Paplašinātā meklēšana
Meklējam pī.
Atrasts vārdos (200):
- pī:1
- pīle:1
- appīt:1
- atpīt:1
- iepīt:1
- izpīt:1
- lāpīt:1
- nopīt:1
- pīcka:1
- pīķis:1
- aizpīt:1
- alpīns:1
- ampīrs:1
- kārpīt:1
- kopība:1
- kopīgs:1
- kupīra:1
- ķepīgs:1
- ķēpīgs:1
- laupīt:1
- laupīt:2
- lipīdi:1
- lipīgs:1
- lupīna:1
- opītis:1
- papīrs:1
- piepīt:1
- pīkste:1
- pīlārs:1
- aplāpīt:1
- dumpīgs:1
- izpīpēt:1
- kalpība:1
- kurpīte:1
- lempīgs:1
- nolāpīt:1
- nopīpēt:1
- palāpīt:1
- papīpēt:1
- pīkstēt:1
- aizlāpīt:1
- aizpīpēt:1
- apkārpīt:1
- aplaupīt:1
- appīties:1
- apspīdēt:1
- apspīlēt:1
- atkārpīt:1
- atropīns:1
- atspīdēt:1
- atspītēt:1
- attapīgs:1
- empīrija:1
- iepīties:1
- iespīdēt:1
- iespīlēt:1
- iespītēt:1
- ietaupīt:1
- ietrāpīt:1
- izkārpīt:1
- izlaupīt:1
- izpīties:1
- izspīlēt:1
- iztapīgs:1
- knupītis:1
- krampīgs:1
- lāpījums:1
- lāpīties:1
- mežapīle:1
- nesāpīgs:1
- nespīdēt:1
- nokārpīt:1
- nolāpīts:1
- nolaupīt:1
- nolaupīt:2
- nospīdēt:1
- notrāpīt:1
- palaupīt:1
- pārlāpīt:1
- paspīdēt:1
- pataupīt:1
- pielāpīt:1
- piepīpēt:1
- pīķveida:1
- pīlādzis:1
- aitkopība:1
- aizkārpīt:1
- aiztaupīt:1
- alpīnisms:1
- alpīnists:1
- aptraipīt:1
- atpīkstēt:1
- atstaipīt:1
- augkopība:1
- bezrūpīgs:1
- biškopība:1
- cekulpīle:1
- cūkkopība:1
- empīriķis:1
- empīrisks:1
- empīrisms:1
- govkopība:1
- iespītīgs:1
- ietiepīgs:1
- ietilpība:1
- ietilpīgs:1
- izkalpīgs:1
- izstaipīt:1
- kaņepītis:1
- kārpīties:1
- kazkopība:1
- koppapīrs:1
- laupījums:1
- laupītājs:1
- linkopība:1
- lopkopība:1
- mežkopība:1
- mušpapīrs:1
- nopīkstēt:1
- notraipīt:1
- pakalpīgs:1
- papīkstēt:1
- papīrmasa:1
- pārspīlēt:1
- pastaipīt:1
- piekāpīgs:1
- pietaupīt:1
- pīkstenis:1
- pīkstināt:1
- pīkstulis:1
- pīlādžoga:1
- augļkopība:1
- dārzkopība:1
- dzēšpapīrs:1
- fotopapīrs:1
- iespīdināt:1
- impīčments:1
- izlāpīties:1
- kopīpašums:1
- kreppapīrs:1
- krītpapīrs:1
- laukkopība:1
- nopīpēties:1
- nospīdināt:1
- papīrgrozs:1
- papīrmalka:1
- papīrnauda:1
- pārspīlēts:1
- pārstaipīt:1
- pauspapīrs:1
- pīlādžkoks:1
- briežkopība:1
- caurspīdīgs:1
- filipīnieši:1
- filtrpapīrs:1
- graudkopība:1
- iespīdēties:1
- iespīlēties:1
- iespītēties:1
- ietrāpīties:1
- izkārpīties:1
- līnijpapīrs:1
- nepiekāpīgs:1
- nopīkstināt:1
- papīkstināt:1
- papīrkurvis:1
- pārpīpēties:1
- patrāpīties:1
- aizkārpīties:1
- dārzeņkopība:1
- domstarpības:1
- iepīkstēties:1
- izstaipīties:1
- kopīpašnieks:1
- lakmuspapīrs:1
- marmorpapīrs:1
- mazietilpīgs:1
- neaptraipīts:1
- nopīkstēties:1
- notraipīties:1
- papīrfabrika:1
- pārspīlējums:1
- pastaipīties:1
- pēcspīdēšana:1
- pietaupīties:1
- aizpīkstēties:1
- darbietilpība:1
- darbietilpīgs:1
- dzegužkurpīte:1
- iespīguļoties:1
- konfekšpapīrs:1
- laikietilpīgs:1
- naktsskapītis:1
- necaurspīdīgs:1
- pārstaipīties:1
- milimetrpapīrs:1
- energoietilpība:1
- pergamentpapīrs:1
- materiālietilpība:1
- materiālietilpīgs:1
Atrasts etimoloģijās (58):
- No franču glacé 'spīdīgs, spožs'. (šķirklī glazē)
- No franču papier mâché 'sakošļāts papīrs'. (šķirklī papjēmašē)
- No latīņu radiatio 'spīdēšana, starošana'. (šķirklī radiācija)
- No latīņu sorbus 'pīlādzis'. Sorbīnskābi izdalījis vācu ķīmiķis A. V. Hofmanis (A. W. von Hofmann, 1818–1892) no pīlādžogu sulas. (šķirklī sorbīnskābe)
- No viduslejasvācu spīker. (šķirklī spīķeris)
- No krievu ОБХСС, saīsinājums no (O)тдел (б)орьбы с (х)ищениями (с)оциалистической (с)обственности и спекуляцией (sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas nodaļa). (šķirklī OBHSS)
- No latīņu aggressor 'uzbrucējs, laupītājs'. (šķirklī agresors)
- No grieķu amethystos 'piedzeršanos kavējošs' – pēc ticējuma, ka šis akmens pasargā no žūpības. (šķirklī ametists)
- No vācu schmutzen 'notraipīties, aptraipīties'. (šķirklī apšmucēties)
- No franču a jour 'caurumots, caurspīdīgs'. (šķirklī ažūrs)
- No vācu Bande 'zagļu, laupītāju kopa' vai franču bande 'karavīru vienība ar savu karogu'. Latviešu valodā ienācis 19. gs. vidū. (šķirklī banda)
- No itāļu bandito 'laupītājs, bandīts'. (šķirklī bandīts)
- No grieķu bio, bios 'dzīve, dzīvība' un kionos 'kopīgs'. (šķirklī biocenoze)
- No lejasvācu bise 'pāri galvai sasieta matu pīne'. (šķirklī bize)
- No itāliešu caricatura, caricare 'pārspīlēt'. (šķirklī karikatūra)
- No latīņu galena 'svina spīdums'. (šķirklī galenīts)
- Atvasinājums no sena īpašības vārda gliems 'lipīgs, gluds'. (šķirklī gliemene)
- No latīņu charta 'papīrs, raksts'. (šķirklī harta)
- No latīņu irradiare 'spīdēt, apstarot'. (šķirklī iradiācija)
- Saistīta ar pīlēm neraksturīgo šā putna klaigāšanu (apmēram "kā-o-lit" vai "aa-aulik"). (šķirklī kākaulis)
- No latīņu capacitas (capacitatis) 'tilpīgums'. (šķirklī kapacitāte)
- No itāliešu caricare 'pārspīlēt'. (šķirklī kariķēt)
- No franču cartel, itāliešu cartello, kam pamatā latīņu charta 'aprakstīts papīrs'. (šķirklī kartelis)
- No franču carton, kam pamatā latīņu carta 'papīrs'. (šķirklī kartons)
- No vācu kleckern 'notraipīt'. (šķirklī kleķerēt)
- No latīņu com, cum 'ar, kopā, kopīgi'. (šķirklī ko-)
- No vācu knausern 'pārspīlēti taupīt, skopoties'. (šķirklī knauzerēties)
- No vācu Kollodium, kam pamatā grieķu kollōdēs 'lipīgs'. (šķirklī kolodijs)
- No latīņu compilatio, compilare 'laupīt; piesavināties, izmantot'. (šķirklī kompilācija)
- No latīņu compilare 'laupīt, piesavināties'. (šķirklī kompilēt)
- No franču commune 'kopiena', kam pamatā latīņu communis 'kopīgs'. (šķirklī komūna)
- No latīņu communio, communis 'kopīgs'. (šķirklī komūnija)
- No latīņu communis 'kopīgs'. (šķirklī komunisms)
- No latīņu con 'ar, kopā' un dominatus 'kundzība; kopīga valdīšana'. (šķirklī kondomināts)
- No latīņu crucifixus (cruciare 'mocīt, spīdzināt, sist krustā'). (šķirklī krucifikss)
- No latīņu la(n)terna, kam pamatā grieķu lamptēr 'gaismeklis, laterna' un lampein 'spīdēt'. (šķirklī laterna)
- No vācu Makulatur, kam pamatā jaunlatīņu maculatūra 'aptraipīts papīrs' (latīņu macula 'traips'). (šķirklī makulatūra)
- No itāļu motto 'trāpīgs izteiciens'. (šķirklī moto)
- No lībiešu pīlag. (šķirklī pīlādzis)
- No japāņu ori 'locīt' un kami 'papīrs'. (šķirklī origami)
- No itāļu pizza 'pīrāgs'. (šķirklī pica)
- No baltvācu pīk 'šķēps', kam pamatā franču pique. (šķirklī pīķis)
- No latīņu pirata, grieķu peiratēs 'jūras laupītāji'. (šķirklī pirāts)
- No latīņu plagiator 'laupītājs'. (šķirklī plaģiators)
- No latīņu plagium 'nolaupīšana'. (šķirklī plaģiāts)
- No latīņu pollutio 'aptraipīšana'. (šķirklī pollūcija)
- No Amerikas spāņu rancho 'kopīgas maltītes ieturētāji'. (šķirklī rančo)
- No latīņu scintillatio 'spīdēšana, dzirksteļošana'. (šķirklī scintilācija)
- No franču syndicat, kam pamatā latīņu syndicus, grieķu syndikos 'tāds, kas rīkojas ar kaut ko kopīgi'. (šķirklī sindikāts)
- No grieķu synōnymia 'kopīgs nosaukums'. (šķirklī sinonīmija)
- No angļu societas 'kopība, apvienība', latīņu socius 'biedrs, pavadonis'. (šķirklī socio-)
- No latīņu socium 'kopīgs'. (šķirklī sociums)
- No viduslejasvācu spīt 'īgnums, izsmiekls, aizvainojums'. (šķirklī spīts)
- No itāļu tessitura 'siešana, aušana, sapīšana'. (šķirklī tesitūra)
- No franču transparent, kam pamatā latīņu transparere 'spīdēt cauri'. (šķirklī transparents)
- No franču transparent, kam pamatā latīņu transparere 'spīdēt cauri'. (šķirklī transparents)
- Pēc 18. gs. papīrfabrikas īpašnieka, angļa Džeimsa Vatmana (James Whatman, 1702–1759) uzvārda. (šķirklī vatmaņpapīrs)
- No vācu offiziös, kam pamatā latīņu officiosus 'pakalpīgs'. (šķirklī oficiozs)
Atrasts normatīvajos komentāros (1):
Atrasts vārdu savienojumos (113):
- (viss) spīd un laistās
- Ak tu nolāpīts!
- aptraipīt rokas
- aptraipīt rokas ar asinīm
- atrast kopīgu valodu
- būt spīlēs
- čaulīšu papīrs
- ceļgali spīd
- darba ietilpība
- darba ietilpīgs
- darbietilpīgas lauksaimniecības kultūras
- dārzkopības sabiedrība
- dzegužkurpīšu ģints
- ekstensīva zemkopība
- elkoņi spīd
- gaļas lopkopība
- iekrist klēpī
- ietaisīt pīpi
- industriālais alpīnisms
- īpatnējā siltumietilpība
- izstaipīt kaulus
- kā (vēža) spīlēs
- kā mātes klēpī
- kā par spīti
- kā pīle uz ledus
- kā pīlei ūdens
- kārpīties pretī
- krist par laupījumu
- krīta papīrs
- kuģa neto tilpība
- kurpīšu ģints
- lakmusa papīrs
- lāpīt paģiras
- lāpīt pasauli
- lāpīt slinkumu
- laupīt dzīvību
- laupīt godu
- ledus spīdvejs
- lielākais kopīgais dalītājs
- lielziedu pīpenes
- lupīnu ģints
- mazākais kopīgais dalāmais
- melnais pīlādzis
- miera pīpe
- miers viņa pīšļiem
- milimetru papīrs
- nebūt pirmo reizi ar pīpi uz jumta
- nedrīkstēt (ne) pīkstēt
- nedrīkstēt ne iepīkstēties
- neglītais pīlēns
- neiedrošināties (ne) pīkstēt
- neiedrošināties ne iepīkstēties
- neķert uz mušpapīra
- noķert uz mušpapīra
- papūst pīlītes
- par spīti
- parādu kalpība
- pasaules lāpītājs
- pastaipīt kaulus
- piena lopkopība
- pīlādžu ģints
- pīļknābju dzimta
- pīļu dīķis
- pīļu dzimta
- pītā maize
- pīties pa kājām
- plāns kā papīrs
- platspīļu upesvēzis
- pūkpīļu ģints
- pūst pīlītes
- rakstāmais papīrs
- rast kopīgu valodu
- rokas klēpī salicis
- rokas klēpī turēt
- rūtiņu papīrs
- salāpīt paģiras
- salikt rokas klēpī
- samalt (arī samīt, satriekt u. tml.) pīšļos
- samīt (arī samalt, satriekt u. tml.) pīšļos
- sarkanie spīķeri
- saspīlēt nervus
- satriekt (arī samalt, satriekt u. tml.) pīšļos
- šaurspīļu upesvēzis
- skelets skapī
- slinkuma lāpītājs
- smērēt papīrus
- speķa pīrāgs
- spīd (arī laistās, mirdz u. tml.) kā zelts
- spītīgs kā ēzelis
- staipīt kaklu
- staipīt kaulus
- starpība kasē
- svina spīdums
- taupības krāsniņa
- tiepīgs kā āzis
- traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus
- trāpīt (kā) naglai uz galvas
- trāpīt desmitniekā
- trāpīt mērķī
- trāpīt vārīgā vietā
- triekt pīšļos
- turēt stikla skapī
- ūdens pīpe
- uz papīra
- uzķerties uz mušpapīra
- uztaisīt pīpi
- uzticēt papīram
- vampīru dzimta
- vaska papīrs
- Vatmaņa papīrs
- viens pīpis
- zeltpīpenīšu ģints
- zemes klēpī
Atrasts skaidrojumos (200):
- pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
- sklēra Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; cīpslene.
- cīpslene Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; sklēra.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
- lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
- aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
- aizkūpināt Aizdedzināt (cigareti, pīpi u. tml.).
- eksaltācija Aizgrābtība; pārspīlēta jūsma.
- eksaltēts Aizgrābts; pārspīlēti jūsmīgs.
- noriets Aizvirzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- aizlīst Aizvirzīties, aizslīdēt, piem., par debess spīdekļiem.
- aizķepēt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
- aizķepināt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
- akciju kurss akciju cena vērtspapīru tirgū.
- alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus.
- metiens Alkoholisko dzērienu kopīga iedzeršana.
- traverss Alpīnismā – pārgājiens pa kalnu grēdas kori no vienas virsotnes uz citām virsotnēm; kalna nogāzes, klints u. tml. šķērsošana horizontālā virzienā.
- klinšu kāpšana alpīnisma paveids, sacensības kāpšanā stāvās klinšu sienās.
- dzelksnis Alpīnistu inventāra piederums, ar kuru var ieķerties klints sienā.
- leduscirtnis Alpīnistu rīks – kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piem., kāpienu izciršanai klintī, ledū).
- idille Antīkās dzejas paveids; lirisks dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, lauku dzīvi.
- ripa Apaļš diskveidīgs debess spīdeklis.
- vīzes Apavi, kas pīti no lūkiem (retāk tāsīm).
- linkrusts Apdares materiāls – ar īpašu masu pārklāts papīrs vai kartons.
- fluorescēt Apgaismojuma ietekmē spīdēt (par vielām, priekšmetiem).
- laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
- apgānīt Apkaunot, noniecināt (ko cēlu, labu); aptraipīt.
- aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko lipīgu).
- vainags Aplī sapīta un sasieta ziedu, lapu, zaru u. tml. vītne.
- apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (ar ko lipīgu).
- cietpauris Aprobežots, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks.
- cietpaurains Aprobežots, stūrgalvīgs, ietiepīgs.
- apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām.
- sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu, oranžīgu gaismu.
- apvizmot Apspīdēt ar vizmojošu gaismu.
- apvizēt Apspīdēt ar vizošu gaismu.
- glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
- kalandrēt Apstrādāt (audumu, papīru, plastmasu u. tml.) ar kalandru.
- merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar koncentrētu sārmu šķīdumu, lai iegūtu spīdumu un palielinātu izturību.
- pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to gludu un spīdīgu.
- aptaisīt Aptraipīt ar izkārnījumiem.
- apsmulēt Aptraipīt, nosmērēt (no virspuses, visapkārt).
- apšmucēties Aptraipīties, notraipīties (no visām pusēm, visapkārt).
- atturīgs Apvaldīts, savaldīgs; tāds, kas izvairās no pārspīlējuma, pārmērībām.
- bloks Apvienība (piem., starp valstīm, organizācijām) kopīgai rīcībai.
- salikties kopā apvienoties kopīgai darbībai.
- mesties uz vienu roku apvienoties, lai, piem., ko kopīgi veiktu.
- mesties kopā apvienoties, lai, piem., ko kopīgu veiktu, kopā dzīvotu.
- mocīt Apzināti darīt (kādam) fiziskas sāpes, mokas, ciešanas; spīdzināt.
- mēdīt Apzināti izkropļoti, pārspīlētā veidā atdarināt (kāda runu, mīmiku, kustības).
- aile Ar divām paralēlām līnijām norobežota vieta (uz papīra lapas).
- ieekonomēt Ar ekonomiju ietaupīt.
- piepūsties Ar gaisa plūsmu izplesties, izspīlēties.
- piepūst Ar gaisa plūsmu, gaisu izplest, izspīlēt (ko).
- kontingents Ar kopīgām iezīmēm raksturīgs (cilvēku) kopums, daudzums, kas veido kāda lielāka kopuma daļu.
- lakmusa papīrs ar lakmusa šķīdumu piesūcināts īpašs papīrs.
- lāsumains Ar mainīgu, nevienmērīgu spīdumu, mirdzumu.
- iemest Ar metienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); metot trāpīt (kur, kādam).
- majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa.
- pergamentpapīrs Ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu.
- cigarete Ar sasmalcinātu tabaku pildīta plāna papīra caurulīte smēķēšanai.
- sarūgtināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
- sinepju plāksteris ar sinepju pulvera maisījumu klāts papīra plāksteris, ko lieto ārstniecībā.
- skrūvspīles Ar skrūvi regulējama ierīce – spīles, kurās nekustīgi iestiprina apstrādājamo priekšmetu.
- iesviest Ar sviedienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); sviežot trāpīt (kur); iemest.
- kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
- urāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms.
- spīļarkls Arkls ar diviem spīļveida lemešiem.
- sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
- karstas asaras asaras, ko izraisījis spēcīgs (parasti sāpīgs) pārdzīvojums.
- kā ar īlenu asi, sāpīgi.
- ģints Asinsradnieku grupa ar kopīgu senci (pirmatnējās kopienas iekārtā).
- kvadrants Astronomisks instruments ar skalu ceturtdaļriņķa loka veidā, ko agrāk lietoja debess spīdekļu augstuma mērīšanai.
- kariķēt Atdarināt (kādu) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
- ķēmoties pakaļ atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
- uzplēst Atgādinot ko, pieļaut, ka jāatceras (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots).
- veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
- ielauzties Atlaužot (piem., durvis), iekļūt (kur iekšā), parasti, lai zagtu, laupītu; iekļūt ar varu (kur iekšā).
- rezervēt Atlicināt, pataupīt.
- auss Atlocīti, saburzīti stūri (papīru lapām, grāmatām, burtnīcām).
- ziemeļblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; polārblāzma; kāvi.
- polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; ziemeļblāzma; kāvi.
- atrist Atnākt vaļā, atraisīties (piem., par ko sapītu); atplesties.
- izpīt Atpīt (matus); atpinot (matus), izņemt (piem., lenti).
- driskas Atplēstas, saplēstas (papīra, auduma) daļas, strēmeles, skrandas; saplēsts, skrandains apģērbs.
- skrandas Atplēstas, saplēstas (piem., auduma, papīra) daļas.
- skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piem., par audumu, papīru).
- atpīt Atraisīt (ko sapītu).
- kulminēt Atrasties uz debess meridiāna (par debess spīdekļiem).
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši klāt, veidojot kopīgu telpu vai sistēmu.
- aizlaist Ātri, bezrūpīgi izdot, iztērēt.
- aizdiegt Ātri, lieliem dūrieniem aizšūt; pavirši aizlāpīt.
- sadiegt Ātri, pavirši aizlāpīt, salāpīt.
- nolīkt Atrodoties ilgāku laiku saliektā stāvoklī, kļūt sāpīgam, grūti atliecamam taisni (parasti par muguru, pleciem).
- albums Atsevišķā kompaktdiskā, kasetē u. tml. izdots skaņdarbu kopums ar kopīgu nosaukumu.
- domēns Atsevišķs apgabals internetā (ar kopīgu adreses elementu), ko veido, piem., kādas valsts iedzīvotāji vai cilvēku grupa.
- koordinācija Atsevišķu vienību darbības saskaņošana, darba organizēšana kopīga mērķa izpildei.
- spoguļoties Atspīdēt, atspoguļoties.
- atgaisma Atspīdums, atblāzma.
- atmirdzums Atspīdums, atspulgs.
- atspulgs Atspoguļojums, atspīdums (kur).
- atspīdēt Atspoguļoties (kur); mest atspīdumu (kur).
- atspulgot Atspoguļoties (kur); mest atspīdumu.
- atstarot Atspoguļoties, atspīdēt (kur).
- ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (piem., par sīki viļņotu ūdens virsmu).
- laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt.
- atlicināt Atstāt, pataupīt; iedalīt (kādam nolūkam).
- diference Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem).
- šķirba Atšķirība, starpība.
- izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties pagūt (izdarīt ko).
- dobspiedums Attēla iegūšana uz papīra no iespiedformas padziļinātajām ar krāsu pildītajām vietām.
- kariķēt Attēlot (ko) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
- novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
- draudzība Attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja saprašanās, simpātijas, interešu kopība.
- sēklkopība Augkopības nozare, kurā nodarbojas ar kultūraugu sēklu ieguvi un sēklas kvalitātes uzlabošanu.
- Vatmaņa papīrs augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs.
- vatmaņpapīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs.
- splīns Augstprātība, untumainība, ārišķīgums; arī īgnums, sapīkums.
- nivelēšana Augstuma starpības mērīšana (zemes virsmas punktiem); (vietas, platības) vertikālā uzmērīšana.
- opā Augšā (uz rokām, klēpī u. tml.).
- orhideju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst piem., dzegužkurpītes, naktsvijoles, vaniļas.
- apliet Bagātīgi apspīdēt (piem., par sauli, uguni).
- patofobija Bailes saslimt; pārspīlēta baidīšanās no slimībām.
- pītā maize baltmaize, kura klaipa virsma izveidota pīnes formā.
- kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
- sudrabbalts Balts ar sudrabainu spīdumu; tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
- komercbanka Banka, kas pieņem noguldījumus, kreditē uzņēmumus un privātpersonas, kā arī veic operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
- doks Baseins kuģiem, ko ierīko ostās ar lielu paisuma un bēguma starpību.
- bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks.
- sorbīnskābe Bezkrāsaina kristāliska viela – nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli.
- nātrija karbonāts bezkrāsaini, caurspīdīgi kristāli vai balts pulveris, ko izmanto, piem., ziepju, stikla ražošanā; soda.
- halīts Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; nātrija hlorīds, akmeņsāls.
- zaļš Bezrūpīgs, jautrs.
- klubs Biedrība, kurā apvienojušies, piem., kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus u. tml.
- fondu birža birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus.
- dravniecība Biškopība.
- blāvojums Blāva gaisma, blāvs spīdums.
- paspartū Blīva papīra lapa ilustrācijas uzlīmēšanai (grāmatā, žurnālā).
- porcelāns Blīva, plānās kārtās caurspīdīga, parasti balta saķepusi masa, kas sastāv no kaolīna, kvarca smiltīm un laukšpata un ko izmanto trauku, tehnisku detaļu u. c. keramisku materiālu izgatavošanai.
- trese Blīvi sastiprinātu, ar diegiem sapītu grieztu matu veidojums.
- atlass Blīvs (piem., zīda) audums ar gludu, spīdīgu labo pusi.
- mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; šādā veidā vai pagriežot, pastiepjot bojāt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- nobradāt Bradājot, staigājot (pa ko, kur), notraipīt (apavus); nobrist.
- sabradāt Bradājot, staigājot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
- pusbrālis Brālis, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
- medūza Brīvi peldošs zarndobumaiņu tipa organisms ar recekļveidīgu, puscaurspīdīgu ķermeni zvana vai lietussarga formā un taustekļiem.
- zeltbrūns Brūns ar zeltam raksturīgu nokrāsu, arī spīdumu.
- rūtiņu burtnīca burtnīca (klade), kurai ir rūtiņu papīra lapas.
- rūtiņu klade burtnīca (klade), kurai ir rūtiņu papīra lapas.
- kotēties Būt biržā tādā vai citādā cenā (par vērtspapīriem, ārzemju valūtu, precēm).
- noorganizēties Būt gatavam, sagatavoties (kopīgai rīcībai, darbībai).
- īgņoties Būt īgnam, izrādīt savu sapīkumu, īgnumu (pret ko).
- līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam un iztapīgam.
- rāpot (vai) uz ceļiem (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam, iztapīgam.
- knapināties Būt ļoti taupīgam; dzīvot ļoti taupīgi.
- skaitīt kapeikas būt ļoti taupīgam.
- sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piem., par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
- iemest Būt par cēloni, ka ievirzās, iespīd (piem., par vēju, gaismas avotu).
- spīdēt Būt spīdīgam; spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – parasti par pozitīvu emocionālu stāvokli, pozitīvām jūtām.
- staipīties Būt staipīgam (1).
- stiepties Būt staipīgam.
- saskanēt Būt tādā stāvoklī, attiecībās, kad ir kopīgas īpašības, uzskati u. tml., kad ir savstarpēja saprašanās.
- mirdzināt Būt tādam, arī panākt, ka (kas) spīd, izceļas ar savu spožumu.
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina savstarpēju sapratni, labas attiecības, vēlamo saikni (ar to).
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
- saskanēt Būt tādam, kas ir līdzīgas, kopīgas īpašības un kas veido vienotu, vēlamu kopumu (piem., par priekšmetiem, norisēm).
- saķepēt Būt tādam, kas savieno, sasaista kopā (par ko mīkstu, lipīgu).
- trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piem., par tinti, krāsu).
- laistīties Būt tādam, no kura spīd vai atspīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma.
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, aptuvenu laika momentu (par debess spīdekļiem).
- taupīties Būt taupīgam, taupīgi dzīvot.
- taupīt Būt taupīgam.
- stabiņš Caurspīdīgā caurulē iepildīta viela, kura tiek izmantota par spiediena mērvienības rādītāju (parasti termometros, barometros).
- lēca Caurspīdīgs (parasti stikla) ķermenis ar izliektu vai ieliektu virsmu, ko lieto galvenokārt optiskajās sistēmās.
- prizma Caurspīdīgs ķermenis, ko izmanto optiskās ierīcēs.
- kalnu kristāls caurspīdīgs, bezkrāsains kvarca kristāls.
- stikls Caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem.
- skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, dzidrs (parasti par ūdeni).
- transparents Caurspīdīgs.
- transparence Caurspīdīgums.
- sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, savainoties; izraisīt sev sastiepumu (1); sastaipīties.
- banko Cena vai kurss, pēc kura banka pērk un pārdod vērtspapīrus.
- bankas kurss cena, par kādu konkrētā banka noteiktā brīdī pērk un pārdod valūtu vai vērtspapīrus.
- kurss Cena, par kādu pārdod un pērk ārvalstu valūtu, vērtspapīrus un dārgmetālus.
- likt galvas kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- salikt galvas kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- likt prātus kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- salikt prātus kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- žēlot Censties neiztērēt, nedot; taupīt.
- uzcirst Cērtot trāpīt (uz kā, kam).
- groziņš Cienasts, ar ko katrs piedalās kopīgā saviesīgā sarīkojumā.
- saslēgties Cieši saliedēties (kādai darbībai), savienoties (kopīgai norisei).
- apžmiegt Cieši, stingri apņemt; apspīlēt.
- dekstrīns Cietes hidrolīzes starpprodukts – lipīga viela, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kā līmvielu.
- metāls Ciets materiāls, kam parasti ir laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
- dārgakmens Ciets vērtīga minerāla gabals ar īpašām optiskām īpašībām (krāsu, caurspīdīgumu, mirdzumu), ko izmanto, piem., rotaslietu izgatavošanai.
- kartons Ciets, biezs papīrs, ko izgatavo no izejvielām ar rupjākām un cietākām šķiedrām.
- organiskais stikls ciets, caurspīdīgs stiklam līdzīgs materiāls, kas izgatavots no polimēriem.
Atrasts piemēros (200):
- pīle , kurā ietilpst pīles, zosis, gulbji, gauras.
- sasaistīt .. [tas bija] liels papīrs – divas vai vairākas avīzes, uzklīsterētas dažādiem skalu spraišļiem, kas atkal bija sasaistīti un samargoti dažādām aukliņām.
- trijkājains ..Amalda .. sava trijkājainā galda salikusi pašceptos pīrāgus un gardo biezpiena rausi.
- krislītis ..Billei nepataupīja ne krislīša [no konfektes].
- pasūdzēties ..Ligita kādā vēstulē .. pasūdzējās, ka droši vien esot sastaipījusies..
- nerātnīgs ..mirdzina nerātnīgs mēnestiņš, kā no Šekspīra vasaras nakts sapņa izlēcis..
- nospīdēt ..redzam graciozos dzīvniekus [stirnas] slinkiem lēcieniem pazūdam mežā. Baltie dibeni un sirmie sāni vien nospīd.
- treji ..sieviete vēro vīru ar trejās bizēs sapītu bārdu..
- dzelt ..viņas asā, žultainā mēle spēja dzelt daudz sāpīgāk nekā rīkstes cirtiens.
- skaidiena ..viņš žigli aizskrēja uz skaidienu un atnesa klēpīti [malkas].
- nocirpt ..vīrs labsirdīgām acīm un rūpīgi nocirptu sirmu bārdu apkārt visai pazodei.
- nošķirt ..visi mājas sievieši sēdēja apkārt [salasītajām brūklenēm] .. un rūpīgi nošķīra nost gan vecās, gan zaļās, gan kroplīgās.
- iepīkstēties "Es arī gribu!" iepīkstējās meitenīte.
- rūpīgs "Esi noguris?" viņa rūpīgi apvaicājas.
- nopīkstēt "Gribu konfekti," bailīgi nopīkstēja meitene.
- ieliesmoties "Kaunies, sieva, pīkstēt!" Laurim acis ieliesmojās.
- nopīpēties "Nopīpējāmies galīgi zaļi. Nelabums bija tik briesmīgs, ka atceros vēl šodien.."
- ķēms "Viņš neatbrauks." Mijai izkrita vēstule no rokas. Bija dusmas, un modās spītība. "Ķēms! Es viņu gribētu pārmācīt."
- zīdpapīrs 1965. gadā uz plāna zīdpapīra tika izdota kabatas formāta Bībele.
- formāts A 4 formāta papīra lapa.
- tautumeita Abām bijušas uzpītas bizes gluži kā tautumeitām.
- tovasar Abi tovasar uzstājās ar kopīgu koncertprogrammu.
- uzsākt Abi uzsāk kopīgu dzīvi.
- vīns Ābolu, pīlādžu vīns.
- saradot Abu režisoru iestudējumus sarado kopīgā tēma.
- iedzalkstīties Acīs iedzalkstās spīta dzirkstelīte.
- iespīdēties Acis iespīdējās kā žagatai.
- iezalgoties Acīs iezalgojās naidīgs spīdums.
- iezvēroties Acīs iezvērojās ļauns spīdums.
- maniakāls Acīs spīd maniakāls prieks.
- spīdēt Acis spīdēja no prieka.
- spīdēt Acīs spīdēja prieks.
- spīdošs Acīs spīdoša gaisma.
- vizēt Acis vizēja un spīdēja kā silti saules stariņi.
- tangente Agrāk projekti tapa, ar roku tabulā rēķinot tangenšu garumus un riņķa loka lielumus, pēc tam to visu ar zīmuli izzīmējot uz milimetru papīra.
- tarkšķēt Aiz alkšņiem aizaugušās upītes vakaros kliedza ķīvīte, tarkšķēja zemes vēzis.
- pīpe Aizdedzināt, smēķēt pīpi.
- aizkārpīt Aizkārpīt bedri.
- aizkārpīties Aizkārpīties pa netīro sniegu līdz ielai.
- aizlāpīt Aizlāpīt bedrītes uz ceļa.
- aizlāpīt Aizlāpīt caurumu sienā.
- aizlāpīt Aizlāpīt robus budžetā.
- aizlāpīt Aizlāpīt zeķē caurumu.
- caurums Aizlāpīt, aizšūt caurumu.
- aizlāpīt Aizlāpītas piedurknes.
- aizmest Aizmest prom konfekšu papīriņu.
- laupījums Aizmukt ar laupījumu.
- aizpīpēt Aizpīpēt cigareti.
- aizpīpēt Aizpīpēt pīpi.
- aizpīt Aizpīt ar klūgām caurumus zedeņu žogā.
- aizstāvēties Aizstāvēties pret laupītājiem.
- aiztaupīt Aiztaupīt naudu priekšdienām.
- aiztaupīt Aiztaupīt pūles.
- vērtspapīrs Akcijas vērtspapīrs.
- kopība Aktiera un režisora domu kopība.
- groteska Aktieris spīdoši pārvalda groteskas tehniku.
- pulpīts Akūts pulpīts.
- sadure Alas Saltupītes un Amatas sadurē.
- krītpapīrs Albums iespiests uz krītpapīra.
- lapgrauzis Alkšņu spīdīgais lapgrauzis.
- alpīns Alpīnā josla.
- alpīns Alpīnās pļavas.
- alpīns Alpīnie augi.
- alpīnisms Alpīnisma instruktors.
- alpīnisms Alpīnisma tehnikas un taktikas apmācību kurss.
- pamats Alpīnistam pazūd pamats zem kājām.
- iekarot Alpīnisti iekarojuši virsotni.
- nometne Alpīnisti izlēma ierīkot nometni 5 300 m augstumā.
- vienots Alpīnisti līdz pat galamērķim rīkojās vienoti.
- sasaistīties Alpīnisti sasaistījušies ar virvi.
- virsotne Alpīnisti sasnieguši Elbrusa virsotni.
- karnīze Alpīnistiem jāpārvar karnīze.
- kāpiens Alpīnistu kāpiens uz virsotni.
- karabīne Alpīnistu karabīne.
- alpīnists Alpīnistu komanda.
- sasaiste Alpīnistu sasaiste.
- sasaite Alpīnistu sasaite.
- virve Alpīnistu virve.
- recekļveida Alveja vislabāk ir pazīstama pēc tās dziedējošās želejas – šķidras, caurspīdīgas, recekļveida vielas.
- ampīrs Ampīra mēbeles.
- mēbele Ampīra stila mēbeles.
- stils Ampīra stila mēbeles.
- stāvpulkstenis Ampīra stila stāvpulksteņi.
- epopeja Andreja Upīša sarakstītās epopejas.
- papīrgrozs Apaļš papīrgrozs.
- ietaupīt Apbraucot sastrēgumu, ietaupīt pusstundu.
- nosusināties Apceptos dārzeņus liek uz papīra salvetes, lai nosusinās.
- apcietināt Apcietināt zagli, laupītājus.
- apdriskāt Apdriskāta papīra lapa.
- apdrukāt Apdrukāt papīra lapu no abām pusēm.
- apdzeltēt Apdzeltējis papīrs.
- apguldīt Apguldīt aizgājēju zemes klēpī.
- žūpība Apkarot žūpību.
- aplam Aplam piesardzīgs, taupīgs.
- aplaupīt Aplaupīt ceļotājus.
- aplaupīt Aplaupīt patērētājus, nodokļu maksātājus.
- aplaupīt Aplaupīt veikalu.
- līmplēve Aplīmēt skapīti ar līmplēvi.
- appīt Appīt krēslu ar mētrām.
- appīt Appīt ozolzaru vītni ap vārtiem.
- applūkāt Applūkāta papīra lapa.
- aprakstīt Aprakstīt papīra lapu, tāfeli.
- te Aprīļa mēnesis ir jokains – te spīd saule, te līst lietus, te snieg sniegi un puteņo.
- aprīt Aprīt visus pīrāgus.
- izpīt Apsēsties ar lentēm izpītā krēslā.
- kvēlot Apsnigušos zaros kvēlo pīlādži.
- apspīlēt Apspīlēta kleita.
- peldbikses Apspīlētas peldbikses.
- apspīlēt Apspīlēti džinsi.
- slīppapīrs Apstrādāt kokmateriāla virsmu ar slīppapīru.
- aptraipīt Aptraipīt ar dubļiem zeķes.
- aptraipīt Aptraipīt ar kafiju galdautu.
- aptraipīt Aptraipīt savu vārdu.
- aptraipīt Aptraipīt skolas godu.
- aptraipīt Aptraipīt sportista slavu.
- pīkstulis Ar īpašu pīkstuli pievilināt putnus.
- apraibināt Ar krāsainajiem krītiņiem apraibināta papīra lapa.
- salīmēt Ar līmi var salīmēt koksni, papīru, kartonu, audumu, tapetes, flīzes.
- mediators Ar mediatora palīdzību rast konstruktīvu domstarpību risinājumu.
- skenogramma Ar skeneri uz papīra vai fotofilmas tiek fiksēts orgāna attēls un novietojums, iegūto attēlu sauc par skenogrammu.
- uzspurgt Ar troksni uzspurdz pīles.
- ieēnot Ar zīmuli var maigi pieskarties papīram, to ieēnot vai noklāt ar gaišāku vai tumšāku toni.
- košs Ārā spīdēja koša saule.
- ardievu Ardievu, sveika, Spīdola..
- pulpīts Ārstēt pulpītu.
- izmeklēt Ārsts bērnu izmeklēja ļoti rūpīgi.
- uztrāpīt Ārzemēs uztrāpījām uz operas sezonas sākumu.
- ass Asas domstarpības.
- pielāpīt Asfalts ir lāpīts un pielāpīts.
- atbrīvot Atbrīvot skapīti.
- atdot Atdot skapītī augšējo plauktu.
- atdurties Atdurties pret spītīgu klusēšanu.
- atgrūst Atgrūst atvilktni skapī atpakaļ.
- atkārpīt Atkārpīt sniegu.
- atkārpīt Atkārpīt sūnas.
- atklāt Atklāt pīļu medības.
- sapresēt Atkritumu kompaktētājs sapresē plastmasu un papīru.
- uzlikt Atlika izdomāto rakstu uzlikt uz papīra.
- atlocīt Atlocīt papīra malu, drānas galu.
- sviestpapīrs Atlupināt margarīna paciņai sviestpapīru.
- atpīt Atpīt bizi.
- atpīt Atpīt trosi, lai iegūtu stiepli.
- atpīt Atpīt zirgam kājas.
- atstaipīt Atpūsties un atstaipīt muguru.
- aizpīpēt Atpūšoties lēnām aizpīpēt.
- atraisīt Atraisīt zirgam sapītās kājas.
- mušpapīrs Atritināt mušpapīra rullīti.
- kupīra Atskaņot skaņdarbu ar pamatīgām kupīrām.
- atdzīvoties Atspīd saule, un aizsalušais ezers atdzīvojas.
- atspīdēt Atspīd uzlecošā saule.
- atspīdēt Atspīdēja pirmās zvaigznes.
- at- Atspīdēt.
- atstaipīt Atstaipīt notirpušās rokas.
- savrupība Atšķirības nevar būt iemesls savrupībai.
- attapīgs Attapīga atbilde.
- attapīgs Attapīga rīcība.
- attapīgs Attapīgs prāts.
- puisēns Attapīgs puisēns.
- attapīgs Attapīgs skolnieks.
- čaukstēt Attinot saini, čaukst papīrs.
- savstarpīgs Attīstīt savstarpīgi izdevīgu sadarbību.
- atvērt Atvērt trauku skapīti.
- maiss Audekla, polietilēna, papīra maiss.
- ielasīt Audiogrāmatu ielasīšana ir ļoti laikietilpīgs process.
- lupīna Audzēt lupīnas lopbarībai.
- augkopība Augkopības speciālists.
- Fauns Auglības un ražības svētkus svinēja par godu Faunam, Senās Romas zemkopības dievam.
- stāvēt Augļi stāv ledusskapī.
- tilpība Augļu glabātuves tilpība.
- lolojums Augstskola ir vairāku rajonu kopīgs lolojums.
- spīdēt Ausīs spīd zelta auskari.
- pīrsings Auss pīrsings.
- sērs Auss sērs ir nepieciešams, lai pasargātu dziļāk esošās auss struktūras no netīrumiem un putekļiem, jo tie mehāniski ielīp ausu sērā, kurš ir mīksts un lipīgs.
- sapīpēt Auto salonā ir ļoti sapīpēts.
- ietilpība Autobuss ar ietilpību līdz 50 vietām.
- mazietilpīgs Automašīna ir mazietilpīga.
- trāpīt Automašīna trāpīja asfalta bedrē.
- trāpīties Automašīnas ceļā trāpījās stirna.
- autortiesības Autortiesības uz kopīgi radītu darbu.
- pīle Avīžu pīle.
- pīlādzis Bagāta pīlādžu raža.
- sapīt Baiļu sapīts cilvēks.
- bakstīt Bakstīt caurumus papīrā.
- papīkstēt Balss jau nu gan viņam vāja, izklausās, ka tikko var papīkstēt.
- zeltpīpenīte Baltā zeltpīpenīte.
- alpīnists Baltijas alpīnisti sasnieguši zemeslodes augstāko punktu.
- pīne Baltmaizes pīne ar karameļu pildījumu.
- balts Balts papīrs.
- papīrs Balts papīrs.
- spodrpapīrs Balts spodrpapīrs.
- porcelāns Balts, caurspīdīgs porcelāns.
- laupīt Banda laupīja dzīvokļus.
- karmīnsarkans Bārbeļu krūmā pie mājas stūra lakoti spīdīgās, karmīnsarkanās ogas zaros savērtas kā krelles..
- aizsprosts Bebri izveidojuši upītē aizsprostu.
- bēgt Bēgt no ienaidnieka, laupītāja.
- spīguļot Bērnam priekā spīguļo acis.
- izkārpīties Bērni izkārpījās no sniega kupenas.
- sāpīgs Bērni sāpīgi uztver vecāku nesaskaņas.
- saspītēties Bērnišķīgi saspītēties.
- ietiepīgs Bērns apvainojas un kļūst ietiepīgs.
pī citās vārdnīcās: