Paplašinātā meklēšana

Meklējam pī.

Atrasts vārdos (344):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1659):

pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
sklēra Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; cīpslene.
cīpslene Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; sklēra.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
aizkūpināt Aizdedzināt (cigareti, pīpi u. tml.).
eksaltācija Aizgrābtība; pārspīlēta jūsma.
eksaltēts Aizgrābts; pārspīlēti jūsmīgs.
noriets Aizvirzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
aizlīst Aizvirzīties, aizslīdēt, piem., par debess spīdekļiem.
aizķepēt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
aizķepināt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
akciju kurss akciju cena vērtspapīru tirgū.
alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus.
metiens Alkoholisko dzērienu kopīga iedzeršana.
traverss Alpīnismā – pārgājiens pa kalnu grēdas kori no vienas virsotnes uz citām virsotnēm; kalna nogāzes, klints u. tml. šķērsošana horizontālā virzienā.
klinšu kāpšana alpīnisma paveids, sacensības kāpšanā stāvās klinšu sienās.
dzelksnis Alpīnistu inventāra piederums, ar kuru var ieķerties klints sienā.
leduscirtnis Alpīnistu rīks – kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piem., kāpienu izciršanai klintī, ledū).
idille Antīkās dzejas paveids; lirisks dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, lauku dzīvi.
ripa Apaļš diskveidīgs debess spīdeklis.
vīzes Apavi, kas pīti no lūkiem (retāk tāsīm).
linkrusts Apdares materiāls – ar īpašu masu pārklāts papīrs vai kartons.
fluorescēt Apgaismojuma ietekmē spīdēt (par vielām, priekšmetiem).
laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
apgānīt Apkaunot, noniecināt (ko cēlu, labu); aptraipīt.
aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko lipīgu).
vainags Aplī sapīta un sasieta ziedu, lapu, zaru u. tml. vītne.
apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (ar ko lipīgu).
cietpauris Aprobežots, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks.
cietpaurains Aprobežots, stūrgalvīgs, ietiepīgs.
apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām.
sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu, oranžīgu gaismu.
apvizmot Apspīdēt ar vizmojošu gaismu.
apvizēt Apspīdēt ar vizošu gaismu.
glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
kalandrēt Apstrādāt (audumu, papīru, plastmasu u. tml.) ar kalandru.
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar koncentrētu sārmu šķīdumu, lai iegūtu spīdumu un palielinātu izturību.
pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to gludu un spīdīgu.
aptaisīt Aptraipīt ar izkārnījumiem.
apsmulēt Aptraipīt, nosmērēt (no virspuses, visapkārt).
apšmucēties Aptraipīties, notraipīties (no visām pusēm, visapkārt).
atturīgs Apvaldīts, savaldīgs; tāds, kas izvairās no pārspīlējuma, pārmērībām.
bloks Apvienība (piem., starp valstīm, organizācijām) kopīgai rīcībai.
salikties kopā apvienoties kopīgai darbībai.
mesties uz vienu roku apvienoties, lai, piem., ko kopīgi veiktu.
mesties kopā apvienoties, lai, piem., ko kopīgu veiktu, kopā dzīvotu.
mocīt Apzināti darīt (kādam) fiziskas sāpes, mokas, ciešanas; spīdzināt.
mēdīt Apzināti izkropļoti, pārspīlētā veidā atdarināt (kāda runu, mīmiku, kustības).
aile Ar divām paralēlām līnijām norobežota vieta (uz papīra lapas).
ieekonomēt Ar ekonomiju ietaupīt.
piepūsties Ar gaisa plūsmu izplesties, izspīlēties.
piepūst Ar gaisa plūsmu, gaisu izplest, izspīlēt (ko).
kontingents Ar kopīgām iezīmēm raksturīgs (cilvēku) kopums, daudzums, kas veido kāda lielāka kopuma daļu.
lakmusa papīrs ar lakmusa šķīdumu piesūcināts īpašs papīrs.
lāsumains Ar mainīgu, nevienmērīgu spīdumu, mirdzumu.
iemest Ar metienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); metot trāpīt (kur, kādam).
majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa.
pergamentpapīrs Ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu.
cigarete Ar sasmalcinātu tabaku pildīta plāna papīra caurulīte smēķēšanai.
sarūgtināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
sinepju plāksteris ar sinepju pulvera maisījumu klāts papīra plāksteris, ko lieto ārstniecībā.
skrūvspīles Ar skrūvi regulējama ierīce – spīles, kurās nekustīgi iestiprina apstrādājamo priekšmetu.
iesviest Ar sviedienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); sviežot trāpīt (kur); iemest.
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
urāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms.
spīļarkls Arkls ar diviem spīļveida lemešiem.
sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
karstas asaras asaras, ko izraisījis spēcīgs (parasti sāpīgs) pārdzīvojums.
kā ar īlenu asi, sāpīgi.
ģints Asinsradnieku grupa ar kopīgu senci (pirmatnējās kopienas iekārtā).
kvadrants Astronomisks instruments ar skalu ceturtdaļriņķa loka veidā, ko agrāk lietoja debess spīdekļu augstuma mērīšanai.
kariķēt Atdarināt (kādu) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
ķēmoties pakaļ atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
uzplēst Atgādinot ko, pieļaut, ka jāatceras (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots).
veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
ielauzties Atlaužot (piem., durvis), iekļūt (kur iekšā), parasti, lai zagtu, laupītu; iekļūt ar varu (kur iekšā).
rezervēt Atlicināt, pataupīt.
auss Atlocīti, saburzīti stūri (papīru lapām, grāmatām, burtnīcām).
ziemeļblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; polārblāzma; kāvi.
polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; ziemeļblāzma; kāvi.
atrist Atnākt vaļā, atraisīties (piem., par ko sapītu); atplesties.
izpīt Atpīt (matus); atpinot (matus), izņemt (piem., lenti).
driskas Atplēstas, saplēstas (papīra, auduma) daļas, strēmeles, skrandas; saplēsts, skrandains apģērbs.
skrandas Atplēstas, saplēstas (piem., auduma, papīra) daļas.
skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piem., par audumu, papīru).
atpīt Atraisīt (ko sapītu).
kulminēt Atrasties uz debess meridiāna (par debess spīdekļiem).
pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši klāt, veidojot kopīgu telpu vai sistēmu.
aizlaist Ātri, bezrūpīgi izdot, iztērēt.
aizdiegt Ātri, lieliem dūrieniem aizšūt; pavirši aizlāpīt.
sadiegt Ātri, pavirši aizlāpīt, salāpīt.
nolīkt Atrodoties ilgāku laiku saliektā stāvoklī, kļūt sāpīgam, grūti atliecamam taisni (parasti par muguru, pleciem).
albums Atsevišķā kompaktdiskā, kasetē u. tml. izdots skaņdarbu kopums ar kopīgu nosaukumu.
domēns Atsevišķs apgabals internetā (ar kopīgu adreses elementu), ko veido, piem., kādas valsts iedzīvotāji vai cilvēku grupa.
koordinācija Atsevišķu vienību darbības saskaņošana, darba organizēšana kopīga mērķa izpildei.
spoguļoties Atspīdēt, atspoguļoties.
atgaisma Atspīdums, atblāzma.
atmirdzums Atspīdums, atspulgs.
atspulgs Atspoguļojums, atspīdums (kur).
atspīdēt Atspoguļoties (kur); mest atspīdumu (kur).
atspulgot Atspoguļoties (kur); mest atspīdumu.
atstarot Atspoguļoties, atspīdēt (kur).
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (piem., par sīki viļņotu ūdens virsmu).
laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt.
atlicināt Atstāt, pataupīt; iedalīt (kādam nolūkam).
diference Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem).
šķirba Atšķirība, starpība.
izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties pagūt (izdarīt ko).
dobspiedums Attēla iegūšana uz papīra no iespiedformas padziļinātajām ar krāsu pildītajām vietām.
kariķēt Attēlot (ko) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
draudzība Attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja saprašanās, simpātijas, interešu kopība.
sēklkopība Augkopības nozare, kurā nodarbojas ar kultūraugu sēklu ieguvi un sēklas kvalitātes uzlabošanu.
Vatmaņa papīrs augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs.
vatmaņpapīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs.
splīns Augstprātība, untumainība, ārišķīgums; arī īgnums, sapīkums.
nivelēšana Augstuma starpības mērīšana (zemes virsmas punktiem); (vietas, platības) vertikālā uzmērīšana.
opā Augšā (uz rokām, klēpī u. tml.).
orhideju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst piem., dzegužkurpītes, naktsvijoles, vaniļas.
apliet Bagātīgi apspīdēt (piem., par sauli, uguni).
patofobija Bailes saslimt; pārspīlēta baidīšanās no slimībām.
pītā maize baltmaize, kura klaipa virsma izveidota pīnes formā.
kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
sudrabbalts Balts ar sudrabainu spīdumu; tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
komercbanka Banka, kas pieņem noguldījumus, kreditē uzņēmumus un privātpersonas, kā arī veic operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
doks Baseins kuģiem, ko ierīko ostās ar lielu paisuma un bēguma starpību.
bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks.
sorbīnskābe Bezkrāsaina kristāliska viela – nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli.
nātrija karbonāts bezkrāsaini, caurspīdīgi kristāli vai balts pulveris, ko izmanto, piem., ziepju, stikla ražošanā; soda.
halīts Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; nātrija hlorīds, akmeņsāls.
zaļš Bezrūpīgs, jautrs.
klubs Biedrība, kurā apvienojušies, piem., kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus u. tml.
fondu birža birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus.
dravniecība Biškopība.
blāvojums Blāva gaisma, blāvs spīdums.
paspartū Blīva papīra lapa ilustrācijas uzlīmēšanai (grāmatā, žurnālā).
porcelāns Blīva, plānās kārtās caurspīdīga, parasti balta saķepusi masa, kas sastāv no kaolīna, kvarca smiltīm un laukšpata un ko izmanto trauku, tehnisku detaļu u. c. keramisku materiālu izgatavošanai.
trese Blīvi sastiprinātu, ar diegiem sapītu grieztu matu veidojums.
atlass Blīvs (piem., zīda) audums ar gludu, spīdīgu labo pusi.
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; šādā veidā vai pagriežot, pastiepjot bojāt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
nobradāt Bradājot, staigājot (pa ko, kur), notraipīt (apavus); nobrist.
sabradāt Bradājot, staigājot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
pusbrālis Brālis, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
medūza Brīvi peldošs zarndobumaiņu tipa organisms ar recekļveidīgu, puscaurspīdīgu ķermeni zvana vai lietussarga formā un taustekļiem.
zeltbrūns Brūns ar zeltam raksturīgu nokrāsu, arī spīdumu.
rūtiņu burtnīca burtnīca (klade), kurai ir rūtiņu papīra lapas.
rūtiņu klade burtnīca (klade), kurai ir rūtiņu papīra lapas.
kotēties Būt biržā tādā vai citādā cenā (par vērtspapīriem, ārzemju valūtu, precēm).
noorganizēties Būt gatavam, sagatavoties (kopīgai rīcībai, darbībai).
īgņoties Būt īgnam, izrādīt savu sapīkumu, īgnumu (pret ko).
līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam un iztapīgam.
rāpot (vai) uz ceļiem (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam, iztapīgam.
knapināties Būt ļoti taupīgam; dzīvot ļoti taupīgi.
skaitīt kapeikas būt ļoti taupīgam.
sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piem., par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
iemest Būt par cēloni, ka ievirzās, iespīd (piem., par vēju, gaismas avotu).
spīdēt Būt spīdīgam; spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – parasti par pozitīvu emocionālu stāvokli, pozitīvām jūtām.
staipīties Būt staipīgam (1).
stiepties Būt staipīgam.
saskanēt Būt tādā stāvoklī, attiecībās, kad ir kopīgas īpašības, uzskati u. tml., kad ir savstarpēja saprašanās.
mirdzināt Būt tādam, arī panākt, ka (kas) spīd, izceļas ar savu spožumu.
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina savstarpēju sapratni, labas attiecības, vēlamo saikni (ar to).
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
saskanēt Būt tādam, kas ir līdzīgas, kopīgas īpašības un kas veido vienotu, vēlamu kopumu (piem., par priekšmetiem, norisēm).
saķepēt Būt tādam, kas savieno, sasaista kopā (par ko mīkstu, lipīgu).
trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piem., par tinti, krāsu).
laistīties Būt tādam, no kura spīd vai atspīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma.
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, aptuvenu laika momentu (par debess spīdekļiem).
taupīties Būt taupīgam, taupīgi dzīvot.
taupīt Būt taupīgam.
stabiņš Caurspīdīgā caurulē iepildīta viela, kura tiek izmantota par spiediena mērvienības rādītāju (parasti termometros, barometros).
lēca Caurspīdīgs (parasti stikla) ķermenis ar izliektu vai ieliektu virsmu, ko lieto galvenokārt optiskajās sistēmās.
prizma Caurspīdīgs ķermenis, ko izmanto optiskās ierīcēs.
kalnu kristāls caurspīdīgs, bezkrāsains kvarca kristāls.
stikls Caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem.
skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, dzidrs (parasti par ūdeni).
transparents Caurspīdīgs.
transparence Caurspīdīgums.
sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, savainoties; izraisīt sev sastiepumu (1); sastaipīties.
banko Cena vai kurss, pēc kura banka pērk un pārdod vērtspapīrus.
bankas kurss cena, par kādu konkrētā banka noteiktā brīdī pērk un pārdod valūtu vai vērtspapīrus.
kurss Cena, par kādu pārdod un pērk ārvalstu valūtu, vērtspapīrus un dārgmetālus.
likt galvas kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
salikt galvas kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
likt prātus kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
salikt prātus kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
žēlot Censties neiztērēt, nedot; taupīt.
uzcirst Cērtot trāpīt (uz kā, kam).
groziņš Cienasts, ar ko katrs piedalās kopīgā saviesīgā sarīkojumā.
saslēgties Cieši saliedēties (kādai darbībai), savienoties (kopīgai norisei).
apžmiegt Cieši, stingri apņemt; apspīlēt.
dekstrīns Cietes hidrolīzes starpprodukts – lipīga viela, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kā līmvielu.
metāls Ciets materiāls, kam parasti ir laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
dārgakmens Ciets vērtīga minerāla gabals ar īpašām optiskām īpašībām (krāsu, caurspīdīgumu, mirdzumu), ko izmanto, piem., rotaslietu izgatavošanai.
kartons Ciets, biezs papīrs, ko izgatavo no izejvielām ar rupjākām un cietākām šķiedrām.
organiskais stikls ciets, caurspīdīgs stiklam līdzīgs materiāls, kas izgatavots no polimēriem.
parafīns Cietu ogļūdeņražu maisījums, ko parasti iegūst no naftas – daļēji caurspīdīga, vaskam līdzīga masa.
svīta Ciklisks skaņdarbs, kas sastāv no vairākām pastāvīgām daļām, kuras apvieno kopīga tematika.
pušelnieks Cilvēks, ar kuru kopīgi veic kādu darbu, piedalās kādā pasākumā u. tml.
pedants Cilvēks, kam raksturīga tieksme visu paveikt ļoti vai pārmērīgi kārtīgi, rūpīgi.
šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piem., uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
sabiedrotais Cilvēks, kas ir saistīts, sadarbojas (ar kādu), realizē kopīgu mērķi.
govkopis Cilvēks, kas kopj un baro govis; govkopības speciālists.
aitkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar aitkopību.
augkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augkopību.
augļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augļkopību, augļkopības speciālists.
biškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar biškopību; biškopības speciālists.
briežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar briežkopību.
cūkkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar cūkkopību.
dārzkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzkopību; dārzkopības speciālists.
kazkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar kazkopību.
pirāts Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu.
linkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar linkopību; linkopības speciālists.
lopkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar lopkopību; lopkopības speciālists.
mežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar mežkopību; mežkopības speciālists.
puķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar puķkopību; puķkopības speciālists.
sakņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sakņkopību; sakņkopības speciālists.
sēklkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sēklkopību, sēklkopības speciālists.
suņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar suņkopību; suņkopības speciālists.
truškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar truškopību.
vīnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vīnkopību; vīnkopības speciālists.
vistkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vistkopību; vistkopības speciālists.
zemkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemkopību; zemkopības speciālists.
zirdzinieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; cilvēks, kam ir bieža saskare ar zirgiem.
zirgkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; zirgkopības speciālists.
zivkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zivkopību; zivkopības speciālists.
zvērkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zvērkopību; zvērkopības speciālists; arī cilvēks, kas nodarbojas ar savvaļas dzīvnieku aprūpi.
verga dvēsele cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko paveikt, cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot kādu tā daļu.
graudkopis Cilvēks, kas strādā graudkopībā; graudkopības speciālists.
gaisa pirāts cilvēks, kas uzbrūk lidaparāta apkalpei, lai nolaupītu to vai piespiestu vadīt uz sev vajadzīgo vietu.
moceklis Cilvēks, ko pakļauj spīdzināšanai, mokām.
putnkopis Cilvēks, kura pamatnodarbošanās ir putnkopība.
kopiena Cilvēku grupa, kas apdzīvoja noteiktu teritoriju un kuriem bija kopīgi ražošanas līdzekļi.
kopiena Cilvēku grupa, kas dzīvo kādā vietā un kurus vieno kopīga valoda, izcelsme, reliģija u. tml.
darba grupa cilvēku grupa, kas kopīgi veic kādu uzdevumu.
ekipāža Cilvēku grupa, kas, veicot darba pienākumus, pārvietojas kopīgā transportlīdzeklī.
loks Cilvēku grupa, ko apvieno kas kopīgs, radniecīgs u. tml.
sabiedrība Cilvēku grupa, ko saista (profesijas, interešu, izcelsmes u. tml.) kopība.
kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
kompānija Cilvēku grupa, kuri kopā pavada laiku vai kurus vieno kopīgas intereses.
aprindas Cilvēku grupa, slānis ar kopīgu sabiedrisko stāvokli, profesionālām u. tml. interesēm.
cilts Cilvēku kopa ar kopīgām pazīmēm, īpašībām.
cūkkopība Cūku audzēšana gaļas ieguvei; attiecīgā lopkopības nozare.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs vidējs vai liels indīgs lakstaugs ar stāvu, kailu, zarainu, dobu stumbru, spīdīgām, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros [Aethusa cynapium].
puscaurspīdīgs Daļēji caurspīdīgs.
skrūvsols Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds.
skrūvgalds Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols.
piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (2); (kā) piesaistīšana, iesaistīšana (piem., kopīgā darbā).
konjugācija Darbības vārda locīšanas tips; darbības vārdu grupa ar kopīgu formu veidošanas paradigmu.
industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums).
darba ietilpība darbietilpība.
darba ietilpīgs darbietilpīgs.
ķēpāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
likt plecu pie pleca darboties kopīgiem spēkiem.
hiacints Dārgakmens, cirkona paveids – sarkanbrūns vai sarkandzeltens caurspīdīgs minerāls.
pinējs Darītājs --> pīt (1); amatnieks, kas nodarbojas ar pinumu darināšanu.
dārzeņkopība Dārzkopības nozare – dārzeņu audzēšana iedzīvotāju patēriņam.
daiļdārzniecība Dārzkopības nozare – krāšņumaugu audzēšana, apstādījumu, parku ierīkošana un kopšana.
puķkopība Dārzkopības nozare – ziedaugu un citu nelielu krāšņumaugu audzēšana; attiecīgā zinātnes nozare.
dārznieks Dārzkopības speciālists, kas pārzina dārza kultūras un vada darbus dārzā vai dārzniecībā.
virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piem., dārzniecībā).
lieldators Dators (ar lielu atmiņas ietilpību), kuru (iestādē, organizācijā u. tml.) izmanto par galveno datoru.
serveris Dators, kas datortīkla lietotājiem nodrošina dažādas operācijas, piem., kopīgu failu izmantošanu.
tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupas, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
sveķene Daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu, nezarojošu, brūnsarkanu, augšdaļā lipīgu stublāju, šaurām lapām un sarkaniem ziediem.
plēvspārņi Dažāda lieluma kukaiņi ar diviem pāriem plēvveida caurspīdīgu spārnu.
topāzs Dažādu krāsu, arī bezkrāsains minerāls, kura caurspīdīgie kristāli ir dārgakmeņi.
fluorescence Dažu vielu spēja spīdēt, ja to apgaismo.
disks Debess spīdeklis (parasti saule, mēness) apaļas ripas formā.
konstelācija Debess spīdekļu savstarpējais novietojums.
ģeocentriskās koordinātas debesu koordinātu sistēma, kurā noteic spīdekļa stāvokli attiecībā pret Zemes centru.
kapitelis Dekoratīva būvdetaļa – kolonnas, pīlāra, pilastra augšdaļa.
aplikācija Dekoratīvs veidojums no nogrieztiem un pie pamatnes piestiprinātiem (piem., papīra) gabaliņiem.
pīlīte Dem. --> pīle.
patrona Detaļa, elements (kā) ieskrūvēšanai, arī iespīlēšanai.
limbs Diska mala (debess spīdeklim).
dvīņu māja divas vienādas mājas, kuras sabūvētas kopā ar vienu kopīgu sānu sienu.
dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; divkāršā zvaigzne.
divkāršā zvaigzne divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; dubultzvaigzne.
tandēms Divi cilvēki, kas ciešā saskaņotībā veic kopīgu darbu vai ir cieši saistīti kādā darbībā.
savstarpēji pirmskaitļi divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju 1 (piem., 8 un 5).
binoms Divu algebrisku izteiksmju summa vai starpība.
pāris Divu cilvēku vai dzīvnieku kopa, kas kopīgi ko dara.
līdzdalība Divu vai vairāku personu kopīga piedalīšanās nozieguma izdarīšanā.
vienprātība Domu, viedokļu kopība, saskaņa.
dalīt Dot citam vai citiem daļu (no kā sava); kopīgi lietot, izmantot.
dalīties Dot daļu (no kā sava) citam vai citiem; kopīgi lietot, izmantot.
nelabi Draudīgi, naidīgi (spīdēt).
zābaki Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
tirpas Durstīgi sāpīgas, kņudošas sajūtas ķermenī.
tirpoņa Durstoši sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem.
zeltactiņa Dzeltenbrūns vai zaļgans kukainis ar vara krāsas acīm, krusteniski dzīslotiem, metāliski spīdošiem, caurspīdīgiem spārniem, kas miera stāvoklī sakļauti jumtveidā virs ķermeņa.
zeltdzeltens Dzeltens ar zeltam raksturīgu nokrāsu, arī spīdumu.
uzlāpīties Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst sev paģiras; salāpīties.
sūcpapīrs Dzēšpapīrs.
kopdziedāšana Dziedāšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi; kopīga dziedāšana.
komunālais dzīvoklis dzīvoklis, kurā dzīvo vairāki īrnieki, kopīgi izmantojot vienu virtuvi, tualeti un vannas istabu.
dzīvot zaļi dzīvot bezrūpīgi.
dzīvot plaši dzīvot pārticībā, bezrūpīgi.
sviestbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu lipīgu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu.
sviesta beka ēdama beka ar dzeltenbrūnu, lipīgu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka.
lāču beka ēdama sēne ar spīdīgu kastaņbrūnu cepurīti.
zobiņbeka Ēdama, aizsargājama beka ar augšdaļā paplašinātu kātiņu, 4–10 cm platu, dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas lietainā laikā kļūst lipīgi gļotaina un griezumā ātri zilējošu mīkstumu.
nomizot Ēdot (parasti ko skābu), padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus).
zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids – pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā – zorbā.
spriegums Elektrisko potenciālu starpība starp diviem lauka, elektriskās ķēdes punktiem.
tabulators Elektromehāniskā skaitļošanas mašīna, kas rezultātus fiksē papīra lentē vai īpašā veidlapā.
pončiks Eļļā vārīts apaļš mīklas pīrādziņš; virtulis.
žēlums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas skumjas, sāpīgs pārdzīvojums, līdzjūtība.
tautas medicīna empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu bez ķīmiskajiem medikamentiem un šo zināšanu izmantošana ikdienā.
empīriķis Empīrisma piekritējs.
klejotājs Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas nodarbojas ar lopkopību un bieži maina apmešanās vietu; nomadi.
cilts Etniskas kopības un sabiedrības organizācijas forma pirmatnējās kopienas iekārtā.
papīrfabrika Fabrika, kurā ražo papīru un tā izstrādājumus.
lakmuspapīrs Filtrpapīrs, kas piesātināts ar lakmusa šķīdumu.
kvēle Fizioloģiska vai psihiska stāvokļa izraisīts sārtums (piem., sejā), spīdums (piem., acīs).
dīleris Fondu biržas loceklis, kas veic operācijas ar vērtspapīriem.
manierisms Formas pārsmalcinātība, pārspīlējums, samākslotība.
fiksācija Fotofilmas vai fotopapīra apstrāde ar fiksāžu.
gaismēna Gaismas apspīdēto laukumu un ēnu mija (dabā).
kvēle Gaismas atspīdums (parasti sārts).
atspulgs Gaismas atspīdums (uz kādas virsmas).
blāzma Gaismas atspīdums.
dzisa Gaismas dzišana (debess spīdekļiem).
luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kura rodas nevis kā parasti ķermenim sakarstot, bet citu procesu ietekmē.
kāvi Gaismas, uguns spilgts atspīdums (pamalē).
raudava Gaišpelēka nirpīle ar kastaņbrūnu galvu un kaklu, melnām krūtīm.
korona Gaišs spīdums, mirdzums ap metāla vadiem un smailiem elektrodiem šādā izlādē.
kaolīns Gaišs, parasti balts māla iezis, kuru izmanto, piem., papīrrūpniecībā, porcelāna un fajansa ražošanai.
lāsma Gaišums, nevienmērīgs spīdums.
rakstāmgalds Galds (parasti ar atvilktnēm, skapīšiem u. tml.), kas paredzēts garīga darba veikšanai (rakstīšanai, lasīšanai).
maisadata Gara adata ar lielu aci (piem., maisu šūšanai vai lāpīšanai).
serpentīns Gara, šaura krāsaina papīra lente, ko karnevālos, ballēs sviež publikā, dejotājos.
akots Garākā, spīdīgākā, rupjākā spalva (dažu kažokzvēru apmatojumā).
kājminamā domāšana gausa, lēna domāšana, neattapība.
glicerīdi Glicerīna esteri, lipīdu galvenā sastāvdaļa.
perlamutrs Gliemju (galvenokārt pērleņu) čaulas spīdīgs iekšējais slānis, ko izmanto pogu, rotaslietu gatavošanai, inkrustācijām u. tml.
ofsets Gludspieduma paveids, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā – uz papīra vai cita materiāla.
bāba Gļēvs, arī pļāpīgs cilvēks.
apgrābstīt Grābstoties notraipīt.
apvāks Grāmatas ārējā ietērpa elements – poligrāfiski (parasti no papīra) izgatavots aizsargs grāmatas vākiem.
grebums Grebjot radīts attēls; šāda attēla novilkums uz papīra.
blīvgredzens Gredzena formas detaļa (kādā mehānismā), kas novērš (gaisa, šķidruma u. tml.) noplūdi, aizsargā no putekļu iekļūšanas, uztur spiedienu starpību (dažādās mehānisma daļās).
gorīties Grozīt, arī staipīt savu ķermeni, tā daļas.
nedienas Grūtības, nepatikšanas; smagi, sāpīgi pārdzīvojumi.
gudrinieks Gudrs cilvēks; attapīgs, apdāvināts bērns, pusaudzis.
naktsskapītis Guļamtelpas mēbele – mazs, pie guļasvietas novietojams skapītis; naktsgaldiņš.
naktsgaldiņš Guļamtelpas mēbele – mazs, pie guļvietas novietojams galdiņš; naktsskapītis.
nivelieris Ģeodēzisks instruments zemes virsmas punktu augstuma starpības noteikšanai.
klans Ģimeņu kopa, kuras locekļus saista kopīga izcelsme (piem., ķeltu tautām); dzimta.
sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst kolonijas veidojoši caurspīdīgi jūras dzīvnieki; šīs apakšklases dzīvnieki [Siphonophora].
ateroskleroze Hroniska slimība, kam raksturīga lipīdu nogulsnēšanās uz artēriju sienām, tās sašaurinot.
bruceloze Hroniska, lipīga mājdzīvnieku slimība, ko izraisa specifiska baktērija un ar kuru var inficēties arī cilvēks.
ietaisīt pīpi iebāžot tabaku pīpē, sagatavoties smēķēšanai.
uztaisīt pīpi iebāžot tabaku pīpē, sagatavoties smēķēšanai.
sirot Iebrukt (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
sirojums Iebrukums (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
mīksts Iecietīgs, piekāpīgs, bez stingrības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ieslēgt Iedarbināt ar slēdzi (ierīci, tās daļas), pievienojot elektriskās enerģijas tīklam; šādā veidā panākt, ka sāk spīdēt gaisma.
piemest Iedodot, piešķirot savu (naudas) daļu, pievienot (to kopīgajam maksājumam).
smēķēt Ieelpot tabakas vai citu narkotisku vielu dūmus (piem., no cigaretes, pīpes).
iezvēroties Iegailēties (dusmās, naidā u. tml.) – par acīm; spēji parādīties (acīs) – par mirdzumu, spīdumu.
investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā, vērtspapīros u. tml., parasti uz ilgāku laiku.
kodols Iekšējā, centrālā (debess spīdekļa) daļa.
tapetes Iekšsienu, retāk griestu, apdares materiāls – papīra vai cita plāna materiāla sloksnes.
iepīties Ieķerties, sapīties (kur).
ieķept Ielipt (kur iekšā) – par ko mīkstu, lipīgu; tikt apņemtam (ar ko mīkstu, lipīgu).
peļņa Ienākums, kas tiek gūts, izmantojot esošos finanšu līdzekļus, vērtspapīrus u. tml.
aizpīkstēties Iepīkstēties.
iepiņķēties Iepīties.
psihrometrs Ierīce gaisa relatīvā mitruma un temperatūras noteikšanai pēc divu termometru – sausa un saslapināta – rādījumu starpības.
ātršuvējs Ierīce papīra lapu iestiprināšanai aktu vākos, mapē; aktu vāki, mape ar šādu ierīci.
pīkstulis Ierīce, kas rada pīkstošu skaņu.
līdzdalība Iesaistīšanās, piedalīšanās, darbošanās (kopīgi veicamā pasākumā, darbībā u. tml.).
iepīkstēties Iesākt pīkstēt un apklust.
nopīkstēt Iesākt pīkstēt un pārstāt pīkstēt (piem., par ierīcēm).
iepīkstēties Iesākt pīkstēt un pārstāt.
iepīt Iesākt pīt, bet nepabeigt.
iespīdēties Iesākt spīdēt (par acīm); īsu brīdi spīdēt.
iespīdēties Iesākt spīdēt (piem., par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi spīdēt.
uzspīdēt Iesākt spīdēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt.
uzspīdināt Iesākt spīdināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdināt.
uzspīgot Iesākt spīgot; īsu brīdi spīgot.
iespīguļoties Iesākt spīguļot; īsu brīdi spīguļot.
uzspīguļot Iesākt spīguļot; īsu brīdi spīguļot.
uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu; īsu brīdi šādi spīdēt.
iespītēties Iesākt spītēties; kļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, nepiekāpīgam.
uzliesmot Iesākt spoži spīdēt; īsu brīdi spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, kosmiskiem ķermeņiem).
uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt; īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt.
moku kambaris ieslodzījuma un spīdzināšanas telpa.
opcija Iespēja noteiktā laikā pirkt vai pārdot (piem., vērtspapīrus) pēc iepriekš paredzētās cenas.
iespīlēt Iespiest (piem., spīlēs).
saspītēt Iespītēt (parasti ļoti).
iešūt Iestiprināt (papīra lapas) īpašā saturētājā, vākos.
stīvēties Ietiepīgi pretoties; ietiepīgi nepiekrist, nepiekāpties.
stūrgalvīgs Ietiepīgs, nepiekāpīgs (par cilvēku).
kapacitāte Ietilpība; maksimālais daudzums, ko (kas) spēj uzkrāt vai saražot.
tilpība Ietilpība.
vanna Ietilpīgs, garens trauks, kurā mazgājas vai ko izmanto mazgāšanai.
uztīt Ietinot papīrā tabaku, izveidot (ko) smēķēšanai.
spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai to saspiestu, noturētu kādā stāvoklī u. tml.
ieķepēt Ieziest, iepildīt (ko mīkstu, lipīgu).
izauklēt Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot.
nospiest Ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), padarīt (to) sāpīgu.
kārpīties Ilgāku laiku, (parasti) intensīvi kārpīt – par dzīvniekiem.
izpīties Ilgāku laiku, daudz pīt.
atspiest Ilgi balstoties (uz kā), padarīt sāpīgu.
iegrauzt Ilgstoši beržoties, radīt (piem., sāpīgu vietu, brūci).
dioksīns Indīgs ķīmisks savienojums, kas rodas kā blakusprodukts, piem., herbicīdu ražošanā, papīra balināšanā un kas piesārņo apkārtējo vidi.
megabaits Informācijas daudzuma (datu ietilpības) mērvienība, kurā ir 1048 576 baiti [MB].
dzēšlapa Īpaša papīra lapa, ko lieto (ar tinti) uzrakstītā nosusināšanai.
krītpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar baltu, gludu un spīdīgu virsmu (parasti attēlu iespiešanai).
marmorpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar marmoram raksturīgiem plankumiem.
sviestpapīrs Īpaši pagatavots papīrs sviesta un citu pārtikas produktu (piem., marmelādes) iesaiņošanai; arī pergamentpapīrs.
pauspapīrs Īpašs caurspīdīgs papīrs rasējumu vai zīmējumu kopēšanai, pārvilkšanai.
kolektīvisms Īpašuma un ražošanas līdzekļu kopīgums (kā teorija un tās īstenojums dzīvē).
nospīdēt Īsu brīdi spīdēt un pārstāt spīdēt.
iegailēties Īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) – par spīdumu.
paspīdēt Īsu brīdi uzspīdēt; uz brīdi parādīties (par ko spīdošu, gaišu).
papīkstināt Īsu brīdi vienu vai vairākas reizes pīkstināt.
zibsnīt Izcelties apkārtnē ar savu spožo, nevienmērīgo spīdumu.
sērija Izdevumu kopums, ko vieno kopīga tematika, mērķis vai lasītāju loks.
blefs Izdomājums, meli, lai radītu pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz papīra.
melodrāma Izjūtu pārspīlējums, sentimentalitāte, nevajadzīgs traģisms (piem., aktiera tēlojumā).
sakakāt Izkārnoties notraipīt, piemēslot.
emitēt Izlaist apgrozībā naudu, vērtspapīrus.
nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, notraipīties (ar to).
izēsties Izlasīt, rūpīgi iepazīties, apgūt (lielu materiālu daudzumu).
nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to).
noliet Izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to ko).
paķert uz muļķa izmantot kāda nezināšanu, neattapību.
formāts Izmērs, ārējais apveids (piem., grāmatai, papīram).
raudzīties Izplatīt gaismu (uz ko) – par debess spīdekļiem.
vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot.
vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot.
plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu); spīdēt ar mazliet mainīgu gaismu.
zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu gaismu (par gaismas avotu); spoži spīdēt, atstarojot (kāda gaismas avota) gaismu.
apdedzināt Izraisīt apdegumu, ievainot vai sāpīgi sakairināt (augstā temperatūrā, arī ar karstu vai kodīgu šķidrumu).
sūrstēt Izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; būt sāpīga pārdzīvojuma ietekmē (piem., par psihi, psihisku stāvokli).
cirst Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu, sāpīgi kairināt.
iesmelgties Izraisīties, tikt sāpīgi izjustam.
uztūkt Izspīlēties (par ko, piemēram, piebāztu).
atstaipīt Izstaipīt (piem., notirpušu, piepūlētu ķermeņa daļu).
izstaipīt kaulus izstaipīt locekļus.
apstarot Izstarot (gaismu pār ko); apspīdēt, apgaismot.
luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota ietekmē.
dedzināt Izstarot lielu karstumu; izraisīt sāpīgu kairinājumu, sūrstošas sāpes.
kartonāža Izstrādājumi no samērā cieta, bieza papīra un kartona (piem., kartona taras kastes, kārbas).
plīvurs Izstrādājums no plāna, caurspīdīga auduma, ko liek uz galvas, arī ar ko aizsedz seju.
glaimīgs Iztapīgi laipns, lišķīgs; tāds, kurā izpaužas glaimi.
izmelot Izteikt melus, ko nepatiesu, arī pārspīlētu.
iedzelt Izteikties tā, lai (kādu) sāpīgi aizskartu; būt tādam, kas sāpīgi aizskar (piem., par vārdiem).
klīrēties Izturēties pārspīlēti smalki; nevajadzīgi kautrēties, arī tiepties.
pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
printeris Izvadierīce, kas saņem no datora kodētus datus, pārveido tos lasīšanai piemērotā formā un izveido atbilstošu tekstu vai grafiku uz papīra vai citā datu vidē.
sakomplektēt Izveidot cilvēku grupu, kurai ir kopīgs mērķis, uzdevums.
sasaistīties Izveidot saistījumu ar virvēm (starp diviem alpīnistiem).
uzkniebt Izveidoties tādam (parasti tik aukstam), ka atklātās ķermeņa daļas tiek sāpīgi kairinātas.
izsvērt Izvērtēt, rūpīgi pārdomāt.
origami Japāņu mākslas veids – dekoratīvu figūru locīšana no papīra.
uz nebēdu Jautri, bezrūpīgi.
nebēda Jautrība, bezrūpība.
nebēdnīgs Jautrs, bezrūpīgs, arī draiskulīgs, nerātns.
korsārs Jūras laupītājs; jūras laupītāju kuģa kapteinis.
degt Just sūrstošas, dedzinošas sāpes, sāpīgu kairinājumu.
plezna Kāja ar peldplēvi (piem., pīlēm, zosīm, roņiem, valzirgiem).
apkakāt Kakājot aptraipīt.
lielkapitālists Kapitālists, kam pieder liels privātīpašums (piem., uzņēmumi, vērtspapīri, nauda).
kara kāvi karadarbības radītu uzliesmojumu, uguns atspīdums.
eskadra Karakuģu vienība, kas veic kopīgu uzdevumu.
tetrapaka Kārba, iesaiņojums (parasti šķidrām, pusšķidrām pārtikas vielām), kas ražots, sapresējot papīru, alumīnija foliju un polietilēnu.
akurāts Kārtīgs, rūpīgs; precīzs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sacirsties pretī kategoriski iebilst, sākt spītēties.
nomadi Klejotāju tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību.
saspuroties Kļūt (parasti ļoti) spītīgam, nepiekāpīgam, iecirtīgam.
apmizoties Kļūt jutīgam, sāpīgam kā skāba iedarbībā (par zobiem).
nomizoties Kļūt jutīgam, sāpīgam, parasti kā skāba iedarbībā (par zobiem).
saknapināties Kļūt ļoti taupīgam, sākt dzīvot ļoti taupīgi, taupot ierobežot sevi (kā) tērēšanā, izmantošanā.
nocietināties Kļūt neiejūtīgam, nepiekāpīgam; arī nepieļaut, apvaldīt savu jūtu izpausmi.
nozust Kļūt nesaskatāmam, šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), ievirzoties (kur) – par debess spīdekļiem.
smērēties Kļūt netīram, traipīties.
nosmērēties Kļūt netīram; notraipīties, notriepties.
pievienoties Kļūt par dalībnieku (kopīgas darbības veikšanai).
atspiesties Kļūt sāpīgam (par ķermeņa daļu, uz kuras ilgstoši atbalstās).
sasāpēt Kļūt sāpīgam (par ķermeņa daļu); sasāpēties.
saspītēties Kļūt spītīgam.
glumēt Kļūt staipīgam, recekļainam.
tirpt Kļūt stīvam, nejutīgam, arī tādam, kur rodas durstoši sāpīga, kņudoša sajūta.
sacirsties Kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam (parasti jūtoties apvainotam, skaistoties).
pievilkt jostu (ciešāk, stingrāk) kļūt taupīgākam, samazināt izdevumus.
nokrist Kļūt zemākam (par cenu); kļūt ar mazāku vērtību (piem., par vērtspapīriem).
spītēties Kļūt, arī būt spītīgam (parasti attiecībās ar kādu).
spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, nepiekāpīgam; nepakļauties (piem., kāda gribai).
iekniebt Kniebjot sāpīgi iespiest (kur).
papīrmalka Kokmateriāli, ko izmanto papīra ražošanai.
pūpolvītols Koks vai krūms ar virspusē tumšzaļām, spīdīgām un apakšpusē pelēkām, matainām lapām; blīgzna [Salix capraea].
blīgzna Koks vai krūms ar virspusē tumšzaļām, spīdīgām un apakšpusē pelēkām, matainām lapām; pūpolvītols [Salix capraea].
satīns Kokvilnas kārstās dzijas vai ķemmdzijas, kā arī ķīmisku pavedienu audums ar gludu, spīdīgu labo pusi.
pose Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi; farss.
farss Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi.
bufonāde Komisks uzvedums ar spilgtiem efektiem un pārspīlētu aktieru tēlojumu.
pomāde Konditorejas izstrādājums – aromatizēta no cukura un cietes sīrupa, augļu un ogu sulas savārījuma iegūta staipīga želejveida masa, ko pilda konfektēs.
košļājamā gumija konditorejas izstrādājums no staipīgas masas ilgstošai košļāšanai.
saldo Konta slēguma atlikums; starpība starp kredīta un debeta summām.
A Kopā ar skaitļa vārdu apzīmē papīra lapas attiecīgo standartlielumu.
tusiņš Kopā sanākšana, satikšanās (piem., ballītē, klubā); arī pasākums, kurā satiekas cilvēki ar kopīgām interesēm.
miera pīpe kopēja pīpe, kuru smēķējot, indiāņi apliecinājuši draudzību un salīguši mieru.
koppapīrs Kopējamais papīrs.
sadraudzība Kopība, kas izveidojusies uz draudzīgu attiecību, vienotu interešu pamata; sadarbība šādā kopībā.
saskanība Kopība, līdzība.
kopdarbība Kopīga darbība, sadarbība.
kubriks Kopīga guļamtelpa kuģa komandai.
kopsēde Kopīga sēde, kurā piedalās pārstāvji no vairākām institūcijām.
kopspēle Kopīga skaņdarba atskaņošana.
sadarbība Kopīga, savstarpēji saskaņota darbība, arī palīdzība.
ieroču brālība kopīgās cīņās izveidojusies karavīru draudzība.
apspriesties Kopīgi apspriest, apmainīties domām.
dalīt Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus pārdzīvojumus).
dalīties Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus uzskatus, domas).
kongregācija Kopīgi pārvaldīta vairāku klosteru apvienība.
vakarēt Kopīgi pavadīt vakaru (par ģimeni, draugiem).
sastrādāties Kopīgi strādāt; savstarpēji saskaņoti strādāt.
plecu pie pleca Kopīgi, arī vienoti.
kopā Kopīgi, līdz ar kādu citu; savstarpēji saistīti, vienoti (par cilvēkiem).
sadarboties Kopīgi, savstarpēji saskaņoti darboties, arī palīdzēt.
uz vienu roku kopīgi, vienprātīgi, saskaņoti.
sarkankoks Kopīgs nosaukums vairākiem tropu kokiem ar sarkanbrūnu, cietu koksni ar skaistu tekstūru; šī koka koksne.
kopistisks Kopīgs, kopējs.
kopnosaukums Kopīgs, vienojošs (kā) nosaukums.
lampions Krāsaina stikla vai papīra laterna (parasti iluminācijai).
tinte Krāsvielu šķīdums (printera kārtridžā) teksta izdrukāšanai uz papīra.
pompozs Krāšņs, grezns; pārmērīgi, pārspīlēti svinīgs.
begonija Krāšņumaugs ar dažāda lieluma un krāsas ziediem un asimetriskām, (parasti) spīdīgām lapām.
moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu.
sasisties Krītot, atsitoties (pret ko) u. tml., savainoties, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu.
sagrūst Krītot, lecot, atsitoties pret ko u. tml., radīt sastiepumu (parasti kājā, rokā), padarīt (to) sāpīgu.
krīta papīrs krītpapīrs.
kreppapīrs Krokots, elastīgs papīrs, kas atgādina krepu.
klintene Krūms ar ovālām, tumši zaļām, spīdīgām lapām un sīkiem ziediem, ko plaši izmanto apstādījumos.
aronija Krūms ar spīdīgām lapām, baltiem ziediem un melnām ogām, kurām piemīt ārstnieciskas īpašības; šī auga oga.
pirātisms Kuģa, lidaparāta vardarbīga sagrābšana un aplaupīšana, piesavināšanās.
muša Kukainis ar diviem caurspīdīgiem spārniem un trīs taustekļu pāriem.
kovalentā saite ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
antimons Ķīmiskais elements – balts, spīdīgs, trausls metāls [Sb].
zelts Ķīmiskais elements – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru [Au].
niobijs Ķīmiskais elements – gaišpelēks, spīdīgs metāls, cietāks par dzelzi, mehāniski izturīgs, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā [Nb].
jods Ķīmiskais elements – pelēkmelna kristāliska viela ar metālisku spīdumu [J].
sudrabs Ķīmiskais elements – spīdīgs, balts (gaisa iedarbībā melnējošs), samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls [Ag].
magnijs Ķīmiskais elements – spīdīgs, sudrabaini balts metāls, kas deg ar spoži baltu gaismu [Mg].
bismuts Ķīmiskais elements – sudrabains metāls ar sārtu spīdumu, ko izmanto sakausējumos, farmaceitiskā un stikla rūpniecībā [Bi].
fiksāža Ķīmisku vielu maisījums (šķīdums), ar kuru uz fotopapīra vai fotofilmas nostiprina attēlu.
kā putns zara galā labi, bezrūpīgi.
kā circenis aizkrāsnē labi, bezrūpīgi.
zaļas dienas labs, bezrūpīgs laiks, laba, bezrūpīga dzīve.
rezerve Laika ietaupījums.
sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kas ir izdevīgs (kā) norisei, kam raksturīgas kopīgas īpatnības, norises.
zelta laiki laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
zelta laiks laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
nesaule Laiks, laikposms, laikapstākļi u. tml., kad nespīd saule.
gaišs Laimīgs, bezrūpīgs; arī jauks, patīkams.
labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu, piem., lai panāktu, ka nedusmojas, piedod).
mēnesene Lakstaugs ar purpursarkaniem, violetiem vai baltiem (vakarā) smaržīgiem ziediem un plakanu, spīdīgu augli, kas pēc sēklu izbiršanas paliek pie auga; Jūdasa graši.
pārlāpīt Lāpīt vēlreiz, no jauna.
Latvijas Banka Latvijas centrālā banka, kurai piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības, kā arī tiesības kontrolēt naudas apgrozību un pārraudzīt citas bankas.
agrikultūra Lauksaimniecība, zemkopība.
laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas tehnisko, lopbarības u. c. kultūraugu audzēšanu; zemkopība.
mēnessakmens Laukšpata paveids – daļēji caurspīdīgs minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu, mēnessgaismai līdzīgu nokrāsu.
rančo Lauku mājas, liela lopkopības ferma (Amerikā).
razbainieks Laupītājs; bandīts.
izlaupīt Laupot iztukšot (ko); nolaupīt (daudz vai visu).
aizslāt Lempīgi, kājas velkot, aiziet.
ieslāt Lempīgi, kājas velkot, ieiet (kur iekšā).
slāt Lempīgi, kājas velkot, iet.
izslāt Lempīgi, kājas velkot, iziet, iznākt.
lempis Lempīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
izurbties Lēnām, rūpīgi izlasīt, izpētīt; arī izstudēt.
rāpties Lēni virzīties, parādīties – par debess spīdekļiem.
azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
hostelis Lēta apmešanās vieta ar kopīgu virtuvi, labierīcībām u. tml.; jauniešu viesnīca.
strupvabole Līdz 10 mm gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem.
lamzaks Liela auguma, neveikls, lempīgs; arī neattapīgs cilvēks.
fifīgs Lielisks, nedaudz pārspīlēts, labs.
orķestris Liels instrumentāls ansamblis kopīgai muzicēšanai, kas sastāv no dažādu instrumentu grupām.
langusts Liels jūras vēzis ar cietu čaulu, bez spīlēm.
trimo Liels spogulis, parasti ar skapīti, kosmētikas piederumu novietošanai.
lamzīgs Liels un neveikls, lempīgs.
spāre Liels, slaids kukainis ar kustīgu galvu, lielām fasetacīm un diviem caurspīdīgiem, gandrīz vienādu spārnu pāriem.
astronomiskās koordinātas lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā.
koleģialitāte Lietišķi draudzīgas, saticīgas attiecības starp kolēģiem; darba jautājumu kopīga risināšana.
pi Lieto, lai atdarinātu samērā augstu, pīkstošu skaņu.
vai Lieto, lai norādītu, ka ar vārdu, izteikumu ir pieļauts pārspīlējums (parasti, lai paspilgtinātu izteiksmi).
opā Lieto, lai pamudinātu (kādu) paņemt uz rokām, klēpī.
makulatūra Lietoti, veci un nevajadzīgi periodiski izdevumi, grāmatas, arī papīra pārstrādes atgriezumi, ko var izmantot par otrreizēju izejvielu.
kašķis Lipīga (cilvēku vai dzīvnieku) ādas slimība, stipra nieze, kuru izraisa īpaša ērce.
cirpējēde Lipīga ādas sēnīšu slimība, kam raksturīga apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā.
plāksteris Lipīga lente brūču pārsiešanai vai pārsēja nostiprināšanai.
mušpapīrs Lipīga papīra lente mušu ķeršanai.
sērga Lipīga, postoša slimība, kas ātri izplatās.
ķept Lipt (par ko mīkstu, lipīgu).
almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums, ko apvieno kopīgs temats, žanrs u. tml.
konstruktīvisms Literatūras virziens (galvenokārt 20. gs. 20. gadu krievu padomju dzejā), kurā svarīga loma tika piešķirta teksta konstruktīvajam elementam, grafiskajam izkārtojumam, nereti pārspīlējot literārās tehnikas paņēmienu nozīmi.
landtāgs Livonijā valdošo kārtu kopīga pārstāvības institūcija.
salocīt Lokot (piem., papīru), izveidot (ko no tā).
salocīt Lokot (plānu, piem., auduma, papīra priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
gaļas lopkopība lopkopība, kuras galvenais produkcijas veids ir gaļa.
piena lopkopība lopkopība, kuras galvenais produkcijas veids ir piens.
govkopība Lopkopības nozare – govju audzēšana piena, gaļas u. tml. ieguvei.
kazkopība Lopkopības nozare – kazu audzēšana piena, gaļas, vilnas ieguvei.
truškopība Lopkopības nozare – trušu audzēšana gaļas, ādu, vilnas ieguvei.
zirgkopība Lopkopības nozare – zirgu kopšana un audzēšana darbam un sportam.
pēcspīdēšana Luminiscentu vielu spīdēšana, kas novērojama pēc tam, kad vairs nedarbojas tās izraisītājs.
nolaizīts Ļoti gludi, kārtīgi sasukāts, arī saziests ar ko mitru, spīdīgu (par matiem, matu sakārtojumu).
kā auns Ļoti ietiepīgs, stūrgalvīgs.
sulainisks Ļoti iztapīgs.
sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
kā zīds ļoti mīksts, smalks, gluds; arī spīdīgs (par matiem, dzīvnieka apmatojumu u. tml.).
nosmērēties līdz ausīm ļoti notraipīties.
hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (piem., tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
hiperbolisks Ļoti pārspīlēts.
plīvuraudums Ļoti plāns, caurspīdīgs audums (piem., tills).
gāze Ļoti plāns, caurspīdīgs zīda audums.
zīdpapīrs Ļoti plāns, gandrīz caurspīdīgs papīrs.
pamatīgi Ļoti rūpīgi (ko darīt, paveikt).
(glabāt) kā (savu) acuraugu ļoti saudzēt; apieties ar lielu mīlestību, rūpību.
sīksts Ļoti skops, taupīgs.
kā nolakots ļoti spožs, spīdīgs.
kā āzis ļoti stūrgalvīgs, ietiepīgs.
tiepīgs kā āzis ļoti tiepīgs.
pedantisks Ļoti vai pārmērīgi kārtīgs, rūpīgs, sīkumains (par cilvēku).
ultramoderns Ļoti, arī pārspīlēti moderns.
astroloģija Mācība par cilvēka likteņa atkarību no debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa; nākotnes pareģošana pēc debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa.
mirdzums Mainīga stipruma gaisma, spīdums, ko (kas) izstaro vai atstaro.
rindu mājas mājas, kas uzbūvētas vienā līnijā, zem viena jumta, ar kopīgām sānu sienām.
kabatas portfelis maks ar vairākiem nodalījumiem papīrnaudas, dokumentu u. tml. ievietošanai.
kartons Mākslas darba mets uz šāda papīra iecerētajā lielumā.
kaļķītis Māla pīpe.
pīlīte Māla svilpe mazas pīles figūras veidā.
pusmāsa Māsa, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
kalandrs Mašīna ar karsējamiem veltņiem auduma, papīra, plastmasas u. tml. gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai, spodrināšanai vai velmēšanai.
teips Materiāls (lipīga saite, plāksteris), ko uzlīmē uz dažādām ķermeņa daļām, lai mazinātu sāpes, regulētu asinsriti un limfas atteci, uzlabotu locītavu darbību u. tml.
bize Matu pīne.
palaupīt Mazliet laupīt (parasti neilgu laiku, nelielā daudzumā).
pietēlot Mazliet pārspīlēti izpaust (piem., kādu emocionālu stāvokli).
klēpja sunītis Mazs (parasti dekoratīvo šķirņu) suns, ko var nēsāt klēpī.
prīkšķe Mazs pīļu dzimtas putns ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu apspalvojumu uz spārniem [Anas querquedula].
plaukts Mēbele dažādu priekšmetu novietošanai – kopā sastiprinātas horizontālas plāksnes; šāda atsevišķa plāksne, kas piestiprināma pie sienas vai ievietojama skapī, bufetē u. tml.
antresols Mēbeļu (skapju, sekciju) augšējais papildelements – verams skapītis.
izmeklēt Meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas, piem., kādā teritorijā, telpā).
sudrabmelns Melns ar sudrabainu spīdumu; tāds, kam ir melni un sudrabaini krāsu laukumi.
mudžināties Mest cilpas, mezglus; savīties, sapīties.
tīģelis Metāla plātne, kas piespiež papīru pie iespiedformas (piem., rokas iespiedmašīnās); arī iespiedmašīna.
krāšņvabole Metāliski spīdīga vabole (parasti tropos).
mercene Meža pīle [Anas paltyrhynchos].
šagrēnāda Miecēta, mīksta (parasti kazas) āda ar graudainu, spīdīgu virsmu, ko izmanto, piem., grāmatu iesiešanai.
eksekūcija Miesassoda vai nāvessoda izpildīšana; arī spīdzināšana.
siereklis Mīksta, staipīga masa, ko iegūst, iedrupinot biezpienu sakarsētā pienā.
lāpāmdiegs Mīksts diegs, kas ir paredzēts lāpīšanai; lāpāmais diegs.
ķepīgs Mīksts, lipīgs (par kādu masu).
kontingents Militārpersonu grupa, kas pievienojusies kādai lielākai grupai kopīgas operācijas veikšanai.
barīts Minerāls – bārija sulfāts, ko izmanto krāsu, gumijas, papīra rūpniecībā.
vizla Minerāls ar metālisku spīdumu.
hrizolīts Minerāls, caurspīdīgs olivīna paveids; dārgakmens.
rubīns Minerāls, korunda paveids – caurspīdīgs sarkans dārgakmens.
opāls Minerāls, kura daži paveidi ir dārgakmeņi vai pusdārgakmeņi (parasti necaurspīdīgi).
tirkīzs Minerāls, necaurspīdīgs dārgakmens gaiši zilā, zaļganā un zaļgani pelēkā krāsā.
uzmīt Minot, liekot soli, nejauši uzlikt kāju virsū (kam asam), sāpīgi skarot, ievainojot (kāju).
vizēt Mirdzēt, spīdēt (ar mainīgu stiprumu); vizmot, vizuļot.
kvēlot Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam.
zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par skatienu, acīm).
kvēlot Mirdzēt, spīdēt.
lāsot Mirdzēt, spīdēt.
mirguļot Mirgot, mirdzēt, spīdēt.
spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura lido pa gaisu un spīdot vilina, maldina cilvēkus; arī ragana.
mocības Mokas, ciešanas; arī spīdzināšana.
nomocīt Mokot, spīdzinot, nonāvēt vai novest līdz kritiskam veselības stāvoklim.
kulminācija Moments, kad (debess spīdeklis) iziet caur debess meridiānu.
apakšējā kulminācija moments, kurā debess spīdeklis šķērso debess meridiāna pretējo pusi (piem., pusnaktī).
augšējā kulminācija moments, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais (piem., pusdienas laikā).
klosteris Mūku vai mūķeņu kopiena, kas dzīvo kopīgi īpašās telpās un ievēro askētisku dzīves veidu.
buksis Mūžzaļš krūms vai koks ar spīdīgām lapām un ļoti cietu koksni.
papīrnauda Nauda, kas iespiesta uz īpaša, šim nolūkam paredzēta papīra; papīra nauda, banknotes.
kapitāls Nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u. tml., dod pelņu.
depozīts Nauda, vērtspapīri, vērtīgi priekšmeti, kas nodoti glabāšanā (piem., bankā); noguldījuma, arī glabāšanas veids.
lelle Naudas paciņas imitācija – papīra lapiņu paciņa, kurā īstas banknotes ir tikai virspusē un apakšpusē, bet vidū – viltotas.
emisija Naudas un vērtspapīru laišana apgrozībā.
astronavigācija Navigācijas nozare, kurā tiek lietotas astronomijas metodes, par orientieriem izmantojot debess spīdekļus.
uzpūst Neadekvāti, nemotivēti palielināt; pārspīlēti izcelt.
aunapiere Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks; stulbenis.
auns Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks.
tielēties Neatlaidīgi, ietiepīgi iebilst, stūrgalvīgi nepiekrist (kam).
uzstāt Neatlaidīgi, nepiekāpīgi prasīt (kādam ko veikt); neatlaidīgi, nepiekāpīgi apgalvot (ko), prasīt (ko atzīt).
blondīne Neattapīga, aprobežota, ne visai gudra sieviete.
aita Neattapīga, naiva sieviete.
zoss Neattapīga, nesaprātīga sieviete.
ausainis Neattapīgs cilvēks.
auna galva neattapīgs vīrietis; muļķis.
aitasgalva Neattapīgs, dumjš cilvēks; stulbenis.
zostēviņš Neattapīgs, nesaprātīgs vīrietis.
guaša Necaurspīdīga krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentu šķīdinot ūdenī un piejaucot augu līmi, kā arī cinka vai svina balto.
gļets Negatavs, jēls; mīksts, ķepīgs.
palāpīt Neilgu laiku, mazliet lāpīt.
pastaipīt Neilgu laiku, mazliet staipīt (ķermeni, tā daļas).
pastaipīties Neilgu laiku, mazliet staipīt, vingrināt savu ķermeni.
fetišisms Nekritiska, pārspīlēta (kā) izcelšana, godināšana, neesošu īpašību piedēvēšana.
brošūra Neliela brošēta grāmata (parasti mīkstos papīra vākos).
servants Neliela bufete, trauku skapītis galda piederumu novietošanai.
pulciņš Neliela cilvēku grupa ar kopīgām interesēm, mērķi u. tml.; šādas cilvēku grupas organizatoriska forma.
konfekšpapīrs Neliela formāta papīrs, kurā iesaiņota konfekte.
lapele Neliela papīra lapa ar kādu informāciju, piem., sludinājumu, reklāmu, ziņojumu.
lapiņa Neliela papīra lapa, parasti ar nelegāli izplatītu politisku tekstu; proklamācija.
tējas maisiņš neliela papīra paciņa ar tēju, kas paredzēta vienas dzēriena porcijas pagatavošanai.
malduguns Neliela, bāli zilgana liesma (purvainās vietās, degot purva gāzēm), kas naktī spīd nelielā augstumā virs zemes.
planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
kartīte Neliela, taisnstūrveida (parasti stingra papīra) lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai, nodošanai u. tml.
viendienītes Nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi, kuriem ir divi pāri plēvainu, caurspīdīgi dzīslainu spārnu un kuri dzīvo baros virs ūdeņiem, parasti vienu vai dažas dienas.
kule Neliels (auduma, papīra u. tml.) maiss; šāds maiss kopā ar tā saturu.
saspraude Neliels (parasti no metāla stieples veidots) priekšmets papīru sastiprināšanai.
salvete Neliels auduma vai papīra gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piem., ēdot.
dūmaka Neliels gaisa necaurspīdīgums, kas rodas, gaismai izkliedējoties no sīkiem ūdens pilieniem zemei tuvā gaisa slānī.
spīgulis Neliels priekšmets, veidojums, kas spīguļo.
tīklspārnis Neliels vai vidēji liels kukainis ar diviem pāriem caurspīdīgu, ļoti dzīslainu spārnu.
lancetnieks Neliels, puscaurspīdīgs, zivij līdzīgs jūras dzīvnieks bez galvaskaus, ar lancetisku astes spuru.
nocietināt sirdi neļauties žēlumam, līdzjūtībai, arī kļūt cietsirdīgam, nepiekāpīgam.
mazvērtības komplekss neobjektīva sevis novērtēšana, pārspīlēta savu trūkumu apzināšanās.
blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
eitanāzija Nesāpīga dzīvības atņemšana nedziedināmi slimam pacientam pēc viņa lūguma.
vieglums Nesarežģīti, arī bezrūpīgi dzīves apstākļi.
blāvot Nespodri, bālgani spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
melns Netīrs, notraipīts.
nopūdelēt Netrāpīt mērķī (šāvienu).
nopūdelēt Netrāpīt mērķī, kļūdīties (piem., sporta spēlēs).
mirgot Nevienmērīgi, ar pārtraukumiem spīdēt (acīs).
spīguļot Nevienmērīgi, mainīgi spīdēt un mirgot.
spīgot Nevienmērīgi, mainīgi spīdēt, mirdzēt.
mirga Nevienmērīgs spīdums, spožums.
lāsmojums Nevienmērīgs, mainīgas nokrāsas spīdums.
atsist Neviļus pieļaut, ka (ķermeņa daļa) spēji, sāpīgi atduras (pret ko).
aizvārstīt Nevīžīgi, pavirši aizšūt, aizlāpīt.
jājampātaga No ādas sloksnēm pīta īsa pātaga (jātniekam).
maiss No auduma, plastmasas, papīra u. tml. darināts samērā liels, četrstūrains priekšmets ar vienu vaļēju galu (kā sausa glabāšanai, transportēšanai).
kaprons No šīs šķiedras izgatavots plāns, caurspīdīgs audums; neilons.
potvasks No vaska, sveķiem u. c. vielām pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež parasti koku un krūmu potējuma brūces.
leikoplasts No vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls (parasti lentes formā), ko izmanto, piem., pārsēja pielīmēšanai.
sutašs No zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piem., apģērba apdarei.
tekne Nodalījums printerī, kur liek papīru.
māls Nogulumiezis, kas mitrumā kļūst mīksts un lipīgs, un ko izmanto būvniecībā, keramikā, arī kosmētikā u. tml.
aiznest Nolaupīt (par dzīvniekiem).
nespīdēt Nolieguma darb. --> spīdēt.
konsorcijs Nolīgums, vienošanās (piem., starp bankām vai uzņēmumiem) kopīgas finansiālas operācijas veikšanai; šāda apvienība komerciālu darījumu veikšanai.
atlikt Nolikt nost (malā u. tml.); nolikt atsevišķi, lai pataupītu.
iedziļināties Nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), cenšoties izprast (tā) saturu, būtību u. tml.
nopīkstēties Nopīkstēt (1).
nopīkstēties Nopīkstēt (2).
viens Norāda uz (kā) kopību.
astro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu.
apēnot Nosegt, aizklāt tā, lai neapspīd gaisma.
nosmulēties Nosmērēties, notraipīties.
novilkt Nospiest, padarīt sāpīgu (parasti rokas, plecus) – par smagu nesamo.
mednieku stāsts nostāsts, kurā ir ļoti daudz pārspīlējumu.
aptašķīt Notašķīt; notraipīt (no virspuses).
kotēt Noteikt cenu, biržas kursu (piem., vērtspapīriem).
naudaszīme Noteikta formāta (parasti papīra) naudas vienība ar noteiktu vērtību; naudas zīme; banknote.
naudas zīme noteikta formāta (parasti papīra) naudas vienība ar noteiktu vērtību.
Lai velns par mazu puiku paliek! noteikti, katrā ziņā, par spīti visam, lai cik neiespējami kas liktos.
nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, kas saistīts, piem., ar smagu slimību vai bojāeju.
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, dziļas bēdas, ciešanas.
apliet Notraipīt (ar ko šķidru).
saspeķot Notraipīt (parasti ļoti, viscaur) ar ko taukainu.
nopilināt Notraipīt ar (kā) pilieniem.
apķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem).
nopuņķot Notraipīt ar puņķiem.
noslienāt Notraipīt ar slienām, siekalām, gļotām u. tml.
nosiekaloties Notraipīt sevi ar siekalām.
notraipīties Notraipīt sevi, savas ķermeņa daļas; tikt notraipītam.
apķepināt Notraipīt, noklāt (ar ko ķepīgu, lipīgu).
notaisīt Notraipīt, nosmērēt (parasti ar izkārnījumiem).
noķēzīt Notraipīt, nosmērēt (parasti ar mēsliem, netīrumiem).
noķellēt Notraipīt, nosmērēt.
nomūrēt Notraipīt, nosmērēt.
nospeķot Notraipīt, parasti ar ko taukainu.
apķēpāt Notraipīt; nosmērēt.
ķēzīt Notraipīt.
apķēzīties Notraipīties (ar mēsliem, netīrumiem).
nopuņķoties Notraipīties ar puņķiem.
noslienāties Notraipīties ar slienām, siekalām, gļotām u. tml.
sasmulēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ļoti, viscaur).
nomūrēties Notraipīties, nosmērēties.
asiņains Notraipīts ar asinīm; klāts ar asinīm.
notriepties Notriept sevi, savas ķermeņa daļas (ar ko); tikt notrieptam, notraipīties.
likvidēt Novērst; panākt, ka (kas, piem., domstarpības) zūd.
iesēsties Novietojoties, arī nokrītot sēdus, notraipīties.
terorisms Noziedzīga darbība – plānota vardarbība (piem., spridzināšana, slepkavības, lidmašīnu un cilvēku nolaupīšana, ķīlnieku sagrābšana), ko lieto kā politiskās ietekmēšanas līdzekli.
bandītisms Noziedzīga darbība (laupīšana, slepkavošana u. tml.), ko veic bandītu grupa.
gangsteris Noziedznieku bandas loceklis (parasti ASV), kas nodarbojas ar izspiešanu, kontrabandu, kukuļošanu, cilvēku nolaupīšanu un slepkavošanu.
eiforija Objektīvajiem apstākļiem neatbilstoši pacilāts, līksms garastāvoklis, bezrūpība.
taksons Objektu kopums, kam raksturīgas noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
kriminālmeklēšana Operatīva darbība, ko veic policija, lai novērstu un atklātu noziegumus un noziedzniekus, atrastu nolaupītās mantas u. tml.
divertikuls Orgāna (piem., barības vada) maisveida izspīlējums uz āru.
samarieši Organizācija, kas nodrošina pirmās palīdzības un sociālās aprūpes pakalpojumus (nosaukums izvēlēts pēc Bībeles stāsta par samarieti, kurš nesavtīgi palīdzēja laupītāju savainotam, ceļa malā guļošam cilvēkam); šīs organizācijas biedri.
kooperēt Organizēt sadarbību; apvienot (ko) kopīga darba veikšanai.
dzegužkurpīte Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lielu, parasti vienu ziedu, kam apakšējā daļa atgādina kurpīti.
navigācijas orientieris orientieris (reljefa elements, debess spīdeklis, Zemes mākslīgais pavadonis u. tml.), ko izmanto kuģu, lidmašīnu un citu kustīgu objektu atrašanās vietas noteikšanai.
papīkstēt Pačīkstēt (parasti smalkā, pīkstošā, arī klusā balsī).
samākslot Padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu (piem., to pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot).
atmizot Padarīt jūtīgus, sāpīgus (zobus).
pieķēpāt Padarīt netīru (ar ko mīkstu, ķepīgu).
noķēpāties Padarīt netīru sevi, savas drēbes; notraipīties (parasti ar ko mīkstu, lipīgu).
noziesties Padarīt netīru sevi, savu apģērbu; notraipīties, nosmērēties.
noķepināt Padarīt netīru, lipīgu (ko).
nosmulēt Padarīt netīru, nosmērēt, notraipīt.
apgānīt Padarīt netīru, notraipīt; nopostīt, izpostīt, izturēties zaimojoši (parasti aiz ļaunuma).
novārtīt Padarīt netīru, notraipīt.
nosmērēt Padarīt netīru; notraipīt, notriept.
noziest Padarīt netīru; notraipīt; nosmērēt.
noķēpāt Padarīt netīru; notraipīt.
nomuļļāt Padarīt netīru; notraipīt.
smurgāties Padarīt sevi netīru; traipīties.
aptraipīt Padarīt traipainu; notraipīt.
fetišizēt Padarīt, pieņemt (ko) par fetišu; pārspīlēti izcelt, godināt (ko).
bona Pagaidu papīrnaudas zīme.
lāpāmadata Pagara, lāpīšanai paredzēta adata ar lielu aci; lāpāmā adata.
samežģīt Pagriežot, pastiepjot u. tml.; padarīt sāpīgu (locītavu); arī izmežģīt.
servilisms Pakalpība, verdziska iztapība.
servils Pakalpīgs, verdziski iztapīgs.
tumst Pakāpeniski pārstāt izstarot gaismu, pakāpeniski pārstāt spīdēt, mirdzēt, kvēlot.
minivens Palielinātas ietilpības vieglais automobilis.
vīšķis Paliels (kā, piem., drānas, papīra) kopums, veidojums, ko var izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; vīkšķis (2).
aizķerties Palikt, saglabāties; tikt aiztaupītam.
pīt Pamīšus krustojot (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
vienoties Panākt savstarpēju saprašanos, arī kopīgi nolemt (ko darīt).
smērēt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; traipīt.
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
sāpināt sirdi panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums.
sasāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sāpīgs pārdzīvojums.
sarūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
nocietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stingrs, ciets, arī nepiekāpīgs, nelokāms.
spīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spīd.
pīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pīkst.
paasināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., attiecības, stāvoklis) kļūst saspīlētāks, draudīgāks.
šķelt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (piem., uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
aptēst Panākt, ka (kāds) kļūst veiklāks, attapīgāks, pieklājīgāks.
piesaistīt Panākt, ka (kāds) pievienojas, iesaistās (piem., kopīgā darbībā).
turēt Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piem., rokās, klēpī, uz muguras).
nopīkstināt Panākt, ka (kas) nopīkst.
nospīdināt Panākt, ka (kas) nospīd.
iespīdināt Panākt, ka gaisma iespīd (kur iekšā).
drukāt Panākt, ka teksts (tā daļa) ar printeri tiek atveidots uz papīra; izdrukāt.
izdrukāt Panākt, ka teksts (tā daļa) tiek atveidots uz papīra.
piepušķot Papildināt (teikto, rakstīto u. tml.) ar ko izdomātu, pārspīlētu; izskaistināt.
transparents Papīra lapa ar biezām melnām, taisnām līnijām, ko rakstot paliek zem baltas papīra lapas, lai raksta rindas un atstarpes starp tām būtu vienādas.
milimetru papīrs papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos; milimetrpapīrs.
milimetrpapīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos; milimetru papīrs.
zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte.
rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestas horizontālas un vertikālas līnijas veido rūtiņas.
papīrmasa Papīra masa – nebalināta celuloze.
papjēmašē Papīra masa, kas sajaukta ar līmi, krītu, ģipsi vai citu saistvielu, ko izmanto nelielu priekšmetu (piem., rotaļlietu, butaforiju) izgatavošanai.
banknote Papīra naudas zīme; vekselis par noteiktu naudas summu.
asignācija Papīra naudaszīme.
pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piem., produktu) daudzuma ievietošanai; arī tūta.
miskaste Papīrgrozs.
papīrkurvis Papīrgrozs.
bona Papīrnauda, kas izņemta no apgrozības un kļuvusi par kolekcionēšanas priekšmetu.
čaulīte Papirosa apvalks – papīra stobriņš tabakas iepildīšanai.
kazaskāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā.
fotopapīrs Papīrs ar gaismjutīgu virsmu, uz kuras kopē fotoattēlu.
spodrpapīrs Papīrs ar spīdīgu, spodru lakas emulsijas pārklājumu un gludu virsmu.
līnijpapīrs Papīrs ar tipogrāfiski iespiestām līnijām.
smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piem., slīpēšanai, pulēšanai.
vēstuļpapīrs Papīrs, kas paredzēts vēstuļu rakstīšanai.
vaskpapīrs Papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju; vaska papīrs.
vaska papīrs papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju.
slīppapīrs Papīrs, kura virsma ir noklāta ar abrazīvu materiālu un kuru izmanto (kā) slīpēšanai.
obligācija Parāda vērtspapīrs, ko izlaiž valsts, pašvaldība vai juridiska persona, apsolot vērstpapīra turētājam (aizdevējam) pēc noteikta laika atmaksāt pilnu vērtspapīra vērtību, kā arī periodiski izmaksāt procentus.
uzlēkt Parādīties pie horizonta (par debess spīdekļiem); kļūt saskatāmam (pie debesīm), iestājoties tumsai.
lēkt Parādīties virs horizonta (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
iedegties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml.).
kā bērns pārāk bezrūpīgs, naivs, bērnišķīgs.
sērmūkslis Parastais pīlādzis [Sorbus aucuparia].
nest Parasti savienojumā ar "prom": zagt (par cilvēkiem), laupīt (par dzīvniekiem).
noķept Pārklājoties (ar ko mīkstu, lipīgu), kļūt netīram, traipainam; noķepēt.
aizķept Pārklājoties ar ko mīkstu, lipīgu, aizsērēt, aizsprostoties.
nolipt Pārklāties (ar ko lipīgu, arī ar ko tādu, kas pieķeras) – par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu.
noķepēt Pārklāties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķept.
pieķept Pārklāties (no iekšpuses, iekšpusē), ar ko mīkstu, ķepīgu.
notecēt Pārklāties, tikt pārklātam, arī notraipīties (ar ko tādu, kas tek).
perversija Pārmērība, pārspīlējums.
uz pjedestāla (uz)celt pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt (tā) nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
uz pjedestāla pacelt pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt (tā) nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
uzcelt uz pjedestāla pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt tā nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
sīkstuļoties Pārmērīgi taupīt, krāt mantu, naudu, nevēloties dalīties ar citiem; skopuļoties.
klēpjdators Pārnēsājams dators ar atvāžamu plakanu displeju, kas paredzēts darbam jebkurā vietā, arī ceļojumā, novietojot to klēpī.
pārstaipīt Pārnēsājot ko pārāk smagu, padarīt sāpīgu, traumēt.
hiperbola Pārspīlējums kā tēlains izteiksmes paņēmiens iespaida pastiprināšanai.
izpūst Pārspīlēt, nepamatoti palielināt (piem., nenozīmīgu faktu, notikumu).
pāršaut pār svītru pārspīlēt, rīkoties bez mēra sajūtas.
pāršaut pār mēru pārspīlēt, rīkoties bez mēra sajūtas.
šaut pār strīpu pārspīlēt.
pārsālīt Pārspīlēt.
kults Pārspīlēta (kā) uzskatīšana par vissvarīgāko, par galveno; arī dievināšana.
afektācija Pārspīlēta emocionalitāte; mākslota, nedabiska uzvedība, pārlieku emocionāls, mākslots runas veids.
ekstravagance Pārspīlēta izsmalcinātība; neparasta īpatnība, savdabība.
patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses; egoisms.
ceremonija Pārspīlēta pieklājības, labas uzvedības ārējo formu ievērošana.
mānija Pārspīlēta, slimīga tieksme (ko darīt), apsēstība ar kādu domu, ideju.
hipohondrija Pārspīlētas vai nepamatotas bažas par savu veselību.
afektēts Pārspīlēti emocionāls; mākslots, nedabisks.
sīrups Pārspīlēti glaimi; lišķība.
sīrupains Pārspīlēti glaimīgs; ļoti salds.
ceremonēties Pārspīlēti ievērot labas uzvedības, pieklājības normas.
sacukurot Pārspīlēti izskaistināt.
grotesks Pārspīlēti komisks, kariķēts; arī dīvains, neparasts.
medains Pārspīlēti laipns, arī glaimīgs (parasti par balsi, runu).
pārmoderns Pārspīlēti moderns.
ceremoniāls Pārspīlēti pieklājīgs, manierīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
slavas dziesmas pārspīlēti slavinājumi, cildinājumi.
dziedāt slavas dziesmas pārspīlēti slavināt, cildināt.
dendijs Pārspīlēti smalki, vienmēr pēc jaunākās modes ģērbies cilvēks; frants, švīts.
klīrīgs Pārspīlēti vai māksloti smalks; kaprīzs; untumains.
uzspēlēt Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot; pārspīlēti, izliekoties paust.
uzspēle Pārspīlēts, nedabisks tēlojums, attēlojums.
litota Pārspīlēts, tīšs (kā) samazinājums; izteiksmes forma, kurā lietots šāds samazinājums; pretstats: hiperbola.
uzspīlēts Pārspīlēts.
apdzist Pārstāt degt, kvēlot, spīdēt.
pārsāpēt Pārstāt izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu.
nodzist Pārstāt spīdēt, satumst.
atkritumu šķirošana pārstrādei noderīgu izejvielu (piem., papīra, stikla) savākšana atsevišķos konteineros.
sapulce Pasākums, kurā piedalās noteikta cilvēku grupa, lai kopīgi apspriestu viņiem aktuālus jautājumus, risinātu problēmas, pieņemtu lēmumus u. tml.
marka Pasta sūtījumu samaksas zīme – neliels pielīmējams papīra gabaliņš, uz kura ir vērtības norāde un attēls; pastmarka.
pastaipīt kaulus pastaipīt locekļus.
pipka Pātaga (no ādas pītām sloksnēm); īpaša nūja, zizlis sišanai.
trāpīt (kā) naglai uz galvas pateikt ko īsti vietā, pateikt ko trāpīgu.
nozibsnīt Paužot kādas jūtas, emocionālu stāvokli, strauji paskatīties (par cilvēku); pēkšņi iespīdēties (par acīm).
izdzīvoties Pavadīt laiku tā, kā patīk, brīvi, bezrūpīgi, jautri.
lāpījums Paveikta darbība, rezultāts --> lāpīt; lāpītā vieta.
pārspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārspīlēt; tas, kas ir pārmērīgi sakāpināts, parādīts neatbilstoši tam, kas ir īstenībā.
pinums Paveikta darbība, rezultāts --> pīt (1); pinot darināts izstrādājums, priekšmets.
saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (1); stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, uzskatu atšķirība, arī naidīgums un kas var pāraugt sadursmē.
saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (2).
iecirst Pēkšņi asi, sāpīgi sakairināt.
iedurties Pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; pēkšņi izraisīties (par sāpīgu pārdzīvojumu); iedurt.
iedurt Pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; pēkšņi izraisīties (par sāpīgu pārdzīvojumu); iedurties.
sudrabpelēks Pelēks ar sudrabainu spīdumu; tāds, kam ir pelēki un sudrabaini krāsu laukumi.
kinofilma Perforēta, caurspīdīga materiāla lente, kas klāta ar gaismjūtīgu emulsiju un tiek izmantota attēlu uzņemšanai; kinolente (2).
pergaments Pergamentpapīrs.
rantjē Persona, kas ienākumus gūst no vērtspapīru dividendēm, noguldītā kapitāla, parādzīmju procentiem, izīrētā īpašuma ienākumiem.
brokeris Persona, kas veic starpniecības darījumus (finanšu, vērtspapīru, apdrošināšanas, nekustamā īpašuma u. tml. jomā).
komūna Personu grupa, kas apvienojusies kopīgai dzīvei ar kopēju īpašumu.
deskriptīvā metode pētīšanas metode, kuras pamatā ir lietu, parādību procesu empīriska vērošana un reģistrēšana, neizdarot secinājumus.
salīdzināt Pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
pielikt (savu) roku piedalīties kopīgā darbā, palīdzēt.
pieķept Pielipt (par ko mīkstu, ķepīgu).
triept Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs; traipīt.
pieblāzmot Piepildīties, tikt piepildītam ar gaismu, gaismas atspīdumu.
piepūst vaigus piepildot muti ar gaisu, izspīlēt vaigus.
marodēt Piesavināties, laupīt kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
lipināt Piespiežot (ko lipīgu vai pie kā lipīga) saistīt (pie kā).
izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi; sakāpināt.
pietaupīties Pietaupīt, neiztērēt visus savus spēkus, enerģiju.
pieglabāt Pietaupīt; saglabāt.
pieslēgties Pievienoties (kopīgi veicamai darbībai); iesaistīties, piedalīties (kādā norisē, procesā u. tml.).
ģenerāltīrīšana Pilnīga, visu telpu rūpīga tīrīšana.
līdz (pēdējam) kreklam pilnīgi, pavisam (izputināt, aplaupīt u. tml.).
nopilēt Pilot (kam), tikt saslapinātam, notraipītam (ar ko).
garknābja gaura pīļu apakšdzimtas ūdensputns ar garu, tievu, sarkanu knābi un divdaļīgu spalvu cekulu.
gaura Pīļu dzimtas nirējputns, kam atšķirībā no pīles ir raksturīgs šaurs, garš knābis un dažām sugām arī cekuls uz galvas.
appīt Pinot, veidojot pinumu, apņemt; aptvert ar pinumu, pīni.
ūdenspīpe Pīpe, kurā dūmi tiek filtrēti caur dzesējamā traukā ielietu ūdeni; ūdens pīpe.
ūdens pīpe pīpe, kurā dūmi tiek filtrēti caur dzesējamā traukā ielietu ūdeni; ūdenspīpe.
čibuks Pīpes galviņa; arī pīpes kāts.
speķa pīrāgs pīrāgs ar speķa pildījumu.
pirmgājiens Pirmais gājiens pa kādu maršrutu (piem., alpīnismā).
planšete Plāna virsma, pie kuras piestiprina papīru (piem., datu) atzīmēšanai; digitāla virsma zīmējumu skicēšanai.
celofāns Plāna, caurspīdīga celulozes plēve, ko lieto par iesaiņojuma materiālu.
kinolente Plāna, caurspīdīga materiāla lente ar gaismjutīgu emulsiju (filmēšanai, filmu kopēšanai).
filma Plāna, caurspīdīga materiāla lente ar gaismjutīgu virskārtu.
markizets Plāns, caurspīdīgs kokvilnas audums.
lignīns Plāns, higroskopisks papīrs ar sīki krokotu virsmu, ko lieto kompresēm, tamponiem u. tml.
pergamīns Plāns, izturīgs ietinamais papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas.
šifons Plāns, viegls, caurspīdīgs (parasti) zīda audums.
šķidrauts Plāns, viegls, parasti caurspīdīgs audums; izstrādājums no šāda auduma; plīvurs.
mastika Plastiska, lipīga masa, ko izmanto, piem., apdarei, apstrādei, līmēšanai.
reģions Plaša, ar kopīgām ģeogrāfiskām, ekonomiskām u. tml. pazīmēm raksturīga teritorija (novads, apgabals, valsts, valstu grupa).
pļāpa Pļāpīgs cilvēks, arī cilvēks, kas neprot glabāt noslēpumus.
augstspiedums Poligrāfijā – iespieduma tehnika, kurā papīra vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
frakcija Politiskās partijas daļa, kuras uzskati nesaskan ar partijas kopīgo līniju.
leģenda Populārs, izplatīts stāsts (piem., par kādu notikumu), kurā patiesība mijas ar izdomājumiem, pārspīlējumiem.
dzēšpapīrs Porains papīrs, ko lieto dzēšlapu izgatavošanai.
vēzis Posmkāju tipa vēžveidīgo klases dzīvnieks, kura ķermeni klāj čaula un no vairākiem pāriem kāju viena pāra galos ir spīles.
aizsargpote Pote, kas padara organismu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību.
stingrs Prasīgs, nepiekāpīgs.
glīts Prasmīgs, rūpīgs (par darbu, darbību).
birža Preču vairumtirdzniecības, vērtspapīru un valūtas tirgus; ēka, kurā atrodas šī iestāde.
spekulācija Preču, vērtspapīru u. tml. uzpirkšana un to tālākpārdošana, lai pelnītu uz kursa, cenu svārstību.
fibra Presēts materiāls no līmētas papīra masas, ko lieto elektroizolācijai un blīvju izgatavošanai.
vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piem., nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu.
ko- Priedēklis, kas (svešvārdos) norāda uz (kā) savstarpējo saistību, kopību, līdzdalību.
metams Priekšmets, rīks, ko met, lai trāpītu (kam).
sviežamais Priekšmets, rīks, ko sviež, lai trāpītu (kur); metams (2).
oldējēji Primitīvi zīdītāji, kas vairojas, dējot olas (piem., pīļknābji); kloākaiņi.
planetārijs Projekcijas aparāts, ar ko attēlo zvaigžņotās debess ainu, debess spīdekļu kustību u. tml.
kodoskops Projekcijas aparāts, kas uz caurspīdīgas plēves zīmētus attēlus vai rakstītu tekstu neatkarīgi no apgaismojuma telpā projicē uz baltas sienas vai ekrāna.
nopulēt Pulējot padarīt gludu, spīdīgu.
uzpulēt Pulējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo spīdumu, gludumu.
saulesakmens Puscaurspīdīgs laukšpata paveids – minerāls, pusdārgakmens ar sarkanīgu vai zeltaini mirdzošu vizmojumu.
biznesa pusdienas pusdienas, ko ietur kopīgi ar darījumu partneriem; speciāls ēdienu piedāvājums (restorānos).
zoskopība Putnkopības nozare, kas nodarbojas ar zosu audzēšanu gaļas un olu ieguvei.
ekonomēt Racionāli izmantot (ko); taupīt.
blāzmot Radīt blāzmu (2); spīdēt (par gaismu, gaismas avotu, debess spīdekļiem).
pēkšķēt Radīt raksturīgas skaņas, kas parasti tiek atdarinātas ar "pēk, pēk" vai "pēkš, pēkš" (par pīlēm).
apsvilināt Radīt svilinošu sajūtu, padarīt sāpīgu.
prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) rotāšanai, apdarei, nostiprināšanai.
bloks Rakstāmpapīra, zīmēšanas papīra u. tml. (parasti noplēšamu) lapu kopums.
rakstāmais papīrs rakstāmpapīrs.
raduraksti Rakstiski fiksēta iepriekšējo un tagadējo paaudžu radniecība, kopīgie senči u. tml.; radu raksti.
radu raksti rakstiski fiksēta iepriekšējo un tagadējo paaudžu radniecība, kopīgie senči u. tml.; raduraksti.
rakstāmpapīrs Rakstīšanai paredzēts papīrs.
rakstāmmašīna Rakstīšanas ierīce, kurā burtus uz papīra atveido reljefas metāla zīmes, ar īpašu mehānismu piespiežot krāsu lenti pie papīra.
aprakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (papīru, tāfeli u. tml.).
šekspīrisks Raksturīgs 16. gs. angļu dzejnieka un dramaturga Viljama Šekspīra daiļradei; tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti būtisku, nozīmīgu.
rausis Raudzētas mīklas plācenis ar pildījumu vai bez tā; pīrāgs.
ūdenszīme Ražošanas procesā papīrā ieveidota zīme, kas ir redzama, turot papīru pret gaismu.
zibens Redzamā elektriskā izlāde, kas veidojas mākoņos vai starp mākoņiem un zemi, ja ir liela potenciālu starpība.
izstaipīties Refl. --> izstaipīt (2).
pastaipīties Refl. --> pastaipīt (1).
pīties Refl. --> pīt (1); tikt pītam.
staipīties Refl. --> staipīt (1).
ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību, transportlīdzekļu u. tml.) izkārtojums kopīgai darbībai; šāds (piem., sportistu) izkārtojums.
satikties Regulāri satikt vienam otru un kopīgi pavadīt laiku (par pretēja dzimuma cilvēkiem).
svārstreklāma Reklāmas vai preces cenas piestiprināšanai paredzēts lentes (parasti caurspīdīgas) vai atsperes veida priekšmets; svārsteklis; vobleris.
svārsteklis Reklāmas vai preces cenas piestiprināšanai paredzēts lentes (parasti caurspīdīgas) vai atsperes veida priekšmets; svārstreklāma; vobleris.
relikvija Reliģiskas godināšanas priekšmets (piem., svēto pīšļi), kas, pēc ticīgo uzskatiem, dod svētību.
spīdums Rezultāts --> spīdēt (1).
spīdums Rezultāts --> spīdēt (2); virsmas spēja atsarot gaismu.
kopdarbs Rezultāts, kas ir radies vairāku vai daudzu kopīgā darbā, sadarbībā.
iespītēt Rīkoties (kā), izdarīt (ko) par spīti (kādam).
šaut ar lielgabalu pa zvirbuļiem rīkoties nesamērīgi, pārspīlēt.
uzdarboties Rīkoties, darboties, parasti pārspīlēti aktīvi, arī nevajadzīgi.
ledus cērtne rīks ar šauru, asu galu, ko lieto alpīnismā.
ledus cirtnis rīks ar šauru, asu galu, ko lieto alpīnismā.
ķēde Rindā, cits citam blakus izvietojušies cilvēki (piem., kopīgai rīcībai, uzdevumam).
elektroniskā grāmata rokā turama ierīce, kas izspīdina grāmatu elektronisko versiju.
gliters Rotājošs mazs spīgulītis, spīdoša daļiņa (piem., lūpu krāsās, acu ēnās).
pūķis Rotaļu priekšmets – viegls ar papīru vai audumu pārvilkts režģis, ko vējā palaiž gaisā, turot aiz auklas.
gardēnija Rubiju dzimtas krūmaugs ar spīdīgām lapām un baltiem, rozei līdzīgiem, smaržīgiem ziediem, ko audzē arī kā istabas puķi.
mutīgs Runīgs, pļāpīgs.
studijas Rūpīga, sistemātiska (kā) iepazīšana, apgūšana, pētīšana.
ķemmēt Rūpīgi (piem., ejot ķēdē) pārmeklēt (kādu teritoriju).
appētīt Rūpīgi aplūkot (no visām pusēm); nopētīt.
izpētīt Rūpīgi apskatīt (ko).
izburties Rūpīgi izlasīt, izstudēt (lielāka apjoma, sarežģītu tekstu).
tualete Rūpīgi izraudzīts, īpašam gadījumam piemērots tērps, parasti ar atbilstošiem aksesuāriem.
tvirts Rūpīgi izstrādāts, izteiksmīgs, skaidrs, kodolīgs (par mākslas darbu, tā elementiem).
uzokšķerēt Rūpīgi meklējot, atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
svērt Rūpīgi pārdomāt.
pārmeklēt visus kaktus rūpīgi pārmeklēt kādu telpu.
sargāt kā aci pierē rūpīgi sargāt, arī saudzēt.
gludi mati rūpīgi sasukāti mati.
gluda galva rūpīgi sasukāti mati.
lolot Rūpīgi, ar mīlestību audzēt, kopt.
izzīmēt Rūpīgi, filigrāni izveidot.
studēt Rūpīgi, sistemātiski iepazīt, apgūt, arī pētīt (ko).
izstudēt Rūpīgi, sistemātiski iepazīt, izpētīt (ko).
skrupulozs Rūpīgs, precīzs; arī pedantisks, sīkumains.
šķira Sabiedrības slānis, ļaužu grupa ar kopīgu sociālo vai ekonomisko stāvokli.
atstāt Saglabāt, aiztaupīt (kādam nolūkam); nodot citu lietošanā, īpašumā; sakrāt (kādas vērtības), kas paliek citiem.
sasaite Saistījums ar virvēm starp diviem alpīnistiem; alpīnistu pāris, kas atrodas šādā saistījumā.
sasaiste Saistījums ar virvēm starp diviem alpīnistiem.
lipt Saistīties pie (kā) virsmas (par ko lipīgu, mitru); saistīties kopā (ar ko lipīgu); būt lipīgam (1).
galds Saistīts ar (parasti kopīgu) maltīti, viesībām.
empīrisks Saistīts ar empīrismu.
idillisks Saistīts ar idilli (1), tai raksturīgs; laimīgs, bezrūpīgs, bez pretrunām un konfliktiem.
kolektīvs Saistīts ar kolektīvu, tam raksturīgs; kopīgs, kopējs.
mokas Saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, spīdzināšanu.
pati uzmanība saka par cilvēku, kas ko ļoti uzmanīgi vēro, klausās u. tml., arī kas izturas laipni, pakalpīgi (pret kādu).
kā auns Saka par cilvēku, kas rīkojas muļķīgi, situāciju neizprotot, ir neattapīgs.
kā jaunkundze saka par cilvēku, kas uzvedas nedabiski, pārspīlēti smalki.
ielāps uz ielāpa saka par ko daudz lāpītu, nolietotu.
kā spogulis saka par ko ļoti gludu, spožu, spīdīgu.
bieza galva (kādam) saka par neattapīgu, neapķērīgu cilvēku.
kā mūrnieks saka par netīru, notraipījušos cilvēku.
kā nazis sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā nazis krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā naža asmens sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā naža asmens krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā naža dūriens (sirdī) saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā ēzelis saka par spītīgu, ietiepīgu cilvēku.
spītīgs kā ēzelis saka par spītīgu, ietiepīgu cilvēku.
uz priekšu vai atpakaļ saka, ja (kā) starpība, atsķirība ir maznozīmīga, mazsvarīga.
stingra roka saka, ja (kāds) rīkojas stingri, nepiekāpīgi, noteikti, arī nežēlīgi.
ar stingru roku saka, ja (kāds) rīkojas stingri, nepiekāpīgi, noteikti, arī nežēlīgi.
nav pa ceļam saka, ja ar kādu nav uzskatu, mērķu un centienu kopības.
zobi stingst saka, ja aukstuma iedarbībā zobi kļūst jutīgi, sāpīgi.
ceļi pašķiras saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja starp viņiem radušās domstarpības.
ceļi šķiras saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja starp viņiem radušās domstarpības.
lokana mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
mute ir īstā vietā saka, ja kādam ir veikla, attapīga valoda.
(dzīvo), cepuri kuldams saka, ja kāds dzīvo labi, bezrūpīgi.
nav ar pliku roku ņemams saka, ja kāds ir ļoti attapīgs, gudrs, daudz pieredzējis, viltīgs.
pārpilna sirds saka, ja kāds ir ļoti sarūgtināts, ja kādu ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
mīksta mēle Saka, ja kāds runā iztapīgi, glaimojoši, arī lišķīgi.
smaga roka saka, ja kāds sāpīgi sit, ir bargs, ļoti stingrs.
griež kā nazis sirdī saka, ja kas izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
griež kā ar nazi sirdī saka, ja kas izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
griežas (kā nazis) sirdī saka, ja kas izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
sirds iesāpas saka, ja ko īsu brīdi sāpīgi pārdzīvo, ja kļūst kā žēl.
apsāpas sirds saka, ja ko īsu brīdi sāpīgi pārdzīvo, ja kļūst kā žēl.
šķība roka saka, ja šāvējs vai metējs nevar trāpīt mērķī.
kauls no (mūsu, viņu) kaula saka, norādot uz asinsradniecību, kopīgu izcelšanos vai uzskatu sakritību.
no viena kaula saka, norādot uz asinsradniecību, kopīgu izcelšanos vai uzskatu sakritību.
locīt Sakļaujot (piem., papīra) malas, veidojot locījumus, gatavot (ko no tā).
uzpīpināt Sākt pīpināt (parasti ar transportlīdzekļa skaņas signālu); īsu brīdi pīpināt.
atplaiksnīties Sākt plaiksnīties; plaiksnoties spoži atspīdēt, atstaroties.
aizdegties Sākt spīdēt (piem., par debess spīdekļiem).
atspīdēt Sākt spīdēt.
aplāpīt Salāpīt (daudz vai visu).
nolāpīt Salāpīt, aizlāpīt (ko) daudzās vietās.
nektārs Salds, caurspīdīgs šķidrums, ko izdala īpaši augu dziedzeri.
aploksne Salocīts un salīmēts papīra apvalks vēstuļu, dokumentu u. tml. ievietošanai (pasta sūtījumiem).
filipīnieši Salu valsts Filipīnu iedzīvotāji.
savilkt jostu (ciešāk, stingrāk) samazināt pārtikas lietošanu; arī būt taupīgākam, ierobežot izdevumus.
žūksnis Samērā liels, tuvu kopā salikts (piem., naudas, papīra lapu, dokumentu) kopums.
paritāte Samērs; attiecība starp divu valstu papīrnaudas vienībām pēc zelta daudzuma, kuru tās pārstāv; ārvalstu valūtas iepirkšanas cena, kas izteikta iekšzemes valūtā.
sadoties Sanākt kopā, apvienoties, parasti kopīga pasākuma veikšanai.
vaina Sāpīgas izjūtas, negatīvs pārdzīvojums.
uzkāpt uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
uzmīt uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
knaibīt Sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.); kniebt.
kniebt Sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.).
dedzināt Sāpīgi kairināt, izraisīt sūrstošas sāpes.
apdedzināt Sāpīgi sakairināt (par sauli, vēju, aukstumu u. tml.).
atdauzīt Sāpīgi sasist (ķermeņa daļu, locekli pret ko).
apdauzīt Sāpīgi sasist (piem., ķermeņa daļu).
cirsties Sāpīgi sisties (sejā, acīs).
kniebt Sāpīgi spiest, saņemot starp nagiem, pirkstu galiem vai spīlēm.
kā ar iesmu sāpīgi, asi.
sarūgtinājums Sāpīgs pārdzīvojums, ko izraisa, piem., pārestība, nepatiess apvainojums, padarītā darba neatbilstošs novērtējums.
satīties Sapīties.
samocīt Sapūlēt, padarīt sāpīgu, traumēt (ķermeņa daļu, orgānu).
konflikts Sarežģījumi, asas domstarpības (piem., starptautiskajās attiecībās); arī militāra sadursme.
zeltsarkans Sarkans ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
gaile Sārtas gaismas atspīdums.
zeltainsārts Sārts ar zeltainu nokrāsu un spīdumu.
zeltsārts Sārts ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
mesties Sasieties, sapīties (piem., cilpā, grīstē, mezglā); sienoties, pinoties u. tml., veidot (piem., mezglu, cilpu).
satriekt Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
nosiekalot Saslapināt, notraipīt ar siekalām.
kokmasa Sasmalcināta koksne, ko izmanto piem., papīra ražošanai.
aukstais karš saspīlētas valstu attiecības, kas tomēr nav pāraugušas karā.
brošēt Sastiprināt papīra loksnes, lai izveidotu brošūru, žurnālu u. tml.
saknapināt Sataupīt (ko), parasti ar grūtībām.
šaržs Satīrisks vai humoristisks kāda cilvēka portrets, kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības.
ausma Saullēkts; arī spoža, mirdzoša gaisma, kas atspīd, saulei lecot.
klans Savā starpā cieši saistītu cilvēku grupa ar kopīgām interesēm, nodarbošanos u. tml.
saķept Savienoties, sasaistīties kā mīksta, lipīga iedarbībā; savienojoties, sasaistoties kļūt par mīkstu, lipīgu masu.
izolacionisms Savrupība politikā – neiejaukšanās citās valstīs notiekošajos procesos, militārajos konfliktos.
saskanība Savstarpēja saprašanās, labas attiecības, kas veidojas uzskatu, interešu u. tml. kopības rezultātā.
mežapīle Savvaļas pīle, kuras tēviņiem ir zaļgans apspalvojums ap galvu, bet mātītes – brūngani raibumotas; mercene; meža pīle [Anas palthynchos].
lasts Sena kuģu kravas daudzuma mērvienība, pēc kā izteica arī kuģu un liellaivu tilpību.
Prokrusts Sengrieķu mitoloģijā - laupītājs, kas noķertos ceļotājus guldīja dzelzs gultā, ja tie bija īsāki par gultas garumu, izstiepa, ja bija garāki - nogrieza kājas, lai pielāgotu gultas garumam.
Eiropa Sengrieķu mitoloģijā – feniķiešu princese, ko Zevs vērša izskatā nolaupīja un aizveda uz Krētas salu.
vikingi Seno skandināvu karotāji, jūras laupītāji un tirgotāji.
kristālstikls Sevišķi caurspīdīgs stikls ar īpašu mirdzumu, dzidru skaņu un lielu spēju lauzt gaismas starus; kristāls (2).
kristāls Sevišķi caurspīdīgs stikls ar īpašu mirdzumu, dzidru skaņu un lielu spēju lauzt gaismas starus; no šāda stikla izgatavoti priekšmeti.
izmeklēts Sevišķi rūpīgi izraudzīts; augstām prasībām atbilstošs; izsmalcināts.
raisīt Siet vaļā (ko sasietu, sapītu).
spraudīte Sīka, īsa nagliņa ar palielinātu plakanu galvu kā (piem., papīra) piespraušanai pie cieta pamata.
virpuļotājvaboles Sīkas ovālas, tumšas, spīdīgas ūdensvaboles.
izķemmēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt (kādu vietu).
izokšķerēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt (ko).
izrevidēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt.
pārķemmēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt.
utoties Sīkumaini strīdēties (par ko); nodarboties (ar ko sīku, laikietilpīgu u. tml.).
granāts Silikātu grupas minerāls, kura caurspīdīgos kristālus izmanto par dārgakmeņiem.
siltumkapacitāte Siltumietilpība.
līmplēve Sintētiska materiāla plēve ar krāsainu, rakstainu u. tml. virspusi un lipīgu apakšpusi.
polietilēns Sintētisks polimērs – bezkrāsaina, puscaurspīdīga viela, ko iegūst, polimerizējot etilēnu.
kabeļtelevīzija Sistēma, kurā televīzijas programmas no kopīgas antenas pārraida abonentiem pa kabeļiem.
dzidrs Skaidrs un caurspīdīgs, arī mirdzošs.
valoda Skaņu un leksiski gramatisko līdzekļu sistēma, kas kopīga, piemēram, nācijai, tautībai.
saskanība Skaņu, to kopumu apvienojums vēlamā kopībā.
nogrābstīt Skarot ar rokām, grābstoties notraipīt.
jaunie naturālisti skolēni (padomju iekārtā), kas ārpusklases darbā nodarbojās ar dabas pētīšanu, lauksaimniecību, dārzkopību u. tml.
nozagt Slepeni aizvest (kādu); nolaupīt.
iekaisums Slimīgs process organisma bojājuma vai infekcijas vietā, kam raksturīgs apsārtums, uztūkums, sāpīgums un funkciju traucējumi.
prese Smaga materiāla (piem., bronzas, marmora) priekšmets, ko uzliek uz papīriem, lai tos piespiestu pie galda.
sirdssāpes Smagi, sāpīgi pārdzīvojumi, arī liels žēlums.
lutausis Smagnējs, neveikls, neattapīgs cilvēks.
glazē Smalka, mīksta āda ar gludu un spīdīgu virspusi.
nopīkstēt Smalkā, pīkstošā balsī noteikt, pateikt (ko).
aktīvā smēķēšana smēķēšana, kurā smēķētājs tieši ieelpo tabakas dūmus, piem., no cigaretes, pīpes.
iemutis Smēķēšanas piederums – stobriņš, kurā iestiprina, piem., bezfiltra cigareti; lūpās, zobos satveramā pīpes kāta daļa.
zīst Smēķēt (cigareti, pīpi u. tml.), parasti lēni.
sūkt Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni.
ļuļķēt Smēķēt, pīpēt.
kazas kāja smēķis no avīžu papīrā ietītas tabakas; kazaskāja.
karikatūra Smieklīgi pārspīlēts (kā) attēlojums, atveidojums.
moku sols solam līdzīgs veidojums, kas ir paredzēts spīdzināšanai.
knaģis Spaile, spīle (veļas piestiprināšanai pie virves).
papīrgrozs Spainim līdzīgs trauks, neliela tvertne (parasti) nevajadzīgu papīru ievietošanai.
zvīņspārnis Spārneņu apakšklases kukainis ar raksturīgām krāsainām, reizēm spīguļojošām spārnu zvīņām.
filtrpapīrs Speciāls papīrs filtrēšanai.
nodauzīt Spēcīgi, sāpīgi sasist.
ažiotāža Spekulācija biržā vai tirgū ar vērtspapīriem, precēm, lai, to kursam vai cenai svārstoties, gūtu peļņu.
kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa – neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapiņa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts.
pīķis Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar pīķa asmens vai liepas, bērza u. tml. lapas shematizētu attēlu; šīs sugas kārts.
iespert Sperot trāpīt (kam, pa ko, kur).
fosforescence Spīdēšana apgaismojuma ietekmē, kas saglabājas arī tad, kad apgaismošana ir beigusies.
mirdzēt Spīdēt (par asarām).
zaigot Spīdēt (par asarām).
mirgot Spīdēt (parasti par asarām).
fosforescēt Spīdēt apgaismojuma ietekmē un arī tad, kad apgaismošana ir beigusies.
laistīties Spīdēt spilgtās krāsās (par debesīm, parasti pirms saullēkta vai saulrieta).
lāsmot Spīdēt, arī mirdzēt (parasti nevienmērīgi, mainot nokrāsu).
zvērot Spīdēt, atstarojot kāda gaismas avota gaismu.
mirgot Spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
zaigot Spīdēt, izcelties (kur) ar krāsas spilgtumu, spožumu, košumu u. tml.
mirdzēt Spīdēt, izcelties (kur) ar krāsas spilgtumu.
zalgot Spīdēt, izcelties ar krāsas spilgtumu, spožumu.
zvīļot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, skatienu).
gailēt Spīdēt, mirdzēt (par acīm); izpausties (acīs, skatienā) – par spēcīgām, parasti negatīvām, jūtām.
lāsmot Spīdēt, mirdzēt (par acīm).
spulgot Spīdēt, mirdzēt, atstarojot skaidru, dzidru gaismu.
zibēt Spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocijas (par acīm, skatienu).
zibeņot Spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocijas (par acīm).
margot Spīdēt, mirdzēt, vizuļot.
gailēt Spīdēt, mirdzēt.
mirdzēt Spīdēt, paužot pozitīvu emocionālu stāvokli (par acīm).
degt Spīdēt.
gaismot Spīdēt.
spīdums Spīdīgs neliels priekšmets, veidojums, kas spīd, spīguļo; spīgulis.
spožs Spīdīgs, mirdzošs.
mirdzināt Spīdināt (mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu).
liesma Spīdoša degošu gāzu, gāzveida vielu plūsma.
aura Spīdošs oreols, ko rada cilvēka enerģētiskais starojums; biolauks.
biolauks Spīdošs oreols, ko rada cilvēka enerģētiskais starojums.
apspīdēt Spīdot apgaismot.
iespīdēt Spīdot izplatīt gaismu (kur iekšā) – par gaismas avotu.
gaile Spīdums (acīs), ko izraisa spēcīgas (parasti negatīvas) jūtas.
uguns Spīdums, mirdzums (acīs), ko izraisa emocionāls stāvoklis.
mirdzums Spīdums, spožums (piem., priekšmetam).
glance Spīdums, spožums.
zalgs Spīdums.
nobendēt Spīdzinot, mokot, nežēlīgi izturoties panākt, ka zaudē dzīvību; nonāvēt, nogalināt.
maigles Spīles.
ziedmuša Spilgti raiba, retāk vienkrāsaina metāliski spīdīga muša, kas pārtiek no nektāra un ziedputekšņiem.
lemesnīca Spīļarkla centrālā daļa.
atspītēt Spītējot atdarīt, atmaksāt.
spīts Spītība, tās izpausme.
spītēt Spītīgi izturēties, rīkoties, paust spītību (pret kādu).
uzmest degunu spītīgi, iedomīgi reaģēt uz ko; nepamatoti apvainoties.
nospļaudīt Spļaudot notraipīt, padarīt netīru (kā virsmu).
nospļaut Spļaujot notraipīt, padarīt netīru.
uzspodrināt Spodrinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo spodrumu (piemēram, tīrības pakāpi, spīdumu).
alpīnists Sportists, kas nodarbojas ar alpīnismu.
spīdvejists Sportists, kas specializējies spīdvejā.
ekipāža Sportistu grupa, kas piedalās sacensībās ar kopīgu transportlīdzekli.
uzliesmot Spoži (parasti sārti) atspīdēt; izcelties apkārtējā vidē ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
zaigot Spoži spīdēt (par acīm).
zvērot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
zalgot Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm).
mirdzēt Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
zaigot Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
zalgot Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
zaigot Spoži spīdēt, laistīties.
liesmot Spoži spīdēt; izstarot (piem., sarkanīgu gaismu).
spīd (arī laistās, mirdz u. tml.) kā zelts spoži, žilbinoši spīd.
glancēt Spožs, spīdīgs.
vārdu karš spraiga, skaļa viedokļu izteikšana domstarpību gadījumā.
strāvas kritums sprieguma starpība starp diviem elektriskās ķēdes punktiem.
sirot Staigājot, klīstot laupīt, zagt.
gļotas Staipīga, recekļveida viela, ko organismā izdala īpaši dziedzeri, augiem – šūnapvalki.
valkans Staipīgs, lipīgs, viegli veidojams.
staipīt kaulus staipīt locekļus.
kritums Starpība (starp līmeņiem).
pielaide Starpība starp (izstrādājuma) lielāko un mazāko pieļaujamo izmēru.
peļņa Starpība starp (kā) ieņēmumiem un izmaksām noteiktā laika periodā.
atlikums Starpība starp dalāmo un dalītāja reizinājumu ar nepilno dalījumu.
saldo Starpība starp divām lietām.
iztrūkums Starpība starp dokumentos fiksēto un faktiski esošo (naudas, preču u. tml.) daudzumu.
kvalitāte Starpība starp laidņa vai zirga un torņa vērtību šaha spēlē.
amplitūda Starpība starp mainīga lieluma minimālo un maksimālo vērtību.
kondomināts Starptautiskajās tiesībās – divu vai vairāku valstu kopīpašums, kopīga valdīšana vienā un tajā pašā teritorijā.
sapušķot Stāstīt (ko), patiesiem notikumiem pievienojot izdomājumus, pārspīlējumus.
sabiezināt krāsas stāstot vai rakstot pārspīlēt, uzsvērt, akcentēt negatīvo.
saskaņa Stāvoklis, kad (piem., priekšmetiem, parādībām, norisēm) būtiskākās, raksturīgākās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un veidojas, pastāv vēlamais kopums, sistēma.
konjunkcija Stāvoklis, kad divi debess spīdekļi atrodas vienā virzienā (skatoties no Zemes).
nesaprašanās Stāvoklis, kad ir radušās domstarpības, nesaskaņas.
zenīts Stāvoklis, moments, kad debess spīdeklis (piem., saule, mēness) atrodas visaugstāk virs horizonta.
spīlēt Stiept, staipīt.
izpūst no mušas ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
izpūst no oda ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
iztaisīt no oda ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
iztaisīt no mušas ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
kniebties Stipri, sāpīgi spiesties (kur) – par pirkstiem, nagiem.
kā krams Stiprs, izturīgs, arī nepiekāpīgs, nelokāms.
cirsties Strauji triecoties, izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu; sāpīgi kairināt (seju, acis).
mest Strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur).
krist Strauji, sāpīgi skart.
šaustīt Strauji, spēcīgi un sāpīgi skart (ko), pātagot – parasti par vēju, nokrišņiem.
iecirsties Stūrgalvīgi nepiekāpties, iespītēties, arī noslēgties sevī (parasti pēc aizskāruma).
svina spīdums sulfīdu grupas pelēks minerāls ar metālisku spīdumu, svina rūda; galenīts.
galenīts Sulfīdu grupas zilganpelēks minerāls ar metālisku spīdumu, svina rūdas galvenā sastāvdaļa.
putnu suns suns (parasti spaniels), ko izmanto putnu (galvenokārt pīļu) medībās.
lapa Šāda papīra plātne vai veidlapa speciālu ziņu, datu u. tml. ierakstīšanai.
šūt Šādā veidā lāpīt (ko).
galds Šādas mēbeles atvilktne, skapītis.
pūdelēt Šaujot netrāpīt mērķī (parasti par medniekiem).
nopūdelēt Šaujot netrāpīt mērķī, aizšaut garām.
iešaut Šaujot skart, trāpīt (kur).
sašaut Šaujot trāpīt (kur).
spoku stāsts šausmu nostāsts par spokiem; nostāsts, kurā ir šausmas izraisoši pārspīlējumi.
apšķaidīt Šķaidot apšļākt, aptraipīt.
nošķaudīt Šķaudot notraipīt.
aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem).
norietēt Šķietamā kustībā aizvirzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
aizbrist Šķietamā kustībā aizvirzīties, aizslīdēt (par debess spīdekļiem).
izslīdēt Šķietamā kustībā izvirzīties (parasti par debess spīdekļiem).
izpeldēt Šķietamā kustībā izvirzoties, kļūt redzamam, parādīties (par debess spīdekļiem).
nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un nonākt no augstākas vietas zemākā – par debess spīdekļiem.
noslīdēt Šķietamā kustībā novirzīties lejup (par debess spīdekļiem).
pakāpties Šķietamā kustībā pavirzīties (uz augšu) – par debess spīdekļiem; izplatoties pavirzīties (uz augšu).
rietēt Šķietamā kustībā virzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
iebrist Šķietami ievirzīties, ieslīdēt (par debess spīdekļiem).
sasniegt Šķietami kustēties – par debess spīdekļiem.
apšķiest Šķiežot apšļākt, aptraipīt.
piešķiest Šķiežot padarīt slapju, notraipīt (ko).
apšļakstīt Šļakstot apšļākt, arī aptraipīt.
notašķīt Šļakstoties notraipīt, padarīt (ko) slapju, netīru.
aijāt Šūpojot (rokās vai klēpī), midzināt, mierināt (bērnu); šūpot (parasti dziedot).
tuvu Tā, ka ir daudz kopīga, vienojoša (ar kādu); tā, ka ir laba garīgā saskaņa, draudzīgas attiecības (ar kādu).
svešs Tādi, starp kuriem nav garīgas tuvības, kopīgu interešu, draudzīgu attiecību (par cilvēkiem); tāds, ar kuru nav šādu attiecību.
gudrs Tāds (cilvēks), kam ir attīstīts prāts, plašas zināšanas, liela pieredze; tāds, kas ātri uztver, saprot, iegaumē; arī attapīgs.
dzēlīgs Tāds (cilvēks), kas (ar vārdiem, izturēšanos) sāpīgi aizvaino, aizskar; tāds, kurā izpaužas nicinājums, arī ironija, zobgalība.
vulgārs Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīga, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
valkans Tāds (piemēram, metāls, materiāls), kas viegli pakļaujas deformācijai, bet apstrādē ar griešanu veido ķepīgu, pie griezējinstrumenta līpošu skaidu.
lāpāms Tāds, ar ko var lāpīt.
saulains Tāds, kad spīd saule un tās starojumu neaiztur vai samērā maz aiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. (par laikapstākļiem, laikposmu).
saskanīgs Tāds, kam ir līdzīgas, arī kopīgas būtiskās (piem., psihes, rakstura, personības) īpašības, arī intereses, uzskati; tāds, kam ir laba savstarpēja saprašanās, labas, harmoniskas attiecības.
siltumietilpīgs Tāds, kam ir liela siltumietilpība.
izsmalcināts Tāds, kam ir ļoti laba, izkopta gaume, manieres, spējas; arī pārspīlēti smalks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mazietilpīgs Tāds, kam ir maza, neliela ietilpība.
plāns Tāds, kam ir mazs šķērsgriezums; tāds, kas nav blīvs, ciešs (par audumu, adījumu, apģērbu); viegls, caurspīdīgs.
mirdzošs Tāds, kam ir mirdzums, spīdums.
lāsmains Tāds, kam ir nevienmērīgs, mainīgas nokrāsas spīdums.
manierīgs Tāds, kam ir pārspīlēti smalkas, nedabiskas manieres (1); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pīķveida Tāds, kam ir pīķa, tā asmens forma, veids.
pedantisks Tāds, kam ir raksturīgs izteikts, arī pārmērīgs rūpīgums, kārtīgums.
blonds Tāds, kam ir samērā zems intelekta līmenis, neattapīgs, aprobežots (parasti par sievieti).
spīļveida Tāds, kam ir spīļu forma, veids.
sudrabains Tāds, kam ir sudrabam raksturīgā (parasti baltā vai pelēkā) krāsa un spīdums; šāds krāsas tonis.
zelts Tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīga krāsa, arī spīdums; zeltains.
sudrabs Tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīgais spīdums, krāsa.
tēraudains Tāds, kam ir tēraudam raksturīgās īpašības (piem., zilganpelēka krāsa, spīdums).
zeltains Tāds, kam ir zeltam raksturīgā dzeltenā krāsa un spīdums.
bezbēdīgs Tāds, kam nav bēdu, rūpju, skumju; bezrūpīgs, jautrs.
blāvs Tāds, kam nav caurspīdīguma, spilgtuma, spožuma; gaišs, bālgans.
žulgans Tāds, kam nav mirdzuma, spīduma (par acīm, skatienu); blāvs.
pieticīgs Tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi apstākļi, īpaši rūpīga kopšana.
matēts Tāds, kam nav spožuma, spīduma; nespodrs, blāvs.
truls Tāds, kam nav vairs sākotnējā dziļuma, iedarbīguma, bet kas ilgstoši pārņem, ietekmē (par sāpīgiem pārdzīvojumiem).
artistisks Tāds, kam raksturīga rūpīgi izstrādāta mākslinieciskā forma; māksliniecisks, izteiksmīgs.
vīzīgs Tāds, kam raksturīgs manierīgums, pārspīlēti smalka izturēšanās; arī vīzdegunīgs.
pretenciozs Tāds, kam raksturīgs pārspīlēta oriģinalitāte, manierīgums, samākslotība.
pielaidīgs Tāds, kam raksturīgs principialitātes, prasīguma trūkums; piekāpīgs, iecietīgs.
paviršs Tāds, kam trūkst rūpības; nekārtīgs, nevīžīgs.
lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgs, nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu); tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena krāsas toņa citā.
paviršs Tāds, kas (ko) dara bez pietiekamas rūpības, neuzmanīgi, virspusēji.
spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas pretēji (kāda) gribai, uzskatiem, parasti, lai (tam) nodarītu ko nevēlamu.
dzelošs Tāds, kas asi, sāpīgi kairina (par vēju, aukstumu u. tml.).
iecirtīgs Tāds, kas ātri kļūst stūrgalvīgs, nepiekāpīgs, arī noslēdzas sevī.
apķērīgs Tāds, kas ātri, viegli saprot, aptver, arī ātri orientējas situācijā; atjautīgs, attapīgs.
subalpīns Tāds, kas atrodas, pastāv, noris kalnos starp alpīno un mežu (stepju) joslu.
kopējs Tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem, piemīt vairākiem vai daudziem; kopīgs (4).
saudzīgs Tāds, kas cenšas nedarīt pāri, nekaitēt (kam), ir rūpīgs, uzmanīgs.
iespītīgs Tāds, kas iespītējas, ietiepjas.
rezervēts Tāds, kas ir (konkrētai personai) atlikts, saglabāts, pataupīts brīvs, neaizņemts.
zemjains Tāds, kas ir klāts, notraipīts ar zemi.
sasāpis Tāds, kas ir kļuvis sāpīgs.
komunāls Tāds, kas ir kopīgs vairākiem lietotājiem; tāds, kas ir vairāku cilvēku lietošanā.
ielāpains Tāds, kas ir lāpīts, kam ir daudz ielāpu.
uzstājīgs Tāds, kas ir neatlaidīgs, nepiekāpīgs savās prasībās, izteikumos; tāds, kas ietiepīgi turpina (ko darīt).
miltains Tāds, kas ir nobārstīts vai notraipīts ar miltiem.
netīrs Tāds, kas ir notraipījies (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
puņķains Tāds, kas ir notraipījies, notraipīts ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas.
mēslains Tāds, kas ir notraipīts ar mēsliem, netīrumiem.
strutains Tāds, kas ir notraipīts ar strutām.
sveķains Tāds, kas ir notraipīts ar sveķiem; tāds, kas ir pārklāts ar sveķiem.
tintains Tāds, kas ir notraipīts ar tinti.
vircains Tāds, kas ir notraipīts ar vircu.
mīklains Tāds, kas ir notraipīts, aplipis ar mīklu [1].
netīrs Tāds, kas ir notraipīts, ko klāj vai kurā ir netīrumi, kā paliekas.
darvains Tāds, kas ir noziests, arī notraipīts ar darvu.
krītains Tāds, kas ir noziests, notraipīts ar krītu.
mālains Tāds, kas ir noziests, notraipīts ar māliem.
krējumains Tāds, kas ir pārklāts ar krējumu; tāds, kas ir aptraipīts ar krējumu.
sodrējains Tāds, kas ir pārklāts ar sodrējiem; tāds, kas ir notraipīts ar sodrējiem.
sviestains Tāds, kas ir pārklāts ar sviestu; tāds, kas ir aptraipīts ar sviestu.
medains Tāds, kas ir pārklāts, notraipīts ar medu.
salkans Tāds, kas ir pārmērīgi jūtīgs, pārspīlēti laipns, maigs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
snobisks Tāds, kas ir pārspīlēti pašpārliecināts, arī pārspīlēti iedomīgs; tāds, kas pretendē uz izsmalcinātu gaumi, manierēm, īpašu izpratni (kādā nozarē, parasti mākslā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
tēvišķs Tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam; arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs, tēvišķīgs.
tēvišķīgs Tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam; arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs; tēvišķs.
kundzisks Tāds, kas ir raksturīgs dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēkiem, viņu dzīvesveidam; pārspīlēti grezns, dārgs, lepns.
skrupulozs Tāds, kas ir rūpīgs, precīzs; tāds, kas ir pedantisks, sīkumains.
gaužs Tāds, kas ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu; tāds, kas izpaužas spēcīgi, intensīvi.
gaišs Tāds, kas ir samērā dzidrs, caurspīdīgs; tāds, kas nav tumšā krāsā.
īgns Tāds, kas ir sapīcis, neapmierināts (ar ko); tāds, kas izturas nelaipni, ar nepatiku.
nomināls Tāds, kas ir skaitliski izteikts un norādīts uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes u. tml.
spīvs Tāds, kas ir skarbs, nepiekāpīgs, iecirtīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nekārtīgs Tāds, kas ir veikts, izpildīts pavirši, bez vajadzīgās rūpības.
tauta Tāds, kas ir, parasti kolektīvi, radīts, izplatīts, kļuvis tradicionāls šādā cilvēku kopībā.
švītīgs Tāds, kas ir, parasti pārspīlēti, moderns (tērpā, izskatā), izsmalcināts (izturēšanās veidā).
šķeltniecisks Tāds, kas izraisa (piem., uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
rūgts Tāds, kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu, ir ar to saistīts; grūts, smags, ciešanu pilns.
nīgrs Tāds, kas izturas nelaipni, skarbi; tāds, kas ir sapīcis, neapmierināts (ar ko); īgns.
pakalpīgs Tāds, kas labprāt pakalpo, ir izpalīdzīgs; tāds, kam ir iztapīga, savtīga tieksme pakalpot.
nopietns Tāds, kas liecina par atbildīgu, apzinīgu attieksmi; rūpīgs, pamatīgs.
šķirts Tāds, kas nav kopīgs, ir sadalīts, pastāv atsevišķi.
tīrs Tāds, kas nav notraipījies (par dzīvnieku, tā ķermeņa daļām); tāds, kas nav aplipis ar smiltīm, dubļiem (par augiem).
samākslots Tāds, kas nav patiess, dabisks; tāds, kas ir pārspīlēts, pārmērīgi izskaistināts.
nevērīgs Tāds, kas nav pietiekami rūpīgs, uzmanīgs; arī paviršs, nolaidīgs (pret sevi, savu darbu, pienākumiem u. tml.).
tiepīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas īstenot savu gribu, savu, parasti nepamatotu, vēlēšanos; ietiepīgs.
centīgs Tāds, kas neatlaidīgi, rūpīgi ko dara, cenšas sasniegt (iecerēto, nodomāto); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neveikls Tāds, kas nespēj veikli, ātri kustēties, pārvietoties, ir smagnējs, lempīgs (par dzīvniekiem).
uzspīlēts Tāds, kas pārāk cieši apkļauj (ķermeni, tā daļu); apspīlēts.
pretenciozs Tāds, kas pārspīlē savu nozīmību, oriģinalitāti u. tml.; pārāk pašapzinīgs, iedomīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
perlamutrs Tāds, kas pēc krāsas, spīduma ir līdzīgs šādam slānim.
kopējs Tāds, kas pieder vairākiem vai daudziem; tāds, ko lieto, izmanto vairāki, daudzi; kopīgs (1).
nopietns Tāds, kas prasa fizisku vai garīgu piepūli, rūpīgu, pamatīgu darbu.
manīgs Tāds, kas prot izmantot apstākļus; attapīgs, apķērīgs.
griezīgs Tāds, kas rada nepatīkamas, arī sāpīgas sajūtas, nepatīkami kairina.
ākstīgs Tāds, kas raksturīgs ākstam (2); tāds, kas izturas līdzīgi ākstam (2); ārišķīgs, pārspīlēts.
izpildīgs Tāds, kas rūpīgi, centīgi, ar lielu atbildību izpilda uzdotos uzdevumus.
slimīgs Tāds, kas saistīts ar pārspīlētu, arī pārmērīgi negatīvu (kā) uztveri (par psihisku stāvokli, domām u. tml.); tāds, kam ir raksturīga pārspīlēta, arī negatīva (kā) uztvere, izjūta (par cilvēku).
sūrs Tāds, kas saistīts ar sāpīgiem, smagiem pārdzīvojumiem; tāds, kas izraisa sāpīgu, smagu pārdzīvojumu.
glums Tāds, kas satur gļotvielas, arī biezs, staipīgs, recekļains.
asprātīgs Tāds, kas spēj radīt un trāpīgi lietot humoristiskus, atjautīgus izteicienus; tāds (sacerējums, runas veids u. tml.), kurā izpaužas šādas īpašības.
zibsnīgs Tāds, kas spīd, mirdz, paužot jūtas, emocijas (par acīm, skatienu).
spīdīgs Tāds, kas spīd.
spīdošs Tāds, kas spīd.
neticams Tāds, kas šķiet tik nereāls vai pārspīlēts, ka to grūti vai neiespējami pieņemt par patiesu, atbilstošu īstenībai.
ārišķīgs Tāds, kas tiecas pēc ārējiem efektiem, pārspīlējuma; neīsts, samākslots; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pārcentīgs Tāds, kas tiek veikts pārlieku centīgi, pārspīlēti.
kā (no) dzelzs Tāds, kas var daudz izturēt, paciest, arī ļoti stingrs, nepiekāpīgs.
izmanīgs Tāds, kas veikli prot izmantot apstākļus, arī prot veikli izkļūt no sarežģītas situācijas; attapīgs, veikls.
netīrīgs Tāds, kas vienmēr ir notraipījies vai piemēslo apkārtni (par dzīvniekiem).
paralēls Tāds, kas visā garumā atrodas vienādā attālumā cits no cita un kam nav kopīgu punktu.
zalgs Tāds, kas zalgo, spīd.
žilbīgs Tāds, kas žilbina; tāds, kas žilbinoši spīd; spožs, spilgts.
kults Tāds, ko pārspīlēti uzskata par vislabāko; ārkārtīgi populārs.
saulains Tāds, ko samērā bieži, ilgi apspīd saule (par vietu); tāds, kur samērā bieži, ilgi var iespīdēt saule (par telpu).
dzelošs Tāds, ko sāpīgi pārdzīvo; tāds, kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
kopējs Tāds, ko veic, dara vairāki vai daudzi; kopīgs (2).
duļķains Tāds, kur ir duļķes (par šķidrumu), tāds, kur ir šāds šķidrums; neskaidrs, necaurspīdīgs; pretstats: dzidrs.
tonnīgs Tāds, kura ietilpība ir viena vai vairākas tonnas.
bezbēdīgs Tāds, kurā izpaužas bezrūpība, jautrība, arī drosme, pārgalvība.
pieglaimīgs Tāds, kurā izpaužas glaimi, lišķība, iztapība.
sīvs Tāds, kurā izpaužas kas dzēlīgs, izsmejošs; tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums, arī naids.
salds Tāds, kurā izpaužas pārspīlēta laipnība, arī pieglaimība, lišķība.
nebēdnīgs Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, bezrūpība u. tml.
rūgts Tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums.
sarūgtināt Tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums.
sūrs Tāds, kurā izpaužas smags, sāpīgs pārdzīvojums.
saskanīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība, arī savstarpējā saskaņa, harmonija.
bērnišķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas, bērnam raksturīgas īpašības; bezrūpīgs, nenopietns; naivs, lētticīgs.
vērīgs Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko; arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
āķīgs Tāds, kura izpratnei nepieciešama attapība, atjautība.
tukšs Tāds, kurā nav teksta, attēlu u. tml. (piem., par burtnīcu, kladi, papīra lapu).
skaudrs Tāds, kura pārvarēšanai, pārciešanai vajadzīga liela izturība; tāds, kas izraisa sāpīgus pārdzīvojumus.
anakreontisks Tāds, kurā slavināta jautra, bezrūpīga dzīve, dzīres; tāds, kurā izpaužas tieksme pēc jautras, bezrūpīgas dzīves.
uguņot Tāds, kurā spīd daudzas ugunis.
tilpīgs Tāds, kurā var daudz ievietot; tāds, kam ir liels tilpums; arī ietilpīgs.
delikāts Tāds, pret ko jāizturas smalkjūtīgi, ar ko jārīkojas uzmanīgi, rūpīgi.
līnijots Tāds, uz kura ir taisnas, paralēlas līnijas (parasti par papīru).
hiperbola Tādu plaknes punktu ģeometriskā vieta, kuru attālumiem līdz diviem noteiktiem punktiem ir nemainīga starpība.
loksne Taisnstūra formas (papīra) gabals (piem., rakstīšanai, zīmēšanai).
lapa Taisnstūrveida papīra plātne; šāda plātne kā vienība (grāmatā, žurnālā u. tml.)
ķīvīte Tārtiņu dzimtas bridējputns, kam ir balts un melns apspalvojums ar zaļganu spīdumu un pagarš, šaurs spalvu cekuls uz galvas [Vanellus vanellus].
ļuļķis Tas (piem., cigarete, papiross), ko pīpē, smēķē.
atstarotājs Tas, kas atstaro; neliels priekšmets vai uzlīme satiksmes dalībnieku (gājēju, velosipēdistu u. tml.) drošībai, kas atstarojot (piem., starmešu gaismu), spoži spīd.
kopība Tas, kas ir kopīgs vairākiem, daudziem; cieša savstarpēja vienotība.
acuraugs Tas, kas ir ļoti mīļš, dārgs, rūpīgi sargājams.
lolojums Tas, kas ir rūpīgi, ar mīlestību audzēts, kopts.
pineklis Tas, kas ir sapinies, samezglojies; tas, kurā var sapīties, iepīties.
emitents Tas, kas izlaiž apgrozībā vērtspapīrus vai naudu.
mirdzeklis Tas, kas mirdz, spīd.
ideālā daļa tas, kas no nedalāma kopīpašuma pieder katram līdzīpašniekam.
domājamā daļa tas, kas no nedalāma kopīpašuma pieder katram līdzīpašniekam.
sudrabs Tas, kas pēc krāsas vai spīduma līdzinās šim cēlmetālam.
sirotājs Tas, kas siro; laupītājs.
kopsaucējs Tas, kas vieno; tas, kas ir kopīgs.
pīpis Tas, ko pīpē (pīpe, cigarete u. tml.); smēķis.
smēķis Tas, ko smēķē (parasti papiross, cigarete, cigārs, pīpe).
ietaupīt Taupīgi rīkojoties, izlietot (ko) mazāk nekā paredzēts.
taupīties Taupīt sevi, savus spēkus, veselību.
turēt stikla skapī taupīt, saudzēt (ko), nelietot.
stiklspārnis Tauriņu kārtas kukainis ar caurspīdīgiem spārniem.
lauksaimniecība Tautsaimniecības nozare, kas aptver laukkopības un lopkopības produktu ražošanu.
aptecēt Tekot, plūstot tikt pārklātam, notraipītam (ar ko).
novilkums Teksts, attēls, kas izgatavots, pārnesot to no iespiedformas uz papīra vai cita materiāla.
teletaips Telegrāfa aparāts, kam ir rakstāmmašīnai līdzīga tastatūra un kas saņemto informāciju raksta uz papīra lentes.
groteska Tēlojuma veids literatūrā un mākslā, kuram raksturīgs kariķējums vai komisks pārspīlējums, asi, negaidīti kontrasti.
karikatūra Tēlotājas mākslas (parasti grafikas) žanrs, kam raksturīgs smieklīgs pārspīlējums, lai panāktu komisku efektu; šāds mākslas darbs.
kakts Telpas daļa, ko ietver divas vai vairākas plaknes, kurām ir kopīgs punkts.
varavīksnes forele tēraudpelēka lašu dzimtas zivs ar melniem punktiņiem un blāvu varavīkšņainu spīdumu uz sāniem.
novads Teritorija, apvidus ar kopīgām etnogrāfiskām, arī valodas iezīmēm.
tiepša Tiepīgs cilvēks.
līdztiesājamais Tiesājamais, ko par kopīgi izdarītu noziegumu tiesā vienlaikus ar citu.
burtisks Tieši, bez pārspīlējuma.
krist par laupījumu tikt nolaupītam, nonākt kāda varā, arī īpašumā.
pietaupīties Tikt pietaupītam, neiztērētam.
aplīt Tikt saslapinātam, notraipītam (no virspuses), līstot kādam šķidrumam.
taupīties Tikt taupītam (par materiālām vērtībām, priekšmetiem u. tml.).
kleksis Tintes traips (uz papīra).
notirpt Tirpstot kļūt nejutīgam, stīvam, arī durstīgi sāpīgam (par ķermeņa daļām).
ietīstīt Tīstot ietīt; tīstot iesaiņot (parasti ne visai rūpīgi).
vīstīt Tīt, tīstīt, arī saiņot (ko, piem., drānā, papīrā).
uztrāpīt Trāpīt (ko) tieši virsū (uz kā, kam).
ietrāpīt Trāpīt (parasti kur iekšā).
notrāpīt Trāpīt, ievirzīt (ko paredzētajā vietā).
ķert Trāpīt, skart.
mototreks Treks motosporta sacensībām (parasti spīdvejam).
notriept Triepjot padarīt netīru, traipainu; notraipīt.
ķepēt Triept, ziest biezā kārtā (ko mīkstu, lipīgu).
gumijkoks Tropu augs ar lielām, stingrām, spīdīgām, ovālām lapām un pienainu sulu, no kura iegūst kaučuku, šāds augs kā izplatīts telpaugs [Ficus elastica].
radniecība Tuvība, līdzība (piem., pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas).
aust Tuvojoties lēktam, izplatīt gaismu, parādīties pie debesīm (par debess spīdekļiem).
radniecīgs Tuvs, līdzīgs (piem., pēc kopīgām pazīmēm, darbības, mērķiem).
cekulpīle Ūdensputns (pīle) ar pagarinātu spalvu cekulu aiz galvas [Aythya fuligula].
upes kritums upes iztekas un ietekas ūdens līmeņa augstuma starpība (pilns kritums); arī augstuma starpība starp diviem punktiem kādā upes posmā.
platspīļu upesvēzis upesvēzis, kam ir masīvas, iekšmalā robainas spīles un ķermeņa garums ap 20 cm.
šaurspīļu upesvēzis upesvēzis, kas ir mazāks par platspīļu upesvēzi (līdz 14 cm garumā), ar šaurākām, gludām spīlēm.
nočurāt Urinējot saslapināt, notraipīt (ko).
sačurāt Urinējot saslapināt, notraipīt.
iesāpēties Uz brīdi sāpīgi pārdzīvot, kļūt žēl.
tautība Uz cilšu pamatiem vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība ar vienotu valodu, kopēju teritoriju, kurā veidojas ekonomikas un kultūras kopība.
savienība Uz kopīgiem principiem, darbības mērķiem vai idejām balstīta (cilvēku, cilvēku grupu) attiecību sistēma; vienotība; kopība.
nominālvērtība Uz vērtspapīriem un naudas zīmēm atzīmētā vērtība jeb cena; nomināla vērtība.
izdzīve Uzdzīve; jautra, bezrūpīga dzīve.
bīdatslēga Uzgriežņu atslēga, kuras spīļu atvērumu var regulēt.
uzmālēt Uzkrāsot ar kosmētikas līdzkļiem (parasti uzkrītoši, pārspīlēti).
uzmālēties Uzkrāsoties; uzkrāsoties (uzkrītoši, pārspīlēti).
aizlīmēt logu uzlīmēt papīra strēmeles loga apmaļu spraugām.
nomīt Uzminot virsū, padarīt (ko) sāpīgu vai ievainot (to).
dārzkopības sabiedrība uzņēmumu, iestāžu u. tml. darbinieku apvienība, kas izveidota, lai nodarbotos ar dārzkopību sabiedrības biedriem iedalītā teritorijā.
uztrāpīties Uztrāpīt (1); arī pagadīties.
kampaņa Vairākas noteiktā laikposmā īstenotas militāras operācijas ar kopīgu stratēģisku mērķi.
grupa Vairāki cilvēki, kurus vieno kas kopīgs (darbs, intereses, uzdevums u. tml.); kāda cilvēku kopuma, organizācijas u. tml. sīkāka nodaļa.
kārstīt Vairākkārt, laiku pa laikam kārt, stiept, bāzt ārā; staipīt, snaikstīt.
kopsaucējs Vairāku daļskaitļu kopīgais saucējs.
portfelis Vairāku vērstpapīru pakete (piem., akcijas, obligācijas), kuros uzņēmums vai fiziska persona investē savus brīvos finanšu līdzekļus.
grāmata Vākos iestiprinātas papīra lapas (piezīmēm, speciāliem ierakstiem u. tml.).
burtnīca Vākos iestiprinātas rakstāmpapīra, zīmēšanas papīra u. tml. lapas.
izspīlēt Valkājot izstaipīt (parasti apģērbu, tā daļas); būt par cēloni, ka izspiežas.
izvalkāt Valkājot, nēsājot pilnīgi nolietot (drēbes, apavus); valkājot, nēsājot izstaipīt (ko), padarīt (ko) lielāku; novalkāt.
vijīgs Valkans, arī staipīgs.
sastatāmā valodniecība valodniecības apakšnozare, kurā, salīdzinot valodas neatkarīgi no to radniecības, noskaidro kopīgās un atšķirīgās pazīmes.
valsts parādzīme valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīrs.
valūta Valsts naudas sistēmas vienība un tips (zelta, sudraba nauda, papīrnauda).
sabiedrotais Valstu apvienība, kas kopīgi cīnās par kādu, parasti militāru, mērķu sasniegšanu; valsts, kas piedalās šādā apvienībā.
federācija Valstu apvienība, kurai ir kopīga centrālā pārvalde, kopīgi bruņotie spēki u. tml., vienlaikus saglabājot apvienības locekļu relatīvu patstāvību.
koalīcija Valstu militāra vai politiska savienība kopīgai rīcībai.
līga Valstu, organizāciju vai personu apvienība ar kopīgu mērķi un uzdevumiem.
vārdu šķira vārdu gramatiskā kategorija, ko raksturo formu, nozīmju un sintaktiskā lietojuma kopīgums; vārdšķira.
vatmanis Vatmaņpapīrs.
tūta Veidojums (parasti no papīra, konusa, četrstūra u. tml. formā) ar slēgtu galu neliela (kā, piem., produktu) daudzuma ievietošanai; arī turza.
kleķēt Veidot (ko) no kleķa vai māliem; triept, ziest (ko ķepīgu).
komplektēt Veidot cilvēku grupu, kurai ir kopīgs mērķis, uzdevums.
uzkalpoties Veidot karjeru ar iztapību, pielabinoties (kādam).
līčot Veidot līkločus, līkumus (parasti par ceļu, upīti).
uzkrāt kapitālu veidot naudas līdzekļu ietaupījumus, atsakoties no tūlītējas patērēšanas un ieguldot ienākumus ražošanas līdzekļos, būvniecībā u. tml.
pamanīties Veikli, attapīgi pagūt (ko izdarīt).
daļa Veikums, devums (piem., kopīgā pasākumā, darbā).
brīze Vējš, kas gaisa temperatūras starpības dēļ dienā pūš no jūras, bet naktī – no sauszemes uz jūru.
neolīts Vēlais akmens laikmets (Latvijas teritorijā no 4. līdz 2. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras), kad sākās pāreja uz zemkopību un lopkopību.
pažēlot Vēlēties ietaupīt, negribēt izdot (naudu).
apvemt Vemjot aptraipīt; novemt.
novemt Vemjot notraipīt, padarīt netīru.
novemties Vemjot notraipīties, padarīt sevi netīru.
sunisks Verdziski padevīgs; iztapīgi glaimīgs.
mērķēt Vērst, virzīt (kādu priekšmetu) tā, lai (tas) trāpītu (kur).
tēmēt Vērst, virzīt (kādu priekšmetu) tā, lai (tas) trāpītu (kur).
pikadors Vēršu cīņas dalībnieks – jātnieks, kas kaitina vērsi ar pīķa dūrieniem.
nomināls Vērtība jeb cena, kas ir norādīta uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes u. tml.
kupons Vērtspapīra (piem., akcijas, obligācijas) daļa, kas apstiprina uzrādītāja tiesību saņemt ienākumus.
vekselis Vērtspapīrs – likumā noteiktas formas dokuments, kurā ietvertas naudas saistības.
kupīra Vērtspapīrs ar norādītu nominālvērtību (parasti daļa no lielāka vērtspapīra).
akcija Vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka līdzdalību akciju sabiedrībā un tiesības saņemt peļņas daļu – dividendi.
laidiens Vērtspapīru kārtējais iespiedums.
bonistika Vēstures palīgdisciplīna, kas pētī no apgrozības izņemtās papīrnaudas zīmes un bonas.
numismātika Vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kurā pēta monētas, monētu depozītus, arī medaļas un papīra naudaszīmes.
tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piem., kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija.
nācija Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība noteiktā teritorijā ar kopīgu valodu, kultūru un psiholoģiskām īpatnībām; tauta, kurai ir sava valsts.
platspīļu Vēzis, kam ir raksturīgas platas spīles; upes vēzis.
ķerra Vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, pagarinātām pakauša spalvām un (mātītēm) baltu laukumu pie knābja [Aythya marila].
pūkpīle Vidēji liels pīļu dzimtas ūdensputns ar spilgtu apspalvojumu un vēderu, kas parasti ir tumšāks par muguru.
limuzīns Vieglais automobilis ar slēgtu virsbūvi un (parasti caurspīdīgu) šķērssienu aiz šofera sēdekļa.
tills Viegls, caurspīdīgs tīklveida kokvilnas vai sintētisks audums.
laka Vielas šķīdums gaistošā organiskā šķīdinātājā, kas žūstot veido caurspīdīgu pārklājumu.
mājsaimniecība Vienā mājoklī dzīvojošo personu (parasti ģimenes) kopīga saimniecība; attiecīgo darbu kopums.
kāršu suga viena no kāršu komplekta grupām, kuras kārtīm ir kopīgs apzīmējums (piem., kāravs, sirds, krusts, pīķis).
korpuss Viena no vairākām celtnēm, kas atrodas uz kopīga apbūves gabala.
pīpis Viena pīpēšanas, smēķēšanas reize.
patriarhālā ģimene viena tēva pēcteču kopums, ko saistīja kopīga ražošana un sadale.
solidaritāte Vienprātība, interešu, tiesību un pienākumu kopība, uzskatu vienādība, kopēja atbildība.
paka Viens kāda produkta iesaiņojums (piem., papīrā, četrstūrainā kartona kārbā), kas paredzēts tirdzniecībai; šāds tukšs iesaiņojums.
pastorāle Viens no bukoliskās literatūras žanriem – dzejolis vai dramatiska ainiņa, kurā tēlota idilliska, bezrūpīga ganu dzīve vai vispār lauku dzīve.
piesaule Vieta, ko apspīd saule.
nesaule Vieta, ko neapspīd saule.
ēna Vieta, kur tiešā veidā nespīd saules stari.
depozitārijs Vieta, kur uzglabā (piem., grāmatas, vērtspapīrus).
savīkstīt Vīkstot iesaiņot, arī satīt (ko, piem., drānā, papīrā).
vīnkopība Vīnogu rūpnieciska audzēšana; attiecīgā dārzkopības nozare.
kundziņš Vīrietis (piem., ar pārspīlējumiem apģērbā un uzvedībā).
frants Vīrietis ar tieksmi uz pārspīlējumiem apģērbā un uzvedībā; švīts.
lecekts Virszemes vai zemē iedziļināta konstrukcija ar noņemamu caurspīdīga materiāla pārsegu dēstu, agrīno dārzeņu u. tml. izaudzēšanai.
lejup Virzienā uz horizontu (par debess spīdekļiem).
augšup Virzienā uz zenītu (piem., par debess spīdekļiem, mākoņiem).
riets Virzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (debess spīdekļiem); atspīdums no saules stariem laikā, kad riet saule.
tēmēt Virzīt, vērst ieroci tā, lai (piem., lode, šāviņš) trāpītu (paredzētajā vietā); mērķēt (1).
mērķēt Virzīt, vērst ieroci tā, lai (piem., lode, šāviņš) trāpītu (paredzētajā vietā).
tecēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) – par debess spīdekļiem.
literārā valoda visai tautai kopīgs daudzfunkcionāls valodas paveids, kas pamatojas tautas valodā un tiek apzināti izkopts un normēts.
ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (1), šīs parādības konkrēta izpausme; zemkopības produkcijas daudzums, ko iegūst no kādas platības noteiktā laikposmā.
savīstīt Vīstot iesaiņot, arī satīt (ko, piem., drānā, papīrā).
substrāts Visu lietu, procesu un parādību kopīgais materiālais pamats.
šķetra Vītolu dzimtas krūms vai koks ar spīdīgu, brūnpelēku mizu un ziediem spurdzēs [Salix pentandra].
burlaks Zaglis, laupītājs.
jāņuzāles Zāles, puķes, ko plūc Jāņos un izmanto vainagu pīšanai, telpu rotāšanai u. tml.
sudrabzaļš Zaļš ar sudrabainu spīdumu un nokrāsu; tāds, kam ir zaļi un sudrabaini krāsu laukumi.
zeltzaļš Zaļš ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
aramzeme Zemkopībā izmantojamā, apstrādājamā zeme.
zemniecība Zemkopība; lauksaimniecība.
zemturība Zemkopība.
kaplis Zemkopības darbarīks – rokā satveramam kātam šķērsām piestiprināta metāla plāksne augsnes irdināšanai, pieraušanai, nezāļu iznīcināšanai.
ZM Zemkopības ministrija.
pļaujas svētki zemkopības svētki, ko svin sakarā ar ražas novākšanu.
piensaimniecība Zemnieku saimniecība, kas specializējusies piena lopkopībā piena iegūšanai.
iezibēties Zibot parādīties (acīs) – piem., par asarām, mirdzumu, spīdumu.
skudrlācis Zīdītājs ar pagarinātu galvu, cauruļveida purnu, bez zobiem, mazu mutes atveri un garu, lipīgu mēli, ar ko ķer skudras un termītus.
čaulīšu papīrs zīdpapīrs papirosa apvalku veidošanai.
sudrabzils Zils ar sudrabainu spīdumu un nokrāsu; tāds, kam ir zili un sudrabaini krāsu laukumi.
mežzinātne Zinātne, kas pēta meža uzbūvi un funkcionēšanu – mežkopības teorētiskais pamats.
agroķīmija Zinātnes nozare par ķīmijas izmantošanu zemkopībā.
agrobioloģija Zinātnes nozare par vispārīgajām bioloģiskajām likumsakarībām, kuras izmantojamas augkopībā un lopkopībā.
gāga Zoss; arī pīle.
amadīna Žubīšu dzimtas putns ar samērā īsu, spīdīgu trīsstūrveida knābi; punduržubīte.

pī citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MEV