Paplašinātā meklēšana
Meklējam nē.
Atrasts vārdos (200):
- dunēt:1
- lonēt:1
- abonēt:1
- brūnēt:1
- čurnēt:1
- dienēt:1
- dirnēt:1
- drenēt:1
- fonēma:1
- garnēt:1
- glūnēt:1
- ģenēze:1
- klonēt:1
- kronēt:1
- kurnēt:1
- lienēt:1
- manēža:1
- anēmija:1
- apnēsāt:1
- asignēt:1
- atdunēt:1
- atminēt:1
- atmīnēt:1
- bazūnēt:1
- betonēt:1
- definēt:1
- deponēt:1
- detonēt:1
- disonēt:1
- dominēt:1
- dzinējs:1
- ekranēt:1
- iedunēt:1
- ienēsāt:1
- iešinēt:1
- ietonēt:1
- imponēt:1
- intonēt:1
- iznērst:1
- iznēsāt:1
- kanēlis:1
- kleknēt:1
- kombinē:1
- kvernēt:1
- magnēts:1
- marinēt:1
- aizdunēt:1
- aizsanēt:1
- amnēzija:1
- anamnēze:1
- anēmisks:1
- apglūnēt:1
- apmelnēt:1
- aptrunēt:1
- atskanēt:1
- atsūknēt:1
- balsnējs:1
- baronēns:1
- čigānēns:1
- deklinēt:1
- disponēt:1
- dizainēt:1
- eksponēt:1
- fascinēt:1
- fonētika:1
- ģenētika:1
- harmonēt:1
- ieskanēt:1
- ieskenēt:1
- iesūknēt:1
- ietrenēt:1
- ietrunēt:1
- iluminēt:1
- inscenēt:1
- internēt:1
- īpatnējs:1
- izdienēt:1
- izgarnēt:1
- izplēnēt:1
- izskanēt:1
- izsūknēt:1
- iztrunēt:1
- iztvanēt:1
- kalcinēt:1
- kalsnējs:1
- kinētika:1
- kinēzika:1
- knēdelis:1
- knēvelis:1
- kombinēt:1
- komponēt:1
- kulminēt:1
- majonēze:1
- manējais:1
- aizgūtnēm:1
- aizlienēt:1
- aizplanēt:1
- aizskanēt:1
- aiztrunēt:1
- akompanēt:1
- apbetonēt:1
- bitmonēta:1
- disponēts:1
- divatnējs:1
- eksaminēt:1
- fonētiķis:1
- fonētisks:1
- garnējums:1
- ģenētiķis:1
- ģenētisks:1
- iebetonēt:1
- iemarinēt:1
- ikdienējs:1
- impregnēt:1
- izbazūnēt:1
- izbetonēt:1
- izdzinējs:1
- izgulsnēt:1
- izveltnēt:1
- kanēļkoks:1
- katamnēze:1
- kaunēties:1
- kinētisks:1
- kombinēts:1
- koordinēt:1
- magnēzijs:1
- aizbetonēt:1
- atminējums:1
- atmīnētājs:1
- atminēties:1
- autoģenēze:1
- demisionēt:1
- determinēt:1
- dzinējsuns:1
- etnoģenēze:1
- filoģenēze:1
- frakcionēt:1
- funkcionēt:1
- giljotinēt:1
- iedunēties:1
- iekomponēt:1
- ieminēties:1
- iesanēties:1
- inkriminēt:1
- izkombinēt:1
- iznēsātājs:1
- kalanētika:1
- līdzšinējs:1
- magnētisks:1
- magnētisms:1
- mašinērija:1
- aizsanēties:1
- apkaunēties:1
- apputeksnēt:1
- atomdzinējs:1
- disciplinēt:1
- disharmonēt:1
- diskriminēt:1
- dzinējspēks:1
- evolucionēt:1
- ieskanēties:1
- iestenēties:1
- ietrenēties:1
- indonēzieši:1
- inscenējums:1
- inscenētājs:1
- kibernētika:1
- kolekcionēt:1
- kondicionēt:1
- magnētadata:1
- aizskanēties:1
- aizsvinēties:1
- augšminētais:1
- ceremonēties:1
- disciplinēts:1
- dzinējraķete:1
- eksaminētājs:1
- eksaminēties:1
- hipokinēzija:1
- iemarinēties:1
- izgulsnēties:1
- kanēļmaizīte:1
- kibernētiķis:1
- kibernētisks:1
- kodoldzinējs:1
- kopskanējums:1
- antropoģenēze:1
- filoģenētisks:1
- ģeomagnētisks:1
- ģeomagnētisms:1
- apputeksnēties:1
- elektrodzinējs:1
- elektromagnēts:1
- feromagnētiķis:1
- feromagnētisks:1
- feromagnētisms:1
- kondicionētājs:1
- augstākminētais:1
- elektromagnētisks:1
- elektromagnētisms:1
Atrasts etimoloģijās (172):
- No grieķu keramikē (technē) 'podnieka māksla' (keramos 'māls'). (šķirklī keramika)
- Onomatopoētisks darbības vārds. Pirmo reizi minēts Joahima Meierhofa romāna "Ak, šī plaisa, sasodītā plaisa" tulkojumā (Rīga: Upe tuviem un tāliem, 2024; tulkojis Gundars Āboliņš), (šķirklī gurgulēt)
- No latīņu musica, grieķu mousikē (technē) 'mūzu māksla'. (šķirklī mūzika)
- No viduslejasvācu smuk, smuck 'lokans, piekļāvīgs, skaists, jauks' vai vidusholandiešu smuc 'skaists, jauks, tīrs'. Vārds minēts 18. gadsimta vārdnīcās. (šķirklī smuks)
- No latīņu critika, grieķu kritikē (technē) 'māksla spriest, vērtēt'. (šķirklī kritika)
- No vācu Groschen, kam pamatā latīņu grossus 'biezs', jo pirmie graši bija biezas monētas. (šķirklī grasis)
- No viduslejasvācu rink 'aplis, gredzens'. Minēts 17. un 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī riņķis)
- No viduslejasvācu glas 'stikls, glāze'. Aizguvums latviešu valodā minēts 17. gs. vārdnīcās. (šķirklī glāze)
- No grieķu technē 'māksla, meistarība'. (šķirklī tehnika)
- No grieķu astheneia 'nespēks, vājums' (asthenēs 'vājš'). (šķirklī astēnija)
- No grieķu phōnēma 'skaņa'. (šķirklī fonēma)
- No grieķu katá 'pilnīgi' un mnēsis 'atcerēšanās'. (šķirklī katamnēze)
- No pirmā šīs monētas kalšanas tiesību ieguvēja uzvārda. (šķirklī timpa)
- Pēc Francijas imperatora Napoleona Bonaparta dzīvesbiedres Žozefīnes Boarnē (Joséphine Beuharnais) vārda. (šķirklī žozefīne)
- No grieķu azaleos 'sauss', jo šis krūms aug sausā augsnē. (šķirklī acālija)
- No franču album, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds, ar ko sākotnēji apzīmēja nobalsinātu sienu, uz kuras rakstīja dažādus ziņojumus, vēlāk – grāmatu ar baltām lapām, kur piemiņai ierakstīja savu vārdu ar kādu izteicienu (album amicorum 'draugu albums'). (šķirklī albums)
- No grieķu amnēstia 'aizmiršana'. (šķirklī amnestija)
- No grieķu a 'bez' un mnēsis 'atmiņa'. (šķirklī amnēzija)
- No grieķu anemōnē 'vēja zieds'. (šķirklī anemone)
- No grieķu anamnēsis 'atcerēšanās'. (šķirklī anamnēze)
- No grieķu apatē 'māns, maldi', jo sākotnēji apatītus bija ļoti grūti atšķirt no citiem minerāliem. (šķirklī apatīts)
- No latīņu arithmetica, grieķu arithmētikē (technē) 'skaitīšanas māksla'. (šķirklī aritmētika)
- No itāļu barocco 'samākslots, neparasts' ar sākotnējo nozīmi 'nevienādi apaļas pērles'. (šķirklī baroks)
- No angļu bas 'zems' un hound 'dzinējs'. (šķirklī basethaunds)
- No krievu бобик (sākotnēji tā dēvēja pēc 2. Pasaules kara no amerikāņiem iegūtos trofeju džipus, pamatā angļu personvārds Bob). (šķirklī bobiks)
- No vācu Botanik, kam pamatā latīņu botanica, grieķu botanikē, botanē 'zāle, ganības'. (šķirklī botānika)
- Pēc Spānijas pilsētas Heresas (Jerez) nosaukuma, kuras apvidū sākotnēji šis vīns tika ražots. (šķirklī heress)
- No planētas Cecera nosaukuma, kuru atklāja vienā laikā ar cēriju. (šķirklī cērijs)
- Aizguvums no slāvu valodām, minēts 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī čigāni)
- No delta un franču planer 'planēt', kam pamatā latīņu planum 'plāksne'. (šķirklī deltaplāns)
- No vācu Diktaphon, kam pamatā latīņu dictare 'diktēt' un grieķu phōnē 'skaņa, runa'. (šķirklī diktofons)
- No arābu dīnār, kas veidots pēc Romas sudraba monētas denārija nosaukuma. (šķirklī dinārs)
- No grieķu dōdeka 'divpadsmit' un fōnē 'skaņa'. (šķirklī dodekafonija)
- No latīņu extirpatio 'izraušana ar saknēm'. (šķirklī ekstirpācija)
- No grieķu phylē 'cilts, ģints, suga' un ǵenēze. (šķirklī filoģenēze)
- No grieķu phōnē 'skaņa', endon 'iekšā' un skopeō 'skatos'. (šķirklī fonendoskops)
- No grieķu phōnē 'skaņa' un graphō 'rakstu'. (šķirklī fonogrāfs)
- No grieķu phōnē 'skaņa ' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī fonogramma)
- No grieķu phōnē 'skaņa' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī fonoloģija)
- No grieķu phōnē 'skaņa' un thēkē 'glabātava'. (šķirklī fonotēka)
- No grieķu phōnē 'skaņa', kardia 'sirds' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī fonokardiogramma)
- No ģermāņu valodām, minēts 18. gs. vārdnīcās, mūsdienu nozīme – no 19. gs. beigām. (šķirklī gaume)
- No angļu guinea, Guinea 'Gvineja', jo pirmās monētas kaltas no zelta, kas bija atvests no Gvinejas. (šķirklī gineja)
- No grieķu gynē, gynaikos 'sieviete' un logos 'mācība'. (šķirklī ginekoloģija)
- Saīsinājums no angļu Global Positioning System 'globālā pozicionēšanas sistēma'. (šķirklī GPS)
- No vācu Graphik, kam pamatā latīņu graphice 'zīmēšana', grieķu graphikē (technē) 'zīmēšanas (māksla)'. (šķirklī grafika)
- No latīņu grammatica, grieķu grammatikē (technē) 'rakstu, valodas (zīmes)'. (šķirklī gramatika)
- No grieķu gramma 'pieraksts' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī gramofons)
- No franču grendier (grenade 'granāta'), jo sākotnēji grenadieris bija kareivis, kas apbruņots ar granātām un apmācīts to mešanā. (šķirklī grenadieris)
- No grieķu gennētikos 'ar izcelšanos saistīts'. (šķirklī ģenētika)
- No grieķu hēdonē 'bauda'. (šķirklī hēdonisms)
- No grieķu haima, haimatos 'asinis' un genēs 'dzimstošs'. (šķirklī hematogēns)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī hidrofons)
- No franču hygiène, kam pamatā grieķu hygieinē (technē) 'veselības māksla'. (šķirklī higiēna)
- No grieķu hypo 'zem, apakšā' un kinēsis 'kustība'. (šķirklī hipokinēzija)
- No franču huguenots, kam pamatā ir Ženēvas birģermeistara uzvārda Hugues saplūdums ar eiguenot. (šķirklī hugenoti)
- No latīņu initialis 'sākotnējs'. (šķirklī iniciālis)
- No grieķu limnē 'ezers' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī limnoloģija)
- No adjektīva jauns. Sākotnēji šis atvasinājums lietots ar nozīmi 'jaunība', mūsdienu nozīmes ieviešanos un nostiprināšanos veicinājis A. Kronvalds. (šķirklī jaunatne)
- No itāļu maiolica, pēc Maljorkas salas nosaukuma, no kurienes sākotnēji ieveda šos izstrādājumus. (šķirklī majolika)
- No angļu yankee. Jan Kees jeb Sieru Jānis – tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas. (šķirklī jenkijs)
- No vācu Jugendstil, kas radās 1896. g. Minhenē no žurnāla "Jugend" nosaukuma. (šķirklī jūgendstils)
- Minētā nozīme izveidota 20. gs. 20. gadu sākumā. (šķirklī junda)
- No grieķu kakophōnia 'slikta skanēšana'. (šķirklī kakofonija)
- Aizguvums no lejasvācu kāl vai vācu Kohl, minēts 17. un 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī kālis)
- No polinēziešu kanaka 'cilvēks'. (šķirklī kanaks)
- Aizguvums no viduslejasvācu kopper (vācu kupfer), kam pamatā latīņu cuprum (pēc Kipras salas nosaukuma, kur senatnē ieguva daudz vara). (šķirklī kapars)
- No krievu копейка, kam pamatā копьё 'šķēps' (sākotnēji uz kapeikas bija attēlots svētais Juris ar šķēpu). (šķirklī kapeika)
- No viduslaiku latīņu capella 'baznīciņa' (sākotnēji par kapelu sauca baznīcas kori). (šķirklī kapela)
- No vācu Karat, itāļu carato, kam pamatā arābu valodas vārds. Cilme tiek saistīta ar Vidusjūras apgabalā augošās ceretonijas [Ceratonia] pākšu sēklām, kas ilgi saglabā savu svaru un senatnē lietotas par atsvariem. (šķirklī karāts)
- No viduslejasvācu kaste 'noliktava, lāde'. Latviešu valodā vārds sākotnēji lietots ar nozīmi 'cietums'. (šķirklī kaste)
- No angļu cybernetics, kam pamatā grieķu kybernētēs 'stūresvīrs, vadītājs'. (šķirklī kibernētika)
- No grieķu kinēma (kinēmatos) 'kustība'. (šķirklī kinemātika)
- No franču cinematographie, kam pamatā grieķu kinēma, kinēmatos 'kustība' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kinematogrāfija)
- No franču cinematographe, kam pamatā grieķu kinēma, kinēmatos 'kustība' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kinematogrāfs)
- No grieķu kinēsis 'kustība' un skopein 'skatīties'. (šķirklī kineskops)
- No grieķu kinētikos 'ar kustību saistīts'. (šķirklī kinētika)
- No grieķu kinēsis 'kustība'. (šķirklī kinēzika)
- No grieķu kinēsis 'kustība'. (šķirklī kinetoze)
- No latīņu clerus, grieķu klēros 'loze' (kristīgos garīdzniekus sākotnēji izraudzījās ar lozēšanu). (šķirklī klērs)
- No franču clinique, kam pamatā grieķu klinikē (technē) 'guļoša slimnieka kopšana, ārstēšana'. (šķirklī klīnika)
- No latīņu clinicus, grieķu klinikos, kam pamatā grieķu klinē 'gulta'. (šķirklī klīnisks)
- No latīņu colophonia, kam pamatā grieķu Kolophōnia (rhētinē) 'Kolofonijas sveķi' (pēc grieķu pilsētas Kolofānas nosaukuma). (šķirklī kolofonijs)
- No franču cognac, kam pamatā Francijas pilsētas Konjakas nosaukums, kuras apkārtnē šis dzēriens sākotnēji tika gatavots. (šķirklī konjaks)
- No latīņu concordatum (concordare 'būt vienprātīgiem, saskanēt'). (šķirklī konkordāts)
- No franču cosmétique, kam pamatā grieķu kosmētikē (technē) 'izrotāšanas māksla'. (šķirklī kosmētika)
- No grieķu krystallos 'ledus, kalnu kristāli' un grieķu optikē (technē) 'redzēšanas (māksla)'. (šķirklī kristāloptika)
- No grieķu xylon '(nozāģēts) koks' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī ksilofons)
- Vārds kūdra no izloksnēm literārajā valodā ieviesies tikai 20. gs. sākumā (K. Karulis). (šķirklī kūdra)
- 17. gs. avoti rāda, ka sākotnēji kukulis bija apaļas formas maize pretstatā klaipam. 18. gs. vidū vārds kukulis ieguva jaunu nozīmi 'ciemos nesama dāvana'. No šās nozīmes vēlāk izveidojās trešā nozīme 'dāvana amatvīra ietekmēšanai'. (K. Karulis). (šķirklī kukulis)
- No latīņu quattuor 'četri' un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī kvadrofonija)
- Apvidvārdu laimēt daiļliteratūrā 20. gs. 20. gados ieviesis J. Janševskis. J. Endzelīns ieteica šo vārdu lietot aizguvuma vinnēt (viduslejasvācu winnen) vietā. (šķirklī laimēt)
- No angļu lunch, sākotnēji 'kumoss, drupata'. (šķirklī lenčs)
- No latīņu onanismus (pēc Bībelē minētā īpašvārda Onāns). (šķirklī onānisms)
- No grieķu logikē (technē). (šķirklī loģika)
- No vācu Lunapark (atpūtas un izklaides vietas nosaukums Berlīnē). (šķirklī lunaparks)
- No baltvācu lūren 'uzmanīgi raudzīties viegli piemiegtām acīm', vai vācu lauern 'glūnēt'. (šķirklī lūrēt)
- No vācu Magnet, kam pamatā grieķu Magnētēs lithos 'akmens no Magnēzijas'. (šķirklī magnēts)
- No lībiešu maks vai igauņu maks (K. Karulis). Latviešu valodā vārds minēts jau 17. gs. – G. Manceļa vārdnīcā. (šķirklī maksa)
- No franču marionnette, kam pamatā īpašvārds Marion, Marie 'Marija' (sākotnēji – Jaunavas Marijas tēls viduslaiku leļļu teātra izrādē). (šķirklī marionete)
- No franču médaille, itāļu medaglia, kam pamatā viduslaiku latīņu medalia 'pusdenārija monēta'. (šķirklī medaļa)
- Iespējams, aizguvums no lietuviešu mėgìnti (J. Endzelīns, A. Sabaļausks). Vārds minēts 18. gs. vārdnīcās, plašāk ieviesies 19. gs., latviešu literārajai valodai to ieteicis A. Kronvalds (1869). (šķirklī mēģināt)
- No angļu megaphone, kam pamatā grieķu megas 'liels' un grieķu phōnē 'skaņa; balss'. (šķirklī megafons)
- No vācu Mechanik, kam pamatā latīņu mechanika, grieķu mēchanikē (technē) (mēchanē 'darbarīks, ierīce'). (šķirklī mehānika)
- No jaunlatīņu mechanismus (grieķu mechanē 'darbarīks, ierīce'). (šķirklī mehānisms)
- No grieķu Melpomenē. (šķirklī Melpomene)
- No vācu Messe, kam pamatā latīņu missa (sākotnēji šādi gadatirgi tika rīkoti saistībā ar lieliem baznīcas svētkiem). (šķirklī mese)
- No mikro- un grieķu phonē 'skaņa'. (šķirklī mikrofons)
- Vārds mīla pirmo reizi iespiestajā literatūrā minēts izdevumā "Latviešu Ārste" (1768. g.), literārajā valodā šo vārdu ieviesa Rainis. (šķirklī mīla)
- No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar kuru senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūra)
- No franču botāniķa de Monbreta (Antoine Franēois Ernest Coquebert de Montbret 1780–1801) uzvārda. (šķirklī montbrēcija)
- No kabardiešu nart-sanē (teiksmainās nartu cilts dzēriens). (šķirklī narzāns)
- No vācu Nephrit, kam pamatā grieķu nephros 'niere' (senatnē nefrītam piedēvēja nieru slimību ārstēšanu). (šķirklī nefrīts)
- No lejasvācu nēgenōge. (šķirklī nēģis)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un asthenēs 'vājš'. (šķirklī neirastēnija)
- No grieķu nēma (nēmatos) 'diegs, pavediens'. (šķirklī nematodes)
- Pēc planētas Neptūns nosaukuma. (šķirklī neptūnijs)
- No latīņu numisma (numismatis) 'monēta'. (šķirklī numismātika)
- No grieķu optikē (technē) 'redzēšanas (māksla)'. (šķirklī optika)
- No latīņu originalis 'sākotnējs'. (šķirklī oriģināls)
- No latīņu originalis 'sākotnējs'. (šķirklī oriģināls)
- No franču Pathé (firmas nosaukums) un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī patafons)
- No grieķu skēnē 'telts, skatuve' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī scenogrāfija)
- Saīsinājums no Starptautiskās dzejnieku, dramaturgu, redaktoru, esejistu un romānistu asociācijas sākotnējā nosaukuma International Association of (P)oets, Playwriters, Editors, (E)ssayists and (N)ovelists. (šķirklī PEN)
- No latīņu planeta, grieķu (astēr)planētēs 'klejojoša (zvaigzne)'. (šķirklī planēta)
- No grieķu Pleiades 'Plejādes' (tā sengrieķu mitoloģijā sauca septiņas titāna Atlanta meitas, kuras pēc nāves Zevs pārvērta zvaigznēs). (šķirklī plejāde)
- Pēc planētas Plūtons nosaukuma. (šķirklī plutonijs)
- No grieķu poiētikē (technē) 'dzejas sacerēšanas māksla'. (šķirklī poētika)
- No poli- un grieķu anēr (andros) 'vīrietis'. (šķirklī poliandrija)
- No franču potpourri 'ēdiens, kas gatavots no dažādām gaļas šķirnēm'. (šķirklī popurijs)
- No vācu Pornographie, franču pornographos 'tāds, kurā rakstīts par prostitūtām' (pornē 'netikle, prostitūta' un graphein 'rakstīt'). (šķirklī pornogrāfija)
- No franču portefeuille (porter 'nest, nēsāt' un feuille 'lapa'). (šķirklī portfelis)
- No angļu primitivism, kam pamatā primitivus 'pirmatnējs, sākotnējs'. (šķirklī primitīvisms)
- No latīņu Primula, kam pamatā primula 'pirmā, sākotnējā'. (šķirklī prīmula)
- No radio un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī radiofonija)
- No viduslejasvācu rente, kas savukārt no franču rente. Latviešu valodā vārds minēts 17. gs. (šķirklī rente)
- No latīņu rhetorica, grieķu rhētorikē (technē). (šķirklī retorika)
- No lejasvācu riem 'atskaņa'. Aizguvums minēts jau 17. gs. Kad 19. gs. otrajā pusē to aizstāja jaunvārds dzejolis, vārds rīme kļuva par mākslinieciski nevērtīga dzejoļa vai panta apzīmējumu. (šķirklī rīme)
- Pēc franču valstsvīra un kardināla Armāna Žana Diplesī Rišeljē (Armand Jean du Plessis de Richelieu, 1585–1642) uzvārda, kurš to lika ieviest kā lētu aizvietotāju dārgajām mežģīnēm. (šķirklī rišeljē)
- Saīsinājums no zviedru Svenska Aeroplan Aktiebolaget (uzņēmums sākotnēji ražoja lidaparātus). (šķirklī SAAB)
- No grieķu skēnē 'telts, skatuve'. (šķirklī scēna)
- No itāliešu scenario, kam pamatā latīņu scēna, grieķu skēnē 'telts, skatuve'. (šķirklī scenārijs)
- No latīņu Selenium, kam pamatā grieķu selēnē 'Mēness'. (šķirklī selēns)
- No franču syénite, kam pamatā grieķu Syēnē (pēc senēģiptiešu pilsētas Sunas (tagad Asuāna) nosaukuma, kur šāds minerāls sākotnēji iegūts). (šķirklī sienīts)
- No franču scaphandre, kam pamatā grieķu skaphē 'laiva, laiviņa' un anēr (andros) 'vīrs'. (šķirklī skafandrs)
- Viduslaiku latīņu sodomia, pēc Bībelē minētās Sodomas pilsētas, kas tās iedzīvotāju grēcīgās un izvirtīgās dzīves dēļ tika nopostīta. (šķirklī sodomija)
- No itāļu sonanta, kam pamatā latīņu sonare 'skanēt'. (šķirklī sonāte)
- No grieķu stereo 'telpisks' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī stereofonija)
- No latīņu sub 'zem, pie' un grieķu klinikos (klinē 'gulta'). (šķirklī subklīnisks)
- No latīņu surdus 'kurls' un grieķu technikos 'prasmīgs' (technē 'māksla, meistarība'). (šķirklī surdotehnika)
- No angļu taboo, kam pamatā polinēziešu tabù. (šķirklī tabu)
- No latīņu taxare 'novērtēt' un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī taksofons)
- Grieķu technētos 'mākslīgs'. (šķirklī tehnēcijs)
- Grieķu technē 'māksla' un kratos 'vara'. (šķirklī tehnokrātija)
- No grieķu tektonikē (technē) 'celtniecības māksla'. (šķirklī tektonika)
- No grieķu tēle 'no attāluma' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī telefons)
- No grieķu theos 'dievs' un gonē 'dzimšana'. (šķirklī teogonija)
- No latīņu tuba 'taure' un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī tubafons)
- No angļu training (train 'trenēt, trenēties'). (šķirklī treniņš)
- Sākotnējā nozīme šim vārdam bija 'uztūkums, augonis'. Pašreizējā nozīme ar izteikti negatīvu stilistisku nokrāsu radusies padomju laikā. (šķirklī budzis)
- No vācu Eugenik, kam pamatā grieķu eugenēs 'dižciltīgs, labas sugas'. (šķirklī eigēnika)
- No poli- un grieķu gynē 'sieva, sieviete'. (šķirklī poliginija)
- No angļu pot 'pods' un ash 'pelni'. Nosaukums radās no sākotnējās ieguves tehnoloģijas – potašu sākumā ieguva no lapu koku pelniem, tos podā aplejot ar ūdeni un iegūto sārmu iztvaicējot. (šķirklī potaša)
- No planētas nosaukuma Urāns. (šķirklī uraninīts)
- No angļu Utopia, kam pamatā grieķu u 'ne, nē' un topos 'vieta' ('vieta, kuras nav') vai arī grieķu eu 'labi' un topos 'vieta' (t. i., labklājības zeme) – pēc 16. gs. angļu domātāja T. Mora grāmatas nosaukuma. (šķirklī utopija)
- No viduslejasvācu vērdink 'ceturtdaļa markas'. Aizguvums minēts 17. gs. literatūrā. (šķirklī vērdiņš)
- No latīņu vibrāre 'svārstīties, trīcēt' un grieķu phonē 'skaņa'. (šķirklī vibrofons)
- No latīņu vita 'dzīve, dzīvība' un amīns (sākotnēji uzskatīja, ka vitamīni satur aminoskābes). (šķirklī vitamīns)
- No grieķu zōnē 'josta'. (šķirklī zona)
- No latīņu primitivus 'pirmatnējs, sākotnējs'. (šķirklī primitīvs)
- No grieķu oikonomikē (technē) 'saimniecības vadīšanas māksla'. (šķirklī ekonomika)
- No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar ko senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūrs)
Atrasts normatīvajos komentāros (13):
- Vārda lūzt īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes formās piedēkļa -st- priekšā saknes beigu līdzskanis z zūd, tāpēc tagadnē un no tās atvasinātajās formās vārds rakstāms bez z, piem., lūstu, lūsti, jālūst, lūstošs, lūstot, pārējos gadījumos ar z, piem., lūzu, lūzīšu, lūzdams, lūzīšot. (šķirklī lūzt)
- Vēlams vārdu līderis attiecināt tikai uz dzīvām būtnēm (cilvēkiem). Nav ieteicams šo vārdu lietot, runājot, piemēram, par parādībām, kas kādā statistikā ieņem pirmo vietu (vēzis ir līderis, zādzības no dzīvokļiem kļuvušas par līderi u. tml.). (šķirklī līderis)
- Jāievēro, ka darbības vārdu birzt nenoteiksmē un no tās darinātajās formās, kā arī pagātnē raksta ar burtu z (birzt, birztu, birzdams, birza), bet tagadnē un no tagadnes celma darinātajās formās raksta burtu s (birst, lai birst!, jābirst, birstot, birstošs). (šķirklī birzt)
- Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
- Sākotnēji šis aizguvums bija nelokāms, dažas vienskaitļa locījumu formas iegūtas pavisam nesen. (šķirklī karaoke)
- Dažreiz tiek nepareizi lietota šī vārda forma ar burtu e saknē (komendants). Pareizā vārda forma ir komandants, komandante. (šķirklī komandants)
- Tā kā vārds medūza ir svešvārds, tas izrunājams ar šauro e, taču praksē dominē pozicionāli nosacītā forma ar plato e. (šķirklī medūza)
- Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
- Vārds pašapputeksnēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapputeksnēšanās), ģenitīvā (pašapputeksnēšanās), akuzatīvā (pašapputeksnēšanos), instrumentālī (ar pašapputeksnēšanos). (šķirklī pašapputeksnēšanās)
- Vārds pensionēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pensionēšanās), ģenitīvā (pensionēšanās), akuzatīvā (pensionēšanos), instrumentālī (ar pensionēšanos). (šķirklī pensionēšanās)
- Ja vārds respektīvi lietots šeit minētajā nozīmē, tad teikumā tas atdalāms ar komatiem. Par interpunkciju citā lietojumā sk. A. Blinkena "Latviešu interpunkcija", "Zvaigzne ABC" 2009, 273. lpp. (šķirklī respektīvi)
- Dažās vārdnīcās šajā nozīmē minēts vārds riestuve, kas praksē tikpat kā netiek lietots. (šķirklī riestava)
- Agrākos gados iznākušajā izziņu literatūrā sastopams termins neiznests bērns. Pareizā forma tagad – neiznēsāts bērns. (šķirklī neiznēsāts)
Atrasts vārdu savienojumos (62):
- aiziet pagātnē
- aizmēzt (arī izmest, izsviest u. tml.) (vēstures) mēslainē
- ak nē
- dienēt zenitartilēristos
- dienēt zenītniekos
- dzinēja tilpums
- elektromagnētiskā lauka kvants
- elektromagnētiskais lauks
- elektromagnētiskie viļņi
- fonētiskā transkripcija
- gaisa kondicionētājs
- ģenētiskā inženierija
- ģenētiskais kods
- ģenētiskais slogs
- ieaugt ar (visām) saknēm
- īpatnējā siltumietilpība
- īpatnējais siltums
- īpatnējais svars
- īpatnējais tilpums
- izjoņot caur smadzenēm
- izraut ar (visām) saknēm
- izšauties caur smadzenēm
- izšauties cauri smadzenēm
- kā circenis aizkrāsnē
- kanēļa standziņas
- kanēļkoku ģints
- kinētiskā māksla
- kišmišs ar rozīnēm
- kombinētā lopbarība
- magnētiskā anomālija
- magnētiskā rezonanse
- magnētiskā vētra
- mazās planētas
- mīklas atminējums
- monētu standarts
- nēģu dzimta
- neiznēsāts bērns
- nekaunēties ne no kā
- nekaunēties ne no kāda darba
- nekaunēties ne no viena darba
- neminēt ne vārda
- nesankcionēta piekļuve
- nēsāt (ko) apkārt
- nēsāt bērnu zem sirds
- nēsāt uz rokām
- nosmīnēt bārdā
- pārnēsāta grūtniecība
- pievelk kā magnēts
- pirmatnējā kopiena
- pirmatnējais mežs
- planētu parāde
- polinēziešu valodas
- šauties caur smadzenēm
- šauties cauri smadzenēm
- sēdēt aizkrāsnē
- subordinētais aizdevums
- subordinētais kredīts
- svinēt uzvaru
- tinēju dzimta
- tu to pieminēsi
- tupēt aizkrāsnē
- vilces elektrodzinējs
Atrasts skaidrojumos (200):
- (no)dzert kāzas (no)svinēt kāzas.
- Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
- Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
- kurkulis Abinieku (varžu, krupju) iznērstā olu kopa (ūdenī).
- spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
- infikss Afikss, kas iesprausts vārda saknē.
- konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
- uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
- termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
- ķert Aizgūtnēm ieelpot.
- tabu Aizliegums (galvenokārt pirmatnējām tautām) izdarīt kādu darbību.
- aizlīgot Aizskanēt, aizplūst (par skaņām).
- eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
- kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (piem., aiz sāpēm).
- tacis Aizžogojums, aizsprosts upē, ko ierīko zivju, parasti nēģu, zušu, ķeršanai.
- neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
- upurakmens Akmens, uz kura senatnē veica upurēšanas darbības.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
- upurala Ala, kur senatnē veica upurēšanas darbības.
- guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī sagādāt produktus un gatavot ēdienu.
- traverss Alpīnismā – pārgājiens pa kalnu grēdas kori no vienas virsotnes uz citām virsotnēm; kalna nogāzes, klints u. tml. šķērsošana horizontālā virzienā.
- komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
- antimilitārists Antimilitārisma atzinējs, piekritējs.
- apmetnis Ap pleciem apņemams apģērba gabals bez piedurknēm.
- rokauts Ap roku nēsājams izrotāts apsējs.
- karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
- ķimeņmaizīte Apaļa smalkmaizīte, kas pārkaisīta ar ķimenēm.
- planetārais miglājs apaļš vai gredzenveida miglājs, kas atgādina planētas disku.
- tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piem., materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
- magnetogrāfs Aparāts magnētiskā lauka svārstību nepārtrauktai reģistrēšanai.
- magnetometrs Aparāts magnētiskā lauka un vielas magnētisko īpašību raksturlielumu mērīšanai.
- magnetofons Aparāts skaņu ierakstīšanai magnētiskā lentē un šāda ieraksta atskaņošanai.
- urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
- sabo Apavi ar vienlaidu (sākotnēji koka) zoli, slēgtu purngalu un vaļēju papēdi.
- prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
- diapazons Apgabals (radioviļņu vai citu elektromagnētisko viļņu skalā).
- polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals.
- polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
- veste Apģērba gabals ķermeņa augšdaļai bez apkakles un piedurknēm.
- (iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- izmainīt naudu apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- (iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- ieprecēties Apprecoties nonākt (piem., kādās mājās, ģimenē).
- saziedināt Apputeksnējot sakrustot.
- saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties.
- saziedēt Apputeksnēt.
- unce Aptiekas un monētu masas mērvienība (angļu mērvienību sistēmā tai atbilst aptuveni 31,1 g.).
- aptrupt Aptrupēt; aptrunēt.
- lendrovers Apvidus automobiļa marka ar ļoti spēcīgu dzinēju, ko ražo firmas "Rover" kompānijā.
- kluss Apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu vai nav dzirdamas stipras skaņas.
- griezties Ar asmeni, šķautnēm, malām u. tml. spiesties, urbties (kur iekšā).
- brūklenājs Ar brūklenēm noaugusi vieta; brūkleņu audze.
- sēta Ar celtnēm un žogu norobežots laukums; pagalms.
- pagalms Ar celtnēm un žogu norobežots laukums.
- ultraviolets Ar cilvēka redzi neuztverams starojums, kas elektromagnētisko viļņu skalā atrodas starp redzamās violetās gaismas joslu un rentgenstarojumu.
- četrcilindru Ar četriem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju, automobili ar šādu dzinēju).
- konservēt Ar dažādiem paņēmieniem panākt vai būt par cēloni tam, ka (kas) nebojājas, saglabājas līdzšinējā stāvoklī.
- ekranēt Ar ekrānu aizsargāt no nevēlama starojuma, elektriskā vai magnētiskā lauka u. tml.
- automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis kravas un pasažieru pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem.
- stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu, tā sakneni, spraudeni u. tml.) augšanai pastāvīgā vietā.
- susināt Ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu.
- apmēram Ar nelielu novirzi (no minētā); aptuveni.
- staipīt Ar pūlēm, grūtībām nest, nēsāt (parasti ko smagu).
- gaisma Ar redzi uztveramais elektromagnētiskais starojums.
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā; ordinēt (garīdznieku).
- rullēt Ar rulli (2) līdzināt, darīt blīvu, gludu; veltnēt.
- magnētiskā vētra ar Saules aktivitāti saistīti traucējumi Zemes magnētiskajā laukā.
- būdīgs Ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi, liela auguma, smagnējs.
- trīsplakņu Ar trim plaknēm.
- daudzskaldņu Ar vairākām vai daudzām skaldnēm.
- daudzšķautņains Ar vairākām vai daudzām šķautnēm.
- miza Ārējais apvalks (saknēm, augļiem, sēklām).
- restaurācija Arhitektūras pieminekļu, mākslas darbu, seno rokrakstu u. tml. atjaunošana to sākotnējā veidā.
- ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
- pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
- reitterapija Ārstēšanas metode (piem., kustības spēju uzlabošanai), kurā izmanto speciāli trenētus zirgus.
- uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks ar asmeni, priekšmets ar šķautnēm) iegūst vēlamo asumu; uztrīt.
- imūnviela Asins seruma olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu klātbūtnē un spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; antiviela.
- liesa Asinsrades un limfātiskās sistēmas orgāns, kas funkcionē arī kā asins rezervuārs.
- ģints Asinsradnieku grupa ar kopīgu senci (pirmatnējās kopienas iekārtā).
- kosmogonija Astronomijas nozare, kas pēta kosmisko ķermeņu (komētu, planētas, zvaigžņu) un to sistēmu izcelšanos.
- radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēta kosmiskos objektus, izmantojot to elektromagnētisko izstarojumu radioviļņu diapazonā.
- planētu parāde astronomiska parādība – vairāku planētu novietošanās nelielā (ap 30 grādu platā) debess sektorā.
- patikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
- tikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
- sabalsoties Atbilst (kam), saskanēt (ar ko).
- atminēt Atcerēties, atminēties.
- reemigrēt Atgriezties dzimtenē no emigrācijas.
- revakcinēt Atkārtoti vakcinēt.
- filokartija Atklātņu, arī grāmatzīmju kolekcionēšana.
- paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piem., ar kāda nozieguma bīstamību; šāds politiski inscenēts tiesas process noteiktu politisku mērķu sasniegšanai.
- ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot (piem., cietumā, nometnē).
- atiet Atplūst, ievirzīties atpakaļ (parasti gultnē).
- uzminēt Atrast atminējumu (mīklai).
- pazust bez vēsts atrasties bezvēsts prombūtnē.
- pazust Atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- sabiedrība Atrašanās (ar kādu) kopā, (kāda) klātbūtnē.
- gaismas ātrums ātrums, ar kādu vakuumā izplatās elektromagnētiskie viļņi (300 000 kilometru sekundē).
- loceklis Atsevišķa vienība (grupā, virknē, kopumā).
- apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (piem., villainēm).
- epizode Atsevišķs notikums, atgadījums, notikumu virknē.
- nozare Atsevišķs, specifisks cilvēku nodarbošanās veids tautsaimniecībā, zinātnē, mākslā u. tml.; darbības joma.
- dipēt Atskanēt (par soļu troksni); radīt soļu troksni.
- kalambūriskas atskaņas atskaņas, kuru fonētiskā līdzībā izpaužas komisks pretstats.
- retrospekcija Atskats pagātnē; pagātnē radīto mākslas darbu, daiļdarbu pārskats.
- izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu, izbraukt ārpus savas zemes robežām; emigrēt.
- diverģence Atšķirību rašanās, atšķiršanās no kopējā, sākotnējā; izkliede, sazarošanās.
- savdabīgs Atšķirīgs, īpatnējs.
- perspektīva Attīstība, virzība nākotnē (par notikumu, procesu u. tml.); arī izredzes.
- pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
- zīle Atvere (acs) varavīksnenē; zīlīte [1] (2).
- zīlīte Atvere (acs) varavīksnenē.
- logs Atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai kopā ar vienu vai vairākām ietvarā iestiprinātām, iestiklotām vērtnēm.
- pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības.
- mezofīti Augi, kas aug vidēji mitrās augsnēs.
- svešapputes augs augs, kam ziedi apptuteksnējas ar cita zieda putekšņiem.
- garšaugs Augs, kas satur aromātiskas vielas ar īpatnēju garšu un ko pievieno ēdienam garšas uzlabošanai.
- mātesaugs Augs, kas šķirņu krustošanā tiek apputeksnēts ar cita auga putekšņiem.
- lakstaugs Augs, kura stumbrs un zari nepārkoksnējas un kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
- mineralizācija Augsnē esošo augu atlieku ķīmiskā un bioķīmiskā pārveidošanās.
- racējcircenis Augsnē, paša raktās alās dzīvojošs spārnots kukainis, kuram priekškāju vietā ir racējkājas; zemesvēzis; ķirelis.
- tiāra Augsta, ar trim kroņiem rotāta galvassega (pāvestam), kuru pēdējo reizi izmantoja kronēšanai 1964. gadā.
- nāves cilpa augstākās pilotāžas figūra – lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
- primāti Augstāko zīdītāju kārta ar labi attstītām galvas smadzenēm, pie kuras pieder pērtiķi, puspērtiķi u. tml.
- jonizējošais starojums augstas enerģijas daļiņu vai elektromagnētiskā starojuma plūsma, kas mijiedarbībā ar vielu izraisa jonizāciju.
- augtene Augu augšanas vieta ar tai īpatnējiem ārējās vides apstākļiem.
- sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
- lauru dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., avokado, kanēļkoki, kamparkoki, liānas.
- lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi, kuru ziediem ir īpatnēja, lūpām līdzīga forma; šīs dzimtas augi.
- sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvākie augstākie augi bez saknēm; šī nodalījuma augi [Bryophyte].
- vēzis Augu slimība, kurai raksturīgi dažādi izaugumi uz auga stumbra, saknēm.
- rasols Aukstais ēdiens – salāti, ko gatavo no sagrieztiem vārītiem dārzeņiem (kartupeļiem, burkāniem), gaļas vai desas, skābētiem vai marinētiem gurķiem, olām un citām piedevām.
- kalašņikovs Automātiskais šaujamierocis (sākotnēji M. Kalašņikova konstruēts); automāts, triecienšautene.
- pantotēnskābe B grupas vitamīns, kas nepieciešams normālai vielmaiņai un nervu sistēmas funkcionēšanai.
- uzsējums Bakterioloģiskās analīzes metode infekcijas ierosinātāju atklāšanai, kurā uz mākslīgajām barotnēm tiek izaudzētas to kultūras.
- izbalsot Balsojot neievēlēt (piem., līdzšinējā amatā).
- statnis Balsta elements (celtnē, ierīcē) – stienis, baļķis u. tml.
- kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
- grilbārs Bārs, kur gaļu cep apmeklētāju klātbūtnē uz restēm vai speciālā kamerā.
- degunu nodūris bēdīgs, noskumis; nokaunējies.
- degunu nolaidis bēdīgs, noskumis; nokaunējies.
- degunu nokāris bēdīgs, noskumis; nokaunējies.
- pirmdzimts Bērns, kas ģimenē piedzimis pirmais.
- aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu.
- sabetonēt Betonējot izveidot, paveikt betonēšanas darbus lielākā apjomā.
- uzbetonēt Betonējot izveidot, uzbūvēt.
- nobetonēt Betonēt un pabeigt betonēt.
- gibons Bezastains pērtiķis ar garām priekšējām ekstremitātēm un ļoti skaļu balsi (dzīvo Dienvidaustrumāzijas un Indonēzijas tropiskajos mežos).
- kampars Bezkrāsaina, kristāliska viela ar īpatnēju smaržu.
- cukurbiete Biete, no kuru saknēm iegūst cukuru.
- leģendārs Bieži minēts, daudzināts; plaši pazīstams.
- locīt Bieži pieminēt (kādu personu, tās vārdu, uzvārdu).
- penijs Bijusī naudas vienība (1/12 šiliņa) un monēta (Lielbritānijā); penss.
- premikss Bioloģiski aktīvu vielu un pildvielas maisījums, ar ko bagātina lopbarību, parasti pievienojot kombinētajai spēkbarībai.
- mirt Bioloģiski beigt eksistēt, funkcionēt.
- blogeris Bloga autors; cilvēks, kas veic regulārus ierakstus tīmekļa lietotnē; emuārists.
- plūst Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā izpratnē).
- caurstrāvot Būt galvenajam, dominēt.
- nēsāt Būt inficētam (ar ko), pārnēsāt (ko).
- būt zem jumta būt pajumtē, telpā, celtnē.
- nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst tumšs, brūngans, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
- savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept, ka (kas) normāli nefunkcionē.
- balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
- uzticēties Būt pārliecinātam par (kā) vēlamām īpašībām, funkcionēšanu u. tml.
- brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); būt neizpratnē (par ko).
- prevalēt Būt pārsvarā; dominēt.
- klausīt Būt spējīgam normāli darboties, funkcionēt (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
- mirgot Būt spilgtam; izcelties (apkārtnē) ar savu krāsu, spožumu, spilgtumu.
- valdīt Būt tādam, kas dominē, ir galvenais.
- raustīt Būt tādam, kas funkcionē nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
- regulēt Būt tādam, kura iedarbība nodrošina organisma vai tā daļu funkcionēšanu (par orgāniem, vielām u. tml.).
- sīkt Būt tādam, kurā rodas neskaidras, svilpjošas skaņas (piem., par elpošanu); atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Būt tādam, kurā skan samērā augstas, smalkas, nepārtrauktas skaņas (parasti kādu organisma funkciju traucējumu dēļ); atskanēt šādām skaņām.
- staigāt Būt tādam, kuram ir kas raksturīgs tā ārienē (piem., apģērbā, matu sasukājumā).
- slieties Būt vērstam, atrasties, arī celties (kam pāri, virs kā) virzienā uz augšu (parasti par celtnēm, arī augiem).
- nometņot Būt, atrasties nometnē (1), piedalīties rīkotajos pasākumos.
- stāvēt priekšā būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
- sūcējcaurule Caurule, pa kuru virza (ko) sūkšanas, sūknēšanas procesā.
- sūknētava Celtne, telpa, vieta, kur (ko) sūknē.
- pauninieks Ceļojošs sīktirgotājs, kas lauku iedzīvotājiem iznēsāja vai izvadāja preces, arī (ko) uzpirka.
- minēt Censties atrast atminējumu (mīklai).
- domāt Censties izprast, analizēt bijušo un nākotnē iespējamo.
- zīlēt kafijas biezumos censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti; izteikt nepamatotus pieņēmumus, minējumus.
- konservatīvisms Cenšanās paturēt līdzšinējo kārtību, tieksme saglabāt tradicionālo.
- romšteks Cepta (parasti panēta) liellopa gaļas šķēle.
- kotlete Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.).
- nocirst Cērtot atdalīt (piem., koku) nost no saknēm.
- darva Cietā kurināmā sausās pārtvaices produkts – tumšs, eļļains šķidrums ar īpatnēju, asu smaku, ko izmanto ceļa seguma un izolācijas materiālu gatavošanai.
- konkrementi Cieta masa, kas izveidojas, organisma dobumos vai audos nogulsnējoties sāļiem.
- feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kurai piemīt augsta magnētiskā uzņēmība (magnetizējas samērā vājā magnētiskajā laukā).
- žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
- akmens Ciets minerālvielu nogulsnējums.
- kanna Cilindriskas formas paliels (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidruma, šķidru vielu uzglabāšanai, pārnēsāšanai, transportēšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
- serdenis Cilindrveida detaļa (priekšmeta) iekšienē.
- antropomorfisms Cilvēka īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, augiem un mītiskām būtnēm.
Atrasts piemēros (200):
- komža .. māte šuva ministrantam baltu komžu ar smalkiem tamborējumiem piedurknēs un apmalā..
- trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
- patafons ..Alīde metas pie patafona, uzliek plati, sagriež kloķi, un sāk skanēt viņas mīļais: "Neķer man' ar pliku rok'!"
- virsotne ..bērzu virsotnēs skatoties, bija jāatliec galva..
- prombūtne ..Elizabete lūdza, vai es nevarētu viņas prombūtnē apliet istabas puķes..
- aizmūžs ..ir nepieciešams.., lai mēs ar lietu vai cilvēku būtu saistīti aizmūža saknēm.
- mūžība ..jūra šalc svešus mūžības vārdus. Gadu tūkstošiem cilvēks velti mēģinājis tos atminēt..
- paspārne ..kāds ģimnāzijas skolotājs pieņēma Urbānu savā paspārnē, deva viņam iespēju turpināt izglītošanos, nobeigt Upsalas universitāti.
- siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
- saulesriets ..mans mežs, kā izmainījies tavs vaigs kopš prieka, ko bērnībā devi. Un tomēr – vēl galotnēs saulesriets kūp un ciņi deg brūkleņu sārtos..
- vilkties ..no satumstošajiem kaktiem glūnēdamas vilkās laukā bailes..
- pārplēst ..paklūpu uz kāpnēm un pārplēšu zeķi.
- prusaki ..pie Birēņietes viņš [dēls] dzīvoja kā prusaks aizkrāsnē..
- ļodzīgs ..saticība Gravelsiņu ģimenē acīm redzot ir visai ļodzīga.
- ķermenis ..starp lepnām dižceltnēm vēl šobaltdien stāv daža laba astoņpadsmitā gadsimta muižiņa, iesprūdusi un palikusi Rīgas augošajā ķermenī kā dīvains kukainis dzintarā.
- terca ..šāds skaņojums rada disonansi tercu skanējumā, kvintas saglabājot akustiski tīras.
- pieskanēt ..valodas mijās un vijās cita ar citu, kāpa līdz zemajiem griestiem, pieskanēja mazo telpu..
- goddevīgs ..vienā laidā atskanēja goddevīgas uzrunas: Majora kungs! Daktera kundze! Mīļo pulkvedi! Agronoma kungs!
- trenēt ..viņš bija sevi trenējis krīžu brīžos savaldīt jūtas, nepārsteigties..
- nošķirt ..visi mājas sievieši sēdēja apkārt [salasītajām brūklenēm] .. un rūpīgi nošķīra nost gan vecās, gan zaļās, gan kroplīgās.
- nē "Iesim peldēties!" – "nē, negribas."
- kling "Kling, klang!" – noskanēja zvans.
- nostenēties "Ļaujiet man gulēt," viņš nostenējās.
- atbildēt "nē, nezinu," es atbildēju.
- nodvest "nē," viņš klusām nodvesa.
- nē "Nenosali tādā aukstā vējā?" – "nē, nenosalu."
- gruntene "Par gruntenēm sauc tādas makšķeres, kurām āķis ar tārpu guļ uz grunts, tas, ir, ezera dibenā."
- plātīzeris "To plātīzeri, plikadīdu un pļāpu kuli savā mājā nē!" Janka vēl ecējas pretī..
- nē "Tu esi ļoti noguris?" – "nē, nemaz."
- tū "Tū, tū," atskanēja taures skaņas. "Tu-tū!" garām aizbrauca vilciens.
- nodauzīties 10 gadus nodauzīties pa kopmītnēm.
- krājums 17. gadsimta monētu krājums.
- pastarītis 1943. gadā ģimenē piedzima pastarīte Asja.
- freidisms 20. gadsimta otrajā pusē freidisms sazarojās virknē daudzveidīgu teoriju.
- hrivna 5 hrivnu monētas.
- ēra 50 ēru monēta.
- pretstāve Abas planētas atradīsies pretstāvē.
- pārkoksnēties Ābeles dzinumi līdz ziemai bija pārkoksnējušies.
- tinējs Ābolu tinējs.
- emuārs Abonēt emuāru publikācijas.
- abonēt Abonēt laikrakstu "Diena".
- prese Abonēt presi.
- avīze Abonēt, nopirkt avīzi.
- piegāde Abonētās preses izdevumu un korespodences piegāde.
- palīgceltne Administratīvās ēkas ar palīgceltnēm.
- advente Adventes laikā tiek pieminēta arī Kristus otrā atnākšana laiku beigās.
- cecemuša Āfrikā izplatītā cecemuša ir galvenā miega slimības pārnēsātāja.
- pārskanēt Agri no rīta klosteri pārskanēja zvanu skaņas.
- sekta Aicinājums atbrīvoties no līdzšinējās dzīves saistībām ir daudzu sektu ideoloģijas pamatā.
- saksauls Ainavā dominē saksauli.
- airētājs Airētājs trenējas regulāri.
- zilnēt Aiz kāpām zilnē jūra.
- uzraut Aiz rokas uzraut meiteni pa kāpnēm augšā.
- aizbetonēt Aizbetonēt pagraba durvis.
- aizbetonēt Aizbetonēt tuneli.
- aizgūtnēm Aizgūtnēm klepot.
- aizgūtnēm Aizgūtnēm lasīt grāmatas.
- aizgūtnēm Aizgūtnēm nodoties studijām.
- aizgūtnēm Aizgūtnēm raudāt, smieties.
- rīt Aizgūtnēm rīt gaisu.
- aizgūtnēm Aizgūtnēm stāstīt, runāt.
- aizgūtnēm Aizgūtnēm strādāt.
- uzkrist Aizgūtnēm uzkrist sviestmaizēm.
- parandža Aizliegums nēsāt parandžu sabiedriskās vietās.
- aizlienēt Aizlienēt uzvalku.
- aizliet Aizliet spraugas starp plāksnēm ar šķidru cementa javu.
- aizmetināt Aizmetināt plaisu metāla plāksnē.
- aizslaucīt Aizslaucīt gružus no kāpnēm.
- aiztrunēt Aiztrunējis bluķis.
- sausiene Aizzeļot dažādām sausienēm, āra bērzi veido sekundāros mežus.
- uzdienēt Aktrise uzdienējusi līdz Holivudas zvaigznes statusam.
- vēstniecība Akustiskā koncertzāle – Latgales vēstniecība "Gors" Rēzeknē.
- akvamarīns Akvamarīns ir izplatīts un atrodams lielā daļā no berila atradnēm.
- kluss Akvarelī dominē klusie pasteļtoņi.
- akvarelists Akvarelistu plenērs.
- priekšplāns Akvareļa priekšplānā dominē gaišie toņi.
- posts Alkoholisma radītais posts ģimenē.
- paradīze Alkšņu un kārklu paradīze mitrajā zemienē.
- uzklupt Alnēnam uzklupuši vilki.
- ambra Ambra, kuru senatnē vērtēja daudz augstāk par zeltu, arī tagad skaitās īsts dārgums.
- fonētisks Analizēt vārdu fonētiski.
- garšļauku Andrs atlaidās garšļauku, aizvēra acis, smīnēja un gulēja tā labu brīdi.
- anēmisks Anēmisks stāvoklis.
- nēģeri Angolas nēģeri.
- pazinējs Anšlavs Eglītis sarakstījis stāstu par smalko sieviešu siržu pazinēju Kazanovu.
- antropoģenēze Antropoģenēze evolucionistu skatījumā.
- antropoģenēze Antropoģenēzes evolūcijas teorija.
- pārvietoties Ap Sauli planētas pārvietojas pa riņķveida orbītu.
- skriet Ap stropu sanēdamas skrēja bites.
- pārstāt Aparatūra pārstāj funkcionēt.
- nolietoties Apavi ar laiku nolietojas un zaudē zavu sākotnējo izskatu.
- apbārstīt Apbārstīt kliņģeri ar magonēm.
- taranēt Apdzinējs mēģināja mūs taranēt, tomēr izdevās izvairīties.
- apglūnēt Apglūnēt katru jaunpienācēju.
- apgrozība Apgrozībā parādījušās pirmās sudraba monētas.
- pamatlikums Apgūt fonētikas pamatlikumus.
- kurss Apgūt vidusskolas kursu neklātienē.
- filoģenēze Apgūt zināšanas par paparžaugu un sēklaugu filoģenēzi.
- pārvērsties Apkārtnē klīda nostāsti par pilskungu, kurš varējis pārvērsties par melnu suni.
- tornādo Apkārtnē plosījies tornādo, paceļot gaisā automašīnas un noraujot ēkām jumtus.
- vienāds Apkārtnē viņi orientējās vienādi.
- apkaunēties Apkaunēties par savu rīcību.
- apledojums Apledojuma dēļ kāpšana kalna virsotnē bija apgrūtināta.
- apmelnēt Apmelnējuši griesti.
- apnēsāt Apnēsāt ēdienu, dzērienus.
- apnēsāt Apnēsāts mētelis.
- apputeksnēt Apputeksnēt gurķus, tomātus.
- nekronēts Aprikoze ir nekronēta augļu karaliene.
- kaitēt Apsegtajām saknēm sals nekaitē.
- gaisotne Apspriest jautājumus savstarpējās saprašanās gaisotnē.
- apstādīt Apstādīt divus hektārus ar zemenēm.
- impregnēt Apstrādāt apavus ar impregnējošu aerosolu.
- apsūbēt Apsūbējusi monēta, metāla ķēdīte.
- aptrunēt Aptrunējuši grīdas dēļi.
- apūdeņot Apūdeņota planēta.
- apvērsums Apvērsums zinātnē.
- apvīt Apvīt ar ozolzaru vītnēm zāles kolonnas.
- vērtība Apzināties savu vērtību ģimenē un sabiedrībā.
- saukt Apžuvuši mazie putnēni spēj sekot vecākiem un patstāvīgi baroties, šādus putnus sauc par ligzdbēgļiem.
- pieplūst Ar asinīm skābeklis pieplūst smadzenēm.
- uzlīkumot Ar auto uzlīkumojām virsotnē.
- taranēt Ar automašīnu taranēts žogs.
- ulāns Ar karabīnēm bruņoti ulāni.
- nokaisīt Ar ķimenēm nokaisīts maizes klaips.
- aizkrāsne Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē.
- pārnēsāt Ar nemazgātām rokām tiek pārnēsāti slimību baciļi.
- nopušķot Ar ozolvītnēm nopušķotas ēkas.
- sasūknēt Ar sūkni sasūknēt ūdeni no upes.
- ienākt Ar tēva nāvi ģimenē ienāca skumjas.
- aizaugt Ar usnēm aizauguši lauki.
- sakne Ar visām saknēm izgāzts koks.
- kapenes Arheoloģiski pētījumi kapenēs.
- sapludināt Arhitekts šai celtnē pratis sapludināt austrumu krāšņumu ar rietumu racionālismu.
- ārkārtas Ārkārtas pabalsts cietušo ģimenēm.
- psihene Ārstēties psihenē.
- pazinējs Ārstniecības augu pazinēja.
- patoģenēze Artrīta patoģenēze.
- asignēt Asignēt naudu.
- iznēsāt Asinis iznēsā skābekli pa visu organismu.
- asinsizplūdums Asinsizplūdums smadzenēs.
- morfoģenēze Asinsvadu morfoģenēze.
- saule Astronomi atklājuši planētu, kas riņķo ap divām saulēm.
- strups Atbildes bija strupas, tās aprobežojās ar vienu vārdu – jā vai nē.
- nesenējs Atcerēties nesenējos notikumus.
- liecinieks Atdot naudu liecinieku klātbūtnē.
- atdusēties Atdusēties smiltainē, kapu kalnā, zem velēnām.
- atgriezties Atgriezties atpakaļ dzimtenē.
- trimdinieks Atgriezties dzimtenē no trimdinieka gaitām.
- dzimtene Atgriezties dzimtenē.
- trimda Atgriezties no trimdas dzimtenē.
- atjaunot Atjaunot ēku sākotnējā izskatā.
- atļaut Atļaut nēsāt šaujamieroci.
- atminēt Atminēt aizgājušos gadus.
- atmīnēt Atmīnēt ceļu.
- atminēt Atminēt mīklu.
- atmīnēt Atmīnēt ostas akvatoriju.
- atmīnēt Atmīnēt poligona teritoriju.
- atminēt Atminēt senās rakstības noslēpumu.
- atmīnēt Atmīnēt spridzekli.
- atminēt Atminēt vainīgo.
- fragmentārs Atminēties fragmentāri.
- atminēties Atminēties senus notikumus.
- aizvest Atmiņas aizved pagātnē.
- atrast Atrast uz ielas monētu.
- prombūtne Atrasties bezvēsts prombūtnē.
- uzmesties Ātriem soļiem uzmesties pa kāpnēm.
- drausmīgs Atskanēja drausmīgs sprādziens.
- triļļi Atskanēja durvju zvana trillis.
- knikšķis Atskanēja knikšķis.
- smilkstoņa Atskanēja kucēnu smilkstoņa.
- dārdi Atskanēja lielgabalu dārdi.
- Marseljēza Atskanēja Marseljēza.
- rēciens Atskanēja motora rēcieni.
- plaukšķis Atskanēja pamatīgs plaukšķis.
- piesmakt Atskanēja piesmakuši čuksti.
- parkšķis Atskanēja pļaujmašīnas motora parkšķi.
- izsauciens Atskanēja sajūsmas pilni izsaucieni.
- šāviens Atskanēja starta šāviens.
- tāds Atskanēja tāds kā šāviena troksnis.
- tirkšķis Atskanēja telefona tirkšķis.
- tīģerīgs Atskanēja tīģerīgs rūciens.
- trokšņains Atskanēja trokšņaini bungu rībieni.
- atskanēt Atskanēja zvans.
- sprādziens Atskanēt sprādzienam.
- šausmas Atskanēt šausmu kliedzienam.
- at- Atskanēt.
- pagātne Atskatīties pagātnē.
- strēgt Atslēga strēgst slēdzenē.
- ieslīdēt Atslēga viegli ieslīd slēdzenē.
- atsūknēt Atsūknēt gaisu.
- atsūknēt Atsūknēt ūdeni.
- atšķelties Atšķelties no līdzšinējiem domubiedriem.
- ziedgultne Atšķirībā no avenēm kazeņu ogas atdalās reizē ar ziedgultni, pie kuras turas sulīgie kauleņi.
- starp Attālums starp zvaigznēm ir liels.
- divdimensiju Attēls divdimensiju plaknē.
- brukt Attiecības ģimenē brūk kopā.
- priekšmets Attiecības ģimenē izvērtās par nopietnu pārdomu priekšmetu.
- plāksne Attiecības iegājušas citā plāksnē.
- juceklis Atvilktnē ir pilnīgs juceklis.
- atzinums Atzinumā minētie pārkāpumi.
nē citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV