Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam daudz.

Atrasts vārdos (81):

Atrasts etimoloģijās (26):

No vācu apvidvārda awise, kam pamatā franču avis 'paziņojums'. Aizguvums ieviesies latviešu valodā 18. gs. beigās daudzskaitļa formā (K. Karulis). (šķirklī avīze)
Aizguvums no viduslejasvācu kopper (vācu kupfer), kam pamatā latīņu cuprum (pēc Kipras salas nosaukuma, kur senatnē ieguva daudz vara). (šķirklī kapars)
No latīņu copia 'daudzums, krājums'. (šķirklī kopija)
No latīņu quantitas (quantitatis) 'daudzums'. (šķirklī kvantitāte)
No latīņu quantum 'cik, cik daudz'. (šķirklī kvantums)
No vācu Quant, kam pamatā latīņu quantum 'cik, cik daudz'. (šķirklī kvants)
Pamatā apvidvārds leitis, kas ir senāka forma nekā lietuvietis. J. Endzelīns šo vārdu ieteicis lietot literārajā valodā bez stilistiskiem ierobežojumiem, kā, piemēram, folklorā, tomēr mūsdienās tam ir nedaudz nievājoša stilistiski ekspresīva nokrāsa. (šķirklī leiši)
No franču multiple, kam pamatā latīņu multiplus 'salikts, daudzkārtējs'. (šķirklī multipls)
No latīņu multi (multum 'daudz'). (šķirklī multi-)
No grieķu oligarchia 'nedaudzu vara'. (šķirklī oligarhija)
No vācu Oligozän, kam pamatā grieķu oligos 'mazs; nedaudz' un kainos 'jauns'. (šķirklī oligocēns)
No grieķu oligophrenia (oligos 'mazs; nedaudz' un phrēn 'prāts'). (šķirklī oligofrēnija)
No vācu Pluralismus, kam pamatā latīņu pluralis 'tāds, kas sastāv no daudzām vienībām'. (šķirklī plurālisms)
No grieķu poly 'daudz'. (šķirklī poli-)
No franču polyglotte, kam pamatā grieķu polyglōttos 'daudzvalodu'. (šķirklī poliglota)
No franču polyglotte, kam pamatā grieķu polyglōttos 'daudzvalodu'. (šķirklī poliglots)
No franču poygone, kam pamatā latīņu poygonum un grieķu polygōnos 'daudzstūru'. (šķirklī poligons)
No franču polychromie, kam pamatā grieķu polychrōmos 'daudzkrāsains'. (šķirklī polihromija)
No vācu Polymer, kam pamatā grieķu polymeros 'daudzdaļīgs'. (šķirklī polimērs)
No grieķu polypous (poly 'daudz' un pous 'kāja'). (šķirklī polips)
No grieķu polys 'daudz' un sēma 'zīme'. (šķirklī polisēmija)
No grieķu polyspaston (polyspastos 'ar daudzām virvēm savelkams'). (šķirklī polispasts)
No grieķu polytechnos 'saistīts ar daudzām mākslām, amatiem'. (šķirklī politehnisks)
No latīņu daudzskaitļa formas realia. (šķirklī reālija)
No grieķu sphaleros 'nodevīgs, viltīgs' (minerāla daudzveidīgā izskata dēļ). (šķirklī sfalerīts)
No vācu der Schwager, daudzskaitlī die Schwäger. (šķirklī švāģeris)

Atrasts normatīvajos komentāros (21):

Atrasts vārdu savienojumos (15):

Atrasts skaidrojumos (200):

dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
izadīt Adot izlietot (daudz vai visu).
ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā veidojumā, kur).
sadegt Aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
sataisīt parādus aizņemties (parasti daudz) un nespēt atdot.
glutamīnskābe Aizstājama aminoskābe, kas ietilpst daudzu olbaltumvielu sastāvā.
iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) – par vēju; izkaisīt, izkliedēt.
kontrolpakete Akciju daudzums, kas to īpašniekam nodrošina izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
raust Alkatīgi censties iegūt lielā daudzumā (mantu, naudu).
saraust Alkatīgi vācot, krājot, iegūt (mantu, naudu u. tml.) lielā daudzumā.
sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
kalorimetrs Aparāts izdalītā vai absorbētā siltuma daudzuma mērīšanai.
siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
sabāzt cietumā apcietināt, ievietot cietumā (vairākus, daudzus).
pārēsties Apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), justies slikti.
ievicot Apēst (kādu daudzumu).
sabāzt vēderā apēst (parasti lielāku kā daudzumu).
sastumties Apēst, parasti pārāk daudz; apēst (ko), parasti pārāk daudz.
nodrošināt Apgādāt nepieciešamajā daudzumā, apjomā (ar ko).
nodrošināt Apgādāt pietiekamā daudzumā ar eksistences līdzekļiem.
nodrošināties Apgādāties (ar ko) nepieciešamajā daudzumā; sagādāt sev to, kas nepieciešams, noder, aizsargā u. tml.
pieguldīt Apguldināt (vairākus, daudzus).
saguldīt Apguldīt (vairākus, daudzus).
apkarināt Apkārt (ar daudziem priekšmetiem).
apbērt Apklāt (ar ko) lielā daudzumā.
apkārties Aplikt sev pārāk daudz rotu.
sapikot Apmētāt (kādu, ko) ar vairākām, daudzām sniega pikām.
izrēķināt Aprēķināt (kādu daudzumu, vērtību).
sasolīt Apsolīt (parasti daudz).
kāds nekāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu).
sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus).
salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
dziesmots Ar daudzām dziesmām, dziesmu bagāts.
grumbains Ar daudzām grumbām; tāds, kam ir daudz grumbu.
acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti kartupeļiem).
kontingents Ar kopīgām iezīmēm raksturīgs (cilvēku) kopums, daudzums, kas veido kāda lielāka kopuma daļu.
masa Ar ķermeņa inerci mērīts šā ķermeņa vielas daudzums.
palēkties Ar lēcienu pavirzīties nedaudz uz augšu.
sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, piemērots, derīgs kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, vēlamajā daudzumā.
sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā.
krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa; šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
daudzskaldņu Ar vairākām vai daudzām skaldnēm.
daudzšķautņains Ar vairākām vai daudzām šķautnēm.
daudzstāvīgs Ar vairākiem vai daudziem stāviem.
daudzstāvu Ar vairākiem vai daudziem stāviem.
piezīmēt Ar zīmējumiem pārklāt; sazīmēt (ko) tādā daudzumā, ka piepilda (ko).
ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
miljards Ārkārtīgi daudz.
triljons Ārkārtīgi daudz.
pasakains Ārkārtīgi liels (par vērtību, daudzumu u. tml.).
bojeviks Asa sižeta filma, kurā ir daudz cīņas skatu.
išēmija Asins daudzuma samazināšanās audos, ko izraisa asins piegādes traucējumi artēriju spazmu, aizsprostošanās vai sašaurināšanās dēļ.
nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
izdāļāt Atdot, uzdāvināt daudziem (daudz vai visu).
sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
atgāzt Atliekt atpakaļ (galvu); nedaudz atvirzīt (ķermeņa daļu).
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ievirzās, novietojas (kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
sanest Atnest un atdot (ko) lielākā daudzumā.
izvēlēt Atrast, izraudzīt no kāda kopuma, daudzuma, (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
aplipt Atrasties (kam) cieši klāt (piem., par daudziem kukaiņiem).
piesēt Atrasties (kur, kādā vietā) lielā daudzumā.
pludot Atrasties, arī izplatīties (piem., uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
aprikšot Ātri apstaigāt, apskriet (vairākas, daudzas vietas) – par cilvēku.
sabirt Ātri ierasties, novietoties (kur – par vairākiem, daudziem).
birt Ātri iznākt, parādīties (no kurienes) – parasti par daudziem cilvēkiem.
aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
kaleidoskopisks Ātri mainīgs; dažāds, daudzveidīgs.
samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
rīt Ātri, ar lielu interesi (daudz) lasīt.
uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; ātri uzzīmēt.
pucēt Ātri, daudz ēst.
sarīties Ātri, negausīgi apēst (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst lielāku daudzumu (kā).
sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apsēst, arī ierīt (kā) lielāku daudzumu.
pārpildīt Atrodoties kur lielā daudzumā, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vietu, platību) – parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
noņemt Atskaitīt; noskaitot (noteiktu daudzumu), paņemt.
piespalvot Atstājot (kur) spalvas lielākā daudzumā, padarīt netīru (ko) – parasti par suni, kaķi.
sasūtīt Atsūtīt lielākā daudzumā (par cilvēkiem).
sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piem., ar pasta, interneta starpniecību (ko) lielākā daudzumā; nosūtīt, arī atsūtīt, piem., ar pasta, interneta starpniecību (kā lielāku daudzumu).
uzsvaidzināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot (piemēram, remontējot).
uzprišināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot, uzlabot; uzfrišināt.
uzfrišināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot.
uzpušķot Attēlot (piemēram, notikumu) nedaudz sagrozīti (piemēram, izskaistināti).
salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski; ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
izvirināt Atvērt un aizvērt (daudzas vai visas durvis, vārtus u. tml.); vairākkārt atvērt un aizvērt (durvis, vārtus u. tml.).
savest Atvest (ko ar transportlīdzekli) lielākā daudzumā; atvest (ar transportlīdzekli kā lielāku daudzumu).
sēklotne Auglenīcas daļa, kurā ir daudz sēklu.
pāksts Auglis – daudzsēklu veronis, kas attīstījies no vienas augļlapas.
savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
pavairoties Augot, attīstoties palielināties skaitā, daudzumā (par augiem, to daļām).
punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu, izplatīta Centrālās Āzijas, Āfrikas un Austrālijas tuksnešos.
skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piem., akmeņi, oļi, grants).
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
koledža Augstākā vai vidējā mācību iestāde daudzās pasaules valstīs, kurā tiek iegūta profesionālā izglītība.
paveids Augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota apakšvienība, kurā ietilpst parādības, priekšmeti u. tml. ar nedaudz atšķirīgām pazīmēm.
kallu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi mitru vietu lakstaugi, piem., kalmes, purva cūkauši.
magoņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, bieži ar piensulu (piem., magones, strutenes, ešolcijas).
jonis Aumaļām, vienlaikus lielā daudzumā.
apaust Aust un apgādāt (daudzus vai visus) ar audumiem.
saaust Aužot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
pieaust Aužot spēt izgatavot pietiekamā daudzumā.
pieaust Aužot tīklu, pārklāt (ar to) lielākā daudzumā (ko) – par zirnekli.
pilns galds bagātīgi klāts galds, uz kura ir daudz ēdienu, dzērienu.
piesātināt Bagātīgi piepildīt (ar ko); izšķīdināt (kādā vielā) lielu (citas vielas) daudzumu.
sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kur kopā) – par vairākiem, daudziem.
sāpju bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz grūtību, bēdu.
rūpju bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz grūtību.
piebērt Berot (ko), pārklāt (ar to lielā daudzumā kādu virsmu).
piebērt Berot papildināt (kā daudzumu).
draiskuļot Bezbēdīgi, jautri rotaļāties; būt (nedaudz) nerātnam, arī darīt nerātnības.
čurkste Bezdelīgu dzimtas slaids dziedātājputns ar nedaudz šķeltu asti.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta; šī tipa dzīvnieki [Porifera].
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem.
leģendārs Bieži minēts, daudzināts; plaši pazīstams.
vizulis Bieži sastopams daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām; trīsene; trīsenīte [Briza media].
noslīkt glāzītē bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, kļūt atkarīgam no alkohola, pagrimt.
noslīkt glāzē bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, kļūt atkarīgam no alkohola, pagrimt.
atēsties Bieži, daudz ēdot, vairs negribēt (kādu ēdienu).
dzert Bieži, sistemātiski, arī daudz lietot alkoholiskus dzērienus.
histoloģija Bioloģijas nozare, kurā pētī daudzšūnu dzīvnieku un cilvēka organisma audu uzbūvi, attīstību un funkcijas.
piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pārklāt (ar to kādu virsmu).
piebirt Birstot (kam), tikt pārklātam (ar to); nobirt (kur) lielākā daudzumā.
sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā veidojumā, kur); iebirt (par kā lielāku daudzumu).
blāķis Blīva, liela kopa; liels daudzums.
sagrūsties Blīvi saspiežoties (kur) iekāpt, iekļūt u. tml. (par vairākiem, daudziem).
kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums – ādas aizstājējs, no kā gatavo apavus.
gūzma Blīvs, liels (cilvēku, dzīvnieku) daudzums; drūzma.
gūzma Blīvs, liels (kā) daudzums.
izkuģot Braucot ar kuģi pabūt (vairākās vai daudzās vietās).
izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās).
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kur).
apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus).
apbraukāt Braukājot aptvert (kādu teritoriju), pabūt (daudzās vietās).
izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās); braukājot aptvert (kādu teritoriju).
pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
izbrist Brienot izstaigāt (daudzas vietas), arī pārvarēt (piem., grūtības, šķēršļus).
kolekte Brīvprātīgs ziedojums (parasti naudā), ko vāc no vairākiem vai daudziem.
piebrūvēt Brūvējot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
pagoda Budistu templis – celtne ar daudzpakāpju jumtiem.
ņudzēt Būt (kur) lielā daudzumā – piem., par ko sīku, kustīgu.
ņirbēt Būt (kur) lielā daudzumā (par ko spilgtu, raibu, kustīgu).
čumēt Būt (kur) ļoti lielā daudzumā (piem., par sīkiem dzīvniekiem, kas kustas).
mudžēt Būt (kur) ļoti lielā daudzumā.
pārsniegt Būt (piem., skaitliski, apjoma, daudzuma ziņā) lielākam par (ko) citu.
mētāties pa zemi būt lielā daudzumā; būt viegli iegūstamam.
mētāties zemē būt lielā daudzumā; būt viegli iegūstamam.
trūkt Būt nepietiekamā daudzumā vai pavisam nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (2).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (2).
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek patērēts; patērēt (daudz vai visu).
sasaldēt Būt par cēloni, ka (parasti ķermeņa daļa) par daudz atdziest.
sasaukt Būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) sanāk kopā, sapulcējas.
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā; pietikt.
pietikt Būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams; būt diezgan.
piemākties Būt tādam, kad debesis ir nedaudz apmākušās (par laikapstākļiem, laikposmu).
puņķoties Būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas.
putot Būt tādam, kam rodas daudz putu vai kurš rada putas.
trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras, arī asinis) – par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
ņirbēt Būt tādam, kur (kas) ir lielā daudzumā.
ņudzēt Būt tādam, kur (kas) ir lielā daudzumā.
mudžēt Būt tādam, kur (kas) ir ļoti lielā daudzumā.
murdēt Būt tādam, kurā (atrodoties kam lielākā daudzumā) rodas pakluss, neskaidrs troksnis (par telpu, vietu).
uzkrāt Būt tādam, kurā (kā) daudzums pakāpeniski palielinās – par parādībām dabā.
piebirt Būt tādam, kurā (kas) atrodas lielākā daudzumā.
plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālas vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
turēties cenā būt tādam, par ko ir daudz jāmaksā.
pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
svīst Būt tādam, uz kura ķermeņa, ķermeņa daļām izdalās sviedri (parasti lielā daudzumā); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, ķermeņa daļām).
nosēt Būt, atrasties (kur) lielā daudzumā.
staipīties Būt, atrasties (kur) vērstam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem gariem, tieviem priekšmetiem, arī veidojumiem, augiem u. tml.).
sabūvēt Būvējot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā veidojumā, kur).
mēģene Cauruļveida laboratorijas trauks darbam ar nelielu vielas daudzumu.
apceļot Ceļojot apmeklēt (daudzas vai visas vietas); apbraukāt.
izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās); apceļot.
sacelt Ceļot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
sacelt Ceļot izvietot (ko) lielākā daudzumā.
sacelt Ceļot uz augšu, savirzīt, novietot (vairākus, daudzus kopā, kur).
vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos.
sturmēt Censties (parasti ar spēku, piepūli) iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.

Atrasts piemēros (200):

slaukt ..bija daudz govju, un arī es gāju palīgā slaukt.
parķis ..daudz ko šuva no parķa – tā bija lēta, silta drāna, un papucis pa ziemām valkāja parķa kreklus..
apziņa ..ilggadējā latviešu valodas skolotāja.. daudzu gadu garumā pratusi iepotēt latvisko apziņu.. bērniem.
pārpirkt ..izjūtam to, ka labākie darbinieki tiek vienkārši pārvilināti un pārpirkti ar daudz, daudz augstākām algām.
takts ..pie saviem daudziem netikumiem es negribētu pievienot vēl takta trūkumu.
lietussargs ..Plaukst lietussargu daudzkrāsainās puķes, – Vispēdējās no visiem rudens ziediem...
dzelt ..viņas asā, žultainā mēle spēja dzelt daudz sāpīgāk nekā rīkstes cirtiens.
aplam ".. es Tev liekos kā meitene maza, kurai aplam daudz vaļas ļauts."
simbolizēties "Klusa nakts" ir dziesma, kas daudziem simbolizējas ar Ziemassvētkiem.
lobt "Šauj tam kraķim [ormaņa zirgam] pa sāniem, lai lobj tas lops, mums šodien daudz, ko darīt."
sareizināt 1 lats vienam cilvēkam nav daudz, bet, ja sareizina ar katru valsts iedzīvotāju, sanāk ap 2 miljoni.
svilt 1905. gadā svila daudzas muižas.
paņemt 2. Pasaules karš paņēma daudzu miljonu cilvēku dzīvības.
freidisms 20. gadsimta otrajā pusē freidisms sazarojās virknē daudzveidīgu teoriju.
papliks Ābele izskatās tāda paplika, laikam pavasarī izzāģēts parāk daudz zaru.
pavīdēt Absolventu sarakstā pavīd daudzi pazīstami uzvārdi.
izmirt Agrāk epidēmijās daudzi cilvēki izmira.
sekta Aicinājums atbrīvoties no līdzšinējās dzīves saistībām ir daudzu sektu ideoloģijas pamatā.
AKKA/LAA AKKA/LAA pārstāv daudzus Latvijas un ārvalstu autorus.
atkarīgs Aktieris daudzējādā ziņā ir atkarīgs no režisora.
uzņemties Aktieris uzņēmies daudzās kinofilmās.
krāpt Aktrise bija vīru daudzkārt krāpusi ar slavenu dziedātāju.
sievietisks Aktrise tēlā ielika daudz sievietiskas pievilcības un valdzinājuma.
sāneja Alu labirints ar daudzām sānejām.
sabrūvēt Alus bija sabrūvēts daudz.
ambra Ambra, kuru senatnē vērtēja daudz augstāk par zeltu, arī tagad skaitās īsts dārgums.
āmrija Āmrija ļoti labprāt ēd maitu, pat daudz labprātāk nekā svaigu gaļu.
viesstrādnieks Anglijā ieceļo daudz viesstrādnieku no Latvijas.
pamatvaloda Angļu valoda ir pamatvaloda ļoti daudzās pasaules valstīs.
pavājināties Anticiklons nedaudz pavājinājās.
aorta Aortas sienās ir daudz elastīgo audu.
spietot Ap pils vārtiem spieto daudz ziņkārīgo.
savērpties Ap šo jautājumu savērpies daudz neskaidrību.
daudzstūris Aprēķināt daudzstūra laukumu.
kubikmetrs Aprēķināt sagatavotās koksnes daudzumu kubikmetros.
uzkrāt Āpsis ziemas guļai uzkrāj daudz tauku.
apsvērt Apsvērt, cik daudz naudas var iztērēt.
piešņākt Apzinos, ka esmu piešņācis daudzus savus draugus un citus cilvēkus.
apzvanīt Apzvanīt daudzus veikalus.
apkarot Ar antibiotiku palīdzību apkaro daudzas infekcijas slimības.
sīkt Ar gadiem spēki sīkst un nevar vairs padarīt tik daudz.
kalorija Ar pārtiku uzņemto kaloriju daudzums.
tarāns Ar savu tarānu mēs ienaidnieku kuģiem daudz nevarējām kaitēt..
vanilīns Ar tīru vanilīnu jādarbojas ļoti uzmanīgi, jo, pieliekot par daudz, ēdienam ir rūgta, asa garša.
iemetiens Ar vienu traļa iemetienu nozvejot daudzas tonnas zivju.
sažilbt Ārā izskatījās tik briesmīgi gaišs, ka man nedaudz sažilba acis.
arahiss Arahisa stādiem vajadzīga gaisma, siltums un daudz mitruma.
pārslogot Ārsti daudzviet ir pārslogoti.
samakšķerēt Asarus ezerā varēja samakšķerēt daudz.
atbiras Atbirās daudz nezāļu sēklu.
atindēt Atindēt organismu, dzerot daudz šķidruma.
atliet Atliet nedaudz krāsas mazākā traukā.
atslēgt Atslēgt apkuri daudzdzīvokļu mājām.
atvirzīties Atvirzīties nedaudz atpakaļ.
ziednesis Auga cerā ir daudz ziednešu, bet katra ziedneša galā 2 ziedi.
auglenīca Auglenīca sastāv no liela daudzuma augļlapu ar augšēju sēklotni.
vērtīgs Augļos ir daudz veselībai vērtīgu uzturvielu.
bļitka Auklas galā smaga, liekta bļitka ar vienu vai diviem āķiem, nedaudz augstāk karinu vēl vienu, mazāku un vieglāku bļitku.
nosalt Aukstajā ziemā daudzas ābeles bija nosalušas.
tikai Auto ir spēcīgs, tikai tērē daudz degvielas.
sazvalstīties Auto nedaudz sazvalstās.
braucējs Autobusā bija daudz braucēju.
noēst Automašīna noēd daudz benzīna.
noskrambāt Automašīnai nedaudz noskrambāti sāni.
zobpārvads Automobilis ar daudzpakāpju zobpārvadu.
reminiscence Autores dzejā ir daudz Bībeles reminiscenču.
nosvērties Avarējušais kuģis nedaudz nosvēries uz sāniem.
pusparazītisks Baltais āmulis ir daudzgadīgs, pusparazītisks krūms.
daudzdievība Balti piekopa daudzdievību.
sarežģīts Bargā ziema rada sarežģītu situāciju daudziem meža zvēriem.
saziņot Barons licis saziņot daudz vīrus pie rakšanas.
pārspēks Bermonta armijai bija daudz lielāks pārspēks gan kara tehnikas ziņā, gan karavīru daudzumā, bet latvieši uzvarēja.
manta Bērnam nevajag daudz mantu.
daudzbērnu Bērni no daudzbērnu ģimenes.
vispār Bērnībā viņš vispār daudz slimoja.
sniegt Bērniņa ienākšana ģimenē sniedz daudz pozitīvu emociju.
apsirgt Bērns ir nedaudz apsirdzis.
sadauzīties Bērns pirms gulēšanas par daudz sadauzījies.
papīkstēt Bērns ratos nedaudz papīkstēja.
pretī Bērns vecākiem pretī deva daudz mīlestības un prieka.
uzziņa Bet kāpēc meklējam uzziņu literatūru, ja dzeja šo uzdevumu paveic daudz labāk?
strukturāls Bezdarbam lielā mērā ir strukturāls raksturs, daudzi cilvēki nesāks strādāt, ja nepaaugstinās kvalifikāciju.
bezgala Bezgala daudz jāmācās.
sagult Bibliotēkas plauktos sagūluši daudzi sējumi.
sasālīt Biezpienam pievieno zaļumus, nedaudz sasāla.
zemzālīte Bieži pļavās, atmatās, ceļmalās un skrajos mežos aug daudzziedu zemzālīte.
pārtapt Bijušo rūpnīcu telpas daudzviet pārtop ekskluzīvos dzīvokļos.
brančs Branču apmeklēšana jau ir kļuvusi par tradīciju daudziem rīdziniekiem.
brūnogles Brūnogles satur daudz ūdens un samērā maz oglekļa.
sazaroties Budisms sazarojies daudzos sīkākos novirzienos.
mandala Budisti uzskata, ka mandalas veidošanas vienkārša vērošana sniedz milzīgu svētību un attīra no tik daudz negācijām, cik mandalā ir smilšu graudiņu.
piecirpt Bukši labi ietur formu, tos vajag tikai nedaudz piecirpt.
novārīties Buljonam ļauj nedaudz novārīties.
bulta Bulta norāda uz degvielas daudzumu.
pektīnviela Bumbieri ir augļi, kuros daudz šķiedrvielu, pektīnvielu un cukuru.
pievalcēt Burkām uzliek metāla vāciņus, nedaudz pievalcē un liek sterilizēt.
būtība Būtībā viss ir daudz nopietnāk.
būvuzņēmējs Būvuzņēmējs veic daudzdzīvokļu mājas siltināšanu.
caurtece Caurteces daudzums.
gadīties Ceļā daudz kas var gadīties.
zinīgs Ceļošana ir kļuvusi ļoti daudzveidīga, jo cilvēki ir zinīgāki un prasīgāki.
nedaudz Cenas nedaudz samazinās.
daudzmaz Cenas visos veikalos ir daudzmaz vienādas.
vraks Centrā slejas nepabeigtās daudzdzīvokļu mājas tukšais vraks.
apsautēt Cepeti nedaudz apsautē.
nedaudz Ciematā ir tikai nedaudz māju.
satamborēt Cik daudz galdautu, sedziņu un pārklāju pa šiem gadiem satamborēts!
nodedzināt Cik daudz gāzes ir nodedzināts?
nārsts Cik daudz ikru mātīte vienā nārstā iznērš?
cik Cik daudz izdarīts!
pieķert Cik daudz zivju tu vari pieķert?
manna Cik noprotu, diezgan daudzi gaida debesu mannu.
daudzveidīgs Cilvēka daudzveidīgā jūtu pasaule.
iekodēt Cilvēkā ir iekodēts daudz labā.
stute Cilvēkam nedrīkst pārāk daudz palīdzēt, visu laiku likt stutes.
ziedveida Cimdu rakstos ir daudz stilizētu ziedveida motīvu.
daudzcīņa Čempionāts daudzcīņā.
daudzskaitlis Daļu lietvārdu lieto tikai vienskaitlī vai tikai daudzskaitlī.
zagt Darba ir tik daudz, ka nākas zagt sev miegu, lai visu pagūtu.
pūliņi Darbs prasīja daudz pūliņu.
zibsnis Dārgakmens iemirdzējās daudzkrāsainos zibšņos.
daudz daudz braukāt ekskursijās.
daudz daudz dejot, līksmoties.
daudz daudz ēst, dzert.
saperināt daudz ideju saperināts.
sarkasms daudz ironijas un sarkasma ir Eduarda Veidenbauma, Raiņa, Andreja Upīša satīriskajā dzejā.
trimarāns daudz jūdžu nobraukājis trimarāns.
atkarīgs daudz kas atkarīgs no paša cilvēka.
daudz daudz kas palika nepateikts.
aprīt daudz laika aprija sīkie mājas darbi.
pavadīt daudz laika pavadu vientulībā.
studijas daudz laika prasa manas studijas tiesību zinātnē.
daudz daudz laimes dzimšanas dienā!
muldēt daudz muldēt.
aizplūst daudz naudas aizplūst uz ārzemēm.
izdot daudz naudas tika izdots par zālēm.
aiziet daudz papīra aiziet iesaiņošanai.
pārgleznot daudz pārgleznot.
uzkožamais daudz pudeļu, bet maz uzkožamā.
ieguldīt daudz pūļu dārzkopis ieguldījis jaunu šķirņu radīšanā.
daudz daudz raudāt, bēdāties.
daudz daudz runāt.
sareklamēt daudz sareklamēta filma.
smēķēt daudz smēķēt.
atlikties daudz vairs nav atlicies.
salīst daudz zivju salīdušas tīklā.
reāls daudzām autora lugām ir reāli prototipi.
rasties daudzās ģimenēs finansiālu problēmu dēļ rodas strīdi.
pārtuntuļot daudzas mammas savus bērnus pārtuntuļo.
izmirt daudzas mazās tautas jau ir izmirušas.
buržujs daudzas no ziņu vietnēm ziņo, ka buržuji ļoti vēlas legalizēt savu ietekmi pār politiķiem, lai vēl atklātāk un publiskāk varētu pierādīt savu varu pār vienkāršajiem darbaļaudīm.
izkliedēt daudzās rotaļlietas izkliedē bērna uzmanību.
pagaist daudzas tēvu tēvu gudrības ir pagaisušas.
vēre daudzas vēres krievu, vācu un latviešu valodā.
vieta daudzas vietas romānā spēj aizraut.
divlaulība daudzās zemēs ir aizliegta divlaulība.
daudzbalsīgs daudzbalsīga dziesma.
urravas daudzbalsīgas urravas.
daudzbalsīgs daudzbalsīgs skaņu jūklis.
ģimene daudzbērnu ģimene.
māmiņa daudzbērnu māmiņa.
māte daudzbērnu māte.
daudz- daudzbērnu.
daudz- daudzcīņa.
daudzcīņa daudzcīņas sacensības.
daudzciparu daudzciparu skaitļi.
daudzdienu daudzdienu ekskursija, pārgājiens.
daudzdienu daudzdienu komandējums.
pārgājiens daudzdienu pārgājiens.
riteņbraukšana daudzdienu sacensības riteņbraukšanā.
iesākties daudzdienu velobrauciens iesākās ar prologu.
daudzdienu daudzdienu velobrauciens.
velobrauciens daudzdienu velobrauciens.
daudz- daudzdienu.
daudzdimensiju daudzdimensiju telpa.
telpa daudzdimensiju telpa.
daudz- daudzdimensiju.
daudzdimensionāls daudzdimensionāla parādība.
daudzdimensionāls daudzdimensionāls attēls.
daudzdimensionāls daudzdimensionāls skaņdarbs.
pagalms daudzdzīvokļu namu pagalmi.
daudzējāds daudzējādā ziņā pārspēt savus vienaudžus.
daudzējāds daudzējādas iespējas studēt.
printeris daudzfunkcionālais printeris.
trenažieris daudzfunkcionāli trenažieri.
daudzfunkcionāls daudzfunkcionāls ēku komplekss.
portāls daudzfunkcionāls skatuves portāls.
bumbuļaugi daudzgadīga bumbuļaugu kultūra.
mēnesene daudzgadīgā mēnesene.
stiebrzāle daudzgadīgās stiebrzāles.
zāle daudzgadīgas zāles.
daudzgadīgs daudzgadīgie zālaugi.
daudzgadīgs daudzgadīgs projekts.
daudzgalvains daudzgalvains pūķis.
daudzgalvains daudzgalvains pūlis.
pārbarot daudzi bērni ir pārbaroti.
akupunktūra daudzi cilvēki uzskata ārstēšanos ar akupunktūru par ļoti relaksējošu procedūru un bieži seansa laikā aizmieg.
nabagmāja daudzi cilvēki uzskata, ka pansionāts tā pati nabagmāja vien ir.
piesegt daudzi cilvēki valkā masku, ar kuru piesedz savu patieso būtību.
deportētais daudzi deportētie neatgriezās dzimtenē.

daudz citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV