Paplašinātā meklēšana

Meklējam d.

Atrasts vārdos (1000):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (9997):

dīkā (Atrasties) bezdarbībā; nekā nedarot, netiekot nodarbinātam.
starp debesīm un zemi (atrasties) nenoteiktā, nedrošā stāvoklī, situācijā.
raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
uz otru kāju (iedzert) (iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena).
rādiuss (Kā) izplatības, darbības teritorija, vide.
publiskais piedāvājums (kā) piedāvāšana plašākai publikai.
rādīt zobus (Kādam) naidīgi izturēties pret kādu; aktīvi pretoties.
nomīņāties uz vietas (kādu laiku) neattīstīties, nevirzīties uz priekšu.
(ne)turēt naidu (ne)just naidu pret kādu.
apvārdoties (Ne)ļaut sevi apvārdot, pierunāt.
(ne)zaudēt dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
no rokas rokā (nodot) tālāk, no viena pie otra.
(pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
padot dievpalīgu (pa)teikt "Dievs palīdz!".
pasaules radīšana (pēc Bībeles) Zemes, tās dzīvības formu radīšana.
(aiz)laist bojā (pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
(aiz)laist postā (Pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
nenodzerties [neno!dzerties]. Nevarēt beigt dzert (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
nenoēsties [neno!ēsties]. Nevarēt beigt ēst (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
pusdiena [pus!diena] Puse vai aptuvena puse no dienas – aptuveni sešas stundas.
spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru.
Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
Zinību diena 1. septembris – mācību gada sākuma diena.
kāpt uz kakla 1.Censties uzkundzēties.
platuma grāds 1/360 daļa no Zemes meridiāna.
garuma grāds 1/360 daļa no Zemes paralēles.
rožu kāzas 10 gadu kāzu jubileja.
matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
Hanza 13.–17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai.
Lielā ģilde 1354. gadā dibinātā tirgotāju apvienība Rīgā.
dzintara kāzas 15 gadu kāzu jubileja.
akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
kvatročento 15. gadsimta itāliešu māksla (agrā renesanse).
moralitāte 15.–16. gs. alegoriska tikumu drāma; moralitē.
kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
izstiepts leņķis 180 grādu leņķis, kura malas veido taisni.
komunārs 1871. gada Parīzes Komūnas dalībnieks.
tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
Asiņainā svētdiena 1905. gada 9. janvāris, kad cara karaspēks apšāva strādniekus, kas devās pie cara ar petīciju.
mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
Piektais gads 1905. gads, kad norisinājās revolūcija.
Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sešu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
krišnaīts 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
rokenrols 20. gs. 50. gados populāra strauja, dinamiska deja; šīs dejas mūzika.
šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
Līgo vakars 23. jūnija vakars, Jāņu svētku ievadījums.
Ziemassvētku vakars 24. decembra vakars.
sudraba kāzas 25 gadu kāzu jubileja; sudrabkāzas.
Pirmie Ziemassvētki 25. decembris.
Otrie Ziemassvētki 26. decembris.
kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika posms.
rubīna kāzas 40 gadu kāzu jubileja.
pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
zelta kāzas 50 gadu kāzu jubileja.
Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
karaliskā lilija 60–150 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem.
dimanta kāzas 75 gadu kāzu jubileja.
fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens.
Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, saldiem āboliem; šīs ābeles auglis.
ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
ābeļzieds Ābeles zieds.
pepiņš Ābeļu šķirne ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem.
kurkulis Abinieku (varžu, krupju) iznērstā olu kopa (ūdenī).
kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs, kas attīstās un dzīvo ūdenī.
žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
kalvadoss Ābolu degvīns.
sidrs Ābolu vīns, ko gatavo no raudzētas ābolu sulas.
saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
farss Absurdu, bezjēdzīgu notikumu virkne.
sklēra Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; cīpslene.
cīpslene Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; sklēra.
dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
varavīksnene Acs asinsvadu apvalka priekšējā daļa.
apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
oftalmoskopija Acs dibena izmeklēšana ar oftalmoskopu.
plakstiņš Acs palīgorgāns tās aizsargāšanai – saistaudu plātnīte, ko no ārpuses klāj āda.
miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
keratīts Acs radzenes iekaisums.
tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
katarakta Acu slimība – acs lēcas apduļķošanās.
glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
kamara Āda (žāvētai gaļai, speķim).
peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
ienadzis Āda, kas sedz naga sakni.
adata Adāmadata.
irbs Adāmadata.
readaptācija Adaptācijas (1) atjaunošana.
apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
noberzums Ādas iekaisums, ko izraisījis mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
lidplēve Ādas kroka ķermeņa sānos (dažiem dzīvniekiem), kas nodrošina (tā) pārvietošanos gaisā.
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
priekšādiņa Ādas kroka, kas apņem dzimumlocekļa galviņu.
naga valnītis ādas kroka, kas ietver nagu.
valnītis Ādas kroka, kas ietver nagu.
varžacs Ādas ragvielas sacietējums (uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas).
spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas.
šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot divās vai trijās kārtās jēlādu vai hromādas pusfabrikātu.
neirodermatīts Ādas slimība, kam raksturīga nieze un izsitumi.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
dermatologs Ādas slimību ārsts, dermatoloģijas speciālists.
lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
erozija Ādas vai gļotādas epitēlija bojājums.
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
kniepadata Adata ar apaļu galviņu (kā saspraušanai, piespraušanai, arī rotāšanai).
adatterapija Adatu terapija; akupunktūra.
dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetam).
ūdensdzīsla Ādere.
pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
mežģīņadījums Adījums ar sīki caurumotu rakstu.
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
mašīnadījums Adījums, kas darināts, izmantojot adāmmašīnu.
patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas.
adāmais Adīklis.
pāradīt Adīt vēlreiz, no jauna.
tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
adījums Adīts priekšmets.
sildītājs Adīts, no kažokādas vai auduma darināts izstrādājums atsevišķu ķermeņa daļu (piem., roku, ausu) sildīšanai.
pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals bez apkakles.
dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns; šīs administrācijas telpas.
prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā).
grāfiste Administratīva teritoriāla vienība (Lielbritānijā, Īrijā un dažās citās valstīs).
direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
izsacīt Administratīvi apbalvot vai sodīt; izteikt.
pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
apgabals Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
prefektūra Administratīvi teritoriālā pamatvienība dažās valstīs (piem., Japānā).
kantons Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
province Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība (Latvijā līdz 1949. gadam).
komūna Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2).
štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
guberņa Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā, kas pastāvēja no 18. gs. līdz 1930. gadam.
reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
iecirknis Administratīvi teritoriāla vienība; nodaļa.
novads Administratīvi teritoriāla vienība.
triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā).
prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
menedžeris Administrators; darba vadītājs, organizators.
ieadīt Adot ieveidot (piem., rakstu).
saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt.
noadīt Adot izgatavot.
izadīt Adot izlietot (daudz vai visu).
izadīt Adot izveidot (rakstu, ornamentu).
pieadīt Adot izveidot un pievienot klāt.
pieadīt Adot izveidot un pievienot, papildināt.
izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko); noadīt.
saadīt Adot sasaistīt.
raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
advokatūra Advokāta profesija, darbība.
advokatūra Advokātu apvienība; advokāti kā kopums.
spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
atsvaidzinātājs Aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai.
gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
gaisa balons aerostats, kas sastāv no milzīga apvalka, kas pildīts ar gāzi, un pasažieriem paredzēta groza.
talibi Afgāņu islāma fundamentālistu kustības "Taliban" piekritēji.
infikss Afikss, kas iesprausts vārda saknē.
mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
afrikāņi Āfrikas iedzīvotājs.
afrikāņi Āfrikas pamatiedzīvotāji.
etiopieši Āfrikas valsts Etiopijas pamatiedzīvotāji.
mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
dzelzs rumaks agrāk vilciens, tagad arī automašīna, motocikls, velosipēds u. tml.
tandēms Agregātā uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu mašīnu vai to daļu kopums.
katls Agregāts tvaika vai karstā ūdens ražošanai.
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
plosīties Agresīvi, nevaldāmi uzvesties.
nesaticīgs Agresīvs, nesabiedrisks (par dzīvniekiem).
nešpetns Agresīvs, nikns; tāds, kura uzvedība traucē (par dzīvniekiem).
māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, krokotu cepurīti; bisīte.
aģentūra Aģentu tīkls, ko organizē valsts drošības iestādes.
sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
aģitbrigāde Aģitācijas brigāde.
saukt Aicināt (ar vārdiem, balss skaņām u. tml.).
lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
sēdināt Aicināt kādu sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
ņemt palīgā Aicināt palīgā, talkā (kādu).
ņemt talkā Aicināt palīgā, talkā (kādu).
uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
ņemt Aicināt, ļaut (kādam) doties kopā ar sevi.
izsaukt Aicinot (mutvārdos, rakstveidā u. tml.) panākt, ka (kāds) ierodas, piedalās.
sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (ko).
ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ienāk (kur iekšā).
pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pietuvojas.
saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā veidojumā, kur).
ataicināt Aicinot panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.).
atsaukt Aicinot panākt, ka ierodas.
piesēdināt Aicinot, palīdzot u. tml. panākt, ka (kāds) piesēžas (pie kā, kam klāt).
ieaijāt Aijājot iemidzināt.
pavārte Aile mājas sienā, kas paredzēta nokļūšanai pagalmā.
masu skati ainas (piem., kinofilmā), kurā piedalās liels dalībnieku skaits.
kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
galera Airējams karakuģis ar 1–3 burām, kas tika lietots līdz 18. gs.
katamarāns Airējams plosts ar piepūšamiem baloniem, ko lieto, piem., ūdenstūrismā.
noairēt Airējot nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
aizairēties Airējoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
noairēties Airējoties nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
smaiļošana Airēšanas sporta veids – braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
dullis Airu piestiprinājums – tapa laivas malā vai airī iestiprināta kustīga tapa, ko ieliek ligzdā pie laivas malas.
jērs Aitas mazulis (līdz viena gada vecumam).
aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
čabans Aitu gans (Kaukāzā, Vidusāzijā).
apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā.
nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
sūtnis Aiz vēstnieka nākamais diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
aizirties Aizairēties (kur, līdz kādai vietai).
aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtas durvis, logu u. tml.)
izbaidīt Aizbaidīt.
aizspundēt Aizbāzt (mucu) ar spundi.
aizmest Aizbērt, aizpildīt.
šīberis Aizbīdnis (krāsns, plīts u. tml. dūmvadam).
atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
patronese Aizbildne, aizstāve.
patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
patrons Aizbildnis, aizstāvis.
aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem, cilvēkiem tajos).
aiziet Aizbraukt, atiet (par transportlīdzekļiem).
aizvākt Aizdabūt projām (kādu).
aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi; atdarīt (ko) aizkorķētu.
aizvākot Aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
aizbultēt Aizdarīt ar bultu, aizbīdni.
aizkņopēt Aizdarīt ar spiedpogām.
aizvākot Aizdarīt ar vāku.
aizvaskot Aizdarīt ar vaska kārtu.
aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori.
blīvēt Aizdarīt, aizpildīt (plaisas, spraugas u. tml.); pildīt ko (plaisās, spraugās u. tml.).
aiztaisīt Aizdarīt, taisīt ciet (ar vāku, aizbāzni u. tml.).
aizvilkties Aizdarīties, sakļauties.
aizlāpīt Aizdarot (piem., caurumu), izlabot.
indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
aizkūpināt Aizdedzināt (cigareti, pīpi u. tml.).
sadegt Aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (cigareti, papirosu u. tml.).
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
laist uguni klāt aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
uzšķilt Aizdedzināt, uzdedzināt.
ielaist uguni aizdedzināt.
pielaist uguni aizdedzināt.
pielikt uguni aizdedzināt.
piešaut uguni aizdedzināt.
pielaist sērkociņu aizdedzināt.
laist klāt uguni aizdedzināt.
likt klāt uguni aizdedzināt.
pašaizdegšanās Aizdegšanās pašam no sevis bez ārējas iedarbības.
ugunsperēklis Aizdegšanās vieta, no kuras izceļas (vai var izcelties) lielāks ugunsgrēks.
termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
izlikt Aizdot (naudu), samaksājot cita vietā.
augļot Aizdot naudu, ņemot par to augstus procentus.
aizlienēt Aizdot.
aiztapināt Aizdot.
palienēt Aizdot.
tapināt Aizdot.
aizdrāzt Aizdrāzties.
aiznesties Aizdrāzties.
sirds astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
kardiālā astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
aizgaiņāt Aizdzīt, izkliedēt.
aizgainīt Aizdzīt, izkliedēt.
atstāt Aizejot pamest; pamest vientulībā, arī bez apgādības.
noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku); zaudēt skaļumu (par balsi).
aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to; aizgādāt (ko) – par transportlīdzekli.
aiznest Aizgādāt, aizvest (par transportlīdzekļiem).
paspārne Aizgādība, aizbildniecība.
nogriezt ūdeni Aizgriezt ūdens krānu.
paraugs Aizgūstams, atdarināms (kāda cita) veiksmīgas darbības, rīcības veids.
aizguvums Aizgūts vārds vai vārdu savienojums.
anglisms Aizguvums no angļu valodas.
baltisms Aizguvums no baltu valodām.
gallicisms Aizguvums no franču valodas.
slāvisms Aizguvums no kādas slāvu valodas.
somugrisms Aizguvums no kādas somugru valodas.
rusisms Aizguvums no krievu valodas.
kursisms Aizguvums no kuršu valodas.
lituānisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
polonisms Aizguvums no poļu valodas.
ģermānisms Aizguvums no vācu valodas.
superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
nobeigties Aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām).
izmirt Aiziet bojā, iznīkt (par dzīvniekiem, to kopumu).
izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām).
nobeigties Aiziet bojā; zaudēt dzīvību.
atkāpties Aiziet no amata (parasti valdībā).
pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
zveņģele Aizjūga piederums.
aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
uzkavēt Aizkavēt (kādu).
ievilkt Aizkavēt, nepaveikt laikā (darbu, pasākumu); ievilcināt.
infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
aizķerties Aizkavēties; palikt (kādā vietā).
piesegt Aizklāt (parasti daļēji, nepilnīgi).
aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (piem., par domām, iztēli).
aizdauzīties Aizklīst; klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
aizbarikādēt Aizkraut (ar dažādiem priekšmetiem), radot šķērsli, apgrūtinot pieeju (piem., ielu cīņās).
tīmuss Aizkrūts dziedzeris.
maltāze Aizkuņģa dziedzera ferments, kas šķeļ ogļhidrātus.
pankreatīts Aizkuņģa dziedzera iekaisums.
insulīns Aizkuņģa dziedzera izstrādāts hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
aizskriet Aizlidot (par putniem, kukaiņiem).
aiziet Aizlidot; aizpeldēt.
aizlaisties Aizlidot.
diskvalificēt Aizliegt (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, neatzīt sasniegto rezultātu.
tabu Aizliegums (galvenokārt pirmatnējām tautām) izdarīt kādu darbību.
diskvalifikācija Aizliegums (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, sasniegto rezultātu neatzīšana.
prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
aizsviest Aizmest, nomest (kā nederīgu, neizmantojamu).
piemirst Aizmirst (ko izdarīt).
izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
pamest Aizmirst (piem., steigā, aiz paviršības); pazaudēt.
izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
pakaļā Aizmugurē (kādam, kam).
pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
aizgādāt Aiznest, aizvest (kur, uz kurieni); nogādāt.
iestiepties Aizņemot kādu platību, būt ievirzītam (kur iekšā); iesniegties.
izstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (šaurā, garā joslā).
aizsniegties Aizņemot telpu, platību, sniegties (līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem.
aizpildīt Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi).
noslogot Aizņemt (laikposmu) ar intensīvu darbību.
piepildīt Aizņemt, aizpildīt (laikposmu).
piepildīt Aizņemt, aizpildīt (piem., telpu) – par cilvēkiem.
sataisīt parādus aizņemties (parasti daudz) un nespēt atdot.
konversija Aizņēmuma noteikumu (piem., dzēšanas termiņa) maiņa.
aizpērn Aizpagājušajā gadā.
vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
aizdzīt Aizpildīt (ar sniegu, smiltīm, piem., grambas, pēdas); padarīt neizbraucamu (ceļu).
aizcementēt Aizpildīt ar cementa maisījumu (piem., spraugas, plaisas).
aizplombēt Aizpildīt ar plombu (caurumu zobā); plombējot salabot.
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
aizdrīvēt Aizpildīt, aizbāzt (plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas u. tml.) aizdarīt.
aizliet Aizpildīt, aizdarīt (ar šķidru, cietējošu masu).
aizlīdzināt Aizpildīt, aizdarīt (piem., bedres), padarot (ko) gludu, līdzenu.
aizaugt Aizpildīties, pārklāties ar ko augošu (parasti nevēlami).
aizstrāvot Aizplūst (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
aizvelties Aizplūst (viļņveida kustībā).
noplūst Aizplūst projām (piem., no bojātas caurules, vada, ierīces).
getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt.
aiztaisīt Aizpogāt, aizsprādzēt.
aizdzīt Aizpūst (par vēju); izkliedēt.
aiztrenkt Aizpūst, aizdzīt.
aiztriekt Aizpūst, aizdzīt.
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, izdarīt, ievērot (ko).
rājiens Aizrādījums, arī nosodījums (piem., par slikti paveiktu vai nepaveiktu darbu, neatbilstošu uzvedību).
piekasīties Aizrādīt (kādam) par ko sīku, nenozīmīgu.
aizdzīt Aizraidīt; padzīt.
aiznest Aizraujot sev līdz, aizvirzīt (kur, uz kurieni).
nonest Aizraut, aiznest sev līdzi; noraut – par lielu vēju, ūdens straumi u. tml.
pavilkt Aizraut, ieinteresēt (kādu).
krist Aizrauties (ar kādu), iemīlēties (kādā).
kaist Aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
saslimt Aizrauties (ar ko), pilnīgi nodoties (kam).
kvēls Aizrautīgs, dedzīgs.
celmlauzis Aizsācējs (lielam, arī ar grūtībām saistītam darbam); pamatlicējs.
iekalt Aizsaldēt (ūdenstilpni), sasaldēt (zemi).
ūdensaizsardzība Aizsardzība (mehānismā, ierīcē) pret nevēlamu ūdens, mitruma iekļūšanu.
Kara ministrija aizsardzības ministrija.
aizsargmehānisms Aizsardzības paņēmieni.
mīmikrija Aizsargājoša (dzīvnieka, arī auga) formas vai krāsas līdzība ar apkārtējās vides objektiem.
maksts Aizsargapvalks (piem., dažiem dzīvniekiem, augiem).
pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
bruņas Aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
ekrāns Aizsargs (piem., plāksnes veidā) pret nevēlamu iedarbību.
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms izstrādā toksīnu ietekmē un kas pasargā organismu no saindēšanas ar tiem.
aizplīvurot Aizsedzot (ar miglu, dūmiem u. tml.), padarīt vāji saskatāmu.
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
aizsegties Aizsegt sevi pilnīgi vai daļēji (ar ko).
palaist nagus Aizskart (kādu) ar rokām, ķerstīties, grābstīties.
palaist rokas Aizskart (kādu) ar rokām, ķerstīties, grābstīties.
rīvēt kantes godam aizskart kāda godu.
piedurt pirkstu aizskart kādu.
trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, aizžogojumu) panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, skapi) padarīt (ievietoto) nepieejamu citiem.
smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
homofobija Aizspriedumi, nepatika pret homoseksuālismu, homoseksuālām, arī biseksuālām personām.
barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt (piemēram, upi), radot (tajā) ūdenskrātuvi.
ragata Aizsprosts pludināmo koku virzīšanai pa ūdenstilpi vai aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai.
augšā Aizstāj priedēkli "uz-".
glutamīnskābe Aizstājama aminoskābe, kas ietilpst daudzu olbaltumvielu sastāvā.
vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, piem., jaunu, derīgu; paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu; nomainīt (2).
mainīt Aizstāt (piem., ko nederīgu, netīru, nolietotu) ar ko tādu pašu, derīgu, tīru, jaunu u. tml.
protezēt Aizstāt (trūkstošu ķermeņa daļu) ar protēzi; izgatavot (kā) protēzi.
dublēt Aizstāt lomas tēlotāju (izrādē, kinofilmā); paredzēt vienu lomu (piem., teātra izrādē) diviem izpildītājiem.
noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
apmainīt Aizstāt viena veida priekšmetu ar citu tādu pašu; paņemt izlietotā, nederīgā vietā citu.
atsvērt Aizstāt, būt līdzvērtīgam.
ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
nolaisties Aizstiepties, virzīties lejup; atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
nogriezt ceļu aizšķērsojot, norobežojot ceļu, nedot iespēju braukt, pārvietoties.
aizkavēt Aizturēt (uz kādu laiku); kavēt (kāda laiku).
apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
iesaldēt Aizturēt, uz kādu laiku atlikt (kā) īstenošanu.
kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (piem., aiz sāpēm radīta) īsa skaņa.
kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (piem., aiz sāpēm).
nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās attiecībās.
nodzīvot Aizvadīt (kādu laikposmu) no mūža.
pārlaist Aizvadīt (kādu laikposmu); pārciest (nelabvēlīgos apstākļus).
pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
aiznest Aizvadīt, aizvirzīt.
pavadīt Aizvadīt, atrasties (kādu laiku) kur, kādā veidā.
ievērt Aizverot (piem., durvis), iespiest (ko starpā).
piemiegt ar aci aizverot vienu aci, dot kādam zīmi.
sakļaut Aizvērt (ziedus) – par augiem.
iet ciet aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
aizšķūtēt Aizvest (piespiedu kārtā).
aizdzīt Aizvest, nozagt (transportlīdzekli).
paņemt Aizvest, ņemt (kādu, ko) sev līdzi.
paraut Aizvest, paņemt līdzi (kur, līdz kurienei, parasti automobilī).
paķert Aizvest, paņemt līdzi.
evakuēt Aizvest, pārvietot citur, lai atbrīvotu kādu vietu, teritoriju.
megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
noriets Aizvirzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) – par vēju; izkaisīt, izkliedēt.
aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams; paslēpties (aiz kā).
nodalīties Aizvirzīties nost, savrup (no citiem, no kāda kopuma).
attālināties Aizvirzīties tālāk (no kā); kļūt vājāk dzirdamam vai redzamam (palielinoties attālumam).
aiziet Aizvirzīties, aizslīdēt (par parādībām dabā).
aizlīst Aizvirzīties, aizslīdēt, piem., par debess spīdekļiem.
aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (piem., par cilvēku, vagonu rindu).
sliepnēt Aizziest ar tepi nelīdzenumus, plaisas u. c. negludumus, nolīdzinot virsmu pirms krāsošanas.
aizķepēt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
aizķepināt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
aizķitēt Aizziest, aizpildīt ar ķiti (tepi).
vindas aka aka, no kuras ūdens spaini izceļ ar īpašu sviru.
nosēdaka Aka, tvertne notekūdeņu novadīšanai vai uzkrāšanai.
akadēmiķis Akadēmijas (1) īstenais loceklis.
akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis.
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības (bakalaura, maģistra, doktora) ieguves apliecinājums.
grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
iet Akcentē nosauktās darbības nelietderību, neiespējamību u. tml.
palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (attiecīgajā vārdā).
akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
kontrolpakete Akciju daudzums, kas to īpašniekam nodrošina izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
apendicīts Aklās zarnas piedēkļa iekaisums.
ieaudzēt Aklimatizēt (augus, dzīvniekus), panākt, ka (tie) kļūst izmantojami (piem., saimniecībā).
rūnakmens Akmens (piem., kapakmens), kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
rusts Akmens ar rupju, nelīdzenu virsmu.
neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
paleolīts Akmens laikmeta senākais periods, kam raksturīga akmens darbarīku izgatavošana.
akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
pamatakmens Akmens, kas svinīgā ceremonijā tiek likts kādas būves pamatā (sākot tās celtniecību).
rūnu akmens akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnakmens.
upurakmens Akmens, uz kura senatnē veica upurēšanas darbības.
stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus.
akmensdārzs Akmeņdārzs.
pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
bruģakmeņi Akmeņi, no kuriem veido bruģi.
svītrenis Akmeņkaļa kalts svītru veidošanai.
karbons Akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
kreozots Akmeņogļu vai koka darvas pārtvaices produkts – eļļains šķidrums ar kodīgu smaku, ko izmanto, piem., koksnes piesūcināšanai pret pūšanu vai medicīnā.
pamatskaņa Akorda apakšējā skaņa (prīma).
prīma Akorda pamatskaņas.
strādāt uz akorda akorddarbs.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
atsaucamais akreditīvs akreditīvs, kuru bankai ir tiesības atsaukt.
akrils Akrilšķiedra.
špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
gaisa vingrotājs akrobāts, kas savus vingrojumus izpilda augstu virs skatītājiem.
civilstāvokļa akti akti, kas apliecina personas dzimšanu, adopciju, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu, miršanu.
skatuves kustības aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves.
kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai.
portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
kostīms Aktiera tērps (izrādē, kinofilmā u. tml.).
komediants Aktieris (parasti komiķis), cirka mākslinieks, arī jokdaris.
teicējs Aktieris, kas (piem., daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā.
mīms Aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves vai kinofilmas kadrā.
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība pret ko (piem., valdošo režīmu).
pretestība Aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
aktivitāte Aktīva darbošanās, rosība; aktīva norise.
līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība.
pretspars Aktīva pretdarbība, pretestība (kam, pret ko).
reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
apgrieziens Aktīva, enerģiska rīcība, darbošanās.
civilpersona Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistīta persona.
civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistītie iedzīvotāji; iedzīvotāji, kas nav iesaistīti karadarbībā.
nūjošana Aktīvās atpūtas veids – soļošana brīvā dabā ar speciālām nūjām.
kalpot Aktīvi darboties (kā labā); veltīt dzīvi; darba mūžu (izvēlētai darbības sfērai, izraudzītam mērķim).
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
apkarot Aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
celties un krist (par ko) aktīvi iestāties par kāda idejām, rīcību.
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
ierinda Aktīvi strādājošu cilvēku kopums; izmantojams, darbam derīgs (piem., mašīnu, ierīču) kopums.
taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri izvirzīties (darbā vai kur citur).
(uz)taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri virzīties (darbā vai kur citur).
remdenība Aktivitātes, ieinteresētības trūkums; vienaldzīgums.
atplūdi Aktivitātes, intensitātes mazināšanās (sabiedriskās parādībās).
uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās); uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
ietekmētājs Aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
enerģisks Aktīvs, darbīgs, uzņēmīgs.
mundrs Aktīvs, darbīgs; možs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs (par cilvēku).
žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mundrs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
sirēna Akustiska ierīce, ar ko rada jaudīgu skaņas signālu; šīs ierīces radītās skaņas.
taure Akustiska signālierīce (piem., transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
starptonis Akustisko svārstību tonis starp diviem blakustoņiem.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
holera Akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
mēris Akūta dažādu sugu dzīvnieku infekcijas slimība, ko katras sugas dzīvniekiem ierosina specifisks vīruss.
cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
angīna Akūta infekcijas slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir mīksto aukslēju un kakla mandeļu iekaisums.
sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
kolapss Akūts sirds un asinsrites vājums.
ūdenskrāsas Akvareļkrāsas; ūdens krāsas.
aizāķēt Āķējot aizdarīt (ciet).
kāsis Āķveida (putnu) grupējums lidojumā.
kāsis Āķveida veidojums.
ķeraine Āķveidīgs, ass izaugums (dažu augu augļiem), lai (augļi) izplatītos, pieķeroties, piem., dzīvnieku apmatojumam.
upurala Ala, kur senatnē veica upurēšanas darbības.
soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piem., dziedātājs, instrumentālists.
atsauksmju grāmata albums, žurnāls u. tml. atsauksmju ierakstīšanai (piem., izstādēs).
brūveris Aldaris.
parabola Alegorisks stāstījums, simboliska līdzība (piem., 20. gs. prozā), ko var traktēt dažādi.
mīkla Alegorisks, īsi formulēts uzdevums ar jautājumu un tā atrisinājums, atbilde.
bronhiālā astma alerģiska slimība ar lēkmjveidīgu elpas trūkumu, ko izraisa bronhu gļotādas tūska un spazmas.
polinoze Alerģiska slimība, ko izraisa siena putekļi un vairāku augu ziedputekšņi; siena drudzis.
serumslimība Alerģiskas parādības, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
mēnešalga Alga par viena mēneša darbu.
turēt Algot (kādu) savām vajadzībām, savā saimniecībā.
kalpone Algota laukstrādniece.
guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus (piem., māksliniekam, autoram, izrādei) vai ar svilpieniem panāk izgāšanos.
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī sagādāt produktus un gatavot ēdienu.
kalpotājs Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
darba ņēmējs algots darbinieks.
kalps Algots laukstrādnieks; cilvēks, ko algo personisku uzdevumu veikšanai.
killers Algots slepkava (parasti pasūtījuma slepkavības izpildītājs).
laukstrādnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā.
kaimans Aligatoru dzimtas rāpulis (līdz 4,5 m garš – Dienvidamerikā, Centrālamerikā).
hinīns Alkaloīds, ko iegūst no hinīnkoku mizas un ko lieto medicīnā, kā arī dzērienu gatavošanā.
raust Alkatīgi censties iegūt lielā daudzumā (mantu, naudu).
saraust Alkatīgi vācot, krājot, iegūt (mantu, naudu u. tml.) lielā daudzumā.
uzklupt Alkatīgi, ar lielu kāri ķerties klāt (ēdamajam), iesākt ēst.
uzkrist Alkatīgi, ar lielu kāri ķerties klāt (ēdamajam), iesākt ēst.
zildegunis Alkoholiķis; dzērājs.
ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer uz atvadām, pirms došanās ceļā.
metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
metiens Alkoholisko dzērienu kopīga iedzeršana.
nodzert tiesības alkoholisko dzērienu lietošanas dēļ zaudēt autovadītāja apliecību.
aperitīvs Alkoholisks dzēriens apetītes rosināšanai.
rūgts Alkoholisks dzēriens ar šādu garšu.
karstvīns Alkoholisks dzēriens no sarkanvīna ar cukuru un garšvielām, ko pasniedz karstu.
vīns Alkoholisks dzēriens, ko gatavo no vīnogu vai citu augļu un ogu sulas.
ugunīgā dzira alkoholisks dzēriens.
dzerams Alkoholisks dzēriens.
šmiga Alkoholisks dzēriens.
skrūve Alkoholisks kokteilis – degvīns ar apelsīnu sulu.
martini Alkoholisks kokteilis, kura pagatavošanai tiek izmantots džins, vermuts un degvīns.
alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana; slimība, kurai raksturīga pārmērīga tieksme pēc alkoholiskajiem dzērieniem.
kokteilis Alkoholisku dzērienu maisījums ar piedevām.
dzēriens Alkoholu saturošs šķidrums dzeršanai.
alkšņains Alkšņiem apaudzis.
baltalksnis Alkšņu suga – koks ar gludu, gaišpelēku mizu [Alnus incana].
traverss Alpīnismā – pārgājiens pa kalnu grēdas kori no vienas virsotnes uz citām virsotnēm; kalna nogāzes, klints u. tml. šķērsošana horizontālā virzienā.
klinšu kāpšana alpīnisma paveids, sacensības kāpšanā stāvās klinšu sienās.
dzelksnis Alpīnistu inventāra piederums, ar kuru var ieķerties klints sienā.
leduscirtnis Alpīnistu rīks – kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piem., kāpienu izciršanai klintī, ledū).
tabernākuls Altāra niša hostijas jeb dievmaizes glabāšanai (katoļu baznīcā).
mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums, ko lieto, piem., brūču dezinficēšanai.
brūzis Alus darītava, arī spirta dedzinātava.
drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts – iesala atliekas (pēc alus notecināšanas).
stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
lodalva Alvas sakausējums (piem., ar svinu), ko izmanto lodēšanai.
baltais skārds alvotais skārds.
kasiterīts Alvu saturošs minerāls, galvenā rūda alvas ieguvei.
zilaļģes Aļģes, kam šūnu kodols nav norobežots no pārējā šūnas satura, un kas galvenokārt ir zilganā vai zilganzaļā krāsā.
punduržubīte Amadīna.
klīvija Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un oranžsarkaniem ziediem.
tuberoze Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem [Polyanthes tuberos].
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas sīpolaugs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari [Galanthus nivalis].
mājamatniecība Amatniecības izstrādājumu izgatavošana mājas apstākļos.
podniecība Amatniecības nozare – apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošana.
kokamatniecība Amatniecības nozare – dažādu koka izstrādājumu izgatavošana.
galdniecība Amatniecības nozare – dažādu priekšmetu izgatavošana no koka.
būvgaldnieks Amatnieks – būvgaldniecības speciālists.
gravieris Amatnieks vai mākslinieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
ādminis Amatnieks, kas apstrādā jēlādas.
namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem (arkliem, ecēšām u. tml.).
skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo no skārda dažādus priekšmetus.
sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
seglinieks Amatnieks, kas izgatavo vai labo iejūga piederumus, seglus.
galdnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar dažādu priekšmetu izgatavošanu no koka.
kalējs Amatnieks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu (izgatavojot, piem., lauksaimniecības darbarīkus, metāla detaļas vai priekšmetus, arī tos remontējot).
būvamatnieks Amatnieks, kas strādā celtniecībā.
drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes.
skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra dūmeņus un krāsnis.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
mūrnieks Amatnieks, mūrēšanas darbu speciālists.
varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (viduslaiku Rīgā).
ģilde Amatnieku un tirgotāju apvienība (viduslaiku pilsētās).
komisārs Amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām (bijušās PSRS iestādēs).
komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
asesors Amatpersona tiesās vai citās valsts iestādēs.
kanclers Amatpersona universitātē, kas atbild par saimnieciskajiem un administratīvajiem jautājumiem.
padomnieks Amatpersona, kam ir konsultanta funkcijas valsts iestādē.
priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu; amatpersona, kas vada, pārzina (ko).
aizstāvis Amatpersona, kas kriminālprocesā aizstāv apsūdzēto.
notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
inspektors Amatpersona, kas uzrauga un kontrolē likumu, noteikumu, priekšrakstu u. tml. ievērošanu un izpildi.
preses sekretārs amatpersona, kas uztur kontaktus ar plašsaziņas līdzekļiem un palīdz savam darba devējam uzturēt pozitīvu tēlu sabiedrībā.
priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piem., valsts iestādi, organizāciju, uzņēmumu).
pavēlnieks Amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru vai bruņoto spēku veidu.
pārvaldnieks Amatpersona, kas vada, organizē (kā) darbību, apsaimnieko (ko).
administrators Amatpersona, kuras pienākumos ietilpst (kā, piem., iestādes) darbības nodrošināšana.
tiesu izpildītājs amatpersona, kuras pienākums ir panākt tiesas sprieduma izpildi, ja nepieciešams, arī piespiedu kārtā.
virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
ministrs Amatpersona, valdības loceklis, kas vada kādu no šīs valdības ministrijām.
runasvīrs Amatpersona; ievēlēts pārstāvis (piem., kādā sabiedriskā organizācijā).
vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
protokols Amatpersonas sastādīts dokuments, akts, kurā apliecināts kāds fakts.
silta vieta amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
silta vietiņa amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
nepotisms Amatu, arī titulu vai īpašumu piešķiršana savējiem (radiniekiem, draugiem u. tml.); radu būšana, draugu būšana.
mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs; mikipele.
mikipele Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs.
čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja; ātrā fokstrota paveids; šīs dejas mūzika.
Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji, to pēcteči mūsdienās.
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotājs, tā pēctecis.
amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
mikroampērs Ampēra miljonā daļa.
kešjukoks Anakardija.
kešjurieksts Anakardijas koka auglis, ko izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus; būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
uroģenitālā sistēma anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
šautriņas Anglijā 19. gs. beigās radies bultu mešanas veids; šādas spēles bultas.
šerifs Anglijā, Īrijā – grāfistes galvenā amatpersona, kas veic administratīvas vai juridiskas funkcijas.
simtgadu karš Anglijas un Francijas karš no 1337. gada līdz 1453. gadam.
lords Angļu aristokrātijas (pēru) tituls; persona, kam ir šāds tituls.
angļu radziņš angļu rags, obojai radniecīgs koka pūšamais instruments.
anglisks Angļu valodā.
mohēra Angoras kazas vilna; izstrādājums no šādas vilnas.
drošības padome ANO institūcija, kas ir atbildīga par starptautisko mieru un drošību.
šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
dubultkvartets Ansamblis ar astoņiem izpildītājiem (dziedātājiem vai instrumentālistiem); oktets.
pops Ansamblis, kas izpilda šāda stila mūziku, dziesmas.
oktets Ansamblis, kura sastāvā ir astoņi izpildītāji.
kvartets Ansamblis, kura sastāvā ir četri izpildītāji.
nonets Ansamblis, kura sastāvā ir deviņi izpildītāji.
kvintets Ansamblis, kura sastāvā ir pieci izpildītāji.
septets Ansamblis, kura sastāvā ir septiņi izpildītāji.
trio Ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji; skaņdarbs trim instrumentiem; vokāls skaņdarbs trim balsīm.
šelfa ledājs antarktiskā ledāja daļa, kas iespiežas jūrā.
uztvērējantena Antena radioviļņu uztveršanai.
streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piem., tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu augu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski.
levomicetīns Antibiotiska zāļu viela ar plašu darbības spektru, ko lieto dažādu infekcijas slimību ārstēšanā.
koturnas Antīkā teātra aktieru sandales ar ļoti biezu zoli, kas pagarināja cilvēka augumu.
stereobats Antīkajā arhitektūrā – kāpņveida platforma, uz kuras novietota celtne.
stihija Antīkajā filozofijā – viens no dabas pamatelementiem (uguns, gaiss, ūdens, zeme).
elēģiskais distihs antīkās dzejas panta forma, divrinde, kuras pirmā rinda rakstīta heksametrā, bet otrā – pentametrā.
idille Antīkās dzejas paveids; lirisks dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, lauku dzīvi.
bukolika Antīkās dzejas žanrs, kurā tēlota ganu dzīve; šī žanra dzejolis.
stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, miers.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
briljantzaļais Antiseptisks līdzeklis – zeltaini zaļš pulveris, kura šķīdumu parasti izmanto nobrāzumu, nelielu brūču dezinficēšanai.
rivanols Antiseptisks līdzeklis dzeltenā krāsā, ko lieto, piem., brūču apstrādei.
paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pēta seno ģeoloģisko laikmetu cilvēkveidīgo būtņu atliekas.
dzēst sodu anulēt sodu.
turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala.
boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
apmetnis Ap pleciem apņemams apģērba gabals bez piedurknēm.
sprādze Ap roku liekama rotaslieta, rokasprādze.
aproce Ap roku valkājama rota; rokassprādze.
apogejs Ap Zemi riņķojoša ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
linete Apakšā horizontāli norobežota arkveida aila velvē vai sienā.
spieķa kauls apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu.
rādiuss Apakšdelma spieķa kauls.
dilbs Apakšdelms.
stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala.
karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
priekšplāns Apakšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tuvākais attēlojamais objekts.
dibens Apakšējā daļā, apakšā; pie pamatnes.
lejasdaļa Apakšējā daļa; apakšdaļa.
apakšdaļa Apakšējā daļa.
pamatne Apakšējā kārta, uz kuras (kas) izveidots.
apakšpuse Apakšējā puse, apakšējā daļa.
pamatne Apakšējā, arī balsta daļa (priekšmetam).
hipofīze Apakšējais galvas smadzeņu piedēklis.
pagleznojums Apakšējais gleznojums, kurā, piem., izstrādātas gaismēnas, priekšmetu apjomi.
homosfēra Apakšējie atmosfēras slāņi aptuveni līdz 100 kilometru augstumam.
spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
krekls Apakšveļas gabali, kas sniedzas pāri jostas vietai; apakškrekls.
feldfēbelis Apakšvirsnieka dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
kolektors Apakšzemes galerija dažādu cauruļu, kabeļu u. tml. izvietošanai.
kloāka Apakšzemes kanāls kanalizācijas ūdeņu un atkritumu novadīšanai.
bunkurs Apakšzemes patvertne (kara laikā); blindāža.
krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
rats Apaļa (kādas iekārtas, ierīces) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu.
burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
rotonda Apaļa būve (piem., paviljons ar kolonām), ko pārsedz kupols.
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
galviņa Apaļa neliela ziedkopa.
tibeteika Apaļa vai četrkantīga plakana ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
pita Apaļa, plakana maize, kas iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
galva Apaļas formas priekšmets, veidojums.
apalītis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
apaļums Apaļas formas veidojums.
kūka Apaļas vai četrstūrainas formas lielāks konditorejas izstrādājums, kuru pasniedzot sadala gabalos; arī torte.
urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, (tās) izvirzot uz priekšu.
mīksts Apaļīgs, tukls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
apaļkoksne Apaļkoki kā izejviela tālākai pārstrādei vai eksportam.
seja Apaļš debess ķermenis.
ripa Apaļš diskveidīgs debess spīdeklis.
belašs Apaļš eļļā vārīts virtulis ar gaļas pildījumu.
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
trumulis Apaļš metāla trauks (ar snīpi un rokturi) ūdens vārīšanai.
naba Apaļš padziļinājums vēdera sienas vidū, kas izveidojies vietā, kur bijusi nabassaite.
rimbulis Apaļš priekšmets, veidojums.
medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
ritulis Apaļš vai cilindriskas formas priekšmets.
planetārais miglājs apaļš vai gredzenveida miglājs, kas atgādina planētas disku.
pūslis Apaļš vai ieapaļš izcilnis kādas virsmas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piem., dziju, diegu).
terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
kunkulis Apaļš veidojums, bumbulis, nelīdzenums.
acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata vai formas atgādina redzes orgānu.
pērle Apaļš, ciets perlamutra graudiņš (pusdārgakmens), kas veidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
kā ola apaļš, gluds, bez apmatojuma.
mēness Apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā.
šķīvis Apaļš, retāk ovāls vai kvadrātveida trauks ar lēzenām malām, uz kura liek ēdienu.
sildaparāts Aparāts (kā) sildīšanai.
oftalmoskops Aparāts acs dibena apskatei.
defektoskops Aparāts apslēpto defektu atklāšanai, ko lieto, piem., metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē.
tonometrs Aparāts arteriālā un venozā asinsspiediena mērīšanai.
barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.
refraktometrs Aparāts dažādu vielu gaismas laušanas koeficienta noteikšanai.
tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piem., materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
audiometrs Aparāts dzirdes asuma noteikšanai.
akvalangs Aparāts elpošanai zem ūdens.
kinematogrāfs Aparāts filmu demonstrēšanai.
fotopalielinātājs Aparāts fotogrāfisko attēlu kopēšanai ar optiskās projekcijas metodi.
manometrs Aparāts gāzes, tvaika vai šķidruma spiediena mērīšanai.
kalorimetrs Aparāts izdalītā vai absorbētā siltuma daudzuma mērīšanai.
kinoprojektors Aparāts kinofilmu demonstrēšanai uz ekrāna.
skrubers Aparāts mehāniskai sīku daļiņu (piem., putekļu, pelnu, kvēpu) un atsevišķu gāzu (sērūdeņraža, amonjaka) atdalīšanai no gāzu maisījuma ar šķidrumu.
kamera Aparāts optiska attēla uzņemšanai, ierakstam nesējā, pārveidei elektriskā signālā u. tml. (piem., fotoaparāts, kinokamera, videokamera).
radio Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs; radioaparāts.
radioaparāts Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs.
siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
signālaparāts Aparāts signālu (1) radīšanai un pārraidei.
magnetofons Aparāts skaņu ierakstīšanai magnētiskā lentē un šāda ieraksta atskaņošanai.
saturators Aparāts šķidrumu piesātināšanai ar gāzi.
telegrāfs Aparāts telegrammu raidīšanai un uztveršanai; telegrāfa aparāts.
televizors Aparāts televīzijas raidījumu uztveršanai un demonstrēšanai.
boilers Aparāts ūdens karsēšanai; tvertne ūdens sasildīšanai, kurā ierīkots šāds aparāts.
optometrs Aparāts, ar ko pārbauda redzes asumu un redzes lauku.
kompjūtertomogrāfs Aparāts, ar ko veic kompjūtertomogrāfiju; datortomogrāfs.
ugunsdzēsības aparāts aparāts, ar kuru degšanas zonā ievada uguni slāpējošas vielas.
siltummainis Aparāts, ar kuru realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
videomagnetofons Aparāts, iekārta videosignāla un skaņas ierakstīšanai magnetofona lentē un reproducēšanai.
miglotājs Aparāts, ierīce šķidruma izsmidzināšanai sīku pilienu veidā.
skaitītājs Aparāts, ierīce u. tml. (kā) skaita parādīšanai.
mareogrāfs Aparāts, ierīce, kas automātiski pieraksta ūdens līmeņa svārstības jūrā.
lubrikators Aparāts, kas berzei pakļautām mašīnas daļām automātiski, dozēti ar spiedienu pievada ziežvielas.
magnetola Aparāts, kurā apvienots magnetofons un radiouztvērējs.
inkubators Aparāts, kurā tiek pastāvīgi nodrošināta augsta temperatūra, priekšlaicīgi dzimušu bērnu novietošanai.
radiomezgls Aparatūra radio programmu translēšanai un (vietējo) radiosakaru uzturēšanai.
radioaparatūra Aparatūra radioviļņu raidīšanai, pārveidošanai un uztveršanai.
signālaparatūra Aparatūra signālu (1) radīšanai un pārraidei.
observatorija Aparatūra šādu novērojumu veikšanai.
videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai, reproducēšanai un uzglabāšanai.
bortaparatūra Aparatūra, kas uzstādīta lidaparātā.
noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
apzaļumot Apaudzēt (ar augiem).
zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām.
aptaukoties Apaugt ar (pārmērīgu) taukaudu kārtu; kļūt tuklam, resnam.
zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
papēdis Apava detaļa – zoles apakšas pakaļējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
pasitnis Apava detaļa, ko piestiprina (kam) apakšā, lai pasargātu no nodilšanas.
pazole Apava detaļa, ko piestiprina zem zoles.
kurpes Apavi (piem., no ādas), kuri ietērpj kāju ne augstāk par potīti.
sabo Apavi ar vienlaidu (sākotnēji koka) zoli, slēgtu purngalu un vaļēju papēdi.
pēdiņa Apavos ievelkams papildu ieliktnis pēdas formā.
radze Apavu apakšējā daļā iestrādāti adatveida izciļņi.
kape Apavu cietā daļa, kas ietver kājas papēdi.
saistzole Apavu detaļa – ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
karogs Apbalvojums (padomju iekārtā) ar šādu simbolu (parasti par labu darbu).
prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
godalga Apbalvojums par panākumiem, sasniegumiem (kādā jomā).
godalgot Apbalvot (kādu) par nopelniem, panākumiem, sasniegumiem; piešķirt godalgu (kādam darbam).
kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo).
kapenes Apbedījuma vieta; kapavieta.
darīt pāri apbēdināt (kādu), sagādāt ciešanas.
sabēdināt Apbēdināt.
kremācija Apbedīšanas veids – mirušo sadedzināšana.
aprakt Apbedīt (ierokot zemē).
dabūt apakš zemes apbedīt (mirušo).
dabūt zem zemes apbedīt (mirušo).
apguldīt Apbedīt, apglabāt.
guldīt Apbedīt, apglabāt.
saguldīt Apbedīt, apglabāt.
vadīt Apbedīt, piedalīties apbedīšanā.
apbērēt Apbedīt; apglabāt, sarīkojot bēru mielastu.
glabāt Apbedīt.
paglabāt Apbedīt.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) – par lidaparātiem, arī par cilvēkiem tajos.
Sarkanā gvarde apbruņotas strādnieku daļas 1917. gada revolūcijas laikā Krievijā.
mikrorajons Apbūves vienība pilsētā, kas sastāv no dzīvojamo ēku grupām un apkalpošanas iestāžu (piem., veikalu, skolu) ēkām.
meditēt Apcerēt, gremdēties (parasti garīgās) pārdomās.
aplūkot Apciemot, apraudzīt.
sabāzt cietumā apcietināt, ievietot cietumā (vairākus, daudzus).
ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piem., izstrādājumam, telpai, skatuvei izrādē).
linkrusts Apdares materiāls – ar īpašu masu pārklāts papīrs vai kartons.
apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot.
finierēt Apdarināt ar finieri.
apbalvot Apdāvināt.
apveltīt Apdāvināt.
terakota Apdedzināts māls; neglazēti apdedzināta māla izstrādājumi.
apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no virspuses).
apdedzinājums Apdegums.
uzmākties Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
aizskart Apdraudēt, ierobežot.
apskrandis Apdriskājies, skrandains (par apģērbu).
nedzīvība Apdrošināšana, kurā neietilpst dzīvības apdrošināšana.
prēmija Apdrošināšanās ņēmēja kārtējā iemaksa apdrošināšanas sabiedrībai.
pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
apdzēst sveci apdzēst sveces liesmu.
aplīgot Apdziedāt ar līgo dziesmām.
apdainot Apdziedāt, cildināt.
zvejniekciems Apdzīvota teritorija, kurā iedzīvotāji lielākoties nodarbojas ar zvejniecību, zivju apstrādi.
ciems Apdzīvota vieta laukos.
zvejniekciems Apdzīvota vieta Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
piepilsēta Apdzīvota vieta, teritorija kādas pilsētas tuvumā.
pārēsties Apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), justies slikti.
izēst Apēst (kā iekšējo, arī labāko daļu).
ievicot Apēst (kādu daudzumu).
sabāzt vēderā apēst (parasti lielāku kā daudzumu).
izēst Apēst (visu ēdienu); ēdot iztukšot (trauku).
noēst Apēst (visu vai kādu daļu).
piebeigt Apēst, izdzert (iesākto); ēdot, dzerot iztukšot (ko).
sastumties Apēst, parasti pārāk daudz; apēst (ko), parasti pārāk daudz.
landstings Apgabala vietējā pašvaldība (Zviedrijā).
satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
diapazons Apgabals (radioviļņu vai citu elektromagnētisko viļņu skalā).
polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals.
polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
apvidus Apgabals, kam ir kādas noteiktas raksturīgas pazīmes.
maizes klēts apgabals, kur iegūst bagātas graudaugu ražas.
baseins Apgabals, kurā atrodas viena veida derīgu izrakteņu, iežu iegulas.
tuksnesis Apgabals, kurā nelabvēlīga klimata dēļ nav vai gandrīz nav augu valsts.
baseins Apgabals, no kura upē, ezerā vai jūrā satek apakšzemes vai virszemes ūdeņi.
satrapija Apgabals, province, ko pārvalda satraps.
areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piem., augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
izbarot Apgādājot ar barību, izturēt, izmitināt (mājlopus).
iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
datorizācija Apgādāšana ar datoriem un datorsistēmu ieviešana.
apgāde Apgādāšana, apgādība.
barot Apgādāt (aparātu, mašīnu) ar enerģiju.
radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām radio sakaru nodrošināšanai.
motorizēt Apgādāt (ko) ar motoru darbināmiem transportlīdzekļiem.
uzturēt Apgādāt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
piebarot Apgādāt (piem., meža dzīvnieku) ar papildbarību.
iekārtot Apgādāt (telpu, ēku) ar mēbelēm un priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
apbruņot Apgādāt (valsti, armiju) ar militāro apbruņojumu.
apūdeņot Apgādāt (zemi, augsni) ar ūdeni.
apaut Apgādāt ar apaviem.
uzturēt Apgādāt ar barību, apkopt.
datorizēt Apgādāt ar datoriem un ieviest datorsistēmas.
apģērbt Apgādāt ar drēbēm.
bruņoties Apgādāt ar ieročiem, piem., valsti, tās bruņotos spēkus.
bruņot Apgādāt ar ieročiem; apbruņot.
mehanizēt Apgādāt ar mašīnām, aizstāt roku darbu ar mašīnu, mehānismu darbu.
motorizēt Apgādāt ar motoru (ierīci, mehānismu).
finansēt Apgādāt ar naudas līdzekļiem; segt izdevumus.
apbruņot Apgādāt ar nepieciešamajām iekārtām, instrumentiem, rīkiem u. tml.
ekipēt Apgādāt ar nepieciešamajiem priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
apadīt Apgādāt ar saviem adījumiem.
izmitināt Apgādāt ar telpām, arī barību (dzīvniekus).
paēdināt Apgādāt ar uzturu.
nodrošināt Apgādāt nepieciešamajā daudzumā, apjomā (ar ko).
nodrošināt Apgādāt pietiekamā daudzumā ar eksistences līdzekļiem.
apģērbties Apgādāt sevi ar drēbēm.
uzturēt Apgādāt, aprūpēt (piemēram, bērnu).
dot maizi apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem.
aerēt Apgādāt, piesātināt ar gaisu.
informētība Apgādātība ar informāciju.
nodrošināties Apgādāties (ar ko) nepieciešamajā daudzumā; sagādāt sev to, kas nepieciešams, noder, aizsargā u. tml.
uztankoties Apgādāties ar, parasti alkoholiskiem, dzērieniem.
bruņots Apgādāts ar ieročiem, nepieciešamajiem rīkiem u. tml.
termofikācija Apgāde ar siltuma enerģiju.
maizes devējs Apgādnieks.
plafons Apgaismes armatūras elements, kas pārsedz spuldzi.
apgaismotājs Apgaismības ideju izplatītājs.
fluorescēt Apgaismojuma ietekmē spīdēt (par vielām, priekšmetiem).
fots Apgaismojuma mērvienība – apgaismojums, ko rada vienu lūmenu stipra gaisma uz vienu kvadrātcentimetru [ph].
noriets Apgaismojums laikā, kad saule noriet.
papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus dabiskajam vai mākslīgajam jau esošajam apgaismojumam.
svece Apgaismošanai paredzēts, parasti cilindrisks stearīna, parafīna, vaska vai kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
prožektors Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors; starmetis.
starmetis Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors.
laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
zibspuldze Apgaismošanas ierīce fotografēšanā, kas paredzēta ļoti spilgtas gaismas iegūšanai no īpašas, spēji uzliesmojošas, fotoaparātā iebūvētas, kā arī tam atsevišķi pievienojamas spuldzes.
lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes ar kupolu.
tukšs apgalvojums apgalvojums bez pierādījuma.
pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
pataisīt baltu par melnu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
norakt Apglabāt, apbedīt.
apgleznot zīdu apgleznot zīda audumu, arī šāda auduma izstrādājumu.
apcirpt Apgriezt (matus, bārdu).
vandīt Apgriezt, ārdīt (parasti žāvējamo sienu).
ačgārns Apgriezts otrādi; pretējs parastajam, pieņemtajam.
inverss Apgriezts, apvērsts, otrāds.
cieta vēdera izeja apgrūtināta vēdera izeja aizcietējuma dēļ.
rūpes Apgrūtinoša nepieciešamība izdarīt vajadzīgo, risināt kādus sarežģījumus; nomākts psihisks stāvoklis, ko izraisa šāda nepieciešamība.
pieguldīt Apguldināt (vairākus, daudzus).
saguldīt Apguldīt (vairākus, daudzus).
studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
pakaļa Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
dibens Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo ķermeņa daļu.
piedurkne Apģērba daļa, kas aptver roku.
sāns Apģērba daļa, kas sedz šo (cilvēka) ķermeņa daļu.
plecs Apģērba daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa vietu.
mugurpuse Apģērba daļa, kas sedz šo ķermeņa pusi.
polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
panckas Apģērba gabali; arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder.
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
muduraiņi Apģērba gabals (piem., mētelis, jaka, brunči) ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gs. Latvijā).
bikses Apģērba gabals ar divām garām vai īsām starām.
veste Apģērba gabals ķermeņa augšdaļai bez apkakles un piedurknēm.
tops Apģērba gabals ķermeņa augšdaļai.
zeķes Apģērba gabals, kas sedz kājas.
kombinezons Apģērba gabals, kurā augšdaļa ir savienota ar biksēm.
krūteža Apģērba krūšu daļa.
padrēbe Apģērba odere.
galvassega Apģērba piederums galvas apsegšanai, piem., cepure, lakats.
cepure Apģērba piederums galvas virsējās daļas apsegšanai.
kājsargs Apģērba piederums kāju aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs).
roksargs Apģērba piederums roku aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs); roku sargs (biežāk).
safari stils apģērba stils, kas ir piemērots karstam klimatam (piem., viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un uzšūtas kabatas ar ielocēm).
ietērps Apģērba un tam atbilstošu piederumu komplekts (piem., darbam, dienestam, nodarbei ar kādu sporta veidu); apģērbs, tērps.
pakaramais Apģērbam, dvielim u. tml. piešūta cilpa (piem., iekšpusē zem apkakles) tā pakāršanai.
baika Apģērbs (parasti jaka, džemperis) no šāda auduma.
virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs citām drēbēm; apģērbs, ko valkā virs veļas.
humpala Apģērbs, apavi u. tml., kas iegādāts šādā veikalā vai saņemts humānās palīdzības veidā.
kostīms Apģērbs, kas piemērots noteiktai nodarbībai.
manekens Apģērbu demonstrētājs; modelis (4).
lupulīns Apiņu ziedu rūgtviela, ko izmanto alus gatavošanā.
kapitāls Apjomīgs (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem).
kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
kapitālais remonts apjomīgs remonts, kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.; kapitālremonts.
tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
vēriens Apjoms, parasti plašs (darbībai, pasākumam u. tml.).
loks Apjoms, sfēra (piem., parādības izplatībai).
ekipāža Apkalpe (piem., lidmašīnā); kuģa komanda.
appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
rāmītis Apkāre, medus kāre.
apkarināt Apkārt (ar daudziem priekšmetiem).
nedzīvā daba apkārtējā vide bez dzīvniekiem un augiem.
fons Apkārtējā vide, apstākļu kopums.
daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
atmosfēra Apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.; psiholoģiskais noskaņojums.
vide Apkārtējo apstākļu kopums (daba, apkārtne, sabiedrība), kurā noris cilvēka dzīve.
kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
ārpasaule Apkārtējo priekšmetu, parādību kopums; apkārtne.
pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
daba Apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piem., spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā).
negods Apkaunojošs stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu.
kauns Apkaunojums, negods; morāli negatīvi vērtējams fakts, rīcība.
darīt negodu apkaunot (kādu).
darīt kaunu apkaunot (kādu).
aptraipīt Apkaunot (vārdu, godu u. tml.).
apbērt Apklāt (ar ko) lielā daudzumā.
pārskats Apkopojoša informācija, kas sniedz vispārīgu priekšstatu (par ko).
saskaitļot Apkopojot (piem., rezultātus, datus), noskaidrot (ko).
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piem., jēdzienus, spriedumus).
summēt Apkopot (informāciju, iespaidus u. tml.).
sasummēt Apkopot (ko paveiktu, padarītu u. tml.).
dotumi Apkopoti, savākti (kādas nozares, tematikas u. tml.) fakti, dati, materiāli.
zārkot Apkopt un guldīt (mirušo) zārkā.
iezārkot Apkopt un ieguldīt (mirušo) zārkā.
safrizēt Apkopt, apcirpt, sakārtot kādā formā u. tml. (dzīvnieka apspalvojumu).
paņemt uz muļķi apkrāpt, izmantojot kāda lētticību, nezināšanu.
centrālapkure Apkures sistēma, kurā no viena apkures centra apsilda vairākus objektus (telpas, ēkas).
sildķermenis Apkures sistēmas elements (piem., radiators, dvieļu žāvētājs).
kurtuve Apkures vai tvaika ražošanas iekārtas daļa, kurā sadedzina kurināmo.
špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs cilvēks; nerātnis.
padzirdīt Aplaistīt, apgādāt ar mitrumu (augu).
padzirdināt Aplaistīt, apgādāt ar mitrumu.
maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
sist plaukstas aplaudēt.
plaudēt Aplaudēt.
atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
vainags Aplī sapīta un sasieta ziedu, lapu, zaru u. tml. vītne.
diploms Apliecība par zinātniskā grāda, nosaukuma piešķiršanu.
atestāts Apliecība, ko izdod par vispārējās vidējās izglītības iestādes beigšanu.
noņemt cepuri (kāda priekšā) apliecināt (kādam) savu cieņu, apbrīnu.
attaisnot Apliecināt, piem., ar darbību, darbu (pozitīvas attieksmes pamatotību).
applaucēt Apliet ar ļoti karstu, verdošu šķidrumu vai iegremdēt tajā.
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
apsprādzēt Aplikt (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
pārsiet Aplikt (brūci, ievainoto ķermeņa daļu) ar pārsēju.
apkraut Aplikt (piem., ar nodokļiem).
apgredzenot Aplikt ap putna kāju īpašu gredzenu, lai izsekotu (tā) migrācijai.
apkārties Aplikt sev pārāk daudz rotu.
maģiskais aplis aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam.
dārziņš Aplis, ko, sadaloties rokās, veido rotaļas vai dejas dalībnieki.
ielodze Aploda.
paralakse Aplūkojamā objekta (piem., zvaigznes) šķietamā nobīde, pārvietošanās, ja novērotājs maina novērošanas punktu; šādas nobīdes leņķis.
pārlūkot Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko).
skart Aplūkot (parasti bez dziļākas analīzes); ieskicēt.
apļa segments apļa daļa, ko ierobežo loks un tā horda.
kvadrants Apļa sektors ar 90 grādu centra leņķi – apļa ceturtā daļa; ikviens no četriem apgabaliem, kuros plakni sadala divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
rotācijas aplis apļveidā izbūvēts ceļu vai ielu krustojums.
rozete Apļveida lapu sakārtojums (dažiem augiem).
šķīvis Apļveida satelīttelevīzijas uztveršanas ierīce.
krēslains Apmācies, satumsis (par debesīm).
pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai; apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
iebraukt Apmācīt, pieradināt pie braukšanas (zirgu).
trenēt Apmācīt, vingrināt (sportistu, komandu), veidot (tiem) vēlamās sportiskās īpašības.
dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piem., apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
konvertēt Apmainīt kādas valsts valūtu pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
(iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
izmainīt naudu apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
(iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
sasmaidīties Apmainīties ar smaidiem; smaidot sazināties.
aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
mīt gredzenus apmainīties gredzeniem (saderinoties, laulājoties).
mainīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem slāņiem (ūdenstilpēs, atmosfērā).
segt Apmaksāt, atlīdzināt (piem., izdevumus, zaudējumus).
atmaksāt Apmaksāt, segt izdevumus (par ko iegādātu, veiktu u. tml.).
grīdlīste Apmale, ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
bārda Apmatojuma kušķis pie apakšžokļa (dzīvniekiem).
uzacs Apmatojuma lokveida josla virs acs dobuma.
sega Apmatojuma, audu veidojumu kopums uz ķermeņa vai tā daļas.
spalva Apmatojums (kažokādai, tās izstrādājumam).
matojums Apmatojums (parasti dzīvniekiem).
spalva Apmatojums (zīdītājdzīvniekiem).
vilna Apmatojums, ko veido smalki mati (aitai, kazai, kamielim u. tml. zīdītājdzīvniekiem); no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
klausīties Apmeklējot lekcijas, studēt, mācīties (ko).
sērfot Apmeklēt dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to.
mācīties Apmeklēt izglītības iestādi, lai kļūtu (par ko).
ķemmēt Apmeklēt, izstaigāt (ko kādā teritorijā), lai ko atrastu, nopirktu u. tml.
nomelnot Apmelojot, nepamatoti nopeļot, nopulgojot, noniecinot, radīt negatīvu priekšstatu (par kādu, ko).
kārt Apmest (kādam) ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un atstāt bez balsta zem kājām.
nogruntēties Apmesties (kur uz kādu laiku); iekārtoties (kur uz pastāvīgu dzīvi).
piemesties Apmesties (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (kādās telpās).
ieperināties Apmesties uz dzīvi, iekārtoties.
palikt Apmesties, dzīvot (kur, pie kāda).
iemesties Apmesties, iesākt dzīvot; ieviesties.
izmest enkuru apmesties, palikt uz dzīvi (kur).
nomesties Apmesties; palikt (kur) pastāvīgi vai uz kādu laiku.
pilna pansija apmešanās vieta, kurā tiek nodrošinātas visas ēdienreizes.
pansija Apmešanās vieta, kurā tiek nodrošināts arī uzturs.
sapikot Apmētāt (kādu, ko) ar vairākām, daudzām sniega pikām.
nomētāt Apmētāt (kādu, ko).
rīvdēlis Apmetēja darbarīks – četrstūraina plāksne ar rokturi apmetuma izlīdzināšanai.
sākt veco dziesmu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
sākt veco meldiņu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
apņemties Apņēmīgi nolemt, apsolīties (ko izdarīt); paziņot šādu lēmumu, solījumu.
siet Apņemot ar auklu, lenti u. tml. un veidojot tinumu, savienot (ko) vienā kopumā; šādā veidā veidot (ko).
iežogot Apņemt (kādu vietu).
satvert Apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
ietīt Apņemt tā, ka (kas) ir grūti saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms (par tumsu).
sapakot Apņemt, arī piepildīt (ko) ar kāda materiāla kārtu.
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
apostīties Apostīt citam citu (par dzīvniekiem).
saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
apošņāties Apošņāt citam citu (par dzīvniekiem).
blanšēt Applaucējot (ar karstu ūdeni, tvaiku) apstrādāt pārtikas produktus.
aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), parasti savtīgos nolūkos.
iziet Apprecēties (ar kādu) – parasti par sievieti.
iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu.
iebraukt laulības ostā apprecēties, sākt ģimenes dzīvi.
aizdot Apprecināt, izdot pie vīra.
nodibināt Apprecoties izveidot (ģimeni).
ieprecēties Apprecoties nonākt (piem., kādās mājās, ģimenē).
goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti (parasti par godu jaunlaulātajiem).
parafrāze Aprakstoša izteiksme – satura izklāsts citiem vārdiem.
apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju; apbedīt.
noraudāties Apraudāties.
lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
iesist galvā apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
iekāpt galvā apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
sakāpt galvā Apreibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
kalkulēt Aprēķināt (izmaksas) naudā (atsevišķos izmaksu veidos).
izrēķināt Aprēķināt (kādu daudzumu, vērtību).
pārrēķināt Aprēķināt (piem., maksājumam) citādu naudas summu.
diferencēt Aprēķināt diferenciāli vai funkcijas atvasinājumu.
budžets Aprēķins par ieņēmumiem un izdevumiem; šādu ieņēmumu un izdevumu apjoms.
uztakelēt Aprīkot (piemēram, jahtu) ar takelāžu; veicot nepieciešamās darbības, pacelt buru.
trakts Apriņķis (Latvijā 17. un 18. gadsimtā).
aplidot Apriņķot (ko) – par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
palikt Apritēt (piem., par gadu skaitu); sasniegt (noteiktu vecumu).
lāpīties Aprobežoties (ar nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (trūkstošo ar ko citu).
sīkpilsonis Aprobežots cilvēks ar seklām, savtīgām interesēm un šauru redzesloku.
ziņa Aprūpē, gādībā; pārziņā; atbildībā.
kopt Aprūpēt (kādu), gādājot par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanu u. tml.
aplēkāt Aprūpēt, izdabājot un apkalpojot.
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
eskorts Apsardze, transportlīdzekļi u. tml., kas drošības apsvērumu dēļ vai goda parādīšanai pavada kādu personu, personu grupu vai transportlīdzekli.
sardze Apsardzība.
kušināt Apsaukt, mudināt (kādu) neteikt ko lieku, nevajadzīgu.
piesēdināt Apsēdinot likt (kādam) darīt ko tādu, kas veicams sēžot.
nosēt Apsēt (kādu platību).
sējums Apsēta platība; kultūraugu kopums šādā platībā.
sasaistīt Apsienot, sasienot (ķermeni, tā locekļus ar ko), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
panīkt Apsīkt (par darbību, procesu).
apsildītājs Apsildīšanas ierīce; sildītājs.
apgaismība Apskaidrība; apstākļu, lietas u. tml. būtības izpratne.
apstaiga Apskate, pārbaude, ko veic apstaigājot (ko).
apraudzīt Apskatīties, pavērot (laiku pa laikam); pārbaudīt, uzmanīt (ko).
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (loku).
apdzēst Apslāpēt (liesmas, uguni); nodzēst.
šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kāda rodas raudot.
āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
defektoskopija Apslēptu defektu konstatēšana materiālos un izstrādājumos no tiem.
apmiglot Apsmidzināt (augus ar ķimikālijām).
piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt); apsolīt (ko izdarīt).
sasolīt Apsolīt (parasti daudz).
pasolīt Apsolīt, parasti nepārdomāti, nenopietni.
piesolīties Apsolīties (ko izdarīt).
sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu, oranžīgu gaismu.
apvizmot Apspīdēt ar vizmojošu gaismu.
apvizēt Apspīdēt ar vizošu gaismu.
apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
apklusināt Apspiest, apslāpēt; arī apremdināt.
aprakt Apspiest, neļaut attīstīties (piem., jūtām); pazudināt.
debatēt Apspriest (piem., sapulcē, konferencē kādu jautājumu, priekšlikumu, problēmu u. tml.); strīdēties, apmainīties domām (par ko).
diskutēt Apspriest strīdīgu jautājumu, piedalīties diskusijā.
zaļums Apstādījumi.
pieturēt Apstādināt, apturēt (transportlīdzekli).
nogrābt Apstādināt, neļaut turpināt ceļu.
stopkadrs Apstādināts (kinofilmas, videoieraksta) kadrs.
apmežot Apstādīt, apsēt ar mežu (parasti lielāku platību).
pārstaigāt Apstaigāt, izstaigāt (ar noteiktu uzdevumu).
sīkums Apstāklis, darbība, parādība u. tml., kam nav būtiskas nozīmes.
alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
iemesls Apstāklis, nosacījums, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs; kādas rīcības motīvs, pamatojums.
romantika Apstākļi, situācija, kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
dzīvības briesmas apstākļi, stāvoklis, kad tiek apdraudēta dzīvība.
nāves ēnā apstākļos, kad draud drīza nāve.
kā sprostā apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties.
klimats Apstākļu kopums, gaisotne (kādā vidē, sabiedrībā).
tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
situācija Apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko.
garlaicība Apstākļu kopums, kas izraisa šādu stāvokli.
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
miers Apstākļu kopums, stāvoklis, kad nav (lielas) kustības, (stipru) skaņu.
gaisotne Apstākļu kopums, vide; cilvēku noskaņojums, atmosfēra.
liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību.
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
ieciklēties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
pieturēt Apstāties (par transportlīdzekli).
palikt Apstāties kādā darbībā, stāvoklī.
iestrēgt Apstāties, neturpināties (piem., rodoties šķēršļiem).
apstāt Apstāties; pārstāt (ko darīt).
apliecinājums Apstiprinājums, pierādījums.
liecinājums Apstiprinājums, pierādījums.
parafēt Apstiprināt (sagatavota starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem.
tīrums Apstrādājams lauks lauksaimniecības kultūru audzēšanai.
uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas pūkainu, mīkstu šķiedru galu virsslāni.
rušināt Apstrādājot (augsni), panākt, ka (tā) kļūst irdena.
izgatavot Apstrādājot (materiālu) izveidot (priekšmetu).
iestīvināt Apstrādājot ar cieti panākt, ka (apģērbs, veļas gabals, tā daļa u. tml.) kļūst stīvāks, neburzīgs; iecietināt.
pierullēt Apstrādājot ar rulli, pieblietēt, pielīdzināt (ko); pievelt.
kalt Apstrādājot ar triecieniem metālu, veidot no tā (ko).
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
tecināt Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu).
iztecināt Apstrādājot izejvielas, panākt, ka iztek (šķidrums), iegūt (šķidru vielu).
darināt Apstrādājot kādu materiālu, veidot, gatavot (priekšmetu); radīt, veidot (mākslas darbu).
izirdināt Apstrādājot padarīt pilnīgi irdenu; uzirdināt.
izsaldēt Apstrādājot pakļaut zemas temperatūras iedarbībai.
glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
pārstrādāt Apstrādājot pārveidot (izejvielas citā produktā).
izkopt Apstrādājot, uzlabojot ierīkot.
redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
kalandrēt Apstrādāt (audumu, papīru, plastmasu u. tml.) ar kalandru.
šķīvot Apstrādāt (augsnes virskārtu), griezt (velēnu) ar šķīvju lobītāju, šķīvju ecēšām.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
irdināt Apstrādāt (augsni), lai (to) padarītu irdenu.
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar koncentrētu sārmu šķīdumu, lai iegūtu spīdumu un palielinātu izturību.
kult Apstrādāt (graudaugus) ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem, lai atdalītu sēklas no vārpām, pākstīm; šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
apmalot Apstrādāt (kā) malu; izveidot apmali.
pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to gludu un spīdīgu.
kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tās) iegūtu vēlamās īpašības.
dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
ķimizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām.
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piem., mainītu tā formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu.
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
dedzināt Apstrādāt (ko), pakļaujot (to) uguns iedarbībai.
beicēt Apstrādāt (koksni) ar beici.
kultivēt Apstrādāt (lauku, tīrumu u. tml.) ar kultivatoru.
kulstīt Apstrādāt (linus) ar kulstīklu, lai atdalītu šķiedru no spaļiem.
krāsot Apstrādāt (matus) ar krāsvielu, mainot (to) krāsu.
apdarināt Apstrādāt (nocirstu koku), apcērtot zarus; apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo.
darināt Apstrādāt (nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot (tā) zarus; cirst, zāģēt (nocirsta, nozāģēta koka zarus).
nodarināt Apstrādāt (nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus; nocirst, nozāģēt (nocirsta, nozāģēta koka zarus).
sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
apdarināt Apstrādāt (parasti sakņaugus), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
nodarināt Apstrādāt (piem., sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
lobīt Apstrādāt (piem., tīrumu) uzirdinot, apvēršot augsnes virskārtu.
darināt Apstrādāt (sakņaugus), nogriežot lapas, sīkās saknes.
kodināt Apstrādāt (sēklas) ar ķimikālijām, lai novērstu slimību izraisītājus.
adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam, konkrētajām vajadzībām.
kārst Apstrādāt (vilnas, kokvilnas vai linu šķiedru) ar kārstuvi, lai izveidotu vienmērīga biezuma šķiedras slāni – izejmateriālu vērpšanai.
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
sakopt Apstrādāt (zemi, lauku), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
nošļūkt Apstrādāt (zemi) ar šļūci.
apkopt Apstrādāt (zemi); veikt nepieciešamos darbus, lai (augi) labi augtu.
izbeicēt Apstrādāt ar beici vai kodīgu šķidrumu (parasti no iekšpuses).
frēzēt Apstrādāt ar frēzi, frēzmašīnu.
kveldināt Apstrādāt ar karstumu.
izkodināt Apstrādāt ar kodīgām vielām.
mīstīt Apstrādāt ar mīstīklām.
sārmot Apstrādāt ar sārmu.
notvaicēt Apstrādāt ar tvaiku (audumu, adījumus).
virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku); apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
hlorēt Apstrādāt vielu ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu šīs vielas atvasinājumus.
smilšot Apstrādāt, attīrīt (ko) ar smilšu strūklu.
balzamēt Apstrādāt, piesātināt (līķi) ar konservējošām vielām, lai pasargātu no trūdēšanas.
karakulāda Apstrādāta karakuljēru āda (parasti kažokāda); karakuls.
vilkāda Apstrādāta vilka āda (parasti kažokāda).
āre Apstrādāta, iekopta zeme; tīrums.
pēcapstrāde Apstrāde, kas tiek veikta pēc citas apstrādes pabeigšanas.
rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot slāni gludapstrādei.
pārdedzināt Apstrādes procesā pakļaut pārāk lielai karstuma iedarbībai.
vibroapstrāde Apstrādes process, kurā izmanto vibrācijas.
oponēt Apstrīdēt kāda viedokli, uzskatus, iebilst (pret ko).
sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi, uz īsu brīdi.
denuncēt Apsūdzēt (kādu), slepeni ziņojot, parasti ļaunā, savtīgā nolūkā.
inkriminēt Apsūdzēt sodāmā nodarījumā.
aizstāvamais Apsūdzētais, ko tiesā aizstāv advokāts.
aizstāvība Apsūdzības atspēkošana kriminālprocesā, minot apsūdzētā attaisnojošus vai vainu mīkstinošus pierādījumus.
gratulēt Apsveikt; godināt.
nospriest Apsverot, pārdomājot secināt, nolemt (ko).
problemātisks Apšaubāms, neskaidrs.
mērķis Apšaudē iznīcināmais objekts; šāda objekta imitācija šaušanas vingrinājumiem.
pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
apšaude Apšaudīšana; apšaudīšanās.
apšaudīties Apšaudīt citam citu.
nošūt Apšūt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
apmētāt Apšūt ar palieliem dūrieniem; apmetināt.
apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu).
tautas nobalsošana aptauja, kurā visa tauta izsaka savu viedokli par kādu noteiktu jautājumu; referendums.
dežūraptieka Aptieka, kas darbojas visu diennakti bez pārtraukuma.
asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
ierobežot Apturēt (kā) izplatību; pavājināt, samazināt (kā norisi, darbību).
noslāpēt Apturēt, izbeigt (kādu procesu).
tiesa Aptuveni (salīdzinot) noteikts (kā) garums, apjoms u. tml.
pusmūžs Aptuveni 40–50 gadu vecums.
pārdesmit Aptuveni divdesmit.
pārdesmits Aptuveni divi vai vairāki desmiti.
pārsimt Aptuveni divi vai vairāki simti.
pārsimts Aptuveni divi vai vairāki simti.
pustukšs Aptuveni līdz pusei tukšs.
pārstundas Aptuveni pēc pāris stundām.
noprast Aptuveni, netiešā veidā saprast; nojaust.
kāds nekāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu).
stunda Aptuvens, samērā neilgs laikposms (diennaktī).
aizņemt Aptvert (kādu platību).
apkampt Aptvert (kādu) rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut.
attapt Aptvert; saprast (kas darāms), pagūt (ko izdarīt).
ariks Apūdeņošanas kanāls vai grāvis (Vidusāzijā).
uzlēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri.
ņemt ļaunā apvainoties (par ko), uztvert (ko) kā pāridarījumu.
uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
piepūsties Apvainoties, kļūt dusmīgam.
apspiest Apvaldīt (jūtas, to izpausmi).
iegrožot Apvaldīt (piem., vēlmes, emocijas).
disciplinēt Apvaldīt, ierobežot (psihiskos procesus).
klusināt Apvaldīt, mazināt (piem., psihisku stāvokli).
saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piem., psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
apslāpēt Apvaldīt; arī apspiest.
atturīgs Apvaldīts, savaldīgs; tāds, kas izvairās no pārspīlējuma, pārmērībām.
ola Apvalkā ietverta, no organisma izvadīta ovāla (putnu, arī dažu dzīvnieku) olšūna.
kapsula Apvalks ap orgāniem, to daļām vai patoloģiskiem veidojumiem organismā.
maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas; neliels audu paplašinājums.
kūniņa Apvalks, kas ietver kukaini šādā attīstības stadijā.
novārdot Apvārdot.
korpuss Apveids (celtnei).
kontūra Apveids (piem., priekšmetam); līnija, kas attēlo (kā) formu.
aprise Apveids, kontūra.
apdāvināt Apveltīt ar dāvanām.
izgriezt Apvērst (apģērbu, tā daļu) ar iekšpusi uz āru.
apgriezt Apvērst ar iekšpusi uz āru (apģērbu, tā daļas).
apgriezt Apvērst otrādi (ar augšpusi, virspusi uz leju).
art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu; apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu.
uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
kakts Apvidus (parasti nomaļš), nomaļa vieta.
vilītis Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); bobiks.
bobiks Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis.
lendrovers Apvidus automobiļa marka ar ļoti spēcīgu dzinēju, ko ražo firmas "Rover" kompānijā.
sēža Apvidus ķermeņa mugurpusē starp vidukli un augšstilbiem; dibens.
visurgājējs Apvidus mašīna ar lielu caurgājību.
rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
uzmetums Apvidus plāns, kas uzzīmēts pēc acumēra.
aerofotogrāfija Apvidus uzņēmums no lidaparāta.
rajons Apvidus, kas atrodas ap kādu vietu.
pierobeža Apvidus, teritorija (parasti valsts) robežas tuvumā.
vieta Apvidus, teritorijas daļa, kurā kas pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.; ierobežota platība.
aizezere Apvidus, vieta aiz ezera.
aizupe Apvidus, vieta aiz upes.
pārupe Apvidus, vieta upes pretējā krastā.
smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
artelis Apvienība kopēja darba veikšanai, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem.
konfederācija Apvienība, asociācija, ko veido biedrības, organizācijas, piem., arodbiedrības.
oldermanis Apvienības, biedrības u. tml. vadītājs.
(ar) kopējiem spēkiem apvienojot spēkus, piedaloties visiem.
saskaņa Apvienojums (vairākām skaņām, skaņu kopumiem) vēlamā veidā.
integrēt Apvienot atsevišķus elementus, daļas, lai izveidotu vienotu kopumu; organiski iekļaut, iesaistīt kādā kopumā, veselumā.
grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās (pēc kopējas pazīmes); arī klasificēt.
sindicēt Apvienot sindikātā.
kooperēt Apvienot, iesaistīt (kādu) kooperācijā.
sapārot Apvienot, sasaistīt pārī (piem., divas detaļas, ierīces).
grupēties Apvienoties grupās, dalīties grupās.
sazvērēties Apvienoties kopējai (pret kādu vērstai) darbībai, rīcībai.
salikties kopā apvienoties kopīgai darbībai.
mesties kopā apvienoties, lai, piem., ko kopīgu veiktu, kopā dzīvotu.
aplaist Apvirzīt loka veidā visapkārt (skatienu); paraudzīties visapkārt.
kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas.
ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
vainaglapa Apziedņa daļa, kas veido zieda vainagu.
garlaicīgs Apzīmē bezdarbības vai interešu trūkuma izraisītu psihisku stāvokli.
gals Apzīmē stāvokli, ka (kas) ir pabeigts vai beidzies.
lupata Apzīmē stāvokli, kad (kas) ir saplīsis, saplēsts.
salts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
auksts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātu vai zemas temperatūras sajūtu.
bail Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar bailēm.
bail Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
kluss Apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu vai nav dzirdamas stipras skaņas.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēkam kas) ir labi, tā, kā vajag, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai, atbilst kādām prasībām.
salts Apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar zemu temperatūru.
bio Apzīmējums bioloģiskajās saimniecībās ražotai produkcijai, arī produkcijai, kuras ražošanā izmantotas bioloģiski audzētas izejvielas.
preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem; zīmols.
leģenda Apzīmējumu un paskaidrojumu kopums (kartei, plānam, attēlam).
numerācija Apzīmēšana ar secīgiem numuriem; numurēšana; šādu numuru kopums.
sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus).
plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
spiediens Apzināta iedarbošanās (uz cilvēku, viņa psihi), lai panāktu savu vēlmju īstenošanu.
mistifikācija Apzināta maldināšana, arī krāpšana (piem., uzdodot viltojumu par senlaiku literāru darbu).
nepaklausība Apzināta rīkojuma, pavēles, noteikumu u. tml. neievērošana, neizpildīšana.
patriotiskā dzeja apzināta tautas gara un dzimtenes slavināšana dzejas valodā.
mocīt Apzināti darīt (kādam) fiziskas sāpes, mokas, ciešanas; spīdzināt.
rakt kapu (kādam) apzināti darīt ļaunu, censties pazudināt.
piecirst Apzināti darīt tā, lai (kādam) iepatiktos.
maukt cilpu sev kaklā apzināti iesaistīties ļoti riskantā, neizdevīgā pasākumā.
atriebt Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebties Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
mēdīt Apzināti izkropļoti, pārspīlētā veidā atdarināt (kāda runu, mīmiku, kustības).
izlikties Apzināti izturēties tā, lai radītu par sevi citādu, patiesībai neatbilstošu priekšstatu.
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
iestudēt Apzināti izveidot (piem., noteiktus žestus, mīmiku, izturēšanos).
apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību.
apmānīt Apzināti maldināt, panākt, ka notic šķietamajam; piemānīt.
jaukt galvu Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
mānīt Apzināti maldināt, stāstot nepatiesību; krāpt.
laist gar ausīm apzināti neievērot (dzirdēto).
apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu, tam kaitētu).
meli Apzināti nepatiess izteikums (kāda maldināšanai).
parazitēt Apzināti nestrādāt un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem.
iegriezt Apzināti nodarīt (kādam) ko sliktu, ļaunu.
samelot Apzināti pateikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
falsificēt Apzināti sagrozīt (piem., faktus, datus).
safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; sacerējums, dokuments u. tml., kas satur šādas nepatiesas ziņas, faktus.
melot Apzināti teikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
tīšām Apzināti, ar nodomu.
piestrādāt Apzināti, mērķtiecīgi strādāt, lai izveidotu ko atbilstošu kādām vēlmēm, prasībām.
ar nodomu apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
izjust Apzināties, izprast (ko) un (to) pārdzīvot.
prāts Apziņa; arī izpratne, domas.
mēnessērdzība Apziņas traucējumi, kad cilvēks miegā pieceļas un izdara šķietami apzinīgas darbības; somnambulisms.
somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms.
apdūmot Apžāvēt dūmos (piem., zivis, gaļu).
apžēloties Apžēlot (kādu); piedot.
tavējais Ar "tu" uzrunātā cilvēka ģimenes, retāk kolektīva loceklis, piederīgais.
uz (kāda) pamata ar (kādu) iemeslu, pamatojumu.
atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt.
maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piem., vielas, masas) stāvokli.
sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt.
uzstāties Ar (piemēram, publicistisku, sabiedrisku) darbību paust protestu (pret ko) vai atbalstu (kam).
slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
sastapt Ar acīm, skatienu uztvert (kāda cita acis, skatienu).
sastapties Ar acīm, skatienu uztvert (kāda cita skatienu).
krusas grauds ar acs plakstiņa ādu nesaistīts norobežots sabiezējums plakstiņa saistaudu plātnītē.
adīt Ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā.
dzeloņains Ar adatveida izvirzījumiem, veidojumiem (parasti par priekšmetu).
atkarot Ar aktīvu darbību iegūt, atņemt (kam).
salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas.
segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēka, cilvēku kopuma) darbību (piem., bruņotā cīņa, uzbrukumā).
aizstāvēt Ar aktīvu rīcību, arī nostāju sargāt, nodrošināt (pret ko nevēlamu); aizsargāt.
pārvarēt Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
āķēt Ar āķi aizdarīt (ciet), kabināt (klāt), savienot (kopā).
dzērums Ar alkoholu saindēta organisma stāvoklis.
šrapnelis Ar apaļām lodēm pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
apdziedāt Ar apdziedāšanās dziesmām izzobot, izjokot.
spīdzināt Ar apzinātu, mērķtiecīgu rīcību radīt (kādam) lielas fiziskas, arī psihiskas ciešanas.
subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
ironija Ar ārēju nopietnību maskēts smalks izsmiekls; izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam.
vaga Ar arklu (arī, piem., ar īpašu vagu veidotāju) izveidots garens padziļinājums augsnes virskārtā.
grūst lodi ar asu kustību sviest lodi.
cirst Ar asu priekšmetu no cieta materiāla veidot (ko).
griezt Ar asu rīku gatavot, veidot (ko).
griezt Ar asu rīku, priekšmetu sadalīt daļās, atdalīt no veselā; arī smalcināt.
gluds Ar atbilstošiem izteiksmes līdzekļiem; raits, viegli plūstošs.
ar pirkstiem nobakstīt ar atklātu nosodījumu vērsties pret kādu.
ar pirkstiem nobadīt ar atklātu nosodījumu vērsties pret kādu.
iedzīt Ar ātrāku, spraigāku darbību atgūt (nokavēto), panākt darbā (citus).
sabalsot Ar atskaņām izveidot (savstarpēji) saskanīgas (dzejas rindas).
saskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejas rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi; atskaņot (3).
lēkt Ar atspērienu atraujoties no pamata, pārvarēt augstumu, attālumu vai gaisā veikt kādas kustības.
norakstīt Ar attiecīgu dokumentu atzīt, ka (kas) vairs nav lietojams, izmantojams un ir likvidējams.
pārvadīt Ar attiecīgu iekārtu palīdzību pārvietot (vielu, enerģiju u. tml.) no vienas vietas uz citu.
uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
sviest Ar atvēzienu, strauju (rokas) kustību panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; šādi panākt, ka (kas) krīt (kur), trāpa (kur, kādam); mest.
gludināmais dēlis ar audumu pārvilkts un uz augstām kājām uzstatīts dēlis, uz kura gludina.
ķekatas Ar auglību, svētību saistīts latviešu gadskārtu ieražu rituāls – tradicionālos masku tēlos pārģērbušos cilvēku gājiens no mājas uz māju (piem., Mārtiņos, Ziemsvētkos).
marionete Ar auklām vai diegiem vadāma teātra lelle.
auklas keramika ar auklas iespiedumu rakstiem vai to atdarinājumiem izrotāta keramika (no neolīta laikmeta).
ugunskuģis Ar bākai līdzīgu konstrukciju aprīkots kuģis, kas noenkurojas noteiktā vietā un pilda bākas funkcijas.
dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas melodiskas skaņas (parasti par putniem).
joms Ar balstu (stabu, kolonnu) rindu nošķirta gareniska telpas daļa (piem., baznīcā).
iedzīt Ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piem., bailes).
iebarot Ar barību pielabināt, padarīt drošu, paklausīgu (dzīvnieku).
ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, paklausīgu (dzīvnieku).
gards Ar baudu, labu ēstgribu (ēst, dzert); tā, ka rodas labsajūta, bauda.
iznašķēt Ar baudu, tīksminoties izēst.
ar smagu sirdi ar bažām, nelabprāt (ko darīt), nojaušot ko ļaunu.
izblēdīt Ar blēdību iegūt; izkrāpt.
sablēdīt Ar blēdīšanos iegūt, dabūt (ko).
uzblīkšķināt Ar blīkšķi uzsist, arī sasist; radīt blīkšķi (piemēram, šaujot).
brūklenājs Ar brūklenēm noaugusi vieta; brūkleņu audze.
bērs Ar brūnu apspalvojumu, līdz pusei melnām kājām, melnu asti un melnām krēpēm (par zirgu).
zints Ar buršanos, rituālām darbībām saistīta tautas gudrība.
noburt Ar buršanu pārvērst (par ko), pakļaut burvestībai (kādu, ko).
pieburt Ar buršanu piesaistīt (kādam ko).
pārvērst Ar buršanu, maģiskām darbībām panākt, ka (kas) kļūst par ko.
mašīnsalikums Ar burtu saliekamo mašīnu veidotas teksta salikuma rindas izjaucamu vai neizjaucamu burtu veidā.
telpa Ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes) daļa.
lodziņš Ar caurredzamu plāksni segta atvere (piem., iekārtas, ierīces korpusā).
sviest Ar centrbēdzes spēku atdalīt (no kā).
centrifugēt Ar centrifūgu mehāniski sadalīt (maisījumu) sastāvdaļās.
atdot pēdējo godu ar ceremoniālu izvadīt mirušo.
deju grīda ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums.
ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
ultraviolets Ar cilvēka redzi neuztverams starojums, kas elektromagnētisko viļņu skalā atrodas starp redzamās violetās gaismas joslu un rentgenstarojumu.
atzīme Ar ciparu vai vārdisku formulējumu izteikts vērtējums (parasti mācību iestādē).
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni), arī izgatavot (koka priekšmetu).
medus rasa Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
cukurūdens Ar cukuru saldināts ūdens.
četrrindu Ar četrām rindām; tāds, kas veido četras rindas.
četrcilindru Ar četriem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju, automobili ar šādu dzinēju).
dagerotips Ar dagerotipiju iegūts fotouzņēmums.
polderis Ar dambjiem norobežota sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni.
piedancot Ar dancošanu piepildīt.
tēst Ar darbarīku šķelt nost, līdzināt; šādā veidā darināt (ko).
solidarizēties Ar darbību, rīcību apliecināt, paust savu solidaritāti.
panākt Ar darbību, rīcību sasniegt (ko).
pelnīt maizi ar darbu gādāt eksistences līdzekļus.
darba mūžs ar darbu saistītā mūža daļa.
piedārdināt Ar dārdināšanu piepildīt.
scepteris Ar dārgakmeņiem un grebumiem rotāts zizlis – viens no monarha varas simboliem.
novilkt Ar datortehnikas paņēmieniem iegūt (kā) kopiju.
datorcentrs Ar datoru iekārtām un interneta pieslēgumu aprīkota telpa, telpas vai atsevišķa iestāde.
dziesmots Ar daudzām dziesmām, dziesmu bagāts.
grumbains Ar daudzām grumbām; tāds, kam ir daudz grumbu.
acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti kartupeļiem).
izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izostīt (2).
izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt; izostīt.
izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt.
izokšķerēt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (ziņas, datus u. tml.).
dziedināt Ar dažādiem līdzekļiem padarīt veselu, atjaunot veselību.
zīlēt Ar dažādiem maģiskiem paņēmieniem censties uzzināt (ko, piem., nākotni).
nozvejot Ar dažādiem paņēmieniem iegūt (ko).
manipulēt Ar dažādiem paņēmieniem pakļaut savai gribai.
pielabināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt (kāda, kā) labvēlību, pozitīvu attieksmi.
konservēt Ar dažādiem paņēmieniem panākt vai būt par cēloni tam, ka (kas) nebojājas, saglabājas līdzšinējā stāvoklī.
pielabināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvnieks) kļūst draudzīgs, pieļāvīgs.
piestiprināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (kas) turas (pie kā, kam klāt).
šķobīt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (kas) zaudē stabilitāti, noturību.
nogatavināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (pārtikas produkts) sasniedz lietošanas gatavību.
pielabināties Ar dažādiem paņēmieniem, iztopot censties panākt (kāda) labvēlīgu attieksmi.
izdedzināt Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
degpudele Ar degmaisījumu pildīta pudele, ko lieto kāda objekta aizdedzināšanai.
piedejot Ar dejošanu papildināt (kādam) priekšnesumu.
piedejot Ar dejošanu piepildīt (ko).
pušķot Ar dekoratīviem elementiem, ziediem u. tml. darīt (ko) skaistāku; rotāt, greznot.
desmitstāvu Ar desmit stāviem.
deviņgalvains Ar deviņām galvām.
deviņstāvu Ar deviņiem stāviem.
piedimdināt Ar dimdināšanu piepildīt (telpu, apkārtni).
aile Ar divām paralēlām līnijām norobežota vieta (uz papīra lapas).
divrindu Ar divām rindām; tāds, kas veido divas rindas.
divslīpju Ar divām slīpēm (parasti par jumtu).
divstāvu Ar diviem stāviem.
divžuburu Ar diviem žuburiem.
aizducināt Ar dobju troksni aizbraukt.
piedrupināt Ar drupatām pārklāt (ko); piebārstīt (ko).
aizdūkt Ar dūcošu troksni aizbraukt.
dūlēt Ar dūmekli (dūli) dūmot bites.
tetovēt Ar dūrieniem ievadot krāsu, veidot uz ķermeņa, tā daļas (uzrakstu, attēlu); šādā veidā iezīmēt (uz ķermeņa, tā daļas) uzrakstu, attēlu.
nodurt Ar dūrienu, durot nonāvēt.
dzeloņains Ar dzeloņiem, ērkšķiem (par augiem, to daļām).
iedzeltens Ar dzeltenu nokrāsu; dzeltenīgs.
dzeltenīgs Ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens.
dzelzasu Ar dzelzs asīm (parasti par ratiem).
iedziedāt Ar dziedāšanu iesākt, ievadīt.
iedziedāt Ar dziedāšanu ievingrināt (balsi).
apdziedāt Ar dziesmām cildināt, slavināt, arī apdzejot.
dzimumattiecības Ar dzimumdzīvi saistītas attiecības starp vīrieti un sievieti.
saklausīt Ar dzirdi uztvert (skaņas), sadzirdēt (ko).
dzirdēt Ar dzirdi uztvert (skaņas).
klausīties Ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piem., teikto, atskaņoto).
izdzirdēt Ar dzirdi uztvert.
sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, uztvert (skaņas, kāda teikto).
ecēt Ar ecēšām apstrādāt (augsni).
elektrotehnika Ar elektrību darbināma ierīce, instrumentu vai to kopums.
elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts sirdsdarbības pieraksts.
elektrokārs Ar elektromotoru darbināms transportlīdzeklis, ko parasti izmanto kravu pārvietošanai noliktavās, ražošanas uzņēmumos u. tml.
labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (telpu, kādu vietu u. tml.).
ēvelēt Ar ēveli (1) vai ēvelmašīnu apstrādāt.
kibitka Ar filcu pārsegta apaļa dzīvojamā telts (klejotāju tautām); jurta.
uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
peldriņķis Ar gaisu pildīts riņķveida priekšmets, kas palīdz peldoties noturēties virs ūdens.
gaišmatains Ar gaišiem, dzeltenīgiem matiem.
palocīt galvu ar galvas kustību (no augšas uz leju) paust pozitīvu atbildi, pievienošanos kam.
purināt galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
peldošā grīda ar galveno, nesošo pārseguma konstrukciju nesaistīts grīdas segums.
izgārgt Ar gārdzienu izdvest (skaņu); gārdzot pateikt, izrunāt.
sagatavot Ar garīgu darbību, garīgu piepūli izveidot, arī apgūt; organizējot, mēģinot u. tml. izveidot, sarīkot.
piegaudot Ar gaudošanu piepildīt.
pieglaimoties Ar glaimiem censties iegūt (kāda) labvēlību, iztapt (kādam).
krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
glezna Ar glezniecības līdzekļiem veidots tēlotājmākslas darbs.
plafons Ar gleznojumiem un ciļņiem rotāti griesti vai to daļa.
piegludināt Ar gludekli gludinot, piestiprināt, piesaistīt.
grāmatniecība Ar grāmatu ražošanu, izplatīšanu, glabāšanu un lietošanu saistītu darbību kopums (grāmatu izdošana, tirdzniecība, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija u. tml.).
aizgrandēt Ar grandoņu, lielu troksni aizvirzīties.
aizgrūst Ar grūdienu aizvērt, aiztaisīt.
atgrūsties Ar grūdienu atvirzīties nost (no kā).
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
uzmānīt Ar grūtībām (piem., dažādi grozot, spiežot) panākt, ka (kas) uzvirzās virsū (uz kā, kam).
atstiept Ar grūtībām atnest, atdabūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, atmudžināt (ko sasietu, sapinušos).
atmūķēt Ar grūtībām atslēgt, atdabūt vaļā.
sisties uz augšu ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
sisties augšup ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot, aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
iemānīt Ar grūtībām ievietot, iedabūt (kur iekšā).
izdvest Ar grūtībām izdabūt (skaņu).
sadabūt galus (rokā, kopā) ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadzīt galus ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadzīt galus (rokā, kopā) ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadzīt kopā ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadabūt galus ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadabūt kopā ar grūtībām izdibināt, izzināt.
grābstīties Ar grūtībām meklēt vārdus.
aizkārpīties Ar grūtībām pārvietojoties, grimstot, stiegot aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
pielauzt Ar grūtībām pierunāt, panākt, ka piekrīt (kādai rīcībai).
sakasīt Ar grūtībām sadabūt.
izvilkt Ar grūtībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka izstāsta, izsaka; aplinkus taujājot, izzināt.
cīnīties Ar grūtībām, ilgi darboties (ap ko), darīt (ko).
plosīties Ar grūtībām, ilgi darboties, strādāt, lai panāktu, sasniegtu (ko).
lauzīties Ar grūtībām, kļūdaini runāt (citā valodā).
aizkustēties Ar grūtībām, lēnām aiziet (kur, līdz kādai vietai).
nodabūt Ar grūtībām, lielu piepūli dabūt (ko) lejā, zemē, nost.
aizmocīt Ar grūtībām, mokām aizdabūt.
aizmocīties Ar grūtībām, mokām aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
velt Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) izkļūst (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
izsisties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, sasniegt (ko), tikt (līdz kurienei).
ģipša pārsējs ar ģipsi piesūcināts pārsējs, ko izmanto, piem., kaulu lūzumu gadījumos.
hipnotiskais transs ar hipnozes palīdzību izraisīts transa stāvoklis.
no Dieva žēlastības ar iedzimtām izcilām spējām (kādā jomā).
iekravāties Ar iedzīvi ierasties (jaunā dzīvesvietā).
šņaukt Ar ieelpu virzīt degunā (pulverveida vielu).
iejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku transportlīdzeklim, darbarīkam).
jūgt Ar iejūgu saistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis kravas un pasažieru pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem.
abonements Ar iepriekšēju samaksu noteiktas tiesības saņemt (laikrakstus, žurnālus u. tml.), izmantot (telefonu, vietu teātrī u. tml.); dokuments, kas piešķir šīs tiesības.
izgudrēm Ar iepriekšēju slēptu nodomu, arī ar viltību.
nostiprināt īpašuma tiesības ar ierakstu zemesgrāmatā apstiprināt tiesības uz kādu nekustamo īpašumu.
pilnā gaitā ar iespējami lielāko ātrumu, iespējami lielāko jaudu.
pilnā sparā ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
pilnā spēkā ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
ar pilnu sparu ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
ar pilnu gaitu ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
ar pilnu spēku ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
dzīsla Ar iežiem vai minerālvielām aizpildīta plaisa zemes garozā.
kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
dresēt Ar īpašām metodēm izstrādāt un nostiprināt dzīvniekos vēlamus nosacījuma refleksus un iemaņas.
saaudzēt Ar īpašām metodēm savienot (kāda materiāla gabalus, piem., palielinot to garumu).
pareģot Ar īpašām spējām noteikt (ko gaidāmu) un paziņot (par to).
džakuzi Ar īpašām sprauslām aprīkota vanna ķermeņa zemūdens masāžai.
saistīt Ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus).
stenogramma Ar īpašām zīmēm pierakstīti norādījumi par to, kā izbraucams rallija trases ātrumposms.
metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
noņemt Ar īpašiem paņēmieniem nodalīt, atdalīt nost.
labot Ar īpašiem paņēmieniem novērst, mazināt (bojājumus vai defektus ķermenī, tā funkcijās).
steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) uzzied vai dod ražu pirms parastā laika.
mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanas veids; dresēt (dzīvnieku).
pieaudzēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (kas) tiek neatdalāmi pievienots, piesaistīts.
mumificēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka nedzīvs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermenis netrūd.
uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem uzklāt (piemēram, šķidras masas kārtu) virsū (uz kā, kam).
plisēt Ar īpašiem paņēmieniem veidot sīkas, paralēlas ieloces.
gofrēt Ar īpašiem paņēmieniem viļņveidīgi krokot.
zvejot Ar īpašiem rīkiem ķert zivis un citus ūdensdzīvniekus.
urbt Ar īpašu iekārtu (kurā, piemēram, darbojas rotējošs kalts) izveidot gruntī cilindrisku kanālu (piemēram, kalnrūpniecības darbos); šādā veidā meklēt, iegūt (derīgos izrakteņus).
pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kādas iekārtas, ierīces darbības režīmu).
aizķēdēt Ar īpašu ķēdi (papildus) nostiprināt.
dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties darba vietā un veikt savus darba vai citus noteiktus pienākumus, uzdevumus ārpus oficiālā darba laika.
dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties kādā vietā un rūpēties par kārtību (parasti skolā).
stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu, tā sakneni, spraudeni u. tml.) augšanai pastāvīgā vietā.
iemest tīklu (arī makšķeri u. tml.) ar īpašu paņēmienu novietot (rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai.
grebt Ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (ko).
gravēt Ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem veidot gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
celibāts Ar īpašu solījumu saistīta (mūku, garīdznieku u. tml.) atteikšanās no laulības dzīves un seksuālajām attiecībām; šāda dzīvesveida ievērošana.
brīnumsvecīte Ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo.
bagāts Ar izcilām spējām, zināšanām, dotībām.
šņaukt Ar izelpu virzīt ārā vai ar ieelpu vilkt iekšā izdalījumus no deguna.
pļaut Ar izkapti vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
atdarināt Ar izturēšanos, balsi u. tml. darīt (ko) līdzīgi (kam); veidot, darināt (ko) pēc kāda parauga.
rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu atklāt, darīt zināmu (ko).
nerādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu nepaust, nedarīt uztveramu (ko).
rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu paust, darīt uztveramu (ko).
likt saprast ar izturēšanos, rīcību, runu u. tml. panākt, ka (kāds) var (ko) iedomāties, nojaust.
kārdināt Ar izturēšanos, runu u. tml. censties izraisīt kādā vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt); būt par cēloni, ka kādam rodas vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt).
pajumte Ar jumtu segta vieta (piem., zem ārsienai pārvirzītas jumta daļas vai zem pārseguma, kas novietots uz balstiem).
adoptēt Ar juridisku aktu pieņemt bērnu, piešķirot viņam laulībā dzimuša bērna tiesības.
kaitējums Ar kāda darbību vai bezdarbību izraisīts nevēlams, pēc likuma sodāms nodarījums.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
ņemt Ar kādu darbību aptvert (ko).
smērēt papīrus ar kādu ierakstu sabojāt dokumentu.
piesmērēt Ar kādu ierakstu, uzrakstītu tekstu u. tml. (ko) sabojāt, padarīt nederīgu.
izlādēties Ar kādu rīcību, darbību atbrīvoties no (psihiska) sasprindzinājuma, uzbudinājuma, liekās enerģijas.
pieslēgties Ar kādu tehnisku sistēmu pievienoties (kam), nodrošinot sakaru, dzirdamības u. tml. iespējas.
mīt Ar kājām spiest, kustināt (ko), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
rakt Ar kājām vai purnu raust (zemi) – par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, censties no tās ko izcelt (par dzīvniekiem).
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, veidot (padziļinājumu, alu) – par dzīvniekiem.
kārpīt Ar kājām vai rokām spēcīgi raust, kasīt, svaidīt.
pedālis Ar kāju darbināma svira (mūzikas instrumentiem).
pamina Ar kāju darbināma svira.
pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces) elements.
ielauzties Ar kauju iekļūt (parasti kādā teritorijā).
kinoreportāža Ar kinematogrāfijas līdzekļiem veidota reportāža.
kinotehnika Ar kinofilmu ražošanu saistīto māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, kā arī tehnisko iemaņu, paņēmienu kopums.
sakliegties Ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
klabināt Ar knābi radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
kalt Ar knābja cirtieniem, sitieniem drupināt (parasti koka daļas) – par putniem; šādi veidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
pārkalt Ar knābja sitieniem, cirtieniem pārdalīt.
pārcirst Ar ko asu radīt (kur) caurumu, bojājumu.
nokost Ar kodienu atdalīt (kā) gabalu.
prognoze Ar konkrētiem datiem pamatots paredzējums par (kā) norisi, rezultātu.
mūmija Ar konservējošām vielām pret trūdēšanu apstrādāts miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermenis.
telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
kontingents Ar kopīgām iezīmēm raksturīgs (cilvēku) kopums, daudzums, kas veido kāda lielāka kopuma daļu.
kultorgs Ar kultūru saistītu kolektīvu pasākumu organizators (padomju iekārtā).
saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī kā (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, neveikli izvirzīties.
masa Ar ķermeņa inerci mērīts šā ķermeņa vielas daudzums.
implantēt Ar ķirurģiskām metodēm ievietot, ieaudzēt organismā (audus vai mākslīgu veidojumu).
piešūt Ar ķirurģiskiem paņēmieniem šujot, piestiprināt atpakaļ (atdalīto ķermeņa daļu).
šūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā saistīt (orgānu daļas).
sašūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot.
piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
nokult Ar labības kombainu novākt un apstrādāt.
gozēt Ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piem., saulē, pie uguns).
gozēties Ar labpatiku sildīties (piem., saulē, pie uguns).
garšīgs Ar labu ēstgribu, ar baudu; kāri.
brašs Ar labu stāju; spēcīgs, stalts; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lakmusa papīrs ar lakmusa šķīdumu piesūcināts īpašs papīrs.
aizlakot Ar laku aizdarīt, hermētiski noslēgt.
ielabot Ar lauksaimnieciskiem pasākumiem padarīt (augsni) auglīgāku.
palēkties Ar lēcienu pavirzīties nedaudz uz augšu.
gastroskops Ar lēcu sistēmu un gaismas avotu aprīkots instruments kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas apskatei.
leduslaukums Ar ledu klāts laukums (parasti sporta sacensībām) brīvā dabā vai speciāli celtā ēkā; ledus laukums.
ledus pūslis ar ledu pildāms apaļš (parasti gumijas) priekšmets, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
iemocīt Ar lielām grūtībām iedabūt (kur iekšā).
uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt augšā.
šņakāt Ar lielu apetīti, arī trokšņaini ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ar kāru muti ar lielu ēstgribu, izjūtot garšas baudu, patiku (ēst, dzert).
ar (savas) sirds asinīm ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
izlolot Ar lielu mīlestību, gādību izveidot.
nest uz rokām (kādu) ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu.
kārs Ar lielu patiku, juteklisku baudu.
izmocīt Ar lielu piepūli iztukšot (ēdot vai dzerot).
izmocīt Ar lielu piepūli, ar grūtībām izdabūt, panākt.
mēli izkāris ar lielu piepūli, līdz pagurumam.
ar abām rokām ar lielu prieku, sajūsmu, ar lielu aizrautību, dedzīgi, intensīvi (ko darīt).
augsts Ar lielu svārstību skaitu sekundē (par skaņu, balsi).
apkārt Ar līkumu (doties).
rīcības spēja ar likumu atzīta spēja veikt juridiskas darbības un atbildēt par savu rīcību; rīcībspēja.
rīcībspēja Ar likumu atzīta spēja veikt juridiskas darbības un atbildēt par savu rīcību.
kratīt Ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklēt (telpas, retāk personu), lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
ziemas laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).
vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādus darbus.
institūcija Ar likumu noteikts, oficiāli iedibināts elements sabiedriskā dzīvē.
lakūna Ar limfu pildīta starptelpa starp audu elementiem un orgāniem.
izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piem., caurumu, robu).
izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
pārliecināt Ar loģisku pamatojumu ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml.
glābt dvēseli ar lūgšanām pasargāt dvēseli no mūžīgām mokām aizkapa dzīvē.
satvert Ar lūpu, žokļu kustību, panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem).
viena lējuma Ar ļoti līdzīgām īpašībām.
vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties, skatīties.
lāsumains Ar mainīgu, nevienmērīgu spīdumu, mirdzumu.
pamāt Ar mājienu vai mājieniem izteikt (sveicienu, atvadīšanos u. tml.).
nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko).
uzmānīt Ar mānīšanu panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
atmānīt Ar mānīšanu, vilinot panākt, ka atnāk, ierodas šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
iemānīt Ar mānīšanu, viltību iedabūt (kur iekšā).
aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt prom; mānot, pierunājot panākt, ka aiziet.
pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem novērst, likvidēt (slimību).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem (slimo cilvēku, orgānu, organisma daļu) darīt veselu.
pārtraukt grūtniecību ar medicīnisku (ķirurģisku vai medikamentozu) iejaukšanos izbeigt grūtniecības stāvokli; veikt abortu.
sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
izsviest medu ar medus sviedi iztecināt medu no šūnām.
piemelot Ar meliem papildināt (teikto, rakstīto u. tml.).
nosusināt Ar meliorācijas paņēmieniem novadīt lieko ūdeni (kādā teritorijā), padarīt (augsni, zemi) sausāku.
susināt Ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību izveidot, radīt (ko).
uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, piemērots, derīgs kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, vēlamajā daudzumā.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) rodas, gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs lietošanai.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; izgatavot šādu priekšmetu.
sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka pakāpeniski (kas) palielinās.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija); apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
pārliecināties Ar mērķtiecīgu darbību uzzināt, noskaidrot (ko).
virzīt Ar mērķtiecīgu rīcību censties panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību panākt vēlamo rezultātu, iegūt vai sagādāt (ko).
atradināt Ar mērķtiecīgu rīcību panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piem., ieradums).
piekalt Ar metāla detaļām, stiprinājumiem, ķēdēm u. tml. nekustīgi piesaistīt (kādu pie kā, kam klāt).
uzgriezt Ar metālgriešanas darbgaldu, instrumentu izveidot (kam ārējo vītni).
iemest Ar metienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); metot trāpīt (kur, kādam).
atmest Ar metienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
izmest Ar metienu vai citu paņēmienu nolaist, novietot ūdenī (ko).
uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas.
raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā noteiktā, vēlamā virzienā.
spilvens Ar mīkstu materiālu pildīts gultas piederums, uz kā guļot novieto galvu; šāds priekšmets, ko izmanto dekoratīvos nolūkos, sēdēšanai u. tml.
matracis Ar mīkstu vai elastīgu materiālu pildīts četrstūra priekšmets gulēšanai.
izlolot Ar mīlestību, maigumu, gādību izaudzināt.
aizsargāt Ar militāriem pasākumiem un līdzekļiem nodrošināt (pret ienaidnieka uzbrukumu u. tml.).
spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes māņu tēls, kas iedveš bailes; arī rēgs.
izdzīt velnu ar mītiskām vai reliģiskām darbībām panākt, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
autiņbiksītes Ar mitrumu uzsūcošu materiālu pildīti (zīdaiņu) autiņi biksīšu formā.
stils Ar modi saistīts ģērbšanās, mājokļa iekārtojuma veids.
pienākums Ar morāles vai tiesiskām normām saistīta indivīda nepieciešamība rīkoties, izturēties noteiktā veidā.
uzraut Ar muskulatūru uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
caur degunu ar nazālu pieskaņu (piem., runāt, dziedāt).
iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību, arī nesaudzīgu bardzību iemācīt (kādam ko); iedresēt.
iekarot Ar neatlaidīgu darbību izcīnīt, panākt (ko).
majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa.
atstumt Ar negatīvu attieksmi, izturēšanos u. tml. nesekmēt, ierobežot, liegt (kāda) dalību sabiedrības, kolektīva dzīvē.
šmucīgs Ar negodīgu, netikumīgu rīcību saistīts; negodīgs, blēdīgs.
izmakšķerēt Ar nelielu piepūli izdabūt (no kurienes).
uzmakšķerēt Ar nelielu piepūli, arī neviļus, negribēti uzdabūt augšā (no kurienes).
brīnumains Ar neparastām īpašībām, pārdabiskām spējām.
nodot Ar nodevīgu rīcību pievilt (kādu, ko).
noklusēt Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
palīgā Ar nolūku palīdzēt; lai palīdzētu.
instruēt Ar norādījumiem, pamācībām sagatavot kādai darbībai.
uzskaite Ar noteikta veida slimību slimojošu pacientu reģistrs (ārstniecības iestādē).
regulēt Ar noteiktām darbībām panākt vēlamo, nepieciešamo (lielumu, augstumu, stiprumu u. tml.).
uzvadīt Ar noteiktām darbībām panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās uz kādas vietas.
regulēt Ar noteiktām darbībām saskaņojot mehānisma sastāvdaļu darbību, panākt, ka (kas) iegūst vēlamo stāvokli, vēlamās īpašības.
vadīt Ar noteiktām darbībām un attiecīgām ierīcēm panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
aizdarināt Ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet.
mest Ar noteiktām kustībām veidot, radīt (ko).
patronāts Ar noteiktām tiesībām un pienākumiem saistīta aizbildnība pār draudzes baznīcu; šīs aizbildnības realizētājs.
datums Ar noteiktu numuru apzīmēta mēneša diena; dienas, mēneša, gada apzīmējums rakstiskā formā.
iesūtīt Ar noteiktu uzdevumu likt doties (kur); ar noteiktu uzdevumu iesaistīties (kādā organizācijā).
noliegums Ar noteiktu valodas vienību vai konstrukciju izteikta (kā) neesamība, trūkums.
vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms; ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
norīkot Ar oficiālu rīkojumu panākt, ka (kas) tiek nodrošināts.
zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, kam pievienoti minerālsāļi.
uzost Ar ožas analizatoru uztvert, atrast (par dzīvniekiem).
aizdipēt Ar padobju (soļu) troksni aizvirzīties.
ar atpakaļejošu datumu ar pagājušu, agrāku datumu nekā patiesībā.
apdrošināt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par sūtījumu piegādi.
parādprasība Ar parādsaistību kārtošanu saistīta prasība tiesā; dokuments, kurā izteikta prasība samaksāt parādu noteiktā termiņā.
atrunāt Ar pārliecināšanu censties panākt, lai atsakās (ko darīt).
noriet Ar pārmetumiem, apvainojumiem vērsties (pret kādu, ko).
mielot acis ar patiku apskatīt, gūt vizuālu baudījumu.
ar garšu (ēst, dzert) ar patiku, ar baudu.
izbaudīt Ar patiku, baudu pilnīgi izjust.
neapnicis Ar patiku, bez apnikuma (ilgstoši ko darīt).
piekomandēt Ar pavēli pievienot, pieskaitīt (kādu, ko) noteiktai militārai struktūrvienībai, norīkot noteikta uzdevuma veikšani.
pulsēt Ar periodiski mainīgu spiedienu plūst pa asinsvadiem vai izplūst no tiem (par asinīm).
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
spīlēt Ar piepūli aut, ģērbt (ko) ļoti šauru, cieši piegulošu, arī ar piepūli virzīt (ķermeņa daļu kur iekšā).
ar stāžu ar pieredzi, kvalifikāciju (kādā jomā).
izsist Ar piesitienu (ierīcē) panākt, ka tiek izdots, izveidots.
uzsist Ar piesitienu (uz tastatūras) izveidot.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot, tīrīt (ko) nost; tīrot ko nost, vairākkārt vilkt (pa ko).
berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu, piem., tīrot, ieziežot, masējot).
rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu); berzēt.
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
seksa verdzene ar piespiešanu vai varu pārdota sieviete, kuru izmanto seksuāli pret viņas gribu.
ar zobiem un nagiem ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk.
uzplaukšķināt Ar plaukšķi uzsist (kādam, pa ko).
sagrābt Ar plūsmu, spiedienu u. tml. sākt strauji un spēcīgi iedarboties.
apolitisks Ar politiku nesaistīts, vienaldzīgs pret to; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
atvairīt Ar pretdarbību nepieļaut, novērst.
priedēkļvārds Ar priedēkli atvasināts vārds.
baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam).
prjaņiki Ar pūdercukura glazūru pārklāti cepumi, kurus cep no mīklas, kurai pievienots medus.
atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
izdabūt Ar pūlēm dabūt piekrišanu, atļauju (kā) realizēšanai.
iestīvēt Ar pūlēm iedabūt (kur iekšā).
izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai).
izmocīt smaidu ar pūlēm pasmaidīt.
uzcīnīties Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
aizkulties Ar pūlēm, grūtībām aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
izklapatot Ar pūlēm, grūtībām izgādāt (ko).
aizdabūt Ar pūlēm, grūtībām nogādāt (kur, līdz kādai vietai).
aizdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kāds) aiziet (kur), dara (ko).
piedabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kāds) ko izdara.
uzsisties Ar pūlēm, grūtībām sasniegt (piemēram, augstāku dienesta stāvokli).
uzstiept Ar pūlēm, grūtībām uznest augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm, grūtībām uznest uz kādas vietas.
uzdabūt Ar pūlēm, grūtībām uzzināt; sadabūt.
izsisties Ar pūlēm, lielu centību iegūt paaugstinājumu (darbā, dienestā u. tml.).
pārdabūt pār lūpām ar pūlēm, nedroši ko izrunāt.
pārdabūt pāri lūpām ar pūlēm, nedroši ko izrunāt.
dabūt pār lūpām ar pūlēm, nedroši ko izrunāt.
rakstīt Ar rakstības līdzekļiem veidot (kādu tekstu).
šmaukstināt Ar raksturīgām skaņām ēst (ko) – parasti par dzīvniekiem.
vaimanāt Ar raudulīgiem, žēlabainiem izsaucieniem paust bēdas, sāpes.
plūkāt Ar rāvieniem dalīt, padarot retāku (kādu kopumu).
plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
gaisma Ar redzi uztveramais elektromagnētiskais starojums.
tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
saredzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē; saskatīt.
redzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.
skatīt Ar redzi uztvert (ko) parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā); iepazītu (to); arī redzēt.
rīt Ar reflektorisku rīkles darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
rūdīt Ar regulārām apzinātām darbībām panākt, ka (kas) kļūst stingrs, noteikts.
rūdīt Ar regulārām noteiktām darbībām panākt, ka (cilvēks, viņa organisms) kļūst fiziski spēcīgāks, izturīgāks (piem., pret slimībām).
reklamēt Ar reklāmu piesaistīt uzmanību, palielināt pieprasījumu (precei vai pakalpojumam), padarīt (ko) populāru.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju dot svētību (piem., celtnei, karogam).
ordinēt Ar reliģisku ceremoniju iesvētīt garīdznieka amatā.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā; ordinēt (garīdznieku).
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
apsvētīt Ar reliģisku rituālu dot, piešķirt (kam) svētību.
caurskatīt Ar rentgena staru, ultraskaņas u. tml. palīdzību aplūkot cilvēka iekšējos orgānus.
rentgenogramma Ar rentgenstaru palīdzību iegūts attēls uz speciālas filmas.
iejaukties Ar rīcību, padomu u. tml. censties pārmainīt (notikuma, norises u. tml.) gaitu, attīstību.
ieriebt Ar rīcību, runu, izturēšanos sagādāt (kādam) nepatikšanas, izdarīt ko ļaunu.
izraidīt Ar rīkojumu, pavēli likt doties prom (no kurienes); likt atstāt (telpu, teritoriju).
uzmalt Ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
malt Ar riņķveida kustību spēcīgi jaukt (piem., ūdeni, gaisu).
savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
trikotāža Ar rokām vai mašīnām adīti gatavi izstrādājumi vai audumi.
manuāls Ar rokām veicams, darbināms.
taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru; diriģēt.
manipulēt Ar roku kustībām iedarboties (uz ko), vadīt (ko).
rokraksts Ar roku rakstītu burtu forma, rakstīšanas veids; ar roku rakstīts teksts.
paraksts Ar roku uzrakstīts paša vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā un ierastā, nemainīgā veidolā), kas ko apstiprina, apliecina.
izgreznot Ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats; izrotāt, izdekorēt.
rullēt Ar rulli (2) līdzināt, darīt blīvu, gludu; veltnēt.
runāt Ar runas orgāniem veidot artikulētas skaņas, izrunāt vārdus, teikumus (veidojot izteikuma saturu, paužot domu, sazinoties u. tml.).
pergamentpapīrs Ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu.
sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piem., virzīties, atrasties).
smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes), kurā ievietotas smiltis bērnu rotaļām.
saķīmiķot Ar sarežģītiem vai viltīgiem paņēmieniem izdarīt, izveidot (ko).
neitralizēt Ar sārmiem iznīcināt skābes īpašības vai ar skābēm – sārmu īpašības, radot sāļus.
solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piem., par dīzeļdegvielu; soļarka.
cigarete Ar sasmalcinātu tabaku pildīta plāna papīra caurulīte smēķēšanai.
pietaisīt Ar saviem izkārnījumiem padarīt netīru (ko).
likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
sargāt Ar savu darbību ierobežot (kādu).
ražot Ar savu darbību radīt produktus pārdošanai tirgū.
kaitēt Ar savu darbību vai bezdarbību izraisīt ko nevēlamu, pēc likuma sodāmu.
nopelnīt Ar savu darbību, rīcību iegūt, saņemt (novērtējumu).
veikt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kas) īstenojas, tiek sasniegts (kāds mērķis).
liet ūdeni uz (kāda) dzirnavām ar savu darbību, rīcību veicināt, atbalstīt (ko).
radīt Ar savu darbu veidot (kādu lietu, priekšmetu).
rādīt paraugu ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
rādīt priekšzīmi ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
pelnīties Ar savu darbu, rīcību panākt, ka saņem (ko).
nopostīt Ar savu iedarbību iznīcināt, bojāt (ko).
nodarīt Ar savu izturēšanos izraisīt (ko sliktu) – par dzīvniekiem.
lenkt Ar savu izturēšanos neatlaidīgi censties pievērst sev (pretējā dzimuma) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
mīlināties Ar savu izturēšanos paust patiku, maigumu pret pretējā dzimuma cilvēku (parasti savstarpēji).
zemoties Ar savu izturēšanos pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu; ar savu rīcību u. tml. izrādīt pazemību.
atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piem., slimību, psihisku stāvokli), lai maldinātu, radītu nepareizu priekšstatu (par ko).
vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piem., psihisku stāvokli, attieksmi).
sarūgtināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt (asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu).
traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nevēlami ietekmēt (kādu, ko).
uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) kļūst ļoti dusmīgs.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī).
tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu u. tml. vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piem., jubilejā, svētkos.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
noslēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, savaldību panākt, ka (psihisks stāvoklis) ārēji neizpaužas, citiem nav pamanāms.
pievienoties Ar savu klātbūtni papildināt (cilvēku kopu).
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
jaukties pa kājām ar savu klātbūtni, rosīšanos, rīcību traucēt kādu.
maisīties pa kājām ar savu klātbūtni, rosīšanos, rīcību traucēt kādu.
kulties pa kājām ar savu klātbūtni, rosīšanos, rīcību traucēt kādu.
uzsviest Ar savu kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar savu kustības enerģiju uzvirzīt uz kādas vietas.
izveidot Ar savu novietojumu radīt (piem., rindu, apli) – par priekšmetiem, parādībām.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem; ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
sanest Ar savu plūsmu, kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur).
uzmest Ar savu plūsmu, kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
pārveidot pasauli ar savu rīcību censties darīt labu, izmainīt to, kas ir slikts, nepareizs.
sargāt Ar savu rīcību nepieļaut pretinieka komandas panākumus (sporta spēlē).
noslīcināt Ar savu rīcību panākt vai pieļaut, ka (kas) vājinās vai izbeidzas.
palīdzēt Ar savu rīcību sniegt atbalstu (kādam); veikt kādu darba daļu.
nodarīt Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību; ieņemt (nozīmīgu vietu, stāvokli u. tml.).
aizsargāt Ar savu rīcību, dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret ko ļaunu, nevēlamu).
parādīt Ar savu rīcību, izturēšanos izpaust, padarīt uztveramu (piem., personības, rakstura īpašību, attieksmi).
kaitināt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādā) nepatiku, satraukumu, dusmas; būt nepatīkamam, aizskarošam.
darīt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādu stāvokli), sagādāt (kādam pārdzīvojumu).
kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
noraut Ar savu rīcību, uzvedību panākt, ka (kas) nenotiek, tiek atcelts.
sarunāties Ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem).
trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, trokšņus.
mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. aicināt, rosināt, lai (kāds) ko dara.
mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
ieinteresēt Ar savu saturu, īpašībām u. tml. izraisīt (kādā) interesi.
taranēt Ar savu transportlīdzekli ietriekties (citā transportlīdzeklī, kādā priekšmetā), sabojājot (to).
iesildīt Ar savu uzstāšanos emocionāli sagatavot, attiecīgi noskaņot (klausītājus) galvenai koncerta daļai (parasti rokmūzikas koncertos).
koķetēt Ar savu uzvedību, runas veidu u. tml. censties piesaistīt sev kāda uzmanību, izraisīt interesi, patiku.
izgriezt Ar separatoru sadalīt, atdalīt.
siltumvads Ar siltumizolāciju pārklāts siltumapgādes cauruļvads.
siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
žāvēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; kaltēt.
sist takti ar sitieniem atveidot takti (ritmu).
sist ritmu ar sitieniem atveidot takti (ritmu).
nosist Ar sitieniem pavēstīt attiecīgā laika stundu (par pulksteni).
izsist Ar sitieniem, piesitieniem radīt (ritmu, skaņas).
iesist Ar sitienu ieraidīt (bumbu, ripu).
pārsist Ar sitienu pārdalīt; sitot radīt bojājumu, caurumu.
pārsist Ar sitienu vai atsitot (pret ko) savainot (ķermeņa daļu).
uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (piemēram, zilumu, ievainojumu).
iedauzīt Ar sitienu, grūdienu iebojāt (piem., priekšmetu); radīt (bojājumu).
salauzt Ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt.
atsist Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt; vairākkārt sitot, dauzot atdalīt.
plēst Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
šķelt Ar sitienu, triecienu panākt, ka (kas) dalās divās vai vairākās atsevišķās daļās.
uzsist zilu aci ar sitienu, triecienu radīt zilganu zemādas asinsizplūdumu zem acs.
iesist Ar sitienu, triecienu radīt.
tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
ieskaitīt Ar skaitu iedalīt (kādam), ievietot (kur iekšā).
pārskatīt Ar skatienu aptvert, pārredzēt (visu kopumu vai lielu tā daļu).
apredzēt Ar skatienu aptvert; pārredzēt.
noskatīt Ar skatienu novērtēt, nopētīt (kādu, arī ko).
pasekot ar acīm ar skatienu sekot (kādam, kam).
tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
ieskenēt Ar skeneri ievadīt, iekopēt datorā (attēlu, tekstu).
saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt; ar skrošu šāvienu savainot.
skrūvspīles Ar skrūvi regulējama ierīce – spīles, kurās nekustīgi iestiprina apstrādājamo priekšmetu.
slēgt Ar slēdzi iedarbināt vai pārtraukt (ierīces, aparāta, enerģijas plūsmas u. tml.) darbību.
izspiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta akcija (pret kādu iedzīvotāju grupu).
noslīdēt Ar slīdošu kustību novirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
apsmaidīt Ar smaidu, humoru izpaust savu attieksmi (pret ko).
gāle Ar sniegu, ledu klāta kalna virsotne, krauja.
zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu); šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
uzcirst Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
paraut Ar spēcīgu iedarbību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
uzraut Ar spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā – par parādībām dabā.
uzgriezt Ar spēcīgu kustību izveidot (ko apaļu, piemēram, ūdenī).
raut Ar spēcīgu plūsmu, vilkmi atdalīt, virzīt prom – par parādībām dabā.
ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek salauzts, sapostīts.
sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu).
sagraut Ar spēcīgu triecienu, spiedienu, sprādzienu u. tml. izpostīt, pārvērst drupās, gruvešos.
raut Ar spēcīgu, strauju kustību stiept (kādu) aiz kādas ķermeņa daļas, nodarot (tam) sāpes.
raut Ar spēcīgu, strauju kustību vilkt (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā).
sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā.
atlauzt Ar spēku izgriezt, sagriezt (kāda roku) aiz muguras.
izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
lauzt Ar spēku, vardarbīgi atvērt, dabūt vaļā.
paspert Ar spērienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
uzspert Ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
iespiesties Ar spiedienu ievirzīties (kur iekšā).
izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
urbties Ar spiedienu tikt virzītam, virzīties (kur iekšā, arī kam cauri) – par ko smailu.
spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā.
izspert Ar spiedienu, arī triecienu izgrūst, izsviest.
nospiedums Ar spiedienu, piespiedienu radies, radīts (kā) atveids.
drumstalot Ar spiedienu, sitot u. tml. dalīt sastāvdaļās, drumstalās.
izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
ievirzīt Ar spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni ka (kas) nonāk (kur iekšā).
latols Ar spirtu atšķaidīta degviela, ko 20. gs. 30. gados plaši lietoja Latvijā.
spridzināt Ar sprādzienu šķelt, graut, iznīcināt.
granāta Ar sprāgstvielām pildīts munīcijas priekšmets pretinieka iznīcināšanai nelielā attālumā; arī artilērijas šāviņš.
kapsele Ar sprāgstvielu pildīts cilindriņš vai vāciņš (piem., šaujamieroča patronā) degļa aizdedzināšanai vai sprādziena radīšanai.
oranžērija Ar stiklu segta augu māja (parasti siltummīlošiem) augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā klimata joslā nevar augt.
izdresēt Ar stingrību, bardzību, nemitīgām pavēlēm izmācīt (cilvēku).
ietrenkt Ar stingrību, kategoriskiem vārdiem likt ievirzīties (kur iekšā).
ietriekt Ar stingrību, kategoriskiem vārdiem likt ievirzīties (kur iekšā).
patriekt Ar stingru rīcību panākt, ka (kāds) aiziet, dodas prom (no kurienes).
žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
krist Ar strauju kustību ieņemt kādu stāvokli.
lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (piem., par zivīm).
izlēkt Ar strauju kustību izvirzīties (ārā) trieciena, spiediena, grūdiena u. tml. rezultātā.
mest Ar strauju kustību novietot vai panākt, ka (kāds) novietojas (kur, piem., cīņas sportā).
nogrūst Ar strauju kustību pagrūžot, nogāzt (kādu) zemē.
samest Ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu).
pasist Ar strauju kustību pavērst (savu ķermeņa daļu kādā virzienā).
pasviest Ar strauju kustību pavirzīt ķermeņa daļu (kur, kādā virzienā u. tml.).
pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.)
saraut Ar strauju kustību savilkt, saliekt (ķermeņa daļu).
sviest Ar strauju kustību virzīt (ķermeņa daļu).
mest Ar strauju kustību virzīt (uz augšu vai sāniem ķermeņa daļu).
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā, nelielā attālumā).
pagrūst kāju priekšā ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā.
lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piem., braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost (parasti sviedrus, asaras).
triekt Ar strauju, spēcīgu kustību panākt, ka (kas) virzās (kur, kādā virzienā).
strupdegunains Ar strupu degunu (par seju).
stūrēt Ar stūres iekārtu vadīt (transportlīdzekļa) kustību noteiktā virzienā.
hipnotizēt Ar suģestiju pakļaut kādu savai ietekmei.
surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumenta) skaņas skaļumu, mainīt tembru; ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
iesviest Ar sviedienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); sviežot trāpīt (kur); iemest.
apsviest Ar sviedienu aplikt (ap ko, kam apkārt).
atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost, atpakaļ.
atsviest Ar sviedienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izsviest Ar sviedienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.); izmest.
izsviest Ar sviedienu novietot; izmest.
uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
pārsviest Ar sviedienu, sviežot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest.
uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1).
sviestmaize Ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda apziesta šķēle ar uzgriežamiem, piem., desu, sieru.
izsvilpt Ar svilpieniem, saucieniem panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
virmot Ar šādām gaisa strāvām izplatīties (piem., par smaržu, siltumu).
sports Ar šādām nodarbībām saistīts priekšmets, vieta, telpa, arī nozare, speciālists u. tml.
dzeltens Ar šādas krāsas ādu (kā rases pazīmi).
karantīna Ar šādiem pasākumiem saistīta izolācija, tās laiks.
purpurs Ar šādu krāsvielu krāsots audums; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
ekstrahēt Ar šķīdinātājiem atdalīt, izdalīt kādu vielu.
ekstrakts Ar šķīdinātājiem iegūts koncentrēts izvilkums (parasti no augu izejvielām).
cista Ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģisks veidojums (orgānos vai audos).
izskalot Ar šķidruma plūsmu izvadīt, izdalīt.
pūslis Ar šķidrumu pildīts veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies, piem., apdeguma rezultātā.
skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
iešļircināt Ar šļirci ievadīt (parasti medikamentu).
tipoloģija Ar šo metodi izveidots (kādu objektu) grupējums.
eskimo Ar šokolādes glazūru pārklāts saldējums uz kociņa.
vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
taustīt pulsu ar taustes palīdzību censties sajust pulsu.
neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgajiem vai vājredzīgiem cilvēkiem; Braila raksts.
braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem.
kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts precīzs oriģināla (piem., dokumenta) atveidojums; noraksts.
nokopēt Ar tehniskiem līdzekļiem izgatavot (kā) kopiju.
kopēt Ar tehniskiem līdzekļiem pavairot.
sakopēt Ar tehniskiem līdzekļiem pavairot.
virtuālā realitāte ar tehniskiem līdzekļiem uz jebkāda pamata veidota pasaule, kas tiek nodota cilvēkiem caur viņa maņām: caur redzi, dzirdi, smaržu un citām.
uzkausēt Ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka priekšmets, tā daļas neatdalāmi sasaistās.
teletilts Ar televīzijas palīdzību organizēta saikne starp cilvēkiem dažādās pasaules malās.
portretēt Ar tēlotājmākslas līdzekļiem radīt (kāda) portretu.
notiesāt Ar tiesas spriedumu atzīt (kādu) par vainīgu, nosakot attiecīgu sodu.
piespriest Ar tiesas spriedumu noteikt, piemērot (sodu).
reabilitēt Ar tiesas vai administratīvu lēmumu atjaunot (personas) tiesības un reputāciju.
statuss Ar tiesību normām noteikts fiziskas vai juridiskas personas vai cita subjekta tiesiskais stāvoklis, kas saistīts ar noteiktām tiesībām, pienākumiem un privilēģijām.
iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piem., grāmatu, žurnālu); ar tipogrāfiskiem paņēmieniem atveidot (tekstu, attēlu kādā izdevumā); publicēt (parasti periodikā).
salikt Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (teksta, attēla) iespiedformu.
krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa; šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
pievizināt Ar transportlīdzekli pievest klāt.
samocīt Ar traumējošu iedarbību kaitēt (kā dzīva eksistēšanai).
kalt Ar triecieniem (parasti izmantojot kaltu un āmuru) drupinot, šķeļot apstrādāt; šādi apstrādājot, veidot (ko).
sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piem., ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piem., putas, viļņi).
kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piem., ūdeni).
ietriekt Ar triecienu ievirzīt (par parādībām dabā).
uztriekt Ar triecienu, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
saplacināt Ar triecienu, spiedienu u. tml.
samīcīt Ar triecienu, spiedienu u. tml. deformēt.
trīsrindu Ar trim rindām; tāds, kas veido trīs rindas.
aizsisties Ar troksni strauji aizvērties, aizdarīties; aizcirsties.
sprāgt Ar troksni vērties vaļā, arī atdalīties, strauji virzīties nost (par priekšmetiem).
veldzētie kaļķi ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
dzēstie kaļķi ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums.
plūdenis Ar ūdeni piesātināta, irdena, smalkgraudaina grunts, kas spēj plūst sava svara iespaidā.
akacis Ar ūdeni pildīta iedobe purvā, kas radies no ezera.
peļķe Ar ūdeni vai dubļiem pildīts sekls padziļinājums (piem., ceļa, zemes virmā); ūdens, dubļi šādā padziļinājumā.
nograuzt Ar ūdens plūsmu noārdīt.
skalot Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
oligotrofs ezers ar ūdensaugiem nabadzīgs ezers (piem., kalnos).
horizonts Ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis, kas piesātināts ar ūdeni.
urbt Ar urbi veidot (priekšmetā, materiālā) caurumu, dobumu.
svētība Ar vai bez (kāda) atļaujas, akcepta, atbalsta.
daudzskaldņu Ar vairākām vai daudzām skaldnēm.
daudzšķautņains Ar vairākām vai daudzām šķautnēm.
daudzstāvīgs Ar vairākiem vai daudziem stāviem.
daudzstāvu Ar vairākiem vai daudziem stāviem.
vibrofons Ar vālītēm spēlējams mūzikas instruments, kas sastāv no dažāda garuma metāla plāksnītēm ar noteiktu skaņas augstumu.
runa Ar valodas skaniskajiem līdzekļiem sazināšanās nolūkā veidotais teksts.
pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
pasacīt Ar vārdiem pateikt (ko).
taisīt jokus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
taisīt pekstiņus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
taisīt pigorus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
novārdot Ar vārdošanu censties likvidēt (slimību).
novārdot Ar vārdošanu censties radīt (kam) dziedinošas spējas.
apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
apvārdot Ar vārdošanu padarīt (parasti produktus) spējīgus dziedināt, novērst ļaunumu.
terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
aplaupīt Ar varu atņemt vai ielaužoties (kur), piesavināties (kāda) mantu, īpašumu.
izvarot Ar varu iesaistīt dzimumaktā.
izmest Ar varu izgrūst (piem., no kādas telpas); likt atstāt, atbrīvot (telpu, dzīvokli).
izsviest Ar varu izgrūst (piem., no kādas telpas); rupji likt atstāt (piem., kādu telpu); izmest.
anektēt Ar varu sagrābt (citas valsts teritoriju vai tās daļu).
piesmiet Ar varu vai viltu iesaistīt dzimumaktā (parasti nevainīgu meiteni), laupot (tai) godu.
izspiest Ar varu, draudiem u. tml., arī piespiežot (kādu), panākt (ko).
nolaupīt Ar varu, slepeni aizvest (kādu), sagūstīt (ko).
vējdzirnavas Ar vēju darbināma ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
vējdzirnaviņas Ar vēju darbināma neliela ierīce (piemēram, kurmju aizbaidīšanai).
izrullēt Ar veltni izgludināt (veļu).
atvēzēties Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (gatavojoties sitienam, sviedienam u. tml.).
uzlaist Ar vēzienu uzsist (kādam, kam, pa ko).
videofilma Ar videoaparatūras palīdzību uzņemta filma.
piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kam), lai radītu skaņu.
konģeniāls Ar vienādām izcilām spējām (piem., par tulkotāju); tikpat izcils, līdzvērtīgs oriģinālam.
nošaut divus zaķus reizē ar vienām un tām pašām pūlēm gūt divējādu labumu.
nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu ar vienām un tām pašām pūlēm gūt divējādu labumu.
viencilindra Ar vienu cilindru (piem., par motoru, transportlīdzekli).
vienrindas Ar vienu rindu; tāds, kas veido vienu rindu.
vienvērtnes Ar vienu veramu daļu, vērtni.
vienviras Ar vienu veramu daļu, vērtni.
vienzieda Ar vienu ziedu vai ziedkopu.
vīlēt Ar vīli [1] apstrādāt.
ievīlēt Ar vīli ieveidot (kādā virsmā, piem., robu).
izlikt cilpas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
izlikt slazdus ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
izvilināt Ar viltu panākt, ka iedod, atdod.
izvilt Ar viltu panākt, ka izdod, atdod (ko); izkrāpt.
atvilt Ar viltu, arī negodīgi atņemt.
vilināt Ar viltu, mānot u. tml. panākt dzīvnieka noteiktu izturēšanos.
apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.
mānīt Ar viltu, vilinot panākt dzīvnieka noteiktu izturēšanos.
virsājs Ar viršiem noaugusi vieta; viršu audze.
rings Ar virvēm iežogots (parasti kvadrātveida) laukums boksa u. tml. cīņām.
izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
pergola Ar vīteņaugiem apaudzēta arka vai arkveida galerija (dārzā).
uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
aizdunēt Ar zemu, dobju troksni aizbraukt.
bišu ganības ar ziedaugiem bagāts lauks, kur bites ievāc nektāru, ziedputekšņus.
piezīmēt Ar zīmējumiem pārklāt; sazīmēt (ko) tādā daudzumā, ka piepilda (ko).
depeša Ar ziņnesi sūtīta, steidzama vēstule vai ziņa; arī telegramma.
kodiens Ar zobiem atdalīts kumoss.
kost Ar zobiem radīts (par brūci, ievainojumu).
kost Ar zobiem tvert, spiest (ko), lai atdalītu daļu (no tā); ar zobiem tvert, spiest (ko), lai (to) atdalītu (no kā).
apzvanīt Ar zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts.
pārmest krustu ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
pārmest krusta zīmi ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
krustīt Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
krustīties Ar žestu veidot krusta zīmi (pār sevi).
(pār)mest krustu ar žestu veidot šādu zīmi.
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
šeihs Arābu dzimtas, dinastijas galva; bagāts, ietekmīgs arābu augstmanis.
arābisks Arābu valodā.
atmata Aramzeme, ko (parasti vairākus gadus) neapstrādā.
pārārdīt Ārdīt vēlreiz no jauna (parasti sienu); ārdīt (ko) visu, viscaur.
slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
tredjūnisms Ardobiedrību kustība, to darbība.
izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, izveidot (ko).
izārdīt Ārdot izkliedēt, izsvaidīt.
noārdīt Ārdot nodalīt nost (ko piešūtu, uzšūtu); ārdot (adījumu), izjaukt.
atārdīt Ārdot panākt, ka atirst, atveras.
izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt, izjaukt (piem., sašūtu drānu, adījumu); ārdot izjaukt (šuvuma vietu).
sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas sāņus no galvenajām durvīm; iekšdurvis, kas atrodas (piem., gaiteņa) sānu sienā.
priekšdurvis Ārdurvis; dubultdurvju priekšējās (pirmās) durvis; arī parādes durvis.
šveicars Ārdurvju sargs (piem., viesnīcās, restorānos).
konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piem., celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids.
āriene Ārējā vide (kam).
salmonellas Ārējā vidē izturīgas baktērijas, kas izraisa zarnu infekcijas slimības.
perifērija Ārējā, apkārtējā daļa (pretstatā vidusdaļai, centram).
āda Ārējais (cilvēka vai dzīvnieka) audu slānis, kas veido ķermeņa apvalku.
forma Ārējais apveids, veids.
veids Ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko).
garoza Ārējais slānis (dažiem orgāniem).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums.
gliemežnīca Ārējās auss daļa – skrimslis, ko sedz plāns ādas slānis.
sērs Ārējās auss ejas dziedzeru sekrēts.
ļipiņa Ārējās auss gliemežnīcas apakšējā daļa.
maska Ārējās pazīmes, izskats, aiz kura slēpj savu īsto būtību, dabu.
putas Ārējās sekrēcijas dziedreru sekrēts, kas izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piem., no pārmērīgas piepūles); saputojušās siekalas.
stresors Ārējās vides faktors, kairinātājs, kura iedarbības rezultātā organismā izraisās stress.
iespaids Ārējās vides lietu un parādību iedarbes rezultāts psihē (piem., priekšstats, tēls).
korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām.
kaunums Ārējie dzimumorgāni; ķermeņa daļa, kur atrodas dzimumorgāni.
slodze Ārējo fizikālo, parasti spēka, faktoru iedarbība (uz ko).
karceris Aresta telpa mācību iestādē (piem., cariskajā Krievijā).
etaps Arestantu grupu pārvietošanās veids; punkts šādu grupu pārnakšņošanai ceļā.
argentīnieši Argentīnas pamatiedzīvotāji (galvenokārt eiropiešu, īpaši spāņu pēcteči).
stratigrāfija Arheoloģijas metode uzslāņojumu secības pētīšanai kultūrslāņos.
laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kuru materiālā kultūra atšķir no citiem posmiem.
metropolīts Arhibīskaps – metropolijas pārvaldnieks (parasti pareizticīgajiem); arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona izskatā.
arhitektūra Arhitektoniskais izveidojums (celtnei, telpai).
memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda vēsturiska notikuma, izcila cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) piemiņai.
portāls Arhitektoniski vai skulpturāli veidota (parasti galvenā) ēkas ieeja.
kesons Arhitektonisks veidojums – padziļinājums griestos, arī arku un velvju iekšējās virsmās.
orderis Arhitektonisks veidojums – vertikālu atbalsta elementu (kolonnu) apvienojums ar horizontālu nesošo konstrukciju.
piemineklis Arhitektonisks, skulpturāls veidojums (parasti kāda cilvēka vai notikuma atcerei).
ainavu arhitektūra arhitektūras nozare, kas nodarbojas ar dabas teritoriju, dārzu un parku estētisku pielāgošanu cilvēku vajadzībām.
restaurācija Arhitektūras pieminekļu, mākslas darbu, seno rokrakstu u. tml. atjaunošana to sākotnējā veidā.
mauru stils arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
jūgendstils Arhitektūras un mākslas stils 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā, kam raksturīga dekoratīva stilizācija, viļņveida līnijas, vijīgi stilizētu augu motīvi.
neoklasicisms Arhitektūras, mākslas, literatūras un mūzikas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga antīkās, renesanses un klasicisma mākslas tradīciju un formu izmantošana.
arhivārs Arhīva darbinieks, kas pārzina un kārto arhīva materiālus.
rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
rītā arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
koncertārija Ārija, kas ir piemērota izpildīšanai koncertos.
ariozo Ārijas paveids (mazāks apmērs un brīvāka forma).
augstākā sabiedrība aristokrātija; sabiedrības augstākais slānis.
dižciltība Aristokrātiska izcelšanās, piederība pie aristokrātijas.
patriciāts Aristokrātisko dzimtu kopums (Senajā Romā).
pērs Aristokrātu tituls; persona, kam ir šāds tituls.
saskaitīšana Aritmētiska darbība, kurā iegūst divu vai vairāku skaitļu summu.
dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju.
abaks Aritmētiskiem aprēķiniem paredzēts četrstūrains dēlītis ar joslām un pārbīdāmiem kauliņiem; skaitīkļi (Senajā Grieķijā, Romā).
skaitļošana Aritmētisku vai loģisku darbību izpildes process, ko veic cilvēks, dators vai kāda cita iekārta.
triumfa arka arka, kas uzbūvēta par godu kādai ievērojamai uzvarai.
vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).
miljards Ārkārtīgi daudz.
triljons Ārkārtīgi daudz.
satriecošs Ārkārtīgi iespaidīgs.
pasakains Ārkārtīgi liels (par vērtību, daudzumu u. tml.).
zili (zaļi) brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
debess brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
drausmīgs Ārkārtīgi slikts (par priekšmetu, parādību).
vērstuve Arkla darbīgā daļa – izliekta tērauda plāksne, kas piestiprināta arkla korpusam zemes aršanai, arī irdināšanai.
lemesis Arkla sastāvdaļa – asa, plakana metāla plāksne, kas atgriež aramās zemes sloksni.
spīļarkls Arkls ar diviem spīļveida lemešiem.
velve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
bandu bērns ārlaulībā dzimis bērns.
diplomātiskais kurjers ārlietu resora amatpersona, kas pārvadā diplomātisko pastu.
lavašs Armēņu un azerbaidžāņu nacionālā maize – ļoti plāns pankūkai līdzīgs no neraudzētas mīklas cepts izstrādājums.
raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
raportēt Armijā – ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
ACSK Armijas centrālais sporta klubs (bijušajā Padomju Savienībā; Krievijā).
sindikāts Arodbiedrība (dažās Rietumeiropas valstīs, piem., Francijā).
tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs).
boss Arodbiedrības, politiskas organizācijas vadītājs.
arodskolnieks Arodskolas audzēknis.
benzoskābe Aromātiska skābe – izejviela medikamentu, krāsvielu un smaržvielu ražošanā.
garšviela Aromātiska viela ar specifisku garšu, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
stirols Aromātiskais ogļūdeņradis – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu.
benzpirēns Aromātiskais ogļūdeņradis ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem.
citrusaugļi Aromātiski citrusaugu augļi (citroni, apelsīni, mandarīni, greipfrūti u. tml.).
pētersīļi Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar divkārt un trīskārt plūksnainām lapām.
dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem; [Anethum graveolens].
fenols Aromātiskie savienojumi, benzola derivāti.
jasmīnu rīsi aromātisks gargraudu rīsu paveids ar niansētu garšu.
pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
rožūdens Aromātisks ūdens, ko iegūst no rožu ziedlapiņām un ko izmanto parfimērijas izgatavošanai vai kā kosmētikas līdzekli.
aizart Arot aizdarīt, aizbērt (ciet).
saart Arot apstrādāt (kādu platību); uzart.
apart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu); uzart.
uzart Arot apstrādāt (piemēram, tīrumu, augsni).
izart Arot izveidot.
izart Arot likvidēt, iznīcināt.
aizart Arot likvidēt.
aizart Arot nokļūt (līdz kādai vietai).
uzart Arot padarīt irdenu, bez apauguma u. tml.; arot, padarot irdenu, sabojāt.
apart Arot padziļināt vagu, apraust (piem., kartupeļu stādījuma rindu); vagot.
apstrādāt Arot, ecējot, rušinot u. tml., sagatavot (zemi, tīrumu) sējai, stādījumiem, arī apkopt sējumus, stādījumus.
vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu).
ārpuse Ārpus kāda kopuma.
brīvā dabā ārpus telpām, pilsētas, biezi apdzīvotas vietas.
rads Ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērīšanai [rad, rd].
vainagdzega Ārsienas augšējās daļas noslēdzošā, vainagojošā dzega.
ordinācija Ārsta dots medicīniska rakstura rīkojums, priekšraksts.
placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
dziedināt Ārstējot likvidēt; panākt, ka (kas nevēlams) zūd.
izārstēt Ārstējot pilnīgi likvidēt (slimību).
riebšana Ārstēšana (tautas medicīnā), parasti veicot maģiskus rituālus; pūšļošana, vārdošana.
ultraīsviļņu terapija ārstēšana ar augstfrekvences (ultraīsviļņu diapazonam atbilstošu) elektrisko lauku.
mehanoterapija Ārstēšana ar fizikālām metodēm, kurās izmanto mehānisko enerģiju, piem., ārstnieciskā vingrošana, masāža.
fizioterapija Ārstēšana ar fizikāliem līdzekļiem, piem., elektrību, siltumu, ūdeni, masāžām.
radioterapija Ārstēšana ar radioaktīvām vielām; jonizējošā starojuma izmantošana terapijā, staru terapija.
pūšļošana Ārstēšana, izmantojot tautas medicīnas līdzekļus un dažādus maģiskus paņēmienus (piem., vārdošanu).
ārstnieciskais uzturs ārstēšana, izmantojot uztura ārstniecisko un profilaktisko iedarbību uz organismu.
diatermija Ārstēšanas metode – organisma audu sildīšana, laižot tiem cauri augstfrekvences strāvu.
reitterapija Ārstēšanas metode (piem., kustības spēju uzlabošanai), kurā izmanto speciāli trenētus zirgus.
homeopātija Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uzskats, ka slimība jānovērš ar (galvenokārt augu un dzīvnieku valsts) zāļu līdzekļiem, kuri lielākās devās var paši izraisīt ārstējamai slimībai līdzīgus simptomus.
vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
apriebt Ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml.; apvārdot.
veseļot Ārstēt, dziedināt.
riebt Ārstēt, izmantojot maģiskus rituālus; pūšļot, vārdot.
dziedēt Ārstēt; dziedinoši iedarboties.
pašārstēties Ārstēties ar paša izraudzītiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības.
nogulēt slimnīcā ārstēties slimnīcā (kādu laikposmu).
baldriāns Ārstniecības augs ar specifisku smaržu, kura saknes izmanto nomierinošu līdzekļu pagatavošanai.
dzeltenā genciāna ārstniecības augs, no kura saknes iegūst līdzekli pret gremošanas traucējumiem.
tinktūra Ārstniecības augu izvilkums spirtā vai ūdenī.
dziednīca Ārstniecības iestāde (kūrortā); sanatorija.
veterinārā klīnika ārstniecības iestāde dzīvniekiem.
traumu punkts ārstniecības iestāde vai tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību traumu gadījumos; traumpunkts.
traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kas sniedz pirmo palīdzību traumu gadījumos; traumu punkts.
dispansers Ārstniecības iestāde, kas specializējusies noteikta veida slimību ārstēšanā un profilaksē.
stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanas laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
sanatorija Ārstniecības iestāde, kurā slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos līdzekļus (piem., klimatu, minerālūdeņus) kopā ar fizioterapiju, diētisko uzturu u. tml.
poliklīnika Ārstniecības iestāde, kuras darbinieki sniedz medicīnisko palīdzību un apkalpo pacientus gan pašā iestādē, gan ierodoties pie viņiem mājās.
menovazīns Ārstniecības līdzeklis – etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piem., penicilīns, streptomicīns), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
simptomātiskie līdzekļi ārstniecības līdzekļi, kas novērš vai pavājina slimības simptomus.
zāļu tēja Ārstniecības nolūkam derīgi augi.
polivitamīni Ārstniecības preparāts, kas sabalansētā devā satur vairākus vitamīnus.
hematogēns Ārstniecības preparāts, kura būtiskākā sastāvdaļa ir albumīns.
gultas režīms ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
dzemdību nams ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
slimnīca Ārstniecības un profilakses iestāde, kurā sniedz specializētu stacionāru medicīnisku palīdzību.
patronāža Ārstnieciska un profilaktiski medicīniska palīdzība mājās.
terenkūrs Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš; ārstēšana ar laika un attāluma ziņā dozētām pastaigām.
koriģējošā vingrošana ārstnieciskās fizkultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas vai aizkavē to veidošanos.
skābekļa kokteilis ārstniecisks dzēriens, kas piesātināts ar skābekli.
transplantologs Ārsts ķirurgs, kurš veic audu un orgānu pārstādīšanas operācijas; transplantoloģijas speciālists.
endokrinologs Ārsts, endokrinoloģijas speciālists.
algologs Ārsts, kas ārstē sāpes, pārzina sāpju veidošanos, pastāvēšanas mehānismus un sāpju ārstēšanas metodes.
privātārsts Ārsts, kas ir izveidojis savu privāto praksi.
dežūrārsts Ārsts, kas ir norīkots strādāt ārpus oficiālā ārstniecības iestādes darba laika; dežurējošais ārsts.
reimokardiologs Ārsts, kas specializējies reimatisma diagnostikā un terapijā.
klīnicists Ārsts, kas strādā klīnikā, izdara zinātniskus novērojumus un pētījumus.
pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
konsīlijs Ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piem., slimību, tās ārstēšanas paņēmienus); ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
ordinatūra Ārstu profesionālās specializācijas forma pēc augstskolas beigšanas (PSRS izglītības sistēmā); rezidentūra.
vagot Art, veidot vagas (1).
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
spieķa artērija artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
palatalizēt Artikulēt (līdzskani), mēles muguras daļu piekļaujot cietajām aukslējām; mīkstināt.
mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (parasti dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
mīnmetējs Artilērijas gludstobra ierocis apšaudei ar stāvuguni.
zenītlielgabals Artilērijas ierocis, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai.
lode Artilērijas šāviņš lodes formā (senajiem lielgabaliem).
ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni.
izraidīšana Ārvalstnieka piespiedu izraidījums no valsts teritorijas.
vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
valūta Ārvalstu nauda.
badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
nostrifikācija Ārzemju izglītības vai zinātniskā kvalifikācijas diploma atzīšana par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
imigrants Ārzemnieks, ieceļotājs, kas apmetas uz pastāvīgu dzīvi kādā valstī.
asmens Asā (griežamo, cērtamo darba rīku vai ieroču) daļa, mala.
sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, ideju u. tml.) izpausme, saskaršanās, cīņa.
pipargurķītis Asā marinādē gatavots mazs gurķītis.
bojeviks Asa sižeta filma, kurā ir daudz cīņas skatu.
dūrējs Asa, durstoša sāpe.
sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
gals Asa, smaila nobeiguma daļa (priekšmetam).
dvinga Asa, spēcīga un koncentrēta smaka, šādas smakas piesātināts gaiss.
karstas asaras asaras, ko izraisījis spēcīgs (parasti sāpīgs) pārdzīvojums.
krika Asas sāpes (mugurā krustu apvidū vai locekļos).
neiralģija Asas, lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
cirst Asi atbildēt.
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
atcirst Asi un īsi atbildēt.
uzknābt Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam, par ko).
uzkrist Asi, kategoriski prasīt, izteikt pārmetumus (kādam).
asums Asi, naidpilni vārdi; asi, dzēlīgi izteikumi.
atbāzt Asi, netaktiski atbildēt (uz to, ko uzskata par nepieņemamu, apvainojošu).
adata Asi, smaili izaugumi (augiem vai dzīvniekiem).
nocirst kā ar cirvi asi, strupi, ļoti noteikti pateikt, atbildēt.
spicēt Asināt, veidot smailu.
uzasināt Asinot padarīt smailu.
uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks ar asmeni, priekšmets ar šķautnēm) iegūst vēlamo asumu; uztrīt.
noasināt Asinot, drāžot, tēšot u. tml., padarīt asu, arī smailu.
išēmija Asins daudzuma samazināšanās audos, ko izraisa asins piegādes traucējumi artēriju spazmu, aizsprostošanās vai sašaurināšanās dēļ.
asinsrade Asins formelementu (asinsķermenīšu) veidošanās organismā.
hemorāģija Asins izplūšana no asinsvadiem; asiņošana; asinsizplūdums.
gammaglobulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kas satur antivielas pret dažādu infekciju ierosinātājiem.
asinsrite Asins plūsma asinsvados.
imūnserums Asins preparāts, kurā ir antivielas pret kādas slimības ierosinātājiem vai to izdalītajiem toksīniem.
embols Asins receklis, taukšūnas, gāzes vai gaisa pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
sepse Asins saindēšanās; slimība, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā.
hemoglobīns Asins sarkanais pigments, dzelzi saturoša olbaltumviela, kas atrodas eritrocītos un piedalās elpošanas procesos.
asinsķermenīši Asins sastāvdaļas – eritrocīti, leikocīti, trombocīti.
imūnviela Asins seruma olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu klātbūtnē un spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; antiviela.
imūnglobulīni Asins seruma olbaltumvielas, kas veidojas organismā, kad tajā iekļūst baktērijas, vīrusi u. tml. antigēni.
serums Asins šķidrā sastāvdaļa, kas atdalās no asinīm, tām sarecot; no šādas asins sastāvdaļas pagatavots medikaments.
asinsizplūdums Asins uzkrāšanās (audos, orgānos), tām izplūstot no bojātiem asinsvadiem.
trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas vai ir izveidojies sirds dobumos, asinsvados un tos pilnīgi vai daļēji nosprosto.
vendeta Asinsatriebība (piemēram, Korsikā, Sardīnijā).
zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā).
liesa Asinsrades un limfātiskās sistēmas orgāns, kas funkcionē arī kā asins rezervuārs.
līnija Asinsradniecības saitēm saistīts senču un pēcnācēju secīgs kopums.
lejupējā līnija asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, sākot no vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
dzimta Asinsradniecīgu ģimeņu kopa; pēcnācēji.
ģints Asinsradnieku grupa ar kopīgu senci (pirmatnējās kopienas iekārtā).
limfātiskā sistēma asinsrites sistēmas daļa (kapilāri, limfvadi, limfmezgli), pa kuru plūst limfa.
diastoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds diastolē.
sistoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds sistolē.
ganībērce Asinssūcēja ērce, kas mitinās mežos, krūmājos un piesūcas cilvēka vai dzīvnieka ķermenim.
artērija Asinsvads, pa kuru asinis no sirds plūst uz organisma perifēriju.
vēna Asinsvads, pa kuru asinis plūst no orgāniem un audiem uz sirdi.
ādere Asinsvads; vēna.
dzīsla Asinsvads.
pulsācija Asinsvadu ritmiska paplašināšanās un sašaurināšanās.
varikoze Asinsvadu slimība, kurai ir raksturīgs vēnu paplašinājums.
embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar embolu – asins recekli, gāzes vai gaisa pūslīti, taukšūnām.
asinssērga Asiņaina caureja (mājlopiem); dizentērija.
slaktiņš Asiņaina slepkavība, vairāku dzīvību nežēlīga iznīcināšana; asiņains kautiņš.
stigma Asiņojoša brūce, rēta – zīme, kas parādās uz atsevišķu dievbijīgu cilvēku miesas un atgādina Kristus rētas pie krusta (Romas katoļu baznīcas tradīcijā).
iekšējā asiņošana asiņu izplūšana organisma audos vai dobumos.
asinsspiediens Asiņu spiediens sirds dobumos un asinsvados.
plazma Asiņu šķidrā daļa – bezkrāsains, viskozs šķidrums.
franciskāņi Asīzes Franciska 13. gadsimtā dibinātais katoļu mūku ordenis.
askēze Askētisma prasībām atbilstošs dzīvesveids.
acetilsalicilskābe Aspirīns – pretsāpju, pretdrudža un pretiekaisuma zāles; saīsināti -- ASS.
atskabarga Ass nelīdzenums (piem., atlūstošs koksnes šķiedras gals, atlūza pie metāla priekšmeta virsmas).
stirkšķis Ass troksnis, kas rodas, piem., plīstot audumam.
tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kāds rodas, darbojoties ierīcēm, mehānismiem u. tml.
raupjš Ass, sasprēgājis, negluds (par ādu); tāds, kam ir asa, sasprēgājusi, negluda āda (par ķermeņa daļām).
šķautņains Ass, skarbs, nenogludināts (par cilvēku, viņa raksturu, personību).
ērkšķains Ass, skarbs; dzēlīgs.
dzelonis Ass, smails izaugums (augam, dzīvniekam).
dzelonis Ass, smails orgāns (bites, lapsenes u. tml.) ķermeņa galā, ar kuru dzeļ.
durklis Ass, zobenveidīgs tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
stūrzobis Astaino abinieku kārtas 9–20 cm garš oldējējs dzīvnieks (Āzijā).
sirēna Astaino abinieku kārtas dzīvnieks bez pakaļkājām, kas dēj olas.
oktāva Astoņrindu pants, kam ir noteikta atskaņu kārtība.
astoņsimtgade Astoņsimt gadu ilgs laikposms.
astotdaļa Astotā daļa.
horoskops Astrologa izveidota grafiska shēma pēc zvaigžņu stāvokļa kādā konkrētā, piem., cilvēka dzimšanas brīdī, lai pēc tās pareģotu nākotni; no šīs shēmas izsecināts pareģojums.
perturbācija Astronomijā – debess ķermeņa novirze no teorētiski izrēķinātās trajektorijas.
universālinstruments Astronomijā un ģeodēzijā lietojams instruments vertikālu un horizontālu leņķu mērīšanai.
astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar koordinātu sistēmas izveidošanu astronomiskajiem pētījumiem.
radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēta kosmiskos objektus, izmantojot to elektromagnētisko izstarojumu radioviļņu diapazonā.
neitrīno astronomija astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņus pēc to neitrīno starojuma.
astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī kosmisko objektu uzbūvi, fizikālās īpašības un ķīmisko sastāvu, lai noskaidrotu, kā radušies un attīstījušies kosmiskie objekti.
planētu parāde astronomiska parādība – vairāku planētu novietošanās nelielā (ap 30 grādu platā) debess sektorā.
aptumsums Astronomiska parādība, kad uz laiku kļūst tumšs vai tumšāks (debess ķermenim ieejot otra debess ķermeņa ēnā vai tiekot aizsegtam).
kvadrants Astronomisks instruments ar skalu ceturtdaļriņķa loka veidā, ko agrāk lietoja debess spīdekļu augstuma mērīšanai.
teleskops Astronomisks instruments debess objektu novērošanai, fotografēšanai.
šerifs ASV – ievēlēts (piem., apgabala) policijas vadītājs.
jenkijs ASV iedzīvotājs, amerikānis.
Tēvocis Sems ASV personifikācija padomju laika satīriskajos izdevumos.
Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas.
uztura piramīda ASV uztura speciālistu izstrādāta shēma ar vairākiem līmeņiem, kas uz augšu samazinās, ko izmanto, lai uzskatāmi parādītu veselīga uztura pamatprincipus.
kompensācija Atalgojums (piem., par zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina.
alga Atalgojums par paveikto; atlīdzība, pateicība.
cena Atalgojums, atlīdzība.
atirt Atārdīties (piem., par ko sašūtu).
atbiedēt Atbaidīt.
atbalsot Atbalss veidā atstarot (skaņu).
gultnis Atbalsta detaļa mašīnas daļām, kuras griežas vai svārstās.
nostāties Atbalstīt (kādu viedokli), pievienoties (kam), izpaust savu nostāju (pret ko).
stiprināt Atbalstīt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izturīgāks (piem., grūtībās, saspringtā emocionālajā stāvoklī), var izturēt (ko).
pieturēt Atbalstīt (piem., kādu priekšmetu), lai (tas) nekristu, negāztos.
uzgulties Atbalstoties novietoties (piemēram, ar ķermeņa augšdaļu) virsū (uz kā, kam).
pagalvis Atbalsts galvai (piem., transportlīdzekļa sēdekļa augšdaļā).
piesegs Atbalsts, nodrošinājums (kādu darbību izpildei).
atbultēt Atbīdot bultu, aizbīdni, atdarīt.
pretvizīte Atbildes vizīte.
nepalikt atbildi parādā atbildēt (piem., uz joku, asprātību).
teikt jāvārdu atbildēt (uz bildinājumu) pozitīvi, apstiprinoši.
atņemt Atbildēt (uz sveicienu, uz teikto).
atjautāt Atbildēt ar jautājumu uz jautājumu.
atjokot Atbildēt ar joku.
atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties); ar mājienu paust noraidījumu dzirdētajam.
atsaukties Atbildēt ar saucienu uz saucienu; atbildēt (piem., uz sveicienu, klauvējienu).
atpīkstēt Atbildēt ļoti smalkā, dažkārt vārgā balsī.
atraidīt Atbildēt noliedzoši (tam, kas, piem., ko lūdz).
reaģēt Atbildēt uz kairinājumu, ārēju iedarbību.
līdzatbildība Atbildība (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu citu.
kriminālatbildība Atbildība par darbību, kas likumā kvalificēta par noziegumu.
virsredaktors Atbildīgais, galvenais redaktors.
galvenais Atbildīgais, vadošais (pēc ieņemamā amata, stāvokļa); tāds, kas vada, pārzina (ko).
patikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
tikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
derēt Atbilst (vajadzīgajam lielumam, izmēram) – par apģērbu, apaviem u. tml.
būt pa zobam atbilst kāda prasībām, iespējām.
būt līmenī atbilst kādām normām, prasībām.
turēties līmenī atbilst kādām normām, prasībām.
stāvēt Atbilst ķermenim pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām).
galda kultūra atbilstība sabiedrībā pieņemtajām normām, piem., galda klāšanā, uzvedībā pie galda.
pa prātam atbilstoši kāda prasībām, priekšstatiem, gaumei.
sērijveida Atbilstoši kādai sērijai un lielā apjomā.
labi Atbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); atbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
metodisks Atbilstoši metodikai (1) plānveidīgi; arī sistemātiski, regulāri.
padomju sociālistiskā republika atbilstoši PSRS konstitūcijai – suverēna sociālistiska valsts, bet faktiski federācijas subjekts, lielākā administratīvi teritoriālā vienība PSRS.
piemērots Atbilstošs (piem., kādām prasībām, kādai vajadzībai).
jaunmodīgs Atbilstošs pašreizējai modei; jaunlaiku.
atripot Atbraukt (par transportlīdzekli).
izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot.
cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu, taciņu).
atvaļinājums Atbrīvojums no darba uz noteiktu laiku, saglabājot darbavietu un algu.
emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no pakļautības, atkarības, aizspriedumiem.
deputinizācija Atbrīvošanās no Krievijas Federācijas prezidenta (kopš 2012. gada) Vladimira Putina īstenotās politikas un tās ietekmes.
izsviest Atbrīvot (kādu no darba pret viņa gribu); izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
nomest Atbrīvot (kādu no darba).
emancipēt Atbrīvot (kādu) no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem.
izpirkt Atbrīvot (kādu), samaksājot (prasīto).
utot Atbrīvot (ko, kādu) no utīm, ķerot tās.
noņemt Atbrīvot (no amata, kādu pienākumu pildīšanas).
atstādināt Atbrīvot (no amata); nepielaist (ko) pie darba pienākumu pildīšanas.
izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama); izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai samazināt piespriesto sodu.
atvaļināt Atbrīvot (parasti no dienesta armijā).
atindēt Atbrīvot (parasti organismu) no indīgām vielām, toksīniem u. tml.
dot Atbrīvot (vietu), piedāvājot (citam).
attaukot Atbrīvot (virsmu) no taukvielām; atdalīt taukvielas.
atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu).
izmest uz ielas Atbrīvot no darba, nenodrošinot materiāli.
atlaist Atbrīvot no darba; atstādināt, atņemot pilnvaras.
izsviest uz ielas Atbrīvot no darba.
atlaist Atbrīvot no kādas saistības (piem., maksājuma); samazināt (piem., maksājumu, cenu).
atmīnēt Atbrīvot no mīnām, spridzekļiem u. tml.; padarīt nekaitīgu (piem., lādiņu).
attārpot Atbrīvot no tārpiem (parasti dzīvnieku).
atūdeņot Atbrīvot no ūdens.
laist Atbrīvot, atlaist (no darba).
palaist sveikā atbrīvot, nenodarot pārestību.
mest Atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt.
sviest Atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga).
tikt vaļā atbrīvoties (no kā, arī no kāda).
izrauties Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem).
novākt pie malas atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
novākt no ceļa atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
nomest Atbrīvoties (no netikuma), atmest (nevēlamu paradumu).
atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt nepiespiestam, dabiskam u. tml.
dabūt nost no ceļa atbrīvoties no kāda.
dabūt pie malas atbrīvoties no kāda.
atūdeņoties Atbrīvoties no ūdens.
izlādēties Atbrīvoties, tikt izlādētam no elektriskās enerģijas (piem., par ierīci).
pazemināt Atcelt (no ieņemamā amata, dienesta pakāpes) un pārcelt (zemākā amatā, dienesta pakāpē).
restaurēt Atcerēties (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.).
iedomāt Atcerēties, atveidot atmiņā; iedomāties (2).
iedomāties Atcerēties, atveidot atmiņā.
izņemt Atdalīt (ko) no organisma.
kāst Atdalīt (ko) no šķidruma, to nolejot.
atdabūt Atdalīt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
izņemt Atdalīt (piem., no teksta) kā lieku, neiederīgu, nevajadzīgu.
atgriezt Atdalīt (zemes gabalu no kādas platības).
atlapot Atdalīt lapas (augiem).
nodabūt Atdalīt nost (parasti ar pūlēm, grūtībām).
atpogaļot Atdalīt pogaļas (liniem).
sijāt graudus no pelavām atdalīt vērtīgo no mazvērtīgā.
atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga.
atšķirt Atdalīt, atšķirot.
atkabināt Atdalīt, atvienot (ko piekabinātu); atāķēt.
atraut Atdalīt, domās nesaistīt, aplūkot šķirti (ko savstarpēji saistītu).
izolēt Atdalīt, nošķirt atsevišķi.
nozvīņot Atdalīt, notīrīt zvīņas (zivij).
separēt Atdalīt, sadalīt (ko) ar separatoru.
izsaukuma zīme atdalītājpieturzīme (!) izsaukuma teikuma beigās.
jautājuma zīme atdalītājpieturzīme (?) jautājuma teikuma beigās.
nokrist Atdalīties (no kā) un nonākt lejā, zemē.
nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
izkrist Atdalīties (no kāda veseluma) un izslīdēt, nokrist.
izkrist Atdalīties (no ķermeņa).
nonākt Atdalīties (nost); nokrist (nost).
atraisīties Atdalīties (piem., no zara).
plukt Atdalīties no ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu).
atšķelties Atdalīties šķelšanas vai šķelšanās rezultātā.
nobirt Atdalīties un nokrist (par augu daļām).
atkrist Atdalīties un nokrist.
atlupt Atdalīties, atlobīties nost.
atlīmēties Atdalīties, atnākt vaļā (par ko pielīmētu, aizlīmētu).
atlipt Atdalīties, atnākt vaļā (piem., par ko pielipinātu, salipušu).
drāzt Atdalot skaidas (parasti ar nazi) apstrādāt; apstrādājot, parasti ar nazi, gatavot (priekšmetu).
plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
brukt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup.
grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup.
nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
nobrukt Atdaloties nost, nokrist, nogāzties; brūkot pārvērsties drupās; nogrūt.
rimeiks Atdarinājums; atkārtoti uzņemta filma; skaņdarba pārveidojums.
imitācija Atdarināšana; atdarinājums.
kariķēt Atdarināt (kādu) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
ķēmoties pakaļ atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
mērkaķoties pakaļ atdarināt (kādu), rīkoties tāpat kā kāds cits.
darīt pakaļ atdarināt (kādu).
skriet pakaļ atdarināt (kādu).
stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību.
iejusties (kāda) lomā atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties.
nokopēt Atdarināt, atveidot (ko redzētu, dzirdētu u. tml.).
viltot Atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam.
imitēt Atdarināt.
imitators Atdarinātājs.
piebaurot Atdarinot baurošanu, pievilināt (dzīvnieku).
piegaudot Atdarinot gaudošanu, pievilināt.
krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
attaisīt Atdarīt (piem., atverot plakstiņus).
atkosties Atdarīt (piem., pasakot pretī ko nepatīkamu).
atlīdzināt Atdarīt ar labu.
gandarīt Atdarīt, atmaksāt, pēc tam izjūtot apmierinājumu, iegūstot sirdsmieru.
atspēlēties Atdarīt, atriebties.
atdabūt Atdarīt, atvērt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
atvērt Atdarīt.
atvērties Atdarīties; kļūt vaļējam, pieejamam.
veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
izpirkt Atdot (aizdevumu), saņemot atpakaļ (ieķīlāto).
reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu, konfiscētu) atpakaļ privātīpašumā; atkārtoti privatizēt.
atdāvināt Atdot (ko savu citam) par dāvanu.
samainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita); apmainīt.
apmainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita).
pārdot Atdot (mantu, produktu, īpašumu u. tml.) par samaksu pircēja īpašumā.
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piem., zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
izlikt Atdot (piem., enerģiju, prasmi).
ziedot Atdot (piem., materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ.
izdot Atdot atpakaļ (naudas) pārpalikumu pēc samaksas.
atmaksāt Atdot atpakaļ (parasti naudu).
atsviest Atdot atpakaļ (parasti strauji, pēkšņi, negaidīti).
nodot Atdot bez atlīdzības vai pārdot.
nolikt savu galvu atdot dzīvību (parasti bruņotā cīņā).
piecelt no miroņiem Atdot dzīvību, atdzīvināt.
uzcelt no miroņiem Atdot dzīvību, atdzīvināt.
piecelt no kapa Atdot dzīvību, atdzīvināt.
uzcelt no kapa Atdot dzīvību, atdzīvināt.
novilkt pēdējo kreklu no muguras atdot otram pēdējo.
nokārtot parādu atdot parādu.
nodot Atdot, ļaut pārņemt (varu, vadību, pilnvaras u. tml.).
izdāļāt Atdot, uzdāvināt daudziem (daudz vai visu).
atdrāzt Atdrāzties.
atmesties Atdurties, atsisties (pret šķērsli).
atdzesināt Atdzesēt.
karpačo Atdzesēta un ļoti plānās šķēlēs sagriezta, jēla liellopu gaļas fileja.
renesanse Atdzimšana, izplatīšanās no jauna; jauns uzplaukums.
auksts Atdzisis.
gatavības apliecība atestāts par vidējo izglītību.
atsūtīt Atgādāt šurp (pa pastu vai liekot nodot).
incidents Atgadījums, notikums (parasti nepatīkams).
atgādne Atgādinājums (parasti uzraksta veidā).
garšot Atgādināt (citas vielas, produkta) garšu.
uzplēst Atgādinot ko, pieļaut, ka jāatceras (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots).
nākt priekšā atgadīties, notikt.
aceknis Atgremotāju kuņģa daļa.
regresija Atgriešanās agrākā attīstības stadijā; pasliktināšanās.
pārrasties Atgriezties (ligzdošanas vietā) – par gājputniem.
reemigrēt Atgriezties dzimtenē no emigrācijas.
atdabūt Atgūt (to, kas kādreiz piederējis).
atdzīvoties Atgūt mundrumu, kļūt rosīgākam, aktīvākam; kļūt priecīgākam.
atjēgties Atgūt savaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma); atgūt samaņu.
atkopties Atgūt spēkus, veselību (piem., pietiekami ēdot).
atgūties Atgūt, piem., savaldību, spēju skaidri domāt; atgūt nepieciešamo fizisko un garīgo spēku.
izmesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam.
atkāpties Atiet (no kāda), atstājot vienu, arī netraucējot.
atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt dzīvības pazīmes; atgūt jušanas, kustību spēju.
reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, arī pēc intensitātes mazināšanās – par dabas parādībām).
piētisms Atjaunošanās kustība vācu luteriskajā baznīcā (17. gs. beigās, 18. gs.), kam bija raksturīga stingra dievbijība, askētisms ikdienas dzīvē, centieni veicināt draudžu locekļu aktīvu līdzdarbību.
atdzemdināt Atjaunot (kādu, parasti sabiedriskās dzīves parādību).
reanimēt Atjaunot (organisma) dzīvības procesus; atdzīvināt.
reģenerēt Atjaunot (piem., zaudētus vai bojātus organisma audus).
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju, pārtraucot darboties, atrodoties mierā vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
pārlādēt Atjaunot, arī izveidot, pārlikt vēlreiz no jauna (piem., programmatūru, fotogrāfijas datorā); pārlikt (datus, informāciju), piem., no vienas datora programmas uz otru.
atminēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto); atcerēties.
atcerēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto).
uzspodrināt Atjaunot, papildināt, padarīt labāk izmantojamu (ko, piemēram, karjerā).
atdzīvoties Atjaunoties, atveidoties (atmiņā, priekšstatos).
veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana (saules, gaisa) iedarbībai; pelde.
atjaunot Atkal izveidot tādu, kāds bijis (par ko tādu, kas novecojis, sagruvis, zudis u. tml.).
atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest; panākt, ka no jauna stājas spēkā.
rubāto Atkāpe no stingra tempa, piem., lai panāktu izpildījuma ekspresivitāti.
kroka Atkarens, nokarens (ādas) veidojums; rieva ādā, grumba.
jo Atkārtojumā "jo – jo": saista salikta teikuma daļas, norādot uz salīdzinājumu.
nedz Atkārtojumā "nedz – nedz": saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
tū Atkārtojumā "tū tū" vai savienojumā "tu tū" lieto, lai atdarinātu pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas u. tml. radītu skaņu.
ū Atkārtojumā "ū-ū" vai savienojumā "u-ū": lieto, lai sauktu kādu, sasauktos ar kādu.
atgremot Atkārtot (jau zināmas citu domas), nedodot ko jaunu.
pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi; šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis).
revanšs Atkārtota cīņa (sporta spēle), kurā ir iespēja uzvarēt iepriekšējās cīņas (sporta spēles) zaudētājam; uzvaras gūšana pēc zaudējuma.
dzenāt Atkārtoti dzīt, trenkāt (cenšoties noķert, sagūstīt); atkārtoti dzīt (dzīvnieku).
pārdzimt Atkārtoti iedzimt.
recidivēt Atkārtoti izdarīt noziegumu.
riņķot Atkārtoti parādīties, uzplaiksnīt.
bakstīt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest vai grūst; arī durstīt.
daudzināt Atkārtoti saukt (par ko), dēvēt.
tirdīt Atkārtoti uzdot jautājumus, prašņāt.
pārvēlēt Atkārtoti vēlējot, ievēlēt (kādu, ko) vēlreiz.
pārvēlēt Atkārtoti vēlējot, izraudzīties (ko citu).
mēģināt Atkārtoti vingrinoties, izpildot, iestudēt, sagatavot demonstrēšanai (ko).
tirināties Atkārtoti, strauji kustēties (par ķermeņa daļu).
tirināt Atkārtoti, strauji kustināt (ķermeņa daļu).
recidivēt Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību).
uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas, piemēram, kādam nav zināms); atklāt (kāda vai kā atrašanās vietu).
pieķert Atklāt (kādu), kas dara ko sliktu; pārsteigt (kādu) nevēlamā, nosodāmā rīcībā.
nākt uz pēdām atklāt (parasti noziedznieku, noziegumu).
atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas tēlā); izveidot, radīt pēc kāda parauga.
noraut masku atklāt kāda īsto būtību.
atklāt savas kārtis atklāt savus nodomus, līdzekļus to sasniegšanai u. tml.
atmaskot Atklāt, atveidot ar mākslinieciskiem līdzekļiem (piem., kā slēpta negatīvo būtību).
izvilkt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
izvilkt dienasgaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
(iz)celt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
rakt augšā atklāt, darīt zināmu (piem., ko aizmirstu).
izgaismot Atklāt, parādīt, izcelt (piem., mākslas darbā).
celt priekšā atklāt, parādīt, izklāstīt.
ierādīt Atklāt, parādīt.
notvert Atklāt, pieķert (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).
atmaskot Atklāt, pierādīt (kāda kaitīgu, noziedzīgu darbību, ko negatīvu, slēptu).
atšifrēt Atklāt, saprast, noskaidrot (ko grūti izprotamu, ārēji slēptu u. tml.).
grēksūdze Atklāta atzīšanās kādā nodarījumā un tā nožēlošana.
paneļdiskusija Atklāta diskusija starp individuāli izraudzītiem cilvēkiem.
apvainot Atklāti pateikt, ka uzskata par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
klāt vaļā atklāti, vaļsirdīgi sākt stāstīt, klāstīt.
publicitāte Atklātība, plaša pieejamība, atvērtība; plaša atpazīstamība, popularitāte sabiedrībā, arī reklāma.
raudzīties Atklāties, izpausties (par vidi, apstākļiem).
izrādīties Atklāties, noskaidroties.
karte Atklātne, pastkarte; mākslinieciski izveidota lapa apsveikuma ierakstīšanai.
paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piem., ar kāda nozieguma bīstamību; šāds politiski inscenēts tiesas process noteiktu politisku mērķu sasniegšanai.
atbļaut Atkliegt; nesavaldīgā balsī atbildēt.
atkravāties Atkļūt šurp ar iedzīvi (parasti jaunā dzīves vietā).
atlidot Atkļūt, pārvietojoties gaisā; atbraukt (piem., ar lidmašīnu).
izdedži Atkritumprodukti, kas rodas pēc cietā kurināmā sadegšanas; atkritumprodukti metalurģijā un ķīmiskajā rūpniecībā.
mēslu bedre Atkritumu bedre.
šķīdonis Atkusnis, kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme, visapkārt ir liels slapjums.
apkust Atkust, nokust (daļēji, vietumis).
atsaldēt Atlaidināt.
patriekt Atlaist, atbrīvot (piem., no darba, amata pienākumu pildīšanas).
nomest gāzi atlaižot gāzes pedāli, samazināt braukšanas ātrumu.
reņģe Atlantijas siļķes pasuga (Baltijas siļķe) – neliela (līdz 25 cm) zivs ar sudrabainiem sāniem un zilganzaļu muguru, kas dzīvo Baltijas jūrā [Clupea harengus membras].
pušķis Atlasīts, sakārtots ziedu kopums.
savākt Atlasot apkopot (kādā kopumā, veidojumā).
ielauzties Atlaužot (piem., durvis), iekļūt (kur iekšā), parasti, lai zagtu, laupītu; iekļūt ar varu (kur iekšā).
sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
kurtāža Atlīdzība māklerim vai brokerim par starpniecību darījumā.
maksa Atlīdzība naudā; samaksa.
komisija Atlīdzība par darījuma izpildi.
sāpju nauda atlīdzība par fizisku nodarījumu vai aizskārumu.
samaksa Atlīdzība par padarīto darbu, pakalpojumu u. tml.
izpirkšanas nauda atlīdzība, samaksa par kāda atbrīvošanu.
izpirkuma nauda atlīdzība, samaksa par kāda atbrīvošanu.
gandarījums Atlīdzinājums (cietušajam).
revanšēties Atlīdzināt (piem., par pakalpojumu ar pretpakalpojumu).
līdzināt Atlīdzināt (piem., parādu, zaudējumu).
maksāt naudā vai graudā atlīdzināt naudā vai naturālijās.
kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piem., par zaudēto); par atlīdzību izsniegt naudas summu.
atstrādāt Atlīdzināt, atmaksāt ar savu darbu.
atdarīt Atlīdzināt, darot labu.
apmaksāt Atlīdzināt, samaksāt.
nepalikt parādā atlīdzināt; atdarīt ar to pašu.
atgāzt Atliekt atpakaļ (galvu); nedaudz atvirzīt (ķermeņa daļu).
iztaisnot Atliekt taisnu vai taisnāku (ķermeni, tā daļas).
iztaisnoties Atliekties taisnam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
kredīta saldo atlikums grāmatvedības konta kredītā.
pelni Atlikums, kas paliek pēc (kā) sadegšanas.
beidzamais Atlikušais, pēdējais.
atloks Atlocīta, īpaši veidota mala (parasti apģērbam).
atlūzas Atlūzuši (kā) gabali; atliekas (piem., no avarējuša, bojāgājuša transportlīdzekļa).
ziņa Atļauja (kādam, piem., ko darīt).
koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
palaist Atļaut (kādam, kam) doties, virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
palaist Atļaut (kādam) iet, doties (kur, uz kurieni).
sankcionēt Atļaut (ko), dot sankciju, atzīt par likumīgu.
atlaist Atļaut doties prom; atbrīvot, palaist vaļā.
dot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
atbrīvot Atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju).
pielaist Atļaut piedalīties.
autorizēt Atļaut rakstīt savu biogrāfiju; atzīt par adekvātu savu biogrāfiju.
pielaist Atļaut rīkoties, darboties.
atļauties Atļaut sev, dot iespēju sev (darīt ko kārojamu, ne vienmēr iespējamu u. tml.); iegādāties, lietot.
pielaist pie stūres atļaut vadīt transportlīdzekli.
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ievirzās, novietojas (kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
revanšs Atmaksa par zaudējumu; uzvaras gūšana pēc zaudējuma.
atdeve Atmaksāšanās, efektivitāte, rezultāts (darbībai, pasākumam u. tml.).
portobello Atmateņu ģints sēne ar pelēcīgi brūnu, līdz 20 cm diametrā lielu cepurīti [Agaricus bisporus].
redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus; atcerēties redzes atmiņā.
domāt Atmiņā, iztēlē veidot tēlus, ainas; atcerēties, iztēloties.
amnēzija Atmiņas zudums galvas smadzeņu saslimšanas gadījumā.
reminiscence Atmiņas, iespaidi.
jonosfēra Atmosfēras augšējie jonizētie slāņi (aptuveni no 50 līdz 400 kilometru augstumā).
ziemeļblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; polārblāzma; kāvi.
polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; ziemeļblāzma; kāvi.
fronte Atmosfēras robežjosla, kas šķir divas dažādas gaisa masas.
gaisa spiediens atmosfēras spiediens.
virpuļstabs Atmosfēras stabveida virpulis.
laikapstākļi Atmosfēras stāvokļa izraisīto apstākļu kopums (kādā vietā, laikposmā).
atkrist Atmuguriski krītot, nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; strauji atsēsties, atgulties (piem., nespēkā, nogurumā).
sanest Atnest un atdot (ko) lielākā daudzumā.
apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
noņemt Atņemt (kādam ko).
denaturalizēt Atņemt (kādam) pilsoņa, pavalstnieka statusu.
izņemt grožus no rokām atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
nogāzt Atņemt (kam) varu; panākt, ka (kas, kāds) zaudē valdīšanas tiesības.
arestēt Atņemt personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju); apcietināt.
uzlikt (kādam) ķepu atņemt rīcības brīvību, ļoti ierobežot (kādu).
atdalīt Atņemt, atlauzt, atraut u. tml. (daļu no kā).
atiezt Atņirgt (zobus) – par dzīvniekiem.
iezt Atņirgt (zobus) – par dzīvniekiem.
parādīt zobus Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
kodola starojums atoma kodola procesu izraisīts starojums; kodolstarojums.
kodolstarojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums.
kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās process, ko izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām.
radioaktivitāte Atomu kodolu sabrukšana, vienlaikus izdaloties enerģijai jonizējošā starojuma veidā.
nukloni Atomu kodolu veidojošās elementārdaļiņas – protoni un neitroni.
provinciālisms Atpalicība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra vai galvaspilsētas.
izvērst Atplest, izvirzīt (uz āru, sānis, ķermeņa daļas).
driskas Atplēstas, saplēstas (papīra, auduma) daļas, strēmeles, skrandas; saplēsts, skrandains apģērbs.
skrandas Atplēstas, saplēstas (piem., auduma, papīra) daļas.
skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piem., par audumu, papīru).
gulēt dienvidu atpūsties miegā pēc pusdienām.
izvēdināt galvu atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
izvēdināt smadzenes atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
zvilnēt Atpūsties, atrodoties guļus, pusguļus vai pussēdus stāvoklī.
izklaidēties Atpūsties, gūt pozitīvas emocijas, atbrīvoties no sasprindzinājuma.
izklaidēšanās Atpūšanās, nodarbošanās ar ko patīkamu, kas rada pozitīvas izjūtas, novērš sasprindzinājumu.
diendusa Atpūta (parasti miegā) pēc pusdienām.
rekreācija Atpūta, darbaspēju atjaunošana; vides un dabas resursu izmantošana atpūtai, darbaspēju atjaunošanai.
atelpa Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā) darbā.
zvilnis Atpūtai guļus, pusguļus, arī pussēdus paredzēts ērts krēsls, dīvāns.
šūpuļkrēsls Atpūtas krēsls, kuram ir lokveida pamatne un kurā var šūpoties.
lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar dažādām atrakcijām.
skrituļslēpošana Atpūtas un sporta veids – braukšana ar skrituļslēpēm.
skrituļslidošana Atpūtas un sporta veids – braukšana ar skrituļslidām.
tūrisms Atpūtas un sporta veids – ceļošana, kas apvienota, piem., ar zināšanu ieguvi, sporta elementiem.
skriet Ātrā gaitā virzīties (par dzīvniekiem).
ātrs Ātrā palīdzība.
pasāža Ātrā tempā atskaņojama augšupejošu vai lejupejošu skaņu rinda.
operativitāte Ātra, nekavējoša darbība, rīcība; tūlītēja izpilde.
kankāns Ātra, strauja deja, kam raksturīgi augsti un sparīgi kāju vēzieni; šīs dejas mūzika.
pārmācīt Atradināt (kādu) no nevēlama ieraduma, rakstura īpašības u. tml.
atradināties Atradināt sevi.
uzkoda Ātrai uzēšanai sagatavots ēdiens; arī uzkožamais.
uzkoda Ātrai uzēšanai sagatavots ēdiens.
pasūtīt (trīs mājas, vienu māju) tālāk atraidīt (kādu).
iedot kurvīti atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
iedot kurvi atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
atšūt Atraidīt, atvairīt (kādu, parasti pasakot ko asu).
atvairīt Atraidīt, nepieņemt.
pasūtīt Atraidīt; aizdzīt.
atmudžināt Atraisīt (ko samudžinātu).
atšķetināt Atraisīt (ko samudžinātu).
birt Atraisīties un krist zemē (par lapām, augļiem, ziediem).
kebabnīca Ātrās ēdināšanas iestāde, kuras specializācija ir kebabi.
atbildēt Atrast (piem., problēmas atrisinājumu, atbildi).
pieķerties Atrast iemeslu, par ko runāt, kritizēt, aizrādīt u. tml.
izkulties no parādiem atrast iespēju nokārtot parādus.
izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
uzrakt Atrast, atklāt (piemēram, līdz šim nezināmu informāciju).
izvēlēt Atrast, izraudzīt no kāda kopuma, daudzuma, (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
izvēlēties Atrast, izraudzīties noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
notvert Atrast, izraudzīties.
pārmest tiltu atrast, izveidot saikni (starp ko).
karāties Atrasties (gaisā, debesīs) šķietami nekustīgi.
iegrimt Atrasties (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt daļēji aizsegtam.
iegult Atrasties (kā vidū, ielokā).
būt Atrasties (kā) rīcībā, zināšanā, arī eksistēt (kāda) apziņā.
nostāties Atrasties (kādā teksta vietā), tikt lietotam – par valodas vienībām.
vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties.
nosēdēt Atrasties (kādu laiku) apcietinājumā.
aplipt Atrasties (kam) cieši klāt (piem., par daudziem kukaiņiem).
notupēt Atrasties (kur kādu laiku).
piesēt Atrasties (kur, kādā vietā) lielā daudzumā.
ciemoties Atrasties (pie kāda, kur), parasti kādu laiku.
sēdēt Atrasties (uz kā, kur) stāvus vai tupus – par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem.
sēdēt Atrasties apcietinājumā, ieslodzījuma vietā.
apgrozīties Atrasties apgrozībā (parasti par naudu).
salikt rokas klēpī atrasties bezdarbībā.
būt starp diviem dzirnakmeņiem atrasties divējādu pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
nogulēt Atrasties guļus stāvoklī (kādu laikposmu).
gulēt Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
izciest sodu atrasties ieslodzījumā.
dzīvot līdzi Atrasties kā iespaidā, varā.
palikt Atrasties kādā pozā, stāvoklī un to nemainīt.
palikt Atrasties kādā situācijā, apstākļos; nonākt kādā stāvoklī.
dzīvot Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem); plūst (par šķidrumu).
klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā); būt klusam.
saprasties Atrasties miermīlīgās savstarpējās attiecībās (par dzīvniekiem).
snaust Atrasties nedziļā, īslaicīgā miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
pazust Atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
gulēt ziemas miegā atrasties pilnīgā miera stāvoklī (par dažiem dzīvniekiem).
gulēt ziemas miegu atrasties pilnīgā miera stāvoklī (par dažiem dzīvniekiem).
nosēdēt Atrasties sēdus, sēžot pavadīt (kādu laiku).
degt Atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā; spēcīgi izpausties (par psihiskām norisēm).
kaist Atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā; degt.
tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermenis balstās (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par dzīvniekiem).
tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām vai uz ceļgaliem.
sēdēt Atrasties stāvoklī, kad sēžamvieta balstās pret kādu virsmu.
nostāvēt Atrasties stāvus, stāvēt (kādu laiku).
peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka (tas) pilnībā pārklāj; atrasties šķidruma virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
stāvēt krustcelēs atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
stāvēt krustceļos atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
kulminēt Atrasties uz debess meridiāna (par debess spīdekļiem).
būt galdā atrasties uz galda.
pludot Atrasties, arī izplatīties (piem., uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
saskarties Atrasties, arī šķietami atrasties tieši līdzās.
stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
sēdēt Atrasties, būt (kādā stāvoklī, kādos apstākļos) ilgāku laiku vai pastāvīgi.
klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā).
slīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
izkaisīt Atrasties, būt izvietotam izklaidus.
ietvert Atrasties, būt izvietotam, izveidotam kam apkārt; iekļaut.
izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem, izklīdinātiem dažādās vietās.
saskarties Atrasties, būt kontaktā (ar kādu priekšmetu, vielu u. tml.).
nākt Atrasties, būt novietotam (kādā secībā); sekot.
turēties Atrasties, būt novietotam (kādā vietā).
pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši klāt, veidojot kopīgu telpu vai sistēmu.
saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par līkumainu taku.
uziet Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
iziet Atrasties, būt pavērstam (kādā virzienā).
mājot Atrasties, darboties (kur).
mitināties Atrasties, darboties (kur).
smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
tupēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā) sēžot.
būt Atrasties, uzturēties (kur), arī ierasties, piedalīties (par cilvēkiem).
būt Atrasties, uzturēties, pastāvēt (kur) – par dzīvniekiem, augiem.
atradenis Atrasts dzīvnieks (piem., noklīdis suns, ievainots savvaļas dzīvnieks).
sabiedrība Atrašanās (ar kādu) kopā, (kāda) klātbūtnē.
atkarība Atrašanās (kāda) varā, ietekmē, pakļautībā u. tml.
cietumniecība Atrašanās cietumā; cietumā pavadītais laiks.
prezidentūra Atrašanās valsts prezidenta amatā vai prezidējošas valsts statusā.
mājvieta Atrašanās, darbošanās vieta.
izture Atrašanās, turēšana noteiktā stāvoklī (kādu laika posmu).
klātbūtne Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā); piedalīšanās (kādā norisē, pasākumā).
bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu.
vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
karpu dzimta ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta (pieder karpa, karūsa, plaudis, rauda, sapals u. c.).
atšaut Atraut, atbīdīt vaļā.
dators Ātrdarbīga programmējama elektroniska ierīce datu saņemšanai, apstrādei un uzglabāšanai.
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
aizskriet Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aprikšot Ātri apstaigāt, apskriet (vairākas, daudzas vietas) – par cilvēku.
attraukt Ātri atbildēt, atteikt.
attraukt Ātri atkļūt, atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
atdiegt Ātri atskriet, atbēgt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
atraut Ātri atvest (ar transportlīdzekli).
laist ļekas (vaļā) ātri bēgt, ātri doties prom.
laisties ļekas vaļā ātri bēgt, ātri doties prom.
paskriet Ātri braucot, pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
skriet Ātri braukt (par transportlīdzekļiem); tikt ātri pārvietotam (par priekšmetiem); ātri pārvietoties.
traukt Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
traukties Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
kārta Ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis.
laisties Ātri doties, virzīties (kur, kādā virzienā).
apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt [1].
uzcepties Ātri iekaist, sadusmoties.
sabirt Ātri ierasties, novietoties (kur – par vairākiem, daudziem).
sperties Ātri iet, arī skriet kādā virzienā.
izvicot Ātri izēst (ēdienu), iztukšot (trauku).
birt Ātri iznākt, parādīties (no kurienes) – parasti par daudziem cilvēkiem.
aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
pārskatīt Ātri izskatīt, iepazīt (piem., dokumentu, rakstu), iegūstot vispārīgu priekšstatu par to.
uzcept Ātri izveidot, noorganizēt u. tml.
uzbliezt Ātri izveidot, noorganizēt.
izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
kratīt pirkstu ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
kaleidoskopisks Ātri mainīgs; dažāds, daudzveidīgs.
pazibināt Ātri parādīt un vairs nerādīt.
ieskriet Ātri pārvietojoties, atdurties (pret šķērsli).
ieskriet krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
sadurties krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
iedrāzties Ātri pārvietojoties, neviļus, negribēti sadurties (ar šķērsli) un ietriekties, ievirzīties (kur iekšā).
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
skriet Ātri pārvietoties (par parādībām dabā, piem., par vēju, mākoņiem).
pārdrāzties Ātri pārvirzīties (pār kam, pār ko) – par parādībām dabā, piem., vēju.
nelikt lūgties ātri piekrist ko darīt.
lecīgs Ātri sakaitināms, ķildīgs.
samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
izkust Ātri tikt izdotam (par naudu).
uzcilpot Ātri uziet, uzskriet (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piemēram, par mestiem priekšmetiem.
steigt Ātri veikt (piem., darbu); censties paveikt (ko) pēc iespējas ātri.
triekties Ātri virzīties, parasti pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
traukties Ātri virzīties, pārvietoties (par dzīvniekiem).
pucēt Ātri virzīties, pārvietoties; doties (kur).
svilpot Ātri virzoties gaisā, radīt augstas, stieptas skaņas.
svilpt Ātri virzoties gaisā, radīt augstu, stieptu skaņu.
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
rīt Ātri, ar lielu interesi (daudz) lasīt.
uzspolēt Ātri, ar paātrinājumu braukt; pieļaut, arī panākt, ka transportlīdzekļa riteņi (ritenis) brīdi griežas uz vietas, buksē.
izrīt Ātri, arī negausīgi izēst, izdzert.
uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; ātri uzzīmēt.
uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
bērt Ātri, bez pārtraukuma runāt (piem., ko iegaumētu, izdomātu).
aizlaist Ātri, bezrūpīgi izdot, iztērēt.
pucēt Ātri, daudz ēst.
novicot Ātri, enerģiski (ko) paveikt, izdarīt.
vicot Ātri, enerģiski (ko) veikt, darīt.
aizdiegt Ātri, lieliem dūrieniem aizšūt; pavirši aizlāpīt.
sarīties Ātri, negausīgi apēst (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst lielāku daudzumu (kā).
sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apsēst, arī ierīt (kā) lielāku daudzumu.
kā velns ar vējlukturi ātri, neskatoties, bez apdomas.
kā vilks caur Rīgu ātri, neskatoties, bez apdomas.
atsviest Ātri, nevērīgi, arī asi atbildēt (kādam).
samest Ātri, parasti ar noteiktām kustībām izveidot (piem., mezglu); arī samudžināt.
tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos.
aizmesties Ātri, steidzīgi aiziet, aizskriet; mainot kustības virzienu, pēkšņi, strauji aizvirzīties (aiz kā).
paķert Ātri, steidzīgi nopirkt.
piesteigties Ātri, steidzīgi pievirzīties; atsteigties (piem., lai sniegtu palīdzību kādam).
fiksi Ātri, steidzīgi.
riksis Ātri, steidzīgi.
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties, ko darīt, veikt).
kā uz (karstām) oglēm Ātri, steigā (ko izdzert, apēst).
nesties Ātri, steigā iet, skriet; drāzties.
iegrūst Ātri, steigā, parasti paslepus, iedot.
sprukt Ātri, steigšus (piem., nepacietībā, bailēs) virzīties (kur iekšā, ārā, prom u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
atjozt Ātri, strauji atskriet šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
mesties Ātri, strauji mainīt ķermeņa stāvokli; ātri, strauji mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
pārsviest Ātri, strauji pārvietot (piem., karaspēku, tā daļas).
piebrāzties Ātri, strauji piesteigties; piedrāzties.
traukt Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt); traukties.
traukties Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt).
sviesties Ātri, strauji virzīties (piem., iet, skriet, noteiktā virzienā, kopā ar kādu).
mesties Ātri, strauji virzīties, doties (kurp, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko kvalitatīvu, pārsteidzošu).
atribūtika Atribūtu (kādai parādībai raksturīgu simbolu, priekšmetu) kopums.
atmaksa Atriebība, atdarīšana.
parādīt velnu Atriebties, atmaksāt (kādam).
atbilde Atrisinājums, iznākums (uzdevumam).
atšķetināt Atrisināt, noskaidrot (sarežģītu jautājumu, problēmu).
atrijas Atrīta barība (ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus).
nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību).
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (darīt ko tā attālināšanās virzienā).
ierobežot Atrodoties (kam) apkārt, nodalīt, norobežot.
vīt Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to).
aizklāt Atrodoties (kam) priekšā, aizsegt.
segt Atrodoties (kam) virsū, apklāt, darīt neredzamu.
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, pasargāt vai daļēji pasargāt to no apkārtējās vides iedarbības.
traucēt Atrodoties (kur) apgrūtināt (ko), radīt neērtības (kam).
stopēt Atrodoties ceļa malā, ar žestu lūgt apstāties garāmbraucošās automašīnas, lai bez maksas pārvietotos ar šādi apstādinātu automašīnu.
izvārgt Atrodoties grūtos apstākļos, izmocīties, kļūt vārgam, nespēcīgam.
nolīkt Atrodoties ilgāku laiku saliektā stāvoklī, kļūt sāpīgam, grūti atliecamam taisni (parasti par muguru, pleciem).
ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses.
apēnot Atrodoties kam apkārt, aizsedzot (ko), radīt ēnu.
aizēnot Atrodoties kam priekšā, aizsedzot (ko), radīt ēnu, samazināt gaismas pieplūdi (augiem).
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
pārpildīt Atrodoties kur lielā daudzumā, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vietu, platību) – parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
izlidot Atrodoties kustībā, braucienā u. tml., izvirzīties ārā (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
noiet Atrodoties kustībā, braucot noslīdēt nost vai sānis.
nonākt Atrodoties kustībā, cirkulējot nokļūt (kur), sasniegt (kādu vietu).
nonīkt Atrodoties neērtos, nogurdinošos apstākļos, zaudēt spēkus, možumu.
nonīkt Atrodoties sliktos apstākļos, kļūt vārgam, nespēcīgam un aiziet bojā.
peldēties Atrodoties ūdenī, peldēt, nirt u. tml.
aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, padarīt (ko) nesaskatāmu, neredzamu; aizklāt.
ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (apkārt) ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
klātesot Atrodoties, uzturoties, piedaloties (kur, kopā ar kādu).
apsviedīgs Ātrs, veikls; darbīgs, aktīvs.
slidskriešana Ātrslidošana.
slidskrējējs Ātrslidotājs.
mezgls Ātruma mērvienība – jūras jūdžu skaits, ko kuģis nobrauc vienā stundā, aptuveni 1852,2 metri stundā.
temps Ātrums (norisei, darbībai, skaņdarba atskaņošanai u. tml.).
gaismas ātrums ātrums, ar kādu vakuumā izplatās elektromagnētiskie viļņi (300 000 kilometru sekundē).
upurēt Atsacīties (no kā vērtīga, vajadzīga) kā labā, kāda mēŗka dēļ.
epidurāls Atsāpināšanas veids, kurā anestezējošo vielu ievada spraugā starp mugurkaula smadzeņu apvalkiem.
reference Atsauce (uz citu publikāciju), tekstā ievietotā norāde.
norāde Atsauce, paskaidrojoša piezīme (tekstā); ziņas, informācija (par ko).
rezonanse Atsaucība, interese (sabiedrībā).
pretimnākšana Atsaucība, palīdzība (kādam); atbalsts (kādam).
atbalsts Atsaucība; palīdzība.
atbildēt Atsaukties (piem., uz kāda jūtām).
konfiscēt Atsavināt (mantu, īpašumu) piespiedu kārtā bez atlīdzības.
ekspropriēt Atsavināt īpašumu (parasti piespiedu veidā, neatkarīgi no īpašnieka gribas).
rekvizēt Atsavināt mantu piespiedu kārtā (piem., kara laikā).
atsegums Atsegts, redzams iežu slāņojums.
posms Atsevišķa (kā) daļa ar noteiktam īpašībām, pazīmēm.
klēts Atsevišķa (parasti koka) ēka labības un dažu citu pārtikas produktu, arī apģērba glabāšanai.
cirknis Atsevišķa ar starpsienu norobežota augļa vai sēklotnes daļa.
platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu atveres paplašinājums (piem., taurei, piltuvei).
tropu māja atsevišķa celtne botāniskajā vai zooloģiskajā dārzā, kurā mākslīgi radīti apstākļi, lai tajā varētu augt un dzīvot tropiem raksturīgie augi un dzīvnieki.
noliktava Atsevišķa celtne vai telpa (kā, piem., produkcijas, preču) uzglabāšanai.
kārta Atsevišķā celtniecības posmā uzceļams objekts, kompleksa daļa.
gabals Atsevišķa daļa (no veselā).
fragments Atsevišķa daļa, gabals; (zuduša darba) saglabājusies daļa, gabals; nepabeigts darbs.
operācija Atsevišķa darbība vai noteiktu darbību kopums; tehnoloģiska procesa viena pabeigta daļa.
istaba Atsevišķa dzīvojamā telpa (dzīvoklī, mājā).
sējums Atsevišķa grāmata (piem., kopotu rakstu izdevumam).
savrupmāja Atsevišķa ģimenes māja (apdzīvotā vietā).
kamera Atsevišķa izolēta telpa cietumā ieslodzītajiem.
posms Atsevišķa kādas sistēmas vienība, sastāvdaļa, kam ir noteikta vieta, uzdevums.
albums Atsevišķā kompaktdiskā, kasetē u. tml. izdots skaņdarbu kopums ar kopīgu nosaukumu.
balss Atsevišķa melodiska līnija (vairākbalsīgā skaņdarbā); atsevišķa (nošu) partija.
viena lieta atsevišķa parādība, apstāklis.
detaļa Atsevišķa sastāvdaļa (piem., kādā ierīcē, aparātā).
vienība Atsevišķa sistēmas, iedalījuma sastāvdaļa.
gludinātava Atsevišķa telpa (mazgātavā, tīrītavā), kurā gludina izmazgāto veļu, iztīrīto apģērbu.
rezervāts Atsevišķa teritorija, kurā nometināta kāda iedzīvotāju grupa (piem., indiāņi Amerikā, Kanādā, Brazīlijā).
daļa Atsevišķa vienība (kādā kopumā, sistēmā, organizācijā).
pasaule Atsevišķa Visuma daļa; debess ķermenis vai to kopums.
posms Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa; segments.
segments Atsevišķa, kustīgi savienota bezmugurkaulnieku ķermeņa daļa; posms (3).
piliens Atsevišķa, maza (parasti apaļa vai iegarena) šķidruma daļiņa.
lāse Atsevišķa, maza ieapaļas formas šķidruma daļiņa.
segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (kā) daļa.
čarterlidmašīna Atsevišķam lidojumam noīrēta lidmašīna.
separāts Atsevišķi nošķirts, nodalīts (par parādībām sabiedrībā).
sastāvs Atsevišķo (piem., administratīvas vienības, valsts orgāna, iestādes) daļu kopums.
galīgais rezultāts atsevišķos sacensību posmos vai disciplīnās iegūto rezultātu kopsavilkums.
domēns Atsevišķs apgabals internetā (ar kopīgu adreses elementu), ko veido, piem., kādas valsts iedzīvotāji vai cilvēku grupa.
eksemplārs Atsevišķs augs vai dzīvnieks no attiecīgās augu vai dzīvnieku grupas.
gabals Atsevišķs cilvēks, dzīva būtne (kā skaitīšanas vienība).
pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
detaļa Atsevišķs elements (piem., mākslas darbā, teksta saturā); sīkums.
komponents Atsevišķs elements (valodas vienībā).
skara Atsevišķs garens veidojums.
cukurgrauds Atsevišķs graudu cukura gabaliņš.
pārstāvis Atsevišķs indivīds (no kādas cilvēku grupas).
eksemplārs Atsevišķs indivīds.
pārstāvis Atsevišķs īpatnis, eksemplārs (par dzīvniekiem, augiem).
posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana; samērā neilgs laika sprīdis, kad notiek kāda norise, kāds process.
gabals Atsevišķs literārs, muzikāls vai teātra mākslas darbs.
epizode Atsevišķs notikums, atgadījums, notikumu virknē.
eksemplārs Atsevišķs priekšmets no vienādu vai līdzīgu priekšmetu grupas.
krāsa Atsevišķs priekšmets, materiāls u. tml., ko raksturo šāda īpašība.
gabals Atsevišķs priekšmets, vienība (no līdzīgu priekšmetu grupas).
kumšķis Atsevišķs, neliels (piem., augu, to daļu) kopums; kušķis.
spura Atsevišķs, nepiekļāvīgs (kā) veidojums.
nozare Atsevišķs, specifisks cilvēku nodarbošanās veids tautsaimniecībā, zinātnē, mākslā u. tml.; darbības joma.
ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, māksliniecisks saskaņojums.
kompozīcija Atsevišķu daļu, elementu izkārtojums (piem., tēlotājas mākslas darbos).
montāža Atsevišķu elementu, detaļu salikšana, savienošana viena vesela priekšmeta izgatavošanai.
vispārināt Atsevišķu objektu konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem.
integrācija Atsevišķu objektu, daļu apvienošana vai apvienošanās vienotā veselumā, vienotā sistēmā; iekļaušanās kādā savienībā, organizācijā, kopumā u. tml.
koordinācija Atsevišķu vienību darbības saskaņošana, darba organizēšana kopīga mērķa izpildei.
kazuistika Atsevišķu, konkrētu gadījumu izskatīšana, atrisināšana saskaņā ar jurisprudences normām.
važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piem., savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1).
rikošetēt Atsisties pret ko un sākt kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piem., lodi, šāviņu).
atsitiens Atsites izraisīts sitiens, grūdiens.
nodauzīt Atsitot, piesitot nošķelt, nodalīt nost.
jūras līmenis atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes – jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
noņemt Atskaitīt; noskaitot (noteiktu daudzumu), paņemt.
dipēt Atskanēt (par soļu troksni); radīt soļu troksni.
norībēt Atskanot šādam troksnim, nodrebēt.
daktiliskās atskaņas atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
blakus atskaņas atskaņas, kas saista vienu otrai sekojošas dzejas rindas.
asonanse Atskaņas, kurās vienādi ir tikai patskaņi.
kalambūriskas atskaņas atskaņas, kuru fonētiskā līdzībā izpaužas komisks pretstats.
spēlēt Atskaņot (ar mūzikas instrumentu) skaņdarbu, tā sastāvdaļu; būt tādam, kas prot spēlēt (mūzikas instrumentu).
spēlēt Atskaņot ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem (skaņdarbu, tā sastāvdaļu), atveidot, tēlot (izrādi).
pavadīt Atskaņot muzikālo pavadījumu.
pirmatskaņot Atskaņot pirmo reizi (skaņdarbu) publiski.
kruķīt Atskaņot, demonstrēt (audio vai videoierakstus).
mūzikas centrs atskaņotājsistēma, kurā apvienots radio ar kasešu un kompaktdisku atskaņotāju.
krusteniskās atskaņas atskaņu izkārtojums rindās tā, ka atskaņota pirmā ar trešo, otrā ar ceturto rindu utt.
retrospekcija Atskats pagātnē; pagātnē radīto mākslas darbu, daiļdarbu pārskats.
atšauties Atskriet, atnākt (parasti strauji, steidzīgi).
atgriezties Atskrūvēties (piem., par detaļu ar vītni); griežoties atvērties.
relaksēties Atslābināties, atbrīvoties no sasprindzinājuma, stresa; arī atpūsties.
apgurt Atslābt, aprimt (par parādībām dabā).
diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kuras laikā sirds kambari piepildās ar asinīm.
mašīnatslēdznieks Atslēdznieks, kas remontē mašīnas.
remontatslēdznieks Atslēdznieks, kas veic remontdarbus.
priekškaramā atslēga atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
piekaramā atslēga atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
priekškaramā slēdzene atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
piekaramā slēdzene atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
koda atslēga atslēga, kas darbojas, lietojot noteiktu kodu.
atslēgas vārds atslēgvārds.
atsperes nosēde atsperes deformācija slodzes ietekmē.
spoguļoties Atspīdēt, atspoguļoties.
atgaisma Atspīdums, atblāzma.
atmirdzums Atspīdums, atspulgs.
atsvaidzināt Atspirdzināt, atjaunot (piem., spēkus).
atspirgt Atspirdzināties, atsvaidzināties.
morss Atspirdzinošs dzēriens – ar ūdeni atšķaidīta ogu vai augļu sula.
limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (augļu sulām, koncentrāta vai esencēm, cukura u. tml.), kas (rūpnieciski ražojot) parasti ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
atdzerties Atspirgt, uzsūcot ūdeni (par pavītušiem augiem, ziediem).
atspulgs Atspoguļojums, atspīdums (kur).
tēlot Atspoguļot, atveidot (ko) mākslas tēlos, mākslas darbā; atspoguļot, atveidot (ko) – par mākslas darbu.
rādīt Atspoguļot, tēlot (mākslas darbā).
atspīdēt Atspoguļoties (kur); mest atspīdumu (kur).
atspulgot Atspoguļoties (kur); mest atspīdumu.
atstarot Atspoguļoties, atspīdēt (kur).
nosprādzēt Atsprādzēt un noņemt (ko piesprādzētu).
saules zaķītis atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
piespalvot Atstājot (kur) spalvas lielākā daudzumā, padarīt netīru (ko) – parasti par suni, kaķi.
kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
iziet Atstājot uzturēšanās vietu, doties (kur, veikt kādu darbību).
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (piem., par sīki viļņotu ūdens virsmu).
laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt.
dūriens Atstarpe no viena dūruma vietas līdz otrai (šujot ar adatu).
starprinda Atstarpe starp augu rindām (stādījumos, sējumos).
rindstarpa Atstarpe starp iesētu, iestādītu augu rindām.
starprinda Atstarpe starp rindām (tekstā).
rindstarpa Atstarpe starp teksta rindām.
atbildēt Atstāstīt mācīto (kādā priekšmetā).
atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu, lasītu vai redzētu).
iznākt Atstāt (kādu vietu).
pamest Atstāt (kādu, ko).
izmest uz ielas Atstāt (kādu) bez pajumtes.
katapultēties Atstāt lidaparātu ar katapultu (2).
izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu, izbraukt ārpus savas zemes robežām; emigrēt.
novēlēt Atstāt mantojumā; atstāt, nodot izmantošanai.
uzlikt (savu) zīmogu atstāt noteiktu ietekmi (uz ko), paliekamas pēdas.
bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (piem., no karadarbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
atlicināt Atstāt, pataupīt; iedalīt (kādam nolūkam).
atstarpe Atstatums, brīva telpa (starp diviem punktiem, priekšmetiem u. tml.).
atgrūst Atstumt, atraidīt; izraisīt nevēlēšanos tuvināties, sadarboties.
sasūtīt Atsūtīt lielākā daudzumā (par cilvēkiem).
sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piem., ar pasta, interneta starpniecību (ko) lielākā daudzumā; nosūtīt, arī atsūtīt, piem., ar pasta, interneta starpniecību (kā lielāku daudzumu).
uzsvaidzināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot (piemēram, remontējot).
uzprišināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot, uzlabot; uzfrišināt.
uzfrišināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot.
rokas lote atsvars ar graduētu auklu.
atrast Atsvešināties (no kā pierasta); kļūt tādam, kam zudušas agrākās iemaņas, ierašas; atradināties.
kristīt Atšķaidīt (piem., pienu, degvīnu ar ūdeni).
atlēkt Atšķelties un atkrist nost; atdalīties, atlobīties.
pretstats Atšķirībā (no kā), salīdzinājumā (ar ko).
diference Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem).
kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
regālija Atšķirības zīme; goda zīme (piem., ordenis, medaļa).
diverģence Atšķirību rašanās, atšķiršanās no kopējā, sākotnējā; izkliede, sazarošanās.
laukums Atšķirīga kādas virsmas daļa; atšķirīga vieta (kādā virsmā).
pavadiņa Atšķirīga makšķerauklas nobeiguma daļa, kas piestiprināta pie āķa.
apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piem., ar krāsojumu.
ieaudi Atšķirīgi (piem., pēc krāsas, materiāla) audi, kurus ieauž starp pamataudiem.
diferencēts Atšķirīgs (pēc kādiem nosacījumiem).
spogulis Atšķirīgs laukums (dzīvnieka) ķermeņa virsmā.
ielāps Atšķirīgs laukums, plankums (kādā vietā).
diferenciāls Atšķirīgs, dažāds (atkarībā no kāda nosacījuma).
nestandarta Atšķirīgs, individuāls; arī neparasts, oriģināls.
citāds Atšķirīgs; savādāks.
adapters Atšķirīgu modeļu elementu salāgošanas ierīce fototehnikā.
sajaukums Atšķirīgu priekšmetu, parādību u. tml. apvienojums.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), sašķelt (kādu cilvēku kopumu).
nošķirt Atšķirt nost, nodalīt savrup.
atšķelt Atšķirt savrup (kādu no pārējiem).
izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar ko).
atrauts Atšķirts, izolēts; tāds, kam nav ciešu sakaru (ar ko).
atsprādzēt Attaisīt (sprādzi vai ko sasprādzētu).
atvainot Attaisnot, aizbildināt.
maliene Attāla vieta, apvidus pierobežā.
atgrūsties Attālināties savstarpējas iedarbības rezultātā.
parseks Attāluma mērvienība, ko lieto astronomijā – 3,26 gaismas gadi.
rādiuss Attālums (no kāda iedomāta, pieņemta centra) līdz (tā) robežai.
krūšaugstums Attālums no kāju pēdām līdz krūtīm (cilvēkam).
izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam noteiktā laika momentā.
rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šā ķermeņa elements.
distance Attālums no starta līdz finišam; trase.
garums Attālums no viena gala līdz otram, no sākuma līdz beigām.
pietura Attālums no vienas šādi ierīkotas vietas līdz otrai.
solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piem., zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) vienas malas līdz otrai.
solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība – aptuveni 70–80 centimetri.
nobraukums Attālums, ko transportlīdzeklis nobraucis noteiktā laikposmā.
sniedzamība Attālums, kurā ir iespējama (kā, parasti ieroča, transportlīdzekļa) darbība.
izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties pagūt (izdarīt ko).
askētisms Atteikšanās no miesīgām baudām un dzīves labumiem, lai sasniegtu tikumisku pilnību, tuvību Dievam.
gavēnis Atteikšanās no noteikta veida (parasti gaļas) ēdieniem vai neēšana vispār, kā arī citu ierobežojumu ievērošana baznīcas noteiktajā laikā; attiecīgais laika posms.
boikots Atteikšanās piedalīties (kur), darīt (ko).
liegties Atteikties (ko darīt).
atmest Atteikties (no kā lieka, nepareiza, neizpildāma u. tml.).
atraut Atteikties (no kā, piem., cita labā); neizlietot savām vajadzībām.
atmest domu atteikties no kāda nodoma.
mest plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
sviest plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
ņemt vārdus atpakaļ atteikties no saviem vārdiem.
sabuntoties Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
retuša Attēla (piem., fotogrāfijas) uzlabošana, likvidējot defektus, (ko) izceļot u. tml.
ksilogrāfija Attēla iegriešana vai iegrebšana koka platē, lai no tās iegūtu novilkumus; attiecīgā darba tehnika.
dobspiedums Attēla iegūšana uz papīra no iespiedformas padziļinātajām ar krāsu pildītajām vietām.
izšķirtspēja Attēla kvalitātes rādītājs (videotehnikai un printeriem).
fotomontāža Attēla veidošana no atsevišķiem fotouzņēmumiem vai to daļām; šādā veidā iegūts attēls.
apgaismojums Attēlojums, izskaidrojums.
aprakstīt Attēlot (daiļdarbā).
kariķēt Attēlot (ko) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
zīmēt Attēlot (ko) ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
stilizēt Attēlot (parasti priekšmetu) mākslas darbā, pārveidojot (to) dekoratīvā, ornamentālā veidā.
uzpušķot Attēlot (piemēram, notikumu) nedaudz sagrozīti (piemēram, izskaistināti).
projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
zīmēt Attēlot ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
atklāt Attēlot, atveidot (ar mākslinieciskiem līdzekļiem).
šaržēt Attēlot, atveidot (ko) šaržā, ar šarža paņēmieniem.
atainot Attēlot, atveidot (mākslas darbā); uzskatāmi parādīt.
parādīt Attēlot, atveidot (mākslas darbā).
atspoguļot Attēlot, atveidot (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīt (ko).
atsegt Attēlot, atveidot (piem., ar mākslinieciskiem līdzekļiem).
iezīmēt Attēlot, atveidot, arī ieskicēt (piem., daiļdarbā).
apdzejot Attēlot, izteikt dzejā.
shematizēt Attēlot, parādīt, uztvert (ko) vispārīgās līnijās, pārāk vienkāršoti.
novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
negatīvs Attēls (piem., fotofilmā, kinofilmā), kurā gaišie un tumšie laukumi izvietoti pretēji nekā oriģinālā vai kur redzamās krāsas ir oriģināla krāsu papildkrāsas; filma ar šādu attēlu, ko izmanto pozitīva fotoattēla iegūšanai.
ilustrācija Attēls teksta papildināšanai vai paskaidrošanai.
plāns Attēls, kurā shematiski norādīta (kā) pārvietošanās, arī pārvietošanās ceļš, virziens, secība.
skice Attēls, kurā vispārināti un vienkāršoti ir fiksētas (piem., mākslas darba) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti fiksēts kāds iespaids, iecere.
attēlu segmentācija attēlu sadalīšana apgabalos, saskaņā ar punktu (pikseļu) īpašību līdzību.
mērogs Attiecība starp izmēriem kartē, rasējumā u. tml. un dabā.
vergturība Attiecības, kurās kādu izmanto, pazemo pakļauj.
saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība.
saikne Attiecību kopums, kam raksturīga savstarpēja saistība, ietekme, iedarbība.
sakars Attiecību kopums, kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi organizēta tirdzniecības pārtraukšana.
puse Attiecīgā diennakts daļa.
galds Attiecīgā maltīte; šajā maltītē pasniegtais ēdiens.
tādējādi Attiecīgā noteiktā veidā; tā [1] (1).
strēlnieks Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
svari Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
puse Attiecīgais gadalaiks.
aritmētika Attiecīgais mācību priekšmets (Latvijas skolās pastāvēja līdz 20. gs. beigām).
apmācība Attiecīgās nodarbības.
vietējais laiks attiecīgās vietas meridiānam atbilstošs laiks.
uzbrukt Attiecīgi izturoties (piemēram, metoties virsū) nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
spert soļus attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt (ko), arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
adresēt Attiecināt (uz kādu), paredzēt (kādam).
nostāja Attieksme (pret ko), noteikta viedokļa izpausme.
materiālisms Attieksme pret īstenību no praktiskuma, izdevīguma, labuma viedokļa.
cieņa Attieksme un izturēšanās, kurā izpaužas (kāda cilvēka) zināšanu, nopelnu atzīšana, arī godbijība (pret kādu, ko).
pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu); veids, kādā (kas) tiek risināts, izveidots u. tml.
pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga dziļa godbijība, cieņa, mīlestība (pret ko); šīs attieksmes izpausme reliģiska rakstura darbībā.
relatīvais pronomens attieksmes vietniekvārds.
ņemt Attiekties (pret ko), uztvert (ko kādā veidā).
krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) – par aizdomām, izvēli u. tml.
nolīst Attīrīt (mežu) no kokiem, krūmiem, izveidojot izcirtumu.
kāst Attīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot cauri sietam, kāstuvei.
tīrīt Attīrīt no piejaukumiem, no kā nevajadzīga.
dezaktivēt Attīrīt no radioaktīvajām vielām (teritoriju, priekšmetu u. tml.).
izaugsme Attīstība, pilnveidošanās (piem., talantam, spējām, dotībām).
augsme Attīstība, pilnveidošanās; izaugsme.
perspektīva Attīstība, virzība nākotnē (par notikumu, procesu u. tml.); arī izredzes.
reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem); attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
dinamika Attīstības gaita, izmaiņas dažādu faktoru ietekmē.
vēsture Attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
piedzīvot Attīstības procesā sagaidīt (piem., kādu notikumu).
aizmetnis Attīstības sākuma forma (organismam, organisma daļām).
iedīglis Attīstības sākums, pirmā izpausme (jaunai parādībai, kas veidojas).
pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piem., procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piem., uz kādu darbību, stāvokli).
inkubēt Attīstīt un audzēt (zivju mazuļus).
izveidot Attīstīt, pilnveidot (piem., kustības, valodu); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek attīstīts, pilnveidots.
mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas īpašības.
mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
muzikalitāte Attīstīta spēja uztvert un saprast mūziku, nodarboties ar mūziku: muzikāla apdāvinātība.
inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, plašas, vispusīgas zināšanas, augsta uzvedības kultūra.
briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
saplaukt Attīstīties (piem., par parādībām sabiedrībā).
plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piem., par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piem., par kustībām, valodu).
pāraugt Attīstoties intelektuāli kļūt pārākam (par kādu).
uzzelt Attīstoties kļūt spēcīgākam, vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā).
noiet Attīstoties nonākt (līdz kādam rezultātam).
izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piem., asnus, atvases).
uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
abstinence Atturēšanās (parasti no alkoholisko dzērienu lietošanas).
neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (piem., norisi, darbību).
atturēties Atturēt sevi (piem., no kaitīga ieraduma, iegribas); izvairīties (ko darīt).
gaidīt Atturēties uz laiku (no kādas darbības, rīcības), neuzsākt (ko darīt).
ieturīgs Atturīgs, savaldīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dehidratācija Atūdeņošana; atūdeņošanās.
atsveicināties Atvadīties ar sveicienu.
teikt ardievas atvadīties, sakot atvadu vārdus.
vadīties Atvadīties.
ardievas Atvadu vārdi, ko saka mirušajiem.
atbīdīt Atvairīt (domas, rūpes).
akadēmiskais atvaļinājums Atvaļinājums, ko uz noteiktu laiku piešķir docētājam zinātniska darba veikšanai.
demobilizēt Atvaļināt (karavīrus) no armijas pēc kara dienesta laika izbeigšanās u. tml.
rezerve Atvaļināto karavīru (rezervistu) kopums, kas vajadzības gadījumā var atkal pildīt militārā dienesta pienākumus.
derivāts Atvasinājums; vārds, kas atvasināts no cita vārda.
mikrometrs Atvasināta starptautiskās mērvienību sistēmas mērvienība – metra miljondaļa.
deverbāls Atvasināts no darbības vārda (verba) – par lietvārdu vai īpašības vārdu.
izvilkt Atvāzt, izbīdīt (ko salokāmu, sabīdāmu).
izkropļojums Atveidojums, kas neatbilst īstenībai, ir sagrozīts.
māneklis Atveidojums, ko izmanto (kā) pievilināšanai.
atklāsme Atveidošana, izpausme (mākslas darbā); atklāšana.
notēlot Atveidot (mākslas tēlos).
atspoguļot Atveidot (psihē, spriedumos u. tml.).
izpildīt Atveidot (sagatavotu priekšnesumu).
ritmizēt Atveidot (skaņdarba) ritmu.
reproducēt Atveidot (skaņu, attēlu) – par tehniskiem līdzekļiem.
uznest Atveidot (uz kā, kam) virsū (piemēram, uzkrāsojot).
reproducēt Atveidot apziņā, aktualizēt psihē (piem., ko atmiņā saglabātu).
ēnot Atveidot ēnu (piem., zīmējumā).
notēlot Atveidot imitējot, atdarinot; izlikties.
spēlēt Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski; ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski (piemēram, diakritiski zīmi uz kā); izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (īstenības priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
izpaust Atveidot, atklāt (mākslas darbā).
iemiesot Atveidot, attēlot (mākslas darbā).
izspēlēt Atveidot, attēlot; imitēt.
tvert Atveidot, interpretēt (ko), ievērojot noteiktas prasības, principus.
tulkot Atveidot, izteikt (piem., tekstu, vārdu) citā valodā.
inscenēt Atveidot, notēlot (piem., reālu notikumu).
atspoguļoties Atveidoties (apziņā).
atainoties Atveidoties (piem., atmiņā).
atspoguļoties Atveidoties (uz virsmas) atspulga veidā.
stāvēt acu priekšā atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
stāvēt acīs atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
atspoguļoties Atveidoties, parādīties (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīties (kur).
sprausla Atvere (šķidruma, gāzes) noteikta virziena plūsmas regulēšanai (smidzinātājos, miglotājos, iekšdedzes motoros u. c.).
mute Atvere ar dobumu sejas lejasdaļā, kas paredzēta barības uzņemšanai, skaņu veidošanai.
logs Atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai kopā ar vienu vai vairākām ietvarā iestiprinātām, iestiklotām vērtnēm.
žāva Atvere, kas savieno mutes dobumu ar rīkli.
uzšķirt Atvērt (tīmekļa vietni, elektronisku dokumentu u. tml.).
izvirināt Atvērt un aizvērt (daudzas vai visas durvis, vārtus u. tml.); vairākkārt atvērt un aizvērt (durvis, vārtus u. tml.).
vietkarte Atvērta guļvieta vilciena vagonā (pa 4 katrā nodalījumā un divas vietas gar ejas otru malu paralēli vagona sienai visā garumā augšā un apakšā).
perforācija Atvērums, caurums (kādā organisma daļā).
aizdare Atvērums, kas speciāli izveidots un aprīkots (kā) aizdarīšanai.
mute Atvērums; (kā) vaļējā daļa.
savest Atvest (ko ar transportlīdzekli) lielākā daudzumā; atvest (ar transportlīdzekli kā lielāku daudzumu).
atdzīt Atvest (transportlīdzekli) braucot ar to.
ievest Atvest un ieviest (valstī, teritorijā u. tml. augus vai dzīvniekus no citurienes).
atgādāt Atvest, atnest, atsūtīt u. tml. šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
konvencijas muita atvieglotas muitas nodevas, kas noteiktas ar līgumu.
mājas arests atvieglots aresta veids, kad arestētais tiek izolēts savā dzīvoklī, mājā.
atdalīties Atvirzīties, doties prom (no kāda kopuma); aiziet un palikt savrup.
labi Atzīme labu sekmju vērtējumam (4 – piecu ballu sistēmā, 7 – desmit ballu sistēmā).
teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (5 – piecu ballu sistēmā, 9 – desmit ballu sistēmā).
vājš Atzīme sliktu sekmju vērtējumam (2 – piecu ballu sistēmā); atzīme vāju sekmju vērtējumam (3 – desmit ballu sistēmā).
nodzert magaričas atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
sadzert magaričas atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
apslacīt Atzīmēt ar iedzeršanu.
iecentrēt Atzīmēt, izveidot centru (parasti sagataves gala virsmā).
piefiksēt Atzīmēt, pierakstīt vai kā citādi saglabāt.
uzslava Atzinība, īsi pateikts atzinīgs vērtējums (kādam).
goda dēļ Atzinības, ievērības dēļ.
goda pēc Atzinības, ievērības dēļ.
piekrišana Atzinības, patikas izpausme, ko pauž pretējā dzimuma personas.
uzlielīt Atzinīgi novērtējot, lielīt (kādus, ko), parasti ar īsu izteikumu.
uzslavēt Atzinīgi, parasti īsiem vārdiem, novērtēt (kādu, ko).
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
apvainojums Atzinums, ka tiek uzskatīts par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem; neapstrīdama patiesība.
kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība parādību attieksmēs; likums, likumība.
tēze Atziņa, kas ir jāpierāda.
prātojums Atziņa, kas radusies pārdomu rezultātā.
bāze Atziņas, fakti u. tml., kas nodrošina (kā) tālāku attīstību.
aizmest Atzīstot (ko) par nevajadzīgu, nederīgu, vairs nelietot, neizmantot un atbrīvoties (no tā).
noraidīt Atzīstot par neatbilstošu kādām prasībām, nepieņemt (ko).
leģitimācija Atzīšana par likumīgu; oficiāla (piem., kādu tiesību) apstiprināšana.
diskvalifikācija Atzīšana par nepiemērotu (piem., turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
diskvalificēt Atzīt (kādu) par nepiemērotu (piem., turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
pārspīlēt Atzīt (ko) par lielāku, nozīmīgāku, nekā tas ir patiesībā; atspoguļot, parādīt (ko) neatbilstoši īstenībai – pārāk labi vai pārāk slikti.
aizmēzt (arī izmest, izsviest u. tml.) (vēstures) mēslainē atzīt (ko) par nederīgu, novecojušu, nevajadzīgu un atbrīvoties no tā.
noliegt Atzīt (ko) par neesošu vai nepatiesu un izpaust, darīt zināmu (to).
apmierināt Atzīt (prasību, sūdzību u. tml.); dot gandarījumu.
attaisnot Atzīt (tiesājamo) par nevainīgu (pret viņu) izvirzītajā apsūdzībā.
nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
ieskaitīt Atzīt par apgūtu, izpildītu (piem., mācību vielu, uzdevumu).
pieļaut Atzīt par iespējamu (piem., domu, ideju).
iecienīt Atzīt par labāku, izvēlē dot tam priekšroku.
stādīt blakus Atzīt par līdzīgu, līdzvērtīgu.
stādīt līdzās Atzīt par līdzīgu, līdzvērtīgu.
leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piem., kādas tiesības).
apstiprināt Atzīt par likumīgu, derīgu (ar īpašu pavēli, rīkojumu, lēmumu u. tml.).
anulēt Atzīt par nederīgu vai spēkā neesošu; atcelt.
izbrāķēt Atzīt par nepiemērotu, nederīgu.
balstīt Atzīt par pareizu (ko) un palīdzēt (tam) īstenoties.
pievienoties Atzīt par pareizu (piem., kādu viedokli) un kļūt par (tā) atbalstītāju.
apstiprināt Atzīt par pareizu; pievienoties (kādam izteikumam).
attaisnot Atzīt par pieļaujamu; būt par apstākli, kas pieļauj (ko darīt).
vainot Atzīt par vainīgu (1), piedēvēt (kādam) vainu (1).
uzlūkot Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
noplātīt rokas atzīt savu bezspēcību, nespēju (ko darīt, ietekmēt).
pieteikties Atzīt sevi (par ko) un darīt to oficiāli zināmu.
nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
ņemt uz sevi vainu atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu.
uzņemties vainu (uz sevi) atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu.
piekāpties Atzīt, pieņemt (piem., kāda cita viedokli) un (tam) pakļauties.
atzveltnis Atzveltnes krēsls; neliels dīvāns ar atzveltni.
parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas.
šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem).
segaudi Audi ar aizsargāšanas funkciju, kas sedz (organisma vai tā daļu) virsmu, izklāj (organisma) dobumus.
kaula smadzenes audi, kas atrodas kaulu dobumos.
šķērsaudi Audi, kas audumā ir novietoti šķērsām tā garenvirzienam.
šķērssvītrotie muskuļaudi audi, kas ir skeleta muskuļu uzbūves pamatelements.
gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus.
balstaudi Audi, kas piešķir organismam mehānisku izturību un elastību.
muskuļaudi Audi, kas sastāv no šūnām, kurām piemīt savilkšanās spēja un kuras veido muskuļus.
gludie muskuļaudi audi, kas veido gludos muskuļus.
savienotājaudi Audi, kuru funkcija ir savienot, saistīt organisma daļas.
tūners Audioaparatūras bloks – radiouztvērējs bez zemfrekvences pastiprinātāja un skaļruņiem.
podkāsts Audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē; raidieraksts.
raidieraksts Audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē.
klausītava Auditorija.
macerācija Audu atmiekšķēšanās un sadalīšanās mikroorganismu, ūdens, skābju, fermentu u. tml. faktoru iedarbībā.
gangrēna Audu atmiršana, ko izraisa audu asinsapgādes vai barošanās traucējumi.
rēta Audu bojājuma vieta (parasti kokam).
ievainojums Audu bojājums, kas radies ārējās iedarbības rezultātā; brūce.
apsaldējums Audu bojājums, ko izraisa zema temperatūra.
miza Audu kārta stumbra, zaru un saknes ārējā daļā (kokiem, krūmiem).
metaplāzija Audu pārveidošanās citādos, morfoloģiski un funkcionāli atšķirīgos audos.
infiltrāts Audu sabiezējums, ko rada šūnu elementu un šķidruma uzkrāšanās audos.
autoplastika Audu transplantācija no vienas organisma daļas citā.
topogrāfija Audu un orgānu savstarpējais izvietojums kādā ķermeņa daļā.
skleroze Audu vai orgāna blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
pārstādīšana Audu vai orgānu pārvietošana ķirurģiskā operācijā, lai tie ieaugtu citā vietā vai citā organismā; transplantēšana.
starpsiena Audu veidojums starp organisma daļām.
sistēma Audu, orgānu un to daļu kopums, kas veido vienotu veselumu un ko saista kopēja funkcija.
līķauts Auduma gabals, ko pārklāj mirušajam.
auts Auduma gabals, ko tin ap kāju (piem., zābakos).
stilbtiņš Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim.
batika Auduma krāsošanas tehnika, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
trinītis Auduma pinums, ko auž ar trim nīšu kārtām, veidojot virspusē diagonālu rakstu; audums, kam ir šāds pinums.
tīģerādas raksts auduma raksts, apdruka, kas atgādina tīģera svītroto apmatojumu.
dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (piem., svecē, petrolejas lampā), pa kuru pieplūst degšanai nepieciešamais šķidrums.
aizkari Auduma vai cita materiāla gabals, ko piekarina, lai aizsegtu (ko).
transparents Auduma vai kāda cita materiāla izstrādājums ar tekstu vai attēlu, kas iestiprināts ietvarā.
ielāps Auduma, ādas u. tml. gabals, ar ko salāpa cauru, izdilušu vietu; materiāla (piem., koka, skārda) gabals, ar ko salabo bojāto vietu.
apšuve Auduma, ādas u. tml. sloksne, ar ko apdarināts, apstrādāts (piem., apģērbs).
aproce Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts piedurknes nobeigumā.
audekls Audums (linu vai kokvilnas, parasti mājās austs).
velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
gabardīns Audums (parasti vilnas) ar diagonālu rievojumu.
samts Audums ar ļoti blīvu, smalku, īsu plūksnu labajā pusē.
žakardaudums Audums ar sarežģītu rakstu.
mežģīņaudums Audums ar sīki caurumotu rakstu.
buklē Audums ar sīkiem mezgliņiem virspusē.
mēbeļaudums Audums mēbeļu apvilkšanai; mēbeļdrāna.
linaudums Audums no linu šķiedras.
stiklaudums Audums no stiklšķiedras diegiem.
skujiņu audums audums, kam ir skujiņu raksts.
smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piem., slīpēšanai, pulēšanai.
lini Audums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
rāmija Audums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba virsējai daļai, tā ārpusei vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai.
starpdrēbe Audums, ko novieto, iestrādā starp divām drēbes kārtām.
velūrs Audums, līdzīgs samtam, kas darināts no pieciem vītiem diegiem, no kuriem četri veido augšējo un apakšējo daļu, bet piektais (kas atšķiras no citiem un ir samtains) veido plūksnu.
materiāls Audums.
kolorists Audumu krāsošanas speciālists; krāsu kombināciju veidotājs audumiem.
izaudzēt Audzējot izveidot (piem., jaunu šķirni).
izmēģināt Audzējot pārbaudīt (kā kvalitāti, īpašības, piemērotību).
tumors Audzējs.
kultivēt Audzēt un kopt (piem., savvaļas augus).
kopt Audzēt, kultivēt (augus), rūpēties, lai (tie) labi augtu.
spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
uzaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās; izaudzināt.
izaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās.
pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības.
ieaudzināt Audzinot panākt, ka izveidojas (noteiktas īpašības).
audžumeita Audžubērns – meitene.
audžudēls Audžubērns – zēns.
pārveidne Auga daļa, kas radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam.
žuburs Auga daļu (zaru, vasu, sakņu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
potzars Auga dzinums, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
skelets Auga galveno daļu (piem., stumbra, galveno zaru) kopums.
seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir aizsargājoša funkcija.
lapas plātne auga lapas plakanā, paplatinātā daļa.
veģetatīvie orgāni auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā augšanu un attīstību (piem., lapas, stumbrs, sakne).
slimība Auga organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
zvīņlapas Auga pirmās zvīņveida lapas.
bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids – sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni).
serde Auga stumbra vai saknes vidusdaļa, kas sastāv no atšķirīgiem audiem.
šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim.
stumbrs Auga vasas daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
pumpurs Auga vasas vai zieda aizmetnis.
metamorfoze Auga veģetatīvo orgānu (piem., lapu, sakņu) formas un funkcijas pārveidošanās auga attīstības gaitā.
potpumpurs Auga zara daļa ar spēcīgu pumpuru, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
virsmiziņa Auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta.
mežatundra Augājs, kurā mijas meža un tundras veģetācija.
tīklblakts Augēdāja blakts, kam priekšspārniem ir tīklveida dzīslojums.
šķiedraugi Augi (lini, kokvilna, kaņepes, džuta), ko audzē tekstilšķiedru ieguvei.
lecekšaugi Augi (parasti agrīni dārzeņi), ko audzē lecektīs.
endēms Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā.
ārstniecības augi augi, kam ir dziednieciskas īpašības.
vīrišķie augi augi, kam ir tikai vīrišķie ziedi.
bumbuļaugi Augi, kam uz pazemes dzinumiem attīstās bumbuļi (1).
stīgaugi Augi, kam veidojas stīgas.
mezofīti Augi, kas aug vidēji mitrās augsnēs.
sausummīļi Augi, kas pielāgojušies dzīvei sausā vidē.
pusēnas augi augi, kas piemēroti augšanai daļēji apēnotās vietās.
ziedaugi Augi, kas vairojas ar sēklām un zied krāšņiem ziediem.
sēklaugi Augi, kuriem veidojas sēklas.
viendīgļlapji Augi, kuru dīglim ir viena dīgļlapa.
trūdaugi Augi, kuru normālai attīstībai ir nepieciešama trūdaina zeme, augsne.
sīpolaugi Augi, kuru pazemes vasa veido sīpolu.
vecākaugi Augi, kurus krusto hibrīdu iegūšanai.
kaučukaugi Augi, no kuru piensulas iegūst dabisko kaučuku.
paparžaugi Augi, piem., kosas, staipekņi, papardes, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa.
ziemas dārzs augiem paredzēta speciāla telpa mājā.
sēklkopība Augkopības nozare, kurā nodarbojas ar kultūraugu sēklu ieguvi un sēklas kvalitātes uzlabošanu.
sēklotne Auglenīcas daļa, kurā ir daudz sēklu.
jumis Auglības spēka iemiesojums seno latviešu mitoloģijā – stiebru, lapu vai augļu saaugums (piem., divas kopā saaugušas vārpas).
melnzeme Auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu (piem., Dienvidkrievijas stepēs).
melnzeme Auglīga, trūdvielām bagātināta augsne.
fertils Auglīgs; spējīgs radīt pēcnācējus.
pāksts Auglis – daudzsēklu veronis, kas attīstījies no vienas augļlapas.
kaulenis Auglis (piem., ķirsis, plūme), kura sēkla atrodas cietā apvalkā – kauliņā.
kopauglis Auglis, kas veidojies no ziedlapām vai to daļām, kurās ziedi ir ļoti cieši kopā.
mātes miesās augļa stadijā mātes organismā.
ābeļdārzs Augļu dārzs, kurā sastādītas ābeles.
ābele Augļu koks ar baltiem vai baltsārtiem ziediem un sulīgiem apaļiem augļiem – āboliem.
granātkoks Augļu koks vai krūms ar sarkaniem ziediem un lieliem, apaļiem augļiem; granāta [2]; granāts [1].
granāta Augļu koks vai krūms ar sarkaniem ziediem un lieliem, apaļiem augļiem; granātkoks; granāts [1].
persiks Augļu koks, kas zied rožainiem ziediem un dod ieapaļus, dzeltenīgi oranžus augļus ar palielu kauliņu vidū.
dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu, puķu un to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī apstādījumu ierīkošana; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
augļa ūdens augļūdens.
cukurs Augos atrodamā organiska viela – ogļhidrāts.
celma nauda augoša meža vērtība, kas izteikta naudā.
izaugt Augot (augiem), izveidoties, rasties.
uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fizisku un garīgu briedumu; izaugt (1).
uzzelt Augot attīstīties, izveidoties.
pieaugt Augot fiziski un garīgi attīstīties, sasniegt pilngadību; izaugt.
ieaugt Augot iesakņoties (par augiem, to daļām).
izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) – par augiem, to daļām.
izvirzīt Augot izstiept kādā virzienā (piem., asnus, zarus) – par augiem.
izvirzīties Augot izstiepties kādā virzienā (par augiem, to daļām).
griezt Augot izveidot apļveida vai spirālveida formu (par augiem).
sacerot Augot izveidot cerus.
sasakņoties Augot izveidot saknes (par augiem).
sastīgot Augot izveidot stīgas.
sazaroties Augot izveidot zarus, atvases; sazarot (1).
sazarot Augot izveidot zarus, atvases.
savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
sakopot Augot izveidoties noteiktas formas kopumā (par augu daļām).
izaugt Augot izveidoties, attīstīties – par augiem, to daļām.
izaugt Augot izveidoties, attīstīties.
izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko).
uzaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
paaugt Augot kļūt lielākam, spēcīgākam; izaugt, labi padoties.
paaugties Augot kļūt lielākam, spēcīgākam; izaugt, labi padoties.
izaugt Augot kļūt tādam, ka (apģērbs, apavi) ir par mazu, īsu.
pāraugt Augot pārsniegt (kādu) auguma garumā (par cilvēku).
savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
stīgot Augot veidot stīgas.
vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
dzīt Augot veidot.
griezties Augot veidoties apļveida, spirālveida formā.
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam (parasti kādā virzienā).
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) – par augiem, to daļām.
stiepties Augot vērsties kādā virzienā (par augiem, to daļām).
laist Augot virzīt (kur, kādā virzienā).
spraukties Augot virzīties ārā (no augsnes), kļūstot pamanāmam (par augiem, to daļām).
izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis (organisma, tā daļas virspusē).
stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
uzbriest Augot, attīstoties palielināties apjomā (par augiem, to daļām).
pavairoties Augot, attīstoties palielināties skaitā, daudzumā (par augiem, to daļām).
riest Augot, attīstoties veidot (ko).
nocietēt Augot, nobriestot kļūt cietam (par augiem, to daļām).
vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) – par augiem, to daļām.
papiruss Augs (niedre), no kura stiebriem (piem., Senajā Ēģiptē) izgatavoja materiālu rakstīšanai.
deviņvīruspēks Augs ar dzelteniem ziediem uz gara stublāja; saulessvece.
roze Augs ar krāšņiem ziediem.
verbēna Augs ar plūksnainām lapām un baltiem, ziliem, violetiem vai sārtiem smaržīgiem ziediem saliktās ziedkopās.
ērkšķis Augs ar šādiem asiem izaugumiem.
hibrīds Augs vai dzīvnieks, kas iegūts ar hibridizāciju.
ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos (piemēram, parastā priede, vilks, lapsa).
siltummīlis Augs vai dzīvnieks, kura augšanai, attīstībai nepieciešami silti laikapstākļi.
potcelms Augs vai tā atsevišķa daļa, uz kā uzpotē un pieaudzē radniecīga auga potzaru vai potpumpuru.
zaļums Augs, auga zaļā daļa (piem., lapas, zari, laksti).
punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
augļaugs Augs, kam ir ēdami augļi, ogas, rieksti.
nektāraugs Augs, kam ir īpaši dziedzeri (nektāriji), kuros izdalās nektārs.
svešapputes augs augs, kam ziedi apptuteksnējas ar cita zieda putekšņiem.
hidrofīts Augs, kas aug ūdenī; ūdensaugs.
stīgotājs Augs, kas augot veido stīgas.
krustojums Augs, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus; hibrīds.
nezāle Augs, kas ieviesies ar kultūraugiem apstādītā platībā.
puskoks Augs, kas ir daļēji līdzīgs kokam.
puskrūms Augs, kas ir daļēji līdzīgs krūmam.
sēklaudzis Augs, kas izaudzis no sēklas.
pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
higrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei mitrā vietā.
ūdensaugs Augs, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenī.
parazītaugs Augs, kas pilnīgi vai daļēji pārtiek no citu dzīvo organismu barības vielām.
garšaugs Augs, kas satur aromātiskas vielas ar īpatnēju garšu un ko pievieno ēdienam garšas uzlabošanai.
tukšziedis Augs, kas zied, bet nenes augļus.
krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs augs.
starpaugs Augs, ko audzē starp pamatkultūras augiem; augs, ko audzē pirms vai pēc pamatkultūras augiem.
laukaugs Augs, ko audzē tīrumā (atšķirībā no augiem, ko audzē dārzos).
kultūraugs Augs, ko cilvēks pārveidojis, pielāgojot savām vajadzībām, un mērķtiecīgi audzē ražas iegūšanai.
priekšaugs Augs, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms cita auga.
lakstaugs Augs, kura stumbrs un zari nepārkoksnējas un kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
divgadīgs augs augs, kura veģetācijas cikls ilgst divas vasaras un vienu ziemu.
trīsgadīgs augs augs, kura veģetācijas cikls ilgst trīs vasaras un divas ziemas.
krūmaugs Augs, kuram ir krūma forma, veids.
safrāna krokuss augs, no kura drīksnām iegūst safrānu.
hohoba Augs, no kura sēklām iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā un kosmētikā [Simmondsia chinensis].
vārpaugs Augs, parasti graudaugs, kura ziedkopa ir vārpa.
saimniekaugs Augs, uz kura vai kurā eksistē kāds parazīts un barojas no tā.
mineralizācija Augsnē esošo augu atlieku ķīmiskā un bioķīmiskā pārveidošanās.
smalkzeme Augsne, kas sastāv no sīkām daļiņām.
solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu, izplatīta Centrālās Āzijas, Āfrikas un Austrālijas tuksnešos.
bezstruktūras augsne augsne, kuras daļiņas nav salipušas pa vairākām kopā (piem., smilts augsne).
skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piem., akmeņi, oļi, grants).
racējcircenis Augsnē, paša raktās alās dzīvojošs spārnots kukainis, kuram priekškāju vietā ir racējkājas; zemesvēzis; ķirelis.
glejs Augsnes apakškārtas slānis gaišā krāsā, kas veidojies, augsnei pārpurvojoties.
zemes darbi augsnes apstrādāšana, kopšana.
zemesdarbi Augsnes apstrādāšana, kopšana.
irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar ko augsni padara irdenāku.
erozija Augsnes auglīgās virskārtas noskalošana, aiznešana prom (lietus, sniega ūdeņu, vēja iedarbībā).
kurmja rakums augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
minerālmēsli Augsnes mēslošanai paredzēti ķīmiski savienojumi, kuros ir augiem nepieciešamās neorganiskās vielas.
mulča Augsnes nosegšanas materiāls (piem., skaidas, koku mizas), ko parasti lieto, lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
humuss Augsnes organiskā daļa, kas veidojas, sadaloties augu un dzīvnieku atliekām.
sarkanzeme Augsnes tips, kas veidojies mitra subtropu klimata platlapju mežos un tropu savannās.
aramkārta Augsnes virsējā, apstrādājamā kārta.
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
erodētās augsnes augsnes, no kurām vējš vai nokrišņu ūdeņi nonesuši virsējo, auglīgo kārtu.
zeme Augsnes, smilšu u. tml. daļiņas, to kopums.
irdne Augsnes, zemes irdenā virskārta; arī augsne, zeme.
kanclers Augsta amatpersona viduslaiku feodālajās valstīs, kas, piem., sagatavoja un apzīmogoja valsts aktus, pārzināja arhīvu.
anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kad ir skaidras debesis un jauks laiks.
muitas barjera augsta ievedmuita, kas noteikta, lai aizkavētu ārzemju preču ievešanu.
versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
profesionālisms Augsta līmeņa prasme, zināšanas un pieredze kādā profesijā vai darbības veikšanā; profesionālā meistarība; profesionalitāte.
prefekts Augsta pārvaldes amatpersona (senajā Romā).
trompete Augsta reģistra metāla pūšaminstruments ar puslodes veida iemuti, tievu cauruli, kas saliekta garenā cilpā, piltuvveida galu.
civilizācija Augsta sabiedrības attīstības pakāpe.
kvēle Augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai); karstums, ko izstaro stipri sakarsis ķermenis.
koloratūrsoprāns Augsta soprāna balss, kas piemērota koloratūru izpildīšanai; dziedātāja ar šādu balsi.
tiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi; komandtiltiņš; arī stūres māja.
komandtiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi.
papaha Augsta vīriešu kažokādas cepure.
tiāra Augsta, ar trim kroņiem rotāta galvassega (pāvestam), kuru pēdējo reizi izmantoja kronēšanai 1964. gadā.
panorāmas rats augsta, vertikāli novietota apaļa konstrukcija ar sēdekļiem, kurai griežoties iespējams aplūkot apvidu no augšas.
epiderma Augstāk attīstīto augu ārējie segaudi.
virs jūras līmeņa augstāk par jūras ūdens līmeni.
robeža Augstākā (arī zemākā, pēdējā u. tml.) pieļaujamā pakāpe.
kulminācija Augstākā (emocionālā) kāpinājuma moments (daiļdarbā), izšķirošs brīdis, pēc kura seko atrisinājums.
virsotne Augstākā (kādas darbības, rīcības, norises, arī parādības) pakāpe, izpausme, arī sasniegums.
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (augiem un to daļām); arī pilngatavība.
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
admirālis Augstākā dienesta pakāpe karaflotē; virsnieks ar šādu dienesta pakāpi.
feldmaršals Augstākā dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
tips Augstākā kategorija dzīvnieku sistemātikā.
institūts Augstākā mācību iestāde (kādā nozarē); zinātniskās pētniecības iestāde.
universitāte Augstākā mācību un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu.
ģenerālis Augstākā militārā dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža u. tml. dienesta pakāpe.
kara akadēmija augstākā militārā mācību iestāde.
shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā, kuras locekļi dod solījumu ievērot stingrāku askēzi nekā pārējie mūki.
augšpalāta Augstākā palāta (divpalātu parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ.
domāšana Augstākā psihiskās darbības forma – pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana.
virsbirģermeistars Augstāka ranga pilsētas galva (dažās valstīs).
senāts Augstākā tiesa (dažās valstīs); augstākā tiesu instance (Latvijā).
čigānu barons augstākā un ietekmīgākā persona čigānu kopienā, tās vadītājs.
koledža Augstākā vai vidējā mācību iestāde daudzās pasaules valstīs, kurā tiek iegūta profesionālā izglītība.
senāts Augstākā valsts padome Senajā Romā.
Augstākā Padome augstākā valsts varas likumdevēja institūcija.
virsvaldība Augstākā vara valstī (attiecībā pret tās apgabaliem, novadiem u. tml.); augstākās varas (personas, personu grupas) valdīšana valstī.
pavēlniecība Augstākā virsniecība, kas komandē armiju, tās atsevišķas daļas, militāras vienības, vada militāro iestāžu darbību u. tml.
virsvadība Augstākā, galvenā (kā) vadība.
virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piem., kādu tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
virsotne Augstākā, sašaurinātā (kalna, klints) daļa; galotne (2).
galotne Augstākā, sašaurinātā (kalna, klints) daļa; virsotne.
paveids Augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota apakšvienība, kurā ietilpst parādības, priekšmeti u. tml. ar nedaudz atšķirīgām pazīmēm.
profesors Augstākais augstskolas docētāja amats un nosaukums; persona, kam piešķirts šis nosaukums.
Brahma Augstākais dievs radītājs brahmanisma un hinduisma dievu trīsvienībā (Brahma, Višnu, Šiva).
krīvu krīvs augstākais garīdznieks, virspriesteris.
kalifs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; halīfs.
halīfs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; kalifs.
valsts kanclers augstākais ierēdnis cariskajā Krievijā.
ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (piem., Austrālijā, Jaunzēlandē, Kanādā).
A līmenis augstākais novērtējums Latvijas vidusskolu centralizētajos eksāmenos.
virspavēlnieks Augstākais pavēlnieks, augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
aristokrātija Augstākais sabiedrības slānis, ko veido dižciltīgas izcelsmes personas.
prefekts Augstākais valdības civilais ierēdnis (provincē, departamentā u. tml.).
valdība Augstākais valsts varas izpildu un rīcības institūts.
devītais vilnis Augstākais vilnis, kas, jūrai viļņojoties, periodiski atkārtojas.
patriciāts Augstākais, bagātākais iedzīvotāju slānis, valdošā virsotne (viduslaiku pilsētās).
brahmanis Augstākās (priesteru) kastas pārstāvis (Indijā).
gjokuro Augstākās kvalitātes Japānas zaļā tēja, ko ražo no ēnā audzētām tējas augu lapām.
fakultāte Augstākās mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo noteikta virziena vai virzienu speciālistus.
premjerlīga Augstākās meistarības līga (piem., kādās sporta spēlēs).
arhierejs Augstākas pakāpes pareizticīgo baznīcas garīdznieks.
grīste Augstākās pilotāžas figūra – lidaparāta laišanās lejup spirālveidā; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
nāves cilpa augstākās pilotāžas figūra – lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
muca Augstākās pilotāžas figūra, ko lidaparāts veic horizontālā lidojumā ap savu šķērsgriezuma asi.
departaments Augstākās valsts pārvaldes iestāde dažās valstīs (piem., ASV).
koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo) garīdznieku apspriede.
sabiedrības krējums augstāko aprindu cilvēki.
lēdija Augstāko aprindu sieviete; dāma.
lūksne Augstāko augu audi starp mizu un kambiju, pa kuriem pārvietojas organiskās vielas.
kapituls Augstāko garīdznieku kolēģija.
sinode Augstāko garīdznieku padome (katoļu un pareizticīgo baznīcā); garīdznieku un laicīgo personu padome baznīcas lietu kārtošanai (protestantu baznīcā).
pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls Osmaņu impērijas laikos Turcijā, Ēģiptē u. c.
primāti Augstāko zīdītāju kārta ar labi attstītām galvas smadzenēm, pie kuras pieder pērtiķi, puspērtiķi u. tml.
rezidence Augstas amatpersonas (piem., valsts vadītāja) pastāvīgas uzturēšanās vieta; attiecīgā ēka vai ēku komplekss.
jonizējošais starojums augstas enerģijas daļiņu vai elektromagnētiskā starojuma plūsma, kas mijiedarbībā ar vielu izraisa jonizāciju.
mikroprocesors Augstas integrācijas pakāpes shēma, kas izpilda centrālā procesora funkcijas.
instrumentu atslēdznieks augstas kvalifikācijas atslēdznieks, kas izgatavo un remontē precīzas, ražošanai nepieciešamas ierīces.
bostons Augstas kvalitātes vilnas uzvalku audums.
svīta Augstas personas (parasti valdnieka) pavadoņu kopums.
apdedzināties Augstas temperatūras, liesmu, saules staru iedarbībā gūt traumu.
smalks Augsti attīstīts, izkopts (piem., par dzirdi, ožu).
akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u. tml.
zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju.
vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
splīnīgs Augstprātīgs, untumains, kaprīzs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
hercogs Augsts dižciltīgās muižniecības tituls Rietumeiropā; muižnieks, kam ir šāds tituls.
hercogiene Augsts dižciltīgo muižnieku tituls Rietumeiropā; muižniece, kam ir šāds tituls.
lielskungs Augsts feodālis (piem., grāfs, hercogs); arī valdnieks.
stoika Augsts galds (piem., kafejnīcā), pie kura ēd vai dzer, stāvot kājās.
leduskalns Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums.
masts Augsts stabs (kāda priekšmeta) piestiprināšanai.
minarets Augsts tornis pie mošejas, no kurienes muedzins aicina uz lūgšanu.
kalnu plato augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
gaišs Augsts, skanīgs; tāds, kam ir tīra, dzidra skaņa.
rektorāts Augstskolas vadība, kuras priekšgalā ir rektors.
rektorāts Augstskolas vadības darba telpas.
rektors Augstskolas vadītājs.
impīčments Augstu amatpersonu (piem., prezidenta) pārkāpumu izskatīšana parlamentā un šo amatpersonu atstādināšanas procedūra.
labdzimtība Augstu amatpersonu (piem., valsts padomnieku) tituls.
ekselence Augstu valsts amatpersonu, diplomātu, garīdznieku u. tml. tituls; attiecīgā uzrunas forma.
cienīt Augstu vērtēt, just cieņu, godbijību (pret kādu, ko).
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; arī treļļi.
treļļi Augstu, dzidru, mainīga augstuma (parasti putna) balss skaņu kopums.
elites klase augstvērtīgākā, izcilākā kādas grupas (priekšmetu klases) daļa.
galotnes pumpurs augšanas pumpurs, kas atrodas zara vai stumbra galā.
ķērne Augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku (pārtikas produktu uzglabāšanai).
bicepss Augšdelma divgalvainais muskulis (kas saliec roku elkoņa locītavā); augšstilba divgalvainais muskulis.
trīsgalvainais muskulis augšdelma muskulis, kas atliec apakšdelmu elkoņa locītavā.
apkakle Augšējā (apģērba) daļa, kas piešūta pie kakla izgriezuma.
cekuls Augšējā daļa (augam, priekšmetam).
dibenplāns Augšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tālākais attēlojamais objekts.
augšdaļa Augšējā daļa.
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
augšpuse Augšējā puse, augšējā daļa.
mugura Augšējā vai uz augšu pavērstā daļa.
ziedkopa Augšējā vasa, uz kuras attīstās ziedi.
plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
galva Augšējā, priekšējā vai paplašinātā (kā) daļa.
augšgals Augšējais gals, augšējā daļa.
augšstāvs Augšējais stāvs; stāvs, kas atrodas augstāk par citiem.
zaķalūpa Augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kam ir šāds defekts.
zaķa lūpa augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kam ir šāds veidojums; zaķalūpa.
kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra.
lordkanclers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglijā).
termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
latgaliskās izloksnes augšzemnieku dialekta izloksnes (ziemeļaustrumu Vidzemē un Latgalē).
haimorīts Augšžokļa (Haimora) dobuma gļotādas iekaisums.
sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti.
pārklāt Augt (uz kādas virsmas) kādā teritorijā, platībā.
tīklot Augt tīklveidīgi (par augu daļām).
segt Augt uz visas (kā) virsmas vai tās lielākās daļas (par augiem).
noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) – par augiem, to daļām.
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts – bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
zemsedze Augu (sūnu, ķērpju, mētru, zālaugu) kopums, kas sedz meža augsni.
veidotājaudi Augu audi, no kuriem veidojas jauni auga audi; meristēma.
vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
hidroponika Augu audzēšana bez augsnes barības vielu šķīdumā vai augsnes aizstājējos.
augtene Augu augšanas vieta ar tai īpatnējiem ārējās vides apstākļiem.
sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
veģetatīvā pavairošana augu dēstu un stādu izaudzēšana no veģetatīvajiem orgāniem.
balzams Augu drogu izvilkums spirtā, ko lieto ārstnieciskos nolūkos; alkoholisks dzēriens, kura sastāvā ir dažādu augu drogu izvilkumi.
ksantofils Augu dzeltenais pigments.
agavju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst agaves, jukas, sansevjēras jeb līdakastes.
ūdensrožu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst augi ar spēcīgu sakneni un peldošām lapām garā kātā (piem., lēpes, ūdensrozes).
balandu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst balandas, balodenes, bietes, spināti u. c.
melleņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst brūklenes, lielās un sīkās dzērvenes, zilenes.
ciprešu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst cipreses, pacipreses, kadiķi, tūjas.
kallu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi mitru vietu lakstaugi, piem., kalmes, purva cūkauši.
dievkrēsliņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst dažādi augi, arī kaučukaugi.
prīmulu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst gaiļbiksītes, bezdelīgactiņas, sermulītes u. c.
graudzāļu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst graudaugi, niedres, cukurniedres, smilgas, timotiņš, vārpata un citi augi.
miršu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst kapmirtes, eikalipti u. c.
rūtu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi (piem., citrusi), retāk lakstaugi ar raksturīgiem ēterisko eļļu dziedzeriem.
visteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
ķirbju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst ķirbji, gurķi, kabači arbūzi u. c.; ķirbjaugu dzimta.
ķirbjaugu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst ķirbji, gurķi, kabači, arbūzi u. c.; ķirbju dzimta.
verbēnu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
vijolīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi [Theaceae].
orhideju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst piem., dzegužkurpītes, naktsvijoles, vaniļas.
ēriku dzimta augu dzimta, kurā ietilpst rododendri, virši, vaivariņi, ērikas, sārtenes.
mahagonu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst tropu koki ar vērtīgu koksni.
liliju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst tulpes, hiacintes, muskares.
magoņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, bieži ar piensulu (piem., magones, strutenes, ešolcijas).
lauru dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., avokado, kanēļkoki, kamparkoki, liānas.
kāpnīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., flokši, kāpnītes.
malvu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., kokvilna, alteja, Ķīnas roze.
nakteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktenes, driģenes, velnāboli, kartupeļi, tomāti, paprika.
naktssveču dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktssveces, kazrozes, ugunspuķes.
neļķu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., sveķene, virza.
gundegu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., vizbulītes, purenes, saulpurenes, silpurenes, peonijas.
nātru dzimta augu dzimta, kurā ietilpstošajiem augiem ir dzeļoši matiņi.
kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder augi, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos vai galviņās un auglis ir sēklenis (pēc jaunākā iedalījuma – asteru dzimta).
krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapji, kuru ziediem ir četras vainaglapas un četras kauslapas (piem., kāposti, kāļi, rutki, pērkones); šīs dzimtas augi.
tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgs tauriņveida ziedu vainags un auglis – pāksts [Fabaceae, Papilionaceae].
čemurziežu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder ķimenes, burkāni, selerijas, pētersīļi, anīss, fenhelis u. c.
lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi, kuru ziediem ir īpatnēja, lūpām līdzīga forma; šīs dzimtas augi.
oleandru dzimta augu dzimta, pie kuras pieder oleandri, kapmirtes, kaučukaugi u. tml.
olīvu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder olīvkoki, oši, ligustri, jasmīni, ceriņi u. c.
gobu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., gobas, vīksnas.
grīšļu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., grīšļi, meldri, spilves.
gandreņu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., pelargonijas, ģerānijas.
panātru dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., piparmētras, mārsils, raudene, salvija.
lūpziežu dzimta Augu dzimta, pie kuras pieder, piem., piparmētras, mārsils, raudene, salvija.
pārstādīšana Augu iestādīšana citā vietā.
augājs Augu kopums (kas aug kādā vietā).
fitocenoze Augu kopums kādā noteiktā teritorijā.
sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvākie augstākie augi bez saknēm; šī nodalījuma augi [Bryophyte].
uzkrājējaudi Augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
kleistogāmija Augu pašappute, kamēr zieds vēl atrodas slēgtā, neizplaukušā stāvoklī.
špalera Augu rinda, kas ir izveidota pie šāda žoga.
pašizsēja Augu sēklu dabiskā izplatīšanās.
nektārijs Augu sekrēcijas orgāns, kas izdala nektāru.
rinda Augu sistemātikā – radniecīgu dzimtu grupa.
klase Augu sistemātikā – radniecīgu rindu grupa; dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu kārtu grupa.
nodalījums Augu sistemātikā – taksonomiska vienība, kurā apvienotas radniecīgas klases.
rūsa Augu slimība – parazītisku sēnīšu veidoti rūsgani plankumi uz auga daļām.
lapbire Augu slimība (parasti kauleņkokiem), kam raksturīga slimo lapu dzeltēšana un nobiršana.
miltrasa Augu slimība, kam raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme.
sīkplankumainība Augu slimība, kam raksturīga sīku plankumu veidošanās uz augu daļām.
raibplankumainība Augu slimība, kam raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
sausplankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās uz augu daļām.
vēzis Augu slimība, kurai raksturīgi dažādi izaugumi uz auga stumbra, saknēm.
vīte Augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst; augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
pioniersuga Augu suga, kas kādā vietā (piem., meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
hlorofils Augu un dažu baktēriju zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju organismiem asimilēt no gaisa ogļskābi gāzi.
biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide ar samērā vienveidīgiem vides apstākļiem (reljefu, augsni, klimatu u. tml.).
ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu sugu grupa, kurām ir līdzīgas pazīmes.
varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
introdukcija Augu un dzīvnieku sugu un šķirņu ieviešana ārpus to dabiskās izplatības vai kultivēšanas areāla.
barības līdzekļi augu un dzīvnieku valsts produkti, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
ģenealoģija Augu vai dzīvnieku evolucionārās attīstības vēsture.
līnija Augu vai dzīvnieku sugas indivīdi ar stabili iedzimstošām pazīmēm, kas cēlušies no viena priekšteča vai priekšteču pāra.
pārtika Augu vai dzīvnieku valsts izcelsmes produkti, ko cilvēks izmanto uzturā.
zaļums Augu, to daļu kopums zaļā krāsā.
macerācija Augu, to daļu mērcēšana, lai ekstrahētu bioloģiski aktīvas vielas.
naktsaukle Aukle, kas strādā naktīs (piem., bērnudārzā).
izauklēt Auklējot, kopjot izaudzināt (bērnu).
uzauklēt Auklējot, kopjot uzaudzināt (bērnu).
cietās aukslējas aukslēju priekšējā daļa, ko veido ar gļotādu pārsegts kauls.
majonēze Aukstā mērce, ko gatavo no olu dzeltenuma, augu eļļas un dažādām garšvielām.
kečups Aukstā mērce, ko gatavo no tomātiem ar etiķa un garšvielu piedevu.
okroška Aukstā zupa, ko gatavo no rupjmaizes maizes kvasa, arī no rūgušpiena vai kefīra, pievienojot olas, gaļu, zaļumus un citas piedevas.
vinegrets Aukstais ēdiens – salāti no sīki sagrieztiem dārzeņiem (kartupeļiem, bietēm, skābiem kāpostiem u. tml.), kas sajaukti ar eļļu.
rasols Aukstais ēdiens – salāti, ko gatavo no sagrieztiem vārītiem dārzeņiem (kartupeļiem, burkāniem), gaļas vai desas, skābētiem vai marinētiem gurķiem, olām un citām piedevām.
galerts Aukstais ēdiens – savā novārījumā sarecināta gaļa vai zivs.
pastēte Aukstais ēdiens, ko gatavo no aknām, zivīm u. tml., tās samaļot un kopā ar garšvielām saputojot viendabīgā masā.
kortiks Aukstais ierocis – duncis ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi.
kastete Aukstais ierocis – dūrē ietverams un uz pirkstiem uzmaucams caurumots metāla veidojums sitiena pastiprināšanai.
zobens Aukstais tuvcīņas ierocis – ciršanai un duršanai paredzēts priekšmets ar samērā garu, taisnu vai izliektu abpusēji vai vienpusēji griezīgu asmeni un rokturi satveršanai, turēšanai.
aukstais galds aukstie ēdieni.
mistrāls Auksts ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš (Vidusjūras piekrastē Francijā).
nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par augiem, to daļām).
nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sasalt Aukstuma iedarbībā iegūt cietu agregātstāvokli; aukstuma iedarbībā kļūt cietam.
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties (par ko).
sasalt Aukstuma iedarbībā sabojāties (par pārtikas produktiem).
aizsalt Aukstuma iedarbībā, salā pārklāties ar ledus kārtu (par ūdenstilpni).
pārsalt Aukstumā pārklāties ar ledu.
ataulekšot Aulekšojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) – parasti par zirgu; atjāt aulekšos.
atauļot Auļojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); atjāt auļos.
noauļot Auļojot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
jonis Aumaļām, vienlaikus lielā daudzumā.
pieaurot Aurojot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
izaurot Aurojot radīt (skaņas); aurojot izpaust.
pieaurot pilnas ausis aurot tā, ka kādam rodas nepatīkamas sajūtas.
zaķene Ausaina zaķādas, arī trušādas cepure.
kotiks Ausaino roņu dzimtas jūras zīdītājs ar mīkstu, biezu apspalvojumu.
vidusauss Auss daļa starp ārējo un iekšējo ausi.
labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža.
apaust Aust un apgādāt (daudzus vai visus) ar audumiem.
šatiersega Austa sega ar šatierī veidotu krāsu joslu salikumu.
radioaustiņas Austiņas, ko pieslēdz radiouztvērējam.
bumerangs Austrālijas aborigēnu metamais ierocis, kas pēc sviediena atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
austrālieši Austrālijas iedzīvotāji – aborigēni un Austrālijas ieceļotāju pēcteči.
aborigēni Austrālijas pirmiedzīvotāji.
dingo Austrālijas savvaļas suns [Canis dingo].
A Austrija (Eiropas transportlīdzekļu piederības zīmju apzīmējumos).
austrumeiropieši Austrumeiropas iedzīvotāji.
vandaļi Austrumģermāņu cilts, kas 455. gadā (mūsu ērā) ieņēma un nopostīja Romu.
kriviči Austrumslāvu cilšu grupa, kas no 6. līdz 10. gs. dzīvoja Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
kebabs Austrumu ēdiens – uz iesma cepti gaļas gabaliņi ar dārzeņiem.
lukums Austrumu saldumu veids.
malēnietis Austrumvidzemes latvietis; cilvēks, kas cēlies no šī apvidus.
austrumnieks Austrumzemju iedzīvotājs.
drēbe Austs materiāls; audums, drāna.
drāna Austs materiāls; audums; auduma gabals.
velki Aušanā – pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā; šķēri.
drellis Aušanas tehnika, kam raksturīga dažādu rakstu (svītriņu, rombu, kvadrātiņu u. tml.) izveidošana; šādā tehnikā darināts (parasti linu) audums.
pirmavots Autentisks materiāls (piem., arhīva dokuments, raksts, grāmata, audio vai video ieraksts), kas satur informāciju, ko izmanto, piem., pētniecībā.
šoseja Autoceļš ar cieto segumu, kas veidots no vairākiem slāņiem.
autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
suports Automašīnas bremzēšanas mehānisma sastāvdaļa.
imobilaizers Automašīnas drošības ierīce, kas neļauj to iedarbināt vai iekustināt.
radze Automašīnas riepās iestrādāti asi izciļņi, kas nodrošina labāku saķeri ar ceļa segumu (piem., slidenos braukšanas apstākļos).
reģistrators Automātiska (piem., kādu rādītāju) pierakstīšanas ierīce.
bankomāts Automātiska iekārta skaidras naudas izņemšanai, arī dažu maksājumu izdarīšanai no personīgā bankas konta.
mašīntulkošana Automātiska tulkošana, kuru pilnībā veic dators.
autoatbildētājs Automātiskais atbildētājs.
parabellums Automātisko pistoļu sistēma, ko sāka ražot Vācijā 1900. gadā; šādas sistēmas pistole.
ložmetējs Automātisks ātršāvējs ierocis pretinieka iznīcināšanai ar lodēm.
melnā kaste automātisks lidojuma vai vilciena kustības datu ierakstītājs, kas paliek neskarts arī pēc transportlīdzekļa avārijas.
mašīntulkojums Automātisks tulkojums ar datoru.
AVS Automatizētā vadības sistēma.
datizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru analizē liela apjoma datus digitālā fromātā, lai iegūtu strukturētu informāciju.
taksometrs Automobilis pasažieru vai kravas pārvadāšanai par maksu pēc individuāla pasūtījuma un noteiktas takses.
drošs automobilis automobilis, kura konstrukcija sekmē vadītāja, pasažieru paaugstinātu drošību sadursmēs.
virsbūve Automobiļa daļa (piem., kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
automodelis Automobiļa modelis.
šasija Automobiļa pamatdaļa, ar kuru tas balstās uz ceļa un pie kuras ir piestiprināta virsbūve un motors.
akselerators Automobiļa pedālis kustības ātruma mainīšanai.
kravas kaste automobiļa platforma ar bortiem (kravas pārvadāšanai).
šoferis Automobiļa vadītājs.
lando Automobiļa virsbūves tips, kurā virs aizmugures sēdekļa atverama lūka.
autoatslēdznieks Automobiļu atslēdznieks.
mazda Automobiļu marka "Mazda"; šīs markas automašīna.
mersedess Automobiļu marka "Mercedes-Benz"; šīs markas automašīna.
autorallijs Automobiļu sacensības (parasti vairākos posmos), kurās dalībniekiem jāveic samērā gara distance pa dažādiem ceļiem un bezceļiem.
telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma); teksts šādas vienības apjomā.
poētika Autora stila īpatnības, viņa daiļradei raksturīgo māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums.
autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
vadonis Autoritārs valsts vadītājs; vadītājs (piem., cilvēku grupā) ar spēcīgu ietekmi.
blakustiesības Autortiesībām pakārtotas izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības atveidot un izpildīt autoru darbus.
intelektuālais īpašums autortiesības uz intelektuālā darba rezultātu (literatūras, mākslas, zinātnes darbiem, skaņu ierakstiem u. tml.).
pirāts Autortiesību pārkāpējs, kas nelikumīgi tiražē un tirgo videomateriālus vai skaņu ierakstus.
pirātisms Autortiesību pārkāpšana (piem., nelikumīgu videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana).
dzērājšoferis Autovadītājs, kas vada auto, būdams alkohola reibumā.
kājauts Auts, ko tin ap kāju, sākot no pēdas.
nītis Aužamajās stellēs – īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā vertikāli iestiprināti pavedieni.
atspole Aužamo stāvu piederums – garena laiviņas veida detaļa, ar kuru velkos ievelk audus.
šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa – taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
sistava Aužamo stāvu, steļļu sastāvdaļa – kustināma ierīce šķieta turēšanai un velkos ievietoto audu blīvuma regulēšanai.
ieaust Aužot ieveidot.
saaust Aužot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
noaust Aužot izgatavot (ko); aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
uzaust Aužot izgatavot; aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
pieaust Aužot izveidot un piesaistīt klāt.
pieaust Aužot spēt izgatavot pietiekamā daudzumā.
pieaust Aužot tīklu, pārklāt (ar to) lielākā daudzumā (ko) – par zirnekli.
pielocīt pūru aužot, adot, izšujot u. tml., sagādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
darināt pūru aužot, šujot, adot u. tml. gādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
futūrisms Avangardisks literatūras un mākslas virziens (20. gs. sākumā), kas, attīstot t. s. dinamisko nākotnes mākslu, attālinājās no tradicionālajiem izteiksmes līdzekļiem.
avangardists Avangardisma pārstāvis.
tehnogēna avārija avārija (sprādzieni, ugunsgrēki, ražošanas un transporta avārijas, komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi), kuru izraisa cilvēku saimnieciskā darbība un kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību.
avenājs Aveņu audze; aveņu stādījums, aveņu cers.
planierisms Aviācijas sporta veids – lidošana ar planieriem.
atombumba Aviobumba ar kodollādiņu.
aviosabiedrība Aviokompānija, lidsabiedrība.
izpletņlēkšana Aviosporta veids – lēcieni ar izpletni no lidaparāta.
dienas prese avīze, prese, kas iznāk katru dienu, no rīta.
dienas avīze avīze, prese, kas iznāk katru dienu, no rīta.
avīžnieks Avīzes līdzstrādnieks; žurnālists.
avīžniecība Avīžu sagatavošana un izdošana.
avīžnieks Avīžu un citu preses izdevumu pārdevējs.
karstie avoti avoti ar augstu ūdens temperatūru.
svētavots Avots, kura ūdenim pēc tautas ticējuma piemīt labvēlīgi ietekmējošas, dziednieciskas īpašības.
geizers Avots, no kura periodiski izplūst karsta ūdens un tvaika strūklas.
rulete Azarta spēle, kurā iegriež ratu ar numurētām dažādu krāsu iedaļām un spēlētājam jāuzmin, kurā (vai kuras krāsas) iedaļā iekritīs pretējā virzienā ripojoša bumbiņa.
hiēna Āzijā, Āfrikā izplatīts plēsēju kārtas dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no beigtiem dzīvniekiem.
aziāts Āzijas pamatiedzīvotājs.
folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe.
folijskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folskābe.
lopbarības raugs B grupas vitamīniem un olbaltumvielām bagātināta barības piedeva lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā.
nikotīnskābe B grupas vitamīns, kas organismā veicina gremošanas trakta un nervu sistēmas darbību (arī PP vitamīns).
piridoksīns B₆ vitamīns, kas organismā piedalās galvenokārt olbaltumvielu maiņā.
nobadināties Badināt sevi, badināties (līdz iestājas kāds stāvoklis); nobadoties.
nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē vai aiziet bojā.
badīties Badīt citam citu.
volāns Badmintona bumbiņa ar spalvām.
bada diēta badošanās ārstnieciskos nolūkos.
izbadīt Badot (ar ragiem), durot (ar asu, smailu) ievainot.
nobadīt Badot (ar ragiem), nonāvēt.
sabadīt Badot savainot.
iebadīt Badot skart, dot triecienu (ar ragiem, pieri).
nobadoties Badoties (kādu laiku); badoties (līdz iestājas kāds stāvoklis).
izbagarēt Bagarējot padziļināt, iztīrīt.
apliet Bagātīgi apspīdēt (piem., par sauli, uguni).
pilns galds bagātīgi klāts galds, uz kura ir daudz ēdienu, dzērienu.
piesātināt Bagātīgi piepildīt (ar ko); izšķīdināt (kādā vielā) lielu (citas vielas) daudzumu.
izcienāt Bagātīgi, devīgi pacienāt.
zelta ādere bagātīgs ienākumu, dažādu labumu avots.
devīgs Bagātīgs, dāsns.
vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
mecenāts Bagāts cilvēks, kas lielu daļu savu ienākumu ziedo zinātnes, literatūras, mākslas u. tml. materiālai atbalstīšanai un veicināšanai.
bajs Bagāts zemes īpašnieks, muižnieks (Vidusāzijā).
pleibojs Bagāts, jauns vīrietis, kas laiku pavada izpriecās un uzdzīvē.
tēvadēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls; tēva dēls.
nams Bagātu, dižciltīgu cilvēku dzimta.
trīcēt par savu ādu baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
drebēt par savu ādu baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
raustīties Baidīties.
aizbaidīt Baidot aizdzīt; panākt, ka aiziet, netuvojas.
pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
atbaidīt Baidot panākt, ka attālinās, netuvojas; būt par cēloni, ka netuvojas.
BAM Baikāla-Amūras maģistrāle (dzelzceļa līnija Austrumsibīrijā un Tālajos Austrumos).
patofobija Bailes saslimt; pārspīlēta baidīšanās no slimībām.
drebulīgs Bailīgs, nedrošs; nenoteikts, šaubīgs.
drebelīgs Bailīgs, nedrošs; nevarīgs.
bailulis Bailīgs, nedrošs.
bikls Bailīgs, tramīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
badīt Bakstīt, durstīt.
nobakstīt Bakstot (parasti vairākkārt) sadurt, nonāvēt.
izbakstīt Bakstot izmeklēt, pārbaudīt.
piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), piem., lai pievērstu uzmanību.
iebakstīt Bakstot pieskarties, iedurt (kādam).
sabakstīt Bakstot radīt caurumus.
izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); bakstot padarīt viscaur caurumainu.
treponēma Baktērija, sifilisa ierosinātājs [Treponema pallidum].
uzsējums Bakterioloģiskās analīzes metode infekcijas ierosinātāju atklāšanai, kurā uz mākslīgajām barotnēm tiek izaudzētas to kultūras.
balodenes Balandām līdzīgs augs (nezāle).
biete Balandu dzimtas sakņaugs ar lielām lapām un paresninātu, apaļu sakni; šī auga sakne.
izbalansēt Balansējot noturēt sevi līdzsvarā.
nobalansēt Balansējot noturēt, saglabāt (līdzsvaru).
variācija Baletā – neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
balerīna Baleta māksliniece, baletdejotāja.
baletmeistars Baleta režisors; deju autors, iestudētājs.
kordebalets Baleta trupas daļa, kas izpilda grupu dejas.
primabalerīna Baleta trupas vadošā dejotāja, kas izpilda galvenās lomas.
izvērsums Baletdejotāja spēja pilnīgi izcelt kāju sānis (uz āru).
pačka Baletdejotājas tērps – kārtaine.
balets Baletdejotāju grupa, kas iestudē, izpilda šādu mākslas darbu.
rokbalets Balets ar rokmūzikas stilā sacerētu mūziku; šāda baleta uzvedums.
klasiskais balets balets, kura pamatā ir klasiskā deja.
maskarāde Balle, kurā viesi ierodas ģērbušies maskās; masku balle.
valsis Balles deja ¾ taktsmērā; šīs dejas mūzika.
pasta balodis balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
dūja Balodis.
zvirbuļvanags Baloža lieluma vanags ar īsiem, strupi noapaļotiem spārniem, garu asti, zilganpelēku muguru un pelēkbrūnu vēderu [Accipiter nisus].
pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
laringīts Balsenes gļotādas iekaisums.
krups Balsenes un trahejas iekaisums, ko pavada smags elpas trūkums (piem., slimojot ar difteriju).
gāmurs Balsenes vairogskrimšļa izliekums uz āru kakla priekšējā daļā.
kaļķot Balsināt, noziest ar ūdenī iejauktiem kaļķiem.
izbalsināt Balsinot padarīt baltu, tīru.
iebalsot Balsojot ievēlēt (kādā amatā).
izvēlēt Balsojot izraudzīties no kopuma (kādu personu) un nodot (tai) pilnvaras (ieņemt noteiktu amatu); ievēlēt.
izbalsot Balsojot neievēlēt (piem., līdzšinējā amatā).
ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt kādu amatu); vēlējot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
atklāta balsošana balsošana, citiem redzot (piem., paceļot roku).
biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātiem (vai kandidātu).
modulācija Balss stipruma, augstuma, tembra maiņa (dziedot, runājot).
nodzerta balss balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
kolonna Balsts (parasti apaļa staba veidā) pārsedzošam būvelementam (sijai, pārsegumam u. tml.).
starpbalsts Balsts, kas kādā posmā atrodas starp citiem (galvenajiem) balstiem.
tokajietis Baltā desertvīna šķirne.
krēmkrāsa Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgu nokrāsu.
salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds.
cinka ziede balta ziede, kuras sastāvā ietilpst cinka oksīds.
nātrija hidrogēnkarbonāts balta, kristāliska, pulverveida viela; dzeramā soda.
kāpostu baltenis balteņu dzimtas tauriņš, kura kāpuri izgrauž kāpostu lapu mīkstumu.
Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā) vairākās paaudzēs dzīvojoši vācieši.
landesvērs Baltijas vāciešu brīvprātīgo militārās vienības, kas (1918.–1920. g.) darbojās Latvijas teritorijā.
baltieši Baltijas valstu iedzīvotāji (igauņi, latvieši, lietuvieši).
pītā maize baltmaize, kura klaipa virsma izveidota pīnes formā.
kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
dzeltenbalts Balts ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens.
sārtbalts Balts ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un baltas krāsas laukumi.
sudrabbalts Balts ar sudrabainu spīdumu; tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
miera balodis balts balodis, miera simbols.
zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko, iekūņojoties ap sevi, tin zīdvērpējs.
sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mīksts mālains minerāls; jūras putas.
kokospiens Balts, pienam līdzīgs šķidrums, ko satur kokosrieksts.
jātvingi Baltu cilšu grupa, kas dzīvoja tagadējās Lietuvas, Polijas, arī bijušās Prūsijas teritorijā.
senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā.
bonuss Balva, arī kāds cits labums, kas tiek piedāvāts klientam.
ceļojošā balva balva, kas uzvarētājam paliek tikai līdz nākamajām sacensībām.
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
grodi Baļķi, uz kuriem balstās koka tilta grīda.
šķērsbaļķis Baļķis, kas (kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam).
kičs Banāls, saldi sentimentāls mākslas darbs, sadzīves priekšmets u. tml., kas domāts plašam patērētāju lokam ar neizsmalcinātu gaumi.
atamans Bandas vadonis.
bandiniece Bandinieka sieva.
komercbanka Banka, kas pieņem noguldījumus, kreditē uzņēmumus un privātpersonas, kā arī veic operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
maksātājbanka Banka, kura, saņemot rīkojumu par maksājumu, pārskaita naudu uz saņēmējbanku.
baņķieris Bankas īpašnieks, vadītājs vai akcionārs.
čeku grāmatiņa bankas izsniegtas stingrās uzskaites veidlapas šādu rīkojumu došanai.
inkaso Bankas operācija, kur banka uz klienta naudas un norēķinu dokumentu pamata iekasē klientam pienākošos naudas summu.
diskonts Bankas operācija, kurā banka, pērkot vekseli, savā labā ietur zināmu daļu no iepirktā vekseļa summas.
internetbanka Bankas pakalpojumi, kas pieejami elektroniskā vidē (izmantojot internetu).
interneta banka bankas pakalpojums, kas klientiem dod iespējas pārvaldīt savu līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt konta stāvokli u. tml.) elektroniskā veidā, izmantojot internetu.
furšets Bankets pie bufetes veida galda, kur viesi ietur maltīti, stāvot kājās.
bārmenis Bāra apkalpotājs, kas aiz letes pārdod dzērienus un gatavo kokteiļus.
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties, ielenkt no vairākām pusēm, visapkārt (kādu objektu).
vaigubārda Bārda, kas klāj vaigus, bet uz zoda tiek skūta.
bārdainis Bārdains cilvēks.
sadot piparus (kādam) bargi izrāt, sodīt (kādu).
linčot Bargi nosodīt, kritizēt, apsūdzēt (kādu, ko) bez pietiekamas informācijas, pierādījumiem u. tml.
noraut galvu (kādam) bargi nosodīt, nobārt.
novilkt ādu pār acīm Bargi sodīt, pārmācīt, nežēlīgi sist (kādu).
pārvilkt ādu pār acīm bargi sodīt.
sūrs Bargs, skarbs; naidīgs.
ēsma Barība, ko (dzīvnieks) labprāt ēd.
papildbarība Barība, ko dzīvnieki saņem papildus pamatbarībai.
ēsma Barība, ko lieto dzīvnieku pievilināšanai.
izēdas Barības paliekas, ko neapēd dzīvnieki.
izkārnījumi Barības pārstrādes atkritumprodukti, kas sakrājas resnās zarnas apakšējā daļā; fekālijas.
guza Barības vada paplašinājums (piem., putniem).
barības vienība barības vērtības standartmērs.
podzols Barības vielām nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne; podzolēta augsne, podzolaugsne.
šķiedrvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; balastvielas.
balastvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; šķiedrvielas.
barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu) audu audzēšanai laboratorijas apstākļos.
bārija putriņa bārija sulfāta suspensija, ko pacientam dod pirms gremošanas trakta rentgenoskopijas.
kafijas bārmenis bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; barista.
barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tas) iegūst vajadzīgo, vēlamo svaru.
nobaroties Barojoties, ēdot iegūt vajadzīgo, vēlamo ķermeņa svaru (par dzīvniekiem).
baronēns Barona dēls.
sers Baroneta vai bruņinieka tituls Anglijā, ko lieto kopā ar vārdu.
distrofija Barošanās traucējumi (organismā, tā audos vai orgānos); novājējums.
ēdināt Barot (dzīvnieku).
piebarot Barot (zīdaini) ar ēdienu, kas papildina mātes pienu vai tā aizstājēju.
zīdīt Barot ar savu pienu no pupa (dzīvnieka mazuli).
likt pretī Bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi.
peldbaseins Baseins, kas ir paredzēts peldēšanai, sacensībām vai peldētapmācībai.
delfinārijs Baseins, kurā tur, pētī, kā arī demonstrē delfīnus.
basets Basethaunds.
batālija Batālā žanra mākslas darbs.
smeķis Bauda.
mazohisms Baudas, seksuāla apmierinājuma gūšana, izjūtot sāpes vai pazemojumu.
kārumnieks Baudkārs cilvēks.
piebaurot Baurojot piepildīt ar skaņām (ko).
bairītis Bavāriešu alus šķirne; pudeļu alus.
draudze Baznīcas administratīvi teritoriāla pamatvienība; kristīgo kopa.
bīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps.
virsbīskapija Baznīcas adminstratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps.
vikārs Baznīcas amatpersonu (piem., bīskapa, abata, garīdznieka) palīgs vai aizvietotājs.
kanons Baznīcas dogmas, likumi, ceremonijas; reliģisko tekstu kopums, ko atzinusi kāda konfesija.
primāts Baznīcas galva – augstākais garīdznieks (metropolīts), kura jurisdikcijai pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
altāris Baznīcas iekštelpas daļa, kurā atrodas šis galds.
ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas palīdz mācītājam dievkalpojumā, rituālu izpildē, glabā baznīcas lietas u. tml.
kantors Baznīcas kora diriģents, ērģelnieks; arī dziedātājs baznīcā.
svētdienas skola Baznīcas organizētas nodarbības (bērniem, arī pieaugušajiem).
metropolija Baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību.
baznīcas gads baznīcas svētku secība gada garumā, sākot no adventes pirmās svētdienas.
Lielā shizma baznīcas šķešanās 1054. gadā, kad izveidojās Austrumu (pareizticība) un Rietumu (katoļu) baznīca.
vigīlija Baznīcas vakara vai nakts lūgšana pirms lieliem reliģiskiem svētkiem, arī īpaši svarīgā nodomā.
mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā (līdz 20. gs. 20. gadiem); mācītājmuiža.
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā.
tūcīt Bāzt; spiest, spaidīt.
piebāzt Bāžot (ko iekšā), cieši piepildīt (ar to ko).
aizbāzt Bāžot (ko), aizpildīt, aizdarīt.
izbāzt Bāžot izvirzīt, izbīdīt (no kurienes, kur, cauri kam u. tml.).
bebrs Bebrāda.
kreņķi Bēda; nelaime.
sirdēsti Bēdas, arī raizes.
apraudāt Bēdāties, sūroties.
degunu nodūris bēdīgs, noskumis; nokaunējies.
degunu nolaidis bēdīgs, noskumis; nokaunējies.
degunu nokāris bēdīgs, noskumis; nokaunējies.
kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai; vieta, kur apbedīts mirušais; zemes kopiņa virs šīs vietas.
būvbedre Bedre celtnes pamatu izvietošanai.
iegruvums Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
kontrolaka Bedre, tvertne (piem., drenāžas darbības kontrolēšanai).
dobe Bedre.
iedobīte Bedrīte (parasti vaigos, zodā).
atbēgt Bēgot atgriezties (kur); bēgot atkļūt (kur, līdz kurienei u. tml.).
pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kur kopā) – par vairākiem, daudziem.
uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
nolaisties Beidzot lidojumu, nonākt lejā, zemē; nosēsties – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
beigu beigās beidzot, galu galā.
reizi par visām reizēm beidzot; galīgi.
reiz par visām reizēm beidzot; galīgi.
pēcgalā Beigās, beidzot.
slēgt durvis beigt darboties (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
nokāpt no korķa beigt dzeršanu, pļēgurošanu.
dabūt zem jumta Beigt ēkas būvdarbus.
izzust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
nodienēt Beigt pildīt karadienestu.
aizsmaržot Beigt ziedēt un smaržot.
dzist Beigties (piem., par gaismu, kas saistīta ar parādībām, stāvokli dabā).
dzist Beigties, beigt pastāvēt (par dzīvību, tās pazīmēm); mirt (par cilvēku).
mitēties Beigties, pārstāt (par norisi, stāvokli, parādību).
nogale Beigu daļa (laikposmam).
finišs Beigu daļa (procesam, norisei).
galotne Beigu daļa (šaha, dambretes partijā).
gals Beigu daļa, beigu posms (rindai, virknei); tas, kas atrodas (kā) sākumā vai beigās.
samtbeka Beka ar samtainu, brūnganu cepurīti un dzeltenu vai dzeltenzaļu stobriņu slāni.
apšu beka beka ar sārti vai dzeltenīgi brūnu cepurīti un melnbaltu kātiņu.
beletrists Beletristisku darbu autors.
B Beļģija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiska savienība; šīs savienības valstu kopums.
prīmuss Benzīna, petrolejas sildaparāts (plītiņa), ko lieto ēdienu gatavošanai u. tml.
barels Beramu vielu (Lielbritānijā, ASV) un šķidruma (ASV) tilpuma mērs.
akvamarīns Berila paveids – dārgakmens zilganzaļā vai zilganā krāsā.
aleksandrīts Berila paveids – zaļgans dārgakmens, kas mākslīgā apgaismojumā iegūst sarkanīgu nokrāsu.
bermontiāde Bermonta armijas iebrukums Latvijā (1919. g. rudenī).
ģimenes pieaugums bērna piedzimšana.
mazgadība Bērna vecums līdz 14 gadiem.
pirmsskolas vecums bērnības posms no 3 līdz 6 gadu vecumam.
bērnišķība Bērnišķīga rīcība, izturēšanās, domāšana.
bērns Bērnišķīgs; tāds kā bērnam.
infantilisms Bērnišķīgums; brieduma trūkums.
mantinieks Bērns (parasti jaundzimušais); pēcnācējs.
rakaris Bērns (parasti mazs, arī palaidnīgs).
jaundzimis Bērns pirmajā dzīves mēnesī.
zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
sērdienis Bērns, kam miruši abi vecāki; bārenis (parasti tautasdziesmās, tautas pasakās).
bērndārznieks Bērns, kas apmeklē bērnudārzu.
brēkulis Bērns, kas bieži raud.
pirmdzimts Bērns, kas ģimenē piedzimis pirmais.
zaglēns Bērns, kas izdarījis zādzību; arī sīks zaglis.
bļauris Bērns, kas mēdz bieži raudāt (parasti skaļi, nesavaldīgi, bez nopietna iemesla).
neiznests bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
neiznēsāts bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas apgādībā un audzināšanā.
mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos.
bārenis Bērns, kas zaudējis abus vecākus vai vienu no tiem.
sāpju bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz grūtību, bēdu.
rūpju bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz grūtību.
pāde Bērns, kuram dod vārdu; kristāmais bērns.
akcelerāts Bērns, pusaudzis ar savam vecumam pāragru fizisko attīstību.
sīkaļa Bērns, pusaudzis.
ute Bērns, pusaudzis.
pionieris Bērnu komunistiskās organizācijas biedrs (bijušajā PSRS).
sporta ratiņi bērnu ratiņi, kas paredzēti braukšanai sēdus vai pusguļus pozīcijā.
klase Bērnu rotaļa – lēkšana pa zīmētiem kvadrātiem.
rotaļbumba Bērnu rotaļām paredzēta bumba.
rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piem., bērnudārzā).
rotaļlaukums Bērnu rotaļām paredzēts, īpaši iekārtots laukums.
manēža Bērnu sētiņa ar pamatni vai bez pamatnes un sienām no tīkla vai koka redelēm.
mazpulki Bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
bērnu silīte bērnudārza jaunākā grupiņa.
pirmizglītības iestāde bērnudārzs.
bērnu dārzs bērnudārzs.
dārziņš Bērnudārzs.
piebērt Berot (ko), pārklāt (ar to lielā daudzumā kādu virsmu).
aizbērt Berot aizpildīt, aizdarīt; berot likvidēt.
nobērt Berot atdalīt nost (kādu daļu no kā).
pabērt Berot novietot (dzīvniekam pieejamā vietā).
piebērt Berot papildināt (kā daudzumu).
sabērt Berot piepildīt; piebērt.
piebērt Berot piepildīt.
sabērt Berot savirzīt kopā (kādā veidojumā, kur).
uzbērt Berot virsū (kādu materiālu) noteiktā vietā, izveidot (no tā ko paaugstinātu).
uzbērt Berot virsū (piemēram, zemes slāni), paaugstināt (kādu teritoriju).
nobērt Berot, kaisot (ko virsū) pārklāt visu (kā) virsmu vai tās daļu.
piepildīt Berot, liekot (ko) iekšā, padarīt pilnu (ko).
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; ādas sacietējums, kas radies no berzes.
bārstīt Bērt izkliedējot.
parādīt pēdējo godu bēru ceremonijā ar cieņu izvadīt mirušo.
izvadītājs Bēru ceremonijas vadītājs.
deguts Bērza tāss darva.
trīt Berzējot (ar ko, pret ko) panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa) kļūst ass vai asāks; asināt.
izberzēt Berzējot (ko) likvidēt, iztīrīt.
uzberzēt termometru berzējot (parasti medicīnisko termometru pret ko) panākt, ka paaugstinās (tā) rādījums.
trīt Berzējot (pret ko) panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem).
izberzēt Berzējot izveidot.
noberzēt Berzējot notīrīt, izmasēt u. tml. (ķermeni, tā daļu).
saberzēt Berzējot, beržot (starp pirkstiem), padarīt mīkstu, arī sadalīt (ko).
noberzt Berzējot, beržot radīt ādas iekaisumu, sāpes, arī ievainot (piem., par apaviem).
norīvēt Berzējoties ievainot (ķermeņa daļu).
noberzties Berzējoties, tiekot berztam, atdalīties nost.
trīt Berzēt (ķermeņa daļu pret ko, ar ko, arī ķermeņa daļas vienu pret otru).
trīt Berzēt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu.
pienaine Bērzlapju dzimtas sēne ar vidū ieliektu vai piltuvveidīgu cepurīti, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu, pienam līdzīgu šķidrumu.
pienaine Bērzlapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
dzēst Berzt (ar dzēšgumiju), slaucīt (ar lupatu, roku) u. tml., lai iznīcinātu, padarītu neredzamu (piem., ko uzrakstītu).
melnalksnis Bērzu dzimtas koks ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs [Alnus glutinosa].
alksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar ieapaļām, robotām lapām un ziediem spurdzēs.
lazda Bērzu dzimtas krūms vai neliels koks ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem – riekstiem.
birzs Bērzu meža puduris, bērzu audze.
noberzt Beržot atdalīt nost (netīrumus, kā paliekas u. tml.).
izberzt Beržot likvidēt.
noberzt Beržot nomazgāt, notīrīt, arī izmasēt (ķermeni, tā daļas).
noberzt Beržot notīrīt, nospodrināt (priekšmetu, tā virsmu).
paberzt Beržot patīrīt, paspodrināt.
izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); beržot izbojāt.
trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar sūkli, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties.
uzberzt Beržot sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
ieberzt Beržot, beržoties radīt (piem., rievu, tulznu).
spodrināt Beržot, tīrot panākt, ka (kas) kļūst tīrs, spodrs, spožs.
rīvēt Beržoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (par apaviem, apģērbu); berzt.
aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu.
sabetonēt Betonējot izveidot, paveikt betonēšanas darbus lielākā apjomā.
uzbetonēt Betonējot izveidot, uzbūvēt.
keramzītbetons Betons ar keramzīta pildvielu.
skaidbetons Betons ar skaidu pildvielu.
tēraudbetons Betons ar tērauda pildvielu.
silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķu un silīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
nezinot Bez (kāda) ziņas, līdzdalības.
(ar) vieglu roku Bez apdomāšanās, nežēlojot (mantu, naudu).
pats no sevis bez ārējas ietekmes, iedarbības.
pievilkties Bez ārēju spēku iedarbības pievilkt vienam otru.
karāties Bez atbalsta slīgt lejup (par ķermeņa daļām).
par pliku paldies bez atlīdzības.
par tukšu paldies bez atlīdzības.
(ar) tukšām rokām Bez cienasta, dāvanas.
viens Bez citiem, bez citu līdzdalības, palīdzības.
dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, tīrs, arī ļoti skaidrs (par krāsu, tās toni, arī mirdzumu, spožumu).
(ar) plikām rokām Bez darbarīkiem, palīgierīcēm.
(ar) kailām rokām Bez darbarīkiem, palīgierīcēm.
kā (uzvilkts) automāts bez domāšanas, automātiski.
pliekans Bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piem., par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); sekls (3), banāls.
patukšs Bez dziļāka satura.
izdzist Bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (par acīm, skatienu); kluss (par balsi).
bez atrunām bez iebildumiem.
dancot pēc kāda stabules bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
a cappella Bez instrumentāla pavadījuma.
(ar) gariem zobiem Bez intereses, negribīgi, ar nepatiku (ko darīt).
tāpat vien Bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
tukšā gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piem., ko darīt).
zilā gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piem., ko darīt).
redukcija Bez juridiska pamata izlēņoto muižu pārņemšana valsts īpašumā.
nevilkt laiku garumā bez kavēšanās, iespējami ātrāk (ko darīt, veikt).
dzestrs Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dzedrs Bez maiguma, skarbs, ass; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dzidrs Bez mākoņiem, miglas, dūmakas (par debesīm); skaidrs.
par tukšu velti Bez maksas, atlīdzības.
par velti Bez maksas, atlīdzības.
aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī.
tukšs kā izšauta plinte Bez naudas, bez līdzekļiem.
pats par sevi Bez nepieciešamības pierādīt, argumentēt.
brīvā Bez nodarbības, bez darba.
kur kājas nes bez noteikta mērķa, kur gadās (iet).
kā pa tumsu bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties (piem., ko darīt, veikt).
dzidrs Bez putekļiem, dūmiem, ļoti tīrs un svaigs (par gaisu).
šablons Bez radošas pieejas pārņemts paņēmiens, patapināts izteiksmes veids u. tml.
pa gaisu (vien) bez realitātes izjūtas, bez apdoma un izpratnes; vieglprātīgi.
pa gaisiem (vien) bez realitātes izjūtas, bez apdoma un izpratnes; vieglprātīgi.
kā pa diedziņu Bez sarežģījumiem; ļoti labi, gludi.
amorfs Bez stingras, noteiktas uzbūves, bezveidīgs.
linčot Bez tiesas sprieduma sodīt, parasti nogalinot.
maisīties Bez uzaicinājuma iesaistīties (piem., kādā pasākumā), cenšoties (to) ietekmēt; jaukties (4).
jaukties Bez uzaicinājuma, pret citu gribu iesaistīties, piedalīties (kur), cenšoties ietekmēt (ko).
savā vaļā Bez uzraudzības (parasti par bērniem).
Dieva ziņā bez uzraudzības; likteņa varā.
bērnunams Bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde.
pa nullēm Bez zaudējumiem, bet arī negūstot peļņu.
kokteilis Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no piena, sulas, saldējuma.
porteris Bezalkoholisks iesala dzēriens.
varžukrupju dzimta bezastaino abinieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda.
varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
gibons Bezastains pērtiķis ar garām priekšējām ekstremitātēm un ļoti skaļu balsi (dzīvo Dienvidaustrumāzijas un Indonēzijas tropiskajos mežos).
griezt krūtis pretī bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
griezt zobus pretī bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
griezt krūti pretī bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
varonis Bezbailīgs, drosmīgs cilvēks.
iečivināties Bezbēdīgi ierunāties (parasti par bērniem).
draiskuļot Bezbēdīgi, jautri rotaļāties; būt (nedaudz) nerātnam, arī darīt nerātnības.
bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks.
bezcers Bezcerība, bezcerīgs gadījums, stāvoklis.
vārtīties Bezdarbībā gulšņāt.
garlaicība Bezdarbības vai interešu trūkuma izraisīts psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums, vienaldzība.
klimst Bezdarbīgi vadīt laiku.
dīkdienīgs Bezdarbīgs, slinks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
inteliģentais bezdarbnieks bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību (Latvijā 20. gs. 20.–30. gados).
mājas čurkste bezdelīgai līdzīgs zilgani melns putns ar baltu asti, kurš ligzdu taisa no dubļiem zem jumta dzegām, nokarēm.
čurkste Bezdelīgu dzimtas slaids dziedātājputns ar nedaudz šķeltu asti.
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
punkts Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa daļa), kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
mūžība Bezgalīgs un nebeidzams laiks; bezgalīga (kā) eksistence.
sājš Bezgaršīgs, pliekans; tāds, kam ir nepatīkama, rūgti sāļa garša.
klaunāde Bezgaumīgs, ārišķīgs uzvedums.
kā uz sēkļa izmests bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
kā uz sēkļa izsviests bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
murgi Bezjēdzība, absurds.
nonsenss Bezjēdzība, nejēdzība; aplamība.
absurds Bezjēdzība, pilnīga aplamība.
ārprāts Bezjēdzība; neprāts; trakums.
vājprāts Bezjēdzība.
neprāts Bezjēdzīga rīcība, absurds.
muldoņa Bezjēdzīga runāšana; muldēšana.
noklenderēt Bezjēdzīgi notērēt.
absurds Bezjēdzīgs, pilnīgi aplams.
Kaut kas ārprātīgs! bezjēdzīgs.
ledains Bezjūtīgs, arī naidīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
amonjaks Bezkrāsaina gāze – slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar asu smaku, dabā rodas pūšanas procesos.
metāns Bezkrāsaina gāze bez smakas, dabasgāzes galvenā sastāvdaļa.
etāns Bezkrāsaina gāzveida viela – piesātināts ogļūdeņradis, kas kopā ar metānu ietilpst dabasgāzes sastāvā.
fosgēns Bezkrāsaina indīga gāze ar pūstoša siena smaku, ko Pirmā pasaules kara laikā izmantoja kā kaujas vielu.
sorbīnskābe Bezkrāsaina kristāliska viela – nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli.
urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par dezinfekcijas līdzekli, degvielu.
acetilēns Bezkrāsaina ogļūdeņraža gāze ar asu, kodīgu smaku, ko lieto metālu griešanā, metināšanā u. tml.
hlorūdeņradis Bezkrāsaina smacējoša gāze ar asu smaku, viens no ķīmiskās rūpniecības pamatproduktiem.
nātrija karbonāts bezkrāsaini, caurspīdīgi kristāli vai balts pulveris, ko izmanto, piem., ziepju, stikla ražošanā; soda.
higiēniskā lūpu krāsa bezkrāsains kosmētikas līdzeklis lūpu mīkstināšanai, aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības.
sērpaskābe Bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
leicīts Bezkrāsains vai balts ar pelēcīgu vai dzeltenīgu nokrāsu minerāls, ko izmanto kālija un alumīnija ieguvei.
halīts Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; nātrija hlorīds, akmeņsāls.
oleīnskābe Bezkrāsains, eļļains šķidrums – nepiesātināta taukskābe, kas ietilpst augu eļļu un dzīvnieku tauku sastāvā.
anilīns Bezkrāsains, eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto krāsvielu un ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
benzols Bezkrāsains, gaistošs šķidrums – svarīga ķīmiskās rūpniecības izejviela, arī šķīdinātājs.
ēteris Bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku, ko lieto par narkozes līdzekli.
zilskābe Bezkrāsains, gaistošs, ļoti indīgs šķidrums (ar rūgto mandeļu smaržu).
asaras Bezkrāsains, sāļš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri.
polivinilspirts Bezkrāsains, termoplastisks polimērs, ko lieto, piem., ūdenī šķīstošu plēvju, šķiedru ražošanai.
alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, ko satur vīns, alus, liķieris u. c. dzērieni; alkoholisks dzēriens.
zupas virtuve bezmaksas ēdināšana trūcīgajiem.
brīvpusdienas Bezmaksas pusdienas.
noklenderēt Bezmērķīgi nodzīvot, eksistēt.
notriekt Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku).
nosist laiku bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku.
sist laiku bezmērķīgi, nelietderīgi tērēt laiku.
vazāt Bezmērķīgi, nogurdinoši u. tml. vadāt līdzi (kādu).
posmkāji Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieki, kuriem raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes.
gliemis Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieks ar mīkstu, neposmotu ķermeni, kas vairumam sugu ietverts čaulā; mīkstmiesis; molusks.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta; šī tipa dzīvnieki [Porifera].
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs gremošanas dobums, kas aizņem visu ķermeņa iekšējo daļu; šī tipa dzīvnieki [Coelenterata].
ofšors Beznodokļu zona, ārzona; ārzonas uzņēmums.
sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem.
murgi Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo.
bezsirdis Bezsirdīgs cilvēks; cietsirdis.
klīrings Bezskaidras naudas norēķinu sistēma, kuras pamatā ir norēķinu dalībnieku saistību savstarpēja dzēšana.
trolejbuss Bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai, kura kustību nodrošina pa diviem kontakttīkla gaisa vadiem pievadītā strāva; šāds transportlīdzeklis, kas kursē noteiktā maršrutā.
helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
nošļukt Bezspēkā noslīgt, noslīdēt.
vīruss Bezšūnas mikroorganisms, kas spēj vairoties dzīvā šūnā; infekcijas slimību ierosinātājs.
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
anarhija Bezvaldība, valdības trūkums; nekārtība, haoss, ko izraisa vadības trūkums.
bezveida Bezveidīgs.
bezzarains Bezzaru; tāds (piem., dēlis, koksne), kurā nav zaru vietu.
pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu.
paradīze Bībelē – pirmo cilvēku Ādama un Ievas mājvieta, līdz viņu izraidīšanai no tās; Ēdene, Ēdenes dārzs.
Mozus Bībelē – pravietis, kurš Izraēla tautu izveda no Ēģiptes un cauri tuksnesim veda uz Apsolīto zemi, jūdaisma pamatlicējs.
Bībeles stāsts Bībeles fragments, kurā vēstīts par kādu notikumu, faktu.
evaņģēlijs Bībeles Jaunās Derības pirmās četras grāmatas, kurās aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un darbība; katra no šīm grāmatām.
pusbībele Bībeles otrā daļa – Jaunā Derība.
Jaunā Derība Bībeles otrā daļa.
Noass Bībeles persona Vecajā derībā, kas pēc Dieva norādījuma uzbūvē lielu kuģi (šķirstu), kurā viņš ar savu ģimeni un pa pārim no katras dzīvnieku sugas izglābjas grēku plūdu laikā.
Goliāts Bībeles personāžs – milzis, ko ar lingu divcīņā nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
Metuzāls Bībeles personāžs, kas esot nodzīvojis 969 gadus.
Vecā Derība Bībeles pirmā daļa.
postilla Bībeles teksta izskaidrojums; sprediķu kopums par atsevišķām Bībeles tēmām.
periodikas rādītājs bibliogrāfijas rādītājs, kurā reģistrēti laikraksti, žurnāli, biļeteni, rakstu krājumi un gada pārskati.
bibliogrāfs Bibliogrāfijas speciālists; bibliogrāfijas sastādītājs.
biobibliogrāfija Bibliogrāfijas veids – personas bibliogrāfiskā rādītāja papildinājums ar biogrāfiskām ziņām par autoru un publicējumiem par viņu.
bibliografēt Bibliogrāfiski reģistrēt, sistematizēt (piem., iespieddarbu).
koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem.
bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina, kārto un izsniedz grāmatas lasīšanai.
šautra Bīdāma bulta (kā) aiztaisīšanai; aizbīdnis.
bulta Bīdāms (parasti metāla) stienis aizvērtu durvju, vārtu u. tml. nostiprināšanai; aizbīdnis, aizšaujamais.
šķūrēt Bīdīt, stumt (ko ar šķūri, lāpstu vai īpašu mašīnu); šādā veidā līdzināt, tīrīt(ko).
sabīdīt Bīdot (kā) īpašas detaļas citu citā, samazināt (tā) apjomu.
aizbīdīt Bīdot aizdarīt.
aizbīdīt Bīdot aizvirzīt.
atbīdīt Bīdot atvērt.
atbīdīt Bīdot atvirzīt nost, atpakaļ vai atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.)
iebīdīt Bīdot ievirzīt (kur iekšā).
izbīdīt Bīdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās prom, atvirzās nost, attālinās (no kā).
pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
pārbīdīt Bīdot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pārbīdīt Bīdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pabīdīt Bīdot pavirzīt (zem kā, kam apakšā).
pabīdīt Bīdot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.).
piebīdīt Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sabīdīt Bīdot savirzīt, novietot vienuviet, kopā (kur).
uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
nobīdīt Bīdot virzīt prom, atvirzīt nost, attālināt (no kā).
dzīt Biedējot (dzīvnieku medībās), panākt, ka (tas) dodas vēlamā virzienā.
aizbiedēt Biedējot aizdzīt; panākt, ka aiziet, netuvojas.
piebiedēt Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu).
pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; pārbaidīt.
baideklis Biedēklis.
šausmināt Biedēt (kādu), liekot izjust šausmas.
draudēt Biedēt, draudīgi izturoties.
biedināt Biedēt.
korporācija Biedrība, (piem., profesionāla) savienība.
klubs Biedrība, kurā apvienojušies, piem., kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus u. tml.
federācija Biedrību, organizāciju u. tml. apvienība.
kupena Bieza (piem., lapu, smilšu) kārta, arī kaudze.
praķis Bieza auduma jaka, žakete.
ledājs Bieza ledus kārta, ledus kārta (ūdenstilpē).
kupena Bieza sniega kārta, kaudze.
zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; dubultzods.
ihtiola ziede bieza ziede, kas satur organiskus sēra savienojumus un ko lieto par pretiekaisuma līdzekli.
drūzma Bieza, neorganizēta, kustīga (cilvēku) kopa; burzma, drūzmēšanās (kādā vietā).
marcipāns Bieza, salda masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu; konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piem., ādas kopšanai, ārstēšanai.
nigrols Bieza, tumša eļļa, ko agrāk lietoja transportlīdzekļu zobratu u. c. pārvadu eļļošanai.
pirē Biezenis, kas pagatavots no kartupeļiem vai citiem dārzeņiem, arī augļu masa.
brikšņi Biezi saaudzis krūmājs; vieta, kur ir sakrituši zari, nelieli koku stumbri.
kumšķis Biezi saaudzis, arī savēlies (apmatojuma) kopums.
sabiezēt Biezi saaugt (par augiem kādā vietā).
kupls Biezi, blīvi saaudzis, noaudzis.
tumēt Biezināt (šķidrumu); padarīt (ko) tumīgu.
laimiņš Biezlapju dzimtas augs ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem un sulīgām lapām.
ķimeņu siers biezpiena siers ar ķimeņu piedevu.
paklājs Biezs (parasti austs) tekstilizstrādājums telpu grīdu (arī sienu) apklāšanai.
Rīgas melnais balzams biezs alkoholisks dzēriens tumši brūnā krāsā ar rūgtenu garšu, kura sastāvā ir dažādu augu uzlējumi.
kupls Biezs un samērā garš (par apmatojumu, apspalvojumu); tāds, kam ir biezs un samērā garš apmatojums.
vadmala Biezs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas audums ar blīvu plūksnu savēlumu.
dubultzods Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā veido otru zodu.
tūba Biezs, blīvs skaņu un siltumu izolējošs materiāls, ko iegūst no vilnas u. c. šķiedrām, tās veļot un blīvējot.
voiloks Biezs, blīvs velts audums.
draps Biezs, mīksts vilnas vai pusvilnas audums no kā šuj virsdrēbes.
vamzis Biezs, rupja adījuma džemperis (parasti vienkārša fasona, vietām nepieguļošs).
raudulība Bieža raudāšana; raudulīgums.
caureja Bieža un šķidra vēdera izeja.
skandēt Bieži (apnicīgi) atgādināt, skandināt (ko), runāt (par ko).
skandināt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko).
dziesma Bieži atkārtoti, zināmi, dzirdēti vārdi, izteicieni.
nospēlēt Bieži atskaņojot, padarīt apnicīgu.
nodrillēt Bieži atskaņojot, padarīt parastu, apnicīgu.
badināt Bieži atstāt neēdušu, nebarotu; regulāri dot par maz barības.
apgrozīties Bieži būt, atrasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.).
grozīties Bieži būt, darboties (kādā vidē).
virināt kādas durvis bieži ierasties kur, meklēt palīdzību.
kultivēt Bieži izmantot (kādu paņēmienu, līdzekli u. tml.).
dzerstīties Bieži lietot alkoholiskus dzērienus.
frāze Bieži lietots izteikums bez dziļāka satura.
raustīt Bieži likt (kādam) mainīt nodarbošanos, darbības virzību, vietu.
klīst Bieži mainīt dzīves un darba vietas.
leģendārs Bieži minēts, daudzināts; plaši pazīstams.
locīt Bieži pieminēt (kādu personu, tās vārdu, uzvārdu).
vizulis Bieži sastopams daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām; trīsene; trīsenīte [Briza media].
liekvārds Bieži sastopams vārds, ko informācijas meklēšanā ir lietderīgi atmest.
iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt (mājdzīvnieku) tramīgu.
noslīkt glāzītē bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, kļūt atkarīgam no alkohola, pagrimt.
noslīkt glāzē bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, kļūt atkarīgam no alkohola, pagrimt.
izbraukāt Bieži vai vairākkārt braucot (pa ko), padarīt nelīdzenu, arī izdangāt, izbojāt.
turēt maku vaļā bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus.
atēsties Bieži, daudz ēdot, vairs negribēt (kādu ēdienu).
iedzert Bieži, labprāt lietot alkoholiskus dzērienus; sanākt kopā un lietot alkoholiskus dzērienus.
dzert Bieži, sistemātiski, arī daudz lietot alkoholiskus dzērienus.
purināt Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu).
penijs Bijusī naudas vienība (1/12 šiliņa) un monēta (Lielbritānijā); penss.
padomija Bijusī Padomju Savienība, padomju iekārta (parasti runājot par to kritiski mūsdienās).
nomenklatūra Bijušajā PSRS un citās sociālisma valstīs – atbildīgi amati, kuros tika iecelti augstākstāvošo iestāžu (partijas) apstiprināti darbinieki; šādi ieceltu vadošo darbinieku kopums; elitārs, priviliģēts komunistiskās partijas un padomju iestāžu vadošo darbinieku slānis.
dienvidslāvi Bijušās Balkānu valsts – Dienvidslāvijas iedzīvotāji.
Valsts drošības komiteja bijušās PSRS represīva iestāde padomju iekārtas aizsardzībai, kā arī izlūkošanai.
mulss Bikls, kautrs, nedrošs.
iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam).
sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); bikstot sakārtot (to, kas kuras, deg).
uzbikstīt Bikstot uzrušināt; bikstot (piemēram, ogles), panākt, ka rodas liesmas.
izčakarēt Bikstot, grūstot, jaucot izdabūt.
uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas, pieceļos.
štrumbante Bikšturi no šādas elastīgas gumijas lentes.
stara Bikšu daļa, kas aptver kāju.
kija Biljarda, novusa nūja.
novuss Biljardam līdzīga galda spēle, ko spēlē ar kiju, kauliņiem un ripu uz īpaša galda ar maisiņiem stūros.
e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete.
mēnešbiļete Biļete braukšanai sabiedriskajos transporta līdzekļos vienu mēnesi; braukšanas karte.
stāvbiļete Biļete stāvvietā (skatītāju zālē, arī transportlīdzeklī u. tml.).
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pāri.
biostrāva Bioelektriskais potenciāls (elektriskais spriegums, kas rodas dzīvu organismu audos).
biogrāfs Biogrāfijas autors; pētnieks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
katabolisms Bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas organismā noārdās līdz vienkāršākām vielām un notiek enerģijas atbrīvošanās; pretstats: anabolisms.
fermentācija Bioķīmisks process, kas notiek fermentu iedarbībā (piem., rūgšana, pūšana, skābšana).
radiobioloģija Bioloģijas nozare, kas pēta jonizējošā starojuma iedarbību uz dzīvajiem organismiem.
kriobioloģija Bioloģijas nozare, kas pēta zemu temperatūru ietekmi uz dzīvajiem organismiem.
parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus, parazitārās attiecības starp organismiem un izstrādā metodes un ieteikumus parazitāro slimību apkarošanai.
morfoloģija Bioloģijas nozare, kurā pēta dzīvo organismu veidu, uzbūvi un to pārmaiņas attīstības gaitā.
histoloģija Bioloģijas nozare, kurā pētī daudzšūnu dzīvnieku un cilvēka organisma audu uzbūvi, attīstību un funkcijas.
radīt Bioloģiskā procesā veidot dzīvu būtni (par cilvēkiem).
sasniegt Bioloģiskās attīstības gaitā nonākt (jaunā stadijā).
hormons Bioloģiski aktīva viela, ko asinīs, limfā vai smadzeņu šķidrumā izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri un dažādu audu šūnas.
mediators Bioloģiski aktīvas vielas, kas nervu uzbudinājuma laikā pārnes impulsus no vienas nervu šūnas uz otru.
fitoncīdi Bioloģiski aktīvas vielas, kas veidojas augos un iznīcina mikroorganismus vai nomāc to darbību.
premikss Bioloģiski aktīvu vielu un pildvielas maisījums, ar ko bagātina lopbarību, parasti pievienojot kombinētajai spēkbarībai.
izveidoties Bioloģiski attīstīties (par organismu, tā daļām).
veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par augiem, dzīvniekiem).
dzīvot Bioloģiski eksistēt, būt dzīvam (par cilvēkiem un dzīvniekiem); augt un attīstīties (par augiem, to daļām).
biotehnika Bioloģisku un tehnisku pasākumu komplekss derīgo savvaļas dzīvnieku pavairošanai.
piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pārklāt (ar to kādu virsmu).
iebirdināt Birdinot ievirzīt (kur iekšā).
izbirdināt Birdinot izkaisīt, arī ļaut, ka izbirst.
pabirdināt Birdinot novietot (dzīvniekiem pieejamā vietā).
nobirdināt Birdinot panākt, ka (kas) nobirst; nokratīt.
piebirdināt Birdinot pievienot, pievienot (ko) papildus.
sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); būt par cēloni, ka (kas) sabirst (kopā, kādā veidojumā, kur).
uzbirdināt Birdinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
nobirums Birstošu produktu svara zudums, kas rodas, piem., tos pārstrādājot, transportējot.
piebirt Birstot (kam), piepildīties, tikt piepildītam (ar to).
aizbirt Birstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
piebirt Birstot (kam), tikt pārklātam (ar to); nobirt (kur) lielākā daudzumā.
atbirt Birstot atdalīties nost.
sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā veidojumā, kur); iebirt (par kā lielāku daudzumu).
nobirzt Birstot, drūpot atdalīties nost; nodrupt.
sabirt Birstot, drūpot sadalīties (sīkās daļās).
fondu birža birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus.
divstobrene Bise ar diviem stobriem.
Zobenbrāļu ordenis bīskapa Alberta dibināta militāra un reliģiska vācu bruņinieku apvienība Latvijā un Igaunijā (1202–1237), kuras mērķis bija Baltijas iekarošana.
domkapituls Bīskapa baznīcas (doma) garīdznieku kolēģija.
titulārbīskaps Bīskaps, kam nav savas diecēzes jeb administratīvas teritoriālas vienības, arhibīskapa palīgs.
mitra Bīskapu un augstāko garīdznieku galvassega.
ļaundabīgs Bīstams, dzīvību apdraudošs (par slimību, patoloģisku procesu).
lapseņu pūznis bīstamu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
lapseņu midzenis bīstamu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
biškopība Bišu audzēšana un kopšana medus, vaska un citu produktu iegūšanai; attiecīgā lauksaimniecības palīgnozare.
bišu maize bišu barība, ko tās izstrādā no putekšņiem un medus.
trans Bišu saimē – tēviņš, kura uzdevums ir apaugļot bišu māti.
darba bite bišu saimes loceklis, kas veic visus darbus stropā un ārpus tā.
bišu peri bites cirmeņa, kūniņas u. tml. attīstības stadijā.
peri Bites olas cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
bizantieši Bizantijas iedzīvotāji.
aizbizot Bizojot, skraidot aizvirzīties.
sarkanblakts Blakšu dzimtas vidēji liels kukainis ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem.
fons Blakus trokšņi un citi traucējumi, kas parādās elektrisko signālu pārraides un pastiprināšanas sistēmās.
fūzelis Blakusprodukts, kas paliek pēc etilspirta pārtvaicēšanas; sīveļļa.
blāvojums Blāva gaisma, blāvs spīdums.
ūdeņains Blāvs, nespodrs (parasti par acīm).
palsens Blāvs, nespodrs, pelēcīgs.
palss Blāvs, nespodrs, pelēcīgs.
miglains Blāvs, nespodrs.
rēns Blāvs, nespodrs.
šmugulis Blēdība.
šulers Blēdīgs, parasti profesionāls, kāršu spēlmanis.
blēdīt Blēdīties.
šmugulēt Blēdīties.
šmugulēties Blēdīties.
noblēdīt Blēdoties panākt, ka (kāds) neiegūst (ko) pilnā mērā vai nemaz.
pieblēt Blējot piepildīt ar skaņām (ko).
pieblietēt Blietējot padarīt blīvu, līdzenu.
noblietēt Blietējot padarīt blīvu, stingru.
sablietēt Blietējot panākt, ka (kas) sablīvējas, kļūst blīvs, līdzens.
pieblietēt Blietējot pieplacināt, padarīt blīvu vai blīvāku.
granula Blīva (kādas vielas) lodīte, graudiņš.
skrimslis Blīva, elastīga (piem., skeleta, dažu orgānu) sastāvdaļa.
siksna Blīva, izturīga materiāla lente, ko izmanto par apģērba piederumu, arī dzīvnieku (parasti suņu) pieturēšanai, vadāšanai.
blāķis Blīva, liela kopa; liels daudzums.
porcelāns Blīva, plānās kārtās caurspīdīga, parasti balta saķepusi masa, kas sastāv no kaolīna, kvarca smiltīm un laukšpata un ko izmanto trauku, tehnisku detaļu u. c. keramisku materiālu izgatavošanai.
plīšs Blīva, plūksnota drāna, kas līdzīga samtam, tikai ar garāku un retāku plūksnu.
zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piem., no ēdiena atliekām, mikroorganismiem.
noblīvēt Blīvējot aizdarīt ciet (piem., spraugu).
autoklāvs Blīvi noslēdzama tvertne, trauks karsēšanai augstā spiedienā un temperatūrā.
pieblīvēt Blīvi piepildīt, aizņemt (piem., telpu, platību).
sagrūsties Blīvi saspiežoties (kur) iekāpt, iekļūt u. tml. (par vairākiem, daudziem).
trese Blīvi sastiprinātu, ar diegiem sapītu grieztu matu veidojums.
pieslānīt Blīvi, cieši piepildīt.
koksne Blīvi, cieti kokaugu audi, kas atrodas to stumbros vai zaros.
skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido šķrimšļu šūnas un kas ir cietāki par saistaudiem.
atlass Blīvs (piem., zīda) audums ar gludu, spīdīgu labo pusi.
siena Blīvs audu veidojums, kas sedz un aizsargā kādu organisma daļu.
damasts Blīvs audums ar izaustiem spožiem ornamentiem.
spalvu drāna blīvs audums spilvenam, kas neļauj līst ārā spalvām.
kalikons Blīvs kokvilnas audums, ko piesūcina ar saistvielām un lieto grāmatu vāku apvilkšanai.
bjazs Blīvs kokvilnas audums.
pikē Blīvs kokvilnas vai mākslīgā zīda audums ar reljefu rakstu.
stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
marokens Blīvs mākslīgā zīda audums ar viļņotu reljefu.
locītavas somiņa blīvs saistaudu slānis, kas aptver kaulu galus locītavā.
uzmava Blīvs šūnu slānis, kas aptver auga saknes galotnes daļu, aizsargājot to no ievainošanas.
kutikula Blīvs, aizsargājošs veidojums uz epitēlijaudu virsmas.
kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums – ādas aizstājējs, no kā gatavo apavus.
plēve Blīvs, gluds, samērā plāns saistaudu veidojums, kas pārklāj, izklāj orgānus.
perkals Blīvs, izturīgs (kokvilnas) audums.
biezs Blīvs, koncentrēts (par miglu, dūmiem u. tml.).
gūzma Blīvs, liels (cilvēku, dzīvnieku) daudzums; drūzma.
gūzma Blīvs, liels (kā) daudzums.
tafts Blīvs, plāns, blāvi spožs mākslīgā zīda vai kokvilnas audums.
brezents Blīvs, ūdens necaurlaidīgs audums.
uzkārties Bloķēties un pārtraukt atbildes reakciju (par datoru, programmu u. tml.).
platīnblonds Blonds ar sudrabbaltas krāsas niansi (parasti par matiem, arī cilvēku ar šādas krāsas matiem).
pārbļauties Bļaujot, kliedzot pārgurt.
nobļauties Bļaut un pārstāt bļaut (parasti par dzīvniekiem).
mutesbļoda Bļoda sejas un roku mazgāšanai.
bohēmieši Bohēmijas (Čehijā) iedzīvotājs.
bohēmieši Bohēmijas (Čehijā) pamatiedzīvotāji.
reģenerācija Bojā gājušu audu vai orgānu atjaunošanās.
uguns boja boja, kas raida gaismas signālus.
kaucošā boja boja, kas raida skaņu signālus.
radioboja Boja, kuras raidītājs raida radiosignālus.
ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; lielas ūdens masas radītais postījums.
uzpūsties Bojājoties (traukā esošajiem) produktiem, pacelties uz augšu.
sačākstēt Bojājoties kļūt irdenam, mīkstam.
strēgt Bojājuma rezultātā darboties ar traucējumiem.
laikazobs Bojājumi, kas izveidojas, pastāvot (kam) ilgāku laiku.
skramba Bojājums – šaurs padziļinājums (priekšmeta) virsmā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
čūla Bojājums (ādā, gļotādā), no kura sūcas limfa, asinis; lēni dzīstoša, strutojoša brūce.
brants Bojājums (ēkā, tās konstrukcijā), ko izraisījusi parazītisku sēņu darbība.
trauma Bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
kļūme Bojājums (piem., ierīcē, mehānismā); ierīces, mehānisma darbības traucējums.
sūce Bojājums (piem., kuģim, laivai, cauruļvadam, tvertnei), kas rada hermētiskuma zudumu; hermētiskuma zudums (kam).
sarētojums Bojājums, kas (parasti uz koka, tā daļas) radies ievainojuma vai slimības rezultātā.
diagnostika Bojājumu, defektu noteikšana, konstatēšana pēc kādām pazīmēm.
remonts Bojājumu, defektu novēršana (parasti kam lielam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; šādā veidā vai pagriežot, pastiepjot bojāt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
deformēt Bojāt, sakropļot (organismu, tā daļu formu).
lūžņa Bojāti lietošanai nederīgi un nekārtīgi izmētāti priekšmeti; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām).
lūznis Bojāts, lietošanai nederīgs (parasti metāla priekšmets).
raunds Boksā – laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
klinčs Boksā – pretinieka aptveršana tuvcīņā, lai viņu kavētu izdarīt sitienus.
svings Boksā – sānisks sitiens no distances.
bolīvieši Bolīvijas iedzīvotāji.
sabombardēt Bombardējot sagraut, iznīcināt.
nobumbot Bombardējot, metot bumbas iznīcināt, sagraut (ko); sabombardēt.
gaisa uzbrukums bombardēšana, apšaude no lidaparātiem.
mest bumbas bombardēt.
bonapartists Bonapartu dinastijas atjaunošanas piekritējs.
boraks Borskābes nātrija sāls, ko lieto, piem., silikātu rūpniecībā, lodēšanā.
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam) saspiest, samīdīt.
sabradāt Bradājot (pa ko), padarīt slapju, netīru (ko); sabrist.
nobradāt Bradājot sabojāt, iznīcināt (ko); izbradāt.
nobradāt Bradājot, staigājot (pa ko, kur), notraipīt (apavus); nobrist.
sabradāt Bradājot, staigājot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
nobradāt Bradājot, staigājot atstāt pēdu nospiedumus; nomīdīt.
piebradāt Bradājot, staigājot padarīt netīru (grīdu, telpu).
nobradāt Bradājot, uzkāpjot virsū, saspiest vai nogalināt (ko); nomīt.
bāleliņš Brālis; jauns vīrietis, radinieks.
streņģe Braucamo ratu sastāvdaļa – metāla stieple, kas savieno ilksi ar riteņa rumbu.
veikbordists Braucējs ar veikbordu; sportists, kas nodarbojas ar veikbordu.
sastāvs Braucienam savienots (parasti sliežu transportlīdzekļu vagonu) kopums.
izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos un izklaidētos; izbrauciens.
velobrauciens Brauciens ar velosipēdu (parasti sacensībās).
atpakaļbrauciens Brauciens atpakaļ (uz vietu, no kurienes devās ceļā).
komandējums Brauciens dienesta uzdevumā; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
korso Brauciens garā rindā citam aiz cita (parasti svētkos, svinībās).
priekšbrauciens Brauciens pirms sacīkšu brauciena, lai noskaidrotu, piem., dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
ceļojums Brauciens vai gājiens (parasti) tālu prom no pastāvīgās dzīves vietas.
turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
gandarījuma brauciens brauciens, ko organizē starp tiem sacensības dalībniekiem, kuri nav iekļuvuši finālā.
koncertceļojums Brauciens, kura laikā sniedz koncertus.
karavāna Braucošu transportlīdzekļu virkne.
sabraukt Braucot (pa ko), sablīvēt, saspiest, sašķaidīt (to).
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
aizbraukt Braucot aizvest, nogādāt (transportlīdzekli).
aizbraukt Braucot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
apbraukt Braucot apvirzīt transportlīdzekli (apkārt šķērslim, neizbraucamai vietai).
izkuģot Braucot ar kuģi pabūt (vairākās vai daudzās vietās).
atkuģot Braucot ar kuģi, atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
norakties Braucot ar transportlīdzekli, ļoti iegrimt, iesēsties.
pārkārtoties Braucot ar transportlīdzekli, pārvietoties, iekļauties (kur).
atbraukt Braucot atgādāt, atvirzīt (transportlīdzekli kur, līdz kurienei u. tml.).
iebraukt Braucot ieveidot, radīt.
iebraukt Braucot ievirzīt (transportlīdzekli kur iekšā).
iebraukt Braucot ievirzīties (kādā šķērslī).
izbraukt Braucot izvirzīt, izvadīt transportlīdzekli.
noskriet Braucot novirzīties nost (no kurienes) – par transportlīdzekļiem.
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu, leju un sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2).
aizpeldēt Braucot pa ūdeni, aizvirzīties (par transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās).
nest Braucot pārvietot (kravu, cilvēkus) – par transportlīdzekļiem.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli) nelielu attālumu.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli zem kā, kam apakšā).
piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt).
izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piem., bedres, grambas).
klandīties Braucot ritmiski kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem).
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kur).
saripot Braucot savirzīties (par automašīnām, motocikliem, velosipēdiem, to kopumu).
uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
mētāties Braucot vai atrodoties ūdenī, stipri šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
izdangāt Braucot vai staigājot padarīt (piem., ceļu, lauku) nelīdzenu, bedrainu.
ļodzīties Braucot vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
nobraukt Braucot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
sastapties Braucot viens otram pretī, sastapt – par transportlīdzekli.
iekratīties Braucot, kratoties (pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus).
apbraukāt Braukājot aptvert (kādu teritoriju), pabūt (daudzās vietās).
piebraukāt Braukājot ierasties, iegriezties (pie kā); braukājot doties (uz kurieni).
izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās); braukājot aptvert (kādu teritoriju).
pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
nobraukāt Braukājot pavadīt (kādu laikposmu).
nobraukāt Braukājot saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
nobraukāt Braukājot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
dangāt Braukāt (pa zemes ceļu) tā, ka rodas dangas.
nobraucīt Braukot (ar roku, plaukstu) noberzēt, arī noglaudīt (kādu ķermeņa daļu).
piebraucīt Braukot (ogas, lapas, ziedus u. tml.) pielasīt, piepildīt (ko).
atbraucīt Braukot atbīdīt, atvirzīt.
nobraucīt Braukot noņemt, atdalīt nost.
akadēmiskā airēšana braukšana ar speciālām sporta laivām, kurām ir kustīgi soliņi un duļļi izvirzīti ārpus bortiem.
riteņbraukšana Braukšana ar velosipēdu.
ledus spīdvejs braukšana pa ledus celiņu.
gulošais policists braukšanas ātruma ierobežošanas valnis (pie skolām, dzīvojamām mājām u. c.).
izbraukt Braukšus doties (uz kurieni, parasti noteiktā nolūkā).
izbraukt Braukšus doties ceļā; sākt braucienu.
sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
piebraukt Braukšus ierasties (pie kāda).
atbraukt Braukšus ierasties, atkļūt (kur, līdz kurienei u. tml.).
pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vietu u. tml.).
pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
uzbraukt Braukšus, braucot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus, braucot uzvirzīties uz kādas vietas.
kratīties Braukt (ar transportlīdzekli).
celties Braukt (ar ūdenstransportlīdzekli) no viena krasta uz otru.
nobraukt Braukt (kādu laikposmu).
uzmīt Braukt (minot divriteņa pedāļus).
skrituļot Braukt ar skrituļdēli vai skrituļslidām.
stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
snovot Braukt no kalna pa sniegu ar speciālu dēli.
braukt mežā braukt uz mežu strādāt meža darbus.
aizbraukt Braukt, doties (uz kurieni) ar noteiktu mērķi.
ņemt Braukt, izbraukt (kādā veidā).
ripināt Braukt, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
ripot Braukt, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
pašpuika Bravūrīgs, dauzonīgs jauns vīrietis.
lambada Brazīliešu izcelsmes pāru deja ar erotiskām kustībām.
samba Brazīliešu izcelsmes strauja sarīkojumu deja.
kult putas brāžoties veidot putas (par straumi).
stāvbremze Bremze (kā, parasti transportlīdzekļa) noturēšanai nekustīgā stāvoklī.
nobremzēt Bremzējot apstādināt (transportlīdzekli), arī ievērojami samazināt (tā) kustības ātrumu.
bremžu kluči bremžu iekārtas sastāvdaļa – īpašas detaļas, kas piespiežoties ritenim, rada berzi.
stopsignāls Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma.
trauksmes zvans brīdinājums par ko nevēlamu, satraucošu.
signāls Brīdinājums, ziņojums (par ko).
biedēt Brīdināt (parasti draudot).
celt trauksmi brīdināt par briesmām, bīstamu situāciju.
draudēt Brīdināt, ka sekos sods vai nepatīkama, ļauna rīcība.
draudēt ar pirkstu brīdināt, kratot pirkstu.
signalizēt Brīdināt, ziņot (par ko) ar noteiktiem simptomiem, pazīmēm, uzvedību u. tml.
nobrīdināt Brīdinot stingri noteikt, pateikt.
klusuma brīdis brīdis, kad pieceļoties kājās un klusējot piemin aizgājēju.
gadumija Brīdis, kad vecais gads beidzas un jaunais sākas; laika posms ap gadu miju.
pēdējais laiks brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
likteņa stunda brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis.
preferanss Bridžam līdzīga kāršu spēle.
briedināt Briedēt.
vīra gadi brieduma posms (vīrieša mūžā).
brieds Briedums.
gatavība Briedums.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
sabrist Brienot (pa ko), padarīt slapju, netīru (ko).
atbrist Brienot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
aizbrist Brienot attālināties; brienot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
iebrist Brienot ievirzīties (piem., ūdenī, zālē).
izbrist Brienot izstaigāt (daudzas vietas), arī pārvarēt (piem., grūtības, šķēršļus).
pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
uzbrist Brienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); brienot uzvirzīties uz kādas vietas.
nobrist Brienot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
nobrist Brienot, staigājot (pa ko), padarīt netīrus, slapjus (apavus, kājas).
trauksme Briesmas, bīstama situācija; signāls, ar ko brīdina par briesmām, bīstamu situāciju.
vakars Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija u. tml.
vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija; beigas.
nezvērs Briesmīgam zvēram līdzīga fantastiska būtne, kas izraisa bailes, šausmas.
neradījums Briesmīgs, atbaidošs radījums.
glābt savu ādu Briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
žēlot savu ādu Briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
pārbriest Briestot pārsniegt vajadzīgo vai vēlamo gatavības pakāpi.
sprāgt Briestot strauji vērties vaļā, strauji parādīties.
briežkopība Briežu (parasti ziemeļbriežu) audzēšana gaļas un ādu ieguvei.
teļš Briežu dzimtas (piem., brieža, aļņa, stirnas) dzīvnieku mazulis.
staltradzis Briežu dzimtas dzīvnieks ar lieliem, skaistiem ragiem.
stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, nelielu ķīļveida galvu ar samērā lielām ausīm un rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apspalvojumu [Capreolus capreolus].
dambriedis Briežu dzimtas dzīvnieks, kam raksturīgi lāpstveida paplašinājumi ragu augšdaļā; attiecīgā briežu suga [Cervus dama].
bullis Briežu vai dobradžu dzimtas tēviņš.
būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai.
remontbrigāde Brigāde, kas veic remontdarbus.
dežūrbrigāde Brigāde, kuras uzdevums ir atrasties darba vietā un vajadzības gadījumā veikt savus darba pienākumus; dežurējošā brigāde.
brigadieris Brigādes (1) vadītājs.
saulesbrilles Brilles ar tumšām lēcām, kas paredzētas acu aizsargāšanai no spilgtas gaismas.
tāluma brilles brilles, kas dod iespēju redzēt tālu.
pensnejs Brilles, kuras pie deguna piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; degunkniebis.
degunkniebis Brilles, kuras pie deguna piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; pensnejs.
brīnumains Brīnišķīgs, arī neparasts, neredzēts, apbrīnojams.
izburt Brīnumainā, neparastā veidā iegūt, izveidot, radīt (ko skaistu).
eliksīrs Brīnumains dzēriens, kas spēj pagarināt dzīvi vai padarīt cilvēku nemirstīgu.
ugunsputns Brīnumains putns ar mirdzošām sarkanām spalvām; fēnikss.
domīnija Britu impērijas zeme, kurai piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
BBC Britu raidstacija.
verlibrs Brīvā dzeja.
buklets Brīvā locījumā sakārtots iespieddarbs (piem., reklāmas, informācijas izdevums).
manto Brīva piegriezuma sieviešu apmetnis (piem., no zvērādas).
klētsapakša Brīva vieta, telpa zem klēts grīdas, kas tika atstāta, lai nodrošinātu ventilāciju; paklēte.
plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patricietim).
neformāls apģērbs brīvāks apģērbs, kas neatbilst etiķetes stingrajiem noteikumiem un paredzēts neoficiāliem pasākumiem.
fantāzija Brīvas formas instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu.
ūdenslīmenis Brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdens līmenis.
ūdens līmenis brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdenslīmenis.
zaļais teātris brīvdabas teātris.
izejamā diena brīvdiena.
suņudienas Brīvdienas, brīvlaiks (parasti skolēniem, studentiem).
savā vaļā Brīvi (par dzīvniekiem); savvaļā.
plastisks Brīvi krītošs, arī vijīgs (parasti par tērpu, audumu).
vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepieguļ kājām (par apaviem).
medūza Brīvi peldošs zarndobumaiņu tipa organisms ar recekļveidīgu, puscaurspīdīgu ķermeni zvana vai lietussarga formā un taustekļiem.
disponēt Brīvi rīkoties (ar ko, kas ir kāda rīcībā).
lielmestrs Brīvmūrnieku ložas (lielložas) vadītājs.
DOSAAF Brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība (bijušajā PSRS).
badastreiks Brīvprātīga badošanās kā protesta forma, lai panāktu noteiktas prasības.
bada streiks brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
jaunsardze Brīvprātīga jauniešu (12–18 gadus vecu) militāra apvienība.
talka Brīvprātīga, kopēja kāda darba veikšana bez atlīdzības.
zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
virsdienests Brīvprātīgs dienests (bruņotajos spēkos) pēc obligātā karadienesta beigšanas.
zemessardze Brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, kura mērķis ir iesaistīt pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.
kolekte Brīvprātīgs ziedojums (parasti naudā), ko vāc no vairākiem vai daudziem.
brīvsolis Brīvs gājiena solis ierindā (piem., bez vienota ritma).
logs Brīvs laikposms, pārtraukums darba laikā.
vaļa Brīvs laiks; stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
iekškvartāls Brīvs laukums ēku kvartāla vidū.
nepiespiests Brīvs, dabisks, bez lieka sasprindzinājuma.
reinvestīcija Brīvu līdzekļu atkārtota ieguldīšana uzņēmuma kapitāla papildināšanai.
dažbrīd Brīžiem, dažreiz.
bronhīts Bronhu gļotādas iekaisums.
švīkātā keramika bronzas laikmeta keramika, kuras virsmu nenogludina ar roku.
sabrošēt Brošējot izveidot (brošūru, grāmatas daļu u. tml.).
vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā; arī dūriens (2).
plēsta brūce brūce, kas radīta, saraujot audus.
griezta brūce brūce, kas radīta, velkot ar ko asu.
revīzija Brūces medikamentoza apstrāde.
aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt piepildītam, aizsprostotam (ar to).
umbra Brūna krāsviela, kas satur mālzemi ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa.
iedegums Brūngana, tumšāka ādas nokrāsa, kas izveidojas (parasti) saules staru iedarbībā.
haki Brūngandzeltena, brūnganzaļa krāsa; audums šādā krāsā.
haki Brūngandzeltens, brūnganzaļš.
svīre Brūngani melns, bezdelīgai līdzīgs putns ar īsu, platu knābi, garākiem un slaidākiem spārniem, kas lidojumā izliekti kā sirpis.
circenis Brūngans kukainis, kurš dzīvo telpās, siltā vietā (piem., pie krāsns) un kuru tēviņš rada čirkstošas skaņas.
braunijs Brūnītis; šokolādes kēksiņš.
dzeltenbrūns Brūns ar dzeltenu nokrāsu.
kaparbrūns Brūns ar sarkanīgu nokrāsu (parasti par ādas krāsu).
zaļibrūns Brūns ar zaļu nokrāsu; tāds, kam ir zaļas un brūnas krāsas laukumi.
zeltbrūns Brūns ar zeltam raksturīgu nokrāsu, arī spīdumu.
sfalerīts Brūns, sarkanbrūns, retāk dzeltens vai melns sulfīdu grupas minerāls, cinka sulfīds, galvenā cinka rūda.
līnijkuģis Bruņām klāts lieltonnāžas karakuģis pretinieka karakuģu iznīcināšanai (līdz 20. gs. 60. gadiem).
bruņutransportieris Bruņām segta kaujas mašīna (ar riteņiem vai kāpurķēdēm) motorizēto strēlnieku pārvadāšanai un kaujas darbībām.
bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs (parasti jātnieks); šāds karavīrs, kas pieder pie muižnieku kārtas.
krūšbruņas Bruņas, kas sedz krūtis (vēžveidīgajiem).
lielmestrs Bruņinieku ordeņa galvenais priekšnieks.
komturija Bruņinieku ordeņa pārvaldītās teritorijas iecirknis, ko vadīja komturs.
komturs Bruņinieku ordeņa pils un pārvaldītās zemes iecirkņa priekšnieks.
patriekt Bruņotā cīņā padzīt, aizdzīt (ienaidnieku).
padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu).
pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas.
cīņa Bruņota sadursme ar pretinieku; kauja.
jūras kauja bruņota sadursme jūrā.
sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
konvojs Bruņota sardze (kā) pavadīšanai, apsargāšanai ceļā.
basmačs Bruņotas kustības dalībnieks (Vidusāzijā), kas 1917.–1926. g. cīnījās pret padomju varu.
ielu cīņas bruņotas sadursmes ielās.
partizāns Bruņotas vienības dalībnieks, kas slepeni cīnās pret ienaidnieku tā okupētajā teritorijā.
kaujinieks Bruņotas vienības dalībnieks.
aktīvā armija bruņotie spēki, kas piedalās militārās operācijās.
karadarbība Bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.
kara darbība bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.; karadarbība.
kājnieks Bruņoto spēku pamatdaļa, ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir strēlnieku ieroči un attiecīgi transportlīdzekļi; strēlnieki; šīs ieroču šķiras karavīri.
operācija Bruņoto spēku vai operatīvo vienību darbību kopums kāda uzdevuma izpildei.
ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, organizācija, taktika (piem., motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks).
gaisa karaspēks bruņoto spēku veids, kura apbruņojumā ir lidaparāti.
gaisa spēki bruņoto spēku veids, kura apbruņojumā ir lidaparāti.
manevrs Bruņoto spēku vienību organizēta pārvietošana ar mērķi atvieglot kaujas uzdevuma sekmīgu veikšanu.
agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību.
bruņuvilciens Bruņots vilciena sastāvs karaspēka atbalstīšanai un kaujas darbībai dzelzceļa joslā.
soda ekspedīcija bruņotu personu grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
piebrūvēt Brūvējot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
izbrūvēt Brūvējot pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu).
sabružāt Bružājot padarīt neizskatīgu, sabojāt.
nobružāt Bružājot, ilgāku laiku un nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
Buda Budas statuja vai attēls.
nirvāna Budismā – pilnīgs svētlaimes, miera un atbrīvotības stāvoklis, saplūsme ar dievišķo.
Buda Budisma dibinātājs (īstajā vārdā Gautama).
lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gs.
budists Budisma piekritējs.
stūpa Budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti.
dzenbudisms Budisma virziens, kura mācība pamatojas uz meditācijām un intuīcijas attīstīšanu.
lama Budistu mūks, garīdznieks zemēs, kur izplatīts lamaisms (Tibetā, Mongolijā).
bonza Budistu priesteris un mūks (Japānā, Ķīnā).
pagoda Budistu templis – celtne ar daudzpakāpju jumtiem.
budžeta deficīts budžeta gada izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem.
zviedru galds bufetes veidā klāts galds.
buldozerists Buldozera vadītājs.
šautra Bultveida rādītājs.
dziļumbumba Bumba zemūdeņu iznīcināšanai zem ūdens.
aviobumba Bumba, kas paredzēta nomešanai no lidaparāta.
ķīmiskā bumba bumba, kurā iepildītas indīgās kaujas vielas.
ūdeņraža bumba bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu.
iemetiens Bumbas (vai ripas) ievadīšana noteiktā vietā (sporta spēlē).
strīda bumba bumbas izcīņa, piem., uzmetot to gaisā starp diviem komandu spēlētājiem.
dribls Bumbas vai ripas vadīšana driblējot (sporta spēlē).
bergamote Bumbiere ar sulīgiem, saldiem, augļiem; attiecīgā bumbieru šķirne.
avokado Bumbierveida auglis ar tumši zaļu mizu un dzeltenīgu, sviestainu mīkstumu.
pikējošais bumbvedējs bumbvedējs, kas ir konstruēts bumbu nomešanai, pikējot uz mērķi.
aizburāt Burājot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
uguns vārdi buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
ugunsvārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
atburt Burot likvidēt (ko), atjaunot (agrāko stāvokli).
pārvērsties Buršanas, maģisku darbību rezultātā kļūt par ko citu.
zavēt Burt, vārdot.
zintēt Burt, vārdot.
latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
parindenis Burtisks (dzejas teksta) tulkojums, kas sniedz informāciju par (teksta) saturu un paredzēts mākslinieciska tulkojuma izveidei.
metieris Burtlicis, kas slejās saliktu tekstu sadala lappusēs; aplauzējs.
rūtiņu burtnīca burtnīca (klade), kurai ir rūtiņu papīra lapas.
rūtiņu klade burtnīca (klade), kurai ir rūtiņu papīra lapas.
dienasgrāmata Burtnīca (skolēniem) ar iedaļām katras dienas uzdevumu un atzīmju ierakstīšanai.
dienasgrāmata Burtnīca, klade u. tml., kur cilvēks ar noteiktu datumu pieraksta savus pārdzīvojumus, atzīmē tās dienas notikumus.
burtu garnitūra burtu komplekts, kurā sakopoti burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
monotips Burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
divmastnieks Buru kuģis ar diviem mastiem.
zavētājs Burvis, vārdotājs.
faķīrs Burvju mākslinieks; cirka artists, kas demonstrē jogas vingrinājumus.
saburzīt Burzot padarīt negludu; šādā veidā saspiest mazākā apjomā (parasti ko nevajadzīgu, aizmetamu).
draudzēties Būt (ar kādu) draudzīgās attiecībās.
piederēt Būt (ar kādu) intīmās attiecībās (parasti par sievieti).
būt (ar kādu) uz nažiem būt (ar kādu) naidīgās attiecībās.
dzīvot Būt (ar kādu) noteiktās attiecībās.
turēt dusmas (uz kādu) būt (ilgstoši) dusmīgam (uz kādu).
pārvaldīt Būt (kā) valdītājam, turētājam, arī apsaimniekotājam.
piederēt Būt (kāda, kā) īpašumā.
raksturot Būt (kāda, kā) raksturīgām īpašībām, pazīmēm.
piederēt Būt (kāda, kā) rīcībā.
piederēt Būt (kāda) izveidotam, radītam.
pakļauties Būt (kāda) pakļautībā, atkarībā.
būt (kāda) rokās būt (kāda) pārziņā, rīcībā, īpašumā.
sildīties Būt (kāda) pozitīvo emociju, to izpausmju iespaidā.
uzkrist Būt (kādam) pamanāmam, ievērojamam (parasti pēkšņi, viegli).
tupēt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
dzīvot (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
būt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
sēdēt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (piem., materiālā ziņā).
celties Būt (kādas) izcelsmes, cilmes.
būt krietnā dūšā būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
būt varenā dūšā būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
pārstāvēt Būt (kur) izvietotam izlases veidā, parādītam (no kāda kopuma).
ņudzēt Būt (kur) lielā daudzumā – piem., par ko sīku, kustīgu.
ņirbēt Būt (kur) lielā daudzumā (par ko spilgtu, raibu, kustīgu).
čumēt Būt (kur) ļoti lielā daudzumā (piem., par sīkiem dzīvniekiem, kas kustas).
mudžēt Būt (kur) ļoti lielā daudzumā.
šķist Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
pārstāvēt Būt (personu grupas, organizācijas, valsts institūcijas u. tml.) izraudzītam, pilnvarotam (kur) atrasties, piedalīties, darboties.
pārstāvēt Būt (piem., kāda mākslas virziena) paraugam, piemēram.
pārsniegt Būt (piem., skaitliski, apjoma, daudzuma ziņā) lielākam par (ko) citu.
šķist Būt (subjektīvam, arī maldīgam) priekšstatam, uzskatam (par ko); likties.
atdusēties Būt apbedītam (par mirušo).
dusēt Būt apbedītam; gulēt kapā.
uzdirst Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko, pret kādu).
uzkāst Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko, pret kādu).
uzkakāt Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko).
izvagot Būt ar grumbām, rievām (par seju, tās daļām).
atšķirties Būt ar īpašībām, pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); arī izcelties.
ziedēt Būt ar izmainītu krāsu (piem., augu daļiņu piejaukuma dēļ) – par ūdeni ūdenstilpē.
atsist Būt ar kādu nokrāsu, piegaršu u. tml.
skanēt Būt ar kādu saturu (par tekstu); radīt (kādu iespaidu), izklausīties (kā) – par vārdiem, valodu.
turēt labu prātu (uz kādu) būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
nosolīt Būt ar mieru (izsolē) nomaksāt (noteiktu summu); šādā veidā nopirkt izsolē.
nākt pie kāda būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti).
turēt ļaunu prātu (uz kādu) būt ar nelabvēlīgu, naidīgu attieksmi (pret kādu).
nodriskāties Būt ar nodriskātu apģērbu.
nogriezties Būt ar pagriezienu (kādā virzienā) – parasti par ceļu.
griezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
pagriezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi.
palsot Būt ar palsu nokrāsu; būt neskaidri saskatāmam, blāvam.
pierietēt Būt ar pilniem piena dziedzeriem (piem., par govīm).
rādīt Būt ar redzes spēju (par acīm).
piesmakt Būt ar šādu balsi (par cilvēku).
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.), arī mācēt, zināt.
būt no viena kaula (un miesas) būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem, būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
sabalsoties Būt ar vienādu vai līdzīgu skaņu sastāvu.
saprast Būt ar zināšanām, izpratni (kādā jomā).
spļaut piķi un zēveli būt ārkārtīgi dusmīgam, neapmierinātam, sašutušam.
kost Būt asam lietošanas procesā (par darba rīku, asmeni).
durt Būt asu dūrienu sāpju sajūtai; izraisīt šādu sajūtu (par sāpēm).
nest atbildību būt atbildīgam (par ko).
pienākties Būt atbilstošam (pieņemtajai kārtībai), būt vajadzīgam.
klāties Būt atbilstošam sabiedrībā pieņemtajām normām, prasībām; pieklāties.
nākt nost būt atdalāmam; lobīties nost.
pakļauties Būt atkarīgam (no kā) un pildīt tā nosacījumus.
ieturēties Būt atturīgam, savaldīgam.
laistīties zeltā un sudrabā Būt bagātīgi rotātam ar zeltu un sudrabu.
nobeigties Būt beigu daļā, tikt nobeigtam (piem., ar kādu formas īpatnību).
beigties Būt beigu posmā (par mūžu, dzīves gaitām u. tml.); vairs neturpināties.
sēdēt bez naudas būt bez iztikas līdzekļiem.
sēdēt bez maizes būt bez minimāliem iztikas līdzekļiem, arī bez pārtikas.
nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju, pāri kam u. tml. (par ķermeņa daļām).
nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un stiepties lokveidā uz leju.
sēdēt bez darba būt bez noteikta uzdevuma, pienākuma; nestrādāt.
kārt zobus vadzī būt bez pārtikas, uztura; badoties.
klaiņot Būt bez pastāvīgas dzīves vietas, bieži mainīt savu uzturēšanās vietu.
rokas klēpī turēt būt bezdarbībā, nekā nedarīt.
laiskoties Būt bezdarbībā, slinkot.
būt mierā Būt bezdarbīgam, arī nekustīgam.
būt uz riteņiem būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
kotēties Būt biržā tādā vai citādā cenā (par vērtspapīriem, ārzemju valūtu, precēm).
kavēties Būt ceļā ilgāk nekā paredzēts; nepienākt paredzētajā laikā (par transportlīdzekļiem).
būt uz strīpas Būt darba kārtībā, darba gatavībā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
noderēt Būt derīgam, izmantojamam.
izturēt Būt derīgam, lietojamam (kādu laiku).
rakstīt Būt derīgam, piem., grafisku zīmju veidošanai (par rakstāmrīkiem).
būt labi gados būt diezgan padzīvojušam, pāri pusmūžam.
būt padomā būt domās paredzētam, izplānotam.
brāļoties Būt draudzīgās attiecībās (negatīvā nozīmē).
raudzīties briesmām acīs būt drosmīgam, parādīt aukstasinību briesmu brīdī.
raudzīties briesmām vaigā būt drosmīgam, parādīt aukstasinību briesmu brīdī.
turēt dūšu būt drošam, pašpaļāvīgam.
ļaunoties Būt dusmīgam, apvainotam.
dusmot Būt dusmīgam, dusmoties.
dusmoties Būt dusmīgam, paust dusmas.
durstīt Būt dzelošai, līdzīgai atkārtotu, sīku dūrienu radītai sāpju sajūtai; izraisīt šādu sajūtu (par sāpēm).
meklēties Būt dzimumaktivitātes periodā (par dzīvniekiem).
riestot Būt dzimumuzbudinājuma stāvoklī; ar raksturīgu uzvedību paust savu dzimumuzbudinājumu (par dažiem dzīvniekiem).
izvilkt Būt dzīvam, saglabāt dzīvību.
eksistēt Būt dzīvam; dzīvot.
turēties pie dzīvības būt dzīvam.
spridzēt Būt dzīvīgam, možam.
nīkuļot Būt fiziski vārgam, nespēcīgam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
caurstrāvot Būt galvenajam, dominēt.
vadīt Būt galvenajam, noteicošajam (piem., lēmumu pieņemšanā, rīkojumu, norādījumu došanā) sabiedriskā institūcijā, iestādē, uzņēmumā, darba kolektīvā u. tml., nodrošinot (tā) darbību vēlamajā veidā.
spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
sabriest Būt gatavam (ko darīt), nobriest (kam).
noorganizēties Būt gatavam, sagatavoties (kopīgai rīcībai, darbībai).
būt uz strīpas Būt gatavam, spējīgam ko darīt.
likt roku uz sirds būt godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
kutēt Būt grūti apvaldāmam, izraisoties (arī šķietami) kādā ķermeņa daļā.
(no)kauties ar domām būt grūti atrisināmu, nepatīkamu domu pārņemtam.
dot Būt iedzimtam (par īpašību, spēju).
līdzdzīvot Būt ieinteresētam, emocionāli dzīvot līdzi (kam).
piederēt Būt iekļautam, ietilpt (kādā grupā, kategorijā u. tml.).
pārsteigt Būt iepriecinātam, izbrīnītam, arī apmulsušam (par ko negaidītu, neparastu).
patikt Būt ieradumam (ko darīt) – par dzīvniekiem.
parādīties Būt ieraugāmam (piem., pēc nonākšanas tirdzniecībā, ieviešanas lietošanā).
būt labā dūšā būt iereibušam, piedzērušam.
darboties Būt iesaistītam notikumu attīstībā (par daiļdarba tēlu).
darboties Būt ieslēgtam, iedarbinātam; būt darba kārtībā (par mehānismiem, ierīcēm).
izdoties Būt iespējamam (ko izdarīt, paveikt); būt iespējai (ko izdarīt).
draudēt Būt iespējamam (par ko nepatīkamu, bīstamu); būt tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams.
īgņoties Būt īgnam, izrādīt savu sapīkumu, īgnumu (pret ko).
īgt Būt īgnam, neapmierinātam; dusmoties.
izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izsalkt Būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu.
samīlēt Būt intīmā tuvībā (ar kādu).
likt sarkt būt izdarītam slikti, neveiksmīgi, nepareizi u. tml.
nelikt sarkt būt izdarītam, paveiktam labi, veiksmīgi, pareizi u. tml.
atmaksāties Būt izdevīgi, būt vērts (ko darīt).
griezt Būt izmantojamam dalīšanai, šķelšanai.
lauzīt rokas būt izmisumā, ļoti bēdāties.
pārstāvēt Būt izraudzītam, pilnvarotam paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses; paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses.
aizstiepties Būt izstieptam, novietotam, arī aizsniegties (kādā virzienā, līdz kādai vietai).
caurvīt Būt izteiktam, attēlotam (mākslas darbā).
iet Būt izveidotam (kur), atrasties virzienā (uz kurieni).
pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) augšā.
stiepties Būt izveidotam, atrasties gareniskā virzienā.
vilkties Būt izveidotam, novietotam u. tml. (parasti par ko garu, šauru).
pārklāt Būt izvietotam (kādā teritorijā).
grupēties Būt izvietotam (kur), atrodoties tuvu cits citam.
turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti neraugoties uz bojājumiem, nolietojuma pakāpi).
pīties Būt juceklīgām (par domām, atmiņām u. tml.).
sapīties Būt juceklīgam savā darbībā, izteikumos u. tml.
ēst kāda maizi būt kāda apgādībā.
zvērot Būt kāda gaismas avota apgaismotam, spožam.
izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
redzēt pašam (ar) savām acīm būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam; pašam redzēt, skatīt.
palikt Būt kāda rīcībā (par laiku līdz kādam momentam).
palikt Būt kādā situācijā, apstākļos.
teikt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
sacīt Būt kādos uzskatos, domās un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
turēties Būt kādu laiku krājumā; tikt saglabātam.
turēties Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam.
tvīkt Būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās); karst (2).
pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot); palīdzēt sagatavoties (kādam doties prom).
būt klāt kā naglai būt klāt nekavējoties, īstajā brīdī, noteikti.
pieklauvēt pie durvīm būt klāt, iestāties (par parādībām, jūtām u. tml.).
pieklauvēt pie loga būt klāt, iestāties (par parādībām, jūtām u. tml.).
izstāvēt klāt būt klāt, lai, piem., uzmanītu, aprūpētu (kādu).
figurēt Būt klāt, piedalīties.
pārklāt Būt klātam pāri (kādai virsmai).
ieredzēt Būt labās domās (par kādu); izturēties ar labvēlību un patiku (pret kādu).
pazīt kā raibu suni būt labi iepazinušam kāda būtību, raksturu.
saskanēt Būt līdzīgam, arī vienādam (pēc satura, formas).
stāvēt tuvu (kam) Būt līdzīgam, radniecīgam (kam).
sēdēt pie viena galda būt līdzvērtīgam (ar kādu, ar ko).
sacensties Būt līdzvērtīgam (ar kādu, ko, pēc īpašībām, spējām u. tml.).
līdzināties Būt līdzvērtīgam (ar ko), atbilst (kam).
stāties blakus (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
stāties līdzās (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
stāvēt blakus (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
stāvēt līdzās (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
stāvēt blakus būt līdzvērtīgam.
stāvēt līdzās būt līdzvērtīgam.
mētāties pa zemi būt lielā daudzumā; būt viegli iegūstamam.
mētāties zemē būt lielā daudzumā; būt viegli iegūstamam.
nejust zemi zem kājām būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
pārsniegt Būt lielākam par kādu konkrētu skaitlisku vai pieļaujamu lielumu.
kalpot Būt lietojamam, noderīgam (par priekšmetiem).
iestigt darbā būt ļoti aizņemtam, ko darot.
iestigt darbos būt ļoti aizņemtam, ko darot.
būt dzīves vidū būt ļoti aktīvam, darbīgam, būt (kā) centrā.
atrasties notikumu vidū būt ļoti aktīvam, darbīgam, būt (kā) centrā.
būt notikumu vidū būt ļoti aktīvam, darbīgam, būt (kā) centrā.
atrasties dzīves vidū būt ļoti aktīvam, darbīgam, būt (kā) centrā.
karāties mata galā būt ļoti apdraudētam, būt briesmās.
būt līdz ūkai būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir galīgi apriebies.
baidīties pašam no savas ēnas būt ļoti bailīgam, baidīties bez kāda iemesla.
spļaut baltu būt ļoti dusmīgam.
vārīties dusmās būt ļoti dusmīgam.
spļaut (zili) melnu būt ļoti dusmīgam.
spļaut zilu uguni būt ļoti dusmīgam.
trīcēt pie visām miesām Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskoties.
trakot Būt ļoti kustīgam, nepakļāvīgam, arī agresīvam (par dzīvniekiem).
būt no viena koka būt ļoti līdzīgiem.
līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam un iztapīgam.
rāpot (vai) uz ceļiem (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam, iztapīgam.
stāvēt un krist būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
neticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird.
neticēt savām acīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
griezt zobus būt ļoti sadusmotam, naidīgi noskaņotam, censties kaitēt, atriebties.
plīst (vai) pušu no dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
sprāgt (vai) pušu no dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
sprāgt (vai) pušu aiz dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
plīst (vai) pušu aiz dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
spert zemes gaisā būt ļoti saniknotam, nesavaldīgam, bārties.
trakot Būt ļoti skaļam, kustīgam, bezbēdīgam.
plīst (vai) no skaudības būt ļoti skaudīgam.
plīst (vai) aiz skaudības būt ļoti skaudīgam.
zvērot Būt ļoti spēcīga pārdzīvojuma pārņemtam.
trakot Būt ļoti spēcīgam, postošam; norisēt ļoti spēcīgi, intensīvi (par parādībām dabā).
degt Būt ļoti steidzamam.
knapināties Būt ļoti taupīgam; dzīvot ļoti taupīgi.
būt (lielā) cieņā Būt ļoti vajadzīgam, pieprasītam.
svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piem., par parādību, norisi, stāvokli).
dusēt Būt mierīgam, rāmam, arī sastingušam (par parādībām dabā).
mijiedarboties Būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu).
dusēt mūžīgā mierā būt mirušam, apbedītam.
dusēt mūžīgā miegā būt mirušam, apbedītam.
būt lielajā būt naidā (ar kādu); būt dusmīgam.
būt ragos (ar kādu) būt naidā, nesatikt.
karot Būt naidīgās attiecībās un paust tās runā, rīcībā.
riezt zobus būt naidīgi noskaņotam, gatavoties uzbrukt (kādam).
lidināties pa gaisu Būt neapdomīgam, vieglprātīgam.
slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam, arī nesaskatāmam (par parādībām dabā).
izbadēties Būt neēdušam un sajust lielu izsalkumu.
uztrāpīt Būt negaidītai iespējai ko izmantot, iegādāties u. tml.
uzēsties Būt negatīvi noskaņotam, pārmērīgi prasīgam (pret kādu); neieredzēt (kādu) un censties kaitēt.
būt ēnā būt neievērotam, nepamanītam, arī tādam, kas neizceļas.
sēdēt uz ausīm Būt neizdarīgam, nevērīgam.
raudzīties šķībi būt nelabvēlīgi, aizdomīgi noskaņotam.
turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
klabēt Būt nemākulīgi, neveikli izvēlētam (piem., par vārdiem, atskaņām).
dīdīties Būt nemierīgam; nemierīgi kustēties, draiskuļoties.
klejot Būt nenoturīgam, bieži mainīt objektu (piem., par domām, skatienu); klīst.
jukt Būt nepareizi, neprecīzi (kādam) zināmam, tikt samainītam (piem., nosaucot) ar (ko, kādu) citu.
plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
ēsties Būt nepatikai, dusmām, arī skaudībai u. tml.
trūkt Būt nepietiekamā daudzumā vai pavisam nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
disonēt Būt nesaskaņā, neatbilsmē ar vidi, apstākļiem, uzskatiem u. tml.
sprāgt no ādas ārā Būt nesavaldīgam (dusmās, satraukumā).
lēkt no ādas ārā Būt nesavaldīgam (dusmās, satraukumā).
sprāgt no ādas laukā Būt nesavaldīgam (dusmās, satraukumā).
lēkt no ādas laukā Būt nesavaldīgam (dusmās, satraukumā).
vīdēt Būt neskaidri, mazliet, tikko manāmi redzamam, parādīties, izpausties.
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti par redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
jausties Būt neskaidri, vāji uztveramam.
lidināties pa mākoņiem Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam.
baidīties Būt neuzņēmīgam, nedrošam.
krāpt Būt neuzticīgam (laulības dzīvē).
trīcēt Būt nevienmērīgam, viegli svārstīties, raustīties (piem., par skaņu, gaismu); būt tādam, kurā izplatās, ir šādas svārstības (par telpu, vidi).
vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (2).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (2).
sirdīties Būt niknam, agresīvam (par dzīvniekiem).
niknoties Būt niknam, dusmīgam; paust niknumu.
neredzēt saules gaismu būt nodarbinātam garas darba stundas.
neredzēt dienas gaismu būt nodarbinātam garas darba stundas.
piņķēties Būt nodarbinātam, aizņemtam (ar kādu); būt kādās attiecībās (ar kādu).
darboties Būt nodibinātam, iekārtotam un veikt paredzētos uzdevumus; būt atvērtam, pieejamam (par sabiedrisku iestādi).
būt uz pleciem būt nodzīvotam (par laikposmu).
būt plecos būt nodzīvotam (par laikposmu).
domāt Būt nolūkam; nolemt, arī iecerēt, gatavoties (ko darīt).
nojāņot Būt nomodā, negulēt (kādu laiku).
būt kājās Būt nomodā.
gaiņāties Būt noraidošam, protestēt (pret ko), ar žestiem pastiprinot negatīvo attieksmi.
valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
nest Būt nosauktam, saukties (kādā vārdā).
(būt) pie šprices būt noteicējam; būt vadošā amatā.
sēdēt kaulos būt noturīgam, ierastam, pastāvīgam (par personības īpašību, rakstura iezīmi, paradumu).
sēdēt asinīs būt noturīgam, ierastam, pastāvīgam (par personības īpašību, rakstura iezīmi, paradumu).
ieņemt Būt novietotam (kādā platībā, telpā), piepildīt (to) ar savu apjomu.
vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
mest Būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piem., par upi, ceļu).
nākt pāri Būt novietotam tā, ka atrodas pāri (kam citam).
izvietot Būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā).
izvietoties Būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā).
balstīties Būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta).
izmētāt Būt novietotam, atrasties izklaidus, dažādās vietās.
glabāties Būt novietotam, atrasties kādā vietā.
apvīt Būt novietotam, atrasties lokveidā (ap ko).
atrasties Būt novietotam, būt (kādā vietā, stāvoklī, apstākļos u. tml.).
tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) – piem., par upi, ceļu.
salt Būt pakļautam aukstuma iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra.
saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml.; būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti; arī karst (1).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai; pakāpeniski kļūt karstam.
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam.
nospiest Būt pakļautam spiediena iedarbībai.
ietilpt Būt par (darbības, norises u. tml.) daļu, posmu.
nosacīt Būt par (kā) juridisku pamatu.
ietilpt Būt par (kā) sastāvdaļu, daļu; būt par (piem., kolektīva) locekli, dalībnieku.
ietverties Būt par (kā) sastāvdaļu; iekļauties (kā sastāvā, apjomā, ietvaros).
mācīt Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml.).
apzīmēt Būt par (priekšmeta, parādības) zīmi, simbolu.
atsvērt Būt par atlīdzinājumu.
biedēt Būt par baiļu, nedrošības, nomāktības u. tml. cēloni; baidīt.
baidīt Būt par baiļu, nedrošības, nomāktības u. tml. cēloni.
darboties Būt par biedru, darbinieku (kur).
paņemt Būt par cēloni (kāda) bojāejai, nāvei.
uzmudināt Būt par cēloni (kādai) darbībai.
kutēt Būt par cēloni gļotādas kairinājumam; izraisīt niezēšanu.
dzīt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
vilt Būt par cēloni nepatiesai, kļūdīgai (kā) uztverei, izpratnei.
kāpt galvā Būt par cēloni paškritikas zudumam, iedomībai, pārākuma apziņai.
purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc.
saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, līks (piem., par slimību, vecumu).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
nokaitināt Būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piem., par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
raustīt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
izlutināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) atradinās no grūtībām, pierod pie ļoti labvēlīgas, saudzīgas izturēšanās.
izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas; būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt); būt par cēloni tam, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
mocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas.
urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, tieksmi (ko darīt).
reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt reiboni (piem., par smaržu).
reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (2).
skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (1); reibināt (1).
skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (2); reibināt (2).
stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) stipri salst.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (par parādībām dabā); mētāt (4).
raidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti parādības dabā) izplatās kādā virzienā.
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ar triecienu (vai triecieniem) tiek sabojāts, padarīts nelietojams.
notraukt Būt par cēloni tam, ka (kas) atdalās nost (no kā).
noēnot Būt par cēloni tam, ka (kas) atrodas ēnā.
nogalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt.
noēst Būt par cēloni tam, ka (kas) izzūd.
pārmainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas.
izcelt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst labāk redzams.
nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst tumšs, brūngans, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
kratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nelielā amplitūdā strauji kustas dažādos virzienos.
turēt kopā būt par cēloni tam, ka (kas) nesadalās.
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) parādās (kur).
sakratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (kas) īsu brīdi dreb, trīc.
saveldrēt Būt par cēloni tam, ka (kas) saveldrējas.
noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
saldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermenī, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta.
savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept, ka (kas) normāli nefunkcionē.
raisīt Būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga.
žāvēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
spēcināt Būt par cēloni tam, ka (piem., augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
samētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) slīd no vienas puses uz otru, zvalstās, kļūst grūti vadāms.
mētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) šūpojas, zvalstās, kratās.
izspiest Būt par cēloni tam, ka atdalās (asaras, sviedri u. tml.).
sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma; būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
izrakt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (kur, piem., bedre, iedobums).
iegrauzt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (piem., grumbas sejā).
kņudināt Būt par cēloni tam, ka kņud; arī kutināt.
sariest Būt par cēloni tam, ka lēni veidojas, rodas (kas).
lauzt gaismu būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski mazinās, zūd (piem., cilvēka spēki, spējas).
izstrādāt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises rezultātā (kas) rodas.
lemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
izšķirt Būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām.
darīt Būt par cēloni tam, ka rodas (piem., kāds stāvoklis, īpašība).
ievagot Būt par cēloni tam, ka rodas (piem., sejā grumbas).
uzbangot Būt par cēloni tam, ka rodas (viļņi, bangas).
pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (piem., fiziskos, morālos spēkus).
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (ko darīt, kam notikt u. tml.).
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (dabā, kādā sistēmā u. tml.).
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (piem., psihē, organismā).
dimdēt Būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis.
viļņot Būt par cēloni tam, ka rodas viļņi (1).
nodarīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izraisās (kas slikts, nevēlams).
nogāzt Būt par cēloni tam, ka saslimst un jāatrodas guļus stāvoklī.
pielipināt Būt par cēloni tam, ka saslimst, iegūst (kādu, slimību).
izliedēt Būt par cēloni tam, ka viscaur salīst; saliedēt.
sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
sakāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) – parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
būt pie vainas Būt par cēloni, iemeslu (negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei).
samalt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības.
vadīt Būt par cēloni, ka (cilvēks) izturas kādā veidā.
iedzīt Būt par cēloni, ka (kāds, parasti pret paša gribu) ievirzās (kur iekšā).
atsviest Būt par cēloni, ka (kāds) atkļūst, nonāk (kur).
samocīt Būt par cēloni, ka (kāds) ir vārgs, nespēcīgs u. tml.
suģestēt Būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (kādā) psihiskā stāvoklī.
uzvirzīt Būt par cēloni, ka (kāds) pievēršas (kam).
paraut Būt par cēloni, ka (kāds) strauji pakļūst zem (kā), arī (kam) apakšā.
apzeltīt Būt par cēloni, ka (kam) rodas zeltains mirdzums, ka (kas) iegūst zeltainumu.
uznest Būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kļūst sajūtams.
uzšūpot Būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi, arī reizēm šūpojas.
laupīt Būt par cēloni, ka (kas) mazinās vai zūd.
uzgriezt Būt par cēloni, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek patērēts; patērēt (daudz vai visu).
apžilbināt Būt par cēloni, ka (kas) uz īsu mirkli zaudē spēju redzēt, saskatīt.
uzvērpt Būt par cēloni, ka (kas) uzvirpuļo augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uznest Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā; būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
uzdzīt Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas, arī pietuvojas, kļūst sajūtams.
radīt Būt par cēloni, ka (kas) veidojas, izraisās.
kaltēt Būt par cēloni, ka (kas) zaudē mitrumu.
sasaldēt Būt par cēloni, ka (parasti ķermeņa daļa) par daudz atdziest.
uzpūst Būt par cēloni, ka (piemēram, kuņģis) piepildās ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
uztriekt Būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) ar lielu spēku izvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzvēdīt Būt par cēloni, ka (piemēram, vēsma) iesāk izplatīties; būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
sārtot Būt par cēloni, ka (sejā, tās daļās) palielinās asiņu pieplūdums, un tā kļūst sārta.
sasaukt Būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) sanāk kopā, sapulcējas.
iemest Būt par cēloni, ka ievirzās, iespīd (piem., par vēju, gaismas avotu).
apraut Būt par cēloni, ka izbeidzas (dzīve).
kvēlināt Būt par cēloni, ka izraisās, veidojas (piem., psihisks stāvoklis); stiprināt.
spēcināt Būt par cēloni, ka kāda stāvoklis kļūst stabilāks.
radīt Būt par cēloni, ka kādu iespaidu, izjūtu rezultātā veidojas (priekšstats, viedoklis u. tml.)
atraisīt Būt par cēloni, ka kļūst nepiespiests, dabisks u. tml.
atņemt Būt par cēloni, ka pazaudē (laiku, enerģiju u. tml.).
saražot Būt par cēloni, ka rodas (kas).
uzšūpot Būt par cēloni, ka rodas (ūdens virsmā).
radīt Būt par cēloni, ka veidojas, izraisās (kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme).
atsaldēt Būt par cēloni, ka zūd (kādam interese, labvēlība u. tml.).
sasist Būt par cēloni, ka, piem., sitiena, trieciena rezultātā (kas) tiek bojāts, arī padarīts nelietojams.
dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā vai negatīvā psihiski emocionālā stāvoklī.
drebināt Būt par cēloni, panākt, ka (kas) dreb.
dzēst Būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, izbeidzas (piem., sajūtas, jūtas).
diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam); izraisīt, nosacīt (piem., procesu, darbību, attieksmi).
kost kabatā būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
dejot Būt par dejotāju.
aizvadīt uz viņpasauli būt par iemeslu kāda nāvei.
aizvadīt kapā būt par iemeslu kāda nāvei.
aizraidīt uz viņpasauli būt par iemeslu kāda nāvei.
mudināt Būt par ierosmi (kāda) darbībai; norisei.
iezīmēt Būt par ievadījumu (piem., laika posmam).
kandidēt Būt par kandidātu (1).
stāvēt kūmās Būt par liecinieku (kā jauna) dzimšanai.
būt kūmās Būt par liecinieku (kā jauna) dzimšanai.
sastāvēt Būt par locekli, biedru (kādā organizācijā).
vēstīt Būt par pazīmi, zīmi kam gaidāmam, arī kam bijušam.
apsūdzēt Būt par pierādījumu kāda vainai.
liecināt Būt par pierādījumu, ļaut ko secināt.
prezidēt Būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, sanāksmei u. tml.).
šķērsot Būt par šķērsli (kam), radīt šķērsli (kā kustībai).
atšķirt Būt par to (piem., pazīmi, īpašību), kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita).
balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
pīties pa kājām būt par traucēkli (kādam).
turēt grožus (savās) rokās Būt par vadītāju.
piedalīties Būt par veicēju (piem., kādā procesā).
skrāpēties Būt paradumam skrāpēt (parasti par dzīvniekiem).
sieties Būt pārāk prasīgam, pārāk bieži norādīt uz otra sīkajām kļūdām, trūkumiem.
pārspēt Būt pārākam (par kādu citu); spēt izdarīt ko labāk, vairāk (par kādu citu).
mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
sagaidīt Būt paredzamam, gaidāmam.
līkt ziedos būt pārpilnam ar ziediem.
brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); būt neizpratnē (par ko).
prevalēt Būt pārsvarā; dominēt.
gulēt uz ausīm Būt pasīvam, nedarīt vajadzīgo.
patikt Būt patikai (ko veikt, darīt).
uzlikt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
pazīties Būt pazīstamam (ar kādu); pazīt vienam otru, citam citu.
līdzināties Būt pēc izskata līdzīgam (kam), atgādināt (ko).
līdzināties Būt pēc rakstura, personiskajām īpašībām u. tml., līdzīgam (kam).
vilkties astē būt pēdējam kāda darba, uzdevuma veikšanā; atpalikt.
nokrist kā no plaukta būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piem., uzzinot ko negaidītu).
lūzt Būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) – par vietu, telpu.
piederēties Būt piederīgam, raksturīgam; pieklāties.
iekļauties Būt piemērotam, atbilst (kādam kopumam, sistēmai).
derēt Būt piemērotam, atbilstošam (kādam nolūkam).
saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
karāties Būt piestiprinātam bez atbalsta apakšā (saitē, ķēdē, kātiņā u. tml.).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā; pietikt.
iedrošināties Būt pietiekami drošam, drosmīgam, lai ko darītu.
ierakties Būt pilnīgi aizņemtam (ar ko); iedziļināties.
atbildēt ar savu galvu būt pilnīgi atbildīgam (par ko).
aizņemt Būt pilnīgi nodarbinātam.
gulēt (kādam) pie kājām būt pilnīgi padevīgam, pakļāvīgam (kādam).
mest pirmo akmeni būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
būt aizņemtam būt precētam; būt tādam, kam ir draudzene (draugs).
iet avangardā būt priekšgalā, pirmajās rindās.
atrasties avangardā būt priekšgalā, pirmajās rindās.
soļot avangardā būt priekšgalā, pirmajās rindās.
nolemt Būt priekšnoteikumiem, lai realizētos, notiktu (kas); būt tādam, ka realizējas, notiek (kas).
pazīt drēbi būt profesionālim (kādā jomā), spēt novērtēt (ko).
nervi netur būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
nervi uzdod būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
raibot Būt redzamam (par ko raibu); veidot krāsu raibumu.
zibināties Būt redzamam acīs, skatienā (par emocijām, jūtām).
blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu, bālganumu.
zibēt Būt redzamam, parādīties (parasti bieži, uz neilgu laiku).
zibināties Būt redzamam, parādīties (parasti bieži, uz neilgu laiku).
pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) – par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
ņirgt Būt redzamam, rēgoties (par ko neglītu, nepatīkamu).
ēnot Būt redzamam, saskatāmam ar savu tumšo krāsu; ēnoties.
ēnoties Būt redzamam, saskatāmam ar savu tumšo krāsu.
rēgoties Būt redzamam, saskatāmam.
parādīties Būt redzamam, sastopamam (piem., kur ierodoties).
redzēt Būt redzes spējai.
būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam.
cauraust Būt saistītam (ar kādām izjūtām, pārdzīvojumiem).
vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) – piem., par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) – piem., par domām.
turēties Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piem., par priekšmetiem, organisma daļām).
izmaksāt Būt saistītam ar izdevumiem.
sacementēt Būt saistītam ar kādu saistvielu (piem., par iežiem).
vīties Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
vilties Būt sarūgtinātam par savu maldīšanos, kļūdīšanos, arī par kā neīstenošanos.
piestāvēt Būt saskaņotam, saderēt (ar ko).
derēt Būt saskaņotam, saderīgam (ar ko).
kontaktēt Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu); kontaktēties.
kontaktēties Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu).
atrasties Būt sastopamam, pieteikties; gadīties.
nezināt, kur likties būt satrauktam, nespēt nomierināties, nezināt, kur iet, ko darīt.
iesākties Būt savā pirmajā posmā (piem., par mūžu, darba gaitām).
turēt sevi rāmjos būt savaldīgam, izturēties atbilstoši pieņemtajām normām.
krustoties Būt savstarpējā pretrunā, sadursmē (par domām, idejām, uzskatiem u. tml.).
gulēt ar kādu būt seksuālās attiecībās ar kādu.
skaust Būt skaudīgam, izjust skaudību (pret kādu).
skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
slimot Būt slimam (par cilvēku vai dzīvnieku).
plosīties Būt spēcīgam, ar ļoti intensīvu, parasti negatīvu, darbību (piem., par jūtām, domām).
kvēlot Būt spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma pārņemtam; būt spēcīgam, noturīgam, spilgti izpausties (par jūtām, pārdzīvojumu).
nokaist Būt spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā.
būt pie pilnas saprašanas būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
būt pie pilna saprāta būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
klausīt Būt spējīgam normāli darboties, funkcionēt (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
spīdēt Būt spīdīgam; spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – parasti par pozitīvu emocionālu stāvokli, pozitīvām jūtām.
dabūt Būt spiestam (ko darīt).
liesmot Būt spožam, paužot spēcīgu pārdzīvojumu; spilgti izpausties (par pārdzīvojumu).
svilt Būt steidzamam.
tiesāties Būt sūdzētāja, prasītāja vai apsūdzētā, atbildētāja attiecībās (ar kādu).
pietikt Būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams; būt diezgan.
stagnēt Būt tādā ekonomiskā stāvoklī, kam ir zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.
saskanēt Būt tādā stāvoklī, attiecībās, kad ir kopīgas īpašības, uzskati u. tml., kad ir savstarpēja saprašanās.
durties Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds durtu ar ko asu.
dalīties Būt tādam (skaitlim), ko var bez atlikuma izdalīt ar citu skaitli.
mest Būt tādam vai būt par cēloni tam, ka (kas) virzās augšup vai uz visām pusēm.
palielīties Būt tādam, ar ko var lepoties.
mirdzināt Būt tādam, arī panākt, ka (kas) spīd, izceļas ar savu spožumu.
kārdināt Būt tādam, ka rodas vēlēšanās, kāre ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
sakārdināt Būt tādam, ka rodas vēlēšanās, kāre ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
piemākties Būt tādam, kad debesis ir nedaudz apmākušās (par laikapstākļiem, laikposmu).
sasarmot Būt tādam, kad ir sarma.
uzaudzēt Būt tādam, kam (apmatojums aukstākā gadalaikā) izaug (garāks, biezāks).
pazīt Būt tādam, kam (ar kādu) ir ciešāka saskare, kontakts.
šņukstēt Būt tādam, kam (emocionālā stāvoklī, sāpēs) izraisās šņuksti.
uzbiezināt Būt tādam, kam (kādā daļā) ir palielināts caurmērs, šķērsgriezums.
vēdināt Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
plest Būt tādam, kam (kas, piem., zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm.
stiept Būt tādam, kam (kas, piem., zari, stumbrs, stublājs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem).
pārkrustot Būt tādam, kam (kas) atrodas krustām pāri.
turēt Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā; pārzināt, vadīt (īpašumu).
pelnīt Būt tādam, kam (kas) pienākas.
rīstīties Būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piem., par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina savstarpēju sapratni, labas attiecības, vēlamo saikni (ar to).
nolemt Būt tādam, kam draud nāve, bojāeja, iznīcība u. tml.
mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
drīkstēt Būt tādam, kam ir atļauts (ko darīt); varēt, būt iespējamam.
skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko).
turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; būt pieņemamā fiziskā stāvoklī; izturēties, izpausties noteiktā veidā.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par Dieva esamību.
uzputot Būt tādam, kam ir radušās putas.
sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko).
zināt Būt tādam, kam ir zināšanas, informācija.
klepot Būt tādam, kam izraisās klepus; radīt klepum raksturīgas skaņas.
turpināt Būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kādā (tās) posmā.
turpināties Būt tādam, kam kāda daļa, posms atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
paresnināt Būt tādam, kam kāda daļa, vieta ir resnāka.
prasīties Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piem., par priekšmetiem, vielām).
veikties Būt tādam, kam klājas labi; būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes.
nokārt Būt tādam, kam noliecas, nokaras (piem., zari, augļi) – par augiem.
tikties Būt tādam, kam pastāv, veidojas šķietama vai reāla saskare (ar ko).
siekaloties Būt tādam, kam pastiprināti izdalās siekalas.
mīlēt Būt tādam, kam patīk darīt (ko).
dzirdēt Būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas.
šķielēt Būt tādam, kam piemīt šķielēšana.
puņķoties Būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas.
putot Būt tādam, kam rodas daudz putu vai kurš rada putas.
pūkot Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (2).
reducēties Būt tādam, kam samazinās oksidēšanās pakāpe.
nokarāties Būt tādam, kam trūkst spraiguma un kas ir noslīdējis uz leju.
sekties Būt tādam, kam veicas, sekmējas.
sokties Būt tādam, kam veicas, sekmējas.
sprogoties Būt tādam, kam veidojas sprogas (par matiem, apmatojumu).
plūksnot Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas; plūksnoties.
pumpuroties Būt tādam, kam veidojas, riešas pumpuri (par augiem).
krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas.
ļumēt Būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas; viegli drebēt, šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām).
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
samigloties Būt tādam, kam, parasti ievērojami, samazinās redzes asums; kļūt neskaidram.
savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piem., par parādībām dabā, mākslas darbiem).
izsacīt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piem., par zīmi, simbolu).
izteikt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piem., par zīmi, simbolu).
skaut Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
apasiņot Būt tādam, kas apgādā ar asinīm.
vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piem., slavu, ievērību).
rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
vest Būt tādam, kas atrodas noteiktā virzienā; būt tādam, pa kuru var nokļūt, izkļūt (kur).
svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1); būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
ziedēt Būt tādam, kas attīstās, darbojas veiksmīgi, arī būt attīstītam, izplatītam.
pievilkt Būt tādam, kas bez ārēja spēka iedarbības pievirza, velk sev klāt (ko).
kļauties Būt tādam, kas cieši apņem, aptver (ko) no vairākām vai visām pusēm.
paust Būt tādam, kas dara (ko) zināmu, uztveramu (par tekstu, mākslas darbu u. tml.).
streikot Būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem; būt tādam, kam ir traucējumi.
nīkuļot Būt tādam, kas darbojas slikti, nesekmīgi; neattīstīties.
valdīt Būt tādam, kas dominē, ir galvenais.
beigties Būt tādam, kas drīz vairs nebūs spēkā; nebūt vairs spēkā.
raustīt Būt tādam, kas funkcionē nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
ņemt Būt tādam, kas griež, šķeļ vai citādi apstrādā (ko) – par darbarīkiem, ierīcēm u. tml.
plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
vilcināties Būt tādam, kas ieilgst; būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
saistīt Būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piem., vielu, siltumu).
saistīt Būt tādam, kas ierobežo (kā) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
uzrunāt Būt tādam, kas ietekmē (kādu) – piemēram, par mākslas darbu.
iedarboties Būt tādam, kas ietekmē, pārveido (ko).
slēpt Būt tādam, kas ietver sevī (ko neredzamu, nezināmu, nenojaušamu).
rotāt Būt tādam, kas ir izdaiļots (ar ornamentiem, attēliem u. tml.).
saskanēt Būt tādam, kas ir līdzīgas, kopīgas īpašības un kas veido vienotu, vēlamu kopumu (piem., par priekšmetiem, norisēm).
pārdzīvot Būt tādam, kas ir nonācis (piem., kādos apstākļos) – par parādībām sabiedrībā.
turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvniekus).
kulminēt Būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1).
stagnēt Būt tādam, kas ir sastinguma, apsīkuma stāvoklī (par sabiedrisko dzīvi, kultūru u. tml.).
zaļot Būt tādam, kas ir spēcīgs, spilgti izpaužas (piem., par laikposmu).
nokarāties Būt tādam, kas ir vērsts uz leju (par ķermeņa daļām).
nokārties Būt tādam, kas ir vērsts vai noliekts uz leju (par ķermeņa daļām).
disharmonēt Būt tādam, kas izjauc saskaņu, harmoniju.
izsmaržot Būt tādam, kas izplata smaržu.
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); būt tādam, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) patīkamas sajūtas, piesaista interesi.
interesēt Būt tādam, kas izraisa interesi, saista uzmanību; pievilkt, valdzināt.
vilkt Būt tādam, kas izraisa patiku, interesi, piesaistīt (ko).
dergties Būt tādam, kas izraisa pretīgumu, riebumu.
sviedrēt Būt tādam, kas izraisa sviedru izdalīšanos (parasti par zāļu vielām).
saistīt Būt tādam, kas izraisa un notur (uzmanību, ievērību, domas u. tml.).
nodarbināt Būt tādam, kas izraisa, aktivizē noteiktus psihiskus procesus.
vilkt Būt tādam, kas izraisa, arī kur izraisās nepatīkamas sajūtas, sāpes.
klausīt Būt tādam, kas labi darbojas, ko (kāds) var lietot, izmantot (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
turēt Būt tādam, kas labi saglabā (parasti siltumu).
ost Būt tādam, kas liecina (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
badīties Būt tādam, kas mēdz badīt.
spalvoties Būt tādam, kas met spalvu (par izstrādājumu).
turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli; būt par balstu, pamatu (kam).
šokēt Būt tādam, kas nepatīkami pārsteidz.
atkārties Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
atļukt Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
sargāt Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) – piem., par vielām, priekšmetiem.
pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, veiksmīgāks u. tml. par ko citu, līdzīgu.
savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) – piem., par celtnes daļu, ceļu.
pasargāt Būt tādam, kas nodrošina pret (kā) nevēlamu iedarbību.
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.).
vainagot Būt tādam, kas noslēdz (kā) augšējo daļu; būt tādam, kas noslēdz (kā) beigu daļu.
spiest Būt tādam, kas pārāk cieši ietver, aptver (ķermeņa daļu), pārāk smagi gulst (uz kā), arī tāds, kas izraisa smaguma, sasprindzinājuma sajūtu.
nosegt Būt tādam, kas pārsniedz (izdevumus, zaudējumus u. tml.).
nokrāsot Būt tādam, kas pārveido (kā) krāsu vai (ko) notraipa.
pievilkt Būt tādam, kas patīk, valdzina.
likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību.
pievilkt Būt tādam, kas piesaista, izraisa interesi.
vilināt Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piem., ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukumu.
savienot Būt tādam, kas rada, nodrošina, piem., anatomisku, funkcionālu saistību organismā (par organisma daļu).
saukt Būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, kurp doties u. tml.).
komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
uzlikt Būt tādam, kas saistīts (piemēram, ar augstu profesionalitāti, spēju pārvarēt grūtības) – par parādībām sabiedrībā.
saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (piem., par teritoriju, reljefu).
sasaistīt Būt tādam, kas savieno (ko, piem., vairākas ēkas, vienas ēkas daļas).
saķepēt Būt tādam, kas savieno, sasaista kopā (par ko mīkstu, lipīgu).
satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
klāt Būt tādam, kas sedz, atrodas (uz kā virsmas).
rakstīt Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko).
cirst Būt tādam, kas spēj dalīt nost vai šķelt sīkākās daļās (piem., par cirvi, zobenu); šādā veidā ievainot vai nonāvēt.
saturēt Būt tādam, kas spēj saistīt (kā) kopumu tā, ka (tas) paliek, atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
žņaugt Būt tādam, kas spiežot (parasti kaklu) traucē elpošanu; būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
zarot Būt tādam, kas stiepjas vairākos virzienos prom no galvenā, centrālā veidojuma.
uzbarot Būt tādam, kas strauji palielina ķermeņa masu, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, ēdieniem, dzērieniem).
barot Būt tādam, kas strauji palielina svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
notecēt Būt tādam, kas tek lejā, nodalās nost.
strādāt Būt tādam, kas veic darbību noteiktā apjomā, noteiktā veidā, ar noteiktiem rezultātiem.
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piem., par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
sastādīt Būt tādam, kas veido (kādu kopumu, veselumu).
vagot Būt tādam, kas veido garenus padziļinājumus (piem., apvidū).
vagot Būt tādam, kas veido rievas (piem., sejā).
trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
sagriezties Būt tādam, kas veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi.
zelt Būt tādam, kas veidojas, attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā).
krāsot Būt tādam, kas viegli atdalās un notraipa (ko).
pievilkt Būt tādam, kas viegli uzsūc (ko).
plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piem., par tinti, krāsu).
žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piem., par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
valdīt Būt tādam, ko atzīst par pareizāko.
dalīties Būt tādam, ko iespējams grupēt, klasificēt pēc kādām pazīmēm.
stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīļu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras, arī asinis) – par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
palikt labā atmiņā būt tādam, ko patīkami atcerēties.
saistīt Būt tādam, ko savieno audi, to veidojumi (par organisma daļām); savienot (organisma daļas) – parasti par audiem, to veidojumiem.
ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā); spēt ievietoties (kur iekšā).
lasīties Būt tādam, ko var lasīt (kā, kādā veidā).
noderēt Būt tādam, ko var lietot, izmantot (kādam nolūkam).
sastāvēt Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
ņirbēt Būt tādam, kur (kas) ir lielā daudzumā.
ņudzēt Būt tādam, kur (kas) ir lielā daudzumā.
mudžēt Būt tādam, kur (kas) ir ļoti lielā daudzumā.
nobriest Būt tādam, kur (kas) ir pilnībā nogatavojies (par platību).
saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko ierodoties sajūt.
dārdēt Būt tādam, kur (kas) ļoti skaļi, dobji skan.
grandēt Būt tādam, kur (kas) ļoti spēcīgi skan.
zelt Būt tādam, kur aug un zaļo augi (par pļavu, tīrumu u. tml.).
kuplot Būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
blāzmot Būt tādam, kur ir blāzma (1); būt tādam, kad ir blāzma (1).
niezēt Būt tādam, kur ir radusies nieze (par ķermeni, tā daļām).
viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, ūdeni; viļņoties (1).
viļņoties Būt tādam, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, ūdeni.
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
ziedēt Būt tādam, kur plaukumā ir ziedaugi, ziedi.
smaržot Būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piem., par telpu, vietu, vidi).
dimdēt Būt tādam, kur skan šāds troksnis (par vietu, telpu).
sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piem., putas, viļņi, burbuļi) – par ūdenstilpi, šķidrumu.
sviest Būt tādam, kur veidojas (piem., šļakatas).
dunēt Būt tādam, kur veidojas spēcīgs zems, neskaidrs troksnis (par vietu, telpu).
izpārdot Būt tādam, kur visas ieejas biļetes ir pārdotas.
samigloties Būt tādam, kur, arī kad rodas migla.
uzsist Būt tādam, kurā (arī no kura) strauji (kas) ceļas uz augšu.
murdēt Būt tādam, kurā (atrodoties kam lielākā daudzumā) rodas pakluss, neskaidrs troksnis (par telpu, vietu).
uzkrāt Būt tādam, kurā (kā) daudzums pakāpeniski palielinās – par parādībām dabā.
piebirt Būt tādam, kurā (kas) atrodas lielākā daudzumā.
pārblīvēt Būt tādam, kurā (kas) atrodas pārāk lielā skaitā.
nodimdēt Būt tādam, kurā (kas) dimd un pārstāj dimdēt.
saturēt Būt tādam, kurā (kas) ir saistīts (piem., par vielas sastāvu, ķīmisku savienojumu).
kūsāt Būt tādam, kurā (kas) spēcīgi izpaužas.
piestrāvot Būt tādam, kurā (kas) spilgti, spēcīgi izpaužas.
uzņemt Būt tādam, kurā (kas) var ietilpt, ieplūst u. tml.
velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) (kas) rodas, izplatās, līgojas.
līkt Būt tādam, kurā (piem., koku zari no augļu smaguma) ir noliekušies.
slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcijas dēļ) – par iekšdedzes motoriem.
kurties Būt tādam, kurā deg kurināmais (piem., par krāsni); degt (par kurināmo).
kurēties Būt tādam, kurā deg kurināmais (piem., par krāsni); degt (par uguni, kurināmo).
plandēt Būt tādam, kurā gaisa plūsmas iedarbībā veidojas kustīgas krokas, viļņi; plīvot.
plandīt Būt tādam, kurā gaisa plūsmas iedarbībā veidojas kustīgas krokas, viļņi; plīvot.
regulēt Būt tādam, kura iedarbība nodrošina organisma vai tā daļu funkcionēšanu (par orgāniem, vielām u. tml.).
plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālas vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) – piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
publicēt Būt tādam, kurā ir ievietots (piem., raksts, daiļdarbs) – par preses izdevumiem.
pulsēt Būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu).
pukstēt Būt tādam, kurā ir jūtama pulsācija (par ķermeņa daļu).
zaigot Būt tādam, kurā ir kas košs, spožs.
zumēt Būt tādam, kurā ir šāds troksnis (par vietu, telpu).
izmocīt Būt tādam, kurā izpaužas pārciestās mokas.
skanēt Būt tādam, kurā izplatās skaņas (par telpu, vietu, vidi).
sāpēt Būt tādam, kurā izraisās sāpes (1).
smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
turēties uz goda vārda būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas.
pāriet Būt tādam, kura malām (kas) plūst pāri.
darboties Būt tādam, kurā noris aktīvs process (par parādībām dabā).
vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kāda veida enerģijas) pārnese (piem., par fizikālu ķermeni).
prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
nodarboties Būt tādam, kurā notiek (kā) izpēte.
vārīties Būt tādam, kurā notiek šāda agregātstāvokļa maiņa (par traukiem, ierīcēm u. tml.).
pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (piem., par mākslas darbu).
pulsēt Būt tādam, kurā periodiski mainās spiediens un tilpums (par asinsvadiem, sirdi).
sīkt Būt tādam, kurā rodas neskaidras, svilpjošas skaņas (piem., par elpošanu); atskanēt šādām skaņām.
rūkt Būt tādam, kurā rodas zems, pakluss troksnis (par iekšējiem orgāniem).
dārdēt Būt tādam, kurā rodas, izplatās šāds troksnis.
strutot Būt tādam, kurā rodas, no kura izdalās strutas.
klaudzēt Būt tādam, kurā rodas, skan šāds troksnis.
svilpt Būt tādam, kurā signālierīce rada spalgu, stieptu skaņu.
sniegties Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
sīkt Būt tādam, kurā skan samērā augstas, smalkas, nepārtrauktas skaņas (parasti kādu organisma funkciju traucējumu dēļ); atskanēt šādām skaņām.
rībēt Būt tādam, kurā skan vai atskan skaļš, dobjš troksnis; skanot šādam troksnim, vibrēt.
trūkt Būt tādam, kura trūkumu izjūt, pārdzīvo.
saglabāt Būt tādam, kurā turpina pastāvēt, nezūd (kādas iezīmes).
mezgloties Būt tādam, kurā veidojas mezgli (par diegiem, auklām u. tml.).
velties Būt tādam, kurā veidojas šķipsnas, sprogas u. tml. (par apmatojumu, apspalvojumu).
zvīņoties Būt tādam, kurā veidojas, rodas zvīņas (par ādu).
plīvot Būt tādam, kurā, arī kam veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
staigāt Būt tādam, kuram ir kas raksturīgs tā ārienē (piem., apģērbā, matu sasukājumā).
varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī spēt (1).
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem).
starot Būt tādam, kurš pauž vai kurā izpaužas pozitīvas jūtas (par cilvēku).
sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku, dzīvnieku kopumu).
nobirdināt Būt tādam, no kā (kas) atdalās nost, nobirst zemē (par augiem).
sulot Būt tādam, no kā (parasti lēni, pamazām) izdalās šķidrums.
velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
nobirt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (piem., visas lapas, skujas).
mest Būt tādam, no kā atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
sacīt Būt tādam, no kā ir iespējas ko secināt.
putēt Būt tādam, no kā izplatās putekļi vai kādas vielas putekļveida daļiņas.
sijāt Būt tādam, no kā izplatās sīkas (kā) daļiņas.
runāt Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt informāciju.
sviest Būt tādam, no kura (kas gāzveidīgs) virzās augšup, uz visām pusēm.
pilēt Būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem.
notecēt Būt tādam, no kura (kas) tek lejā, nodalās nost.
sulot Būt tādam, no kura (parasti lēni, pamazām) izdalās sula (1) – par augiem, to daļām.
kūpēt Būt tādam, no kura atdalās, izplatās sīkas, smalkas daļiņas.
nokūpēt Būt tādam, no kura īsu brīdi izdalās kvēpi, dūmi, smiltis, putekļi u. tml.
pūžņot Būt tādam, no kura izdalās pūžņi.
sveķot Būt tādam, no kura izdalās sveķi (par augiem, to daļām).
tecēt Būt tādam, no kura izdalās šķidrums (par organisma daļu).
sviest Būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža.
asiņot Būt tādam, no kura izplūst asinis (par ķermeņa daļām, brūcēm).
dūmot Būt tādam, no kura izplūst dūmi.
raudāt Būt tādam, no kura kas pil, tek (par priekšmetiem).
kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi.
kūpēt Būt tādam, no kura plūst, ceļas, piem., tvaiki.
laistīties Būt tādam, no kura spīd vai atspīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma.
čūlot Būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis.
reprezentēt Būt tādam, no kura var gūt priekšstatu, informāciju (par ko).
novest Būt tādam, pa ko var nokļūt (kur).
skriet Būt tādam, pa ko var, parasti ātri, braukt (par ceļiem).
tecēt Būt tādam, pa kuru pārvietojas ūdens (par ūdenstilpi); plūst (2).
pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzvest Būt tādam, pa kuru var uzvirzīties augšā.
plūst Būt tādam, pa kuru virzās ūdens (par ūdenstilpi).
turēties cenā būt tādam, par ko ir daudz jāmaksā.
rādīt Būt tādam, pēc kā var ko spriest.
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, aptuvenu laika momentu (par debess spīdekļiem).
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt kustības virzienu.
orientēt Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
izsvīst Būt tādam, uz kā palikušas sviedru pēdas.
pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
svīst Būt tādam, uz kura ķermeņa, ķermeņa daļām izdalās sviedri (parasti lielā daudzumā); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, ķermeņa daļām).
nest Būt tādam, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
uzņemt Būt tādam, uz kuru iedarbojas (piemēram, spēki).
būt uz tu Būt tādās attiecībās, kad viens otru uzrunā ar "tu".
redzēt nāvi (vaigu vaigā) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
skatīties nāvei vaigā Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
taupīties Būt taupīgam, taupīgi dzīvot.
saburzīt Būt tērptam negludā, negludinātā apģērbā; būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
degt Būt uguns iedarbībā (par vielām, priekšmetiem).
uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
sēdēt augstā krēslā būt vadošā, ietekmīgā, nozīmīgā amatā.
ceļot Būt vai doties ceļā (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīves vietas).
novest kapā būt vainīgam (kāda) nāvē, paātrināt (kāda) nāves tuvošanos.
iedzīt kapā būt vainīgam (kāda) nāvē, paātrināt nāves tuvošanos.
valdīt Būt valsts vadībā; īstenot savu varu (kādā teritorijā).
izlikt sirdi uz delnas būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
uzlikt sirdi uz delnas būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
kalt Būt veidotam no metāla vai pārklātam ar metālu (metāla stiprinājumiem, rotājumiem u. tml.).
derēt Būt vēlamam; būt tādam, kas rada kādu labumu.
skatīties Būt vērstam (kādā virzienā, kur) – par priekšmetiem, augiem u. tml.
raudzīties Būt vērstam (kādā virzienā) – par priekšmetiem.
nokārties Būt vērstam, stiepties ar nepiestiprināto daļu uz leju.
gulšņāt Būt viegli saslimušam, tā, ka brīžiem jāatrodas guļus stāvoklī.
būt vienos gados būt vienādā vecumā.
būt uz viena viļņa būt vienādās domās, uzskatos.
atlikt Būt vienai iespējai (ko darīt); būt vēl nepieciešamam (ko darīt).
pievienoties Būt vienisprātis (ar kādu), piekrist (kāda izteikumam, domai).
solidarizēties Būt vienisprātis (ar ko, kādu).
piekrist Būt vienisprātis, pievienoties (izteiktajam viedoklim, uzskatam u. tml.).
ne soli neatkāpties (arī neatiet u. tml.) (no kāda) būt vienmēr kopā (ar kādu).
izsilt Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai; kļūt viscaur siltam, sasilt.
klāt Būt viscaur redzamam, parādīties (piem., sejā).
austies Būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri.
būt priekšā un pakaļā būt visur klāt izdabājot, pakalpojot.
zaļot Būt zaļam, augiem augot un attīstoties (par tīrumu, dārzu u. tml.).
zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
trūkt Būt zaudētam, amputētam (par ķermeņa daļu).
pārziedēt Būt ziedēšanas beigu stadijā; noziedēt.
dot Būt zināmam (piem., par kādu lielumu).
sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
vārgt Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
sagaidīt Būt, atklāties pēc (kāda) ierašanās (piem., par apstākļiem).
rādīties Būt, atrasties (kā) redzeslokā, tuvumā; ierodoties kļūt (kādam) redzamam.
nokļūt (kāda) rokās būt, atrasties (kāda) pārziņā, rīcībā.
nosēdēt Būt, atrasties (kur kādu laiku).
pastāvēt Būt, atrasties (kur, kādā stāvoklī).
novietoties Būt, atrasties (kur, kādā vietā).
nosēt Būt, atrasties (kur) lielā daudzumā.
mētāties Būt, atrasties (kur) nekārtīgi novietotam, nevērīgi nomestam, izsvaidītam.
staipīties Būt, atrasties (kur) vērstam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem gariem, tieviem priekšmetiem, arī veidojumiem, augiem u. tml.).
mētāties Būt, atrasties (kur), piem., par ko nevajadzīgu, nevērtīgu.
viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piem., viesizrādes, vieskoncertus.
gaidīt Būt, atrasties (kur), zinot, ka (kam) jāpienāk, jāierodas.
ieņemt Būt, atrasties (piem., kādā amatā).
pavadīt Būt, atrasties (piem., kādā stāvoklī).
izklaidēt Būt, atrasties izklaidus.
valdījums Būt, atrasties kāda monarha, citas valsts pārvaldībā.
patupēt Būt, atrasties kādu laiku (kur); pasēdēt.
dienēt Būt, atrasties karadienestā.
nometņot Būt, atrasties nometnē (1), piedalīties rīkotajos pasākumos.
satīklot Būt, atrasties tā, ka veido tīklojumu.
stāvēt Būt, atrasties vertikālā stāvoklī kādā vietā, kādā uzdevumā u. tml.
uzturēties Būt, atrasties, dzīvot (kur) – par dzīvniekiem.
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami, kādā citiem saskatāmā, redzamā vietā – par cilvēkiem.
uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
viesoties Būt, dzīvot (pie kāda) viesos.
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par laika periodu, intervālu).
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.).
sasāpēt Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
sasāpēties Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
apstiprināt Būt, noderēt par pierādījumu, pamatojumu.
atlikt Būt, palikt kāda rīcībā; palikt vēl ko iet, braukt.
vajadzēties Būt, parasti ļoti, vajadzīgam, nepieciešamam.
turēties Būt, pastāvēt kādu laiku.
valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
dzīrot Būt, piedalīties dzīrēs.
iznākt Būt, rasties (kādam stāvoklim, attieksmēm).
lodāt Būt, rasties (ķermeņa daļās).
ložņāt Būt, rasties (ķermeņa daļās).
vergot Būt, strādāt par vergu (1).
reprezentēties Būt, tikt pārstāvētam (kur); parādīt sevi (ar ko).
burzīties Būt, uzturēties starp cilvēkiem kādā noteiktā vidē.
saturs Būtība, jēga (piem., cilvēka darbībai).
atribūts Būtiska (priekšmeta vai parādības) pazīme, īpašība, sastāvdaļa.
bērnu rotaļas būtiska bērnības sastāvdaļa, viens no galvenajiem bērna attīstības priekšnoteikumiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
reforma Būtiska pārmaiņa, pārkārtojums (kādā sabiedrības dzīves jomā).
kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība; būtisku pazīmju, īpašību kopums, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām.
specifika Būtiska, neatņemama (kā) īpašība, pazīme, šādu īpašību, pazīmju kopums.
patība Būtiska, raksturīga īpašība vai to kopums, kas padara (ko) unikālu, atšķirīgu no citiem.
īpašība Būtiska, raksturīga pazīme, kas nosaka (kā) atšķirību no citiem vai līdzību ar tiem.
sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piem., ar vietu, vidi, cilvēkiem).
pieturpunkts Būtiskākais, svarīgākais (tekstā), kas ņemams vērā, iegaumējams, dod pamatu kādai rīcībai u. tml.
pārvērsties Būtiski pārmainīties, iegūt citu veidu.
liktenība Būtisks, nozīmīgs apstākļu kopums, sagadīšanās; liktenis.
lietuvēns Būtne, kas pēc tautas ticējumiem ir miruša cilvēka gars vai dēmons un naktīs moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
kukainis Būtne, radījums.
nebūtu par ļaunu būtu labi, lietderīgi.
nebūtu par skādi būtu labi, lietderīgi.
būvsezona Būvdarbiem vislabvēlīgākie mēneši gadā.
zemesdarbi Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
nulles cikls būvdarbu posms, kas ietver celtniecību līdz celtnes pirmā stāva grīdas līmeņa atzīmei.
būvtehniķis Būvdarbu speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību).
būvelements Būvdetaļa.
doks Būve (ostā), kurā ievieto kuģi, lai atsegtu tā zemūdens daļu, vai kurā būvē jaunu kuģi.
šahta Būve dziļi pazemē derīgo izrakteņu iegūšanai vai citiem darbiem; uzņēmums, uzņēmuma daļa, kur iegūst izrakteņus pazemē.
estakāde Būve uz balstiem, kas paredzēta izkārtošanai vairākos līmeņos u. c. mērķiem.
guļbūve Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
aizbūvēt Būvējot aizpildīt ar ēkām (kādu teritoriju).
sabūvēt Būvējot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
uzbūvēt Būvējot izveidot (piemēram, sarežģītas ierīces, mašīnas).
sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā veidojumā, kur).
izbūvēt Būvējot izveidot.
pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
būvdetaļa Būves, celtnes detaļa (piem., bloki, durvis, logi), kas jau iepriekš izgatavota rūpnīcā.
būvgruži Būvēšanas procesā radušies būvmateriālu atkritumi.
būvēties Būvēt (ko) sev, savām vajadzībām.
uzbūvēt Būvēt un pabeigt būvēt (celtni, būvi, tās daļu).
kosmodroms Būvju un iekārtu komplekss, kurā kosmisko lidaparātu sagatavo lidojumam un to palaiž.
sarkofāgs Būvkonstrukcija (piem., no dzelzsbetona), kas pilnībā pārsedz (parasti bojātu, apkārtējiem bīstamu) celtni, ēku u. tml.
sija Būvkonstrukcijas elements – horizontāli nostiprināts baļķis, stienis u. tml. (piem., ēkās, tiltos, estakādēs).
leņķdzelzs Būvmateriāls – dzelzs stienis ar leņķveida šķērsgriezumu.
asfaltbetons Būvmateriāls (ceļu segumam, ražošanas ēku grīdām u. tml.) – bitumena un minerālpulvera maisījums ar smiltīm un šķembām.
sabužināt Bužinot (kāda matus, apmatojumu u. tml.) samīļot.
izbužināt Bužinot izjaukt, izpurināt, padarīt kuplāku.
uzbužināt Bužinot sakārtot, padarīt kuplāku (piemēram, frizūru).
cauna Caunāda.
āpsis Caunu (sermuļu) dzimtas dzīvnieks ar raksturīgu melni baltu apmatojumu galvas daļā.
filtrāts Caur filtru izlaists šķidrums.
šņorgrāmata Caurauklota liela klade (kā) uzskaitei, reģistrācijai u. tml.
stabiņš Caurspīdīgā caurulē iepildīta viela, kura tiek izmantota par spiediena mērvienības rādītāju (parasti termometros, barometros).
lēca Caurspīdīgs (parasti stikla) ķermenis ar izliektu vai ieliektu virsmu, ko lieto galvenokārt optiskajās sistēmās.
prizma Caurspīdīgs ķermenis, ko izmanto optiskās ierīcēs.
kalnu kristāls caurspīdīgs, bezkrāsains kvarca kristāls.
stikls Caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem.
skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, dzidrs (parasti par ūdeni).
transparents Caurspīdīgs.
transparence Caurspīdīgums.
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
pāršaut Cauršaut (piem., ķermeņa daļu).
izvadcaurule Caurule (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas).
novadcaurule Caurule (kā) novadīšanai.
pievadcaurule Caurule (kā) pievadīšanai.
notekcaurule Caurule šķidruma novadīšanai.
vads Caurule, cauruļveida iekārta (kā) pārvadīšanai.
sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks (kā) sildīšanai.
drena Caurulīte šķidruma izvadīšanai no ķermeņa dobuma vai dziļas brūces.
drosele Cauruļvadu (hidrauliskā vai pneimatiskā) sistēmā ierīkots vārsts spiediena regulēšanai.
čaula Cauruļveida apvalks, kurā ievieto pulvera lādiņu, iestiprina lodi (šāviņu) un kapseli.
stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izgrūšanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai tā lidojumā.
stobrs Cauruļveida detaļa, elements (piem., kā virzīšanai).
uzmava Cauruļveida elements, detaļa kā savienošanai, noslēgšanai, izturības nodrošināšanai u. tml.
rektoskops Cauruļveida ierīce ar optisku sistēmu taisnās zarnas izmeklēšanai.
endoskops Cauruļveida instruments ar optisku sistēmu un apgaismošanas ierīci, ko lieto endoskopijā.
katetrs Cauruļveida instruments, ko ārstnieciskos vai diagnostiskos nolūkos ievada ķermeņa dobumos vai kanālos (piem., urīnpūšļa iztukšošanai vai skalošanai).
mēģene Cauruļveida laboratorijas trauks darbam ar nelielu vielas daudzumu.
maksts Cauruļveida muskuļains orgāns, kas savieno dzemdi ar ārējo vidi.
sifons Cauruļveida orgāns (dažiem gliemjiem).
rīkle Cauruļveida orgāns starp mutes dobumu un barības vadu.
urīnizvadkanāls Cauruļveida orgāns, kas izvada urīnu no urīnpūšļa ārējā vidē.
nabassaite Cauruļveida orgāns, kas savieno augli ar placentu.
asinsvads Cauruļveida orgāns, pa kuru plūst asinis.
vads Cauruļveida orgāns.
urīnvads Cauruļveida pāra orgāns, kas izvada urīnu no nierēm.
tīkliņsaite Cauruļveida saite no elastīgu pavedienu tīkla (parasti pārsēju fiksēšanai).
stobrs Cauruļveida veidojums (organismā).
snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piem., ērcēm, divspārņiem), piem., duršanai, sūkšanai.
perforācija Caurumošana, noteikts īpaši veidotu caurumu kopums kādā materiālā.
ciparripa Caurumots disks ar ciparu skalu zem tā.
spunde Caurums (parasti mucā), kuru aiztaisa ar šādu aizbāzni.
perforācija Caururbšana; caurduršana.
tēraudkausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē tēraudu.
palīgcehs Cehs, kurā norisinās ražošana, kas palīdz nodrošināt galvenā ražošanas procesa veikšanu.
kriptons Cēlgāze, ko izmanto kvēlspuldžu pildīšanai [Kr].
slīdceliņš Celiņš, arī īpaša josla, kas ir slīdes kustībā.
vaina Cēlonis, iemesls (negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei).
sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
atkarība Cēloniska sakarība (ar citu parādību, faktoru u. tml.).
determinēt Cēloniski nosacīt (piem., kādu parādību).
bloks Celšanas ierīces daļa – rats ar rievu trosei, virvei vai ķēdei; trīsis.
dot Celt ar dakšām (sienu, labību).
putināt Celt augšup un izplatīt uz visām pusēm (putekļus, sīkas kā daļiņas u. tml.).
blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
bozties Celt spalvu, sarus (aizsargājoties, gatavojoties uzbrukumam) – par dzīvniekiem.
uzcelt Celt un pabeigt celt (celtni, būvi, tās daļu).
uzcelt Celt un pabeigt celt (kādu veidojumu, konstrukciju).
nocietināt Celt, izveidot nocietinājumu (kāda objekta) aizsardzībai.
stutēties Celties (no sēdus, guļus u. tml. stāvokļa).
kūpēt Celties augšup, izplatīties (par kā sīkām, smalkām daļiņām).
mutuļot Celties gaisā koncentrētā (piem., lodveida, spirālveida) kopumā.
slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) – par dzīvniekiem.
kazarma Celtne (ar dzīvojamām, dienesta, mācību u. tml. telpām), kurā pastāvīgi izvietotas karaspēka daļas, apakšvienības, personālsastāvs (parasti karavīri, instruktori); karavīru mītne.
krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, uzkodu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve.
divlīmeņu Celtne divos līmeņos.
māja Celtne dzīvošanai, arī sabiedriskām vai saimnieciskām vajadzībām.
klēts Celtne graudu uzglabāšanai.
angārs Celtne lidaparātu novietošanai un remontam.
mošeja Celtne musulmaņu dievkalpojumiem.
pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempļu priekšā.
ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
morgs Celtne, arī telpa līķu novietošanai, glabāšanai, identificēšanai, secēšanai.
nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards.
kūpinātava Celtne, ierīce (zivju, gaļas produktu u. tml.) žāvēšanai.
palīgceltne Celtne, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
pagastmāja Celtne, kurā atradās pagastvalde; pagastnams.
pagastnams Celtne, kurā atradās pagastvalde.
rātsnams Celtne, kurā ir darbojusies rāte vai joprojām darbojas pilsētas pašvaldība.
krematorija Celtne, kurā ir speciāla krāsns un kurā izdara mirušo sadedzināšanu jeb kremāciju.
vējdzirnavas Celtne, kurā ir uzstādīta šāda ierīce.
kapliča Celtne, telpa mirušo novietošanai līdz apbedīšanai un arī bēru ceremonijai.
klubs Celtne, telpas, kur darbojas šāda biedrība.
pamats Celtnes apakšējā daļa.
kāpņu telpa celtnes daļa, kurā iebūvētas kāpnes.
interjers Celtnes iekštelpas vai iekštelpu arhitektoniskais un mākslinieciskais izveidojums.
virspamats Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa; cokols (1).
cokols Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa.
aila Celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm); aile (1).
aile Celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm).
pagrabstāvs Celtnes stāvs, kas daļēji atrodas zem zemes virsas.
trinītis Celtniecībā – dēļu segums no reti liktiem dēļiem, kuru starpas nosegtas ar otru dēļu kārtu.
būvstrādnieks Celtniecībā nodarbināts strādnieks; celtnieks.
hidroizolācija Celtniecības būvju un konstrukciju pasargāšana no ūdens iedarbības.
būvdarbi Celtniecības darbi.
arhitektūra Celtniecības māksla, kas rada telpisku vidi, kurā noris cilvēka dzīve; celtņu kopums, kas rada šo vidi.
dzelzsbetons Celtniecības materiāls – betons ar tērauda stiegrojumu.
ķieģelis Celtniecības materiāls – neliels taisnstūrveida veidojums (parasti no māla).
pildbetons Celtniecības materiāls, kas sastāv no betona masas un akmeņu pildījuma.
tilta celtnis celtnis, kura balsta konstrukcijas ir līdzīgas tilta laidumiem.
izlice Celtņa izvirzītā, kustīgā daļa.
strēle Celtņa, autopacēlāja, ekskavatora u. tml. sastāvdaļa – gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
televīzija Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei; televīzijas centrs.
pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (pāri kam, pār ko).
brauktuve Ceļa daļa, kas paredzēta braukšanai.
nobrauktuve Ceļa daļa, slīpa virsma, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
ceļmala Ceļa malējā daļa; tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta, iebraukta sliede, ko izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
aplis Ceļa, kustības riņķveida virziens.
komediants Ceļojošs aktieris, cirka mākslinieks, kas uzstājās balagānu uzvedumos (līdz 18. gadsimtam).
vagants Ceļojošs aktieris, students viduslaiku Rietumeiropā, kas dziesmās un izrādēs pauda kritisku attieksmi pret baznīcu.
pauninieks Ceļojošs sīktirgotājs, kas lauku iedzīvotājiem iznēsāja vai izvadāja preces, arī (ko) uzpirka.
komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas pircējiem piedāvā preces pēc paraugiem.
apceļot Ceļojot apmeklēt (daudzas vai visas vietas); apbraukāt.
atceļot Ceļojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); atgriezties [1].
izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās); apceļot.
safari Ceļojums, brauciens pa kādu (piem., Āfrikas) apvidu, lai vērotu, filmētu u. tml. savvaļas dzīvniekus dabiskos apstākļos.
noceļot Ceļot (kādu laikposmu).
mūrēt Ceļot (ko), veidojot, sastiprināt ar javu.
rakt Ceļot ārā ar lāpstu vai citu iekārtu zemi, veidot (padziļinājumu, bedri u. tml.).
atcelt Ceļot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
sacelt Ceļot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
sacelt Ceļot izvietot (ko) lielākā daudzumā.
sacelt Ceļot uz augšu, savirzīt, novietot (vairākus, daudzus kopā, kur).
uzcelt Ceļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
sacelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu).
uzcelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu).
pārstaipīties Ceļot, nesot ko pārāk smagu, izraisīt sev sāpes, radīt traumu.
gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem; aleja.
pievedceļš Ceļš, kas atzarojas no galvenā ceļa un pieved pie konkrēta objekta; pievadceļš.
strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
robežceļš Ceļš, kas ved pāri (kādas teritorijas) robežai.
lejupceļš Ceļš, kas ved uz zemāku (reljefa) vietu.
apkārtceļš Ceļš, kas virzās ar līkumu, iesānis no tiešā vai galvenā ceļa, bet ved uz to pašu vietu.
zemes ceļš ceļš, kura segums ir dabiska grunts.
zemesceļš Ceļš, kura segums ir dabiska grunts.
atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ (uz vietu, no kurienes devās ceļā); gājiens, brauciens atpakaļ (uz šo vietu).
turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
ganu ceļš ceļš, pa kuru dzen lopus uz ganībām un no tām mājās.
jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai.
ceļmallapa Ceļteku dzimtas ārstniecības augs – lielā ceļteka [Plantago major].
pārvads Ceļu būves konstrukcija, kas nodrošina transportlīdzekļu vai cilvēku kustību pāri maģistrālēm, ceļiem, dzelzceļu u. tml.
ceļinieks Ceļu dienesta darbinieki.
regulētājs Ceļu policijas darbinieks, kurš regulē satiksmi.
CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija.
klinkers Cementa pusfabrikāts – apdedzināts un saķepis kaļķakmens kopā ar dažām citām izejvielām.
romāncements Cementa veids (19. un 20. gs.), ko ieguva, izejvielas sakausējot zem saķepšanas temperatūras.
portlandcements Cements, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija silikāts.
banko Cena vai kurss, pēc kura banka pērk un pārdod vērtspapīrus.
bankas kurss cena, par kādu konkrētā banka noteiktā brīdī pērk un pārdod valūtu vai vērtspapīrus.
kurss Cena, par kādu pārdod un pērk ārvalstu valūtu, vērtspapīrus un dārgmetālus.
pieņemama cena cena, par kādu pircējs attiecīgo preci ir gatavs vai var atļauties nopirkt.
laba cena cena, par kādu pircējs ir gatavs (ko) pirkt vai pārdevējs pārdot.
mazumcena Cena, par kādu preci pārdod tieši patērētājiem, iedzīvotājiem; mazumtirdzniecības cena.
vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos.
rabats Cenas pazeminājums, atlaide no kopējās summas (noteiktas kategorijas pircējam).
atlaide Cenas, maksas pazeminājums (piem., pārdodot preci).
skalot smadzenes censties (kādam) uzspiest svešu pārliecību, ideoloģiju u. tml.; censties mainīt (kāda) domas, attieksmi (pret ko).
cīnīties Censties (ko panākt), aktīvi darbojoties, pārvarot šķēršļus.
sisties starpā censties (ko) pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
sisties vidū censties (ko) pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
sturmēt Censties (parasti ar spēku, piepūli) iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
rīt asaras censties apvaldīt raudas.
okšķerēt Censties ar dažādiem slepeniem paņēmieniem izzināt, izdibināt (ko).
taisīties vaļā censties atbrīvoties (no kāda, arī no kā, kas traucē).
kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
šifrēt Censties atklāt, izprast (ko jēdzieniski sarežģītu).
skatīties Censties atrast piemērotu dzīvesbiedru.
gaiņāt Censties atvairīt (piem., uzmācīgas domas).
ķeselēt Censties dabūt ārā (no kurienes).
mūķēt Censties dabūt vaļā (ko aizslēgtu) ar mūķi vai citu rīku.
meklēt Censties dabūt, atgūt, atrast (ko pazudušu, pazaudētu, noslēptu, noglabātu u. tml.).
zaurēt Censties iegaumēt (parasti mehāniski, daudzreiz atkārtojot); kalt (3).
kalt Censties iegaumēt (parasti mehāniski, daudzreiz atkārtojot).
piebraukt Censties iegūt (kāda) labvēlību; pielabināties.
tīkot pēc (kāda) sirds censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
raut segu uz savu pusi censties iegūt sev lielāko daļu no kā.
raut deķi uz savu pusi censties iegūt sev lielāko daļu no kā.
raut deķīti uz savu pusi censties iegūt sev lielāko daļu no kā.
raut vezumu uz savu pusi censties iegūt sev lielāko daļu no kā.
meklēt Censties iegūt, dabūt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
meklēt Censties iegūt, iemantot (piem., kādu stāvokli).
stūķēties Censties iekļūt (piem., transportlīdzeklī).
kaisīt pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, ideāliem cilvēku, kas to neizprot un nespēj novērtēt.
raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
urbināt Censties izdabūt, parasti ar ko smailu (ko no kurienes, piemēram, spraugas).
minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piem., atbildi).
likt galvas kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
salikt galvas kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
likt prātus kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
salikt prātus kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
glābt savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
žēlot savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
baidīt Censties izraisīt (kādā) bailes.
biedēt Censties izraisīt (kādā) bailes.
kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt, ka (kāds) kaunas.
kūdīt Censties izraisīt negatīvu attieksmi (pret kādu).
pagriezt ceļu censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu; piekāpties.
griezt ceļu censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm.
lavierēt Censties izvairīties no sadursmēm, asumiem, konfliktiem, apiet šķēršļus un grūtības.
ošņāt Censties ko izzināt, izdibināt.
vairīties Censties ko nedarīt.
taupīt Censties lieki neizdot, neiztērēt (naudu).
slēpt pēdas censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
pieturēt Censties neizdot, saglabāt sev.
žēlot Censties neiztērēt, nedot; taupīt.
kantēties Censties nodibināt attiecības ar pretējā dzimuma personu.
žmiegt Censties nonāvēt (parasti žņaudzot).
indēt Censties nonāvēt ar indi.
ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
piesiet Censties padarīt (kādu) par vainīgu (kādā nodarījumā).
vandīt augšā censties pamodināt.
vēdināt galvu censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
vēdināt smadzenes censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
uzmudināt Censties panākt (piemēram, ar runu, saucieniem), ka (kāds) ko dara ātrāk, sparīgāk u. tml.
konkurēt Censties panākt pārākumu (kādā jomā), mēģināt pārspēt (kādu).
ietekmēt Censties panākt, būt par cēloni, ka (kāds) maina rīcību, uzskatus u. tml.
rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas; izraisīt naidu, dusmas (pret kādu); censties sanaidot.
rosināt Censties panākt, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās (ko darīt); mudināt.
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust, dara (ko, piem., runā, dzied, smejas) klusāk.
muļķot Censties panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; arī mānīt, krāpt.
jaukt galvu Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara (piem., dodas kur līdzi).
spiest stūrī censties panākt, lai (kāds) ko dara, rīkojas sev par sliktu.
zīlēt kafijas biezumos censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti; izteikt nepamatotus pieņēmumus, minējumus.
sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, sasniegumiem, darba rezultātiem u. tml.).
spēkoties Censties pārspēt kādu (piem., atjautībā, zināšanās).
pretoties Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību).
flirtēt Censties piesaistīt pretējā dzimuma personas uzmanību (parasti bez nopietniem nolūkiem, uzjautrinoties).
tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības; tuvināties (2).
tvarstīt Censties sagūstīt (kādu), meklējot, vajājot (ko).
meklēt Censties sastapt (kādu) un iesaistīt (kādā darbībā, attiecībās u. tml.).
meklēt Censties sastapt (kādu).
pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
kāpt uz galvas Censties uzkundzēties.
lobīt Censties uztvert, saprast (no kā neskaidra, izplūduša u. tml.).
rakņāties citu netīrajā veļā censties uzzināt (par kādu) ko negatīvu; izrādīt ziņkārību par kāda privāto dzīvi.
lūkot Censties, mēģināt (ko darīt, īstenot).
raudzīt Censties, mēģināt (ko darīt).
mēģināt Censties, pūlēties (ko paveikt, izdarīt).
cīņa Cenšanās (ko panākt), aktīvi darbojoties, pārvarot šķēršļus.
konservatīvisms Cenšanās paturēt līdzšinējo kārtību, tieksme saglabāt tradicionālo.
likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot).
piesisties Cenšoties nodibināt kontaktu, pienākt klāt; uzrasties.
uzdienēt Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā, augstāku amatu.
uzkalpoties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā, augstāku amatu.
uzstrādāties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
kodols Centrālā (atoma) daļa, kurā koncentrēta gandrīz visa atoma masa.
ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
CIP Centrālā izlūkošanas pārvalde (ASV).
sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piem., teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (kādā sistēmā).
refinansēšanas likme centrālās bankas noteikta procentu likme, pēc kuras tā izsniedz aizdevumus komercbankām to likviditātes uzturēšanai.
muguras smadzenes centrālās nervu sistēmas daļa, kas atrodas mugurkaula kanālā.
centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesisks orgāns (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam).
decentralizācija Centralizētas pārvaldes sistēmas sadalīšana, daļu no funkcijām nododot vietējām organizācijām un piešķirot tām zināmu autonomiju.
inflācija Cenu celšanās un naudas vērtības krišanās.
sacept Cepot pagatavot (ko sajauktu kopā ar citu produktu, citām sastāvdaļām).
sacept Cepot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; cepot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
piecept Cepot pievienot (ko) klāt; izcepot (ko), pievienot (to ēdienam).
apbrūnināt Cepot, grauzdējot, padarīt (ko) no virspuses brūnganu vai brūnu.
panna Cepšanai cepeškrāsnī paredzēta taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām.
kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; klaips.
klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, noteiktas formas (maizes) mīklas veidojums; kukulis.
nocept Cept (ko) līdz vēlamajai gatavības pakāpei.
brūnināt Cept, karsēt (pārtikas produktu), lai tas kļūtu brūngans, brūns.
bifšteks Cepta (parasti vidū vēl sārta) liellopu filejas šķēle.
rostbifs Cepts liellopu filejas gabals (parasti) ar neizceptu vidu.
kotlete Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.).
makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
austiņa Cepums, kas izveidots ausij līdzīgā formā.
platmale Cepure ar paaugstinātu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
sombrero Cepure ar platām malām, ko valkā laukstrādnieki Latīņamerikā un ASV dienvidrietumos, lai pasargātu sevi no saules.
tintene Cepurīšu sēne, kuras nogatavojies augļķermenis izplūst melnā šķidrumā.
bērzlapju dzimta cepurīšu sēņu dzimta, kurā ietilpst bērzlapes un pienaines.
konfirmācija Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli; iesvētīšana (iestiprināšana).
laulība Ceremonija, kurā noslēdz laulību.
likt cerības (uz kādu, uz ko) cerēt, ka (kāds) sasniegs, izpildīs (ko), ka (kas) notiks.
ceriņzars Ceriņu krūma zars (parasti ar ziediem).
laime Ceriņu zieds ar vairāk nekā četrām lapiņām vai āboliņa lapa ar vairāk nekā trim lapiņām, kas pēc tautas ticējumiem to atradējam nes veiksmi.
ceriņzieds Ceriņu ziedu skara.
nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu, spalvu (dzīvniekiem); cērpot atdalīt nost (vilnu).
sacirpt Cērpot iegūt (lielāku vilnas daudzumu).
apcirpt Cērpot saīsināt (zarus), aplīdzināt (krūmus, kokus); apgriezt.
apcirpt Cērpot saīsināt vilnu, spalvu (dzīvniekiem).
apcirst Cērtot apstrādāt, apdarināt (visapkārt, no visām pusēm).
nocirst Cērtot atdalīt (piem., koku) nost no saknēm.
nocirst Cērtot atdalīt nost (daļu no kā).
izcirst Cērtot atdalīt, iegūt (no kautķermeņa).
atcirst Cērtot atdalīt.
atcirsties Cērtot kļūt neasam (par darbarīku).
atcirst Cērtot padarīt neasu (darbarīku).
pārcirst Cērtot pārdalīt.
pārcirst Cērtot radīt (kam) ievainojumu.
iecirst Cērtot radīt, ieveidot (kādā virsmā).
sacirst Cērtot sadalīt, sasmalcināt.
piecirst Cērtot sagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā; cērtot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
iecirst Cērtot skart, ievainot (ķermeņa daļu).
sacirst Cērtot, arī durot, izkožot u. tml. sabojāt.
izcirst Cērtot, kaļot izveidot.
iecirst Cērtot, kaļot u. tml. ieveidot.
uzcirst Cērtot, kaļot u. tml. izveidot (kā virsmu).
skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko).
skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (piem., akmeņus) noteiktas formas gabalos.
sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
izcirst Cērtot, zāģējot likvidēt.
atcirsties Cērtoties atsisties, atdurties (pret ko).
ceturtdaļa Ceturtā daļa.
fa Ceturtās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
Zaļā Ceturtdiena ceturtdiena nedēļā pirms Lieldienām.
ceturtdien Ceturtdienā.
čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
sālsmaize Ciemakukulis (sāls un maize vai arī cits cienasts), ko pasniedz tam, kuru, apciemo pirmo reizi viņa jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā).
pueblo Ciemats, indiāņu zemkopju apmetne (parasti Meksikā, ASV dienvidrietumos).
SOS bērnu ciemats ciemats, kas nodrošina ģimenes modeļa aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem.
zemlikas Cienasts mirušo gariem; arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts.
groziņš Cienasts, ar ko katrs piedalās kopīgā saviesīgā sarīkojumā.
ciemakukulis Cienasts, ko ņem līdzi ciemos vai atnes mājās no ciemošanās.
magaričas Cienasts, mielasts (ar iedzeršanu), slēdzot savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
uzstāties Cienāt par saviem līdzekļiem.
respektabls Cienīgs, iespaidīgs (par kā ārējo veidolu, izskatu); tāds, kas izceļas ar savu vērtību, kvalitāti.
cienīgmāte Cienījama cilvēka (piem., mācītāja, muižnieka) kundze.
respektabls Cienījams, sabiedrībā atzīts, augstu vērtēts.
respektēt Cienīt un ņemt vērā (kāda, kā) gribu, viedokli, uzskatus u. tml.
turēt godā cienīt; izturēties ar godbijību.
reveranss Cieņas, godbijības parādīšana.
iekrist Ciest materiālus, finansiālus u. tml. zaudējumus, ja (kas) nav izrādījies drošs, kvalitatīvs, uzticams u. tml.
apdedzināt pirkstus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
apdedzināt nagus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
mirt badā ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
sasaiste Cieša saistība (starp parādībām, norisēm u. tml.).
integritāte Cieša saistība, nedalāmība, veselums.
bolero veste cieša, līdz pakrūtei saīsināta veste bez aizdares.
nobultēt Cieši aizdarīt (ar bultu, stieni u. tml.); aizbultēt.
žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) – piem., par apģērba gabalu.
sasiet Cieši aptinot (piem., ar virvi, auklu), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties.
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi saspiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
saķerties Cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) – par augiem, to daļām.
raut sērkociņu cieši berzējot sērkociņa galu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
kopā Cieši blakus; līdzās; vienuviet.
drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piem., nelielas spraugas ar pakulām, sūnām u. tml.); šādi apstrādāt (ko).
iespiest Cieši ielikt, ievirzīt (ķermeņa daļu).
skauties Cieši kļauties (pie kāda, kā).
iluminators Cieši noslēgts logs (kuģos, lidaparātos).
taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
piestampāt Cieši piepildīt, piebāzt.
piegrūst Cieši piepildīt.
saslānīt Cieši piepildīt.
kā zars pie koka cieši saistīts (pie kā); nešķirams, nedalāms (no kā); ļoti tuvs, radniecisks (kam).
integrāls Cieši saistīts, nedalāms, vesels.
sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas); cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
griezt zobus cieši sakostiem zobiem izdarīt sāniskas košļāšanas kustības, radot raksturīgu čirkstošu skaņu.
kohorta Cieši saliedēta cilvēku grupa.
saslēgties Cieši saliedēties (kādai darbībai), savienoties (kopīgai norisei).
sažņaugt rokas cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
samiegt Cieši saspiest (parasti delnā).
sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piem., sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
paspiest roku cieši satvert kāda roku, parasti sveicinot.
sakļaut Cieši savirzīt, saspiest kopā (piem., ķermeņa daļas).
turēties uz papēžiem cieši sekot kādam.
kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu; cieši spiesties kur iekšā (par zobiem).
kost Cieši spiest zobus (kur) parasti sasprindzinājumā.
vīstīties Cieši tīties (segā, drēbēs).
ņurcīt Cieši turēt rokās, spaidīt (parasti dzīvnieku).
uzraut sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
uzvilkt sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
noslēgt Cieši, blīvi aizdarīt, aiztaisīt.
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā).
ieurbt skatienu cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā).
ieurbt acis cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā).
ieurbties Cieši, neatlaidīgi vērst (skatienu vienā punktā).
žmiegt Cieši, stingri saņemt, apņemt; spiest, spaidīt (ko).
spiets Ciešs (kā sīka), lidojošs kopums.
bandāža Ciešs apsējs, josta ķermeņa daļu vai orgānu noturēšanai pareizā stāvoklī.
kamols Ciešs, apaļīgs (kā) kopums, veidojums.
ledene Cieta karamele bez pildījuma; monpansjē.
darva Cietā kurināmā sausās pārtvaices produkts – tumšs, eļļains šķidrums ar īpatnēju, asu smaku, ko izmanto ceļa seguma un izolācijas materiālu gatavošanai.
konkrementi Cieta masa, kas izveidojas, organisma dobumos vai audos nogulsnējoties sāļiem.
parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
sērsna Cieta, blīva sniega virskārta, arī ledus garoza, kas veidojas sniegam atkūstot un pēc tam sasalstot.
emalja Cieta, gluda viela, kas veido zoba ārējo kārtu.
biezums Cietākas daļiņas šķidrumā (parasti dzērienā, ēdienā).
saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto straumes; iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējš, ūdens, ledāji.
pesārijs Cietas gumijas vai metāla gredzens dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī, ko lieto arī kontracepcijas nolūkā.
plomba Cietējoša masa, ar ko piepilda zoba cietajos audos radušos dobumu; šādas vielas kopums.
dekstrīns Cietes hidrolīzes starpprodukts – lipīga viela, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kā līmvielu.
saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piem., alus, spirta gatavošanā.
iesalcukurs Cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; maltoze.
žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
kaulaudi Cietie audi, kas sastāv no īpašām šūnām un veido kaulus.
akmens Ciets (parasti sāļu) veidojuma gabals organismā.
nierakmens Ciets (parasti sāļu) veidojums nieru bļodiņā vai urīnizvadceļos.
čaula Ciets apvalks (ierīcei, detaļai u. tml.); kārta, kas sedz, ietver (ko).
žoklis Ciets hitīna veidojums (bezmugurkaulniekiem); galvas skeleta daļa (mugurkaulniekiem), kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
metāls Ciets materiāls, kam parasti ir laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
sausais ledus ciets oglekļa dioksīds.
teflons Ciets polimērs, ko izmanto dažādiem pārklājumiem (piem., virtuves traukiem, lai novērstu piedegšanu).
rags Ciets ragvielas izaugums uz dažu dzīvnieku galvām.
vairogs Ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
dārgakmens Ciets vērtīga minerāla gabals ar īpašām optiskām īpašībām (krāsu, caurspīdīgumu, mirdzumu), ko izmanto, piem., rotaslietu izgatavošanai.
kartons Ciets, biezs papīrs, ko izgatavo no izejvielām ar rupjākām un cietākām šķiedrām.
organiskais stikls ciets, caurspīdīgs stiklam līdzīgs materiāls, kas izgatavots no polimēriem.
ebonīts Ciets, melns materiāls, ko iegūst, vulkanizējot gumijas maisījumus ar sēra piedevu.
krams Ciets, pelēcīgs silīcija iezis, no kura akmens laikmetā gatavoja ieročus un darbarīkus; šā ieža gabals.
kā koks Cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams.
kā no koka Cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams.
parafīns Cietu ogļūdeņražu maisījums, ko parasti iegūst no naftas – daļēji caurspīdīga, vaskam līdzīga masa.
cietumniecisks Cietuma dzīvei raksturīgs.
zeks Cietumnieks, ieslodzītais; arī bijušais ieslodzītais.
čoks Cietums, ieslodzījums.
cietuma sods cietumsods.
kristāls Cietviela, kuras daļiņas (atomi, molekulas, joni) ir izvietotas stingri noteiktā kārtībā, veido kristālrežģi, kristāliskas vielas atsevišķā daļiņa, gabals.
cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku.
ko nagi nes cik ātri vien spēj (ko darīt).
cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piem., ko darīt).
līdz galam (atvērt, atdarīt) (durvis, logu u. tml.) cik iespējams plaši, pavisam vaļā, pilnīgi atvērt, atdarīt u. tml.
cik tālu vien skatiens sniedzas cik tālu var saredzēt.
cik tālu vien acis sniedzas cik tālu var saredzēt.
cik tālu vien skats sniedzas cik tālu var saredzēt.
pēc sirds patikas Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
par visu naudu cik vien iespējams (ko darīt).
līdz pēdējai iespējai cik vien spēj, var; līdz galējai pakāpei.
riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu noslēgtu sistēmu).
aromātiskie ogļūdeņraži cikliskie ogļūdeņraži, kuru molekulā ir vismaz viens benzola gredzens.
pasija Ciklisks skaņdarbs orķestrim, korim un solistiem ar evaņģēlija tekstu par Kristus ciešanām un nāvi.
svīta Ciklisks skaņdarbs, kas sastāv no vairākām pastāvīgām daļām, kuras apvieno kopīga tematika.
iecilāt Cilājot (sagatavojamo masu), iejaukt (ēdienā).
dižens Cildens, cēls.
augsts Cildens, godpilns.
godināt Cildināt, arī sveikt (kādu, parasti publiski); izturēties ar goddevību (pret ko).
celt Cildināt, godināt.
kasīda Cildinoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās, turpmāk – ik pēc rindas.
kompliments Cildinošs, glaimojošs izteikums.
oda Cildinošs, svinīgs slavinājuma dzejolis, kas veltīts kādam notikumam vai personai.
rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums.
veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums.
skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne (priekšmeta, detaļu nostiprināšanai, sastiprināšanai).
tīstoklis Cilindriskas formas aprakstīts (ādas, pergamenta) vīstoklis.
klarnete Cilindriskas formas koka pūšaminstruments.
bungas Cilindriskas formas mūzikas sitaminstruments, ko spēlē ar vienu vai divām vālītēm.
kanna Cilindriskas formas paliels (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidruma, šķidru vielu uzglabāšanai, pārnēsāšanai, transportēšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
pudele Cilindriskas formas trauks ar šaurāku augšdaļu (parasti šķidrumu glabāšanai).
krūze Cilindriskas, arī citādas formas (parasti keramikas, stikla) trauks ar osu (šķidrumam).
konga Cilindriskas, garenas bungas, ko spēlē ar plaukstām.
rolāde Cilindriski satīts (parasti pildīts) kulinārijas izstrādājums no gaļas; rulete, veltnis.
burka Cilindrisks stikla trauks.
raķete Cilindrisks šāviņš, kas tiek izmantots attālinātu mērķu iznīcināšanai un kas lidojumam izmanto reaktīvās kustības principu.
cigārs Cilindrisks tabakas lapu vīstoklis.
šeikers Cilindrisks trauks dzērienu jaukšanai (to kratot).
stiebrs Cilindrisks, nezarots (piem., graudzāļu dzimtas) augu stumbrs.
spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels trauks ar stīpu – rokturi; šāds trauks kopā ar tā saturu.
gardibene Cilindrs.
serdenis Cilindrveida detaļa (priekšmeta) iekšienē.
dūmeklis Cilindrveida ierīce ar plēšām, ko lieto stropa apskates laikā bišu apdūmošanai.
mērcilindrs Cilindrveida laboratorijas trauks ar iedaļām (parasti neliela) šķidruma daudzuma mērīšanai.
rullis Cilindrveida priekšmets, detaļa, kas darbībā ripo, rotē; ierīce iekārta, kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa; veltnis.
jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
katls Cilindrveida vai puslodes formas (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
tīne Cilindrveida, konusveida vai mucveida tvertne ar vāku graudu, miltu un citu produktu, kā arī tekstiliju glabāšanai.
rulete Cilindrveidīgi izveidots, satīts (parasti pildīts) kulinārijas vai konditorejas izstrādājums.
atcilpot Cilpojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) – parasti par zaķi.
pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par dzīvniekiem.
piecilpot Cilpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt) – par dzīvniekiem.
uzcilpot Cilpojot uzskriet (par dzīvniekiem).
nocilpot Cilpojot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu) – par dzīvniekiem.
pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā un Dienvidaustrumu Āzijā), kuru antropoloģiskajam tipam ir raksturīgs mazs augums.
virsaitis Cilts vadonis; novada valdnieks; kādas cilvēku grupas vadonis.
vecākais Cilts, cilšu grupas vadonis.
asinspārliešana Cilvēka asiņu vai to sastāvdaļu ievadīšana otram cilvēkam ārstnieciskos nolūkos.
asinis Cilvēka daba; temperaments.
jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas (parasti garīgas) vērtības.
lietderības koeficients Cilvēka darbības lietderības pakāpe.
raža Cilvēka darbības rezultātu kopums.
izturēšanās Cilvēka darbību un rīcības kopums.
inkarnācija Cilvēka dvēseles iemiesošanās jaunā ķermenī.
dzimšanas diena Cilvēka dzimšanas gadadiena.
pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
jaunība Cilvēka dzīves posms starp pusaudža un brieduma gadiem.
vecumposms Cilvēka dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
biogrāfija Cilvēka dzīves un darbības hronoloģisks apraksts.
šīpasaule Cilvēka eksistence laicīgajā dzīvē; vieta, vide, kur noris materiālā, laicīgā dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules).
astrālais ķermenis cilvēka enerģētiskais apvalks, kas spēj atdalīties no fiziskā ķermeņa un eksistēt patstāvīgi.
seja Cilvēka galvas priekšējā daļa; tās izteiksme.
intelektuālās attīstības koeficients cilvēka garīgās attīstības, viņa zināšanu līmeņa un informētības rādītājs, ko iegūst ar dažādu testu palīdzību.
darbība Cilvēka gribas izpaudums, rīcība, kam ir tiesiskas sekas.
pakaļa Cilvēka iegurņa joslas mugurējā daļa; dibens (2).
gars Cilvēka iekšējā būtība; dvēsele.
caurskate Cilvēka iekšējo orgānu aplūkošana ar rentgena staru, ultraskaņas u. tml. palīdzību.
HIV Cilvēka imūndeficīta vīruss, kas izraisa saslimšanu ar AIDS.
pasaule Cilvēka individuālās dzīves sfēra, viņa psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
garadāvanas Cilvēka intelektuālā apdāvinātība, intelektuālās spējas.
antropomorfisms Cilvēka īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, augiem un mītiskām būtnēm.
raksturojums Cilvēka īpašību, rakstura apraksts un vērtējums; arī oficiāls dokuments, kurā ietverts šāds apraksts un vērtējums.
antropoģenēze Cilvēka izcelšanās un izveidošanās process.
kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (parasti augu) šķirne.
izpausme Cilvēka jūtu, noskaņu, ideālu u. tml. īstenojums mākslas tēlā, kam nav īstenības analoga (piem., mūzikā, dejā).
robots Cilvēka ķermenim līdzīgs mehānisms, kas funkcionē automātiski un spēj atdarināt cilvēkam raksturīgās kustības.
manekens Cilvēka ķermeņa atveidojums (piem., tērpu gatavošanai, demonstrēšanai).
krūšutēls Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls; biste.
biste Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls; krūšutēls.
autopsija Cilvēka ķermeņa dobumu atvēršana un orgānu izmeklēšana pēc nāves, lai pārbaudītu vai izvirzītu diagnozi un noteiktu nāves cēloņus; līķa sekcija.
mugurpuse Cilvēka ķermeņa mugurējā daļa; tā puse, kas ir pretēja priekšpusei; pretstats: priekšpuse.
dupsis Cilvēka ķermeņa pakaļējā apakšējā daļa; dibens.
māja Cilvēka mājoklis, dzīvesvieta.
miršanas diena Cilvēka miršanas piemiņas diena.
nāves diena Cilvēka miršanas piemiņas diena.
dzīvesstāsts Cilvēka mūža gājums; vēstījums par cilvēka mūžu vai tā daļu.
bērnība Cilvēka mūža pirmais posms, bērna gadi.
iedzimtais grēks cilvēka nosliece rīkoties pretēji Dieva gribai, kura iedzimta no Ādama un Ievas.
uzturvielas Cilvēka organismam nepieciešamo vielu pamatgrupas (piemēram, olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki).
vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
vecumdienas Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; vecums (1).
empīrija Cilvēka pieredze.
peldētprasme Cilvēka prasme peldēt.
sodomija Cilvēka pretdabiska dzimumtieksme uz dzīvniekiem.
personvārds Cilvēka priekšvārds.
ekstraversija Cilvēka psihes īpašība, kam raksturīga sociāla aktivitāte, sabiedriskums.
joga Cilvēka psihes un organisma fizioloģisko procesu vadīšanas un pilnveidošanas sistēma, kuras daži elementi (piem., elpošanas vingrinājumi, meditācija) tiek plaši lietoti veselības uzlabošanai vai relaksācijai.
telekinēze Cilvēka psihiska iedarbība uz nedzīvās dabas objektiem, piem., priekšmetu pārvietošana.
temperaments Cilvēka psihiskās darbības īpatnības, kuru fizioloģiskais pamats ir nervu sistēmas tips.
raksturs Cilvēka psihisko īpašību kopums, kas nosaka tā intelektuāli emocionālo reakciju un izturēšanos dažādās dzīves situācijās.
kultūra Cilvēka radītajos audzēšanas apstākļos.
kultūra Cilvēka radīto vērtību kopums (kādā mākslas nozarē).
šalkoņa Cilvēka radītu paklusu skaņu kopums.
garabērns Cilvēka radošā darba rezultāts.
māksla Cilvēka radošo spēju un iztēles izpausme noteikta veida emocionāli tēlainos darbos.
ģenialitāte Cilvēka radošo spēju un to izpausmes visaugstākā pakāpe.
neģīmis Cilvēka seja, kad viņš slikti izskatās, pārvērsta sejas izteiksme (slikta garastāvokļa, alkohola reibuma u. tml. dēļ).
zods Cilvēka sejas apakšējā daļa – apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
piere Cilvēka sejas daļa virs uzacīm.
rugaine Cilvēka sejas daļa, kas ir klāta ar rugājiem (2).
maska Cilvēka sejas skulpturāls atveids ģipša lējumā.
drošumspēja Cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta.
muzikālā dzirde cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu.
biedēklis Cilvēka stāvam līdzīgs veidojums (parasti no veciem apģērba gabaliem) dzīvnieku atbaidīšanai dārzos, laukos.
sociālais statuss cilvēka stāvoklis sabiedrībā atbilstoši vecumam, dzimumam, izcelsmei, nodarbošanās veidam, materiālajam un ģimenes stāvoklim.
akcija Cilvēka stāvoklis sabiedrībā; nozīme.
literārais varonis cilvēka tēls daiļliteratūrā; galvenais personāžs.
analizators Cilvēka un augstāko dzīvnieku orgānu sistēma, kas analizē kairinājumus.
taisnā zarna cilvēka un augstāko zīdītāju zarnu trakta beigu daļa.
leptospiroze Cilvēka un dzīvnieka infekcijas slimība, ko pārnēsā grauzēji un kam raksturīgi asinsvadu, nervu sistēmas, nieru un aknu bojājumi.
skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu u. tml.) kopums, pie kā ir piestiprināti mīkstie audi.
epiderma Cilvēka vai dzīvnieka ādas virskārta.
statuja Cilvēka vai dzīvnieka apaļskulptūra (dabiskā lielumā vai lielāka).
figūra Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa atveids tēlotājmākslā; skulptūra.
loceklis Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (galvenokārt kāja vai roka).
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress; arī sasprindzinājums.
slimība Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
sula Cilvēka vai dzīvnieka orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
oža Cilvēka vai dzīvnieka spēja apkārtējā vidē uztvert smaržu, smaku.
vēdera dobums cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa dobuma daļa starp krūšu dobumu un iegurņa joslu.
auglis Cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organisms embrionālās attīstības periodā.
dabiskās vajadzības cilvēka vajadzība atbrīvot urīnpūsli vai zarnas no to satura.
nepilngadība Cilvēka vecuma posms līdz pilngadības sasniegšanai.
pakrūte Cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula.
profils Cilvēka virtuālā identitāte.
sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo (galvenokārt seksuālo) tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
virsāda Cilvēka, dzīvnieka ādas virsējā kārta; epiderma.
somatiskās šūnas cilvēka, dzīvnieka ķermeņa vai auga šūnas, izņemot dzimumšūnas.
portrets Cilvēka, literārā tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
taka Cilvēka, tautas, arī valsts darbības virziens, gaita.
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaku, ko izdala īpaši ādas dziedzeri; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
mežainis Cilvēkam līdzīga mitoloģiska būtne, kas mīt mežā.
nedarbs Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
seja Cilvēkam raksturīgo, individuālo īpašību kopums.
cilvēcisks Cilvēkam raksturīgs; tāds, kurā izpaužas cilvēkam raksturīgas īpašības.
hipnoze Cilvēkam vai dzīvniekam mākslīgi izraisīts daļējs miegs.
sūdzībnieks Cilvēkas, kas sūdzas.
skvoters Cilvēki (bezpajumtnieki), kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (parasti Lielbritānijā).
amata brāļi cilvēki ar vienādu profesiju.
pēctecis Cilvēki, cilvēku paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējām paaudzēm.
likteņa pabērni cilvēki, kam dzīvē nav veicies un kam dzīve ir grūta.
apkārtējais Cilvēki, kas atrodas apkārt vai tuvumā.
iedzīvotājs Cilvēki, kas dzīvo (ēkā, dzīvoklī u. tml.).
mājinieki Cilvēki, kas dzīvo vienā un tajā pašā mājoklī.
klērs Cilvēki, kas pieder pie garīdzniecības.
spēks Cilvēki, kas veido kādu grupu (parasti ar līdzīgu profesiju, nodarbošanos).
darbaļaudis Cilvēki, kuri eksistences līdzekļus, ienākumus iegūst ar savu darbu; strādnieki.
sibīrieši Cilvēki, kurus Staļina veiktā komunistiskā genocīda laikā izsūtīja uz labošanas nometnēm un nometinājuma vietām Sibīrijā un Tālajos Austrumos.
publika Cilvēki; sabiedrība.
hipijs Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
pamatlicējs Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas (ko) aizsāk, veido (kā) pamatus.
dzinējs Cilvēks (arī dzīvnieks), kas (ko) dzen, virza uz priekšu, liek (kādam) doties noteiktā virzienā (piem., zvēru medībās).
pakaļbraucējs Cilvēks (arī transportlīdzeklis), kas brauc (kādam, kam) aizmugurē.
jubilārs Cilvēks (arī uzņēmums, iestāde, organizācija u. tml.), kam ir jubileja.
uzpircējs Cilvēks (arī uzņēmums), kas nodarbojas ar kā (piemēram, lauksaimniecības ražojumu, nekustamo īpašumu) uzpirkšanu pārdošanai (vai pārstrādei) par augstāku cenu.
blēņdaris Cilvēks (parasti bērns), kas dara nedarbus, blēņojas; nerātnis, palaidnis.
palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara pārkāpumus, neievēro uzvedības normas.
puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas ir gatavs, veicot uzdevumu, iet bojā; pašnāvnieks; kamikadze.
marionete Cilvēks (parasti politikā), kas paklausīgi izpilda citu gribu, norādījumus.
demagogs Cilvēks (parasti politiķis), kas cenšas realizēt kādus nodomus ar faktu sagrozīšanu, maldināšanu, meliem u. tml.; cilvēks, kas savtīgos nolūkos runā to, kas neatbilst paša pārliecībai.
žagata Cilvēks (parasti sieviete), kas mēdz daudz pļāpāt.
aukle Cilvēks (parasti sieviete), kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu; sieviete, meitene, kas auklē bērnu.
valdnieks Cilvēks (parasti, monarhs), kam (valstī, teritorijā) pieder vara.
zirdzinieks Cilvēks (piem., karavīrs, sportists), kas jāj uz zirga, arī vada zirga pajūgu.
uzklīdenis Cilvēks (piemēram, svešinieks, klejotājs, klaidonis), kas uzklīdis (kādā vietā).
vergs Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
intelektuālis Cilvēks ar augsti attīstītu intelektu; intelektuāla darba veicējs.
bālģīmis Cilvēks ar bālu sejas krāsu; cilvēks ar bālu ādas krāsu.
brīvdomātājs Cilvēks ar brīvdomīgiem uzskatiem.
deģenerāts Cilvēks ar deģenerācijas pazīmēm.
gaišmatis Cilvēks ar gaišiem, dzeltenīgiem matiem.
jurists Cilvēks ar juridisko izglītību, speciālists tiesību jautājumos (piem., advokāts, tiesnesis, juriskonsults).
vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (kādā darbības jomā); daudz piedzīvojis cilvēks.
līkdegunis Cilvēks ar līku degunu.
mediķis Cilvēks ar medicīnisko izglītību; medicīnas darbinieks; ārsts.
melanholiķis Cilvēks ar melanholisko temperamentu; noslēgts, bieži grūtsirdīgs, nomākts cilvēks.
melnbārdis Cilvēks ar melnu vai ļoti tumšu bārdu.
titāns Cilvēks ar neparasti lielām, izcilām spējam, kas ir paveicis milzīgu darbu.
baltrocis Cilvēks ar nesastrādātām rokām; cilvēks, kas nav radis strādāt un izvairās no fiziska, netīra darba.
spartieši Cilvēks ar pieticīgu, vienkāršu dzīvesveidu.
lietaskoks Cilvēks ar profesionālām dotībām, no kura var izveidoties labs sava darba pratējs.
rudmatis Cilvēks ar rudiem matiem.
moris Cilvēks ar tumšu ādas krāsu (piem., nēģeris).
privātpersona Cilvēks ārpus saviem dienesta pienākumiem.
priekštecis Cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm.
pēctecis Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, savas ģimenes iepriekšējām paaudzēm; pēcnācējs.
bomzis Cilvēks bez pastāvīgas dzīvesvietas; klaidonis.
elements Cilvēks kā atsevišķs sabiedrības loceklis.
persona Cilvēks kā tiesisko attiecību dalībnieks, kam piemīt tiesībspēja un (līdz ar noteikta vecuma sasniegšanu) rīcībspēja.
fiziska persona cilvēks kā tiesisko attiecību subjekts, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja.
skrandulācis Cilvēks noskrandušā apģērbā; skrandainis.
pusaudzis Cilvēks pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
jaunietis Cilvēks starp pusaudža un brieduma gadiem.
apsardze Cilvēks vai cilvēku grupa, kam uzdots apsargāt (kādu objektu).
postenis Cilvēks vai cilvēku grupa, kas (ko) novēro, apsargā vai veic pastāvīgu uzdevumu, pienākumu.
rudacis Cilvēks vai dzīvnieks ar rudām acīm.
zaļacis Cilvēks vai dzīvnieks ar zaļām acīm.
kuprainis Cilvēks vai dzīvnieks, kam ir kupris.
slīcējs Cilvēks vai dzīvnieks, kas slīkst (1).
luteklis Cilvēks vai dzīvnieks, ko lutina, lolo.
nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji, un kurš var kļūt par infekcijas avotu.
aizdevējs Cilvēks vai iestāde, organizācija, kas aizdod (piem., naudu); kreditors.
nepilngadīgs Cilvēks vecumā līdz pilngadības sasniegšanai.
ienaidnieks Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības.
ceļabiedrs Cilvēks, ar ko kopā dodas vai atrodas ceļā, ceļojumā.
rotaļbiedrs Cilvēks, ar ko kopā piedalās rotaļās, rotaļājas.
pudeles brālis cilvēks, ar ko parasti kopā dzer.
draugs Cilvēks, ar ko saista draudzība.
biedrs Cilvēks, ar kuru atrodas kopā, blakus kādā norisē, apstākļos, pasākumā.
pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) veic vienu darbu.
domubiedrs Cilvēks, ar kuru ir vienādi uzskati, intereses.
paziņa Cilvēks, ar kuru kāds ir pazīstams.
piegulētājs Cilvēks, ar kuru kāds uztur dzimumattiecības.
karabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) ir piedalījies karā.
klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā (skolas) klasē; klases biedrs.
klases biedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klasesbiedrs.
solabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) sēž vai ir sēdējis vienā skolas solā.
biedrs Cilvēks, ar kuru kopā strādā vai mācās.
pušelnieks Cilvēks, ar kuru kopīgi veic kādu darbu, piedalās kādā pasākumā u. tml.
drauģelis Cilvēks, ar kuru nesaista īsta draudzība, bet ar kuru biedrojas (piem., iedzeršanai).
vēstuļu draugs cilvēks, ar kuru notiek samērā bieža savu uzskatu, spriedumu u. tml. paušana savstarpējā sarakstē vēstulēs.
labs Cilvēks, ar kuru saista draudzība, mīlestība.
tuvs Cilvēks, ar kuru saista tieša radniecība; cilvēks, ar kuru saista cieša draudzība, mīlestība, saskaņa.
darbabiedrs Cilvēks, ar kuru strādā vienā uzņēmumā, iestādē.
līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
lutausis Cilvēks, arī dzīvnieks ar lielām (parasti noļukušām) ausīm.
terorists Cilvēks, arī dzīvnieks, kurš izturas varmācīgi, pakļauj citus savām vēlmēm, iegribām.
īpašnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija, kam pieder (kas), kam ir īpašuma tiesības (uz ko).
parādnieks Cilvēks, arī uzņēmums, organizācija u. tml., kam ir parāds.
pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
vadība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību kopumu.
sardze Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādus pienākumus.
iniciators Cilvēks, cilvēku grupa, organizācija, kas ierosina, iesāk (piem., kādu pasākumu).
virtuozs Cilvēks, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
profāns Cilvēks, kam attiecīgajā nozarē nav nekādu zināšanu; nemākulis.
laimes bērns cilvēks, kam dzīvē viss veicas, vienmēr laimējas.
nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
padsmitgadnieks Cilvēks, kam gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
baskājis Cilvēks, kam ir basas kājas; nabags, klaidonis.
sabiedrības cilvēks cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, ir sabiedrībā pazīstams, populārs.
darbnespējīgs Cilvēks, kam ir daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums; darba nespējīgs.
matemātiķis Cilvēks, kam ir dotības matemātikā.
erudīts Cilvēks, kam ir dziļas, vispusīgas zināšanas.
biseksuālists Cilvēks, kam ir dzimumtieksme pret abiem dzimumiem.
meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (kādā profesijā, mākslas nozarē).
izcilnieks Cilvēks, kam ir izcilas sekmes, panākumi (kādā jomā).
strīdnieks Cilvēks, kam ir juridiskas pretenzijas (kādā jautājumā).
īpašnieks Cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi.
lietpratējs Cilvēks, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā).
speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē); cilvēks, kam ir liela pieredze (piem., kādā darbā).
gara radinieks cilvēks, kam ir līdzīgi uzskati.
dvēseles radinieks cilvēks, kam ir līdzīgi uzskati.
vājredzīgs Cilvēks, kam ir ļoti pavājināta redze.
vājdzirdīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
mazturīgs Cilvēks, kam ir mazi, dzīvošanai nepietiekami ienākumi.
melnādains Cilvēks, kam ir melna ādas krāsa.
parādnieks Cilvēks, kam ir morāls pienākums kādam ko atlīdzināt (piem., ar darbu, rīcību).
liels Cilvēks, kam ir noteicošā loma, autoritāte (kādā sfērā); spēcīgākais, agresīvākais.
hipertoniķis Cilvēks, kam ir paaugstināts asinsspiediens.
narkomāns Cilvēks, kam ir patoloģisks pieradums lietot narkotiskas vielas.
toksikomāns Cilvēks, kam ir pieradums lietot vielas, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu.
nāvinieks Cilvēks, kam ir piespriests nāves sods.
pazinējs Cilvēks, kam ir plašas, arī īpaši apgūtas zināšanas (kādā jomā).
ienaidnieks Cilvēks, kam ir principiāli noraidoši iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
romantiķis Cilvēks, kam ir raksturīga romantiska pasaules uztvere; idealizētājs, sapņotājs.
mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām.
rudbārdis Cilvēks, kam ir ruda bārda.
sarkanbārdis Cilvēks, kam ir ruda, arī rūsgana bārda.
sarkanmatis Cilvēks, kam ir sarkanīgi, arī rudi mati.
superzvaigzne Cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, sevišķi liela popularitāte (kādā jomā).
simtgadnieks Cilvēks, kam ir simt gadu.
sirmbārdis Cilvēks, kam ir sirma bārda.
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
soprāns Cilvēks, kam ir šāda balss.
varoņtenors Cilvēks, kam ir šāda balss.
balts Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais.
dzeltens Cilvēks, kam ir šādas rases pazīmes; šīs rases piederīgais.
kurlmēms Cilvēks, kam ir šāds kurlums un runas trūkums.
gaiša galva Cilvēks, kam ir šāds prāts, šāda spēja.
bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
trīsdesmitgadnieks Cilvēks, kam ir trīsdesmit gadu.
biedrs Cilvēks, kam ir tuvi uzskati, līdzīgi dzīves apstākļi u. tml.
gļēvulis Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, izturības.
profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim); liels speciālists.
neprofesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās nav viņa profesija; amatieris.
izsūtāms Cilvēks, kam liek veikt dažādus (sīkus) pakalpojumus.
kārumnieks Cilvēks, kam ļoti garšo saldumi.
tukšsirdis Cilvēks, kam nav dziļu jūtu.
nedzirdīgs Cilvēks, kam nav dzirdes spēju; kurlais.
bezgodis Cilvēks, kam nav goda jūtu, cilvēks, kas rīkojas bezgodīgi.
lajs Cilvēks, kam nav kādā nozarē attiecīgo zināšanu, nespeciālists, neprofesionālis.
nesmēķētājs Cilvēks, kam nav paraduma smēķēt.
neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības, kam (kas) neveicas, nepadodas.
nejēga Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk.
vietsēdis Cilvēks, kam nepatīk ceļot, pārcelties un kas labprāt uzturas pierastajā vietā, vidē.
iereibis Cilvēks, kam no alkoholisko dzērienu lietošanas ir iestājies reibums.
cietušais Cilvēks, kam nozieguma rezultātā izdarīts fizisks, materiāls vai morāls kaitējums.
aizbildnis Cilvēks, kam oficiāli uzticēta aizbildnība.
recipients Cilvēks, kam pārlej donora asinis vai pārstāda audus, orgānus.
miegamice Cilvēks, kam patīk daudz gulēt.
gardēdis Cilvēks, kam patīk ēst izmeklētus, izsmalcinātus ēdienus.
mazmājnieks Cilvēks, kam pieder neliels (līdz 10 ha zemes) nekustamais īpašums.
sīkzemnieks Cilvēks, kam pieder neliels lauku zemes gabals, maza lauku saimniecība.
sīkīpašnieks Cilvēks, kam pieder neliels nekustamais īpašums.
sīkrūpnieks Cilvēks, kam pieder neliels rūpniecības uzņēmums.
pelēkais kardināls cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
privātīpašnieks Cilvēks, kam pieder privātīpašums; privātais īpašnieks.
homoseksuālists Cilvēks, kam piemīt dzimumtieksme pret sava dzimuma personām.
gaišreģis Cilvēks, kam piemīt gaišredzība.
ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt īpašas spējas uztvert biolauku un iedarboties uz to; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
domātājs Cilvēks, kam piemīt izcils prāts, attīstīta domāšana; filozofs.
sadists Cilvēks, kam piemīt sadisms.
sadomazohists Cilvēks, kam piemīt sadomazohisms.
talants Cilvēks, kam piemīt šādas spējas.
mākslinieks Cilvēks, kam piemīt tēlaina domāšana, arī izcila gaume.
plikgalvis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji nav matu.
nerātnis Cilvēks, kam raksturīga brīva seksuālā uzvedība.
greizsirdis Cilvēks, kam raksturīga greizsirdība.
pesimists Cilvēks, kam raksturīga nomāktība, bezcerība, arī tieksme jebkurā situācijā sagaidīt sliktāko iznākumu.
stoiķis Cilvēks, kam raksturīgs miers, pašsavaldība, izturība.
trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
analfabēts Cilvēks, kam trūkst elementāru zināšanu (kādā jomā).
nepraša Cilvēks, kam trūkst zināšanu, prasmes (piem., kā veikšanai); cilvēks, kas (ko) dara slikti, nemākulīgi.
nabadzīgs Cilvēks, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu; trūcīgais.
trūcīgs Cilvēks, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu.
aizgādnis Cilvēks, kam uzticēta aizgādnība; persona, kas rūpējas, gādā (par kādu).
kreilis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa kreisā puse.
labrocis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa labā puse.
mulats Cilvēks, kam viens no vecākiem ir eiropeīds, bet otrs – negroīds.
bēglis Cilvēks, kas (apstākļu spiests) atstājis savu dzimteni, dzimto vietu.
pātarnieks Cilvēks, kas (ārpus baznīcas) vada reliģisku tekstu lasīšanu, lūgšanu skaitīšanu u. tml.
spīdeklis Cilvēks, kas (citu vidū) izceļas, pārsteidz ar ko.
apkalpotājs Cilvēks, kas (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus, viesus; oficiants.
apkalpotājs Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas; apkopējs.
respondents Cilvēks, kas (intervijā, aptaujā) atbild uz uzdotajiem jautājumiem; atbildes sniedzējs, aptaujātais.
milzis Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
darbinieks Cilvēks, kas (kādā sabiedriskās vai dzīves nozarēs) veic nozīmīgu, aktīvu darbu sabiedrības labā.
kaimiņš Cilvēks, kas (kādu laiku) atrodas tieši blakus.
viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
ciemiņš Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
eksaminators Cilvēks, kas (kādu) eksaminē.
eksaminētājs Cilvēks, kas (kādu) eksaminē.
pavedējs Cilvēks, kas (kādu) paved.
pielūdzējs Cilvēks, kas (ko) pielūdz (1).
radītājs Cilvēks, kas (ko) rada, izveido.
reformators Cilvēks, kas (ko) reformē, veic, īsteno (kā) reformu, pārveidi.
lauva Cilvēks, kas (kur, kādā jomā) ir vislabākais, galvenais.
valdnieks Cilvēks, kas (kur) ir noteicējs, rīkotājs; cilvēks, kas ir īpaši prasmīgs kādā jomā, pilnībā pārvalda to.
bandīts Cilvēks, kas (parasti grupā) veic noziedzīgas un brutālas, cietsirdīgas darbības.
radioklausītājs Cilvēks, kas (parasti regulāri) klausās radioraidījumus.
dzērējs Cilvēks, kas (pašlaik) dzer.
zombijs Cilvēks, kas (piem., ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu, mehānisku uzvedību) atgādina šādu atdzīvinātu mironi.
nespējnieks Cilvēks, kas (piem., slimības, vecuma dēļ) nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
galdabiedrs Cilvēks, kas (piem., viesībās) pie galda sēž blakus.
fotogrāfs Cilvēks, kas (profesionāli) nodarbojas ar fotografēšanu; cilvēks, kas fotografē.
nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības vai garīgas atpalicības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs, piem., par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
diktors Cilvēks, kas (radio, televīzijā) lasa cita sagatavotu tekstu (ziņas, sludinājumus u. tml.).
oficiants Cilvēks, kas (restorānā, banketā u. tml.) apkalpo viesus (pasniedzot ēdienus, dzērienus); viesmīlis.
viesmīlis Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
tirdzinieks Cilvēks, kas (tirgū) pērk vai pārdod.
aģitators Cilvēks, kas aģitē, nodarbojas ar aģitāciju.
aizgājējs Cilvēks, kas aiziet, dodas prom.
mīļotājs Cilvēks, kas aizraujas (ar ko), nododas (kam), mīl (ko).
pionieris Cilvēks, kas aizsāk ko jaunu (kādā nozarē); celmlauzis.
dublieris Cilvēks, kas aizstāj (parasti kinofilmas) lomas tēlotāju kādā epizodē.
aizstājējs Cilvēks, kas aizstāj kādu.
vietnieks Cilvēks, kas aizstāj vai var aizstāt (kādu), piem., darbā, kādā situācijā.
modes vergs cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu mērķi, cīnās pret nevēlamo.
revolucionārs Cilvēks, kas aktīvi piedalās revolūcijas (1) organizēšanā un īstenošanā.
diplomands Cilvēks, kas apbalvots ar diplomu.
medaļnieks Cilvēks, kas apbalvots ar medaļu.
kavalieris Cilvēks, kas apbalvots ar ordeni.
apmeklētājs Cilvēks, kas apciemo (kādu).
iedzīvotājs Cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
apgādnieks Cilvēks, kas apgādā kādu.
krodzinieks Cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskus dzērienus.
baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos dievkalpojumā.
akmeņkalis Cilvēks, kas apstrādā (kaļ, cērt u. tml.) akmeņus.
apsūdzētājs Cilvēks, kas apsūdz.
falsifikators Cilvēks, kas apzināti sagroza (faktus, datus u. tml.).
ložņa Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina noslēpumus, iegūst ziņas.
reketieris Cilvēks, kas ar draudiem vai šantāžu veic naudas izspiešanu (parasti no uzņēmējiem).
pareģis Cilvēks, kas ar pārdabiskiem vai iracionāliem līdzekļiem spēj pareģot nākotni.
rīkstnieks Cilvēks, kas ar rīksti vai citu instrumentu spēj noteikt ūdens āderes, metāla dzīslas u. tml. atrašanās vietu.
šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piem., uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību vai izturēšanos nodara (kādam) pāri.
izstrādātājs Cilvēks, kas ar savu darbu (ko) izstrādā, izveido.
strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu rada materiālas vai garīgas vērtības.
dvēsele Cilvēks, kas ar savu personību būtiski ietekmē (piem., kolektīvu, kādu pasākumu).
dienas varonis cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
notiesātais Cilvēks, kas ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu un kam ir piespriests sods.
izspiedējs Cilvēks, kas ar varu, spēku, draudiem u. tml. cenšas iegūt no citiem (piem., naudu).
blēdis Cilvēks, kas ar viltību, mānīšanos izdara kādu nerātnību.
stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
producents Cilvēks, kas atbild par radio un TV programmu saturu, vada mūzikas ierakstīšanu u. tml.
atnācējs Cilvēks, kas atnācis, ieradies.
ceļinieks Cilvēks, kas atrodas ceļā, ceļojumā.
ieslodzītais Cilvēks, kas atrodas ieslodzījumā.
apgādājamais Cilvēks, kas atrodas kāda apgādībā.
kompanjons Cilvēks, kas atrodas, darbojas, ar kādu kopā; kompānijas (1) dalībnieks.
klātesošs Cilvēks, kas atrodas, uzturas (kur, kādā vietā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
pazudušais dēls cilvēks, kas attālinājies no saviem tuviniekiem, neuztur ar tiem attiecības, nevēlēdamies pakļauties to morāles normām, tradīcijām, prasībām.
malējs Cilvēks, kas atvedis labību malšanai.
nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
dārzeņaudzētājs Cilvēks, kas audzē dārzeņus.
balsts Cilvēks, kas balsta, sniedz palīdzību.
kalpotājs Cilvēks, kas baznīcā, draudzē u. tml. veic noteiktus pienākumus.
beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; cilvēks, kas nesen beidzis mācību iestādi; absolvents.
beidzējs Cilvēks, kas beidz (piem., kādu darbu).
absolvents Cilvēks, kas beidz vai ir beidzis mācību iestādi.
rokaspuisis Cilvēks, kas bez ierunām izpilda (kāda) rīkojumus, pavēles, aktīvi darbojas tā labā, cenšas viņam iztapt.
filantrops Cilvēks, kas bez savtīgiem nolūkiem darbojas citu labā, sniedzot materiālu palīdzību.
mājas draugs cilvēks, kas bieži ciemojas kādā mājā.
ķildnieks Cilvēks, kas bieži ķildojas.
pasaules staigātājs cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
pasaules klaiņotājs cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
pasaules gājējs cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu.
staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darbavietu; arī klaidonis.
iemetējs Cilvēks, kas bieži mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
melis Cilvēks, kas bieži mēdz melot; cilvēks, kas melo.
skandālists Cilvēks, kas bieži rada skandālus.
pinkšķis Cilvēks, kas bieži raud.
raudulis Cilvēks, kas bieži raud.
iedzērājs Cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus.
alkoholiķis Cilvēks, kas bieži un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus; dzērājs.
uzdzīvotājs Cilvēks, kas bieži uzdzīvo.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, ar patiku dzer kādu (bezalkoholisku) dzērienu.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskos dzērienus; alkoholiķis.
pretimbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā.
braucējs Cilvēks, kas brauc (transportlīdzeklī); pasažieris.
mopēdists Cilvēks, kas brauc ar mopēdu.
skrituļotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļdēli vai skrituļslidām.
skrituļslidotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļslidām, arī sportists, kas specializējies skrituļslidošanā.
velosipēdists Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; riteņbraucējs (1).
velobraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; velosipēdists (1); riteņbraucējs (1).
riteņbraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; velosipēdists.
līdzbraucējs Cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu).
snovbordists Cilvēks, kas brauc no kalna pa sniegu ar speciālu dēli.
pakaļbraucējs Cilvēks, kas brauc pēc kā, pēc kāda.
pasažieris Cilvēks, kas brauc sabiedriskajā transportlīdzeklī.
braucējs Cilvēks, kas brauc, dodas (uz kādu vietu).
kinoamatieris Cilvēks, kas brīvajā laikā nodarbojas ar kinofilmu uzņemšanu.
brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi iestājas karadienestā.
brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi uzņemas kādu uzdevumu, piedalās kādā pasākumā.
kazaki Cilvēks, kas cēlies no šādas kopienas.
ceļotājs Cilvēks, kas ceļo vai mēdz ceļot.
ierāvējs Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties (parasti uz citu rēķina).
izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
pasaules lāpītājs cilvēks, kas cenšas visiem palīdzēt, mēģina uzlabot sabiedrību.
trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā (bijušajā PSRS).
badacietējs Cilvēks, kas cieš badu.
cietušais Cilvēks, kas cietis nelaimes gadījumā.
cīkstonis Cilvēks, kas cīkstas (ar kādu).
ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu (ko).
sekotājs Cilvēks, kas dara, rīkojas tāpat kā kāds cits; kādas personas domu, ideju atbalstītājs un turpinātājs.
ziņotājs Cilvēks, kas darbojas (piem., kādas iestādes, organizācijas labā), pienesot ziņas (par kādu, ko).
volontieris Cilvēks, kas darbojas brīvprātīgi, bez atlīdzības.
aģents Cilvēks, kas darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā; pilnvarotais.
mākslinieks Cilvēks, kas darbojas kādā mākslas nozarē (piem., tēlotājmākslā).
pagrīdnieks Cilvēks, kas darbojas pagrīdē (2).
politiķis Cilvēks, kas darbojas politikā.
gulšņa Cilvēks, kas daudz gulšņā, guļ.
joku plēsējs cilvēks, kas daudz joko; jautrs cilvēks, jokdaris.
bļauris Cilvēks, kas daudz kliedz, skaļi baras.
grāmatnieks Cilvēks, kas daudz lasa; grāmatu mīļotājs, arī krājējs.
grāmatu draugs cilvēks, kas daudz lasa.
melša Cilvēks, kas daudz melš; melis, pļāpa.
sūdzībkalis Cilvēks, kas daudz, parasti nepamatoti, sūdzas; cilvēks, kas sacer un iesniedz daudzas, parasti nepamatotas, sūdzības.
entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas kādai lietai, strādā ar aizrautību, lielu pašatdevi.
dejotājs Cilvēks, kas dejo; cilvēks, kas labi dejo un kam patīk dejot.
deklamētājs Cilvēks, kas deklamē; cilvēks, kas labi deklamē un kam patīk deklamēt.
dekorators Cilvēks, kas dekorē; mākslinieciskais noformētājs.
modelis Cilvēks, kas demonstrē tērpus.
ekskursants Cilvēks, kas devies ekskursijā; ekskursijas dalībnieks.
dežurants Cilvēks, kas dežurē, veic dežūru.
galvinieks Cilvēks, kas dod galvojumu; galvotājs.
padomdevējs Cilvēks, kas dod kādam padomu.
donors Cilvēks, kas dod savas asinis, lai tās izmantotu, piem., ārstniecībā.
projāmgājējs Cilvēks, kas dodas projām, prom.
empīriķis Cilvēks, kas domā un darbojas, balstoties uz savu pieredzi.
dresētājs Cilvēks, kas dresē (dzīvniekus); cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem.
drošinātājs Cilvēks, kas drošina (kādu).
pēddzinis Cilvēks, kas dzen pēdas.
rūcējs Cilvēks, kas dzied zemā balsī (parasti nepareizi).
dziedātājs Cilvēks, kas dzied; cilvēks, kas labi dzied un kam patīk dziedāt.
ūdensvīrs Cilvēks, kas dzimis šādā Zodiaka zīmē.
aizupietis Cilvēks, kas dzīvo aiz upes.
kaimiņš Cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī u. tml.).
jūrmalnieks Cilvēks, kas dzīvo jūras piekrastē.
nabags Cilvēks, kas dzīvo ļoti lielā trūkumā, nabadzībā.
nomaļnieks Cilvēks, kas dzīvo nomalē.
askēts Cilvēks, kas dzīvo pēc askētisma principiem; cilvēks, kas dzīvo ļoti atturīgi, vienkārši.
piedzīvotājs Cilvēks, kas dzīvo pie kāda (parasti uzturot intīmas attiecības ar to).
provinciālis Cilvēks, kas dzīvo provincē (1).
tālumnieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas.
laikabiedrs Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis vienā laikā, laikmetā (ar kādu).
līdzgaitnieks Cilvēks, kas dzīvo vienā laikā un darbojas kopā ar kādu.
svēts Cilvēks, kas dzīvojis īpašu Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
kanibāls Cilvēks, kas ēd cilvēka miesu; cilvēkēdājs.
pasaules izēdājs cilvēks, kas ēd neparasti daudz.
aizbraucējs Cilvēks, kas gatavojas vai dodas ceļā.
glūņa Cilvēks, kas glūn, arī izseko, izspiego (kādu).
ekspluatators Cilvēks, kas gūst peļņu, iedzīvojas no citu cilvēku darba.
vuārists Cilvēks, kas gūst seksuālu apmierinājumu, novērojot citu cilvēku seksuālās darbības.
caurbraucējs Cilvēks, kas iebraucis kādā vietā uz īsu brīdi vai brauc kādai vietai cauri.
iebraucējs Cilvēks, kas iebraucis, ieradies no citurienes.
ieliktenis Cilvēks, kas iecelts amatā ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
mazumpircējs Cilvēks, kas iegādājas preces mazumtirdzniecībā, personīgam patēriņam.
ieklīdenis Cilvēks, kas ieklīdis, ieradies no citurienes.
izredzētais Cilvēks, kas iemantojis īpašu labvēlību; cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
gids Cilvēks, kas iepazīstina (piem., tūristus) ar ievērojamām vietām, kultūras pieminekļiem u. tml., sniedz nepieciešamo informāciju.
apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas darīšanās (piem., iestādē).
diversants Cilvēks, kas iesūtīts diversiju veikšanai, nodarbojas ar diversijām.
dievgaldnieks Cilvēks, kas iet pie dievgalda.
gājējs Cilvēks, kas iet, dodas (uz noteiktu mērķi, kuru izsaka pievienotais lietvārds).
sātībnieks Cilvēks, kas ievēro mērenību, parasti dzeršanā, ēšanā, arī alkohola lietošanā.
novators Cilvēks, kas ievieš, rada ko jaunu, vēl nebijušu.
grūtdienis Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
telemāns Cilvēks, kas ilgstoši skatās raidījumus televizorā.
improvizators Cilvēks, kas improvizē, kam ir spējas improvizējot radīt mākslas darbu.
pauninieks Cilvēks, kas individuāli iepērk preces vienā vietā un ved pārdot citur.
amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, zinātnes vai mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
vēderrunātājs Cilvēks, kas ir apguvis vēderrunāšanas prasmi.
fanāts Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanātiķis.
fanātiķis Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanāts.
pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm; cilvēks, kas darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, tās ideoloģijas labā.
brīvlaistais Cilvēks, kas ir atlaists brīvībā; cilvēks, kas ir atbrīvots, piem., no darba attiecībām.
bijušais Cilvēks, kas ir bijis dzīvesbiedrs, draugs u. tml.
pūce Cilvēks, kas ir darbīgs vakarā un vēlu iet gulēt, bet no rīta ar grūtībām mostas un ir pasīvs.
priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā jomā) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, emocionāli dzīvo līdzi (kam).
novadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis (ar kādu) vienā un tai pašā novadā.
pārnovadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis pārnovadā.
pieaudzis Cilvēks, kas ir fiziski un garīgi pilnīgi attīstījies, sasniedzis pilngadību.
grēka gabals cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
grēka pagale cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
nodevējs Cilvēks, kas ir izdarījis nodevību.
noziedznieks Cilvēks, kas ir izdarījis noziegumu vai smagu tiesību normu pārkāpumu.
slepkava Cilvēks, kas ir izdarījis slepkavību.
izredzētais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
pārstāvis Cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
ticīgs Cilvēks, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
liecinieks Cilvēks, kas ir klāt kādā notikumā un var apstiprināt redzēto, dzirdēto.
krāpnieks Cilvēks, kas ir kļuvis neuzticīgs (laulības dzīvē).
militārpersona Cilvēks, kas ir nodarbināts bruņotajos spēkos; karavīrs.
darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piem., tautas saimniecības) nozarē; cilvēks, kas strādā (kādā uzņēmumā, iestādē).
mežrūpnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts mežrūpniecībā.
pirtnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī; cilvēks, kas profesionāli noper pirts apmeklētājus.
noguldītājs Cilvēks, kas ir noguldījis (bankā) naudu.
nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
upuris Cilvēks, kas ir pakļauts kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
izmēģinājuma trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
rekrūtis Cilvēks, kas ir paņemts armijas dienestā.
ienācējs Cilvēks, kas ir pārcēlies, ieradies no citurienes.
darbaholiķis Cilvēks, kas ir pārmērīgi aizrāvies ar darbu; ar darbu slimīgi pārņemts cilvēks.
piedzēris Cilvēks, kas ir pārmērīgi dzēris alkoholiskos dzērienus; piedzērušais.
piedzēries Cilvēks, kas ir pārmērīgi dzēris alkoholiskos dzērienus.
pārtraucējs Cilvēks, kas ir pārtraucis (piem., kādu procesu).
aculiecinieks Cilvēks, kas ir redzējis, novērojis (ko).
saderināts Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
sabiedrotais Cilvēks, kas ir saistīts, sadarbojas (ar kādu), realizē kopīgu mērķi.
virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis savas amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
trimdinieks Cilvēks, kas ir sodīts ar trimdu; cilvēks, kas dzīvo trimdā.
kalnā kāpējs cilvēks, kas īsteno augstus mērķus, pilnveido sevi.
zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis brīvā dabā, zaļumos.
varonis Cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
politisks Cilvēks, kas izcieš sodu par likumā aizliegtu politisku darbību.
kompilators Cilvēks, kas izdara kompilāciju.
vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
jūdass Cilvēks, kas izlikdamies par draugu, nodod savus biedrus; nodevējs.
vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piem., vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
izsūcējs Cilvēks, kas izmanto citu darbu savā labā; ekspluatators.
kaklakungs Cilvēks, kas izmanto savu varu, lai apspiestu, izkalpinātu citus; apspiedējs.
tūkstošveidis Cilvēks, kas izpaužas dažādos veidos; ļoti daudzpusīga personība.
bende Cilvēks, kas izpilda nāvessodus.
mīlestība Cilvēks, kas izraisa šādas jūtas.
disertants Cilvēks, kas izstrādā disertāciju un publiski aizstāv to.
racionalizators Cilvēks, kas izstrādā racionalizācijas priekšlikumus, lai (piem., kā izgatavošanu) padarītu efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
stratēģis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka stratēģiju (3).
labvēlis Cilvēks, kas izturas labvēlīgi, labsirdīgi (pret kādu; ko), atbalsta (kādu, ko), piem., materiāli.
mieramika Cilvēks, kas izturas miermīlīgi, nav dusmīgs.
ķēms Cilvēks, kas izturas, rīkojas muļķīgi, nesaprātīgi, arī ne tā, kā gaidīts.
neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārgalvis, pārdrošnieks.
līdzjutējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sporta komandai).
karsējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekiem), atbalsta (to).
mūsējais Cilvēks, kas kādā ziņā ir tuvs runātājam vai runātājiem, piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
viņējais Cilvēks, kas kādā ziņā nav tuvs runātājam vai runātājiem, nav piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
pavadonis Cilvēks, kas kādu (arī ko) pavada.
mācītājs Cilvēks, kas kādu māca, pamāca.
partneris Cilvēks, kas kaut ko vienlaicīgi dara pārī ar citu (piem., sporta spēlē, dejā).
klaidonis Cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba.
merkantilists Cilvēks, kas ko dara aiz aprēķina, savtīga veikalnieciskuma.
savvaļnieks Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, nerēķinoties ar citiem.
pratējs Cilvēks, kas ko prot, arī kam ir zināšanas (kādā nozarē).
filatēlists Cilvēks, kas kolekcionē pastmarkas un citus pasta dokumentus.
svingeris Cilvēks, kas kopā ar dzīvesbiedru (dzīvesbiedri) piekopj seksuālo partneru maiņu, svingu (2).
līdzzinātājs Cilvēks, kas kopā ar kādu citu zina, ir informēts (piem., par noziedzīgu nodomu vai rīcību).
kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
kritiķis Cilvēks, kas kritiski vērtē (ko), mēdz norādīt uz trūkumiem; kritizētājs.
kūlējs Cilvēks, kas kuļ labību (piem., ar spriguli); cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas.
praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi.
vergs Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
lasītājs Cilvēks, kas lasa (grāmatas, žurnālus u. tml.); cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
lektors Cilvēks, kas lasa publiskas lekcijas, nodarbojas ar publisku lekciju lasīšanu.
lēcējs Cilvēks, kas lec (ar izpletni, no tramplīna, pāri tramplīnam, ar gumijām u. tml.); sportists, kas nodarbojas ar kādu no lēkšanas sporta veidiem.
līdējs Cilvēks, kas liekuļo, iztop; pielīdējs.
lielībnieks Cilvēks, kas lielās vai mēdz lielīties.
maišelnieks Cilvēks, kas lielos daudzumos (parasti maisos) iepērk preces.
dievlūdzējs Cilvēks, kas lūdz Dievu (baznīcā) vai piedalās dievkalpojumā.
dedzinātājs Cilvēks, kas ļaunprātīgi aizdedzina (kādu objektu), lai iznīcinātu.
kā lops Cilvēks, kas ļoti daudz, pārmērīgi (dzer, ēd).
mūžīgais students cilvēks, kas ļoti ilgus gadus studē, nespēj pabeigt augstskolu.
roklaiža Cilvēks, kas ļoti iztop kādam; pielīdējs; lišķis.
pielūdzējs Cilvēks, kas ļoti jūsmo (piem., par kādu aktieri) un ar savu rīcību to izrāda.
fans Cilvēks, kas ļoti jūsmo, aktīvi interesējas (piem., par kādu mākslinieku, sporta komandu); pielūdzējs; līdzjutējs.
patriots Cilvēks, kas ļoti mīl (ko) un dara visu iespējamo tā labā.
bende Cilvēks, kas ļoti nežēlīgi izturas pret cilvēkiem (arī dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
klausītājs Cilvēks, kas mācās (mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
pirmkursnieks Cilvēks, kas mācās (mācību iestādes) pirmajā kursā.
aspirants Cilvēks, kas mācās aspirantūrā (Latvijā līdz 20. gs. 90. gadiem).
audzēknis Cilvēks, kas mācās kādā mācību iestādē vai arī pirmskolas bērnu iestādē.
māceklis Cilvēks, kas mācās, izglītojas kāda vadībā.
skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piem., mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
makšķernieks Cilvēks, kas makšķerē, nodarbojas ar makšķerēšanu.
miegapūznis Cilvēks, kas mēdz daudz gulēt; guļava.
prātvēders Cilvēks, kas mēdz daudz prātot, spriedelēt.
smējējs Cilvēks, kas mēdz daudz smieties.
muldoņa Cilvēks, kas mēdz daudz un bezjēdzīgi runāt; pļāpa.
naktsputns Cilvēks, kas mēdz iet gulēt ļoti vēlu, mēdz strādāt vēlu vakarā, naktīs.
zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, izsmējīgi jokot, izteikties.
sofists Cilvēks, kas mēdz izmantot sofismus.
mēlnesis Cilvēks, kas mēdz izplatīt nepatiesas ziņas, apmelot.
smējējs Cilvēks, kas mēdz izsmiet, zoboties; zobgalis.
jokdaris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, cilvēks, kam patīk jokoties.
jokupēteris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, kam patīk jokoties.
ņirga Cilvēks, kas mēdz ļauni, aizskaroši izsmiet, nonievāt (citus); cilvēks, kas ņirgājas (par citiem).
rūcējs Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
niekkalbis Cilvēks, kas mēdz runāt niekus, muļķības.
lūriķis Cilvēks, kas mēdz slepeni skatīties, lūrēt (uz ko).
garnadzis Cilvēks, kas mēdz zagt; zaglis.
ņaudulis Cilvēks, kas mēdz žēloties, sūroties, gausties.
patriots Cilvēks, kas mīl savu tēvzemi, tautu, dzimteni un pašaizliedzīgi darbojas to labā.
mirējs Cilvēks, kas mirst vai kam drīz jāmirst.
pretimnācējs Cilvēks, kas nāk (kādam) pretī, pretējā virzienā.
nerezidents Cilvēks, kas nav pastāvīgs attiecīgās valsts iedzīvotājs.
nespeciālists Cilvēks, kas nav speciālists (kādā jomā), kam nav atbilstošas izglītības.
mednieks Cilvēks, kas neatlaidīgi cenšas dabūt, iegūt (ko).
bezdarbnieks Cilvēks, kas neatrod sev pastāvīgu algotu darbu.
nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un tos nelieto; atturībnieks.
kurls Cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird.
despots Cilvēks, kas neierobežoti izmanto savu varu un izturas pret citiem nežēlīgi, cietsirdīgi.
pelēcība Cilvēks, kas neizceļas ne ar ko īpašu; viduvējība; viduvējība.
svešs Cilvēks, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts; cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks.
narkokurjers Cilvēks, kas nelegāli pārvadā, ieved valstī narkotikas.
vienpatis Cilvēks, kas nemīl kontaktēties ar citiem cilvēkiem; cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
disidents Cilvēks, kas nepakļaujas valdošajai ideoloģijai, izrāda pretestību pastāvošajam režīmam (parasti autoritārās valstīs).
iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies atbildīgā amatā, ieguvis ievērojamu sabiedrisko stāvokli u. tml.
krāsains Cilvēks, kas nepieder pie baltās rases.
murkšķis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1).
šļupstētājs Cilvēks, kas nespēj droši, pārliecinoši runāt.
marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
dīkdienis Cilvēks, kas nestrādā, dzīvo bezdarbībā; sliņķis, slaists.
špikotājs Cilvēks, kas no kāda cita ir ko izmantojis, pārņēmis.
stikla pūtējs cilvēks, kas no karsta stikla masas pūšot izveido priekšmetus.
metalurgs Cilvēks, kas nodarbināts metalurģijā; metalurģijas speciālists.
diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu u. tml.) bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
deģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
pārpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pārpirkšanu; starpnieks.
pētnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pētniecību.
vedējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) transportēšanu; arī ormanis.
komersants Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti liela apjoma) tirdzniecību.
afērists Cilvēks, kas nodarbojas ar afērām; blēdis, krāpnieks.
aitkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar aitkopību.
akvalangists Cilvēks, kas nodarbojas ar akvalangismu.
alķīmiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar alķīmiju.
apavnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar apavu izgatavošanu, labošanu u. tml.
šuvējs Cilvēks, kas nodarbojas ar apģērba, veļas u. tml. šūšanu.
astrologs Cilvēks, kas nodarbojas ar astroloģiju.
augkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augkopību.
augļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augļkopību, augļkopības speciālists.
augļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar augstu procentu ņemšanu par aizdoto naudu.
audējs Cilvēks, kas nodarbojas ar aušanu; aušanas speciālists.
biškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar biškopību; biškopības speciālists.
briežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar briežkopību.
cepurnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar cepuru izgatavošanu.
važonis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos; ormanis.
spēkavīrs Cilvēks, kas nodarbojas ar cīņas sportu, smagatlētiku.
cūkkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar cūkkopību.
rakstnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar daiļliteratūras darbu (parasti prozas) sacerēšanu.
dārzkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzkopību; dārzkopības speciālists.
dejotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dejas mākslu, baleta mākslinieks; dalībnieks deju kolektīvā.
vērpējs Cilvēks, kas nodarbojas ar diegu, dziju u. tml. vērpšanu; vērpšanas speciālists.
dravnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar dravniecību (1).
ķērājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu.
feļetonists Cilvēks, kas nodarbojas ar feļetonu rakstīšanu; feļetona autors.
fotoamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar fotografēšanu, nebūdams profesionāls fotogrāfs.
miesnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar gaļas pirmapstrādi; arī gaļas tirgotājs.
grāmatsējējs Cilvēks, kas nodarbojas ar grāmatu iesiešanu, grāmatiesiešanas speciālists.
pārrakstītājs Cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu.
grāvracis Cilvēks, kas nodarbojas ar grāvju rakšanu.
hiphopers Cilvēks, kas nodarbojas ar hiphopu.
hiromants Cilvēks, kas nodarbojas ar hiromantiju.
intrigants Cilvēks, kas nodarbojas ar intrigām (1).
teorētiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
amatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar kādu amatu.
kapracis Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu izrakšanu un mirušo aprakšanu.
kazkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar kazkopību.
ogļdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar koka ogļu ieguvi.
kolportieris Cilvēks, kas nodarbojas ar kolportāžu.
kontrabandists Cilvēks, kas nodarbojas ar kontrabandu.
koruptants Cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju vai pakļaujas korupcijai.
pirāts Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu.
kultūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar kultūrismu; sportists, kas specializējies kultūrismā.
lopkopējs Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kopšanu.
lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar liela apjoma tirdzniecību un kuram ir būtiska ietekme attiecīgajā tirgū.
linkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar linkopību; linkopības speciālists.
lopkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar lopkopību; lopkopības speciālists.
mags Cilvēks, kas nodarbojas ar maģiju; burvis; pareģis.
mājamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību.
mežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar mežkopību; mežkopības speciālists.
modelists Cilvēks, kas nodarbojas ar modelismu.
tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar nelegālu, arī nekvalitatīvu preču tirdzniecību.
malu mednieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām; malumednieks.
malumednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām.
malumakšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu.
malu zvejniece cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zvejniecību.
maluzvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zvejniecību.
novadpētnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar novadpētniecību.
nūjotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar nūjošanu.
okultists Cilvēks, kas nodarbojas ar okultismu.
parapsihologs Cilvēks, kas nodarbojas ar parapsiholoģiju.
piensaimnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar piensaimniecību.
planierists Cilvēks, kas nodarbojas ar planierismu, prot vadīt planieri.
plostnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar plostu sagatavošanu un pludināšanu.
privātuzņēmējs Cilvēks, kas nodarbojas ar privāto uzņēmējdarbību.
vokālists Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu; dziedonis.
publicists Cilvēks, kas nodarbojas ar publicistiku, raksta publicistiskus darbus.
puķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar puķkopību; puķkopības speciālists.
radioamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar radioamatierismu.
skribents Cilvēks, kas nodarbojas ar rakstīšanu profesionāli zemā līmenī, pavirši.
reklāmists Cilvēks, kas nodarbojas ar reklāmu veidošanu.
riebējs Cilvēks, kas nodarbojas ar riebšanu; pūšļotājs, vārdotājs.
rokdarbnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar rokdarbu izgatavošanu.
sakņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sakņkopību; sakņkopības speciālists.
sēklkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sēklkopību, sēklkopības speciālists.
selekcionārs Cilvēks, kas nodarbojas ar selekciju (1); selekcijas (1) speciālists.
sīkražotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar sīkražošanu.
sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar sīku, mazvērtīgu, arī lietotu priekšmetu tirdzniecību.
speleotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar speleotūrismu.
stenogrāfists Cilvēks, kas nodarbojas ar stenografēšanu.
stiklinieks Cilvēks, kas nodarbojas ar stikla apstrādi, veido izstrādājumus no stikla.
suņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar suņkopību; suņkopības speciālists.
svešvalodnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar svešvalodu studēšanu vai mācīšanu.
šarlatāns Cilvēks, kas nodarbojas ar šarlatānismu; blēdis, krāpnieks.
dziednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tautas medicīnu vai ārstē ar netradicionālām metodēm.
sīktirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību nelielā apjomā.
veikalnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību.
truškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar truškopību.
tūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar tūrismu, piedalās tūrisma pasākumā.
ūdenstūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu; cilvēks, kas aktīvās atpūtas laikā izmanto ūdenstūrisma pakalpojumus.
ufologs Cilvēks, kas nodarbojas ar ufoloģiju, neidentificēto lidojošo objektu pētnieks.
biznesmenis Cilvēks, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību; uzņēmējs, komersants.
vārdotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar vārdošanu; riebējs, pūšļotājs.
velotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar velotūrismu; sportists, kas specializējies velotūrismā.
vīnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vīnkopību; vīnkopības speciālists.
virpotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar virpošanu; virpošanas speciālists.
vistkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vistkopību; vistkopības speciālists.
zeltracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi; zeltraktuves strādnieks.
zemkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemkopību; zemkopības speciālists.
zemledus makšķernieks cilvēks, kas nodarbojas ar zemledus makšķerēšanu.
ziemas peldētājs cilvēks, kas nodarbojas ar ziemas peldēšanu.
ronis Cilvēks, kas nodarbojas ar ziemas peldēšanu.
zīlnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zīlēšanu.
zirdzinieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; cilvēks, kam ir bieža saskare ar zirgiem.
zirgkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; zirgkopības speciālists.
zivkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zivkopību; zivkopības speciālists.
zootehniķis Cilvēks, kas nodarbojas ar zootehniku; zootehnikas speciālists.
zvērkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zvērkopību; zvērkopības speciālists; arī cilvēks, kas nodarbojas ar savvaļas dzīvnieku aprūpi.
spēlmanis Cilvēks, kas nodarbojas ar, parasti azarta, spēli.
epikūrietis Cilvēks, kas nododas jutekliskām baudām.
vēstnesis Cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus, arī (ko) vēstī; ziņnesis.
renegāts Cilvēks, kas noliedz savu agrāko, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem; atkritējs, pārbēdzējs.
individuālists Cilvēks, kas norobežojas no sabiedrības, nesadarbojas ar citiem.
atkritējs Cilvēks, kas novērsies, izstājies (piem., no kādas grupas, organizācijas).
okšķeris Cilvēks, kas okšķerē; slepeno dienestu darbinieks, spiegs.
rotaļnieks Cilvēks, kas organizē, vada rotaļas; rotaļu vadītājs.
radiokomentētājs Cilvēks, kas pa radio komentē, piem., sporta spēli, politisku diskusiju.
dienderis Cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop (kādam); pakalpiņš.
verga dvēsele cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
upuris Cilvēks, kas pakļauts (kāda, kā) vardarbībai, cietis no vardarbības; cilvēks, kas gājis bojā karā, nelaimes gadījumā u. tml.
palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko paveikt, cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot kādu tā daļu.
vergs Cilvēks, kas parāda dēļ notiesāts par parāda kalpu (Livonijā 13.–15. gs.); drellis [2].
drellis Cilvēks, kas parāda dēļ notiesāts par parāda kalpu jeb vergu (Livonijā 13.–15. gs.).
dubultaģents Cilvēks, kas paralēli darbojas vairāku (personu, organizāciju, iestāžu) uzdevumā.
pārceļotājs Cilvēks, kas pārceļo vai ir pārceļojis uz citu dzīves vai uzturēšanās vietu.
tirgotājs Cilvēks, kas pārdod (ko); cilvēks, arī uzņēmums, kas nodarbojas ar tirdzniecību.
līdzjutējs Cilvēks, kas pārdzīvo (ko) līdz (ar kādu citu).
izdzinējs Cilvēks, kas pārmērīgi nostrādina, izkalpina (citus) darbā.
pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (noteiktu darbības jomu, sabiedrisku virzienu u. tml.).
ekscentriķis Cilvēks, kas pārsteidz ar negaidītu, neparastu rīcību, dīvainībām.
pārtraucējs Cilvēks, kas pārtrauc (kāda cita darbību).
velorikša Cilvēks, kas pārvadā pasažierus ar vieglajiem divričiem.
rezidents Cilvēks, kas pastāvīgi dzīvo kādā valstī un ir tās nodokļu maksātājs.
žūpa Cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus.
brīvklausītājs Cilvēks, kas pats pēc savas vēlēšanās un vienošanās ar pasniedzēju, apmeklē lekcijas konkrētā priekšmetā.
utopists Cilvēks, kas pauž utopiju (2), tic kam nepiepildāmam.
atpūtnieks Cilvēks, kas pavada atvaļinājumu atpūšoties, atpūšas kūrortā u. tml.
vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mājā, kūrortā u. tml.).
miesassargs Cilvēks, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīgs par tās drošību.
atraitnis Cilvēks, kas pēc dzīvesbiedra (dzīvesbiedres) nāves nav apprecējies.
burta kalps cilvēks, kas pedantiski ievēro priekšrakstus, neiedziļinoties būtībā.
peldētājs Cilvēks, kas peld.
rokpelnis Cilvēks, kas pelna iztiku, strādājot mazkvalificētu, ar rokām darāmu darbu.
brāķētājs Cilvēks, kas peļ, noniecina (ko), atzīst (ko) par nederīgu, nelietojamu.
bērinieks Cilvēks, kas piedalās bērēs.
cīnītājs Cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā; karotājs.
konkursants Cilvēks, kas piedalās konkursā; konkursa dalībnieks.
demonstrants Cilvēks, kas piedalās masveida gājienā, mītiņā u. tml.
rotaļnieks Cilvēks, kas piedalās rotaļā, rotaļas dalībnieks.
sarunas biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem; sarunbiedrs.
sarunu biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem; sarunbiedrs.
sarunbiedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem.
polemists Cilvēks, kas piedalās, ir iesaistījies polemikā; polemiķis.
polemiķis Cilvēks, kas piedalās, ir iesaistījies polemikā; polemists.
aristokrāts Cilvēks, kas pieder pie aristokrātijas.
klēriķis Cilvēks, kas pieder pie garīdzniecības – mācītājs, priesteris, garīgā semināra audzēknis u. tml.
jauns Cilvēks, kas pieder pie jaunās paaudzes.
kolonists Cilvēks, kas pieder pie kolonijas (2).
proletārietis Cilvēks, kas pieder pie proletariāta; strādnieks.
sīkgruntnieks Cilvēks, kas pieder pie sīkgruntniecības.
vecs Cilvēks, kas pieder pie vecās paaudzes.
patricietis Cilvēks, kas piederēja pie viduslaiku pilsētu patriciāta.
pielīdējs Cilvēks, kas pielabinoties, iztopot u. tml. cenšas iegūt kāda labvēlību.
sātanists Cilvēks, kas pielūdz dēmonus, sātanu.
komunikants Cilvēks, kas pieņem komūniju; dievgaldnieks.
marodieris Cilvēks, kas piesavinās, laupa kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
izsūtītais Cilvēks, kas piespiedu kārtā pārvietots un nometināts (piem., Sibīrijā).
gaitnieks Cilvēks, kas pilda klaušas; arī kalps.
klaušinieks Cilvēks, kas pilda klaušas.
šķūtnieks Cilvēks, kas pilda šķūtis.
atturībnieks Cilvēks, kas pilnīgi atturas no alkoholisku dzērienu lietošanas.
invalīds Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma, slimības vai citu cēloņu dēļ).
pirmgājējs Cilvēks, kas pirmo reizi iet pa kādu maršrutu.
fotomodelis Cilvēks, kas pozē fotogrāfam mākslas foto radīšanai, reklāmai u. tml.
pretendents Cilvēks, kas pretendē (uz ko).
rožkopis Cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar rožu audzēšanu.
propagandētājs Cilvēks, kas propagandē (ko).
poliglots Cilvēks, kas prot daudzas valodas.
oponents Cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē (piem., promocijas darbu).
ceļvedis Cilvēks, kas rāda ceļu, vada ceļā; pavadonis (ceļotājiem).
fizkultūrietis Cilvēks, kas regulāri nodarbojas ar fiziskiem vingrinājumiem vai kādu sporta veidu.
regulētājs Cilvēks, kas regulē; speciālists, kas sagatavo iekārtu, ierīci u. tml. noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai.
sekotājs Cilvēks, kas reģistrējies kādā interneta mājas lapā un regulāri interesējas par šīs lapas saturu.
seja Cilvēks, kas reklamē kāda uzņēmuma ražoto produkciju vai sniegtos pakalpojumus.
eremīts Cilvēks, kas reliģisku iemeslu dēļ norobežojies no citiem cilvēkiem un dzīvo vientulībā.
karstas putras strēbējs cilvēks, kas rīkojas strauji, neapdomīgi.
vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; gaisagrābslis.
musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdītājs.
bulduris Cilvēks, kas runā neskaidri, nesaprotami.
gādnieks Cilvēks, kas rūpējas, gādā (par kādu); apgādnieks.
huligāns Cilvēks, kas rupji pārkāpj sabiedriskās kārtības noteikumus.
sacensonis Cilvēks, kas sacenšas; sacensību, konkursa u. tml. dalībnieks.
literāts Cilvēks, kas sacer daiļdarbus, rakstnieks, publicists; cilvēks, kas nodarbojas ar literatūras pētīšanu.
izcirtējs Cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (pārdošanai).
krusts un bēdas Cilvēks, kas sagādā citam daudz rūpju, raižu.
ubags Cilvēks, kas sagādā iztiku ubagojot.
pacients Cilvēks, kas saņem medicīnisku palīdzību; slimnieks, kas ārstējas pie ārsta.
laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu; cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piem., mākslinieku konkursā).
pragmatiķis Cilvēks, kas savā darbībā vadās pēc praktiskā lietderīguma un izdevīguma principiem.
loģiķis Cilvēks, kas savā rīcībā, runā, domās u. tml. balstās uz loģiku (2).
bļodlaiža Cilvēks, kas savtīgos nolūkos iztop, pakalpo, lai iegūtu (kāda) labvēlību.
blēdis Cilvēks, kas savtīgos nolūkos rīkojas negodīgi, izmanto melus, krāpšanos, mānīšanos.
varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
pretimsēdētājs Cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
mednieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar medībām vai piedalās medībās.
zvejnieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar zveju vai piedalās zvejniecībā.
propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar kā propagandu.
sportists Cilvēks, kas sistemātiski vai profesionāli nodarbojas ar sportu.
skatītājs Cilvēks, kas skatās (kādu darbību, notikumu).
skatītājs Cilvēks, kas skatās (skatuves mākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
skrējējs Cilvēks, kas skrien; sportists, kas nodarbojas ar kādu no skriešanas sporta veidiem.
bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis.
cukurslimnieks Cilvēks, kas slimo ar cukurslimību; diabētiķis.
mēnessērdzīgs Cilvēks, kas slimo ar mēnessērdzību jeb somnambulismu.
neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju; arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
sirdsslimnieks Cilvēks, kas slimo ar sirds slimību.
sludinātājs Cilvēks, kas sludina (izplata, popularizē kādu mācību, idejas, uzskatus).
smēķētājs Cilvēks, kas smēķē; cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
informators Cilvēks, kas sniedz informāciju, informē (par kaut ko).
labdaris Cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību (parasti trūcīgajiem), gādā par kādu, atbalsta; filantrops.
soģis Cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko).
tulks Cilvēks, kas spēj (ko) tulkot (2), izprast, nojaust, izskaidrot (parasti pēc kādām zīmēm, notikumiem, sakritībām u. tml.).
brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus, veikt ko sevišķi ievērojamu, neparastu, apbrīnojamu.
pareģis Cilvēks, kas spēj paredzēt (notikumus, apstākļus u. tml.).
pravietis Cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni; pareģis.
lidonis Cilvēks, kas spēj pārvietoties gaisā; lidotājs.
bandūrists Cilvēks, kas spēlē bandūru.
muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu, uzstājas, bet (parasti) nav profesionāls mūziķis.
spiegs Cilvēks, kas spiego kāda uzdevumā.
godasargs Cilvēks, kas stāv godasardzē.
ogļracis Cilvēks, kas strādā akmeņogļu šahtā vai karjerā.
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu iestādē (pirmspadomju laikā).
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu pie kāda mājās; mājkalpotājs.
apsargs Cilvēks, kas strādā apsardzē; apsardzes loceklis; sargs.
celtnieks Cilvēks, kas strādā celtniecībā: celtniecības speciālists.
bitenieks Cilvēks, kas strādā dravā; biškopis.
garderobists Cilvēks, kas strādā garderobē – saņem un izsniedz virsdrēbes.
grāmatnieks Cilvēks, kas strādā grāmatniecībā.
graudkopis Cilvēks, kas strādā graudkopībā; graudkopības speciālists.
izsūtāms Cilvēks, kas strādā kādā iestādē par iznēsātāju, dažādu norīkojumu izpildītāju.
transporta darbinieks cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē.
kalps Cilvēks, kas strādā kāda vai kā labā.
palīgs Cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā.
ostinieks Cilvēks, kas strādā kuģu ostā; ostas darbinieks.
lauksaimnieks Cilvēks, kas strādā lauksaimniecībā, lauku saimniecības īpašnieks; zemnieks.
meliorators Cilvēks, kas strādā meliorācijā; meliorācijas speciālists.
mežinieks Cilvēks, kas strādā mežā.
stundinieks Cilvēks, kas strādā noteiktas stundas.
haltūrists Cilvēks, kas strādā pavirši, nekvalitatīvi.
enciklopēdists Cilvēks, kas strādā pie enciklopēdiju veidošanas un izdošanas.
mežstrādnieks Cilvēks, kas strādā pie mežu ciršanas un kokmateriālu sagatavošanas darbiem.
radiodarbinieks Cilvēks, kas strādā radio (1); radio (1) darbinieks.
strādnieks Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
streiklauzis Cilvēks, kas strādā streikotāju vietā.
pirmgadnieks Cilvēks, kas strādā, ir iesaistījies, darbojas (kaut kur) pirmo gadu; debitants (sporta spēļu komandā).
pelnītājs Cilvēks, kas strādā, saņemot par to atlīdzību, lai kādu apgādātu.
advokāts Cilvēks, kas strīdā vai konfliktā ļoti aizstāv kādu.
strīdnieks Cilvēks, kas strīdas.
šantāžists Cilvēks, kas šantažē (kādu), nodarbojas ar šantāžu.
runātājs Cilvēks, kas teic runu (3); cilvēks, kas runā, izsaka savu (vai kāda cilvēku kopuma) viedokli (piem., sapulcē, sarunā).
skrandainis Cilvēks, kas tērpies skrandainā apģērbā.
ideālists Cilvēks, kas tic cildeniem ideāliem, cenšas tos realizēt; cilvēks, kas idealizē īstenību.
izpalīgs Cilvēks, kas tika iesaukts vācu armijā samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (Otrā pasaules kara beigās).
jauniņais Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
jaunatnācējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieradies.
jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts obligātajā karadienestā.
jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi; jauniesauktais karavīrs līdz svinīgā solījuma nodošanai.
jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
pašnāvnieks Cilvēks, kas tīši sevi nonāvē; cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
tulkotājs Cilvēks, kas tulko tekstu, vārdus no vienas valodas citā valodā; speciālists rakstīta teksta tulkošanā.
gaisa pirāts cilvēks, kas uzbrūk lidaparāta apkalpei, lai nolaupītu to vai piespiestu vadīt uz sev vajadzīgo vietu.
viltvārdis Cilvēks, kas uzdodas par kādu citu, ir piesavinājies cita vārdu.
supervizors Cilvēks, kas uzrauga (kā) darba izpildi, sniedz konsultācijas un psiholoģisku atbalstu darbiniekam.
veģetārietis Cilvēks, kas uzturā lieto galvenokārt augu produktus un pilnībā atsakās no gaļas; veģetārisma piekritējs.
vegāns Cilvēks, kas uzturā nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus); vegānisma piekritējs.
kolekcionārs Cilvēks, kas vāc un sistematizē noteikta veida priekšmetus, veido kolekciju.
tiesnesis Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot strīdus.
aldaris Cilvēks, kas vada alus gatavošanas tehnoloģisko procesu (rūpnīcā); cilvēks, kas nodarbojas ar alus gatavošanu; alus darītājs.
automobilists Cilvēks, kas vada automobili.
apstāvētājs Cilvēks, kas vada bēru ceremoniju, saka izvadīšanas runu; izvadītājs.
diskžokejs Cilvēks, kas vada diskotēku vai raidījumu par popmūziku – izvēlas un atskaņo mūziku, komentē to u. tml.
šovmenis Cilvēks, kas vada izklaidējoša rakstura pasākumus, TV raidījumus.
kombainieris Cilvēks, kas vada kombainu (2).
lidotājs Cilvēks, kas vada lidaparātu; pilots.
motorollerists Cilvēks, kas vada motorolleru.
mafijas krusttēvs cilvēks, kas vada organizētu noziedznieku grupu, mafijas vadītājs.
pilots Cilvēks, kas vada specifisku sporta transportlīdzekli.
braucējs Cilvēks, kas vada transportlīdzekli.
vīndaris Cilvēks, kas vada un pārzina vīna gatavošanas procesu (parasti rūpnieciski); cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu.
direktors Cilvēks, kas vada, uzrauga, piem., filmas uzņemšanas grupas darbu.
vajātājs Cilvēks, kas vajā (kādu), lai (to) notvertu, arī nogalinātu.
aģents Cilvēks, kas valdības vai drošības iestāžu uzdevumā slepeni ievāc informāciju.
aizvestais Cilvēks, kas varmācīgā veidā aizvests no dzimtenes; izsūtītais.
laivinieks Cilvēks, kas ved pasažierus vai kravu ar laivu.
asenizators Cilvēks, kas veic asenizācijas darbus.
bruģētājs Cilvēks, kas veic bruģēšanas darbus.
krāvējs Cilvēks, kas veic kraušanas darbus.
kosmonauts Cilvēks, kas veic lidojumu kosmosā.
stratonauts Cilvēks, kas veic lidojumu stratosfērā.
ekspresis Cilvēks, kas veic mantu pārvadāšanas, piegādes u. tml. pakalpojumus.
melnstrādnieks Cilvēks, kas veic nekvalificētu, parasti fiziski smagu darbu.
saiņotājs Cilvēks, kas veic saiņošanas darbus (piem., veikalā, rūpnīcā).
maketētājs Cilvēks, kas veido iespieddarba maketu.
inscenētājs Cilvēks, kas veido inscenējumus.
gudrinieks Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos un tos izmanto savā labā.
recenzents Cilvēks, kas vērtē (ko), sniedz atsauksmi (par ko); recenzijas autors.
dublieris Cilvēks, kas vienlaikus dara to pašu, ko dara cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
materiālists Cilvēks, kas visu vērtē no praktiskuma, izdevīguma, labuma viedokļa.
zāģeris Cilvēks, kas zāģē; cilvēks, kas nodarbojas ar kokmateriālu izstrādi.
mankurts Cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes.
zīmētājs Cilvēks, kas zīmē; cilvēks, kas nodarbojas ar zīmēšanu.
konspirators Cilvēks, kas zina un prot izmantot konspirācijas noteikumus, metodes.
līdzskrējējs Cilvēks, kas, piem., pašlabuma, karjeras dēļ (uz kādu laiku vai tikai ārēji) atbalsta kādu politisku virzienu, grupējumu.
moceklis Cilvēks, ko pakļauj spīdzināšanai, mokām.
hipohondriķis Cilvēks, ko pārņēmusi hipohondrija.
ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto prasību izpildi.
bēdu brālis cilvēks, ko skārusi tāda pati nelaime, liksta kā pašu.
nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku un viņa viesus; jokdaris, āksts.
āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
paraugs Cilvēks, kura darbība, rīcība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme un kuram jālīdzinās, jāseko.
pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam, kam), vērsta pret (kādu, ko); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati, pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja.
tukšziedis Cilvēks, kura darbībai, dzīvei nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
baikeris Cilvēks, kura galvenais pārvietošanās līdzeklis ir motocikls un kuram ir sava noteikta dzīves filozofija, dzīvesveids un ģērbšanās stils (parasti melns ādas apģērbs ar metāla aksesuāriem).
tips Cilvēks, kura izskats un izturēšanās rada neuzticību, izraisa nepatiku.
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
šķirtenis Cilvēks, kura laulība ir juridiski šķirta.
frizieris Cilvēks, kura nodarbošanās ir frizēšana.
pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
iznēsātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) iznēsāšanu.
nesējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) nešanu.
svērējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar svēršanu.
putnkopis Cilvēks, kura pamatnodarbošanās ir putnkopība.
metiss Cilvēks, kura priekšteči pieder pie dažādām rasēm (parasti baltās rases piederīgā un indiāņa pēcnācējs).
redaktors Cilvēks, kura profesionālajos pienākumos ietilpst (iespieddarba) rediģēšana; speciālists (izdevniecībā, redakcijā), kas sagatavo (piem., iespieddarbu) laišanai klajā.
zemcilvēks Cilvēks, kura rīcība, izturēšanās neatbilst nekādām morāles normām.
zelta cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
holeriķis Cilvēks, kura temperamenta pamatā ir stiprais, nelīdzsvarotais, kustīgais nervu darbības tips, kam raksturīga ātra, impulsīva rīcība un spēcīgas, ātri izraisāmas jūtas.
novērotājs Cilvēks, kura uzdevums ir novērot, uzmanīt (ko).
mašīnrakstītājs Cilvēks, kura uzdevums ir pārrakstīt tekstus ar rakstāmmašīnu.
pārraugs Cilvēks, kura uzdevums ir pārraudzīt (ko).
signālists Cilvēks, kura uzdevums ir raidīt un pieņemt signālus (1); signalizētājs (1).
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, pārliecība vai rīcība ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
izdzimtenis Cilvēks, kura uzvedība neatbilst normāla cilvēka dabai; necilvēks; deģenerāts.
jauktenis Cilvēks, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautībām.
gaviļnieks Cilvēks, kuram ir jubileja vai cita svinību diena; cilvēks, kura dēļ notiek svinības un kuru godina, apsveic.
personība Cilvēks, kuram piemīt kādas iezīmīgas, parasti pozitīvas, spilgtas īpašības.
dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
nedraugs Cilvēks, kuram vai pret kuru ir nelabvēlīga, naidīga attieksme; ienaidnieks.
plutokrāts Cilvēks, kuram viņa bagātības dēļ ir ekonomiska un politiska vara.
sirdsāķītis Cilvēks, kurš (kādam) ir ļoti iepaticies, ir iekārots, iemīļots.
zemcilvēks Cilvēks, kurš (piemēram, kādu pazīmju, īpašību dēļ) tiek uzskatīts par sliktāku, nepilnvērtīgāku nekā citi.
pavadītājs Cilvēks, kurš bēru ceremonijā ieradies pavadīt aizgājēju.
tranzītpasažieris Cilvēks, kurš brauc uz citu teritoriju, šķērsojot kādu citu vietu, valsti u. tml.
hendlers Cilvēks, kurš demonstrē ekspertam suni, lai tas varētu dot savu vērtējumu par suņa atbilstību šķirnes standartam.
emigrants Cilvēks, kurš ir izceļojis uz kādu citu valsti.
deportētais Cilvēks, kurš ir ticis ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
grāmatu tārps cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē vienīgi grāmatas.
nestrādājošs Cilvēks, kurš nestrādā algotu darbu.
radiopirāts Cilvēks, kurš nodarbojas ar radiopirātismu.
žurnālists Cilvēks, kurš nodarbojas ar žurnālistiku (1) un kura darbiem ir publicistisks raksturs.
bohēmists Cilvēks, kurš piekopj bohēmisku dzīvesveidu.
signalizētājs Cilvēks, kurš raida un pieņem signālus (1).
taktiķis Cilvēks, kurš spēj prasmīgi, veiksmīgi izvēlēties tādu rīcības, uzvedības veidu, kas vislabāk sekmē iecerētā mērķa sasniegšanu.
strādātgribētājs Cilvēks, kurš vēlas strādāt; cilvēks, kurš meklē (parasti apmaksātu) darbu.
bada dzeguze cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
badadzeguze Cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
asinsradinieks Cilvēks, kuru ar kādu citu saista asinsradniecība.
darbonis Cilvēks, kuru darbība vērtējama negatīvi.
jauniesaucams Cilvēks, kuru iesauc obligātajā karadienestā.
audzēknis Cilvēks, kuru kāds audzina, māca vai ir audzinājis, mācījis.
mīļš Cilvēks, kuru mīl; cilvēks, pret kuru jūt simpātijas, draudzību.
brālis Cilvēks, kuru saista piederība pie kādas kopas.
tu Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
krustbērns Cilvēks, kuru vecāks kolēģis ievadījis savā arodā, profesijā.
donors Cilvēks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai slimniekam; vīrietis, kas dod savu spermu mākslīgai apaugļošanai.
teicējs Cilvēks, no kura pētnieciskos nolūkos iegūst informāciju par folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
aizbilstamais Cilvēks, pār kuru nodibināta aizbildnība; cilvēks, par kuru rūpējas, kura intereses aizstāv.
sirdsmīļotais Cilvēks, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patiku, arī draudzību, mīlestību.
dārgs Cilvēks, pret kuru jūt dziļu sirsnību, mīlestību; tuvs, mīļš cilvēks.
cirtējs Cilvēks, strādnieks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
peramais zēns cilvēks, uz kuru noveļ vainu, arī izgāž dusmas.
zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd spriedze.
roka Cilvēks, viņa darbība, rīcība.
ezermītne Cilvēku apmetne, dzīvesvieta, kas aizsardzības nolūkos celta ezera salā vai sēklī; ezerpils.
ražošanas attiecības cilvēku attiecības materiālo labumu ražošanas, sadales, maiņas procesā.
ciltskoks Cilvēku dzimtas (retāk dzīvnieku sugas) radniecisko attiecību attēlojums vēsturiskajā attīstībā, kas atgādina koku ar zariem.
apdzīvotība Cilvēku eksistence kādā vietā.
ģimene Cilvēku grupa – vecāki un viņu bērni, kas dzīvo kopā.
nogrupējums Cilvēku grupa (kolektīvā, organizācijā u. tml.) ar atšķirīgiem uzskatiem, savu viedokli.
kaimiņš Cilvēku grupa (piem., tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
kārta Cilvēku grupa ar kādu vienojošu pazīmi.
kopiena Cilvēku grupa, kas apdzīvoja noteiktu teritoriju un kuriem bija kopīgi ražošanas līdzekļi.
sindikāts Cilvēku grupa, kas apvienojas, lai veiktu kādu darbību.
brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota kāda uzdevuma vai darba veikšanai.
kopiena Cilvēku grupa, kas dzīvo kādā vietā un kurus vieno kopīga valoda, izcelsme, reliģija u. tml.
loks Cilvēku grupa, kas izkārtojusies šādā formā; karaspēks, kas izvietojies šādā formā.
sabiedrība Cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko parasti atrodas kopā.
darba grupa cilvēku grupa, kas kopīgi veic kādu uzdevumu.
patruļa Cilvēku grupa, kas patrulē (ar transportlīdzekļiem vai bez tiem).
ekskursija Cilvēku grupa, kas piedalās šādā apmeklējumā.
delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valsti, valdību, kolektīvu vai iestādi kongresā, konferencē, sporta sacensībās, ceļojumā, sarunās u. tml.
štābs Cilvēku grupa, kas vada (piem., uzņēmumu, iestādi, komandu, klubu, pasākumu).
apkalpe Cilvēku grupa, kas veic pienākumus kādā transportlīdzeklī, vada un uztur darba kārtībā kādu iekārtu, mehānismu u. tml.
ekipāža Cilvēku grupa, kas, veicot darba pienākumus, pārvietojas kopīgā transportlīdzeklī.
loks Cilvēku grupa, ko apvieno kas kopīgs, radniecīgs u. tml.
maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc šāda laikposma izbeigšanās.
kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
kompānija Cilvēku grupa, kuri kopā pavada laiku vai kurus vieno kopīgas intereses.
ģimene Cilvēku grupa, kurus saista asinsradniecība – kāda cilvēka visi pēcnācēji; dzimta.
aprindas Cilvēku grupa, slānis ar kopīgu sabiedrisko stāvokli, profesionālām u. tml. interesēm.
slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām.
sadzīve Cilvēku ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas, politiskas darbības u. tml.) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā.
zooparks Cilvēku izveidota, ierobežota vieta dažādu dzīvnieku turēšanai un to apskatīšanai.
sabiedrība Cilvēku kopums kādā vēsturiskās attīstības posmā ar tam raksturīgo ražošanas veidu, ražošanas attiecībām, institūcijām u. tml.
saime Cilvēku kopums, kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
rezerve Cilvēku kopums, no kura vajadzības gadījumā var izvēlēties kāda darba veicēju, pienākuma izpildītāju.
pasaule Cilvēku kopums, sabiedrība, cilvēce.
opozīcija Cilvēku kopums, sabiedrības daļa, kas kritizē un vēršas pret valdošo varu.
prakse Cilvēku mērķtiecīga darbība, konkrētais darbs.
linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana vai nogalināšana bez izmeklēšanas un tiesas (sākotnēji ASV).
linča Cilvēku nelikumīga sodīšana vai nogalināšana bez izmeklēšanas un tiesas (sākotnēji ASV).
dravniecība Cilvēku nodarbošanās – medus, vaska ieguve.
medniecība Cilvēku nodarbošanās veids – savvaļas dzīvnieku medīšana.
zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids – zivju un citu ūdensdzīvnieku ieguve ar īpašiem rīkiem.
mikromobilitāte Cilvēku pārvietošanās ar kājām vai individuālu transportlīdzekli, kuru darbina cilvēka muskuļu spēks vai videi draudzīgs dzinējs.
mongoloīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīga dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, plakana seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, īpatnēja acu forma.
eiropeīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīgs samērā liels augums, gaiša āda un mīksti, taisni vai viļņaini mati, izvirzīts deguns.
džungļu likumi cilvēku rīcības motivācija, kas balstās uz instinktiem, dziņām, neievērojot morāles un ētikas normas.
pasaule Cilvēku sabiedrība, arī tās daļa ar noteiktām raksturīgām iezīmēm (piem., kādā laikposmā).
strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu dēļ), kas, parasti, izpaužas asā, satrauktā sarunā, paceltā balsī.
rase Cilvēku tips ar noteiktām raksturīgām fiziskām pazīmēm (piem., noteiktu ādas krāsu, acu formu u. tml.).
trihineloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihinellas.
trihomoniāze Cilvēku un dzīvnieku parazitāra dzimumorgānu un izvadorgānu slimība, ko ierosina trihomonas.
elfs Cilvēkveidīga būtne ar smailām ausīm, dabas gars ģermāņu mitoloģijā.
īkšķis Cimda daļa, kas aptver rokas pirmo pirkstu.
dūraiņi Cimdi, kam atsevišķi izadīts tikai viens pirksts – īkšķis.
pirkstaiņi Cimdi, kam ir izveidoti visi pieci pirksti.
komunārs Cīnītājs par komunistisku iekārtu, komunistisko ideju atbalstītājs.
uzcīnīties Cīnīties (ar kādu, ko arī par ko) – parasti sportā; cīnoties nokļūt (līdz kādai vietai vērtējumā).
karot Cīnīties (bruņotā cīņā, iesaistoties karadarbībā), piedalīties karā.
duelēties Cīnīties duelī.
konkurēt Cīnīties par noteicošo lomu (kādā saimnieciskās darbības jomā), par izdevīgākiem (preču ražošanas un realizēšanas) apstākļiem u. tml.
liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam, krist kaujā, ziedot dzīvību.
izliet savas asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību.
cīkstēties Cīnīties, lai (ko) iegūtu vai (kādu) pārspētu.
boksēties Cīnīties, sacensties boksā; cīnīties ar tādiem paņēmieniem, kādus lieto boksā.
kauties Cīnīties; plūkties (par dzīvniekiem).
kautiņš Cīņa (starp dzīvniekiem).
duelis Cīņa starp diviem cilvēkiem vai divām cilvēku grupām, piem., sportistiem.
divkauja Cīņa starp diviem pretiniekiem.
turnīrs Cīņa starp diviem vai vairākiem bruņiniekiem (viduslaikos).
šķiru cīņa cīņa starp ražošanas līdzekļu īpašniekiem un tiem, kam īpašuma nav.
kautiņš Cīņa, kur viens otru sit, spārda u. tml.
divcīņa Cīņa, sadursme (starp diviem pretiniekiem, diviem spēkiem).
fronte Cīņai izvietotā karaspēka daļa, kas vērsta tieši pret pretinieku.
parters Cīņas sportā – stāvoklis, kad cīkstonis atbalstās pret paklāju ar rokām vai atrodas guļus uz tā.
karatē Cīņas sporta veids, kam pamatā ir japāņu pašaizsardzības sistēma bez ieroča un kurā tiek izmantoti sitieni ar rokām un spērieni.
džudo Cīņas sporta veids, kam raksturīgi specifiski tvērieni, metieni u. c. paņēmieni, lai uzvarētu pretinieku.
tekvondo Cīņas sporta veids, kas ietver vairākus elementus (piem., sitienus ar dūri vai kāju, spērienus lēcienā) un kam īpaši raksturīga kāju izmantošana gan spērienos, gan bloķējot uzbrukumus.
klasiskā cīņa cīņas sporta veids, kurā aizliegts satvert pretinieku zemāk par jostasvietu un lietot paņēmienus ar kājām.
sambo Cīņas sporta veids, kurā apvienoti dažādu nacionālo cīņu paņēmieni un kurā galvenie ir metieni (ar rokām, kājām, ķermeni) un sāpju paņēmieni.
brīvā cīņa cīņas sporta veids, kurā atļauta lielāka brīvība paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
grieķu–romiešu cīņa cīņas sporta veids, kurā pretinieku drīkst satvert tikai augšpus gurniem.
džiudžitss Cīņas sporta veids, kurā tiek izmantoti metieni, sitieni, spērieni, satvērieni, žņaugšanas tehnika un sāpju paņēmieni.
reslings Cīņas sporta veids, kurā tiek lietoti dažādi cīņas paņēmieni.
cionists Cionisma kustības darbinieks vai piekritējs.
nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības; skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
numurs Cipars, ciparu kopa, ko lieto, lai noteiktā secībā apzīmētu (piem., priekšmetu, parādību) virknes locekļus, kā arī to identifikācijai.
decimālcipars Cipars, kas decimālskaitļu pierakstā atrodas pa labi aiz komata.
kolumncipars Cipars, kas norāda (iespieddarba) lappuses numuru.
septiljons Ciparu kopa, skaitlis, ko raksta ar viens un 24 nullēm; šāds daudzums, skaits.
paciprese Ciprešu dzimtas mūžzaļš dekoratīvs koks vai krūms ar zvīņveida skujām.
tūja Ciprešu dzimtas mūžzaļš skuju koks vai krūms ar zvīņveida pretējām skujām un sīkiem iegareniem čiekuriem; dzīvības koks.
uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts uniformā, izrādes laikā manēžā veic tehniskus darbus.
ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme noturēt līdzsvaru nestabilā ķermeņa stāvoklī, piem., uz virves; prasme saglabāt līdzsvaru nestabilā stāvoklī.
akrobātika Cirka mākslas žanrs, kurā tiek izpildīti sarežģīti veiklības un spēka vingrinājumi.
klauns Cirka mākslinieks (neparastā tērpā, ar dīvainu grimu), kas uzstājas ar komiskiem priekšnesumiem.
akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku.
virves dejotājs cirka mākslinieks, akrobāts, kas savus priekšnesumus izpilda, balansējot uz virves.
zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
žonglieris Cirka mākslinieks, kas nodarbojas ar žonglēšanu.
ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto asi kontrastainus, neparastus paņēmienus, komiskus efektus.
iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids – šķietamu brīnumu demonstrēšana, kas balstās uz speciālas aparatūras izmantošanu, roku veiklību u. tml.
iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas, izmantojot speciālu aparatūru, roku veiklību u. tml., demonstrē šķietamus brīnumus.
nullcirkulis Cirkulis ļoti maza diametra riņķa līniju novilkšanai.
trimmēt Cirpt (apmatojumu) īpašā veidā.
skaldcirvis Cirvis (kā) skaldīšanai.
plaģiātisms Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu, publicēšana ar savu vārdu.
plaģiāts Cita autora darbs (vai tā daļa), kas tiek uzdots par savu, publicēts ar savu vārdu.
tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji; svešinieki; arī precinieki.
pārvērtība Cita veidola, ārējā izskata (parasti strauja, negaidīta) iegūšana.
regresa prasība cita vietā mantiskās saistības izpildījušas personas prasība atlīdzināt samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību.
citādi Citādā veidā, atšķirīgi.
kā citādi citādā veidā, ne tā.
savādāk Citādi (1).
citādāk Citādi.
cits Citāds, atšķirīgs (parasti labāks).
savāds Citāds.
apkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
visapkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
citruna Citas personas (ne teksta autora) runa vai domas (daiļdarbā).
sveštautietis Citas tautas piederīgais; cittautietis.
cittautietis Citas tautas piederīgais; sveštautietis.
militārā ekspansija citas valsts pakļaušana ar bruņotu spēku palīdzību.
ārzemnieks Citas valsts pilsonis vai iedzīvotājs; cilvēks, kas dzīvo ārzemēs.
okupācija Citas valsts teritorijas sagrābšana ar bruņotu spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā.
svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs; ārzemnieks.
restrukturizācija Citas, jaunas struktūras izveidošana; (kā) pārveidošana, pārkārtošana.
vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
aizmanīties Citiem nemanot, nogaidot izdevīgu brīdi, aiziet, aizskriet.
pomelo Citrusu ģints augļu koks ar apaļiem, nedaudz saplacinātiem vai bumbierveida, gaiši dzelteniem, sulīgiem augļiem [Citrus maxima, Citrus grandis].
laims Citrusu ģints koks ar nelieliem, skābiem, zaļganiem, citronam līdzīgiem augļiem [Citrus aurantifolia].
virkne Cits citam sekojošu parādību, norišu u. tml. kopums.
zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas un ziedi; šī auga sēkla.
jauns Cits, atšķirīgs; ne tāds kā iepriekš.
pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā kāds ir dzimis, audzis, dzīvojis.
kompilācija Citu autoru radīto darbu mehānisks sakopojums, apkopojums; šādi veidots darbs.
ekspluatācija Citu cilvēku darba rezultātu izmantošana savā labā.
nevācieši Citu tautību iedzīvotāji Vācijā vai Vācijas okupētajās zemēs.
citvalodu Citu valodu; svešvalodu.
imigrācija Citu valstu pilsoņu ieceļošana kādā valstī (parasti uz pastāvīgu dzīvi).
svešzemnieks Citu zemju augs, dzīvnieks.
popārtists Civēks, kas darbojas popārta virzienā.
CA Civilā aizsardzība.
tiesībspēja Civilajās tiesībās noteikta fizisku un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
mierīgie iedzīvotāji civiliedzīvotāji.
trešā persona civillietas dalībnieks, kas juridiski ieinteresēts prasības lietas iznākumā strīdā starp pusēm.
repatriācija Civilpersonu, bēgļu, gūstekņu, izceļotāju u. tml. atgriešanās savā etniskajā dzimtenē vai pilsonības valstī.
saistību tiesības civiltiesību normu kopums, kas regulē sabiedrībā pastāvošās mantiskās attiecības.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
dāvinājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru viena puse bez atlīdzības piešķir otrai pusei mantisku labumu.
kaitējuma atlīdzināšana civiltiesisks pienākums, kas rodas sakarā ar personai vai viņas mantai, kā arī organizācijai nodarītu kaitējumu.
puscūcis Cūka vecumā no 4 līdz 9 mēnešiem.
jūrascūka Cūkdelfīns.
cūkkopība Cūku audzēšana gaļas ieguvei; attiecīgā lopkopības nozare.
mežacūka Cūku dzimtas savvaļas dzīvnieks ar rupjiem sariem klātu masīvu ķermeni; meža cūka [Sus scrofa].
sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi; vaislai paredzēta cūku mātīte.
saharīns Cukura aizstājējs – bezkrāsaina kristāliska viela; mākslīgais saldinātājs.
melase Cukura ražošanas blakusprodukts – tumši brūns sīrupveida šķidrums.
pralinē Cukura, sasmalcinātu riekstu un kauleņaugu kodolu maisījums, ko lieto konditorejā; konditorejas izstrādājums ar šāda maisījuma pildījumu.
graizījumi Cukurbiešu pārstrādes atkritumi.
rūķis Čakls, strādīgs cilvēks.
zemes rūķis čakls, strādīgs zemes kopējs.
zemesrūķis Čakls, strādīgs zemes kopējs.
nasks Čakls, veikls, izdarīgs; ātrs.
evolūcijas teorija Čarlza Darvina mācība par dzīvo būtņu attīstību no citām, tagad jau izmirušām sugām.
patrona Čaulā ietverts lodes (vai šāviņa), lādiņa un kapseles apvienojums.
husīti Čehu reformatora, priestera Jana Husa piekritēji 15. gadsimtā.
čekists Čekas darbinieks.
salikts čemurs čemurs, kurā katra ziedkāta galā ir vairāki ziedi.
vienkāršs čemurs čemurs, kurā uz katra kāta ir viens zieds.
fenhelis Čemurziežu dzimtas ārstniecības augs un garšaugs.
burkāns Čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un garenu oranžas krāsas sakni [Daucus carota].
anīss Čemurziežu dzimtas augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un arī par garšvielu.
gārsa Čemurziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un trīsstaraini plūksnainām lapām (aug sētmalēs, kā nezāle dārzā).
suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs liels indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem saliktos čemuros.
koriandrs Čemurziežu dzimtas garšaugs.
ķimene Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar sīkiem baltiem vai rožainiem ziediem un aromātiskiem augļiem – sēklām.
zilpodze Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, zobainām lapu malām un sīkiem zilganiem vai baltiem ziediem stublāja un zaru galos.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs vidējs vai liels indīgs lakstaugs ar stāvu, kailu, zarainu, dobu stumbru, spīdīgām, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros [Aethusa cynapium].
suņburkšķis Čemurziežu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem čemuros.
četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
tetrametrs Četrpēdu vārsma.
kvarta Četrrindu pants.
lando Četrriteņu kariete ar nolaižamu augšdaļu.
cepeškrāsns Četrstūraina ietaise (plītī) ēdienu cepšanai; šādas formas ierīce (parasti elektriska) cepšanai.
lāde Četrstūraina kaste ar vāku (dažādu mantu glabāšanai).
abaks Četrstūraina plāksne – kapiteļa augšdaļa.
grodi Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēkas sienas (guļbūvēm).
auts Četrstūrains auduma gabals (kā) apklāšanai, apsiešanai (piem., galdauts, kaklauts, lakats).
trapece Četrstūris, kura divas pretējās malas ir paralēlas, bet pārējās divas (sānmalas) nav paralēlas.
paralelograms Četrstūris, kura ik divas pretējās malas ir paralēlas.
četrotne Četru (cilvēku, arī dzīvnieku) kopa.
tetraloģija Četru tematiski un kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
izčiepstēt Čiepstot izdot (skaņas) un apklust.
čigānisks Čigānu valodā.
nočīgāt Čīgāt (kādu noteiktu laiku).
piečivināt Čivinot piepildīt ar skaņām (ko).
sačubināt Čubinot padarīt mīkstu, kuplu.
atčukstēt Čukstus atbildēt.
šankrs Čūla uz dzimumorgāniem dažu seksuāli transmisīvo slimību gadījumos.
piečurāt Čurājot padarīt slapju, netīru (telpu, arī apkārtni).
ūdensčūska Čūska, kas dzīvo galvenokārt ūdenī.
glodene Čūskai līdzīga bezkāju ķirzaka brūnganā krāsā.
serpentārijs Čūsku audzētava to indes iegūšanai.
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā joslā un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, īss augu veģetācijas periods.
resursi Dabas bagātības, enerģijas avoti, izejvielu, materiālu krājumi, naudas līdzekļi, darbaspēks u. tml., ko var izmantot kādam mērķim, darbībai, norisei.
negaiss Dabas parādība – zibens ar pērkonu, lietu, arī stiprām vēja brāzmām.
dabas katastrofa dabas parādību postoša izpausme (piem., plūdi, viesuļvētras, zemestrīces).
darbība Dabas parādību spēcīga izpausme, kas rada izmaiņas apkārtējā vidē.
naturālists Dabas pētnieks, dabaszinātnieks.
stihiska nelaime dabas stihija, dabas katastrofa, to radītie postījumi, zaudējumi.
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
melodija Dabas vai dzīvnieku radītu raksturīgu skaņu kopums.
sistemātika Dabaszinātņu nozare, kas apraksta, klasificē (objektus), dod tiem nosaukumus.
pašattīrīšanās Dabiska attīrīšanās, bez ārējas iedarbības.
okers Dabiska minerālkrāsa dzeltenīgos vai sarkanīgi brūnos toņos.
dienas gaisma dabiskā saules gaisma.
promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi.
starpteka Dabiska vai mākslīga ūdenstece, kas savieno divas ūdenstilpes, atzars aiz salām u. tml.
grota Dabiska vai mākslīgi izveidota (sekla) ala; alas paplatinājums aiz šauras ieejas.
vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir taukskābju un dažu augstāku spirtu esteri.
līme Dabiska vai sintētiska viela, ko lieto dažādu vai vienādu materiālu neizjaucamai savienošanai līmējot.
atraktants Dabiska vai sintezēta viela, kas pievilina dzīvniekus.
stihija Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide.
gaisma Dabiskais apgaismojums; laiks, kad pastāv šāds apgaismojums.
šķiedra Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiāla tievs, garš veidojums.
katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
silikāti Dabiskie silīcijskābju sāļi, plašākā minerālu klase, kas kopā veido 80% Zemes garozas masas.
dabiskā radioaktivitāte dabisko izotopu (rādija, polonija, urāna, torija u. c.) radioaktivitāte.
faktoriāls Dabisko skaitļu rindas secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam noteiktam skaitlim.
balzams Dabisks produkts, kas satur ēteriskas eļļas, sveķus un smaržvielas; līdzvērtīgs sintētiski iegūts lielmolekulārs savienojums.
ūdensbaseins Dabisks reljefa iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
monokristāls Dabisks vai mākslīgi iegūts kristāls ar viendabīgu, nepārtrauktu kristālrežģi.
vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
brīvs Dabisks, bez sasprindzinājuma, arī nepiespiests, nesamākslots.
stāja Dabisks, parasti vertikāls, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas saistīts ar kādas darbības veikšanu.
apsvilināt Dabūt (ādas) iekaisumu (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, lietošanā, rīcībā (parasti kādas darbības rezultātā).
iegūt Dabūt (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm.
apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.).
saņemt Dabūt atpakaļ (piem., ko uzglabāšanā, labošanā iedotu).
dabūt pa mīkstumiem dabūt pērienu.
dabūt (ar) siksnu dabūt pērienu.
dadaists Dadaisma pārstāvis.
ciglis Dadzītis.
dagestāņi Dagestānas pamatiedzīvotāji.
dagestāņi Dagestānas pamatiedzīvotājs.
prologs Daiļdarbā – ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
literārā tiesa daiļdarba apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
ekspozīcija Daiļdarba daļa, kurā raksturoti apstākļi un personu attieksmes līdz galvenās darbības, konflikta sākumam.
fabula Daiļdarba satura īss izklāsts; sižets.
pārstrādājums Daiļdarba, muzikāla sacerējuma u. tml. pārveidojums.
radiovariants Daiļdarbs, kas pārveidots pārraidīšanai pa radio.
dienasgrāmata Daiļdarbs, kas rakstīts šādā formā.
teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piem., kādā virzienā, žanrā).
literārais mantojums Daiļdarbu kopums, ko pēc savas nāves atstājis rakstnieks.
rakstniecība Daiļdarbu sacerēšana; literārā darbība.
daiļdārznieks Daiļdārzniecības speciālists.
vārda māksla daiļliteratūra.
dzeja Daiļliteratūras veids – saistītā valodā sacerēti daiļdarbi; šādā veidā uzrakstītu daiļdarbu kopums.
personu runa daiļradē attēloto personu (personāža) runa.
personāža runa daiļradē attēloto personu (personāža) runa.
mūza Daiļrades iedvesmas avots (piem., dzejniekam, māksliniekam).
pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.).
piruete Daiļslidošanā – ātrs apgrieziens uz slidas purngala.
aksels Daiļslidošanā – pusotra apgrieziena lēciens atmuguriski, piezemējoties uz pretējās kājas.
šķelt Dalīt (ģeometrisku ķermeni) divās vai vairākās daļās.
segmentēt Dalīt (ko) segmentos vai mazākās daļās.
dozēt Dalīt (ko) vienā reizē lietojamās dozās (1).
kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot ar knaiblēm, starp nagiem, pirkstiem u. tml.
jaukt Dalīt pa detaļām, elementiem.
periodizēt Dalīt periodos.
smalcināt Dalīt sīkās daļās.
lupināt Dalīt, ņemt nost (sīkas, nelielas daļas no kā).
lozēt Dalīt, piešķirt (piem., mantas, vietas, pienākumus) pēc kādas nosacītas zīmes (lozes), kas izvēlēta un paņemta (no to kopuma).
diferencēt Dalīt, šķirt (pēc kādas pazīmes).
klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu; kliedēt (2).
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), līdzinot plānākā slānī.
jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, šķelties, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos, arī, piem., trieciena, spiediena iedarbībā.
jukt Dalīties daļās, gabalos, pārvērsties irdenā masā.
drupt Dalīties nelielās, arī sīkās daļās (par ko irdenu, trauslu); noārdīties.
šķīst Dalīties, jukt, zaudēt formu (kļūstot gatavam, mīkstam).
trunēt Dalīties, sairt īpašu parazītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt.
trūdēt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām; pūt (1).
trupēt Dalīties, sairt, īpašu parazītisko sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
pārnest Dalot (tekstu), novietot (tā daļu) citā vietā.
izdalīt Dalot (vienu skaitli ar otru), iegūt dalījumu.
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piem., ārdot, laužot, graujot) likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
iedalīt Dalot piešķirt (kam, kādam mērķim) no kāda kopuma.
atdalīties Daloties (kam lūstot, drūpot, trūkstot u. tml.), zaudēt saistību (ar ko), atšķelties nost.
taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis.
treknums Daļa (gaļas gabalam), kas satur daudz tauku; taukums.
griezējdaļa Daļa (ierīcei, detaļai), ar kuru griež [2](1).
vidusposms Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusdaļa (2).
vidusdaļa Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
sīpols Daļa (matam), kas atrodas zem ādas.
tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas ir paredzēta noteiktam nolūkam, arī ko piešķir, dod kādam.
segments Daļa (no kāda kopuma, veseluma), kas grupējama pēc noteiktām pazīmēm.
sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piem., žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
posms Daļa (parasti auga stumbram, zaram) starp diviem mezgliem.
posms Daļa (parasti daiļdarbā, tekstā), kam ir samērā nobeigts saturs.
stumbenis Daļa (parasti kājai vai rokai), kas palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās).
posms Daļa (piem., dzelzceļa līnijai, autobusa maršrutam) starp divām stacijām, pieturām, arī vietām.
pacēlums Daļa (priekšmetam, veidojumam), kas ir izliekta uz augšu.
vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū; vidusdaļa (1).
vidusdaļa Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū.
pusgrauds Daļa ražas, ko pusgraudnieks atdod zemes īpašniekam.
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā (kas) pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradies, varētu notikt u. tml.
pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē.
lielā puse daļa, kas (nedaudz) pārsniedz pusi.
mazākā tiesa daļa, kas ir mazāka par pusi.
lielākā daļa daļa, kas pārsniedz pusi.
lielākā tiesa daļa, kas pārsniedz pusi.
pusdraudzene Daļēja draudzene.
pusēna Daļēja, nepilnīga ēna; vieta, kur ir daļēja, nepilnīga ēna.
pusizdzerts Daļēji (apmēram līdz pusei) izdzerts.
pusizēsts Daļēji (apmēram līdz pusei) izēsts.
pusizsmēķēts Daļēji (apmēram līdz pusei) izsmēķēts.
pusēsts Daļēji (apmēram līdz pusei) noēsts, apēsts.
pusaizaudzis Daļēji aizaudzis.
puscaurlaidīgs Daļēji caurlaidīgs.
puscaurspīdīgs Daļēji caurspīdīgs.
pusguļus Daļēji guļus, ar paceltu un atbalstītu ķermeņa augšdaļu.
pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
apārstēt Daļēji izārstēt; ārstējot nedaudz uzlabot veselības stāvokli.
apdziedēt Daļēji izdziedēt.
puslegāls Daļēji likumīgs, daļēji legāls.
pusmežonīgs Daļēji mežonīgs (par dzīvniekiem).
puspamests Daļēji pamests novārtā, atstāts bez uzraudzības.
puspelēks Daļēji pelēks; tāds, kuram viena no dominējošajām krāsām ir pelēkā.
aprast Daļēji pierast, pierodot samierināties (ar ko).
ogle Daļēji sadedzis cietas organiskas vielas (parasti koka) gabals.
apdzīt Daļēji sadzīt.
pusfabrikāts Daļēji sagatavots pārtikas produkts, kam pirms lietošanas pārtikā nepieciešama beidzamā apstrāde (cepšana, vārīšana u. tml.).
puskaltis Daļēji sakaltis (par pārtikas produktiem).
pussēdus Daļēji sēdus, daļēji – guļus.
rāpu Daļēji tupus, daļēji – rāpojot uz ceļiem vai četrrāpus.
plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē atmosfērā, augstu temperatūru procesos un kodolu sintēzes iekārtās.
pusjucis Daļēji zaudējis prāta spējas.
pairt Daļēji zaudēt savstarpējās saiknes; pajukt.
ar pusausi (klausīties, dzirdēt u. tml.) daļēji, arī neuzmanīgi, pavirši (klausīties, dzirdēt u. tml.).
puslīdz Daļēji, gandrīz.
pusdarīts Daļēji, līdz pusei padarīts; iesākts darīt un nepabeigts.
puspievērts Daļēji, ne līdz galam pievērts.
ar pusaci (vērot, skatīties, redzēt u. tml.) daļēji, nepilnīgi (vērot, skatīties, redzēt u. tml.).
ieskicēt Daļēji, nepilnīgi attēlot (daiļdarbā).
zināmā mērā daļēji, nosacīti.
savu tiesu daļēji, pa daļai.
vienu tiesu daļēji, pa daļai.
pusplaucis Daļēji, pa pusei izplaucis; tāds, kas ir sācis plaukt, bet vēl nav pilnīgi izplaucis.
pussatrūdējis Daļēji, pa pusei satrūdējis.
ieplēst Daļēji, vietumis saplēst; plēšot radīt bojājumu.
ar vienu kāju daļēji.
pa daļai daļēji.
pusnemaņa Daļējs apziņas, samaņas, arī rīcībspējas zudums.
pusbads Daļējs bads – situācija, stāvoklis, kad nepietiek ēdiena.
pusdraugs Daļējs draugs.
hipovitaminoze Daļējs kāda vitamīna trūkums organismā.
pusparazīts Daļējs parazīts; tāds, kas spēj dzīvot un baroties arī patstāvīgi, bez saimnieka organisma.
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli.
pusrads Daļējs radinieks.
lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums, šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
atvieglojums Daļējs vai pilnīgs atbrīvojums (piem., no kādiem pienākumiem, nodevām, maksas); prasību, grūtību samazinājums.
invaliditāte Daļējs vai pilnīgs darbaspēju zudums, piem., slimības vai ievainojuma dēļ.
darbnespēja Daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums slimības, nelaimes gadījuma u. tml. iemeslu dēļ; darba nespēja.
kosmiskie stari daļiņu plūsma, kas nāk no kosmosa.
neīsts daļskaitlis daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju vai lielāks par to.
īsts daļskaitlis daļskaitlis, kas nesatur veselo skaitli.
decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kura saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas pierakstā no veselā skaitļa ir atdalīts ar komatu.
īstais daļskaitlis daļskaitlis, kura skaitītājs ir mazāks par saucēju.
daļa Daļskaitlis; matemātisks uzdevums ar daļskaitļiem.
konstruktors Daļu, detaļu komplekts, no kā bērni veido dažādas konstrukcijas (piem., būves, figūras).
aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību.
mols Dambis, kas no cietzemes iestiepjas jūrā un pasargā ostu no jūras viļņiem, ledus, sanesumiem u. tml.
simtlauciņu Dambrete, kuru spēlē uz galdiņa, kas ir sadalīts 100 lauciņos.
dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņa pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
dāmu istaba dāmu tualete.
DK Dānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
Rigsdags Dānijas parlaments (līdz 1953. g.).
supervīzija Darba (parasti ar cilvēkiem saistīta) uzraudzīšana, konsultāciju un psiholoģiska atbalsta sniegšana darbiniekiem.
pieniņš Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
aste Darba daļa, kas palikusi nepadarīta, nepabeigta.
darbarokas Darba darītāji.
maizes devējs Darba devējs.
atpūta Darba gaitu izbeigšana vecuma dēļ.
programma Darba kārtība, plāns (kādam pasākumam, sanāksmei).
cilvēkdiena Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā dienā.
cilvēkstunda Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
virsstundas Darba laiks, kas pārsniedz normēto darba laiku; darbs, ko veic šajā laikā.
ierīce Darba līdzeklis (parasti tehnoloģiskā iekārtā), kas paredzēts noteiktam uzdevumam.
kombains Darba mašīna, kas izpilda vairākas darbības, veicot noteiktu apstrādes ciklu.
slimības lapa darba nespējas lapa.
slimības nauda darba nespējas pabalsts.
strādāt Darba procesā, darbojoties izmantot (ko); darboties (ar ko).
piestrādāt Darba procesā, strādājot piestiprināt.
prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai; šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
virsprodukts Darba produkts, kurš (materiālo vērtību ražošanā) saražots vairāk par to, kas vajadzīgs darbaspēka atražošanai.
apgrozība Darba produktu apmaiņa ar naudas starpniecību, preču pārvēršana naudā.
īlens Darba rīks caurumu izduršanai – spalā iestiprināts tievs, smails metāla stienītis.
izkapts Darba rīks zāles vai labības pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
ražošanas līdzekļi darba rīku un citu priekšmetu kopums, ko izmanto ražošanas procesā.
birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs pedantisks formālisms, neiedziļināšanās kārtojamo jautājumu būtībā.
pirmais maijs darba svētki, LR Satversmes sapulces sasaukšanas diena.
meistars Darba tiešais vadītājs un organizētājs (kādā ražošanas iecirknī).
kilogrammetrs Darba un enerģijas mērvienība – darbs, ko veic viens spēka kilograms vienu metru garā ceļa posmā.
dzīvais inventārs darba un produktīvie mājdzīvnieki (kādā saimniecībā).
izstrādes diena darba uzskaites vienība kolhozos (līdz 1960. gadam).
bosings Darba vadītāja vai vadības īstenots psiholoģisks terors pret darbinieku (darbiniekiem).
pēctecis Darba, amata, arī tradīciju turpinātājs.
specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
kolēģis Darbabiedrs; tā paša aroda, profesijas pārstāvis.
darbadiena Darbalaika uzskaites vienība (lauksaimniecības uzņēmumos padomju varas laikā).
sociālistiskā sacensība darbaļaužu mobilizēšanas metode, kuras mērķis bija kāpināt darba ražīgumu (padomju iekārtā).
zobs Darbarīka griezējdaļa, griezējšķautne.
nedzīvais inventārs darbarīki, mašīnas, saimniecības piederumi, transportlīdzekļi (kādā saimniecībā, uzņēmumā).
kalts Darbarīks – tērauda stienītis, kam parasti vienā galā ir asmens, bet otrā spals.
nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) – spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, reizēm arī galu; šāds aukstais ierocis.
slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
knaibles Darbarīks (piem., kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
adāmadata Darbarīks adīšanai – pagarš stienītis ar smailākiem galiem; adāmā adata.
skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
cērte Darbarīks ar asu galu (piem., akmeņu skaldīšanai); cirtnis.
cirtnis Darbarīks ar asu galu cietu materiālu apstrādei.
konservu nazis darbarīks ar asu šķautni konservu kārbu atvēršanai.
gludeklis Darbarīks drēbju gludināšanai ar karstumu un spiedienu.
šķēres Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; grieznes.
grieznes Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; šķēres.
lauznis Darbarīks laušanai – dzelzs stienis ar asu galu.
āmurs Darbarīks sišanai – kātam piestiprināts garens dzelzs, retāk koka gabals.
uzgriežņu atslēga darbarīks skrūvju un uzgriežņu skrūvēšanai ar noteiktu žokļu atvērumu.
adata Darbarīks šūšanai – tievs metāla irbulis ar smailu galu un caurumu otrā galā diega ievēršanai.
tamboradata Darbarīks tamborēšanai – samērā tievs stienītis ar āķveida galu.
zāģis Darbarīks, instruments ar asmeņiem, kuri izvietoti metāla plātnes vai diska malās, vai arī ir piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; darbmašīna ar šāda veida asmeņiem.
parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas apzināti nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem.
darba tirgus darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma attiecību kopums.
pamatdarbavieta Darbavieta, kurā (kāds) strādā pastāvīgā darbā.
podnieka virpa darbgalds ar rotējošu ripu māla trauku veidošanai.
skrūvsols Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds.
skrūvgalds Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols.
transporta darbi darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu.
lauka darbi darbi, kas veicami, apstrādājot laukus.
iekšdarbi Darbi, ko veic telpās; iekšējās apdares darbi celtniecībā.
apdrošināšana Darbība --> apdrošināt.
atvadas Darbība --> atvadīties; atvadīšanās.
augļošana Darbība --> augļot; augstu procentu ņemšana par aizdoto naudu.
darināšana Darbība --> darināt.
darīšana Darbība --> darīt.
dresūra Darbība --> dresēt; dresēšanas paņēmienu kopums; uzstāšanās ar dresētiem dzīvniekiem.
dziedāšana Darbība --> dziedāt.
iedzīšana Darbība --> iedzīt.
iegāde Darbība --> iegādāt, iegādāties; iegādāšanās.
ievade Darbība --> ievadīt; ievadīšana.
izdale Darbība --> izdalīt (1); izdalīšana.
izdošana Darbība --> izdot.
izolācija Darbība --> izolēt (2); nošķirošana, nodalīšana atsevišķā telpā.
makšķerēšana Darbība --> makšķerēt; šāds atpūtas un sporta veids.
nogāde Darbība --> nogādāt; nogādāšana.
padarīšana Darbība --> padarīt.
plānošana Darbība --> plānot; plāna vai plānu izstrādāšana.
reducēšana Darbība --> reducēt.
reducēšanās Darbība --> reducēties.
redzēšanās Darbība --> redzēties.
refinansēšana Darbība --> refinansēt; līdzekļu piesaistīšana, ko veic kredītiestādes, lai tos izmantotu bankas kredītu izsniegšanai.
sazināšanās Darbība --> sazināties; savstarpēja mijiedarbība, kurā tiek pārraidīta informācija.
slēpošana Darbība --> slēpot, arī sporta veids.
slidošana Darbība --> slidot.
šaušana Darbība --> šaut; šādas darbības radītais troksnis.
pusgaita Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtām, mehānismiem u. tml.).
revīzija Darbība, arī rezultāts --> revidēt (2); (kā) pārskatīšana, mainīšana.
rotaļa Darbība, darbību kopums priekam, izklaidei, atpūtai.
starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi, saikni (piem., starp cilvēkiem, valstīm).
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
cīņa Darbība, darbību kopums, kurā viens otru cenšas pārspēt (fiziska spēka, veiklības, arī zināšanu, prasmes ziņā).
nodarbošanās Darbība, darbs, ko kāds veic.
reakcija Darbība, izturēšanās, ko izraisa kādas citas darbības, norises ietekme.
atbilde Darbība, izturēšanās, ko izraisījusi kāda cita darbība vai jautājums; reakcija.
pēcdarbība Darbība, kas noris pēc kādas citas darbības, arī citas darbības ietekmē.
izdevējdarbība Darbība, kas saistīta ar grāmatu, žurnālu, avīžu u. c. iespieddarbu izdošanu un realizēšanu.
tāldarbība Darbība, kas skar kādus objektus samērā lielā attālumā.
pretdarbība Darbība, kas vērsta pret kādu fizikālu iedarbību un ir līdzvērtīga tās izpausmei.
pretdarbība Darbība, ko izraisījusi kāda cita darbība un kas ir vērsta pret to.
plūsma Darbība, norise, kuras atsevišķas sastāvdaļas ir savstarpēji, secīgi saskaņotas.
svinības Darbība, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piem., ar svētkiem, kādu notikumu).
pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, diversantu darbību.
pakalpojums Darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu; šādu darbību, pasākumu kopums.
starpniecība Darbība, paudums, kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (piem., par interneta tīklu).
nonākt Darbībā, procesā izveidoties, rasties.
nonākt Darbībā, procesā sasniegt (kādu stāvokli, pakāpi, stadiju).
akreditācija Darbība, process --> akreditēt (2); valsts institūcijas pilnvarojums, atļauja darboties (kādai mācību iestādei), īstenot (noteiktu mācību programmu).
apdziedāšanās Darbība, process --> apdziedāties.
apsilde Darbība, process --> apsildīt; apsildīšanas sistēma.
apstarošana Darbība, process --> apstarot; iedarbošanās uz cilvēka organismu ar jonizējošo starojumu (ārstnieciskos nolūkos).
attece Darbība, process --> attecēt [1]; šķidruma plūsma prom (piem., no kāda orgāna).
dalīšana Darbība, process --> dalīt.
degustācija Darbība, process --> degustēt.
demonstrācija Darbība, process --> demonstrēt.
demontāža Darbība, process --> demontēt; demontēšana.
denunciācija Darbība, process --> denuncēt; slepens ziņojums ar apsūdzošu saturu, bet bez pierādījumiem.
destilācija Darbība, process --> destilēt; pārtvaice.
digitalizācija Darbība, process --> digitalizēt.
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt; aizsākums, pirmās sekmes (kādā darbā).
irdināšana Darbība, process --> irdināt.
izbūve Darbība, process --> izbūvēt; izbūvēšana, izveidošana.
izslēgšana Darbība, process --> izslēgt(1); (kā) darbības pārtraukšana.
izstrādne Darbība, process --> izstrādāt; izstrādāšana; izstrāde.
izstrāde Darbība, process --> izstrādāt; izstrādāšana.
izvade Darbība, process --> izvadīt.
izvadīšana Darbība, process --> izvadīt.
konfrontācija Darbība, process --> konfrontēt (2); pretstatu cīņa, sadursme.
modernizācija Darbība, process --> modernizēt; (kā) pārveidošana, atbilstoši jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem.
noliece Darbība, process --> noliekt; leņķis, par kādu (kas) noliecas, ir noliecies.
novade Darbība, process --> novadīt (2); novadīšana prom.
padeve Darbība, process --> padot (2).
pārbūve Darbība, process --> pārbūvēt; (kā) pārveidošana, pārtaisīšana.
pārdale Darbība, process --> pārdalīt (1); (kā) sadalīšana.
pārdale Darbība, process --> pārdalīt (2); atkārtota sadale.
pārvalde Darbība, process --> pārvaldīt.
piedošana Darbība, process --> piedot [2]; savstarpējo attiecību izlīdzinājums (piem., pēc pāri nodarījuma).
piegāde Darbība, process --> piegādāt; (kā) piegādāšana, nodrošināšana (ar ko).
piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (1); juridiski noteikta saistība vai emocionāla saikne (ar ko).
piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (2); (kā) piesaistīšana, iesaistīšana (piem., kopīgā darbā).
pietece Darbība, process --> pietecēt (2); ūdens daudzums, kas pietek klāt (kādai ūdenstilpei).
pievade Darbība, process --> pievadīt; (kā) pievadīšanas sistēma.
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot; uzlabošana, pilnīgošana.
sadale Darbība, process --> sadalīt (2).
sadale Darbība, process --> sadalīt (5).
salaide Darbība, process --> salaist (3); noteiktā veidā, parasti cieši, savienot (detaļas, elementus u. tml.).
slīde Darbība, process --> slīdēt (1).
specifikācija Darbība, process --> specificēt; dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija.
uzlidojums Darbība, process --> uzlidot (1, 3).
vulgarizācija Darbība, process --> vulgarizēt; panākt, būt par cēloni, ka kas (piem., atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot; izveidošana.
novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt, novirzīties; lielums, par kādu (kas) ir novirzījies vai atšķiras (no nospraustā kursa, noteiktās normas u. tml.).
pārbīde Darbība, process, arī rezultāts --> pārbīdīt (1).
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt; signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, radio, interneta vai cita veida sakarus.
trūde Darbība, process, arī rezultāts --> trūdēt.
pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek apstrādāts, pārveidojot par ko citu.
pārveide Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots citāds, būtiski izmainīts.
pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots, ieviešot ko jaunu, veicot labojumus, grozījumus u. tml.
pārveide Darbība, process, kurā (viela, enerģija u. tml.) iegūst citu veidu.
instalācija Darbība, rezultāts --> instalēt (1); elektrības, gāzes, vēdināšanas u. tml. tehniskas sistēmas ierīkošana.
instalācija Darbība, rezultāts --> instalēt (2); programmatūras ielaišana datorā.
plaukums Darbība, rezultāts --> plaukt (1); pumpuru raisīšanās, ziedēšanas laiks.
simulācija Darbība, rezultāts --> simulēt, kā neesoša atdarinājums; izlikšanās.
neceļš Darbība, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, morāli pagrimst.
akcija Darbība, rīcība, pasākumu kopums kāda mērķa sasniegšanai.
uzraudzība Darbība, stāvoklis --> uzraudzīt; sistēma, kas nodrošina kāda procesa, parādības novērošanu un regulēšanu.
saskare Darbība, stāvoklis (piem., priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu, iedarbojas cits uz citu.
apsardzība Darbība, stāvoklis, kad (kas) tiek apsargāts.
zemskare Darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piem., skrienot, lecot).
vingrinājums Darbība, uzdevums, ko veic, lai attīstītu kādas iemaņas, spējas, arī iegūtu psihisku vai fizisku īpašību.
prakse Darbība, veicamo uzdevumu kopums (piem., ārstam, juristam).
subjekts Darbības darītājs, procesa izjutējs, ko visbiežāk izsaka ar teikuma priekšmetu.
industrija Darbības joma, kurā tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi, kur darbība norit vērienīgi, dodot produkciju lielā apjomā.
misija Darbības mērķis, uzdevums; sūtība.
aprīkojums Darbības nodrošināšanai, (kā) funkcionēšanai nepieciešamo priekšmetu, ierīču, mehānismu u. tml. kopums.
specializācija Darbības organizēšana noteiktā veidā (kādā nozarē, specialitātē).
instruments Darbības paņēmiens; līdzeklis; iespēja.
stratēģija Darbības principu, darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
dramatisms Darbības sasprindzinātība, asu konfliktu strauja attīstība (mākslas darbā).
ir Darbības vārda "būt" 3. personas forma.
iraid Darbības vārda "būt" novecojusi 3. personas forma; ir [1].
saitiņa Darbības vārda (piem., būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar lietvārdu vai apstākļa vārdu izteicējā.
pasīvs Darbības vārda ciešamā kārta.
aktīvs Darbības vārda darāmā kārta.
divdabis Darbības vārda forma, kam piemīt divu vārdšķiru – darbības vārda un īpašības vārda vai apstākļa vārda – īpašības.
pagātne Darbības vārda forma, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms runas momenta.
ciešamā kārta darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, ka darbība tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
kārta Darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka darbības subjekta un objekta attieksmes.
indikatīvs Darbības vārda īstenības izteiksme.
vēlējuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
pavēles izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka pamudinājumu, lūgumu, aicinājumu vai aizliegumu veikt kādu darbību; imperatīvs.
atstāstījuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda, ka runātājs atstāsta cita teikto, par kā patiesību nav pārliecinājies.
vidējā kārta darbības vārda kārta, kas izsaka, ka darbības subjekts reizē ir arī darbības objekts.
veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
perfekts Darbības vārda laika forma – pagātnē pabeigta darbība, kuras rezultāts turpinās tagadnē; saliktā tagadne.
saliktā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti.
nākotne Darbības vārda laika forma, kas norāda uz darbības norises laiku pēc runas momenta.
konjugācija Darbības vārda locīšanas tips; darbības vārdu grupa ar kopīgu formu veidošanas paradigmu.
supīns Darbības vārda nelokāmā forma, kas izsaka darbības mērķi blakus kustības darbības vārdiem.
infinitīvs Darbības vārda nenoteiksmes forma.
imperfekts Darbības vārda pagātnes forma, kas apzīmē ilgstošu darbību; nepabeigtā pagātne.
nenoteiksme Darbības vārda pamatforma, kas vispārīgi nosauc darbību.
kauzatīvs verbs darbības vārds, kas izsaka darbības vai stāvokļa ierosinājumu (dzirdīt – likt dzert).
nekārtns darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
neregulārs darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
bezpersonas verbs darbības vārds, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju; vienpersonas verbs.
pārejamība Darbības vārdu leksiski gramatiska kategorija, kas izsaka darbības vārda spēju saistīties ar objektu akuzatīvā bez prievārda; transitivitāte.
imperatīvs Darbības vārdu pavēles izteiksme.
modelis Darbības, funkcionēšanas veids.
uzplūdi Darbības, norises aktivitātes kāpinājums (parādībām sabiedrībā).
rezultāts Darbības, norises iznākums; kādu apstākļu sekas.
ritms Darbības, procesa norises veids, arī temps.
motivācija Darbības, rīcības pamatojums, izskaidrojums.
vadība Darbību (piem., lēmumu pieņemšanas, rīkojumu, norādījumu došanas) kopums, kas nodrošina sabiedriskas institūcijas, iestādes, uzņēmuma, darba kolektīva u. tml. darbību vēlamajā veidā.
rezervācija Darbību kopums, ar ko nodrošina (kā, piem., viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai paredzētajā laikā.
kriminālvajāšana Darbību kopums, kas kriminālprocesuālos likumos paredzēts noziegumu atklāšanai, krimināllikumu piemērošanai personai, kas izdarījusi noziegumu.
kopspēle Darbību kopums, ko reizē veic vairāki vai daudzi darītāji (piem., sporta spēlēs).
sacensība Darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu (piem., sasniegumu, darba rezultātu ziņā).
industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums).
tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai kādu sodītu.
lietvedība Darbību kopums, sistēma (piem., iestādē, organizācijā), kas nodrošina dokumentu sagatavošanu, sistematizāciju un glabāšanu, veic korespondences apstrādi u. tml.
darbs Darbību, pasākumu kopums kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē.
normalizācija Darbību, pasākumu kopums, lai (kas) atbilstu noteiktai normai, pieņemtiem standartiem.
treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
darba ietilpība darbietilpība.
darba ietilpīgs darbietilpīgs.
aktīvs Darbīgāko, rosīgāko biedru grupa (kādā organizācijā, kolektīvā).
aktīvists Darbīgs, rosīgs, iniciatīvas bagāts (kādas organizācijas, kolektīva) biedrs.
taurēt Darbināt (transportlīdzekļa) signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
šaut Darbināt ieroci, lai panāktu, ka no tā virzītā lode, šāviņš u. tml. nogalina (ko).
korektors Darbinieks (piem., izdevniecībā, laikraksta redakcijā), kas labo manuskriptu pārrakstīšanā un poligrāfiskajā salikumā ieviesušās teksta kļūdas.
suflieris Darbinieks (piem., teātrī), kura uzdevums ir suflēt.
ģērbējs Darbinieks (piem., teātrī), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
pārdevējs Darbinieks (piem., veikalā), kura pienākumos ietilpst preču pārdošana.
līdzstrādnieks Darbinieks (piem., zinātniskā iestādē, izdevniecībā).
uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko).
lietvedis Darbinieks, kas (iestādē, organizācijā) sagatavo un apstrādā dokumentus, veic saraksti u. tml.
reportieris Darbinieks, kas (plašsaziņas līdzekļiem) piegādā ziņas, ievāc informāciju (parasti no notikuma vietas).
apgaismotājs Darbinieks, kas atbild par apgaismošanu (teātrī, televīzijā u. tml.), darbinieks, kas apgaismo (noteiktas vietas).
dispečers Darbinieks, kas centralizēti vada kāda objekta (piem., lidostas, autostacijas, elektrostacijas, ražošanas iecirkņa) darbību.
rekvizitors Darbinieks, kas gādā rekvizītus (1), atbild par tiem.
kurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piem., dokumentus).
velokurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piemēram, dokumentus), braucot ar velosipēdu.
pārzinis Darbinieks, kas pārrauga (ko), ir atbildīgs (par ko).
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
kasieris Darbinieks, kas pieņem skaidras naudas maksājumus, pārdod biļetes vai veic citas ar skaidru naudu saistītas operācijas.
tabeļvedis Darbinieks, kas reģistrē, fiksē, aprēķina uzņēmumā nodarbināto faktisko darba laiku.
referents Darbinieks, kas sagatavo lietas, sniedz ziņas, konsultē par noteiktiem jautājumiem.
rakstvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
kantorists Darbinieks, kas strādā kantorī (1); grāmatvedības, lietvedības darbinieks.
laborants Darbinieks, kas strādā laboratorijā un veic analīzes vai citus tehniskus darbus.
uzskaitvedis Darbinieks, kas uzņēmumā veic, piemēram, darba un darbalaika uzskaiti, pārbauda preču piegādes dokumentus.
laborants Darbinieks, kas zinātniskā vai mācību iestādē veic dažādus tehniskus darbus (parasti padomju laikā).
kadrs Darbinieku kopums (iestādē, uzņēmumā, nozarē).
personāls Darbinieku kopums kādā iestādē, uzņēmumā u. tml.
štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē ar noteiktiem amatiem un algām).
šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš u. tml.).
zvanīt Darbinot mehānisku ierīci, panākt, ka cita signālierīce rada skaņas; saukt kādu pie telefona.
zvanīt Darbinot signālierīci, radīt noteiktas frekvences skaņu; atskanēt šādai skaņai.
zvanīt Darbinot zvanu, panākt, ka tas rada skaņu.
izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (kā kvalitāti, īpašības, piemērotību).
kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam, darbiniekam).
urbis Darbmašīna (parasti rokas), kurā izmanto šādu instrumentu; instruments, ierīce, ar ko urbj (ko).
veseris Darbmašīna ar āmurveida krītošām daļām; šādas darbmašīnas krītošā daļa.
frēzmašīna Darbmašīna ar rotējošu griezējinstrumentu (frēzi) cietu materiālu apstrādei.
urbjmašīna Darbmašīna caurumu, dobumu veidošanai.
šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā.
remontdarbnīca Darbnīca remontdarbu veikšanai.
miecētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kur miecē jēlādas.
adītava Darbnīca, cehs, kurā ada ar mašīnām.
garantijas darbnīca darbnīca, kas veic garantijas remontu.
ateljē Darbnīca, kurā izgatavo dažādus izstrādājumus pēc individuāliem pasūtījumiem.
ceplis Darbnīca, uzņēmums ar šādu krāsni.
noņemt Darbojoties (ar roku vai rokām), atvienot, atdalīt nost (ko piestiprinātu, pievienotu u. tml.).
pārslēgties Darbojoties ar kādu iekārtu, ierīci, pārslēgt.
uzņemt Darbojoties kāpināt (kā darbības ātrumu) līdz kādai pakāpei – piemēram, par ierīcēm, mehānismiem.
saražot Darbojoties radīt (ko).
sprauslot Darbojoties radīt neregulārus blakus trokšņus (piem., izplūdes dēļ) – par iekārtām, ierīcēm.
klaudzēt Darbojoties radīt šādu samērā skaļu troksni (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.).
pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
uzdurties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi); saskarties (ar negaidītu šķērsli).
uzgrūsties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi).
vaidēt Darbojoties, pārvietojoties, radīt stieptas, mainīga augstuma skaņas; būt tādam, kur atskan šādas skaņas.
šarlatānisms Darbošanās kādā nozarē (piem., medicīnā), uzdodoties par lietpratēju; peļņas gūšana, blēdoties un apkrāpjot citus cilvēkus.
pašdarbība Darbošanās pēc paša iniciatīvas, nesaskaņojot ar priekšniecību, vadību.
darbība Darbošanās, darba process (iekārtām, mašīnām, ierīcēm).
stihija Darbošanās, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
gaita Darbošanās, darbību kopums.
krāmēties Darboties (ar ko); veikt, darīt ko nepatīkamu vai tādu, kas prasa lielas pūles.
nosegt Darboties (sporta spēlē) tā, ka aizkavē pretinieka darbību.
segt Darboties (sporta spēlē) tā, lai kavētu pretinieka aktīvu darbību.
ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz pūļu, laika; darīt ko tūļīgi, lēni.
forsēt Darboties ar pastiprinātu jaudu.
mīdīties uz vietas Darboties bez rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni vai neattīstīties, neveidoties.
mīņāties uz vietas Darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
likt plecu pie pleca darboties kopīgiem spēkiem.
pretoties Darboties pretī (piem., kāda gribai); nepakļauties (piem., kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam).
uzsākt Darboties, dzīvot, būt (kāda laika, mūža perioda) pašā pirmajā posmā; iesākt (2).
strādāt Darboties, funkcionēt (par organismu, tā daļām); funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).
reaģēt Darboties, izturēties noteiktā veidā citas darbības, norises ietekmē.
klabināties Darboties, kustēties, radot klaboņu; ilgstoši, intensīvi klabināt (1).
pretdarboties Darboties, lai izraisītu pretēju darbību citai darbībai, arī lai vērstos pret citu darbību, stāvokli u. tml.
vārīties savā sulā darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju.
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
sākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā.
nolaist dibenā darboties, saimniekot tā, ka (kas) bankrotē, izput, panīkst.
turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā), atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
palīgdarbs Darbs (līdztekus pamatdarbam), kas dod papildu ienākumus.
melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
palīgdarbs Darbs (parasti mazkvalificēts), kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu.
dienests Darbs (parasti valsts iestādē).
teledarbs Darbs ārpus darbavietas (galvenokārt mājās), izmantojot datoru un tālruni.
gaita Darbs, darba pienākumi, kas saistīti ar noteiktu profesiju, amatu vai noteiktu darbības vietu.
būšana Darbs, darbības sfēra.
maize bez garozas darbs, dzīve, kurā nav nekā nepatīkama, grūta.
gani Darbs, kas saistīts ar mājlopu uzraudzīšanu ganībās; arī ganības.
rokudarbs Darbs, kas tiek veikts ar rokām; roku darbs.
stāvošs darbs darbs, kas tiek veikts, lielāko daļu darbalaika stāvot kājās.
priekšdarbs Darbs, kas veicams pirms cita darba sākšanas, parasti tā sagatavošanai.
pārstrādājums Darbs, kas veikts atkārtoti, (to) uzlabojot, pārveidojot.
papilddarbs Darbs, ko veic papildus pamatdarbam, arī iepriekš paredzētajam darbam.
sezonas darbs darbs, ko veic tikai noteiktā gada daļā.
līgumdarbs Darbs, ko veic, pamatojoties uz līgumu par konkrētā darba izpildi.
maizes darbs darbs, kurā nopelna nepieciešamos eksistences līdzekļus.
kopdarbs Darbs, kurā piedalās, kuru veic vairāki vai daudzi.
štelle Darbs, nodarbošanās; darīšanas.
gabaldarbs Darbs, par kuru maksā pēc padarītā daudzuma.
šance Darbs, strādāšana, arī darbavieta.
godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu.
sviedri Darbs; darba augļi.
liekēdis Darbspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
solis Darbu kopums (kādā vietā, laikā), to veikšana.
plūsmas metode darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
aizdārdināt Dārdinot aizvirzīties; ar lielu troksni aizbraukt.
pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nodārdināt Dārdošā, skaļā balsī noteikt, pateikt (ko).
nodārdēt Dārdot aizvirzīties prom.
aizdārdēt Dārdot aizvirzīties.
pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pusdārgakmens Dārgakmenim līdzīgs minerāls, ko izmanto rotaslietu izgatavošanai, bet kuru tradicionāli neuzskata par dārgakmeni (piem., ahāts, jašma, tirkīzs, topāzs).
berils Dārgakmens – šī minerāla dažādu paveidu dzidrs kristāls (piem., akvamarīns, smaragds).
gemma Dārgakmens vai pusdārgakmens ar iegravētu vai iegrieztu reljefu miniatūru attēlu.
hiacints Dārgakmens, cirkona paveids – sarkanbrūns vai sarkandzeltens caurspīdīgs minerāls.
kronis Dārgakmeņiem greznota galvas rota – valdnieka varas simbols.
raudze Dārgmetāla (zelta, sudraba, platīna u. tml.) daudzums sakausējumā; skaitlis, kas rāda šo daudzumu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma.
delikatese Dārgs, izmeklēts ēdiens.
vērtslieta Dārgs, vērtīgs, neliels priekšmets (parasti juvelierizstrādājums, piemēram, rotaslieta).
piramīdveida shēma darījums, kura dalībnieki gūst peļņu no jaunu dalībnieku iesaistīšanas.
norēķins Darījums, kurā notiek dažādu maksājumu un citu finansiālu darbību veikšana; naudas pārskaitījums.
aust Darināt (audumu) aužamajos stāvos.
madarot Darināt (ko), veidojot krāsainus rakstus, ornamentus; izrakstīt, musturot.
margot Darināt (rokdarbus, tos izrakstot, rotājot).
knipelēt Darināt mežģīnes, diegus savijot un sienot dažāda veida mezglus.
pakaļdarināt Darināt, veidot tādu pašu; viltot.
tapināt Darināt; veidot, izstrādāt.
abižot Darīt (kādam) pāri; aizvainot (kādu).
jautrināt Darīt (kādu) jautru.
izaicināt likteni darīt (ko) ar ļoti lielu risku; riskēt.
uz dullo darīt (ko) iepriekš negatavojoties, nedomājot (par to).
ielikt sirdi darīt (ko) no visas sirds, pilnīgi nododoties tam.
pārspīlēt Darīt (ko) pārāk daudz, pārāk bieži.
maksāt meslus darīt (ko) vai būt spiestam darīt (ko) kādam par labu, tam pakļaujoties, piekāpjoties.
izziņot Darīt (ko) zināmu, paziņot (daudziem vai visiem).
izmēģināt Darīt (ko), lai noskaidrotu (piem., kādu apstākli, iespēju).
spert izšķirošu (arī svarīgu, liktenīgu u. tml.) soli darīt (ko), rīkoties (kā).
darboties Darīt (ko), veikt (kādu darbību), neatrasties miera stāvoklī.
strādāt Darīt (parasti ko nevēlamu, negaidītu).
asināt Darīt asu (darbarīku, kam ir asmens).
daiļot Darīt daiļu.
(ap)gāzt kalnus darīt darbus, kas prasa lielu piepūli, lielu fizisko spēku; veikt ko lielu, nozīmīgu.
plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panāktu, sasniegtu.
miekšķēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
duļķot Darīt duļķainu (šķidrumu); maisot, jaucot u. tml. neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā).
atskaņot Darīt dzirdamu, pārraidīt – par skaņu reproducēšanas un pārraides aparātiem.
lēkt uz ecēšām Darīt gandrīz vai neiespējamo, rīkoties neapdomīgi.
gludināt Darīt gludu, līdzināt.
gurdināt Darīt gurdenu, vāju, nespēcīgu.
rakt bedri (kādam) darīt kādam ļaunu, (kādam) slepeni darīt sliktu.
darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku); būt aizņemtam (ar ko).
steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
lauzties atvērtās durvīs darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
lauzties vaļējās durvīs darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
skriet ar izkārtu mēli darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
ķēmoties Darīt ko nelietderīgu, nevajadzīgu.
blēņoties Darīt ko peļamu; darīt (arī teikt ko) nenopietni, bez nozīmes.
rokas smērēt darīt ko sliktu, noziedzīgu.
uzdzīvot Darīt ko tādu, kas parasti vai ilgstoši nav bijis iespējams (piemēram, materiālo apstākļu dēļ).
plicināt Darīt nabadzīgu, neizteiksmīgu.
blēņoties Darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
krist uz nerviem darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt.
palaidņoties Darīt palaidnības, draiskoties.
lēkt uz auguma darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses.
iepazīstināt Darīt pazīstamu (ar kādu, citu ar citu) klātbūtnē nosaucot (personas) vārdu.
popularizēt Darīt plaši zināmu, pazīstamu, iepazīstināt daudzus.
smaržoties Darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (ar parfimērijas, kosmētikas līdzekļiem).
lubricēt Darīt slidenu, palielināt slīdamību.
laist grīstē darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
izpirkt grēkus darīt tā, lai izlabotu (savu rīcību, izturēšanos).
mazgāt Darīt tīru (ko) ar ūdeni un dažādiem citiem līdzekļiem.
padarīt Darīt un pabeigt darīt.
vieglināt Darīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi, arī dzīvi).
gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kā) īstenošanai; būt gatavam, tikt gatavotam (turpmākai darbībai).
posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; gatavoties (1).
rādīt (ko) no labās puses darīt zināmas, izcelt (kā) labās īpašības, priekšrocības.
rādīt (ko) no sliktās puses darīt zināmas, izcelt (kā) sliktās īpašības, mīnusus.
rādīt Darīt zināmu (ceļu, kustības virzienu); ļaut, dot iespēju, ka (kāds) dodas (kurp).
izplatīt Darīt zināmu (daudziem), iepazīstināt (daudzus).
pateikt Darīt zināmu (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
sacīties Darīt zināmu (piem., kādu faktu), parasti runājot.
sludināt Darīt zināmu (piem., kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
kārt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
likt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
likt trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
sviest trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
pieteikties Darīt zināmu savu gaidāmo ierašanos pasaulē (par bērnu).
atvērt testamentu darīt zināmu testamenta saturu.
izdot Darīt zināmu, atklāt pretiniekam; nodot.
norādīt Darīt zināmu, dot noteiktu informāciju.
izvirzīt Darīt zināmu, izteikt (piem., domu, problēmu).
nest Darīt zināmu, nogādāt (piem., ziņu, vēsti).
stāstīt Darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko) rakstveidā, episkā daiļdarbā u. tml.
publicēt Darīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
uzrādīt Darīt zināmus (datus, faktus, ziņas u. tml.).
klausīties Darīt, rīkoties pēc (kāda) gribas, lūguma, padoma u. tml.; klausīt (1).
turēt doto vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
turēt savu vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
klausīt Darīt, rīkoties, ņemot vērā (kāda) teikto, pēc (viņa) gribas, lūguma, padoma u. tml.
īsināt Darīt, veidot īsāku.
slīpināt Darīt, veidot slīpāku vai slīpu.
pārforsēt Darīt, veikt (ko) pārāk spēcīgi, par daudz intensīvi.
braukt pa virsu darīt, veikt (ko) pavirši.
nodarboties Darīt, veikt (ko), nodoties (kam), pildīt noteiktus pienākumus.
ārdītājs Darītājs --> ārdīt.
dalītājs Darītājs --> dalīt.
dedzinātājs Darītājs --> dedzināt.
domātājs Darītājs --> domāt.
devējs Darītājs --> dot.
drupinātājs Darītājs --> drupināt.
dūrējs Darītājs --> durt.
iestādītājs Darītājs --> iestādīt.
irdinātājs Darītājs --> irdināt, tas, kas irdina (ko).
izpildītājs Darītājs --> izpildīt.
izvadītājs Darītājs --> izvadīt.
malējs Darītājs --> malt; cilvēks, kas strādā maltuvē, dzirnavās.
metējs Darītājs --> mest; sportists, kas specializējies kādā mešanas disciplīnā.
modelētājs Darītājs --> modelēt; speciālists, kas projektē, izstrādā skices, modelē (piem., apģērbu).
ņēmējs Darītājs --> ņemt; cilvēks, kas pērk, iegādājas (ko).
pildītājs Darītājs --> pildīt.
pinējs Darītājs --> pīt (1); amatnieks, kas nodarbojas ar pinumu darināšanu.
slaucējs Darītājs --> slaukt; lopkopis (liellopu fermā), kura darba pienākumos ietilpst govju slaukšana un to apkopšana.
slidotājs Darītājs --> slidot.
smidzinātājs Darītājs --> smidzināt.
spridzinātājs Darītājs --> spridzināt; cilvēks, kas spridzina.
valdītājs Darītājs --> valdīt.
patērēt Darot ko, būt aizņemtam (kādu laiku).
izpumpēties Darot ko, pilnīgi zaudēt spēkus.
gudrons Darvai vai piķim līdzīga masa, ko iegūst no naftas destilācijas blakusprodukta un izmanto bitumena ražošanā.
divgadīgās ziemcietes dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
sīpolmizas Dārza sīpola pazemes daļas ārējās, sausās zvīņlapas.
loki Dārza sīpola stobrveida lapas.
franču dārzs dārza tips, kas izveidojies Francijā, baroka laikmetā un kam raksturīgas ģeometriski precīzas, simetriskas formas.
putnubiedēklis Dārzā uzstādīts veidojums cilvēka figūras veidā putnu aizbiedēšanai; putnu biedēklis.
putnu biedēklis dārzā uzstādīts veidojums cilvēka figūras veidā putnu aizbiedēšanai.
parters Dārza vai parka zemākā daļa, kurā izvietoti zālāji, baseini, strūklakas, skulptūras u. tml.
ķirbis Dārzenis ar ložņājošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un lieliem, ovāli saplacinātiem vai lodveidīgiem augļiem.
garšsakne Dārzenis, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
pilsētas zaļā rota dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
dārzeņkopība Dārzkopības nozare – dārzeņu audzēšana iedzīvotāju patēriņam.
daiļdārzniecība Dārzkopības nozare – krāšņumaugu audzēšana, apstādījumu, parku ierīkošana un kopšana.
puķkopība Dārzkopības nozare – ziedaugu un citu nelielu krāšņumaugu audzēšana; attiecīgā zinātnes nozare.
dārznieks Dārzkopības speciālists, kas pārzina dārza kultūras un vada darbus dārzā vai dārzniecībā.
mičurinietis Dārzkopis, augļkopis – padomju selekcionāra I. Mičurina darba turpinātājs.
virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piem., dārzniecībā).
gaisa dārzs dārzs uz ēkas jumta, piem., viens no septiņiem pasaules brīnumiem – Semiramīdas ierīkotie jumta dārzi Babilonā.
sakņudārzs Dārzs, kur audzē sakņaugus.
krāšņumdārzs Dārzs, kurā audzē dekoratīvos augus un kas ierīkots skaistumam.
regulārais dārzs dārzs, parks, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija.
regulārais parks dārzs, parks, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija.
precizējums Dati, fakti u. tml., ar kuriem precizē kādu tekstu, formulējumu.
rādītājs Dati, kas iegūti kādas darbības rezultātā un raksturo kādu parādību, jomu u. tml.
koordināte Dati, ziņas (piem., adrese, telefona numurs), pēc kurām var atrast (kādu personu, iestādi u. tml.).
miskaste Datne nevajadzīgu dokumentu novietošanai.
virtuālais attēls datora atmiņā ievadīts grafisks attēls, kura izmēri ļauj to aplūkot displeja ekrānā tikai pa daļām.
darbatmiņa Datora atmiņa, kas nodrošina dažādu darbību veikšanu, strādājot ar datoru; operatīvā atmiņa.
lapa Datora ekrānā redzamā informācijas vienība.
interaktīvā tāfele datora ekrāns kā īpaša plāksne izmantošanai skolas mācību darbā.
datu bāze datora failā (datnē) sakārtots noteiktu datu kopums.
taimeris Datorā iebūvēts elektronisks pulkstenis, kas veidots ar aparatūru un programmatūru.
datorspēle Datorā ieprogrammēta vai lejupielādējama spēle.
taisnošana Datorā ierakstītā teksta rakstu zīmju horizontāla un vertikāla izlīdzināšana lappuses malās atbilstoši noteiktām prasībām.
diskvedis Datora ierīce, kas nodrošina datu ierakstīšanu un nolasīšanu no diskiem; draiveris.
tārps Datora kods, kas izplatās bez mijiedarbības ar lietotāju.
procesors Datora mezgls, kas pēc norādītās programmas veic datu apstrādi un attiecīgajos momentos ierosina pārējo mezglu darbību.
mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
karstais starts datora operatīva iedarbināšana, izmantojot tā stāvokli iepriekšējās darbības rezultātā.
programmēšana Datora programmu veidošanas process: programmas projektēšana, projekta realizēšana, programmas pareizuma pārbaude u. tml.
monitors Datora sastāvdaļa – elektroniska ierīce ar ekrānu, kas vizuāli attēlo apstrādāto informāciju.
cietais disks datora sastāvdaļa, kurā tiek uzglabāta informācija.
datora jauda datora spēja izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu laika vienībā.
vadība Datora un tā izpildāmo apstrādes procesu vadīšana, kas nodrošina noteiktu uzdevumu risināšanas un darbību izpildes secību.
atmiņas karte datora vai citu digitālu ierīču detaļa, kas nodrošina teksta, attēla, skaņas un citas informācijas saglabāšnu.
uzdevums Datoram izpildāmā darba pamatvienība; datora programma, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursus (piemēram, atmiņu, procesora laiku).
informācijas tehnoloģijas datori, telekomunikāciju iekārtas, datu pārraides kanāli u. tml.
tālmācība Datorizēta mācīšanās neklātienē (vidusskolā, augstskolā u. c.).
datorvīruss Datorprogramma, kas datorā spēj vairoties un tādējādi sabojāt vai izdzēst datora cietajā diskā esošās programmas.
meklētājprogramma Datorprogramma, kas interneta dokumentos meklē specificētus atslēgvārdus un lietotājam sniedz dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti.
teksta redaktors datorprogramma, kas ļauj apstrādāt un rediģēt tekstu (veikt, piem., teksta kopēšanu, izgriešanu, ievietošanu).
lieldators Dators (ar lielu atmiņas ietilpību), kuru (iestādē, organizācijā u. tml.) izmanto par galveno datoru.
datortehnika Dators un tā darbībai nepieciešamās papildierīces.
superdators Dators, kam ir sevišķi liela jauda.
serveris Dators, kas datortīkla lietotājiem nodrošina dažādas operācijas, piem., kopīgu failu izmantošanu.
klons Dators, kas ir izveidots, lai veiktu identiski tādas pašas funkcijas, kādas veic cits dators.
personālais dators dators, kas paredzēts individuālai lietošanai.
portatīvais dators dators, kas paredzēts nēsāšanai sev līdz.
urķis Datoru izmantošanas entuziasts, kas pēta dažādas datoru sistēmas un atrod piekļuvi tajās uzglabātajai informācijai; hakeris.
programmatūra Datoru programmas, procedūras un ar tām saistītā dokumentācija un dati, kas nepieciešami datoru sistēmas darbībai.
mašīnkods Datoru programmēšanas valoda, kas sastāv no bināro skaitļu kodiem.
nepārtrauktā barošana datoru sistēmas nodrošinājums ar dublējošu barošanas avotu gadījumam, ja parastais barošanas avots tiek atslēgts vai tā spriegums samazinās līdz nepieļaujamam līmenim.
kibertelpa Datoru tīklā (piem., internetā) veidotais pasaules modelis (virtuālā realitāte), kurā var simulēt reālas situācijas, spēlēt spēles u. tml.
tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupas, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
datorika Datorzinātne; arī datoru konstruēšana un izmantošanas prakse.
nesaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kurā bloks var strādāt arī tad, ja tas ir atslēgts no sistēmas.
konverters Datu formāta pārveidotājs.
datne Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, kas datorā tiek uzglabāts vai apstrādāts kā atsevišķa vienība ar savu nosaukumu; fails.
nesējs Datu, informācijas u. tml. pārraides, arī uzglabāšanas līdzeklis.
nepārdatums Datums, ko apzīmē ar nepārskaitli; nepāra datums.
pārdatums Datums, ko apzīmē ar pārskaitli; pāra datums.
piestāstīt pilnu galvu daudz (kādam ko) sastāstīt.
piestāstīt pilnas ausis daudz (kādam ko) sastāstīt.
pulka Daudz [1].
pulka Daudz [2] (1).
pulka Daudz [2] (2).
noēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
saēsties Daudz apēst (ko).
nobraukt Daudz braucot (pa ko, pāri kam), saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
nobraukt Daudz braucot, nolietot (piem., transportlīdzekli, tā daļu).
nojāt Daudz braucot, nolietot (transportlīdzekli, tā daļas); nobraukt (4).
nobraukāt Daudz braukājot, nolietot (transportlīdzekli, tā daļas).
nobraukāt Daudz braukājot, notērēt.
nodzert Daudz dzerot alkoholiskos dzērienus, notērēt.
nodzert Daudz dzerot alkoholiskos dzērienus, pazaudēt, sabojāt.
sadzerties Daudz dzerot, pilnīgi padzerties; daudz iedzert (ko).
noēsties Daudz ēst (ko); izēsties.
samācīties Daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
sastrēbties Daudz izstrēbt (ko).
salaizīties Daudz laizot, apēst (ko).
salakties Daudz lokot, pilnīgi padzerties.
balta nauda daudz naudas.
viss kas daudz no esošā, iespējamā.
daudz kas Daudz nozīmīga, svarīga.
(par) galvas tiesu Daudz pārāks (salīdzinājumā ar kādu citu).
rūdīts vilks daudz pieredzējis un piedzīvojis (piem., dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks.
vecs buks daudz pieredzējis, piedzīvojis cilvēks.
noplītēties Daudz plītējot, nonākt (kādā stāvoklī).
kauties ar parādiem daudz pūlēties, lai spētu atdot parādus.
izrakstīties Daudz rakstot, zaudēt jaunrades spējas (par rakstniekiem).
laist darbā mēli daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu; arī aprunāt.
pierunāt Daudz runājot, piepildīt ar runāšanu (ko).
piedziedāt pilnas ausis daudz runājot, sastāstīt (kādam ko).
piekūkot pilnas ausis daudz runājot, sastāstīt (kādam ko).
deldēt mēli Daudz runāt (par ko); aprunāt (kādu).
kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); izplatīt (piem., baumas, ziņas).
laist mēlei vaļu daudz runāt, runāt ko nevajadzīgu, lieku.
ļaut mēlei vaļu daudz runāt; arī runāt ko nevajadzīgu, lieku.
klabināt muti daudz runāt.
locīt mēli daudz runāt.
tālu tikt daudz sasniegt, arī gūt.
noskraidīties Daudz skraidīt, arī staigāt (parasti līdz nogurumam); daudz skraidot vai staigājot pavadīt (kādu laikposmu).
noskrieties Daudz skrienot, staigājot vai ko darot, ļoti nogurt, piekust.
saslavēt Daudz slavēt, lielīt.
nosmēķēties Daudz smēķējot, nonākt (kādā stāvoklī).
nosmēķēt Daudz smēķējot, sabojāt (ko), nodarīt kaitējumu (organismam, veselībai).
divkārtējs Daudz spēcīgāks, intensīvāks (piem., par jūtām, spēku).
divkāršs Daudz spēcīgāks, kāpināts (piem., par jūtām, spēku).
trīskāršs Daudz spēcīgāks, kāpināts (piem., par jūtām, spēku).
divkārtīgs Daudz spēcīgāks, lielāks (piem., par jūtām, spēku).
nodrillēt Daudz spēlējot, atskaņojot nolietot; nospēlēt (6).
nomīņāt Daudz staigājot un nevīžīgi valkājot, padarīt neizskatīgus (apavus).
noplēsties Daudz strādājot, nomocīties, ļoti nopūlēties.
sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas) raupjas, tulznainas.
nošļūkāt Daudz šļūkājot, padarīt (ko) gludu, cietu.
notramdīt Daudz tramdot, nomocīt.
izraudāt visas asaras daudz un ilgi raudāt, līdz asaras vairs netek.
visas acis izraudāt daudz un ilgi raudāt.
piekliegt pilnas ausis daudz un skaļi kliedzot, radīt (kādam) nepatīkamas izjūtas.
vergot Daudz un smagi strādāt, parasti, negūstot sev nekādu labumu.
izmelot vilku no meža daudz un veikli melot.
divkārt Daudz vairāk, intensīvāk.
trīskārt Daudz vairāk, spēcīgāk.
nozelēt Daudz zelējot, nolietot.
nozīst Daudz zīžot, savainot, sabojāt.
izzvejot Daudz zvejojot panākt, ka (piem., ezerā, jūrā) vairs nav zivju.
braukt ar muti daudz, aplam, arī nepieklājīgi runāt.
mirkt asarās daudz, arī bieži raudāt.
pārbarot Daudz, arī nepareizi ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
nobaroties Daudz, arī sātīgi ēdot, pārlieku pieņemties svarā.
aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties.
cik Daudz, ļoti daudz.
lakt Daudz, negausīgi dzert (parasti alkoholiskus dzērienus).
sacildināt Daudz, parasti pārmērīgi, cildināt; saslavēt.
salielīt Daudz, parasti pārmērīgi, lielīt.
salielīties Daudz, parasti pārmērīgi, lielīties.
izredzēties Daudz, redzēt (ko); daudz pieredzēt.
lielā mērā daudz; lielā, ievērojamā pakāpē.
desmits Daudz; vairākkārt.
vairāk nekā pietiekami daudz.
tiku tikām Daudzas reizes, ļoti bieži.
tiku Daudzas reizes, ļoti bieži.
simtkārt Daudzas reizes.
simtreiz Daudzas reizes.
tūkstošreiz Daudzas reizes.
gabalu gabalos daudzās sīkās daļās (piem., saplīst).
daudzreiz Daudzas vai vairākas reizes; bieži.
vīle Daudzasmeņu griezējinstruments ar sīkiem, cirstiem vai frēzētiem zobiem cieta materiāla apstrādei, virsmas nogludināšanai, noslīpēšanai.
vītņurbis Daudzasmeņu instruments iekšējo vītņu iegriešanai.
treilers Daudzasu piekabe smagu un lielgabarīta kravu pārvadāšanai.
polifonija Daudzbalsība, kuras pamatā ir vairāku patstāvīgu melodiju vienlaicīgs skanējums.
kontrapunkts Daudzbalsības veids, kura pamatā ir vienlaicīgs vairāku patstāvīgu melodiju skanējums un attīstība; polifonija.
partija Daudzbalsīga skaņdarba sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai; šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
motete Daudzbalsīgs garīga rakstura skaņdarbs korim bez pavadījuma.
urrā Daudzbalsīgs urrā.
mesa Daudzbalsīgs vokāli instrumentāls skaņdarbs ar katoļu liturģijas tekstu.
dievs Daudzdievībā – viena no šīm pārdabiskajām būtnēm (cilvēka, zvēra vai kā cita veidā); dievība.
daudzdimensionāls Daudzējāds.
sampleris Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuru tiek radīti un apstrādāti sampli.
kamolzāle Daudzgadīga graudzāle ar kamoliem līdzīgām skarām.
raizāle Daudzgadīga, ātraudzīga stiebrzāle, ko audzē pļavās, zālājos, ganībās.
kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
apiņi Daudzgadīgi kaņepju dzimtas tīteņaugi, kuru rogas satur rūgtvielas un sveķus.
sīpols Daudzgadīgi lakstaugi (liliju, amariļļu, skalbju dzimtā), kam pazemes daļa ir sīpols (3), retāk bumbuļsīpols, saknenis.
cekuliņi Daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem ziliem, baltiem vai sārtiem ziediem.
zefirante Daudzgadīgs amariļļu dzimtas augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
koks Daudzgadīgs augs ar augstu (parasti vienu) stumbru un zariem.
kaktuss Daudzgadīgs augs ar gaļīgu, ūdeni uzkrājošu dažādas formas stublāju (sukulents), kam parasti ir dzeloņi un (dažām sugām) krāšņi ziedi.
mārrutks Daudzgadīgs augs ar lielām iegarenām lapām un resnām saknēm.
artišoks Daudzgadīgs augs ar lielām, gaļīgām ziedkopām, kuru pamatni lieto uzturā.
sētložņa Daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, apaļīgām lapām un sīkiem, violetiem ziediem.
sētvija Daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, matiņiem klātām lapām, zaļganbaltiem ziediem un melnām ogām; brionija.
krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
bezlape Daudzgadīgs bezhlorofila lakstaugs, parazīts, kas vairākus gadus dzīvo zem augsnes virskārtas.
sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā [Asparagus officinalis].
tradeskancija Daudzgadīgs dekoratīvs augs ar taisnu stublāju vai telpaugs ar ložņājošu stublāju.
ziemciete Daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs.
pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas (visbiežāk rozā, sarkaniem vai baltiem) ziediem čemurveida ziedkopās un mīkstām, ieapaļām lapām.
citronmelisa Daudzgadīgs garšaugs ar sirdsveida lapām, kurām ir citrona aromāts; citronmētra; ārstniecības melisa [Melissa oficinalis].
niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar garām, šaurām lapām, ložņājošu sakneni un ziediem garā skarā.
smaržzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu [Anthoxanthum odoratum].
kāpukviesis Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garām, cietām, zilganzaļām lapām un ziediem, kas sakārtoti vārpā.
seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu, kas atgādina vārpu [Sesleria coerulea].
skarene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā.
vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
auzene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas pļavu augs, ko audzē kultivētos zālājos.
pirkstainais grīslis daudzgadīgs grīšļu dzimtas lakstaugs ar tievu, stāvu stublāju un ziediem vārpiņā.
purene Daudzgadīgs gundegu dzimtas augs ar spilgti dzelteniem ziediem, kas aug mitrās vietās.
kurpīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām un dzelteniem vai zili violetiem ziediem.
saulkrēsliņš Daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās.
villainā gundega daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.
krauklene Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar nepatīkamu smaku un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli.
kumeļpēda Daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar apaļām, tumšzaļām lapām un sarkanbrūniem ziediem.
kalme Daudzgadīgs kallu dzimtas lakstaugs ar garām zobenveida lapām (veido audzes ūdenstilpju malās).
dievkociņš Daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām, smaržīgām zaļganpelēkām lapām [Artemisia abrotanum].
kanna Daudzgadīgs krāšņumaugs ar lielām lapām un asimetriskiem, spilgtiem ziediem.
peonija Daudzgadīgs krāšņumaugs ar lieliem, kupliem, parasti sarkaniem, baltiem vai rozā ziediem.
pūslene Daudzgadīgs kukaiņēdājs augs bez saknēm ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
kreimule Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem ar piesi.
rasene Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
rožlape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar lielām, rabarberam līdzīgām lapām.
doronika Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem.
tūsklape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākiem dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē, lielām, apakšpusē tūbainām lapām un ložņājošiem sakneņiem.
kaķpēdiņa Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs – sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
ehinācija Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar purpursarkaniem ziediem [Echinacea purpurea].
mauraga Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām apakšējām lapām un dzelteniem ziediem.
zeltgalvīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā; zeltslotiņa.
zeltpīpenīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
topinambūrs Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Helianthus tuberosus].
pīpene Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs, kam ziedu kurvītī ārējie mēlziedi ir balti, bet stobrziedi – dzelteni; margrietiņa [Leucanthemum vulgare].
biškrēsliņš Daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem, smaržīgiem, no virspuses plakaniem ziedu kurvīšiem ziedkopās.
mugurene Daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām, nedaudz noliektu stublāju, nokareniem zaļganbaltiem ziediem.
rabarbers Daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, sulīgiem (parasti iesarkaniem) lapu kātiem un lielām, mīkstām lapām.
kosa Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, zarainu vai bezzarainu stublāju ar dobiem posmiem un zvīņveida lapu makstīm.
skalbe Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām, ziediem vēdeklī; īriss.
silpurene Daudzgadīgs lakstaugs ar matainu stumbru, staraini vai plūksnaini dalītām lapām un violetiem zvanveida ziediem.
majorāns Daudzgadīgs lakstaugs ar maziem, baltiem vai violeti sārtiem ziediem; šā auga lapas un ziedi, ko lieto par garšaugu [Majorana hortensis].
mārpuķīte Daudzgadīgs lakstaugs ar nelieliem baltiem, rozā vai tumši sarkaniem ziediem un dzeltenu vidiņu.
rodiola Daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, biezām lapām un dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros [Rhodiola rosea; Rhodiola integrifolia].
rūta Daudzgadīgs lakstaugs ar pelēki zaļganām plūksnainām lapām, sīkiem dzelteniem ziediem.
pelašķis Daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnainām lapām un sīkiem ziediem kurvīšos.
kāpnīte Daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un tumšziliem ziediem.
lauztā sirds daudzgadīgs lakstaugs ar sarkanīgiem sirdsveida ziediem; sirdpuķe.
orhideja Daudzgadīgs lakstaugs ar savdabīgas formas krāšņiem ziediem, kas parasti aug tropos; šā auga zieds.
astilbe Daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem baltiem, sārtiem, sarkaniem vai violetiem ziediem skarā.
zaķskābene Daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediņiem un trīsstarainām lapām, aug ēnainos skujkoku mežos.
vērmele Daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās, kuru lieto kā ārstniecības augu un garšaugu [Artemisia absinthium].
uzpirkstīte Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju, kam galā ir bāli vai sarkani ziedi un kas satur ārstniecībā izmantojamus indīgus sirds glikozīdus.
ugunspuķe Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, biezi aplapotu stublāju, lancetiskām lapām un violeti sārtiem ziediem ķekarā.
prīmula Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām lapām rozetē un dažādas krāsas ziediem čemurā.
vīrcele Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un blīvos ķekaros sakopotiem dzelteniem piešveida ziediem [Linaria].
leizeja Daudzgadīgs lakstaugs ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām, kura sakneni un saknes izmanto ārstniecībā [Rhaponticum carthamoides].
lakacis Daudzgadīgs lakstaugs ar zvanveida ziediem, kuri maina krāsu (sākumā rožaini, vēlāk zili vai violeti).
pulkstenīte Daudzgadīgs lakstaugs ar zvanveidīgiem vai piltuvveidīgiem baltiem, ziliem vai violetiem ziediem.
piparmētra Daudzgadīgs lakstaugs, ārstniecības augs ar zili violetiem ziediem un stipri smaržojošām lapām; no šā auga lapām gatavota droga [Mentha piperita].
tauksakne Daudzgadīgs lakstaugs, ko izmanto ārstniecībā, dažas sugas audzē lopbarībai vai kā krāšņumaugu.
žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs, kura saknē ir tonizējošas vielas, ko izmanto medicīnā [Panax ginseng].
maijpuķīte Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; kreimene.
kreimene Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte.
muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un (parasti) ziliem ziediem samērā blīvos cilindrveida ķekaros.
lucerna Daudzgadīgs lopbarībā izmantojams lakstaugs ar gariem stublājiem un ziliem, violetiem vai dzelteniem ziediem.
zeltnātrīte Daudzgadīgs lūpziežu (panātru) dzimtas augs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, oranžiem plankumiņiem izraibinātiem ziediem.
ūdensmētra Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs ar raksturīgo mētru smaržu un ziedkopu stublāja galā, kas sastopams ūdenstilpju malās [Mentha aquatica].
sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem nokarenos ķekaros; lauztā sirds [Dicentra spectabilis].
puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstūraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
apdziras Daudzgadīgs mūžzaļš staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos un ir indīgs.
mandragora Daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar platām, ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus un ko izmanto ārstniecībā [Mandragora officinarum].
raganzālīte Daudzgadīgs naktssveču dzimtas lakstaugs ar sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem.
rāmija Daudzgadīgs nātru dzimtas augs, no kura iegūst izturīgu šķiedru.
palēcīte Daudzgadīgs neliels lakstaugs ar iegareni ovālām lapām mieturveida pušķos un zaļgani baltiem ziediem ķekarā stublāja galotnē.
plaukšķene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem – pogaļām.
naktsvijole Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar gumu un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā.
vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā [Monophyllos].
mātere Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, šķeltām lapām un violeti sārtiem ziediem pušķos lapu žāklēs.
kaķumētra Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar zobainām lapām un zilganiem ziediem (izmanto, piem., parfimērijas rūpniecībā).
sārmene Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām, sārtiem, purpursarkaniem, retāk – baltiem vai dzelteniem ziediem neīstos mieturos, vārpveida ziedkopā vai ķekarā.
elsis Daudzgadīgs peldošs ūdensaugs ar baltiem ziediem [Stratiotes aloides].
zeltene Daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām un spilgti dzelteniem ziediem.
septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidīgu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās [Phyteuma spicata].
rasaskrēsliņš Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem.
vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem, smaržīgiem ziediem blīvās skarveida ziedkopās.
zemene Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
retējs Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, kura dažas sugas audzē kā krāšņumaugu.
bitene Daudzgadīgs rožu dzimtas nektāraugs ar resnu ložņājošu sakneni un brūnganiem vai dzelteniem ziediem.
septiņstarīte Daudzgadīgs sīks prīmulu dzimtas lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, virs kurām ir zieds ar septiņām baltām vainaglapām [Trientalis europaea].
narcise Daudzgadīgs sīpolaugs ar garām, šaurām lapām un smaržīgiem baltiem vai dzelteniem ziediem.
lilija Daudzgadīgs sīpolaugs ar stāvu stublāju un smaržīgiem zvanveida ziediem; šā auga zieds.
baltstarīte Daudzgadīgs sīpolaugs ar zvaigžņveidīgiem ziediem.
maurloks Daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikā izmantojamiem lokiem [Allium schoenoprasum].
vēršmēle Daudzgadīgs skarblapju dzimtas [Boraginaceae] lakstaugs ar tumši violetiem ziediem un asiem matiņiem klātu stumbru un lapām.
skābene Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar iegarenām skābas garšas lapām un zaļganiem vai rožainiem ziediem konusveida skarās.
termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem un dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā, kura dažu sugu augus izmanto par atkrēpošanas un pretklepus līdzekli.
vanagu vīķis daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zili vai sārti violetiem ziediem.
lēpe Daudzgadīgs ūdensaugs ar ieapaļām peldošām lapām un dzelteniem ziediem; dzeltenā ūdensroze.
ūdensroze Daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem.
glīvenes Daudzgadīgs ūdensaugs ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām un sīkiem brūnganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
elodeja Daudzgadīgs ūdensaugs.
sekstaine Daudzgadīgs vai viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā.
zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem dzeltenbrūniem vai zaļganpelēkiem ziediem.
mežvītenis Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem.
mežvīns Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīnkoku dzimtas vīteņaugs [Parthenocissus quinquefolia].
estragons Daudzgadīgs vībotņu ģints lakstaugs, ko lieto par garšvielu [Artemisia dracunculus].
sveķene Daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu, nezarojošu, brūnsarkanu, augšdaļā lipīgu stublāju, šaurām lapām un sarkaniem ziediem.
vārnkāja Daudzgadīgs vidēja lieluma rožu dzimtas augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām [Comarum palustre].
saulesactiņa Daudzgadīgs, 1,5 m augsts augs ar dzelteniem ziediem kurvīšos [Heliopsis helianthoides].
tulpe Daudzgadīgs, liliju dzimtas sīpolaugs ar (parasti) vienu krāšņu ziedu stublāja galā; šā auga zieds ar stublāju.
lavanda Daudzgadīgs, mūžzaļš puskrūms ar ziliem vai violetiem smaržīgiem ziediem un lapām.
zemteka Daudzgadīgs, neliels cūknātru dzimtas lakstaugs ar ložņājošu, apmatotu stublāju, pretējām, otrādi olveidīgām lapām un gaišziliem ziediem stāvā ķekarā; ārstniecības veronika [Veronica officinalis].
zemzālīte Daudzgadīgs, neliels doņu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem.
smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
grīslis Daudzgadīgs, retāk viengadīgs lakstaugs ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņu stublāju, sakneni un sīkiem ziediem vārpiņās.
zilsniedzīte Daudzgadīgs, sīks, dekoratīvs liliju dzimtas lakstaugs, ar olveidīgu sīpolu, lineārām lapām rozetē un ziliem ziediem ziedkopā.
strelīcija Daudzgadīgs, vidēji augsts (līdz 2 m) tropu lakstaugs ar elipsveida lapām un divkrāsainiem oranžiem un ziliem ziediem.
saulpurene Daudzgadīgs, vidēji liels gundegu dzimtas lakstaugs ar lieliem, apaļiem dzelteniem ziediem, kas izvietoti pa vienam stublāja galā.
timotiņš Daudzgadīgs, vidējs vai liels graudzāļu dzimtas lakstaugs.
saulrietenis Daudzgadīgs, zems biezlapju dzimtas lakstaugs, olveidīgās, sulīgās lapas sakārtotas ciešā, apaļā rozetē.
ilgs Daudzi (par laika posmiem).
sabalsot Daudziem balsojot (par kādu, par ko), panākt, ka (tas) iegūst balsu pārsvaru.
tūkstoškāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem [Diplopoda].
simtkāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki, kuru ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem [Chilopoda].
priekškuņģis Daudzkameru kuņģa priekšējo daļu kopums (atgremotājiem).
pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes, arī citas pamatnes).
tūkstoškārt Daudzkārt.
recirkulācija Daudzkārtēja gāzu, šķidruma vai cietvielu plūsmas atgriešana atpakaļ tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā.
tremolo Daudzkārtējs, secīgs divu skaņu, intervālu, akordu atkārtojums.
multipls Daudzkārtējs, vairākkārtējs.
daudzkārtīgs Daudzkārtējs.
bagars Daudzkausu ekskavators; pontons ar šādu ekskavatoru; iegulu ekskavators.
polihromija Daudzkrāsainība (lietišķajā mākslā, arhitektūrā, tēlniecībā u. tml.), ko panāk, lietojot dažādu krāsu materiālus.
ņirba Daudzkrāsainība; raibums.
ņirboņa Daudzkrāsainība; strauji kustīgs, mainīgs raibums.
daudzkrāsu Daudzkrāsains (1).
multinacionāls Daudznacionāls.
pamatnozīme Daudznozīmīga vārda galvenā nozīme; visbiežāk izmantotā un ārpus konteksta uztveramā (vārda) nozīme.
vārda tiešā nozīme daudznozīmīga vārda pamatnozīme un daļa atvasināto nozīmju, kam mūsdienu valodā nav tēlaina nozīmes pārnesuma.
multilaterāls Daudzpusējs (piem., par līgumiem).
šaurums Daudzpusības, plašuma, dziļuma u. tml. trūkums; šaurība.
multimedijs Daudzpusīgs informācijas pasniegšanas veids, kurā teksts ir apvienots ar skaņu, attēlu, video, animāciju u. tml.; multivide.
iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes); iekalt.
iekalt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes).
cik reižu daudzreiz, bieži.
cik reiz daudzreiz, bieži.
ne vienreiz vien daudzreiz.
daudzkārt Daudzreiz.
seriāls Daudzsēriju televīzijas filma.
poliginija Daudzsievība.
romboedrs Daudzskaldnis ar rombiskām skaldnēm.
piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes – trijstūri ar kopēju virsotni.
tetraedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo četras trijstūra formas plaknes; četrskaldnis.
pentaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes; piecskaldnis.
piecskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas skaldnes.
sešskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo sešas plaknes.
prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami.
poliedrs Daudzskaldnis; ķermenis, ko no visām pusēm ierobežo daudzstūri.
tekstolīts Daudzslāņu lokšņu materiāls, kura pamatā ir kokvilnas audums un saistošais materiāls.
perspektīvs Daudzsološs (par cilvēkiem).
zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību.
oktagons Daudzstūris ar astoņām virsotnēm; astoņstūris.
astoņstūris Daudzstūris ar astoņām virsotnēm.
piecstūris Daudzstūris ar piecām malām; priekšmets, kam (pamatā) ir šāda daudzstūra forma.
pentagons Daudzstūris ar piecām virsotnēm; piecstūris.
sešstūris Daudzstūris ar sešām virsotnēm.
poligons Daudzstūris.
ektoderma Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa ārējais slānis – ārējā dīgļlapa.
blastula Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa attīstības stadija; dīglis šajā stadijā.
sēklaizmetnis Daudzšūnu veidojums (sēklaugiem), no kura pēc apaugļošanās attīstās sēkla.
masu psihoze daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
krāteru jūra daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā.
meteoru plūsma daudzu meteoru parādīšanās dažu stundu laikā.
zvaigžņu lietus daudzu meteoru parādīšanās īsā laika sprīdī.
klājiens Daudzu priekšmetu kopums kādā vietā.
čala Daudzu putnu balsu radīto skaņu kopums.
somu dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
soma dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
dūdas Daudzu tautu pūšaminstruments, ko darina no dzīvnieka ādas (gaisa rezervuārs) un (divām vai vairākām) stabulēm.
puspasaule Daudzu valstu, zemju kopums; aptuveni puse no pasaules teritorijas.
kvantums Daudzums (parasti liels).
apmērs Daudzums skaitliskā izteiksmē.
kvantitāte Daudzums, apjoms, skaits u. tml.
maiss Daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā.
apjoms Daudzums, kopums.
pusmiljons Daudzums, skaits – piecsimt tūkstoši, puse no miljona.
pusotrs Daudzums, skaits – viens un viena puse.
triljons Daudzums, skaits 1 000 000 000 000; kopa, kas sastāv no 1 000 000 000 000 vienībām.
miljards Daudzums, skaits 1 000 000 000; kopa, kas sastāv no 1 000 000 000 vienībām.
miljons Daudzums, skaits 1 000 000; kopa, kas sastāv no 1 000 000 vienībām.
viens Daudzums, skaits 1.
desmit Daudzums, skaits 10.
simts Daudzums, skaits 100; simt (2).
simt Daudzums, skaits 100.
tūkstotis Daudzums, skaits 1000; kopa, kas sastāv no 1000 vienībām.
tūkstoš Daudzums, skaits 1000.
vienpadsmit Daudzums, skaits 11.
divpadsmit Daudzums, skaits 12.
trīspadsmit Daudzums, skaits 13.
četrpadsmit Daudzums, skaits 14.
piecpadsmit Daudzums, skaits 15.
sešpadsmit Daudzums, skaits 16.
septiņpadsmit Daudzums, skaits 17.
astoņpadsmit Daudzums, skaits 18.
deviņpadsmit Daudzums, skaits 19.
divi Daudzums, skaits 2.
divdesmit Daudzums, skaits 20.
divsimt Daudzums, skaits 200.
trīs Daudzums, skaits 3.
trīsdesmit Daudzums, skaits 30.
trīssimt Daudzums, skaits 300.
četri Daudzums, skaits 4.
četrdesmit Daudzums, skaits 40.
četrsimt Daudzums, skaits 400.
pieci Daudzums, skaits 5.
piecdesmit Daudzums, skaits 50.
piecsimt Daudzums, skaits 50.
seši Daudzums, skaits 6.
sešdesmit Daudzums, skaits 60.
sešsimt Daudzums, skaits 600.
septiņi Daudzums, skaits 7.
septiņdesmit Daudzums, skaits 70.
septiņsimt Daudzums, skaits 700.
astoņi Daudzums, skaits 8.
astoņdesmit Daudzums, skaits 80.
astoņsimt Daudzums, skaits 800.
deviņi Daudzums, skaits 9.
deviņdesmit Daudzums, skaits 90.
deviņsimt Daudzums, skaits 900.
padsmit Daudzums, skaits no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
bagātība Daudzveidība.
dažādība Daudzveidība.
daudzkrāsains Daudzveidīgs, bagātīgs.
bagātīgs Daudzveidīgs, bagāts.
raibin Daudzveidīgs, dažāds (sastāva ziņā).
bagāts Daudzveidīgs, labi attīstīts, izveidots.
dažāds Daudzveidīgs, visāds.
daudzplākšņains Daudzveidīgs.
daudzšķautņains Daudzveidīgs.
sorbīts Daudzvērtīgs spirts – bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piem., par cukura aizstājēju, askorbīnskābes sintēzē.
ksilīts Daudzvērtīgs spirts, ko izmanto, piem., laku, līmju ražošanā, kā arī par cukura aizstājēju diabētiskajos produktos.
aerobuss Daudzvietīga (250–500 vietu) pasažieru lidmašīna.
laineris Daudzvietīga pasažieru lidmašīna.
autobuss Daudzvietīgs (parasti slēgts) automobilis pasažieru pārvadāšanai.
poliandrija Daudzvīrība.
kapināt Dauzīt ar āmuru (parasti izkapts asmeni), lai padarītu (to) plānāku, asāku.
uzdauzīt Dauzot apstrādāt (piemēram, cepamu gaļas gabalu).
atdauzīt Dauzot atdalīt, atšķelt.
sadauzīt Dauzot sasmalcināt; dauzot sašķelt, saplēst.
nodauzīt Dauzot, sitot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
izdauzīt Dauzot, sitot izkratīt (piem., smiltis, putekļus); dauzot, sitot iztīrīt.
izdauzīt Dauzot, sitot izveidot, piešķirt, piem., vēlamo formu, biezumu.
izdāvāt Dāvājot atdot daudziem (daudz vai visu).
kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes).
dāvanu karte dāvināšanai paredzēta dekoratīvi noformēta karte, kas apliecina jau iemaksātu noteiktu summu iepirkumiem noteiktā veikalā.
izdāvināt Dāvinot atdot daudziem (daudz vai visu).
iedāvināt Dāvinot iedot (ko); uzdāvināt.
disonanse Dažāda augstuma muzikālu skaņu nesaskanīga kopskaņa.
burkšķis Dažāda augstuma un stipruma trokšņu kopums.
brīvā strofika dažāda garuma dzejas panti, kas mijas nenoteiktā kārtībā; brīvais pants.
nobiras Dažāda lieluma iežu atlūzu kopums stāvu kalnu piekājē un apakšējā daļā.
plēvspārņi Dažāda lieluma kukaiņi ar diviem pāriem plēvveida caurspīdīgu spārnu.
enharmonisms Dažāda nosaukuma, bet vienāda augstuma skaņu vienlīdzība (piem., do diēzs – re bemols).
priekšauts Dažāda piegriezuma, parasti darba, apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
redundance Dažāda rakstura papildelementu kopums, ko iestrādā sistēmā tās darbības uzticamības paaugstināšanai.
ziežeļļa Dažāda sastāva viela (parasti naftas ogļūdeņraži), ko izmanto (kā) ziešanai.
motosports Dažāda veida sacensības braukšanā ar motocikliem.
slēpju parafīni dažāda veida sniegam paredzēti slēpju apstrādāšanas līdzekļi, kuru sastāvā ir parafīns.
sortiments Dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu izstrādājumu noteikts kopums.
sports Dažādas fiziskas nodarbības sava ķermeņa stiprināšanai, savu fizisko, arī prāta spēju attīstīšanai, kāpināšanai.
veidne Dažādas formas trauks pārtikas izstrādājumu cepšanai.
pods Dažādas formas un materiāla (parasti stāvs) trauks, piem., pārtikas uzglabāšani, pārvadāšanai.
vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamatni, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
kvarcīts Dažādas krāsas graudainas struktūras iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kvarcs un kas Latvijā sastopams, piem., laukakmeņu veidā.
rūpniecības preces dažādas plaša patēriņa preces, izņemot pārtiku.
mežģīnes Dažādās tehnikās ar rokām darināts ažūrs izstrādājums, ko izmanto, piem., apģērba rotāšanai.
takelāža Dažādas troses, ķēdes un tauvas, ko būvmontāžas u. c. darbos lieto celšanas ierīcēs.
izsitumi Dažādi ādas un gļotādas pārveidojumi, kas parādās kā atsevišķi, reizēm saplūduši elementi (piem., plankumiņi, mezgliņi, pūslīši).
ķeburs Dažādi izlocīta, lauzīta līnija; neveikli, neskaidri uzrakstīts burts.
pasta Dažādi makaronu izstrādājumi; ēdiens, kas gatavots no kāda makaronu veida.
programmatisms Dažādi paņēmieni (virsraksts, epigrāfs, moto, sižeta īss atstāsts) skaņdarba satura izpratnes atvieglošanai.
ne šāds, ne tāds Dažādi, nenoteikti vērtējams.
šā Dažādi, visādi.
ķeburs Dažādos virzienos izliekts veidojums.
bradāt Dažādos virzienos vai vairākkārt brist.
mudžeklis Dažādos virzienos vērsts, arī savijies (augu, to daļu) kopums.
krustām šķērsām Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
krustu Dažādos virzienos, viscaur.
šķērsu Dažādos virzienos, viscaur.
individualizēt Dažādot (ko), pielāgojot katram indivīdam vai priekšmetam.
diferents Dažāds, atšķirīgs, citāds.
raibs Dažāds, nevienāds (pēc sava sastāva, satura u. tml.).
daudzveidīgs Dažāds, nevienāds, atšķirīgs.
dažnedažāds Dažāds, visāds.
dažādīgs Dažāds.
avangardisms Dažādu 20. gs. literatūras un mākslas virzienu kopums, kurā izpaužas formālistiska jaunu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu meklēšana.
augu sega dažādu augu kopums kādā apvidū.
antoloģija Dažādu autoru daiļdarbu izlase.
panoptiks Dažādu dīvainu objektu (piem., savdabīgu dzīvu būtņu) krājums; krātuve, kurā atrodas šādi objekti.
vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi ar augstu vitamīnu saturu, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu ieguvei vai vitamīnu koncentrātu ieguvei.
sinkrētisms Dažādu elementu organiski nesaistīts kopums (parasti reliģijā, filozofijā).
kokteilis Dažādu elementu sajaukums.
kompozīcija Dažādu elementu sastāvdaļu sakārtojums, savienojums (veidojot kādu kopumu, veselumu).
multikulturālisms Dažādu etnisku grupu, to kultūru līdzāspastāvēšana sabiedrībā.
grāds Dažādu fizikālu lielumu (piem., ūdens cietības, spirta koncentrācijas) mērvienība.
karijs Dažādu garšvielu (ingvera, kardamona u. c.) pulverveida maisījums.
poligrāfija Dažādu iespieddarbu izgatavošana.
rokdarbi Dažādu izstrādājumu darināšana ar rokām (no tekstilmateriāliem, ādām u. tml.).
jautājumu krustugunis dažādu jautājumu pēkšņa uzdošana kādam cilvēkam.
dezinsekcija Dažādu kaitīgu kukaiņu (mušu, odu, blusu, utu u. tml.) iznīcināšana.
mākslīgā radioaktivitāte dažādu kodolreakciju rezultātā mākslīgi iegūto izotopu radioaktivitāte.
turmalīns Dažādu krāsu boru saturošs silikātu klases minerāls.
raibums Dažādu krāsu laukumu, plankumu sakopojums; pēc krāsas atšķirīgu laukumu, plankumu sakopojums uz citas krāsas fona.
melanža Dažādu krāsu šķiedru maisījums (dzijā, audumā, adījumā); divu krāsu apvienojums (tekstilizstrādājumā).
topāzs Dažādu krāsu, arī bezkrāsains minerāls, kura caurspīdīgie kristāli ir dārgakmeņi.
kompleksā ārstēšana dažādu metožu vienlaicīga izmantošana slimnieka ārstēšanā.
konglomerāts Dažādu nozaru uzņēmumu apvienība.
kontracepcija Dažādu paņēmienu un līdzekļu izmantošana, lai izsargātos no grūtniecības.
poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
poliritmija Dažādu ritmu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
supletīvisms Dažādu sakņu izmantojums gramatisko nozīmju izteikšanai morfoloģiskā paradigmā.
koalīcijas valdība dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība.
onomatopoēze Dažādu skaņu atdarināšana, atveidošana valodā.
akupunktūra Dažādu slimību ārstēšana, durot speciālas adatas noteiktos ķermeņa punktos; adatu terapija.
eklektika Dažādu stilu elementu apvienojums (piem., arhitektūrā).
eklektisms Dažādu stilu izmantošana, apvienošana vai atdarināšana 19. gs.–20. gs. arhitektūrā un tēlotājā mākslā.
eklektika Dažādu stilu, uzskatu, sistēmu u. tml. nesaskaņots apvienojums; viengabalainības trūkums.
zirgskābene Dažādu sugu liela auguma skābene.
parazītisms Dažādu sugu organismu kopdzīve, kurā viens organisms (parazīts) otru organismu izmanto par dzīves vietu un no tā barojas.
simbioze Dažādu sugu organismu kopdzīve.
krustošana Dažādu šķirņu vai sugu dzīvnieku pārošana jaunas šķirnes iegūšanai, šķirnes uzlabošanai.
krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
polimetrija Dažādu taktsmēru vienlaicīgs apvienojums (parasti daudzbalsu skaņdarbā).
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīvās izteiksmes līdzekļiem.
sērfošana Dažādu tīmekļa vietņu apmeklēšana, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to.
sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas; šāds šķīdums, ko lieto pārtikā.
kupāža Dažādu vīna šķirņu (arī citu dzērienu) sajaukšana, lai uzlabotu to garšu vai izskatu.
buķete Dažādu ziedu pušķis.
kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, elementu apvienojums.
karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
simbiotiskās zvaigznes dažas dubultzvaigžņu sistēmas, kuras veido viena liela un vēsa, bet otra maza un karsta zvaigzne – pavadonis.
pabaidīt Dažas reizes, mazliet baidīt.
pakodīt Dažas reizes, mazliet kodīt; pakošļāt.
vietām Dažās vietās; dažviet.
rēciens Dažiem dzīvniekiem raksturīgu dobju, skaļu skaņu kopums.
atgadīties Dažkārt būt sastopamam, atrodamam, dažkārt būt.
kādreiz Dažreiz; šad tad.
reizumis Dažreiz; šad un tad; reizēm.
reizēm Dažreiz; šad un tad; reizumis.
otrs Dažs, kāds.
viens Dažs, kāds.
atsevišķs Dažs, viens otrs, kāds.
variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa; tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
serde Dažu augļu vidusdaļa, kur cietu plāksnīšu nodalījumos atrodas sēklas; augļa sēklotne.
spora Dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas.
zaļums Dažu augu (piem., diļļu, pētersīļu, seleriju) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus; augi, no kuriem iegūst šādas lapas, lakstus.
apsarme Dažu augu slimību (piem., miltrasas) simptoms, kas atgādina sarmu (uz lapām, stublāja).
mantija Dažu bezmugurkaulnieku (piem., gliemju) ādas kroka, kas apņem (tā) ķermeni.
pupa Dažu citu tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augu sēkla, auglis.
kaza Dažu dobradžu dzimtas vai briežu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
stolons Dažu dzīvnieku (piem., koraļļu, sūneņu) ķermeņa izaugums, no kura pumpurošanās ceļā rodas jauni organismi.
metamorfoze Dažu dzīvnieku (piem., kukaiņu, abinieku) organisma pārveidošanās pēcembrionālā attīstības periodā.
ziemas miegs dažu dzīvnieku pilnīga miera stāvoklis ziemā.
ala Dažu dzīvnieku zemē izrakts miteklis ar vienu vai vairākām ejām.
anabioze Dažu dzīvu būtņu, kā arī organismu spēja atkal atjaunot dzīvības procesus.
dažugad Dažu gadu.
soprāns Dažu instrumentu nosaukumos – šī instrumenta veids ar augstu diapazonu.
alts Dažu instrumentu nosaukumos – šī instrumenta veids ar zemāku diapazonu.
orda Dažu klejotājtautu militāri administratīva apvienība, valstisks veidojums.
pūznis Dažu kukaiņu (piem., skudru, lapseņu, iršu) mītne.
sēnalas Dažu labības augu (piem., auzu, miežu) sēklu cietā apvalka daļas, kas apstrādes procesā atdalītas no graudiem.
aspirācija Dažu līdzskaņu (b, p, d, t, g, k) izruna ar h pieskaņu, ar piedvesumu.
revizionisms Dažu marksisma principu pārvērtējums (piem., atteikšanās no revolūcijas), ko aizsāka vācu sociāldemokrāti 19. gs. 90. gados.
govs Dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
buks Dažu pārnadžu sugu, piem., stirnu, kazu tēviņš.
feniņš Dažu Rietumeiropas valstu sudraba monēta viduslaikos.
jāņuzāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piem., madaras, nārbuļi).
fluorescence Dažu vielu spēja spīdēt, ja to apgaismo.
vista Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu mātīte.
izdebatēt Debatējot noskaidrot.
debess puse debespuse.
Urāns Debess dievs sengrieķu mitoloģijā.
saule Debess ķermenis, kas izstaro gaismu dienā.
komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā veido astei līdzīgu izplūstošu gāzu veidojumu.
orbīta Debess ķermeņa (planētas, zvaigznes, Zemes mākslīgā pavadoņa u. tml.) trajektorija kosmiskajā telpā.
meridionālais augstums debess ķermeņa augstums virs horizonta kulminācijas brīdī.
pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk.
mazās planētas debess ķermeņi, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu un kuru izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem, ir mazi; asteroīdi.
debespuse Debess puse, viens no četriem galvenajiem virzieniem (ziemeļi, dienvidi, rietumi vai austrumi).
debess velve debess sfēra, kāda tā šķiet novērotājam no Zemes.
zodiaks Debess sfēras josla (16 grādu plata), kurā atrodas 12 zvaigznāji.
ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru Saules centrs gada laikā veic pilnu redzamo apriņķojumu.
disks Debess spīdeklis (parasti saule, mēness) apaļas ripas formā.
konstelācija Debess spīdekļu savstarpējais novietojums.
debess jumols debess velve, debess kupols.
debesu jumols debess velve, debess kupols.
jums Debess velve, debess kupols.
ģeocentriskās koordinātas debesu koordinātu sistēma, kurā noteic spīdekļa stāvokli attiecībā pret Zemes centru.
ziemas mēneši decembris, janvāris, februāris.
vilku mēnesis decembris.
decimāldaļa Decimāldaļskaitlis.
mantisa Decimāllogaritma daļa aiz komata.
siloģisms Deduktīvā slēdziena paveids, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma).
degsme Dedzība, aizrautība.
uguntiņa Dedzība, aizrautība.
sirdsdegsme Dedzība, jūsma, aizrautība.
spars Dedzība, neatlaidība (darbībā, rīcībā).
aizraušanās Dedzīga nodošanās (kādai nodarbei); tas ar ko aktīvi, labprāt nodarbojas.
fanātisms Dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību.
prozelītisms Dedzīga uzticība jaunpieņemtai reliģiskai mācībai vai pārliecībai.
sist pie krūtīm dedzīgi ko apgalvot.
atrotīt piedurknes dedzīgi ķerties pie darba.
atlocīt piedurknes dedzīgi ķerties pie darba.
degt Dedzīgi nodoties (kam), pilnīgi aizrauties (ar ko); ļoti ilgoties (pēc kā).
sprēgāt Dedzīgi paust (piem., savu sašutumu).
rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (kurp).
ar miesu un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visām domām un jūtām, ar visu būtni.
ar (visu) sirdi dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtību, ar visām domām un jūtām.
ar (visu) sirdi un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtību, ar visām domām un jūtām.
sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi, arī enerģiski (ko darīt).
no (visas) sirds Dedzīgi, aizrautīgi.
aizrauties Dedzīgi, jūsmīgi nodoties (kam).
lidināties pa gaisu Dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties.
sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
apustulis Dedzīgs kādas mācības vai idejas aizstāvis, propagandētājs.
temperamentīgs Dedzīgs, arī vitāls (par cilvēku).
liesmains Dedzīgs, kvēls.
sparīgs Dedzīgs, neatlaidīgs (par cilvēku).
temperaments Dedzīgums, arī vitalitāte.
svilināt Dedzināt (1).
kvēpināt Dedzināt (ko), lai radītu smaržīgus dūmus.
dedzināt eglīti dedzināt svecītes eglītē (parasti Ziemassvētkos, Vecgadā).
ogle Dedzināta koka stienītis zīmēšanai.
grēmas Dedzinoša sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi (kuņģa skābes atpakaļplūsma).
smeldze Dedzinošas, sūrstošas, samērā vājas sāpes.
svilīgs Dedzinoši karsts.
sūrstēt Dedzinoši, samērā vāji, parasti ilgstoši sāpēt.
smelgt Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.).
kaustisks Dedzinošs, kodīgs (par vielu).
kvēpināt Dedzinot (ko), radīt daudz kvēpu, dūmu; pārklāt (ko) ar kvēpiem.
sadedzināt Dedzinot izlietot (ko) lielākā daudzumā; dedzinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu); ļaut izdegt (visam); nodedzināt.
nodedzināt Dedzinot izlietot.
sadedzināt Dedzinot iznīcināt.
izdedzināt Dedzinot izveidot, radīt (bojājumu).
kurināt Dedzinot kurināmo (krāsnī, plītī u. tml.), panākt, ka telpā rodas siltums.
kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (kas) kuras; dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas (uguns).
kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (piem., pavards, ugunskurs) kuras.
nodedzināt Dedzinot panākt, ka (kas) nodeg; dedzinot iznīcināt, nopostīt.
pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko).
pārogļot Dedzinot pārveidot par ogli.
tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus un to cēloņus, izstrādā metodes to novēršanai.
savilkums Defekts (ķermeņa daļai) – nespēja (to) normāli iztaisnot, izstiept.
nodefilēt Defilēt un pabeigt defilēt; svinīgi, skaisti noiet, nosoļot (pa kurieni, gar ko u. tml.).
savienojuma zīme defise.
vērpe Deformācija, kas rodas stienī, ja tā galam pielikts spēku pāris, kura spēka moments ir paralēls stieņa asij.
bīde Deformācija, kas rodas tādu spēku iedarbībā, kuri tiecas vienu ķermeņa daļu nobīdīt attiecībā pret otru.
liece Deformācijas veids, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij.
pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
laika deglis deglis, kas izraisa sprādzienu pēc kāda noteikta laika.
ugunskurs Degošs vai aizdegšanai sagatavots kurināmā krāvums (ārpus telpām).
izdegt Degot (kam) rasties, izveidoties (bojājumam).
pārdegt Degot pārdalīties.
sadegt Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; aiziet bojā, tikt iznīcinātam uguns iedarbībā.
izdegt Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; izbeigt degt.
kvēpt Degot radīt daudz kvēpu, dūmu.
dūmot Degot radīt dūmus, laist dūmus (gaisā, telpā).
apdegt Degot, atrodoties liesmās vai augstā temperatūrā, pārogļoties (visapkārt, no virspuses).
pārogļoties Degot, lielā karstumā pārveidoties par ogli, pārklāties ar ogles kārtu.
degmaisījuma pudele degpudele.
noiet no ceļa degradēties, pagrimt.
noklīst no ceļa degradēties, pagrimt.
noklīst neceļos degradēties, pagrimt.
dūmi Degšanas procesā gaisā radies gāzes un ļoti sīku daļiņu maisījums.
uzdegums Degšanas procesā radies vielu slānis uz (kā) virsmas.
(būt) liesmās degt ar lielām liesmām (ugunsgrēkā).
zvērot Degt ar spožu liesmu; būt tādam, kur (kas) deg ar spožu liesmu.
virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
sinusīts Deguna blakusdobumu iekaisums.
nāss Deguna dobuma atvere uz ārpusi, caur kuru elpojot plūst gaiss.
elpošanas ceļi deguna dobums, aizdegune, balsene, elpvads, bronhi.
iesnas Deguna gļotādas iekaisums, kas rada gļotainus izdalījumus, apgrūtinātu elpošanu.
rinīts Deguna gļotādas iekaisums; iesnas.
šķaudīt Deguna gļotādas kairinājuma dēļ ar troksni izgrūst gaisu spēcīgā, īsā izelpā.
degungals Deguna priekšējā daļa, gals.
augšējie elpošanas ceļi deguna, mutes, rīkles dobums.
deguna gals degungals.
ērgļa deguns deguns ar kumpumu vidusdaļā.
dīzeļdegviela Degviela dīzeļmotoru un gāzturbīnu motoru darbināšanai, kura sastāv no naftas izdalītu ogļūdeņražu maisījuma un kuras kvalitāti raksturo cetānskaitlis.
aizdedze Degvielas aizdedzināšana (iekšdedzes dzinējā); attiecīgā aizdedzināšanas iekārta.
degmaisījums Degvielas maisījums ar gaisu vai citu oksidētāju, lai panāktu pilnīgāku un ātrāku degvielas sadegšanu.
gāze Degvielas pieplūde (piem., iekšdedzes dzinējos).
izplūdes gāzes degvielas sadegšanas gāzveida produkts; atgāzes.
benzīntanks Degvielas uzpildes stacija.
radziņš Deģeneratīvu pārmaiņu radīts izaugums (piem., starpskriemeļu skrimšļos).
vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
letkiss Deja (populāra 20. gs. 60.–70. gados), kurā dejotāji sastājas cits aiz cita, veidodami garu virkni.
divdeja Deja (priekšnesums), ko izpilda divi dejotāji.
padedē Deja diviem dejotājiem (baletā).
kadriļa Deja, kas sastāv no vairākām figūrām ar dažāda taktsmēra mūziku un ko dejo pāra skaits dejotāju pāru; šīs dejas mūzika.
solodeja Deja, ko (priekšnesumā) izpilda viens dejotājs.
flamenko Deja, ko izpilda (parasti ģitāras pavadījumā), sitot takti ar kājām, plaukstām vai kastaņetēm.
līnijdeja Deja, ko mūzikas pavadījumā ar sinhronām kustībām dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki.
steps Deja, kurai raksturīga specifiska, ātra klaudzināšana pret grīdu ar speciāliem apaviem.
svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis.
dāmu deja deja, uz kuru sieviete uzlūdz vīrieti.
striptīzs Dejas priekšnesums, kura laikā dejotājs (biežāk dejotāja) pakāpeniski izģērbjas.
izdejot Dejas soļiem izveidot.
divertisments Dejas vai deju svītas iespraudums (baleta, operas izrādē).
sarīkojumu dejas dejas, ko dejo dažādos sarīkojumos, atpūtas pasākumos.
nodejot Dejojot (baleta) izrādē, atveidot.
aizdejot Dejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizdancoties Dejojot aizvirzīties, nonākt (kur, līdz kādai vietai).
nodejot Dejojot izpildīt (deju); dejojot sniegt (priekšnesumus).
nodejot Dejojot pavadīt (kādu laikposmu).
uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
šīberēt Dejot (balles dejas).
lēkt Dejot (strauju deju).
izdēt Dējot izvadīt no organisma (olu).
sadejoties Dejot kopā (ar kādu); dejojot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dejot.
mīdīties Dejot nelielā telpā vai blīvā dejotāju pulkā; neveikli, nemākulīgi dejot.
piedēt Dējot piepildīt (ko).
svingot Dejot svingu; mainierīgi dejot modernu deju.
izdejot Dejot un pabeigt dejot (deju); nodejot.
iedejoties Dejot, kamēr dejošana sāk veikties.
griezties dejā dejot.
raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju dejošanai.
diskotēka Deju klubs, kurā dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā.
deja Deju mūzika; skaņdarbs šādas mūzikas ritmā, tempā, stilā.
horeogrāfija Deju un dejisku izrāžu radīšanas un iestudēšanas māksla.
zaļumballe Deju vakars brīvā dabā.
disene Deju vakars, kur dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā; diskotēka.
masku balle deju vakars, kura dalībnieki tērpušies maskās.
dansings Deju zāle; kafejnīca, restorāns ar deju zāli.
dekadents Dekadentisma pārstāvis.
nodeklamēt Deklamēt un pabeigt deklamēt.
deklaratīvisms Deklarācijai raksturīgo pazīmju kopums; tēlainības, emocionalitātes trūkums (daiļdarbā).
nodeklarēt Deklarēt un pabeigt deklarēt.
nomens Deklinējamas vārdšķiras vārds (piem., lietvārds, īpašības vārds, skaitļa vārds).
kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, piem., ja cilvēku pēc darba kesonā pārāk strauji izceļ virs ūdens.
kapitelis Dekoratīva būvdetaļa – kolonnas, pīlāra, pilastra augšdaļa.
karnīze Dekoratīva mala, josla (piem., uz sienas pie griestiem); josla, kas atdala sienu no jumta; dzega.
gleznu gobelēns dekoratīva sienas sega, kuras kompozīcija risināta pēc tēlotājas mākslas principiem.
pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, paņēmienu kopums.
rūžs Dekoratīvās kosmētikas līdzeklis – vaigu sārtums.
meikaps Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi (lūpu krāsa, plakstu ēna u. tml.) sejas izskata uzlabošanai; ar šiem līdzekļiem panāktais sejas izskats.
krāšļi Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi.
kinētiskā māksla dekoratīvās mākslas veids, kurā iespaida radīšanai izmanto kustību.
drapēt Dekoratīvi krokot (audumu); norobežot, aizsegt (ko) ar šādi krokotu audumu.
juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids – smalku rotaslietu, mākslas priekšmetu darināšana no dārgmetāliem vai dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem.
caurā vīle dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
drapērija Dekoratīvi sakrokots audums, aizkars (parasti uz skatuves).
akmeņdārzs Dekoratīvi zemo ziemciešu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
apdarināt Dekoratīvi, mākslinieciski izveidot.
čau čau dekoratīvo suņu šķirne – vidēja lieluma suņi, kuriem ir ruds vai melns apspalvojums un ļoti bieza pavilna, kā arī zilganmelna mēle.
mopsis Dekoratīvo suņu šķirnes masīvs suns ar lielu, apaļu galvu, strupu purnu, dziļām krokām pierē un gludu apmatojumu.
kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai.
velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
uzmava Dekoratīvs apģērba aksesuārs – elastīga dažāda materiāla aproce virs plaukstas locītavas.
gobelēns Dekoratīvs audums vai sienas sega ar sarežģītu, zīmējumam līdzīgu rakstu; attiecīgā aušanas tehnika.
gloksīnija Dekoratīvs augs ar tumšzaļām pūkainām lapām un krāšņiem, samtainiem zvanveida ziediem.
ažūrs Dekoratīvs caurumojums (izšuvumos, pinumos, kalumos, balustrādēs u. tml.).
bārkstis Dekoratīvs elements – pavedienu, sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts ar auduma, apģērba gabalu.
sakura Dekoratīvs koks ar baltiem vai sārtiem ziediem; Japānas ķirsis [Prunus serrulata].
ērika Dekoratīvs krāšņumaugs ar sīkiem ziediem.
glicīnija Dekoratīvs krūms ar zilganvioletiem ziediem nokarenos ķekaros.
rododendrs Dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām lapām un zvanveida vai plakaniem ziediem ķekaros.
roze Dekoratīvs krūmveida augs ar ērkšķainu stumbru un krāšņiem (parasti smaržīgiem) ziediem dažādās krāsās.
cinerārija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem ziediem un pelēku lapu apakšu.
cinnija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem, dažādas krāsas ziediem; cīnija.
lefkoja Dekoratīvs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem, dažādu krāsu pildītiem ziediem [Mathiola incana].
floksis Dekoratīvs lakstaugs ar smaržīgiem ziediem apaļās ziedkopās.
puķe Dekoratīvs lakstaugs telpu izdaiļošanai.
sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi [Saintpaulia ionantha].
akmeņlauzīte Dekoratīvs lakstaugs, ko plaši izmanto dažādos stādījumos, arī akmeņdārzos.
kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem, lieliem ziediem lapu žāklēs; kāršroze. [Althaea rosea].
apdare Dekoratīvs papildinājums, rotājums.
kraklē Dekoratīvs sīku plaisiņu tīkls uz keramikas izstrādājumu glazētās virsmas.
amarillis Dekoratīvs sīpolaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem.
montbrēcija Dekoratīvs skalbju dzimtas sīpolaugs ar šaurām zobenveida lapām un (parasti oranžiem) ziediem vārpā.
sienas šķīvis dekoratīvs šķīvis, ko liek pie sienas.
gobelēns Dekoratīvs tekstilmākslas izstrādājums.
šlepe Dekoratīvs tērpa mugurpuses pagarinājums, kas slīd pa zemi; velce.
pušķis Dekoratīvs veidojums no kupli sasietas lentes vai citiem materiāliem.
aplikācija Dekoratīvs veidojums no nogrieztiem un pie pamatnes piestiprinātiem (piem., papīra) gabaliņiem.
pušķis Dekoratīvs veidojums no vienā galā sastiprinātiem dzijas, diegu u. tml. pavedieniem.
kartuša Dekoratīvs veidojums vai zīmējums daļēji attīta tīstokļa vai vairoga veidā (ar uzrakstu, emblēmu u. tml.).
strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas.
parūkkoks Dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās [Cotinus coggygria].
zieds Dekoratīvs, ziedošs lakstaugs, arī puskrūms; šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
puķe Dekoratīvs, ziedošs lakstaugs, arī puskrūms.
dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs; cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
bērnubērni Dēla vai meitas bērni; mazbērni; tiešie pēcnācēji tālākās paaudzēs.
mazdēls Dēla vai meitas dēls.
trīt Deldēt.
medicīniskās dēles dēles, kuras izmanto medicīnā, asiņu atsūkšanai asinsrites slimību ārstēšanā.
kaviārs Delikatese – īpaši apstrādāti storveidīgo un lašveidīgo zivju ikri.
veikbords Dēlis, uz kura atrodas braucējs veikojot.
ādiņa Dem. --> āda; (neliels) ādas gabals.
auklīte Dem. --> aukle; sieviete, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu.
balodītis Dem. --> balodis.
bedrīte Dem. --> bedre.
bļodiņa Dem. --> bļoda.
brītiņš Dem. --> brīdis; ļoti īss laika sprīdis.
dadzītis Dem. --> dadzis.
daļiņa Dem. --> daļa.
dārgumiņš Dem. --> dārgums.
dārziņš Dem. --> dārzs.
debestiņa Dem. --> debess.
dēlēns Dem. --> dēls (1); nepieaudzis dēls.
dēliņš Dem. --> dēls.
desiņa Dem. --> desa.
diedziņš Dem. --> diegs.
dieniņa Dem. --> diena.
dieviņš Dem. --> dievs.
dzirnaviņas Dem. --> dzirnavas.
galdiņš Dem. --> galds.
iedobīte Dem. --> iedobe.
irbulītis Dem. --> irbulis (1); šāds priekšmets kā galda piederums (Ķīnā, Japānā u. c.).
kubiciņš Dem. --> kubiks (1); neliels kubveida priekšmets.
kundzīte Dem. --> kundze; sieviete.
ledenīte Dem. --> ledene.
lodīte Dem. --> lode [1].
ļautiņi Dem. --> ļaudis.
maciņš Dem. --> maks; maza somiņa (kā, parasti naudas) glabāšanai.
mazumiņš Dem. --> mazums; ļoti neliels (kā) daudzums.
medutiņš Dem. --> medus.
naudiņa Dem. --> nauda.
pavadiņa Dem. --> pavada.
pēdiņa Dem. --> pēda.
peciņa Dem. --> peka, pēda.
plāksnīte Dem. --> plāksne; neliels šādas formas priekšmets.
podiņš Dem. --> pods.
robiņš Dem. --> robs (1); neliels padziļinājums (kā virsmā).
sētiņa Dem. --> sēta; neliels, sētai līdzīgs nožogojums.
sirdspuķīte Dem. --> sirdspuķe.
skaidiņa Dem. --> skaida.
skudriņa Dem. --> skudra.
smadzenītes Dem. --> smadzenes.
smaidiņš Dem. --> smaids.
spraudīte Dem. --> spraude.
sprīdītis Dem. --> sprīdis.
stundiņa Dem. --> stunda.
sudmaliņas Dem. --> sudmalas.
šķipsniņa Dem. --> šķipsna (1); ļoti mazs (kā) daudzums.
vadziņa Dem. --> vaga. Garens padziļinājums (piem., dobē), kurā iekaisa sēklu.
zaldātiņš Dem. --> zaldāts.
ziediņš Dem. --> zieds.
populisms Demagoģiska politika, kuras pārstāvji, izdabājot masām, ar tukšiem solījumiem mēģina gūt masu labvēlību.
vējdzirnaviņas Deminutīvs --> vējdzirnavas.
dembelis Demobilizācija; karavīra atvaļināšanās pēc obligātā dienesta laika izbeigšanās.
demokrāts Demokrātiskās partijas biedrs.
vēlēšanas Demokrātisks pasākumu un darbību kopums, ko veic vēlētāji ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei.
eksorcisms Dēmona vai dēmonu izdzīšana no apsēsta cilvēka ķermeņa.
nodemonstrēt Demonstrējot parādīt, atklāt.
parādīt klasi demonstrēt izcilas spējas, izcilu prasmi, māku.
sātana izdzīšana dēmonu izdzīšana no apsēsta cilvēka ar lūgšanu un īpašu rituālu palīdzību.
sātans Dēmonu valdnieks, kritušais eņģelis, kurš ir sacēlies pret Dievu un ir Dieva ienaidnieks, augstākais ļaunuma spēku iemiesojums, kurš grūž cilvēkus uz garīgu iznīcību; velns.
dendrologs Dendroloģijas speciālists.
depozītu noguldījums depozītnoguldījums.
depozītu operācija depozītoperācija.
deputāta imunitāte deputāta neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu, tiesisko vajāšanu.
interpelācija Deputāta vai deputātu grupas oficiāls pieprasījums valdībai vai atsevišķam ministram dot paskaidrojumus (par kādu jautājumu vai vispārējo politisko kursu).
tautas kalps deputāts (piem., parlamentā).
deramā diena deramdiena.
karjers Derīgo izrakteņu atklātas ieguves vieta; uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
praktisks Derīgs, lietderīgs.
dabas bagātības derīgu izrakteņu vai citu dabisku izejvielu krājumi.
kvalitāte Derīguma, vērtības atbilstība kādiem nosacījumiem, normām.
putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu.
zilcdesa Desa, ko gatavo no vārītas gaļas un vārītiem subproduktiem.
asinsdesa Desa, kuras galvenā sastāvdaļa ir (parasti cūkas) asinis.
kupāti Desai līdzīgs gruzīnu nacionālais ēdiens no maltas gaļas, sīpoliem, ķiplokiem un garšvielām.
kagors Deserta vīns no dažādu šķirņu vīnogām.
rupjmaizes kārtojums deserts no saberztas rupjmaizes, skāba ievārījuma un putukrējuma.
dekāde Desmit dienu ilgs laika posms.
dekalogs Desmit Dieva baušļi, kas tika doti Mozum Sīnāja kalnā un ir atrodami Bībelē.
desmitgade Desmit gadu ilgs laika posms.
desmitkārt Desmit kārtām, desmitkārtīgi.
mazā septima desmit pustoņu intervāls.
desmitreiz Desmit reizes; daudzas reizes.
Desmit Dieva baušļi desmit reliģiski ētiskas normas, likumi, ko Dievs atklāja Mozum Sinaja kalnā pēc iziešanas no Ēģiptes; dekalogs.
desmitdaļa Desmitā daļa.
desmitais tramvajs, trolejbuss, autobuss desmitā maršruta tramvajs, trolejbuss, autobuss.
krabis Desmitkāju vēžu grupas dzīvnieks ar lielām galvkrūtīm un īsu vēderiņu.
ožamais spirts desmitprocentīgs amonjaka šķīdums ūdenī ar raksturīgu asu smaku.
desmitkārt Desmitreiz, desmit reižu.
destilāts Destilācijas (pārtvaices) produkts.
pārdestilēt Destilējot pārstrādāt.
nodēstīt Dēstot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
iedēstīt Dēstot (piem., kokus, krūmus), izveidot.
iedēstīt Dēstot ievietot (ierušinot, ierokot saknes, spraudeni u. tml.) augsnē; dēstīt un pabeigt dēstīt.
apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību); apstādīt (ap ko, kam apkārt).
kalt plānus detalizēti domāt par nākotnē darāmo, iecerēto.
plāns Detalizēti izstrādāta (kā, piem., darba, darbības, arī norises, pasākuma) nākamā norise, gaita; attiecīgais teksts, dokuments.
reglamentēt Detalizēti noteikt (piem., darba gaitu, darbības kārtību).
klanis Detaļa (dzinējā), kas savieno virzuli ar kloķvārpstu.
spaile Detaļa (ierīcei, aparātam), ar kuru nodrošina elektriskās enerģijas pieplūdi.
parocis Detaļa (krēslam), uz kā sēdētājs atbalsta roku.
dakša Detaļa (mehānismos, ierīcēs), kas sastāv no diviem paralēliem, kopā sastiprinātiem zariem.
zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
spals Detaļa (piem., darba rīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
rokturis Detaļa (piem., iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
aksesuārs Detaļa (piem., mākslas darbā).
spals Detaļa (pistolei), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
bukse Detaļa ar caurumu vidū divu kustīgu elementu savienošanai (mehānismos).
cokols Detaļa spuldzes apakšējā daļā, kurai pievienoti kvēldiega elektrodi un ar kuru spuldzi iestiprina elektroierīcē.
pievads Detaļa vai sistēma, kas nodrošina (kā) pievadi konkrētam objektam.
lente Detaļa, ierīce – gara, slīdoša josla (kā) pārvietošanai.
izolators Detaļa, ierīce elektriskās aparatūras vai ietaises elektrisko strāvu vadošo daļu izolācijai un mehāniskai nostiprināšanai.
tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu; rokturis.
atloks Detaļa, kas nodrošina (piem., cauruļvada) savienojuma hermētiskumu un izturību.
piesūceknis Detaļa, kas paredzēta (priekšmeta, izstrādājuma) piestiprināšanai, izmantojot vakuumu.
rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
uzlika Detaļa, kas paredzēta uzlikšanai, novietošanai (uz kā) virsū.
pusass Detaļa, kas pārnes rotācijas kustību uz (automašīnas) dzenošajiem riteņiem.
klape Detaļa, kas pārsedz, aizsedz, arī noslēdz (ko).
ass Detaļa, kas satur kopā rotējošas mehānisma daļas.
virzulis Detaļa, kas, blīvi iegulstot (mašīnas, ierīces) cilindrā, pārvietojas, virzās pa to cilindra ass virzienā.
skala Detaļa, plātnīte ar iedaļām (ierīcēs, mēraparātos u. tml.).
robusts Detaļās neizstrādāts, nenogludināts; vienkāršs, primitīvs.
ierievis Detaļas un vārpstas savienojuma veids – īpašas rievas vārpstā un detaļā, lai tā nevarētu pagriezties ap vārpstu.
bloks Detaļu elementu, sastāvdaļu apvienojums vienā sistēmā, kopumā.
kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienītis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļā saplacina vai paplašina.
privātdetektīvs Detektīvs, kas darbojas privāti.
detektīvs Detektīvžanra darbs (romāns, stāsts, kinofilma).
papilddeva Deva, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai devai.
doza Deva, noteikts (kādas vielas, zāļu) daudzums.
uzdoties Dēvēt sevi (par ko, par kādu), maldinot kādu.
saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā; dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
godināt Dēvēt, saukt; godāt.
dāļāt Devīgi dot, dāvināt (ko) daudziem.
pa labi (un) pa kreisi Devīgi, izšķērdīgi (dot daudziem, tērēt naudu, mantu).
deviņkārt Deviņām kārtām, deviņkārtīgi.
deviņkārt Deviņreiz, deviņas reizes.
nona Deviņrindu pants ar noteiktu atskaņu kārtību.
lielā seksta deviņu pustoņu intervāls.
devītdaļa Devītā daļa.
devītais tramvajs, autobuss, trolejbuss devītās līnijas tramvajs, autobuss, trolejbuss.
pienesums Devums (2), ieguldījums.
hlorkaļķi Dezinfekcijas līdzeklis – balts pulveris ar asu smaku.
karbols Dezinfekcijas līdzeklis.
plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
hlorēt Dezinficēt ar hlorkaļķiem vai hlora gāzi (parasti dzeramo ūdeni).
dezis Dezodorants.
nodežūrēt Dežūrēt (kādu laiku) un beigt dežūrēt.
tiāra Diadēmai līdzīga sieviešu galvasrota.
veloergometrija Diagnostikas metode – slodzes tests, izmantojot veloergometru, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli.
tomogrāfija Diagnostikas metode, ar kuru iegūst izmeklējamā objekta atsevišķu slāņu attēlu.
ultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto ultraskaņu.
sonogrāfija Diagnostikas metode, kura, izmantojot ultraskaņas frekvenci, precizē kādu slimību; ultraskaņas diagnostika.
lumbālpunkcija Diagnostikas vai arī ārstniecības nolūkos veikta punkcija muguras smadzenēs mugurkaula jostas vietas apvidū.
abrāzija Diagnostiska dzemdes tīrīšana; aborts.
vēju roze diagramma, kurā attēloti vēja virzieni kādā vietā noteiktā laika posmā.
garumzīme Diakritiska zīme – horizontāla svītriņa virs burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
gravis Diakritiska zīme ( ` ), ar ko apzīmē zilbes intonāciju, akcentu jeb uzsvaru, arī skaņas izrunas veidu.
tilde Diakritiska zīme (~), piem., atkārtota vārda vai vārda daļas apzīmēšanai vārdnīcās; tehniska rakstu zīme.
umlauts Diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa, piemēram, ä), kas rāda patskaņa palatalizāciju.
mīkstinājuma zīme diakritiska zīme, retāk burts, kas norāda, ka līdzskanis ir mīksts.
metafizika Dialektikai pretēja domāšanas un izziņas metode, kas lietas un parādības aplūko kā savstarpēji izolētas, pabeigtas un nemainīgas.
reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu un tembru.
vīt ligzdu dibināt ģimeni.
organizēt Dibināt, veidot; rīkot.
likt pamatus dibināt; veidot (ko) pirmoreiz, no jauna.
tēvs Dibinātājs, pamatlicējs; arī vadītājs, organizators.
moralitē Didaktiska alegoriska drāma (izplatīta 15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā darbojas personificētas morālas īpašības vai abstrakti jēdzieni, kas cīnās ar ļaunuma spēkiem par cilvēka dvēseli.
didaktisms Didaktiskums.
DJ Dīdžejs, diskžokejs.
sadiedelēt Diedelējot iegūt, dabūt.
iesals Diedzētu graudu produkts, ko izmanto, piem., alus gatavošanai.
audi Diegi, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā.
šķērsdiegs Diegs, kas (piem., audumā) ir novietots šķērsām tā garenvirzienam.
par nožēlu diemžēl.
Dievam žēl diemžēl.
atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties.
parīts Diena pēc rītdienas; parītdiena.
parītdiena Diena pēc rītdienas.
parīt Dienā pēc rītdienas.
rītdien Dienā pēc šodienas; rīt [2].
rītdiena Diena pēc šodienas.
rīt Dienā pēc šodienas.
vakar Dienā pirms šodienas, iepriekšējā dienā.
vakardiena Diena pirms šodienas; iepriekšējā diena.
vakardien Dienā pirms šodienas; vakar.
aizvakardiena Diena pirms vakardienas.
atslodzes diena diena, kad (ievērojot diētu) ievērojami samazina ar uzturu uzņemto kaloriju daudzumu.
ganu diena diena, kad (kādam) jāiet ganos.
miršanas diena Diena, kad (kāds) ir miris.
nāves diena Diena, kad (kāds) ir miris.
dzimšanas diena Diena, kad (kāds) ir piedzimis.
gadadiena Diena, kad aprit noteikts pilnu gadu skaits kopš kāda nozīmīga notikuma; diena, kad tiek atzīmēts (kā) pastāvēšanas pilnu gadu skaits.
svinamdiena Diena, kad ir svētki, svinības; svinama diena.
vārdadiena Diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā gadadiena.
pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bojā un kad notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem.
pastarā diena diena, kad pasaule ies bojā un notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem; pastardiena.
pa dienu dienā; dienas laikā.
klusā stunda dienas atpūtai paredzētais laiks (piem., slimnīcā, sanatorijā).
novakare Dienas beigu posms, kad tuvojas, iestājas vakars.
vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
vakara junda dienas gaitu beigu signāls; dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
rīts Dienas sākumā, līdz pusdienai.
rīts Dienas sākums – laika posms aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai.
pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta; pulksteņa laiks ap divpadsmitiem rītā.
dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm.
pusdienlaiks Dienas vidus; pusdiena.
dienvidus Diendusa.
pusdienlaiks Diendusa.
uzdienēt Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
uzkalpoties Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei); pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
mičmanis Dienesta pakāpe (piem., Krievijas, Lielbritānijas) kara flotē; karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
jefreitors Dienesta pakāpe (piem., Vācijas, Krievijas armijā) pēc kareivja dienesta pakāpes; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kontradmirālis Dienesta pakāpe (starp kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm) vairāku valstu kara flotēs.
apakšpulkvedis Dienesta pakāpe armijā, kas ir zemāka par pulkvedi; karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
bocmanis Dienesta pakāpe dažu valstu kara flotē (starp seržanta un virsnieka pakāpēm).
jūras kapteinis dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
dižkareivis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
dižmatrozis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
majors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā (Latvijas armijā – dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu); virsnieks, kam ir šāda pakāpe.
virsleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā un kara flotē; Latvijas armijā un aizsardzības spēkos – dienesta pakāpe starp leitnantu un kapteini (flotē – kapteiņleitnantu); persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; žandarmērijas darbinieks.
uzplecis Dienesta pakāpes atšķirības zīme – taisnstūra veida detaļa, ko piestiprina (piemēram, piepogājot) formas tērpa pleca daļā.
amats Dienesta stāvoklis, ieņemamā vieta (iestādē, uzņēmumā).
sardzes dienests dienesta veids bruņotajos spēkos, kas pilda ar (kā) apsardzi saistītu kaujas uzdevumu.
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
radiodienests Dienests radiosakaru nodrošināšanai.
civildienests Dienests valsts iestādē (ministrijā, pārvaldē, inspekcijā u. tml.).
palīgdienests Dienests, kas palīdz nodrošināt galvenā dienesta darbību.
robežsardze Dienests, kas veic valsts robežas apsardzību, rūpējas par valsts robežu neaizskaramību, nelegālās migrācijas novēršanu.
izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība dienests, kura uzdevums ir, izbraucot uz notikuma vietu, nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.
izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (aktīvajā karadienestā).
nodienēt Dienēt un pabeigt dienēt (kur, kādu laiku).
dienēt zenitartilēristos dienēt zenītartilērijas karaspēkā.
dienēt zenītniekos dienēt zenītartilērijas vai zenītraķešu karaspēkā.
darba diena diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā).
darbadiena Diennakts daļa, kurā cilvēks strādā algotu darbu.
pulkstenis Diennakts laika moments (parasti kopā ar skaitļa vārdu).
tumsa Diennakts laiks, kad ir šāds stāvoklis.
diena Diennakts, arī šāda diennakts daļa kā nedēļas septītā daļa.
diena Diennakts, arī šāda diennakts daļa, noteikts datums, kas saistīts ar kādu notikumu, darbību.
diena Diennakts; diennakts daļa no rīta līdz vakaram.
aizvakar Dienu pirms vakardienas.
kalendārijs Dienu saraksts mēnešu secībā (kalendārā), parasti kopā ar norādēm par nedēļas dienām, svētkiem, vārdadienām, astronomiskām ziņām.
koka Dienvidamerikas tropu krūms, kura lapas satur kokaīnu [Erythroxylon coca].
DA Dienvidaustrumi.
dienvidrīti Dienvidaustrumi.
dienvidrītenis Dienvidaustrumu vējš.
D Dienvidi.
dienvidvakari Dienvidrietumi.
DR Dienvidrietumi.
dienvidrietenis Dienvidrietumu vējš.
baklažāns Dienvidu dārzaugs ar bumbierveidīgiem, parasti violetiem augļiem [Solanum melongena]; šī auga auglis.
dienvidvējš Dienvidu vējš.
dienvidzemes Dienvidu zemes; dienvidvalstis.
dienvidnieks Dienvidu zemju iedzīvotājs.
dienlilija Dienziede.
teofānija Dieva atklāsmes veids – tieša Dieva parādīšanās vai uz Dieva klātbūtni norādošas dievišķīgas zīmes.
harisma Dieva dota žēlastība – īpašas spējas, talants.
atklāsme Dieva esamības atklāšanās; Dieva sūtīta parādība, redzējums.
pravietis Dieva gribas skaidrotājs un sludinātājs.
Dieva griba Dieva nodoms, rīcība.
svētība Dieva palīdzība, aizsardzība, īpaša labvēlība; veiksme, labklājība, pārticība u. tml., kas iegūta ar Dieva gādību, arī izpildot noteiktus rituālus u. tml.
aleluja Dieva slavināšanas sauciens (jūdaismā un kristietībā).
pastarā tiesa Dieva tiesa pār cilvēkiem pastardienā.
Krišna Dievība – hinduisma dieva Višnu iemiesojums.
Meža māte dievība latviešu mitoloģijā – meža, arī putnu un zvēru aizgādne, aizbilde.
sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa – mācītāja svētruna, kurā iztirzā kādu Bībeles teksta fragmentu vai pievēršas kādai citai reliģiskai vai morāles tēmai; šādas runas rakstveida teksts.
Svētais Vakarēdiens dievkalpojuma sastāvdaļa, kurā īpašā veidā tiek pieminēti Jaunās Derības notikumi īsi pirms Jēzus sišanas krustā un Jēzus nāve pie krusta; dievgalds; piemiņas mielasts.
rits Dievkalpojumu sistēma; priekšrakstos paredzēts noteiktu reliģisku darbību kopums.
pasekls Diezgan aprobežots, bez dziļākām interesēm.
patāls Diezgan attāls, samērā tāls (par radniecību).
ne mazums diezgan daudz; samērā daudz.
pusdulls Diezgan straujš, neapvaldīts; pārgalvīgs.
vebkamera Digitāla kamera, ar kuras palīdzību attēls tiek pārraidīts (parasti) reālā laikā, izmantojot internetu, tīmekļa kamera.
DVD Digitālais video.
pirmdīglis Dīglis savā pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā.
asns Dīglis, kas izdīdzis no sēklas, bumbuļa, sakneņa; tikko izdīgusi auga virszemes daļa ar vēl neizveidotām lapām.
nākt augšā dīgt.
dienaszaglis Dīkdienis, slaists, sliņķis.
dienas zaglis dīkdienis, slaists.
militārā diktatūra diktatūra (valstī), ko realizē viena militārpersona vai militārpersonu grupa.
nodiktēt Diktējot norunāt, nolasīt (kādam, kas pieraksta).
spīkers Diktors radiofonā.
radiodiktors Diktors, kas pie radio mikrofona lasa cita sagatavotu tekstu (piem., ziņas).
izdilt Dilstot izveidoties.
pārdilt Dilstot kļūt cauram, bojātam; dilstot pārdalīties.
nodilt Dilstot kļūt plānākam, zaudēt sākotnējo formu.
nodilt Dilstot novalkāties, izplīst (par apģērbu, tā detaļām).
dimantkāzas Dimanta kāzas – 60 vai 75 gadu kāzu jubileja.
dimēt Dimdēt.
aizdimdināt Dimdinot aizvirzīties.
dima Dimdoņa.
nodimdināt Dimdošā balsī noteikt, pateikt (ko).
aizdimdēt Dimdot aizvirzīties.
atdipināt Dipinot atskriet šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
akreditēšanās Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
diplomātiskā imunitāte diplomātiskā pārstāvja un pārstāvniecības telpu neaizskaramība.
pilnvarotais lietvedis diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
nota Diplomātiskās sarakstes dokuments, ko vienas valsts valdība iesniedz citai valstij.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
memorands Diplomātisks dokuments ar oficiālu izklāstu kādā jautājumā; oficiāls iesniegums citai valstij.
atdīrāt Dīrājot atdalīt.
nodīrāt Dīrājot novilkt (beigtam dzīvniekam) ādu; dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
komercdirektors Direktors, kas atbild par preču vai pakalpojumu realizāciju, to noietu, kā arī kārto dažas citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
izpilddirektors Direktors, kas praktiski nodarbojas ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) vadīšanu.
direktorāts Direktoru padome, kolēģija.
viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piem., orķestri, kori).
vadonis Diriģents, kora vadītājs.
takts zizlis diriģēšanai paredzēts zizlis.
takts kociņš diriģēšanai paredzēts zizlis.
iedzīšanas brauciens (arī slēpojums u. tml.) disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot atsevišķi (piem., no pretējām pusēm velotrekā vai ar noteiktu laika intervālu).
rājiens Disciplināra soda veids; attiecīgais sods.
disciplinārs sods disciplinārsods.
disciplinārais sods disciplinārsods.
limbs Diska mala (debess spīdeklim).
optiskais disks disks, kurā informāciju ieraksta un nolasa ar lāzera stara palīdzību.
diskutabls Diskutējams, strīdīgs.
izdiskutēt Diskutējot noskaidrot.
šķīvītis Diskveida priekšmets, ko spēlē met viens otram.
logs Displeja ekrāna laukums, kurā parādās informācija, kas attiecas uz darba procesā izmantojamiem objektiem (programmām, dokumentiem, ziņojumiem u. tml.).
parkūrs Distance ar mākslīgiem šķēršļiem (jāšanas sportā); sacensības šādā distancē.
dīvainība Dīvaina rīcība, paradums; īpatnība.
māžs Dīvains, fantastisks radījums; rēgs.
mistisks Dīvains, mīklains, neizskaidrojams.
ērmritenis Dīvains, neparasta izskata velosipēds.
brīnumains Dīvains, neticams, arī neizskaidrojams.
smieklīgs Dīvains, savāds (par priekšmetiem, parādībām).
jocīgs Dīvains, savāds; neparasts.
bastards Divām dažādām sugām vai ģintīm piederīgu vecāku pēcnācējs; hibrīds.
slēgt darījumu divām vai vairākām pusēm vienoties, paužot gribu par kāda darījuma norisi.
dīvāngulta Dīvāns, kas ir viegli pārveidojams par gultu.
guļamdīvāns Dīvāns, kas paredzēts, izmantojams gulēšanai.
stūra dīvāns dīvāns, kura divas pastāvīgās sastāvdaļas ir savienotas taisnā leņķī.
tīrā kvarta divarpus toņu intervāls.
balss saites divas balsenē esošas gļotādas krokas, kurām vibrējot, rodas skaņas.
dubultdurvis Divas durvis (vienā un tai pašā ailē), starp kurām ir neliela atstarpe.
diptihs Divas gleznas, kas gleznotas uz vienotas pamatnes; divi saturā savstarpēji saistīti mākslas darbi.
vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi = (vienādības zīmi).
nevienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi > (nevienādības zīmi).
divkārt Divās kārtās, divkārtīgi.
koka kājas divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz kāpšļiem pie kārtīm.
dvīņu klēts divas klētis zem kopēja jumta.
galvas smadzeņu puslodes divas lielākās, vienādās galvas smadzeņu daļas (labā un kreisā), kuru garozā noris augstākā nervu darbība.
uz pusi divas reizes (lielāks vai mazāks); divreiz vairāk vai mazāk.
divkāršs Divas reizes lielāks; divkārtīgs (1).
divtik Divas reizes tikpat (liels, daudz u. tml.).
otrtik Divas reizes vairāk; divtik.
dubultkoris Divās relatīvi patstāvīgās daļās sadalīts koris (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
dvīņu mājas divas savstarpēji savienotas ēkas, ar atsevišķām ieejām.
dvīņu māja divas vienādas mājas, kuras sabūvētas kopā ar vienu kopīgu sānu sienu.
uz pusēm divās vienādās vai aptuveni vienādās daļās.
dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; divkāršā zvaigzne.
divkāršā zvaigzne divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; dubultzvaigzne.
zem četrām acīm divatā, bez citu klātbūtnes.
šņācenis Divcentru spraudzenis (š vai ž).
dūru cīņa divcīņa ar dūrēm, kas nosaitētas ar ādas siksnām.
diedelējošs Divd. --> diedelēt.
specializēts Divd. --> specializēt; tāds, kas iegūst speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes.
speķots Divd. --> speķot.
vaskots Divd. --> vaskot.
vedams Divd. --> vest.
vizuļots Divd. --> vizuļot.
žilbinošs Divd.--> žilbināt.
duālisms Divdabība, divējādība.
duālistisks Divdabīgs, divējāds.
divatnējs Divdabīgs; divējāds.
particips Divdabis.
ne- Divdabjos ar izskaņu "-ams", "-āms": norāda, ka pamatvārdā nosaukto ir grūti vai neiespējami īstenot.
ne- Divdabjos ar izskaņu "-ts": norāda uz pamatvārdā nosauktā noliegumu.
kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, apakšējā – svārki; kleita ar virsū valkājamu jaku.
spiedpoga Divdaļīga poga (apģērbam, apaviem, makam u. tml.), kas savienojama, iespiežot vienas daļas izcilni otras daļas iedobumā.
bikini Divdaļīgs sieviešu peldkostīms, kas ļoti trūcīgi apsedz ķermeni.
sudrabkāzas Divdesmit piecu gadu kāzu jubileja.
Nāciju salūts divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājus.
kaņepju dzimta divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi ar stāvu vai vijīgu stublāju – kaņepes, apiņi.
divdimensionāls Divdimensiju.
dubultstandarts Divējāda pieeja.
ambivalents Divējāds, savstarpēji pretrunīgs.
selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar dobu stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
pastinaks Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar plūksnainām lapām, sīkiem dzelteniem ziediem un garenu, paresnu sakni.
turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, sulīgi uzbriedušu sakni, kuras mīkstums ir baltā vai dzeltenā krāsā; lopu rācenis [Brassica rapa].
rācenis Divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga apaļa vai plakani apaļa sakne ar dzeltenu, zaļu vai violetu mizu un baltu mīkstumu [Brassica ropa].
dzelksnis Divgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar purpursarkaniem ziediem un ļoti dzeloņainām lapām.
puravs Divgadīgs sīpolu ģints dārzenis, garšaugs ar lineārām lapām, kas veido neīsto stublāju un neīsto sīpolu un kam ir raksturīga savdabīga smarža un garša.
suņmēle Divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs laukstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
kārvele Divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar rievainu stublāju un sīkiem ziediem čemuros, kura kultivētās sugas lieto uzturā vai kā garšaugu.
pāris Divi (parasti pretēja dzimuma) cilvēki, kas dzīvo kopā un kurus saista dzimumattiecības.
dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
tandēms Divi cilvēki, kas ciešā saskaņotībā veic kopīgu darbu vai ir cieši saistīti kādā darbībā.
pretruna Divi izteikumi, apgalvojumi, priekšstati, pazīmes, kas savstarpēji viens otru noliedz; pretstatu mijiedarbība, kas rosina uz attīstību.
virsnieres Divi nelieli, plakani iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kas pieguļ pie abu nieru augšējiem poliem.
diloģija Divi saturā savstarpēji saistīti daiļdarbi (parasti romāni, lugas).
savstarpēji pirmskaitļi divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju 1 (piem., 8 un 5).
divēji Divi vai divi dažādi.
pirmreizinātāji Divi vai vairāki pirmskaitļi, kuru reizinājums ir vienāds ar doto skaitli.
stereopāris Divi viena un tā paša objekta attēli, no kuriem viens iegūts no labās acs, otrs – no kreisās acs pozīcijas un kuri, aplūkojot īpašā optiskā ierīcē, veido vienu telpisku attēlu.
dublets Divi viens otram ātri sekojoši šāvieni no šaujamieroča (piem., bises); šāviens no divstobru ieroča abiem stobriem reizē.
pāris Divi, daži, nedaudzi.
divjūgs Diviem zirgiem paredzēts.
diode Divizvadu elektroierīce (vakuuma vai pusvadītāju) ar vienpusīgu vadītspēju.
reduplikācija Divkāršošana, divkāršošanās; divkāršojums.
dubults Divkāršs, no divām līdzīgām daļām sastāvošs.
sekundants Divkaujas dalībnieka starpnieks un liecinieks.
gads Divpadsmit mēnešu ilgs laika posms, skaitot no jebkuras dienas.
apakšnams Divpakāpju parlamenta daļa, kuras locekļus ievēl vēlēšanās.
elektors Divpakāpju vēlēšanu sistēmā – persona, kurai ir dotas pilnvaras ievēlēt amatpersonu; ASV prezidenta vēlēšanu kolēģijas loceklis.
iekavas Divpusēja pieturzīme (), [] vai {}, kas norobežo iespraustus papildinājumus, paskaidrojumus; matemātiska zīme, ar kuru norāda matemātisko darbību secību.
pēdiņa Divpusēja pieturzīme, ko lieto tiešās runas un citātu atdalīšanai, dažādu nosaukumu apzīmēšanai, kā arī stilistiskos nolūkos.
duplekss Divpusīgi sakari, kas dod iespēju reizē pieņemt un noraidīt ziņojumus.
distihs Divrinde.
mopēds Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums ir mazāks par 50 cm³ un kuram ir pedāļu mehānisms motora iedarbināšanai, bremzēšanai un kāju atbalstīšanai.
motocikls Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums pārsniedz 50 cm³.
zelminis Divslīpju jumta noslēdzošā trīsstūrveida ārsiena virs dzegas.
šķautne Divu (daudzskaldņa) skaldņu kopējā mala.
šarnīrs Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu; locīkla.
locīkla Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu.
šķautne Divu (priekšmeta, veidojuma u. tml.) virsmas daļu sadura samērā šaurā leņķī.
divspēle Divu aktieru tēlojums (piem., izrādē).
proporcija Divu attiecību vienādība.
divkauja Divu cilvēku cīņa ar ieročiem divu sekundantu klātbūtnē, lai aizstāvētu savu godu.
pāris Divu cilvēku vai dzīvnieku kopa, kas kopīgi ko dara.
binārais kods divu ciparu (0 un 1) kods, ko lieto informācijas pierakstam un uzglabāšanai datora atmiņā.
hibridizācija Divu dažādu (augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu) indivīdu krustošana.
sadura Divu detaļu, elementu u. tml. savienojuma vieta.
īsslēgums Divu elektriskās ķēdes dažāda potenciāla elementu savstarpēja saslēgšanās vai to saslēgšanās ar vadītāju bez pretestības vai ar ļoti mazu pretestību.
īssavienojums Divu elektriskās ķēdes punktu savienojums ar vadītāju bez pretestības vai ļoti mazu pretestību.
kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā – lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
sazobe Divu mehānisma elementu mijiedarbība, parasti griezes, kustības pārnešanai; divu elementu mijiedarbība.
sinapse Divu neironu saskares vieta, arī nerva un muskuļa saskares vieta, kur notiek nervu impulsu uztveršana un pārvade.
diftongs Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; divskanis.
divskanis Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē.
paralēlisms Divu parādību satuvinājums (bez salīdzinātājvārda), kas izceļ tajās līdzīgo vai atšķirīgo.
dipodija Divu pēdu apvienojums vienā ritmiskā vienībā (parasti antīkajā dzejā).
sadomazohisms Divu seksuālu noviržu – sadisma un mazohisma – apvienojums.
pamazinātā kvarta divu toņu intervāls.
līdzāspastāvēšana Divu vai vairāku (parasti pretēju) parādību eksistēšana līdzās, vienlaikus.
polimorfisms Divu vai vairāku atšķirīgu indivīdu grupu vienlaicīga pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā.
krustojums Divu vai vairāku atšķirīgu parādību, īpašību u. tml. apvienojums.
unisons Divu vai vairāku balsu vai instrumentu atskaņota melodija prīmas vai oktāvas intervālā; melodijas dublējums.
pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno noteikta atskaņu sistēma vai intonācija.
kombinācija Divu vai vairāku elementu apvienojums (piem., daiļslidošanā).
sinhronizācija Divu vai vairāku mainīgu parādību saskaņošana, lai rastos precīza savstarpēja atbilstība starp to norises laiku.
konsonanse Divu vai vairāku mūzikas skaņu saskanīga kopskaņa; pretstats: disonanse.
kontaminācija Divu vai vairāku notikumu, parādību u. tml. apvienošana, arī sajaukšana.
polisēmija Divu vai vairāku nozīmju piemitība (valodas vienībai, piem., vārdam, frazeoloģismam); daudznozīmīgums.
līdzdalība Divu vai vairāku personu kopīga piedalīšanās nozieguma izdarīšanā.
konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
kombinācija Divu vai vairāku priekšmetu, parādību u. tml. savienojums, sakopojums noteiktā kārtībā.
vidējais aritmētiskais lielums divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
vidējais aritmētiskais (lielums) divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
aritmētiskais vidējais divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
sinonīmija Divu vai vairāku valodas vienību pilnīgs vai daļējs nozīmes vienādums vai tuvums.
monetārā savienība divu vai vairāku valstu naudas sistēmu aizstāšana ar vienu naudas sistēmu.
muitas savienība divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
unisons Divu vai vairāku vienāda augstuma skaņu vienlaicīgs skanējums.
kvadrāts Divu vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa otrā pakāpe.
pāris Divu vienādu, savstarpēji saistītu priekšmetu kopums.
bilingvisms Divvalodība.
laulības gulta divvietīga laulāto gulta.
tandēms Divvietīgs velosipēds, ko darbina abi braucēji.
dizains Dizainera radītais konkrēta izstrādājuma ārējais veidols, arī mākslinieciskie risinājumi tā izveidē.
cetānskaitlis Dīzeļdegvielas pašuzliesmošanas spējas raksturotājs.
kungs Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēks; cilvēks, kam pieder vara (pār ko); saimnieks, darba devējs (attiecībā pret kalpotāju).
dāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
kundze Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
ozols Dižskābaržu dzimtas koks ar cietu koksni, (parasti) daivainām lapām un augli – zīli.
dunēt Dobji, zemu skanēt (par mūzikas instrumentiem, to radītajām skaņām).
būkšķis Dobjš troksnis, kas rodas kam pasmagam atsitoties (pret ko).
rejošs klepus dobjš, dziļš, arī biežs klepus.
antilope Dobradžu dzimtas dzīvnieks ar gludu spalvu un uz augšu vērstiem ragiem [Antilope cervicapra].
tolis Dobradžu dzimtas dzīvnieks bez ragiem.
taurs Dobradžu dzimtas izmirušas sugas dzīvnieks (mājas govs priekštecis).
gnu Dobradžu dzimtas liels pārnadzis, kas izskatās pēc zirga ar vērsim līdzīgu galvu.
gazele Dobradžu dzimtas vidēji liels, graciozs dzīvnieks ar tievām, slaidām kājām, kas dzīvo tuksnešos, savannās u. tml.
sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību (saraušanos un atslābšanu) izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu pa asinsvadiem.
pūslis Dobs maisveida orgāns cilvēka vai dzīvnieka organismā.
tvertne Dobs priekšmets, trauks (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu.
pūslis Dobs, elastīgs priekšmets, ko var piepildīt ar gaisu.
rags Dobs, parasti govs raga formā veidots priekšmets ar paplatinātu galu (piem., trauks).
trauks Dobs, parasti necaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei.
rakelis Dobspiedes mašīnās – plāna, uzasināta plāksne, ar kuru noņem lieko krāsu no iespiedformas virsmas.
oforts Dobspieduma tehnika, kurā zīmējumu uz metāla plāksnes kodina ar skābi, pēc tam ieklāj krāsu un ar spiedienu iegūst novilkumu; asējums.
dobspiedes tehnika dobspieduma tehnika.
greblis Dobspieduma tehnikas darba rīks.
gravīra Dobspieduma vai augstspieduma tehnikā darināts mākslas darbs.
peristaltika Dobu orgānu (piem., kuņģa, zarnu, žultsvadu) gludās muskulatūras ritmiska viļņveida saraušanās, kas pārvieto to saturu uz izejas atverēm.
endoskopija Dobu orgānu un ķermeņa dobumu (piem., kuņģa, barības vada, bronhu u. tml.) izmeklēšana ar endoskopu.
orbīta Dobums galvaskausā, kurā atrodas acs ābols.
nieru bļodiņa dobums nieres ieliektajā pusē.
sinuss Dobums, iedobums (organismā).
izdot Dodot (no rokas rokā) izvirzīt ārā (no kurienes, kur u. tml.).
piebarot Dodot barību vai ēdienu pietiekamā daudzumā, paēdināt (ko).
iedzirdīt Dodot dzert (alkoholisku dzērienu), panākt, ka apreibst.
nodzirdīt Dodot dzert (alkoholiskus dzērienus), panākt, ka (kas) kļūst par alkoholiķi, degradējas.
iedzirdīt Dodot iedzert (kādu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
iebarot Dodot ieēst (apvārdotu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
ieēdināt Dodot ieēst (ko), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, pavēli, likt (kādam ko darīt, veikt), nosūtīt (kādā uzdevumā).
sadzirdīt Dodot pietiekami daudz dzert, panākt, ka (kāds) pilnīgi padzeras.
sadzirdināt Dodot pietiekami daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras; sadzirdīt.
sabarot Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks) pilnīgi paēd.
saēdināt Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (kāds) pilnīgi paēd; dot daudz apēst (ko).
izrīkot Dodot rīkojumu, likt (kādam) ko darīt.
šurpnākot Dodoties šurp.
pasaknis Dokumenta (piem., čeka, kvīts, biļetes) daļa, kas paliek pie šī dokumenta izdevēja.
talons Dokumenta dublikāts, ko atstāj čeku, orderu un citu grāmatiņu pasaknī.
rekvizīts Dokumenta noformējuma elementi, bez kuriem (dokumentam) nav juridiska spēka; (ko) raksturojošās ziņas, dati.
portretfilma Dokumentāla filma, reportāža par kādu cilvēku vai cilvēku grupu.
kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
kinodokuments Dokumentāli kinokadri; dokumentāla kinofilma.
dokumentālais kino dokumentālo kinofilmu veidošana.
kinohronika Dokumentālu kinokadru kopa (parasti par aktuāliem notikumiem); attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
hronika Dokumentālu kinokadru kopa vai īsa dokumentāla filma par kādiem notikumiem to norises secībā.
biļete Dokuments (parasti neliela lapiņa ar cenas, laika, vietas u. tml. norādēm), kas dod tiesības apmeklēt filmu, izrādi, izstādi u. tml.
karte Dokuments (piem., apliecība vāciņos), kas apliecina (personas) identitāti, piederību (kādai organizācijai, apvienībai u. tml.).
baltā biļete dokuments par atbrīvošanu no karadienesta.
izpildraksts Dokuments par tiesas sprieduma izpildīšanu.
lēņa grāmata dokuments, ar kuru apstiprināja vasaļa tiesības uz viņa valdījumā nodoto īpašumu.
maksājuma uzdevums dokuments, ar kuru bankai tiek dots rīkojums izdarīt naudas pārskaitījumu uz tajā norādīto kontu.
avots Dokuments, grāmata, raksts u. tml., ko izmanto pētniecības darbā.
kvīts Dokuments, kas apliecina (kā, piem., maksājuma) saņemšanu; šāda dokumenta veidlapa.
autorapliecība Dokuments, kas apliecina autora tiesības uz viņa izgudrojumu.
akreditēšanās raksts dokuments, kas apliecina diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
patents Dokuments, kas apliecina izgudrotāja vai viņa tiesību pārmantotāja ekskluzīvās tiesības uz izgudrojuma izgatavošanu, izmantošanu vai pārdošanu.
apliecība Dokuments, kas apliecina kādu faktu, tiesības u. tml.
sertifikāts Dokuments, kas apliecina kādu faktu.
polise Dokuments, kas apliecina personas vai mantas apdrošināšanas līguma noslēgšanu.
augu pase dokuments, kas apliecina, ka augi ir brīvi no augu karantīnas organismiem (resp. dažādām augu slimībām).
brīvgrāmata Dokuments, kas apliecināja dzimtcilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
apdrošināšanas polise dokuments, kas apstiprina apdrošināšanas līguma noslēgšanu un tiesības uz zaudējuma kompensācijas saņemšanu.
darba grāmatiņa dokuments, kas apstiprina darbinieka darba stāžu.
brīvgrāmata Dokuments, kas atbrīvoja zemnieku no klaušām un nodevām.
liecība Dokuments, kas atspoguļo skolēna sekmes noteiktā mācību posmā (ceturksnī, semestrī, gadā).
kartīte Dokuments, kas dod tiesības ierobežotā daudzumā nopirkt kādu preci (normētas sadales sistēmas apstākļos, piem., kara laikā).
biļete Dokuments, kas dod tiesības pārvietoties ar sabiedrisko transportu.
biļete Dokuments, kas dod tiesības piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piem., sanatorijā).
pavaddokuments Dokuments, kas pievienots kādai precei, sūtījumam u. tml.
zīme Dokuments, kas sniedz informāciju, apliecina (ko).
darba nespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos.
darbnespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darbnespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pabalstu; slimības lapa.
kristāmzīme Dokuments, ko izdod baznīcā pēc kristības kā apliecinājumu tam, ka bērns vai pieaugušais ir kristīts attiecīgajā baznīcā; arī baznīcas izdota dzimšanas apliecība.
mātes pase dokuments, ko izsniedz sievietei grūtniecības sākumposmā un kurā tiek fiksēti visi dati par tās norisi.
pavadraksts Dokuments, ko pievieno (kam, piem., kādam sūtījumam) un kas satur nosūtīto priekšmetu uzskaitījumu, aprakstu u. tml.
slimības vēsture dokuments, kurā ārsts regulāri ieraksta datus par slimnieka veselības stāvokli un ārstēšanas gaitu.
motivācijas vēstule dokuments, kurā autors izklāsta un pamato savu atbilstību izvēlētajam darbam.
saistībraksts Dokuments, kurā fiksētas (kāda) saistības.
Sarkanā grāmata dokuments, kurā ierakstītas iznīkstošās un apdraudētās dzīvnieku un augu sugas.
testaments Dokuments, kurā ir apliecināta kādas personas (testatora) griba attiecībā par savu mantu pēc šīs personas nāves.
uzziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu fizisku vai juridisku personu, faktu.
izziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu personu vai faktu.
rēķins Dokuments, kurā ir norādīta maksājamā naudas summa (par piegādāto preci, izmantoto pakalpojumu).
pavadzīme Dokuments, kurā norādīta informācija par preci, preces piegādātāja un saņēmēja nosaukums, kā arī abu pušu rekvizīti.
zemes grāmata dokuments, kurā reģistrēts kādam piederošais zemes īpašums.
nodomu protokols dokuments, kurā tiek fiksēta divu pušu vienošanās bez noteiktām saistībām.
dokumentācija Dokumentu kopums (piem., iestādē, uzņēmumā); nepieciešamie dokumenti.
portfelis Dokumentu kopums, kuros uzņēmums vai fiziska persona fiksējusi (vai sniegusi) savas darbības biznesa plānus, produktu vai pakalpojumu piedāvājumus, zīmolus u. tml.
personiskā lieta dokumentu un citu materiālu kopums par kādu personu (parasti darba vietā).
personīgā lieta dokumentu un citu materiālu kopums par kādu personu (parasti darba vietā).
lieta Dokumentu un citu materiālu kopums, kas attiecas uz kādu jautājumu, ko izskata vai izskatīs tiesā; tiesas process attiecīgajā jautājumā.
prezentācija Dokumentu uzrādīšana tajā norādītās darbības izpildīšanai.
robežkontrole Dokumentu, bagāžas, kravas u. tml. pārbaude uz robežas.
dosjē Dokumentu, materiālu kopums (piem., par kādu cilvēku); mape ar šādiem dokumentiem, materiāliem.
pieņēmums Doma, ideja, atziņa u. tml., kas nav pierādīta.
padoms Doma, kā ko darīt, kā rīkoties.
ideja Doma, kas izsaka (lietas, parādības) dziļāko saturu, būtību; pasaules uzskata pamatprincips.
secinājums Doma, spriedums, atziņa, kas iegūta, analizējot parādības, apkopojot faktus u. tml.
izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu); izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
aizdomāties Domājot iedziļināties; domāt (par ko).
padomāt Domājot izveidot (piem., atziņu).
nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (ko darīt, veikt); iecere.
verbalizācija Domas izteikšana vārdiski.
nodomāt Domās izveidot spriedumu, secinājumu.
iedomāties Domās izvēlēties (piem., skaitli, vārdu).
rast Domās izvēlēties (piemērotāko vārdu, izteiksmi u. tml.).
izdomāt Domās pārskatīt, novērtēt; pārdomāt.
uzsist sev uz pleca domās paslavēt sevi par pareizu, veiksmīgu rīcību, lēmumu u. tml.
nodomāt Domās pieņemt lēmumu; iecerēt (ko veikt, darīt).
prātot Domās risināt, apsvērt; daudz un ilgi domāt; gudrot.
rūpes Domas, bažas par ko nokārtojamu, padarāmu, arī turpmāk veicamu.
deklarācija Domas, faktu u. tml. izklāsts daiļdarbā bez tēlainības, bez emocionalitātes.
izdoma Domās, iztēlē no jauna radītais (tēls, priekšstats, ideja u. tml.).
aizdomas Domas, sajūtas, nedroša pārliecība (par ko); pieņēmums, par kāda vainu, negodīgu rīcību u. tml.
celt gaisa pilis domās, sapņos plānot ko īstenībā nerealizējamu.
spriedums Domāšanas forma loģikas mācībā, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
murgi Domāšanas patoloģiska forma, kas izpaužas kā īstenībai neatbilstošu un nekoriģējamu domu rašanās.
izdarīt Domāšanas procesā izveidot, radīt.
aizdomāties Domāšanas procesā nonākt (līdz kādai domai, atziņai); rasties domai, atziņai (par ko).
izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.).
sadomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, sacerēt; izdomāt (piem., rodot atbildi uz kādu jautājumu).
doma Domāšanas rezultāts (piem., atziņa, slēdziens, ideja).
doma Domāšanas saturs; tas, par ko domā.
dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi kādai cilvēku kopai.
dogmatisms Domāšanas veids, kas pamatojas uz dogmām, nemainīgu attieksmi pret parādībām, problēmām u. tml.
mentalitāte Domāšanas, īstenības uztveres veids, emocionālā ievirze (cilvēkam, cilvēku kopai).
uzskatīt Domāt (par ko); atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
tēmēt Domāt par kādu mērķi, tiekties pēc kā.
piedomāt Domāt, padomāt (par ko), parasti ciešāk nekā citkārt; koncentrēt savas domas (pie kā).
bāzt visu vienā maisā domāt, spriest par visiem vienādi.
filozofēt Domāt, spriest, diskutēt par fundamentāli svarīgiem jautājumiem.
kustināt smadzenes domāt.
saruna Domu apmaiņa, lai noskaidrotu (kāda cilvēka, cilvēku grupas) nostāju, uzskatus (kādā jautājumā).
saruna Domu apmaiņa, priekšlikumu apspriešana, lai noskaidrotu situāciju, pušu nostāju, noslēgtu vienošanos u. tml. (kādā jautājumā).
telepātija Domu pārraidīšana, spēja no attāluma uztvert cita cilvēka domas.
vienprātība Domu, viedokļu kopība, saskaņa.
domu biedrs domubiedrs.
sabarot Dot (cilvēkam) daudz apēst (ko).
kukuļot Dot (kādam) kukuli (3).
rekomendēt Dot (kādam) rekomendāciju (1); ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas biedru u. tml.
sazāļot Dot (kādam) zāles, medikamentus lielākā daudzumā.
pilnvarot Dot (kam) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt); izdot pilnvaru.
dāvināt Dot (ko) bez atlīdzības.
sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piem., sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
piedot Dot (ko) klāt, papildus.
mest kolekti dot (naudu) kolektei.
dalīt Dot (no kopuma) katram noteiktu daudzumu.
veltīt Dot (parasti nesavtīgi), lietot, paredzēt (kādam mērķim).
mielot Dot (parasti viesiem) ēst, dzert; dot ēst ko ļoti garšīgu vai neikdienišķu; cienāt.
laist Dot (pārdošanā, ražošanā, apgrozībā).
cienāt Dot (viesim) ēst, dzert.
izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu daudzumu).
maksāt Dot atlīdzību, norēķināties (kādā veidā).
atļaut Dot atļauju, piešķirt tiesības (ko darīt).
dalīt Dot citam vai citiem daļu (no kā sava); kopīgi lietot, izmantot.
dalīties Dot daļu (no kā sava) citam vai citiem; kopīgi lietot, izmantot.
sadzirdīt Dot daudz iedzert (ko); dodot pietiekami daudz dzert (ko), panākt, ka pilnīgi padzeras (to).
sadzirdīt Dot daudz iedzert alkoholisku dzērienu; piedzirdīt.
mest pagastu dot dāvanas, naudu (piem., jaunajam pārim kāzās).
šķiņķot Dot dāvanu.
dzirdīt Dot dzert (alkoholiskus dzērienus).
mitināt Dot dzīvesvietu, pajumti; nodrošināt ar dzīvesvietu, pajumti.
palaist pasaulē Dot dzīvību, radīt.
mērdēt badā dot ēdienu ļoti maz vai nedot ēst vispār.
barot Dot ēst, dot barību (dzīvniekiem).
atmaksāties Dot ienākumus, kas pārsniedz izdevumus.
atļaut Dot iespēju (kādam ko darīt), neiebilst (pret ko).
ielaist Dot iespēju (kādam) ievirzīties (kur iekšā); atļaut uzturēties, apmesties (kur).
piedāvāt Dot iespēju (kādam) paņemt, izlietot (ko).
piedāvāt Dot iespēju (ko) darīt, realizēt u. tml.
piedāvāt Dot iespēju (ko) izmantot, iegādāties u. tml.
izlaist Dot iespēju (transportlīdzeklim) izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (piem., skatuves mākslas darbu, kinofilmu).
ļaut Dot iespēju, arī netraucēt, neierobežot (kādam ko darīt); neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi, izpausmi).
šķirties Dot kādam (naudu, materiālas vērtības).
kreditēt Dot kredītu (1).
nest augļus dot labumu, kādu rezultātu.
vērt vaļā maku dot līdzekļus, maksāt, tērēties.
tēmēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, manīt (kādam ko); mērķēt (2).
mērķēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, manīt (kādam ko).
ordinēt Dot medicīniska rakstura rīkojumu, priekšrakstu.
maksāt Dot naudu atlīdzībai (par ko).
pamest ar acīm dot norādījumu, zīmi ar acīm (tās pamirkšķinot, piemiedzot u. tml.).
samācīt Dot padomu (kādam), piem., kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
ieteikt Dot padomu, ierosināt (ko darīt).
pamielot Dot paēst, padzert; pacienāt.
(ie)likt lombardā dot par ķīlu lombardā.

d citās vārdnīcās:

Tēzaurs