Paplašinātā meklēšana

Meklējam vot.

Atrasts vārdos (132):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1734):

Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
izsacīt Administratīvi apbalvot vai sodīt; izteikt.
pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt.
noadīt Adot izgatavot.
izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko); noadīt.
afrikāņi Āfrikas iedzīvotājs.
afrikāņi Āfrikas pamatiedzīvotāji.
etiopieši Āfrikas valsts Etiopijas pamatiedzīvotāji.
mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu); aptumšot.
protezēt Aizstāt (trūkstošu ķermeņa daļu) ar protēzi; izgatavot (kā) protēzi.
evakuēt Aizvest, pārvietot citur, lai atbrīvotu kādu vietu, teritoriju.
civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistītie iedzīvotāji; iedzīvotāji, kas nav iesaistīti karadarbībā.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī sagādāt produktus un gatavot ēdienu.
iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
baltais skārds alvotais skārds.
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji, to pēcteči mūsdienās.
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotājs, tā pēctecis.
amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
bumba Apaļš priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla.
medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
godalgot Apbalvot (kādu) par nopelniem, panākumiem, sasniegumiem; piešķirt godalgu (kādam darbam).
zvejniekciems Apdzīvota teritorija, kurā iedzīvotāji lielākoties nodarbojas ar zvejniecību, zivju apstrādi.
ciems Apdzīvota vieta laukos.
zvejniekciems Apdzīvota vieta Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
piepilsēta Apdzīvota vieta, teritorija kādas pilsētas tuvumā.
laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
rādīt Apgaismot ceļu, virzienu (par gaismas avotu).
pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
pataisīt baltu par melnu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
dievoties Apgalvot, apzvērēt.
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
daba Apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
palikt Apmesties, dzīvot (kur, pie kāda).
iemesties Apmesties, iesākt dzīvot; ieviesties.
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
galvot Apsolīt, apgalvot, ka (kas) notiks, īstenosies.
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
apliecināt Apstiprināt (kā esamību, patiesumu); arī apgalvot.
parafēt Apstiprināt (sagatavota starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem.
darināt Apstrādājot kādu materiālu, veidot, gatavot (priekšmetu); radīt, veidot (mākslas darbu).
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
mesties kopā apvienoties, lai, piem., ko kopīgu veiktu, kopā dzīvotu.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai, atbilst kādām prasībām.
parazitēt Apzināti nestrādāt un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem.
izjust Apzināties, izprast (ko) un (to) pārdzīvot.
griezt Ar asu rīku gatavot, veidot (ko).
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni), arī izgatavot (koka priekšmetu).
izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
izlādēties Ar kādu rīcību, darbību atbrīvoties no (psihiska) sasprindzinājuma, uzbudinājuma, liekās enerģijas.
gastroskops Ar lēcu sistēmu un gaismas avotu aprīkots instruments kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas apskatei.
vizuļot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; izgatavot šādu priekšmetu.
instruēt Ar norādījumiem, pamācībām sagatavot kādai darbībai.
saspārnoties Ar sajūsmu gatavoties (ko) īstenot.
atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu u. tml. vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
iesildīt Ar savu uzstāšanos emocionāli sagatavot, attiecīgi noskaņot (klausītājus) galvenai koncerta daļai (parasti rokmūzikas koncertos).
siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
kaltēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, piem., lai sagatavotu (to) ilgākai glabāšanai.
grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta akcija (pret kādu iedzīvotāju grupu).
izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
pierauties Ar strauju kustību pievirzīties (kur, pie kā), lai atbrīvotu vietu.
rauties Ar strauju, spēcīgu kustību censties atbrīvoties (piem., no tā, kas aiztur, satur).
skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
nokopēt Ar tehniskiem līdzekļiem izgatavot (kā) kopiju.
novilkums Ar tehniskiem paņēmieniem izgatavota (teksta, attēla) kopija.
iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piem., grāmatu, žurnālu); ar tipogrāfiskiem paņēmieniem atveidot (tekstu, attēlu kādā izdevumā); publicēt (parasti periodikā).
salikt Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (teksta, attēla) iespiedformu.
skalot Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
izmest Ar varu izgrūst (piem., no kādas telpas); likt atstāt, atbrīvot (telpu, dzīvokli).
argentīnieši Argentīnas pamatiedzīvotāji (galvenokārt eiropiešu, īpaši spāņu pēcteči).
smaržviela Aromatizētājs, kas sastāv no augu ekstraktiem vai sintētiski izgatavotiem ekstraktiem.
apstrādāt Arot, ecējot, rušinot u. tml., sagatavot (zemi, tīrumu) sējai, stādījumiem, arī apkopt sējumus, stādījumus.
brīvā dabā ārpus telpām, pilsētas, biezi apdzīvotas vietas.
pipargurķītis Asā marinādē gatavots mazs gurķītis.
serums Asins šķidrā sastāvdaļa, kas atdalās no asinīm, tām sarecot; no šādas asins sastāvdaļas pagatavots medikaments.
jenkijs ASV iedzīvotājs, amerikānis.
izsviest Atbrīvot (kādu no darba pret viņa gribu); izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
nomest Atbrīvot (kādu no darba).
emancipēt Atbrīvot (kādu) no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem.
izpirkt Atbrīvot (kādu), samaksājot (prasīto).
utot Atbrīvot (ko, kādu) no utīm, ķerot tās.
atlaist Atbrīvot (muskuļus), izstiept, atspiest (kur) locekļus.
noņemt Atbrīvot (no amata, kādu pienākumu pildīšanas).
atstādināt Atbrīvot (no amata); nepielaist (ko) pie darba pienākumu pildīšanas.
atcelt Atbrīvot (no ieņemamā amata).
izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama); izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
atpestīt Atbrīvot (no kā nevēlama).
apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai samazināt piespriesto sodu.
atvaļināt Atbrīvot (parasti no dienesta armijā).
atindēt Atbrīvot (parasti organismu) no indīgām vielām, toksīniem u. tml.
pestīt Atbrīvot (piem., no gūsta).
izvākt Atbrīvot (telpu, platību u. tml.).
izbrīvēt Atbrīvot (telpu).
dot Atbrīvot (vietu), piedāvājot (citam).
attaukot Atbrīvot (virsmu) no taukvielām; atdalīt taukvielas.
izjūgt Atbrīvot no aizjūga.
noaut Atbrīvot no apaviem, zeķēm (kājas).
atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu).
izmest uz ielas Atbrīvot no darba, nenodrošinot materiāli.
atlaist Atbrīvot no darba; atstādināt, atņemot pilnvaras.
izsviest uz ielas Atbrīvot no darba.
nojūgt Atbrīvot no iejūga (parasti zirgu); izjūgt.
jūgt nost atbrīvot no iejūga.
atlaist Atbrīvot no kādas saistības (piem., maksājuma); samazināt (piem., maksājumu, cenu).
atmīnēt Atbrīvot no mīnām, spridzekļiem u. tml.; padarīt nekaitīgu (piem., lādiņu).
attārpot Atbrīvot no tārpiem (parasti dzīvnieku).
atūdeņot Atbrīvot no ūdens.
atutot Atbrīvot no utīm.
nokārtot dabiskās vajadzības atbrīvot urīnpūsli vai zarnas no to satura.
atāķēt Atbrīvot, atkabināt (ko pieāķētu).
laist Atbrīvot, atlaist (no darba).
palaist sveikā atbrīvot, nenodarot pārestību.
dāvāt brīvību atbrīvot.
mest Atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt.
sviest Atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga).
tikt vaļā atbrīvoties (no kā, arī no kāda).
ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama, negatīva).
nokratīt Atbrīvoties (no kā).
izrauties Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem).
novākt pie malas atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
novākt no ceļa atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
nomest Atbrīvoties (no liekā svara), samazināt (savu svaru).
nomest Atbrīvoties (no netikuma), atmest (nevēlamu paradumu).
nomest Atbrīvoties (no tā, kas traucē, apgrūtina).
nomest Atbrīvoties (no vecā apspalvojuma, ragiem u. tml.).
atraisīties Atbrīvoties (piem., no kā traucējoša).
atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt nepiespiestam, dabiskam u. tml.
gāzēt Atbrīvoties no gāzēm, kas uzkrājušās zarnās.
šķīstīties Atbrīvoties no grēka, kļūt morāli tīram.
novelt no saviem pleciem atbrīvoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama.
dabūt nost no ceļa atbrīvoties no kāda.
dabūt pie malas atbrīvoties no kāda.
atūdeņoties Atbrīvoties no ūdens.
nokārtoties Atbrīvoties no urīnpūšļa vai zarnu satura.
atraisīties Atbrīvoties, atnākot vaļā sasējumam, sastiprinājumam; atbrīvoties (no tā, kas apņem, apskauj).
likt pie malas Atbrīvoties, atsacīties (no kā).
izraisīties Atbrīvoties, izkļūt (no kā).
izlādēties Atbrīvoties, tikt izlādētam no elektriskās enerģijas (piem., par ierīci).
izkļūt Atbrīvoties, tikt vaļā (no nevēlama stāvokļa).
drāzt Atdalot skaidas (parasti ar nazi) apstrādāt; apstrādājot, parasti ar nazi, gatavot (priekšmetu).
plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
viltot Atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam.
uzplēst Atgādinot ko, pieļaut, ka jāatceras (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots).
mēģināt Atkārtoti vingrinoties, izpildot, iestudēt, sagatavot demonstrēšanai (ko).
atpestīt Atlaist brīvībā, atbrīvot.
atsvabināt Atlaist brīvībā; palaist vaļā; atbrīvot.
patriekt Atlaist, atbrīvot (piem., no darba, amata pienākumu pildīšanas).
atlaist Atļaut doties prom; atbrīvot, palaist vaļā.
izklaidēties Atpūsties, gūt pozitīvas emocijas, atbrīvoties no sasprindzinājuma.
uzkoda Ātrai uzēšanai sagatavots ēdiens; arī uzkožamais.
uzkoda Ātrai uzēšanai sagatavots ēdiens.
smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
uzraut Ātri uzbūvēt, izgatavot u. tml.
uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko kvalitatīvu, pārsteidzošu).
tropu māja atsevišķa celtne botāniskajā vai zooloģiskajā dārzā, kurā mākslīgi radīti apstākļi, lai tajā varētu augt un dzīvot tropiem raksturīgie augi un dzīvnieki.
savrupmāja Atsevišķa ģimenes māja (apdzīvotā vietā).
rezervāts Atsevišķa teritorija, kurā nometināta kāda iedzīvotāju grupa (piem., indiāņi Amerikā, Kanādā, Brazīlijā).
domēns Atsevišķs apgabals internetā (ar kopīgu adreses elementu), ko veido, piem., kādas valsts iedzīvotāji vai cilvēku grupa.
relaksēties Atslābināties, atbrīvoties no sasprindzinājuma, stresa; arī atpūsties.
atpogāt Attaisīt (ko aizpogātu); atbrīvot (pogu) no pogcauruma vai cilpas.
atsaiņot Attaisīt, atraisīt, atbrīvot no iesaiņojuma; izsaiņot.
atslēgties Attālināties, atbrīvoties (piem., no kā traucējoša); izslēgties.
atdot galus attauvoties.
novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
izpildīt Atveidot (sagatavotu priekšnesumu).
aizmest Atzīstot (ko) par nevajadzīgu, nederīgu, vairs nelietot, neizmantot un atbrīvoties (no tā).
atgriezties no grēkiem atzīstot un nožēlojot savus grēkus, tikt atbrīvotam no tiem.
aizmēzt (arī izmest, izsviest u. tml.) (vēstures) mēslainē atzīt (ko) par nederīgu, novecojušu, nevajadzīgu un atbrīvoties no tā.
lini Audums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
rāmija Audums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
paparžaugi Augi, piem., kosas, staipekņi, papardes, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa.
patriciāts Augstākais, bagātākais iedzīvotāju slānis, valdošā virsotne (viduslaiku pilsētās).
stoika Augsts galds (piem., kafejnīcā), pie kura ēd vai dzer, stāvot kājās.
izkāpt Augstu ceļot kājas, atbrīvoties (no kā); novilkt.
biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide ar samērā vienveidīgiem vides apstākļiem (reljefu, augsni, klimatu u. tml.).
pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
pieauļot Auļojot pievirzīties, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
austrālieši Austrālijas iedzīvotāji – aborigēni un Austrālijas ieceļotāju pēcteči.
aborigēni Austrālijas pirmiedzīvotāji.
austrumeiropieši Austrumeiropas iedzīvotāji.
baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
austrumnieks Austrumzemju iedzīvotājs.
saaust Aužot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
noaust Aužot izgatavot (ko); aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
uzaust Aužot izgatavot; aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
saaust Aužot izgatavot; aužot saistīt.
izaust Aužot izgatavot.
pieaust Aužot spēt izgatavot pietiekamā daudzumā.
avoksnājs Avotaina vieta.
karstie avoti avoti ar augstu ūdens temperatūru.
svētavots Avots, kura ūdenim pēc tautas ticējuma piemīt labvēlīgi ietekmējošas, dziednieciskas īpašības.
geizers Avots, no kura periodiski izplūst karsta ūdens un tvaika strūklas.
aziāts Āzijas pamatiedzīvotājs.
zelta ādere bagātīgs ienākumu, dažādu labumu avots.
baltieši Baltijas valstu iedzīvotāji (igauņi, latvieši, lietuvieši).
furšets Bankets pie bufetes veida galda, kur viesi ietur maltīti, stāvot kājās.
valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
mazpulki Bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
noklenderēt Bezmērķīgi nodzīvot, eksistēt.
marcipāns Bieza, salda masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu; konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
pirē Biezenis, kas pagatavots no kartupeļiem vai citiem dārzeņiem, arī augļu masa.
dienvidslāvi Bijušās Balkānu valsts – Dienvidslāvijas iedzīvotāji.
bizantieši Bizantijas iedzīvotāji.
blāvēt Blāvot.
bohēmieši Bohēmijas (Čehijā) iedzīvotājs.
bohēmieši Bohēmijas (Čehijā) pamatiedzīvotāji.
laikazobs Bojājumi, kas izveidojas, pastāvot (kam) ilgāku laiku.
bolīvieši Bolīvijas iedzīvotāji.
piebrist Brienot pienākt, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
piebriest Briestot palielināties apjomā; nogatavoties.
nobriest Briestot sasniegt pilngatavību; pilnībā nogatavoties.
plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patricietim).
zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
piebrūvēt Brūvējot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
izbrūvēt Brūvējot pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu).
nirvāna Budismā – pilnīgs svētlaimes, miera un atbrīvotības stāvoklis, saplūsme ar dievišķo.
eksistēt Būt dzīvam; dzīvot.
noorganizēties Būt gatavam, sagatavoties (kopīgai rīcībai, darbībai).
līdzdzīvot Būt ieinteresētam, emocionāli dzīvot līdzi (kam).
zvērot Būt kāda gaismas avota apgaismotam, spožam.
pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot); palīdzēt sagatavoties (kādam doties prom).
nejust zemi zem kājām būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
knapināties Būt ļoti taupīgam; dzīvot ļoti taupīgi.
riezt zobus būt naidīgi noskaņotam, gatavoties uzbrukt (kādam).
trīsēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu, arī uguni).
būt uz pleciem būt nodzīvotam (par laikposmu).
būt plecos būt nodzīvotam (par laikposmu).
domāt Būt nolūkam; nolemt, arī iecerēt, gatavoties (ko darīt).
izplatīt Būt par (gaismas, smaržu, siltuma u. tml.) avotu.
iemest Būt par cēloni, ka ievirzās, iespīd (piem., par vēju, gaismas avotu).
darbināt Būt par enerģijas avotu (piem., mehānismam).
iepazīstināt Būt par informācijas avotu.
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko).
plandēt Būt tādam, kurā gaisa plūsmas iedarbībā veidojas kustīgas krokas, viļņi; plīvot.
plandīt Būt tādam, kurā gaisa plūsmas iedarbībā veidojas kustīgas krokas, viļņi; plīvot.
taupīties Būt taupīgam, taupīgi dzīvot.
būt pie durvīm Būt tuvu, tuvoties (par laiku).
klauvēt pie durvīm būt tuvu; tuvoties (laika ziņā).
uzturēties Būt, atrasties, dzīvot (kur) – par dzīvniekiem.
viesoties Būt, dzīvot (pie kāda) viesos.
būvdetaļa Būves, celtnes detaļa (piem., bloki, durvis, logi), kas jau iepriekš izgatavota rūpnīcā.
pauninieks Ceļojošs sīktirgotājs, kas lauku iedzīvotājiem iznēsāja vai izvadāja preces, arī (ko) uzpirka.
mazumcena Cena, par kādu preci pārdod tieši patērētājiem, iedzīvotājiem; mazumtirdzniecības cena.
taisīties vaļā censties atbrīvoties (no kāda, arī no kā, kas traucē).
kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt (no tā, kas tur, nelaiž vaļā).
atgaiņāties Censties atbrīvoties.
raisīties Censties atbrīvoties.
tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
kratīties vaļā censties tikt vaļā, atbrīvoties (no kā).
sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piem., teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
sacepināt Cepinot pagatavot; cepot sabrūnināt.
sacept Cepot pagatavot (ko sajauktu kopā ar citu produktu, citām sastāvdaļām).
sacept Cepot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; cepot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
sacept Cepot pagatavot, izcept.
kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; klaips.
klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, noteiktas formas (maizes) mīklas veidojums; kukulis.
piecirst Cērtot sagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā; cērtot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko).
izcirst Cērtot, zāģējot atbrīvot no kokiem un krūmiem.
auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā).
organiskais stikls ciets, caurspīdīgs stiklam līdzīgs materiāls, kas izgatavots no polimēriem.
dabiskās vajadzības cilvēka vajadzība atbrīvot urīnpūsli vai zarnas no to satura.
nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji, un kurš var kļūt par infekcijas avotu.
diktors Cilvēks, kas (radio, televīzijā) lasa cita sagatavotu tekstu (ziņas, sludinājumus u. tml.).
diplomands Cilvēks, kas apbalvots ar diplomu.
medaļnieks Cilvēks, kas apbalvots ar medaļu.
kavalieris Cilvēks, kas apbalvots ar ordeni.
ierāvējs Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties (parasti uz citu rēķina).
galvinieks Cilvēks, kas dod galvojumu; galvotājs.
brīvlaistais Cilvēks, kas ir atlaists brīvībā; cilvēks, kas ir atbrīvots, piem., no darba attiecībām.
diktors Cilvēks, kas ir ierunājis sagatavotu tekstu (piem., kinofilmā).
nerezidents Cilvēks, kas nav pastāvīgs attiecīgās valsts iedzīvotājs.
diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu u. tml.) bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
vijoļmeistars Cilvēks, kas prot izgatavot vijoles.
kaimiņš Cilvēku grupa (piem., tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji; svešinieki; arī precinieki.
ārzemnieks Citas valsts pilsonis vai iedzīvotājs; cilvēks, kas dzīvo ārzemēs.
svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs; ārzemnieks.
nevācieši Citu tautību iedzīvotāji Vācijā vai Vācijas okupētajās zemēs.
mierīgie iedzīvotāji civiliedzīvotāji.
nočurkstināt Čurkstinot pagatavot.
resursi Dabas bagātības, enerģijas avoti, izejvielu, materiālu krājumi, naudas līdzekļi, darbaspēks u. tml., ko var izmantot kādam mērķim, darbībai, norisei.
dagestāņi Dagestānas pamatiedzīvotāji.
dagestāņi Dagestānas pamatiedzīvotājs.
mūza Daiļrades iedvesmas avots (piem., dzejniekam, māksliniekam).
pusfabrikāts Daļēji sagatavots pārtikas produkts, kam pirms lietošanas pārtikā nepieciešama beidzamā apstrāde (cepšana, vārīšana u. tml.).
pusparazīts Daļējs parazīts; tāds, kas spēj dzīvot un baroties arī patstāvīgi, bez saimnieka organisma.
sagatavošana Darbība --> sagatavot.
galvošana Darbība, process --> galvot.
strāvojums Darbība, process --> strāvot (2).
dzīt Darbināt (ierīci, mehānismu) – par motoru, enerģijas avotu u. tml.
kadrs Darbinieks (parasti sagatavots, kvalificēts).
uzsākt Darboties, dzīvot, būt (kāda laika, mūža perioda) pašā pirmajā posmā; iesākt (2).
stāvošs darbs darbs, kas tiek veikts, lielāko daļu darbalaika stāvot kājās.
bakara Dārgs kristāls, ko sāka izgatavot Francijas pilsētā Bakarā.
gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kā) īstenošanai; būt gatavam, tikt gatavotam (turpmākai darbībai).
posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; gatavoties (1).
pārdarvot Darvot vēlreiz, no jauna.
dārzeņkopība Dārzkopības nozare – dārzeņu audzēšana iedzīvotāju patēriņam.
nepārtrauktā barošana datoru sistēmas nodrošinājums ar dublējošu barošanas avotu gadījumam, ja parastais barošanas avots tiek atslēgts vai tā spriegums samazinās līdz nepieļaujamam līmenim.
piparmētra Daudzgadīgs lakstaugs, ārstniecības augs ar zili violetiem ziediem un stipri smaržojošām lapām; no šā auga lapām gatavota droga [Mentha piperita].
nodauzīt Dauzot, sitot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
pasta Dažādi makaronu izstrādājumi; ēdiens, kas gatavots no kāda makaronu veida.
sist pie krūtīm dedzīgi ko apgalvot.
sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
ugunskurs Degošs vai aizdegšanai sagatavots kurināmā krāvums (ārpus telpām).
avotiņš Dem. --> avots.
putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu.
dienvidnieks Dienvidu zemju iedzīvotājs.
radiodiktors Diktors, kas pie radio mikrofona lasa cita sagatavotu tekstu (piem., ziņas).
izklīst Doties uz dažādām vietām (dzīvot, strādāt).
mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties; izturēties agresīvi, uzbrukt.
sadrāzt Drāžot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; drāžot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
izdrāzt Drāžot izgatavot (priekšmetu).
nodrāzt Drāžot izgatavot, izveidot.
sadrukāt Drukājot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; drukājot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
nodrukāt Drukājot, iespiežot izgatavot.
atducināt Ducinot tuvoties, atkļūt šurp.
šartrēze Dzeltens vai zaļš augu liķieris, kas sākotnēji izgatavots Šartrēzes klosterī pie Grenobles (Francijā).
šokolāde Dzēriens, kas ir pagatavots no šī konditorejas izstrādājuma, piena, cukura.
kafija Dzēriens, kas pagatavots no šā pārtikas produkta vai tā aizstājēja.
kakao Dzēriens, kas pagatavots no šāda pulverveida produkta.
tēja Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
sviķot Dzert alkoholiskus dzērienus; arī uzdzīvot.
jodelēt Dziedāt Alpu kalnu iedzīvotājiem raksturīgā veidā, strauji pārejot no krūšu reģistra falsetā.
bonvivāns Dzīves baudītājs, uzdzīvotājs.
guļa Dzīvības norišu pazemināšanās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem, piem., lācim).
karbonāde Dzīvnieka (parasti cūkas) gaļas gabals, parasti ar kauliem (ribām); cepta vai cepšanai sagatavota šāda gabala šķēle.
dzīvot puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
palikt puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
mist Dzīvot (kādos apstākļos).
dzīvot uz parāda dzīvot ar aizņemtu naudu, mantu.
dzīvot līdzi laikam dzīvot atbilstoši laikmeta prasībām.
dzīvot šķirti dzīvot atsevišķi.
vaļoties Dzīvot bez tiešiem darba pienākumiem, atpūsties.
veģetēt Dzīvot bezmērķīgi, nelietderīgi, bez garīgiem centieniem; arī dzīvot trūcīgi.
dzīvot zaļi dzīvot bezrūpīgi.
izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vietās).
līdzdzīvot Dzīvot līdzās.
(tikko) vilkt dzīvību Dzīvot ļoti lielā trūkumā, nabadzībā.
(tikko) vilkt garu Dzīvot ļoti lielā trūkumā, nabadzībā.
(tikko) dzīvību vilkt Dzīvot ļoti lielā trūkumā.
dzīvot Dieva mierā dzīvot ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
nabagoties Dzīvot nabadzībā; skopoties.
dzīvo kā suns ar kaķi dzīvot nesaticīgi, naidīgi.
dzīvot svešā maizē dzīvot no kāda cita dotiem līdzekļiem.
būt svešā maizē dzīvot no kāda cita dotiem līdzekļiem.
dzīvot plaši dzīvot pārticībā, bezrūpīgi.
dzīvot no zila gaisa un mīlestības dzīvot romantiskas jūsmas pārņemtam, nedomājot par eksistences līdzekļiem.
nodzīvot Dzīvot un pabeigt dzīvot (dzīvi, mūžu u. tml.).
parazitēt Dzīvot uz cita organisma vai citā organismā un izmantot tā barības vielas.
dzīvot vienai dienai dzīvot vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
sadzīvot Dzīvot, arī darboties ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu).
satikt Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu); sadzīvot (1).
sākt Dzīvot, būt (mūža, darba gaitu u. tml.) pirmajā posmā.
peldēt pa virsu dzīvot, izturēties, rīkoties pavirši, virspusēji, neiedziļinoties.
peldēt pret straumi dzīvot, izturēties, rīkoties pēc savas pārliecības, gribas pretēji vairākuma uzskatiem.
sisties Dzīvot, ļoti grūti, smagi strādājot, cīnoties ar trūkumu un pārvarot materiālās grūtības.
mājot Dzīvot, mitināties (parasti pastāvīgi, ilgāku laiku).
dzīvot no rokas mutē dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļkiem.
iztikt Dzīvot, pastāvēt (bez kā).
augt Dzīvot, pavadīt bērnību (kur, kādos apstākļos); veidoties, attīstīties.
peldēt pa straumi dzīvot, piemērojoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem un apkārtējo ietekmei.
sava ceļa gājējs dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
iet savu ceļu Dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
iet citu ceļu Dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
kulties Dzīvot, strādāt, pārvarot grūtības, trūkumu; pūlēties.
mitināties Dzīvot, uzturēties (kur) – par cilvēkiem.
vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, kur, kādos apstākļos).
izecēt Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
virēja Ēdiena gatavotāja, vārītāja.
košers Ēdiena sagatavošana, ievērojot ebreju reliģiskos likumus; šādi sagatavots ēdiens.
kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota no galviņkāpostiem.
miltēdiens Ēdiens vai pārtikas produkts, kas ir gatavots galvenokārt no miltiem.
tadžina Ēdiens, kas gatavots šādā traukā.
salāti Ēdiens, kas ir pamatā gatavots no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, pievienojot mērci, etiķi, eļļu.
manna Ēdiens, kas izgatavots no šiem putraimiem.
tītenis Ēdiens, kas pagatavots no satītiem vai ietītiem pārtikas produktiem.
vraps Ēdiens, kas pagatavots no satītiem vai ietītiem pārtikas produktiem.
kopgalds Ēdināšanas veids (piem., skolā), kurā visiem izsniedz kopējā katlā gatavotu ēdienu.
ēģiptieši Ēģiptes Arābu Republikas pamatiedzīvotāji – Ēģiptes arābi.
eiropietis Eiropas pamatiedzīvotājs.
augstā mode ekskluzīvi, ļoti dārgi apģērbi, kas pēc slavenu modelētāju skicēm izgatavoti ļoti ierobežotā skaitā (nereti vienā eksemplārā).
ciemats Ēku grupa; neliela apdzīvota vieta.
lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis; elektromagnētiskā lauka avots.
pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde.
katods Elektriskās strāvas avota negatīvais pols; pretstats: anods; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota negatīvo polu.
anods Elektriskās strāvas avota pozitīvais pols; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota pozitīvo polu.
elektriskais lādiņš elektromagnētiskā lauka avots.
izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
noskaņoties Emocionāli ietekmēt sevi, savu psihi, lai kam sagatavotos, lai ko veiktu, panāktu u. tml.
kodolenerģētika Enerģētikas nozare, kas nodarbojas ar kodolreakcijā atbrīvotās enerģijas pārvēršanu siltuma un elektriskajā enerģijā.
glīts Estētiskām prasībām atbilstoši veidots, izgatavots, iekārtots; jauks, patīkams.
uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena; ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens.
ēdiens Ēšanai sagatavoti pārtikas produkti.
autohtoni Etnoss vai etnogrāfiska grupa, kas no laika gala dzīvo attiecīgajā zemē; pamatiedzīvotāji, pirmiedzīvotāji.
pieēvelēt Ēvelējot (piem., kāpostus), sagatavot (tos) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
saēvelēt Ēvelējot sagatavot (ko) lielākā daudzumā.
farēri Farēru salu pamatiedzīvotāji.
pozitīvisms Filozofijas virziens, kas par vienīgo zināšanu avotu uzskata pozitīvas pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
empīrisms Filozofijas virziens, teorija, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pieredzi, juteklisko uztveri.
racionālisms Filozofisks virziens, kurā prātu uzskata par galveno vai vienīgo zināšanu avotu, noliedzot jutekliskās pieredzes nozīmi.
postenis Finanšu dokumenta, budžeta daļa, kurā norādīts ieņēmuma avots; ieņēmuma vai izdevuma veids un apjoms.
gaismas stiprums fizikāls lielums, kas raksturo gaismas avota redzamās gaismas izstarojumu.
ziemas guļa fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem).
ziemguļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā organisma dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem); ziemas guļa.
sagaidīt Gaidot piedzīvot brīdi, kad (gaidītais) pienāk, iestājas u. tml.
atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā uzmācīga).
izkliedētā gaisma gaisma, kas no gaismas avota izplatās pa visu telpu.
uguns Gaisma, ko izplata kāds gaismas avots.
apgaismojums Gaisma, ko izstaro kāds gaismas avots.
neona spuldzes gaismas avots, kurā optisko starojumu rada elektriskā izlāde neonā.
uguns Gaismas stari, iedegtu gaismas avotu apgaismotas vietas, priekšmeti u. tml.
aspiks Gaišā želeja, kas tiek gatavota no gaļas vai zivju buljona un želatīna.
pamatslānis Galvenais, nozīmīgākais (iedzīvotāju) slānis.
likt galvu ķīlā galvot (par ko).
košergaļa Gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kas nokauts, ievērojot ebreju reliģiskos likumus; gaļa, kas sagatavota, ievērojot šos likumus.
sniegadēlis Garš, diezgan plats speciāli apstrādāts dēlis, uz kura stāvot, slīd pa sniegu no kalna snovborda sporta veidā; sniega dēlis; snovborda dēlis.
skrotēt Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot to galus; rupji malt.
taisīt Gatavot (ēdienu, dzērienu).
maisīt Gatavot (kā) kopumu, liekot kopā, apvienojot, savienojot (ko); jaukt.
preparēt Gatavot (kā) preparātu (2).
meistarot Gatavot (ko), parasti neprofesionāli.
brūvēt Gatavot (ko).
jaut Gatavot (mīklu), maisot miltus šķidrumā.
darīt Gatavot (piem., alu).
post Gatavot (piem., ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamos priekšmetus.
vārīt Gatavot ēdienu, ievietojot, turot (to) šķidrumā.
siet jāņusieru gatavot jāņusieru.
jaut maizi gatavot mīklu maizes cepšanai.
maukt stabuli gatavot stabuli, novelkot zaram mizu.
pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piem., priekšmetu, vielu); izveidot patērēšanai.
vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties.
grasīties Gatavoties (ko darīt).
kārtoties Gatavoties (piem., ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
krāmēt čemodānus gatavoties aizbraukšanai.
taisīties Gatavoties kādai darbībai, pasākumam.
ņemt (rokā) žagaru gatavoties pārmācīt (kādu).
vilkt (garu) lūpu gatavoties uz raudāšanu, raudāt.
sildīties Gatavoties, iesildīties.
riktēties Gatavoties, taisīties.
kokakola Gāzēts bezalkoholisks dzēriens, kas sākotnēji tika gatavots no kolas lapu ekstrakta.
vārpstiņgliemezis Gliemezis ar rievotu vārpstveida čaulu.
uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem).
uzgraizīt Graizot sagatavot (piemēram, kā sastāvdaļas).
apvāks Grāmatas ārējā ietērpa elements – poligrāfiski (parasti no papīra) izgatavots aizsargs grāmatas vākiem.
pasīvs Grāmatvedības bilances daļa, kas atspoguļo uzņēmuma līdzekļu avotus – pašu kapitālu, uzkrājumus un kreditorus.
izgrebt Grebjot izgatavot (priekšmetu).
grenlandieši Grenlandes salas iedzīvotāji.
grenlandieši Grenlandes salas iedzīvotājs.
dzīvotgriba Griba, vēlēšanās dzīvot.
krētieši Grieķijas salas Krētas pamatiedzīvotāji.
izgriezt Griežot izgatavot, izveidot (priekšmetu); griežot izveidot, radīt (piem., caurumu, robu priekšmetā).
sagriezt Griežot sagādāt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā.
izgriezt Griežot, spiežot atbrīvot no ūdens (parasti slapjas drēbes).
izgriezties Griežoties, lokoties atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
izgulēt Guļot atbrīvoties (no slimības, slimīga stāvokļa).
mesties Ģērbt nost, atbrīvoties (no apģērba).
havajieši Havaju salu iedzīvotāji.
havajieši Havaju salu iedzīvotājs.
ietaisīt pīpi iebāžot tabaku pīpē, sagatavoties smēķēšanai.
uztaisīt pīpi iebāžot tabaku pīpē, sagatavoties smēķēšanai.
māja Iedzīvotāji attiecīgajā dzīvesvietā, mājoklī.
pamatiedzīvotājs Iedzīvotāji, kas (kādā valstī, teritorijā) veido iedzīvotāju lielāko daļu; arī (kādas valsts, teritorijas) senākie iedzīvotāji.
aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū; iezemieši; pirmiedzīvotāji.
pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū.
iemītnieks Iedzīvotājs (piem., dzīvoklī, namā).
vietējs Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
iezemietis Iedzīvotājs, kura senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotājs.
emigrācija Iedzīvotāju izceļošana uz citu valsti (politisku, ekonomisku u. c. iemeslu dēļ); dzīve, uzturēšanās ārzemēs emigranta statusā.
pilsonība Iedzīvotāju kārta, kas pēc sabiedriskā stāvokļa atrodas starp aristokrātiju un zemniekiem vai strādniekiem; buržuāzija.
sabiedrība Iedzīvotāju kopums (kādā teritorijā).
tauta Iedzīvotāju kopums (kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode, kas apvieno profilaktisko un ārstniecisko darbu.
aparteīds Iedzīvotāju nodalīšana, diskriminācija pēc rases vai citām pazīmēm.
kolonizācija Iedzīvotāju nometināšana, apmetņu dibināšana kādā teritorijā.
migrācija Iedzīvotāju pārvietošanās, pārcelšanās (uz citu teritoriju, vietu).
iedzīvotāju mehāniskais pieaugums iedzīvotāju pieaugums, kura cēlonis ir iedzīvotāju migrācija.
iedzīvotāju blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 km²).
apdzīvotības blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
iedzīvotāju dabiskais pieaugums iedzīvotāju skaita palielināšanās, kad dzimstība ir lielāka par mirstību.
dabiskais iedzīvotāju pieaugums iedzīvotāju skaita pieaugums uz dzimstības rēķina.
apdzīvotība Iedzīvotāju skaits kādā teritorijā.
raznočinci Iedzīvotāju slānis (Krievijā 18. gs. beigās un 19. gs.), kas sastāvēja no dažādu kārtu cilvēkiem (tirgotājiem, trūcīgās muižniecības pārstāvjiem, garīdzniecības, sīkpilsoņiem u. tml.).
pirktspēja Iedzīvotāju spēja iegādāties preces un pakalpojumus.
urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās (piemēram, samazinoties ar lauksaimniecību saistīto iedzīvotāju skaitam).
deportācija Iedzīvotāju vai iebraucēju piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokli raksturojošs statistiskais rādītājs – gada laikā reģistrētais saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
apdzīvoties Iedzīvoties (jaunā vietā, jaunos apstākļos).
aprast Iedzīvoties (kur), sarodot ar apstākļiem.
ieaugt Iedzīvoties, iekļauties.
ievākt Iegūt (ražu); sagatavot (piem., sienu).
sildiekārta Iekārtā, ierīcē u. tml. ievietojams siltuma avots, kura uzsilšanu izraisa cauri tam plūstošā strāva.
ietaisīties Iekārtoties; iedzīvoties.
karburatormotors Iekšdedzes motors, kam degmaisījums tiek sagatavots karburatorā.
izmācīt Iemācīt (ko darīt); sagatavot (kādas darbības veikšanai).
iejaukt Iemaisot miltus (ierauga) šķidrumā, sagatavot (mīklu); iejaut.
ietecēties Ienākties, nogatavoties.
bloks Iepriekš izgatavota, liela (būvē, celtnē) iemontējama būvdetaļa.
izmēģināt Iepriekš izpildot, mēģinot (ko), sagatavot.
formatēt Ierakstot speciālu vadības informāciju, sagatavot datu vidi (piem., disku) lietošanai.
sagaidīt Ierasties (kur), lai sastaptu, apsveiktu (piem., atbraucēju); sagatavoties (piem., atbraucēja, ciemiņa) uzņemšanai.
uzrasties Ierasties (no citurienes kur dzīvot, strādāt).
ieblāvoties Iesākt blāvot.
uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
iemājot Iesākt dzīvot (kur); apmesties (kur).
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, tā gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzēt.
uzplīvot Iesākt plīvot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plīvot.
iespīdēties Iesākt spīdēt (piem., par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi spīdēt.
ietaisīt Iesālīt, iemarinēt u. tml. sagatavot lietošanai.
krājkase Iestāde (piem., bijušajā PSRS), kas pieņem iedzīvotāju brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas; šīs iestādes ēka, telpas.
redakcija Iestāde (piem., dažādi plašsaziņas līdzekļi), kuras uzdevums ir sagatavot un padarīt pieejamus preses izdevumus, radio, TV raidījumus u. tml.; celtne, telpas, kurās darbojas šāda iestāde.
pārstāvniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kas pārstāv kādas teritorijas iedzīvotāju intereses citā iestādē, institūcijā, organizācijā; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
povidla Ievārījums, kas pagatavots no augļu vai ogu biezeņa.
pašvaldība Ievēlētu pārstāvības un izpildu iestāžu institūcija vietēja mēroga saimniecisko un vietējo iedzīvotāju sociālo jautājumu risināšanai.
purva rūda iezis, kas izgulsnējas no avotu, ezeru un purvu ūdeņiem un satur dzelzs hidroksīdus.
nodzīvoties Ilgāku laiku dzīvot, uzturēties (kur, kādā vietā).
iesakņoties Ilgāku laiku palikt, iedzīvoties (kādā vietā).
nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot, glabāt (sevī) un neizpaust (jūtas, domas).
žņaugt Ilgāku laiku pastāvot, radīt nemieru, satraukumu u. tml. (par psihisku stāvokli).
iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piem., domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot.
sadzīvot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīvot; nodzīvot.
iztrakoties Ilgāku laiku, daudz uzdzīvot.
indieši Indijas iedzīvotāji.
policija Institūcija sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju drošības sargāšanai.
Tiesībsarga birojs institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.
ombuds Institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.; Tiesībsarga birojs.
interneta resursi internetā atrodamie informācijas avoti – mājaslapas, datubāzes u. tml.
palīglīdzeklis Īpaši izgatavota lieta, kas paredzēta pārvietošanās u. tml. funkciju nodrošināšanai.
uzlīme Īpaši izgatavots dažādas formas (parasti neliels) lietišķās grafikas darinājums (piemēram, uzraksts, zīmējums, ko apliecinoša zīme) uzlīmēšanai.
godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā pie kāda objekta) pauž godinājumu (kam).
tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par valsts iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietu, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli u. tml.); tautas skaitīšana.
guļammaiss Īpaši pagatavots maiss, kurā var gulēt (piem., ceļojumā).
sviestpapīrs Īpaši pagatavots papīrs sviesta un citu pārtikas produktu (piem., marmelādes) iesaiņošanai; arī pergamentpapīrs.
āzis Īpaši pagatavots steķis (kā novietošanai), balsts (kā atbalstīšanai).
pildījums Īpaši sagatavota produktu masa, kas tiek pildīta kulinārijas izstrādājumā, arī augļos, dārzeņos.
kraklē stikls īpaši sagatavota sasprēgājusi stikla masa.
valdzinājums Īpašību kopums (cilvēkā), kas piesaista, rada interesi, vēlēšanos tuvoties.
irākieši Irākas iedzīvotāji; Irākas arābi.
irāņi Irānas iedzīvotāji.
avotkaļķi Irdeni vai saistīti poraini kalcīta ieži, kas veidojušies no kaļķainiem avotu ūdeņiem.
noblāvot Īsu brīdi blāvot un pārstāt blāvot.
noplīvot Īsu brīdi plīvot un pārstāt plīvot.
dabūt just izbaudīt, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu).
naudas bedre izdevīgs ienākumu avots.
zelta bedre izdevīgs ienākumu avots.
safabricēt Izdomāt, sakopot, sagrozot (piem., nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā; izgatavot, radīt, sacerēt (ko tādu, kas satur šādas ziņas, faktus).
marsieši Izdomu tēls – Marsa iedzīvotājs.
kopēt Izgatavot (fotoattēlu) no negatīva.
atliet Izgatavot (kā) atveidu lējumā.
reproducēt Izgatavot (kā) kopiju; pavairot.
kopēt Izgatavot (mākslas darba) kopiju.
uzknipelēt Izgatavot (parasti ar grūtībām, sarežģījumiem).
izmeistarot Izgatavot (parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi).
iztaisīt Izgatavot (piem., priekšmetu); izveidot, ierīkot.
uzmargot Izgatavot (piemēram, uzadot, uztamborējot, uzzīmējot); pagatavot, arī sacerēt.
būvēt Izgatavot (sarežģītus aparātus, mašīnas, ierīces).
novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz papīra.
aust Izgatavot audumu.
tiražēt Izgatavot pēc parauga noteiktu skaitu eksemplāru; pavairot.
izsniegt Izgatavot un nodot (dokumentu tiesīgajai personai); nodot (izgatavoto dokumentu tiesīgajai personai).
pavairot Izgatavot vairākos eksemplāros (pēc oriģināla vai kopijas).
nostrādāt Izgatavot, izveidot (ko), parasti precīzi, labi.
sadarināt Izgatavot, izveidot (parasti lielākā daudzumā).
sataisīt Izgatavot, pagatavot (ko) lielākā daudzumā.
litografēt Izgatavot, pavairot litogrāfiski.
izdarināt Izgatavot.
mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
izbaudīt Izjust un pārdzīvot; arī piedzīvot.
gribēties Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt); gribēt (1).
gribēt Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt).
nest Izjust, pārdzīvot, arī glabāt (ko sevī).
izmaukties Izkļūt, atbrīvoties (no kā tāda, kas apņem, aptver).
nolaist tvaiku izlādēties, atbrīvoties no negatīvām emocijām.
nocietināties Izmantojot esošos vai izbūvējot jaunus nocietinājumus, sagatavoties aizsardzībai pret ienaidnieku.
lietaskoks Izmantošanai sagatavots amatniecībā noderīgs kokmateriāls.
aizņemt Izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu); arī apdzīvot.
pārtikt Izmantot uzturam, lietot uzturā un dzīvot (no tā).
izlādēt Izpaužot (pret citiem negatīvās emocijas), atbrīvoties (no tām).
mirgot Izplatīt ātri mainīga stipruma vai īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu).
starot Izplatīt gaismu (par gaismas avotu).
vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot.
vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot.
plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu); spīdēt ar mazliet mainīgu gaismu.
spulgot Izplatīt skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu); būt skaidram, dzidram (par gaismu).
zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu gaismu (par gaismas avotu); spoži spīdēt, atstarojot (kāda gaismas avota) gaismu.
zibēt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
zibšņot Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
iedzīvoties lomā izprotot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties lomas tēlojumā.
iejusties lomā izprotot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties lomas tēlojumā.
Kaut tu izputētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.; saka, ja vēlas no kāda atbrīvoties.
(kaut) jods būtu (pa)rāvis izsauciens lielās dusmās, sašutumā, vēloties atbrīvoties no kāda vai lādot kādu.
lai jods (pa)rauj izsauciens lielās dusmās, sašutumā, vēloties atbrīvoties no kāda vai lādot kādu.
Pie joda! izsauciens, paužot neapmierinātību, sašutumu vai vēlēšanos no kaut kā atbrīvoties.
izmest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas); piespiedu kārtā atbrīvot (no darba).
pārciest Izslimot (slimību); piedzīvot, pieredzēt (operāciju, slimības lēkmi u. tml.).
luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota ietekmē.
spīdēt Izstarot, izplatīt vai šķietami izstarot, izplatīt gaismu (par gaismas avotu).
kaučuks Izstrādājums, kas izgatavots no šādas vielas.
pataisīt Iztaisīt, izgatavot (priekšmetu).
marsieši Iztēlē radīti Marsa iedzīvotāji.
grauzt sausu garozu iztikt ar trūcīgu barību; dzīvot trūkumā.
grauzt sausu maizi iztikt ar trūcīgu barību; dzīvot trūkumā.
izgrozīties Iztikt, izdzīvot ar minimāliem līdzekļiem.
pārsteigt Iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu).
sajaukt Izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas.
iestudēt Izveidot, sagatavot (lugas, operas u. tml.) izrādi; izveidot, sagatavot (piem., skaņdarba, dejas) priekšnesumu.
ataust Izveidoties (apziņā) – par atziņu; atveidoties (atmiņā) – par pārdzīvoto.
izmīlēt Izzust mīlas jūtām (pret kādu); pārstāt pārdzīvot (mīlas jūtas).
iejaukt Jaucot, samaisot (ko ar šķidru vielu), sagatavot lietošanai.
dzimstība Jaundzimušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
atnācējs Jauns iedzīvotājs, iemītnieks.
skurbt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot; reibt (2).
runa Kāda temata, satura (parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem; šāds izklāsts rakstveidā.
padzīvot Kādu laiku dzīvot (apzināti noteiktā veidā).
padzīvot Kādu laiku dzīvot; nodzīvot.
moka Kafijas dzēriens, kas pagatavots no šīs šķirnes kafijas pupiņām.
pēda Kājas apakšējā daļa, ar kuru cilvēks (ejot vai stāvot) balstās pret zemi.
kalnietis Kalnu apvidus iedzīvotājs.
piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
tēja Kaltētas (parasti ārstniecības) augu daļas; dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām.
nokalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1).
uzkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1).
izkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu).
sakalt Kaļot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; kaļot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
piekalt Kaļot izgatavot (ko) papildus klāt.
kanādieši Kanādas iedzīvotāji.
karaļūdens Karaļavota ūdens.
garnizons Karaspēka daļas un militāras iestādes, kas (pastāvīgi vai uz laiku) atrodas kādā apdzīvotā vietā vai atsevišķā nocietinājumā.
sibīrieši Karavīri pirmsrevolūcijas Krievijā armijas daļās, ko formēja no Sibīrijas iedzīvotājiem; Sibīrijas strēlnieki.
dominikāņi Karību valstu Dominikas un Dominikānas pamatiedzīvotāji.
sakārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā daudzumā; kāršot sagatavot (vilnas, kokvilnas u. tml. lielāku daudzumu).
atrakstīties Kārtot lietas formāli, sagatavot rakstiskas atbildes.
kaukāzieši Kaukāza reģiona pamatiedzīvotāji (piem., gruzīni, azerbaidžāņi, armēņi).
kenijieši Kenijas pamatiedzīvotāji.
kiprieši Kipras (grieķu vai turku daļas) pamatiedzīvotājs.
kiprieši Kipras pamatiedzīvotāji.
tilināt Klāt (kaņepju stiebrus) kādā vietā, lai (tos) sagatavotu tālākai apstrādei.
atklepot Klepojot atbrīvoties no elpvadā iekļuvušā; klepojot atbrīvoties no krēpām.
pielīst Klusu, nemanot pievirzīties, pietuvoties.
saknapināties Kļūt ļoti taupīgam, sākt dzīvot ļoti taupīgi, taupot ierobežot sevi (kā) tērēšanā, izmantošanā.
izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot).
mirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam.
izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (parasti par jūtām).
noknibināt Knibinot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
uzknipelēt Knipelējot izgatavot, arī izveidot.
izkodināt Kodinot izgatavot, izveidot, arī apstrādāt.
zarakanna Koka kanna ar snīpi, kas pagatavots no izdobta zara; zara kanna.
apstādījumi Kokiem, dekoratīviem krūmiem, puķēm apstādīti laukumi, joslas (apdzīvotās vietās, gar ceļiem u. tml.); augu kopums šādās vietās.
kolonists Kolonijas (1) iedzīvotājs, kas ieceļojis no metropoles.
halva Konditorejas izstrādājums – salda masa, kas gatavota no smalki saberztām, grauzdētām eļļas augu sēklām vai riekstiem un saldvielām.
piekonservēt Konservējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (pārtikas produktus).
iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (piem., audus).
dalīt Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus pārdzīvojumus).
dalīties Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus uzskatus, domas).
mufeļkrāsns Krāsns ar speciālu kameru (mufeli), kurā apdedzināmais izstrādājums nenonāk tiešā saskarē ar siltuma avotu.
atkravāt Kravājot novietot tālāk nost (no kā); kravājot atbrīvot vietu.
taisnot Kristietībā – attaisnot, atbrīvot, glābt no grēkiem.
kopti Kristīgie ēģiptieši, senās Ēģiptes iedzīvotāju pēcteči.
uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu, pret ko).
kuršu ķoniņš Kuldīgas apkaimes brīvciemu iedzīvotājs, kam par dienestu Livonijas ordeņa karaspēkā savulaik bija piešķirta zeme un īpašas privilēģijas.
apkūpināt Kūpinot apžāvēt, sagatavot ēšanai.
piekūpināt Kūpinot sagatavot (ko) pietiekamā daudzumā.
kursenieki Kuršu kāpu iedzīvotāji (pārsvarā līdz Otrajam pasaules karam), kuru valoda (mūsdienās izzūdoša) ir radniecīga latviešu valodai.
kurzemnieki Kurzemes novada iedzīvotāji.
tāmnieks Kurzemes ziemeļdaļas iedzīvotājs, kas runā lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs.
pamatstāja Ķermeņa stāvoklis, kādā cilvēks atrodas, stāvot ar taisnu augumu, kopā saliktām kājām un gar sāniem nolaistām rokām.
galvaniskais elements ķīmiskais elektriskās enerģijas avots.
nitrolaka Laka, kas izgatavota no celulozes nitrāta.
biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā); viens no iepriekš sagatavotiem jautājumu sakopojumiem kāda mācību priekšmeta eksāmenā.
lapi Lapzemes iedzīvotāji – sāmi.
latīņamerikāņi Latīņamerikas valstu iedzīvotāji.
nevāci Latviešu vai igauņu tautības iedzīvotāji Baltijā (no 16. gs. līdz 19. gs.) pretstatā priviliģētajiem vāciešiem.
latgalieši Latvijas austrumdaļas – Latgales – pamatiedzīvotāji.
čiuļi Latvijas citu novadu iedzīvotāji pretstatā latgaliešiem.
čiuļi Latvijas citu novadu iedzīvotājs pretstatā latgalietim.
nepilsonis Latvijas iedzīvotājs, bijušās PSRS pilsonis, kam nav Latvijas vai kādas citas valsts pilsonības.
nelatvieši Latvijas iedzīvotājs, kas nav latvietis.
sēļi Latvijas kultūrvēsturiskās teritorijas – Sēlijas iedzīvotāji.
nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.–1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piem., Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
bezzemnieks Lauku iedzīvotājs, kam nepieder zeme (valsts iekārtā, kurā zeme ir privātīpašums).
zemnieks Lauku iedzīvotājs, kas nodarbojas ar lauksaimniecību.
laucinieks Lauku iedzīvotājs; zemnieks.
sēta Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas.
sīkzemniecība Lauku iedzīvotāju slānis, ko veido nelielu zemes platību, mazu lauku saimniecību īpašnieki.
palīgsaimniecība Lauku saimniecība, kas nav tās īpašnieka galvenais ienākumu avots, bet dod papildienākumus.
atlavīties Lavoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
nolavīties Lavoties nonākt lejā, zemē.
uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
kondensors Lēca vai lēcu sistēma, kas (optiskā instrumentā) sakopo, koncentrē gaismas avota starus.
uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū sagatavotam tējas vai kafijas daudzumam, pagatavot (tēju vai kafiju).
lupatu lelle lelle, kas izgatavota no auduma.
leļļinieks Leļļu teātra darbinieks, parasti aktieris, arī leļļu izgatavotājs.
novilkt Lēnām, nesteidzīgi nodzīvot, (grūtos, smagos apstākļos) pavadīt (kādu laiku).
piebīdīties Lēnām, pakāpeniski pievirzīties, pietuvoties (kam tuvāk).
libānieši Libānas pamatiedzīvotāji (galvenokārt arābi).
lībieši Lībijas pamatiedzīvotāji (Lībijas arābi).
aviolīnija Lidaparātu regulārs maršruts starp divām vai vairākām apdzīvotām vietām.
lielpilsēta Liela pilsēta, kurā ir daudz iedzīvotāju (piem., vairāk par 100 000); pretstats: mazpilsēta.
pilsēta Liela, blīvi apdzīvota vieta ar vairāk vai mazāk plānveidīgu apbūvi.
sicīlieši Lielākās Vidusjūras salas Sicīlijas pamatiedzīvotāji.
masa Liels cilvēku kopums, skaits; plašas iedzīvotāju aprindas.
savalkāt Lietojot padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru (parasti no auduma gatavotu priekšmetu).
izsviest uz ielas Likt atbrīvot mājokli, atstājot bez pajumtes.
parādīt velnu Likt piedzīvot (kādam) ko nepatīkamu.
mest zemē Likvidēt (kā nederīgu), atbrīvoties (kā no nederīga).
kūņoties Līst ārā, atbrīvoties (no kūniņas, pārsega, čaulas u. tml.).
nolobīt Lobot atbrīvot (ko) no mizas, čaulas u. tml.
uzlodēt Lodējot izgatavot, izveidot.
nolupināt Lupinot atbrīvot (ko) no čaumalas, mizas u. tml.; nolobīt.
atlupināt Lupinot atdalīt; lupinot atbrīvot (no kā).
laist Ļaut (kādam) pietuvoties, pieskarties u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
pielaist Ļaut (kādam) pievirzīties, pietuvoties.
palaist Ļaut aiziet; atbrīvot.
pieņemt Ļaut apmesties, dzīvot pie sevis.
iztūļāties Ļoti gausi sagatavoties un sākt (ko darīt).
kā pa kāzām ļoti labi, ļoti pārticīgi (piem., dzīvot).
kā kāzās ļoti labi, ļoti pārticīgi (piem., dzīvot).
ņemt pie sirds ļoti pārdzīvot, raizēties, uztraukties.
seminārs Mācību nodarbība (parasti augstskolā) par noteiktu tēmu, kurā dalībnieki noklausās un apspriež pastāvīgi sagatavotus referātus vai īsus dalībnieku ziņojumus; teorētiska vai praktiska nodarbība zināšanu papildināšanai.
izmācīt Mācot sagatavot (darbam kādā profesijā).
apmācīt Mācot sagatavot (kādam uzdevumam, arodam, specialitātei).
aizvadīt Mācot, audzinot sagatavot (līdz kādai pakāpei).
izmācīties Mācoties tikt sagatavotam (kādai profesijai); mācoties kļūt par ko.
iemaisīt Maisot iejaukt (piem., šķidrumā); maisot sagatavot.
plaucēta maize maize, kas gatavota no plaucētiem miltiem.
pašdarināts Mājas apstākļos gatavots (parasti alkoholisks) dzēriens.
pašdarīts Mājas apstākļos gatavots (parasti alkoholisks) dzēriens.
pašbrūvēts Mājas apstākļos gatavots alkoholisks dzēriens.
mājas grāmata mājas iedzīvotāju reģistrācijas žurnāls.
gaismas ķermenis mākslīgā apgaismojuma avots (piem., lampa).
iemarinēt Marinējot sagatavot, iekonservēt.
sagatave Materiāla (piem., metāla, koksnes, plastmasas) gabals, kas sagatavots (nepieciešamajos izmēros, formā u. tml.) kādas detaļas, izstrādājuma izgatavošanai.
atspaids Materiālie līdzekļi, kas palīdz dzīvot; tas, kas palīdz, atbalsta.
mauri maurs; mauriete dsk. ģen. -šu. -- Šīs iedzīvotāju grupas piederīgais.
banānu republika mazattīstīta valsts (sākotnēji – mazattīstīta valsts, kurā galvenais ienākumu avots ir augļu audzēšana).
pabrīvēt Mazliet, daļēji atbrīvot; padarīt mazliet brīvāku.
mazpilsētnieks Mazpilsētas iedzīvotājs.
mēbeļnieks Mēbeļu ražotājs, izgatavotājs.
bušmeņi Mednieku, klejotāju ciltis Dienvidāfrikā, seni Dienvidāfrikas pamatiedzīvotāji.
pārtīt filmu mēģināt ko atcerēties, atmiņās atgriezties pie kā redzēta, piedzīvota.
skiti Melnās jūras ziemeļu piekrastes iedzīvotāji no 7. gs. pirms mūsu ēras līdz 3. gs. mūsu ērā.
melnkalnieši Melnkalnes pamatiedzīvotāji.
veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) – parasti par apdzīvotu vietu.
kirī Mērvienība, kas lietota nuklīda aktivitātes mērīšanai radioaktīvā starojuma avotā [Ci].
komposts Mēslojums, kas gatavots no satrūdējušām organiskām vielām (piem., augu atliekām, virtuves atkritumiem).
laist pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atbrīvoties no kā lieka, nevajadzīga.
uzmetināt Metinot izgatavot.
iemīcīt Mīcot sagatavot (mīklu); izveidojot mīklu, sagatavot cepšanai (maizi).
miltums Milti; ēdiens, kas gatavots no miltiem.
megapole Milzīga pilsēta, kas izveidojusies, augot un saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotām vietām.
sēravots Minerālūdens avots, kurš satur sērūdeņradi.
minerālavots Minerālūdens avots.
mirstība Mirušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
dervišs Musulmaņu mūks, kas ir devis solījumu dzīvot nabadzībā un klejo ubagodams.
sausā mušiņa mušiņa, kas gatavota tā, lai peldētu ūdens virspusē.
slapjā mušiņa mušiņa, kas gatavota tā, lai ūdenī grimtu, atgādinot samirkušu kukaini.
uznaglot Naglojot izgatavot.
sanaglot Naglojot sastiprināt, salabot; naglojot izgatavot (ko).
uzmākties Naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam).
uznākt Nākot pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, parasti nepatīkami (to) pārsteidzot.
mesli Naturālās vai naudas nodevas, ko ievāca, piem., no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
mākties Neatlaidīgi tuvoties, lai dzeltu (parasti par kukaiņiem).
uzstāt Neatlaidīgi, nepiekāpīgi prasīt (kādam ko veikt); neatlaidīgi, nepiekāpīgi apgalvot (ko), prasīt (ko atzīt).
ārkārtējs Negaidīts, neparedzēts, neparasts; vēl nebijis, nepiedzīvots.
afroamerikāņi Negroīdās rases ASV iedzīvotāji, kuru senči cēlušies no Āfrikas.
nēģeri Negroīdās rases pārstāvji – Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji; melnādainie citu valstu iedzīvotāji, kuri senatnē cēlušies no šiem iedzīvotājiem.
paiet Neievērot; palikt neuztvertam, nepārdzīvotam.
uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties kādam.
miests Neliela apdzīvota vieta.
miests Neliela pilsētas tipa apdzīvota vieta (Latvijā no 16. gs. līdz 1928. gadam).
sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota biezpiena masa.
sādža Neliela, samērā blīvi apbūvēta lauku apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir nosaukums, bet atsevišķām mājām savu mājvārdu nav.
sādža Neliela, samērā blīvi rindveidā apbūvēta lauku apdzīvota vieta (parasti cariskajā Krievijā).
mājas apogs neliels šīs dzimtas putns, kas apmetas apdzīvotu vietu tuvumā.
dobe Neliels uzirdinātas un augu audzēšanai sagatavotas augsnes laukums (parasti paaugstināts); augu stādījums šādā laukumā.
bļitka Neliels, šaurs, no metāla izgatavots zivju māneklis ar āķi, ko lieto zemledus zvejā; žibulis.
žibulis Neliels, šaurs, no metāla izgatavots zivju māneklis ar āķi.
nomest zemē Nelietderīgi, veltīgi aizvadīt, nodzīvot (kādu laikposmu).
spaidīt Neļaut (kādam), parasti ilgāku laiku, brīvi rīkoties, dzīvot.
apspiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties; nomākt.
proletariāts Nemantīgo iedzīvotāju slānis, kam iztikas avots ir algots darbs; strādniecība, strādnieku šķira.
izgāzties Nenokārtot pārbaudījumu; izdarot ko slikti, nemākulīgi, piedzīvot neveiksmi, kaunu.
ārkārtīgs Neparasts, nepiedzīvots, sevišķs; ārkārtējs (1).
neņemt pie sirds nepārdzīvot, neraizēties, neuztraukties (par ko).
pauperisms Nepieciešamo eksistences līdzekļu trūkums plašiem iedzīvotāju slāņiem; masu nabadzība.
pusjēls Nepilnīgi satagavots (par darbu).
aizmirst Nesajust, nepārdzīvot (kā) ietekmē.
netikt pāri (kam) nespēt aizmirst, nespēt emocionāli, psihiloģiski pārdzīvot (ko).
blāvot Nespodri, bālgani spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
sačammāties Nesteidzīgi kam sagatavoties, sakārtoties u. tml.
diskriminācija Netaisna, pazemojoša, arī prettiesiska izturēšanās pret atsevišķiem iedzīvotājiem, piem., rasu, tautības, dzimuma, seksuālās orientācijas, ticības dēļ.
nīderlandieši Nīderlandes iedzīvotāji; holandieši.
nigērieši Nigēras un Nigērijas pamatiedzīvotāji.
slīpripa No abrazīviem materiāliem izgatavots rotējošs ripveida instruments (kā) slīpēšanai, arī asināšanai.
brinza No aitu piena gatavots siers.
salmiņš No augu stiebra vai mākslīga materiāla (piem., plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto aukstu dzērienu dzeršanai.
knēdelis No baltmaizes, miltiem vai arī kartupeļu masas gatavota (pildīta) klimpa, ko ēd kā piedevu vai patstāvīgu ēdienu.
acetātzīds No celulozes acetātiem izgatavots mākslīgā zīda audums.
papīrs No celulozes gatavots materiāls rakstīšanai, tekstu un attēlu iespiešanai, iesaiņošanai u. tml.; šāda materiāla loksne, lapa.
serums No dabiskām vielām gatavots kosmētisks līdzeklis ar nelielu koriģējošu vai ārstniecisku iedarbību.
būris No dēļiem izgatavots savvaļas putnu miteklis, ko (parasti) piestiprina pie koka stumbra.
laža No dēļiem pagatavota (pagaidu) guļasvieta; lāva (2).
baltvīns No gaišām vai tumšām (noņemot miziņu) vīnogām gatavots gaišs vīns.
grifele No grafīta izgatavots irbulis, ko kādreiz lietoja rakstīšanai uz šīfera tāfeles.
smirģelis No īpaša materiāla izgatavots priekšmets vai rīks asināšanai, slīpēšanai u. tml.
krinolīns No īpaša stīva auduma vai ar speciālām stīpām gatavoti apakšsvārki kleitas kupluma veidošanai; dāmu tērps (18.–19. gs.) ar šādu kuplu, platu zvanveida svārku daļu.
sāgo No īpašu palmu cietes gatavoti putraimi.
apvāks No izturīga materiāla pagatavots uzliekams aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākiem; vāciņi.
šitake No Japānas cēlusies ēdamā sēne, kuru audzē uz īpaši sagatavotiem lapu koku bluķiem silta un vējaina klimata apstākļos.
no nekā no kā ļoti niecīga (piem., ko izgatavot).
kolonija No kādas zemes vai kāda novada izceļojušu iedzīvotāju apmetne citā zemē; kādas tautas izceļotāji, kas dzīvo vienkopus citā zemē.
putnu būrītis no koka izgatavota mājiņa putniem.
skatu stiga no kokiem atbrīvota josla apvidus apskatei.
smilšu mīkla no kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdenu, trauslu izstrādājumu izgatavošanai.
ķidu zupa no mājputnu ķidām gatavota zupa.
bruņucepure No metāla izgatavota karavīru cepure galvas aizsargāšanai.
metālkonstrukcija No metāla izgatavota konstrukcija.
kliņģeris No mīklas gatavots konditorejas izstrādājums, parasti divu savienotu apļu formā.
klīsteris No miltiem vai cietes gatavota līme.
muskatvīns No muskata vīnogu šķirnes gatavots deserta vīns.
kopija No negatīva izgatavots fotoattēls.
zorbs No poliuretāna vai polivinilhlorīda izgatavota, ar gaisu pildīta bumba, kurā esošais cilvēks var tikt fiksēts ar īpašām siksnām.
sakē No rīsiem gatavots alkoholisks dzēriens (Japānā).
tatami No rīsu salmiem gatavots grīdas pārklājs Japānā.
sklandrausis No rudzu vai rupju kviešu miltiem gatavots rausis ar burkānu un vārītu kartupeļu pildījumu.
smiltis No smilšu mīklas gatavots (parasti irdens, trausls – par konditorejas izstrādājumu).
sudrablieta No sudraba izgatavots vai apsudrabots izstrādājums.
mahorka No šā auga izgatavota tabaka.
spalva No šāda putna ādas ragvielas veidojuma izgatavots rakstāmrīks.
pīle No šāda putna pagatavots ēdiens.
korķis No šāda vai cita materiāla izgatavots aizbāznis (parasti pudelēm).
zīds No šādas dabiskās vai mākslīgās šķiedras izgatavots audums, apģērbs.
marmelāde No šādas masas gatavotas konfektes.
porcelāns No šādas masas gatavoti izstrādājumi.
papiruss No šādiem augiem gatavots materiāls, ko senatnē izmantoja rakstīšanai; uz šāda materiāla uzrakstītais teksts.
rūgtviela No šādiem augiem gatavots preparāts ar rūgtu garšu, ko lieto ēstgribas uzlabošanai.
zivs No šī dzīvnieka pagatavots ēdiens.
kaprons No šīs šķiedras izgatavots plāns, caurspīdīgs audums; neilons.
diegs No tekstilšķiedrām (piem., kokvilnas, zīda) izgatavots tievs, garš pavediens (parasti aušanai, šūšanai).
terakotas armija no terakotas izgatavota 8000 karavīru armija dabiskā lielumā, kas atrodas Ķīnas imperatora Ciņa Šihuandi kapenēs.
sarkanvīns No tumšo vīnogu šķirnēm gatavots tumši sarkans vīns.
peldcepure No ūdensnecaurlaidīga materiāla izgatavota, galvai cieši pieguloša cepure, ko lieto peldot vai peldoties.
potvasks No vaska, sveķiem u. c. vielām pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež parasti koku un krūmu potējuma brūces.
tuša No vaska, taukvielām, krāsvielām gatavots kosmētikas līdzeklis skropstu, uzacu krāsošanai.
zeltlietas No zelta izgatavoti vai apzeltīti dekoratīvi izstrādājumi.
zivju pirkstiņi no zivju gaļas un subproduktiem pagatavots pusfabrikāts – taisnstūraini, rīvmaizē panēti gabaliņi.
ikri No zivju olām gatavots pārtikas produkts.
grūdenis No žāvētas cūkgaļas (parasti no galvas ar šņukuru) un grūbām pagatavots ēdiens.
diletantisms Nodarbošanās ar mākslu, zinātni, arodu u. tml. bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
novilkt Nodzīvot (līdz kādam noteiktam laikam).
sasniegt Nodzīvot (līdz noteiktam vecumam).
noiet Nodzīvot (mūžu).
iziet caur dzīvi nodzīvot dzīvi.
nostaigāt dzīves ceļu nodzīvot dzīvi.
pārdzīvot Nodzīvot ilgāk (salīdzinājumā ar kādu citu).
izdzīvot Nodzīvot, aizvadīt (dzīvi, kādu laika posmu).
izaugt Nodzīvot, pavadīt mūža pirmo posmu (par bērniem, pusaudžiem); uzaugt.
nostaigāt Nodzīvot.
kaut Nogalināt, slepkavot.
ienākties Nogatavoties.
kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
apkaut Nonāvēt, noslepkavot (daudzus, visus).
nokaut Nonāvēt, noslepkavot.
noplīvēt Noplīvot.
novējot Noplīvot.
priekš Norāda uz laikposmu, kam kas paredzēts, gatavots.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek izgatavots, izveidots.
iz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek iztukšots, atbrīvots (no kā).
sa- Norāda, ka kas tiek sagādāts, sagatavots.
sa- Norāda, ka tiek izgatavoti, izveidoti daudzi objekti, to lielāks daudzums.
ieziemot Nosedzot (ar skujām, lapām u. tml.), sagatavot (daudzgadīgus augus) pārziemošanai.
izliet asinis noslepkavot, nogalināt.
aptraipīt rokas ar asinīm noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā.
aptraipīt rokas noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā.
noslaktēt Noslepkavot; nokaut.
nolauzt Nostrādāt, nodzīvot (kādu laikposmu), parasti pārvarot grūtības, piepūloties.
traumatisms Noteiktā laika posmā traumas ieguvušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu; traumu ieguve, to veids pēc struktūras.
lekāls Noteiktas konfigurācijas šablons, pēc kā iezīmē gatavojamās detaļas kontūras vai pārbauda izgatavotās detaļas formu.
komandanta stunda noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju; komandantstunda.
komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju.
nokopt Novācot ražu, atbrīvot no tās (lauku, tīrumu u. tml.).
mīnēt Novietojot mīnas, gatavot uzspridzināšanai (ko).
atģērbt Novilkt (apģērbu); atbrīvot (kādu) no apģērba; noģērbt.
nomaukt stabuli novilkt (zaram) mizu, lai izgatavotu stabuli.
izģērbt Novilkt apģērbu (kādam); atbrīvot no apģērba.
novilkties Novilkt sev (ko), atbrīvoties (no kā).
baļķis Nozāģēts, no zariem atbrīvots koka stumbrs.
rīsu nūdeles nūdeles, kas pagatavotas no rīsu miltiem.
kūja Nūja, kas pielāgota (vai ko izmanto) atbalstam (ejot, stāvot); spieķis.
tarot Ņemt (zivis) ārā no tīkla; atbrīvot tīklu no nozvejotajām zivīm; tarāt.
tarāt Ņemt zivis ārā no tīkla; atbrīvot tīklu no nozvejotajām zivīm; tarot.
glikoze Ogļhidrāts, kas atrodas galvenokārt augos un ir dzīvo organismu enerģijas avots.
kontribūcija Okupētās teritorijas iedzīvotāju piespiedu nodevas (kara laikā).
preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piem., anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai.
evakuācija Organizēta iedzīvotāju, uzņēmumu, materiālo vērtību, karaspēka izvešana no kādas teritorijas (piem., no paredzamā karadarbības rajona).
evakuēt Organizēti izvest iedzīvotājus, uzņēmumus, materiālās vērtības, karaspēku no kādas teritorijas.
komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai).
apsildīt degunu pabūt kur tikai īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
apgaismot Padarīt (ko) gaišu, redzamu (ar gaismas avotu).
sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, patērējamu; pagatavot (ēdienu, dzērienu).
atsvabināt Padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā); atbrīvot.
atsvabināt Padarīt nenoslogotu, (pienākumam, saistībai) nepakļautu; atbrīvot.
uzstutēt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
atlaist Padarīt vaļīgāku vai atbrīvot (ko savilktu, saspraustu, saskrūvētu u. tml.).
sarkankarogots Padomju Savienības laikā – tāds, kas apbalvots ar sarkano karogu vai ordeni, uz kura attēlots sarkans karogs.
palaiskoties Padzīvot bezdarbībā; arī paslinkot.
padzīvoties Padzīvot kur, kādā vietā, parasti mierīgi, patīkami.
pataisīt Pagatavot (ēdienu, dzērienu).
sabrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā daudzumā.
uztaisīt Pagatavot (piemēram, ēdienu ēdienreizei).
samīcīt maizi pagatavot mīklu maizes cepšanai.
izgatavot Pagatavot patērēšanai, lietošanai.
sasiet sieru pagatavot sieru apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
salūkot Pagatavot, arī sagādāt (ēdienu, parasti ēdienreizei).
brūvējums Pagatavotais dzēriens.
sadzīves pakalpojumi pakalpojumi iedzīvotāju sadzīves vajadzību apmierināšanai, ko sniedz, piem., kurpnieku, šuvēju darbnīcas, pirtis, veļas mazgātavas, sadzīves tehnikas remontdarbnīcas.
virsū Pakāpeniski iestāties, tuvoties, rasties u. tml. (piem., par notikumiem, parādībām, norisēm).
virsū Pakāpeniski tuvoties, iestāties (par laikposmu, laika momentu, cilvēka mūža posmu).
izpestīt Palīdzēt atbrīvoties (no kā), palīdzēt izkļūt (no kādas situācijas); izglābt.
heteroze Palielināta (hibrīdu) dzīvotspēja, straujāka (to) attīstība, lielāka ražība (salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem tie cēlušies).
nostāvēt Palikt stāvot (kādā vietā, kādā veidā).
zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kas izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaismu (par priekšmetu ar gaismas avotu).
uzzibsnīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) īsu brīdi zibsnī.
pārziemināt Panākt, ka (augs) pārziemo (novietojot to īpaši sagatavotā vietā, apsedzot u. tml.).
dzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
nodzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
atgriezt dzīvē panākt, ka (kāds) atkal sāk pilnvērtīgi dzīvot.
mierināt Panākt, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piem., bēdas, bailes, satraukumu).
nosviest Panākt, ka (kāds) tiek atbrīvots (no ieņemamā amata).
nogriezt gaismu panākt, ka gaismas avots beidz izstarot gaismu.
uzgriezt uguni panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu.
uzgriezt gaismu panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu.
uzgriezt elektrību panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu.
iedegt gaismu panākt, ka gaismas avots, apgaismošanas ierīce sāk izstarot gaismu.
ieslēgt gaismu panākt, ka gaismas avots, apgaismošanas ierīce sāk izstarot gaismu.
iededzināt gaismu panākt, ka gaismas avots, apgaismošanas ierīce sāk izstarot gaismu.
nodzēst gaismu panākt, ka gaismas avots, apgaismošanas ierīce vairs neizstaro gaismu.
izslēgt gaismu panākt, ka gaismas avots, apgaismošanas ierīce vairs neizstaro gaismu.
gambīts Paņēmiens šaha partijas sākumā, kurā upurē kādu figūru (parasti bandinieku), lai iegūtu pozīciju priekšrocības, atbrīvotu ceļu citām figūrām.
izpelnīties Par nopelniem iegūt (apbalvojumu, goda nosaukumu u. tml.); tikt apbalvotam.
pārstāvēties Pārāk ilgi stāvot, glabājoties, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
kauss Pārdzīvojumu, izjūtu kopums; (dzīvē) piedzīvotais.
just Pārdzīvot (jūtas, emocijas).
izjust Pārdzīvot (jūtas); emocionāli uztvert.
jūsmot Pārdzīvot lielu prieku, dziļu saviļņojumu; paust sajūsmu.
versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli; būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
turēt naidu pārdzīvot naidu (pret kādu), parasti ilgāku laiku.
just līdzi (kam) pārdzīvot par kādu citu.
sērot Pārdzīvot sēras.
justies Pārdzīvot sevī (kādas jūtas).
sajusties Pārdzīvot sevī (kādas jūtas).
aizrauties Pārdzīvot spēcīgas, bet īslaicīgas jūtas (pret pretēja dzimuma cilvēku).
iziet caur uguni un ūdeni pārdzīvot un izturēt lielas grūtības.
izsāpēt Pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot (bēdas, sāpes u. tml.).
turēt Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku.
baidīties Pārdzīvot, izjust bailes (no kā).
mocīties Pārdzīvot, izjust fiziskas mokas, ciešanas.
plīst (vai) pušu pārdzīvot, izjust ko ļoti spēcīgi.
šausmināties Pārdzīvot, izjust vai paust šausmas, arī nepatiku, neapmierinātību, sašutumu.
izbaudīt uz savas ādas pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu).
(iz)just uz savas ādas pārdzīvot, pieredzēt (ko nepatīkamu, nevēlamu).
gaidīt Paredzēt (ko iespējamu), būt sagatavotam (uz ko).
sagaidīt Paredzēt (ko iespējamu); būt sagatavotam (uz ko iespējamu).
rusificēt Pārkrievot.
vējlukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots pilnīgi vai daļēji aizsargāts no vēja.
lukturis Pārnēsājama vai stacionāra apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu; laterna.
laist Pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā; atbrīvot.
vārds Pārstāvot ko, aizstāvot kā intereses (runāt, darboties); pamatojoties (uz ko), izmantojot (kāda, kā) pilnvarojumu.
visu vārdā pārstāvot visu kādu personu loku, paužot to viedokli.
kompostēt Pārstrādāt kompostā; gatavot (kompostu).
konservi Pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti ilgstošai uzglabāšanai.
desa Pārtikas produkts – īpaši sagatavotā dzīvnieku zarnā vai citā materiālā iepildīta sasmalcinātas gaļas masa, ko parasti ēd aukstu, sagrieztu šķēlēs.
pupiņu kafija pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām; dzēriens, kas pagatavots no šā pārtikas produkta.
atmest Pārtraukt (ko), atbrīvoties (no kā).
atmosties Pārtraukt (piem., psihisku stāvokli), atbrīvoties (no tā).
izslēgt Pārtraukt, izbeigt (ierīces vai tās daļas) darbību, atvienojot no enerģijas avota.
uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
sērfings Pārvietošanās pa piekrastes viļņiem, stāvot uz īpaši izgatavota dēļa; arī šāds sporta veids; sērfs.
migrēt Pārvietoties, pārcelties (uz citu teritoriju, vietu) – par iedzīvotājiem.
zemes ierīcība pasākumu kopums, lai lauksaimnieciski nozīmīgu zemi sagatavotu mērķtiecīgai izmantošanai.
kultūrizglītība Pasākumu kopums, lai nodrošinātu bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanos kultūras jomā, viņu radošo spēju attīstīšanu gan mācību iestādē, gan ārpus tās, kā arī sagatavotu kultūras darba speciālistus.
venteris Pasīvais zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
uzmanīties Paslepus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); paslepus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
mist Pastāvīgi dzīvot, uzturēties (kur).
rezidēt Pastāvīgi dzīvot, uzturēties (kur).
sakurtēt Pastāvot ilgu laiku, kļūt vecam.
uzmeistarot Pašrocīgi izgatavot (ko); pašrocīgi izgatavot (ko vienkāršu no pieejamiem materiāliem).
sameistarot Pašrocīgi izgatavot, parasti pielāgojot dažādus pieejamos materiālus.
dzīvesprieks Patika dzīvot un darboties; prieks par dzīvi.
vīstīt dūres paust naidu, gatavoties atmaksāt.
izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni); aizvadīt.
strāvojums Paveikta darbība, rezultāts --> strāvot (1).
vārījums Paveikta darbība, rezultāts --> vārīt; vārot izgatavotais produkts, viela.
termālie (pazemes) ūdeņi pazemes ūdeņi, avotu ūdeņi, kam temperatūra ir virs +20°C.
šampanietis Pēc īpašas tehnoloģijas gatavots dzirkstošais vīns.
ģeogrāfiskais atlants pēc vienotas programmas sagatavots sistemātisks ģeogrāfisko karšu krājums.
pekinieši Pekinas iedzīvotāji.
pedagogs Persona, kas ir ieguvusi pedagoģisko izglītību un ir sagatavota mācīšanas un audzināšanas darbam izglītības iestādē; pedagoģijas speciālists, skolotājs, audzinātājs.
repetitors Persona, kas palīdz skolēnam sagatavot uzdevumus, sagatavoties eksāmenam u. tml.; mājskolotājs.
pilsonis Persona, kas pieder pie noteiktas valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
virknes slēgums pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
piebaldzēns Piebalgas novada iedzīvotājs.
ciest Piedzīvot nelaimes gadījumu, neveiksmi u. tml.
nolauzt degunu piedzīvot neveiksmi, tikt pārmācītam (parasti par iedomīgu cilvēku).
lauzt kaklu Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
pazaudēt Piedzīvot zaudējumu.
redzēt Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, stāvokli, attieksmi); izjust.
pievilties Piedzīvot, izjust vilšanos.
pieredzēt Piedzīvot, pārdzīvot (ko).
pārciest Piedzīvot, pieredzēt (nelabvēlīgus apstākļus); izdzīvot, nonākot nelabvēlīgos apstākļos.
piejūrietis Piejūras iedzīvotājs.
aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem, jaunai videi; iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par augiem, dzīvniekiem).
aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem, jaunai videi; iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par cilvēku).
pasūtīt Pieprasīt, lūgt izgatavot, piegādāt, arī rezervēt (ko).
peldveste Piepūšama, arī no korķa vai putuplasta izgatavota veste, kas paredzēta cilvēka noturēšanai virs ūdens.
piedzīvot Pieredzēt (piem., kādu notikumu); pārdzīvot, izjust (ko).
sadarvot Piesūcināt ar darvu, nodarvot.
prēmēt Piešķirt prēmiju; apbalvot ar prēmiju.
pieiet Pietuvoties (kādam) un rast kontaktu.
pieplakt Pietuvoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
pieplakt Pietuvoties, piekļauties (kā) virsmai.
iebarot Pievilināt (zivis), iekaisot, nogremdējot ēsmu kādā ūdenskrātuves vietā; šādi sagatavot (kādu ūdenskrātuves vietu) makšķerēšanai.
izdzīvot Pilnībā izjust, pārdzīvot, izbaudīt.
genocīds Pilnīga vai daļēja atsevišķu iedzīvotāju grupu vai veselu tautu iznīcināšana rasisku, nacionālu vai reliģisku iemeslu dēļ.
amnestēt Pilnīgi vai daļēji atbrīvot no soda izciešanas vai (pēc soda izciešanas) atzīt par nesodītu.
spartieši Pilntiesīgie Spartas pilsoņi, arī Spartas iedzīvotāji senajā Grieķijā.
mazpilsēta Pilsēta ar samērā nelielu iedzīvotāju skaitu.
pilsētnieks Pilsētas iedzīvotājs.
sīkpilsonība Pilsētas iedzīvotāju (piem., nelielu dzīvojamo namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku) kārta Krievijā līdz 1917. gadam.
aglomerācija Pilsētkopa, kas izveidojusies, saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotajām vietām.
sapīt Pinot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
uzpīt Pinot izgatavot, arī izveidot.
izpīt Pinot izgatavot; ar pinumiem izrotāt.
nopīt Pinot izgatavot.
stikls Plāna šāda materiāla loksne; priekšmets, kas ir izgatavots no šāda materiāla.
palantīns Plata, gara sieviešu šalle, kas izgatavota no samta vai kažokādas.
saplēst Plēšot, šķeļot u. tml. iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā.
izpļaut Pļaujot attīrīt, atbrīvot (kādu vietu), piem., no nezālēm.
podiņš Podveida trauks ar tajā pagatavotu ēdienu (piem., gaļas, dārzeņu sautējumu).
travertīns Porains kaļķakmens, kas izgulsnējies no ogļskābu avotu ūdeņiem.
kabatdators Portatīvs kalkulatora tipa (kabatas formāta) personālais dators ar autonomu barošanas avotu; kabatas dators.
kabatas dators portatīvs kalkulatora tipa (kabatas formāta) personālais dators ar autonomu barošanas avotu; kabatdators.
aut kājas posties, gatavoties ceļam.
sapresēt Presējot izgatavot, izveidot (ko).
dzelzs Priekšmets, kas izgatavots no šī metāla sakausējuma.
režģis Priekšmets, veidojums, kas izgatavots no krusteniski sastiprinātām sloksnēm, stieplēm, latām u. tml.
atbrīvošanās Process --> atbrīvoties.
prūši Prūsijas hercogistes vai Prūsijas karalistes pamatiedzīvotāji.
amoks Psihiska traucējuma veids, kad slimnieks pēc lēkmes metas skriet, iznīcinot visu, kas gadās ceļā (konstatēts Malajas arhipelāga iedzīvotājiem).
iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
manuskripts Publicēšanai sagatavots kāda darba oriģinālteksts.
šķīstošā kafija pupiņu kafijas izžāvēts ekstrakts; dzēriens, kas no tā pagatavots.
izpurināt Purinot atbrīvot no putekļiem, netīrumiem u. tml.
nopurināties Purinoties censties atbrīvot savu ķermeni, tā daļas no kā nepatīkama, nevēlama.
pusdzīve Puse vai aptuvena puse no cilvēka mūža, nodzīvotā laika.
sist Putot, kult; putojot, kuļot gatavot (ko).
blāzmot Radīt blāzmu (2); spīdēt (par gaismu, gaismas avotu, debess spīdekļiem).
pazibināt Radīt īslaicīgus gaismas uzplaiksnījumus (piem., pakustinot vai ieslēdzot un izslēdzot gaismas avotu).
darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu vai veiktu noteiktā veida darbības.
atraisīt Raisot atbrīvot, atlaist vaļā (ko piesietu, sasaistītu).
atsiet Raisot dabūt vaļā (ko sasietu, aizsietu); atraisot (piem., saiti), atbrīvot (ko piesietu).
austrumniecisks Raksturīgs austrumu zemēm un to iedzīvotājiem.
dienvidniecisks Raksturīgs dienvidu zemēm, to iedzīvotājiem.
rietumniecisks Raksturīgs rietumu zemēm, to iedzīvotājiem; pretstats: austrumniecisks.
atlūgums Rakstveida iesniegums, kurā izteikts lūgums atbrīvot no darba, ieņemamā amata.
parādīties Rasties, ieviesties, būt sastopamam (par augiem, dzīvniekiem); tikt izgatavotam, ieviesties (par priekšmetiem).
saraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) sarūgst; raudzējot pagatavot (ko).
medalus Raudzēts dzēriens, kas gatavots ar medu, iesalu un apiņiem.
ravēt Raujot ārā nezāles, atbrīvot, attīrīt (no tām ko).
ravēt Raujot ārā, atbrīvot no nezālēm (augu kopumu).
plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā; raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka; arī plūkt (1).
plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam; raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu) putnu.
atrauties Raujoties atbrīvoties; atdalīties, tikt atrautam.
norauties Raujoties nost, atbrīvoties.
izravēt Ravējot atbrīvot no nezālēm (kādu platību, augus).
kaplēt Ravēt, atbrīvot no nezālēm, aprušināt (augus) ar kapli.
saražot Ražojot izgatavot, iegūt (ko) lielākā daudzumā; ražojot izgatavot, iegūt (kā) lielāku daudzumu.
štancēt Ražot, izgatavot (ko vienveidīgu) lielā daudzumā.
producēt Ražot, izgatavot.
palīgražotne Ražotne, kas palīdz sagatavot produkciju (galvenajam uzņēmumam); ražotne, kurā tiek veikti dažādi palīgdarbi.
pietuvināties Refl. --> pietuvināt (1); pietuvoties.
purināties Refl. --> purināt (1); arī purināt, piem., savu apģērbu, ķermeņa daļu, lai to atbrīvotu (no kā).
atpestīt Reliģijā – atbrīvot no soda par grēkiem; pasargāt (no velna varas).
misionārisms Reliģisko organizāciju darbība ar nolūku pievērst ticībai (parasti nabadzīgo un mazattīstīto valstu) iedzīvotājus.
rietumnieks Rietumeiropas iedzīvotājs; kādas Rietumeiropas valsts pārstāvis.
čehi Rietumslāvu tauta, Čehijas pamatiedzīvotāji.
rafiņš Rīgas autobusu fabrikā izgatavotais mikroautobuss "Latvija".
rīdzinieks Rīgas iedzīvotājs.
stīpa Riņķveida detaļa, ko uzvelk, parasti no dēlīšiem gatavotiem, koka traukiem.
zeltnesis Rokas ceturtais pirksts, uz kura parasti nēsā no zelta izgatavotu gredzenu.
juvelierizstrādājums Rotas lieta vai priekšmets, kas izgatavots no dārgmetāla vai dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem u. tml.
bižutērija Rotaslietas, kas nav izgatavotas no dārgmetāliem un dārgakmeņiem.
pagādāt Rūpēties un panākt, ka (kāds) dabū, iegūst (ko nepieciešamu); arī iegādāties, pagatavot.
(uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piem., darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
turēt kārtībā Rūpēties, lai (piem., darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
fabricēt Rūpnieciski izgatavot; ražot.
panelis Rūpnieciski izgatavota liela izmēra plātne ēku saliekamajās konstrukcijās.
Dzīvokļu kooperatīvā sabiedrība sabiedrība (izplatīta 20. gs. 80. gados), kurā iedzīvotāji iestājās, lai par attiecīgu samaksu varētu saņemt dzīvokli.
aizstāvēt Sacensībās, konkursos u. tml. pārstāvot (ko), darboties tā, lai apliecinātu, vairotu (kā slavu, godu).
sādžinieks Sādžas iedzīvotājs.
sarūpēt Sagādāt, arī sagatavot (ko).
sastrādāt Sagatavot (augsni, tīrumu) sējai.
ieziemot Sagatavot (bišu saimes) ziemas guļai.
iesvaidīt Sagatavot (īpašam darbam), iepazīstināt (ar amata noslēpumiem).
sapost Sagatavot (kādam nolūkam).
sastrādāt Sagatavot (kokmateriālus), piem., apdarinot, cērtot, zāģējot; apdarinot, cērtot, zāģējot (nocirstu koku), pārveidot (to) par ko.
izmācīties Sagatavot (mācību priekšmetu); izpildīt mācību priekšmetā uzdoto.
iejaut Sagatavot (mīklu), iejaucot miltus (ierauga) šķidrumā.
savīkšt Sagatavot (norisi, darbību u. tml.); arī sagādāt (1), sarūpēt (ko).
likt gulēt sagatavot (parasti bērnu) gulēšanai un novietot, lai guļ.
sastrādāt Sagatavot (pārtikas produktus) (piem., smalcinot, mīcot); šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko.
inscenēt Sagatavot (piem., lugas, operas) izrādi (parasti skatuviski sarežģītu, ar lielu personāžu).
sataisīt Sagatavot lietošanai (piem., ēdienu).
apstrādāt Sagatavot lietošanai, tālākai pārstrādei.
iejaut maizi sagatavot mīklu maizei.
bruņoties Sagatavot sevi ar nepieciešamajām zināšanām, īpašībām u. tml.
ielikt Sagatavot un ievietot (piem., uzglabāšanai).
izlaist Sagatavot un laist apgrozībā, pārdošanā.
piestādīt rēķinu sagatavot un nosūtīt (kam) rēķinu, pieprasot (tā) samaksu.
iesālīt Sagatavot uzglabāšanai, apkaisot, ierīvējot ar sāli vai ieliekot sāls šķīdumā.
ieskābēt Sagatavot uzglabāšanai, izraisot (produktos) skābšanas procesus.
iekonservēt Sagatavot uzglabāšanai, pasargājot no bojāšanās.
ziemināt Sagatavot ziemas periodam, pārziemošanai.
sataisīt Sagatavot, ierīkot izmantošanai, sakārtot lietošanai.
iestādīt Sagatavot, noregulēt (parasti automātisku iekārtu) noteiktu operāciju veikšanai.
sačabināt Sagatavot, sagādāt.
organizēt Sagatavot, sarīkot (piem., pasākumu).
kvalifikācija Sagatavotība (kādam amatam, profesijai); specialitāte.
kvalifikācija Sagatavotības pakāpe (kāda darba, aroda veikšanai); šādas sagatavotības pakāpes atzīšana.
sarīkoties Sagatavoties (kā) veikšanai.
saspļaut Sagatavoties (kāda, parasti smaga) darba veikšanai; saņemties, sasparoties.
saposties Sagatavoties (kādam nolūkam).
sakārtoties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
sataisīties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
savīstīt dūres sagatavoties sist, kauties ar dūrēm.
iztaisīties Sagatavoties un doties ceļā.
sagatavot stundu sagatavoties, arī gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
gatavot stundu sagatavoties, arī gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
ietaisīties Sagatavoties, iesākt (ko darīt); iztaisīties.
sataisīties Sagatavoties, lai dotos ceļā.
savīkstīties Sagatavoties, sataisīties (pasākumam, braucienam u. tml.).
lietkoks Sagatavots kokmateriāls – lietaskoks.
sagatave Sagatavotu datu, paraugu, sastāvdaļu u. tml. kopums (kā) izveidošanai, pagatavošanai.
šūt Saistīt (kopā) ar adatā ievērtu pavedienu; šādā veidā gatavot (piem., apģērbu), arī veikt (tā) apdari.
komunāls Saistīts ar pašvaldību, tās iedzīvotājiem, viņu sadzīves apstākļu nodrošināšanu.
politmasu Saistīts ar plašu iedzīvotāju masu politisko izglītošanu un audzināšanu Komunistiskās partijas ideoloģijas garā (bijušajā Padomju Savienībā).
dežavū Sajūta, ka tas, kas šobrīd notiek, ir noticis, piedzīvots jau iepriekš; pretstats: žamevū.
ko Dievs devis saka par ēdienu, kādu bijis iespējams sagatavot.
nost no kakla saka par ko nevēlamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
būt uz muguras saka par nodzīvoto gadu skaitu.
slāpst asiņu saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
pieķeras kā dadzis Saka par to, ka pieķeras tik cieši, ka nevar no tā atbrīvoties, tikt vaļā.
pielīp kā dadzis Saka par to, ka pieķeras tik cieši, ka nevar no tā atbrīvoties, tikt vaļā.
dzelzs aizkars saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
dzelzs priekškars Saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
nav ne degunu lāgā apsildījis saka, ja (kāds) ir bijis (kur) pārāk īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
kā velna apsēsts Saka, ja (kāds) vienmēr cieš neveiksmes, ja bieži atgadās (kas) nevēlams, ja nevar atbrīvoties (no kā).
noveļas kā slogs no krūtīm saka, ja izdodas atbrīvoties no grūta, nomācoša.
noveļas kā slogs no pleciem saka, ja izdodas atbrīvoties no grūta, nomācoša.
noveļas kā slogs no kakla saka, ja izdodas atbrīvoties no grūta, nomācoša.
uz brīvām kājām saka, ja kāds ir atbrīvots no apcietinājuma vai vēl nav apcietināts un atrodas brīvībā.
kā nebijis saka, ja kas ir pārdzīvots, izjusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
līdz mielēm saka, ja kas nepatīkams ir izjusts, pārdzīvots pilnībā, līdz galam.
kā iztukšots saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
pie visa gatava saka, ja pašam nav nekas jādara, viss ir sagādāts, sarūpēts, sagatavots.
pie velna Saka, ja pret ko ir liela nepatika, vēlēšanās no kā atbrīvoties.
un kā vēl saka, lai ko pastiprinātu, apgalvotu, pastiprinātu šo apgalvojumu.
spārnots izteiciens sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
spārnots teiciens sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
spārnota frāze sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
locīt Sakļaujot (piem., papīra) malas, veidojot locījumus, gatavot (ko no tā).
sakņkopība Sakņaugu audzēšana iedzīvotāju patēriņam; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
indoeiropieši Sākotnējie Eiropas un Āzijas iedzīvotāji.
sakši Saksijas iedzīvotāji.
ķerties Sākt (ko) darīt, izgatavot, apstrādāt; sākt darboties (ar darbarīku, ierīci).
nodalīties Sākt darboties, dzīvot, funkcionēt atsevišķi.
saiet kopā sākt dzīvot ar kādu kopā; apprecēties (ar kādu).
pieklīst Sākt dzīvot, apmesties (kur, pie kā) – parasti par klīstošiem, klaiņojošiem dzīvniekiem.
likties kopā sākt kopā dzīvot, darboties, strādāt.
salinieks Salas iedzīvotājs.
uzputenis Saldais ēdiens, kas gatavots no mannas un augļiem, ogām vai sulas, uzputojot to.
ķīselis Saldais ēdiens, kas parasti gatavots no augļiem, ogām un iebiezināts ar cieti.
filipīnieši Salu valsts Filipīnu iedzīvotāji.
indonēzieši Salu valsts Indonēzijas iedzīvotāji.
atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (piem., no soda, nepatīkama pienākuma).
iešūpoties Saņemties, sagatavoties, koncentrēties u. tml., lai iesāktu (kādu darbu).
izkūņoties Sasniedzot noteiktu attīstības pakāpi, izlīst, atbrīvoties no kūniņas.
ieiet Sasniegt (noteiktu vecumu); sasniegt, piedzīvot (noteiktu laika posmu).
iestrādāt Sastrādāt, sagatavot (augsni, zemi) sēšanai, stādīšanai.
pietaisīt Sataisīt, sagatavot (ēdienu) lielākā vai pietiekamā daudzumā, tā, ka piepilda (ko).
uzriktēties Sataisīties, sagatavoties.
iela Satiksmei paredzēta josla pilsētās un biezi apdzīvotās vietās; šādas joslas braucamā daļa (bez ietvēm).
urrāt Saucot "urrā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert kādu; urravot (2).
sasautēt Sautējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; sautējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
sasautēt Sautējot pagatavot (ko); sautējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izsautēt.
novadpētniecība Sava novada vēstures, kultūras u. tml. pētīšana, ko veic galvenokārt vietējie iedzīvotāji.
sanītīt Savērt nītīs (šķērus); sagatavot aušanai (verot nītīs šķērus).
ēģiptieši Senās Ēģiptes iedzīvotāji.
romieši Senās Romas valsts iedzīvotāji.
trojieši Senās Trojas iedzīvotāji.
maķedonieši Senās valsts Maķedonijas iedzīvotāji.
linga Senatnē – metamais ierocis (cilpa, kurā ievieto akmeni vai īpaši sagatavotu lodi); šāda veida rotaļu rīks.
senegālieši Senegālas Republikas iedzīvotāji.
kartāgieši Seno feniķiešu kolonijas Kartāgas iedzīvotāji.
kristāls Sevišķi caurspīdīgs stikls ar īpašu mirdzumu, dzidru skaņu un lielu spēju lauzt gaismas starus; no šāda stikla izgatavoti priekšmeti.
sibīrieši Sibīrijas iedzīvotāji.
sicīlieši Sicīlijas pamatiedzīvotājs.
raisīt Sienot vaļā, atbrīvot (ko piesietu).
konkubīne Sieviete, kas nelaulāta dzīvo kopā ar vīrieti; piedzīvotāja, mīļākā.
dzensiksna Siksna, kas pārnes kustību no enerģijas avota uz patērētāju (mašīnu, darbgaldu u. tml.).
sīrieši Sīrijas pamatiedzīvotāji (galvenokārt arābi).
asenizācija Sistemātiska atkritumu, mēslu aizvākšana (apdzīvotā vietā).
cirst Sitot ar cirvi, dalīt nost, šķelt pušu (ko); šādā veidā gatavot (kokmateriālus, malku).
izskalot Skalojot atbrīvot (orgānu, ķermeņa dobumu) no kā nevēlama.
skandināvi Skandināvijas valstu pamatiedzīvotāji (piem., zviedri, somi, norvēģi).
pēcskaņa Skaņa, kas ir dzirdama pēc skaņas avota darbības beigām.
stereofonija Skaņas ierakstīšana un atskaņošana, izmantojot vismaz divus kanālus, lai radītu iespaidu, ka skaņas avots atrodas telpā.
reverberācija Skaņas saglabāšanās telpā pēc tam, kad skaņas avots vairs nedarbojas; pēcskaņa.
uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot nepatīkami pārsteigtam.
saskrūvēt Skrūvējot savienot, sastiprināt; skrūvējot salabot; skrūvējot izgatavot.
noskūt Skujot atbrīvot no apmatojuma (ķermeņa daļu).
izskūt Skujot atbrīvot no apmatojuma.
bēdāties Skumt, būt drūmā garastāvoklī, ciest (piem., nelaimes, zaudējuma dēļ); pārdzīvot bēdas.
bulgāri Slāvu tauta, Bulgārijas pamatiedzīvotāji.
horvāti Slāvu tauta, Horvātijas pamatiedzīvotāji.
krievi Slāvu tauta, Krievijas pamatiedzīvotāji.
serbi Slāvu tauta, Serbijas pamatiedzīvotāji.
atslēgt Slēdzot padarīt atveramu, arī pieejamu; atslēdzot atbrīvot.
krutka Sliktas kvalitātes nelegāli gatavots degvīns.
skrīnings Slimību diagnosticēšanas sistēma – iedzīvotāju masveida medicīniskā izmeklēšana, lai atklātu personas, kas saslimušas ar kādu noteiktu slimību.
slovāki Slovākijas pamatiedzīvotāji.
slovēņi Slovēnijas pamatiedzīvotāji.
ciest Smagi izjust, pārdzīvot.
noziedzība Sociāla parādība, ko izraisa kādas sabiedrības daļas nevēlēšanās vai nespēja dzīvot saskaņā ar sabiedrībā pieņemtiem likumiem un ko raksturo noziegumu skaits, struktūra, dinamika u. tml.
baškīri Somugru tauta, kas dzīvo ap Urāliem; Baškīrijas pamatiedzīvotāji.
kārpīties Spārdīties, ķepuroties, cenšoties atbrīvoties.
konservēt Speciāli apstrādājot (piem., audus), gatavot (tos) ilgstošai uzglabāšanai.
konservēt Speciāli gatavot (piem., marinējot, sālot, skābējot) ilgstošai uzglabāšanai (pārtikas produktus).
ātrās reaģēšanas vienība speciāli sagatavota, bruņota un ekipēta valsts drošības struktūru vienība (piem., cīņai pret terorismu).
ilgmūžība Spēja nodzīvot ilgu, garu mūžu; spēja būt, pastāvēt ilgu laiku.
izturēt Spēt dzīvot, arī uzturēties (kādu laika posmu nelabvēlīgos apstākļos).
iztikt Spēt pārtikt, izdzīvot.
zvērot Spīdēt, atstarojot kāda gaismas avota gaismu.
iespīdēt Spīdot izplatīt gaismu (kur iekšā) – par gaismas avotu.
laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot gaismu (par gaismas avotu, arī gaismu).
spridzeklis Sprādziena radīšanai sagatavota sprāgstviela vai īpaša ierīce.
pasprukt Sprūkot atbrīvoties, arī izkļūt (ārā no kurienes).
tūnings Standarta automobiļa vai cita standartveidā izgatavota priekšmeta pārveidošana, uzlabošana.
Pestīšanas armija starptautiska kristīga misionāru labdarības organizācija, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir sociālās palīdzības un atbalsta nodrošināšana trūcīgajiem iedzīvotājiem.
optācija Starptautiskajās tiesībās – pilsonības izvēle, piem., personām ar dubultpilsonību vai tādas teritorijas iedzīvotājiem, kas pārgājusi citā valstī.
izzīst no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
zīst no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
izstāvēt Stāvēt un pabeigt stāvēt (parasti rindā pēc kā); stāvot (rindā), sagaidīt savu kārtu.
apspiestība Stāvoklis, kad nav ļauts brīvi dzīvot, attīstīties; nebrīve.
nostāvēties Stāvot (kādu laiku), iegūt vajadzīgās īpašības, vēlamo gatavības pakāpi.
nobalsot Stāvot brauktuves malā ar paceltu roku, apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli).
stāvēt Stāvot būt, atrasties (kur, kādā vietā, kā tuvumā, piem., lai ko veiktu).
līgoties Stāvot, sēžot vai pārvietojoties, viegli šūpoties (par cilvēku).
nodievoties Stingri apgalvot, apzvērēt.
ciets Stingrs, samērā grūti lokāms (piem., par audumu, ādu); tāds, kas izgatavots no šāda auduma, ādas.
sastrādāt Strādājot paveikt (ko) lielākā daudzumā; strādājot paveikt (kā lielāku daudzumu); strādājot, darba procesā izgatavot (ko) lielākā daudzumā; strādājot, darba procesā izgatavot (kā lielāku daudzumu).
uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
izrauties Strauji (ar spēku) atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
izraut Strauji (ar spēku) atņemt (kāda satvertu priekšmetu), atbrīvot (ko).
nomest Strauji atbrīvoties (no tā, ko tur rokās); strauji nolikt.
ķepuroties Strauji kustināt rokas, kājas, lai, piem., izkļūtu, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā.
sakult Strauji maisot kādu vielu, pagatavot (ko) no tās.
nākt Strauji tuvoties, būt ļoti tuvu.
atsprukt Strauji, nejauši atraisīties, atbrīvoties; tikt vaļā.
izsūkt Sūcot (ar putekļu sūcēju), atbrīvot (no putekļiem), iztīrīt (ko).
sudānieši Sudānas pamatiedzīvotāji.
suiti Suitu novada (Alsungas pagastā) iedzīvotāji, kuriem vēsturiski izveidojušās no pārējās Kurzemes daļas atšķirīgas tradīcijas, izloksne un kultūras mantojums.
izsukāt Sukājot atbrīvot (no kā).
sasutināt Sutinot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; sutinot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
sasutināt Sutinot pagatavot (ko), sutinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izsutināt.
kaņepe Šā auga sēklas; pārtikas produkts, kas gatavots no šīm sēklām.
kafija Šā koka vai krūma sēklas (pupiņas); no tām gatavots (grauzdēts, malts) pārtikas produkts; šā pārtikas produkta aizstājējs (piem., no cigoriņiem, miežiem).
darbs Šāda darbība kā cilvēka eksistences līdzekļu ieguves avots.
litogrāfija Šādā tehnikā gatavots mākslas darbs, attēls, teksts.
novākt Šādā veidā atbrīvot (dārzu, lauku u. tml.).
mīcīt maizi šādā veidā gatavot mīklu maizes cepšanai.
metināt Šādā veidā izgatavot (ko).
žāvēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, lai sagatavotu (tos) ilgākai glabāšanai, pārveidotu (to garšu).
sakapāt Šādā veidā sagatavot (ko) lielākā daudzumā; šādā veidā sagatavot (kā lielāku daudzumu).
metāls Šādu vielu sakausējums (arī ar citas vielas piejaukumu); priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma.
šejienietis Šejienes iedzīvotājs.
sibīrieši Šī apgabala iedzīvotājs.
salāts Šī auga lapas; ēdiens, kas gatavots no šī auga lapām.
tēja Šī krūma jauno dzinumu lapas, ko pēc ievākšanas apstrādā, lai no tām pagatavotu attiecīgo pārtikas produktu.
kurzemnieki Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Kurzeme.
latgalieši Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Latgale.
vidzemnieki Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Vidzeme.
zemgalieši Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Zemgale.
suiti Šī novada iedzīvotājs.
prūši Šīs hercogistes vai karalistes pamatiedzīvotājs.
nēģeri Šīs iedzīvotāju grupas pārstāvis.
sakši Šīs iedzīvotāju grupas pārstāvis.
vācbaltieši Šīs iedzīvotāju grupas piederīgais.
pekinieši Šīs pilsētas iedzīvotājs.
krētieši Šīs salas pamatiedzīvotājs.
sēļi Šīs teritorijas iedzīvotājs.
austrālieši Šīs valsts iedzīvotājs.
bolīvieši Šīs valsts iedzīvotājs.
dienvidslāvi Šīs valsts iedzīvotājs.
filipīnieši Šīs valsts iedzīvotājs.
indieši Šīs valsts iedzīvotājs.
indonēzieši Šīs valsts iedzīvotājs.
irākieši Šīs valsts iedzīvotājs.
irāņi Šīs valsts iedzīvotājs.
kanādieši Šīs valsts iedzīvotājs.
maķedonieši Šīs valsts iedzīvotājs.
romieši Šīs valsts iedzīvotājs.
senegālieši Šīs valsts iedzīvotājs.
argentīnieši Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
ēģiptieši Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
etiopieši Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
libānieši Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
lībieši Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
sīrieši Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
slovāki Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
slovēņi Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
plēst Šķeļot (piem., cērtot, spridzinot), dalīt (ko) atsevišķos gabalos; šādā veidā gatavot (ko).
uzlējums Šķidrums, kas uzliets un nostāvināts uz īpaši sagatavotām, parasti augu, daļām.
kursenieki Šo iedzīvotāju pārstāvis.
latīņamerikāņi Šo valstu iedzīvotājs.
dominikāņi Šo valstu pamatiedzīvotājs.
nigērieši Šo valstu pamatiedzīvotājs.
pieštancēt Štancējot izgatavot (ko) lielā vai pietiekamā daudzumā.
izštancēt Štancējot izgatavot, izveidot.
izšūt Šujot izgatavot (ko); pašūt, uzšūt.
sašūt Šujot izgatavot (parasti vairākus, daudzus priekšmetus); šujot izgatavot (parasti priekšmetu lielāku daudzumu); pašūt.
uzšūt Šujot izgatavot; pašūt.
pašūt Šujot izgatavot.
divkopienu Tāda (sabiedrība, valsts), kurā eksistē divas pēc etniskā principa norobežotas iedzīvotāju kopienas.
trīskopienu Tāda (sabiedrība, valsts), kurā eksistē trīs pēc etniskā principa norobežotas iedzīvotāju kopienas.
pusvilnas Tāds (audums), kura sastāvā daļēji ir vilnas dzija, daļēji – citas šķiedras; tāds, kas izgatavots no šāda materiāla.
puszīda Tāds (audums), kura sastāvā daļēji ir zīda diegi, daļēji – citas šķiedras; tāds, kas izgatavots no šāda materiāla.
kareivīgs Tāds (dzīvnieks), kas izrāda agresivitāti (piem., aizstāvot savu teritoriju, ligzdu).
krievvalodīgs Tāds (Latvijas iedzīvotājs), kurš runā krievu valodā un saziņā lieto tikai krievu valodu.
anaerobs Tāds (organisms), kas spēj dzīvot bez skābekļa vai kuram nepieciešama bezskābekļa vide; tāds, ko rada šādi organismi.
nātns Tāds (piem., audums), kas izgatavots no linu, kaņepju u. tml. šķiedrām; tāds (apģērbs), kas izgatavots no šāda auduma.
vājš Tāds, kam ir maza intensitāte, stiprums (par gaismu, gaismas avotu, skaņu).
truls Tāds, kam ir nepietiekami attstītas psihes īpašības un norises; tāds, kas nespēj skaidri uztvert, dziļi pārdzīvot; aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
mantkārīgs Tāds, kam ir pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu, bagātību, iedzīvoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
slepkavniecisks Tāds, kam ir tieksme slepkavot; tāds, kurā izpaužas šāda tieksme.
skolniecisks Tāds, kam ir viduvējs, zems zināšanu, profesionālās sagatavotības, prasmes līmenis; tāds, kurā neizpaužas patstāvība, radoša ierosme.
vitāls Tāds, kam piemīt enerģisks darbīgums, tāds, kas ir spējīgs pilnvērtīgi dzīvot, arī možs, mundrs (par cilvēku).
viesmīlīgs Tāds, kam raksturīgas šādas īpašības (parasti par vietu ar tās iedzīvotājiem).
pasaule Tāds, kas aptver visu zemeslodi vai lielu tās daļu, kā arī tās iedzīvotājus vai lielu to daļu un ir saistīts ar tiem.
sabiedrisks Tāds, kas attiecas uz sabiedrību, visu iedzīvotāju kopumu; tāds, kas saistīts ar cilvēka darbību sabiedrībā.
stereofonisks Tāds, kas balstās stereofonijas principos; tāds, kas rada iespaidu, ka skaņas avots atrodas telpā.
patumšs Tāds, kas dod diezgan pavāju apgaismojumu (par gaismu, gaismas avotu).
vaniļa Tāds, kas gatavots ar šīs garšvielas piedevu.
auksts Tāds, kas gatavots bez vārīšanas vai ko pasniedz atdzesētu.
sintētisks Tāds, kas iegūts, izveidots ķīmiskās sintēzes ceļā; tāds, kas izgatavots no ķīmiskā sintēzē iegūtām vielām.
atvaļināts Tāds, kas ir atbrīvots, aizgājis no dienesta (parasti armijā).
brīvlaistais Tāds, kas ir atlaists brīvībā; tāds, kas ir atbrīvots (no darba, mācībām u. tml.).
nesaldināts Tāds, kas ir gatavots bez saldvielu piedevas; tāds, kam nav pievienotas saldvielas.
pašdarīts Tāds, kas ir gatavots mājas apstākļos, mājsaimniecībā (parasti par alkoholisku dzērienu).
skābpiens Tāds, kas ir gatavots no piena, krējuma, paniņām, sūkalām, kuras ir pasterizētas un raudzētas ar pienskābes baktērijām vai raugu.
saldkrējuma Tāds, kas ir gatavots no saldā krējuma.
saldpiena Tāds, kas ir gatavots no saldā piena.
skābkrējuma Tāds, kas ir gatavots no skābā krējuma.
stieple Tāds, kas ir gatavots no šāda izstrādājuma; tāds, kurā šāds izstrādājums ir galvenais elements.
pilnpiens Tāds, kas ir gatavots no šāda piena.
kokvilna Tāds, kas ir iegūts, izgatavots no šīs šķiedras.
salikts Tāds, kas ir izgatavots no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
smalks Tāds, kas ir izgatavots no augstvērtīga materiāla, tāds, kam ir augsta kvalitāte.
koks Tāds, kas ir izgatavots no koksnes, kokmateriāliem.
metālisks Tāds, kas ir izgatavots no metāla; tāds, kura sastāvā ir metāls.
priežkoka Tāds, kas ir izgatavots no priedes koksnes.
režģots Tāds, kas ir izgatavots no režģa, režģa veidā.
rupjvilnas Tāds, kas ir izgatavots no rupjas vilnas.
salmi Tāds, kas ir izgatavots no sausiem labības augu stiebriem.
smalkvilnas Tāds, kas ir izgatavots no smalkas vilnas.
vilna Tāds, kas ir izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju, audumu, apģērbu).
rags Tāds, kas ir izgatavots no šādiem dzīvnieku ragvielas izaugumiem.
vilnains Tāds, kas ir klāts ar vilnas apmatojumu (par aitu, kazu, kamieli u. tml. zīdītājdzīvniekiem); tāds, kas ir izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju, audumu, apģērbu).
pilngraudu Tāds, kas ir malts no neskrotētiem graudiem (par miltiem); tāds, kas ir pagatavots no miltiem, kuri ir malti no neskrotētiem miltiem.
svaigs Tāds, kas ir nesen pagatavots, iegūts, nav ilgi uzglabāts (par pārtikas produktiem, ēdienu).
maize Tāds, kas ir pagatavots no šā pārtikas produkta vai tāds, kas ir paredzēts šā pārtikas produkta pagatavošanai.
siers Tāds, kas ir pagatavots no šī pārtikas produkta vai ar tā piedevu.
cauršūts Tāds, kas ir pagatavots, sastiprināts u. tml., šujot (kam) cauri.
sagatavošana Tāds, kas ir paredzēts, lai sagatavotu iestājeksāmeniem vai mācībām kādā mācību iestādē.
paštaisīts Tāds, kas ir paša mājas apstākļos izgatavots, izveidots.
pašbrūvēts Tāds, kas ir paša, mājas apstākļos brūvēts, gatavots.
lauciniecisks Tāds, kas ir raksturīgs lauku iedzīvotājiem; tāds, kurā izpaužas lauku iedzīvotājiem raksturīgās īpašības.
gatavs Tāds, kas ir sagatavojies, sagatavots (ko veikt); tāds, kas ir ar mieru (ko darīt).
lipīgs Tāds, kas ir viegli un ātri atkārtojams, iegaumējams u. tml. un no kā grūti atbrīvoties.
briežraga Tāds, kas izgatavots no brieža ragiem.
metālkeramisks Tāds, kas izgatavots no metālkeramikas.
kauls Tāds, kas izgatavots no šādas dzīvnieku skeleta sastāvdaļas.
pārnēsājams Tāds, kas izgatavots tā, lai to varētu nesot pārvietot (uz citu vietu).
portatīvs Tāds, kas izgatavots tā, lai to varētu pārnēsāt, paņemt līdzi – parasti par iekārtu, ierīci.
glāze Tāds, kas izgatavots, veidots no stikla.
nepiedzīvots Tāds, kas līdz šim nav noticis, piedzīvots; nebijis, arī ārkārtīgs.
vienkāršs Tāds, kas nav grūts, nav sarežģīts; tāds, kura paveikšanai, izpratnei, apguvei nav nepieciešama liela fiziska vai garīga piepūle, arī tāds, kas neprasa speciālu sagatavotību.
nemetālisks Tāds, kas nav izgatavots no metāla.
negatavs Tāds, kas nav līdz galam sagatavots lietošanai.
mīksts Tāds, kas nav stingrs, ciets, ir samērā viegli lokāms (parasti par audumu, izstrādātu ādu); tāds, kas ir izgatavots no šāda auduma, ādas.
nejūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot; tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi.
bezjūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot; tāds, kas nejūt līdzi citiem.
angoras Tāds, kas pagatavots no šādu dzīvnieku vilnas.
pašdarināts Tāds, kas paša, mājas apstākļos gatavots (parasti par alkoholisku dzērienu); pašdarīts.
lipīgs Tāds, kas pielīp un no kura nevar atbrīvoties.
ziemeļniecisks Tāds, kas raksturīgs ziemeļu zemēm, to iedzīvotājiem.
sērijveida Tāds, kas ražots, izgatavots pēc vienotiem, kādai noteiktai sērijai atbilstošiem standartiem.
autentisks Tāds, kas saskan ar oriģinālu; tāds, kas pamatojas uz pirmavotu; īsts, oriģināls [2].
pasaule Tāds, kas savu izcilo īpašību, īpašo sasniegumu u. tml. dēļ ir pazīstams lielai zemeslodes iedzīvotāju daļai; tāds, kas atbilst visaugstākajām prasībām.
emocionāls Tāds, kas spēj dziļi pārdzīvot.
patstāvīgs Tāds, kas spēj dzīvot sabiedrībā bez citu palīdzības, vadības.
vakarējs Tāds, kas tika darīts, piedzīvots vakar, iepriekšējā dienā.
uzbāzīgs Tāds, kas, izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmē (par psihisku norisi).
uzmācīgs Tāds, kas, vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmē (piemēram, par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
tauta Tāds, ko (piem., vēlēšanās) ir izveidojuši (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji; tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
mazapdzīvots Tāds, kur dzīvo maz cilvēku; tāds, kur ir mazs pastāvīgo iedzīvotāju skaits (parasti par vietu, teritoriju).
latvisks Tāds, kur iedzīvotāju vairākums ir latvieši.
arābisks Tāds, kur iedzīvotāju vairums ir arābi.
iedzīvots Tāds, kur ir (ilgi) dzīvots, pierasts (piem., par vietu).
avotains Tāds, kur ir daudz avotu.
pārapdzīvots Tāds, kur ir pārāk liels iedzīvotāju blīvums (par vietu, teritoriju).
dzīvojams Tāds, kur var dzīvot; tāds, kas ir paredzēts cilvēka mītnei.
trūcīgs Tāds, kura iedzīvotājiem trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu (par teritoriju).
sēnalains Tāds, kurā ir samērā liels sēnalu piejaukums; tāds, kas ir gatavots no sēnalām.
tukšs Tāds, kurā nav cilvēku (piem., par celtni, telpu, platību); neaizņemts; neapdzīvots.
neapdzīvots Tāds, kurā neviens nav apmeties uz pastāvīgu dzīvi (piem., par celtni); tāds, kurā nav pastāvīgu iedzīvotāju (par teritoriju).
gatavs Tāds, kura veidošana, izgatavošana, apstrāde ir pilnīgi pabeigta; tāds, kas ir sagatavots lietošanai, patērēšanai.
nekvalificēts Tāds, kura veikšanai nav nepieciešama speciāla sagatavotība.
nenomazgājams Tāds, no kā grūti vai neiespējami atbrīvoties.
riktēt Taisīt, gatavot, kārtot.
satamborēt Tamborējot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
pietamborēt Tamborējot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā, tā, ka piepilda (ko).
notamborēt Tamborējot izgatavot (ko).
uztamborēt Tamborējot izgatavot, arī izveidot.
iztamborēt Tamborējot izgatavot; notamborēt.
dzīvotājs Tas (parasti cilvēks, dzīvnieks), kas dzīvo, spēj dzīvot (1).
rokudarbs Tas, kas izgatavots ar rokām, rokdarbs.
priekšmets Tas, kas noder, ir par objektu, avotu u. tml. (kāda darbībai, domām, jūtām u. tml.).
sataukšķēt Taukšķējot pagatavot (ko).
kazahi Tauta – Kazahstānas pamatiedzīvotāji.
maltieši Tauta – Maltas Republikas pamatiedzīvotāji.
marokāņi Tauta – Marokas pamatiedzīvotāji (arābi un berberi).
jūdi Tauta – senās Jūdejas iedzīvotāji; senebreji.
feniķieši Tauta – senās valsts Feniķijas iedzīvotāji.
čečeni Tauta Ziemeļkaukāzā, Čečenijas pamatiedzīvotāji.
inguši Tauta Ziemeļkaukāzā, Ingušijas pamatiedzīvotāji.
kabardieši Tauta Ziemeļkaukāzā, vieni no Kabardas-Balkārijas pamatiedzīvotājiem.
abhāzi Tauta, Abhāzijas pamatiedzīvotāji.
afgāņi Tauta, Afganistānas pamatiedzīvotāji.
albāņi Tauta, Albānijas pamatiedzīvotāji.
armēņi Tauta, Armēnijas pamatiedzīvotāji.
austrieši Tauta, Austrijas pamatiedzīvotāji.
azerbaidžāņi Tauta, Azerbaidžānas pamatiedzīvotāji.
maķedonieši Tauta, Balkānu republikas Maķedonijas, kas līdz 1991. gadam ietilpa Dienvidslāvijas sastāvā, iedzīvotāji.
bengāļi Tauta, Bangladešas un Indijas Rietumbengālijas štata pamatiedzīvotāji.
beļģi Tauta, Beļģijas pamatiedzīvotāji.
birmieši Tauta, Birmas pamatiedzīvotāji.
bosnieši Tauta, Bosnijas-Hercegovinas pamatiedzīvotāji.
brazīlieši Tauta, Brazīlijas pamatiedzīvotāji.
burjati Tauta, Burjatijas pamatiedzīvotāji.
čīlieši Tauta, Čīles pamatiedzīvotāji.
dāņi Tauta, Dānijas pamatiedzīvotāji.
osetīni Tauta, Dienvidosetijas autonomā apgabala (Gruzijā) un Ziemeļosetijas (Krievijā) pamatiedzīvotāji.
franči Tauta, Francijas pamatiedzīvotāji.
grieķi Tauta, Grieķijas pamatiedzīvotāji.
gruzīni Tauta, Gruzijas pamatiedzīvotāji.
gvatemalieši Tauta, Gvatemalas pamatiedzīvotāji.
igauņi Tauta, Igaunijas pamatiedzīvotāji.
persieši Tauta, Irānas (agrāk Persijas) pamatiedzīvotāji.
īri Tauta, Īrijas pamatiedzīvotāji.
islandieši Tauta, Islandes pamatiedzīvotāji.
itālieši Tauta, Itālijas pamatiedzīvotāji.
jakuti Tauta, Jakutijas pamatiedzīvotāji.
jamaikieši Tauta, Jamaikas pamatiedzīvotāji.
japāņi Tauta, Japānas pamatiedzīvotāji.
maori Tauta, Jaunzēlandes pirmiedzīvotāji.
kalmiki Tauta, Kalmikijas pamatiedzīvotāji.
khmeri Tauta, Kampučijas (Kambodžas) pamatiedzīvotāji.
karēļi Tauta, Karēlijas pamatiedzīvotāji.
kataloņi Tauta, Katalonijas (Spānijā) pamatiedzīvotāji.
kirgīzi Tauta, Kirgizstānas pamatiedzīvotāji.
kolumbieši Tauta, Kolumbijas pamatiedzīvotāji.
komieši Tauta, Komi Republikas pamatiedzīvotāji.
korejieši Tauta, Korejas (Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas) pamatiedzīvotāji.
korsikāņi Tauta, Korsikas pamatiedzīvotāji.
kubieši Tauta, Kubas pamatiedzīvotāji.
ķīnieši Tauta, Ķīnas pamatiedzīvotāji.
uiguri Tauta, Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā rajona pamatiedzīvotāji (kas dzīvo arī, piemēram, Kazahstānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā).
mandžūri Tauta, Ķīnas ziemeļaustrumu daļas pamatiedzīvotāji.
sāmi Tauta, Lapzemes (skandināvijas ziemeļu, Kolas pussalas rietumu daļas) pamatiedzīvotāji.
latvieši Tauta, Latvijas pamatiedzīvotāji.
briti Tauta, Lielbritānijas pamatiedzīvotāji; angļi.
angļi Tauta, Lielbritānijas pamatiedzīvotāji.
lietuvieši Tauta, Lietuvas pamatiedzīvotāji.
malajieši Tauta, Malaizijas pamatiedzīvotāji.
meksikāņi Tauta, Meksikas pamatiedzīvotāji.
moldāvi Tauta, Moldovas pamatiedzīvotāji.
mongoļi Tauta, Mongolijas pamatiedzīvotāji.
mordvieši Tauta, Mordvijas pamatiedzīvotāji.
nepālieši Tauta, Nepālas pamatiedzīvotāji.
holandieši Tauta, Nīderlandes pamatiedzīvotāji.
norvēģi Tauta, Norvēģijas pamatiedzīvotāji.
pakistāņi Tauta, Pakistānas pamatiedzīvotāji.
palestīnieši Tauta, Palestīnas autonomās teritorijas pamatiedzīvotāji; Palestīnas arābi.
paragvajieši Tauta, Paragvajas pamatiedzīvotāji.
peruāņi Tauta, Peru pamatiedzīvotāji.
poļi Tauta, Polijas pamatiedzīvotāji.
portugāļi Tauta, Portugāles pamatiedzīvotāji.
puertorikāņi Tauta, Puertoriko pamatiedzīvotāji.
rumāņi Tauta, Rumānijas pamatiedzīvotāji.
asīrieši Tauta, Senās Asīrijas pamatiedzīvotāji.
šumeri Tauta, senās Dienvidmezopotāmijas iedzīvotāji.
skoti Tauta, Skotijas pamatiedzīvotāji.
somālieši Tauta, Somālijas pamatiedzīvotāji.
somi Tauta, Somijas pamatiedzīvotāji.
spāņi Tauta, Spānijas pamatiedzīvotāji; spānieši.
spānieši Tauta, Spānijas pamatiedzīvotāji; spāņi.
šveicieši Tauta, Šveices pamatiedzīvotāji.
tadžiki Tauta, Tadžikistānas pamatiedzīvotāji.
siāmieši Tauta, Taizemes (bijušās Siāmas) pamatiedzīvotāji.
tibetieši Tauta, Tibetas pamatiedzīvotāji.
tunisieši Tauta, Tunisijas pamatiedzīvotāji.
turki Tauta, Turcijas pamatiedzīvotāji.
turkmēņi Tauta, Turkmenistānas pamatiedzīvotāji.
tuvieši Tauta, Tuvas pamatiedzīvotāji.
udmurti Tauta, Udmurtijas pamatiedzīvotāji.
ukraiņi Tauta, Ukrainas pamatiedzīvotāji.
ungāri Tauta, Ungārijas pamatiedzīvotāji.
urugvajieši Tauta, Urugvajas pamatiedzīvotāji.
uzbeki Tauta, Uzbekistānas pamatiedzīvotāji.
vācieši Tauta, Vācijas (arī Austrijas, Šveices daļas) pamatiedzīvotāji.
velsieši Tauta, Velsas (Lielbritānijā) pamatiedzīvotāji.
venecuēlieši Tauta, Venecuēlas pamatiedzīvotāji.
vjetnamieši Tauta, Vjetnamas pamatiedzīvotāji.
zviedri Tauta, Zviedrijas pamatiedzīvotāji.
pakalpojumu sfēra tautas saimniecības nozaru kopums, kuru produkts ir pakalpojumi iedzīvotājiem (bet ne ražošana un materiālo vērtību radīšana) – piem., tirdzniecība, transports un sakari, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā nodrošināšana.
pakalpojumu joma tautas saimniecības nozaru kopums, kuru produkts ir pakalpojumi iedzīvotājiem (bet ne ražošana un materiālo vērtību radīšana) – piem., tirdzniecība, transports un sakari, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā nodrošināšana.
umurkumurs Tautas svētki Rīgā, kurus sāka rīkot, atceroties pārdzīvoto badu Vidzemes un Zemgales novados (1601–1603) un badacietēju ēdināšanu pie Rīgas.
mazākumtautība Tautība, kuras pārstāvji kādā valstī, salīdzinot ar pamatiedzīvotājiem, ir mazākumā; nacionālā minoritāte.
polinēzieši Tautu grupa, Polinēzijas salu pamatiedzīvotāji.
solīt Teikt, apgalvot, ka (kādam ko) iedos, nodos lietošanā, piešķirs u. tml.
solīt Teikt, apgalvot, ka (kas, piem., noteikta rīcība, darbība) tiks īstenots, īstenosies.
novilkums Teksts, attēls, kas izgatavots, pārnesot to no iespiedformas uz papīra vai cita materiāla.
ainava Tēlotājmākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml.; šī žanra mākslas darbs; peizāža.
maltusisms Teorija, kas iedzīvotāju nabadzību skaidro ar pasaules pārapdzīvotību.
smilšu (spēļu) terapija terapijas veids, kurā cilvēks, izmantojot smiltis, ūdeni un figūriņas, var izteikt to, ko nevar pastāstīt vārdiem, atbrīvoties no spriedzes, dusmām, bailēm u. tml.
notēst Tēšot apstrādāt, izgatavot (ko).
iztēst Tēšot izgatavot (priekšmetu, tā daļu).
satēst Tēšot sagatavot, arī izgatavot (ko); tēšot sagatavot, arī izgatavot (kā lielāku daudzumu).
represijas Tiesību ierobežošana, apspiešana, vajāšana; vardarbīgi soda līdzekļi, ko lieto valsts vara pret iedzīvotājiem.
pārstāvība Tiesiskas attiecības, saskaņā ar kurām viena persona (pārstāvis) pēc īpaša pilnvarojuma uzstājas otras personas (pārstāvamā) vārdā, aizstāvot viņa likumīgās intereses.
dabūt vilka pasi tikt atbrīvotam no darba; tikt padzītam, aizraidītam.
vārīties Tikt gatavotam šādā šķidrumā.
izdoties Tikt izgatavotam, izveidotam labi, prasmīgi, veiksmīgi.
veidoties Tikt izstrādātam, gatavotam (par priekšmetiem).
iznākt Tikt izveidotam, izgatavotam; būt piemērotam (kā izveidošanai, izgatavošanai).
dabūt Tikt pakļautam (kādai iedarbībai); piedzīvot, pārciest (piem., ko nepatīkamu).
atraisīties Tikt vaļā, atbrīvoties (no kā nepatīkama).
atkauties Tikt vaļā, atbrīvoties (no kā uzmācīga, nepatīkama).
atkratīties Tikt vaļā, atbrīvoties, izvairīties (no kā nevēlama, apgrūtinoša).
attīt Tinot (piem., no kamola) izstiept, atbrīvot.
iztīt Tinot vaļā, atbrīvot (no iesaiņojuma); tinot vaļā, atsegt.
tirolieši Tiroles pamatiedzīvotāji.
tirolieši Tiroles pamatiedzīvotājs.
attīrīt Tīrot atbrīvot (no kā nevēlama, traucējoša, arī netīra); tīrot novākt.
satīrīt Tīrot atbrīvot (piem., telpu, apkārtni) no atkritumiem, netīrumiem.
iztīrīt Tīrot pilnīgi atbrīvot (piem., priekšmetu, telpu, platību) no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša.
notīrīt Tīrot sagatavot (ko) tālākai apstrādei, izmantošanai.
nullvads Trīsfāžu maiņstrāvas elektrotīkla vads, kas savieno strāvas avota un patērētāja neitrālos punktus.
izvilkt Trūcīgos apstākļos izdzīvot (kādu laiku).
iebūvietis Trūcīgs lauku iedzīvotājs, kas ierīkojis savu saimniecību uz citam piederošas zemes un ir no viņa atkarīgs.
skvots Tukša, neaizņemta māja, kurā apmetas skvoteri.
tuneļkrāsns Tuneļveida krāsns, kurā tiek gatavota, apstrādāta u. tml. kāda produkcija.
turienietis Turienes iedzīvotājs.
mērcēt Turot (ko) ilgāku laiku šķidrumā, gatavot (to) tālākai apstrādei, izmantošanai.
rādīt uguni turot, arī virzot (gaismas avotu), apgaismot (ko).
sēsties Tuvoties (kādai virsmai) – par miglu, dūmiem u. tml.
tiekties Tuvoties (kam), sniegties (pēc kā).
iet uz galu tuvoties nobeigumam, beigties.
iet uz beigām tuvoties nobeigumam, beigties.
veidoties Tuvoties noteiktai pakāpei garīgās vai fiziskās attīstības procesā; intelektuāli, profesionāli attīstīties.
klaudzināt pie durvīm tuvoties, būt tuvu.
klaudzināt pie vārtiem tuvoties, būt tuvu.
nākt Tuvoties, pakāpeniski iestāties.
notvaicēt Tvaicējot pagatavot (ēdienu).
akvareļkrāsas Ūdenī šķīstošas krāsas, kas pagatavotas no smalki saberztām krāsvielām, tām pievienojot augu līmvielas.
debits Ūdens, naftas vai gāzes daudzums, ko dod urbums vai avots vienā laika vienībā.
urrāt Urravot (1).
iesāpēties Uz brīdi sāpīgi pārdzīvot, kļūt žēl.
uzturēties Uz laiku atrasties, dzīvot (kur).
sautējums Uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārītas saknes ar vai bez gaļas; šādā veidā gatavots ēdiens.
barbekjū Uz restēm, virs atklātas uguns cepts ēdiens (parasti gaļa); mielasts, kurā ēd šādi pagatavotu ēdienu.
klupt Uzbrūkot strauji tuvoties, mesties klāt.
spekulēt Uzpirkt un tālākpārdot (ko), lai iedzīvotos.
instalēt Uzstādīt, sagatavot darbam (datoru); ieprogrammēt (programmatūru).
uzņemt Uztvert (piemēram, ziņu, notikumu) un paust savu attieksmi (pret to), arī pārdzīvot (to).
kāpt uz goda pjedestāla uzvarēt (sacensībās) un tikt apbalvotam.
purināt matus vairākkārt bieži, strauji kustināt galvu uz vienu un otru pusi, parasti, lai atbrīvotu matus no kā.
mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa svaru no vienas kājas uz otru; mīdīties.
uzplīties Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmēt (par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
uzmākties Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmēt (piemēram, par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
skalot Vairākkārt mērcot, kustinot (parasti ūdenī, kādas vielas šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama, kļūst tīrs; tīrīt ar šķidruma strūklu.
mīdīties Vairākkārt nelielā platībā pārvietoties no vienas vietas uz otru; stāvot uz vietas, vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru.
dauzīt Vairākkārt sist (pa kādu priekšmetu), lai notīrītu, atbrīvotu (no kā); sitot atdalīt, dabūt (ko) nost.
skraidīt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
skraidelēt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piem., segu, apģērba gabalu) šurp turp, parasti, lai (to) atbrīvotu no sīkām vielu daļiņām, piem., putekļiem, gružiem.
atvairīties Vairoties atbrīvoties (piem., no kā nepatīkama); izvairīties.
blāvs Vājš, niecīgs (par gaismu); tāds, kas dod vāju apgaismojumu (par gaismas avotu).
sicīliešu valoda valoda, kurā runā daudzi Sicīlijas iedzīvotāji, bet kurai nav oficiāla statusa.
ūzuss Valodas līdzekļa lietojuma ieradums tautas valodā (literārās valodas normu izstrādes avotā).
substrāts Valodas parādības, kas ienācēju valodā ir radušās kādreizējo vietējo iedzīvotāju valodas ietekmē.
piektā kolonna valsts iedzīvotāju daļa, kas ir gatava sadarboties vai sadarbojas ar ienaidnieku.
civilā aizsardzība valsts pasākumu sistēma iedzīvotāju aizsargāšanai kara gadījumā vai glābšanai avāriju, stihisku nelaimju u. tml. gadījumos.
pārkrievošana Valsts politika, šīs politikas noteikta mērķtiecīga darbība, lai (kas, kāds) pārkrievotos.
agrārvalsts Valsts, kurā dominē lauksaimniecība, kur iedzīvotāju vairākums nodarbojas ar lauksaimniecību.
(iz)kratīt sirdi vaļsirdīgi stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
kundzība Vara, kas izpaužas (kādas tautas, iedzīvotāju grupas) apspiešanā, izmantošanā; stāvoklis, kurā izpaužas šāda vara.
etniskā tīrīšana vardarbīgas metodes, arī kādas etniskas grupas vai tautas fiziska iznīcināšana, lai panāktu vienveidīgu iedzīvotāju nacionālo sastāvu.
laupīt Vardarbīgi nodarot postījumus, piesavināties (svešas materiālās vērtības); postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības.
ievārīt Vārot (ogas, augļus ar cukuru), sagatavot (tos) uzglabāšanai.
savārīt Vārot pagatavot (ko) lielākā daudzumā.
pievārīt Vārot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
pievārīt Vārot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
savārīt Vārot pagatavot (ko), vārot panākt, ka (tas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izvārīt.
gaiņāties Vēcinoties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga).
strādāt Veicot agrotehniskus pasākumus, gatavot (augsni, tīrumu) sējai.
izveidot Veidojot izgatavot (ko); panākt, ka (piem., priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
izvītņot Veidojot vītnes, izgatavot (ko); izveidot (iekšējo vītni).
degt Veidot liesmas (par uguni, uguns avotu).
asēt Veidot, izgatavot asējumu (ofortu).
montēt Veidot, izgatavot no gatavām detaļām; salikt, saistīt kopā (gatavas detaļas).
uzvelmēt Velmējot izgatavot, izveidot (ko); velmējot izveidot (piemēram, zīmi) virsū (uz kā, kam).
lāpīt pasauli veltīgi cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, censties darīt, rīkoties tā, lai dzīvot būtu labāk.
termoveļa Veļa, kas izgatavota no īpašām ķīmiskām šķiedrām, kuras neļauj ķermenim atdzist un laiž cauri mitrumu, saglabājot sausu ķermeņa ādu.
ventiņš Ventas lejteces krastu apdzīvotājs (posmā no upes grīvas līdz Zlēkām), kurš runā lībiskā dialekta tāmnieku izloksnē.
nītīt Verot nītīs šķērus, sagatavot aušanai.
savērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā daudzumā; vērpjot izgatavot (dzijas lielāku daudzumu).
savērpt Vērpjot tekstilšķiedras, izveidot, izgatavot (dziju).
ērkulis Vērpšanai sagatavota (vilnas, linu, pakulu) kodaļa.
kodaļa Vērpšanai sagatavots (piem., vilnas) šķiedru kopums.
dzelzs laikmets vēstures periods pēc bronzas laikmeta, kad darba rīkus un ieročus sāka izgatavot no dzelzs.
arodizglītība Vidējā profesionālā izglītība, kurā tiek sagatavoti kvalificēti darbinieki noteiktām profesijām.
moderators Vidutājs, starpnieks (plašsaziņas līdzekļos) –cilvēks, kas norunā sagatavotu tekstu.
vidzemnieki Vidzemes novada iedzīvotāji.
pastalas Viegli ādas apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu auklu vai siksnu augšmalā.
virmot Viegli viļņoties, parasti riņķveida kustībā, strāvot (par ūdeni ūdenstilpē); būt tādam, kur ir nelieli gredzenveida viļņi (par ūdenstilpi).
notrallināt Vieglprātīgi pavadīt, nodzīvot (noteiktu laikposmu).
preparāts Viela, vielu kopums, kas ir gatavots no dabiskajām izejvielām vai iegūts sintētiski un parasti paredzēts ārstniecībai; arī zāles.
polimorfisms Vielas spēja kristalizēties dažādās modifikācijās, pastāvot vienam un tam pašam ķīmiskajam sastāvam.
hindi Viena no 22 oficiālajām valodām Indijā; Indijas iedzīvotāji, kas runā šajā valodā.
gēli Viena no ķeltu valodām, no kuras ir veidojusies īru, arī skotu valoda, un kurā mūsdienās runā daļa iedzīvotāju Skotijā.
dao Viena no ķīniešu klasiskās filozofijas pamatkategorijām – dzīves ceļš, pamatprincips – dzīvot saskaņā ar lietu dabisko kārtību.
retoromāņu valoda viena no Šveices oficiālajām valodām – romāņu valoda, kas izveidojusies no latīņu un Alpu seniedzīvotāju cilšu valodām.
gels Viendabīga želejveida masa; ārstniecisks vai kosmētisks līdzeklis, kas pagatavots no šādas masas.
kūlis Viendabīga, vienmērīga (kā) plūsma, kas izplatās no viena punkta, avota noteiktā virzienā.
iedzīvotāju reģistrs vienotā sistēmā fiksēti dati par visiem valsts iedzīvotājiem.
kā mūks vientuļi, askētiski, noslēgti (dzīvot).
kā mūķene vientuļi, askētiski, noslēgti (dzīvot).
miga Vieta (parasti īpaši sagatavota), kur uzturas un guļ dzīvnieks un viņa mazuļi.
štancētava Vieta, kur (kas) tiek izgatavots, radīts lielā daudzumā.
augšgala krautuve vieta, kurā koncentrē cirsmā sagatavotos stumbrus izvešanai.
pievārte Vieta, teritorija, kas atrodas (kādas lielas apdzīvotas vietas) tuvumā.
iedzimtais Vietējais iedzīvotājs, kas turpat dzimis un uzaudzis.
kanaks Vietējais iedzīvotājs; iezemietis.
mājinieki Vietējie iedzīvotāji (pretstatā iebraucējiem, viesiem).
oikonīms Vietvārds, kas nosauc apdzīvotu vietu, arī mājvārdu.
izvīt Vijot izgatavot, izveidot.
novīt Vijot izgatavot.
savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā; vijot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko).
vērpt Vijot, griežot saistīt kopā (tekstilšķiedras) diegā, dzijā u. tml.; šādā veidā saistot tekstilšķiedras, gatavot (diegu, dziju u. tml.).
izvīlēt Vīlējot izgatavot, izveidot (ko).
sfēriskais vilnis vilnis, kas no viļņa avota izplatās radiāli visos virzienos ar vienādu ātrumu.
sausais vīns vīns, kas ir gatavots tikai no augļu sulas, bez spirta, cukura piedevām.
ledusvīns Vīns, kas pagatavots no sasalušu vīnogu sulas; ledus vīns.
savirpot Virpojot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; virpojot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
novirpot Virpojot izgatavot (ko).
uzvirpot Virpojot izgatavot (ko).
izvirpot Virpojot izgatavot, izveidot (priekšmetu, tā daļas).
mērkt Virzīt (ko) šķidrumā, lai gatavotu (to) tālākai apstrādei, izmantošanai.
liet Virzot (izkausētu vielu, javu) veidnē, gatavot (ko no tās); panākt, ka (izkausēta viela, java) virzās, piem., veidnē.
zāģēt Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (parasti koku, tā daļu); virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus).
marengo Vistas, teļa vai cūkas gaļas sautējums, kas gatavots, pievienojot tomātus, šampinjonus, ķiplokus, vīnu u. c. sastāvdaļas.
izzāģēt Zāģējot izgatavot (priekšmetu).
sazāģēt Zāģējot sagatavot.
atmirt Zaudēt funkcionēšanas spēju, dzīvotspēju.
atsalt Zaudēt ieinteresētību, labvēlību, vēlmi tuvoties u. tml.
speķis Zemādas tauku slānis (cūkai); šāda tauku slāņa šķēle, gabals; šāda tauku slāņa šķēle, gabals, kas ir sagatavots ēšanai.
bedre Zemē izrakts un īpaši sagatavots padziļinājums (sakņu, lopbarības ieziemošanai).
meliorācija Zemes uzlabošanas pasākumi – augsnes mitruma regulēšana, pārpurvotu vietu nosusināšana, augsnes auglības uzlabošana u. tml.
zemgalieši Zemgales novada iedzīvotāji.
brīvzemnieks Zemnieks viduslaiku Latvijā, kas bija atbrīvots no klaušām, bet maksāja nelielas nodevas.
normaņi Ziemeļģermāņu ciltis – senie Skandināvijas un Dānijas iedzīvotāji, kas 9.–11. gs. siroja pa Eiropu, iekarodami vairākas teritorijas (piem., Normandiju); vikingi.
jenkijs Ziemeļu štatu iedzīvotājs vai karavīrs (Amerikas Pilsoņu kara laikā).
ziemeļnieks Ziemeļu zemju iedzīvotājs.
ziest Ziežot (ko) virsū, gatavot (parasti sviestmaizi).
uzsmērēt Ziežot (ko) virsū, sagatavot.
uzziest Ziežot ko virsū, pagatavot.
mežzinības Zināšanu kopums par mežsaimniecību; studiju programma, kuras mērķis ir sagatavot mežsaimniecības speciālistus.
komerczinības Zināšanu kopums par uzņēmējdarbību – tās uzsākšanu, vadīšanu, pilnveidošanu; studiju programma, kuras mērķis sagatavot uzņēmējdarbības speciālistus.
demogrāfija Zinātne, kas pētī iedzīvotāju sastāvu un tā mainīšanos.
arheoloģija Zinātne, kas pētī sabiedrības vēsturi pēc lietiskiem vēstures avotiem, kurus iegūst arheoloģiskos izrakumos.
šifrēšana Ziņojuma apstrādes process, ko veic tā sagatavotājs vai nosūtītājs, lai padarītu ziņojuma saturu citiem nesaprotamu, izņemot adresātu, kam tas paredzēts.
autentificēšana Ziņojuma, datu avota un datu saņēmēja autentiskuma apstiprināšana; lietotāja identitātes pārbaudes procedūra.
piežāvēt Žāvējot sagatavot (ko) tik lielā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
iežāvēt Žāvējot sagatavot (ko) uzglabāšanai.
plītnieks Žūpa, uzdzīvotājs.
plītēt Žūpot, uzdzīvot.

vot citās vārdnīcās:

Tēzaurs

vot¹

vot²