Paplašinātā meklēšana
Meklējam daudz.
Atrasts vārdos (81):
- daudz:1
- daudz-:1
- daudzi:1
- nedaudz:1
- padaudz:1
- daudzkas:1
- daudzkur:1
- daudzmaz:1
- daudzums:1
- nedaudzi:1
- daudzcīņa:1
- daudzināt:1
- daudzkāji:1
- daudzkārt:1
- daudzmāju:1
- daudzreiz:1
- daudzšūnu:1
- daudzviet:1
- daudzbērnu:1
- daudzdienu:1
- daudzējāds:1
- daudzkausu:1
- daudzkrāsu:1
- daudzstāvu:1
- daudzzīmju:1
- daudzciparu:1
- daudzgadīgs:1
- daudzkanālu:1
- daudzkāršot:1
- daudznāciju:1
- daudznozaru:1
- daudzpunkte:1
- daudzpusējs:1
- daudzpusīgs:1
- daudzsējumu:1
- daudzsēriju:1
- daudzsliežu:1
- daudzsološs:1
- daudzstūris:1
- daudzvalodu:1
- daudzvīrība:1
- izdaudzināt:1
- daudzbalsīgs:1
- daudzdievība:1
- daudzkājains:1
- daudzkārtējs:1
- daudzkārtīgs:1
- daudzmiljonu:1
- daudznozīmju:1
- daudzpakāpju:1
- daudzpartiju:1
- daudzreizējs:1
- daudzsievība:1
- daudzskaldņu:1
- daudzstāvīgs:1
- daudzvārdīgs:1
- daudzveidīgs:1
- daudzvērtīgs:1
- daudzvietīgs:1
- daudzzilbīgs:1
- daudzdzīvokļu:1
- daudzgalvains:1
- daudzkārtains:1
- daudzkrāsains:1
- daudznozīmīgs:1
- daudzskaitlis:1
- daudzskaldnis:1
- daudzstūrains:1
- daudzvalodība:1
- daudzvalodīgs:1
- daudzdimensiju:1
- daudzkulturāls:1
- daudznacionāls:1
- daudzskaitlīgs:1
- daudzžuburains:1
- daudzkomponentu:1
- daudzplākšņains:1
- daudzšķautņains:1
- daudzfunkcionāls:1
- daudzdimensionāls:1
- daudzskaitlinieks:1
Atrasts vārdu savienojumos (12):
Atrasts skaidrojumos (2517):
- dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
- saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
- pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- izadīt Adot izlietot (daudz vai visu).
- ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā veidojumā, kur).
- sadegt Aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
- izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
- aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
- sataisīt parādus aizņemties (parasti daudz) un nespēt atdot.
- glutamīnskābe Aizstājama aminoskābe, kas ietilpst daudzu olbaltumvielu sastāvā.
- iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) – par vēju; izkaisīt, izkliedēt.
- kontrolpakete Akciju daudzums, kas to īpašniekam nodrošina izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- raust Alkatīgi censties iegūt lielā daudzumā (mantu, naudu).
- saraust Alkatīgi vācot, krājot, iegūt (mantu, naudu u. tml.) lielā daudzumā.
- sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
- kalorimetrs Aparāts izdalītā vai absorbētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- sabāzt cietumā apcietināt, ievietot cietumā (vairākus, daudzus).
- pārēsties Apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), justies slikti.
- ievicot Apēst (kādu daudzumu).
- sabāzt vēderā apēst (parasti lielāku kā daudzumu).
- sastumties Apēst, parasti pārāk daudz; apēst (ko), parasti pārāk daudz.
- nodrošināt Apgādāt nepieciešamajā daudzumā, apjomā (ar ko).
- nodrošināt Apgādāt pietiekamā daudzumā ar eksistences līdzekļiem.
- nodrošināties Apgādāties (ar ko) nepieciešamajā daudzumā; sagādāt sev to, kas nepieciešams, noder, aizsargā u. tml.
- pieguldīt Apguldināt (vairākus, daudzus).
- saguldīt Apguldīt (vairākus, daudzus).
- apkarināt Apkārt (ar daudziem priekšmetiem).
- apbērt Apklāt (ar ko) lielā daudzumā.
- apkārties Aplikt sev pārāk daudz rotu.
- sapikot Apmētāt (kādu, ko) ar vairākām, daudzām sniega pikām.
- izrēķināt Aprēķināt (kādu daudzumu, vērtību).
- sasolīt Apsolīt (parasti daudz).
- kāds nekāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu).
- sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus).
- salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- dziesmots Ar daudzām dziesmām, dziesmu bagāts.
- grumbains Ar daudzām grumbām; tāds, kam ir daudz grumbu.
- acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti kartupeļiem).
- kontingents Ar kopīgām iezīmēm raksturīgs (cilvēku) kopums, daudzums, kas veido kāda lielāka kopuma daļu.
- masa Ar ķermeņa inerci mērīts šā ķermeņa vielas daudzums.
- palēkties Ar lēcienu pavirzīties nedaudz uz augšu.
- sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
- uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
- sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, piemērots, derīgs kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, vēlamajā daudzumā.
- sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā.
- krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa; šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
- daudzskaldņu Ar vairākām vai daudzām skaldnēm.
- daudzšķautņains Ar vairākām vai daudzām šķautnēm.
- daudzstāvīgs Ar vairākiem vai daudziem stāviem.
- daudzstāvu Ar vairākiem vai daudziem stāviem.
- piezīmēt Ar zīmējumiem pārklāt; sazīmēt (ko) tādā daudzumā, ka piepilda (ko).
- ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
- miljards Ārkārtīgi daudz.
- triljons Ārkārtīgi daudz.
- pasakains Ārkārtīgi liels (par vērtību, daudzumu u. tml.).
- bojeviks Asa sižeta filma, kurā ir daudz cīņas skatu.
- išēmija Asins daudzuma samazināšanās audos, ko izraisa asins piegādes traucējumi artēriju spazmu, aizsprostošanās vai sašaurināšanās dēļ.
- nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
- izdāļāt Atdot, uzdāvināt daudziem (daudz vai visu).
- sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
- atgāzt Atliekt atpakaļ (galvu); nedaudz atvirzīt (ķermeņa daļu).
- salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ievirzās, novietojas (kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
- sanest Atnest un atdot (ko) lielākā daudzumā.
- izvēlēt Atrast, izraudzīt no kāda kopuma, daudzuma, (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
- aplipt Atrasties (kam) cieši klāt (piem., par daudziem kukaiņiem).
- piesēt Atrasties (kur, kādā vietā) lielā daudzumā.
- pludot Atrasties, arī izplatīties (piem., uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
- aprikšot Ātri apstaigāt, apskriet (vairākas, daudzas vietas) – par cilvēku.
- sabirt Ātri ierasties, novietoties (kur – par vairākiem, daudziem).
- birt Ātri iznākt, parādīties (no kurienes) – parasti par daudziem cilvēkiem.
- aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
- izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- kaleidoskopisks Ātri mainīgs; dažāds, daudzveidīgs.
- samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
- rīt Ātri, ar lielu interesi (daudz) lasīt.
- uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; ātri uzzīmēt.
- pucēt Ātri, daudz ēst.
- sarīties Ātri, negausīgi apēst (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst lielāku daudzumu (kā).
- sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apsēst, arī ierīt (kā) lielāku daudzumu.
- pārpildīt Atrodoties kur lielā daudzumā, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vietu, platību) – parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
- noņemt Atskaitīt; noskaitot (noteiktu daudzumu), paņemt.
- piespalvot Atstājot (kur) spalvas lielākā daudzumā, padarīt netīru (ko) – parasti par suni, kaķi.
- sasūtīt Atsūtīt lielākā daudzumā (par cilvēkiem).
- sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piem., ar pasta, interneta starpniecību (ko) lielākā daudzumā; nosūtīt, arī atsūtīt, piem., ar pasta, interneta starpniecību (kā lielāku daudzumu).
- uzsvaidzināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot (piemēram, remontējot).
- uzprišināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot, uzlabot; uzfrišināt.
- uzfrišināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot.
- uzpušķot Attēlot (piemēram, notikumu) nedaudz sagrozīti (piemēram, izskaistināti).
- salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski; ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
- izvirināt Atvērt un aizvērt (daudzas vai visas durvis, vārtus u. tml.); vairākkārt atvērt un aizvērt (durvis, vārtus u. tml.).
- savest Atvest (ko ar transportlīdzekli) lielākā daudzumā; atvest (ar transportlīdzekli kā lielāku daudzumu).
- sēklotne Auglenīcas daļa, kurā ir daudz sēklu.
- pāksts Auglis – daudzsēklu veronis, kas attīstījies no vienas augļlapas.
- savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
- pavairoties Augot, attīstoties palielināties skaitā, daudzumā (par augiem, to daļām).
- punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
- solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu, izplatīta Centrālās Āzijas, Āfrikas un Austrālijas tuksnešos.
- skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piem., akmeņi, oļi, grants).
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
- maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- koledža Augstākā vai vidējā mācību iestāde daudzās pasaules valstīs, kurā tiek iegūta profesionālā izglītība.
- paveids Augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota apakšvienība, kurā ietilpst parādības, priekšmeti u. tml. ar nedaudz atšķirīgām pazīmēm.
- kallu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi mitru vietu lakstaugi, piem., kalmes, purva cūkauši.
- magoņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, bieži ar piensulu (piem., magones, strutenes, ešolcijas).
- jonis Aumaļām, vienlaikus lielā daudzumā.
- apaust Aust un apgādāt (daudzus vai visus) ar audumiem.
- saaust Aužot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
- pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
- pieaust Aužot spēt izgatavot pietiekamā daudzumā.
- pieaust Aužot tīklu, pārklāt (ar to) lielākā daudzumā (ko) – par zirnekli.
- pilns galds bagātīgi klāts galds, uz kura ir daudz ēdienu, dzērienu.
- piesātināt Bagātīgi piepildīt (ar ko); izšķīdināt (kādā vielā) lielu (citas vielas) daudzumu.
- sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kur kopā) – par vairākiem, daudziem.
- sāpju bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz grūtību, bēdu.
- rūpju bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz grūtību.
- piebērt Berot (ko), pārklāt (ar to lielā daudzumā kādu virsmu).
- piebērt Berot papildināt (kā daudzumu).
- draiskuļot Bezbēdīgi, jautri rotaļāties; būt (nedaudz) nerātnam, arī darīt nerātnības.
- čurkste Bezdelīgu dzimtas slaids dziedātājputns ar nedaudz šķeltu asti.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta; šī tipa dzīvnieki [Porifera].
- vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
- koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem.
- leģendārs Bieži minēts, daudzināts; plaši pazīstams.
- vizulis Bieži sastopams daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām; trīsene; trīsenīte [Briza media].
- noslīkt glāzītē bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, kļūt atkarīgam no alkohola, pagrimt.
- noslīkt glāzē bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, kļūt atkarīgam no alkohola, pagrimt.
- atēsties Bieži, daudz ēdot, vairs negribēt (kādu ēdienu).
- dzert Bieži, sistemātiski, arī daudz lietot alkoholiskus dzērienus.
- histoloģija Bioloģijas nozare, kurā pētī daudzšūnu dzīvnieku un cilvēka organisma audu uzbūvi, attīstību un funkcijas.
- piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pārklāt (ar to kādu virsmu).
- piebirt Birstot (kam), tikt pārklātam (ar to); nobirt (kur) lielākā daudzumā.
- sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā veidojumā, kur); iebirt (par kā lielāku daudzumu).
- blāķis Blīva, liela kopa; liels daudzums.
- sagrūsties Blīvi saspiežoties (kur) iekāpt, iekļūt u. tml. (par vairākiem, daudziem).
- kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums – ādas aizstājējs, no kā gatavo apavus.
- gūzma Blīvs, liels (cilvēku, dzīvnieku) daudzums; drūzma.
- gūzma Blīvs, liels (kā) daudzums.
- izkuģot Braucot ar kuģi pabūt (vairākās vai daudzās vietās).
- izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās).
- sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kur).
- apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus).
- apbraukāt Braukājot aptvert (kādu teritoriju), pabūt (daudzās vietās).
- izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās); braukājot aptvert (kādu teritoriju).
- pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
- sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
- izbrist Brienot izstaigāt (daudzas vietas), arī pārvarēt (piem., grūtības, šķēršļus).
- kolekte Brīvprātīgs ziedojums (parasti naudā), ko vāc no vairākiem vai daudziem.
- piebrūvēt Brūvējot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- pagoda Budistu templis – celtne ar daudzpakāpju jumtiem.
- ņudzēt Būt (kur) lielā daudzumā – piem., par ko sīku, kustīgu.
- ņirbēt Būt (kur) lielā daudzumā (par ko spilgtu, raibu, kustīgu).
- čumēt Būt (kur) ļoti lielā daudzumā (piem., par sīkiem dzīvniekiem, kas kustas).
- mudžēt Būt (kur) ļoti lielā daudzumā.
- pārsniegt Būt (piem., skaitliski, apjoma, daudzuma ziņā) lielākam par (ko) citu.
- mētāties pa zemi būt lielā daudzumā; būt viegli iegūstamam.
- mētāties zemē būt lielā daudzumā; būt viegli iegūstamam.
- trūkt Būt nepietiekamā daudzumā vai pavisam nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
- vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (2).
- svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (2).
- aprīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek patērēts; patērēt (daudz vai visu).
- sasaldēt Būt par cēloni, ka (parasti ķermeņa daļa) par daudz atdziest.
- sasaukt Būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) sanāk kopā, sapulcējas.
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko).
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā; pietikt.
- pietikt Būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams; būt diezgan.
- piemākties Būt tādam, kad debesis ir nedaudz apmākušās (par laikapstākļiem, laikposmu).
- puņķoties Būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas.
- putot Būt tādam, kam rodas daudz putu vai kurš rada putas.
- trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
- pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras, arī asinis) – par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
- ņirbēt Būt tādam, kur (kas) ir lielā daudzumā.
- ņudzēt Būt tādam, kur (kas) ir lielā daudzumā.
- mudžēt Būt tādam, kur (kas) ir ļoti lielā daudzumā.
- murdēt Būt tādam, kurā (atrodoties kam lielākā daudzumā) rodas pakluss, neskaidrs troksnis (par telpu, vietu).
- uzkrāt Būt tādam, kurā (kā) daudzums pakāpeniski palielinās – par parādībām dabā.
- piebirt Būt tādam, kurā (kas) atrodas lielākā daudzumā.
- plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālas vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
- turēties cenā būt tādam, par ko ir daudz jāmaksā.
- pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
- svīst Būt tādam, uz kura ķermeņa, ķermeņa daļām izdalās sviedri (parasti lielā daudzumā); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, ķermeņa daļām).
- nosēt Būt, atrasties (kur) lielā daudzumā.
- staipīties Būt, atrasties (kur) vērstam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem gariem, tieviem priekšmetiem, arī veidojumiem, augiem u. tml.).
- sabūvēt Būvējot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
- sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā veidojumā, kur).
- mēģene Cauruļveida laboratorijas trauks darbam ar nelielu vielas daudzumu.
- apceļot Ceļojot apmeklēt (daudzas vai visas vietas); apbraukāt.
- izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās); apceļot.
- sacelt Ceļot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
- sacelt Ceļot izvietot (ko) lielākā daudzumā.
- sacelt Ceļot uz augšu, savirzīt, novietot (vairākus, daudzus kopā, kur).
- vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos.
- sturmēt Censties (parasti ar spēku, piepūli) iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
- zaurēt Censties iegaumēt (parasti mehāniski, daudzreiz atkārtojot); kalt (3).
- kalt Censties iegaumēt (parasti mehāniski, daudzreiz atkārtojot).
- sacept Cepot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; cepot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- sacirpt Cērpot iegūt (lielāku vilnas daudzumu).
- piecirst Cērtot sagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā; cērtot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
- pēc sirds patikas Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
- mērcilindrs Cilindrveida laboratorijas trauks ar iedaļām (parasti neliela) šķidruma daudzuma mērīšanai.
- žagata Cilvēks (parasti sieviete), kas mēdz daudz pļāpāt.
- vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (kādā darbības jomā); daudz piedzīvojis cilvēks.
- miegamice Cilvēks, kam patīk daudz gulēt.
- gulšņa Cilvēks, kas daudz gulšņā, guļ.
- joku plēsējs cilvēks, kas daudz joko; jautrs cilvēks, jokdaris.
- bļauris Cilvēks, kas daudz kliedz, skaļi baras.
- grāmatnieks Cilvēks, kas daudz lasa; grāmatu mīļotājs, arī krājējs.
- grāmatu draugs cilvēks, kas daudz lasa.
- melša Cilvēks, kas daudz melš; melis, pļāpa.
- sūdzībkalis Cilvēks, kas daudz, parasti nepamatoti, sūdzas; cilvēks, kas sacer un iesniedz daudzas, parasti nepamatotas, sūdzības.
- svēts Cilvēks, kas dzīvojis īpašu Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
- pasaules izēdājs cilvēks, kas ēd neparasti daudz.
- tūkstošveidis Cilvēks, kas izpaužas dažādos veidos; ļoti daudzpusīga personība.
- maišelnieks Cilvēks, kas lielos daudzumos (parasti maisos) iepērk preces.
- kā lops Cilvēks, kas ļoti daudz, pārmērīgi (dzer, ēd).
- miegapūznis Cilvēks, kas mēdz daudz gulēt; guļava.
- prātvēders Cilvēks, kas mēdz daudz prātot, spriedelēt.
- smējējs Cilvēks, kas mēdz daudz smieties.
- muldoņa Cilvēks, kas mēdz daudz un bezjēdzīgi runāt; pļāpa.
- poliglots Cilvēks, kas prot daudzas valodas.
- krusts un bēdas Cilvēks, kas sagādā citam daudz rūpju, raižu.
- grāmatu tārps cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē vienīgi grāmatas.
- septiljons Ciparu kopa, skaitlis, ko raksta ar viens un 24 nullēm; šāds daudzums, skaits.
- pomelo Citrusu ģints augļu koks ar apaļiem, nedaudz saplacinātiem vai bumbierveida, gaiši dzelteniem, sulīgiem augļiem [Citrus maxima, Citrus grandis].
- gārsa Čemurziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un trīsstaraini plūksnainām lapām (aug sētmalēs, kā nezāle dārzā).
- suņburkšķis Čemurziežu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem čemuros.
- taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis.
- treknums Daļa (gaļas gabalam), kas satur daudz tauku; taukums.
- tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas ir paredzēta noteiktam nolūkam, arī ko piešķir, dod kādam.
- lielā puse daļa, kas (nedaudz) pārsniedz pusi.
- apārstēt Daļēji izārstēt; ārstējot nedaudz uzlabot veselības stāvokli.
- pietece Darbība, process --> pietecēt (2); ūdens daudzums, kas pietek klāt (kādai ūdenstilpei).
- kopspēle Darbību kopums, ko reizē veic vairāki vai daudzi darītāji (piem., sporta spēlēs).
- ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz pūļu, laika; darīt ko tūļīgi, lēni.
- kopdarbs Darbs, kurā piedalās, kuru veic vairāki vai daudzi.
- gabaldarbs Darbs, par kuru maksā pēc padarītā daudzuma.
- raudze Dārgmetāla (zelta, sudraba, platīna u. tml.) daudzums sakausējumā; skaitlis, kas rāda šo daudzumu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma.
- pārspīlēt Darīt (ko) pārāk daudz, pārāk bieži.
- izziņot Darīt (ko) zināmu, paziņot (daudziem vai visiem).
- plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panāktu, sasniegtu.
- popularizēt Darīt plaši zināmu, pazīstamu, iepazīstināt daudzus.
- izplatīt Darīt zināmu (daudziem), iepazīstināt (daudzus).
- kārt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- likt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- publicēt Darīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
- pārforsēt Darīt, veikt (ko) pārāk spēcīgi, par daudz intensīvi.
- piestāstīt pilnu galvu daudz (kādam ko) sastāstīt.
- piestāstīt pilnas ausis daudz (kādam ko) sastāstīt.
- sadzerties Daudz dzerot, pilnīgi padzerties; daudz iedzert (ko).
- balta nauda daudz naudas.
- viss kas daudz no esošā, iespējamā.
- rūdīts vilks daudz pieredzējis un piedzīvojis (piem., dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks.
- vecs buks daudz pieredzējis, piedzīvojis cilvēks.
- kauties ar parādiem daudz pūlēties, lai spētu atdot parādus.
- laist darbā mēli daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu; arī aprunāt.
- piedziedāt pilnas ausis daudz runājot, sastāstīt (kādam ko).
- piekūkot pilnas ausis daudz runājot, sastāstīt (kādam ko).
- laist mēlei vaļu daudz runāt, runāt ko nevajadzīgu, lieku.
- ļaut mēlei vaļu daudz runāt; arī runāt ko nevajadzīgu, lieku.
- klabināt muti daudz runāt.
- locīt mēli daudz runāt.
- tālu tikt daudz sasniegt, arī gūt.
- noskraidīties Daudz skraidīt, arī staigāt (parasti līdz nogurumam); daudz skraidot vai staigājot pavadīt (kādu laikposmu).
- izraudāt visas asaras daudz un ilgi raudāt, līdz asaras vairs netek.
- visas acis izraudāt daudz un ilgi raudāt.
- piekliegt pilnas ausis daudz un skaļi kliedzot, radīt (kādam) nepatīkamas izjūtas.
- izmelot vilku no meža daudz un veikli melot.
- braukt ar muti daudz, aplam, arī nepieklājīgi runāt.
- mirkt asarās daudz, arī bieži raudāt.
- cik Daudz, ļoti daudz.
- izredzēties Daudz, redzēt (ko); daudz pieredzēt.
- lielā mērā daudz; lielā, ievērojamā pakāpē.
- vairāk nekā pietiekami daudz.
- gabalu gabalos daudzās sīkās daļās (piem., saplīst).
- skarene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā.
- pirkstainais grīslis daudzgadīgs grīšļu dzimtas lakstaugs ar tievu, stāvu stublāju un ziediem vārpiņā.
- villainā gundega daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.
- zeltgalvīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā; zeltslotiņa.
- mugurene Daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām, nedaudz noliektu stublāju, nokareniem zaļganbaltiem ziediem.
- lauztā sirds daudzgadīgs lakstaugs ar sarkanīgiem sirdsveida ziediem; sirdpuķe.
- naktsvijole Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar gumu un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā.
- vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā [Monophyllos].
- vanagu vīķis daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zili vai sārti violetiem ziediem.
- tūkstoškāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem [Diplopoda].
- vārda tiešā nozīme daudznozīmīga vārda pamatnozīme un daļa atvasināto nozīmju, kam mūsdienu valodā nav tēlaina nozīmes pārnesuma.
- cik reižu daudzreiz, bieži.
- cik reiz daudzreiz, bieži.
- ne vienreiz vien daudzreiz.
- piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes – trijstūri ar kopēju virsotni.
- prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami.
- poliedrs Daudzskaldnis; ķermenis, ko no visām pusēm ierobežo daudzstūri.
- piecstūris Daudzstūris ar piecām malām; priekšmets, kam (pamatā) ir šāda daudzstūra forma.
- masu psihoze daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
- krāteru jūra daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā.
- meteoru plūsma daudzu meteoru parādīšanās dažu stundu laikā.
- zvaigžņu lietus daudzu meteoru parādīšanās īsā laika sprīdī.
- somu dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- soma dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- izdāvāt Dāvājot atdot daudziem (daudz vai visu).
- izdāvināt Dāvinot atdot daudziem (daudz vai visu).
- krustām šķērsām Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
- polimetrija Dažādu taktsmēru vienlaicīgs apvienojums (parasti daudzbalsu skaņdarbā).
- kvēpināt Dedzinot (ko), radīt daudz kvēpu, dūmu; pārklāt (ko) ar kvēpiem.
- sadedzināt Dedzinot izlietot (ko) lielākā daudzumā; dedzinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
- kvēpt Degot radīt daudz kvēpu, dūmu.
- dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs; cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
- mazumiņš Dem. --> mazums; ļoti neliels (kā) daudzums.
- šķipsniņa Dem. --> šķipsna (1); ļoti mazs (kā) daudzums.
- desmitreiz Desmit reizes; daudzas reizes.
- doza Deva, noteikts (kādas vielas, zāļu) daudzums.
- dāļāt Devīgi dot, dāvināt (ko) daudziem.
- pa labi (un) pa kreisi Devīgi, izšķērdīgi (dot daudziem, tērēt naudu, mantu).
- atslodzes diena diena, kad (ievērojot diētu) ievērojami samazina ar uzturu uzņemto kaloriju daudzumu.
- ne mazums diezgan daudz; samērā daudz.
- divtik Divas reizes tikpat (liels, daudz u. tml.).
- suņmēle Divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs laukstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
- kārvele Divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar rievainu stublāju un sīkiem ziediem čemuros, kura kultivētās sugas lieto uzturā vai kā garšaugu.
- pāris Divi, daži, nedaudzi.
- šķautne Divu (daudzskaldņa) skaldņu kopējā mala.
- polisēmija Divu vai vairāku nozīmju piemitība (valodas vienībai, piem., vārdam, frazeoloģismam); daudznozīmīgums.
- piebarot Dodot barību vai ēdienu pietiekamā daudzumā, paēdināt (ko).
- sadzirdīt Dodot pietiekami daudz dzert, panākt, ka (kāds) pilnīgi padzeras.
- sadzirdināt Dodot pietiekami daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras; sadzirdīt.
- sabarot Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks) pilnīgi paēd.
- saēdināt Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (kāds) pilnīgi paēd; dot daudz apēst (ko).
- kartīte Dokuments, kas dod tiesības ierobežotā daudzumā nopirkt kādu preci (normētas sadales sistēmas apstākļos, piem., kara laikā).
- prātot Domās risināt, apsvērt; daudz un ilgi domāt; gudrot.
- sabarot Dot (cilvēkam) daudz apēst (ko).
- sazāļot Dot (kādam) zāles, medikamentus lielākā daudzumā.
- dalīt Dot (no kopuma) katram noteiktu daudzumu.
- izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu daudzumu).
- sadzirdīt Dot daudz iedzert (ko); dodot pietiekami daudz dzert (ko), panākt, ka pilnīgi padzeras (to).
- sadzirdīt Dot daudz iedzert alkoholisku dzērienu; piedzirdīt.
- zāļot Dot zāles (parasti pārmērīgi daudz vai nepamatoti); indēt.
- gāzties Doties (par lielu ļaužu daudzumu).
- sadrāzt Drāžot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; drāžot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- sadrukāt Drukājot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; drukājot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- drusciņ Drusku; mazliet, nedaudz.
- duļķojums Duļķu, nogulšņu daudzums; nogulsnējuma pakāpe.
- sadurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā.
- sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur).
- sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur).
- malks Dzeramā daudzums, ko var ieņemt mutē un vienā reizē norīt.
- iedzert Dzerot norīt; izdzert (šķidrumu, parasti nedaudz).
- pārdzert Dzerot pārspēt (kādu) izdzertā alkohola daudzumā.
- strēbt Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti lielā daudzumā.
- pārdzerties Dzert (kādu dzērienu) pārāk daudz, tā, ka vairs negribas.
- tempt Dzert (ko), parasti lielā daudzumā, arī strauji.
- pļumpēt Dzert (parasti daudz).
- pumpēt Dzert (parasti daudz).
- mest Dzert alkoholiskus dzērienus; daudz, bieži lietot alkoholiskus dzērienus.
- kopdziedāšana Dziedāšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi; kopīga dziedāšana.
- čalot Dziedāt, čivināt daudziem reizē (par putniem).
- vilcējs Dziedātājs, kas dzied, nemainot vai nedaudz mainot toņa augstumu.
- izdziedāt Dziedot izpildīt (daudzas vai visas dziesmas); nodziedāt.
- sadziedāties Dziedot kopā (vairākiem, daudziem), panākt saskanīgu skanējumu.
- izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest; ilgāku laiku, daudz spriest.
- orģijas Dzīres ar daudziem ēdieniem un dzērieniem, trakulīgu uzdzīvi, seksuālu izvirtību.
- kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts daudzveidīgās zemeslodes vietās.
- izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vietās).
- J Džouls – enerģijas, darba un siltuma daudzuma mērvienība.
- salds Ēdiens, dzēriens, kas satur samērā daudz cukura; arī saldēdiens.
- izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu daudzumu).
- apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā); apstaigāt.
- saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
- īres nams ēka (parasti daudzstāvu) ar izīrējamiem dzīvokļiem.
- monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
- kulons Elektrības daudzuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [C].
- lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis; elektromagnētiskā lauka avots.
- ekvivalents Elementa daudzums, kas savienojas ar vienu ūdeņraža masas daļu vai to aizstāj.
- spins Elementārdaļiņu kustības daudzuma moments, kas tām piemīt neatkarīgi no to kustības.
- pieelpoties Elpojot uzņemt sevī (parasti svaigu gaisu) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
- energoietilpība Enerģijas daudzums, ko (kas) patērē kāda darba veikšanai.
- stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, neliels tēloto personu skaits un darbība aptver tikai nedaudz notikumu; šā episkās literatūras paveida daiļdarbs.
- mazasinība Eritrocītu skaita un hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; anēmija.
- anēmija Eritrocītu skaita un hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; mazasinība.
- ķepēt Ēst (ēdienu) negausīgi, lielā daudzumā.
- knibināties Ēst (lēnām, pa mazām daļām, arī nedaudz).
- uzēsties Ēst (parasti daudz, tik, cik gribas); šādi ēdot, palielināt ķermeņa masu.
- likt iekšā ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
- likt ribās ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
- stumt vaigos ēst, parasti daudz, negausīgi.
- izops Ēteriskās eļļas saturošs daudzgadīgs garšaugs ar lancetiskām lapām un (parasti) tumšziliem ziediem.
- pieēvelēt Ēvelējot (piem., kāpostus), sagatavot (tos) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- saēvelēt Ēvelējot sagatavot (ko) lielākā daudzumā.
- safasēt Fasēt un pabeigt fasēt (ko) lielākā daudzumā; fasējot iegūt (kā iesaiņotos kopumus).
- kunga tiesa feodālās rentes veids – noteikta produktu daudzuma daļa.
- safilmēt Filmējot izveidot (kinofilmas, to kadrus u. tml.) lielākā daudzumā; filmējot izveidot (kinofilmu, to kadru u. tml.) lielāku daudzumu.
- kvants Fizikāla lieluma mazākā vērtība; atsevišķais mazākais enerģijas daudzums.
- impulss Fizikāls lielums, kuru izsaka ar ķermeņa masas un kustības ātruma reizinājumu; kustības daudzums.
- mikrofilma Fotofilma, kas satur daudzkārt samazinātu oriģinālu (piem., rokrakstu, dokumentu) attēlus.
- safotografēt Fotografējot izveidot (fotoattēlus) lielākā daudzumā.
- safrēzēt Frēzējot ar frēzmašīnu, izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā.
- atraugas Gaisa (reizēm arī neliela šķidruma daudzuma) skaļa vai klusa izdalīšanās no kuņģa vai barības vada; šāds gaiss, kas izplūst pa muti vai degunu.
- vasabi Gaiši zaļš krustziežu dzimtas sakņaugs, kas galvenokārt aug Japānas kalnos upju straumēs un kura sakne vizuāli un garšas ziņā nedaudz līdzīga mārrutkam [Eutrema japonicum].
- avotu kreses garšaugi, kurus audzē tekošos ūdeņos un kuru dzinumos daudz vitamīnu un joda.
- sagleznot Gleznojot radīt, izveidot (ko) lielākā daudzumā.
- piegrābties Grābjot iegūt sev (ko) lielākā daudzumā; sagrābties.
- skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
- granāts Granātkoka auglis – apaļš, ar dzeltenīgu vai sārtu mizu klāts auglis, kuram ēdama ir daudzo sēklu ārējā, sarkanā kārta; granātābols.
- rupja maluma milti graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
- ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug slapjās, mitrās vietās un kam ir lineāras, plakanas lapas, ložņājošs saknenis un ziedkopa – skara.
- iekrimst Graužot, skrubinot nedaudz ieēst.
- sagriezt Griežot sagādāt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā.
- meldrs Grīšļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) apaļu stublāju un ziediem vārpiņās vai čemurā.
- sagrūst Grūstot, ar spēku, vardarbību panākt, ka (vairāki, daudzi) tiek ievietoti (kur iekšā).
- izgulēt Gulēt (daudzās vai visās vietās); pārlaist, aizvadīt nakti (kur).
- ziemziede Gundegu dzimtas daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs; sniegaroze.
- četrskaldnis Ģeometrisks ķermenis – daudzskaldnis, ko ierobežo četras skaldnes.
- desmitskaldnis Ģeometrisks ķermenis – daudzskaldnis, ko ierobežo desmit skaldnes.
- daudzskaldnis Ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo vairākas vai daudzas skaldnes.
- dialīze Hemodialīze, asiņu attīrīšana no vielām, kas tajās uzkrājas palielinātā daudzumā nieru mazspējas vai arī akūtas saindēšanās gadījumā.
- kaudze Iebērtas, ievietotas beramas vielas, produkta u. tml. daudzums, kas veido pacēlumu pāri trauka, tilpes malām.
- sabrist Iebrist (kur) – par vairākiem, daudziem.
- sacelt Iecelt, izvirzīt (amatā vairākus, daudzus).
- kopiedarbība Iedarbība, ko rada, izraisa vairāki vai daudzi.
- sadēstīt Iedēstīt (ko) lielākā daudzumā; iedēstīt (kā lielāku daudzumu).
- piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pacienāt Iedot (ko, parasti nedaudz) ēst, dzert (piem., viesim).
- sadot Iedot (ko) lielākā daudzumā; iedot (kā lielāku daudzumu); iedot (ko vairākiem, daudziem).
- samest Iedot (naudu) kopējam pasākumam (par vairākiem, daudziem).
- samesties Iedot naudu (kopējam pasākumam, kopējam pirkumam u. tml.) – par vairākiem, daudziem.
- ieķert Iedzert (alkoholisku dzērienu); steigā nedaudz ieēst.
- nodzert Iedzert (kādu daļu); dzerot patērēt (noteiktu daudzumu).
- ieņemt Iedzert (nedaudz); uzņemt (organismā).
- izdzert Iedzert (visas zāles vai noteiktu daudzumu).
- iebaudīt lāsīti iedzert nelielu daudzumu (parasti stipra) alkoholiska dzēriena.
- urbties Iedziļināties, lai izprastu, apgūtu, parasti cītīgi lasot; šādi izlasīt, izskatīt (kā lielu daudzumu).
- uzēst Ieēst (ko), parasti nedaudz.
- iebaudīt Ieēst, iedzert; nedaudz, ar baudu iedzert (alkoholisku dzērienu).
- sagrimt Iegrimt (ūdenī, mīkstā, staignā vidē u. tml.) – parasti par vairākiem, daudziem.
- sagrūst Ieguldīt (kur līdzekļus), parasti daudz.
- savākt Iegūt noteiktu (kā) skaitu, daudzumu.
- apaugt ar mantu iegūt pārāk daudz (bieži nevajadzīgu) priekšmetu, lietu.
- sagrābties Iegūt sev (kā lielāku daudzumu), parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi.
- sajūgt Iejūgt (parasti vairākus, daudzus).
- ieskaitot Iekļaujot (kādā kopumā, daudzumā).
- ierēķināt Iekļaut aprēķinā, rēķinā, skaitā, daudzumā; ieskaitīt.
- pārblīvēt Iekļaut, ietvert (ko) pārāk lielā daudzumā.
- pārsātināt Iekļaut, ietvert (kur) pārāk lielā daudzumā.
- iejaukties Iekļūt (barā, drūzmā) starp daudziem.
- iejukt Iekļūt (barā, drūzmā) starp daudziem.
- saiet Iekļūt (kur) – par lielāku kā daudzumu.
- sakonservēt Iekonservēt (pārtikas produktus) lielākā daudzumā uzglabāšanai; iekonservēt (kā lielāku daudzumu).
- salādēt Iekraut (ko) lielākā daudzumā (piem., transportlīdzeklī); iekraut (kā lielāku daudzumu, piem., transportlīdzeklī).
- ielādēt Iekraut (transportlīdzeklī, parasti daudz, arī ko smagu).
- saķerties Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā; pielipt (kur) lielākā daudzumā.
- salipt Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.).
- samarinēt Iemarinēt (ko) lielākā daudzumā; iemarinēt (kā lielāku daudzumu).
- samērkt Iemērkt (ko) lielākā daudzumā; iemērkt (kā lielāku daudzumu).
- apsēst Iemitināties lielā daudzumā; uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu).
- garšot Ieņemt mutē nedaudz (ēdiena, dzēriena), lai novērtētu (tā) garšu.
- saperināties Ieperināties – par vairākiem, daudziem dzīvniekiem, mikroorganismiem.
- sapildīt Iepildīt (ko) lielākā daudzumā (piem., vairākos, daudzos traukos).
- sanākt Ieplūst (lielākā daudzumā).
- aizkavēties Ierasties (nedaudz) vēlāk par paredzēto laiku; nokavēties.
- sanākt Ierasties, sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) – par vairākiem, daudziem.
- krāns Ierīce (no ūdensvada, tvertnes u. tml.) plūstoša šķidruma daudzuma regulēšanai vai noslēgšanai.
- lietusmērs Ierīce nokrišņu savākšanai un to daudzuma mērīšanai.
- ūdensmērītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā); ūdensskaitītājs.
- ūdensskaitītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā).
- tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
- sarīties Ierīt, arī ieelpot (ko) lielākā daudzumā; ierīt, arī ieelpot lielāku daudzumu (kā).
- pierīties Ierīt, ieelpot lielākā daudzumā (piem., dūmus, ūdeni); sarīties.
- sajundīt Ierosināt, pamudināt (vairākus, daudzus) – parasti par notikumiem, parādībām sabiedrībā.
- samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piem., vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
- sasālīt Iesālīt (ko) lielākā daudzumā; iesālīt (kā) lielāku daudzumu.
- sasēt Iesēt (ko) lielākā daudzumā; iesēt (lielāku daudzumu kā).
- piesēt Iesēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (kādu platību).
- sasist Iesist (kur iekšā) lielākā daudzumā (piem., naglas).
- sasist Iesist bumbu, ripu vārtos vairākas, daudzas reizes (sporta spēlē).
- saskābēt Ieskābēt (ko), parasti lielākā daudzumā; ieskābēt (kā) lielāku daudzumu.
- saslēgt Ieslēgt vienlaicīgi vairākas, daudzas ierīces.
- sasmelties Iesmelties (kur) lielākā daudzumā.
- piedrukāt Iespiest (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
- saspriesties Iespriesties (kur) – par kā lielāku daudzumu.
- sasprukt Iesprukt (par vairākiem, daudziem).
- sasprūst Iesprūst (kur) – par kā lielāku daudzumu.
- sastādīt Iestādīt (ko) lielākā daudzumā; iestādīt (kā lielāku daudzumu).
- samukt Iestigt (par vairākiem, daudziem).
- salikt Iestiprināt, iebūvēt (vairākas, daudzas detaļas, elementus u. tml.).
- sastiegrot Iestiprināt, ievietot (kur) vairākas, daudzas stiegras.
- sastrēgt Iestrēgt (kur) – par vairākiem, daudziem.
- sasūkt Iesūkt (ko) lielākā daudzumā; iesūkt (kā lielāku daudzumu).
- sasūkties Iesūkties lielākā daudzumā (par šķidrumu, smaržu u. tml.); iesūkties (par šķidruma, smaržas u. tml. lielāku daudzumu).
- satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) – par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
- salīt Ietecēt, ieplūst (parasti vairākos, daudzos traukos) – par šķidrumu.
- kapacitāte Ietilpība; maksimālais daudzums, ko (kas) spēj uzkrāt vai saražot.
- satilpināt Ietilpināt (ko) lielākā daudzumā; ietilpināt (kā lielāku daudzumu).
- koncentrēt Ietvert lielā daudzumā (kur).
- sazāļoties Ievadīt sev zāles, medikamentus lielākā daudzumā.
- savēlēt Ievēlēt (vairākus, daudzus).
- saviesties Ieviesties lielā daudzumā – parasti par ko nevēlamu.
- salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu; ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
- sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras.
- saspraust Ievirzīt (ko spraugā, šaurā vietā u. tml.) lielākā daudzumā; ievirzīt (spraugā, šaurā vietā u. tml. kā lielāku daudzumu).
- salaist Ievirzīt (kur iekšā vairākus, daudzus priekšmetus).
- salīst Ievirzīties (piem., mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas – par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
- skābais iezis iezis, kas satur daudz silīcija oksīda.
- sazīst Iezīst (ko) lielākā daudzumā; iezīst (kā lielāku daudzumu).
- kapāties Ilgāku laiku (parasti daudz) strādāt, darboties.
- izblandīties Ilgāku laiku blandīties; blandoties pabūt (daudzās vietās).
- iztvīkt Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma.
- izcilāt Ilgāku laiku daudz cilāt; cilājot aplūkot un pārbaudīt.
- noņemties Ilgāku laiku daudz darboties, strādāt, nopūlēties u. tml.
- izklaudzināties Ilgāku laiku daudz klaudzināt (parasti veltīgi).
- norakties Ilgāku laiku daudz rakt, strādāt zemes darbus.
- saelpoties Ilgāku laiku ieelpot (ko) lielākā daudzumā.
- noķēpāties Ilgāku laiku nodarboties ar ko tādu, kas prasa daudz darba, pūļu.
- noadīties Ilgāku laiku, daudz adīt (parasti līdz nogurumam).
- noairēties Ilgāku laiku, daudz airēt (parasti līdz nogurumam).
- izākstīties Ilgāku laiku, daudz ākstīties.
- izālēties Ilgāku laiku, daudz ālēties.
- izamizēties Ilgāku laiku, daudz amizēties.
- izauklēties Ilgāku laiku, daudz auklēt.
- izauroties Ilgāku laiku, daudz aurot; izbļaustīties, izklaigāties.
- izballēties Ilgāku laiku, daudz ballēties.
- izbizoties Ilgāku laiku, daudz bizot.
- izblēņoties Ilgāku laiku, daudz blēņoties (parasti par bērniem).
- noblēties Ilgāku laiku, daudz blēt.
- izbļauties Ilgāku laiku, daudz bļaustīties, kliegt, klaigāt.
- izbļaustīties Ilgāku laiku, daudz bļaustīties; izklaigāties.
- izbradāties Ilgāku laiku, daudz bradāt.
- izbraukāties Ilgāku laiku, daudz braukāt.
- izkuģoties Ilgāku laiku, daudz braukt ar kuģi.
- izbraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
- nobraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
- izbrēkties Ilgāku laiku, daudz brēkt (parasti par bērnu); izkliegties.
- izbristies Ilgāku laiku, daudz brist.
- izceļoties Ilgāku laiku, daudz ceļot.
- izciesties Ilgāku laiku, daudz ciest.
- nocilāties Ilgāku laiku, daudz cilāt (ko); daudz cilājot, nonākt (kādā stāvoklī).
- izcīnīties Ilgāku laiku, daudz cīnīties.
- nodancoties Ilgāku laiku, daudz dancot.
- izdarīties Ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus).
- izdebatēties Ilgāku laiku, daudz debatēt.
- izdejoties Ilgāku laiku, daudz dejot.
- nodejoties Ilgāku laiku, daudz dejot.
- izdiskutēties Ilgāku laiku, daudz diskutēt.
- izdižoties Ilgāku laiku, daudz dižoties; izlielīties, izlepoties.
- izdomāties Ilgāku laiku, daudz domāt.
- izdraiskoties Ilgāku laiku, daudz draiskoties.
- izplosīties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties.
- izdraudzēties Ilgāku laiku, daudz draudzēties.
- izducināties Ilgāku laiku, daudz ducināt (parasti par pērkonu).
- izdzenāties Ilgāku laiku, daudz dzenāt, gaiņāt.
- izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert (zāles), parasti veltīgi.
- izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert; dzert tik, cik gribas.
- izdziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt.
- nodziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt.
- izdzīroties Ilgāku laiku, daudz dzīrot.
- izēsties Ilgāku laiku, daudz ēst; ēst daudz, tik, cik gribas.
- izfantazēties Ilgāku laiku, daudz fantazēt.
- izfilmēties Ilgāku laiku, daudz filmēt.
- izfilmēties Ilgāku laiku, daudz filmēties.
- izfilozofēties Ilgāku laiku, daudz filozofēt.
- izfotografēties Ilgāku laiku, daudz fotografēt.
- izfotografēties Ilgāku laiku, daudz fotografēties.
- izgaudoties Ilgāku laiku, daudz gaudot (parasti par suni, vilku).
- izgausties Ilgāku laiku, daudz gausties.
- izglāstīt Ilgāku laiku, daudz glāstīt; viscaur glāstīt.
- izglaudīt Ilgāku laiku, daudz glaudīt; viscaur glaudīt.
- gludināties Ilgāku laiku, daudz gludināt (1).
- izgozēties Ilgāku laiku, daudz gozēties.
- izgrābties Ilgāku laiku, daudz grābt (piem., sienu, lapas).
- izgriezt Ilgāku laiku, daudz griezt dejā (kādu); izdancināt.
- izgriezties Ilgāku laiku, daudz griezties (parasti dejā).
- izgudroties Ilgāku laiku, daudz gudrot, prātot.
- izgulšņāties Ilgāku laiku, daudz gulšņāt.
- izieties Ilgāku laiku, daudz iet.
- izjādelēties Ilgāku laiku, daudz jādelēt.
- izjokoties Ilgāku laiku, daudz jokoties.
- izjūsmoties Ilgāku laiku, daudz jūsmot.
- izkalties Ilgāku laiku, daudz kalt.
- kapāties Ilgāku laiku, daudz kapāt.
- izkāpelēties Ilgāku laiku, daudz kāpelēt.
- izkaroties Ilgāku laiku, daudz karot, cīnīties.
- nokaroties Ilgāku laiku, daudz karot.
- izkaukties Ilgāku laiku, daudz kaukt (piem., par suni, vilku).
- izkaulēties Ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti ko pērkot, pārdodot).
- izklaigāties Ilgāku laiku, daudz klaigāt.
- izklaiņoties Ilgāku laiku, daudz klaiņot.
- izklausīties Ilgāku laiku, daudz klausīties.
- izklauvēties Ilgāku laiku, daudz klauvēt (parasti veltīgi).
- izklejoties Ilgāku laiku, daudz klejot.
- izklepoties Ilgāku laiku, daudz klepot.
- izknakstīties Ilgāku laiku, daudz knakstīties.
- izkopties Ilgāku laiku, daudz kopt.
- izkosties Ilgāku laiku, daudz kost.
- izkrākties Ilgāku laiku, daudz krākt; krācot izgulēties.
- izkraukāties Ilgāku laiku, daudz kraukāt.
- izkrēpoties Ilgāku laiku, daudz krēpot.
- izkunkstēties Ilgāku laiku, daudz kunkstēt.
- izkustēties Ilgāku laiku, daudz kustēties.
- izķengāties Ilgāku laiku, daudz ķengāties.
- izlasīties Ilgāku laiku, daudz lasīt.
- izlēkāties Ilgāku laiku, daudz lēkāt.
- izlēkties Ilgāku laiku, daudz lēkt; izlēkāties.
- izlidoties Ilgāku laiku, daudz lidot.
- izdeldēt Ilgāku laiku, daudz lietojot, panākt, ka (kas) izdilst, ka (kur) rodas caurums, iedobums u. tml.
- izlīksmoties Ilgāku laiku, daudz līksmoties.
- izlodāties Ilgāku laiku, daudz lodāt.
- izložņāties Ilgāku laiku, daudz ložņāt.
- izlūgties Ilgāku laiku, daudz lūgties.
- nomakšķerēties Ilgāku laiku, daudz makšķerēt.
- izmaldīties Ilgāku laiku, daudz maldīties.
- izmeklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi).
- izmēļoties Ilgāku laiku, daudz mēļot; izpļāpāties.
- izmieloties Ilgāku laiku, daudz mieloties.
- izmīlināties Ilgāku laiku, daudz mīlināties (ar kādu).
- izmīņāties Ilgāku laiku, daudz mīņāties.
- izmocīties Ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti.
- izmuļķoties Ilgāku laiku, daudz muļķoties.
- iznašķēties Ilgāku laiku, daudz našķēties.
- iznesties Ilgāku laiku, daudz nest.
- izniķoties Ilgāku laiku, daudz niķoties.
- izstīvēties Ilgāku laiku, daudz nopūlēties (piem., ceļot ko smagu).
- izņirgāties Ilgāku laiku, daudz ņirgāties.
- izpikoties Ilgāku laiku, daudz pikoties.
- izpīties Ilgāku laiku, daudz pīt.
- izplosīties Ilgāku laiku, daudz plosīties (piem., par vēju).
- izpļāpāties Ilgāku laiku, daudz pļāpāt.
- izprātoties Ilgāku laiku, daudz prātot, domāt.
- izpriecāties Ilgāku laiku, daudz priecāties.
- izpūlēties Ilgāku laiku, daudz pūlēties (parasti veltīgi).
- izrakņāties Ilgāku laiku, daudz rakņāt.
- izrakstīties Ilgāku laiku, daudz rakstīt.
- norakstīties Ilgāku laiku, daudz rakstīt.
- izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
- izrēkties Ilgāku laiku, daudz rēkt.
- izrieties Ilgāku laiku, daudz riet.
- izrikšoties Ilgāku laiku, daudz rikšot.
- izriņķoties Ilgāku laiku, daudz riņķot.
- izrotaļāties Ilgāku laiku, daudz rotaļāties.
- izspēlēties Ilgāku laiku, daudz rotaļāties.
- izrūkties Ilgāku laiku, daudz rūkt.
- izrumulēties Ilgāku laiku, daudz rumulēties.
- izrunāties Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti veltīgi).
- iztirgoties Ilgāku laiku, daudz runāt, nevarēt vienoties.
- norunāties Ilgāku laiku, daudz runāt; savstarpēji runāties (kādu laikposmu).
- izrušināties Ilgāku laiku, daudz rušināt, rušināties.
- izsāpēties Ilgāku laiku, daudz sāpēt.
- izsapņoties Ilgāku laiku, daudz sapņot.
- izsaukāties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
- izsaukties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
- izsauļoties Ilgāku laiku, daudz sauļoties.
- izsēdēties Ilgāku laiku, daudz sēdēt.
- izsēņoties Ilgāku laiku, daudz sēņot.
- izsēdēt Ilgāku laiku, daudz sēžot, izbojāt (apģērbu, tā daļu).
- izsirdīties Ilgāku laiku, daudz sirdīties.
- izsiroties Ilgāku laiku, daudz sirot.
- izskaldīties Ilgāku laiku, daudz skaldīt.
- izbrēkāties Ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt.
- izskatīties Ilgāku laiku, daudz skatīties.
- izskraidīties Ilgāku laiku, daudz skraidīt.
- izskrāpēties Ilgāku laiku, daudz skrāpēt.
- izskrieties Ilgāku laiku, daudz skriet.
- izslēpoties Ilgāku laiku, daudz slēpot.
- izslidināties Ilgāku laiku, daudz slidināties.
- izslidoties Ilgāku laiku, daudz slidot.
- izslimoties Ilgāku laiku, daudz slimot.
- izslinkoties Ilgāku laiku, daudz slinkot.
- nopīpēt Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (ko).
- izsmēķēties Ilgāku laiku, daudz smēķēt.
- izsmelties Ilgāku laiku, daudz smelt.
- izzviegties Ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku).
- izspaidīties Ilgāku laiku, daudz spaidīties.
- izspārdīties Ilgāku laiku, daudz spārdīties.
- izspēkoties Ilgāku laiku, daudz spēkoties.
- nospēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt (ko).
- izspēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt (mūzikas instrumentu, skaņdarbus).
- izspēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt (sporta spēles).
- izspiegties Ilgāku laiku, daudz spiegt.
- izspļaudīties Ilgāku laiku, daudz spļaudīties.
- izspoguļoties Ilgāku laiku, daudz spoguļoties.
- izspriedelēties Ilgāku laiku, daudz spriedelēt.
- izstaigāties Ilgāku laiku, daudz staigāt (noteiktā apģērbā).
- izvazāties Ilgāku laiku, daudz staigāt, klīst, pabūt dažādās vietās.
- izstaigāties Ilgāku laiku, daudz staigāt; pastaigāties.
- nostaigāties Ilgāku laiku, daudz staigāt.
- izstāvēties Ilgāku laiku, daudz stāvēt.
- nostrādāties Ilgāku laiku, daudz strādājot, ļoti nopūlēties.
- izkalpoties Ilgāku laiku, daudz strādāt, kalpot.
- izstrādāties Ilgāku laiku, daudz strādāt.
- izstrīdēties Ilgāku laiku, daudz strīdēties.
- izsvaidīties Ilgāku laiku, daudz svaidīties; izmētāties.
- izšaudīties Ilgāku laiku, daudz šaudīt.
- izšķaudīties Ilgāku laiku, daudz šķaudīt.
- izšķendēties Ilgāku laiku, daudz šķendēties.
- izšļakstīties Ilgāku laiku, daudz šļakstīties.
- izšūpoties Ilgāku laiku, daudz šūpoties.
- izšūties Ilgāku laiku, daudz šūt.
- iztaustīties Ilgāku laiku, daudz taustīties.
- iztērgāties Ilgāku laiku, daudz tērgāt; izpļāpāties.
- iztērzēties Ilgāku laiku, daudz tērzēt.
- iztiesāties Ilgāku laiku, daudz tiesāties.
- izkratīties Ilgāku laiku, daudz tikt kratītam, kratīties.
- iztrakoties Ilgāku laiku, daudz trakot (parasti par dzīvniekiem).
- iztrenkāt Ilgāku laiku, daudz trenkāt; izdzenāt.
- izdauzīties Ilgāku laiku, daudz trokšņaini, draiskulīgi rotaļāties, arī izskraidīties.
- izubagoties Ilgāku laiku, daudz ubagot.
- izūjināties Ilgāku laiku, daudz ūjināt.
- iztrakoties Ilgāku laiku, daudz uzdzīvot.
- izdīkties Ilgāku laiku, daudz uzmācīgi, apnicīgi lūgt, prasīt.
- izvaidēties Ilgāku laiku, daudz vaidēt.
- izvaimanāties Ilgāku laiku, daudz vaimanāt.
- izvalkāties Ilgāku laiku, daudz valkāt.
- izvāļāties Ilgāku laiku, daudz vāļāties, bezdarbībā gulšņāt.
- izvandīties Ilgāku laiku, daudz vandīties.
- izvārtīties Ilgāku laiku, daudz vārtīties.
- izvergoties Ilgāku laiku, daudz vergot, smagi strādāt.
- izvidžināties Ilgāku laiku, daudz vidžināt.
- izviļāties Ilgāku laiku, daudz viļāties.
- izvingroties Ilgāku laiku, daudz vingrot.
- izvizināties Ilgāku laiku, daudz vizināties.
- izzāģēties Ilgāku laiku, daudz zāģēt.
- izzoboties Ilgāku laiku, daudz zoboties.
- izzvanīties Ilgāku laiku, daudz zvanīt (parasti veltīgi).
- izzvejoties Ilgāku laiku, daudz zvejot.
- izzviegties Ilgāku laiku, daudz zviegt.
- izvaidēties Ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties.
- izrīties Ilgāku laiku, daudz, ātri un negausīgi ēst, dzert.
- izsmieties Ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties.
- nojāt Ilgāku laiku, pārāk daudz jājot, nomocīt (zirgu).
- nobizoties Ilgāku vai kādu laiku daudz bizot (parasti par govīm).
- nosēdēties Ilgi un daudz sēdēt, atrasties sēdus stāvoklī.
- odiseja Ilgs ceļojums, brauciens (parasti ar daudziem piedzīvojumiem).
- izkliegt Ilgstoši kliedzot vai skaļi un daudz dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (balss aparātu).
- atskatīties Ilgstoši, daudzkārt skatoties, izjust apnikumu.
- velnarutks Indīgs daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem, auga un sakneņu aromāts atgādina pētersīļus [Cicuta virosa].
- strutene Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs ar taisnu, baltiem matiņiem klātu stublāju, oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās.
- vēlziede Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem.
- megabaits Informācijas daudzuma (datu ietilpības) mērvienība, kurā ir 1048 576 baiti [MB].
- nodzenāt Intensīvi dzenājot, liekot daudz kustēties, skraidīt, nogurdināt.
- dūšīgs Intensīvi, arī pamatīgi, daudz (ko darīt).
- aizgūtnēm Intensīvi; lielā daudzumā.
- septiks Īpaša tvertne neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai.
- vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
- kapzeķes Īsas zeķes, kas aptver kājas pēdu un sniedzas nedaudz pāri potītei; īszeķes.
- pieskarties Īsi aplūkot, nedaudz pakavēties (pie kā).
- pieaudzēt Izaudzēt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- pieaudzēt Izaudzēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- pieaugt Izaugt (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to); aizaugt.
- pieaugt Izaugt lielākā daudzumā.
- saaugt Izaugt, izveidoties lielākā daudzumā.
- pabārstīt Izbārstīt nelielu daudzumu; nedaudz, mazliet izbārstīt (kur).
- piebārstīt Izbārstot (ko), pārklāt (ar to lielā daudzumā kādu virsmu).
- piecept Izcept (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- skolotājs Izcils speciālists (piem., zinātnes, mākslas nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz viņa darba turpinātāju.
- plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem, asinīm).
- izplatīt Izdalot, pārdodot (ko), panākt, ka (to) saņem daudzi.
- izpotēt Izdarīt potēšanu daudziem vai visiem.
- pārspēt pašam sevi izdarīt, paveikt (ko) daudz labāk, nekā pats līdz šim to ir spējis padarīt, paveikt.
- sadēt Izdēt (olas) lielākā daudzumā; izdēt (olu lielāku daudzumu).
- piedēt Izdēt (olas) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
- iztērēt Izdot (daudz vai visu); nelietderīgi izdot.
- iztērēties Izdot daudz vai visu naudu.
- iztempt Izdzert (parasti strauji, lielā daudzumā); dzerot iztukšot.
- pārdzerties Izdzert pārāk daudz (kāda dzēriena).
- sadarināt Izgatavot, izveidot (parasti lielākā daudzumā).
- sataisīt Izgatavot, pagatavot (ko) lielākā daudzumā.
- piegāzt Izgāžot, izmetot (ko) lielākā daudzumā, pārklāt vai piepildīt (ar to kādu vietu).
- sagludināt Izgludināt (ar gludekli ko) lielākā daudzumā.
- pakaisīt Izkaisīt (kā) nelielu daudzumu (uz grīdas, pamatnes u. tml.).
- piekārstīt Izkarinot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ko).
- birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības).
- štempelēt Izlaist (ko) lielā daudzumā.
- izēsties Izlasīt, rūpīgi iepazīties, apgūt (lielu materiālu daudzumu).
- iztērēt Izlietot (daudz vai visu); nelietderīgi izlietot.
- iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku); nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot.
- salobīt Izlobīt (ko) lielākā daudzumā; izlobīt (kā lielāku daudzumu).
- piebārstīt Izmantojot (ko) lielākā daudzumā, (ar to) piesātināt (valodu), pieblīvēt (tekstu).
- samazgāt Izmazgāt, nomazgāt (ko) lielākā daudzumā.
- izvēlēt Izmeklēt no kāda daudzuma, kopuma lietošanai piemērotāko, atbilstošāko; izvēlēties (1); izraudzīt.
- aptvert Izpausties, izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt (daudzus vai visus).
- piekladzināt Izpaužot informāciju lielā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ar to ko).
- saperēt Izperēt (mazuļus) lielākā daudzumā.
- saplaukt Izplaukt (par vairākiem, daudziem augiem, to pumpuriem, lapām, ziediem).
- savilkt Izplest, izstiept garumā un novietot (ko) lielākā daudzumā; izplest, izstiept garumā un novietot (kā lielāku daudzumu).
- izzvanīt Izpļāpāt (daudziem vai visiem).
- izvēlēties Izraudzīties lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
- Posts man (ar kādu)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
- Ak tu posts! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
- sasijāt Izsijāt (ko) lielākā daudzumā; izsijāt (lielāku daudzumu kā).
- izrakties Izskatīt (ko) lielākā daudzumā; izskatīt lielāku (kā) daudzumu.
- nopīpēt Izsmēķēt, nosmēķēt (ko, kādu tā daudzumu).
- izdalīt Izsniedzot (vairākiem vai daudziem), iedot katram daļu no kopuma; sadalīt.
- saprojektēt Izstrādāt (kā) projektu; izprojektēt (ko lielākā daudzumā).
- apprašņāt Iztaujāt (daudzus vai visus).
- izskandināt Izteikt, izpaust (daudziem vai visiem).
- izrunāt Izteikt, izsacīt (daudz vai visu); pārrunāt.
- pārtērēt Iztērēt (ko) par daudz; iztērēt (ko) vairāk, nekā iepriekš paredzēts, arī noteikts, atļauts.
- izgāzt Iztērēt, samaksāt (daudz naudas).
- sarobot Izveidot (kā virsmā) vairākus, daudzus robus.
- sadzīt Izveidot (vairākus, daudzus asnus, zarus u. tml.).
- sadīgt Izveidot asnus; parādīties virs zemes; kļūt tādam, kurā izveidojas daudzi asni, jauni augi.
- izalot Izveidot lielā daudzumā ejas, alas (par dzīvniekiem).
- saalot Izveidot lielā daudzumā ejas, alas (par dzīvniekiem).
- uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu, nedaudz izgreznoties, izrotāties.
- salapot Izveidot vairākas, daudzas, arī visas lapas (par augiem, to daļām).
- sažuburot Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem).
- saziedēt Izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem); izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem).
- savagot Izveidot, radīt (piem., priekšmetā, virsmā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
- eksports Izvesto preču (kapitāla u. tml.) kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- sažaut Izžaut (ko) lielākā daudzumā; izžaut (kā lielāku daudzumu).
- izjādelēt Jādelējot pabūt (daudzās vai visās vietās, arī kādā teritorijā).
- sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- liekā gaļa jaunie audi, kas veidojas (kur) palielinātā daudzumā.
- panks Jaunietis (20. gs. 70.–80. gados), kam raksturīgs ekstravagants matu sakārtojums (grebene), īpašs apģērbs (saplēsts, ar daudzām saspraudēm) un izaicinoša, agresīva uzvedība.
- triekt Jautri, skaļi sarunāties; runāt (parasti daudz).
- daļa Jebkura no vienībām, sastāvdaļām, kas rodas, sadalot veselo vai kādu kopumu, daudzumu.
- ūda Jūras zvejas rīks – pamataukla, pie kuras ir piestiprinātas daudzas īsākas pavadiņas ar āķiem.
- promile Kāda daudzuma tūkstošdaļa, procenta desmitdaļa (‰).
- skaitlis Kādas kopas nemainīgs elements, ko izmanto (kā) daudzumu konstatēšanai.
- dažs labs cits kāds (no visiem, daudziem).
- daļa Kāds daudzums no kopuma, no veselā.
- dažs Kāds nenoteikts, nenosaukts (no kāda kopums, daudziem līdzīgiem).
- nolēkāties Kādu laiku pavadīt daudz dejojot; nodejoties.
- late Kafija ar nelielu daudzumu piena.
- paleogēns Kainozoja ēras pirmais periods (pirms 67–25 milj. gadu), kurā norisinājās kalnu grēdu veidošanās, izmira daudzi rāpuļi, parādījās pirmatnējie zīdītāji.
- sakaisīt Kaisīt (ko) – par vairākiem, daudziem.
- piekaisīt Kaisot (ko), pārklāt (ar to lielā daudzumā ko).
- piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- sakalt Kaļot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; kaļot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- sakāpt Kāpjot (augšup), savirzīties, nokļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
- piekāpt Kāpjot iekšā daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam (parasti par transportlīdzekli).
- sakāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā) – par vairākiem, daudziem.
- kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie, kopējais kaps.
- vimba Karpu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, dzeltenīgām spurām un uz leju vērstu muti [Vimba vimba].
- sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piem., gaļu, saknes); sautēt.
- suta Karsts, slapjš ūdens tvaiks; gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika.
- degt Karstumā sākt pārogļoties (par to, kas cepas); par daudz sakarst (par to) uz kā cep.
- sakārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā daudzumā; kāršot sagatavot (vilnas, kokvilnas u. tml. lielāku daudzumu).
- ntais Kārtējais (no ļoti daudziem).
- īpatnējā siltumietilpība katrai vielai raksturīgā spēja saņemt vai atdot siltuma daudzumu.
- osteoporoze Kaulu atrofija, tajos pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam.
- sakausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā daudzumā; kausējot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- standarts Kavalērijas pulka karogs daudzu valstu armijās no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam.
- izklaiņot Klaiņojot, klīstot pabūt (daudzās vai visās vietās).
- saklausīties Klausoties uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
- kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums.
- kuplot Kļūt daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.), papildināties.
- sakuplot Kļūt daudzveidīgam, bagātam, plašam.
- samezgloties Kļūt daudzveidīgam, sarežģītam (piem., par daiļdarbu).
- palielināties Kļūt lielākam (par kā apjomu, daudzumu).
- aizkalst Kļūt par daudz sausam, zaudēt mitrumu.
- dilt Kļūt plānākam; mazināties (apmēros, daudzumā).
- sazarot Kļūt plašam, daudzveidīgam.
- sasprēgāt Kļūt tādam, kā virsmā rodas vairākas, daudzas plaisas (par priekšmetu, materiālu u. tml.).
- aplupt Kļūt tādam, kam (daudzās vietās) atlupusi virsējā kārta.
- zaudēt Kļūt tādam, kam ir samazinājies (piem., kādas vielas daudzums).
- smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piem., gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2).
- sasprēgāt Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
- saziedēt Kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.).
- sazelt Kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi – par tīrumu, dārzu u. tml.
- saplaukt Kļūt tādam, kurā izplaukst vairāki, daudzi augi.
- samezgloties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi mezgli.
- sasāļoties Kļūt tādam, kurā palielinās sāls vai sāļu daudzums.
- saplaisāt Kļūt tādam, kurā rodas vairākas, daudzas plaisas.
- ieknābāt Knābājot nedaudz ieēst.
- pundurkoks Koks, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu koku.
- krāja Koksnes daudzums augošos kokos.
- snieglauze Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
- sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
- kopkoncerts Koncerts, kurā uzstājas vairāki vai daudzi kolektīvi.
- piekonservēt Konservējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pārkontrolēt Kontrolējot pārbaudīt (daudzus vai visus); pārbaudīt (ko).
- simts Kopā aptuveni pa simt vienībām; arī ļoti daudz.
- tūkstotis Kopā aptuveni pa tūkstoš vienībām; ļoti daudz.
- summa Kopējais (kā) daudzums.
- kopraža Kopējais ražas daudzums.
- sengadus Kopš daudziem gadiem; kopš seniem laikiem; sen.
- Dziesmu svētki kora dziedāšanas svētki ar daudzu koru piedalīšanos.
- kopkoris Koris (parasti Dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi.
- kočiņš Kortelītis; neliels (stipra) alkoholiskā dzēriena daudzums.
- apkost Kožot iznīcināt (daudzus vai visus); nokost.
- aizkraut Kraujot, novietojot (ko lielākā daudzumā), aizņemt, aizpildīt (kādu vietu).
- autokrava Kravas daudzums, ko var pārvadāt attiecīgā tipa automobilis.
- vagons Kravas vai pasažieru daudzums, kas ietilpst šādā sastāva daļā.
- piegāzt Krītot, gāžoties (kam), tikt piepildītam vai noklātam lielā daudzumā (ar to).
- alise Krustziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs zems augs ar nelielām lancetiskām vai olveida lapām un sīkiem baltiem, dzelteniem vai violetiem ziediem.
- ilggadīgie zālāji kultivētas pļavas vai ganības, kuras izmanto daudzus gadus bez pāraršanas.
- darbietilpīgas lauksaimniecības kultūras kultūras, kuru audzēšanai un novākšanai jāpatērē daudz darba.
- piekūpināt Kūpinot sagatavot (ko) pietiekamā daudzumā.
- kārtaine Kupli, daudzkārtaini, no viegla un plāna auduma darināti ļoti īsi baletdejotājas svārciņi.
- nokurināt Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- izķepēt Ķepējot izziest, arī izlietot (daudz vai visu).
- saķert Ķerot (dzīvniekus), iegūt (tos) lielākā daudzumā.
- pieķert Ķerot iegūt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- gramatoms Ķīmiskā elementa daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šā elementa relatīvo atommasu.
- gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šā elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
- ķēdes reakcija ķīmiska reakcija vai kodolreakcija, kurā rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
- mikroelementi Ķīmiskie elementi (piem., metāli), kas dzīvajos organismos atrodas ļoti nelielā daudzumā, un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm.
- tartars Labas kvalitātes samalta vai sīki sakapāta jēlas gaļas vai zivs fileja ar nedaudz garšvielām.
- sinekūra Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas piepūles.
- menzūra Laboratorijas trauks ar iedaļām šķidruma daudzuma precizēšanai, mērīšanai.
- sastrēgumu stundas laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
- sastrēgumstunda Laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
- izlaistīt Laistot izlietot (daudz vai visu).
- ielaizīt Laizot nedaudz ieēst.
- kressalāti Lakstaugi ar plūksnaini šķeltām lapām, kuros daudz vitamīnu [Lepidium sativum].
- rīcinaugs Lakstaugs ar staraini dalītām, zirgkastaņām līdzīgām lapām un kura sēklas satur daudz eļļas [Ricinus communis].
- salasīties Lasot (vairākus, daudzus tekstus), iegūt informāciju.
- pielasīt Lasot ievākt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- izlasīt Lasot savākt (daudz vai visu).
- sīga Lašu dzimtas zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, pelēku vai zilgani zaļu muguru, sudrabbaltiem sāniem un vēderu.
- omulis Lašu dzimtas zivs ar slaidu, sānos nedaudz saplacinātu ķermeni, kas dzīvo Baikāla ezerā Krievijā [Coregonus autumnalis migratorius].
- salaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā daudzumā; laupot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- izlaupīt Laupot iztukšot (ko); nolaupīt (daudz vai visu).
- pielauzīt Lauzot iegūt (ko) lielākā daudzumā vai tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (ko).
- pielauzt Laužot ievākt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- pielauzt Laužot ievākt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (ko).
- salauzt Laužot savākt kādu daudzumu.
- salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
- saliet Lejot iepildīt (vairākos, daudzos traukos).
- uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū sagatavotam tējas vai kafijas daudzumam, pagatavot (tēju vai kafiju).
- salādēt Lejupielādēt (ko lielākā daudzumā).
- ārējais leņķis leņķis starp daudzstūra malu un blakus malas pagarinājumu.
- pieleņķis Leņķis, kam viena no malām sakrīt ar kādu daudzstūra malu.
- pretleņķis Leņķis, kas daudzstūrī atrodas pretī citam šī daudzstūra leņķim vai malai.
- sāgo palma līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes.
- paliekt Liecot nedaudz pavērst (ko kādā virzienā); nedaudz saliekt.
- paliekties Liecoties nedaudz pavirzīt ķermeņa daļu (kādā virzienā).
- noskriet Liekot daudz skriet, nodzīt, nomocīt (zirgu).
- palikt Liekot novietot (kur), nedaudz pārvietot (uz kurieni).
- piekraut Liekot, novietojot (ko) lielākā daudzumā, aizņemt (ar to telpu).
- piekrāmēt Liekot, novietojot ko lielā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ko).
- kā krusa lielā daudzumā, bagātīgi.
- kā klājiens lielā daudzumā, blīvi; lielā nekārtībā.
- cik (tik) uziet Lielā daudzumā, skaitā, apjomā; ļoti daudz.
- kā ziedi lielā daudzumā; nepārtrauktā virknē (cits aiz cita).
- papilnam Lielā daudzumā; tā, ka pietiek un paliek pāri.
- masveida Lielā daudzumā.
- kā (melns) mākonis Lielā daudzumā.
- riekšava Lielā daudzumā.
- lielpilsēta Liela pilsēta, kurā ir daudz iedzīvotāju (piem., vairāk par 100 000); pretstats: mazpilsēta.
- sauja Lielā skaitā, daudzumā.
- daudzmaz Lielākā vai mazākā mērā; nedaudz, nelielā mērā, kaut cik.
- birums Lielāks (kā) daudzums (parasti neilgā laikā).
- bagātība Lielas materiālas vērtības; daudz naudas, mantas u. c. īpašuma.
- fifīgs Lielisks, nedaudz pārspīlēts, labs.
- izlielīt Lielot izslavēt; izdaudzināt.
- izlielīties Lieloties plaši izpaust ko (par sevi); ilgāku laiku, daudz lielīties.
- pulks Liels (cilvēku) daudzums, kopums.
- masīvs Liels (kā, parasti vienveidīgu elementu) daudzums.
- pulks Liels (kā, piem., priekšmetu, parādību) daudzums, kopums.
- vērpete Liels (kā, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības.
- masa Liels (kā) daudzums, apjoms.
- krusa Liels (kā) daudzums, kas seko cits citam.
- bagātība Liels (kā) daudzums, krājums.
- kaudze Liels (kā) daudzums, skaits.
- virkne Liels (kā) daudzums, skaits.
- kalns Liels (kā) daudzums.
- lērums Liels (kā) daudzums.
- lēvenis Liels (kā) daudzums.
- simt Liels (kā) daudzums.
- simts Liels (kā) daudzums.
- armija Liels (kā) kopums, daudzums ar kādu vienojošu pazīmi.
- vesela lauza liels (kā) kopums, daudzums.
- miežubrālis Liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar violetas nokrāsas ziediem garā, šaurā skarā [Phalaroides arundinacea].
- lietus Liels daudzums (kā krītoša, birstoša, lidojoša).
- guba Liels daudzums, liels skaits.
- vairums Liels daudzums, liels skaits.
- zirdzene Liels divgadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar resniem sakneņiem un zaļiem ziediem čemuros.
- aknas Liels dziedzeris (cilvēkam, dzīvniekam), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
- tūkstotis Liels naudas daudzums.
- ūdens Liels šīs vielas daudzums, kopums (ūdenstilpē, vidē).
- jūklis Liels, arī haotisks (daudzu parādību, norišu) kopums.
- salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem dzīvniekiem; ielīst (kur).
- kurš Lieto, jautājot par dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (no noteiktas grupas, daudzuma).
- čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, nedaudz griezīgas dažu putnu balss skaņas, arī dažu kukaiņu (piem., circeņu) radītās skaņas.
- tik un tik lieto, lai norādītu uz daudzumu, skaitļus konkrēti nenosaucot.
- pāri par lieto, lai norādītu, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu).
- vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
- vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir palielināms.
- mālēties Lietot dekoratīvo kosmētiku, krāsoties, parasti pārāk daudz.
- taupīt Lietot, izmantot (ko) ierobežotā daudzumā, tērēt (ko) pēc iespējas mazāk.
- skābais lietus lietus, kas piesārņots ar lielu daudzumu sēra oksīda un slāpekļa oksīda.
- daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī.
- notrenkāt Likt (kādam) daudz kustēties, skraidīt.
- izvietot Likt (kur) novietoties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
- strādināt Likt (parasti daudz) strādāt.
- izstrādināt Likt daudz strādāt; izkalpināt.
- izsūtīt Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); likt doties uz vairākām vai daudzām vietām.
- plēst Likt maksāt, atlīdzināt (ļoti daudz, arī par daudz).
- dīrāt Likt maksāt, atlīdzināt (par daudz); plēst.
- pārstrādināt Likt pārāk daudz strādāt.
- izdzīt Likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt, ļoti izkalpināt.
- noplēst Likt samaksāt (ļoti daudz, arī par daudz).
- izsūkt Likt strādāt tik daudz, ka (cilvēks) zaudē (visus) spēkus; izkalpināt tā, ka (cilvēkam) zūd (visi) spēki.
- kraut Likt, novietot (parasti lielā daudzumā).
- līčupe Līkumaina upe, ar daudziem līčiem.
- hiacinte Liliju dzimtas daudzgadīgs sīpolaugs ar lineārām lapām un smaržīgiem ziediem baltā, rozā, zilā vai violetā krāsā; šī auga zieds.
- sīpols Liliju dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stobrveida vai plakanām lapām (lokiem) un parasti apaļu, apaļīgi plakanu, ovālu pazemes vasu, kā arī visam augam raksturīgu specifisku smaržu.
- pielīmēt Līmējot (ko lielākā daudzumā), piepildīt, aizņemt (ko).
- salīmēt Līmējot piestiprināt (vairākus, daudzus priekšmetus).
- nolīt Līstot, ritot nonākt lejā, zemē – par samērā nelielu šķidruma daudzumu.
- nolīt Līt un pārstāt līt (par lietu); līstot nonākt lejā (par kādu lietus daudzumu).
- izlodāt Lodājot izstaigāt (daudzas vai visas vietas, arī kādu teritoriju, vietu).
- bingo Loto spēles paveids (ko parasti spēlē daudzi spēlētāji īpaši tam paredzētā zālē).
- izložņāt Ložņājot izstaigāt, pārmeklēt (daudzas vai visas vietas, arī kādu teritoriju, vietu).
- salūgt Lūdzot saaicināt (vairākus, daudzus).
- pūdēt Ļaujot nedaudz pūt, pārveidot struktūras, garšas un smaržas ziņā.
- izsaldēt Ļaut, arī panākt, ka izsalst, aiziet bojā (parasti daudzi vai visi).
- nodot asinis ļaut, lai noņem noteiktu daudzumu asiņu.
- apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
- čupām vien ļoti daudz (vairākās vietās).
- čupu čupām ļoti daudz (vairākās vietās).
- dzīva nauda ļoti daudz naudas.
- muldēt par deviņiem mēmiem ļoti daudz runāt, pļāpāt.
- runāt par deviņiem mēmiem ļoti daudz runāt, pļāpāt.
- muldēt par septiņiem mēmiem ļoti daudz runāt, pļāpāt.
- runāt par septiņiem mēmiem ļoti daudz runāt, pļāpāt.
- vesela čupa ļoti daudz vienkopus.
- cik uziet ļoti daudz, cik vēlas.
- līdz kaklam ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei.
- gubu gubām ļoti daudz, lielā daudzumā.
- plēsties pušu ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
- rauties pušu ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
- plēsties uz pusēm ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
- rauties uz pusēm ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
- pāri mēram ļoti daudz, pārmērīgi.
- pār mēru ļoti daudz, pārmērīgi.
- vai cik ļoti daudz, pārpilnām.
- atliku Ļoti daudz, vairāk nekā vajadzīgs.
- kā zirgs Ļoti daudz; ārkārtīgi, intensīvi (piem., strādāt).
- bez sava gala ļoti daudz; ārkārtīgi.
- pārpilnām Ļoti daudz; ļoti lielā daudzumā.
- kā gružu ļoti daudz.
- ka lūst ļoti daudz.
- kā malkas ļoti daudz.
- (kā) melnais tūkstotis ļoti daudz.
- ka mudž ļoti daudz.
- simt un viens ļoti daudz.
- bez skaita ļoti daudz.
- bez gala un (bez) malas ļoti daudz.
- ka melns ļoti daudz.
- simts un viens ļoti daudz.
- Dieva svētība ļoti daudz.
- biezs Ļoti daudz.
- pārbagāts Ļoti daudzveidīgs (piem., pēc formas, niansēm).
- raibraibs Ļoti daudzveidīgs, dažāds (sastāva ziņā).
- bez jēgas ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- ar gubu ļoti lielā daudzumā.
- milzums Ļoti liels (kā) daudzums, kopums.
- jūra Ļoti liels (kā) daudzums.
- miljards Ļoti liels (kā) daudzums.
- miljons Ļoti liels (kā) daudzums.
- tūkstotis Ļoti liels (kā) daudzums.
- leģions Ļoti liels (kā) skaits, daudzums.
- milzīgs Ļoti liels (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības u. tml.).
- puspasaule Ļoti liels cilvēku kopums; cilvēki daudzās pasaules valstīs.
- kā jūra ļoti liels daudzums.
- miljons Ļoti liels naudas daudzums.
- bezgalība Ļoti liels plašums, tālums, ilgums, daudzums, kam šķietami nav robežu.
- rekordskaits Ļoti liels skaits, daudzums, kāds vēl nekad nav bijis.
- (kā) piliens jūrā ļoti maz, ļoti niecīgā daudzumā.
- kā zilumzāles ļoti maz, niecīgā daudzumā.
- minimums Ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība; ļoti mazs, arī vismazākais (kā) daudzums.
- kriksis Ļoti mazs (kā) gabals, daudzums.
- krikums Ļoti mazs (kā) gabals, ļoti sīka daļiņa, niecīgs daudzums; druska.
- lāse Ļoti mazs šķidruma daudzums.
- kriksītis Ļoti mazs, niecīgs (kā) gabals, daudzums.
- nodzīties Ļoti sevi nomocīt (fiziski piepūloties, pārmērīgi daudz, smagi strādājot u. tml.).
- straume Ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā; aumaļām.
- aumaļām Ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā; straumēm.
- polifonija Mācība par daudzbalsību.
- kontrapunkts Mācība par šo daudzbalsības veidu.
- Eiropas Valodu portfelis mācību palīglīdzeklis daudzvalodības un kultūras daudzveidības izpratnes veicināšanai.
- dabas zinības mācību priekšmets par dabas daudzveidību, procesiem dabā, vides aizsardzību u. tml.
- zubrīt Mācīties, daudzreiz atkārtojot (parasti mehāniski, bez izpratnes).
- zubrīties Mācīties, daudzreiz atkārtojot (parasti mehāniski, bez izpratnes).
- samakšķerēt Makšķerējot iegūt (zivis) lielākā daudzumā; makšķerējot iegūt (zivju lielāku daudzumu).
- klunkšķis Malks; neliels (šķidras vielas) daudzums.
- pīlārs Masīvs balsta elements, parasti četrstūra vai daudzstūra formā.
- asinsizliešana Masveida nogalināšana; bruņota sadursme, kurā iet bojā daudz cilvēku.
- ķīlis Mašīnu elements ar nedaudz slīpu darbvirsmu detaļu savienošanai ar vārpstu.
- samaukt Maucot novietot (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus).
- mazums Maz, nedaudz.
- dilt Mazināties (apmēros, daudzumā, par attālumu).
- palaupīt Mazliet laupīt (parasti neilgu laiku, nelielā daudzumā).
- pavairāk Mazliet vairāk (nekā parasti, pieņemts, vajadzīgs u. tml.); samērā daudz.
- bišķi Mazliet, drusku, nedaudz.
- cik necik mazliet, kaut nedaudz.
- patīt Mazliet, nedaudz attīt (ko iesaiņotu, satītu).
- paknapināties Mazliet, nedaudz knapināties.
- pakritizēt Mazliet, nedaudz kritizēt.
- pakropls Mazliet, nedaudz kropls.
- paķepuroties Mazliet, nedaudz ķepuroties.
- palauzīt Mazliet, nedaudz lauzīt.
- palepoties Mazliet, nedaudz lepoties.
- palielīties Mazliet, nedaudz lielīties; palepoties.
- pakristies Mazliet, nedaudz nokristies.
- pakoriģēt Mazliet, nedaudz paregulēt.
- paregulēt Mazliet, nedaudz regulēt.
- pariņķot Mazliet, nedaudz riņķot (pa apli, lokveidā u. tml.).
- piekārtot Mazliet, nedaudz sakārtot; pielabot (kā) sakārtojumu, novietojumu.
- piestūrēt Mazliet, nedaudz stūrējot, noturēt (transportlīdzekli) vēlamajā virzienā.
- patēlot Mazliet, nedaudz tēlot (ko) (2).
- patīksmināties Mazliet, nedaudz tīksmināties.
- paturpināt Mazliet, nedaudz turpināt.
- pavingrināties Mazliet, nedaudz vingrināties.
- pavingrot Mazliet, nedaudz vingrot.
- pavīlēt Mazliet, nedaudz, vīlējot, apstrādāt (ko).
- pa druskai mazliet, nedaudz; drusku.
- nelielā mērā mazliet, nedaudz.
- par naga melnumu mazliet, nedaudz.
- par sprīža tiesu mazliet, nedaudz.
- pa vienu mata tiesu mazliet, nedaudz.
- pa bišķim mazliet, nedaudz.
- drusku Mazliet, nedaudz.
- mazums Mazs (kā) skaits; neliels (kā) daudzums.
- slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
- samedīt Medījot iegūt (dzīvniekus) lielākā daudzumā.
- izmedīt Medījot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
- kopmēģinājums Mēģinājums, kurā piedalās vairāki vai daudzi izpildītāju kolektīvi.
- apjautāt Mēģināt ko noskaidrot, jautājot (daudziem vai visiem).
- izmeklēt Meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas, piem., kādā teritorijā, telpā).
- rādījums Mērinstrumenta uzrādīto vienību daudzums.
- piemētāt Mētājot, metot iekšā (ko lielākā daudzumā), piepildīt, padarīt netīru (ko).
- piemētāt Mētājot, metot zemē (ko lielākā daudzumā), padarīt netīru, nekārtīgu (kādu virsmu).
- jura Mezozoja ēras otrais periods, kam raksturīga bagātīga veģetācija un dažādu lielu rāpuļu (piem., dinozauru) daudzveidība.
- nomīdīt Mīdot, daudz staigājot, novalkāt, sabojāt (ko).
- mīkstums Miesa; arī ķermeņa daļa, kur ir daudz muskuļaudu un saistaudu.
- elektronmikroskops Mikroskops, kurā daudzkārt palielinātu priekšmeta attēlu veido elektronu kūlis.
- miriāde Milzīgs, neskaitāms (kā) daudzums.
- sērūdens Minerālūdens, kura sastāvā ir samērā daudz sērūdeņraža.
- vezīrs Ministru un augstāku ierēdņu tituls daudzās musulmaņu valstīs.
- virmot Mirdzēt, laistīties (piem., par gaismu, krāsu); būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
- krist Mirt, nobeigties (par daudziem).
- trejdeviņi Mitoloģijā, folklorā – mistisks skaitlis: trīsreiz deviņi; ļoti, neizmērojami daudz.
- ziemciete Mūžzaļš daudzgadīgs lakstaugs.
- rozmarīns Mūžzaļš daudzgadīgs panātru dzimtas krūms ar šaurām lapām un zili violetiem, retāk sārtiem vai baltiem ziediem; šā auga zari, ko lieto par garšaugu, no kā iegūst ēterisko eļļu u. tml.
- sanākt Nākot savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
- pulcēties Nākt kopā, vienuviet (pa vairākiem, daudziem).
- kazroze Naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar sārtiem vai baltiem ziediem pa vienam augšējo lapu žāklēs.
- žūksnis Nauda (parasti lielā daudzumā).
- deflācija Naudas vērtības palielināšanās un preču cenu samazināšanās, ko izraisa apgrozībā esošā naudas daudzuma samazinājums; pretstats: inflācija.
- iztrūkt Nebūt (lietošanā, rīcībā u. tml.); nebūt pietiekamā daudzumā; pietrūkt.
- aptrūkties Nebūt vairs vajadzīgā daudzumā; pietrūkt; aptrūkt.
- aptrūkt Nebūt vairs vajadzīgā daudzumā; pietrūkt.
- pietrūkt Nebūt vajadzīgajā daudzumā; nepietikt.
- iekost Nedaudz (parasti netērējot daudz laika) ieēst.
- iesmakt Nedaudz aizsmakt.
- nodegustēt Nedaudz apēst, iedzert (ko), lai novērtētu (tā) garšu; nogaršot.
- nogaršot Nedaudz apēst, iedzert (ko), parasti, lai novērtētu (tā) garšu.
- ieēst Nedaudz apēst.
- piefrizēt Nedaudz apgriezt, apcirpt, pielabojot (kā) formu, (ko) pielīdzinot.
- pieklusināt Nedaudz apvaldīt.
- polo krekls nedaudz atdarāms krekls ar mīkstu, atliektu apkaklīti.
- palauzt Nedaudz atlauzt; laužot mazliet sabojāt.
- paplest Nedaudz atplest (vaļā).
- pavērt Nedaudz atvērt (piem., acis, muti).
- pieēvelēt Nedaudz ēvelējot, pielāgot, pielīdzināt (ko).
- uzkost Nedaudz ieēst (ko, parasti pēc alkoholiska dzēriena dzeršanas); arī uzēst (2).
- aizēst Nedaudz ieēst.
- aizkost Nedaudz ieēst.
- uzstrēbt Nedaudz iestrēbt, arī iedzert (ko, parasti pēc kāda ēdiena).
- ieliekties Nedaudz izliekties; liecoties pavērsties uz iekšu, radot iedobumu (par priekšmetiem, to virsmu).
- paplest Nedaudz izplest (rokas, kājas, spārnus u. tml.).
- kapeika Nedaudz naudas, neliela naudas summa.
- noknibināt Nedaudz noēst, apēst (parasti lēnām, pa mazām daļām).
- palocīt Nedaudz noliekt.
- paņemt rokā grāmatu nedaudz palasīt; arī iesākt lasīt.
- piekoriģēt Nedaudz pamainīt.
- vālodze Nedaudz par strazdu lielāks putns, kura mātītēm ir olīvzaļgans muguras apspalvojums, bet tēviņiem raksturīgs koši dzeltens apspalvojums ar melniem spārniem un asti.
- zaļžubīte Nedaudz par zvirbuli lielāks putns, kura tēviņiem ir raksturīgs dzeltenīgi olīvzaļš apspalvojums ar uzkrītoši dzelteniem laukumiem uz astes un spārniem [Carduelis chloris].
- izlaist riksi nedaudz paskraidīt.
- pazoboties Nedaudz pasmieties, pajokot (par ko, par kādu).
- pataisīt Nedaudz pielabot, uzlabot (ko).
- paasināties Nedaudz saasināties.
- ieliekt Nedaudz saliekt; liecot pavērst (uz iekšu), radīt iedobumu (priekšmeta virsmā).
- pievilkt Nedaudz savilkt, sakrokot.
- patāls Nedaudz tālāk, attālāk; arī atstatu.
- buldurēt Nedaudz un kļūdaini runāt (citā valodā).
- uzsvaidzināt Nedaudz uzlabot ar kosmētiskiem līdzekļiem.
- palocīt Nedaudz uzlocīt vai salocīt.
- cokolstāvs Nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari.
- palīks Nedaudz, arī samērā līks.
- pabērt Nedaudz, arī vietumis uzbērt; nedaudz nobērt.
- paanalizēt Nedaudz, mazliet analizēt.
- paaudzēt Nedaudz, mazliet audzēt.
- paaudzināt Nedaudz, mazliet audzināt.
- pabalināt Nedaudz, mazliet balināt, padarīt gaišāku.
- paknibināt Nedaudz, mazliet ieēst (ko).
- paknibināties Nedaudz, mazliet ieēst.
- palocīties Nedaudz, mazliet locīties.
- parediģēt Nedaudz, mazliet rediģēt.
- parēķināt Nedaudz, mazliet rēķināt.
- paremontēt Nedaudz, mazliet remontēt.
- paretināt Nedaudz, mazliet retināt.
- par nieku nedaudz, mazliet.
- apmuļļāt ēdienu nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.
- piecirpt Nedaudz, vietumis apcirpt.
- palauzt Nedaudz, vietumis ielauzt.
- palauzt Nedaudz, vietumis nolauzt.
- loža Nedaudziem cilvēkiem paredzēts norobežots nodalījums (parasti teātrī).
- mērdēt Nedot pārtiku, barību pietiekamā daudzumā.
- izņemot Neiekļaujot (kādā kopumā, daudzumā), nerunājot, nedomājot (par ko).
- papilināt Neilgu laiku nedaudz līt (par lietu).
- pamācīt Neilgu laiku nedaudz mācīt.
- pakopt Neilgu laiku, mazliet kopt, nedaudz sakopt.
- pakraukšķināt Neilgu laiku, mazliet kraukšķināt; kraukšķinot nedaudz apēst (ko).
- palīņāt Neilgu laiku, nedaudz līņāt.
- samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot, glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus).
- jūklis Nekārtīgs (daudzu priekšmetu) sajaukums; juceklis.
- brūķēt (lielu) muti nekautrīgi (daudz) runāt.
- tabloīds Neliela formāta laikraksts, kas publicē populārus materiālus, sensācijas, izmanto lielus virsrakstus, daudz fotoattēlu u. tml.
- šņauciens Neliels (kādas vielas) daudzums.
- malks Neliels (parasti alkoholiska dzēriena) daudzums.
- raudze Neliels ārstnieciskas vielas daudzums, ko ievada organismā zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- graķītis Neliels daudzums (stipra) alkoholiskā dzēriena; mēriņš.
- simt gramu neliels daudzums alkoholiska dzēriena.
- simts grami Neliels daudzums alkoholiska dzēriena.
- simts gramu Neliels daudzums alkoholiska dzēriena.
- lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam pakaļkājas daudz garākas nekā priekškājas un kas pārvietojas lēcieniem.
- raudze Neliels kādas vielas daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
- mitrums Neliels slapjuma daudzums.
- kāds Neliels, nenoteikts skaits; nedaudz.
- nieks Neliels, niecīgs (kā daudzums).
- neizteikts Neliels; tāds, kas izpaužas, iezīmējas samērā nedaudz.
- ūdensvirza Neļķu dzimtas daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar ļodzīgu pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem.
- strēķis Nenoteikts (kā) daudzums.
- dažs Nenoteikts, neliels skaits; nedaudz.
- skaitīt kumosus nenovīdīgi vērot, uzmanīt, cik daudz kāds apēd; žēlot uzturu kādam.
- jūklis Neorganizēts, kustīgs (daudzu cilvēku, retāk dzīvnieku) kopums; burzma, drūzma.
- pliekana dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piem., daudz ēdot ko saldu.
- šķebīga dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piem., daudz ēdot ko saldu.
- deficīts Nepietiekams (kā) daudzums; trūkums.
- plicināt Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (kur) augu daudzumu, arī (augsnes) auglību.
- iznēsāt Nesot nogādāt (daudzās vai visās vietās); nesot nogādāt (daudziem vai visiem).
- kloāka Netīra, piemēslota vieta, kur sakrājušies daudz atkritumu.
- nenodzerties Nevarēt beigt dzert (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
- nenoēsties Nevarēt beigt ēst (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
- nenolasīties Nevarēt beigt lasīt (piem., par ogu, sēņu lielu daudzumu).
- imports No ārzemēm ievesto preču u. tml. kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- krustām šķērsām No dažādiem viedokļiem, daudz, pamatīgi (spriest, domāt u. tml. par ko).
- krustu No dažādiem viedokļiem, daudz, visādi.
- šķērsu No dažādiem viedokļiem, daudz, visādi.
- apsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
- apbirt Nobirt, nokrist (par daudziem vai visiem).
- apcirst Nocirst, izcirst (daudz vai visu).
- apgādāt Nodrošināt (ar nepieciešamo, vajadzīgo) pietiekošā daudzumā.
- iznēsāt Nogādāt (daudzās vai visās vietās) – par dzīvniekiem.
- iznēsāt Nogādāt (ziņas daudziem vai visiem), izplatīt (ziņas).
- apgriezt Nogriezt (daudz vai visus).
- apkalst Nokalst (par daudziem, visiem).
- apkaut Nokaut (daudzus, visus).
- izkaut Nokaut, iznīcināt (daudzus vai visus).
- apkniebt Nokniebt (daudzus vai visus).
- sakrāsot Nokrāsot (ko) lielākā daudzumā; nokrāsot (kā lielāku daudzumu).
- apkrist Nokrist (par daudziem vai visiem).
- aplauzt Nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
- lūžņa Nolauztu zaru, koku kopums; vieta, kur atrodas daudz nolauztu zaru, koku.
- nepietikt Nolieguma darb. --> pietikt, būt tādā daudzumā, ka ir par maz.
- aplūzt Nolūzt, atlūzt (par daudziem vai visiem, vairākās vai visās vietās).
- atmērīt Nomērīt (platību, tilpumu, daudzumu u. tml.), atdalot (to) no kopuma, veseluma.
- piemest Nomest (ko zemē) lielākā daudzumā.
- apmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
- izmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
- samizot Nomizot (ko) lielākā daudzumā; nomizot (kā lielāku daudzumu).
- piemizot Nomizot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- sēt nāvi (un iznīcību) nonāvēt daudzus, būt par cēloni daudzu nāvei, bojāejai.
- apkaut Nonāvēt, noslepkavot (daudzus, visus).
- izpirkt Nopirkt (daudz vai visu).
- sapirkt Nopirkt (kā lielāku daudzumu).
- piepirkt Nopirkt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- piepirkt Nopirkt (ko) tādā daudzumā, ka tas piepilda (ko).
- piepirkt Nopirkt papildus; pērkot papildināt (kā daudzumu).
- applūkt Noplūkt (daudzus vai visus augus).
- savs Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens; kāds (4).
- tik vien norāda uz (kā) daudzuma, arī intensitātes samazinājumu.
- kas Norāda uz (kā) lielu daudzumu vai pazīmes, īpašības spilgtu izpausmi.
- tā Norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika) aptuvenību, nenoteiktību.
- sa- Norāda uz (vairāku, daudzu) virzību kur, kādā vietā kopā.
- ap Norāda uz (vietas, laika, daudzuma) aptuvenību.
- līdz Norāda uz aptuvenu skaita, daudzuma, lieluma robežu.
- par Norāda uz daudzumu, skaitu, mēru, kas ir saistīts ar kādu darbību.
- bez Norāda uz iztrūkumu līdz kādam daudzumam; norāda, ka trūkst kāda laika sprīža līdz kādam laika momentam.
- ar Norāda uz kādu papildu daudzumu, lielumu.
- daudz Norāda uz nenoteiktu, (samērā) lielu skaitu, daudzumu.
- mazliet Norāda uz nenoteiktu, nelielu skaitu, daudzumu; nedaudz.
- maz Norāda uz nenoteiktu, samērā nelielu skaitu, daudzumu.
- nedaudz Norāda uz nenoteiktu, samērā nelielu skaitu, daudzumu.
- cik Norāda uz nezināmu skaitu, daudzumu.
- visai Norāda uz palielinātu daudzuma pakāpi; arī ļoti.
- ļoti Norāda uz palielinātu vai ievērojami samazinātu daudzuma pakāpi.
- pārāk Norāda uz pārlieku palielinātu vai samazinātu daudzumu.
- maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo lielumu, apjomu, skaitlisko vērtību, arī mazo skaitu, daudzumu.
- par Norāda uz samaksas veidu, vērtību, cenu; norāda uz to (piem., mēru, daudzumu), kas saistīts ar kādu samaksas veidu, cenu.
- padaudz Norāda uz samērā lielu (kā) skaitu, daudzumu.
- līdz Norāda uz skaita, daudzuma, lieluma robežu.
- bez Norāda uz to, kas nav ietverts kopējā skaitā, daudzumā.
- pret Norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam; norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu.
- zem Norāda, ka (kas) nesasniedz (kādu, rādītāju, daudzumu, skaitu).
- pāri Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, augstumu, lielumu u. tml.).
- virs Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piem., rādītāju, daudzumu, skaitu).
- sa- Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas kur, kādā vietā kopā.
- iz- Norāda, ka darbība attiecas uz visu objektu, arī uz daudziem vai visiem objektiem.
- sa- Norāda, ka darbība skar vairākus, daudzus objektus, to lielāku daudzumu.
- pārāk Norāda, ka darbība, stāvoklis izpaužas par daudz pastiprināti.
- pie- Norāda, ka darbības rezultātā ko iegūst, sagatavo lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- iz- Norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji.
- ap- Norāda, ka darbību veic vairāki vai visi, attiecas uz daudziem, visiem, visu.
- sa- Norāda, ka darbību veic vairāki, daudzi.
- sa- Norāda, ka izgatavo sev (ko) lielākā daudzumā, (kā) lielāku daudzumu.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība izpaužas vairākos vai daudzos veidos.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās, arī daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vairākiem vai daudziem.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz visiem vai daudziem.
- pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
- pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pieder vairākiem vai daudziem vai ka to izmanto vairāki vai daudzi.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir vairākas vai daudzas sastāvdaļas.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki; norāda, ka salikteņa otrajā daļā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki vai daudzi.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic vairāki vai daudzi vai ka tajā piedalās vairāki vai daudzi.
- sa- Norāda, ka tiek izgatavoti, izveidoti daudzi objekti, to lielāks daudzums.
- virs- Norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (rādītājs, daudzums, skaits).
- apraut Noraut (daudzus vai visus).
- plūdi Norise, kurā (kas) rodas ļoti lielā daudzumā; ļoti intensīva (kā) norise.
- magnitūda Nosacīta mērvienība, kas rāda zemestrīces laikā izdalītās enerģijas daudzumu uz platības vienību.
- apkost Nosaldēt, ar aukstumu iznīcināt (daudzus vai visus augus).
- uzskaitīt Nosaukt, minēt daudzus vai visus.
- ieziemot Nosedzot (ar skujām, lapām u. tml.), sagatavot (daudzgadīgus augus) pārziemošanai.
- apsist Nosist, nogalināt (daudzus vai visus).
- sabuntot Noskaņot (vairākus, daudzus) kādas darbības veikšanai; sakūdīt.
- apslīcināt Noslīcināt (daudzus vai visus).
- apslīkt Noslīkt (par daudziem vai visiem).
- izsprāgt Nosprāgt, nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
- sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu, veidojumu).
- mednieku stāsts nostāsts, kurā ir ļoti daudz pārspīlējumu.
- iesvērt Nosvērt (noteiktu daudzumu) un ievietot (iesaiņojumā, traukā).
- izsvērt Nosvērt (visu kā daudzumu); sverot sadalīt (kādu kopumu) noteiktās daļās.
- sasvītrot Nosvītrot vairākas, daudzas (teksta) daļas.
- apšaut Nošaut (daudzus vai visus).
- nodalīt Nošķirt, atdalīt (no kāda kopuma, daudzuma); nošķirt atsevišķi.
- pietašķīt Notašķīt lielā daudzumā, lielā platībā (ko).
- skaitīt Noteikt (kā) daudzumu, skaitu ar ierīci, iekārtu u. tml.
- mērīt Noteikt (kā) lielumu, daudzumu, stiprumu u. tml., lietojot speciālu instrumentu vai ierīci ar standartvienībām.
- normēt Noteikt (kam) normu, daudzuma, ilguma u. tml. robežu.
- skaitīt Noteikt (priekšmetu, zīmju, parādību) skaitu, daudzumu, pakāpeniski to palielinot.
- grozs Noteiktā laikaposmā cilvēkam nepieciešamais pārtikas, preču u. tml. daudzums; šāds nepieciešamais daudzums naudas izteiksmē.
- porcija Noteikts (ēdiena, dzēriena) daudzums, kas paredzēts lietošanai vienā reizē, vienai personai.
- porcija Noteikts (kā) daudzums, daļa, deva.
- norma Noteikts (kā) mērs, daudzums, apjoms, lielums, kas atbilst noteiktām prasībām, arī tiek uzskatīts par lietderīgāko vai pieļaujamu.
- deva Noteikts (piem., barības, zāļu) daudzums, kas paredzēts vienai reizei vai noteiktam laika posmam.
- koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (piem., maisījumā); kvantitatīvais samērs (piem., šķīdumā).
- mērs Noteikts daudzums; noteikta pakāpe, robeža.
- kodollādiņš Noteikts kodolsprāgstvielas daudzums, kā arī ierīce tās uzspridzināšanai.
- nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts ievāc no zemniekiem īpašos apstākļos (piem., kara laikā).
- summa Noteikts naudas līdzekļu daudzums.
- nauda Noteikts šādas preces daudzums, ar ko veic maksājumus vai ko dod, saņem (par ko).
- aptauja Noteiktu ziņu, informācijas vākšana (no daudziem vai visiem).
- nepatikšanas Notikums, notikumu kopums, kas sagādā daudz raižu, nepatīkamus pārdzīvojumus.
- jezga Notikums, situācija, kas saistīta ar ilgstošu rosīšanos, darbošanos, daudziem cilvēkiem u. tml.
- nokult Novācot ar kombainu, iegūt (noteiktu graudu daudzumu).
- noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) kam virsū, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- piebāzt Novietojot (ko lielākā daudzumā), piepildīt (telpu).
- ieplesties Novietojoties (kur), aizņemt daudz vietas, traucējot kādu.
- saguldīt Novietot guļus (vairākus, daudzus priekšmetus).
- sastatīt Novietot stāvus (vairākus, daudzus) vienu pie otra.
- salikt Novietot un uzstādīt (vairākus, daudzus rīkus, ierīces) dzīvnieku ķeršanai.
- savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
- pārblīvēt Novietot, ievietot (ko) pārāk lielā daudzumā.
- salipt Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- savietoties Novietoties (kur) – par vairākiem, daudziem.
- sagulēt Novietoties (kur) guļus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
- sagult Novietoties guļus (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem; sagulties (1).
- sasēsties Novietoties sēdus (kopā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
- satupt Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties (1); satupties.
- satupties Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties, satupt.
- sagulties Novietots guļus (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem; sagult (1).
- iztīrīt Nozagt (daudz vai visu).
- izzāģēt Nozāģēt no kāda kopuma (daudz vai visu).
- kriminalitāte Noziedzība; noziegumu daudzums (kādā vietā, laikā u. tml.).
- lasīt Ņemot (piem., no zemes pa vienam vai nedaudziem) vākt.
- aplasīt Ņemot pa vienam, iznīcināt (daudzus vai visus).
- vilkt Ņemt (piem., lozi) ārā no kāda kopuma, daudzuma.
- lasīt Ņemt un likt (kur iekšā), parasti pa vienam vai nedaudziem.
- teleobjektīvs Objektīvs (fotoaparātam, kinoaparātam), kas dod iespēju iegūt daudzkārt lielāka mēroga attēlu.
- rauts Oficiālas svinības ar mielastu, kurās piedalās lūgti viesi; plašas, greznas svinības, parasti ar daudziem ēdieniem un alkoholiskiem dzērieniem.
- saogot Ogojot iegūt (ogas) lielākā daudzumā; ogojot iegūt (ogu lielāku daudzumu).
- aktinīdija Ogulājs (vīteņaugs) ar zaļām vai dzeltenīgām ogām, kas satur daudz C vitamīna.
- varavīksne Optiska parādība atmosfērā – daudzkrāsains loks, kas novērojams, saules stariem lūstot ūdens pilienos.
- krezols Organisks savienojums, ko izdala no akmeņogļu darvas un ko izmanto par izejvielu daudzu ķīmisku produktu ražošanai.
- gājiens Organizēta daudzu cilvēku iešana ar noteiktu mērķi; šādu cilvēku kopums.
- dzegužpuķe Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) violetiem vai sarkaniem ziediem vārpās.
- dzegužkurpīte Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lielu, parasti vienu ziedu, kam apakšējā daļa atgādina kurpīti.
- dzeguzene Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem vienpusīgā ķekarā.
- sūnene Orhideju dzimtas daudzgadīgs, sīks sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar šķautņainu stublāju, kam pie pamata aug trīs vai četras eliptiskas lapas, un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem blīvā ķekarā [Hammarbya paludosa].
- izostīt Ostot iepazīt, pārmeklēt (daudzas vai visas vietas).
- ozona caurums ozona daudzuma kritiska samazināšanās (kādā Zemeslodes atmosfēras vietā).
- apkult Pabeigt kult; izkult (daudz vai visu).
- apgrozīties Pabūt, uzkavēties kādu laiku (par daudziem cilvēkiem).
- bagātināt Padarīt bagātāku, pilnīgāku, daudzveidīgāku u. tml.
- kuplināt Padarīt daudzveidīgāku, bagātāku; papildināt.
- piegludināt Padarīt mazliet, nedaudz gludāku, līdzenāku.
- izbazūnēt Padarīt plaši zināmu (ko); izstāstīt, izpļāpāt (daudziem).
- komplicēt Padarīt sarežģītāku, daudzveidīgāku.
- internacionalizēt Padarīt starptautisku, daudzām valstīm pieejamu.
- izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem); plaši izziņot, izklāstīt.
- ielasīties Paēst, vairākkārt ko nedaudz ieēdot, nogaršojot.
- sabrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā daudzumā.
- pataujāt Pajautāt (parasti vairākiem, daudziem).
- vidusmērs Pakāpe (kā kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga vidēja, arī bieža sastopamība, izplatība; tas, kas pēc kvalitātes, daudzuma atbilst šādai pakāpei.
- krāties Pakāpeniski palielināties (kā) apjomam, daudzumam.
- uzkrāt Pakāpeniski vākt (atsevišķas sastāvdaļas) un izveidot kādu daudzumu, kopumu.
- sviedrēties Pakļaut sevi karstuma, arī kādu vielu iedarbībai tā, ka no organisma izdalās daudz sviedru.
- simtkāršot Palielināt (aptuveni) simt reižu, arī daudz reižu.
- pavairot Palielināt (augu vai dzīvnieku) daudzumu.
- papildināt Palielināt (ko), pievienojot (tam) trūkstošās, nepieciešamās sastāvdaļas; veikt (kā) daudzuma, apjoma palielināšanu.
- mineralizēt Palielināt minerālvielu daudzumu (kā) sastāvā.
- daudzkāršot Palielināt vairākas vai daudzas reizes.
- sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (kā) skaitlisko vērtību; palielināt, parasti ievērojami, (kā) daudzumu, apjomu.
- pavairoties Palielināties (piem., par kā skaitu, daudzumu).
- vairoties Palielināties skaitā, daudzumā, apjomā.
- savairoties Palielināties skaitā, daudzumā.
- leikocitoze Palielināts leikocītu daudzums asinīs.
- sacelt kājās Pamodināt (vairākus, daudzus); arī panākt, ka (vairāki, daudzi) pieceļas.
- savelt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
- sadzīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) nonāk, nokļūst (kur, parasti pret savu gribu).
- sasāļot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās sāls vai sāļu daudzums.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam), piem., skaits, daudzums, kļūst, parasti ievērojami, mazāks.
- pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā.
- raibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst daudzveidīgs, dažāds (sastāva ziņā).
- sadzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) lielākā daudzumā nonāk (kur), izveido (ko).
- svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas lielā daudzumā, arī bagātīgi.
- pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
- sapulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) sanāk kopā, sapulcējas; sapulcēt.
- plēst pušu panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- raut pušu panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- plēst uz pusēm panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- raut uz pusēm panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- vairot Panākt, ka (kā skaits, daudzums, apjoms) palielinās.
- palielināt Panākt, ka (kā) daudzums, apjoms, intensitāte kļūst lielāka.
- salaist Panākt, ka (kas, parasti šķidrums) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā.
- izraudināt Panākt, ka (kas) ilgāku laiku, daudz raud.
- dažādot Panākt, ka (kas) kļūst dažāds, daudzveidīgs.
- mazināt Panākt, ka (kas) kļūst mazāks skaitā, daudzumā.
- sabāzt Panākt, ka (kas) lielākā daudzumā saiet, satilpst (kur).
- saputot Panākt, ka (kas) rada daudz putu.
- saguldīt Panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) ganībās apguļas.
- salaist Panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) ievirzās, novietojas (kur).
- sasēdināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) apsēžas (kopā, arī kur).
- sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
- satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); arī sasēdināt.
- sacelt kājās Panākt, ka (vairāki, daudzi) sāk rīkoties, darboties.
- izdancināt Panākt, ka dejo (daudzi vai visi); panākt, ka (kāds) daudz dejo.
- ataudzēt Panākt, pieļaut, ka (dzīvnieki) izaug (lielākā daudzumā) no jauna.
- raudene Panātru dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar iegareni olveidīgām lapām un nelieliem rožainiem vai violetiem ziediem; oregano.
- saņemties Paņemt sev, arī iegādāties (ko) lielākā daudzumā.
- sīkpaparde Paparde ar īsu sakneni, sīkām, plūksnainām lapām, daudzgadīgs lakstaugs, kas bieži aug uz kokiem, akmeņiem, dažādiem iežiem, klinšu spraugās u. tml.
- pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
- turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piem., produktu) daudzuma ievietošanai; arī tūta.
- vakarlēpis Par balodi nedaudz mazāks, slaids, pelēcīgi brūngans putns ar gariem spārniem un asti; lēlis [Caprimulgus europaeus].
- pārgudrs Par daudz gudrs, pārlieku gudrs; tāds, kas mēdz demonstrēt, savu gudrību, zināšanas.
- aizsvinēties Par daudz nodoties svinēšanai; svinēt, būt viesībās pārāk ilgi.
- mazā panda par mājas kaķi nedaudz lielāks dzīvnieks ar sarkanbrūnu apmatojumu un raksturīgām baltām zīmēm uz galvas (vaigiem, uzacīm, zoda un purna).
- poliandrija Parādība, kad vienā ziedā ir daudz putekšņlapu.
- pārbarot Pārāk daudz barojot, pieļaut, ka (dzīvnieka) masa pārsniedz kādu normu.
- pārbrēkties Pārāk daudz brēcot, pārgurt (parasti par bērnu).
- pārdzert Pārāk daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), izraisīt bīstamas sekas, sabojāt (ko).
- pārdziedāties Pārāk daudz dziedāt.
- pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pieļaut, ka (kas) pārēdas.
- pārgatavoties Pārāk daudz gatavojoties (kam), nespēt kvalitatīvi (to) realizēt.
- pārlaistīt Pārāk daudz laistīt (augu).
- pārlasīties Pārāk daudz lasot, nogurt; ļoti daudz lasot (ko), pārāk ietekmēties (no tā).
- pārmācīties Pārāk daudz mācoties, pārpūlēties.
- pārmēslot Pārāk daudz mēslot.
- pārnervozēties Pārāk daudz nervozēt.
- žadzināt Pārāk daudz runāt, pļāpāt.
- pārkliegties Pārāk daudz skaļi kliedzot vai raudot, pārpūlēt balsi.
- pārskrieties Pārāk daudz skrienot, nodarīt sev kaitējumu.
- pārslavēt Pārāk daudz slavēt.
- pārpīpēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī saslimt.
- gāzēt Pārāk spēcīgi nospiežot gāzes pedāli, par daudz palielināt degvielas pieplūdi.
- vairāk Pārākā pakāpe --> daudz; lielākā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinājumā ar ko citu).
- timiāns Parastais mārsils, daudzgadīgs ārstniecības augs un garšaugs [Thymus vulgaris].
- pūķis Pārdabiska, parasti daudzgalvaina, būtne.
- izpārdot Pārdot (daudz vai visu).
- pārfrāzēt Pārgrozīt, nedaudz pārveidot (kādu izteicienu).
- džemperis Pāri galvai velkams (parasti adīts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostasvietai vai nedaudz zemāk.
- noplūst Pārklāties (ar lielu šķidruma daudzumu).
- apvilkties Pārklāties ar plānu kārtiņu; sākt nedaudz cietēt, recēt.
- apsvīst Pārklāties ar sviedriem (parasti nedaudz).
- norūsēt Pārklāties daudzviet vai viscaur ar rūsas kārtu.
- nolikt pie vietas (kādu) pārmācīt (kādu), ja (kāds) ir kļuvis augstprātīgs, atļāvies par daudz u. tml.
- parevidēt Pārmeklēt, pārskatīt, lai (ko) nedaudz sakārtotu, izšķirotu u. tml.
- darbaholisms Pārmērīga aizraušanās ar darbu, tieksme pārmērīgi daudz strādāt.
- nodzīt Pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti novājināt, nomocīt.
- korpulence Pārmērīgs taukaudu daudzums ķermenī; tuklums, resnums.
- slīcināt Pārpludināt, pārklāt ar ūdeni; mitrināt par daudz.
- izrunāties Pārrunājot apmainīties domām, noskaidrot (ko); pārrunāt (daudz vai visu).
- valdošā partija partija, kurai daudzpartiju sistēmas apstākļos ir vairākums parlamentā.
- izriņķot Pārvietojoties (piem., bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās).
- plūst Pārvietoties, parasti ar nemainīgu ātrumu, samērā lielā daudzumā (par šķidrumu, gāzi).
- brīnumu pasakas pasakas ar daudziem fantastiskiem elementiem sižetā.
- čalot Paskaļi sarunāties, jautri tērzēt daudziem reizē.
- sasūtīt Pasūtīt (ko) lielākā daudzumā.
- apšūt Pašūt visu nepieciešamo (daudziem vai visiem).
- notērēt Patērēt, arī izlietot (ko visu vai lielu kā daudzumu).
- izlietot Patērēt, izmantot (visu vai noteiktu kā daudzumu).
- patrakoties Patrakot; nedaudz iztrakoties (1), izdauzīties (2).
- vizbulīte Pavasarī agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem [Hepatica nobilis].
- sadarīt Paveikt (parasti daudz); izdarīt (parasti daudz nevēlama).
- izstrāde Paveiktā darba daudzums, izstrādātās produkcijas daudzums.
- izslaukums Paveikta darbība, rezultāts --> izslaukt; piena daudzums, kas iegūts slaucot.
- sabraukums Paveikta darbība, rezultāts --> sabraukt (1); sacensību posms (kādā sporta spēlē), uz kuru sapulcējas (vairākas, daudzas) komandas.
- sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot (1); kopums, kas ir izveidots, izveidojies no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
- aplaist ziņu paziņot (daudziem, citam pēc cita).
- apziņot Paziņot, izziņot, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
- katastrofa Pēkšņa, liela (piem., dabas parādību) izraisīta nelaime ar postošām, traģiskām sekām; smaga avārija, kurā iet bojā (daudzi) cilvēki.
- ūdensizspaids Peldoša ķermeņa (parasti kuģa) izspiestais ūdens daudzums.
- sapeldēt Peldot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
- taisīt naudu pelnīt, iegūt daudz naudas.
- izpirkt Pērkot (daudz vai visu), iztukšot.
- iepirkt Pērkot iegādāties (parasti lielākā daudzumā, piem., rezervei, tālākpārdošanai).
- sacelties kājās Piecelties (par vairākiem, daudziem).
- plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
- mest pakaļ piedāvāt pirkšanai ko tādu, kā ir daudz.
- saskriet Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvniekiem).
- sadzimt Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
- sarasties Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
- pierīties Pieēst (ko) lielākā daudzumā; pieēsties.
- piegāzt Piegādāt, sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- nokārties Piekārt, uzkārt sev (ko) lielākā daudzumā.
- kvota Pieļaujamais vai atļautais (kā) daudzums, norma. (piem., atļautais nozvejas apjoms).
- salaist kļūdas pieļaut daudz kļūdu, daudz kļūdīties, parasti ko rakstot.
- salaist Pieļaut, arī panākt, ka (kas) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā.
- izvazāt Pieminēt (kādu) daudzos avīžu rakstos, televīzijas raidījumos u. tml.
- slaukums Piena daudzums, kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē.
- rūgtpiene Pienenei līdzīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, garenām lapām un dzelteniem ziediem.
- sareģistrēt Piereģistrēt (lielāku daudzumu).
- dzintarskābe Piesātināta organiska skābe, ko nelielā daudzumā satur, piem., dzintars, negatavi augļi.
- sadzīt Piespiedu kārtā panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur); piespiedu kārtā nogādāt, nomitināt (kur).
- sabarot Pietiekami daudz barojot, panākt, ka (dzīvnieks) pilnīgi paēd.
- saēsties Pietiekami daudz ēdot, pilnīgi paēst.
- diezgan Pietiekami, tik daudz, cik vajag.
- piešpricēt Pievienot (ko nedaudz) klāt.
- piešpricēt Pievienot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
- pasālīt Pievienot (nedaudz) sāli.
- pārcukurot Pievienot pārāk daudz cukura; pārsaldināt.
- pienākt Pievienoties, papildinot (kā) daudzumu, apjomu.
- apzvanīt Piezvanīt pa telefonu (daudziem vai visiem).
- tabasko Pikanta mērce, ko klasiskajā variantā gatavo no kajennas pipariem, etiķa un sāls un kā garšas piedevu ļoti nelielā daudzumā pievieno mērcēm, gaļas un zivju ēdieniem.
- dārzu pilsēta pilsēta (arī pilsētas daļa), kas izvietota plašā apzaļumotā teritorijā, kur ir daudz apstādījumu, parku.
- sapīt Pinot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
- pirkties Pirkt sev; iepirkties (parasti lielākā daudzumā).
- matrozis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe daudzu valstu karaflotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- leitnants Pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe Latvijas un daudzu citu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- grozs Pīts (no klūgām, skaliem u. tml.) priekšmets (kā) glabāšanai, nešanai u. tml.; (kā) daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā.
- četrstūris Plaknes figūra – daudzstūris ar četrām virsotnēm.
- trīsstūris Plaknes figūra – daudzstūris ar trim virsotnēm; trijstūris (1).
- trijstūris Plaknes figūra – daudzstūris ar trim virsotnēm; trīsstūris (1).
- izvērst Plaši, daudzpusīgi attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.); detalizēti izveidot.
- subkontinents Plašs sauszemes masīvs, kas ir daudz mazāks par kontinentu (piem., Grenlande).
- vēriens Plašums, daudzpusība (domām, interesēm, spējām u. tml.).
- zandarts Plēsīga asaru dzimtas zivs ar tumšām svītrām uz muguras un sāniem, slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni un uz priekšu vērstu muti ar lieliem zobiem [Stizostedion lucioperca].
- pieplēst Plēšot iegūt (ko) pietiekamā daudzumā.
- saplēst Plēšot, šķeļot u. tml. iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā.
- polifonisks Polifons; daudzbalsīgs.
- šūnakmens Porains kaļķakmens ar daudziem tukšumiem.
- daudzkāji Posmkāju tipa apakštips, pie kura pieder tārpveidīgi sauszemes dzīvnieki ar daudziem kāju pāriem (piem., simtkāji) [Myriopoda].
- sīkamatniecība Preču izgatavošana nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
- mazumtirdzniecība Preču pārdošana nelielos daudzumos gala patērētājiem viņu personīgam patēriņam.
- sīkražošana Preču ražošana nelielā daudzumā, nereti izmantojot paša ražotāja un viņa ģimenes darbu.
- pirktspēja Preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegādāties par noteiktu naudas vienību.
- piramīda Priekšmets vai veidojums, kas ir šāda daudzskaldņa formā.
- klēpis Priekšmetu, vielas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām, piespiežot pie krūtīm u. tml.; siena, salmu u. tml. daudzums, ko var paņemt dakšām.
- sauja Priekšmetu, vielas u. tml. kopums, daudzums, ko var saņemt plaukstā, apņemt ar plaukstu.
- bezdelīgactiņa Prīmulu dzimtas augs, kas zied pavasarī ar daudziem, čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem [Primula farinosa].
- Alpu vijolīte prīmulu dzimtas daudzgadīgs augs; ciklamena.
- kopprodukcija Produkcija, ko ir saražojuši vairāki vai daudzi uzņēmumi; bruto produkcija.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iegūst no dzīvnieka vai auga, arī no dzīvnieku vai augu kopuma noteiktā laika posmā.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iekārta, ierīce spēj saražot noteiktā laika posmā.
- jauda Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj ražot vienā laika vienībā; ražotspēja.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj saražot noteiktā laika posmā; ražošanas jauda.
- atskaņotā proza prozas teksts, kurā ievietots daudz atskaņu.
- smilšu pulkstenis pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc izbirušo smilšu daudzuma.
- ūdens pulkstenis pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc iztecējušā ūdens daudzuma.
- termīts Pulverveidīgs alumīnija un dzelzs oksīda maisījums, kas degot izdala daudz siltuma.
- virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu.
- putekļainība Putekļu daudzums (gaisā).
- pieputināt Putinot pārklāt, piepildīt (ko) ar sniegu lielā daudzumā.
- augļoties Radīt daudz pēcnācēju; vairoties.
- kalt rīmes radīt lielā daudzumā diletantiskus, netalantīgus dzejoļus.
- dūkt Radīt neskaidru, daudzu balsu troksni (par daudziem cilvēkiem); būt tādam, kurā ir šāds troksnis (par vietu, telpu).
- ķērkstēt Radīt skarbas, pazemas un nedaudz stieptas balss skaņas (par dažiem putniem).
- fabricēt Radīt, sacerēt (parasti ko mazvērtīgu lielā daudzumā).
- darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu vai veiktu noteiktā veida darbības.
- materiālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērētā materiāla daudzumu.
- izrādīt Rādot iepazīstināt (ar ko); parādīt (daudz vai visu).
- izrakstīt Rakstot izlietot (daudz vai visu).
- izrāpot Rāpojot nokļūt (daudzās vai visās vietās).
- sarasties Rasties (lielākā daudzumā).
- sarasties Rasties (par vairākiem, daudziem).
- sarietēt Rasties lielākā daudzumā (par pienu).
- izraustīt Raustot izvilkt, izplēst (daudz vai visus augus, to daļas).
- saražot Ražojot izgatavot, iegūt (ko) lielākā daudzumā; ražojot izgatavot, iegūt (kā) lielāku daudzumu.
- kopražojums Ražojums, ko ir izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi.
- štancēt Ražot, izgatavot (ko vienveidīgu) lielā daudzumā.
- oktaedrs Regulārs daudzskaldnis, ko ierobežo astoņas plaknes; astoņskaldnis.
- sareklamēt Reklamēt (parasti daudz, arī pārmērīgi); izreklamēt.
- politeisms Reliģija, kuras pamatā ir vairāku dievu kults; daudzdievība.
- kopdarbs Rezultāts, kas ir radies vairāku vai daudzu kopīgā darbā, sadarbībā.
- koprezultāts Rezultāts, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
- saripot Ripojot savirzīties (kur, kādā kopumā) – par vairākiem, daudziem.
- paritināt Ritinot mazliet, nedaudz attīt.
- sarakt Rokot iegūt (ko lielākā daudzumā); rokot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- pierakt Rokot iegūt (ko) pietiekamā daudzumā.
- sarakt Rokot izveidot (lielākā daudzumā).
- avene Rožu dzimtas daudzgadīgs augs ar saldām, aromātiskām, parasti sarkanām ogām un garu, stāvu stublāju.
- trebū Rudens ābeļu šķirne, kam raksturīgi nedaudz gareni, gaiši dzelteni, sulīgi augļi ar svaigu mīkstumu; šīs šķirnes ābele.
- parullēt Rullējot nedaudz pavirzīt (uz priekšu un atpakaļ vai uz augšu un leju).
- sarunāt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz ko lieku, nepatiesu u. tml.).
- grabēt Runāt (parasti daudz, ilgāku laiku).
- aizrunāties Runāt pārāk ilgi, pārāk daudz; runājot aizrauties, aizmirsties.
- vārīties Runāt, parasti daudz, ātri, arī aplam, nevajadzīgi.
- svaidīties Runāt, teikt daudz (parasti lieku); runāt, teikt neapdomīgi.
- saorganizēt Saaicināt, sarunāt (vairākus, daudzus) kādas kopējas darbības veikšanai.
- dzīvokļu īpašnieku sabiedrība sabiedrība, kas tiek reģistrēta namīpašuma (parasti privatizētu daudzdzīvokļu ēkas) pārvaldīšanai, kā arī līgumu slēgšanai ar uzņēmumiem, kuri nodrošina ēku ar komunāliem pakalpojumiem.
- sabūvēties Sabūvēt, uzbūvēt sev ēkas, celtnes u. tml. – par vairākiem, daudziem.
- izdalīties Sadaloties vairākās vai daudzās daļās, izvietoties (pa vienam vai nelielās grupās); izklīst.
- sagrūst Sadot lielākā daudzumā (zāles).
- savākt Sadzīt, arī novietot (vairākus, daudzus dzīvniekus kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- pieēsties Saēsties (ko) tādā daudzumā, ka vairs negribas.
- samitināt Sagādāt dzīvesvietu, pajumti (vairākiem, daudziem).
- sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml. (ko pakāpeniski saņemtu, iegūtu u. tml.), panākt, arī pieļaut, ka (tā) daudzums pakāpeniski palielinās.
- salikties Sagulties (par vairākiem, daudziem).
- izķert Sagūstīt, saķert (daudzus vai visus).
- īsums Saīsinātā veidā, nedaudzos vārdos; īsi.
- taukaudi Saistaudi, kuros ir daudz taukšūnu.
- sekls Saistīts ar nelielu gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (par elpošanu).
- biezs maks (kādam) saka par cilvēku, kam ir daudz naudas.
- nastu nesējs ēzelis Saka par cilvēku, kam ir pārāk daudz nesamo.
- nastu nesējs ēzelis Saka par cilvēku, kam ir pārmērīgi daudz, ļoti smagi jāstrādā.
- zobi vaļā vien stāv saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas.
- mute līdz ausīm Saka par cilvēku, kas daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- strādā kā zirgs saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
- strādā kā zvērs saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
- vārās kā (putras) katls saka par cilvēku, kas nevajadzīgi daudz un ātri runā.
- muld kā pa ķešu saka par cilvēku, kas runā daudz un bezjēdzīgi, nesakarīgi.
- klīstošais holandietis saka par cilvēku, kurš daudz ceļo vai bieži maina dzīves vietu.
- uz visām kantēm saka par daudzpusīgu, vispusīgu cilvēku, dažādām viņa prasmēm.
- uzlecošā zvaigzne saka par jaunu, kādā darbības, piem., mākslas, sporta sfērā talantīgu, daudzsološu cilvēku.
- kā nobērts saka par kā ļoti lielu daudzumu.
- ka bail saka par kaut kā nevēlama augstu pakāpi, lielu daudzumu.
- veca dziesma saka par ko apnicīgu, daudzkārt dzirdētu.
- ielāps uz ielāpa saka par ko daudz lāpītu, nolietotu.
- saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem saka par ko, kas ir nelielā daudzumā.
- galds (vai) lūst saka par ļoti bagātīgi klātu galdu, uz kura ir ļoti daudz ēdienu, dzērienu.
- tīrais zelts saka par tādu, kam ir ļoti daudz labu, augstvērtīgu īpašību.
- guļ kā lācis saka par tādu, kas daudz, ilgi guļ.
- guļ kā murkšķis saka par tādu, kas ilgi, daudz guļ.
- ne gala, ne malas Saka par to, kas ir lielā daudzumā.
- nedz gala, nedz malas Saka par to, kas ir lielā daudzumā.
- birst kā no maisa saka par to, kas parādās lielā daudzumā.
- (birst) kā no (pār)pilnības raga Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
- nelaime un posts saka par to, kas sagādā daudz rūpju un raižu.
- ņudz kā skudru pūznī saka par vietu, kur ir liels cilvēku daudzums, valda liela rosība.
- švaki ar (ko) saka, ja (kas) ir nepietiekamā daudzumā.
- (dūc) kā bišu stropā saka, ja (kur) ir liels troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem sarunājoties, arī ja ir liela kustība, rosība.
- raibs metas gar acīm Saka, ja (kur) ir ļoti liela (preču, mantu u. tml.) dažādība, daudzveidība.
- raibs griežas gar acīm Saka, ja (kur) ir ļoti liela (preču, mantu u. tml.) dažādība, daudzveidība.
- rūc kā bišu stropā saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
- dūc kā bišu stropā saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
- lokana mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
- galva griežas riņķī Saka, ja cilvēks ir apjucis no daudzajiem darbiem, kas jāpaveic.
- galva iet riņķī Saka, ja cilvēks ir apjucis no daudzajiem darbiem, kas jāpaveic.
- vaļīga mēle saka, ja cilvēks ir runīgs; arī nevajadzīgi daudz runā, izpaužot ko lieku.
- krist (uz kādu) kā mušas uz medu saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā).
- raibi un rūtaini saka, ja ir daudz neparastu, negaidītu pavērsienu, notikumu, apstākļu.
- uz katra pirksta saka, ja ir daudz pielūdzēju.
- pilnos ziedos saka, ja ir daudz ziedu (par augiem, to daļām).
- vienos ziedos saka, ja ir daudz ziedu (par augiem, to daļām).
- kā pie Bābeles (torņa) saka, ja ir liela burzma, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās.
- pāri galvai saka, ja ir ļoti daudz (parasti darba).
- nav laiku kur likt saka, ja ir ļoti daudz brīva laika.
- darba pilnas rokas saka, ja ir ļoti daudz darba, pienākumu.
- darba līdz kaklam saka, ja ir ļoti daudz darba, pienākumu.
- darbs pāri galvai saka, ja ir ļoti daudz darba, pienākumu.
- nav kur naudu grūst saka, ja ir ļoti daudz naudas.
- darbs dzen darbu saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
- darbs darba galā saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
- uzpūties vēders saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
- uzpūsts vēders saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
- krīt kā mušas saka, ja īsā laikā, piem., epidēmijā, iet bojā daudzi cilvēki vai dzīvnieki.
- galva pilna saka, ja kādam ir daudz jaunu domu, ieceru, plānu.
- lunkana mēle saka, ja kādam ir veikla, glaimojoša valoda, ja kāds daudz un labprāt runā.
- ēst ar ēšanu (grāmatas) saka, ja kāds daudz un ļoti ātri lasa.
- runāt pilnā mutē saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- melo, ka ausis vien kust saka, ja kāds daudz, nekaunīgi melo.
- nav ar pliku roku ņemams saka, ja kāds ir ļoti attapīgs, gudrs, daudz pieredzējis, viltīgs.
- mute kā laidara vārti saka, ja kāds runā daudz, parasti rupji, nepieklājīgi, bravūrīgi.
- uz deguna krizdams (klupdams) saka, ja kāds strādā pārāk daudz, pāri saviem spēkiem.
- kā (sētin) apsēts saka, ja kas pārklāts ar ko lielā daudzumā.
- aug kā sēnes pēc lietus saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
- nāk kā pa reni saka, ja kas tiek iegūts lielā daudzumā, arī bez pūlēm.
- rubļi ripo saka, ja nauda tiek ātri un daudz izdota.
- kauties ar darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
- dabūt sirmus matus saka, ja par kaut ko daudz jāraizējas, ja kas sagādā lielas bēdas, nepatikšanas.
- (kā) vienā mutē saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
- piekārt Sakarinot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt aizņemt (ko).
- piekarsēt Sakarsēt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- umlauts Saknes patskaņa palatalizācija (piemēram, vācu valodā, veidojot lietvārda daudzskaitļa formu).
- koncentrēt Sakopot (ko) lielākā daudzumā vienā un tai pašā vietā.
- piekrāt Sakrāt naudu pietiekamā daudzumā (piem., kā iegādei).
- piekrokot Sakrokot, parasti mazliet, nedaudz.
- sacelties kājās Sākt darboties, rīkoties (par vairākiem, daudziem).
- sacelties spārnos sākt lidot (par vairākiem, daudziem putniem).
- aizrietēt Sākt samazināt piena daudzumu (slaukšanas vai zīdīšanas periodam beidzoties).
- apsalt Salā iet bojā, iznīkt (par daudziem vai visiem); nosalt.
- salaistīties Salaistīt (1) sevi (ar ko) lielākā daudzumā.
- aplāpīt Salāpīt (daudz vai visu).
- nolāpīt Salāpīt, aizlāpīt (ko) daudzās vietās.
- aplasīt Salasīt, nolasīt (daudz vai visu).
- sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
- ierobežot Samazināt (daudzumu, skaitu u. tml.) līdz kādai normai.
- izretināt Samazināt (kā) daudzumu.
- atsāļot Samazināt, likvidēt sāls, sāļu daudzumu (piem., ūdenī, augsnē).
- sarukt Samazināties (par kā skaitu, daudzumu).
- hipoksija Samazināts skābekļa daudzums organisma audos; skābekļa bads.
- pavalkāts Samērā daudz valkāts.
- labi Samērā daudz; tā, ka pietiek.
- desmitkārt Samērā daudzas reizes.
- daudz kas Samērā liels daudzums (no esošā, zināmā, minētā u. tml.).
- daudzkas Samērā liels daudzums, apjoms (no kā); daudz kas.
- paritāte Samērs; attiecība starp divu valstu papīrnaudas vienībām pēc zelta daudzuma, kuru tās pārstāv; ārvalstu valūtas iepirkšanas cena, kas izteikta iekšzemes valūtā.
- čupoties Sanākt kopā (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- sapulcēties Sanākt kopā (vairākiem, daudziem).
- saplūst Sanākt kopā, sapulcēties (par vairākiem, daudziem).
- sastiept Sanest (ko, parasti lielākā daudzumā).
- nokrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.); apkrauties (1).
- apkrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.).
- pieplūkt Saplūkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- saiešana Sapulcēšanās, pasākums, kurā sapulcējas daudzi cilvēki; arī viesības.
- piepulcināt Sapulcēt tādā daudzumā, ka piepilda (ko); piepulcēt.
- piepulcēt Sapulcēt tādā daudzumā, ka piepilda (ko); piepulcināt.
- pieputināt Saputināt lielā daudzumā (sniegu).
- pieraust Saraust (naudu, mantu) lielākā daudzumā; saraust tā, ka piepilda (ko).
- pieražot Saražot (ko) lielā vai pietiekamā daudzumā.
- uzražot Saražot (parasti lielā daudzumā, arī ne visai kvalitatīvi).
- komplicēts Sarežģīts; daudzveidīgs.
- samuldēt Sarunāt (parasti daudz kā bezjēdzīga, nesakarīga).
- samurgot Sarunāt, paust (daudz kā nepatiesa, neloģiska, nepieņemama).
- sastūķēt Sasēdināt (kur) lielākā daudzumā.
- piesildīt Sasildīt (ūdeni) vajadzīgajā daudzumā un temperatūrā.
- izskaitīt Saskaitīt (daudz vai visu).
- pieskaldīt Saskaldīt (malku) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
- sabizot Saskriet – par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- apslimt Saslimt (par daudziem vai visiem).
- iesniegties Sasniegt (kādu daudzumu, skaitu).
- pievilkt kāju Sasveicinoties vai pateicoties nedaudz pievirzīt vienu kāju pie otras.
- pietaisīt Sataisīt, sagatavot (ēdienu) lielākā vai pietiekamā daudzumā, tā, ka piepilda (ko).
- sariesties Satecēt, arī izveidoties (kur) lielākā daudzumā (par lāsēm, pilēm).
- sasaukt Saucot, aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) ierodas (kur).
- insolācija Saules staru plūsma (kādā vietā), apgaismojums; saules enerģijas daudzums, ko noteiktā laikā saņem laukuma vienība.
- pogaļa Sauss daudzsēklu auglis, kas attīstās no augšējās sēklotnes un nogatavojies atveras.
- zelta rudens sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
- mūžīgais sasalums sauszemes daļa, kur augsnes temperatūra daudzu gadu laikā nepaceļas virs 0°C.
- sasautēt Sautējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; sautējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- bez Savienojumos "bez mēra", "bez gala" u. tml.: ilgi, daudz (ko darīt); ārkārtīgi; ļoti daudz.
- retzemju Savienojumos "retzemju elementi", "retzemju metāli": ķīmisko elementu grupa, kas Zemes garozā atrodas nelielos daudzumos.
- sadzīt Savietot (ko) lielākā daudzumā (kur iekšā).
- satūcīt Savietot (kur vairākus, daudzus cilvēkus).
- satilpt Savietoties, ietilpt (kur) – par lielāku kā daudzumu.
- sašvīkāt Savilkt (kur) vairākas, daudzas švīkas.
- sadrūzmēt Savirzīt, savietot (vairākus, daudzus) cieši citu pie cita.
- sadrūzmēties Savirzīties (drūzmā, burzmā), novietoties cieši cits pie cita – par vairākiem, daudziem.
- satecēt Savirzīties (kur, kādā kopumā) – par vairākiem, daudziem.
- saiet Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
- piesēdināt Sēdinot (kur iekšā vairākus, daudzus) panākt, ka piepilda (ko).
- izsējas norma sēklas daudzums, kas izsējams noteiktā platībā.
- lasts Sena kuģu kravas daudzuma mērvienība, pēc kā izteica arī kuģu un liellaivu tilpību.
- renete Sena rudens ābeļu šķirne; šīs šķirnes ābele, kam raksturīgi nedaudz saplacināti, sulīgi augļi.
- hidra Sengrieķu mitoloģijā – Hērakla nogalināts nezvērs ar čūskas ķermeni un daudzām galvām.
- mērmuca Sens tilpuma mērs (piem., sāls daudzuma mērīšanai).
- sasēņot Sēņojot iegūt (sēnes) lielākā daudzumā; sēņojot iegūt (lielāku daudzumu sēņu).
- zeltstarīte Sīks, daudzgadīgs liliju dzimtas sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem zvaigžņveida ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā.
- kalorija Siltuma daudzuma mērvienība – 4,1868 džouli.
- mazā kalorija siltuma daudzums, kas nepieciešams viena grama ūdens sasildīšanai par vienu grādu.
- lielā kalorija siltuma daudzums, kas nepieciešams viena litra ūdens sasildīšanai par vienu grādu; kilokalorija.
- siltumspēja Siltuma daudzums, kas rodas, pilnīgi sadegot noteiktam kādas vielas daudzumam.
- īpatnējais siltums siltuma daudzums, kas vajadzīgs, lai kādas vielas vienas masas vienības temperatūra paceltos par vienu grādu.
- siltumietilpība Siltuma daudzums, kas vajadzīgs, lai kādu ķermeni sasildītu par vienu Celsija grādu (vai vienu kelvinu); siltumkapacitāte.
- kaloritāte Siltuma enerģijas daudzums, ko iegūst no uzturlīdzekļiem, barības.
- simtkāršs Simt reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks; simtkārtīgs.
- simtkārtīgs Simt reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks.
- procents Simtā daļa; simtdaļās izteikts daudzums (%).
- izsirot Sirojot pabūt (daudzās vai visās vietās) kādā teritorijā.
- divarpus Skaitlis, ciparu kopa 2 ½ – divi ar pusi; šāds daudzums, skaits.
- piecarpus Skaitlis, ciparu kopa 5 ½ – pieci ar pusi; šāds daudzums, skaits.
- cipars Skaitlis, daudzums.
- noskaitīt Skaitot atdalīt vai iedalīt (noteiktu naudas summu, arī kā daudzumu).
- pussimts Skaits, daudzums 50; puse vai aptuvena puse no simta.
- īpatsvars Skaits, daudzums, biežums vai nozīmīgums kādā kopumā.
- kopskaits Skaits, kas iegūts, summējot vairākus vai daudzus lielumus.
- krokuss Skalbju dzimtas daudzgadīgs sīpolaugs ar šaurām lapām un dažādas krāsas zvanveida ziediem.
- saskaldīt Skaldot sagādāt (ko) lielākā daudzumā.
- bazūnēt Skaļi runāt; izpaust (kādas ziņas) daudziem, plašā apkārtnē.
- iztaurēt Skaļi, arī netaktiski izpaust, padarīt zināmu (daudziem).
- noskopoties Skopojoties neiegādāties vai iegādāties, iztērēt (ko) nepietiekamā daudzumā.
- izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- saskrambāt Skrambājot radīt (vairākas, arī daudzas) rievas, švīkas (kā) virsmā; skrambājot sabojāt (ko).
- saskriet Skrienot sapulcēties, nokļūt (kur, kādā kopumā) – par vairākiem, daudziem.
- apskriet Skrienot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās); apmeklēt (daudzus vai visus).
- izskriet Skrienot, ātri ejot, braucot, pabūt (daudzās vai visās vietās).
- amonijs Slāpekļa un ūdeņraža savienojums, kas brīvā veidā nepastāv, bet ietilpst daudzos savienojumos.
- ieslavēt Slavējot izdaudzināt, izcelt; izslavēt.
- saslēgt Slēdzot (piem., ar rokudzelžiem), stingri, cieši sasaistīt (kādu); šādā veidā sasaistīt kopā (vairākus, daudzus).
- diližanss Slēgts, daudzvietīgs, zirgu vilkts transportlīdzeklis, ar ko pirms dzelzceļu un automobiļu transporta pārvadāja pasažierus un pastu.
- izslepkavot Slepkavojot iznīcināt (daudzus vai visus); slepkavojot iznīcināt daudzus vai visus (kādā vietā).
- cukurslimība Slimība, ko izraisa nepietiekams insulīna daudzums organismā; cukura diabēts.
- hidrocefālija Smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās galvaskausa dobumā; ūdensgalva.
- ūdensgalva Smadzeņu šķidruma daudzuma patoloģiska palielināšanās galvaskausa dobumā; hidrocefālija; patoloģiski liela galva, kas izveidojusies šāda šķidruma daudzuma palielināšanās rezultātā.
- bajonete Smails, daudzšķautņu duramais ierocis, ko piestiprina pie šautenes stobra gala un lieto tuvcīņā; durklis.
- sasmēķēties Smēķēt (parasti daudz).
- piesnigt Sniegot papildināt jau esošo sniega daudzumu.
- sasnigt Sniegot sakrāties lielākā daudzumā (par sniegu).
- saspaidīt Spaidot sasmalcināt, saspiest (daudz, visu).
- naudaskāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt daudz naudas.
- viesuļuguns Spēcīga, postoša daudzu ieroču apšaudes uguns.
- ietilpība Spēja ietvert, uzņemt (kā) noteiktu daudzumu.
- turēt Spēt veikt (piem., noteiktu darbu, tā daudzumu); spēt pārvarēt (piem., ko nelabvēlīgu).
- sastampāt Spiežot, stumjot ievietot (kur, parasti daudz).
- krāsains Spilgts, daudzveidīgs; arī dzīvespriecīgs, jautrs.
- saspraukties Spraucoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
- saspraudīt Spraudot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraudot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- saspraust Spraužot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraužot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- saspurgt Spurdzot salidot (par vairākiem, daudziem putniem).
- izstādīt Stādot izlietot (daudz vai visu).
- apstaigāt Staigājot apmeklēt (daudzas vai visas vietas).
- apstaigāt Staigājot apmeklēt, satikt (daudzus vai visus).
- izstaigāt Staigājot pabūt (daudzās vai visās vietās); staigājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- mērs Standartizēta vienība, ko izmanto (kā) lieluma, daudzuma, apjoma u. tml. skaitliskai raksturošanai; arī mērvienība.
- mērvienība Standartizēta vienība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu (kā) lielumu, daudzumu, apjomu u. tml.
- dozas jauda starojuma daudzums, ko objekts saņem vienā laika vienībā.
- garāmiet Starp citu; nedaudz, mazliet.
- iztrūkums Starpība starp dokumentos fiksēto un faktiski esošo (naudas, preču u. tml.) daudzumu.
- sastāstīt Stāstot daudz pateikt, izpaust; stāstot pateikt, izpaust (parasti daudz ko lieku, nepatiesu).
- parāds Stāvoklī, kad (kāds) ir aizņēmies naudu (parasti daudz).
- pieblīvētība Stāvoklis, kad (kas) ir blīvi piepildīts vai atrodas pārāk lielā daudzumā.
- pārpilnība Stāvoklis, kad (kas) ir ļoti lielā vai pārāk lielā daudzumā.
- piesātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir piesātināts (1), satur lielu (kādas vielas) daudzumu.
- ņudzoņa Stāvoklis, kad (kas) ņudz, atrodas (kur) vienkopus lielā daudzumā.
- multilingvisms Stāvoklis, kad (valstī) prot un saziņā lieto vairāk nekā divas valodas; daudzvalodība.
- nemirstība Stāvoklis, kad daudzas paaudzes (ko) saglabā atmiņā.
- aizmirstība Stāvoklis, kad daudzi vai visi ir (ko) aizmirsuši, vairs nepiemin.
- pārpilnība Stāvoklis, kad ir ļoti labi materiālie apstākļi, kad ir ļoti liels daudzums materiālo labumu.
- sausums Stāvoklis, kad kam ir, parasti ievērojami samazināts mitruma daudzums.
- nevaļa Stāvoklis, kad nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kad ir daudz steidzama darba, rūpju u. tml.
- trūkums Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā.
- haubice Stāvuguns artilērijas ierocis ar nedaudz īsāku stobru nekā lielgabalam.
- pipete Stikla vai plastmasas caurulīte neliela šķidruma daudzuma iesūkšanai vai pilināšanai ārā.
- sacelt kājās Stipri satraukt (vairākus, daudzus).
- sīvs malks stiprs alkoholisks dzēriens; nedaudz stipra alkoholiska dzēriena.
- stiprs malks stiprs alkoholisks dzēriens; nedaudz stipra alkoholiska dzēriena.
- sastrādāt Strādājot paveikt (ko) lielākā daudzumā; strādājot paveikt (kā lielāku daudzumu); strādājot, darba procesā izgatavot (ko) lielākā daudzumā; strādājot, darba procesā izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- izstrādāt Strādājot paveikt (noteiktu darba daudzumu).
- šturmēt Strādāt īpaši daudz (piem., darba pabeigšanas termiņam tuvojoties).
- sabrukt Straujā gaitā savirzīties, iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
- iegāzties Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iebērtam, iemestam (kur iekšā) – par lielāku (kā) daudzumu.
- iegāzties Strauji ielīt, ieplūst (kur iekšā) – par lielāku (kā) daudzumu.
- gāzt Strauji mest, bērt (kā lielu daudzumu); strauji liet (lielu šķidruma daudzumu).
- nogāzt Strauji nomest, izgāzt zemē (lielāku kā daudzumu).
- sagāzties Strauji savirzīties, nokļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
- sabrukt virsū strauji uzbrukt (kādam) – par vairākiem, daudziem.
- iegrūt Strauji, ar sparu ievirzīties (kur iekšā) – par lielu ļaužu daudzumu.
- saklupt Strauji, ar sparu savirzīties (kur) – par vairākiem, daudziem.
- sprauslot Strauji, ar troksni, pūst, virzīt gaisu vai nelielu šķidruma daudzumu caur muti, nāsīm.
- saklupt Strauji, arī pēkšņi klupt virsū (par vairākiem, daudziem).
- gāzties Strauji, lielā daudzumā izplatīties.
- saspurgt Strauji, pēkšņi (piem., saskrienot) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
- gāzties Strauji, spēcīgi plūst, krist lielā daudzumā lejup.
- sastumt Stumjot ievirzīt (kur) – par vairākiem, daudziem.
- atsūknēt Sūknējot samazināt (kā daudzumu).
- oga Sulīgs auglis ar daudzām sēklām; jebkurš mazs, samērā sulīgs auglis (piem., kaulenis).
- monētu standarts summārā nominālā vērtība, par kādu no noteikta metāla daudzuma kaļamas dažādas nominālvērtības monētas.
- kopā Summārā skaitā, daudzumā.
- sasutināt Sutinot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; sutinot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piesvaidīt Svaidot, sviežot (ko lielākā daudzumā), padarīt nekārtīgu, arī netīru (ko); piemētāt.
- piesvaidīt Svaidot, sviežot iekšā (ko lielākā daudzumā), padarīt netīru (ko).
- mikrosvari Svari ļoti maza vielas daudzuma svēršanai.
- nosvērt Sverot iedalīt (noteiktu kā daudzumu).
- piesviest Sviežot piepildīt (ko); izsviežot (ko lielā daudzumā), padarīt netīru, nekārtīgu (ar to).
- kanna Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- kanna Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- pudele Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- muca Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
- spainis Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
- ķipis Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums.
- savākt Šādā veidā iegūt (ko) lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt (kā lielāku daudzumu).
- sakapāt Šādā veidā sagatavot (ko) lielākā daudzumā; šādā veidā sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- uzdzert Šādi iedzert (noteiktu alkoholiska dzēriena daudzumu).
- klaips Šāds (maizes) daudzums.
- mēriņš Šāds trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- izšaut Šaujot izlietot (daudz vai visu).
- izšaut Šaujot iznīcināt (daudzus vai visus).
- sašķeterēt Šķeterējot izveidot (ko) lielākā daudzumā; šķeterējot izveidot (kā lielāku daudzumu).
- slapjums Šķidrums (parasti samērā lielā daudzumā).
- koncentrēts šķīdums šķīdums, kurā vienā tilpuma vienībā ir liels daudzums izšķīdinātās vielas.
- piešķiest Šķiežot pārklāt lielā daudzumā (ko).
- sašķīt Šķinot, plūcot iegūt (ko) lielākā daudzumā; šķinot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- piešķīt Šķinot, plūcot iegūt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- piešļākt Šļācot pārklāt lielā daudzumā (ko).
- sašņaukties Šņaucot uzņemt sevī (piem., narkotisku vielu) lielākā daudzumā.
- rūgtā šokolāde šokolāde ar augstu kakao saturu un samazinātu cukura daudzumu.
- pieštancēt Štancējot izgatavot (ko) lielā vai pietiekamā daudzumā.
- sašūt Šujot izgatavot (parasti vairākus, daudzus priekšmetus); šujot izgatavot (parasti priekšmetu lielāku daudzumu); pašūt.
- uzšvīkāt Švīkājot uzvilkt (piemēram, svītru); pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt.
- tuvu Tā, ka ir daudz kopīga, vienojoša (ar kādu); tā, ka ir laba garīgā saskaņa, draudzīgas attiecības (ar kādu).
- gals Tā, ka ir ļoti daudz, cits aiz cita.
- pusvirus Tā, ka ir nedaudz pavērts (piem., par logu, durvīm).
- dziļš Tā, ka kas ir par daudz (uzlikts, uzvirzīts) kam virsū.
- zigu Tā, ka veidojas zigzagi; tā, ka ir daudzi līkumi, pagriezieni.
- gravains Tāds (apvidus), kur ir daudz gravu.
- ilggadīgs Tāds (augs), kas aug vairākus gadus bez pārstādīšanas; daudzgadīgs.
- vispusīgs Tāds (cilvēks), kam ir plašas, daudzpusīgas zināšanas, intereses; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vaislīgs Tāds (dzīvnieks), kas spēj radīt daudz pēcnācēju; tāds, kas labi vaislojas.
- nesātīgs Tāds (ēdiens), kas nav sātīgs, kurā ir neliels kaloriju daudzums.
- tūkstošgalvains Tāds (kopums), kur ir (aptuveni) tūkstoš cilvēku vai dzīvnieku; tāds, kur ir daudz cilvēku vai dzīvnieku.
- nemierīgs Tāds (laikposms), kad norisinās daudz dažādu notikumu.
- ciets Tāds (ūdens), kas satur daudz kalcija un magnija sāļus.
- ražīgs Tāds lauksaimniecības dzīvnieks, kas spēj regulāri dot daudz piena.
- dārgs Tāds par ko ir daudz jāmaksā; ļoti vērtīgs; pretstats: lēts.
- ražīgs Tāds, ar ko samērā īsā laikā var iegūt daudz produkcijas, var daudz paveikt (par darbarīkiem, ierīcēm, iekārtām).
- dzīvs Tāds, kā (kaut kur) ir ļoti daudz; tīrs, bez piejaukuma.
- visāds Tāds, kā ir samērā daudz un kam ir vairāki, dažādi veidi, arī dažāds.
- krietns Tāds, kā ir samērā daudz, lielākā daudzumā (par naudas summu, algu u. tml.).
- tuvs Tāds, kā starpā ir daudz kopēju, parasti no senas cilmes atkarīgu, pazīmju; tāds, kam pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē).
- pārbagāts Tāds, kā veidošanai kas izlietots pārāk lielā daudzumā.
- zvaigžņots Tāds, kad debesīs ir daudz zvaigžņu (par laika posmu).
- pārbagāts Tāds, kam (kas) piemīt ļoti lielā daudzumā; tāds, kurā ietilpst ļoti daudz vērtīgu sastāvdaļu.
- sauss Tāds, kam ilgāku laiku ir raksturīgs nokrišņu trūkums vai neliels nokrišņu daudzums (par laikposmu, laikapstākļiem).
- tūkstošgadīgs Tāds, kam ir (aptuveni) tūkstoš gadu, arī daudz gadu.
- pumpains Tāds, kam ir (daudzas) pumpas (1).
- pumpains Tāds, kam ir (daudzas) pumpas (2).
- pumpains Tāds, kam ir (daudzas) pumpas (3).
- pilns Tāds, kam ir (kā) piejaukums lielā daudzumā; tāds, kurā (kas) atrodas lielā daudzumā (parasti par vielām).
- sauss Tāds, kam ir (parasti ievērojami) samazināts mitruma daudzums (piem., par acīm, muti).
- stūrains Tāds, kam ir (vairāki, daudzi) stūri; tāds, kas nav noapaļots, bet ar lauztām līnijām, šķautnēm u. tml.
- kupls Tāds, kam ir biezi saauguši zari, bieza lapotne; tāds (lakstaugs), kam ir biezs cers, daudz lapu.
- cerains Tāds, kam ir ceri; ar daudziem ceriem.
- asakains Tāds, kam ir daudz asaku; tāds, kurā ir asakas.
- blusains Tāds, kam ir daudz blusu; tāds, kur ir daudz blusu.
- čiekurains Tāds, kam ir daudz čiekuru.
- daudzdimensionāls Tāds, kam ir daudz dimensiju.
- graudains Tāds, kam ir daudz graudu; graudiem bagāts.
- lapains Tāds, kam ir daudz lapu, biezs lapojums (par augiem, to daļām).
- naudīgs Tāds, kam ir daudz naudas; bagāts.
- plūksnains Tāds, kam ir daudz plūksnu.
- porains Tāds, kam ir daudz poru.
- pūkains Tāds, kam ir daudz pūku (1); ļoti mīksts.
- pūkains Tāds, kam ir daudz pūku (2); tāds, kam kādas daļas (piem., lapas) klāj mīksti, smalki matiņi.
- sakņains Tāds, kam ir daudz sakņu.
- sēklains Tāds, kam ir daudz sēklu (par augiem, to daļām).
- spēcīgs Tāds, kam ir daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- spraugains Tāds, kam ir daudz spraugu.
- zarains Tāds, kam ir daudz zaru (par augiem, parasti kokiem, krūmiem, to daļām).
- pilns Tāds, kam ir daudz ziedu, augļu (par augiem, to daļām).
- zīļains Tāds, kam ir daudz zīļu [1] (1).
- plēkšņains Tāds, kam ir daudzas plēksnes (2).
- simtējāds Tāds, kam ir daudzi (aptuveni simt) veidi; tāds, kas izpaužas daudzos (aptuveni simt) veidos.
- daudzstūrains Tāds, kam ir daudzstūra forma; tāds, kam ir vairāki vai daudzi stūri.
- plašs Tāds, kam ir daudzveidīgs, daudzas parādības aptverošs saturs, arī liels apjoms (piem., par tekstu, zināšanām).
- polisēmisks Tāds, kam ir divas vai vairākas nozīmes; daudznozīmju.
- krāšņs Tāds, kam ir izcils (formu, krāsu, līniju u. tml.) daudzveidīgums, skaistums, bagātīgums.
- universāls Tāds, kam ir ļoti plašs izlietojums, vairākas, daudzas funkcijas.
- mitrumprasīgs Tāds, kam ir nepieciešams (samērā) liels mitruma daudzums.
- aptaukots Tāds, kam ir pārmērīgi daudz taukaudu; tāds, ko pārklāj tauki.
- uzņēmīgs Tāds, kam ir pietiekami daudz gribas un enerģijas ko uzņemties, veikt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- piparains Tāds, kam ir pievienots samērā daudz piparu.
- piparots Tāds, kam ir pievienots samērā daudz piparu.
- vircots Tāds, kam ir pievienots samērā daudz virču.
- daudzpusīgs Tāds, kam ir plašas, daudzveidīgas intereses, spējas.
- vērienīgs Tāds, kam ir plašs apjoms, daudzveidīgas funkcijas, nozīmīgs, veiksmīgs risinājums (piemēram, par celtni).
- sarežģīts Tāds, kam ir raksturīga daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
- ņudzošs Tāds, kam ir raksturīga nekārtīga, haotiska daudzu (cilvēku vai dzīvnieku) kustība; tāds, kur (kas) ņudz.
- mikls Tāds, kam ir raksturīgs (parasti mazliet) paaugstināts nokrišņu daudzums, gaisa vai augsnes mitrums (par laikapstākļiem).
- mitrs Tāds, kam ir raksturīgs paaugstināts nokrišņu daudzums; tāds, kam ir paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums.
- slapjš Tāds, kam ir raksturīgs paaugstināts nokrišņu daudzums; tāds, kam ir raksturīgs paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums; arī mitrs (2).
- pasauss Tāds, kam ir raksturīgs samērā mazs nokrišņu daudzums.
- naudaskārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt daudz naudas.
- multifunkcionāls Tāds, kam ir vairākas funkcijas; daudzfunkcionāls.
- daudzgalvains Tāds, kam ir vairākas vai daudzas galvas.
- daudzkājains Tāds, kam ir vairākas vai daudzas kājas.
- polifunkcionāls Tāds, kam ir vairākas, daudzas funkcijas.
- melnsvītrots Tāds, kam ir vairākas, daudzas melnas svītras.
- svītrains Tāds, kam ir vairākas, daudzas svītras.
- daudzējāds Tāds, kam ir vairāki vai daudzi veidi, tāds, kas izpaužas vairākos vai daudzos veidos.
- daudzžuburains Tāds, kam ir vairāki, daudzi žuburi.
- stiprs Tāds, kam ir, parasti daudz, spēka (2), tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēku); spēcīgs (1).
- bagāts Tāds, kam kas piemīt lielā daudzumā, lielā skaitā, apjomā.
- korpulents Tāds, kam ķermenī ir pārāk daudz taukaudu; tukls, resns.
- nevaļīgs Tāds, kam nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kam ir daudz steidzama darba, rūpju u. tml.
- izplūdis Tāds, kam nav stingras uzbūves; tāds, kur ir daudz lieka, nevajadzīga.
- bagāts Tāds, kam pieder daudz mantas, naudas u. c. materiālas vērtības.
- pilnskanīgs Tāds, kam piemīt daudzveidība, visas nepieciešamības, arī iespējamās akustiskās īpašības (par skaņu, balsi).
- sarežģīts Tāds, kam piemīt daudzveidīgas, arī pretrunīgas īpašības (par cilvēku, tā psihi, raksturu u. tml.).
- pasālīts Tāds, kam pievienots (parasti nedaudz) sāls.
- pazils Tāds, kam raksturīga nedaudz homoseksuāla ievirze.
- vērienīgs Tāds, kam raksturīgs plašums, daudzpusība (par domām, spējām u. tml.).
- šaurs Tāds, kam trūkst daudzpusības, plašuma; vienpusīgs, aprobežots.
- vienpusīgs Tāds, kam trūkst plašu, daudzveidīgu interešu, spēju, zināšanu.
- rijīgs Tāds, kam vajag daudz degvielas, izejvielu u. tml.
- krējumains Tāds, kas (parasti lielā daudzumā) satur krējumu; tāds, kam ir (parasti bagātīga) krējuma piedeva.
- slapjš Tāds, kas (piem., kūstot, atdziestot) pārvēršas šķidrumā, izdala daudz šķidruma.
- daudzpusīgs Tāds, kas aptver vairākas, daudzas nozares; tāds, kurā (kas) aplūkots, raksturots no dažādiem viedokļiem, dažādām pusēm.
- vienlaidu Tāds, kas aptver visu, skar visus vai daudzus.
- varavīkšņains Tāds, kas ar savu daudzkrāsainību atgādina varavīksni.
- paliels Tāds, kas ar savu skaitlisko vērtību nedaudz pārsniedz kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību.
- desmitreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto desmit, arī daudz reižu; desmitkārtējs.
- biežs Tāds, kas atkārtojas vairākas vai daudzas reizes ar īsiem starplaikiem.
- vispārējs Tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem, visu, aptver daudzus vai visus, visu.
- multikulturāls Tāds, kas attiecas uz multikulturālismu, saistīts ar to; daudzkultūru.
- universāls Tāds, kas attiecas uz vairākām, daudzām, arī visām parādībām; arī vispārējs.
- kopīgs Tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem, piemīt vairākiem vai daudziem; kopējs (4).
- kopējs Tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem, piemīt vairākiem vai daudziem; kopīgs (4).
- vispasaules Tāds, kas attiecas uz visām vai daudzām valstīm.
- simtkārtīgs Tāds, kas daudz atkārtojas vai tiek atkārtots.
- tūkstoškārtīgs Tāds, kas daudz atkārtojas vai tiek atkārtots.
- ēdelīgs Tāds, kas daudz ēd.
- medīgs Tāds, kas daudz medī (par dzīvniekiem).
- strādīgs Tāds, kas daudz strādā; tāds, kuram patīk strādāt; darbīgs; čakls.
- čakls Tāds, kas daudz un labi strādā un labprāt dara (ko).
- valodīgs Tāds, kas daudz un labprāt runā; tāds, kas labprāt iesaistās sarunā.
- rijīgs Tāds, kas daudz un negausīgi ēd (par cilvēkiem, dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pilnasiņu Tāds, kas daudzās paaudzēs audzēts un izkopts bez citu šķirņu piejaukuma (parasti par zirgiem).
- dējīgs Tāds, kas dēj daudz olu.
- pienīgs Tāds, kas dod daudz piena.
- svēts Tāds, kas dzīvojis īpaši Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
- nesātīgs Tāds, kas ēd, dzer pārmērīgi daudz, bez sāta; negausīgs.
- negausīgs Tāds, kas ēd, dzer pārmērīgi daudz, bez sāta.
- simtgadīgs Tāds, kas ilgst (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu.
- simtgadu Tāds, kas ilgst (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu.
- tūkstošgadīgs Tāds, kas ilgst (aptuveni) tūkstoš gadu, arī daudz gadu.
- daudzdienu Tāds, kas ilgst vairākas vai daudzas dienas; tāds, kas paredzēts vairākām vai daudzām dienām.
- daudzgadīgs Tāds, kas ilgst vairākus vai daudzus gadus, paredzēts vairākiem vai daudziem gadiem.
- populārs Tāds, kas ir daudz vai visiem zināms; tāds, kas daudziem vai visiem izraisa interesi, saista uzmanību.
- pazīstams Tāds, kas ir daudziem zināms (ar ko īpašu, atšķirīgu).
- ražens Tāds, kas ir devis labus rezultātus; tāds, kad ir daudz padarīts.
- vecs Tāds, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu (par cilvēku); pretstats: jauns.
- mazsālīts Tāds, kas ir iesālīts, apsālīts ar nelielu sāls daudzumu; tāds, kam pievienots samērā maz sāls (par pārtikas produktiem).
- ražens Tāds, kas ir izaudzis liels, spēcīgs; tāds, kam ir daudz augļu (par augiem, to kopumu).
- sniegots Tāds, kas ir klāts ar sniegu; tāds, kur ir daudz sniega; sniegains (1).
- sniegains Tāds, kas ir klāts ar sniegu; tāds, kur ir daudz sniega.
- slapjš Tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par cilvēku, cilvēka ķermeni, tā daļām); tāds, kurš ir tērpies apģērbā, kas ir uzsūcis daudz šķidruma, tvaika.
- savstarpējs Tāds, kas ir kopējs vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm un vienlīdz ietekmē tās (piem., par attiecībām, īpašībām); tādi, kuriem divas vai vairākas īpašības ir kopējas un vienlīdz ietekmē tos (par priekšmetiem, parādībām).
- tauks Tāds, kas ir labi barots, uzbarojies; tāds, kas satur samērā daudz tauku (par dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); trekns (2).
- ielāpains Tāds, kas ir lāpīts, kam ir daudz ielāpu.
- masa Tāds, kas ir lielā daudzumā, skaitā, apjomā.
- pamatīgs Tāds, kas ir lielā skaitā, daudzumā; skaitliski liels.
- mazlietots Tāds, kas ir maz vai nedaudz lietots.
- palietot Tāds, kas ir nedaudz lietots.
- subfebrils Tāds, kas ir nedaudz paaugstināts (parasti līdz 37,3 Celsija grādiem) – par ķermeņa temperatūru; saistīts ar mazliet paaugstinātu ķermeņa temperatūru; šādam stāvoklim raksturīgs.
- patumšs Tāds, kas ir nedaudz tumšākā krāsā.
- paknaps Tāds, kas ir nedaudz, mazliet par mazu (piem., par apģērbu).
- noslēpumains Tāds, kas ir neizprotams, savāds, arī tāds, kam ir daudz noslēpumu (par cilvēku).
- daudzi Tāds, kas ir nenoteiktā, (samērā) lielā skaitā, daudzumā.
- vispārnozīmīgs Tāds, kas ir nozīmīgs visiem vai daudziem.
- nepietiekams Tāds, kas ir par maz, tāds, kā nav pietiekamā daudzumā; tāds, kas ir mazākā mērā, nekā vajadzīgs.
- pārpilns Tāds, kas ir pārāk pilns, arī ļoti pilns; tāds, kurā (kas) atrodas pārāk lielā daudzumā.
- kruvešains Tāds, kas ir pārklāts ar kruvešiem, tāds, kur ir daudz kruvešu.
- publisks Tāds, kas ir pieejams daudziem vai visiem; tāds, kur var piedalīties daudzi vai visi; tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem.
- pilns Tāds, kas ir pierakstīts, iezīmēts u. tml. līdz beigām, līdz pēdējai lappusei, arī tāds, kur ir daudz teksta, zīmējumu u. tml. (piem., par burtnīcu, kladi, grāmatu).
- pazīstams Tāds, kas ir populārs, daudziem zināms (par cilvēku).
- pašķidrs Tāds, kas ir samērā mazā daudzumā, skaitā.
- neliels Tāds, kas ir samērā mazs (pēc daudzuma, vērtības).
- slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur daudz šķidruma.
- mitrs Tāds, kas ir uzsūcis, satur nedaudz šķidruma; mazliet slapjš.
- slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums lāšu, pilienu veidā; tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā; arī mitrs (1).
- lieks Tāds, kas ir vairāk par nepieciešamo, vajadzīgo daudzumu, lielumu, skaitu.
- krāsains Tāds, kas ir vairākās vai daudzās krāsās; tāds, kas izpaužas dažādās krāsās.
- pietiekams Tāds, kas ir vajadzīgajā daudzumā, apjomā, intensitātē u. tml.
- vispāratzīts Tāds, kas ir visu vai daudzu atzīts.
- pažūt Tāds, kas ir zaudējis sākotnējo mitruma daudzumu; tāds, kura ūdens līmenis ir krities.
- vispārzināms Tāds, kas ir zināms visiem vai daudziem.
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasti līmeni, pakāpi; milzīgs.
- milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- kustīgs Tāds, kas mēdz daudz kustēties, kādā vienā stāvoklī ilgi nepaliekot; rosīgs, darbīgs.
- balamutīgs Tāds, kas mēdz daudz runāt, lielīties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- runīgs Tāds, kas mēdz daudz un labprāt runāt, iesaistīties sarunās.
- pļāpīgs Tāds, kas mēdz daudz, bieži pļāpāt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sāpīgs Tāds, kas nav atrisināts, sagādā daudz grūtību.
- deficīts Tāds, kas nav pietiekamā daudzumā; tāds, ko grūti dabūt, iegādāties, jo nav pietiekamā daudzumā.
- nepilns Tāds, kas nav pilns; tāds, kurā kādas daļas (no daudzuma, skaita, lieluma u. tml.) trūkst.
- parasts Tāds, kas neatšķiras no bieži sastopamā, līdzīgā pēc intensitātes, daudzuma u. tml.
- paliels Tāds, kas nedaudz pārsniedz vajadzīgo lielumu (par apģērbu, apaviem).
- nerunīgs Tāds, kas nemēdz daudz runāt; tāds, kas runā vai atbild uz jautājumiem ļoti īsi, nelabprāt.
- mazproduktīvs Tāds, kas nerada vai nenodrošina pietiekamu produkcijas daudzumu; mazražīgs.
- sauss Tāds, kas nesatur mitrumu vai satur to ļoti nelielā daudzumā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., vielu, priekšmetu grupā.
- sauss Tāds, kas nesatur šķidrumu, tvaikus vai satur tos ļoti nelielā daudzumā; tāds, uz kā virsmas nav šķidruma, tvaika vai to ir ļoti maz.
- dziļš Tāds, kas nodrošina samērā liela gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
- plašs Tāds, kas noris, izpaužas intensīvi, arī daudzveidīgi; tāds, kurā piedalās, iesaistās daudzi.
- vērienīgs Tāds, kas noris, izpaužas, tiek veikts plašā apjomā, arī daudzveidīgi (piemēram, par darbību, norisi, pasākumu).
- masveida Tāds, kas norisinās plašā apjomā; tāds, kas skar daudzus.
- lieks Tāds, kas pārsniedz nepieciešamo, vajadzīgo daudzumu.
- rets Tāds, kas pastāv nelielā skaitā, daudzumā; tāds, kas nav bieži sastopams, novērojams.
- daudzveidīgs Tāds, kas pastāv un izpaužas daudzos dažādos veidos.
- ilggadējs Tāds, kas pastāv, darbojas, noris vairākus, daudzus gadus; tāds, kas radies, uzkrājies vairāku, daudzu gadu gaitā.
- neskaitāms Tāds, kas pastāv, ir tik lielā skaitā, daudzumā, ka to grūti vai neiespējami aptvert, saskaitīt.
- vispusīgs Tāds, kas pastāv, izpaužas daudzos, visādos veidos; tāds, kas aptver daudzus, visādus viedokļus, uzskatus.
- pilnveidīgs Tāds, kas pastāv, izpaužas daudzveidīgi, pilnīgi.
- pilnskanīgs Tāds, kas pastāv, izpaužas saskanīgā daudzveidībā, daudzpusībā.
- ilggadīgs Tāds, kas pastāv, noris vairākus, daudzus gadus; ilggadējs.
- vesels Tāds, kas pēc apjoma, lieluma, arī vērtības u. tml. atbilst attiecīgi lielam daudzumam, arī priekšstatam par šādu daudzumu (par kā, parasti lielu, kopumu).
- mazs Tāds, kas pēc daudzuma nesasniedz parasto, vidējo līmeni, pakāpi.
- paliels Tāds, kas pēc lieluma nedaudz pārsniedz ko citu, līdzīgu (par priekšmetu, dzīvu būtni u. tml.).
- pamazs Tāds, kas pēc lieluma, daudzuma, skaitliskās vērtības u. tml. ir mazāks par ko citu, līdzīgu; neliels.
- kopīgs Tāds, kas pieder vairākiem vai daudziem; tāds, ko izmanto vairāki vai daudzi; kopējs (1).
- kopējs Tāds, kas pieder vairākiem vai daudziem; tāds, ko lieto, izmanto vairāki, daudzi; kopīgs (1).
- multilingvāls Tāds, kas prot un saziņā lieto vairāk nekā divas valodas; daudzvalodu, daudzvalodīgs.
- produktīvs Tāds, kas rada daudz darbu (piemēram, mākslā, zinātnē).
- daudzvārdīgs Tāds, kas runā gari un nevajadzīgi daudz.
- kvantitatīvs Tāds, kas saistīts ar kā daudzumu, apjomu, skaitu u. tml.
- desmitkārtīgs Tāds, kas samērā daudz atkārtojas vai tiek atkārtots.
- daudzšūnu Tāds, kas sastāv no daudzām šūnām.
- plurāls Tāds, kas sastāv no daudzām vienībām.
- sarežģīts Tāds, kas sastāv no daudzām, dažādām savstarpēji saistītām sastāvdaļām, elementiem.
- plašs Tāds, kas sastāv no daudziem.
- milzu Tāds, kas sastāv no ļoti daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
- milzu Tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu, arī par priekšmetu, vielu u. tml. kopumu); milzīgs.
- neliels Tāds, kas sastāv no samērā nedaudziem.
- daudznāciju Tāds, kas sastāv no vairākām vai daudzām nācijām, tautām.
- daudzsēriju Tāds, kas sastāv no vairākām vai daudzām sērijām.
- daudzkārtains Tāds, kas sastāv no vairākām, daudzām kārtām.
- daudzkomponentu Tāds, kas sastāv no vairākiem vai daudziem komponentiem.
- daudzmiljonu Tāds, kas sastāv no vairākiem vai daudziem miljoniem vienību.
- daudzsējumu Tāds, kas sastāv no vairākiem vai daudziem sējumiem.
- daudzvārdīgs Tāds, kas satur daudz (lieku, nevajadzīgu) vārdu, frāžu; pārāk plašs, izplūdis.
- putojošs Tāds, kas satur daudz ogļskābās gāzes (par dzērieniem); tāds, kurā rodas daudz putu.
- putekļains Tāds, kas satur daudz putekļu.
- sulīgs Tāds, kas satur daudz sulas (1) – par augiem, to daļām.
- tauks Tāds, kas satur daudz tauku (parasti par pārtikas produktiem, uzturu); trekns (1).
- trekns Tāds, kas satur daudz tauku (parasti par pārtikas produktiem, uzturu).
- taukains Tāds, kas satur daudz tauku; tāds, kam ir tauku piejaukums.
- trūdains Tāds, kas satur daudz trūdvielu (parasti par augsni).
- pussauss Tāds, kas satur nelielu cukura daudzumu.
- ūdeņains Tāds, kas satur pārāk daudz ūdens.
- miltains Tāds, kas satur samērā daudz cietes (par dārzeņiem); tāds, kas nav sulīgs (par augļiem).
- salds Tāds, kas satur samērā daudz cukura, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
- stiprs Tāds, kas satur samērā daudz kādas vielas; koncentrēts.
- sāļains Tāds, kas satur samērā daudz sāļu.
- sāļš Tāds, kas satur samērā daudz vārāmā sāls, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
- ūdenīgs Tāds, kas satur, kur ir (parasti) daudz ūdens (parasti par ūdenstilpi).
- pusgarš Tāds, kas sniedzas līdz kādas ķermeņa daļas vidum vai nedaudz pāri tam.
- nepieēdināms Tāds, kas tik daudz ēd, ka to ir grūti vai neiespējami pieēdināt; tāds, kas vienmēr ir izsalcis.
- kā (no) dzelzs Tāds, kas var daudz izturēt, paciest, arī ļoti stingrs, nepiekāpīgs.
- daudzkārtējs Tāds, kas veicis (ko) vairākas vai daudzas reizes, arī ieguvis (kādu nosaukumu) vairākas vai daudzas reizes.
- plašs Tāds, kas veido lielu, daudzveidīgu kopumu.
- polihroms Tāds, kas veidots daudzās krāsās; daudzkrāsains.
- daudzkārtējs Tāds, kas veikts vairākas vai daudzas reizes.
- daudzreizējs Tāds, ko atkārto vai kas atkārtojas vairākas vai daudzas reizes; daudzkārtējs.
- plašs Tāds, ko atzīst, arī veicina, atbalsta daudzi (par kā slavu, popularitāti u. tml.).
- nepopulārs Tāds, ko daudzi neatzīst, neuzskata par labu; tāds, pret kuru daudziem ir negatīva attieksme.
- pazīstams Tāds, ko daudzi zina; tāds, kas ir iemantojis popularitāti.
- savstarpējs Tāds, ko īsteno, rada, kas īstenojas, rodas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu (piem., par darbību, stāvokli).
- vispārpieņemts Tāds, ko pieņem, atzīst visi vai daudzi.
- nemirstīgs Tāds, ko saglabā atmiņā, piemin daudzas paaudzes.
- paplāns Tāds, ko sedz samērā neliels apmatojuma daudzums.
- ziema Tāds, ko sēj rudenī un kas nogatavojas nākamajā gadā (piem., par graudaugiem); divgadīgs vai daudzgadīgs (par augiem, parasti puķēm).
- koplietošana Tāds, ko var lietot vairāki vai daudzi.
- masveidīgs Tāds, ko veic plašā apjomā, lielā daudzumā.
- kopīgs Tāds, ko veic, dara vairāki vai daudzi; kopējs (2).
- kopējs Tāds, ko veic, dara vairāki vai daudzi; kopīgs (2).
- daudzkārtīgs Tāds, ko veido vairākas vai daudzas kārtas.
- daudznacionāls Tāds, ko veido, pārstāv vairākas, daudzas nācijas, tautības.
- kopīgs Tāds, ko vienādi uztver, izprot, pārdzīvo vairāki vai daudzi.
- pilns Tāds, kur (kas) atrodas, ir izveidojies lielā daudzumā (parasti par parādībām dabā).
- pārpilns Tāds, kur (kas) ir izplatījies, koncentrējies pārāk lielā vai ļoti lielā daudzumā.
- pārpilns Tāds, kur (kas) ir koncentrējies, atrodas pārāk lielā vai ļoti lielā daudzumā.
- pilns Tāds, kur atrodas daudzi cilvēki, dzīvnieki, augi (parasti par platību); tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
- pārpilns Tāds, kur atrodas, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu; tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.).
- meldrains Tāds, kur aug daudz meldru; meldriem aizaudzis.
- nātrains Tāds, kur aug daudz nātru.
- niedrains Tāds, kur aug daudz niedru; niedrēm aizaudzis.
- ušņains Tāds, kur aug daudz ušņu; tāds, kas satur daudz ušņu.
- burzguļains Tāds, kur daudz burzguļu.
- apdzīvots Tāds, kur dzīvo samērā daudz cilvēku.
- slapjš Tāds, kur gaisā ir liels tvaiku daudzums (piem., par telpām).
- mitrs Tāds, kur gaisā ir samērā liels tvaiku daudzums (piem., par telpām).
- sauss Tāds, kur gaisā ir samērā mazs tvaiku daudzums (piem., par telpām, celtnēm).
- sauss Tāds, kur ir (parasti ievērojami) pazemināts mitruma daudzums (par zemi, augsni); tāds, kur ir (parasti ievērojami) pazemināts mitruma daudzums augsnē (par dārzu, tīrumu u. tml.).
- akačains Tāds, kur ir daudz akaču.
- akmeņains Tāds, kur ir daudz akmeņu.
- avotains Tāds, kur ir daudz avotu.
- bedrains Tāds, kur ir daudz bedru, nelīdzenumu, iedobumu.
- celmains Tāds, kur ir daudz celmu.
- ciņains Tāds, kur ir daudz ciņu.
- dadžains Tāds, kur ir daudz dadžu.
- dūmains Tāds, kur ir daudz dūmu; tāds, kas ir dūmiem piekvēpis.
- ezerains Tāds, kur ir daudz ezeru.
- grumbuļains Tāds, kur ir daudz grumbuļu; nelīdzens.
- kalnains Tāds, kur ir daudz kalnu, pauguru.
- klinšains Tāds, kur ir daudz klinšu; tāds, ko veido klintis.
- krāčains Tāds, kur ir daudz krāču.
- lapains Tāds, kur ir daudz lapu.
- līčains Tāds, kur ir daudz līču.
- mežains Tāds, kur ir daudz mežu; tāds, kas ir apaudzis ar mežu.
- nezāļains Tāds, kur ir daudz nezāļu; tāds, kas ir piesārņots ar nezāļu sēklām, pazemes veģetatīvajām daļām.
- paugurains Tāds, kur ir daudz pauguru.
- peļķains Tāds, kur ir daudz peļķu.
- pļavains Tāds, kur ir daudz pļavu.
- pudurains Tāds, kur ir daudz puduru.
- siekalains Tāds, kur ir daudz siekalu.
- siekstains Tāds, kur ir daudz siekstu (1).
- vārpatains Tāds, kur ir daudz vārpatu; tāds, kas ir piesārņots ar vārpatu sakneņiem.
- ziedains Tāds, kur ir daudz ziedu, ziedošu augu.
- pakluss Tāds, kur nav daudz cilvēku, dzīvs transporta kustības; samērā nomaļš.
- gaļīgs Tāds, kur vai ap ko ir daudz muskuļaudu un taukaudu.
- puķains Tāds, kur zied daudz puķu.
- pilns Tāds, kurā (kas, piem., viela, priekšmets) ir ievietots tādā daudzumā, ka tajā nav brīvas vietas.
- pārpilns Tāds, kurā (kas) ietverts ļoti lielā vai pārāk lielā daudzumā.
- pogains Tāds, kura apģērbam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas.
- kompakts Tāds, kura daļas, sastāvdaļas atrodas cieši kopā, neaizņemot daudz vietas; ciešs, blīvs.
- biezs Tāds, kurā daudzie vienveidīgie priekšmeti, sastāvdaļas atrodas ļoti tuvu kopā; pretstats: rets.
- asiņains Tāds, kurā ir daudz asiņu; tāds, kas satur daudz asiņu.
- cīpslains Tāds, kurā ir daudz cīpslu (parasti par gaļu); tāds, kurā labi saredzamas, sataustāmas cīpslas, dzīslas (par cilvēka ķermeni, ķermeņa daļām).
- raibs Tāds, kurā ir daudz dažādu neparastu, negaidītu u. tml. notikumu, pārdzīvojumu.
- drumstalains Tāds, kurā ir daudz drumstalu; tāds, kas viegli drūp, sadalās drumstalās.
- drupatains Tāds, kurā ir daudz drupatu; tāds, kas viegli drūp.
- dzelmains Tāds, kurā ir daudz dzelmju.
- dzīslains Tāds, kurā ir daudz dzīslu; tāds, kurā labi saskatāmas dzīslas, asinsvadi.
- liekvārdīgs Tāds, kurā ir daudz lieku vārdu; tāds, kuram ir raksturīga lieku, nevajadzīgu vārdu esamība.
- mezglains Tāds, kurā ir daudz mezgliem līdzīgu veidojumu.
- mezglains Tāds, kurā ir daudz mezglu.
- līksms Tāds, kurā ir daudz pacilātības, prieka, jautrības.
- sakņains Tāds, kurā ir daudz sakņu (parasti par augsni); tāds, kur zemes virspusē stiepjas daudzas kokaugu saknes (par vietu).
- zvaigžņains Tāds, kurā ir daudz zvaigžņu (par debesīm).
- zvaigžņots Tāds, kurā ir daudz zvaigžņu (par debesīm).
- daudzvietīgs Tāds, kurā ir daudzas vietas.
- daudzpusējs Tāds, kurā ir iesaistīti, piedalās vairāki vai daudzi dalībnieki; tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem dalībniekiem.
- pārbagāts Tāds, kurā ir ļoti daudz (parasti nozīmīgu) notikumu.
- pārpilns Tāds, kurā ir ļoti daudz dažādu notikumu, apstākļu (par laikposmu).
- nabags Tāds, kurā ir maz vērtīgu, derīgu, arī daudzveidīgu sastāvdaļu, elementu; nabadzīgs (2).
- nabadzīgs Tāds, kurā ir maz vērtīgu, derīgu, arī daudzveidīgu sastāvdaļu, elementu; vienpusīgs, aprobežots.
- trūcīgs Tāds, kurā ir maz vērtīgu, derīgu, arī daudzveidīgu sastāvdaļu, elementu.
- skops Tāds, kurā ir nepietiekama daudzveidība (piem., par sugām, ģintīm u. tml.); nepietiekami attīstījies, arī vājš, nespēcīgs (par augiem, dzīvniekiem).
- paraibs Tāds, kurā ir samērā daudz piedzīvojumu, pārdzīvojumu, dažādu darbību.
- daudznozaru Tāds, kurā ir vairākas vai daudzas nozares.
- daudzdzīvokļu Tāds, kurā ir vairāki vai daudzi dzīvokļi.
- materiālietilpīgs Tāds, kura izgatavošanai nepieciešams liels materiālu daudzums.
- trīskrāsu Tāds, kurā izmantotas trīs krāsas, lai iegūtu daudzus krāsu toņus.
- pārbagāts Tāds, kurā kāda sastāvdaļa ietilpst pārāk lielā daudzumā; tāds, kas ir pārāk lielā daudzumā.
- konkrēts Tāds, kurā parādās, atspoguļojas reālas īpašības, pazīmes, sakaru, attieksmju daudzveidība.
- darbietilpīgs Tāds, kura realizēšanai ir nepieciešams daudz darba.
- trekns Tāds, kura sastāvā ir liels pamatvielas, galvenās vielas daudzums (par vielu maisījumu, saistvielām, degvielu).
- uguņot Tāds, kurā spīd daudzas ugunis.
- ietilpīgs Tāds, kurā var daudz ievietot, arī daudzi ievietoties; tāds, kam ir liels tilpums.
- tilpīgs Tāds, kurā var daudz ievietot; tāds, kam ir liels tilpums; arī ietilpīgs.
- ietilpīgs Tāds, kurā var ietvert (vai ir ietverts) daudz informācijas.
- pilns Tāds, kura virsma ir aizņemta (ar ko); tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas lielā daudzumā.
- pasauss Tāds, uz kura ir samērā nepietiekams tauku dziedzeru izdalījumu daudzums (par ādu, matiem).
- diagonāle Taisnes nogrieznis, kas savieno divas daudzstūra virsotnes, kuras nav uz vienas malas, vai divas daudzskaldņa virsotnes, kas neatrodas vienā plaknē.
- brīnumzeme Tāla, nezināma (parasti fantastiska, īstenībā neesoša) vieta, kur ir daudz neparasta un brīnumaina.
- satamborēt Tamborējot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
- pietamborēt Tamborējot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā, tā, ka piepilda (ko).
- nematodes Tārpi ar veltenisku ķermeni, kas dzīvo ūdenī, augsnē, pūstošās vielās (daudzas sugas ir augu, dzīvnieku vai cilvēku parazīti, kas izraisa slimības).
- mozaīka Tas (priekšmets, parādība), kas sastāv, ir veidots no daudzām dažādu krāsu sīkām daļiņām.
- virsnorma Tas (skaits, daudzums), kas pārsniedz (kā) normu.
- ātršāvējs Tas (tāds), kas var izdarīt daudz šāvienu kādā laika vienībā.
- para- Tas (tāds), kurā salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nedaudz mainīts.
- trijstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma; trīsstūris.
- astoņstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma.
- četrstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma.
- sešstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma.
- trīsstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma.
- caurbira Tas, kas daudz ēd, bet svarā nepieņemas.
- izēdājs Tas, kas daudz ēd.
- ēdājs Tas, kas ēd, patērē ēdienu; tas, kas daudz, labprāt ēd.
- gāzma Tas, kas gāžas, krīt lielā daudzumā.
- kopība Tas, kas ir kopīgs vairākiem, daudziem; cieša savstarpēja vienotība.
- modifikācija Tas, kas ir nedaudz pārveidots, pielāgots, ar citām īpašībām; arī paveids, variācija.
- vispārzināms Tas, kas ir zināms visiem vai daudziem.
- guļava Tas, kas mēdz ilgi, daudz gulēt.
- sāpes Tas, kas nav atrisināts, sagādā daudz grūtību.
- uzvija Tas, kas pārsniedz paredzēto, nepieciešamo (kā) daudzumu, pakāpi u. tml.
- rūpju bērns Tas, kas radies vai top ar grūtībām, mokām; neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību.
- sāpju bērns Tas, kas top ar grūtībām, mokām; neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību.
- paliekas Tas, kas vēl eksistē, ir saglabājies nelielā daudzumā.
- ekvivalents Tas, kas vērtības, daudzuma, īpašību, darbības funkciju u. tml. ziņā ir pilnīgi līdzvērtīgs, atbilstošs (kam citam).
- deficīts Tas, ko grūti dabūt, iegādāties, jo nav pieejams pietiekamā daudzumā.
- kopguvums Tas, ko ir guvuši vairāki vai daudzi; kopējais guvums.
- sataurēt Taurējot panākt, ka (vairāki, daudzi) sanāk kopā.
- lakrica Tauriņziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām, ziliem ziediem un resnām ložņājošām saknēm, kuras izmanto medicīnā un pārtikas rūpniecībā.
- zemesrieksts Tauriņziežu dzimtas viengadīgs augs, kura pākstīs nogatavojas 2–4 pupām līdzīgas sēklas, kas satur daudz eļļas; arahiss [Arachis hypogaea].
- kases gabals teātra izrāde, kinofilma, kas dod daudz ienākumu.
- satecināt Tecinot iegūt (ko) lielākā daudzumā; tecinot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- aptecēt Teciņus pabūt (daudzās vai visās vietās).
- aptekāt Tekājot pabūt (daudzās vai visās vietās).
- puansetija Telpaugs, kura sīkos ziedus apņem spilgti krāsainas (sarkanas, baltas, sārtas) augšlapas, kas atgādina daudzstarainu zvaigzni un uzzied parasti decembrī; Ziemassvētku zvaigzne [Poinsettia].
- satenkot Tenkojot daudz pateikt, izpaust.
- satēst Tēšot sagatavot, arī izgatavot (ko); tēšot sagatavot, arī izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- plīst Tiekot daudz lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, arī tikt bojātam.
- iztecēt taukos tiekot karsētam, izdalīt daudz tauku (par gaļu).
- apiet Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
- gara mēle tieksme pļāpāt, tenkot, aprunāt; cilvēks, kas daudz pļāpā, tenko, aprunā.
- rets Tikai kāds (cilvēks) no visiem vai daudziem.
- rets Tikai kāds (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
- rastrs Tīklveida sistēma, kas sastāv no daudziem noteiktā veidā izvietotiem vienāda tipa elementiem (piem., caurumiem, lēcām, spoguļiem) un sadala gaismas staru plūsmu atsevišķos elementos (izmanto, piem., attēla reproducēšanā); tīklaine.
- sagult Tikt apbedītam, apglabātam (par vairākiem, daudziem).
- pārstaigāt Tikt izrādītam (daudzviet).
- sagult Tikt novietotam horizontāli, arī uz kāda horizontāla pamata (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
- pieplūst Tikt piepildītam, aizņemtam (ar daudziem cilvēkiem).
- pievārīties Tikt pievārītam lielā daudzumā, parasti neviļus, negribēti.
- izvērsties Tikt risinātam plaši, daudzpusīgi, vērsties plašumā (piem., par sarunu, debatēm).
- nolīt Tikt saņemtam (par kā lielāku daudzumu).
- savākties Tikt savāktam (par kā skaitu, daudzumu).
- tirdzniecības centrs tirdzniecības vieta, kurā izvietoti daudzi dažāda profila veikali.
- iztirgot Tirgojot pārdot, izpārdot (daudz vai visu).
- satirgot Tirgojoties, pārdodot, iegūt (ko, parasti naudu) lielākā daudzumā; tirgojoties, pārdodot, iegūt (kā, parasti naudas lielāku daudzumu).
- štamps Trafarets, daudzkārt izmantots paņēmiens, izteiksmes līdzeklis.
- kurvis Traukam vai kastei līdzīgs pinums ar rokturi (kā) pārnēsāšanai vai glabāšanai; daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā; grozs (1).
- trīstik Trīs reizes tikpat (daudz, liels u. tml.).
- čala Troksnis, kāds rodas, daudziem cilvēkiem reizē sarunājoties, tērzējot.
- kņada Troksnis, kas rodas no vairāku vai daudzu cilvēku, arī dzīvnieku balsīm.
- tūkstoškārtīgs Tūkstoš reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks.
- ūdensstrazds Tumši brūns putns (nedaudz mazāks par mājas strazdu), kam ir baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās upēs un strautos.
- satvarstīt Tvarstot sagūstīt, saķert (vairākus, daudzus).
- ūdenīgums Ūdens daudzums (parasti upē) noteiktā dekādē, mēnesī u. tml., salīdzinājumā ar attiecīgā perioda vidējo daudzumu; ūdens daudzums (kādā vidē).
- notece Ūdens daudzums, kas noteikā laikposmā notek no ūdenstilpes.
- ūdens caurtece ūdens daudzums, kas notek pa upi noteiktā laika vienībā.
- tece Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā; ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
- minerālūdens Ūdens, kam ir palielināts minerālvielu daudzums.
- debits Ūdens, naftas vai gāzes daudzums, ko dod urbums vai avots vienā laika vienībā.
- ūdensvistiņa Ūdensputns (nedaudz lielāks par mājas balodi), kam ir melns ķermenis ar šauru, baltu svītru sānos un sarkana piere un knābis [Gallinula chloropus].
- sautējums Uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārītas saknes ar vai bez gaļas; šādā veidā gatavots ēdiens.
- sadāvināt Uzdāvināt (ko vairākiem, daudziem).
- sadāvināt Uzdāvināt (ko) lielākā daudzumā; uzdāvināt (kā lielāku daudzumu).
- sadot Uzdot (piem., daudzus pienākumus), izteikt (piem., daudzus norādījumus).
- sadurt Uzdurt (ko uz kāda priekšmeta) lielākā daudzumā.
- sakaisīt Uzkaisīt (kā lielāku daudzumu).
- sakārt Uzkārt, pakārt (ko) lielākā daudzumā; uzkārt, pakārt (kā lielāku daudzumu).
- apkraut Uzlikt (daudz nastu, saiņu).
- satupt Uzmesties (kur) – parasti par vairākiem, daudziem putniem.
- satupties Uzmesties (kur) – parasti par vairākiem, daudziem putniem.
- uzkrāt Uzņemot organismā kādas vielas, palielināt (to) daudzumu.
- kopsabiedrība Uzņēmums, sabiedrība, ko organizē ar vairāku vai daudzu valstu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. līdzekļiem.
- pierakstīt Uzrakstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- saskribelēt Uzrakstīt (parasti nemākulīgi, arī daudz).
- savilkt Uzrakstīt, uzzīmēt, arī ieveidot (vairākas, daudzas zīmes, līnijas u. tml.).
- sarasties Uzrasties (par vairākiem, daudziem).
- sazīmogot Uzspiest zīmogus (kam) lielākā daudzumā; uzspiest zīmogus (kā lielākam daudzumam).
- saspolēt Uztīt (piem., dziju), parasti lielākā daudzumā uz spoles; spolējot dziju, piepildīt ar to (spoli).
- vēdera tiesa uzturam nepieciešamais (kā) daudzums.
- uzturvērtība Uzturvielu un kaloriju daudzums attiecīgajā uzturlīdzeklī.
- sagaršot Uztvert, konstatēt (kā) garšu (parasti tikai nedaudz izteiktu).
- savilkt Uzvilkt, uzģērbt (vairākus, daudzus apģērba gabalus vienāda veida vai dažādus apģērba gabalus).
- sazīmēt Uzzīmēt (ko) lielākā daudzumā; uzzīmēt (kā lielāku daudzumu).
- ūdensmīļu dzimta vaboļu kārtas dzimta, kuras daudzas sugas dzīvo un attīstās ūdenī starp ūdensaugiem.
- pārpārēm Vairāk, nekā ir nepieciešams; ļoti daudz.
- daudzkārt Vairākās vai daudzās kārtās, daudzkārtīgi.
- daudzkārtīgs Vairākas vai daudzas reizes lielāks, spēcīgāks u. tml.
- daudzkur Vairākās vai daudzās vietās.
- daudzviet Vairākās vai daudzās vietās.
- ķerstīt Vairākkārt ķert, tvert; gūstīt, tvarstīt (parasti vairākus, daudzus).
- sanēsāt Vairākkārt nesot, sanest (kur kādu daudzumu).
- pārcilāt Vairākkārt ņemt rokās un nedaudz pārkārtot, pārlikt citā secībā (piem., ko aplūkojot, meklējot).
- izklaudzināt Vairākkārt piesist (daudzās vai visās vietās).
- izklanīties Vairākkārt, daudz klanīties.
- smalstīt Vairākkārt, parasti nelielos daudzumos, smelt.
- kopapjoms Vairāku vai daudzu (kā) apjomu summa.
- kopgarums Vairāku vai daudzu (kā) garumu summa; kopējais garums.
- kopjauda Vairāku vai daudzu (kā) jaudu summa; kopējā jauda.
- kopmasa Vairāku vai daudzu (kā) masu summa; kopējā masa.
- kopplatība Vairāku vai daudzu (kā) platību summa.
- kopsvars Vairāku vai daudzu (kā) svaru summa.
- koptilpums Vairāku vai daudzu (kā) tilpumu summa; kopējais tilpums.
- kopvērtība Vairāku vai daudzu (kā) vērtību summa.
- monetārā politika valdības politika finanšu sfērā, naudas daudzuma kontrole, regulējot nodokļus, aizņēmuma iespējas u. tml.
- apkārties zeltlietām valkāt zeltlietas pārmērīgā daudzumā.
- sicīliešu valoda valoda, kurā runā daudzi Sicīlijas iedzīvotāji, bet kurai nav oficiāla statusa.
- tautvaldība Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi.
- sautēt Vārīt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā (piem., saknes, gaļu).
- savārīt Vārot pagatavot (ko) lielākā daudzumā.
- pievārīt Vārot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- pievārīt Vārot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
- meteorisms Vēdera uzpūšanās, ko rada palielināts gāzu daudzums zarnās.
- izvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (uz daudzām vai visām vietām); vest un novietot (daudzās vai visās vietās).
- pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) nedaudz pavirzās.
- savest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki vai dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- slodze Veicamo darbu daudzums, to norma, kas atbilst izpeļņā noteiktā laika vienībai.
- rēķināt Veicot matemātisku darbību vai matemātiskas darbības, noteikt (kā daudzumu, lielumu, vērtību u. tml.); veikt aprēķinus.
- tūta Veidojums (parasti no papīra, konusa, četrstūra u. tml. formā) ar slēgtu galu neliela (kā, piem., produktu) daudzuma ievietošanai; arī turza.
- pakustēties Veikt nelielas kustības, nedaudz pamainīt savu stāvokli.
- pavilkt Velkot panākt, ka (kas) nedaudz, paveras, atveras.
- atvemt Vemjot izvadīt (parasti nedaudz nesagremotas barības).
- savērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā daudzumā; vērpjot izgatavot (dzijas lielāku daudzumu).
- aptaujāt Vērsties (pie daudziem vai visiem) ar jautājumiem, lai iegūtu informāciju.
- skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam); uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies.
- diezgan Vidēji lielā mērā, samērā daudz.
- kodoldegviela Viela (piem., bagātināts urāns), ko izmanto kodolreaktoros, lai var noritēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa liela enerģijas daudzuma izdalīšanos.
- katalizators Viela, kas (parasti) palielina ķīmiskās reakcijas ātrumu, bet pati paliek sākotnējā daudzumā un ķīmiski nemainās.
- naža gals vielas daudzuma mērs: tik, cik var uzņemt uz naža gala.
- mols Vielas daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [mol].
- masa Vielas daudzums (piem., priekšmetam, ķermenim); arī svars.
- grammolekula Vielas daudzums gramos, kas skaitliski vienāds ar šīs vielas relatīvo molekulmasu.
- karote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā galda piederumā.
- ēdamkarote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā karotē; attiecīgais tilpuma mērs.
- tējkarote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā karotē.
- skaldāmie materiāli vielas, kurās noteiktos apstākļos pati no sevis var norisēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa lielu enerģijas daudzuma izdalīšanos.
- lāpsta Vielas, materiāla daudzums, kas ietilpst šādā darbarīkā.
- riekšava Vielas, produktu u. tml. daudzums, kas ietilpst saujā vai kopā saliktās saujās.
- diabēts Vielmaiņas traucējumu izraisīta slimība, kuras pazīmes ir slāpes un liela urīna daudzuma izdalīšanās.
- malks Vienā elpas vilcienā ieelpojamais gaisa daudzums; elpas vilciens.
- kārtējā reize viena no daudzām (kā) reizēm, kas atkārtojas.
- Vikipēdija Viena no populārākajām uzziņu vietnēm globālajā tīmeklī, brīva daudzvalodu enciklopēdija ar bezmaksas saturu.
- rudzi Viengadīgi vai daudzgadīgi graudzāļu dzimtas labības augi ar divrindu saliktām vārpām.
- lini Viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kuriem ir tievs, taisns stumbrs, zili ziedi un kurus audzē galvenokārt šķiedras ieguvei.
- vīķi Viengadīgi vai daudzgadīgi tauriņziežu dzimtas pākšaugi ar kāpelējošu, retāk stāvu stublāju un gaiši violetiem ziediem lapu žāklēs vai ķekaros garā kātā.
- lāčauza Viengadīgs vai daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara.
- airene Viengadīgs vai daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, ko izmanto lopbarībai, zālienu veidošanai.
- dedestiņas Viengadīgs vai daudzgadīgs kāpelētājaugs ar dažādas krāsas puķuzirnīšiem līdzīgiem ziediem.
- puķzirnītis Viengadīgs vai daudzgadīgs krāšņumaugs ar kāpelējošu stublāju un dažādu krāsu, parasti smaržīgiem ziediem.
- ķērsa Viengadīgs vai daudzgadīgs krustziežu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai gaiši violetiem ziediem.
- suņkumelīte Viengadīgs vai daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos.
- krustaine Viengadīgs vai daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs (parasti nezāles, pļavu augs).
- magone Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) sarkaniem ziediem, piensulu auga veģetatīvajās daļās un augļiem – pogaļām, kurās ir daudz sēklu; šā auga zieds.
- malva Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar garu stublāju un rozā vai baltiem ziediem lapu žāklēs.
- naktssvece Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām lapām un dzelteniem, sārtiem, retāk baltiem ziediem, kas sakopoti vārpās.
- genciāna Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām lapām bez pielapēm un parasti ziliem, retāk violetiem, dzelteniem vai baltiem ziediem.
- amarants Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem kuplās vārpveida ziedkopās vai pušķos.
- veronika Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis – sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- sūrene Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk krūms ar veselām, spirāliski sakārtotām lapām, sīkiem ziediem ķekarveida, vārpveida vai skarveida ziedkopā.
- portulaka Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms ar sulīgām, gaļīgām lapām, sīkiem, neuzkrītošiem ziediem un augli – pogaļu.
- salvija Viengadīgs vai daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, puskrūms vai krūms ar stāvu, zarainu stumbru, kuru pārsvarā izmanto kā savelkošu un dezinficējošu līdzekli ārstniecībā un kā garšvielu kulinārijā.
- zirnis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar kāpelējošu stublāju un sēklām pākstīs.
- ķirbjaugs Viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar ložņājošu vai kāpelējošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem starveida ziediem un daudzsēklu augļiem.
- kopskaņa Vienlaicīgs (vairāku vai daudzu balsu, instrumentu, arī skaņu) skanējums.
- kopskanējums Vienlaicīgs (vairāku vai daudzu balsu, instrumentu) skanējums.
- plūst Vienmērīgi braukt (par daudziem transportlīdzekļiem).
- plūst Vienmērīgi iet, virzīties (parasti par daudziem cilvēkiem).
- šņauciens Vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (2); neliels (piem., tabakas) daudzums, ko var iešņaukt vienā reizē.
- skaldne Viens no (kā) daudzstūra veida elementiem.
- bītls Viens no angļu ansambļa "The Beatles" dalībniekiem; daudzskaitlī – ansambļa sastāvs.
- skaldne Viens no daudzstūriem, kas veido daudzskaldņa virsmu.
- sinekdoha Viens no metonīmijas paveidiem, kad veselā vietā tiek minēta tā daļa vai daļas vietā veselais, daudzskaitļa vietā vienskaitlis vai otrādi.
- patogēnās sēnes vienšūnas vai daudzšūnu organismi, kas ierosina augu, dzīvnieku un cilvēka sēnīšu slimības.
- zaļaļģes Vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida vai plātņveida aļģes, galvenokārt zaļā krāsā [Chlorophyta].
- unifikācija Vienveidošana, vienādi lietojamu objektu, procedūru u. tml. daudzveidības racionāla samazināšana.
- unificēt Vienveidot (ko), parasti racionāli samazinot vienādi lietojamu objektu, procedūru u. tml. daudzveidību.
- zaļums Vieta brīvā dabā, kur ir daudz savvaļā augošu koku, zaļo augu.
- kalns Vieta, kas nedaudz, bet izteikti paceļas pāri apkārtnei; uzkalns.
- krātuve Vieta, kur (kas) atrodas, ir koncentrēts (parasti lielākā daudzumā).
- štancētava Vieta, kur (kas) tiek izgatavots, radīts lielā daudzumā.
- kapsēta Vieta, kur ievērojamā daudzumā atrodas (kā) atliekas.
- mēslaine Vieta, kur ir daudz (samestu, atstātu) atkritumu.
- skujaine Vieta, kur ir daudz nobirušu skuju.
- perēklis Vieta, kur lielā daudzumā ir ieviesies un no kurienes izplatās (kas nevēlams).
- apdzīvota vieta vieta, kur vienkopus dzīvo samērā daudz cilvēku (piem., lauku sētu kopa, lauku centrs, pilsēta u. tml.).
- Meka Vieta, uz kuru dodas ļoti daudz cilvēku; vieta, kas ir izveidojusies par kādas nozares nozīmīgu centru.
- savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā; vijot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- vilnīt Viļņot (1), viļņoties (1), parasti nedaudz.
- izvingrināt Vingrinot panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) atgūst veiklību; ilgāku laiku, daudz vingrināt (ķermeni, ķermeņa daļu).
- ievingrināt Vingrinot, daudzkārt ko darot, panākt, ka (parasti ķermeņa daļa) iegūst veiklību, vingrumu; panākt, ka (kas) tiek izpildīts veikli, ar labām iemaņām.
- ievingrināties Vingrinoties, daudzkārt ko darot, iegūt veiklību, labas iemaņas, prasmi (piem., kāda darba veikšanā).
- savirpot Virpojot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; virpojot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- kapteinis Virsnieka dienesta pakāpe (Latvijas un daudzu citu valstu bruņotajos spēkos); virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- grīste Virvei līdzīgi savīts, sagriezts saišķis; daudzu pavedienu kopums, kūlis.
- pavirzīt Virzot mazliet, nedaudz (ko) pārvietot.
- pavirzīties Virzoties mazliet, nedaudz pārvietoties – par dzīvām būtnēm.
- literārā valoda visai tautai kopīgs daudzfunkcionāls valodas paveids, kas pamatojas tautas valodā un tiek apzināti izkopts un normēts.
- izganīt Viscaur noganīt (kādu vietu), ganot ļaut apēst (daudzus vai visus augus kādā vietā).
- no vienas vietas viscaur, nepārtrauktā virknē; ļoti daudz.
- optimums Vislabākais, visizdevīgākais (optimālais) apstākļu kopums, daudzums, skaits u. tml.; vislabākais (optimālais) stāvoklis.
- maksimums Vislielākais iespējamais vai pieļaujamais daudzums; visaugstākā pakāpe.
- iztikas minimums visnepieciešamākais līdzekļu daudzums normālai cilvēka eksistencei.
- piliens Visniecīgākais kāda šķidruma daudzums; lāse.
- visvairāk Vispārākā pakāpe --> daudz [1].
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (1), šīs parādības konkrēta izpausme; zemkopības produkcijas daudzums, ko iegūst no kādas platības noteiktā laikposmā.
- savstarpība Vispārināta īpašība --> savstarpējs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tas, kas īstenojas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu.
- madrigāls Vokāls daudzbalsīgs renesanses laikmeta skaņdarbs ar laicīgu saturu.
- stratovulkāns Vulkāns, kura konusu veido daudzkārtains iežu un lavu kārtojums.
- noasiņot Zaudēt daudz asiņu; zaudējot daudz asiņu, iet bojā.
- izžūt Zaudēt parasto mitruma daudzumu (par muti, kaklu).
- jūraszāles Zemūdens piekrastes joslu daudzgadīgi jūras augi ar garām, šaurām lapām.
- pildītie ziedi ziedi ar palielinātu vainaglapu daudzumu, kas radies, putekšņlapām pārveidojoties vainaglapās.
- kurvītis Ziedkopa ar plati iedobtu vai konisku pamatni, uz kuras atrodas daudz sēdošu ziedu vai ziedu ar īsu kātiņu.
- saziedot Ziedojot iedot (ko) lielākā daudzumā (parasti par vairākiem, daudziem); ziedojot iedot (kā lielāku daudzumu).
- pieziedēt Ziedot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to).
- lāčtauce Ziemciešu dzimtas daudzgadīgs bezhlorofila augs ar dzeltenbrūnām zvīņveida lapām un iedzeltenu nokarenu ziedu ķekaru.
- salātene Ziemotspējīga nezāle ar nedaudziem dzelteniem ziediem skrajās skarās sakārtotos kurvīšos [Lapsana communis].
- izziepēt Ziepējot izlietot (daudz vai visu).
- ķellēt Ziest (parasti nekārtīgi, lielā daudzumā).
- izziest Ziežot izlietot (daudz vai visu).
- saziest Ziežot izlietot (kādu vielu) lielākā daudzumā; ziežot izlietot (kādas vielas lielāku daudzumu).
- zilumzāles Zila krāsviela (ko nelielā daudzumā pievieno citām vielām, gatavojot zilinātāju).
- izzīmēt Zīmējot izlietot (daudz vai visu).
- ērce Zirnekļveidīgo klases sīks dzīvnieks, kuram daudzas sugas ir parazītiskas, sūc augu sulas vai cilvēku un dzīvnieku asinis.
- kopnozveja Zivju daudzums, ko zvejojot ir ieguvuši vairāki vai daudzi.
- piezīsties Zīžot uzņemt mātes pienu pietiekamā daudzumā.
- sazagt Zogot iegūt (ko) lielākā daudzumā; zogot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- izzagt Zogot paņemt (daudz vai visu).
- naktsšņore Zvejas rīks – ūdenstilpes dibenā nostiprināma gara aukla, kurai piestiprinātas (parasti daudzas) pavadiņas ar āķiem.
- sazvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā daudzumā; zvejojot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- piezvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā, tā, ka piepilda (ko).
- izzvejot Zvejojot izķert (daudzas vai visas zivis).
- izkāst Zvejojot padarīt tukšu (ūdenskrātuvi); izzvejot (visas vai daudzas zivis no ūdenskrātuves).
- čakste Zvirbuļveidīgo kārtas neliels putns ar spēcīgu, nedaudz līku knābi un brūnganu vai pelēcīgu apspalvojumu.
- piežāvēt Žāvējot sagatavot (ko) tik lielā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
- dadzītis Žubīšu dzimtas neliels dziedātājputns ar daudzkrāsainu apspalvojumu (mēdz uzturēties parkos, dārzos); ciglis [Carduelis carduelis].
daudz citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MEV