Paplašinātā meklēšana
Meklējam L.
Atrasts vārdos (43):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (2935):
- tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
- Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
- atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
- grāfiste Administratīva teritoriāla vienība (Lielbritānijā, Īrijā un dažās citās valstīs).
- pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
- pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība (Latvijā līdz 1949. gadam).
- konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
- Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
- Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
- kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
- muduraiņi Apģērba gabals (piem., mētelis, jaka, brunči) ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gs. Latvijā).
- trakts Apriņķis (Latvijā 17. un 18. gadsimtā).
- sauszemes jūdze aptuveni 1609 metri (lieto Lielbritānijā, ASV).
- latols Ar spirtu atšķaidīta degviela, ko 20. gs. 30. gados plaši lietoja Latvijā.
- ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
- tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs).
- aritmētika Attiecīgais mācību priekšmets (Latvijas skolās pastāvēja līdz 20. gs. beigām).
- Augstākā tiesa augstākā līmeņa tiesa Latvijas Republikas tiesu trīspakāpju sistēmā (pēc rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām).
- senāts Augstākā tiesa (dažās valstīs); augstākā tiesu instance (Latvijā).
- A līmenis augstākais novērtējums Latvijas vidusskolu centralizētajos eksāmenos.
- latgaliskās izloksnes augšzemnieku dialekta izloksnes (ziemeļaustrumu Vidzemē un Latgalē).
- AKKA/LAA Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra un Latvijas Autortiesību aģentūra.
- Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā) vairākās paaudzēs dzīvojoši vācieši.
- landesvērs Baltijas vāciešu brīvprātīgo militārās vienības, kas (1918.–1920. g.) darbojās Latvijas teritorijā.
- kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
- jātvingi Baltu cilšu grupa, kas dzīvoja tagadējās Lietuvas, Polijas, arī bijušās Prūsijas teritorijā.
- Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiska savienība; šīs savienības valstu kopums.
- barels Beramu vielu (Lielbritānijā, ASV) un šķidruma (ASV) tilpuma mērs.
- bermontiāde Bermonta armijas iebrukums Latvijā (1919. g. rudenī).
- pienaine Bērzlapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
- inteliģentais bezdarbnieks bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību (Latvijā 20. gs. 20.–30. gados).
- penijs Bijusī naudas vienība (1/12 šiliņa) un monēta (Lielbritānijā); penss.
- dzelzs lēdija Bijušās Lielbritānijas premjerministres M. Tečeres iesauka.
- Zobenbrāļu ordenis bīskapa Alberta dibināta militāra un reliģiska vācu bruņinieku apvienība Latvijā un Igaunijā (1202–1237), kuras mērķis bija Baltijas iekarošana.
- sombrero Cepure ar platām malām, ko valkā laukstrādnieki Latīņamerikā un ASV dienvidrietumos, lai pasargātu sevi no saules.
- Zaļā Ceturtdiena ceturtdiena nedēļā pirms Lieldienām.
- skvoters Cilvēki (bezpajumtnieki), kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (parasti Lielbritānijā).
- aspirants Cilvēks, kas mācās aspirantūrā (Latvijā līdz 20. gs. 90. gadiem).
- vergs Cilvēks, kas parāda dēļ notiesāts par parāda kalpu (Livonijā 13.–15. gs.); drellis [2].
- drellis Cilvēks, kas parāda dēļ notiesāts par parāda kalpu jeb vergu (Livonijā 13.–15. gs.).
- pirmais maijs darba svētki, LR Satversmes sapulces sasaukšanas diena.
- pīpene Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs, kam ziedu kurvītī ārējie mēlziedi ir balti, bet stobrziedi – dzelteni; margrietiņa [Leucanthemum vulgare].
- vīrcele Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un blīvos ķekaros sakopotiem dzelteniem piešveida ziediem [Linaria].
- kvarcīts Dažādas krāsas graudainas struktūras iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kvarcs un kas Latvijā sastopams, piem., laukakmeņu veidā.
- jāņuzāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piem., madaras, nārbuļi).
- amarillis Dekoratīvs sīpolaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem.
- mičmanis Dienesta pakāpe (piem., Krievijas, Lielbritānijas) kara flotē; karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
- jūras kapteinis dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dižkareivis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
- dižmatrozis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- majors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā (Latvijas armijā – dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu); virsnieks, kam ir šāda pakāpe.
- virsleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā un kara flotē; Latvijas armijā un aizsardzības spēkos – dienesta pakāpe starp leitnantu un kapteini (flotē – kapteiņleitnantu); persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ielīgot Dziedot līgodziesmas, sagaidīt (Līgo svētkus).
- saldūksne Ēdama sēne ar balti dzeltenu gļotainu cepurīti un baltu, sīvu piensulu [Lactarius resimus].
- vilnītis Ēdama sēne ar rozā cepurīti un kātiņu [Lactarius torminosus].
- cūcene Ēdama sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti. [Lactarius turpis].
- ELJA Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība.
- stūra māja Ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju gados atradās LPSR Valsts drošības komiteja.
- žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 15. gs. iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
- mačete Garš, plats cērtamais nazis, ko lieto Latīņamerikas valstīs cukurniedru novākšanai.
- konstebls Ierindas policists (Lielbritānijā, ASV).
- autoinspekcija Iestāde, kas kontrolē autotransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību; ēka, kurā atrodas šī iestāde (Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. 90. gadiem).
- virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm; persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- digitālgeita Izmeklēšanas lieta par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, ko 20. gadsimta sākumā ar fiktīva ārzemju partnera vārdu centās nelikumīgi īstenot vietējie uzņēmumi, lai nopelnītu uz valsts rēķina.
- stendaps Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs; stāvizrāde.
- stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs.
- instruktors Jaunākā komandējošā sastāva karavīrs Latvijas armijā.
- kaprālis Jaunāko komandieru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- vakarēdiens Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
- admiralitāte Jūras karaspēka pārvaldes iestāde (piem., Lielbritānijā līdz 1964. g., Krievijā līdz 1917. g.).
- miertiesa Juridiska institūcija (dažās valstīs, arī Latvijā 1918.–1940. gadā), kurā izskata un iztiesā mazsvarīgas civillietas un krimināllietas, kā arī sastāda un apliecina juridiskus aktus.
- santīms Kādreizējā naudas vienība Latvijas Republikā – lata simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- kajaks Kaiju dzimtas ūdensputns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, dzeltenu knābi un dzeltenīgām kājām [Larus canus].
- sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu [Larus argentatus].
- prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā 16. gs.; šī novirziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
- konstebls Karaliskās pils vai cietokšņa komandants (Lielbritānijā).
- sapals Karpu dzimtas zivs ar slaidu, masīvu, samērā lielām zvīņām klātu ķermeni, sarkanu izliektu vēdera spuru un strupu purnu [Leuciscus cephalus].
- ālants Karpu dzimtas zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām [Leuciscus idus].
- gregorisks Katoļu liturģiskie dziedājumi, kas tika iedibināti pāvesta Gregora Lielā laikā.
- līčija Koks ar nelieliem sarkanīgiem augļiem [Litchi chinesis].
- leiboristi Kreisa strādnieku partija (Lielbritānijā, arī Austrālijā, Jaunzēlandē).
- koroners Kriminālpolicists (ASV, Lielbritānijā), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus (ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi) un ievada tiesas izmeklēšanu.
- brāļu draudze kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
- Vasarsvētki Kristietībā – reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
- kuršu ķoniņš Kuldīgas apkaimes brīvciemu iedzīvotājs, kam par dienestu Livonijas ordeņa karaspēkā savulaik bija piešķirta zeme un īpašas privilēģijas.
- litijs Ķīmiskais elements – ļoti viegls, mīksts, sudrabaini balts sārmu metāls [Li].
- lourensijs Ķīmiskais elements – mākslīgi iegūts radioaktīvs, sudrabaini balts metāls [Lr].
- lantāns Ķīmiskais elements – sudrabaini balts metāls, ko izmanto, piem., sakausējumos, optiskajā rūpniecībā [La].
- gods Laba slava, atzinīgs vērtējums.
- sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) galiem, augšas vai apakšas.
- flangs Labā vai kreisā puse, piem., karaspēka ierindai.
- sveiciens Laba vēlējums; draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums; šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
- vieglums Laba, patīkama sajūta.
- zaļa dzīve Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve bez raizēm un grūtībām.
- stīrborts Labais borts (kuģim, laivai).
- sānis Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā.
- gvarde Labākā, izcilākā (cilvēku grupas, organizācijas) daļa.
- A Labākais (savā grupā, šķirā u. tml.).
- pluskoks Labākais starp pārējiem audzes kokiem, kas atšķiras, piem., ar stumbra taisnumu, mazzarojumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām.
- hrestomātija Labāko literāro darbu vai to fragmentu krājums, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (parasti skolas vajadzībām).
- paraugdemonstrējums Labāko sasniegumu demonstrējums (piem., sportā).
- tartars Labas kvalitātes samalta vai sīki sakapāta jēlas gaļas vai zivs fileja ar nedaudz garšvielām.
- tvēriens Labas spējas, laba prasme; ķēriens (3).
- ķēriens Labas spējas, laba prasme.
- adenoma Labdabīgs audzējs dziedzera epitēlija audos.
- fibromioma Labdabīgs audzējs, kas izveidojies no saistaudiem un muskuļaudiem.
- teratoma Labdabīgs audzējs, kas radies embrionālajā attīstībā.
- osteoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no kaulaudiem.
- lipoma Labdabīgs audzējs, kas veidojas taukaudos.
- mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci.
- fibroma Labdabīgs saistaudu audzējs.
- filantropija Labdarība; materiālās palīdzības sniegšana.
- veselīgs Labestīgs, uzmundrinošs.
- sinekūra Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas piepūles.
- lekns Labi attīstīts, veselīgs, kupls (par augiem, to daļām).
- brangs Labi barots (par dzīvniekiem).
- apaļš Labi barots, trekns (par dzīvniekiem).
- saradoties Labi iepazīt (ko), izveidot ciešu saikni (ar ko).
- apsvērt Labi iepriekš pārdomāt; vispusīgi izvērtēt (ko).
- skaists Labi kopts, ar vēlamām sugas, šķirnes īpašībām (par dzīvniekiem, augiem).
- labklājība Labi materiālie apstākļi, nodrošinājums ar vajadzīgajiem pakalpojumiem; pārticība, turība.
- sekta Labi organizēta, autoritāra un savrupa reliģiska kopa, kas var būt nošķīrusies no oficiālās baznīcas.
- pārvaldīt Labi pārzināt un prast izmantot (ko).
- sēdēt Labi piegulēt augumam, piestāvēt (par apģērbu).
- redzams Labi uztverams ar redzi (par ārējām pazīmēm).
- skanīgs Labi uztverams, dzirdei tīkams, arī melodisks (par skaņu).
- tvirts Labi veidots, ar spēcīgiem, vingriem muskuļiem (par ķermeni, tā daļām), stingrs (par muskuļiem).
- ieraut Labi, ātri nopelnīt (naudu).
- labums Labi, garšīgi produkti, ēdieni; gardumi.
- īsts Labi, patiesi.
- ērts Labi; pieklājīgi.
- OK Labi.
- okei Labi.
- maize Labība, labības graudi (parasti rudzi, kvieši).
- druva Labības (arī linu) lauks.
- tritikāle Labības augs – kviešu un rudzu hibrīds, ko audzē galvenokārt graudu un zaļmasas ieguvei.
- pelavas Labības kulšanas, graudu tīrīšanas paliekas (smalkas salmu daļas, akoti un graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
- kokalis Labības nezāle – lakstaugs ar stāvu, matainu stublāju, violeti sārtiem ziediem un indīgām sēklām [Agrostemma githago].
- appļāvības Labības pļaujas nobeigums; tam sekojošais mielasts, svinības.
- labierīkot Labiekārtot.
- ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā).
- izlabināt Labinot izvilināt.
- pielabot Labojot (ko), novērst nelielus defektus.
- salabot Labojot novērst (defektu, bojājumu u. tml.), parasti pilnīgi.
- izlabot Labojot novērst (defektus, bojājumus u. tml.).
- salabot Labojot panākt, ka (kas) kļūst derīgs izmantošanai; izlabot.
- izlabot Labojot panākt, ka (kas) kļūst derīgs izmantošanai; salabot.
- izlabot Labojot panākt, ka (tekstā) nav kļūdu; labojot novērst (kļūdas).
- korektūra Labojums, izmaiņas (piem., darbībā, norisē).
- korektīva Labojums, precizējums.
- retorte Laboratorijas trauks ar garu, uz sāniem noliektu kaklu (piem., šķidrumu pārtvaicēšanai).
- menzūra Laboratorijas trauks ar iedaļām šķidruma daudzuma precizēšanai, mērīšanai.
- korekcija Labošana; labojums.
- kolonija Labošanas darbu iestāde (parasti nepilngadīgajiem noziedzniekiem).
- gludināt Labot, precizēt (stilu, valodu), darīt (tekstu) saprotamu, viegli uztveramu.
- koriģēt Labot, precizēt; mainīt.
- lāpīt Labot, remontēt (ko, piem., aizdarot caurumus tajā).
- apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
- lāga Labs, atbilstošs normālam stāvoklim, normālai norisei.
- lāga Labs, atbilstošs noteiktām prasībām, derīgs izmantošanai.
- maktens Labs, lielisks; liels.
- kapitāls Labs, lielisks.
- omulīgs Labs, patīkams (par garastāvokli, pašsajūtu).
- sakarīgs Labs, piemērots; jēdzīgs.
- lāga Labs, prasmīgs.
- gaišs Labs, taisnīgs; tāds, kurā nav ļaunuma, varmācības.
- normāls Labs; pietiekami kvalificēts.
- kūlīgs Labs.
- prīmā Labs.
- spics Labs.
- kaifs Labsajūta, eiforija; liela bauda, patika, tīksme.
- labestība Labsirdība, labvēlība.
- šķelmīgs Labsirdīgi draiskulīgs, mazliet nerātns, arī koķets.
- labestīgs Labsirdīgs, labvēlīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- saulains Labsirdīgs, sirsnīgs, arī dzīvespriecīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); gaišs (3).
- labskaņa Labskanība (parasti valodai).
- eifonija Labskanīgums; labskaņa.
- pašlabums Labums (parasti materiāls), ko cilvēks iegūst savtīgos nolūkos.
- pozitīvisms Labvēlīga attieksme (pret kādu, pret ko).
- patikt Labvēlīgi ietekmēt (augus).
- veicināt Labvēlīgi ietekmēt (procesa, darbības u. tml. norisi); arī sekmēt.
- tikt Labvēlīgi ietekmēt augus, dzīvniekus (piem., par vidi, apstākļiem).
- novēlīgs Labvēlīgs, labu vēlošs.
- draudzīgs Labvēlīgs, saudzējošs.
- palaimēties Labvēlīgu apstākļu dēļ paveikties, izdoties.
- ķepainis Lācis.
- pekainis Lācis.
- koala Lāčsomainis – Austrālijas eikaliptu mežos dzīvojošs lācēnam līdzīgs dzīvnieks ar pelēku vai pelēki brūnu apmatojumu, kas pārtiek tikai no eikaliptu lapām vai tā jaunajiem dzinumiem [Phascolarctos cinereus].
- lāčumāte Lāču mātīte, kam ir mazuļi.
- lācene Lāču mātīte.
- lācēns Lāču mazulis.
- skrīne Lāde, arī tīne.
- lādētājs Lādēšanas ierīce.
- rekombinācija Lādiņu apvienošanās, veidojot neitrālus pārus.
- lāga Lādzīgs, labsirdīgs.
- aizlaikus Laicīgi, laikus; iepriekš.
- profāns Laicīgs (1), pasaulīgs.
- laidne Laide.
- uzlaidelēties Laidelējoties uzlaisties.
- laidelēt Laidelēties.
- plūdlīnija Laidena forma (parasti transportlīdzeklim), kas mazina vides pretestību.
- L Laidnis (šaha figūras apzīmējums).
- sals Laika apstākļi, kad gaisa temperatūra ir zem nulles; liels aukstums.
- aukstums Laika apstākļi, kam raksturīga zema temperatūra.
- saltums Laika apstākļi, kam raksturīga zema temperatūra.
- pērkons Laika apstākļi, kam raksturīgs zibens un tā izraisītās skaņas parādības; negaiss.
- iziet Laika gaitā attīstoties, sasniegt (noteiktu pakāpi, stadiju, stāvokli u. tml.).
- sadēdēt Laika gaitā kļūt nestipram, sabojāties.
- rezerve Laika ietaupījums.
- virpuļstrāva Laikā mainīga, magnētiskā lauka inducēta, elektrodzinējspēka vadīta strāva elektrību radošā vidē.
- stunda Laika mērvienība – 60 minūtes.
- minūte Laika mērvienība – 60 sekundes.
- diennakts Laika mērvienība – laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu ilgs laika posms, kas sastāv no vienas dienas un nakts.
- sekunde Laika mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – 1/60 daļa minūtes [s].
- saulstāvji Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulgrieži (1).
- saulgrieži Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulstāvji.
- laiks Laika moments, kas parasti ir attiecināts uz kādas darbības, norises u. tml. sākumu vai beigām.
- ekvinokcija Laika moments, kurā Saule savā kustībā šķērso debess ekvatoru un kad dienas un nakts garums ir vienāds.
- brīdis Laika moments, posms, kad kas notiek, arī īss laika posms noteiktos apstākļos.
- stunda Laika periods (parasti 40 vai 45 minūtes), kad notiek viena mācību nodarbība; mācāmā viela, ko apgūst šajā laika periodā.
- pēcleduslaikmets Laika periods no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām; holocēns.
- badalaiki Laika periods, kad ir pilnīgs vai daļējs bads.
- peldsezona Laika periods, kad var peldēties atklātās ūdenstilpēs.
- straume Laika plūsma.
- ceturksnis Laika posma ceturtdaļa.
- dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums.
- gads Laika posms (parasti 12 kalendāra mēneši), kurā noris noteikts (saimnieciskās vai sabiedriskās dzīves) cikls.
- atstarpe Laika posms (starp diviem momentiem, kādiem notikumiem u. tml.).
- ilgums Laika posms no (kā) sākuma līdz beigām.
- diena Laika posms no saules lēkta līdz rietam, kad ir gaišs.
- aizgavēnis Laika posms pirms Lieldienu gavēņa sākšanās.
- starplaiks Laika posms starp diviem laikposmiem, divām darbībām, norisēm, arī stāvokļiem; laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts.
- darbalaiks Laika posms, kad iestāde, uzņēmums ir atvērti, lai pieņemtu apmeklētājus, sniegtu kādus pakalpojumus u. tml.
- karalaiks Laika posms, kad notiek karš.
- ēra Laika posms, kas ar kaut ko īpašu atšķiras no iepriekšējā laika posma.
- darbmūžs Laika posms, kurā (iekārta, ierīce) saglabā savai darbībai vajadzīgās īpašības, spēj normāli darboties.
- darbalaiks Laika posms, kurā cilvēks strādā algotu darbu.
- periods Laika posms, kurā ir spēkā (līguma, vienošanās u. tml.) nosacījumi.
- gads Laika posms, kurā Zeme veic pilnu apgriezienu ap Sauli; šāds laika posms kā laika skaitīšanas vienība.
- cēliens Laika posms.
- laikarats Laika ritums, plūsma; laika rats.
- hronoloģija Laika secība; notikumu uzskaitījums, attēlojums laika secībā.
- kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir periodiskas dabas parādības un kuras mazākā vienība ir diena.
- mēnesis Laika skaitīšanas vienība – aptuveni viena divpadsmitā daļa gada (28–31 diena); šāds laika posms (skaitot no jebkuras dienas).
- gadsimts Laika skaitīšanas vienība – simt gadu ilgs laika posms.
- intervāls Laika sprīdis (starp notikumiem).
- laikposms Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana.
- seanss Laika sprīdis, kurā bez pārtraukuma notiek kāda darbība.
- drošs Laikam gan, iespējams.
- tveice Laikapstākļi, kam ir raksturīga ļoti augsta gaisa temperatūra.
- slapjdraņķis Laikapstākļi, kam ir raksturīgs slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu.
- siltums Laikapstākļi, kam raksturīga samērā augsta gaisa temperatūra.
- sutoņa Laikapstākļi, kuriem raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi.
- konkista Laikmets (15. gs. beigās un 16. gs.), kad spāņi un portugāļi iekaroja plašas teritorijas Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
- viduslaiki Laikmets Eiropas vēsturē (6.–17. gs.) starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem.
- pirms Laikposmā, kurā vēl nav sākusies kāda darbība, norise, iestājies kāds stāvoklis.
- nedēļa Laikposms (aptuveni septiņas dienas), kam raksturīgi īpaši organizēti pasākumi.
- stunda Laikposms (diennaktī), kas saistīts ar kādu notikumu, darbību, stāvokli u. tml.
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana.
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kas ir izdevīgs (kā) norisei, kam raksturīgas kopīgas īpatnības, norises.
- atomlaikmets Laikposms 20. gadsimtā, kad plaši sāk izmantot kodolenerģiju.
- vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu; laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
- ulmaņlaiki Laikposms Latvijas vēsturē no Kārļa Ulmaņa veiktā valsts apvērsuma 1934. gadā līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā (parasti neoficiālā saziņā).
- mūžs Laikposms no (cilvēka) dzimšanas līdz nāvei; dzīve.
- nedēļa Laikposms no pirmdienas līdz svētdienai.
- pēcpusdiena Laikposms no pusdienlaika līdz vakaram.
- priekšpusdiena Laikposms no rīta līdz pusdienai.
- nakts Laikposms no vakara līdz rītam.
- pievakare Laikposms no vēlas pēcpusdienas līdz vakaram.
- priekšvakars Laikposms pirms kāda nozīmīga notikuma.
- pirmskvartārs Laikposms pirms kvartāra.
- starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
- nestunda Laikposms, brīdis, kad notiek kas ļauns, jāpārdzīvo briesmas u. tml.
- jonis Laikposms, brīdis.
- pārtraukums Laikposms, kad ir pārtraukta kāda darbība, norise.
- nevaļa Laikposms, kad ir šāds stāvoklis.
- gavēnis Laikposms, kad iztiek ar trūcīgāku pārtiku; diēta.
- vācu laiks laikposms, kad Latvijas teritorija nonāca nacistiskās Vācijas okupācijā (1941–1945).
- sezona Laikposms, kad sistemātiski notiek kultūras pasākumi (piem., koncerti, izrādes).
- sezona Laikposms, kad televīzijā demonstrē seriāla jaunu daļu.
- navigācija Laikposms, kad vietējie klimatiskie apstākļi pieļauj kuģošanu kādā akvatorijā.
- maiņa Laikposms, kam beidzoties, viena cilvēku grupa mainās ar citu grupu (piem., darbā, mācību iestādē).
- pusgads Laikposms, kas ilgst aptuveni sešus mēnešus un kurā noris noteikts darbību cikls.
- trīsgade Laikposms, kas ilgst trīs gadus.
- vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma, eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
- nelaiks Laikposms, kas saistīts ar grūtiem apstākļiem, pārdzīvojumiem.
- mūžs Laikposms, kurā (kas) pastāv, ir derīgs, izmantojams.
- kontrollaiks Laikposms, kurā jāveic noteikts uzdevums (piem., sporta sacensībās).
- mūžs Laikposms, kurā noris (dzīvnieka, auga) eksistence.
- sezona Laikposms, kurā notiek sporta sacensības.
- vidus Laikposms, laika moments, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- robežposms Laikposms, pēc kura sākas cits, atšķirīgs laika posms, periods.
- strēķis Laikposms.
- RB Laikraksts "Rīgas Balss".
- gailis Laiks (naktī vai agrā rītā), kad šis putns mēdz dziedāt.
- sastrēgumstunda Laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
- termiņš Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis); laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
- advente Laiks pirms Kristus dzimšanas svētkiem – no baznīcas gada sākuma (1. Adventes svētdienas jeb ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem) līdz Ziemassvētku vakaram 24. decembrī.
- nākotne Laiks un notikumi, kas sekos pašreizējam laikam, pašreizējiem notikumiem.
- maksimumstunda Laiks, kad (kas) norisinās, darbojas ar vislielāko intensitāti.
- ziedulaiks Laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, kļūst populārs, gūst ievērību.
- pusdienlaiks Laiks, kad (parasti) ēd pusdienas.
- gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai), lai ejot veiktu šo attālumu.
- brauciens Laiks, kas paiet braucot (līdz kādai vietai).
- papildlaiks Laiks, ko sporta spēlēs piešķir uzvarētāja noskaidrošanai, ja pēc spēles pamatlaika beigšanās rezultāts ir neizšķirts.
- pussabrukšana Laiks, kurā sabrūk puse no radioaktīvā elementa kodolu sākotnējā skaita.
- tagadne Laiks, laikposms, kas ir pašreiz, tagad.
- nesaule Laiks, laikposms, laikapstākļi u. tml., kad nespīd saule.
- priekšlaikus Laikus, savlaicīgi.
- laimība Laime (1).
- svētlaime Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts, arī ļoti ilgots, kārots; laimes augstākā pakāpe.
- vinnests Laimests.
- loterija Laimestu (mantu vai naudas) izloze pēc numurētām biļetēm.
- iespēlēt Laimēt, iegūt (azarta spēlē).
- vinnēt Laimēt.
- fortūna Laimīgs gadījums, veiksme; laimīgs liktenis.
- gaišs Laimīgs, bezrūpīgs; arī jauks, patīkams.
- laipnība Laipna runa, izturēšanās, rīcība.
- labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu, piem., lai panāktu, ka nedusmojas, piedod).
- aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt.
- ielūgt Laipni, lūguma formā uzaicināt (kādu) ierasties (parasti sarīkojumā, svinībās).
- lūgt Laipni, pieklājīgi izteikt vēlēšanos, arī prasību (kādam, lai tas ko dara, dod u. tml.).
- lādzīgs Laipns, atsaucīgs, izpalīdzīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- jauks Laipns, patīkams, pieklājīgs; tāds (cilvēks), kam ir patīkama, pievilcīga āriene.
- aizlaipot Laipojot aizvirzīties.
- atlaipot Laipojot atnākt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- ielaipot Laipojot ievirzīties (kur iekšā).
- izlaipot Laipojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- pārlaipot Laipojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- laiskot Laiskoties.
- galvanizēt Laist (kam) cauri vāju elektrisko strāvu.
- filtrēt Laist caur filtru.
- tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piem., pa spraugām, bojātu vietu).
- dūmot Laist dūmus kam virsū (piem., lietām, augļu kokiem).
- pārlaist Laist, lai (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- sēsties Laisties lejā (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
- slacīt Laistīt smalkām strūklām, sīkām, šķīstošām lāsēm (parasti ar roku); šādi laistot, mitrināt.
- laistīties zeltā un sudrabā Laistīties zelta un sudraba krāsā.
- pārlaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- salaistīt Laistot (ko), viscaur pārklāt (ar to).
- izlaistīt Laistot izkliedēt (šķidrumu); laistot (šķidrumu), padarīt (ko) mitru vai slapju.
- izlaistīt Laistot izlietot (daudz vai visu).
- aplaistīt Laistot padarīt mitru, slapju; apliet.
- nolaistīt Laistot samitrināt, padarīt slapju (ko).
- salaistīt Laistot ūdeni, panākt, ka (augi, augsne, dārzs u. tml.) saņem nepieciešamo mitrumu.
- uzlaistīt Laistot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pielaistīt Laistot, lejot padarīt (ko) viscaur slapju.
- katamarāns Laiva (piem., Klusā okeāna salu iedzimtajiem), kuras korpusam ar kārtīm paralēli pievienota otra peldoša daļa.
- ledusjahta Laiva ar burām un vairākām slidām braukšanai pa ledu.
- plakandibene Laiva ar plakanu dibenu.
- motorlaiva Laiva, kuras dzinējs ir motors.
- tilaudas Laivas dibena seguma sastāvdaļas (piem., izņemami dēļi, režģi).
- laiviņa Laiviņveida cepure.
- salaizīt Laizīt ar mēli.
- laizīties Laizīt sevi, sava ķermeņa daļas (piem., lūpas).
- uzlaizīt Laizot apēst (piemēram, ko nolijušu, nobirušu).
- nolaizīt Laizot apēst.
- izlaizīt Laizot izēst (ēdienu); laizot iztukšot (trauku).
- izlaizīt Laizot iztīrīt.
- palaizīt Laizot mazliet ieēst (ko).
- palaizīties Laizot mazliet ieēst (ko).
- ielaizīt Laizot nedaudz ieēst.
- nolaizīt Laizot notīrīt (ko).
- aplaizīt Laizot padarīt mitru, notīrīt.
- pielaizīt Laizot pieēst (ko).
- mazgāt Laizot tīrīt (ko) – par dzīvniekiem.
- mazgāties Laizot tīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem).
- pielaist Laižot, tecinot piepildīt (ko).
- atlaisties Laižoties atkļūt šurp.
- nolaisties Laižoties nonākt no augstākas vietas zemākā – par putniem, kukaiņiem.
- pārlaisties Laižoties pārvietoties (uz citu vietu).
- pārlaisties Laižoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- palaisties Laižoties pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- pielaisties Laižoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pielidot.
- salaisties Laižoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – parasti par putniem, kukaiņiem.
- uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); laižoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizlaisties Laižoties, lidojot aizvirzīties.
- aplaisties Laižoties, lidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- izlaisties Laižoties, lidojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- ielaisties Laižoties, nosēžoties, ievirzīties (kur iekšā).
- politūra Laka, dabisko sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
- nitrolaka Laka, kas izgatavota no celulozes nitrāta.
- skustiņš Lakats.
- uzlakot Lakot un pabeigt lakot; nolakot.
- pārlakot Lakot vēlreiz, no jauna.
- lakricsakne Lakrica; lakricas sakne.
- kressalāti Lakstaugi ar plūksnaini šķeltām lapām, kuros daudz vitamīnu [Lepidium sativum].
- čemurzieži Lakstaugi ar sīkiem ziediem čemuros vai galviņās.
- zālaugi Lakstaugi ar viengadīgām mīkstām, nepārkoksnētām virszemes daļām.
- lupstājs Lakstaugs (1–2 m augsts) ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem, ko izmanto par garšaugu vai ārstniecības līdzekli [Levisticum officinale].
- gandrene Lakstaugs (pļavās, grāvmalās, mežos u. c.) ar starainām, šķeltām lapām un sārtiem vai sārti violetiem ziediem.
- dadzis Lakstaugs ar dzeloņainām lapām un apaļām, violeti sārtām ziedkopām.
- asinszāle Lakstaugs ar dzelteniem ziediem, kurus saspiežot, atdalās tumši sarkana sula.
- dievkrēsliņš Lakstaugs ar dzeltenzaļiem, dzeltenīgiem vai oranžiem ziediem un kas satur piensulu.
- donis Lakstaugs ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug mitrās vietās).
- latvānis Lakstaugs ar lielām lapām, resnu stublāju, baltiem vai zaļganiem čemurveida ziediem (dažām sugām augu sula var radīt ķīmiskus apdegumus).
- virza Lakstaugs ar ložņājošu sakneni, zarainu, pacilu vai gulošu stublāju, pretējām lapām un sīkiem, baltiem ziediem.
- pakrēslīte Lakstaugs ar nelieliem, zaļgani dzelteniem ziediem, kas aug mitrās, ēnainās vietās [Chrysosplenium alternifolium].
- mēnesene Lakstaugs ar purpursarkaniem, violetiem vai baltiem (vakarā) smaržīgiem ziediem un plakanu, spīdīgu augli, kas pēc sēklu izbiršanas paliek pie auga; Jūdasa graši.
- madara Lakstaugs ar sīkām lapām un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem ziedkopās.
- nātre Lakstaugs ar sīkiem dzeļošiem matiņiem uz lapām un stublāja.
- rīcinaugs Lakstaugs ar staraini dalītām, zirgkastaņām līdzīgām lapām un kura sēklas satur daudz eļļas [Ricinus communis].
- lupīna Lakstaugs ar staraini saliktām lapām un baltiem, dzelteniem, sārtiem vai ziliem ziediem stāvos ķekaros vai vārpās.
- gundega Lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem.
- panātre Lakstaugs ar stāvu stublāju un baltiem vai sārtiem ziediem pušķos lapu žāklēs.
- ziepenīte Lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, violetiem, ziliem, retāk baltiem, nokareniem ziediem ķekaros vai vārpās.
- neaizmirstule Lakstaugs ar stāvu, zarotu stublāju un sīkiem, parasti ziliem ziediem.
- neļķe Lakstaugs ar šaurām pretējām lapām un krāšņiem, parasti smaržīgiem ziediem; šā auga zieds.
- salāts Lakstaugs ar veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, ko lieto uzturā termiski neapstrādātus [Lactuca sativa].
- matiola Lakstaugs ar vienkāršiem, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros, kas atveras un smaržo vakarā [Mathiola bicornis].
- tītenis Lakstaugs ar vijīgu, garu stublāju un baltiem vai rožainiem ziediem lapu žāklēs.
- vijolīte Lakstaugs ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem.
- petūnija Lakstaugs ar zarotu stublāju un dažādu krāsu (piem., baltiem, rozā, violetiem) piltuvveida ziediem.
- cigoriņš Lakstaugs, ko audzē salātiem vai kā kafijas aizstājēju.
- platlapji Lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piem., ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
- grīšļaugi Lakstaugu grupa, kurā ietilpst grīšļu dzimtas un doņu dzimtas augi.
- lukta Lakta.
- nolalināt Lalinot vai lallinot nodziedāt (ko).
- gānīt Lamāt, rupji apsaukāt.
- saukāt Lamāt.
- slānīt Lamāt.
- sunīt Lamāt.
- gānīties Lamāties.
- lamblioze Lambliju izraisīta infekcijas slimība.
- sildlampa Lampa (kā) sildīšanai.
- naktslampa Lampa, kas (parasti vāji) apgaismo mazu laukumu un ko izmanto pie guļasvietas naktī.
- jupiters Lampa, kas izstaro spožu, spilgtu gaismu; prožektors.
- abažūrs Lampas apsegs, kas mazina gaismas spilgtumu, novirza, atstaro gaismu.
- landmaršals Landtāga priekšsēdētājs.
- priekšlapa Lapa (grāmatā) starp vāku un titullapu.
- plēksne Lapa (graudzāļu, grīšļu dzimtas augiem), kuras žāklē ir zieds vai vārpiņa.
- blanka Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piem., korespondencei, uzziņām).
- veidlapa Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, uzziņām).
- papīrs Lapa ar rakstītu vai iespiestu tekstu; dokuments.
- pieziedlapa Lapa pie zieda pamata vai netālu no tā.
- karte Lapa vai vairākas lapas speciālu ziņu, datu ierakstīšanai.
- lapots Lapains.
- slota Lapainu (parasti bērza) zaru vai augu (piem., vībotņu, vīgriežu) saišķis, ar ko peras pirtī; pirtsslota.
- dīgļlapa Lapas aizmetnis sēklas dīglī.
- kāts Lapas daļa, kas to savieno ar zaru vai stumbru; atzarojums, uz kura atrodas zieds; stublājs, tievs stumbrs.
- lāpnesis Lāpas nesējs (piem., lāpu gājienā).
- pielapes Lapas pamatnes izaugumi (parasti divi), kas aizsargā jaunās lapas.
- lappuse Lapas viena puse, arī lapa (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
- skujmete Lapegle.
- vācegle Lapegle.
- biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā); viens no iepriekš sagatavotiem jautājumu sakopojumiem kāda mācību priekšmeta eksāmenā.
- austersēne Lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu; austeru sānause [Pleurotus ostreatus].
- sānause Lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu.
- saulsardzene Lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni.
- pārlāpīt Lāpīt vēlreiz, no jauna.
- pielāpīt Lāpot (apģērbu, zeķes u. tml.) novērst (tajā) nelielus bojājumus.
- aizlāpīt Lāpot aizdarīt (caurumu); lāpot salabot (ko).
- salāpīt Lāpot likvidēt (caurumu, izdilumu).
- salāpīt Lāpot salabot (piem., apģērba gabalu, apavus).
- aplāpīt Lāpot uzturēt kārtībā (kāda drēbes).
- kūmiņš Lapsa.
- lapsa Lapsāda.
- sirsenis Lapseņu dzimtas paliels kukainis, kam raksturīgs brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos vai pažobelēs; irsis [Vespa crabro].
- šķipele Lāpsta (1).
- liekšķere Lāpstiņa, plātne u. tml. ar uzliektām sānu malām un rokturi; lāpsta ar šādām malām.
- salāpstot Lāpstojot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sudrablapsa Lapsu ģints kažokzvērs ar melnu vai sudrabaini pelēcīgu apmatojumu.
- lapsēns Lapsu mazulis.
- mangolds Lapu biete – divgadīgs dārzenis, kura lapu garums sasniedz 30 cm.
- platlapji Lapu koki ar platām lapām (piem., ozoli, dižskābarži).
- liepa Lapu koks ar mīkstu, viegli apstrādājamu koksni un gaišdzelteniem, smaržīgiem ziediem.
- lapotne Lapu kopums (vienam vai vairākiem) kokiem, krūmiem u. tml.
- lapojums Lapu kopums augam.
- sfagns Lapu sūna ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru.
- mieturis Lapu, zaru vai ziedu novietojums pa trim vai vairākiem pie viena mezgla.
- pekankoks Lapukoks (izplatīts ASV dienvidaustrumos) ar cietu koksni un augļiem – pekanriekstiem [Carya ilinoensis].
- lapi Lapzemes iedzīvotāji – sāmi.
- lasāmgrāmata Lasāmā grāmata.
- lasāmība Lasāmā teksta skaidrības, uztveramības pakāpe.
- ROM Lasāmatmiņas apzīmējums.
- lektīra Lasāmviela (parasti viegla satura).
- recitācija Lasīšana priekšā, deklamēšana.
- grāmata Lasīšana.
- lasītava Lasīšanai īpaši iekārtota telpa (bibliotēkā, arhīvā u. tml.).
- šifrēt Lasīt (piem., ko grūti salasāmu, saprotamu) un pārveidot (to) visiem izlasāmā formā.
- pārlasīt Lasīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
- bekot Lasīt bekas; sēņot.
- ielasīt Lasīt grāmatu un veikt šī lasījuma ierakstu (piem., studijā).
- burtot Lasīt pa atsevišķiem burtiem un zilbēm; ar grūtībām lasīt.
- recitēt Lasīt priekšā, deklamēt.
- referēt Lasīt referātu, ziņojumu.
- sēņot Lasīt sēnes (2).
- nolasīt Lasīt un pabeigt lasīt balsī (tekstu); arī norunāt, nodeklamēt.
- izlasīt Lasīt un pabeigt lasīt.
- analfabētisms Lasīt un rakstīt neprasme.
- analfabēts Lasīt un rakstīt nepratējs.
- diktēt Lasīt vai runāt (ko) tā, lai klausītājs varētu pierakstīt.
- ogot Lasīt, vākt (parasti savvaļas) ogas.
- izlāsot Lāsojot izdalīties.
- uzlāsot Lāsojot uztecēt, uzpilēt; uzlīt.
- ielasīties Lasot (piem., grāmatu) iedziļināties, sākt pilnībā uztvert lasīto.
- salasīties Lasot (vairākus, daudzus tekstus), iegūt informāciju.
- nolasīt Lasot [2] novākt, noņemt (ko, parasti visu).
- pielasīt Lasot ievākt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- izlasīt Lasot izmeklēt, izvēlēties (no kāda kopuma).
- izlasīt Lasot izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizlasīties Lasot nonākt (līdz kādai vietai).
- izlasīt Lasot saredzēt, uztvert.
- izlasīt Lasot savākt (daudz vai visu).
- salasīt Lasot savākt.
- pielasīt Lasot, vācot (piem., ogas, sēnes) piepildīt (ko).
- ielasīt Lasot, vācot kopā, ievietot (kur iekšā).
- forele Lašu dzimtas saldūdens zivs.
- sīga Lašu dzimtas zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, pelēku vai zilgani zaļu muguru, sudrabbaltiem sāniem un vēderu.
- omulis Lašu dzimtas zivs ar slaidu, sānos nedaudz saplacinātu ķermeni, kas dzīvo Baikāla ezerā Krievijā [Coregonus autumnalis migratorius].
- kuprlasis Lašu dzimtas zivs, kam (tēviņiem) nārsta laikā izveidojas kupris [Oncorhynchus gorbuscha].
- taimiņš Lašu ģints zivs ar pelēku punktainu muguru un gaišākiem punktainiem sāniem [Salmo trutta].
- smolts Lašu mazuļu attīstības stadija (parasti 1–2 gadu vecums), kad tie ir nobrieduši ceļojumam no upes uz jūru; šādu attīstības stadiju sasniedzis lašu mazulis.
- mērlata Lata ar garuma mērvienības iedaļām (kā) mērīšanai.
- Māras zeme Latgale.
- čangaļi Latgalieši.
- latgaļi Latgalieši.
- latgalisks Latgaliešu valodā.
- čangaļi Latgalietis.
- letgaļi Latgaļi.
- latifundists Latifundijas īpašnieks.
- salsa Latīņamerikā izplatīts mūzikas stils, arī deja.
- rumba Latīņamerikāņu cilmes sarīkojumu deja; šīs dejas mūzika.
- tortilja Latīņamerikāņu virtuves ēdiens – plakana, plāna, pankūkai līdzīga maize, kurā ietin dažādus pildījumus.
- latīņamerikāņi Latīņamerikas valstu iedzīvotāji.
- igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y); simbolisks apzīmējums, piem., otrajam nezināmajam lielumam matemātikā.
- ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x); simbolisks apzīmējums pirmajam nezināmajam lielumam (parasti matemātikā).
- fraktūra Latīņu burtu paveids – gotiskie burti.
- antīkva Latīņu burtu tips ar noapaļotām kontūrām.
- romanizācija Latīņu valodas, romiešu kultūras un tradīciju ieviešana Senās Romas provinču teritorijās.
- nolatot Latot un pabeigt latot.
- kārkluvācietība Latvieša cenšanās atdarināt vācieti, pielīdzināties viņam (19. gs. Latvijā).
- ārlatvieši Latvieši, kas dzimuši, auguši ārpus Latvijas.
- veclatvieši Latvieši, kas kādā ārvalstī ir apmetušies pirms samērā ilga laika (atšķirībā no latviešiem, kas tur ir apmetušies vēlāk).
- latvji Latvieši.
- daina Latviešu klasiskā tautasdziesma.
- veclatvieši Latviešu kultūras darbinieki (19. gadsimta 50.–60. gados) ar samērā konservatīviem uzskatiem.
- jods Latviešu mitoloģijā – ļaunais gars, velns.
- jaunlatvieši Latviešu pirmās nacionālās atmodas kustības darbinieki 19. gs. 50. un 60. gados, kas rosināja latviešu nacionālo pašapziņu, ekonomisko neatkarību, tautas izglītību, sekmēja nacionālās literatūras, literārās valodas izveidi u. c.
- streļķis Latviešu strēlnieks.
- Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols.
- ačkups Latviešu tautas deja divdaļīgā taktsmērā ar noteiktu (parasti četru) pāru skaitu.
- sudmaliņas Latviešu tautas deja, ko pārmaiņus dejo pārī un četratā; šīs dejas mūzika.
- plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, kuru izpilda polkas solī, veidojot saskarsmi ar dejas partnera pirkstiem, auguma daļām un viegli sasitot plaukstas.
- dancis Latviešu tautas deja.
- rucavietis Latviešu tautas kadriļa, ko izpilda četri pāri.
- mugurdancis Latviešu tautas pāru deja, kurā ir raksturīgs pagrieziens ar mugurām vienam pret otru.
- senlatvieši Latviešu tautas priekšteči.
- trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments – uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
- kokle Latviešu tautas strinkšķināmais stīgu instruments.
- sagša Latviešu tautastērpa daļa – četrstūrains vilnas lakats, ko sieviete apņem ap pleciem; villaine.
- sleņģene Latviešu tautastērpa metāla josta.
- nevāci Latviešu vai igauņu tautības iedzīvotāji Baltijā (no 16. gs. līdz 19. gs.) pretstatā priviliģētajiem vāciešiem.
- letika Latviešu valodā izdoto grāmatu, periodikas un citu iespieddarbu kopums; viss, kas izdots par Latviju un latviešiem.
- letonika Latviešu valodā sarakstīto materiālu kopums (daiļliteratūra, periodika) un viss, kas izdots par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu.
- latvisks Latviešu valodā.
- letistika Latviešu valodas, folkloras un literatūras pētniecība.
- kārkluvācietis Latvietis, kas cenšas atdarināt vācieti, pielīdzināties viņam.
- bāleliņš Latvietis.
- latvji Latvietis.
- letiņš Latvietis.
- zilais krusts Latvijā – kristīga organizācija, kas sniedz garīgu un materiālu palīdzību no alkohola vai narkotikām atkarīgām personām.
- LV Latvija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- Dortmaņa lobēlija Latvijā aizsargājams ūdensaugs ar garām bārkšsaknēm un zilganbaltiem ziediem.
- nelatvieši Latvijā dzīvojošie cittautieši.
- latvji Latvija.
- LĀB Latvijas Ārstu biedrība.
- latgalieši Latvijas austrumdaļas – Latgales – pamatiedzīvotāji.
- augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši, kuru valodai raksturīgas noteiktas īpatnības (fonētikā, leksikā, gramatikā).
- LAMB Latvijas Automoto biedrība.
- LB Latvijas Banka.
- Latvijas Banka Latvijas centrālā banka, kurai piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības, kā arī tiesības kontrolēt naudas apgrozību un pārraudzīt citas bankas.
- lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām.
- čiuļi Latvijas citu novadu iedzīvotāji pretstatā latgaliešiem.
- čiuļi Latvijas citu novadu iedzīvotājs pretstatā latgalietim.
- LČ Latvijas čempionāts.
- LDz Latvijas Dzelzceļš.
- LFF Latvijas Futbola federācija.
- LHF Latvijas Hokeja federācija.
- nepilsonis Latvijas iedzīvotājs, bijušās PSRS pilsonis, kam nav Latvijas vai kādas citas valsts pilsonības.
- nelatvieši Latvijas iedzīvotājs, kas nav latvietis.
- LETA Latvijas Informācijas aģentūra.
- sēļi Latvijas kultūrvēsturiskās teritorijas – Sēlijas iedzīvotāji.
- LLA Latvijas Lauksaimniecības akadēmija (tagad Latvijas Lauksaimniecības universitāte LLU).
- LLU Latvijas Lauksaimniecības universitāte (agrāk Latvijas Lauksaimniecības akadēmija LLA).
- LMA Latvijas Mākslas akadēmija.
- LMA Latvijas Mūzikas akadēmija.
- LNB Latvijas Nacionālā bibliotēka.
- LNO Latvijas Nacionālā opera.
- LNNK Latvijas Nacionālās neatkarības kustība (dibināta 1988. gadā).
- LVL Latvijas naudas vienības – lata – starptautiski pieņemts apzīmējums.
- LNT Latvijas Neatkarīgā televīzija.
- leišmale Latvijas novads gar Lietuvas robežu.
- LOK Latvijas Olimpiskā komiteja (izveidota 1922. gadā un atjaunota 1991. gadā).
- LOC Latvijas Onkoloģijas centrs.
- LPSR Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika.
- nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.–1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piem., Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
- LR Latvijas Radio.
- LR Latvijas Republika.
- Triju Zvaigžņu ordenis Latvijas Republikas apbalvojums, ko piešķir pilsoņiem vai ārvalstniekiem par nopelniem tēvijas labā.
- saeima Latvijas Republikas augstākā valsts varas institūcija, kurai pieder likumdošanas tiesības.
- NBS Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki (dibināti 1994. gadā, apvienojot Aizsardzības spēkus un Zemessardzi).
- Satversme Latvijas Republikas pamatlikums.
- repši Latvijas rubļi (20. gs. 90. gadu sākumā).
- repšiki Latvijas rubļi (20. gs. 90. gadu sākumā).
- LSK Latvijas Sarkanais Krusts.
- LSDSP Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija.
- RIGIBOR Latvijas starpbanku kredītu procentu likmju indekss.
- LTF Latvijas Tautas fronte.
- LTV Latvijas Televīzija.
- LU Latvijas Universitāte.
- virsmežniecība Latvijas valsts mežu pārvaldes lielākā teritoriālā vienība, kurā ietilpst vairākas mežniecības.
- LZA Latvijas Zinātņu akadēmija.
- lauķis Laucinieks.
- laukmala Lauka (1) tuvākā apkārtne, tā malējā daļa.
- skansts Lauka nocietinājums, ko veido zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
- vadakmens Laukakmens, kam var zināt tā veidošanās vietu, un pēc tā noteikt ledāja plūsmas virzienu.
- rugāji Lauks pēc labības novākšanas; rugaine.
- agrikultūra Lauksaimniecība, zemkopība.
- rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piem., cukurbietes, kartupeļi, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
- ziemāji Lauksaimniecības augi, kurus sēj rudenī, jo to attīstībai nepieciešams pazeminātas temperatūras periods.
- kombains Lauksaimniecības darba mašīna, ar ko vienlaicīgi veic noteiktu labības novākšanas un apstrādes operāciju ciklu.
- traktors Lauksaimniecības darba mašīna, kas paredzēta dažādu lauksaimniecības darbu veikšanai.
- dakša Lauksaimniecības darba rīks – garam kātam piestiprināti divi vai vairāki paralēli metāla zari.
- ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes virskārtas irdināšanai, sēklas iestrādāšanai, tīruma virsmas līdzināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
- jaunlops Lauksaimniecības dzīvnieks (piem., govju mazulis) no dzimšanas līdz iekļaušanai ganāmpulkā.
- cūka Lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu, sariem klātu ķermeni, īsām kājām un šņukuru (audzē gaļas ieguvei).
- ragulops Lauksaimniecības dzīvnieks ar ragiem (govs, kaza u. tml.).
- govs Lauksaimniecības dzīvnieks, ko audzē galvenokārt piena un gaļas ieguvei.
- lops Lauksaimniecības dzīvnieks.
- kūtsmēsli Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementu un pakaišu maisījums, ko izmanto mēslojumam.
- sētuve Lauksaimniecības ierīce, kas paredzēta sēklu mehāniskai izkaisīšanai.
- kibucs Lauksaimniecības komūna, kolektīva lauku saimniecība Izraēlā.
- priekškultūra Lauksaimniecības kultūra, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms citas kultūras; arī priekšaugs.
- smalcinātājpļaujmašīna Lauksaimniecības mašīna (augu) pļaušanai, sasmalcināšanai un iekraušanai transportlīdzeklī.
- frēze Lauksaimniecības mašīna ar rotējošiem elementiem, kas augsni vienlaikus irdina, drupina un jauc.
- kultivators Lauksaimniecības mašīna augsnes virskārtas apstrādei – irdināšanai, drupināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
- kuļmašīna Lauksaimniecības mašīna graudu un augu sēklu izkulšanai un atdalīšanai no salmiem un pelavām.
- ekseļmašīna Lauksaimniecības mašīna lopbarības sasmalcināšanai.
- vagotājs Lauksaimniecības mašīna rušināmaugu vagošanai, arī vagu (1) veidošanai.
- sējmašīna Lauksaimniecības mašīna sēklu izsēšanai.
- dakša Lauksaimniecības mašīnās – ierīce (kā) uzņemšanai vai pacelšanai.
- šķīvis Lauksaimniecības mašīnu sastāvdaļa – liekta diskveida metāla plāksne augsnes griešanai.
- augļkopība Lauksaimniecības nozare – augļaugu kultūru audzēšana; attiecīgā zinātnes nozare.
- augkopība Lauksaimniecības nozare – kultūraugu audzēšana; attiecīgā zinātnes nozare.
- linkopība Lauksaimniecības nozare – linu audzēšana šķiedras un eļļas ieguvei.
- laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas tehnisko, lopbarības u. c. kultūraugu audzēšanu; zemkopība.
- zemkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
- piensaimniecība Lauksaimniecības nozare, kas ietver piena ieguvi un piena produktu ražošanu.
- lopkopība Lauksaimniecības nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku audzēšanu pārtikas produktu un arī dažu rūpniecības izejvielu ieguvei.
- graudkopība Lauksaimniecības pamatnozare – graudaugu audzēšana pārtikai vai lopbarībai.
- kolhozs Lauksaimniecības vai zvejniecības kooperatīvs, kolektīvā saimniecība (bijušajā PSRS).
- agrārs Lauksaimniecisks; tāds, kur lauksaimniecība dominē pār rūpniecību.
- fermeris Lauksaimnieks, lauksaimnieciskās ražošanas privātuzņēmuma īpašnieks vai nomnieks.
- gājējs Laukstrādnieks, kalps bez pastāvīgas dzīves un darba vietas.
- pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas atlīdzībā par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
- graudnieks Laukstrādnieks, kas, apstrādājot viņam ierādīto zemi ar saviem darba līdzekļiem, saņēma atlīdzību graudā (parasti pusi no ražas); pusgraudnieks.
- deramdiena Laukstrādnieku līgšanas diena.
- mēnessakmens Laukšpata paveids – daļēji caurspīdīgs minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu, mēnessgaismai līdzīgu nokrāsu.
- kišlaks Lauku ciemats (Vidusāzijā).
- izpalīgs Lauku darbos nodarbināts skolēns (Otrā pasaules kara laikā vācu armijas okupētajā teritorijā).
- saimniekistaba Lauku dzīvojamās ēkas istaba, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni; saimnieku istaba.
- bezzemnieks Lauku iedzīvotājs, kam nepieder zeme (valsts iekārtā, kurā zeme ir privātīpašums).
- zemnieks Lauku iedzīvotājs, kas nodarbojas ar lauksaimniecību.
- laucinieks Lauku iedzīvotājs; zemnieks.
- sēta Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas.
- sīkzemniecība Lauku iedzīvotāju slānis, ko veido nelielu zemes platību, mazu lauku saimniecību īpašnieki.
- rančo Lauku māja; īpašums laukos.
- rančo Lauku mājas, liela lopkopības ferma (Amerikā).
- saimnieks Lauku māju, zemnieku saimniecības īpašnieks.
- palīgsaimniecība Lauku saimniecība (piem., padomju laikā – kādam uzņēmumam, karaspēka daļai), kas palīdz nodrošināt ar pārtikas produktiem attiecīgā kolektīva locekļus.
- ferma Lauku saimniecība lauksaimnieciskās ražošanas privātuzņēmums.
- palīgsaimniecība Lauku saimniecība, kas nav tās īpašnieka galvenais ienākumu avots, bet dod papildienākumus.
- mājvārds Lauku saimniecības, lauku māju nosaukums.
- māja Lauku sēta, lauku saimniecība.
- jaunsaimnieks Lauku zemes īpašnieks pēc 1920. gada agrākās reformas.
- gruntniecība Lauku zemju (gruntsgabalu) īpašnieki.
- hektārs Laukuma mērvienība – 10 000 kvadrātmetru [ha].
- ārs Laukuma mērvienība – 100 kvadrātmetru.
- kvadrātkilometrs Laukuma mērvienība – tāda kvadrāta laukums, kura mala ir viens kilometrs [km²].
- kvadrātcentimetrs Laukuma mērvienība – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens centimetrs [cm²].
- platība Laukuma mērvienībā izteikts (kā) virsmas lielums.
- desetīna Laukuma mērvienība senajā krievu mērvienību sistēmā, kas pastāvēja līdz 20. gs. sākumam – aptuveni 1,09 hektāri.
- kvadrātmetrs Laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs [m²].
- kvadrātvienība Laukuma mērvienība, kuras pamatā ir kvadrāts ar noteikta garuma malu.
- rakstlaukums Laukums datora ekrānā, kurā raksta tekstu, veido zīmējumu.
- rings Laukums dzīvnieku demonstrēšanai un vērtēšanai (izstādē).
- rātslaukums Laukums pie rātsnama.
- korts Laukums tenisa spēlēšanai.
- placis Laukums, īpaši ierīkota vieta.
- priekšlaukums Laukums, kas atrodas (kā, parasti celtnes) priekšā.
- stāvlaukums Laukums, kas paredzēts transportlīdzekļu novietošanai.
- sektors Laukums, ko ierobežo radiālas līnijas.
- autoplacis Laukums, kur var nopirkt vai iznomāt automobili.
- audžuvecāki Laulātie, kas pieņēmuši audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
- leģitimācija Laulībā dzimuša bērna tiesību piešķiršana ārlaulības bērnam (dažās valstīs).
- civillaulība Laulība, kas noslēgta valsts civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē (pretstatā baznīcas laulībai).
- šķiršanās Laulības šķiršana.
- monogāmija Laulības un ģimenes forma – viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve; seksuālas attiecības tikai ar vienu partneri.
- eksogāmija Laulību ierobežojums, kas nepieļauj radinieku savstarpējas laulības.
- kāzas Laulību noslēgšanas ceremonija un svinības.
- razbainieks Laupītājs; bandīts.
- salaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā daudzumā; laupot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- nolaupīt Laupot iegūt, piesavināties.
- laupījums Laupot iegūtās materiālās vērtības.
- izlaupīt Laupot iztukšot (ko); nolaupīt (daudz vai visu).
- kamparkoks Lauru dzimtas koks, no kura koksnes iegūst kamparu [Cinnamomum camphora].
- lozberlapa Lauru lapa.
- suķe Lauska.
- leopards Lauvu ģints plēsējs ar dzelteni melnu plankumainu apmatojumu [Leo pardus].
- lauvene Lauvu mātīte.
- lauvēns Lauvu mazulis.
- izlauzīt Lauzot atdalīt (parasti daļu no veselā).
- pielauzīt Lauzot iegūt (ko) lielākā daudzumā vai tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (ko).
- nolauzīt Lauzot nolauzt.
- izlauzīt Lauzot padarīt nelīdzenu, robainu.
- salauzīt Lauzot sadalīt, sasmalcināt.
- uzlauzīt Lauzot, parasti no apakšpuses uz augšu, sašķelt, sasmalcināt.
- dragāt Lauzt, graut, postīt (iedarbojoties ar mehānisku spēku).
- dzelži Laužņi (iemauktiem).
- uzlauzt Laužot (piemēram, slēdzeni), dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus); šādi padarīt pieejamu (piemēram, telpu).
- nolauzt Laužot atdalīt nost.
- atlauzt Laužot atdalīt.
- atlauzt Laužot dabūt vaļā, attaisīt.
- pielauzt Laužot ievākt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- pielauzt Laužot ievākt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (ko).
- izlauzt Laužot izdabūt, izcelt (no kurienes, kur u. tml.); laužot atdalīt (no kā).
- izlauzt Laužot izveidot (ko).
- salauzt Laužot kaulu, sabojāt, sakropļot (ķermeņa daļu).
- nolauzt Laužot padarīt nederīgu, sabojāt (ko).
- nolauzt Laužot panākt, ka nolūst.
- pārlauzt Laužot pārdalīt.
- salauzt Laužot sabojāt, parasti pilnīgi.
- salauzt Laužot sadalīt, sasmalcināt.
- salauzt Laužot savākt kādu daudzumu.
- uzlauzt Laužot, parasti no apakšpuses uz augšu, sašķelt, sasmalcināt.
- guļamlāva Lāva, kas paredzēta, izmantojama gulēšanai.
- izlavierēt Lavierējot izbraukt, iziet.
- līferēt Lavierēt.
- atlavīties Lavoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- nolavīties Lavoties nonākt lejā, zemē.
- uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- lazdaine Lazdām apaugusi vieta; lazdājs.
- lazdājs Lazdu audze.
- kondensors Lēca vai lēcu sistēma, kas (optiskā instrumentā) sakopo, koncentrē gaismas avota starus.
- savācējlēca Lēca, kas fokusē tajā ieejošo paralēlo staru kūli.
- kontaktlēca Lēca, ko uzliek tieši uz acs ābola (redzes uzlabošanai).
- kārtainā lēcējpele lēcējpele ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru; meža sicista (vienīgā suga, kas ir atrodama Latvijas teritorijā).
- aplēkt Lēcieniem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- sānlēciens Lēciens sānis.
- piezemēties Lecot ar izpletni vai krītot, sasniegt zemi, pamatu.
- izlēkt Lecot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izlēkt Lecot izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- palēkt Lecot padejot.
- palēkt Lecot pavirzīties (kur, uz kurieni).
- aizlēkt Lecot sasniegt noteiktu attālumu.
- salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
- aizlēkt Lecot, ar lēcieniem aizvirzīties.
- pielēkt Lecot, ar lēcieniem vai lieliem, straujiem soļiem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- ielēkt Lecot, ar lēcienu ievirzīties (kur iekšā).
- nolēkt Lecot, ar lēcienu nonākt (no augstākas vietas zemākā).
- nolēkt Lecot, ar lēcienu nonākt lejā, zemē.
- pārlēkt Lecot, ar lēcienu pārvietoties (uz kurieni, kur u. tml.).
- uzlēkt Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem novirzīties (nost no kā).
- pārlēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- laukakmens Ledāja atrauts un pārvietots cieta ieža gabals.
- kēms Ledāja kušanas ūdeņu izveidotu nogulumu paugurs ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
- oss Ledāja kušanas ūdeņu sanests garš, šaurs vaļņveida paugurs vai pauguru virkne.
- aunapiere Ledāja nogludināts cietu iežu izcilnis.
- stiklene Ledene.
- atomledlauzis Ledlauzis, ko darbina ar kodoldzinēju.
- āliņģis Ledū izcirsts caurums (virs ūdenstilpnes).
- toross Ledus atlūzu krāvums.
- piesala Ledus josla (pie ūdenstilpes krasta).
- gāle Ledus kārta, apledojums.
- apledojums Ledus kārta, kas apklāj kādu virsmu; atkala.
- ledussega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu; ledus sega.
- apledojums Ledus masas sakopojums (piem., kalnos); ledājs.
- ledusceliņš Ledus trase (piem., ātrslidošanai); ledus celiņš.
- uzledojums Ledus veidojums (parasti mūžīgā sasaluma apgabalos) virs zemes no izplūstošā gruntsūdens vai virs ledus segas ar ledu aizsprostotās upēs.
- limfocīti Leikocīti, kas zīdītāju asins šūnās veic aizsargfunkciju (piem., piedalās imunitātes radīšanā).
- lejgals Lejasgals.
- apliet Lejot (ko) kam virsū, pārklāt ar šķidrumu vai samitrināt.
- pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (ar to), pārklāt (to kam).
- noliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- pārliet Lejot (ko), pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko).
- saliet Lejot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- izliet Lejot (piem., metālu, javu) izveidot.
- aizliet Lejot aizvirzīt, aiztecināt, aizšļakstīt (aiz kā).
- noliet Lejot atdalīt (šķidrumu no kā).
- noliet Lejot atdalīt nost (daļu).
- saliet Lejot iepildīt (vairākos, daudzos traukos).
- ieliet Lejot ievirzīt (kur iekšā).
- izliet Lejot iztukšot (parasti trauku).
- izliet Lejot panākt, ka (šķidrums) izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
- pārliet Lejot pārvietot (citā traukā, tilpnē).
- noliet Lejot pieļaut, ka (kas) nolīst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- pieliet Lejot piepildīt.
- pieliet Lejot pievienot.
- salaistīt Lejot savienot, samaisīt (divas vai vairākas vielas).
- saliet Lejot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot.
- apliet Lejot ūdeni, nodrošināt (augus) ar mitrumu, samitrināt (augsni).
- uzliet Lejot uzvirzīt (šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
- pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. panākt, ka (kas) virzās, plūst iekšā.
- uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu; šādi izveidot segumu.
- uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū sagatavotam tējas vai kafijas daudzumam, pagatavot (tēju vai kafiju).
- laistīt Lejot, smidzinot ūdeni, panākt, ka (augi, zeme) kļūst slapji.
- lejasgals Lejtece.
- veidlējums Lējums (parasti metāla), kam ir sarežģītāka forma.
- palāse Lejup pilošs vai tekošs ūdens.
- zeme Lejup, pret zemeslodes virsmu vērstā virzienā.
- lejā Lejup; virzienā uz zemāku (reljefa) vietu.
- leja Lejup.
- zemup Lejup.
- kritums Lejupejošs (piem., ceļa, kalna) slīpums.
- salādēt Lejupielādēt (ko lielākā daudzumā).
- lejupslīdējums Lejupslīde.
- aizlēkāt Lēkājot aizvirzīties.
- izlēkāt Lēkājot izdejot.
- aplēkāt Lēkājot pabūt (vairākās vai visās vietās).
- nolēkāt Lēkājot pavadīt (kādu laikposmu).
- izlēkāt Lēkājot spēt pārvietoties.
- nolēkāt Lēkājot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- spriņģot Lēkāt, skraidīt (parasti par dzīvniekiem).
- ievadlekcija Lekcija, ar kuru ievada, iesāk (piem., mācību kursu).
- plenārlekcija Lekcija, kas ir paredzēta visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
- vieslekcija Lekcija, ko lasa vieslektors.
- kinolektorijs Lekciju cikls ar kinofilmu vai to fragmentu demonstrējumiem.
- lasījums Lekciju vai referātu cikls (parasti kāda izcila cilvēka piemiņai).
- stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū, ko (parasti) rada sirds vainagartēriju sašaurināšanās un nepietiekama asiņu piegāde.
- krampji Lēkmjveidīga muskuļu savilkšanās, saraušanās, ko izraisa, piem., nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
- leksikons Leksika.
- leksikostilistika Leksikas stilistiskās īpatnības.
- leksikogrāfs Leksikogrāfijas speciālists.
- homonīmika Leksikoloģijas nozare, kurā pētī homonīmus.
- leksikologs Leksikoloģijas speciālists.
- dzimte Leksiski gramatiska (nomenu) kategorija.
- izlēkšot Lēkšiem izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- nolēkšot Lēkšiem noskriet (kādu attālumu, ceļa gabalu) – parasti par zirgu.
- pārlēkšot Lēkšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzlēkšot Lēkšiem uzjāt.
- uzlēkšot Lēkšiem uzskriet (par dzīvniekiem).
- lēkšus Lēkšiem, ar lēcieniem, lecot (iet, skriet u. tml.).
- aizlēkšot Lēkšojot aizvirzīties, lēkšiem aizskriet.
- palēkšot Lēkšojot pavirzīties (nelielu attālumu).
- pielēkšot Lēkšojot, lēkšiem pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- vieslektors Lektors, kas ieradies no citurienes un lasa lekcijas citā vietā (piem., citā augstskolā).
- leļļinieks Leļļu teātra darbinieks, parasti aktieris, arī leļļu izgatavotājs.
- lemess Lemesis.
- aizslāt Lempīgi, kājas velkot, aiziet.
- ieslāt Lempīgi, kājas velkot, ieiet (kur iekšā).
- slāt Lempīgi, kājas velkot, iet.
- izslāt Lempīgi, kājas velkot, iziet, iznākt.
- lempis Lempīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
- spriest Lemt lietu tiesā, taisīt tiesas spriedumu, pieņemt lēmumu.
- pārlemt Lemt vēlreiz, no jauna; izlemt citādi.
- verdikts Lēmums, rīkojums, spriedums.
- efūzija Lēna (gāzu) izplūšana pa mazām atverēm.
- vēsma Lēna gaisa plūsma; lēns vējš.
- aizvilkties Lēnā gaitā aiziet.
- apvilkties Lēnā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
- ievilkties Lēnā gaitā ieiet, ienākt, lēnām ievirzīties (kur iekšā).
- izvilkties Lēnā gaitā iziet, iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
- novilkties Lēnā gaitā noiet, nonākt.
- pievilkties Lēnā gaitā pienākt, pievirzīties.
- uzvilkties Lēnā gaitā uziet, uzrāpties u. tml.
- vilkties Lēnā gaitā, arī ar piepūli, negribīgi u. tml. iet, doties (kur, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem; lēni kādā apgrūtinājumā braukt (par transportlīdzekļiem).
- habanera Lēna kubiešu izcelsmes spāņu deja; šīs dejas mūzika.
- menuets Lēna pāru deja ar reveransiem ¾ taktsmērā (populāra, piem., Francijas galmā 17.–18. gs.).
- adadžo Lēnā tempā (starp andante un largo).
- lento Lēnā tempā.
- šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
- izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā iziet, iznākt.
- pārkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- kūņoties Lēnā, neveiklā gaitā virzīties.
- polonēze Lēna, svinīga poļu deja, arī balles deja ¾ taktsmērā (ar ko parasti atklāj balli); šīs dejas mūzika.
- aizvilkties Lēnām aizvirzīties.
- šļūkāt Lēnām iet, staigāt.
- iegrimt Lēnām ievirzīties, ieliekties uz iekšu (parasti par zemes virsmu).
- izvilkties Lēnām izbraukt – par transportlīdzekļiem.
- izvilkties Lēnām izplūst, izsūkties (piem., par mitrumu).
- pārvilkties Lēnām, ar piepūli pārvirzīties (pāri kam).
- novilkt Lēnām, nesteidzīgi nodzīvot, (grūtos, smagos apstākļos) pavadīt (kādu laiku).
- nočāpot Lēnām, nesteidzīgi noiet (lejā, garām u. tml.).
- piečāpot Lēnām, nesteidzīgi pievirzīties.
- izlīst Lēnām, pakāpeniski izvirzīties un kļūt redzamam.
- piebīdīties Lēnām, pakāpeniski pievirzīties, pietuvoties (kam tuvāk).
- slīgt Lēnām, pamazām nonākt kādā nevēlamā dzīves situācijā; grimt (4).
- slīkt Lēnām, pamazām nonākt kādā nevēlamā dzīves situācijā; grimt; slīgt.
- slīgt Lēnām, pamazām nonākt kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- pārvilkties Lēnām, parasti ar piepūli atgriezties (piem., mājās); pārrasties.
- izurbties Lēnām, rūpīgi izlasīt, izpētīt; arī izstudēt.
- aizvelties Lēnām, viļņveida kustībā aizvirzīties (par lielu kā kopumu).
- aizslīdēt Lēni aizvirzīties, pārvietoties.
- atslīgt Lēni atsēsties, atgulties (parasti bezspēkā); lēni, nevarīgi nonākt iepriekšējā stāvoklī.
- atvilkties Lēni atvirzīties nost, atpakaļ.
- braucīt Lēni berzēt, glaudīt (ar plaukstu ķermeņa daļu).
- čukāt Lēni braukt, pārvietoties.
- izsūkties Lēni izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
- slaistīties Lēni kustēties, staigāt, arī atrasties (kur) bezdarbībā.
- noslīgt Lēni noliekties, noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām).
- nolaisties Lēni pārvietojoties ar gaisa plūsmu, nonākt no augstākas vietas zemākā.
- čāpot Lēni pārvietoties.
- kapsula Lēni šķīstošā (piem., želatīna) apvalkā ietverta zāļu, vitamīnu u. tml. deva.
- uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
- sariesties Lēni veidoties, rasties (parasti par asarām, siekalām).
- līst Lēni virzīties, izplatīties.
- kāpties Lēni virzīties, kustēties (atpakaļ) – piem., par transportlīdzekli.
- rāpties Lēni virzīties, parādīties – par debess spīdekļiem.
- čunčināt Lēni virzīties.
- ložņāt Lēni virzoties, skart vairākas vietas; iespiesties vairākās vietās.
- atvilkties Lēni, ar grūtībām atkļūt, atnākt (kur, līdz kurienei u. tml.).
- izburtot Lēni, ar grūtībām izlasīt.
- pīties Lēni, ar grūtībām runāt, bieži apraujoties runas plūsmā.
- saburtot Lēni, ar grūtībām salasīt, izlasīt; izburtot.
- uzrāpties Lēni, ar grūtībām uzvirzīties (par transportlīdzekļiem).
- rāpties Lēni, ar grūtībām virzīties (parasti uz augšu) – par transportlīdzekļiem.
- izsvempties Lēni, ar grūtībām, arī neveikli izkļūt, izkāpt (no kurienes).
- uzlīst Lēni, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
- gruzdēt Lēni, bez liesmas degt.
- atlīst Lēni, klusu, parasti paslepus, atnākt.
- lēnītēm Lēni, ļoti lēni.
- čāpot Lēni, nesteidzīgi iet.
- iekūņoties Lēni, neveikli ievirzīties (kur iekšā).
- atčāpot Lēni, neveikliem soļiem atnākt (kur, līdz kurienei u. tml.).
- palēnītēm Lēni, pakāpeniski; pamazām.
- svempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli kāpt, rāpties, arī celties.
- līgans Lēni, ritmiski vienmērīgi mainīgs.
- līņāt Lēni, sīkām, smalkām lāsēm līt; brīžiem, ar pārtraukumiem mazliet līt.
- uzpeldēt Lēni, slīdoši (arī šķietami) virzoties, parādīties, kļūt redzamam.
- aizpeldēt Lēni, slīdoši aizvirzīties.
- vilkties Lēni, slīdoši virzīties, pārvietoties (piem., par gliemezi, slieku, skudru).
- lāsot Lēni, sūcoties pa lāsēm, tecēt, plūst (par šķidrumu).
- tūļāties Lēni, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
- kūtrs Lēns, gauss (par dzīvniekiem).
- slinks Lēns, gauss (par dzīvniekiem).
- slinks Lēns, gauss, arī ar mazu intensitāti (piem., par darbību, norisi).
- miegains Lēns, gauss, neaktīvs.
- bruņurupucis Lēns, mazkustīgs rāpulis, kura ķermenis ietverts spēcīgās kaula bruņās pasīvai aizsardzībai.
- smagnējs Lēns, neveikls.
- rāms Lēns, vienmērīgs, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību); mierīgs (2).
- saite Lente, auduma sloksne, ko izmanto, piem., (kā) pārsiešanai, nosaitēšanai.
- perfolente Lente, kurā informāciju kodē ar caurumiņiem.
- mērlente Lente, parasti ar garuma mērvienību iedaļām (kā) mērīšanai.
- saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piem., kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai.
- bante Lente.
- finna Lenteņa kāpurs, kas izskatās kā apaļš pūslītis.
- tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piem., vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
- trese Lentveida (parasti formas tērpa) uzšuve, apdare (parasti zelta vai sudraba krāsā); šādai uzšuvei paredzēts veidojums.
- kaklasaite Lentveida apģērba piederums (parasti no rakstaina auduma), ko sien ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles).
- apsējs Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai); pārsējums (kas izveidots ar šādu saiti).
- lentenis Lentveidīgs tārps, kas parazitē dzīvnieka, arī cilvēku zarnās.
- rumbs Leņķa ārpussistēmas mērvienība – 1/32 no horizonta riņķa līnijas; atbilstoša iedaļa uz kuģa kompasa skalas.
- minūte Leņķa grāda 1/60 daļa.
- sekunde Leņķa mērvienība –1/3600 no grāda.
- šķērsleņķi Leņķi, kas rodas, ja divas taisnes krusto trešā taisne.
- azimuts Leņķis starp kādu noteiktu virzienu un ziemeļu virzienu.
- azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
- pieleņķis Leņķis, kam viena no malām sakrīt ar kādu daudzstūra malu.
- pretleņķis Leņķis, kas daudzstūrī atrodas pretī citam šī daudzstūra leņķim vai malai.
- sasvere Leņķiska noliece no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
- sasvērt Leņķiski noliekt no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
- sekstants Leņķu mērīšanas instruments, kura skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
- grāds Leņķu un loku mērvienība, kas vienāda ar 1/360 no riņķa.
- spitālība Lepra.
- ļerkstēt Lerkšķēt.
- hostelis Lēta apmešanās vieta ar kopīgu virtuvi, labierīcībām u. tml.; jauniešu viesnīca.
- bārs Lete (restorānā, kafejnīcā), kur novietoti dažādi vienas grupas ēdieni un apmeklētāji var tos ņemt.
- bārs Lete (restorānā, kafejnīcā), pie kuras apkalpo apmeklētājus.
- bufete Lete vai galds (ēdnīcā, sarīkojuma telpā u. tml.), uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus.
- stoika Lete, kur pārdod dzērienus un uzkožamos (parasti krogā).
- letonistika Letonika (1).
- vokpanna Lēzena konusveida panna, ko lieto ķīniešu virtuvē, gatavojot ēdienu strauji lielā karstumā.
- šļaupums Lēzena slīpne, slīpums.
- pludmale Lēzena, ūdens noskalota (jūras, ezera, upes) krastmala.
- atols Lēzena, zema gredzenveida koraļļu sala (rifs), parasti ar lagūnu.
- šāle Lēzens trauks ar zemām malām.
- iedobe Lēzens, parasti ieapaļš, padziļinājums (kādā virsmā).
- kivete Lēzens, taisnstūrveida trauks (piem., fotokopiju apstrādei).
- libānieši Libānas pamatiedzīvotāji (galvenokārt arābi).
- liberālis Liberālas partijas biedrs.
- lībji Lībieši [1].
- līvi Lībieši [1].
- lībji Lībietis [1].
- lībieši Lībijas pamatiedzīvotāji (Lībijas arābi).
- libretists Libreta autors.
- licejists Liceja audzēknis.
- komercpilnvarojums Licence pārdot preces, pakalpojumus u. tml., izmantojot tirdzniecības zīmi un maksājot par to atlīdzību; franšīze.
- franšīze Licence pārdot preces, pakalpojumus u. tml., izmantojot tirdzniecības zīmi un maksājot par to atlīdzību; komercpilnvarojums.
- bortinženieris Lidaparāta apkalpes loceklis – inženieris.
- bortmehāniķis Lidaparāta apkalpes loceklis – mehāniķis.
- fizelāža Lidaparāta korpuss (bez spārniem), kurā atrodas telpas apkalpei, pasažieriem un kravai.
- pilotāža Lidaparāta manevrēšana gaisā, lai veidotu noteiktas figūras.
- lidmodelis Lidaparāta modelis; aviomodelis.
- aviomodelis Lidaparāta modelis; lidmodelis.
- lidojums Lidaparāta pārvietošanās gaisā.
- gaisakuģis Lidaparāts (parasti liels).
- kuģis Lidaparāts (parasti liels).
- trīsplāksnis Lidaparāts ar trim nesošiem spārniem, kas atrodas cits virs cita; triplāns.
- balons Lidaparāts bez dzinēja – milzīgs ar gāzi pildīts (parasti apaļš) apvalks ar piestiprinātu grozu pasažieriem.
- planieris Lidaparāts bez dzinēja, kas lido, izmantojot gaisa strāvas.
- divplāksnis Lidaparāts, kam ir divi spārnu pāri, kas atrodas viens virs otra.
- raķete Lidaparāts, kas kustas reaktīvā spēka iedarbībā, izsviežot daļu no savas masas.
- aerostats Lidaparāts, kas vieglāks par gaisu (piem., dirižablis, gaisa balons).
- vienplāksnis Lidaparāts, kuram ir viens spārnu pāris.
- aviokonstruktors Lidaparātu konstruktors.
- aviolīnija Lidaparātu regulārs maršruts starp divām vai vairākām apdzīvotām vietām.
- lidināt Lidināties (1).
- plivināties Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani (par putniem, kukaiņiem u. tml.).
- aizlidināt Lidinot aizvirzīt.
- ielidināt Lidinot ievirzīt (kur iekšā).
- salidināt Lidinot ievirzīt (kur).
- uzlidināt Lidinot, arī metot izvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinot, arī metot uzvirzīt uz kādas vietas.
- aplidināties Lidinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ielidināties Lidinoties ievirzīties (kur iekšā).
- uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- laisties Lidinoties virzīties, krist (par viegliem priekšmetiem).
- aerodroms Lidlauks (piem., sportam).
- transportlidmašīna Lidmašīna (kā) transportēšanai; kravas lidmašīna.
- triplāns Lidmašīna ar trim nesošiem spārniem, kas atrodas cits virs cita; trīsplāksnis.
- monoplāns Lidmašīna ar vienu spārnu pāri; vienplāksnis.
- izlūklidmašīna Lidmašīna izlūkošanai, izpētīšanai no gaisa.
- triecienlidmašīna Lidmašīna, kas ir paredzēta uzbrukumiem no neliela augstuma un attāluma.
- uzpildītājlidmašīna Lidmašīna, kas paredzēta citu lidaparātu uzpildīšanai ar degvielu lidojuma laikā.
- hidroplāns Lidmašīna, kas var pacelties un nolaisties uz ūdens.
- konvertoplāns Lidmašīna, kurai var mainīt propelleru, dzinēju, kā arī spārnu stāvokli, ļaujot tai pacelties un nolaisties kā helikopteram.
- aeroplāns Lidmašīna.
- šasija Lidmašīnas daļa – balstu sistēma, ko izmanto stāvēšanai, lidmašīnas pārvietošanai pa zemi, ieskrējienam pirms pacelšanās, bremzēšanai pēc nosēšanās, kā arī trieciena samazināšanai nosēžoties.
- rikošets Lidojoša priekšmeta (piem., lodes, šāviņa) kustības maiņa pēc atsišanās.
- bite Lidojošs kukainis, kas vāc ziedu nektāru un to pārstrādā medū.
- aizlidot Lidojot aizvirzīties; aizlaisties.
- ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā).
- izlidot Lidojot izvirzīties (cauri kam, caur ko).
- izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – par putniem, kukaiņiem.
- aplidot Lidojot nolaisties vai pabūt (vairākās vietās).
- pārlidot Lidojot pārvietoties (kur, uz kurieni).
- pārlidot Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- nolidot Lidojot pavadīt (kādu laikposmu).
- palidot Lidojot pavirzīties (kam) apakšā.
- palidot Lidojot pavirzīties (kam) garām.
- palidot Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā); lidot neilgu laiku, nelielā attālumā.
- pielidot Lidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- salidot Lidojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – parasti par putniem, kukaiņiem.
- pikēt Lidojot strauji laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par putniem; lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolidot Lidojot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- riņķot Lidojot virzīties pa riņķa līniju vai lokveidā.
- nolidot Lidojot virzīties un pabeigt virzīties (kur).
- aplidot Lidojot, laižoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt) – par putniem, kukaiņiem.
- atlidot Lidojot, lidinoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- apriņķot Lidojot, riņķojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- trāpīt Lidojumā skart objektu, ievirzīties tajā.
- trasēt Lidojumā uzliesmot (par lodēm, šāviņiem).
- gaiskuģniecība Lidojumi gaisa telpā ar lidaparātiem; organizācija (dienests), kas vada gaisa satiksmi.
- izlūklidojums Lidojums, kurā veic izlūkošanu, izpētīšanu no gaisa.
- izlidojums Lidojums.
- ceļojums Lidošana no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām vai otrādi (par gājputniem).
- aviācija Lidošanas teorija un prakse (lietojot lidaparātus, kas smagāki par gaisu).
- laisties Lidot (par lidaparātiem, braucējiem tajos).
- laisties Lidot (par putniem, kukaiņiem u. tml.).
- skriet Lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
- iet Lidot (parasti prom) – par putniem; peldēt (parasti uz nārstošanas vietām) – par zivīm.
- planēt Lidot bez vilkmes, izmantojot tikai gaisa strāvas (par lidaparātiem).
- ceļot Lidot no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām vai otrādi (par gājputniem).
- šķīst Lidot uz vairākām pusēm (par dzirkstelēm).
- planēt Lidot, arī turēties gaisā ar nekustīgi izplestiem spārniem (par putniem).
- plīvot Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
- šimpanze Līdz 1,7 m garš, augsti attīstīts cilvēkveidīgais pērtiķis ar tumšu apmatojumu, kas dzīvo ekvatoriālās Āfrikas tropu mežos [Chimpansee troglodytes].
- strupvabole Līdz 10 mm gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem.
- skausts Līdz 70 centimetriem plata, paaugstināta augsnes josla starp divām vagām.
- pusvārds Līdz galam nepateikta vai neskaidri izteikta doma.
- aka Līdz gruntsūdenim izrakta šahta ūdens ieguvei.
- turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot); turp un atpakaļ.
- šobaltdien Līdz pašreizējam laikposmam; arī joprojām.
- izslīpēt Līdz pilnībai izkopt.
- noslīpēt Līdz pilnībai izveidot, izkopt.
- puspilns Līdz pusei pilns.
- tiktāl Līdz tādam stāvoklim; līdz tai vietai.
- koeksistence Līdzāspastāvēšana.
- līdzestība Līdzdalība, atbalsts, līdzatbildība.
- instruments Līdzeklis (kā, parasti kādas personas interešu) sasniegšanai, īstenošanai.
- uguns Līdzeklis (piemēram, sērkociņi) liesmas radīšanai un (kā) aizdegšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.
- rīks Līdzeklis kādas darbības veikšanai vai informācijas ieguvei.
- kanāls Līdzeklis telefona, radio, televīzijas u. tml. sakariem, informācijas pārraidei.
- antiperspirants Līdzeklis, ar kuru aizsprosto poras (organismā), lai mazinātu sviedru izdalīšanos un nomāktu nepatīkamo smaku.
- aizsarglīdzeklis Līdzeklis, kas aizsargā (pret ko kaitīgu, nevēlamu).
- pretlīdzeklis Līdzeklis, kas neitralizē, novērš (kā nevēlama) iedarbību, sekas.
- palīglīdzeklis Līdzeklis, kas palīdz nodrošināt vai papildina darbības veikšanu, procesa īstenošanu.
- papildlīdzeklis Līdzeklis, ko izmanto papildus parastajiem līdzekļiem.
- ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu, nogalinātu vai iznīcinātu pretinieka kaujas tehniku, būves u. tml.
- ierocis Līdzeklis, paņēmiens (kāda mērķa sasniegšanai).
- forma Līdzeklis, veids (piem., gramatisko kategoriju izteikšanai).
- zāles Līdzekļi (kā) iznīdēšanai; inde.
- represālijas Līdzekļi (piem., tirdzniecības sakaru pārtraukšana, vēstnieka atsaukšana), ar kuriem kāda valsts vēršas pret citu valsti, atbildot uz tās prettiesisku vai nepieņemamu rīcību.
- zāles Līdzekļi slimību profilaksei un ārstēšanai; medikamenti, zāļu līdzekļi.
- kosmētika Līdzekļi, ko lieto ķermeņa, piem., ādas, matu, nagu kopšanai.
- dotācija Līdzekļi, ko valsts piešķir uzņēmumam, ražošanas nozarei u. tml. kā pabalstu (parasti zaudējumu segšanai).
- efekts Līdzekļi, paņēmieni šāda iespaida radīšanai.
- izolācija Līdzekļi, pasākumi, ar kuriem panāk, ka (elektriskā strāva, siltums u. tml.) neizplūst ārā vai neieplūst no ārienes.
- konservācija Līdzekļu un paņēmienu kopums (kā) saglabāšanai, aizsargāšanai, uzglabāšanai u. tml.
- mantzinis Līdzekļu, inventāra pārzinis (iestādē, organizācijā).
- kanāls Līdzekļu, paņēmienu veids, kas saistīts, piem., ar iedibinātu sadarbību, sazināšanos.
- piere Līdzenā, gludā (akmens) virsmas daļa.
- kantilēna Līdzeni plūstoša, dziedoša melodija; šāds (skaņdarba) izpildījums.
- platforma Līdzens paaugstinājums, piem., gar sliežu ceļiem dzelzceļa stacijā, gar upi piestātnē.
- prērija Līdzens stepes klajums (Ziemeļamerikas vidienē) ar biezu augsto graudzāļu zelmeni.
- meandrs Līdzenuma upes gultnes izliekums (līkums), kas izveidojies, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto, bet apakšējai daļai – uz ieliekto krastu.
- savanna Līdzenums ar garu zāli un izklaidus augošiem kokiem un krūmiem (tropu apgabalos).
- līdz Līdzi.
- paralēle Līdzība, atbilstība (starp parādībām, norisēm u. tml.).
- analoģija Līdzība, atbilstība.
- uzplecis Līdzīgas formas dekoratīva detaļa uz pleca daļas (piemēram, civilam apģērbam ar militāra stila modes iezīmēm).
- radniecīgs Līdzīgs (piem., par priekšmetiem, vielām).
- radniecisks Līdzīgs (piem., par priekšmetiem, vielām).
- diegveida Līdzīgs diegam – ļoti tievs, smalks.
- analogs Līdzīgs, atbilstošs (citam priekšmetam, parādībai); analoģisks.
- surogāts Līdzīgs, bet mazvērtīgāks (vielas, materiāla u. tml.) aizstājējs.
- analoģisks Līdzīgs.
- konverģence Līdzīgu pazīmju rašanās (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem.
- strīķēt Līdzināt (ko beramu) līdz ar (trauka) malām.
- planēt Līdzināt (zemes virsu).
- šļūkt Līdzināt ar šļūci.
- iedzimt Līdzināties (kādam no vecākiem) ar kādām īpašībām.
- nožēla Līdzjūtība, līdzcietība, žēlums.
- svelpenis Līdzskanis (piem., s, z), kam raksturīga augsta frekvence.
- sonants Līdzskanis, kam toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem; skanenis.
- skanenis Līdzskanis, kam toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem; sonants.
- berzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem; spraudzenis (mūsdienās pieņemtajā līdzskaņu klasifikācijā).
- troksnenis Līdzskanis, kurā ir tikai trokšņa elementi vai tie ir pārsvarā pār toņa elementiem.
- afrikāta Līdzskanis, kurā saplūdis slēdzenis un berzenis (piem., latviešu valodā c, č, dz, dž).
- mēlenis Līdzskanis, kuru izrunājot aktīvi darbojas kāda mēles daļa.
- slēdzenis Līdzskanis, kuru izrunājot gaisa plūsma mutē uz kādu laiku tiek noslēgta.
- spraudzenis Līdzskanis, kuru izrunājot gaiss plūst pa vienu vai vairākām spraugām starp runas orgāniem.
- lūpenis Līdzskanis, kuru izrunājot lūpas veido slēgumu vai spraugu.
- konsonants Līdzskanis.
- konsonantisms Līdzskaņu sistēma.
- dinamo Līdzstrāvas ģenerators.
- trigers Līdzstrāvas pastiprinātājs, kam ir divi stabili stāvokļi.
- līdzsvarotība Līdzsvara piemitība; stāvoklis, kad (kas) atrodas līdzsvarā.
- disbalanss Līdzsvara zaudēšana, zudums.
- izbalansēt Līdzsvarot (ko).
- izlīdzināt Līdzsvarot, savstarpēji saskaņot.
- izsvarot Līdzsvarot, vienmērīgi sadalīt, savstarpēji saskaņot.
- balansēt Līdzsvarot.
- izlīdzinātība Līdzsvarotība; saskaņa, harmonija.
- balanss Līdzsvars.
- blakus Līdztekus.
- līdzīgs Līdzvērtīgs, atbilstošs (parasti savstarpēji).
- nozīmēt Liecināt (par ko), norādīt (uz ko).
- saliekt Liecot (kādu materiālu), izveidot (ko no tā), parasti riņķveida.
- pārliekt Liecot (piem., galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi.
- ieliekt Liecot ievirzīt (kur iekšā).
- atliekt Liecot iztaisnot; iztaisnot (to, kas bijis saliekts).
- saliekt Liecot izveidot (ko) noteiktā formā.
- izliekt Liecot izveidot (piem., priekšmetu, tā daļu) lokveidā.
- izliekt Liecot izvirzīt (piem., detaļu uz augšu, āru).
- izliekt Liecot izvirzīt (piem., ķermeņa daļu).
- paliekt Liecot nedaudz pavērst (ko kādā virzienā); nedaudz saliekt.
- pārliekt Liecot novietot (ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
- uzliekt Liecot pavērst uz augšu (priekšmeta, arī ķermeņa daļu).
- atliekt Liecot pavērst uz augšu, atpakaļ, sānis.
- noliekt Liecot pavērst uz leju, uz priekšu, uz sāniem (ķermeni, tā daļu); liecot lejup, novietot (parasti galvu kur, uz kā u. tml.).
- noliekt Liecot pavērst uz priekšu, uz leju, arī līdz zemei (parasti augu, tā daļu).
- pieliekt Liecot pievirzīt (pie kā, kam klāt).
- saliekt Liecot sabojāt, parasti pilnīgi.
- apliekt Liecot virzīt (kā malu, galu ap ko, kam apkārt).
- aizliekties Liecoties aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā).
- paliekties Liecoties nedaudz pavirzīt ķermeņa daļu (kādā virzienā).
- pārliekties Liecoties novietoties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
- pieliekties Liecoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noliekties Liecoties tuvināt ķermeņa augšdaļu (kam tādam, kas atrodas zemāk, pie zemes).
- iedūdoties Liegi ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
- žūžināt Liegi, lēni šūpojot, arī dziedot, midzināt.
- žūžot Liegi, maigi šūpot, parasti dziedot.
- uzlaide Liekais materiāla slānis, ko sagatavei noņem apstrādes procesā; daļa, kas pārsniedz (kā) lielāko izmēru.
- kalambūrs Lieki sarežģīta frāze, izteiksme.
- vazāt Lieki, apgrūtinoši nēsāt līdzi (ko).
- plātīt muti Lieki, nevajadzīgi runāt.
- kašņāties Lieki, nevajadzīgi strādāt zemes darbus, apstrādāt augsni.
- pārsegt Lieko (ko) virsū, pārklāt (ar to), izveidojot segumu.
- pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (ar to), pārklāt (to kam).
- aplikt Liekot (virsū), apklāt, apsegt.
- noskriet Liekot daudz skriet, nodzīt, nomocīt (zirgu).
- pārvest Liekot iet sev līdzi, panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- uzkāpt Liekot kāju (kam) pāri, uzsēsties (uz tā).
- kāpt Liekot kāju, rāpties (kur, pāri kam).
- kāpt Liekot kāju, soli, nostāties (uz kā), virzīties (pa ko, pāri kam).
- pielikt Liekot ko iekšā, piepildīt.
- locīt Liekot kopā, sakļaujot (kā) malas, galus u. tml., veidot (no tā) divas vai vairākas kārtas.
- improvizēt Liekot lietā izdomu, brīvi rīkoties (ar ko).
- aizlikt Liekot novietot (aiz kā, kam priekšā).
- nolikt Liekot novietot (kur, uz kā u. tml.).
- palikt Liekot novietot (kur), nedaudz pārvietot (uz kurieni).
- pārlikt Liekot novietot (pāri kam, pār ko).
- palikt Liekot novietot zem (kā), (kam) apakšā.
- uzlikt Liekot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) – par putniem.
- pārlikt Liekot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
- pielikt Liekot pievirzīt, pietuvināt (pie kā, kam klāt).
- uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm tuvu sirdij, apliecināt savu vārdu patiesumu.
- salikt Liekot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- pakāpties Liekot soli vai soļus, paiet, pavirzīties (parasti sānis, atpakaļ).
- uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- piesoļot Liekot soļus, pieiet, pienākt.
- soļiem Liekot soļus; soļojot.
- izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, pārbaudīt (cilvēka piemērotību, viņa spēju atbilstību).
- mēslot Liekot, kaisot mēslojumu, noklāt (ar to augsni, kādu platību).
- uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml., novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
- pārsiet Liekot, nomainot pārsēju, apkopt (kādu).
- aizlikt Liekot, novietojot (kam) priekšā, aizdarīt ciet.
- piebāzt Liekot, novietojot (ko iekšā), cieši piepildīt (ar to ko).
- piekraut Liekot, novietojot (ko iekšā), piepildīt (ar to ko).
- piekraut Liekot, novietojot (ko virsū), pilnīgi aizņemt (kādu virsmu).
- piekraut Liekot, novietojot (ko) lielākā daudzumā, aizņemt (ar to telpu).
- klāt Liekot, novietojot (ko), veidot segumu.
- kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piem., kaudzi, krautni).
- piekrāmēt Liekot, novietojot ko lielā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ko).
- uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
- sasaiņot Liekot, tinot saiņos (ko), piepildīt (ar to).
- klanīties Liekt galvu un ķermeņa augšdaļu zemāk (piem., sveicinot, godinot).
- līkt Liekt muguru, liekties (lejup, arī pāri kam).
- liekties Liekt savu augumu, vēršot tā augšdaļu lejup.
- lauzt Liekt tā, ka lūst un atdalās nost vai sadalās vairākās daļās.
- elipsoīds Liekta virsma, kuru šķeļot ar plaknēm, iegūst elipses.
- līkt Liekties (pāri kam, pār ko) – par augiem, to daļām.
- līkt Liekties lejup (par augiem, to daļām, arī lokaniem priekšmetiem).
- līkt Liekties lejup (par ķermeņa daļām).
- slīgt Liekties lejup, arī svērties uz kādu pusi.
- veldrēties Liekties tā, ka izveidojas veldre (par stiebraugu, zālaugu u. tml. kopumu).
- slīdēt Liekties, arī tikt virzītam lēni, vienmērīgi lejup (par ķermeņa daļām, ķermeni).
- kārties Liekties, karāties, būt izvirzītam (ārā no kurienes, pāri kam u. tml.).
- kumpt Liekties, līkt; būt salīkušam.
- rauties Liekties, vilkties (uz iekšu) – par ķermeņa daļām.
- svērties Liekties.
- farizejisms Liekulība, svētulība.
- jezuītisms Liekulība, viltība, divkosība.
- glaimi Liekulīgi, lišķīgi cildinājumi, komplimenti, ko saka, lai kādam izpatiktu, arī lai ko panāktu, iegūtu.
- liekulis Liekulīgs cilvēks.
- jezuītisks Liekulīgs, viltīgs, divkosīgs.
- farizejs Liekulis, svētulis.
- falšs Liekuļots, nepatiess; neatbilstošs īstenībai, samākslots.
- neīsts Liekuļots, nepatiess; neatbilstošs īstenībai, samākslots.
- anakonda Liela (5–6 m gara) žņaudzējčūska, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu joslā [Eunectes murinus].
- bauda Liela (galvenokārt jutekliska) patika, tīksme.
- raja Liela (jūras) zivs ar rombveida vai ieapaļu saplacinātu ķermeni, tievu, smailu asti un (vairākām sugām) indīgu dzeloni astes daļā.
- armāda Liela (kara tehnikas, kuģu u. tml.) vienība kopējas darbības veikšanai.
- skarabejs Liela (no 2 līdz 4 centimetiem gara) vabole, kuras kāpuri dzīvo augsnē un pārtiek no mēslu lodītēm.
- kataklizma Liela (parasti dabas) katastrofa.
- vāls Liela (parasti garena) tvaiku, dūmu u. tml. kopa gaisā; mutulis.
- kaisme Liela aizrautība, dedzība.
- korporācija Liela akciju sabiedrība; saimniecisku uzņēmumu apvienība, kas darbojas kā viena juridiska persona.
- monuments Liela apjoma arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai; liels piemineklis.
- projekts Liela apjoma darbs kāda mērķa sasniegšanai.
- kinoindustrija Liela apjoma kinoražošana.
- lielražošana Liela apjoma ražošana.
- lielrūpniecība Liela apjoma rūpniecība.
- lieluzņēmums Liela apjoma uzņēmums.
- pamatīgs Liela apjoma, arī izturīgs, stiprs.
- aorta Lielā asinsrites loka galvenā artērija.
- nojoņot Lielā ātrumā noskriet, arī nobraukt (lejā), virzīties gar (ko), garām (kam).
- piejoņot Lielā ātrumā piebraukt, arī pieskriet.
- nojoņot Lielā ātrumā veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- Goliāts Liela auguma cilvēks; milzis.
- pamatīgs Liela auguma, arī spēcīgs (par cilvēku); liels (par dzīvnieku).
- lamzaks Liela auguma, neveikls, lempīgs; arī neattapīgs cilvēks.
- gorilla Liela auguma, spēcīgas miesas būves cilvēkveidīgs pērtiķis, kas dzīvo Āfrikas tropiskajos mežos [Gorilla gorilla].
- Lāčplēsis Liela auguma, spēcīgas miesas būves vīrietis.
- lasis Liela caurceļotāja jūras zivs ar zilgani pelēku melni punktotu muguru, sudrabbaltiem sāniem un dzeltenīgi sārtu gaļu.
- cik (tik) uziet Lielā daudzumā, skaitā, apjomā; ļoti daudz.
- papilnam Lielā daudzumā; tā, ka pietiek un paliek pāri.
- masveida Lielā daudzumā.
- kā (melns) mākonis Lielā daudzumā.
- riekšava Lielā daudzumā.
- palaco Liela ēka; pils (Itālijā).
- rijība Liela ēstgriba, apetīte; negausība.
- rijams Liela ēstgriba; apetīte.
- mokas Liela fiziska vai garīga piepūle; liels fizisko vai garīgo spēku sasprindzinājums.
- panorāma Liela glezna (parasti uz apaļas celtnes iekšsienas), kas saplūst ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
- gūsts Liela ietekme, pakļautība.
- lielforma Liela izmēra mākslas darbs.
- lufars Liela jūras zivs ar garu, sānos saplacinātu ķermeni [Pomotomus saltatrix].
- grāmata Liela kāda sacerējuma patstāvīga daļa.
- artilērija Liela kalibra šaujamieroči (piem., lielgabali, mīnmetēji); karaspēks (tā daļa), kura rīcībā ir šādu ieroču kopums.
- blāķis Liela kaudze (parasti nevērīgi sakrauta, samesta).
- kalns Liela kaudze, krāvums.
- ikri Liela kauliem piegulošie kāju muskuļi.
- ceplis Liela krāsns (piem., maizes cepšanai).
- varāns Liela ķirzaka ar garu kaklu, masīvu asti un labi attīstītām kājām.
- saida Liela mencveidīgo kārtas zivs, kas izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu rajonos [Pollachius virens].
- megaprojekts Liela mēroga projekts.
- impērija Liela monarhistiska valsts ar imperatoru priekšgalā; imperiālistiska lielvalsts, kurai ir plašas kolonijas.
- vāts Liela muca.
- haoss Liela nekārtība, juceklis; pilnīgs sistēmas trūkums.
- juceklis Liela nekārtība, liels sajukums.
- bardaks Liela nekārtība; haoss.
- traģēdija Liela nelaime, postošs notikums, kurā bieži ir cietušie, bojāgājušie.
- ksenofobija Liela nepatika, naidīgums pret citas tautības piederīgajiem, citādiem cilvēkiem.
- mēslos līdz ausīm Lielā netīrībā.
- sūdos līdz ausīm Lielā netīrībā.
- aizņemtība Liela nodarbinātība.
- korpuss Liela operatīvi taktiskā karaspēka vienība.
- sarene Liela ota ar samērā rupjiem sariem.
- strauspaparde Liela paparde ar resnu sakneni un masīvām lapām raksturīgā piltuvveida rozetē.
- lāma Liela peļķe.
- grūtības Liela piepūle, sasprindzinājums (kādā darbībā).
- lielpilsēta Liela pilsēta, kurā ir daudz iedzīvotāju (piem., vairāk par 100 000); pretstats: mazpilsēta.
- masīvs Liela platība ar raksturīgu vienveidīgu teritoriālu pazīmi.
- paltuss Liela plekstu dzimtas jūras zivs.
- gaviles Liela prieka skaļa izpausme (piem., izsauciens, smieklos); liels prieks, sajūsma.
- entuziasms Liela sajūsma, aizrautība, pašatdeve.
- bigbends Liela sastāva džeza orķestris.
- sauja Lielā skaitā, daudzumā.
- ātrums Lielā steigā, uztraukumā.
- sevrjuga Liela storveidīgo kārtas caurceļotāja zivs ar ļoti garu zobenveida purnu [Acipenser stellatus].
- šapito Liela telts ceļojošā cirka izrādēm; ceļojošais cirks, kura izrādes notiek šādā teltī.
- baudkāre Liela tieksme pēc spēcīgām jutekliskām baudām.
- portāls Liela tīmekļa vietne, kas nodrošina piekļuvi plašam datorpakalpojumu klāstam, piem., elektroniskajam pastam, meklētājprogrammām, diskusiju un interešu grupām u. c. vajadzībām.
- bagātība Liela turība, pārticība.
- bunkurs Liela tvertne vai nodalījums beramu materiālu (piem., ogļu, smilšu, labības) uzglabāšanai.
- tanks Liela tvertne, cisterna.
- sazāns Liela un ātraudzīga saldūdens zivs sudrabaini dzeltenīgā, dzeltenīgi zaļā vai brūnā krāsā, kurai pie mutes katrā pusē ir divi taustekļi; karpas savvaļas forma [Cyprinus carpio].
- filiāle Liela uzņēmuma vai iestādes nodaļa, kas darbojas atsevišķi.
- žņaudzējčūska Liela vai vidēji liela čūska ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kura medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot.
- plantācija Liela zemes platība, kurā audzē viena veida augus; lielsaimniecība (piem., kolonijās), kur šādās zemes platībās audzē noteiktas lauksaimniecības kultūras.
- taukzīlīte Lielā zīlīte [Parus major].
- siloss Liela, augsta cilindriskas formas tvertne, ko izmanto beramo vielu (piem., graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
- pilsēta Liela, blīvi apdzīvota vieta ar vairāk vai mazāk plānveidīgu apbūvi.
- cisterna Liela, cilindriska tvertne (šķidruma, gāzes, arī beramu vielu) uzglabāšanai vai pārvadāšanai.
- ezers Liela, dabiska ūdenstilpe, kas izveidojusies sauszemes iedobumā, padziļinājumā.
- elevators Liela, mehanizēta labības noliktava.
- māksla Liela, meistarīga prasme, māka.
- piramīda Liela, monumentāla celtne (piem., Ēģiptē), ko veido kvadrātveida pamats un četras trīsstūrveida sānu skaldnes ar kopēju virsotni.
- pils Liela, nocietināta būve vai grezni būvēta, iekārtota (piem., valdnieka) mītne.
- automaģistrāle Liela, plata šoseja.
- haizivs Liela, plēsīga jūras zivs ar vārpstveida ķermeni un zāģveida zobiem.
- menca Liela, saimnieciski nozīmīga jūras zivs ziemeļu puslodes ūdeņos.
- tuncis Liela, saimnieciski nozīmīga zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru, kas dzīvo vairāku okeānu tropiskajos un subtropiskajos ūdeņos.
- kaudze Liela, samērā augsta (priekšmetu, materiālu u. tml.) kopa; (priekšmetu, materiālu) krāvums.
- furgons Liela, slēgta automobiļa vai piekabes virsbūve (kravu pārvadāšanai); automobilis ar šādu virsbūvi.
- boze Liela, smaga runga ar resnu, apaļu galu.
- milna Liela, smaga runga.
- dumbrs Liela, staigna peļķe, dūņām, dubļiem pilna bedre; staigna, muklaina vieta; dūksts.
- dūksts Liela, staigna peļķe; staigna, muklaina vieta.
- ūdensmīlis Liela, tumša ūdensvabole ar ovālu, virspusē stipri izliektu ķermeni.
- kesons Liela, ūdeni necaurlaidīga kamera vai konstrukcija (zemūdens darbu veikšanai).
- jūrasasaris Lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas un Klusā okeāna ziemeļu daļā.
- majuskulis Lielais burts.
- vairums Lielākā daļa; vairākums.
- lielums Lielākā daļa.
- burtnīca Lielāka iespieddarba atsevišķas daļas brošēts izdevums.
- Āzija Lielākā pasaules daļa, kas kopā ar Eiropu veido Eirāzijas kontinentu.
- lauks Lielāka platība, kurā kas atrodas, kurā kas norisinās.
- klājs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; klajums, plašums.
- klajs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; plašums.
- klajums Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; plašums.
- ūdensklajs Lielāka ūdens platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
- daudzmaz Lielākā vai mazākā mērā; nedaudz, nelielā mērā, kaut cik.
- robežnovirze Lielākā vai mazākā pieļaujamā novirze.
- ēra Lielākā Zemes ģeoloģiskās vēstures vienība.
- vainagbalodis Lielākais baložu dzimtas putns (piem., Papua–Jaungvinejā) ar tumši pelēku vai zilganu apspalvojumu un vainagveida spalvām uz galvas.
- alnis Lielākais briežu dzimtas dzīvnieks ar garām kājām un platiem, zarotiem ragiem.
- rīzenšnaucers Lielākais šnauceru grupas suns ar izstieptu purnu, stāvām ausīm, asu, rupju spalvu melnā vai pelēkā krāsā; attiecīgā suņu šķirne.
- viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem baltiem ziediem, kas vēlāk kļūst sarkani un zied aptuveni līdz divām diennaktīm.
- diriģents Lielākam izpildītāju skaitam rakstītu skaņdarbu, muzikāli dramatisku sacerējumu iestudētājs un atskaņojuma vadītājs.
- olimpisks Lielākās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc četriem gadiem.
- sicīlieši Lielākās Vidusjūras salas Sicīlijas pamatiedzīvotāji.
- birums Lielāks (kā) daudzums (parasti neilgā laikā).
- iniciālis Lielāks (parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts) vārda pirmais burts (teksta vai tā daļas sākumā).
- smalkmaize Lielāks konditorejas izstrādājums, ko cep (parasti) veidnē no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām un pasniedzot sadala gabalos.
- apēst vai ar acīm Lielās dusmās, naidīgi uzlūkot.
- aprīt vai ar acīm Lielās dusmās, naidīgi uzlūkot.
- oratorija Lielas formas skaņdarbs korim, solistiem (vokālistiem) un simfoniskajam orķestrim, kas paredzēts koncertizpildījumam.
- sankiloti Lielās franču revolūcijas dalībnieki, kas (atšķirībā no karaļa piekritējiem) valkāja nevis īsās, bet garās bikses.
- flīģelis Lielas klavieres trīsstūra formā ar trim kājām un horizontāli uzvilktām stīgām.
- bagātība Lielas materiālas vērtības; daudz naudas, mantas u. c. īpašuma.
- imperators Lielas monarhijas valdnieks; šā valdnieka tituls; ķeizars.
- mēslos līdz ausīm Lielās nepatikšanās.
- sūdos līdz ausīm Lielās nepatikšanās.
- prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (dažās valstīs, piem., Francijā); celtne, kurā darbojas šī pārvalde.
- prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (dažās valstīs, piem., Francijā).
- lidspalvas Lielās spalvas (putna spārnā), kas nodrošina (tā) lidspēju.
- makroreljefs Lielas Zemes reljefa formas, kas nosaka plašas Zemes virsas daļas vispārīgo apveidu (piem., kalnu grēdas, lieli līdzenumi).
- apvērsums Lielas, būtiskas (parasti straujas) pārmaiņas (kā) attīstībā, norisē, stāvoklī.
- GB Lielbritānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējums).
- GBP Lielbritānijas naudas vienības – britu mārciņas – starptautiski pieņemts apzīmējums.
- Velsas princis Lielbritānijas troņmantinieks; Lielbritānijas troņmantinieka tituls.
- pasha Lieldienu ēdiens, ko gatavo no saldas biezpiena masas, parasti piramīdas formā.
- lielgruntniecība Lielgruntnieku slānis.
- gubmākoņi Lieli gabalaini, sablīvējušies mākoņi.
- liellopi Lieli lauksaimniecības dzīvnieki (piem., govis, vērši), ko audzē galvenokārt piena un gaļas ieguvei.
- čabatas Lieli, neizskatīgi apavi, čības.
- plātīzeris Lielībnieks.
- plātoņa Lielībnieks.
- uzdiegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši uzšūt virsū (uz kā, kam).
- atdiegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši atšūt.
- iediegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši šujot, iestiprināt, iešūt.
- palēkšot Lieliem soļiem, lēkšojot paiet, paskriet.
- plātīgs Lielīgs.
- ef Lieliski, ļoti labi.
- tip-top Lieliski, ļoti labi.
- spīdošs Lielisks, izcils.
- fifīgs Lielisks, nedaudz pārspīlēts, labs.
- dievīgs Lielisks.
- lielība Lielīšanās; bieža lielīšanās kā rakstura īpašība.
- dižoties Lielīties, lepoties.
- plātīties Lielīties.
- lielkņaze Lielkņaza meita, kas nav precējusies; arī lielkņaziene.
- lielkņaziene Lielkņaza sieva.
- lielkņazs Lielkņazistes valdnieka tituls (piem., feodālajā Krievijā); Krievijas cara ģimenes locekļu tituls; persona, kam ir šāds tituls.
- barka Liellaiva ar plakanu dibenu un seklu iegrimi.
- barža Liellaiva, kas pārvietojama ar velkoņa palīdzību un paredzēta dažādu liela izmēra kravu pārvadāšanai.
- vēršgaļa Liellopu gaļa.
- antrekots Liellopu gaļas starpribu gabals; ēdiens – cepts šādas gaļas gabals.
- nukleīnskābes Lielmolekulāri organiski savienojumi, kas sastāv no noteiktā secībā izvietotu nukleotīdu virknes un nodrošina ģenētiskās informācijas glabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.
- sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
- polimērs Lielmolekulārs ķīmisks savienojums.
- silikons Lielmolekulārs organiskais savienojums, kura sastāvā ir silīcija un oglekļa atomi; no šādiem savienojumiem ražots izstrādājums.
- dezoksiribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kas satur ģenētisko informāciju un veido gēna ķīmisko pamatu; DNS.
- ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kurai ir galvenā nozīme olbaltumvielu sintēzē un ģenētiskās informācijas realizēšanā; RNS.
- izlielīt Lielot izslavēt; izdaudzināt.
- nolielīt Lielot noslavēt (kādu, ko).
- izlielīties Lieloties plaši izpaust ko (par sevi); ilgāku laiku, daudz lielīties.
- metropole Lielpilsēta vai galvaspilsēta.
- prāvs Liels (1).
- straume Liels (braucošu transportlīdzekļu) kopums.
- straume Liels (cilvēku, dzīvnieku) kopums, kas virzās, kustas.
- pulks Liels (cilvēku) daudzums, kopums.
- daudzi Liels (cilvēku) skaits.
- bars Liels (dzīvnieku) kopums.
- masīvs Liels (kā, parasti vienveidīgu elementu) daudzums.
- lauza Liels (kā, piem., izmētātu, izsvaidītu priekšmetu) kopums.
- pulks Liels (kā, piem., priekšmetu, parādību) daudzums, kopums.
- vērpete Liels (kā, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības.
- masa Liels (kā) daudzums, apjoms.
- krusa Liels (kā) daudzums, kas seko cits citam.
- bagātība Liels (kā) daudzums, krājums.
- kaudze Liels (kā) daudzums, skaits.
- virkne Liels (kā) daudzums, skaits.
- kalns Liels (kā) daudzums.
- lērums Liels (kā) daudzums.
- lēvenis Liels (kā) daudzums.
- simt Liels (kā) daudzums.
- simts Liels (kā) daudzums.
- armija Liels (kā) kopums, daudzums ar kādu vienojošu pazīmi.
- straume Liels (kā) kopums, kas atrodas kustībā, virzībā.
- lavīna Liels (kā) kopums, kas vērsts pret kādu.
- arsenāls Liels (materiālu, līdzekļu u. tml.) krājums, kopums.
- pleds Liels (parasti bārkstains, rūtains) vilnas auduma lakats, ko izmanto par segu vai klāj uz pleciem.
- balons Liels (parasti stikla) trauks šķidruma glabāšanai.
- seģene Liels (parasti vilnas) lakats, arī villaine.
- mākonis Liels (piem., putnu, kukaiņu) kopums.
- monolīts Liels akmens bluķis; liels, viengabalains veselums.
- okeanārijs Liels akvārijs, baseins, kurā apskatei, pētīšanai vai novērošanai tur jūras dzīvniekus.
- laineris Liels ātrgaitas pasažieru kuģis.
- gaisagabals Liels attālums.
- trakts Liels braucamais ceļš.
- staltbriedis Liels briežu dzimtas zīdītājdzīvnieks ar slaidu spēcīgu ķermeni, garām kājām un kura tēviņam ir lieli, zaroti ragi [Cervus elaphus].
- solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
- barka Liels buru kuģis, kam pakaļējā mastā ir slīpās buras, bet pārējos mastos – taisnās buras.
- tauta Liels cilvēku kopums, skaits; ļaudis.
- masa Liels cilvēku kopums, skaits; plašas iedzīvotāju aprindas.
- miežubrālis Liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar violetas nokrāsas ziediem garā, šaurā skarā [Phalaroides arundinacea].
- lietus Liels daudzums (kā krītoša, birstoša, lidojoša).
- guba Liels daudzums, liels skaits.
- vairums Liels daudzums, liels skaits.
- omārs Liels desmitkāju kārtas jūras vēzis.
- ērglis Liels dienas plēsīgais putns ar gariem, platiem spārniem, spēcīgām kājām un līku knābi.
- zirdzene Liels divgadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar resniem sakneņiem un zaļiem ziediem čemuros.
- palags Liels dvielis ķermeņa nosusināšanai (piem., pēc vannas).
- aknas Liels dziedzeris (cilvēkam, dzīvniekam), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
- tēvainis Liels dzīvnieks (parasti tēviņš).
- pāvs Liels fazānu dzimtas putns, kura tēviņiem raksturīga gara aste ar krāšņām spalvām.
- orķestris Liels instrumentāls ansamblis kopīgai muzicēšanai, kas sastāv no dažādu instrumentu grupām.
- langusts Liels jūras vēzis ar cietu čaulu, bez spīlēm.
- lauva Liels kaķu dzimtas plēsīgs zīdītājs ar spēcīgu ķermeni, dzeltenīgu spalvu un garām krēpēm (tēviņiem), ko simboliski uzskata par zvēru karali [Leo leo].
- buls Liels karstums, tveice.
- kubls Liels koka trauks (parasti ar paplašinājumu augšdaļā, vaļējs vai ar vāku).
- lavīna Liels kopums, masa, kas strauji un neatturami virzās uz leju vai uz priekšu.
- ledājs Liels ledus masu sakopojums, (kalnos, polārajos apgabalos).
- šļūdonis Liels ledus sakopojums (kalnu un polārajos apgabalos), kas lēnām pārvietojas.
- posts Liels ļaunums.
- zirgs Liels mājdzīvnieks, ko izmanto lauksaimniecības darbos, cilvēku, priekšmetu pārvadāšanai vai sportā.
- klucis Liels mīkstas masas gabals.
- eikalipts Liels miršu dzimtas koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas.
- dundurs Liels mušai līdzīgs asinssūcējs kukainis.
- ērģeles Liels mūzikas instruments, kas sastāv no vairākām dažāda lieluma stabuļu rindām, vienas vai vairākām klaviatūrām – manuāļiem, kā arī pedāļiem.
- pāvacis Liels naktstauriņš ar matainu, druknu ķermeni un platiem spārniem, uz kuriem ir krāšņi, apaļi zīmējumi, kas atgādina acis.
- urbējs Liels naktstauriņš, kura kāpuri grauž ejas bojātu koku stumbros, lakstaugu stublājos, augu saknēs.
- tūkstotis Liels naudas daudzums.
- tutenis Liels nazis, arī duncis.
- degunradzis Liels nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un vienu vai diviem ragiem uz deguna un pieres.
- lauza Liels nolauztu koku, zaru kopums.
- monolīts Liels objekts (piemineklis, kolonna u. tml.), kas veidots no viena vesela akmens vai viengabalainas, cietas masas.
- ara Liels papagaiļu dzimtas putns bez cekula un ar garu asti.
- kamielis Liels pārnadžu kārtas dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, kas dzīvo tuksnešos un stepēs.
- briedis Liels pārnadžu kārtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem, slaidām kājām un īsu asti.
- supermārkets Liels pašapkalpošanās tirdzniecības uzņēmums.
- lielveikals Liels pašapkalpošanās veikals.
- grifs Liels piekūnveidīgo kārtas maitasputns.
- čiekurs Liels priekšnieks, svarīga amatpersona.
- pērtiķis Liels primātu klases dzīvnieks bez astes, ekstremitātēm ar pieciem pirkstiem un labi attīstītām galvas smadzenēm.
- latifundija Liels privāts zemes īpašums (Senajā Romā, mūsdienās – Latīņamerikas valstīs, Indijā, Pakistānā u. c.).
- ūpis Liels pūču dzimtas putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm [Bubo bubo].
- stārķis Liels putns ar garām kājām un kaklu, taisnu un garu knābi.
- zivjērglis Liels putns ar gariem, slaidiem spārniem, nelielu galvu, tumšbrūnu muguru un baltu vēderu; zivju ērglis.
- vārna Liels putns ar pelēkmelnām vai melnām spalvām, kas ietilpst vārnu dzimtā.
- krokodils Liels rāpuļu klases dzīvnieks (Āfrikā, Dienvidāzijā, Ziemeļaustrālijā, Amerikā), kam raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes.
- lielforma Liels reljefa veidojums, kas nosaka kādas teritorijas virsas pamatiezīmes (piem., zemiene, augstiene).
- baķis Liels saritināta vai satīta auduma gabals.
- kontinents Liels sauszemes masīvs (piem., Eirāzija, Āfrika, Austrālija), ko no visām pusēm vai gandrīz visām pusēm apņem jūras un okeāni.
- aizgrābtība Liels saviļņojums, sajūsma.
- daudzums Liels skaits, liels apjoms.
- taiga Liels skujkoku mežu apgabals (piemēram, Sibīrijā).
- trimo Liels spogulis, parasti ar skapīti, kosmētikas piederumu novietošanai.
- marabu Liels stārķu dzimtas putns ar sarkanīgu, kailu galvu un kaklu un paplatu, spēcīgu knābi.
- akvārijs Liels stikla trauks ar ūdeni, kurā tur, audzē un demonstrē ūdens dzīvniekus un augus.
- kollijs Liels suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, brūni baltu vai melnbaltu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne; Skotijas aitusuns.
- labradors Liels suns ar melnu vai zeltainu apmatojumu, ko parasti izmanto medībās vai par aklu cilvēku pavadoni.
- dobermanis Liels suns ar slaidu ķermeni, gludu spalvu un labu ožu; attiecīgā suņu šķirne.
- ūdens Liels šīs vielas daudzums, kopums (ūdenstilpē, vidē).
- šūpotnis Liels tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies.
- korpuss Liels tekstu kopums elektroniskā formā, kas izmantojams, piem., valodnieciskiem pētījumiem.
- kubls Liels trauks, tvertne (kā) rūpnieciskai pārstrādei.
- maizeskoks Liels tropisko mežu koks ar lieliem augļiem, kurus raudzējot iegūst maizes mīklai līdzīgu masu.
- valis Liels ūdens dzīvnieks, zīdītājs ar lielu galvu un milzīgu mutes atveri, biezu zemādas tauku slāni (trānu) un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru.
- pelikāns Liels ūdensputns ar samērā garu kaklu, īsām kājām un garu knābi, zem kura ir rīkles maiss.
- sārts Liels ugunskurs.
- kreiseris Liels un ātrs karakuģis, kas paredzēts jūras kaujām, piejūras karaspēka un desanta atbalstīšanai, patrulēšanai u. tml.
- lamzīgs Liels un neveikls, lempīgs.
- satraukums Liels uzbudinājums, nemiers.
- pīle Liels vai vidēja lieluma ūdensputns ar īsām kājām un spārniem, saplacinātu knābi.
- zebu Liels vēršu apakšdzimtas dzīvnieks ar kupri uz skausta un ādas krokām starp priekškājām, ko karsta klimata apstākļos audzē gaļai, darbam un piena ieguvei.
- sumbrs Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu, platu kaklu ar izteiktu kupri un garām krēpēm, platu pieri, īsiem ragiem (abu dzimumu dzīvniekiem) un biezu, brūnu, priekšējā daļā garāku apmatojumu; Eiropas bizons [Bison bonasus].
- bifelis Liels vēršu dzimtas dzīvnieks ar spēcīgu kaklu, lielu galvu un lieliem, izliektiem ragiem.
- jaks Liels vēršu ģints dzīvnieks (Āzijā) ar lieliem ragiem un biezu, garu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām [Bos mutus].
- masīvs Liels vienveidīgu objektu kopums.
- villaine Liels vilnas plecu lakats kā latviešu tautastērpa piederums; liels vilnas plecu lakats.
- rubenis Liels vistveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni, īsiem, noapaļotiem spārniem, kam atšķirībā no medņa uz spārniem ir gaišas svītras [Tetrao tetrix].
- supertraleris Liels zvejas traleris.
- jūklis Liels, arī haotisks (daudzu parādību, norišu) kopums.
- stalts Liels, augsts, samērīgs (par celtni, tās daļām u. tml.).
- albatross Liels, balts jūras putns ar ļoti gariem spārniem.
- vāle Liels, blīvs garens ziedu ķekars.
- vāls Liels, blīvs vilnis, arī liela ūdens masa.
- ellīgs Liels, briesmīgs, neizturams; arī grūts.
- tītars Liels, brūnganmelns mājputns ar īsiem spārniem, kārpainu ādu klātu galvu un daļu kakla un kārpainu izaugumu virs knābja.
- muca Liels, cilindrisks koka, metāla vai plastmasas trauks ar plakanu dibenu dažādu šķidrumu, kā arī beramu vielu pārvadāšanai un uzglabāšanai.
- tapirs Liels, cūkai līdzīgs augēdājs dzīvnieks ar samtainu apspalvojumu un īsu tvērienspējīgu snuķi.
- ala Liels, dabiski izveidojies dobums vai eja zemes garozas iežos.
- garkājis Liels, divspārņu kārtas ods ar garām, tievām kājām un gariem spārniem.
- kroņlukturis Liels, grezns vairākžuburu svečturis vai liela, grezna, vairākžuburu lustra.
- ņudzeklis Liels, haotisks (dažādu parādību, norišu) kopums.
- mudžeklis Liels, haotisks (kā) kopums.
- monumentāls Liels, iespaidīgs, ar nozīmīgu saturu un lielu māksliniecisku vispārinājumu.
- sevišķs Liels, ievērojams.
- tarantuls Liels, indīgs zirneklis, kas savvaļā mīt stepēs un tukstešos, dienas pavadot alā, bet naktis – medījot kukaiņus.
- masīvs Liels, intensīvs.
- panda Liels, lācim līdzīgs dzīvnieks, kura apmatojums ir balts ar raksturīgiem melniem plankumiem ap acīm, uz ausīm, deguna, kājām un pleciem; bambuslācis [Ailuropoda melanoleuca].
- tīģeris Liels, ļoti spēcīgs kaķu dzimtas plēsējs, kam apmatojums ir oranži dzeltens ar tumšām šķērseniskām svītrām [Panthera tigris].
- klucis Liels, masīvs (piem., akmens, ledus) gabals.
- bluķis Liels, masīvs (piem., akmens, metāla) gabals.
- leduslācis Liels, masīvs lāču dzimtas dzīvnieks ar baltu apmatojumu, kas dzīvo Ziemeļu ledus okeāna piekrastē [Thalarctos maritimus].
- polārlācis Liels, masīvs lāču dzimtas dzīvnieks ar baltu apmatojumu, kas dzīvo Ziemeļu ledus okeāna piekrastē; leduslācis.
- pilons Liels, masīvs stabs, ko izmanto par balsta konstrukcijas elementu.
- mastifs Liels, masīvs suns ar īsu dzeltenbrūnu apmatojumu un krunkainu purnu; attiecīgā suņu šķirne.
- zilonis Liels, masīvs tropu zālēdājs zīdītājdzīvnieks ar tumšpelēku, kailu ādu, lielām, platām ausīm un garu snuķi.
- monolīts Liels, masīvs, veidots no viena gabala.
- marka Liels, militāri nocietināts pierobežas novads (Franku valstī, viduslaiku Vācijā).
- mega- Liels, milzīgs.
- pingvīns Liels, nelidojošs jūras putns, kas pārvietojas stāvus.
- strauss Liels, nelidojošs putns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu un mazu galvu [Struthio camelus].
- masīvs Liels, nenoteiktas formas reljefa pacēlums.
- bars Liels, neorganizēts (cilvēku) kopums; pūlis.
- pūlis Liels, neorganizēts vai vāji organizēts (cilvēku) kopums.
- leduskalns Liels, no ledāja atlūzis ledus blāķis, kas peld okeānā un kam lielākā daļa atrodas zem ūdens; aisbergs.
- toveris Liels, parasti apaļš vai iegarens koka trauks.
- orda Liels, parasti postošs, pūlis.
- baļļa Liels, pazems, apaļš vai iegarens koka trauks ar paplašinātu augšdaļu.
- aisbergs Liels, peldošs ledus gabals, kas atšķēlies no piekrastes ledāja un kura lielākā daļa atrodas zem ūdens; leduskalns.
- dzērve Liels, pelēks purva putns ar garām kājām, tievu, garu kaklu un garu, taisnu, spēcīgu knābi.
- plate Liels, plakans šķīvis vai paplāte ar dekoratīvi sakārtotām uzkodām.
- ievērojams Liels, plašs (piem., pēc skaita, apjoma).
- kupls Liels, plašs.
- kondors Liels, plēsīgs grifu dzimtas maitasputns, kas dzīvo kalnos Dienvidamerikā [Vultur gryphus].
- pantera Liels, plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks – leopards (parasti ar melnu apmatojumu) [Panthera pardus].
- jaguārs Liels, plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar rūsganu, melni plankumainu apmatojumu (galvenokārt Dienvidamerikā) [Panthera onca].
- cukurgalva Liels, sapresēts cukura gabals (šādā veidā agrāk pārdeva cukuru).
- orangutans Liels, sarkanbrūns cilvēkpērtiķis ar ļoti garām priekšējām ekstremitātēm.
- gaurs Liels, savvaļas vērsis Indijā, Dienvidāzijā, kas mūsdienās ir gandrīz iznīcināts [Bos gaurus].
- spāre Liels, slaids kukainis ar kustīgu galvu, lielām fasetacīm un diviem caurspīdīgiem, gandrīz vienādu spārnu pāriem.
- masīvs Liels, smagnējs (par ķermeni, tā daļām).
- makans Liels, smags dzīvnieks, arī priekšmets (atšķirībā no citiem līdzīgiem).
- sanbernārs Liels, spēcīgs suns ar labu ožu, kam daļa apmatojuma ir balta, daļa ruda un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai.
- tulpjukoks Liels, spēcīgs vasarzaļš magnoliju dzimtas koks ar daivainām lapām un tulpēm līdzīgiem zaļgandzelteniem ziediem, kuri smaržo pēc gurķiem.
- kā zvērs Liels, spēcīgs; izturīgs.
- lācītis Liels, spilgtas krāsas naktstauriņš, kura kāpuri klāti brūniem matiņiem.
- bolīds Liels, spožs meteors.
- lēciens Liels, straujš solis.
- emu Liels, strausam līdzīgs skrējējputns ar pelēkbrūnu apspalvojumu un kailu kaklu.
- koris Liels, tembrāli un skaitliski līdzsvarots dziedātāju ansamblis.
- zobentīģeris Liels, tīģerim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks (terciāra un kvartāra periodā) ar spēcīgiem, līdz 14 cm gariem augšējiem ilkņiem; zobenzobu tīģeris.
- arfa Liels, trīsstūrveida stīgu instruments.
- brangs Liels, varens, arī labs.
- majestātisks Liels, varens.
- kandelabrs Liels, žuburains svečturis vai grezns lukturis.
- zirdzisks Liels; ļoti skaļš, intensīvs.
- lamzacīgs Liels; neveikls.
- dižs Liels.
- lielsaimnieks Lielsaimniecības īpašnieks.
- budzis Lielsaimnieks.
- makroklimats Lielu ģeogrāfisko apgabalu vai visas planētas klimats.
- zāle Lielu izmēru telpa (piem., reprezentatīviem, svētku pasākumiem).
- senjors Lielu zemju īpašnieks (viduslaiku Rietumeiropā), kam bija augstākā vara pār viņam pakļautajiem vasaļiem.
- lielummānija Lieluma mānija.
- miniaturizācija Lieluma, apjoma samazināšana, pamazināšana.
- platība Lielums (ēkai, telpai u. tml.), ko nosaka pēc (tās) kvadratūras.
- apmērs Lielums naudas izteiksmē.
- apjoms Lielums, apmērs.
- tilpība Lielums, ar ko raksturo kuģa izmērus pēc tā slēgto telpu tilpuma.
- vienība Lielums, ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko).
- invariants Lielums, kas nemainās, ja pārveido kādus ar to saistītus lielumus.
- moments Lielums, kas raksturo kādu kustībā esoša ķermeņa īpašību.
- paātrinājums Lielums, kas raksturo kustības ātruma skaitliskās vērtības un virziena izmaiņu laika vienībā.
- valence Lielums, kas raksturo ķīmiskā elementa atomu savienošanās spēju.
- kapacitāte Lielums, kas raksturo strāvas vadītāju spēju uzkrāt elektriskos lādiņus.
- gaistamība Lielums, kas raksturo vielas spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielas īpašības tajā.
- mērs Lielums, ko konstatē mērījot.
- apmērs Lielums, ko raksturo augstums, garums, platums, tilpums.
- raksturlielums Lielums, parametri, kas raksturo (piem., kādu iekārtu, ierīci).
- reference Lielums, pēc kura (kas) tiek aprēķināts, noteikts, vērtēts u. tml.
- kalibrs Lielums, veids.
- lielvara Lielvalsts varas izpausme (parasti agresīva, citas valsts neatkarību apdraudoša).
- imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
- izlīst Lienot (pa ko šauru) vai pieplokot ar ķermeni pie zemes, izvirzīties (kur ārā).
- ielīst Lienot (pa ko šauru), spraucoties (kam cauri), ievirzīties (kur iekšā).
- aizlīst Lienot aizvirzīties (par rāpuļiem, tārpiem u. tml.).
- aplīst Lienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atlīst Lienot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); lienot atkļūt atpakaļ iepriekšējā vietā.
- ielīst Lienot ievirzīties (kur iekšā) – par rāpuļiem, tārpiem, arī kukaiņiem.
- izlīst Lienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par rāpuļiem, tārpiem, arī kukaiņiem.
- nolīst Lienot nonākt lejā, zemē, nost (no kā).
- pārlīst Lienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko), pārvietoties (kur).
- palīst Lienot pavirzīties (kam) apakšā.
- salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem dzīvniekiem; ielīst (kur).
- uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; lienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolīst Lienot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- pielīst Lienot, līšus pievirzīties.
- aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, aizvirzīties; šādā veidā nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- ielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, ievirzīties (kur iekšā).
- palīst Lienot, rāpojot pavirzīties (kurp).
- aizlīst Lienot, spraucoties garām, nokļūt (aiz kā, kam priekšā).
- līšus Lienot.
- džuta Liepu dzimtas tropu augs, no kura šķiedras izgatavo, piem., maisus, auklas.
- liepziedi Liepu ziedi.
- ugunsmēle Liesma (parasti gara).
- guns Liesma, uguns.
- apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.).
- laistīties Liet sev virsū; arī vienam uz otru, citam uz citu.
- padarīšana Lieta (piem., darbība, pasākums, apstāklis).
- fenomens Lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, notikums u. tml.), kāda tā parādās mūsu izjūtās un uztvērumos.
- lietnis Lieta metāla sagatave tālākai apstrādei (piem., velmēšanai, metālgriešanai).
- jautājums Lieta, apstāklis.
- priekšmets Lieta, ko izmanto noteiktai vajadzībai (piem., sadzīvē, saimniecībā); lieta, kurai ir noteikta vērtība, funkcija.
- štelle Lieta, priekšmets.
- lietavas Lietains laiks, lietains laikposms.
- valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
- process Lietas izskatīšana un iztiesāšana (tiesā).
- lietus Lietavas.
- pārstrādāt Lietderīgi pārveidot (ko reiz jau izmantotu, vairs nederīgu).
- saturīgs Lietderīgs, vērtīgs (piem., par laikposmu, dzīvi).
- saturīgs Lietderīgs, vērtīgs, tāds, kas dod vēlamo rezultātu (par darbību, rīcību).
- trofeja Lietisks pierādījums (piemiņas lieta, priekšmets), ko iegūst dzīvnieka medībās, sporta sacensībās u. tml.
- prakticisms Lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība; prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus.
- rotdaris Lietišķās mākslas meistars, kas darina rotas lietas.
- tekstilmāksla Lietišķās mākslas nozare, kur mākslinieka ieceres realizēšanai izmanto tekstilšķiedras.
- metālapstrāde Lietišķās mākslas vai amatniecības nozare – sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana.
- metālapstrādāšana Lietišķās mākslas vai amatniecības nozare māksliniecisku metāla priekšmetu izgatavošana.
- koleģialitāte Lietišķi draudzīgas, saticīgas attiecības starp kolēģiem; darba jautājumu kopīga risināšana.
- koleģiāls Lietišķi draudzīgs, saticīgs.
- reāls Lietišķs, praktisks; tāds, kas izriet no īstenības pareizas novērtēšanas.
- oficiāls Lietišķs; vēsi pieklājīgs, atturīgs.
- zāģbaļķis Lietkoksnes baļķis, ko izmanto zāģmateriālu ražošanai.
- urrā Lieto (piemēram, bijušajā padomju armijā), lai uzmudrinātu sava karaspēka karavīrus uzbrukumā.
- tikt Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā.
- ne Lieto iepriekš minēta darbības vārda noliegtās formas vietā.
- gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu lielāku pārliecības nokrāsu.
- vai Lieto jautājot, ievadot jautājuma teikumu.
- gan Lieto jautājuma teikumos, lai piešķirtu šaubu, nenoteiktības, arī minējuma nokrāsu.
- bļāviens Lieto kā krievu lamuvārda "bļaģ" aizstājēju.
- ak Lieto kā pastiprinājumu izsaukuma teikumos.
- viņš Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
- pļurkt Lieto neizdošanās gadījumā, raksturojot ko neveiksmīgu u. tml.
- cienījams Lieto oficiālā uzrunas ievadījumā.
- godāt Lieto oficiālā uzrunas ievadījumā.
- mīlītis Lieto parasti uzrunā, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu vai ironisku attieksmi.
- ir Lieto pastiprinājuma izteikšanai; pat.
- es Lieto pastiprinājuma nozīmē.
- ir Lieto pievienojuma un pastiprinājuma izteikšanai; arī.
- labs Lieto pozitīva vēlējuma izteikšanai.
- būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu uz teikuma priekšmeta un izteicēja sintaktisko sakaru.
- būt Lieto salikta laika formu veidošanā.
- tikt Lieto salikto laiku (parasti saliktās pagātnes) formu veidošanā; būt (7).
- iekš Lieto sintaktiskajās konstrukcijās lokatīva locījuma vietā.
- ha Lieto smieklu atdarināšanai.
- vai Lieto teikuma vai teikuma daļas beigās, piešķirot vārdam, izteikumam nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- zināt Lieto uzrunā, aicinot pievērst sarunbiedra uzmanību.
- mīļš Lieto uzrunā, lai paustu simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību (pret kādu).
- dārgs Lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, draudzību.
- ir Lieto vienlīdzīgu teikuma locekļu vai teikuma daļu saistīšanai; gan – gan.
- redz Lieto, aicinot apzināties, saprast (ko).
- plus Lieto, apzīmējot pozitīvus lielumus; lieto pirms temperatūras apzīmējuma, norādot, ka temperatūra ir virs nulles.
- ho Lieto, atdarinot smieklus.
- kā Lieto, ievadot izsaukuma teikumu (piem., norādot uz darbības lielu intensitāti).
- arī Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
- vai Lieto, īpaši uzsverot jautājumu un teikuma beigās atkārtojot vēlreiz.
- nolādēts Lieto, izpaužot stipras dusmas, asu nosodījumu, lielu neapmierinātību, nepatiku.
- prīmā Lieto, izsakot atzinību, prieku.
- padomāt Lieto, izsakot izbrīnu (par ko).
- nū Lieto, izsakot pamudinājumu.
- štrunts Lieto, izsakot pārliecību, ka (ko) nav vērts ņemt vērā.
- kā Lieto, izsakot pieļāvumu (piem., par darbības veikšanas veidu).
- kurš Lieto, jautājot par (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) kārtu, secību, daļu.
- kālab Lieto, jautājot par darbības veikšanas nolūku, cēloni, iemeslu; kādēļ.
- kādēļ Lieto, jautājot par darbības veikšanas nolūku, cēloni, iemeslu.
- kāpēc Lieto, jautājot par darbības veikšanas nolūku, cēloni, iemeslu.
- kā Lieto, jautājot par darbības veikšanas veidu, kvalitāti vai stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
- kurš Lieto, jautājot par dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (no noteiktas grupas, daudzuma).
- kas Lieto, jautājot par nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- kāds Lieto, jautājot par nezināmu, neminētu (priekšmeta, dzīvas būtnes, parādības) īpašību, pazīmi.
- kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (darbības) cēloni, iemeslu.
- kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
- kuriene Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība.
- kurp Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, uz kuru kas virzās.
- kāds Lieto, jautājot par vienu no tiem, kas ir noteiktā secībā; kurš.
- paklau Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību; klau.
- vadzi Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
- klau Lieto, lai aicinātu kādu klausīties, pievērst (kam) uzmanību.
- palīgā Lieto, lai aicinātu palīdzēt.
- klāt Lieto, lai aizstātu darbības vārdu, kas izsaka virzību.
- iekšā Lieto, lai aizstātu virzības darbības vārdu.
- virsū Lieto, lai aizstātu, parasti virzības darbības vārdu.
- priekša Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
- jā Lieto, lai apstiprinātu izteikto domu.
- protams Lieto, lai apstiprinātu izteikuma saturu; bez šaubām.
- kā Lieto, lai apstiprinātu izteikumu, pastiprinātu apgalvojumu.
- jā Lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu.
- nudien Lieto, lai apstiprinātu kādu faktu, apgalvojumu u. tml.; patiešām.
- kas Lieto, lai apstiprinātu teikto, piešķirtu tam lielāku ticamību vai norādītu uz ļoti lielu līdzību.
- nē Lieto, lai apstiprinoši atbildētu uz jautājumu, kas izteikts ar noliegumu.
- tpr Lieto, lai apturētu zirgu.
- eko Lieto, lai apzīmētu ekoloģiski audzētu pārtiku, ekoloģiski ražotu produkciju u. tml.
- sevišķs Lieto, lai ar nosaukumu izceltu attiecīgo produktu citu vidū.
- tipu-tapu Lieto, lai atdarinātu (parasti mazu bērnu) soļu troksni.
- paf Lieto, lai atdarinātu (piem., šautenes) šāvienu troksni.
- čiks Lieto, lai atdarinātu asu, īsu troksni.
- žvāks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, vēzienu.
- žvīks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, vēzienu.
- žvikt Lieto, lai atdarinātu ātru kustību.
- žviukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu kritiena troksni.
- pik Lieto, lai atdarinātu augstas, samērā īsas skaņas.
- ruk Lieto, lai atdarinātu cūkas rukšķēšanu.
- bē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti aitas) balss skaņas.
- mē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (piem., aitas, kazas) balss skaņas.
- būkš Lieto, lai atdarinātu dobju sitiena, kritiena u. tml. troksni.
- kukū Lieto, lai atdarinātu dzeguzes balss skaņas.
- krū Lieto, lai atdarinātu dzērvju balss skaņas.
- ņamm Lieto, lai atdarinātu ēšanu (sarunājoties ar bērnu).
- kikerigī Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
- mū Lieto, lai atdarinātu govs balss skaņas.
- švirks Lieto, lai atdarinātu griezīgu troksni, kas rodas, piem., ja kas strauji deg.
- plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
- čiv Lieto, lai atdarinātu īsas, aprautas putnu balss skaņas.
- zlaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu troksni, kāds rodas, piem., no sitiena, kritiena, šāviena.
- brakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kāds rodas, piem., lūstot zaram, plaisājot ledum.
- kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
- krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets tiek spiests, lauzts.
- skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni, kas rodas, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī, ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- baukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju atsitiena troksni.
- plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piem., kam plaisājot, arī kam sīkam beržoties gar ko.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piem., kokam, ledum lūstot vai plaisājot.
- kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, lūstot vai plīstot kam plānam, cietam, trauslam.
- puk Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., darbojoties motoram, mehānismam.
- knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., lūstot sīkiem, sausiem zariem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., saskaroties vai atsitoties nelieliem priekšmetiem; klikt.
- plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- šņakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piem., ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
- plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu, dobju troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- murr Lieto, lai atdarinātu kaķa murrāšanu.
- mjau Lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu.
- ņau Lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu.
- ņurr Lieto, lai atdarinātu kaķa ņurrāšanu.
- he Lieto, lai atdarinātu klusus smieklus.
- pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kāds rodas, piem., lietus lāsēm atsitoties pret ko.
- pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko; pakš.
- čiku Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru troksni.
- čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, nedaudz griezīgas dažu putnu balss skaņas, arī dažu kukaiņu (piem., circeņu) radītās skaņas.
- čak Lieto, lai atdarinātu raksturīgas, paskarbas putnu balss skaņas.
- ko Lieto, lai atdarinātu raksturīgas, pazemas putnu balss skaņas.
- plunkš Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī.
- klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kāds rodas, piem., kuļot ar spriguli vai koka priekšmetam atsitoties pret ko.
- pi Lieto, lai atdarinātu samērā augstu, pīkstošu skaņu.
- švīks Lieto, lai atdarinātu samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piem., ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- brākš Lieto, lai atdarinātu sau, samērā spēcīgu troksni, kāds rodas, piem., gāžoties lielākiem (koka) priekšmetiem.
- klap Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitot koka priekšmetus.
- klip Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitoties koka priekšmetiem.
- klang Lieto, lai atdarinātu skaņas, kas rodas, sitot pa metāla priekšmetu (piem., zvana skaņas).
- kling Lieto, lai atdarinātu skaņas, kas rodas, sitot pa metāla priekšmetu vai lai atdarinātu zvana skaņas.
- tinkš Lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, kam (piem., stikla priekšmetiem) plīstot.
- blaukš Lieto, lai atdarinātu smaga kritiena, arī sitiena troksni.
- hi Lieto, lai atdarinātu smieklus.
- dip Lieto, lai atdarinātu soļu troksni, kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot.
- blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu atsitiena, kritiena u. tml. troksni.
- brīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas (kam) lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- tpu Lieto, lai atdarinātu spļaušanu, spļaušanas skaņu.
- pfu Lieto, lai atdarinātu spļaušanu.
- tfu Lieto, lai atdarinātu spļāvienu.
- vau Lieto, lai atdarinātu suņa riešanu.
- pif Lieto, lai atdarinātu šāviena troksni.
- šņik Lieto, lai atdarinātu šķēru, naža grieziena troksni.
- tuk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot.
- bums Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
- bradāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot.
- knipu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piem., klauvējot.
- dipada Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, skrienot zirgam, kumeļam u. tml.
- pik Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
- kvā Lieto, lai atdarinātu vardes balss skaņas.
- krā Lieto, lai atdarinātu vārnu, kovārņu, kraukļu u. tml. balss skaņas.
- tiš Lieto, lai atgaiņātu, dzītu prom dzīvniekus (visbiežāk putnus).
- jā Lieto, lai atsauktos (kādam).
- lielisks Lieto, lai emocionāli izteiktu apmierinājumu, prieku par notikušo, darīto, teikto u. tml.
- tik Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (1).
- vien Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai, vienīgi.
- tikai Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tātad Lieto, lai ievadītu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
- ņamm Lieto, lai izpaustu apmierinājumu (par ko ļoti garšīgu) un pamudinātu (piem., bērnu) ēst.
- ups Lieto, lai izteiktu (parasti nepatīkamu) pārsteigumu.
- pagaidīt Lieto, lai izteiktu aicinājumu nesteigties; lieto, lai izteiktu brīdinājumu vai draudus.
- pa Lieto, lai izteiktu aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies; pag.
- ā Lieto, lai izteiktu apliecinājumu, ka kaut kas ir saprasts.
- nuja Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, arī piekrišanu iepriekš teiktajam.
- labi Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai), arī lai apstiprinātu iespējamo atbildi.
- pareizs Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
- fū Lieto, lai izteiktu atvieglojumu, arī nogurumu.
- nu Lieto, lai izteiktu dažāda veida emocionāli intelektuālu attieksmi (draudus, šaubas, neticību u. tml.).
- johaidī Lieto, lai izteiktu dažādas emocijas piem., izbrīnu, pārsteigumu, nepatiku.
- vai Lieto, lai izteiktu dažādas izjūtas (piem., prieku, bailes, sāpes).
- ek Lieto, lai izteiktu dažādas jūtas (nepatiku, sarūgtinājumu, dusmas, nevērību u. tml.).
- eh Lieto, lai izteiktu dažādas jūtas (piem., nevērību, nopēlumu).
- vienkārši Lieto, lai izteiktu domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu.
- ak Lieto, lai izteiktu emocionālu attieksmi pret īstenības parādībām (piem., pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
- vai Lieto, lai izteiktu emocionālu attieksmi pret notiekošo, redzamo u. tml.
- kā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
- nekā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa vilšanās, (kā) neesamība, neiespējamība.
- ahā Lieto, lai izteiktu gandarījumu, arī apstiprinājumu.
- Mīļā stundiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- nū Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- skat Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- apžēliņ Lieto, lai izteiktu izbrīnu, sašutumu.
- apžēloties Lieto, lai izteiktu izbrīnu, sašutumu.
- ehē Lieto, lai izteiktu izbrīnu.
- phē Lieto, lai izteiktu izsmieklu, nicinājumu, riebumu.
- tieši Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.
- ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas); laukā.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
- stāt Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
- lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai izteikumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
- nujā Lieto, lai izteiktu nedrošu apgalvojumu, arī piekrišanu iepriekš teiktajam.
- mjā Lieto, lai izteiktu nedrošu piekrišanu, pievienošanos iepriekš teiktajam.
- pfu Lieto, lai izteiktu negatīvas, nepatīkamas izjūtas, arī izbīli, pārsteigumu.
- kauns Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
- fu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī izbailes.
- tfu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
- fui Lieto, lai izteiktu nepatiku, riebumu.
- tpu Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- diemžēl Lieto, lai izteiktu nožēlu.
- e Lieto, lai izteiktu pamudinājumu (kādam ko teikt, pievērst kam uzmanību u. tml.).
- palūk Lieto, lai izteiktu pamudinājumu pievērst uzmanību kam redzamam; lūk.
- kur Lieto, lai izteiktu parādības emocionālu vērtējumu, piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
- mī Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- bāc Lieto, lai izteiktu pārsteigumu.
- arī Lieto, lai izteiktu pastiprinājumu.
- paldies Lieto, lai izteiktu pateicību.
- marš Lieto, lai izteiktu pavēli sākt kustību, pamudinātu uz (parasti tūlītēju, nekavējošu) darbību.
- okei Lieto, lai izteiktu piekrišanu.
- ka Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, bažas par kā (parasti nevēlama) iespējamību.
- arī Lieto, lai izteiktu pievienojumu.
- jā Lieto, lai izteiktu pozitīvu, piekrītošu atbildi (piem., uz priekšlikumu, bildinājumu).
- laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas); ārā.
- ai Lieto, lai izteiktu prieku, izbailes, pārsteigumu u. tml.
- urrā Lieto, lai izteiktu prieku, sajūsmu, suminātu kādu; urā.
- urā Lieto, lai izteiktu prieku, sajūsmu, suminātu kādu; urrā.
- miers Lieto, lai izteiktu rīkojumu ieņemt pamatstāju, pārtraukt (darbību, kustību), kļūt mierīgam.
- pag Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt.
- nū Lieto, lai izteiktu skubinājumu (parasti zirgam).
- būt Lieto, lai izteiktu to, kam jānotiek.
- nebūt Lieto, lai izteiktu to, kam nav jānotiek.
- iekšā Lieto, lai izteiktu uzaicinājumu ienākt.
- ar Lieto, lai izteiktu vēlējumu (atvadu sveicienā).
- arī Lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa vai salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu.
- pats Lieto, lai izteiktu vispārākās pakāpes nozīmi.
- kas Lieto, lai izteiktu, ka sacītais nav sadzirdēts vai saprasts.
- hm Lieto, lai izteiktu, piem., izbrīnu, šaubas.
- ei Lieto, lai izteiktu, piem., izbrīnu.
- ak Lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu.
- raug Lieto, lai mudinātu pievērst uzmanību (kam redzamam, teiktam, rakstītam); lūk.
- tss Lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusēšanu.
- cst Lieto, lai noklusinātu troksni vai panāktu pilnīgu klusumu.
- nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu, noliedzoši atbildētu uz jautājumu, priekšlikumu, protestētu pret ko.
- ne Lieto, lai noliegtu kādu vārdu teikumā.
- otrs Lieto, lai norādītu savstarpēju saistību, sakaru.
- otrs Lieto, lai norādītu secību, saistību.
- tiešām Lieto, lai norādītu uz (kā) patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiešām, patiesi.
- pateicoties Lieto, lai norādītu uz (parasti kā pozitīva) cēloni, iemeslu.
- dzimis Lieto, lai norādītu uz (sievietes) pirmslaulības uzvārdu.
- vienvārdsakot Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- tā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, nenoteiktību.
- kā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu.
- vai Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību; arī gandrīz.
- vēl Lieto, lai norādītu uz kā īpašības, pazīmes augstāku pakāpi.
- savukārt Lieto, lai norādītu uz kā līdzīga, atbilstoša sastatījumu (kādā kopumā, virknē u. tml.).
- viens Lieto, lai norādītu uz kā pastiprinājumu, arī nepārtrauktību.
- tiesa Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiesi, patiešām.
- patiešām Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiesi.
- oi Lieto, lai norādītu uz ko ļoti lielu, milzīgu.
- tikpat Lieto, lai norādītu uz ko tādu, kas noteikti ir, būs, notiks.
- tavs Lieto, lai norādītu uz pārsteigumu, izbrīnu, arī sašutumu.
- proti Lieto, lai norādītu uz sekojošu paskaidrojumu.
- kā Lieto, lai norādītu uz šķietamību, aptuvenu līdzību (ar ko).
- vispār Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
- salīdzinājums Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek pamatots saistībā ar ko citu.
- salīdzināt Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek pamatots saistībā ar ko citu.
- praktisks Lieto, lai norādītu, ka apgalvojums ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi drošs.
- vai Lieto, lai norādītu, ka ar vārdu, izteikumu ir pieļauts pārspīlējums (parasti, lai paspilgtinātu izteiksmi).
- ik Lieto, lai norādītu, ka darbība vai process notiek regulāri, atkārtoti – reizi nosauktajā laika posmā vai attālumā.
- vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
- vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir palielināms.
- pareizs Lieto, lai norādītu, ka ir atcerējies, sapratis (ko).
- basta Lieto, lai norādītu, ka ir diezgan; pietiek.
- laikam Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs; droši vien, iespējams; varbūt.
- varbūt Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs.
- varbūt Lieto, lai norādītu, ka jautājums, aicinājums u. tml. nav kategorisks.
- ik Lieto, lai norādītu, ka kas attiecas uz katru nosaukto priekšmetu, parādību, būtni.
- vien Lieto, lai norādītu, ka kas notiek, eksistē, ko dara tikai kādā veidā.
- pieraudāt Lieto, lai norādītu, ka nav jēgas raudāt, ka ar raudāšanu neko nepanāks.
- piesēdēt Lieto, lai norādītu, ka nav vērts sēdēt, ka ar sēdēšanu neko nepanāks.
- vai Lieto, lai norādītu, ka no divām minētajām varbūtībām iespējama tikai viena.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piem., darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums; tas ir, proti.
- pareizs Lieto, lai norādītu, ka tiek precizēts iepriekš teiktais.
- pēdiņa Lieto, lai norādītu, ka vārds vai vārdu savienojums jāsaprot pārnestā nozīmē.
- opā Lieto, lai pamudinātu (kādu) paņemt uz rokām, klēpī.
- āre Lieto, lai pamudinātu citus pievērst uzmanību tam, ko redz; lūk; re.
- kuš Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
- še Lieto, lai pamudinātu kādu ko ņemt.
- ehei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
- vei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību (parasti kam redzamam); lūk.
- paraug Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; palūk.
- skat Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam.
- dzi Lieto, lai pamudinātu klausīties vai ieklausīties vērīgāk; klau.
- ekur Lieto, lai pamudinātu pievērst kam uzmanību, arī lai norādītu uz ko.
- āre Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (kādam notikumam, domai u. tml.).
- lūk Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (piem., kam redzamam).
- mans Lieto, lai papildinātu uzrunas formu un pastiprinātu tuvības nokrāsu.
- jo Lieto, lai pastiprinātu (parasti īpašības vai apstākļa) vārda nozīmi.
- o Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu, izteiktu piekrišanu.
- gatavs Lieto, lai pastiprinātu ar lietvārdu izteikto nojēgumu; īsts.
- gan Lieto, lai pastiprinātu atsevišķa vārda vai visa izteikuma nozīmi.
- jau Lieto, lai pastiprinātu izteikuma nozīmi.
- laikam Lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu, mazinot šaubas.
- ārprāts Lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu.
- jel Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vēlējuma nozīmi.
- labi Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par kā iespējama izvēli, parasti salīdzinājumā ar nevēlamo.
- še Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par ko negaidītu, negribētu.
- nebūt Lieto, lai pastiprinātu noliegumu.
- nu Lieto, lai pastiprinātu pieļāvuma, ierobežojuma vai nosacījuma nozīmes niansi.
- nu Lieto, lai pastiprinātu vai citādi niansētu izteikto apgalvojumu vai noliegumu.
- gluži Lieto, lai pastiprinātu vai pavājinātu niansējamā vārda nozīmi; itin.
- Ak jā! Lieto, lai pastiprinātu vārda "jā" nozīmi.
- ak nē Lieto, lai pastiprinātu vārda “nē” nozīmi.
- lai Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izceltu to starp pārējiem vārdiem.
- tā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikuma domu, arī emocionālu stāvokli.
- tāpat Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi; arī [1] (1).
- viens Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi.
- ta Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteiksmes nozīmi, intensitātes pakāpi; tad [2].
- taču Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, parasti, mazinot šaubas.
- vis Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi; pat; lai [2] (3).
- tik Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (2).
- nu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- pat Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- reiz Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- te Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tikai Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tomēr Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tur Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vēl Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vien Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- nu Lieto, lai pastiprinātu vēlējuma nozīmes niansi.
- ā Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu).
- a Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., nevērību).
- oi Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., pārsteigumu, izbailes, ciešanas).
- e Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., prieku, apmierinājumu).
- au Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas).
- ū Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, sajūsmu, atzinību).
- ē Lieto, lai paustu dažādas jūtas, noteiktu attieksmi (piem., nicinājumu, nevērību).
- ak Lieto, lai paustu dažādas sajūtas (piem., prieku, sajūsmu, bailes).
- oh Lieto, lai paustu dažādas, galvenokārt pozitīvas, jūtas (piem., pārsteigumu, sajūsmu).
- oho Lieto, lai paustu dažādas, galvenokārt pozitīvas, jūtas (piem., sajūsmu, pārsteigumu).
- o Lieto, lai paustu dažādas, parasti pozitīvas, jūtas (piem., pārsteigumu, sajūsmu).
- sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
- velns Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
- brr Lieto, lai paustu nepatīkamas (piem., aukstuma, baiļu, riebuma) sajūtas.
- he Lieto, lai paustu nevērību, arī izsmieklu, nicinājumu.
- opā Lieto, lai paustu pārsteigumu.
- nolāpīts Lieto, lai paustu savas dusmas, neapmierinātību, sašutumu.
- ah Lieto, lai paustu, piem., prieku, sajūsmu.
- uhū Lieto, lai paustu, piemēram, apmierinājumu, prieku.
- uf Lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku, pārsteigumu.
- ūja Lieto, lai paustu, piemēram, izbrīnu, neticību, pārmetumu.
- uh Lieto, lai paustu, piemēram, prieku, izbrīnu.
- ui Lieto, lai paustu, piemēram, sāpes, pārsteigumu, nepatiku, ieinteresētību.
- stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību; lieto, lai norādītu uz apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam jautājuma, šaubu nokrāsu.
- kazi Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma nozīmi.
- nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma, rosinājuma nozīmi.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma, sevišķuma nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, piekrišanas nozīmi.
- gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pretnostatījuma nokrāsu.
- šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu; likties.
- likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi, arī lai pastiprinātu kādu emocionālā stāvokļa izpausmi.
- ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi; kaut.
- jau Lieto, lai piešķirtu izteikumam vispārinājuma nokrāsu.
- ne Lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vai pastiprinātu izteikumam vēlējuma nozīmi.
- it Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei īpašu uzsvērumu.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu; arī.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- sazin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vārdam vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- tad Lieto, lai piešķirtu vārdam, jautājumam, izteikumam uzsvērumu, ekspresīvi emocionālu nokrāsu.
- reku Lieto, lai pievērstu (kāda) uzmanību kam redzamam.
- saprasties Lieto, lai pievērstu īpašu sarunbiedra uzmanību.
- ei Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību (piem., uzrunājot).
- edz Lieto, lai pievērstu kam uzmanību.
- pavei Lieto, lai pievērstu uzmanību (parasti kam redzamam); skat, paskat.
- paskat Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam.
- paskat Lieto, lai pievērstu uzmanību kam redzamam; palūk.
- paskatīties Lieto, lai pievērstu uzmanību kam redzamam; paskat.
- redz Lieto, lai pievērstu uzmanību kaut kam redzamam.
- eu Lieto, lai pievērstu uzmanību, ierosinātu kādu darbību, izteiktu pārsteigumu, izbrīnu, dusmas.
- hei Lieto, lai pievērstu uzmanību, sasauktu kādu.
- re Lieto, lai pievērstu uzmanību.
- nē Lieto, lai precizētu un pastiprinātu kādu pieņēmumu.
- spurkš Lieto, lai raksturotu strauju (piem., putna lidojuma) kustību, tās radīto troksni.
- jā Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
- sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- uhū Lieto, lai sasauktu kādu, pievērstu sev kāda uzmanību.
- cip Lieto, lai sauktu cāļus, vistas.
- u Lieto, lai sauktu kādu, sasauktos ar kādu.
- uš Lieto, lai sauktu vai dzītu cūkas.
- tib Lieto, lai sauktu vistas.
- jel Lieto, lai teikumā pastiprinātu vārda nozīmi.
- prozit Lieto, lai uzaicinātu iedzert alkoholisku dzērienu.
- brālis Lieto, lai uzrunā paustu tuvu, sirsnīgu attieksmi (pret kādu).
- ē Lieto, lai uzrunātu (kādu), pievērstu uzmanību.
- patiesi Lieto, lai uzsvērtu kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiešām.
- nešus Lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek nesot.
- rāpus Lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek rāpojot.
- lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes trešās personas formu.
- kā Lieto, norādot uz darbības tiešu saistību ar kādu laika momentu.
- kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības) kārtu, secību (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām).
- kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (parasti no noteiktas grupas).
- kur Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
- kuriene Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
- nekā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp salikta teikuma daļu un palīgteikumu.
- kā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp teikuma locekļiem.
- nekā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp teikuma locekļiem.
- hopā Lieto, pamudinot (kādu) uzsākt strauju, parasti augšup vērstu, darbību.
- jaunākais Lieto, runājot par dēliem vai meitām, pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu.
- vecākais Lieto, runājot par vecākiem atšķirībā no viņu dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu.
- heisā Lieto, sākot strauju kustību (piem., braucienu) vai aicinot traukties līdzi.
- heijā Lieto, sākot strauju kustību vai aicinot traukties līdzi.
- hallo Lieto, sākot telefona sarunu vai uzmanības piesaistīšanai.
- svētais tēvs Lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, mūku vai runājot par viņu.
- aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piem., braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
- hop Lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) uzsākt strauju, parasti augšup vērstu, darbību.
- nu Lieto, vēršoties pie kāda vai to uzrunājot.
- perorāls Lietojams caur muti (par medikamentiem).
- derīgs Lietojams, izmantojams.
- dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums); šādā veidā padarīt veselu (ķermeņa daļu).
- zīlēt Lietojot dažādus maģiskus paņēmienus, censties ko uzzināt.
- izlāpīties Lietojot dažādus paņēmienus, iztikt (ar ierobežotiem līdzekļiem), izkļūt (no kādas situācijas).
- ar varu Lietojot fizisku spēku, piespiedu metodes.
- aizmidzināt Lietojot medikamentus, iemidzināt.
- savalkāt Lietojot padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru (parasti no auduma gatavotu priekšmetu).
- nolietot Lietojot padarīt izmantošanai nederīgu.
- pieslaucīt Lietojot slaucīšanai, padarīt netīru, arī slapju (ko).
- lietojamība Lietojuma iespējas, (kā) derīgums noteikta mērķa sasniegšanai.
- pārlūkprogramma Lietojuma programma, kas ļauj lietotājam aplūkot uz tīmekļa serveriem esošus dokumentus.
- aplikācija Lietojumprogrammatūra; lietojumprogramma; lietotne.
- noma Lietošana uz laiku par noteiktu samaksu; īre.
- rīcība Lietošanā, izmantošanā; arī pārziņā.
- termiņlietošana Lietošana, kam ir noteikts termiņš; terminēta lietošana.
- atkritumi Lietošanai nederīgas atliekas.
- smēķēt Lietot (cigareti, papirosu u. tml.), lai ieelpotu šādus dūmus.
- sākt Lietot (kāda vesela, vēl neizmantota kopuma) pirmās sastāvdaļas.
- izmantot Lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piem., kā gatavošanai, ražošanai); izlietot.
- īrēt Lietot (telpas, mantu) par maksu (uz kādu laiku).
- iemest Lietot alkoholiskus dzērienus; iedzert (alkoholisku dzērienu).
- iesviķot Lietot alkoholiskus dzērienus.
- šmigot Lietot alkoholu.
- blefot Lietot blefa paņēmienu kāršu spēlē (parasti pokerā).
- likt darbā Lietot darba procesā (darbarīku).
- mālēties Lietot dekoratīvo kosmētiku, krāsoties, parasti pārāk daudz.
- šķiest Lietot nelietderīgi, bezmērķīgi (laiku, spēku, enerģiju).
- pārdozēt Lietot pārāk lielās dozās.
- praktizēt Lietot savā darbībā (piem., paņēmienu, metodi).
- nomāt Lietot uz laiku par noteiktu maksu (parasti ko tādu, kas var nest peļņu); īrēt.
- taupīt Lietot, izmantot (ko) ierobežotā daudzumā, tērēt (ko) pēc iespējas mazāk.
- izlietot Lietot, izmantot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (kā izgatavošanai); izmantot (ko kādam nolūkam).
- brūķēt Lietot.
- pavārds Lietotājvārds (internetā).
- makulatūra Lietoti, veci un nevajadzīgi periodiski izdevumi, grāmatas, arī papīra pārstrādes atgriezumi, ko var izmantot par otrreizēju izejvielu.
- antikvariāts Lietotu grāmatu un periodisku izdevumu veikals.
- antikvārs Lietotu grāmatu, kā arī antīku (2) lietu tirgotājs un pazinējs.
- utenis Lietotu mantu sīkumtirgus.
- ekspertīze Lietpratēja, speciālista veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), lai dotu motivētu atzinumu, secinājumu.
- kompetence Lietpratība, plašas zināšanas, izpratne kādā jomā, jautājumā u. tml.
- nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
- kompetents Lietpratīgs, ar plašām zināšanām, izpratni (kādā jomā).
- salīt Lietū samirkt.
- tūce Lietus mākonis.
- plašķis Lietusmētelis; putekļmētelis.
- saulessargs Lietussargam līdzīgs priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no tieša saules starojuma.
- širmis Lietussargs; arī saulessargs.
- LT Lietuva (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- lielkunigaitis Lietuvas valdnieks.
- lietuvji Lietuvieši (parasti runājot par Lietuvas senatni).
- leiši Lietuvieši.
- cepelīns Lietuviešu nacionālais ēdiens – iegarena pildīta kartupeļu kotlete.
- lietuvisks Lietuviešu valodā.
- lietuvji Lietuvietis.
- deminutīvs Lietvārds vai īpašības vārds pamazinājuma formā; lietvārda vai īpašības vārda pamazinājuma forma.
- īpašvārds Lietvārds, ar ko apzīmē vienu no līdzīgiem kādā noteiktā grupā.
- sugasvārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugas vārds.
- darītājvārds Lietvārds, kas apzīmē darbības veicēju.
- daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī.
- vienskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt vienskaitlī.
- substantīvs Lietvārds.
- darbvedība Lietvedība.
- kantorgrāmata Lietvedībai, speciāliem ierakstiem paredzēta (parasti liela formāta) klade.
- kanceleja Lietvedības nodaļa (iestādē); šīs nodaļas telpas.
- darbvedis Lietvedis.
- aizpeldēt Līganā, slīdošā gaitā aiziet.
- iepeldēt Līganā, slīdošā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
- izpeldēt Līganā, slīdošā gaitā izvirzīties, kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pārpeldēt Līganā, slīdošā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
- pārslīdēt Līganā, vienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par transportlīdzekļiem.
- vēdas Līgani, vienmērīgi (dzīvnieku spārnu) vēzieni; trokšņi, ko rada šādi vēzieni.
- ļaudava Līgava; jauna sieva.
- brūte Līgava.
- brūtgāns Līgavainis.
- dieveris Līgavaiņa brālis.
- vedējs Līgavaiņa radi, arī draugi, kas aizved līgavu no tēva mājām.
- panāksnieki Līgavas radi, kas (pēc senām kāzu tradīcijām) dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenšoties līgavu atņemt un atvest atpakaļ.
- vedības Līgavas vešana uz jaunā vīra mājām.
- līgotne Līgodziesma.
- nolīgot Līgojot pavadīt (kādu laikposmu).
- uzlīgot Līgojot uzdziedāt līgodziesmas.
- aizlīgot Līgojoties aiziet, aizbraukt.
- atlīgot Līgojoties atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- ielīgot Līgojoties ievirzīties (kur iekšā).
- izlīgot Līgojoties izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pielīgot Līgojoties pievirzīties (pie kā kam klāt).
- uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā kur, līdz kurienei u. tml.; līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolīgot Līgojoties, līgani virzoties, nonākt (no augstākas vietas zemākā).
- līgotājs Līgosvētku dalībnieks; līgodziesmu dziedātājs.
- jāņabērni Līgotāji, kas Jāņos iet no mājas uz māju; līgotāji, kas svin Jāņus.
- nolīgt Līgstot pieņemt (kādu) darbā.
- pielīgt Līgstot vai slēdzot līgumu, noteikt (ko), vienoties (par ko).
- nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt), noteikt (piem., darba samaksu, algu).
- derēt Līgt (kādu) darbam; līgt darbu (pie darba devēja).
- nolīgt Līgt (ko) kādu darbu izpildei.
- pielīgt Līgt (ko) papildus.
- derēt Līgt mieru, beigt strīdēties, naidoties.
- kvota Līguma dalībniekam atvēlētais produkcijas ražošanas un realizācijas apjoms.
- līgumsods Līgumā noteikts sods par līgumsaistību neizpildi.
- drafts Līguma slēgšana ar sportistiem; jaunu spēlētāju izvēle.
- angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos (noteiktas reizes vai noteiktu laiku).
- čarters Līgums par transportlīdzekļa nomāšanu noteiktam reisam vai uz noteiktu laiku.
- koncesija Līgums par valstij piederošu saimniecisku objektu nodošanu apsaimniekošanai juridiskai personai.
- konkordāts Līgums starp Vatikānu un kādu valsti par katoļu baznīcas stāvokli līgumslēdzējas valsts teritorijā.
- koplīgums Līgums, kas tiek noslēgts starp darba devēju un darbinieku arodbiedrību un attiecas uz darba devēju un visiem darbiniekiem.
- vienošanās Līgums, oficiāls akts, kas nosaka savstarpējas saistības.
- lizda Ligzda.
- lizdot Ligzdot.
- līkums Līkā daļa, pagrieziens (piem., ceļam).
- luņķis Līka desa, tās gabals.
- līkums Līkā, ieapaļā (priekšmeta) daļa.
- līču Līkločains, līkumains.
- līku Līkločains, līkumains.
- līklocis Līkločains; līkumains.
- līčloču Līkloču.
- līču Līkloču.
- līku Līkloču.
- kvota Likme.
- cikloīda Līkne (regulāri pusapļi), ko iezīmē uz apļa noteikts punkts, šim aplim virzoties pa taisni.
- adiabāta Līkne, kas attēlo atgriezenisku termodinamisku procesu un ko parasti ataino vielas stāvokļa termodinamiskajā diagrammā.
- loks Līknes vai riņķa līnijas daļa.
- līkāt Līkņāt.
- kleins Līks, nepareizi veidots (parasti par kājām).
- līksmot Līksmi pavadīt laiku.
- līksmoties Līksmi, jautri pavadīt laiku.
- gavilēt Līksmi, priecīgi dziedāt.
- iegavilēties Līksmi, priecīgi iedziedāties.
- iegavilēties Līksmi, priecīgi iesaukties.
- punktēt Likt (aiz nots, pauzes zīmes) punktu vai divus punktus, tādējādi to pagarinot par pusi no tās ilguma.
- uzdot Likt (darīt, veikt ko), parasti obligāti, saistībā ar pienākumu.
- vākot Likt (grāmatai, burtnīcai) aizsargvākus.
- atsaukt Likt (kādai oficiālai personai) pārtraukt veikt pienākumus, atgriezties (no kurienes).
- dīdīt Likt (kādam) atkārtoti darīt, atkārtoti mācīt (kādam ko); dresēt.
- turēt Likt (kādam) atrasties (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
- nolikt Likt (kādam) atrasties (kur, piem., noteiktu pienākumu veikšanai).
- izmantot Likt (kādam) darboties, strādāt savā labā; gūt labumu (no kāda).
- notrenkāt Likt (kādam) daudz kustēties, skraidīt.
- spiest Likt (kādam) ko darīt pret tā gribu, vēlmi.
- komandēt Likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot.
- dzīt Likt (kādam) ko darīt.
- sūtīt Likt (kādam) mācīties (mācību iestādē), nodrošināt iespēju mācīties (kur), dot (kādam) rīkojumu mācīties (kur).
- nozvērināt Likt (kādam) nodot zvērestu.
- piecelt Likt (kādam) piecelties.
- zvērināt Likt (kādam) solīt.
- nozvērināt Likt (kādam) stingri apsolīt (ko).
- zvērināt Likt (kādam) zvērēt; pieņemt zvērestu.
- guldināt Likt (kādu) gulēt (kur, kādā veidā).
- guldīt Likt (kādu) gulēt (kur, kādā veidā).
- ripināt Likt (kam, parasti apaļas formas priekšmetam) ripot.
- noturēt Likt (kam) atrasties (kādā vietā noteiktu laiku).
- tīt Likt (kam) kārtām apkārt, segt (kādu, ko), apņemot no visām pusēm.
- slogot Likt (kam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu; slodzīt (1).
- izvest Likt (karaspēkam) iziet (no kādas teritorijas).
- uzdot Likt (ko veikt, apgūt u. tml.) saistībā ar mācību procesu.
- siet Likt (ko) ap ķermeņa daļu un saistīt (tā) stūrus, malas, saites mezglā.
- izmantot Likt (ko) par pamatu; ietvert, iekļaut (kur).
- izvietot Likt (kur) novietoties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
- aizsūtīt Likt (kurp) doties (parasti ar kādu uzdevumu).
- strādināt Likt (parasti daudz) strādāt.
- atvilkt Likt (sava karaspēka vienībai) atvirzīties (aizmugures virzienā, uz aizmuguri).
- lādēt Likt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu ar dzenošo lādiņu.
- aizvākt Likt aiziet (karaspēkam).
- aiztrenkt Likt aiziet (prom, uz citurieni); padzīt.
- aizvērties Likt apklust (kādam).
- nometināt Likt apmesties uz dzīvi (kur, kādā vietā).
- apturēt Likt apstāties; neļaut virzīties tālāk; panākt, ka apstājas; apstādināt.
- uzdot Likt atbildēt (uz jautājumu); izvirzīt (jautājumu).
- izsviest uz ielas Likt atbrīvot mājokli, atstājot bez pajumtes.
- iztrenkt Likt atstāt (kādu vietu); izraidīt, izdzīt (no kurienes).
- iztriekt Likt atstāt (kādu vietu); izraidīt, izdzīt (no kurienes).
- izstrādināt Likt daudz strādāt; izkalpināt.
- raidīt Likt doties (projām); likt atstāt (piem., telpu, teritoriju).
- izsūtīt Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); likt doties uz vairākām vai daudzām vietām.
- raidīt Likt doties (uz kurieni); likt doties (piem., kaujā, cīņās).
- notrenkt Likt doties kur lejā, zemē u. tml.; nodzīt.
- pārvietot Likt doties vai pārvest (kādu, ko) uz citu vietu.
- salikt Likt ēdienu (kur) parasti vēlākam laikam, ziemai.
- uzkraut kaklā Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu).
- uzkraut uz kakla Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu).
- iesūtīt Likt ieiet (kur iekšā).
- iesildīt Likt iesildīties (1); panākt, ka iesildās (1).
- noteikt Likt ievērot, norādīt.
- iespiest Likt ievirzīties, ievietoties (šaurā telpā, vietā).
- izsūtīt Likt iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- izsēdināt Likt izkāpt, panākt, ka izkāpj (parasti no satiksmes līdzekļa).
- izmantot Likt izpildīt (kādu uzdevumu), darboties (kādā pasākumā).
- izkārtot Likt izvietoties, novietot (ko) noteiktā kārtībā, veidā.
- pārsēdināt Likt kādam pārvietoties ar citu transporta līdzekli.
- izkalpināt Likt kādam smagi, grūti strādāt (par mazu atlīdzību vai bez atlīdzības).
- pielikt Likt klāt (piem., maksājumam noteiktu naudas summu); šādā veidā palielināt (piem., algu).
- pielikt Likt klāt, pievienot.
- sērt Likt labību, linus uz rijas ārdiem kaltēšanai.
- izmantot Likt lietā, lai realizētu savus nodomus, vērst sev par labu (piem., apstākļus, situāciju).
- plēst Likt maksāt, atlīdzināt (ļoti daudz, arī par daudz).
- dīrāt Likt maksāt, atlīdzināt (par daudz); plēst.
- sviest Likt nonākt (kādā vietā, apstākļos).
- mest Likt nonākt (kādā vietā, telpā); likt nonākt (kādos apstākļos).
- nostāvināt Likt nostāvēties (2).
- kraut Likt novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti ko samērā lielu, smagu).
- disciplinēt Likt pakļauties disciplīnai [2]; pieradināt pie noteiktas kārtības.
- pārstrādināt Likt pārāk daudz strādāt.
- izdzīt Likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt, ļoti izkalpināt.
- apturēt Likt pārtraukt; neļaut veikt, turpināt (darbību, procesu).
- atprasīt Likt pastāstīt, atbildēt (iemācīto, apgūto).
- parādīt velnu Likt piedzīvot (kādam) ko nepatīkamu.
- skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
- noplēst Likt samaksāt (ļoti daudz, arī par daudz).
- iekasēt Likt samaksāt un saņemt (naudas summu, kas parasti noteikta kādās saistībās).
- izsēdināt Likt sēdēt katram atsevišķi, nosēdināt dažādās vietās.
- stādīt Likt stāties, panākt, ka stājas (kur, kādā veidā).
- izsūkt Likt strādāt tik daudz, ka (cilvēks) zaudē (visus) spēkus; izkalpināt tā, ka (cilvēkam) zūd (visi) spēki.
- likt darbā Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam, dzīvniekam).
- kalpināt Likt strādāt; izmantot.
- nostrādināt Likt strādāt; panākt, ka (kāds) nostrādājas.
- ridāt Likt uz galda vai vākt nost (traukus, ēdienus); klāt galdu.
- pārbaudīt Likt uzrādīt (dokumentu) un noteikt (tā) derīgumu.
- uzsūtīt Likt uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); likt uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizsūtīt Likt vai lūgt nodot (mutvārdu sveicienu, ziņu).
- rādīt garu degunu (kādam) Likt vilties, izmuļķot, piekrāpt; noraidīt; parādīt savu pārākumu.
- tupināt Likt, arī aicināt tupēt (kur, uz kā u. tml.).
- stādināt Likt, arī mācīt (parasti bērnu) stāvēt (uz kājām).
- slēpt Likt, glabāt (ko) tā, lai citi to nevarētu ieraudzīt, atrast.
- polsterēt Likt, iešūt (apģērbā) polsteri (2).
- segt Likt, klāt (ar kādu materiāla kārtu).
- segt Likt, klāt (ko) uz ķermeņa daļas, valkāt (uz ķermeņa daļas), piem., lakatu.
- attriekt Likt, lai (cilvēks) steidzīgi ierodas (kur, pie kā u. tml.).
- atsūtīt Likt, lai ierodas (kur, pie kā u. tml.).
- atstāt Likt, lai paliek (bez kā).
- atstāt Likt, lai paliek, novietot (kur, piem., lai nebūtu jāņem līdzi).
- gumt Līkt, liekties.
- mulčēt Likt, noklāt mulču.
- krustot Likt, novietot (ko) krustām pāri (vienu otram, citu citam).
- klāt Likt, novietot (ko), veidojot slāni, kārtu.
- kraut Likt, novietot (parasti lielā daudzumā).
- ridāt Likt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
- statīt Likt, novietot vertikālā stāvoklī.
- kravāt Likt, novietot vienkopus, noteiktā vietā.
- krāmēt Likt, novietot.
- izlikt Likt, panākt, ka atstāj, atbrīvo (dzīvokli, telpas u. tml.).
- nostādīt Likt, panākt, ka nostājas (kur, kādā veidā); likt stāvēt, atrasties (kur noteiktā uzdevumā).
- aiztriekt Likt, pavēlēt doties (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā); aizsūtīt (pēc kā).
- sacīt Likt, pavēlēt, pamudināt, arī brīdināt.
- diktēt Likt, prasīt, lai dara (ko) bez ierunām; uzspiest (savu gribu); noteikt (ko).
- jozt Likt, siet (jostu, siksnu) ap vidukli; apjozt (ko) ar jostu.
- speķot Likt, spiest speķa, arī sīpola, ķiploka, burkāna gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
- pārlikt Likt, veidot (ko) vēlreiz, no jauna.
- stīpot Likt, vilkt (kam) stīpu.
- maskoties Likt, vilkt sev masku, tērpties maskā; piedalīties masku gājienā.
- bāzt Likt, virzīt (pie kā, kam klāt).
- bāzt Likt, virzīt kur iekšā (parasti šaurā vai norobežotā vietā); virzīt kam cauri, ārā, no kurienes.
- fatāls Liktenīgs; nenovēršams.
- Laima Likteņlēmēja dieviete, arī bāreņu, sieviešu aizstāve (latviešu mitoloģijā); Laimes māte.
- atgādināt Likties līdzīgam.
- domāt Likties, šķist, būt pārliecinātam (par ko); būt uzskatam, vērtējumam (par ko, par kādu).
- domāties Likties, šķist.
- izlikties Likties, šķist.
- mālēties Likties; šķist.
- izvīties Līku loču izvirzīties (par ceļu, upi).
- likumprojekts Likuma (1) projekts, ko iesniedz likumdošanas institūcijai izskatīšanai.
- norma Likumā formulēts, arī tradicionāli izveidojies noteikums, kas regulē un nosaka savstarpējās attiecības, darbības principus, standartus u. tml.
- tiesvedība Likumā noteikta civillietu un krimināllietu izskatīšanas kārtība.
- sūdzēt Likumā noteiktā kārtībā vērsties (tiesā) ar prasību civillietā vai sūdzību krimināllietā (pret kādu).
- pilngadība Likumā noteikts vecums, kādā persona iegūst pilnas juridiskas un politiskas tiesības.
- sankcija Likuma panta daļa, kurā paredzēts par attiecīgo pārkāpumu piemērojamais sods.
- garantija Likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
- likumdošana Likuma vai tā grozījumu sagatavošana, apspriešana un pieņemšana noteiktā valsts institūcijā.
- līčupe Līkumaina upe, ar daudziem līčiem.
- leģislatūra Likumdevēju institūciju kopums (dažās valstīs).
- kongress Likumdošanas institūcija (parlaments) ASV un vairākās Latīņamerikas valstīs.
- dome Likumdošanas vai pašvaldības institūcija.
- tiesības Likumīga iespēja, brīvība ko darīt, rīkoties kādā veidā.
- leģitimitāte Likumīgas tiesības (monarham) mantot troni.
- leģitīms Likumīgi atzīts, atbilstošs likumam.
- oficiāls Likumīgs, legāls, juridiski apstiprināts.
- ielīkumot Līkumojot (piem., starp šķēršļiem) ievirzīties (kur iekšā).
- aizlīkumot Līkumojot aizvirzīties (piem., par ceļu, upi).
- ielīkumot Līkumojot ievirzīties (kur iekšā) – piem., par ceļu, upi.
- ievīties Līkumojot ievirzīties, iesniegties (kur iekšā, piem., par ceļu).
- pielocīties Līkumojot pievirzīties.
- uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolīkumot Līkumojot, virzoties ar līkumiem, nonākt lejā, zemē u. tml.
- meandrēt Līkumot (parasti par upi).
- delikts Likumpārkāpums; prettiesisks nodarījums, par ko atbildīgs nodarītājs.
- krimināllikums Likums, kas nosaka kriminālatbildības robežas, kā arī darbības, kas kvalificējamas par noziegumiem, un attiecīgo sodu veidus.
- komerclikums Likums, kas sistematizē dažādus uzņēmējdarbību reglamentējošus jautājumus.
- likums Likumsakarība, likumība.
- likumība Likumsakarība.
- civillikums Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesību normas.
- civilkodekss Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesiskās normas, kas ir spēkā attiecīgās valsts teritorijā.
- dzēst Likvidēt (audio, video ierakstu).
- mest zemē Likvidēt (kā nederīgu), atbrīvoties (kā no nederīga).
- nodzēst Likvidēt (parādu, to samaksājot vai anulējot).
- atkaļķot Likvidēt kaļķus (piem., kā sastāvā).
- nožņaugt Likvidēt, iznīcināt.
- izārstēt Likvidēt, izskaust (nevēlamu īpašību).
- padarīt nekaitīgu Likvidēt, novērst (piem., kādas vielas, ierīces) nevēlamo iedarbību.
- aizklapēt Likvidēt, pārtraukt (kā) darbību.
- atvienot Likvidēt, pārtraukt (piem., vada, līnijas) darbību; panākt, ka (piem., enerģija, ūdens) vairs netiek piegādāts.
- ekshumācija Līķa izrakšana (piem., ekspertīzes veikšanai).
- sekcija Līķa uzšķēršana.
- ķimelis Liķieris, ko gatavo ar lielu ķimeņu piedevu.
- benediktīns Liķieris, ko sākotnēji gatavoja Benediktiešu ordeņa klosteros.
- kapračvabole Līķvaboļu dzimtas vabole, kas barojas ar sīkiem kritušiem dzīvniekiem un ierok tos augsnē.
- dienziede Liliju dzimtas augs ar dzelteniem vai rūsganiem ziediem, kas zied tikai vienu dienu.
- hiacinte Liliju dzimtas daudzgadīgs sīpolaugs ar lineārām lapām un smaržīgiem ziediem baltā, rozā, zilā vai violetā krāsā; šī auga zieds.
- tīģerlilija Liliju dzimtas krāšņumaugs ar oranžiem ziediem, kas klāti ar melniem vai sarkaniem punktiem [Lilium lancifolium].
- ķeizarkronis Liliju dzimtas sīpolaugs ar stāvu stublāju un lieliem zvanveida oranži sarkaniem ziediem [Fritillaria imperialis].
- sīpols Liliju dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stobrveida vai plakanām lapām (lokiem) un parasti apaļu, apaļīgi plakanu, ovālu pazemes vasu, kā arī visam augam raksturīgu specifisku smaržu.
- zilganlillā Lillā ar zilganu nokrāsu.
- PVA Līme uz polivinilacetāta ūdens dispersijas bāzes.
- silikātlīme Līme, kuras sastāvā ir sārmu metālu silikāti.
- pielīmēt Līmējot (ko lielākā daudzumā), piepildīt, aizņemt (ko).
- aplīmēt Līmējot (ko) virsū, apklāt.
- nolīmēt Līmējot (ko), pārklāt, noklāt, (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- salīmēt Līmējot aizklāt (ko); līmējot salabot, līmējot izveidot.
- aizlīmēt Līmējot aiztaisīt, aizdarīt.
- ielīmēt Līmējot iestiprināt.
- izlīmēt Līmējot izklāt (ar ko).
- izlīmēt Līmējot izvietot (ko) informēšanai.
- palīmēt Līmējot piestiprināt (kam apakšā).
- uzlīmēt Līmējot piestiprināt (uz kā, kam).
- salīmēt Līmējot piestiprināt (vairākus, daudzus priekšmetus).
- pielīmēt Līmējot piestiprināt.
- salīmēt Līmējot savienot.
- guļus Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.).
- gulenisks Līmenisks.
- pārlīmēt Līmēt vēlreiz, no jauna.
- saplāksnis Līmēta slāņaina koksne, kas sastāv no lobītā finiera loksnēm, kuras saliek savstarpēji perpendikulārā šķiedru virzienā.
- mandele Limfātisko audu sakopojums gļotādā starp rīkli, mutes un deguna dobumu.
- limnologs Limnoloģijas speciālists.
- krušons Limonādes paveids; dzirkstošs dzēriens ar augļu gabaliņiem.
- linauts Linauduma gabals.
- nolinčot Linčojot nonāvēt, nogalināt.
- mērlineāls Lineāls ar garuma mērvienību iedaļām (kā) mērīšanai.
- lekāls Lineāls vai šablons liektu līniju zīmēšanai.
- centimetrs Lineāls, mērlente ar centimetru iedaļām; centimetra mērs.
- psiholingvistika Lingvistikas nozare, kas pēta valodu psiholoģiskā aspektā – tās konkrētajā realizācijā, attiecībās starp runātāju un klausītāju, kopsakarā ar domāšanu u. tml.
- lingvists Lingvistikas speciālists; valodnieks.
- vilciens Līnija – raksta vai atsevišķa burta elements.
- līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piem., grafikā).
- ugunslīnija Līnija (parasti šautuvē), uz kuras izvietojas šāvēji mērķī.
- svītrlīnija Līnija (piem., rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām; arī pārtraukta līnija.
- punktlīnija Līnija (piem., rasējumā), kas veidota no atsevišķiem tuvu stāvošiem punktiem; punktēta līnija.
- taisne Līnija ar nemainīgu virzienu.
- spektrāllīnija Līnija spektrā, kas atbilst atsevišķai svārstībai ar noteiktu frekvenci (viļņa garumu).
- štrihs Līnija, (zīmuļa vai otas) vilciens.
- trase Līnija, kas dabā vai plānā apzīmē ceļa, kanāla, ūdensvada elektropārvades vai sakaru līnijas atrašanās vietu un virzienu.
- mala Līnija, kas ierobežo plaknes figūru, virsmu.
- pamatlīnija Līnija, kas iezīmē (kā) apveidu, kontūras.
- kontūrlīnija Līnija, kas iezīmē (kā) kontūras.
- robežlīnija Līnija, kas iezīmē (kā) robežu.
- šķērslīnija Līnija, kas ir izveidota šķērsām (kam).
- izoterma Līnija, kas kartē savieno punktus ar vienādu temperatūru noteiktā laika momentā vai laika posmā.
- izobāra Līnija, kas kartē savieno punktus, kuros noteiktā laika momentā vai laika posmā ir vienāds atmosfēras spiediens.
- horizontāle Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
- aploce Līnija, kurai visi punkti ir vienādā attālumā no centra; riņķa līnija.
- ūdenslīnija Līnija, līdz kurai kuģa korpuss iegrimst mierīga ūdens virsmā.
- virtene Līnijā, virknē izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- virtene Līnijā, virknē novietots (piem., vienveidīgu veidojumu, augu) kopums.
- diagonāle Līnija, virziens šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam).
- līnijrati Līnijdroška.
- sgrafito Līniju un laukumu iegriezums sienas apmetuma virsējā kārtā, atsedzot apakšējā slāņa krāsu toni.
- linogravīra Linogriezums.
- linogrebums Linogriezums.
- snātene Linu plecu lakats, arī, parasti linu, seģene.
- linsēklas Linu sēklas.
- pakulas Linu vai kaņepāju pirmapstrādē atdalītās īsās, mazvērtīgās šķiedras.
- nolīņāt Līņāt (kādu laikposmu) un pārstāt līņāt.
- lāsot Līņāt, smidzināt.
- kašķis Lipīga (cilvēku vai dzīvnieku) ādas slimība, stipra nieze, kuru izraisa īpaša ērce.
- cirpējēde Lipīga ādas sēnīšu slimība, kam raksturīga apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā.
- plāksteris Lipīga lente brūču pārsiešanai vai pārsēja nostiprināšanai.
- mušpapīrs Lipīga papīra lente mušu ķeršanai.
- sērga Lipīga, postoša slimība, kas ātri izplatās.
- ķepināt Lipināt.
- aizlipināt Lipinot aizdarīt; aizlīmēt.
- aplipināt Lipinot apklāt (ar ko vairākās vietās).
- ielipināt Lipinot iestiprināt.
- uzlipināt Lipinot piestiprināt (uz kā, kam).
- pielipināt Lipinot piestiprināt.
- salipināt Lipinot salabot; lipinot izveidot.
- salipināt Lipinot savienot.
- nolipināt Lipinot vai līmējot (ko), noklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- lipeklis Līplente.
- aizlipt Līpot aizdarīties, sastiprināties (kopā) tā, ka grūti atvērt.
- ielipt Līpot ieķerties (kur iekšā).
- pielipt Līpot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- salipt Līpot sasaistīties, savienoties.
- līpamība Lipšanas spēja (vielai).
- ķept Lipt (par ko mīkstu, lipīgu).
- lipināties Lipt (pie kā) – parasti par priekšmetiem.
- melodija Liriska instrumentāla miniatūra.
- serenāde Liriska rakstura vokāls vai instrumentāls skaņdarbs.
- blūzs Liriska, melanholiska, lēnā tempā dziedama Amerikas nēģeru dziesma; džeza skaņdarbs ar šādas dziesmas raksturu.
- romance Liriska, melodiska dziesma (parasti par mīlestību), retāk instrumentāls skaņdarbs.
- sonets Lirisks 14 rindu dzejolis, kas sastāv no diviem četrrindu pantiem ar pāros sakārtotām atskaņām un diviem trīsrindu pantiem ar brīvu atskaņu sakārtojumu.
- kancona Lirisks dzejolis (viduslaikos, renesansē).
- elēģija Lirisks dzejolis ar skumju noskaņu.
- tercīna Lirisks dzejolis, kas sastāv no trīsrindēm ar noteiktā veidā kārtotām atskaņām.
- romance Lirisks vai liriski dramatisks dzejolis (parasti par mīlestību).
- elēģija Lirisks, skumjš skaņdarbs.
- poētisks Lirisks; gaišs, smalks.
- liriķis Lirisku daiļdarbu autors; komponists vai mākslinieks, kura darbiem raksturīgs lirisms.
- liroepiķis Liroepikas daiļdarbu autors.
- eposs Liroepikas paveids – varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē; šā liroepikas paveida daiļdarbs.
- poēma Liroepikas žanra darbs – dzejisks vēstījums; šī žanra daiļdarbs.
- teika Liroepisks sacerējums ar fantastisku sižetu vai vēsturiska notikuma fantastisku izklāstu.
- balāde Liroepisks sacerējums par neparastu vai traģisku notikumu, kam raksturīgs dramatisks vēstījums, noslēpumainība un misticisms.
- kūņoties Līst ārā, atbrīvoties (no kūniņas, pārsega, čaulas u. tml.).
- lodāt Līst, virzīties šurp un turp, dažādos virzienos (par dzīvniekiem).
- ložņāt Līst, virzīties šurp un turp, dažādos virzienos (par dzīvniekiem).
- seglīste Līste (kā) pārsegšanai.
- stūrlīste Līste stūru nosegšanai.
- pielīt Līstot (lietum), izveidoties, piepildīties ar šķidrumu.
- pielīt Līstot (lietum), kļūt viscaur ļoti slapjam, arī pārklāties ar ūdens peļķēm.
- pielīt Līstot (šķidrumam), tikt pārklātam (ar to).
- pielīt Līstot (šķidrumam), tikt piepildītam.
- aizlīt Līstot aiztecēt (aiz kā, kam garām).
- atlīt Līstot atvirzīties atpakaļ.
- ielīt Līstot ievirzīties (kur iekšā).
- izlīt Līstot iztecēt, izplūst (no kurienes, kur u. tml.) – par šķidrumu.
- izlīt Līstot lietum, samazināties, izzust (par mākoņiem).
- nolīt Līstot lietum, samirkt, kļūt slapjam.
- salīt Līstot lietum, tikt pārklātam, parasti pilnīgi, ar ūdeni.
- pārlīt Līstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- salīt Līstot, arī plūstot savienoties.
- mazgāt Līstot, plūstot skalot (ko) – par lietu, straumi u. tml.
- nolīt Līstot, ritot nonākt lejā, zemē – par samērā nelielu šķidruma daudzumu.
- lišķis Lišķīgs cilvēks.
- pilināt Līt ar retām lāsēm (par lietu).
- rasot Līt sīkām lāsēm (par lietu); rasināt.
- smidzināt Līt sīkām lāsēm (par lietu).
- rasināt Līt sīkām, smalkām lāsēm (par lietu).
- nolīt Līt un pārstāt līt (par lietu); līstot nonākt lejā (par kādu lietus daudzumu).
- deklamācija Literāra darba (parasti dzejas) māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana, daiļruna.
- radiolasījums Literāra darba lasījums radio.
- daiļlasīšana Literāra darba māksliniecisks priekšnesums.
- epilogs Literāra darba nobeigums, kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
- ekranizācija Literāra vai mākslas darba pārveidošana, piemērojot (to) uzņemšanai kinofilmā; šādi pārveidota darba uzņemšana kinofilmā.
- fantastika Literāri darbi, kuros aprakstīti reāli neiespējami, pārdabiski, brīnumaini notikumi.
- sāga Literārs darbs, filma, datorspēle (piem., vairākās daļās, sērijās), kurā darbojas nereāli, nemirstīgi u. tml. varoņi.
- scenārijs Literārs darbs, kas paredzēts uzņemšanai kinofilmā.
- dialogs Literārs darbs, kas sarakstīts sarunas formā.
- varoņeposs Literārs eposs, kura vēstīts par izšķirošu, varonīgu cīņu tautas vai atsevišķu cilvēku dzīvē.
- meklējums Literārs mēģinājums, eksperiments.
- satīra Literārs sacerējums, kurā asi atmaskotas vai nosodītas personas vai negatīvas parādības sabiedrībā.
- librets Literārs scenārijs (baletam).
- almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums, ko apvieno kopīgs temats, žanrs u. tml.
- septima Literatūrā – pants, kas sastāv no septiņām rindām.
- oriģinālliteratūra Literatūra, kas sarakstīta savas tautas valodā, pretstatā tulkotai literatūrai.
- publicistika Literatūras nozare – populārā stilā rakstīti darbi par aktuāliem sabiedriski politiskiem, kultūras, sadzīves u. c. jautājumiem; šīs nozares (kāda autora, tautas daiļrades, laikposma) darbu kopums.
- žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi; periodisko izdevumu kopums (piem., kādā laikposmā, valstī).
- prosodija Literatūras teorijas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
- dadaisms Literatūras un mākslas virziens (radās 1916. g.), kam raksturīga tradicionālo estētisko vērtību noliegšana un patvaļas, neloģiskuma absolutizēšana daiļradē.
- romantisms Literatūras un mākslas virziens (radies 18. gs. beigās, 19. gs. sākumā kā pretstats klasicismam un racionālismam), kas pievēršas galvenokārt cilvēka jūtu un individuālo pārdzīvojumu attēlojumam.
- verisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma; naturālisms.
- naturālisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma.
- dekadentisms Literatūras un mākslas virziens Eiropā (19. gs. beigās un 20. gs. sākumā), kam raksturīgs simbolisms, pievēršanās mistiskajam.
- reālisms Literatūras un mākslas virziens, kura pamatā ir patiess, objektīvs dzīves īstenības attēlojums.
- konstruktīvisms Literatūras virziens (galvenokārt 20. gs. 20. gadu krievu padomju dzejā), kurā svarīga loma tika piešķirta teksta konstruktīvajam elementam, grafiskajam izkārtojumam, nereti pārspīlējot literārās tehnikas paņēmienu nozīmi.
- detektīvžanrs Literatūras, kinomākslas žanrs, kam raksturīgs spraigs, intriģējošs sižets (parasti) par kādu nozieguma atklāšanu, izmeklēšanu.
- mecenātisms Literatūras, mākslas, izglītības, arī dažādu sporta, kultūras un labdarības pasākumu materiāla atbalstīšana.
- literatūrkritiķis Literatūrkritikas speciālists; literatūras kritiķis.
- literatūrteorētiķis Literatūrteorijas speciālists; literatūras teorētiķis.
- literatūrvēsturnieks Literatūrvēstures speciālists; literatūras vēsturnieks.
- literatūrkritika Literatūrzinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu un literārā procesa vērtēšanu; literatūras kritika.
- literatūrteorija Literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūras teorija.
- literatūrvēsture Literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūras vēsture.
- literatūrzinātnieks Literatūrzinātnes speciālists; literatūras zinātnieks.
- fotolitogrāfija Litogrāfijas tehnika, kurā iespiedformu iegūst, uz litogrāfiskā akmens iestrādājot fotoattēlu.
- mililitrs Litra tūkstošā daļa – 0,001 litrs [ml].
- litrāža Litros izteikts (kā) tilpums.
- l Litrs (tilpuma mērvienība).
- lituānists Lituānistikas speciālists.
- landtāgs Livonijā valdošo kārtu kopīga pārstāvības institūcija.
- landmaršals Livonijas ordeņa mestra vietnieks.
- nolīst Līžot (mežu) izveidot (izcirtumu).
- lobētājs Lobijs.
- lobists Lobijs.
- lobisms Lobiju darbība; šāda darbība kā sistēma.
- uzlobīt Lobot apstrādāt (piemēram, tīrumu).
- nolobīt Lobot atbrīvot (ko) no mizas, čaulas u. tml.
- atlobīt Lobot atdalīt; lobot (ko nost) atsegt, atdarīt.
- izlobīt Lobot izņemt (augli, kodolu no apvalka).
- nolobīt Lobot noņemt.
- nolobīties Loboties, tiekot lobītam, atdalīties.
- biedrs Loceklis (partijā, biedrībā u. tml.).
- zvērināts Loceklis vēlētā tiesas komisijā, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
- ablatīvs Locījums (latīņu valodā), kas apzīmē darbības izejpunktu, līdzekli, instrumentu un kam latviešu valodā daļēji atbilst instrumentālis un ģenitīvs.
- deklinācija Locījumu formu sistēma (nomeniem); pēc noteiktām locīšanas pazīmēm izdalītā (nomenu) grupa.
- konjugēt Locīt (darbības vārdu).
- deklinēt Locīt (nomenu).
- celis Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu; ceļgals.
- artrīts Locītavas iekaisums.
- osteoartrīts Locītavas un locītavu veidojošo kaulu iekaisums.
- artroze Locītavu slimība – deģeneratīvas izmaiņas locītavās.
- kumurot Locīties, krampjaini raustīties.
- staipīties Locīties, lokoties virzīties (parasti par tārpiem, kāpuriem).
- klanīties Locīties, šūpoties (parasti vējā) – par augiem, to daļām.
- izlodāt Lodājot izstaigāt (daudzas vai visas vietas, arī kādu teritoriju, vietu).
- aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu); lodējot izlabot (metāla priekšmetu).
- ielodēt Lodējot iestiprināt (kur iekšā).
- uzlodēt Lodējot izgatavot, izveidot.
- pielodēt Lodējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzlodēt Lodējot piestiprināt (uz kā, kam).
- salodēt Lodējot savienot; lodējot salabot.
- sfēra Lodes virsma, t. i., visu to telpas punktu kopa, kuru attālumi līdz kādam fiksētam punktam (centram) ir vienādi ar noteiktu skaitli (rādiusu).
- pārlodēt Lodēt vēlreiz, no jauna.
- lodene Lodīšu pildspalva.
- lodīšpildspalva Lodīšu pildspalva.
- batisfēra Lodveida kamera zemūdens pētījumiem, ko iegremdē no kuģa ar garas troses palīdzību.
- koki Lodveidīgas baktērijas (piem., stafilokoki, streptokoki).
- streptokoki Lodveidīgas baktērijas, kas daloties veido raksturīgus grupējumus – ķēdītes.
- kamols Lodveidīgi satīta dzija, aukla u. tml.
- jūrasezis Lodveidīgs vai ieapaļš jūras dzīvnieks ar cietu čaulu un kustīgām adatām.
- balkons Lodžija.
- žalūzijas Loga ailē vai virs tās nostiprināts loga aizklājs, kas paceļams un nolaižams vai aizvelkams un atvelkams ar īpašu mehānismu.
- palodze Loga ailes apakšējā daļā iestrādāta plāksne.
- gardīnes Loga aizkari.
- surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pēta runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai.
- logopēds Logopēdijas speciālists.
- slēdziens Loģikā – domāšanas process, kurā no viena vai vairākiem spriedumiem izsecina jaunu spriedumu; šāds spriedums.
- loģiķis Loģikas (1) speciālists.
- arguments Loģisks pamatojums (piem., pierādījumam).
- implikācija Loģisks slēdziens, kas izriet no tā, kas nav skaidri, nepārprotami izteikts.
- sakarīgs Loģisks, saprātīgs.
- minūte Loka grāda 1/60 daļa jeb 1/360 no riņķa.
- bazārs Lokāli apvienota tirgotavu kopa (Eiropas pilsētās).
- šļūtene Lokana elastīga materiāla caurule šķidruma, gāzu pārvadei.
- līksts Lokana kārts.
- lunkans Lokans (1).
- plastisks Lokans, vijīgs, arī harmonisks (par kustībām); tāds, kam ir raksturīgas šādas kustības (parasti par cilvēku); tāds, kas ir lokans, kustīgs (par ķermeni, tā daļām).
- valkans Lokans.
- sīkloki Loki ar sīkiem, smalkiem stublājiem.
- motorvilcējs Lokomotīve ar nelielas jaudas dzinēju, ko izmanto, piem., manevra darbiem.
- dīzeļlokomotīve Lokomotīve, ko darbina ar dīzeļmotoru.
- mašīnists Lokomotīves, dīzeļvilciena, elektrovilciena vadītājs.
- manevrs Lokomotīvju, vagonu virzīšana pa stacijas sliežu ceļiem (piem., lai sastādītu vilcienus).
- šķetere Lokos satītas, piem., šķeterētas dzijas kopums.
- pārlocīt Lokot (piem., galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt locījuma vietā.
- salocīt Lokot (piem., papīru), izveidot (ko no tā).
- salocīt Lokot (plānu, piem., auduma, papīra priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
- uzlakt Lokot apēst (piemēram, ko nolijušu).
- aplocīt Lokot apņemt, apliekt, aptīt (ap ko, kam apkārt).
- atlocīt Lokot atvērt (ko salocītu); lokot iztaisnot.
- ielakt Lokot iedzert (par dzīvniekiem).
- ielocīt Lokot iestrādāt, ievietot.
- izlakt Lokot izēst (barību); lokot iztukšot (trauku).
- izlocīt Lokot izveidot (piem., priekšmetu).
- nolocīt Lokot noliekt (kā) daļu.
- izlocīt Lokot panākt, ka (priekšmets, tā daļa) tiek izliekts (noteiktā leņķī).
- atlocīt Lokot pavērst (kā malu, galu) uz augšu, atpakaļ u. tml.
- pielocīt Lokot pievirzīt (pie kā, kam klāt).
- salocīt Lokot sabojāt, parasti pilnīgi; saliekt (2).
- uzlocīt Lokot uzliekt (uz augšu).
- uzlocīt Lokot uzvirzīt uz augšu; uzrotīt.
- siet Lokot, krustojot, verot cauri (kā) galus, veidot saistījumu; šādā veidā veidot mezglus, cilpas u. tml.
- nolocīt Lokot, noliecot uz leju, nomainīt (kā) stāvokli.
- rotīt Lokot, virzīt (ko) (uz augšu vai uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku.
- aizlocīties Lokoties aizvirzīties (par rāpuļiem, tārpiem).
- aplocīties Lokoties apņemt, apvīties.
- ielocīties Lokoties ievirzīties (kur iekšā) – piem., par ceļu, upi.
- ielocīties Lokoties ievirzīties (kur iekšā).
- palocīties Lokoties pavirzīties (kam) apakšā.
- izlocīties Lokoties, izliecoties, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- apņemt Lokveidā aptvert, ieskaut.
- arka Lokveida būvkonstrukcija.
- līkums Lokveida formā.
- līkne Lokveidā liekta līnija; šāda iedomāta līnija, kas atbilst kāda veidojuma daļai, priekšmeta virzīšanās ceļam u. tml.
- spraislis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstu, sienas; arī velve.
- apkārt Lokveidā, no visām pusēm (atrasties, ietvert, virzīties u. tml.).
- auklējums Lolots, mīlēts bērns; lolojums.
- kinoloma Loma kinofilmā.
- subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete; aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- varoņloma Loma, kurā attēlots cildens, varonīgs cilvēks, spēcīga personība, kas cīnās par kādiem ideāliem; arī galvenā loma.
- mīlētājs Loma, kurā attēlots jauns, skaists cilvēks, kas mīl kādu; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- raksturloma Loma, kurā spilgti attēlots (filmas, lugas u. tml.) personāža raksturs.
- kinoaktieris Lomas tēlotājs kinofilmā.
- ķērums Loms.
- ampluā Lomu tips ar noteiktām mākslinieciskām īpatnībām; aktiera spējas, kas ļauj spēlēt kāda noteikta tipa lomas.
- Skotlendjards Londonas galvaspilsētas policijas pārvaldes galvenā mītne; šās pārvaldes kriminālizmeklēšanas nodaļa.
- skābbarība Lopbarība – skābēta sasmalcināta zaļo augu masa.
- spraukumi Lopbarībai izmantojams eļļas rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pēc eļļas izspiešanas no eļļas augu sēklām.
- runkulis Lopbarības biete [Beta vulgaris ssp. crassa].
- kacenkāposti Lopbarības kāposti [Brassica oleracea].
- govkopība Lopkopības nozare – govju audzēšana piena, gaļas u. tml. ieguvei.
- kazkopība Lopkopības nozare – kazu audzēšana piena, gaļas, vilnas ieguvei.
- truškopība Lopkopības nozare – trušu audzēšana gaļas, ādu, vilnas ieguvei.
- zirgkopība Lopkopības nozare – zirgu kopšana un audzēšana darbam un sportam.
- gaučo Lopu gani Argentīnā (galvenokārt spāņu kolonistu un indiāņu sieviešu pēcnācēji).
- alegri Loterija ar tūlītēju izlozi.
- momentloterija Loterija, kuras rezultāts zināms uzreiz.
- tirāža Loterijas laimestu noteikšana izlozē.
- bingo Loto spēles paveids (ko parasti spēlē daudzi spēlētāji īpaši tam paredzētā zālē).
- izlozēt Lozējot noteikt (loterijas laimestu sadali); lozējot sadalīt, piešķirt.
- izlozēt Lozējot noteikt (piem., starta kārtību, sporta spēļu pretinieku).
- izloze Lozējot veikta (loterijas laimestu) sadale.
- zenītložmetējs Ložmetējs, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
- ložņu Ložņājošs (par augiem, to daļām).
- izložņāt Ložņājot izstaigāt, pārmeklēt (daudzas vai visas vietas, arī kādu teritoriju, vietu).
- apložņāt Ložņājot pārmeklēt (vairākas vai visas vietas).
- Ceturtais maijs LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena.
- lubene Lubu literatūras darbs, piem., lubu romāns.
- lucis Lucītis.
- pielūgt Lūdzot (kādu), censties panākt (no tā) vēlamu rīcību.
- salūgt Lūdzot saaicināt (vairākus, daudzus).
- izlūgties Lūdzot, arī lūdzoties panākt, iegūt, saņemt (ko).
- izdiedelēt Lūdzot, prasot (parasti neatlaidīgi, uzmācīgi) iegūt, dabūt (ko).
- atprasīties Lūdzot, prasot panākt, ka var aiziet (no kā), neierasties (kur), doties (uz kurieni).
- lūgtum Lūdzu.
- mirakls Luga (viduslaikos), kurā attēlotas epizodes no Svēto dzīves, viņu paveiktajiem brīnumiem.
- traģikomēdija Luga ar komēdijas un traģēdijas elementiem; šādas lugas iestudējums.
- viencēliens Luga, izrāde vienā cēlienā.
- dramatizējums Luga, kas izveidota (parasti) no epikas daiļdarba; paveikta darbība --> dramatizēt.
- raidluga Luga, kas pielāgota vai rakstīta tieši radioteātrim.
- komēdija Luga, kurā attēlotie notikumi un raksturi izraisa smieklus; attiecīgais drāmas žanrs.
- drāma Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa; skatuves mākslas veids, kurā izmanto šāda veida darbus.
- titulloma Lugas galvenā varoņa loma, kura vārds saskan ar lugas nosaukumu.
- repertuārs Lugas, koncerti, kinofilmas u. tml., ko kādā noteiktā laika posmā izrāda (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī).
- tēvreize Lūgšana "Mūsu Tēvs" vai "Tēvs Mūsu"; svētā lūgšana; parauglūgšana.
- aizlūgums Lūgšana (dievkalpojumā), kurā lūdz Dievu par konkrētu cilvēku vai cilvēku grupu.
- lūgsna Lūgšana.
- pātari Lūgšanas un reliģisku tekstu lasījumi mājās, ko vada kāds no ģimenes locekļiem.
- rožukronis Lūgšanu krelles (parasti katoļiem) ar noteiktu zīļu skaitu, kas palīdz kontrolēt lūgšanu secību un skaitu.
- konsultēties Lūgt speciālista padomu kādā jautājumā; par kādu neskaidru jautājumu aprunāties ar speciālistu.
- nabagot Lūgt žēlastības dāvanas, ubagot.
- ubagot Lūgt žēlastības dāvanas.
- diedelēt Lūgt žēlastības dāvanu, arī ubagot.
- atvainoties Lūgt, lai neļaunojas, piedod.
- izlūgt Lūgt, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto).
- pielūgties Lūgt, lūgties (kādam), lai piedod.
- diedelēt Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi.
- kaulēt Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi.
- ubagot Lūgt, prasīt (ko).
- pakaulēt Lūgt, prasīt (parasti kādu laiku), piem., samazināt cenu, iegūt labvēlīgākus nosacījumus u. tml.
- nolūgties Lūgties, lai piedod.
- atlūgties Lūgties, līdz panāk, ka atbrīvo, atlaiž.
- dramaturģija Lugu kopums (piem., kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- dramaturgs Lugu rakstnieks.
- palūgt Lūguma formā izteikt vēlēšanos, vajadzību (kādam, lai ko izdara vai atļauj ko darīt).
- R.S.V.P. Lūgums atbildēt (lieto oficiālos ielūgumos).
- vot Lūk.
- vēdlūka Lūka (kā) vēdināšanai; vēdināšanas lūka.
- skatlūka Lūka (kā) vizuālai kontrolei.
- sietstobrs Lūksnes galvenā sastāvdaļa – vertikālas šūnu rindas, pa kurām pārvietojas fotosintēzē radušās organiskās vielas.
- sizals Lūksnes šķiedra, ko iegūst, piem., no agaves lapām un no kā izgatavo tauvas, maisu audeklu u. tml.
- kalnu saule Luminiscences spuldze ultravioletā starojuma iegūšanai.
- pēcspīdēšana Luminiscentu vielu spīdēšana, kas novērojama pēc tam, kad vairs nedarbojas tās izraisītājs.
- virslūpa Lūpa, kas sedz augšējo zobu rindu; augšlūpa.
- purslas Lūpas (cilvēkam); arī mute.
- lupatdeķis Lupatsega.
- skrubināt Lupināt (ko) no kā cieta (parasti ar zobiem, nagiem); grauzt (ar priekšzobiem).
- nolupināt Lupinot atbrīvot (ko) no čaumalas, mizas u. tml.; nolobīt.
- atlupināt Lupinot atdalīt; lupinot atbrīvot (no kā).
- izlupināt Lupinot izņemt (piem., augli, kodolu no apvalka).
- nolupināt Lupinot noņemt (ko).
- nolupt Lūpot atdalīties nost.
- mētra Lūpziežu (panātru) dzimtas smaržīgs lakstaugs ar robotām lapām un sīkiem, violetiem ziediem.
- smaržmētra Lūpziežu dzimtas augs, kuram ir olveida vai garenas lapas, sārti vai violeti ziedi lapu žāklēs un īpatnēja rūgtena smarža un garša [Clinopodium vulgare].
- karakals Lūsim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar brūnu apspalvojumu un melnām ausīm (tuksnešu un stepju apgabalos – Āfrikā un Āzijas rietumos) [Lynx caracal].
- lustēt Lustēties.
- izlūzt Lūstot (kam), izvirzīties, izbrukt cauri.
- ielūzt Lūstot (ledum), iegrimt (kur iekšā).
- atlūzt Lūstot atdalīties (no veselā).
- nolūzt Lūstot atdalīties nost (par priekšmetu, tā daļu, detaļu, gabalu u. tml.).
- nolūzt Lūstot atdalīties un nokrist.
- uzlūzt Lūstot dalīties gabalos (par ledus segu, parasti upē, ceļoties ūdens līmenim pavasarī).
- ielūzt Lūstot ievirzīties (uz iekšu); lūstot iebrukt.
- izlūzt Lūstot izvirzīties, atdalīties (no kā).
- pārlūzt Lūstot pārdalīties.
- izlūzt Lūstot rasties, izveidoties.
- salūzt Lūstot sadalīties.
- luterietis Luterānis.
- luterticīgs Luterānis.
- luterticīgs Luterāņi
- konsistorija Luterāņu baznīcā – administratīva institūcija; virsvalde.
- luterānisms Luterisms.
- luterticība Luterisms.
- auklēt Lutināt, lolot.
- izlutināt Lutinot atradināt no grūtībām, padarīt (kādu) ļoti izvēlīgu, kaprīzu.
- karakurts Melns, indīgs zirneklis ar sarkaniem plankumiem uz vēdera, kas sastopams tuksnešos, stepēs [Latrodectus tredecimguttatus].
- nulles meridiāns meridiāns, kas iet caur Griniču (Londonā) un ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
- Griničas meridiāns meridiāns, kas iet caur Griniču (Londonā) un ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
- apgaita Mežsaimniecības administratīva vienība, kas nodota viena mežsarga uzraudzībā (Latvijā līdz 1959. gadam).
- reindžers Mežu un dabas rezervātu uzraugs (Ziemeļamerikā); mežu, parku, lauku teritorijas uzraugs (Lielbritānijā).
- Lieldienu zaķis mitoloģisks zaķis, kas Lieldienu rītā apdāvina ar krāsotām olām, arī šādas formas konditorejas izstrādājumiem (parasti no šokolādes).
- landsknehts Muižkungs (Livonijā).
- zemestiesa Muižniecības u. c. priviliģēto kārtu tiesu iestāde (Latvijas teritorijā 16.–19. gs.), kas izskatīja civillietas un krimināllietas; zemes tiesa.
- komūna Municipālā pašvaldība (Francijā, Lielās franču revolūcijas laikā).
- konservatorija Mūzikas augstskola (piem., Latvijā līdz 1991. gadam), arī vidējā mūzikas mācību iestāde (dažās valstīs).
- baltā svētdiena nākamā svētdiena pēc Lieldienām.
- lits Naudas pamatvienība Lietuvā (1922–1940, 1993–2015); attiecīgā monēta.
- sentavo Naudas vienība (piem., vairākās Latīņamerikas zemēs); attiecīgā monēta.
- lats Naudas vienība Latvijas Republikā (1922–1940, 1993–2013); attiecīgā monēta.
- mārciņa Naudas vienība Lielbritānijā, kas līdzvērtīga 100 pensiem; attiecīgā monēta.
- šiliņš Naudas vienība Lielbritānijā, kas pastāvēja līdz 1971. gadam; attiecīgā naudas zīme, monēta
- franks Naudas vienība Šveicē, arī Francijā, Beļģijā, Luksemburgā pirms eiro ieviešanas; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- Latvijas rublis naudas vienība, kas Latvijā pastāvēja pirms lata ieviešanas.
- tiesu vara neatkarīga vara Latvijas Republikā, kas pastāv līdzās likumdošanas varai un izpildvarai.
- Klusā nedēļa nedēļa pirms kristīgajām Lieldienām, kad nav pieņemts trokšņot, izklaidēties, rīkot svinības.
- jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība, kas tika izveidota Latvijā 1920. gada agrārās reformas rezultātā.
- miests Neliela pilsētas tipa apdzīvota vieta (Latvijā no 16. gs. līdz 1928. gadam).
- sādža Neliela, samērā blīvi apbūvēta lauku apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir nosaukums, bet atsevišķām mājām savu mājvārdu nav.
- pabs Neliels restorāns, kurā ir alkoholisko dzērienu bārs; krogs (Lielbritānijā, Īrijā).
- lakstīgala Neliels, pelēkbrūns dziedātājputns, kura dziedāšana ir skaļa un ar raksturīgu melodiskumu [Luscinia luscinia].
- Zemnieku saeima nevalstiska organizācija, kas pārstāv Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju intereses.
- šķīvītis Nezināms lidojošs kosmiskais objekts, kam ir diskam līdzīga forma; NLO.
- nolīgoties Nolīgot [2], nosvinēt Jāņus, Līgo svētkus.
- pamatizglītība Obligātā izglītība, ko iegūst pamatskolā (Latvijā – pirmajās deviņās klasēs).
- leimanis Ordeņa vasalis (Livonijā), kuram bija izlēņots neliels zemes gabals.
- krievu laiki padomju varas laiks (Latvijā).
- stārasts Pagasta vecākais (Vidzemē, Latgalē no 16. līdz 20. gadsimtam).
- ķoniņš Parasti savienojumā "kuršu ķoniņš": kuršu dižciltīgais – Livonijas ordeņa vasalis (Kuldīgas apkaimē).
- sterliņš Parasti savienojumā "sterliņu mārciņa": naudas vienība Lielbritānijā; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- seims Parlaments (Lietuvā, Polijā).
- Krēzs Pēdējais Līdijas valdnieks (Senajā Grieķijā 6. gs. p.m.ē.) – lielu bagātību īpašnieks.
- klāni Periodiski applūstošas zemas zemes platības (ap Lubānas ezeru).
- vācietība Piederība pie vācu tautas, arī vācu tautai piederīgie (piem., Latvijā pagājušos gadsimtos); arī vācisks noskaņojums.
- milords Pieklājības forma (Lielbritānijā), ko lieto, uzrunājot lordu vai augstu amatpersonu.
- milēdija Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Lielbritānijā).
- Lielā piektdiena piektdiena pirms Lieldienām, Jēzus Kristus krustā sišanas un nāves piemiņas diena.
- atornejs Pilnvarotais vai advokāts (Lielbritānijā un ASV).
- lordmērs Pilsētas pašvaldības galva (piem., Londonā un dažās citās Apvienotās Karalistes pilsētās).
- leitnants Pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe Latvijas un daudzu citu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kreoli Pirmo eiropiešu ieceļotāju (galvenokārt spāņu un portugāļu) pēcteči Latīņamerikā.
- superintendents Policijas pārvaldes vadītājs (ASV); policijas virsnieks, kas ir vienu pakāpi augstāks par inspektoru (Lielbritānijā).
- Interfronte Politiska organizācija, kas izveidojās Latvijā 20. gadsimta 80. gadu beigās ar mērķi saglabāt sociālismu un Latviju Padomju Savienības sastāvā.
- LZS Politiska partija – Latvijas Zemnieku savienība.
- Pērkoņkrusts Politiska partija Latvijā (dibināta 1933. gadā), kas pieprasīja atcelt Satversmi un piešķirt politiskās tiesības tikai latviešiem.
- Latviešu zemnieku savienība politiska partija Latvijā.
- toriji Politiskā partija Lielbritānijā.
- politiskā pārvalde politiskās drošības iestāde Latvijas brīvvalsts laikā no 1920.–1940. gadam.
- žirondisti Politisks grupējums (18. gs. Lielās franču revolūcijas laikā).
- bordo karotīte preču apzīmēšanas veids, ko var iegūt produkti, kuri atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un kuru pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā.
- paskāls Programmēšanas valoda PASCAL.
- luterisms Protestantiskās kristietības pamatvirziens, kas balstās uz Mārtiņa Lutera un viņa skolnieku mācības.
- presbiterāņi Protestantisma konfesija, kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā, 16. gs. Lielbritānijā un kura īpašā iezīme ir tā, ka draudžu vadība uzticēta mācītājiem un presbiteriem.
- Palmu svētdiena pūpolsvētdiena, iepriekšējā svētdiena pirms Lieldienām.
- jakobīņi Radikālākais politiskais grupējums Lielās franču revolūcijas laikā.
- rafiņš Rīgas autobusu fabrikā izgatavotais mikroautobuss "Latvija".
- māmuļa Rīgas Latviešu biedrība; šīs biedrības nams.
- RLB Rīgas Latviešu biedrība.
- māmuļnieks Rīgas Latviešu biedrības biedrs, atbalstītājs (līdz Pirmajam pasaules karam).
- psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlijas kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas.
- teteris Rubenis [Tetrao tetrix; Lyrurus tetrix].
- vēršu cīņas sacensības (Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur speciāli apmācīti cilvēki cīnās ar vērsi; korrida.
- vēdzele Saldūdens mencu dzimtas ieapaļa zivs ar sīkām zvīņām, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura, pie apakšžokļa viens garš tausteklis, pie nāsīm pa vienam īsam tausteklim un kas barību aktīvi meklē naktīs [Lota lota].
- vecsaimniecība Samērā liela, parasti iekopta, privātā lauku saimniecība, kas (atšķirībā no jaunsaimniecības) ir izveidota līdz Latvijas Republikas 1920. gada agrārajai reformai.
- pasodoble Sarīkojuma deja (Latīņamerikas deju grupā), kurā dejotāji attēlo toreadora cīņu ar vērsi; šīs dejas mūzika.
- čačača Sarīkojumu deja ar Latīņamerikas tautu dejas elementiem; šīs dejas mūzika.
- alksnene Sarkanbrūna ēdama sēne ar sīvu piensulu [Lactarius rufus].
- kaparčūska Sarkanbrūna glodene, arī sarkanbrūna, kaparkrāsas čūska (piem., Latvijā aizsargājamā gludenā čūska).
- jumstiņu gladiola savvaļas gladiola, kas Latvijā ir aizsargājams augs.
- ķelti Sena indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā un dažos Centrāleiropas apgabalos, kuru pēcteči mūsdienās dzīvo dažos Īrijas, Lielbritānijas un Francijas apvidos.
- mārka Sena naudas vienība Livonijā.
- levīts Senebreju priesteris un tempļa kalpotājs, kas pēc Vecās derības cēlies no Jēkaba dēla Levija cilts.
- pasha Seni reliģiski pavasara svētki ebrejiem; Lieldienas.
- alveja Siltzemju augs (Latvijā istabas augs) ar biezām, gaļīgām lapām, kuras izmanto medicīnā.
- lido Smilšaina pludmale (piem., Lido salā pie Venēcijas).
- fiziskā audzināšana Sporta nodarbība; attiecīgā mācību stunda (Latvijā līdz 20. gs. 90. gadiem).
- goti Subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras un ko raksturo savdabīgs dzīves stils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko; šī subkultūras paveida pārstāvji.
- Pūpolsvētdiena Svētdiena (nedēļu pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemē; Palmu svētdiena.
- Pūpolu jeb Palmu svētdiena svētdiena (nedēļu pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzālemē; Pūpolsvētdiena.
- Mātes diena svētki, ko Latvijā svin kopš 1921.gada maija otrajā svētdienā.
- līgot Svinēt Līgosvētkus.
- maura retējs šī auga savvaļas sugas, kas plaši izplatītas Latvijā.
- latgalieši Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Latgale.
- kvarta Šķidrumu un beramu vielu tilpuma mērs angļu mēru sistēmā – ceturtdaļa galona (piem., šķidruma kvarta Lielbritānijā 1,136 l, ASV 0,946 l).
- krievvalodīgs Tāds (Latvijas iedzīvotājs), kurš runā krievu valodā un saziņā lieto tikai krievu valodu.
- desmitlatu Tāds, kura vērtība ir desmit latu (par naudas zīmi Latvijas Republikā).
- vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu) [Lymnocryptes minimus].
- zeltlija Tauriņziežu dzimtas 6–7 m augsts krūms vai koks ar dzelteniem, nokareniem ziedu ķekariem; zelta lietus; zeltalietus; zeltlietus [Laburnum anagyroides].
- sāmi Tauta, Lapzemes (skandināvijas ziemeļu, Kolas pussalas rietumu daļas) pamatiedzīvotāji.
- latvieši Tauta, Latvijas pamatiedzīvotāji.
- briti Tauta, Lielbritānijas pamatiedzīvotāji; angļi.
- angļi Tauta, Lielbritānijas pamatiedzīvotāji.
- lietuvieši Tauta, Lietuvas pamatiedzīvotāji.
- velsieši Tauta, Velsas (Lielbritānijā) pamatiedzīvotāji.
- karaīmi Tautība, kas dzīvo nelielās grupās dažādās vietās (piem., Krimā, Ukrainā, Lietuvā, Polijā) un pieder pie īpašas jūdaistu sektas.
- pinte Tilpuma mērvienība – 0,568 l (Lielbritānijā), 0,473 l (šķidrumiem) un 0,550 l (beramām vielām ASV).
- lords Tituls, kas saistīts ar augstu amatu Lielbritānijā; persona, kam ir šāds tituls.
- Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki tradicionāls kultūras notikums Latvijā, kas notiek reizi piecos gados un kurā piedalās kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri u. tml. no visas Latvijas, kā arī ārvalstu kolektīvi.
- moiras Trīs likteņa dievietes sengrieķu mitoloģijā, Zeva un Temīdas meitas – māsas Kloto, Lahese, Atropa.
- labietis Turīgs un ietekmīgs zemnieks (Latvijā 11.–13. gs.); bajārs (2).
- bajārs Turīgs zemnieks (Latvijā).
- mestrs Uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks, ordenim piederošo zemju pārvaldnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
- valsts uzņēmums uzņēmums, kas pieder valstij (piem., Latvijas Republikai) un kam ir juridiskas personas statuss.
- jāņtārpiņš Vabole, kurai vēdera apakšpusē ir gaismu izstarojošs orgāns [Lampyris noctiluca].
- kunigaitis Valdnieks, arī karavadonis (senajā Lietuvā).
- nāciju sadraudzība valstu apvienība, kurā ietilpst Lielbritānija un tās bijušās kolonijas, kas ieguvušas neatkarību.
- narvalis Vaļveidīgo kārtas zīdītājs ar garu, taisnu ilkni (Ziemeļu Ledus okeānā un ziemeļu jūrās).
- jāņudziesma Vasaras saulgriežu (Līgosvētku, Jāņu) ieražu dziesma ar refrēnu "līgo"; līgodziesma.
- līgodziesma Vasaras saulgriežu (Līgosvētku) dziesma ar refrēnu "līgo".
- līgo Vasaras saulgriežu (Līgosvētku) dziesmu refrēns.
- nespējnieku nams veco ļaužu un invalīdu aprūpes iestāde, kas pastāvēja Latvijas pagastos līdz Latvijas valsts nodibināšanai.
- neolīts Vēlais akmens laikmets (Latvijas teritorijā no 4. līdz 2. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras), kad sākās pāreja uz zemkopību un lopkopību.
- padome Vēlēta valsts varas un pārvaldes institūcija bijušajā Padomju Savienībā, arī Latvijas Republikā pārejas periodā.
- vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) – slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu – skriemeli; vārpstiņa (3).
- vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) – slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu – skriemeli.
- rudmiese Vērtīga ēdamā sēne ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras [Lactarius deliciosus].
- mezolīts Vidējais akmens laikmets (Latvijā no 9. līdz 4. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras) – pārejas posms starp paleolītu un neolītu.
- ūdrs Vidēji liels sermuļu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvo ūdenstilpju krastos, ar slaidu ķermeni, muskuļotu asti un īsu, biezu, tumšbrūnu apmatojumu [Lutra lutra].
- fogts Viduslaikos Vācijā, Livonijā – pārvaldnieks, arī tiesnesis.
- sēļi Viena no baltu ciltīm, kas līdz 13. gadsimtam apdzīvoja daļu Latvijas teritorijas, galvenokārt Daugavas kreisajā krastā.
- zemgaļi Viena no baltu ciltīm, vēlāk – tautībām, kas apdzīvoja Lielupes baseinu.
- kurši Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemi un daļu Lietuvas teritorijas.
- latgaļi Viena no baltu tautībām, kas apdzīvojusi Latvijas austrumdaļu un kurai latviešu tautības veidošanās procesā ir bijusi noteicošā loma.
- augšnams Viena no divām parlamenta daļām, kuras locekļi netiek vēlēti; Lordu palāta (Apvienotajā Karalistē); Senāts (piem., Itālijas parlamentā).
- kapteiņleitnants Virsnieka dienesta pakāpe (Latvijas un citu valstu kara flotē) starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteinis Virsnieka dienesta pakāpe (Latvijas un daudzu citu valstu bruņotajos spēkos); virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- komodors Virsnieka dienesta pakāpe (starp kapteiņa un kontradmirāļa pakāpi) Lielbritānijas un dažu citu valstu karaflotēs.
- pamatskola Vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe (mūsdienu Latvijā no 1. līdz 9. klasei), kurā noteikta vecuma bērni iegūst pamatzināšanas un galvenās prasmes.
- vīteņsausserdis Vīteņaugs, kas vijas ap balstu un kura ziedu krāsa variē no dzeltenbaltas līdz iesarkanai ar pāreju violetos toņos, ziediem ir garas putekšņlapas un tie patīkami un spēcīgi smaržo [Lonicera caprifolium].
- seimiks Vojevodistes vai apriņķa muižnieku sanāksme, kurā lēma par iekšējiem pašpārvaldes jautājumiem, kā arī izvirzīja delegātus uz valsts Seimu (Polijā, arī Vidzemē, Latgalē laikā, kad tās ietilpa Polijā).
- sudrabainā karūsa zeltainajai karūsai līdzīga (Latvijā aklimatizēta) zivs ar pelēcīgām zvīņām un spurām.
- asistents Zemākais zinātniskais nosaukums Latvijas Republikas augstskolās un zinātniskās pētniecības iestādēs.
- lendlords Zemes īpašnieks (Lielbritānijā), kas iznomā savu zemi vai ēkas uz tās.
- augstiene Zemes virsas daļa, kas atrodas augstāk par 200 metriem (Latvijā – par 120 metriem) virs jūras līmeņa.
- Tuvie Austrumi zemes, kas atrodas Vidusjūras austrumu piekrastē, piem., Turcija, Kipra, Izraēla, Libāna, Ēģipte.
- brīvzemnieks Zemnieks viduslaiku Latvijā, kas bija atbrīvots no klaušām, bet maksāja nelielas nodevas.
- leidinieks Zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas izpirkt naudā vai graudā (Latvijā 17. un 18. gs).
- NATO Ziemeļatlantijas līguma organizācija sadarbībai militārajā un drošības politikas jomā, kurā apvienotas vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis (dibināta 1949. gadā, Latvija uzņemta 2004. gadā).
- unionisti Ziemeļīrijas unionistu partija, kas aizstāv ūniju ar Lielbritāniju; šīs partijas biedri.
- salātene Ziemotspējīga nezāle ar nedaudziem dzelteniem ziediem skrajās skarās sakārtotos kurvīšos [Lapsana communis].
- jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks zinātniskā darbinieka nosaukums (Latvijā līdz 20. gs. beigām).
- vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Zinātniskā darbinieka nosaukums (Latvijā līdz 20. gs. beigām).
- habilitētais doktors zinātniskais grāds (doktora grāda augstākā pakāpe), ko (Latvijā) piešķir personai, kas aizstāvējusi habilitācijas darbu; persona, kam piešķirts šis grāds.
- privātdocents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir ārštata docētājam dažās ārvalstu augstskolās (arī pirmskara Latvijā); pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
- letonika Zinātņu nozares, kas pēta Latviju, latviešus, to kultūru, vēsturi, valodu.
- lituānistika Zinātņu nozaru kopums, kas pēta Lietuvu, lietuviešus, to kultūru, vēsturi, valodu, literatūru, folkloru; šaurākā nozīmē – lietuviešu filoloģija (valodniecība, literatūrzinātne, folkloristika).
L citās vārdnīcās: