Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam L.

Atrasts vārdos (43):

Atrasts vārdu savienojumos (40):

Atrasts skaidrojumos (200):

tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
grāfiste Administratīva teritoriāLa vienība (Lielbritānijā, Īrijā un dažās citās valstīs).
pagasts Administratīvi teritoriāLā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
pilsētciemats Administratīvi teritoriāLā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
apriņķis Administratīvi teritoriāLa vienība (Latvijā līdz 1949. gadam).
konga Afrikāņu izceLsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saLdas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
muduraiņi Apģērba gabaLs (piem., mētelis, jaka, brunči) ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gs. Latvijā).
trakts Apriņķis (Latvijā 17. un 18. gadsimtā).
sauszemes jūdze aptuveni 1609 metri (Lieto Lielbritānijā, ASV).
latols Ar spirtu atšķaidīta degvieLa, ko 20. gs. 30. gados plaši lietoja Latvijā.
ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs).
aritmētika Attiecīgais mācību priekšmets (Latvijas skolās pastāvēja līdz 20. gs. beigām).
Augstākā tiesa augstākā Līmeņa tiesa Latvijas Republikas tiesu trīspakāpju sistēmā (pēc rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām).
senāts Augstākā tiesa (dažās vaLstīs); augstākā tiesu instance (Latvijā).
A līmenis augstākais novērtējums Latvijas vidusskolu centralizētajos eksāmenos.
latgaliskās izloksnes augšzemnieku diaLekta izloksnes (ziemeļaustrumu Vidzemē un Latgalē).
AKKA/LAA Autortiesību un komunicēšanās konsuLtāciju aģentūra un Latvijas Autortiesību aģentūra.
Baltijas vācieši BaLtijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā) vairākās paaudzēs dzīvojoši vācieši.
landesvērs BaLtijas vāciešu brīvprātīgo militārās vienības, kas (1918.–1920. g.) darbojās Latvijas teritorijā.
kākaulis BaLtraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
jātvingi BaLtu cilšu grupa, kas dzīvoja tagadējās Lietuvas, Polijas, arī bijušās Prūsijas teritorijā.
Benilukss Beļģijas, NīderLandes un Luksemburgas ekonomiski politiska savienība; šīs savienības valstu kopums.
barels Beramu vieLu (Lielbritānijā, ASV) un šķidruma (ASV) tilpuma mērs.
bermontiāde Bermonta armijas iebrukums Latvijā (1919. g. rudenī).
pienaine BērzLapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
inteliģentais bezdarbnieks bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izgLītību (Latvijā 20. gs. 20.–30. gados).
penijs Bijusī naudas vienība (1/12 šiLiņa) un monēta (Lielbritānijā); penss.
dzelzs lēdija Bijušās Lielbritānijas premjerministres M. Tečeres iesauka.
Zobenbrāļu ordenis bīskapa ALberta dibināta militāra un reliģiska vācu bruņinieku apvienība Latvijā un Igaunijā (1202–1237), kuras mērķis bija Baltijas iekarošana.
sombrero Cepure ar pLatām malām, ko valkā laukstrādnieki Latīņamerikā un ASV dienvidrietumos, lai pasargātu sevi no saules.
Zaļā Ceturtdiena ceturtdiena nedēļā pirms Lieldienām.
skvoters CiLvēki (bezpajumtnieki), kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (parasti Lielbritānijā).
aspirants CiLvēks, kas mācās aspirantūrā (Latvijā līdz 20. gs. 90. gadiem).
vergs CiLvēks, kas parāda dēļ notiesāts par parāda kalpu (Livonijā 13.–15. gs.); drellis [2].
drellis CiLvēks, kas parāda dēļ notiesāts par parāda kalpu jeb vergu (Livonijā 13.–15. gs.).
pirmais maijs darba svētki, LR Satversmes sapulces sasaukšanas diena.
pīpene Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas Lakstaugs, kam ziedu kurvītī ārējie mēlziedi ir balti, bet stobrziedi – dzelteni; margrietiņa [Leucanthemum vulgare].
vīrcele Daudzgadīgs Lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un blīvos ķekaros sakopotiem dzelteniem piešveida ziediem [Linaria].
kvarcīts Dažādas krāsas graudainas struktūras iezis, kura gaLvenā sastāvdaļa ir kvarcs un kas Latvijā sastopams, piem., laukakmeņu veidā.
jāņuzāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piem., madaras, nārbuļi).
amarillis Dekoratīvs sīpoLaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem.
mičmanis Dienesta pakāpe (piem., Krievijas, Lielbritānijas) kara flotē; karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
jūras kapteinis dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
dižkareivis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
dižmatrozis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
majors Dienesta pakāpe vairāku vaLstu armijā (Latvijas armijā – dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu); virsnieks, kam ir šāda pakāpe.
virsleitnants Dienesta pakāpe vairāku vaLstu armijā un kara flotē; Latvijas armijā un aizsardzības spēkos – dienesta pakāpe starp leitnantu un kapteini (flotē – kapteiņleitnantu); persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ielīgot Dziedot Līgodziesmas, sagaidīt (Līgo svētkus).
saldūksne Ēdama sēne ar baLti dzeltenu gļotainu cepurīti un baltu, sīvu piensulu [Lactarius resimus].
vilnītis Ēdama sēne ar rozā cepurīti un kātiņu [Lactarius torminosus].
cūcene Ēdama sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti. [Lactarius turpis].
ELJA Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība.
stūra māja Ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ieLas stūrī, kur padomju gados atradās LPSR Valsts drošības komiteja.
žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 15. gs. iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
mačete Garš, pLats cērtamais nazis, ko lieto Latīņamerikas valstīs cukurniedru novākšanai.
konstebls Ierindas poLicists (Lielbritānijā, ASV).
autoinspekcija Iestāde, kas kontroLē autotransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību; ēka, kurā atrodas šī iestāde (Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. 90. gadiem).
virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm; persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
digitālgeita IzmekLēšanas lieta par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, ko 20. gadsimta sākumā ar fiktīva ārzemju partnera vārdu centās nelikumīgi īstenot vietējie uzņēmumi, lai nopelnītu uz valsts rēķina.
stendaps Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs; stāvizrāde.
stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs.
instruktors Jaunākā komandējošā sastāva karavīrs Latvijas armijā.
kaprālis Jaunāko komandieru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
vakarēdiens Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maLtīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
admiralitāte Jūras karaspēka pārvaLdes iestāde (piem., Lielbritānijā līdz 1964. g., Krievijā līdz 1917. g.).
miertiesa Juridiska institūcija (dažās vaLstīs, arī Latvijā 1918.–1940. gadā), kurā izskata un iztiesā mazsvarīgas civillietas un krimināllietas, kā arī sastāda un apliecina juridiskus aktus.
santīms Kādreizējā naudas vienība Latvijas Republikā – lata simtā daļa; šādas vērtības monēta.
kajaks Kaiju dzimtas ūdensputns ar gaišpeLēku muguru un spārnu virspusi, dzeltenu knābi un dzeltenīgām kājām [Larus canus].
sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir baLti ar zilganpelēku nokrāsu [Larus argentatus].
prezbiterisms KaLvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā 16. gs.; šī novirziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
konstebls KaraLiskās pils vai cietokšņa komandants (Lielbritānijā).
sapals Karpu dzimtas zivs ar sLaidu, masīvu, samērā lielām zvīņām klātu ķermeni, sarkanu izliektu vēdera spuru un strupu purnu [Leuciscus cephalus].
ālants Karpu dzimtas zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām [Leuciscus idus].
gregorisks Katoļu Liturģiskie dziedājumi, kas tika iedibināti pāvesta Gregora Lielā laikā.
līčija Koks ar neLieliem sarkanīgiem augļiem [Litchi chinesis].
leiboristi Kreisa strādnieku partija (Lielbritānijā, arī Austrālijā, Jaunzēlandē).
koroners KrimināLpolicists (ASV, Lielbritānijā), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus (ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi) un ievada tiesas izmeklēšanu.
brāļu draudze kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
Vasarsvētki Kristietībā – reLiģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
kuršu ķoniņš KuLdīgas apkaimes brīvciemu iedzīvotājs, kam par dienestu Livonijas ordeņa karaspēkā savulaik bija piešķirta zeme un īpašas privilēģijas.
litijs Ķīmiskais eLements – ļoti viegls, mīksts, sudrabaini balts sārmu metāls [Li].
lourensijs Ķīmiskais eLements – mākslīgi iegūts radioaktīvs, sudrabaini balts metāls [Lr].
lantāns Ķīmiskais eLements – sudrabaini balts metāls, ko izmanto, piem., sakausējumos, optiskajā rūpniecībā [La].
gods Laba slava, atzinīgs vērtējums.
sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) galiem, augšas vai apakšas.
flangs Labā vai kreisā puse, piem., karaspēka ierindai.
sveiciens Laba vēlējums; draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums; šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
vieglums Laba, patīkama sajūta.
zaļa dzīve Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve bez raizēm un grūtībām.
stīrborts Labais borts (kuģim, laivai).
sānis Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā.
gvarde Labākā, izcilākā (cilvēku grupas, organizācijas) daļa.
A Labākais (savā grupā, šķirā u. tml.).
pluskoks Labākais starp pārējiem audzes kokiem, kas atšķiras, piem., ar stumbra taisnumu, mazzarojumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām.
hrestomātija Labāko literāro darbu vai to fragmentu krājums, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (parasti skolas vajadzībām).
paraugdemonstrējums Labāko sasniegumu demonstrējums (piem., sportā).
tartars Labas kvalitātes samalta vai sīki sakapāta jēlas gaļas vai zivs fileja ar nedaudz garšvielām.
tvēriens Labas spējas, laba prasme; ķēriens (3).
ķēriens Labas spējas, laba prasme.
adenoma Labdabīgs audzējs dziedzera epitēlija audos.
fibromioma Labdabīgs audzējs, kas izveidojies no saistaudiem un muskuļaudiem.
teratoma Labdabīgs audzējs, kas radies embrionālajā attīstībā.
osteoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no kaulaudiem.
lipoma Labdabīgs audzējs, kas veidojas taukaudos.
mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci.
fibroma Labdabīgs saistaudu audzējs.
filantropija Labdarība; materiālās palīdzības sniegšana.
veselīgs Labestīgs, uzmundrinošs.
sinekūra Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas piepūles.
lekns Labi attīstīts, veselīgs, kupls (par augiem, to daļām).
brangs Labi barots (par dzīvniekiem).
apaļš Labi barots, trekns (par dzīvniekiem).
saradoties Labi iepazīt (ko), izveidot ciešu saikni (ar ko).
apsvērt Labi iepriekš pārdomāt; vispusīgi izvērtēt (ko).
skaists Labi kopts, ar vēlamām sugas, šķirnes īpašībām (par dzīvniekiem, augiem).
labklājība Labi materiālie apstākļi, nodrošinājums ar vajadzīgajiem pakalpojumiem; pārticība, turība.
sekta Labi organizēta, autoritāra un savrupa reliģiska kopa, kas var būt nošķīrusies no oficiālās baznīcas.
pārvaldīt Labi pārzināt un prast izmantot (ko).
sēdēt Labi piegulēt augumam, piestāvēt (par apģērbu).
redzams Labi uztverams ar redzi (par ārējām pazīmēm).
skanīgs Labi uztverams, dzirdei tīkams, arī melodisks (par skaņu).
tvirts Labi veidots, ar spēcīgiem, vingriem muskuļiem (par ķermeni, tā daļām), stingrs (par muskuļiem).
ieraut Labi, ātri nopelnīt (naudu).
labums Labi, garšīgi produkti, ēdieni; gardumi.
īsts Labi, patiesi.
ērts Labi; pieklājīgi.
OK Labi.
okei Labi.
maize Labība, labības graudi (parasti rudzi, kvieši).
druva Labības (arī linu) lauks.
tritikāle Labības augs – kviešu un rudzu hibrīds, ko audzē galvenokārt graudu un zaļmasas ieguvei.
pelavas Labības kulšanas, graudu tīrīšanas paliekas (smalkas salmu daļas, akoti un graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
kokalis Labības nezāle – lakstaugs ar stāvu, matainu stublāju, violeti sārtiem ziediem un indīgām sēklām [Agrostemma githago].
appļāvības Labības pļaujas nobeigums; tam sekojošais mielasts, svinības.
labierīkot Labiekārtot.
ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā).
izlabināt Labinot izvilināt.
pielabot Labojot (ko), novērst nelielus defektus.
salabot Labojot novērst (defektu, bojājumu u. tml.), parasti pilnīgi.
izlabot Labojot novērst (defektus, bojājumus u. tml.).
salabot Labojot panākt, ka (kas) kļūst derīgs izmantošanai; izlabot.
izlabot Labojot panākt, ka (kas) kļūst derīgs izmantošanai; salabot.
izlabot Labojot panākt, ka (tekstā) nav kļūdu; labojot novērst (kļūdas).
korektūra Labojums, izmaiņas (piem., darbībā, norisē).
korektīva Labojums, precizējums.
retorte Laboratorijas trauks ar garu, uz sāniem noliektu kaklu (piem., šķidrumu pārtvaicēšanai).
menzūra Laboratorijas trauks ar iedaļām šķidruma daudzuma precizēšanai, mērīšanai.
korekcija Labošana; labojums.
kolonija Labošanas darbu iestāde (parasti nepilngadīgajiem noziedzniekiem).
gludināt Labot, precizēt (stilu, valodu), darīt (tekstu) saprotamu, viegli uztveramu.
koriģēt Labot, precizēt; mainīt.
lāpīt Labot, remontēt (ko, piem., aizdarot caurumus tajā).
apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
lāga Labs, atbilstošs normālam stāvoklim, normālai norisei.
lāga Labs, atbilstošs noteiktām prasībām, derīgs izmantošanai.
maktens Labs, lielisks; liels.
kapitāls Labs, lielisks.
omulīgs Labs, patīkams (par garastāvokli, pašsajūtu).
sakarīgs Labs, piemērots; jēdzīgs.
lāga Labs, prasmīgs.
gaišs Labs, taisnīgs; tāds, kurā nav ļaunuma, varmācības.
normāls Labs; pietiekami kvalificēts.
kūlīgs Labs.
prīmā Labs.
spics Labs.
kaifs Labsajūta, eiforija; liela bauda, patika, tīksme.
labestība Labsirdība, labvēlība.
šķelmīgs Labsirdīgi draiskulīgs, mazliet nerātns, arī koķets.
labestīgs Labsirdīgs, labvēlīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
saulains Labsirdīgs, sirsnīgs, arī dzīvespriecīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); gaišs (3).
labskaņa Labskanība (parasti valodai).
eifonija Labskanīgums; labskaņa.
pašlabums Labums (parasti materiāls), ko cilvēks iegūst savtīgos nolūkos.
pozitīvisms Labvēlīga attieksme (pret kādu, pret ko).
patikt Labvēlīgi ietekmēt (augus).
veicināt Labvēlīgi ietekmēt (procesa, darbības u. tml. norisi); arī sekmēt.
tikt Labvēlīgi ietekmēt augus, dzīvniekus (piem., par vidi, apstākļiem).
novēlīgs Labvēlīgs, labu vēlošs.
draudzīgs Labvēlīgs, saudzējošs.
palaimēties Labvēlīgu apstākļu dēļ paveikties, izdoties.
ķepainis Lācis.
pekainis Lācis.
koala Lāčsomainis – Austrālijas eikaliptu mežos dzīvojošs lācēnam līdzīgs dzīvnieks ar pelēku vai pelēki brūnu apmatojumu, kas pārtiek tikai no eikaliptu lapām vai tā jaunajiem dzinumiem [Phascolarctos cinereus].
lāčumāte Lāču mātīte, kam ir mazuļi.
lācene Lāču mātīte.
lācēns Lāču mazulis.
skrīne Lāde, arī tīne.
lādētājs Lādēšanas ierīce.
rekombinācija Lādiņu apvienošanās, veidojot neitrālus pārus.
lāga Lādzīgs, labsirdīgs.
aizlaikus Laicīgi, laikus; iepriekš.
profāns Laicīgs (1), pasaulīgs.
laidne Laide.
uzlaidelēties Laidelējoties uzlaisties.

Atrasts piemēros (200):

mitināties ..darbnīca bija iekārtota vecā muižas mājā. Līdz karam tanī mitinājās mežniecība.
ikviens ..Ikvienam ir rokas jāpieLiek, Lai lielais darbs uz priekšu tiek..
nesums ..Lieldienu rītā .. viņi [bērni] .. devās dārzā ievākt Zaķa nesumu..
pasūdzēties ..Ligita kādā vēstulē .. pasūdzējās, ka droši vien esot sastaipījusies..
siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
mode ..šī ir īstā reize sLimot pēc Laimdotas modes. Jau vakarā rādīties sagurušai, no rīta teikt, ka galva sāp un reibst, un tad uzberzēt termometru.
atdzelt "..te vis katram nevar uzticēties tādā miLjonu pilsētā." – "Latviešiem es uzticos!" atdzeļu un kāpju augšas stāvā.
klausīties "Edgar!" Kristīne sašutusi kLusām iesaucās. "Laid vaļā!" Bet Edgars neklausījās..
papildināt "Es tevi gaidīšu pie "Laimas" pulksteņa," draudzene saka un papildina: "ja līs, ieiešu kafejnīcā turpat blakus."
uzsvars "Esmu no Latvijas," ar uzsvaru atteicu.
ieliesmoties "Kaunies, sieva, pīkstēt!" Laurim acis ieliesmojās.
jūsmājas "Labdien jūsmājās!" atnācējs sveicina.
labdien "Labdien!" teica kaimiņš.
nopūsties "Labi," viņš bēdīgi nopūtās.
labrīt "Labrīt!" bērni sveicināja skolotāju.
lauķis "Labrīt!" Nīna uzsvērti saka, lai norādītu uz lauķa nepieklājību.
veselība "Lai nu kas, bet veselība man ir bez vainas!"
nospriest "Laikam tur neviena nav," viņš nosprieda.
atbalsot "Laime..." visiem gribas atbalsot šo vārdu.
sacīt "Lec!" sacīja brālis.
līdzināties "Līdzināties! Mierā!"
nostiept "Nuū, tēv," Ludvigs nostiepa tā gari, ar tādu kā smiekliņu..
nopelt "Savāda ceLtne, pārāk lepna zemniekam," nopēla gaitnieks.. "Nenopel," mācīja Lazda, "nenopel, mājoklis būs labs."
pašauties "Sveicināta!" Liela roka pašaujas man pretim un sagrābj manus pirkstus cietā tvērienā.
aizrīties "Še, Jurka, aiznes [to mantu] tam badakāsim. Lai viņš ņem un aizrijas."
rasi "Šurp nākdama.. redzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz Lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
pirmizrādīt 11. novembrī Liepājas teātris pirmizrādīs mūziklu "Pūt, vējiņi!"
sastāvs 13. gs. DaugavpiLs ietilpa Livonijas ordeņa valsts sastāvā.
trakts 1632. gadā ierīko starptautisko pasta traktu Rīga-JeLgava-Liepāja-Kēnigsberga.
pamatlicējs 18. novembrī aLlaž godinām mūsu valsts pamatlicējus – Latvijas Tautas padomes locekļus.
vācbalti 1822. gadā vācbaLti sāka latviešiem izdot "Latviešu Avīzes ", dibināja Latviešu draugu biedrību, izveidoja otru laikrakstu " Tas Latviešu Ļaužu Draugs".
kinoaparāts 1895. gadā brāļi Limjēri konstruē pirmo kinoaparātu.
cionistisks 1919. gadā Latgalē notika aresti pret cionistiski noskaņotajiem ebrejiem.
valūta 1940. gadā, pēc okupācijas Latvijā sākās divu valūtu – lata un PSRS rubļa – vienlaicīga aprite.
pārstāt 1993. gadā Latvijas rublis pārstāja būt maksāšanas līdzeklis.
simtenis 20. gadu simteņa beigas Latvijas vēsturē.
datubāze 2017. gadā LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar LU Matemātikas un informātikas institūtu izveidoja "Tautas vietvārdu datubāzi".
terminologs 60 gados LZA Terminoloģijas komisijas darbā ir mainījušās terminologu paaudzes.
sapulcēties AgLona ir Latvijas katoļu centrs, katru gadu 15. augustā tur sapulcējas svētceļnieki.
aitasgalva AitasgaLvas! Lai viņi paši tagad tiek galā!
pamalties Aizbraucām trijatā pamaLties pa Latgali.
šķirsts Aizgājēja šķirstu sedza Latvijas karogs.
brīvdiena Aiziet Lieldienu brīvdienās.
krāsa Aizstāvēt Latvijas krāsas.
AKKA/LAA AKKA/LAA pārstāv daudzus Latvijas un ārvalstu autorus.
traģiķis Āksts un traģiķis Edgars Liepiņš.
studija Aktieris ir viens no Latvijas teātrim nozīmīgās Dailes teātra III studijas audzēkņiem.
vēstniecība Akustiskā koncertzāLe – Latgales vēstniecība "Gors" Rēzeknē.
ALA ALA ir centrālā organizācija, kas pārstāv un vieno tūkstošiem latviešu visā Amerikā.
alata ALata ir Latvijā reti sastopama saldūdens zivs.
ALJA ALJA valdes priekšsēdis.
baletfilma Andra Liepas baletfilma "Ugunsputna atgriešanās".
mednieks Andreja EgLīša romāns "Līgavu mednieki".
svīta Andreja Jurjāna simfoniskā svīta "Latvju dejas".
eposs Andreja Pumpura eposs "Lāčplēsis".
pievārds Andris KārkLiņš ar neparasto pievārdu el Leton.
viesstrādnieks AngLijā ieceļo daudz viesstrādnieku no Latvijas.
sudrabnauda AngLijā kalta visa Latvijas sudrabnauda, metāla latus kala no 835° sudraba.
radiovariants AnšLava Eglīša romāna "Līgavu mednieki" radiovariants.
rīts Ap septiņiem rītā pēc Latvijas laika.
apbraukāt Apbraukāt visu Latviju.
robežmala Apbraukt apkārt Latvijai pa robežmalu.
apceļot Apceļot Latvijas pilis.
spiets ApmekLēt Latgales amatnieku spietu.
kanjons ApmekLēt Lielo kanjonu.
klaidēt ApmekLētājus klaidēja iecienīti Latvijas dīdžeji.
apodziņš Apodziņš, Latvijas mazākā pūcīte, tikai strazda lielumā..
robežposms Apsekot robežposmus VaLmieras un Limbažu rajonā.
pusceļš Apstāties pusceļā starp Rīgu un Liepāju.
reprezentēt Aptaujas dati ir Latvijas iedzīvotājus reprezentējoši un ticami.
svari Aptuveni piecdesmit ar neapbruņotu aci redzamās Svaru zvaigznāja zvaigznes Latvijā vislabāk redzamas pavasarī.
historiogrāfija Apzināt Latvijas PSR historiogrāfiju.
reindžers Arī Latvijā ir kareivji, kas izgājuši izdzīvošanas kursu reindžeru skolā Amerikā.
uzgult Arī saimnieks šoruden staigāja sadrūmis. Likās, ka visai mājai būtu uzgulis ļauna likteņa sūtīts posts.
kapitāls Ārzemju kapitāLa ienākšana Latvijā.
zviedri Astrīda Lindgrēne – zviedru rakstniece.
propaganda AtbaLstīt Latvijā ražoto produktu propagandu.
autobūve Atdzimst Latvijas autobūve.
izbrauciens Atgriezties no izbrauciena pa Latvijas pilīm.
kurp AtkaL Anita, atkal viņa. Lai ietu kurp iedams, nekur neizdodas tikt vaļā no domām par viņu.
uzviļņot AtkaL uzviļņo Latvijas karogs.
rallists Ātrākais Latvijas rallists.
tirgus Atrast savu nišu Latvijas tirgū.
atsaukt Atsaukt no Latvijas vēstnieku.
atsvaidzināt Atsvaidzināt savas Latvijas vēstures zināšanas.
atteikties Atteikties no Latvijas pilsonības.
virsotne Augstākā Latvijas virsotne ir Gaiziņkalns.
vizitēt Augstākās ārvaLstu amatpersonas vizitēja atjaunotajā Latvijas valstī.
aizvest Autobuss aizved ekskursantus ceļojumā pa Latvijas novadiem.
autohtoni Autohtona bruņurupuču suga – Eiropas purva bruņurupucis Latvijā.
numurzīme Automašīna ar Latvijas numurzīmi.
reiss Aviokompānijas reiss uz Londonu.
baletdejotājs BaLetdejotāja karjeru Māris Liepa sāka Rīgā.
saaicināt BaLlē tika saaicināti pazīstamākie Latvijas cilvēki.
kāpa BaLtā kāpa pie Lielupes ietekas jūrā.
ģeopolitika BaLtijas un Latvijas ģeopolitika.
EUR Banka vienojas noteikt Latvijas Bankas prasījumu EUR.
saplūst Barikāžu dienās iedzīvotāji no visas Latvijas saplūda Rīgā.
satecēt Bauskā kopā satek Mūsa un MēmeLe, veidojot Lielupi.
reformators Baznīcas reformatora Mārtiņa Lutera dzīve.
izlīdzinošs Beigās viņš izLīdzinoši teica: "Labi, nestrīdēsimies, es pats visu nokārtošu."
misija Beigusies Latvijas karavīru misija Irākā.
ELJA Biedrībā ELJA veido dažādus projektus.
domīnija Bijusī Lielbritānijas domīnija.
aizlūgt Bīskaps aizLūdza par Latvijas nākotni.
vizitēt Bīskaps vizitējis Latgales draudzēs.
martiroloģijs Bojāgājušo saraksti ir atrodami grāmatā "Latvijas pilsoņu martiroloģija Vjatlagā 1938–1956".
zvejot Braucu zvejot uz Lielupi.
brīvkundze Brīvkundzes senči kādreiz dzīvoja Liepājā.
sveštautietis Būdams sveštautietis, es Latviju uzskatu par savu pamāti, kas man devusi patvērumu.
latvji Būs brīva Latve tik caur brīvu garu.
ceļmallapa CeļmaLlapas ir sastopamas visā Latvijas teritorijā.
ceļot Ceļot pa Latvijas novadiem.
ceļvedis Ceļvedis mūs ved pa skaistākajām Latvijas vietām.
tautskaite Ceturtajā tautskaitē 1935. gadā tiek fiksēts, ka Latvijā dzīvo gandrīz 2 miljoni cilvēku.
latvisks Cīnīties par Latvisku Latviju.
cūkdelfīns CūkdeLfīns Latvijas piekrastē sastopams reti.
vietvaldis ČehosLovākijā dumpinieki tika pieveikti ar padomju karaspēka palīdzību, bet Latvijā vietvaldis Voss pats tika galā.
tiesāt Čempionāta spēLes tiesās arī divi Latvijas tiesneši.
vējamāte Či, či, či, zīLīte, Kur tavi bērni? Augstajā kalnā, Liepiņas galā.. Kas viņus šūpo,.. Kas viņus auklē? Vējmāte šūpoja, Vējmāte auklēja..
liekņa Dabas Liegums "Līvbērzes liekņa".
nosēdēt Dakteris Ķīsis nevarēja mierīgi nosēdēt savā sanatorijā un aprīļa vidū atkaL stāvēja pie Lilijas durvīm ar lielu puķu pušķi.
ziemot Daļa putnu ierodas Latvijā ziemot no Igaunijas.
asociēties Daudziem Latvija asociējas ar Baltijas jūru.
senpilsēta DaugmaLes pilskalns ar senpilsētu, ostas vietu, kapulauku ir viens no ievērojamākajiem un pazīstamākajiem Latvijas arheoloģijas pieminekļiem.
valrieksts Dažas vaLriekstu šķirnes aug arī Latvijā, piemēram, pelēkais valrieksts.
sabiedrotais Daži Latvijas valdnieki kļuva par krustnešu sabiedrotajiem.
dekorators Dekorators Latvijas Nacionālajā operā.
vadošs DiemžēL vēsturiski šis otrais modelis Latvijā ir bijis vadošais.
kveldēt Diezgan vasara karsējusi un kveLdējusi. Likās, mūžīgajām tveicēm nebūs gala.
digitalizēt DigitaLizēt laikrakstu "Dienas Lapa".
tikvien Div' pļaviņas es nopļāvu Sarkanā(i) āboLiņ', Tikvien lūdzu tautu dēlu, Lai sameta kaudzītē.
dižknābis Dižknābis pie barotavas Liepājā.
liecināt Dokumenti Liecina, ka viņš beidzis LU.
sānupe Driksa ir Lielupes sānupe pie Jelgavas.
saulkrēsliņš DzeLtenie saulkrēsliņi ir Latvijā visbiežākā saulkrēsliņu suga, tie sastopami ūdenstilpju krastos, pārmitrās pļavās un purvu apmalēs.
lejtece Dzīvot Lielupes lejtecē.
sirds Dzīvot pašā Latgales sirdī.
bītls Džons Lenons ir, iespējams, slavenākais bītls.
meistardarbnīca E. Nekrošus vadītā meistardarbnīca Latvijas teātru režisoriem.
cukurfabrika Eiropas Savienība piespieda sLēgt cukurfabrikas Latvijā.
parafēt Ekspertu deLegācijas parafējušas Latvijas un Ukrainas līgumu.
emigrēt Emigrēt no Latvijas.
zarots Enija ir visjaunākā atvase kupLi zarotajā Lilijas kundzes dzimtā.
norēkt Es atjāju baLtu zirgu Sarkaniem iemaviem, Lai nozviedza, lai norēca Pats labais kumeliņš.
padoties Es paceLšu rokas un ieiešu mežā, Un padošos kokiem gūstā, Lai dara viņi ar mani, ko grib..
patriots Esam Liepājas patrioti.
uzaugt Esmu uzaudzis Liepājā.
evaņģēlists EvaņģēLists Lūka.
teofānija Fanātiskie Lutera pretinieki Vecās Derības teofānijas, vīzijas un sapņus uzskatīja par nepastarpinātām, tiešām Dieva atklāsmēm.
fantoms Fantoms parādījās tuneLī zem Lamanša.
ķīmija Farmācijas ķīmijas attīstība Latvijā.
koncertetīde Ferenca Lista koncertetīdes.
rapsodija Ferenca Lista Ungāru rapsodijas.
kinodarbs FiLma ir Latvijas un Austrijas kopražojuma kinodarbs.
nolūks Fonds radīts ar noLūku atbalstīt jaunos un talantīgos Latvijas māksliniekus.
fonētiķis Fonētiķe un Leksikoloģe Alise Laua.
giljotinēt Francijas karaLiene Marija Antuanete tika giljotinēta Lielās franču revolūcijas laikā.
karalis Francijas karaLis Ludviķis XIV.
monāde G. V. Leibnica teorija par monādēm.
gaiļbiksīte Gaiļbiksītes Latvijā sastopamas samērā bieži.
paugurs GaiziņkaLns ir Latvijas augstākais paugurs.
sasniegt Gājputnu bari sasnieguši Latviju.
grivna GaLvenā sudraba nauda Latvijā bija krievu grivna.
taksonomija GaLvenais laboratorijas pētījumu virziens ir Latvijas vaskulāro augu flora un tās taksonomija.
etaps GaLvenie Latvijas vēstures etapi.
zizlis Gana zizLis ir viens no bīskapa atribūtiem, kas simbolizē Labā gana kalpošanu.
sausgultne Gaujas NacionāLajā parkā sastopami arī tādi reti un Latvijā aizsargājami biotopi kā karsta kritenes, upīšu un strautu sausgultnes.
gavēt Gavēt pirms Lieldienām.
GNP GNP Līgatnes dabas takas izveidotas 1975. gadā.
apdzejot Grāmatā apdzejota Latvijas daba.
subjektivizēt Grāmata ir subjektivizēts vēstījums par Latvijas vēstures notikumiem.
tieslietas Grāmata par tiesLietām Latvijā.
šis Grib [direktors] iztapt visiem. Labas ziņas šim vajagot.
hidroenerģija Hidroenerģija Latvijā nodrošina lielāko daļu saražotās elektroenerģijas.
postulāts Homeopātijas gaLvenais postulāts ir: "Līdzīgs jāārstē ar līdzīgu."
pavalstniecība Iegūt Lielbritānijas pavalstniecību.
jāņudziesma IeLīgot Līgosvētkus ar jāņudziesmām.
nomenklatūra Iepazīties ar Latvijā ražoto preču nomenklatūru.
ieraša Ieraša Lieldienās šūpoties.
kanāls IesLēgt Latvijas televīzijas otro kanālu.
nomētāties Iespējams, putns visu ziemu nomētājies tepat Latvijā.
ilgtermiņa Iestāšanās ES Latvijai ilgtermiņā būs ieguvums.
reprezentants Ievērojamākie Latvijas zinātnes reprezentanti.
karte Ieviest Latvijas iedzīvotāju identifikācijas kartes.
zīmējums Iksveida zīmējums uz pakauša ir odzes raksturīgā pazīme, kas nepiemīt nevienai citai Latvijas čūskai.
reģis InduLis. Kas neļauj dusēt tautai mūža šūplī, Liek celties līdzi citām gudrākām. Mintauts. Tu reģis liels, – nu pareģošu es: Starp diviem dzirņiem tapsat samalti!
integrēties Integrēties Latvijas sabiedrībā.
burlaks InterpoLa vajātais Latvijas burlaku ducis.
zemessardze Ir izveidoti trīs Zemessardzes novadi: Liepājā, Rēzeknē un Rīgā.
pārsteidzošs Ir pārsteidzoši un iepriecinoši vērot, kā mainījies Rīgas un citu Latvijas pilsētu izskats.
kinoklasiķis Itāļu kinokLasiķi L. Viskonti un F. Fellīni.
izbraukāt Izbraukāt Latvijas skaistākās vietas.
izbraukt Izbraukt Lietuvu.
izceļot Izceļot visu Latgali.
nosaukums Izcīnīt Latvijas čempiona nosaukumu.
suvenīrizdevums Izdevniecība Laidusi klajā suvenīrizdevumu "Rainis. Lauztās priedes", kur klasiskais dzejolis piedāvāts vairāk nekā trīsdesmit valodās.
ūnikums Izdotās atmiņas ir ūnikums Latvijas valsts tapšanas atspoguļojumā.
izfilmēties IzfiLmēties skaistākajās Latvijas vietās.
stingrs IzgLītība ir tas stingrais pamats, uz kura balstāma un būvējama Latvijas nākotne.

L citās vārdnīcās:

Tēzaurs