks, kas aizstāj (parasti kinofilmas) lomas tēlotāju kādā epizodē.
- aizstājējs Cilvēks, kas aizstāj kādu.
- vietnieks Cilvēks, kas aizstāj vai var aizstāt (kādu), piem., darbā, kādā situācijā.
- aizstāvis Cilvēks, kas aizstāv (ko).
- āksts Cilvēks, kas ākstās.
- kaskadieris Cilvēks, kas aktiera vietā veic bīstamus trikus (uzņemot kinofilmas).
- cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu mērķi, cīnās pret nevēlamo.
- revolucionārs Cilvēks, kas aktīvi piedalās revolūcijas (1) organizēšanā un īstenošanā.
- alcējs Cilvēks, kas alkst (pēc kā).
- diplomands Cilvēks, kas apbalvots ar diplomu.
- medaļnieks Cilvēks, kas apbalvots ar medaļu.
- kavalieris Cilvēks, kas apbalvots ar ordeni.
- apmeklētājs Cilvēks, kas apciemo (kādu).
- iedzīvotājs Cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
- apgādnieks Cilvēks, kas apgādā kādu.
- apmācāmais Cilvēks, kas apgūst teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas.
- māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- krodzinieks Cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskus dzērienus.
- baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos dievkalpojumā.
- apmeklētājs Cilvēks, kas apmeklē vai ir apmeklējis (ko).
- aprēķinātājs Cilvēks, kas aprēķina (1).
- apspiedējs Cilvēks, kas apspiež.
- akmeņkalis Cilvēks, kas apstrādā (kaļ, cērt u. tml.) akmeņus.
- apsūdzētājs Cilvēks, kas apsūdz.
- falsifikators Cilvēks, kas apzināti sagroza (faktus, datus u. tml.).
- ložņa Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina noslēpumus, iegūst ziņas.
- reketieris Cilvēks, kas ar draudiem vai šantāžu veic naudas izspiešanu (parasti no uzņēmējiem).
- pareģis Cilvēks, kas ar pārdabiskiem vai iracionāliem līdzekļiem spēj pareģot nākotni.
- rīkstnieks Cilvēks, kas ar rīksti vai citu instrumentu spēj noteikt ūdens āderes, metāla dzīslas u. tml. atrašanās vietu.
- individualitāte Cilvēks, kas ar savām intelektuālajām, emocionālajām vai gribas īpašībām spilgti atšķiras no apkārtējiem; personība.
- šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piem., uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
- pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību vai izturēšanos nodara (kādam) pāri.
- izstrādātājs Cilvēks, kas ar savu darbu (ko) izstrādā, izveido.
- strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu rada materiālas vai garīgas vērtības.
- dvēsele Cilvēks, kas ar savu personību būtiski ietekmē (piem., kolektīvu, kādu pasākumu).
- smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
- notiesātais Cilvēks, kas ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu un kam ir piespriests sods.
- izspiedējs Cilvēks, kas ar varu, spēku, draudiem u. tml. cenšas iegūt no citiem (piem., naudu).
- blēdis Cilvēks, kas ar viltību, mānīšanos izdara kādu nerātnību.
- arājs Cilvēks, kas ar zemi.
- stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
- pūšļotājs Cilvēks, kas ārstē ar pūšļošanu.
- producents Cilvēks, kas atbild par radio un TV programmu saturu, vada mūzikas ierakstīšanu u. tml.
- dumpinieks Cilvēks, kas atklāti pauž neapmierinātību (ar ko), vēršas (pret ko).
- atnācējs Cilvēks, kas atnācis, ieradies.
- ceļinieks Cilvēks, kas atrodas ceļā, ceļojumā.
- ieslodzītais Cilvēks, kas atrodas ieslodzījumā.
- apgādājamais Cilvēks, kas atrodas kāda apgādībā.
- kompanjons Cilvēks, kas atrodas, darbojas, ar kādu kopā; kompānijas (1) dalībnieks.
- klātesošs Cilvēks, kas atrodas, uzturas (kur, kādā vietā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
- malējs Cilvēks, kas atvedis labību malšanai.
- nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
- dārzeņaudzētājs Cilvēks, kas audzē dārzeņus.
- balsts Cilvēks, kas balsta, sniedz palīdzību.
- kalpotājs Cilvēks, kas baznīcā, draudzē u. tml. veic noteiktus pienākumus.
- beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; cilvēks, kas nesen beidzis mācību iestādi; absolvents.
- beidzējs Cilvēks, kas beidz (piem., kādu darbu).
- absolvents Cilvēks, kas beidz vai ir beidzis mācību iestādi.
- rokaspuisis Cilvēks, kas bez ierunām izpilda (kāda) rīkojumus, pavēles, aktīvi darbojas tā labā, cenšas viņam iztapt.
- filantrops Cilvēks, kas bez savtīgiem nolūkiem darbojas citu labā, sniedzot materiālu palīdzību.
- ķildnieks Cilvēks, kas bieži ķildojas.
- staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darbavietu; arī klaidonis.
- iemetējs Cilvēks, kas bieži mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
- melis Cilvēks, kas bieži mēdz melot; cilvēks, kas melo.
- skandālists Cilvēks, kas bieži rada skandālus.
- pinkšķis Cilvēks, kas bieži raud.
- raudulis Cilvēks, kas bieži raud.
- iedzērājs Cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus.
- alkoholiķis Cilvēks, kas bieži un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus; dzērājs.
- uzdzīvotājs Cilvēks, kas bieži uzdzīvo.
- dzērājs Cilvēks, kas bieži, ar patiku dzer kādu (bezalkoholisku) dzērienu.
- raudulis Cilvēks, kas bieži, arī apnicīgi gaužas.
- dzērājs Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskos dzērienus; alkoholiķis.
- represēts Cilvēks, kas bijis pakļauts represijām.
- pretimbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā.
- braucējs Cilvēks, kas brauc (transportlīdzeklī); pasažieris.
- laivinieks Cilvēks, kas brauc ar laivu.
- mopēdists Cilvēks, kas brauc ar mopēdu.
- motociklists Cilvēks, kas brauc ar motociklu.
- skrituļotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļdēli vai skrituļslidām.
- skrituļslēpotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļslēpēm, arī sportists, kas specializējies skrituļslēpošanā.
- skrituļslidotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļslidām, arī sportists, kas specializējies skrituļslidošanā.
- velosipēdists Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; riteņbraucējs (1).
- velobraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; velosipēdists (1); riteņbraucējs (1).
- riteņbraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; velosipēdists.
- līdzbraucējs Cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu).
- snovbordists Cilvēks, kas brauc no kalna pa sniegu ar speciālu dēli.
- pakaļbraucējs Cilvēks, kas brauc pēc kā, pēc kāda.
- pasažieris Cilvēks, kas brauc sabiedriskajā transportlīdzeklī.
- braucējs Cilvēks, kas brauc, dodas (uz kādu vietu).
- kinoamatieris Cilvēks, kas brīvajā laikā nodarbojas ar kinofilmu uzņemšanu.
- brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi iestājas karadienestā.
- brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi uzņemas kādu uzdevumu, piedalās kādā pasākumā.
- burātājs Cilvēks, kas burā; sportists, kas specializējies burāšanā.
- kazaki Cilvēks, kas cēlies no šādas kopienas.
- ceļotājs Cilvēks, kas ceļo vai mēdz ceļot.
- ierāvējs Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties (parasti uz citu rēķina).
- izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
- trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā (bijušajā PSRS).
- badacietējs Cilvēks, kas cieš badu.
- cietušais Cilvēks, kas cietis nelaimes gadījumā.
- cīkstonis Cilvēks, kas cīkstas (ar kādu).
- ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu (ko).
- sekotājs Cilvēks, kas dara, rīkojas tāpat kā kāds cits; kādas personas domu, ideju atbalstītājs un turpinātājs.
- ziņotājs Cilvēks, kas darbojas (piem., kādas iestādes, organizācijas labā), pienesot ziņas (par kādu, ko).
- volontieris Cilvēks, kas darbojas brīvprātīgi, bez atlīdzības.
- aģents Cilvēks, kas darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā; pilnvarotais.
- mākslinieks Cilvēks, kas darbojas kādā mākslas nozarē (piem., tēlotājmākslā).
- pagrīdnieks Cilvēks, kas darbojas pagrīdē (2).
- politiķis Cilvēks, kas darbojas politikā.
- gulšņa Cilvēks, kas daudz gulšņā, guļ.
- bļauris Cilvēks, kas daudz kliedz, skaļi baras.
- grāmatnieks Cilvēks, kas daudz lasa; grāmatu mīļotājs, arī krājējs.
- melša Cilvēks, kas daudz melš; melis, pļāpa.
- sūdzībkalis Cilvēks, kas daudz, parasti nepamatoti, sūdzas; cilvēks, kas sacer un iesniedz daudzas, parasti nepamatotas, sūdzības.
- entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas kādai lietai, strādā ar aizrautību, lielu pašatdevi.
- dejotājs Cilvēks, kas dejo; cilvēks, kas labi dejo un kam patīk dejot.
- deklamētājs Cilvēks, kas deklamē; cilvēks, kas labi deklamē un kam patīk deklamēt.
- dekorators Cilvēks, kas dekorē; mākslinieciskais noformētājs.
- modelis Cilvēks, kas demonstrē tērpus.
- ekskursants Cilvēks, kas devies ekskursijā; ekskursijas dalībnieks.
- dežurants Cilvēks, kas dežurē, veic dežūru.
- galvinieks Cilvēks, kas dod galvojumu; galvotājs.
- padomdevējs Cilvēks, kas dod kādam padomu.
- donors Cilvēks, kas dod savas asinis, lai tās izmantotu, piem., ārstniecībā.
- projāmgājējs Cilvēks, kas dodas projām, prom.
- empīriķis Cilvēks, kas domā un darbojas, balstoties uz savu pieredzi.
- dresētājs Cilvēks, kas dresē (dzīvniekus); cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem.
- drošinātājs Cilvēks, kas drošina (kādu).
- pēddzinis Cilvēks, kas dzen pēdas.
- rūcējs Cilvēks, kas dzied zemā balsī (parasti nepareizi).
- dziedātājs Cilvēks, kas dzied; cilvēks, kas labi dzied un kam patīk dziedāt.
- ūdensvīrs Cilvēks, kas dzimis šādā Zodiaka zīmē.
- aizupietis Cilvēks, kas dzīvo aiz upes.
- kaimiņš Cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī u. tml.).
- jūrmalnieks Cilvēks, kas dzīvo jūras piekrastē.
- nabags Cilvēks, kas dzīvo ļoti lielā trūkumā, nabadzībā.
- nomaļnieks Cilvēks, kas dzīvo nomalē.
- askēts Cilvēks, kas dzīvo pēc askētisma principiem; cilvēks, kas dzīvo ļoti atturīgi, vienkārši.
- piedzīvotājs Cilvēks, kas dzīvo pie kāda (parasti uzturot intīmas attiecības ar to).
- provinciālis Cilvēks, kas dzīvo provincē (1).
- tālumnieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas.
- laikabiedrs Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis vienā laikā, laikmetā (ar kādu).
- līdzgaitnieks Cilvēks, kas dzīvo vienā laikā un darbojas kopā ar kādu.
- svēts Cilvēks, kas dzīvojis īpašu Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
- kanibāls Cilvēks, kas ēd cilvēka miesu; cilvēkēdājs.
- eksperimentētājs Cilvēks, kas eksperimentē.
- fantasts Cilvēks, kas fantazē; sapņotājs.
- aizbraucējs Cilvēks, kas gatavojas vai dodas ceļā.
- glūņa Cilvēks, kas glūn, arī izseko, izspiego (kādu).
- ekspluatators Cilvēks, kas gūst peļņu, iedzīvojas no citu cilvēku darba.
- vuārists Cilvēks, kas gūst seksuālu apmierinājumu, novērojot citu cilvēku seksuālās darbības.
- hipnotizētājs Cilvēks, kas hipnotizē.
- caurbraucējs Cilvēks, kas iebraucis kādā vietā uz īsu brīdi vai brauc kādai vietai cauri.
- iebraucējs Cilvēks, kas iebraucis, ieradies no citurienes.
- ieliktenis Cilvēks, kas iecelts amatā ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
- ieceļotājs Cilvēks, kas ieceļo vai ir ieceļojis no citurienes.
- mazumpircējs Cilvēks, kas iegādājas preces mazumtirdzniecībā, personīgam patēriņam.
- slavenība Cilvēks, kas ieguvis slavu.
- ieklīdenis Cilvēks, kas ieklīdis, ieradies no citurienes.
- izredzētais Cilvēks, kas iemantojis īpašu labvēlību; cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
- gids Cilvēks, kas iepazīstina (piem., tūristus) ar ievērojamām vietām, kultūras pieminekļiem u. tml., sniedz nepieciešamo informāciju.
- kombinators Cilvēks, kas iepriekš izplāno iespējamo notikumu gaitu un cenšas to ietekmēt, lai sasniegtu sev vēlamo mērķi.
- apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas darīšanās (piem., iestādē).
- avantūrists Cilvēks, kas iesaistās avantūrās.
- diversants Cilvēks, kas iesūtīts diversiju veikšanai, nodarbojas ar diversijām.
- kājāmgājējs Cilvēks, kas iet kājām; gājējs.
- gājējs Cilvēks, kas iet kājām.
- ķekatnieks Cilvēks, kas iet ķekatās.
- dievgaldnieks Cilvēks, kas iet pie dievgalda.
- gājējs Cilvēks, kas iet, dodas (uz noteiktu mērķi, kuru izsaka pievienotais lietvārds).
- sātībnieks Cilvēks, kas ievēro mērenību, parasti dzeršanā, ēšanā, arī alkohola lietošanā.
- novators Cilvēks, kas ievieš, rada ko jaunu, vēl nebijušu.
- cietumnieks Cilvēks, kas ievietots cietumā.
- grūtdienis Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
- telemāns Cilvēks, kas ilgstoši skatās raidījumus televizorā.
- improvizators Cilvēks, kas improvizē, kam ir spējas improvizējot radīt mākslas darbu.
- pauninieks Cilvēks, kas individuāli iepērk preces vienā vietā un ved pārdot citur.
- inscenētājs Cilvēks, kas inscenē (ko).
- amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, zinātnes vai mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
- apcietinātais Cilvēks, kas ir apcietināts.
- vēderrunātājs Cilvēks, kas ir apguvis vēderrunāšanas prasmi.
- arestētais Cilvēks, kas ir arestēts.
- fanāts Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanātiķis.
- fanātiķis Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanāts.
- melomāns Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies ar mūziku.
- pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm; cilvēks, kas darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, tās ideoloģijas labā.
- brīvlaistais Cilvēks, kas ir atlaists brīvībā; cilvēks, kas ir atbrīvots, piem., no darba attiecībām.
- bijušais Cilvēks, kas ir bijis dzīvesbiedrs, draugs u. tml.
- pūce Cilvēks, kas ir darbīgs vakarā un vēlu iet gulēt, bet no rīta ar grūtībām mostas un ir pasīvs.
- priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā jomā) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
- priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
- pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
- līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, emocionāli dzīvo līdzi (kam).
- novadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis (ar kādu) vienā un tai pašā novadā.
- pārnovadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis pārnovadā.
- pieaudzis Cilvēks, kas ir fiziski un garīgi pilnīgi attīstījies, sasniedzis pilngadību.
- diktors Cilvēks, kas ir ierunājis sagatavotu tekstu (piem., kinofilmā).
- ievainotais Cilvēks, kas ir ievainots.
- nodevējs Cilvēks, kas ir izdarījis nodevību.
- noziedznieks Cilvēks, kas ir izdarījis noziegumu vai smagu tiesību normu pārkāpumu.
- slepkava Cilvēks, kas ir izdarījis slepkavību.
- izredzētais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
- pārstāvis Cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
- ticīgs Cilvēks, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
- liecinieks Cilvēks, kas ir klāt kādā notikumā un var apstiprināt redzēto, dzirdēto.
- krāpnieks Cilvēks, kas ir kļuvis neuzticīgs (laulības dzīvē).
- militārpersona Cilvēks, kas ir nodarbināts bruņotajos spēkos; karavīrs.
- darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piem., tautas saimniecības) nozarē; cilvēks, kas strādā (kādā uzņēmumā, iestādē).
- mežrūpnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts mežrūpniecībā.
- pirtnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī; cilvēks, kas profesionāli noper pirts apmeklētājus.
- noguldītājs Cilvēks, kas ir noguldījis (bankā) naudu.
- nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
- nomirušais Cilvēks, kas ir nomiris.
- kritis Cilvēks, kas ir nonāvēts karā, kaujā.
- upuris Cilvēks, kas ir pakļauts kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
- rekrūtis Cilvēks, kas ir paņemts armijas dienestā.
- ienācējs Cilvēks, kas ir pārcēlies, ieradies no citurienes.
- darbaholiķis Cilvēks, kas ir pārmērīgi aizrāvies ar darbu; ar darbu slimīgi pārņemts cilvēks.
- piedzēris Cilvēks, kas ir pārmērīgi dzēris alkoholiskos dzērienus; piedzērušais.
- piedzēries Cilvēks, kas ir pārmērīgi dzēris alkoholiskos dzērienus.
- fanātiķis Cilvēks, kas ir pārmērīgi reliģiozs.
- pārtraucējs Cilvēks, kas ir pārtraucis (piem., kādu procesu).
- malacis Cilvēks, kas ir pelnījis uzslavu.
- prozelīts Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību vai pievērsies jaunam politiskam, filozofiskam u. tml. virzienam.
- aculiecinieks Cilvēks, kas ir redzējis, novērojis (ko).
- saderināts Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
- sabiedrotais Cilvēks, kas ir saistīts, sadarbojas (ar kādu), realizē kopīgu mērķi.
- virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis savas amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
- trimdinieks Cilvēks, kas ir sodīts ar trimdu; cilvēks, kas dzīvo trimdā.
- īrnieks Cilvēks, kas īrē telpu vai telpas.
- militārists Cilvēks, kas īsteno militārisma politiku.
- zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis brīvā dabā, zaļumos.
- varonis Cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
- izceļotājs Cilvēks, kas izceļo vai ir izceļojis; emigrants.
- politisks Cilvēks, kas izcieš sodu par likumā aizliegtu politisku darbību.
- kompilators Cilvēks, kas izdara kompilāciju.
- vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
- vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
- mizantrops Cilvēks, kas izjūt nepatiku pret citiem cilvēkiem un vairās no tiem.
- jūdass Cilvēks, kas izlikdamies par draugu, nodod savus biedrus; nodevējs.
- izlūks Cilvēks, kas izlūko (1).
- vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piem., vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
- izsūcējs Cilvēks, kas izmanto citu darbu savā labā; ekspluatators.
- kaklakungs Cilvēks, kas izmanto savu varu, lai apspiestu, izkalpinātu citus; apspiedējs.
- izmēģinātājs Cilvēks, kas izmēģina (ko).
- tūkstošveidis Cilvēks, kas izpaužas dažādos veidos; ļoti daudzpusīga personība.
- bende Cilvēks, kas izpilda nāvessodus.
- mīla Cilvēks, kas izraisa mīlestības (1) jūtas.
- mīlestība Cilvēks, kas izraisa šādas jūtas.
- disertants Cilvēks, kas izstrādā disertāciju un publiski aizstāv to.
- racionalizators Cilvēks, kas izstrādā racionalizācijas priekšlikumus, lai (piem., kā izgatavošanu) padarītu efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
- stratēģis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka stratēģiju (3).
- labvēlis Cilvēks, kas izturas labvēlīgi, labsirdīgi (pret kādu; ko), atbalsta (kādu, ko), piem., materiāli.
- mieramika Cilvēks, kas izturas miermīlīgi, nav dusmīgs.
- ķēms Cilvēks, kas izturas, rīkojas muļķīgi, nesaprātīgi, arī ne tā, kā gaidīts.
- malēnietis Cilvēks, kas izturas, rīkojas nesaprātīgi, muļķīgi; atpalicis cilvēks.
- dulburs Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
- neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
- neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārgalvis, pārdrošnieks.
- nelabvēlis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nelabvēlīgi.
- jātnieks Cilvēks, kas jāj.
- līdzjutējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sporta komandai).
- karsējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekiem), atbalsta (to).
- mūsējais Cilvēks, kas kādā ziņā ir tuvs runātājam vai runātājiem, piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
- viņējais Cilvēks, kas kādā ziņā nav tuvs runātājam vai runātājiem, nav piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
- pavadonis Cilvēks, kas kādu (arī ko) pavada.
- mācītājs Cilvēks, kas kādu māca, pamāca.
- algotnis Cilvēks, kas kalpo tam, kas maksā.
- eksternis Cilvēks, kas kārto eksāmenus eksternātā.
- partneris Cilvēks, kas kaut ko vienlaicīgi dara pārī ar citu (piem., sporta spēlē, dejā).
- klaidonis Cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba.
- klausītājs Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto, lekciju, koncertu u. tml.).
- nerrs Cilvēks, kas kļuvis par apsmiekla objektu; muļķis.
- merkantilists Cilvēks, kas ko dara aiz aprēķina, savtīga veikalnieciskuma.
- savvaļnieks Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, nerēķinoties ar citiem.
- pratējs Cilvēks, kas ko prot, arī kam ir zināšanas (kādā nozarē).
- filokartists Cilvēks, kas kolekcionē atklātnes, arī grāmatzīmes.
- filatēlists Cilvēks, kas kolekcionē pastmarkas un citus pasta dokumentus.
- filumēnists Cilvēks, kas kolekcionē sērkociņu kārbiņas, to etiķetes.
- svingeris Cilvēks, kas kopā ar dzīvesbiedru (dzīvesbiedri) piekopj seksuālo partneru maiņu, svingu (2).
- līdzzinātājs Cilvēks, kas kopā ar kādu citu zina, ir informēts (piem., par noziedzīgu nodomu vai rīcību).
- kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
- puķkopējs Cilvēks, kas kopj puķes; arī puķkopis.
- teļkopis Cilvēks, kas kopj teļus; teļkopējs.
- teļkopējs Cilvēks, kas kopj teļus; teļkopis.
- govkopis Cilvēks, kas kopj un baro govis; govkopības speciālists.
- zirgkopējs Cilvēks, kas kopj zirgus.
- krāpnieks Cilvēks, kas krāpjas, mānās.
- kritiķis Cilvēks, kas kritiski vērtē (ko), mēdz norādīt uz trūkumiem; kritizētājs.
- kūlējs Cilvēks, kas kuļ labību (piem., ar spriguli); cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas.
- kurinātājs Cilvēks, kas kurina (1); speciālists, kas apkalpo apkures vai tvaika ražošanas iekārtu.
- psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus.
- praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi.
- vergs Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
- lasītājs Cilvēks, kas lasa (grāmatas, žurnālus u. tml.); cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
- koreferents Cilvēks, kas lasa koreferātu.
- lektors Cilvēks, kas lasa publiskas lekcijas, nodarbojas ar publisku lekciju lasīšanu.
- referents Cilvēks, kas lasa vai brīvā runā izklāsta referātu, ziņojumu u. tml.
- laupītājs Cilvēks, kas laupa [1] (1).
- lēcējs Cilvēks, kas lec (ar izpletni, no tramplīna, pāri tramplīnam, ar gumijām u. tml.); sportists, kas nodarbojas ar kādu no lēkšanas sporta veidiem.
- līdējs Cilvēks, kas liekuļo, iztop; pielīdējs.
- lielībnieks Cilvēks, kas lielās vai mēdz lielīties.
- maišelnieks Cilvēks, kas lielos daudzumos (parasti maisos) iepērk preces.
- cilvēkēdājs Cilvēks, kas lieto uzturā cilvēka gaļu; kanibāls.
- dievlūdzējs Cilvēks, kas lūdz Dievu (baznīcā) vai piedalās dievkalpojumā.
- dedzinātājs Cilvēks, kas ļaunprātīgi aizdedzina (kādu objektu), lai iznīcinātu.
- iztapoņa Cilvēks, kas ļoti cenšas iztapt.
- kā lops Cilvēks, kas ļoti daudz, pārmērīgi (dzer, ēd).
- roklaiža Cilvēks, kas ļoti iztop kādam; pielīdējs; lišķis.
- pielūdzējs Cilvēks, kas ļoti jūsmo (piem., par kādu aktieri) un ar savu rīcību to izrāda.
- fans Cilvēks, kas ļoti jūsmo, aktīvi interesējas (piem., par kādu mākslinieku, sporta komandu); pielūdzējs; līdzjutējs.
- patriots Cilvēks, kas ļoti mīl (ko) un dara visu iespējamo tā labā.
- bende Cilvēks, kas ļoti nežēlīgi izturas pret cilvēkiem (arī dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
- māceklis Cilvēks, kas mācās (ko), apgūst amatu, profesiju.
- klausītājs Cilvēks, kas mācās (mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
- pirmkursnieks Cilvēks, kas mācās (mācību iestādes) pirmajā kursā.
- aspirants Cilvēks, kas mācās aspirantūrā (Latvijā līdz 20. gs. 90. gadiem).
- audzēknis Cilvēks, kas mācās kādā mācību iestādē vai arī pirmskolas bērnu iestādē.
- kursants Cilvēks, kas mācās kursos.
- neklātnieks Cilvēks, kas mācās neklātienē.
- māceklis Cilvēks, kas mācās, izglītojas kāda vadībā.
- skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piem., mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
- makšķernieks Cilvēks, kas makšķerē, nodarbojas ar makšķerēšanu.
- miegapūznis Cilvēks, kas mēdz daudz gulēt; guļava.
- prātvēders Cilvēks, kas mēdz daudz prātot, spriedelēt.
- smējējs Cilvēks, kas mēdz daudz smieties.
- muldoņa Cilvēks, kas mēdz daudz un bezjēdzīgi runāt; pļāpa.
- naktsputns Cilvēks, kas mēdz iet gulēt ļoti vēlu, mēdz strādāt vēlu vakarā, naktīs.
- zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, izsmējīgi jokot, izteikties.
- sofists Cilvēks, kas mēdz izmantot sofismus.
- mēlnesis Cilvēks, kas mēdz izplatīt nepatiesas ziņas, apmelot.
- smējējs Cilvēks, kas mēdz izsmiet, zoboties; zobgalis.
- jokdaris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, cilvēks, kam patīk jokoties.
- jokupēteris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, kam patīk jokoties.
- ņirga Cilvēks, kas mēdz ļauni, aizskaroši izsmiet, nonievāt (citus); cilvēks, kas ņirgājas (par citiem).
- rūcējs Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
- niekkalbis Cilvēks, kas mēdz runāt niekus, muļķības.
- lūriķis Cilvēks, kas mēdz slepeni skatīties, lūrēt (uz ko).
- garnadzis Cilvēks, kas mēdz zagt; zaglis.
- ņaudulis Cilvēks, kas mēdz žēloties, sūroties, gausties.
- izlīdzējs Cilvēks, kas meklē, cenšas rast izlīgumu, kompromisu.
- aprēķinātājs Cilvēks, kas mērķtiecīgi taupa.
- migrants Cilvēks, kas migrē.
- patriots Cilvēks, kas mīl savu tēvzemi, tautu, dzimteni un pašaizliedzīgi darbojas to labā.
- mirējs Cilvēks, kas mirst vai kam drīz jāmirst.
- pretimnācējs Cilvēks, kas nāk (kādam) pretī, pretējā virzienā.
- nācējs Cilvēks, kas nāk kājām.
- nerezidents Cilvēks, kas nav pastāvīgs attiecīgās valsts iedzīvotājs.
- savrupnieks Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar citiem cilvēkiem).
- nespeciālists Cilvēks, kas nav speciālists (kādā jomā), kam nav atbilstošas izglītības.
- mednieks Cilvēks, kas neatlaidīgi cenšas dabūt, iegūt (ko).
- uzpircējs Cilvēks, kas neatļauti, pārkāpjot likuma un morāles normas, cenšas (ko) iegūt par samaksu.
- bezdarbnieks Cilvēks, kas neatrod sev pastāvīgu algotu darbu.
- nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un tos nelieto; atturībnieks.
- neticīgs Cilvēks, kas neatzīst Dieva esamību, netic Dievam.
- kurls Cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird.
- despots Cilvēks, kas neierobežoti izmanto savu varu un izturas pret citiem nežēlīgi, cietsirdīgi.
- pelēcība Cilvēks, kas neizceļas ne ar ko īpašu; viduvējība; viduvējība.
- svešs Cilvēks, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts; cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks.
- narkokurjers Cilvēks, kas nelegāli pārvadā, ieved valstī narkotikas.
- vienpatis Cilvēks, kas nemīl kontaktēties ar citiem cilvēkiem; cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
- disidents Cilvēks, kas nepakļaujas valdošajai ideoloģijai, izrāda pretestību pastāvošajam režīmam (parasti autoritārās valstīs).
- iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies atbildīgā amatā, ieguvis ievērojamu sabiedrisko stāvokli u. tml.
- krāsains Cilvēks, kas nepieder pie baltās rases.
- nepratējs Cilvēks, kas neprot (ko).
- lasītnepratējs Cilvēks, kas neprot lasīt [1] (1); analfabēts.
- murkšķis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1).
- daltoniķis Cilvēks, kas nespēj atšķirt sarkano, retāk zilo un violeto krāsu.
- šļupstētājs Cilvēks, kas nespēj droši, pārliecinoši runāt.
- marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
- nesapraša Cilvēks, kas nespēj saprast, izprast (ko).
- dīkdienis Cilvēks, kas nestrādā, dzīvo bezdarbībā; sliņķis, slaists.
- bezdievis Cilvēks, kas netic Dievam; cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus (parasti ticīgo cilvēku vērtējumā).
- apakšīrnieks Cilvēks, kas no īrnieka īrē telpu vai telpas.
- špikotājs Cilvēks, kas no kāda cita ir ko izmantojis, pārņēmis.
- metalurgs Cilvēks, kas nodarbināts metalurģijā; metalurģijas speciālists.
- diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu u. tml.) bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
- deģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
- pārpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pārpirkšanu; starpnieks.
- pētnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pētniecību.
- vedējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) transportēšanu; arī ormanis.
- komersants Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti liela apjoma) tirdzniecību.
- afērists Cilvēks, kas nodarbojas ar afērām; blēdis, krāpnieks.
- aitkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar aitkopību.
- akvalangists Cilvēks, kas nodarbojas ar akvalangismu.
- alķīmiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar alķīmiju.
- apavnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar apavu izgatavošanu, labošanu u. tml.
- šuvējs Cilvēks, kas nodarbojas ar apģērba, veļas u. tml. šūšanu.
- astrologs Cilvēks, kas nodarbojas ar astroloģiju.
- augkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augkopību.
- augļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augļkopību, augļkopības speciālists.
- augļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar augstu procentu ņemšanu par aizdoto naudu.
- audējs Cilvēks, kas nodarbojas ar aušanu; aušanas speciālists.
- biškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar biškopību; biškopības speciālists.
- briežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar briežkopību.
- cepurnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar cepuru izgatavošanu.
- važonis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos; ormanis.
- spēkavīrs Cilvēks, kas nodarbojas ar cīņas sportu, smagatlētiku.
- cūkkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar cūkkopību.
- rakstnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar daiļliteratūras darbu (parasti prozas) sacerēšanu.
- dārzkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzkopību; dārzkopības speciālists.
- dejotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dejas mākslu, baleta mākslinieks; dalībnieks deju kolektīvā.
- vērpējs Cilvēks, kas nodarbojas ar diegu, dziju u. tml. vērpšanu; vērpšanas speciālists.
- dravnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar dravniecību (1).
- ķērājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu.
- feļetonists Cilvēks, kas nodarbojas ar feļetonu rakstīšanu; feļetona autors.
- fotoamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar fotografēšanu, nebūdams profesionāls fotogrāfs.
- miesnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar gaļas pirmapstrādi; arī gaļas tirgotājs.
- grāmatsējējs Cilvēks, kas nodarbojas ar grāmatu iesiešanu, grāmatiesiešanas speciālists.
- pārrakstītājs Cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu.
- grāvracis Cilvēks, kas nodarbojas ar grāvju rakšanu.
- hiphopers Cilvēks, kas nodarbojas ar hiphopu.
- hiromants Cilvēks, kas nodarbojas ar hiromantiju.
- intrigants Cilvēks, kas nodarbojas ar intrigām (1).
- teorētiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
- amatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar kādu amatu.
- kapracis Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu izrakšanu un mirušo aprakšanu.
- kazkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar kazkopību.
- ogļdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar koka ogļu ieguvi.
- kolportieris Cilvēks, kas nodarbojas ar kolportāžu.
- kontrabandists Cilvēks, kas nodarbojas ar kontrabandu.
- koruptants Cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju vai pakļaujas korupcijai.
- pirāts Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu.
- kultūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar kultūrismu; sportists, kas specializējies kultūrismā.
- lopkopējs Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kopšanu.
- lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar liela apjoma tirdzniecību un kuram ir būtiska ietekme attiecīgajā tirgū.
- linkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar linkopību; linkopības speciālists.
- lopkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar lopkopību; lopkopības speciālists.
- mags Cilvēks, kas nodarbojas ar maģiju; burvis; pareģis.
- mājamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību.
- mežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar mežkopību; mežkopības speciālists.
- modelists Cilvēks, kas nodarbojas ar modelismu.
- tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar nelegālu, arī nekvalitatīvu preču tirdzniecību.
- malumednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām.
- malumakšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu.
- maluzvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zvejniecību.
- novadpētnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar novadpētniecību.
- nūjotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar nūjošanu.
- okultists Cilvēks, kas nodarbojas ar okultismu.
- parapsihologs Cilvēks, kas nodarbojas ar parapsiholoģiju.
- piensaimnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar piensaimniecību.
- planierists Cilvēks, kas nodarbojas ar planierismu, prot vadīt planieri.
- plostnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar plostu sagatavošanu un pludināšanu.
- privātuzņēmējs Cilvēks, kas nodarbojas ar privāto uzņēmējdarbību.
- vokālists Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu; dziedonis.
- publicists Cilvēks, kas nodarbojas ar publicistiku, raksta publicistiskus darbus.
- puķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar puķkopību; puķkopības speciālists.
- radioamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar radioamatierismu.
- skribents Cilvēks, kas nodarbojas ar rakstīšanu profesionāli zemā līmenī, pavirši.
- reklāmists Cilvēks, kas nodarbojas ar reklāmu veidošanu.
- riebējs Cilvēks, kas nodarbojas ar riebšanu; pūšļotājs, vārdotājs.
- rokdarbnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar rokdarbu izgatavošanu.
- sakņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sakņkopību; sakņkopības speciālists.
- sēklkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sēklkopību, sēklkopības speciālists.
- selekcionārs Cilvēks, kas nodarbojas ar selekciju (1); selekcijas (1) speciālists.
- sīkražotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar sīkražošanu.
- sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar sīku, mazvērtīgu, arī lietotu priekšmetu tirdzniecību.
- speleotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar speleotūrismu.
- stenogrāfists Cilvēks, kas nodarbojas ar stenografēšanu.
- stiklinieks Cilvēks, kas nodarbojas ar stikla apstrādi, veido izstrādājumus no stikla.
- suņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar suņkopību; suņkopības speciālists.
- svešvalodnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar svešvalodu studēšanu vai mācīšanu.
- šarlatāns Cilvēks, kas nodarbojas ar šarlatānismu; blēdis, krāpnieks.
- dziednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tautas medicīnu vai ārstē ar netradicionālām metodēm.
- sīktirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību nelielā apjomā.
- veikalnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
- tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību.
- truškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar truškopību.
- tūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar tūrismu, piedalās tūrisma pasākumā.
- ūdenstūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu; cilvēks, kas aktīvās atpūtas laikā izmanto ūdenstūrisma pakalpojumus.
- ufologs Cilvēks, kas nodarbojas ar ufoloģiju, neidentificēto lidojošo objektu pētnieks.
- biznesmenis Cilvēks, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību; uzņēmējs, komersants.
- vārdotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar vārdošanu; riebējs, pūšļotājs.
- velotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar velotūrismu; sportists, kas specializējies velotūrismā.
- vīnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vīnkopību; vīnkopības speciālists.
- virpotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar virpošanu; virpošanas speciālists.
- vistkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vistkopību; vistkopības speciālists.
- zeltracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi; zeltraktuves strādnieks.
- zemkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemkopību; zemkopības speciālists.
- ronis Cilvēks, kas nodarbojas ar ziemas peldēšanu.
- zīlnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zīlēšanu.
- zirdzinieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; cilvēks, kam ir bieža saskare ar zirgiem.
- zirgkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; zirgkopības speciālists.
- zivkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zivkopību; zivkopības speciālists.
- zootehniķis Cilvēks, kas nodarbojas ar zootehniku; zootehnikas speciālists.
- zvērkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zvērkopību; zvērkopības speciālists; arī cilvēks, kas nodarbojas ar savvaļas dzīvnieku aprūpi.
- spēlmanis Cilvēks, kas nodarbojas ar, parasti azarta, spēli.
- epikūrietis Cilvēks, kas nododas jutekliskām baudām.
- vēstnesis Cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus, arī (ko) vēstī; ziņnesis.
- renegāts Cilvēks, kas noliedz savu agrāko, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem; atkritējs, pārbēdzējs.
- nomnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu.
- individuālists Cilvēks, kas norobežojas no sabiedrības, nesadarbojas ar citiem.
- atkritējs Cilvēks, kas novērsies, izstājies (piem., no kādas grupas, organizācijas).
- ogotājs Cilvēks, kas ogo.
- okšķeris Cilvēks, kas okšķerē; slepeno dienestu darbinieks, spiegs.
- rotaļnieks Cilvēks, kas organizē, vada rotaļas; rotaļu vadītājs.
- organizators Cilvēks, kas organizē.
- radiokomentētājs Cilvēks, kas pa radio komentē, piem., sporta spēli, politisku diskusiju.
- dienderis Cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop (kādam); pakalpiņš.
- upuris Cilvēks, kas pakļauts (kāda, kā) vardarbībai, cietis no vardarbības; cilvēks, kas gājis bojā karā, nelaimes gadījumā u. tml.
- palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko paveikt, cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot kādu tā daļu.
- vergs Cilvēks, kas parāda dēļ notiesāts par parāda kalpu (Livonijā 13.–15. gs.); drellis [2].
- drellis Cilvēks, kas parāda dēļ notiesāts par parāda kalpu jeb vergu (Livonijā 13.–15. gs.).
- dubultaģents Cilvēks, kas paralēli darbojas vairāku (personu, organizāciju, iestāžu) uzdevumā.
- īgņa Cilvēks, kas parasti ir īgns.
- pārceļotājs Cilvēks, kas pārceļo vai ir pārceļojis uz citu dzīves vai uzturēšanās vietu.
- tirgotājs Cilvēks, kas pārdod (ko); cilvēks, arī uzņēmums, kas nodarbojas ar tirdzniecību.
- līdzjutējs Cilvēks, kas pārdzīvo (ko) līdz (ar kādu citu).
- konvertīts Cilvēks, kas pārgājis no vienas konfesijas citā; cilvēks, kas pievērsies citai ticībai.
- grēcinieks Cilvēks, kas pārkāpj reliģiski ētiskās pamatnormas (baušļus).
- izdzinējs Cilvēks, kas pārmērīgi nostrādina, izkalpina (citus) darbā.
- pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (noteiktu darbības jomu, sabiedrisku virzienu u. tml.).
- ekscentriķis Cilvēks, kas pārsteidz ar negaidītu, neparastu rīcību, dīvainībām.
- pārtraucējs Cilvēks, kas pārtrauc (kāda cita darbību).
- velorikša Cilvēks, kas pārvadā pasažierus ar vieglajiem divričiem.
- rezidents Cilvēks, kas pastāvīgi dzīvo kādā valstī un ir tās nodokļu maksātājs.
- kopējs Cilvēks, kas pastāvīgi kopj, apkopj (ko).
- žūpa Cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus.
- pasūtītājs Cilvēks, kas pasūta [1] vai ir pasūtījis (ko).
- brīvklausītājs Cilvēks, kas pats pēc savas vēlēšanās un vienošanās ar pasniedzēju, apmeklē lekcijas konkrētā priekšmetā.
- seksists Cilvēks, kas pauž seksisma uzskatus.
- utopists Cilvēks, kas pauž utopiju (2), tic kam nepiepildāmam.
- atpūtnieks Cilvēks, kas pavada atvaļinājumu atpūšoties, atpūšas kūrortā u. tml.
- vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mājā, kūrortā u. tml.).
- miesassargs Cilvēks, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīgs par tās drošību.
- atraitnis Cilvēks, kas pēc dzīvesbiedra (dzīvesbiedres) nāves nav apprecējies.
- peldētājs Cilvēks, kas peld.
- rokpelnis Cilvēks, kas pelna iztiku, strādājot mazkvalificētu, ar rokām darāmu darbu.
- brāķētājs Cilvēks, kas peļ, noniecina (ko), atzīst (ko) par nederīgu, nelietojamu.
- pircējs Cilvēks, kas pērk (ko).
- bērinieks Cilvēks, kas piedalās bērēs.
- cīnītājs Cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā; karotājs.
- konkursants Cilvēks, kas piedalās konkursā; konkursa dalībnieks.
- demonstrants Cilvēks, kas piedalās masveida gājienā, mītiņā u. tml.
- rotaļnieks Cilvēks, kas piedalās rotaļā, rotaļas dalībnieks.
- sarunbiedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem.
- polemists Cilvēks, kas piedalās, ir iesaistījies polemikā; polemiķis.
- polemiķis Cilvēks, kas piedalās, ir iesaistījies polemikā; polemists.
- aristokrāts Cilvēks, kas pieder pie aristokrātijas.
- klēriķis Cilvēks, kas pieder pie garīdzniecības – mācītājs, priesteris, garīgā semināra audzēknis u. tml.
- jauns Cilvēks, kas pieder pie jaunās paaudzes.
- kolonists Cilvēks, kas pieder pie kolonijas (2).
- proletārietis Cilvēks, kas pieder pie proletariāta; strādnieks.
- sīkgruntnieks Cilvēks, kas pieder pie sīkgruntniecības.
- vecs Cilvēks, kas pieder pie vecās paaudzes.
- patricietis Cilvēks, kas piederēja pie viduslaiku pilsētu patriciāta.
- populists Cilvēks, kas piekopj populismu.
- pielīdējs Cilvēks, kas pielabinoties, iztopot u. tml. cenšas iegūt kāda labvēlību.
- sātanists Cilvēks, kas pielūdz dēmonus, sātanu.
- komunikants Cilvēks, kas pieņem komūniju; dievgaldnieks.
- hronists Cilvēks, kas pieraksta vēsturiskos notikumus to norises secībā.
- marodieris Cilvēks, kas piesavinās, laupa kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
- pieguļnieks Cilvēks, kas pieskata zirgus pieguļā.
- izsūtītais Cilvēks, kas piespiedu kārtā pārvietots un nometināts (piem., Sibīrijā).
- varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piem., neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
- gaitnieks Cilvēks, kas pilda klaušas; arī kalps.
- klaušinieks Cilvēks, kas pilda klaušas.
- šķūtnieks Cilvēks, kas pilda šķūtis.
- atturībnieks Cilvēks, kas pilnīgi atturas no alkoholisku dzērienu lietošanas.
- invalīds Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma, slimības vai citu cēloņu dēļ).
- pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais atklājis vai aizsācis (ko).
- pirmsācējs Cilvēks, kas pirmais sāk, ievieš ko jaunu, vēl nebijušu.
- pirmgājējs Cilvēks, kas pirmo reizi iet pa kādu maršrutu.
- pļāvējs Cilvēks, kas pļauj.
- popularizētājs Cilvēks, kas popularizē.
- fotomodelis Cilvēks, kas pozē fotogrāfam mākslas foto radīšanai, reklāmai u. tml.
- modelis Cilvēks, kas pozē māksliniekam vai mākslas fotogrāfam.
- pretendents Cilvēks, kas pretendē (uz ko).
- stagnāts Cilvēks, kas pretojas jauninājumiem.
- rožkopis Cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar rožu audzēšanu.
- propagandētājs Cilvēks, kas propagandē (ko).
- rakstpratējs Cilvēks, kas prot (parasti pareizi) rakstīt.
- poliglots Cilvēks, kas prot daudzas valodas.
- esperantists Cilvēks, kas prot esperanto.
- vijoļmeistars Cilvēks, kas prot izgatavot vijoles.
- lasītpratējs Cilvēks, kas prot lasīt [1] (1).
- provokators Cilvēks, kas provocē (1), organizē provokācijas (1).
- melnsimtnieks Cilvēks, kas publiski pauž galēji reakcionārus, šovinistiskus vai antisemītiskus uzskatus.
- oponents Cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē (piem., promocijas darbu).
- taurētājs Cilvēks, kas pūš tauri.
- ceļvedis Cilvēks, kas rāda ceļu, vada ceļā; pavadonis (ceļotājiem).
- mājražotājs Cilvēks, kas ražo preces mājas apstākļos.
- fizkultūrietis Cilvēks, kas regulāri nodarbojas ar fiziskiem vingrinājumiem vai kādu sporta veidu.
- regulētājs Cilvēks, kas regulē; speciālists, kas sagatavo iekārtu, ierīci u. tml. noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai.
- sekotājs Cilvēks, kas reģistrējies kādā interneta mājas lapā un regulāri interesējas par šīs lapas saturu.
- seja Cilvēks, kas reklamē kāda uzņēmuma ražoto produkciju vai sniegtos pakalpojumus.
- eremīts Cilvēks, kas reliģisku iemeslu dēļ norobežojies no citiem cilvēkiem un dzīvo vientulībā.
- retušētājs Cilvēks, kas retušē; retušas speciālists.
- necilvēks Cilvēks, kas rīkojas necilvēcīgi, briesmīgi, nežēlīgi.
- vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; gaisagrābslis.
- racējs Cilvēks, kas rok.
- musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdītājs.
- bulduris Cilvēks, kas runā neskaidri, nesaprotami.
- gādnieks Cilvēks, kas rūpējas, gādā (par kādu); apgādnieks.
- huligāns Cilvēks, kas rupji pārkāpj sabiedriskās kārtības noteikumus.
- sacensonis Cilvēks, kas sacenšas; sacensību, konkursa u. tml. dalībnieks.
- literāts Cilvēks, kas sacer daiļdarbus, rakstnieks, publicists; cilvēks, kas nodarbojas ar literatūras pētīšanu.
- izcirtējs Cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (pārdošanai).
- krusts un bēdas Cilvēks, kas sagādā citam daudz rūpju, raižu.
- ubags Cilvēks, kas sagādā iztiku ubagojot.
- mežcirtējs Cilvēks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
- pacients Cilvēks, kas saņem medicīnisku palīdzību; slimnieks, kas ārstējas pie ārsta.
- enkurnieks Cilvēks, kas saņem ostā ienākošos plostus.
- laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu; cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piem., mākslinieku konkursā).
- gūsteknis Cilvēks, kas saņemts, nokļuvis gūstā.
- pragmatiķis Cilvēks, kas savā darbībā vadās pēc praktiskā lietderīguma un izdevīguma principiem.
- loģiķis Cilvēks, kas savā rīcībā, runā, domās u. tml. balstās uz loģiku (2).
- egoists Cilvēks, kas savas personiskās intereses izvirza augstāk par citu interesēm.
- karjerists Cilvēks, kas savtīgi tiecas izvirzīties, gūt popularitāti, slavu.
- ekspluatators Cilvēks, kas savtīgos nolūkos izmanto (ko).
- bļodlaiža Cilvēks, kas savtīgos nolūkos iztop, pakalpo, lai iegūtu (kāda) labvēlību.
- blēdis Cilvēks, kas savtīgos nolūkos rīkojas negodīgi, izmanto melus, krāpšanos, mānīšanos.
- diplomāts Cilvēks, kas savu mērķi prot sasniegt ar prasmīgu, labi apsvērtu izturēšanos pret citiem cilvēkiem.
- varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
- pretimsēdētājs Cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
- simulants Cilvēks, kas simulē.
- mednieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar medībām vai piedalās medībās.
- zvejnieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar zveju vai piedalās zvejniecībā.
- propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar kā propagandu.
- sportists Cilvēks, kas sistemātiski vai profesionāli nodarbojas ar sportu.
- skatītājs Cilvēks, kas skatās (kādu darbību, notikumu).
- skatītājs Cilvēks, kas skatās (skatuves mākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
- skrējējs Cilvēks, kas skrien; sportists, kas nodarbojas ar kādu no skriešanas sporta veidiem.
- bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis.
- astmatiķis Cilvēks, kas slimo ar astmu, astmas slimnieks.
- cukurslimnieks Cilvēks, kas slimo ar cukurslimību; diabētiķis.
- epileptiķis Cilvēks, kas slimo ar epilepsiju.
- histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju; kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
- kleptomāns Cilvēks, kas slimo ar kleptomāniju.
- kretīns Cilvēks, kas slimo ar kretīnismu (1).
- mēnessērdzīgs Cilvēks, kas slimo ar mēnessērdzību jeb somnambulismu.
- neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju; arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
- neirotiķis Cilvēks, kas slimo ar neirozi.
- paralītiķis Cilvēks, kas slimo ar paralīzi.
- paranoiķis Cilvēks, kas slimo ar paranoju.
- psihastēniķis Cilvēks, kas slimo ar psihastēniju.
- reimatiķis Cilvēks, kas slimo ar reimatismu.
- sifilitiķis Cilvēks, kas slimo ar sifilisu.
- sirdsslimnieks Cilvēks, kas slimo ar sirds slimību.
- spitālīgs Cilvēks, kas slimo ar spitālību.
- šizofrēniķis Cilvēks, kas slimo ar šizofrēniju.
- slimnieks Cilvēks, kas slimo.
- sludinātājs Cilvēks, kas sludina (izplata, popularizē kādu mācību, idejas, uzskatus).
- smēķētājs Cilvēks, kas smēķē; cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
- informators Cilvēks, kas sniedz informāciju, informē (par kaut ko).
- labdaris Cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību (parasti trūcīgajiem), gādā par kādu, atbalsta; filantrops.
- soģis Cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko).
- tulks Cilvēks, kas spēj (ko) tulkot (2), izprast, nojaust, izskaidrot (parasti pēc kādām zīmēm, notikumiem, sakritībām u. tml.).
- brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus, veikt ko sevišķi ievērojamu, neparastu, apbrīnojamu.
- reālists Cilvēks, kas spēj objektīvi, patiesi uztvert un novērtēt īstenību.
- gājējs Cilvēks, kas spēj paiet.
- pareģis Cilvēks, kas spēj paredzēt (notikumus, apstākļus u. tml.).
- pravietis Cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni; pareģis.
- lidonis Cilvēks, kas spēj pārvietoties gaisā; lidotājs.
- spekulants Cilvēks, kas spekulē (1).
- bandūrists Cilvēks, kas spēlē bandūru.
- muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu, uzstājas, bet (parasti) nav profesionāls mūziķis.
- spiegs Cilvēks, kas spiego kāda uzdevumā.
- godasargs Cilvēks, kas stāv godasardzē.
- stažieris Cilvēks, kas stažējas.
- stostiķis Cilvēks, kas stostās.
- stostītājs Cilvēks, kas stostās.
- ogļracis Cilvēks, kas strādā akmeņogļu šahtā vai karjerā.
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu iestādē (pirmspadomju laikā).
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu pie kāda mājās; mājkalpotājs.
- apsargs Cilvēks, kas strādā apsardzē; apsardzes loceklis; sargs.
- celtnieks Cilvēks, kas strādā celtniecībā: celtniecības speciālists.
- bitenieks Cilvēks, kas strādā dravā; biškopis.
- garderobists Cilvēks, kas strādā garderobē – saņem un izsniedz virsdrēbes.
- grāmatnieks Cilvēks, kas strādā grāmatniecībā.
- graudkopis Cilvēks, kas strādā graudkopībā; graudkopības speciālists.
- izsūtāms Cilvēks, kas strādā kādā iestādē par iznēsātāju, dažādu norīkojumu izpildītāju.
- kalps Cilvēks, kas strādā kāda vai kā labā.
- palīgs Cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā.
- ostinieks Cilvēks, kas strādā kuģu ostā; ostas darbinieks.
- lauksaimnieks Cilvēks, kas strādā lauksaimniecībā, lauku saimniecības īpašnieks; zemnieks.
- meliorators Cilvēks, kas strādā meliorācijā; meliorācijas speciālists.
- mežinieks Cilvēks, kas strādā mežā.
- stundinieks Cilvēks, kas strādā noteiktas stundas.
- haltūrists Cilvēks, kas strādā pavirši, nekvalitatīvi.
- enciklopēdists Cilvēks, kas strādā pie enciklopēdiju veidošanas un izdošanas.
- mežstrādnieks Cilvēks, kas strādā pie mežu ciršanas un kokmateriālu sagatavošanas darbiem.
- radiodarbinieks Cilvēks, kas strādā radio (1); radio (1) darbinieks.
- strādnieks Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
- streiklauzis Cilvēks, kas strādā streikotāju vietā.
- pirmgadnieks Cilvēks, kas strādā, ir iesaistījies, darbojas (kaut kur) pirmo gadu; debitants (sporta spēļu komandā).
- pelnītājs Cilvēks, kas strādā, saņemot par to atlīdzību, lai kādu apgādātu.
- advokāts Cilvēks, kas strīdā vai konfliktā ļoti aizstāv kādu.
- strīdnieks Cilvēks, kas strīdas.
- šantāžists Cilvēks, kas šantažē (kādu), nodarbojas ar šantāžu.
- šķielacis Cilvēks, kas šķielē.
- špikotājs Cilvēks, kas špiko.
- runātājs Cilvēks, kas teic runu (3); cilvēks, kas runā, izsaka savu (vai kāda cilvēku kopuma) viedokli (piem., sapulcē, sarunā).
- skrandainis Cilvēks, kas tērpies skrandainā apģērbā.
- ideālists Cilvēks, kas tic cildeniem ideāliem, cenšas tos realizēt; cilvēks, kas idealizē īstenību.
- fatālists Cilvēks, kas tic iepriekš nolemtam un nenovēršamam liktenim.
- kristietis Cilvēks, kas tic Jēzum Kristum, viņa mācībai; kristīgās baznīcas loceklis.
- izpalīgs Cilvēks, kas tika iesaukts vācu armijā samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (Otrā pasaules kara beigās).
- atbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis.
- jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis bagātību, strauji kļuvis bagāts.
- jaunpilsonis Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis pilsonību.
- jauniņais Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
- jaunatnācējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieradies.
- jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts obligātajā karadienestā.
- jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi; jauniesauktais karavīrs līdz svinīgā solījuma nodošanai.
- jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
- jaunlaulāts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir salaulājies.
- pašnāvnieks Cilvēks, kas tīši sevi nonāvē; cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
- dauzoņa Cilvēks, kas trokšņo, rīko tračus, kautiņus; kauslis.
- tulkotājs Cilvēks, kas tulko tekstu, vārdus no vienas valodas citā valodā; speciālists rakstīta teksta tulkošanā.
- tusnis Cilvēks, kas tusnī.
- viltvārdis Cilvēks, kas uzdodas par kādu citu, ir piesavinājies cita vārdu.
- sargs Cilvēks, kas uzmana, novēro (ko).
- supervizors Cilvēks, kas uzrauga (kā) darba izpildi, sniedz konsultācijas un psiholoģisku atbalstu darbiniekam.
- gans Cilvēks, kas uzrauga ganībās mājlopus.
- diktators Cilvēks, kas uzspiež citiem savu gribu.
- veģetārietis Cilvēks, kas uzturā lieto galvenokārt augu produktus un pilnībā atsakās no gaļas; veģetārisma piekritējs.
- vegāns Cilvēks, kas uzturā nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus); vegānisma piekritējs.
- kolekcionārs Cilvēks, kas vāc un sistematizē noteikta veida priekšmetus, veido kolekciju.
- tiesnesis Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot strīdus.
- aldaris Cilvēks, kas vada alus gatavošanas tehnoloģisko procesu (rūpnīcā); cilvēks, kas nodarbojas ar alus gatavošanu; alus darītājs.
- automobilists Cilvēks, kas vada automobili.
- apstāvētājs Cilvēks, kas vada bēru ceremoniju, saka izvadīšanas runu; izvadītājs.
- diskžokejs Cilvēks, kas vada diskotēku vai raidījumu par popmūziku – izvēlas un atskaņo mūziku, komentē to u. tml.
- šovmenis Cilvēks, kas vada izklaidējoša rakstura pasākumus, TV raidījumus.
- kombainieris Cilvēks, kas vada kombainu (2).
- lidotājs Cilvēks, kas vada lidaparātu; pilots.
- motorollerists Cilvēks, kas vada motorolleru.
- pilots Cilvēks, kas vada specifisku sporta transportlīdzekli.
- braucējs Cilvēks, kas vada transportlīdzekli.
- vīndaris Cilvēks, kas vada un pārzina vīna gatavošanas procesu (parasti rūpnieciski); cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu.
- direktors Cilvēks, kas vada, uzrauga, piem., filmas uzņemšanas grupas darbu.
- vajātājs Cilvēks, kas vajā (kādu), lai (to) notvertu, arī nogalinātu.
- aģents Cilvēks, kas valdības vai drošības iestāžu uzdevumā slepeni ievāc informāciju.
- pastalnieks Cilvēks, kas valkā pastalas.
- aizvestais Cilvēks, kas varmācīgā veidā aizvests no dzimtenes; izsūtītais.
- laivinieks Cilvēks, kas ved pasažierus vai kravu ar laivu.
- reorganizators Cilvēks, kas veic (kā) reorganizāciju.
- asenizators Cilvēks, kas veic asenizācijas darbus.
- bruģētājs Cilvēks, kas veic bruģēšanas darbus.
- intervētājs Cilvēks, kas veic interviju, izjautā (personu).
- krāvējs Cilvēks, kas veic kraušanas darbus.
- kosmonauts Cilvēks, kas veic lidojumu kosmosā.
- stratonauts Cilvēks, kas veic lidojumu stratosfērā.
- mahinators Cilvēks, kas veic mahinācijas.
- ekspresis Cilvēks, kas veic mantu pārvadāšanas, piegādes u. tml. pakalpojumus.
- melnstrādnieks Cilvēks, kas veic nekvalificētu, parasti fiziski smagu darbu.
- emuārists Cilvēks, kas veic regulārus ierakstus tīmekļa lietotnē; blogeris.
- sabotieris Cilvēks, kas veic sabotāžu.
- saiņotājs Cilvēks, kas veic saiņošanas darbus (piem., veikalā, rūpnīcā).
- sterilizētājs Cilvēks, kas veic sterilizāciju (1).
- ugunssargs Cilvēks, kas veic ugunsnovērošanu.
- maketētājs Cilvēks, kas veido iespieddarba maketu.
- inscenētājs Cilvēks, kas veido inscenējumus.
- gudrinieks Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos un tos izmanto savā labā.
- makans Cilvēks, kas veikli orientējas situācijā un prot izmantot to savā labā.
- antifašists Cilvēks, kas vēršas pret fašismu; fašisma pretinieks.
- antiglobālists Cilvēks, kas vēršas pret globālismu; globālisma pretinieks.
- antikomunists Cilvēks, kas vēršas pret komunismu; komunisma pretinieks.
- recenzents Cilvēks, kas vērtē (ko), sniedz atsauksmi (par ko); recenzijas autors.
- vērtētājs Cilvēks, kas vērtē, nosaka (kā) vērtību, kvalitāti.
- dublieris Cilvēks, kas vienlaikus dara to pašu, ko dara cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
- gaudulis Cilvēks, kas vienmēr gaužas, žēlojas.
- materiālists Cilvēks, kas visu vērtē no praktiskuma, izdevīguma, labuma viedokļa.
- zāģeris Cilvēks, kas zāģē; cilvēks, kas nodarbojas ar kokmateriālu izstrādi.
- kokgāzējs Cilvēks, kas zāģējot vai cērtot gāž, laiž zemē kokus.
- mankurts Cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes.
- zīmētājs Cilvēks, kas zīmē; cilvēks, kas nodarbojas ar zīmēšanu.
- konspirators Cilvēks, kas zina un prot izmantot konspirācijas noteikumus, metodes.
- autodidakts Cilvēks, kas zināšanas ieguvis pašmācības ceļā.
- zaglis Cilvēks, kas zog.
- bļitkotājs Cilvēks, kas zvejo zivis ar bļitku.
- censonis Cilvēks, kas, pārvarot grūtības, cenšas sasniegt iecerēto mērķi.
- līdzskrējējs Cilvēks, kas, piem., pašlabuma, karjeras dēļ (uz kādu laiku vai tikai ārēji) atbalsta kādu politisku virzienu, grupējumu.
- mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs cilvēks.
- moceklis Cilvēks, ko pakļauj spīdzināšanai, mokām.
- hipohondriķis Cilvēks, ko pārņēmusi hipohondrija.
- ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto prasību izpildi.
- tiesājams Cilvēks, ko tiesā [1] (1).
- nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku un viņa viesus; jokdaris, āksts.
- āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
- multimiljonārs Cilvēks, kura bagātība vērtējama vairākos miljonos.
- paraugs Cilvēks, kura darbība, rīcība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme un kuram jālīdzinās, jāseko.
- pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam, kam), vērsta pret (kādu, ko); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati, pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja.
- tukšziedis Cilvēks, kura darbībai, dzīvei nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
- baikeris Cilvēks, kura galvenais pārvietošanās līdzeklis ir motocikls un kuram ir sava noteikta dzīves filozofija, dzīvesveids un ģērbšanās stils (parasti melns ādas apģērbs ar metāla aksesuāriem).
- mājīpašnieks Cilvēks, kura īpašumā ir māja; namīpašnieks.
- tips Cilvēks, kura izskats un izturēšanās rada neuzticību, izraisa nepatiku.
- savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
- šķirtenis Cilvēks, kura laulība ir juridiski šķirta.
- frizieris Cilvēks, kura nodarbošanās ir frizēšana.
- pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
- iznēsātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) iznēsāšanu.
- nesējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) nešanu.
- svērējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar svēršanu.
- putnkopis Cilvēks, kura pamatnodarbošanās ir putnkopība.
- mērens Cilvēks, kura politiskie uzskati nav galēji labēji vai kreisi.
- metiss Cilvēks, kura priekšteči pieder pie dažādām rasēm (parasti baltās rases piederīgā un indiāņa pēcnācējs).
- redaktors Cilvēks, kura profesionālajos pienākumos ietilpst (iespieddarba) rediģēšana; speciālists (izdevniecībā, redakcijā), kas sagatavo (piem., iespieddarbu) laišanai klajā.
- kristīgs Cilvēks, kura reliģija ir kristietība.
- zemcilvēks Cilvēks, kura rīcība, izturēšanās neatbilst nekādām morāles normām.
- holeriķis Cilvēks, kura temperamenta pamatā ir stiprais, nelīdzsvarotais, kustīgais nervu darbības tips, kam raksturīga ātra, impulsīva rīcība un spēcīgas, ātri izraisāmas jūtas.
- novērotājs Cilvēks, kura uzdevums ir novērot, uzmanīt (ko).
- mašīnrakstītājs Cilvēks, kura uzdevums ir pārrakstīt tekstus ar rakstāmmašīnu.
- pārraugs Cilvēks, kura uzdevums ir pārraudzīt (ko).
- signālists Cilvēks, kura uzdevums ir raidīt un pieņemt signālus (1); signalizētājs (1).
- ķeceris Cilvēks, kura uzskati, pārliecība vai rīcība ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
- izdzimtenis Cilvēks, kura uzvedība neatbilst normāla cilvēka dabai; necilvēks; deģenerāts.
- jauktenis Cilvēks, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautībām.
- gaviļnieks Cilvēks, kuram ir jubileja vai cita svinību diena; cilvēks, kura dēļ notiek svinības un kuru godina, apsveic.
- tukšziedis Cilvēks, kuram nav pēcnācēju.
- siltummīlis Cilvēks, kuram patīk silti vai karsti laika apstākļi.
- personība Cilvēks, kuram piemīt kādas iezīmīgas, parasti pozitīvas, spilgtas īpašības.
- dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
- nedraugs Cilvēks, kuram vai pret kuru ir nelabvēlīga, naidīga attieksme; ienaidnieks.
- plutokrāts Cilvēks, kuram viņa bagātības dēļ ir ekonomiska un politiska vara.
- sirdsāķītis Cilvēks, kurš (kādam) ir ļoti iepaticies, ir iekārots, iemīļots.
- zemcilvēks Cilvēks, kurš (piemēram, kādu pazīmju, īpašību dēļ) tiek uzskatīts par sliktāku, nepilnvērtīgāku nekā citi.
- pavadītājs Cilvēks, kurš bēru ceremonijā ieradies pavadīt aizgājēju.
- tranzītpasažieris Cilvēks, kurš brauc uz citu teritoriju, šķērsojot kādu citu vietu, valsti u. tml.
- hendlers Cilvēks, kurš demonstrē ekspertam suni, lai tas varētu dot savu vērtējumu par suņa atbilstību šķirnes standartam.
- emigrants Cilvēks, kurš ir izceļojis uz kādu citu valsti.
- deportētais Cilvēks, kurš ir ticis ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- rakstītnepratējs Cilvēks, kurš neprot rakstīt (1).
- nestrādājošs Cilvēks, kurš nestrādā algotu darbu.
- radiopirāts Cilvēks, kurš nodarbojas ar radiopirātismu.
- žurnālists Cilvēks, kurš nodarbojas ar žurnālistiku (1) un kura darbiem ir publicistisks raksturs.
- bohēmists Cilvēks, kurš piekopj bohēmisku dzīvesveidu.
- rakstītpratējs Cilvēks, kurš prot (parasti pareizi) rakstīt; rakstpratējs.
- signalizētājs Cilvēks, kurš raida un pieņem signālus (1).
- taktiķis Cilvēks, kurš spēj prasmīgi, veiksmīgi izvēlēties tādu rīcības, uzvedības veidu, kas vislabāk sekmē iecerētā mērķa sasniegšanu.
- tinējs Cilvēks, kurš tin.
- vagars Cilvēks, kurš uzrauga, kontrolē (ko).
- strādātgribētājs Cilvēks, kurš vēlas strādāt; cilvēks, kurš meklē (parasti apmaksātu) darbu.
- badadzeguze Cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
- asinsradinieks Cilvēks, kuru ar kādu citu saista asinsradniecība.
- darbonis Cilvēks, kuru darbība vērtējama negatīvi.
- eksaminands Cilvēks, kuru eksaminē.
- jauniesaucams Cilvēks, kuru iesauc obligātajā karadienestā.
- audzēknis Cilvēks, kuru kāds audzina, māca vai ir audzinājis, mācījis.
- mīļš Cilvēks, kuru mīl; cilvēks, pret kuru jūt simpātijas, draudzību.
- brālis Cilvēks, kuru saista piederība pie kādas kopas.
- tu Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
- krustbērns Cilvēks, kuru vecāks kolēģis ievadījis savā arodā, profesijā.
- donors Cilvēks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai slimniekam; vīrietis, kas dod savu spermu mākslīgai apaugļošanai.
- teicējs Cilvēks, no kura pētnieciskos nolūkos iegūst informāciju par folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
- aizbilstamais Cilvēks, pār kuru nodibināta aizbildnība; cilvēks, par kuru rūpējas, kura intereses aizstāv.
- viņš Cilvēks, par kuru runā.
- komediants Cilvēks, par kuru smejas, uzjautrinās; āksts.
- subjekts Cilvēks, persona, kas pret sevi izraisa negatīvu attieksmi.
- personāžs Cilvēks, persona.
- sirdsmīļotais Cilvēks, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
- dārgais Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
- dārgumiņš Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
- simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patiku, arī draudzību, mīlestību.
- dārgs Cilvēks, pret kuru jūt dziļu sirsnību, mīlestību; tuvs, mīļš cilvēks.
- apvainots Cilvēks, pret kuru vērsti apvainojumi.
- brālis Cilvēks, pret kuru vēršas ar ironiju vai nicinājumu.
- cirtējs Cilvēks, strādnieks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
- zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd spriedze.
- roka Cilvēks, viņa darbība, rīcība.
- vecais Cilvēks; vīrs; tēvs.
- būtne Cilvēks.
- ezermītne Cilvēku apmetne, dzīvesvieta, kas aizsardzības nolūkos celta ezera salā vai sēklī; ezerpils.
- ciltskoks Cilvēku dzimtas (retāk dzīvnieku sugas) radniecisko attiecību attēlojums vēsturiskajā attīstībā, kas atgādina koku ar zariem.
- apdzīvotība Cilvēku eksistence kādā vietā.
- ģimene Cilvēku grupa – vecāki un viņu bērni, kas dzīvo kopā.
- nogrupējums Cilvēku grupa (kolektīvā, organizācijā u. tml.) ar atšķirīgiem uzskatiem, savu viedokli.
- kaimiņš Cilvēku grupa (piem., tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
- kārta Cilvēku grupa ar kādu vienojošu pazīmi.
- banda Cilvēku grupa ar morāles normām neatbilstošiem uzskatiem un rīcību.
- vecumgrupa Cilvēku grupa ar noteiktu vecumu.
- kopiena Cilvēku grupa, kas apdzīvoja noteiktu teritoriju un kuriem bija kopīgi ražošanas līdzekļi.
- sindikāts Cilvēku grupa, kas apvienojas, lai veiktu kādu darbību.
- brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota kāda uzdevuma vai darba veikšanai.
- kopiena Cilvēku grupa, kas dzīvo kādā vietā un kurus vieno kopīga valoda, izcelsme, reliģija u. tml.
- ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
- loks Cilvēku grupa, kas izkārtojusies šādā formā; karaspēks, kas izvietojies šādā formā.
- sabiedrība Cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko parasti atrodas kopā.
- patruļa Cilvēku grupa, kas patrulē (ar transportlīdzekļiem vai bez tiem).
- ekskursija Cilvēku grupa, kas piedalās šādā apmeklējumā.
- delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valsti, valdību, kolektīvu vai iestādi kongresā, konferencē, sporta sacensībās, ceļojumā, sarunās u. tml.
- kliķe Cilvēku grupa, kas savtīgos nolūkos cenšas iegūt vai saglabāt politisko varu.
- štābs Cilvēku grupa, kas vada (piem., uzņēmumu, iestādi, komandu, klubu, pasākumu).
- apkalpe Cilvēku grupa, kas veic pienākumus kādā transportlīdzeklī, vada un uztur darba kārtībā kādu iekārtu, mehānismu u. tml.
- ekipāža Cilvēku grupa, kas, veicot darba pienākumus, pārvietojas kopīgā transportlīdzeklī.
- loks Cilvēku grupa, ko apvieno kas kopīgs, radniecīgs u. tml.
- maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc šāda laikposma izbeigšanās.
- sabiedrība Cilvēku grupa, ko saista (profesijas, interešu, izcelsmes u. tml.) kopība.
- kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
- superelite Cilvēku grupa, kurai ir liela ietekme (piem., politikā, ekonomikā).
- kompānija Cilvēku grupa, kuri kopā pavada laiku vai kurus vieno kopīgas intereses.
- ģimene Cilvēku grupa, kurus saista asinsradniecība – kāda cilvēka visi pēcnācēji; dzimta.
- aprindas Cilvēku grupa, slānis ar kopīgu sabiedrisko stāvokli, profesionālām u. tml. interesēm.
- slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām.
- sadzīve Cilvēku ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas, politiskas darbības u. tml.) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā.
- zooparks Cilvēku izveidota, ierobežota vieta dažādu dzīvnieku turēšanai un to apskatīšanai.
- cilts Cilvēku kopa ar kopīgām pazīmēm, īpašībām.
- sabiedrība Cilvēku kopums kādā vēsturiskās attīstības posmā ar tam raksturīgo ražošanas veidu, ražošanas attiecībām, institūcijām u. tml.
- saime Cilvēku kopums, kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
- tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- rezerve Cilvēku kopums, no kura vajadzības gadījumā var izvēlēties kāda darba veicēju, pienākuma izpildītāju.
- pasaule Cilvēku kopums, sabiedrība, cilvēce.
- opozīcija Cilvēku kopums, sabiedrības daļa, kas kritizē un vēršas pret valdošo varu.
- prakse Cilvēku mērķtiecīga darbība, konkrētais darbs.
- kanibālisms Cilvēku miesas ēšana.
- linča Cilvēku nelikumīga sodīšana vai nogalināšana bez izmeklēšanas un tiesas (sākotnēji ASV).
- dravniecība Cilvēku nodarbošanās – medus, vaska ieguve.
- medniecība Cilvēku nodarbošanās veids – savvaļas dzīvnieku medīšana.
- zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids – zivju un citu ūdensdzīvnieku ieguve ar īpašiem rīkiem.
- mikromobilitāte Cilvēku pārvietošanās ar kājām vai individuālu transportlīdzekli, kuru darbina cilvēka muskuļu spēks vai videi draudzīgs dzinējs.
- apmetne Cilvēku pastāvīgas apmešanās vieta.
- mongoloīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīga dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, plakana seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, īpatnēja acu forma.
- eiropeīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīgs samērā liels augums, gaiša āda un mīksti, taisni vai viļņaini mati, izvirzīts deguns.
- pasaule Cilvēku sabiedrība, arī tās daļa ar noteiktām raksturīgām iezīmēm (piem., kādā laikposmā).
- strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu dēļ), kas, parasti, izpaužas asā, satrauktā sarunā, paceltā balsī.
- veselībpratība Cilvēku spēja meklēt, saprast un rīkoties ar informāciju, kas saistīta ar veselību.
- rase Cilvēku tips ar noteiktām raksturīgām fiziskām pazīmēm (piem., noteiktu ādas krāsu, acu formu u. tml.).
- trihineloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihinellas.
- trihomoniāze Cilvēku un dzīvnieku parazitāra dzimumorgānu un izvadorgānu slimība, ko ierosina trihomonas.
- medijs Cilvēku un garu starpnieks spiritisma seansos.
- uzvedība Cilvēku, sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās; pieņemtajām normām atbilstoša rīcība un izturēšanās.
- elfs Cilvēkveidīga būtne ar smailām ausīm, dabas gars ģermāņu mitoloģijā.
- īkšķis Cimda daļa, kas aptver rokas pirmo pirkstu.
- dūraiņi Cimdi, kam atsevišķi izadīts tikai viens pirksts – īkšķis.
- pirkstaiņi Cimdi, kam ir izveidoti visi pieci pirksti.
- komunārs Cīnītājs par komunistisku iekārtu, komunistisko ideju atbalstītājs.
- kareivis Cīnītājs; aizstāvis.
- uzcīnīties Cīnīties (ar kādu, ko arī par ko) – parasti sportā; cīnoties nokļūt (līdz kādai vietai vērtējumā).
- karot Cīnīties (bruņotā cīņā, iesaistoties karadarbībā), piedalīties karā.
- karot Cīnīties (par ko).
- kapāties Cīnīties (parasti sportā).
- kauties Cīnīties ar pretinieku karā; karot.
- duelēties Cīnīties duelī.
- konkurēt Cīnīties par noteicošo lomu (kādā saimnieciskās darbības jomā), par izdevīgākiem (preču ražošanas un realizēšanas) apstākļiem u. tml.
- paukoties Cīnīties vienam pret otru ar floreti špagu vai zobenu.
- karot Cīnīties, aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu, skaužamu).
- krustot šķēpus Cīnīties, karot.
- krustot zobenus Cīnīties, karot.
- cīkstēties Cīnīties, lai (ko) iegūtu vai (kādu) pārspētu.
- boksēties Cīnīties, sacensties boksā; cīnīties ar tādiem paņēmieniem, kādus lieto boksā.
- kauties Cīnīties; plūkties (par dzīvniekiem).
- nocinkot Cinkot un pabeigt cinkot.
- cīnija Cinnija.
- izcīnīt Cīnoties iegūt, sasniegt (ko).
- kautiņš Cīņa (starp dzīvniekiem).
- tuvcīņa Cīņa ar pretinieku nelielā attālumā.
- duelis Cīņa starp diviem cilvēkiem vai divām cilvēku grupām, piem., sportistiem.
- divkauja Cīņa starp diviem pretiniekiem.
- turnīrs Cīņa starp diviem vai vairākiem bruņiniekiem (viduslaikos).
- karš Cīņa, konflikts.
- kautiņš Cīņa, kur viens otru sit, spārda u. tml.
- divcīņa Cīņa, sadursme (starp diviem pretiniekiem, diviem spēkiem).
- cīniņš Cīņa; cīkstēšanās.
- fronte Cīņai izvietotā karaspēka daļa, kas vērsta tieši pret pretinieku.
- cinājs Ciņaina vieta.
- cinata Ciņaina vieta.
- parters Cīņas sportā – stāvoklis, kad cīkstonis atbalstās pret paklāju ar rokām vai atrodas guļus uz tā.
- karatē Cīņas sporta veids, kam pamatā ir japāņu pašaizsardzības sistēma bez ieroča un kurā tiek izmantoti sitieni ar rokām un spērieni.
- džudo Cīņas sporta veids, kam raksturīgi specifiski tvērieni, metieni u. c. paņēmieni, lai uzvarētu pretinieku.
- tekvondo Cīņas sporta veids, kas ietver vairākus elementus (piem., sitienus ar dūri vai kāju, spērienus lēcienā) un kam īpaši raksturīga kāju izmantošana gan spērienos, gan bloķējot uzbrukumus.
- sambo Cīņas sporta veids, kurā apvienoti dažādu nacionālo cīņu paņēmieni un kurā galvenie ir metieni (ar rokām, kājām, ķermeni) un sāpju paņēmieni.
- džiudžitss Cīņas sporta veids, kurā tiek izmantoti metieni, sitieni, spērieni, satvērieni, žņaugšanas tehnika un sāpju paņēmieni.
- reslings Cīņas sporta veids, kurā tiek lietoti dažādi cīņas paņēmieni.
- cionists Cionisma kustības darbinieks vai piekritējs.
- vieninieks Cipars 1.
- divnieks Cipars 2.
- trijnieks Cipars 3.
- četrinieks Cipars 4.
- piecinieks Cipars 5.
- piecnieks Cipars 5.
- sešinieks Cipars 6.
- septiņnieks Cipars 7.
- astoņnieks Cipars 8.
- deviņnieks Cipars 9.
- nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības; skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
- numurs Cipars, ciparu kopa, ko lieto, lai noteiktā secībā apzīmētu (piem., priekšmetu, parādību) virknes locekļus, kā arī to identifikācijai.
- decimālcipars Cipars, kas decimālskaitļu pierakstā atrodas pa labi aiz komata.
- kolumncipars Cipars, kas norāda (iespieddarba) lappuses numuru.
- desmitnieks Ciparu kopa 10.
- simtnieks Ciparu kopa 100.
- tūkstošnieks Ciparu kopa 1000.
- septiljons Ciparu kopa, skaitlis, ko raksta ar viens un 24 nullēm; šāds daudzums, skaits.
- acīte Ciparu summa 21.
- paciprese Ciprešu dzimtas mūžzaļš dekoratīvs koks vai krūms ar zvīņveida skujām.
- tūja Ciprešu dzimtas mūžzaļš skuju koks vai krūms ar zvīņveida pretējām skujām un sīkiem iegareniem čiekuriem; dzīvības koks.
- dzīsla Cīpsla.
- dzīsla Cīpsla.
- uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts uniformā, izrādes laikā manēžā veic tehniskus darbus.
- žonglēšana Cirka mākslas žanrs – veikla manipulācija ar priekšmetiem (piem., nūjām, bumbiņām), metot tos gaisā un noķerot.
- ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme noturēt līdzsvaru nestabilā ķermeņa stāvoklī, piem., uz virves; prasme saglabāt līdzsvaru nestabilā stāvoklī.
- akrobātika Cirka mākslas žanrs, kurā tiek izpildīti sarežģīti veiklības un spēka vingrinājumi.
- klauns Cirka mākslinieks (neparastā tērpā, ar dīvainu grimu), kas uzstājas ar komiskiem priekšnesumiem.
- akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku.
- zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
- žonglieris Cirka mākslinieks, kas nodarbojas ar žonglēšanu.
- ekvilibrists Cirka mākslinieks, kas uzstājas ekvilibristikas žanrā.
- ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto asi kontrastainus, neparastus paņēmienus, komiskus efektus.
- iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids – šķietamu brīnumu demonstrēšana, kas balstās uz speciālas aparatūras izmantošanu, roku veiklību u. tml.
- iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas, izmantojot speciālu aparatūru, roku veiklību u. tml., demonstrē šķietamus brīnumus.
- rite Cirkulācija.
- nullcirkulis Cirkulis ļoti maza diametra riņķa līniju novilkšanai.
- trimmēt Cirpt (apmatojumu) īpašā veidā.
- kailcirsma Cirsma, kurā veic kailcirti.
- skrulle Cirta, sproga.
- kruzuļains Cirtains, sprogains.
- skruļļains Cirtains; skrullains.
- skrullains Cirtains; skruļļains.
- kruzuļi Cirtas, sprogas.
- lokšķēres Cirtošanas šķēres.
- lokoties Cirtoties, būt cirtainam.
- skrullēties Cirtoties.
- cīrulēns Cīruļu mazulis.
- skaldcirvis Cirvis (kā) skaldīšanai.
- cinkslis Ciska.
- plaģiātisms Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu, publicēšana ar savu vārdu.
- plaģiāts Cita autora darbs (vai tā daļa), kas tiek uzdots par savu, publicēts ar savu vārdu.
- tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji; svešinieki; arī precinieki.
- vieta Cita stāvoklī, situācijā.
- ārvalsts Cita valsts.
- pārvērtība Cita veidola, ārējā izskata (parasti strauja, negaidīta) iegūšana.
- citviet Citā vietā, citur.
- cituriene Cita vieta.
- citur Citā vietā.
- tāljūra Cita, tālāka jūra, okeāns; tālāka vieta jūrā.
- citādi Citādā veidā, atšķirīgi.
- savādāk Citādi (1).
- citādāk Citādi.
- cits Citāds, atšķirīgs (parasti labāks).
- savāds Citāds.
- apkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
- visapkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
- lāsums Citas krāsas vai nokrāsas (parasti ieapaļš) plankums, arī raibums.
- citruna Citas personas (ne teksta autora) runa vai domas (daiļdarbā).
- sveštautietis Citas tautas piederīgais; cittautietis.
- cittautietis Citas tautas piederīgais; sveštautietis.
- ārzemnieks Citas valsts pilsonis vai iedzīvotājs; cilvēks, kas dzīvo ārzemēs.
- okupācija Citas valsts teritorijas sagrābšana ar bruņotu spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā.
- svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs; ārzemnieks.
- restrukturizācija Citas, jaunas struktūras izveidošana; (kā) pārveidošana, pārkārtošana.
- nocitēt Citēt un pabeigt citēt.
- pārējais Citi (no kopuma, kurā ietilpst minētais, zināmais).
- vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
- aizmanīties Citiem nemanot, nogaidot izdevīgu brīdi, aiziet, aizskriet.
- kluss Citiem nezinot, neievērojot; paslepus.
- klusiņām Citiem nezinot, paslepus.
- klusībā Citiem nezinot, slepeni.
- citologs Citoloģijas speciālists.
- citrons Citronkoks [Citrus limon].
- citronmētra Citronmelisa, ārstniecības melisa.
- citrusaugi Citrusi.
- pomelo Citrusu ģints augļu koks ar apaļiem, nedaudz saplacinātiem vai bumbierveida, gaiši dzelteniem, sulīgiem augļiem [Citrus maxima, Citrus grandis].
- apelsīns Citrusu ģints augļu koks ar apaļiem, oranžsarkaniem, sulīgiem augļiem [Citrus sinensis].
- bergamote Citrusu ģints augļu koks.
- laims Citrusu ģints koks ar nelieliem, skābiem, zaļganiem, citronam līdzīgiem augļiem [Citrus aurantifolia].
- otrs Cits (cilvēks).
- kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums (piem., akrobātikā).
- virkne Cits citam sekojošu elementu, skaitļu u. tml. kopums.
- virkne Cits citam sekojošu parādību, norišu u. tml. kopums.
- ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
- zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas un ziedi; šī auga sēkla.
- viņpagasts Cits, arī kaimiņu pagasts.
- jauns Cits, atšķirīgs; ne tāds kā iepriekš.
- pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā kāds ir dzimis, audzis, dzīvojis.
- cittautībnieks Cittautietis.
- kompilācija Citu autoru radīto darbu mehānisks sakopojums, apkopojums; šādi veidots darbs.
- ekspluatācija Citu cilvēku darba rezultātu izmantošana savā labā.
- nevācieši Citu tautību iedzīvotāji Vācijā vai Vācijas okupētajās zemēs.
- cittautu Citu tautu; ārzemju.
- citvalodu Citu valodu; svešvalodu.
- imigrācija Citu valstu pilsoņu ieceļošana kādā valstī (parasti uz pastāvīgu dzīvi).
- svešzemnieks Citu zemju augs, dzīvnieks.
- citzemju Citu zemju, citu valstu; ārzemju.
- svešzeme Citu zemju, citu valstu; ārzemju.
- popārtists Civēks, kas darbojas popārta virzienā.
- CA Civilā aizsardzība.
- tiesībspēja Civilajās tiesībās noteikta fizisku un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
- civilprocess Civillietu tiesāšanas kārtība; civillietas izskatīšanas process.
- repatriācija Civilpersonu, bēgļu, gūstekņu, izceļotāju u. tml. atgriešanās savā etniskajā dzimtenē vai pilsonības valstī.
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
- dāvinājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru viena puse bez atlīdzības piešķir otrai pusei mantisku labumu.
- puscūcis Cūka vecumā no 4 līdz 9 mēnešiem.
- suķis Cūka, arī baroklis.
- baroklis Cūka, ko baro kaušanai.
- cūkgaļa Cūkas gaļa.
- smeceris Cūkas šņukurs.
- jūrascūka Cūkdelfīns.
- cūkkopība Cūku audzēšana gaļas ieguvei; attiecīgā lopkopības nozare.
- apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas.
- mežacūka Cūku dzimtas savvaļas dzīvnieks ar rupjiem sariem klātu masīvu ķermeni; meža cūka [Sus scrofa].
- cūkgans Cūku gans.
- sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi; vaislai paredzēta cūku mātīte.
- sivēns Cūku mazulis.
- kuilis Cūku tēviņš.
- saharīns Cukura aizstājējs – bezkrāsaina kristāliska viela; mākslīgais saldinātājs.
- melase Cukura ražošanas blakusprodukts – tumši brūns sīrupveida šķidrums.
- ievārījums Cukurā savārīta ogu vai augļu (arī ogu un augļu) masa.
- kompots Cukura sīrupā konservēti augļi, ogas.
- pralinē Cukura, sasmalcinātu riekstu un kauleņaugu kodolu maisījums, ko lieto konditorejā; konditorejas izstrādājums ar šāda maisījuma pildījumu.
- defekācija Cukurbiešu jēlsulas attīrīšana.
- graizījumi Cukurbiešu pārstrādes atkritumi.
- biete Cukurbiete.
- vārnkāja Daudzgadīgs vidēja lieluma rožu dzimtas augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām [Comarum palustre].
- simtkāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki, kuru ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem [Chilopoda].
- parūkkoks Dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās [Cotinus coggygria].
- kurkulis Dzīves gājuma apraksts (Curriculum vitae).
- hordaiņi Dzīvnieku tips, kuriem embrionālajā stadijā vai visu mūžu ir horda [Chordata].
- ECT Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
- kulons Elektrības daudzuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [C].
- termoelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; siltumelektrostacija; TEC.
- kasandra Ēriku (viršu) dzimtas mūžzaļš sīks krūms, kas aug purvos [Chamaedaphne calyculata].
- maiji Indiāņu tauta Centrālamerikā (Meksikā, Jukatanas pussalā u. c.), viena no senākajām civilizācijām, kas pastāvēja līdz 16. gs.
- velnarutks Indīgs daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem, auga un sakneņu aromāts atgādina pētersīļus [ Cicuta virosa].
- kanabiss Indijas kaņepe [Cannabis indica].
- kurkuma Ingveru dzimtas augs, kura koši oranžīgi dzelteno sakneni izmanto par garšvielu vai krāsvielu [Curcuma longa].
- sudrabkarūsa Karpu dzimtas zivs ar samērā augstu, no sāniem saplacinātu ķermeni, zaļganpelēku muguru, sudrabainiem sāniem un vēderu [Carassius auratus].
- pasterizēt Karsēt (produktus) līdz 100ºC temperatūrai, lai iznīcinātu daļu mikroorganismu.
- spraits Kompānijā "Coca-Cola" ražots gāzēts bezalkoholisks dzēriens ar laima un citrona garšu; šā dzēriena tirdzniecības nosaukums.
- fanta Kompānijā "Coca-Cola" ražots gāzēts bezalkoholisks dzēriens; šā dzēriena tirdzniecības nosaukums.
- safrāns Krokuss ar aromātiskām oranžsarkanām drīksnām [Crocus sativus].
- kizils Krūms ar dzelteniem ziediem un sarkaniem, saldskābiem augļiem [Cornus mas].
- hroms Ķīmiskais elements – ciets, gaišs metāls, ko plaši lieto metāla izstrādājumu pārklāšanai [Cr].
- hlors Ķīmiskais elements – dzeltenzaļa, toksiska, ķīmiski aktīva gāze ar asu smaku; simbols: Cl.
- cēzijs Ķīmiskais elements – ļoti mīksts sudrabkrāsas metāls. [Cs].
- cērijs Ķīmiskais elements – mīksts, pelēks metāls [Ce].
- kadmijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabaini balts metāls, ko izmanto, piem., viegli kūstošos sakausējumos, pretkorozijas pārklājumos, kodolreaktoru konstrukcijās [Cd].
- kalifornijs Ķīmiskais elements – radioaktīvs metāls, kas brīvā dabā nav sastopams [Cf].
- varš Ķīmiskais elements – sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu [Cu].
- kalcijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, ķīmiski aktīvs sārmzemju metāls [Ca].
- kobalts Ķīmiskais elements – sudrabbalts metāls ar iesarkanu nokrāsu, ko izmanto sevišķi cietu termiski izturīgu sakausējumu radīšanai, metāla pārklājumos, emaljas, krāsu, stikla rūpniecībā u. tml. [Co].
- ogleklis Ķīmiskais elements, kas dabā tīrā veidā sastopams kā grafīts un dimants [C].
- Jūlija kalendārs laika skaitīšanas sistēma, ko ieviesa Romas valdnieka Jūlija Cēzara laikā.
- konkista Laikmets (15. gs. beigās un 16. gs.), kad spāņi un portugāļi iekaroja plašas teritorijas Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
- pakrēslīte Lakstaugs ar nelieliem, zaļgani dzelteniem ziediem, kas aug mitrās, ēnainās vietās [Chrysosplenium alternifolium].
- pekankoks Lapukoks (izplatīts ASV dienvidaustrumos) ar cietu koksni un augļiem – pekanriekstiem [Carya ilinoensis].
- omulis Lašu dzimtas zivs ar slaidu, sānos nedaudz saplacinātu ķermeni, kas dzīvo Baikāla ezerā Krievijā [Coregonus autumnalis migratorius].
- kamparkoks Lauru dzimtas koks, no kura koksnes iegūst kamparu [Cinnamomum camphora].
- šimpanze Līdz 1,7 m garš, augsti attīstīts cilvēkveidīgais pērtiķis ar tumšu apmatojumu, kas dzīvo ekvatoriālās Āfrikas tropu mežos [Chimpansee troglodytes].
- sazāns Liela un ātraudzīga saldūdens zivs sudrabaini dzeltenīgā, dzeltenīgi zaļā vai brūnā krāsā, kurai pie mutes katrā pusē ir divi taustekļi; karpas savvaļas forma [Cyprinus carpio].
- staltbriedis Liels briežu dzimtas zīdītājdzīvnieks ar slaidu spēcīgu ķermeni, garām kājām un kura tēviņam ir lieli, zaroti ragi [Cervus elaphus].
- smaržmētra Lūpziežu dzimtas augs, kuram ir olveida vai garenas lapas, sārti vai violeti ziedi lapu žāklēs un īpatnēja rūgtena smarža un garša [Clinopodium vulgare].
- kumkvats Mazam apelsīnam līdzīgs ovāls citrusauglis ar saldu mizu un skābenu mīkstumu [Citrus japonica].
- blakts Mazs, brūngans asinssūcējs kukainis, kuru saspiežot izdalās nepatīkama smaka [Cimex lectularius].
- kirī Mērvienība, kas lietota nuklīda aktivitātes mērīšanai radioaktīvā starojuma avotā [Ci].
- zaļžubīte Nedaudz par zvirbuli lielāks putns, kura tēviņiem ir raksturīgs dzeltenīgi olīvzaļš apspalvojums ar uzkrītoši dzelteniem laukumiem uz astes un spārniem [Carduelis chloris].
- nēģeri Negroīdās rases pārstāvji – Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji; melnādainie citu valstu iedzīvotāji, kuri senatnē cēlušies no šiem iedzīvotājiem.
- repsis Neliela sudrabaina lašu dzimtas saldūdens zivs [Coregonus albula].
- paipala Neliels fazānu dzimtas pļavu putns ar brūngani raibu muguru un gaišu garenu svītrojumu uz sāniem [Coturnix coturnix].
- jūrascūciņa Neliels grauzēju kārtas domesticēts dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes [Cavia porcellus].
- grieze Neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas [Crex crex].
- sliņķis Neliels, mazkustīgs zīdītājs (Centrālās Amerikas un Dienvidamerikas mežos), kas uzturas kokos, parasti iekāries zaros ar galvu uz leju un pārtiek no augu barības.
- terakotas armija no terakotas izgatavota 8000 karavīru armija dabiskā lielumā, kas atrodas Ķīnas imperatora Ciņa Šihuandi kapenēs.
- narzāns Ogļskābs ārstniecisks un atspirdzinošs minerālūdens, ko iegūst Kislovodskā un Centrālajā Kaukāzā.
- aktinīdija Ogulājs (vīteņaugs) ar zaļām vai dzeltenīgām ogām, kas satur daudz C vitamīna.
- rotangpalma Palmu dzimtas liāna, ar tievu, garu stumbru, no kura pin mēbeles, grozus u. tml. priekšmetus [Calamus rotang].
- skaistnātre Panātru dzimtas telpaugs ar sarkani un zaļi raibām lapām [Coleus].
- vakarlēpis Par balodi nedaudz mazāks, slaids, pelēcīgi brūngans putns ar gariem spārniem un asti; lēlis [Caprimulgus europaeus].
- pasterizācija Pārtikas produktu karsēšana noteiktā temperatūrā (līdz 100ºC), lai iznīcinātu daļu mikroorganismu.
- termālie (pazemes) ūdeņi pazemes ūdeņi, avotu ūdeņi, kam temperatūra ir virs +20°C.
- piesalt Pazemināties zem nulles (pēc Celsija skalas) – par gaisa temperatūru.
- dzelzszāle Pelēkzaļš grīslis ar cietām lapām, kas aug neauglīgās, mitrās pļavās un purvos [Carex stolonifera].
- vilks Plēsēju kārtas dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, druknu kaklu, īsu purnu, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali [Canis lupus].
- paskāls Programmēšanas valoda PASCAL.
- zaļvārnveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst zaļās vārnas, pupuķi, zivju dzenīši, bišu dzeņi; krāšņvārnveidīgie [Coraciiformes].
- krāšņvārnveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst zaļās vārnas, pupuķi, zivju dzenīši, bišu dzeņi; zaļvārnveidīgie [Coraciiformes].
- saira Rūpnieciski nozīmīga skumbriju dzimtas zivs [Cololabis saira].
- karpa Saldūdens zivs ar lielām zeltainām, tumši plankumotām zvīņām, iezaļganu muguru un garu muguras spuru, ko (parasti) audzē dīķos [Cyprinus carpio].
- bļauris Samērā lieli, garspalvaini Dienvidamerikas un Centrālamerikas kalnu un lietus mežos mītoši pērtiķi ar raksturīgu skaļu balsi.
- mūžīgais sasalums sauszemes daļa, kur augsnes temperatūra daudzu gadu laikā nepaceļas virs 0°C.
- ķelti Sena indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā un dažos Centrāleiropas apgabalos, kuru pēcteči mūsdienās dzīvo dažos Īrijas, Lielbritānijas un Francijas apvidos.
- siltumietilpība Siltuma daudzums, kas vajadzīgs, lai kādu ķermeni sasildītu par vienu Celsija grādu (vai vienu kelvinu); siltumkapacitāte.
- siltumelektrocentrāle Siltumelektostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju; termoelektrocentrāle (TEC).
- skorbuts Slimība, ko izraisa ilgstošs C vitamīna trūkums organismā un kurai raksturīga smaganu asiņošana, asinsizplūdumi; cinga.
- cinga Slimība, ko izraisa ilgstošs C vitamīna trūkums organismā un kurai raksturīga smaganu asiņošana; skorbuts.
- dūdieviņš Smilšu tārtiņš [Charadrius hiaticula].
- konkistadors Spāņu vai portugāļu iekarotājs, kas 15. gs. beigās un 16. gs. piedalījās Centrālamerikas un Dienvidamerikas kolonizācijā.
- dins Spēka mērvienība CGS (centimetrs-grams-sekunde) sistēmā.
- marals Staltbriežu pasuga – Sibīrijas briedis ar lieliem, žuburainiem ragiem, kura pantus izmanto ārstniecības līdzekļu izgatavošanai [Cervus elaphus maral].
- Eiropas Cilvēktiesību tiesa starptautiska tiesa, kas skata personu vai valstu iesniegumus, ja valsts ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību koncencijā noteiktās pilsoniskās un politiskās tiesības.
- greipfrūts Subtropu augļu koks ar lieliem, apaļiem rūgteni skābiem augļiem [Citrus paradisi].
- silts Tāds, kam ir noteikta temperatūra virs nulles (pēc Celsija skalas).
- auksts Tāds, kam ir noteikta temperatūra zem nulles (parasti pēc Celsija skalas).
- silts Tāds, kam ir samērā augsta temperatūra; tāds, kura temperatūra ir virs nulles (pēc Celsija skalas); pretstats: auksts.
- auksts Tāds, kam ir samērā zema temperatūra; tāds, kura temperatūra ir zem nulles (pēc Celsija skalas); pretstats: silts.
- subfebrils Tāds, kas ir nedaudz paaugstināts (parasti līdz 37,3 Celsija grādiem) – par ķermeņa temperatūru; saistīts ar mazliet paaugstinātu ķermeņa temperatūru; šādam stāvoklim raksturīgs.
- papaija Tropu koks ar bezlapu stumbru un lielām robotām lapām garos kātos [Carica papaya].
- čūskērglis Vanagu dzimtas pelēkbrūns plēsīgs dienas putns ar baltu vēderu [Circaetus gallicus].
- krauķis Vārnu dzimtas gājputns ar melnu apspalvojumu; sējas vārna [Corvus frugilegus].
- krauklis Vārnu dzimtas liels putns ar spoži melnu apspalvojumu un spēcīgu, mazliet liektu knābi [Corvus corax].
- kovārnis Vidēji liels vārnu dzimtas zilganmelns putns ar pelēku pakauša un ausu apvidus apspalvojumu [Corvus monedula].
- vendi Viena no Baltijas somugru ciltīm, kas pirms 13. gadsimta dzīvoja Kurzemē Ventas lejtecē, bet pēc tam apmetās Cēsu novadā.
- kumīns Viengadīgs čemurziežu dzimtas augs, kura ķimenēm līdzīgās aromātiskās sēklas izmanto gan ēdienu pagatavošanai, gan medicīnā [Cuminum cyminum].
- rudzupuķe Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar koši ziliem ziediem [Centaurea cyanus].
- kabacis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar lieliem, gareniem augļiem zaļā vai dzeltenā krāsā [Cucurbita pepo].
- gurķis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ar garu, ložņājošu stublāju, dzelteniem ziediem un zaļiem, iegareniem augļiem [Cucumis Sativus].
- paprika Viengadīgs lakstaugs ar pākstveida augļiem [Capsicum annuum].
- zaļaļģes Vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida vai plātņveida aļģes, galvenokārt zaļā krāsā [Chlorophyta].
- koijots Vilkam līdzīgs plēsīgs suņu dzimtas dzīvnieks Ziemeļamerikā [Canis latrans].
- kovids Vīrusa SARS-CoV-2 izraisīta infekcijas slimība Covid-19.
- absolūtā nulle zemākā iespējamā temperatūra (-273,15° C).
- platgalve Zivs ar platu, gludu galvu un dzeloņainu žaunu vāku [Cottus gobio].
- vārnveidīgie Zvirbuļveidīgo kārtas putnu dzimta, kurā ietilpst vārnas, žagatas, kraukļi, kovārņi; vārnu dzimta [Corvidae].
- dadzītis Žubīšu dzimtas neliels dziedātājputns ar daudzkrāsainu apspalvojumu (mēdz uzturēties parkos, dārzos); ciglis [Carduelis carduelis].
C citās vārdnīcās: