Paplašinātā meklēšana
Meklējam d.
Atrasts vārdos (200):
- āda:1
- adīt:1
- aidā:1
- adata:1
- ādere:1
- ādiņa:1
- adadžo:1
- ādains:1
- adrese:1
- agenda:1
- aitāda:1
- aizdot:1
- abējāds:1
- absurds:1
- absurds:2
- acidoze:1
- adāmais:1
- adaptēt:1
- adenoma:1
- adījums:1
- adīklis:1
- adītava:1
- ādminis:1
- adoptēt:1
- adresēt:1
- ādveida:1
- advente:1
- adverbs:1
- aizdare:1
- aizdars:1
- aizdegt:1
- aizdūkt:1
- aizdusa:1
- aizdzīt:1
- aizdzīt:2
- abordāža:1
- adapters:1
- adatains:1
- adekvāts:1
- adenoīdi:1
- adiabāta:1
- ādinieks:1
- adopcija:1
- adresāts:1
- adsorbēt:1
- advokāts:1
- aizbīdīt:1
- aizdabūt:1
- aizdarīt:1
- aizdedze:1
- aizdejot:1
- aizdiebt:1
- aizdiegt:1
- aizdiegt:2
- aizdipēt:1
- aizdomas:1
- aizdrāzt:1
- aizdunēt:1
- aizdurve:1
- aizdzert:1
- aizgādāt:1
- aizgalds:1
- aizkadrs:1
- aizķēdēt:1
- aizlidot:1
- aizlodēt:1
- aizplūde:1
- aizrādīt:1
- aizrīdīt:1
- aizvadīt:1
- ājurvēda:1
- ābeļdārzs:1
- ābeļzieds:1
- acidofils:1
- ādamābols:1
- adāmadata:1
- ādgrauzis:1
- adjektīvs:1
- adjutants:1
- admirālis:1
- adorācija:1
- adresants:1
- aerodroms:1
- aidinieks:1
- aizaudzēt:1
- aizbaidīt:1
- aizbīdnis:1
- aizbiedēt:1
- aizdambēt:1
- aizdārdēt:1
- aizdegune:1
- aizdevējs:1
- aizdevums:1
- aizdimdēt:1
- aizdomīgs:1
- aizdoties:1
- aizdrīvēt:1
- aizdzenāt:1
- aizgādība:1
- aizgādīgs:1
- aizgādnis:1
- aizpeldēt:1
- aizpildīt:1
- aizraidīt:1
- aizsaldēt:1
- aizslīdēt:1
- aizslidot:1
- aizstādīt:1
- aizviņgad:1
- akadēmija:1
- acetātzīds:1
- acīmredzot:1
- adāmmašīna:1
- adaptācija:1
- adrenalīns:1
- adventisti:1
- adverbiāls:1
- advokatūra:1
- aizbildnis:1
- aizdarināt:1
- aizdegties:1
- aizdipināt:1
- aizdreifēt:1
- aizducināt:1
- aizdziedāt:1
- aizdziedēt:1
- aizgādnība:1
- aizgrandēt:1
- aizkniedēt:1
- aizlidināt:1
- aizsēdināt:1
- aizspundēt:1
- aiztramdīt:1
- aizviņdien:1
- aizžvadzēt:1
- akadēmiķis:1
- abrakadabra:1
- acīmredzams:1
- adatveidīgs:1
- adiabātisks:1
- administrēt:1
- adverbēties:1
- aģitbrigāde:1
- aizbildnība:1
- aizdārdināt:1
- aizdedzināt:1
- aizdimdināt:1
- aizdomāties:1
- aizdrāzties:1
- aizklaudzēt:1
- aizkomandēt:1
- aizlīdzināt:1
- aizmidzināt:1
- aizpeldināt:1
- aizpludināt:1
- aizplūdināt:1
- aizrādījums:1
- aizsardzība:1
- aizsēdēties:1
- aizslidināt:1
- aizspindzēt:1
- aizsprādzēt:1
- aizspraudīt:1
- ājurvēdisks:1
- adatterapija:1
- admiralitāte:1
- aerodinamika:1
- aizbarikādēt:1
- aizdambējums:1
- aizdancoties:1
- aizdauzīties:1
- aizdžinkstēt:1
- aizklidzināt:1
- aizmaldīties:1
- aizņaudēties:1
- aizņurdēties:1
- aizraudāties:1
- aizspriedums:1
- aizvaidēties:1
- aizvakardien:1
- acetātšķiedra:1
- adjektivēties:1
- aerodinamisks:1
- aizblandīties:1
- aizdziedāties:1
- aizmirdzēties:1
- aizsargdambis:1
- aizspundēties:1
- aizšķindēties:1
- aizvakardiena:1
- administrācija:1
- administratīvs:1
- administrators:1
- administrētājs:1
- aizbildināties:1
- aizbildniecība:1
- aizslidināties:1
- aizspriedumains:1
- aizdevumprocents:1
- aizsarglīdzeklis:1
Atrasts etimoloģijās (3587):
- No franču désorienter 'atgriezties no austrumiem'. (šķirklī dezorientēt)
- No vācu Europoide, kam pamatā Europa un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī eiropeīdi)
- No itāļu incognito 'nepazīstams', kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī inkognito)
- No latīņu nervus 'dzīsla, nervs'. (šķirklī nervs)
- Aizguvums no senkrievu valodas. (šķirklī tulks)
- No spāņu toreador (toreo 'vēršu cīņa', toro 'vērsis'). (šķirklī toreadors)
- No franču république, kam pamatā latīņu res publica 'sabiedriska lieta, valsts'. (šķirklī republika)
- No ķīniešu valodas. (šķirklī čičunča)
- No vācu Utilitarist, kam pamatā latīņu utilitas 'derīgs, izdevīgums'. (šķirklī utilitārists)
- No grieķu keramikē (technē) 'podnieka māksla' (keramos 'māls'). (šķirklī keramika)
- No krievu воевода, poļu wojewoda 'karavadonis'. (šķirklī vojevoda)
- No franču pédicure, kam pamatā latīņu pes, pedis 'kāja' un cura 'rūpes, kopšana'. (šķirklī pedikīrs)
- No angļu segway (pēc šos transportlīdzekļus ražojošā uzņēmuma Segway Inc. nosaukuma). (šķirklī segvejs)
- No franču brillant 'spožs, mirdzošs'. (šķirklī briljants)
- No itāliešu mandolino. (šķirklī mandolīna)
- Onomatopoētisks darbības vārds. Pirmo reizi minēts Joahima Meierhofa romāna "Ak, šī plaisa, sasodītā plaisa" tulkojumā (Rīga: Upe tuviem un tāliem, 2024; tulkojis Gundars Āboliņš), (šķirklī gurgulēt)
- No vācu jodeln. (šķirklī jodelēt)
- No grieķu onkos 'pampums, audzējs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī onkoloģija)
- No grieķu psychē 'dvēsele' un tropē 'pagrieziens'. (šķirklī psihotrops)
- No franču glacé 'spīdīgs, spožs'. (šķirklī glazē)
- No grieķu ornis (ornithos) 'putns' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī ornitoloģija)
- No angļu dancing hall. (šķirklī dansings)
- No latīņu gradiens (gradientis) 'ejošs'. (šķirklī gradients)
- No spāņu carbonado 'melnais dimants', kam pamatā latīņu carbon 'ogle'. (šķirklī karbonado)
- No grieķu ous (ōtos) 'auss', rhis (rhinos) 'deguns', larynx (laringos) 'balsene'. (šķirklī otorinolaringoloģija)
- Tulkojums no vācu Handball, angļu handball (hand 'roka' un ball 'bumba'). (šķirklī rokasbumba)
- Kalks no angļu cyberspace (vārdu radījis V. Gibsons romānā "Neuromancer"). (šķirklī kibertelpa)
- No viduslejasvācu smeren 'ziest, eļļot, (ie)taukot'. (šķirklī smērēt)
- No viduslejasvācu bēte. (šķirklī biete)
- No grieķu kōdia 'magoņgalviņa'. (šķirklī kodeīns)
- Sens aizguvums no viduslejasvācu kunig (kuning 'valdnieks') vai zviedru kung 'karalis'. (šķirklī kungs)
- No ko- [3] un latīņu efficiens (efficientis) 'tāds, kas izdara'. (šķirklī koeficients)
- No latīņu regionalis 'apgabala, novada'. (šķirklī reģionāls)
- Pirmo reizi lietots laikrakstā "Diena" 2004. gada 11. oktobrī, rakstnieka Paula Bankovska rakstā. Vārds "mēstule" 2004. gadā atzīts par gada vārdu. (šķirklī mēstule)
- No viduslejasvācu pipe. (šķirklī pīpe)
- No latīņu chirurgia, grieķu cheirourgia (cheir 'roka' un ergon 'darbs'). (šķirklī ķirurģija)
- No latīņu deficit 'trūkst'. (šķirklī deficīts)
- Ata Kronvalda darināts jaunvārds. (šķirklī vēstule)
- No latīņu industria 'rosība, darbība'. (šķirklī industrija)
- No franču finance, kam pamatā viduslaiku latīņu financia 'līdzekļi, ienākums'. (šķirklī finanses)
- No viduslejasvācu köke. (šķirklī ķēķis)
- No franču mode, kam pamatā latīņu modus 'veids'. (šķirklī mode)
- No baltvācu mage 'kuņģis, vēders'. (šķirklī māga)
- No vācu sympathisch, kam pamatā grieķu sympathēs 'līdzjūtīgs, atsaucīgs'. (šķirklī simpātisks)
- No grieķu zōdiakos (kyklos) 'zvēru (riņķis)'. (šķirklī zodiaks)
- No latīņu banca, bancus 'naudas mijēja sols'. (šķirklī banka)
- No viduslejasvācu stoven. (šķirklī štovēt)
- No grieķu stochastikos 'tāds, kas min'. (šķirklī stohastisks)
- No latīņu dictatura. (šķirklī diktatūra)
- No franču expertise, kam pamatā latīņu experiri 'izmēģināt, pārbaudīt'. (šķirklī ekspertīze)
- No vācu Kladde (aizgūts 19. gs. beigās). (šķirklī klade)
- A. Kronvalda jaunvārds, darināts no burts. (šķirklī burtnīca)
- No latīņu privatus 'personisks; tāds, kas neieņem valsts amatu'. (šķirklī privāts)
- No lībiešu vabā 'kārts, miets tīklu un citu zvejas piederumu žāvēšanai'. (šķirklī vaba)
- No latīņu super 'pār, virs' un franču moderne 'mūsdienīgs, jauns'. (šķirklī supermoderns)
- No grieķu dramatourgia. (šķirklī dramaturģija)
- No latīņu cerebrum 'smadzenes'. (šķirklī cerebrāls)
- No latīņu prominens (prominentis) 'tāds, kas izceļas, paceļas pāri'. (šķirklī prominents)
- No latīņu super 'pār, virs' un radicalis (radix (radicis) 'sakne; pamats'). (šķirklī superradikāls)
- No latīņu secretio 'atdalīšana, atdalīšanās'. (šķirklī sekrēcija)
- No vācu pedantisch, kam pamatā itāliešu pedante 'skolotājs' vai pedare 'audzināt'. (šķirklī pedantisks)
- No franču supplétif, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī supletīvs)
- No vācu Kasse, itāļu cassa, kam pamatā latīņu capsa 'lāde, šķirsts'. (šķirklī kase)
- No viduslejasvācu smuk, smuck 'lokans, piekļāvīgs, skaists, jauks' vai vidusholandiešu smuc 'skaists, jauks, tīrs'. Vārds minēts 18. gadsimta vārdnīcās. (šķirklī smuks)
- No gas, kas ir 17. gs. beļģu ķīmiķa J. van Helmonta veidots nosaukums no grieķu chaos 'haoss' un holandiešu geest 'gars'. (šķirklī gāze)
- No vācu Schokolade, spāņu chocolate, kam pamatā acteku chocolatl. (šķirklī šokolāde)
- No viduslaiku latīņu perfectivus. (šķirklī perfektīvs)
- No latīņu intra 'iekšpus' un vena 'dzīsla'. (šķirklī intravenozs)
- F. Mālberga darināts atvasinājums no aina ar nozīmi 'glezna, dabasskats'. (šķirklī ainava)
- No vācu solid, kam pamatā latīņu solidus 'masīvs, blīvs, stiprs'. (šķirklī solīds)
- No latīņu collecta 'savākta nauda, piedalīšanās nauda'. (šķirklī kolekte)
- No latīņu verbum 'vārds'. (šķirklī verbs)
- No viduslejasvācu rink 'aplis, gredzens'. Minēts 17. un 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī riņķis)
- No viduslejasvācu kroke. (šķirklī kroka)
- Darināts pēc vācu val. der Staatswille parauga. (šķirklī valstsgriba)
- No grieķu sporadikos 'izkaisīts'. (šķirklī sporādisks)
- No senkrievu божница 'dievnams'. (šķirklī baznīca)
- No viduslejasvācu glas 'stikls, glāze'. Aizguvums latviešu valodā minēts 17. gs. vārdnīcās. (šķirklī glāze)
- No franču code 'šifra atslēga', kam pamatā latīņu codex 'likumu krājums'. (šķirklī kods)
- No franču risque, itāļu risco 'briesmas' (senitāļu ris(i)co 'zemūdens klints'). (šķirklī risks)
- No latīņu quadrans, quadrantis 'ceturtā daļa'. (šķirklī kvadrants)
- No latīņu radiare 'izstarot' un activus 'aktīvs, darbīgs'. (šķirklī radioaktīvs)
- No radio un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī radioloģija)
- No franču rédacteur, kam pamatā latīņu redactus 'savests kārtībā, sakārtots'. (šķirklī redaktors)
- No franču artésien (pēc Francijas provinces Artuā latīniskā nosaukuma Artesium, kur pirmo reizi tika ierīkota šāda aka). (šķirklī artēzisks)
- J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī eja)
- No latīņu commissio, committere 'nodot rīcībā, uzticēt'. (šķirklī komisija)
- A. Kronvalda ieviests vārds pirms tam lietotā aizguvuma rūme vietā. (šķirklī telpa)
- No vācu Diele 'grīda'. (šķirklī dēlis)
- No senkrievu дума 'doma, uzskats, prāts'. (šķirklī doma)
- J. Alunāna darināts jaunvārds. (šķirklī vienība)
- No latīņu factor 'tas, kas dara, izgatavo'. (šķirklī faktors)
- No franču rédaction, kam pamatā latīņu redactus 'savests kārtībā, sakārtots'. (šķirklī redakcija)
- 19. gs. beigās darināts jaunvārds. (šķirklī viedoklis)
- No viduslejasvācu, vidusholandiešu brugge 'tilts, bruģis'. (šķirklī bruģis)
- No vācu Diamant, kam pamatā latīņu diamas, diamant, pārveidojums no latīņu adamans. (šķirklī dimants)
- No vācu rentabel 'ienesīgs, izdevīgs'. (šķirklī rentabls)
- J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī galdnieks)
- No latīņu familiaris 'ģimenei, mājai piederīgs; tuvs'. (šķirklī familiārs)
- No senkrievu усъ 'ūsa, bārda'. (šķirklī ūsas)
- No franču respectable 'tāds, kas pelna cieņu'. (šķirklī respektabls)
- No latīņu distantia 'attālums'. (šķirklī distance)
- No sengrieķu filozofa Platona vārda. (šķirklī platonisks)
- No viduslejasvācu reise 'došanās ceļā'. (šķirklī reize)
- Vārds darināts 19. gs. beigās no A. Kronvalda jaunvārda gleznot, plašāk ieviesies 20. gs. līdz tam lietotā vārda bilde vietā. (šķirklī glezna)
- Pēc Romas pāvesta Gregora (Gregorius) vārda. (šķirklī gregorisks)
- No franču aquarelle, itāļu acquerello, kam pamatā latīņu aqua 'ūdens'. (šķirklī akvarelis)
- No latīņu institutio 'dibināt; sakārtot; mācīt'. (šķirklī institūcija)
- No vācu Elektrizität vai krievu электричество, kam pamatā latīņu electrum, grieķu ēlekhon 'dzintars', jo dzintars pievelk sīkus priekšmetus, ja to paberzē ar audumu. (šķirklī elektrība)
- Senāk par burtu sauca kokā grieztas zīmes. J. Alunāns ieteica vārdu burts lietot agrākā bokstāba (no vācu Buchstabe) vietā. (šķirklī burts)
- No latīņu emeritus 'savus pienākumus izpildījis'. (šķirklī emeritēts)
- No latīņu meridianus 'dienas vidus'. (šķirklī meridiāns)
- No krievu рыжий 'ruds'. (šķirklī rižs)
- Ārzemju latviešu 20. gs. 90. gadu sākumā radīts jaunvārds no angļu dat(a) (process)or 'datu apstrādātājs'. (šķirklī dators)
- No latīņu radiatio 'spīdēšana, starošana'. (šķirklī radiācija)
- No vācu Kapital, kam pamatā viduslaiku latīņu capitale 'īpašums', un latīņu capitalis 'galvenais'. (šķirklī kapitāls)
- No franču trophée, kam pamatā grieķu tropaion 'piemineklis par godu uzvarai' (par godu ienaidnieka bēgšanai). (šķirklī trofeja)
- No latīņu sub 'zem, pie' un viduslaiku latīņu polaris (polus), grieķu polos 'pols'. (šķirklī subpolārs)
- No grieķu mītu milža Atlanta vārda Atlas, Atlantos, kuru Zevs sodījis, likdams turēt uz pleciem debess jumu. 16. gadsimtā izdotajā karšu krājuma titullapā bija attēlots Atlants ar zemeslodi uz pleciem. (šķirklī atlants)
- No latīņu examen 'pārbaudījums'. (šķirklī eksāmens)
- J. Ilstera darināts jaunvārds no auglis (19. gs.). (šķirklī auglenīca)
- No lietuviešu giminė 'dzimta'. (šķirklī ģimene)
- No latīņu scientia 'zināšanas, zinātne' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī scientioloģija)
- No viduslaiku latīņu narrativus 'vēstījošs'. (šķirklī naratīvs)
- No grieķu diskos. (šķirklī disks)
- No grieķu sardonion 'dzēlīgi, nievājoši'. (šķirklī sardonisks)
- No latīņu physica, grieķu physika (physis 'daba'). (šķirklī fizika)
- No latīņu sexus 'dzimums' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī seksoloģija)
- No grieķu distichon. (šķirklī distihs)
- No franču visuel, kam pamatā latīņu visuali 'saistīts ar redzi, redzes'. (šķirklī vizuāls)
- No grieķu sēmasia 'nozīme' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī semasioloģija)
- No latīņu sericus 'zīds' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī serigrāfija)
- No viduslejasvācu helle. (šķirklī elle)
- Iespējams, no gotu katile, kam pamatā latīņu catillus 'bļodiņa'. (šķirklī katls)
- 19. gs. 60.–70. gadu jaunvārds, atvasinājums no balss. (šķirklī balsot)
- 20. gs. 20. gadu jaunvārds, kas aizstāja šajā nozīmē 20. gs. sākumā lietoto vārdu augtene ar nozīmi 'augšanas vieta'. (šķirklī augsne)
- No vācu Identität, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī identitāte)
- No viduslaiku latīņu sensitivus. (šķirklī sensitīvs)
- No grieķu stratēgia 'karaspēka vadīšana'. (šķirklī stratēģija)
- No latīņu carbo (carbonis) 'ogle' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī karbīds)
- No latīņu sidereus (sidus, sideris 'zvaigzne'). (šķirklī siderisks)
- No itāliešu pesto (pag. divd. pesta 'spiests, lai sadrupinātu'). (šķirklī pesto)
- No dienvidāfrikāņu apartheid 'nošķirtība'. (šķirklī aparteīds)
- No latīņu administrator 'pārvaldnieks, vadītājs'. (šķirklī administrators)
- No latīņu affectus 'uzbudinājums'. (šķirklī afekts)
- No latīņu functio 'izpilde, darbība'. (šķirklī funkcija)
- No vācu Komtur, kam pamatā latīņu commendator, commendare 'uzticēt'. (šķirklī komturs)
- No franču avant-garde 'avangards, priekšpulks'. (šķirklī avangards)
- No grieķu physis 'daba'. (šķirklī fizisks)
- No grieķu valodas geōgraphia 'zemes apraksts'. (šķirklī ģeogrāfija)
- No Marokas arābu tajīn, arābu tājin 'sekls māla pods'. (šķirklī tadžina)
- No latīņu surdus 'kurls', grieķu logos 'vārds, runa' un paideia 'audzināšana, mācīšana'. (šķirklī surdologopēdija)
- No vācu Soldat, kam pamatā viduslatīņu sol(i)datus 'atalgots'. (šķirklī zaldāts)
- No latīņu sub 'zem, pie' un aqua 'ūdens'. (šķirklī subakvāls)
- No latīņu effectus 'iedarbība'. (šķirklī efekts)
- No latīņu sub 'zem, pie' un grieķu atomos 'nedalāms'. (šķirklī subatomārs)
- No latīņu sub 'zem, pie' un glacialis 'saistīts ar ledu, ledains'. (šķirklī subglaciāls)
- No viduslejasvācu smecken 'baudīt, garšot'. (šķirklī smeķīgs)
- No vācu der Strauß. (šķirklī štrauss)
- No latīņu calendae (kalendas 'mēneša pirmā diena'). (šķirklī kalendārs)
- No latīņu adventus 'atnākšana, parādīšanās'. (šķirklī advente)
- No grieķu mītu varoņa Akadēma (Akadēmos) vārda, kuram par godu bija nosaukts parks netālu no Atēnām. (šķirklī akadēmija)
- No vācu Grad, kam pamatā latīņu gradus 'solis, pakāpiens, pakāpe'. (šķirklī grāds)
- No franču accise, kam pamatā latīņu assidere 'uzlikt, noteikt'. (šķirklī akcīze)
- Aizguvums no lībiešu jūom 'dziļums jūrā starp sēkļiem'; nozīme 'darbības joma, nozare' izveidojās 20. gs. 30. gados. (šķirklī joma)
- No viduslaiku latīņu polaris, kam pamatā latīņu polus 'ass, pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī polārs)
- No itāliešu opera, kam pamatā latīņu opera 'darbs, sacerējums'. (šķirklī opera)
- No itāļu allegri 'neskumstiet!' (mierinošs uzraksts uz zaudējušajām loterijas biļetēm). (šķirklī alegri)
- Vārds vēlbrokastis līdzās aizguvumam brančs svešvārda brunch apzīmēšanai ieteikts Latviešu valodas ekspertu komisijas 2016. gada 12. oktobra sēdē, lēmums Nr. 1-16/1. (šķirklī vēlbrokastis)
- Vārda mūsdienu nozīme 'apkārtējā vide' radās 18. gs., tulkojot vācu Natur; šo nozīmi latviešu valodā ieviesa G. F. Stenders (1774. g.). (šķirklī daba)
- No sengrieķu adiabatos 'nepārvarams'. (šķirklī adiabātisks)
- No latīņu praedisponere 'iepriekš sakārtot'. (šķirklī predisponēts)
- No sengrieķu adiabatos 'nepārvarams, necaurejams'. (šķirklī adiabāta)
- Abreviatūra darināta no slimības pilnā nosaukuma coronavirus disease zilbēm co, vi, d. 19 norāda slimības izcelšanās gadu (2019). (šķirklī Covid-19)
- No franču préjudiciel. (šķirklī prejudiciāls)
- No angļu Brexit, kas angļu valodā veidojies no vārdiem British exit. (šķirklī breksits)
- No angļu Covid, kas ir saīsinājums no angļu Coronavirus disease. (šķirklī kovids)
- No latīņu praepositivus 'tāds, ko liek priekšā'. (šķirklī prepozitīvs)
- 2014. gada 8. oktobra sēdē Latviešu valodas ekspertu komisija vārdu makaronbiskvīts un salikteni mandeļu bezē ieteica kā analogu franču macarons, angļu macaroon. (šķirklī makaronbiskvīti)
- Pēc šīs diktatūras nodibinātāja un ideologa Ādolfa Hitlera uzvārda. (šķirklī hitlerisms)
- No spāņu pasodoble 'dubultsolis'. (šķirklī pasodoble)
- No franču préventif 'tāds, kas novērš', kam pamatā latīņu praevenire 'apsteigt'. (šķirklī preventīvs)
- No franču dame 'kundze, pavēlniece', kam pamatā latīņu domina 'kundze'. (šķirklī dāma)
- No latīņu cultura 'kopšana, apstrādāšana, attīstīšana'. (šķirklī kultūra)
- No latīņu abscessus, abscedere 'nodalīties, atdalīties, atkāpties'. (šķirklī abscess)
- No vācu handeln. (šķirklī andelēt)
- No franču arrie\re-garde (arrie\re 'aizmugures' un garde 'sardze, apsardze'). (šķirklī arjergards)
- No franču économie, kam pamatā grieķu oikonomia 'saimniecības vadīšana' (oikos 'māja', nomos 'likums'). (šķirklī ekonomija)
- 20. gs. pirmajos gadu desmitos darināts jaunvārds pēc vārda kupols parauga. (šķirklī jumols)
- No franču balustrade. (šķirklī balustrāde)
- No krievu virsnieka P. Bermonta-Avalova vārda. (šķirklī bermontiāde)
- No grieķu bios 'dzīve' un opsis 'redze'. (šķirklī biopsija)
- No senās zviedru tirdzniecības pilsētas Birkas nosaukuma vai krievu берковец. (šķirklī birkavs)
- No franču blanc 'balts, tīrs; izlaidums, tukša vieta (tekstā)'. (šķirklī blanka)
- No viduslejasvācu kalk (vācu Kalk), kam pamatā latīņu calx 'kaļķakmens, kaļķis'. (šķirklī kaļķi)
- No angļu ārsta D. Brūsa (D. Bruce) vārda, kas atklājis specifiskās baktērijas – brucelas. (šķirklī bruceloze)
- No latīņu cēdere 'atsacīties, atdot'. (šķirklī cedēt)
- No franču different, kam pamatā latīņu differens (differentis) 'atšķirīgs'. (šķirklī diferenciālvienādojums)
- No krievu чека, kas veidots kā saīsinājums no Чрезвычайная комиссия 'ārkārtējā komisija'. (šķirklī čeka)
- No grieķu daktylos 'pirksts' (pirksta trīs kauliem atbilst trīs zilbes). (šķirklī daktils)
- No franču déisme, kam pamatā latīņu deus 'dievs'. (šķirklī deisms)
- No krievu декабристы, kam pamatā декабрь 'decembris'. (šķirklī dekabrists)
- No latīņu deminutivum. (šķirklī deminutīvs)
- No grieķu dendron 'koks'. (šķirklī dendrīti)
- No vietvārda Devone Devonšīras grāfistē Anglijas dienvidrietumos. (šķirklī devons)
- No franču dioxyde, kam pamatā grieķu di(s) 'divkārt' un oxys 'skābs'. (šķirklī dioksīds)
- No grieķu diakritikos 'atšķirības-'. (šķirklī diakritisks)
- No franču diatonique, kam pamatā grieķu diatonikos 'tāds, kas pāriet no viena toņa uz otru'. (šķirklī diatonisks)
- No lejasvācu dichte. (šķirklī dikts)
- No latīņu dis- (priedēklis, kas apzīmē šķiršanu, atdalīšanu, noliegšanu) un grieķu pepsis 'gremošana'. (šķirklī dispepsija)
- No latīņu diverticulum 'novirzīšanās sāņus'. (šķirklī divertikuls)
- No franču dragon, kam pamatā grieķu drakōn 'pūķis' (pēc pūķa attēla uz dragūnu karoga). (šķirklī dragūns)
- No lejasvācu dreien. (šķirklī dreijāt)
- No Duna kalna nosaukuma Jaunzēlandē. (šķirklī dunīts)
- J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī dzimte)
- No grieķu ektos 'ārpus' un derma 'āda'. (šķirklī ektoderma)
- No latīņu deputatus 'sūtītais'. (šķirklī deputāts)
- No angļu directory. (šķirklī direktorijs)
- No angļu doula, kam pamatā sengrieķu doulah 'verdzene'. (šķirklī dūla)
- No latīņu factor 'tas, kas dara, izgatavo'. (šķirklī faktoriāls)
- No holandiešu vaarwater (varen 'peldēt, kustēties' un water 'ūdens'). (šķirklī fārvaters)
- No latīņu energia, grieķu energeia (en 'iekšā' un ergon 'darbs'). (šķirklī enerģija)
- No viduslaiku latīņu feodalis, feudalis. (šķirklī feodālis)
- No 17. gs. viesnīcas "Hotel de St. Fiacre" Parīzē nosaukuma, pie kuras atradās iznomājamo ekipāžu stāvvieta. (šķirklī fiakrs)
- No vācu Vorstadt, krievu форштадт. (šķirklī forštate)
- No saīsināta rūpnīcas nosaukuma krievu valodā – ГАЗ (Горьковский автомобильный завод). (šķirklī gaziks)
- No holandiešu groot 'liels' un bura. (šķirklī grotbura)
- No krievu губерния, kam pamatā latīņu gubernare 'vadīt, pārvaldīt'. (šķirklī guberņa)
- No vācu Herold. (šķirklī herolds)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un phyton 'augs'. (šķirklī hidrofīts)
- No angļu handling. (šķirklī handlings)
- No latīņu illuvies 'plūdi, pali, dubļi'. (šķirklī ilūvijs)
- No grieķu idiōma 'privātīpašums', kam pamatā grieķu idios 'paša, privāts'. (šķirklī idioma)
- No latīņu interludium (inter 'starp' un ludus 'spēle'). (šķirklī interlūdija)
- 2016. gada jaunvārds, kas veidots kā analogs angļu start-up company. (šķirklī jaunuzņēmums)
- No vācu ģeogrāfa, dabas pētnieka un ceļotāja Johana Gotlība Georgi (1729–1802) uzvārda. (šķirklī jorģīne)
- Nosaukumu devis franču ģeologs A. Bronjārs 1829. gadā pēc Juras kalnu (Šveicē) nosaukuma, kam pamatā ķeltu juria 'mežs'. (šķirklī jura)
- No itāļu cadenza, kam pamatā latīņu cadere 'krist'. (šķirklī kadence)
- No latīņu spectrum 'aina, parādība'. (šķirklī spektrs)
- No latīņu sector, secere 'griezt, atdalīt'. (šķirklī sektors)
- No grieķu atomos 'nedalāms'. (šķirklī atoms)
- Pēc Dienvidāfrikas pilsētas Kimberli (Kimberley) nosaukuma. (šķirklī kimberlīts)
- J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī klausītava)
- No krievu колхоз, kā pamatā ir vārdkopa кол(лективное) хоз(яйство) 'kolektīvā saimniecība'. (šķirklī kolhozs)
- No itāļu cappuccino (pēc kapucīnu ordeņa Capuccinorum nosaukuma). (šķirklī kapučīno)
- No latīņu cotangens (complementi tangens 'papildinājuma tangenss'). (šķirklī kotangenss)
- No vācu die Krem 'krēms' un die Schnitte 'šķēle, rieciens'. (šķirklī krēmšnite)
- No latīņu crimen (criminis) 'noziegums' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī kriminoloģija)
- No grieķu krystallos 'ledus; kalnu kristāli' un hydōr 'ūdens'. (šķirklī kristālhidrāts)
- No grieķu xanthos 'dzeltens' un phyllon 'lapa'. (šķirklī ksantofils)
- No grieķu laparē 'vēders' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laparoskopija)
- No latīņu leucoderma, kam pamatā grieķu leukos 'balts' un derma 'āda'. (šķirklī leikoderma)
- No franču lexeme, kam pamatā grieķu lexis 'vārds, teiciens' un franču -eme (valodas vienību nosaukumu izskaņa). (šķirklī leksēma)
- No grieķu lēthargia (lēthē 'aizmirstība' un argia 'bezdarbība'). (šķirklī letarģija)
- No angļu line, vācu Leine vai holandiešu lijn. (šķirklī līne)
- Jaunvārds, kas radīts no vārdkopas ļauna programmatūra kā analogs angļu malware. (šķirklī ļaunatūra)
- No lejasvācu mantag (man 'vasalis' un tag 'diena'). (šķirklī mantāgs)
- No vidusaugšvācu marke 'pusmārciņa sudraba'. (šķirklī mārka)
- No vācu Medaille. (šķirklī medālis)
- No grieķu melōidikos 'melodisks, dziesmas'. (šķirklī melodika)
- No angļu mimicry, kam pamatā grieķu mimikos 'atdarināšana'. (šķirklī mīmikrija)
- No franču modalité, kam pamatā latīņu modus 'mērs; veids'. (šķirklī modalitāte)
- No vācu Puder, franču poudre, kam pamatā latīņu pulvis (pulveris) 'putekļi'. (šķirklī pūderis)
- No mono- un grieķu typos 'nospiedums'. (šķirklī monotips)
- No latīņu monstrantia (monstrare 'rādīt'). (šķirklī monstrance)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un algos 'sāpes'. (šķirklī neiralģija)
- No krievu охранка (saīsinājums no отделение по охранению общественной безопасности и порядка 'sabiedriskās drošības un kārtības apsardzes nodaļa'). (šķirklī ohranka)
- No vācu die Not 'vajadzība; nepieciešamība'. (šķirklī note)
- No vācu Nukleotid, angļu nukleotide, kam pamatā latīņu nucleus 'kodols'. (šķirklī nukleotīds)
- No latīņu ordinatus 'sakārtots'. (šķirklī ordināta)
- No grieķu osteon 'kauls' un chondros 'skrimslis'. (šķirklī osteohondroze)
- No viduslejasvācu pāde. (šķirklī pāde)
- No latīņu particula 'daļiņa'. (šķirklī partikula)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība' un phobeō 'baidīties'. (šķirklī patofobija)
- No itāliešu pelagra (pelle agra 'raupja āda'). (šķirklī pelagra)
- Saīsinājums no uzņēmuma Penny Skateboard nosaukuma. (šķirklī penibords)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā, ap' un odous (odontos) 'zobs'. (šķirklī periodontīts)
- No pyodermia, kam pamatā grieķu pyon 'strutas' un derma 'āda'. (šķirklī piodermija)
- No poli- un grieķu hedra 'pamats, skaldne'. (šķirklī poliedrs)
- No viduslaiku latīņu postpositio. (šķirklī postpozīcija)
- No hindi rājā, kam pamatā sanskrita rājan 'valdnieks' (rāj 'spožums'). (šķirklī rādža)
- No franču rendez-vous 'satikšanās'. (šķirklī randiņš)
- No jidiša rebbach 'peļņa, labums'. (šķirklī rebes)
- No latīņu rectio 'pārvaldīšana'. (šķirklī rekcija)
- No grieķu rhēma 'vārds, izteikums'. (šķirklī rēma)
- No grieķu rhis, rhinos 'deguns'. (šķirklī rinīts)
- No krievu самиздат 'pašizdevniecība'. (šķirklī samizdats)
- No grieķu satrapēs, kam pamatā senpersiešu vārds. (šķirklī satraps)
- No latīņu sequestrum (sequestrare 'atdalīt, atmest'). (šķirklī sekvestrs)
- No grieķu syn 'kopā' un daktylos 'pirksts'. (šķirklī sindaktilija)
- No viduslejasvācu schötvel 'ādas priekšauts'. (šķirklī skotele)
- No latīņu sorbus 'pīlādzis'. Sorbīnskābi izdalījis vācu ķīmiķis A. V. Hofmanis (A. W. von Hofmann, 1818–1892) no pīlādžogu sulas. (šķirklī sorbīnskābe)
- No viduslejasvācu spīker. (šķirklī spīķeris)
- No grieķu spondeios. (šķirklī spondejs)
- No latīņu stagnare 'apstādināt' un inflatio 'uzpūšana'. (šķirklī stagflācija)
- No angļu steuerbord 'stūres borts'. (šķirklī stīrborts)
- No krievu стражник 'sardzes vīrs'. (šķirklī stražņiks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un febris 'drudzis'. (šķirklī subfebrils)
- No viduslejasvācu stoven. (šķirklī šķovēt)
- No vācu schmuggeln 'nodarboties ar kontrabandu, spekulēt'. (šķirklī šmugulēties)
- No vācu der Schnaps. (šķirklī šņabis)
- No vācu die Spur 'pēdas; sliede, gramba'. (šķirklī špūre)
- No vācu die Stimme, die Stimmung. (šķirklī štīme)
- No vācu die Schale 'lēzens trauks'. (šķirklī šāle)
- No vācu der Stutzer 'švīts, frants, modes āksts'. (šķirklī štuceris)
- No vācu der Schwung 'šūpošanās, vēziens; spars, enerģija; temperaments; sajūsma, aizrautība'. (šķirklī švunka)
- Darinājums latviešu valodā, latviskojot angļu on-line 'dotajā mirklī pieejams ar datortīkla palīdzību'. (šķirklī tiešsaiste)
- No pirmā šīs monētas kalšanas tiesību ieguvēja uzvārda. (šķirklī timpa)
- No vācu Triller, kam pamatā itāļu trillo (trillare 'šķindēt, vibrēt'). (šķirklī trilleris)
- Pēc šīs kustības dibinātāja Padomju Krievijas politiķa Ļeva Trocka (1879–1940) uzvārda. (šķirklī trockisms)
- No grieķu ourēthra 'urīna izvadkanāls'. (šķirklī uretrīts)
- No baltvācu hosen, kam pamatā viduslejasvācu hosen 'zeķes, bikses'. (šķirklī ūzas)
- J. Neikena darināts jaunvārds. (šķirklī vienskaitlis)
- No latīņu vigilia 'nomods, sardze'. (šķirklī vigīlija)
- Pēc amerikāņu džipu ražotāja Willys nosaukuma. (šķirklī vilītis)
- Pēc vācu fiziķa V. E. Vēbera [W. E. Weber] uzvārda. (šķirklī vēbers)
- Pēc Francijas imperatora Napoleona Bonaparta dzīvesbiedres Žozefīnes Boarnē (Joséphine Beuharnais) vārda. (šķirklī žozefīne)
- No franču ventouse 'radziņš, banka'. (šķirklī vantūzs)
- No angļu hoodie, kam pamatā hood 'kapuce'. (šķirklī hūdijs)
- No franču rotang, kam pamatā malajiešu valodas vārds. (šķirklī rotangpalma)
- No grieķu delta, no šā grieķu burta (Δ) trijstūrveida formas. (šķirklī delta)
- No latīņu plantator 'augu stādītājs'. (šķirklī plantators)
- No krievu ОБХСС, saīsinājums no (O)тдел (б)орьбы с (х)ищениями (с)оциалистической (с)обственности и спекуляцией (sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas nodaļa). (šķirklī OBHSS)
- No angļu extralinguistic (extra 'ārpus' un linguistic 'valodisks'). (šķirklī ekstralingvistisks)
- No vācu ķīmiķa J. R. Glaubera (1604.–1670.) uzvārda, kurš bija pirmais, kas šo minerālu ieguva mākslīgā veidā. (šķirklī glaubersāls)
- No grieķu diurētikos. (šķirklī diurētisks)
- No vācu giftig 'indīgs, dzēlīgs'. (šķirklī jiftīgs)
- No latīņu labium 'lūpa' un dens (dentis) 'zobs'. (šķirklī labiodentāls)
- No latīņu rector 'vadītājs'. (šķirklī rektors)
- No angļu facsimile, kam pamatā latīņu fac simile 'dari līdzīgā veidā'. (šķirklī faksimils)
- No latīņu biceps 'divgalvains'. (šķirklī bicepss)
- No franču facultatif, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī fakultatīvs)
- No grieķu bio, bios 'dzīve, dzīvība' un fizika. (šķirklī biofizika)
- No latīņu bis 'divreiz'. (šķirklī bis)
- No lejasvācu bulderen 'trokšņot; neskaidri, nepareizi runāt'. (šķirklī buldurēt)
- No viduslaiku latīņu abbatia. (šķirklī abatija)
- No grieķu kedros 'tīkami smaržīgs koks'. (šķirklī ciedrs)
- No latīņu aberratio 'novirzīšanās, nomaldīšanās'. (šķirklī aberācija)
- 19. gs. 60.–70. g. darināts jaunvārds. (šķirklī abinieki)
- No franču abordage. (šķirklī abordāža)
- No latīņu abortus 'priekšlaicīgas dzemdības'. (šķirklī aborts)
- No latīņu abolitio 'atcelšana, likvidēšana'. (šķirklī abolīcija)
- No latīņu abituriens, abiturientis 'tāds, kas gatavojas iet projām'. (šķirklī abiturients)
- No viduslaiku latīņu abracadabra (buramvārds, ko lietoja, lai atvairītu slimību). (šķirklī abrakadabra)
- No latīņu absurdus 'nesakarīgs, neatbilstošs'. (šķirklī absurds)
- No vācu Abszisse, kam pamatā latīņu abscissus 'nodalīts, nogriezts'. (šķirklī abscisa)
- No angļu acetylene, kam pamatā latīņu vārds. (šķirklī acetilēns)
- No latīņu absolvens, absolventis 'beidzējs'. (šķirklī absolvents)
- No latīņu absurdus. (šķirklī absurds)
- No latīņu valodas acidophilus 'skābi mīlošs'. (šķirklī acidofils)
- No latīņu acidosis, kam pamatā latīņu acidus 'skābs'. (šķirklī acidoze)
- No angļu adapter, kam pamatā latīņu adaptare 'pielāgot, piemērot'. (šķirklī adapters)
- No latīņu adaptare 'pielāgot, piemērot'. (šķirklī adaptēt)
- No itāļu adagio 'lēni, mierīgi, nesteidzīgi'. (šķirklī adadžo)
- No latīņu adaequatus 'pielīdzināts'. (šķirklī adekvāts)
- No latīņu adiutans, adiutantis 'tāds, kas palīdz'. (šķirklī adjutants)
- No latīņu administratio 'pārvaldīšana, vadīšana'. (šķirklī administrācija)
- No vācu Admiral, franču admirail, admiral, kam pamatā arābu amīr al-bahr 'jūras pavēlnieks'. (šķirklī admirālis)
- No latīņu adoptio, adoptatio. (šķirklī adopcija)
- No grieķu adēn 'dziedzeris' un eidos 'veids'. (šķirklī adenoīdi)
- No grieķu adēn 'dziedzeris'. (šķirklī adenoma)
- No latīņu adoptare. (šķirklī adoptēt)
- No vācu Adjektiv, kam pamatā latīņu adiectivum. (šķirklī adjektīvs)
- No latīņu ad 'pie' un sorbere 'uzsūkt'. (šķirklī adsorbēt)
- No latīņu adventus 'atnākšana, parādīšanās'. (šķirklī adventisti)
- No angļu aerobics, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un bios 'dzīve, dzīvība'. (šķirklī aerobika)
- No grieķu aēr 'gaiss' un grieķu dynamikos, dynamis 'spēks'. (šķirklī aerodinamika)
- No vācu Aerodrom, franču aérodrome, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un dromos 'skriešanas vieta'. (šķirklī aerodroms)
- No latīņu adverbium. (šķirklī adverbs)
- No franču adresse. (šķirklī adrese)
- No latīņu advocatus, advocare 'saukt palīgā'. (šķirklī advokāts)
- No vācu Agentur, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds. (šķirklī aģentūra)
- No latīņu agenda 'darāmais'. (šķirklī agenda)
- No franču agronome, kam pamatā attiecīgais grieķu vārds. (šķirklī agronoms)
- No franču agent, kam pamatā latīņu agens, agentis 'tāds, kas darbojas'. (šķirklī aģents)
- No persiešu valodas. (šķirklī čabans)
- Saīsinājums no angļu (a)cquired (i)mmune (d)eficiency (s)yndrome. (šķirklī AIDS)
- No angļu iceberg, vācu Eisberg 'leduskalns'. (šķirklī aisbergs)
- 19. gs. otrās puses jaunvārds, ko ieviesa F. Mālbergs. (šķirklī aina)
- A. Kronvalda darināts jaunvārds (1872. g.). (šķirklī aizbildnis)
- No viduslejasvācu dam 'dambis, bruģēts ceļš'. (šķirklī dambis)
- Latviešu valodnieku darināts jaunvārds. (šķirklī darbseminārs)
- No latīņu debet 'viņš ir parādā'. (šķirklī debets)
- No franču début. (šķirklī debija)
- No arābu 'dieva zīme'. (šķirklī ajatolla)
- No sanskrita āyus 'dzīve' un veda '(svētās) zināšanas'. (šķirklī ājurvēda)
- No franču acanthe, kam pamatā grieķu akantha 'dzelonis'. (šķirklī akants)
- No franču acclimater, kam pamatā latīņu ad 'pie' un climat 'klimats'. (šķirklī aklimatizēt)
- No latīņu accomodare 'piemēroties'. (šķirklī akomodācija)
- No franču accord 'nolīgums, noruna'. (šķirklī akorddarbs)
- No itāļu accordo 'saskaņa'. (šķirklī akords)
- No franču accord 'noruna'. (šķirklī akords)
- No franču accréditer. (šķirklī akreditēt)
- No vācu Akkreditiv, kam pamatā latīņu accreditivus 'pilnvaras'. (šķirklī akreditīvs)
- No angļu acronym, vācu Akronym, kam pamatā grieķu akros 'augšējs, ārmalā esošs' un onyma 'vārds, nosaukums'. (šķirklī akronīms)
- Pēc norvēģu daiļslidotāja Aksela R. Paulsena vārda. (šķirklī aksels)
- No grieķu aktis, aktinos 'stars' un eidos 'veids'. (šķirklī aktinīdija)
- No franču activer, kam pamatā latīņu activus 'rosīgs, darbīgs'. (šķirklī aktivēt)
- No franču actualité, kam pamatā latīņu actualis 'darbīgs'. (šķirklī aktualitāte)
- No latīņu activus 'rosīgs, darbīgs'. (šķirklī aktīvs)
- No vācu Akupressur, kam pamatā latīņu acus 'adata, smaile' un pressura 'uzspiešana, spiediens'. (šķirklī akupresūra)
- No vācu Akupunktur, angļu acupuncture, kam pamatā latīņu acus 'adata, smaile' un punctura 'duršana, dūriens'. (šķirklī akupunktūra)
- No franču actuel, kam pamatā latīņu actualis 'darbīgs'. (šķirklī aktuāls)
- No grieķu akoustikos 'dzirdes'. (šķirklī akustika)
- Latīņu aqua 'ūdens' un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī akvanautika)
- No angļu aqualung; latīņu aqua 'ūdens' un angļu lung 'plauša'. (šķirklī akvalangs)
- No latīņu aqua marina 'jūras ūdens'. (šķirklī akvamarīns)
- No latīņu aquarium 'ūdenskrātuve'. (šķirklī akvārijs)
- No latīņu aqua 'ūdens' un territorium, terra 'zeme'. (šķirklī akvatorija)
- No latīņu aqueductus 'ūdensvads'. (šķirklī akvedukts)
- Latīņu aqua 'ūdens' un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī akvanauts)
- No franču album, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds, ar ko sākotnēji apzīmēja nobalsinātu sienu, uz kuras rakstīja dažādus ziņojumus, vēlāk – grāmatu ar baltām lapām, kur piemiņai ierakstīja savu vārdu ar kādu izteicienu (album amicorum 'draugu albums'). (šķirklī albums)
- No angļu album, kam pamatā attiecīgais franču un latīņu vārds. (šķirklī albums)
- No grieķu allēgoria, allēgorein 'citādi pateikt'. (šķirklī alegorija)
- Pēc Krievijas cara Aleksandra II vārda. (šķirklī aleksandrīts)
- No vācu Allergie, kam pamatā grieķu allos 'cits' un ergon 'darbs'. (šķirklī alerģija)
- No grieķu alfabēta pirmajiem diviem burtiem – alpha, bēta. (šķirklī alfabēts)
- No arābu al-gebr 'daļu atkalapvienošana'. (šķirklī algebra)
- No 9. gs. Vidusāzijas matemātiķa Al Horezmī vārda latīniskās formas Algorithmi. (šķirklī algoritms)
- No lejasvācu hāling 'bedre, caurums, āliņģis'. (šķirklī āliņģis)
- No franču ambre, kam pamatā arābu cilmes vārds. (šķirklī ambra)
- No viduslaiku latīņu alchemia, alchimia, kam pamatā arābu al-kīmiyā. (šķirklī alķīmija)
- No vācu Alogismus, kam pamatā grieķu nolieguma priedēklis a un logos 'prāts'. (šķirklī aloģisms)
- No vācu Alpinarium (pēc vietvārda Alpi). (šķirklī alpinārijs)
- No franču alpinisme (pēc vietvārda Alpi). (šķirklī alpīnisms)
- No latīņu alliteratio; ad 'pie' un littera 'burts'. (šķirklī aliterācija)
- No arābu al-qāli 'sārms' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī alkaloīdi)
- No latīņu altus 'augsts', altar 'ziedoklis'. (šķirklī altāris)
- No islandiešu althing. (šķirklī altings)
- No latīņu alveolus 'silīte, dobums'. (šķirklī alveola)
- No franču amalgame, kam pamatā grieķu malagma 'mīksta padrēbe'. (šķirklī amalgama)
- No viduslejasvācu ammet 'arods, nodarbošanās, dienesta stāvoklis'. (šķirklī amats)
- No latīņu ambitio 'godkāre'. (šķirklī ambīcijas)
- No grieķu amethystos 'piedzeršanos kavējošs' – pēc ticējuma, ka šis akmens pasargā no žūpības. (šķirklī ametists)
- No grieķu amphibios 'tāds, kam divējāds dzīves veids'. (šķirklī amfībija)
- No latīņu amphora, grieķu amphoreus 'vāze ar divām osām'. (šķirklī amfora)
- No angļu amish, kam pamatā 17. gs. Šveiciešu sludinātāja Jakoba Amena (Jakob Amen) vārds. (šķirklī amiši)
- No grieķu amorphos 'bezveidīgs'. (šķirklī amorfs)
- No franču fiziķa A. M. Ampēra (Ampere) vārda. (šķirklī ampērs)
- No latīņu amplitudo 'plašums'. (šķirklī amplitūda)
- No franču emploi 'izlietošana, nodarbošanās'. (šķirklī ampluā)
- No vācu Amortisation, kam pamatā latīņu amortisatio 'dzēšana, deldēšana'. (šķirklī amortizācija)
- No grieķu anabiōsis 'atdzīvošanās'. (šķirklī anabioze)
- No grieķu an 'bez', aēr 'gaiss' un bios 'dzīvība' – dzīvība bez gaisa. (šķirklī anaerobs)
- No grieķu anacardium (ana 'atkal' un cardium 'sirds'). (šķirklī anakardija)
- No spāņu anaconda. (šķirklī anakonda)
- No grieķu analphabētos 'tāds, kas nezina alfabētu, nemācīts'. (šķirklī analfabēts)
- No grieķu analysis 'sadalīšana, izjaukšana'. (šķirklī analīze)
- No grieķu anarchia 'bezvaldība'; an 'bez' un archē 'valdīšana'. (šķirklī anarhija)
- No grieķu anekdotos 'vēl nelaists klajā'. (šķirklī anekdote)
- No grieķu anemōnē 'vēja zieds'. (šķirklī anemone)
- No vācu Handel. (šķirklī andele)
- No franču enfilade. (šķirklī anfilāde)
- No Angoras pilsētas nosaukuma (tagadējā Turcijas galvaspilsēta Ankara). (šķirklī angoras)
- Pēc zviedru fiziķa A. Ongstrēma (A. J. Ångström) vārda. (šķirklī angstrēms)
- No latīņu animatio, animare 'atdzīvināt'. (šķirklī animācija)
- No latīņu anima 'dvēsele'. (šķirklī animisms)
- No latīņu Anisum, grieķu anison 'anīss, dilles'. (šķirklī anīss)
- No latīņu annales, annalis 'gada-'. (šķirklī annāles)
- No grieķu diaspora 'izkliede, izsēšanās'. (šķirklī diaspora)
- No vācu Anschovis, holandiešu ansjovis, spāņu ancho(v)a. (šķirklī anšovs)
- No grieķu an 'bez' un hydōr 'ūdens'. (šķirklī anhidrīdi)
- No portugāļu anil 'indigo', kam pamatā arābu an-nīl. (šķirklī anilīns)
- No grieķu anodos 'ceļš augšup'. (šķirklī anods)
- No franču anonyme, kam pamatā grieķu anōnymos 'bez vārda'. (šķirklī anonīms)
- No angļu antibiotic, franču antibiotique; no anti 'pret' un grieķu biōtikos 'derīgs dzīvei' (bios 'dzīvība'). (šķirklī antibiotikas)
- No angļu antidepressant. (šķirklī antidepresanti)
- No franču antidote, grieķu antidoton 'pretdeva'. (šķirklī antidots)
- No angļu antioxidant. (šķirklī antioksidants)
- No grieķu anti 'pret' un pous, podos 'kāja'. (šķirklī antipods)
- No grieķu anthologia (anthos 'zieds' un legein 'lasīt'). (šķirklī antoloģija)
- No grieķu anthrakitis 'ogļu veids'. (šķirklī antracīts)
- No franču appartement 'dzīvoklis'. (šķirklī apartamenti)
- No franču apache, kas darināts no indiāņu apaču cilts nosaukuma. (šķirklī apašs)
- No grieķu apatē 'māns, maldi', jo sākotnēji apatītus bija ļoti grūti atšķirt no citiem minerāliem. (šķirklī apatīts)
- No franču apatride, kam pamatā grieķu a 'bez' un patris, patridos 'dzimtene'. (šķirklī apatrīds)
- No latīņu diffusio 'izplūšana'. (šķirklī difūzija)
- No holandiešu appelsina 'Ķīnas ābols'. (šķirklī apelsīns)
- No latīņu appendix (appendicis) 'piedēklis'. (šķirklī apendicīts)
- No latīņu appelatio 'piesaukšana, pārsūdzība'. (šķirklī apelācija)
- No franču applaudir, kam pamatā latīņu ad 'pie' un plaudere 'plaukšķināt'. (šķirklī aplaudēt)
- No grieķu apotheōsis 'pasludināšana par dievu'. (šķirklī apoteoze)
- Pēc atēniešu likumdevēja Drakona (7. gs. p. m. ē.) vārda. (šķirklī drakonisks)
- No vācu Draisine pēc vācu izgudrotāja K. Draiza vārda. (šķirklī drezīna)
- No franču doubler. (šķirklī dublēt)
- No lejasvācu dūs. (šķirklī dūzis)
- No indiāņu valodām. (šķirklī ara)
- Pēc vietvārda Ardēni (augstiene Beļģijā). (šķirklī ardenis)
- No grieķu araios 'irdens, šķidrs' un metron 'mērs'. (šķirklī areometrs)
- No vācu Arrest, kam pamatā viduslaiku latīņu arrestum 'apcietināšana'. (šķirklī arests)
- No franču argumenter, kam pamatā latīņu arguere 'noskaidrot, pierādīt'. (šķirklī argumentēt)
- No latīņu archivum, grieķu archeia 'publiski dokumenti'. (šķirklī arhīvs)
- No sanskrita ārya 'cienīgs, dižciltīgs'. (šķirklī ārieši)
- No itāļu aria 'dziesma'. (šķirklī ārija)
- No tjurku valodām. (šķirklī ariks)
- No itāļu arioso 'ārijai līdzīgs'. (šķirklī ariozo)
- No franču aristocratie, kam pamatā grieķu aristokratia (aristos 'labākais' un kratia 'valdīšana, vara'). (šķirklī aristokrātija)
- No franču arcade. (šķirklī arkāde)
- No franču arsenal, kam pamatā arābu dārssinā'a 'darbnīca'. (šķirklī arsenāls)
- No latīņu articulatio, articulare 'skaidri izrunāt'. (šķirklī artikulācija)
- Latviešu valodnieku darināts termins, lai aizstātu angļu offshore. (šķirklī ārzona)
- No arābu ģihād 'cīņa, cenšanās'. (šķirklī džihāds)
- No latīņu ascarida, grieķu ascaris 'cērme'. (šķirklī askarīda)
- No latīņu aspiratio 'dvesma, plūsma'. (šķirklī aspirācija)
- No latīņu assistens, assistentis 'tas, kas stāv klāt, kas palīdz'. (šķirklī asistents)
- No franču aspirant, kam pamatā latīņu aspirans, aspirantis 'tāds, kas tiecas pēc kaut kā'. (šķirklī aspirants)
- No franču as 'dūzis'. (šķirklī ass)
- No grieķu astēr 'zvaigzne' un eidos 'veids'. (šķirklī asteroīds)
- No grieķu asthma 'aizdusa'. (šķirklī astma)
- No astro un grieķu nautikē 'kuģa vadīšana'. (šķirklī astronautika)
- No krievu атаман vai ukraiņu oтаман, kam pamatā attiecīgais tirku vārds. (šķirklī atamans)
- No grieķu a 'bez' un theos 'dievs'. (šķirklī ateisms)
- No franču extensivus 'tāds, kas paplašina, pagarina'. (šķirklī ekstensīvs)
- No grieķu a 'priedēklis, kas izsaka noliegumu vai tālāk norādītās īpašības trūkumu' un tipisks. (šķirklī atipisks)
- No franču élite 'labākais, izraudzītais'. (šķirklī elite)
- No vācu Athletik, kas cēlies no grieķu valodas. (šķirklī atlētika)
- Saīsinājums no angļu Electrical and Music Indrustries. (šķirklī EMI)
- No grieķu athlētikos 'tāds, kas raksturīgs cīkstonim'. (šķirklī atlētisks)
- No grieķu atmos 'tvaiks' un sphaira 'lode'. (šķirklī atmosfēra)
- No grieķu atomos 'nedalāms'. (šķirklī atom-)
- No franču atomisme, kam pamatā grieķu atomos 'nedalāms'. (šķirklī atomisms)
- No vācu atomar, kam pamatā attiecīgais grieķu vārds. (šķirklī atomārs)
- No grieķu epi 'virs' un derma 'āda'. (šķirklī epiderma)
- No latīņu Atropa belladonna. (šķirklī atropīns)
- No angļu Airedale terrier (Airedale – novads Jorkšīrā, kur šī suņa šķirne tika radīta). (šķirklī erdelterjers)
- No grieķu pharmakon 'zāles' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī farmakoloģija)
- No vācu Haube, ieviesies 19. gs. pirmajā pusē, līdz tam šajā nozīmē lietots vārds mice. (šķirklī aube)
- No latīņu auditor 'klausītājs'. (šķirklī auditors)
- No franču audience, kam pamatā latīņu audentia 'klausīšanās'. (šķirklī audience)
- No latīņu auditorium. (šķirklī auditorija)
- No angļu audit, kam pamatā latīņu auditus 'klausīšanās, dzirdēšana'. (šķirklī audits)
- Raiņa darināts jaunvārds. (šķirklī augsme)
- No latīņu augustiniani, kam pamatā Sv. Augustīna (Saint Augustine) vārds. (šķirklī augustīnieši)
- No tjurku valodām. (šķirklī auls)
- Sens vārds, ko 19. gs. ieviesa J. Alunāns, lai aizstātu pēc vācu valodas parauga darināto aizguvumu oriņi (Ohrringe). (šķirklī auskars)
- Raiņa darināts jaunvārds. (šķirklī ausma)
- No norvēģu fjord. (šķirklī fjords)
- J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī austuve)
- No grieķu autos 'pats' un grieķu didaktos 'mācīts'. (šķirklī autodidakts)
- No grieķu autos 'pats' un grieķu dromos 'skrejceļš'. (šķirklī autodroms)
- No vācu Automatik, kam pamatā grieķu automatos 'pašdarbīgs'. (šķirklī automātika)
- No franču automatisme, kam pamatā grieķu automatos 'pašdarbīgs'. (šķirklī automātisms)
- No franču automatisation, kam pamatā grieķu automatos 'pašdarbīgs'. (šķirklī automatizācija)
- No franču automate, kam pamatā grieķu automatos 'pašdarbīgs'. (šķirklī automāts)
- No angļu outsider. (šķirklī autsaiders)
- No franču autoritaire 'valdonīgs', kam pamatā latīņu auctoritas 'vara'. (šķirklī autoritārs)
- No franču avers, kam pamatā latīņu adversus 'ar priekšpusi'. (šķirklī averss)
- No vācu apvidvārda awise, kam pamatā franču avis 'paziņojums'. Aizguvums ieviesies latviešu valodā 18. gs. beigās daudzskaitļa formā (K. Karulis). (šķirklī avīze)
- No vācu Autor, kam pamatā latīņu auctor 'radītājs'. (šķirklī autors)
- No franču a jour 'caurumots, caurspīdīgs'. (šķirklī ažūrs)
- No amerikāņu izgudrotāja I. Babita (I. Babbitt) uzvārda. (šķirklī babīts)
- No senebreju Bābel, kam pamatā akadiešu bāb ili 'dieva vārti'. (šķirklī Bābele)
- No apdzīvotas vietas Badmintona nosaukuma (Anglijas dienvidrietumos). (šķirklī badmintons)
- No vācu Bagger, holandiešu bagger 'dubļi, dūņas'. (šķirklī bagars)
- No franču bayadère, portugāļu bailadeira. (šķirklī bajadēra)
- No krievu dziesminieka Bajana (Bojana) vārda. (šķirklī bajāns)
- No vācu Bakelit, kam pamatā ķīmiķa L. H. Bakelanda (L. H. Backeland) vārds. (šķirklī bakelīts)
- No vācu bakterizid, franču bactericide. (šķirklī baktericīds)
- No angļu buddy. (šķirklī badijs)
- No viduslejasvācu, holandiešu pak (pack) 'sainis'. (šķirklī baķis)
- No franču ballade, kam pamatā latīņu ballāre 'dejot'. (šķirklī balāde)
- No tjurku valodām. (šķirklī bajs)
- No holandiešu bak 'kaste'. (šķirklī baks)
- No itāļu baldacchino 'aizkars, telts'. (šķirklī baldahīns)
- No vācu Baldrian, kam pamatā latīņu valeriāna, valēre 'būt stipram, spēcīgam, veselam; varēt, spēt'. (šķirklī baldriāns)
- No itāļu ballerina, kam pamatā latīņu ballare 'dejot'. (šķirklī balerīna)
- No itāļu ballo 'deja'. (šķirklī balle)
- No latīņu balneum 'vanna, pelde' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī balneoloģija)
- Aizguvums no franču ballon 'lode ar tukšu vidu'. (šķirklī balons)
- No lejasvācu, viduslejasvācu balge. (šķirklī baļļa)
- No holandiešu bamboes, kam pamatā ir malajiešu mambu. (šķirklī bambuss)
- No vācu Bande 'zagļu, laupītāju kopa' vai franču bande 'karavīru vienība ar savu karogu'. Latviešu valodā ienācis 19. gs. vidū. (šķirklī banda)
- No viduslejasvācu balke. (šķirklī baļķis)
- No franču banal 'novazāts, nodrāzts, pliekans'. (šķirklī banāls)
- No vācu Barbitursäure, kam pamatā īpašvārds Barbara un lietvārds Säure 'skābe'. (šķirklī barbitūrskābe)
- No franču bandage 'pārsējs, saite'. (šķirklī bandāža)
- No vācu Baobab, angļu baobab, kam pamatā ir aizguvums no afrikandu valodas. (šķirklī baobabs)
- Šo vārdu šaha figūras apzīmēšanai latviešu valodā ieviesa J. Dravnieks, aizstājot agrāko nosaukumu – bauris. (šķirklī bandinieks)
- No itāļu bandito 'laupītājs, bandīts'. (šķirklī bandīts)
- No franču banderole. (šķirklī bandrole)
- No ukraiņu valodas бандура. (šķirklī bandūra)
- No vācu Bankrott, kam pamatā itāļu banca rotta 'salauzts sols, galds'. (šķirklī bankrots)
- No vācu Band. (šķirklī bante)
- No latīņu baptismus, grieķu baptismos, baptizein 'gremdēt ūdenī; kristīt'. (šķirklī baptisti)
- No latīņu barbarismus, grieķu barbarismós 'svešai valodai raksturīgs'. (šķirklī barbarisms)
- No angļu barbecue, spāņu barbacoa, kam pamatā indiāņu valodas vārds ar nozīmi 'koka restes'. (šķirklī barbekjū)
- No ķeltu bard. (šķirklī bards)
- No tjurku valodas barhan 'ceļojošā kāpa'. (šķirklī barhāns)
- No franču barricade, kam pamatā barrique 'muca'. (šķirklī barikāde)
- No itāļu barcarola 'laivinieku dziesma'. (šķirklī barkarola)
- No itāļu barocco 'samākslots, neparasts' ar sākotnējo nozīmi 'nevienādi apaļas pērles'. (šķirklī baroks)
- No angļu bas 'zems' un hound 'dzinējs'. (šķirklī basethaunds)
- No tjurku valodām. (šķirklī basma)
- No itāļu gamba 'kāja' (dare il gambetto 'aizlikt kāju priekšā'). (šķirklī gambīts)
- No hindi bāsmatī 'smaržīgs, aromātisks'. (šķirklī basmati)
- No vācu Bastard, kam pamatā senfranču bastard, viduslaiku latīņu bastardus. (šķirklī bastards)
- No vietvārda Bengālija. (šķirklī bengālisks)
- No grieķu bathýs 'dziļš' un spháira 'lode'. (šķirklī batisfēra)
- Aizguvums no grieķu bathýs 'dziļš' un skaphos 'kuģa korpuss'. (šķirklī batiskafs)
- No grieķu bathos 'dziļums' un métron 'mērs'. (šķirklī batometrs)
- G. F. Stendera jaunvārds ar nozīmi 'garša'. Pašreizējā nozīme izveidojās 19. gs. 60. gados. (šķirklī bauda)
- 20. gs. 40. gadu jaunvārds. (šķirklī baumot)
- No latīņu basilica, grieķu basilikē 'valdnieka nams'. (šķirklī bazilika)
- No viduslejasvācu basūne, senfranču buisine, kam pamatā latīņu būcina 'signāla rags'. (šķirklī bazūne)
- Saīsinājums no British Broadcasting Corporation. (šķirklī BBC)
- No arābu badwiyyīn 'tuksneša iemītnieki'. (šķirklī beduīni)
- No franču boeuf 'liellopu gaļa' un īpašvārda Stroganovs. (šķirklī befstroganovs)
- No franču botāniķa M. Begona (M. Bégon) vārda, kas šo augu atklāja un ieviesa Eiropā. (šķirklī begonija)
- No angļu (b)eginners (a)ll-purpose (s)ymbolic (i)nstruction (c)ode. (šķirklī beisiks)
- No tjurku bey 'valdnieks'. (šķirklī bejs)
- No ASV izgudrotāja A. Bella vārda. (šķirklī bels)
- No itāļu belvedere 'skaists skats'. (šķirklī belveders)
- No latīņu benedictini, kam pamatā Nursijas Benedikta (Benedictus de Nursia) vārds. (šķirklī benediktieši)
- No franču bénédictine. (šķirklī benediktīns)
- No triju valstu nosaukuma (Be)lgique, (Ne)derland, (Lux)embourg. (šķirklī Benilukss)
- No viduslejasvācu böninge. (šķirklī bēniņi)
- No grieķu benthos 'dziļums'. (šķirklī bentoss)
- No vācu Benzol, kas ar latīņu un itāļu valodas starpniecību cēlies no arābu valodas. (šķirklī benzols)
- No itāļu bergamotta, kam pamatā turku begarmûdī 'kunga bumbiere'. (šķirklī bergamote)
- No viduslejasvācu bank(e). (šķirklī beņķis)
- No latīņu bestiarium, kam pamatā bestiarius 'dzīvnieku-, zvēru-'. (šķirklī bestiārijs)
- No latīņu bestia 'dzīvnieks, zvērs'. (šķirklī bestija)
- No tjurku valodām. (šķirklī bešmets)
- No franču béton, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī betons)
- No krievu бесить 'sadusmot'. (šķirklī besīt)
- No krievu беситьcя 'dusmoties'. (šķirklī besīties)
- No vācu dabaszinātnieka T. Gerbera uzvārda. (šķirklī gerbera)
- No franču bidet. (šķirklī bidē)
- No viduslejasvācu büxe, bükse. (šķirklī bikses)
- No vācu īpašvārda Biedermeier, vācu dzejnieka L. Eihrota satīrisku dzejoļu varoņa vārda. (šķirklī bīdermeijers)
- Atvasinājums no biedrs, līdz 19. gs. otrajai pusei lietots nozīmē 'sabiedrība'. (šķirklī biedrība)
- No itāļu biennale, kam pamatā latīņu biennium 'divgade'. (šķirklī biennāle)
- No lejasvācu büdelen. (šķirklī bīdelēt)
- No angļu big band. (šķirklī bigbends)
- No latīņu bi 'no divām daļām' un labialis 'lūpu'. (šķirklī bilabiāls)
- Pēc vietvārda Bikini (atols Māršala salās). (šķirklī bikini)
- No itāļu bilancia, kam pamatā latīņu bi 'divi' un lanx 'svaru kauss'. (šķirklī bilance)
- No viduslejasvācu bilde 'zīmējums, attēls, paraugs'. (šķirklī bilde)
- No latīņu bi 'divi' un lingua 'valoda'. (šķirklī bilingvisms)
- No franču billard, bille 'bumbiņa'. (šķirklī biljards)
- No franču binocle, kam pamatā latīņu bini 'par divi' un oculus 'acs'. (šķirklī binoklis)
- No latīņu bi 'divi' un grieķu nomē 'dalījums, sadalīšana'. (šķirklī binoms)
- No grieķu bios 'dzīve, dzīvība'. (šķirklī bio-)
- No latīņu bi 'divi' un metāls. (šķirklī bimetālisks)
- No grieķu bios 'dzīve, dzīvība' un bibliographia 'grāmatu rakstīšana'. (šķirklī biobibliogrāfija)
- No grieķu bio, bios 'dzīve, dzīvība' un kionos 'kopīgs'. (šķirklī biocenoze)
- No grieķu bio, bios 'dzīve, dzīvība' un ķīmija. (šķirklī bioķīmija)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un logos 'mācība'. (šķirklī bioloģija)
- No grieķu bio, bios 'dzīve, dzīvība' un elektrisks. (šķirklī bioelektrisks)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un masa. (šķirklī biomasa)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un elektro(nika). (šķirklī bionika)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un sphaira 'lode'. (šķirklī biosfēra)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un sintēze. (šķirklī biosintēze)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un strāva. (šķirklī biostrāva)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un tehnika. (šķirklī biotehnika)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un tehnoloģija. (šķirklī biotehnoloģija)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un tips. (šķirklī biotips)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un topos 'vieta'. (šķirklī biotops)
- Krievu бирка; cits uzskats – no dāņu vai norvēģu birk 'bērzs'. (šķirklī birka)
- No zviedru troll. (šķirklī trollis)
- No franču bissectrice, latīņu bissectricis 'tāds, kas dala divās daļās'. (šķirklī bisektrise)
- No latīņu bi 'divi' un seksuāls. (šķirklī biseksuāls)
- No arābu valodas. (šķirklī bjazs)
- 19. gs. beigu jaunvārds. (šķirklī grāmatniecība)
- Valodnieces R. Grīsles jaunvārds. (šķirklī blakne)
- No grieķu blastos 'dīglis'. (šķirklī blastula)
- No vācu Blende. (šķirklī blende)
- No angļu blender. (šķirklī blenderis)
- No vācu Blech 'skārds'. (šķirklī bleķis)
- No franču blindage. (šķirklī blindāža)
- No angļu blockade, vācu Blockade. (šķirklī blokāde)
- No franču blond. (šķirklī blonds)
- No angļu BMX – (b)icycle (m)oto(cross), ar burtu x aizvietojot vārdu cross. (šķirklī BMX)
- 19. gs. 70. gadu jaunvārds, ko valodā ieviesis laikraksts "Baltijas Vēstnesis", pirmo reizi vārdnīcā reģistrēts 1880. gadā. (šķirklī greizsirdība)
- No angļu blues 'grūtsirdība, melanholija'. (šķirklī blūzs)
- No krievu бобик (sākotnēji tā dēvēja pēc 2. Pasaules kara no amerikāņiem iegūtos trofeju džipus, pamatā angļu personvārds Bob). (šķirklī bobiks)
- No viduslejasvācu bode. (šķirklī bode)
- No franču bohème 'čigānu dzīve', no Bohèmien 'čigāns'. (šķirklī bohēma)
- No angļu blog (saīsinājums no vārdkopas web log). (šķirklī blogs)
- No Francijas imperatora Bonaparta uzvārda. (šķirklī bonapartisms)
- No franču bauxite, pēc vietas nosaukuma Bo (Baux) Dienvidfrancijā. (šķirklī boksīts)
- No grieķu bolis (bolīdos) 'metamais šķēps'. (šķirklī bolīds)
- No franču bombarder. (šķirklī bombardēt)
- No valsts nosaukuma Bolivia, kam pamatā šīs valsts dibinātāja un atbrīvotāja no spāņu kundzības Simona Bolivara uzvārds. (šķirklī bolīvieši)
- No viduslejasvācu bōm. (šķirklī bomis)
- No krievu бомж – (б)ез (о)пределенного (м)еста (ж)ительства 'bez noteiktas dzīvesvietas'. (šķirklī bomzis)
- No vācu Boje, holandiešu boei. (šķirklī boja)
- No viduslejasvācu bōkstaf 'burts'. (šķirklī boksterēt)
- Vārds valodā ienācis 2008. gadā. (šķirklī bomārs)
- No itāļu bordello. (šķirklī bordelis)
- No angļu border collie. (šķirklī borderkollijs)
- No vācu Bord. (šķirklī borts)
- No franču grisette (gris 'pelēks', jo šīs sievietes valkāja pelēka auduma kleitas). (šķirklī grizete)
- No grieķu brachys 'īss' un logos 'vārds'. (šķirklī brahiloģisms)
- No sanskrita brahmā 'radītājs'. (šķirklī Brahma)
- No latīņu botulus 'desa'. (šķirklī botulisms)
- No grieķu bradys 'lēns' un kardia 'sirds'. (šķirklī bradikardija)
- No amerikāņu konstruktora R. Brauninga uzvārda. (šķirklī brauniņš)
- No vācu Brand. (šķirklī brants)
- No franču bravoure 'drosme'. (šķirklī bravūra)
- No angļu break-dancing. (šķirklī breiks)
- No vācu Brander, Brand 'degšana, ugunsgrēks' un mūris. (šķirklī brandmūris)
- No angļu brandy. (šķirklī brendijs)
- No angļu brand. (šķirklī brends)
- No vācu Brigadier, franču brigadier. (šķirklī brigadieris)
- No franču brigade, itāļu brigata 'vienība'. (šķirklī brigāde)
- No viduslejasvācu vrõkost, vācu Frühkost 'agrais ēdiens'. (šķirklī brokastis)
- No grieķu brōmos 'smaka, smirdoņa'. (šķirklī broms)
- No viduslejasvācu brūwen 'darīt (alu)'. (šķirklī brūvēt)
- No viduslejasvācu brūwen 'darīt (alu)'. (šķirklī brūvējums)
- No sanskrita Buddha 'apskaidrotais, gudrais'. (šķirklī Buda)
- Aizguvums no franču boudoir. (šķirklī buduārs)
- No viduslejasvācu brūn. (šķirklī brūns)
- No viduslejasvācu, lejasvācu brūt 'līgava, saderinātā'. (šķirklī brūte)
- No viduslejasvācu, lejasvācu brūdegam 'līgavainis'. (šķirklī brūtgāns)
- No itāļu buffonata 'ākstība, izdarība'. (šķirklī bufonāde)
- No viduslejasvācu buck 'āzis'. (šķirklī buka)
- No viduslejasvācu buck 'āzis'. (šķirklī buks)
- No angļu bulldog. (šķirklī buldogs)
- No angļu bulldozer. (šķirklī buldozers)
- No angļu budget. (šķirklī budžets)
- No grieķu būs 'vērsis' un līmos 'bads'. (šķirklī bulīmija)
- Aizguvums no krievu бомба, vācu Bombe, kam pamatā grieķu bombos 'dobjš troksnis'. (šķirklī bumba)
- No angļu boomerang, kas pārņemts no Austrālijas aborigēnu valodas. (šķirklī bumerangs)
- No vācu Bundestag. (šķirklī Bundestāgs)
- No vācu Bundeswehr. (šķirklī bundesvērs)
- No viduslejasvācu bündel 'saišķis'. (šķirklī bundulis)
- Literārajā valodā 19. gs. 70. gados ieviesis K. Valdemārs agrāk lietotā zēģele vietā. (šķirklī bura)
- Pēc Francijas novada Burgundijas nosaukuma. (šķirklī burgundietis)
- No holandiešu bosjemons 'krūmu ļaudis'. (šķirklī bušmeņi)
- A. Kronvalda jaunvārds, darināts no būt. (šķirklī būtība)
- No holandiešu boers 'zemnieki'. (šķirklī būri)
- No turku burka, arābu burquɁ, persiešu burqa' 'šķidrauts, plīvurs'. (šķirklī burka)
- Pēc Spānijas pilsētas Heresas (Jerez) nosaukuma, kuras apvidū sākotnēji šis vīns tika ražots. (šķirklī heress)
- No angļu (c)ompact (d)isc (r)ead-(o)nly (m)emory. (šķirklī CD-ROM)
- No lejasvācu zedel. (šķirklī cedele)
- No grieķu koilia '(vēdera)dobums'. (šķirklī celiakija)
- Ata Kronvalda jaunvārds. (šķirklī cēlonis)
- No latīņu cellula 'šūna' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī celuloīds)
- No vācu Zement, kam pamatā latīņu caementum 'saskaldīti akmeņi'. (šķirklī cements)
- No latīņu centralis 'vidū esošs'. (šķirklī centrāle)
- No latīņu centrum 'viduspunkts'. (šķirklī centrs)
- No vācu ģenerāļa un šādu gaisa kuģu būvētāja F. Cepelīna (F. Zeppelin) vārda. (šķirklī cepelīns)
- No latīņu cessio 'atkāpšanās, atdošana'. (šķirklī cesija)
- No latīņu caesura 'atdalījums'. (šķirklī cezūra)
- No latīņu Confoederatio Helvetica. (šķirklī CH)
- No grieķu chrēstomatheia, chrēstos 'labs, derīgs', manthanein 'mācīties'. (šķirklī hrestomātija)
- No vācu Chromleder. (šķirklī hromāda)
- No vācu Zerehne, kam pamatā latīņu syringa, grieķu syrinx 'niedres stabule, niedre'. (šķirklī ceriņi)
- No latīņu Cicero 'Cicerons', jo ar šāda lieluma burtiem 1467. gadā iespieda Cicerona vēstules. (šķirklī cicero)
- No vācu Zigarette, franču cigarette (deminutīvs no cigare). (šķirklī cigarete)
- No franču cigare, spāņu cigarro, kas, domājams, cēlies no maiju sik'ar 'smēķēšana'. (šķirklī cigārs)
- No grieķu ibis, kam pamatā ēģiptiešu vārds. (šķirklī ibiss)
- No ķīniešu ci 'enerģija' un gun 'darbs'. (šķirklī ciguns)
- No latīņu cyclaminos, grieķu kyklaminos, kam pamatā kyklos 'apaļš', jo šim augam ir apaļa, sīpolveidīga sakne. (šķirklī ciklamena)
- No grieķu kykloidēs 'riņķveida'. (šķirklī cikloīda)
- No grieķu kyklōn 'tāds, kas griežas'. (šķirklī ciklons)
- Valodnieces E. Hauzenbergas-Šturmas jaunvārds (1940. g.). (šķirklī cilme)
- No latīņu cylindrus, grieķu kylindros 'veltnis'. (šķirklī cilindrs)
- No vācu botāniķa J. G. Cinna (Zinn) uzvārda. (šķirklī cinnija)
- No latīņu circularis 'riņķa, riņķveida'. (šķirklī cirkulārs)
- No grieķu kirrhos 'dzeltenbrūns'. (šķirklī ciroze)
- No latīņu cisterna 'ūdens tvertne, ūdens baseins'. (šķirklī cisterna)
- No franču citadelle, kam pamatā itāļu cittadella 'maza pilsētiņa'. (šķirklī citadele)
- No grieķu cito 'šūna' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī citoloģija)
- Krievu чобот 'zābaks ar papēdi un uzliektu purnu', kas savukārt aizgūts no tirku valodām. (šķirklī čabatas)
- No persiešu čādor 'plīvurs'. (šķirklī čadra)
- No ungāru csárdás, csárda 'krogs'. (šķirklī čardašs)
- No angļu charleston; pēc ASV pilsētas Čarlstonas nosaukuma, kur šī deja radusies. (šķirklī čarlstons)
- No hindi catni 'pikants'. (šķirklī čatnijs)
- No tjurku valodām. (šķirklī čebureks)
- No itāļu celesta, celeste 'debešķīgs'. (šķirklī čelesta)
- No persiešu jāmadān, veidots no djame 'drēbes', dan 'kaste'. (šķirklī čemodāns)
- No kečua indiāņu chirimuya 'aukstās sēklas' (šo augu aukstumizturības dēļ). (šķirklī čerimoija)
- Aizguvums no slāvu valodām, minēts 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī čigāni)
- No angļu chum 'biedrs, draugs'. (šķirklī čoms)
- No franču dadaisme, kam pamatā ir dada 'koka zirdziņš' (bērnu valodā); da-da, bērna pirmās artikulētās skaņas, ko šī virziena pārstāvji uzskatīja par vistiešāko mākslas izpausmi. (šķirklī dadaisms)
- Veidots, iespējams, no dadzis, jo putna iecienīta barība ir dadžu sēklas. (šķirklī dadzītis)
- No franču izgudrotāja L. Ž. M. Dagēra (Daguerre) vārda un grieķu typos 'nospiedums'. (šķirklī dagerotipija)
- No angļu digest. (šķirklī daidžests)
- A. Kronvalda darinājums 19. gs. 60.–70. gados. (šķirklī daile)
- Sens aizguvums (pirms 13. gs.) no krievu добыть 'iegūt, dabūt' (K. Karulis). (šķirklī dabūt)
- Veidots no vietvārda Dagestāna, kas tatāru valodā nozīmē 'kalnu zeme'. (šķirklī dagestāņi)
- Vārds, ko tautasdziesmu apzīmēšanai ieteicis H. Visendorfs žurnāla "Austrums" 1983. gada 7. numurā. Kr. Barons to pieņēma, ietverdams šo vārdu sava tautasdziesmu krājuma "Latvju dainas" nosaukumā. (šķirklī daina)
- No viduslejasvācu dackstēn (dacksten). (šķirklī dakstiņš)
- No grieķu daktylos 'pirksts' un logos 'mācība'. (šķirklī daktiloģija)
- No grieķu daktylos 'pirksts' un skopeo 'skatos'. (šķirklī daktiloskopija)
- No lejasvācu dacht. (šķirklī dakts)
- No mongoļu dalai 'jūra' un tibetiešu lama 'garīdznieks, mūks'. (šķirklī dalailama)
- J. Alunāna jaunvārds (1862. g.). (šķirklī dalāmība)
- No lejasvācu dāler (vācu Taler), kam pamatā ir lejasvācu dal (vācu Tal) 'ieleja', jo pirmie dālderi kalti no Joahima ielejā iegūtā sudraba. (šķirklī dālderis)
- No zviedru botāniķa A. Dāla (Dahl) vārda. (šķirklī dālija)
- No vietas nosaukuma Dalmācija, kur, iespējams, ir šī suņa dzimtene. (šķirklī dalmācietis)
- Pēc angļu zinātnieka Dž. Daltona (J. Dalton) vārda, kas pirmoreiz aprakstījis šos redzes traucējumus, jo pats ar tiem slimojis. (šķirklī daltonisms)
- Pēc Damaskas pilsētas (Sīrijā) nosaukuma, kur tika austs šāds audums. (šķirklī damasts)
- No vācu Dambrett 'dāmu galds'. (šķirklī dambrete)
- No viduslejasvācu danz 'deja'. (šķirklī dancis)
- No ķīniešu dao '(pareizais) ceļš'. (šķirklī dao)
- No sanskrita dharma 'likums'. (šķirklī darma)
- No angļu darts. (šķirklī dārts)
- J. Alunāna jaunvārds (1860. g.). (šķirklī dārzāji)
- Pēc franču fiziologa, šī terapijas veida iedibinātāja Ž. d'Arsonvāla vārda. (šķirklī darsonvalizācija)
- Kr. Valdemāra un F. Brīvzemnieka ieviests atvasinājums no dārzs. (šķirklī dārzniecība)
- No vācu Dattel, itāļu dattilo, kam pamatā grieķu daktylos 'pirksts'. (šķirklī datele)
- No latīņu datum 'dotais', dare 'dot'. (šķirklī dati)
- No latīņu (casus) dativus 'došanas, piešķiršanas locījums'. (šķirklī datīvs)
- No latīņu datum 'dotais'. (šķirklī datums)
- Kr. Valdemāra un F. Brīvzemnieka veidots atvasinājums no dārzs. (šķirklī dārzkopība)
- No franču débarcadére. (šķirklī debarkaders)
- No franču débat. (šķirklī debates)
- No franču debatre 'strīdēties'. (šķirklī debatēt)
- No franču débutant. (šķirklī debitants)
- No latīņu debitor. (šķirklī debitors)
- No franču débuter. (šķirklī debitēt)
- No franču débloquer. (šķirklī debloķēt)
- No latīņu decem 'desmit', jo romiešiem šis bija desmitais mēnesis. (šķirklī decembris)
- No latīņu debilis 'nevarīgs, gaudens'. (šķirklī debilitāte)
- No latīņu debere 'vajadzēt'. (šķirklī debitīvs)
- No franču débit 'noiets, patēriņš'. (šķirklī debits)
- No jaunlatīņu dēcentrālisātio. (šķirklī decentralizācija)
- No latīņu decimus 'desmit'. (šķirklī deci-)
- No latīņu decimalis. (šķirklī decimāls)
- No latīņu defectivus 'nepilnīgs'. (šķirklī defektīvs)
- No latīņu deductio 'izvešana, aizvešana'. (šķirklī dedukcija)
- No latīņu defaecatio 'attīrīšana'. (šķirklī defekācija)
- No latīņu defectus 'trūkums, vaina' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī defektoloģija)
- No latīņu defectus 'trūkums, vaina' un grieķu skopien 'skatīties'. (šķirklī defektoskopija)
- No latīņu defectus 'trūkums, vaina'. (šķirklī defekts)
- No franču défiler. (šķirklī defilēt)
- No latīņu definitio 'noteikšana'. (šķirklī definīcija)
- No latīņu divisio 'dalīšana, sadalīšana'. (šķirklī defise)
- No latīņu deflare 'nopūst'. (šķirklī deflācija)
- No latīņu deformatio 'izkropļošana, formas mainīšanās'. (šķirklī deformācija)
- No krievu дегазация, franču dégazer, kam pamatā latīņu de- 'atdalīt' un nīderlandiešu gas 'gāze'. (šķirklī degazācija)
- No angļu deadweight. (šķirklī dedveits)
- No latīņu de facto 'faktiski'. (šķirklī de facto)
- No franču dégradation. (šķirklī degradācija)
- No franču dégustation, kam pamatā latīņu degustare 'nogaršot, nobaudīt'. (šķirklī degustācija)
- No franču déguster, kam pamatā latīņu degustare 'nogaršot'. (šķirklī degustēt)
- No latīņu degeneratus, kam pamatā latīņu degenerare 'izdzimt, izvirst'. (šķirklī deģenerāts)
- No latīņu degenerare 'izdzimt, izvirst'. (šķirklī deģenerēties)
- No de iure 'tiesiski'. (šķirklī de iure)
- No jaunlatīņu deuterium, kam pamatā grieķu deuteros 'otrais'. (šķirklī deitērijs)
- No franču décade 'desmit dienas', kam pamatā grieķu dekas (dekados) 'desmits'. (šķirklī dekāde)
- No franču décadence 'pagrimums', kam pamatā latīņu decadentia. (šķirklī dekadence)
- No vācu Dekanat, kam pamatā latīņu decanatus. (šķirklī dekanāts)
- No latīņu declamare 'vingrināties daiļrunā'. (šķirklī deklamēt)
- No latīņu declaratio 'paziņojums'. (šķirklī deklarācija)
- No latīņu declarare 'paziņot'. (šķirklī deklarēt)
- No latīņu decanus 'desmit cilvēku grupas vadītājs' (senās Romas armijā 'desmit kareivju priekšnieks'). (šķirklī dekāns)
- No angļu decoder. (šķirklī dekoders)
- No franču décoration 'izgreznojums', kam pamatā latīņu decorare 'izgreznot, izrotāt'. (šķirklī dekorācija)
- No franču décorer, kam pamatā latīņu decorare 'rotāt'. (šķirklī dekorēt)
- No franču décor, kam pamatā latīņu decorare 'rotāt'. (šķirklī dekors)
- No franču décret, kam pamatā latīņu decretum 'lēmums'. (šķirklī dekrēts)
- No franču décolleté 'atkailināts kakls, pleci', kam pamatā latīņu collum 'kakls'. (šķirklī dekoltē)
- No franču déclassé. (šķirklī deklasēts)
- No grieķu dekalogos 'desmitvārdi' (déka 'desmit' un logos 'vārds, jēdziens'). (šķirklī dekalogs)
- No latīņu declaratio 'novirzīšanās'. (šķirklī deklinācija)
- No latīņu declinare. (šķirklī deklinēt)
- No latīņu dexter, dextra 'labais, pa labi'. (šķirklī dekstrīns)
- No franču décorateur. (šķirklī dekorators)
- No latīņu delegatio 'nosūtīšana, norīkošana'. (šķirklī delegācija)
- No latīņu delegare 'uzdot'. (šķirklī deleģēt)
- No latīņu delphinus, grieķu delphis (delphinos). (šķirklī delfīns)
- No franču délicatesse. (šķirklī delikatese)
- No grieķu delta, feniķiešu daleth. (šķirklī delta)
- No franču délimitation, kam pamatā latīņu de- un limitare 'robeža, robežlīnija'. (šķirklī delimitācija)
- No latīņu delegatus 'sūtītais, sūtnis'. (šķirklī delegāts)
- No grieķu dēmagōgos 'tautas vadonis'. (šķirklī demagogs)
- No delta un franču planer 'planēt', kam pamatā latīņu planum 'plāksne'. (šķirklī deltaplāns)
- No viduslejasvācu delveren 'pļāpāt, kliegt, lamāt', kas latviešu valodā ienācis 17. gs. (šķirklī delverēties)
- No grieķu dēmagōgia (dēmos 'tauta' un agōgē 'vadīšana'). (šķirklī demagoģija)
- No latīņu delictum. (šķirklī delikts)
- No latīņu delirium 'ārprāts'. (šķirklī delīrijs)
- No franču démarcation, spāņu demarcación, kam pamatā demarcar 'atzīmēt robežas'. (šķirklī demarkācija)
- No franču démarcher 'soļot, maršēt'. (šķirklī demaršs)
- No franču démission, kam pamatā latīņu demissio 'atlaišana'. (šķirklī demisija)
- No franču démissioner. (šķirklī demisionēt)
- No franču démobiliser (dé- 'atpakaļ' un mobiliser 'mobilizēt'). (šķirklī demobilizēt)
- No franču démographie, kam pamatā grieķu dēmos 'tauta' un graphō 'rakstu'. (šķirklī demogrāfija)
- No franču démocratie, kam pamatā grieķu dēmokratia (dēmos 'tauta' un kratos 'vara'.) (šķirklī demokrātija)
- No franču démocratisme. (šķirklī demokrātisms)
- No franču démocratisation. (šķirklī demokratizācija)
- No latīņu demoliri 'noārdīt'. (šķirklī demolēt)
- No grieķu daimōn 'dievība, gars'. (šķirklī dēmons)
- No latīņu demonstratio 'parādīšana'. (šķirklī demonstrācija)
- No latīņu demonstrare 'vērst uzmanību'. (šķirklī demonstrēt)
- No franču démontage. (šķirklī demontāža)
- No franču démonter. (šķirklī demontēt)
- No franču démoraliser, kam pamatā latīņu de- un moral 'morāle'. (šķirklī demoralizēt)
- No franču dénationaliser, kam pamatā de- un nationaliser 'nacionalizēt'. (šķirklī denacionalizēt)
- No jaunlatīņu denaturatus 'tāds, kas zaudējis dabiskās īpašības'. (šķirklī denaturāts)
- No franču dénaturer. (šķirklī denaturēt)
- No grieķu dendron 'koks'. (šķirklī dendrārijs)
- No grieķu dendron 'koks' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī dendroloģija)
- No viduslejasvācu dunninge, kam pamatā dunne 'plāns, tievs'. (šķirklī deniņi)
- No franču démocrate, kam pamatā grieķu dēmos 'tauta' un kratein 'valdīt'. (šķirklī demokrāts)
- No angļu dumping. (šķirklī dempings)
- No latīņu denominatio 'pārdēvēšana, nosaukšana citā vārdā'. (šķirklī denominācija)
- No franču dénoncer. (šķirklī denonsēt)
- No franču dentine, kam pamatā latīņu dens (ģen. dentis) 'zobs'. (šķirklī dentīns)
- No latīņu denuntiare 'paziņot'. (šķirklī denuncēt)
- No latīņu denuntiatio 'paziņošana'. (šķirklī denunciācija)
- No de un okupācija. (šķirklī deokupācija)
- No franču département. (šķirklī departaments)
- No franču dépêche. (šķirklī depeša)
- No franču depilation, kam pamatā latīņu depilare 'izraut matus'. (šķirklī depilācija)
- No franču dépôt, kam pamatā latīņu depositum. (šķirklī depo)
- No latīņu deponere 'nolikt drošībā'. (šķirklī deponēt)
- No franču déportation, kam pamatā latīņu deportatio. (šķirklī deportācija)
- No latīņu déportare. (šķirklī deportēt)
- No vācu Depositar, kam pamatā latīņu depositarius 'noguldījuma glabātājs'. (šķirklī depozitāre)
- No latīņu depositorium. (šķirklī depozitārijs)
- No angļu dandy. (šķirklī dendijs)
- No latīņu depositum 'noliktais'. (šķirklī depozīts)
- No angļu depressant, kam pamatā depressare 'nomākt, nospiest'. (šķirklī depresanti)
- No latīņu depressio 'nospiestība, nomāktība'. (šķirklī depresija)
- No šā sporta veida ieviesēja angļu grāfa Dārbija (Derby) uzvārda. (šķirklī derbijs)
- No franču dératisation. (šķirklī deratizācija)
- No latīņu dentalis, kam pamatā dens (ģen. dentis) 'zobs'. (šķirklī dentāls)
- No franču dentiste, kam pamatā latīņu dens (ģen. dentis) 'zobs'. (šķirklī dentists)
- No latīņu derivatio 'novirzīšana, novadīšana'. (šķirklī derivācija)
- No latīņu derivatus 'novadīts, atvasināts'. (šķirklī derivāts)
- No grieķu dermatinos 'ādas'. (šķirklī dermatīns)
- No grieķu derma 'āda'. (šķirklī derma)
- No turku dervis, persiešu darvīš 'ubags'. (šķirklī dervišs)
- No latīņu descriptivus 'aprakstošs'. (šķirklī deskriptīvs)
- No franču descente 'nokāpšana', 'nolaišanās', 'izcelšanās'. (šķirklī desants)
- No franču dessert, kam pamatā ir desservir 'tīrs galds' (des- 'prom' un servir 'servēt'). (šķirklī deserts)
- No latīņu descriptio 'apraksts'. (šķirklī deskripcija)
- No franču détoner, kam pamatā latīņu detonare 'nodārdēt'. (šķirklī detonēt)
- No grieķu despoteia 'neierobežota vara'. (šķirklī despotija)
- No grieķu despotēs 'pavēlnieks'. (šķirklī despots)
- No latīņu destillatio 'pilēšana'. (šķirklī destilācija)
- No latīņu destillatus 'pa pilienam tekošs'. (šķirklī destilāts)
- No latīņu distillare, destillare, kam pamatā ir de- 'lejā' un stillare 'pilēt'. (šķirklī destilēt)
- No latīņu destructio 'noārdīšana'. (šķirklī destrukcija)
- No krievu детализировать, kam pamatā franču détailler. (šķirklī detalizēt)
- No franču détail 'maza daļa, sīkums'. (šķirklī detaļa)
- No angļu detective, kam pamatā latīņu detectio 'atklāšana'. (šķirklī detektīvs)
- No angļu detector 'atklājējs', kam pamatā latīņu detect- 'neatklāts'. (šķirklī detektors)
- No latīņu determinare 'norobežot, noteikt'. (šķirklī determinēt)
- No latīņu destructivus, kam pamatā destruere 'postīt, ārdīt'. (šķirklī destruktīvs)
- No franču détonation, kam pamatā latīņu detonare 'nodārdēt'. (šķirklī detonācija)
- No vācu Devalvation, franču dévaluation, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds. (šķirklī devalvācija)
- No vācu devalvieren, kam pamatā franču vārds. (šķirklī devalvēt)
- No franču devise. (šķirklī devīze)
- No dez un latīņu activus 'darbīgs'. (šķirklī dezaktivēt)
- No latīņu desertare, desertus. (šķirklī dezertēt)
- No franču désinfection, kam pamatā dez un latīņu infectio 'aplipināšana'. (šķirklī dezinfekcija)
- No franču désinfecter, kam pamatā des un infecter 'inficēt'. (šķirklī dezinficēt)
- No dez un latīņu insectum 'kukainis'. (šķirklī dezinsekcija)
- No krievu дезодорант, vācu Desodorant, kam pamatā ir franču dés 'priedēklis, kas norāda uz kā noņemšanu, novēršanu' un latīņu odor 'smarža, smaka'. (šķirklī dezodorants)
- No franču désorganisation 'sajukums'. (šķirklī dezorganizācija)
- No krievu дежурство, kam pamatā franču du jour 'dienas-'. (šķirklī dežūra)
- No krievu дежурить, kam pamatā franču être du jour 'dienas-'. (šķirklī dežurēt)
- No franču déserteur. (šķirklī dezertieris)
- No grieķu diadēma, kam pamatā diadein 'apsējs'. (šķirklī diadēma)
- No grieķu diaphragma 'starpsiena', no dia 'caur' un phragma 'žogs'. (šķirklī diafragma)
- No vācu diagnostizieren, kam pamatā latīņu diagnoscere. (šķirklī diagnosticēt)
- No vācu Diagnostik, kam pamatā grieķu diagnōstikos 'spējīgs atšķirt, noteikt'. (šķirklī diagnostika)
- No grieķu diagnōsis 'noteikšana, uzzināšana'. (šķirklī diagnoze)
- No latīņu diagramma, kam pamatā grieķu diagraphein 'iezīmēt ar līnijām'. (šķirklī diagramma)
- No grieķu dia 'caur' un chronos 'laiks'. (šķirklī diahronija)
- No grieķu diakonia 'kalpošana', 'darbs, dienests'. (šķirklī diakonija)
- No latīņu diagonalis, kam pamatā grieķu diagōnios 'no leņķa uz leņķi ejošs'. (šķirklī diagonāle)
- No latīņu diaconus, kam pamatā grieķu diakonos 'kalps'. (šķirklī diakons)
- No grieķu dialektikē 'debatēšanas māksla', kam pamatā dialegesthai 'sarunāties ar'. (šķirklī dialektika)
- No grieķu dialektos 'runāšanas veids', dialegesthai 'sarunāties ar'. (šķirklī dialekts)
- No grieķu dialysis 'sadalīšana', 'atdalīšana'. (šķirklī dialīze)
- No grieķu dialogos 'saruna'. (šķirklī dialogs)
- No grieķu diametros 'caurmērs'. (šķirklī diametrs)
- No latīņu diapason, kam pamatā grieķu dia pasōn (chordōn) 'caur visām (stīgām)'. (šķirklī diapazons)
- Darbības vārds dibināt līdz 19. gs. lietots ar nozīmi 'likt (celt) uz pamata, pamatot'. 19. gs. 60. gados Atis Kronvalds šo vārdu attiecināja arī uz sabiedrisku pasākumu izveidošanu. (šķirklī dibināt)
- No vācu Didaktik, kam pamatā grieķu didaktikos 'pamācošs'. (šķirklī didaktika)
- No latīņu dioecesis, kam pamatā grieķu diokēsis 'pārvalde'. (šķirklī diecēze)
- No grieķu diastolē 'izplešanās'. (šķirklī diastole)
- No vācu Diathermie, kam pamatā grieķu dia 'caur' un thermē 'karstums'. (šķirklī diatermija)
- No grieķu diathesis 'tieksme, nosliece'. (šķirklī diatēze)
- No grieķu diatonikon (genos) 'diatoniskā (skaņkārta)'. (šķirklī diatonika)
- No angļu dielectric. (šķirklī dielektriķis)
- No viduslejasvācu dēnen 'kalpot'. (šķirklī dienēt)
- No diēta un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī dietoloģija)
- No grieķu diaita 'dzīvesveids, uztura režīms'. (šķirklī diēta)
- No vācu Differential, kam pamatā latīņu differentia 'atšķirība'. (šķirklī diferenciālis)
- No grieķu diphteria 'āda, plēve'. (šķirklī difterija)
- No franču dièse, kam pamatā grieķu dièsis. (šķirklī diēzs)
- No latīņu diffractus 'pārlauzts, salauzts'. (šķirklī difrakcija)
- No franču diphtongue, kam pamatā grieķu diphthoggos (grieķu – di(s) 'divreiz, divkārt' un phthoggos 'skaņa, balss'). (šķirklī diftongizēties)
- No vācu diffundieren, kam pamatā latīņu fundere 'liet'. (šķirklī difundēt)
- No angļu digital 'ciparu', kam pamatā latīņu digitus 'pirksts'. (šķirklī digitāls)
- Pēc ASV Dienvidu pavalstu apzīmējuma Dixieland. (šķirklī diksilends)
- No vācu Diktat, kam pamatā latīņu dictātum. (šķirklī diktāts)
- No latīņu dictare 'diktēt'. (šķirklī diktēt)
- No vācu Diktaphon, kam pamatā latīņu dictare 'diktēt' un grieķu phōnē 'skaņa, runa'. (šķirklī diktofons)
- No viduslejasvācu dīk. (šķirklī dīķis)
- No grieķu dilēmma (di(s) 'divreiz' un lēmma 'pieņēmums'). (šķirklī dilemma)
- No franču diligence. (šķirklī diližanss)
- No viduslejasvācu dill vai vidusholandiešu dille. (šķirklī dilles)
- No grieķu di(s) 'divreiz' un logos 'vārds, jēdziens'. (šķirklī diloģija)
- No latīņu dictator. (šķirklī diktators)
- No latīņu dimensio 'izmērīšana'. (šķirklī dimensija)
- No krievu диктор, kam pamatā latīņu dictor 'runātājs'. (šķirklī diktors)
- No angļu dealer. (šķirklī dīleris)
- No franču, itāļu dilettante 'mākslu mīlošs', kam pamatā dilettare 'baudīt, sajūsmināties'. (šķirklī diletants)
- No franču dynamique, kam pamatā grieķu dynamikos un dynamis 'spēks'. (šķirklī dinamika)
- No zviedru dynamit, kam pamatā grieķu dynamis 'spēks'. (šķirklī dinamīts)
- No angļu dynamo, dynamo electric machine 'dinamomašīna'. (šķirklī dinamo)
- No franču dynamométre, kam pamatā grieķu dynamis 'spēks' un metron 'mērs'. (šķirklī dinamometrs)
- No arābu dīnār, kas veidots pēc Romas sudraba monētas denārija nosaukuma. (šķirklī dinārs)
- No latīņu dynasteia, kam pamatā grieķu dynastia 'vara, valdība'. (šķirklī dinastija)
- No franču dîner 'pusdienas'. (šķirklī dineja)
- No angļu dingo, kam pamatā austrāliešu din-gu. (šķirklī dingo)
- No grieķu dis 'divkārt' un oxyden. (šķirklī dioksīns)
- No franču dioptrie, latīņu dioptra, kam pamatā grieķu di 'cauri' un optos 'redzams'. (šķirklī dioptrija)
- No franču, angļu diorama, kam pamatā grieķu dia 'caur' un horama 'skats'. (šķirklī diorāma)
- No franču diplomate, kam pamatā grieķu diplōma 'salocīts dokuments'. (šķirklī diplomāts)
- No franču diplôme, kam pamatā grieķu diplōma 'salocīts dokuments'. (šķirklī diploms)
- No grieķu diptychos 'divkāršs'. (šķirklī diptihs)
- No grieķu dipodia 'divpēda'. (šķirklī dipodija)
- No vācu Dipol, kam pamatā grieķu di(s) 'divreiz' un polos 'pols'. (šķirklī dipols)
- No latīņu directio. (šķirklī direkcija)
- No franču directive, kam pamatā latīņu dirigere 'virzīt'. (šķirklī direktīva)
- No franču directorat. (šķirklī direktorāts)
- No franču dirigeable 'vadāms'. (šķirklī dirižablis)
- No latīņu director 'valdnieks, pārvaldītājs', no dirigere 'vadīt'. (šķirklī direktors)
- No vācu Dirigent, kam pamatā ir latīņu dirigere 'vadīt'. (šķirklī diriģents)
- No latīņu disciplina 'mācība'. (šķirklī disciplīna)
- No latīņu disciplinarius. (šķirklī disciplinārs)
- No latīņu dissertatio 'iztirzāšana'. (šķirklī disertācija)
- No dis un grieķu harmonia 'saskaņa'. (šķirklī disharmonija)
- No angļu disco. (šķirklī disko)
- No franču discographie. (šķirklī diskogrāfija)
- No angļu discomfort. (šķirklī diskomforts)
- No angļu disco music. (šķirklī diskomūzika)
- No vācu diskontieren, kam pamatā itāļu (di)scontare. (šķirklī diskontēt)
- No itāļu disconto 'atskaitījums'. (šķirklī diskonts)
- No franču discotheque 'skaņuplašu krātuve', kam pamatā disque 'skaņuplate' un grieķu thēkē 'krātuve, glabātava'. (šķirklī diskotēka)
- No franču discretio. (šķirklī diskreditēt)
- No franču directrice. (šķirklī direktrise)
- No latīņu discantus. (šķirklī diskants)
- No angļu diskette. (šķirklī diskete)
- No latīņu dissidens (dissidentis) 'tāds, kas nepiekrīt, runā pretī'. (šķirklī disidents)
- No latīņu discretus 'atdalīts'. (šķirklī diskrēts)
- No latīņu discutere 'aplūkot, izpētīt'. (šķirklī diskusija)
- No latīņu discutere 'aplūkot, izpētīt'. (šķirklī diskutēt)
- No latīņu dis- un kvalifikācija. (šķirklī diskvalifikācija)
- No franču dislocation 'izvietojums'. (šķirklī dislokācija)
- No franču dissonance, kam pamatā latīņu dissonans 'nesaskanīgs, dažādi skanošs'. (šķirklī disonanse)
- No franču dispensaire, dispenser 'izdalīt; atbrīvot, izglābt'. (šķirklī dispansers)
- No angļu display 'rādīt, demonstrēt'. (šķirklī displejs)
- No latīņu discriminatio 'atdalīšana'. (šķirklī diskriminācija)
- No latīņu dissimilare 'padarīt nevienādu'. (šķirklī disimilācija)
- No latīņu dissociatio 'atšķiršana, atdalīšana'. (šķirklī disociācija)
- No latīņu dispositio 'izvietojums'. (šķirklī dispozīcija)
- No latīņu disputare 'apspriest, strīdēties'. (šķirklī disputs)
- No angļu dispatcher. (šķirklī dispečers)
- No franču distancer. (šķirklī distancēties)
- No latīņu dispersus 'izkliedēts, izkaisīts'. (šķirklī disperss)
- No latīņu distributio. (šķirklī distribūcija)
- No latīņu distributivus. (šķirklī distributīvs)
- No itāļu, latīņu diva 'dieviete'. (šķirklī dīva)
- No persiešu dīvān 'ar paklāju segta paaugstināta grīda'. (šķirklī dīvāns)
- No dis- un grieķu trophē 'barība'. (šķirklī distrofija)
- No grieķu dithyrambos. (šķirklī ditirambs)
- No grieķu diurēsis. (šķirklī diurēze)
- No latīņu divergentia 'sadalīšanās, sazarošanās'. (šķirklī diverģence)
- No latīņu diversio 'novirzīšanās, novirze'. (šķirklī diversija)
- No franču divertissement 'izklaidēšanās, uzjautrināšanās'. (šķirklī divertisments)
- No latīņu dividendus 'tāds, kas jāsadala'. (šķirklī dividende)
- No franču division 'dalīšana, iedalījums'. (šķirklī divīzija)
- K. Mīlenbaha darināts jaunvārds (1895. g.). (šķirklī divdabis)
- No angļu design 'zīmējums, projekts'. (šķirklī dizainers)
- No angļu design 'zīmējums, projekts'. (šķirklī dizains)
- No vācu izgudrotāja R. Dīzeļa (R. Diesel) vārda. (šķirklī dīzelis)
- No grieķu dysenteria. (šķirklī dizentērija)
- No angļu disc jockey. (šķirklī DJ)
- No vācu suņu audzētāja L. Dobermaņa vārda. (šķirklī dobermanis)
- No grieķu dōdeka 'divpadsmit' un fōnē 'skaņa'. (šķirklī dodekafonija)
- No itāļu doge, kam pamatā latīņu dux (ducis) 'vadonis'. (šķirklī dodžs)
- No grieķu dogma 'uzskats'. (šķirklī dogma)
- No grieķu dogma (dogmatos) 'mācība, noteikts uzskats'. (šķirklī dogmats)
- No angļu dog 'suns'. (šķirklī dogs)
- No angļu docker. (šķirklī dokers)
- No angļu dock. (šķirklī doks)
- No itāliešu do. (šķirklī do)
- Līdz 19. gs. otrajai pusei pazīstams g. k. Kurzemē, vēlāk ieviesies citu novadu valodā. (šķirklī dižs)
- No latīņu docens (docentis) 'tas, kas māca'. (šķirklī docents)
- No latīņu doctrina 'mācība'. (šķirklī doktrīna)
- No franču documenter, kam pamatā latīņu documentum 'pierādījums'. (šķirklī dokumentēt)
- No angļu dollar, kam pamatā lejasvācu dāler (vācu Taler). (šķirklī dolārs)
- No azerbaidžāņu dolma, tjurku dolmak 'piepildīt'. (šķirklī dolma)
- No franču dolomi(t)e, pēc franču ģeologa D. de Dolomjē vārda. (šķirklī dolomīts)
- No franču documentaire, kam pamatā latīņu documentum 'pierādījums'. (šķirklī dokumentārs)
- No latīņu dominans (dominantis) 'valdošs'. (šķirklī dominance)
- No latīņu dominans (dominantis) 'valdošs'. (šķirklī dominante)
- No latīņu dominari, dominus 'kungs'. (šķirklī dominēt)
- No latīņu Dominicanus, kam pamatā mūka Dominika (Domingo de Guzmana) vārds. (šķirklī dominikāņi)
- No franču domino, iespējams, latīņu dominus 'kungs'. (šķirklī domino)
- No latīņu documentum 'pierādījums'. (šķirklī dokuments)
- No latīņu docere 'mācīt'. (šķirklī docētājs)
- No angļu dominion, kam pamatā latīņu dominium 'valdījums, īpašums'. (šķirklī domīnija)
- Aizguvums no latīņu domus 'nams'. (šķirklī doms)
- No spāņu dona, latīņu domina 'kundze'. (šķirklī donja)
- No latīņu domina 'kundze'. (šķirklī donna)
- No spāņu don, latīņu dominus 'saimnieks, kungs'. (šķirklī dons)
- No spāņu tautas teiku varoņa un literārā tēla dona Huana vārda. (šķirklī donžuāns)
- No angļu doping, kam pamatā dope 'lietot narkotiskus līdzekļus'. (šķirklī dopings)
- No latīņu donare 'dāvināt, ziedot'. (šķirklī donors)
- No franču dossier. (šķirklī dosjē)
- No grieķu dōrikos 'senās Grieķijas doriešu ciltīm raksturīgs'. (šķirklī dorisks)
- No latīņu dorsalis, dorsum 'mugura'. (šķirklī dorsāls)
- No latīņu dotatio 'dāvana, ziedojums'. (šķirklī dotācija)
- Atvasināts no dot (J. Endzelīna jaunvārds 20. gs. 30. gados). (šķirklī dotumi)
- No grieķu dosis 'deva'. (šķirklī doza)
- No grieķu dosis. (šķirklī dozators)
- Veidots no grieķu dosis 'deva' un metreō 'mērīju'. (šķirklī dozimetrs)
- No grieķu drachmē. (šķirklī drahma)
- No grieķu drakōn 'pūķis'. (šķirklī drakons)
- No grieķu drastikos 'enerģisks'. (šķirklī drastisks)
- No franču draperie. (šķirklī drapērija)
- No franču draper. (šķirklī drapēt)
- No franču drap 'vadmala'. (šķirklī draps)
- No grieķu dramatikos. (šķirklī dramatisks)
- No grieķu dramatourgos. (šķirklī dramaturgs)
- No austrumfrīzu drank 'dzēriens; samazgas, saskalas'. (šķirklī draņķis)
- No angļu driver. (šķirklī draiveris)
- No viduslejasvācu drāt 'stieple, aukla'. (šķirklī drāts)
- No grieķu drama 'darbība'. (šķirklī drāma)
- No franču dragée. (šķirklī dražeja)
- No drēbe – J. Alunāna jaunvārds ar nozīmi 'audeklu tirgotājs'. Mūsdienu nozīme no 19. gs. beigām. (šķirklī drēbnieks)
- No angļu dreads. (šķirklī dredi)
- No holandiešu drijven 'dzīt, peldēt'. (šķirklī dreifēt)
- No lejasvācu drell. (šķirklī drellis)
- No angļu drain 'nosusināt'. (šķirklī drena)
- No franču dresser. (šķirklī dresēt)
- No angļu dressing. (šķirklī dresings)
- No angļu dribble. (šķirklī dribls)
- No angļu drifter. (šķirklī drifters)
- No viduslejasvācu driven vai vecholandiešu, austrumfrīzu drīven 'dzīt'. (šķirklī drīvēt)
- No lejasvācu drelle, zviedru träl 'vergs'. (šķirklī drellis)
- J. Ilstera (1883. g.) ieviests vārds botānikas terminoloģijā. (šķirklī drīksna)
- No franču drougues 'zāles'. (šķirklī drogas)
- No vācu drucken 'spiest (grāmatas)'. (šķirklī drukāt)
- No latīņu dualis 'dubults, divējāds'. (šķirklī duālistisks)
- No franču valodas. (šķirklī dublants)
- No latīņu dualis 'dubults, divējāds'. (šķirklī duālisms)
- No franču doublage. (šķirklī dublāža)
- No franču doublet, double 'divkāršs'. (šķirklī dublets)
- No latīņu dublicatus 'divkāršots'. (šķirklī dublikāts)
- No franču doubleur. (šķirklī dublieris)
- No franču duel, kam pamatā latīņu duellum 'karš'. (šķirklī duelis)
- No itāliešu duetto, kam pamatā latīņu duo 'divi'. (šķirklī duets)
- No itāļu ducato. (šķirklī dukāts)
- No viduslejasvācu dūn(e). (šķirklī dūnas)
- No latīņu durus 'ciets' un alumīnijs. (šķirklī dūralumīnijs)
- No zviedru dunk 'sitiens, plaukšķiens' (J. Endzelīns). (šķirklī dunka)
- No latīņu duplex 'divkāršs'. (šķirklī duplekss)
- A. Kronvalda jaunvārds, kas iesakņojies valodā 19. gs. beigās J. Alunāna darinātā dziesminieks (1857. g.) vietā. (šķirklī dzejnieks)
- A. Kronvalda jaunvārds (1868. g.). (šķirklī dzeja)
- No franču douche. (šķirklī duša)
- No japāņu dzen 'meditācija' un budisms. (šķirklī dzenbudisms)
- J. Alunāna jaunvārds (1857. g.) ar nozīmi 'dzejnieks'. (šķirklī dziesminieks)
- No angļu jacuzzi, pēc itāļu izcelsmes izgudrotāja K. Džakuzi (C. Jacuzzi) uzvārda. (šķirklī džakuzi)
- No tjurku džigit 'jauneklis'. (šķirklī džigits)
- No angļu fiziķa Dž. Džoula (J. Joule) uzvārda. (šķirklī džouls)
- No angļu gentelman 'dižciltīgs vīrietis'. (šķirklī džentlmenis)
- No angļu jazz-band, pēc pirmā džezbenda organizētāja un vadītāja Amerikā Džozbo Brauna vārda. (šķirklī džezbends)
- No angļu joker 'jokdaris, zobgalis'. (šķirklī džokers)
- No japāņu jū 'maigums, mīkstums' un dō 'ceļš'. (šķirklī džudo)
- Saīsinājums no European Broadcasting Union. (šķirklī EBU)
- No vācu Edelweiβ (edel 'cēls' un weiss 'balts'). (šķirklī ēdelveiss)
- No latīņu edictum. (šķirklī edikts)
- No latviešu redz. (šķirklī edz)
- No latīņu Ephedra (auga nosaukums). (šķirklī efedrīns)
- No grieķu ephēmeros 'viendienas, ātri pārejošs'. (šķirklī efemers)
- Darinājums no vārdiem Eiropa un birokrāts. (šķirklī eirokrāts)
- No vācu eklektisch, kam pamatā grieķu eklektikos 'tāds, kas izvēlas'. (šķirklī eklektisks)
- No vācu Okologie, kam pamatā grieķu oikos 'māja', logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī ekoloģija)
- No latīņu executio 'izpildīšana'. (šķirklī eksekūcija)
- No latīņu executor, eksecutor 'izpildītājs'. (šķirklī eksekutors)
- No angļu excavator, kam pamatā latīņu excavare 'izdobt'. (šķirklī ekskavators)
- No latīņu ex libris 'no (kādas personas) grāmatām'. (šķirklī ekslibris)
- No latīņu expeditio 'sarīkošana, sagatavošana, karagājiens'. (šķirklī ekspedīcija)
- No latīņu explicatio 'izskaidrošana'. (šķirklī eksplikācija)
- No vācu explodieren, kam pamatā latīņu explodere 'plaukšķinot padzīt no skatuves'. (šķirklī eksplodēt)
- No vācu Explosion, kam pamatā latīņu explosio 'padzīšana plaukšķinot'. (šķirklī eksplozija)
- No franču expert, kam pamatā latīņu expertus 'pieredzējis'. (šķirklī eksperts)
- No vācu Expeditor, kam pamatā latīņu expedire 'nosūtīt'. (šķirklī ekspeditors)
- No viduslaiku latīņu experimentalis. (šķirklī eksperimentāls)
- No latīņu exponere 'parādīt apskatei'. (šķirklī eksponēt)
- No latīņu externus 'ārējs, nepiederošs'. (šķirklī eksternāts)
- No latīņu extraordinarus (extra 'ārpus' un ordo (ordinis) 'rinda, kārtība'). (šķirklī ekstraordinārs)
- No latīņu aequator 'izlīdzinātājs'. (šķirklī ekvators)
- No vācu Äquilibristik, kam pamatā latīņu aequilibris 'līdzsvara stāvoklī esošs'. (šķirklī ekvilibristika)
- No latīņu elegia, grieķu elegeia (elegos 'raudu dziesma'). (šķirklī elēģija)
- No franču équatorial, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī ekvatoriāls)
- No latīņu aequivalens (aequivalentis) 'līdzvērtīgs'. (šķirklī ekvivalents)
- No grieķu ektos 'ārpus' un parasitos 'tāds, kas ēd pie sveša galda, liekēdis'. (šķirklī ektoparazīts)
- No latīņu aequinoctium (aequus 'vienāds' un nox (noctis) 'nakts'). (šķirklī ekvinokcija)
- No grieķu kardio 'sirds' un grapho 'rakstu'. (šķirklī elektrokardiogrāfija)
- No angļu electrolysis, no electr(ic) un grieķu lysis 'izšķīšana, sadalīšana'. (šķirklī elektrolīze)
- No arābu al-iksīr 'gudro akmens', no grieķu xērion 'pulveris brūču sadziedēšanai' (xēros 'sauss'). (šķirklī eliksīrs)
- No latīņu ellipsus, grieķu elleipsis 'trūkums, izlaidums'. (šķirklī elipse)
- No grieķu helōdēs 'purvains'. (šķirklī elodeja)
- No grieķu embryon 'dīglis'. (šķirklī embrijs)
- No grieķu embryon 'dīglis' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī embrioloģija)
- No grieķu empeiria 'pieredze'. (šķirklī empīrija)
- No franču empirisme, kam pamatā grieķu empeiria 'pieredze'. (šķirklī empīrisms)
- No grieķu emphysēma 'piepūšanās, piepildīšanās ar gaisu'. (šķirklī emfizēma)
- No latīņu encyclicus, grieķu enkyklious 'riņķa, riņķveida'. (šķirklī enciklika)
- No franču encyclopédie, kam pamatā grieķu enkyklios paideia 'izglītības loks'. (šķirklī enciklopēdija)
- No grieķu endēmos 'vietējais'. (šķirklī endēms)
- No franču endémie, kam pamatā grieķu endēmos 'vietējais'. (šķirklī endēmija)
- No grieķu endon 'iekšā' un kardia 'sirds'. (šķirklī endokardīts)
- No grieķu endon 'iekšā' un kardia 'sirds'. (šķirklī endokards)
- No grieķu endon 'iekšā', krinein 'atdalīt, izdalīt' un logos 'jēdziens'. (šķirklī endokrinoloģija)
- No grieķu endon 'iekšā' un skopein 'skatīties'. (šķirklī endoskopija)
- No grieķu endon 'iekšā' un sperma 'sēkla'. (šķirklī endosperma)
- No angļu enduro (endurance 'izturība'). (šķirklī enduro)
- No vācu Energetik, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī enerģētika)
- No grieķu endon 'iekšā' un krinein 'atdalīt, izdalīt'. (šķirklī endokrīns)
- No grieķu endon 'iekšā' un genos 'izcelsme'. (šķirklī endogēns)
- No grieķu enkephalos 'galvas smadzenes'. (šķirklī encefalīts)
- No spāņu enchilada burtiski 'ar čili mērci'. (šķirklī enčilada)
- No franču encyclopédie. (šķirklī enciklopēdists)
- No franču entomologie, kam pamatā grieķu entomon 'kukainis' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī entomoloģija)
- No viduslejasvācu henge. (šķirklī eņģe)
- No grieķu epikentros (epi 'virs', kentron 'viduspunkts'). (šķirklī epicentrs)
- No grieķu epidēmia 'slimības izplatīšanās', epidēmios 'izplatīts' (epi 'virs', dēmos 'tauta'). (šķirklī epidēmija)
- No grieķu epidēmia 'slimības izplatīšanās' un logos 'mācība'. (šķirklī epidemioloģija)
- No grieķu epiphaneia 'parādīšanās'. (šķirklī epifānija)
- Pēc sengrieķu filozofa Epikūra (Epikuros) vārda. (šķirklī epikūrisms)
- No grieķu epilogos (epi 'pēc' un logos 'vārds, runa'). (šķirklī epilogs)
- No grieķu epigonoi 'vēlāk dzimuši, pēcteči'. (šķirklī epigonis)
- No franču épisode, kam pamatā grieķu epeisodion 'no ārienes ienākdams'. (šķirklī epizode)
- No grieķu epi 'virs' un zōon 'dzīvnieks'. (šķirklī epizootija)
- No grieķu epopoiia 'episka dzeja', no poiεō 'radīt'. (šķirklī epopeja)
- No grieķu epos 'vārds, stāsts, vēstījums'. (šķirklī eposs)
- No zviedru öre. (šķirklī ēra)
- No lejasvācu örgel, vācu Orgel, kam pamatā grieķu organon 'rīks, darbarīks, instruments'. (šķirklī ērģeles)
- No angļu ergonomics, kam pamatā grieķu ergon 'darbs'. (šķirklī ergonomika)
- No grieķu ergon 'darbs'. (šķirklī ergs)
- No viduslejasvācu trosse, kam pamatā viduslaiku latīņu tortiare 'savīt'. (šķirklī trose)
- Pēc dāņu fiziķa H. K. Ersteda uzvārda. (šķirklī ersteds)
- No franču éroder, kam pamatā ir latīņu erodere 'izgrauzt, saēst'. (šķirklī erodēt)
- No grieķu erōs (erōtos) 'dzimummīlestība' un mania 'neprāts'. (šķirklī erotomānija)
- No esperanto valodas izveidotāja L. Zamenhofa pseidonīma Esperanto 'cerošs', kam pamatā latīņu sperare 'cerēt'. (šķirklī esperanto)
- No latīņu eruditio 'zināšanas, izglītība'. (šķirklī erudīcija)
- 19. gs. beigās darināts jaunvārds no esams, kam pamatā darbības vārds būt. (šķirklī esamība)
- No angļu essay, franču essai 'izmēģinājums, pārbaude'. (šķirklī eseja)
- 20. gs. vidū darināts jaunvārds. (šķirklī esība)
- No franču escadre. (šķirklī eskadra)
- No franču escadrille. (šķirklī eskadriļa)
- No franču escadron. (šķirklī eskadrons)
- No latīņu expandere 'izstiept'. (šķirklī espanders)
- No franču esplanade, kam pamatā latīņu explanatus 'nolīdzināts, plakans'. (šķirklī esplanāde)
- No latīņu eruditus 'izglītots, mācīts'. (šķirklī erudīts)
- No viduslejasvācu erren 'dusmoties'. (šķirklī erroties)
- No franču estacade. (šķirklī estakāde)
- No grieķu aisthētikos 'tāds, kas sajūt, jūt'. (šķirklī estētika)
- No franču estrade, spāņu estrado 'dēļu paaugstinājums'. (šķirklī estrāde)
- No franču échafaud. (šķirklī ešafots)
- No franču étude. (šķirklī etīde)
- No grieķu etymologia (etymon 'patiesība', burtiski 'vārda īstā nozīme' un logos 'mācība'). (šķirklī etimoloģija)
- No grieķu aisthētēs 'tāds, kas jūt'. (šķirklī estēts)
- No grieķu ethnos 'cilts, tauta' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī etnoloģija)
- No viduslejasvācu hövel. (šķirklī ēvele)
- No viduslejasvācu ese. (šķirklī ēze)
- No franču eventuel, kam pamatā latīņu eventus 'gadījums'. (šķirklī eventuāls)
- 19. gs. 60.–70. gadu jaunvārds, sākumā ar nozīmi 'sajūta'. 20. gs. tas kļuvis par vārda sajūsma sinonīmu. (šķirklī jūsma)
- No latīņu evidens (evidentis). (šķirklī evidents)
- No latīņu factum 'padarītais'. (šķirklī fakts)
- No latīņu factura 'apstrāde, uzbūve'. (šķirklī faktūra)
- No angļu fiziķa M. Faradeja (M. Faraday) uzvārda. (šķirklī farads)
- No latīņu faecal (faex, faeces 'padibenes'). (šķirklī fekālijas)
- No grieķu phantastikos 'iztēlē radies'. (šķirklī fantastisks)
- No Färöer, kam pamatā senislandiešu faer 'aita', öer 'salas'; 'aitu salas'. (šķirklī farēri)
- No grieķu pharisaioi, kam pamatā senebreju pārūš 'atdalīts, atsevišķs'. (šķirklī farizejs)
- No latīņu fascinare 'apburt, apvārdot'. (šķirklī fascinēt)
- No viduslaiku latīņu fata Morgana 'feja Morgāna'. (šķirklī fatamorgāna)
- No latīņu Fauna, seno romiešu mežu un lauku dievietes Faunas vārda. (šķirklī fauna)
- No franču faisan, kam pamatā grieķu Phasion ornis 'Fasīdas (pilsēta Kolhīdā) putns'. (šķirklī fazāns)
- No grieķu phasis 'parādīšanās, izpausme'. (šķirklī fāze)
- No latīņu foederare 'nostiprināt ar savienību'. (šķirklī federācija)
- No franču fédéralisme, kam pamatā latīņu foedus 'savienība'. (šķirklī federālisms)
- No franču façade. (šķirklī fasāde)
- No vācu valodas Feldwebel. (šķirklī feldfēbelis)
- No vācu Feldmarschall. (šķirklī feldmaršals)
- No latīņu felinus (feles) 'kaķis' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī felinoloģija)
- No grieķu phainō 'rādu' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī fenoloģija)
- No vācu Feldscher. (šķirklī feldšeris)
- No grieķu phainomenon 'tas, kas parādās'. (šķirklī fenomens)
- No latīņu feodum, feudum. (šķirklī feods)
- No vācu Ferrit, angļu ferrite, kam pamatā latīņu ferrum 'dzelzs'. (šķirklī ferīts)
- No ķīniešu feng 'vējš' un shui 'ūdens'. (šķirklī fen šui)
- No angļu Federal Bureau of Investigation (FBI). (šķirklī FIB)
- No franču Fédération internationale de baskiet–ball amateur. (šķirklī FIBA)
- No latīņu fibra 'šķiedra'. (šķirklī fibra)
- No latīņu fibrilla, kas ir pamazinājuma forma no fibra 'šķiedra'. (šķirklī fibrilla)
- No latīņu fibra 'šķiedra' un grieķu lihtos 'akmens'. (šķirklī fibrolīts)
- No franču fideisme. (šķirklī fideisms)
- No franču Fédération internationale de football association. (šķirklī FIFA)
- No latīņu figura 'veids'. (šķirklī figūra)
- No grieķu phileō 'mīlu' un telos 'nodeva'. (šķirklī filatēlija)
- No franču fictif, kam pamatā latīņu fictio 'izdomājums'. (šķirklī fiktīvs)
- No vācu Filiale, kam pamatā latīņu filialis (filius 'dēls', filia 'meita'). (šķirklī filiāle)
- No grieķu philanthrōpos 'labdaris'. (šķirklī filantrops)
- No latīņu philologia, grieķu philologia 'mīlestība uz vārdu'. (šķirklī filoloģija)
- No grieķu philosopheō 'nodarbojas ar filozofiju'. (šķirklī filozofēt)
- No grieķu philosophia 'gudrības mīlestība'. (šķirklī filozofija)
- No franču filtre, kam pamatā viduslaiku latīņu filtrum. (šķirklī filtrs)
- No vācu Führer 'vadonis'. (šķirklī fīrers)
- No itāļu fioritura 'ziedēšana, uzplaukšana'. (šķirklī fioritūra)
- No latīņu fiscalis (fiscus 'valsts kase, dārgumu glabātuve'). (šķirklī fiskāls)
- No angļu fitness. Anglicima fitness vietā ir ieteikts lietot vārdu vingrums. (šķirklī fitness)
- No vācu Phytonzide, kam pamatā grieķu phyton 'augs' un latīņu caedere 'nokaut'. (šķirklī fitoncīdi)
- No grieķu physis 'daba' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī fizioloģija)
- No grieķu physis 'daba' un therapeia 'rūpes, kopšana, ārstēšana'. (šķirklī fizioterapija)
- No grieķu physis 'daba' un latīņu cultura 'kopšana, apstrādāšana'. (šķirklī fizkultūra)
- No holandiešu vlagman. (šķirklī flagmanis)
- No franču flacon, kam pamatā viduslaiku latīņu flasco (flasconis) 'pudele'. (šķirklī flakons)
- No romiešu dievietes Floras vārda, kam pamatā latīņu flos, flor- 'zieds'. (šķirklī flora)
- No latīņu fluidus 'tekošs'. (šķirklī fluīds)
- No angļu foxtrot (fox 'lapsa' un trot 'rikši, steidzīgi soļi'). (šķirklī fokstrots)
- No vācu Fokus, kam pamatā latīņu focus 'pavards'. (šķirklī fokuss)
- No angļu folder. (šķirklī folderis)
- No franču fondue (fondre 'kausēt'). (šķirklī fondī)
- No franču fond, kam pamatā latīņu fundus 'pamats'. (šķirklī fonds)
- No grieķu phōnē 'skaņa', endon 'iekšā' un skopeō 'skatos'. (šķirklī fonendoskops)
- No grieķu phōnē 'skaņa' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī fonoloģija)
- No franču fond, kam pamatā latīņu fundus 'pamats'. (šķirklī fons)
- No latīņu formatio 'veidojums'. (šķirklī formācija)
- No latīņu form(ica) 'skudra' un aldehīds. (šķirklī formaldehīds)
- No latīņu formatus 'izveidots' (forma 'veids, āriene'). (šķirklī formāts)
- No grieķu phōnē 'skaņa', kardia 'sirds' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī fonokardiogramma)
- No latīņu formatus 'izveidots'. (šķirklī formatēt)
- No franču valodas fossile, kam pamatā latīņu fossilus 'izrakts'. (šķirklī fosils)
- Pēc šī ordeņa dibinātāja Asīzes Franciska vārda. (šķirklī franciskāņi)
- No grieķu phrasis (phraseōs) 'teiciens' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī frazeoloģija)
- No angļu tirdzniecības nosaukuma Freon. (šķirklī freons)
- No personvārda Fricis (vācu Fritz). (šķirklī fricis)
- No austriešu zinātnieka Z. Freida (S. Freud, 1856–1939) uzvārda. (šķirklī freidisms)
- No angļu feldmaršala Džona Frenča (J. French, 1952–1925) uzvārda. (šķirklī frencis)
- No latīņu frigididas (frigididatis) 'aukstums'. (šķirklī frigiditāte)
- No vācu Frikadelle. (šķirklī frikadele)
- No grieķu phthisis 'dilonis' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī ftiziatrija)
- No vācu Fex vai Feux 'jokdaris'. (šķirklī fuksis)
- No latīņu fundamentum 'pamats'. (šķirklī fundamentālisms)
- No latīņu fundamentum 'pamats'. (šķirklī fundaments)
- No latīņu fungus 'sēne' un caedere 'nonāvēt'. (šķirklī fungicīdi)
- No franču fonctionner, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī funkcionēt)
- No vācu botāniķa L. Fuksa (L. Fuchs) uzvārda. (šķirklī fuksija)
- No latīņu valodas fundamentalis (fundamentum 'pamats'). (šķirklī fundamentāls)
- No franču fourniture (fournir 'piegādāt, gādāt'). (šķirklī furnitūra)
- No vācu Fusel 'slikts degvīns'. (šķirklī fūzelis)
- No franču gabardine. (šķirklī gabardīns)
- No latīņu valodas furunculus. (šķirklī furunkuls)
- Latviskojums no angļu (girl)guides 'meitenes vadones' (organizācija radās Anglijā). (šķirklī gaida)
- No gaidīt (kopš 18. gs.), literārajā valodā ieviesis Rainis. (šķirklī gaidas)
- 20. gs. 30. gadu jaunvārds, ko lietoja J. Veselis kā sinonīmu vārdam gaiss. Pašreizējā nozīme no 20. gs. 50. gadiem. (šķirklī gaisotne)
- Pēc romiešu ārsta Klaudija Galēna vārda. (šķirklī galēnisks)
- No latīņu galena 'svina spīdums'. (šķirklī galenīts)
- No franču ģenerāļa Gastona Galifē (Galliffet) uzvārda. (šķirklī galifē)
- No vācu Gallert, kam pamatā latīņu gelare 'sasaldēt'. (šķirklī galerts)
- 19. gs. otrajā pusē darināts jaunvārds no vārda pagalms. (šķirklī galms)
- Atvasinājums no vārda gals, terminu galotne gramatikā ieviesa A. Stērste (1879. g.). (šķirklī galotne)
- Pēc 18. gs. itāliešu zinātnieka L. Galvāni vārda. (šķirklī galvanisks)
- No franču garde-robe. (šķirklī garderobe)
- Pēc skotu botāniķa A. Gārdena (A. Garden) uzvārda. (šķirklī gardēnija)
- No vācu gardine. (šķirklī gardīnes)
- J. Alunāna 1857. g. no vārda gars darinātais atvasinājums garinieks 'reliģiskā kulta kalpotājs' valodā neieviesās, tā vietā "Baltijas Vēstnesī" sāka lietot no vārda garīgs atvasināto garīgnieks, ko vēlāk aizstāja forma garīdznieks. (šķirklī garīdznieks)
- No viduslejasvācu gate 'šaura iela'. (šķirklī gāte)
- No ģermāņu valodām, minēts 18. gs. vārdnīcās, mūsdienu nozīme – no 19. gs. beigām. (šķirklī gaume)
- Aizguvums no senkrievu valodas. (šķirklī gavēnis)
- Aizguvums no senkrievu valodas. (šķirklī gavēt)
- No grieķu kaustikos 'dedzinošs'. (šķirklī kaustisks)
- Pēc vācu matemātiķa K. F. Gausa uzvārda. (šķirklī gauss)
- Saīsinājums no angļu Great Britain pound. (šķirklī GBP)
- No islandiešu geysir (geysa 'strauji tecēt'). (šķirklī geizers)
- No franču gélatine 'želatīns'. Lietojumā dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar garo patskani ē: gēls, taču no latviešu valodas pareizrakstības viedokļa tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī gels)
- No angļu Gael, kam pamatā gēlu Gaidheal. (šķirklī gēli)
- No latīņu gemma 'dārgakmens'. (šķirklī gemma)
- No latīņu Gentiana (romiešu vēsturnieks Plīnijs stāsta, ka nosaukums veidots pēc Ilīrijas valdnieka Gentiusa vārda, kurš atklājis šā auga ārstnieciskās īpašības). (šķirklī genciāna)
- No vācu Genozid, kam pamatā grieķu genos 'dzimta, cilts' un latīņu caedere 'nogalināt'. (šķirklī genocīds)
- No franču guépard. (šķirklī gepards)
- No vācu Gestalt 'forma, veids' un psiholoģija. (šķirklī geštaltpsiholoģija)
- No vācu Gestalt 'forma, veids' un terapija. (šķirklī geštaltterapija)
- No franču guide. (šķirklī gids)
- No latīņu glacies 'ledus' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī glacioloģija)
- No latīņu gladiator (gladius 'īss zobens'). (šķirklī gladiators)
- No latīņu glacialis 'saistīts ar ledu, ledains'. (šķirklī glaciāls)
- Nosaukums dots pēc lapu formas, kas atgādina zobenu (latīņu gladius 'neliels zobens'). (šķirklī gladiola)
- No grieķu glaukōma, no glaukos 'zilganzaļš', jo dažreiz slimnieka acs zīlītei ir zaļgana nokrāsa. (šķirklī glaukoma)
- No krievu глей 'māls', šo terminu ieviesis krievu zinātnieks G. Visockis 1905. gadā. (šķirklī glejs)
- A. Kronvalda darinātā jaunvārda gleznība pārveidojums. (šķirklī glezniecība)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī gleznot)
- No franču glycérine, kam pamatā grieķu glykeros 'salds'. (šķirklī glicerīns)
- Atvasinājums no sena īpašības vārda gliems 'lipīgs, gluds'. (šķirklī gliemene)
- No grieķu glykys 'salds' un lysis 'sairšana, izšķīšana'. (šķirklī glikolīze)
- No grieķu glykys 'salds'. (šķirklī glikoze)
- No franču glisseur 'slīdēt'. (šķirklī glisēt)
- No latīņu globus 'lode'. (šķirklī globuss)
- No latīņu glossarium, kam pamatā grieķu glōssa 'mēle, valoda', arī 'maz zināms vārds'. (šķirklī glosārijs)
- No franču global (globe 'lode'). (šķirklī globāls)
- Pēc 18. gs. vācu botāniķa B. P. Gloksīna uzvārda. (šķirklī gloksīnija)
- No latīņu globulus 'lodīte'. (šķirklī globulīni)
- No franču gnou, holandiešu gnoe, kam pamatā hotentotu ngu. (šķirklī gnu)
- No franču tekstilražotāju Gobelēnu dzimtas (Gobelin) vārda. Vārdā gobelēns abas e skaņas izrunājamas šauri, jo tas ir svešvārds. (šķirklī gobelēns)
- No franču godet 'glāzīte'. (šķirklī godē)
- No franču cuvette 'trauks, bļoda' (cuve 'kubls, toveris'). (šķirklī kivete)
- No vācu Gnom, latīņu gnomus (Paracelzs to lietojis kā sinonīmu vārdam pigmejs ļoti mazu cilvēku apzīmēšanai). (šķirklī gnoms)
- No itāļu gondola. (šķirklī gondola)
- No itāļu gondoliere. (šķirklī gondoljers)
- No grieķu gonos 'sēkla' un kokkos 'grauds'. (šķirklī gonokoks)
- No latīņu Gothi, grieķu Go(t)thoi, kam pamatā gotu Gutthiuda 'gotu tauta'. (šķirklī goti)
- No latīņu gratia 'piemīlība, daiļums'. (šķirklī grācija)
- No latīņu gradatio, gradus 'pakāpiens, pakāpe'. (šķirklī gradācija)
- No latīņu graduare. (šķirklī graduēt)
- No latīņu grammatica, grieķu grammatikē (technē) 'rakstu, valodas (zīmes)'. (šķirklī gramatika)
- No latīņu (malum) granatum 'graudains (ābols)'. (šķirklī granāts)
- No latīņu (lapis) granatus 'graudains (akmens)'. (šķirklī granāts)
- No spāņu grande, kam pamatā latīņu grandis 'liels, svarīgs'. (šķirklī grands)
- No itāļu granito, kam pamatā latīņu granum 'grauds'. (šķirklī granīts)
- No latīņu granulum 'graudiņš'. (šķirklī granula)
- No viduslejasvācu grave. (šķirklī grāvis)
- No angļu grader (to grade 'līdzināt'). (šķirklī greiders)
- No angļu greyhound. LZA Terminoloģijas komisija 25.07.2005. par šīs suņu šķirnes nosaukumu ir apstiprinājusi angļu kurts vai angļu vējasuns, tāpēc anglicismu greihaunds latviešu valodā nevajadzētu lietot. (šķirklī greihaunds)
- No Bībeles leģendas par dzīvnieku (kazu, āzi), kam simboliski tika uzlikti visas tautas grēki. (šķirklī grēkāzis)
- 19. gs. 70. gadu jaunvārds. (šķirklī greizsirdīgs)
- No franču grendier (grenade 'granāta'), jo sākotnēji grenadieris bija kareivis, kas apbruņots ar granātām un apmācīts to mešanā. (šķirklī grenadieris)
- No vācu Gross, franču grosse 'lielais (ducis)'. (šķirklī gross)
- No vācu Groteske, franču grotesque 'dīvains, jocīgs'. (šķirklī groteska)
- No viduslejasvācu Grunt 'zemes gabals, zemes īpašums', arī '(jūras, upes, ezera) dibens', vācu Grund 'pamats'. (šķirklī grunts)
- No holandiešu groot 'liels' un masts. (šķirklī grotmasts)
- No viduslejasvācu Grunt 'zemes gabals, zemes īpašums'. (šķirklī grunte)
- No krievu грузин, kam pamatā osetīnu gurdziag un turku gurdži, girdži. (šķirklī gruzīni)
- No franču goudron 'darva'. (šķirklī gudrons)
- No krievu Главное управление лагерей (Galvenā ieslodzījumu vietu pārvalde). (šķirklī gulags)
- No holandiešu gulden, vācu Gulden. (šķirklī guldenis)
- No franču gouvernante (< gouverner 'vadīt, audzināt'). (šķirklī guvernante)
- No hindi, sanskrita guru 'skolotājs'. (šķirklī guru)
- No malajiešu getah 'sveķi' un percha 'koks, kas izdala sveķus'. (šķirklī gutaperča)
- No franču garde, itāļu guardia. (šķirklī gvarde)
- No latīņu generatio 'radīšana'. (šķirklī ģenerācija)
- No latīņu generare 'dzemdēt, radīt'. (šķirklī ģenerēt)
- No grieķu geōdaisia 'zemes dalīšana'. (šķirklī ģeodēzija)
- No viduslejasvācu gelten 'derēt'. (šķirklī ģeldēt)
- No latīņu generator 'radītājs'. (šķirklī ģenerators)
- No grieķu genealogia 'raduraksti'. (šķirklī ģenealoģija)
- No grieķu geranion (geranos 'dzērve'). (šķirklī ģerānija)
- J. Alunāna darināts jaunvārds pēc krievu герб parauga. (šķirklī ģerbonis)
- No viduslejasvācu, lejasvācu geren. (šķirklī ģērēt)
- No vācu Gilde. (šķirklī ģilde)
- 19. gadsimta 70. gados veidots atvasinājums no vārda ģīmis. (šķirklī ģīmetne)
- No krievu георгин, георгина, kam pamatā Pēterburgas botāniķa Georgi vārds. (šķirklī ģeorģīne)
- No viduslejasvācu gēvel. (šķirklī ģēvele)
- No angļu khaki, kam pamatā urdu khākī 'putekļu krāsā'. (šķirklī haki)
- No spāņu (danza) habanera (Habana 'Havanna'). (šķirklī habanera)
- No arābu hādždž 'svētceļotājs'. (šķirklī hādžs)
- Pēc Kopenhāgenas nosaukuma latīņu valodā (Hafnia), kur tika veikti pētījumi. (šķirklī hafnijs)
- No viduslaiku latīņu habilitare 'pierādīt spējas'. (šķirklī habilitēt)
- No grieķu chalkēdōn, kura pamatā ir Mazāzijas pilsētas Halkēdonas nosaukums. (šķirklī halcedons)
- No arābu halwā 'saldumi, halva'. (šķirklī halva)
- No angļu handball, vācu Handball. (šķirklī handbols)
- No angļu handicap. (šķirklī handikaps)
- No japāņu hara 'vēders' un kiri 'griezt'. (šķirklī harakiri)
- No angļu hard rock. (šķirklī hārdroks)
- No angļu harpoon, holandiešu harpoen. (šķirklī harpūna)
- No grieķu hēdonē 'bauda'. (šķirklī hēdonisms)
- No grieķu hēgemonia 'kundzība, pārākums'. (šķirklī hegemonija)
- No viduslejasvācu, vidusaugšvācu hanse 'tirgotāju biedrība', kam pamatā senaugšvācu hansa 'karadraudze'. (šķirklī Hanza)
- No grieķu haplos 'vienkāršs' un eidos 'veids'. (šķirklī haploidāls)
- No grieķu hetaira 'draudzene, prostitūta'. (šķirklī hetēra)
- No grieķu haima, haimatos 'asinis' un genēs 'dzimstošs'. (šķirklī hematogēns)
- No angļu hendler. (šķirklī hendlers)
- No grieķu haima, haimatos 'asinis' un latīņu globus 'lode'. (šķirklī hemoglobīns)
- Pēc vācu fiziķa H. Herca (H. Hertz) uzvārda. (šķirklī hercs)
- No grieķu chainein 'skaldīt' un melon 'ābols'. (šķirklī henomele)
- No angļu happening 'notikums, gadījums'. (šķirklī hepenings)
- No vācu Heraldik, kam pamatā latīņu heraldus. (šķirklī heraldika)
- Pēc Hernhūtes pilsētas nosaukuma, kur radās šī kustība. (šķirklī hernhūtisms)
- No grieķu herpēs 'ēde' un latīņu virus 'inde'. (šķirklī herpesvīruss)
- No latīņu Hevea, kam pamatā attiecīgais indiāņu vārds. (šķirklī heveja)
- No grieķu hyakinthos, no personvārda Hyakinthos 'Hiakints' (jauneklis, ko Apollons nonāvēja, kļūmīgi mezdams disku). (šķirklī hiacints)
- No latīņu hybrida 'jauktenis'. (šķirklī hibrīds)
- No grieķu hydra 'ūdensčūska'. (šķirklī hidra)
- No angļu hydrant, kam pamatā grieķu hydōr 'ūdens'. (šķirklī hidrants)
- No grieķu hydraulikos (hudōr 'ūdens' un aulos 'caurule'). (šķirklī hidraulika)
- No grieķu hydōr 'ūdens'. (šķirklī hidro-)
- Pēc ēģiptiešu gudrā Hermeja Trismegista vārda, kurš esot pratis blīvi noslēgt traukus. (šķirklī hermētisks)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un kephalē 'galva'. (šķirklī hidrocefālija)
- No grieķu heteros 'cits, citāds' un genos 'ģints'. (šķirklī heterogēns)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī hidrofons)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī hidrogrāfija)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un lysis 'sadalīšanās, izšķīšana'. (šķirklī hidrolīze)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un logos 'mācība'. (šķirklī hidroloģija)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un ponos 'darbs'. (šķirklī hidroponika)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un statos 'stāvošs'. (šķirklī hidrostats)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un zōion 'dzīvnieks'. (šķirklī hidrozoji)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un phobos 'bailes'. (šķirklī hidrofobija)
- No urdu hindī (Hind 'Indija'). (šķirklī hindi)
- No grieķu hypnos 'miegs' un paideia 'audzināšana, mācīšana'. (šķirklī hipnopēdija)
- No franču valodas hypnotiser, kam pamatā ir grieķu valodas vārds. (šķirklī hipnotizēt)
- No grieķu hippodromos, kura pamatā hippos 'zirgs' un dromos 'skrejceļš; skriešana'. (šķirklī hipodroms)
- No grieķu hypochondrion 'paribe' (senāk uzskatīja, ka šajā ķermeņa daļā ir slimības perēklis). (šķirklī hipohondrija)
- No grieķu hypo 'zem, apakšā' un tonos 'sasprindzinājums'. (šķirklī hipotonija)
- No grieķu hystera 'dzemde' (senos laikos histēriju uzskatīja par dzemdes saslimšanas sekām). (šķirklī histērija)
- No grieķu histos 'audi' un logos 'mācība'. (šķirklī histoloģija)
- No angļu H(uman) I(mmunodeficiency) V(irus). (šķirklī HIV)
- Vārds veidots pēc tā sastāvdaļu hlora un fosfora nosaukumiem. (šķirklī hlorofoss)
- No krievu sarunvalodas vārda хохма. (šķirklī hohma)
- No kādreizējā šīs valsts nosaukuma Holande. (šķirklī holandieši)
- No angļu holding 'tāds, kas tur'. (šķirklī holdings)
- No grieķu chlōros 'zaļgans' un plastos 'veidots'. (šķirklī hloroplasti)
- No grieķu holos 'viss, pilnīgs' un kaustos 'nodedzināts'. (šķirklī holokausts)
- No grieķu homoios 'līdzīgs' un pathos 'slimība, ciešanas'. (šķirklī homeopātija)
- No angļu homophoby, kam pamatā grieķu homos 'tāds pats, vienāds, līdzīgs' un phobos 'bailes'. (šķirklī homofobija)
- Pēc Homēra vārda, kurš aprakstījis dievu smieklus poēmā "Iliāda". (šķirklī homērisks)
- No grieķu homos 'tāds pats, vienāds, līdzīgs' un genos 'ģints'. (šķirklī homogēns)
- No grieķu homos 'tāds pats, vienāds, līdzīgs' un latīņu sexus 'dzimums'. (šķirklī homoseksuālisms)
- No grieķu homos 'vienāds, līdzīgs' un sphaira 'lode'. (šķirklī homosfēra)
- No latīņu honoraruim 'goda balva'. (šķirklī honorārs)
- No grieķu chordē 'stīga'. (šķirklī horda)
- No grieķu choreia 'deja'. (šķirklī horeja)
- No grieķu choreia 'deja' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī horeogrāfija)
- No vācu Hospital, kura pamatā viduslaiku latīņu hospitale 'nabagu un slimnieku nams'. (šķirklī hospitālis)
- No vācu Chordaten, kam pamatā grieķu chordē 'stīga'. (šķirklī hordaiņi)
- No latīņu hostia 'upurdzīvnieks, upuris'. (šķirklī hostija)
- No franču huguenots, kam pamatā ir Ženēvas birģermeistara uzvārda Hugues saplūdums ar eiguenot. (šķirklī hugenoti)
- Aizguvums no persiešu valodas. (šķirklī hurma)
- No grieķu chrōma 'krāsa' un sphaira 'lode'. (šķirklī hromosfēra)
- Saīsinājums no hum(ānā) pal(īdzīb)a. (šķirklī humpala)
- No vācu Hussiten (pēc J. Husa uzvārda). (šķirklī husīti)
- No franču idealisme vai vācu Idealismus, kam pamatā latīņu idealis. (šķirklī ideālisms)
- No grieķu idiōtēs 'nemācīts, nezinošs cilvēks'. (šķirklī idiots)
- No grieķu idea 'izskats, veids, forma'. (šķirklī ideja)
- No viduslaiku latīņu identificare 'uzskatīt par vienādiem'. (šķirklī identificēt)
- No grieķu idea 'jēdziens' un logos 'mācība'. (šķirklī ideoloģija)
- No vācu Idylle, kam pamatā grieķu eidyllion 'ainiņa'. (šķirklī idille)
- No viduslaiku latīņu identicus. (šķirklī identisks)
- No grieķu idea 'jēdziens' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī ideogramma)
- No grieķu valodas idiōteia 'nezināšana, izglītības trūkums'. (šķirklī idiotija)
- No latīņu corona 'vainags', grieķu korōnos 'līks, lokveida'. (šķirklī krona)
- No angļu quark (termina nozīmē sāka lietot amerikāņu fiziķis M. Gells-Manns, izmantodams īru rakstnieka Dž. Džoisa neoloģismu, kas apzīmē kaut ko nenoteiktu, mistisku). (šķirklī kvarks)
- No kāda Igaunijas novada (latīniski Ugaunia) nosaukuma (J. Endzelīns); no latinizēta cilts nosaukuma Inguaeones (O. Trubačovs u. c.). (šķirklī igauņi)
- No japāņu ikebana 'dzīvie ziedi'. (šķirklī ikebana)
- No latīņu valodas ignorantis 'tas, kas nezina'. (šķirklī ignorants)
- Vārds ienācis 19. gs. 90. gados senākā apzīmējuma ilgošanās vietā, plašāk ieviesies ar Raiņa dzeju. (šķirklī ilgas)
- No latīņu valodas illuminatio 'apgaismojums'. (šķirklī iluminācija)
- No latīņu valodas illuminator 'apgaismotājs'. (šķirklī iluminators)
- No latīņu valodas illustrare 'izskaidrot, attēlot'. (šķirklī ilustrēt)
- No franču illusion, latīņu illusio 'maldi'. (šķirklī ilūzija)
- No latīņu ilustrator 'paskaidrotājs, attēlotājs'. (šķirklī ilustrators)
- No arābu imām 'priekšā esošais, vadonis'. (šķirklī imāms)
- No angļu to import, franču importer, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī importēt)
- No angļu to implant, kam pamatā latīņu implantare 'iestādīt'. (šķirklī implantēt)
- No vācu imponieren, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī imponēt)
- No franču impression 'iespaids'. (šķirklī impresija)
- No franču impressionisme, impression 'iespaids'. (šķirklī impresionisms)
- No itāļu improvvisazione, latīņu improvisus 'neparedzēts'. (šķirklī improvizācija)
- No viduslejasvācu kiken. (šķirklī ķīķerēt)
- No latīņu imperator 'pavēlnieks, karavadonis; ķeizars'. (šķirklī imperators)
- No latīņu impulsus 'grūdiens; ierosme'. (šķirklī impulss)
- No angļu immunodeficiency. (šķirklī imūndeficīts)
- No latīņu incidens, incidentis 'tāds, kas gadās'. (šķirklī incidents)
- No latīņu index 'rādītājs, saraksts'. (šķirklī indeksācija)
- No latīņu index 'rādītājs, saraksts'. (šķirklī indekss)
- No spāņu indigo, kam pamatā latīņu indicum 'indiešu (krāsa)'. (šķirklī indigo)
- No indigo (pēc spektra zilās līnijas indigo krāsā). (šķirklī indijs)
- No latīņu indicatio 'rādīšana'. (šķirklī indikācija)
- No latīņu indicator 'rādītājs'. (šķirklī indikators)
- No latīņu individuum 'nedalāmais; īpatnis'. (šķirklī indivīds)
- No latīņu inductio 'uzvedināšana; ierosināšana'. (šķirklī indukcija)
- No latīņu inductor, inducare 'ierosināt'. (šķirklī induktors)
- No franču individualiste, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī individuālists)
- No latīņu indicativus (modus). (šķirklī indikatīvs)
- No latīņu indulgentia 'iecietība, žēlastība'. (šķirklī indulgence)
- No latīņu individualis, individuus 'nedalāms'. (šķirklī individuāls)
- No franču indrustralisation. (šķirklī industrializācija)
- No franču industrialiser 'industrializēt'. (šķirklī industrializēt)
- No latīņu inertia 'nekustīgums, bezdarbīgums'. (šķirklī inerce)
- No latīņu inertis 'bezdarbīgs'. (šķirklī inerts)
- 20. gs. 20. gadu jaunvārds, kas darināts no apvidvārda indeve. (šķirklī inde)
- No latīņu informator 'audzinātājs, apgaismotājs'. (šķirklī informators)
- No latīņu informatio 'izskaidrojums, izklāsts'. (šķirklī informācija)
- No latīņu informare 'izveidot priekšstatu par kaut ko'. (šķirklī informēt)
- No latīņu ingrediens, ingredientis 'ienākošs'. (šķirklī ingredients)
- No franču initiateur, kam pamatā atbilstošais latīņu valodas vārds. (šķirklī iniciators)
- No franču incriminer 'apsūdzēt', kam pamatā latīņu crimen, criminis 'pārkāpums, noziegums'. (šķirklī inkriminēt)
- No latīņu Iesus Nazarenus Rex Iudacorum. (šķirklī INRI)
- No latīņu insectum 'kukainis' un caedere 'nonāvēt'. (šķirklī insekticīds)
- No latīņu inspiratio 'iedvesma, ietekme'. (šķirklī inspirācija)
- No viduslaiku latīņu installare. (šķirklī instalēt)
- No instinctus 'mudinājums, ierosme'. (šķirklī instinkts)
- No latīņu institutum 'iekārta, iestādījums'. (šķirklī institūts)
- No latīņu interesse 'būt klāt, piedalīties'. (šķirklī interese)
- No franču intendant. (šķirklī intendants)
- No latīņu interjectio 'iemetums, iespraudums' (intericere 'iemest starpā'). (šķirklī interjekcija)
- No latīņu intermedius 'tas, kas atrodas vidū'. (šķirklī intermēdija)
- No latīņu interpolatio 'pārveidojums, sagrozījums'. (šķirklī interpolācija)
- No latīņu interpretari 'izskaidrot, iztulkot'. (šķirklī interpretēt)
- No latīņu interpunctio 'vārdu atdalīšana ar punktiem'. (šķirklī interpunkcija)
- No arābu intifāda 'sacelšanās'. (šķirklī intifada)
- No viduslaiku latīņu intoxicare 'saindēt'. (šķirklī intoksikācija)
- No viduslaiku latīņu intonare. (šķirklī intonēt)
- No franču interpréte, kam pamatā latīņu interpres 'tulks, izskaidrotājs'. (šķirklī interprets)
- No franču intime, kam pamatā latīņu intimus 'pats dziļākais, iekšējais'. (šķirklī intīms)
- No latīņu invalidus 'nespēcīgs, vārgs'. (šķirklī invalīds)
- Saīsinājumā no angļu Internet Protocol (Address). (šķirklī IP)
- No latīņu introducere 'ieviest, izplatīt'. (šķirklī introducēt)
- No franču yperite (pēc Beļģijas pilsētas Ipras nosaukuma, kur vācu karaspēks 1917. gadā pirmo reizi lietoja šo kaujasvielu). (šķirklī iprīts)
- No latīņu irradiare 'spīdēt, apstarot'. (šķirklī iradiācija)
- No grieķu iris, iridos 'varavīksne', jo tā sāļu šķīdums ir dažādās krāsās. (šķirklī irīdijs)
- No latīņu irrigatio 'aplaistīšana, apūdeņošana'. (šķirklī irigācija)
- No viduslaiku latīņu irrealis 'nereāls'. (šķirklī ireāls)
- No viduslaiku latīņu irregularis. (šķirklī iregulārs)
- No arābu islām 'padevība'. (šķirklī islāms)
- No senebreju ibhrī 'kāds no pretējā krasta, iebraucējs'. (šķirklī ivrits)
- Pēc angļu zinātnieka V. Leišmena vārda. (šķirklī leišmanijas)
- No somu letkis, letkajenkka 'čūskas deja'. (šķirklī letkiss)
- No vācu Isomer, kam pamatā grieķu isos 'vienāds' un meros 'daļa'. (šķirklī izomēri)
- No izo- un grieķu glōssa 'valoda, runa'. (šķirklī izoglosa)
- No izo- un grieķu morphē 'veids, forma'. (šķirklī izomorfs)
- No angļu isotope, kam pamatā grieķu isos 'vienāds' un topos 'vieta'. (šķirklī izotopi)
- No grieķu limnē 'ezers' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī limnoloģija)
- No angļu linoleum, kam pamatā latīņu linum 'linu audekls' un oleum 'eļļa'. (šķirklī linolejs)
- Pēc angļu fiziķa Dž. Džoula (J. Joule) uzvārda. (šķirklī J)
- No angļu yard. (šķirklī jards)
- Aizguvums no viduslejasvācu ja. Reliģiskajos tekstos un ceremonijās lietots jau 16. gs., bet runātajā latviešu valodā īsteni iesakņojās tikai 19. gs. vidū. (šķirklī jā)
- No portugāļu jaguar, kam pamatā Dienvidamerikas indiāņu jagwâr(a) 'gaļēdājs dzīvnieks'. (šķirklī jaguārs)
- No vācu Jacht, holandiešu jacht. (šķirklī jahta)
- No igauņu jandlema 'šķendēties, strīdēties'. (šķirklī jandalēt)
- No igauņu jandal 'veca deja; joks, ālēšanās, trakošana, ākstīšanās'. (šķirklī jandāls)
- No seno romiešu dievības Janusa vārda, kam bija divas sejas (viena vērsta uz pagātni, otra – uz nākotni, simbolizējot visa sākumu un beigas). (šķirklī janvāris)
- No čukču valodas. (šķirklī jaranga)
- No vācu Jagd 'medības'. (šķirklī jakts)
- No īpašvārda Janis. (šķirklī jaņi)
- No vācu Jasmin, franču jasmin, kam pamatā persiešu vārds. (šķirklī jasmīns)
- No adjektīva jauns. Sākotnēji šis atvasinājums lietots ar nozīmi 'jaunība', mūsdienu nozīmes ieviešanos un nostiprināšanos veicinājis A. Kronvalds. (šķirklī jaunatne)
- No itāļu maiolica, pēc Maljorkas salas nosaukuma, no kurienes sākotnēji ieveda šos izstrādājumus. (šķirklī majolika)
- No apzīmējuma "Jaunā Latvija", ko kustības pretinieki nicīgi tai piedevēja pēc analoģijas ar Vācijas revolucionāro biedrību "Jaunā Vācija" (1834–1850). (šķirklī jaunlatvieši)
- No senebreju jehowā 'jūdu dievs'. (šķirklī jehovieši)
- No vācu Jäger 'mednieks, strēlnieks'. (šķirklī jēgers)
- No angļu yankee. Jan Kees jeb Sieru Jānis – tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas. (šķirklī jenkijs)
- No vācu jüdisch 'ebreju'. (šķirklī jidišs)
- No vācu Jodid, Iodid. (šķirklī jodīds)
- No vācu Jodoform. (šķirklī jodoforms)
- No turku yoğurt 'sarūdzis piens'. (šķirklī jogurts)
- No grieķu iōdēs 'violets' – pēc tā tvaiku krāsas. (šķirklī jods)
- No franču jovial, kam pamatā latīņu iovialis 'ar Jupiteru saistīts', jo pēc viduslaiku astrologu domām Jupitera zvaigznājā dzimušie ir priecīgi, omulīgi, vēlīgi, laipni. (šķirklī joviāls)
- Nosaukums pēc cilts dibinātāja Jona vārda. (šķirklī jonieši)
- No latīņu iubilacus (annus) 'jubilejas gads', kam pamatā senebreju yôvēl 'auna raga taure', ar kuru tika pasludinātas svinības. (šķirklī jubileja)
- No latīņu Judaismus, grieķu Ioudaismos (Ioudaios 'ebrejs'). (šķirklī jūdaisms)
- No Bībeles personāža Jūdas Iskariota vārda. (šķirklī jūdass)
- No vācu Jugendstil, kas radās 1896. g. Minhenē no žurnāla "Jugend" nosaukuma. (šķirklī jūgendstils)
- Aizguvums no lībiešu jūont 'ieskrējiens, kustība, spars; neliels laiks, brīdis'. Plašāk ieviesies latviešu valodā 19. gs. (šķirklī jonis)
- No Romas imperatora Jūlija Cēzara vārda, kam par godu tika pārsaukts seno romiešu piektais mēnesis (kvintili). (šķirklī jūlijs)
- Minētā nozīme izveidota 20. gs. 20. gadu sākumā. (šķirklī junda)
- No seno romiešu dievietes, precēto sieviešu aizbildnes Junonas vārda. (šķirklī jūnijs)
- No vācu Maniok, spāņu mandioca, kam pamatā Amerikas indiāņu valodas vārds. (šķirklī manioka)
- No latīņu juridicus 'tiesas; tiesisks'. (šķirklī juridisks)
- No personvārda Jurģis, kas aizgūts no viduslejasvācu Jurg, Jorg. (šķirklī jurģi)
- No latīņu jurisdictio (jus, jur – 'likums' un dictio 'teikšana'). (šķirklī jurisdikcija)
- No latīņu jurisprudentia (jus, jur – 'likums' un prudentia 'zināšanas'). (šķirklī jurisprudence)
- Aizguvums no igauņu jube, jupe 'baigs, šausmīgs, briesmīgs' vai lībiešu valodas. (šķirklī jupis)
- Ata Kronvalda jaunvārds. (šķirklī jutekļi)
- Jāņa Endzelīna jaunvārds 20. gs. 30. gados. (šķirklī jutoņa)
- No holandiešu juwelier, franču juelier. (šķirklī juvelieris)
- No franču cadastral. (šķirklī kadastrāls)
- No latīņu cabala, cabbala, kam pamatā senebreju kabbalah 'tradīcija'. (šķirklī kabala)
- No japāņu ka 'dziesma', bu 'deja' un ki 'māksla'. (šķirklī kabuki)
- No franču cadastre, itāļu catast(r)o 'nodokļu saraksts', kam pamatā grieķu katastichon 'saraksts, lapa'. (šķirklī kadastrs)
- No franču cadet 'jaunākais; kursants'. (šķirklī kadets)
- No vācu Kabeltau, holandiešu kabeltoun. (šķirklī kabeļtauva)
- No grieķu kadmeia 'cinka rūda'. (šķirklī kadmijs)
- No franču quadrille. (šķirklī kadriļa)
- No franču cadre(s). (šķirklī kadrs)
- No franču cadre, kam pamatā latīņu quadrus 'četrstūrains'. (šķirklī kadrs)
- No grieķu kainos 'jauns' un zōē 'dzīvība'. (šķirklī kainozojs)
- Raiņa jaunvārds (1897). (šķirklī kaisle)
- Mūsdienu nozīme izveidojusies pēc A. Kronvalda ieteikuma. (šķirklī kaislība)
- No angļu machine code. (šķirklī mašīnkods)
- No angļu kayak, kam pamatā attiecīgais eskimosu valodas vārds. (šķirklī kajaks)
- No vācu Kajüte, kam pamatā holandiešu valodas vārds. (šķirklī kajīte)
- No vācu Kakadu, kam pamatā malajiešu kakatua. (šķirklī kakadu)
- No arābu matrah 'grīdas spilvens'. (šķirklī matracis)
- No franču calandre. (šķirklī kalandrs)
- No angļu callanetics, kam pamatā šīs sistēmas izstrādātājas Kalanas Pinknijas (Callan Pinckney) vārds. (šķirklī kalanētika)
- No krievu калашников, kam pamatā šā ieroča izgudrotāja M. Kalašņikova vārds. (šķirklī kalašņikovs)
- No viduslaiku latīņu calcinare 'pārvērst par kaļķi'. (šķirklī kalcinēt)
- No franču calendrer 'velmēt, gludināt'. (šķirklī kalandrēt)
- No grieķu kalos 'skaists', eidos 'veids' un skopein 'skatīties'. (šķirklī kaleidoskops)
- No latīņu calendae (kalendas 'mēneša pirmā diena'). (šķirklī kalendārijs)
- No vietvārda Kalifornija (ASV), kur tas pirmo reizi mākslīgi iegūts. (šķirklī kalifornijs)
- No angļu calico, caliceet (pēc Indijas pilsētas Kalikatas nosaukuma, kur šāds kokvilnas audums ražots). (šķirklī kalikons)
- Aizguvums no lejasvācu kāl vai vācu Kohl, minēts 17. un 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī kālis)
- No franču calvados (pēc Kalvadosas departamenta Francijā, Normandijā). (šķirklī kalvadoss)
- Pēc franču teologa Ž. Kalvina (J. Calvin 1509–1564) vārda. (šķirklī kalvinisti)
- No franču gamache, spāņu guadamaci 'Gadamesas āda'. (šķirklī kamašas)
- No franču camélia, pēc jezuītu mūka G. J. Kamela (G. J. Komel, 1661–1706) vārda, kas šo augu no Japānas atveda uz Eiropu. (šķirklī kamēlija)
- No itāļu musica da camera 'istabas mūzika', ar šo nosaukumu apzīmējot laicīgo mūziku, atšķirībā no baznīcas mūzikas. (šķirklī kamermūzika)
- No viduslejasvācu kamer (vācu Kammer), latīņu camera, grieķu kamara 'istaba'. (šķirklī kamera)
- No latīņu medium 'vidus'. (šķirklī medijs)
- No itāļu firmas nosaukuma Campari, kam pamatā šīs firmas dibinātāja G. Kampari (G. Campari) uzvārds. (šķirklī kampari)
- No viduslaiku latīņu camphora. (šķirklī kampars)
- No spāņu canario (pēc Kanāriju salu nosaukuma, kur ir šā putna dzimtene). (šķirklī kanārijputniņš)
- No vācu Kanzler, kam pamatā latīņu cancellarius 'rakstvedis, kancelejas priekšnieks'. (šķirklī kanclers)
- No itāļu canzone 'dziesma'. (šķirklī kancona)
- No franču candélabre, kam pamatā latīņu candela 'svece'. (šķirklī kandelabrs)
- No vācu Kandidatur, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kandidatūra)
- No vācu kandidieren, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kandidēt)
- No franču cannelle, kam pamatā latīņu canna 'caurule, niedre'. (šķirklī kanēlis)
- No franču cannibalisme, kam pamatā spāņu canibal 'cilvēkēdājs'. (šķirklī kanibālisms)
- No spāņu canibal(es) (pēc K. Kolumba pārprasta Vestindijas indiāņu cilts nosaukuma). (šķirklī kanibāls)
- No latīņu canna 'niedre'. (šķirklī kanna)
- No itāliešu dsk. formas cannelloni. (šķirklī kannelloni)
- No franču canonnade. (šķirklī kanonāde)
- No latīņu candidatus 'baltās drēbēs tērpies' (Senajā Romā valsts amatpersonas tērpās baltā togā). (šķirklī kandidāts)
- No latīņu cantilena 'dziedāšana'. (šķirklī kantilēna)
- No latīņu cantor 'dziedātājs'. (šķirklī kantors)
- No latīņu canavacium 'rupjš audekls'. (šķirklī kanva)
- No ķīniešu vietvārda (kur šo iezi sāka iegūt). (šķirklī kaolīns)
- Aizguvums no viduslejasvācu kopper (vācu kupfer), kam pamatā latīņu cuprum (pēc Kipras salas nosaukuma, kur senatnē ieguva daudz vara). (šķirklī kapars)
- No viduslaiku latīņu capella 'baznīciņa'. (šķirklī kapela)
- No viduslaiku latīņu capella 'baznīciņa' (sākotnēji par kapelu sauca baznīcas kori). (šķirklī kapela)
- No latīņu capitulatio 'vienošanās; dalīšanās nodaļās'. (šķirklī kapitulācija)
- No franču capituler, kam pamatā viduslaiku latīņu capitulare 'vienoties zināmos punktos'. (šķirklī kapitulēt)
- No franču caprice, kam pamatā itāļu valodas vārds. (šķirklī kaprīze)
- No vācu Kapuze, kam pamatā viduslaiku latīņu cappa 'apmetnis vai mētelis ar galvassegu'. (šķirklī kapuce)
- Saīsinājums no pilnā latīņu nosaukuma Ordo Fratrum Minorum Capuccinorum 'Mazāko brāļu kapuciešu ordenis'. (šķirklī kapucieši)
- No franču carafe, kam pamatā arābu ğarrāfa 'vēderaina pudele'. (šķirklī karafe)
- No tjurku valodām. (šķirklī karakurts)
- No lietuviešu karãlius un baltkrievu король (pamatā 8. gs. franku valdnieka Kārļa Lielā vārds – latīņu Carolus); vārdu latviešu valodā ieviesa A. Kronvalds (vārda ķēniņš vietā). (šķirklī karalis)
- No itāļu quarantina '40 dienas' (šādu stāvēšanas laiku pirms ienākšanas Itālijas ostās senāk noteica kuģiem, lai noskaidrotu, vai nav mēra slimnieku). (šķirklī karantīna)
- No vācu Karat, itāļu carato, kam pamatā arābu valodas vārds. Cilme tiek saistīta ar Vidusjūras apgabalā augošās ceretonijas [Ceratonia] pākšu sēklām, kas ilgi saglabā savu svaru un senatnē lietotas par atsvariem. (šķirklī karāts)
- No latīņu carbo (carbonis) 'ogle' un grieķu phōsphoros 'mirdzošs'. (šķirklī karbofoss)
- No franču carbonnade 'uz oglēm cepta gaļa'. (šķirklī karbonāde)
- No angļu carborundum (carbon 'ogleklis' un (co)rundum 'korunds'). (šķirklī karborunds)
- No franču carburateur, kam pamatā carburer 'sadedzināt'. (šķirklī karburators)
- No grieķu kardamōmon. (šķirklī kardamons)
- No angļu cardigan, kam pamatā lorda Kārdigana (Earl of Cardigan, 1797–1868) vārds (ieviesis šādu jaku Krimas kara laikā). (šķirklī kardigans)
- No grieķu kardia 'sirds' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kardiogrāfs)
- No grieķu kardia 'sirds' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī kardiogramma)
- No grieķu kardia 'sirds' un logos 'mācība'. (šķirklī kardioloģija)
- No grieķu karyatides 'Kārijas (vietvārds) jaunavas'. (šķirklī kariatīde)
- No angļu curry, kam pamatā tamilu valodas vārds. (šķirklī karijs)
- No grieķu kardia 'sirds' un sklēros 'ciets, stingrs'. (šķirklī kardioskleroze)
- Aizguvums no lietuviešu kareivis – J. Alunāna ieteikts vārds (1860). (šķirklī kareivis)
- No sanskrita karman 'darbība; liktenis'. (šķirklī karma)
- Z. Skujiņa ieteikts jaunvārds (ieviesies 20. gs. 70.–80. gados). (šķirklī karsējs)
- No angļu cart 'ratiņi, mikroautomobilis' un grieķu dromos 'skrejceļš'. (šķirklī kartodroms)
- No angļu cartridge. (šķirklī kārtridžs)
- Aizguvums no viduslejasvācu karūsse. (šķirklī karūsa)
- LZA Terminoloģijas komisijas ieteiktais jaunvārds (anglicisma kārtridžs vietā). (šķirklī kasetne)
- No arābu qaṣīdah. (šķirklī kasīda)
- No franču cascade, itāļu cascata, cascare 'krist'. (šķirklī kaskāde)
- No portugāļu casta 'ģints, paaudze', kam pamatā latīņu castus 'tīrs'. (šķirklī kasta)
- No franču cascadeur, cascade 'savā starpā saistīt akrobātiski lēcieni'. (šķirklī kaskadieris)
- No viduslejasvācu kaste 'noliktava, lāde'. Latviešu valodā vārds sākotnēji lietots ar nozīmi 'cietums'. (šķirklī kaste)
- Pēc Indijas pavalsts Kašmiras nosaukuma. (šķirklī kašmirs)
- No grieķu kataklysmos 'applūšana, plūdi'. (šķirklī kataklizma)
- No viduslaiku latīņu castellānus (castellum 'pils'). (šķirklī kastelāns)
- No vācu Katalysator, kam pamatā grieķu katalysis un latīņu izskaņa -ator (apzīmē darbības veicēju). (šķirklī katalizators)
- No grieķu katarrhaktēs 'ūdenskritums'. (šķirklī katarakta)
- No grieķu kathedra 'krēsls, sols'. (šķirklī katedra)
- No vācu Kathedrale, kam pamatā latīņu cathedralis aedes 'ēka, kur atrodas (bīskapa) sēdeklis'. (šķirklī katedrāle)
- No grieķu kathetēr 'zonde'. (šķirklī katetrs)
- No angļu catode, kam pamatā grieķu kata 'lejup' un hodos 'ceļš'. (šķirklī katods)
- No franču caoutchouc, spāņu cauchuc, kam pamatā indiāņu kau-ut-schu 'raudošs koks'. (šķirklī kaučuks)
- A. Kronvalda darinājums (19. gs. 70. gados) no darbības vārda kaut, aizstājot aizguvumu slaktiņš. (šķirklī kauja)
- Apvidvārdu kautrēties literārajā valodā ieviesis A. Kronvalds. (šķirklī kautrēties)
- No franču cavalcade, itāļu cavalcata. (šķirklī kavalkāde)
- No latīņu cavitas, cavitatis 'tukšums, dobums'. (šķirklī kavitācija)
- No latīņu caverna 'ala, dobums'. (šķirklī kaverna)
- Aizguvums no lībiešu valodas. (šķirklī kāzas)
- No vācu Kasuistik, kam pamatā latīņu casus 'gadījums'. (šķirklī kazuistika)
- No latīņu casus 'gadījums'. (šķirklī kāzuss)
- No japāņu valodas vārda, kas nozīmē 'zobena ceļš'. (šķirklī kendo)
- No franču ceramide. (šķirklī keramīdi)
- No latīņu casualis (casus 'gadījums'). (šķirklī kazuāls)
- No franču caisson 'liela kaste, lāde'. (šķirklī kesons)
- No angļu cashew, portugāļu caju, kam pamatā tupi indiāņu acajú 'rieksts, kas rada pats sevi'. (šķirklī kešjukoks)
- No angļu cybernetics, kam pamatā grieķu kybernētēs 'stūresvīrs, vadītājs'. (šķirklī kibernētika)
- No itāļu Chianti, attiecīgā vietvārda Toskānā. (šķirklī kjanti)
- No franču minéral, kam pamatā latīņu minera 'rūda'. (šķirklī minerāls)
- No grieķu kynikoi 'sunim līdzīgs'. (šķirklī kiniķi)
- No kino un itāļu diva 'dieviete'. (šķirklī kinodīva)
- No grieķu kyōn, kynos 'suns' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī kinoloģija)
- No franču kiosque, kam pamatā turku köşk 'dārza paviljons'. (šķirklī kiosks)
- Pēc franču zinātnieku Pjēra Kirī un Marijas Sklodovskas-Kirī (Curie) vārda. (šķirklī kirī)
- No krievu кирилица, kam pamatā šā alfabēta izveidotāja Kirila vārds. (šķirklī kirilica)
- No tjurku valodām ar nozīmi 'ziemas mītne'. (šķirklī kišlaks)
- No angļu kiwi, kam pamatā maoru valodas vārds. (šķirklī kivi)
- No grieķu mithos 'vārds, nostāsts, teika'. (šķirklī mīts)
- No franču classification, kam pamatā latīņu clasis 'grupa; klase' un facere 'darīt; taisīt'. (šķirklī klasifikācija)
- No angļu cluster 'puduris; pulciņš'. (šķirklī klasteris)
- Vārdu ieviesa laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1873. g.) agrākā apzīmējuma klātbūšana vietā. (šķirklī klātbūtne)
- Apvidvārdu klātiene 20. gs. 30. gados J. Endzelīns ieteicis salikteņa klātbūtne aizstāšanai. 40. gados to sāka attiecināt uz mācību veidu. (šķirklī klātiene)
- 19. gs. beigu jaunvārds, agrāk lietots ar nozīmi 'klausītājs'. (šķirklī klaušinieks)
- No latīņu clavichordium (latīņu clavis 'atslēga' un grieķu chordē 'stīga'). (šķirklī klavihords)
- No grieķu monas (monados) 'vienība, nedalāmais'. (šķirklī monāde)
- Latviešu valodnieku jaunvārds, kas darināts, lai aizstātu anglicismu laptops (laptop). (šķirklī klēpjdators)
- No latīņu clericus, grieķu klērikos 'ar garīdzniecību saistīts'. (šķirklī klēriķis)
- No latīņu clerus, grieķu klēros 'loze' (kristīgos garīdzniekus sākotnēji izraudzījās ar lozēšanu). (šķirklī klērs)
- No vācu Kleid 'apģērbs, kleita'. (šķirklī kleita)
- No franču clique 'banda'. (šķirklī kliķe)
- No latīņu cliens, clientis 'padotais'. (šķirklī klients)
- No grieķu klima, klimatos 'slīpums'. Senie grieķi ar to domāja slīpumu, kādā uz Zemes virsmas krīt Saules stari. (šķirklī klimats)
- Aizguvums no baltvācu klümpe, klimpe 'pika, kunkulis, klimpa', kas ieviests latviešu valodā 19. gs. (šķirklī klimpa)
- No angļu clip 'saspraude'. (šķirklī klipsis)
- No itāļu moschea, kam pamatā arābu masģid 'paklanīšanās vieta'. (šķirklī mošeja)
- No latīņu cloaca 'novadkanāls'. (šķirklī kloāka)
- No angļu to clone, kam pamatā grieķu klōn 'zars, dzinums'. (šķirklī klonēt)
- No angļu clone, kam pamatā grieķu klōn 'zars, dzinums'. (šķirklī klons)
- No vācu klopfen 'dauzīt'. (šķirklī klope)
- No viduslejasvācu knagge. (šķirklī knaģis)
- No vācu Kobalt, Kobold 'raktuvju gars'. (šķirklī kobalts)
- No itāļu coda, kam pamatā latīņu cauda 'aste'. (šķirklī koda)
- No latīņu codex (codicis) 'koka plāksnīte rakstīšanai; grāmata'. (šķirklī kodekss)
- No franču coder, angļu to code. (šķirklī kodēt)
- No latīņu codificatio (codex un facere 'darīt, taisīt'). (šķirklī kodificēt)
- No franču coexsistence, kam pamatā latīņu coexsistere 'pastāvēt līdzās'. (šķirklī koeksistence)
- No holandiešu kooi. (šķirklī koja)
- No franču mousseline, itāļu musalino, pēc Mosulas pilsētas nosaukuma, kur šis audums pirmoreiz austs. (šķirklī muslīns)
- No angļu Coca-Cola (tirdzniecības nosaukums). (šķirklī kokakola)
- No franču cocarde (coq 'gailis'). (šķirklī kokarde)
- No latīņu codex (codicis) 'grāmata' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī kodoskops)
- No grieķu kokkos 'grauds'. (šķirklī koki)
- No holandiešu kok 'pavārs'. (šķirklī koks)
- No tjurku valodas. (šķirklī koksagīzs)
- No franču collaboration 'sadarbība'. (šķirklī kolaboracionisms)
- No grieķu kolla 'līme' un genes 'radies'. (šķirklī kolagenozes)
- No vācu kollegial, kam pamatā latīņu vārds. (šķirklī koleģiāls)
- No franču collectionner, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kolekcionēt)
- No franču collectionneur, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kolekcionārs)
- No latīņu collisio 'sadursme'. (šķirklī kolīzija)
- No angļu collie (dog) 'derīgs suns', kam pamatā ķeltu vārds. (šķirklī kollijs)
- No vācu Kollodium, kam pamatā grieķu kollōdēs 'lipīgs'. (šķirklī kolodijs)
- No franču collonade. (šķirklī kolonāde)
- No angļu colonist, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kolonists)
- No vācu Kolloid, kam pamatā grieķu kolla 'līme' un eidos 'veids'. (šķirklī koloīdi)
- No vācu Kolonisator, kam pamatā latīņu vārds. (šķirklī kolonizators)
- No grieķu kōlon 'loceklis, teikuma daļa'. (šķirklī kols)
- No šā ieroča izgudrotāja S. Kolta (Colt) vārda. (šķirklī kolts)
- No vācu kolloidal. (šķirklī koloidāls)
- No itāļu commando 'pavēle', kam pamatā latīņu commandare 'uzticēt, uzdot'. (šķirklī komanda)
- No franču commandant. (šķirklī komandants)
- No grieķu kōma 'dziļš miegs'. (šķirklī koma)
- No franču commander, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī komandēt)
- No vācu kommanditgesellschaft, franču société en commandite 'biedrība, kuras pamatā ir uzticība'. (šķirklī komanditsabiedrība)
- No franču commandeur. (šķirklī komandors)
- No franču commandur. (šķirklī komandieris)
- No franču combine (combinaison de femme 'sieviešu kombinācija'). (šķirklī kombinē)
- No latīņu comoedia, grieķu kōmōidia (kōmos 'jautra drūzma, dzīres' un ōidē 'dziesma'). (šķirklī komēdija)
- No vācu Kommentar, kam pamatā latīņu commentarius 'piezīmes, skaidrojums'. (šķirklī komentārs)
- No vācu Kommers, franču commerce, kam pamatā latīņu commercium 'tirdzniecība'. (šķirklī komeršs)
- No franču commissariat, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī komisariāts)
- No latīņu commilito (commilitonis) 'karabiedrs'. (šķirklī komiltonis)
- No franču commissionaire, kam pamatā latīņu commissio 'uzdevums'. (šķirklī komisionārs)
- No angļu committee, kam pamatā latīņu committere 'nodot rīcībā, uzticēt'. (šķirklī komiteja)
- No angļu commodore. (šķirklī komodors)
- No angļu compact disk. (šķirklī kompaktdisks)
- No latīņu comparativus 'salīdzinošs'. (šķirklī komparatīvistika)
- No latīņu commentator 'izskaidrotājs'. (šķirklī komentētājs)
- No latīņu compensatio 'līdzsvarošana, atlīdzināšana'. (šķirklī kompensācija)
- No franču compensateur, kam pamatā latīņu compensare 'līdzsvarot, atlīdzināt'. (šķirklī kompensators)
- No vācu Kompetenz, kam pamatā latīņu competentia 'sagadīšanās; atbilstība'. (šķirklī kompetence)
- No latīņu comparativus 'salīdzinošs'. (šķirklī komparatīvs)
- No krievu комплектовать, kam pamatā franču completer 'papildināt'. (šķirklī komplektēt)
- No latīņu componens (componentis) 'sastādošs'. (šķirklī komponente)
- No latīņu componens (componentis) 'sastādošs'. (šķirklī komponents)
- No latīņu componere 'salikt kopā, sastādīt'. (šķirklī komponēt)
- No latīņu compositio 'sastādīšana, sacerēšana; salikums'. (šķirklī kompozīcija)
- No franču complementaire 'papildu', kam pamatā latīņu complementarius 'papildu'. (šķirklī komplementārs)
- No angļu communicate, kam pamatā latīņu communicare 'sarunāties, dalīties domās'. (šķirklī komunicēt)
- No franču communard. (šķirklī komunārs)
- No latīņu conceptus 'doma, priekšstats'. (šķirklī koncepts)
- No latīņu conceptus 'doma, jēdziens'. (šķirklī konceptuālisms)
- No latīņu condensatio 'sabiezinājums'. (šķirklī kondensācija)
- No vācu Kondensator, kam pamatā latīņu condensare 'sablīvēt'. (šķirklī kondensators)
- No latīņu condesatus 'sabiezināts'. (šķirklī kondensāts)
- No latīņu condensare. (šķirklī kondensēt)
- No vācu Kondensor, kam pamatā latīņu condensare 'sablīvēt'. (šķirklī kondensors)
- No latīņu condicio (condicionis) 'noteikums; stāvoklis'. (šķirklī kondīcija)
- No angļu conditioner. (šķirklī kondicionieris)
- No vācu Konditor, kam pamatā latīņu condire 'pielikt garšvielas, ievārīt'. (šķirklī konditors)
- No latīņu conductor. (šķirklī konduktors)
- No latīņu confoederatus. (šķirklī konfederatīvs)
- No vācu Konditorei. (šķirklī konditoreja)
- No latīņu con 'ar, kopā' un dominatus 'kundzība; kopīga valdīšana'. (šķirklī kondomināts)
- No angļu condom. (šķirklī kondoms)
- No spāņu condor, kam pamatā kečvu cuntur. (šķirklī kondors)
- No angļu confidential, franču confidentiel, kam pamatā latīņu confidentia 'uzticība'. (šķirklī konfidenciāls)
- No latīņu confoederatio 'savienība, apvienība'. (šķirklī konfederācija)
- No angļu confidentiality. (šķirklī konfidencialitāte)
- No latīņu configuratio 'līdzīgs, vienāds veidojums'. (šķirklī konfigurācija)
- No latīņu conflictus 'sadursme'. (šķirklī konflikts)
- No angļu conformism, kam pamatā latīņu conformis 'līdzīgs, atbilstošs'. (šķirklī konformisms)
- No grieķu kondylos 'izaugums'. (šķirklī kondiloma)
- No franču conduction, kam pamatā latīņu conductus 'savilkšana, bīdīšana'. (šķirklī kondukcija)
- No angļu conductivity 'elektrovadītspēja'. (šķirklī konduktivitāte)
- No latīņu congregatio 'apvienība; biedrošanās, biedriskums'. (šķirklī kongregācija)
- No franču cognac, kam pamatā Francijas pilsētas Konjakas nosaukums, kuras apkārtnē šis dzēriens sākotnēji tika gatavots. (šķirklī konjaks)
- No latīņu concavus 'iedobts'. (šķirklī konkāvs)
- No spāņu conquistador 'iekarotājs'. (šķirklī konkistadors)
- No latīņu conclave 'aizslēdzama telpa'. (šķirklī konklāvs)
- No latīņu concordantia 'vienprātība, saskaņa'. (šķirklī konkordance)
- No latīņu concordatum (concordare 'būt vienprātīgiem, saskanēt'). (šķirklī konkordāts)
- No latīņu (modus) conjuctivus. (šķirklī konjunktīvs)
- No angļu, franču connotation, kam pamatā viduslaiku latīņu connotare 'papildus apzīmēt'. (šķirklī konotācija)
- No latīņu conservans (conservantis) 'tāds, kas saglabā'. (šķirklī konservants)
- No latīņu conservativus 'tāds, kas saglabā'. (šķirklī konservatīvs)
- No latīņu consolidatio 'nostiprināšana'. (šķirklī konsolidācija)
- No latīņu consortium 'līdzdalība'. (šķirklī konsorcijs)
- No latīņu constitutio (constituere 'nodibināt, noteikt'). (šķirklī konstitūcija)
- No latīņu contextus 'savijums, saaudums'. (šķirklī konteksts)
- No latīņu contingens (contingentis) 'pienācīgā daļa'. (šķirklī kontingents)
- No itāļu contrabbando, kam pamatā latīņu contra bandum 'pretēji aizliegumam'. (šķirklī kontrabanda)
- No vācu kontrazeptiv, angļu contraceptive, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī kontraceptīvs)
- No angļu country dance 'lauku deja'. (šķirklī kontradanss)
- No latīņu contrahens (contrahentis) 'līgumslēdzēja puse'. (šķirklī kontrahents)
- No latīņu convectio 'sanešana, piegāde'. (šķirklī konvekcija)
- No latīņu cooperatio 'sadarbība'. (šķirklī kooperācija)
- No latīņu cordinare. (šķirklī koordinēt)
- No angļu conveyer (to convey 'pārvadāt'). (šķirklī konveijers)
- No latīņu co(n) 'ar, kopā' un ordinatus 'sakārtots'. (šķirklī koordināta)
- No latīņu copia 'daudzums, krājums'. (šķirklī kopija)
- No grieķu neos 'jauns' un logos 'vārds'. (šķirklī neoloģisms)
- No franču corde 'virve, aukla'. (šķirklī korda)
- No franču corps de ballet (corps 'personālsastāvs' un ballet 'balets'). (šķirklī kordebalets)
- No franču cordon 'aukla, virve'. (šķirklī kordons)
- No franču corde 'aukla, virve'. (šķirklī kords)
- No vācu Korrespondenz, franču correspondance, kam pamatā latīņu correspondere 'atbildēt, ziņot'. (šķirklī korespondence)
- No franču corridor (latīņu currere 'skriet'). (šķirklī koridors)
- No itāļu cornetto 'radziņš', kam pamatā latīņu cornu 'rags'. (šķirklī kornete)
- No latīņu corrodere 'sagrauzt'. (šķirklī korodēt)
- No spāņu corrida 'skrējiens, skriešana'. (šķirklī korrida)
- No latīņu cortex 'miza' un steroīdi. (šķirklī kortikosteroīdi)
- No latīņu corrumpere 'bojāt, kārdināt'. (šķirklī korumpēt)
- No vācu Korund, kam pamatā sanskrita kuruvinda 'rubīns'. (šķirklī korunds)
- No latīņu corruptivus 'tāds, kas bojājas'. (šķirklī koruptīvs)
- No kosmoss un grieķu dromos 'skrejceļš'. (šķirklī kosmodroms)
- No kosmoss un grieķu nautikē 'kuģu vadīšana'. (šķirklī kosmonautika)
- No latīņu cosinus (complementi sinus) 'papildinājuma sinuss'. (šķirklī kosinuss)
- No holandiešu kraan vai augšvācu krane (Kranich 'dzērve'). (šķirklī krāns)
- No grieķu kratēr 'trauks vīna sajaukšanai ar ūdeni'. (šķirklī krāteris)
- No vācu Kreativität, angļu creativity, kam pamatā latīņu creatio 'radīšana'. (šķirklī kreativitāte)
- No latīņu credo 'ticu'. (šķirklī kredo)
- No holandiešu kruiser. (šķirklī kreiseris)
- No latīņu crematio 'sadedzināšana'. (šķirklī kremācija)
- No latīņu crematorium, cremare 'sadedzināt'. (šķirklī krematorija)
- No latīņu cremare 'sadedzināt'. (šķirklī kremēt)
- No franču crepe de Chine 'Ķīnas kreps'. (šķirklī krepdešīns)
- No šā valdnieka Krēza (grieķu Kroisos) vārda. (šķirklī Krēzs)
- Saīsinājums no (n)eidentificēts (l)idojošais (o)bjekts, kas tulkots no angļu Unidentified Flying Object (UFO). (šķirklī NLO)
- No grieķu kryos 'aukstums, sals' un genos 'dzimšana, izcelšanās'. (šķirklī kriogēns)
- Poļu zinātnieka A. Dobrovolska 1923. gadā ieviests termins, kam pamatā grieķu kryos 'aukstums, sals' un sphaira 'lode'. (šķirklī kriosfēra)
- No grieķu krystallos 'ledus, kalnu kristāli' un latīņu physica, grieķu physika 'dabas lietas'. (šķirklī kristālfizika)
- No grieķu krystallos 'ledus; kalnu kristāli' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kristalogrāfija)
- No grieķu krystallos 'ledus, kalnu kristāli' un grieķu optikē (technē) 'redzēšanas (māksla)'. (šķirklī kristāloptika)
- No grieķu krystallos 'ledus; kalnu kristāli'. (šķirklī kristāls)
- No latīņu Christus, grieķu christos 'svaidītais'. (šķirklī Kristus)
- No krievu кривичи. Pēc J. Endzelīna domām, no šā vārda latviešu valodā cēlies tautas nosaukums krievi. (šķirklī kriviči)
- No vācu Krise, kam pamatā grieķu krisis 'lēmums, spriedums; izšķirošs iznākums'. (šķirklī krīze)
- No lejasvācu krone, kam pamatā latīņu corona 'vainags', grieķu korōnos 'līks, lokveida'. (šķirklī kronis)
- No viduslejasvācu krite. (šķirklī krīts)
- No angļu cross, kas ir saīsinājums no country race 'sacensība šķēršļotā apvidū'. (šķirklī kross)
- No latīņu crucifixus (cruciare 'mocīt, spīdzināt, sist krustā'). (šķirklī krucifikss)
- No viduslejasvācu krucke. (šķirklī kruķis)
- No viduslejasvācu krunke. (šķirklī krunka)
- Žargonvārds "kruts" latviešu valodā ienācis 20. gs. 90. gados no krievu крутой ar nozīmi 'izcils, dārgs, augstākās kategorijas dzīvesveidam atbilstošs'. (šķirklī kruts)
- No viduslejasvācu krūs. (šķirklī krūze)
- No angļu Xerox (tirdzniecības nosaukums), kam pamatā grieķu xēros 'sauss'. (šķirklī kserokss)
- Aizguvums no vācu Kutscher (Kutsche 'rati cilvēku pārvadāšanai'). (šķirklī kučieris)
- Vārds kūdra no izloksnēm literārajā valodā ieviesies tikai 20. gs. sākumā (K. Karulis). (šķirklī kūdra)
- Aizguvums no ģermāņu valodām, iespējams, viduslejasvācu kogge. (šķirklī kuģis)
- No Kukersas (tagad Kukruzes) ciema nosaukuma Igaunijā. (šķirklī kukersīts)
- 17. gs. avoti rāda, ka sākotnēji kukulis bija apaļas formas maize pretstatā klaipam. 18. gs. vidū vārds kukulis ieguva jaunu nozīmi 'ciemos nesama dāvana'. No šās nozīmes vēlāk izveidojās trešā nozīme 'dāvana amatvīra ietekmēšanai'. (K. Karulis). (šķirklī kukulis)
- Pēc franču fiziķa Šarla Ogistēna Kulona (Coulomb) vārda. (šķirklī kulons)
- No igauņu kolde. (šķirklī kulda)
- No latīņu cultus 'kopšana, apstrādāšana'. (šķirklī kultivēt)
- No latīņu cultus 'kopšana; godāšana, cienīšana'. (šķirklī kults)
- No franču culturisme, kam pamatā latīņu vārds. (šķirklī kultūrisms)
- No krievu культурология, kam pamatā kultūra un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī kulturoloģija)
- No franču coumarine, kam pamatā tupu (Dienvidamerikas indiāņu valoda) cumaru, commaru. (šķirklī kumarīns)
- No franču commode 'ērts'. (šķirklī kumode)
- No latīņu cumulare 'kraut kaudzē; vairot'. (šķirklī kumulatīvs)
- No latīņu cumulatio 'palielināšana, sakopošana' (cumulus 'kaudze'). (šķirklī kumulācija)
- No vācu der Kunde. (šķirklī kunde)
- No latīņu curator 'aizgādnis'. (šķirklī kurators)
- No angļu cursor, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī kursors)
- No vācu kursiv, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī kursīvs)
- No latīņu cuticula 'ādiņa'. (šķirklī kutikula)
- No vācu Quadrat, kam pamatā latīņu quadratum 'četrstūris'. (šķirklī kvadrāts)
- No itāļu quadriennale, kam pamatā latīņu quadriennis 'četrgadīgs'. (šķirklī kvadriennāle)
- No viduslaiku latīņu qualificare, kam pamatā qualis 'kāds, kādas kvalitātes' un facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī kvalificēt)
- No latīņu qualis 'kāds, kādas kvalitātes' un facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī kvalifikācija)
- No latīņu quantitas (quantitatis) 'daudzums'. (šķirklī kvantitāte)
- No latīņu quantum 'cik, cik daudz'. (šķirklī kvantums)
- No itāļu quarta, kam pamatā latīņu quarta (pars) 'ceturtā (daļa)'. (šķirklī kvarta)
- No angļu quart, kam pamatā latīņu quarta (pars) 'ceturtā (daļa)'. (šķirklī kvarta)
- No vācu Quartal, kam pamatā viduslaiku latīņu quartale (anni) '(gada) ceturksnis'. (šķirklī kvartāls)
- No vācu Quant, kam pamatā latīņu quantum 'cik, cik daudz'. (šķirklī kvants)
- No itāliešu quattrocento 'četri simti' (1400. gadā sākas 15. gadsimts). (šķirklī kvatročento)
- No latīņu quasi 'it kā, gandrīz'. (šķirklī kvazi-)
- No franču quintessence, kam pamatā viduslaiku latīņu quinta essentia 'piektā būtība' (antīkajā filozofijā piektais elements bija ēters – blakus četriem zemes elementiem – ūdenim, zemei, ugunij, gaisam). (šķirklī kvintesence)
- No latīņu quota (pars) 'kura (daļa)'. (šķirklī kvota)
- No viduslejasvācu kede. (šķirklī ķēde)
- No viduslejasvācu konink, vācu König 'karalis, ķēniņš'. (šķirklī ķēniņš)
- No viduslejasvācu köster, kam pamatā viduslaiku latīņu custor 'baznīcas mantas sargs'. (šķirklī ķesteris)
- No vācu Chemikalien, kam pamatā attiecīgais grieķu valodas vārds. (šķirklī ķimikālijas)
- No latīņu laborare 'strādāt'. (šķirklī laboratorija)
- No latīņu labilis 'slīdošs, nestabils'. (šķirklī labilitāte)
- Pēc Labradoras pussalas Ziemeļamerikā. (šķirklī labradors)
- No latīņu laborans (laborantis) 'strādājošs'. (šķirklī laborants)
- No grieķu ladanon. (šķirklī ladans)
- No lejasvācu lade. (šķirklī lāde)
- J. Endzelīna jaunvārds, kas lietojams aizguvuma vinnests (viduslejasvācu winst) vietā. (šķirklī laimests)
- Apvidvārdu laimēt daiļliteratūrā 20. gs. 20. gados ieviesis J. Janševskis. J. Endzelīns ieteica šo vārdu lietot aizguvuma vinnēt (viduslejasvācu winnen) vietā. (šķirklī laimēt)
- No holandiešu lakmoes. (šķirklī lakmuss)
- No vācu Lakritze, kam pamatā latīņu liquiricia, grieķu glyhyrrhiza 'salda sakne'. (šķirklī lakrica)
- No latīņu lacuna 'padziļinājums; iebrukums'. (šķirklī lakūna)
- No spāņu llama, kam pamatā kečvu valodas vārds. (šķirklī lama)
- No portugāļu lambada. (šķirklī lambada)
- Pēc vācu fiziķa J. Lamberta (Johann H. Lambert) vārda. (šķirklī lamberts)
- Pēc 19. gs. čehu ārsta V. Lambla (Vilem D. Lambl) vārda. (šķirklī lamblija)
- No franču landau. (šķirklī lando)
- No vācu Landrat (Land 'zeme, valsts' un Rat 'padome, padomnieks'). (šķirklī landrāts)
- No zviedru landsting. (šķirklī landstings)
- No vācu Landtag (Land 'zeme' un Tag '(sapulces) diena'). (šķirklī landtāgs)
- No grieķu laparē 'vēders' un tomē 'griezums'. (šķirklī laparotomija)
- No vācu Landeswehr 'zemessardze'. (šķirklī landesvērs)
- No vācu Landgraf. (šķirklī landgrāfs)
- No vācu Landmarschall. (šķirklī landmaršals)
- No vācu Landsknecht. (šķirklī landsknehts)
- No grieķu laparē 'vēders' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laparoskops)
- No zviedru lappar, krievu лопари. (šķirklī lapi)
- No latīņu lapidarius 'no akmens; akmensgriezējs'. (šķirklī lapidārs)
- No angļu laptop 'tas, kas atrodas uz ceļiem'. (šķirklī laptops)
- No latīņu latex 'šķidrums'. (šķirklī latekss)
- No latīņu la(n)terna, kam pamatā grieķu lamptēr 'gaismeklis, laterna' un lampein 'spīdēt'. (šķirklī laterna)
- No latīņu latifundium (latus 'plašs' un fundus 'zeme, muiža'). (šķirklī latifundija)
- No latīņu latens (latentis) 'apslēpts, neredzams'. (šķirklī latents)
- No latīņu laudes. (šķirklī laudas)
- Aizguvums no lībiešu valodas. (šķirklī laulāt)
- No vācu Laute, itāļu liuto, kam pamatā arābu izcelsmes vārds. (šķirklī lauta)
- No angļu abreviatūras laser (light amplification by stimulated emission of radiation – gaismas pastiprināšana ar inducēto starojumu). (šķirklī lāzers)
- No krievu лазурит, kam pamatā persiešu lāžward 'zils akmens'. (šķirklī lazurīts)
- No Grenlandes eskimosu nunatag. (šķirklī nunataks)
- No vācu Lezithin, kam pamatā grieķu lekithos 'olas dzeltenums'. (šķirklī lecitīns)
- No vācu Lederin (Leder 'āda'). (šķirklī lederīns)
- No angļu lady. (šķirklī lēdija)
- No franču légaliser, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī legalizēt)
- No latīņu legenda 'lasāmais' (legere 'lasīt'). (šķirklī leģenda)
- No vācu Leibgarde, kur Leib 'miesa' un Garde 'gvarde'. (šķirklī leibgvarde)
- No franču lieutenant, kam pamatā latīņu locum tenens 'vietas izpildītājs'. (šķirklī leitnants)
- No vārda liliputs. Tulkojot pirmoreiz (1813. g.) Dž. Svifta romānu, angļu lilliput latviski atveidots šādi: lillputs – Lillputu zeme. Laika gaitā tas pārveidojies par Leiputru zeme, Leiputrija. (K. Karulis) (šķirklī leiputrija)
- Pamatā apvidvārds leitis, kas ir senāka forma nekā lietuvietis. J. Endzelīns šo vārdu ieteicis lietot literārajā valodā bez stilistiskiem ierobežojumiem, kā, piemēram, folklorā, tomēr mūsdienās tam ir nedaudz nievājoša stilistiski ekspresīva nokrāsa. (šķirklī leiši)
- No rumāņu leu (dsk. lei), kam pamatā latīņu leo 'lauva'. (šķirklī leja)
- No grieķu leukos 'balts' un penia 'nabadzība'. (šķirklī leikopēnija)
- No angļu lunch, sākotnēji 'kumoss, drupata'. (šķirklī lenčs)
- No vācu Lektüre, kam pamatā viduslaiku latīņu lectura 'lasīšana'. (šķirklī lektīra)
- No vācu Lexik, kam pamatā grieķu lexikos 'ar vārdu saistīts' (lexis 'vārds, teiciens'). (šķirklī leksika)
- No grieķu lexikon 'vārdnīca' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī leksikogrāfija)
- No grieķu lexikos 'ar vārdu saistīts' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī leksikoloģija)
- No latīņu lemures 'mirušo dvēseles'. (šķirklī lemurs)
- No angļu lend-lease, kur to lend 'aizdot' un to lease 'iznomāt'. (šķirklī lendlīze)
- No angļu landlord (land 'zeme' un lord 'kungs'). (šķirklī lendlords)
- No angļu Land Rover. (šķirklī lendrovers)
- No latīņu leo 'lauva' un pardus 'pantera'. (šķirklī leopards)
- Aizguvums no lietuviešu valodas vai apvidvārds, kuru A. Kronvalds ieteica lietot (gan formā leņķe) attiecīgā ģeometriskā jēdziena izteikšanai. (šķirklī leņķis)
- No grieķu vietvārda Lesbios, Lesbos – Lesbas sala Egejas jūrā. (šķirklī lesbisms)
- No senebreju īpašvārda Lēwī 'Lēvijs'. (šķirklī levīts)
- No latīņu onanismus (pēc Bībelē minētā īpašvārda Onāns). (šķirklī onānisms)
- No vācu der Lette. (šķirklī letiņš)
- No latīņu libido. (šķirklī libido)
- No viduslaiku latīņu licentiatus 'apgādāts ar atļauju'. (šķirklī licenciāts)
- No itāļu lido 'krasts', kam pamatā latīņu litus. (šķirklī lido)
- No angļu opossum, kam pamatā indiāņu āpassūm. (šķirklī oposums)
- No vācu liederlich. (šķirklī liderīgs)
- No grieķu optos 'redzams' un elektronika. (šķirklī optoelektronika)
- Atvasinājums no liekt. Mehānikas termina nozīmē fiksēts 1922. gada "Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā". (šķirklī liece)
- No lībiešu lìedig 'plūstošās smiltis'. Literārajā valodā ieviesies 20. gs. 30. gados. (šķirklī liedags)
- Atvasinājums no liegt. J. Alunāns šo vārdu ieteica literārajā valodā ar nozīmi 'aizliegta, saudzējama vieta mežā'. Mūsdienu nozīme – no 20. gs. 60. gadiem. (šķirklī liegums)
- No vācu Lichenologie, kam pamatā grieķu leichēn 'ķērpis' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī lihenoloģija)
- No franču liquidation, kam pamatā latīņu liquidare 'padarīt skaidru'. (šķirklī likvidācija)
- No vācu Liquidator, franču liquidateur, kam pamatā latīņu liquidare 'padarīt skaidru'. (šķirklī likvidators)
- No franču liquider, kam pamatā latīņu liquidare 'padarīt skaidru'. (šķirklī likvidēt)
- No angļu lilliputian (pēc Dž. Svifta romāna "Gulivera ceļojumi" aprakstītās iedomātās zemes Liliputijas iedzīvotājiem – maziem cilvēciņiem). (šķirklī liliputs)
- No latīņu lympha 'skaidrs ūdens'. (šķirklī limfa)
- No latīņu lympha 'skaidrs ūdens' un grieķu kytos 'šūna'. (šķirklī limfocīti)
- No franču limonade 'citronu ūdens'. (šķirklī limonāde)
- No angļu lynch (law) (pēc kapteiņa V. Linča, kas 18. gs. Virdžīnijas pavalstī vadīja šādu tiesu). (šķirklī linča)
- No franču linguistique, kam pamatā latīņu lingua 'valoda'. (šķirklī lingvistika)
- No franču linguiste, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī lingvists)
- No angļu line dance. (šķirklī līnijdeja)
- No latīņu linum 'audums' un crusta 'garoza'. (šķirklī linkrusts)
- No franču lipide, kam pamatā grieķu lipos 'tauki'. (šķirklī lipīdi)
- No grieķu lyrikos 'lirisks, liras pavadībā dziedāts'. (šķirklī lirika)
- No angļu Lysol (tirdzniecības nosaukums). (šķirklī lizols)
- No flāmu botāniķa Matiasa de Lobēla (M. de Lobel, 1538–1616) latinizētā vārda Lobelius. (šķirklī lobēlija)
- No holandiešu loodsen 'vadīt kuģi'. (šķirklī locija)
- No latīņu liturgia, grieķu leitourgia 'publiska lūgšana' (leitos 'uz tautu attiecīgs' un ergon 'darbs'). (šķirklī liturģija)
- No vācu lodderig 'nekārtīgs, nevīžīgs' vai krievu лодырь 'slaists'. (šķirklī loderis)
- No grieķu logos 'vārds, runa' un pathos 'ciešanas, slimība'. (šķirklī logopātija)
- No grieķu logos 'vārds, runa' un paideia 'audzināšana, mācīšana'. (šķirklī logopēdija)
- No angļu logotype, kam pamatā grieķu logos 'vārds' un typos 'nospiedums'. (šķirklī logotips)
- No vācu Lombard, kam pamatā Itālijas vietvārds Lombardija (Lombardia). (šķirklī lombards)
- No franču longe 'virve; pavada'. (šķirklī lonža)
- No vācu Lohn 'alga, atlīdzība'. (šķirklī lone)
- No vācu lohnen 'atlīdzināt', sich lohnen 'atmaksāties'. (šķirklī lonēt)
- No angļu Lord Mayor. (šķirklī lordmērs)
- No angļu lord. (šķirklī lords)
- No itāliešu lotto 'laimes pods'. (šķirklī loto)
- Pēc amerikāņu fiziķa E. Lorensa (Ernest Lawrence, 1901–1958) vārda. (šķirklī lourensijs)
- No angļu īpašvārda Lovelace (angļu rakstnieka S. Ričardsona romāna "Klarisa Hārlova" varonis). (šķirklī lovelass)
- No franču louis d'or, no Francijas karaļa vārda Louis, jo pirmos luidorus sāka kalt Luija XIII laikā. (šķirklī luidors)
- No angļu lewisite, kam pamatā amerikāņu ķīmiķa V. L. Lūisa (Winford Lee Lewis, 1878–1943) vārds. (šķirklī luizīts)
- No vācu Luxus 'greznība, greznums', kam pamatā latīņu luxus 'greznums, izšķērdība, izvirtība'. (šķirklī luksuss)
- No viduslejasvācu luchter. (šķirklī lukturis)
- No latīņu lumbus 'jostasvieta' un punctio 'duršana'. (šķirklī lumbālpunkcija)
- No vācu Lumpen 'skrandas'. (šķirklī lumpenizācija)
- No vācu Lunapark (atpūtas un izklaides vietas nosaukums Berlīnē). (šķirklī lunaparks)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī pamatīgs)
- No latīņu lunaticus 'mēnessēdzīgs'. (šķirklī lunātisms)
- No baltvācu lūren 'uzmanīgi raudzīties viegli piemiegtām acīm', vai vācu lauern 'glūnēt'. (šķirklī lūrēt)
- Pēc vācu teologa Mārtiņa Lutera (Martin Luther, 1483–1546) vārda. (šķirklī luterisms)
- Jaunvārds, kas radīts no vārdkopas ļauna programmatūra kā analogs angļu malware. (šķirklī ļaunprogrammatūra)
- No krievu ленинизм, kam pamatā šīs teorijas dibinātāja V. Ļeņina (Владимир Ленин, 1870–1924) vārds. (šķirklī ļeņinisms)
- No senebreju mazah 'neraudzēts plācenis'. (šķirklī maca)
- No franču madame 'mana kundze, dāma'. (šķirklī madāma)
- Pēc Portugālei piederošo Madeiras salu nosaukuma. (šķirklī madeira)
- No itāļu madonna 'mana kundze'. (šķirklī madonna)
- No itāļu madrigale, kam pamatā latīņu carmen matricale 'vienkārša dziesmiņa'. (šķirklī madrigāls)
- No vācu Magnetit, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī magnetīts)
- No grieķu magma 'mīkla, ziede'. (šķirklī magma)
- No latīņu magnificat (magnificare 'cildināt'). (šķirklī magnifikāts)
- No latīņu magnitudo 'lielums' (šķirklī magnitūda)
- Pēc franču botāniķa P. Manjola (Pierre Magnol 1638–1715) vārda. (šķirklī magnolija)
- No hindi mahārājā, sanskrita mahārāja (mahā 'liels' un rājā 'valdnieks, radža'). (šķirklī maharādža)
- No sanskrita mahārsi 'lielais skolotājs' (mahā 'lielais' un rsi 'viedais'). (šķirklī mahariši)
- No sanskrita mahātman (mahā 'liels' un ātman 'dvēsele'). (šķirklī mahatma)
- No latīņu machinator 'izgudrotājs'. (šķirklī mahinators)
- Pēc amerikāņu dārznieka B. Makmahona (Bernard McMahon 1775–1816) vārda. (šķirklī mahonija)
- No latīņu Maius, kam pamatā dievietes Majas (Maia) vārds. (šķirklī maijs)
- No latīņu maiestas (ģenitīvā maiestatis) 'dižums'. (šķirklī majestāte)
- J. Alunāna jaunvārds ar nozīmi 'maizes cepējs un pārdevējs'. (šķirklī maiznieks)
- No vācu Majoran, kam pamatā viduslaiku latīņu majo-rana. (šķirklī majorāns)
- Iespējams, no ēģiptiešu ierēdņa Maho Bei vārda (ap 1820. g.). (šķirklī mako)
- Pēc politiskā darbinieka Nikolo Makjavelli (Niccolo Machiavelli, 1469–1527) uzvārda. (šķirklī makjavellisms)
- No itāliešu parapetto, kas radies no parare 'aizsargāt' un petto 'krūtis'. (šķirklī parapets)
- No angļu mackintosh, kam pamatā ir skotu ķīmiķa, šāda auduma izgudrotāja Čārlza Makintoša (Charles Macintosh, 1766–1843) uzvārds. (šķirklī makintošs)
- No latīņu major domus 'mājas pārvaldnieks' (maior 'galvenais' un domus 'nams'). (šķirklī majordoms)
- Pēc brāļu Makdonaldu vārda, kuriem piederēja ātrās ēdināšanas iestāde Kalifornijā, no kuras tika aizgūta ideja par ātrās ēdināšanas uzņēmumiem. (šķirklī makdonalds)
- No vācu Makrele, holandiešu makreel. (šķirklī makrele)
- No lībiešu maks vai igauņu maks (K. Karulis). Latviešu valodā vārds minēts jau 17. gs. – G. Manceļa vārdnīcā. (šķirklī maksa)
- No angļu maxi – saīsinājums no maximum (radies ap 1960. gadu). (šķirklī maksi)
- No šā ložmetēja radītāja – amerikāņu izcelsmes britu izgudrotāja Hairama Stīvensa Maksima (Hiram Stevens Maxim 1840–1916) vārda. (šķirklī maksims)
- No grieķu malachē 'malva', jo malahīta krāsa ir līdzīga malvas lapu krāsai. (šķirklī malahīts)
- No itāļu malaria, mala aria 'slikts gaiss', jo senāk domāja, ka slimību rada slikts gaiss purvainās vietās. (šķirklī malārija)
- Kalks no latīņu ignis fatuus. Nosaukums cēlies senu ticējumu dēļ, ka maldugunis klejo no vienas vietas uz otru, maldinādamas vēlus gājējus. Tomēr īstenībā malduguns nepārvietojas. Klejošanas iespaids varēja rasties tādēļ, ka vienā vietā liesmiņa izdziest, bet tūlīt iedegas jauna. (šķirklī malduguns)
- Aizguvums no viduslejasvācu māltīt 'noteikts ēšanas laiks'. (šķirklī maltīte)
- No angļu Malthusianism, pēc angļu ekonomista T. R. Maltusa (T. R. Malthus, 1766–1834) vārda. (šķirklī maltusisms)
- No angļu mammography, kam pamatā latīņu mamma 'krūts, piena dziedzeris' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī mamogrāfija)
- No sanskrita mandala 'aplis'. (šķirklī mandala)
- No franču mandarine (nosaukuma pamatā, iespējams, ir mandarīnu [2] apģērba krāsas līdzība ar šo augļu krāsu). (šķirklī mandarīns)
- No portugāļu mandarim, kam pamatā sanskrita mantrin 'padomdevējs'. (šķirklī mandarīns)
- No latīņu mandatum 'uzdevums, pilnvarojums'. (šķirklī mandāts)
- No vācu Mandel, kam pamatā latīņu amygdala, grieķu amygdalē 'mandele'. (šķirklī mandele)
- No viduslaiku latīņu mandragora, grieķu mandragoras. (šķirklī mandragora)
- No angļu mandrill. (šķirklī mandrils)
- No franču mannequin, holandiešu manekin 'cilvēciņš'. (šķirklī manekens)
- No latīņu manifestus 'atklāts, redzams'. (šķirklī manifests)
- No vācu Manichäismus, latīņu Manichaeus, kam pamatā persiešu Mānī (dibinātāja vārds). (šķirklī maniheisms)
- No Č. Aitmatova romāna "Un garāka par mūžu diena ilgst...", kurā aprakstīta kirgīzu leģenda par mankurtu – cilvēku, kuram vardarbīgā veidā atņemta atmiņa un līdz ar to viņa cilvēciskā būtība. (šķirklī mankurts)
- No latīņu, grieķu manna, kam pamatā aramiešu mannā, arābu mann 'dažu tuksneša augu sula'. (šķirklī manna)
- No franču mansarde, pēc arhitekta F. Mansāra (F. Mansart, 1598–1666) vārda. (šķirklī mansards)
- No franču marmelade. (šķirklī marmelāde)
- No latīņu mantissa 'piedeva, papildinājums'. (šķirklī mantisa)
- No sanskrita mantra 'domāšanas līdzeklis' (man 'prāts' un tra 'atbrīvot, vērst uz kaut ko'). (šķirklī mantra)
- No franču marinade. (šķirklī marināde)
- Pēc franču ārsta Šarla Mantū (Charles Mantoux 1877–1947) vārda. (šķirklī mantū)
- Pēc Ķīnas Komunistiskās partijas vadītāja Mao Dzeduna (1893–1976) vārda. (šķirklī maoisms)
- No grieķu marasmos 'izdzišana, izsīkums, panīkums'. (šķirklī marasms)
- No vietvārda Marengo Itālijas ziemeļaustrumos. (šķirklī marengo)
- No vietvārda Maratona Grieķijā, kur 490. g. p. m. ē. grieķi uzvarēja persiešus un nosūtīja uz Atēnām ziņnesi, kas visu ceļu noskrēja un paziņoja par uzvaru. (šķirklī maratons)
- No latīņu (Congregatio clericorum) marianorum, kam pamatā īpašvārds Marija. (šķirklī mariāņi)
- No franču marionnette, kam pamatā īpašvārds Marion, Marie 'Marija' (sākotnēji – Jaunavas Marijas tēls viduslaiku leļļu teātra izrādē). (šķirklī marionete)
- No latīņu mensis Martius 'dieva Marsa mēnesis'. (šķirklī marts)
- No šīs teorijas pamatlicēja K. Marksa (Karl Marx 1818–1883) uzvārda. (šķirklī marksisms)
- No franču marli 'plīvuraudums'. (šķirklī marle)
- No franču marocain, kam pamatā vietvārds Maroc (Maroka). (šķirklī marokens)
- No franču Marseillaise, kam pamatā Marseļas (pilsēta Francijas dienvidos) nosaukums. (šķirklī Marseljēza)
- Pārveidots aizguvums no viduslejasvācu merreddich vai vācu Meerrettich 'jūras redīss'. (šķirklī mārrutks)
- No franču metalurga P. Martēna (P. Martin 1824–1915) uzvārda. (šķirklī martenkrāsns)
- No grieķu martyrologion (martyr, martyros 'liecinieks; moceklis' un logos 'vārds'). (šķirklī martiroloģijs)
- No franču marauder. (šķirklī marodieris)
- No franču mascarade. (šķirklī maskarāde)
- No viduslejasvācu mast vai vācu Mast 'kārts, koks'. (šķirklī masts)
- Pēc vācu izgudrotāju brāļu Paula un Vilhelma Mauzeru vārda. (šķirklī mauzeris)
- No latīņu mausoleum, kam pamatā grieķu Mausōleion, tā sauca Kārijas valdnieka Mausola kapenes, kas celtas 4. gs. p. m. ē. (šķirklī mauzolejs)
- No vācu Matrose, holandiešu matroos. (šķirklī matrozis)
- No angļu maser, saīsinājums no microwave amplification by the stimulated emission of radiation 'mikroviļņu pastiprināšana ar inducēto starojumu'. (šķirklī māzers)
- Atvasinājums ir J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī mazgātava)
- Pēc austriešu romānista L. fon Zahera–Mazoha (1835–1895) vārda, kurš šo anomāliju aprakstīja. (šķirklī mazohisms)
- Valodnieces R. Grīsles ieteikts termins. (šķirklī mazspēja)
- Pēc līkumotās Meandras (tagad Lielās Menderesas) upes nosaukuma Mazāzijā. (šķirklī meandrs)
- No latīņu mezzosoprano (mezzo 'vidus'). (šķirklī mecosoprāns)
- No franču médaillon. (šķirklī medaljons)
- No franču médaille, itāļu medaglia, kam pamatā viduslaiku latīņu medalia 'pusdenārija monēta'. (šķirklī medaļa)
- No angļu mediation, kam pamatā viduslaiku latīņu mediatio 'starpniecība'. (šķirklī mediācija)
- No latīņu mediana 'vidējā'. (šķirklī mediāna)
- No latīņu mediator 'starpnieks'. (šķirklī mediators)
- No latīņu medicina 'ārstniecība, dziedniecība'. (šķirklī medicīna)
- No latīņu meditatio. (šķirklī meditācija)
- No latīņu meditari. (šķirklī meditēt)
- No arābu madrasa 'vieta, kur mācās'. (šķirklī medrese)
- No grieķu Medūsa. (šķirklī medūza)
- No persiešu madžlis 'sapulce'. (šķirklī medžliss)
- Iespējams, aizguvums no lietuviešu mėgìnti (J. Endzelīns, A. Sabaļausks). Vārds minēts 18. gs. vārdnīcās, plašāk ieviesies 19. gs., latviešu literārajai valodai to ieteicis A. Kronvalds (1869). (šķirklī mēģināt)
- No vācu Mechanik, kam pamatā latīņu mechanika, grieķu mēchanikē (technē) (mēchanē 'darbarīks, ierīce'). (šķirklī mehānika)
- No jaunlatīņu mechanismus (grieķu mechanē 'darbarīks, ierīce'). (šķirklī mehānisms)
- No viduslejasvācu meige 'maija koks; zaļš koka zars (maija svētkos)'. (šķirklī meija)
- No franču mélasse, kam pamatā latīņu mel 'medus'. (šķirklī melase)
- No vācu Melchior, kam pamatā franču maillechort, pēc franču izgudrotāju Maijo (Maillot) un Šorjē (Chorier) vārda. (šķirklī melhiors)
- No viduslejasvācu möller 'dzirnavnieks'. (šķirklī melderis)
- No grieķu melisma 'dziesma, melodija'. (šķirklī melisms)
- No latīņu melodia, grieķu melōidia (melos 'dziesma' un ōidē 'dziedāšana'). (šķirklī melodija)
- No franču mélodrame, kam pamatā grieķu melos 'dziesma' un drama 'darbība'. (šķirklī melodrāma)
- No franču mélomanie, kam pamatā grieķu melos 'dziesma' un mania 'trakums, sajūsma'. (šķirklī melomānija)
- No grieķu melos 'dziesma, dziesmas motīvs'. (šķirklī meloss)
- No latīņu memorandum 'tas, kas jāatceras'. (šķirklī memorands)
- No franču ménage 'mājturības piederumi'. (šķirklī menāža)
- No vācu Mendelismus, pēc austriešu dabaszinātnieka Gregora Johana Mendeļa (G. J. Mendel 1822–1884) uzvārda. (šķirklī mendelisms)
- No franču ménestrel, kam pamatā latīņu ministeriales 'kalpotāji valdnieka dienestā'. (šķirklī menestrels)
- No grieķu mēninx (mēningos) 'smadzeņu plēve'. (šķirklī meningīts)
- Pēc tās dibinātāja, holandieša Menno Simonsa (Menno Simons) vārda. (šķirklī menonīti)
- No grieķu Mentor (Odiseja dēla Tēlemaha audzinātājs Homēra poēmā "Odiseja"). (šķirklī mentors)
- No viduslejasvācu merk, merck. (šķirklī mērķis)
- No grieķu meristos 'dalīts, dalāms'. (šķirklī meristēma)
- No 1890. gadā nodibinātās automobiļu rūpnīcas akcionāra Emīla Jelineka meitas Mersedesas vārda. (šķirklī mersedess)
- Pēc angļu izgudrotāja Dž. Mersera (John Mercer, 1791–1866) vārda. (šķirklī merserizēt)
- No vācu Messe, kam pamatā latīņu missa (sākotnēji šādi gadatirgi tika rīkoti saistībā ar lieliem baznīcas svētkiem). (šķirklī mese)
- No senebreju māšîaḥ 'svaidītais' (grieķu atveidojumā messias). (šķirklī mesija)
- No latīņu metaphysica, kam pamatā grieķu meta ta physika 'aiz fizikas'. Nosaukums radās nejauši, Aristoteļa darbu apkopojumā filozofiskos apcerējumus ievietojot nodaļā aiz traktātiem par fiziku. (šķirklī metafizika)
- No viduslejasvācu mester, meister 'meistars'. (šķirklī mestrs)
- No grieķu methodikos. (šķirklī metodisks)
- No grieķu meteōrologiā (meteōra 'debess parādība' un logos 'mācība'). (šķirklī meteoroloģija)
- No grieķu metamorphōsis 'pārvēršanās, pārveidošanās'. (šķirklī metamorfoze)
- No grieķu methodikē. (šķirklī metodika)
- No angļu Methodist (method 'metode'). (šķirklī metodisti)
- No grieķu metōnymia 'pārdēvēšana'. (šķirklī metonīmija)
- No grieķu metaplasis 'pārveidošanās'. (šķirklī metaplāzija)
- No franču maître d'hotel 'mājas īpašnieks'. (šķirklī metrdotels)
- No franču maîtresse 'kundze'. (šķirklī metrese)
- No grieķu metron 'mērs' un nomos 'sadalījums'. (šķirklī metronoms)
- Atvasinājums no vārda mest. 20. gs. jaunvārds. (šķirklī mets)
- No grieķu methodos 'pētīšanas ceļš'. (šķirklī metode)
- No grieķu mesos 'vidējais' un sphaira 'lode'. (šķirklī mezosfēra)
- No grieķu mesos 'vidējais' un zoē 'dzīvība'. (šķirklī mezozojs)
- No vācu Waldhorn tulkojuma 'meža taure'. (šķirklī mežrags)
- No angļu midi. (šķirklī midi)
- Pēc I. Mičurina (1855–1935) vārda. (šķirklī mičurinietis)
- No krievu пельмень, kam pamatā komi vai udmurtu valodas vārds. (šķirklī pelmenis)
- No grieķu mykēs 'sēne' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī mikoloģija)
- No franču microbe, kam pamatā grieķu mikros 'mazs' un bios 'dzīve'. (šķirklī mikrobs)
- No grieķu mikros 'mazs' un bios 'dzīve', un logos 'mācība'. (šķirklī mikrobioloģija)
- No grieķu mikros 'mazs' un phagos 'ēdājs'. (šķirklī mikrofāgi)
- No franču milady, kam pamatā angļu my lady 'mana lēdija'. (šķirklī milēdija)
- Vārds mīla pirmo reizi iespiestajā literatūrā minēts izdevumā "Latviešu Ārste" (1768. g.), literārajā valodā šo vārdu ieviesa Rainis. (šķirklī mīla)
- No latīņu militia 'karadienests, karaspēks'. (šķirklī milicija)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā' un kardia 'sirds'. (šķirklī perikards)
- No franču milliard. (šķirklī miljards)
- No angļu milord (my lord 'mans kungs'). (šķirklī milords)
- No grieķu mimikos 'atdarinošs'. (šķirklī mīmika)
- No grieķu mimos 'atdarinātājs'. (šķirklī mīms)
- No angļu pesticide, kam pamatā latīņu pestis 'epidēmija, sērga' un caedo 'nonāvēju'. (šķirklī pesticīds)
- No franču ministère, kam pamatā latīņu ministerium 'dienests, amats'. (šķirklī ministrija)
- No vācu Minnesänger, Minnesinger 'mīlas dziedonis'. (šķirklī minnezengers)
- No latīņu myocarditis, kam pamatā grieķu mys (myos) 'muskulis' un kardia 'sirds'. (šķirklī miokardīts)
- No grieķu mys (myos) 'muskulis' un kardia 'sirds'. (šķirklī miokards)
- No grieķu myrias (myriados) 'desmit tūkstoši'. (šķirklī miriāde)
- No viduslejasvācu missing. (šķirklī misiņš)
- No vācu mythisch, kam pamatā grieķu mythos 'vārds, nostāsts, teika'. (šķirklī mītisks)
- No grieķu misanthrōpia (misein 'neieredzēt' un anthrōpos 'cilvēks'). (šķirklī mizantropija)
- No vācu Mitose, kam pamatā grieķu mitos 'pavediens'. (šķirklī mitoze)
- No franču musette 'dūdas'. (šķirklī mizete)
- No franču modèle, itāļu modella, kam pamatā latīņu modulus 'mērs, paraugs'. (šķirklī modelis)
- No franču modernisme (moderne 'mūsdienīgs, jauns'). (šķirklī modernisms)
- No latīņu modificare 'noteikt pareizu mēru'. (šķirklī modificēt)
- No angļu modem, no mo(dulator) un dem(odulator). (šķirklī modems)
- No latīņu modulatio 'ritmiskums, vienmērīgums'. (šķirklī modulācija)
- No latīņu modulare 'regulēt'. (šķirklī modulēt)
- No latīņu modulus 'mērs'. (šķirklī modulis)
- No persiešu, arābu muģāhid 'tas, kas cīnās svētajā karā'. (šķirklī modžaheds)
- No angļu moccasin, kam pamatā indiāņu mockasin. (šķirklī mokasīni)
- No mo(ped) un angļu kick 'spert'. (šķirklī mokiks)
- No franču moderne 'mūsdienīgs, jauns'. (šķirklī moderns)
- No grieķu molybdos 'svins'. (šķirklī molibdēns)
- No grieķu monarchia 'vienvaldība, patvaldība'. (šķirklī monarhija)
- No angļu monetarism (monetary 'saistīts ar naudu'). (šķirklī monetārisms)
- No arābu muaddin. (šķirklī muedzins)
- No grieķu monos 'viens' un nomē 'dalījums, daļa'. (šķirklī monoms)
- No vācu Monopol, kam pamatā grieķu monopōlion (monos 'viens' un pōlein 'pārdot'). (šķirklī monopols)
- No mono- un theos 'dievs'. (šķirklī monoteisms)
- No mono- un grieķu typos 'nospiedums'. (šķirklī monotipija)
- No grieķu monos 'viens' un meros 'daļa'. (šķirklī monomērs)
- No latīņu modus 'mērs; veids'. (šķirklī mods)
- No latīņu monstrum 'brīnums, dīvainums'. (šķirklī monstera)
- No franču montage 'uzstādīšana, salikšana'. (šķirklī montāža)
- No franču botāniķa de Monbreta (Antoine Franēois Ernest Coquebert de Montbret 1780–1801) uzvārda. (šķirklī montbrēcija)
- No zviedru moped, kam pamatā mo(tor) un ped(al). (šķirklī mopēds)
- No latīņu moratorius 'tāds, kas aiztur, aizkavē'. (šķirklī moratorijs)
- No grieķu morphē 'veids, forma' un genesis 'rašanās'. (šķirklī morfoģenēze)
- No grieķu morphē 'veids, forma' un logos 'mācība'. (šķirklī morfoloģija)
- No angļu mormons (apzīmējuma pamatā ir nosaukums Mormona grāmata (The Book of Mormon), kura tiek uzlūkota par kustības svētajiem rakstiem līdzās Bībelei). (šķirklī mormoņi)
- No franču morphème, kam pamatā grieķu morphē 'veids, forma'. (šķirklī morfēma)
- No holandiešu mortier, kam pamatā latīņu mortarium 'piesta'. (šķirklī mortīra)
- No franču motet (mot 'vārds'). (šķirklī motete)
- No vācu Motive, franču motif, kam pamatā latīņu movere 'iedarbināt, kustināt'. (šķirklī motīvs)
- No senkrievu мыто 'nodeva, nodoklis'. (šķirklī muita)
- No zviedru vai dāņu munk, kam pamatā latīņu monachus, grieķu monachos 'vientuļnieks'. (šķirklī mūks)
- No franču multiple, kam pamatā latīņu multiplus 'salikts, daudzkārtējs'. (šķirklī multipls)
- No franču moulage (mouler 'veidot'). (šķirklī mulāža)
- No vācu Mulde 'sile'. (šķirklī mulda)
- No latīņu multi (multum 'daudz'). (šķirklī multi-)
- No angļu multimedia. (šķirklī multimedijs)
- No arābu valodas. (šķirklī mūmijs)
- No vācu Munizipalität, kam pamatā latīņu municipium 'pilsēta ar pašpārvaldes tiesībām'. (šķirklī municipalitāte)
- Pēc sektas dibinātāja un garīgā vadītāja Sun Mjung Mūna (dz. 1920. g.) vārda. (šķirklī mūnisti)
- No viduslejasvācu mūre. (šķirklī mūris)
- No franču mousson, kam pamatā arābu mausim 'gadalaiks'. (šķirklī musons)
- No latīņu mutans (mutantis) 'tāds, kas maina, groza'. (šķirklī mutants)
- Pēc beļģu ieroču meistara Anrī Leona Nagana (1833–1900) uzvārda. (šķirklī nagans)
- 19. gadsimtā jaunlatviešu darināts jaunvārds. (šķirklī nākotne)
- Termins apstiprināts 2003. gadā, LZA TK sēdē. (šķirklī namrunis)
- No spāņu nandu. (šķirklī nandu)
- No grieķu nanos 'rūķītis, punduris'. (šķirklī nano-)
- No lībiešu nōra. Literārajā valodā ieteicis J. Alunāns. (šķirklī nāra)
- Pēc sengrieķu mīta varoņa Narcisa vārda. (šķirklī narcisms)
- No grieķu narko(tikos) 'apdullinošs, stingumu radošs' un logos 'mācība'. (šķirklī narkoloģija)
- No grieķu narko(tikos) 'apdullinošs, stingumu radošs' un mania 'ārprāts'. (šķirklī narkomānija)
- No holandiešu narwal, dāņu narhval. (šķirklī narvalis)
- No kabardiešu nart-sanē (teiksmainās nartu cilts dzēriens). (šķirklī narzāns)
- Saīsinājums no angļu (amerikāņu) National Aeronautics and Space Administration. (šķirklī NASA)
- No latīņu natura 'daba'. (šķirklī natūra)
- No franču naturalisme, kam pamatā latīņu natura 'daba'. (šķirklī naturālisms)
- Ata Kronvalda jaunvārds (1872. g.) (šķirklī pilnvara)
- No grieķu pyramis, pyramidos. (šķirklī piramīda)
- J. Endzelīna jaunvārds 20.gs. 30. gados. (šķirklī necils)
- No vācu Nephrit, kam pamatā grieķu nephros 'niere' (senatnē nefrītam piedēvēja nieru slimību ārstēšanu). (šķirklī nefrīts)
- No latīņu negativus 'noliedzošs'. (šķirklī negatīvs)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un asthenēs 'vājš'. (šķirklī neirastēnija)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un kheirourgía (kheír 'roka' un érgon 'darbs'). (šķirklī neiroķirurģija)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī neiroloģija)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs', pathos 'ciešanas' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī neiropatoloģija)
- No angļu neutron (pēc vārda electron parauga). (šķirklī neitrons)
- No vācu Neurotiker, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī neirotiķis)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs'. (šķirklī neirons)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un ōsis (izskaņa, ko lieto patoloģisku stāvokļu apzīmētājvārdu darināšanai). (šķirklī neiroze)
- Vārdu latviešu valodā ieviesis J. Endzelīns (agrāk lietotā neklātums vietā). (šķirklī neklātiene)
- No grieķu nekros 'mirušais, līķis' un logos 'vārds'. (šķirklī nekrologs)
- No franču planchette 'dēlītis'. (šķirklī planšete)
- No latīņu liquidus 'šķidrs, tekošs'. (šķirklī nelikvīdi)
- No franču troubadour. (šķirklī trubadūrs)
- No grieķu nēma (nēmatos) 'diegs, pavediens'. (šķirklī nematodes)
- No grieķu neos 'jauns' un grieķu (di)dyos 'divkāršs'. (šķirklī neodīms)
- No latīņu neos 'jauns', nātus 'dzimis' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī neonatoloģija)
- Pamatā itāļu teologa Akvīnas Toma (Tomaso d' Aquino, 1225–1274) vārds. (šķirklī neotomisms)
- No ne- un latīņu ordinarius 'parasts, kārtībā esošs'. (šķirklī neordinārs)
- No franču népotisme, kam pamatā latīņu nepos (nepotis) 'mazdēls, pēcnācējs'. (šķirklī nepotisms)
- Pēc vācu filozofa un rakstnieka F. Nīčes (Fridrich Nietzsche, 1844–1900) vārda. (šķirklī nīčisms)
- No franču nikotine, kam pamatā diplomāta Žana Niko (Jean Nicot, 1530–1600) vārds, kurš pirmais Francijā ieveda tabaku. (šķirklī nikotīns)
- No vācu Nickel, zviedru nickel. (šķirklī niķelis)
- No sanskrita nirvāna 'izdzišana'. (šķirklī nirvāna)
- No franču niveler 'līdzināt', niveau 'līmenis'. (šķirklī nivelēt)
- Saīsinājums no (n)acionālais (k)op(p)rodukts. (šķirklī NKP)
- No latīņu nobilis 'dižciltīgs, ievērojams'. (šķirklī nobilis)
- No franču noblesse 'cildenums, dižciltība'. (šķirklī noblese)
- A. Stērstes jaunvārds 19. gs. 90. gados. (šķirklī noilgt)
- A. Stērstes jaunvārds 19. gs. 90. gados. (šķirklī noilgums)
- No angļu knock-down. (šķirklī nokdauns)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī nolūks)
- No grieķu nomas (nomados) 'klejotāji'. (šķirklī nomadi)
- No latīņu nomenclatura 'vārdu saraksts'. (šķirklī nomenklatūra)
- No latīņu nomen 'vārds'. (šķirklī nomens)
- No latīņu nominalis 'ar vārdu, nosaukumu saistīts'. (šķirklī nomināls)
- No latīņu nona 'devītā'. (šķirklī nona)
- No itāļu nonetto, kam pamatā latīņu nonus 'devītais'. (šķirklī nonets)
- No skandināvu northman 'ziemeļu cilvēks'. (šķirklī normaņi)
- No senskandināvu norn. (šķirklī nornes)
- No latīņu nostras, nostratis 'mūsu', 'vietējais' un facere 'darīt'. (šķirklī nostrificēt)
- No latīņu novatio 'atjaunošana, pārveidošana'. (šķirklī novācija)
- No latīņu novator 'jaunradītājs, atjaunotājs'. (šķirklī novators)
- No latīņu november (novem 'deviņi'), jo senajiem romiešiem novembris bija devītais kalendāra mēnesis. (šķirklī novembris)
- No angļu Novocaine (tirdzniecības nosaukums), kam pamatā latīņu novus 'jaunums' un (co)caine 'kokaīns'. (šķirklī novokaīns)
- 20. gs. 20.–30. gadu jaunvārds, darināts no latīņu novus 'jaunums'. (šķirklī novuss)
- No vācu Nudeln. (šķirklī nūdeles)
- No franču nudisme, kam pamatā latīņu nudus 'kails'. (šķirklī nūdisms)
- Veidots pēc vācu Nukleinsäuren parauga, kam pamatā latīņu nucleus 'kodols'. (šķirklī nukleīnskābes)
- No latīņu nucleus 'kodols' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī nuklīdi)
- No latīņu nucleus 'kodols'. (šķirklī nukloni)
- No angļu numerology, kam pamatā latīņu numerus 'skaitlis' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī numeroloģija)
- No angļu alderman. (šķirklī oldermanis)
- Pēc Ņūfaundlendas salas Kanādā, kur šī suņu šķirne tika izveidota. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- No angļu newton, kam pamatā fiziķa Īzaka Ņūtona (Isaac Newton, 1643–1727) uzvārds. (šķirklī ņūtons)
- No grieķu obeliskos (obelos 'iesms, adata'). (šķirklī obelisks)
- No latīņu oblata 'pasniegtā, ziedotā'. (šķirklī oblāta)
- No krievu ондатра, kam pamatā indiāņu cilmes vārds. (šķirklī ondatra)
- No latīņu obsidianus, kam pamatā personvārds Obsijs (Obsius). Vēsturnieks Plīnijs viņu min kā šā akmens atradēju. (šķirklī obsidiāns)
- No itāliešu dsk. formas gnocchi. (šķirklī ņjoki)
- No itāliešu dsk. formas gnocchi. (šķirklī ņoki)
- No franču odalisque, kam pamatā turku odalyk 'istabas meita'. (šķirklī odaliska)
- No lejasvācu voder. (šķirklī odere)
- No grieķu Odysseia – episka sengrieķu poēma par Itakas valdnieka Odiseja (Odysseus) piedzīvojumiem mājupceļā no Trojas. (šķirklī odiseja)
- No franču odeur 'smarža'. (šķirklī odieris)
- No franču eau de Cologne 'Ķelnes ūdens'. (šķirklī odekolons)
- No latīņu odiosus 'ienīsts, pretīgs'. (šķirklī odiozs)
- No latīņu oda, grieķu ōidē 'dziesma'. (šķirklī oda)
- No latīņu odor 'smaka, smarža'. (šķirklī odorants)
- No franču offensive, kam pamatā latīņu offendere 'aiztikt, apvainot'. (šķirklī ofensīva)
- No vācu Offiziant, kam pamatā viduslaiku latīņu officians (officiantis) 'kalpojošs'. (šķirklī oficiants)
- No latīņu officialis (officium 'dienests, amats'). (šķirklī oficiāls)
- No grieķu odous (odontos) 'zobs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī odontoloģija)
- No grieķu ophthalmos 'acs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī oftalmoloģija)
- No franču oléandre. (šķirklī oleandrs)
- No latīņu occasio, occasionis 'gadījums, iemesls'. (šķirklī okazionālisms)
- No grieķu ōkeanos 'ūdeņi, kas apņem Zemi'. (šķirklī okeāns)
- No vācu Ocker, kam pamatā grieķu ōchros 'bāls, iedzeltens'. (šķirklī okers)
- No vācu Oxid, kam pamatā grieķu oxys 'skābs'. (šķirklī oksīds)
- No grieķu oktaedron (oktō 'astoņi' un hedra 'pamats, skaldne'). (šķirklī oktaedrs)
- No grieķu oikos 'māja' un onyma 'vārds'. (šķirklī oikonīms)
- No grieķu ōkeanos un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī okeanoloģija)
- Iespējams, no vācu valodas. (šķirklī okstiņš)
- No grieķu oligarchia 'nedaudzu vara'. (šķirklī oligarhija)
- No vācu Oligozän, kam pamatā grieķu oligos 'mazs; nedaudz' un kainos 'jauns'. (šķirklī oligocēns)
- No grieķu oligophrenia (oligos 'mazs; nedaudz' un phrēn 'prāts'). (šķirklī oligofrēnija)
- No franču Olympiade, kam pamatā grieķu Olympias (Olympiados). (šķirklī olimpiāde)
- No Grieķijas vietvārda Olympos 'Olimps (kalns)'. (šķirklī olimpietis)
- No latīņu october (mensis) 'astotais (mēnesis)', jo seno romiešu kalendārā līdz Cēzara reformai tas bija astotais mēnesis. (šķirklī oktobris)
- No franču homard. (šķirklī omārs)
- No angļu ombudsman, zviedru ombudsman 'likuma pārstāvis' (ombud 'pilnvarotais' un man 'vīrs'). (šķirklī ombudsmens)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī omulība)
- No franču ondulation (onde 'vilnis'). (šķirklī ondulācija)
- No zviedru ombud. (šķirklī ombuds)
- No grieķu onomastikos 'ar nosaukumiem saistīts' (onoma 'vārds, nosaukums'). (šķirklī onomastika)
- No vācu Onomatopoese, kam pamatā grieķu onomatopoieia 'vārdu darināšana'. (šķirklī onomatopoēze)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī omulīgs)
- No latīņu opalus, kam pamatā sanskrita upala (upalah) 'dārgakmens'. (šķirklī opāls)
- No grieķu onyma 'vārds, nosaukums'. (šķirklī onīms)
- No vācu fiziķa G. S. Oma (Georg Simon Ohm, 1789–1854) uzvārda. (šķirklī oms)
- No grieķu on (ontos) 'esošais' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī ontoloģija)
- No latīņu operativus 'darbīgs'. (šķirklī operatīvs)
- No latīņu operari 'strādāt, darboties'. (šķirklī operēt)
- No latīņu operator 'tas, kas darbojas'. (šķirklī operators)
- No franču opportunisme, kam pamatā latīņu opportunus 'ērts, izdevīgs'. (šķirklī oportūnisms)
- No latīņu optatio 'vēlēšanās, izraudzīšanās'. (šķirklī optācija)
- No viduslaiku latīņu opticus, kam pamatā grieķu optikos 'ar redzi saistīts'. (šķirklī optisks)
- No grieķu optos 'redzams' un metrein 'mērīt'. (šķirklī optometrija)
- No latīņu operatio 'darbība'. (šķirklī operācija)
- No grieķu optikē (technē) 'redzēšanas (māksla)'. (šķirklī optika)
- No latīņu opus 'darbs'. (šķirklī opuss)
- No latīņu orbita 'sliede, ceļš'. (šķirklī orbīta)
- No krievu орда, tatāru orda '(valdnieka) nometne'. (šķirklī orda)
- No vācu Order. (šķirklī orderis)
- No latīņu ordo 'rinda, kārta'. (šķirklī orderis)
- No latīņu ordinatio 'noteikšana, norīkošana'. (šķirklī ordinācija)
- No latīņu ordinare. (šķirklī ordinēt)
- No viduslejasvācu vōre 'rati, vezums'. (šķirklī ore)
- No viduslaiku latīņu oralis, kam pamatā latīņu or (oris) 'mute'. (šķirklī orāls)
- No vācu Regie, franču régie 'pārvaldīšana'. (šķirklī režija)
- No latīņu Ordovices (ķeltu cilts, kas dzīvoja Ziemeļvelsā, nosaukums). (šķirklī ordoviks)
- No latīņu ordinarius 'parasts'. (šķirklī ordinārs)
- No vācu Orden, kam pamatā latīņu ordo (ordinis) 'rinda, kārta'. (šķirklī ordenis)
- No latīņu ordo (ordinis) 'rinda, kārta, pakāpe'. (šķirklī ordenis)
- No holandiešu orkaan. (šķirklī orkāns)
- No franču orchestre, kam pamatā grieķu orchēstra 'laukums, uz kura darbojās koris sengrieķu teātrī'. (šķirklī orķestris)
- No grieķu orthodoxia. (šķirklī ortodoksija)
- No grieķu orthodoxos 'tāds, kura uzskati ir pareizi'. (šķirklī ortodoksāls)
- No grieķu orthos 'taisns, pareizs' un odūs, odontos 'zobs'. (šķirklī ortodontija)
- No franču orthopédie, kam pamatā grieķu orthos 'taisns, pareizs' un paideia 'audzināšana, pamācīšana'. (šķirklī ortopēdija)
- No turku sultānu dinastijas Osmaņu uzvārda. (šķirklī osmaņi)
- No zviedru ås 'kalnu grēda'. (šķirklī oss)
- No grieķu osteon 'kauls' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī osteoloģija)
- No grieķu osteon 'kauls' un myelos 'kaulu smadzenes'. (šķirklī osteomielīts)
- No angļu overdraft. (šķirklī overdrafts)
- No franču pas de deux 'deja divatā'. (šķirklī padedē)
- No krievu sarunvalodas пока 'uz redzēšanos'. (šķirklī pagaidām)
- No portugāļu pagoda, kam pamatā sanskrita vārds. (šķirklī pagoda)
- No igauņu pai 'rotaļlieta' (piem., pēc J. Endzelīna uzskatiem). (šķirklī paija)
- No lībiešu paìjə vai igauņu paiuma (pēc J. Endzelīna uzskatiem). (šķirklī paijāt)
- No krievu паёк 'uztura deva'. (šķirklī paika)
- No grieķu palaios 'sens', on (ontos) 'esošais' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī paleontoloģija)
- No grieķu palaios 'sens' un zōē 'dzīvība'. (šķirklī paleozojs)
- No grieķu palindromeō 'skrienu pakaļ'. (šķirklī palindroms)
- No franču palissade, kam pamatā latīņu pālus 'miets'. (šķirklī palisāde)
- No franču palissandre (brazīliešu pao santo 'svētais koks'). (šķirklī palisandrs)
- No latīņu palpatio 'glaudīšana, taustīšana'. (šķirklī palpācija)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī pamatne)
- Raiņa jaundarinājums. (šķirklī pamatšķira)
- No angļu pamphlet, kam pamatā 12. gs. latīņu valodā sarakstītajā dzejolī "Pamphilus: seu de Amore" atrodamais personvārds Pamphilus. (šķirklī pamflets)
- No spāņu pampa, kam pamatā kečvu pampas 'līdzenums'. (šķirklī pampa)
- No sengrieķu dievietes Panacejas (grieķu Panekeia 'visu dziedinoša') vārda. (šķirklī panaceja)
- No grieķu pandēmia 'visa tauta'. (šķirklī pandēmija)
- No franču pente douce 'slīpa nogāze'. (šķirklī panduss)
- No angļu panel discussion. (šķirklī paneļdiskusija)
- No grieķu panikos, kam pamatā personvārds Pāns – sengrieķu dievs, kas ar savu izskatu baidījis cilvēkus. (šķirklī panika)
- No latīņu pancreatitis, kam pamatā grieķu pankreas (pankreatos) 'aizkuņģa dziedzeris'. (šķirklī pankreatīts)
- No grieķu pan 'viss' un optikos 'redzams'. (šķirklī panoptiks)
- No grieķu pantheon (pan 'viss' un theos 'dievs'). (šķirklī panteons)
- No grieķu pantomimos (pan, pantos 'viss' un mimesthai 'atdarināt'). (šķirklī pantomīma)
- No F. Felīnī filmas "Saldā dzīve" tēla – fotogrāfa Paparaco vārda (itāliešu paparazzo 'uzmācīgs, sīcošs ods'). (šķirklī paparaci)
- No grieķu parabolē 'salīdzināšana; līdzība'. (šķirklī parabola)
- No grieķu paradeigma 'piemērs, paraugs'. (šķirklī paradigma)
- No grieķu paradoxos 'negaidīts'. (šķirklī paradokss)
- No franču parasiter, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī parazitēt)
- No franču paramètre, kam pamatā grieķu parametrōn 'tāds, kas nomērī'. (šķirklī parametrs)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un typhos 'dūmi; apziņas aptumšošanās; drudža veids'. (šķirklī paratīfs)
- No franču parceller 'sadalīt sīkās daļās'. (šķirklī parcelācija)
- No franču parcelle 'daļiņa'. (šķirklī parcele)
- No latīņu paritas (ģen. paritatis) 'vienlīdzība'. (šķirklī paritāte)
- No angļu ārsta Džeimsa Pārkinsona (James Parkinson, 1755–1824) uzvārda, kas aprakstīja šo slimību. (šķirklī parkinsonisms)
- No spāņu sangria, kam pamatā sangre 'asinis' (sarkanās krāsas dēļ). (šķirklī sangrija)
- No lejasvācu parchen, kam pamatā arābu valodas vārds. (šķirklī parķis)
- No franču parodie, kam pamatā grieķu parōdia (para 'pret' un ōdiē 'dziedājums, dziedāšana', resp. 'apgriezta dziedāšana'). (šķirklī parodija)
- No franču parodiste. (šķirklī parodists)
- No vācu Parodont, kam pamatā grieķu para 'pie' un odous (odontos) 'zobs'. (šķirklī parodonts)
- No franču parole 'vārds, runa'. (šķirklī parole)
- No latīņu pars (partis) 'daļa, grupa'. (šķirklī partija)
- No itāliešu partita 'daļās sadalīta', kam pamatā latīņu partire 'sadalīt'. (šķirklī partita)
- No itāliešu partitura 'sadale, sadalīšana'. (šķirklī partitūra)
- No latīņu pars (partis) 'daļa, grupa'. (šķirklī partija)
- No vācu Passat, holandiešu passaat. (šķirklī pasāts)
- No latīņu Passiflora (passio 'ciešanas' un flos, floris 'puķe, zieds'). (šķirklī pasiflora)
- No franču zinātnieka B. Paskāla (1623–1662) vārda. (šķirklī paskāls)
- No latīņu satelles, satellitis 'miesassargs, pavadonis; kalps'. (šķirklī satelīts)
- No franču pasteurisation, pēc franču zinātnieka L. Pastēra vārda. (šķirklī pasterizācija)
- No franču pastille, kam pamatā latīņu pastillus 'mīklas lodīte'. (šķirklī pastila)
- No latīņu saturare 'piesātināt, piepildīt'. (šķirklī saturācija)
- No angļu selfie, angļu self 'sevi, pats'. 2013. gadā vārds pašbilde pasludināts par gada vārdu. Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašbilde)
- No vācu Patent, kam pamatā latīņu patens (patentis) 'atklāts, redzams'. (šķirklī patents)
- Raiņa jaunvārds. (šķirklī patmīlība)
- Raiņa jaunvārds. (šķirklī patnis)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī patologs)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība', psychē 'dvēsele' un logos 'mācība'. (šķirklī patopsiholoģija)
- No franču patronage 'aizbildnība, aizgādnība'. (šķirklī patronāža)
- No grieķu pater (patros) 'tēvs' un onyma 'vārds, nosaukums'. (šķirklī patronīms)
- No franču patrouiller 'bradāt'. (šķirklī patrulēt)
- No latīņu patricii 'tie, kam ir (dižciltīgi) tēvi'. (šķirklī patricietis)
- No latīņu pauperismus 'nabadzība'. (šķirklī pauperisms)
- No latīņu patronus 'aizstāvis, aizgādnis'. (šķirklī patrons)
- No viduslejasvācu pāwes, pāwest, kam pamatā latīņu papa 'tēvs'. (šķirklī pāvests)
- No angļu sextant, kam pamatā latīņu sextans (sextantis) 'sestdaļa'. (šķirklī sekstants)
- No grieķu paidagōgos (pais, paidos 'zēns, bērns' un agōgos 'vadītājs'). (šķirklī pedagogs)
- No grieķu paidagōgia. (šķirklī pedagoģija)
- No grieķu pais (ģen. paidos) 'zēns, bērns' un erastēs 'mīlošais, mīlētājs'. (šķirklī pederastija)
- No grieķu pais (ģen. paidos) 'zēns, bērns' un erastēs 'mīlošais, mīlētājs'. (šķirklī pederasts)
- No latīņu pediculosis (pediculus 'uts'). (šķirklī pedikuloze)
- No latīņu paedophilia, kam pamatā grieķu pais (paidos) 'zēns, bērns' un philia 'mīlestība'. Vārdu pedofilija pirmo reizi lietoja psihiatrs R. Krafts-Ebings 1886.gadā, šādu uzvedību saistot ar cilvēka garīgo vājumu. (šķirklī pedofilija)
- No franču pédomètre, kam pamatā latīņu pes (pedis) 'kāja' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī pedometrs)
- No grieķu pais (paidos) 'zēns; bērns' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī pediatrija)
- Saīsinājums no Starptautiskās dzejnieku, dramaturgu, redaktoru, esejistu un romānistu asociācijas sākotnējā nosaukuma International Association of (P)oets, Playwriters, Editors, (E)ssayists and (N)ovelists. (šķirklī PEN)
- No franču pince-nez (pincer 'sakniebt' un nez 'deguns'). (šķirklī pensnejs)
- No grieķu Pentēkostē (hēmera) 'piecdesmitā (diena)' (pēc Vasarsvētku dienas, ko svin piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām). (šķirklī pentakosti)
- No vācu Pendel. (šķirklī pendelis)
- No latīņu Paeonia, grieķu paiōnia (pēc sengrieķu mitoloģijas personāža – dievu ārsta Paiona – vārda). (šķirklī peonija)
- No starptautiskas tirdzniecības markas nosaukuma Pepsi-Cola. (šķirklī pepsikola)
- No vācu Peptid, kam pamatā grieķu peptos 'sagremots'. (šķirklī peptīdi)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā' un latīņu natalis 'ar dzimšanu saistīts'. (šķirklī perinatāls)
- No angļu performance 'uzstāšanās, izpildījums'. (šķirklī performance)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā, ap' un derma 'āda'. (šķirklī periderma)
- No franču péridot. (šķirklī peridots)
- No grieķu periodikos 'tāds, kas pēc noteiktiem laika sprīžiem atkārtojas'. (šķirklī periodika)
- No latīņu perfectum 'tāds, kas pabeigts'. (šķirklī perfekts)
- No grieķu periodos 'apkārtceļš, riņķojums'. (šķirklī periods)
- No grieķu peripetija 'negaidīts pavērsiens'. (šķirklī peripetija)
- No grieķu peritonaion 'vēderplēve'. (šķirklī peritonīts)
- No lejasvācu vormunder 'aizbildnis'. (šķirklī pērminderis)
- Pēc Permas pilsētas nosaukuma Krievijā, kur ir atrasti šā perioda slāņi. (šķirklī perms)
- No vācu Peroxid, kam pamatā latīņu per 'pāri, virs' un oxys 'ass, sūrs, skābs'. (šķirklī peroksīds)
- Aizguvums no igauņu valodas (J. Endzelīns) vai vidusholandiešu pertich 'viltīgs, manīgs, kustīgs, veikls' (K. Karulis). (šķirklī pērtiķis)
- No latīņu perpendicularis 'svērtenisks'. (šķirklī perpendikulārs)
- Aizguvums no lībiešu valodas. (šķirklī pestīt)
- No franču petard (peter) 'sprāgt ar troksni'. (šķirklī petarde)
- J. Alunāna ieviests vārds. (šķirklī pētīt)
- No persiešu valodas. (šķirklī piala)
- No itāliešu piastra (d'argento) '(sudraba) plāksne'. (šķirklī piastrs)
- No angļu pyjamas, kam pamatā hindu Payjama 'kājas apģērbs'. (šķirklī pidžama)
- No grieķu synoptikos 'tāds, kas pārskata visu reizē'. (šķirklī sinoptisks)
- No grieķu pyelos 'sile, bļodiņa'. (šķirklī pielīts)
- No grieķu pyelos 'sile, bļodiņa' un nephros 'niere'. (šķirklī pielonefrīts)
- No latīņu pietas 'godbijība'. (šķirklī piētisms)
- No viduslejasvācu pik, kam pamatā latīņu pix (ģen. picis) 'darva, piķis'. (šķirklī piķis)
- No grieķu pygmaios 'punduris'. (šķirklī pigmeji)
- No spāņu picador (picar 'durt'). (šķirklī pikadors)
- No franču piquant 'ass, durstošs'. (šķirklī pikantērija)
- No angļu picnic 'ēdienreize zaļumos'. (šķirklī pikniks)
- No viduslaiku latīņu pilarius (latīņu pila 'stabs'). (šķirklī pīlārs)
- Pēc metodes pamatlicēja, fizkultūras instruktora Džozefa Humberta Pilatesa uzvārda (Joseph Humbertus Pilates, 1880–1967). (šķirklī pilates)
- Ata Kronvalda jaunvārds (1869. g.) (šķirklī pilsonis)
- No angļu pioneer 'celmlauzis; jaunu ideju iniciators'. (šķirklī pionieris)
- No latīņu pinus 'priede'. (šķirklī pīnija)
- No vācu der Pinsel 'ota'. (šķirklī pindzele)
- No latīņu piper. Latviešu valodā šis vārds sastopams 15. un 16. gs. uzvārdos un māju nosaukumos. (šķirklī pipars)
- No portugāļu piranha, kam pamatā Dienvidamerikas indiāņu tupu valodas vārds (pirá 'zivs' un sanha 'zobi'). (šķirklī piraija)
- No angļu piercing, pierce 'izdurt'. (šķirklī pīrsings)
- No franču place d'armes 'karaspēka sapulcēšanās laukums'. (šķirklī placdarms)
- No franču plafond. (šķirklī plafons)
- No vācu Platzkarte 'dzelzceļa biļete, kas garantē sēdvietu'. (šķirklī plackarte)
- No latīņu plantatio 'augu stādīšana'. (šķirklī plantācija)
- No latīņu plastica, grieķu plastikē 'veidošana'. (šķirklī plastika)
- No krievu пластикат, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī plastikāts)
- No grieķu plastos 'izveidots, veidojams' un latīņu facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī plastifikators)
- No spāņu platina (plata 'sudrabs'). (šķirklī platīns)
- No franču plateau (plat 'lēzens, līdzens'). (šķirklī plato)
- No viduslaiku latīņu plenarius 'pilns'. (šķirklī plenārs)
- No grieķu plasma 'veidojums'. (šķirklī plazma)
- No latīņu plasmodium, kam pamatā grieķu plasma 'veidojums' un -ōdēs. (šķirklī plazmodijs)
- No angļu plaid, kam pamatā gēlu valodas vārds. (šķirklī pleds)
- No grieķu pleusis 'peldēšana'. (šķirklī pleistons)
- No grieķu Pleiades 'Plejādes' (tā sengrieķu mitoloģijā sauca septiņas titāna Atlanta meitas, kuras pēc nāves Zevs pārvērta zvaigznēs). (šķirklī plejāde)
- No vācu das Pläsier. (šķirklī plezīrs)
- No franču plombières (pēc Francijas pilsētas Plombjēras nosaukuma, kurā šis saldējums pirmo reizi tika izgatavots). (šķirklī plombīrs)
- No vācu Pluralismus, kam pamatā latīņu pluralis 'tāds, kas sastāv no daudzām vienībām'. (šķirklī plurālisms)
- Raiņa jaunvārds. (šķirklī plūsma)
- No grieķu podagra 'kāju slazds'. (šķirklī podagra)
- No vācu Podest, kam pamatā grieķu pous (podos) 'kāja'. (šķirklī podests)
- No vācu Podest, kam pamatā grieķu pous (podos) 'kāja'. (šķirklī podestūra)
- No latīņu podium. (šķirklī podijs)
- No latīņu poema, kam pamatā grieķu poiēma 'sacerējums', kam savukārt pamatā grieķu poien 'radīt, darināt'. (šķirklī poēma)
- No grieķu poiētikē (technē) 'dzejas sacerēšanas māksla'. (šķirklī poētika)
- No grieķu poiēsis 'radīšana, dzeja'. (šķirklī poēzija)
- No vācu Polarität, kam pamatā viduslaiku latīņu polaris un grieķu polos 'ass; pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī polaritāte)
- No angļu Polaroid (tirdzniecības nosaukums). (šķirklī polaroīds)
- No holandiešu polder. (šķirklī polderis)
- No grieķu polemikos 'kareivīgs, naidīgs' (polemos 'karš'). (šķirklī polemika)
- No grieķu poly 'daudz'. (šķirklī poli-)
- No poli- un grieķu anēr (andros) 'vīrietis'. (šķirklī poliandrija)
- No angļu polyamide. (šķirklī poliamīdi)
- No vācu Polizei, kam pamatā viduslaiku latīņu politia 'valsts iekārta'. (šķirklī policija)
- No franču polyglotte, kam pamatā grieķu polyglōttos 'daudzvalodu'. (šķirklī poliglota)
- No franču polyglotte, kam pamatā grieķu polyglōttos 'daudzvalodu'. (šķirklī poliglots)
- No franču poygone, kam pamatā latīņu poygonum un grieķu polygōnos 'daudzstūru'. (šķirklī poligons)
- No franču polychromie, kam pamatā grieķu polychrōmos 'daudzkrāsains'. (šķirklī polihromija)
- No vācu Polymer, kam pamatā grieķu polymeros 'daudzdaļīgs'. (šķirklī polimērs)
- No grieķu polios 'pelēks' un myelos 'muguras smadzenes'. (šķirklī poliomielīts)
- No grieķu polypous (poly 'daudz' un pous 'kāja'). (šķirklī polips)
- No poli un grieķu nomē 'daļa, loceklis'. (šķirklī polinoms)
- No grieķu polys 'daudz' un sēma 'zīme'. (šķirklī polisēmija)
- No grieķu polyspaston (polyspastos 'ar daudzām virvēm savelkams'). (šķirklī polispasts)
- No poli un grieķu theos 'dievs'. (šķirklī politeisms)
- No grieķu polytechnos 'saistīts ar daudzām mākslām, amatiem'. (šķirklī politehnisks)
- No latīņu politura 'pulējums, apdare'. (šķirklī politūra)
- Pēc šā elementa atklājējas M. Kirī dzimtenes Polijas viduslaiku latīņu nosaukuma Polonia. (šķirklī polonijs)
- No vācu Poltergeist (poltern 'radīt kņadu' un Geist 'spoks'). (šķirklī poltergeists)
- No franču pommade, kam pamatā latīņu pomum 'ābols; auglis'. (šķirklī pomāde)
- Pēc marķīzes de Pompadūras, Francijas karaļa Luija XV (18. gs.) favorītes, vārda. (šķirklī pompadūra)
- No krievu политрук (saīsinājums no политический руководитель) 'politiskais vadītājs'. (šķirklī poļitruks)
- No angļu (pop)ped corn, popcorn. (šķirklī popkorns)
- No franču population 'iedzīvotāji'. (šķirklī populācija)
- No franču potpourri 'ēdiens, kas gatavots no dažādām gaļas šķirnēm'. (šķirklī popurijs)
- No vācu Portion, kam pamatā latīņu portio (portionis) 'daļa, tiesa'. (šķirklī porcija)
- No viduslaiku latīņu porphyreum, grieķu porphyreos 'purpurkrāsas'. (šķirklī porfīrs)
- No vācu Pornographie, franču pornographos 'tāds, kurā rakstīts par prostitūtām' (pornē 'netikle, prostitūta' un graphein 'rakstīt'). (šķirklī pornogrāfija)
- Pēc vācu automobiļu konstruktora Ferdinanda Porša (Ferdinand Porsche, 1875–1952) vārda. (šķirklī poršs)
- No franču portier (porte 'durvis'). (šķirklī portjē)
- No latīņu porta 'vārti, durvis'. (šķirklī portāls)
- No franču portiére (porte 'durvis'). (šķirklī portjera)
- Pēc Portlendas pilsētas (Anglijā) nosaukuma. (šķirklī portlandcements)
- Pēc Dienviditālijas ciema Portobello nosaukuma. (šķirklī portobello)
- No latīņu postludum (post 'pēc' un ludus 'spēle'). (šķirklī postlūdija)
- No latīņu posit 'pēc' un illa 'teksta vārdiem'. (šķirklī postilla)
- No grieķu pragma (pragmatos) 'darbība, darbošanās'. (šķirklī pragmatika)
- No grieķu pragma (pragmatos) 'darbība, darbošanās'. (šķirklī pragmatisms)
- No angļu pride 'lepnums'. (šķirklī praids)
- No grieķu praxis 'darbība, rīcība'. (šķirklī prakse)
- No vācu praktisch, kam pamatā grieķu praktikos 'darbīgs, lietišķs'. (šķirklī praktisks)
- No sanskrita prākrta 'dabisks, neattīrīts'. (šķirklī prākrits)
- No franču préambule 'priekšvārdi', kam pamatā latīņu preambulus 'priekšā ejošs, priekšējs'. (šķirklī preambula)
- No latīņu praecedens (praecedentis) 'priekšā ejošs'. (šķirklī precedents)
- No latīņu praedestinatio 'iepriekšnolemtība'. (šķirklī predestinācija)
- No latīņu praedicativus 'izteikts'. (šķirklī predikativitāte)
- No préférence, kam pamatā latīņu praeferre 'dot priekšroku'. (šķirklī preference)
- No latīņu praelatus 'izvirzīts, pāri citiem nostādīts'. (šķirklī prelāts)
- No viduslaiku latīņu praemissa (proposita) 'priekšā likts' (priekšlikums). (šķirklī premisa)
- No latīņu praepositivus 'tāds, ko liek priekšā'. (šķirklī prepozitīvs)
- No latīņu praetendens (praetendentis). (šķirklī pretendents)
- No latīņu praetendere. (šķirklī pretendēt)
- No viduslaiku latīņu praetensio. (šķirklī pretenzija)
- No franču presénter, kam pamatā latīņu praesentare 'parādīt'. (šķirklī prezentēt)
- No angļu present 'dāvana'. (šķirklī prezents)
- No franču président, angļu president, kam pamatā latīņu praesidens (praesidentis) 'priekšā sēdošs'. (šķirklī prezidents)
- No franču présider 'sēdēt priekšā'. (šķirklī prezidēt)
- No krievu президиум, kam pamatā latīņu praesidium 'aizsardzība'. (šķirklī prezidijs)
- No grieķu stoma (stomatos) 'mute' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī stomatoloģija)
- No itāļu primadonna 'pirmā dāma'. (šķirklī primadonna)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu typos 'nospiedums, forma'. (šķirklī stratotips)
- No angļu printer, kam pamatā print 'iespiest, drukāt'. (šķirklī printeris)
- No vācu Priorität, kam pamatā viduslaiku latīņu prioritas (prioritatis) 'priekšroka, vecākums'. (šķirklī prioritāte)
- No vācu Privatdozent, kam pamatā latīņu privatim docens 'tāds, kas māca privātā kārtā'. (šķirklī privātdocents)
- No grieķu problēma 'uzdevums, izvirzīts jautājums'. (šķirklī problēma)
- No franču procédure, kam pamatā latīņu procedere 'virzīties uz priekšu'. (šķirklī procedūra)
- No angļu processor, kam pamatā to process 'vadīt'. (šķirklī procesors)
- No vācu Produzent, kam pamatā latīņu producens (producentis) 'ražojošs'. (šķirklī producents)
- No vācu produzieren, angļu produce, kam pamatā latīņu producere 'vest priekšā; radīt, ražot'. (šķirklī producēt)
- No latīņu producere 'radīt, ražot'. (šķirklī produkcija)
- No franču productivité. (šķirklī produktivitāte)
- No vācu Produkt, kam pamatā latīņu productus 'radīts, ražots'. (šķirklī produkts)
- No latīņu profanus 'neiesvētīts; tāds, kam nav tiesību ieiet svētnīcā'. (šķirklī profāns)
- No vācu Prophylaxe, kam pamatā grieķu prophylaxis 'iepriekšēja aizsardzība', prophylassein 'veikt savlaicīgus aizsardzības pasākumus'. (šķirklī profilakse)
- No grieķu prognōsis 'paredzēšana'. (šķirklī prognoze)
- No vācu Prokurist, kam pamatā latīņu procurare 'pārvaldīt, pārzināt'. (šķirklī prokūrists)
- No franču procureur, kam pamatā latīņu procurare 'pārvaldīt, pārzināt'. (šķirklī prokurors)
- No franču prolétariat, kam pamatā latīņu proletarius 'nemantīgs pilsonis, kas valstij var dot tikai pēcnācējus'. (šķirklī proletariāts)
- No grieķu prologos, kam pamatā pro 'priekšā' un logos 'vārds, runa'. (šķirklī prologs)
- No franču promenade. (šķirklī promenāde)
- No franču propagande, itāļu propaganda, kam pamatā latīņu congregatio de propaganda fide 'institūcija ticības izplatīšanai', propagere 'izplatīt'. (šķirklī propaganda)
- No krievu пропагандировать, kam pamatā franču valodas vārds. (šķirklī propagandēt)
- No franču propagandiste. (šķirklī propagandists)
- No vācu Propädeutic, kam pamatā grieķu propaideuein 'mācīt iepriekš'. (šķirklī propedeitika)
- No angļu propeller, kam pamatā latīņu propellere 'dzīt, grūst uz priekšu'. (šķirklī propelleris)
- No angļu prosody, franču prosodie, kam pamatā latīņu prosodia 'akcents'. (šķirklī prosodija)
- No franču prostitution, kam pamatā latīņu prostitutio 'nodošanās netiklībai'. (šķirklī prostitūcija)
- No latīņu prostituta, prostituere 'piedāvāt netiklībai, kaunam'. (šķirklī prostitūta)
- No latīņu protectio 'aizsegšana; aizbildnība, aizsardzība'. (šķirklī protekcija)
- No angļu protectionism, kam pamatā latīņu protectio 'aizbildnība, aizsardzība'. (šķirklī protekcionisms)
- No franču protectorat, kam pamatā latīņu protector 'aizbildnis, aizstāvis'. (šķirklī protektorāts)
- No latīņu protestans (protestantis) 'tāds, kas publiski apliecina'. (šķirklī protestants)
- No vācu Proviant, kam pamatā itāļu provianda. (šķirklī proviants)
- No latīņu provizor 'tāds, kas iepriekš paredz, sagatavo'. (šķirklī provizors)
- No latīņu prosector 'uzšķērdētājs'. (šķirklī prozektors)
- No grieķu psalmos 'dziesma, dziedājums'. (šķirklī psalmi)
- No grieķu pseudos 'meli'. (šķirklī pseido-)
- No grieķu pseudōnymos 'tāds, kam ir izdomāts vārds'. (šķirklī pseidonīms)
- No grieķu psychē 'elpa; dzīve; dvēsele'. (šķirklī psihe)
- No grieķu psychē 'dvēsele' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī psihiatrija)
- No grieķu psychē 'dvēsele' un logos 'mācība'. (šķirklī psiholoģija)
- No latīņu psychopathia, kam pamatā grieķu psychē 'dvēsele' un pathos 'ciešanas, slimība'. (šķirklī psihopātija)
- No grieķu psychē 'dvēsele' un -ōsis, kas ir piedēklis, ko lieto patoloģisku stāvokļu apzīmētājvārdu darināšanai. (šķirklī psihoze)
- Pēc amerikāņu diplomāta Žoela Robertsa Puanseta (Joel Robert Poinsett, 1779–1851) uzvārda, kurš šo augu ieviesa ASV. (šķirklī puansetija)
- No latīņu pubertos (pubertatis), kam pamatā puber 'pieaudzis'. (šķirklī pubertāte)
- No vācu publizieren, kam pamatā latīņu publicare 'darīt zināmu atklātībai'. (šķirklī publicēt)
- No vācu Publizistik, kam pamatā latīņu publicus 'sabiedrisks'. (šķirklī publicistika)
- No krievu публика, vācu Publikum, kam pamatā latīņu publicum 'parastie ļaudis'. (šķirklī publika)
- No latīņu publicus 'sabiedrisks'. (šķirklī publisks)
- No angļu pudding. (šķirklī pudiņš)
- No latīņu super 'pār; virs' un franču élite 'labākais, izraudzītais'. (šķirklī superelite)
- No latīņu pulmo (pulmonis) 'plauša' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī pulmonoloģija)
- No latīņu suppositorium (suppositorius 'tāds, kas atrodas apakšā'). (šķirklī supozitorijs)
- No latīņu punctio 'dūriens'. (šķirklī punkcija)
- No latīņu punctum 'dūriens; punkts'. (šķirklī punkts)
- No viduslaiku latīņu purgatorium, kam pamatā latīņu purgare 'tīrīt'. (šķirklī purgatorijs)
- Raiņa jaunvārds. (šķirklī pūsma)
- No latīņu radix barbaris 'barbaru sakne'. (šķirklī rabarbers)
- No vācu Rabatte 'dobe'. (šķirklī rabate)
- No latīņu radius 'stars'. (šķirklī radiāls)
- No angļu radar, saīsinājums no ra(dio) d(etection) a(nd) r(angin)g 'atrašanās vietas un attāluma noteikšana ar radio palīdzību'. (šķirklī radars)
- No latīņu radicalis 'saknes-', 'pamata-'. (šķirklī radikālis)
- No latīņu radiare 'izstarot'. (šķirklī radiators)
- No latīņu radius 'stars'. (šķirklī rādijs)
- No latīņu radicula 'saknīte'. (šķirklī radikulīts)
- No angļu radio, kam pamatā latīņu radiare 'izstarot'. (šķirklī radio)
- No radio un latīņu facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī radioficēt)
- No radio un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī radiofonija)
- No radio un grieķu gramma 'burts; ieraksts'. (šķirklī radiogramma)
- No radio un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī radiometrs)
- No latīņu radius 'riteņa spieķis, stars'. (šķirklī rādiuss)
- No angļu rad – r(adiation) a(bsorbed) d(ose). (šķirklī rads)
- No angļu rider. (šķirklī raiders)
- No angļu rider. (šķirklī raiders)
- No arābu ramadān 'karstums, svelme'. (šķirklī ramadāns)
- Aizguvums no viduslejasvācu rame, vācu Rahmen. (šķirklī rāmis)
- No franču rapide 'ātrs'. (šķirklī rapids)
- No latīņu rhapsodia, grieķu rhapsōidia 'episko dziesmu skandēšana, rapsodu dziesma'. (šķirklī rapsodija)
- J. Endzelīna jaunvārds (1922), darināts pēc lietuviešu rašýti 'rakstīt' parauga. (šķirklī rasēt)
- No vācu Rat 'padome'. (šķirklī rāte)
- No viduslaiku latīņu ratificare (ratus 'spēkā esošs' un facere 'darīt'). (šķirklī ratificēt)
- No viduslaiku latīņu rehabilitatio (latīņu re 'atkal' un habilitas 'derīgums'). (šķirklī reabilitācija)
- No viduslaiku latīņu rehabilitare. (šķirklī reabilitēt)
- No latīņu re 'atkal' un viduslaiku latīņu adaptatio (adaptare 'pielāgot, piemērot'). (šķirklī readaptācija)
- No latīņu re 'pret' un agens (agentis) 'tāds, kas darbojas'. (šķirklī reaģents)
- No viduslaiku latīņu reagere 'darboties pretī, atsaukties'. (šķirklī reaģēt)
- No franču réactif, kam pamatā latīņu re 'pret' un activus 'darbīgs'. (šķirklī reaktīvs)
- No angļu reactor, kam pamatā latīņu re 'pret' un actor 'darbības veicējs'. (šķirklī reaktors)
- No latīņu daudzskaitļa formas realia. (šķirklī reālija)
- No latīņu realis 'esošs, eksistējošs' un grieķu psychē 'dvēsele' un logos 'mācība'. (šķirklī reālpsiholoģija)
- No latīņu re 'atpakaļ-, jaun-, atkal-' un animatio 'dzīvības iedvešana'. (šķirklī reanimācija)
- No latīņu re 'atpakaļ-, jaun-, atkal-' un animare 'darīt dzīvu' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī reanimatoloģija)
- No latīņu rebus (dsk. instrumentālis no res 'lieta, priekšmets'). (šķirklī rēbuss)
- No vācu die Stelle 'vieta; darbavieta'. (šķirklī štelle)
- No latīņu recidivus 'atgriešanās' vai 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidivēt)
- No latīņu recidivus 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidīvisms)
- No latīņu recidivus 'atgriešanās' vai 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidīvs)
- No vācu redigieren, kam pamatā latīņu redigere 'ievākt'. (šķirklī rediģēt)
- No franču redingote, kas ir pārveidota angļu riding coat 'svārki jāšanai' izruna. (šķirklī redingots)
- No latīņu reducere 'virzīt atpakaļ'. (šķirklī reducēšanās)
- No latīņu reductio 'virzīšana atpakaļ'. (šķirklī redukcija)
- No latīņu reductor 'tāds, kas virza atpakaļ'. (šķirklī reduktors)
- No vācu Redundanz, kam pamatā latīņu redundare 'būt pārpilnībā'. (šķirklī redundance)
- No vācu der Schutzmann. (šķirklī šucmanis)
- No latīņu referre 'darīt zināmu, ziņot'. (šķirklī referāts)
- No vācu Reeder. (šķirklī rēderis)
- No franču référence, kam pamatā latīņu referre 'darīt zināmu, ziņot'. (šķirklī reference)
- No latīņu referendum 'tas, kas jāpaziņo'. (šķirklī referendums)
- No latīņu reformare 'pārveidot'. (šķirklī reforma)
- No latīņu reformo 'pārveidoju, mainu'. (šķirklī reformāti)
- No latīņu reformare 'pārveidot'. (šķirklī reformēt)
- No latīņu regalia, regalis 'valdniekam piederošs'. (šķirklī regālija)
- No vācu Reformator, kam pamatā ir latīņu reformare 'pārveidot'. (šķirklī reformators)
- No angļu feldmaršala F. Dž. Reglāna (1788–1855), šāda piegriezuma ieviesēja uzvārda. (šķirklī reglāns)
- No latīņu regeneratio 'atjaunošana, atjaunošanās, atdzimšana'. (šķirklī reģenerācija)
- No latīņu regens (regentis) 'valdošais'. (šķirklī reģents)
- No viduslaiku latīņu registratio 'ierakstīšana'. (šķirklī reģistrācija)
- No viduslaiku latīņu registrare 'ierakstīt'. (šķirklī reģistrēt)
- No viduslaiku latīņu rehabilitatio. (šķirklī rehabilitācija)
- No krievu рейд, holandiešu reede. (šķirklī reids)
- No angļu raid. (šķirklī reids)
- No viduslaiku latīņu recollectio 'atjaunošanās'. (šķirklī rekolekcijas)
- Rakstnieka Z. Skujiņa jaunvārds. (šķirklī tālrunis)
- No latīņu requiem (akuz. no requies 'miers'), ar kuru sākas aizlūguma teksts (Requiem aeternam dona eis, Domine – Mieru mūžīgu dod viņiem, Kungs). (šķirklī rekviēms)
- No franču réquisiteur, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī rekvizitors)
- No franču renaissance, itāļu rinascimento 'atdzimšana'. (šķirklī renesanse)
- No franču reinette, kam, domājams, pamatā latīņu rana 'varde' (ābolu formas un grubuļainās miziņas dēļ). (šķirklī renete)
- No rūpnīcas nodibinātāja, franču autobūves pioniera Luija Reno (Louis Renault, 1877–1944) uzvārda. (šķirklī reno)
- No viduslejasvācu rente, kas savukārt no franču rente. Latviešu valodā vārds minēts 17. gs. (šķirklī rente)
- Pēc vācu fiziķa V. K. Rentgena (1845–1923) vārda. (šķirklī rentgens)
- No viduslejasvācu renne 'strautiņš, rene' (rennen 'skriet, tecēt'). (šķirklī rene)
- No franču représenter, kam pamatā latīņu repraesentare 'skaidri iztēloties'. (šķirklī reprezentēt)
- No uzvārda Repše, jo Einārs Repše bija tā laika Latvijas Bankas prezidents. (šķirklī repši)
- No franču réputation, kam pamatā latīņu vārds reputatio 'apdomāšana, pārdomas'. (šķirklī reputācija)
- No latīņu rescriptum 'rakstiska atbilde'. (šķirklī reskripts)
- No franču ressort 'darbības iecirknis, kompetence'. (šķirklī resors)
- No franču respect, kam pamatā latīņu respectus 'cieņa, bijība, godāšana, ievērošana'. (šķirklī respekts)
- No latīņu respondere 'atbildēt'. (šķirklī respondents)
- No latīņu retardatio 'aizkavēšana, aizkavējums'. (šķirklī retardācija)
- No latīņu retrogradus, retrogradis 'atpakaļejošs'. (šķirklī retrogrāds)
- No franču revanche 'atlīdzināšana, atmaksa'. (šķirklī revanšs)
- No latīņu reversus 'vērsts atpakaļ, atdots'. (šķirklī reverss)
- No latīņu residentia (residere 'palikt uz vietas, uzturēties'). (šķirklī rezidence)
- No franču résignation, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī rezignācija)
- No franču régisseur, kam pamatā latīņu regere 'vadīt'. (šķirklī režisors)
- No baltvācu ribbe, vācu Rippe. Latviešu valodā vārds aizgūts 18. gs. Agrākais apzīmējums – sānkauls. (šķirklī riba)
- No latīņu ribes 'plūsma' un flavus 'dzeltens'. (šķirklī riboflavīns)
- No franču régime 'noteikta kārtība, pārvalde'. (šķirklī režīms)
- No vācu Riff, holandiešu rif. (šķirklī rifs)
- Saīsinājums no angļu Riga Interbank Offered Rate. (šķirklī RIGIBOR)
- No latīņu rigidus 'ciets, stingrs'. (šķirklī rigiditāte)
- No dāņu rigsdag. (šķirklī Rigsdags)
- No vietvārda Rīga, jo šāda materiāla plāksnes radītas Latvijā. (šķirklī rīģipsis)
- Pēc amerikāņu zinātnieka H. T. Riketsa (1871–1910) uzvārda. (šķirklī riketsijas)
- No zviedru riksdag. (šķirklī Riksdags)
- Iespējams, aizguvums no somugru valodām. (šķirklī rija)
- No japāņu jinrikisia (jin 'cilvēks', riki 'spēks' un sia 'transportlīdzeklis'). (šķirklī rikša)
- No lejasvācu riem 'atskaņa'. Aizguvums minēts jau 17. gs. Kad 19. gs. otrajā pusē to aizstāja jaunvārds dzejolis, vārds rīme kļuva par mākslinieciski nevērtīga dzejoļa vai panta apzīmējumu. (šķirklī rīme)
- Pēc franču valstsvīra un kardināla Armāna Žana Diplesī Rišeljē (Armand Jean du Plessis de Richelieu, 1585–1642) uzvārda, kurš to lika ieviest kā lētu aizvietotāju dārgajām mežģīnēm. (šķirklī rišeljē)
- No angļu rhythm and blues 'ritms un blūzs'. (šķirklī ritmblūzs)
- Pēc Zviedrijā dibinātā uzņēmuma Tetrapak nosaukuma. (šķirklī tetrapaka)
- No dārznieka, botāniķa Žana Robēna (Jean Robin, 1550–1629) uzvārda, kas 1601. gadā šo augu ieveda no Kanādas Eiropā. (šķirklī robīnija)
- No čehu robota 'klaušas; smags darbs'. Pirmo reizi šo vārdu lietojis Karels Čapeks savā zinātniskās fantastikas lugā "R.U.R." (šķirklī robots)
- No angļu rodeo, spāņu rodeo (rodear 'sadzīt lopus kopā'). (šķirklī rodeo)
- No grieķu rhodon 'roze', jo elementa sāļu šķīdumi ir rožaini sarkanā krāsā. (šķirklī rodijs)
- No grieķu rhodon 'roze', dendron 'koks'. (šķirklī rododendrs)
- No grieķu rhodon 'roze'. (šķirklī rodonīts)
- No angļu roadster. (šķirklī rodsters)
- No vācu Rochade. (šķirklī rokāde)
- No angļu rock and roll. (šķirklī rokenrols)
- No franču roquefort, kam pamatā Dienvidfrancijas pilsētas Rokforas (Rokuefort sur Soulzon) nosaukums, kur 1881. gadā sākta šā siera gatavošana. (šķirklī rokfors)
- No itāliešu tifoso (tifosi dsk.) 'fans, līdzjutējs'. (šķirklī tifozi)
- Saīsinājums no angļu Read Only Memory. (šķirklī ROM)
- No grieķu rhombos 'rombs' un (h)edra 'skaldne'. (šķirklī romboedrs)
- No franču rondel. (šķirklī rondele)
- No franču rondeau, itāļu rondo 'aplis'. (šķirklī rondo)
- No viduslejasvācu rote '(karavīru) vienība, nodaļa'. (šķirklī rota)
- No čigānu valodas rom 'cilvēks'. (šķirklī romi)
- Itāliešu rotonda (latīņu rotondus 'apaļš'). (šķirklī rotonda)
- No viduslejasvācu rōse, kam pamatā latīņu rosa. (šķirklī roze)
- No arābu rubā'ī 'četrdaļīgs'. (šķirklī rubajs)
- No angļu ruberoid. (šķirklī ruberoīds)
- No latīņu rubidus 'sarkans'. (šķirklī rubīdijs)
- No latīņu rudimentum 'pirmsākums, aizmetnis'. (šķirklī rudiments)
- No latīņu ruina 'drupas'. (šķirklī ruinēt)
- No viduslejasvācu rulle. (šķirklī rullis)
- No viduslejasvācu rump. (šķirklī rumpis)
- No somu runo 'dziesma, dzejolis'. (šķirklī rūna)
- No senskandināvu rūn 'noslēpums'. (šķirklī rūnas)
- No viduslejasvācu runge. (šķirklī runga)
- No hindi rūpiya, kam pamatā sanskrita rūpya 'kalts sudrabs'. (šķirklī rūpija)
- No viduslejasvācu runen. (šķirklī rūnīt)
- No holandiešu roeper, roepen 'kliegt'. (šķirklī rupors)
- No viduslaiku latīņu Ruthenia 'Krievija' (atklāts Urālu kalnu rūdā). (šķirklī rutēnijs)
- Saīsinājums no zviedru Svenska Aeroplan Aktiebolaget (uzņēmums sākotnēji ražoja lidaparātus). (šķirklī SAAB)
- Atvasinājums no biedrs, biedrība. Vārds sabiedrība valodā iesakņojies ar rakstu krājumu "Pūrs" (1891) un laikrakstu "Dienas Lapa". (šķirklī sabiedrība)
- No franču sabotage (saboter 'klaudzināt ar koka tupelēm; tīši kaut ko graut'). (šķirklī sabotāža)
- No franču sadisme, pēc franču rakstnieka marķīza de Sada (de Sade, 1740–1814) vārda. (šķirklī sadisms)
- No angļu sadomasochism. (šķirklī sadomazohisms)
- No lietuviešu sõdžius, kam pamatā darbības vārds sodìnti 'sēdināt, stādīt, dēstīt'. (šķirklī sādža)
- No J. Alunāna jaunvārda saeims 'valsts padome, zemes padome', kas vēlāk lietots formā saeima ar nozīmes paplašinājumu 'sanāksme, sapulce, apspriede'. (šķirklī saeima)
- No vācu Saffian, kam pamatā persiešu sahtiyān 'kazas āda'. (šķirklī safjāns)
- No senskandināvu saga 'vēstījums'. (šķirklī sāga)
- No holandiešu sago, kam pamatā malajiešu sagu 'maize'. (šķirklī sāgo)
- No krievu сайга, kam pamatā tjurku vārds. (šķirklī saiga)
- No beļģu mūzikas instrumentu meistara Ādolfa Saksa uzvārda, kurš 1841. gadā izgudroja saksofonu un to patentēja. (šķirklī saksofons)
- Krievu саквояж, kam pamatā franču sac de voyage. (šķirklī sakvojāžs)
- Vārds aizgūts no lībiešu salāk, igauņu salakas. (šķirklī salaka)
- No grieķu salamandra. (šķirklī salamandra)
- No itāļu saldo 'aprēķins'. (šķirklī saldo)
- Pēc amerikāņu ārsta Daniela Elmera Salmona (Daniel Elmer Salmon) vārda. (šķirklī salmonellas)
- No franču salon, kam pamatā itāļu vārds. (šķirklī salons)
- No krievu самбо – saīsinājums no сам(озащита) б(ез) о(ружия) 'pašaizsardzība bez ieroča'. (šķirklī sambo)
- No ņencu saamod vai saamid. (šķirklī samojedi)
- No krievu мудрить 'rīkoties nevajadzīgi sarežģīti'. (šķirklī samudrīt)
- No grieķu sandalion, kam pamatā sandalon 'koka kurpe'. (šķirklī sandales)
- No franču sanguine, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī sangīna)
- No franču sanction, kam pamatā latīņu sanctio 'likums; soda noteikums'. (šķirklī sankcija)
- No latīņu uni 'viens' un sexus 'dzimums'. (šķirklī unisekss)
- No sanskrita samskrta 'smalks, līdz pilnībai izkopts'. (šķirklī sanskrits)
- Vārds radies kā saīsinājums no Svētais Nikolajs. (šķirklī Santaklauss)
- Abreviatūra no angļu Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development. (šķirklī SAPARD)
- No grieķu sapros 'pūstošs' un pēlos 'māls, dubļi'. (šķirklī sapropelis)
- No spāņu zarabanda. (šķirklī sarabanda)
- No grieķu sarakenos 'austrumu ļaudis'. (šķirklī saracēnis)
- No krievu сарафан, kam pamatā persiešu sеrāрā 'goda tērps'. (šķirklī sarafāns)
- No malajiešu valodas. (šķirklī saronga)
- No angļu S(evere) A(cute) R(espiratory) S(yndrome) 'smagais akūtais respiratorais sindroms'. (šķirklī SARS)
- No spāņu zarzuela (La Zarzuela 'pils netālu no Madrides, kur tika iestudētas pirmās šāda veida izrādes'). (šķirklī sarsuela)
- No itāliešu sargia, franču serge, kam pamatā latīņu sericus 'zīda'. (šķirklī saržs)
- No angļu S(candinavian) A(irlines) S(ystem). (šķirklī SAS)
- No angļu friziera Vidala Sasona (Vidal Sassoon, 1928–2012) uzvārda. (šķirklī sasons)
- No franču satin, kam pamatā arābu valodas vārds. (šķirklī satīns)
- No latīņu satira (satura 'dažādu augļu maisījums', 'satīra'). (šķirklī satīra)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī Satversme)
- No spāņu sabana, kam pamatā indiāņu vārds. (šķirklī savanna)
- No latīņu scintillatio 'spīdēšana, dzirksteļošana'. (šķirklī scintilācija)
- No angļu sedan. (šķirklī sedans)
- No latīņu sedimentum 'nogulsnes'. (šķirklī sedimentācija)
- No latīņu sedimentum (sedere 'nosēsties, iegrimt'). (šķirklī sediments)
- No spāņu seguidilla. (šķirklī segidilja)
- No latīņu segregatio 'atdalīšana, norobežošana'. (šķirklī segregācija)
- No angļu safe 'drošs'. (šķirklī seifs)
- No angļu seiner (seine 'riņķa vads'). (šķirklī seiners)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī seismologs)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī seismoloģija)
- No vācu Sekante, kam pamatā latīņu secans (secantis) 'tāds, kas šķeļ'. (šķirklī sekante)
- No latīņu sectio 'sagriešana, sadalīšana'. (šķirklī sekcija)
- No jaunlatīņu secretārius, latīņu sēcernere 'atšķirt, atdalīt'. (šķirklī sekretārs)
- No latīņu secretio 'atdalīšana, atdalīšanās'. (šķirklī sekrēts)
- No angļu sex 'dzimums', sexism (pēc analoģijas ar racism 'rasisms'). (šķirklī seksisms)
- No angļu sex, kam pamatā latīņu sexus 'dzimums'. (šķirklī sekss)
- No latīņu sexus 'dzimums' un patoloģija. (šķirklī seksopatoloģija)
- No latīņu secunda (divisio) 'otrā (iedaļa)'. (šķirklī sekunde)
- No čeroki indiāņu cilts virsaiša Sequoyah vārda. (šķirklī sekvoja)
- No vācu Sekundant, kam pamatā latīņu secundans (secundantis) 'veicinātājs'. (šķirklī sekundants)
- No latīņu secundarius 'otrreizējs'. (šķirklī sekundārs)
- No latīņu semestris 'pusgada' (sex 'seši' un mensis 'mēnesis'). (šķirklī semestris)
- No vācu Semikolon, kam pamatā latīņu semi 'pus-' un grieķu kōlon 'loceklis; teikuma daļa'. (šķirklī semikols)
- No latīņu senatus 'vecajo padome' (senex 'vecs vīrs, sirmgalvis'). (šķirklī senāts)
- No angļu īpašvārda Sandwich. (šķirklī sendvičs)
- No spāņu señora 'kundze'. (šķirklī senjora)
- No spāņu señorita 'jaunkundze'. (šķirklī senjorita)
- No vācu Sentenz, kam pamatā latīņu sententia 'uzskats, spriedums, doma'. (šķirklī sentence)
- No latīņu separatus 'atdalīts'. (šķirklī separātisms)
- No latīņu separator 'atdalītājs'. (šķirklī separators)
- No grieķu sēpia 'tinteszivs' (minerālam ir līdzība ar porainām tinteszivs asakām). (šķirklī sepiolīts)
- No latīņu septimus 'septītais' un itāliešu accordo. (šķirklī septakords)
- No latīņu separatus 'atdalīts'. (šķirklī separāts)
- No spāņu serradella. (šķirklī seradella)
- No persiešu sarāy 'pils, slēgta apdzīvota vieta'. (šķirklī serāls)
- No grieķu sardonyx, saŕdion. (šķirklī serdoliks)
- No franču sérénade, itāliešu serenata (sera 'vakars'). (šķirklī serenāde)
- No latīņu series 'rinda'. (šķirklī sērija)
- No latīņu servilis 'verdzisks'. (šķirklī servilisms)
- No franču serviette (servir 'apkalpot, klāt galdu'). (šķirklī servjete)
- No latīņu sessio 'sēdēšana'. (šķirklī sesija)
- No grieķu sphaleros 'nodevīgs, viltīgs' (minerāla daudzveidīgā izskata dēļ). (šķirklī sfalerīts)
- No grieķu sphaira 'lode'. (šķirklī sfēra)
- No grieķu sphinktēr 'žņaudzējs'. (šķirklī sfinkters)
- No grieķu schēma 'izskats, veids'. (šķirklī shēma)
- No grieķu sideros 'dzelzs'. (šķirklī siderīts)
- No grieķu sideros 'dzelzs'. (šķirklī sideroze)
- No franču cidre. (šķirklī sidrs)
- No franču syénite, kam pamatā grieķu Syēnē (pēc senēģiptiešu pilsētas Sunas (tagad Asuāna) nosaukuma, kur šāds minerāls sākotnēji iegūts). (šķirklī sienīts)
- Pēc Veronas mediķa Dž. Frakastoro 1530. gadā publicētās poēmas "Sifiliss jeb franču slimība" galvenā varoņa Sifila vārda, kam pamatā grieķu sys 'cūka' un philos 'draugs'. (šķirklī sifiliss)
- No viduslaiku latīņu signatura (signare 'apzīmēt, norādīt'). (šķirklī signatūra)
- No latīņu siccativus 'tāds, kas žāvē'. (šķirklī sikatīvs)
- Pēc amerikāņu zinātnieka Bendžamina Silimena (Benjamin Silliman, 1799–1864) vārda. (šķirklī silimanīts)
- No franču silhouette (pēc 18. gs. franču ministra Etjēna de Silueta vārda). (šķirklī siluets)
- Pēc vissenāko Velsas iedzīvotāju silūru nosaukuma. (šķirklī silūrs)
- Pēc holandiešu ķīmiķa Fransuā Silviusa de le Boes (François Sylvius de le Boe) vārda. (šķirklī silvīns)
- No grieķu symbiōsis (syn 'kopā' un bios 'dzīve, dzīvošana'). (šķirklī simbioze)
- Pēc vācu elektrotehniķa un uzņēmēja V. Zīmensa (W. Siemens) vārda. (šķirklī sīmenss)
- No symposium, kam pamatā grieķu simposion 'dzīres'. (šķirklī simpozijs)
- No grieķu symptōma 'sagadīšanās; gadījums; simptoms'. (šķirklī simptoms)
- No grieķu synodikos. (šķirklī sinodisks)
- No vācu syndiziert 'sindicēts'. (šķirklī sindicēt)
- No franču syndicat, kam pamatā latīņu syndicus, grieķu syndikos 'tāds, kas rīkojas ar kaut ko kopīgi'. (šķirklī sindikāts)
- No grieķu syndromē 'saplūšana, sablīvējums'. (šķirklī sindroms)
- No grieķu synekdochē. (šķirklī sinekdoha)
- No itāļu signora 'kundze'. (šķirklī sinjora)
- No itāļu signorina 'jaunkundze'. (šķirklī sinjorīna)
- No grieķu synodos 'satuvināšanās; sapulce, sanāksme'. (šķirklī sinode)
- No franču sinologie, kam pamatā latīņu Sina 'Ķīna' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī sinoloģija)
- No grieķu synoptikos 'tāds, kas pārskata visu reizē'. (šķirklī sinoptika)
- No latīņu sinus 'izliekums; dobums'. (šķirklī sinuss)
- No viduslejasvācu sipolle. (šķirklī sīpols)
- No latīņu sinus 'izliekums, dobums'. (šķirklī sinusīts)
- No japāņu sinto 'dievu ceļš'. (šķirklī sintoisms)
- No franču sinusoïde. (šķirklī sinusoīda)
- No franču système, kam pamatā grieķu systēma 'no daļām kopā saliktais, veselais'. (šķirklī sistēma)
- No franču scaphandre, kam pamatā grieķu skaphē 'laiva, laiviņa' un anēr (andros) 'vīrs'. (šķirklī skafandrs)
- No viduslejasvācu schade. (šķirklī skāde)
- No viduslejasvācu schaden. (šķirklī skādēt)
- No angļu Skye terrier pēc Hebridu salas Skajas (Skotijā) nosaukuma. (šķirklī skaiterjers)
- No senskandināvu skald. (šķirklī skalds)
- No latīņu scandalum. (šķirklī skandāls)
- No latīņu Scandia 'Skandināvija', kur šis elements tika 1879. gadā atklāts. (šķirklī skandijs)
- Aizguvums no viduslejasvācu schap. (šķirklī skapis)
- No angļu scout 'izlūks'. Organizācija radās Anglijā 1907. gadā, Latvijā pastāv no 1921. gada. (šķirklī skauts)
- No angļu skateboard 'skrituļdēlis'. (šķirklī skeitbords)
- No angļu sketch 'īss jautra satura dramatisks darbs'. (šķirklī skečs)
- No grieķu skepsis 'aplūkošana, pārdomāšana, šaubīšanās'. (šķirklī skepse)
- No vācu Skizze, kam pamatā grieķu schedios 'pie rokas esošs; improvizēts'. (šķirklī skice)
- No vācu Schreiber 'rakstītājs, rakstvedis'. (šķirklī skrīveris)
- No viduslejasvācu Schroder. (šķirklī skroderis)
- No viduslejasvācu krulle. (šķirklī skrulle)
- No krievu скумбрия, kam pamatā jaungrieķu skumbri (dsk. skumbriá). (šķirklī skumbrija)
- No angļu to slide 'slīdēt'. (šķirklī slaids)
- No vidusfranču slave 'slāvu' un grieķu philos 'mīlošs'. (šķirklī slavofils)
- No viduslejasvācu slūse. (šķirklī slūžas)
- No angļu slip 'slīdēt'. (šķirklī slips)
- No baltvācu smāden. (šķirklī smādēt)
- No grieķu smaragdos 'zaļš dārgakmens'. (šķirklī smaragds)
- No viduslejasvācu smede. (šķirklī smēde)
- No grieķu smēgma 'tīrīšanas līdzeklis'. (šķirklī smegma)
- No viduslejasvācu smoken, baltvācu smēken. (šķirklī smēķēt)
- No angļu smoke 'dūmi' un fog 'migla'. (šķirklī smogs)
- No angļu short message service jeb SMS 'īsu ziņu pakalpojums, dienests'. (šķirklī SMS)
- No angļu snob, kam pamatā latīņu sine nobilitas 'bez dižciltības'. (šķirklī snobs)
- No angļu snowbord 'sniega dēlis'. (šķirklī snovbords)
- No baltu valodām (lituānisms pēc J. Endzelīna uzskata). (šķirklī snuķis)
- No franču socialisme, kam pamatā latīņu socialis 'sabiedrisks, biedrisks' un latīņu sociare 'dalīties'. (šķirklī sociālisms)
- No angļu societas 'kopība, apvienība', latīņu socius 'biedrs, pavadonis'. (šķirklī socio-)
- Viduslaiku latīņu sodomia, pēc Bībelē minētās Sodomas pilsētas, kas tās iedzīvotāju grēcīgās un izvirtīgās dzīves dēļ tika nopostīta. (šķirklī sodomija)
- No latīņu sophisma, grieķu sophisma 'gudrs paņēmiens, viltība'. (šķirklī sofisms)
- Malajiešu soi, kam pamatā japāņu vārds. (šķirklī soja)
- No franču solidarité. (šķirklī solidaritāte)
- No latīņu solid(us) 'blīvs, biezs' un ol(eum) 'eļļa'. (šķirklī solidols)
- No latīņu solvere 'izšķīdināt' un grieķu lysis 'sadalīšana'. Latviešu izcelsmes ķīmiķis P. Valdens (1863–1957) ieviesa solvolīzes jēdzienu. (šķirklī solvolīze)
- No angļu soul music 'dvēseles mūzika'. (šķirklī soulmūzika)
- Saīsinājums no latīņu valodas teiciena sanus per aquam 'veselība caur ūdeni'. (šķirklī spa)
- No krievu сов(етское) хоз(яйство) 'padomju saimniecība'. (šķirklī sovhozs)
- Pēc Senās Romas vergu sacelšanās vadītāja, gladiatora Spartaka (Spartacus) vārda. (šķirklī spartakiāde)
- No latīņu spectrum 'aina, parādība' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī spektroskopija)
- Terminu spēlfilma ir ieviesis režisors Arvīds Krievs, padomju laikā šajā nozīmē lietoja terminu mākslas filma. (šķirklī spēlfilma)
- No latīņu spectrum 'aina, parādība' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī spektrometrs)
- Saīsinājums no angļu sun protection factor 'saules aizsardzības faktors'. (šķirklī SPF)
- No angļu speedometer. (šķirklī spidometrs)
- No angļu speedway. (šķirklī spīdvejs)
- No viduslejasvācu spēke. (šķirklī spieķis)
- No viduslejasvācu spīt 'īgnums, izsmiekls, aizvainojums'. (šķirklī spīts)
- No viduslaiku latīņu hospitale 'nabagu un slimnieku nams' otrās daļas – spitale. (šķirklī spitālība)
- No viduslejasvācu spōle. (šķirklī spole)
- Ata Kronvalda jaunvārds, kas ieviests ģermānisma spieģelis vietā. (šķirklī spogulis)
- No grieķu spondylos 'skriemelis'. (šķirklī spondilīts)
- No grieķu spondylos 'skriemelis'. (šķirklī spondiloze)
- No viduslejasvācu predikie, prediken, kam pamatā latīņu praedicāre 'publiski sludināt'. (šķirklī sprediķis)
- No latīņu stadium un grieķu stadion. (šķirklī stadija)
- No latīņu stadion. (šķirklī stadions)
- No latīņu staphylococcus, kam pamatā grieķu staphylē 'ķekars' un kokkos 'lodīte'. (šķirklī stafilokoki)
- No latīņu stagnare 'apstādināt'. (šķirklī stagnācija)
- No Doņeckas ogļrača A. Stahanova uzvārda. (šķirklī stahanovietis)
- No krievu сталинизм, kam pamatā šā režīma iedibinātāja valstsvīra Josifa Staļina (dzimuša Džugašvili; 1879–1953) uzvārds. (šķirklī staļinisms)
- No angļu standart. (šķirklī standarts)
- No itāļu stanza 'tērauda forma, istaba'. (šķirklī stance)
- No grieķu statikos 'stāvošs' un grieķu statikē 'mācība par svaru, līdzsvaru'. (šķirklī statika)
- No angļu tornado, spāņu tornada 'negaiss'. (šķirklī tornādo)
- No franču stage 'pārbaudes laiks; prakse'. (šķirklī stāžs)
- No angļu stand. (šķirklī stends)
- No no holandiešu steng 'kārts'. (šķirklī stenga)
- No grieķu stenos 'šaurs' un kardia 'sirds'. (šķirklī stenokardija)
- No grieķu stereos 'telpisks' un latīņu radius 'stars'. (šķirklī steradiāns)
- No grieķu stereo 'telpisks' un latīņu effectus 'iedarbība'. (šķirklī stereoefekts)
- No angļu Pound sterling. (šķirklī sterliņš)
- No angļu steroid. (šķirklī steroīdi)
- No grieķu stereos 'ciets' un -in, latīņu -ina 'ķīmisko savienojumu nosaukumu darināšanas izskaņa'. (šķirklī sterīni)
- No grieķu stigmatos 'dūriens, rēta, zīme'. (šķirklī stigma)
- No latīņu stilus 'runas veids, izklāsts, stils'. (šķirklī stilistika)
- No latīņu stipendium 'alga, maksa'. (šķirklī stipendija)
- No angļu stevedore. (šķirklī stividors)
- No angļu steward, stewardess. (šķirklī stjuarts)
- No grieķu valodas stoa pēc Atēnu portika, kurā mācīja filozofs Zēnons. (šķirklī stoicisms)
- No latīņu stolo (stolonis) 'saknes dzinums'. (šķirklī stolons)
- No norvēģu storting (stor 'liels' un ting 'padome'). (šķirklī stortings)
- No grieķu stōikos 'pie portika piederīgs' (stoa 'portiks'). (šķirklī stoiķis)
- No vācu stranden. (šķirklī strandēt)
- No grieķu stratēgos 'karavadonis'. (šķirklī stratēgs)
- No grieķu stratēgos 'karavadonis'. (šķirklī stratēģis)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu sphaira 'lode'. (šķirklī stratisfēra)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu sphaira 'lode'. (šķirklī stratosfēra)
- No streptokoki un latīņu caedere 'nogalināt, nonāvēt'. (šķirklī streptocīds)
- No grieķu streptos 'ķēdīte' un kokkos 'grauds'. (šķirklī streptokoki)
- No grieķu strychnos 'dzērvacis'. (šķirklī strihnīns)
- Pēc krievu grāfa Aleksandra Stroganova (Александр Григорьевич Строганов) vārda. (šķirklī stroganovs)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un grieķu schēma 'izskats, veids'. (šķirklī struktūrshēma)
- No itāliešu studio. (šķirklī studija)
- No latīņu sub 'zem, pie' un assistens (assistentis) 'tas, kas stāv klāt, kas palīdz'. (šķirklī subasistents)
- No latīņu sub 'zem, pie' un dominans (dominantis) 'valdošs'. (šķirklī subdominante)
- No latīņu sub 'zem, pie' un cutis 'āda'. (šķirklī subkutāns)
- No latīņu sub 'zem, pie' un borealis 'ziemeļu-' (Boreas 'ziemeļvēju dievs'). (šķirklī subboreāls)
- No latīņu sub 'zem, pie' un krievu ординатура, kam pamatā latīņu ordinator 'rīkotājs, kārtotājs'. (šķirklī subordinatūra)
- No latīņu sub 'zem, pie' un productus 'radīts, ražots'. (šķirklī subprodukti)
- No latīņu subsidium 'palīdzība'. (šķirklī subsidēt)
- No latīņu subsidium 'palīdzība'. (šķirklī subsīdija)
- No latīņu sub 'zem, pie' un compensatio 'līdzsvarošana, atlīdzināšana'. (šķirklī subkompensācija)
- No latīņu sub 'zem, pie', stratum 'segums, slānis' un grieķu sphaira 'lode'. (šķirklī substratosfēra)
- No latīņu subventio 'palīdzība'. (šķirklī subvencija)
- No japāņu sūdoku. (šķirklī sudoku)
- No latīņu sub 'zem, pie' un tangens (tangentis) 'tāds, kas pieskaras' (tangere 'skart'). (šķirklī subtangente)
- No latīņu suggestus 'izteikts priekšlikums, doma'. (šķirklī suģestija)
- No itāliešu succada. (šķirklī sukāde)
- No latīņu sulphur 'sērs' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī sulfīds)
- No arābu sultān 'vara; valdnieks'. (šķirklī sultāns)
- No arābu sunna 'izturēšanās, paradums'. (šķirklī Sunna)
- No latīņu superintendens (superintendentis) 'augstākais pārraugs'. (šķirklī superintendents)
- No latīņu super 'pār, virs' un viduslaiku latīņu realis 'priekšmetisks, vielisks'. (šķirklī superreālisms)
- No angļu supervision (to supervise 'uzraudzīt, pārraudzīt uzdevuma u. c. izpildi'). (šķirklī supervīzija)
- No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un vadāmība. (šķirklī supravadāmība)
- No franču sourdine, itāliešu sordina. (šķirklī surdīne)
- No latīņu surdus 'kurls' un camera 'velve; istaba'. (šķirklī surdokamera)
- No latīņu surdus 'kurls' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī surdologs)
- No latīņu surdus 'kurls' un grieķu technikos 'prasmīgs' (technē 'māksla, meistarība'). (šķirklī surdotehnika)
- No latīņu surdus 'kurls' un tulkojums. (šķirklī surdotulkojums)
- No latīņu surdus 'kurls' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī surdoloģija)
- No latīņu surdus 'kurls' un pedagoģija. (šķirklī surdopedagoģija)
- No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un vadītājs. (šķirklī supravadītājs)
- No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un vadītspēja. (šķirklī supravadītspēja)
- No latīņu suspendere 'uzkārt'. (šķirklī suspendēt)
- No itāliešu sottana 'garīdznieka tērps; brunči'. (šķirklī sutana)
- No ungāru valodas vārda. (šķirklī sutašs)
- No sanskrita sūtra 'pavediens'. (šķirklī sūtra)
- Vārds radies kā latvisks analogs angļu raw (food) 'dabisks, svaigs (ēdiens)'. (šķirklī svaigēšana)
- No viduslejasvācu swick 'tapiņa'. (šķirklī sviķis)
- No franču chansonnette 'dziesmiņa'. (šķirklī šansonete)
- No franču chanson 'dziesma'. (šķirklī šansons)
- No franču charade. (šķirklī šarāde)
- No franču chef-d'oeuvre. (šķirklī šedevrs)
- No franču chiffon 'lupata, skranda'. (šķirklī šifons)
- No holandiešu schellak. (šķirklī šellaka)
- No vācu Schindel. (šķirklī šindelis)
- No japāņu shiitake (shii 'koka Castanopsis cuspidata nosaukums' un take 'sēne'). (šķirklī šitake)
- No grieķu schizein 'saskaldīt', phrēn 'dvēsele, prāts'. (šķirklī šizofrēnija)
- No viduslejasvācu schere. (šķirklī šķēres)
- No viduslejasvācu schelm. (šķirklī šķelmis)
- No lejasvācu scindula. (šķirklī šķindelis)
- No viduslejasvācu schink(e) 'gurns, šķiņķis', vācu Schinken. (šķirklī šķiņķis)
- No viduslejasvācu schive. (šķirklī šķīvis)
- No vācu der Schlager. (šķirklī šlāgeris)
- No vācu der Schlich. (šķirklī šlihs)
- No poļu szlachta 'dzimta'. (šķirklī šļahta)
- No zviedru skjuts 'iejūgti rati'. (šķirklī šķūtis)
- No vācu die Schlacke, krievu шлак. (šķirklī šlaga)
- No vācu Schlag 'šķirne, suga; veids'. (šķirklī šlaka)
- No vācu der Schliff. (šķirklī šlifs)
- No vācu der Schlips. (šķirklī šlipse)
- No vācu der Schlauch. (šķirklī šļauka)
- No vācu der Schnauzer, kam pamatā die Schnauze 'purns'. (šķirklī šnaucers)
- No vācu der Schmutz 'netīrumi'. (šķirklī šmuce)
- No vācu der Schmuggel 'kontrabanda, spekulācija'. (šķirklī šmugulis)
- No vācu die Schnepfe. (šķirklī šnepe)
- Pēc leģendārā iekarošanas karu veterāna un Napoleona politikas piekritēja Nikolā Šovēna (Nicolas Chauvin) vārda. (šķirklī šovinisms)
- No krievu шпага, itāļu spada. (šķirklī špaga)
- No vācu der Spachtel. (šķirklī špaktele)
- No vācu die Sprotte 'brētliņa'. Latviešu valodā vārds aizgūts 19. gs. beigās, attiecinot uz žāvētām un eļļā sagatavotām brētliņām. (šķirklī šprote)
- No vācu der Spitzbube 'nelietis, blēdis; krāpnieks'. (šķirklī špicbuks)
- No vācu die Spitzen. (šķirklī špices)
- No vācu die Spritze, krievu шприц. (šķirklī šprice)
- No vācu izlokšņu stiemen 'dūmot'. (šķirklī štīme)
- No vācu die Schrift 'rokraksts; burti, raksts'. (šķirklī šrifts)
- No vācu der Schrott 'metāllūžņi'. (šķirklī šrots)
- No vācu der Stab. (šķirklī štābs)
- No vācu der Stamm 'celms, līnija'. (šķirklī štamms)
- No vācu die Stanze. (šķirklī štance)
- No vācu der Staat 'valsts'. (šķirklī štats)
- No viduslejasvācu schrage. (šķirklī šrāga)
- No angļu shrapnel, pēc izgudrotāja angļu artilērijas virsnieka Henrija Šrapnela (Henry Shrapnel, 1761–1842) vārda. (šķirklī šrapnelis)
- No vācu der Staat 'svinīgs tērps'. (šķirklī štāte)
- No vācu der Stecker. (šķirklī štekeris)
- No vācu der Stempel. (šķirklī štempelis)
- No vācu der Stöpsel. (šķirklī štepselis)
- No vācu der Stock. (šķirklī štoks)
- No vācu der Strich, krievu штрих. (šķirklī štrihs)
- No vācu die Strippe. (šķirklī štripe)
- No vācu studieren. (šķirklī študierēt)
- No vācu der Strumpfband. (šķirklī štrumbante)
- No vācu die Schublade. (šķirklī šūplāde)
- No arābu shūrā 'konsultācija; apspriede'. (šķirklī šura)
- No vācu der Schweizer. (šķirklī šveicars)
- No vācu die Schwägerin. (šķirklī švāģeriene)
- No literārā varoņa Švauksta vārda R. un M. Kaudzīšu romānā "Mērnieku laiki". (šķirklī švauksts)
- No angļu markas Tabasco, kam pamatā šādas šķirnes piparu nosaukums. (šķirklī tabasko)
- No latīņu tabula 'dēlis'. (šķirklī tabele)
- No angļu tabloid. (šķirklī tabloīds)
- No latīņu tabula 'dēlis, galds'. (šķirklī tabula)
- Tautas pašnosaukums tadžik. (šķirklī tadžiki)
- Internacionāls aizguvums no persiešu valodas. (šķirklī tahta)
- No holandiešu takelage, vācu Takelage. (šķirklī takelāža)
- No grieķu tachys (tacheos) 'ātrs' un kardia 'sirds'. (šķirklī tahikardija)
- No grieķu taxis 'kārtība' un derma 'āda'. (šķirklī taksidermija)
- Rakstnieka Z. Skujiņa ieteikts jaunvārds. (šķirklī tālrāde)
- No gruzīnu tamadá. (šķirklī tamada)
- No grieķu thanatos 'nāve' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī tanatoloģija)
- No angļu tandem. (šķirklī tandēms)
- No senebreju talmūd 'mācība'. (šķirklī Talmūds)
- No latīņu tangens 'tāds, kas pieskaras'. (šķirklī tangenss)
- No viduslejasvācu tappe. (šķirklī tapa)
- No itāļu tara 'zudums, noplūde', kam pamatā arābu tarha 'atskaitījums'. (šķirklī tara)
- No krievu таран, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī tarāns)
- No vācu die Tastatur (Taste 'taustiņš, poga'). (šķirklī tastatūra)
- No japāņu valodas vārda ar burtisku nozīmi 'salikšana, tas, kas tiek salikts'. (šķirklī tatami)
- No itāļu taverna, latīņu taberna 'būdiņa'. (šķirklī taverna)
- No franču théisme, kam pamatā grieķu theos 'dievs'. (šķirklī teisms)
- Pēc Tekilas (Tequila) pilsētas Halisko pavalstī Meksikas rietumos, kur atrodas lielākās šī dzēriena ražotnes. (šķirklī tekila)
- J. Endzelīna jaunvārds (1940. g.), lai aizstātu aizguvumu rene. (šķirklī tekne)
- No angļu taekwondo, kam pamatā korejiešu thekvondo 'kājas un rokas ceļš'. (šķirklī tekvondo)
- No grieķu tele 'tālu' un skopein 'redzēt; skatīties'. (šķirklī teleskops)
- No viduslejasvācu telt 'telts'. Vārds latviešu valodā aizgūts pirms 17. gs. (šķirklī telts)
- Latīņu tendere 'virzīt, censties'. (šķirklī tendence)
- No angļu tender. (šķirklī tenderis)
- No latīņu tendere 'virzīt, censties'. (šķirklī tendēt)
- No grieķu theos 'dievs' un brōma 'mielasts'. (šķirklī teobromīns)
- No grieķu theos 'theos' un dikē 'tiesības, taisnīgums'. (šķirklī teodiceja)
- No grieķu theos 'dievs' un gonē 'dzimšana'. (šķirklī teogonija)
- No grieķu theos 'dievs' un kratos 'vara'. (šķirklī teokrātija)
- No grieķu theos 'dievs' un logos 'mācība, prāts'. (šķirklī teoloģija)
- Grieķu theōrēma, kur theōrein 'apskatīt, apdomāt'. (šķirklī teorēma)
- No grieķu theos 'dievs' un sophia 'gudrība'. (šķirklī teozofija)
- No itāliešu terra cotta 'apdedzināta zeme'. (šķirklī terakota)
- No franču, angļu terrarium, kam pamatā latīņu terra 'zeme' (pēc vārda aquarium parauga). (šķirklī terārijs)
- No viduslejasvācu teren, teeren 'lietot, patērēt; ēst'. (šķirklī tērēt)
- No latīņu tertiarius 'tāds, kas veido vienu trešdaļu'. (šķirklī terciārs)
- No latīņu terminare 'tas, kas veido robežu'. (šķirklī terminators)
- No angļu test 'pārbaude'. (šķirklī tests)
- Pēc serbu izcelsmes amerikāņu izgudrotāja N. Teslas (1856–1943) vārda. (šķirklī tesla)
- Latīņu thesaurus, no grieķu thēsauros 'dārglietu krātuve, krājumi'. (šķirklī tēzaurs)
- No grieķu typhlos 'akls' un pedagoģija. (šķirklī tiflopedagoģija)
- No grieķu typhus 'dūmi; apziņas aptumšošanās'. (šķirklī tīfs)
- No holandiešu tijk. (šķirklī tiks)
- No spāņu tilde 'zīme, kas virs burta n apzīmē mīkstinājumu'. (šķirklī tilde)
- No angļu teenager (-teen 'salikteņa daļa skaitļiem no 13 (thirteen) līdz 19 (nineteen)' un -age 'vecums'). (šķirklī tīneidžers)
- No grieķu typos 'nospiedums' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī tipogrāfija)
- No grieķu typos 'forma, paraugs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī tipoloģija)
- No franču tirade. (šķirklī tirāde)
- No franču thyroxine, kam pamatā grieķu thyreos 'vairogs' un oxys 'skābs, kodīgs'. (šķirklī tiroksīns)
- No grieķu typos 'nospiedums, paraugs'. (šķirklī tips)
- No uzņēmuma dibinātāja Toijodas (Toyoda) uzvārda. (šķirklī toijota)
- No latīņu tonsillitis (tonsilla 'mandele'). (šķirklī tonsilīts)
- No vācu Topinambur, franču topinambour, kam pamatā indiāņu topinambu (cilts nosaukums). (šķirklī topinambūrs)
- No grieķu topos 'vieta, apvidus' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī topogrāfija)
- No sengrieķu topos 'vieta, apvidus' un onyma 'vārds, nosaukums'. (šķirklī toponīms)
- No angļu tomahawk, kam pamatā pouhatanu (Ziemeļamerikas indiāņu) tamahaak 'cirvis'. (šķirklī tomahauks)
- Pēc skandināvu pērkona dieva Tora vārda. (šķirklī torijs)
- Latīņu torpedo 'elektriskā raja (zivs)'. (šķirklī torpēda)
- No angļu toaster (toast 'grauzdiņš'). (šķirklī tosteris)
- No angļu totemism, kam pamatā indiāņu valodas vārds ototeman 'viņa ģints'. (šķirklī totēmisms)
- No angļu totem, kam pamatā indiāņu valodas vārds. (šķirklī totēms)
- Pēc angļu dabaszinātnieka Džona Tradeskanta (John Tradescant) vārda. (šķirklī tradeskancija)
- No latīņu traditio 'nodošana tālāk'. (šķirklī tradīcija)
- No grieķu tragōidia (tragos 'āzis' un ōidē 'dziesma'). (šķirklī traģēdija)
- No grieķu tracheia (artēria) 'elpvads' un tomē 'griezums'. (šķirklī traheotomija)
- No grieķu trachōma (trachys 'nelīdzens, grubuļains'). (šķirklī trahoma)
- No angļu transcendentalism, kam pamatā latīņu transcendentalis, transcendere 'pāriet; pāriet robežu'. (šķirklī transcendentālisms)
- No latīņu transformatio 'pārveidošana, pārvēršana'. (šķirklī transformācija)
- No vācu Transformator, kam pamatā latīņu transformare 'pārveidot'. (šķirklī transformators)
- No latīņu transmissio 'pārsūtīšana, nodošana'. (šķirklī transmisija)
- No franču transparent, kam pamatā latīņu transparere 'spīdēt cauri'. (šķirklī transparents)
- No latīņu transplantare 'pārstādīt'. (šķirklī transplantācija)
- No latīņu transplantare 'pārstādīt'. (šķirklī transplantēt)
- No latīņu transportare 'pārnest, pārvest, nogādāt'. (šķirklī transportēt)
- No franču transport, kam pamatā latīņu transportare 'pārnest, pārvest, nogādāt'. (šķirklī transports)
- No franču trapèze, kam pamatā grieķu trapézion 'galdiņš'. (šķirklī trapece)
- No angļu trapper, trap 'slazds'. (šķirklī trapers)
- No franču transparent, kam pamatā latīņu transparere 'spīdēt cauri'. (šķirklī transparents)
- No holandiešu trap. (šķirklī traps)
- No vācu Trasse, kam pamatā franču trace 'pēdas'. (šķirklī trase)
- No franču trace 'pēdas' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī trasoloģija)
- No angļu trade 'amats, profesija' un union 'savienība, apvienība'. (šķirklī tredjūnija)
- No angļu trade-unionism. (šķirklī tredjūnisms)
- No angļu track 'pēdas, ceļš'. (šķirklī treks)
- No itāļu tremolare, kam pamatā latīņu tremulus 'drebošs'. (šķirklī tremolēt)
- No grieķu trias (triados). (šķirklī triāde)
- No angļu triathlon, kas veidots pēc grieķu pentathlon (pentatlons) 'pieccīņa' parauga. (šķirklī triatlons)
- No franču tribunal, kam pamatā latīņu tribunal 'paaugstinājums tiesneša, karavadoņa u.tml. krēslam'. (šķirklī tribunāls)
- No latīņu triennālis 'trīsgadīgs'. (šķirklī triennāle)
- No latīņu tribus (tribuere 'dalīt'). (šķirklī triba)
- No franču tricotage (tricoter 'adīt'). (šķirklī trikotāža)
- No latīņu trichordum, grieķu trichordon. (šķirklī trihords)
- J. Langes darināts vārds ar nozīmi 'izsūtījums' (1772. g.), kuru G. F. Stenders ievietojis savā vārdnīcā "Lettisches Lexicon" (1789. g.) un kurš plašāk ieviesies un nostiprinājies valodā kopš 19. gs. 70. gadiem, kad to lietoja "Baltijas Vēstnesis", bet jo īpaši ar Raiņa darbiem. (šķirklī trimda)
- No angļu trimmer (to trim 'sakārtot, pielīdzināt'). (šķirklī trimmeris)
- No angļu triode, kam pamatā tri- un (electr)ode 'elektrods'. (šķirklī triode)
- No grieķu tri- un nomē 'daļa'. (šķirklī trinoms)
- No latīņu de un nomen 'nomens'. (šķirklī denomināls)
- Vārds latviešu valodā varētu būt ienācis ap 2010. gadu, lai aizstātu aizguvumu frīkbaiks. (šķirklī ērmritenis)
- No grieķu homos 'tāds pats, vienāds, līdzīgs' un onyma 'vārds'. (šķirklī homonīms)
- No itāliešu 16. gs. matemātiķa Dž. Kardāno (G. Cardano, 1501–1576) vārda. (šķirklī kardāns)
- No latīņu condicionalis 'nosacīts'. (šķirklī kondicionālis)
- No latīņu consonans (consonantis) 'saskanīgs, līdzskanošs'. (šķirklī konsonants)
- No krievu маховик (мох 'sūnas'). Praksē visai bieži šo vārdu lieto ar patskani a patskaņa o vietā: makavice. (šķirklī makovice)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs'. (šķirklī neirīts)
- No latīņu solvere 'izšķīdināt'. Latviešu izcelsmes ķīmiķis P. Valdens (1863–1957) pētīja ap 50 neūdens šķīdinātājus un ieviesa solvatācijas jēdzienu. (šķirklī solvatācija)
- No vācu die Tasche 'soma; kabata'. (šķirklī taša)
- No grieķu tauto 'tas pats' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī tautoloģija)
- No vidusaugšvācu sigel 'zīmogs', kam pamatā latīņu sigillum 'zīmoga nospiedums'. (šķirklī zieģelis)
- Vārds vegāns tika atvasināts no vārda "veģetārietis" (angļu: vegetarian) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija (Elsie Shrigley) un Donalds Vatsons (Donald Watson) Apvienotajā Karalistē dibināja Vegānu biedrību, viņi bija neapmierināti, ka vārds "veģetārisms" tiek saistīts ar piena produktu lietošanu. Viņi savienoja vārda vegetarian pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu vegan. (šķirklī vegāns)
- No leģendas par to, ka aizliegtais auglis (ābols) iestrēdzis Ādamam rīklē. (šķirklī ādamābols)
- No angļu adrenaline, kam pamatā latīņu ad 'pie' un renalis 'nieru- '. (šķirklī adrenalīns)
- No krievu академик, vācu Akademiker. (šķirklī akadēmiķis)
- No franču accordéon, vācu Akkordeon. (šķirklī akordeons)
- No latīņu (al)cohol (dehyd)rogenatum 'alkohols, kurā nav ūdeņraža'. (šķirklī aldehīdi)
- No viduslaiku latīņu almanachus, kam pamatā arābu al-manāh 'kalendārs'. (šķirklī almanahs)
- No grieķu anabaptizein 'atkārtoti iegremdēt, pārkristīt'. (šķirklī anabaptisti)
- No angļu argon, kam pamatā grieķu argos 'nedarbīgs, bez enerģijas'. (šķirklī argons)
- No franču autoriser 'atļaut', kam pamatā attiecīgais latīņu vārds. (šķirklī autorizēt)
- No franču hasard 'gadījums; risks'. (šķirklī azarts)
- No senkrievu божиться 'piesaukt Dieva vārdu, dievoties'. (šķirklī bažīties)
- No itāļu bella donna 'skaista sieviete'. (šķirklī beladonna)
- No krievu valodas блин. (šķirklī bliņa)
- No lejasvācu brandewīn. (šķirklī brandavīns)
- No angļu bridge. (šķirklī bridžs)
- Sākotnējā nozīme šim vārdam bija 'uztūkums, augonis'. Pašreizējā nozīme ar izteikti negatīvu stilistisku nokrāsu radusies padomju laikā. (šķirklī budzis)
- No franču boulevard. (šķirklī bulvāris)
- No latīņu caerimonia 'godbijība, kulta rituāls'. (šķirklī ceremonija)
- Pēc šīs teorijas izstrādātāja, angļu dabaspētnieka Č. Darvina vārda. (šķirklī darvinisms)
- No latīņu decima 'desmitā'. (šķirklī decima)
- No franču délicat, kam pamatā latīņu delicatus. (šķirklī delikāts)
- No grieķu diabētēs 'sifons', kam pamatā diabainen 'iet cauri'. (šķirklī diabēts)
- No angļu deejay. (šķirklī dīdžejs)
- No latīņu differentia 'atšķirība'. (šķirklī diference)
- No latīņu dictio 'izruna'. (šķirklī dikcija)
- No angļu dinosaur, kam pamatā ir grieķu deinos 'briesmīgs' un sauros 'ķirzaka'. (šķirklī dinozaurs)
- No vācu Dyn, franču dyne, kam pamatā grieķu dynamis 'spēks'. (šķirklī dins)
- No angļu diode, kam pamatā grieķu di(s) 'divreiz' un saīsinājums no (electr)ode. (šķirklī diode)
- No latīņu disponere 'izvietot, sadalīt'. (šķirklī disponēt)
- No dis- un proporcija. (šķirklī disproporcija)
- No angļu drag. (šķirklī draga)
- No A. Kronvalda darinājuma dzejols (1868. g.). (šķirklī dzejolis)
- No vācu Eugenik, kam pamatā grieķu eugenēs 'dižciltīgs, labas sugas'. (šķirklī eigēnika)
- No latīņu fibra 'šķiedra'. (šķirklī fibroma)
- No franču gavotte, provansiešu gavoto 'Alpu kalniešu – gavotu deja'. (šķirklī gavote)
- No franču guillotine, kam pamatā franču ārsta Ž. Giljotēna uzvārds, pēc kura priekšlikuma radīta šī ierīce. (šķirklī giljotīna)
- No vācu Glyzinie, kam pamatā grieķu glykys 'salds'. (šķirklī glicīnija)
- Latviešu valodā sākts lietot 18. gs. ar nozīmi 'lasīt pratējs, kam pieder kāda grāmata' (K. Karulis). (šķirklī grāmatnieks)
- No vācu Grand. (šķirklī grants)
- No itāļu grandioso. (šķirklī grandiozs)
- Pēc angļu anatoma N. Haimora (Nathaniel Highmore, 1613–1685) uzvārda. (šķirklī haimorīts)
- No latīņu herba 'augs' un caedere 'nonāvēt'. (šķirklī herbicīds)
- No angļu hydride, no hydr(ogen) 'ūdeņradis'. (šķirklī hidrīds)
- No angļu hot dog 'karsts suns'. (šķirklī hotdogs)
- No spāņu hidalgo. (šķirklī idalgo)
- No latīņu inspector 'novērotājs, uzraudzītājs'. (šķirklī inspektors)
- No japāņu kami 'dievs' un kaze 'vējš'. (šķirklī kamikadze)
- No franču caramel, kam pamatā spāņu, portugāļu caramelo 'dedzināts cukurs'. (šķirklī karamele)
- No latīņu cardinalis 'galvenais'. (šķirklī kardināls)
- No franču cache-pot (cacher 'slēpt' un pot 'pods'). (šķirklī kašpo)
- No angļu clearing 'izlīdzinājums'. (šķirklī klīrings)
- No čehu knedlík, vācu Knödel. (šķirklī knēdelis)
- No latīņu Cola, kam pamatā vārds no afrikāņu valodām. (šķirklī kola)
- No vācu Kommandierung. (šķirklī komandējums)
- Pēc ķīniešu filozofa Kuna Fudzi (551–479. p.m.ē.) latinizētā vārda Confucius. (šķirklī konfūcisms)
- No grieķu koryphaios 'vadonis, galvenais'. (šķirklī korifejs)
- No poļu ksiądz. (šķirklī ksendzs)
- No franču coulisse 'grope, slīdne' (couler 'slīdēt'). (šķirklī kulise)
- No krievu курсант, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī kursants)
- No vācu chemisch, kam pamatā viduslaiku latīņu (al)chimius. (šķirklī ķīmisks)
- No vācu Laktation, kam pamatā latīņu lactare 'dot pienu'. (šķirklī laktācija)
- No angļu zinātnieka Dž. Listera (Joseph Lister, 1827–1912) vārda. (šķirklī listerioze)
- No latīņu lubricare 'padarīt slidenu'. (šķirklī lubrikators)
- No itāļu maccaroni (tagad raksta maccheroni). (šķirklī makaroni)
- No latīņu membrāna 'ādiņa'. (šķirklī membrāna)
- No grieķu mesos 'vidējais' un phyton 'augs'. (šķirklī mezofīti)
- No grieķu mesos 'vidējais' un lithos 'akmens'. (šķirklī mezolīts)
- No grieķu myelos '(kaulu) smadzenes'. (šķirklī mielīts)
- No latīņu mille 'tūkstotis' un sekunde. (šķirklī milisekunde)
- No grieķu monarchos (monos 'vienīgi' un archein 'valdīt'). (šķirklī monarhs)
- No grieķu monotonos 'vienveidīgs' (mono- un tonos 'tonis'). (šķirklī monotons)
- No igauņu pajalaud 'dēlis pie bīdāma loga'. (V. Zeps) (šķirklī paloda)
- No grieķu parasitos 'tāds, kas ēd pie sveša galda; liekēdis'. (šķirklī parazīts)
- No franču paysage (pays 'apvidus, zeme'). (šķirklī peizāža)
- No angļu penicillin, kam pamatā latīņu penicillus 'ota' (nosaukums veidots pēc šo sēņu sarveida formas). (šķirklī penicilīns)
- No latīņu perforatio 'caurduršana'. (šķirklī perforācija)
- No latīņu perforare 'caurdurt'. (šķirklī perforators)
- Saīsinājums no angļu personal identification number. (šķirklī PIN)
- No angļu pointer, kam pamatā vārds to point 'norādīt'. (šķirklī pointers)
- No angļu pot 'pods' un ash 'pelni'. Nosaukums radās no sākotnējās ieguves tehnoloģijas – potašu sākumā ieguva no lapu koku pelniem, tos podā aplejot ar ūdeni un iegūto sārmu iztvaicējot. (šķirklī potaša)
- No latīņu praedicatum. (šķirklī predikāts)
- No franču prédisposition. (šķirklī predispozīcija)
- No latīņu praeludium, kam pamatā prae 'pirms' un ludus 'spēle'. (šķirklī prelūdija)
- No angļu presentation, latīņu praesentatio 'priekšā stādīšana'. (šķirklī prezentācija)
- No vācu Pudel. (šķirklī pūdelis)
- No vācu Rang, franču rang 'rinda'. (šķirklī rangs)
- No franču ravelin, kam pamatā latīņu ravelere 'atdalīt'. (šķirklī ravelīns)
- Aizguvums no viduslejasvācu reddel. (šķirklī redeles)
- No latīņu re 'jaun-, atkal-' un demarcatio 'norobežošana'. (šķirklī redemarkācija)
- No vācu Reederei, kam pamatā holandiešu reeden 'izrīkot, sagatavot'. (šķirklī rēdereja)
- No franču redoute. (šķirklī redute)
- No viduslaiku latīņu recommendatio. (šķirklī rekomendācija)
- No viduslaiku latīņu recommendare. (šķirklī rekomendēt)
- No franču reproducteur, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī reproduktors)
- No vācu Revident. (šķirklī revidents)
- No franču roulade. (šķirklī rolāde)
- No viduslejasvācu rūm. (šķirklī rūme)
- No vācu Sekans, kam pamatā latīņu secans 'tāds, kas šķeļ'. (šķirklī sekanss)
- No vācu Seminar, kam pamatā latīņu seminarium 'dēstu audzētava'. (šķirklī seminārs)
- Pēc Noas vecākā dēla Šema jeb Sēma vārda. (šķirklī semīti)
- No viduslejasvācu scharn(e). (šķirklī skārnis)
- No senkrievu valodas скупь. (šķirklī skopiķis)
- No angļu soul 'dvēsele'. (šķirklī souls)
- No ģermāņu (augšvācu) valodas. (šķirklī spelte)
- No krievu спирт, kam pamatā latīņu spiritus 'elpa, dzīvības spēks, gars'. (šķirklī spirts)
- No grieķu stereo 'ciets, masīvs' un typos 'nospiedums'. (šķirklī stereotipija)
- No viduslaiku latīņu subordinatio 'pakārtošana'. (šķirklī subordinācija)
- No vācu Schären, kam pamatā zviedru skär 'klints'. (šķirklī šēra)
- No vācu der Schwager, daudzskaitlī die Schwäger. (šķirklī švāģeris)
- Pēc šīs šķirnes radītāja – šveiciešu botāniķa un franču valodas skolotāja Trebū (Treboux) – uzvārda. (šķirklī trebū)
- No grieķu trēmatodēs 'tāds, kam ir atvere' (trēma 'atvere'). (šķirklī trematodes)
- No latīņu via 'ceļš' un ductus 'novadīšana'. (šķirklī viadukts)
- No sengrieķu zōon 'dzīvnieks' un grieķu benthos 'dziļums'. (šķirklī zoobentoss)
- No franču jacquard 'žakardmašīna' pēc izgudrotāja Ž. M. Žakāra (J. M. Jacquard) uzvārda. (šķirklī žakardaudums)
- No franču (crêpe) Georgette pēc franču šuvējas Žoržetes de Laplānas (Georgette de la Plante) vārda. (šķirklī žoržets)
- No vācu spitz 'smails; dzēlīgs'. (šķirklī spics)
- No itāļu moderato. (šķirklī moderato)
- No latīņu triti(cum) 'kvieši' un (se)cale 'rudzi'. (šķirklī tritikāle)
- No vietvārda Tulare (ASV, Kalifornijas štatā) un grieķu haima 'asinis'. (šķirklī tularēmija)
- No franču turban, kam pamatā persiešu dulbend 'muslīns'. (šķirklī turbāns)
- No franču turbine, latīņu turbineus 'virpuļveida'. (šķirklī turbīna)
- No latīņu turgere 'būt piebriedušam, uztūkušam'. (šķirklī turgors)
- No krievu valodas тусовать. (šķirklī tusēt)
- No angļu tweed. (šķirklī tvīds)
- No angļu under 'zem', resp attiecīgajā izlasē var piedalīties jaunieši, kas vēl nav sasnieguši attiecīgā apzīmējumā norādīto vecumu. (šķirklī U)
- No šīs tautas pašnosaukuma udehe. (šķirklī udehi)
- No angļu ufology, kas radies no abreviatūras UFO – unidentified flying object 'neidentificēts lidojošais objekts' (latviešu valodā abreviatūra NLO). (šķirklī ufoloģija)
- No latīņu ultimatum, kam pamatā vārds ultimate 'tuvoties beigām, beigties'. (šķirklī ultimāts)
- No vācu Ultramarin, kam pamatā viduslaiku latīņu ultramarinus 'aizjūras' (izejvielas krāsvielai ieveda no aizjūras valstīm). (šķirklī ultramarīns)
- No poļu ulan, kam pamatā turku valodas vārds. (šķirklī ulāns)
- No vācu Hunger 'bads' un Kummer 'bēdas; raizes; rūpes'. (šķirklī umurkumurs)
- Viduslaiku mediķa Paracelza (1493–1541) darināts vārds no latīņu unda 'vilnis'. (šķirklī undīne)
- No viduslaiku latīņu unificare, kam pamatā latīņu uni 'viens' un facere 'darīt'. (šķirklī unificēt)
- No franču unification, kam pamatā latīņu uni 'viens' un facere 'darīt'. (šķirklī unifikācija)
- No franču uniforme, kam pamatā latīņu uniformis 'vienveidīgs'. (šķirklī uniforma)
- No latīņu valodas vārda universitatis 'kopums' sākumdaļas un vārda olimp(iāde) izskaņas. (šķirklī universiāde)
- No evenku valodas. (šķirklī untas)
- No sanskrita upaniṣad 'sēdēt blakus'. (šķirklī upanišadas)
- No grieķu ouranos 'debess'. (šķirklī urāns)
- No grieķu ouron 'urīns' un latīņu genitalia 'dzimumorgāni'. (šķirklī uroģenitāls)
- No latīņu uni 'viens' un viduslaiku latīņu polaris, kam pamatā grieķu polos 'ass; pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī unipolārs)
- No lejasvācu forken 'ar dakšām celt, durt'. (šķirklī urķēt)
- No vācu Urologie, kam pamatā grieķu ouron 'urīns' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī uroloģija)
- No angļu Utopia, kam pamatā grieķu u 'ne, nē' un topos 'vieta' ('vieta, kuras nav') vai arī grieķu eu 'labi' un topos 'vieta' (t. i., labklājības zeme) – pēc 16. gs. angļu domātāja T. Mora grāmatas nosaukuma. (šķirklī utopija)
- No vācu Utilitarismus, kam pamatā latīņu utilitas 'derīgs, izdevīgums'. (šķirklī utilitārisms)
- No franču utilisation, kam pamatā latīņu utilis 'derīgs'. (šķirklī utilizācija)
- No zviedru utrop vai lejasvācu ūtrōp. (šķirklī ūtrupe)
- No vācu frischen 'atsvaidzināt'. (šķirklī uzfrišināt)
- No holandiešu monsterrol 'kuģa personāla saraksts'. (šķirklī uzmunsturēt)
- No holandiešu monsterrol 'kuģa personāla saraksts'. (šķirklī uzmunsturēties)
- No latīņu usus 'lietojums, paradums'. (šķirklī ūzuss)
- No senskandināvu vađmāl 'rupjš vilnas audums'. (šķirklī vadmala)
- No lībiešu vagār 'muižas darbu uzraugs'. (šķirklī vagars)
- No dibinātāja Muhammeda ibn Abdelvahāba (1703–1787) vārda. (šķirklī vahābisms)
- No grieķu stihos 'rinda'. (šķirklī vārsma)
- No lejasvācu vastellāvent, fastelauendt 'gavēņa priekšvakars'. (šķirklī Vastlāvji)
- No vācu die Waschschüssel. (šķirklī vašbļoda)
- Pēc 18. gs. papīrfabrikas īpašnieka, angļa Džeimsa Vatmana (James Whatman, 1702–1759) uzvārda. (šķirklī vatmaņpapīrs)
- Pēc skotu izgudrotāja un inženiera Džeimsa Vata (James Watt, 1736–1819) uzvārda. (šķirklī vats)
- No angļu izsauksmes vārda wow. (šķirklī vau)
- No sanskrita vēda 'zināšanas, zināšanu krātuve'. (šķirklī vēdas)
- No senslāvu вет- 'padome', krievu Вече. (šķirklī veče)
- No angļu vegetarian, kam pamatā latīņu vegetus 'ziedošs, veselīgs, saprātīgs, svaigs, mundrs'. (šķirklī veģetārietis)
- No viduslejasvācu wegge 'neliels kviešu maizes klaipiņš'. (šķirklī veģis)
- Ata Kronvalda ieteikts vārds. (šķirklī veids)
- Jura Alunāna jaunvārds (ap 1860. g.), kas darināts pēc lietuviešu veĩkalas 'darbs, darbība' parauga ar nozīmi 'darbība, darījums, darīšanas'. Mūsdienu nozīmi vārds ieguvis 19. gadsimta beigās. (šķirklī veikals)
- No angļu vārda wakeboard, kur wake 'ķīlis' un board 'dēlis'. (šķirklī veikbords)
- No franču vélocipède, kam pamatā latīņu velox 'ātrs' un pes 'kāja, pēda'. (šķirklī velosipēds)
- No viduslejasvācu welve. (šķirklī velve)
- No itāļu vendetta. (šķirklī vendeta)
- No angļu veranda(h). (šķirklī veranda)
- No viduslejasvācu vērdink 'ceturtdaļa markas'. Aizguvums minēts 17. gs. literatūrā. (šķirklī vērdiņš)
- No franču vérification, kam pamatā latīņu verus 'patiess, īsts' un facere 'darīt'. (šķirklī verificēšana)
- No angļu verdict, kam pamatā latīņu vere dictum 'pareizi teikts'. (šķirklī verdikts)
- No franču vernissage 'lakošana', nosaukums cēlies no mākslinieku paraduma dienu pirms izstādes atklāšanas pārklāt gleznas ar laku. (šķirklī vernisāža)
- No latīņu ventilator 'vēdinātājs'. (šķirklī ventilators)
- No latīņu versus 'vārsma' un facio 'veidoju'. (šķirklī versifikācija)
- No viduslejasvācu werven. (šķirklī vervēt)
- No latīņu veterināria 'dzīvnieku ārstēšana'. (šķirklī veterinārija)
- No latīņu veterinārius 'mājdzīvnieku ārsts'. (šķirklī veterinārs)
- Ata Kronvalda darināts jaunvārds. (šķirklī vēsture)
- No latīņu vice '(kā) vietā, uzdevumā'. (šķirklī vice-)
- No latīņu videō 'redzu' un grieķu thēkē 'glabātava'. (šķirklī videotēka)
- No latīņu videō 'redzu'. (šķirklī video)
- No viduslejasvācu vīge. (šķirklī vīģe)
- No angļu weekend, kam pamatā week 'nedēļa' un end 'beigas, noslēgums'. (šķirklī vīkends)
- No senskandināvu vikingr. (šķirklī vikingi)
- Interneta projektu izstrādātāja Lerija Sangera (Larry Sanger) radīts vārds, saliktenis no wiki (kam pamatā havajiešu wikiwiki 'ātri') un angļu enciklopedia 'enciklopēdija'. (šķirklī Vikipēdija)
- No holandiešu wimpel. (šķirklī vimpelis)
- Pēc amerikāņu ieroču fabrikanta Olivera Fišera Vinčestera (Oliver Fisher Winchester, 1810–1880) uzvārda. (šķirklī vinčesters)
- No angļu windsurfing. (šķirklī vindsērfings)
- No viduslejasvācu winnen. J. Endzelīns šā vārda vietā ieviesa latviskas cilmes vārdu laimēt. (šķirklī vinnēt)
- No viduslejasvācu wīrōk. (šķirklī vīraks)
- No viduslejasvācu winst, kura vietā J. Endzelīns ieviesa jaunvārdu laimests. (šķirklī vinnests)
- No vācu Virbulenz, latīņu virulentus 'indīgs'. (šķirklī virulence)
- No angļu whisky, kam pamatā gēlu uisge (beatha) '(dzīvības) ūdens'. (šķirklī viskijs)
- No latīņu virulentus 'indīgs'. (šķirklī virulents)
- Tirdzniecības nosaukums Vistra. (šķirklī vistra)
- No latīņu vita 'dzīve, dzīvība' un amīns (sākotnēji uzskatīja, ka vitamīni satur aminoskābes). (šķirklī vitamīns)
- Iespējams, ka sausseržu latīniskais nosaukums radies par godu Ādamam Loniceram – ārstam un dabas pētniekam, kā arī traktāta 'Naturalis Historae Opus Novum' autoram. (šķirklī vīteņsausserdis)
- No latīņu vivarium 'zvēru dārzs, medību parks', kam pamatā latīņu vivus 'dzīvs'. (šķirklī vivārijs)
- No latīņu vivus 'dzīvs' un sectio 'uzšķēršana'. (šķirklī vivisekcija)
- No latīņu visus 'redzēts, apskatīts'. (šķirklī vīza)
- No latīņu visio, videre 'redzēt'. (šķirklī vīzija)
- No franču vaudeville. (šķirklī vodeviļa)
- No poļu wojewodztwo. (šķirklī vojevodiste)
- Latīņu vocabulum 'nosaukums, vārds'. (šķirklī vokābuls)
- No franču volant 'lidojošs'. (šķirklī volāns)
- No holandiešu wrak. (šķirklī vraks)
- No angļu voodoo, vestindiešu voudou. (šķirklī vudū)
- Pēc romiešu uguns un kalējmākslas dieva Vulkāna vārda. (šķirklī vulkāns)
- No krievu запорожец 'aizkrācietis; Zaporižjas iedzīvotājs'. (šķirklī zaporožecs)
- No grieķu sandalion (sandalon 'koka kurpe'). (šķirklī zandales)
- No viduslejasvācu selle 'biedrs, amatmeistara palīgs'. (šķirklī zellis)
- No viduslejasvācu sēgel 'bura'. (šķirklī zēģele)
- No viduslejasvācu sēgeln 'burāt'. (šķirklī zēģelēt)
- No vācu Selterswasser 'Zeltersas ūdens'. (šķirklī zelteris)
- No franču zénith, viduslaiku latīņu cenit, kam pamatā arābu samt (ar-ra's) 'virziens; ceļš (virs galvas)'. (šķirklī zenīts)
- 19. gs. darinājums pēc krievu слон parauga, ar ko aizstāja līdz tam lietoto vārdu elefants. (šķirklī zilonis)
- No vācu singen 'dziedāt'. (šķirklī ziņģēt)
- No franču sonde. (šķirklī zonde)
- No sengrieķu zōon 'dzīvnieks'. (šķirklī zoo-)
- No franču genre 'veids, šķira, stils'. (šķirklī žanrs)
- No franču jalousie 'greizsirdība'. (šķirklī žalūzijas)
- No franču gendarmerie. (šķirklī žandarmērija)
- No franču gendarme. (šķirklī žandarms)
- Pēc amerikāņu izgudrotāja un rūpnieka K. K. Džileta (K. C. Gillette) uzvārda. (šķirklī žilete)
- No franču girondin. (šķirklī žirondisti)
- No franču journal 'avīze; dienasgrāmata; žurnāls'. (šķirklī žurnāls)
- No angļu kangaroo, kam pamatā austrāliešu vārds. (šķirklī ķengurs)
- No grieķu hyper 'pāri, virs' un tonos 'sasprindzinājums'. (šķirklī hipertonija)
- No franču déjà vu 'jau redzēts'. (šķirklī dežavū)
- No ne- un latīņu adaequatus 'pielīdzināts'. (šķirklī neadekvāts)
- No franču répondez, s'il vous plaît 'lūdzu atbildiet'. (šķirklī R.S.V.P.)
- Atvasinājums no vārda saime; vārds saimniecība pazīstams jau no 18. gs., bet literārajā valodā to ieviesa Juris Alunāns (1862. g.). (šķirklī saimniecība)
- No angļu football (foot 'pēda' un ball 'bumba'). (šķirklī futbols)
- No franču jamais vu 'nekad neredzēts'. (šķirklī žamevū)
- No latīņu vetō 'aizliedzu'. (šķirklī veto)
- No franču crédit, itāļu credito, kam pamatā latīņu creditum, credere 'ticēt, uzticēties'. (šķirklī kredīts)
- No latīņu cardinalis 'galvenais'. (šķirklī kardināls)
- No grieķu oikonomikē (technē) 'saimniecības vadīšanas māksla'. (šķirklī ekonomika)
- No latīņu expromtus 'tāds, kas ir pie rokas, ir gatavs'. (šķirklī ekspromts)
- 20. gs. sākuma jaunvārds. (šķirklī līmenisks)
- No angļu nuclear, kam pamatā latīņu nucleus 'kodols'. (šķirklī nukleārs)
- No latīņu medialis, medius 'vidējs'. (šķirklī mediāls)
- No latīņu passivus 'tāds, kas cieš, neaktīvs'. (šķirklī pasīvs)
- No vācu Strudel, kam pamatā vidusaugšvācu strodel, strudel 'straume, krāce'. (šķirklī štrūdele)
- No vācu die Spannung 'spriegums'. (šķirklī španungs)
- No krievu vārda меньшенство 'mazākums', jo 1903. gadā Krievijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija sadalījās, izveidojot meņševiku (mazinieku) un boļševiku (lielinieku) virzienus. (šķirklī mazinieks)
- Pēc romiešu valsts un literatūras darbinieka Mecenāta (Gaius Cilnio Maecenas) vārda, kurš atbalstīja sava laika ievērojamus dzejniekus un māksliniekus (piem., Vergiliju, Horāciju). (šķirklī mecenāts)
- Atvasinājums no J. V. Gētes traģēdijas "Fausts" personāža Mefistofeļa vārda. (šķirklī mefistofelisks)
- No spāņu matador de toros 'tas, kurš nogalina (vēršus)'. (šķirklī matadors)
- No vācu Meister, kam pamatā latīņu vārds magister 'skolotājs, priekšnieks'. (šķirklī meistars)
- No latīņu terrigenus 'zemes radīts'. (šķirklī terigēns)
- No A. Gaidara grāmatas "Timurs un viņa komanda" galvenā varoņa vārda. (šķirklī timurietis)
- No vācu Schablone 'paraugs, modelis'. (šķirklī šablons)
- No viduslejasvācu kamer (vācu Kammer). (šķirklī kambaris)
- Jaunvārds veidots no angļu stand-up (comedy). (šķirklī stāvizrāde)
- No latīņu nominalis 'ar vārdu, nosaukumu saistīts'. (šķirklī nomināls)
- No latīņu notarius 'rakstvedis'. (šķirklī notārs)
- No vācu ultimativ, kam pamatā latīņu ultimatus 'tāds, kas beidzies, sasniedzis galu'. (šķirklī ultimatīvs)
- No viduslejasvācu forke '(siena, mēslu) dakšas'. (šķirklī urķis)
- No franču utilitaire, kam pamatā latīņu utilitas 'derīgs, izdevīgums'. (šķirklī utilitārs)
- Nosaukums (angļu: Rogaine) veidots no tā izgudrotāju triju austrāliešu vārdu pirmajiem burtiem Ro (< Rod), Gai (< Gail), Ne (< Neil). (šķirklī rogainings)
- No angļu media literacy. (šķirklī medijpratība)
- No latīņu migrans (migrantis) 'tāds, kas pārvietojas'. (šķirklī migrants)
- No latīņu modalis (modus 'mērs, veids'). (šķirklī modāls)
- No latīņu moderator 'apvaldītājs'. (šķirklī moderators)
- Pēc islāma pravieša Muhameda (ap 570–632) vārda. (šķirklī muhamedānis)
- No vācu Neander Tal 'Neanderas ieleja', kur pirmoreiz 1856. gadā atrastas šī cilvēka atliekas. (šķirklī neandertālietis)
- No latīņu neutralis 'tāds, kas nepieder ne vienam, ne otram' (neuter 'ne viens, ne otrs'). (šķirklī neitrāls)
- No latīņu negativus 'noliedzošs'. (šķirklī negatīvs)
- No angļu non-resident. (šķirklī nerezidents)
Atrasts normatīvajos komentāros (346):
- Izteicienu pasaules vadošie baleta teātri; teātra vadošie aktieri; uzticēt aktrisei vadošās lomas; orķestra vadošais saksofonists u.tml. vietā vēlams lietot citus apzīmējumus, piem.: pasaules pazīstamākie baleta teātri; teātra ievērojamākie (izcilākie) aktieri; uzticēt aktrisei lielās lomas; orķestra galvenais saksofonists. (šķirklī vadošs)
- Jāievēro, ka vārds papildu tekstā lietojams kopā ar lietvārdu, bet apstākļa vārds papildus – ar darbības vārdu. (šķirklī papildu)
- Vārda nozīmes skaidrojumu 2024. gada 11. jūnija sēdē (prot. Nr. 5/1185; 3. p.) precizējusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Vārdu "briljants" lieto sasaistē ar dārgakmens nosaukumu, izņemot dimantu, ja tam ir šāds slīpējums. (šķirklī briljants)
- Lietvārds puika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā lietvārda galotne ir -am (puikam). (šķirklī puika)
- Nereti valodas praksē substantīvs sterilizētājs 'cilvēks, kas veic sterilizāciju' tiek lietots substantīva sterilizators 'iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai' nozīmē, tomēr šos divus vārdus nevajadzētu jaukt. (šķirklī sterilizētājs)
- Vārda izejošs vietā ieteicams lietot darbības vārda nosūtīt formas: nosūtāmie dokumenti, nosūtītās vēstules. (šķirklī izejošs)
- Vietniekvārdu tas loka šādi: vienskaitļa nom. tas, ģen. tā, dat. tam, akuz. to, instr. ar to, lok. tajā, tanī, arī tai, daudzskaitļa nom. tie, ģen. to, dat. tiem, akuz. tos, instr. ar tiem, lok. tajos, tanīs, arī tais. Vietniekvārdu tā loka šādi: vienskaitļa nom. tā, ģen. tās, dat. tai, akuz. to, instr. ar to, lok. tajā, tanī, arī tai, daudzskaitļa nom. tās, ģen. to, dat. tām, akuz. tās, instr. ar tām, lok. tajās, tanīs, arī tais. (šķirklī tas)
- Ilgu laiku latviešu valodniekiem bija negatīva attieksme pret šāda tipa salikteņiem. Tagad pēc vācu valodas parauga darinātie baložpelēks, debeszils, sniegbalts u. tml. tiek uzskatīti par atbilstošiem latviešu literārās valodas normām. (šķirklī baložpelēks)
- Divdabi saprotams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess, kā arī ar nozīmi 'protams; bez šaubām', piemēram: Tev, saprotams, ir taisnība. Tāda attieksme mani, saprotams, pārsteidza. (šķirklī saprotams)
- Vārda lietojums ar nozīmi 'kārtējais' atzīstams par nevēlamu. Jēdziena tekošais remonts apzīmēšanai LZA Terminoloģijas komisija apstiprinājusi vārdkopu uzturēšanas remonts. (šķirklī tekošs)
- Vārdu savienojumos ar daudz lietvārds lietojams ģenitīva formā. (šķirklī daudz)
- Saskaņā ar Valsts valodas centra atzinumu plašsaziņas auditorijai domātajā informācijā izmantojams termins patentbrīvie medikamenti vai patentbrīvās zāles. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz patentbrīvajiem medikamentiem lieto arī jēdzienus ekonomiskie un savstarpēji aizvietojamie medikamenti. (šķirklī patentbrīvs)
- Izplatīta kļūda ir pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formu nepareizs lietojums. Aicinot ienākt, ir jāsaka "nāciet", nevis "nākiet" vai "nākat". (šķirklī nākt)
- Vēlēdamies, lai latviešu valoda būtu tīra no nelatviskiem piegružojumiem, J. Endzelīns daudzkārt aizrādīja, ka tādi salikteņi kā "sniegbalts", "asinssarkans" u. tml. ir nevajadzīgi ģermānismi latviešu valodā. Taču šī tipa salikteņi, kā to rāda pieredze, ir visai dzīvotspēji. Iemesls tam varētu būt meklējams izteiksmes līdzekļu ekonomijā, kas ar tiem tiek sasniegta. (šķirklī sniegbalts)
- Sarunvalodā bieži lieto nevēlamo formu – mērs daudzskaitļa formā, piem., iecerēt stingrākus mērus, pieņemt mērus u. tml., kas būtu jāaizstāj ar rīkoties stingrāk, attiecīgi rīkoties u. tml. (šķirklī mērs)
- Vietniekvārdu šis loka šādi: vienskaitļa nom. šis, ģen. šī vai šā, dat. šim, akuz. šo, instr. ar šo, lok. šajā, šinī, arī šai, daudzskaitļa nom. šie, ģen. šo, dat. šiem, akuz. šos, instr. ar šiem, lok. šajos, šinīs, arī šais. Vietniekvārdu šī loka šādi: vienskaitļa nom. šī, ģen. šīs vai šās, dat. šai, akuz. šo, instr. ar šo, lok. šinī, šajā, arī šai, daudzskaitļa nom. šīs, arī šās, ģen. šo, dat. šīm, arī šām, akuz. šīs, arī šās, instr. ar šīm, arī ar šām, lok. šajās, šinīs, arī šais. (šķirklī šis)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 3. §) apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī parasports)
- Divdabi redzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz ko tādu, ko var pieļaut, pieņemt par iespējamu, arī ar nozīmi 'droši vien', piemēram: Redzams, viņš zina, ko dara. (šķirklī redzams)
- Nav vēlams lietot izteiksmi runa iet (no krievu valodas речь идёт), jāsaka ir runa (par ko). (šķirklī runa)
- Tā kā semantiskās atšķirības starp īpašības vārdiem radniecīgs un radniecisks ir grūti nosakāmas, praksē ar vienu un to pašu nozīmi lieto abus vārdus. (šķirklī radniecisks)
- Runā ļoti izplatīta valodas kļūda ir apstākļa vārda kad lietojums saikļa ka vietā, ievadot papildinātāja palīgteikumu, piem.: Es domāju, kad viņš neatnāks. Pareizi būtu: Es domāju, ka viņš neatnāks. (šķirklī kad)
- Vārdu samiksēt (un tā pamatvārdu miksēt) latviešu valodā būtu vēlams lietot tikai terminoloģiski, saistībā ar elektrotehniku. (šķirklī samiksēt)
- Šis vārds nav darināts ar latviešu valodas priedēkli ap-. (šķirklī abižoties)
- Vārda pareizrakstību formā konsīlijs (ar garu patskani ī otrā zilbē) 2021. gada 8. septembra sēdē (prot. Nr. 7 4. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. Tā kā oriģinālvalodas vārdā consilium otrā zilbe ir uzsvērta, šis patskanis latviešu valodā atveidojams kā garš ī. (šķirklī konsīlijs)
- Kaut arī sarunvalodā un rakstos dažkārt sastopams lietojums patreiz, tas uzskatāms par kļūdainu, jo konkrētais apstākļa vārds ir darināts no vārdu savienojuma pašā reizē, nevis patā reizē. (šķirklī pašreiz)
- Nereti valodas praksē sastopama pēc angļu valodas parauga darināta forma paralimpisks, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai. (šķirklī paraolimpisks)
- Šim darbības vārdam tagadnes 3. personā ir izveidojušās paralēlformas: mežģās – mežģījas. Valodā biežāk lieto īsāko darbības vārda formu mežģās (pirksti mežgās), kas nav fiksēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī mežģīties)
- Jāievēro, ka 6. deklinācijas lietvārdiem vienskaitļa ģenitīva forma ir vienāda ar nominatīva formu: dzelzs (kas?), dzelzs (kā?). (šķirklī dzelzs)
- Lai gan ir mēģināts nošķirt īpašības vārdus dabīgs un dabisks, norādot, ka adjektīvi ar -īgs, -īga vairāk lietojami īpašības, līdzīguma nozīmē, bet atvasinājumi ar -isks, -iska – atbilstības, piemērotības nozīmē, tomēr praktiskajā lietojumā šīs gramatiski semantiskās nianses netiek ievērotas. Atšķiras vienīgi lietojuma biežums – adjektīvus dabisks, dabiska un to formas latviešu valodā lieto biežāk. (šķirklī dabisks)
- Nebūtu ieteicams vārdu remonts attiecināt uz apģērbu vai apavu labošanu. (šķirklī remonts)
- Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. Skat. šķirkli tītenis (2). (šķirklī vraps)
- Nav vēlams lietot vārdu savienojumu rupji rēķinot, kas radies citu valodu ietekmē, piem., Rupji rēķinot, vidējā alga iznāk 300 latu uz rokas. Vārdu rupji šādā teikumā ieteicams aizstāt ar citu vārdu, piemēram, aptuveni. (šķirklī rupjš)
- Pēc 2. pasaules kara vārdam žīdi, žīds, žīdiete radās negatīva emocionāli ekspresīva nokrāsa, tāpēc mūsdienu latviešu valodā, runājot par attiecīgo tautu, tautību, ieteicams lietot vārdu ebreji, ebrejs, ebrejiete. (šķirklī žīdi)
- Šo vārdu par latviešu valodas vārddarināšanas sistēmā iederīgu atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2024. gada 10. aprīļa sēdes protokola Nr. 4 2. §). (šķirklī māsība)
- Praksē vārdi scientioloģija un scientoloģija dažkārt tiek jaukti, ar vārdu scientoloģija apzīmējot gan vienu, gan otru jēdzienu. (šķirklī scientoloģija)
- Nereti īpašības vārdu saturisks lieto ar īpašības vārda saturīgs nozīmi 'tāds, kam ir nopietns, vērtīgs saturs; domām, atziņām bagāts', kas nav pareizi. (šķirklī saturisks)
- Apstākļa vārdu tik reizēm lieto pakārtojuma konstrukcijā par tik, par cik, kas ieviesusies krievu valodas ietekmē. Piemēram: mēs esam stipri par tik, par cik esam vienoti. Latviskāk un vienkāršāk: mēs esam tik stipri, cik esam vienoti. (šķirklī tik)
- Tā kā šī īpašības vārda pamatā ir lietvārds partija, par pareizu un vārddarināšanas celmam atbilstošu ir uzskatāms adjektīvs partijisks. (šķirklī partejisks)
- Latvijā šis kafijas dzēriens nereti tiek dēvēts par lati vai lates kafiju, taču tā pareizais nosaukums ir late makjato. (šķirklī late)
- Divdabi zināms nereti lieto kā iespraustu vārdu ar nozīmi 'protams, saprotams, bez šaubām', piemēram: Es, zināms, tev samaksāšu, ko esmu parādā. (šķirklī zināms)
- Praksē nereti tiek jaukti un kļūdaini lietoti vārdi patstāvīgs un pastāvīgs, tomēr to nozīme ir atšķirīga: patstāvīgs ir 'tāds, kas ir neatkarīgs no citiem, iztiek saviem spēkiem', bet pastāvīgs 'nepārtraukts, nemainīgs, regulārs'. (šķirklī patstāvīgs)
- Vārdi zvērīgs un zvērisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan zvērīgs niknums, gan zvērisks niknums). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds zvērīgs (zvērīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt zvērisks niknums. (šķirklī zvērisks)
- Kaut arī praksē nereti sastopams lietojums vīriešu dzimtē advents, atbilstoši LZA Terminoloģijas komisijas lēmumam Nr. 80, par pareizo uzskatāms lietojums sieviešu dzimtē advente. (šķirklī advente)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 3. §) apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī parasportists)
- Padomju laikā vārdu Dievs visās nozīmēs rakstīja ar mazo burtu. Tagad atjaunojusies lielā sākumburta rakstības tradīcija. (šķirklī dievs)
- Divdabi iespējams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka apgalvojums nav drošs, piemēram: Vārds, iespējams, ir aizgūts. (šķirklī iespējams)
- Par prievārda priekš lietojumu skat. D. Nītiņas monogrāfiju "Prievārdu sistēma latviešu rakstu valodā" (Rīga, 1978, 156.–151. lpp.), kā arī Ā. Ozolas rakstu "Kā īsti lietot prievārdus priekš un pirms" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 10. laidiens, Rīga, 1974). (šķirklī priekš)
- Nav vēlams vārdu savienojuma par cik lietojums latviskā tā kā vietā (piem., par cik biju ar to saskāries; pareizi – tā kā biju ar to saskāries). Šāds lietojums radies, burtiski atveidojot krievu valodas поскольку. Vārdu savienojumi par cik un par tik latviešu valodā lietojami, runājot par skaitāmu daudzumu. Piemēram, Kur un par cik var noīrēt istabu? (šķirklī par)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2017. gada 11. oktobra sēdē nolēma ieteikt lokāmo formu čija. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī čija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 13. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par atsevišķu svešvārdu atbilsmēm latviešu valodā, vienprātīgi nolēma ieteikt sapindu dzimtas auga Ķīnas līčijas (Litchi chinensis) un tās augļa latviskā nosaukuma formu līčija. (šķirklī līčija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 10. februāra sēdē kā angļu vārda highlights atbilsmi latviešu valodā iesaka lietot vārdu spilgtnis. (šķirklī spilgtnis)
- Šis vārds nav darināts ar latviešu valodas priedēkli ap-. (šķirklī abižot)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 6.11.2011. sēdē ieteikta un atbalstīta forma ar garo patskani: adiabāta, nevis adiabata. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī adiabāta)
- Vārda elektronisks saīsinājumu e raksta ar mazo sākumburtu un, izmantojot defisi, pievieno pamatvārdam (izņemot teikuma sākumā, kad e rakstāms ar lielo sākumburtu – E-pasts). Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=e-pasts&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī e-pasts)
- Termins pieņemts 13.05.2008. ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumu Nr. 73, aizstājot terminu republikas pilsēta. (šķirklī valstspilsēta)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipot)
- Vārda formu 2024. gada 11. decembra sēdē precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī mača)
- Šī cepumu veida dēvēšana par makaroniem, kā dažkārt tas tiek darīts, nebūtu vēlama, jo var radīt pārpratumus homonīmijas dēļ ar vārdu makaroni nozīmē 'pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot'. (šķirklī makaronbiskvīti)
- Rakstiski vēršoties pie kāda cilvēka, piem., vēstulē, vietniekvārdus jūs, jūsu, jums raksta ar lielo sākuma burtu – Jūs, Jūsu, Jums. (šķirklī jūs)
- Šis termins lietojams salikteņa formā datubāze. (šķirklī datu bāze)
- Vārda lūzt īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes formās piedēkļa -st- priekšā saknes beigu līdzskanis z zūd, tāpēc tagadnē un no tās atvasinātajās formās vārds rakstāms bez z, piem., lūstu, lūsti, jālūst, lūstošs, lūstot, pārējos gadījumos ar z, piem., lūzu, lūzīšu, lūzdams, lūzīšot. (šķirklī lūzt)
- Skatīt komentāru pie vārda atskaite. (šķirklī atskaitīties)
- Lietvārda blanka vietā labāk lietot latvisko darinājumu veidlapa. (šķirklī blanka)
- Kopā ar skaitļa vārdu desmit lietvārds lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos arī nominatīvā vai akuzatīvā: makā ir desmit eiro, bērnam ir desmit mēneši, nopirkt desmit grāmatas. (šķirklī desmit)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī fotopašportrets)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga: "Avots", 1995) blakus tradicionālajai formai mameluks ir dota arī tieši no arābu valodas atveidotā forma – mamlūks, taču praksē to nelieto. (šķirklī mameluks)
- Praksē lieto arī formas noķēzu, noķēzi, noķēza, kuras nav rādītas "Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā", bet ir ievietotas "Latviešu literārās valodas vārdnīcā". (šķirklī noķēzīt)
- Praksē lieto arī vīriešu dzimtes formu pagoni – sarkani pagoni; milicis ar pagoniem. (šķirklī pagona)
- Vārds pašapaugļošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapaugļošanās), ģenitīvā (pašapaugļošanās), akuzatīvā (pašapaugļošanos), instrumentālī (ar pašapaugļošanos). (šķirklī pašapaugļošanās)
- Vārds pašsaindēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaindēšanās), ģenitīvā (pašsaindēšanās), akuzatīvā (pašsaindēšanos), instrumentālī (ar pašsaindēšanos). (šķirklī pašsaindēšanās)
- Lietvārds pienapuika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā galotne ir -am (pienapuikam). (šķirklī pienapuika)
- Vārds izveidots kā analogs angļu valodas jēdzienam literacy. (šķirklī pratība)
- Sadzīvē lietotā abreviatūra PVC ir attiecīgā materiāla veida apzīmējums angļu valodā, savukārt latviešu valodā tā pareizi rakstāma PVH. (šķirklī PVC)
- Ir ieteikumi vārda tusiņš vietā lietot latviskas cilmes sarunvalodas vārdu burziņš, piem., jautrs burziņš; iepirkšanās burziņš; doties uz burziņu. (šķirklī tusiņš)
- Praksē dažreiz sastopamais vārdu zolīds, zolīda, zolīdi lietojums vairs neatbilst mūsdienu literārās valodas normai. Pareizi jābūt: solīds, solīda, solīdi. (šķirklī zolīds)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams bezpriedēkļa formā bārties. (šķirklī uzbārties)
- Praksē lieto arī vīriešu dzimtes lietvārdu – rotangs: rotanga palma, rotanga mēbeles u. tml. (šķirklī rotangpalma)
- Anglisma menedžments vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldība, vadībzinība, administrēšana u. tml. (šķirklī menedžments)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (protokola Nr. 5 4. §). (šķirklī hrivna)
- Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija: apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
- Anglismu menedžeris, menedžere vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldnieks, vadītājs, pārzinis, direktors, administrators u. tml. (šķirklī menedžeris)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams vai nu bezpriedēkļa formā, vai ar priedēkli ap-, vai ar priedēkli sa-: ģērbties, apģērbties vai saģērbties. (šķirklī uzģērbties)
- Laika gaitā mainījusies šā vārda pareizrakstība. Ja agrāk par pareizu tika atzīta forma ar patskani o (epistolārs – sk. Latviešu literārās valodas vārdnīcu), tad tagad normatīvajās vārdnīcās reģistrēta forma ar patskani u (epistula, epistulārs). (šķirklī epistulārs)
- Ļoti bieži vārds uzstādījums tiek lietots atbilstoši krievu valodas vārdu установка, постановка nozīmēm. Piem., politisks uzstādījums; uzstādījums palielināt minimālo algu; mērķa uzstādījums; sportistu uzstādījums – cīņa par medaļām. Šādos gadījumos vēlams izvēlēties citus vārdus – nostādne, izvirzījums u. tml. Piemēram, politiska nostādne; mērķa izvirzījums; sportistu mērķis – cīņa par medaļām. (šķirklī uzstādījums)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams vai nu bezpriedēkļa formā, vai ar priedēkli no-, vai ar priedēkli sa-: skaisties, noskaisties vai saskaisties. (šķirklī uzskaisties)
- Apzīmētājs "vispasaules" uzskatāms par liekvārdīgu. Tā vietā lietojams apzīmētājs "pasaules". (šķirklī vispasaules)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams ar priedēkli aiz-: aizkavēt. (šķirklī uzkavēt)
- Šā jēdziena apzīmēšanai lieto arī nosaukumu operacionālā sistēma, tomēr oficiālais termins ir operētājsistēma. (šķirklī operētājsistēma)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistisks), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistisks)
- Divdabi domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams)
- Šā vārda pareizrakstība latviešu valodā vēl nav nostabilizējusies, tas sastopams arī formās kontroversāls, kontraversāls. (šķirklī kontroversiāls)
- Vārdkopa izejamā diena latviešu valodā ir pārņemta no krievu valodas (выходной день), tā vietā ieteicams lietot vārdu brīvdiena. (šķirklī izejams)
- LZA Terminoloģijas komisija 2001. gada lēmumā Nr. 5 oficiāli apstiprinājusi, ka komersants un uzņēmējs nav sinonīmi. Vārdam uzņēmējs ir plašāka semantika nekā vārdam komersants. Komersanta darbība parasti ir saistīta ar tirdzniecību, bet uzņēmēja darbība var būt daudz plašāka. (šķirklī komersants)
- Praksē sastopams arī šā vārda rakstījums ar garo patskani ē: ezotērisks, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterisks)
- Vēlams vārdu līderis attiecināt tikai uz dzīvām būtnēm (cilvēkiem). Nav ieteicams šo vārdu lietot, runājot, piemēram, par parādībām, kas kādā statistikā ieņem pirmo vietu (vēzis ir līderis, zādzības no dzīvokļiem kļuvušas par līderi u. tml.). (šķirklī līderis)
- Jāievēro, ka vārda beigu daļā -fils rakstāms īsais i: acidofils. (šķirklī acidofils)
- 20. gs. 80. gadu sākumā tika mainīta šā vārda pareizrakstība, ieviešot patskaņa e pagarinājumu: afēra. (šķirklī afēra)
- Daiļliteratūrā sastopams šā vārda rakstījums ar mazajiem burtiem (aids), bet Terminoloģijas komisijā oficiāli ir apstiprināta abreviatūra AIDS, kā arī valodnieces R. Grīsles ieteiktais nosaukums mērlis. (šķirklī AIDS)
- Visās šā vārda formās e skaņa izrunājama šauri. (šķirklī aizdzert)
- Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vērojama pozitīva tendence vārdu aizrobežu aizstāt ar ārzemju: Aizrobežu mākslas muzejs – Ārzemju mākslas muzejs, aizrobežu literatūra – ārzemju literatūra. (šķirklī aizrobežu)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, 1995.) par pareizu atzīts šāds rakstījums: alelujā, allelujā. Tomēr praksē daudz biežāk šo vārdu lieto bez garumzīmes. Tāpēc jaunākajās vārdnīcās dota forma – aleluja. (šķirklī aleluja)
- Kopā ar darbības vārdiem aptrūkties, aptrūkt 'pietrūkt' parasti lietojams lietvārds ģenitīvā: aptrūkst maizes, aptrūkās malkas, taču dažreiz ģenitīva forma ir neiespējama: aptrūkusies nauda. (šķirklī aptrūkties)
- 6. deklinācijas lietvārdam atbalss dsk. ģen. galotne ir bez līdzskaņu mijas: atbalsu. (šķirklī atbalss)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (atbrīvošanās), ģenitīvā (atbrīvošanās), akuzatīvā (atbrīvošanos), instrumentālī (ar atbrīvošanos). (šķirklī atbrīvošanās)
- Nevēlams ir krievu valodas ietekmē radies vārda atgriezt lietojums ar nozīmi 'atdot', piem., atgriezt paņemto mantu, atgriezt preci ražotājam, atgriezt grāmatu bibliotēkā. Latviskāks ir vārdu savienojums atdot atpakaļ. (šķirklī atgriezt)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (atkalapvienošanās), ģenitīvā (atkalapvienošanās), akuzatīvā (atkalapvienošanos), instrumentālī (ar atkalapvienošanos). (šķirklī atkalapvienošanās)
- Krievu valodas ietekmē dažreiz sastopams vārda atlass nepareizs lietojums nozīmē 'karšu krājums'. Krievu valodā šādu krājumu apzīmē ar vārdu атлас, kas veidots no milža Atlanta grieķu vārda nominatīva formas Atlas. Turpretim latviešu valodā nostiprinājies vārds, kas saistāms ar ģenitīva formu Atlantos. (šķirklī atlass)
- Līdz 20. gs. 70. gadiem lietoja terminu "atomsvars". (šķirklī atommasa)
- Nav vēlams apstākļa vārdu atpakaļ lietot ar nozīmi 'iepriekš, senāk', piem., trīs gadus atpakaļ, neilgi atpakaļ. Šādā nozīmē pareizāk lietot apstākļa vārdu pirms: pirms trim gadiem, pirms neilga laika. (šķirklī atpakaļ)
- Krievu valodas ietekmē plaši izplatīts vārda atskaite lietojums nozīmē 'pārskats' – sniegt atskaiti, grāmatvedības gada atskaite u. c. Ar attiecīgu nozīmi sastopams arī verbs atskaitīties. Pareizi ir lietot vārdu pārskats un izteiksmi sniegt pārskatu. (šķirklī atskaite)
- Vārda atslēgt plašais lietojums 2. nozīmē 'pārtraukt', iespējams, daļēji saistāms ar krievu valodas ietekmi (отключить). Vēlams nelietot vārdu atslēgt tajos gadījumos, kad iespējams lietot izslēgt, piem., izslēgt ielu apgaismojumu; izslēgt mobilo telefonu. (šķirklī atslēgt)
- Sastopams nevēlams, krievu valodas ietekmē (no vārda отнестись) radies vārda attiekties lietojums, piem., viņš pret mani attiecas labi; kā viņi attiecas pret šo parādību. Latviski iespējams lietot citus darbības vārdus, piem., viņš pret mani izturas labi; kā viņi vērtē šo parādību. (šķirklī attiekties)
- Darbības vārdu audzināt lieto, runājot par cilvēku, viņa garīgo attīstību, bet augus vai dzīvniekus audzē. Dažreiz šī valodas kļūda izmantota reklāmās uzmanības pievēršanai: "Labi audzinātas vistas." (šķirklī audzināt)
- Krievu valodas ietekmē dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar patskani e starp līdzskaņiem d un r: banderole, taču šāds rakstījums ir kļūdains. (šķirklī bandrole)
- Vārdam bāze daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī bāze)
- Praksē dažkārt tiek lietota no angļu valodas aizgūtā šī vārda rakstība ar patskani o – benzopirēns, taču tā uzskatāma par kļūdainu. (šķirklī benzpirēns)
- Vārds bēres ģenitīvā (bēru ceremonija, bēru mielasts) izrunājams ar šauro e. (šķirklī bēres)
- Jāievēro, ka darbības vārdu birzt nenoteiksmē un no tās darinātajās formās, kā arī pagātnē raksta ar burtu z (birzt, birztu, birzdams, birza), bet tagadnē un no tagadnes celma darinātajās formās raksta burtu s (birst, lai birst!, jābirst, birstot, birstošs). (šķirklī birzt)
- Vārdam bise daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī bise)
- Šā vārda vīriešu dzimtes formu bodijs par pareizāko atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2019. gada 8. maija sēdes protokola Nr. 5). Iepriekš praksē nereti sastopams šī apģērba gabala nosaukums sieviešu dzimtē – bodija. (šķirklī bodijs)
- 2014. gada 8. oktobrā sēdē Latviešu valodas Ekspertu komisija vārdu brūnītis ieteica kā analogu angļu brownie. (šķirklī brūnītis)
- Agrāk šo vārdu rakstīja ar īso e, tagad pareizā forma ir ar garo ē – cērijs. (šķirklī cērijs)
- Latviešu valodā aiz nelokāmajiem skaitļa vārdiem parasti lieto lietvārda ģenitīva formu (četrdesmit gadu), dažos gadījumos lietojama nominatīva vai akuzatīva forma (bija pagājuši četrdesmit gadi). (šķirklī četrdesmit)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipēt)
- Ir bijušas svārstības patskaņa e garuma apzīmēšanā. Pēdējos gados nostiprinājusies tendence lietot garo e – dēmons, dēmonisks. (šķirklī dēmons)
- Latviešu valodā dažreiz ir sastopams vārda dermatīns nepareizs rakstījums ar lieku n iespraudumu – dermantīns. Pareizā forma – dermatīns. (šķirklī dermatīns)
- "Ekonomikas terminu skaidrojošajā vārdnīcā" ("Zinātne", 2000. g.) vārda detaļplānojums vietā ieteikts lietot detālplānojums, detālais plānojums. (šķirklī detālplānojums)
- Kopā ar skaitļa vārdu deviņdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos var lietot arī nominatīvā vai akuzatīvā: deviņdesmit hektāru zemes, upe ir deviņdesmit metrus plata. (šķirklī deviņdesmit)
- Kopā ar skaitļa vārdu divdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos arī nominatīvā vai akuzatīvā (divdesmit gadu ilgs periods, aizritējuši divdesmit gadi, nodzīvot divdesmit gadus). (šķirklī divdesmit)
- Vairākās vārdnīcās reģistrēta arī forma dzelmjains, dzelmjaina, ko mūsdienās lieto reti. (šķirklī dzelmains)
- 6. deklinācijas lietvārdiem vienskaitļa ģenitīva forma vienāda ar nominatīva formu: dzirksts (kas?), dzirksts (kā?). (šķirklī dzirksts)
- Agrāk šis vārds tika lietots vīriešu dzimtē (eholots). (šķirklī eholote)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistija), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistija)
- Praksē sastopams arī šo vārdu rakstījums ar garo patskani ē: ezotērija, ezotērika, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterija)
- Sieviešu dzimtes forma šā auga nosaukumā ieviesta samērā nesen – 20. gs. 80. gados, līdz tam lietoja vīriešu dzimtes formu granāts, ar to apzīmējot gan augu, gan augli. Tomēr praksē sieviešu dzimtes formu nelieto. (šķirklī granāta)
- Anglisma hakeris vietā latviešu terminoloģijas speciālisti iesaka lietot vārdu urķis. (šķirklī hakeris)
- Lietvārds haltūra rakstāms ar garo patskani ū, bet attiecīgais darbības vārds halturēt ar īso patskani u. (šķirklī halturēt)
- Mainījusies vārdu hellēnisms, hellēnisks, hellēņi pareizrakstība. Tagad tie jāraksta nevis ar vienu, bet diviem līdzskaņiem l. (šķirklī hellēņi)
- Rakstu valodā iekš izplatījies citvalodu (vācu, latīņu valodas) ietekmē; stilistiski neitrāli lietots līdz 20. gs. 40. gadiem. (šķirklī iekš)
- Vēlams ievērot vārdu iemutnis, iemute, iemutis nozīmju atšķirību (sastopama to jaukšana). (šķirklī iemutnis)
- Iepirkšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. iepirkšanās, ģen. iepirkšanās, akuz. iepirkšanos, instr. ar iepirkšanos. (šķirklī iepirkšanās)
- Praksē sastopami divējādi šā vārda rakstījumi: ieraša un ieraža. Par literārās valodas normai atbilstošu pieņemta forma ieraža. (šķirklī ieraša)
- Praksē nereti sastopams saliktenis ilgspējīgs, kas veidots no apstākļa vārda ilgi un īpašības vārda spējīgs, resp., 'ilgi spējīgs', tomēr tā nozīme nav īsti skaidra. Tādēļ, lai apzīmētu procesus, kas ir spējīgi pastāvēt, norisināties ilgāku laiku, ieteicams lietot īpašības vārdu ilgtspējīgs. (šķirklī ilgtspējīgs)
- Pareizrakstības normām atbilstošs ir šā vārda rakstījums ar o – introverts, taču praksē bieži ir sastopama forma intraverts, kas, iespējams, radusies antonīma ekstraverts rakstījuma ietekmē. (šķirklī intraverts)
- No valodas kultūras viedokļa ieteicamāk lietot darbības vārdu akcentēt, piem., akcentēt raksta galveno domu. (šķirklī izakcentēt)
- Dažkārt latviešu valodā lieto konstrukciju nav izslēgts, kas ir aizguvums no krievu valodas не исключено. Latviešu valodā tā būtu aizstājama ar ir iespējams. (šķirklī izslēgt)
- Darbības vārda izsmelt 3. nozīmi par nevēlamu ir uzskatījis gan J. Endzelīns, gan vairāki mūsdienu valodnieki. (šķirklī izsmelt)
- Izturēšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanās, akuz. izturēšanos, instr. ar izturēšanos; daudzskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanos, akuz. izturēšanās. (šķirklī izturēšanās)
- Latviešu valodā izplatīts ir saikļa jeb lietojums saikļa vai vietā: brauksim jeb iesim kājām? Šādos gadījumos pareizāk lietot saikli vai: brauksim vai iesim kājām? (šķirklī jeb)
- Par saikļa jebšu lietojumu jeb nozīmē skat. A. Miķelsones rakstu "Par saikļa jebšu lietošanu latviešu valodā" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 8. laidiens, R., 1972). (šķirklī jebšu)
- Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
- Ieteicams nelokāmā lietvārda kafē vietā lietot vārdu kafejnīca. (šķirklī kafē)
- Dažkārt sastopamais darbības vārda kalpot lietojums savienojumā ar "par", "kā" un lietvārdu (nozīmē 'noderēt, būt piemērotam') radies krievu valodas ietekmē un nav vēlams. Izteiksmes telpa kalpo par deju zāli; kūdra kalpo kā izejviela vietā var teikt telpu var izmantot dejošanai; kūdra ir izejviela. (šķirklī kalpot)
- Diezgan izplatīta kļūda ir vārdu kantri rakstīt ar garo patskani ī (kantrī). Pareizā forma – kantri. (šķirklī kantri)
- Jāatceras, ka valsts nosaukumā vārds karaliste rakstāms ar lielo burtu. (šķirklī karaliste)
- Sākotnēji šis aizguvums bija nelokāms, dažas vienskaitļa locījumu formas iegūtas pavisam nesen. (šķirklī karaoke)
- Bieži deminutīva kartīte vietā tiek lietots vārds kartiņa, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai – no 5. deklinācijas sieviešu dzimtes lietvārdiem (ar galotni -e, karte) deminutīvus darina ar izskaņu -īte. (šķirklī kartīte)
- Daudzskaitļa ģenitīvā šim vārdam nav līdzskaņu mijas: kastes – kastu. (šķirklī kaste)
- Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (R., "Avots", 1995.) šis vārds dots vīriešu dzimtē, lai gan oriģinālvalodai tuvāka būtu sieviešu dzimtes forma. (šķirklī kips)
- Tā kā koala ir vīriešu dzimtes lietvārds, tad vienskaitļa datīva galotne tam ir -am (koalam). (šķirklī koala)
- Dažreiz tiek nepareizi lietota šī vārda forma ar burtu e saknē (komendants). Pareizā vārda forma ir komandants, komandante. (šķirklī komandants)
- Rusicisma komentators vietā labāk lietot vārdu komentētājs. (šķirklī komentators)
- Ieteicams anglicisma kompjūters vietā lietot oficiāli apstiprināto nosaukumu – dators. (šķirklī kompjūters)
- Latviešu valodā darbības vārdu komunicēt dažreiz lieto nepareizi – komunikēt. Pareizā forma: komunicēt. (šķirklī komunicēt)
- Vārdkopas krāsainais televizors vietā pareizāk ir teikt krāsu televizors. (šķirklī krāsains)
- Vārda kreativitāte vietā ieteicams lietot latviskas cilmes vārdu radošums, ko 2000. gadā pieņēmusi un publicējusi LZA Terminoloģijas komisija. (šķirklī kreativitāte)
- Jaunākajā augu sistemātikā krustziežu dzimta ir nomainīta ar kāpostu dzimtu. (šķirklī krustzieži)
- Vārda rakstību 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 5. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī kupāti)
- Praksē ir izplatīta arī forma kvadracikls, retāk kvadrocikls. (šķirklī kvadricikls)
- Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados sastopamā forma kvadrinnāle mūsdienās vairs nav lietojama. (šķirklī kvadriennāle)
- Tagadnes 3. personas formu nereti lieto arī saīsinātā veidā – lās. (šķirklī lāsot)
- Vārds lemurs rakstāms ar īso u. (šķirklī lemurs)
- Diezgan bieži sastopams vārdu lesbiete, lesbisks, lesbisms lietojums ar z: lezbiete, lezbisks, lezbisms. Mūsdienās par pareizu atzīta forma ar s: lesbiete, lesbisks, lesbisms. (šķirklī lesbisms)
- Praksē dažreiz šo vārdu lieto vīriešu dzimtē (samazināts libido). (šķirklī libido)
- Vārds līgumreiss lietojams salikteņa čarterreiss vietā. (šķirklī līgumreiss)
- Krievu valodas ietekmē izplatījies nevēlams vārdu savienojums kā likums (как правило). Latviskā izteiksmē no šāda vārdu savienojuma būtu jāizvairās, tā vietā lietojot vārdus noteikti, katrā ziņā, parasti, vienmēr u.tml. (šķirklī likums)
- Lietvārdam palīgflote daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī palīgflote)
- Latviešu tautas folklorā un mitoloģijā šis vārds ir pārveidojies par Līkcepuri. (šķirklī Lucifers)
- Divdabi lūdzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, piemēram: Neskaties, lūdzams, atpakaļ! Lūdzams, bērns, nedari to! (šķirklī lūdzams)
- Sarunvalodā bieži tiek lietota nelokāmā forma mannā, tomēr par atbilstošu valodas normai uzskatāma lokāmā sieviešu dzimtes forma manna. (šķirklī manna)
- Jāatceras, ka vārds marasmatisks rakstāms ar īso a. (šķirklī marasmatisks)
- Valodnieciskajā literatūrā ir ieteikumi aizguvuma mārketings vietā lietot tirgvedība vai tirgzinība. (šķirklī mārketings)
- Ja nepieciešams, profesijas nosaukumu medicīnas māsa var attiecināt arī uz vīrieti. Tādā gadījumā nosaukumu "medicīnas māsa" iekļauj kopdzimtes vārdu paradigmā, kam datīvā ir galotne -am – medicīnas māsam Kļavam. (Sīkāk par šo jautājumu sk. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. 5. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2010, 95. lpp.) (šķirklī medicīna)
- Oficiālos tekstos lietojama vārdkopa medicīnas māsa. (šķirklī medmāsa)
- Tā kā vārds medūza ir svešvārds, tas izrunājams ar šauro e, taču praksē dominē pozicionāli nosacītā forma ar plato e. (šķirklī medūza)
- Praksē lieto arī formu megaommetrs, kas nav akceptēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī megommetrs)
- Praksē sastopams arī šā vārda lietojums vīriešu dzimtē: olu melanžs, melanža jaciņa u. c. (šķirklī melanža)
- Anglisma menedžēt vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldīt, vadīt, pārzināt, administrēt u. tml. (šķirklī menedžēt)
- Astronomijas termina nozīmē vārdu mēness raksta ar lielo burtu. (šķirklī mēness)
- Mēnesszivi dažreiz kļūdaini sauc arī par saules zivi (acīmredzot angļu valodas iespaidā). Jāatceras, ka angļu valodā par moonfish sauc pilnīgi citas – stavridu dzimtas zivis. (šķirklī mēnesszivs)
- Diezgan bieži vārdu mērķēklis kļūdaini raksta ar īso e (mērķeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēd – sēdeklis. (šķirklī mērķēklis)
- Lietvārdu mesa ieteicams lietot tikai vokāli instrumentāla skaņdarba nozīmē. Ar nozīmi 'dievkalpojums' lietojams substantīvs mise. (šķirklī mesa)
- Praksē nereti tiek jaukti jēdzieni metodists 'metodistu konfesijai piederīgais' un metodiķis 'mācību metodikas speciālists; konsultants, padomdevējs', taču tie nav sinonīmi un lietojami katrs ar savu atšķirīgu nozīmi. (šķirklī metodisti)
- Ņujorkas Metropolitēna opera pareizi būtu jāsauc par Ņujorkas Metropoles operu. Pagaidām vairāk izplatīts ir tradicionālais (nepareizais) nosaukums. (šķirklī metropolitēns)
- Praksē ir izplatīta arī paralēlforma miežagrauds, kas vairs nav akceptēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī miežgrauds)
- Auga oficiālais nosaukums ir miežubrālis, bet praksē dažreiz lieto arī iepriekšējo nosaukumu miežabrālis. (šķirklī miežubrālis)
- Anglicisma miksēt vietā būtu vēlams lietot citus vārdus. (šķirklī miksēt)
- Runājot par ēdieniem vai dzērieniem, literāri pareizi ir lietot vārdu garšot, nevis mīlēt: man garšo šokolāde, nevis es mīlu šokolādi. (šķirklī mīlēt)
- Praksē šis vārds dažkārt ir sastopams arī 4. deklinācijas formā – nātra. (šķirklī nātre)
- Vārdi nedabīgs un nedabisks mūsdienu latviešu valodā tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (piem., nedabīgi smieties un nedabiski smieties). Tomēr būtu vēlams šo vārdu lietojumā ievērot to atšķirīgās semantiskās nianses, piemēram, nedabisks 'neatbilstošs dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai', bet nedabīgs 'neatbilstošs (cilvēka) dabai mākslots, neīsts'. Atšķirības ir arī lietojuma biežumā – izplatītāks ir vārds nedabisks. (šķirklī nedabisks)
- Vārds neiejaukšanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (neiejaukšanās), ģenitīvā (neiejaukšanās), akuzatīvā (neiejaukšanos), instrumentālī (ar neiejaukšanos). (šķirklī neiejaukšanās)
- Vārds neierašanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (neierašanās), ģenitīvā (neierašanās), akuzatīvā (neierašanos), instrumentālī (ar neierašanos). (šķirklī neierašanās)
- Nav vēlams salīdzinājumā lietot saikli nekā, ja teikumā ir izteikts noliegums. Tādos gadījumos jālieto partikula kā, piemēram: Apavi šeit nav lētāki kā pie mums. (šķirklī nekā)
- Praksē bieži šādā nozīmē lieto arī divdabi nekavējoši (piem., man nekavējoši lika noprast). Pareizi jāsaka – man nekavējoties lika noprast. (šķirklī nekavējoties)
- Vārds nepievienošanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nepievienošanās), ģenitīvā (nepievienošanās), akuzatīvā (nepievienošanos), instrumentālī (ar nepievienošanos); daudzskaitļa locījumos: ģenitīvā (nepievienošanos), akuzatīvā (nepievienošanās). (šķirklī nepievienošanās)
- Vārds nesaprašanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nesaprašanās), ģenitīvā (nesaprašanās), akuzatīvā (nesaprašanos), instrumentālī (ar nesaprašanos). (šķirklī nesaprašanās)
- Šo darbības vārdu vēlams lietot bez priedēkļa no: citēt, citēju, citē, citēts utt. (šķirklī nocitēt)
- Vārds nodarbošanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nodarbošanās), ģenitīvā (nodarbošanās), akuzatīvā (nodarbošanos), instrumentālī (ar nodarbošanos). (šķirklī nodarbošanās)
- Valodnieciskajā literatūrā priekšroka tiek dota formai noliektnis, taču praksē lieto abas formas – noliektnis un nolieksnis. (šķirklī noliektnis)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma -ņurku, -ņurki, -ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī noņurcīt)
- Praksē sastopama arī forma nopakaļis, kas nav reģistrēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī nopakaļ)
- Aizguvuma noparkot vietā ieteicams lietot vārdu novietot. (šķirklī noparkot)
- Šo darbības vārdu vēlams lietot bez priedēkļa no-: pamatot, pamatots u. tml. (šķirklī nopamatot)
- Praksē tikpat bieži lieto arī formu nopludināt (nopludināt dzīvokli, nopludināt informāciju), kas nav reģistrēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī noplūdināt)
- Šo darbības vārdu vēlams lietot bez priedēkļa no-: publicēt, publicēja, publicēts utt. (šķirklī nopublicēt)
- Praksē biežāk lieto darbības vārdu nošpaktelēt. (šķirklī nosliepnēt)
- Praksē lieto arī šādas darbības vārda svētīt formas: nosvētu, nosvēti, nosvēta. (šķirklī nosvētīt)
- Šo darbības vārdu vēlams lietot bez priedēkļa no: vienkāršot, vienkāršoju, vienkāršo, vienkāršots utt. (šķirklī novienkāršot)
- Suņu šķirnes nosaukumiem, kas atvasināti no vietvārdiem, lietojama izskaņa -ietis, līdz ar to pareizā forma ir ņūfaundlendietis, nevis ņūfaundlends, kā dažkārt sastopams valodas praksē. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma ņurku, ņurki, ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī ņurcīt)
- Šī abreviatūra praksē nereti tiek izrunāta ar līdzskani k pēc angļu valodas parauga – okta, taču pareizā izruna ir ar līdzskani c – octa, jo abreviatūra veidota no latviešu valodas vārdiem. (šķirklī OCTA)
- Latviešu valodā vārda ofiss vietā ieteicams lietot vārdu birojs. (šķirklī ofiss)
- Latviešu valodā ieteicams lietot terminus ārzona; ārzonas uzņēmums. (šķirklī ofšors)
- No botānikas viedokļa jebkurš auglis ar vairākām sēklām tiek uzskatīts par ogu (piem., apelsīns, tomāts, ķirbis, melone ir ogas, bet zemenes un avenes nav ogas), tomēr vārdnīcā sniegtais skaidrojums ietver ikdienas valodā lietoto šī jēdziena izpratni. (šķirklī oga)
- Praksē nereti tiek lietota arī 5. deklinācijas forma ar galotni -e: olīve, tomēr par valodas normai atbilstošu uzskatāma 4. deklinācijas forma ar galotni -a: olīva. (šķirklī olīva)
- Vārdi ombudsmens vai ombudsmenis lietojami, runājot par citu valstu tiesībsargiem. (šķirklī ombudsmens)
- Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza. (šķirklī omulība)
- Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza. (šķirklī omulīgs)
- Mūsdienās vārdu orgāns nebūtu vēlams lietot, runājot par iestādi, organizāciju vai preses izdevumu (tātad nevis preses orgāns, bet preses izdevums). (šķirklī orgāns)
- Jāatceras, ka šo vārdu raksta ar īso e – ortoepija. (šķirklī ortoepija)
- Vārdkopas pacelt jautājumu vietā, kas pārņemta no krievu valodas (поднять вопрос), ieteicams lietot citu izteiksmi, piem., vārdu savienojumu izvirzīt jautājumu. (šķirklī pacelt)
- Praksē reizumis lieto lietvārdu padebess gan 6. deklinācijas (melna padebess), gan 1. deklinācijas (tumšs padebess) formā. (šķirklī padebesis)
- Latviešu valodas ekspertu komisija socioloģijas terminam padomisms pieļāvusi paralēlformu sovetisms. (šķirklī padomisms)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomjlaika)
- Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
- Šim vārdam daudzskaitļa ģenitīvā līdzskaņu mijas nav. (šķirklī pakraste)
- Par atbilstošu latviešu literārās valodas normām atzīta vienīgi forma paliktnis. (šķirklī paliktnis)
- Pēc pašlaik pastāvošajām pareizrakstības normām vārds panda lietojams vīriešu dzimtē, taču praksē to biežāk lieto kā sieviešu dzimtes vārdu. (šķirklī panda)
- Jāievēro, ka vārds papildu tekstā lietojams kopā ar lietvārdu, bet apstākļa vārds papildus – ar darbības vārdu. (šķirklī papildus)
- Praksē sastopami divējādi šā vārda rakstījumi: paraša un paraža. Literārās valodas normai atbilstošā forma – paraža. (šķirklī paraša)
- Praksē samērā bieži lieto arī formu pārpilnam, kas nav reģistrēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī pārpilnām)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (pārskatīšanās), ģenitīvā (pārskatīšanās), akuzatīvā (pārskatīšanos) un instrumentālī (ar pārskatīšanos). (šķirklī pārskatīšanās)
- Nozīmē 'sporta sacensību norise guļus vai sēdus uz grīdas' lietvārds parters nereti tiek lietots ar galotni -is: parteris, tomēr pareizrakstības normām atbilstošs ir lietojums ar galotni -s: parters. (šķirklī parters)
- Vārdu partizāns dažreiz lieto arī kā 2. deklinācijas lietvārdu ar galotni -is: partizānis. Pareizā forma ir galotni -s: partizāns. (šķirklī partizāns)
- Vārds pašaizdegšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizdegšanās), ģenitīvā (pašaizdegšanās), akuzatīvā (pašaizdegšanos), instrumentālī (ar pašaizdegšanos). (šķirklī pašaizdegšanās)
- Vārds pašaizsargāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizsargāšanās), ģenitīvā (pašaizsargāšanās), akuzatīvā (pašaizsargāšanos), instrumentālī (ar pašaizsargāšanos). (šķirklī pašaizsargāšanās)
- Vārds pašaizstāvēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizstāvēšanās), ģenitīvā (pašaizstāvēšanās), akuzatīvā (pašaizstāvēšanos), instrumentālī (ar pašaizstāvēšanos). (šķirklī pašaizstāvēšanās)
- Vārds pašapkalpošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapkalpošanās), ģenitīvā (pašapkalpošanās), akuzatīvā (pašapkalpošanos), instrumentālī (ar pašapkalpošanos). (šķirklī pašapkalpošanās)
- Vārdu pateikt vienkāršās tagadnes formās parasti nelieto. (šķirklī pateikt)
- Vārds pašapputeksnēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapputeksnēšanās), ģenitīvā (pašapputeksnēšanās), akuzatīvā (pašapputeksnēšanos), instrumentālī (ar pašapputeksnēšanos). (šķirklī pašapputeksnēšanās)
- Vārds pašatjaunošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašatjaunošanās), ģenitīvā (pašatjaunošanās ), akuzatīvā (pašatjaunošanos), instrumentālī (ar pašatjaunošanos). (šķirklī pašatjaunošanās)
- Vārds pašattīrīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašattīrīšanās), ģenitīvā (pašattīrīšanās), akuzatīvā (pašattīrīšanos), instrumentālī (ar pašattīrīšanos). (šķirklī pašattīrīšanās)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašfoto)
- Vārds pašizlādēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašizlādēšanās), ģenitīvā (pašizlādēšanās), akuzatīvā (pašizlādēšanos), instrumentālī (ar pašizlādēšanos). (šķirklī pašizlādēšanās)
- Vārds pašiznīcināšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašiznīcināšanās), ģenitīvā (pašiznīcināšanās), akuzatīvā (pašiznīcināšanos), instrumentālī (ar pašiznīcināšanos). (šķirklī pašiznīcināšanās)
- Vārds pašizteikšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašizteikšanās), ģenitīvā (pašizteikšanās), akuzatīvā (pašizteikšanos), instrumentālī (ar pašizteikšanos). (šķirklī pašizteikšanās)
- Vārds pašnoteikšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašnoteikšanās), ģenitīvā (pašnoteikšanās), akuzatīvā (pašnoteikšanos), instrumentālī (ar pašnoteikšanos). (šķirklī pašnoteikšanās)
- Vārds pašregulēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašregulēšanās), ģenitīvā (pašregulēšanās), akuzatīvā (pašregulēšanos), instrumentālī (ar pašregulēšanos). (šķirklī pašregulēšanās)
- Vārds pašsaglabāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaglabāšanās), ģenitīvā (pašsaglabāšanās), akuzatīvā (pašsaglabāšanos), instrumentālī (ar pašsaglabāšanos). (šķirklī pašsaglabāšanās)
- Vārds pašsavaldīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsavaldīšanās), ģenitīvā (pašsavaldīšanās), akuzatīvā (pašsavaldīšanos), instrumentālī (ar pašsavaldīšanos). (šķirklī pašsavaldīšanās)
- Vārds pašslavināšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašslavināšanās), ģenitīvā (pašslavināšanās), akuzatīvā (pašslavināšanos), instrumentālī (ar pašslavināšanos). (šķirklī pašslavināšanās)
- Vārds pazīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pazīšanās), ģenitīvā (pazīšanās), akuzatīvā (pazīšanos), instrumentālī (ar pazīšanos). (šķirklī pazīšanās)
- Nav vēlams darbības vārdu pazvanīt lietot ar nozīmi 'piezvanīt'. (šķirklī pazvanīt)
- Vārds pensionēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pensionēšanās), ģenitīvā (pensionēšanās), akuzatīvā (pensionēšanos), instrumentālī (ar pensionēšanos). (šķirklī pensionēšanās)
- Praksē šo darbības vārdu nereti lieto arī ar izskaņu -āt (piebungāt). (šķirklī piebungot)
- Savulaik valodnieks J. Endzelīns ir atzinis šo vārdu un tā atvasinājumus par nevēlamiem aizguvumiem no vācu valodas. Tādēļ vārdu savienojums "pielietojamās zinātnes" latviešu valodā nav vēlams, tā vietā lietojums termins "lietišķās zinātnes". (šķirklī pielietot)
- Sastingušo datīva formu piemēram nereti lieto kā iespraudumu, lai norādītu, ka tekstā ir iekļauts piemērs, konkrēts paskaidrojums: Kliņģerīšu ziedus ārstniecībā var izmantot dažādi, piemēram, gatavojot eļļu, uzlējumu, tinktūru. (šķirklī piemērs)
- Šis vārds aizgūts no krievu valodas un īsti neiederas latviešu valodas sistēmā (darināts ar diviem priedēkļiem), tādēļ vēlams izvairīties no tā lietošanas. (šķirklī piepacelt)
- Reizumis šo vārdu lieto arī vīriešu dzimtē – pievakars. (šķirklī pievakare)
- Dažādos avotos atšķiras šīs zivs nosaukuma rakstība. Latviešu valodas ekspertu komisijas 2008. gada 23. janvāra sēdē tika pieņemts atbalstīt izplatītāko formu – piraija. (šķirklī piraija)
- Dažkārt šis vārds tiek lietots arī daudzskaitļa ģenitīva formā pusotristabu. (šķirklī pusotristabas)
- Sadzīvē bieži šo salātu nosaukums kļūdaini tiek rakstīts un runāts ar pirmo patskani o – rosols, tomēr par literāri pareizo atzīstams lietojums ar pirmo patskani a – rasols. (šķirklī rasols)
- Dažreiz vārda raudze vietā tiek lietots ģermānisms prove. Ieteicams lietot latvisko vārdu raudze. (šķirklī raudze)
- Ja vārds respektīvi lietots šeit minētajā nozīmē, tad teikumā tas atdalāms ar komatiem. Par interpunkciju citā lietojumā sk. A. Blinkena "Latviešu interpunkcija", "Zvaigzne ABC" 2009, 273. lpp. (šķirklī respektīvi)
- Dažās vārdnīcās šajā nozīmē minēts vārds riestuve, kas praksē tikpat kā netiek lietots. (šķirklī riestava)
- Vārds rullis pirmajā nozīmē 'cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums' nav aizstājams ar vārdu rulons (no krievu valodas рулон 'rullis'). Piem., nav jāsaka pārdod sienu rulonos, bet gan pārdod sienu ruļļos. (šķirklī rullis)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (saaukstēšanās), ģenitīvā (saaukstēšanās), akuzatīvā (saaukstēšanos), instrumentālī (ar saaukstēšanos). (šķirklī saaukstēšanās)
- Vārds lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (sacelšanās), ģenitīvā (sacelšanās), akuzatīvā (sacelšanos), instrumentālī (ar sacelšanos). (šķirklī sacelšanās)
- Runājot par pasākumu sportā (1. nozīme), biežāk tiek lietota šī vārda daudzskaitļa forma. Vienskaitļa forma parasti tiek lietota otrajā nozīmē. (šķirklī sacīkstes)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (vsk. un dsk.) (saderināšanās), vsk. ģenitīvā (saderināšanās), akuzatīvā (saderināšanos), instrumentālī (ar saderināšanos), dsk. ģenitīvā (saderināšanos), akuzatīvā (saderināšanās). (šķirklī saderināšanās)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (sagadīšanās), ģenitīvā (sagadīšanās), akuzatīvā (sagadīšanos), instrumentālī (ar sagadīšanos). (šķirklī sagadīšanās)
- Vārds sagarumot parasti tiek lietots mežrūpniecības nozarē, turpretim sagarināt vairāk lieto, runājot par amatniecības, mājsaimniecības darbiem. (šķirklī sagarināt)
- Vārds saindēšanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (saindēšanās), ģenitīvā (saindēšanās), akuzatīvā (saindēšanos), instrumentālī (ar saindēšanos). (šķirklī saindēšanās)
- Sarunvalodā lieto frāzes saīsināt algas, saīsināt darbiniekus, kas ir nevēlami. (šķirklī saīsināt)
- Rakstos un sarunvalodā substantīvs saržs nereti tiek jaukts ar substantīvu šaržs 'satīrisks vai humoristisks portrets (parasti kariķēts zīmējums), kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības, pazīmes'. (šķirklī saržs)
- Vārds sazināšanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (sazināšanās), ģenitīvā (sazināšanās), akuzatīvā (sazināšanos), instrumentālī (ar sazināšanos). (šķirklī sazināšanās)
- Latviešu valodā nereti sastopams lietvārda senjors lietojums ar lietvārda seniors nozīmi, tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī senjors)
- Praksē lietvārds sholasts nereti lietots ar nozīmi 'sholastiķis'. No šāda lietojuma būtu vēlams izvairīties, lai novērstu pārpratumus. (šķirklī sholasts)
- Angļu vārda "smogs" latviskojums "smacenis" kļuva par 2005. gada vārdu. Šo vārdu bija iesūtījis kāds interneta lietotājs, minot, ka pirms tam smaceni pamanījis jau Anšlava Eglīša darbos. (šķirklī smogs)
- Pēc pastāvošajām pareizrakstības normām šis vārds jāraksta bez līdzskaņa j – sovetologs, taču valodas praksē biežāk lieto no angļu valodas pārņemto formu sovjetologs, sovjetoloģe. (šķirklī sovetologs)
- Pēc pastāvošajām pareizrakstības normām šis vārds jāraksta bez līdzskaņa j – sovetoloģija, taču valodas praksē biežāk lieto no angļu valodas pārņemto formu sovjetoloģija. (šķirklī sovetoloģija)
- Lēmums par šā vārda rakstību ar garo patskani ā pieņemts Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas sēdē 2010. gadā. (šķirklī tornādo)
- Ieteicams šo vingrojumu sistēmu dēvēt par stiepšanās vingrojumiem. (šķirklī strečings)
- Dažreiz sarunvalodā un rakstos substantīvs susliks tiek lietots rakstījumā ar ļ: susļiks, šāds lietojums nav pareizs. (šķirklī susliks)
- Lietojumā bieži sastopams apzīmējums šitake sēnes, taču, ņemot vērā vārda cilmi, kā arī latviešu valodas gramatikas likumības, šis lietojums uzskatāms par kļūdainu; vārds šitake lokāms: vienskaitļa nom. šitake, ģen. šitakes, dat. šitakei, akuz. šitaki, instr. ar šitaki, lok. šitakē, daudzskaitļa nom. šitakes, ģen. šitaku, dat. šitakēm, akuz. šitakes, instr. ar šitakēm, lok. šitakēs. (šķirklī šitake)
- Vārds šķiršanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (šķiršanās), ģenitīvā (šķiršanās), akuzatīvā (šķiršanos), instrumentālī (ar šķiršanos). (šķirklī šķiršanās)
- Sarunvalodā bieži lieto formu špahtele, kas saglabājusies vācu valodas ietekmē. (šķirklī špaktele)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar īso patskani i – štricele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar garo patskani ī. (šķirklī štrīcele)
- Vārdam takse daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī takse)
- Vārdam takts daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī takts)
- Atsevišķos avotos šis vārds rakstīts ar divskani ei – teikvondo, tomēr par oriģinālvalodai atbilstošāko atzīstams rakstījums tekvondo. (šķirklī tekvondo)
- Diezgan bieži vārdu tēmēklis kļūdaini raksta ar īso e (tēmeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēž – sēdeklis. (šķirklī tēmēklis)
- Valodnieciskajā literatūrā ir ieteikumi šo vārdu lietot aizguvuma mārketings vietā. (šķirklī tirgzinība)
- Skaitļa vārds trīs lokāms: vīriešu dzimtē ģen. triju, dat. trim, arī trijiem, akuz. trīs, instr. ar trim, arī ar trijiem, lok. trijos, arī trīs; sieviešu dzimtē: ģen. triju, dat. trim, arī trijām, akuz. trīs, instr. ar trim, arī ar trijām, lok. trijās, arī trīs. (šķirklī trīs)
- Tiek lietots arī šī jēdziena apzīmējums 3D. (šķirklī trīsdimensiju)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
- Latviešu valodā sastopams divējāds šā vārda rakstījums: kaprolaktams, kaprolaktāms. Terminoloģijas komisijā par pareizu atzīta forma kaprolaktams. (šķirklī kaprolaktams)
- Šo darbības vārdu vēlams lietot bez priedēkļa no-: raksturot, raksturoja, raksturots utt. (šķirklī noraksturot)
- Ir bijuši ieteikumi darbības vārda pārapbedīt vietā lietot pārbedīt, jo tas ir atvasināts tikai ar vienu priedēkli. Tā kā mūsdienās bezpriedēkļa vārds bedīt ir gandrīz pilnīgi izzudis no latviešu valodas aktīvā vārdu krājuma, un to ir aizstājis priedēkļvārds apbedīt, nav pamata vērsties pret vārdu pārapbedīt. (šķirklī pārapbedīt)
- Praksē dažreiz sastopams lietojums vīriešu dzimtē peizāžs, kas neatbilst literārās valodas normai. (šķirklī peizāža)
- Šo vārdu ieteicams lietot nevēlamā aizguvuma podkāsts vietā. (šķirklī raidieraksts)
- Kristīgajā nozīmē vārds Trīsvienība rakstāms ar lielo sākumburtu. (šķirklī trīsvienība)
- Agrākos gados iznākušajā izziņu literatūrā sastopams termins neiznests bērns. Pareizā forma tagad – neiznēsāts bērns. (šķirklī neiznēsāts)
- Vārdu nejūtīgs vēlams lietot, runājot par emocionālo sfēru (resp., tikai 1. nozīmē). (šķirklī nejūtīgs)
- Jāievēro, ka vārdu uzaudzināt lieto tikai saistībā ar cilvēku. Par augiem un dzīvniekiem sakām uzaudzēt. (šķirklī uzaudzināt)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmetums; aizskārums, apvainojums' radusies pēc krievu valodas vārda наезд nozīmes kriminālajā žargonā 'uzbrukums kāda interesēm vai mēģinājums tās aizskart'. (šķirklī uzbrauciens)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmest (kādam); aizskart, apvainot (kādu)' radusies pēc krievu valodas vārda наехать nozīmes kriminālajā žargonā 'pakļaut spiedienam, lai piespiestu izpildīt kādas prasības'. (šķirklī uzbraukt)
- Latviešu valodas ekspertu komisija vārdus "uzputenis" un "uzpūtenis" ir atzinusi par paralēlformām. (šķirklī uzpūtenis)
- Nav vēlams lietot šādus izteikumus: uzstādīt prasības; uzstādīt kandidatūru; uzstādīt jautājumu; uzstādīt diagnozi. Pareizi: izvirzīt prasību, kandidatūru; uzdot jautājumu; noteikt diagnozi. (šķirklī uzstādīt)
- Vārda vadīties lietojums otrajā nozīmē latviešu valodā ieviesies krievu valodas vārda руководствоваться ietekmē. Tā vietā vēlams lietot citu, latviskāku izteiksmi – piem., ievērot, ņemt vērā, rīkoties: Vienmēr ievērot likumu. Stipendijas piešķirs, ņemot vērā sekmes. Rīkoties pēc savas pārliecības. (šķirklī vadīties)
- Neliterārais aizguvums vot ir uzskatāms par nevēlamu latviešu literārās valodas elementu. (šķirklī vot)
- Sarunvalodā tiek lietota arī šī vārda forma bez patskaņa a – zaķpastala. (šķirklī zaķapastala)
- No botānikas viedokļa zemesriekstu augļi nav rieksti. (šķirklī zemesrieksts)
- Praksē nereti vārds zemsega tiek lietots ar nozīmi 'zemsedze'. (šķirklī zemsega)
- Praksē lieto arī vārdus zibensnovadītājs, zibeņnovedējs, kas nav akceptēti pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī zibensnovedējs)
- Praksē nereti tiek lietota kļūdaina šī lietvārda forma ar līdzskani n – želantīns. (šķirklī želatīns)
- Latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai ieteicams lietot substantīvu lielveikals. (šķirklī supermārkets)
- Šo vārdu ieteicams lietot nevēlamā aizguvuma rīls (no angļu reel) vietā. (šķirklī īsklips)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klases darbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: mājasdarbs – mājās veicams skolas uzdevums; mājas darbs – mājās veicams sadzīves darbs. (šķirklī mājasdarbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klasesdarbs)
- Ieteicams lietot aizguvuma emodži vietā. (šķirklī reālijzīme)
- Nelokāmā aizguvuma vietā ieteicams lietot vārdu reālijzīme. (šķirklī emodži)
- Dažkārt šis vārds tiek lietots arī daudzskaitļa ģenitīva formā pusotrstāvu. (šķirklī pusotrstāva)
- Saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 2019. gada 26. novembra sēdes protokolu Nr. 8/1156 angļu influencer latviešu valodā atveidojams kā ietekmētājs. (šķirklī ietekmētājs)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomisks)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2023. gada 8. martā pieņemts termins (sēdes protokols Nr. 3). (šķirklī bulings)
- Norādāmos vietniekvārdus šitas, šitā loka kā norādāmos vietniekvārdus tas, tā. (šķirklī šitas)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar līdzskani s – strūdele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar līdzskani š. (šķirklī štrūdele)
- Darbības vārda atņemties lietojums vārdu savienojumos atņēmās balss, kājas sāk atņemties ar nozīmi 'zaudēt spēju normāli darboties' radies pēdējā laikā (iespējams, krievu valodas ietekmē, kurā vārdu savienojumi нога отнялась, голос отнялся ir tradicionāli, valodas likumībām atbilstoši). Latviskāka izteiksme ir kāja kļūst stīva, kāja kļūst nejūtīga, pazuda balss u. tml. (šķirklī atņemties)
- Terminoloģijas speciālisti iesaka lietot vārdu urķis anglicisma hakeris vietā. (šķirklī urķis)
- Anglisma podkāsts vietā ieteicams lietot vārdu raidieraksts. (šķirklī podkāsts)
- Vārdi necilvēcīgs un necilvēcisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan necilvēcīgas pūles, gan necilvēciskas pūles). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds necilvēcīgs (necilvēcīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska parasti izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt necilvēciskas pūles. (šķirklī necilvēcīgs)
- Praksē šo vārdu izrunā divējādi: ar patskani o vai divskani uo. (šķirklī neomulīgs)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. (šķirklī tītenis)
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (aiz)iet zudumā
- (ap)dzīvojamā platība
- (ar) baltiem diegiem šūts
- (ar) sviedriem laistīt
- (ar) sviedriem slacīt
- (ar) sviedriem vaigā
- (ar) vieglu sirdi
- (atrast) dzirdīgas ausis
- (būt) (cieši) pie sirds
- (būt) jautrā dūšā
- (dūc) kā bišu stropā
- (dzīvo), cepuri kuldams
- (ēst) ar gardu muti
- (gadīties) pa ķērienam
- (ie)dzīt strupceļā
- (ie)likt lombardā
- (iet) kā pa dēli
- (ir) uz sirds
- (iz)celt (dienas) gaismā
- (iz)gāzt podus
- (iz)just uz savas ādas
- (iz)kratīt sirdi
- (iz)līst no ādas laukā
- (iz)līst vai no ādas (ārā)
- (iz)mainīt naudu
- (kā) pērkona spēriens no skaidrām debesīm
- (kā) pērkons no skaidrām debesīm
- (kā) slazda valgs
- (kā) zibens spēriens no skaidrām debesīm
- (kādam) līp pie nagiem
- (kādam) līp pie pirkstiem
- (kāds) nelabais dīdīja
- (kāds) velns dīdīja
- (kaut) jods būtu (pa)rāvis
- (kliedz) kā aizkauts
- (līdz) ar gaismiņu
- (līdz) ar gaismu
- (naudas)maka biezums
- (nav) ne kapeikas pie dvēseles
- (ne)turēt naidu
- (ne)zaudēt dūšu
- (no) baltās ķēves devītā augumā
- (no)dzert kāzas
- (no)kauties ar domām
- (nu) un tad?
- (pa)darīt kaunu
- (pa)ņemt uz grauda
- (pa)rādīt garu degunu
- (pa)rādīt kulaku
- (pār)skrien skudras pa ādu
- (pār)skrien skudras pa kauliem
- (pār)skrien skudras pa ķermeni
- (pār)skrien skudras pa muguru
- (pār)skrien skudras pār ādu
- (pār)skrien skudras pār kauliem
- (pār)skrien skudras pār ķermeni
- (pār)skrien skudras pār muguru
- (pār)skrien skudriņas pa ādu
- (pār)skrien skudriņas pa kauliem
- (pār)skrien skudriņas pa ķermeni
- (pār)skrien skudriņas pa muguru
- (pār)skrien skudriņas pār ādu
- (pār)skrien skudriņas pār kauliem
- (pār)skrien skudriņas pār ķermeni
- (pār)skrien skudriņas pār muguru
- (pārāk) dārgs prieks
- (pats) nelabais dīda
- (pats) velns dīda
- (pēdējais) modes kliedziens
- (sa)krist veldrē
- (sa)vārīt sūdus
- (sa)žņaugt sirdi
- (tik) tumšs, ka vai acī duras
- (tik) tumšs, ka vai acīs duras
- (tikko) dzīvību vilkt
- (tikko) vilkt dzīvību
- (tikpat) kā divreiz divi
- (tur jau) pat akmeņiem jākliedz
- (tur jau) pat akmenim jākliedz
- (uz)gulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) sirdij
- (vaigu) vaigā skatīt (arī redzēties, tikties u. tml.)
- (visi) gali ūdenī
- (viss) mirdz un laistās
- (viss) spīd un laistās
- abi divi
- absolūtā dzirde
- absurda dramaturģija
- acīm redzami
- acīm redzams
- acīm redzot
- acis atdarās
- acis šaudās uz visām pusēm
- acis slēdzas uz mūžību
- acis slēdzas uz mūžu
- acu valoda
- Ādama kostīmā
- ādas karpa
- adatai nav kur nokrist
- adatu terapija
- ādgraužu dzimta
- administratīvā tiesa
- administratīvais sods
- Admiralitātes lords
- adventa vainags
- adventes kalendārs
- adventes vainags
- agavju dzimta
- agra (rīta) stunda
- ahileja papēdis
- aiz (deviņiem) kalniem
- aiz (trej)deviņām atslēgām
- aiz (trej)deviņām jūrām
- aiz (trej)deviņām zemēm
- aiz (trej)deviņiem kalniem
- aiz dusmām zaudēt valodu
- aiz slēgtām durvīm
- Aizbildnības padome
- aizcirst durvis
- aizdomas krīt
- aizdot dusmas
- aizgūts vārds
- aiziet citos medību laukos
- aiziet gar degunu
- aiziet no dzīves
- aizkapa dzīve
- aizlaist gar degunu
- aizlikt (labu) vārdu
- aizlikt kāju priekšā (kādam)
- aizmest kādu (labu) vārdu
- aiznest labas dienas
- aiznest sev līdzi kapā
- aizpildīt robu
- aizpildīt robus
- aizraidīt uz viņpasauli
- aizskart godu
- aizslēgt sirdi
- aizslīdēt gar ausīm
- aizsvilties dusmās
- aiztecējis daudz ūdeņu
- aizvadīt kapā
- aizvadīt uz viņpasauli
- Ak (tu) debestiņ!
- Ak (tu) dieviņ!
- ak (tu) kungs un dievs
- Ak tu debess!
- akadēmijas īstenais loceklis
- akadēmiskā airēšana
- akadēmiskā laiva
- akadēmiskā stunda
- akadēmiskais atvaļinājums
- akadēmiskais ceturksnis
- akadēmiskais gads
- akadēmiskais grāds
- akadēmiskais parādnieks
- akadēmiskais parāds
- akantu dzimta
- akciju sabiedrība
- akcīzes nodokļa marka
- aklais dundurs
- aklais randiņš
- aklas dusmas
- akmeņgraužu dzimta
- akmeņlauzīšu dzimta
- akmeņplekstu dzimta
- akmens sviediena attālumā
- aknas ir (kādam)
- akreditēšanās raksts
- aktinīdiju dzimta
- aktīvais vārdu krājums
- alatu dzimta
- albatrosu dzimta
- aligatoru dzimta
- alus vēders
- amadīnu ģints
- amarantu dzimta
- amariļļu dzimta
- Amerikas grifu dzimta
- Amerikas lielogu dzērvenes
- Amerikas ūdele
- angļu radziņš
- anšovu dzimta
- apakšzemes dzelzceļš
- apaļais galds
- apaļās pēdiņas
- apcietināt sirdi
- apdedzināt nagus
- apdedzināt pirkstus
- apdrošināšanas polise
- apdrošināšanas sabiedrība
- apdzēst sveci
- apdziru ģints
- apdzīvojamā platība
- apdzīvota vieta
- apdzīvotības blīvums
- apgleznot zīdu
- apgriezt sprandu
- apgrozāmie līdzekļi
- apgrozīt (naudu) pirkstos
- apgrozīt (naudu) rokās
- apmaldīties trijās priedēs
Atrasts skaidrojumos (200):
- dīkā (Atrasties) bezdarbībā; nekā nedarot, netiekot nodarbinātam.
- starp debesīm un zemi (atrasties) nenoteiktā, nedrošā stāvoklī, situācijā.
- raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
- uz otru kāju (iedzert) (iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena).
- rādiuss (Kā) izplatības, darbības teritorija, vide.
- publiskais piedāvājums (kā) piedāvāšana plašākai publikai.
- rādīt zobus (Kādam) naidīgi izturēties pret kādu; aktīvi pretoties.
- nomīņāties uz vietas (kādu laiku) neattīstīties, nevirzīties uz priekšu.
- (ne)turēt naidu (ne)just naidu pret kādu.
- apvārdoties (Ne)ļaut sevi apvārdot, pierunāt.
- (ne)zaudēt dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
- no rokas rokā (nodot) tālāk, no viena pie otra.
- (pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- padot dievpalīgu (pa)teikt "dievs palīdz!".
- pasaules radīšana (pēc Bībeles) Zemes, tās dzīvības formu radīšana.
- (aiz)laist bojā (pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
- (aiz)laist postā (Pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
- sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
- pusdiena [pus!diena] Puse vai aptuvena puse no dienas – aptuveni sešas stundas.
- spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
- tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru.
- Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
- Zinību diena 1. septembris – mācību gada sākuma diena.
- kāpt uz kakla 1.Censties uzkundzēties.
- platuma grāds 1/360 daļa no Zemes meridiāna.
- garuma grāds 1/360 daļa no Zemes paralēles.
- rožu kāzas 10 gadu kāzu jubileja.
- matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
- Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
- Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
- neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
- Hanza 13.–17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai.
- Lielā ģilde 1354. gadā dibinātā tirgotāju apvienība Rīgā.
- dzintara kāzas 15 gadu kāzu jubileja.
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
- kvatročento 15. gadsimta itāliešu māksla (agrā renesanse).
- moralitāte 15.–16. gs. alegoriska tikumu drāma; moralitē.
- kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
- izstiepts leņķis 180 grādu leņķis, kura malas veido taisni.
- komunārs 1871. gada Parīzes Komūnas dalībnieks.
- tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
- Asiņainā svētdiena 1905. gada 9. janvāris, kad cara karaspēks apšāva strādniekus, kas devās pie cara ar petīciju.
- mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
- Piektais gads 1905. gads, kad norisinājās revolūcija.
- Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sešu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
- krišnaīts 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
- Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
- atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- rokenrols 20. gs. 50. gados populāra strauja, dinamiska deja; šīs dejas mūzika.
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
- hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
- Līgo vakars 23. jūnija vakars, Jāņu svētku ievadījums.
- Ziemassvētku vakars 24. decembra vakars.
- sudraba kāzas 25 gadu kāzu jubileja; sudrabkāzas.
- Pirmie Ziemassvētki 25. decembris.
- Otrie Ziemassvētki 26. decembris.
- kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika posms.
- rubīna kāzas 40 gadu kāzu jubileja.
- pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
- zelta kāzas 50 gadu kāzu jubileja.
- Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
- karaliskā lilija 60–150 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem.
- dimanta kāzas 75 gadu kāzu jubileja.
- fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens.
- Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
- cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, saldiem āboliem; šīs ābeles auglis.
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
- ābeļzieds Ābeles zieds.
- pepiņš Ābeļu šķirne ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem.
- kurkulis Abinieku (varžu, krupju) iznērstā olu kopa (ūdenī).
- kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs, kas attīstās un dzīvo ūdenī.
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
- abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
- kalvadoss Ābolu degvīns.
- sidrs Ābolu vīns, ko gatavo no raudzētas ābolu sulas.
- saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
- slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
- slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
- abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- farss Absurdu, bezjēdzīgu notikumu virkne.
- sklēra Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; cīpslene.
- cīpslene Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; sklēra.
- dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
- varavīksnene Acs asinsvadu apvalka priekšējā daļa.
- apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
- oftalmoskopija Acs dibena izmeklēšana ar oftalmoskopu.
- plakstiņš Acs palīgorgāns tās aizsargāšanai – saistaudu plātnīte, ko no ārpuses klāj āda.
- miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- keratīts Acs radzenes iekaisums.
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
- lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
- katarakta Acu slimība – acs lēcas apduļķošanās.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- kamara Āda (žāvētai gaļai, speķim).
- peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
- ienadzis Āda, kas sedz naga sakni.
- adata Adāmadata.
- irbs Adāmadata.
- readaptācija Adaptācijas (1) atjaunošana.
- apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
- dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
- noberzums Ādas iekaisums, ko izraisījis mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
- lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- lidplēve Ādas kroka ķermeņa sānos (dažiem dzīvniekiem), kas nodrošina (tā) pārvietošanos gaisā.
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
- priekšādiņa Ādas kroka, kas apņem dzimumlocekļa galviņu.
- naga valnītis ādas kroka, kas ietver nagu.
- valnītis Ādas kroka, kas ietver nagu.
- varžacs Ādas ragvielas sacietējums (uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas).
- spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
- derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
- zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas.
- šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot divās vai trijās kārtās jēlādu vai hromādas pusfabrikātu.
- neirodermatīts Ādas slimība, kam raksturīga nieze un izsitumi.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- dermatologs Ādas slimību ārsts, dermatoloģijas speciālists.
- lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
- erozija Ādas vai gļotādas epitēlija bojājums.
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- kniepadata Adata ar apaļu galviņu (kā saspraušanai, piespraušanai, arī rotāšanai).
- adatterapija Adatu terapija; akupunktūra.
- dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetam).
- ūdensdzīsla Ādere.
- pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
- pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
- mežģīņadījums Adījums ar sīki caurumotu rakstu.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- mašīnadījums Adījums, kas darināts, izmantojot adāmmašīnu.
- patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas.
- adāmais Adīklis.
- pāradīt Adīt vēlreiz, no jauna.
- tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
- kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
- adījums Adīts priekšmets.
- sildītājs Adīts, no kažokādas vai auduma darināts izstrādājums atsevišķu ķermeņa daļu (piem., roku, ausu) sildīšanai.
- pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals bez apkakles.
- dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns; šīs administrācijas telpas.
- prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā).
- grāfiste Administratīva teritoriāla vienība (Lielbritānijā, Īrijā un dažās citās valstīs).
- direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
- izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
- izsacīt Administratīvi apbalvot vai sodīt; izteikt.
- pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
- pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
- apgabals Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
- prefektūra Administratīvi teritoriālā pamatvienība dažās valstīs (piem., Japānā).
- kantons Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
- province Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība (Latvijā līdz 1949. gadam).
- komūna Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
- vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2).
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- guberņa Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā, kas pastāvēja no 18. gs. līdz 1930. gadam.
- reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
- iecirknis Administratīvi teritoriāla vienība; nodaļa.
- novads Administratīvi teritoriāla vienība.
- triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā).
- prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
- centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- menedžeris Administrators; darba vadītājs, organizators.
- ieadīt Adot ieveidot (piem., rakstu).
- saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
- pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt.
- noadīt Adot izgatavot.
- izadīt Adot izlietot (daudz vai visu).
- izadīt Adot izveidot (rakstu, ornamentu).
- pieadīt Adot izveidot un pievienot klāt.
- pieadīt Adot izveidot un pievienot, papildināt.
- izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko); noadīt.
- saadīt Adot sasaistīt.
- raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
- advokatūra Advokāta profesija, darbība.
- advokatūra Advokātu apvienība; advokāti kā kopums.
- spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
- gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
- atsvaidzinātājs Aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai.
- gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
- gaisa balons aerostats, kas sastāv no milzīga apvalka, kas pildīts ar gāzi, un pasažieriem paredzēta groza.
Atrasts piemēros (200):
- sasaistīt .. [tas bija] liels papīrs – divas vai vairākas avīzes, uzklīsterētas dažādiem skalu spraišļiem, kas atkal bija sasaistīti un samargoti dažādām aukliņām.
- krāsa .. ar tušu un krāsām izdaiļotas sieviešu acis..
- piemērot .. atritinājusi apģērba gabalu, [viņa] izklāja to sev priekšā, it kā augumam piemērodama.
- nost .. gaļai pavasaros pērk pārīti sivēnu, un rudenī kauj nost.
- kramšķināt .. kad viņa uz kūti gājusi, kraukļi bērzā kramšķinājuši.
- kuģot .. kopā ar lietusgāzes notrauktajām lapām lejup pa straumi kuģoja arī vairāki sārtvaidži pepiņi.
- komža .. māte šuva ministrantam baltu komžu ar smalkiem tamborējumiem piedurknēs un apmalā..
- mizot .. mēs nolēmām parādīt, kā latvieši peras. Uz lāvas augstākā pakāpiena apmetušies, griezām vaļā tvaika ventili un mizojām cits citu ar pirts slotām.
- kompleksija .. neraugoties uz manu pasmago kompleksiju, biju samērā ritmisks un ātri apķēru dejas soļus.
- rūsgs .. nomirdz rūsga purva rāva..
- sārtme .. raugos melnā tumsā, redzu Austras iegareno seju dzīvības un sārtmes pilnām lūpām.
- piezīsties .. Talkā nāku es – pilsētas zēns, Ielu smakas un rupjības piezīdies, Nīstot visu, kas mierīgs un lēns.
- sīvs .. tās [acis] raugās ar sīvu naidu.
- itāļi .. V–VI gadsimtā, bēgot no langobardu uzbrukuma, vietējās itāļu ciltis glābās Veneto lagūnas salās.
- Satversme .. vai gribam un spējam dzīvot kā brīvi cilvēki ar savu garīgo satversmi, uz kuras stāvēt?
- kinematogrāfs .. vakaros Valentīna gāja uz kinematogrāfiem, jo tai aizvien vajadzēja redzēt visas filmas.
- trumpa .. viesiem jau no paša agra rīta bija trumpas rokā. Spēlējām līdz pusdienām..
- vīdēt .. viņa gaišbrūnajās, gandrīz dzintara krāsas acīs vīdēja jautra un jauneklīga uguntiņa.
- pieciest .. viņa pirks divriteni, jo tas nepieciešams Miķelītim, gan jau to pārējo nepieciešamo vēl kādu laiku piecietīs.
- raut .. Viņa sajūsma auga un rāva arī citus līdzi.
- kustonis .. viņš nekliedza kā cilvēks, bet rēca kā meža kustonis, ievainots un bīstams.
- apdilt .. Zvagūzis ir pavisam parasts vīrelis. Neliela auguma.., īsti nenosakāma vecuma, apbružāts un apdilis kā viņa platmalīte.
- tukšs ...kur tu tādas [meža ogas] atradīsi, ja tas bija tukšais gads.
- nepilnīgs .."dievišķā komēdija" ir grēcīga cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības.
- sinkope ..[diriģenta] rokas rāda ritma pamatu, bet ķermenis kustas kā ūdenszāle, uzskatāmi iezīmējot sinkopes..
- nopļaut ..[ienaidnieka] lidmašīnas .. ar ložmetēju nopļauj visu, kas dzīvs kustas.
- apstrādāt ..[kucēns] ņēmās saviem vēl mazajiem, mīkstajiem zobiņiem apstrādāt cieto maizes kumosu..
- ļumēt ..[vīrietis] smējās un tā trīskāršā pazode ļumēja..
- glīzda ..[zvēri] atsperas šķeltajiem nagiem zilajā glīzdā un, kad nogulušās duļķes, ilgi dzer no klusās, tumšās upes.
- aizrikšot ..abas māsas aizrikšoja uz klēti, ka zeme vien nodimdēja..
- liegs ..ābeles patlaban bija ietinušās liegos ziedu plīvuros.
- virmot ..aiz loga dun mašīnas, visapkārt virmo lielpilsēta..
- trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
- aizsliet ..aizslien durvīm priekšā slotu, lai nācējs zina, ka saimnieku nav mājās..
- patafons ..Alīde metas pie patafona, uzliek plati, sagriež kloķi, un sāk skanēt viņas mīļais: "Neķer man' ar pliku rok'!"
- trijkājains ..Amalda .. sava trijkājainā galda salikusi pašceptos pīrāgus un gardo biezpiena rausi.
- aptecēt ..aptecējusi vairāk nekā stunda, kopš viņa ieradusies šeit..
- mūdzis ..ar katru gadu viņš kļuva lielāks mūdzis.
- izčākstēt ..ar puķēm ir tāpat kā ar cilvēkiem un dzīvniekiem – bez aprūpes un lološanas tie sanīks un izčākstēs.
- tuša ..ar tušu un krāsām izdaiļotas sieviešu acis..
- laisties ..ārā bija pavasaris un zeme tikko laidās vaļā.
- skaidrs ..atskan mācītāja balss, skaidra un dzidra, un pilna varena spēka..
- tupties ..avīžu fotogrāfi tupstas un gorās, lai tiktu pie labākiem kadriem.
- viegls ..baltā blūzīte .. labi piestāvēja viņas vieglajam iedegumam.
- tuberoze ..baltā kaislībā smaržoja tuberoze, sāpes pārkvēpinādama priekā.
- lai ..baļķu cirtējs iedeva viņam.. žāvētu cūkas pavēderes gabalu lai un teica, tas esot no Auriem par labāmdienām.
- pastars ..beigās izaugs pastars saules dzimums Uz skaidrās sniegbaltās svētku zemes..
- glumēt ..Bet lodes īd un glumē asins paltis..
- slaukt ..bija daudz govju, un arī es gāju palīgā slaukt.
- vieds ..bija viedas sievas, kuras, redzot jaundzimušo, varēja jau pateikt, kāds būs bērna liktenis.
- nomanīt ..blakusistabā un ārā pagalmā aiz loga sāku nomanīt troksni. Kāds klauvēja pie rūts.
- vest ..braucienu laikā kuģinieki bija veduši tādu kā cīņu ar saviem priekšniekiem..
- prečinieks ..brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
- aizripot ..brīžiem aizripoja kāds viegls, grezns limuzīns..
- priekšgājējs ..cepeškrāsns no saviem priekšgājējiem atšķiras ar smalku elektronisku vadību..
- ekrāns ..cilvēki uz ekrāna staigāja, ēda, dejoja, braukāja apkārt, runāja un ķildojās nesaprotamās valodās.
- mitināties ..darbnīca bija iekārtota vecā muižas mājā. Līdz karam tanī mitinājās mežniecība.
- parķis ..daudz ko šuva no parķa – tā bija lēta, silta drāna, un papucis pa ziemām valkāja parķa kreklus..
- virst ..dažādas domas virda no apziņas dzīlēm..
- virt ..dažādas domas virda no apziņas dzīlēm..
- uguns ..debesis sāk degt saulrieta ugunīs..
- nogrimt ..diena aiz apvāršņa nogrimst Kā pārtrūcis pavediens.
- pagriezties ..diena kļuvusi jau garāka un laiks pagriezies uz pavasari.
- vienveidīgs ..dienas un naktis saplūdušas vienveidīgā sāpju vilnī..
- vienprātība ..dod mums spēku, dod mums drosmi, dod mums vienprātību, Tēvs!
- nomutēt ..dorītei vajadzēja sevi piespiest, lai nomutētu Matīsa bārdaino vaigu.
- miesa ..dvēseles noskaņas iespaido visus ķīmiskos procesus mūsu miesā un līdz ar to atver vārtus slimībām.
- apsievoties ..dzirdēju, ka tu apsievojies..
- iekārtot ..dzīve laikam iekārtota tā, ka neviens savu mūžu nenodzīvo nekļūdīdamies.
- prombūtne ..Elizabete lūdza, vai es nevarētu viņas prombūtnē apliet istabas puķes..
- atsmiet ..es atsmēju, ka informētība ne vienmēr ir sinonīms gudrībai..
- guļava ..es biju tāds guļava un nevarēju nekad pamosties.
- neprātis ..es esmu neprātis, sapņotājs .. bet kāda tam nozīme..
- glisēt ..es pirmo reizi sajutu, ko nozīmē glisēt – dēlis izceļas virs ūdens, tu.. traucies uz priekšu fantastiskā ātrumā.
- pretī ..es tādu mīkstu plaukstiņu padevu [skolotājam] pretī.
- tukšs ..es, tukšu vēderu diendusā aizgājis, klusi pinkšķu..
- pūslis ..esmu sastapusi tādus pūšļus un snobus: nodzied trīs koncertiņus un vairs nesveicinās!
- nešķīstenis ..Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šajā dienā paredzēta bluķa vilkšana, ar skaļām dziesmām un uguni dzenot prom tumsu un visādus nešķīsteņus.
- lāsot ..gaišais un zeltainais medus lāsoja it kā saules pielijis..
- pārkraut ..gājēji .. staigāja gar krāšņiem, dažādām precēm pārkrautiem veikalu skatlogiem.
- kaiva ..Gar tukšo krastu kliedzot laižas kaivas.
- lukturis ..gar Vērmaņa dārzu jau aizdegti stūrainie gāzes lukturi.
- iebūvietis ..glabājams taču Brīviņu kunga tēvs, nevis kaut kāds iebūvietis.
- skrobe ..gleznas man izstādēs 12 gadus neņēma pretī.. Bija jau skrobe..
- veterinārs ..gosniņa Kamolīte pārēdās rasainu āboliņu .. uzpūtās un nobeidzās.. Nelīdzēja ne veterināra dūrieni sānos, ne kausēts sviests..
- līst ..gribējās gulēt, bet troksnis traucēja, ložņāja pa māju, līda pa atslēgas caurumiem un durvju apakšām no telpas uz telpu..
- skauties ..Grietiņa pati skāvās cieši klāt un čukstēja: "Cik tas labi, ka tu mani pamodināji!"
- virsroka ..gurums sāka drīz ņemt virsroku pār bēdām.
- aprindas ..Gūtmaņi bijuši smalki kuldīdznieki, kā mēdz teikt, no labām aprindām.
- mīksts ..ģitāru strinkšķinot, es pēdējos gados esmu kļuvis mazliet mīksts.
- trīties ..Haralds burkšķ, slapjš un nosalis trinoties pie ugunskura.
- pastrups ..iepazīšanās iznāca tāda pastrupa un Džemma nepaguva nosaukt pat savu vārdu, kā tas šobrīd pieklātos.
- pieteikt ..iet no ugunskura prom nedrīkst, tas pieteikts stingri.
- ikviens ..Ikvienam ir rokas jāpieliek, Lai lielais darbs uz priekšu tiek..
- apziņa ..ilggadējā latviešu valodas skolotāja.. daudzu gadu garumā pratusi iepotēt latvisko apziņu.. bērniem.
- murgot ..Ilze .. raudāja, kad vīrs murgoja, karstuma vajāts un mocīts.
- ķepēt ..ir tik auksts, ka varētu arī ķepēt slapjdraņķis.
- irt ..irst atkal viena saite Ar dzimteni..
- privāts ..īsi pirms ugunsgrēka esot redzēti aizdomīgi cilvēki privātā ar benzīna kannām.
- šķērsenisks ..istabā .. Billes gulteli vajadzēja pagriezt šķērseniski, citādi nebija, kur likt.
- mičot ..istabā ar smiekliem un gavilēm, un dažām Marijas asarām mičoja jauno sievu, un viņas vainagu pēc tam uzlika jaunākajai māsai.
- žvakstēt ..istaba mirdz vienos sudrabos, zeltos, dimantos, un pašā vidū dimanta zirgs .. dīžļā pa sudraba grīdu, ka sudraba pakavi vien žvakst..
- mežvīns ..istabas ārsiena noaugusi ar mežvīnu, lapainu stīgu bārkstis aizkārušas logus gandrīz pavisam ciet.
- uzkrist ..izdauzīju klases logu. Taisni tu todien biji dežurants. Direktors uzkrita tev, lai sakot, kas ir vainīgs.
- pārpirkt ..izjūtam to, ka labākie darbinieki tiek vienkārši pārvilināti un pārpirkti ar daudz, daudz augstākām algām.
- mūsējais ..Ja tu redzēji jau gulbjus ejam, Tie ir citi, tie nav mūsu, Mūsējie vēl zaļos silezeros mīt..
- tu ..ja tu spēj pasmaidīt par pasauli, tad viņa smaidīs tev pretī.
- ģēģeris ..Jānis uzsita viņam uz pleca un teica, lai tikai draugs gādājot naudu skrotīm, gan viņš Viļumu izmācīšot par īstu ģēģeri.
- krinolīns ..jaunā sieviete parādījās rokoko krinolīnā.
- lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
- skrīne ..Jezups gāja sakristejas priekštelpā, kur stāvēja ar dzelzi apkalta, aprūsējusi skrīne..
- mūžība ..jūra šalc svešus mūžības vārdus. Gadu tūkstošiem cilvēks velti mēģinājis tos atminēt..
- pašķīst ..jūra vairs nebija tik rāma.. Viena otra viļņa galā šņākdamas pašķīda putu krēpes.
- ķert ..Juta ķer pie sirds un apsēžas.
- prakse ..jūtos diezgan droša, ka ar savu praksi zīdaiņu kopšanā spēšu palīdzēt Maružai.
- vilkt ..kādā mākslinieku ballē notikusi izloze.. viņai pirmajai ļāva vilkt lozi.
- paspārne ..kāds ģimnāzijas skolotājs pieņēma Urbānu savā paspārnē, deva viņam iespēju turpināt izglītošanos, nobeigt Upsalas universitāti.
- piecilpot ..kaķis piecilpoja pie akas, uzmetās uz groda stūrakmens un raudzījās apkārt.
- slīmests ..kapteinis strādāja ar cirvi un slīmestu, kamēr koks bija izdrāzts apaļš un gluds.
- vilkties ..karavīri noskranduši vilkās mājup, nosaldētās kājas aptinuši ar salmiem.
- kārīgs ..kārīgi lidinās brokastu odi, tālumā mauj govis..
- mūlāps ..kas tu, dēls, esi par mūlāpu, ka ļauj, lai deguna priekšā sievu noceļ..
- noskaitīt ..Keizijs vilka ārā naudas maku. Noskaitīja divdesmitniekus un ielika tos Čārlija saujā.
- mandeļkoks ..klinšainākos pauguros iesakņojušies mandeļkoki, kas pavasarī priecē ar sniegbaltu ziedu plīvuru..
- glūņa ..klusi glūņas [pludmalē] tīksmināja savus skatus ap puskailiem sieviešu augumiem.
- skurbums ..ko viņš varēja pretoties tam ziedēšanas skurbumam, kas saulgriežu laikā pārņēma visu latviešu zemi?
- murgi ..kopš esmu prom no Igaunijas zemes, mana dzīve ir gājusi kā milzīgā murgā. Neesmu pazinis ne prieka, ne miera.
- murdēt ..krogā sāka murdēt arvien dzīvākas valodas.
- noklabēt ..krūzē iešļācās ūdens, noklabēja cukurtrauka vāks..
- sirdspuķīte ..kungiem jāņem vērā viena patiesība. Jo virtuve būs omulīgāka, jo viņu sirdspuķītes tajā ilgāk uzturēsies.
- piecilpot ..Kurcums viņu jau bija ieraudzījis un lieliem, dejojošiem soļiem piecilpoja klāt.
- lādzīgs ..lādzīgās, mīkstās [kaķa] trifeļacis ir pārvērtušās melnās vellatās, kas nu dusmās zalgo kā olīvas.
- pļēgurot ..laikam pie tik vecas sievas [puisis] nekāda prieka neatrada.. Sāka dzert, sāka pļēgurot..
- ķibele ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- prātula ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- nesums ..Lieldienu rītā .. viņi [bērni] .. devās dārzā ievākt Zaķa nesumu..
- pasūdzēties ..Ligita kādā vēstulē .. pasūdzējās, ka droši vien esot sastaipījusies..
- purpurains ..logu rindas apmirdzēja rietošā purpurainā saule..
- siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
- vienveidīgs ..ļoti interesants ir pats vasaras sākums, bet pēc tam viss paliek vienveidīgi zaļš.
- lajs ..Mākslinieka ceļš ne tuvu nav tik romantisks, kā vairums laju to iedomājas..
- pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
- izblamēt ..mana sieva nodarbojas ar kostīmu veidošanu teātrī, un es nevaru staigāt apkārt ģērbies kā tāds ērms. Galu galā sievu izblamēšu!
- godināt ..mani agrāk vienkārši sauca par Ezernieku Elzu, tagad mani godināja par Ezernieku jaunkundzi..
- kadrs ..mani gaida viens skuķis. Baigais kadrs.
- saulesriets ..mans mežs, kā izmainījies tavs vaigs kopš prieka, ko bērnībā devi. Un tomēr – vēl galotnēs saulesriets kūp un ciņi deg brūkleņu sārtos..
- lāsmot ..meitenes acis lāsmo kā divi meža ezeri.
- uguns ..Meļķis dzēra. Patīkama uguns izskrēja caur dzīslām..
- paslepšus ..mēs [skolēni] skatījāmies paslepšus sienas pulkstenī aizmugurē – cik vēl līdz zvanam?
- zaļš ..mežam ir liela, zaļa dzīvība, mežs nav uzvarams..
- viducis ..Miķelis Māls aplika roku ap Maijas viduci, cenzdamies sievieti sev pievilkt klāt.
- piekrišana ..Milda pie vīra netikusi ar visu Kaucmindi. Jau skolā viņai pie zēniem nekādas piekrišanas nebijis – ne viņa apģērbties mācējusi, ne iznesties.
- nesamanīgs ..ministrs .. nesamanīgi salaistījies ar odekolonu.
- nerātnīgs ..mirdzina nerātnīgs mēnestiņš, kā no Šekspīra vasaras nakts sapņa izlēcis..
- laboratorija ..muitas laboratorija jau ir veikusi vairāk nekā 800 preču paraugu pārbaudes..
- tēraudkausētājs ..mums arī turpmāk būs vajadzīgi tēraudkausētāji, velmētāji, ekonomisti un visi pārējie speciālisti.
- mundrs ..mundri iedžinkstas durvju zvans.
- tuvība ..naktī starp viņu un Sandru bija tuvība..
- tukšā ..nauda būs vējā, un jūs abi tukšā.
- slaukt ..nauda ir ļoti vajadzīga, bet šis nav laiks, kad no kāda to slaukt.
- mežonis ..nāves tuvuma kolektīva izsaukšana viņai atgādināja mežoņu rituālus..
- paģiras ..nekas tāds noticis nebija, kas šodien man palīdzētu tikt vaļā no pretīgās morālo paģiru sajūtas..
- klenderis ..nicīgi klenderus aplūkojot, garām plūst dāmas kostīmos ar sapostiem, skūtiem vīriem pie sāniem..
- trūkumcietējs ..Nīna vēro garumgaro trūkumcietēju rindu pēc brīvpusdienām.
- luste ..no dažādām lustēm tīri vai galva skurba.
- mirdzeklis ..no griestiem melnā ķēdē nolaidās kroņlukturis, dzintara mirdzekļiem apkārts..
- vilkties ..no satumstošajiem kaktiem glūnēdamas vilkās laukā bailes..
- gals ..no visiem Tālavas galiem devās šurp tauta..
- noiet ..nogājām garām arī zooveikalam, lai paskatītos, vai nav kāds īpašs, skaists papagailītis atvests.
- nokrākties ..nokūpēja un nosmirdēja benzīns, nokrācās motors..
- skats ..Nora dziedāja ar milzīgu cepuri galvā, – noteikti to skatu gribēju redzēt.
- priekšvārds ..nosaucu uzvārdu. Man prasa priekšvārdu. Margita.
- taisns ..nu atkal ar naudu būs grūti. Būs taisni tāpat kā gadsimta sākumā.
- prasts ..ņem sev kādu prastu ļaužu bērnu, kas būs mierā, lai tu kāds būdams.
- jaukties ..pa logu vēl labāk varēja redzēt, kā mākoņi nemierīgi skrēja un jaucās, brīžiem aizklādami mēnesi...
- lausks ..pa naktīm no savas ledus migas izlīda ārā lausks un kā mēnessērdzīgs staigāja pa dārzu, gar mājas pakšķiem, un .. uzsita ar savu sudraba cirvīti.
- motors ..paklausījās manu motoru un neņēma pretī [karadienestā].
- pulks ..pamežā zied neizskatāmi lielais zaķkāpostu pulks.
- šķērdība ..parasti vecāmāte tramvajā braukšanu sauca par tukšu šķērdību.
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- krauties ..pāri debesu laukam krāvās melni padebeši, kas vēstīja negaisu.
- ekstrēms ..patiesība nav nekad ekstrēmos, nekad nav labajā vai kreisajā pusē, bet allaž vidū.
- padēklis ..pēc pilsoņu kara Hammers no Krievijas izvedis savas bagātības padēkli ar lētām dārglietām, ikonām, kuras lēti iemainījis pret maizi badā mirstošajiem.
- nostalģija ..pēkšņi sirdi saņēma tāda nostalģija pēc ilgi neredzētās Sēļu puses..
- ārdīt ..Pērkons un zibens debešus ārda.
- prusaki ..pie Birēņietes viņš [dēls] dzīvoja kā prusaks aizkrāsnē..
- nomīt ..Pie grāvja muklājā ieraka, Zemi līdzenu virsū nomina..
- aizpukšķēt ..pie pārbrauktuves brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
- takts ..pie saviem daudziem netikumiem es negribētu pievienot vēl takta trūkumu.
- gatve ..pienaglot no jauna sētas kārti, kas atkritusi gatvei, pa kuru govis dzina uz ganībām.
- pumpa ..piespiedusies pie sūnainās zemes pumpas, sieviete gulēja.
- lietussargs ..Plaukst lietussargu daudzkrāsainās puķes, – Vispēdējās no visiem rudens ziediem...
- pret ..pret rudeni ūdens metas vēss.
- patšautene ..pret viņu neapbruņotām krūtīm vērsās piecpadsmit lauku žandarmu patšauteņu stobri.
- piegult ..Prīdis vakarā jau agri bija gultā, kad sieva piegūla blakus, tas jau krāca kā jūra niknā laikā.
- mošķis ..pusdienas laikā pa mežiem klīst visādi mošķi un māna cilvēkus.
- virsaste ..putniem ir virsastes dziedzeris, no kura izplūst taukaina viela, ar ko putni ieziež spalvas..
- kamēr ..putns savu dziesmu uzņem ik jaunu pavasari, kamēr meitas, kad apprecas, apklust pavisam..
- nospīdēt ..redzam graciozos dzīvniekus [stirnas] slinkiem lēcieniem pazūdam mežā. Baltie dibeni un sirmie sāni vien nospīd.
- tipoloģisks ..redzams, ka vecākā kolēģa uzzīmētajā tipoloģiskajā portretā paralēles ar Zeltiņu ir tikai vispārējas..
d citās vārdnīcās:
Tēzaurs