Paplašinātā meklēšana
Meklējam vot.
Atrasts vārdos (132):
- vot:1
- voti:1
- avots:1
- kvota:1
- blāvot:1
- darvot:1
- dzīvot:1
- galvot:1
- gavote:1
- grāvot:1
- laivot:1
- plīvot:1
- rievot:1
- skavot:1
- skvots:1
- snovot:1
- šķīvot:1
- tauvot:1
- votums:1
- avotiņš:1
- gatavot:1
- izšuvot:1
- noalvot:1
- rievots:1
- strāvot:1
- urravot:1
- apbalvot:1
- apdzīvot:1
- apgalvot:1
- atbrīvot:1
- avotains:1
- iedarvot:1
- iegalvot:1
- ierievot:1
- izdzīvot:1
- izgalvot:1
- izgrāvot:1
- izrievot:1
- noblāvot:1
- nodarvot:1
- nodzīvot:1
- noplīvot:1
- padzīvot:1
- sadarvot:1
- sadzīvot:1
- sarievot:1
- sašķīvot:1
- sēravots:1
- skvoters:1
- spilvots:1
- tuvoties:1
- uzdzīvot:1
- uzplīvot:1
- aizplīvot:1
- apdzīvots:1
- apstrāvot:1
- avotkaļķi:1
- dievoties:1
- dzīvotājs:1
- dzīvoties:1
- galvotājs:1
- iedzīvots:1
- iestrāvot:1
- izgatavot:1
- izstrāvot:1
- nospalvot:1
- pagatavot:1
- pārdarvot:1
- pārdzīvot:1
- pārpurvot:1
- piedzīvot:1
- pieskavot:1
- pietauvot:1
- pirmavots:1
- prāvoties:1
- sagatavot:1
- slepkavot:1
- svētavots:1
- šķīvotājs:1
- aizstrāvot:1
- apspalvots:1
- gatavoties:1
- līdzdzīvot:1
- pārkrievot:1
- piespalvot:1
- piestrāvot:1
- satuvoties:1
- spalvoties:1
- apdzīvotājs:1
- apdzīvotība:1
- apdzīvoties:1
- apsievoties:1
- ardievoties:1
- atdzīvoties:1
- attauvoties:1
- caurstrāvot:1
- dzīvotgriba:1
- dzīvotspēja:1
- dzīvotspēks:1
- ieblāvoties:1
- iedzīvotājs:1
- iedzīvoties:1
- izdzīvoties:1
- izslepkavot:1
- neapdzīvots:1
- nodievoties:1
- nodzīvoties:1
- noslepkavot:1
- padzīvoties:1
- pietuvoties:1
- sadzīvoties:1
- uzdzīvotājs:1
- apspalvoties:1
- dzīvotprieks:1
- ilgdzīvotājs:1
- mazapdzīvots:1
- minerālavots:1
- nepiedzīvots:1
- nogatavoties:1
- pārapdzīvots:1
- pārpurvoties:1
- piedzīvotājs:1
- pietauvoties:1
- sagatavotība:1
- sagatavoties:1
- dzīvotspējīgs:1
- līdzdzīvotājs:1
- pārgatavoties:1
- pārkrievoties:1
- pirmiedzīvotāji:1
- civiliedzīvotāji:1
- pamatiedzīvotājs:1
Atrasts etimoloģijās (29):
- No grieķu monolithos 'no viena akmens izgatavots'. (šķirklī monolīts)
- No franču baionnette, no Francijas pilsētas Bajonas (Bayonne) nosaukuma, kur šis ierocis tika izgatavots. (šķirklī bajonete)
- No apdzīvotas vietas Badmintona nosaukuma (Anglijas dienvidrietumos). (šķirklī badmintons)
- No valsts nosaukuma Bolivia, kam pamatā šīs valsts dibinātāja un atbrīvotāja no spāņu kundzības Simona Bolivara uzvārds. (šķirklī bolīvieši)
- No franču dispensaire, dispenser 'izdalīt; atbrīvot, izglābt'. (šķirklī dispansers)
- No grieķu pharmakeutēs 'zāļu gatavotājs'. (šķirklī farmaceits)
- No vācu Konfekt, itāļu confetto, kam pamatā latīņu conficere 'pagatavot'. (šķirklī konfekte)
- No franču cognac, kam pamatā Francijas pilsētas Konjakas nosaukums, kuras apkārtnē šis dzēriens sākotnēji tika gatavots. (šķirklī konjaks)
- No latīņu convergere 'savstarpēji tuvoties, tiekties'. (šķirklī konverģence)
- 17. gs. avoti rāda, ka sākotnēji kukulis bija apaļas formas maize pretstatā klaipam. 18. gs. vidū vārds kukulis ieguva jaunu nozīmi 'ciemos nesama dāvana'. No šās nozīmes vēlāk izveidojās trešā nozīme 'dāvana amatvīra ietekmēšanai'. (K. Karulis). (šķirklī kukulis)
- No angļu lilliputian (pēc Dž. Svifta romāna "Gulivera ceļojumi" aprakstītās iedomātās zemes Liliputijas iedzīvotājiem – maziem cilvēciņiem). (šķirklī liliputs)
- No sanskrita mantra 'domāšanas līdzeklis' (man 'prāts' un tra 'atbrīvot, vērst uz kaut ko'). (šķirklī mantra)
- No grieķu monolithos 'no viena akmens izgatavots'. (šķirklī monolīts)
- No franču plombières (pēc Francijas pilsētas Plombjēras nosaukuma, kurā šis saldējums pirmo reizi tika izgatavots). (šķirklī plombīrs)
- No franču population 'iedzīvotāji'. (šķirklī populācija)
- No franču potpourri 'ēdiens, kas gatavots no dažādām gaļas šķirnēm'. (šķirklī popurijs)
- No franču préparer, kam pamatā latīņu praeparare 'sagatavot'. (šķirklī preparēt)
- No latīņu robustus 'no cieta koka, ozolkoka pagatavots; spēcīgs'. (šķirklī robusts)
- No persiešu sarāy 'pils, slēgta apdzīvota vieta'. (šķirklī serāls)
- Pēc vissenāko Velsas iedzīvotāju silūru nosaukuma. (šķirklī silūrs)
- Viduslaiku latīņu sodomia, pēc Bībelē minētās Sodomas pilsētas, kas tās iedzīvotāju grēcīgās un izvirtīgās dzīves dēļ tika nopostīta. (šķirklī sodomija)
- No vācu die Sprotte 'brētliņa'. Latviešu valodā vārds aizgūts 19. gs. beigās, attiecinot uz žāvētām un eļļā sagatavotām brētliņām. (šķirklī šprote)
- No senkrievu божиться 'piesaukt Dieva vārdu, dievoties'. (šķirklī bažīties)
- No franču gavotte, provansiešu gavoto 'Alpu kalniešu – gavotu deja'. (šķirklī gavote)
- No vācu Gefreiter 'atbrīvotais'. (šķirklī jefreitors)
- No franču manufacture, itāliešu manifattura, kam pamatā latīņu manufactum 'izgatavots ar rokām'. (šķirklī manufaktūra)
- No vācu Reederei, kam pamatā holandiešu reeden 'izrīkot, sagatavot'. (šķirklī rēdereja)
- No latīņu ultimatum, kam pamatā vārds ultimate 'tuvoties beigām, beigties'. (šķirklī ultimāts)
- No krievu запорожец 'aizkrācietis; Zaporižjas iedzīvotājs'. (šķirklī zaporožecs)
Atrasts normatīvajos komentāros (9):
- Vēlēdamies, lai latviešu valoda būtu tīra no nelatviskiem piegružojumiem, J. Endzelīns daudzkārt aizrādīja, ka tādi salikteņi kā "sniegbalts", "asinssarkans" u. tml. ir nevajadzīgi ģermānismi latviešu valodā. Taču šī tipa salikteņi, kā to rāda pieredze, ir visai dzīvotspēji. Iemesls tam varētu būt meklējams izteiksmes līdzekļu ekonomijā, kas ar tiem tiek sasniegta. (šķirklī sniegbalts)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga: "Avots", 1995) blakus tradicionālajai formai mameluks ir dota arī tieši no arābu valodas atveidotā forma – mamlūks, taču praksē to nelieto. (šķirklī mameluks)
- Kopā ar skaitļa vārdu divdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos arī nominatīvā vai akuzatīvā (divdesmit gadu ilgs periods, aizritējuši divdesmit gadi, nodzīvot divdesmit gadus). (šķirklī divdesmit)
- Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (R., "Avots", 1995.) šis vārds dots vīriešu dzimtē, lai gan oriģinālvalodai tuvāka būtu sieviešu dzimtes forma. (šķirklī kips)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma -ņurku, -ņurki, -ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī noņurcīt)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma ņurku, ņurki, ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī ņurcīt)
- Dažādos avotos atšķiras šīs zivs nosaukuma rakstība. Latviešu valodas ekspertu komisijas 2008. gada 23. janvāra sēdē tika pieņemts atbalstīt izplatītāko formu – piraija. (šķirklī piraija)
- Atsevišķos avotos šis vārds rakstīts ar divskani ei – teikvondo, tomēr par oriģinālvalodai atbilstošāko atzīstams rakstījums tekvondo. (šķirklī tekvondo)
- Neliterārais aizguvums vot ir uzskatāms par nevēlamu latviešu literārās valodas elementu. (šķirklī vot)
Atrasts vārdu savienojumos (42):
- apdzīvota vieta
- apdzīvotības blīvums
- atbrīvot ceļu
- avotu kreses
- dabiskais iedzīvotāju pieaugums
- dzīvot (kādam) uz kakla
- dzīvot Dieva mierā
- dzīvot līdzi
- dzīvot līdzi laikam
- dzīvot no rokas mutē
- dzīvot no zila gaisa un mīlestības
- dzīvot pāri (saviem) līdzekļiem
- dzīvot pāri līdzekļiem
- dzīvot pavārtē
- dzīvot plaši
- dzīvot puisī
- dzīvot šķirti
- dzīvot svešā maizē
- dzīvot uz parāda
- dzīvot vienai dienai
- dzīvot vienās bailēs
- dzīvot zaļi
- gaismas avots
- gatavot skolas uzdevumus
- gatavot stundas
- gatavot stundu
- iedzīvotāju blīvums
- iedzīvotāju dabiskais pieaugums
- iedzīvotāju mehāniskais pieaugums
- iedzīvotāju reģistrs
- iedzīvoties lomā
- karstie avoti
- mierīgie iedzīvotāji
- neuzticības votums
- no drošiem avotiem
- plurālais votums
- sagatavot ceļu (kādam)
- sagatavot mājasdarbus
- sagatavot stundas
- sagatavot stundu
- uzticības votums
- vēstures avoti
Atrasts skaidrojumos (200):
- Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
- izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
- izsacīt Administratīvi apbalvot vai sodīt; izteikt.
- pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
- pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
- centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
- pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt.
- noadīt Adot izgatavot.
- izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko); noadīt.
- afrikāņi Āfrikas iedzīvotājs.
- afrikāņi Āfrikas pamatiedzīvotāji.
- etiopieši Āfrikas valsts Etiopijas pamatiedzīvotāji.
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
- aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu); aptumšot.
- protezēt Aizstāt (trūkstošu ķermeņa daļu) ar protēzi; izgatavot (kā) protēzi.
- evakuēt Aizvest, pārvietot citur, lai atbrīvotu kādu vietu, teritoriju.
- civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistītie iedzīvotāji; iedzīvotāji, kas nav iesaistīti karadarbībā.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī sagādāt produktus un gatavot ēdienu.
- iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
- baltais skārds alvotais skārds.
- indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji, to pēcteči mūsdienās.
- indiāņi Amerikas pirmiedzīvotājs, tā pēctecis.
- amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
- boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
- bumba Apaļš priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla.
- medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
- torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
- godalgot Apbalvot (kādu) par nopelniem, panākumiem, sasniegumiem; piešķirt godalgu (kādam darbam).
- zvejniekciems Apdzīvota teritorija, kurā iedzīvotāji lielākoties nodarbojas ar zvejniecību, zivju apstrādi.
- ciems Apdzīvota vieta laukos.
- zvejniekciems Apdzīvota vieta Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- piepilsēta Apdzīvota vieta, teritorija kādas pilsētas tuvumā.
- laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
- rādīt Apgaismot ceļu, virzienu (par gaismas avotu).
- pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
- pataisīt baltu par melnu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
- dievoties Apgalvot, apzvērēt.
- veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
- daba Apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- palikt Apmesties, dzīvot (kur, pie kāda).
- iemesties Apmesties, iesākt dzīvot; ieviesties.
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
- galvot Apsolīt, apgalvot, ka (kas) notiks, īstenosies.
- spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
- apliecināt Apstiprināt (kā esamību, patiesumu); arī apgalvot.
- parafēt Apstiprināt (sagatavota starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem.
- darināt Apstrādājot kādu materiālu, veidot, gatavot (priekšmetu); radīt, veidot (mākslas darbu).
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
- mesties kopā apvienoties, lai, piem., ko kopīgu veiktu, kopā dzīvotu.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai, atbilst kādām prasībām.
- parazitēt Apzināti nestrādāt un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem.
- izjust Apzināties, izprast (ko) un (to) pārdzīvot.
- griezt Ar asu rīku gatavot, veidot (ko).
- uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni), arī izgatavot (koka priekšmetu).
- izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
- izlādēties Ar kādu rīcību, darbību atbrīvoties no (psihiska) sasprindzinājuma, uzbudinājuma, liekās enerģijas.
- gastroskops Ar lēcu sistēmu un gaismas avotu aprīkots instruments kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas apskatei.
- vizuļot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; izgatavot šādu priekšmetu.
- instruēt Ar norādījumiem, pamācībām sagatavot kādai darbībai.
- saspārnoties Ar sajūsmu gatavoties (ko) īstenot.
- atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
- tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu u. tml. vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
- iesildīt Ar savu uzstāšanos emocionāli sagatavot, attiecīgi noskaņot (klausītājus) galvenai koncerta daļai (parasti rokmūzikas koncertos).
- siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
- kaltēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, piem., lai sagatavotu (to) ilgākai glabāšanai.
- grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta akcija (pret kādu iedzīvotāju grupu).
- izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
- pierauties Ar strauju kustību pievirzīties (kur, pie kā), lai atbrīvotu vietu.
- rauties Ar strauju, spēcīgu kustību censties atbrīvoties (piem., no tā, kas aiztur, satur).
- skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
- nokopēt Ar tehniskiem līdzekļiem izgatavot (kā) kopiju.
- novilkums Ar tehniskiem paņēmieniem izgatavota (teksta, attēla) kopija.
- iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piem., grāmatu, žurnālu); ar tipogrāfiskiem paņēmieniem atveidot (tekstu, attēlu kādā izdevumā); publicēt (parasti periodikā).
- salikt Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (teksta, attēla) iespiedformu.
- skalot Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
- izmest Ar varu izgrūst (piem., no kādas telpas); likt atstāt, atbrīvot (telpu, dzīvokli).
- argentīnieši Argentīnas pamatiedzīvotāji (galvenokārt eiropiešu, īpaši spāņu pēcteči).
- smaržviela Aromatizētājs, kas sastāv no augu ekstraktiem vai sintētiski izgatavotiem ekstraktiem.
- apstrādāt Arot, ecējot, rušinot u. tml., sagatavot (zemi, tīrumu) sējai, stādījumiem, arī apkopt sējumus, stādījumus.
- brīvā dabā ārpus telpām, pilsētas, biezi apdzīvotas vietas.
- pipargurķītis Asā marinādē gatavots mazs gurķītis.
- serums Asins šķidrā sastāvdaļa, kas atdalās no asinīm, tām sarecot; no šādas asins sastāvdaļas pagatavots medikaments.
- jenkijs ASV iedzīvotājs, amerikānis.
- izsviest Atbrīvot (kādu no darba pret viņa gribu); izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
- nomest Atbrīvot (kādu no darba).
- emancipēt Atbrīvot (kādu) no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem.
- izpirkt Atbrīvot (kādu), samaksājot (prasīto).
- utot Atbrīvot (ko, kādu) no utīm, ķerot tās.
- atlaist Atbrīvot (muskuļus), izstiept, atspiest (kur) locekļus.
- noņemt Atbrīvot (no amata, kādu pienākumu pildīšanas).
- atstādināt Atbrīvot (no amata); nepielaist (ko) pie darba pienākumu pildīšanas.
- atcelt Atbrīvot (no ieņemamā amata).
- izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama); izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
- atpestīt Atbrīvot (no kā nevēlama).
- apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai samazināt piespriesto sodu.
- atvaļināt Atbrīvot (parasti no dienesta armijā).
- atindēt Atbrīvot (parasti organismu) no indīgām vielām, toksīniem u. tml.
- pestīt Atbrīvot (piem., no gūsta).
- izvākt Atbrīvot (telpu, platību u. tml.).
- izbrīvēt Atbrīvot (telpu).
- dot Atbrīvot (vietu), piedāvājot (citam).
- attaukot Atbrīvot (virsmu) no taukvielām; atdalīt taukvielas.
- izjūgt Atbrīvot no aizjūga.
- noaut Atbrīvot no apaviem, zeķēm (kājas).
- atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu).
- izmest uz ielas Atbrīvot no darba, nenodrošinot materiāli.
- atlaist Atbrīvot no darba; atstādināt, atņemot pilnvaras.
- izsviest uz ielas Atbrīvot no darba.
- nojūgt Atbrīvot no iejūga (parasti zirgu); izjūgt.
- jūgt nost atbrīvot no iejūga.
- atlaist Atbrīvot no kādas saistības (piem., maksājuma); samazināt (piem., maksājumu, cenu).
- atmīnēt Atbrīvot no mīnām, spridzekļiem u. tml.; padarīt nekaitīgu (piem., lādiņu).
- attārpot Atbrīvot no tārpiem (parasti dzīvnieku).
- atūdeņot Atbrīvot no ūdens.
- atutot Atbrīvot no utīm.
- nokārtot dabiskās vajadzības atbrīvot urīnpūsli vai zarnas no to satura.
- atāķēt Atbrīvot, atkabināt (ko pieāķētu).
- laist Atbrīvot, atlaist (no darba).
- palaist sveikā atbrīvot, nenodarot pārestību.
- dāvāt brīvību atbrīvot.
- mest Atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt.
- sviest Atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga).
- tikt vaļā atbrīvoties (no kā, arī no kāda).
- ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama, negatīva).
- nokratīt Atbrīvoties (no kā).
- izrauties Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem).
- novākt pie malas atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
- novākt no ceļa atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
- nomest Atbrīvoties (no liekā svara), samazināt (savu svaru).
- nomest Atbrīvoties (no netikuma), atmest (nevēlamu paradumu).
- nomest Atbrīvoties (no tā, kas traucē, apgrūtina).
- nomest Atbrīvoties (no vecā apspalvojuma, ragiem u. tml.).
- atraisīties Atbrīvoties (piem., no kā traucējoša, nepatīkama).
- atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt nepiespiestam, dabiskam u. tml.
- gāzēt Atbrīvoties no gāzēm, kas uzkrājušās zarnās.
- šķīstīties Atbrīvoties no grēka, kļūt morāli tīram.
- novelt no saviem pleciem atbrīvoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama.
- dabūt nost no ceļa atbrīvoties no kāda.
- dabūt pie malas atbrīvoties no kāda.
- atūdeņoties Atbrīvoties no ūdens.
- nokārtoties Atbrīvoties no urīnpūšļa vai zarnu satura.
- atraisīties Atbrīvoties, atnākot vaļā sasējumam, sastiprinājumam; atbrīvoties (no tā, kas apņem, apskauj).
- likt pie malas Atbrīvoties, atsacīties (no kā).
- izraisīties Atbrīvoties, izkļūt (no kā).
- izlādēties Atbrīvoties, tikt izlādētam no elektriskās enerģijas (piem., par ierīci).
- izkļūt Atbrīvoties, tikt vaļā (no nevēlama stāvokļa).
- drāzt Atdalot skaidas (parasti ar nazi) apstrādāt; apstrādājot, parasti ar nazi, gatavot (priekšmetu).
- plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
- viltot Atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam.
- uzplēst Atgādinot ko, pieļaut, ka jāatceras (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots).
- mēģināt Atkārtoti vingrinoties, izpildot, iestudēt, sagatavot demonstrēšanai (ko).
- atpestīt Atlaist brīvībā, atbrīvot.
- atsvabināt Atlaist brīvībā; palaist vaļā; atbrīvot.
- patriekt Atlaist, atbrīvot (piem., no darba, amata pienākumu pildīšanas).
- atlaist Atļaut doties prom; atbrīvot, palaist vaļā.
- izklaidēties Atpūsties, gūt pozitīvas emocijas, atbrīvoties no sasprindzinājuma.
- uzkoda Ātrai uzēšanai sagatavots ēdiens; arī uzkožamais.
- uzkoda Ātrai uzēšanai sagatavots ēdiens.
- smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
- uzraut Ātri uzbūvēt, izgatavot u. tml.
- uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko kvalitatīvu, pārsteidzošu).
- tropu māja atsevišķa celtne botāniskajā vai zooloģiskajā dārzā, kurā mākslīgi radīti apstākļi, lai tajā varētu augt un dzīvot tropiem raksturīgie augi un dzīvnieki.
- savrupmāja Atsevišķa ģimenes māja (apdzīvotā vietā).
- rezervāts Atsevišķa teritorija, kurā nometināta kāda iedzīvotāju grupa (piem., indiāņi Amerikā, Kanādā, Brazīlijā).
- domēns Atsevišķs apgabals internetā (ar kopīgu adreses elementu), ko veido, piem., kādas valsts iedzīvotāji vai cilvēku grupa.
- relaksēties Atslābināties, atbrīvoties no sasprindzinājuma, stresa; arī atpūsties.
- atpogāt Attaisīt (ko aizpogātu); atbrīvot (pogu) no pogcauruma vai cilpas.
- atsaiņot Attaisīt, atraisīt, atbrīvot no iesaiņojuma; izsaiņot.
- atslēgties Attālināties, atbrīvoties (piem., no kā traucējoša); izslēgties.
- atdot galus attauvoties.
- novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
- izpildīt Atveidot (sagatavotu priekšnesumu).
- aizmest Atzīstot (ko) par nevajadzīgu, nederīgu, vairs nelietot, neizmantot un atbrīvoties (no tā).
- atgriezties no grēkiem atzīstot un nožēlojot savus grēkus, tikt atbrīvotam no tiem.
- aizmēzt (arī izmest, izsviest u. tml.) (vēstures) mēslainē atzīt (ko) par nederīgu, novecojušu, nevajadzīgu un atbrīvoties no tā.
- lini Audums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
- rāmija Audums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
- spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- paparžaugi Augi, piem., kosas, staipekņi, papardes, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa.
- patriciāts Augstākais, bagātākais iedzīvotāju slānis, valdošā virsotne (viduslaiku pilsētās).
- stoika Augsts galds (piem., kafejnīcā), pie kura ēd vai dzer, stāvot kājās.
- izkāpt Augstu ceļot kājas, atbrīvoties (no kā); novilkt.
- biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide ar samērā vienveidīgiem vides apstākļiem (reljefu, augsni, klimatu u. tml.).
- pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
- pieauļot Auļojot pievirzīties, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
- austrālieši Austrālijas iedzīvotāji – aborigēni un Austrālijas ieceļotāju pēcteči.
- aborigēni Austrālijas pirmiedzīvotāji.
- austrumeiropieši Austrumeiropas iedzīvotāji.
- baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
- austrumnieks Austrumzemju iedzīvotājs.
- saaust Aužot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
- pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
- noaust Aužot izgatavot (ko); aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
- uzaust Aužot izgatavot; aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
Atrasts piemēros (200):
- Satversme .. vai gribam un spējam dzīvot kā brīvi cilvēki ar savu garīgo satversmi, uz kuras stāvēt?
- lunka ..zēni devās uz lunku – tā vietējie iedzīvotāji sauca zvejnieku ostu..
- sareizināt 1 lats vienam cilvēkam nav daudz, bet, ja sareizina ar katru valsts iedzīvotāju, sanāk ap 2 miljoni.
- Covid-19 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju.
- zemessardze 1918. gada vasarā radās ideja organizēt zemessardzi, lai iedzīvotāji paši varētu piedalīties kriminogēnās situācijas samazināšanā.
- absolūts Absolūtais iedzīvotāju pieaugums.
- sādžinieks Agrārā reforma sādžiniekus pārvērta viensētu iedzīvotājos.
- piegružot Aicina iedzīvotājus ziņot par piegružotām vietām.
- sekta Aicinājums atbrīvoties no līdzšinējās dzīves saistībām ir daudzu sektu ideoloģijas pamatā.
- aizbirt Aizbiris avots.
- padzīvoties Aizbraukt padzīvoties vasarnīcā.
- ardievoties Aizejot ardievoties.
- aizskriet Aizskriet no lauku mājām uz pilsētu dzīvot.
- aizturētais Aizturētā tiek drīz atbrīvota.
- akcelerācija Akcelerācija vērojama visās iedzīvotāju sociālajās grupās un attiecas galvenokārt uz anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām.
- pārdoties Aktieri spiesti pārdoties, lai izdzīvotu.
- apstrāvot Aktrises tēlojums bija patiesu jūtu apstrāvots.
- pārapdzīvots Akvārijs nedrīkst būt pārapdzīvots.
- dibens Alas dibenā tek avotiņš.
- slaucene Alvota slaucene.
- pirmiedzīvotāji Amerikas pirmiedzīvotāju vēsture.
- anaerobs Anaerobus, kas spēj izdzīvot tikai bezskābekļa vidē, sauc par obligātiem anaerobiem.
- animisms Animisms ir mūsdienu reliģiju pamatavots.
- nesiens Anna .. ņēma nesienus un gāja .. pēc avota ūdens.
- madarojums Anša Cīruļa madarojumi 1937. gadā apbalvoti Pasaules mākslas un tehnikas izstādē Briselē.
- pusdzīve Ap 40 gadiem pusdzīve jau nodzīvota.
- kauss Apbalvot ar ceļojošo kausu.
- vieglatlēts Apbalvot gada labākos vieglatlētus.
- apbalvot Apbalvot gada labākos žurnālistus.
- diploms Apbalvot konkursa uzvarētājus ar diplomiem.
- mazpulki Apbalvot labākos mazpulkus.
- nevainojams Apbalvot par nevainojamu darbu.
- varonība Apbalvot par varonību kaujā.
- seržants Apbalvot seržantu ar goda rakstu.
- varonība Apbalvot zēnu par varonību, glābjot slīkstošu cilvēku.
- apdzīvots Apdzīvota ligzda.
- apdzīvots Apdzīvota sala.
- tiece Apdzīvotās vietas tieces areāls ir teritorija ap apdzīvoto vietu.
- vācisks Apdzīvotās vietas vāciskais nosaukums.
- apdzīvots Apdzīvots rajons, pagasts.
- siltums Apgādāt iedzīvotājus ar siltumu.
- apgalvot Apgalvot pretējo.
- apkārtējais Apkārtējos iedzīvotājus informēja par vētras tuvošanos.
- apklaušināt Apklaušināt vietējos iedzīvotājus.
- aprēķināt Aprēķināt iedzīvotāju blīvumu.
- kubikmetrs Aprēķināt sagatavotās koksnes daudzumu kubikmetros.
- apspalvots Apspalvotas drēbes.
- reprezentēt Aptaujas dati ir Latvijas iedzīvotājus reprezentējoši un ticami.
- aptaujāt Aptaujāt iedzīvotājus.
- apzināt Apzināt iedzīvotāju viedokli par pilsētas labiekārtošanu.
- civiliedzīvotāji Apzināta civiliedzīvotāju īpašuma iznīcināšana.
- izklāt Ar rievotām betona plātnītēm izklāts celiņš.
- skuba Ar skubu gatavoties ciemiņu sagaidīšanai.
- izdzīvot Ar šādu naudu var izdzīvot tikai nedēļu.
- izdzīvot Ar tādiem ienākumiem grūti izdzīvot.
- slampa Ar tādu slampu vīrietis negribēja dzīvot kopā.
- rādīt Arheoloģiskie izrakumi rāda, ka pilskalna apkārtne ir bijusi biezi apdzīvota.
- atbrīvot Atbrīvot cietušo no slapjā apģērba.
- nogruvums Atbrīvot cietušos no zemes nogruvuma.
- atbrīvot Atbrīvot darbinieku pēc paša vēlēšanās.
- atbrīvot Atbrīvot divas istabas.
- atbrīvot Atbrīvot dzīvokli.
- atbrīvot Atbrīvot grozu tomātiem.
- atbrīvot Atbrīvot gūstekni.
- ieslodzītais Atbrīvot ieslodzīto pirms termiņa.
- karagūsteknis Atbrīvot karagūstekņus.
- ķīlnieks Atbrīvot ķīlniekus.
- krāms Atbrīvot māju no nevajadzīgiem krāmiem.
- atbrīvot Atbrīvot no amata.
- apcietinājums Atbrīvot no apcietinājuma.
- atbrīvot Atbrīvot no cietuma.
- cietums Atbrīvot no cietuma.
- uzticība Atbrīvot no darba amatpersonu, kas zaudējusi uzticību.
- civildienests Atbrīvot no darba civildienestā.
- slikts Atbrīvot no darba sliktākos strādniekus.
- no Atbrīvot no darba.
- ieņemt Atbrīvot no ieņemamā amata.
- indeve Atbrīvot no jebkuras indeves.
- atbrīvot Atbrīvot no karadienesta.
- karadienests Atbrīvot no karadienesta.
- atbrīvot Atbrīvot no komisijas vadītāja pienākumiem.
- atbrīvot Atbrīvot no parādu atmaksas.
- atbrīvot Atbrīvot no uzbāzīga ceļabiedra.
- atbrīvot Atbrīvot pilsētu.
- atbrīvot Atbrīvot plecus no smagās mugursomas.
- politieslodzītais Atbrīvot politieslodzītos.
- atbrīvot Atbrīvot roku muskulatūru.
- atbrīvot Atbrīvot sēdvietu vecākam cilvēkam.
- perforators Atbrīvot sienas no vecajām flīzēm ar perforatoru.
- atbrīvot Atbrīvot skapīti.
- stiga Atbrīvot stigu no vēja sagāztajiem kokiem.
- atbrīvot Atbrīvot suni no ķēdes.
- atbrīvot Atbrīvot valsti no ienaidnieka.
- atbrīvot Atbrīvot vanniņu lietusūdenim.
- vieta Atbrīvot vietu rakstāmgaldam.
- atbrīvot Atbrīvot zemi no krūmiem, augsni no nezālēm.
- atbrīvot Atbrīvot zivi no āķa.
- amats Atbrīvot, atcelt no amata.
- tvans Atbrīvoties no baiļu tvana.
- kaklakungs Atbrīvoties no kaklakungiem.
- konservatīvisms Atbrīvoties no konservatīvisma.
- slogs Atbrīvoties no kredītu sloga.
- apsēstība Atbrīvoties no ļaunās apsēstības.
- žņaugs Atbrīvoties no negatīvo emociju žņauga.
- nomāktība Atbrīvoties no nomāktības.
- patmīla Atbrīvoties no patmīlas.
- postkomunisma Atbrīvoties no postkomunisma mantojuma.
- sasaistītība Atbrīvoties no sasaistītības.
- sirdēsti Atbrīvoties no sirdsēstiem.
- skāviens Atbrīvoties no skāvieniem.
- tumšs Atbrīvoties no skumjām un tumšām domām.
- spaidi Atbrīvoties no sociāliem spaidiem.
- spānieši Atbrīvoties no spāniešu jūga.
- pakļautība Atbrīvoties no svešzemju pakļautības.
- apskāviens Atbrīvoties no vīrieša ciešajiem apskāvieniem.
- gamma Atcerēties pārdzīvoto izjūtu gammu.
- at- Atdzīvoties.
- atmosfēra Atmosfēra atbrīvotajā pilsētā ir saspringta.
- atnākt Atnākt dzīvot uz laukiem.
- noslepkavot Atrasta noslepkavota sieviete.
- vārdlietojums Atrasto vārdlietojumu avoti.
- iedzīvoties Ātri iedzīvoties jaunajā klasē.
- sagatavot Ātri sagatavot kokteili.
- atsaukties Atsaukties uz pirmavotiem.
- pirmavots Atsaukties uz pirmavotiem.
- attaisnot Attaisnot tiesājamo un atbrīvot tiesas zālē.
- spilvots Augs ar spilvotām lapām.
- aukstasinīgs Aukstasinīgi noslepkavot upuri.
- minerālavots Aukstie, karstie minerālavoti.
- pirmiedzīvotāji Austrālijas pirmiedzīvotāji.
- savērpties Autores piedzīvotais savērpjas dzejas rindās.
- atspirdzināt Avota ūdens atspirdzina.
- sulfīds Avota ūdens satur dzelzi hidroksīdu un sulfīdu veidā.
- avots Avota ūdens.
- iztece Avota, upju iztece.
- avotains Avotaina grava.
- avotains Avotaina vieta.
- satecēt Avoti satecēja kopā, veidojot strautu.
- iztecēt Avotiņš iztek no klints pakājes.
- avotkaļķi Avotkaļķu atradnes.
- izvirst Avots izverd no zemes.
- virt Avots verd un burbuļo.
- zemzeme Avots zemzemē met līkumu līkumus.
- aziāts Aziātu izcelsmes iedzīvotāji.
- iedzīvotājs Āzijas, Āfrikas iedzīvotāji.
- bagāts Bagāti dzīvot.
- saplūst Barikāžu dienās iedzīvotāji no visas Latvijas saplūda Rīgā.
- pludināt Bērni upē pludina pašu gatavotas laiviņas.
- iedzīvoties Bērns nevar iedzīvoties savā bērnudārza grupiņā.
- bezrūpīgs Bezrūpīgi dzīvot.
- zeme Biezi apdzīvota zeme.
- biezs Biezi apdzīvots apgabals.
- olbaltums Biezpiens ir pilnvērtīgs olbaltumu avots.
- brālīgs Brālīgi sadzīvot.
- atstāstījums Braucienā piedzīvotā atstāstījums.
- viesuļvētra Brīdināt iedzīvotājus par viesuļvētras tuvošanos.
- nometnieks Brūnais lācis ir nometnieks, kam ir izteikta saistība ar apdzīvoto teritoriju.
- avots C vitamīna avots.
- neatņemams Ceļojumā piedzīvotais paliek neatņemams ieguvums.
- sadzīvot Censties sadzīvot ar vīra vaļasprieku.
- speķains Cepeškrāsnī gatavotie ēdamie ir mazāk speķaini.
- apslacīt Cepšanai sagatavoto zivi apslaka ar citrona sulu.
- bēdas Ciest, pārdzīvot bēdas.
- avots Ciešanu avots.
- tiltiņš Cīkstonis aizstāvoties nostājas tiltiņa pozīcijā.
- cilvēkmīlestība Cilvēkmīlestības caurstrāvots darbs.
- avots Citāta avots.
- citrusaugļi Citrusaugļi ir vērtīgs C vitamīna un augļskābju avots.
- kvota Cukura ražošanas kvota.
- čukči Čukči vienmēr gribēs dzīvot jurtā.
- pirmavots Daba jau izsenis uzskatīta par bērna domāšanas un valodas pirmavotu.
- antioksidants Dabisko antioksidantu avoti.
- spējīgs Darba spējīgo iedzīvotāju veselība.
- diaprojektors Darbam sagatavots diaprojektors.
- darbaspējīgs Darbaspējīgie iedzīvotāji.
- darbīgs Darbīgi avoti.
- darvot Darvot jumtu.
- jumts Darvot šķūnīša jumtu.
- darvot Darvota laiva.
- tauva Darvota tauva.
- pirmavots Datu bāzes pirmavoti.
- uzvirst Dažas upes ir avotainas – tajās uzvirst avoti.
- patapināt Dažus izstādes eksponātus bija patapinājuši vietējie iedzīvotāji.
- dedzīgs Dedzīgi apgalvot.
- dekoncentrēt Dekoncentrēt pilsētas iedzīvotājus.
- atsevišķi Dēls grib dzīvot atsevišķi.
- deportēt Deportēt mierīgos iedzīvotājus.
- disleksija Disleksija piemīt 4–10 % pasaules iedzīvotāju.
- dispanserizēt Dispanserizēt iedzīvotājus.
- iedzīvots Doties prom no iedzīvotās vietas.
- apgalvot Droši apgalvot.
- drošs Drošs ziņu avots.
- starpstacija Dzelzceļa līnijas starpstacijas neapdzīvotā apvidū.
- apdzīvotājs Dzērves ir purvu apdzīvotājas.
- dzesēt Dzesēt slāpes pie avota.
- dzidrs Dzidrs avota ūdens.
- avots Dzidrs avots.
- nodzīvot Dzīvoklis ir jauns un nav nodzīvots.
- tāls Dzīvot 10 kilometru tālu no pilsētas.
- apspiestība Dzīvot apspiestībā.
vot citās vārdnīcās: