Paplašinātā meklēšana
Meklējam C.
Atrasts vārdos (19):
Atrasts etimoloģijās (64):
- No vācu Chemie (senāka forma Chymie), kam pamatā grieķu chēmia, chēmeia 'metālu sakausēšanas māka'. (šķirklī ķīmija)
- No vācu ABC 'alfabēts'. (šķirklī ābece)
- No angļu Covid, kas ir saīsinājums no angļu Coronavirus disease. (šķirklī kovids)
- No latīņu Cerberus, grieķu Kerberos (sengrieķu mitoloģijā tā sauca suni, kas sargāja ieeju pazemes valstībā). (šķirklī cerbers)
- No itāļu cappuccino (pēc kapucīnu ordeņa Capuccinorum nosaukuma). (šķirklī kapučīno)
- Saīsinājums no British Broadcasting Corporation. (šķirklī BBC)
- No vācu ģenerāļa un šādu gaisa kuģu būvētāja F. Cepelīna (F. Zeppelin) vārda. (šķirklī cepelīns)
- No planētas Cecera nosaukuma, kuru atklāja vienā laikā ar cēriju. (šķirklī cērijs)
- No latīņu Confoederatio Helvetica. (šķirklī CH)
- No vācu Chromleder. (šķirklī hromāda)
- No latīņu Cicero 'Cicerons', jo ar šāda lieluma burtiem 1467. gadā iespieda Cicerona vēstules. (šķirklī cicero)
- No vācu botāniķa J. G. Cinna (Zinn) uzvārda. (šķirklī cinnija)
- No Jeruzalemes (Izraēlā) tuvumā esošā Cionas kalna nosaukuma. (šķirklī cionisms)
- No Francijas ciema Sito (Cîteaux) latīniskā nosaukuma Cistercium. (šķirklī cistercieši)
- Saīsinājums no angļu (C)able (N)ews (N)etwork. (šķirklī CNN)
- No angļu jacuzzi, pēc itāļu izcelsmes izgudrotāja K. Džakuzi (C. Jacuzzi) uzvārda. (šķirklī džakuzi)
- No angļu Global System for Mobile Communications. (šķirklī GSM)
- No grieķu Chimaira. (šķirklī himera)
- No vācu Chinin, kam pamatā peruāņu kina 'miza'. (šķirklī hinīns)
- No vācu Chordaten, kam pamatā grieķu chordē 'stīga'. (šķirklī hordaiņi)
- No Romas imperatora Jūlija Cēzara vārda, kam par godu tika pārsaukts seno romiešu piektais mēnesis (kvintili). (šķirklī jūlijs)
- No krievu кагор, kam pamatā Francijas pilsētas Kagoras (Cahors) nosaukums. (šķirklī kagors)
- No angļu callanetics, kam pamatā šīs sistēmas izstrādātājas Kalanas Pinknijas (Callan Pinckney) vārds. (šķirklī kalanētika)
- Pēc franču teologa Ž. Kalvina (J. Calvin 1509–1564) vārda. (šķirklī kalvinisti)
- No Kamambēras (Camembert) ciema nosaukuma Francijā. (šķirklī kamambērs)
- No itāļu firmas nosaukuma Campari, kam pamatā šīs firmas dibinātāja G. Kampari (G. Campari) uzvārds. (šķirklī kampari)
- Saīsinājums no pilnā latīņu nosaukuma Ordo Fratrum Minorum Capuccinorum 'Mazāko brāļu kapuciešu ordenis'. (šķirklī kapucieši)
- No lietuviešu karãlius un baltkrievu король (pamatā 8. gs. franku valdnieka Kārļa Lielā vārds – latīņu Carolus); vārdu latviešu valodā ieviesa A. Kronvalds (vārda ķēniņš vietā). (šķirklī karalis)
- No vācu Karat, itāļu carato, kam pamatā arābu valodas vārds. Cilme tiek saistīta ar Vidusjūras apgabalā augošās ceretonijas [Ceratonia] pākšu sēklām, kas ilgi saglabā savu svaru un senatnē lietotas par atsvariem. (šķirklī karāts)
- No angļu cardigan, kam pamatā lorda Kārdigana (Earl of Cardigan, 1797–1868) vārds (ieviesis šādu jaku Krimas kara laikā). (šķirklī kardigans)
- Pēc Karmela kalna (latīņu Monte Carmelo) nosaukuma. (šķirklī karmelīti)
- Pēc Velsas latīniskā nosaukuma Cambria. (šķirklī kembrijs)
- No itāļu Chianti, attiecīgā vietvārda Toskānā. (šķirklī kjanti)
- Pēc franču zinātnieku Pjēra Kirī un Marijas Sklodovskas-Kirī (Curie) vārda. (šķirklī kirī)
- No šā auga latīniskā nosaukuma Clematis. (šķirklī klematis)
- No angļu Coca-Cola (tirdzniecības nosaukums). (šķirklī kokakola)
- No šā ieroča izgudrotāja S. Kolta (Colt) vārda. (šķirklī kolts)
- No franču Copte, arābu al-qobt, al-qibt, kam pamatā grieķu Aigyptios 'ēģiptietis'. (šķirklī kopti)
- No franču crepe de Chine 'Ķīnas kreps'. (šķirklī krepdešīns)
- No latīņu Christus, grieķu christos 'svaidītais'. (šķirklī Kristus)
- Pēc franču fiziķa Šarla Ogistēna Kulona (Coulomb) vārda. (šķirklī kulons)
- No vācu Ketzer, kam pamatā latīņu Cathari (katari - kristiešu sekta; grieķu katharos 'tīrs'). (šķirklī ķeceris)
- No vācu Cherub, Kerub, kam pamatā latīņu cherub, senebreju kerûb. (šķirklī ķerubs)
- No vācu Chemikalien, kam pamatā attiecīgais grieķu valodas vārds. (šķirklī ķimikālijas)
- No vācu Chemiker. (šķirklī ķīmiķis)
- No vācu Chemismus, kam pamatā jaunlatīņu chemismus. (šķirklī ķīmisms)
- No vācu Chirurg, kam pamatā latīņu chirurgus. (šķirklī ķirurgs)
- No angļu mackintosh, kam pamatā ir skotu ķīmiķa, šāda auduma izgudrotāja Čārlza Makintoša (Charles Macintosh, 1766–1843) uzvārds. (šķirklī makintošs)
- Pēc franču ārsta Šarla Mantū (Charles Mantoux 1877–1947) vārda. (šķirklī mantū)
- No latīņu (Congregatio clericorum) marianorum, kam pamatā īpašvārds Marija. (šķirklī mariāņi)
- No vācu Melchior, kam pamatā franču maillechort, pēc franču izgudrotāju Maijo (Maillot) un Šorjē (Chorier) vārda. (šķirklī melhiors)
- No franču botāniķa de Monbreta (Antoine Franēois Ernest Coquebert de Montbret 1780–1801) uzvārda. (šķirklī montbrēcija)
- No franču eau de Cologne 'Ķelnes ūdens'. (šķirklī odekolons)
- No latīņu october (mensis) 'astotais (mēnesis)', jo seno romiešu kalendārā līdz Cēzara reformai tas bija astotais mēnesis. (šķirklī oktobris)
- No angļu (O)rganisation of (P)etroleum (E)xporting (C)ountries. (šķirklī OPEC)
- No starptautiskas tirdzniecības markas nosaukuma Pepsi-Cola. (šķirklī pepsikola)
- No japāņu shiitake (shii 'koka Castanopsis cuspidata nosaukums' un take 'sēne'). (šķirklī šitake)
- Pēc leģendārā iekarošanas karu veterāna un Napoleona politikas piekritēja Nikolā Šovēna (Nicolas Chauvin) vārda. (šķirklī šovinisms)
- No itāliešu 16. gs. matemātiķa Dž. Kardāno (G. Cardano, 1501–1576) vārda. (šķirklī kardāns)
- No vācu Genom; Gen 'gēns' un (Chromos)om 'hromosoma'. (šķirklī genoms)
- No latīņu Cola, kam pamatā vārds no afrikāņu valodām. (šķirklī kola)
- Pēc ķīniešu filozofa Kuna Fudzi (551–479. p.m.ē.) latinizētā vārda Confucius. (šķirklī konfūcisms)
- Pēc amerikāņu izgudrotāja un rūpnieka K. K. Džileta (K. C. Gillette) uzvārda. (šķirklī žilete)
- Pēc romiešu valsts un literatūras darbinieka Mecenāta (Gaius Cilnio Maecenas) vārda, kurš atbalstīja sava laika ievērojamus dzejniekus un māksliniekus (piem., Vergiliju, Horāciju). (šķirklī mecenāts)
Atrasts normatīvajos komentāros (4):
- Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
- Vārda elektronisks saīsinājumu e raksta ar mazo sākumburtu un, izmantojot defisi, pievieno pamatvārdam (izņemot teikuma sākumā, kad e rakstāms ar lielo sākumburtu – E-pasts). Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=e-pasts&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī e-pasts)
- Sadzīvē lietotā abreviatūra PVC ir attiecīgā materiāla veida apzīmējums angļu valodā, savukārt latviešu valodā tā pareizi rakstāma PVH. (šķirklī PVC)
- Ja vārds respektīvi lietots šeit minētajā nozīmē, tad teikumā tas atdalāms ar komatiem. Par interpunkciju citā lietojumā sk. A. Blinkena "Latviešu interpunkcija", "Zvaigzne ABC" 2009, 273. lpp. (šķirklī respektīvi)
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (200):
- kāpt uz kakla 1.Censties uzkundzēties.
- kaimans Aligatoru dzimtas rāpulis (līdz 4,5 m garš – Dienvidamerikā, Centrālamerikā).
- reņģe Atlantijas siļķes pasuga (Baltijas siļķe) – neliela (līdz 25 Cm) zivs ar sudrabainiem sāniem un zilganzaļu muguru, kas dzīvo Baltijas jūrā [Clupea harengus membras].
- mandarīns Augļu koks ar nelieliem oranžiem, aromātiskiem augļiem [Citrus reticulata].
- solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu, izplatīta Centrālās Āzijas, Āfrikas un Austrālijas tuksnešos.
- dingo Austrālijas savvaļas suns [Canis dingo].
- askorbīnskābe Balta sintētiski iegūta viela, kas palielina spēju pretoties infekCijas slimībām; C vitamīns.
- kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē Caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
- zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs gremošanas dobums, kas aizņem visu ķermeņa iekšējo daļu; šī tipa dzīvnieki [Coelenterata].
- stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, nelielu ķīļveida galvu ar samērā lielām ausīm un rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apspalvojumu [Capreolus capreolus].
- dambriedis Briežu dzimtas dzīvnieks, kam raksturīgi lāpstveida paplašinājumi ragu augšdaļā; attieCīgā briežu suga [Cervus dama].
- cālēns Cālis.
- cariene Cara sieva.
- cauna Caunāda.
- āpsis Caunu (sermuļu) dzimtas dzīvnieks ar raksturīgu melni baltu apmatojumu galvas daļā.
- filtrāts Caur filtru izlaists šķidrums.
- bekons Cauraugusi, īpaši barotas cūkas gaļa.
- šņorgrāmata Caurauklota liela klade (kā) uzskaitei, reģistrācijai u. tml.
- vārtrūme Caurbraucama vārtu telpa.
- žiglas kājas Caureja.
- caurlaide Caurlaišana; vieta, pa kuru (kas) virzās cauri.
- caurlaidība Caurlaišanas spēja.
- skenēt Caurskatīt.
- stabiņš Caurspīdīgā caurulē iepildīta viela, kura tiek izmantota par spiediena mērvienības rādītāju (parasti termometros, barometros).
- lēca Caurspīdīgs (parasti stikla) ķermenis ar izliektu vai ieliektu virsmu, ko lieto galvenokārt optiskajās sistēmās.
- prizma Caurspīdīgs ķermenis, ko izmanto optiskās ierīcēs.
- stikls Caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem.
- skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, dzidrs (parasti par ūdeni).
- transparents Caurspīdīgs.
- transparence Caurspīdīgums.
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
- pāršaut Cauršaut (piem., ķermeņa daļu).
- caurteka Caurtece (2).
- izvadcaurule Caurule (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas).
- novadcaurule Caurule (kā) novadīšanai.
- pievadcaurule Caurule (kā) pievadīšanai.
- serpentīncaurule Caurule ar izliekumiem uz vienu un otru pusi.
- notekcaurule Caurule šķidruma novadīšanai.
- vads Caurule, cauruļveida iekārta (kā) pārvadīšanai.
- sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks (kā) sildīšanai.
- sūcējcaurule Caurule, pa kuru virza (ko) sūkšanas, sūknēšanas procesā.
- truba Caurule.
- drena Caurulīte šķidruma izvadīšanai no ķermeņa dobuma vai dziļas brūces.
- roratslēga Cauruļatslēga.
- drosele Cauruļvadu (hidrauliskā vai pneimatiskā) sistēmā ierīkots vārsts spiediena regulēšanai.
- čaula Cauruļveida apvalks, kurā ievieto pulvera lādiņu, iestiprina lodi (šāviņu) un kapseli.
- stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izgrūšanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai tā lidojumā.
- stobrs Cauruļveida detaļa, elements (piem., kā virzīšanai).
- uzmava Cauruļveida elements, detaļa kā savienošanai, noslēgšanai, izturības nodrošināšanai u. tml.
- rektoskops Cauruļveida ierīce ar optisku sistēmu taisnās zarnas izmeklēšanai.
- endoskops Cauruļveida instruments ar optisku sistēmu un apgaismošanas ierīci, ko lieto endoskopijā.
- katetrs Cauruļveida instruments, ko ārstnieciskos vai diagnostiskos nolūkos ievada ķermeņa dobumos vai kanālos (piem., urīnpūšļa iztukšošanai vai skalošanai).
- mēģene Cauruļveida laboratorijas trauks darbam ar nelielu vielas daudzumu.
- maksts Cauruļveida muskuļains orgāns, kas savieno dzemdi ar ārējo vidi.
- sifons Cauruļveida orgāns (dažiem gliemjiem).
- rīkle Cauruļveida orgāns starp mutes dobumu un barības vadu.
- urīnizvadkanāls Cauruļveida orgāns, kas izvada urīnu no urīnpūšļa ārējā vidē.
- nabassaite Cauruļveida orgāns, kas savieno augli ar placentu.
- asinsvads Cauruļveida orgāns, pa kuru plūst asinis.
- vads Cauruļveida orgāns.
- urīnvads Cauruļveida pāra orgāns, kas izvada urīnu no nierēm.
- tīkliņsaite Cauruļveida saite no elastīgu pavedienu tīkla (parasti pārsēju fiksēšanai).
- stobrs Cauruļveida veidojums (organismā).
- snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piem., ērcēm, divspārņiem), piem., duršanai, sūkšanai.
- perforācija Caurumošana, noteikts īpaši veidotu caurumu kopums kādā materiālā.
- ciparripa Caurumots disks ar ciparu skalu zem tā.
- šņorcaurums Caurums (parasti apaviem) saites ievēršanai.
- spunde Caurums (parasti mucā), kuru aiztaisa ar šādu aizbāzni.
- perforācija Caururbšana; caurduršana.
- tēraudkausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē tēraudu.
- martencehs Cehs, kurā noris martenprocess.
- palīgcehs Cehs, kurā norisinās ražošana, kas palīdz nodrošināt galvenā ražošanas procesa veikšanu.
- kriptons Cēlgāze, ko izmanto kvēlspuldžu pildīšanai [Kr].
- slīdceliņš Celiņš, arī īpaša josla, kas ir slīdes kustībā.
- celmājs Celmaina vieta.
- celmaine Celmājs.
- štamms Celms (mikrobioloģijā).
- kauzalitāte Cēlonība.
- vaina Cēlonis, iemesls (negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei).
- sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
- atkarība Cēloniska sakarība (ar citu parādību, faktoru u. tml.).
- determinēt Cēloniski nosacīt (piem., kādu parādību).
- kauzāls Cēlonisks.
- C Celsija (temperatūras) skala.
- būvmateriāli Celšanai vai remontam lietojamie materiāli; celtniecības materiāli.
- bloks Celšanas ierīces daļa – rats ar rievu trosei, virvei vai ķēdei; trīsis.
- bozt Celt (spalvu, sarus), aizsargājoties, gatavojoties uzbrukumam.
- dot Celt ar dakšām (sienu, labību).
- rakt Celt ar lāpstu vai citu ierīci (ko) ārā no zemes.
- putināt Celt augšup un izplatīt uz visām pusēm (putekļus, sīkas kā daļiņas u. tml.).
- blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
- bozties Celt spalvu, sarus (aizsargājoties, gatavojoties uzbrukumam) – par dzīvniekiem.
- uzcelt Celt un pabeigt celt (celtni, būvi, tās daļu).
- uzcelt Celt un pabeigt celt (kādu veidojumu, konstrukciju).
- vēzt Celt un virzīt (piemēram, izstiepto roku, ko izstieptā rokā).
- sviest Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.).
- nocietināt Celt, izveidot nocietinājumu (kāda objekta) aizsardzībai.
- vēzēties Celt, virzīt roku vai kāju noteiktā virzienā.
- stutēties Celties (no sēdus, guļus u. tml. stāvokļa).
- pacelties Celties augšup gaisā; virzīties, pārvietoties uz augšu.
- kūpēt Celties augšup, izplatīties (par kā sīkām, smalkām daļiņām).
- mutuļot Celties gaisā koncentrētā (piem., lodveida, spirālveida) kopumā.
- slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) – par dzīvniekiem.
- kazarma Celtne (ar dzīvojamām, dienesta, mācību u. tml. telpām), kurā pastāvīgi izvietotas karaspēka daļas, apakšvienības, personālsastāvs (parasti karavīri, instruktori); karavīru mītne.
- krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, uzkodu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve.
- divlīmeņu Celtne divos līmeņos.
- māja Celtne dzīvošanai, arī sabiedriskām vai saimnieciskām vajadzībām.
- klēts Celtne graudu uzglabāšanai.
- angārs Celtne lidaparātu novietošanai un remontam.
- mošeja Celtne musulmaņu dievkalpojumiem.
- pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempļu priekšā.
- ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
- morgs Celtne, arī telpa līķu novietošanai, glabāšanai, identificēšanai, secēšanai.
- nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards.
- jaunceltne Celtne, ēka, ko ceļ vai kas nesen ir uzcelta.
- kūpinātava Celtne, ierīce (zivju, gaļas produktu u. tml.) žāvēšanai.
- blokmāja Celtne, kas celta no vairākiem savienotiem būvelementiem – blokiem.
- augstceltne Celtne, kas ir augstāka par 12 stāviem.
- palīgceltne Celtne, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
- pagastmāja Celtne, kurā atradās pagastvalde; pagastnams.
- pagastnams Celtne, kurā atradās pagastvalde.
- rātsnams Celtne, kurā ir darbojusies rāte vai joprojām darbojas pilsētas pašvaldība.
- krematorija Celtne, kurā ir speciāla krāsns un kurā izdara mirušo sadedzināšanu jeb kremāciju.
- vējdzirnavas Celtne, kurā ir uzstādīta šāda ierīce.
- kapliča Celtne, telpa mirušo novietošanai līdz apbedīšanai un arī bēru ceremonijai.
- garāža Celtne, telpa spēkratu (galvenokārt automobiļu) novietošanai un apkopei.
- manēža Celtne, telpa sporta treniņiem, sacensībām.
- sūknētava Celtne, telpa, vieta, kur (ko) sūknē.
- klubs Celtne, telpas, kur darbojas šāda biedrība.
- pamats Celtnes apakšējā daļa.
- interjers Celtnes iekštelpas vai iekštelpu arhitektoniskais un mākslinieciskais izveidojums.
- virspamats Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa; cokols (1).
- cokols Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa.
- piesaiste Celtnes projekta pielāgošana konkrētajai vietai.
- aila Celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm); aile (1).
- aile Celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm).
- sienmala Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu.
- pagrabstāvs Celtnes stāvs, kas daļēji atrodas zem zemes virsas.
- trinītis Celtniecībā – dēļu segums no reti liktiem dēļiem, kuru starpas nosegtas ar otru dēļu kārtu.
- ferma Celtniecībā – nesoša konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji savienotiem stieņiem; kopne.
- būvstrādnieks Celtniecībā nodarbināts strādnieks; celtnieks.
- būvniecība Celtniecība.
- hidroizolācija Celtniecības būvju un konstrukciju pasargāšana no ūdens iedarbības.
- būvdarbi Celtniecības darbi.
- arhitektūra Celtniecības māksla, kas rada telpisku vidi, kurā noris cilvēka dzīve; celtņu kopums, kas rada šo vidi.
- dzelzsbetons Celtniecības materiāls – betons ar tērauda stiegrojumu.
- ķieģelis Celtniecības materiāls – neliels taisnstūrveida veidojums (parasti no māla).
- pildbetons Celtniecības materiāls, kas sastāv no betona masas un akmeņu pildījuma.
- robežbūve Celtniecības objekts vai pabeigta būve uz valsts robežas.
- jaunbūve Celtniecības objekts, kas tiek būvēts vai nesen ir pabeigts.
- būve Celtniecības objekts, ko ceļ; arī (gatava) celtne.
- autoceltnis Celtnis, kas uzmontēts uz automobiļa šasijas.
- portālceltnis Celtnis, kura balsta konstrukcija ir portāls.
- krāns Celtnis; ceļamkrāns.
- ceļamkrāns Celtnis.
- izlice Celtņa izvirzītā, kustīgā daļa.
- strēle Celtņa, autopacēlāja, ekskavatora u. tml. sastāvdaļa – gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
- televīzija Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei; televīzijas centrs.
- pārceltuve Celtuve, prāmis.
- pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (pāri kam, pār ko).
- brauktuve Ceļa daļa, kas paredzēta braukšanai.
- nobrauktuve Ceļa daļa, slīpa virsma, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
- uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
- ceļmala Ceļa malējā daļa; tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
- atdurties Ceļā nonākt (pie šķēršļa) un netikt tālāk.
- rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta, iebraukta sliede, ko izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
- vibroveltnis Ceļa veltnis ar iebūvētu vibratoru.
- stopzīme Ceļa zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts".
- aplis Ceļa, kustības riņķveida virziens.
- komediants Ceļojošs aktieris, cirka mākslinieks, kas uzstājās balagānu uzvedumos (līdz 18. gadsimtam).
- vagants Ceļojošs aktieris, students viduslaiku Rietumeiropā, kas dziesmās un izrādēs pauda kritisku attieksmi pret baznīcu.
- pauninieks Ceļojošs sīktirgotājs, kas lauku iedzīvotājiem iznēsāja vai izvadāja preces, arī (ko) uzpirka.
- komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas pircējiem piedāvā preces pēc paraugiem.
- apceļot Ceļojot apmeklēt (daudzas vai visas vietas); apbraukāt.
- atceļot Ceļojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); atgriezties [1].
- izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās); apceļot.
- noceļot Ceļojot veikt (noteiktu attālumu, ceļa gabalu).
- safari Ceļojums, brauciens pa kādu (piem., Āfrikas) apvidu, lai vērotu, filmētu u. tml. savvaļas dzīvniekus dabiskos apstākļos.
- noceļot Ceļot (kādu laikposmu).
- mūrēt Ceļot (ko), veidojot, sastiprināt ar javu.
- aizcelt Ceļot aizvirzīt, novietot (kur, kam priekšā, aiz kā).
- rakt Ceļot ārā ar lāpstu vai citu iekārtu zemi, veidot (padziļinājumu, bedri u. tml.).
- atcelt Ceļot attaisīt.
- atcelt Ceļot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
- iecelt Ceļot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
- sacelt Ceļot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
- sacelt Ceļot izvietot (ko) lielākā daudzumā.
- izcelt Ceļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- uzcelt Ceļot novietot stāvus.
- nocelt Ceļot novirzīt lejā, zemē; ceļot noņemt nost.
- pārcelt Ceļot pārvietot (kur, uz kurieni, pie kā).
- pārcelt Ceļot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- sacelt Ceļot uz augšu, savirzīt, novietot (vairākus, daudzus kopā, kur).
- uzcelt Ceļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- sacelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu).
- uzcelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu).
- uzcelt Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, savainoties; izraisīt sev sastiepumu (1); sastaipīties.
- pārstaipīties Ceļot, nesot ko pārāk smagu, izraisīt sev sāpes, radīt traumu.
- pārrauties Ceļot, nesot u. tml. ko smagu, pārpūlēties, iegūt traumu.
Atrasts piemēros (200):
- skauties ..Grietiņa pati skāvās Cieši klāt un čukstēja: "Cik tas labi, ka tu mani pamodināji!"
- lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kanCelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
- noklaiņot "Cik ilgi tā noklaiņoji?" "Citreiz pat pa pusgadam, kādreiz – dažus mēnešus, kamēr mani noķēra, aizveda uz Alises ielas patversmi.."
- izlaist "Cik maksā?" pirtnieks prasīja. "Par vērdiņu divi," maiznieks atteica un izlaida kliņģerīšus uz galda.
- jūsmot "Cik mēs būsim laimīgi!" viņa jūsmoja.
- skaists "Cik skaists šis svētdienas rīts.. Cik spodri un svaigi izskatās ābeļu plaukstošie pumpuri!"
- jautāt "Cik tālu vēl jābrauc?" zēns jautā.
- žēl "Tu nevari atnākt? Cik žēl!"
- Covid-19 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju.
- kliperis 19. gadsimta kliperis "Cutty Sark".
- grāds 20 grādu silts pēC Celsija.
- sesija ANO Cilvēktiesību komisijas sesija.
- ANO ANO Cilvēktiesību komitejas nolēmumi.
- madarojums Anša Cīruļa madarojumi 1937. gadā apbalvoti Pasaules mākslas un tehnikas izstādē Briselē.
- virsprokurors Apgabaltiesas Civillietu nodaļas virsprokurore.
- formēties Armijas rota sāka formēties 1918. gada 8. deCembrī Cēsīs.
- raidsabiedrība Ārzemju raidsabiedrības CNN, BBC, "Euronews" un citas.
- palāta Augstākās Tiesas sastāvā ir Senāts un divas palātas – Civillietu tiesu palāta un Krimināllietu tiesu palāta.
- satīra Auseklis ir sarakstījis satīru dzejā "Vēstule iz Cēsīm".
- posms Autobusa maršruta posms Cēsis–Valmiera.
- CSDD Autovadītāja aplieCības saņemšana CSDD.
- siltummīlis Baklažāni ir īsti siltummīļi – optimālā temperatūra to augšanai ir +25–30ºC.
- BBC BBC žurnālists.
- vakcīna Bērnus no smagām tuberkulozes formām pasargā BCG vakcīna.
- radiokorporācija Britu radiokorporāCija BBC.
- brr Brr! Cik auksts!
- avots C vitamīna avots.
- izpausties C vitamīna trūkums organismā izpaužas kā miegainība, ātrs nogurums.
- interferons C vitamīns veicina interferona izstrādi organismā.
- caca Cacas parasti izskatās drusku pēc lellītēm.
- cakains Cakainas mežģīnes.
- cakains Cakains priekšautiņš.
- cakots Cakotas bērnu jaciņas un cepurītes.
- cakots Cakotas mežģīnes.
- cakots Cakoti aizkari.
- cakots Cakots, grezns koka nams.
- pūka Cālēnus klāja dzeltena pūka.
- cālis Cāļa cepetis.
- iztipināt Cāļi iztipina no kūts.
- šķilties Cāļi šķilas no olām.
- cālis Cāļu māte.
- lielkņaze Cara Aleksandra II meitas lielkņazes Marijas laulības.
- matrozis Cara armijas matrozis.
- palkavnieks Cara armijas palkavnieks.
- praporščiks Cara armijas praporščiks.
- galms Cara galms.
- kronis Cara kronis.
- laiks Cara laika monēta.
- cars Cara laiki.
- ohranka Cara ohranka.
- ukazs Cara ukazs.
- cars Cara valdība, impērija.
- zaldāts Cara zaldāts.
- žandarmērija Cara žandarmērija.
- cietums Cariskā Krievija – tautu cietums.
- carisks Cariskā Krievija.
- birokrātija Cariskās Krievijas birokrātija.
- carisms Carisma politika.
- cariene Cars un cariene.
- uzskriet Cauna uzskrien kokā.
- uzšmaukt Cauna uzšmauca eglē.
- caunāda Caunādas cepure.
- asinskārs Caunas ir asinskāri dzīvnieki.
- cauna Caunu kažoks, cepure.
- zemsniega Caunu no zemsniega iemītniekiem visvairāk interesē peļveidīgie grauzēji.
- sasmaržot Caur aizvērtajām durvīm var sasmaržot ēdienu.
- etīde Caur aktiermākslas vingrinājumiem, etīdēm trenēt uzmanību, koncentrēšanos, mērķtiecību un partnera izjūtu.
- reproducēties Caur apziņu reproducējas visi notikumi.
- izelsot Caur asarām izelsot dažus vārdus.
- prizma Caur emocionālo pārdzīvojumu prizmu radās Emīla Dārziņa "Melanholiskais valsis".
- izbrāzties Caur galvu izbrāzās nepatīkamas nojautas.
- glāze Caur glāžu griestiem jau lauzās ass rīta zilums..
- sūkties Caur jumtu sūcas ūdens.
- blāvot Caur kokiem blāvo mēness sirpis.
- ņirbināties Caur koku lapotnēm ņirbinājās saule, žilbinot acis.
- mirguļot Caur koku zariem mirguļo saule.
- vakarīgs Caur krāsainajām logu rūtīm telpā plūda sārta, vakarīga gaisma, kaut stunda bija agra un saule ne tuvu netaisījās rietēt.
- ieskanēt Caur logu ieskan zvanu skaņas.
- iespīdēt Caur logu rūtīm iespīdēja saule.
- lauzties Caur mākoņiem lauzās gaismas svītra.
- atgaisma Caur mākoņiem ne saule pati spīd, Tik atgaisma no tālas viņpus vizmas..
- vaigs Caur mākoņiem parādās saules vaigs.
- lodāt Caur miesu lodā drebuļi.
- caur Caur personiskiem zaudējumiem tikt pie apskaidrības.
- baskājis Caur puteņiem dziesma kā baskāje klīst..
- plaušas Caur Rīgas plaušām – Ķeizarmežu ir desmit minūšu nāciens līdz mūsu mājām.
- urdzēt Caur sirdi urdz prieks.
- raudzīties Caur teleskopu raudzīties uz Mēnesi.
- caurs Caura riepa.
- iztecēt Caurais spainis iztecējis.
- turēties Caurajā spainī ūdens neturējās.
- ielāps Caurajam elkonim uzšūts ielāps.
- izlodāties Caurām dienām izlodāties pa mežu.
- plosīties Cauras dienas visa ģimene plosījās pa savu saimniecību.
- pazole Cauras pazoles.
- caurs Cauras zeķes.
- caur- Caurasiņošana.
- cauraudzis Cauraudzis šķiņķis.
- cauraudzis Cauraugusi cūkgaļa.
- caurauklots Caurauklota reģistrācijas grāmata.
- caurauklots Caurauklots žurnāls.
- caur- Caurbraucot.
- caurcaurēm Caurcaurēm izmircis cilvēks.
- caurceļotājs Caurceļotāja sloka, zoss, žubīte.
- caurdurt Caurdurt veco, nederīgo pasi.
- caurdurt Caurdurtas plaušas.
- caurdurt Caurdurtas riepas.
- caur- Caurgaismots.
- caurgājiens Caurgājiens uz grozu, vārtiem.
- mitrums Cauri apaviem sūcās mitrums.
- slapjums Cauri apaviem sūcās slapjums.
- dīglis Cauri apziņai izspraucas aizdomu dīglis.
- vizma Cauri biezajai lapotnei spraucās austošās saules vizma.
- izlidot Cauri dārzam izlido zvirbuļu bars.
- izmesties Cauri dārzam izmetās svešs suns.
- izspraukties Cauri dūmiem brīžiem izspraucas liesmas.
- izspraukties Cauri klusajai mūzikai un vienmuļi murdošajām balsīm izspraucās pirmais tosts.
- blāvot Cauri kokiem blāvo gaišā ēka.
- zaļzeltains Cauri koku lapām saule staroja zaļzeltaina.
- izspraukties Cauri koku lapotnei izspraukušies saules stari.
- iedzelt Cauri kreklam iedzeļ dundurs.
- strāvot Cauri loga spraugām strāvo aukstums.
- iespīdēties Cauri mākoņiem iespīdējās mēness.
- izlīst Cauri mākoņiem izlien pirmie saules stari.
- saredzēt Cauri mākoņiem nevarēju saredzēt zvaigznes.
- pavīdēt Cauri mākoņiem pavīd saule.
- spraukties Cauri mākoņiem spraucas saule.
- spiesties Cauri miglai sāka spiesties saules stari.
- izlaist Cauri muitas punktam dienā izlaida vairākus simtus automašīnu.
- izdurties Cauri papīram izdūrās rozes ērkšķi.
- ielaipot Cauri peļķēm pagalmā ielaipo pastniece.
- purvaine Cauri purvainei tek strauts.
- puskails Cauri puskailajiem krūmiem redzu kādu tuvojamies.
- pusmiegs Cauri pusmiegam dzirdēt modinātāja zvanu.
- ieklīst Cauri slēģu spraugai ieklīdis saules stars.
- izlauzties Cauri sniega kārtai izlauzušies pirmie sniegpulkstenīši.
- spīgot Cauri tumsai spīgo ugunskura liesmas.
- izdrāzties Cauri tunelim izdrāzās vilciens.
- izjoņot Cauri tunelim izjoņo vilciens.
- stiepties Cauri valstij stiepjas cauruļvads, pa kuru tiek piegādāta dabasgāze.
- lauzties Cauri zemei laužas jaunie asni.
- izaugt Cauri žagaru kaudzei izaugušas nātres.
- caurkrist Caurkrist Saeimas vēlēšanās.
- caurkritis Caurkritušais deputāta kandidāts.
- caurkritis Caurkritušie pretendenti.
- caurlaide Caurlaide iekļūšanai rūpnīcā, izdevniecībā.
- birojs Caurlaižu birojs.
- caurmērs Caurmēra cilvēks, gaume.
- caurmērs Caurmērā dienā iegūst 15 l piena.
- caurmērs Caurmēra ģimene.
- caurmērs Caurmēra mūža ilgums.
- izpūtējs Caurs izpūtējs.
- caurs Caurs jumts.
- caurs Caurs spainis.
- caurskatīt Caurskatīt pieteikumus, iesniegumus.
- caurskatīt Caurskatīt plaušas.
- caurspīdīgs Caurspīdīga blūze.
- gāze Caurspīdīga gāze ar sīku izšuvumu.
- plēve Caurspīdīga plēve.
- apvāks Caurspīdīgs apvāks.
- caurspīdīgs Caurspīdīgs audums.
- negližē Caurspīdīgs negližē.
- peņuārs Caurspīdīgs peņuārs.
- atkailināt Caurspīdīgs un atkailināts tērps.
- caurstaigājams Caurstaigājama istaba.
- caurstaigājams Caurstaigājams pagalms.
- elektronmikroskops Caurstarojošais elektronmikroskops fokusē caur objektu izgājušos elektronus.
- cauršauts Cauršauta brūce.
- cauršauts Cauršauta roka, kāja.
- cauršauts Cauršautas plaušas.
- cauršūts Cauršūta reģistrācijas grāmata.
- caurtece Caurteces daudzums.
- apkaļķoties Caurteces sildītāji var ātri apkaļķoties.
- sūknis Caurteces sūknis.
- velve Caurteka ar ķieģeļu velvi.
- rībēt Cauru nakti tur rībēja mūzika.
- aizsūbēt Caurule aizsūbējusi.
- slīdvirsma Caurule ar bojātu iekšējo slīdvirsmu.
- gredzens Caurule ar metāla gredzenu galā.
- beigties Caurule beidzas ar metāla sieta filtru.
- saurbt Caurulē saurbj vietas skrūvēm.
- uziet Caurule uziet līdz augšējam stāvam.
- aizbāznis Caurules aizbāznis.
- uzmava Caurules gala uzmava.
- iekša Caurules iekša sarūsējusi.
- iekšiene Caurules iekšiene nokrāsota melna.
- stiķēt Caurules ir jāmaina, stiķējot pa posmiem.
- savienotājs Caurules krustveida savienotājs divām caurulēm.
- lejasgals Caurules lejasgals.
- paiet Caurules paiet zem grīdas.
- posms Caurules posms.
- savstarpējs Caurules savstarpējs savienojums.
- skrūvsavienojums Caurules skrūvsavienojums.
- veidgabals Caurules veidgabals.
- pagarinātājs Caurules vītnes pagarinātājs.
- savienotājdetaļa Caurules, mašīnas savienotājdetaļa.
- cauruļatslēga Cauruļatslēgu komplekts.
- shēma Cauruļu montāžas shēma.
- skava Cauruļu skava.
- armatūra Cauruļvadu armatūra.
C citās vārdnīcās: