Paplašinātā meklēšana
Meklējam L.
Atrasts vārdos (43):
Atrasts etimoloģijās (161):
- No vācu Luxus, kam pamatā latīņu luxus. (šķirklī luksus-)
- No vācu Lampe, kam pamatā grieķu lampas 'lāpa'. (šķirklī lampa)
- Vārds vēlbrokastis līdzās aizguvumam brančs svešvārda brunch apzīmēšanai ieteikts Latviešu valodas ekspertu komisijas 2016. gada 12. oktobra sēdē, lēmums Nr. 1-16/1. (šķirklī vēlbrokastis)
- 2014. gada 8. oktobra sēdē Latviešu valodas ekspertu komisija vārdu makaronbiskvīts un salikteni mandeļu bezē ieteica kā analogu franču macarons, angļu macaroon. (šķirklī makaronbiskvīti)
- No vācu Ablaut (ab 'nost' un Laut 'skaņa'). (šķirklī ablauts)
- 19. gs. aizguvums no baltvācu linje, vācu Linie, ietekmējoties arī no krievu линия. (šķirklī līnija)
- No latīņu Latini. (šķirklī latīņi)
- No krievu лагерь 'nometne', vācu Lager. (šķirklī lēģeris)
- No angļu line, vācu Leine vai holandiešu lijn. (šķirklī līne)
- No latīņu Lithuanus 'lietuvietis; ar Lietuvu saistīts'. (šķirklī lituānisms)
- No vācu Locke. (šķirklī loka)
- No vācu Lorbeer 'laurs'. (šķirklī lozberlapa)
- Latīņu abbreviatur 'lai top saīsināts' no abbreviare 'saīsināt', brevis 'īss'. (šķirklī abreviatūra)
- Latviešu valodnieku darināts jaunvārds. (šķirklī darbseminārs)
- Latīņu aqua 'ūdens' un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī akvanautika)
- Latīņu aqua 'ūdens' un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī akvanauts)
- No grieķu arktikos 'ziemeļu', no arktos 'lācis' (Lielais Lācis). (šķirklī Arktika)
- Latviešu valodnieku darināts termins, lai aizstātu angļu offshore. (šķirklī ārzona)
- No vācu Bakelit, kam pamatā ķīmiķa L. H. Bakelanda (L. H. Backeland) vārds. (šķirklī bakelīts)
- No vācu Bande 'zagļu, laupītāju kopa' vai franču bande 'karavīru vienība ar savu karogu'. Latviešu valodā ienācis 19. gs. vidū. (šķirklī banda)
- No triju valstu nosaukuma (Be)lgique, (Ne)derland, (Lux)embourg. (šķirklī Benilukss)
- No vācu īpašvārda Biedermeier, vācu dzejnieka L. Eihrota satīrisku dzejoļu varoņa vārda. (šķirklī bīdermeijers)
- Literārajā valodā 19. gs. 70. gados ieviesis K. Valdemārs agrāk lietotā zēģele vietā. (šķirklī bura)
- No franču izgudrotāja L. Ž. M. Dagēra (Daguerre) vārda un grieķu typos 'nospiedums'. (šķirklī dagerotipija)
- Vārds, ko tautasdziesmu apzīmēšanai ieteicis H. Visendorfs žurnāla "Austrums" 1983. gada 7. numurā. Kr. Barons to pieņēma, ietverdams šo vārdu sava tautasdziesmu krājuma "Latvju dainas" nosaukumā. (šķirklī daina)
- No vācu suņu audzētāja L. Dobermaņa vārda. (šķirklī dobermanis)
- Līdz 19. gs. otrajai pusei pazīstams g. k. Kurzemē, vēlāk ieviesies citu novadu valodā. (šķirklī dižs)
- No esperanto valodas izveidotāja L. Zamenhofa pseidonīma Esperanto 'cerošs', kam pamatā latīņu sperare 'cerēt'. (šķirklī esperanto)
- No vācu botāniķa L. Fuksa (L. Fuchs) uzvārda. (šķirklī fuksija)
- Latviskojums no angļu (girl)guides 'meitenes vadones' (organizācija radās Anglijā). (šķirklī gaida)
- Pēc 18. gs. itāliešu zinātnieka L. Galvāni vārda. (šķirklī galvanisks)
- No franču gélatine 'želatīns'. Lietojumā dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar garo patskani ē: gēls, taču no latviešu valodas pareizrakstības viedokļa tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī gels)
- No angļu greyhound. LZA Terminoloģijas komisija 25.07.2005. par šīs suņu šķirnes nosaukumu ir apstiprinājusi angļu kurts vai angļu vējasuns, tāpēc anglicismu greihaunds latviešu valodā nevajadzētu lietot. (šķirklī greihaunds)
- Pēc angļu zinātnieka V. Leišmena vārda. (šķirklī leišmanijas)
- No apzīmējuma "Jaunā Latvija", ko kustības pretinieki nicīgi tai piedevēja pēc analoģijas ar Vācijas revolucionāro biedrību "Jaunā Vācija" (1834–1850). (šķirklī jaunlatvieši)
- Latīņu calor 'siltums, karstums' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī kalorimetrs)
- Latīņu calor 'siltums, karstums'. (šķirklī kaloritāte)
- No personāža Kangara A. Pumpura eposā "Lāčplēsis" un Raiņa lugā "Uguns un nakts". (šķirklī kangars)
- No lietuviešu karãlius un baltkrievu король (pamatā 8. gs. franku valdnieka Kārļa Lielā vārds – latīņu Carolus); vārdu latviešu valodā ieviesa A. Kronvalds (vārda ķēniņš vietā). (šķirklī karalis)
- LZA Terminoloģijas komisijas ieteiktais jaunvārds (anglicisma kārtridžs vietā). (šķirklī kasetne)
- No viduslejasvācu kaste 'noliktava, lāde'. Latviešu valodā vārds sākotnēji lietots ar nozīmi 'cietums'. (šķirklī kaste)
- Latviešu valodnieku jaunvārds, kas darināts, lai aizstātu anglicismu laptops (laptop). (šķirklī klēpjdators)
- Pēc Labradoras pussalas Ziemeļamerikā. (šķirklī labradors)
- No vācu Laffete, franču làffût. (šķirklī lafete)
- No grieķu Lakōnikos (Lakōn 'spartietis'). (šķirklī lakonisks)
- No vācu Lack, kam pamatā jaunlatīņu lacca, sanskrita lāksā 'laka'. (šķirklī laka)
- No vācu Lakritze, kam pamatā latīņu liquiricia, grieķu glyhyrrhiza 'salda sakne'. (šķirklī lakrica)
- No vācu Laktose, kam pamatā latīņu lac (lactis) 'piens'. (šķirklī laktoze)
- Pēc vācu fiziķa J. Lamberta (Johann H. Lambert) vārda. (šķirklī lamberts)
- No angļu Lambeth Walk. (šķirklī lambetvoks)
- Pēc 19. gs. čehu ārsta V. Lambla (Vilem D. Lambl) vārda. (šķirklī lamblija)
- No latīņu Laminaria (lamina 'plāksne, sloksne'). (šķirklī laminārijas)
- No vācu Lanzette, kam pamatā latīņu lancea 'šķēps'. (šķirklī lancete)
- No vācu Landrat (Land 'zeme, valsts' un Rat 'padome, padomnieks'). (šķirklī landrāts)
- No vācu Landtag (Land 'zeme' un Tag '(sapulces) diena'). (šķirklī landtāgs)
- No vācu Landeswehr 'zemessardze'. (šķirklī landesvērs)
- No vācu Landgraf. (šķirklī landgrāfs)
- No vācu Landmarschall. (šķirklī landmaršals)
- No vācu Landsknecht. (šķirklī landsknehts)
- No vācu Last 'krava, nasta'. (šķirklī lasts)
- Darināts no saīsinājuma lat 'Latvija' un ols. (šķirklī latols)
- No vācu Laute, itāļu liuto, kam pamatā arābu izcelsmes vārds. (šķirklī lauta)
- No vācu Lawine, kam pamatā latīņu labina 'nogruvums'. (šķirklī lavīna)
- No vācu Lezithin, kam pamatā grieķu lekithos 'olas dzeltenums'. (šķirklī lecitīns)
- No vācu Lederin (Leder 'āda'). (šķirklī lederīns)
- No vācu Levkoje, kam pamatā grieķu leukoion 'baltā vijolīte'. (šķirklī lefkoja)
- No vācu Leierkasten. (šķirklī leijerkaste)
- No vācu Leibgarde, kur Leib 'miesa' un Garde 'gvarde'. (šķirklī leibgvarde)
- No vācu Legislatur, franču législature, kam pamatā latīņu lex (ģen. legis) 'likums' un latura 'nešana'. (šķirklī leģislatūra)
- No vārda liliputs. Tulkojot pirmoreiz (1813. g.) Dž. Svifta romānu, angļu lilliput latviski atveidots šādi: lillputs – Lillputu zeme. Laika gaitā tas pārveidojies par Leiputru zeme, Leiputrija. (K. Karulis) (šķirklī leiputrija)
- No lejasvācu leiman, vācu Leihemann 'lēņa vīrs'. (šķirklī leimanis)
- No vācu Lektüre, kam pamatā viduslaiku latīņu lectura 'lasīšana'. (šķirklī lektīra)
- No vācu Lexik, kam pamatā grieķu lexikos 'ar vārdu saistīts' (lexis 'vārds, teiciens'). (šķirklī leksika)
- No angļu Land Rover. (šķirklī lendrovers)
- No vācu Lehen. (šķirklī lēnis)
- No grieķu vietvārda Lesbios, Lesbos – Lesbas sala Egejas jūrā. (šķirklī lesbisms)
- No latīņu Lesbiacus, Lesbius 'lesbisks, Lesbas-'. (šķirklī lesbisks)
- No latīņu Lettus 'latvietis'. (šķirklī letika)
- No latīņu Letonia 'Latvija'. (šķirklī letonika)
- No senebreju īpašvārda Lēwī 'Lēvijs'. (šķirklī levīts)
- No vācu Lärm 'troksnis'. (šķirklī lērums)
- No vācu Löß. (šķirklī less)
- No vācu der Lette. (šķirklī letiņš)
- No latīņu Lyceum, grieķu Lykeion 'Likejs' (vieta Atēnu tuvumā pie Apollona tempļa, kur mācīja Aristotelis). (šķirklī licejs)
- No lībiešu lìedig 'plūstošās smiltis'. Literārajā valodā ieviesies 20. gs. 30. gados. (šķirklī liedags)
- No vācu Lichenologie, kam pamatā grieķu leichēn 'ķērpis' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī lihenoloģija)
- No vācu Liquidator, franču liquidateur, kam pamatā latīņu liquidare 'padarīt skaidru'. (šķirklī likvidators)
- No angļu lilliputian (pēc Dž. Svifta romāna "Gulivera ceļojumi" aprakstītās iedomātās zemes Liliputijas iedzīvotājiem – maziem cilvēciņiem). (šķirklī liliputs)
- No franču limousine (pēc Francijas provinces Limuzēnas (Limousin) nosaukuma). (šķirklī limuzīns)
- No angļu lynch (law) (pēc kapteiņa V. Linča, kas 18. gs. Virdžīnijas pavalstī vadīja šādu tiesu). (šķirklī linča)
- No vācu Lipase, kam pamatā grieķu lipos 'tauki'. (šķirklī lipāzes)
- No latīņu Lithuanus 'lietuvietis; ar Lietuvu saistīts'. (šķirklī lituānistika)
- No angļu Lysol (tirdzniecības nosaukums). (šķirklī lizols)
- No flāmu botāniķa Matiasa de Lobēla (M. de Lobel, 1538–1616) latinizētā vārda Lobelius. (šķirklī lobēlija)
- No vācu Lisene. (šķirklī lizēna)
- No vācu Lotse. (šķirklī locis)
- No vācu Logistik, kam pamatā franču logistique (logis 'miteklis'). (šķirklī loģistika)
- No vācu Lokal. (šķirklī lokāls)
- No vācu Lombard, kam pamatā Itālijas vietvārds Lombardija (Lombardia). (šķirklī lombards)
- No vācu Lohn 'alga, atlīdzība'. (šķirklī lone)
- No angļu Lord Mayor. (šķirklī lordmērs)
- No vācu Lot. (šķirklī lote)
- No vācu Lotterie. (šķirklī loterija)
- Pēc amerikāņu fiziķa E. Lorensa (Ernest Lawrence, 1901–1958) vārda. (šķirklī lourensijs)
- No angļu īpašvārda Lovelace (angļu rakstnieka S. Ričardsona romāna "Klarisa Hārlova" varonis). (šķirklī lovelass)
- No vācu Los. (šķirklī loze)
- No vācu Losung. (šķirklī lozungs)
- No latīņu Lucifer 'gaismas nesējs', no lux (lucis) 'gaisma' un ferre 'nest'. (šķirklī Lucifers)
- No franču louis d'or, no Francijas karaļa vārda Louis, jo pirmos luidorus sāka kalt Luija XIII laikā. (šķirklī luidors)
- No angļu lewisite, kam pamatā amerikāņu ķīmiķa V. L. Lūisa (Winford Lee Lewis, 1878–1943) vārds. (šķirklī luizīts)
- No vācu Luxus 'greznība, greznums', kam pamatā latīņu luxus 'greznums, izšķērdība, izvirtība'. (šķirklī luksuss)
- No vācu Lumpen 'skrandas'. (šķirklī lumpenizācija)
- No vācu Lunapark (atpūtas un izklaides vietas nosaukums Berlīnē). (šķirklī lunaparks)
- No vācu Lust 'prieks, patika, izprieca'. (šķirklī luste)
- Pēc vācu teologa Mārtiņa Lutera (Martin Luther, 1483–1546) vārda. (šķirklī luterisms)
- No lībiešu maks vai igauņu maks (K. Karulis). Latviešu valodā vārds minēts jau 17. gs. – G. Manceļa vārdnīcā. (šķirklī maksa)
- Pēc austriešu romānista L. fon Zahera–Mazoha (1835–1895) vārda, kurš šo anomāliju aprakstīja. (šķirklī mazohisms)
- Pēc līkumotās Meandras (tagad Lielās Menderesas) upes nosaukuma Mazāzijā. (šķirklī meandrs)
- Vārds mīla pirmo reizi iespiestajā literatūrā minēts izdevumā "Latviešu Ārste" (1768. g.), literārajā valodā šo vārdu ieviesa Rainis. (šķirklī mīla)
- Pēc beļģu ieroču meistara Anrī Leona Nagana (1833–1900) uzvārda. (šķirklī nagans)
- Termins apstiprināts 2003. gadā, LZA TK sēdē. (šķirklī namrunis)
- No lībiešu nōra. Literārajā valodā ieteicis J. Alunāns. (šķirklī nāra)
- Saīsinājums no angļu National Hockey League. (šķirklī NHL)
- Latīņu salūs, ģenitīvā salutis 'veselība; veselības novēlējums'. (šķirklī salūts)
- No franču pasteurisation, pēc franču zinātnieka L. Pastēra vārda. (šķirklī pasterizācija)
- No angļu selfie, angļu self 'sevi, pats'. 2013. gadā vārds pašbilde pasludināts par gada vārdu. Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašbilde)
- No grieķu Pentēkostē (hēmera) 'piecdesmitā (diena)' (pēc Vasarsvētku dienas, ko svin piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām). (šķirklī pentakosti)
- No latīņu piper. Latviešu valodā šis vārds sastopams 15. un 16. gs. uzvārdos un māju nosaukumos. (šķirklī pipars)
- Latīņu sol. (šķirklī sol)
- Pēc marķīzes de Pompadūras, Francijas karaļa Luija XV (18. gs.) favorītes, vārda. (šķirklī pompadūra)
- No rūpnīcas nodibinātāja, franču autobūves pioniera Luija Reno (Louis Renault, 1877–1944) uzvārda. (šķirklī reno)
- No viduslejasvācu rente, kas savukārt no franču rente. Latviešu valodā vārds minēts 17. gs. (šķirklī rente)
- No uzvārda Repše, jo Einārs Repše bija tā laika Latvijas Bankas prezidents. (šķirklī repši)
- No baltvācu ribbe, vācu Rippe. Latviešu valodā vārds aizgūts 18. gs. Agrākais apzīmējums – sānkauls. (šķirklī riba)
- No vietvārda Rīga, jo šāda materiāla plāksnes radītas Latvijā. (šķirklī rīģipsis)
- Latīņu rotator 'tas, kas griež'. (šķirklī rotators)
- Atvasinājums no biedrs, biedrība. Vārds sabiedrība valodā iesakņojies ar rakstu krājumu "Pūrs" (1891) un laikrakstu "Dienas Lapa". (šķirklī sabiedrība)
- Latīņu sarcoma no grieķu sarkōma 'gaļīgs izaugums' (sarx, sarkos 'gaļa'). (šķirklī sarkoma)
- No spāņu zarzuela (La Zarzuela 'pils netālu no Madrides, kur tika iestudētas pirmās šāda veida izrādes'). (šķirklī sarsuela)
- No angļu scout 'izlūks'. Organizācija radās Anglijā 1907. gadā, Latvijā pastāv no 1921. gada. (šķirklī skauts)
- Latīņu solanum 'naktene'. (šķirklī solanīns)
- No latīņu solvere 'izšķīdināt' un grieķu lysis 'sadalīšana'. Latviešu izcelsmes ķīmiķis P. Valdens (1863–1957) ieviesa solvolīzes jēdzienu. (šķirklī solvolīze)
- Latīņu somnus 'miegs' un ambulare 'pastaigāties'. (šķirklī somnambulisms)
- No vācu die Sprotte 'brētliņa'. Latviešu valodā vārds aizgūts 19. gs. beigās, attiecinot uz žāvētām un eļļā sagatavotām brētliņām. (šķirklī šprote)
- Latīņu tempus 'laiks'. (šķirklī temps)
- Latīņu tendere 'virzīt, censties'. (šķirklī tendence)
- Latīņu thesaurus, no grieķu thēsauros 'dārglietu krātuve, krājumi'. (šķirklī tēzaurs)
- Latīņu torpedo 'elektriskā raja (zivs)'. (šķirklī torpēda)
- J. Langes darināts vārds ar nozīmi 'izsūtījums' (1772. g.), kuru G. F. Stenders ievietojis savā vārdnīcā "Lettisches Lexicon" (1789. g.) un kurš plašāk ieviesies un nostiprinājies valodā kopš 19. gs. 70. gadiem, kad to lietoja "Baltijas Vēstnesis", bet jo īpaši ar Raiņa darbiem. (šķirklī trimda)
- No latīņu solvere 'izšķīdināt'. Latviešu izcelsmes ķīmiķis P. Valdens (1863–1957) pētīja ap 50 neūdens šķīdinātājus un ieviesa solvatācijas jēdzienu. (šķirklī solvatācija)
- Latviešu valodā sākts lietot 18. gs. ar nozīmi 'lasīt pratējs, kam pieder kāda grāmata' (K. Karulis). (šķirklī grāmatnieks)
- No vācu Laktation, kam pamatā latīņu lactare 'dot pienu'. (šķirklī laktācija)
- No vācu Latte 'kārts'. (šķirklī lata)
- No angļu zinātnieka Dž. Listera (Joseph Lister, 1827–1912) vārda. (šķirklī listerioze)
- No vācu Lysin, kam pamatā grieķu lysis 'izšķīšana'. (šķirklī lizīns)
- No franču (crêpe) Georgette pēc franču šuvējas Žoržetes de Laplānas (Georgette de la Plante) vārda. (šķirklī žoržets)
- No angļu ufology, kas radies no abreviatūras UFO – unidentified flying object 'neidentificēts lidojošais objekts' (latviešu valodā abreviatūra NLO). (šķirklī ufoloģija)
- Lejasvācu wehrbalke. (šķirklī vērbaļķis)
- Interneta projektu izstrādātāja Lerija Sangera (Larry Sanger) radīts vārds, saliktenis no wiki (kam pamatā havajiešu wikiwiki 'ātri') un angļu enciklopedia 'enciklopēdija'. (šķirklī Vikipēdija)
- Iespējams, ka sausseržu latīniskais nosaukums radies par godu Ādamam Loniceram – ārstam un dabas pētniekam, kā arī traktāta 'Naturalis Historae Opus Novum' autoram. (šķirklī vīteņsausserdis)
- Latīņu vocabulum 'nosaukums, vārds'. (šķirklī vokābuls)
Atrasts normatīvajos komentāros (93):
- Vārda nozīmes skaidrojumu 2024. gada 11. jūnija sēdē (prot. Nr. 5/1185; 3. p.) precizējusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Vārdu "briljants" lieto sasaistē ar dārgakmens nosaukumu, izņemot dimantu, ja tam ir šāds slīpējums. (šķirklī briljants)
- Lietvārds puika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā lietvārda galotne ir -am (puikam). (šķirklī puika)
- Vārda lietojums ar nozīmi 'kārtējais' atzīstams par nevēlamu. Jēdziena tekošais remonts apzīmēšanai LZA Terminoloģijas komisija apstiprinājusi vārdkopu uzturēšanas remonts. (šķirklī tekošs)
- Praksē nereti sastopamo apakšsvītra un zemsvītra vietā LZA terminoloģijas komisija kā pareizo pieņēmusi terminu pasvītra. (šķirklī pasvītra)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 3. §) apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī parasports)
- Vārda pareizrakstību formā konsīlijs (ar garu patskani ī otrā zilbē) 2021. gada 8. septembra sēdē (prot. Nr. 7 4. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. Tā kā oriģinālvalodas vārdā consilium otrā zilbe ir uzsvērta, šis patskanis latviešu valodā atveidojams kā garš ī. (šķirklī konsīlijs)
- Lai gan ir mēģināts nošķirt īpašības vārdus dabīgs un dabisks, norādot, ka adjektīvi ar -īgs, -īga vairāk lietojami īpašības, līdzīguma nozīmē, bet atvasinājumi ar -isks, -iska – atbilstības, piemērotības nozīmē, tomēr praktiskajā lietojumā šīs gramatiski semantiskās nianses netiek ievērotas. Atšķiras vienīgi lietojuma biežums – adjektīvus dabisks, dabiska un to formas latviešu valodā lieto biežāk. (šķirklī dabisks)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. Skat. šķirkli tītenis (2). (šķirklī vraps)
- Šo vārdu par latviešu valodas vārddarināšanas sistēmā iederīgu atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2024. gada 10. aprīļa sēdes protokola Nr. 4 2. §). (šķirklī māsība)
- Apstākļa vārdu tik reizēm lieto pakārtojuma konstrukcijā par tik, par cik, kas ieviesusies krievu valodas ietekmē. Piemēram: mēs esam stipri par tik, par cik esam vienoti. Latviskāk un vienkāršāk: mēs esam tik stipri, cik esam vienoti. (šķirklī tik)
- Latvijā šis kafijas dzēriens nereti tiek dēvēts par lati vai lates kafiju, taču tā pareizais nosaukums ir late makjato. (šķirklī late)
- Kaut arī praksē nereti sastopams lietojums vīriešu dzimtē advents, atbilstoši LZA Terminoloģijas komisijas lēmumam Nr. 80, par pareizo uzskatāms lietojums sieviešu dzimtē advente. (šķirklī advente)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 3. §) apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī parasportists)
- Par prievārda priekš lietojumu skat. D. Nītiņas monogrāfiju "Prievārdu sistēma latviešu rakstu valodā" (Rīga, 1978, 156.–151. lpp.), kā arī Ā. Ozolas rakstu "Kā īsti lietot prievārdus priekš un pirms" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 10. laidiens, Rīga, 1974). (šķirklī priekš)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2017. gada 11. oktobra sēdē nolēma ieteikt lokāmo formu čija. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī čija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 13. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par atsevišķu svešvārdu atbilsmēm latviešu valodā, vienprātīgi nolēma ieteikt sapindu dzimtas auga Ķīnas līčijas (Litchi chinensis) un tās augļa latviskā nosaukuma formu līčija. (šķirklī līčija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 10. februāra sēdē kā angļu vārda highlights atbilsmi latviešu valodā iesaka lietot vārdu spilgtnis. (šķirklī spilgtnis)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 6.11.2011. sēdē ieteikta un atbalstīta forma ar garo patskani: adiabāta, nevis adiabata. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī adiabāta)
- Termins pieņemts 13.05.2008. ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumu Nr. 73, aizstājot terminu republikas pilsēta. (šķirklī valstspilsēta)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipot)
- Vārda formu 2024. gada 11. decembra sēdē precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī mača)
- Lietvārda blanka vietā labāk lietot latvisko darinājumu veidlapa. (šķirklī blanka)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī fotopašportrets)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga: "Avots", 1995) blakus tradicionālajai formai mameluks ir dota arī tieši no arābu valodas atveidotā forma – mamlūks, taču praksē to nelieto. (šķirklī mameluks)
- Praksē lieto arī formas noķēzu, noķēzi, noķēza, kuras nav rādītas "Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā", bet ir ievietotas "Latviešu literārās valodas vārdnīcā". (šķirklī noķēzīt)
- Lietvārds pienapuika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā galotne ir -am (pienapuikam). (šķirklī pienapuika)
- Lietojumā sastopams arī šīs mērces nosaukums "terijaki mērce". (šķirklī terijaki)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams bezpriedēkļa formā bārties. (šķirklī uzbārties)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (protokola Nr. 5 4. §). (šķirklī hrivna)
- Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija: apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams vai nu bezpriedēkļa formā, vai ar priedēkli ap-, vai ar priedēkli sa-: ģērbties, apģērbties vai saģērbties. (šķirklī uzģērbties)
- Laika gaitā mainījusies šā vārda pareizrakstība. Ja agrāk par pareizu tika atzīta forma ar patskani o (epistolārs – sk. Latviešu literārās valodas vārdnīcu), tad tagad normatīvajās vārdnīcās reģistrēta forma ar patskani u (epistula, epistulārs). (šķirklī epistulārs)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams vai nu bezpriedēkļa formā, vai ar priedēkli no-, vai ar priedēkli sa-: skaisties, noskaisties vai saskaisties. (šķirklī uzskaisties)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams ar priedēkli aiz-: aizkavēt. (šķirklī uzkavēt)
- Divdabi domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams)
- LZA Terminoloģijas komisija 2001. gada lēmumā Nr. 5 oficiāli apstiprinājusi, ka komersants un uzņēmējs nav sinonīmi. Vārdam uzņēmējs ir plašāka semantika nekā vārdam komersants. Komersanta darbība parasti ir saistīta ar tirdzniecību, bet uzņēmēja darbība var būt daudz plašāka. (šķirklī komersants)
- Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vērojama pozitīva tendence vārdu aizrobežu aizstāt ar ārzemju: Aizrobežu mākslas muzejs – Ārzemju mākslas muzejs, aizrobežu literatūra – ārzemju literatūra. (šķirklī aizrobežu)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, 1995.) par pareizu atzīts šāds rakstījums: alelujā, allelujā. Tomēr praksē daudz biežāk šo vārdu lieto bez garumzīmes. Tāpēc jaunākajās vārdnīcās dota forma – aleluja. (šķirklī aleluja)
- Nevēlams ir krievu valodas ietekmē radies vārda atgriezt lietojums ar nozīmi 'atdot', piem., atgriezt paņemto mantu, atgriezt preci ražotājam, atgriezt grāmatu bibliotēkā. Latviskāks ir vārdu savienojums atdot atpakaļ. (šķirklī atgriezt)
- Līdz 20. gs. 70. gadiem lietoja terminu "atomsvars". (šķirklī atommasa)
- Sastopams nevēlams, krievu valodas ietekmē (no vārda отнестись) radies vārda attiekties lietojums, piem., viņš pret mani attiecas labi; kā viņi attiecas pret šo parādību. Latviski iespējams lietot citus darbības vārdus, piem., viņš pret mani izturas labi; kā viņi vērtē šo parādību. (šķirklī attiekties)
- Darbības vārdu audzināt lieto, runājot par cilvēku, viņa garīgo attīstību, bet augus vai dzīvniekus audzē. Dažreiz šī valodas kļūda izmantota reklāmās uzmanības pievēršanai: "Labi audzinātas vistas." (šķirklī audzināt)
- Šā vārda vīriešu dzimtes formu bodijs par pareizāko atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2019. gada 8. maija sēdes protokola Nr. 5). Iepriekš praksē nereti sastopams šī apģērba gabala nosaukums sieviešu dzimtē – bodija. (šķirklī bodijs)
- 2014. gada 8. oktobrā sēdē Latviešu valodas Ekspertu komisija vārdu brūnītis ieteica kā analogu angļu brownie. (šķirklī brūnītis)
- Latviešu valodā aiz nelokāmajiem skaitļa vārdiem parasti lieto lietvārda ģenitīva formu (četrdesmit gadu), dažos gadījumos lietojama nominatīva vai akuzatīva forma (bija pagājuši četrdesmit gadi). (šķirklī četrdesmit)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipēt)
- Latviešu valodā dažreiz ir sastopams vārda dermatīns nepareizs rakstījums ar lieku n iespraudumu – dermantīns. Pareizā forma – dermatīns. (šķirklī dermatīns)
- Lietvārds haltūra rakstāms ar garo patskani ū, bet attiecīgais darbības vārds halturēt ar īso patskani u. (šķirklī halturēt)
- Dažkārt latviešu valodā lieto konstrukciju nav izslēgts, kas ir aizguvums no krievu valodas не исключено. Latviešu valodā tā būtu aizstājama ar ir iespējams. (šķirklī izslēgt)
- Latviešu valodā izplatīts ir saikļa jeb lietojums saikļa vai vietā: brauksim jeb iesim kājām? Šādos gadījumos pareizāk lietot saikli vai: brauksim vai iesim kājām? (šķirklī jeb)
- Par saikļa jebšu lietojumu jeb nozīmē skat. A. Miķelsones rakstu "Par saikļa jebšu lietošanu latviešu valodā" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 8. laidiens, R., 1972). (šķirklī jebšu)
- Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
- Latviešu valodā darbības vārdu komunicēt dažreiz lieto nepareizi – komunikēt. Pareizā forma: komunicēt. (šķirklī komunicēt)
- Vārda kreativitāte vietā ieteicams lietot latviskas cilmes vārdu radošums, ko 2000. gadā pieņēmusi un publicējusi LZA Terminoloģijas komisija. (šķirklī kreativitāte)
- Vārda rakstību 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 5. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī kupāti)
- Krievu valodas ietekmē izplatījies nevēlams vārdu savienojums kā likums (как правило). Latviskā izteiksmē no šāda vārdu savienojuma būtu jāizvairās, tā vietā lietojot vārdus noteikti, katrā ziņā, parasti, vienmēr u.tml. (šķirklī likums)
- Lietvārdam palīgflote daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī palīgflote)
- Latviešu tautas folklorā un mitoloģijā šis vārds ir pārveidojies par Līkcepuri. (šķirklī Lucifers)
- Divdabi lūdzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, piemēram: Neskaties, lūdzams, atpakaļ! Lūdzams, bērns, nedari to! (šķirklī lūdzams)
- Ja nepieciešams, profesijas nosaukumu medicīnas māsa var attiecināt arī uz vīrieti. Tādā gadījumā nosaukumu "medicīnas māsa" iekļauj kopdzimtes vārdu paradigmā, kam datīvā ir galotne -am – medicīnas māsam Kļavam. (Sīkāk par šo jautājumu sk. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. 5. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2010, 95. lpp.) (šķirklī medicīna)
- Diezgan bieži vārdu mērķēklis kļūdaini raksta ar īso e (mērķeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēd – sēdeklis. (šķirklī mērķēklis)
- Lietvārdu mesa ieteicams lietot tikai vokāli instrumentāla skaņdarba nozīmē. Ar nozīmi 'dievkalpojums' lietojams substantīvs mise. (šķirklī mesa)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma -ņurku, -ņurki, -ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī noņurcīt)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma ņurku, ņurki, ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī ņurcīt)
- Latviešu valodā vārda ofiss vietā ieteicams lietot vārdu birojs. (šķirklī ofiss)
- Latviešu valodā ieteicams lietot terminus ārzona; ārzonas uzņēmums. (šķirklī ofšors)
- Latviešu valodas ekspertu komisija socioloģijas terminam padomisms pieļāvusi paralēlformu sovetisms. (šķirklī padomisms)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomjlaika)
- Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
- Praksē sastopami divējādi šā vārda rakstījumi: paraša un paraža. Literārās valodas normai atbilstošā forma – paraža. (šķirklī paraša)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašfoto)
- Dažādos avotos atšķiras šīs zivs nosaukuma rakstība. Latviešu valodas ekspertu komisijas 2008. gada 23. janvāra sēdē tika pieņemts atbalstīt izplatītāko formu – piraija. (šķirklī piraija)
- Ja vārds respektīvi lietots šeit minētajā nozīmē, tad teikumā tas atdalāms ar komatiem. Par interpunkciju citā lietojumā sk. A. Blinkena "Latviešu interpunkcija", "Zvaigzne ABC" 2009, 273. lpp. (šķirklī respektīvi)
- Latviešu valodā nereti sastopams lietvārda senjors lietojums ar lietvārda seniors nozīmi, tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī senjors)
- Lēmums par šā vārda rakstību ar garo patskani ā pieņemts Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas sēdē 2010. gadā. (šķirklī tornādo)
- Lietojumā sastopams arī šo sīpolu apzīmējums "šalotes sīpoli". (šķirklī šalotes)
- Lietojumā bieži sastopams apzīmējums šitake sēnes, taču, ņemot vērā vārda cilmi, kā arī latviešu valodas gramatikas likumības, šis lietojums uzskatāms par kļūdainu; vārds šitake lokāms: vienskaitļa nom. šitake, ģen. šitakes, dat. šitakei, akuz. šitaki, instr. ar šitaki, lok. šitakē, daudzskaitļa nom. šitakes, ģen. šitaku, dat. šitakēm, akuz. šitakes, instr. ar šitakēm, lok. šitakēs. (šķirklī šitake)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar īso patskani i – štricele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar garo patskani ī. (šķirklī štrīcele)
- Lietojumā sastopams arī nosaukums "tabasko mērce". (šķirklī tabasko)
- Diezgan bieži vārdu tēmēklis kļūdaini raksta ar īso e (tēmeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēž – sēdeklis. (šķirklī tēmēklis)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
- Latviešu valodā sastopams divējāds šā vārda rakstījums: kaprolaktams, kaprolaktāms. Terminoloģijas komisijā par pareizu atzīta forma kaprolaktams. (šķirklī kaprolaktams)
- Latviešu valodas ekspertu komisija vārdus "uzputenis" un "uzpūtenis" ir atzinusi par paralēlformām. (šķirklī uzpūtenis)
- Latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai ieteicams lietot substantīvu lielveikals. (šķirklī supermārkets)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klases darbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: mājasdarbs – mājās veicams skolas uzdevums; mājas darbs – mājās veicams sadzīves darbs. (šķirklī mājasdarbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klasesdarbs)
- Saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 2019. gada 26. novembra sēdes protokolu Nr. 8/1156 angļu influencer latviešu valodā atveidojams kā ietekmētājs. (šķirklī ietekmētājs)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomisks)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2023. gada 8. martā pieņemts termins (sēdes protokols Nr. 3). (šķirklī bulings)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar līdzskani s – strūdele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar līdzskani š. (šķirklī štrūdele)
- Darbības vārda atņemties lietojums vārdu savienojumos atņēmās balss, kājas sāk atņemties ar nozīmi 'zaudēt spēju normāli darboties' radies pēdējā laikā (iespējams, krievu valodas ietekmē, kurā vārdu savienojumi нога отнялась, голос отнялся ir tradicionāli, valodas likumībām atbilstoši). Latviskāka izteiksme ir kāja kļūst stīva, kāja kļūst nejūtīga, pazuda balss u. tml. (šķirklī atņemties)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. (šķirklī tītenis)
Atrasts vārdu savienojumos (40):
- (Lai viņam) vieglas smiltis!
- Laba diena!
- Labs ir!
- Labs rīts!
- Labs vakars!
- Labu apetīti!
- Labu ceļa vēju!
- Labu ēstgribu!
- Labu veiksmi!
- Lai Dievs žēlīgs!
- Lai dzīvo!
- Lai iet (galīgi) šķērsām!
- Lai iet gulēt!
- Lai jods sasper!
- Lai piķis parauj!
- Lai velns par mazu puiku paliek!
- Lai velns par stenderi paliek!
- Lai velns parauj!
- Laimīgu ceļu!
- Laipni lūdzam!
- Lasies (prom)!
- Latviešu zemnieku savienība
- Latvijas Banka
- Latvijas brūnā
- Latvijas Republikas komerclikums
- Latvijas rublis
- Liecies mierā!
- Lielā ģilde
- Lielā piektdiena
- Lielā shizma
- Lielais astotnieks
- Lielais Lācis
- Lielais septiņnieks
- Lielās shīmas mūks
- Lieldienu zaķis
- Lielvārdes josta
- Līgo diena
- Līgo svētki
- Līgo vakars
- Lika (drusku) pagaidīt!
Atrasts skaidrojumos (200):
- tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
- Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
- atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
- grāfiste Administratīva teritoriāLa vienība (Lielbritānijā, Īrijā un dažās citās valstīs).
- pagasts Administratīvi teritoriāLā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
- pilsētciemats Administratīvi teritoriāLā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
- apriņķis Administratīvi teritoriāLa vienība (Latvijā līdz 1949. gadam).
- konga Afrikāņu izceLsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
- Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
- Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
- kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saLdas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
- muduraiņi Apģērba gabaLs (piem., mētelis, jaka, brunči) ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gs. Latvijā).
- trakts Apriņķis (Latvijā 17. un 18. gadsimtā).
- sauszemes jūdze aptuveni 1609 metri (Lieto Lielbritānijā, ASV).
- latols Ar spirtu atšķaidīta degvieLa, ko 20. gs. 30. gados plaši lietoja Latvijā.
- ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
- tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs).
- aritmētika Attiecīgais mācību priekšmets (Latvijas skolās pastāvēja līdz 20. gs. beigām).
- Augstākā tiesa augstākā Līmeņa tiesa Latvijas Republikas tiesu trīspakāpju sistēmā (pēc rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām).
- senāts Augstākā tiesa (dažās vaLstīs); augstākā tiesu instance (Latvijā).
- A līmenis augstākais novērtējums Latvijas vidusskolu centralizētajos eksāmenos.
- latgaliskās izloksnes augšzemnieku diaLekta izloksnes (ziemeļaustrumu Vidzemē un Latgalē).
- AKKA/LAA Autortiesību un komunicēšanās konsuLtāciju aģentūra un Latvijas Autortiesību aģentūra.
- Baltijas vācieši BaLtijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā) vairākās paaudzēs dzīvojoši vācieši.
- landesvērs BaLtijas vāciešu brīvprātīgo militārās vienības, kas (1918.–1920. g.) darbojās Latvijas teritorijā.
- kākaulis BaLtraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
- jātvingi BaLtu cilšu grupa, kas dzīvoja tagadējās Lietuvas, Polijas, arī bijušās Prūsijas teritorijā.
- Benilukss Beļģijas, NīderLandes un Luksemburgas ekonomiski politiska savienība; šīs savienības valstu kopums.
- barels Beramu vieLu (Lielbritānijā, ASV) un šķidruma (ASV) tilpuma mērs.
- bermontiāde Bermonta armijas iebrukums Latvijā (1919. g. rudenī).
- pienaine BērzLapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
- inteliģentais bezdarbnieks bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izgLītību (Latvijā 20. gs. 20.–30. gados).
- penijs Bijusī naudas vienība (1/12 šiLiņa) un monēta (Lielbritānijā); penss.
- dzelzs lēdija Bijušās Lielbritānijas premjerministres M. Tečeres iesauka.
- Zobenbrāļu ordenis bīskapa ALberta dibināta militāra un reliģiska vācu bruņinieku apvienība Latvijā un Igaunijā (1202–1237), kuras mērķis bija Baltijas iekarošana.
- sombrero Cepure ar pLatām malām, ko valkā laukstrādnieki Latīņamerikā un ASV dienvidrietumos, lai pasargātu sevi no saules.
- Zaļā Ceturtdiena ceturtdiena nedēļā pirms Lieldienām.
- skvoters CiLvēki (bezpajumtnieki), kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (parasti Lielbritānijā).
- aspirants CiLvēks, kas mācās aspirantūrā (Latvijā līdz 20. gs. 90. gadiem).
- vergs CiLvēks, kas parāda dēļ notiesāts par parāda kalpu (Livonijā 13.–15. gs.); drellis [2].
- drellis CiLvēks, kas parāda dēļ notiesāts par parāda kalpu jeb vergu (Livonijā 13.–15. gs.).
- pirmais maijs darba svētki, LR Satversmes sapulces sasaukšanas diena.
- pīpene Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas Lakstaugs, kam ziedu kurvītī ārējie mēlziedi ir balti, bet stobrziedi – dzelteni; margrietiņa [Leucanthemum vulgare].
- vīrcele Daudzgadīgs Lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un blīvos ķekaros sakopotiem dzelteniem piešveida ziediem [Linaria].
- kvarcīts Dažādas krāsas graudainas struktūras iezis, kura gaLvenā sastāvdaļa ir kvarcs un kas Latvijā sastopams, piem., laukakmeņu veidā.
- jāņuzāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piem., madaras, nārbuļi).
- amarillis Dekoratīvs sīpoLaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem.
- mičmanis Dienesta pakāpe (piem., Krievijas, Lielbritānijas) kara flotē; karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
- jūras kapteinis dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dižkareivis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
- dižmatrozis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- majors Dienesta pakāpe vairāku vaLstu armijā (Latvijas armijā – dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu); virsnieks, kam ir šāda pakāpe.
- virsleitnants Dienesta pakāpe vairāku vaLstu armijā un kara flotē; Latvijas armijā un aizsardzības spēkos – dienesta pakāpe starp leitnantu un kapteini (flotē – kapteiņleitnantu); persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ielīgot Dziedot Līgodziesmas, sagaidīt (Līgo svētkus).
- saldūksne Ēdama sēne ar baLti dzeltenu gļotainu cepurīti un baltu, sīvu piensulu [Lactarius resimus].
- vilnītis Ēdama sēne ar rozā cepurīti un kātiņu [Lactarius torminosus].
- cūcene Ēdama sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti. [Lactarius turpis].
- ELJA Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība.
- stūra māja Ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ieLas stūrī, kur padomju gados atradās LPSR Valsts drošības komiteja.
- žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 15. gs. iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
- mačete Garš, pLats cērtamais nazis, ko lieto Latīņamerikas valstīs cukurniedru novākšanai.
- konstebls Ierindas poLicists (Lielbritānijā, ASV).
- autoinspekcija Iestāde, kas kontroLē autotransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību; ēka, kurā atrodas šī iestāde (Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. 90. gadiem).
- virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm; persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- digitālgeita IzmekLēšanas lieta par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, ko 20. gadsimta sākumā ar fiktīva ārzemju partnera vārdu centās nelikumīgi īstenot vietējie uzņēmumi, lai nopelnītu uz valsts rēķina.
- stendaps Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs; stāvizrāde.
- stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs.
- instruktors Jaunākā komandējošā sastāva karavīrs Latvijas armijā.
- kaprālis Jaunāko komandieru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- vakarēdiens Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maLtīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
- admiralitāte Jūras karaspēka pārvaLdes iestāde (piem., Lielbritānijā līdz 1964. g., Krievijā līdz 1917. g.).
- miertiesa Juridiska institūcija (dažās vaLstīs, arī Latvijā 1918.–1940. gadā), kurā izskata un iztiesā mazsvarīgas civillietas un krimināllietas, kā arī sastāda un apliecina juridiskus aktus.
- santīms Kādreizējā naudas vienība Latvijas Republikā – lata simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- kajaks Kaiju dzimtas ūdensputns ar gaišpeLēku muguru un spārnu virspusi, dzeltenu knābi un dzeltenīgām kājām [Larus canus].
- sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir baLti ar zilganpelēku nokrāsu [Larus argentatus].
- prezbiterisms KaLvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā 16. gs.; šī novirziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
- konstebls KaraLiskās pils vai cietokšņa komandants (Lielbritānijā).
- sapals Karpu dzimtas zivs ar sLaidu, masīvu, samērā lielām zvīņām klātu ķermeni, sarkanu izliektu vēdera spuru un strupu purnu [Leuciscus cephalus].
- ālants Karpu dzimtas zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām [Leuciscus idus].
- gregorisks Katoļu Liturģiskie dziedājumi, kas tika iedibināti pāvesta Gregora Lielā laikā.
- līčija Koks ar neLieliem sarkanīgiem augļiem [Litchi chinesis].
- leiboristi Kreisa strādnieku partija (Lielbritānijā, arī Austrālijā, Jaunzēlandē).
- koroners KrimināLpolicists (ASV, Lielbritānijā), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus (ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi) un ievada tiesas izmeklēšanu.
- brāļu draudze kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
- Vasarsvētki Kristietībā – reLiģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
- kuršu ķoniņš KuLdīgas apkaimes brīvciemu iedzīvotājs, kam par dienestu Livonijas ordeņa karaspēkā savulaik bija piešķirta zeme un īpašas privilēģijas.
- litijs Ķīmiskais eLements – ļoti viegls, mīksts, sudrabaini balts sārmu metāls [Li].
- lourensijs Ķīmiskais eLements – mākslīgi iegūts radioaktīvs, sudrabaini balts metāls [Lr].
- lantāns Ķīmiskais eLements – sudrabaini balts metāls, ko izmanto, piem., sakausējumos, optiskajā rūpniecībā [La].
- gods Laba slava, atzinīgs vērtējums.
- sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) galiem, augšas vai apakšas.
- flangs Labā vai kreisā puse, piem., karaspēka ierindai.
- sveiciens Laba vēlējums; draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums; šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
- vieglums Laba, patīkama sajūta.
- zaļa dzīve Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve bez raizēm un grūtībām.
- stīrborts Labais borts (kuģim, laivai).
- sānis Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā.
- gvarde Labākā, izcilākā (cilvēku grupas, organizācijas) daļa.
- A Labākais (savā grupā, šķirā u. tml.).
- pluskoks Labākais starp pārējiem audzes kokiem, kas atšķiras, piem., ar stumbra taisnumu, mazzarojumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām.
- hrestomātija Labāko literāro darbu vai to fragmentu krājums, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (parasti skolas vajadzībām).
- paraugdemonstrējums Labāko sasniegumu demonstrējums (piem., sportā).
- tartars Labas kvalitātes samalta vai sīki sakapāta jēlas gaļas vai zivs fileja ar nedaudz garšvielām.
- tvēriens Labas spējas, laba prasme; ķēriens (3).
- ķēriens Labas spējas, laba prasme.
- adenoma Labdabīgs audzējs dziedzera epitēlija audos.
- fibromioma Labdabīgs audzējs, kas izveidojies no saistaudiem un muskuļaudiem.
- teratoma Labdabīgs audzējs, kas radies embrionālajā attīstībā.
- osteoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no kaulaudiem.
- lipoma Labdabīgs audzējs, kas veidojas taukaudos.
- mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci.
- fibroma Labdabīgs saistaudu audzējs.
- filantropija Labdarība; materiālās palīdzības sniegšana.
- veselīgs Labestīgs, uzmundrinošs.
- sinekūra Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas piepūles.
- lekns Labi attīstīts, veselīgs, kupls (par augiem, to daļām).
- brangs Labi barots (par dzīvniekiem).
- apaļš Labi barots, trekns (par dzīvniekiem).
- saradoties Labi iepazīt (ko), izveidot ciešu saikni (ar ko).
- apsvērt Labi iepriekš pārdomāt; vispusīgi izvērtēt (ko).
- skaists Labi kopts, ar vēlamām sugas, šķirnes īpašībām (par dzīvniekiem, augiem).
- labklājība Labi materiālie apstākļi, nodrošinājums ar vajadzīgajiem pakalpojumiem; pārticība, turība.
- sekta Labi organizēta, autoritāra un savrupa reliģiska kopa, kas var būt nošķīrusies no oficiālās baznīcas.
- pārvaldīt Labi pārzināt un prast izmantot (ko).
- sēdēt Labi piegulēt augumam, piestāvēt (par apģērbu).
- redzams Labi uztverams ar redzi (par ārējām pazīmēm).
- skanīgs Labi uztverams, dzirdei tīkams, arī melodisks (par skaņu).
- tvirts Labi veidots, ar spēcīgiem, vingriem muskuļiem (par ķermeni, tā daļām), stingrs (par muskuļiem).
- ieraut Labi, ātri nopelnīt (naudu).
- labums Labi, garšīgi produkti, ēdieni; gardumi.
- īsts Labi, patiesi.
- ērts Labi; pieklājīgi.
- OK Labi.
- okei Labi.
- maize Labība, labības graudi (parasti rudzi, kvieši).
- druva Labības (arī linu) lauks.
- tritikāle Labības augs – kviešu un rudzu hibrīds, ko audzē galvenokārt graudu un zaļmasas ieguvei.
- pelavas Labības kulšanas, graudu tīrīšanas paliekas (smalkas salmu daļas, akoti un graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
- kokalis Labības nezāle – lakstaugs ar stāvu, matainu stublāju, violeti sārtiem ziediem un indīgām sēklām [Agrostemma githago].
- appļāvības Labības pļaujas nobeigums; tam sekojošais mielasts, svinības.
- labierīkot Labiekārtot.
- ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā).
- izlabināt Labinot izvilināt.
- pielabot Labojot (ko), novērst nelielus defektus.
- salabot Labojot novērst (defektu, bojājumu u. tml.), parasti pilnīgi.
- izlabot Labojot novērst (defektus, bojājumus u. tml.).
- salabot Labojot panākt, ka (kas) kļūst derīgs izmantošanai; izlabot.
- izlabot Labojot panākt, ka (kas) kļūst derīgs izmantošanai; salabot.
- izlabot Labojot panākt, ka (tekstā) nav kļūdu; labojot novērst (kļūdas).
- korektūra Labojums, izmaiņas (piem., darbībā, norisē).
- korektīva Labojums, precizējums.
- retorte Laboratorijas trauks ar garu, uz sāniem noliektu kaklu (piem., šķidrumu pārtvaicēšanai).
- menzūra Laboratorijas trauks ar iedaļām šķidruma daudzuma precizēšanai, mērīšanai.
- korekcija Labošana; labojums.
- kolonija Labošanas darbu iestāde (parasti nepilngadīgajiem noziedzniekiem).
- gludināt Labot, precizēt (stilu, valodu), darīt (tekstu) saprotamu, viegli uztveramu.
- koriģēt Labot, precizēt; mainīt.
- lāpīt Labot, remontēt (ko, piem., aizdarot caurumus tajā).
- apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
- lāga Labs, atbilstošs normālam stāvoklim, normālai norisei.
- lāga Labs, atbilstošs noteiktām prasībām, derīgs izmantošanai.
- maktens Labs, lielisks; liels.
- kapitāls Labs, lielisks.
- omulīgs Labs, patīkams (par garastāvokli, pašsajūtu).
- sakarīgs Labs, piemērots; jēdzīgs.
- lāga Labs, prasmīgs.
- gaišs Labs, taisnīgs; tāds, kurā nav ļaunuma, varmācības.
- normāls Labs; pietiekami kvalificēts.
- kūlīgs Labs.
- prīmā Labs.
- spics Labs.
- kaifs Labsajūta, eiforija; liela bauda, patika, tīksme.
- labestība Labsirdība, labvēlība.
- šķelmīgs Labsirdīgi draiskulīgs, mazliet nerātns, arī koķets.
- labestīgs Labsirdīgs, labvēlīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- saulains Labsirdīgs, sirsnīgs, arī dzīvespriecīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); gaišs (3).
- labskaņa Labskanība (parasti valodai).
- eifonija Labskanīgums; labskaņa.
- pašlabums Labums (parasti materiāls), ko cilvēks iegūst savtīgos nolūkos.
- pozitīvisms Labvēlīga attieksme (pret kādu, pret ko).
- patikt Labvēlīgi ietekmēt (augus).
- veicināt Labvēlīgi ietekmēt (procesa, darbības u. tml. norisi); arī sekmēt.
- tikt Labvēlīgi ietekmēt augus, dzīvniekus (piem., par vidi, apstākļiem).
- novēlīgs Labvēlīgs, labu vēlošs.
- draudzīgs Labvēlīgs, saudzējošs.
- palaimēties Labvēlīgu apstākļu dēļ paveikties, izdoties.
- ķepainis Lācis.
- pekainis Lācis.
- koala Lāčsomainis – Austrālijas eikaliptu mežos dzīvojošs lācēnam līdzīgs dzīvnieks ar pelēku vai pelēki brūnu apmatojumu, kas pārtiek tikai no eikaliptu lapām vai tā jaunajiem dzinumiem [Phascolarctos cinereus].
- lāčumāte Lāču mātīte, kam ir mazuļi.
- lācene Lāču mātīte.
- lācēns Lāču mazulis.
- skrīne Lāde, arī tīne.
- lādētājs Lādēšanas ierīce.
- rekombinācija Lādiņu apvienošanās, veidojot neitrālus pārus.
- lāga Lādzīgs, labsirdīgs.
- aizlaikus Laicīgi, laikus; iepriekš.
- profāns Laicīgs (1), pasaulīgs.
- laidne Laide.
- uzlaidelēties Laidelējoties uzlaisties.
Atrasts piemēros (200):
- mitināties ..darbnīca bija iekārtota vecā muižas mājā. Līdz karam tanī mitinājās mežniecība.
- ikviens ..Ikvienam ir rokas jāpieLiek, Lai lielais darbs uz priekšu tiek..
- nesums ..Lieldienu rītā .. viņi [bērni] .. devās dārzā ievākt Zaķa nesumu..
- pasūdzēties ..Ligita kādā vēstulē .. pasūdzējās, ka droši vien esot sastaipījusies..
- siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
- mode ..šī ir īstā reize sLimot pēc Laimdotas modes. Jau vakarā rādīties sagurušai, no rīta teikt, ka galva sāp un reibst, un tad uzberzēt termometru.
- atdzelt "..te vis katram nevar uzticēties tādā miLjonu pilsētā." – "Latviešiem es uzticos!" atdzeļu un kāpju augšas stāvā.
- klausīties "Edgar!" Kristīne sašutusi kLusām iesaucās. "Laid vaļā!" Bet Edgars neklausījās..
- papildināt "Es tevi gaidīšu pie "Laimas" pulksteņa," draudzene saka un papildina: "ja līs, ieiešu kafejnīcā turpat blakus."
- uzsvars "Esmu no Latvijas," ar uzsvaru atteicu.
- ieliesmoties "Kaunies, sieva, pīkstēt!" Laurim acis ieliesmojās.
- jūsmājas "Labdien jūsmājās!" atnācējs sveicina.
- labdien "Labdien!" teica kaimiņš.
- nopūsties "Labi," viņš bēdīgi nopūtās.
- labrīt "Labrīt!" bērni sveicināja skolotāju.
- lauķis "Labrīt!" Nīna uzsvērti saka, lai norādītu uz lauķa nepieklājību.
- veselība "Lai nu kas, bet veselība man ir bez vainas!"
- nospriest "Laikam tur neviena nav," viņš nosprieda.
- atbalsot "Laime..." visiem gribas atbalsot šo vārdu.
- sacīt "Lec!" sacīja brālis.
- līdzināties "Līdzināties! Mierā!"
- nostiept "Nuū, tēv," Ludvigs nostiepa tā gari, ar tādu kā smiekliņu..
- nopelt "Savāda ceLtne, pārāk lepna zemniekam," nopēla gaitnieks.. "Nenopel," mācīja Lazda, "nenopel, mājoklis būs labs."
- pašauties "Sveicināta!" Liela roka pašaujas man pretim un sagrābj manus pirkstus cietā tvērienā.
- aizrīties "Še, Jurka, aiznes [to mantu] tam badakāsim. Lai viņš ņem un aizrijas."
- rasi "Šurp nākdama.. redzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz Lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
- pirmizrādīt 11. novembrī Liepājas teātris pirmizrādīs mūziklu "Pūt, vējiņi!"
- sastāvs 13. gs. DaugavpiLs ietilpa Livonijas ordeņa valsts sastāvā.
- trakts 1632. gadā ierīko starptautisko pasta traktu Rīga-JeLgava-Liepāja-Kēnigsberga.
- pamatlicējs 18. novembrī aLlaž godinām mūsu valsts pamatlicējus – Latvijas Tautas padomes locekļus.
- vācbalti 1822. gadā vācbaLti sāka latviešiem izdot "Latviešu Avīzes ", dibināja Latviešu draugu biedrību, izveidoja otru laikrakstu " Tas Latviešu Ļaužu Draugs".
- kinoaparāts 1895. gadā brāļi Limjēri konstruē pirmo kinoaparātu.
- cionistisks 1919. gadā Latgalē notika aresti pret cionistiski noskaņotajiem ebrejiem.
- valūta 1940. gadā, pēc okupācijas Latvijā sākās divu valūtu – lata un PSRS rubļa – vienlaicīga aprite.
- pārstāt 1993. gadā Latvijas rublis pārstāja būt maksāšanas līdzeklis.
- simtenis 20. gadu simteņa beigas Latvijas vēsturē.
- datubāze 2017. gadā LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar LU Matemātikas un informātikas institūtu izveidoja "Tautas vietvārdu datubāzi".
- terminologs 60 gados LZA Terminoloģijas komisijas darbā ir mainījušās terminologu paaudzes.
- sapulcēties AgLona ir Latvijas katoļu centrs, katru gadu 15. augustā tur sapulcējas svētceļnieki.
- aitasgalva AitasgaLvas! Lai viņi paši tagad tiek galā!
- pamalties Aizbraucām trijatā pamaLties pa Latgali.
- šķirsts Aizgājēja šķirstu sedza Latvijas karogs.
- brīvdiena Aiziet Lieldienu brīvdienās.
- krāsa Aizstāvēt Latvijas krāsas.
- AKKA/LAA AKKA/LAA pārstāv daudzus Latvijas un ārvalstu autorus.
- traģiķis Āksts un traģiķis Edgars Liepiņš.
- studija Aktieris ir viens no Latvijas teātrim nozīmīgās Dailes teātra III studijas audzēkņiem.
- vēstniecība Akustiskā koncertzāLe – Latgales vēstniecība "Gors" Rēzeknē.
- ALA ALA ir centrālā organizācija, kas pārstāv un vieno tūkstošiem latviešu visā Amerikā.
- alata ALata ir Latvijā reti sastopama saldūdens zivs.
- ALJA ALJA valdes priekšsēdis.
- baletfilma Andra Liepas baletfilma "Ugunsputna atgriešanās".
- mednieks Andreja EgLīša romāns "Līgavu mednieki".
- svīta Andreja Jurjāna simfoniskā svīta "Latvju dejas".
- eposs Andreja Pumpura eposs "Lāčplēsis".
- pievārds Andris KārkLiņš ar neparasto pievārdu el Leton.
- viesstrādnieks AngLijā ieceļo daudz viesstrādnieku no Latvijas.
- sudrabnauda AngLijā kalta visa Latvijas sudrabnauda, metāla latus kala no 835° sudraba.
- radiovariants AnšLava Eglīša romāna "Līgavu mednieki" radiovariants.
- rīts Ap septiņiem rītā pēc Latvijas laika.
- apbraukāt Apbraukāt visu Latviju.
- robežmala Apbraukt apkārt Latvijai pa robežmalu.
- apceļot Apceļot Latvijas pilis.
- spiets ApmekLēt Latgales amatnieku spietu.
- kanjons ApmekLēt Lielo kanjonu.
- klaidēt ApmekLētājus klaidēja iecienīti Latvijas dīdžeji.
- apodziņš Apodziņš, Latvijas mazākā pūcīte, tikai strazda lielumā..
- robežposms Apsekot robežposmus VaLmieras un Limbažu rajonā.
- pusceļš Apstāties pusceļā starp Rīgu un Liepāju.
- reprezentēt Aptaujas dati ir Latvijas iedzīvotājus reprezentējoši un ticami.
- svari Aptuveni piecdesmit ar neapbruņotu aci redzamās Svaru zvaigznāja zvaigznes Latvijā vislabāk redzamas pavasarī.
- historiogrāfija Apzināt Latvijas PSR historiogrāfiju.
- reindžers Arī Latvijā ir kareivji, kas izgājuši izdzīvošanas kursu reindžeru skolā Amerikā.
- uzgult Arī saimnieks šoruden staigāja sadrūmis. Likās, ka visai mājai būtu uzgulis ļauna likteņa sūtīts posts.
- kapitāls Ārzemju kapitāLa ienākšana Latvijā.
- zviedri Astrīda Lindgrēne – zviedru rakstniece.
- propaganda AtbaLstīt Latvijā ražoto produktu propagandu.
- autobūve Atdzimst Latvijas autobūve.
- izbrauciens Atgriezties no izbrauciena pa Latvijas pilīm.
- kurp AtkaL Anita, atkal viņa. Lai ietu kurp iedams, nekur neizdodas tikt vaļā no domām par viņu.
- uzviļņot AtkaL uzviļņo Latvijas karogs.
- rallists Ātrākais Latvijas rallists.
- tirgus Atrast savu nišu Latvijas tirgū.
- atsaukt Atsaukt no Latvijas vēstnieku.
- atsvaidzināt Atsvaidzināt savas Latvijas vēstures zināšanas.
- atteikties Atteikties no Latvijas pilsonības.
- virsotne Augstākā Latvijas virsotne ir Gaiziņkalns.
- vizitēt Augstākās ārvaLstu amatpersonas vizitēja atjaunotajā Latvijas valstī.
- aizvest Autobuss aizved ekskursantus ceļojumā pa Latvijas novadiem.
- autohtoni Autohtona bruņurupuču suga – Eiropas purva bruņurupucis Latvijā.
- numurzīme Automašīna ar Latvijas numurzīmi.
- reiss Aviokompānijas reiss uz Londonu.
- baletdejotājs BaLetdejotāja karjeru Māris Liepa sāka Rīgā.
- saaicināt BaLlē tika saaicināti pazīstamākie Latvijas cilvēki.
- kāpa BaLtā kāpa pie Lielupes ietekas jūrā.
- ģeopolitika BaLtijas un Latvijas ģeopolitika.
- EUR Banka vienojas noteikt Latvijas Bankas prasījumu EUR.
- saplūst Barikāžu dienās iedzīvotāji no visas Latvijas saplūda Rīgā.
- satecēt Bauskā kopā satek Mūsa un MēmeLe, veidojot Lielupi.
- reformators Baznīcas reformatora Mārtiņa Lutera dzīve.
- izlīdzinošs Beigās viņš izLīdzinoši teica: "Labi, nestrīdēsimies, es pats visu nokārtošu."
- misija Beigusies Latvijas karavīru misija Irākā.
- ELJA Biedrībā ELJA veido dažādus projektus.
- domīnija Bijusī Lielbritānijas domīnija.
- aizlūgt Bīskaps aizLūdza par Latvijas nākotni.
- vizitēt Bīskaps vizitējis Latgales draudzēs.
- martiroloģijs Bojāgājušo saraksti ir atrodami grāmatā "Latvijas pilsoņu martiroloģija Vjatlagā 1938–1956".
- zvejot Braucu zvejot uz Lielupi.
- brīvkundze Brīvkundzes senči kādreiz dzīvoja Liepājā.
- sveštautietis Būdams sveštautietis, es Latviju uzskatu par savu pamāti, kas man devusi patvērumu.
- latvji Būs brīva Latve tik caur brīvu garu.
- ceļmallapa CeļmaLlapas ir sastopamas visā Latvijas teritorijā.
- ceļot Ceļot pa Latvijas novadiem.
- ceļvedis Ceļvedis mūs ved pa skaistākajām Latvijas vietām.
- tautskaite Ceturtajā tautskaitē 1935. gadā tiek fiksēts, ka Latvijā dzīvo gandrīz 2 miljoni cilvēku.
- latvisks Cīnīties par Latvisku Latviju.
- cūkdelfīns CūkdeLfīns Latvijas piekrastē sastopams reti.
- vietvaldis ČehosLovākijā dumpinieki tika pieveikti ar padomju karaspēka palīdzību, bet Latvijā vietvaldis Voss pats tika galā.
- tiesāt Čempionāta spēLes tiesās arī divi Latvijas tiesneši.
- vējamāte Či, či, či, zīLīte, Kur tavi bērni? Augstajā kalnā, Liepiņas galā.. Kas viņus šūpo,.. Kas viņus auklē? Vējmāte šūpoja, Vējmāte auklēja..
- liekņa Dabas Liegums "Līvbērzes liekņa".
- nosēdēt Dakteris Ķīsis nevarēja mierīgi nosēdēt savā sanatorijā un aprīļa vidū atkaL stāvēja pie Lilijas durvīm ar lielu puķu pušķi.
- ziemot Daļa putnu ierodas Latvijā ziemot no Igaunijas.
- asociēties Daudziem Latvija asociējas ar Baltijas jūru.
- senpilsēta DaugmaLes pilskalns ar senpilsētu, ostas vietu, kapulauku ir viens no ievērojamākajiem un pazīstamākajiem Latvijas arheoloģijas pieminekļiem.
- valrieksts Dažas vaLriekstu šķirnes aug arī Latvijā, piemēram, pelēkais valrieksts.
- sabiedrotais Daži Latvijas valdnieki kļuva par krustnešu sabiedrotajiem.
- dekorators Dekorators Latvijas Nacionālajā operā.
- vadošs DiemžēL vēsturiski šis otrais modelis Latvijā ir bijis vadošais.
- kveldēt Diezgan vasara karsējusi un kveLdējusi. Likās, mūžīgajām tveicēm nebūs gala.
- digitalizēt DigitaLizēt laikrakstu "Dienas Lapa".
- tikvien Div' pļaviņas es nopļāvu Sarkanā(i) āboLiņ', Tikvien lūdzu tautu dēlu, Lai sameta kaudzītē.
- dižknābis Dižknābis pie barotavas Liepājā.
- liecināt Dokumenti Liecina, ka viņš beidzis LU.
- sānupe Driksa ir Lielupes sānupe pie Jelgavas.
- saulkrēsliņš DzeLtenie saulkrēsliņi ir Latvijā visbiežākā saulkrēsliņu suga, tie sastopami ūdenstilpju krastos, pārmitrās pļavās un purvu apmalēs.
- lejtece Dzīvot Lielupes lejtecē.
- sirds Dzīvot pašā Latgales sirdī.
- bītls Džons Lenons ir, iespējams, slavenākais bītls.
- meistardarbnīca E. Nekrošus vadītā meistardarbnīca Latvijas teātru režisoriem.
- cukurfabrika Eiropas Savienība piespieda sLēgt cukurfabrikas Latvijā.
- parafēt Ekspertu deLegācijas parafējušas Latvijas un Ukrainas līgumu.
- emigrēt Emigrēt no Latvijas.
- zarots Enija ir visjaunākā atvase kupLi zarotajā Lilijas kundzes dzimtā.
- norēkt Es atjāju baLtu zirgu Sarkaniem iemaviem, Lai nozviedza, lai norēca Pats labais kumeliņš.
- padoties Es paceLšu rokas un ieiešu mežā, Un padošos kokiem gūstā, Lai dara viņi ar mani, ko grib..
- patriots Esam Liepājas patrioti.
- uzaugt Esmu uzaudzis Liepājā.
- evaņģēlists EvaņģēLists Lūka.
- teofānija Fanātiskie Lutera pretinieki Vecās Derības teofānijas, vīzijas un sapņus uzskatīja par nepastarpinātām, tiešām Dieva atklāsmēm.
- fantoms Fantoms parādījās tuneLī zem Lamanša.
- ķīmija Farmācijas ķīmijas attīstība Latvijā.
- koncertetīde Ferenca Lista koncertetīdes.
- rapsodija Ferenca Lista Ungāru rapsodijas.
- kinodarbs FiLma ir Latvijas un Austrijas kopražojuma kinodarbs.
- nolūks Fonds radīts ar noLūku atbalstīt jaunos un talantīgos Latvijas māksliniekus.
- fonētiķis Fonētiķe un Leksikoloģe Alise Laua.
- giljotinēt Francijas karaLiene Marija Antuanete tika giljotinēta Lielās franču revolūcijas laikā.
- karalis Francijas karaLis Ludviķis XIV.
- monāde G. V. Leibnica teorija par monādēm.
- gaiļbiksīte Gaiļbiksītes Latvijā sastopamas samērā bieži.
- paugurs GaiziņkaLns ir Latvijas augstākais paugurs.
- sasniegt Gājputnu bari sasnieguši Latviju.
- grivna GaLvenā sudraba nauda Latvijā bija krievu grivna.
- taksonomija GaLvenais laboratorijas pētījumu virziens ir Latvijas vaskulāro augu flora un tās taksonomija.
- etaps GaLvenie Latvijas vēstures etapi.
- zizlis Gana zizLis ir viens no bīskapa atribūtiem, kas simbolizē Labā gana kalpošanu.
- sausgultne Gaujas NacionāLajā parkā sastopami arī tādi reti un Latvijā aizsargājami biotopi kā karsta kritenes, upīšu un strautu sausgultnes.
- gavēt Gavēt pirms Lieldienām.
- GNP GNP Līgatnes dabas takas izveidotas 1975. gadā.
- apdzejot Grāmatā apdzejota Latvijas daba.
- subjektivizēt Grāmata ir subjektivizēts vēstījums par Latvijas vēstures notikumiem.
- tieslietas Grāmata par tiesLietām Latvijā.
- šis Grib [direktors] iztapt visiem. Labas ziņas šim vajagot.
- hidroenerģija Hidroenerģija Latvijā nodrošina lielāko daļu saražotās elektroenerģijas.
- postulāts Homeopātijas gaLvenais postulāts ir: "Līdzīgs jāārstē ar līdzīgu."
- pavalstniecība Iegūt Lielbritānijas pavalstniecību.
- jāņudziesma IeLīgot Līgosvētkus ar jāņudziesmām.
- nomenklatūra Iepazīties ar Latvijā ražoto preču nomenklatūru.
- ieraša Ieraša Lieldienās šūpoties.
- kanāls IesLēgt Latvijas televīzijas otro kanālu.
- nomētāties Iespējams, putns visu ziemu nomētājies tepat Latvijā.
- ilgtermiņa Iestāšanās ES Latvijai ilgtermiņā būs ieguvums.
- reprezentants Ievērojamākie Latvijas zinātnes reprezentanti.
- karte Ieviest Latvijas iedzīvotāju identifikācijas kartes.
- zīmējums Iksveida zīmējums uz pakauša ir odzes raksturīgā pazīme, kas nepiemīt nevienai citai Latvijas čūskai.
- reģis InduLis. Kas neļauj dusēt tautai mūža šūplī, Liek celties līdzi citām gudrākām. Mintauts. Tu reģis liels, – nu pareģošu es: Starp diviem dzirņiem tapsat samalti!
- integrēties Integrēties Latvijas sabiedrībā.
- burlaks InterpoLa vajātais Latvijas burlaku ducis.
- zemessardze Ir izveidoti trīs Zemessardzes novadi: Liepājā, Rēzeknē un Rīgā.
- pārsteidzošs Ir pārsteidzoši un iepriecinoši vērot, kā mainījies Rīgas un citu Latvijas pilsētu izskats.
- kinoklasiķis Itāļu kinokLasiķi L. Viskonti un F. Fellīni.
- izbraukāt Izbraukāt Latvijas skaistākās vietas.
- izbraukt Izbraukt Lietuvu.
- izceļot Izceļot visu Latgali.
- nosaukums Izcīnīt Latvijas čempiona nosaukumu.
- suvenīrizdevums Izdevniecība Laidusi klajā suvenīrizdevumu "Rainis. Lauztās priedes", kur klasiskais dzejolis piedāvāts vairāk nekā trīsdesmit valodās.
- ūnikums Izdotās atmiņas ir ūnikums Latvijas valsts tapšanas atspoguļojumā.
- izfilmēties IzfiLmēties skaistākajās Latvijas vietās.
- stingrs IzgLītība ir tas stingrais pamats, uz kura balstāma un būvējama Latvijas nākotne.
L citās vārdnīcās: