Paplašinātā meklēšana

Meklējam vis.

Atrasts vārdos (206):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

(vis)pirmā kārtā

Atrasts skaidrojumos (1945):

jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
abstrakcionists Abstrakcionisma pārstāvis.
izadīt Adot izlietot (daudz vai visu).
zem sevis Aiz sevis.
aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtas durvis, logu u. tml.)
apspraust Aizbāžot, pabāžot apakšā, (visapkārt) nostiprināt.
patrons Aizbildnis, aizstāvis.
pašaizdegšanās Aizdegšanās pašam no sevis bez ārējas iedarbības.
izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt.
islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
aizstāvība Aizstāvis vai aizstāvji (tiesas procesā).
protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
ievērt Aizverot (piem., durvis), iespiest (ko starpā).
iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) – par vēju; izkaisīt, izkliedēt.
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
runasvīrs Amatpersona; ievēlēts pārstāvis (piem., kādā sabiedriskā organizācijā).
apogejs Ap Zemi riņķojoša ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot.
izēst Apēst (visu ēdienu); ēdot iztukšot (trauku).
noēst Apēst (visu vai kādu daļu).
notīrīt šķīvi apēst visu šķīvī esošo.
apsālīt Apkaisīt ar sāli (visapkārt, no virspuses).
appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
riņķis Apkārt, visapkārt.
aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko lipīgu).
pārskats Apkopojoša informācija, kas sniedz vispārīgu priekšstatu (par ko).
atestāts Apliecība, ko izdod par vispārējās vidējās izglītības iestādes beigšanu.
noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku (kur).
pilna pansija apmešanās vieta, kurā tiek nodrošinātas visas ēdienreizes.
liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
nošūt Apšūt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
tautas nobalsošana aptauja, kurā visa tauta izsaka savu viedokli par kādu noteiktu jautājumu; referendums.
dežūraptieka Aptieka, kas darbojas visu diennakti bez pārtraukuma.
apsmulēt Aptraipīt, nosmērēt (no virspuses, visapkārt).
apšmucēties Aptraipīties, notraipīties (no visām pusēm, visapkārt).
no galvas līdz kājām aptverot visu augumu, viscaur, pilnīgi.
no galvas līdz papēžiem aptverot visu augumu, viscaur, pilnīgi.
ariks Apūdeņošanas kanāls vai grāvis (Vidusāzijā).
kopumā Apvienojoši aplūkojot; vispār; visumā.
apkopot Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt.
(ar) kopējiem spēkiem apvienojot spēkus, piedaloties visiem.
aplaist Apvirzīt loka veidā visapkārt (skatienu); paraudzīties visapkārt.
narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana, lai, piem., novērstu sāpju sajūtu ķirurģiskas operācijas laikā; vispārējā anestēzija.
apdūmot Apžāvēt dūmos (piem., zivis, gaļu).
zvejot Ar īpašiem rīkiem ķert zivis un citus ūdensdzīvniekus.
ievēlējamība Ar likumu noteikta kārtība, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
ar zobiem un nagiem ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
pārskatīt Ar skatienu aptvert, pārredzēt (visu kopumu vai lielu tā daļu).
ar pilnu jaudu ar visiem spēkiem.
pilnā jaudā ar visiem spēkiem.
izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
pārārdīt Ārdīt vēlreiz no jauna (parasti sienu); ārdīt (ko) visu, viscaur.
sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas sāņus no galvenajām durvīm; iekšdurvis, kas atrodas (piem., gaiteņa) sānu sienā.
priekšdurvis Ārdurvis; dubultdurvju priekšējās (pirmās) durvis; arī parādes durvis.
rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
rītā arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
plazma Asiņu šķidrā daļa – bezkrāsains, viskozs šķidrums.
izdāļāt Atdot, uzdāvināt daudziem (daudz vai visu).
atjaunot Atkal izveidot tādu, kāds bijis (par ko tādu, kas novecojis, sagruvis, zudis u. tml.).
šķīdonis Atkusnis, kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme, visapkārt ir liels slapjums.
ielauzties Atlaužot (piem., durvis), iekļūt (kur iekšā), parasti, lai zagtu, laupītu; iekļūt ar varu (kur iekšā).
ielenkt Atrasties (kam) visapkārt.
ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām pusēm.
ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko).
pārskriet Ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā, visiem).
pārskatīt Ātri izskatīt, iepazīt (piem., dokumentu, rakstu), iegūstot vispārīgu priekšstatu par to.
apjozt Ātri, strauji skrienot, braucot pabūt (vairākās vai visās vietās).
ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses.
ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (apkārt) ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
vispārināt Atsevišķu objektu konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem.
apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
paturēt Atstāt sev, pie sevis, arī savā rīcībā, īpašumā.
sastutēt Atstutēt no visām pusēm.
gavēnis Atteikšanās no noteikta veida (parasti gaļas) ēdieniem vai neēšana vispār, kā arī citu ierobežojumu ievērošana baznīcas noteiktajā laikā; attiecīgais laika posms.
shematizēt Attēlot, parādīt, uztvert (ko) vispārīgās līnijās, pārāk vienkāršoti.
skice Attēls, kurā vispārināti un vienkāršoti ir fiksētas (piem., mākslas darba) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti fiksēts kāds iespaids, iecere.
inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, plašas, vispusīgas zināšanas, augsta uzvedības kultūra.
rezerve Atvaļināto karavīru (rezervistu) kopums, kas vajadzības gadījumā var atkal pildīt militārā dienesta pienākumus.
izvirināt Atvērt un aizvērt (daudzas vai visas durvis, vārtus u. tml.); vairākkārt atvērt un aizvērt (durvis, vārtus u. tml.).
vietkarte Atvērta guļvieta vilciena vagonā (pa 4 katrā nodalījumā un divas vietas gar ejas otru malu paralēli vagona sienai visā garumā augšā un apakšā).
parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas.
cauraugt Augot (kam) tikt viscaur pārņemtam (ar to).
izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) – par augiem, to daļām.
cauraugt Augot viscaur pārņemt (ko).
saulmīlis Augs, kas vislabāk aug pilnā saules apgaismojumā.
providence Augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus, arī kaut kā iepriekšēja nolemtība.
domāšana Augstākā psihiskās darbības forma – pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana.
ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (piem., Austrālijā, Jaunzēlandē, Kanādā).
brahmanis Augstākās (priesteru) kastas pārstāvis (Indijā).
augstmanis Augstas kārtas pārstāvis.
segt Augt uz visas (kā) virsmas vai tās lielākās daļas (par augiem).
noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) – par augiem, to daļām.
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts – bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
apaust Aust un apgādāt (daudzus vai visus) ar audumiem.
avangardists Avangardisma pārstāvis.
buduārs Bagātas sievietes istaba sevis uzkopšanai vai ļoti tuvu cilvēku pieņemšanai.
izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); bakstot padarīt viscaur caurumainu.
bālģīmis Baltās rases pārstāvis.
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties, ielenkt no vairākām pusēm, visapkārt (kādu objektu).
primāts Baznīcas galva – augstākais garīdznieks (metropolīts), kura jurisdikcijai pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
šķirties Beigt lietot, izmantot, neturēt vairs pie sevis.
nobērt Berot, kaisot (ko virsū) pārklāt visu (kā) virsmu vai tās daļu.
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs gremošanas dobums, kas aizņem visu ķermeņa iekšējo daļu; šī tipa dzīvnieki [Coelenterata].
kaisīt Bieži, visu laiku teikt (ko).
darba bite bišu saimes loceklis, kas veic visus darbus stropā un ārpus tā.
izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās).
apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus).
izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās); braukājot aptvert (kādu teritoriju).
pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
bronhiola Bronhu vissīkākais atzarojums.
zavētājs Burvis, vārdotājs.
pestelis Burvis.
trūkt Būt nepietiekamā daudzumā vai pavisam nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
izliedēt Būt par cēloni tam, ka viscaur salīst; saliedēt.
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek patērēts; patērēt (daudz vai visu).
mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
izplest Būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piem., par koku zariem).
uzlikt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) – par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
mest Būt tādam vai būt par cēloni tam, ka (kas) virzās augšup vai uz visām pusēm.
plest Būt tādam, kam (kas, piem., zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm.
skaut Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
kļauties Būt tādam, kas cieši apņem, aptver (ko) no vairākām vai visām pusēm.
izpārdot Būt tādam, kur visas ieejas biļetes ir pārdotas.
nobirt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (piem., visas lapas, skujas).
sviest Būt tādam, no kura (kas gāzveidīgs) virzās augšup, uz visām pusēm.
apņemt Būt visapkārt sajūtamam, samanāmam.
izsilt Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai; kļūt viscaur siltam, sasilt.
klāt Būt viscaur redzamam, parādīties (piem., sejā).
austies Būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri.
būt priekšā un pakaļā būt visur klāt izdabājot, pakalpojot.
būvsezona Būvdarbiem vislabvēlīgākie mēneši gadā.
būvdetaļa Būves, celtnes detaļa (piem., bloki, durvis, logi), kas jau iepriekš izgatavota rūpnīcā.
sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur mīksts, kupls, mazāk blīvs.
putināt Celt augšup un izplatīt uz visām pusēm (putekļus, sīkas kā daļiņas u. tml.).
komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas pircējiem piedāvā preces pēc paraugiem.
apceļot Ceļojot apmeklēt (daudzas vai visas vietas); apbraukāt.
izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās); apceļot.
kodols Centrālā (atoma) daļa, kurā koncentrēta gandrīz visa atoma masa.
sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piem., teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (kādā sistēmā).
apcept Cepot (no virspuses, no visām pusēm), panākt, ka kļūst gatavs, brūns.
apcepties Cepoties kļūt gatavam, brūnam (no virspuses, visām pusēm).
platmale Cepure ar paaugstinātu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
apcirst Cērtot apstrādāt, apdarināt (visapkārt, no visām pusēm).
mirt badā ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
apkļaut Cieši aptvert; apņemt (no visām pusēm).
cik (vien) jaudas cik (vien) iespējams, ar visu spēku.
līdz galam (atvērt, atdarīt) (durvis, logu u. tml.) cik iespējams plaši, pavisam vaļā, pilnīgi atvērt, atdarīt u. tml.
aromātiskie ogļūdeņraži cikliskie ogļūdeņraži, kuru molekulā ir vismaz viens benzola gredzens.
ģenialitāte Cilvēka radošo spēju un to izpausmes visaugstākā pakāpe.
tukšgalvis Cilvēks ar ne visai augstām prāta spējām.
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
laimes bērns cilvēks, kam dzīvē viss veicas, vienmēr laimējas.
erudīts Cilvēks, kam ir dziļas, vispusīgas zināšanas.
idiots Cilvēks, kam ir garīgā atpalicība vissmagākajā formā.
autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
enciklopēdists Cilvēks, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
pedants Cilvēks, kam raksturīga tieksme visu paveikt ļoti vai pārmērīgi kārtīgi, rūpīgi.
lauva Cilvēks, kas (kur, kādā jomā) ir vislabākais, galvenais.
pasaules lāpītājs cilvēks, kas cenšas visiem palīdzēt, mēģina uzlabot sabiedrību.
slavenība Cilvēks, kas ieguvis slavu.
vēderrunātājs Cilvēks, kas ir apguvis vēderrunāšanas prasmi.
krāpnieks Cilvēks, kas ir kļuvis neuzticīgs (laulības dzīvē).
nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis savas amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārgalvis, pārdrošnieks.
nerrs Cilvēks, kas kļuvis par apsmiekla objektu; muļķis.
govkopis Cilvēks, kas kopj un baro govis; govkopības speciālists.
patriots Cilvēks, kas ļoti mīl (ko) un dara visu iespējamo tā labā.
iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies atbildīgā amatā, ieguvis ievērojamu sabiedrisko stāvokli u. tml.
mags Cilvēks, kas nodarbojas ar maģiju; burvis; pareģis.
vistkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vistkopību; vistkopības speciālists.
laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu; cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piem., mākslinieku konkursā).
gūsteknis Cilvēks, kas saņemts, nokļuvis gūstā.
jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis bagātību, strauji kļuvis bagāts.
jaunpilsonis Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis pilsonību.
jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi; jauniesauktais karavīrs līdz svinīgā solījuma nodošanai.
dublieris Cilvēks, kas vienlaikus dara to pašu, ko dara cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
materiālists Cilvēks, kas visu vērtē no praktiskuma, izdevīguma, labuma viedokļa.
autodidakts Cilvēks, kas zināšanas ieguvis pašmācības ceļā.
bļitkotājs Cilvēks, kas zvejo zivis ar bļitku.
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, pārliecība vai rīcība ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
laimes luteklis cilvēks, kuram vienmēr viss veicas, arī laimējas.
taktiķis Cilvēks, kurš spēj prasmīgi, veiksmīgi izvēlēties tādu rīcības, uzvedības veidu, kas vislabāk sekmē iecerētā mērķa sasniegšanu.
ģimene Cilvēku grupa, kurus saista asinsradniecība – kāda cilvēka visi pēcnācēji; dzimta.
pirkstaiņi Cimdi, kam ir izveidoti visi pieci pirksti.
kareivis Cīnītājs; aizstāvis.
skaldcirvis Cirvis (kā) skaldīšanai.
apkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
visapkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
čartists Čartisma pārstāvis.
dadaists Dadaisma pārstāvis.
pussagruvis Daļēji, pa pusei sagruvis.
pussapuvis Daļēji, pa pusei sapuvis.
daoists Daoisma pārstāvis.
kolēģis Darbabiedrs; tā paša aroda, profesijas pārstāvis.
subjekts Darbības darītājs, procesa izjutējs, ko visbiežāk izsaka ar teikuma priekšmetu.
veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
nenoteiksme Darbības vārda pamatforma, kas vispārīgi nosauc darbību.
ielikt sirdi darīt (ko) no visas sirds, pilnīgi nododoties tam.
izziņot Darīt (ko) zināmu, paziņot (daudziem vai visiem).
plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panāktu, sasniegtu.
gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kā) īstenošanai; būt gatavam, tikt gatavotam (turpmākai darbībai).
posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; gatavoties (1).
pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas (visbiežāk rozā, sarkaniem vai baltiem) ziediem čemurveida ziedkopās un mīkstām, ieapaļām lapām.
vīrcele Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un blīvos ķekaros sakopotiem dzelteniem piešveida ziediem [Linaria].
pamatnozīme Daudznozīmīga vārda galvenā nozīme; visbiežāk izmantotā un ārpus konteksta uztveramā (vārda) nozīme.
poliedrs Daudzskaldnis; ķermenis, ko no visām pusēm ierobežo daudzstūri.
dažāds Daudzveidīgs, visāds.
izdāvāt Dāvājot atdot daudziem (daudz vai visu).
izdāvināt Dāvinot atdot daudziem (daudz vai visu).
šā Dažādi, visādi.
krustu Dažādos virzienos, viscaur.
šķērsu Dažādos virzienos, viscaur.
dažnedažāds Dažāds, visāds.
imunitāte Dažu vispārēju likumu neattiecināšana uz personām, kam valstī ir īpašs stāvoklis.
vista Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu mātīte.
pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk.
ar miesu un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visām domām un jūtām, ar visu būtni.
ar (visu) sirdi dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtību, ar visām domām un jūtām.
ar (visu) sirdi un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtību, ar visām domām un jūtām.
apustulis Dedzīgs kādas mācības vai idejas aizstāvis, propagandētājs.
izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu); ļaut izdegt (visam); nodedzināt.
apdegt Degot, atrodoties liesmās vai augstā temperatūrā, pārogļoties (visapkārt, no virspuses).
tvistot Dejot tvistu.
dekadents Dekadentisma pārstāvis.
pundurvistas Dekoratīvo vistu šķirņu grupa, kuras pārstāvjiem ir neliels augums; šīs grupas vistas.
sniegoga Dekoratīvs krūms ar baltām, miltainām ogām, kas nenobirst visu ziemu [Symphoricarpos rivularis].
sienas šķīvis dekoratīvs šķīvis, ko liek pie sienas.
kurvītis Dem. --> kurvis.
šķīvītis Dem. --> šķīvis.
vistiņa Dem. --> vista.
interpelācija Deputāta vai deputātu grupas oficiāls pieprasījums valdībai vai atsevišķam ministram dot paskaidrojumus (par kādu jautājumu vai vispārējo politisko kursu).
priekšstāvis Deputāts; pārstāvis.
pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta; pulksteņa laiks ap divpadsmitiem rītā.
dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm.
pašvaks Diezgan slikts, ne visai labs.
akreditēšanās Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
pilnvarotais lietvedis diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
dubultdurvis Divas durvis (vienā un tai pašā ailē), starp kurām ir neliela atstarpe.
mātes pase dokuments, ko izsniedz sievietei grūtniecības sākumposmā un kurā tiek fiksēti visi dati par tās norisi.
pārdomāt Domājot analizēt, vispusīgi izvērtēt (ko).
abstrahēt Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt.
bāzt visu vienā maisā domāt, spriest par visiem vienādi.
izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu daudzumu).
mērdēt badā dot ēdienu ļoti maz vai nedot ēst vispār.
ievirzīt Dot vispārēju priekšstatu (par ko), iepazīstināt (ar ko).
vākties Doties (ar visām mantām prom, kurp, uz kurieni), kravāties, lai dotos (prom, kurp, uz kurieni).
sacīt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
teikt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
izvākties Doties prom, aiziet (no kurienes, parasti ar visām mantām).
apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt, no vairākām pusēm).
sētas durvis durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu.
ārdurvis Durvis (mājas, dzīvokļa u. tml.) ārsienā.
iekšdurvis Durvis ēkas iekšpusē; dubultdurvju iekšējā daļa.
dibendurvis Durvis, kas atrodas (ēkas, telpas) dziļumā.
virpuļdurvis Durvis, kas veroties griežas ap savu asi.
spoguļdurvis Durvis, kurās ir iestiprināts spogulis.
tukšot līdz dibenam dzert tukšu, dzert visu.
izdzesēt Dzesējot padarīt viscaur aukstu; atdzesēt.
izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu.
izdziedāt Dziedot izpildīt (daudzas vai visas dziesmas); nodziedāt.
singls Dziesma (skaņdarbs) no mūzikas albuma, ko izplata ātrāk un kas ir reklāma visam albumam; arī pats albums.
kuplets Dziesmas posms, kurā ietverta visa melodija un dzejas teksta viena strofa (pants).
posts Dziļa nabadzība, liels trūkums; stāvoklis, kad kas ir nokļuvis ļoti nelabvēlīgos apstākļos.
erudīcija Dziļas, vispusīgas zināšanas (kādā zinātnes, mākslas nozarē).
izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest; ilgāku laiku, daudz spriest.
izsmelt Dziļi, vispusīgi aplūkot, atklāt u. tml.
izpazīt Dziļi, vispusīgi iepazīt.
šūna Dzīva organisma uzbūves pamatvienība un mazākā dzīvā sistēma, kurā norisinās visi dzīvības procesi.
zelta likums dzīves pamatprincips, vadlīnija, kas ir jāievēro vienmēr, visos gadījumos.
oldējēji Dzīvnieki (piem., daži abinieki, visi putni), kas dēj olas.
ūdensdzīvnieks Dzīvnieks, kas visu dzīvi pavada ūdenī vai uz tā virsmas.
hordaiņi Dzīvnieku tips, kuriem embrionālajā stadijā vai visu mūžu ir horda [Chordata].
protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu; dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
saecēt Ecējot apstrādāt (parasti visu vai lielāku platību).
izecēt Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
slinkie tīteņi ēdiens, kurā izmantotas visas kāpostu tīteņu sastāvdaļas, tās atsevišķi sagatavojot un pēc tam samaisot kopā.
kopgalds Ēdināšanas veids (piem., skolā), kurā visiem izsniedz kopējā katlā gatavotu ēdienu.
izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu daudzumu).
izēst Ēdot izlietot visu ēdamo.
apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā); apstaigāt.
makroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta visā valsts tautsaimniecībā notiekošos procesus un likumsakarības; attiecīgais mācību priekšmets.
makroekonomika Ekonomiskā sistēma kopumā; parādības, kas aptver visu tautsaimniecību (piem., nacionālais ienākums, iekšzemes kopprodukts).
eksistenciālists Eksistenciālisma pārstāvis, eksistenciālisma uzskatu piekritējs.
ekspresionists Ekspresionisma pārstāvis.
pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlāde.
pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar pavisam mazu masu, kas rodas, piem., elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
līdz sirds dziļumiem emocionāli spēcīgi, ar visu būtni, ļoti lielā mērā.
līdz dvēseles dziļumiem emocionāli spēcīgi, ar visu būtni, ļoti lielā mērā.
pandēmija Epidēmija ļoti plašā teritorijā (piem., visā valstī, vairākās valstīs, kontinentos).
monāde Esamības vissīkākā, tālāk nedalāmā daļa; metafiziska vienība vai dvēsele, kas pastāv pati par sevi.
apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkām detaļām.
empiriokriticisms Filozofijas virziens 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, pozitīvisma paveids.
ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
monisms Filozofiska doktrīna, kas noliedz duālismu (piem., matērijas un gara esamību) un atzīst, ka realitāte sastāv tikai no vienas substances vai ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
objektīvisms Filozofisks uzskats, kas atzīst, ka pastāv objektīvas, vispārpieņemtas patiesības, tikumiskās normas; pretstats: subjektīvisms.
perkusija Fizikālās izmeklēšanas metode, ar kuru orgānu stāvokli novērtē, izdarot piesitienus visapkārt tiem.
elementārdaļiņas Fizikālās matērijas vissīkākās zināmās daļiņas – elektrons, neitrons, fotons u. tml.
iezīmēt Formulēt, raksturot vispārīgos vilcienos (piem., uzdevumu, mērķi).
safrēzēt Frēzējot ar frēzi (2), apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību).
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā un kam raksturīgs emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu izmantojums, objektīvums, vispārīgums, precizitāte u. c.
vadības ierīce funkcionāls bloks visu datora ierīču automātiskai vadībai.
vadības bloks funkcionāls bloks visu datora ierīču automātiskai vadībai.
futūrists Futūrisma pārstāvis.
akords Gabaldarba noteikumi, kur algu maksā par visu darba kopumu, kāds paredzēts līgumā.
vasara Gadalaiks starp pavasari un rudeni, kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
Ginesa rekordu grāmata gadskārtēja enciklopēdija ar vislabākajiem sasniegumu sarakstiem dažādās jomās, ko izdod pēc Ginesa alus darītavas iniciatīvas.
izkliedētā gaisma gaisma, kas no gaismas avota izplatās pa visu telpu.
luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kura rodas nevis kā parasti ķermenim sakarstot, bet citu procesu ietekmē.
virsotne Galvenā, vadošā, visietekmīgākā (piem., kādas sociālas grupas, organizācijas) daļa.
virspavārs Galvenais pavārs, kas pārzina visu ēdienu gatavošanu.
mātes uzņēmums galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku; mātesuzņēmums.
mātesuzņēmums Galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku.
ģenerāls Galvenais; vispārējs, visu aptverošs.
parādes durvis galvenās durvis celtnes fasādē.
vistas fileja gaļas gabals no vistas krūšu daļas.
lielum lielais vairums gandrīz viss.
itin Gandrīz, pavisam; diezgan.
stienis Garens (parasti metāla) veidojums, kam viscaur ir aptuveni vienāds šķērsgriezuma laukums; šāds sporta rīks.
idiotija Garīga atpalicība vissmagākajā formā.
pilngatavība Gatavības augstākā pakāpe, kad (augu) produktam ir visaugstākā vērtība.
apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot.
apglūnēt Glūnoši aplūkot (parasti no visām pusēm).
apgrābstīt Grābstoties aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
taktssvītra Grafiska zīme – vertikāla svītra pāri visai līnijkopai vai vairākām, kas nošķir taktis.
emodži Grafiska zīme (neliels attēls) valodas prosodisko un paralingvistisko elementu (parasti emociju) attēlošanai rakstos; reālijzīme.
reālijzīme Grafisks attēls valodas prosodisko un paralingvistisko elementu (parasti emociju) attēlošanai rakstos.
izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
apgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka kļūst brūns (no virspuses, no visām pusēm).
izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.; graužot radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
novadgrāvis Grāvis (ūdens) novadīšanai.
robežgrāvis Grāvis, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu un iezīmē to.
baranka Gredzenveida maizes izstrādājums, ko vispirms apstrādā ar karstu ūdeni un pēc tam cep.
sagraizīt Griežot, graizot sabojāt (parasti viscaur, pilnīgi).
sacivi Gruzīnu virtuves ēdiens – putna (parasti vistas) gaļa pikantā valriekstu mērcē; šāda pikanta mērce ar valriekstiem.
izgulēt Gulēt (daudzās vai visās vietās); pārlaist, aizvadīt nakti (kur).
garšļaukus Guļus visā garumā, guļus ar izstieptu augumu.
regulārs Ģeometrijā – tāds, kam visas sastāvdaļas vai formu noteicošās sastāvdaļas ir vienādas (par ģeometrisku figūru).
lode Ģeometrisks ķermenis, kuram visi virsmas punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta (centra).
mesties plikam ģērbt nost visu apģērbu.
zelta griezums harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
hernhūtietis Hernhūtisma pārstāvis; brāļu draudzes loceklis.
Starptautiskā Sarkanā krusta un Sarkanā pusmēness kustība humānās palīdzības aģentūra ar filiālēm gandrīz visas pasaules valstīs.
ideālists Ideālisma filozofijas pārstāvis.
nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piem., mūsdienu Krievijā).
paralēle Iedomāta līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no zemeslodes (debess ķermeņa) ekvatora un vienādā ģeogrāfiskajā platumā.
izdzert Iedzert (visas zāles vai noteiktu daudzumu).
saspeķot Iegriezuma vietās (cepamam, sautējamam gaļas gabalam) ielikt, iespiest (parasti viscaur), speķa, sīpolu, ķiploku, burkānu u. tml. gabaliņus.
atvieglot sirdi iegūt mierinājumu (izstāstot kādam visu, kas nomāc).
atvieglināt sirdi iegūt mierinājumu (izstāstot kādam visu, kas nomāc).
aprīkojums Iekārtojums, apgāde ar visu nepieciešamo, lai (vieta, telpa) varētu pildīt savas funkcijas.
iesprostot Iekļaut, apņemt no visām pusēm tā, ka nevar tikt ārā.
apkost Iekost, arī nokost (no virspuses, visapkārt).
neto Ienākums, no kura ir atskaitīti visi izdevumi.
programma Iepriekš izstrādāts darbības vai pasākumu vispārīgais, principiālais plāns ilgākam laikposmam.
šajās dienās Iepriekšējās dienās, pavisam nesen.
nosebot Ierasties (kur) vēlāk, nekā paredzēts, noteikts, vai neierasties vispār; nokavēt.
rūteris Ierīce, kas ienākošo internetu sadala uz visiem tīkla datoriem; datoru tīkla organizētājs.
aizšaujamais Ierīce, kuru pavirzot aizdara durvis, vārtus u. tml.
pieņemt Iesaistīt darbā pie sevis.
izdevums Iespieddarba visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē.
difundēt Iespiesties, iesūkties difūzijas procesā (par vielas molekulām); izplatīties uz visām pusēm, sajaukties (par vielām).
mūks Iesvētīts reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) vīriešu kārtas loceklis, kas devis īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
klāt Ietverot (ko viscaur, visapkārt), segt (to).
delegāts Ievēlēts vai iecelts kādas valsts, kolektīva vai iestādes pilnvarots pārstāvis; delegācijas loceklis.
ārpus konkurences ievērojami pārāks par visiem citiem.
slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
caurmērs Ikdienišķs; visbiežāk sastopamais.
indivīds Ikviens patstāvīgi eksistējošs dzīvs organisms, īpatnis, kādas bioloģiskas sugas pārstāvis.
sagulēt slimnīcā ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā; ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos.
sadarīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt.
sadejot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dejot.
sadzīvot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīvot; nodzīvot.
saganīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ganīt.
sastaigāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu staigāt; ilgāku laiku staigāt (līdz noteiktam brīdim).
izglāstīt Ilgāku laiku, daudz glāstīt; viscaur glāstīt.
izglaudīt Ilgāku laiku, daudz glaudīt; viscaur glaudīt.
izknaibīt Ilgāku laiku, viscaur knaibīt.
vecmeistars Ilggadējs (kādas nozares) speciālists, kas savā darbībā ir guvis izcilus panākumus.
savazāt Ilgstoši valkājot, arī lietojot (ko), padarīt (parasti viscaur, ļoti) netīru.
impresionists Impresionisma pārstāvis.
marihuāna Indijas kaņepes, ko izžāvētā veidā lieto par narkotisku līdzekli (visbiežāk smēķējot).
sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, aizvadīt mūžu; šādi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst (visi spēki).
sadedzināt Intensīvi garīgi darbojoties, iztērēt (visus savus spēkus).
kāst Intensīvi zvejot (ūdenstilpē); intensīvi zvejot (zivis).
interfrontists Interfrontes pārstāvis.
intuitīvists Intuitīvisma pārstāvis, piekritējs.
tehnokrāts Inženiertehniskās inteliģences un pārvaldīšanas speciālistu slāņa pārstāvis.
nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piem., banknote, monēta).
snaiperis Īpaši apmācīts cilvēks, kas ļoti precīzi šauj un apguvis maskēšanās un novērošanas prasmi.
vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla māksliniecisko vispārinājumu tajā.
visas durvis vaļā ir labvēlīgi apstākļi, visas iespējas (ko) panākt.
visi ceļi vaļā ir visas iespējas realizēt savus mērķus, centienus.
ieskicēt Īsi, vispārīgi aplūkot, aprakstīt.
islāmticīgais Islāma reliģijas pārstāvis, praktizētājs.
Korāns Islāma svētā grāmata – musulmaņu reliģisko, tiesisko, tikumisko, kā arī sadzīvisko noteikumu un pamācību krājums, ko pravietis Muhameds saņēmis no Allāha.
nokladzināt Īsu brīdi kladzināt un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
pašķīst Īsu brīdi šķīst, izkliedēties uz visām pusēm, arī kādā virzienā (piem., par šķidrumu, masu).
pēc līdakas pavēles it kā pats no sevis, bez iejaukšanās, ietekmēšanas, kāda brīnumaina spēka ietekmē.
nepagalam It nemaz, nepavisam.
karalis Izcilākais pārstāvis (kādā grupā, indivīdu kopumā).
atdalīt Izdalīt (no sevis).
sasveķot Izdalot sveķus, kļūt, parasti ļoti, viscaur, sveķainam.
izlēkāt Izdarīt (visu) tā, kā kāds vēlas.
izpotēt Izdarīt potēšanu daudziem vai visiem.
sagatavoties Izdarīt visu nepieciešamo (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
kopoti raksti izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
kopotie raksti izdevums, kurā ietverti visi vai nozīmīgākie kāda autora darbi.
iztērēt Izdot (daudz vai visu); nelietderīgi izdot.
iztērēties Izdot daudz vai visu naudu.
izdzert līdz galam izdzert tukšu, izdzert visu.
iztukšot līdz dibenam izdzert tukšu, izdzert visu.
izdzert līdz dibenam izdzert tukšu, izdzert visu.
dzert līdz dibenam izdzert tukšu, izdzert visu.
izzarot Izdzīt, izplest uz visām pusēm (zarus).
mūžizglītība Izglītība, kas iegūstama, neatkarīgi no cilvēka vecuma – visa mūža garumā.
pirmsskola Izglītības iestāde, kuru bērns apmeklē, pirms sāk mācīties vispārizglītojošajā skolā; bērnudārzs.
izirt Izjukt uz visām pusēm (par matiem); pilnīgi atrist (par bizēm).
pārkāst Izkāst (1) (visu); kāst vēlreiz, no jauna.
izsēt Izkliedēt (pa visu organismu); izplatīt (organismā).
profanācija Izkropļošana, sagrozīšana, necienīga izturēšanās (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
izķīķēt Izķidāt, iztīrīt (zivis).
iztērēt Izlietot (daudz vai visu); nelietderīgi izlietot.
iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku); nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot.
izšaut (visu) pulveri Izlietot (visu spēku, enerģiju).
rezidents Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas un darbojas citā valstī.
pataupīt Izmantot saprātīgi, ar apdomu, neiztērējot visu; pasaudzēt.
apmazgāt Izmazgāt, nomazgāt visu; mazgājot apkopt, uzturēt tīru.
bruņuzivis Izmirušas zivis, kurām ķermenis bija klāts ar kaula bruņām.
aptvert Izpausties, izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt (daudzus vai visus).
gaiss Izplatījums, telpa, kas apņem zemeslodi, atrodas visapkārt.
salīt Izplatīties viscaur (kur) – piem., par gaismu, skaņu.
piepildīt Izplatīties viscaur, pārņemt (ko).
pārņemt Izplatīties, aptvert (visu teritoriju).
pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, apkārtnē).
pāršalkt Izplatīties, pārņemt (piem., visu telpu, cilvēkus tajā).
aptvert Izplatoties apņemt no visām pusēm, pārņemt (par liesmām, skaņām u. tml.).
pārņemt Izplatoties aptvert (visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) – par slimību.
pārskanēt Izplatoties kļūt zināmam visā teritorijā.
izzvanīt Izpļāpāt (daudziem vai visiem).
viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
partitūra Izrādes, uzveduma u. tml. atsevišķa komponenta fiksējums visas izrādes vai uzveduma garumā.
iemidzināt Izraisīt vispārēju narkozi; ar medikamentiem panākt, ka (parasti dzīvnieks) letāli iemieg.
izredzēt Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem).
inducēt Izsecināt vispārējo, izmantojot vairākus atsevišķus gadījumus.
pārslaucīt Izslaucīt visu (kā) virsmu; slaukot vēlreiz, no jauna noslaucīt visu (kā) virsmu.
nosmēķēt Izsmēķēt (ko) visu vai daļu (no tā).
pāršķirot Izšķirot visu (kā) kopumu; šķirot (ko) vēlreiz, no jauna.
apprašņāt Iztaujāt (daudzus vai visus).
notaustīt Iztaustīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu), lai ko pārbaudītu, konstatētu.
nosacītība Izteiksmes veids (mākslas darbos), kas neatspoguļo īstenību tiešā veidā, bet mākslinieciski vispārināti.
pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgi spilgti kontrasti, krasas pārejas; arī izteiksmes veids, kurā viss netiek pateikts līdz galam.
izskandināt Izteikt, izpaust (daudziem vai visiem).
izrunāt Izteikt, izsacīt (daudz vai visu); pārrunāt.
izdot pēdējo kapeiku iztērēt visu naudu.
izķidāt Iztīrīt (zivis, putnus).
nolasīt no acīm (katru) vēlēšanos izturēties (pret kādu) ar vislielāko uzmanību, censties izdabāt, izpatikt (kādam).
no acīm nolasīt izturēties pret kādu ar vislielāko uzmanību, censties uzminēt kāda domas, vēlēšanās.
vistra Izturīga viskozes šķiedra; audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
savagot Izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas.
iztīklot Izveidot (viscaur) tīklojumu.
salapot Izveidot vairākas, daudzas, arī visas lapas (par augiem, to daļām).
sacirtot Izveidot, parasti viscaur, cirtas.
noklusējuma izvēle izvēle, ko programma veic automātiski (parasti visiespējamākā izvēle, ko lietotājs būtu izdarījis).
izzaroties Izvirzīt zarus (uz visām pusēm); sazaroties.
izlaist Izvirzīt, izvadīt (ārā) no sevis.
intuīcija Izziņas forma, kuras pamatā ir jutekliskā vai intelektuālā apjausma (nevis loģiski slēdzieni).
trockisms J. Staļina oponenta Ļeva Trocka pārveidotā marksisma teorija par sociālisma nodibināšanos visā pasaulē (permanentā revolūcija).
ļaunākajā gadījumā ja notiktu visļaunākais.
izjādelēt Jādelējot pabūt (daudzās vai visās vietās, arī kādā teritorijā).
apjāt Jājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās vietās).
kabuki Japāņu klasiskā teātra veids, kam raksturīga nosacīta spēles maniere, kanoniskas pozas un kur visas lomas tēlo vīrieši.
pārjaukt Jaukt (ko) visu, viscaur; jaukt vēlreiz, no jauna.
hipsteris Jaunatnes subkultūras pārstāvis – jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību.
japijs Jauns, izglītots vidusšķiras pārstāvis, kas strādā pilsētā labi apmaksātu darbu un var atļauties greznu dzīvesveidu; veiksmīgs karjerists.
abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā.
koncepts Jēdziens, vispārināta doma, arī vispārīgs priekšstats.
atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas tālu no krasta un ir visu valstu kopējā rīcībā.
jūras sudrabs jūras zivis.
pilntiesība Juridisks stāvoklis, kad ir visas tiesības būt (par ko), darīt (ko).
priekšstats Jutekliski uzskatāms, vispārināts (īstenības) atspoguļojums apziņā.
vēstnieks Kādas valsts augstākā ranga diplomātisks pārstāvis citā valstī.
dažs labs cits kāds (no visiem, daudziem).
kategorija Kāds no vispārīgākajiem jēdzieniem, kas atspoguļo īstenību (lietas, īpašības, attieksmes).
apoloģēts Kādu uzskatu, mācības aizstāvis.
nokaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
apkalt Kaļot apklāt (visapkārt vai vietumis ar metālu).
apkapāt Kapājot atdalīt (visapkārt, no visām pusēm).
āva Kara cirvis ar garu kātu un platu asmeni.
musketieris Karaliskās gvardes kareivis Francijas karaļa galmā (17.–18. gs.).
sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina komandieri par pretinieka tuvošanos; militārs objekts, vieta, ko apsargā sargkareivis.
karagūsteknis Karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā.
vistas karbonāde karbonāde no vistas krūšu daļas.
zaldāts brunčos kareivīga, arī vīrišķīga sieviete, kas cenšas visus izrīkot.
zaldāts Kareivis, karavīrs (piem., Vācijā, arī Krievijā pirms 1917. gada).
ziņnesis Kareivis, kas nogādā (kur, kam) komandiera vai štāba pavēles.
nokarināt Karinot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nokārt Karot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
zvīņu karpa karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas.
cept Karsēt vienlaikus no visām pusēm uz uguns vai lielā karstumā.
par katru cenu katrā ziņā, izmantojot visus līdzekļus.
ikbrīd Katru brīdi, pastāvīgi, visu laiku.
storveidīgs Kaulzivju kārta, pie kuras pieder lielas (līdz 9 m garas) zivis, piem., store, beluga, sevrjuga [Acipenseriformes].
pilnmetrāžas Kinofilma, kurai ir vismaz piecas daļas.
cirkorāma Kinofilmas demonstrēšana uz vairākiem, visapkārt skatītāju zālei novietotiem ekrāniem.
izklaiņot Klaiņojot, klīstot pabūt (daudzās vai visās vietās).
noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai); apsegt, nosegt.
klasicists Klasicisma pārstāvis.
faķīrs Klejojošs cilvēks (Indijā), kas ir apguvis dažādus jogas vingrinājumus.
purpināt Klusi, neskaidri, arī īgni, neapmierināti runāt (parasti pie sevis).
sasilt Kļūt (parasti pilnīgi, viscaur) siltam (kā darbības, arī berzes u. tml. rezultātā) – par priekšmetiem.
saspuroties Kļūt (parasti viscaur) izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu).
saslapt Kļūt (parasti viscaur) slapjam.
apdzeltēt Kļūt iedzeltenam, dzeltenam (no virspuses, visapkārt).
ieiet vēsturē kļūt nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
sapārsloties Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu).
noklust Kļūt vājākam, izpausties vājāk vai izbeigties pavisam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupenam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
izčākstēt Kļūt viscaur irdenam, porainam (par kūstošu sniegu, ledu).
saburbēt Kļūt viscaur irdenam, porainam.
izkarst Kļūt viscaur karstam.
izsausēt Kļūt viscaur sausam vai sausākam; izžūt.
izmirkt Kļūt viscaur slapjam.
salēkšķēt Kļūt, parasti ļoti, viscaur lēkšķainam, netīram.
savilgt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram, arī slapjam.
sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piem., par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
sakaist Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam.
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, cietam (par vielu).
sačervelēties Kļūt, parasti viscaur, červeļainam.
saglīzdēt Kļūt, parasti viscaur, glīzdainam.
saglumēt Kļūt, parasti viscaur, glumam, piem., pārklājoties ar gļotām, saturot gļotvielas.
sakalst Kļūt, parasti viscaur, sausam.
samirkt Kļūt, parasti viscaur, slapjam; piesūkties ar mitrumu.
apknābāt Knābājot atdalīt, noēst (no virspuses, visapkārt).
apknibināt Knibinot atdalīt sīkus gabaliņus, nodrupināt (no virspuses, visapkārt).
mežs Koku un krūmu audze viscaur kādā (lielākā) platībā.
komūna Kolektīvās saimniekošanas forma, kurā viss īpašums ir pilnībā sabiedriskots.
vadības komanda komanda, kas paredzēta datora funkcionēšanas organizēšanai, nevis datu apstrādes procesa izpildei.
pilnmēslojums Komplekss mēslojums, kurā ietilpst visas augiem nepieciešamās minerālvielas un mikroelementi.
staru slimība komplicēta, jonizējošā starojuma iedarbības izraisīta visa organisma slimība.
dodekafonija Komponēšanas metode, kas balstās uz hromatiskās gammas visu 12 toņu absolūtu līdztiesīgumu.
plurālisms Koncepcija, kas atzīst, ka viss esošais sastāv no vairākām izolētām esamībām, kas nav reducējamas uz vienu principu; pretstats: monisms.
ķilda Konflikts (parasti sadzīviska rakstura), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā; strīds.
žāvēt Konservēt, apstrādājot (gaļas produktus, zivis) ar dūmu pūsmu; kūpināt.
pārkontrolēt Kontrolējot pārbaudīt (daudzus vai visus); pārbaudīt (ko).
tas Kopā ar īpašības vārdu pārākajā pakāpē izsaka vispārākās pakāpes nozīmi.
kopaina Kopējā, vispārējā aina; kopskats.
kopnoskaņa Kopējā, vispārīgā noskaņa.
kopaina Kopējais, vispārējais priekšstats (par ko).
kopskats Kopējs apskats, aplūkojums; vispārējs pārskats.
visā visumā kopumā, vispār.
apkost Kožot iznīcināt (daudzus vai visus); nokost.
eolīti Krama, retāk cita akmens šķembas ar asām šķautnēm, kas, iespējams, ir vissenākie darba rīki.
izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējiem, arī kontrastēt ar apkārtējo); būt labāk redzamam, uztveramam (uz vispārējā fona).
nokraut Kraujot (ko virsū), pārklāt (visu virsmu vai tās lielāko daļu).
apkraut Kraujot, novietojot (ko virsū), aizņemt (visu virsmu vai lielāko daļu no tās).
mazinieks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējā spārna pārstāvis; meņševiks.
sacukuroties Kristalizēties, parasti viscaur (par medu, ievārījumu).
pestīšana Kristietībā – atsevišķa cilvēka un visas cilvēces glābšana, izpirkšana no grēka un tā radītajām sekām, kas iespējama, pateicoties Jēzus Kristus brīvprātīgajai nāvei pie krusta un augšāmcelšanai no mirušajiem.
torakss Krūškurvis.
krūšu kurvis krūšu dobuma skelets; krūškurvis.
kubists Kubisma pārstāvis.
dedveits Kuģa pilna kravnesība, ieskaitot visus braucienam nepieciešamos (kurināmā, ūdens u. c.) krājumus.
cirmenis Kukaiņu kāpurs ar vāji attīstītām kājām vai vispār bez tām.
pārkūpināt Kūpinot pieļaut, ka (piem., zivis, gaļas produkti) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
nokurināt Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
jebkurš Kurš katrs, ikviens (no visiem iespējamiem).
vira Kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piem., durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties.
holocēns Kvartāra perioda visjaunākais laika posms (no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām).
izķepēt Ķepējot izziest, arī izlietot (daudz vai visu).
krūšu dobums ķermeņa dobums, ko norobežo krūškurvis.
translācija Ķermeņa kustība, kurā visiem tā punktiem ir vienādi ātrumi un paātrinājumi.
gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēku, kas atkarīgs no to masas un savstarpējā attāluma.
atoms Ķīmiskā elementa vissīkākā daļiņa, kurai ir visas šī elementa ķīmiskās īpašības.
apsvērt Labi iepriekš pārdomāt; vispusīgi izvērtēt (ko).
liela gaisma laiks no rīta, kad ir jau pavisam gaišs, kad saule jau sen uzlēkusi.
maza gaisma laiks no rīta, kad saule vēl nav pilnīgi uzlēkusi un vēl nav pavisam gaišs.
maksimumstunda Laiks, kad (kas) norisinās, darbojas ar vislielāko intensitāti.
slaucamā reize laiks, kad tiek slaukti dzīvnieki (parasti govis).
slaucamais laiks laiks, kad tiek slaukti dzīvnieki (parasti govis).
salaistīt Laistot (ko), viscaur pārklāt (ar to).
izlaistīt Laistot izlietot (daudz vai visu).
pielaistīt Laistot, lejot padarīt (ko) viscaur slapju.
lupstājs Lakstaugs (1–2 m augsts) ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem, ko izmanto par garšaugu vai ārstniecības līdzekli [Levisticum officinale].
šifrēt Lasīt (piem., ko grūti salasāmu, saprotamu) un pārveidot (to) visiem izlasāmā formā.
nolasīt Lasot [2] novākt, noņemt (ko, parasti visu).
izlasīt Lasot savākt (daudz vai visu).
letika Latviešu valodā izdoto grāmatu, periodikas un citu iespieddarbu kopums; viss, kas izdots par Latviju un latviešiem.
letonika Latviešu valodā sarakstīto materiālu kopums (daiļliteratūra, periodika) un viss, kas izdots par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu.
nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.–1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piem., Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
izlaupīt Laupot iztukšot (ko); nolaupīt (daudz vai visu).
uzlauzt Laužot (piemēram, slēdzeni), dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus); šādi padarīt pieejamu (piemēram, telpu).
noliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
saliet Lejot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
aplēkāt Lēkājot pabūt (vairākās vai visās vietās).
plenārlekcija Lekcija, kas ir paredzēta visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
lielākais kopīgais dalītājs lielākais skaitlis, ar kuru dalās visi dotie skaitļi.
sankiloti Lielās franču revolūcijas dalībnieki, kas (atšķirībā no karaļa piekritējiem) valkāja nevis īsās, bet garās bikses.
makroreljefs Lielas Zemes reljefa formas, kas nosaka plašas Zemes virsas daļas vispārīgo apveidu (piem., kalnu grēdas, lieli līdzenumi).
liellopi Lieli lauksaimniecības dzīvnieki (piem., govis, vērši), ko audzē galvenokārt piena un gaļas ieguvei.
kontinents Liels sauszemes masīvs (piem., Eirāzija, Āfrika, Austrālija), ko no visām pusēm vai gandrīz visām pusēm apņem jūras un okeāni.
rubenis Liels vistveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni, īsiem, noapaļotiem spārniem, kam atšķirībā no medņa uz spārniem ir gaišas svītras [Tetrao tetrix].
monumentāls Liels, iespaidīgs, ar nozīmīgu saturu un lielu māksliniecisku vispārinājumu.
plate Liels, plakans šķīvis vai paplāte ar dekoratīvi sakārtotām uzkodām.
makroklimats Lielu ģeogrāfisko apgabalu vai visas planētas klimats.
tiš Lieto, lai atgaiņātu, dzītu prom dzīvniekus (visbiežāk putnus).
pats Lieto, lai izteiktu vispārākās pakāpes nozīmi.
vispār Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
gan Lieto, lai pastiprinātu atsevišķa vārda vai visa izteikuma nozīmi.
šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu; likties.
likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
jau Lieto, lai piešķirtu izteikumam vispārinājuma nokrāsu.
cip Lieto, lai sauktu cāļus, vistas.
tib Lieto, lai sauktu vistas.
savalkāt Lietojot padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru (parasti no auduma gatavotu priekšmetu).
sugasvārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugas vārds.
sugas vārds lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugasvārds.
koplīgums Līgums, kas tiek noslēgts starp darba devēju un darbinieku arodbiedrību un attiecas uz darba devēju un visiem darbiniekiem.
tīt Likt (kam) kārtām apkārt, segt (kādu, ko), apņemot no visām pusēm.
izsūkt Likt strādāt tik daudz, ka (cilvēks) zaudē (visus) spēkus; izkalpināt tā, ka (cilvēkam) zūd (visi) spēki.
sīpols Liliju dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stobrveida vai plakanām lapām (lokiem) un parasti apaļu, apaļīgi plakanu, ovālu pazemes vasu, kā arī visam augam raksturīgu specifisku smaržu.
nolīmēt Līmējot (ko), pārklāt, noklāt, (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
psiholingvistika Lingvistikas nozare, kas pēta valodu psiholoģiskā aspektā – tās konkrētajā realizācijā, attiecībās starp runātāju un klausītāju, kopsakarā ar domāšanu u. tml.
lingvists Lingvistikas speciālists; valodnieks.
aploce Līnija, kurai visi punkti ir vienādā attālumā no centra; riņķa līnija.
riņķa līnija līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta.
nolipināt Lipinot vai līmējot (ko), noklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pielīt Līstot (lietum), kļūt viscaur ļoti slapjam, arī pārklāties ar ūdens peļķēm.
verisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma; naturālisms.
naturālisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma.
izlodāt Lodājot izstaigāt (daudzas vai visas vietas, arī kādu teritoriju, vietu).
sfēra Lodes virsma, t. i., visu to telpas punktu kopa, kuru attālumi līdz kādam fiksētam punktam (centram) ir vienādi ar noteiktu skaitli (rādiusu).
apkārt Lokveidā, no visām pusēm (atrasties, ietvert, virzīties u. tml.).
izložņāt Ložņājot izstaigāt, pārmeklēt (daudzas vai visas vietas, arī kādu teritoriju, vietu).
apložņāt Ložņājot pārmeklēt (vairākas vai visas vietas).
pieņemt Ļaut apmesties, dzīvot pie sevis.
pieņemt Ļaut ierasties, sagaidīt pie sevis.
izsauļot Ļaut, arī panākt, ka (kur) viscaur izplatās saules gaisma, arī ultravioletie stari.
izsaldēt Ļaut, arī panākt, ka izsalst, aiziet bojā (parasti daudzi vai visi).
mazā gaismiņā ļoti agri rītā, pirms nav kļuvis pilnīgi gaišs.
apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
kaut vai uz galvas stāvēt ļoti censties, darīt visu iespējamo, lai ko panāktu.
daždažāds Ļoti dažāds; visāds.
globāls Ļoti liels, milzīgs; visaptverošs.
minimums Ļoti maza, arī vismazākā (kā) intensitāte.
minimums Ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība; ļoti mazs, arī vismazākais (kā) daudzums.
sīkzivis Ļoti mazas, sīkas zivis.
mūža darbs ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs; šādas darbības rezultāts.
enciklopēdisks Ļoti plašs, vispusīgs.
glabāt kā aci pierē ļoti saudzēt, glabāt kā vislielāko dārgumu.
sirdsdraudzene Ļoti tuva draudzene, kurai uztic visslēptākās domas un jūtas.
sirdsdraugs Ļoti tuvs draugs, kuram uztic visslēptākās domas un jūtas.
patriarhs Ļoti vecs, godājams cilvēks; vecākais un izcilākais pārstāvis (kādā darbības sfērā).
minimums Ļoti zema, arī viszemākā (kā) pakāpe.
uz nebēdu Ļoti, no visa spēka (ko darīt).
teleoloģija Mācība, pēc kuras dabā viss ir mērķtiecīgs un jebkurš attīstības process ir iepriekš noteiktu mērķu īstenošana.
teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai izcilas un teicamas sekmes.
darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā – rokdarbi, mājturība, praktiskie darbi.
skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
skolotājs Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).
pārmaisīt Maisīt (ko) visu, viscaur; maisīt (ko) vēlreiz, no jauna.
plātsmaize Maize (piem., ar ābolu, biezpiena virsu), ko cep uz plāts, izklājot mīklu pa visu tās virsmu.
rika Maizes šķēle (parasti nogriezta klaipam visapkārt); rieciens.
namdurvis Mājas (parasti galvenās) ārdurvis.
gailis Mājas vistu tēviņš.
savvaļnieks Mājdzīvnieks, kas kļuvis par savvaļas dzīvnieku.
likt galdā maksāt uzreiz (visu naudas summu).
celt galdā Maksāt uzreiz (visu naudas summu).
izspiest kā citronu maksimāli izmantot, likt strādāt tā, ka zūd visi spēki.
tēls Mākslā – specifisks, vispārināts (īstenības parādības, objekta u. tml.) atspoguļojums.
pūrisms Mākslas virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgas lakoniskas kompozīcijas, askētiskas, ģeometriski vispārinātas formas.
impresionisms Mākslas virziens (radās 19. gs. 60. gados Francijā, visspilgtāk izpaudās glezniecībā, arī mūzikā, literatūrā), kam raksturīga cenšanās tvert acumirklīgus iespaidus, atspoguļot subjektīvus uztvērumus un sajūtas.
postimpresionisms Mākslas virziens 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums un lielāka tēlojuma vispārinātība, subjektīvā izteiksmība, formāli dekoratīvās puses akcentēšana.
simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā.
naivists Mākslinieks (parasti neprofesionāls), kura darbiem ir raksturīgs naivisms.
peizāžists Mākslinieks, kas strādā peizāžas žanrā; ainavists.
gruntsmakšķere Makšķere, ar kuru ķer zivis, kas uzturas ūdens apakšējos slāņos.
samakšķerēt Makšķerējot iegūt (zivis) lielākā daudzumā; makšķerējot iegūt (zivju lielāku daudzumu).
manierists Manierisma pārstāvis (mākslā).
algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem (izteiktiem ar burtiem) neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets.
varbūtību teorija matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
kvantitatīvā lingvistika matemātiskā lingvistika
nulles matrica matrica, kuras visi elementi ir nulles.
mazākais kopīgais dalāmais mazākais skaitlis, kas bez atlikuma dalās ar visiem dotajiem skaitļiem.
nomazgāt Mazgājot izlietot gandrīz visu (ziepju gabalu).
pārmazgāt Mazgāt vēlreiz, no jauna; mazgāt (ko) visu.
apsvilt Mazliet apdegt; apdegt (visapkārt, no virspuses).
aptrunēt Mazliet satrunēt (visapkārt, no virspuses); aptrupēt.
aptrupēt Mazliet satrupēt (visapkārt, no virspuses); aptrunēt.
skapis Mēbele, kuras virsmu veido savienotas plāksnes, kurai ir durvis un plaukti un kura paredzēta dažādu priekšmetu (piem., drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
izmedīt Medījot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
lenkt Medīt (dzīvnieku), no visām pusēm ierobežojot iespēju (tam) izbēgt.
apjautāt Mēģināt ko noskaidrot, jautājot (daudziem vai visiem).
griezt apkārt (visas malas) meklējot jaukt (visu); sīki pārmeklēt.
izmeklēt Meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas, piem., kādā teritorijā, telpā).
pilns mēness mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilnmēness.
pilnmēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilns mēness.
metafiziķis Metafizikas pārstāvis; cilvēks, kam raksturīgs metafizisks domāšanas veids.
kosmiskie putekļi meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
apmest Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm, visapkārt), arī novietot (ap ko).
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur negludu, bedrainu.
izmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt viscaur mīkstu.
izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur negludu, bedrainu.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur negludu, bedrainu.
izmirkt Mitrumā kļūt viscaur dubļainam, staignam.
samobilizēt Mobilizējot panākt, ka (piem., bruņoto spēku rezervisti) tiek sapulcēti, iesaistīti aktīvajā kara dienestā.
modernists Modernisma pārstāvis.
augšējā kulminācija moments, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais (piem., pusdienas laikā).
kautrība Morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piem., atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā.
apmūrēt Mūrējot izveidot (visapkārt).
burka Musulmaņu apģērbs – vienlaidu auduma gabals, kas nosedz visu ķermeni un arī acis.
muftijs Musulmaņu augstākās garīdzniecības pārstāvis, kam ir tiesības pieņemt lēmumus juridiskajos un šariata jautājumos.
dervišs Musulmaņu mūks, kas ir devis solījumu dzīvot nabadzībā un klejo ubagodams.
opera Muzikāli dramatisks sacerējums, kurā skatuviskā darbība noris dziedot orķestra pavadījumā.
sarsuela Muzikāli skatuviska darba (operas) nacionālais paveids Spānijā.
nacionālboļševiks Nacionālboļševisma piekritējs; nacionālboļševiku partijas biedrs.
naturālists Naturālisma (1) pārstāvis literatūrā, mākslā; rakstnieks, mākslinieks, kura darbos izpaužas naturālistiskas tendences.
subordinētais aizdevums naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
subordinētais kredīts naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
vadlīnija Navigācijas sistēma, kurā kuģim jāvirzās pa taisni, ko veido vismaz divas zīmes, ugunis (piem., izvietotas krastā divās vietās).
ar Dievu uz pusēm ne visai labi; kaut kā.
neslikts Ne visai slikts, diezgan labs, tīri labs.
pa daļām ne visi uzreiz; ne visu uzreiz; pakāpeniski.
blondīne Neattapīga, aprobežota, ne visai gudra sieviete.
svētdiena Nedēļas diena starp sestdienu un pirmdienu, vispārēja atpūtas diena.
rokeris Neformālas (jauniešu) kustības pārstāvis, kam raksturīga ģērbšanās ādas drēbēs, kolektīva braukāšana ar motociklu, aizraušanās ar rokmūziku.
laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam (kādu apstākļu, nejaušības dēļ); beigties bez nepatīkamām sekām.
paķert Neilgu laiku, mazliet ķert (piem., zivis).
pieturēt Neilgu laiku, mazliet turēt pie sevis.
nokavēt Neizmantot, palaist garām kā veikšanai, izpildīšanai (paredzēto, noteikto, arī visizdevīgāko laiku).
bez jokiem nejokojot, runājot pavisam nopietni.
zils gaiss nekas, pavisam nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs.
tukša vieta nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs, arī vienaldzīgs.
tukšs gaiss nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs.
apakštase Neliels šķīvis, ko paliek zem tases, krūzītes, glāzes u. tml.
acis šaudās uz visām pusēm nemierīgi skatīties uz visām pusēm.
puskoka lēcējs nenopietns, nenosvērts cilvēks, kas visu dara pa pusei (nepabeidz iesākto, neizdara apsolīto u. tml.).
šāds tāds nenozīmīgs; visāds.
mazvērtības komplekss neobjektīva sevis novērtēšana, pārspīlēta savu trūkumu apzināšanās.
neoimpresionists Neoimpresionisma pārstāvis.
neoreālists Neoreālisma pārstāvis.
neoromantiķis Neoromantisma pārstāvis.
vienā laidā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; vienkopus, vienā kopumā.
vienā laidienā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; vienkopus, vienā kopumā.
caurs Nepārtraukti, visu laika posmu.
neieredzēt ne acu galā nepavisam neieredzēt (kādu); nepavisam nevarēt paciest (ko).
nevarēt ieredzēt ne acu galā nepavisam neieredzēt (kādu); nepavisam nevarēt paciest (ko).
ne acu galā (neieredzēt, nevarēt ciest) nepavisam, nemaz.
iznēsāt Nesot nogādāt (daudzās vai visās vietās); nesot nogādāt (daudziem vai visiem).
astēnija Nespēks, vispārējs vājums.
cinisms Nicinoša attieksme pret vispārpieņemtajām pieklājības un tikumības normām, to ignorēšana.
krustu No dažādiem viedokļiem, daudz, visādi.
šķērsu No dažādiem viedokļiem, daudz, visādi.
pākstenis No divām saaugušām augļlapām attīstījies auglis – veronis, kura garums ir vismaz trīsreiz lielāks par platumu.
atsperties No visa spēka.
priekšpils No visām pusēm (ar valni, sētu) norobežots laukums, platība pie pils; pils ārējais pagalms.
visapkārt No visām pusēm (pilnīgi ietvert).
apņemt No visām pusēm, pilnīgi ietvert.
parvēnijs No zemākiem sabiedrības slāņiem cēlies cilvēks, kas ir kļuvis bagāts, ietekmīgs vai slavens.
apadīt Noadīt (visapkārt).
apsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
apbirt Nobirt, nokrist (par daudziem vai visiem).
apcirst Nocirst (visapkārt, no visām pusēm).
apcirst Nocirst, izcirst (daudz vai visu).
iznēsāt Nogādāt (daudzās vai visās vietās) – par dzīvniekiem.
iznēsāt Nogādāt (visās organisma daļās) – par asinīm.
iznēsāt Nogādāt (ziņas daudziem vai visiem), izplatīt (ziņas).
nags Nogāzta koka stumbra gala izvirzījums, kas rodas, ja šķērszāģējums nav visā koka diametrā, ir augstāk par aizzāģējumu.
apglaudīt Noglaudīt (visapkārt, no visām pusēm).
apgrābt Nogrābt (visapkārt, no visām pusēm).
apgrauzt Nograuzt vai iegrauzt (no virspuses, visapkārt).
apgriezt Nogriezt (daudz vai visus).
apgriezt Nogriezt (kam) visapkārt.
sakaist Nokaist (2), parasti pilnīgi, viscaur.
sakaitēt Nokaitēt, parasti pilnīgi, viscaur.
apkalst Nokalst (par daudziem, visiem).
apkaut Nokaut (daudzus, visus).
izkaut Nokaut, iznīcināt (daudzus vai visus).
nopolsterēt Noklāt ar polsteri (piem., durvis, sienas).
notetovēt Noklāt ar tetovējumu (visu ķermeni vai lielu tā daļu).
apkniebt Nokniebt (daudzus vai visus).
apkrāsot Nokrāsot (visapkārt, no visām pusēm).
apkrist Nokrist (par daudziem vai visiem).
aplauzt Nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
aplūzt Nolūzt, atlūzt (par daudziem vai visiem, vairākās vai visās vietās).
izmaksāt Nomaksāt, samaksāt visu (maksājot pa daļām noteiktā laika posmā).
3×3 nometne nometne, kas tiek rīkota triju paaudžu latviešiem (bērniem, vecākiem un vecvecākiem) no visas pasaules.
izmirt Nomirstot (visiem), beigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
apmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
izmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
tikt Nonākt (kādā, piem., sadzīviskā situācijā, stāvoklī).
apkaut Nonāvēt, noslepkavot (daudzus, visus).
izpirkt Nopirkt (daudz vai visu).
atpirkt Nopirkt (no kāda, kas to pats ieguvis, pircis).
applūkt Noplūkt (daudzus vai visus augus).
appļaut Nopļaut (visu, visā platībā).
iz- Norāda uz darbības virzību uz visām pusēm.
nekur Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības, norises, stāvokļa) vietu; nevienā vietā.
nekurp Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības) virzienu; nevienā virzienā.
visvairāk Norāda uz visilgāko, visproduktīvāko, visintensīvāko darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
nekas Norāda uz vispārīgu (kā) noliegumu.
tu Norāda uz vispārinātu personu.
sa- Norāda, ka (kāda) darbības rezultātā apģērbs, apavi, ķermeņa daļas kļūst, parasti viscaur, netīras, slapjas.
sa- Norāda, ka (kas, parasti pilnīgi, viscaur) iegūst kādas īpašības.
ārpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml.); norāda, ka (kas) virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
starp Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, arī virzās kam vidū, ir apņemts, ietverts no abām vai visām pusēm.
sa- Norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, traipains.
tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1).
tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1).
pār- Norāda, ka darbība aptver visu darbības objektu.
iz- Norāda, ka darbība attiecas uz visu objektu, arī uz daudziem vai visiem objektiem.
cauri Norāda, ka darbība notiek vai tiek veikta, aptverot visu objektu.
ap- Norāda, ka darbība vai process aptver objektu (no virspuses, no visām pusēm, visapkārt).
pār- Norāda, ka darbības subjekts kādā vietā, apstākļos aizvada visu laikposmu.
iz- Norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji.
ap- Norāda, ka darbību veic vairāki vai visi, attiecas uz daudziem, visiem, visu.
pagalam Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas visaugstākajā pakāpē.
visvairāk Norāda, ka minētā pazīme izpaužas visspēcīgāk (salīdzinājumā ar ko citu).
paš- Norāda, ka otrajā daļā nosauktais noris pats no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, nozīme aptver visa (kā) apjomu, kopumu.
visu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē; vis- (3).
vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē.
ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver visus, visu; vispārīgs.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz visiem vai daudziem.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns vai tikko vai nesen kļuvis par to, kas ir pašlaik.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kas vispārējs.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmatnējs, vissenākais, arī sākotnējs.
vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu, attiecas uz visu.
vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu.
caur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais skar ko viscaur, no viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai.
super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
apraut Noraut (daudzus vai visus).
apkost Nosaldēt, ar aukstumu iznīcināt (daudzus vai visus augus).
izlocīt Nosaukt visas (kāda vārda) locījumu formas.
uzskaitīt Nosaukt, minēt daudzus vai visus.
apsist Nosist, nogalināt (daudzus vai visus).
uzlikt punktu uz "i" noskaidrot, precizēt visu līdz pēdējam sīkumam, atrisināt pilnīgi visu.
apskalot Noskalot (no virspuses, visapkārt).
apslīcināt Noslīcināt (daudzus vai visus).
apslīkt Noslīkt (par daudziem vai visiem).
izsprāgt Nosprāgt, nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
ielenkt Nostāties, novietoties (kam) tuvu visapkārt.
iekrampēties Nostiprināt (durvis no iekšpuses) ar krampi.
bultēt Nostiprināt, aizvērt vai atvērt (ko, piem., durvis, vārtus) ar bultu (2); bīdīt bultu (2).
izsvērt Nosvērt (visu kā daudzumu); sverot sadalīt (kādu kopumu) noteiktās daļās.
apšaut Nošaut (daudzus vai visus).
apsist Nošķiest (ar ko visapkārt) – par lietu.
valdošais vējš noteikta virziena vējš, kas kādā apvidū pūš visbiežāk.
Lai velns par mazu puiku paliek! noteikti, katrā ziņā, par spīti visam, lai cik neiespējami kas liktos.
aptauja Noteiktu ziņu, informācijas vākšana (no daudziem vai visiem).
statūti Noteikumi, kas reglamentē kādas organizācijas uzbūvi un darbību, kā arī visu organizācijas locekļu rīcību.
saspeķot Notraipīt (parasti ļoti, viscaur) ar ko taukainu.
sasmulēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ļoti, viscaur).
vesela nots nots, kas apzīmē relatīvi visilgāko skaņu.
ugunsnovērošanas tornis novērošanas tornis, kas uzcelts reljefa augstākajā vietā ar aprēķinu, lai dūmi, kas parādās jebkurā meža vietā, būtu saskatāmi vismaz no diviem torņiem.
noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) kam virsū, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
izplesties Novietojoties, atrodoties (kur), aizņemt visu telpu, lielu vietu.
aplenkt Novietoties cieši (kam) visapkārt.
izģērbties līdz pusei novilkt sev visu apģērbu līdz jostas vietai.
anomālija Novirze no normas, vispārējas likumības.
iztīrīt Nozagt (daudz vai visu).
apzāģēt Nozāģēt (visapkārt, no visām pusēm).
izzāģēt Nozāģēt no kāda kopuma (daudz vai visu).
vārda leksiskā nozīme nozīme, kas piemīt vārdam visās tā gramatiskajās formās.
nokūpināt Nožāvēt dūmos (zivis, gaļas produktus).
aplasīt Ņemot pa vienam, iznīcināt (daudzus vai visus).
tarot Ņemt (zivis) ārā no tīkla; atbrīvot tīklu no nozvejotajām zivīm; tarāt.
tarāt Ņemt zivis ārā no tīkla; atbrīvot tīklu no nozvejotajām zivīm; tarot.
kļaut Ņemt, tvert no vairākām vai visām pusēm.
globulīni Olbaltumvielas, kas šķīst nevis ūdenī, bet sāļu šķīdumos un veido olbaltumu galveno masu asinīs un limfā.
oligarhs Oligarhijas pārstāvis – cilvēks ar lielu ietekmi politikā, ekonomikā, arī plašsaziņas līdzekļos.
toraktomija Operācija, kuras laikā tiek atvērts krūškurvis.
opozicionārs Opozīcijas (1) pārstāvis.
holesterīns Organisks savienojums, kas atrodas visu dzīvnieku un cilvēka audos un kam ir svarīga nozīme organisma dzīvības funkciju norisē.
saistaudi Organisma audi, kas atrodas visos orgānos, kā arī saista tos savā starpā, ietver nervus un asinsvadus.
šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi spēcīgu kairinātāju (piem., smagu traumu), kas izpaužas vispārējos organisma funkciju traucējumos.
autohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā izveidojušies evolūcijas gaitā nevis ieceļojuši; pretstats: alohtoni.
vienēdāji Organismi, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem; monofāgi; pretstats – visēdāji.
neaizsalstoša osta osta, kurā visu gadu iespējama navigācija.
izostīt Ostot iepazīt, pārmeklēt (daudzas vai visas vietas).
pa taisno pa visīsāko ceļu (virzīt, rīkoties).
taisnā līnijā pa visīsāko iedomājamo ceļu (no vienas vietas līdz otrai).
ģenerācija Paaudze; visi kādu vienu vecāku pēcnācēji.
apkulties Pabeigt kulšanu; apkult visu (savu labību).
apkult Pabeigt kult; izkult (daudz vai visu).
putēt Pacelties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām kā daļiņām).
izkruzuļot Padarīt (ko) viscaur kruzuļainu.
izrievot Padarīt (ko) viscaur rievainu.
izrobot Padarīt (ko) viscaur robainu, nelīdzenu.
sarūtot Padarīt (ko) viscaur rūtainu.
izstiegrot Padarīt (ko) viscaur stiegrainu.
sasmērēt Padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru.
sasmulēt Padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru.
sablīvēt Padarīt (parasti pilnīgi, viscaur) blīvu, arī cietu, stingru.
izsausināt Padarīt (parasti viscaur) sausu.
savandīt Padarīt (piem., zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt (parasti pilnīgi).
latviskot Padarīt latvisku vai latviskāku; padarīt atbilstošu latviešu valodas uzbūvei, sistēmai.
nolīdzināt Padarīt līdzenu, viscaur vienādu.
noārdīt visus tiltus padarīt neiespējamu atgriešanos; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
sasmērēties Padarīt sevi (parasti ļoti, viscaur) netīru.
attaisīt Padarīt vaļēju, pieejamu (piem., atverot durvis, noņemot vāku).
atvērt Padarīt vaļēju, pieejamu (piem., noņemot vāku, atverot durvis, attaisot iesaiņojumu).
izcaurumot Padarīt viscaur caurumainu.
izplacināt Padarīt viscaur plānāku (piem., sitot ar āmuru).
izraibināt Padarīt viscaur raibu.
izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem); plaši izziņot, izklāstīt.
objektivizēt Padarīt, atzīt (ko) par objektīvu, īstenībai, realitātei atbilstošu, bez subjektīvisma un aizspriedumiem.
staršina Padomju Savienības bruņotajos spēkos jaunākā komandējošā sastāva pakāpe starp seržantu un rotas komandieri; kareivis, kam ir šāda pakāpe.
aplaist Padot (ko apkārt), lai (tas) nonāktu pie vairākiem vai visiem.
izspiesties Pakāpeniski kļūt viscaur sajūtamam (piem., par mitrumu).
nopurpināt kaut ko zem deguna paklusu, neskaidri ko pie sevis pateikt.
apdedzināt Pakļaut liesmu iedarbībai (visapkārt, no virspuses).
paleocēns Paleogēna vissenākā epoha (pirms 67–58 milj. gadu).
maksimalizēt Palielināt (līdz ļoti lielam, iespējami vislielākajam).
nopamatot Pamatot (vispusīgi, pārdomāti).
minimalizēt Pamazināt, samazināt līdz ļoti mazam, arī vismazākajam.
smacēt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kādam) tiek apgrūtināta elpošana; vai nevar paelpot vispār.
sakrokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti viscaur, izveidojas krokas.
samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., materiāls, viela) kļūst, parasti viscaur, mīksts.
sataukot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (parasti viscaur) taukains.
noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst klusāks vai noklust pavisam.
normalizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst normāls, atbilst vispārpieņemtām normām.
sairdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur irdens.
saduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, duļķains.
pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtējā vidē).
piepludināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., gaisma, skaņa) izplatās viscaur (telpā, apkārtējā vidē).
pārlatviskot Panākt, ka (kāds) kļūst latvisks, pārlatviskojas.
latviskot Panākt, ka (kāds) latviskojas.
pārkrievot Panākt, ka (kas, kāds) kļūst krievisks, pārkrievojas.
sakurt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā; sakurināt (2).
tievināt Panākt, ka (kas) viscaur vai kādā daļā kļūst tievs (1) vai tievāks.
izdancināt Panākt, ka dejo (daudzi vai visi); panākt, ka (kāds) daudz dejo.
atdarīt Panākt, ka ir vaļā (piem., durvis); padarīt (kā iekšieni) pieejamu; atvērt, attaisīt.
izsildīt Panākt, ka izsilst, ļaut, arī panākt, ka kļūst viscaur silts.
izkarsēt Panākt, ka kļūst viscaur karsts.
savākt Paņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
pievākt Paņemt (parasti bez atļaujas) un paturēt pie sevis.
apostīt Paostīt (visapkārt, no visām pusēm).
apošņāt Paošņāt (visapkārt vai vairākās vietās).
džokers Papildkārts dažās kāršu spēlēs (parasti vislielākais trumpis vai universāla kārts).
tīrā papuve papuve, kurā kultūraugus neaudzē visu gadu.
skaistuma karaliene par visskaistāko atzītā sieviete (parasti īpašā konkursā); tituls, ko piešķir šādai sievietei.
skaistumkaraliene Par visskaistāko atzītā sieviete (speciālā konkursā, arī svētkos, sarīkojumā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
par visām lietām par visu vairāk.
universālija Parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās (piemēram, visās valodās ir lietvārdi, darbības vārdi un vietniekvārdi).
ekstrapolācija Parādības daļas novērošanā, analīzē u. tml. iegūto secinājumu attiecināšana uz visu parādību.
individuālisms Paradums vai princips turēties savrup, nesadarboties ar citiem; egocentrisms; pretstats: kolektīvisms.
taisnstūris Paralelograms, kam visi leņķi ir taisni.
rombs Paralelograms, kura visas malas ir vienādas un diagonāles perpendikulāras.
vare Parasti savienojumos "ar varēm", "ar vari", "par varēm", "pa varēm", "par vari": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību.
varīte Parasti savienojumos "ar varītēm", "ar varīti", "par varītēm", "pa varītēm": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību.
visnotaļ Parasti, vienmēr; gluži, pavisam, viscaur.
apskatīties Paraudzīties (visapkārt), lai ko pārredzētu vai ieraudzītu.
sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām).
izpārdot Pārdot (daudz vai visu).
pārgalvnieks Pārgalvīgs cilvēks; pārgalvis.
vispirms Pāri visam pārējam, arī galvenokārt.
pārvākties Pāriet ar visu iedzīvi uz citu dzīvesvietu; pārcelties.
vārīties Pāriet visā (šķidruma) tilpumā no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī attiecīgas (parasti augstas) temperatūras iedarbībā.
nošvīkāt Pārklāt ar švīkām (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nolipt Pārklāties (ar ko lipīgu, arī ar ko tādu, kas pieķeras) – par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu.
sasalt Pārklāties (parasti pilnīgi) ar ledu; pārvērsties ledū (parasti viscaur) – par ūdenstilpi.
apledot Pārklāties ar ledu (no virspuses, visapkārt).
aprūsēt Pārklāties ar rūsu (visapkārt, no virspuses).
norūsēt Pārklāties daudzviet vai viscaur ar rūsas kārtu.
nolikt pie vietas (kādu) pārmācīt (kādu), ja (kāds) ir kļuvis augstprātīgs, atļāvies par daudz u. tml.
apokšķerēt Pārmeklēt, sīki apskatīt (vairākas vai visas vietas).
lēkt no biksēm laukā Pārmērīgi censties, ar visiem spēkiem gribēt ko panākt.
vaļveidīgie Pārnadžu kārta, kurā ietilpst visu sugu vaļi, kašaloti, delfīni un cūkdelfīni.
izrunāties Pārrunājot apmainīties domām, noskaidrot (ko); pārrunāt (daudz vai visu).
kults Pārspīlēta (kā) uzskatīšana par vissvarīgāko, par galveno; arī dievināšana.
sūtnis Pārstāvis, ko (piem., valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu).
visu vārdā pārstāvot visu kādu personu loku, paužot to viedokli.
uzsist klaču parunāties, papļāpāt (piem., par ko sadzīvisku, personīgu).
uzsist klačiņu parunāties, papļāpāt (piem., par ko sadzīvisku, personīgu).
izriņķot Pārvietojoties (piem., bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās).
tecēt Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi); arī plūst (1).
kronēt Pasludināt par visizcilāko, vislabāko (kādu, ko).
nuncijs Pastāvīgs Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis valstīs, ar kurām Vatikānam ir diplomātiskas attiecības.
apšūt Pašūt visu nepieciešamo (daudziem vai visiem).
notērēt Patērēt, arī izlietot (ko visu vai lielu kā daudzumu).
izlietot Patērēt, izmantot (visu vai noteiktu kā daudzumu).
īpatnis Patstāvīgi eksistējošs organisms, atsevišķs pārstāvis (kādā sugā, grupā).
atkārtot Paust (ko visiem zināmu); aizgūt, pārņemt (ko), neradot nekā jauna.
plānprātība Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā.
sarīkot Paveikt visu nepieciešamo, lai (kas) varētu notikt.
paplašinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt; tas, kas ir kļuvis vai padarīts plašāks, apjomā lielāks.
vispārinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vispārināt; spriedums, atzinums, izteikums u. tml., kurā (kas) tiek vispārināts.
apdiegt Pavirši, ar lieliem dūrieniem (visapkārt) apšūt.
īsos vārdos pavisam īsi (sacīt, runāt).
pliks un nabags pavisam nabags, ļoti nabadzīgs.
neviens Pavisam ne tā, kā citi.
pilnīgi garām pavisam nederīgi, neatbilstoši; bezjēdzīgi, nevajadzīgi; nepareizi; neveiksmīgi.
kā sālsstabs (sastindzis) pavisam nekustīgs (no pārsteiguma, bailēm).
akmens sviediena attālumā pavisam netālu.
akmens metiena attālumā pavisam netālu.
pilnā nopietnībā pavisam nopietni.
pilnīgā nopietnībā pavisam nopietni.
galva balta kā ābele pavisam sirma galva.
draņķis Pavisam slikts, nederīgs priekšmets; tas, kas ir slikts, nederīgs, nejauks.
draņķīgs Pavisam slikts, nederīgs.
vesels kā rutks pavisam vesels, ar stipru veselību.
gluži Pavisam, pilnīgi.
līdz matu galiem pavisam, viscaur, ļoti.
apziņot Paziņot, izziņot, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
pakūpināt Pažāvēt dūmos (piem., zivis, gaļu).
beigas Pēc visa (piem., notikušā); beidzot.
pēdējais mohikānis pēdējais kādas cilvēku grupas pārstāvis.
ģenerālmēģinājums Pēdējais mēģinājums pirms pirmizrādes, kur viss tiek darīts kā īstā izrādē.
izpirkt Pērkot (daudz vai visu), iztukšot.
izpirkt Pērkot izdot (visu naudu).
antivakseris Persona, kas apstrīd dažu vai visu vakcīnu efektivitāti, tiesiskumu un nekaitīgumu un pretojas vakcināciju regulējošajiem noteikumiem.
riska grupa personas, kurām ir vislielākā iespēja iegūt kādu slimību, nonākt atkarībā u. tml.
izpētīt Pētot izzināt, iegūt vispusīgu informāciju (parasti zinātnē).
zem sevis Pie sevis.
sonetu vainags piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu sonetu pirmo rindu apvienojums.
iziet Piedalīties, būt iesaistītam (kādā procesā, pasākumā) un veikt visas nepieciešamās darbības.
nēsāt (ko) apkārt piedāvāt visiem pēc kārtas.
samērcēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, slapjš.
piegāzēt Pieļaut, būt par cēloni, ka gāze izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piegružot Piemētājot, atstājot aiz sevis gružus un atkritumus, padarīt netīru, nekārtīgu (ko).
vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
apsist Piesitot (ko klāt), pārklāt (ko visā platībā vai visapkārt).
izrūgt Piesūcoties ar mitrumu (parasti pavasara atkusnī), kļūt viscaur mīkstam, staignam.
sasvīst Piesūcoties ar sviedriem, kļūt (parasti viscaur) mitram, slapjam.
izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, mirkstot kļūt viscaur mīkstam vai izmiekšķēties.
izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, viscaur sabriest un kļūt smagam.
pietaupīties Pietaupīt, neiztērēt visus savus spēkus, enerģiju.
iebarot Pievilināt (zivis), iekaisot, nogremdējot ēsmu kādā ūdenskrātuves vietā; šādi sagatavot (kādu ūdenskrātuves vietu) makšķerēšanai.
apzvanīt Piezvanīt pa telefonu (daudziem vai visiem).
ģenerāltīrīšana Pilnīga, visu telpu rūpīga tīrīšana.
aizdomāties Pilnīgi iegrimt domās, aizmirstot visu pārējo.
aprakties Pilnīgi nodoties (darbam, mācībām u. tml.), atstājot novārtā visu pārējo.
aprakt sevi darbā pilnīgi nodoties darbam, atstājot novārtā visu pārējo.
(visi) bez izņēmuma pilnīgi visi.
no galvas (ko) (mācīties, zināt) pilnīgi visu atceroties, paturot atmiņā.
līdz pēdējam kumosam pilnīgi visu ēdienu, pārtiku.
līdz (pēdējam) kreklam pilnīgi, pavisam (izputināt, aplaupīt u. tml.).
izraut ar (visām) saknēm pilnīgi, pavisam iznīcināt.
caur un cauri pilnīgi, pavisam.
caurcaurēm Pilnīgi, pavisam.
galīgs Pilnīgi, pavisam.
itin Pilnīgi, pavisam.
izdzist Pilnīgi, viscaur atdzist; kļūt vēsam vai aukstam.
samirkt līdz ādai pilnīgi, viscaur samirkt (izmirkt).
ideāls Pilnīgs, nevainojams; visām prasībām atbilstošs.
krīklis Pīļu dzimtas vismazākais putns pelēkbrūnā vai melnbrūnā krāsā ar baltu vēderpusi [Anas crecca].
visupirms Pirms pārējā; (kādas secības) pašā sākumā; vispirms.
vispirms Pirms pārējā; (kādas secības) pašā sākumā; visupirms.
aplis Plaknes daļa, kurai visi ārmalas punkti ir vienādā attālumā no centra un ko ierobežo aploce; riņķis.
riņķis Plaknes figūra, ko ierobežo aploce un kurai visi ārmalas punkti ir vienādā attālumā no centra; aplis.
plikpauris Plikgalvis.
izplucināt Plucinot sadalīt viscaur sīkāk.
applūkāt Plūkājot izraut (ko visapkārt vai vairākās vietās); plūkājot padarīt neizskatīgu.
apskalot Plūstot garām vai atrodoties blakus, apņemt, skart (visapkārt, no visām pusēm) – par ūdeņiem.
izplūst Plūstot izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm.
izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu; plūstot izveidot – par ūdeņiem.
liberālisms Politisks uzskats, kas uzsver indivīda rīcības brīvību visās jomās, atbalsta valsts neiejaukšanos ekonomiskajā dzīvē.
postimpresionists Postimpresionisma pārstāvis.
postmodernists Postmodernisma virziena pārstāvis.
optimisms Pozitīva, dzīvespriecīga pasaules uztvere, kad cilvēks dzīvē vispirms saskata labo, tic nākotnei un veiksmei.
pozitīvists Pozitīvisma piekritējs.
raiders Prasību saraksts, kas saistīts ar viesmākslinieka uzņemšanas servisu.
Lucifers Pret Dievu sacēlušos eņģeļu vadonis, kas kļuvis par elles valdnieku; velns.
ar kājām gaisā pretēji parastajam, pieņemtajam; pavisam nepareizi.
paradokss Pretruna (dažkārt šķietama) kam vispārpieņemtam, zināmam.
priekšdurvis Priekšējās (transportlīdzekļa) durvis.
kvalitāte Priekšmeta, būtnes, parādības būtiska noteiktība, kas padara to tieši par šo un nevis kādu citu priekšmetu, būtni, parādību.
galotne Priekšmeta, orgāna u. tml. augšējā, vistālāk izvirzītā daļa.
virsotne Priekšmeta, veidojuma u. tml. augšējā, vistālāk izvirzītā daļa.
svešķermenis Priekšmets, kas ir iekļuvis vai ievadīts organismā un tur palicis.
globalizācija Process, kurā tiek iesaistīta visa pasaule, process, kas aptver visu pasauli.
abstrakcija Process, kurā tiek izdalītas un vispārinātas kāda priekšmeta vai parādības būtiskās pazīmes.
nogruvums Process, rezultāts --> nogrūt; tas, kas ir nogruvis, vieta, kur kas ir nogruvis.
brīvā profesija profesija, kur par darbu saņem honorāru (nevis regulāru algu).
samurajs Profesionālu karavīru kārtas pārstāvis Japānā (9.–19. gs.) ar īpašiem pienākumiem, privilēģijām un uzvedības kodeksu.
karte Proporcionāli samazināts un vispārināts Zemes virsmas vai tās daļas attēlojums plaknē.
amoks Psihiska traucējuma veids, kad slimnieks pēc lēkmes metas skriet, iznīcinot visu, kas gadās ceļā (konstatēts Malajas arhipelāga iedzīvotājiem).
senilās psihozes psihiski traucējumi, kas rodas lielā vecumā patoloģiska procesa, nevis fizioloģiskas novecošanas dēļ.
ilglaicīgā atmiņa psihisko norišu kopums, kas saistīts ar visu vai gandrīz visu saņemto ierosu ilgstošu saglabāšanu.
prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi.
apnikums Psihisks stāvoklis, kas raksturīgs cilvēkam, kuram viss apnicis.
ego Psiholoģijā – "es" kā centrs, ap kuru notiek visi procesi; personas pašapziņas, pašcieņas izjūta.
izsole Publiska (darba veicēja tiesību) piešķiršana, kurā (tiesības) iegūst tas, kas sola darbu veikt par viszemāko maksu.
izsole Publisks pārdošanas veids, kurā (preci) pārdod tam, kas sola maksāt visvairāk.
lēkt vai no ādas laukā Pūlēties visiem spēkiem, darīt gandrīz neiespējamo; pārmērīgi censties.
pundurgailis Pundurvistu tēviņš.
sviesta pupiņas pupiņu šķirne, kas vārītā veidā ir ēdamas ar visu pāksti.
pārpurināt Purināt (ko) visu, viscaur; purināt (ko) vēlreiz, no jauna.
appūst Pūšot virzīt gaisa plūsmu (visapkārt kam).
ieputināt Putinot apņemt no visām pusēm (ar sniegu, smiltīm).
apputināt Putinot pārklāt vai apņemt (ar sniegu no visām pusēm).
nometnieks Putns, kam viss dzīves cikls – ligzdošana, barošanās un ziemošana – noris vienā noteiktā teritorijā; pretstats: gājputns.
cālis Putnu (parasti vistas) mazulis; jaunputns.
vistveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām un īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piem., tītari, rubeņi, irbes vistas, fazāni) [Galliformes].
paputēt Putot mazliet izkaisīties (uz visām pusēm).
brikšķēt Radīt īsu, ne visai skaļu troksni, kāds rodas, piem., lūstot sausam zaram, plaisājot plānam ledum.
grabēt Radīt īsus, ne visai skaļus, citu citam sekojošus trokšņus, piem., piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko); atskanēt šādiem trokšņiem.
kladzināt Radīt raksturīgas skaļas balss skaņas (parasti par vistām).
klukstēt Radīt raksturīgas, paklusas balss skaņas (parasti par vistām).
izdalīt Radīt un izvadīt no sevis (parasti kādu vielu) – par organismu, orgāniem.
sakne Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā daļa.
vārīt Radot attiecīgu (parasti augstu) temperatūru, panākt, ka visā (šķidruma) tilpumā notiek pāreja no šķidrā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī.
izrādīt Rādot iepazīstināt (ar ko); parādīt (daudz vai visu).
izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
pārrakņāt Rakņāt (ko) visu, viscaur.
raports Raksta, zīmējuma vismazākā daļa, motīvs, kas periodiski atkārtojas.
izrakstīt Rakstot izlietot (daudz vai visu).
pārrakt Rakt vēlreiz, no jauna; rakt (ko) visu, viscaur.
izrāpot Rāpojot nokļūt (daudzās vai visās vietās).
sagult Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur.
sagulties Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur.
izraustīt Raustot izvilkt, izplēst (daudz vai visus augus, to daļas).
plenārreferāts Referāts, kas ir paredzēts visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
pašregulācija Regulācija, kas (piem., kādā sistēmā) noris pati no sevis, bez tiešas ārējās iedarbības.
pašregulēšanās Regulēšanās, kas (piem., kādā sistēmā) noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības.
scientoloģija Reliģiska kustība, kuras pārstāvji tic dzīves enerģijai, lielu uzmanību pievērš cilvēka dvēseles atbrīvošanai, sevis pilnveidei.
farizejs Reliģiski politiskas kustības pārstāvis (Senajā Jūdejā), kas pievērsa lielu uzmanību tradīcijām un ārišķīgi demonstrēja dievbijību, precīzi ievērojot bauslības priekšrakstus.
vēders Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa; vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
rietumnieks Rietumeiropas iedzīvotājs; kādas Rietumeiropas valsts pārstāvis.
upurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, veltot visus savus spēkus, laiku, arī dzīvi kā labā, kāda mērķa dēļ.
nodedzināt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
sadedzināt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
nojaukt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
visriņķī Riņķveidā (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
romantiķis Romantisma (1) pārstāvis.
legāts Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis.
Jupiters Romiešu mitoloģijā – debesu dievs un visas pasaules valdnieks (sengrieķu mitoloģijā Jupiteram atbilda Zevs).
grabināties Rosīties, darboties, radot īsus, ne visai skaļus, citus citam sekojošus trokšņus.
spriedelēt Runāt, spriest (par ko), parasti vispārīgi, bez dziļāka satura vai pamatojuma.
uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, arī (kur) izmitināts.
kārtot galdu (vakariņām u. tml.) rūpēties, lai uz galda būtu viss maltītei vajadzīgais.
appētīt Rūpīgi aplūkot (no visām pusēm); nopētīt.
izrūsēt Rūsējot izveidoties caurumiem (viscaur vai vietumis).
sarušināt Rušinot padarīt (ko) viscaur irdenu.
izrušināt Rušinot viscaur uzirdināt (augsni); rušinot augsni, apstrādāt (sējumus, stādījumus).
pilsoniskā sabiedrība sabiedrība ar demokrātisku valsts pārvaldi un kurā visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā.
reputācija Sabiedrībā izplatīts vispārējs viedoklis par kādu cilvēku, uzņēmumu, iestādi u. tml.
komanditsabiedrība Sabiedrība, kurā viens vai daži dalībnieki piedalās un atbild ar visu savu mantu, bet pārējie – tikai ar līgumā paredzētu naudas summu.
informācijas sabiedrība sabiedrība, kurai ir pieejama visdažādākā veida informācija.
sarecēt Sabiezējot kļūt (parasti viscaur) biezam, recekļainam.
rallijs Sacensības braukšanā ar automobiļiem, motocikliem u. tml. pa vispārējas lietošanas ceļiem vai apvidū, kur nav ceļu.
notikums Sadzīvisks atgadījums; arī negadījums.
inscenēt Sagatavot (piem., lugas, operas) izrādi (parasti skatuviski sarežģītu, ar lielu personāžu).
izķert Sagūstīt, saķert (daudzus vai visus).
grāmatvedība Saimnieciskās darbības finanšu uzskaites sistēma (visu darījumu sistemātiska iegrāmatošana un apkopošana).
naturālā saimniecība saimniekošanas metode, pēc kuras produkciju ražo galvenokārt pašu patēriņam, nevis pārdošanai.
ka Saista salikta teikuma daļu ar seku palīgteikumu (parasti, ja palīgteikums attiecas uz visu sastāvdaļā izteikto).
boļševistisks Saistīts ar boļševismu, tam raksturīgs.
jēdzienisks Saistīts ar jēdzienu, vispārinātu priekšstatu, tiem raksturīgs.
meņševistisks Saistīts ar meņševismu, tam raksturīgs.
naivistisks Saistīts ar naivismu (1), tam raksturīgs.
naivistisks Saistīts ar naivismu (2), tam raksturīgs; naivs.
naturāls Saistīts ar priekšmetiem, lietām, produkciju to dabiskajā veidā, nevis ar naudu.
psiholingvistisks Saistīts ar psiholingvistiku, tai raksturīgs.
sociolingvistisks Saistīts ar sociolingvistiku, tai raksturīgs.
pašpietiekamība Sajūta, apziņa, ka pats jau ir visu sasniedzis, apguvis, ka pašam pietiekamā apjomā ir viss vajadzīgais, nepieciešamais, vēlamais.
likteņa ironija saka par apstākļu, notikumu sagadīšanos, kas ir pavisam pretēja domātajam, cerētajam un šķiet kā izsmiekls.
uz dzīvību un nāvi saka par ārkārtīgi grūtu, nežēlīgu cīņu vai smagu konfliktu, kurā tiek izmantoti visi iespējamie līdzekļi.
izmircis kā žurka saka par cilvēku, kam apģērbs kļuvis viscaur slapjš.
staigājoša enciklopēdija saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
dzīva enciklopēdija saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
dzimis zem laimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
dzimis laimes krekliņā saka par cilvēku, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
klusē kā partizāns saka par cilvēku, kas neko neizpauž, visu patur pie sevis.
prāts (kādam) nav mājā saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
visi pieci (kādam) nav mājā saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
prāts (kādam) nav mājās saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
visi pieci (kādam) nav mājās saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
Neticīgais Toms saka par cilvēku, kuru grūti pārliecināt (par ko), kurš šaubās, nekam netic, par visu grib pārliecināties pats.
uz visām kantēm saka par daudzpusīgu, vispusīgu cilvēku, dažādām viņa prasmēm.
īsa atmiņa saka par kādu, kurš visu ātri aizmirst.
būt ar bārdu saka par ko novecojušos, visiem zināmu.
visu mutē saka par ko tādu, par ko visi runā.
visu mutēs saka par ko tādu, par ko visi runā.
nav noslēpums saka par ko vispārzināmu.
bērna prātā saka par psihiski aprobežotu, arī par naivu, ne visai gudru cilvēku.
labs deguns Saka par spēju ātri visu uzzināt.
smalks deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt.
kā pele slazdā Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
kā pele lamatās Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
laiks visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
gadi visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
dzīve visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
jumts aizbraucis saka, ja (kāds) kļuvis nesaprātīgs, psihiski nevesels, garīgi nelīdzsvarots.
kā nolēmēts saka, ja (kas, kāds) ir kļuvis nekustīgs, darboties nespējīgs.
(visi) gali ūdenī saka, ja ir noslēpti visi nozieguma, pārkāpuma pierādījumi, dzēstas visas pēdas.
jūra līdz ceļiem saka, ja kādam (piem., reibumā) šķiet, ka viņš visu spēj.
kāda lapsene iekodusi saka, ja kāds bez redzama iemesla kļuvis dusmīgs, naidīgs, ja kāds ir ļoti nemierīgs, satraukts.
sveiks un vesels saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem; saka, ja kāds ir pilnīgi vesels.
palikt ar garu degunu saka, ja kāds nav ieguvis cerēto, palicis tukšā.
kā aste saka, ja kāds pastāvīgi seko, visur ir klāt.
(iz)līst vai no ādas (ārā) saka, ja kāds visiem spēkiem pūlas, cenšas (ko realizēt, paveikt).
(iz)līst no ādas laukā saka, ja kāds visiem spēkiem pūlas, cenšas (ko realizēt, paveikt).
palikt vienā kreklā saka, ja kāds zaudējis visu īpašumu, iedzīvi.
ne tuvu saka, ja kas it nemaz neatbilst, nelīdzinās kam minētam; nepavisam.
tie paši vēži, tikai citā kulītē saka, ja kas mainās tikai ārēji, pēc formas, nevis būtībā.
miesā un asinīs saka, ja kaut kas cilvēkā ir dziļi iesakņojies, kļuvis par neatņemamu viņa būtības daļu.
mērs ir pilns saka, ja kaut kas nav vairs ilgāk paciešams, ja kaut kas (visbiežāk pacietība) sasniedzis galējo robežu
laime nelaimē saka, ja nav noticis visnevēlamākais (kādā negadījumā, neveiksmē).
nevar zināt, kuros kapos glabās saka, ja nav zināms, paredzams, kā viss beigsies.
pie visa gatava saka, ja pašam nav nekas jādara, viss ir sagādāts, sarūpēts, sagatavots.
Galdiņ, klājies! saka, ja pietiek tikai vēlēties, lai tūlīt viss ātri un viegli īstenotos, notiktu.
norūkt bārdā (kaut ko) saka, ja vīrietis kaut ko paklusu, neskaidri norunā pie sevis.
līdz brošai saka, ja viss ir apnicis.
tīra sirdsapziņa saka, ja viss ir darīts godīgi.
skaidra bilde saka, ja viss ir saprotams.
visam beigas saka, ja viss ir zaudēts; saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
lai maksā ko maksādams saka, ka darīs (ko) katrā ziņā, izmantojot visas iespējas.
līdz kāzām sadzīs saka, uzmundrinot, mierinot kādu, kas guvis nelielu savainojumu.
apkārt Sakārt (ko visapkārt); piekarot (ko), apklāt.
pirmforma Sākotnējā, vissenākā (kā) forma.
pirmpamats Sākotnējais, galvenais pamats, uz kā balstās, no kā izriet viss pārējais.
pirmelements Sākotnējais, vissenākais (dabas) elements, no kā veidojas viss pārējais; pamatelements; stihija (antīkajā filozofijā).
uzskicēt Sākotnēji, vispārināti attēlot, iezīmēt (piemēram, daiļdarbā).
noraut pienu sākt dot maz piena vai pārtraukt (to) pavisam.
medusmēnesis Sākuma posms (piem., savstarpējās attiecībās), kad viss šķiet ideāli.
apsalt Salā iet bojā, iznīkt (par daudziem vai visiem); nosalt.
apsalt Salā tikt mazliet bojātam (no virspuses, visapkārt).
aplāpīt Salāpīt (daudz vai visu).
aplasīt Salasīt, nolasīt (daudz vai visu).
karūsu ģints saldūdens zivju ģints, kurā ietilpst arī dekoratīvās, akvārijos turamās zivis, piem., plīvurastes.
vispārākā pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme.
apkraut visas malas salikt visur, atstājot maz brīvas vietas.
izsalt Salstot kļūt viscaur ļoti aukstam.
tieksme Samērā ilgstošs, bieži par paradumu kļuvis (dzīvnieku) izturēšanās veids, kas ir vērsts uz noteiktu mērķi; eksistences veids (augiem).
sultānvistiņa Samērā liels, drukns dumbrvistiņu dzimtas putns ar raibu, spilgtu, krāsainu apspalvojumu.
pasaule Samērā plaša zemeslodes virsas daļa ar visu, kas uz tās atrodas; tāla, plaša apkārtne.
nopampt Sapampt (ļoti, viscaur).
pilnsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedri.
kopsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) locekļi; arī šāds administratīvs orgāns.
uzražot Saražot (parasti lielā daudzumā, arī ne visai kvalitatīvi).
sargzaldāts Sargkareivis.
izskaitīt Saskaitīt (daudz vai visu).
pārskaitīt Saskaitīt vēlreiz, no jauna; skaitīt visu (kā) kopumu.
apslimt Saslimt (par daudziem vai visiem).
uzlikt kroni sasniegt augstāko pakāpi, pārspēt visu iepriekšējo (piem., par nepatikšanām).
norepēt Sasprēgājot, saplaisājot u. tml., kļūt viscaur negludam, raupjam.
sveicināt Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
iztrūdēt Satrūdēt (viscaur vai no iekšpuses).
iztrunēt Satrunēt (viscaur vai no iekšpuses).
iztrupēt Satrupēt (viscaur vai no iekšpuses).
afēlijs Saules sistēmas ķermeņa (piem., planētas, komētas, raķetes) orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Saules centra.
sala Sauszemes teritorija, ko no visām pusēm norobežo ūdenstilpe.
pašsaglabāšanās Savas dzīvības saglabāšana, sevis pasargāšana no bojā ejas.
bet Savienojumos "ne – bet", "nevis – bet" īpaši izceļ ar vienlīdzīgiem teikuma locekļiem nosaukto parādību pretstatu.
muflons Savvaļas kalnu aita, kas dzīvo, piem., Vidusjūras salās [Ovis ammon].
dedukcija Secināšana no vispārīgā uz atsevišķo, no vispārīgiem spriedumiem uz atsevišķiem secinājumiem; pretstats: indukcija.
izraut no konteksta secināt (ko) no atsevišķas frāzes, neievērojot saistījumu ar visu tekstu vai tā daļu.
deducēt Secināt atsevišķo no vispārīgā.
plenārsēde Sēde, kurā piedalās visi (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļi, dalībnieki.
mīts Sena teika, nostāsts par cilvēces vēstures vissenāko posmu, aizvēsturiskiem laikiem (piem., par debesu un zemes objektu rašanos) un kurā darbojas dievi vai citas pārdabiskas būtnes.
legāts Senajā Romā – senāta sūtnis vai pārstāvis, kas pilnvarots veikt politiskus uzdevumus.
nobilis Senajā Romā –patriciešu un plebeju aristokrātijas pārstāvis, kas ieņēma kādu no augstākajiem valsts amatiem.
sofists Sengrieķu filozofu, arī daiļrunas skolotāju grupas pārstāvis (no 5. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras).
gorgona Sengrieķu mitoloģijā – briesmīga izskata būtne ar čūskām matu vietā, kuras skatiens visu dzīvo pārvērš akmenī.
ambrozija Sengrieķu mitoloģijā – dievu ēdiens, kas tiem devis mūžīgu jaunību un nemirstību.
titāns Sengrieķu mitoloģijā – vissenākās dievu cilts pārstāvis.
Meteņi Seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; Vastlāvis.
antīks Sens, senlaiku (par agrāko gadsimtu mākslas un amatniecības darbiem vispār).
pašaizsardzība Sevis aizsardzība (pret ko).
pašiedvesma Sevis iedvesmošana; pašsuģestija.
pašizglītība Sevis izglītošana (kādā jomā), jaunu zināšanu iegūšana vai papildināšana.
pašiznīcināšanās Sevis iznīcināšana.
egocentrisms Sevis izvirzīšana dzīves un pasaules centrā; domāšana tikai par sevi, nerēķinoties ar citiem.
paškontrole Sevis kontrolēšana, savas rīcības, uzvedības vērtēšana un regulēšana.
pašapmāns Sevis maldināšana, arī ilūzija.
atdevība Sevis nodošana.
pašapkalpošanās Sevis paša apkalpošana sadzīvē.
pašatjaunošanās Sevis paša atjaunošanās.
pašraksturojums Sevis raksturojums.
pašreklāma Sevis reklamēšana.
pašhipnoze Sevis suģestēšana, psihiska ietekmēšana, lai sev izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
pašsuģestija Sevis suģestija.
pašizteikšanās Sevis, savas būtības, personības izteikšana.
pašnovērtējums Sevis, savas darbības rezultātu novērtējums; pašvērtējums.
pašslavināšanās Sevis, savas darbības slavināšana; pašslavināšana.
pašslavināšana Sevis, savas darbības slavināšana; pašslavināšanās.
pašanalīze Sevis, savas darbības, rīcības, psihiskā stāvokļa u. tml. analīze.
pašapcere Sevis, savas darbības, rīcības, psihisko stāvokļu u. tml. apcere.
pašatklāsme Sevis, savu domu, jūtu izpausme.
pašvērtējums Sevis, savu spēju, rīcības, darbības u. tml. vērtējums.
sholastiķis Sholastiskās filozofijas pārstāvis.
siena laiks siena pļaujai visizdevīgākais laiks.
pārsijāt Sijāt (ko) visu, viscaur.
sīkpilsonis Sīkpilsoņu kārtas pārstāvis.
simbolists Simbolisma pārstāvis.
izsirot Sirojot pabūt (daudzās vai visās vietās) kādā teritorijā.
sirreālists Sirreālisma pārstāvis.
binārā skaitīšanas sistēma skaitīšanas sistēma, kurā visi skaitļi tiek pierakstīti ar divu ciparu (1 un 0) palīdzību.
pārskalot Skalot vēlreiz, no jauna; skalot (ko) visu, viscaur.
pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs); nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
stereofonija Skaņas ierakstīšana un atskaņošana, izmantojot vismaz divus kanālus, lai radītu iespaidu, ka skaņas avots atrodas telpā.
partitūra Skaņdarba pilns nošu pieraksts, kurā viena virs otras dotas visu balsu partijas.
serenāde Skaņdarbs (parasti dziesma), ko izpilda vakarā vai naktī pie kādas personas (visbiežāk iemīļotās sievietes) loga.
kopskats Skats, kurā ietverts viss objekts vai plaša tā daļa.
divnieku karalis skolēns, kam ir visvairāk divnieku.
izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
apskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
apskrambāt Skrambājot savainot; skrambājot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
apskrāpēt Skrāpējot savainot; skrāpējot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
apskriet Skrienot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās); apmeklēt (daudzus vai visus).
izskriet Skrienot, ātri ejot, braucot, pabūt (daudzās vai visās vietās).
apskrubināt Skrubinot atdalīt, apgrauzt (no virspuses, visapkārt).
apslacīt Slakot pārklāt (ar šķidrumu visapkārt vai vietumis).
saslapināt Slapinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (parasti viscaur) slapjš.
apslaucīt Slaukot notīrīt (no visām pusēm, visapkārt), padarīt sausu (no virspuses).
slāvists Slāvistikas speciālists.
paralēlslēgums Slēgums, kurā visi pozitīvie poli ir savienoti vienā punktā, bet negatīvie – otrā.
izslepkavot Slepkavojot iznīcināt (daudzus vai visus); slepkavojot iznīcināt daudzus vai visus (kādā vietā).
nogulēt slimības gultā slimot tā, ka nepieciešams (visu laikposmu) atrasties guļus stāvoklī.
apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu; mazliet noslīpēt.
apsmidzināt Smidzinot (kādu šķidrumu), pārklāt (ko visapkārt vai vietumis).
sasmidzināt Smidzinot padarīt (ko) viscaur mitru, slapju; smidzinot viscaur pārklāt (ar ko).
sniegājs Sniega un ledus sablīvējums (kalnu un līdzenumu rajonos), kas saglabājas visu gadu vai ilgāk nekā apkārtējā sniega sega.
sasnigt Sniegot sniegam, tikt pārklātam viscaur ar sniega kārtu.
sociolingvists Sociolingvistikas speciālists.
administratīvais sods sods, ko uzliek nevis tiesa, bet amatpersona vai iestāde.
saspaidīt Spaidot sasmalcināt, saspiest (daudz, visu).
stražņiks Speciāla sardzes dienesta kareivis, arī pagastu policijas kārtībnieks (Krievijas impērijā).
izspaidīt Spēcīgi, viscaur spaidīt.
stigrība Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai; viskozitāte.
izspļaut Spēji izvirzīt, izmest (no sevis).
loto Spēle ar īpašām kartēm, kurās ar atbilstošiem kauliņiem jānosedz visi skaitļi vai attēli.
izspēlēt Spēlējot mūzikas instrumentu, atskaņot (parasti visu skaņdarbu).
spēlēt uz visu banku Spēlēt uz visu naudu, kas figurē konkrētajā spēlē.
tikt galā ar ēdienu, dzērienu spēt visu apēst, izdzert.
aplis Sporta sacensību norises kārtība, kad katra vienība pēc kārtas tiekas ar visām pārējām vienībām.
presings Sporta spēlēs – cieša pretinieka komandas spēlētāju segšana visā laukumā.
presingot Sporta spēlēs – cieši segt (pretinieka komandas spēlētājus) visā laukumā.
riņķis Sporta spēļu norises sistēma, kurā katrs dalībnieks vai komanda pēc kārtas sacenšas ar visiem pretiniekiem.
velotriāls Sporta veids – šķēršļu pārvarēšana ar velosipēdu noteiktā trasē, braucējam visērtākajā, izdevīgākajā veidā.
favorīts Sportists, kam ir vislielākās izredzes uzvarēt sacensībās.
pusviegls Sportistu svara kategorija (piem., boksā) starp vieglā un visvieglākā svara kategoriju.
tautas sports sports visiem; nodarbošanās ar sportu no darba un mācībām brīvajā laikā bez īpaša materiāla stimula.
nospraudīt Spraudot pārklāt (visu virsmu vai tās lielāko daļu).
apspraudīt Spraudot vairākās vietās, visapkārt, izrotāt, aplikt (ap ko).
izspraudīt Spraudot viscaur izgreznot; spraudot izvietot.
nospraust Spraužot noklāt (visu virsmu vai tās lielāko daļu).
frazeoloģisms Stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
izstādīt Stādot izlietot (daudz vai visu).
apstaigāt Staigājot apmeklēt (daudzas vai visas vietas).
apstaigāt Staigājot apmeklēt, satikt (daudzus vai visus).
izstaigāt Staigājot pabūt (daudzās vai visās vietās); staigājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
stārasts Stārastijas pārvaldnieks; monarha pārstāvis vojevodistē, stārastijā, pagastā.
visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas; šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; kosmoss.
kosmoss Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas; Visums.
joslu laiks starptautiska laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras visa Zemes virsma sadalīta 24 laika joslās un katrā joslā laiks atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
garais stāsts stāsts, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenā varoņa dzīvē.
līdzsvars Stāvoklis (piem., priekšmetam), kurā tam pielikto spēku iedarbībā visi tā punkti ir nekustīgi.
visatļautība Stāvoklis, kad (kādā jomā) viss ir atļauts, nav ierobežojumu.
samaitātība Stāvoklis, kad (kas, arī kāds) ir kļuvis slikts, negatīvi vērtējams, arī neatbilstošs (piem., morāles) normām.
panīkums Stāvoklis, kad (kas) ir kļuvis ekonomiski vājš, kad (kur) nenotiek aktīva darbība.
palielinājums Stāvoklis, kad (kas) ir kļuvis intensīvāks.
palielinājums Stāvoklis, kad (kas) ir kļuvis lielāks, aizņem vairāk vietas, plašāku teritoriju.
kārtība Stāvoklis, kad (piem., sabiedriskā vietā, pasākumā) viss noris pareizi, atbilstoši noteiktumiem; disciplīna.
kārtība Stāvoklis, kad (piem., telpā, vietā) viss ir tā, kā tam jābūt (piem., priekšmeti atrodas savās vietās); pretstats: nekārtība.
vienvaldība Stāvoklis, kad (valstī, organizācijā) visa vara ir vienai personai; pārvaldes sistēma (valstī, organizācijā), kurā visa vara ir vienai personai.
aizmirstība Stāvoklis, kad daudzi vai visi ir (ko) aizmirsuši, vairs nepiemin.
pārticība Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad visa kā pietiek.
līdzatkarība Stāvoklis, kad kāds ir kļuvis līdzatkarīgs.
vadība Stāvoklis, kad kāds no sacensības dalībniekiem ir ieguvis vislabāko rezultātu, arī atrodas, piem., skrējiena, brauciena pašā priekšgalā.
skaidrība Stāvoklis, kad viss ir saprotams, zināms, kad nav nezināšanas, neizpratnes (par ko).
zenīts Stāvoklis, moments, kad debess spīdeklis (piem., saule, mēness) atrodas visaugstāk virs horizonta.
aizbīdnis Stienis, kuru pabīdot aizdara durvis, vārtiņus u. tml.
valkans Stigrs, viskozs (par šķidrumu, šķidru vielu).
retoriska uzruna stilistiska figūra, vēršanās pie objekta (visbiežāk lietas vai parādības), kas nevar atbildēt.
morālists Stingras tikumības aizstāvis un sludinātājs, arī cilvēks, kas mēdz moralizēt.
valdnieks Stiprākais, izcilākais pārstāvis (kāda apgabala, apvidus dzīvnieku, augu valstī).
krampēt Stiprināt ar krampi (aizvērtu logu, durvis u. tml.).
aizšaut Strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.); strauji aizdarīt (durvis, vārtus u. tml.).
pajukt Strauji izkliedēties, tikt izkliedētam uz visām pusēm; juceklīgi izklīst.
pāršalkt Strauji izplatīties (visā teritorijā), ietekmēt.
raut Strauji vērt (piem., durvis, logu).
sist Strauji, parasti ar troksni vērt (piem., durvis, logu, vāku).
spirināties Strauji, spēcīgi kustināt ķermeņa daļas vai visu ķermeni.
korporācija Studentu organizācija, kurā uzņemtie biedri paliek tajā visu savu mūžu.
subjektīvists Subjektīvisma (1) piekritējs.
goti Subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras un ko raksturo savdabīgs dzīves stils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko; šī subkultūras paveida pārstāvji.
supremātists Supremātisma pārstāvis.
izsusināt Susinot panākt, ka (kas) kļūst viscaur sauss, zaudē mitrumu.
izvadīt Sūtot (mācīties), apgādāt ar visu nepieciešamo.
amplitūda Svārstībā esoša ķermeņa vislielākais atvēziens no līdzsvara punkta; maksimālā vērtība fizikālam lielumam, kas mainās pēc svārstības lieluma.
meņševiki Šā novirziena pārstāvis.
uz pusrata šā tā; ne visai labi.
ola Šāda olšūna (parasti vistas), ko lieto uzturā.
dāma Šaha figūra, kurai ir vislielākā vērtība (spēles sākumā).
bandinieks Šaha figūra, kurai ir vismazākā vērtība (spēles sākumā).
izšaut Šaujot izlietot (daudz vai visu).
izšaut Šaujot iznīcināt (daudzus vai visus).
nēģeri Šīs iedzīvotāju grupas pārstāvis.
sakši Šīs iedzīvotāju grupas pārstāvis.
ārieši Šīs rases pārstāvis.
amerikāņi Šīs tautas pārstāvis.
jūdi Šīs tautas pārstāvis.
siāmieši Šīs tautas pārstāvis.
nīderlandieši Šīs valsts pārstāvis.
haskijs Šķirnes suns ar spēcīgu miesas būvi, vidēji garu apmatojumu ar pavilnu, visbiežāk zilām acīm.
nošķīst Šķīstot izplatīties uz visām pusēm (piem., par šķidrumu, šļakatām).
sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt (ko) viscaur slapju, arī netīru; piešņaukt.
kursenieki Šo iedzīvotāju pārstāvis.
nošūt Šujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
genoms Šūnas haploidālo hromosomu komplekts; viss gēnu kopums (šūnā); organisma ģenētiskais materiāls.
visapkārt Tā, ka (kas) ir, atrodas, noris pilnīgi apkārt, visā apkārtnē.
visgarām Tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu; gluži; viscaur.
visā pilnībā tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
viscaur Tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
pilnība Tā, ka atver visu (kā) apjomu, kopumu; pilnīgs.
garš Tāds (apģērbs, apģērba gabals), kas sniedzas attiecīgās ķermeņa daļas visā vai gandrīz visā garumā.
iecienīts Tāds (cilvēks), kas iemantojis cieņu, guvis piekrišanu plašā (vai kādā) sabiedrības daļā.
jaunizcepts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir sācis strādāt kādā amatā, profesijā un ir nepieredzējis; tāds, kas tikko vai nesen ir kļuvis (par ko).
galīgs Tāds (cilvēks), kura (parasti negatīvās) īpašības sasniegušas visaugstāko pakāpi.
jaunākais Tāds (dēls, meita, brālis, māsa), kam ir vismazāk gadu salīdzinājumā ar pārējiem (dēliem, meitām, brāļiem, māsām).
vecākais Tāds (dēls, meita, brālis, māsa), kam ir visvairāk gadu salīdzinājumā ar pārējiem (dēliem, meitām, brāļiem, māsām).
neto Tāds (ienākums), no kura atskatīti visi izdevumi.
vispārīgs Tāds (parasti zinātnes nozare), kas uz konkrēta pētījuma pamata noskaidro būtiskas, vispārējas pētāmā objekta īpašības, izstrādā pētīšanas metodoloģiju u. tml.
nenoteikts Tāds, ar kuru izsaka ko vispārīgu, arī nepazīstamu, iepriekš neminētu, aptuvenu.
pirmā numura tāds, kam (noteiktas spējas, īpašības, iezīmes u. tml.) izpaužas visaugstākajā pakāpē.
pikolo Tāds, kam attiecīgā mūzikas instrumenta tipā ir vismazākais apjoms un visaugstākā tesitūra (par mūzikas instrumentu).
analītisks Tāds, kam gramatiskās attieksmes izsaka nevis ar vārda formu, bet ar cita vārda pievienojumu, vārdu kārtu u. tml.
noplucis Tāds, kam ir daļēji izkritis un kļuvis neizskatīgs apmatojums, apspalvojums.
erudīts Tāds, kam ir dziļas, vispusīgas zināšanas.
maksimāls Tāds, kam ir iespējami vai pieļaujami vislielākā (skaitliskā) vērtība.
pirkstains Tāds, kam ir izveidoti visi pieci pirksti (parasti par cimdu).
sasārtis Tāds, kam ir kļuvusi sārta seja (par cilvēku); tāds, kas ir kļuvis sārts (par seju, tās daļām).
minimāls Tāds, kam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība.
vērienīgs Tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu).
tēžveida Tāds, kam ir tēzēm (1) raksturīgais lakoniskais formulējums, arī satura vispārinājums.
trīsdurvju Tāds, kam ir trīs durvis.
viendurvju Tāds, kam ir vienas durvis.
pilntiesīgs Tāds, kam ir visas tiesības būt (par ko), darīt (ko).
rekordīss Tāds, kam ir visīsākais ilgums, kāds jebkad ir bijis.
konceptuāls Tāds, kam ir vispārināta jēdziena, priekšstata raksturs.
pēdējais Tāds, kam kāda īpašība, pazīme piemīt vislielākajā mērā; pilnīgs, galīgs.
pēdīgais Tāds, kam kādas īpašības, pazīmes piemīt vislielākajā mērā; pēdējais (6).
nepilntiesīgs Tāds, kam nav visu tiesību; tāds, kura tiesības ir ierobežotas.
pilnskanīgs Tāds, kam piemīt daudzveidība, visas nepieciešamības, arī iespējamās akustiskās īpašības (par skaņu, balsi).
plakātisks Tāds, kam piemīt plakātam raksturīgais dekoratīvisms.
plakātisks Tāds, kam piemīt plakātam raksturīgais primitīvisms, vienpusīgums.
stigrs Tāds, kam piemīt stigrība; viskozs.
viskozs Tāds, kam piemīt viskozitāte; stigrs.
šaurs Tāds, kam trūkst vispusības, plašuma; tāds, kas aptver nelielu, ierobežotu (kā) daļu.
līks Tāds, kam visā garumā vai kādā daļā ir lokveida forma; pretstats: taisns.
taisns Tāds, kam visā garumā vai kādā posmā nav līkumu, izliekumu, ieliekumu (par priekšmetiem, augiem, ķermeņa daļām u. tml.); pretstats: līks.
strofisks Tāds, kam visām strofām vai pantiem ir viena un tā pati mūzika (parasti par dziesmu, dziesmas formu).
vienādmalu Tāds, kam visas malas ir vienādas.
plakans Tāds, kam visi punkti atrodas vienā un tajā pašā plaknē.
zils Tāds, kas (kādu apstākļu ietekmē) ieguvis zilganu nokrāsu (par cilvēku, tā ķermeņa dalām).
sasārtis Tāds, kas (piem., saaukstēšanās, ārējas ietekmes rezultātā) kļuvis sarkans, sārts (par ķermeni, tā daļām).
gatavs Tāds, kas (piem., vārot, cepot) ir kļuvis uzturā lietojams.
melns Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu; tāds, kam ir, piem., sodrēju krāsa; pretstats: balts.
daļējs Tāds, kas aptver tikai daļu, ne visu (no kā); tāds, kas attiecas tikai uz daļu, ne visu (no kā); nepilnīgs.
visaptverošs Tāds, kas aptver visas jomas, visus aspektus, arī tāds, kas aptver visu (kādā jomā, sfērā).
pilnīgs Tāds, kas aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
pilns Tāds, kas aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
pilns Tāds, kas aptver visu (laiku).
pasaule Tāds, kas aptver visu zemeslodi vai lielu tās daļu, kā arī tās iedzīvotājus vai lielu to daļu un ir saistīts ar tiem.
vienlaidu Tāds, kas aptver visu, skar visus vai daudzus.
normāls Tāds, kas atbilst normai, vispārpieņemtam uzskatam.
labs Tāds, kas atbilst, ir piemērots vispārpieņemtām prasībām, nosacījumiem (par norisi, stāvokli, arī laiku, laika apstākļiem).
naturāls Tāds, kas atdarina īstenību tieši, kopējot to bez mākslinieciska vispārinājuma.
atjautīgs Tāds, kas ātri visu aptver un spēj attiecīgi rīkoties; tāds, kam ir bagātīga, mērķtiecīga izdoma.
malējais Tāds, kas atrodas (kā, parasti rindas, grupas) malā; vistālākais.
galējs Tāds, kas atrodas (kā) galā, pēdējais; tāds, kas atrodas vistālāk (no kādas vietas).
blakus Tāds, kas atrodas līdzās, pavisam tuvu, tieši robežojas (ar ko).
pirmatnējs Tāds, kas attiecas uz cilvēces attīstības vissenāko posmu, saistīts ar to.
vispārējs Tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem, visu, aptver daudzus vai visus, visu.
lingvistisks Tāds, kas attiecas uz lingvistiku, saistīts ar to; valodniecisks.
neirolingvistisks Tāds, kas attiecas uz neirolingvistiku, saistīts ar to.
sabiedrisks Tāds, kas attiecas uz sabiedrību, visu iedzīvotāju kopumu; tāds, kas saistīts ar cilvēka darbību sabiedrībā.
universāls Tāds, kas attiecas uz vairākām, daudzām, arī visām parādībām; arī vispārējs.
vispasaules Tāds, kas attiecas uz visām vai daudzām valstīm.
federāls Tāds, kas attiecas uz visu (federatīvo) valsti.
globāls Tāds, kas attiecas uz visu pasauli; tāds, kas aptver visu pasauli; vispārējs.
vispusējs Tāds, kas attiecas, piem., uz visiem dalībniekiem; tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīti, piem., visi dalībnieki.
optimāls Tāds, kas attiecīgajos apstākļos, situācijā ir vislabākais, visizdevīgākais, visatbilstošākais.
pusizdzisis Tāds, kas daļēji izzudis, kļuvis grūti saskatāms.
vispārizglītojošs Tāds, kas dod vispārīgo izglītību, vispārīgās zināšanas, nevis (speciālo) izglītību, speciālās zināšanas.
mūžs Tāds, kas eksistē, pastāv visu cilvēka dzīves laiku.
svētīgs Tāds, kas ieguvis svētību (1); saistīts ar svētību (1).
pārdomāts Tāds, kas iepriekš ir vispusīgi izanalizēts, izvērtēts.
saskretis Tāds, kas ir (parasti ļoti, viscaur) netīrs, klāts apkaltušiem, sacietējušiem netīrumiem.
izrētots Tāds, kas ir (parasti viscaur) klāts ar rētām.
trekns Tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis resns, tukls (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
tauks Tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis resns, tukls.
resns Tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis tukls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
atraisīts Tāds, kas ir atbrīvojies no bikluma, kļuvis nepiespiests, dabisks.
zarots Tāds, kas ir attīstījies, kļuvis plašs, spēcīgs.
populārs Tāds, kas ir daudz vai visiem zināms; tāds, kas daudziem vai visiem izraisa interesi, saista uzmanību.
ražens Tāds, kas ir devis labus rezultātus; tāds, kad ir daudz padarīts.
mācīts Tāds, kas ir gājis skolā un ir ieguvis zināšanas; izglītots, skolots.
tipoloģisks Tāds, kas ir grupēts pēc noteiktiem kritērijiem, vispārinātiem modeļiem.
pašizglītots Tāds, kas ir ieguvis izglītību, mācoties patstāvīgi.
izglītots Tāds, kas ir ieguvis izglītību, plašas zināšanas.
respektabls Tāds, kas ir ieguvis sabiedrības cieņu, atzinību; tāds, kas tiek augstu vērtēts.
slavens Tāds, kas ir ieguvis slavu (par cilvēku, cilvēku grupu u. tml.).
sirms Tāds, kas ir kļuvis pelēcīgi gaišs, zūdot dabiskajai krāsai.
sasāpis Tāds, kas ir kļuvis sāpīgs.
piesārtis Tāds, kas ir kļuvis sārts; viegli piesarcis.
nosārtis Tāds, kas ir kļuvis sārts.
izkurtējis Tāds, kas ir kļuvis viscaur sauss, šķiedrains, arī ar tukšu vidu (pāraugot).
krievvalodīgs Tāds, kas ir krievu valodā; tāds, kur runā krieviski.
noplucis Tāds, kas ir ļoti novalkāts, zaudējis krāsu un kļuvis neizskatīgs.
svēts Tāds, kas ir ļoti nozīmīgs; tāds, kas ir saistīts ar visdziļākajām jūtām, godu.
nelaimīgs Tāds, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; tāds, kas ir traģiski gājis bojā.
vispārnozīmīgs Tāds, kas ir nozīmīgs visiem vai daudziem.
vispārākais Tāds, kas ir pats pārākais, labākais, noderīgākais u. tml. no visiem līdzīgiem.
publisks Tāds, kas ir pieejams daudziem vai visiem; tāds, kur var piedalīties daudzi vai visi; tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem.
scēnisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei; tāds, kas rada uz skatuves emocionālo iespaidu; skatuvisks.
ķecerīgs Tāds, kas ir pretrunā ar pastāvošajiem, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
vispārcilvēcisks Tāds, kas ir raksturīgs visiem cilvēkiem, visai cilvēcei; tāds, kurā izpaužas visiem cilvēkiem, visai cilvēcei raksturīgas īpašības.
stings Tāds, kas ir sacietējis, kļuvis želejveidīgs.
republikānisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu PSRS savienoto vai autonomo republiku, attiecas uz to; pretstats: vissavienības.
somatisks Tāds, kas ir saistīts ar ķermeni, nevis ar psihi; ķermenisks.
starptautisks Tāds, kas ir saistīts ar vairākām vai visām tautām, valstīm, arī attiecas uz tām, nosaka to attiecības (par sadarbību, sakariem, līgumiem u. tml.).
pasaulslavens Tāds, kas ir slavens, zināms, pazīstams visā pasaulē.
plašs Tāds, kas ir vērsts uz visām pusēm.
pilnizmēra Tāds, kas ir visā lielumā, maksimāli iespējamais.
vispāratzīts Tāds, kas ir visu vai daudzu atzīts.
pusmiris Tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus spēkus (spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu, fiziskas pārpūles dēļ).
pusdzīvs Tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus spēkus; ļoti nomocījies, ārkārtīgi noguris.
nomazgāt Tāds, kas ir zaudējis sākotnējo krāsu, kļuvis neizskatīgs (no biežas mazgāšanas).
sauss Tāds, kas ir zaudējis ūdeni, izžuvis (par ūdenstilpi); tāds, no kā ir iztvaikojis, izliets viss šķidrums; tāds, kurā nav ieliets šķidrums (par trauku).
vispārzināms Tāds, kas ir zināms visiem vai daudziem.
tauta Tāds, kas ir, parasti kolektīvi, radīts, izplatīts, kļuvis tradicionāls šādā cilvēku kopībā.
galējs Tāds, kas izpaužas ļoti krasi; tāds, kas sasniedzis visaugstāko pakāpi.
applucis Tāds, kas kļuvis neizskatīgs, zaudējis krāsu.
ierasts Tāds, kas kļuvis pierasts, regulārs.
apsārtis Tāds, kas kļuvis sārts.
ūdeņains Tāds, kas kļuvis šķidrs, slapjš (piemēram, kūstot, applūstot).
pavājināts Tāds, kas kļuvis vājāks, nespēcīgāks.
vissezonas Tāds, kas lietojams visās sezonās; tāds, kas paredzēts visām sezonām.
sastaigāts Tāds, kas lietošanas rezultātā kļuvis netīrs.
sastaigāts Tāds, kas lietošanas, valkāšanas rezultātā kļuvis nonēsāts, apnēsāts.
neizdevies Tāds, kas nav devis gaidīto rezultātu.
nemācīts Tāds, kas nav ieguvis izglītību; neizglītots.
neizglītots Tāds, kas nav ieguvis izglītību; tāds, kas bez izglītības nav pilnībā attīstīts.
pusmācīts Tāds, kas nav ieguvis pilnu izglītību; daļēji, nepilnīgi mācīts.
caurkritis Tāds, kas nav izturējis pārbaudījumu, nav guvis vēlamos rezultātus; tāds, kas ir izkritis no aprites.
ekskluzīvs Tāds, kas nav pieejams visiem; tāds, kas tiek dots, atļauts u. tml. tikai dažiem; ārkārtējs.
neitrāls Tāds, kas nav saistīts ar noteiktu funkcionālu stilu un kam nepiemīt emocionāli ekspresīva nokrāsa; vispārlietojams.
laimīgs Tāds, kas nav saistīts ar visnevēlamākā atgadīšanos; tāds, kas ir beidzies bez nepatīkamām sekām.
neizturēts Tāds, kas nav uzglabāts pietiekami ilgi un nav ieguvis vēlamo gatavības pakāpi.
nelīdzens Tāds, kas nav viscaur vienā lielumā, arī vienā līnijā.
kroplīgs Tāds, kas neatbilst kādām vispārpieņemtām normām, kritērijiem.
kropls Tāds, kas neatbilst kādām vispārpieņemtām normām, kritērijiem.
nenormāls Tāds, kas neatbilst kam parastam, vispārpieņemtam; tāds, kam ir novirzes no normas.
anomāls Tāds, kas neatbilst normai, vispārējai likumībai; neparasts.
ārprātīgs Tāds, kas neatbilst vispārpieņemtajām normām; neprātīgs; ļoti neparasts.
slikts Tāds, kas neatbilst, ir nepiemērots vispārpieņemtām prasībām, nosacījumiem (par norisi, stāvokli, arī laiku, laika apstākļiem).
kazuāls Tāds, kas nedod pamatu vispārināt; nejaušs, gadījuma rakstura.
nerimstošs Tāds, kas nepierimst, bet noris, pastāv visu laiku nepārtraukti, bez apstājas.
vaļējs Tāds, kas no visām pusēm nav norobežots, tāds, kam nav sienu, jumta (par telpu, celtni).
slēgts Tāds, kas no visām pusēm norobežots, arī ierobežots.
nepārtraukts Tāds, kas noris bez pārtraukuma, visu laiku.
maksimāls Tāds, kas noris vai izpaužas iespējami vai pieļaujami visintensīvākajā veidā; vislielākais.
minimāls Tāds, kas noris, arī darbojas ar ļoti mazu, arī vismazāko intensitāti.
brīvs Tāds, kas notiek pats no sevis vai pēc paša gribas, bez ārēja spēka iedarbības, arī bez šķēršļiem, kavēkļiem.
nerimtīgs Tāds, kas notiek, noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas.
sēdošs Tāds, kas parasti visu dzīves laiku ir piestiprinājies (piem., ar piesūcekņiem) pie viena substrāta (par dzīvniekiem).
neizsmeļams Tāds, kas pastāv tik lielā apjomā, pārpilnībā, ka to visu ir grūti vai neiespējami izmantot.
vispusīgs Tāds, kas pastāv, izpaužas daudzos, visādos veidos; tāds, kas aptver daudzus, visādus viedokļus, uzskatus.
pirmais Tāds, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir nozīmīgāks, arī visnozīmīgākais (salīdzinājumā ar ko citu).
vienbalsīgs Tāds, kas pieņemts visu dalībnieku vienprātīgā balsojumā.
subareāls Tāds, kas pilnīgi neaptver visu valodas vai valodu areālu.
ārējs Tāds, kas redzams no ārienes, ārpuses, tāds, ko ievēro vispirms (par izskatu, formu).
vispārīgs Tāds, kas saistās ar nedetalizētām, plašām, būtiskām, vispārējām īpašībām, pazīmēm, sakariem, attieksmēm (pretstatā konkrētajam).
pasaulīgs Tāds, kas saistīts ar ko paejošu, materiālu, nevis ar ko garīgu; laicīgs (1).
fizikāls Tāds, kas saistīts ar matērijas vispārīgajām īpašībām, enerģiju, kustību, tām raksturīgs.
augstākais Tāds, kas sasniedzis iespējamo pilnību, gatavību; visattīstītākais, vissarežģītākais.
galīgs Tāds, kas sasniedzis visaugstāko pakāpi; tāds, kas izpaužas ļoti izteikti.
stiebrains Tāds, kas satur stiebrus; tāds, kas kļuvis stiebram līdzīgs – sauss, ciets.
pasaule Tāds, kas savu izcilo īpašību, īpašo sasniegumu u. tml. dēļ ir pazīstams lielai zemeslodes iedzīvotāju daļai; tāds, kas atbilst visaugstākajām prasībām.
palielināts Tāds, kas skaitliski ir kļuvis lielāks.
panorāmisks Tāds, kas sniedz plašu, visaptverošu skatījumu, pārskatu par kādu notikumu, tēmu.
veltenisks Tāds, kas šķērsgriezumā ir apaļš, bet nav viscaur vienādā diametrā, resnumā.
taupīgs Tāds, kas tērē (ko) ar apdomu, cenšas visu lietderīgi izmantot.
reliģiozs Tāds, kas tic Dieva esamībai, visvarenībai, izpilda reliģiskos priekšrakstus.
jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir ieguvis kādu, stāvokli, nonācis kādās attiecībās.
ekspansīvs Tāds, kas uz visu strauji reaģē; nesavaldīgs.
visspēcīgs Tāds, kas var, spēj visu; arī visvarens.
visuvarens Tāds, kas var, spēj visu; tāds, kam ir neierobežota vara; arī visspēcīgs.
četrkārtējs Tāds, kas veic (ko) četras reizes, arī ieguvis (kādu nosaukumu) četras reizes.
trīskārtējs Tāds, kas veic (ko) trīs reizes, arī ieguvis (kādu nosaukumu) trīs reizes.
divkārtējs Tāds, kas veicis (ko) divas reizes, arī ieguvis (kādu nosaukumu) divas reizes.
daudzkārtējs Tāds, kas veicis (ko) vairākas vai daudzas reizes, arī ieguvis (kādu nosaukumu) vairākas vai daudzas reizes.
vienkārtējs Tāds, kas veicis ko vienu reizi; tāds, kas ieguvis kādu nosaukumu vienu reizi.
nepiedzīvojis Tāds, kas vēl nav ieguvis dzīves pieredzi; nepieredzējis.
pazaļš Tāds, kas vēl nav pilnīgi nogatavojies, ieguvis sev raksturīgo krāsu.
vienvirziena Tāds, kas vērsts tikai uz ko vienu, arī tāds, kam trūkst plašuma, vispārinājuma (par domāšanu, jūtām, izziņas procesu).
viduvējs Tāds, kas vērtējams ne visai augstu, arī parasts, bez izcilām īpašībām u. tml. (par priekšmetiem, parādībām, apstākļiem, stāvokli u. tml.).
caurviju Tāds, kas vijas cauri (visam mākslas darbam).
paralēls Tāds, kas visā garumā atrodas vienādā attālumā cits no cita un kam nav kopīgu punktu.
paralēls Tāds, kas visā garumā atrodas vienādā attālumā cits no cita, līdztekus cits citam.
vienveidīgs Tāds, kas visās savās daļās ir vienāds, ļoti līdzīgs; tāds, kurā maz kontrastu, dažādības.
ieturēts Tāds, kas viscaur izveidots noteiktā veidā, formā.
vienmērīgs Tāds, kas viscaur, visu laiku ir vienāds, noturīgs, bez svārstībām, novirzēm.
pirmējs Tāds, kas vispirms rodas kādas ķīmiskas reakcijas, procesa rezultātā; primārs.
darbīgs Tāds, kas visu laiku ko dara, strādā; enerģisks, rosīgs.
viszinīgs Tāds, kas visu zina.
viszinošs Tāds, kas visu zina.
nodeldēt Tāds, kas, bieži lietojot, kļuvis parasts, sen zināms, nodrāzts.
kults Tāds, ko pārspīlēti uzskata par vislabāko; ārkārtīgi populārs.
vispārpieņemts Tāds, ko pieņem, atzīst visi vai daudzi.
kampaņveidīgs Tāds, ko veic nevis regulāri, sistemātiski, bet gan uz laiku sasprindzinātu darbību, pasākumu veidā.
ekskluzīvs Tāds, ko visi nevar atļauties, iegādāties; ļoti dārgs.
pilns Tāds, kur atrodas daudzi cilvēki, dzīvnieki, augi (parasti par platību); tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
pārpilns Tāds, kur atrodas, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu; tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.).
studijveida Tāds, kur vienā lielā telpā aptvertas visas funkcijas.
nepilnīgs Tāds, kurā (kā) trūkst; tāds, kurā viss vajadzīgais nav ietverts.
regulārs Tāds, kura formu sistēma atbilst vispārējām valodas likumībām (parasti par vārdu); kārtns.
pilns Tāds, kurā ir visi paredzētie dalībnieki, grupas locekļi.
konservatīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; tradicionāls, vispārpieņemts.
pēdējais Tāds, kurā kādas īpašības, pazīmes izpaužas vislielākajā mērā.
gāzveida Tāds, kura molekulas nav savā starpā saistītas un brīvi pārvietojas telpā (par vielu); tāds (agregātstāvoklis), kurā vielas daļiņas brīvi pārvietojas pa visu telpu.
plenārs Tāds, kurā paredzēts piedalīties visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem (par sēdi, sapulci u. tml.); pilns, vispārējs.
plašs Tāds, kura robežas atrodas tālu uz visām pusēm (par platību); tāds, kas aptver, aizņem lielu teritoriju, lielu vietu, lielu platību.
drastisks Tāds, kura saturā ir vieglprātība, arī kas ne visai pieklājīgs.
krāšņs Tāds, kuram ir skaists, bagātīgs skatuviskais ietērps, kurā plaši izmantotas dejas, dziesmas u. tml.
kvadrāts Taisnstūris, kam visu malu garums ir vienāds.
aptamborēt Tamborējot (visapkārt kam), apdarināt, apstrādāt (ko).
koptāme Tāme, kurā apvienoti visi izmaksu aprēķini.
svētums Tas, kas (kādam) ir ļoti nozīmīgs; tas, kas ir saistīts ar (kāda) visdziļākajām jūtām, godu.
saturs Tas, kas atklāj visu kāda objekta elementu vienību, īpašības, iekšējos procesus, attīstības tendences.
izņēmums Tas, kas atšķiras no citiem līdzīgiem, tas, kas nepakļaujas vispārējai likumībai.
tālbraucējs Tas, kas ir ieguvis prasmi, tiesības veikt, vadīt tālus braucienus pa jūras vai sauszemes ceļiem.
pirmais Tas, kas ir minēts iepriekš, vispirms (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
paradoksālisms Tas, kas ir pretrunā (dažkārt šķietamā) ar ko vispārpieņemtu, zināmu; paradoksu izmantojums.
kanons Tas, kas ir stingri noteikts, obligāts; tas, kas ir vispārpieņemts.
vieninieks Tas, kas ir viens, nevis kopā ar citiem vai kas dzīvo bez ģimenes, tuviniekiem; vientuļnieks.
vispārzināms Tas, kas ir zināms visiem vai daudziem.
reprezentants Tas, kas pārstāv, reprezentē (ko); pārstāvis.
aptaustīt Taustīt (visapkārt, no virspuses), lai ko izzinātu, pārbaudītu u. tml.
zintnieks Tautas gudrību zinātājs – burvis, dziednieks.
valodas norma tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos.
paštece Tecēšana, kas notiek pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības.
aptecēt Teciņus pabūt (daudzās vai visās vietās).
aptekāt Tekājot pabūt (daudzās vai visās vietās).
satecēt Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt (parasti viscaur) slapjam, arī tikt sabojātam (parasti pilnīgi).
sakāmvārds Tēlains izteiciens, kas ietver vispārinātu spriedumu par parādībām sabiedrībā, cilvēku attiecībām, morāles, sadzīves normām.
tualete Telpa, arī īpaša neliela celtne dabisko vajadzību nokārtošanai, sevis sakopšanai.
dūmistaba Telpa, no kuras dūmus izlaiž nevis pa dūmeni, bet pa durvīm, logiem vai īpašu lūku.
minimālisms Telpas iekārtojuma veids, kam raksturīga atteikšanās no visa liekā.
shematiskums Tēlu, parādību, īpašību u. tml. vispārināts, vienkāršots atspoguļojums.
shematisms Tēlu, parādību, īpašību u. tml. vispārināts, vienkāršots atspoguļojums.
panteons Templis, kas veltīts visiem dieviem (Senajā Grieķijā un Romā).
tehnokrātija Teorija par to, ka vispārēja sabiedrības labklājība sasniedzama, balstoties uz industriālu apvērsumu, tehnoloģiju attīstību.
ārzona Teritorija (kādā valstī) vai valsts, kurā ir ļoti zemi nodokļi vai to vispār nav.
aptēst Tēšot padarīt gludu (visapkārt, no virspuses).
iztetovēt Tetovējot pārklāt ar zīmējumu (visu ķermeni, tā daļu).
reliģiozitāte Ticība Dieva esamībai un visvarenībai, aktīva reliģisko priekšrakstu pildīšana.
apiet Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
kazuistika Tiesību noteikšana (likumdošanā) pēc konkrētiem gadījumiem, ignorējot vispārējos principus.
pārstāvība Tiesiskas attiecības, saskaņā ar kurām viena persona (pārstāvis) pēc īpaša pilnvarojuma uzstājas otras personas (pārstāvamā) vārdā, aizstāvot viņa likumīgās intereses.
rets Tikai kāds (cilvēks) no visiem vai daudziem.
rets Tikai kāds (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
nupat Tikko, pavisam nesen.
teju Tikko, pavisam nesen.
bridnis Tīkls, ar ko zvejo zivis, brienot pa ūdeni.
satīties Tikt apņemtam, parasti pilnīgi, no visām pusēm (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.).
morāle Tikumisks secinājums (no kā), vispārīga tikumiska atziņa.
satīt Tinot (ko) visapkārt, apņemt, ietvert (tajā).
ietīt Tinot (ko) visapkārt, ietvert (tajā).
iztirgot Tirgojot pārdot, izpārdot (daudz vai visu).
papuve Tīrums, ko visu veģetācijas periodu vai daļu no tā neapsēj, bet apstrādā, gatavojot ziemāju sējai.
ietīstīt Tīstot ietīt; tīstot iesaiņot (parasti ne visai rūpīgi).
pašnāvība Tīša sevis nonāvēšana.
psihe To cilvēka (arī augstāko dzīvnieku) īpašību kopums, kas nevis materiāli vai enerģētiski, bet gan informatīvi regulē izturēšanos un cilvēkam dod iespēju domāt, gribēt un just; dvēsele.
tonika Tonalitātes centrālais elements, galvenā skaņa, pēc kuras nosaukumu iegūst visa sistēma; galvenais noturīgais akords, uz kura veidota konkrētā skaņkārta.
pamattonis Tonis, ko rada akustiska sistēma, svārstoties ar vismazāko iespējamo frekvenci.
Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki tradicionāls kultūras notikums Latvijā, kas notiek reizi piecos gados un kurā piedalās kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri u. tml. no visas Latvijas, kā arī ārvalstu kolektīvi.
notrunēt Trunot viscaur sabojāties; satrunēt.
notrupēt Trupot viscaur sabojāties; satrupēt.
tukšpauris Tukšgalvis.
tukšprātis Tukšgalvis.
latviskot Tulkot latviski (parasti daiļdarbu).
solidols Tumšbrūna, viskoza ziede, ko izmanto berzes mazināšanai, ierīču, detaļu u. tml. konservācijai.
mačturnīrs Turnīrs (parasti šahā, dambretē), kurā katrs dalībnieks ar visiem pārējiem dalībniekiem izspēlē vairākas (vismaz divas) partijas.
panaceja Universāls līdzeklis pret visām kaitēm, visiem dzīves gadījumiem.
caurtece Upe, kanāls, grāvis, kas savieno ūdenskrātuves.
urbānists Urbānisma (1) pārstāvis.
urbānists Urbānisma (2) pārstāvis; urbānistikas speciālists.
izsitumu tīfs utu pārnēsāta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
pārskriet Uz īsu brīdi parādīties, būt viscaur sajūtamam – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
rizalīts Uz priekšu izvirzīta ēkas daļa visā tās augstumā.
visapkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties, lūkoties u. tml.).
uz mūžiem uz visiem laikiem.
uz mūžīgiem laikiem uz visu mūžu, uz ļoti ilgu laiku.
princips Uzbūves, darbības pamatīpatnība, kas regulē, nosaka visus (kā) elementus, sastāvdaļas.
pārgulties Uzgulties ar visu ķermeni vai tā augšdaļu pāri (kam), pār (ko).
appampt Uzpampt (visapkārt).
kārties kaklā uzplīties, uzmākties, visiem spēkiem censties iegūt pretējā dzimuma (parasti vīrieša) uzmanību.
izpildīt Uzrakstīt visu nepieciešamo (anketā, veidlapā u. tml.).
fatālisms Uzskats, ka visi notikumi ir iepriekš nolemti un neizbēgami; ticība iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim.
relatīvisms Uzskats, ka viss ir relatīvs, atkarīgs no dažādiem apstākļiem.
naturālisms Uzskatu sistēma par dabu kā visa pastāvošā pamatu un universālu izskaidrošanas līdzekli.
piesūkties Uzsūcot (ko), kļūt viscaur slapjam vai piesātinātam (ar to).
aptūkt Uztūkt, satūkt (visapkārt, no virspuses).
subprodukti Uzturā izmantojami dzīvnieku iekšējie orgāni (piem., aknas, nieres, smadzenes); viszemākās kvalitātes gaļas produkti (piem., galvas, kājas).
ieskicēt Uzzīmēt ar dažām vispārīgām līnijām, kontūrām.
ļeņinisms V. Ļeņina izstrādātais marksisma variants – teorija par sociālistiskās revolūcijas uzvaru visā pasaulē.
pētīt Vācot informāciju, veicot novērojumus, eksperimentus, aptaujas u. tml., gūt vispusīgu, parasti jaunu, informāciju par ko, izzināt (ko).
izvadāt Vadājot panākt, ka nokļūst (kādas teritorijas vairākās vai visās vietās).
visvairāk Vairāk par visu citu; galvenokārt.
savienotie trauki vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
apkošļāt Vairākkārt košļājot, radīt bojājumus (no virspuses, visapkārt).
apkodīt Vairākkārt kožot, atdalīt, noēst (no virspuses, visapkārt).
apcilāt Vairākkārt pacelt un apskatīt (visapkārt, no visām pusēm).
izklaudzināt Vairākkārt piesist (daudzās vai visās vietās).
izvārtīt Vairākkārt velt, valstīt (uz visām pusēm).
virināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piem., durvis, logu, vāku).
poliartrīts Vairāku vai visu locītavu iekaisums.
galvenokārt Vairumā gadījumu, visvairāk; it īpaši; sevišķi.
varmāka Valdnieks vai varas pārstāvis, kura darbībai raksturīga varmācība (1).
feodālis Valdošās šķiras pārstāvis (feodālismā); muižnieks, dzimtkungs.
savalkāt Valkājot padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
leksēma Valodas leksiskās sistēmas pamatvienība – vārds (arī stabila vārdkopa) ar visām tā gramatiskajām formām un nozīmēm.
plutokrātija Valsts iekārta, kurā vara pieder visbagātākajam sabiedrības slānim.
valodas politika valsts nacionālās politikas sastāvdaļa, kas nosaka valstī lietoto valodu statusu, funkciju sadalījumu starp tām, nosaka konkrētu valodu lietotāju lingvistiskās tiesības, kā arī sekmē valodu izpēti.
totalitārisms Valsts pārvaldes sistēma, kam raksturīga vienas politiskās partijas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju; attiecīgā ideoloģijas forma.
anklāvs Valsts teritorija vai tās daļa, kuru no visām pusēm aptver citas valsts teritorija.
likums Valsts varas augstākās institūcijas apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības (kādā jomā, nozarē).
samits Valstu vai valdību vadītāju apspriede; visaugstākā līmeņa apspriede.
varasvīrs Varas iestāžu pārstāvis, amatpersona.
morfēma Vārda vismazākā, nedalāmā daļa ar gramatisku vai leksisku nozīmi (piem., sakne, priedēklis, piedēklis, galotne).
tēzaurs Vārdnīca, kas aptver visus kādas valodas vārdus vai kādas tematikas vārdus; ļoti liela, plaša vārdnīca.
minimumvārdnīca Vārdnīca, kurā ir iekļauti (kādam nolūkam) visnepieciešamākie vārdi.
saliktenis Vārds, kas ir darināts, apvienojot vismaz divus patstāvīgus vārdu vai to celmus un kas valodā funkcionē kā viena leksiska vienība.
internacionālisms Vārds, kas no vienas valodas aizgūts vairākās (vismaz trijās) valodās.
savārtīt Vārtot, arī nevīžīgi, neuzmanīgi apejoties, padarīt netīru (parasti viscaur).
vecklasiķis Vecklasikas pārstāvis.
izvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (uz daudzām vai visām vietām); vest un novietot (daudzās vai visās vietās).
nervs Veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas sastāv no šķiedru kūlīšiem un saista centrālo nervu sistēmu ar visiem orgāniem un audiem.
rāmis Veidojums (no līstēm, stieņiem u. tml.), kas no visām pusēm ietver (ko tajā ievietotu, iestiprinātu); ietvars.
līst Veidot šādu izcirtumu (piem., nocērtot kokus, izraujot celmus kādā vietā, platībā); cirst (visus kokus, krūmu) kādā vietā.
zooveikals Veikals, kurā pārdod nelielus, mājās turamus dzīvniekus un visu to uzturēšanai nepieciešamo.
burt Veikt maģisku darbību ar nolūku iegūt sev vai citam kādu labumu, atvairīt no sevis vai uzsūtīt citam kādu ļaunumu u. tml.
rīkot Veikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai (kas) varētu notikt.
gradients Vektors, kas rāda, kādā virzienā attiecīgais lielums mainās visstraujāk.
āmis Velkamā zvejas tīkla maisveida daļa, kurā sakrājas zivis.
ievilkt Velkot (ar ko smailu), ieveidot (kādā virsmā, piem., rievu); iezīmēt, atstāt (aiz sevis pēdas).
vergturis Verdzības iekārtā valdošās šķiras pārstāvis – vergu īpašnieks.
aplūkoties Vērīgi, uzmanīgi apskatīties (visapkārt).
verists Verisma pārstāvis literatūrā, mūzikā, tēlotājā mākslā.
aptaujāt Vērsties (pie daudziem vai visiem) ar jautājumiem, lai iegūtu informāciju.
apprašņāties Vērsties ar jautājumu (pie vairākiem vai visiem).
analīze Veseluma (parādības, lietas) sadalīšana, lai noskaidrotu to īpašības un sakarību; vispusīgs, sīks apskats, sīks raksturojums.
ņemt Vest (ko) sev līdzi, arī turēt (ko) pie sevis, sev klāt.
pārvētīt Vētīt (ko) viscaur; vētīt (ko) vēlreiz, atkārtoti.
ķeselēt Vēžot ar ķeseli; smelt (parasti zivis) ar ķeseli.
licejs Vidējā vispārizglītojošā mācību iestāde.
irbe Vidēji liels vistveidīgo kārtas brūngani raibs savvaļas putns.
fazāns Vidēji liels vistveidīgo kārtas putns ar ļoti garu asti.
karakalps Viduslaikos – bruņinieka pavadonis; vēlāk – algots kareivis.
konceptuālisms Viduslaiku filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni nav realitāte, bet gan īpaša apziņas forma – pirmspieredzes koncepti.
landrāts Vidzemes muižniecības ievēlēts pārstāvis īpašā kolēģijā; šīs kolēģijas loceklis.
hečbeks Vieglais automobilis ar slīpu aizmugures daļu, kas veidota kā durvis.
populārs Viegli uztverams, saprotams, visiem pieejams.
frivols Vieglprātīgs; ne visai pieklājīgs.
izotropija Vielas fizikālo īpašību vienādība visos virzienos.
molekula Vielas vissīkākā daļiņa, kurai piemīt attiecīgās vielas ķīmiskās īpašības.
skaldāmie materiāli vielas, kurās noteiktos apstākļos pati no sevis var norisēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa lielu enerģijas daudzuma izdalīšanos.
lībieši Viena no Baltijas somugru tautām, kas senāk apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un Vidzemes rietumdaļu, bet līdz mūsdienām gandrīz visa ir asimilējusies ar latviešiem.
tēvs Viena no trim līdzvērtīgām Trīsvienības personām, Dievs kā visa radītājs, valdītājs un uzturētājs.
islāms Viena no trim visvairāk izplatītākajām pasaules reliģijām, ko nodibinājis pravietis Muhameds 7. gs. Rietumarābijā; musulmanisms; muhamedānisms.
kristietība Viena no visplašāk izplatītajām pasaules reliģijām, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum – Dieva Dēlam, viņa mācībai, kas radusies Romas impērijā mūsu ēras 1. gs.; kristiānisms.
melnās bakas viena no vissmagākajām šīs slimības formām.
vienādojums Vienādība, kas satur viena vai vairāku mainīgo (nezināmo) funkcijas un nav patiesa visām šo mainīgo vērtībām.
plēne Viendabīga, plāna vispirms atdzisušas vielas kārta, kas rodas uz kā kvēlojoša (parasti uz oglēm).
naivisms Vienkāršotība, primitīvisms (parasti autodidaktu mākslas darbos); šāds mākslas stils.
pieticīgs Vienkāršs; tāds, kurā ir tikai visnepieciešamākais.
mūžam Vienmēr, pastāvīgi, uz visiem laikiem.
mūžīgi mūžam vienmēr, visos laikos.
iedzīvotāju reģistrs vienotā sistēmā fiksēti dati par visiem valsts iedzīvotājiem.
konsenss Vienprātīgi pieņemts lēmums, kas tapis, meklējot savstarpēju kompromisu iespējas; vispārēja piekrišana, vienošanās (strīdīgos jautājumos).
pastorāle Viens no bukoliskās literatūras žanriem – dzejolis vai dramatiska ainiņa, kurā tēlota idilliska, bezrūpīga ganu dzīve vai vispār lauku dzīve.
ANO Ģenerālā Asambleja viens no galvenajiem ANO orgāniem, kurā ietilpst visu ANO uzņemto valstu pārstāvji.
vidus dialekts viens no trim latviešu valodas dialektiem, kurā vislabāk saglabājies no baltu pirmvalodas mantotais vokālisms un daļā izlokšņu arī triju zilbju intonāciju sistēma, to runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
mala Vieta, kas atrodas vistālāk no (kā) centra, tuvu (kā) robežai.
aukstuma pols vieta, kur ir viszemākā temperatūra uz zemeslodes.
zoodārzs Vieta, kur mīt dzīvnieki no visas pasaules.
kvinta Vijoles pirmā stīga ar visaugstāko toni.
apvīlēt Vīlējot (visapkārt, no visām pusēm), apstrādāt.
sfēriskais vilnis vilnis, kas no viļņa avota izplatās radiāli visos virzienos ar vienādu ātrumu.
varoņtenors Vīriešu balss – tenors ar baritonam līdzīgu tembru, spēcīgiem visiem reģistriem; dramatiskais tenors.
puika Vīriešu kārtas pārstāvis.
bizmanis Vīrietis ar bizi – simbolisks tēls, ar kuru jaunlatvieši izsmēja tos, kas vēlējās latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas un saglabāt visu veco.
pārvirmot Virmojot viscaur pārņemt (ko).
apvirpot Virpojot apstrādāt (visapkārt, no virspuses).
tas Virsteikumā vispārināti norāda uz to, ko konkretizē ar sekojošu palīgteikumu.
koncerts Virtuozs, liela apjoma (visbiežāk trīsdaļīgs) skaņdarbs vienam vai vairākiem solistiem ar orķestri vai bez tā, arī tikai orķestrim.
priekša Virzienā prom no sevis (raudzīties, skatīties).
simbolisms Virziens Eiropas literatūrā un mākslā 19. gs. beigās – 20. gadsimta sākumā, kam raksturīga negatīva attieksme pret pozitīvismu un materiālismu.
biheiviorisms Virziens psiholoģijā (radies ASV 19. un 20. gs. mijā), kas par pētīšanas priekšmetu atzīst nevis apziņu, bet izturēšanos.
strukturālisms Virziens sociālajās un humanitārajās zinātnēs, kura pamatā ir pieņēmums, ka novērojamie objekti pastāv nevis izolēti, bet gan saistībā ar citiem objektiem – struktūrām, kas kā nozīmju ģenerētājas kultūrā un sabiedrībā uzskatāmas par pētniecības pamatobjektiem.
vērt Virzīt (ko virās iestiprinātu, piemēram, durvis, logu) vaļā vai ciet.
vērt Virzīt vaļā vai ciet (piemēram, durvis, logu, aizkarus, arī muti, acis).
līst Virzīties ar īpašām (visa ķermeņa, skeleta) kustībām.
rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem).
balles dejas visā pasaulē populāras improvizācijas tipa dejas – valsis, lēnais valsis, tango, fokstrots, u. c.
visā (savā) godībā visā pilnībā.
galu galā visa rezultātā, beidzot.
sniega roze visagrāk ziedoša dekoratīva ziemciete ar tumši zaļām, ziemzaļām lapām, ar baltiem ziediem pa 1–3 uz kāta.
literārā valoda visai tautai kopīgs daudzfunkcionāls valodas paveids, kas pamatojas tautas valodā un tiek apzināti izkopts un normēts.
uz visām (debess) pusēm visapkārt.
pasaules gals visas materiālās pasaules bojāeja; apokalipse.
apkārt Visās pusēs, uz visām pusēm.
budžeta institūcijas visas valsts budžeta finansētās iestādes.
visur Visās vietās; arī visos apstākļos, visās nozarēs.
kulminācija Visaugstākā pakāpe, vislielākais kāpinājums (kā) attīstībā.
zenīts Visaugstākā pakāpe, vislielākais sasniegums (kāda, kā) attīstībā.
līdz baltkvēlei visaugstākajā mērā, līdz visaugstākajai pakāpei.
Lielās shīmas mūks visaugstākās kārtas mūks, kurš papildus parastajiem mūku solījumiem uzņemas sevišķi askētisku dzīvesveidu.
mezglainā struma visbiežāk sastopamā vairogdziedzera slimība, kam raksturīga specifisku mezglu veidošanās.
izganīt Viscaur noganīt (kādu vietu), ganot ļaut apēst (daudzus vai visus augus kādā vietā).
nomūrēties līdz ausīm viscaur, ļoti nosmērēties.
no vienas vietas viscaur, nepārtrauktā virknē; ļoti daudz.
no viena gala līdz otram viscaur, pilnīgi, no sākuma līdz beigām.
no matu galiem līdz papēžiem viscaur, pilnīgi.
līdz pirkstu galiem viscaur, pilnīgi.
visi kā viens visi vienoti.
sisties (vai) nost visiem spēkiem pūlēties, censties (ko paveikt, realizēt).
pirmais Visievērojamākais, visizcilākais; pats labākais.
sezonas nagla visinteresantākais kultūras dzīves notikums sezonā.
labā roka vislabākais un visuzticamākais palīgs.
numur viens Vislabākais, visizcilākais, vispopulārākais u. tml. (kādā kopumā).
numurs viens Vislabākais, visizcilākais, vispopulārākais u. tml. (kādā kopumā).
optimums Vislabākais, visizdevīgākais (optimālais) apstākļu kopums, daudzums, skaits u. tml.; vislabākais (optimālais) stāvoklis.
maksimums Vislielākais iespējamais vai pieļaujamais daudzums; visaugstākā pakāpe.
kontrabass Vislielākais stīgu lociņinstruments ar viszemāko skaņu.
kaut vai vismaz.
kritiskā masa vismazākā kodoldegvielas masa, kurā iespējama kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
iztikas minimums visnepieciešamākais līdzekļu daudzums normālai cilvēka eksistencei.
sūtība Visnozīmīgākais, visbūtiskākais uzdevums, mērķis, darbību kopums; misija (1).
visādā ziņā Visos veidos; no visiem viedokļiem.
baznīca Vispārējais kristiešu kopums ‒ Jēzus dibinātā visu aicināto svētsapulce.
astēnisks stāvoklis vispārējs nogurums, vājums.
frontāls Vispārējs, visu objektu aptverošs.
senie laiki vispārīgās vēstures periods līdz viduslaikiem.
galvenos vilcienos vispārīgi, bez atsevišķām detaļām, sīkumiem.
kategorija Vispārīgs jēdziens (zinātnes nozarē), kas atspoguļo priekšmetu, parādību grupas, klases būtiskākās pazīmes, priekšmetu, parādību grupas vispārīga pazīme.
ļaunums Vispārināta īpašība --> ļauns; šīs īpašības konkrēta izpausme; viss, kas slikts vai kaitīgs.
visuvarenība Vispārināta īpašība --> visvarens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
vispār Vispārināti, apvienojoši aplūkojot; kopumā; visumā.
visumā Vispārināti, apvienojoši aplūkojot; vispār; kopumā.
vecākās klases vispārizglītojošo skolu vidusskolas klases.
(vis)pirmā kārtā vispirms; galvenokārt.
vispirmām kārtām vispirms; galvenokārt.
pirmām kārtām vispirms.
olimpiskās spēles visplašākās kompleksās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc 4 gadiem.
universālisms Vispusība; visu viedokļu savienošana.
komentāri lieki viss ir skaidrs, nekādi paskaidrojumi nav vajadzīgi.
viss ir štokos viss kārtībā.
viss (vienā) čupā viss kopā, juku jukām.
daba Viss tas, kas radies pats no sevis un veidojies bez cilvēka līdzdalības (piem., zeme, klimats, augu un dzīvnieku valsts).
un āmen viss, cauri.
pirmatnējā kopiena vissenākā sabiedriski ekonomiskā formācija cilvēces vēsturē.
dūzis Visspēcīgākā vai visvērtīgākā kārts attiecīgajā kāršu sugā (vairākās kāršu spēlēs).
galvenais Vissvarīgākais, visnozīmīgākais (kādā kopumā).
galvenais Vissvarīgākais, visnozīmīgākais.
pērļu vista vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu un baltiem plankumiņiem; pērļvista.
līdz pēdējai kripatai visu (ēdienu, pārtiku) bez atlikuma.
pan- Visu aptverošs, uz visu attiecīgs.
cauru gadu visu gadu.
diplomātiskais korpuss visu kādā valstī akreditēto ārvalstu diplomātu kopums.
no rīta līdz vakaram visu laiku, nepārtraukti.
arvien vēl visu laiku, nepārtraukti.
arvienu vēl visu laiku, nepārtraukti.
dienām un naktīm visu laiku.
dienu un nakti visu laiku.
pasaules telpa visums, kosmoss.
universs Visums; viss esošais (piemēram, fizikāls kopums telpā un laikā).
ik uz soļa visur, ļoti bieži.
uz katra soļa visur, ļoti bieži.
pa labi (un) pa kreisi Visur, visapkārt, uz visām pusēm.
kur vien kāju sper visur.
kur (vien) kāju sper visur.
visos stūros visur.
uz visiem stūriem visur.
ik uz stūra visur.
par visu vairāk visvairāk.
dārgs Visvērtīgākais, vissvarīgākais, visnozīmīgākais (cilvēka dzīvē).
apzāģēt Zāģējot apstrādāt (visapkārt, no visām pusēm).
atašejs Zemākais diplomātiskais rangs; šāda ranga darbinieks, kādas nozares speciālists un oficiālais pārstāvis.
pārijs Zemākās kastas pārstāvis vai cilvēks, kas nepieder ne pie vienas no kastām (Dienvidindijā); neaizskaramais.
neaizskarams Zemākas kastas pārstāvis vai cilvēks, kas nepieder ne pie vienas no kastām; pārijs.
tautskola Zemākās pakāpes vispārizglītojošā skola.
vecaine Zemes platība, kas nav apstrādāta vismaz vienas cilvēku paaudzes laikā.
kalns Zemes virsas pacēlums (parasti vismaz 100 metru augstumā) virs apkārtnes un ar nogāzēm visapkārt.
pasaule Zemeslode ar visu, kas uz tās atrodas.
litosfēra Zemeslodes ārējā, viscietākā daļa, ko veido Zemes garoza un mantijas augšējā daļa.
nepārnadži Zīdītāju kārta, kurā ietilpstošo dzīvnieku kājām vislabāk ir attīstīts trešais pirksts, pārējie vāji vai pavisam rudimentāri [Perissodactyla].
vientuļi ziedi ziedi, kuri novietoti nevis grupās, bet pa vienam.
izziepēt Ziepējot izlietot (daudz vai visu).
izziest Ziežot izlietot (daudz vai visu).
izzīmēt Zīmējot izlietot (daudz vai visu).
shēma Zīmējums, rasējums, kurā vispārināti, nosacīti ir attēlota (piem., priekšmeta, iekārtas) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības, izvietojums.
mets Zīmējums, skice, pēc kura veido, piem., skatuvisko ietērpu, lietišķās mākslas darbus.
filozofija Zinātne par esamības, īstenības un cilvēka domāšanas vispārējām likumsakarībām, būtību.
agrobioloģija Zinātnes nozare par vispārīgajām bioloģiskajām likumsakarībām, kuras izmantojamas augkopībā un lopkopībā.
fizika Zinātnes nozare, kas pētī dabas parādību vispārīgās likumsakarības, matērijas īpašības, kustības un mijiedarbības likumus.
valodniecība Zinātnes nozare, kurā pēta valodu, tās īpašības, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību; lingvistika.
glacioloģija Zinātnes nozare, kurā pētī visus dabiskā ledus veidus, īpaši ledājus.
zinātniski tehniskā revolūcija zinātnes un tehnikas sasniegumu strauja ieviešana, ieviešanās visās saimnieciskās dzīves sfērās.
tipoloģija Zinātniskās izziņas metode, kurā pētāmo objektu grupē pēc vispārinātiem modeļiem.
zebra Zirgu ģints savvaļas dzīvnieks (Āfrikā) ar baltām un melnām svītrām pa visu ķermeni un īsām, vertikāli stāvošām krēpēm.
jūras veltes zivis, krabji, kalmāri u. c. jūras dzīvnieki, ko cilvēks izmanto pārtikā.
skrimšļzivis Zivis, kurām raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis (piem., haizivis, rajas).
plekstu dzimta zivju dzimta, pie kuras pieder zivis ar plakanu ķermeni, piem., Baltijas plekste, gludā plekste, zeltplekste, akmeņplekste.
izzagt Zogot paņemt (daudz vai visu).
ihtioloģija Zooloģijas nozare, kas pētī zivis, to uzbūvi, dzīvesveidu, izplatību u. tml.
loms Zvejā, makšķerēšanā iegūtās zivis.
piezveja Zvejas rīkos nokļuvušās citu sugu zivis un jūras dzīvnieki, ko nebija paredzēts zvejot.
izzvejot Zvejojot izķert (daudzas vai visas zivis).
izzvejot Zvejojot izvilkt, iegūt (parasti zivis).
izkāst Zvejojot padarīt tukšu (ūdenskrātuvi); izzvejot (visas vai daudzas zivis no ūdenskrātuves).
bļitkot Zvejot zivis ar bļitku.
žibulēt Zvejot zivis, izmantojot žibuli.
izžāvēt Žāvējot (parasti dūmos, karstumā) panākt, ka (piem., gaļa, zivis) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
apžāvēt Žāvēt (gaļas produktus, zivis visapkārt, no visām pusēm).
kūpināt Žāvēt (zivis, gaļas produktus u. tml.).
apžūt Žūstot kļūt sausākam, arī gandrīz sausam (no virspuses, visapkārt).

vis citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV