Paplašinātā meklēšana
Meklējam g.
Atrasts vārdos (200):
- agrs:1
- alga:1
- acīgs:1
- agape:1
- agars:1
- agave:1
- agrāk:1
- agro-:1
- āķīgs:1
- algot:1
- -grāfs:1
- afgāņi:1
- agenda:1
- agrārs:1
- agrīns:1
- aizgūt:1
- alegri:1
- alegro:1
- algots:1
- angārs:1
- -gramma:1
- ačgārns:1
- agonija:1
- aizaugt:1
- aizbēgt:1
- aizdegt:1
- aizgore:1
- aizgrūt:1
- aizjūgs:1
- aizjūgt:1
- aizlūgt:1
- aizmigt:1
- aizsegs:1
- aizsegt:1
- aizžogs:1
- ākstīgs:1
- algebra:1
- altings:1
- analogs:1
- analogs:2
- abpusīgs:1
- abrocīgs:1
- acuraugs:1
- agrākais:1
- agregāts:1
- agresija:1
- agresīvs:1
- agresors:1
- agronoms:1
- aisbergs:1
- aizdiegt:1
- aizdiegt:2
- aizgādāt:1
- aizgalds:1
- aizgrābt:1
- aizgrimt:1
- aizgrūst:1
- aizgulgt:1
- aizliegt:1
- aizlīgot:1
- aizmiegt:1
- aizpogāt:1
- aizsarg-:1
- aizsargs:1
- aizsargs:2
- aizslēgs:1
- aizslēgt:1
- aizsnigt:1
- aizžogot:1
- alegreto:1
- alergēns:1
- algādzis:1
- algologs:1
- algotnis:1
- alkatīgs:1
- amalgama:1
- aborigēni:1
- acugaisma:1
- ādgrauzis:1
- agrotīkls:1
- aizdegune:1
- aizdomīgs:1
- aizgādība:1
- aizgādīgs:1
- aizgādnis:1
- aizgainīt:1
- aizgaiņāt:1
- aizgājējs:1
- aizglaust:1
- aizgrauzt:1
- aizgriezt:1
- aizgriezt:2
- aizgūties:1
- aizgūtnēm:1
- aizguvums:1
- aizkliegt:1
- aizlingot:1
- aizlūgums:1
- aizmiglot:1
- aizmirgot:1
- aizmugure:1
- aizmūžīgs:1
- aiznaglot:1
- aizsargāt:1
- aizsmelgt:1
- aizsniegt:1
- aizsprāgt:1
- aizspurgt:1
- aizsteigt:1
- aizviņgad:1
- aizžmiegt:1
- aizžņaugt:1
- akvalangs:1
- alegorija:1
- algoritms:1
- aligators:1
- aglomerāts:1
- aglutinīni:1
- agnostiķis:1
- agnostisks:1
- agroķīmija:1
- agronomija:1
- aitasgalva:1
- aizdegties:1
- aizgādnība:1
- aizgavēnis:1
- aizgāzelēt:1
- aizgāzties:1
- aizgrandēt:1
- aizgulties:1
- aizgūtnīgs:1
- aizmāršīgs:1
- aizmirsīgs:1
- aizrautīgs:1
- aizsegties:1
- aizstaigāt:1
- aizzagties:1
- aizzīmogot:1
- akmeņogles:1
- alegorisks:1
- alergologs:1
- algebrisks:1
- acumirklīgs:1
- adatveidīgs:1
- agrārvalsts:1
- agrikultūra:1
- agroķīmisks:1
- agronomisks:1
- agrotehnika:1
- aģitbrigāde:1
- aizgājušais:1
- aizgrābtība:1
- aizgrieznis:1
- aizgulēties:1
- aizgurkstēt:1
- aizmugurējs:1
- aizsargpote:1
- aglomerācija:1
- aglutinācija:1
- agnosticisms:1
- agrārreforma:1
- agrotehniķis:1
- agrotehnisks:1
- aizgrauzties:1
- aizgriezties:1
- aizgrīļoties:1
- aizkliegties:1
- aizmugurisks:1
- aizsargāties:1
- aizsargjosla:1
- aizsargkārta:1
- aizsargkrāsa:1
- aizsargmaska:1
- aizsargviela:1
- aizsmelgties:1
- aizsniegties:1
- aizsteigties:1
- aizzviegties:1
- akmeņgrauzis:1
- akvalangisms:1
- akvalangists:1
- alergoloģija:1
- algoritmisks:1
- abpusgriezīgs:1
- agrobioloģija:1
- aizgāzelēties:1
- aizpagājušais:1
- aizsargdambis:1
- aizsargslānis:1
- aizsargvalnis:1
- anesteziologs:1
- agroklimatisks:1
- aizsargbrilles:1
- aerofotogrāfija:1
- aizsargreakcija:1
- agregātstāvoklis:1
- aizsarglīdzeklis:1
- aizsargmehānisms:1
- aerofotografēšana:1
- akvareļglezniecība:1
Atrasts etimoloģijās (4417):
- No angļu tourist, to tour 'ceļot'. (šķirklī tūrists)
- No latīņu voluntarius 'brīvprātīgs'. (šķirklī volontieris)
- No angļu bungalow. (šķirklī bungalo)
- No franču désorienter 'atgriezties no austrumiem'. (šķirklī dezorientēt)
- No vācu Europoide, kam pamatā Europa un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī eiropeīdi)
- No itāļu incognito 'nepazīstams', kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī inkognito)
- No senaugšvācu narro. (šķirklī nerrs)
- Aizguvums no senkrievu valodas. (šķirklī tulks)
- No angļu trainer. (šķirklī treneris)
- No spāņu embargo, embargar 'aizturēt'. (šķirklī embargo)
- No grieķu ophthalmos 'acs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī oftalmoskopija)
- No vācu Utilitarist, kam pamatā latīņu utilitas 'derīgs, izdevīgums'. (šķirklī utilitārists)
- No grieķu keramikē (technē) 'podnieka māksla' (keramos 'māls'). (šķirklī keramika)
- No latīņu genus. (šķirklī ģints)
- No angļu fluorescence. (šķirklī fluorescence)
- No angļu segway (pēc šos transportlīdzekļus ražojošā uzņēmuma Segway Inc. nosaukuma). (šķirklī segvejs)
- No angļu materialism, kam pamatā latīņu materialis 'vielisks'. (šķirklī materiālisms)
- No franču gala 'svinības, svētki galmā'. (šķirklī galā)
- Onomatopoētisks darbības vārds. Pirmo reizi minēts Joahima Meierhofa romāna "Ak, šī plaisa, sasodītā plaisa" tulkojumā (Rīga: Upe tuviem un tāliem, 2024; tulkojis Gundars Āboliņš), (šķirklī gurgulēt)
- No franču automobile, kam pamatā grieķu autos 'pats' un latīņu mobilis 'kustīgs'. (šķirklī automobilis)
- No grieķu onkos 'pampums, audzējs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī onkoloģija)
- No latīņu re 'atpakaļ' un integratio 'atjaunošana'. (šķirklī reintegrācija)
- No grieķu psychē 'dvēsele' un tropē 'pagrieziens'. (šķirklī psihotrops)
- No latīņu musica, grieķu mousikē (technē) 'mūzu māksla'. (šķirklī mūzika)
- No franču glacé 'spīdīgs, spožs'. (šķirklī glazē)
- No grieķu ornis (ornithos) 'putns' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī ornitoloģija)
- No angļu dancing hall. (šķirklī dansings)
- No latīņu gradiens (gradientis) 'ejošs'. (šķirklī gradients)
- No spāņu carbonado 'melnais dimants', kam pamatā latīņu carbon 'ogle'. (šķirklī karbonado)
- No grieķu ous (ōtos) 'auss', rhis (rhinos) 'deguns', larynx (laringos) 'balsene'. (šķirklī otorinolaringoloģija)
- Tulkojums no vācu Handball, angļu handball (hand 'roka' un ball 'bumba'). (šķirklī rokasbumba)
- No franču héroїser, kam pamatā grieķu hērōs 'varonis'. (šķirklī heroizēt)
- No grieķu hierarchia (hieros 'svēts' un archē 'vara'). (šķirklī hierarhija)
- No latīņu ovum 'ola' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī ovoskops)
- No latīņu pausa, grieķu pausis 'pārtraukums, mitēšanās'. (šķirklī pauze)
- Kalks no angļu cyberspace (vārdu radījis V. Gibsons romānā "Neuromancer"). (šķirklī kibertelpa)
- No grieķu kōdia 'magoņgalviņa'. (šķirklī kodeīns)
- No latīņu rationalis 'saprātīgs'. (šķirklī racionāls)
- Sens aizguvums no viduslejasvācu kunig (kuning 'valdnieks') vai zviedru kung 'karalis'. (šķirklī kungs)
- No latīņu vocalis 'balss-, balsīgs', vox 'balss'. (šķirklī vokālis)
- No vācu Patrone, franču patron, kam pamatā latīņu patrona 'aizsargčaula'. (šķirklī patrona)
- No latīņu regionalis 'apgabala, novada'. (šķirklī reģionāls)
- Pirmo reizi lietots laikrakstā "Diena" 2004. gada 11. oktobrī, rakstnieka Paula Bankovska rakstā. Vārds "mēstule" 2004. gadā atzīts par gada vārdu. (šķirklī mēstule)
- No itāliešu sgraffito (sgraffire 'skrāpēt'). (šķirklī sgrafito)
- No latīņu lumbago, kam pamatā latīņu lumbus 'jostasvieta'. (šķirklī lumbago)
- No latīņu chirurgia, grieķu cheirourgia (cheir 'roka' un ergon 'darbs'). (šķirklī ķirurģija)
- No franču protégé. (šķirklī protežē)
- No itāļu maestro, kam pamatā latīņu magister 'meistars, skolotājs'. (šķirklī maestro)
- No Krievijas upes Volgas nosaukuma. (šķirklī volga)
- No poļu szpetny 'nejauks, riebīgs'. (šķirklī nešpetns)
- No grieķu spora 'sēja, sēkla' un angeion 'tvertne'. (šķirklī sporangijs)
- No grieķu hals (halos) 'sāls' un genos 'izcelsme'. (šķirklī halogēni)
- No angļu brunch 'vēlās brokastis'. (šķirklī brančs)
- No arābu hijāb 'apsegt sevi; aizkars'. (šķirklī hidžābs)
- No angļu infographics. (šķirklī infografika)
- No latīņu spinalis 'muguras (ģen.)'. (šķirklī spināls)
- No baltvācu mage 'kuņģis, vēders'. (šķirklī māga)
- No vācu sympathisch, kam pamatā grieķu sympathēs 'līdzjūtīgs, atsaucīgs'. (šķirklī simpātisks)
- No grieķu zōdiakos (kyklos) 'zvēru (riņķis)'. (šķirklī zodiaks)
- No franču gyroscope, kam pamatā grieķu gyros 'riņķis, aplis' un skopein 'skatīties, vērot'. (šķirklī žiroskops)
- No vācu synchronisch, franču synchronique, kam pamatā grieķu synchronos 'vienlaicīgs'. (šķirklī sinhronisks)
- No grieķu stochastikos 'tāds, kas min'. (šķirklī stohastisks)
- No angļu sisal (pēc Meksikas ostas Sisalas nosaukuma). (šķirklī sizals)
- No grieķu tonos 'uzsvars, tonis'. (šķirklī tonis)
- No vācu Kladde (aizgūts 19. gs. beigās). (šķirklī klade)
- No vācu Chemie (senāka forma Chymie), kam pamatā grieķu chēmia, chēmeia 'metālu sakausēšanas māka'. (šķirklī ķīmija)
- No latīņu super 'pār, virs' un franču moderne 'mūsdienīgs, jauns'. (šķirklī supermoderns)
- No grieķu dramatourgia. (šķirklī dramaturģija)
- No grieķu baros 'smagums' un metron 'mērs'. (šķirklī barometrs)
- No viduslejasvācu smuk, smuck 'lokans, piekļāvīgs, skaists, jauks' vai vidusholandiešu smuc 'skaists, jauks, tīrs'. Vārds minēts 18. gadsimta vārdnīcās. (šķirklī smuks)
- No gas, kas ir 17. gs. beļģu ķīmiķa J. van Helmonta veidots nosaukums no grieķu chaos 'haoss' un holandiešu geest 'gars'. (šķirklī gāze)
- No latīņu critika, grieķu kritikē (technē) 'māksla spriest, vērtēt'. (šķirklī kritika)
- No vācu Groschen, kam pamatā latīņu grossus 'biezs', jo pirmie graši bija biezas monētas. (šķirklī grasis)
- No latīņu architectura, grieķu architektonikē. (šķirklī arhitektūra)
- F. Mālberga darināts atvasinājums no aina ar nozīmi 'glezna, dabasskats'. (šķirklī ainava)
- No vācu fuchtig. (šķirklī puktīgs)
- No viduslejasvācu rink 'aplis, gredzens'. Minēts 17. un 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī riņķis)
- No vācu Bibel, kam pamatā grieķu biblion 'grāmata'. (šķirklī Bībele)
- No latīņu metallum, grieķu metallon 'raktuve, šahta'. (šķirklī metāls)
- No grieķu politika 'uz valsts lietām attiecīgs'. (šķirklī politika)
- Darināts pēc vācu val. der Staatswille parauga. (šķirklī valstsgriba)
- No grieķu sporadikos 'izkaisīts'. (šķirklī sporādisks)
- No grieķu metron 'mērs'. (šķirklī metrs)
- No franču glottophagie. (šķirklī glotofāgija)
- No krievu грамота, kam pamatā grieķu grammata 'rakstu zīmes'. (šķirklī grāmata)
- No viduslejasvācu glas 'stikls, glāze'. Aizguvums latviešu valodā minēts 17. gs. vārdnīcās. (šķirklī glāze)
- No franču code 'šifra atslēga', kam pamatā latīņu codex 'likumu krājums'. (šķirklī kods)
- No latīņu radiare 'izstarot' un activus 'aktīvs, darbīgs'. (šķirklī radioaktīvs)
- No radio un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī radioloģija)
- No angļu reflective, kam pamatā latīņu reflectere 'liekt atpakaļ; griezt atpakaļ'. (šķirklī reflektīvs)
- No latīņu stationarius 'stāvošs, nekustīgs'. (šķirklī stacionārs)
- No latīņu legio, ģenitīvā legionis 'izlase' (legere 'lasīt, izvēlēties'). (šķirklī leģions)
- A. Kronvalda ieviests vārds pirms tam lietotā aizguvuma rūme vietā. (šķirklī telpa)
- No vācu Diele 'grīda'. (šķirklī dēlis)
- No angļu show. (šķirklī šovs)
- No grieķu therapeia 'rūpes, kopšana, ārstēšana'. (šķirklī terapija)
- No latīņu factor 'tas, kas dara, izgatavo'. (šķirklī faktors)
- No angļu jojoba. (šķirklī hohoba)
- No latīņu recurrens (reccurrentis) 'tas, kas atgriežas'. (šķirklī rekurents)
- 19. gs. beigās darināts jaunvārds. (šķirklī viedoklis)
- No angļu green 'zaļš; zāliens'. (šķirklī grīns)
- No latīņu canalis 'caurule, rene, grāvis'. (šķirklī kanāls)
- No viduslejasvācu, vidusholandiešu brugge 'tilts, bruģis'. (šķirklī bruģis)
- No vācu rentabel 'ienesīgs, izdevīgs'. (šķirklī rentabls)
- No latīņu familiaris 'ģimenei, mājai piederīgs; tuvs'. (šķirklī familiārs)
- No vācu Urologe. (šķirklī urologs)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un olimpisks. (šķirklī paraolimpisks)
- No sengrieķu filozofa Platona vārda. (šķirklī platonisks)
- Vārds darināts 19. gs. beigās no A. Kronvalda jaunvārda gleznot, plašāk ieviesies 20. gs. līdz tam lietotā vārda bilde vietā. (šķirklī glezna)
- Pēc Romas pāvesta Gregora (Gregorius) vārda. (šķirklī gregorisks)
- No grieķu technē 'māksla, meistarība'. (šķirklī tehnika)
- No vācu Elektrizität vai krievu электричество, kam pamatā latīņu electrum, grieķu ēlekhon 'dzintars', jo dzintars pievelk sīkus priekšmetus, ja to paberzē ar audumu. (šķirklī elektrība)
- Senāk par burtu sauca kokā grieztas zīmes. J. Alunāns ieteica vārdu burts lietot agrākā bokstāba (no vācu Buchstabe) vietā. (šķirklī burts)
- Ārzemju latviešu 20. gs. 90. gadu sākumā radīts jaunvārds no angļu dat(a) (process)or 'datu apstrādātājs'. (šķirklī dators)
- No grieķu pyr 'uguns' (šķirklī piro-)
- No vācu Kapital, kam pamatā viduslaiku latīņu capitale 'īpašums', un latīņu capitalis 'galvenais'. (šķirklī kapitāls)
- No franču trophée, kam pamatā grieķu tropaion 'piemineklis par godu uzvarai' (par godu ienaidnieka bēgšanai). (šķirklī trofeja)
- No vācu Trophik, kam pamatā grieķu trophē 'barošanās'. (šķirklī trofika)
- No angļu trolley. (šķirklī trolejs)
- No vācu Thrombozyten, kam pamatā grieķu thrombos 'trombs' un kytos 'šūna'. (šķirklī trombocīti)
- No grieķu thrombos 'trombs' un phleps (phleos) 'vēna'. (šķirklī tromboflebīts)
- No angļu tunnel. (šķirklī tunelis)
- No latīņu sub 'zem, pie' un viduslaiku latīņu polaris (polus), grieķu polos 'pols'. (šķirklī subpolārs)
- No grieķu mītu milža Atlanta vārda Atlas, Atlantos, kuru Zevs sodījis, likdams turēt uz pleciem debess jumu. 16. gadsimtā izdotajā karšu krājuma titullapā bija attēlots Atlants ar zemeslodi uz pleciem. (šķirklī atlants)
- No grieķu meta 'pār' un tonos 'balss, skaņa'. (šķirklī metatonija)
- J. Ilstera darināts jaunvārds no auglis (19. gs.). (šķirklī auglenīca)
- No latīņu obligatio 'saistība'. (šķirklī obligācija)
- No grieķu Aiolos. (šķirklī Eols)
- No angļu tramway (tram 'vagons' un way 'ceļš'). (šķirklī tramvajs)
- No angļu trolley-bus. (šķirklī trolejbuss)
- No grieķu golgotha, kam pamatā aramiešu gulgultha 'galvaskauss'. (šķirklī Golgāta)
- No lietuviešu giminė 'dzimta'. (šķirklī ģimene)
- No grieķu ouron 'urīns' un haima 'asinis'. (šķirklī urēmija)
- No grieķu ourēthra. (šķirklī uretra)
- No latīņu scientia 'zināšanas, zinātne' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī scientioloģija)
- No grieķu kryptos 'slepens, apslēpts'. (šķirklī kripto-)
- No grieķu Trītōn. (šķirklī Trītons)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un metrein 'mērīt'. (šķirklī seismometrija)
- No grieķu monolithos 'no viena akmens izgatavots'. (šķirklī monolīts)
- No grieķu diskos. (šķirklī disks)
- No grieķu sardonion 'dzēlīgi, nievājoši'. (šķirklī sardonisks)
- grieķu 'nestuves' (šķirklī Prokrusts)
- No angļu scientology. (šķirklī scientoloģija)
- No latīņu physica, grieķu physika (physis 'daba'). (šķirklī fizika)
- No latīņu sexus 'dzimums' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī seksoloģija)
- No grieķu distichon. (šķirklī distihs)
- No angļu mini- (miniature 'miniatūrs'). (šķirklī mini-)
- No grieķu neos 'jauns'. (šķirklī neo-)
- No vācu grosses Stück. (šķirklī lielgabals)
- No vācu Lampe, kam pamatā grieķu lampas 'lāpa'. (šķirklī lampa)
- No grieķu sēmasia 'nozīme' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī semasioloģija)
- No latīņu sericus 'zīds' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī serigrāfija)
- Iespējams, no gotu katile, kam pamatā latīņu catillus 'bļodiņa'. (šķirklī katls)
- 19. gs. 60.–70. gadu jaunvārds, atvasinājums no balss. (šķirklī balsot)
- No latīņu humus 'zeme, augsne'. (šķirklī humuss)
- 20. gs. 20. gadu jaunvārds, kas aizstāja šajā nozīmē 20. gs. sākumā lietoto vārdu augtene ar nozīmi 'augšanas vieta'. (šķirklī augsne)
- No grieķu seismos 'zemestrīce'. (šķirklī seismisks)
- No itāliešu ravioli (riavvolgere 'ietīt'). (šķirklī ravioli)
- No grieķu pharaō, kam pamatā ēģiptiešu per-a'a 'lielais nams'. (šķirklī faraons)
- No grieķu thrombos 'sarecējums'. (šķirklī tromboze)
- No grieķu thrombos 'pika, gabals, sarecējums'. (šķirklī trombs)
- No grieķu stereo 'telpisks' un metrein 'mērīt'. (šķirklī stereometrija)
- No grieķu stratēgia 'karaspēka vadīšana'. (šķirklī stratēģija)
- No grieķu sphairikos. (šķirklī sfērisks)
- No latīņu carbo (carbonis) 'ogle' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī karbīds)
- No latīņu sidereus (sidus, sideris 'zvaigzne'). (šķirklī siderisks)
- No franču macarons, angļu macaroons. (šķirklī makarūni)
- No itāliešu pesto (pag. divd. pesta 'spiests, lai sadrupinātu'). (šķirklī pesto)
- No angļu to film. (šķirklī filmēt)
- No franču avant-garde 'avangards, priekšpulks'. (šķirklī avangards)
- No grieķu physis 'daba'. (šķirklī fizisks)
- No grieķu valodas geōgraphia 'zemes apraksts'. (šķirklī ģeogrāfija)
- No krievu супрематизм, kam pamatā latīņu supremus 'augstākais'. (šķirklī supremātisms)
- No latīņu surdus 'kurls', grieķu logos 'vārds, runa' un paideia 'audzināšana, mācīšana'. (šķirklī surdologopēdija)
- No grieķu agapē 'mīlestība'. (šķirklī agape)
- No latīņu sterilis 'neauglīgs'. (šķirklī sterils)
- No vācu Soldat, kam pamatā viduslatīņu sol(i)datus 'atalgots'. (šķirklī zaldāts)
- No grieķu thronos. (šķirklī tronis)
- No vācu syntaktisch, kam pamatā grieķu syntaktikos. (šķirklī sintaktisks)
- No franču syntetique, kam pamatā grieķu synthetikos 'savienots, sakārtots'. (šķirklī sintētisks)
- No angļu greenwashing. (šķirklī zaļmaldināšana)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība' un genos 'izcelsme'. (šķirklī patogēns)
- No latīņu sub 'zem, pie' un grieķu atomos 'nedalāms'. (šķirklī subatomārs)
- No grieķu autos 'pats' un latīņu immunitas (immunitatis) 'atbrīvošana no kaut kā'. (šķirklī autoimunitāte)
- No latīņu sub 'zem, pie' un glacialis 'saistīts ar ledu, ledains'. (šķirklī subglaciāls)
- No latīņu classis 'grupa'. (šķirklī klase)
- No viduslejasvācu smecken 'baudīt, garšot'. (šķirklī smeķīgs)
- No grieķu mītu varoņa Akadēma (Akadēmos) vārda, kuram par godu bija nosaukts parks netālu no Atēnām. (šķirklī akadēmija)
- No vācu Grad, kam pamatā latīņu gradus 'solis, pakāpiens, pakāpe'. (šķirklī grāds)
- Aizguvums no lībiešu jūom 'dziļums jūrā starp sēkļiem'; nozīme 'darbības joma, nozare' izveidojās 20. gs. 30. gados. (šķirklī joma)
- No viduslaiku latīņu polaris, kam pamatā latīņu polus 'ass, pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī polārs)
- No grieķu kryos 'aukstums, sals'. (šķirklī krio-)
- No angļu sport 'izprieca'. (šķirklī sports)
- No itāļu allegri 'neskumstiet!' (mierinošs uzraksts uz zaudējušajām loterijas biļetēm). (šķirklī alegri)
- Vārds vēlbrokastis līdzās aizguvumam brančs svešvārda brunch apzīmēšanai ieteikts Latviešu valodas ekspertu komisijas 2016. gada 12. oktobra sēdē, lēmums Nr. 1-16/1. (šķirklī vēlbrokastis)
- No angļu trouble, vācu Trubel. (šķirklī trobele)
- Vārda mūsdienu nozīme 'apkārtējā vide' radās 18. gs., tulkojot vācu Natur; šo nozīmi latviešu valodā ieviesa G. F. Stenders (1774. g.). (šķirklī daba)
- No sengrieķu adiabatos 'nepārvarams'. (šķirklī adiabātisks)
- No latīņu catastropha, grieķu katastrophē 'apvērsums'. (šķirklī katastrofa)
- No sengrieķu adiabatos 'nepārvarams, necaurejams'. (šķirklī adiabāta)
- Abreviatūra darināta no slimības pilnā nosaukuma coronavirus disease zilbēm co, vi, d. 19 norāda slimības izcelšanās gadu (2019). (šķirklī Covid-19)
- No angļu Brexit, kas angļu valodā veidojies no vārdiem British exit. (šķirklī breksits)
- No angļu Covid, kas ir saīsinājums no angļu Coronavirus disease. (šķirklī kovids)
- 2014. gada 8. oktobra sēdē Latviešu valodas ekspertu komisija vārdu makaronbiskvīts un salikteni mandeļu bezē ieteica kā analogu franču macarons, angļu macaroon. (šķirklī makaronbiskvīti)
- Pēc šīs diktatūras nodibinātāja un ideologa Ādolfa Hitlera uzvārda. (šķirklī hitlerisms)
- No franču préventif 'tāds, kas novērš', kam pamatā latīņu praevenire 'apsteigt'. (šķirklī preventīvs)
- No latīņu Actinia, kam pamatā grieķu aktis, aktinos 'stars'. (šķirklī aktīnija)
- No grieķu anaisthēsis 'nejutīgums' un logos 'mācība'. (šķirklī anestezioloģija)
- No grieķu aortē. (šķirklī aorta)
- No grieķu apogeios 'tāls no Zemes'. (šķirklī apogejs)
- 19. gs. aizguvums no baltvācu linje, vācu Linie, ietekmējoties arī no krievu линия. (šķirklī līnija)
- No grieķu archaios 'sens, senlaiku'. (šķirklī arhajs)
- No franču arrie\re-garde (arrie\re 'aizmugures' un garde 'sardze, apsardze'). (šķirklī arjergards)
- No grieķu arthron 'locītava'. (šķirklī artroze)
- No grieķu astheneia 'nespēks, vājums' (asthenēs 'vājš'). (šķirklī astēnija)
- No franču économie, kam pamatā grieķu oikonomia 'saimniecības vadīšana' (oikos 'māja', nomos 'likums'). (šķirklī ekonomija)
- 20. gs. pirmajos gadu desmitos darināts jaunvārds pēc vārda kupols parauga. (šķirklī jumols)
- No franču baionnette, no Francijas pilsētas Bajonas (Bayonne) nosaukuma, kur šis ierocis tika izgatavots. (šķirklī bajonete)
- No grieķu baros 'smagums, svars'. (šķirklī bārs)
- No grieķu bios 'dzīve' un opsis 'redze'. (šķirklī biopsija)
- No angļu bagel, beigel. (šķirklī beigelis)
- No angļu ārsta D. Brūsa (D. Bruce) vārda, kas atklājis specifiskās baktērijas – brucelas. (šķirklī bruceloze)
- No grieķu būkolos 'gans'. (šķirklī bukolika)
- No latīņu Cerberus, grieķu Kerberos (sengrieķu mitoloģijā tā sauca suni, kas sargāja ieeju pazemes valstībā). (šķirklī cerbers)
- No grieķu kyanos 'gaišzils'. (šķirklī cianoze)
- No angļu blogger 'emuārrakstītājs, emuārists'. (šķirklī blogeris)
- No franču different, kam pamatā latīņu differens (differentis) 'atšķirīgs'. (šķirklī diferenciālvienādojums)
- No grieķu daktylos 'pirksts' (pirksta trīs kauliem atbilst trīs zilbes). (šķirklī daktils)
- No grieķu dendron 'koks'. (šķirklī dendrīti)
- No vietvārda Devone Devonšīras grāfistē Anglijas dienvidrietumos. (šķirklī devons)
- No franču dioxyde, kam pamatā grieķu di(s) 'divkārt' un oxys 'skābs'. (šķirklī dioksīds)
- No grieķu a (nolieguma partikula) un grieķu stigma, stigmatos 'punkts'. (šķirklī astigmatisms)
- No grieķu diakritikos 'atšķirības-'. (šķirklī diakritisks)
- No franču diatonique, kam pamatā grieķu diatonikos 'tāds, kas pāriet no viena toņa uz otru'. (šķirklī diatonisks)
- No latīņu dis- (priedēklis, kas apzīmē šķiršanu, atdalīšanu, noliegšanu) un grieķu pepsis 'gremošana'. (šķirklī dispepsija)
- No franču dragon, kam pamatā grieķu drakōn 'pūķis' (pēc pūķa attēla uz dragūnu karoga). (šķirklī dragūns)
- No grieķu ekleiptikē, ekleipsis 'aptumsums'. (šķirklī ekliptika)
- No grieķu ektos 'ārpus' un derma 'āda'. (šķirklī ektoderma)
- No angļu directory. (šķirklī direktorijs)
- Pēc Ebolas upes nosaukuma Zairā, kur pirmo reizi tika konstatēts attiecīgais vīruss. (šķirklī ebola)
- No angļu doula, kam pamatā sengrieķu doulah 'verdzene'. (šķirklī dūla)
- No angļu Eocene, kam pamatā grieķu ēōs 'ausma' un kainos 'jauns'. (šķirklī eocēns)
- No latīņu factor 'tas, kas dara, izgatavo'. (šķirklī faktoriāls)
- No latīņu energia, grieķu energeia (en 'iekšā' un ergon 'darbs'). (šķirklī enerģija)
- No 17. gs. viesnīcas "Hotel de St. Fiacre" Parīzē nosaukuma, pie kuras atradās iznomājamo ekipāžu stāvvieta. (šķirklī fiakrs)
- No grieķu phōnēma 'skaņa'. (šķirklī fonēma)
- No angļu phosphorescence, kam pamatā grieķu phōsphoros (phōs 'gaisma' un phoros 'nesējs'). (šķirklī fosforescence)
- No vācu Galaktose, kam pamatā grieķu gala, galaktos 'piens'. (šķirklī galaktoze)
- No franču gaze, kam pamatā ir Palestīnas pilsētas Gazas nosaukums. (šķirklī gāze)
- No grieķu hygros 'mitrs' un philos 'mīlošs'. (šķirklī higrofils)
- No holandiešu groot 'liels' un bura. (šķirklī grotbura)
- No krievu губерния, kam pamatā latīņu gubernare 'vadīt, pārvaldīt'. (šķirklī guberņa)
- No grieķu hexametron (hexa 'seš-' un metron 'mērs'). (šķirklī heksametrs)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un phyton 'augs'. (šķirklī hidrofīts)
- No angļu handling. (šķirklī handlings)
- No grieķu idiōma 'privātīpašums', kam pamatā grieķu idios 'paša, privāts'. (šķirklī idioma)
- No vācu imperfektiv, latīņu imperfectus 'nepabeigts'. (šķirklī imperfektīvs)
- No izo- un grieķu baros 'smagums, svars'. (šķirklī izobāra)
- Pēc šā grupējuma pulcēšanās vietas Sv. Jēkaba klosterī. (šķirklī jakobīņi)
- 2016. gada jaunvārds, kas veidots kā analogs angļu start-up company. (šķirklī jaunuzņēmums)
- No vācu ģeogrāfa, dabas pētnieka un ceļotāja Johana Gotlība Georgi (1729–1802) uzvārda. (šķirklī jorģīne)
- Nosaukumu devis franču ģeologs A. Bronjārs 1829. gadā pēc Juras kalnu (Šveicē) nosaukuma, kam pamatā ķeltu juria 'mežs'. (šķirklī jura)
- No angļu quasar. (šķirklī kvazārs)
- No krievu каска, kam pamatā franču casque, spāņu casko 'galvaskauss; ķivere'. (šķirklī kaska)
- No grieķu katá 'pilnīgi' un mnēsis 'atcerēšanās'. (šķirklī katamnēze)
- No angļu cab. (šķirklī kebs)
- No angļu cache (memory), kam pamatā franču cache 'slēptuve'. (šķirklī kešatmiņa)
- No latīņu sector, secere 'griezt, atdalīt'. (šķirklī sektors)
- No grieķu atomos 'nedalāms'. (šķirklī atoms)
- No vācu Kürassier, franču cuirassier (cuirasse 'krūšu un muguras bruņas'). (šķirklī kirasietis)
- No vācu Klistier, kam pamatā grieķu klystēr (klyzō 'skaloju'). (šķirklī klistīrs)
- No franču commis voyageur. (šķirklī komivojažieris)
- No latīņu cotangens (complementi tangens 'papildinājuma tangenss'). (šķirklī kotangenss)
- No latīņu crimen (criminis) 'noziegums' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī kriminoloģija)
- No grieķu krystallos 'ledus; kalnu kristāli' un hydōr 'ūdens'. (šķirklī kristālhidrāts)
- No grieķu xanthos 'dzeltens' un phyllon 'lapa'. (šķirklī ksantofils)
- No grieķu laparē 'vēders' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laparoskopija)
- No angļu laser printer. (šķirklī lāzerprinteris)
- No krievu лагерь 'nometne', vācu Lager. (šķirklī lēģeris)
- No latīņu leucoderma, kam pamatā grieķu leukos 'balts' un derma 'āda'. (šķirklī leikoderma)
- No franču lexeme, kam pamatā grieķu lexis 'vārds, teiciens' un franču -eme (valodas vienību nosaukumu izskaņa). (šķirklī leksēma)
- No grieķu lēthargia (lēthē 'aizmirstība' un argia 'bezdarbība'). (šķirklī letarģija)
- No angļu line, vācu Leine vai holandiešu lijn. (šķirklī līne)
- No latīņu logarithmus, kam pamatā grieķu logos 'attiecība' un arithmos 'skaitlis'. (šķirklī logaritms)
- No latīņu lumen, luminis 'gaisma' un escence. (šķirklī luminiscence)
- Jaunvārds, kas radīts no vārdkopas ļauna programmatūra kā analogs angļu malware. (šķirklī ļaunatūra)
- No latīņu magistratus 'valsts amats'. (šķirklī maģistrāts)
- No arābu mamlūk 'vergs'. (šķirklī mameluks)
- No lejasvācu mantag (man 'vasalis' un tag 'diena'). (šķirklī mantāgs)
- No vidusaugšvācu marke 'pusmārciņa sudraba'. (šķirklī mārka)
- No grieķu melōidikos 'melodisks, dziesmas'. (šķirklī melodika)
- No latīņu myastenia (grieķu mys 'muskulis', a 'nolieguma partikula', stenos 'spēks'). (šķirklī miastēnija)
- No grieķu mikros 'mazs' un kephalē 'galva'. (šķirklī mikrocefālija)
- No angļu mimicry, kam pamatā grieķu mimikos 'atdarināšana'. (šķirklī mīmikrija)
- No mono- un grieķu typos 'nospiedums'. (šķirklī monotips)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un algos 'sāpes'. (šķirklī neiralģija)
- No vācu Nukleotid, angļu nukleotide, kam pamatā latīņu nucleus 'kodols'. (šķirklī nukleotīds)
- No grieķu osteon 'kauls' un chondros 'skrimslis'. (šķirklī osteohondroze)
- No latīņu palatinus 'galma'. (šķirklī paladīns)
- No angļu zīmola Pampers (angļu to pamper 'lutināt'). (šķirklī pampers)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība' un phobeō 'baidīties'. (šķirklī patofobija)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība' un genesis 'izcelšanās, rašanās'. (šķirklī patoģenēze)
- No itāliešu pelagra (pelle agra 'raupja āda'). (šķirklī pelagra)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā, ap' un odous (odontos) 'zobs'. (šķirklī periodontīts)
- No pyodermia, kam pamatā grieķu pyon 'strutas' un derma 'āda'. (šķirklī piodermija)
- No grieķu pleura 'sāni'. (šķirklī pleira)
- No poli- un grieķu hedra 'pamats, skaldne'. (šķirklī poliedrs)
- No latīņu punicus, poenus, kam pamatā grieķu phoinix. (šķirklī pūnieši)
- No grieķu rhēma 'vārds, izteikums'. (šķirklī rēma)
- No grieķu rhētor. (šķirklī retors)
- No grieķu rhis, rhinos 'deguns'. (šķirklī rinīts)
- No grieķu satrapēs, kam pamatā senpersiešu vārds. (šķirklī satraps)
- No grieķu synapsis 'savienojums, saite'. (šķirklī sinapse)
- No grieķu syn 'kopā' un daktylos 'pirksts'. (šķirklī sindaktilija)
- No grieķu syntagma 'sakārtojums, savienojums'. (šķirklī sintagma)
- No latīņu sorbus 'pīlādzis'. Sorbīnskābi izdalījis vācu ķīmiķis A. V. Hofmanis (A. W. von Hofmann, 1818–1892) no pīlādžogu sulas. (šķirklī sorbīnskābe)
- No grieķu spasmos, spasma. (šķirklī spazma)
- No grieķu spondeios. (šķirklī spondejs)
- No latīņu stagnare 'apstādināt' un inflatio 'uzpūšana'. (šķirklī stagflācija)
- No grieķu stereobatēs (stereos 'ciets, masīvs'). (šķirklī stereobats)
- No angļu steuerbord 'stūres borts'. (šķirklī stīrborts)
- No latīņu super 'pār, virs' un nova (stella) 'jauna (zvaigzne)'. (šķirklī supernova)
- Darināts pēc vācu Schierfleish parauga. (šķirklī šīrgaļa)
- No vācu schmuggeln 'nodarboties ar kontrabandu, spekulēt'. (šķirklī šmugulēties)
- No angļu schooner. (šķirklī šoneris)
- No vācu die Spur 'pēdas; sliede, gramba'. (šķirklī špūre)
- No vācu die Stimme, die Stimmung. (šķirklī štīme)
- No vācu der Schwung 'šūpošanās, vēziens; spars, enerģija; temperaments; sajūsma, aizrautība'. (šķirklī švunka)
- No vācu Takelung. (šķirklī takelējums)
- No grieķu taxis 'izvietojums, kārtība'. (šķirklī taksija)
- No grieķu tēktos 'izkausēts'. (šķirklī tektīti)
- No latīņu temperatio 'samērīgums' (šķirklī temperācija)
- No latīņu thermae, grieķu therme 'siltums, karstums'. (šķirklī termas)
- No grieķu terebinthos 'sveķu koks jeb terpentīnkoks'. (šķirklī terpēni)
- Darinājums latviešu valodā, latviskojot angļu on-line 'dotajā mirklī pieejams ar datortīkla palīdzību'. (šķirklī tiešsaiste)
- No krievu slenga швабра 'sieviete' (parasti nievājoši). (šķirklī švabraks)
- No pirmā šīs monētas kalšanas tiesību ieguvēja uzvārda. (šķirklī timpa)
- No grieķu thōrax 'krūtis'. (šķirklī torakss)
- No franču trépanation, kam pamatā grieķu trypanon 'urbis'. (šķirklī trepanācija)
- No franču triphtongue, kam pamatā tri- un grieķu phthongos 'balss'. (šķirklī triftongs)
- No angļu trimaran, kam pamatā tri- un (cata)maran 'katamarāns'. (šķirklī trimarāns)
- No angļu trolley. (šķirklī trulis)
- No grieķu ourēthra 'urīna izvadkanāls'. (šķirklī uretrīts)
- No latīņu vagina 'maksts'. (šķirklī vaginisms)
- No latīņu vigilia 'nomods, sardze'. (šķirklī vigīlija)
- No franču vitriol, kam pamatā latīņu vitrum 'mēles' (augs, ko lietoja krāsošanai). (šķirklī vitriols)
- No angļu hoodie, kam pamatā hood 'kapuce'. (šķirklī hūdijs)
- No poļu szpetny 'nejauks, riebīgs'. (šķirklī špetns)
- No franču rotang, kam pamatā malajiešu valodas vārds. (šķirklī rotangpalma)
- No grieķu delta, no šā grieķu burta (Δ) trijstūrveida formas. (šķirklī delta)
- No latīņu plantator 'augu stādītājs'. (šķirklī plantators)
- No angļu management. (šķirklī menedžments)
- No senslāvu grivna. (šķirklī hrivna)
- No angļu manager. (šķirklī menedžeris)
- No angļu extralinguistic (extra 'ārpus' un linguistic 'valodisks'). (šķirklī ekstralingvistisks)
- No latīņu epistula, epistola, grieķu epistolē 'vēstule'. (šķirklī epistulārs)
- No vācu ķīmiķa J. R. Glaubera (1604.–1670.) uzvārda, kurš bija pirmais, kas šo minerālu ieguva mākslīgā veidā. (šķirklī glaubersāls)
- No grieķu chrōmatikos. (šķirklī hromatisks)
- No grieķu diurētikos. (šķirklī diurētisks)
- No latīņu finitus 'pabeigts'. (šķirklī finīts)
- No vācu giftig 'indīgs, dzēlīgs'. (šķirklī jiftīgs)
- No angļu controversial, kam pamatā latīņu controversialis. (šķirklī kontroversiāls)
- No grieķu esōterikos 'iekšējs'. (šķirklī ezoterisks)
- No angļu facsimile, kam pamatā latīņu fac simile 'dari līdzīgā veidā'. (šķirklī faksimils)
- No angļu bebop. (šķirklī bībops)
- No latīņu biceps 'divgalvains'. (šķirklī bicepss)
- No angļu factory. (šķirklī faktorija)
- No angļu beagle. (šķirklī bīgls)
- No grieķu phalanx (ģen. phalangos). (šķirklī falanga)
- No grieķu bio, bios 'dzīve, dzīvība' un fizika. (šķirklī biofizika)
- No grieķu bronchos 'rīkle'. (šķirklī bronhi)
- No grieķu kedros 'tīkami smaržīgs koks'. (šķirklī ciedrs)
- 19. gs. 60.–70. g. darināts jaunvārds. (šķirklī abinieki)
- No franču abordage. (šķirklī abordāža)
- No latīņu aborigenes, kam pamatā ab origine 'no sākuma'. (šķirklī aborigēni)
- No latīņu abortus 'priekšlaicīgas dzemdības'. (šķirklī aborts)
- No latīņu abituriens, abiturientis 'tāds, kas gatavojas iet projām'. (šķirklī abiturients)
- No latīņu absolvere 'pabeigt'. (šķirklī absolvēt)
- No grieķu azaleos 'sauss', jo šis krūms aug sausā augsnē. (šķirklī acālija)
- No latīņu absurdus 'nesakarīgs, neatbilstošs'. (šķirklī absurds)
- No franču absinthe, kam pamatā grieķu apsinthion 'vērmeles'. (šķirklī absints)
- No vācu Abszisse, kam pamatā latīņu abscissus 'nodalīts, nogriezts'. (šķirklī abscisa)
- No franču, angļu acetate, kam pamatā latīņu acetum 'etiķis'. (šķirklī acetāts)
- No angļu acetylene, kam pamatā latīņu vārds. (šķirklī acetilēns)
- No franču, angļu acetone, kam pamatā latīņu acetum 'etiķis'. (šķirklī acetons)
- No angļu adapter, kam pamatā latīņu adaptare 'pielāgot, piemērot'. (šķirklī adapters)
- No latīņu adaptare 'pielāgot, piemērot'. (šķirklī adaptēt)
- No itāļu adagio 'lēni, mierīgi, nesteidzīgi'. (šķirklī adadžo)
- No grieķu adēn 'dziedzeris' un eidos 'veids'. (šķirklī adenoīdi)
- No grieķu adēn 'dziedzeris'. (šķirklī adenoma)
- No franču aération, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss'. (šķirklī aerācija)
- No angļu aerobics, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un bios 'dzīve, dzīvība'. (šķirklī aerobika)
- No grieķu aēr 'gaiss' un angļu bus 'autobuss'. (šķirklī aerobuss)
- No grieķu aēr 'gaiss' un grieķu dynamikos, dynamis 'spēks'. (šķirklī aerodinamika)
- No vācu Aerodrom, franču aérodrome, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un dromos 'skriešanas vieta'. (šķirklī aerodroms)
- No angļu aerosol. (šķirklī aerosols)
- No franču aérostat, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un statos 'stāvošs'. (šķirklī aerostats)
- No latīņu aggressor 'uzbrucējs, laupītājs'. (šķirklī agresors)
- No grieķu aphorismos. (šķirklī aforisms)
- No franču aéroplane, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un latīņu planum 'plāksne'. (šķirklī aeroplāns)
- No grieķu aphēlios; apo 'tālu no' un hēlios 'saule'. (šķirklī afēlijs)
- No malajiešu agar-agar. (šķirklī agars)
- No latīņu advocatus, advocare 'saukt palīgā'. (šķirklī advokāts)
- No angļu agglomeration, kam pamatā latīņu agglomerare 'pievienot, uzkrāt'. (šķirklī aglomerācija)
- No latīņu agglomeratus 'uzkrāts'. (šķirklī aglomerāts)
- No latīņu agglutinatio 'pielīmēšana'. (šķirklī aglutinācija)
- No latīņu agglutinare 'pielīmēt'. (šķirklī aglutinīni)
- No grieķu agnōstos 'neizzināmais'. (šķirklī agnosticisms)
- No grieķu agōnia 'cīņa'. (šķirklī agonija)
- No latīņu aggregatus 'pievienots'. (šķirklī agregāts)
- No franču agression, kam pamatā latīņu aggressio 'uzbrukums'. (šķirklī agresija)
- No latīņu agricultura. (šķirklī agrikultūra)
- No grieķu agros 'lauks, tīrums'. (šķirklī agro-)
- No franču agronomie, kam pamatā grieķu agros 'lauks, tīrums' un nomos 'likums'. (šķirklī agronomija)
- No latīņu agrarius. (šķirklī agrārs)
- No vācu Agentur, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds. (šķirklī aģentūra)
- No franču agitation, kam pamatā latīņu agitatio 'rosība'. (šķirklī aģitācija)
- No grieķu achatēs. (šķirklī ahāts)
- No grieķu agauos 'apbrīnojams'. (šķirklī agave)
- No latīņu agenda 'darāmais'. (šķirklī agenda)
- No franču agronome, kam pamatā attiecīgais grieķu vārds. (šķirklī agronoms)
- No franču agent, kam pamatā latīņu agens, agentis 'tāds, kas darbojas'. (šķirklī aģents)
- No grieķu trochaios. (šķirklī trohajs)
- Saīsinājums no angļu (a)cquired (i)mmune (d)eficiency (s)yndrome. (šķirklī AIDS)
- No angļu iceberg, vācu Eisberg 'leduskalns'. (šķirklī aisbergs)
- 19. gs. otrās puses jaunvārds, ko ieviesa F. Mālbergs. (šķirklī aina)
- A. Kronvalda darināts jaunvārds (1872. g.). (šķirklī aizbildnis)
- No angļu chips 'smalki sagriezti cepti kartupeļi'. (šķirklī čipsi)
- No angļu tuner. (šķirklī tūners)
- No franču acanthe, kam pamatā grieķu akantha 'dzelonis'. (šķirklī akants)
- No grieķu akmē 'uzplaukums, augstākā pakāpe'. (šķirklī akmeisms)
- No franču accord 'nolīgums, noruna'. (šķirklī akorddarbs)
- No vācu (Akr)olein un grieķu izskaņas yl. (šķirklī akrils)
- No vācu Akrobatik, kam pamatā grieķu akrobatikos 'spējīgs kāpt uz augšu'; akron 'virsotne' un bainen 'iet'. (šķirklī akrobātika)
- No angļu acronym, vācu Akronym, kam pamatā grieķu akros 'augšējs, ārmalā esošs' un onyma 'vārds, nosaukums'. (šķirklī akronīms)
- No angļu acre. (šķirklī akrs)
- No grieķu axiōma. (šķirklī aksioma)
- No franču accompagner. (šķirklī akompanēt)
- No grieķu akropolis; akros 'augšējais' un polis 'pilsēta'. (šķirklī akropole)
- No grieķu aktis, aktinos 'stars' un eidos 'veids'. (šķirklī aktinīdija)
- No grieķu aktis, aktinos 'stars'. (šķirklī aktīnijs)
- No franču activer, kam pamatā latīņu activus 'rosīgs, darbīgs'. (šķirklī aktivēt)
- No franču actualité, kam pamatā latīņu actualis 'darbīgs'. (šķirklī aktualitāte)
- No latīņu activus 'rosīgs, darbīgs'. (šķirklī aktīvs)
- No vācu Akupunktur, angļu acupuncture, kam pamatā latīņu acus 'adata, smaile' un punctura 'duršana, dūriens'. (šķirklī akupunktūra)
- No franču actuel, kam pamatā latīņu actualis 'darbīgs'. (šķirklī aktuāls)
- No grieķu akoustikos 'dzirdes'. (šķirklī akustika)
- Latīņu aqua 'ūdens' un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī akvanautika)
- No angļu aqualung; latīņu aqua 'ūdens' un angļu lung 'plauša'. (šķirklī akvalangs)
- Latīņu aqua 'ūdens' un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī akvanauts)
- No vācu Alabaster, kam pamatā grieķu alabastros. (šķirklī alabastrs)
- No angļu albatross, kam pamatā latīņu albus 'balts'. (šķirklī albatross)
- No franču album, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds, ar ko sākotnēji apzīmēja nobalsinātu sienu, uz kuras rakstīja dažādus ziņojumus, vēlāk – grāmatu ar baltām lapām, kur piemiņai ierakstīja savu vārdu ar kādu izteicienu (album amicorum 'draugu albums'). (šķirklī albums)
- No angļu album, kam pamatā attiecīgais franču un latīņu vārds. (šķirklī albums)
- No grieķu alpha. (šķirklī alfa)
- No grieķu allēgoria, allēgorein 'citādi pateikt'. (šķirklī alegorija)
- No grieķu allēlouia, senebreju hallūyāh 'lai slavēts Dievs'. (šķirklī aleluja)
- No vācu Allergie, kam pamatā grieķu allos 'cits' un ergon 'darbs'. (šķirklī alerģija)
- No grieķu alfabēta pirmajiem diviem burtiem – alpha, bēta. (šķirklī alfabēts)
- No arābu al-gebr 'daļu atkalapvienošana'. (šķirklī algebra)
- No itāļu allegretto. (šķirklī alegreto)
- No itāļu allegro. (šķirklī alegro)
- No 9. gs. Vidusāzijas matemātiķa Al Horezmī vārda latīniskās formas Algorithmi. (šķirklī algoritms)
- No spāņu el lagarto 'ķirzaka'. (šķirklī aligators)
- No lejasvācu hāling 'bedre, caurums, āliņģis'. (šķirklī āliņģis)
- No franču, spāņu alco^ve, kam pamatā arābu al-gubba 'velve, telts'. (šķirklī alkovs)
- No vācu Alogismus, kam pamatā grieķu nolieguma priedēklis a un logos 'prāts'. (šķirklī aloģisms)
- No arābu al-qāli 'sārms' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī alkaloīdi)
- No latīņu altus 'augsts', altar 'ziedoklis'. (šķirklī altāris)
- No islandiešu althing. (šķirklī altings)
- No latīņu Aloe, grieķu aloē. (šķirklī alveja)
- No latīņu algae 'jūraszāles'. (šķirklī aļģes)
- No franču amalgame, kam pamatā grieķu malagma 'mīksta padrēbe'. (šķirklī amalgama)
- No grieķu amazones. (šķirklī amazone)
- No latīņu ambitio 'godkāre'. (šķirklī ambīcijas)
- No grieķu ambrosia 'nemirstība'. (šķirklī ambrozija)
- No franču ambulance, kam pamatā latīņu ambulare 'staigāt'. (šķirklī ambulance)
- No grieķu amoibē 'maiņa'. (šķirklī amēba)
- No grieķu amethystos 'piedzeršanos kavējošs' – pēc ticējuma, ka šis akmens pasargā no žūpības. (šķirklī ametists)
- No grieķu amphibios 'tāds, kam divējāds dzīves veids'. (šķirklī amfībija)
- No grieķu amphitheātron. (šķirklī amfiteātris)
- No latīņu amphora, grieķu amphoreus 'vāze ar divām osām'. (šķirklī amfora)
- No angļu amish, kam pamatā 17. gs. Šveiciešu sludinātāja Jakoba Amena (Jakob Amen) vārds. (šķirklī amiši)
- No grieķu amnēstia 'aizmiršana'. (šķirklī amnestija)
- No grieķu amorphos 'bezveidīgs'. (šķirklī amorfs)
- No vācu Ammoniak, kam pamatā grieķu ammōniakon 'sveķi'. (šķirklī amonjaks)
- No franču amoralisme, kam pamatā grieķu a 'bez' un latīņu moralis 'tikumisks, tikumīgs'. (šķirklī amorālisms)
- No grieķu a 'bez' un mnēsis 'atmiņa'. (šķirklī amnēzija)
- No grieķu anabiōsis 'atdzīvošanās'. (šķirklī anabioze)
- No grieķu an 'bez', aēr 'gaiss' un bios 'dzīvība' – dzīvība bez gaisa. (šķirklī anaerobs)
- No grieķu ana 'atpakaļ' un chronos 'laiks'. (šķirklī anahronisms)
- No grieķu anacardium (ana 'atkal' un cardium 'sirds'). (šķirklī anakardija)
- No grieķu analphabētos 'tāds, kas nezina alfabētu, nemācīts'. (šķirklī analfabēts)
- No grieķu analysis 'sadalīšana, izjaukšana'. (šķirklī analīze)
- No grieķu analytikos. (šķirklī analītisks)
- No portugāļu ananas. (šķirklī ananass)
- No grieķu anarchia 'bezvaldība'; an 'bez' un archē 'valdīšana'. (šķirklī anarhija)
- No latīņu anatomia, grieķu anatomē 'uzšķēršana'. (šķirklī anatomija)
- No grieķu analogos 'samērīgs, atbilstošs'. (šķirklī analogs)
- No grieķu anekdotos 'vēl nelaists klajā'. (šķirklī anekdote)
- No grieķu anaimia 'mazasinība'. (šķirklī anēmija)
- No grieķu anemos 'vējš' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī anemometrs)
- No grieķu anemōnē 'vēja zieds'. (šķirklī anemone)
- No grieķu anamnēsis 'atcerēšanās'. (šķirklī anamnēze)
- No grieķu anaisthēsis 'nejutīgums'. (šķirklī anestēzija)
- No franču hangar 'šķūnis'. (šķirklī angārs)
- No franču engagement. (šķirklī angažements)
- No latīņu angere 'smacēt'. (šķirklī angīna)
- No Angoras pilsētas nosaukuma (tagadējā Turcijas galvaspilsēta Ankara). (šķirklī angoras)
- Pēc zviedru fiziķa A. Ongstrēma (A. J. Ångström) vārda. (šķirklī angstrēms)
- No latīņu Anisum, grieķu anison 'anīss, dilles'. (šķirklī anīss)
- No latīņu annales, annalis 'gada-'. (šķirklī annāles)
- No grieķu diaspora 'izkliede, izsēšanās'. (šķirklī diaspora)
- No grieķu anōmalia 'novirze'. (šķirklī anomālija)
- No franču antagonisme, grieķu antagōnismos; anti 'pret' un agōn 'cīņa'. (šķirklī antagonisms)
- No grieķu an 'bez' un hydōr 'ūdens'. (šķirklī anhidrīdi)
- No portugāļu anil 'indigo', kam pamatā arābu an-nīl. (šķirklī anilīns)
- No franču anglicisme. (šķirklī anglisms)
- No grieķu ana 'augšup' un iōn 'ejošs'. (šķirklī anjons)
- No grieķu anodos 'ceļš augšup'. (šķirklī anods)
- No anorexia; an 'bez' un grieķu orexis 'apetīte'. (šķirklī anoreksija)
- No franču anonyme, kam pamatā grieķu anōnymos 'bez vārda'. (šķirklī anonīms)
- No latīņu antarcticus, grieķu antarktikos 'pretējs ziemeļiem'. (šķirklī antarktisks)
- No grieķu anti 'pret'. (šķirklī anti-)
- No angļu antibiotic, franču antibiotique; no anti 'pret' un grieķu biōtikos 'derīgs dzīvei' (bios 'dzīvība'). (šķirklī antibiotikas)
- No angļu antidepressant. (šķirklī antidepresanti)
- No franču antidote, grieķu antidoton 'pretdeva'. (šķirklī antidots)
- No angļu antifreeze (anti 'pret' un to freeze 'sasalt'). (šķirklī antifrīzs)
- No vācu Antigen. (šķirklī antigēns)
- No latīņu antichristus, grieķu antichristos 'pret Kristu'. (šķirklī antikrists)
- No angļu antelope, franču antilope. (šķirklī antilope)
- No angļu antioxidant. (šķirklī antioksidants)
- No grieķu antipatheia. (šķirklī antipātija)
- No grieķu anti 'pret' un pous, podos 'kāja'. (šķirklī antipods)
- No grieķu antithesis 'pretstatīšana'. (šķirklī antitēze)
- No grieķu anthologia (anthos 'zieds' un legein 'lasīt'). (šķirklī antoloģija)
- No grieķu anthrakitis 'ogļu veids'. (šķirklī antracīts)
- No grieķu anthrōpos 'cilvēks'. (šķirklī antropo-)
- No franču anthropologue, grieķu. (šķirklī antropologs)
- No grieķu apatheia 'nejūtīgums'. (šķirklī apātija)
- No grieķu apatē 'māns, maldi', jo sākotnēji apatītus bija ļoti grūti atšķirt no citiem minerāliem. (šķirklī apatīts)
- No franču apatride, kam pamatā grieķu a 'bez' un patris, patridos 'dzimtene'. (šķirklī apatrīds)
- No latīņu applicatus 'pieguļošs'. (šķirklī aplikatūra)
- No angļu tuning. (šķirklī tūnings)
- No grieķu apokalypsis 'atklāsme'. (šķirklī apokalipse)
- No grieķu apokalyptein 'atsegt, atklāt'. (šķirklī apokaliptika)
- No grieķu apokryphos 'slepens'. (šķirklī apokrifs)
- No grieķu Apollōn. (šķirklī apollons)
- No grieķu apologeisthai 'aizstāvēt'. (šķirklī apoloģija)
- No grieķu apostrophos. (šķirklī apostrofs)
- No grieķu apotheōsis 'pasludināšana par dievu'. (šķirklī apoteoze)
- No grieķu a 'bez' un politisks. (šķirklī apolitisks)
- No grieķu apologētikos 'aizstāvošs'. (šķirklī apoloģēts)
- Pēc atēniešu likumdevēja Drakona (7. gs. p. m. ē.) vārda. (šķirklī drakonisks)
- No vācu Draisine pēc vācu izgudrotāja K. Draiza vārda. (šķirklī drezīna)
- No grieķu apostolos 'sūtnis'. (šķirklī apustulis)
- No grieķu arachis. (šķirklī arahiss)
- Pēc vietvārda Ardēni (augstiene Beļģijā). (šķirklī ardenis)
- No franču arranger 'pielāgot'. (šķirklī aranžēt)
- No franču arbitrage. (šķirklī arbitrāža)
- No grieķu araios 'irdens, šķidrs' un metron 'mērs'. (šķirklī areometrs)
- No grieķu archiereus 'virspriesteris'. (šķirklī arhierejs)
- No franču argot 'žargons'. (šķirklī argo)
- No grieķu Argonautai, Argō (kuģa nosaukums). (šķirklī argonauti)
- No franču argumenter, kam pamatā latīņu arguere 'noskaidrot, pierādīt'. (šķirklī argumentēt)
- No franču argument, kam pamatā latīņu argumentum. (šķirklī arguments)
- No franču archaïsme, kam pamatā grieķu archaios 'sens, senlaiku'. (šķirklī arhaisms)
- No grieķu archē 'sākums, galvenais'. (šķirklī arhe-)
- No grieķu archaios 'sens, senlaiku'. (šķirklī arheo-)
- No grieķu archaiologia 'stāsts par senatni'. (šķirklī arheoloģija)
- No latīņu archetypum, grieķu archetypon (archē 'sākums' un typos 'forma, paraugs'). (šķirklī arhetips)
- No grieķu archē 'sākums, galvenais'. (šķirklī arhi-)
- No grieķu archiepiskopos. (šķirklī arhibīskaps)
- No arhi- un grieķu pelagos 'jūra'. (šķirklī arhipelāgs)
- No grieķu architektonikē 'celtniecības māksla'. (šķirklī arhitektonika)
- No latīņu archivum, grieķu archeia 'publiski dokumenti'. (šķirklī arhīvs)
- No sanskrita ārya 'cienīgs, dižciltīgs'. (šķirklī ārieši)
- No itāļu arioso 'ārijai līdzīgs'. (šķirklī ariozo)
- No franču aristocratie, kam pamatā grieķu aristokratia (aristos 'labākais' un kratia 'valdīšana, vara'). (šķirklī aristokrātija)
- No franču architecte, kam pamatā grieķu architektōn 'galvenais celtnieks'. (šķirklī arhitekts)
- No latīņu arithmetica, grieķu arithmētikē (technē) 'skaitīšanas māksla'. (šķirklī aritmētika)
- No franču arithmome\tre, kam pamatā grieķu arithmos 'skaitlis' un metron 'mērs'. (šķirklī aritmometrs)
- No grieķu arrhythmia 'bez ritma'. (šķirklī aritmija)
- No grieķu arktikos 'ziemeļu', no arktos 'lācis' (Lielais Lācis). (šķirklī Arktika)
- No angļu arm-wrestling. (šķirklī ārmreslings)
- No franču arrogance. (šķirklī arogance)
- No vācu aromatisch, kam pamatā latīņu aromaticus, grieķu arōmatikos. (šķirklī aromātisks)
- No grieķu arōma, arōmatos 'smaržviela'. (šķirklī aromāts)
- No vācu Arsen, kam pamatā grieķu arsēn 'vīriešu, spēcīgs'. (šķirklī arsēns)
- No grieķu artēria. (šķirklī artērija)
- No grieķu arthron 'locītava'. (šķirklī artrīts)
- No angļu art-rock. (šķirklī ārtroks)
- Latviešu valodnieku darināts termins, lai aizstātu angļu offshore. (šķirklī ārzona)
- No grieķu a 'bez' un sēptikos 'puvumu izraisošs'. (šķirklī aseptika)
- No grieķu asphaltos 'kalnu sveķi'. (šķirklī asfalts)
- No franču assignation 'maksāšanas rīkojums'. (šķirklī asignācija)
- No grieķu asymmetria 'nesamērība'. (šķirklī asimetrija)
- No angļu jazz. (šķirklī džezs)
- No latīņu ascarida, grieķu ascaris 'cērme'. (šķirklī askarīda)
- No grieķu askēsis 'vingrināšanās'. (šķirklī askēze)
- No grieķu asparagos. (šķirklī asparāgs)
- No franču aspic 'želeja, gaļas mērce'. (šķirklī aspiks)
- No latīņu asceticus, grieķu askētikos. (šķirklī askētisks)
- No grieķu askētēs 'mūks'. (šķirklī askēts)
- No grieķu astēr 'zvaigzne' un eidos 'veids'. (šķirklī asteroīds)
- No grieķu asthma 'aizdusa'. (šķirklī astma)
- No grieķu astron 'zvaigzne'. (šķirklī astro-)
- No latīņu astrologia. (šķirklī astroloģija)
- No astro un grieķu nautikē 'kuģa vadīšana'. (šķirklī astronautika)
- No grieķu astronomia, no astron 'zvaigzne' un nomos 'likums'. (šķirklī astronomija)
- No latīņu astralis, astrum 'zvaigzne'. (šķirklī astrāls)
- No angļu astronaut, kam pamatā astro un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī astronauts)
- No krievu атаман vai ukraiņu oтаман, kam pamatā attiecīgais tirku vārds. (šķirklī atamans)
- No grieķu a 'bez' un theos 'dievs'. (šķirklī ateisms)
- No grieķu athērē 'putra' un sklērōsis 'sacietēšana'. (šķirklī ateroskleroze)
- No franču extensivus 'tāds, kas paplašina, pagarina'. (šķirklī ekstensīvs)
- No grieķu a 'priedēklis, kas izsaka noliegumu vai tālāk norādītās īpašības trūkumu' un tipisks. (šķirklī atipisks)
- No vācu Athletik, kas cēlies no grieķu valodas. (šķirklī atlētika)
- No grieķu emphatikos. (šķirklī emfātisks)
- Saīsinājums no angļu Electrical and Music Indrustries. (šķirklī EMI)
- No grieķu athlētikos 'tāds, kas raksturīgs cīkstonim'. (šķirklī atlētisks)
- No grieķu atmos 'tvaiks' un sphaira 'lode'. (šķirklī atmosfēra)
- No grieķu atomos 'nedalāms'. (šķirklī atom-)
- No franču atomisme, kam pamatā grieķu atomos 'nedalāms'. (šķirklī atomisms)
- No vācu atomar, kam pamatā attiecīgais grieķu vārds. (šķirklī atomārs)
- No grieķu atonia 'vājums, slābanums'. (šķirklī atonija)
- No angļu attorney. (šķirklī atornejs)
- No franču atonal, kam pamatā grieķu nolieguma partikula a un tonāls. (šķirklī atonāls)
- No grieķu epi 'virs' un derma 'āda'. (šķirklī epiderma)
- No grieķu nolieguma partikulas a un trophē 'barība'. (šķirklī atrofija)
- No angļu Airedale terrier (Airedale – novads Jorkšīrā, kur šī suņa šķirne tika radīta). (šķirklī erdelterjers)
- No grieķu aisthētikos. (šķirklī estētisks)
- No grieķu pharmakon 'zāles' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī farmakoloģija)
- No vācu Haube, ieviesies 19. gs. pirmajā pusē, līdz tam šajā nozīmē lietots vārds mice. (šķirklī aube)
- No angļu audit, kam pamatā latīņu auditus 'klausīšanās, dzirdēšana'. (šķirklī audits)
- No latīņu augustiniani, kam pamatā Sv. Augustīna (Saint Augustine) vārds. (šķirklī augustīnieši)
- No latīņu Augustus. (šķirklī augusts)
- No latīņu aula 'pagalms, zāle'. (šķirklī aula)
- No latīņu, grieķu aura 'vēsma'. (šķirklī aura)
- Sens vārds, ko 19. gs. ieviesa J. Alunāns, lai aizstātu pēc vācu valodas parauga darināto aizguvumu oriņi (Ohrringe). (šķirklī auskars)
- No latīņu authenticus, kam pamatā grieķu authentikos 'galvenais, īsts'. (šķirklī autentisks)
- No grieķu autos 'pats'. (šķirklī autisms)
- No grieķu autos 'pats' un grieķu didaktos 'mācīts'. (šķirklī autodidakts)
- No grieķu autos 'pats' un grieķu dromos 'skrejceļš'. (šķirklī autodroms)
- No grieķu autos 'pats' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī autogrāfs)
- No grieķu auto 'pats' un latīņu clavis 'atslēga'. (šķirklī autoklāvs)
- No grieķu autokrateia. (šķirklī autokrātija)
- No krievu автомагистраль, kam pamatā grieķu auto 'pats' un maģistrāle. (šķirklī automaģistrāle)
- No vācu Automatik, kam pamatā grieķu automatos 'pašdarbīgs'. (šķirklī automātika)
- No franču automatisme, kam pamatā grieķu automatos 'pašdarbīgs'. (šķirklī automātisms)
- No franču automatisation, kam pamatā grieķu automatos 'pašdarbīgs'. (šķirklī automatizācija)
- No grieķu autonomia; autos 'pats' un nomos 'likums'. (šķirklī autonomija)
- No angļu autogenic, franču autoge\ne, kam pamatā grieķu autos 'pats' un genos 'cilme'. (šķirklī autogēns)
- No franču automate, kam pamatā grieķu automatos 'pašdarbīgs'. (šķirklī automāts)
- No angļu out 'ārpus, ārā'. (šķirklī auts)
- No angļu outsider. (šķirklī autsaiders)
- No franču autoritaire 'valdonīgs', kam pamatā latīņu auctoritas 'vara'. (šķirklī autoritārs)
- No vācu apvidvārda awise, kam pamatā franču avis 'paziņojums'. Aizguvums ieviesies latviešu valodā 18. gs. beigās daudzskaitļa formā (K. Karulis). (šķirklī avīze)
- No franču a jour 'caurumots, caurspīdīgs'. (šķirklī ažūrs)
- No grieķu asbestos 'pastāvīgs, nepārtraukts'. (šķirklī azbests)
- No amerikāņu izgudrotāja I. Babita (I. Babbitt) uzvārda. (šķirklī babīts)
- Aizguvums no latīņu bacillus 'nūjiņa'. (šķirklī bacilis)
- No apdzīvotas vietas Badmintona nosaukuma (Anglijas dienvidrietumos). (šķirklī badmintons)
- No angļu biker. (šķirklī baikeris)
- No vācu Bagger, holandiešu bagger 'dubļi, dūņas'. (šķirklī bagars)
- No franču bagage. (šķirklī bagāža)
- No franču baguette, kam pamatā latīņu baculum 'stienis, nūja'. (šķirklī bagete)
- No angļu buggy 'viegli rati'. (šķirklī bagijs)
- No angļu bike (saīsinājums no angļu bicycle). (šķirklī baiks)
- No franču bagatelle 'nieks, sīkums'. (šķirklī bagatelle)
- No franču bayadère, portugāļu bailadeira. (šķirklī bajadēra)
- Aizguvums no latīņu baccalaureus. (šķirklī bakalaurs)
- No angļu bacterial, vācu bakteriell. (šķirklī bakteriāls)
- No angļu buddy. (šķirklī badijs)
- No grieķu baktērion 'nūjiņa'. (šķirklī baktērija)
- No baktērija un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī bakterioloģija)
- No angļu byte. (šķirklī baits)
- No grieķu baktērion 'nūj(iņ)a' un phagein 'ēst, rīt'. (šķirklī bakteriofāgs)
- No lejasvācu ballast, angļu ballast. (šķirklī balasts)
- No vācu Baldrian, kam pamatā latīņu valeriāna, valēre 'būt stipram, spēcīgam, veselam; varēt, spēt'. (šķirklī baldriāns)
- No latīņu balneum 'vanna, pelde' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī balneoloģija)
- Aizguvums no franču ballon 'lode ar tukšu vidu'. (šķirklī balons)
- No grieķu balsamon 'aromātiski sveķi'. (šķirklī balzams)
- No lejasvācu, viduslejasvācu balge. (šķirklī baļļa)
- No angļu bumper. (šķirklī bampers)
- No portugāļu banana vai spāņu banano. (šķirklī banāns)
- No vācu Bande 'zagļu, laupītāju kopa' vai franču bande 'karavīru vienība ar savu karogu'. Latviešu valodā ienācis 19. gs. vidū. (šķirklī banda)
- No franču bandage 'pārsējs, saite'. (šķirklī bandāža)
- No vācu Baobab, angļu baobab, kam pamatā ir aizguvums no afrikandu valodas. (šķirklī baobabs)
- Šo vārdu šaha figūras apzīmēšanai latviešu valodā ieviesa J. Dravnieks, aizstājot agrāko nosaukumu – bauris. (šķirklī bandinieks)
- No angļu banjo. (šķirklī bandžo)
- No angļu banknote. (šķirklī banknote)
- No vācu Bankrott, kam pamatā itāļu banca rotta 'salauzts sols, galds'. (šķirklī bankrots)
- No latīņu baptismus, grieķu baptismos, baptizein 'gremdēt ūdenī; kristīt'. (šķirklī baptisti)
- No latīņu barbarismus, grieķu barbarismós 'svešai valodai raksturīgs'. (šķirklī barbarisms)
- No grieķu barbaros 'svešinieks, ārzemnieks'. (šķirklī barbars)
- No angļu barbecue, spāņu barbacoa, kam pamatā indiāņu valodas vārds ar nozīmi 'koka restes'. (šķirklī barbekjū)
- No itāļu galera. (šķirklī galera)
- No franču galerie, jaunlatīņu galeria. (šķirklī galerija)
- No angļu barrel 'muca'. (šķirklī barels)
- No grieķu barys 'smags'. (šķirklī bārijs)
- No grieķu barys 'smags'. (šķirklī barioni)
- No itāļu baritono, grieķu barytonos 'smagi skanošs'. (šķirklī baritons)
- No grieķu barys 'smags'. (šķirklī barīts)
- No angļu barman. (šķirklī bārmenis)
- No grieķu baros 'smagums' un kamera. (šķirklī barokamera)
- No angļu baronet. (šķirklī baronets)
- No angļu bar. (šķirklī bārs)
- No franču bárge. (šķirklī barža)
- No angļu bas 'zems' un hound 'dzinējs'. (šķirklī basethaunds)
- No angļu basket-ball (basket 'grozs' un ball 'bumba'). (šķirklī basketbols)
- No itāļu gamba 'kāja' (dare il gambetto 'aizlikt kāju priekšā'). (šķirklī gambīts)
- No hindi bāsmatī 'smaržīgs, aromātisks'. (šķirklī basmati)
- No vietvārda Bengālija. (šķirklī bengālisks)
- No angļu bacon. (šķirklī bekons)
- No angļu barter. (šķirklī barters)
- No grieķu bathýs 'dziļš' un spháira 'lode'. (šķirklī batisfēra)
- Aizguvums no grieķu bathýs 'dziļš' un skaphos 'kuģa korpuss'. (šķirklī batiskafs)
- No grieķu bathos 'dziļums' un métron 'mērs'. (šķirklī batometrs)
- G. F. Stendera jaunvārds ar nozīmi 'garša'. Pašreizējā nozīme izveidojās 19. gs. 60. gados. (šķirklī bauda)
- 20. gs. 40. gadu jaunvārds. (šķirklī baumot)
- No franču garage. (šķirklī garāža)
- No persiešu bāzār 'tirgus'. (šķirklī bazārs)
- No latīņu basilica, grieķu basilikē 'valdnieka nams'. (šķirklī bazilika)
- No grieķu basilikos 'karalisks'. (šķirklī baziliks)
- No viduslejasvācu basūne, senfranču buisine, kam pamatā latīņu būcina 'signāla rags'. (šķirklī bazūne)
- No grieķu basis 'pamats'. (šķirklī bāze)
- Saīsinājums no British Broadcasting Corporation. (šķirklī BBC)
- No franču boeuf 'liellopu gaļa' un īpašvārda Stroganovs. (šķirklī befstroganovs)
- No franču botāniķa M. Begona (M. Bégon) vārda, kas šo augu atklāja un ieviesa Eiropā. (šķirklī begonija)
- No angļu baby. (šķirklī bēbis)
- No angļu baseball. (šķirklī beisbols)
- No angļu (b)eginners (a)ll-purpose (s)ymbolic (i)nstruction (c)ode. (šķirklī beisiks)
- No franču bel-étage 'skaists stāvs'. (šķirklī beletāža)
- No ASV izgudrotāja A. Bella vārda. (šķirklī bels)
- No triju valstu nosaukuma (Be)lgique, (Ne)derland, (Lux)embourg. (šķirklī Benilukss)
- No viduslejasvācu böninge. (šķirklī bēniņi)
- No grieķu benthos 'dziļums'. (šķirklī bentoss)
- No vācu Benz(ol) un grieķu pyr 'uguns'. (šķirklī benzpirēns)
- No itāļu bergamotta, kam pamatā turku begarmûdī 'kunga bumbiere'. (šķirklī bergamote)
- No grieķu bēryllos. (šķirklī berils)
- No grieķu bēta. (šķirklī bēta)
- No angļu best-seller. (šķirklī bestsellers)
- No angļu betatron, kam pamatā grieķu bēta. (šķirklī betatrons)
- No franču bibliographie, kam pamatā grieķu bibliographia 'grāmatu rakstīšana'. (šķirklī bibliogrāfija)
- No grieķu bibliothēkē (biblion 'grāmata' un thēkē 'krātuve, noliktava'). (šķirklī bibliotēka)
- Atvasinājums no biedrs, līdz 19. gs. otrajai pusei lietots nozīmē 'sabiedrība'. (šķirklī biedrība)
- No itāļu biennale, kam pamatā latīņu biennium 'divgade'. (šķirklī biennāle)
- No grieķu biblion 'grāmata' un philein 'mīlēt'. (šķirklī bibliofils)
- No vācu Büffel, kam pamatā grieķu boubalos 'antilope, meža vērsis'. (šķirklī bifelis)
- No angļu beefsteak. (šķirklī bifšteks)
- No angļu big band. (šķirklī bigbends)
- No angļu behaviorism. (šķirklī biheiviorisms)
- No viduslejasvācu bilde 'zīmējums, attēls, paraugs'. (šķirklī bilde)
- No latīņu bi 'divi' un lingua 'valoda'. (šķirklī bilingvisms)
- No angļu bingo. (šķirklī bingo)
- No latīņu bi 'divi' un grieķu nomē 'dalījums, sadalīšana'. (šķirklī binoms)
- No grieķu bios 'dzīve, dzīvība'. (šķirklī bio-)
- No grieķu bios 'dzīve, dzīvība' un bibliographia 'grāmatu rakstīšana'. (šķirklī biobibliogrāfija)
- No grieķu bio, bios 'dzīve, dzīvība' un kionos 'kopīgs'. (šķirklī biocenoze)
- No angļu golfer. (šķirklī golferis)
- No grieķu bio un graphō 'rakstu'. (šķirklī biogrāfija)
- No grieķu bio, bios 'dzīve, dzīvība' un ķīmija. (šķirklī bioķīmija)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un logos 'mācība'. (šķirklī bioloģija)
- No grieķu bio, bios 'dzīve, dzīvība' un elektrisks. (šķirklī bioelektrisks)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un masa. (šķirklī biomasa)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un elektro(nika). (šķirklī bionika)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un sphaira 'lode'. (šķirklī biosfēra)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un sintēze. (šķirklī biosintēze)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un strāva. (šķirklī biostrāva)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un tehnika. (šķirklī biotehnika)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un tehnoloģija. (šķirklī biotehnoloģija)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un tips. (šķirklī biotips)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un topos 'vieta'. (šķirklī biotops)
- No vācu Bürgermeister. (šķirklī birģermeistars)
- No franču bureaucratie, no bureau 'birojs' un grieķu kratos 'vara'. (šķirklī birokrātija)
- No grieķu episkopos 'uzraugs'. (šķirklī bīskaps)
- No angļu businessman. (šķirklī biznesmenis)
- Pēc angļu ansambļa "The Beatles" nosaukuma. (šķirklī bītlene)
- Pēc angļu ansambļa "The Beatles" nosaukuma. (šķirklī bītls)
- No lejasvācu bise 'pāri galvai sasieta matu pīne'. (šķirklī bize)
- 19. gs. beigu jaunvārds. (šķirklī grāmatniecība)
- No angļu bit. (šķirklī bits)
- No angļu business. (šķirklī bizness)
- No franču blanchir 'mazgāt, balināt'. (šķirklī blanšēt)
- No grieķu blastos 'dīglis'. (šķirklī blastula)
- No angļu bluff. (šķirklī blefs)
- No angļu blender. (šķirklī blenderis)
- No franču blindage. (šķirklī blindāža)
- No angļu blockade, vācu Blockade. (šķirklī blokāde)
- Aizguvums no angļu block, vācu Block. (šķirklī bloks)
- No angļu BMX – (b)icycle (m)oto(cross), ar burtu x aizvietojot vārdu cross. (šķirklī BMX)
- 19. gs. 70. gadu jaunvārds, ko valodā ieviesis laikraksts "Baltijas Vēstnesis", pirmo reizi vārdnīcā reģistrēts 1880. gadā. (šķirklī greizsirdība)
- No angļu blues 'grūtsirdība, melanholija'. (šķirklī blūzs)
- No krievu бобик (sākotnēji tā dēvēja pēc 2. Pasaules kara no amerikāņiem iegūtos trofeju džipus, pamatā angļu personvārds Bob). (šķirklī bobiks)
- No angļu bob. (šķirklī bobs)
- No franču bohème 'čigānu dzīve', no Bohèmien 'čigāns'. (šķirklī bohēma)
- No angļu blog (saīsinājums no vārdkopas web log). (šķirklī blogs)
- No angļu boycott. (šķirklī boikots)
- No angļu boy. (šķirklī bojs)
- No angļu boxer. (šķirklī bokseris)
- No angļu box. (šķirklī bokss)
- No angļu box 'kaste, namiņš'. (šķirklī bokss)
- No grieķu bolis (bolīdos) 'metamais šķēps'. (šķirklī bolīds)
- No angļu bowl 'kauss'. (šķirklī bole)
- Vārds valodā ienācis 2008. gadā. (šķirklī bomārs)
- No angļu border collie. (šķirklī borderkollijs)
- No angļu boss. (šķirklī boss)
- No vācu Botanik, kam pamatā latīņu botanica, grieķu botanikē, botanē 'zāle, ganības'. (šķirklī botānika)
- No franču grisette (gris 'pelēks', jo šīs sievietes valkāja pelēka auduma kleitas). (šķirklī grizete)
- No grieķu brachys 'īss' un logos 'vārds'. (šķirklī brahiloģisms)
- No grieķu bradys 'lēns' un kardia 'sirds'. (šķirklī bradikardija)
- No itāļu bravo 'prasmīgs'. (šķirklī bravo)
- No amerikāņu konstruktora R. Brauninga uzvārda. (šķirklī brauniņš)
- No angļu break-dancing. (šķirklī breiks)
- No vācu Brander, Brand 'degšana, ugunsgrēks' un mūris. (šķirklī brandmūris)
- No angļu brandy. (šķirklī brendijs)
- No angļu brand. (šķirklī brends)
- No angļu brownie. (šķirklī braunijs)
- No vācu Brigadier, franču brigadier. (šķirklī brigadieris)
- No ungāru gulyás-hús. (šķirklī gulašs)
- No angļu briefing. (šķirklī brīfings)
- No angļu brig. (šķirklī briga)
- No franču brigade, itāļu brigata 'vienība'. (šķirklī brigāde)
- No itāļu brigantino. (šķirklī brigantīna)
- No latīņu gummi 'sveķi'. (šķirklī gumija)
- No angļu broiler. (šķirklī broilers)
- No viduslejasvācu vrõkost, vācu Frühkost 'agrais ēdiens'. (šķirklī brokastis)
- No angļu broker. (šķirklī brokeris)
- No grieķu genesis 'izcelšanās'. (šķirklī ģenēze)
- No grieķu brōmos 'smaka, smirdoņa'. (šķirklī broms)
- No latīņu brutus 'bezjūtīgs, truls'. (šķirklī brutāls)
- No sanskrita Buddha 'apskaidrotais, gudrais'. (šķirklī Buda)
- Aizguvums no franču boudoir. (šķirklī buduārs)
- No viduslejasvācu, lejasvācu brūt 'līgava, saderinātā'. (šķirklī brūte)
- No viduslejasvācu, lejasvācu brūdegam 'līgavainis'. (šķirklī brūtgāns)
- No angļu buffer. (šķirklī buferis)
- No franču boucler 'sasprogot, sacirtot'. (šķirklī buklē)
- No angļu booklet 'grāmatiņa'. (šķirklī buklets)
- No franču bouquin 'veca grāmata'. (šķirklī bukinists)
- No vācu bugsieren. (šķirklī buksēt)
- No angļu bulldog. (šķirklī buldogs)
- No angļu bulldozer. (šķirklī buldozers)
- No angļu bull terrier. (šķirklī bulterjers)
- No angļu budget. (šķirklī budžets)
- No grieķu būs 'vērsis' un līmos 'bads'. (šķirklī bulīmija)
- Aizguvums no krievu бомба, vācu Bombe, kam pamatā grieķu bombos 'dobjš troksnis'. (šķirklī bumba)
- No angļu boomerang, kas pārņemts no Austrālijas aborigēnu valodas. (šķirklī bumerangs)
- Aizguvums no angļu boom. (šķirklī bums)
- No vācu Bundestag. (šķirklī Bundestāgs)
- No lejasvācu bunge. (šķirklī bungas)
- No angļu bunker. (šķirklī bunkurs)
- Literārajā valodā 19. gs. 70. gados ieviesis K. Valdemārs agrāk lietotā zēģele vietā. (šķirklī bura)
- Pēc Francijas novada Burgundijas nosaukuma. (šķirklī burgundietis)
- No turku bulgur. (šķirklī bulgurs)
- No franču bourgeoisie. (šķirklī buržuāzija)
- No angļu bushel. (šķirklī bušelis)
- No grieķu but(yron) 'sviests, tauki'. (šķirklī butāns)
- No angļu bus. (šķirklī buss)
- No angļu (c)ompact (d)isc (r)ead-(o)nly (m)emory. (šķirklī CD-ROM)
- No grieķu koilia '(vēdera)dobums'. (šķirklī celiakija)
- No latīņu cellula 'šūna' un grieķu phanos 'gaišs'. (šķirklī celofāns)
- No latīņu cellula 'šūna' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī celuloīds)
- No vācu Zentrifuge, kam pamatā latīņu centrum 'centrs' un fuga 'bēgšana'. (šķirklī centrifūga)
- No vācu ģenerāļa un šādu gaisa kuģu būvētāja F. Cepelīna (F. Zeppelin) vārda. (šķirklī cepelīns)
- No grieķu cholē 'žults' un stereos 'ciets'. (šķirklī holesterīns)
- No grieķu kyanos 'gaišzils'. (šķirklī cianīds)
- No grieķu chrēstomatheia, chrēstos 'labs, derīgs', manthanein 'mācīties'. (šķirklī hrestomātija)
- No vācu Zerehne, kam pamatā latīņu syringa, grieķu syrinx 'niedres stabule, niedre'. (šķirklī ceriņi)
- No latīņu Cicero 'Cicerons', jo ar šāda lieluma burtiem 1467. gadā iespieda Cicerona vēstules. (šķirklī cicero)
- No vācu Zigarette, franču cigarette (deminutīvs no cigare). (šķirklī cigarete)
- No franču cigare, spāņu cigarro, kas, domājams, cēlies no maiju sik'ar 'smēķēšana'. (šķirklī cigārs)
- No krievu цигейка, kam pamatā vācu Ziege 'kaza'. (šķirklī cigeika)
- No grieķu ibis, kam pamatā ēģiptiešu vārds. (šķirklī ibiss)
- No ķīniešu ci 'enerģija' un gun 'darbs'. (šķirklī ciguns)
- No latīņu cyclaminos, grieķu kyklaminos, kam pamatā kyklos 'apaļš', jo šim augam ir apaļa, sīpolveidīga sakne. (šķirklī ciklamena)
- No grieķu kykloidēs 'riņķveida'. (šķirklī cikloīda)
- No grieķu kyklōn 'tāds, kas griežas'. (šķirklī ciklons)
- No grieķu kyklōps (kyklōpos) 'apaļacis'. (šķirklī ciklops)
- No latīņu cyclus, grieķu kyklos 'ritenis, riņķis, riņķojums'. (šķirklī cikls)
- Valodnieces E. Hauzenbergas-Šturmas jaunvārds (1940. g.). (šķirklī cilme)
- No latīņu cymbalum, grieķu kumbalon. (šķirklī cimbala)
- No latīņu cylindrus, grieķu kylindros 'veltnis'. (šķirklī cilindrs)
- No latīņu cynicus, grieķu kynikos, kam pamatā kyōn (kunos) 'suns' (sengrieķu ciniķu iesauka). (šķirklī cinisms)
- No vācu Zinnober, kam pamatā latīņu cinnabris, grieķu kinnabari. (šķirklī cinobrs)
- No latīņu circus 'riņķis' un grieķu horama 'skats'. (šķirklī cirkorāma)
- No latīņu circulari 'staigāt apkārt'. (šķirklī cirkulēt)
- No grieķu kirrhos 'dzeltenbrūns'. (šķirklī ciroze)
- No grieķu kystis 'pūslis'. (šķirklī cista)
- No latīņu cystitis, kam pamatā grieķu kystis 'pūslis'. (šķirklī cistīts)
- No vācu Zither, kam pamatā grieķu kithara. (šķirklī cītara)
- No grieķu kytos 'šūna'. (šķirklī cito-)
- No grieķu cito 'šūna' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī citoloģija)
- Saīsinājums no angļu (C)able (N)ews (N)etwork. (šķirklī CNN)
- Krievu чобот 'zābaks ar papēdi un uzliektu purnu', kas savukārt aizgūts no tirku valodām. (šķirklī čabatas)
- No itāliešu ciabatta 'rītakurpe, čība' (pēc maizei raksturīgās formas). (šķirklī čabata)
- No angļu chow-chow. (šķirklī čau čau)
- No ungāru csárdás, csárda 'krogs'. (šķirklī čardašs)
- No angļu charter 'fraktēt kuģi'. (šķirklī čarters)
- No angļu charleston; pēc ASV pilsētas Čarlstonas nosaukuma, kur šī deja radusies. (šķirklī čarlstons)
- No angļu chat 'pļāpāt'. (šķirklī čats)
- No angļu check, cheque. (šķirklī čeks)
- No itāļu celesta, celeste 'debešķīgs'. (šķirklī čelesta)
- No angļu champion, kam pamatā latīņu campio, campionis 'cīnītājs', campus 'lauks'. (šķirklī čempions)
- No kečua indiāņu chirimuya 'aukstās sēklas' (šo augu aukstumizturības dēļ). (šķirklī čerimoija)
- No angļu cheeseburger (cheese 'siers'). (šķirklī čīzburgers)
- Aizguvums no slāvu valodām, minēts 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī čigāni)
- No angļu choky, chokey 'cietums'. (šķirklī čoks)
- No angļu chum 'biedrs, draugs'. (šķirklī čoms)
- 19. gs. aizguvums no krievu чугун. (šķirklī čuguns)
- No franču izgudrotāja L. Ž. M. Dagēra (Daguerre) vārda un grieķu typos 'nospiedums'. (šķirklī dagerotipija)
- No angļu digest. (šķirklī daidžests)
- A. Kronvalda darinājums 19. gs. 60.–70. gados. (šķirklī daile)
- Sens aizguvums (pirms 13. gs.) no krievu добыть 'iegūt, dabūt' (K. Karulis). (šķirklī dabūt)
- Veidots no vietvārda Dagestāna, kas tatāru valodā nozīmē 'kalnu zeme'. (šķirklī dagestāņi)
- Vārds, ko tautasdziesmu apzīmēšanai ieteicis H. Visendorfs žurnāla "Austrums" 1983. gada 7. numurā. Kr. Barons to pieņēma, ietverdams šo vārdu sava tautasdziesmu krājuma "Latvju dainas" nosaukumā. (šķirklī daina)
- No grieķu daktylos 'pirksts' un logos 'mācība'. (šķirklī daktiloģija)
- No grieķu daktylos 'pirksts' un skopeo 'skatos'. (šķirklī daktiloskopija)
- No mongoļu dalai 'jūra' un tibetiešu lama 'garīdznieks, mūks'. (šķirklī dalailama)
- J. Alunāna jaunvārds (1862. g.). (šķirklī dalāmība)
- No lejasvācu dāler (vācu Taler), kam pamatā ir lejasvācu dal (vācu Tal) 'ieleja', jo pirmie dālderi kalti no Joahima ielejā iegūtā sudraba. (šķirklī dālderis)
- Pēc angļu zinātnieka Dž. Daltona (J. Dalton) vārda, kas pirmoreiz aprakstījis šos redzes traucējumus, jo pats ar tiem slimojis. (šķirklī daltonisms)
- No vācu Dambrett 'dāmu galds'. (šķirklī dambrete)
- No latīņu Dani, grieķu Danoi. (šķirklī dāņi)
- No angļu darts. (šķirklī dārts)
- J. Alunāna jaunvārds (1860. g.). (šķirklī dārzāji)
- Pēc franču fiziologa, šī terapijas veida iedibinātāja Ž. d'Arsonvāla vārda. (šķirklī darsonvalizācija)
- No vācu Dattel, itāļu dattilo, kam pamatā grieķu daktylos 'pirksts'. (šķirklī datele)
- No angļu: skyscraper. (šķirklī debesskrāpis)
- No latīņu debilis 'nevarīgs, gaudens'. (šķirklī debilitāte)
- No latīņu defectivus 'nepilnīgs'. (šķirklī defektīvs)
- No latīņu defectus 'trūkums, vaina' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī defektoloģija)
- No latīņu defectus 'trūkums, vaina' un grieķu skopien 'skatīties'. (šķirklī defektoskopija)
- No krievu дегазация, franču dégazer, kam pamatā latīņu de- 'atdalīt' un nīderlandiešu gas 'gāze'. (šķirklī degazācija)
- No angļu deadweight. (šķirklī dedveits)
- No franču dégradation. (šķirklī degradācija)
- No franču dégustation, kam pamatā latīņu degustare 'nogaršot, nobaudīt'. (šķirklī degustācija)
- No franču déguster, kam pamatā latīņu degustare 'nogaršot'. (šķirklī degustēt)
- No latīņu degeneratus, kam pamatā latīņu degenerare 'izdzimt, izvirst'. (šķirklī deģenerāts)
- No latīņu degenerare 'izdzimt, izvirst'. (šķirklī deģenerēties)
- No grieķu tropos 'pagrieziens' un 'sfēra'. (šķirklī troposfēra)
- No jaunlatīņu deuterium, kam pamatā grieķu deuteros 'otrais'. (šķirklī deitērijs)
- No vācu Decke 'apsegs'. (šķirklī deka)
- No franču décade 'desmit dienas', kam pamatā grieķu dekas (dekados) 'desmits'. (šķirklī dekāde)
- No franču décadence 'pagrimums', kam pamatā latīņu decadentia. (šķirklī dekadence)
- No latīņu declamare 'vingrināties daiļrunā'. (šķirklī deklamēt)
- No latīņu decanus 'desmit cilvēku grupas vadītājs' (senās Romas armijā 'desmit kareivju priekšnieks'). (šķirklī dekāns)
- No angļu decoder. (šķirklī dekoders)
- No franču décoration 'izgreznojums', kam pamatā latīņu decorare 'izgreznot, izrotāt'. (šķirklī dekorācija)
- No grieķu dekalogos 'desmitvārdi' (déka 'desmit' un logos 'vārds, jēdziens'). (šķirklī dekalogs)
- No latīņu delegatio 'nosūtīšana, norīkošana'. (šķirklī delegācija)
- No latīņu delegare 'uzdot'. (šķirklī deleģēt)
- No latīņu delphinus, grieķu delphis (delphinos). (šķirklī delfīns)
- No grieķu delta, feniķiešu daleth. (šķirklī delta)
- No latīņu delegatus 'sūtītais, sūtnis'. (šķirklī delegāts)
- No grieķu dēmagōgos 'tautas vadonis'. (šķirklī demagogs)
- No viduslejasvācu delveren 'pļāpāt, kliegt, lamāt', kas latviešu valodā ienācis 17. gs. (šķirklī delverēties)
- No grieķu dēmagōgia (dēmos 'tauta' un agōgē 'vadīšana'). (šķirklī demagoģija)
- No vācu Tropen, grieķu tropos 'pagrieziens'. (šķirklī trops)
- No franču démographie, kam pamatā grieķu dēmos 'tauta' un graphō 'rakstu'. (šķirklī demogrāfija)
- No franču démocratie, kam pamatā grieķu dēmokratia (dēmos 'tauta' un kratos 'vara'.) (šķirklī demokrātija)
- No grieķu daimōn 'dievība, gars'. (šķirklī dēmons)
- No franču démontage. (šķirklī demontāža)
- No vācu Ignoranz, latīņu ignorantia. (šķirklī ignorance)
- No grieķu dendron 'koks'. (šķirklī dendrārijs)
- No grieķu dendron 'koks' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī dendroloģija)
- No viduslejasvācu dunninge, kam pamatā dunne 'plāns, tievs'. (šķirklī deniņi)
- No franču démocrate, kam pamatā grieķu dēmos 'tauta' un kratein 'valdīt'. (šķirklī demokrāts)
- No angļu dumping. (šķirklī dempings)
- No vācu Depositar, kam pamatā latīņu depositarius 'noguldījuma glabātājs'. (šķirklī depozitāre)
- No angļu dandy. (šķirklī dendijs)
- No angļu depressant, kam pamatā depressare 'nomākt, nospiest'. (šķirklī depresanti)
- No šā sporta veida ieviesēja angļu grāfa Dārbija (Derby) uzvārda. (šķirklī derbijs)
- No grieķu dermatinos 'ādas'. (šķirklī dermatīns)
- No grieķu derma 'āda'. (šķirklī derma)
- No turku dervis, persiešu darvīš 'ubags'. (šķirklī dervišs)
- No franču dessert, kam pamatā ir desservir 'tīrs galds' (des- 'prom' un servir 'servēt'). (šķirklī deserts)
- No grieķu despoteia 'neierobežota vara'. (šķirklī despotija)
- No grieķu despotēs 'pavēlnieks'. (šķirklī despots)
- No angļu detective, kam pamatā latīņu detectio 'atklāšana'. (šķirklī detektīvs)
- No angļu detector 'atklājējs', kam pamatā latīņu detect- 'neatklāts'. (šķirklī detektors)
- No vācu Devalvation, franču dévaluation, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds. (šķirklī devalvācija)
- No dez un latīņu activus 'darbīgs'. (šķirklī dezaktivēt)
- No franču désorganisation 'sajukums'. (šķirklī dezorganizācija)
- No grieķu diadēma, kam pamatā diadein 'apsējs'. (šķirklī diadēma)
- No grieķu diaphragma 'starpsiena', no dia 'caur' un phragma 'žogs'. (šķirklī diafragma)
- No vācu diagnostizieren, kam pamatā latīņu diagnoscere. (šķirklī diagnosticēt)
- No vācu Diagnostik, kam pamatā grieķu diagnōstikos 'spējīgs atšķirt, noteikt'. (šķirklī diagnostika)
- No grieķu diagnōsis 'noteikšana, uzzināšana'. (šķirklī diagnoze)
- No latīņu diagramma, kam pamatā grieķu diagraphein 'iezīmēt ar līnijām'. (šķirklī diagramma)
- No grieķu dia 'caur' un chronos 'laiks'. (šķirklī diahronija)
- No grieķu diakonia 'kalpošana', 'darbs, dienests'. (šķirklī diakonija)
- No latīņu diagonalis, kam pamatā grieķu diagōnios 'no leņķa uz leņķi ejošs'. (šķirklī diagonāle)
- No latīņu diaconus, kam pamatā grieķu diakonos 'kalps'. (šķirklī diakons)
- No grieķu dialektikē 'debatēšanas māksla', kam pamatā dialegesthai 'sarunāties ar'. (šķirklī dialektika)
- No grieķu dialektos 'runāšanas veids', dialegesthai 'sarunāties ar'. (šķirklī dialekts)
- No grieķu dialysis 'sadalīšana', 'atdalīšana'. (šķirklī dialīze)
- No grieķu dialogos 'saruna'. (šķirklī dialogs)
- No grieķu diametros 'caurmērs'. (šķirklī diametrs)
- No latīņu diapason, kam pamatā grieķu dia pasōn (chordōn) 'caur visām (stīgām)'. (šķirklī diapazons)
- Darbības vārds dibināt līdz 19. gs. lietots ar nozīmi 'likt (celt) uz pamata, pamatot'. 19. gs. 60. gados Atis Kronvalds šo vārdu attiecināja arī uz sabiedrisku pasākumu izveidošanu. (šķirklī dibināt)
- No vācu Didaktik, kam pamatā grieķu didaktikos 'pamācošs'. (šķirklī didaktika)
- No latīņu dioecesis, kam pamatā grieķu diokēsis 'pārvalde'. (šķirklī diecēze)
- No grieķu diastolē 'izplešanās'. (šķirklī diastole)
- No grieķu tropos 'pagrieziens'. (šķirklī trops)
- No vācu Diathermie, kam pamatā grieķu dia 'caur' un thermē 'karstums'. (šķirklī diatermija)
- No grieķu diathesis 'tieksme, nosliece'. (šķirklī diatēze)
- No grieķu diatonikon (genos) 'diatoniskā (skaņkārta)'. (šķirklī diatonika)
- No angļu dielectric. (šķirklī dielektriķis)
- No diēta un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī dietoloģija)
- No grieķu diaita 'dzīvesveids, uztura režīms'. (šķirklī diēta)
- No grieķu diphteria 'āda, plēve'. (šķirklī difterija)
- No franču dièse, kam pamatā grieķu dièsis. (šķirklī diēzs)
- No franču diphtongue, kam pamatā grieķu diphthoggos (grieķu – di(s) 'divreiz, divkārt' un phthoggos 'skaņa, balss'). (šķirklī diftongizēties)
- No angļu digital 'ciparu', kam pamatā latīņu digitus 'pirksts'. (šķirklī digitāls)
- No vācu Diktaphon, kam pamatā latīņu dictare 'diktēt' un grieķu phōnē 'skaņa, runa'. (šķirklī diktofons)
- No grieķu dilēmma (di(s) 'divreiz' un lēmma 'pieņēmums'). (šķirklī dilemma)
- No franču diligence. (šķirklī diližanss)
- No grieķu di(s) 'divreiz' un logos 'vārds, jēdziens'. (šķirklī diloģija)
- No angļu dealer. (šķirklī dīleris)
- No franču dynamique, kam pamatā grieķu dynamikos un dynamis 'spēks'. (šķirklī dinamika)
- No zviedru dynamit, kam pamatā grieķu dynamis 'spēks'. (šķirklī dinamīts)
- No angļu dynamo, dynamo electric machine 'dinamomašīna'. (šķirklī dinamo)
- No franču dynamométre, kam pamatā grieķu dynamis 'spēks' un metron 'mērs'. (šķirklī dinamometrs)
- No latīņu dynasteia, kam pamatā grieķu dynastia 'vara, valdība'. (šķirklī dinastija)
- No angļu dingo, kam pamatā austrāliešu din-gu. (šķirklī dingo)
- No grieķu dis 'divkārt' un oxyden. (šķirklī dioksīns)
- No franču dioptrie, latīņu dioptra, kam pamatā grieķu di 'cauri' un optos 'redzams'. (šķirklī dioptrija)
- No franču, angļu diorama, kam pamatā grieķu dia 'caur' un horama 'skats'. (šķirklī diorāma)
- No latīņu irrationalis 'nesaprātīgs, nepazināts'. (šķirklī iracionāls)
- No franču diplomate, kam pamatā grieķu diplōma 'salocīts dokuments'. (šķirklī diplomāts)
- No franču diplôme, kam pamatā grieķu diplōma 'salocīts dokuments'. (šķirklī diploms)
- No grieķu diptychos 'divkāršs'. (šķirklī diptihs)
- No grieķu dipodia 'divpēda'. (šķirklī dipodija)
- No vācu Dipol, kam pamatā grieķu di(s) 'divreiz' un polos 'pols'. (šķirklī dipols)
- No franču directive, kam pamatā latīņu dirigere 'virzīt'. (šķirklī direktīva)
- No franču dirigeable 'vadāms'. (šķirklī dirižablis)
- No latīņu director 'valdnieks, pārvaldītājs', no dirigere 'vadīt'. (šķirklī direktors)
- No vācu Dirigent, kam pamatā ir latīņu dirigere 'vadīt'. (šķirklī diriģents)
- No dis un grieķu harmonia 'saskaņa'. (šķirklī disharmonija)
- No angļu disco. (šķirklī disko)
- No franču discographie. (šķirklī diskogrāfija)
- No angļu discomfort. (šķirklī diskomforts)
- No angļu disco music. (šķirklī diskomūzika)
- No franču discotheque 'skaņuplašu krātuve', kam pamatā disque 'skaņuplate' un grieķu thēkē 'krātuve, glabātava'. (šķirklī diskotēka)
- No angļu diskette. (šķirklī diskete)
- No franču dissonance, kam pamatā latīņu dissonans 'nesaskanīgs, dažādi skanošs'. (šķirklī disonanse)
- No franču dispensaire, dispenser 'izdalīt; atbrīvot, izglābt'. (šķirklī dispansers)
- No angļu display 'rādīt, demonstrēt'. (šķirklī displejs)
- No angļu dispatcher. (šķirklī dispečers)
- No persiešu dīvān 'ar paklāju segta paaugstināta grīda'. (šķirklī dīvāns)
- No dis- un grieķu trophē 'barība'. (šķirklī distrofija)
- No grieķu dithyrambos. (šķirklī ditirambs)
- No grieķu diurēsis. (šķirklī diurēze)
- No latīņu divergentia 'sadalīšanās, sazarošanās'. (šķirklī diverģence)
- K. Mīlenbaha darināts jaunvārds (1895. g.). (šķirklī divdabis)
- No angļu design 'zīmējums, projekts'. (šķirklī dizainers)
- No angļu design 'zīmējums, projekts'. (šķirklī dizains)
- No vācu izgudrotāja R. Dīzeļa (R. Diesel) vārda. (šķirklī dīzelis)
- No grieķu dysenteria. (šķirklī dizentērija)
- No angļu disc jockey. (šķirklī DJ)
- No grieķu dōdeka 'divpadsmit' un fōnē 'skaņa'. (šķirklī dodekafonija)
- No itāļu doge, kam pamatā latīņu dux (ducis) 'vadonis'. (šķirklī dodžs)
- No grieķu dogma 'uzskats'. (šķirklī dogma)
- No grieķu dogma (dogmatos) 'mācība, noteikts uzskats'. (šķirklī dogmats)
- No angļu dog 'suns'. (šķirklī dogs)
- No angļu docker. (šķirklī dokers)
- No angļu dock. (šķirklī doks)
- Līdz 19. gs. otrajai pusei pazīstams g. k. Kurzemē, vēlāk ieviesies citu novadu valodā. (šķirklī dižs)
- No angļu dollar, kam pamatā lejasvācu dāler (vācu Taler). (šķirklī dolārs)
- No franču dolomi(t)e, pēc franču ģeologa D. de Dolomjē vārda. (šķirklī dolomīts)
- No latīņu dominari, dominus 'kungs'. (šķirklī dominēt)
- No latīņu Dominicanus, kam pamatā mūka Dominika (Domingo de Guzmana) vārds. (šķirklī dominikāņi)
- No franču domino, iespējams, latīņu dominus 'kungs'. (šķirklī domino)
- No angļu dominion, kam pamatā latīņu dominium 'valdījums, īpašums'. (šķirklī domīnija)
- Aizguvums no latīņu domus 'nams'. (šķirklī doms)
- No spāņu don, latīņu dominus 'saimnieks, kungs'. (šķirklī dons)
- No angļu doping, kam pamatā dope 'lietot narkotiskus līdzekļus'. (šķirklī dopings)
- No grieķu dōrikos 'senās Grieķijas doriešu ciltīm raksturīgs'. (šķirklī dorisks)
- No latīņu dorsalis, dorsum 'mugura'. (šķirklī dorsāls)
- Atvasināts no dot (J. Endzelīna jaunvārds 20. gs. 30. gados). (šķirklī dotumi)
- No grieķu dosis 'deva'. (šķirklī doza)
- No grieķu dosis. (šķirklī dozators)
- Veidots no grieķu dosis 'deva' un metreō 'mērīju'. (šķirklī dozimetrs)
- No grieķu drachmē. (šķirklī drahma)
- No grieķu drakōn 'pūķis'. (šķirklī drakons)
- No grieķu drastikos 'enerģisks'. (šķirklī drastisks)
- No grieķu dramatikos. (šķirklī dramatisks)
- No grieķu dramatourgos. (šķirklī dramaturgs)
- No austrumfrīzu drank 'dzēriens; samazgas, saskalas'. (šķirklī draņķis)
- No angļu driver. (šķirklī draiveris)
- No grieķu drama 'darbība'. (šķirklī drāma)
- No franču dragée. (šķirklī dražeja)
- No drēbe – J. Alunāna jaunvārds ar nozīmi 'audeklu tirgotājs'. Mūsdienu nozīme no 19. gs. beigām. (šķirklī drēbnieks)
- No angļu dreads. (šķirklī dredi)
- No angļu drain 'nosusināt'. (šķirklī drena)
- No angļu dressing. (šķirklī dresings)
- No angļu dribble. (šķirklī dribls)
- No angļu drifter. (šķirklī drifters)
- No lejasvācu drelle, zviedru träl 'vergs'. (šķirklī drellis)
- J. Ilstera (1883. g.) ieviests vārds botānikas terminoloģijā. (šķirklī drīksna)
- No franču drougues 'zāles'. (šķirklī drogas)
- No vācu drucken 'spiest (grāmatas)'. (šķirklī drukāt)
- No franču doublage. (šķirklī dublāža)
- A. Kronvalda jaunvārds, kas iesakņojies valodā 19. gs. beigās J. Alunāna darinātā dziesminieks (1857. g.) vietā. (šķirklī dzejnieks)
- A. Kronvalda jaunvārds (1868. g.). (šķirklī dzeja)
- J. Alunāna jaunvārds (1857. g.) ar nozīmi 'dzejnieks'. (šķirklī dziesminieks)
- No angļu jacuzzi, pēc itāļu izcelsmes izgudrotāja K. Džakuzi (C. Jacuzzi) uzvārda. (šķirklī džakuzi)
- No tjurku džigit 'jauneklis'. (šķirklī džigits)
- No angļu fiziķa Dž. Džoula (J. Joule) uzvārda. (šķirklī džouls)
- No angļu jumper. (šķirklī džemperis)
- No angļu jam. (šķirklī džems)
- No angļu gentelman 'dižciltīgs vīrietis'. (šķirklī džentlmenis)
- No angļu jersey. (šķirklī džersijs)
- No angļu jazz-band, pēc pirmā džezbenda organizētāja un vadītāja Amerikā Džozbo Brauna vārda. (šķirklī džezbends)
- No angļu jingle. (šķirklī džingls)
- No angļu gin. (šķirklī džins)
- No arābu ginnī 'gars'. (šķirklī džins)
- No angļu jeans. (šķirklī džinsi)
- No angļu jeep. (šķirklī džips)
- No japāņu jūjutsu 'elastīgā māksla'. (šķirklī džiudžitss)
- No angļu joker 'jokdaris, zobgalis'. (šķirklī džokers)
- No japāņu jū 'maigums, mīkstums' un dō 'ceļš'. (šķirklī džudo)
- No angļu jungle. (šķirklī džungļi)
- No angļu jute, bengāļu jhūto. (šķirklī džuta)
- No angļu Jack. (šķirklī džeks)
- No vācu Ebenholzbaum, kam pamatā latīņu ebenus, grieķu ebenos 'melnkoks'. (šķirklī ebenkoks)
- No grieķu ebenos 'melnkoks'. (šķirklī ebonīts)
- Saīsinājums no European Broadcasting Union. (šķirklī EBU)
- No latīņu Ephedra (auga nosaukums). (šķirklī efedrīns)
- No grieķu ephēmeros 'viendienas, ātri pārejošs'. (šķirklī efemers)
- No latīņu ego 'es'. (šķirklī ego)
- No franču égocentrisme, kam pamatā latīņu ego 'es' un centrum 'centrs'. (šķirklī egocentrisms)
- No franču egoïsme, kam pamatā latīņu ego 'es'. (šķirklī egoisms)
- No lejasvācu egge. (šķirklī eģe)
- No vācu Echolot, kam pamatā grieķu ēchō 'atbalss'. (šķirklī eholote)
- No grieķu euphēmismos (euphēmos 'labskanīgs'). (šķirklī eifēmisms)
- No grieķu euphoria (eu 'labi' un pherein 'panest'). (šķirklī eiforija)
- No grieķu eucharistia 'pateicība'. (šķirklī eiharistija)
- No grieķu eunouchos 'guļamistabas sargs'. (šķirklī einuhs)
- No grieķu eu 'labs' un thonatos 'nāve'. (šķirklī eitanāzija)
- No franču équipage. (šķirklī ekipāža)
- No vācu eklektisch, kam pamatā grieķu eklektikos 'tāds, kas izvēlas'. (šķirklī eklektisks)
- No franču éclectisme, kam pamatā grieķu eklektikos. (šķirklī eklektisms)
- No vācu Okologie, kam pamatā grieķu oikos 'māja', logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī ekoloģija)
- No angļu economist, franču économiste. (šķirklī ekonomists)
- No vācu Ökonom, kam pamatā grieķu oikonomos. (šķirklī ekonoms)
- No franču égoiste. (šķirklī egoists)
- No vācu egoistisch. (šķirklī egoistisks)
- No latīņu exemplar 'paraugs'. (šķirklī eksemplārs)
- No angļu excavator, kam pamatā latīņu excavare 'izdobt'. (šķirklī ekskavators)
- No latīņu ex libris 'no (kādas personas) grāmatām'. (šķirklī ekslibris)
- No grieķu exō 'ārā, ārpus' un ganos 'laulība'. (šķirklī eksogāmija)
- No latīņu expeditio 'sarīkošana, sagatavošana, karagājiens'. (šķirklī ekspedīcija)
- No angļu exclusive, kam pamatā latīņu exclusivus 'izslēgts'. (šķirklī ekskluzīvs)
- No angļu express, kam pamatā latīņu expressus 'pastiprināts'. (šķirklī ekspresis)
- No franču extase, kam pamatā grieķu ekstasis 'atrašanās ārpus sevis'. (šķirklī ekstāze)
- No grieķu exō 'ārā, ārpus' un genos 'cilts, izcelšanās'. (šķirklī eksogēns)
- No angļu export, kam pamatā latīņu exportare 'izvest'. (šķirklī eksports)
- No angļu extra. (šķirklī ekstra)
- No angļu extrapolation. (šķirklī ekstrapolācija)
- No franču extravagance. (šķirklī ekstravagance)
- No franču extraversion, kam pamatā extra un latīņu vertere 'pagriezt'. (šķirklī ekstraversija)
- No latīņu ex 'no, ārpus' un territorialis 'uz teritoriju attiecīgs'. (šķirklī eksteritorialitāte)
- No franču extravagant. (šķirklī ekstravagants)
- No franču extrémisme, kam pamatā latīņu extremus 'galējs'. (šķirklī ekstrēmisms)
- No vācu Extremität, kam pamatā latīņu extremitas (extremitatis) 'gals, galējā robeža'. (šķirklī ekstremitāte)
- No krievu экстремальный, kam pamatā latīņu extremus 'galējs'. (šķirklī ekstremāls)
- No grieķu ekzema (ekzein 'vārīties'). (šķirklī ekzēma)
- No latīņu extremus 'galējs'. (šķirklī ekstrēms)
- No vācu Elefant, kam pamatā grieķu elephas (elephantos) 'zilonis'. (šķirklī elefants)
- No franču élégance. (šķirklī elegance)
- No latīņu elegia, grieķu elegeia (elegos 'raudu dziesma'). (šķirklī elēģija)
- No latīņu oecumenicus, kam pamatā grieķu oikumenikos 'visas pasaules'. (šķirklī ekumenisks)
- No angļu elector. (šķirklī elektors)
- No angļu electron. (šķirklī elektrons)
- No latīņu aequivalens (aequivalentis) 'līdzvērtīgs'. (šķirklī ekvivalents)
- No grieķu elastikos 'staipāms, lokāms'. (šķirklī elastīgs)
- No franču élégant. (šķirklī elegants)
- No grieķu ektos 'ārpus' un parasitos 'tāds, kas ēd pie sveša galda, liekēdis'. (šķirklī ektoparazīts)
- No grieķu elephas (elephantos) 'zilonis'. (šķirklī elefantiāze)
- No grieķu kardio 'sirds' un grapho 'rakstu'. (šķirklī elektrokardiogrāfija)
- No angļu electrolysis, no electr(ic) un grieķu lysis 'izšķīšana, sadalīšana'. (šķirklī elektrolīze)
- No angļu eletronics. (šķirklī elektronika)
- No vācu Elf, kam pamatā Alp 'lietuvēns, murgi'. (šķirklī elfs)
- No angļu electronic, electron 'elektrons'. (šķirklī elektronisks)
- No angļu elementary particle. (šķirklī elementārdaļiņas)
- No arābu al-iksīr 'gudro akmens', no grieķu xērion 'pulveris brūču sadziedēšanai' (xēros 'sauss'). (šķirklī eliksīrs)
- No latīņu ellipsus, grieķu elleipsis 'trūkums, izlaidums'. (šķirklī elipse)
- No grieķu helōdēs 'purvains'. (šķirklī elodeja)
- No grieķu elleiptikos. (šķirklī eliptisks)
- No angļu e-mail. (šķirklī e-mails)
- No latīņu emblema 'ciļņots greznojums', grieķu emblēma 'iestarpinājums'. (šķirklī emblēma)
- No grieķu embryon 'dīglis'. (šķirklī embrijs)
- No grieķu embryon 'dīglis' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī embrioloģija)
- No latīņu emigrans (emigrantis) 'kas izceļo, izceļotājs'. (šķirklī emigrants)
- No latīņu emigratio 'izceļošana'. (šķirklī emigrācija)
- No grieķu empeiria 'pieredze'. (šķirklī empīrija)
- No franču empirisme, kam pamatā grieķu empeiria 'pieredze'. (šķirklī empīrisms)
- No angļu emu, portugāļu ema. (šķirklī emu)
- No vācu emulgator, pamatā latīņu emulgere 'slaukt'. (šķirklī emulgators)
- No grieķu embolos 'tapa, aizbāznis'. (šķirklī embols)
- No grieķu epikos 'vēstījošs'. (šķirklī episks)
- No grieķu emphysēma 'piepūšanās, piepildīšanās ar gaisu'. (šķirklī emfizēma)
- No angļu blogger 'emuārrakstītājs, emuārists'. (šķirklī emuārists)
- No latīņu encyclicus, grieķu enkyklious 'riņķa, riņķveida'. (šķirklī enciklika)
- No franču encyclopédie, kam pamatā grieķu enkyklios paideia 'izglītības loks'. (šķirklī enciklopēdija)
- No grieķu endēmos 'vietējais'. (šķirklī endēms)
- No franču endémie, kam pamatā grieķu endēmos 'vietējais'. (šķirklī endēmija)
- No grieķu endon 'iekšā' un kardia 'sirds'. (šķirklī endokardīts)
- No grieķu endon 'iekšā' un kardia 'sirds'. (šķirklī endokards)
- No grieķu endon 'iekšā', krinein 'atdalīt, izdalīt' un logos 'jēdziens'. (šķirklī endokrinoloģija)
- No grieķu endon 'iekšā' un skopein 'skatīties'. (šķirklī endoskopija)
- No grieķu endon 'iekšā' un sperma 'sēkla'. (šķirklī endosperma)
- No angļu enduro (endurance 'izturība'). (šķirklī enduro)
- No vācu Energetik, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī enerģētika)
- No grieķu endon 'iekšā' un krinein 'atdalīt, izdalīt'. (šķirklī endokrīns)
- No grieķu energētikos. (šķirklī enerģisks)
- No grieķu en 'iekšā' un harmonia 'saskaņa'. (šķirklī enharmonisms)
- No grieķu endon 'iekšā' un genos 'izcelsme'. (šķirklī endogēns)
- No grieķu enkephalos 'galvas smadzenes'. (šķirklī encefalīts)
- No franču entomologie, kam pamatā grieķu entomon 'kukainis' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī entomoloģija)
- No grieķu enthousiasmos. (šķirklī entuziasms)
- No vācu Enzyme, kam pamatā grieķu en 'iekšā' un zymē 'raugs'. (šķirklī enzīms)
- No viduslejasvācu henge. (šķirklī eņģe)
- No vācu Engel, kam pamatā latīņu angelus, grieķu angelos 'vēstnesis, sūtnis'. (šķirklī eņģelis)
- No grieķu eparchia 'apgabals'. (šķirklī eparhija)
- No grieķu epikentros (epi 'virs', kentron 'viduspunkts'). (šķirklī epicentrs)
- No grieķu epidēmia 'slimības izplatīšanās', epidēmios 'izplatīts' (epi 'virs', dēmos 'tauta'). (šķirklī epidēmija)
- No grieķu epidēmia 'slimības izplatīšanās' un logos 'mācība'. (šķirklī epidemioloģija)
- No grieķu epiphaneia 'parādīšanās'. (šķirklī epifānija)
- No grieķu epigraphē 'uzraksts'. (šķirklī epigrāfs)
- No grieķu epigramma 'uzraksts'. (šķirklī epigramma)
- No grieķu epikos 'vēstījošs', epos 'vēsts, ziņa'. (šķirklī epika)
- Pēc sengrieķu filozofa Epikūra (Epikuros) vārda. (šķirklī epikūrisms)
- No grieķu epilēpsia. (šķirklī epilepsija)
- No grieķu epilogos (epi 'pēc' un logos 'vārds, runa'). (šķirklī epilogs)
- No grieķu erythros 'sarkans' un kytos 'šūna'. (šķirklī eritrocīti)
- No grieķu ēōs 'ausma' un lithos 'akmens'. (šķirklī eolīti)
- No grieķu epiphora (epi 'pēc' un phoros 'nesošs'). (šķirklī epifora)
- No grieķu epigonoi 'vēlāk dzimuši, pēcteči'. (šķirklī epigonis)
- No grieķu epitheton 'pielikums'. (šķirklī epitets)
- No franču épisode, kam pamatā grieķu epeisodion 'no ārienes ienākdams'. (šķirklī epizode)
- No grieķu epi 'virs' un zōon 'dzīvnieks'. (šķirklī epizootija)
- No grieķu epopoiia 'episka dzeja', no poiεō 'radīt'. (šķirklī epopeja)
- No grieķu epos 'vārds, stāsts, vēstījums'. (šķirklī eposs)
- No lejasvācu örgel, vācu Orgel, kam pamatā grieķu organon 'rīks, darbarīks, instruments'. (šķirklī ērģeles)
- No vācu Erzherzog. (šķirklī erchercogs)
- No latīņu eremita, grieķu erēmitēs, erēmos 'vientuļš'. (šķirklī eremīts)
- No angļu ergonomics, kam pamatā grieķu ergon 'darbs'. (šķirklī ergonomika)
- No grieķu ergon 'darbs'. (šķirklī ergs)
- No grieķu epochē 'apstāšanās'. (šķirklī epoha)
- No vācu Herberge. (šķirklī ērbēģis)
- No vācu Erzengel. (šķirklī erceņģelis)
- No franču éroder, kam pamatā ir latīņu erodere 'izgrauzt, saēst'. (šķirklī erodēt)
- No grieķu erōs (erōtos) 'dzimummīlestība' un mania 'neprāts'. (šķirklī erotomānija)
- No latīņu eruditio 'zināšanas, izglītība'. (šķirklī erudīcija)
- 19. gs. beigās darināts jaunvārds no esams, kam pamatā darbības vārds būt. (šķirklī esamība)
- No angļu essay, franču essai 'izmēģinājums, pārbaude'. (šķirklī eseja)
- No franču érotique, kam pamatā grieķu erōtikos 'ar mīlestību saistīts'. (šķirklī erotika)
- 20. gs. vidū darināts jaunvārds. (šķirklī esība)
- No angļu escalation. (šķirklī eskalācija)
- No angļu escalator, kam pamatā latīņu scala 'kāpnes'. (šķirklī eskalators)
- No latīņu eruditus 'izglītots, mācīts'. (šķirklī erudīts)
- No grieķu aisthētikos 'tāds, kas sajūt, jūt'. (šķirklī estētika)
- No franču estrade, spāņu estrado 'dēļu paaugstinājums'. (šķirklī estrāde)
- No franču étagère. (šķirklī etažere)
- No grieķu aithēr. (šķirklī ēteris)
- No grieķu aithēr. (šķirklī ēters)
- No grieķu ēthika, ēthos 'tikums'. (šķirklī ētika)
- No angļu ethylene, vācu Äthyl 'etils'. (šķirklī etilēns)
- No grieķu etymologia (etymon 'patiesība', burtiski 'vārda īstā nozīme' un logos 'mācība'). (šķirklī etimoloģija)
- No grieķu aitiologia (aitia 'cēlonis, iemesls' un logos 'mācība'). (šķirklī etioloģija)
- No grieķu ethnos 'tauta' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī etnogrāfija)
- No vācu Ester (Essig 'etiķis' un Äther 'ēteris'). (šķirklī esteri)
- No angļu ethane. (šķirklī etāns)
- No grieķu aisthētēs 'tāds, kas jūt'. (šķirklī estēts)
- No grieķu ethnikos. (šķirklī etnisks)
- No grieķu ethnos 'tauta' un genesis 'izcelšanās'. (šķirklī etnoģenēze)
- No grieķu ethnos 'cilts, tauta' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī etnoloģija)
- No latīņu euangelium, grieķu euangelion 'laba vēsts'. (šķirklī evaņģēlijs)
- No latīņu euangelista. (šķirklī evaņģēlists)
- No franču eventuel, kam pamatā latīņu eventus 'gadījums'. (šķirklī eventuāls)
- 19. gs. 60.–70. gadu jaunvārds, sākumā ar nozīmi 'sajūta'. 20. gs. tas kļuvis par vārda sajūsma sinonīmu. (šķirklī jūsma)
- No itāļu forte 'spēcīgi, skaļi'. (šķirklī f)
- No itāļu fagotto. (šķirklī fagots)
- No angļu file 'kartotēka, reģistrs'. (šķirklī fails)
- No angļu fax. (šķirklī fakss)
- No grieķu phagein 'ēst' un kytos 'šūna'. (šķirklī fagocīti)
- No arābu faquīr 'ubags'. (šķirklī faķīrs)
- No grieķu phalara 'metāla rotājums'. (šķirklī faleristika)
- No grieķu phallos. (šķirklī falls)
- No angļu fan. (šķirklī fans)
- No grieķu phantasma 'spoks' un agoreuo 'runāju'. (šķirklī fantasmagorija)
- No grieķu phantasia 'iztēles auglis'. (šķirklī fantāzija)
- No franču fantôme, kam pamatā grieķu phantasma 'spoks'. (šķirklī fantoms)
- No angļu fiziķa M. Faradeja (M. Faraday) uzvārda. (šķirklī farads)
- No grieķu phantastikos 'iztēlē radies'. (šķirklī fantastisks)
- No grieķu pharynx (pharyngos) 'rīkle'. (šķirklī faringīts)
- No grieķu pharisaioi, kam pamatā senebreju pārūš 'atdalīts, atsevišķs'. (šķirklī farizejs)
- No grieķu pharmakeia, pharmakon 'zāles'. (šķirklī farmācija)
- No grieķu pharmakopoiia 'zāļu pagatavošana'. (šķirklī farmakopeja)
- No latīņu fascina, fascis 'saišķis, klūgu saišķis'. (šķirklī fašīna)
- No franču fatalisme, kam pamatā latīņu fatalis 'liktenīgs'. (šķirklī fatālisms)
- No viduslaiku latīņu fata Morgana 'feja Morgāna'. (šķirklī fatamorgāna)
- No franču faisan, kam pamatā grieķu Phasion ornis 'Fasīdas (pilsēta Kolhīdā) putns'. (šķirklī fazāns)
- No grieķu phasis 'parādīšanās, izpausme'. (šķirklī fāze)
- No grieķu pharmakeutēs 'zāļu gatavotājs'. (šķirklī farmaceits)
- No latīņu felinus (feles) 'kaķis' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī felinoloģija)
- No grieķu phoinīx. (šķirklī fēnikss)
- No vācu Pfennig. (šķirklī feniņš)
- No grieķu phainō 'rādu' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī fenoloģija)
- No grieķu phainomenon 'tas, kas parādās'. (šķirklī fenomens)
- No angļu fan. (šķirklī fēns)
- No franču ferme, angļu farm. (šķirklī ferma)
- No angļu farmer. (šķirklī fermeris)
- No vācu Ferrit, angļu ferrite, kam pamatā latīņu ferrum 'dzelzs'. (šķirklī ferīts)
- No latīņu fertils 'auglīgs'. (šķirklī fertils)
- No ķīniešu feng 'vējš' un shui 'ūdens'. (šķirklī fen šui)
- No grieķu féta 'šķēle'. (šķirklī feta)
- No franču fétiche, kam pamatā portugāļu feitiço 'amulets, burvība'. (šķirklī fetišs)
- No vācu figural. (šķirklī figurāls)
- No angļu Federal Bureau of Investigation (FBI). (šķirklī FIB)
- No latīņu fibra 'šķiedra' un grieķu lihtos 'akmens'. (šķirklī fibrolīts)
- No latīņu figura 'veids'. (šķirklī figūra)
- No franču fixage, kam pamatā latīņu fixus 'ciets, stiprs'. (šķirklī fiksāža)
- No grieķu philanthropia 'cilvēkmīlestība'. (šķirklī filantropija)
- No grieķu phileō 'mīlu' un telos 'nodeva'. (šķirklī filatēlija)
- No franču philharmonique, itāļu filormonica, kam pamatā grieķu phileō 'mīlu' un harmonia 'harmonija'. (šķirklī filharmonija)
- No franču filigrane, itāļu filigrana. (šķirklī filigrāns)
- No grieķu philanthrōpos 'labdaris'. (šķirklī filantrops)
- No grieķu phlegmatikos. (šķirklī flegmatiķis)
- No angļu feeling. (šķirklī fīlīngs)
- No angļu film 'plāna kārtiņa, plēve'. (šķirklī filma)
- No filma un grieķu thēkē 'glabātava, kaste'. (šķirklī filmotēka)
- No vācu Philokartie, kam pamatā grieķu philein 'mīlēt' un franču carte (postale) 'atklātne'. (šķirklī filokartija)
- No latīņu philologia, grieķu philologia 'mīlestība uz vārdu'. (šķirklī filoloģija)
- No grieķu philosopheō 'nodarbojas ar filozofiju'. (šķirklī filozofēt)
- No grieķu philosophia 'gudrības mīlestība'. (šķirklī filozofija)
- No itāļu finale, kam pamatā latīņu finalis 'gala-'. (šķirklī fināls)
- No angļu finish 'nobeigums'. (šķirklī finišs)
- No grieķu philosophos. (šķirklī filozofs)
- No grieķu phylē 'cilts, ģints, suga' un ǵenēze. (šķirklī filoģenēze)
- No latīņu fiscalis (fiscus 'valsts kase, dārgumu glabātuve'). (šķirklī fiskāls)
- No angļu fitness. Anglicima fitness vietā ir ieteikts lietot vārdu vingrums. (šķirklī fitness)
- No vācu Phytonzide, kam pamatā grieķu phyton 'augs' un latīņu caedere 'nokaut'. (šķirklī fitoncīdi)
- No grieķu phyton 'augs' un plankton 'klejojošs'. (šķirklī fitoplanktons)
- No latīņu physalis, grieķu physallis 'pūslis'. (šķirklī fizālis)
- No franču fuselage (fuseau 'vārpsta'). (šķirklī fizelāža)
- No grieķu physis 'daba' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī fizioloģija)
- No grieķu physis 'daba' un therapeia 'rūpes, kopšana, ārstēšana'. (šķirklī fizioterapija)
- No grieķu physis 'daba' un latīņu cultura 'kopšana, apstrādāšana'. (šķirklī fizkultūra)
- No holandiešu vlagman. (šķirklī flagmanis)
- No portugāļu flamingo, kam pamatā latīņu flamma 'liesma'. (šķirklī flamings)
- No vācu Flanell, angļu flannel. (šķirklī flanelis)
- No grieķu flebos 'vēna' un logos 'mācība'. (šķirklī fleboloģija)
- No vācu Flagge, angļu flag. (šķirklī flaga)
- No franču flageolet, vecfranču flageol 'flauta, stabule'. (šķirklī flažolets)
- No phlebitis (grieķu phleps, phlebos 'vēna'). (šķirklī flebīts)
- No grieķu physikos. (šķirklī fizikāls)
- No vācu Flügel. (šķirklī flīģelis)
- No angļu flirt. (šķirklī flirts)
- No grieķu phlox 'liesma'. (šķirklī floksis)
- No angļu floorball. (šķirklī florbols)
- No latīņu fluor 'plūsma' un grieķu graphō 'rakstu'. (šķirklī fluorogrāfija)
- No grieķu phobos 'bailes'. (šķirklī fobija)
- No angļu fox-terrier. (šķirklī foksterjers)
- No angļu foxtrot (fox 'lapsa' un trot 'rikši, steidzīgi soļi'). (šķirklī fokstrots)
- No angļu flash mob. (šķirklī flešmobs)
- No vācu Vogt. (šķirklī fogts)
- No angļu folder. (šķirklī folderis)
- No grieķu phōnē 'skaņa', endon 'iekšā' un skopeō 'skatos'. (šķirklī fonendoskops)
- No grieķu phōnetikē. (šķirklī fonētika)
- No grieķu phōnē 'skaņa' un graphō 'rakstu'. (šķirklī fonogrāfs)
- No grieķu phōnē 'skaņa ' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī fonogramma)
- No grieķu phōnē 'skaņa' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī fonoloģija)
- No grieķu phōnē 'skaņa' un thēkē 'glabātava'. (šķirklī fonotēka)
- No angļu font, fount, kam pamatā franču fonte 'tipogrāfijas burti'. (šķirklī fonts)
- No vācu Volkswagen. (šķirklī folksvāgens)
- No grieķu phōnē 'skaņa', kardia 'sirds' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī fonokardiogramma)
- No grieķu phōsphoros (phōs 'gaisma' un phoros 'nesošs'). (šķirklī fosfors)
- No angļu phosgene. (šķirklī fosgēns)
- No grieķu phōs (phōtos) 'gaisma'. (šķirklī foto)
- No grieķu phōs (phōtos) 'gaisma'. (šķirklī fotons)
- No grieķu kanōn 'paraugs, mēraukla, norma'. (šķirklī kanonizēt)
- No latīņu fragmentum. (šķirklī fragments)
- No vācu Phrase, kam pamatā grieķu phrasis 'izteiciens, teiciens'. (šķirklī frāze)
- No grieķu phrasis (phraseōs) 'teiciens' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī frazeoloģija)
- No franču frégate, itāļu fregata. (šķirklī fregate)
- No angļu tirdzniecības nosaukuma Freon. (šķirklī freons)
- No itāļu fresco 'svaigs'. (šķirklī freska)
- No angļu feldmaršala Džona Frenča (J. French, 1952–1925) uzvārda. (šķirklī frencis)
- No latīņu frigididas (frigididatis) 'aukstums'. (šķirklī frigiditāte)
- No angļu freak bike. (šķirklī frīkbaiks)
- No angļu free-style. (šķirklī frīstails)
- No franču friser 'cirtot, sprogot'. (šķirklī frizēt)
- No latīņu fructus 'auglis'. (šķirklī fruktoze)
- No grieķu phthisis 'dilonis' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī ftiziatrija)
- No itāļu fuga. (šķirklī fūga)
- No franču fougasse. (šķirklī fugass)
- No franču frivole, kam pamatā latīņu frivolus 'muļķīgs, tukšs'. (šķirklī frivols)
- No latīņu fungus 'sēne' un caedere 'nonāvēt'. (šķirklī fungicīdi)
- No franču fourgon. (šķirklī furgons)
- No franču fourniture (fournir 'piegādāt, gādāt'). (šķirklī furnitūra)
- No vācu Futurologie vai angļu futurology, kam pamatā latīņu futurum 'nākotne'. (šķirklī futuroloģija)
- No vācu Fusel 'slikts degvīns'. (šķirklī fūzelis)
- No angļu Group of Seven. (šķirklī G7)
- No franču gabardine. (šķirklī gabardīns)
- No franču gabarit. (šķirklī gabarīts)
- No itāļu gabbra. (šķirklī gabro)
- Latviskojums no angļu (girl)guides 'meitenes vadones' (organizācija radās Anglijā). (šķirklī gaida)
- No gaidīt (kopš 18. gs.), literārajā valodā ieviesis Rainis. (šķirklī gaidas)
- 20. gs. 30. gadu jaunvārds, ko lietoja J. Veselis kā sinonīmu vārdam gaiss. Pašreizējā nozīme no 20. gs. 50. gadiem. (šķirklī gaisotne)
- No franču galant. (šķirklī galants)
- No grieķu galaxias 'piena ceļš' (gala, galaktos 'piens'). (šķirklī galaktika)
- No grieķu gala (galaktos) 'piens' un metreō 'mērīju'. (šķirklī galaktometrs)
- No itāļu galanteria. (šķirklī galantērija)
- No latīņu galena 'svina spīdums'. (šķirklī galenīts)
- No vācu Gallert, kam pamatā latīņu gelare 'sasaldēt'. (šķirklī galerts)
- No franču galette. (šķirklī galete)
- 19. gs. otrajā pusē darināts jaunvārds no vārda pagalms. (šķirklī galms)
- No angļu gallon. (šķirklī galons)
- No franču galop. (šķirklī galops)
- No franču galoches. (šķirklī galošas)
- Atvasinājums no vārda gals, terminu galotne gramatikā ieviesa A. Stērste (1879. g.). (šķirklī galotne)
- No franču gallicisme, kam pamatā latīņu Gallicus 'gallu'. (šķirklī gallicisms)
- Pēc 18. gs. itāliešu zinātnieka L. Galvāni vārda. (šķirklī galvanisks)
- Saīsinājums no gana. (šķirklī gan)
- No grieķu gametē 'sieva', gametēs 'vīrs'. (šķirklī gameta)
- No angļu gangster. (šķirklī gangsteris)
- No grieķu gamma. (šķirklī gamma)
- No franču garantir. (šķirklī garantēt)
- No franču garantie. (šķirklī garantija)
- No franču garant. (šķirklī garants)
- No grieķu ganglion. (šķirklī ganglijs)
- No grieķu gangraina. (šķirklī gangrēna)
- No lejasvācu gang. (šķirklī gaņģis)
- No franču garde-robe. (šķirklī garderobe)
- No franču garnir. (šķirklī garnēt)
- No vācu Garnitur, franču garniture. (šķirklī garnitūra)
- No franču garnison. (šķirklī garnizons)
- No vācu gardine. (šķirklī gardīnes)
- J. Alunāna 1857. g. no vārda gars darinātais atvasinājums garinieks 'reliģiskā kulta kalpotājs' valodā neieviesās, tā vietā "Baltijas Vēstnesī" sāka lietot no vārda garīgs atvasināto garīgnieks, ko vēlāk aizstāja forma garīdznieks. (šķirklī garīdznieks)
- No grieķu gastēr (gastros) 'kuņģis'. (šķirklī gastrīts)
- No franču gastronomie. (šķirklī gastronomija)
- No viduslejasvācu gate 'šaura iela'. (šķirklī gāte)
- No spāņu gaucho. (šķirklī gaučo)
- No ģermāņu valodām, minēts 18. gs. vārdnīcās, mūsdienu nozīme – no 19. gs. beigām. (šķirklī gaume)
- No angļu gaur, sanskrita gaura. (šķirklī gaurs)
- Aizguvums no senkrievu valodas. (šķirklī gavēnis)
- Aizguvums no senkrievu valodas. (šķirklī gavēt)
- No grieķu kaustikos 'dedzinošs'. (šķirklī kaustisks)
- No gastro un grieķu enteron 'zarna'. (šķirklī gastroenterīts)
- No grieķu gastēr 'kuņģis' un skopein 'skatīties'. (šķirklī gastroskopija)
- No franču gazelle. (šķirklī gazele)
- No angļu gasoline. (šķirklī gazolīns)
- Saīsinājums no angļu Great Britain pound. (šķirklī GBP)
- No japāņu geisha, kam pamatā gei 'māksla' un sha 'cilvēks'. (šķirklī geiša)
- No islandiešu geysir (geysa 'strauji tecēt'). (šķirklī geizers)
- No angļu gay. (šķirklī gejs)
- No franču gélatine 'želatīns'. Lietojumā dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar garo patskani ē: gēls, taču no latviešu valodas pareizrakstības viedokļa tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī gels)
- No angļu Gael, kam pamatā gēlu Gaidheal. (šķirklī gēli)
- No latīņu gemma 'dārgakmens'. (šķirklī gemma)
- No latīņu Gentiana (romiešu vēsturnieks Plīnijs stāsta, ka nosaukums veidots pēc Ilīrijas valdnieka Gentiusa vārda, kurš atklājis šā auga ārstnieciskās īpašības). (šķirklī genciāna)
- No vācu Genozid, kam pamatā grieķu genos 'dzimta, cilts' un latīņu caedere 'nogalināt'. (šķirklī genocīds)
- No arābu ghazal 'savērpums'. (šķirklī gazele)
- No vācu Gen, kam pamatā grieķu genos 'izcelšanās, rašanās'. (šķirklī gēns)
- No franču guépard. (šķirklī gepards)
- No grieķu gēras 'vecums' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī geriatrija)
- No grieķu gerōn (gerontos) 'sirmgalvis' un logos 'mācība'. (šķirklī gerontoloģija)
- No itāļu ghetto. (šķirklī geto)
- No franču guêtres. (šķirklī getras)
- No angļu, franču gibbon. (šķirklī gibons)
- No franču guide. (šķirklī gids)
- No grieķu gigas 'gigantisks'. (šķirklī giga-)
- No grieķu gigas (gigantos) 'milzis'. (šķirklī gigantiskums)
- No grieķu gigas (gigantos) 'milzis'. (šķirklī gigants)
- No angļu guinea, Guinea 'Gvineja', jo pirmās monētas kaltas no zelta, kas bija atvests no Gvinejas. (šķirklī gineja)
- No grieķu gynē, gynaikos 'sieviete' un logos 'mācība'. (šķirklī ginekoloģija)
- No japāņu ginkyo. (šķirklī ginks)
- No latīņu glacies 'ledus' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī glacioloģija)
- No latīņu gingivitis (gingiva 'smaganas'). (šķirklī gingivīts)
- No latīņu gladiator (gladius 'īss zobens'). (šķirklī gladiators)
- No angļu ketchup, kam pamatā ķīniešu kē chap 'tomātu sula'. (šķirklī kečups)
- No latīņu glacialis 'saistīts ar ledu, ledains'. (šķirklī glaciāls)
- Nosaukums dots pēc lapu formas, kas atgādina zobenu (latīņu gladius 'neliels zobens'). (šķirklī gladiola)
- No grieķu glaukōma, no glaukos 'zilganzaļš', jo dažreiz slimnieka acs zīlītei ir zaļgana nokrāsa. (šķirklī glaukoma)
- No vācu Glaukonit, kam pamatā grieķu glaukos 'zaļgans'. (šķirklī glaukonīts)
- No vācu glasieren. (šķirklī glazēt)
- No krievu глей 'māls', šo terminu ieviesis krievu zinātnieks G. Visockis 1905. gadā. (šķirklī glejs)
- A. Kronvalda darinātā jaunvārda gleznība pārveidojums. (šķirklī glezniecība)
- No franču glycérine, kam pamatā grieķu glykeros 'salds'. (šķirklī glicerīns)
- Atvasinājums no sena īpašības vārda gliems 'lipīgs, gluds'. (šķirklī gliemene)
- No grieķu glykys 'salds' un lysis 'sairšana, izšķīšana'. (šķirklī glikolīze)
- No grieķu glykys 'salds'. (šķirklī glikoze)
- No franču glisseur 'slīdēt'. (šķirklī glisēt)
- No angļu glitter. (šķirklī gliters)
- No latīņu globus 'lode'. (šķirklī globuss)
- No latīņu glorificare. (šķirklī glorificēt)
- No latīņu glorificatio. (šķirklī glorifikācija)
- No latīņu glossarium, kam pamatā grieķu glōssa 'mēle, valoda', arī 'maz zināms vārds'. (šķirklī glosārijs)
- No franču global (globe 'lode'). (šķirklī globāls)
- Pēc 18. gs. vācu botāniķa B. P. Gloksīna uzvārda. (šķirklī gloksīnija)
- No latīņu globulus 'lodīte'. (šķirklī globulīni)
- No vācu Glutaminsäure, kam pamatā latīņu gluten 'līme' un amīns. (šķirklī glutamīnskābe)
- No grieķu gnōstikos 'izzinošs'. (šķirklī gnosticisms)
- No vācu Gnoseologie, kam pamatā grieķu gnōsis 'atziņa, izzināšana'. (šķirklī gnozeoloģija)
- No franču gnou, holandiešu gnoe, kam pamatā hotentotu ngu. (šķirklī gnu)
- No franču tekstilražotāju Gobelēnu dzimtas (Gobelin) vārda. Vārdā gobelēns abas e skaņas izrunājamas šauri, jo tas ir svešvārds. (šķirklī gobelēns)
- No franču godet 'glāzīte'. (šķirklī godē)
- No latīņu gnosticus, grieķu gnōstikos 'izzinošs'. (šķirklī gnostiķis)
- No vācu Gnom, latīņu gnomus (Paracelzs to lietojis kā sinonīmu vārdam pigmejs ļoti mazu cilvēku apzīmēšanai). (šķirklī gnoms)
- No franču gaufrer, gaufre 'vafele'. (šķirklī gofrēt)
- No angļu go-cart. (šķirklī gokarts)
- No angļu golf. (šķirklī golfs)
- No latīņu Goliath, kam pamatā senebreju golyat. (šķirklī Goliāts)
- No itāļu gondola. (šķirklī gondola)
- No itāļu gondoliere. (šķirklī gondoljers)
- No malajiešu gong, gung. (šķirklī gongs)
- No grieķu gonos 'sēkla' un kokkos 'grauds'. (šķirklī gonokoks)
- No latīņu gonorrhoea (grieķu gonos 'sēkla' un rhoē 'tecēšana'). (šķirklī gonoreja)
- No angļu gorilla, grieķu gorillae. (šķirklī gorilla)
- No angļu Gospel (song), gospel 'evaņģēlijs'. (šķirklī gospelis)
- No angļu goths. (šķirklī goti)
- No franču gothique 'gotu'. (šķirklī gotika)
- No latīņu Gothi, grieķu Go(t)thoi, kam pamatā gotu Gutthiuda 'gotu tauta'. (šķirklī goti)
- No grieķu gorgōn (gorgos 'šausmīgs'). (šķirklī gorgona)
- Saīsinājums no angļu Global Positioning System 'globālā pozicionēšanas sistēma'. (šķirklī GPS)
- No latīņu gratia 'piemīlība, daiļums'. (šķirklī grācija)
- No latīņu gradatio, gradus 'pakāpiens, pakāpe'. (šķirklī gradācija)
- No franču gracieux, latīņu gratia. (šķirklī graciozs)
- No latīņu graduare. (šķirklī graduēt)
- No grieķu graphikos 'ar rakstīšanu, zīmēšanu saistīts; uzzīmēts'. (šķirklī grafisks)
- No vācu Graphik, kam pamatā latīņu graphice 'zīmēšana', grieķu graphikē (technē) 'zīmēšanas (māksla)'. (šķirklī grafika)
- No franču graphique. (šķirklī grafiks)
- No itāļu graffiti. (šķirklī grafiti)
- No vācu Graphit, kam pamatā grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī grafīts)
- No grieķu graphēma 'rakstījums'. (šķirklī grafēma)
- No grieķu graphein 'rakstīt' un logos 'mācība'. (šķirklī grafoloģija)
- No grieķu graphein 'rakstīt' un mania 'kaisle'. (šķirklī grafomānija)
- No latīņu grammatica, grieķu grammatikē (technē) 'rakstu, valodas (zīmes)'. (šķirklī gramatika)
- No vācu Grammolekul, kam pamatā grieķu gramma 'sīka svara vienība' un latīņu moles 'masa'. (šķirklī grammolekula)
- No grieķu gramma 'pieraksts' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī gramofons)
- No franču gramme, grieķu gramma 'sīka svara vienība'. (šķirklī grams)
- No itāļu granata. (šķirklī granāta)
- No latīņu (malum) granatum 'graudains (ābols)'. (šķirklī granāts)
- No latīņu (lapis) granatus 'graudains (akmens)'. (šķirklī granāts)
- No spāņu grande, kam pamatā latīņu grandis 'liels, svarīgs'. (šķirklī grands)
- No itāļu granito, kam pamatā latīņu granum 'grauds'. (šķirklī granīts)
- No angļu grant. (šķirklī grants)
- No latīņu granulum 'graudiņš'. (šķirklī granula)
- No latīņu gratulari 'apsveikt'. (šķirklī gratulēt)
- No lejasvācu grape. (šķirklī grāpis)
- No franču gratification. (šķirklī gratifikācija)
- No franču graver. (šķirklī gravēt)
- No franču gravure. (šķirklī gravīra)
- No latīņu gravis 'smags'. (šķirklī gravis)
- No viduslejasvācu grave. (šķirklī grāvis)
- No latīņu gravitas 'smagums'. (šķirklī gravitācija)
- No franču graveur. (šķirklī gravieris)
- No angļu grader (to grade 'līdzināt'). (šķirklī greiders)
- No angļu greyhound. LZA Terminoloģijas komisija 25.07.2005. par šīs suņu šķirnes nosaukumu ir apstiprinājusi angļu kurts vai angļu vējasuns, tāpēc anglicismu greihaunds latviešu valodā nevajadzētu lietot. (šķirklī greihaunds)
- No Bībeles leģendas par dzīvnieku (kazu, āzi), kam simboliski tika uzlikti visas tautas grēki. (šķirklī grēkāzis)
- 19. gs. 70. gadu jaunvārds. (šķirklī greizsirdīgs)
- No franču grendier (grenade 'granāta'), jo sākotnēji grenadieris bija kareivis, kas apbruņots ar granātām un apmācīts to mešanā. (šķirklī grenadieris)
- No latīņu gryphus. (šķirklī grifs)
- No vācu Greif, kam pamatā latīņu gryphus. (šķirklī grifs)
- No franču griffe. (šķirklī grifs)
- No angļu grill-bar. (šķirklī grilbārs)
- No angļu to grill. (šķirklī grilēt)
- No angļu grill. (šķirklī grils)
- No franču grimace. (šķirklī grimase)
- No franču grimer 'grimēt'. (šķirklī grimēt)
- No franču grippe. (šķirklī gripa)
- No angļu grog. (šķirklī groks)
- No vācu Gross, franču grosse 'lielais (ducis)'. (šķirklī gross)
- No itāļu grotta. (šķirklī grota)
- No vācu Groteske, franču grotesque 'dīvains, jocīgs'. (šķirklī groteska)
- No franču grotesque. (šķirklī grotesks)
- No viduslejasvācu Grunt 'zemes gabals, zemes īpašums', arī '(jūras, upes, ezera) dibens', vācu Grund 'pamats'. (šķirklī grunts)
- No holandiešu groot 'liels' un masts. (šķirklī grotmasts)
- No viduslejasvācu Grunt 'zemes gabals, zemes īpašums'. (šķirklī grunte)
- No vācu Gruppe, franču groupe. (šķirklī grupa)
- No krievu грузин, kam pamatā osetīnu gurdziag un turku gurdži, girdži. (šķirklī gruzīni)
- No angļu Global System for Mobile Communications. (šķirklī GSM)
- No franču gouache. (šķirklī guaša)
- No franču goudron 'darva'. (šķirklī gudrons)
- No holandiešu gulden, vācu Gulden. (šķirklī guldenis)
- No vācu kognitiv, kam pamatā latīņu cognitio 'izziņa'. (šķirklī kognitīvs)
- No franču gouvernante (< gouverner 'vadīt, audzināt'). (šķirklī guvernante)
- No hindi, sanskrita guru 'skolotājs'. (šķirklī guru)
- No malajiešu getah 'sveķi' un percha 'koks, kas izdala sveķus'. (šķirklī gutaperča)
- No franču garde, itāļu guardia. (šķirklī gvarde)
- No latīņu gummi 'sveķi' un arabicus 'arābu'. (šķirklī gumiarābiks)
- No vācu Jäger. (šķirklī ģēģeris)
- No latīņu generatio 'radīšana'. (šķirklī ģenerācija)
- No latīņu generalis. (šķirklī ģenerāl-)
- No latīņu generare 'dzemdēt, radīt'. (šķirklī ģenerēt)
- No grieķu gennētikos 'ar izcelšanos saistīts'. (šķirklī ģenētika)
- No latīņu genius. (šķirklī ģēnijs)
- No latīņu (casus) genitivus. (šķirklī ģenitīvs)
- No grieķu geō- (gē 'zeme'). (šķirklī ģeo-)
- No grieķu geōdaisia 'zemes dalīšana'. (šķirklī ģeodēzija)
- No angļu colonialism, kam pamatā latīņu colonia 'apmetne'. (šķirklī koloniālisms)
- No viduslejasvācu gelten 'derēt'. (šķirklī ģeldēt)
- No latīņu generator 'radītājs'. (šķirklī ģenerators)
- No franču général, kam pamatā latīņu generalis 'vispārējs, galvenais'. (šķirklī ģenerālis)
- No grieķu genealogia 'raduraksti'. (šķirklī ģenealoģija)
- No grieķu gē 'zeme' un metrein 'mērīt'. (šķirklī ģeometrija)
- No grieķu geranion (geranos 'dzērve'). (šķirklī ģerānija)
- J. Alunāna darināts jaunvārds pēc krievu герб parauga. (šķirklī ģerbonis)
- No viduslejasvācu, lejasvācu geren. (šķirklī ģērēt)
- No lejasvācu gerwekamer, vācu Gerbkammer 'sakristeja'. (šķirklī ģērbkambaris)
- No grieķu gē 'zeme' un logos 'mācība'. (šķirklī ģeoloģija)
- 19. gadsimta 70. gados veidots atvasinājums no vārda ģīmis. (šķirklī ģīmetne)
- No krievu георгин, георгина, kam pamatā Pēterburgas botāniķa Georgi vārds. (šķirklī ģeorģīne)
- No viduslejasvācu gēvel. (šķirklī ģēvele)
- No grieķu gymnasion. (šķirklī ģimnāzija)
- No angļu hacker. (šķirklī hakeris)
- No angļu khaki, kam pamatā urdu khākī 'putekļu krāsā'. (šķirklī haki)
- No spāņu guitarra. (šķirklī ģitāra)
- Pēc Kopenhāgenas nosaukuma latīņu valodā (Hafnia), kur tika veikti pētījumi. (šķirklī hafnijs)
- No japāņu haikai no ku 'vieglās, nenopietnās vārsmas'. (šķirklī haiku)
- No grieķu gypsos 'krīts, kaļķis'. (šķirklī ģipsis)
- No grieķu chalkēdōn, kura pamatā ir Mazāzijas pilsētas Halkēdonas nosaukums. (šķirklī halcedons)
- No angļu hall, vācu Halle. (šķirklī halle)
- No angļu, vācu hallo. (šķirklī hallo)
- No angļu Halloween (saīsinājums no All Hallow Even). (šķirklī Halovīns)
- No lietuviešu gỹmis. (šķirklī ģīmis)
- No latīņu hallucinatio 'murgi'. (šķirklī halucinācija)
- No angļu hamburger, kam pamatā ir Vācijas pilsētas Hamburgas nosaukums. (šķirklī hamburgers)
- No vācu Heroik, kam pamatā grieķu hērōikos. (šķirklī heroika)
- No grieķu chamaileōn. (šķirklī hameleons)
- No angļu handball, vācu Handball. (šķirklī handbols)
- No angļu handicap. (šķirklī handikaps)
- No grieķu chaos. (šķirklī haoss)
- No japāņu hara 'vēders' un kiri 'griezt'. (šķirklī harakiri)
- No angļu hard rock. (šķirklī hārdroks)
- No arābu haram, harīm 'aizliegtais'. (šķirklī harēms)
- No grieķu charisma, charis 'labvēlība, (Dieva) svētība'. (šķirklī harisma)
- No grieķu harmonia. (šķirklī harmonija)
- No vācu Harmonium, kam pamatā grieķu harmonia 'saskaņa'. (šķirklī harmonijs)
- No vācu Harmonika, kam pamatā latīņu harmonica, grieķu harmonikos 'harmonisks, saskanīgs'. (šķirklī harmonikas)
- No angļu harpoon, holandiešu harpoen. (šķirklī harpūna)
- No grieķu hebraios 'ebrejs'. (šķirklī hebraistika)
- No angļu hatchback. (šķirklī hečbeks)
- No grieķu hēdonē 'bauda'. (šķirklī hēdonisms)
- No grieķu hēgemonia 'kundzība, pārākums'. (šķirklī hegemonija)
- No angļu hake. (šķirklī heks)
- No viduslejasvācu, vidusaugšvācu hanse 'tirgotāju biedrība', kam pamatā senaugšvācu hansa 'karadraudze'. (šķirklī Hanza)
- No grieķu haplos 'vienkāršs' un eidos 'veids'. (šķirklī haploidāls)
- No grieķu hēlios 'saule', jo šis elements pirmoreiz tika atklāts Saules spektrā. (šķirklī hēlijs)
- No franču hélicoptère, kam pamatā grieķu helix (helikos) 'virpulis' un pteron 'spārns'. (šķirklī helikopters)
- No grieķu hetaira 'draudzene, prostitūta'. (šķirklī hetēra)
- No grieķu hellēnismos, kam pamatā Hellēnes 'grieķi'. (šķirklī hellēnisms)
- No grieķu helmins, helminthos 'tārps'. (šķirklī helmintoze)
- No grieķu haima, haimatos 'asinis' un genēs 'dzimstošs'. (šķirklī hematogēns)
- No angļu hendler. (šķirklī hendlers)
- No grieķu haima, haimatos 'asinis' un logos 'mācība'. (šķirklī hematoloģija)
- No grieķu haima, haimatos 'asinis' un latīņu globus 'lode'. (šķirklī hemoglobīns)
- No grieķu haimorrhois 'asiņošana'. (šķirklī hemoroīds)
- No grieķu chainein 'skaldīt' un melon 'ābols'. (šķirklī henomele)
- No grieķu hepar, hepatos 'aknas'. (šķirklī hepatīts)
- No angļu happening 'notikums, gadījums'. (šķirklī hepenings)
- No latīņu herba 'augs'. (šķirklī herbārijs)
- No vācu Herzog. (šķirklī hercogs)
- No franču héliocentrique, kam pamatā grieķu hēlios 'saule'. (šķirklī heliocentrisms)
- No grieķu hēlios 'saule' un tropē 'pagrieziens'. (šķirklī heliotrops)
- No grieķu haima, haimatos 'asinis'. (šķirklī hemofilija)
- No vācu Heroin, kam pamatā grieķu hērōs 'varonis'. (šķirklī heroīns)
- No franču héroїsme, kam pamatā grieķu hērōs 'varonis'. (šķirklī heroisms)
- No grieķu herpēs 'ēde' un latīņu virus 'inde'. (šķirklī herpesvīruss)
- No grieķu heteroiōsis 'mainīšanās, pārvēršanās'. (šķirklī heteroze)
- No latīņu Hevea, kam pamatā attiecīgais indiāņu vārds. (šķirklī heveja)
- No latīņu hyacinthus, grieķu hyakinthos. (šķirklī hiacinte)
- No grieķu hyakinthos, no personvārda Hyakinthos 'Hiakints' (jauneklis, ko Apollons nonāvēja, kļūmīgi mezdams disku). (šķirklī hiacints)
- No grieķu hydra 'ūdensčūska'. (šķirklī hidra)
- No angļu hydrant, kam pamatā grieķu hydōr 'ūdens'. (šķirklī hidrants)
- No grieķu hydraulikos (hudōr 'ūdens' un aulos 'caurule'). (šķirklī hidraulika)
- No grieķu hydōr 'ūdens'. (šķirklī hidro-)
- Pēc ēģiptiešu gudrā Hermeja Trismegista vārda, kurš esot pratis blīvi noslēgt traukus. (šķirklī hermētisks)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un kephalē 'galva'. (šķirklī hidrocefālija)
- No grieķu heteros 'cits, citāds' un genos 'ģints'. (šķirklī heterogēns)
- No grieķu hērōikos. (šķirklī heroisks)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī hidrofons)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī hidrogrāfija)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un lysis 'sadalīšanās, izšķīšana'. (šķirklī hidrolīze)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un logos 'mācība'. (šķirklī hidroloģija)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un ponos 'darbs'. (šķirklī hidroponika)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un statos 'stāvošs'. (šķirklī hidrostats)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un zōion 'dzīvnieks'. (šķirklī hidrozoji)
- No grieķu hyaina. (šķirklī hiēna)
- No grieķu hieroglyphikos 'hieroglifu' (hieros 'svēts' un glyphē 'gravējums, grebums'). (šķirklī hieroglifs)
- No franču hygiène, kam pamatā grieķu hygieinē (technē) 'veselības māksla'. (šķirklī higiēna)
- No grieķu hygros 'mitrs' un metron 'mērs'. (šķirklī higrometrs)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un phobos 'bailes'. (šķirklī hidrofobija)
- No grieķu Chimaira. (šķirklī himera)
- No grieķu hymnos. (šķirklī himna)
- No grieķu hyperbolē. (šķirklī hiperbola)
- No grieķu hyper 'pāri, virs' un angļu market 'tirgus'. (šķirklī hipermārkets)
- No grieķu hygros 'mitrs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī higroskopisks)
- No grieķu hyper 'pāri, virs' un trophē 'barošana'. (šķirklī hipertrofija)
- No angļu hip-hop. (šķirklī hiphops)
- No grieķu hypnos 'miegs' un paideia 'audzināšana, mācīšana'. (šķirklī hipnopēdija)
- No franču valodas hypnotiser, kam pamatā ir grieķu valodas vārds. (šķirklī hipnotizēt)
- No grieķu hippodromos, kura pamatā hippos 'zirgs' un dromos 'skrejceļš; skriešana'. (šķirklī hipodroms)
- No grieķu hypophysis 'izaugums, atvase'. (šķirklī hipofīze)
- No grieķu hypochondrion 'paribe' (senāk uzskatīja, ka šajā ķermeņa daļā ir slimības perēklis). (šķirklī hipohondrija)
- No vācu Hypothek, grieķu hypothēkē 'ķīla'. (šķirklī hipotēka)
- No grieķu hypoteinousa. (šķirklī hipotenūza)
- No grieķu hypothesis 'pieņēmums'. (šķirklī hipotēze)
- No grieķu hypo 'zem, apakšā' un kinēsis 'kustība'. (šķirklī hipokinēzija)
- No grieķu hypo 'zem, apakšā' un latīņu ox(ygenium) 'skābeklis'. (šķirklī hipoksija)
- No grieķu hipopotamos 'upes zirgs'. (šķirklī hipopotams)
- No grieķu hypo 'zem, apakšā' un tonos 'sasprindzinājums'. (šķirklī hipotonija)
- No angļu hippie. (šķirklī hipijs)
- No grieķu hypnos 'miegs'. (šķirklī hipnoze)
- No grieķu hypothetikos. (šķirklī hipotētisks)
- No grieķu cheir 'roka' un manteia 'zīlēšana, pareģošana'. (šķirklī hiromantija)
- No grieķu hystera 'dzemde' (senos laikos histēriju uzskatīja par dzemdes saslimšanas sekām). (šķirklī histērija)
- No grieķu histos 'audi' un logos 'mācība'. (šķirklī histoloģija)
- No grieķu historia 'vēsture' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī historiogrāfija)
- No angļu hit 'panākums'. (šķirklī hits)
- No angļu H(uman) I(mmunodeficiency) V(irus). (šķirklī HIV)
- No grieķu hysterikos. (šķirklī histērisks)
- No angļu hipster. (šķirklī hipsteris)
- No grieķu chlōros 'zaļgans'. (šķirklī hloroforms)
- No grieķu cheiromantis. (šķirklī hiromants)
- No grieķu chlōros 'zaļgans'. (šķirklī hlors)
- No angļu hobby. (šķirklī hobijs)
- No angļu hockey, kam pamatā vecfranču hoquet 'ganu nūja'. (šķirklī hokejs)
- No angļu holding 'tāds, kas tur'. (šķirklī holdings)
- No grieķu cholē 'žults'. (šķirklī holera)
- No grieķu hypo 'zem, apakšā' un trophē 'barība'. (šķirklī hipotrofija)
- No grieķu chlōros 'zaļgans' un phyllon 'lapa'. (šķirklī hlorofils)
- No grieķu chlōros 'zaļgans' un plastos 'veidots'. (šķirklī hloroplasti)
- No grieķu holos 'viss, pilnīgs' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī hologrāfija)
- No grieķu holos 'viss, pilnīgs' un kaustos 'nodedzināts'. (šķirklī holokausts)
- No grieķu homoios 'līdzīgs' un pathos 'slimība, ciešanas'. (šķirklī homeopātija)
- No angļu homophoby, kam pamatā grieķu homos 'tāds pats, vienāds, līdzīgs' un phobos 'bailes'. (šķirklī homofobija)
- No grieķu homos 'tāds pats, vienāds, līdzīgs' un genos 'ģints'. (šķirklī homogēns)
- No grieķu homos 'tāds pats, vienāds, līdzīgs' un latīņu sexus 'dzimums'. (šķirklī homoseksuālisms)
- No grieķu homos 'vienāds, līdzīgs' un sphaira 'lode'. (šķirklī homosfēra)
- No latīņu honoraruim 'goda balva'. (šķirklī honorārs)
- No grieķu chordē 'stīga'. (šķirklī horda)
- No grieķu choreia 'deja'. (šķirklī horeja)
- No grieķu choreia 'deja' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī horeogrāfija)
- No grieķu horizōn (horizontos) 'norobežojošs'. (šķirklī horizonts)
- No angļu hormone, kam pamatā ir grieķu hormaein 'iekustināt, ierosināt'. (šķirklī hormons)
- No grieķu hōroskopos, kura pamatā hōra 'laiks' un skopein 'skatīties'. (šķirklī horoskops)
- No vācu Hospital, kura pamatā viduslaiku latīņu hospitale 'nabagu un slimnieku nams'. (šķirklī hospitālis)
- No angļu hostel. (šķirklī hostelis)
- No vācu Chordaten, kam pamatā grieķu chordē 'stīga'. (šķirklī hordaiņi)
- No angļu hooligan. (šķirklī huligāns)
- No grieķu chrōma 'krāsa'. (šķirklī hroms)
- No grieķu chronika, chronikos 'ar laiku saistīts'. (šķirklī hronika)
- No latīņu chronologia, no grieķu chronos 'laiks' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī hronoloģija)
- No grieķu chronos 'laiks' un metron 'mērs'. (šķirklī hronometrs)
- No franču huguenots, kam pamatā ir Ženēvas birģermeistara uzvārda Hugues saplūdums ar eiguenot. (šķirklī hugenoti)
- No angļu hooliganism. (šķirklī huligānisms)
- No vācu Humanismus, kam pamatā latīņu humanus 'cilvēcīgs'. (šķirklī humānisms)
- No angļu humour. (šķirklī humors)
- Aizguvums no persiešu valodas. (šķirklī hurma)
- No franču chromatisme, kam pamatā grieķu chrōma 'krāsa'. (šķirklī hromatisms)
- No grieķu chrōma 'krāsa' un sphaira 'lode'. (šķirklī hromosfēra)
- No grieķu chrōma 'krāsa' un sōma 'ķermenis'. (šķirklī hromosoma)
- No ungāru huszár. (šķirklī huzārs)
- No grieķu ibēris. (šķirklī ibēre)
- No grieķu Ibēres 'spānieši'. (šķirklī ibēri)
- No grieķu chronikos. (šķirklī hronisks)
- No grieķu idiōtēs 'nemācīts, nezinošs cilvēks'. (šķirklī idiots)
- No grieķu idea 'izskats, veids, forma'. (šķirklī ideja)
- No grieķu idea 'jēdziens' un logos 'mācība'. (šķirklī ideoloģija)
- No vācu Idylle, kam pamatā grieķu eidyllion 'ainiņa'. (šķirklī idille)
- No grieķu idea 'jēdziens' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī ideogramma)
- No grieķu valodas idiōteia 'nezināšana, izglītības trūkums'. (šķirklī idiotija)
- No poļu kraowiak, kam pamatā bijušās Polijas galvaspilsētas Krakovas nosaukums. (šķirklī krakovjaks)
- No latīņu corona 'vainags', grieķu korōnos 'līks, lokveida'. (šķirklī krona)
- No angļu quark (termina nozīmē sāka lietot amerikāņu fiziķis M. Gells-Manns, izmantodams īru rakstnieka Dž. Džoisa neoloģismu, kas apzīmē kaut ko nenoteiktu, mistisku). (šķirklī kvarks)
- No eskimosu iglu. (šķirklī igla)
- No latīņu ignorare 'nezināt'. (šķirklī ignorēt)
- No franču igrec 'grieķu i'. (šķirklī igreks)
- No grieķu ichtys 'zivs' un logos 'mācība'. (šķirklī ihtioloģija)
- No kāda Igaunijas novada (latīniski Ugaunia) nosaukuma (J. Endzelīns); no latinizēta cilts nosaukuma Inguaeones (O. Trubačovs u. c.). (šķirklī igauņi)
- No vācu Ichthyol, kam pamatā grieķu ichtys 'zivs' un latīņu ol(eum) 'eļļa'. (šķirklī ihtiols)
- No grieķu ichtys 'zivs' un grieķu sauros 'ķirzaka'. (šķirklī ihtiozaurs)
- No grieķu Ikaros. (šķirklī Ikars)
- No latīņu icon, kam pamatā grieķu eikōn 'attēls'. (šķirklī ikona)
- No grieķu eikōn 'attēls' un graphō 'rakstu'. (šķirklī ikonogrāfija)
- No krievu иконостас, kam pamatā grieķu eikōn 'attēls' un stasis 'stāvēšanas vieta'. (šķirklī ikonostass)
- No latīņu valodas ignorantis 'tas, kas nezina'. (šķirklī ignorants)
- No grieķu ichtys 'zivs' un fauna. (šķirklī ihtiofauna)
- No franču illégal, kam pamatā latīņu illegalis; in(il) 'ne' un legalis 'likumīgs'. (šķirklī ilegāls)
- Vārds ienācis 19. gs. 90. gados senākā apzīmējuma ilgošanās vietā, plašāk ieviesies ar Raiņa dzeju. (šķirklī ilgas)
- No latīņu valodas illuminatio 'apgaismojums'. (šķirklī iluminācija)
- No latīņu valodas illuminator 'apgaismotājs'. (šķirklī iluminators)
- No angļu image. (šķirklī imidžs)
- No latīņu immigratio 'ieceļošana'. (šķirklī imigrācija)
- No angļu immobilizer. (šķirklī imobilaizers)
- No angļu import, kam pamatā latīņu importare 'ienest'. (šķirklī imports)
- No angļu to import, franču importer, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī importēt)
- No angļu imperialism, kam pamatā latīņu imperialis, imperium 'vara'. (šķirklī imperiālisms)
- No angļu impeachment. (šķirklī impīčments)
- No angļu to implant, kam pamatā latīņu implantare 'iestādīt'. (šķirklī implantēt)
- No vācu Impotenz, kam pamatā latīņu impotens, impotentis 'nespēcīgs'. (šķirklī impotence)
- No latīņu impregnare. (šķirklī impregnēt)
- No latīņu (tempus) imperfectum 'nepabeigtais (laiks)'. (šķirklī imperfekts)
- No latīņu imbecillus 'vājš, nevarīgs'. (šķirklī imbecils)
- No latīņu impulsus 'grūdiens; ierosme'. (šķirklī impulss)
- No angļu immunodeficiency. (šķirklī imūndeficīts)
- No latīņu inaugurare 'iesvētīt, iesākt'. (šķirklī inaugurācija)
- No latīņu incidens, incidentis 'tāds, kas gadās'. (šķirklī incidents)
- No spāņu indigo, kam pamatā latīņu indicum 'indiešu (krāsa)'. (šķirklī indigo)
- No indigo (pēc spektra zilās līnijas indigo krāsā). (šķirklī indijs)
- No latīņu indulgentia 'iecietība, žēlastība'. (šķirklī indulgence)
- No latīņu inertia 'nekustīgums, bezdarbīgums'. (šķirklī inerce)
- No latīņu inertis 'bezdarbīgs'. (šķirklī inerts)
- No latīņu infantilis 'bērnišķīgs'. (šķirklī infantils)
- 20. gs. 20. gadu jaunvārds, kas darināts no apvidvārda indeve. (šķirklī inde)
- No latīņu informator 'audzinātājs, apgaismotājs'. (šķirklī informators)
- No agrākā šīs klases latīniskā nosaukuma Infusoria. (šķirklī infuzorijas)
- No latīņu ingrediens, ingredientis 'ienākošs'. (šķirklī ingredients)
- No vācu Ingwer, kam pamatā latīņu gingiber, grieķu zingiberis. (šķirklī ingvers)
- No franču incriminer 'apsūdzēt', kam pamatā latīņu crimen, criminis 'pārkāpums, noziegums'. (šķirklī inkriminēt)
- No latīņu incrustatio 'pārklāšana ar garozu'. (šķirklī inkrustācija)
- No latīņu integratio 'atjaunošana' (integer 'vesels, neskarts'). (šķirklī integrācija)
- No latīņu integrare 'atjaunot, sakārtot'. (šķirklī integrēt)
- No latīņu integritas. (šķirklī integritāte)
- No latīņu intelligentis 'saprātīgs'. (šķirklī inteliģence)
- No latīņu intensio 'spriegums'. (šķirklī intensitāte)
- No latīņu integrālis, integer 'vesels, neskarts'. (šķirklī integrālis)
- No angļu interface. (šķirklī interfeiss)
- No angļu interference. (šķirklī interference)
- No angļu interferon. (šķirklī interferons)
- No latīņu interpolatio 'pārveidojums, sagrozījums'. (šķirklī interpolācija)
- No angļu interview, franču entrevue. (šķirklī intervija)
- No franču intrigant. (šķirklī intrigants)
- No franču introversion, kam pamatā latīņu introvertere (intro 'iekšā' un vertere 'pagriezt'). (šķirklī introversija)
- No latīņu intuitio, intueri 'vērīgi skatīties'. (šķirklī intuīcija)
- No latīņu invalidus 'nespēcīgs, vārgs'. (šķirklī invalīds)
- No ķīniešu yīn(yáng). (šķirklī iņ)
- Saīsinājumā no angļu Internet Protocol (Address). (šķirklī IP)
- Saīsinājums no angļu International Protection. (šķirklī IP)
- No franču ingénieur. (šķirklī inženieris)
- No franču yperite (pēc Beļģijas pilsētas Ipras nosaukuma, kur vācu karaspēks 1917. gadā pirmo reizi lietoja šo kaujasvielu). (šķirklī iprīts)
- No latīņu irrationalis 'nesaprātīgs; nepazināts'. (šķirklī iracionālisms)
- No franču irrationalité, kam pamatā latīņu irrationalis 'nesaprātīgs'. (šķirklī iracionalitāte)
- No grieķu iris, iridos 'varavīksne', jo tā sāļu šķīdums ir dažādās krāsās. (šķirklī irīdijs)
- No latīņu irrigatio 'aplaistīšana, apūdeņošana'. (šķirklī irigācija)
- No grieķu iris 'varavīksne'. (šķirklī īriss)
- No latīņu ironija, grieķu eirōneia. (šķirklī ironija)
- No viduslaiku latīņu irregularis. (šķirklī iregulārs)
- Saīsinājums no angļu information technology. (šķirklī IT)
- Pēc angļu zinātnieka V. Leišmena vārda. (šķirklī leišmanijas)
- No angļu isolationism. (šķirklī izolacionisms)
- No vācu Isomer, kam pamatā grieķu isos 'vienāds' un meros 'daļa'. (šķirklī izomēri)
- No grieķu hyssōpos. (šķirklī izops)
- No izo- un grieķu thermē 'siltums, karstums'. (šķirklī izoterma)
- No grieķu gamos 'laulība'. (šķirklī izogāmija)
- No izo- un grieķu glōssa 'valoda, runa'. (šķirklī izoglosa)
- No izo- un grieķu morphē 'veids, forma'. (šķirklī izomorfs)
- No angļu isotope, kam pamatā grieķu isos 'vienāds' un topos 'vieta'. (šķirklī izotopi)
- No izo- un grieķu tropos 'virziens'. (šķirklī izotropija)
- No grieķu limnē 'ezers' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī limnoloģija)
- No angļu linoleum, kam pamatā latīņu linum 'linu audekls' un oleum 'eļļa'. (šķirklī linolejs)
- No grieķu lithos 'akmens, minerāls'. (šķirklī litijs)
- Pēc angļu fiziķa Dž. Džoula (J. Joule) uzvārda. (šķirklī J)
- No latīņu magistralis 'galvenais'. (šķirklī maģistrāle)
- No angļu yard. (šķirklī jards)
- Aizguvums no viduslejasvācu ja. Reliģiskajos tekstos un ceremonijās lietots jau 16. gs., bet runātajā latviešu valodā īsteni iesakņojās tikai 19. gs. vidū. (šķirklī jā)
- No portugāļu jaguar, kam pamatā Dienvidamerikas indiāņu jagwâr(a) 'gaļēdājs dzīvnieks'. (šķirklī jaguārs)
- No tibetiešu gyak. (šķirklī jaks)
- No igauņu jandlema 'šķendēties, strīdēties'. (šķirklī jandalēt)
- No igauņu jandal 'veca deja; joks, ālēšanās, trakošana, ākstīšanās'. (šķirklī jandāls)
- No seno romiešu dievības Janusa vārda, kam bija divas sejas (viena vērsta uz pagātni, otra – uz nākotni, simbolizējot visa sākumu un beigas). (šķirklī janvāris)
- No ķīniešu (yīn)yáng. (šķirklī jaņ)
- No vācu Johannisbeere. 17. gs. lieto formu jānbēre, bet 18. gs. jau jāņogas, Jāņu ogas. (šķirklī jāņogas)
- No vācu Jagd 'medības'. (šķirklī jakts)
- No grieķu iambos. (šķirklī jambs)
- No angļu yuppy saīsinājums no y(oung) u(rban) p(rofessional) 'jauns pilsētas profesionālis'. (šķirklī japijs)
- No apzīmējuma "Jaunā Latvija", ko kustības pretinieki nicīgi tai piedevēja pēc analoģijas ar Vācijas revolucionāro biedrību "Jaunā Vācija" (1834–1850). (šķirklī jaunlatvieši)
- No franču maquillage 'grims, grimēšana, krāsošana'. (šķirklī makijāža)
- No vācu Jäger 'mednieks, strēlnieks'. (šķirklī jēgers)
- No angļu yankee. Jan Kees jeb Sieru Jānis – tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas. (šķirklī jenkijs)
- No grieķu iōdēs 'violets' – pēc tā tvaiku krāsas. (šķirklī jods)
- No sanskrita yoga 'saistījums'. (šķirklī joga)
- No angļu yogi 'jogs'. (šķirklī jogijs)
- No franču jovial, kam pamatā latīņu iovialis 'ar Jupiteru saistīts', jo pēc viduslaiku astrologu domām Jupitera zvaigznājā dzimušie ir priecīgi, omulīgi, vēlīgi, laipni. (šķirklī joviāls)
- No grieķu iōta. (šķirklī jota)
- No latīņu iubilacus (annus) 'jubilejas gads', kam pamatā senebreju yôvēl 'auna raga taure', ar kuru tika pasludinātas svinības. (šķirklī jubileja)
- No latīņu Judaismus, grieķu Ioudaismos (Ioudaios 'ebrejs'). (šķirklī jūdaisms)
- No vācu Jugendstil, kas radās 1896. g. Minhenē no žurnāla "Jugend" nosaukuma. (šķirklī jūgendstils)
- No grieķu iōn 'ejošs'. (šķirklī jons)
- Aizguvums no lībiešu jūont 'ieskrējiens, kustība, spars; neliels laiks, brīdis'. Plašāk ieviesies latviešu valodā 19. gs. (šķirklī jonis)
- No Romas imperatora Jūlija Cēzara vārda, kam par godu tika pārsaukts seno romiešu piektais mēnesis (kvintili). (šķirklī jūlijs)
- Minētā nozīme izveidota 20. gs. 20. gadu sākumā. (šķirklī junda)
- No vācu Junge 'zēns'. (šķirklī junga)
- No personvārda Jurģis, kas aizgūts no viduslejasvācu Jurg, Jorg. (šķirklī jurģi)
- Aizguvums no igauņu jube, jupe 'baigs, šausmīgs, briesmīgs' vai lībiešu valodas. (šķirklī jupis)
- No latīņu justitia 'taisnīgums, tiesas spriešana'. (šķirklī justīcija)
- Jāņa Endzelīna jaunvārds 20. gs. 30. gados. (šķirklī jutoņa)
- No angļu cable television. (šķirklī kabeļtelevīzija)
- No franču cabotage. (šķirklī kabotāža)
- No franču cadastre, itāļu catast(r)o 'nodokļu saraksts', kam pamatā grieķu katastichon 'saraksts, lapa'. (šķirklī kadastrs)
- No grieķu kadmeia 'cinka rūda'. (šķirklī kadmijs)
- No krievu кагор, kam pamatā Francijas pilsētas Kagoras (Cahors) nosaukums. (šķirklī kagors)
- No grieķu kainos 'jauns' un zōē 'dzīvība'. (šķirklī kainozojs)
- No angļu machine code. (šķirklī mašīnkods)
- No angļu kayak, kam pamatā attiecīgais eskimosu valodas vārds. (šķirklī kajaks)
- Saistīta ar pīlēm neraksturīgo šā putna klaigāšanu (apmēram "kā-o-lit" vai "aa-aulik"). (šķirklī kākaulis)
- No arābu matrah 'grīdas spilvens'. (šķirklī matracis)
- No grieķu kakophōnia 'slikta skanēšana'. (šķirklī kakofonija)
- No latīņu cactus, grieķu kaktos. (šķirklī kaktuss)
- No angļu callanetics, kam pamatā šīs sistēmas izstrādātājas Kalanas Pinknijas (Callan Pinckney) vārds. (šķirklī kalanētika)
- No krievu калашников, kam pamatā šā ieroča izgudrotāja M. Kalašņikova vārds. (šķirklī kalašņikovs)
- No latīņu Maurus, grieķu Mauros (grieķu mauros 'tumšs'). (šķirklī mauri)
- No franču calendrer 'velmēt, gludināt'. (šķirklī kalandrēt)
- No grieķu kalos 'skaists', eidos 'veids' un skopein 'skatīties'. (šķirklī kaleidoskops)
- No vietvārda Kalifornija (ASV), kur tas pirmo reizi mākslīgi iegūts. (šķirklī kalifornijs)
- No grieķu kalligraphia 'glīts raksts'. (šķirklī kaligrāfija)
- No grieķu kalligraphos 'skaisti rakstīts'. (šķirklī kaligrāfs)
- No angļu calico, caliceet (pēc Indijas pilsētas Kalikatas nosaukuma, kur šāds kokvilnas audums ražots). (šķirklī kalikons)
- Aizguvums no lejasvācu kāl vai vācu Kohl, minēts 17. un 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī kālis)
- Latīņu calor 'siltums, karstums' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī kalorimetrs)
- No lībiešu kōl '30 gabalu' vai igauņu kahl 'saišķis, 30 (zivju)'. (šķirklī kāls)
- Pēc franču teologa Ž. Kalvina (J. Calvin 1509–1564) vārda. (šķirklī kalvinisti)
- No igauņu kama. (šķirklī kama)
- No franču gamache, spāņu guadamaci 'Gadamesas āda'. (šķirklī kamašas)
- No franču camélia, pēc jezuītu mūka G. J. Kamela (G. J. Komel, 1661–1706) vārda, kas šo augu no Japānas atveda uz Eiropu. (šķirklī kamēlija)
- No itāļu musica da camera 'istabas mūzika', ar šo nosaukumu apzīmējot laicīgo mūziku, atšķirībā no baznīcas mūzikas. (šķirklī kamermūzika)
- No latīņu camelus, grieķu kamēlos, kam pamatā senebreju gāmāl. (šķirklī kamielis)
- No viduslejasvācu kamer (vācu Kammer), latīņu camera, grieķu kamara 'istaba'. (šķirklī kamera)
- No grieķu kaminos 'ceplis, kausējamā krāsns'. (šķirklī kamīns)
- No franču camouflage 'maskēšanās'. (šķirklī kamuflāža)
- No vācu Kanzel, kam pamatā latīņu cancelli 'režģis, nožogojums'. (šķirklī kancele)
- No vācu Kanzlei, kam pamatā latīņu cancelli 'režģis, nožogojums'. (šķirklī kanceleja)
- No latīņu cancer 'vēzis' un grieķu genos 'izcelsme'. (šķirklī kancerogēns)
- No vācu Kandidatur, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kandidatūra)
- No vācu kandidieren, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kandidēt)
- No personāža Kangara A. Pumpura eposā "Lāčplēsis" un Raiņa lugā "Uguns un nakts". (šķirklī kangars)
- No igauņu kannel. (šķirklī kannele)
- No angļu canoe, kam pamatā spāņu canoa 'vienkocis'. (šķirklī kanoe)
- No latīņu cancer 'vēzis' un grieķu genos 'izcelsme'. (šķirklī kancerogēns)
- No latīņu candidatus 'baltās drēbēs tērpies' (Senajā Romā valsts amatpersonas tērpās baltā togā). (šķirklī kandidāts)
- No grieķu kanōn 'paraugs, mēraukla, norma'. (šķirklī kanons)
- No grieķu canonikos. (šķirklī kanonisks)
- No franču canton 'apgabals'. (šķirklī kantons)
- No angļu country 'lauki'. (šķirklī kantri)
- No angļu country music 'lauku mūzika'. (šķirklī kantrimūzika)
- No ķīniešu vietvārda (kur šo iezi sāka iegūt). (šķirklī kaolīns)
- No latīņu capacitas (capacitatis) 'tilpīgums'. (šķirklī kapacitāte)
- Aizguvums no viduslejasvācu kopper (vācu kupfer), kam pamatā latīņu cuprum (pēc Kipras salas nosaukuma, kur senatnē ieguva daudz vara). (šķirklī kapars)
- No vācu Kapaun, kam pamatā latīņu caponem 'kastrēts gailis'. (šķirklī kapauns)
- No angļu capitalist. (šķirklī kapitālists)
- No grieķu kapparis. (šķirklī kapers)
- No latīņu capitalis 'galvenais'. (šķirklī kapitāls)
- No angļu capitalism, kam pamatā latīņu capitale 'īpašums'. (šķirklī kapitālisms)
- No angļu capitalization. (šķirklī kapitalizācija)
- No latīņu capitellum 'galviņa'. (šķirklī kapitelis)
- No angļu caplet (saīsinājums no capsule un tablet). (šķirklī kaplete)
- Aizguvums (pirms 13. gs.) no krievu капуста. (šķirklī kāposti)
- No vācu Kapuze, kam pamatā viduslaiku latīņu cappa 'apmetnis vai mētelis ar galvassegu'. (šķirklī kapuce)
- Pēc Buhāras apgabala Karakulas oāzes nosaukuma. (šķirklī karakuls)
- No franču capitaine, kam pamatā latīņu caput (capitis) 'galva'. (šķirklī kapteinis)
- No lietuviešu karãlius un baltkrievu король (pamatā 8. gs. franku valdnieka Kārļa Lielā vārds – latīņu Carolus); vārdu latviešu valodā ieviesa A. Kronvalds (vārda ķēniņš vietā). (šķirklī karalis)
- No franču carbonat, kam pamatā latīņu carbo (carbonis) 'ogle'. (šķirklī karbonātisks)
- No vācu Karat, itāļu carato, kam pamatā arābu valodas vārds. Cilme tiek saistīta ar Vidusjūras apgabalā augošās ceretonijas [Ceratonia] pākšu sēklām, kas ilgi saglabā savu svaru un senatnē lietotas par atsvariem. (šķirklī karāts)
- No angļu caravan. (šķirklī karavāna)
- No portugāļu caravela. (šķirklī karavela)
- No latīņu carbo (carbonis) 'ogle' un grieķu phōsphoros 'mirdzošs'. (šķirklī karbofoss)
- No latīņu carbo (carbonis) 'ogle' un grieķu oleum 'eļļa'. (šķirklī karbolinejs)
- No franču carbonnade 'uz oglēm cepta gaļa'. (šķirklī karbonāde)
- No franču carbonat, kam pamatā latīņu carbo (carbonis) 'ogle'. (šķirklī karbonāts)
- No latīņu carbo (carbonis) 'ogle'. (šķirklī karbonizēt)
- No angļu carborundum (carbon 'ogleklis' un (co)rundum 'korunds'). (šķirklī karborunds)
- No latīņu carbunkulus 'oglīte'. (šķirklī karbunkuls)
- No latīņu carbo (carbonis) 'ogle'. (šķirklī karbons)
- No grieķu kardamōmon. (šķirklī kardamons)
- No angļu cardigan, kam pamatā lorda Kārdigana (Earl of Cardigan, 1797–1868) vārds (ieviesis šādu jaku Krimas kara laikā). (šķirklī kardigans)
- No grieķu kardia 'sirds' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kardiogrāfs)
- No grieķu kardia 'sirds' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī kardiogramma)
- No grieķu kardia 'sirds' un logos 'mācība'. (šķirklī kardioloģija)
- No grieķu karyatides 'Kārijas (vietvārds) jaunavas'. (šķirklī kariatīde)
- No angļu curry, kam pamatā tamilu valodas vārds. (šķirklī karijs)
- No grieķu kardia 'sirds' un sklēros 'ciets, stingrs'. (šķirklī kardioskleroze)
- Aizguvums no lietuviešu kareivis – J. Alunāna ieteikts vārds (1860). (šķirklī kareivis)
- No itāliešu carnevale, kam pamatā latīņu carnem levare 'atņemt gaļu'. (šķirklī karnevāls)
- No vācu Karnies, kam pamatā grieķu korōnis 'noslēgums'. (šķirklī karnīze)
- Z. Skujiņa ieteikts jaunvārds (ieviesies 20. gs. 70.–80. gados). (šķirklī karsējs)
- Sens aizguvums (pirms 13. gs.) no senkrievu хоругы. (šķirklī karogs)
- No franču monsieur 'mans kungs'. (šķirklī mesjē)
- No angļu carting (cart 'ratiņi, mikroautomobilis'). (šķirklī kartings)
- No angļu cart 'ratiņi, mikroautomobilis' un grieķu dromos 'skrejceļš'. (šķirklī kartodroms)
- No franču cartographie. (šķirklī kartogrāfija)
- No vācu Kartothek (Karte un grieķu thēkē 'glabātava'). (šķirklī kartotēka)
- No angļu cartridge. (šķirklī kārtridžs)
- No angļu kart (saīsinājums no go-kart). (šķirklī karts)
- Aizguvums no viduslejasvācu karūsse. (šķirklī karūsa)
- Aizguvums (18. gs.) no vācu Kartoffel. (šķirklī kartupelis)
- LZA Terminoloģijas komisijas ieteiktais jaunvārds (anglicisma kārtridžs vietā). (šķirklī kasetne)
- No grieķu kassiteros 'alva'. (šķirklī kasiterīts)
- No grieķu katalēpsis 'saķeršana, sagrābšana'. (šķirklī katalepsija)
- No grieķu meteōrismos 'pacelšanās, piepūšanās'. (šķirklī meteorisms)
- No portugāļu casta 'ģints, paaudze', kam pamatā latīņu castus 'tīrs'. (šķirklī kasta)
- No franču casse-tête (casser 'salauzt' un tête 'galva'). (šķirklī kastete)
- No angļu casting 'mešana'. (šķirklī kastings)
- No franču cachalot (portugāļu cachola 'galva'). (šķirklī kašalots)
- No grieķu katabolē 'sagraušana'. (šķirklī katabolisms)
- No franču catafalque, itāļu catafalco, kam pamatā latīņu catasta 'paaugstinājums' un fala 'augsts paaugstinājums'. (šķirklī katafalks)
- No grieķu kataklysmos 'applūšana, plūdi'. (šķirklī kataklizma)
- No vācu Katalysator, kam pamatā grieķu katalysis un latīņu izskaņa -ator (apzīmē darbības veicēju). (šķirklī katalizators)
- No grieķu katalysis 'sagraušana'. (šķirklī katalīze)
- No grieķu katalogos 'saraksts'. (šķirklī katalogs)
- No angļu catamaran, kam pamatā tamilu kattumaram 'saistīti baļķi'. (šķirklī katamarāns)
- No grieķu katarrhaktēs 'ūdenskritums'. (šķirklī katarakta)
- No krievu каторга, kam pamatā jaungrieķu katergon 'galēra'. (šķirklī katorga)
- No franču catarrhe, kam pamatā grieķu katarrhous 'tecēšana, sūce'. (šķirklī katars)
- No grieķu katharsis 'attīrīšana, šķīstīšana'. (šķirklī katarse)
- No grieķu kathedra 'krēsls, sols'. (šķirklī katedra)
- No vācu Kategorie, kam pamatā grieķu katēgoria 'izteikums; kategorija'. (šķirklī kategorija)
- No latīņu catechismus, grieķu katēchēsis 'pamācība' (katēchein 'mācīt'). (šķirklī katehisms)
- No grieķu kathetos 'svērtenis'. (šķirklī katete)
- No grieķu kathetēr 'zonde'. (šķirklī katetrs)
- No angļu cation, kam pamatā grieķu kata 'lejup' un iōn 'ejošs'. (šķirklī katjons)
- No angļu catode, kam pamatā grieķu kata 'lejup' un hodos 'ceļš'. (šķirklī katods)
- No latīņu mycelium (grieķu mykēs 'sēne'). (šķirklī micēlijs)
- No grieķu katholikos 'vispārējs'. (šķirklī katolicisms)
- No grieķu katholikos 'vispārējs'. (šķirklī katolikoss)
- No grieķu katatonos 'saspringts'. (šķirklī katatonija)
- No grieķu katēchētēs. (šķirklī katehēts)
- A. Kronvalda darinājums (19. gs. 70. gados) no darbības vārda kaut, aizstājot aizguvumu slaktiņš. (šķirklī kauja)
- No franču cavalerie, itāļu cavalleria, kam pamatā latīņu caballus 'zirgs'. (šķirklī kavalērija)
- No angļu cover version. (šķirklī kaverversija)
- Aizguvums no lībiešu valodas. (šķirklī kāzas)
- No vācu Kasuistik, kam pamatā latīņu casus 'gadījums'. (šķirklī kazuistika)
- No latīņu casus 'gadījums'. (šķirklī kāzuss)
- No mongoļu kefīr. (šķirklī kefīrs)
- No vācu Keks, angļu cake 'cepums, kūka'. (šķirklī kēkss)
- No angļu camping. (šķirklī kempings)
- No grieķu kentauros. (šķirklī kentaurs)
- No grieķu keramos 'māls'. (šķirklī keramzīts)
- No angļu keratin, kam pamatā grieķu keras (keratos) 'rags'. (šķirklī keratīns)
- No latīņu casualis (casus 'gadījums'). (šķirklī kazuāls)
- No angļu carrying. (šķirklī kerings)
- No angļu curling. (šķirklī kērlings)
- No angļu kame. (šķirklī kēms)
- No grieķu keras (keratos) 'rags'. (šķirklī keratīts)
- No grieķu keras (keratos) 'rags'. (šķirklī keratoze)
- No angļu cashew, portugāļu caju, kam pamatā tupi indiāņu acajú 'rieksts, kas rada pats sevi'. (šķirklī kešjukoks)
- No tibetiešu kyang. (šķirklī kiangs)
- No angļu cybernetics, kam pamatā grieķu kybernētēs 'stūresvīrs, vadītājs'. (šķirklī kibernētika)
- No angļu cyborg, abreviatūra no cyb(er-) un org(anism). (šķirklī kiborgs)
- No angļu kick-boxing (to kick 'spert', boxing 'bokss'). (šķirklī kikbokss)
- No angļu kick-starter. (šķirklī kikstarteris)
- No angļu killer (to kill 'nogalināt'). (šķirklī killers)
- No franču kilo, kam pamatā grieķu chilioi 'tūkstoš'. (šķirklī kilo-)
- No angļu kilt. (šķirklī kilti)
- No itāļu Chianti, attiecīgā vietvārda Toskānā. (šķirklī kjanti)
- No grieķu kinēma (kinēmatos) 'kustība'. (šķirklī kinemātika)
- No franču cinematographie, kam pamatā grieķu kinēma, kinēmatos 'kustība' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kinematogrāfija)
- No franču cinematographe, kam pamatā grieķu kinēma, kinēmatos 'kustība' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kinematogrāfs)
- No grieķu kinēsis 'kustība' un skopein 'skatīties'. (šķirklī kineskops)
- No angļu catgut. (šķirklī ketguts)
- No grieķu kyphōsis 'izliekums'. (šķirklī kifoze)
- No grieķu kinētikos 'ar kustību saistīts'. (šķirklī kinētika)
- No grieķu kinēsis 'kustība'. (šķirklī kinēzika)
- No grieķu kynikoi 'sunim līdzīgs'. (šķirklī kiniķi)
- No grieķu kyōn, kynos 'suns' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī kinoloģija)
- No grieķu kinēsis 'kustība'. (šķirklī kinetoze)
- No grieķu kithara. (šķirklī kitāra)
- No angļu kiwi, kam pamatā maoru valodas vārds. (šķirklī kivi)
- No grieķu mystērion, mystēria 'noslēpums'. (šķirklī mistērija)
- No angļu clan, ķeltu clann. (šķirklī klans)
- No franču clarinette, itāļu clarinetto (claro 'gaiši skanošs'). (šķirklī klarnete)
- No grieķu mithos 'vārds, nostāsts, teika'. (šķirklī mīts)
- No franču classicisme, kam pamatā latīņu classicus 'parauga, pirmšķirīgs'. (šķirklī klasicisms)
- No franču classification, kam pamatā latīņu clasis 'grupa; klase' un facere 'darīt; taisīt'. (šķirklī klasifikācija)
- No latīņu classicus 'uz Romas pilsoņu augstāko kārtu attiecīgs; parauga, pirmšķirīgs'. (šķirklī klasika)
- No angļu cluster 'puduris; pulciņš'. (šķirklī klasteris)
- Vārdu ieviesa laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1873. g.) agrākā apzīmējuma klātbūšana vietā. (šķirklī klātbūtne)
- Apvidvārdu klātiene 20. gs. 30. gados J. Endzelīns ieteicis salikteņa klātbūtne aizstāšanai. 40. gados to sāka attiecināt uz mācību veidu. (šķirklī klātiene)
- No angļu clown ('zemnieks, lempis, muļķis' senajā angļu teātrī, kam pamatā latīņu colonus 'zemnieks, kalps'). (šķirklī klauns)
- No latīņu claustrum 'glabātava; slēgta vieta' un fobija (grieķu phobos 'bailes'). (šķirklī klaustrofobija)
- No latīņu clausula 'noslēgums'. (šķirklī klauzula)
- No vācu Klaviatur, kam pamatā latīņu clavis 'atslēga'. (šķirklī klaviatūra)
- 19. gs. beigu jaunvārds, agrāk lietots ar nozīmi 'klausītājs'. (šķirklī klaušinieks)
- No latīņu clavichordium (latīņu clavis 'atslēga' un grieķu chordē 'stīga'). (šķirklī klavihords)
- No grieķu monas (monados) 'vienība, nedalāmais'. (šķirklī monāde)
- No grieķu kleistos 'ieslēgts' un gamos 'laulība'. (šķirklī kleistogāmija)
- No šā auga latīniskā nosaukuma Clematis. (šķirklī klematis)
- Latviešu valodnieku jaunvārds, kas darināts, lai aizstātu anglicismu laptops (laptop). (šķirklī klēpjdators)
- No grieķu kleptein 'zagt' un mānija. (šķirklī kleptomānija)
- No latīņu clericus, grieķu klērikos 'ar garīdzniecību saistīts'. (šķirklī klēriķis)
- No angļu clerk, franču clerc, kam pamatā latīņu clericus. (šķirklī klerks)
- No latīņu clerus, grieķu klēros 'loze' (kristīgos garīdzniekus sākotnēji izraudzījās ar lozēšanu). (šķirklī klērs)
- No grieķu klimax 'kāpnes'. (šķirklī klimakss)
- No grieķu klima, klimatos 'slīpums'. Senie grieķi ar to domāja slīpumu, kādā uz Zemes virsmas krīt Saules stari. (šķirklī klimats)
- Aizguvums no baltvācu klümpe, klimpe 'pika, kunkulis, klimpa', kas ieviests latviešu valodā 19. gs. (šķirklī klimpa)
- No angļu clinch. (šķirklī klinčs)
- No franču clinique, kam pamatā grieķu klinikē (technē) 'guļoša slimnieka kopšana, ārstēšana'. (šķirklī klīnika)
- No vācu Klinker, angļu clinker. (šķirklī klinkers)
- No latīņu clinicus, grieķu klinikos, kam pamatā grieķu klinē 'gulta'. (šķirklī klīnisks)
- No vācu Klinger. (šķirklī kliņģeris)
- No angļu clipper. (šķirklī kliperis)
- No angļu clip 'izgriezums'. (šķirklī klips)
- No angļu clip 'saspraude'. (šķirklī klipsis)
- No latīņu clitoris, grieķu kleitoris. (šķirklī klitors)
- No grieķu klysma 'skalošana'. (šķirklī klizma)
- No angļu to clone, kam pamatā grieķu klōn 'zars, dzinums'. (šķirklī klonēt)
- No angļu clone, kam pamatā grieķu klōn 'zars, dzinums'. (šķirklī klons)
- No vācu Kloster, kam pamatā latīņu claustrum 'slēgta telpa' vai clōstrum 'atslēga'. (šķirklī klosteris)
- No angļu club. (šķirklī klubs)
- No lībiešu moizə vai igauņu mõis. (šķirklī muiža)
- No viduslejasvācu knagge. (šķirklī knaģis)
- No latīņu com, cum 'ar, kopā, kopīgi'. (šķirklī ko-)
- No latīņu coagulatio 'sarecēšana, sacietēšana'. (šķirklī koagulācija)
- No franču coagulant. (šķirklī koagulants)
- No vācu kneifen 'kniebt' un Stange 'stienis'. (šķirklī knīpstangas)
- No angļu koala. (šķirklī koala)
- No vācu Kobalt, Kobold 'raktuvju gars'. (šķirklī kobalts)
- No portugāļu cobra. (šķirklī kobra)
- No latīņu codex (codicis) 'koka plāksnīte rakstīšanai; grāmata'. (šķirklī kodekss)
- No franču coder, angļu to code. (šķirklī kodēt)
- No angļu Coca-Cola (tirdzniecības nosaukums). (šķirklī kokakola)
- No franču cocarde (coq 'gailis'). (šķirklī kokarde)
- No latīņu codex (codicis) 'grāmata' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī kodoskops)
- No grieķu kokkos 'grauds'. (šķirklī koki)
- No vācu Koks, angļu coke. (šķirklī kokss)
- No angļu cocktail 'gaiļa aste'. (šķirklī kokteilis)
- No franču collage\ne, kam pamatā grieķu kolla 'līme' un genos 'ģints'. (šķirklī kolagēns)
- No franču collage 'uzlīmēšana'. (šķirklī kolāža)
- No angļu college. (šķirklī koledža)
- No latīņu collega. (šķirklī kolēga)
- No latīņu collegium. (šķirklī kolēģija)
- No grieķu kolla 'līme' un genes 'radies'. (šķirklī kolagenozes)
- No vācu kollegial, kam pamatā latīņu vārds. (šķirklī koleģiāls)
- No latīņu collega. (šķirklī kolēģis)
- No franču collectionner, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kolekcionēt)
- No franču collectionneur, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kolekcionārs)
- No grieķu kōlikē (nosos) 'zarnu slimība, sāpes zarnās'. (šķirklī kolikas)
- No grieķu kolon 'resnā zarna'. (šķirklī kolīts)
- No angļu collie (dog) 'derīgs suns', kam pamatā ķeltu vārds. (šķirklī kollijs)
- No vācu Kollodium, kam pamatā grieķu kollōdēs 'lipīgs'. (šķirklī kolodijs)
- No latīņu colophonia, kam pamatā grieķu Kolophōnia (rhētinē) 'Kolofonijas sveķi' (pēc grieķu pilsētas Kolofānas nosaukuma). (šķirklī kolofonijs)
- No angļu colonial, franču colonial, kam pamatā latīņu colonia 'apmetne'. (šķirklī koloniāls)
- No angļu colonist, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kolonists)
- No vācu Kolloid, kam pamatā grieķu kolla 'līme' un eidos 'veids'. (šķirklī koloīdi)
- No grieķu kolossos 'liela statuja'. (šķirklī koloss)
- No franču colportage. (šķirklī kolportāža)
- No grieķu kōlon 'loceklis, teikuma daļa'. (šķirklī kols)
- No šā ieroča izgudrotāja S. Kolta (Colt) vārda. (šķirklī kolts)
- No grieķu kōma 'dziļš miegs'. (šķirklī koma)
- No franču commander, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī komandēt)
- No vācu kommanditgesellschaft, franču société en commandite 'biedrība, kuras pamatā ir uzticība'. (šķirklī komanditsabiedrība)
- No grieķu komma (kommatos) 'cirtiens, sitiens; iecirsta zīme'. (šķirklī komats)
- No angļu combine (harvester). (šķirklī kombains)
- No latīņu comoedia, grieķu kōmōidia (kōmos 'jautra drūzma, dzīres' un ōidē 'dziesma'). (šķirklī komēdija)
- No grieķu komētēs (astēr) 'astaina zvaigzne'. (šķirklī komēta)
- No angļu comfort. (šķirklī komforts)
- No angļu comics (comic strips 'komiskās strēmeles'). (šķirklī komikss)
- No angļu comfortable. (šķirklī komfortabls)
- No latīņu comicus, grieķu kōmikos. (šķirklī komiķis)
- No angļu committee, kam pamatā latīņu committere 'nodot rīcībā, uzticēt'. (šķirklī komiteja)
- No latīņu comicus, grieķu kōmikos 'jautrs, smieklīgs' (kōmos 'jautrs gājiens maskās Dionīsa svētkos'). (šķirklī komisks)
- No angļu commodore. (šķirklī komodors)
- No angļu compact disk. (šķirklī kompaktdisks)
- No franču compagnie. (šķirklī kompānija)
- No vācu Kompetenz, kam pamatā latīņu competentia 'sagadīšanās; atbilstība'. (šķirklī kompetence)
- No angļu computerization. (šķirklī kompjuterizācija)
- No angļu computer, kam pamatā latīņu computare 'skaitīt, rēķināt'. (šķirklī kompjūters)
- No latīņu competens (competentis) 'pienācīgs, spējīgs'. (šķirklī kompetents)
- No latīņu completus 'pilnīgi'. (šķirklī komplekts)
- No franču compagnon. (šķirklī kompanjons)
- No angļu composite. (šķirklī kompozīts)
- No franču commune 'kopiena', kam pamatā latīņu communis 'kopīgs'. (šķirklī komūna)
- No angļu communicate, kam pamatā latīņu communicare 'sarunāties, dalīties domās'. (šķirklī komunicēt)
- No latīņu communio, communis 'kopīgs'. (šķirklī komūnija)
- No latīņu communis 'kopīgs'. (šķirklī komunisms)
- No angļu concern. (šķirklī koncerns)
- No angļu conditioner. (šķirklī kondicionieris)
- No vācu Konditor, kam pamatā latīņu condire 'pielikt garšvielas, ievārīt'. (šķirklī konditors)
- No latīņu con 'ar, kopā' un dominatus 'kundzība; kopīga valdīšana'. (šķirklī kondomināts)
- No angļu condom. (šķirklī kondoms)
- No angļu confidential, franču confidentiel, kam pamatā latīņu confidentia 'uzticība'. (šķirklī konfidenciāls)
- No vācu Konfekt, itāļu confetto, kam pamatā latīņu conficere 'pagatavot'. (šķirklī konfekte)
- No angļu confidentiality. (šķirklī konfidencialitāte)
- No latīņu configuratio 'līdzīgs, vienāds veidojums'. (šķirklī konfigurācija)
- No angļu conformism, kam pamatā latīņu conformis 'līdzīgs, atbilstošs'. (šķirklī konformisms)
- No spāņu conga, kam pamatā Āfrikas valsts Kongo nosaukums. (šķirklī konga)
- No latīņu conglomeratio 'savelšana pikā'. (šķirklī konglomerācija)
- No latīņu conglomeratus 'savelts, sablīvēts'. (šķirklī konglomerāts)
- No grieķu kondylos 'izaugums'. (šķirklī kondiloma)
- No angļu conductivity 'elektrovadītspēja'. (šķirklī konduktivitāte)
- No latīņu congregatio 'apvienība; biedrošanās, biedriskums'. (šķirklī kongregācija)
- No latīņu congressus 'satikšanās, sapulce'. (šķirklī kongress)
- No latīņu congruentia 'saskaņa, atbilstība'. (šķirklī kongruence)
- No franču cognac, kam pamatā Francijas pilsētas Konjakas nosaukums, kuras apkārtnē šis dzēriens sākotnēji tika gatavots. (šķirklī konjaks)
- No latīņu conjugare 'saistīt, savienot'. (šķirklī konjugēt)
- No spāņu negro, kam pamatā latīņu niger 'melns'. (šķirklī nēģeri)
- No vācu Konjunktur, kam pamatā latīņu conjungere 'savienot, saistīt'. (šķirklī konjunktūra)
- No angļu congressman. (šķirklī kongresmenis)
- No latīņu congruens (congruentis) 'saskanīgs'. (šķirklī kongruents)
- No latīņu con 'ar, kopā' un genius 'gars'. (šķirklī konģeniāls)
- No latīņu concordatum (concordare 'būt vienprātīgiem, saskanēt'). (šķirklī konkordāts)
- No latīņu concubina (concubare 'gulēt klāt'). (šķirklī konkubīne)
- No latīņu concrementum 'saaugums'. (šķirklī konkrementi)
- No angļu, franču connotation, kam pamatā viduslaiku latīņu connotare 'papildus apzīmēt'. (šķirklī konotācija)
- No latīņu conservatio 'saglabāšana'. (šķirklī konservācija)
- No latīņu conservans (conservantis) 'tāds, kas saglabā'. (šķirklī konservants)
- No latīņu conservativus 'tāds, kas saglabā'. (šķirklī konservatīvs)
- No latīņu conservare 'glabāt, sargāt'. (šķirklī konservēt)
- No franču conserves, kam pamatā latīņu conservare 'saglabāt'. (šķirklī konservi)
- No angļu constantan, constant 'nemainīgs, konstants'. (šķirklī konstantāns)
- No latīņu constans (constanis) 'pastāvīgs, nemainīgs'. (šķirklī konstante)
- No angļu constable, franču connetable, kas cēlies no latīņu comes stabulis 'kūts, staļļa pārzinis'. (šķirklī konstebls)
- No latīņu constellatio 'zvaigžņu stāvoklis'. (šķirklī konstelācija)
- No latīņu consequens 'secīgs'. (šķirklī konsekvents)
- No angļu consummation, kam pamtā latīņu consumere 'izlietot'. (šķirklī konsumācija)
- No angļu container ship. (šķirklī konteinerkuģis)
- No angļu container. (šķirklī konteiners)
- No latīņu contingens (contingentis) 'pienācīgā daļa'. (šķirklī kontingents)
- No itāļu contrabbando, kam pamatā latīņu contra bandum 'pretēji aizliegumam'. (šķirklī kontrabanda)
- No latīņu contraceptio (contra 'pret' un conceptio 'olšūnas apaugļošanās'). (šķirklī kontracepcija)
- No vācu kontrazeptiv, angļu contraceptive, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī kontraceptīvs)
- No angļu country dance 'lauku deja'. (šķirklī kontradanss)
- No itāļu contrafagotto. (šķirklī kontrafagots)
- No latīņu contrahens (contrahentis) 'līgumslēdzēja puse'. (šķirklī kontrahents)
- No latīņu conventionalis 'atbilstošs līgumam, noteikumiem'. (šķirklī konvencionāls)
- No latīņu conus, grieķu kōnos. (šķirklī konuss)
- No latīņu convectio 'sanešana, piegāde'. (šķirklī konvekcija)
- No latīņu conventio 'vienošanās, līgums'. (šķirklī konvencija)
- No latīņu convergere 'savstarpēji tuvoties, tiekties'. (šķirklī konverģence)
- No latīņu conversio (convertere 'pārvērst, apgriezt'). (šķirklī konversija)
- No angļu converter, kam pamatā latīņu convertere 'pārvērst, mainīt'. (šķirklī konverters)
- No angļu conveyer (to convey 'pārvadāt'). (šķirklī konveijers)
- No portugāļu copra, kam pamatā malajiešu koppara 'kokosrieksts'. (šķirklī kopra)
- No grieķu neos 'jauns' un logos 'vārds'. (šķirklī neoloģisms)
- No franču Copte, arābu al-qobt, al-qibt, kam pamatā grieķu Aigyptios 'ēģiptietis'. (šķirklī kopti)
- No latīņu choralis (grieķu choros 'koris'). (šķirklī korālis)
- No vācu Koralle, kam pamatā grieķu korallion. (šķirklī koraļļi)
- No latīņu corrigere 'izlabot'. (šķirklī koriģēt)
- No grieķu choros. (šķirklī koris)
- No itāļu cornetto 'radziņš', kam pamatā latīņu cornu 'rags'. (šķirklī kornete)
- No latīņu corrodere 'sagrauzt'. (šķirklī korodēt)
- No latīņu corona 'vainags'. (šķirklī korona)
- No angļu coroner. (šķirklī koroners)
- No latīņu corrosio 'saēšana, sagraušana'. (šķirklī korozija)
- No latīņu koronarius 'vainaga'. (šķirklī koronārs)
- No itāļu corso 'skrējiens, gājiens'. (šķirklī korso)
- No franču cortège 'kortešs, svinīgs gājiens, virkne'. (šķirklī kortežs)
- No angļu (tennis) court. (šķirklī korts)
- No franču cosmétique, kam pamatā grieķu kosmētikē (technē) 'izrotāšanas māksla'. (šķirklī kosmētika)
- No franču cosmétique un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī kosmetoloģija)
- No kosmoss un grieķu dromos 'skrejceļš'. (šķirklī kosmodroms)
- No grieķu kosmogonia 'pasaules izcelšanās'. (šķirklī kosmogonija)
- No franču cosmographie, kam pamatā grieķu kosmographia. (šķirklī kosmogrāfija)
- No grieķu kosmologia. (šķirklī kosmoloģija)
- No kosmoss un grieķu nautikē 'kuģu vadīšana'. (šķirklī kosmonautika)
- No grieķu kosmopolitēs 'pasaules pilsonis'. (šķirklī kosmopolīts)
- No grieķu kosmos 'kārtība; Visums, pasaule'. (šķirklī kosmoss)
- No angļu cottage. (šķirklī kotedža)
- No grieķu kosmikos 'Visuma; pasaules'. (šķirklī kosmisks)
- No latīņu cothurnus, grieķu kothornos. (šķirklī koturnas)
- No angļu cowboy (cow 'govs' un boy 'puisis'). (šķirklī kovbojs)
- No vācu Kragen. (šķirklī krāga)
- No holandiešu kraan vai augšvācu krane (Kranich 'dzērve'). (šķirklī krāns)
- No grieķu kratēr 'trauks vīna sajaukšanai ar ūdeni'. (šķirklī krāteris)
- No angļu crawl. (šķirklī krauls)
- No vācu Kreativität, angļu creativity, kam pamatā latīņu creatio 'radīšana'. (šķirklī kreativitāte)
- No angļu crazy 'ārprātīgs, jucis'. (šķirklī kreizene)
- No vācu kräftig. (šķirklī kreftīgs)
- No angļu cracking, to crack 'sašķelt'. (šķirklī krekings)
- No franču créosote, kam pamatā grieķu creas 'miesa' un sōtēr 'saglabātājs'. (šķirklī kreozots)
- No vācu kräftig 'stiprs'. (šķirklī kreptīgs)
- No franču crêpe, kam pamatā latīņu crispus 'cirtains, sprogains'. (šķirklī kreps)
- No šā valdnieka Krēza (grieķu Kroisos) vārda. (šķirklī Krēzs)
- No angļu cricket. (šķirklī krikets)
- No latīņu criminalis 'ar noziegumu saistīts'. (šķirklī krimināl-)
- No vācu Kriminalist, kam pamatā latīņu criminalis 'ar noziegumu saistīts'. (šķirklī kriminālists)
- Saīsinājums no (n)eidentificēts (l)idojošais (o)bjekts, kas tulkots no angļu Unidentified Flying Object (UFO). (šķirklī NLO)
- No angļu crimplene. (šķirklī krimplēns)
- No franču crinoline (crin 'zirgu astri'). (šķirklī krinolīns)
- No grieķu kryos 'aukstums, sals' un genos 'dzimšana, izcelšanās'. (šķirklī kriogēns)
- No grieķu kryos 'aukstums, sals' un latīņu chirurgia, grieķu cheirourgia. (šķirklī krioķirurģija)
- Poļu zinātnieka A. Dobrovolska 1923. gadā ieviests termins, kam pamatā grieķu kryos 'aukstums, sals' un sphaira 'lode'. (šķirklī kriosfēra)
- No grieķu kryos 'aukstums, sals' un statos 'stāvošs'. (šķirklī kriostats)
- No grieķu kryos 'aukstums, sals' un therapeia 'rūpes, kopšana, ārstēšana'. (šķirklī krioterapija)
- No latīņu crypta, grieķu kryptē 'segta eja'. (šķirklī kripta)
- No grieķu kryptos 'slepens, apslēpts' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kriptogrāfija)
- No grieķu kryptos 'slepens, apslēpts' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī kriptogramma)
- No grieķu kryptos 'slepens, apslēpts' (kryptein 'apslēpt'). (šķirklī kriptons)
- No grieķu krystallos 'ledus, kalnu kristāli' un latīņu physica, grieķu physika 'dabas lietas'. (šķirklī kristālfizika)
- No grieķu krystallos 'ledus; kalnu kristāli' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kristalogrāfija)
- No grieķu krystallos 'ledus, kalnu kristāli' un grieķu optikē (technē) 'redzēšanas (māksla)'. (šķirklī kristāloptika)
- No grieķu krystallos 'ledus; kalnu kristāli'. (šķirklī kristāls)
- No grieķu christianos 'kristietis, Kristus piekritējs'. (šķirklī kristiānisms)
- No grieķu christianos 'kristietis, Kristus piekritējs'. (šķirklī kristietība)
- No latīņu Christus, grieķu christos 'svaidītais'. (šķirklī Kristus)
- No grieķu kritērion. (šķirklī kritērijs)
- No vācu Kritizismus, kam pamatā latīņu critica, grieķu kritikē 'māksla spriest, vērtēt'. (šķirklī kriticisms)
- No grieķu christianos 'kristietis, Kristus piekritējs'. (šķirklī kristietis)
- No latīņu chrysanthemum, grieķu chrysanthemon 'zelta puķe'. (šķirklī krizantēma)
- No vācu Krise, kam pamatā grieķu krisis 'lēmums, spriedums; izšķirošs iznākums'. (šķirklī krīze)
- No angļu croquet, franču crochet 'āķis, kāsis'. (šķirklī krokets)
- No grieķu kritikos 'kritisks vērtējums'. (šķirklī kritiķis)
- No vācu kritisch, kam pamatā grieķu kritikos 'ar izšķirīgu vērtējumu saistīts'. (šķirklī kritisks)
- No vācu kritisch, kam pamatā grieķu kritikos. (šķirklī kritisks)
- No lejasvācu krone, kam pamatā latīņu corona 'vainags', grieķu korōnos 'līks, lokveida'. (šķirklī kronis)
- No krievu кронштеин, vācu Kragstein. (šķirklī kronšteins)
- No angļu cross, kas ir saīsinājums no country race 'sacensība šķēršļotā apvidū'. (šķirklī kross)
- No angļu cruise. (šķirklī kruīzs)
- Žargonvārds "kruts" latviešu valodā ienācis 20. gs. 90. gados no krievu крутой ar nozīmi 'izcils, dārgs, augstākās kategorijas dzīvesveidam atbilstošs'. (šķirklī kruts)
- No grieķu xenos 'svešs' un phobos 'bailes'. (šķirklī ksenofobija)
- Angļu xenon, kam pamatā grieķu xenos 'svešs' (pirmo reizi atrasts kā piemaisījums kriptonam). (šķirklī ksenons)
- No grieķu xēros 'sauss' un phyton 'augs'. (šķirklī kserofīts)
- No angļu xerography, kam pamatā grieķu xēros 'sauss' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kserogrāfija)
- No angļu Xerox (tirdzniecības nosaukums), kam pamatā grieķu xēros 'sauss'. (šķirklī kserokss)
- No grieķu xylon 'koks'. (šķirklī ksilīts)
- No grieķu xylon '(nozāģēts) koks' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī ksilofons)
- No grieķu xylon '(nozāģēts) koks' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī ksilogrāfija)
- No vācu Kubatur, kam pamatā latīņu cubus, grieķu kýbos. (šķirklī kubatūra)
- No krievu кубик, kam pamatā latīņu cubicus, grieķu kýbos. (šķirklī kubiks)
- No latīņu cubus, grieķu kybos. (šķirklī kubs)
- Aizguvums no vācu Kutscher (Kutsche 'rati cilvēku pārvadāšanai'). (šķirklī kučieris)
- Vārds kūdra no izloksnēm literārajā valodā ieviesies tikai 20. gs. sākumā (K. Karulis). (šķirklī kūdra)
- No franču cougouar. (šķirklī kuguārs)
- Aizguvums no ģermāņu valodām, iespējams, viduslejasvācu kogge. (šķirklī kuģis)
- No Kukersas (tagad Kukruzes) ciema nosaukuma Igaunijā. (šķirklī kukersīts)
- No angļu Ku Klux Klan, kam pamatā grieķu kýklos 'aplis' un clan 'klans'. (šķirklī kukluksklans)
- 17. gs. avoti rāda, ka sākotnēji kukulis bija apaļas formas maize pretstatā klaipam. 18. gs. vidū vārds kukulis ieguva jaunu nozīmi 'ciemos nesama dāvana'. No šās nozīmes vēlāk izveidojās trešā nozīme 'dāvana amatvīra ietekmēšanai'. (K. Karulis). (šķirklī kukulis)
- No angļu cool. (šķirklī kūlīgs)
- Pēc franču fiziķa Šarla Ogistēna Kulona (Coulomb) vārda. (šķirklī kulons)
- No igauņu kolde. (šķirklī kulda)
- No latīņu cultus 'kopšana; godāšana, cienīšana'. (šķirklī kults)
- No krievu культурология, kam pamatā kultūra un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī kulturoloģija)
- No vācu Kulturträger 'kultūras nesējs'. (šķirklī kultūrtrēģerisms)
- Sens aizguvums (pirms 13. gs.) – no senkrievu кумъ (krievu кум). (šķirklī kūms)
- No franču coupage 'griešana'. (šķirklī kupāža)
- No franču coupe (couper 'nogriezt'). (šķirklī kupeja)
- No franču couper 'nogriezt'. (šķirklī kupēt)
- No franču coupure, couper 'griezt, nogriezt'. (šķirklī kupīra)
- No franču coupon 'atgriezums'. (šķirklī kupons)
- No latīņu curator 'aizgādnis'. (šķirklī kurators)
- No franču courtage. (šķirklī kurtāža)
- No angļu curcuma, kam pamatā arābu kurkum. (šķirklī kurkuma)
- No krievu курсограф, kam pamatā latīņu cursus 'virziens' un grieķu graphein 'rakstīts'. (šķirklī kursogrāfs)
- No angļu cursor, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī kursors)
- No franču couchette 'gultiņa'. (šķirklī kušete)
- No angļu cutter. (šķirklī kuteris)
- No itāļu quadriennale, kam pamatā latīņu quadriennis 'četrgadīgs'. (šķirklī kvadriennāle)
- No latīņu quattuor 'četri' un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī kvadrofonija)
- No angļu quart, kam pamatā latīņu quarta (pars) 'ceturtā (daļa)'. (šķirklī kvarta)
- No vācu Quartal, kam pamatā viduslaiku latīņu quartale (anni) '(gada) ceturksnis'. (šķirklī kvartāls)
- No itāliešu quattrocento 'četri simti' (1400. gadā sākas 15. gadsimts). (šķirklī kvatročento)
- No latīņu quasi 'it kā, gandrīz'. (šķirklī kvazi-)
- No angļu quorum, kam pamatā latīņu quorum. (šķirklī kvorums)
- No franču quintessence, kam pamatā viduslaiku latīņu quinta essentia 'piektā būtība' (antīkajā filozofijā piektais elements bija ēters – blakus četriem zemes elementiem – ūdenim, zemei, ugunij, gaisam). (šķirklī kvintesence)
- No vācu Quittung. (šķirklī kvīts)
- No angļu quickstep 'ātrais solis'. (šķirklī kviksteps)
- No vācu Kegel. (šķirklī ķegļi)
- No latīņu celtae, grieķu Keltoi. (šķirklī ķelti)
- No vācu Ketzer, kam pamatā latīņu Cathari (katari - kristiešu sekta; grieķu katharos 'tīrs'). (šķirklī ķeceris)
- No viduslejasvācu konink, vācu König 'karalis, ķēniņš'. (šķirklī ķēniņš)
- No viduslejasvācu köster, kam pamatā viduslaiku latīņu custor 'baznīcas mantas sargs'. (šķirklī ķesteris)
- No vācu Chemikalien, kam pamatā attiecīgais grieķu valodas vārds. (šķirklī ķimikālijas)
- No vācu Chirurg, kam pamatā latīņu chirurgus. (šķirklī ķirurgs)
- No grieķu labyrinthos. (šķirklī labirints)
- No grieķu ladanon. (šķirklī ladans)
- No itāļu lagūna, kam pamatā latīņu lacus 'ezers'. (šķirklī lagūna)
- No angļu log. (šķirklī laga)
- J. Endzelīna jaunvārds, kas lietojams aizguvuma vinnests (viduslejasvācu winst) vietā. (šķirklī laimests)
- Apvidvārdu laimēt daiļliteratūrā 20. gs. 20. gados ieviesis J. Janševskis. J. Endzelīns ieteica šo vārdu lietot aizguvuma vinnēt (viduslejasvācu winnen) vietā. (šķirklī laimēt)
- No angļu lime. (šķirklī laims)
- No angļu liner (line 'līnija'). (šķirklī laineris)
- No grieķu Lakōnikos (Lakōn 'spartietis'). (šķirklī lakonisks)
- No grieķu laos 'tauta'. (šķirklī lajs)
- No grieķu lakōnismos (lakōnizein 'izturēties kā spartietim'). (šķirklī lakonisms)
- No vācu Lakritze, kam pamatā latīņu liquiricia, grieķu glyhyrrhiza 'salda sakne'. (šķirklī lakrica)
- No tibetiešu blama 'augstākais'. (šķirklī lama)
- No portugāļu lambada. (šķirklī lambada)
- No angļu Lambeth Walk. (šķirklī lambetvoks)
- Pēc 19. gs. čehu ārsta V. Lambla (Vilem D. Lambl) vārda. (šķirklī lamblija)
- No zviedru landsting. (šķirklī landstings)
- No vācu Landtag (Land 'zeme' un Tag '(sapulces) diena'). (šķirklī landtāgs)
- No franču languette 'mēlīte'. (šķirklī langets)
- No franču langouste. (šķirklī langusts)
- No grieķu laparē 'vēders' un tomē 'griezums'. (šķirklī laparotomija)
- No vācu Landgraf. (šķirklī landgrāfs)
- No grieķu laparē 'vēders' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laparoskops)
- No latīņu lapidarius 'no akmens; akmensgriezējs'. (šķirklī lapidārs)
- No angļu laptop 'tas, kas atrodas uz ceļiem'. (šķirklī laptops)
- No grieķu larynx (laryngos) 'balsene'. (šķirklī laringīts)
- No grieķu larynx (laryngos) 'balsene' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laringoskopija)
- No latīņu la(n)terna, kam pamatā grieķu lamptēr 'gaismeklis, laterna' un lampein 'spīdēt'. (šķirklī laterna)
- Aizguvums no lībiešu valodas. (šķirklī laulāt)
- No latīņu laureatus 'ar lauru vainagu vainagots'. (šķirklī laureāts)
- No vācu Lawine, kam pamatā latīņu labina 'nogruvums'. (šķirklī lavīna)
- No itāļu lasagna. (šķirklī lazanja)
- No angļu abreviatūras laser (light amplification by stimulated emission of radiation – gaismas pastiprināšana ar inducēto starojumu). (šķirklī lāzers)
- No Grenlandes eskimosu nunatag. (šķirklī nunataks)
- No vācu Lezithin, kam pamatā grieķu lekithos 'olas dzeltenums'. (šķirklī lecitīns)
- No ungāru lecso. (šķirklī lečo)
- No angļu lady. (šķirklī lēdija)
- No vācu Levkoje, kam pamatā grieķu leukoion 'baltā vijolīte'. (šķirklī lefkoja)
- No latīņu legatio 'sūtniecība'. (šķirklī legācija)
- No franču légalisation, kam pamatā latīņu legalis 'likumīgs'. (šķirklī legalizācija)
- No franču légaliser, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī legalizēt)
- No latīņu legatus 'sūtnis' (legatum 'testamentārs novēlējums'). (šķirklī legāts)
- No latīņu legenda 'lasāmais' (legere 'lasīt'). (šķirklī leģenda)
- No latīņu legionarius. (šķirklī leģionārs)
- No latīņu legalis 'likumīgs'. (šķirklī legāls)
- No vācu Leibgarde, kur Leib 'miesa' un Garde 'gvarde'. (šķirklī leibgvarde)
- No vācu legieren 'sakausēt', kam pamatā latīņu ligare 'saistīt'. (šķirklī leģēt)
- No vācu Legislatur, franču législature, kam pamatā latīņu lex (ģen. legis) 'likums' un latura 'nešana'. (šķirklī leģislatūra)
- No latīņu legitimus 'likumīgs'. (šķirklī leģitimācija)
- No grieķu leukos 'balts'. (šķirklī leicīts)
- No latīņu leucaemia, kam pamatā grieķu leukos 'balts' un haima 'asins'. (šķirklī leikēmija)
- No grieķu leukos 'balts' un kystos 'šūna'. (šķirklī leikocīti)
- No grieķu émplastron '(ārstnieciskā nolūkā) uzziestais, uzsmērētais'. (šķirklī leikoplasts)
- No grieķu leukos 'balts'. (šķirklī leikoze)
- No vārda liliputs. Tulkojot pirmoreiz (1813. g.) Dž. Svifta romānu, angļu lilliput latviski atveidots šādi: lillputs – Lillputu zeme. Laika gaitā tas pārveidojies par Leiputru zeme, Leiputrija. (K. Karulis) (šķirklī leiputrija)
- No grieķu leukos 'balts' un penia 'nabadzība'. (šķirklī leikopēnija)
- No angļu lunch, sākotnēji 'kumoss, drupata'. (šķirklī lenčs)
- No vācu Lexik, kam pamatā grieķu lexikos 'ar vārdu saistīts' (lexis 'vārds, teiciens'). (šķirklī leksika)
- No grieķu lexikon 'vārdnīca' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī leksikogrāfija)
- No grieķu lexikos 'ar vārdu saistīts' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī leksikoloģija)
- No grieķu lexikon. (šķirklī leksikons)
- No norvēģu lemming. (šķirklī lemings)
- No angļu lend-lease, kur to lend 'aizdot' un to lease 'iznomāt'. (šķirklī lendlīze)
- No angļu landlord (land 'zeme' un lord 'kungs'). (šķirklī lendlords)
- No angļu Land Rover. (šķirklī lendrovers)
- No grieķu lēmma. (šķirklī lemma)
- Aizguvums no lietuviešu valodas vai apvidvārds, kuru A. Kronvalds ieteica lietot (gan formā leņķe) attiecīgā ģeometriskā jēdziena izteikšanai. (šķirklī leņķis)
- No grieķu leprā (lepros 'zvīņains'). (šķirklī lepra)
- No latīņu leprosus 'spitālīgs'. (šķirklī leprozorijs)
- No grieķu leptos 'viegls' un speira 'savijums'. (šķirklī leptospiroze)
- No grieķu vietvārda Lesbios, Lesbos – Lesbas sala Egejas jūrā. (šķirklī lesbisms)
- No krievu лезгинка (лезгин 'lezgīns'). (šķirklī lezginka)
- No franču libéralisme, kam pamatā latīņu liberalis 'brīvam raksturīgs, brīvs'. (šķirklī liberālisms)
- No itāļu libretto 'grāmatiņa'. (šķirklī librets)
- No latīņu Lyceum, grieķu Lykeion 'Likejs' (vieta Atēnu tuvumā pie Apollona tempļa, kur mācīja Aristotelis). (šķirklī licejs)
- No viduslaiku latīņu licentiatus 'apgādāts ar atļauju'. (šķirklī licenciāts)
- No latīņu liberalis 'brīvam raksturīgs, brīvs'. (šķirklī liberāls)
- No angļu opossum, kam pamatā indiāņu āpassūm. (šķirklī oposums)
- No grieķu optos 'redzams' un elektronika. (šķirklī optoelektronika)
- Atvasinājums no liekt. Mehānikas termina nozīmē fiksēts 1922. gada "Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā". (šķirklī liece)
- No lībiešu lìedig 'plūstošās smiltis'. Literārajā valodā ieviesies 20. gs. 30. gados. (šķirklī liedags)
- Atvasinājums no liegt. J. Alunāns šo vārdu ieteica literārajā valodā ar nozīmi 'aizliegta, saudzējama vieta mežā'. Mūsdienu nozīme – no 20. gs. 60. gadiem. (šķirklī liegums)
- No franču ligue, kam pamatā latīņu ligare 'sasiet'. (šķirklī līga)
- No latīņu lignum (ligni) 'koksne, koks'. (šķirklī lignīns)
- No itāliešu liga 'sakars'. (šķirklī līga)
- No vācu Lichenologie, kam pamatā grieķu leichēn 'ķērpis' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī lihenoloģija)
- No angļu lilliputian (pēc Dž. Svifta romāna "Gulivera ceļojumi" aprakstītās iedomātās zemes Liliputijas iedzīvotājiem – maziem cilvēciņiem). (šķirklī liliputs)
- No krievu лиман, kam pamatā grieķu limēn 'osta, jūras līcis'. (šķirklī limāns)
- No latīņu lympha 'skaidrs ūdens' un grieķu kytos 'šūna'. (šķirklī limfocīti)
- No angļu limit, kam pamatā latīņu limes (limitis) 'robeža'. (šķirklī limits)
- No angļu lynch (law) (pēc kapteiņa V. Linča, kas 18. gs. Virdžīnijas pavalstī vadīja šādu tiesu). (šķirklī linča)
- No franču linguistique, kam pamatā latīņu lingua 'valoda'. (šķirklī lingvistika)
- No franču linguiste, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī lingvists)
- No angļu line dance. (šķirklī līnijdeja)
- No latīņu linum 'audums' un crusta 'garoza'. (šķirklī linkrusts)
- No angļu link. (šķirklī links)
- No vācu Lipase, kam pamatā grieķu lipos 'tauki'. (šķirklī lipāzes)
- No franču lipide, kam pamatā grieķu lipos 'tauki'. (šķirklī lipīdi)
- No grieķu lipos 'tauki' un kystos 'šūna'. (šķirklī lipocīti)
- No grieķu lyra. (šķirklī lira)
- No grieķu lipos 'tauki'. (šķirklī lipoma)
- No grieķu lyrikos 'lirisks, liras pavadībā dziedāts'. (šķirklī lirika)
- No latīņu litania, grieķu litaneia 'lūgšana'. (šķirklī litānija)
- No grieķu lithos 'akmens' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī litografēt)
- No grieķu lithos 'akmens' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī litogrāfija)
- No grieķu litotēs 'vienkāršība'. (šķirklī litota)
- No franču litrage. (šķirklī litrāža)
- No franču litre, kam pamatā latīņu, grieķu litra. (šķirklī litrs)
- No angļu leasing (to lease 'iznomāt'). (šķirklī līzings)
- No angļu Lysol (tirdzniecības nosaukums). (šķirklī lizols)
- No angļu lobby 'priekštelpa, vestibils'. (šķirklī lobēt)
- No angļu lobby 'priekštelpa, vestibils'. (šķirklī lobijs)
- No latīņu liturgia, grieķu leitourgia 'publiska lūgšana' (leitos 'uz tautu attiecīgs' un ergon 'darbs'). (šķirklī liturģija)
- No vācu lodderig 'nekārtīgs, nevīžīgs' vai krievu лодырь 'slaists'. (šķirklī loderis)
- No itāliešu loggia. (šķirklī lodžija)
- No angļu logo. (šķirklī logo)
- No grieķu logos 'vārds, runa' un pathos 'ciešanas, slimība'. (šķirklī logopātija)
- No grieķu logos 'vārds, runa' un paideia 'audzināšana, mācīšana'. (šķirklī logopēdija)
- No angļu logotype, kam pamatā grieķu logos 'vārds' un typos 'nospiedums'. (šķirklī logotips)
- No grieķu logikē (technē). (šķirklī loģika)
- No vācu Logistik, kam pamatā franču logistique (logis 'miteklis'). (šķirklī loģistika)
- No franču (vai angļu) loyal 'uzticams'. (šķirklī lojalitāte)
- No angļu lock-out. (šķirklī lokauts)
- No angļu locomotive, kam pamatā latīņu loco movere 'izkustināt no vietas'. (šķirklī lokomotīve)
- No franču longe 'virve; pavada'. (šķirklī lonža)
- No franču (vai angļu) loyal 'uzticams'. (šķirklī lojāls)
- No franču locomobile, kam pamatā latīņu locus 'vieta' un mobilis 'kustīgs'. (šķirklī lokomobile)
- No vācu Lohn 'alga, atlīdzība'. (šķirklī lone)
- No angļu Lord Mayor. (šķirklī lordmērs)
- No angļu lord. (šķirklī lords)
- No franču lorgnette. (šķirklī lornete)
- No franču lotion, kam pamatā latīņu lotio 'mazgāšana'. (šķirklī losjons)
- No angļu īpašvārda Lovelace (angļu rakstnieka S. Ričardsona romāna "Klarisa Hārlova" varonis). (šķirklī lovelass)
- No vācu Losung. (šķirklī lozungs)
- No franču loge. (šķirklī loža)
- No latīņu Lucifer 'gaismas nesējs', no lux (lucis) 'gaisma' un ferre 'nest'. (šķirklī Lucifers)
- No angļu lewisite, kam pamatā amerikāņu ķīmiķa V. L. Lūisa (Winford Lee Lewis, 1878–1943) vārds. (šķirklī luizīts)
- No latīņu lux 'gaisma' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī luksmetrs)
- No latīņu lux 'gaisma' un grieķu phoros 'nesējs'. (šķirklī luksofors)
- No latīņu lux 'gaisma'. (šķirklī lukss)
- No vācu Luxus 'greznība, greznums', kam pamatā latīņu luxus 'greznums, izšķērdība, izvirtība'. (šķirklī luksuss)
- No latīņu lumen 'gaisma'. (šķirklī lūmens)
- No angļu luminescence, kam pamatā latīņu lumen, luminis 'gaisma'. (šķirklī luminiscēt)
- No latīņu luna 'mēness' un mobilis 'kustīgs'. (šķirklī lunomobilis)
- No latīņu lunaticus 'mēnessēdzīgs'. (šķirklī lunātisms)
- No baltvācu lūren 'uzmanīgi raudzīties viegli piemiegtām acīm', vai vācu lauern 'glūnēt'. (šķirklī lūrēt)
- No franču lustre, kam pamatā latīņu lustrare 'apgaismot'. (šķirklī lustra)
- Pēc vācu teologa Mārtiņa Lutera (Martin Luther, 1483–1546) vārda. (šķirklī luterisms)
- No angļu looser. (šķirklī lūzers)
- Jaunvārds, kas radīts no vārdkopas ļauna programmatūra kā analogs angļu malware. (šķirklī ļaunprogrammatūra)
- No grieķu pan 'viss'. (šķirklī pan-)
- No angļu match. (šķirklī mačs)
- Pēc Portugālei piederošo Madeiras salu nosaukuma. (šķirklī madeira)
- No itāļu madrigale, kam pamatā latīņu carmen matricale 'vienkārša dziesmiņa'. (šķirklī madrigāls)
- No franču magasin, itāļu magazzino, kam pamatā arābu mahzan 'noliktava'. (šķirklī magazīna)
- No latīņu magnatus (magnus 'liels'). (šķirklī magnāts)
- No vācu Magnetit, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī magnetīts)
- No vācu Magnetophon. (šķirklī magnetofons)
- No grieķu magma 'mīkla, ziede'. (šķirklī magma)
- No vācu Magnet, kam pamatā grieķu Magnētēs lithos 'akmens no Magnēzijas'. (šķirklī magnēts)
- No latīņu magnesia. (šķirklī magnēzijs)
- No latīņu magnificat (magnificare 'cildināt'). (šķirklī magnifikāts)
- No latīņu magnesium. (šķirklī magnijs)
- No latīņu magnitudo 'lielums' (šķirklī magnitūda)
- Pēc franču botāniķa P. Manjola (Pierre Magnol 1638–1715) vārda. (šķirklī magnolija)
- No latīņu magus, grieķu magos 'burvis'. (šķirklī mags)
- No ungāru magyar. (šķirklī maģāri)
- No latīņu magia, grieķu mageia 'burvestība, buršana'. (šķirklī maģija)
- No latīņu magistrans (magistrantis) 'tas, kas gatavojas kļūt par maģistru'. (šķirklī maģistrants)
- No latīņu magistratus 'valsts amats'. (šķirklī maģistratūra)
- No latīņu magister 'skolotājs'. (šķirklī maģistrs)
- No vācu Mahagoni. (šķirklī mahagonijs)
- No latīņu machinator 'izgudrotājs'. (šķirklī mahinators)
- No portugāļu macaco. (šķirklī makaks)
- Iespējams, no ēģiptiešu ierēdņa Maho Bei vārda (ap 1820. g.). (šķirklī mako)
- No itāliešu parapetto, kas radies no parare 'aizsargāt' un petto 'krūtis'. (šķirklī parapets)
- No angļu mackintosh, kam pamatā ir skotu ķīmiķa, šāda auduma izgudrotāja Čārlza Makintoša (Charles Macintosh, 1766–1843) uzvārds. (šķirklī makintošs)
- No latīņu major domus 'mājas pārvaldnieks' (maior 'galvenais' un domus 'nams'). (šķirklī majordoms)
- Pēc brāļu Makdonaldu vārda, kuriem piederēja ātrās ēdināšanas iestāde Kalifornijā, no kuras tika aizgūta ideja par ātrās ēdināšanas uzņēmumiem. (šķirklī makdonalds)
- No grieķu makros 'garš, liels'. (šķirklī makro-)
- No angļu macroeconomics, macroeconomy. (šķirklī makroekonomika)
- No lībiešu maks vai igauņu maks (K. Karulis). Latviešu valodā vārds minēts jau 17. gs. – G. Manceļa vārdnīcā. (šķirklī maksa)
- No vācu mächtig 'varens'. (šķirklī maktens)
- No angļu maxi – saīsinājums no maximum (radies ap 1960. gadu). (šķirklī maksi)
- No latīņu maxima (propositio) 'galvenais princips'. (šķirklī maksima)
- No šā ložmetēja radītāja – amerikāņu izcelsmes britu izgudrotāja Hairama Stīvensa Maksima (Hiram Stevens Maxim 1840–1916) vārda. (šķirklī maksims)
- No grieķu makros un phagein 'ēst'. (šķirklī makrofāgi)
- No grieķu malachē 'malva', jo malahīta krāsa ir līdzīga malvas lapu krāsai. (šķirklī malahīts)
- No itāļu malaria, mala aria 'slikts gaiss', jo senāk domāja, ka slimību rada slikts gaiss purvainās vietās. (šķirklī malārija)
- Kalks no latīņu ignis fatuus. Nosaukums cēlies senu ticējumu dēļ, ka maldugunis klejo no vienas vietas uz otru, maldinādamas vēlus gājējus. Tomēr īstenībā malduguns nepārvietojas. Klejošanas iespaids varēja rasties tādēļ, ka vienā vietā liesmiņa izdziest, bet tūlīt iedegas jauna. (šķirklī malduguns)
- No vācu Maler 'gleznotājs, krāsotājs'. (šķirklī mālderis)
- Aizguvums no viduslejasvācu māltīt 'noteikts ēšanas laiks'. (šķirklī maltīte)
- No angļu maltose (malt 'iesals'). (šķirklī maltoze)
- No angļu Malthusianism, pēc angļu ekonomista T. R. Maltusa (T. R. Malthus, 1766–1834) vārda. (šķirklī maltusisms)
- No angļu mamba. (šķirklī mamba)
- No angļu mammography, kam pamatā latīņu mamma 'krūts, piena dziedzeris' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī mamogrāfija)
- No grieķu mamōnas, aramiešu māmōn 'bagātības'. (šķirklī mamons)
- No franču mandarine (nosaukuma pamatā, iespējams, ir mandarīnu [2] apģērba krāsas līdzība ar šo augļu krāsu). (šķirklī mandarīns)
- No portugāļu mandarim, kam pamatā sanskrita mantrin 'padomdevējs'. (šķirklī mandarīns)
- No vācu Mandel, kam pamatā latīņu amygdala, grieķu amygdalē 'mandele'. (šķirklī mandele)
- No viduslaiku latīņu mandragora, grieķu mandragoras. (šķirklī mandragora)
- No angļu mandrill. (šķirklī mandrils)
- No franču manège. (šķirklī manēža)
- No vācu Mangan, kam pamatā latīņu Manganum. (šķirklī mangāns)
- No angļu mangrove. (šķirklī mangrove)
- No franču mangouste. (šķirklī mangusts)
- No franču maniaque, kam pamatā grieķu maniakos. (šķirklī maniaks)
- No grieķu mania 'ārprāts; kaisle'. (šķirklī mānija)
- No Č. Aitmatova romāna "Un garāka par mūžu diena ilgst...", kurā aprakstīta kirgīzu leģenda par mankurtu – cilvēku, kuram vardarbīgā veidā atņemta atmiņa un līdz ar to viņa cilvēciskā būtība. (šķirklī mankurts)
- No latīņu, grieķu manna, kam pamatā aramiešu mannā, arābu mann 'dažu tuksneša augu sula'. (šķirklī manna)
- No franču manomètre, kam pamatā grieķu manos 'retināts' un metron 'mērs'. (šķirklī manometrs)
- No grieķu mantion 'apmetnis, mētelis'. (šķirklī mantija)
- No spāņu vai portugāļu maraca (maracas). (šķirklī marakass)
- No portugāļu maracujá, spāņu maracuyá. (šķirklī marakuja)
- No grieķu marasmos 'izdzišana, izsīkums, panīkums'. (šķirklī marasms)
- No vietvārda Marengo Itālijas ziemeļaustrumos. (šķirklī marengo)
- No vietvārda Maratona Grieķijā, kur 490. g. p. m. ē. grieķi uzvarēja persiešus un nosūtīja uz Atēnām ziņnesi, kas visu ceļu noskrēja un paziņoja par uzvaru. (šķirklī maratons)
- No vācu Mareograph, kam pamatā latīņu mare 'jūra' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī mareogrāfs)
- No franču margarine, kam pamatā grieķu margaron 'pērle'. (šķirklī margarīns)
- No latīņu marginalia, marginalis (margo, marginis 'mala, robeža'). (šķirklī marginālija)
- No latīņu (Congregatio clericorum) marianorum, kam pamatā īpašvārds Marija. (šķirklī mariāņi)
- No Amerikas spāņu marijuana, mariguana. (šķirklī marihuāna)
- No latīņu marginalis. (šķirklī margināls)
- No angļu marketing (market 'tirgus'). (šķirklī mārketings)
- No latīņu marmor, grieķu marmaros. (šķirklī marmors)
- No franču maréchal, vācu Marschall, kam pamatā senaugšvācu marahscalc 'staļļmeistars'. (šķirklī maršals)
- Pārveidots aizguvums no viduslejasvācu merreddich vai vācu Meerrettich 'jūras redīss'. (šķirklī mārrutks)
- No franču marche 'gājiens' un route 'ceļš'. (šķirklī maršruts)
- No franču marche 'gājiens; maršs'. (šķirklī maršs)
- No franču metalurga P. Martēna (P. Martin 1824–1915) uzvārda. (šķirklī martenkrāsns)
- No grieķu martyrion 'apliecinājums'. (šķirklī martirijs)
- No grieķu martyrologion (martyr, martyros 'liecinieks; moceklis' un logos 'vārds'). (šķirklī martiroloģijs)
- No latīņu massa, grieķu maza 'mīkla'. (šķirklī masa)
- No franču massif 'smags', kam pamatā latīņu massa. (šķirklī masīvs)
- No angļu mastiff. (šķirklī mastifs)
- No krievu мастика, kam pamatā grieķu mastichē 'sveķi'. (šķirklī mastika)
- No grieķu mastitis (mastos 'krūts, krūtsgals'). (šķirklī mastīts)
- No grieķu mastos 'krūts, krūtsgals' un pathos 'ciešanas, slimība'. (šķirklī mastopātija)
- No latīņu masturbatio, masturbari (manus 'roka' un stuprare 'apgānīt)'. (šķirklī masturbācija)
- No grieķu mathēmatikē (mathēma 'mācība'). (šķirklī matemātika)
- No angļu mountain bike. (šķirklī mauntinbaiks)
- Pēc vācu izgudrotāju brāļu Paula un Vilhelma Mauzeru vārda. (šķirklī mauzeris)
- No latīņu mausoleum, kam pamatā grieķu Mausōleion, tā sauca Kārijas valdnieka Mausola kapenes, kas celtas 4. gs. p. m. ē. (šķirklī mauzolejs)
- No angļu maser, saīsinājums no microwave amplification by the stimulated emission of radiation 'mikroviļņu pastiprināšana ar inducēto starojumu'. (šķirklī māzers)
- No krievu мазурка, poļu mazurek, kam pamatā ir Polijas ziemeļaustrumu apgabala Mazūrijas nosaukums. (šķirklī mazurka)
- No franču majeur, itāļu maggiore, kam pamatā latīņu major 'lielāks'. (šķirklī mažors)
- Pēc līkumotās Meandras (tagad Lielās Menderesas) upes nosaukuma Mazāzijā. (šķirklī meandrs)
- No franču médaille, itāļu medaglia, kam pamatā viduslaiku latīņu medalia 'pusdenārija monēta'. (šķirklī medaļa)
- No angļu mediation, kam pamatā viduslaiku latīņu mediatio 'starpniecība'. (šķirklī mediācija)
- No grieķu Medūsa. (šķirklī medūza)
- No grieķu megas (megalou) 'liels'. (šķirklī mega-)
- No grieķu megas (megalou) 'liels' un lithos 'akmens'. (šķirklī megalīts)
- Iespējams, aizguvums no lietuviešu mėgìnti (J. Endzelīns, A. Sabaļausks). Vārds minēts 18. gs. vārdnīcās, plašāk ieviesies 19. gs., latviešu literārajai valodai to ieteicis A. Kronvalds (1869). (šķirklī mēģināt)
- No angļu megaphone, kam pamatā grieķu megas 'liels' un grieķu phōnē 'skaņa; balss'. (šķirklī megafons)
- No grieķu megas (megalou) 'liels' un polis 'pilsēta'. (šķirklī megapole)
- No vācu Mechanik, kam pamatā latīņu mechanika, grieķu mēchanikē (technē) (mēchanē 'darbarīks, ierīce'). (šķirklī mehānika)
- No jaunlatīņu mechanismus (grieķu mechanē 'darbarīks, ierīce'). (šķirklī mehānisms)
- No viduslejasvācu meige 'maija koks; zaļš koka zars (maija svētkos)'. (šķirklī meija)
- No angļu make-up. (šķirklī meikaps)
- No vācu Meistersinger. (šķirklī meistardziedonis)
- No angļu mail. (šķirklī meils)
- No grieķu meiōsis 'samazināšanās'. (šķirklī mejoze)
- No franču mélange 'maisījums'. (šķirklī melanža)
- No latīņu, grieķu melancholia (grieķu melas, melanos 'melns' un cholē 'žults'). (šķirklī melanholija)
- No franču mélanine, kam pamatā grieķu melas, melanos 'melns'. (šķirklī melanīns)
- No vācu Melchior, kam pamatā franču maillechort, pēc franču izgudrotāju Maijo (Maillot) un Šorjē (Chorier) vārda. (šķirklī melhiors)
- No grieķu melas, melanos 'melns'. (šķirklī melanoma)
- No grieķu melisma 'dziesma, melodija'. (šķirklī melisms)
- No latīņu melodia, grieķu melōidia (melos 'dziesma' un ōidē 'dziedāšana'). (šķirklī melodija)
- No franču mélodrame, kam pamatā grieķu melos 'dziesma' un drama 'darbība'. (šķirklī melodrāma)
- No franču mélomanie, kam pamatā grieķu melos 'dziesma' un mania 'trakums, sajūsma'. (šķirklī melomānija)
- No grieķu Melpomenē. (šķirklī Melpomene)
- No grieķu melos 'dziesma, dziesmas motīvs'. (šķirklī meloss)
- No latīņu memorialis 'piemiņas cienīgs'. (šķirklī memoriāls)
- No franču ménage 'mājturības piederumi'. (šķirklī menāža)
- No vācu Mendelismus, pēc austriešu dabaszinātnieka Gregora Johana Mendeļa (G. J. Mendel 1822–1884) uzvārda. (šķirklī mendelisms)
- No grieķu mēninx (mēningos) 'smadzeņu plēve'. (šķirklī meningīts)
- No grieķu mēniskos 'mēness sirpis, pusmēness'. (šķirklī menisks)
- No latīņu menopausis, grieķu mēn (mēnos) 'mēnesis' un pausis 'pārtraukums'. (šķirklī menopauze)
- No angļu mentoring. (šķirklī mentorings)
- No grieķu Mentor (Odiseja dēla Tēlemaha audzinātājs Homēra poēmā "Odiseja"). (šķirklī mentors)
- No franču mercantilisme (itāļu mercante 'tirgotājs'). (šķirklī merkantilisms)
- No grieķu meristos 'dalīts, dalāms'. (šķirklī meristēma)
- No 1890. gadā nodibinātās automobiļu rūpnīcas akcionāra Emīla Jelineka meitas Mersedesas vārda. (šķirklī mersedess)
- Pēc angļu izgudrotāja Dž. Mersera (John Mercer, 1791–1866) vārda. (šķirklī merserizēt)
- No vācu Messe, kam pamatā latīņu missa (sākotnēji šādi gadatirgi tika rīkoti saistībā ar lieliem baznīcas svētkiem). (šķirklī mese)
- No angļu message. (šķirklī mesidžs)
- No senebreju māšîaḥ 'svaidītais' (grieķu atveidojumā messias). (šķirklī mesija)
- No grieķu metabolē 'pārvēršanās, pārmaiņa'. (šķirklī metabolisms)
- No latīņu metaphysica, kam pamatā grieķu meta ta physika 'aiz fizikas'. Nosaukums radās nejauši, Aristoteļa darbu apkopojumā filozofiskos apcerējumus ievietojot nodaļā aiz traktātiem par fiziku. (šķirklī metafizika)
- No grieķu metaphora 'pārnesums'. (šķirklī metafora)
- No grieķu methodikos. (šķirklī metodisks)
- No grieķu metastasis 'pārvietošanās'. (šķirklī metastāze)
- No grieķu meteōrologiā (meteōra 'debess parādība' un logos 'mācība'). (šķirklī meteoroloģija)
- No grieķu meteōros. (šķirklī meteors)
- No grieķu metamorphōsis 'pārvēršanās, pārveidošanās'. (šķirklī metamorfoze)
- No grieķu methodikē. (šķirklī metodika)
- No angļu Methodist (method 'metode'). (šķirklī metodisti)
- No grieķu metōnymia 'pārdēvēšana'. (šķirklī metonīmija)
- No grieķu metaplasis 'pārveidošanās'. (šķirklī metaplāzija)
- No angļu Mickey Mouse. (šķirklī mikimauss)
- No franču métrage. (šķirklī metrāža)
- No grieķu metrikē '(pantu) mērīšanas māksla' (metron 'mērs'). (šķirklī metrika)
- No grieķu metron 'mērs' un loģija. (šķirklī metroloģija)
- No grieķu metron 'mērs' un nomos 'sadalījums'. (šķirklī metronoms)
- No grieķu metropolis (mētēr 'māte' un polis 'pilsēta'). (šķirklī metropole)
- No grieķu mētropolitēs. (šķirklī metropolīts)
- No grieķu metron 'mērs'. (šķirklī metrs)
- Atvasinājums no vārda mest. 20. gs. jaunvārds. (šķirklī mets)
- No grieķu methodos 'pētīšanas ceļš'. (šķirklī metode)
- No angļu meson. (šķirklī mezons)
- No grieķu mesos 'vidējais' un sphaira 'lode'. (šķirklī mezosfēra)
- No grieķu mesos 'vidējais' un zoē 'dzīvība'. (šķirklī mezozojs)
- No angļu midi. (šķirklī midi)
- No latīņu myiases (grieķu myia 'muša'). (šķirklī miāze)
- No latīņu migratio 'pārvietošanās'. (šķirklī migrācija)
- No grieķu mykēs 'sēne' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī mikoloģija)
- No grieķu mykēs 'sēne'. (šķirklī mikoze)
- No grieķu mikros 'mazs'. (šķirklī mikro-)
- No franču microbe, kam pamatā grieķu mikros 'mazs' un bios 'dzīve'. (šķirklī mikrobs)
- No grieķu mikros 'mazs' un bios 'dzīve', un logos 'mācība'. (šķirklī mikrobioloģija)
- No angļu microeconomics. (šķirklī mikroekonomika)
- No mikro- un grieķu phonē 'skaņa'. (šķirklī mikrofons)
- No franču microcosme, kam pamatā grieķu mikros kosmos 'maza pasaule'. (šķirklī mikrokosmoss)
- No grieķu mikros 'mazs' un phagos 'ēdājs'. (šķirklī mikrofāgi)
- No mikro- un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī mikrometrs)
- No grieķu pente 'pieci' un gramma 'svītra, līnija'. (šķirklī pentagramma)
- No angļu microprocessor. (šķirklī mikroprocesors)
- No grieķu mikros 'mazs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī mikroskops)
- No angļu mixer (to mix 'maisīt'). (šķirklī mikseris)
- No angļu to mix. (šķirklī miksēt)
- No franču milady, kam pamatā angļu my lady 'mana lēdija'. (šķirklī milēdija)
- Vārds mīla pirmo reizi iespiestajā literatūrā minēts izdevumā "Latviešu Ārste" (1768. g.), literārajā valodā šo vārdu ieviesa Rainis. (šķirklī mīla)
- No latīņu mille 'tūkstotis' un grams. (šķirklī miligrams)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā' un kardia 'sirds'. (šķirklī perikards)
- No angļu milord (my lord 'mans kungs'). (šķirklī milords)
- No grieķu mimikos 'atdarinošs'. (šķirklī mīmika)
- No latīņu mimus, grieķu mimos. (šķirklī mimoza)
- No grieķu mimos 'atdarinātājs'. (šķirklī mīms)
- No angļu mini. (šķirklī mini)
- No latīņu myopathia, kam pamatā grieķu mys (myos) un pathos 'ciešanas, slimība'. (šķirklī miopātija)
- No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar kuru senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūra)
- No angļu minimalism, kam pamatā latīņu minimus 'vismazākais'. (šķirklī minimālisms)
- No angļu pesticide, kam pamatā latīņu pestis 'epidēmija, sērga' un caedo 'nonāvēju'. (šķirklī pesticīds)
- No angļu minivan. (šķirklī minivens)
- No vācu Minnesänger, Minnesinger 'mīlas dziedonis'. (šķirklī minnezengers)
- No latīņu myocarditis, kam pamatā grieķu mys (myos) 'muskulis' un kardia 'sirds'. (šķirklī miokardīts)
- No grieķu mys (myos) 'muskulis' un kardia 'sirds'. (šķirklī miokards)
- No latīņu myoma, kam pamatā grieķu mys (myos) 'muskulis'. (šķirklī mioma)
- No franču mirage. (šķirklī mirāža)
- No grieķu myrias (myriados) 'desmit tūkstoši'. (šķirklī miriāde)
- No grieķu myrrha, kam pamatā arābu murr 'rūgts'. (šķirklī mirre)
- No vācu Myrte, kam pamatā grieķu myrtos. (šķirklī mirte)
- No angļu miss. (šķirklī mis)
- No viduslejasvācu missing. (šķirklī misiņš)
- No angļu missis. (šķirklī misis)
- No angļu mister. (šķirklī misters)
- No vācu Mystizismus, kam pamatā latīņu mysticus, grieķu mystikos 'noslēpumains'. (šķirklī misticisms)
- No grieķu mystikos 'ar mistēriju saistīts, noslēpumains'. (šķirklī mistika)
- No angļu meeting (to meet 'satikties, sapulcēties'). (šķirklī mītiņš)
- No grieķu mythologia. (šķirklī mitoloģija)
- No grieķu mitra. (šķirklī mitra)
- No grieķu mystikos 'ar mistēriju saistīts, noslēpumains'. (šķirklī mistisks)
- No vācu mythisch, kam pamatā grieķu mythos 'vārds, nostāsts, teika'. (šķirklī mītisks)
- No grieķu misanthrōpia (misein 'neieredzēt' un anthrōpos 'cilvēks'). (šķirklī mizantropija)
- No grieķu misanthrōpos. (šķirklī mizantrops)
- No vācu Mitose, kam pamatā grieķu mitos 'pavediens'. (šķirklī mitoze)
- No franču mobilisation, kam pamatā latīņu mobilis 'kustīgs'. (šķirklī mobilizācija)
- No angļu mobbing (mob 'pūlis'). (šķirklī mobings)
- No franču modèle, itāļu modella, kam pamatā latīņu modulus 'mērs, paraugs'. (šķirklī modelis)
- No franču modernisme (moderne 'mūsdienīgs, jauns'). (šķirklī modernisms)
- No angļu modem, no mo(dulator) un dem(odulator). (šķirklī modems)
- No latīņu modulatio 'ritmiskums, vienmērīgums'. (šķirklī modulācija)
- No latīņu modulare 'regulēt'. (šķirklī modulēt)
- No angļu mogul. (šķirklī moguls)
- No angļu mohair, kam pamatā arābu muchajjar. (šķirklī mohēra)
- No grieķu moira 'liktenis'. (šķirklī moiras)
- No angļu moccasin, kam pamatā indiāņu mockasin. (šķirklī mokasīni)
- No mo(ped) un angļu kick 'spert'. (šķirklī mokiks)
- No franču moderne 'mūsdienīgs, jauns'. (šķirklī moderns)
- No grieķu molybdos 'svins'. (šķirklī molibdēns)
- No grieķu monarchia 'vienvaldība, patvaldība'. (šķirklī monarhija)
- No angļu monetarism (monetary 'saistīts ar naudu'). (šķirklī monetārisms)
- No grieķu monos 'viens, vienīgs'. (šķirklī monisms)
- No angļu monetary, franču monétaire. (šķirklī monetārs)
- No angļu monitoring 'uzmanīšana, novērošana'. (šķirklī monitorings)
- No angļu monitor. (šķirklī monitors)
- No grieķu monos 'viens, vienīgais'. (šķirklī mono-)
- No grieķu monos un phagein 'ēst'. (šķirklī monofāgi)
- No grieķu monophthongos 'viena skaņa'. (šķirklī monoftongs)
- No grieķu monologos (monos 'viens' un logos 'runa'). (šķirklī monologs)
- No mono- un grieķu gamos 'laulība'. (šķirklī monogāmija)
- No mono- un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī monogrāfija)
- No latīņu monogramma (grieķu monos 'viens' un gramma 'burts'). (šķirklī monogramma)
- No grieķu monos 'viens' un kultūra. (šķirklī monokultūra)
- No grieķu monolithos 'no viena akmens izgatavots'. (šķirklī monolīts)
- No grieķu monos 'viens' un nomē 'dalījums, daļa'. (šķirklī monoms)
- No vācu Monopol, kam pamatā grieķu monopōlion (monos 'viens' un pōlein 'pārdot'). (šķirklī monopols)
- No mono- un grieķu sakchar 'cukurs'. (šķirklī monosaharīdi)
- No mono- un grieķu typos 'nospiedums'. (šķirklī monotipija)
- No grieķu monos 'viens' un meros 'daļa'. (šķirklī monomērs)
- No mono- un grieķu sēma 'zīme'. (šķirklī monosēmija)
- No mono- un grieķu karpos 'auglis'. (šķirklī monokarps)
- No itāļu monsignore. (šķirklī monsinjors)
- No franču montage 'uzstādīšana, salikšana'. (šķirklī montāža)
- No latīņu moralis 'tikumīgs'. (šķirklī morāle)
- No latīņu moralis 'tikumīgs'. (šķirklī moralitē)
- No grieķu Morpheus. (šķirklī Morfejs)
- No vācu Morphin, jaunlatīņu morphium (pamatā grieķu Morpheus 'Morfejs'). (šķirklī morfijs)
- No grieķu morphē 'veids, forma' un genesis 'rašanās'. (šķirklī morfoģenēze)
- No grieķu morphē 'veids, forma' un logos 'mācība'. (šķirklī morfoloģija)
- No franču morgue. (šķirklī morgs)
- No angļu mormons (apzīmējuma pamatā ir nosaukums Mormona grāmata (The Book of Mormon), kura tiek uzlūkota par kustības svētajiem rakstiem līdzās Bībelei). (šķirklī mormoņi)
- No franču morphème, kam pamatā grieķu morphē 'veids, forma'. (šķirklī morfēma)
- No latīņu moralis 'tikumīgs'. (šķirklī morāls)
- No angļu motel, saīsinājums no mo(tor) (ho)tel. (šķirklī motelis)
- No itāļu motto 'trāpīgs izteiciens'. (šķirklī moto)
- No franču motocycle, kam pamatā latīņu motor 'kustinātājs' un grieķu kyklos 'riņķis'. (šķirklī motocikls)
- Saīsinājums no angļu music television. (šķirklī MTV)
- No ebreju Mōšē 'izvilcējs, glābējs'. (šķirklī Mozus)
- No zviedru vai dāņu munk, kam pamatā latīņu monachus, grieķu monachos 'vientuļnieks'. (šķirklī mūks)
- No franču moulage (mouler 'veidot'). (šķirklī mulāža)
- No angļu mulch. (šķirklī mulča)
- No persiešu mullā, arābu mawlā 'kungs'. (šķirklī mulla)
- No franču multilinguisme. (šķirklī multilingvisms)
- No angļu multimedia. (šķirklī multimedijs)
- Pēc sektas dibinātāja un garīgā vadītāja Sun Mjung Mūna (dz. 1920. g.) vārda. (šķirklī mūnisti)
- No franču mousson, kam pamatā arābu mausim 'gadalaiks'. (šķirklī musons)
- No angļu mustang, spāņu mustengo. (šķirklī mustangs)
- No angļu mutagen. (šķirklī mutagēni)
- No latīņu mutans (mutantis) 'tāds, kas maina, groza'. (šķirklī mutants)
- No grieķu mūsa. (šķirklī mūza)
- No angļu music-hall. (šķirklī mūzikhols)
- No angļu musical. (šķirklī mūzikls)
- No lejasvācu nāg(e)būr. (šķirklī nāburgs)
- No grieķu naphtha. (šķirklī nafta)
- Pēc beļģu ieroču meistara Anrī Leona Nagana (1833–1900) uzvārda. (šķirklī nagans)
- 19. gadsimtā jaunlatviešu darināts jaunvārds. (šķirklī nākotne)
- Termins apstiprināts 2003. gadā, LZA TK sēdē. (šķirklī namrunis)
- No grieķu nanos 'rūķītis, punduris'. (šķirklī nano-)
- No latīņu narcissus, grieķu narkissos. (šķirklī narcise)
- Pēc sengrieķu mīta varoņa Narcisa vārda. (šķirklī narcisms)
- No grieķu narko(tikos) 'apdullinošs, stingumu radošs' un logos 'mācība'. (šķirklī narkoloģija)
- No grieķu narko(tikos) 'apdullinošs, stingumu radošs' un mania 'ārprāts'. (šķirklī narkomānija)
- No grieķu narkōsis 'sastingums'. (šķirklī narkoze)
- No lībiešu pīlag. (šķirklī pīlādzis)
- Saīsinājums no angļu (amerikāņu) National Aeronautics and Space Administration. (šķirklī NASA)
- Saīsinājums no angļu North Atlantic Treaty Organisation. (šķirklī NATO)
- Ata Kronvalda jaunvārds (1872. g.) (šķirklī pilnvara)
- No latīņu navigator. (šķirklī navigators)
- No latīņu navigatio 'kuģošana'. (šķirklī navigācija)
- Saīsinājums no angļu National Basketball Association 'Nacionālā Basketbola asociācija'. (šķirklī NBA)
- No angļu tumbler. (šķirklī tumblers)
- Aizguvums no senkrievu ножь (K. Karulis). (šķirklī nazis)
- No grieķu pyramis, pyramidos. (šķirklī piramīda)
- J. Endzelīna jaunvārds 20.gs. 30. gados. (šķirklī necils)
- No franču négligé. (šķirklī negližē)
- Sens aizguvums (pirms 13. gs.) no krievu неделя. (šķirklī nedēļa)
- No vācu Nephrit, kam pamatā grieķu nephros 'niere' (senatnē nefrītam piedēvēja nieru slimību ārstēšanu). (šķirklī nefrīts)
- No latīņu negatio. (šķirklī negācija)
- No grieķu nephros 'niere'. (šķirklī nefrīts)
- No latīņu negativus 'noliedzošs'. (šķirklī negatīvs)
- No spāņu negro, kam pamatā latīņu niger (nigri) 'melns'. (šķirklī negroīdi)
- No angļu informal 'neoficiāls'. (šķirklī neformāls)
- No lejasvācu nēgenōge. (šķirklī nēģis)
- No angļu nylon. (šķirklī neilons)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un asthenēs 'vājš'. (šķirklī neirastēnija)
- No grieķu nekros 'mirušais, līķis' un polis 'pilsēta'. (šķirklī nekropole)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un kheirourgía (kheír 'roka' un érgon 'darbs'). (šķirklī neiroķirurģija)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī neiroloģija)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs', pathos 'ciešanas' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī neiropatoloģija)
- No angļu neutron (pēc vārda electron parauga). (šķirklī neitrons)
- No franču pirogue, spāņu piragua. (šķirklī piroga)
- No vācu Neurotiker, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī neirotiķis)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs'. (šķirklī neirons)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un ōsis (izskaņa, ko lieto patoloģisku stāvokļu apzīmētājvārdu darināšanai). (šķirklī neiroze)
- Vārdu latviešu valodā ieviesis J. Endzelīns (agrāk lietotā neklātums vietā). (šķirklī neklātiene)
- No grieķu nekros 'mirušais, līķis' un logos 'vārds'. (šķirklī nekrologs)
- No grieķu nekrōsis 'atmiršana'. (šķirklī nekroze)
- No grieķu nektar 'nektārs'. (šķirklī nektārs)
- No grieķu nēma (nēmatos) 'diegs, pavediens'. (šķirklī nematodes)
- No grieķu neos 'jauns' un grieķu (di)dyos 'divkāršs'. (šķirklī neodīms)
- No grieķu neos 'jauns' un itāļu fascismo, fascio 'apvienība'. (šķirklī neofašisms)
- No grieķu neophytos. (šķirklī neofīts)
- No grieķu neos 'jauns' un lithos 'akmens'. (šķirklī neolīts)
- No latīņu neos 'jauns', nātus 'dzimis' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī neonatoloģija)
- No angļu neon, kam pamatā grieķu neos 'jauns'. (šķirklī neons)
- Pamatā itāļu teologa Akvīnas Toma (Tomaso d' Aquino, 1225–1274) vārds. (šķirklī neotomisms)
- No grieķu pneuma 'vēsma, gaiss' un thorax 'krūtis'. (šķirklī pneimotorakss)
- Saīsinājums no angļu National Hockey League. (šķirklī NHL)
- No latīņu niger 'melns' un oleum 'eļļa'. (šķirklī nigrols)
- No angļu nichrome. (šķirklī nihroms)
- No grieķu nīkē 'uzvara'. (šķirklī Nīke)
- No angļu knickerbokers. (šķirklī nikerbokeri)
- Aizguvums no vācu Nücke 'untums'. (šķirklī niķis)
- No angļu nickname 'iesauka'. (šķirklī niks)
- No latīņu nimbus 'mākonis, migla'. (šķirklī nimbs)
- No grieķu nymphē 'jaunava'. (šķirklī nimfa)
- No angļu nymphet. (šķirklī nimfete)
- No grieķu nymphē 'jaunava' un mania 'trakums'. (šķirklī nimfomānija)
- No grieķu nystagmos 'mirkšķināšana, galvas klanīšana'. (šķirklī nistagms)
- No latīņu nitratum, grieķu nitron 'salpetris'. (šķirklī nitrāti)
- No angļu nitrite. (šķirklī nitrīti)
- No latīņu nobilis 'dižciltīgs, ievērojams'. (šķirklī nobilis)
- No vācu prima 'pirmšķirīgs, vislabākais'. (šķirklī prīmā)
- A. Stērstes jaunvārds 19. gs. 90. gados. (šķirklī noilgt)
- A. Stērstes jaunvārds 19. gs. 90. gados. (šķirklī noilgums)
- No angļu knock-out. (šķirklī nokauts)
- No angļu knock-down. (šķirklī nokdauns)
- No franču nocturne, kam pamatā latīņu nocturnus 'nakts-, naksnīgs'. (šķirklī noktirne)
- No grieķu nomas (nomados) 'klejotāji'. (šķirklī nomadi)
- No angļu nonsense. (šķirklī nonsenss)
- No angļu non-stop. (šķirklī nonstops)
- No latīņu norma 'mēraukla, paraugs'. (šķirklī norma)
- No latīņu norma 'mēraukla, paraugs'. (šķirklī normāl-)
- No grieķu nostos 'atgriešanās' un algos 'ciešanas, sāpes'. (šķirklī nostalģija)
- No franču ragoût. (šķirklī ragū)
- No latīņu nova [stella] 'jauna [zvaigzne]'. (šķirklī nova)
- No angļu Novocaine (tirdzniecības nosaukums), kam pamatā latīņu novus 'jaunums' un (co)caine 'kokaīns'. (šķirklī novokaīns)
- 20. gs. 20.–30. gadu jaunvārds, darināts no latīņu novus 'jaunums'. (šķirklī novuss)
- No angļu Nubuck. (šķirklī nubuks)
- No franču nougat, kam pamatā latīņu nux 'rieksts'. (šķirklī nuga)
- Aizguvums no lībiešu nuja (K. Karulis). (šķirklī nūja)
- Veidots pēc vācu Nukleinsäuren parauga, kam pamatā latīņu nucleus 'kodols'. (šķirklī nukleīnskābes)
- No angļu nuclease, vācu Nuklease. (šķirklī nukleāzes)
- No latīņu nucleus 'kodols' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī nuklīdi)
- No angļu numerology, kam pamatā latīņu numerus 'skaitlis' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī numeroloģija)
- No angļu alderman. (šķirklī oldermanis)
- No angļu newton, kam pamatā fiziķa Īzaka Ņūtona (Isaac Newton, 1643–1727) uzvārds. (šķirklī ņūtons)
- No vācu Oase, kam pamatā latīņu, grieķu oasis. (šķirklī oāze)
- No grieķu obeliskos (obelos 'iesms, adata'). (šķirklī obelisks)
- No latīņu objectivus 'uz priekšmetu attiecīgs'. (šķirklī objektīvs)
- No latīņu oblata 'pasniegtā, ziedotā'. (šķirklī oblāta)
- No grieķu obolos. (šķirklī obols)
- No itāliešu dsk. formas gnocchi. (šķirklī ņjoki)
- No itāliešu dsk. formas gnocchi. (šķirklī ņoki)
- No grieķu Odysseia – episka sengrieķu poēma par Itakas valdnieka Odiseja (Odysseus) piedzīvojumiem mājupceļā no Trojas. (šķirklī odiseja)
- No latīņu objectivus 'uz priekšmetu attiecīgs'. (šķirklī objektīvs)
- No latīņu obligatus 'saistīts'. (šķirklī obligāts)
- No franču eau de Cologne 'Ķelnes ūdens'. (šķirklī odekolons)
- No latīņu odiosus 'ienīsts, pretīgs'. (šķirklī odiozs)
- No latīņu oda, grieķu ōidē 'dziesma'. (šķirklī oda)
- No angļu office. (šķirklī ofiss)
- No angļu offset (printing). (šķirklī ofsets)
- No angļu offshore. (šķirklī ofšors)
- No grieķu odous (odontos) 'zobs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī odontoloģija)
- No grieķu ophthalmos 'acs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī oftalmoloģija)
- No latīņu occasio, occasionis 'gadījums, iemesls'. (šķirklī okazionālisms)
- No grieķu ōkeanos un graphein 'rakstīt'. (šķirklī okeanogrāfija)
- No grieķu ōkeanos 'ūdeņi, kas apņem Zemi'. (šķirklī okeāns)
- No angļu okay. (šķirklī okei)
- No vācu Ocker, kam pamatā grieķu ōchros 'bāls, iedzeltens'. (šķirklī okers)
- No grieķu oxys 'skābs' un hals (halos) 'sāls'. (šķirklī oksalāts)
- No vācu Oxid, kam pamatā grieķu oxys 'skābs'. (šķirklī oksīds)
- No grieķu oktaedron (oktō 'astoņi' un hedra 'pamats, skaldne'). (šķirklī oktaedrs)
- No vācu Oktan, kam pamatā grieķu oktō 'astoņi'. (šķirklī oktāns)
- No grieķu oikos 'māja' un onyma 'vārds'. (šķirklī oikonīms)
- No latīņu occlusus 'ieslēgts, noslēgts'. (šķirklī oklūzija)
- No grieķu ōkeanos un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī okeanoloģija)
- No grieķu oxymōron (oxys 'ass' un mōros 'muļķīgs'). (šķirklī oksimorons)
- No grieķu oktagōnon. (šķirklī oktagons)
- No latīņu oleum 'eļļa' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī oleogrāfija)
- No grieķu oligarchia 'nedaudzu vara'. (šķirklī oligarhija)
- No vācu Oligozän, kam pamatā grieķu oligos 'mazs; nedaudz' un kainos 'jauns'. (šķirklī oligocēns)
- No grieķu oligophrenia (oligos 'mazs; nedaudz' un phrēn 'prāts'). (šķirklī oligofrēnija)
- No franču Olympiade, kam pamatā grieķu Olympias (Olympiados). (šķirklī olimpiāde)
- No angļu ombudsman, zviedru ombudsman 'likuma pārstāvis' (ombud 'pilnvarotais' un man 'vīrs'). (šķirklī ombudsmens)
- No grieķu onyx 'nags'. (šķirklī onikss)
- No angļu on–line. (šķirklī onlains)
- No grieķu onomastikos 'ar nosaukumiem saistīts' (onoma 'vārds, nosaukums'). (šķirklī onomastika)
- No vācu Onomatopoese, kam pamatā grieķu onomatopoieia 'vārdu darināšana'. (šķirklī onomatopoēze)
- No grieķu on (ontos) 'esošais' un genesis 'izcelšanās'. (šķirklī ontoģenēze)
- No latīņu opalus, kam pamatā sanskrita upala (upalah) 'dārgakmens'. (šķirklī opāls)
- No grieķu onyma 'vārds, nosaukums'. (šķirklī onīms)
- No oms un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī ommetrs)
- No grieķu ō mega 'lielais (garais) o'. (šķirklī omega)
- No vācu fiziķa G. S. Oma (Georg Simon Ohm, 1789–1854) uzvārda. (šķirklī oms)
- No grieķu on (ontos) 'esošais' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī ontoloģija)
- No angļu op art (optical 'optisks' un art 'māksla'). (šķirklī opārts)
- No angļu (O)rganisation of (P)etroleum (E)xporting (C)ountries. (šķirklī OPEC)
- No latīņu operativus 'darbīgs'. (šķirklī operatīvs)
- No angļu opiates. (šķirklī opiāti)
- No franču opportunisme, kam pamatā latīņu opportunus 'ērts, izdevīgs'. (šķirklī oportūnisms)
- No latīņu opium, grieķu opion 'magoņu sula'. (šķirklī opijs)
- No viduslaiku latīņu opticus, kam pamatā grieķu optikos 'ar redzi saistīts'. (šķirklī optisks)
- No grieķu optos 'redzams' un metrein 'mērīt'. (šķirklī optometrija)
- No grieķu optikē (technē) 'redzēšanas (māksla)'. (šķirklī optika)
- No malajiešu orang hutan 'meža cilvēks'. (šķirklī orangutans)
- No franču orangerie (orange 'apelsīns'). (šķirklī oranžērija)
- No grieķu Orpheus. (šķirklī Orfejs)
- No franču organisme, kam pamatā grieķu organon 'rīks, instruments, orgāns'. (šķirklī organisms)
- No latīņu (corona) aureola 'zelta vainags'. (šķirklī oreols)
- No vācu Regie, franču régie 'pārvaldīšana'. (šķirklī režija)
- No franču orange 'apelsīns'. (šķirklī oranžs)
- No itāliešu oratorio (orare 'runāt, lūgt'). (šķirklī oratorija)
- No latīņu organizare. (šķirklī organizēt)
- No grieķu orgasmos 'saviļņojums'. (šķirklī orgasms)
- No grieķu organon 'rīks, instruments'. (šķirklī orgāns)
- No grieķu orgia 'slepens rituāls'. (šķirklī orģijas)
- No grieķu orchēstra. (šķirklī orhestra)
- No grieķu orchis 'sēklinieks'. (šķirklī orhideja)
- No latīņu originalis 'sākotnējs'. (šķirklī oriģināls)
- No franču orchestre, kam pamatā grieķu orchēstra 'laukums, uz kura darbojās koris sengrieķu teātrī'. (šķirklī orķestris)
- No grieķu ornis (ornithos) 'putns' un fauna. (šķirklī ornitofauna)
- No grieķu orthodoxia. (šķirklī ortodoksija)
- No grieķu organon un lēptikos 'noskaņots ņemt'. (šķirklī organoleptisks)
- No latīņu originalis 'sākotnējs'. (šķirklī oriģināls)
- No grieķu Oriōn. (šķirklī Orions)
- No grieķu ornis (ornithos) 'putns'. (šķirklī ornitoze)
- No grieķu orthodoxos 'tāds, kura uzskati ir pareizi'. (šķirklī ortodoksāls)
- No grieķu orthos 'taisns, pareizs' un odūs, odontos 'zobs'. (šķirklī ortodontija)
- No grieķu orthoepeia 'pareiza runa'. (šķirklī ortoepija)
- No grieķu ortographia (orthos 'taisns, pareizs' un graphia 'rakstīšana'). (šķirklī ortogrāfija)
- No grieķu ōsmos 'grūšanās, spiešanās'. (šķirklī osmoze)
- No franču orthopédie, kam pamatā grieķu orthos 'taisns, pareizs' un paideia 'audzināšana, pamācīšana'. (šķirklī ortopēdija)
- No latīņu oscillare 'šūpoties' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī oscilogrāfs)
- No grieķu osmē 'smarža, smaka'. (šķirklī osmijs)
- No zviedru ås 'kalnu grēda'. (šķirklī oss)
- No grieķu osteon 'kauls' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī osteoloģija)
- No grieķu osteon 'kauls'. (šķirklī osteoma)
- No grieķu osteon 'kauls' un myelos 'kaulu smadzenes'. (šķirklī osteomielīts)
- No grieķu osteon 'kauls' un poros 'eja, ceļš'. (šķirklī osteoporoze)
- No grieķu ous (ōtos) 'auss'. (šķirklī otīts)
- No latīņu ovatio 'gavilēšana'. (šķirklī ovācijas)
- No angļu overdraft. (šķirklī overdrafts)
- No angļu overlock. (šķirklī overloks)
- No franču ozonateur, kam pamatā grieķu ozōn 'tas, kas ož'. (šķirklī ozonators)
- No grieķu ozōn 'tas, kas ož'. (šķirklī ozons)
- No angļu pub. (šķirklī pabs)
- No angļu patchouli, kam pamatā tamilu paccuci 'zaļa lapa'. (šķirklī pačūlija)
- No latīņu paganus. (šķirklī pagāns)
- No portugāļu pagoda, kam pamatā sanskrita vārds. (šķirklī pagoda)
- No igauņu pai 'rotaļlieta' (piem., pēc J. Endzelīna uzskatiem). (šķirklī paija)
- No lībiešu paìjə vai igauņu paiuma (pēc J. Endzelīna uzskatiem). (šķirklī paijāt)
- No latīņu pactum 'līgums'. (šķirklī pakts)
- No portugāļu palanquin. (šķirklī palankīns)
- No grieķu palaios 'sens' un antropoloģija. (šķirklī paleoantropoloģija)
- No grieķu palaios 'sens' un botānika. (šķirklī paleobotānika)
- No vācu Paläozän, kam pamatā grieķu palaios 'sens' un kainos 'jauns'. (šķirklī paleocēns)
- No vācu Paläogen, kam pamatā grieķu palaios 'sens' un genos 'izcelsme'. (šķirklī paleogēns)
- No grieķu palaios 'sens' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī paleogrāfija)
- No grieķu palaios 'sens' un geōgraphia 'zemes apraksts'. (šķirklī paleoģeogrāfija)
- No grieķu palaios 'sens' un lithos 'akmens'. (šķirklī paleolīts)
- No grieķu palaios 'sens', on (ontos) 'esošais' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī paleontoloģija)
- No grieķu palaios 'sens' un zōē 'dzīvība'. (šķirklī paleozojs)
- No grieķu palaios 'sens' un zooloģija. (šķirklī paleozooloģija)
- No grieķu palimpsēstos 'atkal nokasīts'. (šķirklī palimpsests)
- No grieķu palindromeō 'skrienu pakaļ'. (šķirklī palindroms)
- No latīņu palpatio 'glaudīšana, taustīšana'. (šķirklī palpācija)
- No angļu pamphlet, kam pamatā 12. gs. latīņu valodā sarakstītajā dzejolī "Pamphilus: seu de Amore" atrodamais personvārds Pamphilus. (šķirklī pamflets)
- No sengrieķu dievietes Panacejas (grieķu Panekeia 'visu dziedinoša') vārda. (šķirklī panaceja)
- No grieķu pandēmia 'visa tauta'. (šķirklī pandēmija)
- No franču pente douce 'slīpa nogāze'. (šķirklī panduss)
- No angļu panel discussion. (šķirklī paneļdiskusija)
- No grieķu panikos, kam pamatā personvārds Pāns – sengrieķu dievs, kas ar savu izskatu baidījis cilvēkus. (šķirklī panika)
- No latīņu pancreatitis, kam pamatā grieķu pankreas (pankreatos) 'aizkuņģa dziedzeris'. (šķirklī pankreatīts)
- No angļu punk. (šķirklī panks)
- No grieķu pan 'viss' un optikos 'redzams'. (šķirklī panoptiks)
- No grieķu pan 'viss' un horama 'skats'. (šķirklī panorāma)
- No grieķu pantheon (pan 'viss' un theos 'dievs'). (šķirklī panteons)
- No grieķu panthēr. (šķirklī pantera)
- No grieķu pantomimos (pan, pantos 'viss' un mimesthai 'atdarināt'). (šķirklī pantomīma)
- No grieķu panthoten 'no visām pusēm'. (šķirklī pantotēnskābe)
- No grieķu pan 'viss' un theos 'Dievs'. (šķirklī panteisms)
- No angļu papaya, Karību reģiona spāņu papaw, pawpaw. (šķirklī papaija)
- No F. Felīnī filmas "Saldā dzīve" tēla – fotogrāfa Paparaco vārda (itāliešu paparazzo 'uzmācīgs, sīcošs ods'). (šķirklī paparaci)
- No latīņu papyrus, grieķu papyros. (šķirklī papiruss)
- No grieķu para 'pie; blakus; garām'. (šķirklī para-)
- No latīņu izteiciena [Si vis pacem,] para bellum! '(ja gribi mieru,) gatavojies karam'. (šķirklī parabellums)
- No grieķu parabolē 'salīdzināšana; līdzība'. (šķirklī parabola)
- No grieķu paradeigma 'piemērs, paraugs'. (šķirklī paradigma)
- No grieķu paradoxos 'negaidīts'. (šķirklī paradokss)
- No franču parasiter, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī parazitēt)
- No franču paraphrase, kam pamatā grieķu paraphrasis no grieķu para- 'pie; blakus; garām' un phrasis 'teiciens'. (šķirklī parafrāze)
- No grieķu paragraphē. (šķirklī paragrāfs)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un gripa. (šķirklī paragripa)
- No grieķu parallaxis 'novirze'. (šķirklī paralakse)
- No grieķu parallēlos 'blakus ejošs'. (šķirklī paralēle)
- No grieķu parallēlogrammon (parallēlos 'blakus ejošs' un gramma 'rakstu zīme'). (šķirklī paralelograms)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un lingvistika. (šķirklī paralingvistika)
- No franču paramètre, kam pamatā grieķu parametrōn 'tāds, kas nomērī'. (šķirklī parametrs)
- No grieķu paranoia 'ārprāts, prāta aptumsums'. (šķirklī paranoja)
- No grieķu paralysis 'atslābums'. (šķirklī paralīze)
- No grieķu parallēlos 'blakus ejošs'. (šķirklī paralēls)
- No angļu paramilitary. (šķirklī paramilitārs)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un normāls. (šķirklī paranormāls)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un psiholoģija. (šķirklī parapsiholoģija)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un simpātisks. (šķirklī parasimpātisks)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un typhos 'dūmi; apziņas aptumšošanās; drudža veids'. (šķirklī paratīfs)
- No angļu pariah, kam pamatā tamilu paraiyan (parai 'bungas'). (šķirklī pārijs)
- No angļu ārsta Džeimsa Pārkinsona (James Parkinson, 1755–1824) uzvārda, kas aprakstīja šo slimību. (šķirklī parkinsonisms)
- No spāņu sangria, kam pamatā sangre 'asinis' (sarkanās krāsas dēļ). (šķirklī sangrija)
- No angļu Parmesan, Parmesan cheese. (šķirklī parmezāns)
- No itāliešu parmigiano 'no Parmas'. (šķirklī parmidžāno)
- No franču parodie, kam pamatā grieķu parōdia (para 'pret' un ōdiē 'dziedājums, dziedāšana', resp. 'apgriezta dziedāšana'). (šķirklī parodija)
- No vācu Parodont, kam pamatā grieķu para 'pie' un odous (odontos) 'zobs'. (šķirklī parodonts)
- No par(a)- un grieķu ous(ōtos) 'auss'. (šķirklī parotīts)
- No angļu parsec. (šķirklī parseks)
- No latīņu pars (partis) 'daļa, grupa'. (šķirklī partija)
- No angļu partner. (šķirklī partneris)
- Zilbju abreviatūra no krievu парт(йный) орг(анизатор) 'partijas organizators'. (šķirklī partorgs)
- No latīņu pars (partis) 'daļa, grupa'. (šķirklī partija)
- No spāņu pasacalle, pasar 'paiet garām' un calle 'iela'. (šķirklī pasakalja)
- No franču passage 'eja'. (šķirklī pasāža)
- No grieķu pascha, ebreju pesach, pasach. (šķirklī pasha)
- No latīņu satelles, satellitis 'miesassargs, pavadonis; kalps'. (šķirklī satelīts)
- No franču pastorale, kam pamatā latīņu pastoralis 'ganu-'. (šķirklī pastorāle)
- No latīņu pastoralis 'ganu-'. (šķirklī pastorāls)
- No vācu pastös, itāļu pastoso 'mīksts, maigs'. (šķirklī pastozs)
- No angļu selfie, angļu self 'sevi, pats'. 2013. gadā vārds pašbilde pasludināts par gada vārdu. Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašbilde)
- No franču Pathé (firmas nosaukums) un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī patafons)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī patologs)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība' un logos 'mācība'. (šķirklī patoloģija)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība', psychē 'dvēsele' un logos 'mācība'. (šķirklī patopsiholoģija)
- No grieķu pathos 'ciešanas, jūtas, kaisle'. (šķirklī patoss)
- No grieķu skēnē 'telts, skatuve' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī scenogrāfija)
- No grieķu patriarchēs (pater, patros 'tēvs' un archē 'vara'). (šķirklī patriarhāts)
- No grieķu patriarchēs 'ģints galva'. (šķirklī patriarhs)
- No franču patronage 'aizbildnība, aizgādnība'. (šķirklī patronāža)
- No grieķu pater (patros) 'tēvs' un onyma 'vārds, nosaukums'. (šķirklī patronīms)
- No latīņu patricii 'tie, kam ir (dižciltīgi) tēvi'. (šķirklī patricietis)
- No grieķu patriōtēs 'tautietis'. (šķirklī patriots)
- No latīņu patronus 'aizstāvis, aizgādnis'. (šķirklī patrons)
- No angļu sextant, kam pamatā latīņu sextans (sextantis) 'sestdaļa'. (šķirklī sekstants)
- No franču paysagiste. (šķirklī peizāžists)
- No franču page. (šķirklī pāžs)
- No grieķu paidagōgos (pais, paidos 'zēns, bērns' un agōgos 'vadītājs'). (šķirklī pedagogs)
- No grieķu paidagōgia. (šķirklī pedagoģija)
- No grieķu pais (ģen. paidos) 'zēns, bērns' un erastēs 'mīlošais, mīlētājs'. (šķirklī pederastija)
- No grieķu pais (ģen. paidos) 'zēns, bērns' un erastēs 'mīlošais, mīlētājs'. (šķirklī pederasts)
- No latīņu paedophilia, kam pamatā grieķu pais (paidos) 'zēns, bērns' un philia 'mīlestība'. Vārdu pedofilija pirmo reizi lietoja psihiatrs R. Krafts-Ebings 1886.gadā, šādu uzvedību saistot ar cilvēka garīgo vājumu. (šķirklī pedofilija)
- No franču pédomètre, kam pamatā latīņu pes (pedis) 'kāja' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī pedometrs)
- No franču pegmatite, kam pamatā grieķu pēgma, pēgmatos 'sastiprinājums'. (šķirklī pegmatīts)
- No grieķu pais (paidos) 'zēns; bērns' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī pediatrija)
- No franču pectine, kam pamatā grieķu pēktos 'sarecējis'. (šķirklī pektīns)
- No latīņu Pelargonium, kam pamatā grieķu pelargos 'stārķis'. (šķirklī pelargonija)
- No grieķu pepsis 'gremošana'. (šķirklī pepsīns)
- Saīsinājums no Starptautiskās dzejnieku, dramaturgu, redaktoru, esejistu un romānistu asociācijas sākotnējā nosaukuma International Association of (P)oets, Playwriters, Editors, (E)ssayists and (N)ovelists. (šķirklī PEN)
- No krievu пендаль, angļu penalty. (šķirklī pendele)
- No angļu penny, somu penni. (šķirklī penijs)
- No franču pince-nez (pincer 'sakniebt' un nez 'deguns'). (šķirklī pensnejs)
- No angļu pence. (šķirklī penss)
- No grieķu pente 'pieci'. (šķirklī penta-)
- No angļu Pentagon, kam pamatā grieķu pentagōnon. (šķirklī pentagons)
- No grieķu Pentēkostē (hēmera) 'piecdesmitā (diena)' (pēc Vasarsvētku dienas, ko svin piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām). (šķirklī pentakosti)
- No grieķu pentametros 'piecmērs'. (šķirklī pentametrs)
- No grieķu pentateuchos 'no piecām grāmatām sastāvošs'. (šķirklī Pentateihs)
- No angļu penthouse. (šķirklī penthauss)
- No franču peignoir. (šķirklī peņuārs)
- No latīņu Paeonia, grieķu paiōnia (pēc sengrieķu mitoloģijas personāža – dievu ārsta Paiona – vārda). (šķirklī peonija)
- No vācu Peptid, kam pamatā grieķu peptos 'sagremots'. (šķirklī peptīdi)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā' un latīņu natalis 'ar dzimšanu saistīts'. (šķirklī perinatāls)
- No angļu performance 'uzstāšanās, izpildījums'. (šķirklī performance)
- No vācu Pergament, kam pamatā Pergamas (Pergamos) pilsētas nosaukums Mazāzijā. (šķirklī pergaments)
- No vācu Pergamin. (šķirklī pergamīns)
- No itāliešu pergola, kam pamatā latīņu pergula 'nojume, piebūve'. (šķirklī pergola)
- No grieķu sphragis 'zīmogs'. (šķirklī sfragistika)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā, ap' un derma 'āda'. (šķirklī periderma)
- No grieķu periphereia 'aploce'. (šķirklī perifērija)
- No grieķu periphrasis (peri 'pie, tuvumā' un phrasis 'izteiciens'). (šķirklī perifrāze)
- No grieķu perimetron (perimetreo 'mēru apkārt'). (šķirklī perimetrs)
- No grieķu periodikos 'tāds, kas pēc noteiktiem laika sprīžiem atkārtojas'. (šķirklī periodika)
- No latīņu perfectum 'tāds, kas pabeigts'. (šķirklī perfekts)
- No grieķu periodos 'apkārtceļš, riņķojums'. (šķirklī periods)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā, ap' un osteon 'kauls'. (šķirklī periostīts)
- No grieķu peripetija 'negaidīts pavērsiens'. (šķirklī peripetija)
- No grieķu periskopein 'skatīties apkārt'. (šķirklī periskops)
- No grieķu peristaltikos '(visapkārt) savelkošs, aptverošs'. (šķirklī peristaltika)
- No grieķu peritonaion 'vēderplēve'. (šķirklī peritonīts)
- No angļu percussionist (percussion 'sitamie instrumenti'). (šķirklī perkusionists)
- No vācu Permanganat, kam pamatā latīņu per 'pāri, virs' un Manganat (Mangan 'mangāns'). (šķirklī permanganāts)
- No angļu peer, franču pair. (šķirklī pērs)
- No franču personnage, kam pamatā latīņu persona 'personība, persona'. (šķirklī personāžs)
- Aizguvums no igauņu valodas (J. Endzelīns) vai vidusholandiešu pertich 'viltīgs, manīgs, kustīgs, veikls' (K. Karulis). (šķirklī pērtiķis)
- No spāņu peseta, kataloņu peceta 'mazs gabaliņš'. (šķirklī peseta)
- Aizguvums no lībiešu valodas. (šķirklī pestīt)
- No angļu P(olyethylen)e t(erephthalate). (šķirklī PET)
- No franču petard (peter) 'sprāgt ar troksni'. (šķirklī petarde)
- No angļu petition, kam pamatā latīņu petitio 'meklēšana, lūgums'. (šķirklī petīcija)
- No grieķu petros 'akmens, klints' un glyphē 'gravējums, grebums'. (šķirklī petroglifs)
- No grieķu petros 'akmens, klints' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī petrogrāfija)
- No itāliešu piastra (d'argento) '(sudraba) plāksne'. (šķirklī piastrs)
- No itāļu pizza 'pīrāgs'. (šķirklī pica)
- No angļu pyjamas, kam pamatā hindu Payjama 'kājas apģērbs'. (šķirklī pidžama)
- No vācu Petroleum, kam pamatā grieķu petros 'akmens, klints' un latīņu ol(eum) 'eļļa'. (šķirklī petroleja)
- No grieķu synoptikos 'tāds, kas pārskata visu reizē'. (šķirklī sinoptisks)
- No grieķu pyelos 'sile, bļodiņa'. (šķirklī pielīts)
- No grieķu pyelos 'sile, bļodiņa' un nephros 'niere'. (šķirklī pielonefrīts)
- No latīņu pietas 'godbijība'. (šķirklī piētisms)
- No grieķu pygmaios 'punduris'. (šķirklī pigmeji)
- No latīņu pigmentum 'krāsa, krāsviela'. (šķirklī pigments)
- No angļu pick-up 'pacelt'. (šķirklī pikaps)
- No angļu picnic 'ēdienreize zaļumos'. (šķirklī pikniks)
- No grieķu pyknos 'biezs, blīvs' un metron 'mērs'. (šķirklī piknometrs)
- No angļu pixel, pic(ture) el(ement) 'attēla elements'. (šķirklī pikselis)
- No latīņu pictus 'ar krāsām gleznots' un grieķu gramma 'burts, ieraksts'. (šķirklī piktogramma)
- No senaugšvācu piligrim, itāļu pellegrino. (šķirklī piligrims)
- No angļu peeling 'nolobīšana, nomizošana'. (šķirklī pīlings)
- No grieķu pylōn 'vārti'. (šķirklī pilons)
- No franču pilotage. (šķirklī pilotāža)
- No angļu pilot project. (šķirklī pilotprojekts)
- Ata Kronvalda jaunvārds (1869. g.) (šķirklī pilsonis)
- No angļu pioneer 'celmlauzis; jaunu ideju iniciators'. (šķirklī pionieris)
- No grieķu pinakothēkē (pinax, pinakos 'tāfelīte, glezna' un thēkē 'glabātava'). (šķirklī pinakotēka)
- No vācu Fingerhut 'pirksta cepure'. (šķirklī piņģerots)
- No franču pingouin, kam pamatā latīņu pinguis 'trekns, brangs'. (šķirklī pingvīns)
- No angļu pint. (šķirklī pinte)
- No latīņu piper. Latviešu valodā šis vārds sastopams 15. un 16. gs. uzvārdos un māju nosaukumos. (šķirklī pipars)
- No portugāļu piranha, kam pamatā Dienvidamerikas indiāņu tupu valodas vārds (pirá 'zivs' un sanha 'zobi'). (šķirklī piraija)
- No latīņu pirata, grieķu peiratēs 'jūras laupītāji'. (šķirklī pirāts)
- No grieķu pyritēs (lithos) 'uguns akmens'. (šķirklī pirīts)
- No angļu piercing, pierce 'izdurt'. (šķirklī pīrsings)
- No grieķu pithēkos 'pērtiķis' un antrōpos 'cilvēks'. (šķirklī pitekantrops)
- No grieķu Pythōn 'Pitons, mītisks pūķis, ko nonāvēja Apollons'. (šķirklī pitons)
- No latīņu plagiator 'laupītājs'. (šķirklī plaģiators)
- No latīņu plagium 'nolaupīšana'. (šķirklī plaģiāts)
- No vācu Platzkarte 'dzelzceļa biļete, kas garantē sēdvietu'. (šķirklī plackarte)
- No latīņu planeta, grieķu (astēr)planētēs 'klejojoša (zvaigzne)'. (šķirklī planēta)
- No latīņu planetarius 'zvaigžņu novērotājs'. (šķirklī planetārijs)
- No latīņu planum 'virsma, plakne' un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī planimetrija)
- No grieķu planktos 'klejojošs'. (šķirklī planktons)
- No latīņu plantatio 'augu stādīšana'. (šķirklī plantācija)
- No latīņu plastica, grieķu plastikē 'veidošana'. (šķirklī plastika)
- No krievu пластикат, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī plastikāts)
- No vācu Plastilin, itāļu plastilina, kam pamatā grieķu plastikos 'tēlniecisks'. (šķirklī plastilīns)
- No grieķu plastos 'izveidots, veidojams' un latīņu facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī plastifikators)
- No grieķu plasma 'veidojums'. (šķirklī plazma)
- No latīņu plasmodium, kam pamatā grieķu plasma 'veidojums' un -ōdēs. (šķirklī plazmodijs)
- No angļu plaid, kam pamatā gēlu valodas vārds. (šķirklī pleds)
- No angļu playboy. (šķirklī pleibojs)
- No angļu player, kam pamatā to play 'spēlēt'. (šķirklī pleijeris)
- No grieķu pleura 'sāni'. (šķirklī pleirīts)
- No grieķu pleusis 'peldēšana'. (šķirklī pleistons)
- No grieķu Pleiades 'Plejādes' (tā sengrieķu mitoloģijā sauca septiņas titāna Atlanta meitas, kuras pēc nāves Zevs pārvērta zvaigznēs). (šķirklī plejāde)
- No vācu Pexiglas. (šķirklī pleksistikls)
- No grieķu pleonasmos 'pārmērība'. (šķirklī pleonasms)
- No grieķu plēktron. (šķirklī plektrs)
- No vācu Spargel, kam pamatā grieķu asparagos. (šķirklī sparģelis)
- No grieķu plēsios 'tuvs' un sauros 'ķirzaka'. (šķirklī pleziozaurs)
- No franču plumage 'apspalvojums'. (šķirklī plimāža)
- No grieķu pleiōn 'vairāk' un sauros 'ķirzaka'. (šķirklī pliozaurs)
- No angļu plisser. (šķirklī plisēt)
- No franču plombières (pēc Francijas pilsētas Plombjēras nosaukuma, kurā šis saldējums pirmo reizi tika izgatavots). (šķirklī plombīrs)
- No grieķu spēlaion 'ala' un logos 'mācība'. (šķirklī speleoloģija)
- No grieķu plutokratis, kam pamatā ploutus 'bagātība' un kratos 'vara'. (šķirklī plutokrātija)
- No vācu Pneumatik, franču pneumatique, kam pamatā grieķu pneumatikos 'ar vēju saistīts'. (šķirklī pneimatika)
- No grieķu pneumōn 'plauša'. (šķirklī pneimonija)
- No grieķu podagra 'kāju slazds'. (šķirklī podagra)
- No vācu Podest, kam pamatā grieķu pous (podos) 'kāja'. (šķirklī podests)
- No vācu Podest, kam pamatā grieķu pous (podos) 'kāja'. (šķirklī podestūra)
- No latīņu poema, kam pamatā grieķu poiēma 'sacerējums', kam savukārt pamatā grieķu poien 'radīt, darināt'. (šķirklī poēma)
- No grieķu poiētikē (technē) 'dzejas sacerēšanas māksla'. (šķirklī poētika)
- No grieķu poiēsis 'radīšana, dzeja'. (šķirklī poēzija)
- No vācu Pokal, kam pamatā itāļu boccale un grieķu baukalis 'trauks'. (šķirklī pokāls)
- No angļu pocket monster, kam pamatā japāņu poketto monstaa 'kabatas briesmonis'. (šķirklī pokemons)
- No franču polari (sation) 'polarizācija' un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī polarimetrija)
- No franču polari (sation) 'polarizācija' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī polarimetrs)
- No franču polari (sation) 'polarizācija' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī polariskops)
- No vācu Polarität, kam pamatā viduslaiku latīņu polaris un grieķu polos 'ass; pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī polaritāte)
- No polarisation, kam pamatā grieķu polos 'pols'. (šķirklī polarizācija)
- No vācu Polarisator, kam pamatā grieķu polos 'pols'. (šķirklī polarizators)
- No angļu Polaroid (tirdzniecības nosaukums). (šķirklī polaroīds)
- No grieķu polemikos 'kareivīgs, naidīgs' (polemos 'karš'). (šķirklī polemika)
- No grieķu poly 'daudz'. (šķirklī poli-)
- No poli- un grieķu anēr (andros) 'vīrietis'. (šķirklī poliandrija)
- No angļu polyamide. (šķirklī poliamīdi)
- No poli- un grieķu phagos, phagein 'ēst'. (šķirklī polifāgs)
- No grieķu polyphōnia. (šķirklī polifonija)
- No franču polyglotte, kam pamatā grieķu polyglōttos 'daudzvalodu'. (šķirklī poliglota)
- No franču polyglotte, kam pamatā grieķu polyglōttos 'daudzvalodu'. (šķirklī poliglots)
- No franču poygone, kam pamatā latīņu poygonum un grieķu polygōnos 'daudzstūru'. (šķirklī poligons)
- No vācu Polygrphie. (šķirklī poligrāfija)
- No franču polychromie, kam pamatā grieķu polychrōmos 'daudzkrāsains'. (šķirklī polihromija)
- No vācu Polymer, kam pamatā grieķu polymeros 'daudzdaļīgs'. (šķirklī polimērs)
- No poli- un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī polimetrija)
- No grieķu polymorphos. (šķirklī polimorfisms)
- No grieķu polios 'pelēks' un myelos 'muguras smadzenes'. (šķirklī poliomielīts)
- No grieķu polypous (poly 'daudz' un pous 'kāja'). (šķirklī polips)
- No poli un grieķu nomē 'daļa, loceklis'. (šķirklī polinoms)
- No grieķu polis. (šķirklī polisa)
- No grieķu polys 'daudz' un sēma 'zīme'. (šķirklī polisēmija)
- No grieķu polyspaston (polyspastos 'ar daudzām virvēm savelkams'). (šķirklī polispasts)
- No poli un grieķu theos 'dievs'. (šķirklī politeisms)
- No grieķu polytechnos 'saistīts ar daudzām mākslām, amatiem'. (šķirklī politehnisks)
- No grieķu politikos 'valstsvīrs'. (šķirklī politiķis)
- No angļu polo. (šķirklī polo)
- No vācu Poltergeist (poltern 'radīt kņadu' un Geist 'spoks'). (šķirklī poltergeists)
- No franču pommade, kam pamatā latīņu pomum 'ābols; auglis'. (šķirklī pomāde)
- No vācu Pomeranze, kam pamatā latīņu pomum 'ābols; auglis'. (šķirklī pomerance)
- No latīņu pompa 'svinīgs gājiens'. (šķirklī pompa)
- Pēc marķīzes de Pompadūras, Francijas karaļa Luija XV (18. gs.) favorītes, vārda. (šķirklī pompadūra)
- No angļu pony. (šķirklī ponijs)
- No latīņu polus, grieķu polos 'pagrieziena punkts; ass; pols'. (šķirklī pols)
- No angļu (pop)ular art 'populārā māksla'. (šķirklī popārts)
- No angļu pop group. (šķirklī popgrupa)
- No angļu (pop)ped corn, popcorn. (šķirklī popkorns)
- No franču potpourri 'ēdiens, kas gatavots no dažādām gaļas šķirnēm'. (šķirklī popurijs)
- No viduslaiku latīņu porphyreum, grieķu porphyreos 'purpurkrāsas'. (šķirklī porfīrs)
- No vācu Pornographie, franču pornographos 'tāds, kurā rakstīts par prostitūtām' (pornē 'netikle, prostitūta' un graphein 'rakstīt'). (šķirklī pornogrāfija)
- No angļu porter. (šķirklī porteris)
- Pēc Portlendas pilsētas (Anglijā) nosaukuma. (šķirklī portlandcements)
- No franču porte-cigares. (šķirklī portsigārs)
- Pēc Portugāles pilsētas Portu (Porto) nosaukuma. (šķirklī portvīns)
- No angļu poster. (šķirklī posters)
- No angļu port. (šķirklī ports)
- No angļu postfix. (šķirklī postfikss)
- No vācu Potentiometer, kam pamatā latīņu potentia 'spēks; spēja' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī potenciometrs)
- Saīsinājums no angļu public relations. (šķirklī PR)
- No grieķu pragma (pragmatos) 'darbība, darbošanās'. (šķirklī pragmatika)
- No grieķu pragma (pragmatos) 'darbība, darbošanās'. (šķirklī pragmatisms)
- No angļu pride 'lepnums'. (šķirklī praids)
- No grieķu praxis 'darbība, rīcība'. (šķirklī prakse)
- No krievu прапорщик, kam pamatā senslāvu прапор 'karogs'. (šķirklī praporščiks)
- No grieķu pragmatikos. (šķirklī pragmatisks)
- No vācu praktisch, kam pamatā grieķu praktikos 'darbīgs, lietišķs'. (šķirklī praktisks)
- No grieķu prophētēs 'runasvīrs'. (šķirklī pravietis)
- No franču préparer, kam pamatā latīņu praeparare 'sagatavot'. (šķirklī preparēt)
- No latīņu praerogativa. (šķirklī prerogatīva)
- No franču stagiaire. (šķirklī stažieris)
- No grieķu presbyteros 'sirmgalvis, vecākais'. (šķirklī presbiterāņi)
- No angļu pressing, kam pamatā to press. (šķirklī presings)
- No franču prestige. (šķirklī prestižs)
- No franču prestigieux. (šķirklī prestižs)
- No grieķu stereo 'telpisks', phōs (phōtos) 'gaisma' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī stereofotogrāfija)
- No grieķu presbyteros 'sirmgalvis, vecākais'. (šķirklī prezbiteris)
- No angļu present 'dāvana'. (šķirklī prezents)
- No franču préservative, kam pamatā latīņu praeservativus 'aizsargājošs'. (šķirklī prezervatīvs)
- No franču président, angļu president, kam pamatā latīņu praesidens (praesidentis) 'priekšā sēdošs'. (šķirklī prezidents)
- No grieķu stoma (stomatos) 'mute' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī stomatoloģija)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu typos 'nospiedums, forma'. (šķirklī stratotips)
- No angļu primitivism, kam pamatā primitivus 'pirmatnējs, sākotnējs'. (šķirklī primitīvisms)
- Pēc angļu zīmola Primus nosaukuma. (šķirklī prīmuss)
- No angļu printer, kam pamatā print 'iespiest, drukāt'. (šķirklī printeris)
- No latīņu primarius 'viens no pirmajiem, pirmšķirīgs', kam pamatā primus 'pirmais'. (šķirklī primārs)
- No angļu string 'aukla'. (šķirklī stringi)
- No latīņu privilegium 'likums, kas attiecas uz atsevišķu cilvēku'. (šķirklī privilēģija)
- No grieķu prisma 'sazāģētais'. (šķirklī prizma)
- No grieķu problēma 'uzdevums, izvirzīts jautājums'. (šķirklī problēma)
- No latīņu processio 'gājiens'. (šķirklī procesija)
- No angļu processor, kam pamatā to process 'vadīt'. (šķirklī procesors)
- No vācu produzieren, angļu produce, kam pamatā latīņu producere 'vest priekšā; radīt, ražot'. (šķirklī producēt)
- No latīņu profanatio 'svētuma apgānīšana'. (šķirklī profanācija)
- No vācu Prophylaxe, kam pamatā grieķu prophylaxis 'iepriekšēja aizsardzība', prophylassein 'veikt savlaicīgus aizsardzības pasākumus'. (šķirklī profilakse)
- No vācu Progesteron. (šķirklī progesterons)
- No grieķu prognōsis 'paredzēšana'. (šķirklī prognoze)
- No franču programme, angļu program(me), kam pamatā grieķu programma 'priekšraksts, paziņojums'. (šķirklī programma)
- No angļu programming. (šķirklī programmēšana)
- No franču progresser, kam pamatā latīņu progressus 'kustība uz priekšu'. (šķirklī progresēt)
- No latīņu progressio 'kustība uz priekšu'. (šķirklī progresija)
- No vācu programmatisch. (šķirklī programmatisks)
- No franču progressif. (šķirklī progresīvs)
- No grieķu programma 'paziņojums, priekšraksts'. (šķirklī programmatūra)
- No angļu program. (šķirklī programmēt)
- No angļu prohibition, kam pamatā latīņu prohibitio 'neļaušana, aizliegums'. (šķirklī prohibīcija)
- No vācu, angļu proximal, kam pamatā latīņu proximus 'tuvākais'. (šķirklī proksimāls)
- No franču prolétariat, kam pamatā latīņu proletarius 'nemantīgs pilsonis, kas valstij var dot tikai pēcnācējus'. (šķirklī proletariāts)
- No grieķu prologos, kam pamatā pro 'priekšā' un logos 'vārds, runa'. (šķirklī prologs)
- No franču propagande, itāļu propaganda, kam pamatā latīņu congregatio de propaganda fide 'institūcija ticības izplatīšanai', propagere 'izplatīt'. (šķirklī propaganda)
- No franču propagandiste. (šķirklī propagandists)
- No vācu Propädeutic, kam pamatā grieķu propaideuein 'mācīt iepriekš'. (šķirklī propedeitika)
- No angļu propeller, kam pamatā latīņu propellere 'dzīt, grūst uz priekšu'. (šķirklī propelleris)
- No grieķu propolis 'priekšpilsēta; bišu līme'. (šķirklī propoliss)
- No vācu Proportionalität, kam pamatā latīņu proportionalis 'samērīgs'. (šķirklī proporcionalitāte)
- No latīņu proscaenium, kam pamatā grieķu proskēnion. (šķirklī proscēnijs)
- No angļu prosody, franču prosodie, kam pamatā latīņu prosodia 'akcents'. (šķirklī prosodija)
- No latīņu prostata, kam pamatā grieķu prostatēs 'priekšā stāvošais'. (šķirklī prostata)
- No latīņu protectio 'aizsegšana; aizbildnība, aizsardzība'. (šķirklī protekcija)
- No angļu protectionism, kam pamatā latīņu protectio 'aizbildnība, aizsardzība'. (šķirklī protekcionisms)
- No franču protecteur, angļu protector. (šķirklī protektors)
- No franču prothèse, grieķu pro(s)thesis 'pielikums'. (šķirklī protēze)
- No franču protéger, kam pamatā latīņu protegere 'piesegt, aizstāvēt'. (šķirklī protežēt)
- No franču protocole, kam pamatā latīņu protocollum, grieķu prōtokollon 'pirmā ielīmētā papirusa loksne'. (šķirklī protokols)
- No grieķu prōtotypos. (šķirklī prototips)
- No latīņu provizor 'tāds, kas iepriekš paredz, sagatavo'. (šķirklī provizors)
- No grieķu prosēlytos 'jaunpienācējs'. (šķirklī prozelīts)
- No grieķu psalmos 'dziesma, dziedājums'. (šķirklī psalmi)
- No grieķu pseudos 'meli'. (šķirklī pseido-)
- No grieķu pseudōnymos 'tāds, kam ir izdomāts vārds'. (šķirklī pseidonīms)
- No grieķu psychē 'elpa; dzīve; dvēsele'. (šķirklī psihe)
- No grieķu psychē 'dvēsele' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī psihiatrija)
- No vācu Psychologe. (šķirklī psihologs)
- No grieķu psychē 'dvēsele' un logos 'mācība'. (šķirklī psiholoģija)
- No latīņu psychopathia, kam pamatā grieķu psychē 'dvēsele' un pathos 'ciešanas, slimība'. (šķirklī psihopātija)
- No grieķu psychē 'dvēsele' un -ōsis, kas ir piedēklis, ko lieto patoloģisku stāvokļu apzīmētājvārdu darināšanai. (šķirklī psihoze)
- No grieķu psychros 'auksts' un metron 'mērs'. (šķirklī psihrometrs)
- No grieķu psōriasis 'nieze'. (šķirklī psoriāze)
- No grieķu pteron 'spārns' un sauros 'ķirzaka'. (šķirklī pterozauri)
- Pēc amerikāņu diplomāta Žoela Robertsa Puanseta (Joel Robert Poinsett, 1779–1851) uzvārda, kurš šo augu ieviesa ASV. (šķirklī puansetija)
- No franču pointe 'smaile, smails gals'. (šķirklī puante)
- No angļu pudding. (šķirklī pudiņš)
- No latīņu pulmo (pulmonis) 'plauša' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī pulmonoloģija)
- No angļu pullover. (šķirklī pulovers)
- No latīņu pulsatio 'sišana, grūšana'. (šķirklī pulsācija)
- No latīņu pulsare 'sist, grūst'. (šķirklī pulsēt)
- No vācu Pult, kam pamatā latīņu pulpitum 'paaugstinājums'. (šķirklī pults)
- No angļu punch. (šķirklī punšs)
- No viduslaiku latīņu purgatorium, kam pamatā latīņu purgare 'tīrīt'. (šķirklī purgatorijs)
- No angļu puritan, kam pamatā latīņu puritas 'tīrība'. (šķirklī puritāņi)
- No angļu puritanism. (šķirklī puritānisms)
- No latīņu purpura 'purpurgliemezis; sarkana krāsa', kam pamatā grieķu porphura 'tumšsarkana krāsa'. (šķirklī purpurs)
- No latīņu rationalis 'uz prātu attiecīgs, saprātīgs' (ratio 'prāts'). (šķirklī racionālisms)
- No latīņu rationalis 'saprātīgs'. (šķirklī racionalizācija)
- No angļu radar, saīsinājums no ra(dio) d(etection) a(nd) r(angin)g 'atrašanās vietas un attāluma noteikšana ar radio palīdzību'. (šķirklī radars)
- No angļu radio, kam pamatā latīņu radiare 'izstarot'. (šķirklī radio)
- No radio un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī radiofonija)
- No radio un grieķu gramma 'burts; ieraksts'. (šķirklī radiogramma)
- No radio un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī radiometrs)
- No angļu rad – r(adiation) a(bsorbed) d(ose). (šķirklī rads)
- No angļu raft 'plosts'. (šķirklī raftings)
- No latīņu rachitis, grieķu rhachis 'mugurkauls'. (šķirklī rahīts)
- No angļu rider. (šķirklī raiders)
- No angļu rider. (šķirklī raiders)
- No angļu rally. (šķirklī rallijs)
- No Amerikas spāņu rancho 'kopīgas maltītes ieturētāji'. (šķirklī rančo)
- Aizguvums no viduslejasvācu rame, vācu Rahmen. (šķirklī rāmis)
- No franču ranger. (šķirklī ranžēt)
- No latīņu rhapsodia, grieķu rhapsōidia 'episko dziesmu skandēšana, rapsodu dziesma'. (šķirklī rapsodija)
- J. Endzelīna jaunvārds (1922), darināts pēc lietuviešu rašýti 'rakstīt' parauga. (šķirklī rasēt)
- No latīņu tropicus, grieķu tropikos, tropos 'pagrieziens'. (šķirklī tropisks)
- No vācu Raster, kam pamatā latīņu raster, rastrum 'grābeklis'. (šķirklī rastrs)
- No angļu rout. (šķirklī rauts)
- No viduslaiku latīņu rehabilitatio (latīņu re 'atkal' un habilitas 'derīgums'). (šķirklī reabilitācija)
- No latīņu re 'atkal' un viduslaiku latīņu adaptatio (adaptare 'pielāgot, piemērot'). (šķirklī readaptācija)
- No latīņu re 'pret' un agens (agentis) 'tāds, kas darbojas'. (šķirklī reaģents)
- No viduslaiku latīņu reagere 'darboties pretī, atsaukties'. (šķirklī reaģēt)
- No franču réactif, kam pamatā latīņu re 'pret' un activus 'darbīgs'. (šķirklī reaktīvs)
- No angļu reactor, kam pamatā latīņu re 'pret' un actor 'darbības veicējs'. (šķirklī reaktors)
- No latīņu realis 'esošs, eksistējošs' un grieķu psychē 'dvēsele' un logos 'mācība'. (šķirklī reālpsiholoģija)
- No latīņu re 'atpakaļ-, jaun-, atkal-' un animare 'darīt dzīvu' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī reanimatoloģija)
- No latīņu recidivus 'atgriešanās' vai 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidivēt)
- No latīņu recidivus 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidīvisms)
- No latīņu recidivus 'atgriešanās' vai 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidīvs)
- No latīņu re 'atpakaļ' un circulatio (circulari 'staigāt apkārt'). (šķirklī recirkulācija)
- No vācu redigieren, kam pamatā latīņu redigere 'ievākt'. (šķirklī rediģēt)
- No franču redingote, kas ir pārveidota angļu riding coat 'svārki jāšanai' izruna. (šķirklī redingots)
- No latīņu re 'atpakaļ' un emigratio 'izceļošana'. (šķirklī reemigrācija)
- No latīņu reflexus 'izliekums; atpakaļkustība' jeb 'griezt atpakaļ'. (šķirklī reflekss)
- No latīņu reflectere 'liekt atpakaļ; griezt atpakaļ'. (šķirklī reflektēt)
- No latīņu reflectere 'liekt atpakaļ; griezt atpakaļ' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī reflektometrs)
- No latīņu refractus 'lauzts' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī refraktometrs)
- No latīņu regalia, regalis 'valdniekam piederošs'. (šķirklī regālija)
- No itāliešu regata. (šķirklī regate)
- No angļu rugby football, rugby pēc Anglijas pilsētas Ragbijas (Rugby) nosaukuma. (šķirklī regbijs)
- No franču réglement, kam pamatā latīņu regula 'noteikums'. (šķirklī reglaments)
- No angļu feldmaršala F. Dž. Reglāna (1788–1855), šāda piegriezuma ieviesēja uzvārda. (šķirklī reglāns)
- No latīņu regressus 'kustība atpakaļ'. (šķirklī regresēt)
- No latīņu regressio 'kustība atpakaļ'. (šķirklī regresija)
- No latīņu regressus 'kustība atpakaļ; atgriešanās'. (šķirklī regress)
- No angļu ragtime (rag 'noplēsts gabals' un time 'takts'). (šķirklī regtaims)
- No latīņu regula 'noteikums, norma'. (šķirklī regula)
- No latīņu regularis. (šķirklī regularitāte)
- No latīņu regulare 'sakārtot'. (šķirklī regulators)
- No latīņu regeneratio 'atjaunošana, atjaunošanās, atdzimšana'. (šķirklī reģenerācija)
- No vācu Regenerator, angļu regenerator, kam pamatā latīņu regenerare 'atjaunot'. (šķirklī reģenerators)
- No latīņu regens (regentis) 'valdošais'. (šķirklī reģents)
- No latīņu regio (regionis) 'virziens; apgabals'. (šķirklī reģions)
- No viduslaiku latīņu registratio 'ierakstīšana'. (šķirklī reģistrācija)
- No viduslaiku latīņu registrare 'ierakstīt'. (šķirklī reģistrēt)
- No angļu raid. (šķirklī reids)
- No vācu Reichstag (Reich 'valsts' un Tag 'sanāksme'). (šķirklī reihstāgs)
- No latīņu rheumatismus, grieķu rheumatismos 'izplūšana'. (šķirklī reimatisms)
- No angļu ranger. (šķirklī reindžers)
- No angļu rating. (šķirklī reitings)
- No angļu racketer. (šķirklī reketieris)
- No angļu racket. (šķirklī rekets)
- No franču réclame, kam pamatā latīņu reclamare 'skaļi saukt, izkliegt'. (šķirklī reklāma)
- No latīņu rectum 'taisnā zarna' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī rektoskopija)
- No latīņu requiem (akuz. no requies 'miers'), ar kuru sākas aizlūguma teksts (Requiem aeternam dona eis, Domine – Mieru mūžīgu dod viņiem, Kungs). (šķirklī rekviēms)
- No latīņu religio. (šķirklī reliģija)
- No latīņu relativus 'attiecināts, attiecīgs'. (šķirklī relatīvs)
- No angļu (press) release. (šķirklī relīze)
- No angļu remix. (šķirklī remikss)
- No franču renégat, kam pamatā latīņu renegatus, renegare 'noliegt'. (šķirklī renegāts)
- No franču reinette, kam, domājams, pamatā latīņu rana 'varde' (ābolu formas un grubuļainās miziņas dēļ). (šķirklī renete)
- No viduslejasvācu rente, kas savukārt no franču rente. Latviešu valodā vārds minēts 17. gs. (šķirklī rente)
- Pēc vācu fiziķa V. K. Rentgena (1845–1923) vārda. (šķirklī rentgens)
- No grieķu rheos 'plūsma' un statos 'stāvošs'. (šķirklī reostats)
- No angļu repellent, kam pamatā latīņu repellens (repellentis) 'tas, kas atgrūž, atgaiņā'. (šķirklī repelents)
- No franču reportage. (šķirklī reportāža)
- No amerikāņu angļu to rap 'runāt, pļāpāt'. (šķirklī repot)
- No grieķu theatron 'skatītāju vietas'. (šķirklī teātris)
- No angļu wrestling 'cīņa'. (šķirklī reslings)
- No franču respect, kam pamatā latīņu respectus 'cieņa, bijība, godāšana, ievērošana'. (šķirklī respekts)
- No angļu to restart. (šķirklī restartēt)
- No angļu rapper. (šķirklī reperis)
- No latīņu rhetorica, grieķu rhētorikē (technē). (šķirklī retorika)
- No angļu retract. (šķirklī retraks)
- No angļu retriever. (šķirklī retrīvers)
- No latīņu retrogradus, retrogradis 'atpakaļejošs'. (šķirklī retrogrāds)
- No latīņu reverberare 'atsist, atgrūst'. (šķirklī reverberācija)
- No latīņu reversio 'atgriešanās'. (šķirklī reversija)
- No angļu revolver (to revolve 'rotēt, griezties'). (šķirklī revolveris)
- No vācu Reservat, kam pamatā latīņu rezervatio 'saglabāšana'. (šķirklī rezervāts)
- No franču réserve 'krājums', kam pamatā latīņu reservare 'krāt, saglabāt'. (šķirklī rezerve)
- No franču réservoir, kam pamatā latīņu reservare 'saglabāt, krāt'. (šķirklī rezervuārs)
- No franču résignation, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī rezignācija)
- No rēzus pērtiķa (Macacus rhesus) nosaukuma, pie kā šis antigēns tika atklāts. (šķirklī rēzus)
- No franču révolution, kam pamatā latīņu revolutio 'pagrieziens, apvērsums'. (šķirklī revolūcija)
- No franču régisseur, kam pamatā latīņu regere 'vadīt'. (šķirklī režisors)
- No baltvācu ribbe, vācu Rippe. Latviešu valodā vārds aizgūts 18. gs. Agrākais apzīmējums – sānkauls. (šķirklī riba)
- No franču régime 'noteikta kārtība, pārvalde'. (šķirklī režīms)
- No angļu riff. (šķirklī rifs)
- Saīsinājums no angļu Riga Interbank Offered Rate. (šķirklī RIGIBOR)
- No latīņu rigidus 'ciets, stingrs'. (šķirklī rigiditāte)
- No franču rigorisme, kam pamatā latīņu rigor 'stingrība'. (šķirklī rigorisms)
- No dāņu rigsdag. (šķirklī Rigsdags)
- No vietvārda Rīga, jo šāda materiāla plāksnes radītas Latvijā. (šķirklī rīģipsis)
- No zviedru riksdag. (šķirklī Riksdags)
- Iespējams, aizguvums no somugru valodām. (šķirklī rija)
- No lejasvācu riem 'atskaņa'. Aizguvums minēts jau 17. gs. Kad 19. gs. otrajā pusē to aizstāja jaunvārds dzejolis, vārds rīme kļuva par mākslinieciski nevērtīga dzejoļa vai panta apzīmējumu. (šķirklī rīme)
- No angļu remake 'pārtaisīt'. (šķirklī rimeiks)
- No angļu ring 'aplis, riņķis'. (šķirklī rings)
- No vācu Riesling. (šķirklī rīslings)
- Pēc franču valstsvīra un kardināla Armāna Žana Diplesī Rišeljē (Armand Jean du Plessis de Richelieu, 1585–1642) uzvārda, kurš to lika ieviest kā lētu aizvietotāju dārgajām mežģīnēm. (šķirklī rišeljē)
- No vācu richtig 'pareizs, īsts'. (šķirklī riktīgs)
- No angļu rhythm and blues 'ritms un blūzs'. (šķirklī ritmblūzs)
- No grieķu rhythmikos 'ar ritmu saistīts'. (šķirklī ritmika)
- No itāļu ritornello (ritorno 'atgriešanās'). (šķirklī ritornele)
- No latīņu ritualis 'uz rituālu attiecīgs'. (šķirklī rituāls)
- No vācu Riesenschnauzer (riesen 'milzīgs'). (šķirklī rīzenšnaucers)
- Sens aizguvums no krievu рубеж 'robeža'. (šķirklī robeža)
- No grieķu rhythmos. (šķirklī ritms)
- No dārznieka, botāniķa Žana Robēna (Jean Robin, 1550–1629) uzvārda, kas 1601. gadā šo augu ieveda no Kanādas Eiropā. (šķirklī robīnija)
- No čehu robota 'klaušas; smags darbs'. Pirmo reizi šo vārdu lietojis Karels Čapeks savā zinātniskās fantastikas lugā "R.U.R." (šķirklī robots)
- No angļu rodeo, spāņu rodeo (rodear 'sadzīt lopus kopā'). (šķirklī rodeo)
- No grieķu rhodon 'roze', jo elementa sāļu šķīdumi ir rožaini sarkanā krāsā. (šķirklī rodijs)
- No grieķu rhodon 'roze', dendron 'koks'. (šķirklī rododendrs)
- No grieķu rhodon 'roze'. (šķirklī rodonīts)
- No angļu roadster. (šķirklī rodsters)
- No latīņu robustus 'no cieta koka, ozolkoka pagatavots; spēcīgs'. (šķirklī robusts)
- No angļu rock and roll. (šķirklī rokenrols)
- No angļu rocker. (šķirklī rokeris)
- No franču roquefort, kam pamatā Dienvidfrancijas pilsētas Rokforas (Rokuefort sur Soulzon) nosaukums, kur 1881. gadā sākta šā siera gatavošana. (šķirklī rokfors)
- No franču rococo (rocaille 'gliemežnīca'). (šķirklī rokoko)
- No angļu rock. (šķirklī roks)
- No angļu roll-on 'uzbraukt' un roll of 'nobraukt' (saīsināti ro-ro). (šķirklī rolkeris)
- Saīsinājums no angļu Read Only Memory. (šķirklī ROM)
- No grieķu rhombos 'rombs' un (h)edra 'skaldne'. (šķirklī romboedrs)
- No grieķu rhombos 'rombs'. (šķirklī rombs)
- No franču romsteck, angļu rump steak. (šķirklī romšteks)
- No angļu roast beef. (šķirklī rostbifs)
- No čigānu valodas rom 'cilvēks'. (šķirklī romi)
- No latīņu rotare 'griezt, griezties' un angļu print 'iespiest'. (šķirklī rotaprints)
- Latīņu rotator 'tas, kas griež'. (šķirklī rotators)
- No latīņu rotare 'griezt, griezties'. (šķirklī rotēt)
- No angļu rover. (šķirklī rovers)
- No angļu rover. (šķirklī rovers)
- No vācu Rosine, franču raisin 'vīnoga'. (šķirklī rozīne)
- No itāļu timpano, kam pamatā tympanon 'bungas'. (šķirklī timpāns)
- No arābu rubā'ī 'četrdaļīgs'. (šķirklī rubajs)
- No angļu ruberoid. (šķirklī ruberoīds)
- No angļu rhumb, kam pamatā grieķu rhombos 'apgrieziens'. (šķirklī rumbs)
- No angļu rum. (šķirklī rums)
- No viduslejasvācu runge. (šķirklī runga)
- No holandiešu roeper, roepen 'kliegt'. (šķirklī rupors)
- Aizguvums no lejasvācu rūte. (šķirklī rūts)
- No franču rouge 'sarkans'. (šķirklī rūžs)
- Saīsinājums no zviedru Svenska Aeroplan Aktiebolaget (uzņēmums sākotnēji ražoja lidaparātus). (šķirklī SAAB)
- No angļu rooter. (šķirklī rūteris)
- No franču sabotage (saboter 'klaudzināt ar koka tupelēm; tīši kaut ko graut'). (šķirklī sabotāža)
- No angļu sadomasochism. (šķirklī sadomazohisms)
- No vācu Trigonometrie, kam pamatā grieķu trigōnon 'trijstūris' un metrein 'mērīt'. (šķirklī trigonometrija)
- No latīņu sapphirus, grieķu sappheiros. (šķirklī safīrs)
- No senskandināvu saga 'vēstījums'. (šķirklī sāga)
- No holandiešu sago, kam pamatā malajiešu sagu 'maize'. (šķirklī sāgo)
- No angļu truism. (šķirklī truisms)
- No angļu site. (šķirklī saits)
- No latīņu sacramentum 'svinīga saistība'. (šķirklī sakraments)
- No beļģu mūzikas instrumentu meistara Ādolfa Saksa uzvārda, kurš 1841. gadā izgudroja saksofonu un to patentēja. (šķirklī saksofons)
- Krievu саквояж, kam pamatā franču sac de voyage. (šķirklī sakvojāžs)
- Vārds aizgūts no lībiešu salāk, igauņu salakas. (šķirklī salaka)
- No grieķu salamandra. (šķirklī salamandra)
- No grieķu kalámē. (šķirklī salmi)
- No latīņu sal 'sāls' un grieķu ammōniakon 'koka sveķi'. (šķirklī salmiaks)
- No latīņu sal 'sāls' un grieķu petros 'akmens, klints'. (šķirklī salpetris)
- No portugāļu samba. (šķirklī samba)
- No angļu summit 'virsotne, galotne'. (šķirklī samits)
- No angļu sampler. (šķirklī sampleris)
- No angļu sample 'paraugs, fragments'. (šķirklī sampls)
- No krievu мудрить 'rīkoties nevajadzīgi sarežģīti'. (šķirklī samudrīt)
- No grieķu sandalion, kam pamatā sandalon 'koka kurpe'. (šķirklī sandales)
- No franču sanguine, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī sangīna)
- No vācu Sanguiniker, kam pamatā latīņu sanguis 'asinis'. (šķirklī sangviniķis)
- Abreviatūra no angļu Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development. (šķirklī SAPARD)
- No grieķu ouron 'urīns' un metron 'mērs'. (šķirklī urometrs)
- No grieķu sapros 'pūstošs' un pēlos 'māls, dubļi'. (šķirklī sapropelis)
- No grieķu sapros 'pūstošs' un phyton 'augs'. (šķirklī saprofīti)
- No grieķu sarakenos 'austrumu ļaudis'. (šķirklī saracēnis)
- No krievu сарафан, kam pamatā persiešu sеrāрā 'goda tērps'. (šķirklī sarafāns)
- No grieķu sarkazein 'plēšu gaļu'. (šķirklī sarkasms)
- No grieķu sarx, sarkos 'gaļa, miesa' un phagein 'ēst'. (šķirklī sarkofāgs)
- Latīņu sarcoma no grieķu sarkōma 'gaļīgs izaugums' (sarx, sarkos 'gaļa'). (šķirklī sarkoma)
- No angļu S(evere) A(cute) R(espiratory) S(yndrome) 'smagais akūtais respiratorais sindroms'. (šķirklī SARS)
- No itāliešu sargia, franču serge, kam pamatā latīņu sericus 'zīda'. (šķirklī saržs)
- No angļu S(candinavian) A(irlines) S(ystem). (šķirklī SAS)
- No lejasvācu trummel 'bungas'. (šķirklī trumulis)
- No angļu friziera Vidala Sasona (Vidal Sassoon, 1928–2012) uzvārda. (šķirklī sasons)
- No angļu satellite television. (šķirklī satelīttelevīzija)
- No vācu Satellitenstaat, angļu satellite state. (šķirklī satelītvalsts)
- No latīņu satira (satura 'dažādu augļu maisījums', 'satīra'). (šķirklī satīra)
- No grieķu satyros. (šķirklī satīrs)
- No latīņu usurpatio 'iegūšana; nelikumīga sagrābšana'. (šķirklī uzurpācija)
- No grieķu skēnē 'telts, skatuve'. (šķirklī scēna)
- No itāliešu scenario, kam pamatā latīņu scēna, grieķu skēnē 'telts, skatuve'. (šķirklī scenārijs)
- No latīņu sebum 'tauki, speķis' un grieķu rhoē 'tecēšana'. (šķirklī seboreja)
- No angļu sedan. (šķirklī sedans)
- No latīņu sedimentum 'nogulsnes'. (šķirklī sedimentācija)
- No latīņu sedimentum (sedere 'nosēsties, iegrimt'). (šķirklī sediments)
- No spāņu seguidilla. (šķirklī segidilja)
- No latīņu segmentum 'atgriezums'. (šķirklī segmentācija)
- No latīņu segmentum 'atgriezums'. (šķirklī segments)
- No latīņu segregatio 'atdalīšana, norobežošana'. (šķirklī segregācija)
- No angļu safe 'drošs'. (šķirklī seifs)
- No lietuviešu sueiga, suėjimas 'satikšanās, sapulce', poļu Sejm. (šķirklī seims)
- No angļu seiner (seine 'riņķa vads'). (šķirklī seiners)
- No vācu Seismik, kam pamatā grieķu seismos 'zemestrīce'. (šķirklī seismika)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī seismogrāfs)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī seismogramma)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī seismologs)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī seismoloģija)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un metron 'mērs'. (šķirklī seismometrs)
- No latīņu sectio 'sagriešana, sadalīšana'. (šķirklī sekcija)
- No angļu sex appeal. (šķirklī seksapīls)
- No angļu sex 'dzimums', sexism (pēc analoģijas ar racism 'rasisms'). (šķirklī seksisms)
- No angļu sex, kam pamatā latīņu sexus 'dzimums'. (šķirklī sekss)
- No latīņu saecularis 'pasaulīgs, laicīgs'. (šķirklī sekularizācija)
- No latīņu Selenium, kam pamatā grieķu selēnē 'Mēness'. (šķirklī selēns)
- No franču céleri, kam pamatā grieķu selīnon. (šķirklī selerija)
- No portugāļu selva, kam pamatā latīņu silva 'mežs'. (šķirklī selva)
- No grieķu sēma 'zīme' un phoros 'nesējs'. (šķirklī semafors)
- No franču sémantique, kam pamatā grieķu sēmantikos 'nozīmējošs'. (šķirklī semantika)
- No franču séme, angļu seme, kam pamatā grieķu sēma 'zīme'. (šķirklī sēma)
- No latīņu senator (senex 'vecs vīrs, sirmgalvis'). (šķirklī senators)
- No latīņu semestris 'pusgada' (sex 'seši' un mensis 'mēnesis'). (šķirklī semestris)
- No vācu Semikolon, kam pamatā latīņu semi 'pus-' un grieķu kōlon 'loceklis; teikuma daļa'. (šķirklī semikols)
- No latīņu senilis (senex 'sirmgalvis'). (šķirklī senils)
- No latīņu senatus 'vecajo padome' (senex 'vecs vīrs, sirmgalvis'). (šķirklī senāts)
- No angļu īpašvārda Sandwich. (šķirklī sendvičs)
- No spāņu señor 'kungs'. (šķirklī senjors)
- No latīņu sensibilis 'jutīgs, ar jutekļiem uztverams'. (šķirklī sensibilizācija)
- No latīņu sensibilis 'jutīgs, ar jutekļiem uztverams'. (šķirklī sensibilizators)
- No angļu semiotics, kam pamatā grieķu sēmeiōtikos 'saistīts ar zīmēm'. (šķirklī semiotika)
- No latīņu sensibilis 'jutīgs, ar jutekļiem uztverams'. (šķirklī sensibls)
- No latīņu sepia, grieķu sēpia 'tinteszivs'. (šķirklī sēpija)
- No spāņu, portugāļu centavo. (šķirklī sentavo)
- No grieķu sēpia 'tinteszivs' (minerālam ir līdzība ar porainām tinteszivs asakām). (šķirklī sepiolīts)
- No latīņu sepsis, grieķu sēpsis 'pūšana'. (šķirklī sepse)
- No grieķu sēptikos 'pūšanas-' un haima 'asinis'. (šķirklī septicēmija)
- No grieķu sēptikos. (šķirklī septiks)
- No persiešu sarāy 'pils, slēgta apdzīvota vieta'. (šķirklī serāls)
- No grieķu sardonyx, saŕdion. (šķirklī serdoliks)
- No angļu surfing. (šķirklī sērfings)
- No angļu serial. (šķirklī seriāls)
- No latīņu serum 'sūkalas' un grieķu tonos 'saspringums'. (šķirklī serotonīns)
- No grieķu sēptikos. (šķirklī septisks)
- No latīņu serum 'sūkalas' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī seroloģija)
- No angļu serve. (šķirklī serve)
- No angļu server. (šķirklī serveris)
- No angļu serve. (šķirklī servēt)
- No angļu service 'apkalpošana'. (šķirklī serviss)
- No franču serviette (servir 'apkalpot, klāt galdu'). (šķirklī servjete)
- No franču sergent, kam pamatā latīņu serviens 'tas, kurš kalpo'. (šķirklī seržants)
- No angļu setter. (šķirklī seters)
- No angļu set. (šķirklī sets)
- No grieķu sphaleros 'nodevīgs, viltīgs' (minerāla daudzveidīgā izskata dēļ). (šķirklī sfalerīts)
- No grieķu sphēn 'ķīlis'. (šķirklī sfēns)
- No grieķu sphaira 'lode'. (šķirklī sfēra)
- No grieķu sphinx. (šķirklī sfinksa)
- No grieķu sphinktēr 'žņaudzējs'. (šķirklī sfinkters)
- No grieķu schēma 'izskats, veids'. (šķirklī shēma)
- No krievu схима, kam pamatā grieķu schēma 'ārējais izskats, stāvoklis'. (šķirklī shīma)
- No grieķu schisma 'plaisa, šķelšanās'. (šķirklī shizma)
- No latīņu scholasticus, grieķu sholastikos 'saistīts ar skolu'. (šķirklī sholastika)
- No latīņu scholasticus, grieķu sholastikos 'saistīts ar skolu' (grieķu scholē 'skola'). (šķirklī sholastiķis)
- No grieķu sibylla 'pareģe'. (šķirklī sibilla)
- No grieķu sideros 'dzelzs'. (šķirklī siderīts)
- No grieķu sideros 'dzelzs'. (šķirklī sideroze)
- No franču syénite, kam pamatā grieķu Syēnē (pēc senēģiptiešu pilsētas Sunas (tagad Asuāna) nosaukuma, kur šāds minerāls sākotnēji iegūts). (šķirklī sienīts)
- Pēc Veronas mediķa Dž. Frakastoro 1530. gadā publicētās poēmas "Sifiliss jeb franču slimība" galvenā varoņa Sifila vārda, kam pamatā grieķu sys 'cūka' un philos 'draugs'. (šķirklī sifiliss)
- No grieķu siphōn 'caurule, sūknis'. (šķirklī sifons)
- Vācu Signal, kam pamatā latīņu signum 'zīme, signāls'. (šķirklī signāls)
- No viduslaiku latīņu signatura (signare 'apzīmēt, norādīt'). (šķirklī signatūra)
- No grieķu syllogismos (syn 'kopā' un logizesthai 'apsvērt, rēķināt'). (šķirklī siloģisms)
- No grieķu syllogistikos 'uz siloģismu attiecīgs'. (šķirklī siloģistika)
- No grieķu syllabē 'zilbe'. (šķirklī sillabisks)
- No grieķu syllabē 'zilbe' un tonos 'uzsvars'. (šķirklī sillabotonisks)
- No franču silhouette (pēc 18. gs. franču ministra Etjēna de Silueta vārda). (šķirklī siluets)
- No grieķu symbiōsis (syn 'kopā' un bios 'dzīve, dzīvošana'). (šķirklī simbioze)
- No franču symbolisme, kam pamatā grieķu symbolon 'zīme, pazīšanās zīme'. (šķirklī simbolisms)
- No grieķu symbolon 'zīme, pazīšanās zīme'. (šķirklī simbols)
- No grieķu symphōnia 'saskaņa'. (šķirklī simfonija)
- No latīņu sympathia, kam pamatā grieķu sympatheia no syn 'kopā' un pathos 'jūtas; ciešanas'. (šķirklī simpātija)
- No symposium, kam pamatā grieķu simposion 'dzīres'. (šķirklī simpozijs)
- No grieķu symptōma 'sagadīšanās; gadījums; simptoms'. (šķirklī simptoms)
- No vācu symptomatisch, kam pamatā grieķu symptomatikos. (šķirklī simptomātisks)
- No grieķu synagōgē 'sapulce'. (šķirklī sinagoga)
- No grieķu synodikos. (šķirklī sinodisks)
- No franču syndicat, kam pamatā latīņu syndicus, grieķu syndikos 'tāds, kas rīkojas ar kaut ko kopīgi'. (šķirklī sindikāts)
- No grieķu syndromē 'saplūšana, sablīvējums'. (šķirklī sindroms)
- No grieķu synekdochē. (šķirklī sinekdoha)
- No franču sinologue. (šķirklī sinologs)
- No angļu cinerama. (šķirklī sinerāma)
- No grieķu synaisthēsis 'sajūta, uztvere'. (šķirklī sinestēzija)
- No angļu single 'viens, atsevišķs'. (šķirklī singls)
- No itāļu signora 'kundze'. (šķirklī sinjora)
- No itāļu signorina 'jaunkundze'. (šķirklī sinjorīna)
- No itāļu signore 'kungs', kam pamatā latīņu senior 'vecāks; vecāks cilvēks'. (šķirklī sinjors)
- No grieķu synkopē 'saīsināšana'. (šķirklī sinkope)
- No grieķu synkrētismos 'savienojums'. (šķirklī sinkrētisms)
- No grieķu synodos 'satuvināšanās; sapulce, sanāksme'. (šķirklī sinode)
- No franču sinologie, kam pamatā latīņu Sina 'Ķīna' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī sinoloģija)
- No grieķu synōnymia 'kopīgs nosaukums'. (šķirklī sinonīmija)
- No grieķu synoptikos 'tāds, kas pārskata visu reizē'. (šķirklī sinoptika)
- No grieķu synchronos, kam pamatā syn 'kopā' un chronos 'laiks'. (šķirklī sinhrons)
- No grieķu syntaxis 'sakārtojums, savienojums'. (šķirklī sintakse)
- No angļu syntetic. (šķirklī sintētika)
- No grieķu sythesis 'savienošana, sakārtošana'. (šķirklī sintezators)
- No grieķu synthesis 'savienošana, sakārtošana, sakārtojums'. (šķirklī sintēze)
- No grieķu synthesis 'savienošana, sakārtošana, sakārtojums'. (šķirklī sintezēt)
- No vācu Syntagmatik, angļu syntagmatic. (šķirklī sintagmātika)
- No grieķu, jaungrieķu sirtákē. (šķirklī sirtaki)
- No latīņu Siren, grieķu Seirēn. (šķirklī sirēna)
- No franču système, kam pamatā grieķu systēma 'no daļām kopā saliktais, veselais'. (šķirklī sistēma)
- No grieķu systolē 'saraušanās, savilkšanās'. (šķirklī sistole)
- No franču scaphandre, kam pamatā grieķu skaphē 'laiva, laiviņa' un anēr (andros) 'vīrs'. (šķirklī skafandrs)
- No angļu Skype (interneta programmas nosaukuma). (šķirklī skaips)
- No angļu Skye terrier pēc Hebridu salas Skajas (Skotijā) nosaukuma. (šķirklī skaiterjers)
- No angļu scalp. (šķirklī skalps)
- No latīņu Scandia 'Skandināvija', kur šis elements tika 1879. gadā atklāts. (šķirklī skandijs)
- Aizguvums no viduslejasvācu schap. (šķirklī skapis)
- No angļu wigwam. (šķirklī vigvams)
- No latīņu scarlatina (scarlatto 'spilgti sarkana krāsa'). (šķirklī skarlatīna)
- No angļu scout 'izlūks'. Organizācija radās Anglijā 1907. gadā, Latvijā pastāv no 1921. gada. (šķirklī skauts)
- No angļu skateboard 'skrituļdēlis'. (šķirklī skeitbords)
- No angļu skeleton 'skelets, karkass'. (šķirklī skeletons)
- No angļu sketch 'īss jautra satura dramatisks darbs'. (šķirklī skečs)
- No vācu Skelett, kam pamatā grieķu skeleton 'izžuvusi (miesa)'. (šķirklī skelets)
- No angļu to scan 'vērīgi aplūkot'. (šķirklī skeneris)
- No grieķu skepsis 'aplūkošana, pārdomāšana, šaubīšanās'. (šķirklī skepse)
- No angļu ski-bob. (šķirklī skibobists)
- No vācu Skizze, kam pamatā grieķu schedios 'pie rokas esošs; improvizēts'. (šķirklī skice)
- No angļu skiff. (šķirklī skifs)
- No norvēģu skijøring. (šķirklī skijorings)
- No grieķu skleros 'ciets'. (šķirklī sklēra)
- No grieķu skoliõsis. (šķirklī skolioze)
- No angļu scrub. (šķirklī skrubis)
- No angļu screw. (šķirklī skrūve)
- No angļu script. (šķirklī skripts)
- No angļu scrubber, kam pamatā to scrub 'berzt, kasīt'. (šķirklī skrubers)
- No angļu screw. (šķirklī skrūve)
- No krievu скумбрия, kam pamatā jaungrieķu skumbri (dsk. skumbriá). (šķirklī skumbrija)
- No angļu scooter. (šķirklī skūteris)
- No angļu scooter. (šķirklī skuters)
- No angļu squash. (šķirklī skvošs)
- No angļu squatter. (šķirklī skvoters)
- No angļu to slide 'slīdēt'. (šķirklī slaids)
- No vidusfranču slave 'slāvu' un grieķu philos 'mīlošs'. (šķirklī slavofils)
- No angļu slang. (šķirklī slengs)
- No angļu sling 'pārsiet'. (šķirklī slings)
- No angļu slip 'slīdēt'. (šķirklī slips)
- No angļu sloop. (šķirklī slūpe)
- No grieķu smaragdos 'zaļš dārgakmens'. (šķirklī smaragds)
- No grieķu smēgma 'tīrīšanas līdzeklis'. (šķirklī smegma)
- No angļu snooker. (šķirklī snūkers)
- No angļu smash 'trieciens'. (šķirklī smešs)
- No vācu Schmirgel. (šķirklī smirģelis)
- No angļu smoke 'dūmi' un fog 'migla'. (šķirklī smogs)
- No franču smoking, kam pamatā angļu smoking jacket. (šķirklī smokings)
- No angļu short message service jeb SMS 'īsu ziņu pakalpojums, dienests'. (šķirklī SMS)
- No angļu snipe 'šaut no slēpņa'. (šķirklī snaiperis)
- No angļu snob, kam pamatā latīņu sine nobilitas 'bez dižciltības'. (šķirklī snobs)
- No angļu snowbord 'sniega dēlis'. (šķirklī snovbords)
- No angļu snorkel. (šķirklī snorkelēt)
- No angļu societas 'kopība, apvienība', latīņu socius 'biedrs, pavadonis'. (šķirklī socio-)
- No latīņu socium 'kopīgs'. (šķirklī sociums)
- Viduslaiku latīņu sodomia, pēc Bībelē minētās Sodomas pilsētas, kas tās iedzīvotāju grēcīgās un izvirtīgās dzīves dēļ tika nopostīta. (šķirklī sodomija)
- No latīņu sophisma, grieķu sophisma 'gudrs paņēmiens, viltība'. (šķirklī sofisms)
- No angļu softball. (šķirklī softbols)
- Angļu software. (šķirklī softs)
- No itāļu solfeggio. (šķirklī solfedžo)
- No itāļu solo 'viens, vienīgs'. (šķirklī solo)
- No angļu song. (šķirklī songs)
- No latīņu solvere 'izšķīdināt' un grieķu lysis 'sadalīšana'. Latviešu izcelsmes ķīmiķis P. Valdens (1863–1957) ieviesa solvolīzes jēdzienu. (šķirklī solvolīze)
- Latīņu somnus 'miegs' un ambulare 'pastaigāties'. (šķirklī somnambulisms)
- No latīņu sonorus 'skanīgs'. (šķirklī sonorika)
- No angļu soul music 'dvēseles mūzika'. (šķirklī soulmūzika)
- No itāļu spaghetto, spaghetti, kas ir pamazināmā forma no spago 'tieva, plāna aukla'. (šķirklī spageti)
- No angļu spice 'garšviela'. (šķirklī spaiss)
- Angļu spam. (šķirklī spams)
- No angļu sparring. (šķirklī sparings)
- Pēc Senās Romas vergu sacelšanās vadītāja, gladiatora Spartaka (Spartacus) vārda. (šķirklī spartakiāde)
- No angļu speaker 'runātājs'. (šķirklī spīkers)
- No latīņu spectrum 'aina, parādība' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī spektroskopija)
- No latīņu spectrum 'aina, parādība' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī spektrometrs)
- No grieķu sperma 'sēkla'. (šķirklī sperma)
- Saīsinājums no angļu sun protection factor 'saules aizsardzības faktors'. (šķirklī SPF)
- No angļu speedometer. (šķirklī spidometrs)
- No angļu speedway. (šķirklī spīdvejs)
- No viduslejasvācu spīt 'īgnums, izsmiekls, aizvainojums'. (šķirklī spīts)
- No angļu spining. (šķirklī spinings)
- No angļu spin. (šķirklī spins)
- No latīņu spiritualis 'garīgs'. (šķirklī spiričuels)
- No latīņu spiritus 'gars'. (šķirklī spiritisms)
- No latīņu spiritus 'gars'. (šķirklī spirituālisms)
- No viduslaiku latīņu hospitale 'nabagu un slimnieku nams' otrās daļas – spitale. (šķirklī spitālība)
- No angļu spleen 'liesa, slikts garastāvoklis', kam pamatā grieķu splēn 'liesa'. (šķirklī splīns)
- No angļu to sponsor. (šķirklī sponsorēt)
- No angļu sponsor. (šķirklī sponsors)
- No grieķu spondylos 'skriemelis'. (šķirklī spondilīts)
- No grieķu spondylos 'skriemelis'. (šķirklī spondiloze)
- No angļu sprint. (šķirklī sprints)
- No angļu spurt. (šķirklī spurts)
- No franču stabilisateur, kam pamatā latīņu stabilis 'noturīgs'. (šķirklī stabilizators)
- No latīņu stadium un grieķu stadion. (šķirklī stadija)
- No itāļu staffage, kam pamatā itāļu staffa 'seglu kāpšļi'. (šķirklī stafete)
- No latīņu staphylococcus, kam pamatā grieķu staphylē 'ķekars' un kokkos 'lodīte'. (šķirklī stafilokoki)
- No latīņu stagnare 'apstādināt'. (šķirklī stagnācija)
- No Doņeckas ogļrača A. Stahanova uzvārda. (šķirklī stahanovietis)
- No franču jabot 'putna guza'. (šķirklī žabo)
- No grieķu stalagma 'pile, lāse'. (šķirklī stalagmīti)
- No grieķu stalaktos 'pilināts'. (šķirklī stalaktīti)
- No krievu сталинизм, kam pamatā šā režīma iedibinātāja valstsvīra Josifa Staļina (dzimuša Džugašvili; 1879–1953) uzvārds. (šķirklī staļinisms)
- No angļu standart. (šķirklī standarts)
- No vācu Stange. (šķirklī stanga)
- No franču gigue. (šķirklī žīga)
- No franču jongleur. (šķirklī žonglieris)
- No grieķu statikos 'stāvošs' un grieķu statikē 'mācība par svaru, līdzsvaru'. (šķirklī statika)
- No angļu starter. (šķirklī starteris)
- No angļu to start. (šķirklī startēt)
- No angļu start. (šķirklī starts)
- No angļu stator. (šķirklī stators)
- No angļu tornado, spāņu tornada 'negaiss'. (šķirklī tornādo)
- No grieķu stasis 'apstāšanās, sastrēgums'. (šķirklī stāze)
- No franču stage 'pārbaudes laiks; prakse'. (šķirklī stāžs)
- No grieķu stear (steatos) 'tauki'. (šķirklī stearīns)
- No angļu steak 'gaļas gabals'. (šķirklī steiks)
- No angļu stick. (šķirklī steks)
- No grieķu stēlē. (šķirklī stēla)
- No vācu Stellage. (šķirklī stelāža)
- No angļu stand. (šķirklī stends)
- No no holandiešu steng 'kārts'. (šķirklī stenga)
- No grieķu stenos 'šaurs' un gramma 'raksts, burts'. (šķirklī stenogramma)
- No grieķu stenos 'šaurs' un kardia 'sirds'. (šķirklī stenokardija)
- No angļu step 'solis'. (šķirklī steps)
- No grieķu stereos 'telpisks' un latīņu radius 'stars'. (šķirklī steradiāns)
- No grieķu stereo 'telpisks'. (šķirklī stereo)
- No grieķu stenōsis 'sašaurinājums' (stenos 'šaurs'). (šķirklī stenoze)
- No grieķu stereo 'telpisks' un latīņu effectus 'iedarbība'. (šķirklī stereoefekts)
- No grieķu stereo 'telpisks' un angļu film 'plēve'. (šķirklī stereofilma)
- No grieķu stereo 'telpisks' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī stereofonija)
- No grieķu stereo 'telpisks' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stereoskopija)
- No grieķu stenos 'šaurs' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī stenogrāfija)
- No latīņu sterilis 'neauglīgs'. (šķirklī sterilizācija)
- No angļu Pound sterling. (šķirklī sterliņš)
- No angļu steroid. (šķirklī steroīdi)
- No grieķu stereos 'kubisks'. (šķirklī sters)
- No grieķu stēthos 'krūtis' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stetoskops)
- No grieķu stereos 'ciets' un -in, latīņu -ina 'ķīmisko savienojumu nosaukumu darināšanas izskaņa'. (šķirklī sterīni)
- No grieķu stigmatos 'dūriens, rēta, zīme'. (šķirklī stigma)
- No grieķu stoicheion 'pamatelements; sākums'. (šķirklī stihija)
- No latīņu stipendium 'alga, maksa'. (šķirklī stipendija)
- No latīņu stilus, grieķu stylos. (šķirklī stils)
- No angļu stevedore. (šķirklī stividors)
- No angļu steward, stewardess. (šķirklī stjuarts)
- No grieķu valodas stoa pēc Atēnu portika, kurā mācīja filozofs Zēnons. (šķirklī stoicisms)
- No latīņu stola, sengrieķu stolē 'apģērbs'. (šķirklī stola)
- No latīņu stomatitis, kam pamatā grieķu stoma (stomatos) 'mute'. (šķirklī stomatīts)
- No itāliešu rittorno 'atgriešanās'. (šķirklī storno)
- No norvēģu storting (stor 'liels' un ting 'padome'). (šķirklī stortings)
- No grieķu stōikos 'pie portika piederīgs' (stoa 'portiks'). (šķirklī stoiķis)
- No latīņu strangulatio 'nosmacēšana, nožņaugšana'. (šķirklī strangulācija)
- No grieķu stratēgos 'karavadonis'. (šķirklī stratēgs)
- No grieķu stratēgos 'karavadonis'. (šķirklī stratēģis)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu sphaira 'lode'. (šķirklī stratisfēra)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī stratonauts)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu pausis 'pārtraukums, mitēšanās'. (šķirklī stratopauze)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu sphaira 'lode'. (šķirklī stratosfēra)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu statos 'stāvošs'. (šķirklī stratostats)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un vulkāns. (šķirklī stratovulkāns)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī stratigrāfija)
- No angļu to stretch 'stiepties'. (šķirklī strečings)
- No angļu strike. (šķirklī streiks)
- No streptokoki un latīņu caedere 'nogalināt, nonāvēt'. (šķirklī streptocīds)
- No grieķu streptos 'ķēdīte' un kokkos 'grauds'. (šķirklī streptokoki)
- No baktērijas Streptomyces griseus nosaukuma. (šķirklī streptomicīns)
- No angļu stress 'spriegums'. (šķirklī stress)
- No grieķu strychnos 'dzērvacis'. (šķirklī strihnīns)
- No latīņu strictura 'sažņaugšanās, saspiešanās'. (šķirklī striktūra)
- No angļu striptease (to strip 'noģērbt' un to tease 'kairināt'). (šķirklī striptīzs)
- No angļu streetball (street 'iela' un ball 'bumba'). (šķirklī strītbols)
- No angļu stressor. (šķirklī stresors)
- No grieķu strophē 'griešanās, pagrieziens'. (šķirklī strofa)
- No auga nosaukuma Strophantus, no kura sēklām iegūst strofantīnu. (šķirklī strofantīns)
- Pēc krievu grāfa Aleksandra Stroganova (Александр Григорьевич Строганов) vārda. (šķirklī stroganovs)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums', grieķu geō- (gē 'zeme') un logos 'mācība'. (šķirklī struktūrģeoloģija)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un grieķu schēma 'izskats, veids'. (šķirklī struktūrshēma)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un grieķu theōria 'aplūkošana, vērošana'. (šķirklī struktūrteorija)
- No sanskrita stūpa 'virsotne, galotne'. (šķirklī stūpa)
- No latīņu sublimare 'pacelt uz augšu'. (šķirklī sublimācija)
- No latīņu sub 'zem, pie', stratum 'segums, slānis' un grieķu sphaira 'lode'. (šķirklī substratosfēra)
- No latīņu sub 'zem, pie' un grieķu chronikos. (šķirklī subhronisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un grieķu klinikos (klinē 'gulta'). (šķirklī subklīnisks)
- No latīņu sub 'zem, pie', grieķu mikros 'mazs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī submikroskopisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un tangens (tangentis) 'tāds, kas pieskaras' (tangere 'skart'). (šķirklī subtangente)
- No latīņu suffixus 'piestiprināts' (suffigere 'piestiprināt, piesist'). (šķirklī sufikss)
- No angļu suffragism (suffrage 'balsstiesības'). (šķirklī sufražisms)
- No latīņu suggestus 'izteikts priekšlikums, doma'. (šķirklī suģestija)
- No latīņu sulphur 'sērs' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī sulfīds)
- No latīņu succullentus 'sulīgs'. (šķirklī sukulents)
- No latīņu super 'pār; virs' un finalis (finis 'nobeigums'). (šķirklī superfināls)
- No latīņu super 'pār; virs' un angļu finish. (šķirklī superfinišs)
- No latīņu super 'pār; virs' un grieķu phōsphoros (phōs 'gaisma' un phoros 'nesošs'). (šķirklī superfosfāts)
- No latīņu superintendens (superintendentis) 'augstākais pārraugs'. (šķirklī superintendents)
- No angļu supervisor. (šķirklī supervizors)
- No latīņu supinator (supinare 'apgāzt, atgāzt atpakaļ'). (šķirklī supinators)
- No angļu supertrawler (super 'pārākais pēc kvalitātes, lieluma u. tml.' un trawler 'traleris'). (šķirklī supertraleris)
- No angļu supervision (to supervise 'uzraudzīt, pārraudzīt uzdevuma u. c. izpildi'). (šķirklī supervīzija)
- No angļu support 'atbalsts', franču support 'paliktnis', kam pamatā latīņu supportare 'turēt'. (šķirklī suports)
- No latīņu surdus 'kurls' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī surdologs)
- No latīņu surdus 'kurls' un grieķu technikos 'prasmīgs' (technē 'māksla, meistarība'). (šķirklī surdotehnika)
- No latīņu surdus 'kurls' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī surdoloģija)
- No latīņu surdus 'kurls' un pedagoģija. (šķirklī surdopedagoģija)
- No latīņu surrogatus 'izvēlēts cita vietā'. (šķirklī surogāts)
- No itāliešu sottana 'garīdznieka tērps; brunči'. (šķirklī sutana)
- No ungāru valodas vārda. (šķirklī sutašs)
- No franču souveraineté 'augstākā vara'. (šķirklī suverenitāte)
- Vārds radies kā latvisks analogs angļu raw (food) 'dabisks, svaigs (ēdiens)'. (šķirklī svaigēšana)
- No angļu swing. (šķirklī svingot)
- No angļu swing. (šķirklī svings)
- No angļu sweater. (šķirklī svīteris)
- No franču chagrin. (šķirklī šagrēnāda)
- No franču chagrin. (šķirklī šagrēns)
- No turku šakal, persiešu šagāl. (šķirklī šakālis)
- No franču champagne, kam pamatā Francijas provinces Šampaņas nosaukums. (šķirklī šampanietis)
- No angļu shampoo. (šķirklī šampūns)
- No franču chantage. (šķirklī šantāža)
- No franču charger 'uzbrukt'. (šķirklī šaržēt)
- No franču charge 'uzbrukums'. (šķirklī šaržs)
- No vācu Schattier(ung) 'krāsas nianse'. (šķirklī šatieris)
- No arābu šayk 'vecs vīrs, sirmgalvis'. (šķirklī šeihs)
- No angļu shaker. (šķirklī šeikers)
- No angļu shake 'kratīties'. (šķirklī šeiks)
- No angļu shelf. (šķirklī šelfs)
- No arābu šī'a 'piekritēju grupa'. (šķirklī šiisms)
- No angļu shilling, vācu Schilling. (šķirklī šiliņš)
- No franču chignon 'pakausis'. (šķirklī šinjons)
- No grieķu schizein 'saskaldīt', phrēn 'dvēsele, prāts'. (šķirklī šizofrēnija)
- No viduslejasvācu schink(e) 'gurns, šķiņķis', vācu Schinken. (šķirklī šķiņķis)
- No vācu der Schlager. (šķirklī šlāgeris)
- No zviedru skjuts 'iejūgti rati'. (šķirklī šķūtis)
- No vācu Schlag 'šķirne, suga; veids'. (šķirklī šlaka)
- No vācu der Schmuggel 'kontrabanda, spekulācija'. (šķirklī šmugulis)
- No franču choc, angļu shock 'trieciens, sitiens'. (šķirklī šoks)
- No angļu shopping (shop 'veikals'). (šķirklī šopings)
- No angļu shorts. (šķirklī šorti)
- No angļu short track 'īsais celiņš'. (šķirklī šorttreks)
- No angļu show business. (šķirklī šovbizness)
- No vācu Spagat. (šķirklī špagats)
- No vācu spaßig 'jocīgs'. (šķirklī špāsīgs)
- No vācu die Sprotte 'brētliņa'. Latviešu valodā vārds aizgūts 19. gs. beigās, attiecinot uz žāvētām un eļļā sagatavotām brētliņām. (šķirklī šprote)
- No vācu schräge 'slīpi'. (šķirklī šreijā)
- Itāļu stampa 'zīmogs', krievu штамп. (šķirklī štamps)
- No viduslejasvācu schrage. (šķirklī šrāga)
- No angļu shrapnel, pēc izgudrotāja angļu artilērijas virsnieka Henrija Šrapnela (Henry Shrapnel, 1761–1842) vārda. (šķirklī šrapnelis)
- No vācu der Staat 'svinīgs tērps'. (šķirklī štāte)
- No vācu die Schwägerin. (šķirklī švāģeriene)
- No angļu markas Tabasco, kam pamatā šādas šķirnes piparu nosaukums. (šķirklī tabasko)
- No angļu tabloid. (šķirklī tabloīds)
- No angļu taboo, kam pamatā polinēziešu tabù. (šķirklī tabu)
- No latīņu tabula 'dēlis, galds'. (šķirklī tabula)
- No angļu tabulator. (šķirklī tabulators)
- No franču tabouret, kam pamatā senfranču tabour 'bungas'. (šķirklī taburete)
- No grieķu tachys 'ātrs' un metron 'mērs'. (šķirklī tahimetrs)
- No grieķu tachos 'ātrums' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī tahogrāfs)
- No grieķu tachos 'ātrums' un metron 'mērs'. (šķirklī tahometrs)
- Internacionāls aizguvums no persiešu valodas. (šķirklī tahta)
- No vācu Taifun, kam pamatā ķīniešu tai fung 'liels vējš'. (šķirklī taifūns)
- No angļu timer. (šķirklī taimeris)
- No holandiešu takelage, vācu Takelage. (šķirklī takelāža)
- No grieķu tachys (tacheos) 'ātrs' un kardia 'sirds'. (šķirklī tahikardija)
- No angļu time out. (šķirklī taimauts)
- No grieķu taxis 'kārtība' un derma 'āda'. (šķirklī taksidermija)
- No latīņu taxare 'novērtēt' un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī taksofons)
- No latīņu taxare 'novērtēt' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī taksometrs)
- No grieķu taxis 'izvietojums noteiktā kārtībā' un nomos 'likums'. (šķirklī taksonomija)
- No grieķu taxis 'izvietojums noteiktā kārtībā'. (šķirklī taksons)
- No grieķu taktika. (šķirklī taktika)
- No grieķu talanton, latīņu talentum. (šķirklī talants)
- No grieķu thallos 'zaļš zars'. (šķirklī tallijs)
- No vācu taktisch, kam pamatā grieķu taktika. (šķirklī taktisks)
- No gruzīnu tamadá. (šķirklī tamada)
- No franču tamponage. (šķirklī tamponāža)
- No grieķu thanatos 'nāve' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī tanatoloģija)
- No angļu tandem. (šķirklī tandēms)
- No angļu tank. (šķirklī tanks)
- No grieķu Tantalos. (šķirklī tantals)
- No latīņu tangens 'tāds, kas pieskaras'. (šķirklī tangenss)
- No krievu таран, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī tarāns)
- Aizguvums no baltkrievu тóрба. (šķirklī tarba)
- No franču à la tartare 'tatāru gaumē'. (šķirklī tartars)
- No vācu die Tastatur (Taste 'taustiņš, poga'). (šķirklī tastatūra)
- No anglu teflon (abreviatūra no poly(te)tra(fl)uorethylene un on). (šķirklī teflons)
- Grieķu technētos 'mākslīgs'. (šķirklī tehnēcijs)
- No angļu tape 'lente'. (šķirklī teips)
- No franču théisme, kam pamatā grieķu theos 'dievs'. (šķirklī teisms)
- J. Endzelīna jaunvārds (1940. g.), lai aizstātu aizguvumu rene. (šķirklī tekne)
- No grieķu tektonikē (technē) 'celtniecības māksla'. (šķirklī tektonika)
- No angļu taekwondo, kam pamatā korejiešu thekvondo 'kājas un rokas ceļš'. (šķirklī tekvondo)
- No grieķu tēle 'no attāluma' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī telefons)
- No grieķu tele 'tālu' un skopein 'redzēt; skatīties'. (šķirklī teleskops)
- No grieķu tele 'tālu' un angļu type 'rakstīt ar rakstāmmašīnu'. (šķirklī teletaips)
- No grieķu tele 'tālu' un visor 'skatītājs'. (šķirklī televizors)
- No angļu telpher, kam pamatā grieķu tele 'tālu' un pherein 'nest'. (šķirklī telfers)
- No viduslejasvācu telt 'telts'. Vārds latviešu valodā aizgūts pirms 17. gs. (šķirklī telts)
- No grieķu thema 'pamats, tēma'. (šķirklī tēma)
- No angļu tender. (šķirklī tenderis)
- No angļu tennis. (šķirklī teniss)
- No latīņu tensus 'saspringts' un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī tenzometrija)
- No latīņu tensus 'saspringts' un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī tenzometrs)
- No grieķu theos 'dievs' un brōma 'mielasts'. (šķirklī teobromīns)
- No grieķu theos 'theos' un dikē 'tiesības, taisnīgums'. (šķirklī teodiceja)
- No grieķu theos 'dievs' un gonē 'dzimšana'. (šķirklī teogonija)
- No grieķu theos 'dievs' un kratos 'vara'. (šķirklī teokrātija)
- No grieķu theos 'dievs' un logos 'mācība, prāts'. (šķirklī teoloģija)
- No latīņu theoria, grieķu theōria 'aplūkošana, vērošana'. (šķirklī teorija)
- No grieķu theos 'dievs' un sophia 'gudrība'. (šķirklī teozofija)
- No franču, angļu terrarium, kam pamatā latīņu terra 'zeme' (pēc vārda aquarium parauga). (šķirklī terārijs)
- No grieķu teras, teratos 'briesmonis, kroplis' un genos 'rašanās'. (šķirklī teratogēns)
- No grieķu teras, teratos 'briesmonis, kroplis' un logos 'mācība'. (šķirklī teratoloģija)
- No vācu Terrainkur (franču terrain 'zemes gabals' un vācu Kur 'ārstēšana'). (šķirklī terenkūrs)
- No grieķu therapeutēs 'kopējs, apkalpotājs'. (šķirklī terapeits)
- No grieķu thērion 'zvērs' un logos 'mācība'. (šķirklī terioloģija)
- No angļu terrier, franču terrier 'ala'. (šķirklī terjeri)
- No angļu terminal, kam pamatā latīņu terminalis 'gala, beigu'. (šķirklī terminālis)
- No grieķu thermē 'karstums'. (šķirklī termīts)
- No grieķu thermos 'silts; karsts', thermē 'karstums'. (šķirklī termo-)
- No grieķu terebinthos 'terpentīnkoks'. (šķirklī terpentīns)
- No angļu tester. (šķirklī testers)
- No angļu test 'pārbaude'. (šķirklī tests)
- Pēc serbu izcelsmes amerikāņu izgudrotāja N. Teslas (1856–1943) vārda. (šķirklī tesla)
- No grieķu tetralogia. (šķirklī tetraloģija)
- Latīņu thesaurus, no grieķu thēsauros 'dārglietu krātuve, krājumi'. (šķirklī tēzaurs)
- No franču thèse, kam pamatā grieķu thesis 'atzinums'. (šķirklī tēze)
- No grieķu tiára, arī triregnum. (šķirklī tiāra)
- No turku тебе, тобе, тюбе 'paugurs, uzkalns, virsotne'. (šķirklī tibeteika)
- No grieķu tetrametron. (šķirklī tetrametrs)
- No grieķu typhlos 'akls' un pedagoģija. (šķirklī tiflopedagoģija)
- No grieķu typhlos 'akls' un tehnika. (šķirklī tiflotehnika)
- No grieķu Typhōn. (šķirklī Tifons)
- No vācu Tiegel. (šķirklī tīģelis)
- No angļu teak, kam pamatā portugāļu teca. (šķirklī tīkkoks)
- No grieķu Typhōn. (šķirklī tifons)
- No grieķu typhus 'dūmi; apziņas aptumšošanās'. (šķirklī tīfs)
- No angļu teak, kam pamatā portugāļu teca. (šķirklī tīks)
- No vācu Thymian, kam pamatā latīņu thymus, grieķu thymon. (šķirklī timiāns)
- No angļu teenager (-teen 'salikteņa daļa skaitļiem no 13 (thirteen) līdz 19 (nineteen)' un -age 'vecums'). (šķirklī tīneidžers)
- No latīņu tympania, grieķu tympanon 'bungas'. (šķirklī timpānija)
- No grieķu typos 'nospiedums' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī tipogrāfija)
- No grieķu typos 'forma, paraugs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī tipoloģija)
- No itāļu tiramisu 'cel mani augšup'. (šķirklī tiramisu)
- No grieķu tyrannis. (šķirklī tirānija)
- No grieķu tyrannos. (šķirklī tirāns)
- No latīņu tuba 'taure' un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī tubafons)
- No franču thyroxine, kam pamatā grieķu thyreos 'vairogs' un oxys 'skābs, kodīgs'. (šķirklī tiroksīns)
- No grieķu typos 'nospiedums, paraugs'. (šķirklī tips)
- No grieķu Titanes. (šķirklī titāns)
- No grieķu Titan. (šķirklī titāns)
- No latīņu toga (tegere 'nosegt'). (šķirklī toga)
- No angļu toy terrier. (šķirklī toiterjers)
- No itāļu tonica, kam pamatā grieķu tonos 'uzsvars, tonis'. (šķirklī tonika)
- No angļu tonic (water). (šķirklī toniks)
- No franču tonnage. (šķirklī tonnāža)
- No latīņu tonus, grieķu tonos 'spriegums'. (šķirklī tonuss)
- No grieķu topazos. (šķirklī topāzs)
- No grieķu topos 'vieta, apvidus' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī topogrāfija)
- No sengrieķu topos 'vieta, apvidus' un onyma 'vārds, nosaukums'. (šķirklī toponīms)
- No angļu top. (šķirklī tops)
- No angļu tomahawk, kam pamatā pouhatanu (Ziemeļamerikas indiāņu) tamahaak 'cirvis'. (šķirklī tomahauks)
- No angļu tory. (šķirklī toriji)
- No angļu toaster (toast 'grauzdiņš'). (šķirklī tosteris)
- No angļu angļu toast. (šķirklī tosts)
- No angļu totemism, kam pamatā indiāņu valodas vārds ototeman 'viņa ģints'. (šķirklī totēmisms)
- No angļu totem, kam pamatā indiāņu valodas vārds. (šķirklī totēms)
- Pēc angļu dabaszinātnieka Džona Tradeskanta (John Tradescant) vārda. (šķirklī tradeskancija)
- No grieķu tragōidia (tragos 'āzis' un ōidē 'dziesma'). (šķirklī traģēdija)
- No grieķu tracheia (artēria) 'elpvads' un tomē 'griezums'. (šķirklī traheotomija)
- No grieķu trachōma (trachys 'nelīdzens, grubuļains'). (šķirklī trahoma)
- No angļu trawl. (šķirklī tralēt)
- No angļu trawl. (šķirklī tralis)
- No angļu tranquillizer, kam pamatā latīņu tranquillare 'nomierināt'. (šķirklī trankvilizators)
- No angļu transcendentalism, kam pamatā latīņu transcendentalis, transcendere 'pāriet; pāriet robežu'. (šķirklī transcendentālisms)
- No angļu translator, kam pamatā latīņu translator 'pārnesējs; tulks'. (šķirklī translators)
- No latīņu transportare 'pārnest, pārvest, nogādāt'. (šķirklī transportēt)
- No franču transport, kam pamatā latīņu transportare 'pārnest, pārvest, nogādāt'. (šķirklī transports)
- No angļu transistor (tran(sfer) 'pārnest' + (re)sistor 'pretestība'). (šķirklī tranzistors)
- No franču trapèze, kam pamatā grieķu trapézion 'galdiņš'. (šķirklī trapece)
- No angļu trapper, trap 'slazds'. (šķirklī trapers)
- No franču trace 'pēdas' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī trasoloģija)
- No angļu trust 'uzticēt; uzticēties'. (šķirklī trasts)
- No grieķu traùma 'bojājums; ievainojums; brūce'. (šķirklī trauma)
- No grieķu traùma (traùmatos) 'bojājums; ievainojums; brūce' un logos 'mācība'. (šķirklī traumatoloģija)
- No angļu trade 'amats, profesija' un union 'savienība, apvienība'. (šķirklī tredjūnija)
- No angļu trade-unionism. (šķirklī tredjūnisms)
- No angļu trailer. (šķirklī treilers)
- No angļu to trail. (šķirklī treilēt)
- No angļu track 'pēdas, ceļš'. (šķirklī treks)
- No angļu trench coat. (šķirklī trencis)
- No angļu to train 'izglītot, mācīt'. (šķirklī trenēt)
- No angļu training (train 'trenēt, trenēties'). (šķirklī treniņš)
- No angļu trust. (šķirklī trests)
- No grieķu trias (triados). (šķirklī triāde)
- No itāļu triangolo. (šķirklī triangolo)
- No angļu triathlon, kas veidots pēc grieķu pentathlon (pentatlons) 'pieccīņa' parauga. (šķirklī triatlons)
- No franču tribunal, kam pamatā latīņu tribunal 'paaugstinājums tiesneša, karavadoņa u.tml. krēslam'. (šķirklī tribunāls)
- No latīņu triceps 'trīsgalvains'. (šķirklī tricepss)
- No latīņu triennālis 'trīsgadīgs'. (šķirklī triennāle)
- No angļu trigger. (šķirklī trigers)
- No jaunlatīņu trichinella, kam pamatā grieķu trichinos 'saistīts ar matiem'. (šķirklī trihinella)
- No latīņu trichinellosis, kam pamatā grieķu trichinos 'saistīts ar matiem'. (šķirklī trihineloze)
- No franču, angļu trichomonas, kam pamatā grieķu trichōma 'mati'. (šķirklī trihomonas)
- No vācu trigonometrisch. (šķirklī trigonometrisks)
- No franču tricotage (tricoter 'adīt'). (šķirklī trikotāža)
- No angļu trick. (šķirklī triks)
- No angļu thriller. (šķirklī trilleris)
- No grieķu trilogia. (šķirklī triloģija)
- No grieķu trix (trichos) 'mats' un phyton 'augs'. (šķirklī trihofītija)
- No latīņu trichordum, grieķu trichordon. (šķirklī trihords)
- J. Langes darināts vārds ar nozīmi 'izsūtījums' (1772. g.), kuru G. F. Stenders ievietojis savā vārdnīcā "Lettisches Lexicon" (1789. g.) un kurš plašāk ieviesies un nostiprinājies valodā kopš 19. gs. 70. gadiem, kad to lietoja "Baltijas Vēstnesis", bet jo īpaši ar Raiņa darbiem. (šķirklī trimda)
- No angļu trimmer (to trim 'sakārtot, pielīdzināt'). (šķirklī trimmeris)
- No angļu to trim. (šķirklī trimmēt)
- No angļu triode, kam pamatā tri- un (electr)ode 'elektrods'. (šķirklī triode)
- No grieķu, latīņu tri- 'trīs' un latīņu planum 'plakne'. (šķirklī triplāns)
- No grieķu triptychos 'trīskārtīgi salikts'. (šķirklī triptihs)
- No grieķu tri- un nomē 'daļa'. (šķirklī trinoms)
- No angļu charter 'harta'. (šķirklī čartisms)
- Vārds latviešu valodā varētu būt ienācis ap 2010. gadu, lai aizstātu aizguvumu frīkbaiks. (šķirklī ērmritenis)
- No grieķu hypo 'zem, apakšā' un thermē 'siltums, karstums'. (šķirklī hipotermija)
- No grieķu homos 'tāds pats, vienāds, līdzīgs' un onyma 'vārds'. (šķirklī homonīms)
- No angļu caprolactam. (šķirklī kaprolaktams)
- No latīņu carcinoma, grieķu karkinos 'vēzis'. (šķirklī karcinoma)
- No itāliešu 16. gs. matemātiķa Dž. Kardāno (G. Cardano, 1501–1576) vārda. (šķirklī kardāns)
- No latīņu conjugatio 'saistīšana, savienošana'. (šķirklī konjugācija)
- No latīņu consonans (consonantis) 'saskanīgs, līdzskanošs'. (šķirklī konsonants)
- No franču cornette, spāņu corneta 'jātnieku karogs'. (šķirklī kornets)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs'. (šķirklī neirīts)
- No vācu Proklise, kam pamatā grieķu proklinein 'nolikt uz priekšu'. (šķirklī proklīze)
- No latīņu solus 'viens, vienīgais' un ipse 'pats'. (šķirklī solipsisms)
- No grieķu tauto 'tas pats' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī tautoloģija)
- No vidusaugšvācu sigel 'zīmogs', kam pamatā latīņu sigillum 'zīmoga nospiedums'. (šķirklī zieģelis)
- No grieķu zygotē 'pārī savienota'. (šķirklī zigota)
- Vārds vegāns tika atvasināts no vārda "veģetārietis" (angļu: vegetarian) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija (Elsie Shrigley) un Donalds Vatsons (Donald Watson) Apvienotajā Karalistē dibināja Vegānu biedrību, viņi bija neapmierināti, ka vārds "veģetārisms" tiek saistīts ar piena produktu lietošanu. Viņi savienoja vārda vegetarian pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu vegan. (šķirklī vegāns)
- No latīņu abacus, grieķu abax, abakos 'plāksne'. (šķirklī abaks)
- No leģendas par to, ka aizliegtais auglis (ābols) iestrēdzis Ādamam rīklē. (šķirklī ādamābols)
- No angļu adrenaline, kam pamatā latīņu ad 'pie' un renalis 'nieru- '. (šķirklī adrenalīns)
- No angļu Afro-American, African American. (šķirklī afroamerikāņi)
- No latīņu (al)cohol (dehyd)rogenatum 'alkohols, kurā nav ūdeņraža'. (šķirklī aldehīdi)
- No grieķu anabaptizein 'atkārtoti iegremdēt, pārkristīt'. (šķirklī anabaptisti)
- No grieķu anaphora, no ana un pherein 'atnest atpakaļ'. (šķirklī anafora)
- No angļu argon, kam pamatā grieķu argos 'nedarbīgs, bez enerģijas'. (šķirklī argons)
- No vācu Askorbinsäure; grieķu a (nolieguma partikula) un latīņu scorbutus 'skorbuts'. (šķirklī askorbīnskābe)
- No franču autoriser 'atļaut', kam pamatā attiecīgais latīņu vārds. (šķirklī autorizēt)
- No franču hasard 'gadījums; risks'. (šķirklī azarts)
- No vācu Ballistik, kam pamatā grieķu ballein 'sviest, mest'. (šķirklī ballistika)
- Aizguvums no tjurku basmak 'uzbrukt'. (šķirklī basmačs)
- No angļu boiler. (šķirklī boilers)
- No angļu bridge. (šķirklī bridžs)
- Sākotnējā nozīme šim vārdam bija 'uztūkums, augonis'. Pašreizējā nozīme ar izteikti negatīvu stilistisku nokrāsu radusies padomju laikā. (šķirklī budzis)
- No latīņu caerimonia 'godbijība, kulta rituāls'. (šķirklī ceremonija)
- No angļu choke-bore. (šķirklī čoks)
- Pēc šīs teorijas izstrādātāja, angļu dabaspētnieka Č. Darvina vārda. (šķirklī darvinisms)
- No grieķu diabētēs 'sifons', kam pamatā diabainen 'iet cauri'. (šķirklī diabēts)
- No angļu deejay. (šķirklī dīdžejs)
- No angļu dinosaur, kam pamatā ir grieķu deinos 'briesmīgs' un sauros 'ķirzaka'. (šķirklī dinozaurs)
- No vācu Dyn, franču dyne, kam pamatā grieķu dynamis 'spēks'. (šķirklī dins)
- No angļu diode, kam pamatā grieķu di(s) 'divreiz' un saīsinājums no (electr)ode. (šķirklī diode)
- No angļu drag. (šķirklī draga)
- No A. Kronvalda darinājuma dzejols (1868. g.). (šķirklī dzejolis)
- No vācu Eugenik, kam pamatā grieķu eugenēs 'dižciltīgs, labas sugas'. (šķirklī eigēnika)
- No grieķu eu 'labi' un kalyptos 'apsegts'. (šķirklī eikalipts)
- No grieķu emphasis 'izteiksmība'. (šķirklī emfāze)
- No grieķu enklisis. (šķirklī enklīze)
- No latīņu epitaphium, grieķu epitaphion 'kapa runa', epitaphios (epi 'virs' un taphios 'zārks'). (šķirklī epitāfija)
- No angļu evolution, kam pamatā latīņu evolutio 'attīšana'. (šķirklī evolūcija)
- No angļu folk-lore. (šķirklī folklora)
- No vācu forsch 'enerģisks, spēcīgs'. (šķirklī foršs)
- No grieķu phōs (phōtos) 'gaisma'. (šķirklī fots)
- No franču fauvisme (fauve 'mežonīgs'). (šķirklī fovisms)
- No franču gavotte, provansiešu gavoto 'Alpu kalniešu – gavotu deja'. (šķirklī gavote)
- No vācu Genom; Gen 'gēns' un (Chromos)om 'hromosoma'. (šķirklī genoms)
- No franču guillotine, kam pamatā franču ārsta Ž. Giljotēna uzvārds, pēc kura priekšlikuma radīta šī ierīce. (šķirklī giljotīna)
- No vācu Glyzinie, kam pamatā grieķu glykys 'salds'. (šķirklī glicīnija)
- Latviešu valodā sākts lietot 18. gs. ar nozīmi 'lasīt pratējs, kam pieder kāda grāmata' (K. Karulis). (šķirklī grāmatnieks)
- No itāļu grandioso. (šķirklī grandiozs)
- No angļu grapefruit. (šķirklī greipfrūts)
- No franču germanisme, kam pamatā latīņu Germanus 'ģermānis, ģermāņu'. (šķirklī ģermānisms)
- Pēc angļu anatoma N. Haimora (Nathaniel Highmore, 1613–1685) uzvārda. (šķirklī haimorīts)
- No latīņu herba 'augs' un caedere 'nonāvēt'. (šķirklī herbicīds)
- No angļu hydride, no hydr(ogen) 'ūdeņradis'. (šķirklī hidrīds)
- No grieķu hygros 'mitrs' un phyton 'augs'. (šķirklī higrofīts)
- No angļu hot dog 'karsts suns'. (šķirklī hotdogs)
- No spāņu hidalgo. (šķirklī idalgo)
- No latīņu immobilis 'nekustīgs'. (šķirklī imobilizēt)
- No spāņu, portugāļu infante, infanta, kam pamatā latīņu infans 'bērns'. (šķirklī infants)
- No franču caramel, kam pamatā spāņu, portugāļu caramelo 'dedzināts cukurs'. (šķirklī karamele)
- No latīņu cardinalis 'galvenais'. (šķirklī kardināls)
- No franču cartonnage. (šķirklī kartonāža)
- No angļu clearing 'izlīdzinājums'. (šķirklī klīrings)
- No angļu cobbler. (šķirklī koblers)
- No vācu Kommandierung. (šķirklī komandējums)
- No angļu contextual, franču contextuel. (šķirklī kontekstuāls)
- No grieķu koryphaios 'vadonis, galvenais'. (šķirklī korifejs)
- No angļu cracker. (šķirklī krekers)
- No franču coulisse 'grope, slīdne' (couler 'slīdēt'). (šķirklī kulise)
- No angļu kung fu, kam pamatā ķīniešu gongfu (gong 'laba īpašība' un fu 'apgūt'). (šķirklī kungfu)
- No grieķu lanthanein 'palikt nemanītam'. (šķirklī lantāns)
- No latīņu ligatura 'savienojums, savijums'. (šķirklī ligatūra)
- No angļu zinātnieka Dž. Listera (Joseph Lister, 1827–1912) vārda. (šķirklī listerioze)
- No vācu Lysin, kam pamatā grieķu lysis 'izšķīšana'. (šķirklī lizīns)
- No itāļu maccaroni (tagad raksta maccheroni). (šķirklī makaroni)
- No franču manufacture, itāliešu manifattura, kam pamatā latīņu manufactum 'izgatavots ar rokām'. (šķirklī manufaktūra)
- No latīņu mater, matris 'māte' un grieķu archē 'vara'. (šķirklī matriarhāts)
- No vācu Mergel, kam pamatā jaunlatīņu margila. (šķirklī merģelis)
- No grieķu mesos 'vidējais' un phyton 'augs'. (šķirklī mezofīti)
- No grieķu mesos 'vidējais' un lithos 'akmens'. (šķirklī mezolīts)
- No grieķu myelos '(kaulu) smadzenes'. (šķirklī mielīts)
- No franču migraine, kam pamatā grieķu hēmikrania 'sāpes galvas vai sejas vienā pusē'. (šķirklī migrēna)
- No grieķu monarchos (monos 'vienīgi' un archein 'valdīt'). (šķirklī monarhs)
- No šīs tautas pašnosaukuma mongol. (šķirklī mongoļi)
- No grieķu monotonos 'vienveidīgs' (mono- un tonos 'tonis'). (šķirklī monotons)
- No igauņu pajalaud 'dēlis pie bīdāma loga'. (V. Zeps) (šķirklī paloda)
- No grieķu parasitos 'tāds, kas ēd pie sveša galda; liekēdis'. (šķirklī parazīts)
- No franču paysage (pays 'apvidus, zeme'). (šķirklī peizāža)
- No angļu penicillin, kam pamatā latīņu penicillus 'ota' (nosaukums veidots pēc šo sēņu sarveida formas). (šķirklī penicilīns)
- No latīņu perversio 'ačgārnība'. (šķirklī perversija)
- Saīsinājums no angļu personal identification number. (šķirklī PIN)
- No angļu pointer, kam pamatā vārds to point 'norādīt'. (šķirklī pointers)
- No angļu poker. (šķirklī pokers)
- No poli- un grieķu gamos 'laulība'. (šķirklī poligāmija)
- No poli- un grieķu gynē 'sieva, sieviete'. (šķirklī poliginija)
- No angļu pot 'pods' un ash 'pelni'. Nosaukums radās no sākotnējās ieguves tehnoloģijas – potašu sākumā ieguva no lapu koku pelniem, tos podā aplejot ar ūdeni un iegūto sārmu iztvaicējot. (šķirklī potaša)
- No angļu Presbyterianism, kam pamatā grieķu presbyteros 'sirmgalvis, vecākais'. (šķirklī prezbiterisms)
- No angļu presentation, latīņu praesentatio 'priekšā stādīšana'. (šķirklī prezentācija)
- No latīņu progressus 'kustība uz priekšu; attīstība; panākumi'. (šķirklī progress)
- No angļu proton, kam pamatā grieķu prōtos 'pirmais'. (šķirklī protons)
- No vācu Rang, franču rang 'rinda'. (šķirklī rangs)
- Aizguvums no viduslejasvācu reddel. (šķirklī redeles)
- No vācu Reederei, kam pamatā holandiešu reeden 'izrīkot, sagatavot'. (šķirklī rēdereja)
- No angļu reggae. (šķirklī regejs)
- No latīņu restitutio 'agrāko tiesību atjaunošana'. (šķirklī restitūcija)
- No vācu Szepter, kam pamatā latīņu sceptrum, sengrieķu skēptron 'zizlis'. (šķirklī scepteris)
- No angļu sensor, kam pamatā latīņu sensus 'sajūta'. (šķirklī sensors)
- No angļu sir. (šķirklī sers)
- No angļu simulator. (šķirklī simulators)
- No angļu screening, kam pamatā screen 'sijāt, šķirot'. (šķirklī skrīnings)
- No angļu soul 'dvēsele'. (šķirklī souls)
- No ģermāņu (augšvācu) valodas. (šķirklī spelte)
- No vācu Spitze 'smaile, galotne; priekšgals'. (šķirklī spice)
- No latīņu spirare 'elpot' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī spirometrs)
- No krievu спирт, kam pamatā latīņu spiritus 'elpa, dzīvības spēks, gars'. (šķirklī spirts)
- No grieķu stereo 'telpisks' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stereoskops)
- No grieķu stereo 'ciets, masīvs' un typos 'nospiedums'. (šķirklī stereotipija)
- No grieķu strobos 'virpulis' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stroboskops)
- No latīņu sublimare 'pacelt uz augšu'. (šķirklī sublimēt)
- No angļu superman (super 'pārākais pēc kvalitātes, lieluma u. tml.' un man 'vīrietis'). (šķirklī supermenis)
- No angļu swinger. (šķirklī svingeris)
- No angļu sheriff. (šķirklī šerifs)
- No angļu sherry. (šķirklī šerijs)
- No sanskrita šiva 'labvēlīgais'. (šķirklī šivaisms)
- No vācu der Schwager, daudzskaitlī die Schwäger. (šķirklī švāģeris)
- No angļu toxin (toxic 'toksisks'). (šķirklī toksīni)
- No angļu, franču transliteration, kam pamatā latīņu trans- 'caur, šķērsām, pāri' un littera 'burts'. (šķirklī transliterācija)
- No grieķu trēmatodēs 'tāds, kam ir atvere' (trēma 'atvere'). (šķirklī trematodes)
- No angļu wobbler. (šķirklī vobleris)
- No sengrieķu zōon 'dzīvnieks' un grieķu benthos 'dziļums'. (šķirklī zoobentoss)
- No franču jacquard 'žakardmašīna' pēc izgudrotāja Ž. M. Žakāra (J. M. Jacquard) uzvārda. (šķirklī žakardaudums)
- No franču (crêpe) Georgette pēc franču šuvējas Žoržetes de Laplānas (Georgette de la Plante) vārda. (šķirklī žoržets)
- No vācu spitz 'smails; dzēlīgs'. (šķirklī spics)
- No grieķu traumatikós 'saistīts ar ievainojumu, brūci'. (šķirklī traumatisks)
- No latīņu tuberculum 'pauguriņš'. (šķirklī tuberkulīns)
- No latīņu tuberculum 'pauguriņš'. (šķirklī tuberkuloze)
- No vācu Thuja, kam pamatā grieķu thya. (šķirklī tūja)
- No portugāļu tucano. (šķirklī tukāns)
- No grieķu tritos 'trešais'. (šķirklī tritijs)
- No grieķu tritōn. (šķirklī tritons)
- No vietvārda Tulare (ASV, Kalifornijas štatā) un grieķu haima 'asinis'. (šķirklī tularēmija)
- No latīņu Thule 'Tūle' (teiksmaina salu valsts Eiropas galējos ziemeļos). (šķirklī tūlijs)
- No vācu Thunfisch, kam pamatā latīņu thunnus, grieķu thynnos. (šķirklī tunzivs)
- No latīņu turgere 'būt piebriedušam, uztūkušam'. (šķirklī turgors)
- No franču tourmaline, kam pamatā singalu toramalli 'porcelāns'. (šķirklī turmalīns)
- No angļu turnip. (šķirklī turnepsis)
- No angļu tweed. (šķirklī tvīds)
- No angļu twist. (šķirklī tvists)
- No angļu under 'zem', resp attiecīgajā izlasē var piedalīties jaunieši, kas vēl nav sasnieguši attiecīgā apzīmējumā norādīto vecumu. (šķirklī U)
- No angļu ufology, kas radies no abreviatūras UFO – unidentified flying object 'neidentificēts lidojošais objekts' (latviešu valodā abreviatūra NLO). (šķirklī ufoloģija)
- No latīņu ultimatum, kam pamatā vārds ultimate 'tuvoties beigām, beigties'. (šķirklī ultimāts)
- No latīņu ultra 'aiz, pāri, viņpus', latīņu sonus 'skaņa' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī ultrasonogrāfija)
- No latīņu ultra 'aiz, pāri, viņpus', latīņu sonus 'skaņa' un grieķu gramma 'pieraksts'. (šķirklī ultrasonogramma)
- No vācu Hunger 'bads' un Kummer 'bēdas; raizes; rūpes'. (šķirklī umurkumurs)
- No franču uniforme, kam pamatā latīņu uniformis 'vienveidīgs'. (šķirklī uniforma)
- No latīņu ultra 'aiz, pāri, viņpus', latīņu sonus 'skaņa' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī ultrasonogrāfisks)
- No angļu Unionist, kam pamatā union 'vienība, savienība'. (šķirklī unionisti)
- No vācu Universalien, kam pamatā latīņu universalis 'vispārīgs'. (šķirklī universālija)
- No franču universalisme, kam pamatā latīņu universalis 'vispārīgs'. (šķirklī universālisms)
- No itāļu unisono, kam pamatā latīņu unisonus 'vienskanīgs'. (šķirklī unisons)
- No grieķu Ouranos. (šķirklī Urāns)
- No grieķu ouranos 'debess'. (šķirklī urāns)
- No grieķu ouron 'urīns' un latīņu genitalia 'dzimumorgāni'. (šķirklī uroģenitāls)
- No latīņu uni 'viens' un viduslaiku latīņu polaris, kam pamatā grieķu polos 'ass; pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī unipolārs)
- No grieķu ouro 'urīns' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī urogrāfija)
- No vācu Urologie, kam pamatā grieķu ouron 'urīns' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī uroloģija)
- No angļu Utopia, kam pamatā grieķu u 'ne, nē' un topos 'vieta' ('vieta, kuras nav') vai arī grieķu eu 'labi' un topos 'vieta' (t. i., labklājības zeme) – pēc 16. gs. angļu domātāja T. Mora grāmatas nosaukuma. (šķirklī utopija)
- No vācu Utilitarismus, kam pamatā latīņu utilitas 'derīgs, izdevīgums'. (šķirklī utilitārisms)
- No franču utilisation, kam pamatā latīņu utilis 'derīgs'. (šķirklī utilizācija)
- No vācu utopisch, kam pamatā angļu Utopia. (šķirklī utopisks)
- No lībiešu vagār 'muižas darbu uzraugs'. (šķirklī vagars)
- No latīņu vagina 'maksts'. (šķirklī vagīna)
- No lejasvācu wagen. (šķirklī vāģis)
- No latīņu vagina 'maksts'. (šķirklī vaginīts)
- No altīņu vagina 'maksts'. (šķirklī vaginoze)
- No grieķu stihos 'rinda'. (šķirklī vārsma)
- No lejasvācu vastellāvent, fastelauendt 'gavēņa priekšvakars'. (šķirklī Vastlāvji)
- Pēc 18. gs. papīrfabrikas īpašnieka, angļa Džeimsa Vatmana (James Whatman, 1702–1759) uzvārda. (šķirklī vatmaņpapīrs)
- Pēc skotu izgudrotāja un inženiera Džeimsa Vata (James Watt, 1736–1819) uzvārda. (šķirklī vats)
- No angļu izsauksmes vārda wow. (šķirklī vau)
- No angļu voucher 'kvīts, galvojums'. (šķirklī vaučers)
- No angļu vegetarian, kam pamatā latīņu vegetus 'ziedošs, veselīgs, saprātīgs, svaigs, mundrs'. (šķirklī veģetārietis)
- No viduslejasvācu wegge 'neliels kviešu maizes klaipiņš'. (šķirklī veģis)
- Jura Alunāna jaunvārds (ap 1860. g.), kas darināts pēc lietuviešu veĩkalas 'darbs, darbība' parauga ar nozīmi 'darbība, darījums, darīšanas'. Mūsdienu nozīmi vārds ieguvis 19. gadsimta beigās. (šķirklī veikals)
- No angļu vārda wakeboard, kur wake 'ķīlis' un board 'dēlis'. (šķirklī veikbords)
- Angļu velvet 'samts'. (šķirklī velvets)
- No angļu veranda(h). (šķirklī veranda)
- No viduslejasvācu vērdink 'ceturtdaļa markas'. Aizguvums minēts 17. gs. literatūrā. (šķirklī vērdiņš)
- No angļu verdict, kam pamatā latīņu vere dictum 'pareizi teikts'. (šķirklī verdikts)
- No franču vernissage 'lakošana', nosaukums cēlies no mākslinieku paraduma dienu pirms izstādes atklāšanas pārklāt gleznas ar laku. (šķirklī vernisāža)
- No igauņu vasar 'āmurs'. (šķirklī veseris)
- No angļu Western, kam pamatā angļu west 'rietumi'. (šķirklī vesterns)
- No angļu veejay. (šķirklī vīdžejs)
- No latīņu videō 'redzu' un grieķu thēkē 'glabātava'. (šķirklī videotēka)
- No latīņu vibrāre 'svārstīties, trīcēt' un grieķu phonē 'skaņa'. (šķirklī vibrofons)
- No viduslejasvācu vīge. (šķirklī vīģe)
- No angļu weekend, kam pamatā week 'nedēļa' un end 'beigas, noslēgums'. (šķirklī vīkends)
- No senskandināvu vikingr. (šķirklī vikingi)
- Interneta projektu izstrādātāja Lerija Sangera (Larry Sanger) radīts vārds, saliktenis no wiki (kam pamatā havajiešu wikiwiki 'ātri') un angļu enciklopedia 'enciklopēdija'. (šķirklī Vikipēdija)
- No angļu windsurfing. (šķirklī vindsērfings)
- No franču vinaigrette 'pikanta mērce', vinaigre 'etiķis'. (šķirklī vinegrets)
- No franču vignette. (šķirklī vinjete)
- No franču virage. (šķirklī virāža)
- No vācu Virbulenz, latīņu virulentus 'indīgs'. (šķirklī virulence)
- No angļu whisky, kam pamatā gēlu uisge (beatha) '(dzīvības) ūdens'. (šķirklī viskijs)
- No vācu Viskose, kam pamatā latīņu viscōsus 'stigrs'. (šķirklī viskoze)
- No latīņu virulentus 'indīgs'. (šķirklī virulents)
- Iespējams, ka sausseržu latīniskais nosaukums radies par godu Ādamam Loniceram – ārstam un dabas pētniekam, kā arī traktāta 'Naturalis Historae Opus Novum' autoram. (šķirklī vīteņsausserdis)
- No franču vitrage 'logu rūts', kam pamatā latīņu vitrum 'stikls'. (šķirklī vitrāža)
- Franču visage 'seja'. (šķirklī vizāža)
- No latīņu voluntas 'griba'. (šķirklī voluntārisms)
- No angļu voodoo, vestindiešu voudou. (šķirklī vudū)
- Pēc romiešu uguns un kalējmākslas dieva Vulkāna vārda. (šķirklī vulkāns)
- No grieķu sandalion (sandalon 'koka kurpe'). (šķirklī zandales)
- No grieķu sauros 'ķirzaka'. (šķirklī zauri)
- No portugāļu zebra 'savvaļas ēzelis'. (šķirklī zebra)
- No grieķu zephyros 'rietumvējš'. (šķirklī zefīrs)
- No viduslejasvācu selle 'biedrs, amatmeistara palīgs'. (šķirklī zellis)
- No viduslejasvācu sēgel 'bura'. (šķirklī zēģele)
- No viduslejasvācu sēgeln 'burāt'. (šķirklī zēģelēt)
- No franču zénith, viduslaiku latīņu cenit, kam pamatā arābu samt (ar-ra's) 'virziens; ceļš (virs galvas)'. (šķirklī zenīts)
- 19. gs. darinājums pēc krievu слон parauga, ar ko aizstāja līdz tam lietoto vārdu elefants. (šķirklī zilonis)
- No vācu Sims, senaugšvācu simizstein 'rievains akmens'. (šķirklī zimze)
- No vācu singen 'dziedāt'. (šķirklī ziņģēt)
- No angļu zombie, kam pamatā afrikāņu zumbi 'elks'. (šķirklī zombijs)
- No sengrieķu zōon 'dzīvnieks'. (šķirklī zoo-)
- No grieķu zōnē 'josta'. (šķirklī zona)
- No angļu zorbing. (šķirklī zorbings)
- No angļu zorb. (šķirklī zorbs)
- No igauņu sõster 'jāņoga'. (šķirklī zustrene)
- No franču genre 'veids, šķira, stils'. (šķirklī žanrs)
- No franču jalousie 'greizsirdība'. (šķirklī žalūzijas)
- No franču gendarmerie. (šķirklī žandarmērija)
- No franču gendarme. (šķirklī žandarms)
- No franču gélatine. (šķirklī želatīns)
- No franču gelée. (šķirklī želeja)
- No franču geste, kam pamatā latīņu gestus. (šķirklī žests)
- No angļu jacket, franču jaquette 'jaciņa'. (šķirklī žakete)
- No franču jargon. (šķirklī žargons)
- Pēc amerikāņu izgudrotāja un rūpnieka K. K. Džileta (K. C. Gillette) uzvārda. (šķirklī žilete)
- No itāliešu girare. (šķirklī žirēt)
- No vācu Giro, itāliešu giro 'apgrozība, apgrozījums'. (šķirklī žiro)
- No grieķu gyros 'riņķis, aplis' un kompass. (šķirklī žirokompass)
- No angļu jockey. (šķirklī žokejs)
- No franču jongler. (šķirklī žonglēt)
- No franču girondin. (šķirklī žirondisti)
- No itāliešu girante, girare (una somma) 'pārvest (summu)'. (šķirklī žirants)
- No franču julienne 'smalki sagrieztu sakņu zupa'. (šķirklī žuljēns)
- No angļu jury, senfranču jurée 'zvērests; iztaujāšana'. (šķirklī žūrija)
- No franču journal 'avīze; dienasgrāmata; žurnāls'. (šķirklī žurnāls)
- No angļu supermarket (super 'pārākais pēc kvalitātes, lieluma u. tml.' un market 'tirgus'). (šķirklī supermārkets)
- No spāņu tango. (šķirklī tango)
- No angļu cocker spaniel. (šķirklī kokerspaniels)
- No angļu kangaroo, kam pamatā austrāliešu vārds. (šķirklī ķengurs)
- No franču mango, kam pamatā malajiešu mangā, tamilu mānkāy (mān 'mango koks' un kāy 'auglis'). (šķirklī mango)
- No grieķu hyper 'pāri, virs' un tonos 'sasprindzinājums'. (šķirklī hipertonija)
- No latīņu sculptor, sculpere 'izgriezt, izcirst akmenī'. (šķirklī skulptors)
- No franču bourgeois. (šķirklī buržuā)
- No angļu OK. (šķirklī OK)
- No latīņu nota bene! 'labi iegaumē'. (šķirklī NB)
- Atvasinājums no vārda saime; vārds saimniecība pazīstams jau no 18. gs., bet literārajā valodā to ieviesa Juris Alunāns (1862. g.). (šķirklī saimniecība)
- No angļu football (foot 'pēda' un ball 'bumba'). (šķirklī futbols)
- Pēc Anglijas pilsētas Bostonas nosaukuma. (šķirklī bostons)
- No angļu bowling. (šķirklī boulings)
- No līvu sēń vai igauņu seen. (šķirklī sēne)
- No latīņu cardinalis 'galvenais'. (šķirklī kardināls)
- No grieķu oikonomikē (technē) 'saimniecības vadīšanas māksla'. (šķirklī ekonomika)
- No latīņu expromtus 'tāds, kas ir pie rokas, ir gatavs'. (šķirklī ekspromts)
- 20. gs. sākuma jaunvārds. (šķirklī līmenisks)
- No grieķu spora 'sēja, sēkla'. (šķirklī spora)
- No angļu nuclear, kam pamatā latīņu nucleus 'kodols'. (šķirklī nukleārs)
- No vācu offiziös, kam pamatā latīņu officiosus 'pakalpīgs'. (šķirklī oficiozs)
- No vācu lustig 'priecīgs, jautrs, līksms'. (šķirklī lustīgs)
- No franču massif 'smags, blīvs'. (šķirklī masīvs)
- No latīņu paralyticus, grieķu paralytikos. (šķirklī paralītisks)
- No vācu schmutzig 'netīrs'. (šķirklī šmucīgs)
- No vācu puffig 'uzpopēts; kupls'. (šķirklī pufīgs)
- No vācu Strudel, kam pamatā vidusaugšvācu strodel, strudel 'straume, krāce'. (šķirklī štrūdele)
- No vācu die Spannung 'spriegums'. (šķirklī španungs)
- No vācu taktisch, kam pamatā grieķu taktika. (šķirklī taktisks)
- No krievu vārda меньшенство 'mazākums', jo 1903. gadā Krievijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija sadalījās, izveidojot meņševiku (mazinieku) un boļševiku (lielinieku) virzienus. (šķirklī mazinieks)
- Pēc romiešu valsts un literatūras darbinieka Mecenāta (Gaius Cilnio Maecenas) vārda, kurš atbalstīja sava laika ievērojamus dzejniekus un māksliniekus (piem., Vergiliju, Horāciju). (šķirklī mecenāts)
- No spāņu matador de toros 'tas, kurš nogalina (vēršus)'. (šķirklī matadors)
- No vācu Meister, kam pamatā latīņu vārds magister 'skolotājs, priekšnieks'. (šķirklī meistars)
- No grieķu metallourgos 'kalnracis'. (šķirklī metalurgs)
- No latīņu memorialis 'piemiņas cienīgs'. (šķirklī memoriāls)
- No latīņu terrigenus 'zemes radīts'. (šķirklī terigēns)
- No latīņu thermae, grieķu therme 'siltums, karstums'. (šķirklī termāls)
- No A. Gaidara grāmatas "Timurs un viņa komanda" galvenā varoņa vārda. (šķirklī timurietis)
- No vācu Schablone 'paraugs, modelis'. (šķirklī šablons)
- No franču total 'pilnīgs, visaptverošs'. (šķirklī totāls)
- Jaunvārds veidots no angļu stand-up (comedy). (šķirklī stāvizrāde)
- No vācu ultimativ, kam pamatā latīņu ultimatus 'tāds, kas beidzies, sasniedzis galu'. (šķirklī ultimatīvs)
- No franču utilitaire, kam pamatā latīņu utilitas 'derīgs, izdevīgums'. (šķirklī utilitārs)
- Nosaukums (angļu: Rogaine) veidots no tā izgudrotāju triju austrāliešu vārdu pirmajiem burtiem Ro (< Rod), Gai (< Gail), Ne (< Neil). (šķirklī rogainings)
- No angļu media literacy. (šķirklī medijpratība)
- No angļu chat (ro)bot. (šķirklī čatbots)
- No latīņu migrans (migrantis) 'tāds, kas pārvietojas'. (šķirklī migrants)
- No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar ko senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūrs)
- No grieķu monos un phagein 'ēst '. (šķirklī monofāgs)
- No grieķu monochromōs 'vienkrāsains'. (šķirklī monohroms)
- No mono- un grieķu syllabē 'zilbe'. (šķirklī monosillabisks)
- No vācu Neander Tal 'Neanderas ieleja', kur pirmoreiz 1856. gadā atrastas šī cilvēka atliekas. (šķirklī neandertālietis)
- No latīņu negativus 'noliedzošs'. (šķirklī negatīvs)
- No angļu ageism. (šķirklī eidžisms)
- no angļu: glamorous ‘krāšņs' un camping ‘kempings’. (šķirklī glempings)
- No angļu non-resident. (šķirklī nerezidents)
Atrasts normatīvajos komentāros (196):
- Izteicienu pasaules vadošie baleta teātri; teātra vadošie aktieri; uzticēt aktrisei vadošās lomas; orķestra vadošais saksofonists u.tml. vietā vēlams lietot citus apzīmējumus, piem.: pasaules pazīstamākie baleta teātri; teātra ievērojamākie (izcilākie) aktieri; uzticēt aktrisei lielās lomas; orķestra galvenais saksofonists. (šķirklī vadošs)
- Vārda nozīmes skaidrojumu 2024. gada 11. jūnija sēdē (prot. Nr. 5/1185; 3. p.) precizējusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Vārdu "briljants" lieto sasaistē ar dārgakmens nosaukumu, izņemot dimantu, ja tam ir šāds slīpējums. (šķirklī briljants)
- Lietvārds puika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā lietvārda galotne ir -am (puikam). (šķirklī puika)
- Ilgu laiku latviešu valodniekiem bija negatīva attieksme pret šāda tipa salikteņiem. Tagad pēc vācu valodas parauga darinātie baložpelēks, debeszils, sniegbalts u. tml. tiek uzskatīti par atbilstošiem latviešu literārās valodas normām. (šķirklī baložpelēks)
- Divdabi saprotams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess, kā arī ar nozīmi 'protams; bez šaubām', piemēram: Tev, saprotams, ir taisnība. Tāda attieksme mani, saprotams, pārsteidza. (šķirklī saprotams)
- Saskaņā ar Valsts valodas centra atzinumu plašsaziņas auditorijai domātajā informācijā izmantojams termins patentbrīvie medikamenti vai patentbrīvās zāles. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz patentbrīvajiem medikamentiem lieto arī jēdzienus ekonomiskie un savstarpēji aizvietojamie medikamenti. (šķirklī patentbrīvs)
- Vēlēdamies, lai latviešu valoda būtu tīra no nelatviskiem piegružojumiem, J. Endzelīns daudzkārt aizrādīja, ka tādi salikteņi kā "sniegbalts", "asinssarkans" u. tml. ir nevajadzīgi ģermānismi latviešu valodā. Taču šī tipa salikteņi, kā to rāda pieredze, ir visai dzīvotspēji. Iemesls tam varētu būt meklējams izteiksmes līdzekļu ekonomijā, kas ar tiem tiek sasniegta. (šķirklī sniegbalts)
- Sarunvalodā bieži lieto nevēlamo formu – mērs daudzskaitļa formā, piem., iecerēt stingrākus mērus, pieņemt mērus u. tml., kas būtu jāaizstāj ar rīkoties stingrāk, attiecīgi rīkoties u. tml. (šķirklī mērs)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 3. §) apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī parasports)
- Tā kā semantiskās atšķirības starp īpašības vārdiem radniecīgs un radniecisks ir grūti nosakāmas, praksē ar vienu un to pašu nozīmi lieto abus vārdus. (šķirklī radniecisks)
- Runā ļoti izplatīta valodas kļūda ir apstākļa vārda kad lietojums saikļa ka vietā, ievadot papildinātāja palīgteikumu, piem.: Es domāju, kad viņš neatnāks. Pareizi būtu: Es domāju, ka viņš neatnāks. (šķirklī kad)
- Vārda pareizrakstību formā konsīlijs (ar garu patskani ī otrā zilbē) 2021. gada 8. septembra sēdē (prot. Nr. 7 4. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. Tā kā oriģinālvalodas vārdā consilium otrā zilbe ir uzsvērta, šis patskanis latviešu valodā atveidojams kā garš ī. (šķirklī konsīlijs)
- Nereti valodas praksē sastopama pēc angļu valodas parauga darināta forma paralimpisks, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai. (šķirklī paraolimpisks)
- Šim darbības vārdam tagadnes 3. personā ir izveidojušās paralēlformas: mežģās – mežģījas. Valodā biežāk lieto īsāko darbības vārda formu mežģās (pirksti mežgās), kas nav fiksēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī mežģīties)
- Lai gan ir mēģināts nošķirt īpašības vārdus dabīgs un dabisks, norādot, ka adjektīvi ar -īgs, -īga vairāk lietojami īpašības, līdzīguma nozīmē, bet atvasinājumi ar -isks, -iska – atbilstības, piemērotības nozīmē, tomēr praktiskajā lietojumā šīs gramatiski semantiskās nianses netiek ievērotas. Atšķiras vienīgi lietojuma biežums – adjektīvus dabisks, dabiska un to formas latviešu valodā lieto biežāk. (šķirklī dabisks)
- Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. Skat. šķirkli tītenis (2). (šķirklī vraps)
- Nav vēlams lietot vārdu savienojumu rupji rēķinot, kas radies citu valodu ietekmē, piem., Rupji rēķinot, vidējā alga iznāk 300 latu uz rokas. Vārdu rupji šādā teikumā ieteicams aizstāt ar citu vārdu, piemēram, aptuveni. (šķirklī rupjš)
- Pēc 2. pasaules kara vārdam žīdi, žīds, žīdiete radās negatīva emocionāli ekspresīva nokrāsa, tāpēc mūsdienu latviešu valodā, runājot par attiecīgo tautu, tautību, ieteicams lietot vārdu ebreji, ebrejs, ebrejiete. (šķirklī žīdi)
- Šo vārdu par latviešu valodas vārddarināšanas sistēmā iederīgu atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2024. gada 10. aprīļa sēdes protokola Nr. 4 2. §). (šķirklī māsība)
- Praksē vārdi scientioloģija un scientoloģija dažkārt tiek jaukti, ar vārdu scientoloģija apzīmējot gan vienu, gan otru jēdzienu. (šķirklī scientoloģija)
- Nereti īpašības vārdu saturisks lieto ar īpašības vārda saturīgs nozīmi 'tāds, kam ir nopietns, vērtīgs saturs; domām, atziņām bagāts', kas nav pareizi. (šķirklī saturisks)
- Praksē nereti tiek jaukti un kļūdaini lietoti vārdi patstāvīgs un pastāvīgs, tomēr to nozīme ir atšķirīga: patstāvīgs ir 'tāds, kas ir neatkarīgs no citiem, iztiek saviem spēkiem', bet pastāvīgs 'nepārtraukts, nemainīgs, regulārs'. (šķirklī patstāvīgs)
- Vārdi zvērīgs un zvērisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan zvērīgs niknums, gan zvērisks niknums). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds zvērīgs (zvērīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt zvērisks niknums. (šķirklī zvērisks)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 3. §) apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī parasportists)
- Padomju laikā vārdu Dievs visās nozīmēs rakstīja ar mazo burtu. Tagad atjaunojusies lielā sākumburta rakstības tradīcija. (šķirklī dievs)
- Divdabi iespējams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka apgalvojums nav drošs, piemēram: Vārds, iespējams, ir aizgūts. (šķirklī iespējams)
- Par prievārda priekš lietojumu skat. D. Nītiņas monogrāfiju "Prievārdu sistēma latviešu rakstu valodā" (Rīga, 1978, 156.–151. lpp.), kā arī Ā. Ozolas rakstu "Kā īsti lietot prievārdus priekš un pirms" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 10. laidiens, Rīga, 1974). (šķirklī priekš)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2017. gada 11. oktobra sēdē nolēma ieteikt lokāmo formu čija. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī čija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 13. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par atsevišķu svešvārdu atbilsmēm latviešu valodā, vienprātīgi nolēma ieteikt sapindu dzimtas auga Ķīnas līčijas (Litchi chinensis) un tās augļa latviskā nosaukuma formu līčija. (šķirklī līčija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 10. februāra sēdē kā angļu vārda highlights atbilsmi latviešu valodā iesaka lietot vārdu spilgtnis. (šķirklī spilgtnis)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 6.11.2011. sēdē ieteikta un atbalstīta forma ar garo patskani: adiabāta, nevis adiabata. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī adiabāta)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipot)
- Vārda formu 2024. gada 11. decembra sēdē precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī mača)
- Šī cepumu veida dēvēšana par makaroniem, kā dažkārt tas tiek darīts, nebūtu vēlama, jo var radīt pārpratumus homonīmijas dēļ ar vārdu makaroni nozīmē 'pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot'. (šķirklī makaronbiskvīti)
- Vārda lūzt īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes formās piedēkļa -st- priekšā saknes beigu līdzskanis z zūd, tāpēc tagadnē un no tās atvasinātajās formās vārds rakstāms bez z, piem., lūstu, lūsti, jālūst, lūstošs, lūstot, pārējos gadījumos ar z, piem., lūzu, lūzīšu, lūzdams, lūzīšot. (šķirklī lūzt)
- Kopā ar skaitļa vārdu desmit lietvārds lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos arī nominatīvā vai akuzatīvā: makā ir desmit eiro, bērnam ir desmit mēneši, nopirkt desmit grāmatas. (šķirklī desmit)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī fotopašportrets)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga: "Avots", 1995) blakus tradicionālajai formai mameluks ir dota arī tieši no arābu valodas atveidotā forma – mamlūks, taču praksē to nelieto. (šķirklī mameluks)
- Praksē lieto arī vīriešu dzimtes formu pagoni – sarkani pagoni; milicis ar pagoniem. (šķirklī pagona)
- Vārds pašapaugļošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapaugļošanās), ģenitīvā (pašapaugļošanās), akuzatīvā (pašapaugļošanos), instrumentālī (ar pašapaugļošanos). (šķirklī pašapaugļošanās)
- Lietvārds pienapuika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā galotne ir -am (pienapuikam). (šķirklī pienapuika)
- Vārds izveidots kā analogs angļu valodas jēdzienam literacy. (šķirklī pratība)
- Sadzīvē lietotā abreviatūra PVC ir attiecīgā materiāla veida apzīmējums angļu valodā, savukārt latviešu valodā tā pareizi rakstāma PVH. (šķirklī PVC)
- Praksē lieto arī vīriešu dzimtes lietvārdu – rotangs: rotanga palma, rotanga mēbeles u. tml. (šķirklī rotangpalma)
- Anglisma menedžments vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldība, vadībzinība, administrēšana u. tml. (šķirklī menedžments)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (protokola Nr. 5 4. §). (šķirklī hrivna)
- Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija: apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
- Anglismu menedžeris, menedžere vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldnieks, vadītājs, pārzinis, direktors, administrators u. tml. (šķirklī menedžeris)
- Laika gaitā mainījusies šā vārda pareizrakstība. Ja agrāk par pareizu tika atzīta forma ar patskani o (epistolārs – sk. Latviešu literārās valodas vārdnīcu), tad tagad normatīvajās vārdnīcās reģistrēta forma ar patskani u (epistula, epistulārs). (šķirklī epistulārs)
- Ļoti bieži vārds uzstādījums tiek lietots atbilstoši krievu valodas vārdu установка, постановка nozīmēm. Piem., politisks uzstādījums; uzstādījums palielināt minimālo algu; mērķa uzstādījums; sportistu uzstādījums – cīņa par medaļām. Šādos gadījumos vēlams izvēlēties citus vārdus – nostādne, izvirzījums u. tml. Piemēram, politiska nostādne; mērķa izvirzījums; sportistu mērķis – cīņa par medaļām. (šķirklī uzstādījums)
- Apzīmētājs "vispasaules" uzskatāms par liekvārdīgu. Tā vietā lietojams apzīmētājs "pasaules". (šķirklī vispasaules)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistisks), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistisks)
- Divdabi domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams)
- LZA Terminoloģijas komisija 2001. gada lēmumā Nr. 5 oficiāli apstiprinājusi, ka komersants un uzņēmējs nav sinonīmi. Vārdam uzņēmējs ir plašāka semantika nekā vārdam komersants. Komersanta darbība parasti ir saistīta ar tirdzniecību, bet uzņēmēja darbība var būt daudz plašāka. (šķirklī komersants)
- Praksē sastopams arī šā vārda rakstījums ar garo patskani ē: ezotērisks, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterisks)
- Jāievēro, ka vārda beigu daļā -fils rakstāms īsais i: acidofils. (šķirklī acidofils)
- 20. gs. 80. gadu sākumā tika mainīta šā vārda pareizrakstība, ieviešot patskaņa e pagarinājumu: afēra. (šķirklī afēra)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, 1995.) par pareizu atzīts šāds rakstījums: alelujā, allelujā. Tomēr praksē daudz biežāk šo vārdu lieto bez garumzīmes. Tāpēc jaunākajās vārdnīcās dota forma – aleluja. (šķirklī aleluja)
- 6. deklinācijas lietvārdam atbalss dsk. ģen. galotne ir bez līdzskaņu mijas: atbalsu. (šķirklī atbalss)
- Nevēlams ir krievu valodas ietekmē radies vārda atgriezt lietojums ar nozīmi 'atdot', piem., atgriezt paņemto mantu, atgriezt preci ražotājam, atgriezt grāmatu bibliotēkā. Latviskāks ir vārdu savienojums atdot atpakaļ. (šķirklī atgriezt)
- Nav vēlams lietojums nozīmē 'būt atkarīgam (no kā)', piem., tas no manis neatkarājas. (šķirklī atkarāties)
- Krievu valodas ietekmē dažreiz sastopams vārda atlass nepareizs lietojums nozīmē 'karšu krājums'. Krievu valodā šādu krājumu apzīmē ar vārdu атлас, kas veidots no milža Atlanta grieķu vārda nominatīva formas Atlas. Turpretim latviešu valodā nostiprinājies vārds, kas saistāms ar ģenitīva formu Atlantos. (šķirklī atlass)
- Līdz 20. gs. 70. gadiem lietoja terminu "atomsvars". (šķirklī atommasa)
- Nav vēlams apstākļa vārdu atpakaļ lietot ar nozīmi 'iepriekš, senāk', piem., trīs gadus atpakaļ, neilgi atpakaļ. Šādā nozīmē pareizāk lietot apstākļa vārdu pirms: pirms trim gadiem, pirms neilga laika. (šķirklī atpakaļ)
- Krievu valodas ietekmē plaši izplatīts vārda atskaite lietojums nozīmē 'pārskats' – sniegt atskaiti, grāmatvedības gada atskaite u. c. Ar attiecīgu nozīmi sastopams arī verbs atskaitīties. Pareizi ir lietot vārdu pārskats un izteiksmi sniegt pārskatu. (šķirklī atskaite)
- Vārda atslēgt plašais lietojums 2. nozīmē 'pārtraukt', iespējams, daļēji saistāms ar krievu valodas ietekmi (отключить). Vēlams nelietot vārdu atslēgt tajos gadījumos, kad iespējams lietot izslēgt, piem., izslēgt ielu apgaismojumu; izslēgt mobilo telefonu. (šķirklī atslēgt)
- Darbības vārdu audzināt lieto, runājot par cilvēku, viņa garīgo attīstību, bet augus vai dzīvniekus audzē. Dažreiz šī valodas kļūda izmantota reklāmās uzmanības pievēršanai: "Labi audzinātas vistas." (šķirklī audzināt)
- Praksē dažkārt tiek lietota no angļu valodas aizgūtā šī vārda rakstība ar patskani o – benzopirēns, taču tā uzskatāma par kļūdainu. (šķirklī benzpirēns)
- Jāievēro, ka darbības vārdu birzt nenoteiksmē un no tās darinātajās formās, kā arī pagātnē raksta ar burtu z (birzt, birztu, birzdams, birza), bet tagadnē un no tagadnes celma darinātajās formās raksta burtu s (birst, lai birst!, jābirst, birstot, birstošs). (šķirklī birzt)
- Šā vārda vīriešu dzimtes formu bodijs par pareizāko atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2019. gada 8. maija sēdes protokola Nr. 5). Iepriekš praksē nereti sastopams šī apģērba gabala nosaukums sieviešu dzimtē – bodija. (šķirklī bodijs)
- 2014. gada 8. oktobrā sēdē Latviešu valodas Ekspertu komisija vārdu brūnītis ieteica kā analogu angļu brownie. (šķirklī brūnītis)
- Agrāk šo vārdu rakstīja ar īso e, tagad pareizā forma ir ar garo ē – cērijs. (šķirklī cērijs)
- Latviešu valodā aiz nelokāmajiem skaitļa vārdiem parasti lieto lietvārda ģenitīva formu (četrdesmit gadu), dažos gadījumos lietojama nominatīva vai akuzatīva forma (bija pagājuši četrdesmit gadi). (šķirklī četrdesmit)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipēt)
- Ir bijušas svārstības patskaņa e garuma apzīmēšanā. Pēdējos gados nostiprinājusies tendence lietot garo e – dēmons, dēmonisks. (šķirklī dēmons)
- "Ekonomikas terminu skaidrojošajā vārdnīcā" ("Zinātne", 2000. g.) vārda detaļplānojums vietā ieteikts lietot detālplānojums, detālais plānojums. (šķirklī detālplānojums)
- Kopā ar skaitļa vārdu deviņdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos var lietot arī nominatīvā vai akuzatīvā: deviņdesmit hektāru zemes, upe ir deviņdesmit metrus plata. (šķirklī deviņdesmit)
- Kopā ar skaitļa vārdu divdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos arī nominatīvā vai akuzatīvā (divdesmit gadu ilgs periods, aizritējuši divdesmit gadi, nodzīvot divdesmit gadus). (šķirklī divdesmit)
- Agrāk šis vārds tika lietots vīriešu dzimtē (eholots). (šķirklī eholote)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistija), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistija)
- Praksē sastopams arī šo vārdu rakstījums ar garo patskani ē: ezotērija, ezotērika, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterija)
- Sieviešu dzimtes forma šā auga nosaukumā ieviesta samērā nesen – 20. gs. 80. gados, līdz tam lietoja vīriešu dzimtes formu granāts, ar to apzīmējot gan augu, gan augli. Tomēr praksē sieviešu dzimtes formu nelieto. (šķirklī granāta)
- Anglisma hakeris vietā latviešu terminoloģijas speciālisti iesaka lietot vārdu urķis. (šķirklī hakeris)
- Lietvārds haltūra rakstāms ar garo patskani ū, bet attiecīgais darbības vārds halturēt ar īso patskani u. (šķirklī halturēt)
- Mainījusies vārdu hellēnisms, hellēnisks, hellēņi pareizrakstība. Tagad tie jāraksta nevis ar vienu, bet diviem līdzskaņiem l. (šķirklī hellēņi)
- Rakstu valodā iekš izplatījies citvalodu (vācu, latīņu valodas) ietekmē; stilistiski neitrāli lietots līdz 20. gs. 40. gadiem. (šķirklī iekš)
- Iepirkšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. iepirkšanās, ģen. iepirkšanās, akuz. iepirkšanos, instr. ar iepirkšanos. (šķirklī iepirkšanās)
- Praksē nereti sastopams saliktenis ilgspējīgs, kas veidots no apstākļa vārda ilgi un īpašības vārda spējīgs, resp., 'ilgi spējīgs', tomēr tā nozīme nav īsti skaidra. Tādēļ, lai apzīmētu procesus, kas ir spējīgi pastāvēt, norisināties ilgāku laiku, ieteicams lietot īpašības vārdu ilgtspējīgs. (šķirklī ilgtspējīgs)
- No valodas kultūras viedokļa ieteicamāk lietot darbības vārdu akcentēt, piem., akcentēt raksta galveno domu. (šķirklī izakcentēt)
- Dažkārt latviešu valodā lieto konstrukciju nav izslēgts, kas ir aizguvums no krievu valodas не исключено. Latviešu valodā tā būtu aizstājama ar ir iespējams. (šķirklī izslēgt)
- Darbības vārda izsmelt 3. nozīmi par nevēlamu ir uzskatījis gan J. Endzelīns, gan vairāki mūsdienu valodnieki. (šķirklī izsmelt)
- Izturēšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanās, akuz. izturēšanos, instr. ar izturēšanos; daudzskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanos, akuz. izturēšanās. (šķirklī izturēšanās)
- Latviešu valodā izplatīts ir saikļa jeb lietojums saikļa vai vietā: brauksim jeb iesim kājām? Šādos gadījumos pareizāk lietot saikli vai: brauksim vai iesim kājām? (šķirklī jeb)
- Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
- Diezgan izplatīta kļūda ir vārdu kantri rakstīt ar garo patskani ī (kantrī). Pareizā forma – kantri. (šķirklī kantri)
- Sākotnēji šis aizguvums bija nelokāms, dažas vienskaitļa locījumu formas iegūtas pavisam nesen. (šķirklī karaoke)
- Bieži deminutīva kartīte vietā tiek lietots vārds kartiņa, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai – no 5. deklinācijas sieviešu dzimtes lietvārdiem (ar galotni -e, karte) deminutīvus darina ar izskaņu -īte. (šķirklī kartīte)
- Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (R., "Avots", 1995.) šis vārds dots vīriešu dzimtē, lai gan oriģinālvalodai tuvāka būtu sieviešu dzimtes forma. (šķirklī kips)
- Tā kā koala ir vīriešu dzimtes lietvārds, tad vienskaitļa datīva galotne tam ir -am (koalam). (šķirklī koala)
- Ieteicams anglicisma kompjūters vietā lietot oficiāli apstiprināto nosaukumu – dators. (šķirklī kompjūters)
- Vārda kreativitāte vietā ieteicams lietot latviskas cilmes vārdu radošums, ko 2000. gadā pieņēmusi un publicējusi LZA Terminoloģijas komisija. (šķirklī kreativitāte)
- Jaunākajā augu sistemātikā krustziežu dzimta ir nomainīta ar kāpostu dzimtu. (šķirklī krustzieži)
- Vārda rakstību 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 5. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī kupāti)
- Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados sastopamā forma kvadrinnāle mūsdienās vairs nav lietojama. (šķirklī kvadriennāle)
- Tagadnes 3. personas formu nereti lieto arī saīsinātā veidā – lās. (šķirklī lāsot)
- Diezgan bieži sastopams vārdu lesbiete, lesbisks, lesbisms lietojums ar z: lezbiete, lezbisks, lezbisms. Mūsdienās par pareizu atzīta forma ar s: lesbiete, lesbisks, lesbisms. (šķirklī lesbisms)
- Vārds līgumreiss lietojams salikteņa čarterreiss vietā. (šķirklī līgumreiss)
- Anglicisma līzings vietā ieteicams lietot latvisko terminu izpirkumnoma. (šķirklī līzings)
- Būtu vēlams šo latvisko terminu lietot patlaban biežāk sastopamā aizguvuma šarnīrs vietā. (šķirklī locīkla)
- Lietvārdam palīgflote daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī palīgflote)
- Divdabi lūdzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, piemēram: Neskaties, lūdzams, atpakaļ! Lūdzams, bērns, nedari to! (šķirklī lūdzams)
- Valodnieciskajā literatūrā ir ieteikumi aizguvuma mārketings vietā lietot tirgvedība vai tirgzinība. (šķirklī mārketings)
- Ja nepieciešams, profesijas nosaukumu medicīnas māsa var attiecināt arī uz vīrieti. Tādā gadījumā nosaukumu "medicīnas māsa" iekļauj kopdzimtes vārdu paradigmā, kam datīvā ir galotne -am – medicīnas māsam Kļavam. (Sīkāk par šo jautājumu sk. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. 5. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2010, 95. lpp.) (šķirklī medicīna)
- Praksē lieto arī formu megaommetrs, kas nav akceptēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī megommetrs)
- Anglisma menedžēt vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldīt, vadīt, pārzināt, administrēt u. tml. (šķirklī menedžēt)
- Mēnesszivi dažreiz kļūdaini sauc arī par saules zivi (acīmredzot angļu valodas iespaidā). Jāatceras, ka angļu valodā par moonfish sauc pilnīgi citas – stavridu dzimtas zivis. (šķirklī mēnesszivs)
- Diezgan bieži vārdu mērķēklis kļūdaini raksta ar īso e (mērķeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēd – sēdeklis. (šķirklī mērķēklis)
- Praksē nereti tiek jaukti jēdzieni metodists 'metodistu konfesijai piederīgais' un metodiķis 'mācību metodikas speciālists; konsultants, padomdevējs', taču tie nav sinonīmi un lietojami katrs ar savu atšķirīgu nozīmi. (šķirklī metodisti)
- Ņujorkas Metropolitēna opera pareizi būtu jāsauc par Ņujorkas Metropoles operu. Pagaidām vairāk izplatīts ir tradicionālais (nepareizais) nosaukums. (šķirklī metropolitēns)
- Praksē ir izplatīta arī paralēlforma miežagrauds, kas vairs nav akceptēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī miežgrauds)
- Auga oficiālais nosaukums ir miežubrālis, bet praksē dažreiz lieto arī iepriekšējo nosaukumu miežabrālis. (šķirklī miežubrālis)
- Anglicisma miksēt vietā būtu vēlams lietot citus vārdus. (šķirklī miksēt)
- Runājot par ēdieniem vai dzērieniem, literāri pareizi ir lietot vārdu garšot, nevis mīlēt: man garšo šokolāde, nevis es mīlu šokolādi. (šķirklī mīlēt)
- Vārdi nedabīgs un nedabisks mūsdienu latviešu valodā tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (piem., nedabīgi smieties un nedabiski smieties). Tomēr būtu vēlams šo vārdu lietojumā ievērot to atšķirīgās semantiskās nianses, piemēram, nedabisks 'neatbilstošs dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai', bet nedabīgs 'neatbilstošs (cilvēka) dabai mākslots, neīsts'. Atšķirības ir arī lietojuma biežumā – izplatītāks ir vārds nedabisks. (šķirklī nedabisks)
- Nav vēlams salīdzinājumā lietot saikli nekā, ja teikumā ir izteikts noliegums. Tādos gadījumos jālieto partikula kā, piemēram: Apavi šeit nav lētāki kā pie mums. (šķirklī nekā)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma -ņurku, -ņurki, -ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī noņurcīt)
- Aizguvuma noparkot vietā ieteicams lietot vārdu novietot. (šķirklī noparkot)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma ņurku, ņurki, ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī ņurcīt)
- Šī abreviatūra praksē nereti tiek izrunāta ar līdzskani k pēc angļu valodas parauga – okta, taču pareizā izruna ir ar līdzskani c – octa, jo abreviatūra veidota no latviešu valodas vārdiem. (šķirklī OCTA)
- No botānikas viedokļa jebkurš auglis ar vairākām sēklām tiek uzskatīts par ogu (piem., apelsīns, tomāts, ķirbis, melone ir ogas, bet zemenes un avenes nav ogas), tomēr vārdnīcā sniegtais skaidrojums ietver ikdienas valodā lietoto šī jēdziena izpratni. (šķirklī oga)
- Praksē nereti tiek lietota arī 5. deklinācijas forma ar galotni -e: olīve, tomēr par valodas normai atbilstošu uzskatāma 4. deklinācijas forma ar galotni -a: olīva. (šķirklī olīva)
- Reliģiskajā literatūrā sastopams šā auga senākais nosaukums eļļas koks. (šķirklī olīvkoks)
- Vārdi ombudsmens vai ombudsmenis lietojami, runājot par citu valstu tiesībsargiem. (šķirklī ombudsmens)
- Mūsdienās vārdu orgāns nebūtu vēlams lietot, runājot par iestādi, organizāciju vai preses izdevumu (tātad nevis preses orgāns, bet preses izdevums). (šķirklī orgāns)
- Praksē reizumis lieto lietvārdu padebess gan 6. deklinācijas (melna padebess), gan 1. deklinācijas (tumšs padebess) formā. (šķirklī padebesis)
- Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
- Par atbilstošu latviešu literārās valodas normām atzīta vienīgi forma paliktnis. (šķirklī paliktnis)
- Nozīmē 'sporta sacensību norise guļus vai sēdus uz grīdas' lietvārds parters nereti tiek lietots ar galotni -is: parteris, tomēr pareizrakstības normām atbilstošs ir lietojums ar galotni -s: parters. (šķirklī parters)
- Vārdu partizāns dažreiz lieto arī kā 2. deklinācijas lietvārdu ar galotni -is: partizānis. Pareizā forma ir galotni -s: partizāns. (šķirklī partizāns)
- Vārds pašaizdegšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizdegšanās), ģenitīvā (pašaizdegšanās), akuzatīvā (pašaizdegšanos), instrumentālī (ar pašaizdegšanos). (šķirklī pašaizdegšanās)
- Vārds pašaizsargāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizsargāšanās), ģenitīvā (pašaizsargāšanās), akuzatīvā (pašaizsargāšanos), instrumentālī (ar pašaizsargāšanos). (šķirklī pašaizsargāšanās)
- Vārdu pateikt vienkāršās tagadnes formās parasti nelieto. (šķirklī pateikt)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašfoto)
- Vārds pašregulēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašregulēšanās), ģenitīvā (pašregulēšanās), akuzatīvā (pašregulēšanos), instrumentālī (ar pašregulēšanos). (šķirklī pašregulēšanās)
- Vārds pašsaglabāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaglabāšanās), ģenitīvā (pašsaglabāšanās), akuzatīvā (pašsaglabāšanos), instrumentālī (ar pašsaglabāšanos). (šķirklī pašsaglabāšanās)
- Praksē šo darbības vārdu nereti lieto arī ar izskaņu -āt (piebungāt). (šķirklī piebungot)
- Savulaik valodnieks J. Endzelīns ir atzinis šo vārdu un tā atvasinājumus par nevēlamiem aizguvumiem no vācu valodas. Tādēļ vārdu savienojums "pielietojamās zinātnes" latviešu valodā nav vēlams, tā vietā lietojums termins "lietišķās zinātnes". (šķirklī pielietot)
- Sastingušo datīva formu piemēram nereti lieto kā iespraudumu, lai norādītu, ka tekstā ir iekļauts piemērs, konkrēts paskaidrojums: Kliņģerīšu ziedus ārstniecībā var izmantot dažādi, piemēram, gatavojot eļļu, uzlējumu, tinktūru. (šķirklī piemērs)
- Šis vārds aizgūts no krievu valodas un īsti neiederas latviešu valodas sistēmā (darināts ar diviem priedēkļiem), tādēļ vēlams izvairīties no tā lietošanas. (šķirklī piepacelt)
- Dažādos avotos atšķiras šīs zivs nosaukuma rakstība. Latviešu valodas ekspertu komisijas 2008. gada 23. janvāra sēdē tika pieņemts atbalstīt izplatītāko formu – piraija. (šķirklī piraija)
- Ja vārds respektīvi lietots šeit minētajā nozīmē, tad teikumā tas atdalāms ar komatiem. Par interpunkciju citā lietojumā sk. A. Blinkena "Latviešu interpunkcija", "Zvaigzne ABC" 2009, 273. lpp. (šķirklī respektīvi)
- Praksē ir ļoti izplatīts lietojums ar garo patskani – rēvija. (šķirklī revija)
- Praksē izplatīta arī forma ar īso patskani – rislings. (šķirklī rīslings)
- Vārds rullis pirmajā nozīmē 'cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums' nav aizstājams ar vārdu rulons (no krievu valodas рулон 'rullis'). Piem., nav jāsaka pārdod sienu rulonos, bet gan pārdod sienu ruļļos. (šķirklī rullis)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (sagadīšanās), ģenitīvā (sagadīšanās), akuzatīvā (sagadīšanos), instrumentālī (ar sagadīšanos). (šķirklī sagadīšanās)
- Vārds sagarumot parasti tiek lietots mežrūpniecības nozarē, turpretim sagarināt vairāk lieto, runājot par amatniecības, mājsaimniecības darbiem. (šķirklī sagarināt)
- Sarunvalodā lieto frāzes saīsināt algas, saīsināt darbiniekus, kas ir nevēlami. (šķirklī saīsināt)
- Šīs personas apzīmēšanai lieto arī citus nosaukumus: salatētis, salatēvs, salavecītis, salavectēvs, kurus raksta gan ar lielo, gan mazo sākumburtu. (šķirklī salavecis)
- Rakstos un sarunvalodā substantīvs saržs nereti tiek jaukts ar substantīvu šaržs 'satīrisks vai humoristisks portrets (parasti kariķēts zīmējums), kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības, pazīmes'. (šķirklī saržs)
- Angļu vārda "smogs" latviskojums "smacenis" kļuva par 2005. gada vārdu. Šo vārdu bija iesūtījis kāds interneta lietotājs, minot, ka pirms tam smaceni pamanījis jau Anšlava Eglīša darbos. (šķirklī smogs)
- Pēc pastāvošajām pareizrakstības normām šis vārds jāraksta bez līdzskaņa j – sovetologs, taču valodas praksē biežāk lieto no angļu valodas pārņemto formu sovjetologs, sovjetoloģe. (šķirklī sovetologs)
- Pēc pastāvošajām pareizrakstības normām šis vārds jāraksta bez līdzskaņa j – sovetoloģija, taču valodas praksē biežāk lieto no angļu valodas pārņemto formu sovjetoloģija. (šķirklī sovetoloģija)
- Lēmums par šā vārda rakstību ar garo patskani ā pieņemts Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas sēdē 2010. gadā. (šķirklī tornādo)
- Ieteicams šo vingrojumu sistēmu dēvēt par stiepšanās vingrojumiem. (šķirklī strečings)
- Lietojumā bieži sastopams apzīmējums šitake sēnes, taču, ņemot vērā vārda cilmi, kā arī latviešu valodas gramatikas likumības, šis lietojums uzskatāms par kļūdainu; vārds šitake lokāms: vienskaitļa nom. šitake, ģen. šitakes, dat. šitakei, akuz. šitaki, instr. ar šitaki, lok. šitakē, daudzskaitļa nom. šitakes, ģen. šitaku, dat. šitakēm, akuz. šitakes, instr. ar šitakēm, lok. šitakēs. (šķirklī šitake)
- Sarunvalodā bieži lieto formu špahtele, kas saglabājusies vācu valodas ietekmē. (šķirklī špaktele)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar īso patskani i – štricele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar garo patskani ī. (šķirklī štrīcele)
- Diezgan bieži vārdu tēmēklis kļūdaini raksta ar īso e (tēmeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēž – sēdeklis. (šķirklī tēmēklis)
- Valodnieciskajā literatūrā ir ieteikumi šo vārdu lietot aizguvuma mārketings vietā. (šķirklī tirgzinība)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
- Ir bijuši ieteikumi darbības vārda pārapbedīt vietā lietot pārbedīt, jo tas ir atvasināts tikai ar vienu priedēkli. Tā kā mūsdienās bezpriedēkļa vārds bedīt ir gandrīz pilnīgi izzudis no latviešu valodas aktīvā vārdu krājuma, un to ir aizstājis priedēkļvārds apbedīt, nav pamata vērsties pret vārdu pārapbedīt. (šķirklī pārapbedīt)
- Šo vārdu ieteicams lietot nevēlamā aizguvuma podkāsts vietā. (šķirklī raidieraksts)
- Kristīgajā nozīmē vārds Trīsvienība rakstāms ar lielo sākumburtu. (šķirklī trīsvienība)
- Agrākos gados iznākušajā izziņu literatūrā sastopams termins neiznests bērns. Pareizā forma tagad – neiznēsāts bērns. (šķirklī neiznēsāts)
- Vārdu nejūtīgs vēlams lietot, runājot par emocionālo sfēru (resp., tikai 1. nozīmē). (šķirklī nejūtīgs)
- Jāievēro, ka vārdu uzaudzināt lieto tikai saistībā ar cilvēku. Par augiem un dzīvniekiem sakām uzaudzēt. (šķirklī uzaudzināt)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmetums; aizskārums, apvainojums' radusies pēc krievu valodas vārda наезд nozīmes kriminālajā žargonā 'uzbrukums kāda interesēm vai mēģinājums tās aizskart'. (šķirklī uzbrauciens)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmest (kādam); aizskart, apvainot (kādu)' radusies pēc krievu valodas vārda наехать nozīmes kriminālajā žargonā 'pakļaut spiedienam, lai piespiestu izpildīt kādas prasības'. (šķirklī uzbraukt)
- Nav vēlams lietot šādus izteikumus: uzstādīt prasības; uzstādīt kandidatūru; uzstādīt jautājumu; uzstādīt diagnozi. Pareizi: izvirzīt prasību, kandidatūru; uzdot jautājumu; noteikt diagnozi. (šķirklī uzstādīt)
- Neliterārais aizguvums vot ir uzskatāms par nevēlamu latviešu literārās valodas elementu. (šķirklī vot)
- No botānikas viedokļa zemesriekstu augļi nav rieksti. (šķirklī zemesrieksts)
- Praksē nereti vārds zemsega tiek lietots ar nozīmi 'zemsedze'. (šķirklī zemsega)
- Šo vārdu ieteicams lietot nevēlamā aizguvuma rīls (no angļu reel) vietā. (šķirklī īsklips)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klases darbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: mājasdarbs – mājās veicams skolas uzdevums; mājas darbs – mājās veicams sadzīves darbs. (šķirklī mājasdarbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klasesdarbs)
- Ieteicams lietot aizguvuma emodži vietā. (šķirklī reālijzīme)
- Nelokāmā aizguvuma vietā ieteicams lietot vārdu reālijzīme. (šķirklī emodži)
- Saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 2019. gada 26. novembra sēdes protokolu Nr. 8/1156 angļu influencer latviešu valodā atveidojams kā ietekmētājs. (šķirklī ietekmētājs)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2023. gada 8. martā pieņemts termins (sēdes protokols Nr. 3). (šķirklī bulings)
- Darbības vārda atņemties lietojums vārdu savienojumos atņēmās balss, kājas sāk atņemties ar nozīmi 'zaudēt spēju normāli darboties' radies pēdējā laikā (iespējams, krievu valodas ietekmē, kurā vārdu savienojumi нога отнялась, голос отнялся ir tradicionāli, valodas likumībām atbilstoši). Latviskāka izteiksme ir kāja kļūst stīva, kāja kļūst nejūtīga, pazuda balss u. tml. (šķirklī atņemties)
- Terminoloģijas speciālisti iesaka lietot vārdu urķis anglicisma hakeris vietā. (šķirklī urķis)
- Anglisma podkāsts vietā ieteicams lietot vārdu raidieraksts. (šķirklī podkāsts)
- Vārdi necilvēcīgs un necilvēcisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan necilvēcīgas pūles, gan necilvēciskas pūles). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds necilvēcīgs (necilvēcīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska parasti izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt necilvēciskas pūles. (šķirklī necilvēcīgs)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. (šķirklī tītenis)
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (aiz)laist ciet govi
- (ak) tu žēlīgais!
- (ap)gāzt kalnus
- (ar) baltiem diegiem šūts
- (ar) gariem zobiem
- (ar) slapju galvu
- (ar) slapju muguru
- (ar) sviedriem vaigā
- (ar) vieglu roku
- (ar) vieglu sirdi
- (atrast) dzirdīgas ausis
- (birst) kā no (pār)pilnības raga
- (būt) krietnā gabalā
- (būt) krietni gabalā
- (ēst) ar gardu muti
- (gadīties) pa ķērienam
- (garš) kā kārts
- (glabāt) kā (savu) acuraugu
- (ie)griezt makā (robu)
- (ir) kur (savu) galvu nolikt
- (iz)celt (dienas) gaismā
- (iz)gāzt podus
- (kā) no gaisa (krīt, birst u. tml.)
- (kā) slazda valgs
- (kā) slogs kaklā
- (kā) slogs uz kakla
- (kā) uguns pakulās
- (kādam) līp pie nagiem
- (Lai viņam) vieglas smiltis!
- (līdz) ar gaismiņu
- (līdz) ar gaismu
- (ne)nākties grūti
- (ne)nākties viegli
- (no) baltās ķēves devītā augumā
- (no) baltās ķēves piektā augumā
- (no) baltās ķēves septītā augumā
- (no) baltās ķēves trešā augumā
- (no)gulties slimības gultā
- (no)krist gar zemi
- (no)slēgt līgumu
- (pa)ņemt uz grauda
- (pa)rādīt garu degunu
- (par) galvas tiesu
- (pār)skrien skudras pa muguru
- (pār)skrien skudras pār muguru
- (pār)skrien skudriņas pa muguru
- (pār)skrien skudriņas pār muguru
- (pārāk) dārgs prieks
- (pie)grūst pie sāniem
- (sa)žņaugt sirdi
- (tikko) vilkt garu
- (uz)gulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) sirdij
- (uzkrīt) kā sniegs uz galvas
- (vaigu) vaigā skatīt (arī redzēties, tikties u. tml.)
- (var) uzkrist uz galvas
- (vārās kā) raganu katls
- (visas) iekšas griežas
- (visi) gali ūdenī
- (zils un) zaļš (no)griežas ap acīm
- (zils un) zaļš (no)griežas gar acīm
- (zils un) zaļš (no)griežas priekš acīm
- (zils un) zaļš (no)šķīst gar acīm
- (zils un) zaļš (no)skrien gar acīm
- (zils un) zaļš metas gar acīm
- acis kā pogas
- acis kā vanagam
- acis sprāgst no pieres ārā
- acis sprāgst no pieres laukā
- acu gaisma
- acu gaišums
- ādgraužu dzimta
- adventa vainags
- adventes vainags
- agavju dzimta
- agra (rīta) stunda
- agrā papuve
- agrārā reforma
- agri vai vēlu
- aiz (trej)deviņām atslēgām
- aiz gara laika
- aiz muguras
- aiz septiņām atslēgām
- aiz slēgtām durvīm
- aiz smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt
- aizgūts vārds
- aiziet gar degunu
- aiziet garu ceļu
- aiziet pagātnē
- aizlaist gar degunu
- aizliegtā literatūra
- aizliegtā zona
- aizliegtais auglis
- aizlīmēt logu
- aizmest mezglu
- aizmiglot acis
- aizmigt kā nosistam
- aizmugures pozīcija
- aizmugures stāvoklis
- aizskart godu
- aizslēgt acis uz mūžu
- aizslēgt sirdi
- aizslīdēt gar ausīm
- aiztaisīt pogas
- ak (tu) kungs
- ak (tu) kungs un dievs
- akadēmiskais gads
- akadēmiskais grāds
- aklais logs
- akls logs
- akmeņgraužu dzimta
- akmens nav uz galvas uzlikts
- aktīvā ogle
- aktīvais logs
- alfa un omega
- aligatoru dzimta
- Alpu zvaigznīte
- Amerikas grifu dzimta
- Amerikas lielogu dzērvenes
- angļu mārciņa
- angļu radziņš
- angļu rags
- apaļais galds
- apaugt ar mantu
- apaugt ar utīm
- apdedzināt nagus
- apetīte aug ar ēšanu
- apgaismes ķermenis
- apgalvojuma teikums
- apgleznot zīdu
- apgriezt kaklu
- apgriezt kažoku uz otru pusi
- apgriezt riņķī
- apgriezt sprandu
- apgrieztā proporcionalitāte
- apgriezti proporcionāls
- apgriezts skaitlis
- apgrozāmais kapitāls
- apgrozāmie līdzekļi
- apgrozības izmaksas
- apgrozīt (naudu) pirkstos
- apgrozīt (naudu) rokās
- apļa segments
- aplaist ar miegu
- aplauzt ragus
- aplokšņu alga
- apmiglot acis
- apogu ģintis
- apsildāmā grīda
- apsildīt degunu
- apskatīt no galvas līdz kājām
- apturēt uguni
- Apvienoto Nāciju Organizācija
- apzagt valsts kasi
- ar aizmiegtām acīm
- ar baltu galvu
- ar degunu mākoņus stumdīt
- ar degunu mākoņus stumt
- ar devīgu roku
- ar diegiem nav aršana
- ar Dieva palīgu
- ar gadiem
- ar garšu (ēst, dzert)
- ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.)
- ar glanci
- ar godu
- ar grūdieniem
- ar gubu
- ar gudru ziņu
- ar kailu galvu
- ar kājām gaisā
- ar mazu gaismiņu
- ar mierīgu prātu
- ar mierīgu sirdi
- ar muti kalnus gāzt
- ar paceltu galvu
- ar pilnīgām tiesībām
- ar pilnu gaitu
- ar pliku galvu
- ar smagu sirdi
- ar steigu
- ar stingru roku
- ar uguni un zobenu
- ar vēsu galvu
- ar vienu (vienīgu) rāvienu
- ar vienu (vienīgu) vilcienu
- ar zobiem un nagiem
- arābu zirgi
- ārējā migrācija
- aritmētiskā progresija
- aromātiskie ogļūdeņraži
- ārstniecības augi
- asaras izsprāgst no acīm
- asaru gāze
- asinis sakāpj galvā
- asinis sakāpj vaigos
- asinis saskrien galvā
- asinis saskrien vaigos
- asinis sastingst dzīslās
- asins grimšana
- asins grupa
Atrasts skaidrojumos (200):
- NRA "Neatkarīgā Rīta Avīze" (laikraksts).
- būt stāvoklī (būt) grūtniecības stāvoklī.
- raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
- uz otru kāju (iedzert) (iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena).
- otrreizējā pārstrāde (kā) izgatavošana no jau reiz izmantotām izejvielām.
- rādīt zobus (Kādam) naidīgi izturēties pret kādu; aktīvi pretoties.
- (ne)nākties viegli (ne)būt, (ne)veikties viegli.
- (ne)nākties grūti (Ne)būt, (ne)veikties viegli.
- (ne)zaudēt dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
- (no)krist gar zemi (no)gāzties (par cilvēku); strauji (no)gulties zemē.
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- (pa)raustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- noraustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.) (palikt) tukšā, neiegūstot cerēto; (palikt) kaunā.
- nenoklausīties [neno!klausīties]. Nevarēt beigt klausīties.
- nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
- spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
- tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru.
- Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
- Zinību diena 1. septembris – mācību gada sākuma diena.
- rožu kāzas 10 gadu kāzu jubileja.
- matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
- Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
- Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
- neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
- Hanza 13.–17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai.
- Lielā ģilde 1354. gadā dibinātā tirgotāju apvienība Rīgā.
- dzintara kāzas 15 gadu kāzu jubileja.
- kvatročento 15. gadsimta itāliešu māksla (agrā renesanse).
- moralitāte 15.–16. gs. alegoriska tikumu drāma; moralitē.
- kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
- izstiepts leņķis 180 grādu leņķis, kura malas veido taisni.
- komunārs 1871. gada Parīzes Komūnas dalībnieks.
- tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
- Asiņainā svētdiena 1905. gada 9. janvāris, kad cara karaspēks apšāva strādniekus, kas devās pie cara ar petīciju.
- mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
- Piektais gads 1905. gads, kad norisinājās revolūcija.
- Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sešu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
- krišnaīts 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
- Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
- kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs Mg42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
- atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- rokenrols 20. gs. 50. gados populāra strauja, dinamiska deja; šīs dejas mūzika.
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
- hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
- sudraba kāzas 25 gadu kāzu jubileja; sudrabkāzas.
- kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika posms.
- rubīna kāzas 40 gadu kāzu jubileja.
- pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
- zelta kāzas 50 gadu kāzu jubileja.
- Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
- karaliskā lilija 60–150 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem.
- dimanta kāzas 75 gadu kāzu jubileja.
- fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens.
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, saldiem āboliem; šīs ābeles auglis.
- rožābele Ābele ar rožaini sārtiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
- pepiņš Ābeļu šķirne ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem.
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
- kalvadoss Ābolu degvīns.
- sidrs Ābolu vīns, ko gatavo no raudzētas ābolu sulas.
- saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
- slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- farss Absurdu, bezjēdzīgu notikumu virkne.
- mierizlīgums Abu pušu vienošanās par prasības necelšanu vai par prasības atsaukšanu un tiesāšanās izbeigšanu.
- uzacot Acot un pabeigt acot.
- sklēra Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; cīpslene.
- cīpslene Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; sklēra.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
- plakstiņš Acs palīgorgāns tās aizsargāšanai – saistaudu plātnīte, ko no ārpuses klāj āda.
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
- lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
- okulists Acu ārsts; oftalmologs.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
- kamara Āda (žāvētai gaļai, speķim).
- ienadzis Āda, kas sedz naga sakni.
- apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
- dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
- lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- lidplēve Ādas kroka ķermeņa sānos (dažiem dzīvniekiem), kas nodrošina (tā) pārvietošanos gaisā.
- priekšādiņa Ādas kroka, kas apņem dzimumlocekļa galviņu.
- naga valnītis ādas kroka, kas ietver nagu.
- valnītis Ādas kroka, kas ietver nagu.
- varžacs Ādas ragvielas sacietējums (uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas).
- spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
- derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
- šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot divās vai trijās kārtās jēlādu vai hromādas pusfabrikātu.
- neirodermatīts Ādas slimība, kam raksturīga nieze un izsitumi.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- erozija Ādas vai gļotādas epitēlija bojājums.
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
- kniepadata Adata ar apaļu galviņu (kā saspraušanai, piespraušanai, arī rotāšanai).
- kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
- pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals bez apkakles.
- direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
- pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
- pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība (Latvijā līdz 1949. gadam).
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
- guberņa Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā, kas pastāvēja no 18. gs. līdz 1930. gadam.
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
- triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā).
- prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
- centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- menedžeris Administrators; darba vadītājs, organizators.
- saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
- pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt.
- noadīt Adot izgatavot.
- izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko); noadīt.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
- gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
- atsvaidzinātājs Aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai.
- gaisa balons aerostats, kas sastāv no milzīga apvalka, kas pildīts ar gāzi, un pasažieriem paredzēta groza.
- talibi Afgāņu islāma fundamentālistu kustības "Taliban" piekritēji.
- mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
- kanna Āfrikas antilope ar gariem, taisniem ragiem [Taurotragus oryx].
- cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
- mazā tumsā agra rīta krēslā.
- ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
- laicīgs Agrāk nekā nepieciešams, laikus; arī savlaicīgi.
- priekšlaikus Agrāk nekā vajag; arī priekšlaicīgi.
- dzelzs rumaks agrāk vilciens, tagad arī automašīna, motocikls, velosipēds u. tml.
- sendienas Agrākie, pagājušie laiki; tāla pagātne; senatne.
- tandēms Agregātā uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu mašīnu vai to daļu kopums.
- pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
- katls Agregāts tvaika vai karstā ūdens ražošanai.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
- turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
- šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība, amorfums.
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
- plosīties Agresīvi, nevaldāmi uzvesties.
- nesaticīgs Agresīvs, nesabiedrisks (par dzīvniekiem).
- nešpetns Agresīvs, nikns; tāds, kura uzvedība traucē (par dzīvniekiem).
- māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- ātri Agri.
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
- ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
- ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, krokotu cepurīti; bisīte.
- agrs Agrīns (3).
- agronoms Agronomijas speciālists.
- agrotehniķis Agrotehnikas speciālists.
- pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
- agra (rīta) stunda agrs rīts.
- aģentūra Aģentu tīkls, ko organizē valsts drošības iestādes.
- aģitbrigāde Aģitācijas brigāde.
- saucēja balss tuksnesī Aicinājums, lūgums, priekšlikums, kas negūst atsaucību.
- ņemt palīgā Aicināt palīgā, talkā (kādu).
- ņemt talkā Aicināt palīgā, talkā (kādu).
- uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
- vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
- saucēja balss tuksnesī Aicinātājs, kas negūst atsaucību.
- sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (ko).
- pavārte Aile mājas sienā, kas paredzēta nokļūšanai pagalmā.
- galera Airējams karakuģis ar 1–3 burām, kas tika lietots līdz 18. gs.
- noairēt Airējot nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
- uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
- noairēties Airējoties nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
- dullis Airu piestiprinājums – tapa laivas malā vai airī iestiprināta kustīga tapa, ko ieliek ligzdā pie laivas malas.
- jērs Aitas mazulis (līdz viena gada vecumam).
- jērgaļa Aitas vai jēra gaļa.
- aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
- čabans Aitu gans (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- taukaste Aitu šķirne, kam ir izteikti lielas tauku nogulas ap asti.
- nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
- sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par ēkām).
- sūtnis Aiz vēstnieka nākamais diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
- aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtas durvis, logu u. tml.)
- aizmetināt Aizāķēt, aizkabināt; aizpogāt.
- aizzelt Aizaugt.
- paņemt pēdu aizbēgt, aizmukt.
- paņemt vagu aizbēgt, aizmukt.
- paraut fraku aizbēgt.
- piesist pēdu aizbēgt.
- paraut pēdu aizbēgt.
- paraut vagu aizbēgt.
- aizlaisties lapās aizbēgt.
- aizlaisties Aizbēgt.
- aizmukt Aizbēgt.
- patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
- aizvākot Aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
Atrasts piemēros (200):
- pīle , kurā ietilpst pīles, zosis, gulbji, gauras.
- sasaistīt .. [tas bija] liels papīrs – divas vai vairākas avīzes, uzklīsterētas dažādiem skalu spraišļiem, kas atkal bija sasaistīti un samargoti dažādām aukliņām.
- piemērot .. atritinājusi apģērba gabalu, [viņa] izklāja to sev priekšā, it kā augumam piemērodama.
- nost .. gaļai pavasaros pērk pārīti sivēnu, un rudenī kauj nost.
- kramšķināt .. kad viņa uz kūti gājusi, kraukļi bērzā kramšķinājuši.
- kuģot .. kopā ar lietusgāzes notrauktajām lapām lejup pa straumi kuģoja arī vairāki sārtvaidži pepiņi.
- mizot .. mēs nolēmām parādīt, kā latvieši peras. Uz lāvas augstākā pakāpiena apmetušies, griezām vaļā tvaika ventili un mizojām cits citu ar pirts slotām.
- kompleksija .. neraugoties uz manu pasmago kompleksiju, biju samērā ritmisks un ātri apķēru dejas soļus.
- rūsgs .. nomirdz rūsga purva rāva..
- sārtme .. raugos melnā tumsā, redzu Austras iegareno seju dzīvības un sārtmes pilnām lūpām.
- piezīsties .. Talkā nāku es – pilsētas zēns, Ielu smakas un rupjības piezīdies, Nīstot visu, kas mierīgs un lēns.
- sīvs .. tās [acis] raugās ar sīvu naidu.
- itāļi .. V–VI gadsimtā, bēgot no langobardu uzbrukuma, vietējās itāļu ciltis glābās Veneto lagūnas salās.
- Satversme .. vai gribam un spējam dzīvot kā brīvi cilvēki ar savu garīgo satversmi, uz kuras stāvēt?
- kinematogrāfs .. vakaros Valentīna gāja uz kinematogrāfiem, jo tai aizvien vajadzēja redzēt visas filmas.
- trumpa .. viesiem jau no paša agra rīta bija trumpas rokā. Spēlējām līdz pusdienām..
- vīdēt .. viņa gaišbrūnajās, gandrīz dzintara krāsas acīs vīdēja jautra un jauneklīga uguntiņa.
- pieciest .. viņa pirks divriteni, jo tas nepieciešams Miķelītim, gan jau to pārējo nepieciešamo vēl kādu laiku piecietīs.
- raut .. Viņa sajūsma auga un rāva arī citus līdzi.
- apdilt .. Zvagūzis ir pavisam parasts vīrelis. Neliela auguma.., īsti nenosakāma vecuma, apbružāts un apdilis kā viņa platmalīte.
- tukšs ...kur tu tādas [meža ogas] atradīsi, ja tas bija tukšais gads.
- nepilnīgs .."Dievišķā komēdija" ir grēcīga cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības.
- glīzda ..[zvēri] atsperas šķeltajiem nagiem zilajā glīzdā un, kad nogulušās duļķes, ilgi dzer no klusās, tumšās upes.
- liegs ..ābeles patlaban bija ietinušās liegos ziedu plīvuros.
- virmot ..aiz loga dun mašīnas, visapkārt virmo lielpilsēta..
- trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
- patafons ..Alīde metas pie patafona, uzliek plati, sagriež kloķi, un sāk skanēt viņas mīļais: "Neķer man' ar pliku rok'!"
- trijkājains ..Amalda .. sava trijkājainā galda salikusi pašceptos pīrāgus un gardo biezpiena rausi.
- slieties ..ap mūsu apmetni slējās asu mietu žogs.
- mūdzis ..ar katru gadu viņš kļuva lielāks mūdzis.
- viegls ..ārsts neļāva celties, jo biju viegli kontuzēts.
- pašķiebt ..ausis [sunim] saslietas, galva pašķiebta uz sāniem.
- tupties ..avīžu fotogrāfi tupstas un gorās, lai tiktu pie labākiem kadriem.
- viegls ..baltā blūzīte .. labi piestāvēja viņas vieglajam iedegumam.
- lai ..baļķu cirtējs iedeva viņam.. žāvētu cūkas pavēderes gabalu lai un teica, tas esot no Auriem par labāmdienām.
- pastars ..beigās izaugs pastars saules dzimums Uz skaidrās sniegbaltās svētku zemes..
- virsotne ..bērzu virsotnēs skatoties, bija jāatliec galva..
- glumēt ..Bet lodes īd un glumē asins paltis..
- slaukt ..bija daudz govju, un arī es gāju palīgā slaukt.
- nomanīt ..blakusistabā un ārā pagalmā aiz loga sāku nomanīt troksni. Kāds klauvēja pie rūts.
- prečinieks ..brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
- aizripot ..brīžiem aizripoja kāds viegls, grezns limuzīns..
- vībotne ..ceļā viņus appūta smaržīga vībotņu vēsma, vībotnes slēpās grāvja tuvumā un stipri smaržoja.
- priekšgājējs ..cepeškrāsns no saviem priekšgājējiem atšķiras ar smalku elektronisku vadību..
- ekrāns ..cilvēki uz ekrāna staigāja, ēda, dejoja, braukāja apkārt, runāja un ķildojās nesaprotamās valodās.
- vingrotājs ..cirkā, skatoties gaisa vingrotājus, jūsmoju par viņu partnerības izjūtu.
- uguns ..debesis sāk degt saulrieta ugunīs..
- nogrimt ..diena aiz apvāršņa nogrimst Kā pārtrūcis pavediens.
- pagriezties ..diena kļuvusi jau garāka un laiks pagriezies uz pavasari.
- vienveidīgs ..dienas un naktis saplūdušas vienveidīgā sāpju vilnī..
- nomutēt ..Dorītei vajadzēja sevi piespiest, lai nomutētu Matīsa bārdaino vaigu.
- atsmiet ..es atsmēju, ka informētība ne vienmēr ir sinonīms gudrībai..
- guļava ..es biju tāds guļava un nevarēju nekad pamosties.
- glisēt ..es pirmo reizi sajutu, ko nozīmē glisēt – dēlis izceļas virs ūdens, tu.. traucies uz priekšu fantastiskā ātrumā.
- tukšs ..es, tukšu vēderu diendusā aizgājis, klusi pinkšķu..
- nešķīstenis ..Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šajā dienā paredzēta bluķa vilkšana, ar skaļām dziesmām un uguni dzenot prom tumsu un visādus nešķīsteņus.
- virmot ..gaisā virmoja .. Ziemassvētku zvārguļu skaņas.
- lāsot ..gaišais un zeltainais medus lāsoja it kā saules pielijis..
- pārkraut ..gājēji .. staigāja gar krāšņiem, dažādām precēm pārkrautiem veikalu skatlogiem.
- projām ..gar logu pazibēja ēna – prom viņš bija.
- kaiva ..gar tukšo krastu kliedzot laižas kaivas.
- lukturis ..gar Vērmaņa dārzu jau aizdegti stūrainie gāzes lukturi.
- iebūvietis ..glabājams taču Brīviņu kunga tēvs, nevis kaut kāds iebūvietis.
- skrobe ..gleznas man izstādēs 12 gadus neņēma pretī.. Bija jau skrobe..
- veterinārs ..gosniņa Kamolīte pārēdās rasainu āboliņu .. uzpūtās un nobeidzās.. Nelīdzēja ne veterināra dūrieni sānos, ne kausēts sviests..
- līst ..gribējās gulēt, bet troksnis traucēja, ložņāja pa māju, līda pa atslēgas caurumiem un durvju apakšām no telpas uz telpu..
- skauties ..grietiņa pati skāvās cieši klāt un čukstēja: "Cik tas labi, ka tu mani pamodināji!"
- virsroka ..gurums sāka drīz ņemt virsroku pār bēdām.
- aprindas ..gūtmaņi bijuši smalki kuldīdznieki, kā mēdz teikt, no labām aprindām.
- mīksts ..ģitāru strinkšķinot, es pēdējos gados esmu kļuvis mazliet mīksts.
- trīties ..Haralds burkšķ, slapjš un nosalis trinoties pie ugunskura.
- gaismeklis ..ielu ugunis augstajos gaismekļos likās esam vāras..
- pastrups ..iepazīšanās iznāca tāda pastrupa un Džemma nepaguva nosaukt pat savu vārdu, kā tas šobrīd pieklātos.
- pieteikt ..iet no ugunskura prom nedrīkst, tas pieteikts stingri.
- apziņa ..ilggadējā latviešu valodas skolotāja.. daudzu gadu garumā pratusi iepotēt latvisko apziņu.. bērniem.
- murgot ..Ilze .. raudāja, kad vīrs murgoja, karstuma vajāts un mocīts.
- privāts ..īsi pirms ugunsgrēka esot redzēti aizdomīgi cilvēki privātā ar benzīna kannām.
- šķērsenisks ..istabā .. Billes gulteli vajadzēja pagriezt šķērseniski, citādi nebija, kur likt.
- mičot ..istabā ar smiekliem un gavilēm, un dažām Marijas asarām mičoja jauno sievu, un viņas vainagu pēc tam uzlika jaunākajai māsai.
- žvakstēt ..istaba mirdz vienos sudrabos, zeltos, dimantos, un pašā vidū dimanta zirgs .. dīžļā pa sudraba grīdu, ka sudraba pakavi vien žvakst..
- mežvīns ..istabas ārsiena noaugusi ar mežvīnu, lapainu stīgu bārkstis aizkārušas logus gandrīz pavisam ciet.
- uzkrist ..izdauzīju klases logu. Taisni tu todien biji dežurants. Direktors uzkrita tev, lai sakot, kas ir vainīgs.
- pārpirkt ..izjūtam to, ka labākie darbinieki tiek vienkārši pārvilināti un pārpirkti ar daudz, daudz augstākām algām.
- mūsējais ..Ja tu redzēji jau gulbjus ejam, Tie ir citi, tie nav mūsu, Mūsējie vēl zaļos silezeros mīt..
- ģēģeris ..Jānis uzsita viņam uz pleca un teica, lai tikai draugs gādājot naudu skrotīm, gan viņš Viļumu izmācīšot par īstu ģēģeri.
- lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
- skrīne ..Jezups gāja sakristejas priekštelpā, kur stāvēja ar dzelzi apkalta, aprūsējusi skrīne..
- mūžība ..jūra šalc svešus mūžības vārdus. gadu tūkstošiem cilvēks velti mēģinājis tos atminēt..
- pašķīst ..jūra vairs nebija tik rāma.. Viena otra viļņa galā šņākdamas pašķīda putu krēpes.
- prakse ..jūtos diezgan droša, ka ar savu praksi zīdaiņu kopšanā spēšu palīdzēt Maružai.
- paspārne ..kāds ģimnāzijas skolotājs pieņēma Urbānu savā paspārnē, deva viņam iespēju turpināt izglītošanos, nobeigt Upsalas universitāti.
- piecilpot ..kaķis piecilpoja pie akas, uzmetās uz groda stūrakmens un raudzījās apkārt.
- slīmests ..kapteinis strādāja ar cirvi un slīmestu, kamēr koks bija izdrāzts apaļš un gluds.
- kārīgs ..kārīgi lidinās brokastu odi, tālumā mauj govis..
- mūlāps ..kas tu, dēls, esi par mūlāpu, ka ļauj, lai deguna priekšā sievu noceļ..
- mandeļkoks ..klinšainākos pauguros iesakņojušies mandeļkoki, kas pavasarī priecē ar sniegbaltu ziedu plīvuru..
- glūņa ..klusi glūņas [pludmalē] tīksmināja savus skatus ap puskailiem sieviešu augumiem.
- skurbums ..ko viņš varēja pretoties tam ziedēšanas skurbumam, kas saulgriežu laikā pārņēma visu latviešu zemi?
- murgi ..kopš esmu prom no Igaunijas zemes, mana dzīve ir gājusi kā milzīgā murgā. Neesmu pazinis ne prieka, ne miera.
- murdēt ..krogā sāka murdēt arvien dzīvākas valodas.
- sirdspuķīte ..kungiem jāņem vērā viena patiesība. Jo virtuve būs omulīgāka, jo viņu sirdspuķītes tajā ilgāk uzturēsies.
- lādzīgs ..lādzīgās, mīkstās [kaķa] trifeļacis ir pārvērtušās melnās vellatās, kas nu dusmās zalgo kā olīvas.
- pļēgurot ..laikam pie tik vecas sievas [puisis] nekāda prieka neatrada.. Sāka dzert, sāka pļēgurot..
- pasūdzēties ..Ligita kādā vēstulē .. pasūdzējās, ka droši vien esot sastaipījusies..
- purpurains ..logu rindas apmirdzēja rietošā purpurainā saule..
- vienveidīgs ..ļoti interesants ir pats vasaras sākums, bet pēc tam viss paliek vienveidīgi zaļš.
- pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
- izblamēt ..mana sieva nodarbojas ar kostīmu veidošanu teātrī, un es nevaru staigāt apkārt ģērbies kā tāds ērms. Galu galā sievu izblamēšu!
- godināt ..mani agrāk vienkārši sauca par Ezernieku Elzu, tagad mani godināja par Ezernieku jaunkundzi..
- kadrs ..mani gaida viens skuķis. Baigais kadrs.
- saulesriets ..mans mežs, kā izmainījies tavs vaigs kopš prieka, ko bērnībā devi. Un tomēr – vēl galotnēs saulesriets kūp un ciņi deg brūkleņu sārtos..
- uguns ..Meļķis dzēra. Patīkama uguns izskrēja caur dzīslām..
- paslepšus ..mēs [skolēni] skatījāmies paslepšus sienas pulkstenī aizmugurē – cik vēl līdz zvanam?
- nesamanīgs ..ministrs .. nesamanīgi salaistījies ar odekolonu.
- nerātnīgs ..mirdzina nerātnīgs mēnestiņš, kā no Šekspīra vasaras nakts sapņa izlēcis..
- laboratorija ..muitas laboratorija jau ir veikusi vairāk nekā 800 preču paraugu pārbaudes..
- tēraudkausētājs ..mums arī turpmāk būs vajadzīgi tēraudkausētāji, velmētāji, ekonomisti un visi pārējie speciālisti.
- turēt ..mums bija labs zirgs, kurš turēja vagu.
- nolauzīt ..mūsu barku mastus nolauzīja spāņu lielgabali..
- slaukt ..nauda ir ļoti vajadzīga, bet šis nav laiks, kad no kāda to slaukt.
- mežonis ..nāves tuvuma kolektīva izsaukšana viņai atgādināja mežoņu rituālus..
- paģiras ..nekas tāds noticis nebija, kas šodien man palīdzētu tikt vaļā no pretīgās morālo paģiru sajūtas..
- klenderis ..nicīgi klenderus aplūkojot, garām plūst dāmas kostīmos ar sapostiem, skūtiem vīriem pie sāniem..
- trūkumcietējs ..Nīna vēro garumgaro trūkumcietēju rindu pēc brīvpusdienām.
- luste ..no dažādām lustēm tīri vai galva skurba.
- mirdzeklis ..no griestiem melnā ķēdē nolaidās kroņlukturis, dzintara mirdzekļiem apkārts..
- vilkties ..no satumstošajiem kaktiem glūnēdamas vilkās laukā bailes..
- gals ..no visiem Tālavas galiem devās šurp tauta..
- vīraks ..no zemes gaisā ceļas zilgans auglības vīraks..
- noiet ..nogājām garām arī zooveikalam, lai paskatītos, vai nav kāds īpašs, skaists papagailītis atvests.
- skats ..Nora dziedāja ar milzīgu cepuri galvā, – noteikti to skatu gribēju redzēt.
- priekšvārds ..nosaucu uzvārdu. Man prasa priekšvārdu. Margita.
- taisns ..nu atkal ar naudu būs grūti. Būs taisni tāpat kā gadsimta sākumā.
- viegls ..oši, kas ieauguši starp brūnām eglēm, pieņēmuši vieglu vara nokrāsu..
- jaukties ..pa logu vēl labāk varēja redzēt, kā mākoņi nemierīgi skrēja un jaucās, brīžiem aizklādami mēnesi...
- lausks ..pa naktīm no savas ledus migas izlīda ārā lausks un kā mēnessērdzīgs staigāja pa dārzu, gar mājas pakšķiem, un .. uzsita ar savu sudraba cirvīti.
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- krauties ..pāri debesu laukam krāvās melni padebeši, kas vēstīja negaisu.
- padēklis ..pēc pilsoņu kara Hammers no Krievijas izvedis savas bagātības padēkli ar lētām dārglietām, ikonām, kuras lēti iemainījis pret maizi badā mirstošajiem.
- nostalģija ..pēkšņi sirdi saņēma tāda nostalģija pēc ilgi neredzētās Sēļu puses..
- nomīt ..Pie grāvja muklājā ieraka, Zemi līdzenu virsū nomina..
- aizpukšķēt ..pie pārbrauktuves brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
- takts ..pie saviem daudziem netikumiem es negribētu pievienot vēl takta trūkumu.
- gatve ..pienaglot no jauna sētas kārti, kas atkritusi gatvei, pa kuru govis dzina uz ganībām.
- pumpa ..piespiedusies pie sūnainās zemes pumpas, sieviete gulēja.
- lietussargs ..Plaukst lietussargu daudzkrāsainās puķes, – Vispēdējās no visiem rudens ziediem...
- piegult ..Prīdis vakarā jau agri bija gultā, kad sieva piegūla blakus, tas jau krāca kā jūra niknā laikā.
- nospīdēt ..redzam graciozos dzīvniekus [stirnas] slinkiem lēcieniem pazūdam mežā. Baltie dibeni un sirmie sāni vien nospīd.
- virsū ..reizēm mugurā dur, vecums nāk virsū.
- šarlatāns ..Rīgas nervu ārsti viņu [ārstu] atklāti saucot par šarlatānu.
- apsūbēt ..Rīgas seno torņu zaļgani apsūbējušās vara smailes.
- sers ..saimnieks no pirmā miega bija piecēlies un aizgājis uz riju sera aplūkot, vai būs ar beidzamo krāsni diezgan sauss vai arī vēl jāgaida otra rīta.
- pūkains ..sakritis pūkains un tik balts sniegs kā baltākā truša kažociņš.
- liesma ..Sārtās liesmās apses augums trīc.
- ļodzīgs ..saticība gravelsiņu ģimenē acīm redzot ir visai ļodzīga.
- aizgrimt ..saule aizgrimusi aiz kalniem, te meta dziļas ēnas.
- šīberēt ..savu sajūtu viņa sauca par debešķīgu. Tā kļuva vēl debešķīgāka, šīberējot ar Jāni..
- mistrains ..sieviete gulēja. Pagari mistraini mati, aiztūkušas acis..
- slota ..sievu slota – maiga un pēc medus smaržojoša – ir no liepas. Tā labi sviedrē un noder ādas kopšanai..
- skabarga ..sirdī nav pat niknuma skabargas.
- uzgulties ..sirdij uzgūlusies dīvaina smeldze..
- galvanizēt ..sirds lēkāja pārsteiguma un gaidu trīsās kā galvanizēta vardes kāja.
- izkaldināt ..Sirms kalējs reiz sudraba atslēgu izkaldinās.
- uzklupt ..skaudība, karsta un svilinoša, kas uzklupa kā žņaudzējs ik reizes, kad viņš sastapa kādu senu līdzgaitnieku, kam dzīve bija gājusi uz augšu.
- plunkšķēt ..smagi, skaļi vārdi – plunkšķ kā akmeņi, atsizdamies pret ūdeni.
- krustīties ..Sofija, pagriezusies pret svētbildi, krustījās un zemu klanījās.
- līmenis ..spirgta vēsma vilka pāri [ezera] līmenim sīku vilnīti.
- ķermenis ..starp lepnām dižceltnēm vēl šobaltdien stāv daža laba astoņpadsmitā gadsimta muižiņa, iesprūdusi un palikusi Rīgas augošajā ķermenī kā dīvains kukainis dzintarā.
- stings ..Stingajā gaisā [sniegs] nedzirdami sijājās lejup kā sārti vizoši putekļi..
- mitrs ..sūnas izrādījās mitras. Kleita mugurpusē sasēdēta slapja.
- terca ..šāds skaņojums rada disonansi tercu skanējumā, kvintas saglabājot akustiski tīras.
- aizsist ..šāviena troksnis bija tik spalgs, ka Priedem aizsita ausis.
- trakgalvis ..šeit atradīsi idejas trakgalvju un adrenalīna mednieku izklaidēm.
- mode ..šī ir īstā reize slimot pēc Laimdotas modes. Jau vakarā rādīties sagurušai, no rīta teikt, ka galva sāp un reibst, un tad uzberzēt termometru.
- miglājs ..šodien te rīts ir tik kluss, vieglā miglājā tīts..
- virspuse ..tā [vieglprātība] bija tikai virspuse, bēgšana no tā nomācošā sloga, ko nemitīgi nesu sevī.
- uzkrist ..tad jau melna nakts uzkritīšot, iekams mēs galā aizkļūšot.
- pašpaļāvīgs ..tās [acis] parasti raudzījās pasaulē ar maigu izbrīnu un pašpaļāvīgu prieku par to, ka tā visa pieder viņam vienam.
- miers ..Tavās rokās ir alga un sods, Un es mierīgi eju bez steigas, Jo šī ticība mieru man dod.
- nabags ..tavs direktors ir nabags. Kas tā par firmu, kam tik vien transporta kā tavs trīsritenis ar kasti priekšā?
- ugunsrati ..te [uz ceļiem] nu katrs no saviem ārzemju ugunsratiem spiež ārā ko spēj, aplam otru apdzen, traki triecas..
- pliks ..tev patīk taisnie gabali kņudinošā ātrumā uz plikas šosejas.
- tupēt ..tēvs tup bibliotēkās, raksta un mokās ar galvassāpēm..
- šauracis ..tikai krāsa tam [pūķauglim] ir pārskatāmi balta un izmērs šauracim pūķim piemērots.
- pasvīst ..Toma lomā [aktierim] nācās diezgan pasvīst ..
- piesarkt ..tomātu dēsti apkārušies lieliem zaļiem bumbuļiem. gan saulē piesarks arī tie.
- visgudrs ..tu esi izgaršojusi dzīves sūrumu un tālab vari visgudri raudzīties sarunu biedram acīs..
- ņigu ..tur [virtuvē] visu laiku iet ņigu ņegu, rībēdama nokrīt pavārnīca, nošļakst nejauši izlijis ūdens, un vienā durvju pavērienā izlaižas laukā nobijies un sakaitināts pašmāju kaķis..
- tuksnesīgs ..tuvumā neviena nebija. Biruta tika brīnījusies, cik tuksnesīgi var būt tādas lielas iestādes gaiteņi..
- mežainis ..ūdens malā dusēja iesārtā Diāna, bet viņā no biezokņa lūkojās mežainis ar zilas miglas pietūkušām acīm.
- zarot ..un .. baltas skaidas man plakstos, acīm asarojot, dzīs – par to, cik sīksti mīlestība zaro caur dienām īsajām, caur mūžu garo.
- tūkstoškārt ..Un tūkstoškārt lai ir šis brīdis slavēts, Kad rudzu grauds top melnā zemē sēts..
- augstākais ..Un zini: augstākā ideja, Tā nepazīst cilvēka žēluma..
- lāma ..upē ūdens nav gandrīz nemaz, ir tikai dažas lāmas, kurās mirst sīkās zivis.
- pastingrs ..uz pastingri nobrauktā ceļa dipēja viņas pašas soļi.
- tūdaliņ ..uz tik slikta ceļa viņš tūdaliņ iestigtu dubļos..
- puc ..Vai mums gan ko dot? Vēl rīda [suni]: puc! kod!
- noklunkurēt ..vai tad Bille jelkad varējusi soli paspert kā cilvēks? Noklunkurējusi no laipas un grāvī.
- priekšsacīkstes ..vajadzēja treniņos un priekšsacīkstēs sasniegt labus rezultātus.
- gaumēt ..vakariņas gaumēja vareni..
g citās vārdnīcās:
MEV