Paplašinātā meklēšana

Meklējam dēt.

Atrasts vārdos (390):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1032):

(ne)zaudēt dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
(pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
aizgaiņāt Aizdzīt, izkliedēt.
aizgainīt Aizdzīt, izkliedēt.
aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku); zaudēt skaļumu (par balsi).
izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām).
nobeigties Aiziet bojā; zaudēt dzīvību.
aiziet Aizlidot; aizpeldēt.
pamest Aizmirst (piem., steigā, aiz paviršības); pazaudēt.
aizdzīt Aizpūst (par vēju); izkliedēt.
iekalt Aizsaldēt (ūdenstilpni), sasaldēt (zemi).
smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (piem., aiz sāpēm).
iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) – par vēju; izkaisīt, izkliedēt.
aiziet Aizvirzīties, aizslīdēt (par parādībām dabā).
aizlīst Aizvirzīties, aizslīdēt, piem., par debess spīdekļiem.
apkarot Aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
nodzert tiesības alkoholisko dzērienu lietošanas dēļ zaudēt autovadītāja apliecību.
meditēt Apcerēt, gremdēties (parasti garīgās) pārdomās.
uzmākties Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
aizskart Apdraudēt, ierobežot.
fluorescēt Apgaismojuma ietekmē spīdēt (par vielām, priekšmetiem).
sist plaukstas aplaudēt.
plaudēt Aplaudēt.
applaucēt Apliet ar ļoti karstu, verdošu šķidrumu vai iegremdēt tajā.
klausīties Apmeklējot lekcijas, studēt, mācīties (ko).
sākt veco dziesmu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
sākt veco meldiņu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu, oranžīgu gaismu.
apvizmot Apspīdēt ar vizmojošu gaismu.
apvizēt Apspīdēt ar vizošu gaismu.
debatēt Apspriest (piem., sapulcē, konferencē kādu jautājumu, priekšlikumu, problēmu u. tml.); strīdēties, apmainīties domām (par ko).
dzīvības briesmas apstākļi, stāvoklis, kad tiek apdraudēta dzīvība.
oponēt Apstrīdēt kāda viedokli, uzskatus, iebilst (pret ko).
uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
laist gar ausīm apzināti neievērot (dzirdēto).
dzērums Ar alkoholu saindēta organisma stāvoklis.
saklausīt Ar dzirdi uztvert (skaņas), sadzirdēt (ko).
rīcības spēja ar likumu atzīta spēja veikt juridiskas darbības un atbildēt par savu rīcību; rīcībspēja.
rīcībspēja Ar likumu atzīta spēja veikt juridiskas darbības un atbildēt par savu rīcību.
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem novērst, likvidēt (slimību).
turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk.
likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
uzcirst Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
novārdot Ar vārdošanu censties likvidēt (slimību).
terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
izārdīt Ārdot izkliedēt, izsvaidīt.
izart Arot likvidēt, iznīcināt.
aizart Arot likvidēt.
dziedināt Ārstējot likvidēt; panākt, ka (kas nevēlams) zūd.
izārstēt Ārstējot pilnīgi likvidēt (slimību).
dzemdību nams ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
cirst Asi atbildēt.
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
atcirst Asi un īsi atbildēt.
atbāzt Asi, netaktiski atbildēt (uz to, ko uzskata par nepieņemamu, apvainojošu).
nocirst kā ar cirvi asi, strupi, ļoti noteikti pateikt, atbildēt.
kompensācija Atalgojums (piem., par zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina.
nepalikt atbildi parādā atbildēt (piem., uz joku, asprātību).
teikt jāvārdu atbildēt (uz bildinājumu) pozitīvi, apstiprinoši.
atņemt Atbildēt (uz sveicienu, uz teikto).
atjautāt Atbildēt ar jautājumu uz jautājumu.
atjokot Atbildēt ar joku.
atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties); ar mājienu paust noraidījumu dzirdētajam.
atsaukties Atbildēt ar saucienu uz saucienu; atbildēt (piem., uz sveicienu, klauvējienu).
atpīkstēt Atbildēt ļoti smalkā, dažkārt vārgā balsī.
atraidīt Atbildēt noliedzoši (tam, kas, piem., ko lūdz).
reaģēt Atbildēt uz kairinājumu, ārēju iedarbību.
izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama); izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
mest Atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt.
izlādēties Atbrīvoties, tikt izlādētam no elektriskās enerģijas (piem., par ierīci).
izkrist Atdalīties (no kāda veseluma) un izslīdēt, nokrist.
nokopēt Atdarināt, atveidot (ko redzētu, dzirdētu u. tml.).
reģenerēt Atjaunot (piem., zaudētus vai bojātus organisma audus).
revanšs Atkārtota cīņa (sporta spēle), kurā ir iespēja uzvarēt iepriekšējās cīņas (sporta spēles) zaudētājam; uzvaras gūšana pēc zaudējuma.
mēģināt Atkārtoti vingrinoties, izpildot, iestudēt, sagatavot demonstrēšanai (ko).
atbļaut Atkliegt; nesavaldīgā balsī atbildēt.
kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piem., par zaudēto); par atlīdzību izsniegt naudas summu.
attraukt Ātri atbildēt, atteikt.
atsviest Ātri, nevērīgi, arī asi atbildēt (kādam).
noiet Atrodoties kustībā, braucot noslīdēt nost vai sānis.
nonīkt Atrodoties neērtos, nogurdinošos apstākļos, zaudēt spēkus, možumu.
peldēties Atrodoties ūdenī, peldēt, nirt u. tml.
spoguļoties Atspīdēt, atspoguļoties.
atstarot Atspoguļoties, atspīdēt (kur).
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (piem., par sīki viļņotu ūdens virsmu).
laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt.
atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu, lasītu vai redzētu).
podkāsts Audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē; raidieraksts.
raidieraksts Audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē.
lordkanclers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglijā).
autoatbildētājs Automātiskais atbildētājs.
apliet Bagātīgi apspīdēt (piem., par sauli, uguni).
baletmeistars Baleta režisors; deju autors, iestudētājs.
likt pretī Bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi.
peldbaseins Baseins, kas ir paredzēts peldēšanai, sacensībām vai peldētapmācībai.
aizsmaržot Beigt ziedēt un smaržot.
aizbērt Berot aizpildīt, aizdarīt; berot likvidēt.
izberzēt Berzējot (ko) likvidēt, iztīrīt.
izberzt Beržot likvidēt.
nošļukt Bezspēkā noslīgt, noslīdēt.
šausmināt Biedēt (kādu), liekot izjust šausmas.
draudēt Biedēt, draudīgi izturoties.
biedināt Biedēt.
dziesma Bieži atkārtoti, zināmi, dzirdēti vārdi, izteicieni.
nobumbot Bombardējot, metot bumbas iznīcināt, sagraut (ko); sabombardēt.
mest bumbas bombardēt.
izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos un izklaidētos; izbrauciens.
briedināt Briedēt.
atburt Burot likvidēt (ko), atjaunot (agrāko stāvokli).
nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju, pāri kam u. tml. (par ķermeņa daļām).
karāties mata galā būt ļoti apdraudētam, būt briesmās.
trīcēt pie visām miesām Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
izliedēt Būt par cēloni tam, ka viscaur salīst; saliedēt.
prezidēt Būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, sanāksmei u. tml.).
tiesāties Būt sūdzētāja, prasītāja vai apsūdzētā, atbildētāja attiecībās (ar kādu).
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
nodimdēt Būt tādam, kurā (kas) dimd un pārstāj dimdēt.
trūkt Būt zaudētam, amputētam (par ķermeņa daļu).
pārziedēt Būt ziedēšanas beigu stadijā; noziedēt.
patupēt Būt, atrasties kādu laiku (kur); pasēdēt.
meklēt Censties dabūt, atgūt, atrast (ko pazudušu, pazaudētu, noslēptu, noglabātu u. tml.).
slēpt pēdas censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
izcirst Cērtot, zāģējot likvidēt.
kohorta Cieši saliedēta cilvēku grupa.
saslēgties Cieši saliedēties (kādai darbībai), savienoties (kopīgai norisei).
peldētprasme Cilvēka prasme peldēt.
drošumspēja Cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta.
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
liecinieks Cilvēks, kas ir klāt kādā notikumā un var apstiprināt redzēto, dzirdēto.
nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku un viņa viesus; jokdaris, āksts.
āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
atčukstēt Čukstus atbildēt.
klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu; kliedēt (2).
šķīst Dalīties, jukt, zaudēt formu (kļūstot gatavam, mīkstam).
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piem., ārdot, laužot, graujot) likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
atdalīties Daloties (kam lūstot, drūpot, trūkstot u. tml.), zaudēt saistību (ar ko), atšķelties nost.
apdziedēt Daļēji izdziedēt.
pairt Daļēji zaudēt savstarpējās saiknes; pajukt.
ar pusausi (klausīties, dzirdēt u. tml.) daļēji, arī neuzmanīgi, pavirši (klausīties, dzirdēt u. tml.).
revīzija Darbība, arī rezultāts --> revidēt (2); (kā) pārskatīšana, mainīšana.
slīde Darbība, process --> slīdēt (1).
trūde Darbība, process, arī rezultāts --> trūdēt.
izpumpēties Darot ko, pilnīgi zaudēt spēkus.
nodzert Daudz dzerot alkoholiskos dzērienus, pazaudēt, sabojāt.
izrakstīties Daudz rakstot, zaudēt jaunrades spējas (par rakstniekiem).
fluorescence Dažu vielu spēja spīdēt, ja to apgaismo.
apustulis Dedzīgs kādas mācības vai idejas aizstāvis, propagandētājs.
noiet no ceļa degradēties, pagrimt.
noklīst no ceļa degradēties, pagrimt.
noklīst neceļos degradēties, pagrimt.
degmaisījums Degvielas maisījums ar gaisu vai citu oksidētāju, lai panāktu pilnīgāku un ātrāku degvielas sadegšanu.
trīt Deldēt.
parocis Detaļa (krēslam), uz kā sēdētājs atbalsta roku.
nodilt Dilstot kļūt plānākam, zaudēt sākotnējo formu.
dimēt Dimdēt.
Sarkanā grāmata dokuments, kurā ierakstītas iznīkstošās un apdraudētās dzīvnieku un augu sugas.
zāļot Dot zāles (parasti pārmērīgi daudz vai nepamatoti); indēt.
žvadzināt rokudzelžus draudēt ar apcietinājumu, arestu.
žvadzināt ieročus draudēt ar karu, uzbrukumu.
rādīt dūri kabatā draudēt.
nelabi Draudīgi, naidīgi (spīdēt).
atdzelt Dzēlīgi atbildēt.
atnesties Dzemdēt (par dzīvniekiem); piedzimt (par dzīvniekiem).
apbērnoties Dzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem, kuriem vienlaicīgi dzimst vairāki bērni).
piedzemdēt Dzemdēt un pabeigt dzemdēt.
laist pasaulē dzemdēt, radīt.
laist Dzemdēt, radīt.
padzēriens Dzēriens (parasti bezalkoholisks, ar ko labi padzerties, remdēt slāpes).
atdzerties Dzerot pilnīgi remdēt slāpes; padzerties tā, ka vairāk negribas.
padzerties Dzert un pabeigt dzert, arī dzert tā, ka slāpes remdētas.
nodzēst Dzēšot likvidēt.
nodzīvoties Dzīvojot degradēties, morāli pagrimt.
izsprāgt Eksplodēt (parasti par šāviņiem).
detonēt Eksplodēt, sprāgt; izraisīt sprādzienu.
spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni); izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
treks Elektriski lādētas daļiņas kustības atstātās pēdas vidē.
jons Elektriski lādēts atoms vai molekula, kas rodas, atomam vai molekulai zaudējot vai iegūstot vienu vai vairākus elektronus.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
magnētisms Fizikāla parādība, ko rada elektriski lādētu daļiņu kustība, kuras rezultātā ķermeņi pievelk vai atgrūž viens otru.
dūmaka Gaisā izkliedēti dūmi, putekļi.
mākonis Gaisā izkliedēts (kā, piem., dūmu, gāzu) kopums.
migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
gaismēna Gaismas apspīdēto laukumu un ēnu mija (dabā).
piegrābt Grābjot savākt vienkopus (ko izkaisītu, izkliedētu).
taukšķēt Grauzdēt taukos.
brusketa Grauzdēta maize (parasti baltmaize) ar tomātiem, ķiplokiem un olīveļļu.
tosts Grauzdēta maizes šķēle, grauzdiņš.
staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju sviests.
mērcēt Gremdēt, likt (ko) kādā vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu.
laist dibenā Gremdēt.
ritināt atmiņu kamolu gremdēties atmiņās, stāstīt atmiņas.
ritināt atmiņu kamolīti gremdēties atmiņās, stāstīt atmiņas.
ritināt atmiņu pavedienu gremdēties atmiņās, stāstīt atmiņas.
mērcēties Gremdēties; būt, atrasties kādu laiku (ūdenī, ūdenstilpē).
hidrostatika Hidromehānikas nozare, kurā pētī šķidruma līdzsvara stāvokli, nekustīgu šķidrumu un tajos iegremdētu ķermeņu mijiedarbību.
ieslēgt Iedarbināt ar slēdzi (ierīci, tās daļas), pievienojot elektriskās enerģijas tīklam; šādā veidā panākt, ka sāk spīdēt gaisma.
peldināt Iegremdēt (kādu ķermeņa daļu) ūdenī un kādu laiku tajā turēt (ārstnieciskā, kosmētiskā u. tml. nolūkā).
nogremdēt Iegremdēt (ko) līdz (ūdenstilpes) dibenam.
iemērcēt Iegremdēt (šķidrumā, šķidrā masā); iemērkt.
iemērkt Iegremdēt, ievietot (šķidrumā, šķidrā masā); mazliet iegremdējot, apslapināt.
nogremdēties Iegremdēties (līdz ūdenstilpes dibenam).
nirt Iegremdēties ūdenī un pārvietoties pa to.
nirt Iegremdēties ūdenstilpē un peldus virzīties zem ūdens.
iestrādāt Iejaukt, izkliedēt (piem., mēslojumu, sēklu augsnē).
paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
ieklāt Iekrāsot; uzlikt un izkliedēt krāsu (kur).
sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju brīvi pārvietoties, kustēties.
aizņaudēties Ieņaudēties.
aizņurdēties Ieņurdēties.
ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietas vielas daļiņām, šķidrumu filtrējot ar samazinātas caurlaidības filtru.
detonators Ierīce vai mazs lādiņš, kas liek eksplodēt sprāgstvielai, spridzeklim.
spermas banka ierīce, kurā spermatozoīdi (cilvēka vai mājdzīvnieku) tiek uzglabāti zemā temperatūrā sasaldēti, lai vēlāk izlietotu apsēklošanai.
iedārdēties Iesākt dārdēt; īsu brīdi dārdēt.
iedimdēties Iesākt dimdēt; īsu brīdi dimdēt.
ieīdēties Iesākt īdēt un apklust.
iekņudēties Iesākt kņudēt un pārstāt.
ieņaudēties Iesākt ņaudēt un apklust.
ieņurdēties Iesākt ņurdēt un apklust.
iespīdēties Iesākt spīdēt (par acīm); īsu brīdi spīdēt.
iespīdēties Iesākt spīdēt (piem., par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi spīdēt.
uzspīdēt Iesākt spīdēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt.
uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu; īsu brīdi šādi spīdēt.
uzliesmot Iesākt spoži spīdēt; īsu brīdi spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, kosmiskiem ķermeņiem).
uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt; īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt.
iešķindēties Iesākt šķindēt un pārstāt.
ievaidēties Iesākt vaidēt un apklust.
ieēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti notīrīt, noņemt, likvidēt.
uzvest Iestudēt un izrādīt (piemēram, lugu).
aizšķindēties Iešķindēties.
izkūpēt gaisā iet zudumā, tikt izšķērdētam.
satramdīt Ietramdīt, parasti ļoti; satraukt; sabiedēt.
aizvaidēties Ievaidēties.
atrūkt Īgni, negribīgi, arī neskaidri atbildēt.
uzglabāties Ilgāku (arī noteiktu) laiku tiekot turētam (kur, kādos apstākļos), nezaudēt kvalitāti.
kūkot Ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, uzturēties (kur).
izsēdēties Ilgāku laiku, daudz sēdēt.
izstrīdēties Ilgāku laiku, daudz strīdēties.
izšķendēties Ilgāku laiku, daudz šķendēties.
izvaidēties Ilgāku laiku, daudz vaidēt.
izkašķēties Ilgāku laiku, ļoti kašķēties; izstrīdēties.
nosēdēties Ilgi un daudz sēdēt, atrasties sēdus stāvoklī.
aizklausīties Ilgstoši klausoties (ko), nevēlēties vairs (to) dzirdēt, izjust nepatiku pret dzirdēto.
šķinda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt; šķindoņa.
degazācija Indīgo vielu neitralizācija; šo vielu notīrīšana no saindēto objektu virsmas.
optiskais telegrāfs informācijas pārraides ierīce lielos attālumos, izmantojot speciālus kodētus optiskos signālus.
slīdamība Īpašību kopums (kā) augšējai, apakšējai virsmai, kas nodrošina spēju slīdēt.
atmest Īsi, nevaļīgi, arī nevērīgi atbildēt.
revanšēties Īstenot revanša politiku – nesamierināties ar zaudējumu un centies atgūt zaudēto.
nodārdēt Īsu brīdi dārdēt un pārstāt dārdēt.
nodimdēt Īsu brīdi dimdēt un pārstāt dimdēt.
noplandēt Īsu brīdi plandēt un pārstāt plandēt.
nospīdēt Īsu brīdi spīdēt un pārstāt spīdēt.
nošķendēties Īsu brīdi šķendēties un pārstāt šķendēties.
nošķindēt Īsu brīdi šķindēt un pārstāt šķindēt.
pašķīst Īsu brīdi šķīst, izkliedēties uz visām pusēm, arī kādā virzienā (piem., par šķidrumu, masu).
paspīdēt Īsu brīdi uzspīdēt; uz brīdi parādīties (par ko spīdošu, gaišu).
novaidēties Īsu brīdi vaidēt un pārstāt vaidēt.
novīdēt Īsu brīdi vīdēt un pārstāt vīdēt.
nosmirdēt Īsu brīdi, neilgu laiku smirdēt.
nograndēt Īsu brīdi, vienu reizi grandēt.
saārstēt Izārstēt; arī sadziedēt.
izbadoties Izbadēties.
iedēt Izdēt (kur iekšā).
sadēt Izdēt (olas) lielākā daudzumā; izdēt (olu lielāku daudzumu).
piedēt Izdēt (olas) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
laist no (savām) rokām (laukā, ārā) Izdot (naudu); izšķērdēt.
laist no (saviem) pirkstiem (laukā, ārā) izdot naudu; izšķērdēt.
izdzirst Izdzirdēt.
uzdzirdēt Izdzirdēt.
kavēt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
īsināt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
klaidēt Izklaidēt.
izbārstīt Izklaidus izbērt, bārstot izkliedēt; izkaisīt.
izsēt Izkliedēt (kādu kopumu).
izsēt Izkliedēt (pa visu organismu); izplatīt (organismā).
izgaisināt Izkliedēt (piem., dūmus, miglu).
uzrasināt Izkliedēt (šķidrumu) sīku pilienu veidā virsū (uz kā, kam).
izšķaidīt Izkliedēt, daļēji iznīcināt (kādu kopumu).
izkliest Izkliedēt, izklīdināt.
izgaiņāt Izkliedēt.
izklaidēt Izkliedēt.
izklīdināt Izkliedēt.
gaist Izkliedēties apkārtējā vidē; pamazām zust, izgarot.
uzsūkties Izkliedēties apkārtējos audos, izzust.
izšķīst Izkliedēties.
disperss Izkliedēts; novirzīts no vidējā.
difūzs Izkliedēts.
nolaist tvaiku izlādēties, atbrīvoties no negatīvām emocijām.
nosēsties Izlādēties.
nodzīt Iznīcināt, likvidēt.
nozūmēt Iznīcināt, likvidēt.
izskaust Iznīcināt; iznīdēt.
izdeldēt Iznīdēt, izskaust (ko negatīvu).
parādīt dūri izpaust savas dusmas, neapmierinātību, draudēt, parādot (kādam) dūri.
parādīt kulaku izpaust savas dusmas, neapmierinātību, draudēt, parādot (kādam) dūri.
izplunčāties Izpeldēties.
vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot.
vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot.
plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu); spīdēt ar mazliet mainīgu gaismu.
zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu gaismu (par gaismas avotu); spoži spīdēt, atstarojot (kāda gaismas avota) gaismu.
šefot Izrīkot, komandēt.
ārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību).
apstarot Izstarot (gaismu pār ko); apspīdēt, apgaismot.
luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota ietekmē.
izplēsties Izstrīdēties; arī izkauties.
izkasīties Izstrīdēties.
izķīvēties Izstrīdēties.
izšķiest Izšķērdēt, iztērēt neapdomīgi, vieglprātīgi.
palaist vējā izšķērdēt, notērēt.
izsaimniekot Izšķērdēt.
iztrallināt Izšķērdēt.
izsēt Izšķiest, izšķērdēt.
pakāst Iztērēt, zaudēt (naudu), parasti bezjēdzīgi, nelietderīgi, arī, tiekot apkrāptam vai tml.
izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka tas sāk lidot, skriet.
printeris Izvadierīce, kas saņem no datora kodētus datus, pārveido tos lasīšanai piemērotā formā un izveido atbilstošu tekstu vai grafiku uz papīra vai citā datu vidē.
izretināt Izveidot lielākas atstarpes; izkliedēt.
izvazāt Izvietojot dažādās vietās, arī piesavinoties, likvidēt (kādu kopumu, krājumu u. tml.).
izsvaidīt Izvietots izklaidus, izkliedēts.
komodors Jahtkluba priekšnieks, priekšsēdētājs.
nojaukt Jaucot (ko nost), noārdīt, likvidēt.
gurt Just nespēku; zaudēt spēkus.
pasēdēt Kādu laiku sēdēt, ieturot maltīti, iedzerot alkoholisku dzērienu u. tml.
pasēdēt Kādu laiku sēdēt.
izkaisīt Kaisot izkliedēt.
svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses.
nokasīt Kasot, skrāpējot likvidēt (ko).
plūkties Kauties; arī strīdēties.
rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
klīdināt Kliedēt (1).
gaiņāt Kliedēt (piem., miglu, mākoņus).
smidzināt Kliedēt, izplatīt sīkiem pilieniem.
gaisināt Kliedēt.
klaidēt Kliedēt.
atkliegt Kliegšus atbildēt; ļoti skaļā, neiecietīgā balsī atbildēt.
paklupt Klūpot pazaudēt līdzsvaru.
atdudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) atbildēt.
atdūdot Klusu (parasti mīlīgi) atbildēt.
īdēt Klusu, aizturēti vaidēt, raudāt.
izputēt Kļūstot maksātnespējīgam, pazaudēt savu īpašumu; bankrotēt.
paspēlēt Kļūstot par zaudētāju, pazaudēt (ko).
nodilt Kļūt apnicīgam, nodeldētam (par bieži lietotu vārdu, izteicienu).
nokārt degunu kļūt bēdīgam, noskumt; zaudēt optimismu.
uzsprāgt gaisā kļūt ļoti dusmīgam, zaudēt savaldību.
pabalēt Kļūt mazliet gaišākam, zaudēt spilgtumu.
nobīties Kļūt nedrošam, bailīgam; zaudēt drosmi, uzņēmību u. tml.
izļurkt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu.
sasvārstīties Kļūt nestabilam, zaudēt noteiktību.
aizkalst Kļūt par daudz sausam, zaudēt mitrumu.
paspēlēt Kļūt par zaudētāju.
kalst Kļūt sausākam, zaudēt parasti mitrumu (par mutes gļotādu, lūpām).
izžūt Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.); izsusēt.
mērcēties Kļūt slapjam lietū; liedēties.
atsvešināties Kļūt svešākam, zaudēt tuvības izjūtu.
uzziedēt Kļūt tādam, kur augi sākuši ziedēt.
noziedēt Kļūt tādam, kurā beidz ziedēt augi.
sakrist Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
sakristies Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
sadilt Kļūt vārgam, vājam, zaudēt spēkus.
pārkniedēt Kniedēt vēlreiz, no jauna.
nokņudēt Kņudēt un pārstāt kņudēt.
datorprogramma Kodēta instrukciju, norāžu sistēma datora darbības nodrošināšanai.
adrese Kodēts informācijas atrašanās vietas apzīmējums.
komandējuma nauda komandējuma izdevumu segšanai paredzētā atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai.
halva Konditorejas izstrādājums – salda masa, kas gatavota no smalki saberztām, grauzdētām eļļas augu sēklām vai riekstiem un saldvielām.
kordiriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs; kora diriģents.
pakratīt dūri kratot dūri, piedraudēt (kam).
krēmzupa Krēmveida zupa, kas gatavošanas beigu posmā tiek sablendēta biezenī un izlaista caur sietu.
saldētājkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorkuģis.
zemūdene Kuģis, kam ir cilindrveidīgs plūdlīniju korpuss, sadalīts nodalījumos ar hermētiski noslēdzamām starpsienām, un kas spēj ilgstoši peldēt zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
plunčāties Kustēties, arī peldēt ūdenī, šļakstinot to (par cilvēkiem).
braukt Kustēties, slīdēt (par priekšmetiem).
saķildoties Ķildojoties nonākt savstarpējās naidīgās attiecībās; sastrīdēties.
kašķēties Ķildoties, strīdēties.
kompleksie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kas satur kompleksa veidotāju (centrālo atomu vai jonu) un ap to koordinētas molekulas vai pretēji lādētus jonus.
lineārais paātrinātājs lādētu daļiņu paātrinātājs, kurā daļiņu trajektorija ir taisne.
joka pēc lai uzjautrinātos, izklaidētos.
peldsezona Laika periods, kad var peldēties atklātās ūdenstilpēs.
izlaistīt Laistot izkliedēt (šķidrumu); laistot (šķidrumu), padarīt (ko) mitru vai slapju.
landmaršals Landtāga priekšsēdētājs.
salāpīt Lāpot likvidēt (caurumu, izdilumu).
lai mēle sakalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu runas spējas.
lai mēle nokalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu runas spējas.
salādēt Lejupielādēt (ko lielākā daudzumā).
slīgt nesamaņā lēnām zaudēt samaņu.
izurbties Lēnām, rūpīgi izlasīt, izpētīt; arī izstudēt.
noslīgt Lēni noliekties, noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām).
iet Lidot (parasti prom) – par putniem; peldēt (parasti uz nārstošanas vietām) – par zivīm.
jūrasasaris Lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas un Klusā okeāna ziemeļu daļā.
diriģents Lielākam izpildītāju skaitam rakstītu skaņdarbu, muzikāli dramatisku sacerējumu iestudētājs un atskaņojuma vadītājs.
nē Lieto, lai apstiprinoši atbildētu uz jautājumu, kas izteikts ar noliegumu.
vai nu ne lieto, lai atbildētu uz jautājumu apstiprinoši.
kas Lieto, lai izteiktu, ka sacītais nav sadzirdēts vai saprasts.
nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu, noliedzoši atbildētu uz jautājumu, priekšlikumu, protestētu pret ko.
piesēdēt Lieto, lai norādītu, ka nav vērts sēdēt, ka ar sēdēšanu neko nepanāks.
derēt Līgt mieru, beigt strīdēties, naidoties.
vilkt pie kāķa likt atbildēt (par ko izdarītu), sodīt.
uzdot Likt atbildēt (uz jautājumu); izvirzīt (jautājumu).
saukt pie atbildības likt kādam atbildēt (piem., tiesā) par savu nelikumīgo, nepareizo darbību, rīcību.
atprasīt Likt pastāstīt, atbildēt (iemācīto, apgūto).
izsēdināt Likt sēdēt katram atsevišķi, nosēdināt dažādās vietās.
dzēst Likvidēt (audio, video ierakstu).
mest zemē Likvidēt (kā nederīgu), atbrīvoties (kā no nederīga).
nodzēst Likvidēt (parādu, to samaksājot vai anulējot).
atkaļķot Likvidēt kaļķus (piem., kā sastāvā).
nožņaugt Likvidēt, iznīcināt.
izārstēt Likvidēt, izskaust (nevēlamu īpašību).
padarīt nekaitīgu Likvidēt, novērst (piem., kādas vielas, ierīces) nevēlamo iedarbību.
aizklapēt Likvidēt, pārtraukt (kā) darbību.
atvienot Likvidēt, pārtraukt (piem., vada, līnijas) darbību; panākt, ka (piem., enerģija, ūdens) vairs netiek piegādāts.
pārlodēt Lodēt vēlreiz, no jauna.
R.S.V.P. Lūgums atbildēt (lieto oficiālos ielūgumos).
izlaist Ļaut brīvi slīdēt, arī krist (pār ko).
atskaldīt kā ar cirvi ļoti asi atbildēt.
nogriezt kā ar nazi Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
kā ar nazi nogriezt Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
atbērt Ļoti ātri runājot, atbildēt.
līdz nāvei izbiedēt ļoti izbiedēt.
plānas ausis ļoti laba dzirde, izpratne par dzirdēto.
grandēt Ļoti spēcīgi skanēt; dārdēt.
suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
paplukt Mazliet apdilt, zaudēt krāsu; kļūt neizskatīgam.
pakomandēt Mazliet komandēt.
pavaidēt Mazliet pavaidēt.
apaukstēt Mazliet saaukstēt; apsaldēt.
apaukstēties Mazliet saaukstēties; apsaldēties.
pielāpīt Mazliet, vietumis pielabot, novērst, likvidēt nelielus defektus.
dzemdniecība Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organismā notiekošos procesus grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā, kā arī izstrādā medicīniskas palīdzības metodes grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
māsība Meiteņu un sieviešu loks, kas darbojas saliedēti, vienotā kopienā vai ar vienotu mērķi.
mirdināt Mērdēt.
izmētāt Metot izkliedēt, izsvaidīt.
nomīdīt Mīdot likvidēt (ko degošu).
vizēt Mirdzēt, spīdēt (ar mainīgu stiprumu); vizmot, vizuļot.
kvēlot Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam.
zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par skatienu, acīm).
kvēlot Mirdzēt, spīdēt.
lāsot Mirdzēt, spīdēt.
mirguļot Mirgot, mirdzēt, spīdēt.
plukt Mitruma iedarbībā zaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
plukt Mitruma iedarbībā zaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
noieties Morāli degradēties, pagrimt.
noklīst Morāli degradēties, pagrimt.
paklīst Morāli pagrimt, degradēties, izvirst.
krist Morāli pagrimt, degradēties.
pagrimt Morāliski degradēties, zaudēt pozitīvas tikumiskās īpašības.
nomuldēt Muldēt, runāt (kādu laiku).
muldēties Muldēt.
atmurmināt Murminot atbildēt.
sausā mušiņa mušiņa, kas gatavota tā, lai peldētu ūdens virspusē.
palikt tukšā nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
palikt bešā nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
Klusā nedēļa nedēļa pirms kristīgajām Lieldienām, kad nav pieņemts trokšņot, izklaidēties, rīkot svinības.
sēdēt uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
gulēt uz ausīm Nedzirdēt.
anjons Negatīvi lādēts jons.
beigts un pagalam Neglābjami zaudēts, izbeigts.
pakūkot Neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
patrakot Neilgu laiku trakulīgi uzvesties, arī izklaidēties, izpriecāties.
pabiedēt Neilgu laiku, mazliet biedēt; pabaidīt.
pakavēt Neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu); neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai nebūtu garlaicīgi (pašam).
pakņudēt Neilgu laiku, mazliet kņudēt.
paņaudēt Neilgu laiku, mazliet ņaudēt (par kaķi).
papeldēt Neilgu laiku, mazliet peldēt.
papeldēties Neilgu laiku, mazliet peldēties.
pasaldēt Neilgu laiku, mazliet saldēt.
pastrīdēties Neilgu laiku, mazliet strīdēties.
pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (augstskolā).
pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (ko), lasīt, iepazīties (ar ko).
jonizācija Neitrālu atomu vai molekulu pārvēršana par pozitīvi vai negatīvi lādētām daļiņām – joniem.
grauzdiņš Neliels grauzdētas vai apceptas maizes gabaliņš; grauzdēta vai apcepta maizes šķēle.
mest naudu zemē nelietderīgi izdot, izšķērdēt.
kā uz adatām nemierīgi, nepacietīgi sēdēt; būt ļoti satrauktam.
izturēt Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) – piem., par priekšmetiem.
izlaist no rokām neprast (ko) saglabāt; atdot, zaudēt.
palaist gar ausīm nesadzirdēt, neievērot (teikto).
klusēt Nesazināties, neatbildēt (piem., ar vēstuli).
atņurdēt Neskaidri, paklusu (parasti īgni) atbildēt.
blāvot Nespodri, bālgani spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
nokrist Neturoties stingri klāt, virsū u. tml., noslīdēt nost virzienā uz leju.
mirgot Nevienmērīgi, ar pārtraukumiem spīdēt (acīs).
spīguļot Nevienmērīgi, mainīgi spīdēt un mirgot.
spīgot Nevienmērīgi, mainīgi spīdēt, mirdzēt.
kniest Niezēt, kņudēt, sūrstēt, arī izraisīt niezēšanas, kņudēšanas sajūtu.
nomaldīties Nodalīties (no citiem) un pazaudēt (tos).
apdeldēt Nodeldēt.
klišeja Nodeldēta frāze, bieži lietots izteiciens bez oriģinalitātes.
noslīcināt Nogremdēt ūdenī (ko).
nozāļot Noindēt.
nozāļoties Noindēties.
apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku, narkotisku vielu ietekmē); apreibt.
nespīdēt Nolieguma darb. --> spīdēt.
noglabāt Nolikt, novietot (ko) tā, lai (tas) būtu drošībā, lai (to) nepazaudētu.
sabrukt Nonākt fizisko spēku galējā izsīkumā; zaudēt psihisko līdzsvaru.
pazust Nonākt galējā bezizejas situācijā; pilnīgi pagrimt, degradēties.
jaņi Nonākt zaudētāja, piemānīta cilvēka, neveiksminieka stāvoklī.
nodžumpoties Nopeldēties.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir zaudēts, nav vairs atgūstams.
nost Norāda uz stingru prasību (ko) nepieļaut, novērst, likvidēt (parasti lozungos).
at- Norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
pār- Norāda, ka darbības objekta virsma tiek klāta (ar ko), darbības objekts tiek novietots, izkliedēts pāri (kam), pār (ko).
iz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek iznīcināts, likvidēts, sabojāts.
pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
atgaiņāties Noraidoši atbildēt, pastiprinot noraidījumu ar žestiem.
apkost Nosaldēt, ar aukstumu iznīcināt (daudzus vai visus augus).
atsaldēt Nosaldēt.
atsēdēt Nosēdēt (parasti pasīvi).
nobrukt Noslīdēt uz leju (piem., par pietiekami nenostiprinātu apģērba gabalu).
nolaisties Noslīdēt, būt vērstam uz leju.
nomukt Noslīdēt, nokrist nost.
nokrist Noslīdēt, nolaisties.
nobraukt Noslīdēt, nošļūkt.
nodzīvot Notērēt, izšķērdēt.
novaidēt Novaidēties.
nodzīvot Novecot, pazaudēt savu nozīmi, kļūt neizmantojamam.
aizmēzt Novērst, likvidēt (ko negatīvu sabiedrības dzīvē).
izskaust Novērst, likvidēt (parasti ko nevēlamu).
iznīcināt Novērst, likvidēt.
izziedēt Noziedēt.
vākt Ņemt un novietot (izkliedētus priekšmetus kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
atņirgt Ņirdzīgi, ņirdzot atbildēt.
galvojums Oficiāls solījums atbildēt par kādas personas noteiktu saistību, prasību izpildi (piem., parāda atmaksu).
padēklis Ola, kas atstāta mājputna ligzdā, lai tas tur dētu vienmēr.
kruķis Ortopēdiska ierīce, kas atvieglo iešanu un stāvēšanu, ja pilnīgi vai daļēji zaudēta kājas balsta funkcija.
izlīdzināt Padarīt līdzenu, gludu; likvidēt (negludumus, rievas u. tml.).
uzpildīties Paēst; remdēt izsalkumu, slāpes.
pagasta vecākais pagasta valdes priekšsēdētājs.
pagastvecākais Pagastvaldes priekšsēdētājs.
noziedēt Pakāpeniski beigt ziedēt.
grimt purvā pakāpeniski degradēties.
sēsties Pakāpeniski grimt (par celtni); pakāpeniski slīdēt uz leju (par celtnes daļu, tās elementu).
nosēsties Pakāpeniski iegrimt, arī noslīdēt zemāk.
skaust Pakāpeniski likvidēt, arī iznīcināt (parasti ko nevēlamu).
tumst Pakāpeniski pārstāt izstarot gaismu, pakāpeniski pārstāt spīdēt, mirdzēt, kvēlot.
šļukt Pakāpeniski slīdēt, krist uz leju.
raust Pakāpeniski virzīt vienkopus (ko irdenu, izkliedētu), parasti ar rokām vai kādu rīku.
bojāties Pakāpeniski zaudēt kvalitāti, vērtību, arī kļūt nelietojamam.
grimt Pakāpeniski, lēnām virzīties, slīdēt lejup.
izlaist Palaižot vaļā, ļaut izslīdēt, izkrist.
uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdot, ļaut (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
uzticēties Paļauties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdodot, ļaujot (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
iežūt Pamazām zaudēt mitrumu, kļūt sausākam, sažūt (piem., par augsni, augiem).
pagurt Pamazām zaudēt spēkus, kļūt nespēcīgākam.
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
nobaidīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās bailes, ka (kāds) nobīstas; nobiedēt.
sabaidīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) pēkšņi izraisās bailes; sabiedēt.
putināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) samazinās vērtība; šķērdēt.
nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iet bojā, zūd, vairs nepastāv; nīdēt.
nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārstāj degt; dzēšot likvidēt degšanu.
ziedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk ziedēt.
pārsvītrot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek zaudēts, iznīcināts, vairs nepastāv u. tml.
dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt dimd; vairākkārt dimdēt.
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv līdzšinējā veidā; likvidēt.
remdināt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams fizioloģisks vai psihisks stāvoklis); remdēt.
izšķirt Panākt, ka izbeidz, piem., kauties, strīdēties.
izaukstēt Panākt, ka kļūst auksts; izsaldēt.
aizsēdēties Pārāk ilgi (kur) nosēdēt, pārāk ilgi (kur) uzturēties, aizkavēties.
pārrūgt Pārāk ilgi rūgstot, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
pārstāvēties Pārāk ilgi stāvot, glabājoties, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
revīzija Pārmeklēšana, sakārtošana, lai (ko) izšķirotu, likvidētu u. tml.
nodzerties Pārmērīgi dzerot alkoholiskos dzērienus, degradēties, kļūt par alkoholiķi.
piedzerties Pārmērīgi dzerot alkoholiskos dzērienus, zaudēt kontroli par savu uzvedību.
apdzert Pārmērīgi dzerot, zaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
apdzist Pārstāt degt, kvēlot, spīdēt.
nodzist Pārstāt spīdēt, satumst.
atmest Pārvarēt, zaudēt, vairs neizjust.
dekodēt Pārveidot kodētus (parasti audio vai video signālus) sākotnējā (uztveramā) formā.
kartēt Pārveidot vienā formātā kodētus datus citā formātā; pārsūtīt objektu kopu uz citu vietu.
savākt Pārvietojot (piem., kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piem., kaudzi, saini no tiem).
savākt Pārvietojot (piem., kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piem., iet, skriet, braukt, peldēt kādā virzienā, uz kādu vietu u. tml.).
slidot Pārvietoties, slīdēt pa ledu ar slidām.
atsacīt Pasacīt (ko), atbildēt (uz kāda izteikumu); atteikt.
paecēties Pastrīdēties, paķildoties.
pakasīties Pastrīdēties.
atteikt Pateikt (ko), atbildēt (uz kāda izteikumu); atsacīt.
saglabāt Paturēt, nezaudēt.
ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā; strīdēties.
nozibsnīt Paužot kādas jūtas, emocionālu stāvokli, strauji paskatīties (par cilvēku); pēkšņi iespīdēties (par acīm).
iestudējums Paveikta darbība --> iestudēt; izpildītājmākslas darbs (piem., izrāde, skaņdarba atskaņojums).
saindējums Paveikta darbība, rezultāts --> saindēt; stāvoklis, kad (piem., vidē) ir paaugstināta indīgu vielu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
nozaudēt Pazaudēt (ko, parasti priekšmetu).
atvēst Pazaudēt aizrautību; nomierināties.
izplūst Pazaudēt apveidu, iegūt nenoteiktas, neskaidras kontūras.
apmaldīties Pazaudēt ceļu, pareizo virzienu (piem., ejot, braucot); noklīst.
izplūst Pazaudēt koncentrētību, satura vai formas skaidrību.
nobalēt Pazaudēt krāsas spilgtumu, kļūt gaišam; pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam (par krāsu).
izbalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (piem., saules, lietus ietekmē); izbalēt.
izbalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (piem., saules, lietus ietekmē).
nošļukt Pazaudēt možumu, optimismu; kļūt nomāktam, grūtsirdīgam.
sadugt Pazaudēt možumu, sadrūmt.
paputēt Pazaudēt pārticību, daļu sava īpašuma (piem., maksātnespējas dēļ).
sagriezties Pazaudēt sākotnēji (piem., taisno, taisnstūraino) formu, apveidu.
noģībt Pazaudēt samaņu.
apdult Pazaudēt skaidru apziņu (no pārdzīvojuma).
apdult Pazaudēt skaidru apziņu (piem., no indīgām vielām).
apdult Pazaudēt skaidru apziņu (piem., no stipra trokšņa, spēcīgas smakas, smaržas).
izkūkot prātu pazaudēt spēju saprātīgi domāt, spriest.
izbalēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
izbālēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam.
apdzist Pazaudēt spožumu, spilgtumu (par gaismu, krāsām).
sadugt Pazaudēt staltu, stingru stāju; salīkt.
izgaisināt Pazaudēt, nozaudēt.
sagumt Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu, enerģiju, kļūt nomāktam, drūmam.
izsēt Pazaudēt.
nozūmēt Pazaudēt.
noilgt Pēc likumā noteiktā laika zaudēt juridisko spēku, nebūt realizējamam.
iztrūkties Pēkšņi tikt iztraucētam un sabiedētam; arī izbīties.
sprukt Pēkšņi, strauji raisīties, slīdēt u. tml. (vaļā, ārā).
krauls Peldēšanas veids – peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot uz priekšu no ūdens.
nopeldēt Peldēt (kādu laiku).
snorkelēt Peldēt zem ūdens ūdenstilpē, izmantojot niršanas masku, elpošanas trubiņu, pleznas, lai vērotu zemūdens dzīvi dabiskā vidē.
kulstīties Peldēt, parasti intensīvi šķaidot, jaucot (ūdeni).
ņurkot Peldēt, peldēties (piem., lecot ūdenī, nirstot).
kuģot Peldēt.
nopeldēties Peldēties un pabeigt peldēties; peldoties atsvaidzināties; izpeldēties.
izpeldēties Peldēties un pabeigt peldēties.
atpelnīt Pelnot dabūt atpakaļ vai strādājot atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus).
koncertmeistars Pianists, kas palīdz solistam (vokālistam vai instrumentālistam) iestudēt partijas un koncertos atskaņo pavadījumu.
dot dzīvību piedzemdēt.
pieķēdēties Pieķēdēt sevi (pie kā, kam klāt).
uzlādēt Pielādēt (šaujamieroci, munīciju).
pārlādēt Pielādēt (šaujamieroci) vēlreiz, no jauna.
svilināt Pieliekot ko degošu, karstu, likvidēt (nokauta dzīvnieka apmatojumu, apspalvojumu).
iesaldēt Pieļaut, arī panākt, ka (kas) iesalst; sasaldēt.
piegandēt Piesārņot, sagandēt.
piešķindināt Piesitot panākt, ka (kas) sāk šķindēt.
izlaist no acīm pietiekami neuzmanīt; pazaudēt no redzesloka.
lūzt Pilnīgi zaudēt fiziskos vai garīgos spēkus.
izplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām); salapot, uzziedēt (par augiem).
uzplaukt Plaukstot atvērties; salapot, uzziedēt (par augiem, to daļām).
noplenderēt Plenderējot notērēt, izšķērdēt.
noplītēt Plītējot notērēt, pazaudēt.
izpluinīt Pluinot izkliedēt, izjaukt (kādu kopumu).
noplukt Plūkot pazaudēt krāsas spilgtumu un kļūt gaišam vai gaišākam.
noplunčāties Plunčāties kādu laiku un beigt plunčāties; nopeldēties.
katjons Pozitīvi lādēts jons, kas elektriskā laukā pārvietojas negatīvā elektroda – katoda – virzienā.
pretprasība Prasība, ko atbildētājs iesniedz pret prasītāju tai pašā lietā.
puse Prasītājs vai atbildētājs tiesas procesā.
slogs Priekšmets, ko pievieno zvejas tīklam, lai to iegremdētu ūdenī noteiktā dziļumā.
vicepriekšsēdētājs Priekšsēdētāja vietnieks.
priekšsēdis Priekšsēdētājs (1).
priekšsēdis Priekšsēdētājs (2).
dēdēšana Process --> dēdēt; iežu un minerālu sairšana, iedarbojoties fizikāliem, ķīmiskiem vai bioloģiskiem procesiem.
iesaldēšana Process --> iesaldēt (1).
iesaldēšana Process --> iesaldēt (2); apturēšana, moratorijs.
izlāde Process --> izlādēt.
izlāde Process --> izlādēties [1].
saindēšanās Process --> saindēties.
elektrība Procesu un parādību kopums, ko nosaka elektriski lādētu ķermeņu un daļiņu eksistence, kustība un mijiedarbība.
geiša Profesionāla viesu izklaidētāja, sarunu biedrene japāņu tējas namiņos, viesībās u. tml.
izklaidība Psihisks stāvoklis, arī rakstura īpašība, kam piemīt izkliedēta, nenoturīga uzmanība, nespēja koncentrēties.
aptumsums Psihisks stāvoklis, kad daļēji vai pilnīgi zaudēta spēja uztvert, saprast ārējo pasauli.
izpūst Pūšot izkliedēt, arī izsmidzināt.
izdzenāt Pūšot izkliedēt.
ūdensputns Putns, kura ķermenis ir pielāgots dzīvei ūdenī un kas spēj labi peldēt, nirt un iegūt ūdenī barību.
radioteātris Radioraidījumu veids – aktieru izpildījumā iestudētas raidlugas, radiouzvedumi; darbinieku kolektīvs, kas sagatavo šādus iestudējumus.
blāzmot Radīt blāzmu (2); spīdēt (par gaismu, gaismas avotu, debess spīdekļiem).
grandēt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni; dārdēt.
smakot Radīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka; arī smirdēt.
kratīt dūri rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
rādīt dūri rādot (kādam) dūri, draudēt.
sarāties Rāties (vienam ar otru, citam ar citu); sastrīdēties.
ravēt Raujot ārā, likvidēt (nezāles).
gremdēties Refl. --> gremdēt (1).
iegremdēties Refl. --> iegremdēt (1).
lādēties Refl. --> lādēt [1] (2); tikt lādētam.
saindēties Refl. --> saindēt; tikt saindētam.
saķēdēties Refl. --> saķēdēt; tikt saķēdētam.
sakļauties Refl. --> saliedēties [2]; izveidoties par vienotu kopumu.
vizināties Refl. --> vizināt [1]. Braukt ilgāku laiku (ar transportlīdzekli), lai izklaidētos, atpūstos.
atveldzēt Remdēt (slāpes); izraisīt, iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu; atspirdzināt.
dzesēt Remdēt (slāpes).
izretušēt Retušējot likvidēt.
revanšisms Revanša politika – nesamierināšanās ar zaudējumu, prasība atgūt zaudēto teritoriju.
pārrevidēt Revidēt (piem., lēmumu, pieņēmumu, teoriju) vēlreiz, no jauna.
pārrevidēt Revidēt vēlreiz, no jauna.
spīdums Rezultāts --> spīdēt (1).
spīdums Rezultāts --> spīdēt (2); virsmas spēja atsarot gaismu.
zaudējums Rezultāts --> zaudēt (1); tas, ko zaudē, piem., īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
zaudējums Rezultāts --> zaudēt (2).
zaudējums Rezultāts --> zaudēt (5).
glābt situāciju rīkoties tā, lai novērstu, kliedētu nepatīkamu, nevēlamu situāciju.
(no)bērt kā pupas runāt ātri, bez apstājas, raiti atbildēt ko labi zināmu.
bērt kā zirņus runāt ātri, bez apstājas, raiti atbildēt ko labi zināmu.
pļūtīt Runāt niekus, muldēt.
jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
izburties Rūpīgi izlasīt, izstudēt (lielāka apjoma, sarežģītu tekstu).
izrušināt Rušinot izjaukt, izkliedēt (piem., ogles krāsnī).
satrūkties Sabīties; tikt (parasti pēkšņi) izbiedētam.
izformēt Sadalīt mazākās vienībās vai likvidēt (kādu organizētu kopumu).
izjaukt Sadalot atsevišķās daļās (piem., izārdot, salaužot, sagraujot), likvidēt.
sadziedināt Sadziedēt.
sadzirdēties Sadzirdēt vienam otra, citam cita izteikumus.
saturēt Saglabāt, nepieļaut, ka (kas) tiek izmantots, pazaudēts.
sabumbot Sagraut (ar aviobumbām); sabombardēt.
ruinēt Sagraut; likvidēt.
sazāļot Saindēt.
sabrukt Sairt, zaudēt normālu struktūru (piem., par organisma audiem).
apgurt Sajust pagurumu, spēka trūkumu; arī pazaudēt sparu, enerģiju.
nav uz mutes kritis saka par cilvēku, kas spēj veikli runāt, kam vienmēr ir ko atbildēt.
veca dziesma saka par ko apnicīgu, daudzkārt dzirdētu.
bija un izbija saka par to, kas kādreiz ir piederējis, bet zaudēts.
pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
kā ar roku atņemt saka, ja kas pēkšņi, strauji pazūd, tiek likvidēts.
kā ar roku noņemt saka, ja kas pēkšņi, strauji pazūd, tiek likvidēts.
Tas ne pēc kā neizklausās! saka, ja nav apmierināts ar dzirdēto.
ausis aizkrīt saka, ja pārstāj dzirdēt, piem., liela trokšņa rezultātā.
visam beigas saka, ja viss ir zaudēts; saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
Galvu augšā! saka, mudinot saņemties, nezaudēt drosmi, ticību, nepadoties vājumam.
laisties peldus sākt peldēt.
atplaiksnīties Sākt plaiksnīties; plaiksnoties spoži atspīdēt, atstaroties.
aizdegties Sākt spīdēt (piem., par debess spīdekļiem).
atspīdēt Sākt spīdēt.
startēt Sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances vietas.
sakašķēties Saķildoties, sastrīdēties.
piekniebt Saldēt (parasti stipri) – par salu.
kost Saldēt vai karsēt tā, ka (augi) kļūst nedzīvi, zaudē augšanas spējas.
saldētava Saldētājkamera.
saldējums Salds, uzputots un sasaldēts pārtikas produkts, ko gatavo no piena, krējuma vai no augļu sulām vai biezeņiem (ar piedevām).
sanākt Salidot, sapeldēt.
sacementēt Saliedēt (piem., cilvēku kopumu).
konsolidēt Saliedēt, apvienot.
saderēt Salīgt, izbeigt strīdēties, naidoties.
sagumt Salīkt, saliekties; pazaudēt staltu, stingru stāju.
stingt Salstot zaudēt kustības spējas (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
atbruņoties Samazināt vai pilnīgi likvidēt savu apbruņojumu.
nolīdzināt Samazināt, likvidēt (pretrunas, nesaskaņas u. tml.).
atsāļot Samazināt, likvidēt sāls, sāļu daudzumu (piem., ūdenī, augsnē).
tāls Samērā lielā attālumā (redzēt, dzirdēt, veikt).
tusēt Sanākt kopā, izklaidēties (piem., ballītē, klubā).
atgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu).
atrofēties Sarukt, panīkt, zaudēt spējas funkcionēt (par organisma daļām).
sakalt Sasaldēt (upi, ezeru u. tml.) – parasti par salu.
sorbets Sasaldēta sula vai kāds cits saldināts dzēriens.
novadēties Saskaroties ar gaisu, kam izgarojot, pazaudēt sākotnējās īpašības – par dzērienu.
saecēties Sastrīdēties, saķildoties.
saiet ragos sastrīdēties, sanaidoties.
sanākt matos sastrīdēties, sanaidoties.
saiet matos sastrīdēties, sanaidoties.
sanākt ragos sastrīdēties, sanaidoties.
saplūkties Sastrīdēties; sakauties.
sakasīties Sastrīdēties.
saķerties Sastrīdēties.
salēkties Sastrīdēties.
saplēsties Sastrīdēties.
sarieties Sastrīdēties.
sprāgt Sašķīst gabalos, eksplodēt (piem., pēc trieciena strauji mainoties tilpumam).
uzvilkties Satraukties; kļūt nervozam; zaudēt savaldību.
iztrūdēt Satrūdēt (viscaur vai no iekšpuses).
kserogrāfija Sausā fotokopēšana, kurā attēls rodas, krāsvielas pulverim pielīpot pie elektriski uzlādētas virsmas.
hloramīns Savienojums, kurā ar slāpekli ir saistīts hlors (spēcīgs oksidētājs, antiseptiska viela).
oksidēties Savienoties ar skābekli; (ķīmiskā reakcijā) zaudēt elektronus.
apmainīties Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību.
pārmainīties Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar tādu pašu rīcību; apmainīties.
mīt Savstarpēji atbildēt, reaģēt uz darbību ar atbilstošu pretdarbību.
sasēdēt Sēdēt (kādu laiku).
tupēt Sēdēt (parasti uz kā zema).
čurnēt Sēdēt ilgāku laiku sakņupušam, nolaistu galvu; atrasties ilgāku laiku vienā vietā.
nokūkot Sēdēt, nīkt, pavadīt nomodā (kādu laikposmu).
afekts Sevišķi spēcīgs, īslaicīgs jūtu izpaudums, uzbudinājums vai dusmu lēkme, kuras laikā persona var zaudēt kontroli pār sevi.
duša Sīkos pilienos izkliedēta mazgājamā ūdens strūkla; ierīce, kas rada šādu strūklu; mazgāšanās ar šādu ierīci.
koagulācija Sīku, izkliedētu daļiņu sarecēšana vai salipšana, veidojot pārslveida nogulsnes.
utoties Sīkumaini strīdēties (par ko); nodarboties (ar ko sīku, laikietilpīgu u. tml.).
klapēt Sist plaukstas, applaudēt.
skandalēt Skaļi strīdēties, ķildoties.
ansamblis Skaņdarba vienots, saliedēts izpildījums.
klapēt ciet slēgt, likvidēt.
mukt Slīdēt nost (par ko uzmauktu).
glisēt Slīdēt, braukt pa ūdens virsmu.
šļukt Slīdēt, krist (no rokām).
vilkties Slīdēt, stiepties (pa kādu virsmu kam līdzi, aiz kā u. tml.).
paslīdēt Slīdot izkustēties (par kāju); slīdot (kājai), zaudēt līdzsvaru.
izslīpēt Slīpējot likvidēt.
iegrimt Smaguma spēka ietekmē ievirzīties, ieslīdēt (piem., ūdenī).
grimt Smaguma spēka ietekmē virzīties, slīdēt iekšā (šķidrumā); arī stigt (staignā, irdenā, mīkstā masā).
atsmiet Smejot atbildēt.
kveldināt Smeldzoši saldēt.
izsmidzināt Smidzinot izkliedēt (kādu vielu).
izspārdīt Spārdot izjaukt (kādu kopumu), arī spārdot izsvaidīt, izkliedēt.
plezna Speciāli peldētāju un ūdenslīdēju, parasti gumijas, apavi ar pagarinātu, paplatinātu apakšdaļu.
ziņkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
dējība Spēja dēt, ko raksturo ar gada laikā izdēto olu skaitu.
peldspēja Spēja peldēt (par priekšmetiem, ūdens transportlīdzekļiem).
nospēlēt Spēlējot (azartspēles), pazaudēt (naudu, īpašumu).
krupjē Spēļu namos – persona, kas uzrauga spēli, izsniedz laimēto un iekasē zaudēto naudu.
nosēdēt Spēt sēdēt, palikt sēžot.
mirdzēt Spīdēt (par asarām).
zaigot Spīdēt (par asarām).
mirgot Spīdēt (parasti par asarām).
fosforescēt Spīdēt apgaismojuma ietekmē un arī tad, kad apgaismošana ir beigusies.
laistīties Spīdēt spilgtās krāsās (par debesīm, parasti pirms saullēkta vai saulrieta).
lāsmot Spīdēt, arī mirdzēt (parasti nevienmērīgi, mainot nokrāsu).
zvērot Spīdēt, atstarojot kāda gaismas avota gaismu.
mirgot Spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
zaigot Spīdēt, izcelties (kur) ar krāsas spilgtumu, spožumu, košumu u. tml.
mirdzēt Spīdēt, izcelties (kur) ar krāsas spilgtumu.
zalgot Spīdēt, izcelties ar krāsas spilgtumu, spožumu.
zvīļot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, skatienu).
gailēt Spīdēt, mirdzēt (par acīm); izpausties (acīs, skatienā) – par spēcīgām, parasti negatīvām, jūtām.
lāsmot Spīdēt, mirdzēt (par acīm).
spulgot Spīdēt, mirdzēt, atstarojot skaidru, dzidru gaismu.
zibēt Spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocijas (par acīm, skatienu).
zibeņot Spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocijas (par acīm).
margot Spīdēt, mirdzēt, vizuļot.
gailēt Spīdēt, mirdzēt.
mirdzēt Spīdēt, paužot pozitīvu emocionālu stāvokli (par acīm).
degt Spīdēt.
gaismot Spīdēt.
brass Sporta peldēšanas veids – peldēšana uz krūtīm, peldētājam izdarot apļveida roku kustības horizontālā plaknē un saskaņoti pievelkot un izstiepjot kājas.
uzliesmot Spoži (parasti sārti) atspīdēt; izcelties apkārtējā vidē ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
zaigot Spoži spīdēt (par acīm).
zvērot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
zalgot Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm).
mirdzēt Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
zaigot Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
zalgot Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
zaigot Spoži spīdēt, laistīties.
liesmot Spoži spīdēt; izstarot (piem., sarkanīgu gaismu).
uzsprāgt Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā strauji sadalīties, eksplodēt.
aizsprāgt Sprāgstot, plīstot strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām).
plīst Sprāgt, eksplodēt.
pasprukt Sprūkot izslīdēt, atraisīties (vaļā).
atspurgt Spurdzot atbildēt.
svītru kods standartizēta, ar skeneri nolasāma kodēta informācija par preci (parasti uz iepakojuma) – šaurāku un platāku svītru salikumi; svītrkods.
svītrkods Standartizēta, ar skeneri nolasāma kodēta informācija par preci (parasti uz iepakojuma), par grāmatu bibliotēkā (parasti uz vāka) u. tml. – šaurāku un platāku svītru salikums.
sakāve Stāvoklis (bruņotā sadursmē), kad pretinieka darbības rezultātā ir zaudēta iespēja turpināt cīņu.
drošība Stāvoklis, apstākļi, kad (kāds) nav apdraudēts, nav pakļauts briesmām.
drošība Stāvoklis, apstākļi, kad nav apdraudēta (valsts, valsts iekārtas) pastāvēšana.
retoriska uzruna stilistiska figūra, vēršanās pie objekta (visbiežāk lietas vai parādības), kas nevar atbildēt.
sašķīst Straujā kustībā, triecoties pret ko, sadalīties, izkliedēties (parasti par kā šķidra kopumu).
pārcirst Gordija mezglu strauji atrisināt kādu grūtu jautājumu, likvidēt kādu sarežģījumu.
iegāzties Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iebērtam, iemestam (kur iekšā) – par lielāku (kā) daudzumu.
pajukt Strauji izkliedēties, tikt izkliedētam uz visām pusēm; juceklīgi izklīst.
salēkties Strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam.
nogāzties Strauji zaudēt augstumu un nokrist zemē (par lidaparātiem).
klupt Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu, piem., aizķeroties kājai, sākot slīdēt.
rieties Strīdēties, apvainot vienam otru.
plēsties Strīdēties, arī kauties.
kasīties Strīdēties, izraisīt strīdu.
ecēties Strīdēties, ķildoties.
rīvēties Strīdēties, nevarēt vienoties.
kaķēties Strīdēties, runāt kaitinoši (parasti ne īpaši nopietni).
rāties Strīdēties.
atskaldīt Strupi, asi, uzsverot vārdus, atbildēt.
študierēt Studēt.
iestumt Stumjot (transportlīdzekli) panākt, kas (tas) sāk braukt, ripot, slīdēt u. tml.
iestumties Stumjoties panākt, ka (parasti ar transportlīdzekli) sāk braukt, ripot, slīdēt u. tml.
pretsūdzība Sūdzība, ko atbildētājs iesniedz pret apsūdzētāju tai pašā lietā.
skaņa Svārstības, kas viļņu veidā izplatās vidē (piem., gaisā) un ko iespējams dzirdēt.
pārsvērties Sveroties uz vienu pusi, zaudēt līdzsvaru.
izsvaidīt Sviežot izkliedēt; nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi); izmētāt.
kafija Šā koka vai krūma sēklas (pupiņas); no tām gatavots (grauzdēts, malts) pārtikas produkts; šā pārtikas produkta aizstājējs (piem., no cigoriņiem, miežiem).
upurēt Šahā, dambretē u. tml. – ar noteiktu mērķi zaudēt (piemēram, figūru, kauliņu).
izšķaidīt Šķaidot izkliedēt.
svaidīties ar naudu šķērdēt naudu.
svaidīt naudu šķērdēt naudu.
šķiest Šķērdēt, tērēt, arī lietot (ko) neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
laist vējā Šķērdēt.
svaidīt Šķērdēt.
emulsija Šķidrums, kurā izkliedēti sīki cita šķidruma pilieni.
aizbrist Šķietamā kustībā aizvirzīties, aizslīdēt (par debess spīdekļiem).
dunēt Šķietami dzirdēt dobjas skaņas (piem., dažādu slimību, noguruma, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē) – par ausīm, galvu.
iebrist Šķietami ievirzīties, ieslīdēt (par debess spīdekļiem).
izšķiest Šķiežot izkliedēt.
superarbitrs Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas šķīrējtiesnešu nevienprātības gadījumā galīgi izšķir strīdu; galvenais arbitrs.
jukt Šķīst, tikt kliedētam.
atšļukt Šļūkot atslīdēt, atslīgt atpakaļ vai atvirzīties nost; atslīgt (kur).
izšļukt Šļūkot izkrist, izslīdēt.
pašļukt Šļūkot mazliet paslīdēt, pavirzīties (piem., uz leju).
nošļukt Šļūkot noslīdēt.
pieskaitāms Tāds (cilvēks), kas saprot, ko dara, spēj savu rīcību vadīt un atbildēt par to.
jātenisks Tāds (sēdus stāvoklis), kad sēdētāja kājas atrodas katra savā pusē priekšmetam, uz kura viņš sēž.
izklaidīgs Tāds, kam ir izkliedēta, nenoturīga uzmanība, nespēja koncentrēties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzmanīgs Tāds, kam ir noturīga uzmanība, tāds, kas spēj koncentrēt uzmanību, lai ko pēc iespējas pilnīgāk redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu.
ziņkārīgs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
ziņkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2); ziņkārīgs.
rīcības spējīgs tāds, kam ir tiesības veikt juridiskas darbības un kas spēj atbildēt par savu rīcību; rīcībspējīgs.
rīcībspējīgs Tāds, kam ir tiesības veikt juridiskas darbības un kas spēj atbildēt par savu rīcību.
brūns Tāds, kam ir, piemēram, šokolādes, grauzdētu kafijas pupiņu, gatavu, nolobītu kastaņas augļu, piena karameļu, priežu mizas krāsa.
nodrāzts Tāds, kas ir bieži dzirdēts; nodeldēts, apnicis.
pazīstams Tāds, kas ir iepriekš redzēts, dzirdēts, zināms un ir iegaumēts.
prezidējošs Tāds, kas ir vadītājs, priekšsēdētājs.
nedzirdēts Tāds, kas līdz šim nav bijis zināms, par ko līdz šim nav dzirdēts; arī ārkārtīgs.
nesaticīgs Tāds, kas mēdz bieži, arī bez pietiekama iemesla ķildoties, strīdēties.
drošs Tāds, kas nav apdraudēts, pakļauts briesmām; tāds, kas aizsargā (no kā).
nedzirdēts Tāds, kas nav dzirdēts, ko nav gadījies dzirdēt (kādu laiku, parasti ilgstoši).
saticīgs Tāds, kas nemēdz ķildoties, strīdēties, tāds, kas labprāt uztur labas, mierības attiecības (par cilvēku, cilvēku grupu, arī dzīvnieku).
neapstrīdams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (piem., par domu, uzskatu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apstrīdēt.
noklausīts Tāds, kas uztverts noklausoties; dzirdēts.
bīstams Tāds, kas var nodarīt ļaunumu, apdraudēt dzīvību, (kā) eksistenci.
nenomazgājams Tāds, ko nevar iztīrīt, likvidēt.
nedziedējams Tāds, ko nevar sadziedēt, izārstēt; neārstējams.
saulains Tāds, ko samērā bieži, ilgi apspīd saule (par vietu); tāds, kur samērā bieži, ilgi var iespīdēt saule (par telpu).
ņaudulis Tas, kas mēdz ņaudēt.
videotelefons Telesakaru veids, kas dod iespēju vienam otru ne vien dzirdēt, bet arī redzēt; attiecīgais aparāts.
verdikts Tiesas zvērināto piesēdētāju lēmums jautājumā par tiesājamā vainīgumu vai nevainīgumu.
(aiz)iet zudumā tikt (pa)zaudētam, zust; tikt izpostītam, iznīcinātam.
krist Tikt gāztam, likvidētam; zaudēt varu.
ieraudzīt skatuves gaismu tikt iestudētam un uzvestam.
ieraudzīt rampas gaismu tikt iestudētam un uzvestam.
izkūpēt Tikt izšķērdētam, aiziet bojā (parasti par materiālām vērtībām).
paslīdēt gar ausīm tikt nesadzirdētam, atstātam bez ievērības.
pazust Tikt nozaudētam; nebūt atrodamam (par priekšmetiem).
nojukt Tikt pazaudētam, izzust (par pēdām).
kama Tradicionāls igauņu nacionālās virtuves produkts – no rupji samaltiem un grauzdētiem rudzu, kviešu un miežu graudiem un sausajiem zirņiem veidots miltu maisījums.
saldētājtraleris Traleris ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratortraleris.
tramdīt Trenkāt, arī biedēt, vajāt (dzīvnieku).
trunēt Trūdēt.
trupēt Trūdēt.
turēties Tverot, skarot (ko) ar roku, vairīties no līdzsvara zuduma, kritiena, gāšanās, rast atbalstu; nezaudēt līdzsvaru, nekrist, negāzties (kādos apstākļos).
apžilbt Uz īsu mirkli zaudēt spēju redzēt, saskatīt (piem., spilgtas gaismas, krāsas ietekmē).
pamirt Uz laiku vai daļēji zaudēt funkcionēšanas spēju.
saņemt Uzklausīt un atbildēt (parasti uz sveicienu).
pielādēt Uzlādēt.
uzklausīt Uzmanīgi klausīties (kādu, kāda teikto), parasti pilnībā, cenšoties saprast; attiecīgi reaģēt, ņemt vērā dzirdēto (piemēram, lūgumu, norādījumu).
ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties sadzirdēt, uztvert, atšķirt.
norakstīt zaudējumos uzskatīt (ko) par zaudētu, pazudušu.
dzirdamība Uztveramība ar dzirdi; šādas uztveramības skaidrības pakāpe; iespēja dzirdēt (ko).
auss Uztvere, izpratne (par dzirdēto).
pazīt Uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu, izjustu un iegaumētu.
radiouzvedums Uzvedums, kas iestudēts pārraidīšanai pa radio.
izziedēt Uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos.
padzirdēt Uzzināt, nejauši (par ko) dzirdot; sadzirdēt (parasti attālāk, nepilnīgi).
mērcēt Vairākkārt gremdēt, arī (kādu laiku) turēt šķidrumā.
šķiesties Vairākkārt šķērdēt, tērēt, arī lietot ko neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
šķindināties Vairākkārt šķindēt.
krēsla Vāja, izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta; laiks, kad ir šāda gaisma.
tumst Vājināties, arī zust (par psihisku stāvokli); zaudēt spēju atspoguļot ārējo pasauli (piem., par prātu, apziņu).
raust Vākt un virzīt kurp (ko izkliedētu).
premjers Valdības galva, pirmais ministrs, ministru kabineta priekšsēdētājs; premjerministrs.
preses konference valsts, politisko, kultūras, sabiedrisko darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai informētu par aktuāliem notikumiem un atbildētu uz žurnālistu jautājumiem.
papeldēt Varēt (spēt) peldēt.
terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
apdrošināt Veicot iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu (piem., kad zaudēts īpašums, darbaspējas, dzīvība).
noņemt Veicot īpašas manipulācijas, nodabūt nost, likvidēt.
ligzdot Veidot ligzdu (kādā vietā), dēt un perēt tajā, izvadāt mazuļus.
prezidents Vēlēts vadītājs, priekšsēdētājs dažādās iestādēs, organizācijās, firmās u. tml.
plaukt Vērties vaļā, raisīties (par pumpuriem, ziediem, lapām); lapot, ziedēt (par augiem).
vizināt Vest, vadāt ilgāku laiku (ar transportlīdzekli), lai izklaidētos, atpūstos.
fanu telts vieglas konstrukcijas pajumte, kas izveidota, lai kolektīvi skatītos kādas sporta spēles čempionātu televizorā un izklaidētos.
šūnbetons Vieglbetons, kurā ir vienmērīgi izkliedēti sīki tukšumi.
izplenderēt Vieglprātīgi iztērēt, izšķērdēt; nelietderīgi izlietot, izmantot.
plenderēt Vieglprātīgi tērēt, šķērdēt, nelietderīgi lietot, izmantot; arī žūpot.
prasītājs Viena no pusēm (civilprocesā), kas iesniedz tiesā prasību, kura ir vērsta pret otru pusi – atbildētāju.
ārdīt mēslus vienmērīgi izkliedēt mēslus uz lauka.
izšķīst Vienmērīgi izkliedēties (kādā vidē), izveidojot šķīdumu.
suspendēt Vienmērīgi kliedēt (cietas vielas sīkas daļiņas) šķidrā vai gāzveida vidē.
šķīst Vienmērīgi kliedēties (kādā vidē), veidojot šķīdumu.
vienība Vienotība, saliedētība.
noņaudēt Vienu reizi ņaudēt un beigt ņaudēt.
paņurdēt Vienu vai vairākas reizes ņurdēt (par dzīvnieku).
papūst Vienu vai vairākas reizes uzpūst (kādai vietai), cenšoties remdēt sāpes.
novīlēt Vīlējot likvidēt.
laisties Virzīties lejup; slīdēt, krist.
šļūkt Virzīties, slīdēt pa (kādu) virsmu, neatraujoties (no tās).
truisms Vispārzināma patiesība, nodeldēts izteikums.
novīst Vīstot zaudēt svaigumu, kļūt vecam; nokalst.
laist no (savām) rokām (laukā, ārā) Zaudēt (ko iegūtu vai gandrīz iegūtu).
pazaudēt Zaudēt (ko), nespējot (to) saglabāt, nosargāt.
apjukt Zaudēt (pēkšņi, uz neilgu laiku) orientēšanās vai rīcības spējas; apmulst, samulst.
pazaudēt Zaudēt (piem., kādu ķermeņa daļu, orgāna funkciju).
pazaudēt Zaudēt (piem., spēli, tiesas procesu).
žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pagrūst Zaudēt (sporta spēli, sporta spēlē).
pakāst Zaudēt (sportā).
reibt Zaudēt apziņas skaidrību, just līdzsvara traucējumus (alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu iedarbībā).
aizsmakt Zaudēt balss skanīgumu.
zemu krist zaudēt cieņu, pagrimt.
nokristies svarā zaudēt daļu no savas ķermeņa masas.
nomest svaru zaudēt daļu no savas ķermeņa masas.
noasiņot Zaudēt daudz asiņu; zaudējot daudz asiņu, iet bojā.
nosisties Zaudēt dzīvību, atsitoties, triecoties pret ko.
sisties nost zaudēt dzīvību, iet bojā.
(aiz)iet bojā Zaudēt dzīvību.
sašļukt Zaudēt enerģiju, dzīvesprieku.
nekrotizēties Zaudēt funkcionēšanas spēju dzīvā organismā (par organisma daļām, audiem u. tml.); atmirt.
atmirt Zaudēt funkcionēšanas spēju, dzīvotspēju.
nolaist spārnus zaudēt garīgos spēkus, drosmi; ļauties mazdūšībai, izmisumam.
dehermetizēties Zaudēt hermētiskumu.
atsalt Zaudēt ieinteresētību, labvēlību, vēlmi tuvoties u. tml.
brukt Zaudēt iespēju īstenoties.
aizrīties Zaudēt iespēju normāli elpot, kad kas iestrēdz rīklē.
beigties Zaudēt ietekmi, nespēt ietekmēt (piem., par varu).
atslābt Zaudēt intensitāti, spraigumu.
apdzist Zaudēt izteiksmību, spraigumu, intensitāti (par seju, acīm, balsi u. tml.).
noziedēt Zaudēt jaunības skaistumu; novecot.
izsmelt Zaudēt jaunrades, attīstības spējas, ierosmi, idejas turpmākam darbam.
balēt Zaudēt krāsu vai tās spilgtumu; kļūt baltam vai gaišam (piem., saules, lietus ietekmē).
ciest Zaudēt kvalitāti; pasliktināties.
zaudēt līdzsvaru zaudēt ķermeņa līdzsvara stāvokli.
izjukt Zaudēt līdzšinējo kārtību, sakārtojumu.
apmaldīties Zaudēt mērķtiecību, noteiktu virzienu (par domām, skatienu).
savelties Zaudēt mīkstumu, kļūt blīvam (par vilnas izstrādājumiem).
nolaisties Zaudēt možumu, dzīvesprieku, enerģiju.
atmirt Zaudēt nozīmi un pakāpeniski izzust.
sajukt Zaudēt parasto kārtību.
izžūt Zaudēt parasto mitruma daudzumu (par muti, kaklu).
noiet no skatuves zaudēt popularitāti, sabiedrisko nozīmību; pārtraukt darboties, beigt pastāvēt.
regresēt Zaudēt pozitīvās īpašības, pasliktināties, kļūt sliktākam.
aizmirst Zaudēt prasmi, iemaņas, arī atradināties (ko darīt).
sajukt Zaudēt prātu, skaidras domāšanas spējas.
nojūgties Zaudēt prātu.
deģenerēties Zaudēt raksturīgās (bioloģiskās) īpašības; pasliktināties no paaudzes uz paaudzi.
nojukt Zaudēt regularitāti, izjukt (par ritmisku, ciklisku darbību vai procesu).
jukt Zaudēt sakārtojuma veidu.
paģībt Zaudēt samaņu; noģībt.
krist ģībonī zaudēt samaņu.
ģībt Zaudēt samaņu.
atvilgt Zaudēt saspringumu, kļūt labvēlīgam, atmaigt.
aizmirsties Zaudēt savaldīšanos, kļūt nesavaldīgam.
zemu krist (kāda) acīs zaudēt savu labo slavu, reputāciju pēc kāda uzskatiem, vērtējuma.
aizsmakt Zaudēt skanīgumu (par balsi).
piesmakt Zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
atmaigt Zaudēt skarbumu, kļūt laipnākam, maigākam; iegūt maigāku izteiksmi.
atkust Zaudēt skarbumu, kļūt laipnākam, maigākam.
iesīkstēt Zaudēt spēju elastīgi reaģēt uz jauniem apstākļiem, prasībām, metodēm u. tml., paliekot pie saviem (parasti novecojušiem) uzskatiem, paradumiem; palikt nemainīgam (piem., par uzskatiem, paradumiem).
zaudēt (sa)prātu zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
noiet Zaudēt spilgtumu, izzust (par krāsu).
bālēt Zaudēt spožumu, mirdzumu.
sašļukt Zaudēt stingrumu (piem., par ķermeņa daļām).
nolaist Zaudēt stingrumu un noliekties, nokarāties (par augiem, to daļām).
liekties Zaudēt taisnumu (kāda spēka iedarbībā), iegūt lokveida formu.
izvirst Zaudēt tikumiskās, ētiskās īpašības, arī zaudēt fiziskās, garīgās spējas; demoralizēties.
satumst Zaudēt uztveres spēju, apziņu (parasti kāda fiziska stāvokļa dēļ).
lūzers Zaudētājs, neveiksminieks.
beigts Zudis, izbeigts (par stāvokli, attiecībām); zaudēts (par īpašumu, materiālām vērtībām).
biezeņzupa Zupa, kas gatavošanas beigu posmā tiek sablendēta biezenī.

dēt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV