Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 217 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam vis.

Atrasts vārdos (206):

Atrasts etimoloģijās (111):

Atrasts normatīvajos komentāros (35):

Lietvārds puika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā lietvārda galotne ir -am (puikam). (šķirklī puika)
Izplatīta kļūda ir pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formu nepareizs lietojums. Aicinot ienākt, ir jāsaka "nāciet", nevis "nākiet" vai "nākat". (šķirklī nākt)
Vēlēdamies, lai latviešu valoda būtu tīra no nelatviskiem piegružojumiem, J. Endzelīns daudzkārt aizrādīja, ka tādi salikteņi kā "sniegbalts", "asinssarkans" u. tml. ir nevajadzīgi ģermānismi latviešu valodā. Taču šī tipa salikteņi, kā to rāda pieredze, ir visai dzīvotspēji. Iemesls tam varētu būt meklējams izteiksmes līdzekļu ekonomijā, kas ar tiem tiek sasniegta. (šķirklī sniegbalts)
Kaut arī sarunvalodā un rakstos dažkārt sastopams lietojums patreiz, tas uzskatāms par kļūdainu, jo konkrētais apstākļa vārds ir darināts no vārdu savienojuma pašā reizē, nevis patā reizē. (šķirklī pašreiz)
Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
Apstākļa vārdu tik reizēm lieto pakārtojuma konstrukcijā par tik, par cik, kas ieviesusies krievu valodas ietekmē. Piemēram: mēs esam stipri par tik, par cik esam vienoti. Latviskāk un vienkāršāk: mēs esam tik stipri, cik esam vienoti. (šķirklī tik)
Padomju laikā vārdu Dievs visās nozīmēs rakstīja ar mazo burtu. Tagad atjaunojusies lielā sākumburta rakstības tradīcija. (šķirklī dievs)
Nav vēlams vārdu savienojuma par cik lietojums latviskā tā kā vietā (piem., par cik biju ar to saskāries; pareizi – tā kā biju ar to saskāries). Šāds lietojums radies, burtiski atveidojot krievu valodas поскольку. Vārdu savienojumi par cik un par tik latviešu valodā lietojami, runājot par skaitāmu daudzumu. Piemēram, Kur un par cik var noīrēt istabu? (šķirklī par)
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 13. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par atsevišķu svešvārdu atbilsmēm latviešu valodā, vienprātīgi nolēma ieteikt sapindu dzimtas auga Ķīnas līčijas (Litchi chinensis) un tās augļa latviskā nosaukuma formu līčija. (šķirklī līčija)
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 6.11.2011. sēdē ieteikta un atbalstīta forma ar garo patskani: adiabāta, nevis adiabata. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī adiabāta)
Lietvārda blanka vietā labāk lietot latvisko darinājumu veidlapa. (šķirklī blanka)
Lietvārds pienapuika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā galotne ir -am (pienapuikam). (šķirklī pienapuika)
Ir ieteikumi vārda tusiņš vietā lietot latviskas cilmes sarunvalodas vārdu burziņš, piem., jautrs burziņš; iepirkšanās burziņš; doties uz burziņu. (šķirklī tusiņš)
Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija: apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
Apzīmētājs "vispasaules" uzskatāms par liekvārdīgu. Tā vietā lietojams apzīmētājs "pasaules". (šķirklī vispasaules)
Nevēlams ir krievu valodas ietekmē radies vārda atgriezt lietojums ar nozīmi 'atdot', piem., atgriezt paņemto mantu, atgriezt preci ražotājam, atgriezt grāmatu bibliotēkā. Latviskāks ir vārdu savienojums atdot atpakaļ. (šķirklī atgriezt)
Sastopams nevēlams, krievu valodas ietekmē (no vārda отнестись) radies vārda attiekties lietojums, piem., viņš pret mani attiecas labi; kā viņi attiecas pret šo parādību. Latviski iespējams lietot citus darbības vārdus, piem., viņš pret mani izturas labi; kā viņi vērtē šo parādību. (šķirklī attiekties)
Darbības vārdu audzināt lieto, runājot par cilvēku, viņa garīgo attīstību, bet augus vai dzīvniekus audzē. Dažreiz šī valodas kļūda izmantota reklāmās uzmanības pievēršanai: "Labi audzinātas vistas." (šķirklī audzināt)
Mainījusies vārdu hellēnisms, hellēnisks, hellēņi pareizrakstība. Tagad tie jāraksta nevis ar vienu, bet diviem līdzskaņiem l. (šķirklī hellēņi)
Iepirkšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. iepirkšanās, ģen. iepirkšanās, akuz. iepirkšanos, instr. ar iepirkšanos. (šķirklī iepirkšanās)
Izturēšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanās, akuz. izturēšanos, instr. ar izturēšanos; daudzskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanos, akuz. izturēšanās. (šķirklī izturēšanās)
Sākotnēji šis aizguvums bija nelokāms, dažas vienskaitļa locījumu formas iegūtas pavisam nesen. (šķirklī karaoke)
Vārda kreativitāte vietā ieteicams lietot latviskas cilmes vārdu radošums, ko 2000. gadā pieņēmusi un publicējusi LZA Terminoloģijas komisija. (šķirklī kreativitāte)
Krievu valodas ietekmē izplatījies nevēlams vārdu savienojums kā likums (как правило). Latviskā izteiksmē no šāda vārdu savienojuma būtu jāizvairās, tā vietā lietojot vārdus noteikti, katrā ziņā, parasti, vienmēr u.tml. (šķirklī likums)
Anglicisma līzings vietā ieteicams lietot latvisko terminu izpirkumnoma. (šķirklī līzings)
Būtu vēlams šo latvisko terminu lietot patlaban biežāk sastopamā aizguvuma šarnīrs vietā. (šķirklī locīkla)
Mēnesszivi dažreiz kļūdaini sauc arī par saules zivi (acīmredzot angļu valodas iespaidā). Jāatceras, ka angļu valodā par moonfish sauc pilnīgi citas – stavridu dzimtas zivis. (šķirklī mēnesszivs)
Runājot par ēdieniem vai dzērieniem, literāri pareizi ir lietot vārdu garšot, nevis mīlēt: man garšo šokolāde, nevis es mīlu šokolādi. (šķirklī mīlēt)
Suņu šķirnes nosaukumiem, kas atvasināti no vietvārdiem, lietojama izskaņa -ietis, līdz ar to pareizā forma ir ņūfaundlendietis, nevis ņūfaundlends, kā dažkārt sastopams valodas praksē. (šķirklī ņūfaundlendietis)
Mūsdienās vārdu orgāns nebūtu vēlams lietot, runājot par iestādi, organizāciju vai preses izdevumu (tātad nevis preses orgāns, bet preses izdevums). (šķirklī orgāns)
Dažreiz vārda raudze vietā tiek lietots ģermānisms prove. Ieteicams lietot latvisko vārdu raudze. (šķirklī raudze)
Angļu vārda "smogs" latviskojums "smacenis" kļuva par 2005. gada vārdu. Šo vārdu bija iesūtījis kāds interneta lietotājs, minot, ka pirms tam smaceni pamanījis jau Anšlava Eglīša darbos. (šķirklī smogs)
Vārda vadīties lietojums otrajā nozīmē latviešu valodā ieviesies krievu valodas vārda руководствоваться ietekmē. Tā vietā vēlams lietot citu, latviskāku izteiksmi – piem., ievērot, ņemt vērā, rīkoties: Vienmēr ievērot likumu. Stipendijas piešķirs, ņemot vērā sekmes. Rīkoties pēc savas pārliecības. (šķirklī vadīties)
Ieteicams lietot latvisko variantu tīmekļa, interneta lapa. (šķirklī veblapa)
Darbības vārda atņemties lietojums vārdu savienojumos atņēmās balss, kājas sāk atņemties ar nozīmi 'zaudēt spēju normāli darboties' radies pēdējā laikā (iespējams, krievu valodas ietekmē, kurā vārdu savienojumi нога отнялась, голос отнялся ir tradicionāli, valodas likumībām atbilstoši). Latviskāka izteiksme ir kāja kļūst stīva, kāja kļūst nejūtīga, pazuda balss u. tml. (šķirklī atņemties)

Atrasts vārdu savienojumos (159):

Atrasts skaidrojumos (400):

lingvists [Lingvistikas]{s:128} speciālists; valodnieks.
slāvists [Slāvistikas]{s:186} speciālists.
sociolingvists [Sociolingvistikas]{s:190} speciālists.
urbānists [Urbānisma]{s:216} pārstāvis.
urbānists [Urbānisma]{s:217} pārstāvis; [urbānistikas]{s:218} speciālists.
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
abstrakcionists Abstrakcionisma pārstāvis.
izadīt Adot izlietot (daudz vai visu).
zem sevis Aiz sevis.
aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtas durvis, logu u. tml.)
apspraust Aizbāžot, pabāžot apakšā, (visapkārt) nostiprināt.
patrons Aizbildnis, aizstāvis.
pašaizdegšanās Aizdegšanās pašam no sevis bez ārējas iedarbības.
izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt.
islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
aizstāvība Aizstāvis vai aizstāvji (tiesas procesā).
protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
ievērt Aizverot (piem., durvis), iespiest (ko starpā).
iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) – par vēju; izkaisīt, izkliedēt.
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
runasvīrs Amatpersona; ievēlēts pārstāvis (piem., kādā sabiedriskā organizācijā).
apogejs Ap Zemi riņķojoša ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot.
izēst Apēst (visu ēdienu); ēdot iztukšot (trauku).
noēst Apēst (visu vai kādu daļu).
notīrīt šķīvi apēst visu šķīvī esošo.
apsālīt Apkaisīt ar sāli (visapkārt, no virspuses).
appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
riņķis Apkārt, visapkārt.
aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko lipīgu).
pārskats Apkopojoša informācija, kas sniedz vispārīgu priekšstatu (par ko).
atestāts Apliecība, ko izdod par vispārējās vidējās izglītības iestādes beigšanu.
noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku (kur).
pilna pansija apmešanās vieta, kurā tiek nodrošinātas visas ēdienreizes.
liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
nošūt Apšūt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
tautas nobalsošana aptauja, kurā visa tauta izsaka savu viedokli par kādu noteiktu jautājumu; referendums.
dežūraptieka Aptieka, kas darbojas visu diennakti bez pārtraukuma.
apsmulēt Aptraipīt, nosmērēt (no virspuses, visapkārt).
apšmucēties Aptraipīties, notraipīties (no visām pusēm, visapkārt).
no galvas līdz kājām aptverot visu augumu, viscaur, pilnīgi.
no galvas līdz papēžiem aptverot visu augumu, viscaur, pilnīgi.
ariks Apūdeņošanas kanāls vai grāvis (Vidusāzijā).
kopumā Apvienojoši aplūkojot; vispār; visumā.
apkopot Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt.
(ar) kopējiem spēkiem apvienojot spēkus, piedaloties visiem.
aplaist Apvirzīt loka veidā visapkārt (skatienu); paraudzīties visapkārt.
narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana, lai, piem., novērstu sāpju sajūtu ķirurģiskas operācijas laikā; vispārējā anestēzija.
apdūmot Apžāvēt dūmos (piem., zivis, gaļu).
zvejot Ar īpašiem rīkiem ķert zivis un citus ūdensdzīvniekus.
ievēlējamība Ar likumu noteikta kārtība, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
ar zobiem un nagiem ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
pārskatīt Ar skatienu aptvert, pārredzēt (visu kopumu vai lielu tā daļu).
ar pilnu jaudu ar visiem spēkiem.
pilnā jaudā ar visiem spēkiem.
izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
pārārdīt Ārdīt vēlreiz no jauna (parasti sienu); ārdīt (ko) visu, viscaur.
sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas sāņus no galvenajām durvīm; iekšdurvis, kas atrodas (piem., gaiteņa) sānu sienā.
priekšdurvis Ārdurvis; dubultdurvju priekšējās (pirmās) durvis; arī parādes durvis.
rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
rītā arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
plazma Asiņu šķidrā daļa – bezkrāsains, viskozs šķidrums.
izdāļāt Atdot, uzdāvināt daudziem (daudz vai visu).
atjaunot Atkal izveidot tādu, kāds bijis (par ko tādu, kas novecojis, sagruvis, zudis u. tml.).
šķīdonis Atkusnis, kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme, visapkārt ir liels slapjums.
ielauzties Atlaužot (piem., durvis), iekļūt (kur iekšā), parasti, lai zagtu, laupītu; iekļūt ar varu (kur iekšā).
ielenkt Atrasties (kam) visapkārt.
ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām pusēm.
ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko).
pārskriet Ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā, visiem).
pārskatīt Ātri izskatīt, iepazīt (piem., dokumentu, rakstu), iegūstot vispārīgu priekšstatu par to.
apjozt Ātri, strauji skrienot, braucot pabūt (vairākās vai visās vietās).
ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses.
ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (apkārt) ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
pasaule Atsevišķa visuma daļa; debess ķermenis vai to kopums.
vispārināt Atsevišķu objektu konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem.
apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
paturēt Atstāt sev, pie sevis, arī savā rīcībā, īpašumā.
sastutēt Atstutēt no visām pusēm.
gavēnis Atteikšanās no noteikta veida (parasti gaļas) ēdieniem vai neēšana vispār, kā arī citu ierobežojumu ievērošana baznīcas noteiktajā laikā; attiecīgais laika posms.
shematizēt Attēlot, parādīt, uztvert (ko) vispārīgās līnijās, pārāk vienkāršoti.
skice Attēls, kurā vispārināti un vienkāršoti ir fiksētas (piem., mākslas darba) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti fiksēts kāds iespaids, iecere.
inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, plašas, vispusīgas zināšanas, augsta uzvedības kultūra.
rezerve Atvaļināto karavīru (rezervistu) kopums, kas vajadzības gadījumā var atkal pildīt militārā dienesta pienākumus.
izvirināt Atvērt un aizvērt (daudzas vai visas durvis, vārtus u. tml.); vairākkārt atvērt un aizvērt (durvis, vārtus u. tml.).
vietkarte Atvērta guļvieta vilciena vagonā (pa 4 katrā nodalījumā un divas vietas gar ejas otru malu paralēli vagona sienai visā garumā augšā un apakšā).
parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas.
cauraugt Augot (kam) tikt viscaur pārņemtam (ar to).
izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) – par augiem, to daļām.
cauraugt Augot viscaur pārņemt (ko).
saulmīlis Augs, kas vislabāk aug pilnā saules apgaismojumā.
providence Augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus, arī kaut kā iepriekšēja nolemtība.
domāšana Augstākā psihiskās darbības forma – pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana.
ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (piem., Austrālijā, Jaunzēlandē, Kanādā).
brahmanis Augstākās (priesteru) kastas pārstāvis (Indijā).
augstmanis Augstas kārtas pārstāvis.
segt Augt uz visas (kā) virsmas vai tās lielākās daļas (par augiem).
noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) – par augiem, to daļām.
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts – bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
apaust Aust un apgādāt (daudzus vai visus) ar audumiem.
avangardists Avangardisma pārstāvis.
buduārs Bagātas sievietes istaba sevis uzkopšanai vai ļoti tuvu cilvēku pieņemšanai.
izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); bakstot padarīt viscaur caurumainu.
bālģīmis Baltās rases pārstāvis.
senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā.
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties, ielenkt no vairākām pusēm, visapkārt (kādu objektu).
primāts Baznīcas galva – augstākais garīdznieks (metropolīts), kura jurisdikcijai pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
šķirties Beigt lietot, izmantot, neturēt vairs pie sevis.
nobērt Berot, kaisot (ko virsū) pārklāt visu (kā) virsmu vai tās daļu.
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs gremošanas dobums, kas aizņem visu ķermeņa iekšējo daļu; šī tipa dzīvnieki [Coelenterata].
kaisīt Bieži, visu laiku teikt (ko).
darba bite bišu saimes loceklis, kas veic visus darbus stropā un ārpus tā.
izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās).
apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus).
izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās); braukājot aptvert (kādu teritoriju).
pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
bronhiola Bronhu vissīkākais atzarojums.
zavētājs Burvis, vārdotājs.
pestelis Burvis.
trūkt Būt nepietiekamā daudzumā vai pavisam nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
izliedēt Būt par cēloni tam, ka viscaur salīst; saliedēt.
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek patērēts; patērēt (daudz vai visu).
mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
izplest Būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piem., par koku zariem).
uzlikt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) – par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
mest Būt tādam vai būt par cēloni tam, ka (kas) virzās augšup vai uz visām pusēm.
plest Būt tādam, kam (kas, piem., zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm.
skaut Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
kļauties Būt tādam, kas cieši apņem, aptver (ko) no vairākām vai visām pusēm.
izpārdot Būt tādam, kur visas ieejas biļetes ir pārdotas.
nobirt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (piem., visas lapas, skujas).
sviest Būt tādam, no kura (kas gāzveidīgs) virzās augšup, uz visām pusēm.
apņemt Būt visapkārt sajūtamam, samanāmam.
izsilt Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai; kļūt viscaur siltam, sasilt.
klāt Būt viscaur redzamam, parādīties (piem., sejā).
austies Būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri.
būt priekšā un pakaļā būt visur klāt izdabājot, pakalpojot.
būvsezona Būvdarbiem vislabvēlīgākie mēneši gadā.
būvdetaļa Būves, celtnes detaļa (piem., bloki, durvis, logi), kas jau iepriekš izgatavota rūpnīcā.
sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur mīksts, kupls, mazāk blīvs.
putināt Celt augšup un izplatīt uz visām pusēm (putekļus, sīkas kā daļiņas u. tml.).
komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas pircējiem piedāvā preces pēc paraugiem.
apceļot Ceļojot apmeklēt (daudzas vai visas vietas); apbraukāt.
izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās); apceļot.
kodols Centrālā (atoma) daļa, kurā koncentrēta gandrīz visa atoma masa.
sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piem., teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (kādā sistēmā).
apcept Cepot (no virspuses, no visām pusēm), panākt, ka kļūst gatavs, brūns.
apcepties Cepoties kļūt gatavam, brūnam (no virspuses, visām pusēm).
platmale Cepure ar paaugstinātu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
apcirst Cērtot apstrādāt, apdarināt (visapkārt, no visām pusēm).
mirt badā ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
apkļaut Cieši aptvert; apņemt (no visām pusēm).
cik (vien) jaudas cik (vien) iespējams, ar visu spēku.
līdz galam (atvērt, atdarīt) (durvis, logu u. tml.) cik iespējams plaši, pavisam vaļā, pilnīgi atvērt, atdarīt u. tml.
aromātiskie ogļūdeņraži cikliskie ogļūdeņraži, kuru molekulā ir vismaz viens benzola gredzens.
ģenialitāte Cilvēka radošo spēju un to izpausmes visaugstākā pakāpe.
tukšgalvis Cilvēks ar ne visai augstām prāta spējām.
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
laimes bērns cilvēks, kam dzīvē viss veicas, vienmēr laimējas.
erudīts Cilvēks, kam ir dziļas, vispusīgas zināšanas.
idiots Cilvēks, kam ir garīgā atpalicība vissmagākajā formā.
autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
enciklopēdists Cilvēks, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
pedants Cilvēks, kam raksturīga tieksme visu paveikt ļoti vai pārmērīgi kārtīgi, rūpīgi.
lauva Cilvēks, kas (kur, kādā jomā) ir vislabākais, galvenais.
pasaules lāpītājs cilvēks, kas cenšas visiem palīdzēt, mēģina uzlabot sabiedrību.
slavenība Cilvēks, kas ieguvis slavu.
vēderrunātājs Cilvēks, kas ir apguvis vēderrunāšanas prasmi.
krāpnieks Cilvēks, kas ir kļuvis neuzticīgs (laulības dzīvē).
nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis savas amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārgalvis, pārdrošnieks.
nerrs Cilvēks, kas kļuvis par apsmiekla objektu; muļķis.
govkopis Cilvēks, kas kopj un baro govis; [govkopības]{s:27} speciālists.
patriots Cilvēks, kas ļoti mīl (ko) un dara visu iespējamo tā labā.
iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies atbildīgā amatā, ieguvis ievērojamu sabiedrisko stāvokli u. tml.
mags Cilvēks, kas nodarbojas ar maģiju; burvis; pareģis.
vistkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vistkopību; [vistkopības]{s:39} speciālists.
laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu; cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piem., mākslinieku konkursā).
gūsteknis Cilvēks, kas saņemts, nokļuvis gūstā.
jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis bagātību, strauji kļuvis bagāts.
jaunpilsonis Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis pilsonību.
jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi; jauniesauktais karavīrs līdz svinīgā solījuma nodošanai.
dublieris Cilvēks, kas vienlaikus dara to pašu, ko dara cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
materiālists Cilvēks, kas visu vērtē no praktiskuma, izdevīguma, labuma viedokļa.
autodidakts Cilvēks, kas zināšanas ieguvis pašmācības ceļā.
bļitkotājs Cilvēks, kas zvejo zivis ar bļitku.
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, pārliecība vai rīcība ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
laimes luteklis cilvēks, kuram vienmēr viss veicas, arī laimējas.
taktiķis Cilvēks, kurš spēj prasmīgi, veiksmīgi izvēlēties tādu rīcības, uzvedības veidu, kas vislabāk sekmē iecerētā mērķa sasniegšanu.
ģimene Cilvēku grupa, kurus saista asinsradniecība – kāda cilvēka visi pēcnācēji; dzimta.
pirkstaiņi Cimdi, kam ir izveidoti visi pieci pirksti.
kareivis Cīnītājs; aizstāvis.
skaldcirvis Cirvis (kā) skaldīšanai.
apkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
visapkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
čartists Čartisma pārstāvis.
dadaists Dadaisma pārstāvis.
pussagruvis Daļēji, pa pusei sagruvis.
pussapuvis Daļēji, pa pusei sapuvis.
daoists Daoisma pārstāvis.
kolēģis Darbabiedrs; tā paša aroda, profesijas pārstāvis.
subjekts Darbības darītājs, procesa izjutējs, ko visbiežāk izsaka ar teikuma priekšmetu.
veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
nenoteiksme Darbības vārda pamatforma, kas vispārīgi nosauc darbību.
ielikt sirdi darīt (ko) no visas sirds, pilnīgi nododoties tam.
izziņot Darīt (ko) zināmu, paziņot (daudziem vai visiem).
plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panāktu, sasniegtu.
gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kā) īstenošanai; būt gatavam, tikt gatavotam (turpmākai darbībai).
posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; gatavoties (1).
pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas (visbiežāk rozā, sarkaniem vai baltiem) ziediem čemurveida ziedkopās un mīkstām, ieapaļām lapām.
vīrcele Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un blīvos ķekaros sakopotiem dzelteniem piešveida ziediem [Linaria].
pamatnozīme Daudznozīmīga vārda galvenā nozīme; visbiežāk izmantotā un ārpus konteksta uztveramā (vārda) nozīme.
poliedrs Daudzskaldnis; ķermenis, ko no visām pusēm ierobežo daudzstūri.
dažāds Daudzveidīgs, visāds.
izdāvāt Dāvājot atdot daudziem (daudz vai visu).
izdāvināt Dāvinot atdot daudziem (daudz vai visu).
šā Dažādi, visādi.
krustu Dažādos virzienos, viscaur.
šķērsu Dažādos virzienos, viscaur.
dažnedažāds Dažāds, visāds.
imunitāte Dažu vispārēju likumu neattiecināšana uz personām, kam valstī ir īpašs stāvoklis.
vista Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu mātīte.
pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk.
ar miesu un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visām domām un jūtām, ar visu būtni.
ar (visu) sirdi dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtību, ar visām domām un jūtām.
ar (visu) sirdi un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtību, ar visām domām un jūtām.
apustulis Dedzīgs kādas mācības vai idejas aizstāvis, propagandētājs.
izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu); ļaut izdegt (visam); nodedzināt.
apdegt Degot, atrodoties liesmās vai augstā temperatūrā, pārogļoties (visapkārt, no virspuses).
tvistot Dejot tvistu.
dekadents Dekadentisma pārstāvis.
pundurvistas Dekoratīvo vistu šķirņu grupa, kuras pārstāvjiem ir neliels augums; šīs grupas vistas.
sniegoga Dekoratīvs krūms ar baltām, miltainām ogām, kas nenobirst visu ziemu [Symphoricarpos rivularis].
sienas šķīvis dekoratīvs šķīvis, ko liek pie sienas.
kurvītis Dem. --> kurvis.
šķīvītis Dem. --> šķīvis.
vistiņa Dem. --> vista.
interpelācija Deputāta vai deputātu grupas oficiāls pieprasījums valdībai vai atsevišķam ministram dot paskaidrojumus (par kādu jautājumu vai vispārējo politisko kursu).
priekšstāvis Deputāts; pārstāvis.
pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta; pulksteņa laiks ap divpadsmitiem rītā.
dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm.
pašvaks Diezgan slikts, ne visai labs.
akreditēšanās Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
pilnvarotais lietvedis diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
dubultdurvis Divas durvis (vienā un tai pašā ailē), starp kurām ir neliela atstarpe.
mātes pase dokuments, ko izsniedz sievietei grūtniecības sākumposmā un kurā tiek fiksēti visi dati par tās norisi.
pārdomāt Domājot analizēt, vispusīgi izvērtēt (ko).
abstrahēt Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt.
bāzt visu vienā maisā domāt, spriest par visiem vienādi.
izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu daudzumu).
mērdēt badā dot ēdienu ļoti maz vai nedot ēst vispār.
ievirzīt Dot vispārēju priekšstatu (par ko), iepazīstināt (ar ko).
vākties Doties (ar visām mantām prom, kurp, uz kurieni), kravāties, lai dotos (prom, kurp, uz kurieni).
sacīt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
teikt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
izvākties Doties prom, aiziet (no kurienes, parasti ar visām mantām).
apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt, no vairākām pusēm).
sētas durvis durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu.
ārdurvis Durvis (mājas, dzīvokļa u. tml.) ārsienā.
iekšdurvis Durvis ēkas iekšpusē; dubultdurvju iekšējā daļa.
dibendurvis Durvis, kas atrodas (ēkas, telpas) dziļumā.
virpuļdurvis Durvis, kas veroties griežas ap savu asi.
spoguļdurvis Durvis, kurās ir iestiprināts spogulis.
tukšot līdz dibenam dzert tukšu, dzert visu.
izdzesēt Dzesējot padarīt viscaur aukstu; atdzesēt.
izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu.
izdziedāt Dziedot izpildīt (daudzas vai visas dziesmas); nodziedāt.
singls Dziesma (skaņdarbs) no mūzikas albuma, ko izplata ātrāk un kas ir reklāma visam albumam; arī pats albums.
kuplets Dziesmas posms, kurā ietverta visa melodija un dzejas teksta viena strofa (pants).
posts Dziļa nabadzība, liels trūkums; stāvoklis, kad kas ir nokļuvis ļoti nelabvēlīgos apstākļos.
erudīcija Dziļas, vispusīgas zināšanas (kādā zinātnes, mākslas nozarē).
izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest; ilgāku laiku, daudz spriest.
izsmelt Dziļi, vispusīgi aplūkot, atklāt u. tml.
izpazīt Dziļi, vispusīgi iepazīt.
šūna Dzīva organisma uzbūves pamatvienība un mazākā dzīvā sistēma, kurā norisinās visi dzīvības procesi.
zelta likums dzīves pamatprincips, vadlīnija, kas ir jāievēro vienmēr, visos gadījumos.
oldējēji Dzīvnieki (piem., daži abinieki, visi putni), kas dēj olas.
ūdensdzīvnieks Dzīvnieks, kas visu dzīvi pavada ūdenī vai uz tā virsmas.
hordaiņi Dzīvnieku tips, kuriem embrionālajā stadijā vai visu mūžu ir horda [Chordata].
protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu; dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
saecēt Ecējot apstrādāt (parasti visu vai lielāku platību).
izecēt Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
slinkie tīteņi ēdiens, kurā izmantotas visas kāpostu tīteņu sastāvdaļas, tās atsevišķi sagatavojot un pēc tam samaisot kopā.
kopgalds Ēdināšanas veids (piem., skolā), kurā visiem izsniedz kopējā katlā gatavotu ēdienu.
izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu daudzumu).
izēst Ēdot izlietot visu ēdamo.
apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā); apstaigāt.
makroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta visā valsts tautsaimniecībā notiekošos procesus un likumsakarības; attiecīgais mācību priekšmets.
makroekonomika Ekonomiskā sistēma kopumā; parādības, kas aptver visu tautsaimniecību (piem., nacionālais ienākums, iekšzemes kopprodukts).
eksistenciālists Eksistenciālisma pārstāvis, eksistenciālisma uzskatu piekritējs.
ekspresionists Ekspresionisma pārstāvis.
pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlāde.
pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar pavisam mazu masu, kas rodas, piem., elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
līdz sirds dziļumiem emocionāli spēcīgi, ar visu būtni, ļoti lielā mērā.
līdz dvēseles dziļumiem emocionāli spēcīgi, ar visu būtni, ļoti lielā mērā.
pandēmija Epidēmija ļoti plašā teritorijā (piem., visā valstī, vairākās valstīs, kontinentos).
monāde Esamības vissīkākā, tālāk nedalāmā daļa; metafiziska vienība vai dvēsele, kas pastāv pati par sevi.
apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkām detaļām.
empiriokriticisms Filozofijas virziens 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, pozitīvisma paveids.
ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
monisms Filozofiska doktrīna, kas noliedz duālismu (piem., matērijas un gara esamību) un atzīst, ka realitāte sastāv tikai no vienas substances vai ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
objektīvisms Filozofisks uzskats, kas atzīst, ka pastāv objektīvas, vispārpieņemtas patiesības, tikumiskās normas; pretstats: subjektīvisms.
perkusija Fizikālās izmeklēšanas metode, ar kuru orgānu stāvokli novērtē, izdarot piesitienus visapkārt tiem.
elementārdaļiņas Fizikālās matērijas vissīkākās zināmās daļiņas – elektrons, neitrons, fotons u. tml.
iezīmēt Formulēt, raksturot vispārīgos vilcienos (piem., uzdevumu, mērķi).
safrēzēt Frēzējot ar frēzi (2), apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību).
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā un kam raksturīgs emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu izmantojums, objektīvums, vispārīgums, precizitāte u. c.
vadības ierīce funkcionāls bloks visu datora ierīču automātiskai vadībai.
vadības bloks funkcionāls bloks visu datora ierīču automātiskai vadībai.
futūrists Futūrisma pārstāvis.
akords Gabaldarba noteikumi, kur algu maksā par visu darba kopumu, kāds paredzēts līgumā.
vasara Gadalaiks starp pavasari un rudeni, kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
Ginesa rekordu grāmata gadskārtēja enciklopēdija ar vislabākajiem sasniegumu sarakstiem dažādās jomās, ko izdod pēc Ginesa alus darītavas iniciatīvas.
izkliedētā gaisma gaisma, kas no gaismas avota izplatās pa visu telpu.
luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kura rodas nevis kā parasti ķermenim sakarstot, bet citu procesu ietekmē.
virsotne Galvenā, vadošā, visietekmīgākā (piem., kādas sociālas grupas, organizācijas) daļa.
virspavārs Galvenais pavārs, kas pārzina visu ēdienu gatavošanu.
mātes uzņēmums galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku; mātesuzņēmums.
mātesuzņēmums Galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku.
ģenerāls Galvenais; vispārējs, visu aptverošs.
parādes durvis galvenās durvis celtnes fasādē.
vistas fileja gaļas gabals no vistas krūšu daļas.
lielum lielais vairums gandrīz viss.
itin Gandrīz, pavisam; diezgan.
stienis Garens (parasti metāla) veidojums, kam viscaur ir aptuveni vienāds šķērsgriezuma laukums; šāds sporta rīks.
idiotija Garīga atpalicība vissmagākajā formā.
pilngatavība Gatavības augstākā pakāpe, kad (augu) produktam ir visaugstākā vērtība.
apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot.
apglūnēt Glūnoši aplūkot (parasti no visām pusēm).
apgrābstīt Grābstoties aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
taktssvītra Grafiska zīme – vertikāla svītra pāri visai līnijkopai vai vairākām, kas nošķir taktis.
emodži Grafiska zīme (neliels attēls) valodas prosodisko un paralingvistisko elementu (parasti emociju) attēlošanai rakstos; reālijzīme.
reālijzīme Grafisks attēls valodas prosodisko un paralingvistisko elementu (parasti emociju) attēlošanai rakstos.
izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
apgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka kļūst brūns (no virspuses, no visām pusēm).
izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.; graužot radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
novadgrāvis Grāvis (ūdens) novadīšanai.
robežgrāvis Grāvis, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu un iezīmē to.
baranka Gredzenveida maizes izstrādājums, ko vispirms apstrādā ar karstu ūdeni un pēc tam cep.
sagraizīt Griežot, graizot sabojāt (parasti viscaur, pilnīgi).
sacivi Gruzīnu virtuves ēdiens – putna (parasti vistas) gaļa pikantā valriekstu mērcē; šāda pikanta mērce ar valriekstiem.
izgulēt Gulēt (daudzās vai visās vietās); pārlaist, aizvadīt nakti (kur).
garšļaukus Guļus visā garumā, guļus ar izstieptu augumu.
regulārs Ģeometrijā – tāds, kam visas sastāvdaļas vai formu noteicošās sastāvdaļas ir vienādas (par ģeometrisku figūru).
lode Ģeometrisks ķermenis, kuram visi virsmas punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta (centra).
mesties plikam ģērbt nost visu apģērbu.
zelta griezums harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
hernhūtietis Hernhūtisma pārstāvis; brāļu draudzes loceklis.
Starptautiskā Sarkanā krusta un Sarkanā pusmēness kustība humānās palīdzības aģentūra ar filiālēm gandrīz visas pasaules valstīs.
ideālists Ideālisma filozofijas pārstāvis.
nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piem., mūsdienu Krievijā).
paralēle Iedomāta līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no zemeslodes (debess ķermeņa) ekvatora un vienādā ģeogrāfiskajā platumā.
izdzert Iedzert (visas zāles vai noteiktu daudzumu).
saspeķot Iegriezuma vietās (cepamam, sautējamam gaļas gabalam) ielikt, iespiest (parasti viscaur), speķa, sīpolu, ķiploku, burkānu u. tml. gabaliņus.
atvieglot sirdi iegūt mierinājumu (izstāstot kādam visu, kas nomāc).
atvieglināt sirdi iegūt mierinājumu (izstāstot kādam visu, kas nomāc).
aprīkojums Iekārtojums, apgāde ar visu nepieciešamo, lai (vieta, telpa) varētu pildīt savas funkcijas.
iesprostot Iekļaut, apņemt no visām pusēm tā, ka nevar tikt ārā.
apkost Iekost, arī nokost (no virspuses, visapkārt).
neto Ienākums, no kura ir atskaitīti visi izdevumi.
programma Iepriekš izstrādāts darbības vai pasākumu vispārīgais, principiālais plāns ilgākam laikposmam.
šajās dienās Iepriekšējās dienās, pavisam nesen.
nosebot Ierasties (kur) vēlāk, nekā paredzēts, noteikts, vai neierasties vispār; nokavēt.
rūteris Ierīce, kas ienākošo internetu sadala uz visiem tīkla datoriem; datoru tīkla organizētājs.
aizšaujamais Ierīce, kuru pavirzot aizdara durvis, vārtus u. tml.
pieņemt Iesaistīt darbā pie sevis.
izdevums Iespieddarba visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē.
difundēt Iespiesties, iesūkties difūzijas procesā (par vielas molekulām); izplatīties uz visām pusēm, sajaukties (par vielām).
mūks Iesvētīts reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) vīriešu kārtas loceklis, kas devis īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
klāt Ietverot (ko viscaur, visapkārt), segt (to).
delegāts Ievēlēts vai iecelts kādas valsts, kolektīva vai iestādes pilnvarots pārstāvis; delegācijas loceklis.
ārpus konkurences ievērojami pārāks par visiem citiem.
slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
caurmērs Ikdienišķs; visbiežāk sastopamais.
indivīds Ikviens patstāvīgi eksistējošs dzīvs organisms, īpatnis, kādas bioloģiskas sugas pārstāvis.
sagulēt slimnīcā ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā; ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos.
sadarīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt.
sadejot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dejot.
sadzīvot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīvot; nodzīvot.
saganīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ganīt.
sastaigāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu staigāt; ilgāku laiku staigāt (līdz noteiktam brīdim).

Atrasts piemēros (200):

piezīsties .. Talkā nāku es – pilsētas zēns, Ielu smakas un rupjības piezīdies, Nīstot visu, kas mierīgs un lēns.
kinematogrāfs .. vakaros Valentīna gāja uz kinematogrāfiem, jo tai aizvien vajadzēja redzēt visas filmas.
apdilt .. Zvagūzis ir pavisam parasts vīrelis. Neliela auguma.., īsti nenosakāma vecuma, apbružāts un apdilis kā viņa platmalīte.
nopļaut ..[ienaidnieka] lidmašīnas .. ar ložmetēju nopļauj visu, kas dzīvs kustas.
virmot ..aiz loga dun mašīnas, visapkārt virmo lielpilsēta..
miesa ..dvēseles noskaņas iespaido visus ķīmiskos procesus mūsu miesā un līdz ar to atver vārtus slimībām.
apzvērēt ..Es jums varu apzvērēt, ka viss tā ir, kā jums esmu stāstījis!
nešķīstenis ..Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šajā dienā paredzēta bluķa vilkšana, ar skaļām dziesmām un uguni dzenot prom tumsu un visādus nešķīsteņus.
iebūvietis ..glabājams taču Brīviņu kunga tēvs, nevis kaut kāds iebūvietis.
mīksts ..ģitāru strinkšķinot, es pēdējos gados esmu kļuvis mazliet mīksts.
apziņa ..ilggadējā latviešu valodas skolotāja.. daudzu gadu garumā pratusi iepotēt latvisko apziņu.. bērniem.
mežvīns ..istabas ārsiena noaugusi ar mežvīnu, lapainu stīgu bārkstis aizkārušas logus gandrīz pavisam ciet.
kārīgs ..kārīgi lidinās brokastu odi, tālumā mauj govis..
skurbums ..ko viņš varēja pretoties tam ziedēšanas skurbumam, kas saulgriežu laikā pārņēma visu latviešu zemi?
siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
vienveidīgs ..ļoti interesants ir pats vasaras sākums, bet pēc tam viss paliek vienveidīgi zaļš.
pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
skrullēties ..mati arī skrullējas paši no sevis..
piekrišana ..Milda pie vīra netikusi ar visu Kaucmindi. Jau skolā viņai pie zēniem nekādas piekrišanas nebijis – ne viņa apģērbties mācējusi, ne iznesties.
urbties ..motoru troksnis urbjoties cauri visām sienām..
tēraudkausētājs ..mums arī turpmāk būs vajadzīgi tēraudkausētāji, velmētāji, ekonomisti un visi pārējie speciālisti.
gals ..no visiem Tālavas galiem devās šurp tauta..
gatve ..pienaglot no jauna sētas kārti, kas atkritusi gatvei, pa kuru govis dzina uz ganībām.
lietussargs ..Plaukst lietussargu daudzkrāsainās puķes, – vispēdējās no visiem rudens ziediem...
mošķis ..pusdienas laikā pa mežiem klīst visādi mošķi un māna cilvēkus.
kamēr ..putns savu dziesmu uzņem ik jaunu pavasari, kamēr meitas, kad apprecas, apklust pavisam..
tipoloģisks ..redzams, ka vecākā kolēģa uzzīmētajā tipoloģiskajā portretā paralēles ar Zeltiņu ir tikai vispārējas..
ļodzīgs ..saticība Gravelsiņu ģimenē acīm redzot ir visai ļodzīga.
sievišķa ..stāsta, ka mežā klejojusi kāda kaila sievišķa un vīlusi visus tur iekšā. Pat putni un zvēri prātu zaudējuši no viņas daiļuma..
pašpaļāvīgs ..tās [acis] parasti raudzījās pasaulē ar maigu izbrīnu un pašpaļāvīgu prieku par to, ka tā visa pieder viņam vienam.
sirds ..Tomēr skaistākais no visiem [ziediem] – Mātes svētums, mātes sirds.
visgudrs ..tu esi izgaršojusi dzīves sūrumu un tālab vari visgudri raudzīties sarunu biedram acīs..
ņigu ..tur [virtuvē] visu laiku iet ņigu ņegu, rībēdama nokrīt pavārnīca, nošļakst nejauši izlijis ūdens, un vienā durvju pavērienā izlaižas laukā nobijies un sakaitināts pašmāju kaķis..
lāma ..upē ūdens nav gandrīz nemaz, ir tikai dažas lāmas, kurās mirst sīkās zivis.
nolasīt ..var visu nakti negulēt, līksmot un no rīta to visu var nolasīt sejā.
viensēta ..vasaras vienmēr pavadīju pie omītes, lauku viensētā, kur visapkārt bija meži.
novaidēties ..vērās istabas durvis, žēli novaidēdamās..
introspekcija ..viņa [režisora Ingmara Bergmana] darbos priekšplānā izvirzījās introspekcija: personīgo, nevis sociālo problēmu analīze.
izūjināties ..viņš, uz visām pusēm izstaigājies, izūjinājies, stāv mežmalā zem vecas egles.
vis ..vīrietis vis nepaliek pirmajā pudurī..
nocirpt ..vīrs labsirdīgām acīm un rūpīgi nocirptu sirmu bārdu apkārt visai pazodei.
nošķirt ..visi mājas sievieši sēdēja apkārt [salasītajām brūklenēm] .. un rūpīgi nošķīra nost gan vecās, gan zaļās, gan kroplīgās.
vienvērtīgs ..viss pasaulē līdzīgs un vienvērtīgs man.
plātīt ..vista.., spārnus šaurajā telpā plātīdama, atstāja paslēptuvi..
nostrādāt "..es nebrīnīšos, ja mūža galā viņš nostrādās vēl kādu numuru, ka visi paliks mēmi."
atdzelt "..te vis katram nevar uzticēties tādā miljonu pilsētā." – "Latviešiem es uzticos!" atdzeļu un kāpju augšas stāvā.
aizmirsties "Ar visām grabažām [prom] es saku!" Podnieks aizmirsies, gandrīz kliedz.
vispārība "Es izplatu pļāpas? .. Nekādā ziņā. Es tikai domāju, ka jūs interesē .. vispārības domas."
pirkstis "Es staigāju kā uz karstām pirkstīm, vienādi baidīdamās, ka tikai viss nenāk nejauši gaismā."
brašulis "Es varu visu!" nodomāja brašulis.
ho "Ho-ho-ho!" visi sāka smieties.
sastostīties "Kad esi zaudējis visu, tu kļūsti brīvs pa īstam. Nu," Anna sastostījās, "es runāju par jūtām."
atbalsot "Laime..." visiem gribas atbalsot šo vārdu.
pastalas "Manā bērnībā vīzēs un pastalās vien visi staigāja.."
tēraudkausēšana "Metalurgā" pēc divām nedēļām es jau zināju visas tēraudkausēšanas nianses.
pfu "Pagaidām viss izdevies labi! Pfu, pfu, pfu!" viņa nospļāvās pār plecu.
kārdināt "Pavisam tieva esi. Nu vēl to gabaliņu! Raug, kāds labi nocepies," vecāmamma kārdina.
koroners "Sekcija, koronera lēmums – tas viss prasa laiku."
sprediķis "Sestdien tu pārbrauci vēlu," – teica Mērija.. – "Iznāca mazliet pavēlāk." Bet pie sevis es nodomāju – nesāc tu tikai man sprediķus lasīt!
sacīt "Šis lietus tagad sapurina visus, cilvēkus, kustoņus un augus, un saka: vasara ir vēl tikai pašā sākumā, skatieties un priecājieties.."
ir "Šitā, brālīt, jāglezno – žļirkt vienreiz pa visu audeklu, žļirkt otru reizi, un tad, ja ir, – tad ir, ja nav, tad nebūs."
šitā "Šitā, brālīt, jāglezno – žļirkt vienreiz pa visu audeklu, žļirkt otru reizi, un tad, ja ir, – tad ir.."
ūnikums "Tā pārdevēja bija īsts ūnikums! Nekā latviski nesaprot!"
izteikties "Tu" izteicās pats no sevis.
dekalitrs 1932. gadā pavisam tika saražots pusmiljonu dekalitru alus.
psalmi 91. psalms "visaugstākā patvērumā".
eksaminands Ā, tur nāk gudrā Maija, protams, pēdējā mirklī, mierīga un pašapzinīga, it kā viņa būtu eksaminators un nevis eksaminands.
vispār Ābeles vispār vēl nav ziedējušas.
vidus Ābolam ir iepuvis vidus.
izpūt Ābolam izpuvis vidus.
acetons Acetons ir viens no visizplatītākajiem šķīdinātājiem.
bolīties Acis bolās uz visām pusēm.
pievērties Acis pieveras pašas no sevis.
kaktiņš Acs kaktiņā iekļuvis gruzis.
šaudīgs Acu zīlītes šaudīgi zibinās uz visām pusēm.
sastopamība Ādas vēža sastopamība pēdējo 30 gadu laikā visā pasaulē ir strauji pieaugusi.
uzraut Agrā rītā visi ir uzrauti kājās.
tangente Agrāk projekti tapa, ar roku tabulā rēķinot tangenšu garumus un riņķa loka lielumus, pēc tam to visu ar zīmuli izzīmējot uz milimetru papīra.
boļševisms Aicināt iestāties leģionā, lai cīnītos pret boļševismu.
sevis Aicināt pie sevis ciemos draugus.
ainavisks Ainaviska vide.
urbānisms Ainaviskais urbānisms.
ainavisks Ainaviskie motīvi gobelēnā.
attēlot Ainavists attēlojis dzimtenes krāšņumu.
mēkšķēt Aitiņa tik mīļā balstiņā mēkšķ, ka visiem kļūst viņas žēl.
sargkareivis Aiz stūra parādījās sargkareivis lielā plikādas kažokā, ar šauteni pār plecu.
aizbetonēt Aizbetonēt pagraba durvis.
aizbīdīt Aizbīdāmās durvis.
aizbīdīt Aizbīdīt skapja durvis.
aizbiedēt Aizbiedēt zivis.
pārvākt Aizbraucu strādāt uz pilsētu un arī visu iedzīvi nācās pārvākt.
atslēgties Aizbraukt, lai atslēgtos no visa.
aizbultēt Aizbultēt durvis.
aizcirst Aizcirst durvis.
aizčīkstēties Aizčīkstējās durvis.
aizdarīt Aizdarīt durvis.
aizgrūst Aizgrūst durvis.
vai Aiziet pārliecināties, vai durvis aizslēgtas jeb vai tās palikušas vaļā.
grabaža Aiziet prom ar visām grabažām.
aizkrampēt Aizkrampēt durvis.
aizkraut Aizkraut visus logus ar puķu podiem.
aizkvēpināt Aizkvēpināt visu pasauli.
aizķēdēt Aizķēdēt durvis.
aizlaist Aizlaist visu nopelnīto naudu.
ūdenskrātuve Aizliegts pārvietot zivis no vienas ūdenskrātuves otrā.
aizmaldīties Aizmaldīties pavisam uz citu pusi.
šķirba Aizmūrēt visas šķirbas krāsnī.
aiznaglot Aiznaglotas durvis.
aizplombēt Aizplombēt veikala durvis.
aizpogāt Aizpogāt kreklam visas pogas.
aizpušķot Aizpušķot durvis ar meijām.
aizpūt Aizpuvis kartupelis.
aizraut Aizraut durvis.
noslāpt Aizsalušajā dīķī bija noslāpušas zivis.
aizsegt Aizsegt durvis ar segu.
ārdurvis Aizslēgt ārdurvis.
patentatslēga Aizslēgt durvis ar patentatslēgu.
iekša Aizslēgt durvis no iekšas.
aizslēgt Aizslēgt durvis.
istaba Aizslēgt istabas durvis.
slāvisms Aizstāt slāvismus ar latviešu valodas vārdiem.
aiztaisīt Aiztaisīt kreklam visas pogas.
aiztaisīt Aiztaisīt logu un durvis.
aiztīt Aiztīt ar lakatu visu galvu un seju.
aiztrenkt Aiztrenkt vistas no sakņu dārza.
recidīvists Aizturēt bīstamu recidīvistu.
aizturēt Aizturēt durvis.
noklikšķēt Aizverot noklikšķēja durvis.
noblākšķēt Aizveroties noblākšķ durvis.
aiz- Aizvērt (durvis).
durvis Aizvērt bufetes durvis.
plītskrāsns Aizvērt kārtīgi plītskrāsns durvis.
aizzīmogot Aizzīmogot noliktavas durvis.
rīļa Ak tu rīļa, viens pats visu apēdis!
akcelerācija Akcelerācija vērojama visās iedzīvotāju sociālajās grupās un attiecas galvenokārt uz anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām.
pavisam Akcijā saziedots pavisam 23 000 latu.
apcirst Akmeni pirms tēla veidošanas vispirms apcirta.
pievilināt Akmeņiem klātie kalni pievilina ceļotājus no visām pasaules malām.
replika Aktieriem filmā nebija iepriekš uzrakstīta teksta, vien dažas vissvarīgākās replikas.
supermenis Aktieris filmā ir gluži vai supermenis, kurš spēj visu.
pārslēgties Aktīvā atpūta vislabāk ļauj pārslēgties un kādu brīdi nedomāt par darba problēmām.
āķēt Āķēt nost zivis no āķa.
ALA ALA ir centrālā organizācija, kas pārstāv un vieno tūkstošiem latviešu visā Amerikā.
pavaldonis Alberta dālderis nosaukumu guvis no 17.gs. Spānijas Nīderlandes pavaldoņa vārda.
pliekans Alus atvērtajā pudelē kļuvis pliekans.
recekļveida Alveja vislabāk ir pazīstama pēc tās dziedējošās želejas – šķidras, caurspīdīgas, recekļveida vielas.
sultānvistiņa Amerikas sultānvistiņa.
angažements Angažements visai sezonai.
sudrabnauda Anglijā kalta visa Latvijas sudrabnauda, metāla latus kala no 835° sudraba.
pundurvistas Angļu pundurvistas.
fovisms Anrī Matiss un citi fovisma pārstāvji.
stilists Anšlavs Eglītis ir ass vērotājs, atjautīgs satīriķis un stilists, kas zīmīgi portretējis visdažādākos ļaudis.
sarmati Ap III gs. p. m. ē. sarmati pakļāva skitus, un viņu kontrolē nonāca milzu teritorija, kas pletās no Melnās līdz Baltijas jūrai un no vislas upes līdz Volgai.
koks Ap jaunbūvi mētājas visādi koki.
vainags Apakšējais vainags sapuvis.
apaļš Apaļas govis.
ap- Apbraukāt (visas vietas).
apbraukāt Apbraukāt visu Latviju.
ap- Apdarīt (visus darbus).
apdullināt Apdullināt noķertās zivis.
apdzīt Apdzīt govis ap dārzu.
apēst Apēst visu, kas uzlikts uz šķīvja.
apēvelēt Apēvelēt dēli no visām pusēm.
ķegļi Apgāzt visus ķegļus.
apgrābstīt Apgrābstīt visas kabatas.
apgramstīt Apgramstīt pēc kārtas visus maizes klaipus.
apgriezt Apgriezt otrādi visas drēbes plauktā.
apgriezt Apgriezt riņķī visas malas.
apgriezt Apgriezt visas rozes.
apgriezt Apgriezt visu māju, meklējot pazudušo gredzenu.
apgrilēt Apgrilēt vistas stilbiņus.
apgrozīt Apgrozīt jauno rotaļlietu no visām pusēm.
strikšķēt Apģērbs ir par šauru, strikšķ pa visām vīlēm.
apģērbt Apģērbt visu ģimeni.
apiet Apiet gandrīz visus veikalus pilsētā.
apjautāt Apjautāt visu klasi.
apkalt Apkalt vārtus, durvis.
apkalst Apkaltušas zivis.
apkampties Apkampties ar visiem.
ieskaut Apkārt visu ieskauj tumsa.
apkaut Apkaut cūkas, vistas.
apklejot Apklejot vai visu pasauli.
apkrāsot Apkrāsot logu rāmjus, durvis, sētu.
apķīlāt Apķīlāt visu nekustamo īpašumu.
rimt Aplausi nerima vismaz desmit minūtes.
vis Aplikusi greznu lakatu vis ap pleciem.
apložņāt Apložņāt visas malas.
aplupt Aplupuši griesti, durvis.
visai Apmeklētāju skaits ir visai ierobežots.
nožūt Apmetums vēl nav nožuvis.
apokšķerēt Apokšķerēt visas malas.
appļaut Appļaut visas pļavas.
aprēķināt Aprēķināt visus par un pret.
aprikšot Aprikšot visu pilsētu.
aprīt Aprīt visus pīrāgus.
visspēcīgs Apsardzes dienesti nav visspēcīgi.
apsēklot Apsēklot govis, šķirnes aitas.
apsīkt Apsīkusi griba un entuziasms visu sākt no jauna.
apsist Apsist durvis ar ādu.
apsist Apsist visas mušas istabā.

vis citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV