Paplašinātā meklēšana
Meklējam M.
Atrasts vārdos (31):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (2721):
- kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
- mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs; mikipele.
- mikipele Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs.
- ķekatas Ar auglību, svētību saistīts latviešu gadskārtu ieražu rituāls – tradicionālos masku tēlos pārģērbušos cilvēku gājiens no mājas uz māju (piem., Mārtiņos, Ziemsvētkos).
- kalašņikovs Automātiskais šaujamierocis (sākotnēji M. Kalašņikova konstruēts); automāts, triecienšautene.
- mazda Automobiļu marka "Mazda"; šīs markas automašīna.
- mersedess Automobiļu marka "Mercedes-Benz"; šīs markas automašīna.
- dzelzs lēdija Bijušās Lielbritānijas premjerministres M. Tečeres iesauka.
- lama Budistu mūks, garīdznieks zemēs, kur izplatīts lamaisms (Tibetā, Mongolijā).
- pueblo Ciemats, indiāņu zemkopju apmetne (parasti Meksikā, ASV dienvidrietumos).
- mičurinietis Dārzkopis, augļkopis – padomju selekcionāra I. Mičurina darba turpinātājs.
- citronmelisa Daudzgadīgs garšaugs ar sirdsveida lapām, kurām ir citrona aromāts; citronmētra; ārstniecības melisa [Melissa oficinalis].
- majorāns Daudzgadīgs lakstaugs ar maziem, baltiem vai violeti sārtiem ziediem; šā auga lapas un ziedi, ko lieto par garšaugu [Majorana hortensis].
- piparmētra Daudzgadīgs lakstaugs, ārstniecības augs ar zili violetiem ziediem un stipri smaržojošām lapām; no šā auga lapām gatavota droga [Mentha piperita].
- ūdensmētra Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs ar raksturīgo mētru smaržu un ziedkopu stublāja galā, kas sastopams ūdenstilpju malās [Mentha aquatica].
- mandragora Daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar platām, ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus un ko izmanto ārstniecībā [Mandragora officinarum].
- vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā [Monophyllos].
- krāteru jūra daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā.
- mazās planētas debess ķermeņi, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu un kuru izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem, ir mazi; asteroīdi.
- lefkoja Dekoratīvs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem, dažādu krāsu pildītiem ziediem [Mathiola incana].
- dekalogs Desmit Dieva baušļi, kas tika doti Mozum Sīnāja kalnā un ir atrodami Bībelē.
- Desmit Dieva baušļi desmit reliģiski ētiskas normas, likumi, ko Dievs atklāja Mozum Sinaja kalnā pēc iziešanas no Ēģiptes; dekalogs.
- madonna Dievmāte – Jaunava Marija; viņas attēls (parasti kopā ar bērnu).
- Tora Ebreju svētie raksti, kas atbilst Bībeles pirmajām piecām (Mozus) grāmatām.
- mīdija Ēdama divvāku jūras gliemene [Mytilus edulis].
- terminators Gaismas un ēnas robeža uz Mēness, planētas vai tās pavadoņa virsmas.
- krāteris Gredzenveida ieplaka uz Mēness virsmas.
- rampa Ieapaļi slīpa konstrukcija skeitborda, skrituļslidotāju, BMX braucēju u. c. treniņiem un sacensībām.
- telūrijs Ierīce, ar kuru demonstrē Zemes griešanos ap savu asi un ap Sauli, kā arī Mēness griešanos ap Zemi.
- maiji Indiāņu tauta Centrālamerikā (Meksikā, Jukatanas pussalā u. c.), viena no senākajām civilizācijām, kas pastāvēja līdz 16. gs.
- acteki Indiāņu tauta Meksikā, kas 12.–16. gs. bija izveidojuši savu valsti.
- megabaits Informācijas daudzuma (datu ietilpības) mērvienība, kurā ir 1048 576 baiti [MB].
- IBM International Business Machines – galvenā datortehnikas ražotāja saīsināts nosaukums.
- Korāns Islāma svētā grāmata – musulmaņu reliģisko, tiesisko, tikumisko, kā arī sadzīvisko noteikumu un pamācību krājums, ko pravietis Muhameds saņēmis no Allāha.
- Sunna Islāma tekstu krājums, kurā ietilpst stāsti par Muhamedu, kā arī Korāna papildinājumi un iztulkojumi.
- marsieši Izdomu tēls – Marsa iedzīvotājs.
- ihtiozaurs Izmiris Mezozoja ēras jūras rāpulis ar delfīniem vai zivīm līdzīgu ķermeni.
- marsieši Iztēlē radīti Marsa iedzīvotāji.
- megavats Jaudas mērvienība, kurā ir miljons vatu [MW].
- Māra Jaunava Marija.
- komunisms K. Marksa izstrādāta politiska un ekonomiska teorija par bezšķiru sabiedrības izveidošanu, kas balstāma uz sabiedrisko īpašumu un kurā katrs var strādāt pēc savām spējām, bet saņemt pēc viņa vajadzībām.
- marksisms–ļeņinisms K. Marksa, F. Engelsa un V. Ļeņina revolucionārā mācība.
- opijs tautai Kārļa Marksa 1844. gadā radītais apzīmējums reliģijas raksturošanai.
- magnifikāts Katoļu baznīcas dziesma, slavinājums Jaunavai Marijai.
- Dievmāte Katoļu baznīcas tradīcijā – Jēzus Kristus māte, jaunava Marija.
- Debesu ķēniņiene katoļu baznīcas tradīcijā Jēzus māte Marija.
- mariāņi Katoļu mūku ordenis Jaunavas Marijas nevainīgās ieņemšanas godināšanai; šā ordeņa locekļi.
- kapucieši Katoļu mūku ordenis, franciskāņu ordeņa atzars, ko 16. gs. dibinājis Mateo Basi un kura pārstāvji valkā tērpu ar kapuci; kapucīni.
- karmelīti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas dibināts 12. gs. Karmela kalnā Palestīnā un kam raksturīgs īpašs uzsvars uz Marijas pielūgsmi un stingru askēzi.
- dilt Kļūt ar mazāku redzamo daļu (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
- venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā) un kam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne un interesants raksts [Milletia laurentii]; apdares materiāls.
- MAZ Kravas automašīnas marka, kuru ražo Minskas automobiļu rūpnīcā; šīs markas automašīna.
- mangāns Ķīmiskais elements – pelēcīgs, ciets, trausls metāls, ko izmanto krāsaino metālu sakausējumu, korozijizturīgo pārklājumu iegūšanai [Mn].
- magnijs Ķīmiskais elements – spīdīgs, sudrabaini balts metāls, kas deg ar spoži baltu gaismu [Mg].
- molibdēns Ķīmiskais elements – sudrabpelēks, ciets metāls ar augstu kušanas temperatūru, ko izmanto izturīgu sakausējumu iegūšanai [Mo].
- Mēness kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir Mēness fāzes.
- sinodiskais mēnesis laika sprīdis starp divām vienādām Mēness fāzēm.
- matiola Lakstaugs ar vienkāršiem, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros, kas atveras un smaržo vakarā [Mathiola bicornis].
- LMA Latvijas Mākslas akadēmija.
- LMA Latvijas Mūzikas akadēmija.
- Svētā lūgšana lūgšana "Mūsu Tēvs debesīs" vai "Tēvs mūsu"; tēvreize.
- tēvreize Lūgšana "Mūsu Tēvs" vai "Tēvs Mūsu"; svētā lūgšana; parauglūgšana.
- faraonskudra Ļoti sīka skudra dzeltenīgā krāsā, kas parasti dzīvo lielā kolonijā siltās telpās un pārtiek no maizes, saldumiem u. c. produktiem [Manomorium pharaonis].
- atomisms Mācība (aizsākusies sengrieķu filozofu darbos) par to, ka matērija sastāv no atomiem.
- harmonija Mācība par akordiem, to struktūru, attiecībām, secību.
- fenomenoloģija Mācība par apziņā tvertajām parādībām, fenomeniem.
- astroloģija Mācība par cilvēka likteņa atkarību no debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa; nākotnes pareģošana pēc debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa.
- optometrija Mācība par cilvēka redzi; redzes spēju mērīšana, redzes defektu noteikšana.
- polifonija Mācība par daudzbalsību.
- demonoloģija Mācība par dēmoniem u. c. ļauniem gariem.
- versifikācija Mācība par dzejas valodas ritma veidiem un valodas ritmisko uzbūvi.
- eigēnika Mācība par ģenētikas atziņu izmantošanu cilvēka iedzimto īpašību uzlabošanā.
- mendelisms Mācība par iedzimtības likumsakarībām, pazīmju iedzimšanu, ko atklāja dabaszinātnieks un mūks G. J. Mendelis.
- kinēzika Mācība par ķermeņa kustībām un žestiem, kurus izmanto komunikācijā.
- materiālmācība Mācība par materiālu struktūru, īpašībām un apstrādes paņēmieniem.
- melodika Mācība par melodijas veidošanu.
- instrumentācija Mācība par mūzikas instrumentu tehniskajām un mākslinieciskajām iespējām un to izmantošanu kompozīcijā.
- ornamentika Mācība par ornamentiem, rakstiem.
- metrika Mācība par pantmēra likumībām un dzejas ritmu.
- uzturmācība Mācība par pareizu cilvēka uzturu; uzturzinātne.
- rentgenoloģija Mācība par rentgenstarojumu un tā izmantošanu medicīnā.
- aritmētika Mācība par skaitļiem un darbībām ar tiem.
- daktiloģija Mācība par skaņu valodas aizstāšanu (kurlmēmajiem) ar roku pirkstu kustībām.
- patoģenēze Mācība par slimību rašanos un attīstību organismā.
- kontrapunkts Mācība par šo daudzbalsības veidu.
- metodoloģija Mācība par teorētiskās un praktiskās darbības metodēm; metožu sistēma (kādā nozarē).
- predestinācija Mācība par to, ka Visuma, cilvēces un katra cilvēka attīstība notiek saskaņā ar Dieva gribu.
- heliocentrisms Mācība par to, ka Zeme un pārējās planētas kustas ap Sauli.
- receptūra Mācība par zāļu izrakstīšanu un pagatavošanu.
- okultisms Mācība, kurā atzīst pārdabisku parādību un spēku eksistenci; praktiskas darbības, lai saistītos ar šīm parādībām un spēkiem.
- numeroloģija Mācība, kurā skaitļiem piedēvēta maģiska nozīme.
- teleoloģija Mācība, pēc kuras dabā viss ir mērķtiecīgs un jebkurš attīstības process ir iepriekš noteiktu mērķu īstenošana.
- klātiene Mācības, kas saistītas ar lekciju un nodarbību pastāvīgu apmeklēšanu; pilna mācību laika studijas.
- studijas Mācības, parasti augstākajā, mācību iestādē.
- sagatavotība Mācībās, vingrinājumos u. tml. iegūta piemērotība, atbilsme kādu darbību veikšanai.
- prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti (parasti pedagogu vadībā) nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un darba prasmi.
- ziema Mācību gads.
- ābece Mācību grāmata burtu un lasītprasmes apguvei.
- trenažieris Mācību ierīce noteiktu iemaņu apgūšanai.
- palīgskola Mācību iestāde bērniem ar garīgās attīstības aizturi vai atpalicību; speciālā internātskola.
- licejs Mācību iestāde muižnieku bērniem Krievijā.
- karaskola Mācību iestāde virsnieku sagatavošanai.
- jūrskola Mācību iestāde, kas gatavo jūrniecības speciālistus.
- seminārs Mācību iestāde, kur gatavo garīdzniekus.
- seminārs Mācību iestāde, kur gatavoja tautskolotājus.
- tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piem., rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
- komercskola Mācību iestāde, kurā gatavo tirdzniecības un finanšu darbiniekus.
- augstskola Mācību iestāde, kurā iegūst augstāko izglītību; augstākā mācību iestāde.
- politehnikums Mācību iestāde, kurā ir dažādu tehnikas nozaru nodaļas.
- svētdienas skola Mācību iestāde, kurā mācības notiek ārpus parastā darba laika.
- arodskola Mācību iestāde, kurā sagatavo darbiniekus noteiktām profesijām.
- diplomands Mācību iestādes (parasti augstskolas) beidzējs, kas gatavojas saņemt vai tikko ir saņēmis šīs mācību iestādes beigšanas diplomu.
- teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai izcilas un teicamas sekmes.
- izlaidums Mācību iestādes beidzēju grupa; viena gada absolventi.
- izlaidums Mācību iestādes nobeigums; šādam nobeigumam veltīts sarīkojums.
- ievads Mācību kurss, kurā aplūko kādas zinātņu nozares pamatus.
- metodiķis Mācību metodikas speciālists, kas izstrādā konkrēta mācību priekšmeta mācīšanas un pārbaudes metodiku, sniedz konsultācijas šajos jautājumos.
- seminārs Mācību nodarbība (parasti augstskolā) par noteiktu tēmu, kurā dalībnieki noklausās un apspriež pastāvīgi sagatavotus referātus vai īsus dalībnieku ziņojumus; teorētiska vai praktiska nodarbība zināšanu papildināšanai.
- lekcija Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā docētājs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu.
- kurss Mācību pakāpe (augstākajā un vidējā speciālajā mācību iestādē), ko parasti apgūst mācību gada laikā; studentu, audzēkņu kopums, kas apgūst šo mācību pakāpi.
- klase Mācību posms (skolā), kurā skolēni vienā mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu; skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
- programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts; mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
- rēķins Mācību priekšmets – matemātika.
- dziedāšana Mācību priekšmets – vokālo dotību izkopšana, vokālo skaņdarbu iestudēšana, kā arī mūzikas vēstures un teorijas pamatu apgūšana.
- darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā – rokdarbi, mājturība, praktiskie darbi.
- mūzikas literatūra Mācību priekšmets, kurā aplūko komponistu daiļradi, mūzikas virzienus u. tml.
- mašīnmācība Mācību priekšmets, kurā aplūko mašīnu uzbūvi, to darbību.
- traktormācība Mācību priekšmets, kurā aplūko traktoru uzbūvi, to izmantošanu.
- rēķināšana Mācību priekšmets, kurā ietverti aritmētikas pamati.
- rokdarbi Mācību priekšmets, kurā māca dažādu ar rokām darināmu priekšmetu (piem., adījumu, tamborējumu u. c.) izgatavošanu.
- propedeitika Mācību priekšmets, sagatavošanas nodarbības, ievadījums kādā zinātnes nozarē.
- mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (parasti pilsētas zaļajā zonā); meža skola.
- sākumskola Mācību un audzināšanas iestāde zemākās (1.–4. klase) izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- palīgsaimniecība Mācību vai zinātniski pētnieciskas iestādes lauku saimniecība, kur notiek pētījumi vai tiek apgūtas praktiskas iemaņas.
- neklātiene Mācību veids, kas balstās uz studentu patstāvīgu darbu ārpus mācību iestādes pēc atbilstošas programmas un apmeklējot īpašas sesijas.
- bulings Mācību vidē apzināti īstenota tiranizēšana, iebiedēšana, pazemošana vai pakļaušana ar vardarbības draudiem.
- studija Mācību vieta, iestāde, kurā apgūst (parasti dažādu radošu prasmju) meistarības pamatus.
- brīvlaiks Mācību, arī citu nodarbību pārtraukuma laiks (mācību iestādēs).
- pedagoģija Mācīšana, audzināšana.
- izglītība Mācīšanas un audzināšanas process.
- skolotājs Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).
- pasniegt Mācīt (kādu mācību priekšmetu, parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē).
- docēt Mācīt (kādu priekšmetu) augstskolā.
- gatavot Mācīt (kādu), piem., profesijas iegūšanai; mācīt, trenēt (kādu) noteikta uzdevuma veikšanai.
- pasniegt stundas Mācīt (mācību priekšmetu) mācību iestādē.
- pasniegt stundas Mācīt kādam privāti (ko).
- pārmācīt Mācīt vēlreiz, no jauna; apmācīt (kādu) cita aroda, specialitātes iegūšanai.
- skolot Mācīt, izglītot (parasti mācību iestādē); dot padomu, pamācīt.
- mācītājmāja Mācītāja dzīvojamā māja.
- pastorāts Mācītāja māja; mācītāja muiža.
- viesmācītājs Mācītājs, kas ieradies no citurienes un notur dievkalpojumu citā draudzē.
- palīgmācītājs Mācītājs, kas palīdz draudzes prāvestam pildīt mācītāja amata pienākumus.
- cienīgtēvs Mācītājs.
- nomācīties Mācīties (kādu laikposmu) un beigt mācīties.
- pārmācīties Mācīties (ko) vēlreiz; mācoties iegūt citu arodu, specialitāti.
- studēt Mācīties (parasti) augstākajā mācību iestādē.
- apmeklēt Mācīties (skolā, kursos), būt skolas audzēknim, kursu dalībniekam.
- apgūt Mācīties un paturēt atmiņā.
- zubrīt Mācīties, daudzreiz atkārtojot (parasti mehāniski, bez izpratnes).
- zubrīties Mācīties, daudzreiz atkārtojot (parasti mehāniski, bez izpratnes).
- iemācīt Mācot panākt, ka iegūst (zināšanas, prasmi, paradumus u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kāds) iegūst (zināšanas, prasmi, paradumus u. tml.).
- izmācīt Mācot sagatavot (darbam kādā profesijā).
- apmācīt Mācot sagatavot (kādam uzdevumam, arodam, specialitātei).
- aizvadīt Mācot, audzinot sagatavot (līdz kādai pakāpei).
- izdzīt Mācot, stingri audzinot, izskaust (piem., nevēlamu īpašību).
- iemācīties Mācoties iegūt (zināšanas, prasmi, paradumus u. tml.).
- izlabot Mācoties panākt labāku sekmju vērtējumu (nekā iepriekš).
- piemācīties Mācoties papildus, palielināt savu zināšanu apjomu.
- izmācīties Mācoties tikt sagatavotam (kādai profesijai); mācoties kļūt par ko.
- papildināt Mācoties, strādājot, iegūstot pieredzi, paplašināt, pilnveidot (savas zināšanas, prasmi).
- krusttēvs Mafijas boss.
- mafiozo Mafijas loceklis, mafiozas organizācijas dalībnieks.
- magmatisms Magmas kustība un magmatisko iežu veidošanās process.
- porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli.
- magnētadata Magnēta plāksnīte ar nosmailinātu galu, kas (piem., kompasā), brīvi griežas ap vertikālu asi un vienmēr ar vienu polu ir vērsta pret ziemeļiem.
- ersteds Magnētiskā lauka intensitātes mērvienība [Oe].
- magnetons Magnētiskā momenta mērvienība (piem., atomfizikā un kodolfizikā).
- gauss Magnētiskās indukcijas mērvienība (Gs).
- tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību (SI) sistēmā [T].
- vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība SI mērvienību sistēmā [Wb].
- ģeomagnētisms Magnētiskie spēki, kas darbojas uz Zemes, tās dzīlēs, kā arī ārpus tās; Zemes magnētisms.
- feromagnētisms Magnētisma veids, feromagnētiķiem raksturīgo magnētisko īpašību kopums.
- polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intesitāti nekā citos punktos.
- maģis Magnetofons.
- magnēzijs Magnija oksīds.
- magnēzijs Magnijs.
- cīrulītis Magoņu dzimtas lakstaugs, kas zied agri pavasarī sārti violetiem ziedu ķekariem.
- burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu; maģiska izdarība.
- šamanisms Maģisku darbību un rituālu kopums, ko praktizē, lai stātos sakaros ar garu pasauli, dziedinātu u. tml.
- mahagonijs Mahagons.
- nolalināt Maigā, mīlīgā balsī pateikt (ko).
- lieglaime Maiga, patīkama laimes izjūta.
- čubināt Maigi aprūpēt.
- pieglaust Maigi piekļaut.
- pieglausties Maigi piekļauties.
- glausties Maigi skarties klāt.
- glāstīties Maigi, glāstoši skarties klāt; glausties.
- dūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) runāt, sarunāties.
- iedūdoties Maigi, mīlīgi ierunāties.
- iedūdot Maigi, mīlīgi pateikt (parasti ausī).
- nodūdot Maigi, mīlīgi pateikt.
- nodūdot Maigi, mīlīgi runājot, pavadīt (kādu laiku).
- lalināt Maigi, mīlīgi runāt (parasti ar bērnu).
- liegs Maigs (par krāsu, krāsas toni).
- mīlīgs Maigs, jauks, patīkams.
- smalks Maigs, patīkams, arī izcils (parasti par garšu, smaržu).
- subtils Maigs; smalks; delikāts.
- maijroze Maijrozīte.
- maiksts Maikste.
- kasete Maināma tilpne apstrādājamo detaļu, sagatavju uzkrāšanai.
- vīteris Mainīga augstuma dažādu (putna balss) skaņu virkne.
- mirdzums Mainīga stipruma gaisma, spīdums, ko (kas) izstaro vai atstaro.
- arguments Mainīgais lielums, no kura vērtības ir atkarīga dotās funkcijas vērtība.
- grozīgs Mainīgs (parasti par laika apstākļiem).
- svaidīgs Mainīgs, nevienmērīgs (par kustību).
- svārstība Mainīgums, nepastāvība, nevienmērība, arī nenoteiktība (piem., parādībai, norisei, stāvoklim).
- mīt Mainīt (1).
- variēt Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības; veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
- reversēt Mainīt (ko) atpakaļ, pretējā virzienā.
- revidēt Mainīt (piem., attieksmi, uzskatu).
- kustināt Mainīt (sava ķermeņa, tā daļu) stāvokli telpā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- konvertēt Mainīt aizņēmuma noteikumus.
- lūzt Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no vienas vides citā) – piem., par gaismu, gaismas staru.
- griezt Mainīt kā stāvokli, virzienu; likt mainīt, panākt, ka maina virzienu vai atrašanās vietu, arī doties kādā virzienā.
- mainīt naudu Mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- mainīt naudu Mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām vai lielākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- pārsviesties Mainīt savu atrašanās vietu; tikt pārsviestam (pāri kam, pār ko).
- pārvietoties Mainīt savu dzīves, uzturēšanās vietu.
- piemēroties Mainīt savu izturēšanos, uzvedību atbilstoši (kam); kļūt tādam, kas iederas, atbilst (kam).
- pārdomāt Mainīt savu nodomu, izlemt citādi.
- modulēt Mainīt skaņas, balss fizikālās īpašības.
- kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
- kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
- kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2), būt tādam, ko var kustināt.
- kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2).
- krāsoties Mainīt vai iegūt krāsu (2) kādā norisē.
- grozīt Mainīt, pārveidot.
- vērst Mainīt, veidot citādu.
- rotāt Mainīties (krāsā, intensitātē u. c.); izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- rotāties Mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) – par gaismu; izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- evolucionēt Mainīties, attīstīties, pakāpeniski pārveidoties (parasti par dzīvo organismu sugām).
- vērsties Mainīties, veidoties, arī kļūt citādam.
- izmainīt Mainot aizdot (ko) prom, saņemot (ko līdzvērtīgu) vietā; apmainīt.
- nomainīt Mainot aizstāt ar citu (tāda paša veida priekšmetu).
- bēguļot Mainot dzīves, uzturēšanās vietu, vairīties, slapstīties.
- iemainīt Mainot iegūt (ko); mainot atdot (pret ko).
- nomainīt Mainot iegūt ko citu (tāda paša veida vai līdzīgu).
- sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli).
- griezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, virzīties uz citu pusi.
- nomainīt Mainot ieviest, sākt lietot ko citu (tāda paša veida vai līdzīgu).
- laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, kļūt labākam nekā iepriekš.
- iegriezties Mainot kustības virzienu, ieiet, iebraukt (kur).
- iegriezt Mainot kustības virzienu, ievirzīt, ievadīt (transportlīdzekli kur iekšā).
- uzgriezties Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas.
- taisīt Mainot muskuļu stāvokli, panākt, ka sejai, tās daļām, arī balsij rodas noteikta izteiksme.
- pārsēsties Mainot sēdvietu, apsēsties (citā vietā).
- nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kāda rīcībā, pārziņā u. tml.).
- uzgriezties Mainoties iestāties (par apstākļiem); iegriezties (3).
- iegriezties Mainoties iestāties (par laika apstākļiem).
- grozīties Mainoties kļūt citādam (par vēju, laiku).
- uzlaboties Mainoties kļūt labākam, piemēram, saulainākam, siltākam.
- griezties Mainoties pakāpeniski pāriet (no viena perioda otrā, no vienas stadijas otrā).
- pārmijus Mainoties vienam ar otru, citam ar citu; arī pārmaiņus.
- pārmaiņus Mainoties vienam ar otru.
- naktsmaiņa Maiņa, kas jāstrādā naktī.
- barters Maiņas tirdzniecība, preču vai pakalpojumu apmaiņa bez naudas kā maksāšanas līdzekļa izmantošanas; prečmaiņa.
- transformators Maiņstrāvas ierīce, ko izmanto sprieguma un strāvas pārveidošanai.
- transformācija Maiņstrāvas sprieguma pazemināšana vai paaugstināšana, izmantojot transformatoru.
- turboģenerators Maiņstrāvas vai līdzstrāvas ģenerators, ko darbina turbīna.
- maisaudekls Maisaudums.
- pašuzliesmošana Maisījuma aizdegšanās motora cilindrā, kad temperatūra vai spiediens pārsniedz kritisko robežu.
- kokteilis Maisījums, kas sastāv no dažādām vielām.
- suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
- mistrs Maisījums, sajaukums, apvienojums, kurā ietilpst kas atšķirīgs; mistrojums (2).
- mistrojums Maisījums, sajaukums, apvienojums.
- kišmišs Maisījums, sajaukums; sajukums, juceklis.
- mičumačs Maisījums; sajaukums.
- pārmaisīt Maisīt (ko) visu, viscaur; maisīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- čakarēt Maisīt, jaukt (parasti ko meklējot).
- izmaisīt Maisot (vienmērīgi) sajaukt; samaisīt.
- iemaisīt Maisot iejaukt (piem., šķidrumā); maisot sagatavot.
- izmaisīt Maisot izšķīdināt, izkausēt.
- samaisīt Maisot pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisot savienot (piem., vielas).
- piemaisīt Maisot pievienot (pie kā, kam klāt); piejaukt.
- soms Maisveida plēšas (parasti mūzikas instrumentam); mūzikas instruments, ko darbina ar šādām plēšām.
- peldpūslis Maisveidīgs, ar gāzi pildīts orgāns (zivīm).
- maitasputns Maita [2].
- plātsmaize Maize (piem., ar ābolu, biezpiena virsu), ko cep uz plāts, izklājot mīklu pa visu tās virsmu.
- medusmaize Maize ar medu.
- maiznieks Maizes cepējs; arī maiznīcas īpašnieks.
- maiznīca Maizes ceptuve; maizes ceptuve kopā ar veikalu; maizes veikals.
- apakšgaroza Maizes garoza klaipa apakšpusē.
- piecepums Maizes svara palielinājums, kas rodas (tās) cepšanas procesā.
- rika Maizes šķēle (parasti nogriezta klaipam visapkārt); rieciens.
- konsekrācija Maizes un vīna simboliska pārvēršana Kristus miesā un asinīs, kas notiek dievkalpojuma laikā.
- nams Māja, arī dzīvoklis ar tā iemītniekiem, viesiem u. tml.
- ēka Māja, celtne; atsevišķa celtne arhitektoniskā kompleksā.
- stūra māja Māja, kas atrodas divu ielu krustojuma malā.
- privātmāja Māja, kas pieder atsevišķam cilvēkam.
- muzejmāja Māja, kur dzīvojis, piem., izcils rakstnieks, dzejnieks, komponists un kurā ierīkots viņa memoriālais muzejs.
- šomāju Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam zināms cilvēks.
- mājīpašums Māja, uz ko (kādam) ir īpašuma tiesības.
- viesis Māja, vieta, kur (kāds) ir viesis, arī stāvoklis, kad (kāds) ir viesis.
- ciems Māja, vieta, kur ciemojas; ciemošanās.
- mājrūpniecība Mājamatniecības izstrādājumu ražošana pārdošanai tirgū.
- namdurvis Mājas (parasti galvenās) ārdurvis.
- pašdarināts Mājas apstākļos gatavots (parasti alkoholisks) dzēriens.
- pašdarīts Mājas apstākļos gatavots (parasti alkoholisks) dzēriens.
- pašbrūvēts Mājas apstākļos gatavots alkoholisks dzēriens.
- mājas kārtībā Mājas apstākļos.
- teļš Mājas govs mazulis.
- suņkopība Mājas suņu audzēšana un pavairošana.
- gailis Mājas vistu tēviņš.
- mūsmājas Mājas, kurās dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
- viņmājas Mājas, kurās nedzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar saviem ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
- pļeka Mājdzīvnieka (parasti govs) ekskrementi.
- mājlops Mājdzīvnieks (piem., govs, cūka, aita, kaza), ko audzē un izmanto saimnieciskiem nolūkiem.
- suns Mājdzīvnieks, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme; mājas suns.
- savvaļnieks Mājdzīvnieks, kas kļuvis par savvaļas dzīvnieku.
- mājkustonis Mājdzīvnieks.
- zīme Mājiens, norādījums (parasti izteikts ar žestu, mīmiku).
- ķēkša Mājkalpotāja, mājsaimniece.
- apteksne Mājkalpotāja; arī oficiante.
- ganāmpulks Mājlopu kopums, kas ganās vienkopus kādā vietā.
- miteklis Mājoklis, mītne; dzīves vieta.
- samāties Mājot sazināties.
- jaunputns Mājputns no izšķilšanās līdz iekļaušanai pieaugušo putnu grupā.
- putnkopība Mājputnu audzēšana gaļas un olu ieguvei; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
- vaskotājs Mājsaimniecības ierīce grīdu tīrīšanai, vaskošanai un spodrināšanai.
- ēvele Mājsaimniecības rīks dārzeņu sasmalcināšanai.
- strādātmāka Māka, prasme strādāt.
- makarūni Makaronbiskvīti; mandeļu bezē.
- kannelloni Makaronu izstrādājums lielu caurulīšu veidā.
- nūdeles Makaronu paveids – parasti īsi vai gari lentveida makaroni, arī sīki, gareni makaroni.
- mākulis Mākonis.
- padebesis Mākonis.
- spalvmākoņi Mākoņi, kas sastāv no atsevišķiem plāniem spalvveida elementiem.
- debess Mākoņi.
- sega Mākoņu, miglas, dūmu u. tml. kopums.
- noma Maksa par (kā, piem., mantas, zemes, telpu) lietošanu.
- vedmaksa Maksa par (kā) vešanu, transportēšanu pa ūdensceļu vai par kuģu nolīgšanu uz noteiktu laiku; frakts; pārvadājuma maksa.
- vedmaksa Maksa par (kā) vešanu, transportēšanu.
- rente Maksa par (zemes, māju) lietošanu.
- abonentmaksa Maksa par abonēšanu uz noteiktu termiņu; abonēšanas maksa.
- honorārs Maksa par darbu literātiem, žurnālistiem, māksliniekiem, zinātniekiem.
- skolasnauda Maksa par mācībām skolā.
- pēcmaksa Maksa par preci, pakalpojumu u. tml., ko tās saņēmējs maksā pēc preces, pakalpojuma u. tml. saņemšanas.
- īre Maksa par telpu lietošanu.
- gruntsnoma Maksa par zemi, zemes gabala lietošanu; zemes nodoklis.
- alga Maksa, atlīdzība par padarīto darbu (pēc noteiktas likmes vai līguma).
- virsmaksa Maksa, kas pārsniedz iepriekš paredzēto maksu; papildu maksa.
- procents Maksa, ko kreditors no aizņēmēja saņem par aizdoto naudu vai materiālo vērtību izmantošanu.
- aizdevumprocents Maksa, ko kreditors saņem par izsniegto aizdevumu un kas tiek aprēķināta procentos no aizdevuma summas.
- maksa Maksājamā naudas summa.
- nopirkt Maksājot (kādam) naudu, panākt, ka (kāds) sāk rīkoties naudas devēja interesēs.
- pārmaksāt Maksājot (ko), samaksāt vairāk.
- nopirkt Maksājot naudu, nelikumīgi iegūt (ko).
- nomaksāt Maksājot nokārtot finansiālās saistības; samaksāt.
- samaksāt Maksājot pilnīgi nokārtot, izpildīt (saistības); pilnīgi norēķināties (par ko, piem., ar naudu).
- starpmaksājums Maksājuma daļa, ko maksā pirms maksājuma galīgās kārtošanas.
- piedziņa Maksājuma piespiedu iekasēšana.
- muita Maksājums valstij par preču importu vai eksportu.
- termiņmaksājums Maksājums, kam ir noteikts termiņš; terminēts maksājums.
- līdzmaksājums Maksājums, ko (kāds vai kādi) veic kopā ar kādu.
- dot Maksāt (cik par ko); pārdot.
- piemaksāt Maksāt (kam) papildus, palielinot kopējo maksājuma summu.
- celt galdā Maksāt uzreiz (visu naudas summu).
- dzēst Maksāt, samaksāt (parādu); apzīmogot (pastmarku).
- bleķot Maksāt.
- nākt Maksāt.
- piķot Maksāt.
- paputēt Maksātnespējas vai citu iemeslu dēļ kļūt nevērtīgam, neizmantojamam, izbeigt pastāvēt.
- ūtrupe Maksātnespējīga parādnieka, arī likvidējama uzņēmuma, saimniecības mantas izpārdošana vairāksolīšanā.
- izrāviens Maksimālā ātruma strauja sasniegšana; strauja, pēkšņa izvirzīšanās (uz priekšu).
- tolerance Maksimālā pieļaujamā novirze no noteiktajiem rādītājiem; pielaide.
- nestspēja Maksimālā slodze, ko var noturēt konstruktīvs elements.
- celtspēja Maksimālais smagums, ko (mehānisms, ierīce u. tml.) spēj pacelt, pārvietot.
- vilktspēja Maksimālais smagums, ko spēj pavilkt (piem., traktors, zirgs).
- svērtspēja Maksimālais svars, ko spēj uzrādīt noteikti svari.
- piesātināts Maksimāli aizņemts, piepildīts.
- izspiest Maksimāli izmantojot (spēkus, spējas u. tml.), iegūt, sasniegt (ko).
- lakonisms Maksimāls (mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu) īsums, kodolīgums, vienkāršība.
- raksturs Mākslā – personāžs, tēls ar spilgtām, izteiktām īpašībām, pazīmēm.
- tēls Mākslā – specifisks, vispārināts (īstenības parādības, objekta u. tml.) atspoguļojums.
- daile Māksla, daiļrade.
- tips Mākslā, literatūrā – tēls, kurā ietvertas kādai cilvēku grupai tipiskas īpašības.
- reminiscence Mākslas darbā (galvenokārt literatūrā un mūzikā) – apzināta vai neapzināta atsauce uz citu darbu, iekļaujot no tā īsus fragmentus, motīvus, stilistiskus elementus u. tml.
- improvizācija Mākslas darba (skaņdarba, izrādes tēla u. tml.) veidošana tā izpildīšanas laikā; ar šādu paņēmienu veidotais mākslas darbs.
- replika Mākslas darba atkārtojums, ko atšķirībā no kopijas darinājis pats autors.
- formālisms Mākslas darba formas akcentēšana, mazāku vērību pievēršot tā saturam.
- žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
- katarse Mākslas darba izraisītā pārdzīvojuma estētiskā un ētiskā iedarbība uz cilvēku.
- kartons Mākslas darba mets uz šāda papīra iecerētajā lielumā.
- kopija Mākslas darba precīzs atveidojums.
- kompozīcija Mākslas darba uzbūves, struktūras teorija; attiecīgais mācību priekšmets.
- sacere Mākslas darba, daiļdarba u. tml. kompozīcija, mākslinieciskā ideja.
- ļeņiniāna Mākslas darbi, kas veltīti V. Ļeņinam, attēlo viņa personību (padomju laikā).
- instalācija Mākslas darbs – no dažādiem priekšmetiem, materiāliem veidota kompozīcija.
- pirmavots Mākslas darbs (parasti daiļdarbs), ko izmanto par pamatu cita mākslas darba (piem., kinofilmas) radīšanai.
- kompozīcija Mākslas darbs (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā).
- himna Mākslas darbs, kas ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pauž slavinājumu.
- diplomdarbs Mākslas darbs, ko izstrādā, sagatavo mākslas izglītības beidzējs diploma iegūšanai.
- dubultportrets Mākslas darbs, kurā attēloti divu cilvēku portreti.
- montāža Mākslas darbs, uzvedums, kas sastāv no mākslinieciski savienotiem literāru un muzikālu darbu fragmentiem.
- galerists Mākslas galerijas īpašnieks.
- teātris Mākslas iestāde, uzņēmums, kas rīko izrādes šajā mākslas veidā.
- kvadriennāle Mākslas izstāde, kas notiek reizi četros gados.
- videomāksla Mākslas nozare, kas pamatojas uz videotehnikas izmantošanu.
- kinomāksla Mākslas nozare, kurā ar kino izteiksmes līdzekļiem un kinematogrāfijas tehniku tiek veidoti mākslas darbi – kinofilmas.
- opermāksla Mākslas nozare, kurā ar vokāli instrumentāliem un dramaturģiskiem līdzekļiem tiek veidoti mākslas darbi – operu izrādes.
- fotomāksla Mākslas nozare, kurā mākslas darbu izstrādā fotografēšanas tehnikā; mākslas foto.
- biennāle Mākslas sarīkojums (piem., izstāde), kas notiek ik pēc diviem gadiem.
- baroks Mākslas stils (17.–18. gs.), kam raksturīga monumentalitāte, dekoratīvs krāšņums un dinamisms.
- neoromantisms Mākslas stils (19. gs. beigās un 20. gs. sākumā), kurā tiek izmantoti romantismam raksturīgie izteiksmes līdzekļi; jūgendstils.
- neogotika Mākslas stils (19. gs.), kam raksturīgs gotikas un citu viduslaikiem raksturīgo formu atdarinājums.
- klasicisms Mākslas stils, arī literatūras virziens (no 17. gs. līdz 19. gs. sākumam), kas par paraugu izvirzīja antīko mākslu, tās formu stingrību un harmoniju.
- manierisms Mākslas stils, kas radās 16. gs. Itālijā un kam raksturīgas izstieptas tēlu proporcijas, iezīmēta perspektīva, spožas krāsas.
- tipāžs Mākslas tēls ar spilgtām, tipiskām īpašībām; spilgtu, tipisku īpašību kopums (cilvēkam).
- paštēls Mākslas tēls, kura īpašības pamatos izriet no mākslinieka personības.
- menedžeris Mākslas vai sporta pasākumu organizētājs, arī vadītājs; persona, kas vada, organizē (grupas, komandas u. tml.) darbu.
- ledus balets Mākslas veids – horeogrāfiski priekšnesumi, ko izpilda, slidojot uz ledus.
- izpildītājmāksla Mākslas veids, kas pastāv izpildījuma, priekšnesuma formā (dziedāšana, dejošana, skatuves māksla u. tml.).
- deja Mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā.
- cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra u. tml.; priekšnesumi šajā mākslas veidā; trupa, kas sniedz šādus priekšnesumus.
- daiļliteratūra Mākslas veids, kurā izteiksmes līdzeklis ir valoda; šī mākslas veida darbu kopums (piem., romāni, stāsti, lugas, dzeja).
- mūzika Mākslas veids, kurā mākslas darbus rada, savienojot un kombinējot dažādas vokālas un instrumentālas skaņas; šī mākslas veida darbu kopums.
- tēlotājmāksla Mākslas veids, kurā tiek radīti vizuāli uztverami mākslas darbi (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi – glezniecība, grafika, tēlniecība; tēlotāja māksla.
- pūrisms Mākslas virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgas lakoniskas kompozīcijas, askētiskas, ģeometriski vispārinātas formas.
- impresionisms Mākslas virziens (radās 19. gs. 60. gados Francijā, visspilgtāk izpaudās glezniecībā, arī mūzikā, literatūrā), kam raksturīga cenšanās tvert acumirklīgus iespaidus, atspoguļot subjektīvus uztvērumus un sajūtas.
- popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kad raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā).
- postimpresionisms Mākslas virziens 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums un lielāka tēlojuma vispārinātība, subjektīvā izteiksmība, formāli dekoratīvās puses akcentēšana.
- minimālisms Mākslas virziens, kam raksturīgs minimāls izteiksmes līdzekļu izmantojums, vienkāršas formas.
- popārts Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 50. gados, kura uzmanības centrā ir ikdienas lietas, situācijas un cilvēki un kurš orientēts uz kultūras priekšmetiem (piem., reklāmu, komiksu) ražošanu plašām sabiedrības masām; popmāksla.
- abstrakcionisms Mākslas virziens, kas reālu formu vietā attēlo abstraktus elementus (piem., krāsu laukumus, līnijas, apjomus); abstraktā māksla.
- kinozinātne Mākslas zinātnes nozare, kas pēta kinomākslu.
- rokoko Mākslas, arhitektūras un modes stils (18. gs. Eiropā), kam raksturīga dekoratīva bagātība, rotaļība, izsmalcinātība, liektas līnijas un pasteļtoņi.
- pseidogotika Mākslas, galvenokārt arhitektūras, virziens (18. un 19. gs.), kurā izmantoja gotikas paraugus.
- dermatīns Mākslīgā āda – blīvs audums, pārklāts ar sintētisku materiālu.
- substrāts Mākslīgā augsne siltumnīcās audzējamo kultūru audzēšanai.
- protēze Mākslīga ķermeņa daļa, kas funkcionāli vai kosmētiski aizstāj trūkstošo.
- plasts Mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas.
- provokācija Mākslīga slimības simptomu izraisīšana vai pastiprināšana diagnostikas nolūkā, arī, lai pārliecinātos par terapijas pareizību.
- esperanto Mākslīga starptautiska valoda ar ļoti vienkāršu gramatiku un izrunu.
- acetātšķiedra Mākslīgā šķiedra, ko iegūst no celulozes acetātiem un izmanto audumu, elektroizolācijas materiālu u. tml. ražošanai.
- kanāls Mākslīga, upei līdzīga ūdenstece (piem., ūdens novadīšanai, pievadīšanai, transportam).
- gaisma Mākslīgais apgaismojums.
- imunizācija Mākslīgas imunitātes radīšana (cilvēkiem un dzīvniekiem), tos vakcinējot vai ievadot organismā serumu.
- ūdenskrātuve Mākslīgi (parasti ar aizsprostu) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
- krustot Mākslīgi apputeksnēt (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
- kultūra Mākslīgi izaudzēts (piem., mikroorganismu) kopums.
- ūdensbaseins Mākslīgi izveidota ūdenstilpe (piemēram, mazs dīķis).
- imitēt Mākslīgi radīt, piem., situāciju, notikumu pēc kāda parauga; tēlot.
- kultūra Mākslīgi radīta vide šāda kopuma audzēšanai.
- plutonijs Mākslīgi radīts radioaktīvs ķīmiskais elements [Pu].
- palmete Mākslīgi veidots plakans (piem., augļu koka) vainags.
- betons Mākslīgs būvmateriāls, kas izveidojas, sacietējot saistvielu (parasti cementa), ūdens un pildvielu (piem., grants, šķembu, izdedžu) maisījumam.
- stuks Mākslīgs materiāls (ģipša un kaļķa masa ar piedevām), no kā veido dekoratīvās tēlniecības darbus.
- šinjons Mākslīgs matu veidojums, ko iestiprina dabiskajos matos.
- ūdenskrātuve Mākslīgs vai dabisks ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums; ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā.
- aizsprosts Mākslīgs vai dabisks šķērslis, kas aiztur (kādu kustību, plūsmu).
- lieks Mākslīgs, neīsts.
- parūka Mākslīgu vai dabisku svešu matu veidojums, ko uzliek galvā (piem., plikpaurības slēpšanai).
- datorgrafika Mākslinieciska attēla iegūšana ar datoru; šādā veidā radīts mākslas darbs.
- alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens – kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, līdzīgu parādību; ar šādu paņēmienu veidots (literatūras, mākslas) darbs.
- personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens – priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu u. tml. attēlošana ar cilvēka īpašībām un spējām.
- apraksts Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens (literārā darbā).
- adrese Mākslinieciski apdarināts apsveikuma raksts.
- luba Mākslinieciski mazvērtīgs, primitīvs (par literāru darbu).
- sēnalliteratūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra; sēnalu literatūra.
- pastkarte Mākslinieciski noformēta kartīte, kas paredzēta nosūtīšanai pa pastu.
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu veids (piem., mākslas darbā, autora daiļradē).
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, arī daiļrades paņēmienu kopums (piem., mākslas darbā, kāda rakstnieka daiļradē, kāda laikmeta mākslā).
- valoda Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, zīmju kopums, piemēram, teātra, kino, tēlotājā mākslā.
- epitets Māksliniecisks apzīmētājs, ar kuru autors tēlaini izsaka vai raksturo kādas parādības, priekšmeta vai cilvēka īpašību.
- performance Māksliniecisks priekšnesums (sabiedriskā vietā, uz ielas u. tml.).
- duets Māksliniecisks priekšnesums divu cilvēku izpildījumā; abi šāda priekšnesuma izpildītāji.
- simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā.
- simbols Māksliniecisks tēls, ar kuru izteikta kāda ideja.
- studija Mākslinieka darbnīca (parasti mācību nodarbībām).
- ateljē Mākslinieka darbnīca vai studija.
- daiļrade Mākslinieka radošā darbība; mākslas darba radīšanas process.
- darbs Mākslinieka radošās darbības rezultāts (literārs vai muzikāls sacerējums, kinofilma u. tml.).
- artists Mākslinieks (parasti cirka, estrādes mākslā).
- virtuozs Mākslinieks (parasti mūziķis) ar tehniski izkoptu, izcilu profesionālo izpildījumu.
- naivists Mākslinieks (parasti neprofesionāls), kura darbiem ir raksturīgs naivisms.
- raksturotājs Mākslinieks (piem., rakstnieks, gleznotājs, aktieris), kas spilgti, uztverami atsedz tēla raksturu.
- mālderis Mākslinieks, gleznotājs (parasti neprofesionāls, vājš).
- brīvmākslinieks Mākslinieks, kam nav noslēgts pastāvīgs darba līgums ar konkrētu darba devēju un kurš nesaņem regulāru atalgojumu.
- stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus; mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
- tekstilmākslinieks Mākslinieks, kas darbus darina no tekstilšķiedrām.
- zeltkalis Mākslinieks, kas darina dekoratīvus zelta izstrādājumus; rotkalis.
- sudrabkalis Mākslinieks, kas darina izstrādājumus no sudraba.
- keramiķis Mākslinieks, kas darina priekšmetus no māla vai mālu saturošas masas.
- sīkplastiķis Mākslinieks, kas darina sīkplastikas darbus.
- kupletists Mākslinieks, kas dzied kuplejas.
- metālmākslinieks Mākslinieks, kas izgatavo mākslas darbus no metāla.
- konferansjē Mākslinieks, kas koncertā, sarīkojumā vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus.
- gobelēnists Mākslinieks, kas nodarbojas ar gobelēnu veidošanu.
- metālkalējs Mākslinieks, kas nodarbojas ar metālkalšanu.
- interprets Mākslinieks, kas radoši, savdabīgi atklāj, izpilda (mākslas darbu).
- figurālists Mākslinieks, kas savos darbos attēlo cilvēkus vai dzīvniekus.
- akvarelists Mākslinieks, kas specializējies akvareļu glezniecībā.
- ekslibrists Mākslinieks, kas specializējies ekslibris darināšanā.
- ilustrators Mākslinieks, kas specializējies ilustrāciju veidošanā.
- plakātists Mākslinieks, kas specializējies plakātu mākslā.
- ainavists Mākslinieks, kas strādā ainavas žanrā; peizāžists.
- animālists Mākslinieks, kas strādā animālistiskajā žanrā.
- batālists Mākslinieks, kas strādā batālajā žanrā.
- gleznotājs Mākslinieks, kas strādā glezniecībā.
- grafiķis Mākslinieks, kas strādā grafikas tehnikā.
- karikatūrists Mākslinieks, kas strādā karikatūras žanrā.
- kokdzelējs Mākslinieks, kas strādā kokdzeluma žanrā.
- kokgrebējs Mākslinieks, kas strādā kokgrebuma tehnikā.
- koktēlnieks Mākslinieks, kas strādā koktēlniecībā.
- litogrāfs Mākslinieks, kas strādā litogrāfijas tehnikā; litogrāfijas speciālists.
- marīnists Mākslinieks, kas strādā marīnas žanrā.
- monumentālists Mākslinieks, kas strādā monumentālās mākslas nozarē.
- ofortists Mākslinieks, kas strādā oforta tehnikā.
- peizāžists Mākslinieks, kas strādā peizāžas žanrā; ainavists.
- portretists Mākslinieks, kas strādā portretu žanrā; portretu gleznotājs.
- scenogrāfs Mākslinieks, kas strādā scenogrāfijā.
- stājgleznotājs Mākslinieks, kas strādā stājglezniecībā.
- stājgrafiķis Mākslinieks, kas strādā stājgrafikā.
- stājmākslinieks Mākslinieks, kas strādā stājmākslā.
- stājtēlnieks Mākslinieks, kas strādā stājtēlniecībā; stājskulptors.
- skulptors Mākslinieks, kas strādā tēlniecībā; tēlnieks.
- tēlnieks Mākslinieks, kas strādā tēlniecībā.
- vitrāžists Mākslinieks, kas strādā vitrāžas tehnikā.
- zīmētājs Mākslinieks, kas strādā zīmējuma tehnikā.
- animators Mākslinieks, kas veido animācijas filmas; animācijas speciālists.
- dekorators Mākslinieks, kas veido izrādes dekorācijas; scenogrāfs.
- multiplikators Mākslinieks, kas veido kadrus multiplikācijas filmām.
- šaržists Mākslinieks, kas veido šaržus.
- reālists Mākslinieks, kura daiļrades metode ir reālisms.
- humorists Mākslinieks, rakstnieks u. tml. autors, kurš īstenības parādības attēlo ar humoru.
- ansamblis Mākslinieku kolektīvs (neliels), kas sniedz priekšnesumu.
- ledus balets Mākslinieku kolektīvs, kas izpilda šādus priekšnesumus.
- zaļvārnietis Mākslinieku un literātu biedrības "Zaļā vārna" (dibināta 1925. g.) biedrs.
- deklamācija Mākslota, izskaistināta runa.
- mākslīgs Mākslots, nedabisks.
- ūdenstārps Maksteņu kāpurs.
- vaginīts Maksts gļotādas iekaisums.
- mušiņmakšķere Makšķere ar elastīgu kātu, spoli un īpašu (biezāku un smagāku) auklu, ar kuru ūdenī iemet mākslīgo mušiņu.
- pludiņmakšķere Makšķere ar pludiņu; pludiņa makšķere.
- gruntsmakšķere Makšķere, ar kuru ķer zivis, kas uzturas ūdens apakšējos slāņos.
- pīcka Makšķere.
- samakšķerēt Makšķerējot iegūt (zivis) lielākā daudzumā; makšķerējot iegūt (zivju lielāku daudzumu).
- nomakšķerēt Makšķerējot iegūt.
- izmakšķerēt Makšķerējot izvilkt (zivi).
- piemakšķerēt Makšķerējot piepildīt (ar zivīm ko).
- piecirst Makšķerējot strauji paraut auklu, lai āķis ieķertos zivs mutē.
- makšķerāķis Makšķeres āķis.
- makšķeraukla Makšķeres aukla.
- svariņš Makšķeres detaļa āķa iegremdēšanai un noturēšanai vajadzīgajā ūdenstilpes dziļumā.
- makšķerkāts Makšķeres kāts.
- vobleris Makšķerēšanā – māneklis plēsīgo zivju ķeršanai: neliela plastmasas vai metāla zivtiņa ar diviem āķiem.
- spinings Makšķerēšana ar šādu rīku.
- cope Makšķerēšana.
- ūda Makšķerēšanas rīks – aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu auklas rezervi.
- kastings Makšķerēšanas sporta veids, kurā brīvā dabā vai telpās sacenšas spiningošanas un mušiņmakšķerēšanas tehnikā (tālmešanā, mērķī mešanā); sacensības šajā sporta veidā.
- spiningot Makšķerēt ar spiningu.
- vilkt Makšķerēt, zvejot.
- copēt Makšķerēt.
- copmanis Makšķernieks.
- plīties Mākties virsū; nelikt mierā.
- kaļķītis Māla pīpe.
- tadžina Māla sautējamais trauks, kas sastāv no dziļa šķīvja un konusveida vāka.
- svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piem., zirga, putna) veidolā.
- pīlīte Māla svilpe mazas pīles figūras veidā.
- amfora Māla trauks ar sašaurinātu apakšu un augšu un divām vertikālām osām (vīna, eļļas uzglabāšanai senajā Grieķijā).
- pārosis Māla trauks, kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
- kleķis Māla vai kaļķu, dažādu liesinātāju (piem., salmu) un ūdens maisījums, kas izkalstot sacietē.
- sānmala Mala, kas atrodas (kā) sānu daļā.
- apgriezums Mala, kas izveidojas, ko apgriežot.
- krasts Mala, nogāze (zemes reljefa padziļinājumam).
- līnija Mala, robeža (piem., starp ko).
- mālābols Mālābeles auglis; serinka.
- mālaugsne Mālaina augsne.
- maldīties Maldīgi domāt, uzskatīt.
- noturēt Maldīgi pieņemt, uzskatīt (par ko).
- maldīties Maldīgi sajust, uztvert.
- māņi Maldīgi, aplami uzskati, ticējumi, kam nav objektīva pamata.
- ilūzija Maldīgs priekšstats; uztveres malds.
- demagoģija Maldināšana, melošana, faktu sagrozīšana u. tml., cenšoties realizēt kādus (parasti savtīgus) nodomus.
- maldība Maldināšana.
- dezorientēt Maldināt, radīt nepareizu priekšstatu par atrašanās vietu.
- maskēties Maldinoši rīkojoties, izturoties, runājot, slēpt savus īstos nolūkus, domas u. tml.
- maskēt Maldinoši rīkojoties, izturoties, slēpt (ko).
- krāpt Maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) mānīt (kādu).
- uztaisīties Maldinot censties izturēties, izskatīties u. tml. (par kam citam, piemēram, labākam līdzīgu).
- atmaldīties Maldoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- iemaldīties Maldoties ievirzīties (kur iekšā).
- uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (uz kā, pie kā).
- plītskatls Malkas plītī iemūrēts katls ūdens sildīšanai.
- šļuka Malks (parasti alkoholiska dzēriena).
- klunkšķis Malks; neliels (šķidras vielas) daudzums.
- māllēpene Māllēpe.
- keramika Māls vai mālu saturoša masa; izstrādājumi no šādas masas.
- izmalt Malt un pabeigt malt; samalt.
- pārmalt Malt vēlreiz, no jauna.
- M Malta (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- frikadele Maltas gaļas vai zivs lodīte.
- maltietis Maltas sunītis (dekoratīvo suņu šķirne).
- azaids Maltīte, ēdienreize.
- maliķis Malumednieks, maluzvejnieks.
- kokvilna Malvu dzimtas augs, no kura sēklapvalku matiņiem iegūst tekstilšķiedras, vati, bet no sēklām – eļļu.
- kāršroze Malvu dzimtas krāšņumaugs ar stāvu, garu stublāju un ziediem vārpai līdzīgā ziedkopā; rožu alteja jeb kokroze [Althaea rosea].
- hibisks Malvu dzimts tropu augs ar lieliem, krāšņiem ziediem sarkanā vai baltā krāsā.
- uzmalt Maļot (1) sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- samalt Maļot (ierīcē, iekārtā) iegūt (piem., produktu).
- samalt Maļot (ierīcē, iekārtā), sasmalcināt.
- piemalt Maļot pievienot (pie kā, kam klāt).
- māmulīte Māmiņa.
- memmis Mamma; paveca sieviete.
- memme Mamma.
- mammiņa Mammīte.
- mandeļkoks Mandele [1].
- mandeļrieksti Mandeļkoka sēklu kodoli.
- izmanevrēt Manevrējot izbraukt.
- izmanevrēt Manevrējot izvadīt (transportlīdzekli).
- samangot Mangojot iegūt.
- manierists Manierisma pārstāvis (mākslā).
- manifestants Manifestācijas (1) dalībnieks.
- izmanīgs Manīgs, veikls (par dzīvniekiem).
- krāpt Mānīt, maldināt (kādu), lai iegūtu sev materiālu labumu.
- piemānīt Mānot panākt, ka (kāds) iegūst nepareizu informāciju, tiek pievilts.
- iemānīt Mānot, ar viltību panākt, ka paņem (ko).
- izmānīties Mānoties izkļūt no nepatīkamas situācijas.
- mantojums Manta, īpašums, kas pēc īpašnieka nāves pāriet citas personas īpašumā.
- pendele Manta, sainis.
- aprakste Mantas aprakstīšana, to apķīlājot.
- mantošana Mantas pāreja mantiniekiem pēc tās īpašnieka nāves.
- rekvizīcija Mantas piespiedu atsavināšana (piem., kara laikā); rekvizēšana.
- pauna Mantas, bagāža.
- loriņi Mantas, krāmi; apģērba gabali.
- mantrausis Mantkārīgs, mantrausīgs cilvēks.
- mantkārs Mantkārīgs.
- kņazs Mantojams augstākās muižniecības tituls Krievijā no 18. gs. līdz 1917. gadam.
- marķīzs Mantojams muižnieku tituls starp grāfu un hercogu (piem., Francijā, Itālijā, Spānijā); persona, kam ir šāds tituls.
- minorāts Mantošanas kārtība, kurā nesadalītu nekustamo īpašumu manto jaunākais dēls vai jaunākais tuvākais radinieks.
- majorāts Mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (piem., zemi) nedalīti manto pirmdzimtais mantinieks; šādā veidā mantotais īpašums.
- tituls Mantots vai piešķirts goda nosaukums.
- badakāsis Mantrausīgs skopulis.
- badmira Mantrausīgs skopulis.
- rausējs Mantrausis.
- rāvējs Mantrausis.
- mantnīca Mantu, dārgumu glabātava.
- rokvadība Manuālā jeb rokas vadība.
- manufaktūrists Manufaktūras īpašnieks.
- uztvere Maņu orgāna uztveršanas spēja.
- jutekļi Maņu orgāni.
- maoisms Mao Dzeduna komunistiskā doktrīna un tai atbilstošā politiskā kustība Ķīnā XX gs. 60.–70. gados.
- maralbriedis Marals.
- maratonists Maratonskrējējs.
- reliņi Margas (kuģim, arī kāpnēm, balkonam u. tml.).
- iemarinēt Marinējot sagatavot, iekonservēt.
- iemarinēties Marinējoties sasniegt vēlamo gatavību.
- dievgosniņa Mārīte (kukainis).
- marksists Marksisma piekritējs.
- šķira Marksisma teorijā – vēsturiski nosacīta cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kas atšķiras viena no otras pēc to attiecībām pret ražošanas līdzekļiem.
- pārmarķēt Marķēt vēlreiz, no jauna.
- marķīze Marķīza sieva vai meita.
- vecvīrbārdiņa Mārsils.
- aizmaršēt Maršējot aiziet, aizsoļot.
- nomaršēt Maršējot veikt (kādu attālumu).
- velomaršruts Maršruts, pa kuru brauc ar velosipēdu.
- svars Masa (1).
- māšele Māsa (parasti jaunākā); māsiņa.
- ķitējums Masa, ar ko ķitē.
- pusmāsa Māsa, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
- tonna Masas (svara) mērvienība – 1000 kg.
- kilograms Masas (svara) mērvienība starptautiskajā SI mērvienību sistēmā – 1000 gramu [kg].
- māsasdēls Māsas dēls.
- māsasmeita Māsas meita.
- birkavs Masas mērvienība – 167,25 kg, krievu mērvienību sistēmā – 163,81 kg.
- mārciņa Masas mērvienība – aptuveni 0,4 vai 0,5 kilogrami.
- mārka Masas mērvienība no 9. līdz 19. gadsimtam.
- māsasvīrs Māsas vīrs; svainis.
- grams Masas, svara mērvienība – 0,001 kilograms.
- centners Masas, svara mērvienība – 100 kilogramu [cnt].
- kilotonna Masas, svara mērvienība – 1000 tonnu [kt].
- puds Masas, svara mērvienība – aptuveni 16,4 kg (vecajā krievu mērvienības sistēmā).
- hidromasāža Masāža ar ūdens strūklām.
- masieris Masāžas speciālists.
- izmasēt Masējot izlīdzināt (piem., grumbas).
- iemasēt Masējot panākt, ka iesūcas (kāda viela).
- masēties Masēt sevi, savas ķermeņa daļas; tikt masētam.
- izmasēt Masēt un pabeigt masēt.
- sarkofāgs Masīvs (akmens) zārks, parasti rotāts ar gleznojumiem, ciļņiem, uzrakstiem u. tml.
- pīlārs Masīvs balsta elements, parasti četrstūra vai daudzstūra formā.
- klints Masīvs cietu iežu kopums, kas izceļas pāri apkārtnei; ļoti liels, ciets iezis ar stāvām malām.
- spararats Masīvs rats, kas nodrošina (ierīces, mehānisma u. tml.) vienmērīgu kustību.
- lakta Masīvs tērauda veidojums, uz kā kaļot atbalsta apstrādājamo materiālu.
- nīlzirgs Masīvs, liels pārnadžu kārtas zīdītājs ar kailu ādu bez apmatojuma (Āfrikā); behemots.
- klumzīgs Masīvs, neērts.
- rotveilers Masīvs, spēcīgs suns ar melnu un brūnu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
- robusts Masīvs; rupji, primitīvi veidots.
- pusmaska Maska (piem., karnevālā, masku gājienā), kas aizsedz tikai daļu sejas.
- nomaskēt Maskējot padarīt (ko) grūti saskatāmu vai neieraugāmu.
- aizsargkrāsa Maskēšanās krāsa (parasti zaļganos toņos).
- kamuflāža Maskēšanās, izmantojot apvidus krāsu fonam pieskaņotu plankumainu krāsojumu; šāds krāsojuma veids (priekšmetam, apģērbam).
- maskēties Maskēt sevi vai savu novietni.
- piesegt Maskēt, censties apslēpt.
- kostīms Masku balles, karnevāla tērps.
- domino Masku tērps – garš apmetnis (parasti ar kapuci un sejas augšdaļas masku); cilvēks, kas tērpies šādā tērpā.
- mastino Mastifs ar īsu, tumši pelēku apmatojumu; Neapoles mastifs.
- signālmasts Masts, pie kura stiprina signālkarogus, signālspuldzes u. tml.
- plašsaziņas Masu informācijas līdzekļi.
- lokauts Masveida atlaišana no darba (piem., slēdzot uzņēmumu, vai arī lai piespiestu piekrist neizdevīgākiem darba nosacījumiem).
- asinsizliešana Masveida nogalināšana; bruņota sadursme, kurā iet bojā daudz cilvēku.
- konveijers Masveida produkcijas ražošanas līdzeklis – plūsmas līnija, kas montējamos izstrādājumus secīgā virknē pārvieto no strādnieka pie strādnieka.
- invāzija Masveidīga kādas (parasti nevēlamas) sugas dzīvnieku vai augu ieviešanās (kādā teritorijā).
- slīpmašīna Mašīna (kā) slīpēšanai.
- grābeklis Mašīna (piem., siena, zāles) grābšanai.
- ārdītājs Mašīna (siena, mēslu) ārdīšanai.
- kalandrs Mašīna ar karsējamiem veltņiem auduma, papīra, plastmasas u. tml. gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai, spodrināšanai vai velmēšanai.
- greiders Mašīna ar priekšā uzkarinātu lielu plāksni jeb lāpstu (ceļu līdzināšanai, sniega tīrīšanai u. tml.).
- spēkmašīna Mašīna fizikāla spēka radīšanai.
- skrēpers Mašīna grunts virskārtas norakšanai, transportēšanai un slāņveidīgai izstrādāšanai.
- gludspiede Mašīna iespieddarbiem gludspieduma tehnikā.
- ofsetmašīna Mašīna iespiešanai ofseta tehnikā.
- ēvelmašīna Mašīna koka vai metāla virsmas apstrādāšanai, nogludināšanai.
- veidmašīna Mašīna lējuma veidņu izgatavošanai.
- frēze Mašīna mehanizētai kūdras ieguvei.
- šķērmašīna Mašīna šķēru veidošanai.
- pļaujmašīna Mašīna zāles vai labības pļaušanai.
- pļāvējs Mašīna zāles vai labības pļaušanai.
- vālotājs Mašīna, arī ierīce, kas savāc (parasti sienu) vālos.
- licējs Mašīna, iekārta (kā) iestiprināšanai, ievietošanai.
- darbmašīna Mašīna, iekārta kāda materiāla apstrādei vai kāda izstrādājuma izgatavošanai; darbgalds.
- stelles Mašīna, ierīce audumu aušanai.
- izkliedētājs Mašīna, ierīce, ar ko izkliedē.
- kokgāzējs Mašīna, kas izgāž kokus, krūmus (parasti sīkmežu).
- dzinējs Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piem., vēja, siltuma enerģiju, elektroenerģiju) pārvērš mehāniskajā kustības enerģijā.
- spiedne Mašīna, kurā ar spiedienu sablīvē vai saspiež vielu, maina tās formu; prese.
- prese Mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem).
- izkaisītājs Mašīna, mehānisms, kas paredzēts (kā) izkaisīšanai.
- statne Mašīnas korpusa nekustīga galvenā sastāvdaļa, kam piestiprina agregātus, mehānismus, mezglus u. c. mašīnas daļas.
- agregāts Mašīnas, aparāta vai iekārtas daļa, kas veic noteiktas funkcijas.
- mašīnrūpniecība Mašīnbūve.
- vagonbūve Mašīnbūves nozare, kas saistīta ar vagonu ražošanu.
- mašīnbūvētājs Mašīnbūves speciālists; cilvēks, kas ir nodarbināts mašīnbūvē.
- industrializācija Mašinizētas lielražošanas izveidošana un attīstīšana (rūpniecībā, lauksaimniecībā, kādā valstī u. tml.).
- kvadrātkods Mašīnlasāms simbols, kas ietver informāciju par tam pievienoto objektu.
- mašīnzāle Mašīntelpa (parasti liela).
- gliemezis Mašīnu elements – vītņots rotācijas ķermenis, piem., gliemežpārvados.
- ekscentrs Mašīnu elements (piem., cilindrs, disks), kura rotācijas ass nesakrīt ar simetrijas asi (izmanto rotācijas kustības pārveidošanai virzes kustībā).
- ķīlis Mašīnu elements ar nedaudz slīpu darbvirsmu detaļu savienošanai ar vārpstu.
- sajūgs Mašīnu elements cauruļvadu, kabeļu, vārpstu savienošanai.
- montāža Mašīnu, iekārtu, konstrukciju, būvju u. tml. salikšana no gatavām detaļām ekspluatācijas (darbības) vietā.
- mežtehnika Mašīnu, mehānismu, rīku u. tml. kopums meža apsaimniekošanai.
- mest Māt, dot zīmi, mājienu.
- matainums Matainība.
- sarains Matains (3).
- spilvains Matains (par augiem, to daļām).
- mutere Māte, mamma.
- mammucis Māte; mamma.
- mammucīte Māte; mamma.
- mamma Māte.
- māmuļa Māte.
- atņemt Matemātikā – atrast vienu saskaitāmo, ja ir zināma summa un otrs saskaitāmais.
- atņemšana Matemātikā – darbība, kurā no summas un viena saskaitāmā atrod otru.
- mīnus Matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem norādot, ka otrais skaitlis atņemams no pirmā.
- plus Matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem, norādot, ka tie ir savstarpēji saskaitāmi.
- viens Matemātikā – veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
- kombinatorika Matemātikas nozare, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo savienojumu skaitu.
- algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem (izteiktiem ar burtiem) neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets.
- diferenciālrēķini Matemātikas nozare, kas pētī diferenciāļu un atvasinājumu noteikšanu, īpašības un to izmantošanu.
- ģeometrija Matemātikas nozare, kurā pēta figūru telpiskās attiecības un formas, abstrahējoties no citām reālu priekšmetu īpašībām, piem., masas, blīvuma.
- izteiksme Matemātikas simboli, kas savienoti ar matemātisko darbību zīmēm.
- matemātiķis Matemātikas speciālists.
- simbols Matemātiska objekta, lieluma, operācijas vai attiecības nosacīts apzīmējums.
- teorēma Matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
- bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīts vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
- matrica Matemātisks objekts – taisnstūrveida tabulā sakārtotu skaitļu kopums.
- formula Matemātisku simbolu kopa; divas matemātiskas izteiksmes, kas savienotas ar vienādības zīmi.
- sagatave Materiāla (piem., metāla, koksnes, plastmasas) gabals, kas sagatavots (nepieciešamajos izmēros, formā u. tml.) kādas detaļas, izstrādājuma izgatavošanai.
- vide Materiālā apkārtne, vieta, kurā kas atrodas, eksistē.
- siltumvadītspēja Materiāla īpašība nodrošināt siltuma pārnesi no vietām, kur temperatūra ir augstāka uz vietām, kur temperatūra ir zemāka.
- pārmala Materiāla mala, kas sniedzas pāri priekšmetam.
- labdarība Materiāla palīdzība trūcīgajiem, gādība par trūcīgajiem; filantropija.
- veidojamība Materiāla piemērotība plastiskai veidošanai.
- štancējamība Materiāla piemērotība štancēšanai.
- siltumvadītājs Materiāla vide (piem., ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
- starpslānis Materiāla, vielas, arī iežu u. tml. slānis, kas atrodas starp, parasti diviem, citiem (kā) slāņiem.
- apstāklis Materiālais stāvoklis, dzīves līmenis.
- rocība Materiālās iespējas.
- objekts Materiālās pasaules elements, kas eksistē ārpus cilvēka apziņas, neatkarīgi no tās.
- ieņēmums Materiālās vērtības (parasti nauda), ko iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā); ienākums.
- ienākums Materiālas vērtības (parasti nauda), ko iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā).
- vadītspēja Materiālas vides spēja nodrošināt (kāda veida enerģijas) pārnesi.
- bohēma Materiāli nenodrošināts, vieglprātīgs, arī izlaidīgs (parasti mākslinieku, aktieru) dzīvesveids; cilvēki (parasti mākslinieki, aktieri), kam ir šāds dzīvesveids.
- sponsorēt Materiāli pabalstīt, finansēt (pasākumu, organizāciju, personu u. tml.).
- atspaids Materiālie līdzekļi, kas palīdz dzīvot; tas, kas palīdz, atbalsta.
- bāze Materiālie resursi, priekšnoteikumi u. tml., kas nepieciešami (kā) eksistencei, darbības nodrošināšanai.
- materiālists Materiālisma filozofijas, uzskatu piekritējs.
- inventārs Materiālo vērtību (priekšmetu, rīku, lopu u. tml.) kopums, kas ir nepieciešams kādas darbības veikšanai.
- mantība Materiālo vērtību kopums; (sadzīves) priekšmeti, lietas.
- fonds Materiālo vērtību krājums, rezerve.
- krājums Materiālo vērtību rezerve.
- inventarizācija Materiālo vērtību un naudas līdzekļu faktiskā stāvokļa pārbaude un salīdzināšana ar grāmatvedības datiem un citiem dokumentiem.
- vate Materiāls – irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piem., medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
- pildmateriāls Materiāls (kā, piem., spraugu, starpu) pildīšanai.
- segmateriāls Materiāls (kā) pārsegšanai, pārklāšanai, arī aizsargāšanai.
- teips Materiāls (lipīga saite, plāksteris), ko uzlīmē uz dažādām ķermeņa daļām, lai mazinātu sāpes, regulētu asinsriti un limfas atteci, uzlabotu locītavu darbību u. tml.
- pārsējs Materiāls (piem., marles saite) brūču vai atsevišķu ķermeņa daļu pasargāšanai no ārējās vides.
- segmateriāls Materiāls ar ko nosedz augus ziemas periodā.
- alimenti Materiāls nodrošinājums, uzturlīdzekļi ģimenes loceklim.
- polaroīds Materiāls polarizētas gaismas iegūšanai.
- pārsegs Materiāls vai priekšmets ar ko pārsedz, pārklāj (ko).
- apšuve Materiāls, ar ko apdarina (piem., ēku); apšuvums.
- pārsegums Materiāls, ar ko pārsedz (piem., lai aizsargātu no laikapstākļu nelabvēlīgās ietekmes).
- balsts Materiāls, arī garīgs pamats (kaut kam); palīdzība.
- iesaiņojums Materiāls, izstrādājums, kurā iesaiņo (piem., polietilēna plēve, kārba).
- saiņojums Materiāls, izstrādājums, kurā saiņo; iesaiņojums.
- sildmateriāls Materiāls, kas aizkavē vai novērš siltuma noplūdi; materiāls (kā) sildīšanai.
- odere Materiāls, kas ir iestrādāts apģērba, arī apavu iekšpusē.
- vizuļzelts Materiāls, kas līdzīgs zeltam.
- palīgmateriāls Materiāls, kas palīdz (ko) nodrošināt vai (ko) papildina.
- izejmateriāls Materiāls, kas paredzēts tālākai apstrādei, (kā) izgatavošanai.
- stiklplasts Materiāls, kas sastāv no stiklveida pildījuma un polimēru saistvielas.
- kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
- saistmateriāls Materiāls, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu) saistīšanai.
- papildmateriāls Materiāls, ko var izmantot papildus parastajiem materiāliem vai kas papildina galveno materiālu.
- kurināmais Materiāls, viela, ko sadedzina, lai iegūtu siltuma enerģiju.
- padeve Materiālu apstrādē – darbgalda instrumenta pārvietošanās attiecībā pret apstrādājamo detaļu vienā griešanas kustības ciklā (piem., vienā detaļas vai instrumenta apgriezienā).
- spiedapstrāde Materiālu apstrādes veids, kas pamatojas uz ārējo spēku iedarbības radīto plastisko deformāciju.
- pārdoties Materiālu ieguvumu dēļ atteikties no saviem principiem, vērtībām, nodot sevi (kāda atkarībā).
- izspiešana Materiālu labumu (parasti naudas) iegūšana no citiem ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem.
- manta Materiālu vērtību kopums; bagātība.
- erozija Materiālu virskārtas pakāpeniska sairšana.
- viela Matērija.
- pasaule Matērijas eksistences formu kopums; Visums.
- telpa Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību.
- enerģija Matērijas kustības mērs, viena no tās pamatīpašībām.
- kustība Matērijas pastāvēšanas veids – materiālu objektu pārmaiņa, to mijiedarbība.
- viela Matērijas veids, kam piemīt miera masa; tas, no kā sastāv fiziski ķermeņi.
- mātesbrālis Mātes brālis.
- mātesmāsa Mātes māsa.
- mātesmāte Mātes māte; vecāmāte.
- zīdals Mātes piens.
- maternitāte Mātes stāvoklis – radniecības attiecības ar savu bērnu.
- mātestēvs Mātes tēvs; vectēvs.
- patēvs Mātes vīrs attiecībā pret bērniem, kuriem viņš nav miesīgs tēvs.
- matstikls Matētais stikls.
- galva Mati (cilvēkam); apspalvojums, apmatojums šajā ķermeņa daļā (dzīvniekam).
- peisaki Mati (parasti gari, nekopti).
- kūla Mati, apmatojums (cilvēkam).
- skropstas Matiņi acs plakstiņu malās.
- dziedzermatiņi Matiņi uz augu epidermas, kuri izdala dažādas vielas (piem., ēteriskās eļļas, sveķus).
- spilva Matiņš (augiem).
- lidpūka Matiņš (piem., sēklai), kas veicina (tās) izplatīšanos.
- matojums Matiņu (3) kopums.
- spilvojums Matiņu kopums (augam, tā daļai).
- virsmatracis Matracis, ko lieto virs gultas vai dīvāna matrača.
- spalva Mats (2).
- čuprs Matu cekuls.
- šķirtne Matu celiņš.
- sasons Matu griezums (populārs 20. gs. 70.–80. gados).
- ondulācija Matu ieveidošana, ar pirkstiem vai lokšķērēm ieveidojot matu viļņus; šādi saveidoti mati.
- depilācija Matu iznīcināšana, izraušana no sejas vai ķermeņa virsmas.
- kondicionētājs Matu kopšanas līdzeklis, ko parasti lieto pēc matu mazgāšanas; matu balzams.
- apmatojums Matu kopums, kas klāj (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeni.
- cope Matu mezgls.
- bize Matu pīne.
- zirgaste Matu sakārtojums – pakausī cieši sasieti, nesavīti, samērā gari mati.
- aste Matu sakārtojums – pakausī sasieti, nesavīti mati.
- frizūra Matu sakārtojums.
- sproga Matu šķipsna, parasti vijīga, viļņota; cirta.
- celiņš Matu šķirtne.
- rullītis Matu uztīšanai paredzēts neliels (metāla, plastmasas u. tml.) cilindrisks veidojums.
- breolīns Matu ziede, ko lietoja pirms Otrā pasaules kara.
- lēkšķe Matu, spalvu u. tml. neliels kopums, šķipsna (parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra).
- samaukt Maucot (piem., vienu uz otra) savienot.
- iemaukt Maucot iedabūt (parasti kājas apavos, biksēs).
- izmaukt Maucot izvirzīt cauri (kam), caur (ko); izvilkt (no kurienes).
- nomaukt Maucot noņemt, novilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
- samaukt Maucot novietot (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus).
- nomaukt Maucot novilkt; nomest (piem., veco ādu).
- pārmaukt Maucot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); maucot novietot pāri (kam), pār (ko).
- uzmaukt Maucot uzvirzīt, uzvilkt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- samauties Maujot sazināties.
- maurlociņi Maurloka gludie, cilindriskie stublāji (loki), ko izmanto pārtikā.
- mauriņš Maurs.
- mazpazīstams Maz zināms, pazīstams.
- cik Maz, ļoti maz.
- mazums Maz, nedaudz.
- kaķactiņa Maza (piem., petrolejas) lampa.
- reģistrs Maza apjoma atmiņa, kas paredzēta datu īslaicīgai glabāšanai.
- miniatūra Maza apjoma daiļdarbs, tēlojums.
- dzirkstele Maza degoša vai kvēlojoša vielas daļiņa, kas atdalījusies no liesmas vai pelniem.
- skritulis Maza diametra cilindrisks ritenis.
- pikolo Mazā flauta; pikolo [2] flauta.
- piņģerots Maza glāze.
- variācija Maza mainīgā lieluma maiņa.
- knīpa Maza meitene, retāk mazs zēns.
- skuķēns Maza meitene.
- asteroīds Maza planēta, neliels debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītu.
- taukspura Maza rudimentāra zivs spura starp muguras un astes spuru.
- statuete Maza statuja.
- sviķis Maza tapiņa mucas gaisa caurumiņa aizdarīšanai, arī šis caurumiņš (bez kura šķidrums netek laukā).
- kips Maza, apaļa ebreju vīriešu cepurīte.
- monpansjē Maza, cieta karamele bez pildījuma; ledene.
- kanapē Maza, dekorēta sviestmaize vai cepums ar uzkodām.
- ķiņķēziņš Maza, komiska figūriņa; nieciņš.
- skaida Maza, plāna īpaši veidota (kā) sloksne, plāksne u. tml., arī skaidiņa (2).
- sīkulis Maza, sīka auguma cilvēks vai dzīvnieks.
- sīkskulptūra Maza, sīka skulptūra.
- kabūzis Maza, šaura telpa.
- pirmorganizācija Mazākā (kā, piem., nevalstiskas organizācijas, partijas) organizatoriskā vienība.
- baits Mazākā adresējamā informācijas vienība, kas aptver 8 bitus.
- vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
- fonēma Mazākā skaniskā vienība, kas diferencē vārda vai morfēmas skanējumu.
- rindkopa Mazākā teksta vienība, kas (parasti) sākas ar atkāpi.
- pustonis Mazākais intervāls starp divām skaņām skaņurindā.
- minoritāte Mazākums.
- minoritāte Mazākumtautība.
- kumkvats Mazam apelsīnam līdzīgs ovāls citrusauglis ar saldu mizu un skābenu mīkstumu [Citrus japonica].
- amatalus Mazas darītavas alus, ko ražo mazā mērogā un ar tradicionālām metodēm.
- trojieši Mazās planētas, kas kustas aptuveni pa Jupitera orbītu un kas nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos.
- konfeti Mazas, dažādu krāsu ripiņas, ar kurām cits citu apber karnevālos, ballēs.
- infantils Mazattīstīts, bērnišķīgs.
- mazražīgs Mazauglīgs (par augsni, platību).
- mazmazbērns Mazdēla vai mazmeitas bērns.
- mazmazdēls Mazdēla vai mazmeitas dēls.
- mazmazmeita Mazdēla vai mazmeitas meita.
- vašbļoda Mazgājamā bļoda; liela bļoda.
- mazgulis Mazgājamais sūklis, vīkšķis.
- nomazgāt Mazgājot atdalīt nost, notīrīt.
- atmazgāt Mazgājot dabūt nost; nomazgāt.
- nomazgāt Mazgājot izlietot gandrīz visu (ziepju gabalu).
- nomazgāt Mazgājot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
- izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses).
- uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (segumu, pa kuru staigā); mazgājot (piemēram, grīdu), padarīt tīru (telpu).
- izmazgāt Mazgājot panākt, ka izzūd (netīrumi).
- izmazgāt Mazgājot panākt, ka kļūst tīrs.
- uzmazgāt Mazgājot savākt (uz seguma, piemēram, ko izlijušu).
- mazgātājs Mazgāšanas ierīce, mašīna.
- ziepes Mazgāšanas līdzeklis, ko gatavo, apstrādājot taukus ar nātrija vai kālija hidroksīdu un pievienojot smaržvielas, krāsvielas, ēteriskās eļļas u. tml.
- nomazgāties Mazgāšanas procesā noiet, izzust.
- vanna Mazgāšanās, iegremdējoties šādā traukā; ārstnieciska pelde, iegremdējoties šādā traukā, tilpē (ar ūdenim pievienotiem ārstnieciskiem līdzekļiem).
- pirts Mazgāšanās, veselības uzlabošanas procedūras šādā ēkā, telpā vai telpās.
- mazgāties Mazgāt sevi, sava ķermeņa daļas.
- vannot Mazgāt vannā (kādu); veikt (kādas ķermeņa daļas) peldi.
- pārmazgāt Mazgāt vēlreiz, no jauna; mazgāt (ko) visu.
- berzties Mazgāt, tīrīt sevi (cieši piespiežot, piem., sūkli ķermenim un ar spēku virzot to šurp turp).
- vannoties Mazgāties vannā, arī atrasties vannā.
- šķīstīties Mazgāties.
- mikroreljefs Mazi Zemes virsas reljefa veidojumi vai lielāku veidojumu detaļas, piem., pauguru nogāzes, ieplaciņas.
- krikums Mazi, sīki priekšmeti.
- skrubināt Maziem kumosiem ēst.
- absorbēt Mazināt (kā) intensitāti, koncentrāciju.
- plicināt Mazināt (kāda) īpašumu; mazināt kādam (materiālās vērtības).
- tērēt Mazināt (kādu naudas, materiālu vērtību kopumu), maksājot par ko, pildot saistības, dāvinot.
- tērēt Mazināt (ko) kādu darbību, procesu īstenošanai.
- vieglināt Mazināt (negatīvu pārdzīvojumu, arī sāpes, ciešanas).
- nivelēt Mazināt (piem., kā atšķirības); padarīt līdzīgu, vienādot.
- šķaidīt Mazināt (šķidruma, arī masas) koncentrāciju.
- apcirpt Mazināt īpatnības.
- diskreditēt Mazināt uzticību; graut autoritāti, cieņu; mazināt (kā) nozīmi, vērtību.
- šaurināt Mazināt, ierobežot.
- deldēt Mazināt.
- vājināt Mazināt.
- dilt Mazināties (apmēros, daudzumā, par attālumu).
- rukt Mazināties (tilpumā, izmērā, skaitliskajā vērtībā u. tml.).
- raukties Mazināties apjomā, lielumā u. tml.
- apslāpt Mazināties, kļūt vājākam; izbeigties.
- atlaisties Mazināties, pierimt.
- sīkt Mazināties, zust (par spēku).
- gurt Mazināties.
- sīkt Mazināties.
- mazdrusciņ Mazliet (1).
- mazdrusciņ Mazliet (2).
- pavizināties Mazliet (neilgu laiku, nelielu attālumu) vizināties.
- piezobot Mazliet (parasti bez ļaunuma, ar humoru) izzobot.
- apsvilināt Mazliet apdedzināt.
- apsvilt Mazliet apdegt; apdegt (visapkārt, no virspuses).
- paplukt Mazliet apdilt, zaudēt krāsu; kļūt neizskatīgam.
- paslapināt Mazliet apslapināt.
- pakopēt Mazliet atdarināt.
- aizplēst Mazliet atplēst, atraut.
- paplēst Mazliet atplēst.
- atelpot Mazliet atpūsties (pēc fiziskas piepūles, spraiga darba).
- nokrāsa Mazliet atšķirīga, savdabīga (garšas) īpatnība.
- nokrāsa Mazliet atšķirīgs krāsas tonis; krāsas nianse.
- nokrāsa Mazliet atšķirīgs skanējuma tonis; tembrs.
- iebālgans Mazliet bālgans.
- parīvēties Mazliet berzēties (vienam gar otru).
- ieblāvs Mazliet blāvs.
- pairt Mazliet daļēji iziert; mazliet, daļēji izjukt.
- paglaimot Mazliet glaimot, pateikt glaimus.
- paknakstīties Mazliet ieēst.
- ielīkt Mazliet ieliekties.
- paliet Mazliet ieliet (kam apakšā).
- papriecēt Mazliet iepriecināt.
- iezilināt Mazliet ietonēt ar zilu krāsu.
- pakust Mazliet izkust (siltuma, kādas vielas iedarbībā).
- paķengāt Mazliet izķengāt, noķengāt (kādu).
- pamainīt Mazliet izmainīt.
- panerrot Mazliet iznerrot (kādu); pakaitināt.
- papētīt Mazliet izpētīt.
- papušķot Mazliet izrotāt, izgreznot.
- paskaistināt Mazliet izskaistināt.
- paskalot Mazliet izskalot.
- paspūris Mazliet izspūris.
- pazobot Mazliet izzobot (kādu).
- pieklibot Mazliet klibot.
- pakoķetēt Mazliet koķetēt.
- pakomandēt Mazliet komandēt.
- pakomentēt Mazliet komentēt.
- pakonsultēt Mazliet konsultēt (kādu).
- pakonsultēties Mazliet konsultēties.
- pakontrolēt Mazliet kontrolēt.
- pakumps Mazliet kumps.
- pakusls Mazliet kusls.
- paķēmoties Mazliet ķēmoties.
- palamāt Mazliet lamāt.
- palamāties Mazliet lamāties.
- palaupīt Mazliet laupīt (parasti neilgu laiku, nelielā daudzumā).
- palielīt Mazliet lielīt (kādu); paslavēt.
- ielīks Mazliet līks.
- kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piem., sveicinoties, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
- palutināt Mazliet lutināt.
- grozīties Mazliet mainoties, būt aptuvenam (parasti par skaitu, mēru).
- pamānīties Mazliet mānīties.
- valgs Mazliet mitrs (par lūpām, acīm); mikls.
- pamuļķīgs Mazliet muļķīgs.
- panaivs Mazliet naivs.
- panašķēties Mazliet našķēties, našķoties (ar ko).
- piegurt Mazliet nogurt.
- pieliekt Mazliet noliekt.
- pieliekties Mazliet noliekties, liecoties pietuvināt ķermeņa augšdaļu zemei.
- apmazgāt Mazliet nomazgāt, noskalot (no virspuses).
- apsusēt Mazliet nosusēt (no virspuses); apžūt.
- apsusināt Mazliet nosusināt (no virspuses).
- paņirgāties Mazliet ņirgāties.
- paņirgt Mazliet ņirgt.
- paogot Mazliet ogot.
- piepacelt Mazliet pacelt.
- paķēpāties Mazliet padarboties (ar krāsām, mālu u. tml.); pakrāsot, pagleznot.
- pakratīties Mazliet padejot vai pavingrot.
- parušināt Mazliet pajaukt.
- piepalīdzēt Mazliet palīdzēt.
- pakniksēt Mazliet palocīt celi vai ceļus (piem., sveicinot, pateicoties).
- apmaisīt Mazliet pamaisīt, pārveidot (stāvokļa, noslāņojuma, sakārtojuma) ziņā.
- paložņāt Mazliet pameklēt.
- palustēties Mazliet papriecāties, jautri pavadīt laiku.
- pavaimanāt Mazliet paraudāt, pagausties.
- pietēlot Mazliet pārspīlēti izpaust (piem., kādu emocionālu stāvokli).
- pavirzīt Mazliet pārvietot (ķermeni, ķermeņa daļu).
- apsautēt Mazliet pasautēt; apsutināt.
- paņirgt Mazliet pasmieties.
- iestiept Mazliet pastiept.
- apsutināt Mazliet pasutināt; apsautēt.
- piešķiebt Mazliet pašķiebt (sānis, uz vienu pusi).
- pavaidēt Mazliet pavaidēt.
- apvārīt Mazliet pavārīt.
- panākt Mazliet pavērties, atvērties, arī atirt.
- pakustināt Mazliet pavirzīt, pārvietot (priekšmetu).
- apžāvēt Mazliet pažāvēt.
- pavaidēt Mazliet pažēloties, pasūdzēties.
- pavaimanāt Mazliet pažēloties, pasūdzēties.
- saldens Mazliet pieglaimīgs, lišķīgs.
- piekoriģēt Mazliet pielabot, precizēt.
- pievaldīties Mazliet pievaldīt sevi, sava psihiskā vai emocionālā stāvokļa izpausmi.
- savlaicīgs Mazliet pirms kāda laika, laikposma; laikus (1), iepriekš.
- laikus Mazliet pirms noteiktā, paredzētā laika vai īstā laikā; laicīgi.
- paplinkšķināt Mazliet plinkšķinot, atskaņot (ko).
- pakoriģēt Mazliet precizēt, palabot.
- pieregulēt Mazliet regulējot panākt, ka (kas) darbojas vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
- pieregulēt Mazliet regulējot, panākt, ka (kas) ir vēlamajā, vajadzīgajā stiprumā, skaļumā u. tml.
- paruds Mazliet ruds.
- parūgtens Mazliet rūgtens.
- ierūgts Mazliet rūgts, rūgtens.
- rūgtens Mazliet rūgts.
- apaukstēt Mazliet saaukstēt; apsaldēt.
- apaukstēties Mazliet saaukstēties; apsaldēties.
- apņurcīt Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
- pakārtot Mazliet sakārtot.
- iesaldens Mazliet saldens.
- pasaldens Mazliet saldens.
- saldens Mazliet salds (1).
- saldens Mazliet salds (2).
- pasalds Mazliet salds.
- pasalkans Mazliet salkans, banāls.
- iesalkans Mazliet salkans.
- pasalkans Mazliet salkans.
- iesāļš Mazliet sāļš.
- pamīļoties Mazliet samīļoties.
- iesāņus Mazliet sānis, ne tieši pretī (būt, atrasties); mazliet uz sāniem, uz vienu pusi.
- papelnīt Mazliet sapelnīt.
- pasāpēt Mazliet sāpēt (1).
- pasarkt Mazliet sarkt.
- apsildīt Mazliet sasildīt; pasildīt.
- apsildīties Mazliet sasildīties, atgūt siltumu; pasildīties.
- paskalot Mazliet saskalot, saskalināt.
- iesvīst Mazliet sasvīst; kļūt mazliet mitram no sviedriem.
- pakutināt Mazliet satraukt, uzbudināt.
- aptrunēt Mazliet satrunēt (visapkārt, no virspuses); aptrupēt.
- aptrupēt Mazliet satrupēt (visapkārt, no virspuses); aptrunēt.
- pasalds Mazliet sentimentāls, arī bezgaumīgs.
- pasaldens Mazliet sentimentāls.
- saldens Mazliet sentimentāls.
- saldsērīgs Mazliet sērīgs, skumjš; arī sentimentāls.
- pasirms Mazliet sirms; iesirms.
- iesirms Mazliet sirms.
- ieskābens Mazliet skābens.
- skābens Mazliet skābs (1).
- skābens Mazliet skābs (2).
- skāņš Mazliet skābs; arī ieskābis.
- ieskābs Mazliet skābs.
- paskābs Mazliet skābs.
- skumīgs Mazliet skumjš (1), tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; bēdīgs.
- skumīgs Mazliet skumjš (2) – par laiku, vietu, notikumu.
- ieslīps Mazliet slīps.
- iešķībs Mazliet šķībs; ieslīps.
- pašķirt Mazliet šķirt (lapas); atšķirt vaļā (piem., grāmatu).
- iesāņus Mazliet tālāk, savrup.
- pavairāk Mazliet vairāk (nekā parasti, pieņemts, vajadzīgs u. tml.); samērā daudz.
- pavārtīties Mazliet vārtīties.
- pavingrināt Mazliet vingrināt.
- pavīpsnāt Mazliet vīpsnāt.
- pavizināt Mazliet vizināt (neilgu laiku, nelielu attālumu).
- pazils Mazliet zils; ar zilu nokrāsu; zilgans.
- paknābāt Mazliet, arī negribīgi ieēst (par cilvēkiem).
- ieskrambāt Mazliet, arī vietām ievainot.
- ieurbināt Mazliet, arī vietām paurbināt.
- iebojāt Mazliet, arī vietām sabojāt.
- iebojāties Mazliet, arī vietām sākt bojāties.
- ieskrambāt Mazliet, arī vietām saskrambāt (ko).
- ietrunēt Mazliet, arī vietām satrunēt.
- ietrupēt Mazliet, arī vietām satrupēt; ietrunēt.
- ieburzīt Mazliet, arī vietumis saburzīt.
- iegumzīt Mazliet, arī vietumis sagumzīt.
- ieņurcīt Mazliet, arī vietumis saņurcīt.
- iepelēt Mazliet, arī vietumis sapelēt.
- ierūsēt Mazliet, arī vietumis sarūsēt.
- iesprēgāt Mazliet, arī vietumis sasprēgāt.
- pabrīvēt Mazliet, daļēji atbrīvot; padarīt mazliet brīvāku.
- pataisīt Mazliet, daļēji attaisīt, atvērt (vaļā); pavērt.
- pavērties Mazliet, daļēji atvērties (par pumpuriem, ziediem).
- pabalot Mazliet, daļēji izbalot; pabalēt (1).
- pakropļot Mazliet, daļēji izkropļot, sakropļot.
- paraibināt Mazliet, daļēji izraibināt.
- pusvirus Mazliet, daļēji vaļā pavērts (piem., par acīm, plakstiņiem, muti).
- pavicināt Mazliet, dažas reizes vicināt un pārstāt vicināt; pamāt.
- bišķi Mazliet, drusku, nedaudz.
- patīt Mazliet, nedaudz attīt (ko iesaiņotu, satītu).
- paknapināties Mazliet, nedaudz knapināties.
- pakritizēt Mazliet, nedaudz kritizēt.
- pakropls Mazliet, nedaudz kropls.
- paķepuroties Mazliet, nedaudz ķepuroties.
- palauzīt Mazliet, nedaudz lauzīt.
- palepoties Mazliet, nedaudz lepoties.
- palielīties Mazliet, nedaudz lielīties; palepoties.
- pakristies Mazliet, nedaudz nokristies.
- pakoriģēt Mazliet, nedaudz paregulēt.
- paregulēt Mazliet, nedaudz regulēt.
- pariņķot Mazliet, nedaudz riņķot (pa apli, lokveidā u. tml.).
- piekārtot Mazliet, nedaudz sakārtot; pielabot (kā) sakārtojumu, novietojumu.
- piestūrēt Mazliet, nedaudz stūrējot, noturēt (transportlīdzekli) vēlamajā virzienā.
- patēlot Mazliet, nedaudz tēlot (ko) (2).
- patīksmināties Mazliet, nedaudz tīksmināties.
- paturpināt Mazliet, nedaudz turpināt.
- pavingrināties Mazliet, nedaudz vingrināties.
- pavingrot Mazliet, nedaudz vingrot.
- pavīlēt Mazliet, nedaudz, vīlējot, apstrādāt (ko).
- drusku Mazliet, nedaudz.
- patecēt Mazliet, neilgu laiku tecēt.
- remdens Mazliet, tik tikko silts.
- piekrāsot Mazliet, vietumis krāsojot panākt, ka (kas) ir vienādā krāsā, nav redzami bojājumi.
- pielocīt Mazliet, vietumis lokot, pielāgot.
- piepūderēt Mazliet, vietumis nopūderēt.
- pieslīpēt Mazliet, vietumis noslīpēt.
- pielāpīt Mazliet, vietumis pielabot, novērst, likvidēt nelielus defektus.
- ieknābāt Mazliet, vietumis saknābāt.
- kaut kā Mazliet, zināmā mērā.
- maķenīt Mazliet.
- mazlietiņ Mazliet.
- mazuliet Mazliet.
- mikropasaule Mazo lielumu (piem., atomu, elektronu) pasaule; pretstats: makropasaule.
- mazpilsētnieks Mazpilsētas iedzīvotājs.
- mazražīgs Mazproduktīvs.
- mazpulcēns Mazpulku organizācijas biedrs.
- garlaicīgs Mazrunīgs, nesabiedrisks (cilvēks); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kluss Mazrunīgs; arī noslēgts; tāds, kas maz runā, netrokšņo.
- mazums Mazs (kā) skaits; neliels (kā) daudzums.
- klēpja sunītis Mazs (parasti dekoratīvo šķirņu) suns, ko var nēsāt klēpī.
- mazbērns Mazs bērns – no viena gada līdz trīs gadu vecumam.
- kunkulis Mazs bērns, zīdainis.
- mazulis Mazs bērns, zīdainis.
- sīcis Mazs bērns; arī bērns.
- knēvelis Mazs bērns; knauķis.
- knauķis Mazs bērns; knēvelis.
- knariņš Mazs bērns.
- loris Mazs bezastes puspērtiķis ar lielām acīm, kas izplatīts Āzijas un Āfrikas tropos (nakts dzīvnieks).
- paceplītis Mazs dziedātājputns ar brūnganu, šķērssvītrotu mugurpusi un gaišāku pavēderi.
- skaliņš Mazs koksnes stieņveida veidojums (parasti sērkociņiem).
- kuģītis Mazs kuģis pasažieru pārvadāšanai nelielos attālumos pa upēm, ezeriem.
- būda Mazs pagaidu miteklis.
- autiņš Mazs paladziņš (zīdaiņa ietīšanai).
- prīkšķe Mazs pīļu dzimtas putns ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu apspalvojumu uz spārniem [Anas querquedula].
- folikuls Mazs pūslītis; mata maisiņš.
- zivjdzenītis Mazs putns ar samērā lielu galvu, garu knābi, ļoti īsām kājām, mirdzoši zilu muguru, zilganzaļiem spārniem un rūsganbrūnu vēderu; zivju dzenītis.
- mazputniņš Mazs putns.
- būcenis Mazs šķūnis vai piebūve.
- hidra Mazs zarndobumaiņa tipa saldūdens dzīvnieks ar stobrveida ķermeni, taustekļu vainagu un dzeļšūnām ārējā audu slānī.
- puisis Mazs zēns, arī pusaudzis.
- puisēns Mazs zēns.
- mušķērājs Mazs zvirbuļveidīgo kārtas kukaiņēdājs dziedātājputns ar nelielu, plakanu knābi un pagaru asti.
- pērlīte Mazs, apaļš veidojums (kā) dekorēšanai, rotaslietu izgatavošanai u. tml.
- tabakmaks Mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai; tabakas maks.
- kuģelis Mazs, arī nolietots kuģis.
- trausls Mazs, arī tievs (parasti par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); fiziski, garīgi neizturīgs, vārgs.
- blakts Mazs, brūngans asinssūcējs kukainis, kuru saspiežot izdalās nepatīkama smaka [Cimex lectularius].
- mormiška Mazs, dažādas formas metāla zivju māneklis ar vienu, diviem vai trim āķiem.
- levrete Mazs, dekoratīvs suns ar īsu, gludu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
- zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi un stipri saliektiem nagiem.
- pakariņš Mazs, kustīgi piestiprināts rotājuma elements (piem., no dzintara, metāla, kaula) tērpam vai lielākam rotai.
- mušiņa Mazs, melns zīda gabaliņš, ko agrāk dāmas piestiprināja pie sejas, lai izceltu ādas gaišumu.
- būcenis Mazs, neērts miteklis; neliela telpa (piem., priekšmetu glabāšanai).
- ūķis Mazs, neglīts, arī vecs miteklis; neliela, parasti tumša telpa.
- slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
- gailēns Mazs, nepieaudzis gailis.
- velnēns Mazs, nepieaudzis velns.
- zaķēns Mazs, nepieaudzis zaķis.
- grauds Mazs, parasti apaļš (kādas vielas) veidojums.
- pelmenis Mazs, parasti ar gaļu pildīts neraudzētas mīklas izstrādājums, ko ēd vārītu vai ceptu.
- šūna Mazs, regulāras formas veidojums, kurā bites novieto barību, audzē perus.
- sīkmanis Mazs, sīks dzīvnieks.
- svirlītis Mazs, zaļgandzeltens ķauķīšu ģints dziedātājputns ar dzeltenu svītru virs acīm, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei [Phylloscopus sibilatrix].
- vītītis Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns – viens no lapu ķauķiem [Phylloscopus trochilus].
- mazsaimnieks Mazsaimniecības īpašnieks; sīksaimnieks.
- šaurs Mazskaitlīgs, samērā neliels.
- bandinieks Mazsvarīga persona.
- nieks Mazsvarīgi, nenopietni izteikumi; muļķības, blēņas.
- mazubrīd Mazu brīdi.
- mikrokosmoss Mazu lielumu, sīku matērijas struktūras elementu (atomu u. tml.) pasaule; mikropasaule; pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
- makulatūra Mazvērtīga literatūra.
- grabaža Mazvērtīgi priekšmeti; trūcīga iedzīve.
- niecība Mazvērtīgs, arī neievērojams, nenozīmīgs cilvēks.
- lēts Mazvērtīgs, bez dziļāka satura; arī bezgaumīgs, banāls.
- kāds nekāds Mazvērtīgs, mazsvarīgs; kaut kāds.
- niecīgs Mazvērtīgs, nepilnvērtīgs (par cilvēku).
- štrunts Mazvērtīgs, nevajadzīgs priekšmets; nieks.
- sēnalains Mazvērtīgs, nevērtīgs.
- subdominante Mažora vai minora gammas ceturtā pakāpe; akords, kas veidots uz šīs pakāpes.
- dominante Mažora vai minora piektā pakāpe; akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
- galds Mēbele – horizontāla plāksne, kas balstās uz kājām vai statīva un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piem., ēdot, strādājot).
- kušete Mēbele – neliels dīvāns bez atzveltnes un ar paaugstinājumu galvgalī.
- bufete Mēbele ar plauktiem trauku un dažu pārtikas produktu novietošanai.
- sekcija Mēbele ar vairākiem nodalījumiem (piem., traukiem, grāmatām, televizoram).
- plaukts Mēbele dažādu priekšmetu novietošanai – kopā sastiprinātas horizontālas plāksnes; šāda atsevišķa plāksne, kas piestiprināma pie sienas vai ievietojama skapī, bufetē u. tml.
- gulta Mēbele gulēšanai ar paaugstinātiem galiem un rāmi matracim; guļasvieta.
- ķeblis Mēbele sēdēšanai ar sēdekli bez atzveltnes.
- skapis Mēbele, kuras virsmu veido savienotas plāksnes, kurai ir durvis un plaukti un kura paredzēta dažādu priekšmetu (piem., drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
- mēbeļdrāna Mēbeļaudums.
- antresols Mēbeļu (skapju, sekciju) augšējais papildelements – verams skapītis.
- vitrīna Mēbeļu komplekta daļa ar stiklotu priekšpusi.
- iekārta Mēbeļu komplekts, kas paredzēts (kādai telpai); mēbeles un citi priekšmeti, kas atrodas (kādā telpā).
- mēbeļnieks Mēbeļu ražotājs, izgatavotājs.
- mēbeļrūpniecība Mēbeļu rūpniecība.
- medālis Medaļa.
- gaide Medībās – medījamā dzīvnieka gaidīšana, medniekam atrodoties slēpnī.
- jakts Medības.
- seters Medību suns ar garu apspalvojumu un nokarenām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
- basethaunds Medību suns ar garu ķermeni, īsām kājām un garām, nokarenām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
- spaniels Medību suns ar īsām kājām un lielām, nokarenām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
- kokerspaniels Medību suns ar mīkstu, zīdainu apmatojumu (parasti brūnā vai melnā krāsā) un garām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
- kurts Medību suns ar slaidu vidukli, garām kājām un platām krūtīm, kas spējīgs ļoti ātri skriet.
- laika Medību suns ar smailām, stāvām ausīm, rupju, biezu, parasti pelēku, apspalvojumu.
- bise Medību šaujamierocis (parasti gludstobru).
- semiotika Medicīnā – mācība par slimību pazīmēm jeb simptomiem.
- internatūra Medicīnas augstskolu absolventu (ārstu) pēcdiploma stažēšanās, specializācijas un kvalifikācijas forma.
- feldšeris Medicīnas darbinieks ar vidējo profesionālo izglītību, kas var patstāvīgi sniegt medicīnisko palīdzību.
- sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas slimnīcā kopj slimniekus un telpas.
- šļirce Medicīnas instruments – stikla vai plastmasas cilindrs ar virzuli un adatu šķidru vielu ievadīšanai vai nosūkšanai.
- dežūrmāsa Medicīnas māsa, kas ir norīkota strādāt ārpus oficiālā ārstniecības iestādes darba laika.
- māsiņa Medicīnas māsa.
- medmāsa Medicīnas māsa.
- dermatoloģija Medicīnas nozare par ādas slimībām, to profilaksi un ārstēšanu.
- anestezioloģija Medicīnas nozare par anestēziju un anestezējošiem līdzekļiem.
- farmācija Medicīnas nozare par ārstniecības preparātu iegūšanu, izgatavošanu, to uzglabāšanu, izsniegšanu u. tml.
- balneoloģija Medicīnas nozare par ārstnieciskiem minerālūdeņiem un dūņām, to lietošanu ārstniecībā.
- endokrinoloģija Medicīnas nozare par iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumu izraisītajām slimībām, to ārstēšanu.
- stomatoloģija Medicīnas nozare par mutes dobuma, zobu un žokļa slimībām, to ārstēšanu un profilaksi.
- ķirurģija Medicīnas nozare, kas ārstē slimības un ievainojumus operējot; attiecīgā medicīnas zinātnes nozare, kas izstrādā operāciju paņēmienus, metodes un tehniku.
- neiroķirurģija Medicīnas nozare, kas izstrādā nervu bojājumu diagnostikas un to ķirurģiskās ārstēšanas metodes.
- otorinolaringoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar ausu un augšējo elpošanas ceļu orgānu slimību pētīšanu, ārstēšanu un profilaksi.
- seksoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka dzimumdzīves un laulības jautājumiem.
- ortopēdija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar kustību un balsta orgānu (kāju, roku, mugurkaula) deformāciju pētīšanu, šādu slimību ārstēšanu un profilaksi.
- narkoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar narkomānijas, toksikomānijas un alkoholisma profilaksi un ārstēšanu.
- reimatoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar reimatisko slimību izpēti, šo slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- zobārstniecība Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar zobu un smaganu slimību ārstēšanu un profilaksi; stomatoloģija.
- oftalmoloģija Medicīnas nozare, kas pēta acs uzbūvi un funkcijas, acu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
- hepatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta aknu un žultsceļu slimību cēloņus, diagnostiku un ārstēšanu.
- seroloģija Medicīnas nozare, kas pēta antigēna un antivielu reakcijas serumā.
- hematoloģija Medicīnas nozare, kas pēta asinis un asinsrades orgānus, kā arī asins slimības.
- transplantoloģija Medicīnas nozare, kas pēta audu un orgānu transplantācijas problēmas.
- onkoloģija Medicīnas nozare, kas pēta audzējus, to rašanās cēloņus, ārstēšanu un profilaksi.
- perinatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta bērna dzimšanas procesu un bērna attīstību 10 dienu periodā pēc dzimšanas.
- pediatrija Medicīnas nozare, kas pēta bērnu veselību bērna attīstības procesā, bērna fizioloģiju, kā arī bērnu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
- kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pēta dabisko dziedniecisko faktoru (piem., labvēlīga klimata, minerālūdeņu) ārstnieciskās īpašības un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē.
- surdoloģija Medicīnas nozare, kas pēta dzirdes traucējumus un izstrādā metodes to novēršanai.
- gastroenteroloģija Medicīnas nozare, kas pēta gremošanas orgānu sistēmas uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanas un profilakses iespējas.
- terapija Medicīnas nozare, kas pēta iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu.
- neiroloģija Medicīnas nozare, kas pēta nervu sistēmas funkcijas, attīstību, kā arī nervu sistēmas slimības un nodarbojas ar šo slimību ārstēšanu.
- neiropatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta nervu sistēmas slimības, to profilaksi un ārstēšanas iespējas.
- reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pēta sievietes reproduktīvo orgānu anatomiskās un fizioloģiskās īpatnības; mācība par sieviešu slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- kardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta sirds slimības, to ārstēšanu, profilaksi un slimnieku rehabilitāciju.
- geriatrija Medicīnas nozare, kas pēta vecu cilvēku slimības un to ārstēšanu.
- fleboloģija Medicīnas nozare, kas pēta vēnu uzbūvi un funkcijas, kā arī izstrādā vēnu saslimšanu profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodes.
- reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta, kādi patofizioloģiski, bioķīmiski u. tml. procesi noris organisma terminālajos stāvokļos (piem., nieru mazspēja, agonija, klīniskā nāve), un izstrādā reanimācijas metodes.
- alergoloģija Medicīnas nozare, kas pētī alerģisko slimību izcelsmi, norisi un ārstēšanas iespējas.
- tanatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī organisma procesus īsi pirms un pēc nāves, kā arī nāves pazīmes, cēloņus, organisma atdzīvināšanas iespējas u. tml.
- pulmonoloģija Medicīnas nozare, kas pētī plaušas, plaušu un bronhu slimības, to ārstēšanas un profilakses iespējas.
- psihiatrija Medicīnas nozare, kas pētī psihiskās slimības, to cēloņus, attīstību, ārstēšanas un profilakses iespējas.
- dzemdniecība Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organismā notiekošos procesus grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā, kā arī izstrādā medicīniskas palīdzības metodes grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
- etioloģija Medicīnas nozare, kas pētī slimību cēloņus.
- uroloģija Medicīnas nozare, kas pētī urīna izvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību ārstēšanu un profilaksi.
- veneroloģija Medicīnas nozare, kas pētī venerisko slimību izcelsmi, attīstību, ārstēšanu.
- traumatoloģija Medicīnas nozare, kurā nodarbojas ar traumu diagnostiku, ārstniecību un profilaksi.
- ftiziatrija Medicīnas nozare, kurā pēta plaušu tuberkulozi un tās ārstēšanas iespējas.
- subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ārsta uzraudzībā.
- sarežģījums Medicīniska komplikācija.
- izmeklēšana Medicīniska pārbaude, izpēte.
- auskultēt Medicīniski izmeklēt, izklausot plaušas, sirdi un citus iekšējus orgānus; izklausīt.
- izmeklēt Medicīniski pārbaudīt, lai noteiktu veselības stāvokli, slimības diagnozi.
- piesaldēt Medicīniskos nolūkos apstrādāt ar aukstumu (ko).
- karantīna Medicīnisku, sanitāru un administratīvu pasākumu komplekss, kam jānovērš infekcijas slimību izplatīšanās.
- samedīt Medījot iegūt (dzīvniekus) lielākā daudzumā.
- nomedīt Medījot iegūt.
- izmedīt Medījot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
- depresanti Medikamenti, kas samazina (nervu, motorisko) uzbudinājumu; nomierinošie līdzekļi.
- bezrecepšu Medikamenti, kuru iegādei nav nepieciešama recepte.
- nitroglicerīns Medikaments – asinsvadu paplašinātājs, ko lieto akūtu stenokardijas lēkmju pārtraukšanai.
- paracetamols Medikaments, ko lieto pret sāpēm un drudzi.
- korvalols Medikaments, ko lieto sirds darbības traucējumu gadījumos, pret nervozitāti u. tml.
- validols Medikaments, kura sastāvā ir mentols un kas paplašina asinsvadus (piemēram, stenokardijas gadījumā) un nomierina centrālo nervu sistēmu.
- aptieciņa Medikamentu komplekts (parasti pirmās palīdzības sniegšanai).
- lenkt Medīt (dzīvnieku), no visām pusēm ierobežojot iespēju (tam) izbēgt.
- peļot Medīt peles.
- ģēģeris Mednieks.
- medniekdesiņa Mednieku desiņa.
- bušmeņi Mednieku, klejotāju ciltis Dienvidāfrikā, seni Dienvidāfrikas pamatiedzīvotāji.
- izmēdīt Mēdot izsmiet.
- ienesums Medus, ko bites saražo noteiktā periodā.
- uzbrukums Mēģinājums pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtaukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
- utopisms Mēģinājums, centieni īstenot kādu no utopijām (1).
- kopmēģinājums Mēģinājums, kurā piedalās vairāki vai daudzi izpildītāju kolektīvi.
- eksperiments Mēģinājums; radošs meklējums.
- apjautāt Mēģināt ko noskaidrot, jautājot (daudziem vai visiem).
- konkurēt Mēģināt pārspēt, būt pārākam par ko citu.
- uzbrukt Mēģināt pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtraukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
- provēt Mēģināt, arī novērtēt.
- eksperimentēt Mēģināt.
- lāgot Mēģināt.
- samēģināt Mēģinot panākt, ka (kas, piem., izpildītājmākslā) noris saskaņoti.
- būvmehānika Mehānikas nozare par būvkonstrukciju noturību.
- aeromehānika Mehānikas nozare, kas pētī gāzu kustību un mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem.
- dinamika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību tiem pielikto spēku ietekmē.
- statika Mehānikas nozare, kurā aplūko un pētī spēku iedarbībai pakļauto ķermeņu līdzsvara nosacījumus.
- hidromehānika Mehānikas nozare, kurā pētī šķidrumu un gāzu kustību, līdzsvaru un mijiedarbību ar citiem ķermeņiem.
- spiede Mehāniskā deformācija – iedarbība uz ko ar spiedienu.
- dzenskrūve Mehāniska ierīce (kuģos), kas, griežoties ap savu asi, virza (transportlīdzekli) uz priekšu.
- metronoms Mehāniska ierīce ar svārstu skaņdarba atskaņošanas tempa norādīšanai.
- aritmometrs Mehāniska ierīce aritmētisko darbību izpildei.
- pistole Mehāniskā ierīce, darbarīks, kam ir šāda šaujamieroča forma.
- transmisija Mehāniska ierīce, sistēma griezes kustības pārnesei no motora uz mašīnas darba mehānismu vai izpildmehānismu.
- berze Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru; ārējā berze.
- saķere Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru.
- stereotipija Mehāniska vārdu, frāžu, kustību vai pozu atkārtošana, ko novēro psihisku slimību gadījumā.
- vilce Mehāniskais spēks, kas izraisa kustību; vilcējspēks.
- vibrācija Mehāniskas svārstības (piemēram, priekšmetā, konstrukcijā).
- masturbēt Mehāniski (piem., ar roku) kairināt savus vai partnera dzimumorgānus, lai gūtu seksuālu baudu.
- onanēt Mehāniski kairināt savus dzimumorgānus, lai izraisītu seksuālu uzbudinājumu un gūtu baudu.
- maisījums Mehāniski sajaukts kopums no dažādām vielām vai sīkiem priekšmetiem; viela, kas veidota, samaisot dažādas sastāvdaļas.
- agregāts Mehāniski savienots mašīnu, aparātu vai iekārtu kopums noteikta darba veikšanai.
- saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, arī savainot.
- sagrauzt Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt; saēst (3).
- vibrēt Mehāniski, viegli svārstīties, trīcēt (1) – par priekšmetu, konstrukciju u. tml.
- prezervatīvs Mehānisks pretapaugļošanās un seksuāli transmisīvo infekciju aizsardzības līdzeklis – īpaši elastīga materiāla uzmava vīrieša dzimumloceklim.
- zobpārvads Mehānisks sazobes pārvads, kas griezes kustību pārveido citā griezes kustībā vai taisnvirziena kustībā.
- konglomerācija Mehānisks, nejaušs (ļoti dažādu objektu) apvienojums, savienojums; konglomerāts.
- konglomerāts Mehānisks, nejaušs (ļoti dažādu objektu) apvienojums, savienojums.
- kloķvārpsta Mehānisma daļa (piem., automašīnas dzinējā), kas nodrošina rotācijas kustības pāreju taisnvirziena kustībā.
- tukšgaita Mehānisma darbība bez slodzes; brīvgaita.
- brīvgaita Mehānisma darbība bez slodzes; tukšgaita.
- kloķis Mehānisma elements – kustīgi savienota detaļa (kā) griešanai vai griezes kustības uztveršanai.
- kulise Mehānisma elements – kustīgs stienis, kas atrodas virzes, rotācijas vai svārstību kustībā un pa kuru slīd cita elementa detaļa.
- vārpsta Mehānisma galvenā ierīce vērpšanas, šķeterēšanas un tīšanas mašīnās; vārpstiņa (2).
- brīvgājiens Mehānisma kustība, kas neizraisa cita mehānisma kustību; attālums, kādā notiek šāda veida kustība.
- slēdzene Mehānisms (durvju, vārtu u. tml.) vērtnes fiksēšanai aizvērtā stāvoklī un (to) aizslēgšanai.
- vinča Mehānisms ar spoli un trosi smaguma celšanai un pārvietošanai.
- krūmgriezis Mehānisms krūmu vai sīko koku nogriešanai.
- indeksācija Mehānisms reālās darba algas vai pensijas vērtības saskaņošanai ar cenu indeksu.
- mašīna Mehānisms vai mehānismu komplekss, kas veic lietderīgu darbu, pārveido enerģiju.
- tēmēklis Mehānisms, ierīce ieroča nomērķēšanai; mērķēklis.
- mērķēklis Mehānisms, ierīce, ieroča nomērķēšanai; tēmēklis.
- diferenciālis Mehānisms, kas nodrošina (parasti automašīnu) asu griešanos ar dažādu ātrumu.
- palīgmehānisms Mehānisms, kas palīdz nodrošināt vai papildina galvenā mehānisma, iekārtas u. tml. darbību.
- rotators Mehānisms, kas rotē vai kas darbojas rotējot.
- domkrats Mehānisms, pārvietojama ierīce smagu priekšmetu pacelšanai nelielā augstumā.
- takts Mehānismu darbības cikla noteikta daļa.
- lāpsta Mehānismu sastāvdaļa – metāla plātne (kā) maisīšanai, līdzināšanai u. tml.
- atspere Mehānismu un mašīnu elements, kas tā galos pielikta spēka ietekmē elastīgi deformējas un pēc tam viegli atjauno iepriekšējo stāvokli.
- lāpstiņa Mehānismu, ierīču elements – plakana metāla plātnīte (piem., dzenskrūvei, propellerim).
- automātika Mehānismu, ierīču un aparātu kopums, kas darbojas automātiski.
- transportlīdzeklis Mehanizēta ierīce (piem., automašīna, kuģis, lidmašīna), kas paredzēta (kā) pārvadāšanai, pārvietošanai.
- iemeimurot Meimurojot ievirzīties (kur iekšā).
- izmeimurot Meimurojot iziet, iznākt.
- aizmeimurot Meimurojot, streipuļojot aiziet.
- meistarstiķis Meistardarbs.
- meistarstiķis Meistarīgs veikums, izcils sasniegums.
- šedevrs Meistarīgs, izcils veikums.
- meistarisks Meistarīgs.
- rotkalis Meistars, kas gatavo rotas; juvelieris.
- metrs Meistars.
- meistarsacensības Meistarsacīkstes.
- māsa Meita attiecībā pret citiem bērniem ģimenē.
- pameita Meita attiecībā pret pamāti, patēvu.
- znots Meitas vīrs.
- meitēns Meitene (1); meita (1), meitiņa.
- čiksa Meitene (parasti seksuāli pievilcīga, ar uzkrītošu ārieni).
- zaķis Meitene (parasti skaista, seksuāli pievilcīga).
- spindzele Meitene, jauna sieviete, parasti vieglprātīga.
- krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu vai krustmāti.
- džude Meitene, jauniete.
- caca Meitene, kas pārlieku lielu uzmanību pievērš ārējam izskatam.
- sieviete Meitene, kurai ir bijušas dzimumattiecības.
- peciņa Meitene, parasti maza.
- peka Meitene, parasti maza.
- meitēns Meitene; jauniete.
- skuķis Meitene; skuķe.
- skuķe Meitene.
- skuķene Meitene.
- māsība Meiteņu un sieviešu loks, kas darbojas saliedēti, vienotā kopienā vai ar vienotu mērķi.
- sameklēt Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt.
- pārmeklēt Meklējot (ko), pārbaudīt (personu, tai klāt esošos priekšmetus).
- sameklēt Meklējot (piem., vietu, celtni), nokļūt (pie tās).
- uzmeklēt Meklējot (vietu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), rast iespēju (to) izmantot.
- izrakt Meklējot atrast, dabūt; atklāt, padarīt zināmu (ko apslēptu, nezināmu).
- uzošņāt Meklējot atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
- uzost Meklējot atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
- uzostīt Meklējot atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
- uzmeklēt Meklējot dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu).
- sameklēt Meklējot iegūt, dabūt; atrast (piem., ko ieglabātu, noliktu).
- atrast Meklējot ieraudzīt; sameklēt, uziet vajadzīgo; nejauši ieraudzīt, uziet.
- izvandīt Meklējot izjaukt, izsvaidīt.
- sameklēt Meklējot izraudzīt (kādu, arī ko piemērotu) kādam nolūkam.
- izmeklēt Meklējot izraudzīties (no vairākiem līdzīgiem); izvēlēties.
- rakties Meklējot ko, izskatīt kādu informācijas, materiālu kopumu.
- uzmeklēt Meklējot pamanīt, iegūt (piemēram, medījumu, barību) – par dzīvniekiem; meklējot (piemēram, uzturēšanās vietu), nokļūt (tajā).
- uzmeklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts, atrasts, arī ieraudzīts.
- sameklēt Meklējot panākt, ka (kāds) tiek sastapts.
- rast Meklējot panākt, ka (kas vēlams, vajadzīgs) nonāk kāda rīcībā, lietošanā.
- pārmeklēt Meklējot pārlūkot, pārbaudīt.
- izmeklēt Meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas, piem., kādā teritorijā, telpā).
- lūkoties Meklējot skatīties (pēc kā vajadzīga, vēlama); lūkot (2).
- vākt Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (ko); šādā veidā iegūstot, veidot (kādu kopumu).
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (parasti noteikta veida, grupas priekšmetu) kopumu.
- uzokšķerēt Meklējot, ostot atrast (par dzīvniekiem).
- vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus); šādā veidā vācot, veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
- savākt Meklējot, pētījot, iztaujājot u. tml., iegūt.
- meklēties Meklēt (1).
- lūkot Meklēt (ko vajadzīgu, vēlamu).
- rakties Meklēt (ko) starp citiem priekšmetiem, sajaucot, radot nekārtību.
- taustīt Meklēt (ko), censties noskaidrot (kā) atrašanās vietu ar taustes palīdzību.
- uzkasīties Meklēt ieganstu strīdam, konfliktam, pāridarījumam, arī darīt pāri.
- gūglēt Meklēt internetā ar meklētāju Google.
- sarakāt Meklēt un atrast (ko).
- ganīties Meklēt un ēst brīvā dabā augu barību (par dzīvniekiem).
- tralēt Meklēt un iznīcināt mīnas ar trali.
- ķerstīties Meklēt vārdus, izteikties nesakarīgi.
- šņakarēt Meklēt, izvēlēties (piem., ko ēdamu); ēst (ko šādā veidā sameklētu).
- blusoties Meklēt, ķert blusas.
- utoties Meklēt, ķert utis.
- urķēties Meklēt, pētīt, iedziļināties (piemēram, informācijā, faktos), cenšoties (ko) izzināt, noskaidrot.
- raudzīt Meklēt.
- meklētājs Meklētājprogramma.
- salsa Meksikāņu mērce – asa mērce, kuras sastāvā ir sīpoli, ķiploki, čili pipari, koriandrs, eļļa un citronu sula.
- enčilada Meksikāņu virtuves ēdiens – krāsnī cepti, pildīti kukurūzas plāceņi.
- burito Meksikāņu virtuves ēdiens – plāna kviešu miltu maize, plācenis, kurā ietīts pildījums (cepta gaļa, dārzeņi u. tml.).
- tako Meksikāņu virtuves ēdiens – plāna, neraudzēta kukurūzas maize, kurā ietīts pikants maltās gaļas, dārzeņu u. tml. pildījums.
- donis Meldri.
- meldrājs Meldriem apaugusi vieta; meldru audze.
- melkulīgs Melīgs.
- nomeliorēt Meliorējot nosusināt (kādu teritoriju).
- izmeliorēt Meliorēt un pabeigt meliorēt.
- melkulis Melis.
- trilleris Melisma veids – strauja, vairākkārtēja pamatskaņas un blakusskaņas mija.
- mellenājs Melleņu cers; arī melleņu audze.
- zilene Melleņu dzimtas vasarzaļš sīkkrūms ar olveidīgām vai eliptiskām zilganzaļām lapām, baltiem vai sārtiem ziediem un zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums [Vaccinium uliginosum].
- krūmmellene Melleņu kultivētā, krūmveida forma.
- melnulis Melna vabole, kas pārtiek no augu un dzīvnieku atliekām vai graudu produktiem.
- tuša Melna vai krāsaina ūdenskrāsa rasēšanai vai zīmēšanai.
- melns Melnādainais.
- prūsis Melnais vai virtuves prusaks.
- melnalksnājs Melnalkšņu audze; melnalkšņiem apaugusi vieta.
- skiti Melnās jūras ziemeļu piekrastes iedzīvotāji no 7. gs. pirms mūsu ēras līdz 3. gs. mūsu ērā.
- vizītbikses Melnbalti svītrotas vīriešu bikses, ko valkāja pie vizītsvārkiem.
- melnīgs Melngans, melns.
- maijvabole Melni brūna paliela vabole, kas parasti lido maijā un jūnijā, pārtiek no dzīviem vai trūdošiem augiem.
- tumsnējs Melnīgsnējs.
- melnkalnieši Melnkalnes pamatiedzīvotāji.
- dūkans Melns ar rūsganu nokrāsu (parasti par zirgu).
- sarkanmelns Melns ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir melnas un sarkanas krāsas laukumi.
- sudrabmelns Melns ar sudrabainu spīdumu; tāds, kam ir melni un sudrabaini krāsu laukumi.
- zaļganmelns Melns ar zaļganu nokrāsu; tāds, kam ir melnas un zaļganas krāsas laukumi.
- zilganmelns Melns ar zilganu nokrāsu.
- zilimelns Melns vai ļoti tumšs ar zilganu nokrāsu.
- zilmelns Melns vai ļoti tumšs ar zilu nokrāsu.
- akmeņogles Melns vai pelēki melns blīvs iezis, kas veidojies, pārakmeņojoties organisko vielu (augu) daļām; atsevišķi šī ieža gabali.
- karbonado Melns vai pelēks dimants, ko lieto slīpēšanai vai griezējinstrumentos.
- magnetīts Melns, dzelzi saturošs minerāls ar magnētiskām īpašībām; magnētiskā dzelsrūda.
- karakurts Melns, indīgs zirneklis ar sarkaniem plankumiem uz vēdera, kas sastopams tuksnešos, stepēs [Latrodectus tredecimguttatus].
- uraninīts Melns, ļoti radioaktīvs minerāls – urāna rūda, ko izmanto arī iežu vecuma noteikšanai.
- mells Melns.
- melns Melnstrādnieks; arī kurinātājs.
- piebalss Melodija (balss), ko atskaņo vai dzied papildus galvenajai melodijai (balsij).
- motīvs Melodija vai melodijas daļa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas īpašības.
- kontrapunkts Melodija, kas skan vienlaikus ar doto tēmu.
- meldija Melodija.
- meldiņš Melodija.
- vienbalsība Melodijas atskaņojums viena dziedātāja vai soloinstrumenta priekšnesumā; arī unisons.
- ornamentācija Melodijas izgreznojumi, izrotājumi; ornamentika (2).
- ornamentika Melodijas izgreznojumi, rotājumi.
- ornaments Melodijas izrotājums (piem., melisms, pasāža).
- fioritūra Melodijas izrotājums (piem., trilleris, priekšskanis).
- melisms Melodijas izrotājums.
- solmizācija Melodiju dziedāšana ar skaņu nosaukumiem (pēc skaņu relatīvā vai absolūtā augstuma).
- šlāgeris Melodiska dziesma (parasti vieglās mūzikas žanrā).
- sekvence Melodiska vai harmoniska skaņu secība, kas vairākas reizes atkārtojas, ikreiz par noteiktu intervālu pārvietodamās uz augšu vai leju.
- meloss Melodiskais elements mūzikā; kādai tautai raksturīgo, tradicionālo melodiju kopums.
- dziedāt Melodiski skanēt (par mūzikas instrumentiem).
- songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā; dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
- tēma Melodisks veidojums, kas izsaka skaņdarba vai tā daļas pamatdomu un kas ir kodols skaņdarba muzikālajai attīstībai.
- kantilēns Melodisks, dziedošs; līdzeni plūstošs.
- muzikāls Melodisks, labskanīgs.
- muzikalitāte Melodiskums, labskanīgums.
- melodramatisms Melodrāmai (1) raksturīgs dramatisms; sakāpināta emocionalitāte.
- izmeloties Melojot izkļūt no nevēlamas situācijas; melojot attaisnoties.
- pūst Melst, teikt (ko).
- mēlzieds Mēlveida zieds ziedkopā (kurvjziežu jeb asteru dzimtas augiem); ziedlapiņa.
- memuārists Memuāru autors.
- heks Mencu dzimtas jūras zivs ar divām muguras spurām, bet bez taustekļiem pie apakšžokļa.
- pikša Mencu dzimtas jūras zivs ar vārpstveida ķermeni un mazu galvu; kurai augšžoklis ievērojami garāks par apakšžokli; šelzivs [Melanogrammus aeglefinus].
- pilnmēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilns mēness.
- vecs mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
- mēnessgaisma Mēness gaisma.
- mēnesstars Mēness gaismas stars.
- mēnessirpis Mēness sirpis.
- pusmēness Mēness tādā fāzē, kad no Zemes redzama tikai puse vai aptuvena puse no apgaismotā diska.
- lunātisms Mēnessērdzība; somnambulisms.
- reize Mēnešreizes.
- mēnešreize Menstruācija.
- menopauze Menstruāciju izbeigšanās; periods sievietes dzīvē, kad izbeidzas menstruācijas.
- sāts Mēra izjūta (parasti ēšanā, dzeršanā).
- voltmetrs Mēraparāts elektriskā sprieguma mērīšanai.
- vatmetrs Mēraparāts elektriskās jaudas mērīšanai.
- ommetrs Mēraparāts elektriskās pretestības mērīšanai.
- megommetrs Mēraparāts lielas elektriskās pretestības mērīšanai.
- komparators Mēraparāts mērījamā fizikālā lieluma salīdzināšanai ar etalonu.
- rādītājs Mēraparāts, mērierīce u. tml., kas vizuālā veidā fiksē mērījumu; aparāts, ierīce, kas dod vizuālu signālu (par ko).
- mērs Mēraukla; arī kritērijs.
- terijaki Mērce, ko gatavo no sojas mērces, rīsu vīna un cukura.
- zoste Mērce.
- nomērcēt Mērcējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības.
- izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
- atmērcēt Mērcējot, mitrinot dabūt nost.
- atmērcēt Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstāku; atmiekšķēt.
- miekšķēt Mērcējot, turot ilgāku laiku ūdenī, darīt mīkstu.
- liedēt Mērcēt, slapināt (par lietu); pakļaut (ko) lietus iedarbībai.
- nomērdēt Mērdējot (badā), panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā.
- mirdināt Mērdēt.
- subakūts Mēreni akūts.
- moderato Mēreni ātrā tempā.
- subhronisks Mēreni hronisks.
- piemīlīgs Mēreni silts, patīkams.
- mēriņš Mērglāze.
- alkometrs Mērierīce promiļu noteikšanai organismā.
- piemērīt Mērījot (kam) iedalīt; mērījot pievienot (kam klāt).
- uzmērīt Mērījot iedalīt (ko) ar uzviju.
- izmērs Mērījot noteikts lielums, apjoms.
- samērīt Mērījot sadalīt (noteiktās daļās); mērījot iezīmēt (noteiktas daļas).
- mērīties Mērījot savstarpēji salīdzināt (piem., auguma garumu).
- izmērīties Mērījoties savstarpēji salīdzināt augumu garumu.
- rādījums Mērinstrumenta uzrādīto vienību daudzums.
- bīdmērs Mērinstruments – mērstienis ar pamatskalu, bīdāmu palīgskalu un taustiem detaļu ārēju un iekšēju izmēru mērīšanai.
- anemometrs Mērinstruments vēja ātruma un virziena noteikšanai.
- tenzometrija Mērīšanas tehnika, kurā izmanto tenzometrus.
- dastot Mērīt (koku) ar dastmēru.
- hronometrēt Mērīt (procesa, norises) ilgumu.
- lagot Mērīt ar lagu.
- mērīties Mērīt sev (piem., auguma garumu).
- izmērīt Mērīt un pabeigt mērīt.
- pārmērīt Mērīt vēlreiz, no jauna.
- kalibrēt Mērīt, pārbaudīt (kā) lielumu, formu, atbilstību u. tml.
- mērot Mērīt; vērtēt.
- makaks Mērkaķu dzimtas neliels dzīvnieks ar pelēkbrūnu apmatojumu un sarkanīgiem sēžas mīkstumiem.
- merkantilists Merkantilisma (1) piekritējs vai realizētājs.
- olekts Mērkoks ar šīs mērvienības iedaļām.
- metramērs Mērkoks, mērlente ar iedaļām metros, centimetros, milimetros.
- caursišana Mērķa sasniegšana, pārvarot šķēršļus.
- krustuguns Mērķa vienlaicīga apšaude no vairākām pusēm.
- grauds Mērķēšanas ierīces daļa, kas novietota uz stobra tievgala.
- nomērķēt Mērķēt un pabeigt mērķēt; notēmēt.
- grants Mērķfinansējums no valsts budžeta (piem., zinātniskiem pētījumiem).
- kurss Mērķtiecīga virzīšanās uz noteiktu politisku, sabiedrisku u. tml. mērķi.
- veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
- izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) – parasti par apdzīvotu vietu.
- sekmes Mērķtiecīgas darbības, rīcības atbilstošais rezultāts; panākums.
- tievēt Mērķtiecīgi (piem., ar diētu, sporta nodarbībām) samazināt ķermeņa masu.
- izmantot Mērķtiecīgi iesaistīt (kādā norisē), piemērot (kādam uzdevumam); lietot (kādu paņēmienu, metodi, līdzekli).
- virzīt Mērķtiecīgi ietekmēt (piem., apstākļus, notikumu attīstību, arī kā rīcību, darbību).
- salietoties Mērķtiecīgi izmantot (ko, piem., alkoholu, narkotikas), lai apreibtu.
- lietot Mērķtiecīgi izmantot (piem., medikamentu, kosmētisku līdzekli).
- lietot Mērķtiecīgi izmantot, iesaistīt (ko) daiļdarbā, jaunradē, valodā u. tml.
- izkopt Mērķtiecīgi izveidot, pilnveidot.
- novirzīt Mērķtiecīgi rīkojoties panākt, ka (kas) notiek, norisinās (citā vietā).
- izaudzināt Mērķtiecīgi veidojot, audzinot, panākt, ka izveidojas, arī kļūst (par ko).
- mērķēt Mērķtiecīgi vērst, virzīt savu darbību (uz kādu noteiktu sabiedrības grupu).
- pielietot Mērķtiecīgi, ar noteiktu nolūku lietot, izmantot.
- lemt Mērķtiecīgi, rīkojoties, panākt, ka (kas) notiek vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
- rulete Mērlente uz futrālī iestiprināta rotējoša veltnīša.
- mērnieks Mērniecības speciālists.
- uzmērīt Mērot (parasti ģeodēziski) iezīmēt plānā, kartē apvidus, arī kādas platības reljefu, profilu, objektu izmērus, to novietojumu u. tml.
- nomērīt Mērot iegūt datus par (kā) garumu, platumu u. tml.
- nomērīt Mērot piešķirt, iedalīt.
- collmērs Mērs ar iedaļām collās.
- karāts Mērs zelta satura raksturošanai.
- pakāpe Mērs, salīdzināmais lielums, salīdzināmais līmenis, kas raksturo (kā) kvantitāti, intensitāti, kvalitāti, attīstību.
- mersis Mersedess.
- pusstops Mērvienība – puse stopa vai apmēram 0,6 litri; šāda tilpuma trauks.
- krūšaugstums Mērvienība augošu koku stumbru mērīšanai – 1,3 metri no zemes.
- balle Mērvienība dabas procesu intensitātes noteikšanai.
- kilovatstunda Mērvienība elektriskās enerģijas mērīšanai [kWh].
- decibels Mērvienība elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā – viena desmitā daļa bela; skaļuma mērvienība [dB].
- elektronvolts Mērvienība enerģijas mērīšanai fizikā [eV].
- kilovats Mērvienība jaudas mērīšanai – 1000 vatu [kW].
- voltampērs Mērvienība maiņstrāvas pilnas jaudas mērīšanai [VA].
- bels Mērvienība, ar ko mērī enerģiju vai jaudu attiecības (elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā) [B].
- kirī Mērvienība, kas lietota nuklīda aktivitātes mērīšanai radioaktīvā starojuma avotā [Ci].
- M Mērvienības mega apzīmējums.
- nodeva Mesli.
- samēslot Mēslojot panākt, ka (augsne, platība, augi) tiek, parasti pilnīgi, nodrošināti ar vēlamo mēslojumu.
- papildmēslojums Mēslojums, ar ko apgādā augus to augšanas laikā.
- komposts Mēslojums, kas gatavots no satrūdējušām organiskām vielām (piem., augu atliekām, virtuves atkritumiem).
- mikromēslojums Mēslojums, kas satur mikroelementus.
- pamatmēslojums Mēslojums, ko iestrādā augsnē pirms augu sēšanas vai stādīšanas.
- virsmēslojums Mēslojums, ko izkaisa vai izsmidzina uz augsnes vai augiem (parasti, neiestrādājot to augsnē).
- mēsli Mēslojums.
- zaļmēslojums Mēslošanai izaudzēta un augsnē iestrādājama augu masa (parasti tauriņzieži); zaļmēsli.
- piebarot Mēslot (augus) ar virsmēslojumu.
- vircot Mēslot ar vircu.
- meslinieks Meslu devējs.
- bombardēt Mest (uz kādu objektu) aviobumbas; apšaudīt (kādu objektu) ar raķetēm.
- lingot Mest ar lingu.
- mudžināties Mest cilpas, mezglus; savīties, sapīties.
- apēnot Mest ēnu (uz sejas, acīm) – par matiem, skropstām.
- ēnot Mest ēnu; apēnot.
- virmot Mest sīkus burbuļus (par šķidrumu īsi pirms vārīšanās).
- lidināt Mest.
- lingot Mest.
- pārmesties Mesties darīt (ko citu).
- nomesties Mesties lejā, zemē (no kurienes).
- krist Mesties, brukt (kādam virsū).
- disks Mešanai paredzēts plakans, apaļš sporta rīks ar biezāku vidusdaļu.
- metafiziķis Metafizikas pārstāvis; cilvēks, kam raksturīgs metafizisks domāšanas veids.
- piemētāt Mētājot, metot iekšā (ko lielākā daudzumā), piepildīt, padarīt netīru (ko).
- piemētāt Mētājot, metot zemē (ko lielākā daudzumā), padarīt netīru, nekārtīgu (kādu virsmu).
- gravīra Metāla (parasti vara) grebums; attēla iegravēšana metāla plātnē ar grebli.
- bruņas Metāla aizsargkārta, kas klāj karakuģus, militāras mašīnas u. tml.
- balongāze Metāla balonos sapildīta gāze, kas paredzēta sadzīves lietošanai.
- apkalums Metāla detaļa, kas paredzēta kāda priekšmeta apkalšanai, rotāšanai.
- limbs Metāla gredzens ar iedaļām pagrieziena leņķa noteikšanai vai darbināmā elementa pārvietojumu noteikšanai.
- kamertonis Metāla instruments divzaru dakšiņas veidā, kas vibrējot rada nemainīga augstuma toni (izmanto mūzikas instrumentu skaņošanai, dziedāšanai).
- toņdakša Metāla instruments divzaru dakšiņas veidā, kas vibrējot rada nemainīga augstuma toni un ko izmanto mūzikas instrumentu skaņošanai, dziedātāju intonācijas precizitātes noteikšanai; kamertonis.
- bruņas Metāla izstrādājums, kurā ietērpj ķermeni vai tā daļas, lai tās cīņās aizsargātu.
- metālliešana Metāla izstrādājumu iegūšana, lejot izkausētu metālu veidnēs.
- metālkalšana Metāla izstrādājumu izgatavošana, kaļot metālu.
- silicēšana Metāla izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar silīciju.
- metālkausēšana Metāla kausēšana.
- enkurs Metāla konstrukcija ēkas elementu sastiprināšanai.
- monēta Metāla naudas gabals (parasti apaļš).
- kokarde Metāla nozīme pie formas cepures; pušķis, rozete no lentām, ko nēsā pie cepures.
- metālgriešana Metāla objekta, detaļas u. tml. apstrāde vai sadalīšana ar griezējinstrumentu.
- zvārgulis Metāla piekars, kas kustoties rada skaņu.
- tīģelis Metāla plātne, kas piespiež papīru pie iespiedformas (piem., rokas iespiedmašīnās); arī iespiedmašīna.
- dzelzs priekškars Metāla priekškars, kas atdala skatuvi no skatītāju zāles.
- baritons Metāla pūšamais instruments.
- kornete Metāla pūšamais mūzikas instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
- kulise Metāla pūšaminstrumenta izbīdāmā daļa, ar ko maina skaņas augstumu.
- eifonijs Metāla pūšaminstruments – tenora tuba.
- trombons Metāla pūšaminstruments ar "U" veida izliektu kulisi un samērā zemu skaņu; bazūne.
- tenors Metāla pūšaminstruments ar samērā augstu diapazonu.
- bazūne Metāla pūšaminstruments ar U veidā izliektu kulisi; trombons.
- restes Metāla režģis (grilam) cepšanai; metāla izstrādājums ar spraugām, uz kurām sadedzina cieto kurināmo.
- amalgama Metāla sakausējums ar dzīvsudrabu.
- tamtams Metāla sitaminstruments, liels gongs, pa kuru sit ar vālīti, radot dobju, izskaņā salcošu skaņu.
- stīpdzelzs Metāla sloksne, no kā izgatavo stīpas vai citus priekšmetus.
- poleris Metāla statnis vai statņu pāris, ap ko apliek tauvu, kuģim pietauvojoties pie piestātnes.
- kruķis Metāla stienis ar saliektu galu kurināmā apvēršanai, kārtošanai krāsnī.
- restes Metāla vai cita materiāla režģis.
- zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos, piem., lai veiktu diagnostiku.
- skrāpis Metāla vai gumijas suka dzīvnieku apmatojuma tīrīšanai un kopšanai.
- rags Metāla vai koka pūšamais instruments ar konusveida paplašinājumu galā.
- restes Metāla vai plastmasas izstrādājums ar spraugām gaisa plūsmai.
- žetons Metāla zīme, kas apliecina (ko).
- superfinišs Metāla, parasti apaļu, sagatavju sevišķa gludapstrāde ar vibrējošām smalkgraudainām galodām.
- gludapstrāde Metālapstrādes nobeiguma operācijas (piem., slīpēšana, pulēšana), ar kurām samazina izstrādājuma virsmas raupjumu.
- krāšņvabole Metāliski spīdīga vabole (parasti tropos).
- metālkeramika Metāliskie kompozītmateriāli, ko iegūst no metāla pulvera un dažiem neorganiskiem, nemetāliskiem savienojumiem, tos lielā spiedienā un augstā temperatūrā presējot un saķepinot; šāda materiāla izstrādājumi.
- metanīts Metalizēts diegs.
- metāllējums Metālliešanas procesā iegūts izstrādājums.
- metālists Metālmākslinieks.
- metālrūpnīca Metālrūpniecības uzņēmums.
- cēlmetāls Metāls (piem., zelts, platīns), kas nerūsē.
- ligatūra Metāls (vai metālu sakausējums), ko pievieno izkausētam dārgmetālam, lai, piem., palielinātu tā cietību, palētinātu izstrādājumus.
- dārgmetāls Metāls (zelts, sudrabs, platīns), ko parasti izmanto juvelierizstrādājumos.
- bleķis Metāls, metāla izstrādājums.
- lodmetāls Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai; lode [2].
- lode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai.
- metālapstrādāšana Metālu apstrādāšana (piem., griešana, slīpēšana, pakļaušana spiedienam); metālapstrāde.
- metālapstrāde Metālu apstrādāšana ar dažādām metodēm.
- baltmetāls Metālu sakausējums gaišā krāsā.
- stienītis Metālu sakausējums neliela stieņa formā, ko izmantoja par maksāšanas līdzekli.
- sulfīds Metālu un sēra savienojums, sērūdeņražskābes sāls.
- sārņi Metalurģijā – kausējums, kas metalurģiskajos procesos klāj šķidrā metāla virsmu un veidojas no krāsnī ievadītajiem kušņiem, tukšajiem iežiem, kurināmā pelniem u. tml.
- harpūna Metamais ierocis dzīvnieku (parasti jūras) medīšanai.
- metamorfisks Metamorfs.
- redingots Mētelis vai žakete jāšanai – garš, no augšas līdz viduklim pogājams virsapģērbs ar jostu un divām apkaklēm, kas auguma augšdaļā ir pieguļošs, bet uz leju – zvanveida piegriezumā; šādam mētelim vai žaketei līdzīgs apģērba gabals valkāšanai ikdienā.
- mantelis Mētelis.
- meteorologs Meteoroloģijas speciālists.
- meteostacija Meteoroloģiskā stacija.
- sinoptika Metereoloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu; sinoptiskā metereoloģija.
- metinātājs Metināšanas darbu speciālists.
- pārmetināt Metināt vēlreiz, no jauna; piemetināt citā vietā.
- uzmetināt Metinot (piemēram, ar elektrisko, autogēno metināšanu) piestiprināt (uz kā, kam virsū); metinot radīt materiāla (parasti metāla) kārtu (uz kā virsmas).
- iemetināt Metinot (tehnoloģiskā procesā karsējot), iestiprināt (kur, arī starp ko).
- sametināt Metinot (tehnoloģiskā procesā sakausējot) savienot; šādā veidā salabot, arī izveidot (detaļu).
- aizmetināt Metinot aizdarīt (piem., plaisu, caurumu); metinot salabot.
- uzmetināt Metinot izgatavot.
- piemetināt Metinot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- spektrofotometrija Metode, ar kuru mērī dažādu spektra iecirkņu gaismas intensitāti.
- spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piem., emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstara juma) spektrus.
- apmest Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm, visapkārt), arī novietot (ap ko).
- piemest Metot (ko iekšā), piepildīt (ko).
- uzmest Metot (ko, piemēram, beramu materiālu, kopā noteiktā veidā) izveidot.
- samest Metot (ko), izveidot (piem., grēdu).
- nomest Metot (no lidaparāta), panākt, ka (kas) nonāk lejā, zemē u. tml.
- uzmest Metot (spēles kauliņu), panākt (parasti neviļus), ka (tas) nokrīt (kādā stāvoklī).
- aizmest Metot (šķēpu, disku u. tml.) aizvirzīt noteiktā attālumā, sasniedzot kādu rezultātu.
- aizmest Metot aizvirzīt; aizsviest.
- izmētāt Metot izkliedēt, izsvaidīt.
- izmest Metot izvirzīt ārā (no kurienes, kur u. tml.); izsviest (1).
- kūleniski Metot kūleni, veļoties.
- izlīkumot Metot līkumus, līkumojot (piem., starp šķēršļiem), izvirzīties.
- pamest Metot padot.
- piemest Metot pievienot (ko).
- samest Metot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sasviest (1).
- uzmest Metot uz augšu, izveidot.
- nomest Metot, ar metienu novirzīt (ko) lejā, zemē vai pieļaut, ka (kas) nokrīt; nosviest.
- krūzmētra Mētra ar viļņainām lapu malām un purpura krāsas ziediņiem [Mentha spicata].
- centimetrs Metra simtdaļa [cm].
- milimetrs Metra tūkstošā daļa – 0,001 metrs [mm].
- mētrājs Mētras (2).
- metrāža Metros izteikts (kā) garums, platība.
- jura Mezozoja ēras otrais periods, kam raksturīga bagātīga veģetācija un dažādu lielu rāpuļu (piem., dinozauru) daudzveidība.
- sēklaudze Meža audze, ko izmanto sēklas materiāla ieguvei.
- mežkopība Meža audzēšana un kopšana, lai iegūtu koksni un izmantotu citus meža produktus.
- mētrājs Meža augšanas tips – priežu audze (nereti ar egļu un bērzu piemistrojumu), kam zemsedzē aug mellenāji, brūklenāji un sūnas.
- satīrs Meža dievība, auglības dēmons sengrieķu mitoloģijā.
- kokmateriāli Meža izstrādē iegūtā produkcija (piem., baļķi, kluči).
- mežaudze Meža kokaugu kopums; meža gabals ar noteiktu koku, krūmu un zemsegas augu kombināciju.
- cirte Meža koku izciršana, lai iegūtu koksni vai uzlabotu mežaudzi.
- vējgāze Meža koku izgāšanās vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja izgāzti koki.
- vējlauze Meža koku lūzumi vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja nolauzti koki.
- izstrāde Meža kopšanai, kokmateriālu ieguvei nepieciešamo darbu veikšana.
- skrajcirte Meža kopšanas cirte, lai uzlabotu mežaudzes kvalitāti un iegūtu koksni.
- mežmala Meža malējā josla; klajuma josla gar mežu.
- Mežamāte Meža māte.
- dūkņa Meža meita; lauma.
- cirsma Meža nogabals, kurā paredzēts izcirst kokus; vieta, kur tiek cirsti koki.
- mežinieks Meža nozares speciālists.
- mercene Meža pīle [Anas paltyrhynchos].
- niedrājs Meža tips – priežu un purva bērzu audze ar niedrēm, grīšļiem zemsedzē.
- bērzājs Meža tips ar bērzu audzēm, kas vēlāk pāriet priežu vai egļu audzēs.
- liekņa Meža tips mitrā, purvainā vietā, kur aug melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu.
- damaksnis Meža tips, kur aug galvenokārt priedes un egles ar bērzu piejaukumu.
- vainaguguns Meža ugunsgrēks, kurā liesmas izplatās pa koku vainagiem.
- meždega Meža ugunsgrēks; daļēji vai pilnīgi izdegusi vieta mežā.
- masts Meža vai lauka gabals, kas izraudzīts medībām ar dzinējiem.
- skrejuguns Meža zemsegas un pameža degšana ar atklātu liesmu.
- kokaudze Mežā, parkā u. tml. augošu koku kopums.
- mežābols Mežābeles auglis.
- meženis Mežābols.
- mežakuilis Mežacūku tēviņš.
- audze Mežaudze.
- mežājs Mežaudze.
- špices Mežģīnes.
- mežierīkotājs Mežierīcības speciālists.
- mežsargs Mežniecības darbinieks, kas apsargā noteiktu meža apgaitu, kā arī pārzina un uzrauga mežu stādīšanu, kopšanu, ciršanu un dažādu tehnisku mežsaimniecības darbu izpildīšanu.
- mežzinis Mežniecības pārvaldnieks.
- izmēzt Mēžot iztīrīt.
- izmēzt Mēžot izvākt, izslaucīt.
- nomēzt Mēžot notīrīt; aizvākt prom; noslaucīt.
- uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, telpu).
- uzmēzt Mēžot, slaukot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- aizmēzt Mēžot, tīrot aizvākt, piem., netīrumus, gružus.
- mežrozīte Mežroze.
- svētmežs Mežs, kas izmantots par pagāniska kulta vietu.
- kūdrenis Mežs, kas izveidojies nosusinātā kūdras augsnē.
- purvājs Mežs, kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug tīraudzes, retumis ar purva bērza mistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- dumbrājs Mežs, kas izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, arī kārkli; šāds meža augšanas apstākļu tips.
- sīkmežs Mežs, ko veido nelieli, tievi koki; neliels meža puduris.
- dižmežs Mežs, kurā koki izauguši no sēklām (pretstatā atvasājam).
- tīraudze Mežs, kuru veido vienas sugas koki.
- retaine Mežs, meža daļa, kurā koku biezība ir par 30 procentiem mazāka nekā pilna biezība.
- papele Mežsaimniecībā – apšu suga, ko pavairo ar spraudeņiem.
- apgaita Mežsaimniecības administratīva vienība, kas nodota viena mežsarga uzraudzībā (Latvijā līdz 1959. gadam).
- reindžers Mežu un dabas rezervātu uzraugs (Ziemeļamerikā); mežu, parku, lauku teritorijas uzraugs (Lielbritānijā).
- klematis Mežvītenis.
- mežzinātnieks Mežzinātņu speciālists.
- pārmīcīt Mīcīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- izmīcīt Mīcīt un pabeigt mīcīt.
- samīcīt Mīcot padarīt (ko), parasti pilnīgi, viendabīgu, elastīgu.
- piemīcīt Mīcot pievienot.
- iemīcīt Mīcot sagatavot (mīklu); izveidojot mīklu, sagatavot cepšanai (maizi).
- nomičot Mičot un pabeigt mičot.
- nomīdīt Mīdot ar kājām, nonāvēt.
- iemīdīt Mīdot iespiest (kur iekšā).
- nomīdīt Mīdot likvidēt (ko degošu).
- samīdīt Mīdot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt, nonāvēt.
- nomīdīt Mīdot saplacināt, padarīt blīvu, cietu (ko).
- samīdīt Mīdot saplacināt, sablietēt.
- piemīdīt Mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
- nomīdīt Mīdot vai mīdoties piekļaut zemei (augus) un sabojāt, iznīcināt (ko).
- nomīdīt Mīdot virsū, savainot (kājas) vai padarīt netīrus (apavus).
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai daļēji iznīcināt (augus vai vietu, kur aug šie augi).
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur negludu, bedrainu.
- nomīdīt Mīdot, daudz staigājot, novalkāt, sabojāt (ko).
- pritons Midzenis (2); netiklības perēklis (3).
- ģērēt Miecēt.
- mīt Miecēt.
- juhtāda Miecēta un ar taukvielām piesūcināta (parasti liellopu) āda apavu virsām.
- šagrēnāda Miecēta, mīksta (parasti kazas) āda ar graudainu, spīdīgu virsmu, ko izmanto, piem., grāmatu iesiešanai.
- tanīns Miecviela, ko satur dažādi augi (piem., ozoli, tējasaugi) un ko lieto medicīnā, arī ādu miecēšanā u. tml.
- nosapņot Miegā redzēt (sapni); sapnī redzēt (ko).
- nomidzis Miega stāvoklis, miegs; arī snauda.
- Morfejs Miega un sapņu dievs (sengrieķu mitoloģijā).
- miegazāles Miega zāles.
- atmiekšķēt Miekšķējot padarīt (ko) mīkstāku, mīkstu.
- izmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt viscaur mīkstu.
- apkūlības Mielasts, svinības pēc labības kulšanas darbu pabeigšanas.
- atmoda Miera perioda, sastinguma izbeigšanās; atmošanās.
- statika Miera stāvoklis, arī līdzsvara stāvoklis.
- oāze Miera un atpūtas vieta.
- rimts Mierīgs, apvaldīts.
- flegmatisks Mierīgs, gauss [1], līdzsvarots; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lēns Mierīgs, līdzsvarots (par raksturu).
- maigs Mierīgs, nesaraustīts (parasti par miegu).
- līdzsvarots Mierīgs, nesatraukts (piemēram, par cilvēku, tā raksturu).
- līdzsvars Mierīgs, nesatraukts (psihiskais) stāvoklis.
- kluss Mierīgs, netraucēts (parasti par stāvokli, norisi).
- rātns Mierīgs, pakļāvīgs (par dzīvniekiem).
- rātns Mierīgs, pieklājīgs; tāds, kas nav pārgalvīgs.
- miegains Mierīgs, rāms.
- apmierinājums Mierinājums, miers.
- palēns Miermīlīgs, līdzsvarots.
- omulīgs Miermīlīgs, piemīlīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dusa Miers, arī sastingums dabā.
- stoicisms Miers, izturība, pašsavaldība, ko neietekmē ārējie apstākļi.
- snauda Miers, klusums (piem., apkārtnē, dabā).
- mīkstums Miesa; arī ķermeņa daļa, kur ir daudz muskuļaudu un saistaudu.
- gaļa Miesa; audi (cilvēkam).
- kompleksija Miesas būve, ķermeņa uzbūve.
- rīkste Miesas sods – sitieni, pēršana ar šādu zaru vai zariem, pātagu, pletni u. tml.
- barojums Miesas stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam).
- nobarojums Miesas stāvoklis (parasti dzīvniekiem); barojums.
- miesasbūve Miesas uzbūve.
- eksekūcija Miesassoda vai nāvessoda izpildīšana; arī spīdzināšana.
- eksekutors Miesassoda vai nāvessoda izpildītājs, eksekūcijas veicējs.
- slakteris Miesnieks.
- vaba Miets, kārts tīklu un citu zvejas piederumu žāvēšanai.
- divkanšu Mieži ar plakanu vārpu.
- mākonis Miglājs.
- nomiglot Miglojot nosmidzināt (augus ar ķimikālijām).
- atceļot Migrējot atgriezties (piem., par gājputniem).
- ieceļot Migrējot ierasties no citurienes (par dzīvniekiem); ieviesties no citurienes (par augiem).
- kohēzija Mijiedarbība (piem., starp vielas daļiņām), kuras rezultātā veidojas vienota sistēma.
- saite Mijiedarbība, kas satur atomus molekulā vai molekulas savā starpā.
- šarāde Mīkla, kur pēc dotā apraksta (piem., noņemt, pielikt vai apmainīt atsevišķus burtus) jāatmin vairāki vārdi.
- sudoku Mīkla, kurā cipari jāizvieto tā, lai katrā mīklas horizontālajā vai vertikālajā līnijā un kvadrātiskajos lauciņos tie neatkārtotos.
- rēbuss Mīkla, kurā uzdevums ir izteikts ar attēlu un burtu kombināciju.
- maize Mīkla.
- pasta Mīklai vai biezputrai līdzīgas konsistences masa.
- sakasnis Mīklas atlikums, kas ir savākts, (to) sakasot sagrābjot u. tml.
- mikologs Mikoloģijas speciālists.
- mikriņš Mikroautobuss.
- mikrobiologs Mikrobioloģijas speciālists.
- tuneļefekts Mikrodaļiņas spēja pārvarēt potenciāla barjeru, ja barjeras augstums ir lielāks par mikrodaļiņas pilno enerģiju.
- karts Mikrolitrāžas sporta automobilis bez virsbūves; gokarts.
- gokarts Mikrolitrāžas sporta automobilis bez virsbūves.
- sterilizācija Mikroogranismu, to sporu iznīcināšana ar fizikālām vai ķīmiskām metodēm.
- monokultūra Mikroorganisma tīrkultūra, ko iegūst laboratorijā.
- dīglis Mikroorganismi, kas izraisa (kādu) slimību.
- mikrobs Mikroorganisms (parasti baktērija, kas izraisa slimību).
- helikobaktērija Mikroorganisms, kas spēj izraisīt kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu.
- spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos, lai saglabātos un turpinātu eksistēt.
- pūt Mikroorganismu iedarbībā bojāties, kļūt mīkstam, sadalīties.
- antiseptika Mikroorganismu iznīcināšana vai to attīstības aizkavēšana ar ķīmiskām (antiseptiskām) vielām.
- pūšana Mikroorganismu izraisīts slāpekli saturošu organisku savienojumu (galvenokārt olbaltumvielu) noārdīšanās process.
- kolonija Mikroorganismu kopa (parasti barotnē).
- mikroflora Mikroorganismu kopums (kādā vidē).
- virulence Mikroorganismu spēja izraisīt slimību.
- aglutinācija Mikroorganismu, eritrocītu u. c. šūnu salipšana.
- čips Mikroshēma.
- sēnīte Mikroskopiska sēne (1).
- pelējumsēne Mikroskopiska sēne, kas rada pelējumu.
- bārkstiņas Mikroskopiski gļotādas izaugumi.
- infuzorijas Mikroskopiski vienšūnas dzīvnieki ar skropstām klātu ķermeni (mīt jūrās, saldūdeņos, augsnē, arī parazitē); skropstaiņi.
- mikroorganisms Mikroskopisks organisms (piem., baktērijas, mikroskopiskās sēnes).
- tupelīte Mikroskopisks vienšūnas dzīvnieks (infuzorija), ko sedz skropstiņas un kas pēc formas atgādina kurpi [Paramaecium].
- baktērija Mikroskopisks vienšūnas organisms, kam ir šūnas apvalks, bet nav hlorofila, plastīdu un kas vairojas daloties.
- amēba Mikroskopisks vienšūnas organisms.
- pelējums Mikroskopisku sēņu kopums, kas rada pelēcīgu, arī iezilganu kārtu (uz kā).
- elektronmikroskops Mikroskops, kurā daudzkārt palielinātu priekšmeta attēlu veido elektronu kūlis.
- māzers Mikroviļņu diapazona elektromagnētisko viļņu ģenerators vai pastiprinātājs, kura darbības pamatā ir inducētais starojums.
- zīdeklis Mīksta materiāla (piem., gumijas, silikona) priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm.
- tahta Mīksta mēbele bez atzveltnes gulēšanai vai sēdēšanai.
- dīvāns Mīksta mēbele sēdēšanai vai gulēšanai (parasti ar atzveltni, roku balstiem).
- vadgredzens Mīksta metāla (piem., vara) gredzens uz šāviņa korpusa, lodes, kas iegriežas stobra vītnēs.
- mīkla Mīksta vai pašķidra masa no miltiem, ko izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai.
- supozitorijs Mīksta zāļu forma nelielu, smailu tapiņu veidā (ievadīšanai, piem., taisnajā zarnā); svecīte.
- smalkāda Mīksta, īpaši apstrādāta, elastīga āda, no kā izgatavo augstas kvalitātes izstrādājumus.
- hromāda Mīksta, plāna āda, kas miecēta ar hroma sāļiem.
- zamšāda Mīksta, plūksnaina āda, ko izstrādā, jēlādu miecējot ar taukiem vai eļļām.
- siereklis Mīksta, staipīga masa, ko iegūst, iedrupinot biezpienu sakarsētā pienā.
- dūnspalvas Mīkstas putna spalvas zem segspalvām; dūnas.
- dūnas Mīkstas putna spalvas, kas klāj tā ķermeni zem segspalvām.
- memļaks Mīkstčaulīgs cilvēks.
- pufs Mīksti polsterēta, parasti apaļa taburete.
- čības Mīksti sporta apavi.
- izgulējums Mīksto audu atmirums, kura cēlonis ir asinsrites traucējumi tajā ķermeņa daļā, uz kuras ilgi, nekustīgi gulēts.
- pulpa Mīksto audu kopums zoba dobumā.
- starpene Mīksto audu kopums, kas klāj mazā iegurņa apakšējo daļu.
- kamambērs Mīksts baltā pelējuma siers, ko gatavo no nepasterizēta govs piena un kas iekšpusē ir viegli dzeltenīgs, bet no ārpuses klāts ar baltu garoziņu, ko veido pelējuma sēne.
- lāpāmdiegs Mīksts diegs, kas ir paredzēts lāpīšanai; lāpāmais diegs.
- frotē Mīksts kokvilnas audums ar diegu cilpiņām abās pusēs.
- maskarpone Mīksts krēmveida siers ar ļoti augstu tauku saturu, ko gatavo no trekna saldā krējuma.
- džersijs Mīksts smalkvilnas vai zīda trikotāžas audums.
- spilventiņš Mīksts veidojums uz dzīvnieka pēdas, kam nav apmatojuma.
- ģipsis Mīksts, balts vai pelēks minerāls, ko izmanto celtniecībā, tēlniecībā, arī medicīnā.
- sangīna Mīksts, brūngani sarkans zīmulis bez ārējā apvalka.
- maigs Mīksts, gluds, līdzens (piem., par ādu, apmatojumu, apspalvojumu).
- ķepīgs Mīksts, lipīgs (par kādu masu).
- maigs Mīksts, piekļāvīgs (piem., par audumu).
- baika Mīksts, plūksnots (parasti) kokvilnas audums.
- pūkains Mīksts, smalks (par apmatojumu, apspalvojumu); tāds, ko klāj mīksts, smalks apmatojums, apspalvojums.
- pūka Mīksts, smalks mats.
- trekns Mīksts, sulīgs, kupls, leknā zemē audzis (par augiem, to daļām).
- flanelis Mīksts, viegli uzkārsts (kokvilnas) audums.
- muslīns Mīksts, viegls, ļoti plāns kokvilnas audums.
- laidens Mīksts.
- pufīgs Mīksts.
- mīkstsirdis Mīkstsirdīgs cilvēks.
- pūkojums Mīkstu, smalku matiņu kopums (augiem, to daļām).
- pūkojums Mīkstu, smalku matu kopums (cilvēkam).
- pūkojums Mīkstu, smalku matu, spalvu kopums (dzīvniekam, tā ķermeņa daļām).
- miķelītis Miķelīte.
- miķelnīca Miķelīte.
- ziemastere Miķelīte.
- pretmīla Mīla, kas izraisās cilvēkā, kuru kāds mīl; pretmīlestība.
- lovelass Mīlas dēku meklētājs, donžuāns, pavedējs.
- donžuāns Mīlas dēku meklētājs, pavedējs.
- mīla Mīlestība (1).
- mīla Mīlestība (2).
- cilvēkmīlestība Mīlestība pret cilvēkiem, cilvēci.
- tuvākmīlestība Mīlestība pret savu tuvāko, arī pret jebkuru cilvēku attieksmē pret sevi.
- sakars Mīlestība, intīmas attiecības.
- pretmīlestība Mīlestība, kas izraisās cilvēkā, kuru kāds mīl.
- jūtas Mīlestība.
- mīlēties Mīlēt (1) vienam otru.
- mīlnieks Mīlētājs.
- izmīlēties Mīlēties un pabeigt mīlēties.
- milicis Milicijas darbinieks.
- OBHSS Milicijas nodaļa (bijušajā PSRS), kas nodarbojās ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu.
- piemīlīgs Mīlīgs, jauks (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- čabulītis Mīlinājuma vārds, ar kuru uzrunā ļoti tuvu, mīļu cilvēku.
- pamīcīties Mīlināties.
- spaidīties Mīlināties.
- intendants Militāra amatpersona, kas pārzina karaspēka daļu un militāro iestāžu saimnieciskos jautājumus; intendantūras priekšnieks.
- rota Militāra apakšvienība, kas sastāv no vadiem.
- nocietinājums Militāra būve (piem., tranšeja, mūris, cietoksnis) aizsardzībai pret ienaidnieka uzbrukumu.
- graut Militārā darbībā iznīcināt (pretinieku), nodarīt zaudējumus (pretiniekam).
- seržants Militāra dienesta pakāpe (armijā, policijā u. tml.); cilvēks, kam ir šāda pakāpe.
- pulkvežleitnants Militārā dienesta pakāpe starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvedis Militārā dienesta pakāpe starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- bonapartisms Militāra diktatūra Francijā, ko ieviesa Napoleons I Bonaparts un atjaunoja Napoleons III Bonaparts.
- šinelis Militāra formas tērpa mētelis.
- komandantūra Militārā iestāde, ko pārzina komandants, un kuras galvenais uzdevums ir uzturēt kārtību un drošību noteiktā teritorijā; šīs iestādes ēkas telpas.
- aizsargs Militāra rakstura organizācijas biedrs.
- intendantūra Militārā resora iestāde, kuras uzdevums ir apgādāt karaspēku ar pārtiku, ietērpu, saimniecības priekšmetiem u. tml.
- trencis Militāra stila putekļu mētelis vai lietusmētelis ar jostu un uzplečiem.
- karatiesa Militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, arī lietas par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā).
- frencis Militāra tipa žakete vai blūze ar sašaurinātu vidu un uzšūtām kabatām; formas tērpa svārki.
- hunta Militāra vai politiska organizācija, apvienība, kas sagrābusi varu ar valsts apvērsumu.
- kohorta Militāra vienība Senās Romas karaspēkā.
- formējums Militāra vienība.
- blokāde Militāra, politiska vai ekonomiska izolācija, sakaru piespiedu pārtraukšana.
- aizsardzība Militāri pasākumi un līdzekļi aizsargāšanai, nodrošināšanai.
- salutēt Militāri sveicināt; godināt, atzīmēt ar militāru ceremoniju (parasti zalvēm, raķetēm).
- atdot godu Militāri sveicināt.
- sargkareivis Militārpersona, kas norīkota noteikta militāra vai valsts objekta apsargāšanai vai godasardzē.
- kara komisārs Militārpersona, kas Padomju Savienībā vadīja kara komisariātu.
- militārists Militārpersona.
- kontingents Militārpersonu grupa, kas pievienojusies kādai lielākai grupai kopīgas operācijas veikšanai.
- uniforma Militārs formas tērps; formas tērps (civilo profesiju dienestu pārstāvjiem).
- kauja Militāru spēku bruņota sadursme, īpaši organizēta cīņa.
- nanometrs Miljardā daļa metra [nm].
- nanosekunde Miljardā daļa sekundes [ns].
- biljons Miljards (krievu, franču, amerikāņu skaitīšanas sistēmā); tūkstoš miljardu (vācu, angļu skaitīšanas sistēmā).
- miltenājs Miltene; milteņu audze.
- miltums Milti; ēdiens, kas gatavots no miltiem.
- radziņš Miltu izstrādājums neliela raga vai pusmēness formā.
- konditoreja Miltu un cukurotie izstrādājumi ar lielu uzturvērtību un patīkamu garšu.
- mutants Milzenis.
- megapole Milzīga pilsēta, kas izveidojusies, augot un saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotām vietām.
- galaktika Milzīga, ar gravitācijas spēkiem kopā saistīta zvaigžņu sistēma.
- tiranozaurs Milzīgs dinozauru kārtas gaļēdājs rāpulis ar asu redzi un spēcīgiem žokļiem.
- miriāde Milzīgs, neskaitāms (kā) daudzums.
- cunami Milzu viļņi okeānā, ko rada zemestrīce.
- boa Milzu žņaudzējčūska (Dienvidamerikā) [Boa constrictor].
- pitons Milzu žņaudzējčūska, kas savu upuri nonāvē, apvijoties ap to un nožņaudzot.
- draugaļa Mīļākā.
- akācija Mimozu dzimtas koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem vai baltiem ziediem.
- ellesmašīna Mīna, bumba; spridzeklis.
- pieslīpnis Minerāla vai ieža paraugs, kura virsma (parasti perpendikulāra slāņojumam) ir pieslīpēta un nopulēta.
- ilūvijs Minerālās un organiskās vielas, ko nokrišņu ūdeņi izskalojuši no augsnes virskārtas un nogulsnējuši dziļāk – iluviālajā horizontā.
- sufozija Minerāldaļiņu, irdeno iežu daļiņu izskalošanās ar pazemes ūdens plūsmām, pazemes alu, virszemes iegruvumu (kriteņu) un piltuvju veidošanās.
- motoreļļa Minerāleļļa iekšdedzes dzinēju eļļošanai.
- vazelīns Minerāleļļas un cieto ogļūdeņražu maisījums – gaiša ziede, ko izmanto, piem., kosmētikā, tehnikā.
- izrakteņi Minerāli, ieži, kurus iespējams izmantot tautsaimniecībā.
- minerālsāļi Minerāli, kas veido sāļu nogulumus.
- superfosfāts Minerālmēsli, kas satur ūdenī šķīstošus fosforskābes savienojumus.
- minerālmēslojums Minerālmēsli.
- mineralogs Mineraloģijas speciālists.
- barīts Minerāls – bārija sulfāts, ko izmanto krāsu, gumijas, papīra rūpniecībā.
- olivīns Minerāls – magnija un dzelzs silikāts, parasti dzeltenzaļā vai olīvzaļā krāsā, kura kristāliskais paveids ir dārgakmens.
- glaubersāls Minerāls – nātrija sulfāta hidrāts, ko lieto galvenokārt kā caurejas līdzekli.
- smaragds Minerāls – spilgti zaļš berila paveids (dārgakmens).
- kuprīts Minerāls – vara oksīds sarkanā krāsā (vara rūda).
- safīrs Minerāls – zils, dzeltens, zaļš vai violets korunda paveids (zilais – dārgakmens).
- vizla Minerāls ar metālisku spīdumu.
- siderīts Minerāls brūnganā krāsā, viena no dzelzs rūdām.
- karbonāts Minerāls un noguluma iezis, kas veidojas no ogļskābes sālīm (piem., kalcīts, dolomīts).
- hrizolīts Minerāls, caurspīdīgs olivīna paveids; dārgakmens.
- cirkons Minerāls, cirkonija silikāts.
- apatīts Minerāls, kas sastāv no kalcija fosfāta, hlora vai fluora un ko izmanto kā izejvielu superfosfāta ražošanai.
- rubīns Minerāls, korunda paveids – caurspīdīgs sarkans dārgakmens.
- opāls Minerāls, kura daži paveidi ir dārgakmeņi vai pusdārgakmeņi (parasti necaurspīdīgi).
- alauns Minerāls, kura sastāvā ietilpst šo sāļu kristāli un ko izmanto nelielu ādas brūču dezinficēšanai un savilkšanai.
- tirkīzs Minerāls, necaurspīdīgs dārgakmens gaiši zilā, zaļganā un zaļgani pelēkā krāsā.
- mīnijs Minerāls, no kā iegūst krāsu pigmentus.
- ahāts Minerāls, pusdārgakmens, kam raksturīgas plānas, dažādas krāsas kārtas.
- serdoliks Minerāls, sarkans vai sarkanbrūns pusdārgakmens, halcedona paveids.
- perlīts Minerāls, vulkāniskais stikls.
- uzsūbējums Minerālu agregātu paveids – plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas.
- agregāts Minerālu sakopojums; kristālu saaugums.
- skaldnība Minerālu spēja šķelties noteiktos virzienos.
- stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta konusveidīgi, stabveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas uz alas apakšējās daļas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta lāstekveidīgi, bārkšķveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas pie alas augšējās daļas, tās dobumos, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- sēravots Minerālūdens avots, kurš satur sērūdeņradi.
- minerālavots Minerālūdens avots.
- sērūdens Minerālūdens, kura sastāvā ir samērā daudz sērūdeņraža.
- zīlēt Minēt (kas notiks); censties (ko) paredzēt; pareģot.
- aizbildināties Minēt iemeslus savas rīcības izskaidrošanai, attaisnošanai.
- atzīmēt Minēt, norādīt (runā, rakstos); izcelt, novērtēt.
- valkāt Minēt, nosaukt (ko, parasti nevajadzīgi bieži).
- pirkstiņbaterija Miniatūra izmēra baterija.
- MK Ministru kabinets.
- vezīrs Ministru un augstāku ierēdņu tituls daudzās musulmaņu valstīs.
- miņuki Ministvārki.
- mīna Mīnmetēja šāviņš.
- aizmīties Minot (velosipēda pedāļus), aizbraukt.
- iemīt Minot iespiest (kur iekšā).
- uzminēt Minot mīklu, uzdevumu u. tml., atrast (īstenībai atbilstošu, pareizo atbildi).
- mīties Minot pedāļus, braukt (ar velosipēdu).
- nomīt Minot pedāļus, nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- piemīt Minot saspiest, piespiest, padarīt blīvāku.
- nomīt Minot virsū, saspiest, sablīvēt; nomīdīt.
- uzmīt Minot, liekot soli, nejauši uzlikt kāju virsū (kam asam), sāpīgi skarot, ievainojot (kāju).
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- izmīt Minot, staigājot izbojāt vai iznīcināt; izmīdīt.
- izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur negludu, bedrainu.
- mīnuszīme Mīnusa zīme [–].
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai daļēji iznīcināt (augus vai vietu, kur aug šie augi).
- apmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties noblīvēt (ap ko, kam apkārt).
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur negludu, bedrainu.
- nomīņāt Mīņājot, mīņājoties (pa ko), piekļaut (augus) zemei un sabojāt vai iznīcināt (tos).
- nomīņāt Mīņājot, mīņājoties saplacināt, padarīt blīvu, cietu (ko).
- fatamorgāna Mirāža.
- sprikstēt Mirdzēt (par acīm).
- dzirkstīt Mirdzēt ar mainīgu spožumu; zaigojoši laistīties; dzirkstēt (1).
- dzirkstēt Mirdzēt, ar mainīgu spožumu; zaigojoši laistīties; dzirkstīt.
- virmot Mirdzēt, laistīties (piem., par gaismu, krāsu); būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
- spulgot Mirdzēt, paužot pozitīvu emocionālo stāvokli.
- vizēt Mirdzēt, spīdēt (ar mainīgu stiprumu); vizmot, vizuļot.
- kvēlot Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam.
- zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par skatienu, acīm).
- kvēlot Mirdzēt, spīdēt.
- lāsot Mirdzēt, spīdēt.
- korona Mirdzizlāde, kas rodas neviendabīgā elektriskā laukā, ja gāzes spiediens ir aptuveni viena atmosfēra.
- rastrs Mirdzošas svītras televizora ekrānā.
- pērle Mirdzošs (kā) piliens.
- nimbs Mirdzošs aplis vai gaišs mākonis ap svēto galvām.
- skaidrs Mirdzošs, spožs (par acīm, skatienu).
- atmirdzēt Mirdzot atspoguļoties.
- mirdza Mirdzums.
- atmirgot Mirgojot atspoguļoties.
- aizmirgot Mirgojot attālināties, aizvirzīties (par ko spožu, spilgtu).
- mirdzināt Mirgot (3).
- mirguļot Mirgot, līņāt.
- mirguļot Mirgot, mirdzēt, spīdēt.
- nelaiķis Miris cilvēks; mirušais.
- mirušais Miris cilvēks.
- auksts Miris.
- zibsnis Mirklis, arī moments.
- nomirkt Mirkstot iegūt vēlamās īpašības.
- atmirkt Mirkstot kļūt mīkstākam; izmirkstot atdalīties.
- blisināt Mirkšķināt (acis), piem., pārsteigumā, spilgtā gaismā.
- nomirkšķināt Mirkšķināt un pārstāt mirkšķināt – piem., par gaismas ierīcēm.
- nomirkšķināt Mirkšķinot nolaist un pacelt plakstiņus.
- pamirkšķināt Mirkšķinot padot zīmi; signalizēt (kādam).
- samirkšķināties Mirkšķinot sazināties.
- letalitāte Mirstība; mirstība no kādas slimības attiecībā pret cilvēku skaitu, kas ar šo slimību ir slimojuši.
- sprāgt Mirt (par cilvēkiem).
- labu galu neņemt Mirt traģiskā nāvē.
- nelabu galu ņemt Mirt traģiskā nāvē.
- krist Mirt, nobeigties (par daudziem).
- beigt Mirt; vadīt pēdējo mūža posmu.
- šķirties Mirt.
- bēres Mirušā apbedīšana (parasti pēc noteiktām paražām un ar noteiktām ceremonijām).
- atdusa Mirušā atrašanās kapā.
- mironis Miruša cilvēka ķermenis; līķis.
- līķis Miruša cilvēka ķermenis.
- augšāmcelšanās Mirušo atdzīvošanās, celšanās no kapa pēcnāves dzīvei.
- kapusvētki Mirušo piemiņai veltīts pasākums kapsētā; kapu svētki.
- mirstība Mirušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
- sūfisms Misticisks islāma virziens ar noslieci uz askētismu.
- spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseles pēcnāves eksistencei un iespējai sazināties ar mirušo gariem.
- mistiķis Misticisma piekritējs un praktizētājs; cilvēks, kas spēj nonākt tiešā saskarsmē ar dievišķo.
- mistika Misticisms.
- nomīt Mīt pedāļus (kādu laiku).
- būris Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no koka vai stiepļu režģiem; sprosts; krātiņš.
- mājoklis Miteklis (piem., dzīvniekiem).
- ligzda Miteklis (putniem), kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus.
- būda Miteklis nelieliem dzīvniekiem.
- teogonija Mīti par dievu izcelšanos (parasti sengrieķu mitoloģijā).
- viņpasaule Mītiskos priekšstatos – mirušo valstība; vieta, kur pēc nāves nonāk mirušie un kas ir saistīta ar spokiem, gariem, rēgiem u. tml.
- viņsaule Mītiskos priekšstatos – vieta, kur pēc nāves nonāk cilvēka dvēsele; aizsaule.
- aizsaule Mītiskos priekšstatos – vieta, kur pēc nāves nonāk cilvēku dvēseles; viņsaule.
- grifs Mītisks dzīvnieks – spārnots lauva ar ērgļa galvu.
- stallis Mītne zirgu turēšanai un kopšanai; zirgu kūts.
- naktsmītne Mītne, arī apmešanās vieta, kur pārnakšņo.
- patversme Mītne, kur var uzturēties (noteiktu diennakts laiku vai pastāvīgi) bez pajumtes, apgādības u. tml. palikuši pieaugušie vai bērni.
- patversme Mītne, kurā tiek ievietoti bez saimnieka palikušie dzīvnieki.
- pusdievs Mitoloģijā – cilvēks, kam viens no vecākiem bijis dievs; valdnieks, kura ciltstēvs bijis kāds no dieviem.
- vilkacis Mitoloģijā – cilvēks, kas pārvērsts vai pārvēršas (parasti par vilku) un uzglūn mājlopiem un cilvēkiem.
- trejdeviņi Mitoloģijā, folklorā – mistisks skaitlis: trīsreiz deviņi; ļoti, neizmērojami daudz.
- trīsgalvains Mitoloģijā, folklorā – tāds, kam ir trīs galvas; trejgalvains.
- trejgalvains Mitoloģijā, folklorā – tāds, kam ir trīs galvas; trīsgalvains.
- trejgalvu Mitoloģijā, folklorā – tāds, kam ir trīs galvas.
- mitologs Mitoloģijas speciālists.
- vampīrs Mitoloģiska būtne – atdzīvojies mironis, kas naktīs pieceļas no zārka un sūc dzīvu cilvēku asinis.
- ragana Mitoloģiska būtne – sieviete, kurai piemīt pārdabisks, ļauns spēks, kas prot burt un pārvietojas, lidojot uz slotas.
- meita Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā).
- dievība Mitoloģiska būtne (parasti kāds no dieviem vairāku dievu kultā).
- sfinksa Mitoloģiska būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka galvu; šādas būtnes skulpturāls atveidojums.
- ūdensmeita Mitoloģiska būtne jaunas sievietes izskatā; nāra; ūdens meita.
- spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura lido pa gaisu un spīdot vilina, maldina cilvēkus; arī ragana.
- ūdensmāte Mitoloģiska būtne sievietes izskatā; ūdens bagātību glabātāja, zvejnieku labvēle; ūdens māte.
- māte Mitoloģiska būtne sievietes veidolā.
- zemesmāte Mitoloģiska būtne, kas glabā mirušā augumu, arī sargā zemi.
- vadātājs Mitoloģiska būtne, kas liek maldīties gājējiem, braucējiem, vadā tos apkārt.
- nāra Mitoloģiska ūdeņos mītoša būtne garmatainas sievietes izskatā ar zivs asti.
- luksts Mitra, arī purvaina pļava; mitra, applūstoša vieta.
- liekņa Mitra, purvaina vieta.
- mitrājs Mitra, slapja vieta; mitraine.
- mitraine Mitra, slapja vieta; mitrājs.
- dzēst Mitrināt (dedzinātus kaļķus).
- samitrināt Mitrinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mitrs.
- drēgns Mitrs un vēss.
- plukt Mitruma iedarbībā zaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
- plukt Mitruma iedarbībā zaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
- sutināt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- piemirkt Mitrumā kļūt ļoti slapjam, staignam.
- izmirkt Mitrumā kļūt viscaur dubļainam, staignam.
- sprēgāt Mitruma, temperatūras maiņu u. tml. iedarbībā rasties sīkām plaisām, bojājumiem (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.); plaisāt.
- izsvīdums Mitrums, kas rodas, parādās uz kādas virsmas.
- valgme Mitrums.
- mitoloģija Mītu kopums (parasti kādai tautai).
- lūks Mizas sloksne, kas plēsta, piem., no augoša kārkla, jaunas liepas, un ko parasti izmanto pinumiem.
- nomizot Mizojot atdalīt (kam) mizu.
- nomizot Mizojot noņemt (mizu).
- piemizot Mizojot piepildīt (ko).
- laupīt Mizot; arī lobīt.
- pašgājējs Mobila mašīna, kas pārvietojas ar savu vilcējspēku.
- mesidžs Mobilā telefona īsziņa; īsa vēstule, ziņa (elektroniskajā pastā).
- viedtālrunis Mobilais telefons, kas papildināts ar datoram līdzīgu funkcionalitāti un kurā vēl ir ietverta fotokamera, e-pasts, plānotājs, iespēja uzstādīt trešās puses lietojumprogrammas.
- mobils Mobilais telefons.
- samobilizēt Mobilizējot panākt, ka (piem., bruņoto spēku rezervisti) tiek sapulcēti, iesaistīti aktīvajā kara dienestā.
- reids Mobilu karaspēka vienību iekļūšana ienaidnieka aizmugurē, lai veiktu pēkšņus uzbrukumus; speciālu uzdevumu veikšana ienaidnieka aizmugurē.
- spīdzināt Mocīt (dzīvnieku).
- spīdzināt Mocīt (par dzīvniekiem).
- minimode Mode, kurai ir raksturīgi ļoti īsi apģērbi.
- puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2–3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
- reps Modernās mūzikas stils, kam raksturīga ātra, ritmiska runāšana mūzikas pavadījumā.
- imažinisms Modernisma novirziens krievu dzejā 20. gadsimta 20. gadu sākumā, kurā par galveno mākslinieciskās daiļrades mērķi tika izvirzīta tēlainība, metaforu, salīdzinājumu u. tml. savdabība.
- modernists Modernisma pārstāvis.
- ekspresionisms Modernisma virziens 20. gs. pirmajā pusē, kas daiļrades centrā izvirzīja mākslinieka iekšējos pārdzīvojumus, izpaužot tos galēji sakāpinātās, deformētās formās.
- akmeisms Modernisma virziens krievu dzejā 20. gs. sākumā.
- opārts Modernisma virziens tēlotājmākslā, kurā ar līniju rakstiem un krāsām tiek radīta optiska ilūzija par kustību.
- kūlīgs Moderns, stilīgs.
- stilīgs Moderns; valdošajam modes stilam atbilstošs.
- modīgs Moderns.
- mode Modernu apģērba gabalu paraugi.
- unisekss Modes stils, kurā apģērba modeļos (arī, piemēram, frizūru, saulesbriļļu modeļos, parfimērijā) nivelētas atšķirības starp sieviešu un vīriešu modei tradicionāli raksturīgo.
- celt Modināt.
- modinātājpulkstenis Modinātājs.
- mocības Mokas, ciešanas; arī spīdzināšana.
- paģiras Mokošas sajūtas, nelabums pēc alkoholisku dzērienu lietošanas.
- smags Mokoši nepatīkams (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis.
- murgi Mokoši, nomācoši sapņi.
- murgains Mokošs, arī nesakarīgs (par sapni, tā tēliem).
- izmocīt Mokot panākt, ka (kādam) rodas lielas fiziskas ciešanas; mocīt, līdz (kādam) pilnīgi izzūd spēki.
- nomocīt Mokot, spīdzinot, nonāvēt vai novest līdz kritiskam veselības stāvoklim.
- samocīties Mokoties, smagi pūloties, kļūt slimam, sabojāt veselību.
- Golgāta Moku vieta; lielu ciešanu simbols.
- makromolekula Molekula ar ļoti lielu ķīmiski saistītu atomu skaitu; polimēra molekula.
- monomērs Molekulārs savienojums, polimēru sintēzes izejmateriāls.
- disociācija Molekulu sadalīšanās vienkāršākās molekulās, atomos, jonos.
- kulminācija Moments, kad (debess spīdeklis) iziet caur debess meridiānu.
- šahinšahs Monarha augstākais tituls (Irānā); persona, kam ir šāds tituls.
- šahs Monarha tituls (Persijā, Irānā); persona, kam ir šāds tituls.
- tronis Monarha vara, monarha valdīšana.
- tronis Monarha varas simbols – grezns sēdeklis (parasti krēsls), uz kura sēž monarhs svinīgu ceremoniju laikā.
- ukazs Monarha, arī augstas varas iestādes rīkojums, kam bija likuma spēks (parasti cariskajā Krievijā).
- sultanāts Monarhija, kuras priekšgalā ir sultāns; teritorija, kurā valda sultāns; sultāna valdīšana, tās laiks.
- karaliene Monarhijas valdniece; šādas valdnieces tituls.
- karaliene Monarhijas valdnieka kronēta sieva.
- karalis Monarhijas valdnieks; šāda valdnieka tituls.
- ķeizariste Monarhiska valsts, kuras priekšgalā ir ķeizars.
- monarhistisks Monarhisks.
- monarhists Monarhisma piekritējs.
- karaliste Monarhistiska valsts, kurā valda karalis.
- sultāns Monarhs dažās musulmaņu zemēs; šī monarha tituls.
- žetons Monētai līdzīgs veidojums ar noteiktu vērtību.
- sīknauda Monētas; arī monētas ar samērā mazu skaitlisko vērtību.
- polovcieši Mongoloīdu izcelsmes klejotāju tauta (no 11. gs. līdz 13. gs.) Krievijas dienvidu stepju apgabalos.
- polinoms Monomu summa.
- sindikāts Monopolistiska uzņēmēju apvienība, kas radīta, lai ierobežotu konkurenci, paaugstinātu cenas un palielinātu peļņu.
- demonopolizācija Monopoltiesību likvidēšana (uz ko). Radio un televīzijas demonopolizācija.
- galaktoze Monosaharīds – piena cukura jeb laktozes sastāvdaļa.
- skaitīt Monotoni runāt (parasti vienu un to pašu).
- monotonisks Monotons.
- monstrozs Monstram līdzīgs; briesmīgs, bailes izraisošs.
- montētājs Montāžas (1) speciālists.
- piemontēt Montējot (piem., kinofilmu) pievienot.
- iemontēt Montējot iekļaut (piem., filmā).
- iemontēt Montējot ievietot, iekļaut (piem., ierīcē, konstrukcijā).
- piemontēt Montējot pielikt, piestiprināt.
- uzmontēt Montējot piestiprināt (uz kā, kam virsū); montējot novietot virs (kā).
- pārmontēt Montēt vēlreiz, no jauna.
- panteons Monumentāla celtne, kurā glabājas izcilu cilvēku mirstīgās atliekas.
- kinoepopeja Monumentāla kinofilma vienā vai vairākās daļās (parasti par nozīmīgiem, vēsturiskiem notikumiem).
- mauzolejs Monumentālas kapenes, kas veidotas ēkas formā.
- vitrāža Monumentāli dekoratīvās mākslas veids – sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu; šādā tehnikā veidots mākslas darbs.
- mokiks Mopēds bez pedāļu mehānisma.
- notācija Morāla pamācība.
- šķīstums Morālā tīrība.
- cieņa Morālā vērtība, morālā stāja, gods.
- gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība, kas saistīta ar sabiedrībā ieņemamo stāvokli, amatu.
- gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība, tās pozitīvs vērtējums; arī šādas vērtības, vērtējuma izpausme.
- kautrība Morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piem., atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā.
- kauns Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piem., par savu nodarījumu, rīcību.
- amorālisms Morāles noliegšana; tikumības trūkums; netikumība.
- netikums Morāles normām neatbilstošs, peļams, nosodāms izturēšanās, rīcības veids; nevēlams, slikts paradums.
- dekadence Morāles un kultūras krīze, pagrimums, kas sevišķi spilgti izpaudās 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūrā un mākslā; dekadentisms.
- noieties Morāli degradēties, pagrimt.
- noklīst Morāli degradēties, pagrimt.
- bagātība Morāli ētisko vērtību liels kopums.
- kauns Morāli negatīvi vērtējams fakts, parādība; morāli negatīvs (fakta, parādības) vērtējums.
- paklīdenis Morāli pagrimis, degradējies, izvirtis cilvēks.
- paklīst Morāli pagrimt, degradēties, izvirst.
- krist Morāli pagrimt, degradēties.
- padibenes Morāli pagrimuši, degradējušies cilvēki.
- noknābāt Morāli sagraut, iznīcināt (kādu).
- noknābt Morāli sagraut, iznīcināt (kādu).
- nevainīgs Morāli tīrs, skaidrs.
- pagrimt Morāliski degradēties, zaudēt pozitīvas tikumiskās īpašības.
- ētika Morālo principu un tikumisko normu kopums.
- morālisks Morāls (1).
- atalgojums Morāls gandarījums, atzinība par paveikto.
- tiesības Morāls pamatojums (kādai rīcībai, darbībai).
- postfikss Morfēma, kas atrodas aiz vārda saknes (piem., piedēklis, galotne).
- polaritāte Morfoloģiskā un fizioloģiskā atšķirība starp augšējo un apakšējo daļu (augam, tā daļām).
- ablauts Morfoloģiski nosacīta patskaņu mija vienas saknes vārdos vai viena vārda dažādās formās (ģermāņu valodās).
- Morzes ābece Morzes izstrādātais telegrāfa zīmju kopums, kur katrai rakstu zīmei atbilst noteikta punktu un svītru kombinācija.
- Morzes kods Morzes izstrādātais telegrāfa zīmju kopums, kur katrai rakstu zīmei atbilst noteikta punktu un svītru kombinācija.
- kulba Motocikla blakusvāģis.
- kvadricikls Motocikla un apvidus automašīnas hibrīds – paaugstinātas pārgājības transportlīdzeklis ar četriem riteņiem.
- motorollers Motociklam līdzīgs transportlīdzeklis ar mazākiem riteņiem, slēgtu motora pārsegu un īpašu kāju atbalsta platformu.
- solomotocikls Motocikls bez blakusvāģa.
- mocis Motocikls.
- motorstunda Motora darbināšanas ilguma mērvienība (stundās).
- dīzeļkuģis Motorkuģis, kam galvenais motors ir dīzelis.
- virzuļmotors Motors, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā.
- turbomotors Motors, kurā kurināmā enerģija tiek pārvērsta mehāniskajā enerģijā ar gāzturbīnas palīdzību.
- līdzbraucējs Motosportā – sacīkšu dalībnieks, kas brauc blakusvāģī.
- motokross Motosporta veids – ātrumsacensības braukšanā ar motocikliem pa speciāli izveidotu šķēršļotu trasi.
- spīdvejs Motosporta veids – braukšana ar motociklu pa stadiona izdedžu vai zemes celiņu.
- soloklase Motosportists, kas piedalās sacensībās ar motociklu bez blakusvāģa.
- sprigans Možs, kustīgs, arī enerģisks (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- spridzīgs Možs, kustīgs, veikls (par cilvēkiem, dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; sprigans.
- pavasarīgs Možs, priecīgs.
- sprauns Možs, veselīgs, izveicīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kušināt Mudināt (kādu) runāt, izturēties klusāk.
- rīdīt Mudināt, lai (suns) uzbrūk.
- skubināt Mudināt, rosināt; arī steidzināt (ko ātrāk darīt).
- celt Mudināt, rosināt.
- bikstīt Mudināt.
- pamudināt Mudinot, rosinot panākt, ka (kāds) ko dara, rīkojas (kādā veidā).
- mežģīt Mudžināt.
- piņķēties Mudžināties, mesties (piem., par diegiem, auklām).
- mežģīties Mudžināties.
- kūkums Mugura.
- krusti Muguras daļa – apvidus starp abiem gūžu kauliem.
- kūkums Muguras izliekums uz āru (cilvēkam vai dzīvniekam).
- mielīts Muguras smadzeņu iekaisums.
- kupris Mugurkaula deformācija – izteikts leņķveidīgs mugurkaula izliekums.
- skolioze Mugurkaula deformācija, izliekums.
- kifoze Mugurkaula izliekums uz mugurpusi.
- spondilīts Mugurkaula skriemeļa iekaisums.
- disks Mugurkaula skrimslis.
- radikulīts Mugurkaula smadzeņu nervu saknīšu iekaisums.
- poliomielīts Mugurkaula smadzeņu pelēkās vielas iekaisums, ko izraisa vīruss; bērnu trieka.
- abinieki Mugurkaulnieki, kas piemēroti dzīvei gan ūdenī, gan uz sauszemes.
- zivs Mugurkaulnieku apakštipa dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām klāts ķermenis un spuras.
- rāpulis Mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst šādi dzīvnieki [Reptilia].
- rāpulis Mugurkaulnieku klases dzīvnieks, kam raksturīga nepastāvīga ķermeņa temperatūra un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klāts ķermenis.
- galvaskauss Mugurkaulnieku un cilvēka galvas skelets.
- mugurkaulājs Mugurkauls.
- mugura Mugurpuse (apģērbam).
- mugura Mugurpuse (cilvēkam).
- aizmugure Mugurpuse.
- muitnīca Muita (2).
- ievedmuita Muita, ko valsts uzliek precēm, kuras ieved no ārzemēm.
- muitnieks Muitas (2) darbinieks.
- karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku.
- dzimtmuiža Muiža, kas ir kāda dzimtīpašumā.
- muižkungs Muižas īpašnieks vai pārvaldnieks.
- mežkungs Muižas vai valsts mežu pārvaldnieks.
- landsknehts Muižkungs (Livonijā).
- šļahta Muižniecība (Polijā).
- zemestiesa Muižniecības u. c. priviliģēto kārtu tiesu iestāde (Latvijas teritorijā 16.–19. gs.), kas izskatīja civillietas un krimināllietas; zemes tiesa.
- junkurs Muižnieka dēls, dižciltīgs jauneklis (parasti virsnieks).
- brīvkungs Muižnieka tituls (Vācijā); cilvēks, kam ir šāds tituls.
- barons Muižnieka tituls (zemāks par grāfu, marķīzu, hercogu); cilvēks, kam ir šāds tituls; Baltijas vācu muižnieks.
- baronets Muižnieka tituls Anglijā; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- grāfs Muižnieka tituls; persona, kam ir šāds tituls.
- lielmāte Muižnieka, piem., barona, sieva (parasti zemnieku runā).
- junkurs Muižnieks (piem., Prūsijā); muižas pārvaldnieks.
- pans Muižnieks Polijā, Ukrainā, Baltkrievijā.
- dzimtmuižnieks Muižnieks, kam pieder dzimtmuiža.
- muižturis Muižnieks; muižas īpašnieks vai valdītājs.
- zemestiesa Muižnieku kārtas tiesa lauku apgabalos (Krievijā 18. un 19. gs.); zemes tiesa.
- landtāgs Muižnieku sanāksme (1561.–1920. g.).
- kapituls Mūku ordeņa vai bruņinieku ordeņa vadošo personu kolēģija; ordeņa locekļu kopsapulce.
- klosteris Mūku vai mūķeņu kopiena, kas dzīvo kopīgi īpašās telpās un ievēro askētisku dzīves veidu.
- klosteris Mūku vai mūķeņu kopienas ēka vai ēku komplekss; teritorija, kur atrodas šādas ēkas.
- mūķīzers Mūķis.
- nomuldēt Muldēt, runāt (kādu laiku).
- muldēties Muldēt.
- jaukt galvu Mulsināt.
- sasaistītība Mulsums, biklums; sasaistība.
- sasaistība Mulsums, biklums.
- mulsa Mulsums.
- multene Multiplikācijas filma; multfilma.
- multfilma Multiplikācijas filma.
- mūļēzelis Mūļa un ēzeļa krustojums.
- kretīnisms Muļķība; bezjēdzība.
- ģeķība Muļķība.
- muļķība Muļķīga, neapdomīga rīcība, muļķīgs izteikums, doma, uzskats u. tml.
- dumība Muļķīga, nepārdomāta rīcība, muļķīgi vārdi, aplama doma.
- muļķis Muļķīgs (1).
- nelga Muļķīgs, vientiesīgs cilvēks.
- ģeķīgs Muļķīgs; arī nenopietns.
- kretīnisks Muļķīgs; bezjēdzīgs.
- tizls Muļķīgs.
- idiots Muļķis, nejēga.
- pintiķis Muļķis, vientiesis.
- mūjābelis Muļķis; arī neveikls, neizdarīgs cilvēks.
- kretīns Muļķis; nejēga.
- pajoliņš Muļķis; savdabīgs, par nenopietnu, arī muļķīgu uzskatāms cilvēks.
- duraks Muļķis.
- ģeķis Muļķis.
- lohs Muļķis.
- muļķadesa Muļķis.
- āzēt Muļķot, izjokot (kādu).
- laist muļķi Muļķoties, ākstīties.
- brašs Mundrs, enerģisks.
- skrots Munīcija (parasti medību ieročiem) – sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums.
- šāviņš Munīcija, kas tiek izšauta no artilērijas ieročiem vai palaišanas iekārtām; izšautās munīcijas sprādziens.
- komūna Municipālā pašvaldība (Francijā, Lielās franču revolūcijas laikā).
- murdzīt Murcīt.
- aizmūrēt Mūrējot aizdarīt.
- iemūrēt Mūrējot iestiprināt, ieveidot (kur); mūrējot izveidot (kur).
- izmūrēt Mūrējot izklāt no iekšpuses (piem., ar ķieģeļiem).
- piemūrēt Mūrējot izveidot (ko) cieši klāt.
- apmūrēt Mūrējot izveidot (visapkārt).
- uzmūrēt Mūrējot izveidot, uzcelt.
- samūrēt Mūrējot izveidot; mūrējot sastiprināt.
- izmūrēt Mūrējot izveidot; uzmūrēt.
- rustika Mūrējums vai noklāšana ar rupji apdarinātiem, nelīdzeniem akmeņiem (rustiem); šādas virsmas imitācija apmetumā.
- pārmūrēt Mūrēt vēlreiz, no jauna.
- mūris Mūrēta celtnes daļa, siena.
- rovis Mūrēta pavarda telpa.
- izmurgot Murgojot pateikt, izrunāt.
- nomurgot Murgojot pavadīt (kādu laikposmu).
- izmurgot Murgos redzēt (tēlus, ainas).
- murmulēt Murmināt.
- atmurmināt Murminot atbildēt.
- nomurmināt Murminot noteikt, pateikt.
- mūrniekmeistars Mūrnieka amata meistars; ēku būvētājs.
- ķelle Mūrnieka, apmetēja darbarīks – neliela lāpstiņa ar izliektu kātu un rokturi.
- malt Murrāt (par kaķi).
- urskulis Murskulis.
- tarāns Mūru graujamā ierīce – trosēs vai ķēdēs iekārts baļķis.
- tehno Mūsdienu interjera un arhitektūras stils ar ģeometriskiem elementiem, kvadrātveida vai apaļām formām, kur telpā tiek izmantots stikls, metāls un betons.
- neoromantisms Mūsdienu mūzikas stilistisks novirziens, kurā tiek izmantoti romantismam raksturīgie elementi (pastiprināta emocionalitāte, īpaša noskaņa, dabisks melodiskums u. tml.).
- rokmūzika Mūsdienu mūzikas žanrs, kam raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums, kā arī elektrisko ģitāru, sitaminstrumentu un elektronisko mūzikas instrumentu izmantojums.
- senslāvi Mūsdienu slāvu tautu senči (aptuveni no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 5. gadsimtam).
- šālaika Mūsdienu.
- šīsdienas Mūsdienu.
- muskatkoks Muskatu dzimtas tropu koks, no kura sēklām (muskatriekstiem) iegūst garšvielas, eļļu; muskats (2).
- intramuskulārs Muskulī norisošs; muskulī ievadīts.
- gredzenmuskulis Muskulis, kam ir loka, gredzena veids.
- liecējmuskulis Muskulis, kas locītavās rada saliekšanas un atliekšanas kustības.
- saliecējmuskulis Muskulis, kura funkcija ir saliekt locītavu.
- mēle Muskuļains ar gļotām klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās barības sasmalcināšanā, norīšanā; svarīgs cilvēka runas orgāns.
- atlētisks Muskuļains, spēcīgs; ar muskuļainu, spēcīgu ķermeni.
- muskuļots Muskuļains.
- mīkstums Muskuļaudu un saistaudu kopums (gaļai).
- muskulatūra Muskuļu kopums (organismā, tā daļā).
- diafragma Muskuļu starpsiena, kas krūšu dobumu šķir no vēdera dobuma.
- rigiditāte Muskuļu stīvums, saspringums.
- parēze Muskuļu vājums, nespēja izdarīt kustību; daļēja, piem., ekstremitātes, paralīze.
- zvaigznīte Musturs.
- ramadāns Musulmaņu (Mēness) kalendāra devītais – svētais – mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam jāievēro gavēnis un atturība.
- burka Musulmaņu apģērbs – vienlaidu auduma gabals, kas nosedz visu ķermeni un arī acis.
- muftijs Musulmaņu augstākās garīdzniecības pārstāvis, kam ir tiesības pieņemt lēmumus juridiskajos un šariata jautājumos.
- džihāds Musulmaņu cīņa (svētais karš) par islama ticību.
- dervišs Musulmaņu mūks, kas ir devis solījumu dzīvot nabadzībā un klejo ubagodams.
- šura Musulmaņu sanāksme, apspriede.
- hidžābs Musulmaņu sieviešu apģērba gabals – lakats, kas apsedz galvu un kaklu, atstājot redzamu vienīgi sejas ovālu.
- parandža Musulmaņu sieviešu apģērbs – garš, plats, galvā uzmaucams apmetnis, kas nosedz ķermeni un seju.
- nikābs Musulmaņu sieviešu apģērbs ar lakatu, kas nosedz galvu un ķermeņa augšdaļu, atstājot atsegtas tikai acis.
- hādžs Musulmaņu svētceļojums uz Meku.
- ajatolla Musulmaņu šiītu augstākais garīdznieks.
- mulla Musulmaņu teologs un likumu zinātājs, arī garīdznieks.
- imāms Musulmaņu vadoņu (īpaši šiītu) tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- čalma Musulmaņu vīriešu galvassega – garš auduma gabals, ko aptin ap mazu cepurīti vai kailu galvu.
- kaulmuša Muša ar saplacinātu, stingru ķermeni, kas sūc zīdītāju un putnu asinis.
- raibspārnmuša Muša, kam raksturīgi raibi spārni un kuras kāpuri ir augļu kaitēkļi [Myoleja lucida].
- stiebrmuša Muša, kuras kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās.
- mutaģenēze Mutāciju rašanās process.
- kronis Mutē redzamā (zoba) daļa.
- ņuņņa Mute; arī lūpas.
- žaunas Mute.
- aukslējas Mutes dobuma augšējā siena, kas to atdala no deguna dobuma.
- siekalas Mutes dobuma dziedzeru sekrēts, kas paredzēts barības mitrināšanai.
- stomatīts Mutes dobuma gļotādas iekaisums.
- pusmaska Mutes un deguna aizsegs aizsardzībai no putekļu u. tml. iekļūšanas elpceļos.
- saukt Mutiski vai rakstveidā aicināt.
- izvelties Mutuļiem izplūst, izvirzīties.
- izmutuļot Mutuļiem izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izmutuļot Mutuļojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- uzmutuļot Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piemēram, par dūmiem.
- uzvirst Mutuļojot, virmojot u. tml. izplūst; arī uzvirmot (2).
- uzvirt Mutuļojot, virmojot u. tml. izplūst; uzvirst (2).
- virst Mutuļot, mutuļojot plūst augšup.
- virt Mutuļot, mutuļojot plūst augšup.
- paziņot Mutvārdos vai rakstveidā darīt zināmu (ko).
- minēt Mutvārdos vai rakstveidā darīt zināmu (vārdu, nosaukumu u. tml.); teikt, nosaukt.
- izteikties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piem., domu, vērtējumu); izsacīties.
- izsacīties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piem., domu, vērtējumu); izteikties.
- pavēle Mutvārdu komanda.
- atbilde Mutvārdu vai rakstveida izteikums, ko izraisījis jautājums.
- muzejnieks Muzeja darbinieks.
- memoriālmuzejs Muzejs, kas ir veltīts kādam ievērojamam, izcilam cilvēkam vai vēsturiskam notikumam; memoriālais muzejs.
- kolāža Mūzikā – dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, skaņdarbu fragmentu savirknējums.
- minimālisms Mūzikā – kompozīcijas veids, kam raksturīga ilgstoša vienas un tās pašas skaņu virknes atkārtošanās ar minimālām variācijām.
- baletmūzika Mūzika no baleta izrādēm.
- dzīvs Mūzika, ko (piem., viesībās, dejās) izpildītāji atskaņo pārējo klātbūtnē.
- elektromūzika Mūzika, ko atskaņo ar elektriskajiem mūzikas instrumentiem.
- salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piem., kafejnīcās, restorānos u. tml. vietās, repertuāru veidojot no vieglāk uztveramiem nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
- salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņoja bagātnieku salonos.
- koncertmūzika Mūzika, kuru mēdz atskaņot koncertos un kurai ir raksturīga, piem., samērā sarežģīta forma.
- melodrāma Muzikāla izrāde (18. gs.), kurā dialogi vai monologi mijas ar muzikāliem iestarpinājumiem vai tiek runāti mūzikas pavadījumā.
- mūzikls Muzikāla izrāde vai kinofilma, kurā apvienoti dramaturģiskie, horeogrāfiskie, operetes un estrādes mūzikas izteiksmes līdzekļi.
- bekvokālists Muzikāla kolektīva dalībnieks, kurš fonā izpilda papildus harmoniskas partijas.
- diskants Muzikāla partija šādai balsij vai mūzikas instrumentam ar augstu skanējumu.
- mūzikhols Muzikāla teātra veids, kurā izpilda mūzikas, baleta, akrobātikas, rēviju u. tml. priekšnesumus (īpaši populārs 19. gs. otrajā pusē); zāle vai teātris, kur sniedz šādus priekšnesumus.
- frāzējums Muzikālās frāzes izcēlums (skaņdarba atskaņojumā).
- reminiscence Muzikālas tēmas atgādinājums (parasti skaņdarba beigās).
- librets Muzikāli dramatiska darba (piem., operas) teksts.
- koncertiestudējums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piem., operas) iestudējums koncerta veidā.
- koncertizpildījums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piem., operas) izpildījums koncerta veidā.
- koncertuzvedums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piem., operas) uzvedums koncerta veidā.
- opera Muzikāli dramatisks sacerējums, kurā skatuviskā darbība noris dziedot orķestra pavadījumā.
- sarsuela Muzikāli skatuviska darba (operas) nacionālais paveids Spānijā.
- skaņuraksts Muzikālo īpatnību kopums (skaņdarbā); skaņu raksts.
- operete Muzikāls skatuves darbs ar izklaidējošu vai komisku raksturu, kurā dziedāšana orķestra pavadījumā apvienota ar dejām un runātām epizodēm.
- diktāts Muzikāls vingrinājums – skaņu pierakstīšana nošu rakstā pēc dzirdes.
- konservatorija Mūzikas augstskola (piem., Latvijā līdz 1991. gadam), arī vidējā mūzikas mācību iestāde (dažās valstīs).
- ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) vienmērīga maiņa un noteikts izkārtojums (skaņdarbā).
- EMI Mūzikas ierakstu kompānijas nosaukums.
- stīga Mūzikas instrumenta stiepļveida detaļa, kas vibrējot rada skaņas.
- intonācija Mūzikas instrumenta vai cilvēka balss skaņu augstuma precizitāte skaņdarba izpildījumā.
- perkusija Mūzikas instrumenti, ko spēlē, sitot pa to virsmu ar pirkstiem, plaukstām; sitaminstrumenti.
- marakass Mūzikas instruments – ar sīku, grabošu materiālu pildītas ieapaļas vālītes, ko izmanto ritma pastiprināšanai.
- akordeons Mūzikas instruments ar plēšām un taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai.
- soloinstruments Mūzikas instruments, ar ko atskaņo solo skaņdarbus, solopartijas.
- cimbala Mūzikas instruments, kam stīgas ir uzvilktas uz taisnstūra vai trapeces veida rāmja un ko spēlē, sitot pa stīgām ar koka nūjiņām.
- cītara Mūzikas instruments, kam uz koka korpusa ir uzvilktas 27–37 stīgas, ko spēlē ar īpašu plāksnīti.
- taustiņinstruments Mūzikas instruments, kas ir spēlējams ar klaviatūras palīdzību (piem., klavieres, sintezators).
- metalofons Mūzikas instruments, kurā skaņu rada, ar nūjiņām sitot pa noteiktā skaņkārtā sakārtotām metāla plāksnītēm.
- sitaminstruments Mūzikas instruments, kuram skaņa rodas pašā instrumentā, ja uz to iedarbojas mehāniski.
- zvagulis Mūzikas instruments; dzelzs ietvara grabekļi.
- štruments Mūzikas instruments.
- manuālis Mūzikas instrumentu klaviatūra, uz kuras spēlē ar rokām (atšķirībā no pedāļa klaviatūras).
- tenors Mūzikas instrumentu nosaukumos – šī instrumenta veids ar samērā augstu diapazonu.
- skaņotājs Mūzikas instrumentu skaņošanas speciālists.
- signāleksemplārs Mūzikas izdevuma (piem., kompaktdiska) pirmais eksemplārs, kas izdots pirms masveida ražošanas.
- klase Mūzikas mācību iestādē – speciālā mācību priekšmeta apguve (parasti viena speciālista vadībā).
- klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kura sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā).
- skaņdarbs Mūzikas mākslas darbs.
- mūziķis Mūzikas mākslinieks (izpildītājs, arī komponists).
- soulmūzika Mūzikas paveids, kurā apvienojušies ritmblūza un gospeļu elementi.
- saksofons Mūzikas pūšaminstruments ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru.
- trijstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; triangolo.
- trīsstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2); triangolo.
- tubafons Mūzikas sitaminstruments ar horizontālām metāla caurulēm, kurām ir zvaniņiem līdzīga skaņa.
- tamburīns Mūzikas sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu – apaļa stīpa ar, parasti, tajā iestieptu ādu un malās piestiprinātiem zvārguļiem.
- šķīvis Mūzikas sitaminstruments, kas sastāv no diviem metāla diskiem, ko parasti sit vienu pret otru, radot asu, šķindošu skaņu.
- nots Mūzikas skaņa, kas atbilst attiecīgajam nosaukumam un grafiskajam apzīmējumam.
- skaņkārta Mūzikas skaņu savstarpējas sakarības sistēma, ko nosaka noturīgo un nenoturīgo skaņu attiecības.
- diatonika Mūzikas skaņu sistēma, ko veido tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
- f Mūzikas skaņu stipruma gradāciju sistēmā apzīmē spēcīgu, skaļu intonāciju; forte.
- kantri Mūzikas stils (radies 20. gs. 20. gados ASV), kam pamatā amerikāņu fermeru tautas mūzika ar tai raksturīgiem instrumentiem – vijoli, bandžo, ģitāru; šāda stila mūzika.
- regtaims Mūzikas stils (radies ASV 19. gs. 90. gados), kam raksturīgs vienmērīgs ritms basā un asi sinkopēta melodiskā līnija; šā stila skaņdarbs, ko (parasti) atkaņo uz klavierēm.
- muzikoloģija Mūzikas zinātne (mūzikas teorija, vēsture un kritika).
- muzikologs Mūzikas zinātnieks; mūzikas kritiķis.
- džezs Mūzikas žanrs (radies 20. gs. sākumā Amerikā), kam raksturīga mūzika ar specifiski sinkopētiem ritmiem un improvizācijas elementiem.
- etnomūzika Mūzikas žanrs, kam raksturīgs tautas mūzikas elementu mūsdienīgs izmantojums; folkmūzika.
- folkmūzika Mūzikas žanrs, kam raksturīgs tautas mūzikas elementu mūsdienīgs izmantojums.
- variācija Mūzikas žanrs, kura skaņdarbus veido vairāki šādi tēmas vai tēmu pārveidojumi; attiecīgais skaņdarbs.
- etīde Mūziķa meistarības izkopšanai domāts instrumentāls skaņdarbs, kura pamatā ir kāds noteikts spēles paņēmiens.
- perkusionists Mūziķis, kas (ar pirkstiem, plaukstām) spēlē sitaminstrumentus.
- pavadītājs Mūziķis, kas atskaņo pavadījumu.
- brīvmākslinieks Mūziķis, kas beidzis pilnu konservatorijas kursu (piem., cariskajā Krievijā); šādam mūziķim piešķirtais nosaukums.
- reperis Mūziķis, kas izpilda repu, ir specializējies repošanā.
- multiinstrumentālists Mūziķis, kas prot spēlēt vairākus instrumentus.
- šlāgermūziķis Mūziķis, kas sacer vai izpilda šlāgermūziku.
- koncertants Mūziķis, kas sniedz koncertu, koncertē.
- obojists Mūziķis, kas specializējies obojas spēlē.
- akordeonists Mūziķis, kas spēlē akordeonu, akordeona spēlētājs.
- altists Mūziķis, kas spēlē altu (2).
- arfists Mūziķis, kas spēlē arfu.
- soloģitārists Mūziķis, kas spēlē augsta reģistra ģitāru.
- bajānists Mūziķis, kas spēlē bajānu; bajāna spēlētājs.
- basists Mūziķis, kas spēlē basa instrumentu.
- bazūnists Mūziķis, kas spēlē bazūni.
- bundzinieks Mūziķis, kas spēlē bungas; cilvēks, kas sit bungas.
- čellists Mūziķis, kas spēlē čellu.
- ērģelnieks Mūziķis, kas spēlē ērģeles.
- fagotists Mūziķis, kas spēlē fagotu.
- flautists Mūziķis, kas spēlē flautu.
- ģitārists Mūziķis, kas spēlē ģitāru; ģitāras spēlētājs.
- pūtējs Mūziķis, kas spēlē kādu no pūšaminstrumentiem.
- klarnetists Mūziķis, kas spēlē klarneti.
- klavesīnists Mūziķis, kas spēlē klavesīnu.
- pianists Mūziķis, kas spēlē klavieres.
- koklētājs Mūziķis, kas spēlē kokli; kokles spēlētājs.
- kontrabasists Mūziķis, kas spēlē kontrabasu.
- kornetists Mūziķis, kas spēlē korneti.
- lautists Mūziķis, kas spēlē lautu.
- mandolīnists Mūziķis, kas spēlē mandolīnu; mandolīnas spēlētājs.
- marimbists Mūziķis, kas spēlē marimbu; marimbas spēlētājs.
- mežradznieks Mūziķis, kas spēlē mežragu.
- instrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas instrumentu.
- sitaminstrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas sitaminstrumentu vai sitaminstrumentus.
- tapers Mūziķis, kas spēlē pavadījumus mēmajām filmām.
- saksofonists Mūziķis, kas spēlē saksofonu.
- stīdzinieks Mūziķis, kas spēlē stīgu instrumentu.
- taurētājs Mūziķis, kas spēlē tauri vai kādu citu metāla pūšamo instrumentu.
- taustiņinstrumentālists Mūziķis, kas spēlē taustiņinstrumentu.
- trombonists Mūziķis, kas spēlē trombonu.
- trompetists Mūziķis, kas spēlē trompeti.
- tubists Mūziķis, kas spēlē tubu.
- vijolnieks Mūziķis, kas spēlē vijoli.
- etnomūziķis Mūziķis, kurš atskaņo (nereti arī komponē) etnomūziku.
- rokmūziķis Mūziķis, kurš atskaņo (nereti arī komponē) rokmūziku.
- atskaņotājs Mūziķis, mūziķu kolektīvs, kas atskaņo skaņdarbu.
- popgrupa Mūziķu grupa, ansamblis, kas izpilda popmūziku.
- rokgrupa Mūziķu grupa, kas atskaņo rokmūziku.
- ansamblis Mūziķu grupa, kas izpilda skaņdarbus.
- mūža riets Mūža beigu posms.
- mūžība Mūžīgā dzīve pēc nāves.
- nemirstība Mūžīga eksistence.
- vaskapuķe Mūžzaļi kāpelējošs vai nokarens augs ar sulīgām lapām un čemuros sakārtotiem vaskainiem, zvaigžņveida ziediem, kas atveras no maija līdz septembrim; vaska puķe [Hoya cornosa].
- virši Mūžzaļi krūmi vai puskrūmi ar zarainu stumbru, vienkāršām, sīkām lapām un violetiem ziediem.
- citronkoks Mūžzaļš augļu koks ar koši dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem; citrons.
- mahonija Mūžzaļš bārbeļu dzimtas krūms vai neliels koks ar dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros, zilgansārtām ogām.
- paeglis Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; kadiķis.
- kadiķis Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; paeglis.
- ziemciete Mūžzaļš daudzgadīgs lakstaugs.
- rozmarīns Mūžzaļš daudzgadīgs panātru dzimtas krūms ar šaurām lapām un zili violetiem, retāk sārtiem vai baltiem ziediem; šā auga zari, ko lieto par garšaugu, no kā iegūst ēterisko eļļu u. tml.
- laurs Mūžzaļš dekoratīvs dienvidu koks ar aromātiskām lapām, kuras parasti izmanto par garšvielu.
- zemeņkoks Mūžzaļš ēriku (viršu) dzimtas koks (piemēram, Ziemeļamerikā, Vidusjūras zemēs) ar veselām lapām, baltiem ziediem ķekaros un zemenēm līdzīgiem augļiem [Arbutus unedo].
- monstera Mūžzaļš kāpelējošs tropu augs ar gaisa saknēm un platām dalītām, caurumainām lapām, kas bieži tiek audzēts kā istabas augs.
- mirte Mūžzaļš krūms vai koks ar sīkām gludām lapām un maziem, baltiem ziediem.
- buksis Mūžzaļš krūms vai koks ar spīdīgām lapām un ļoti cietu koksni.
- tējaskrūms Mūžzaļš krūms, no kura iegūst tēju (2).
- āmulis Mūžzaļš krūmveida augs, kas parazitē uz kokiem.
- avokado Mūžzaļš lauru dzimtas koks ar šādiem augļiem [Persea americane].
- kanēļkoks Mūžzaļš lauru dzimtas koks, ko kultivē tropiskajā Āzijā, Āfrikā un Amerikā.
- efeja Mūžzaļš ložņājošs vai kāpelējošs augs ar tumšzaļām, piecstūrainām lapām.
- nagliņkoks Mūžzaļš miršu dzimtas tropu koks, kura izžāvētos ziedpumpurus (krustnagliņas) izmanto par garšvielu.
- olīvkoks Mūžzaļš olīvu dzimtas subtropu koks ar pelēkzaļām lapām un plūmei līdzīgiem ēdamiem augļiem.
- egle Mūžzaļš priežu dzimtas skujkoks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem.
- ciedrs Mūžzaļš priežu dzimtas skuju koks.
- miltene Mūžzaļš pundurkrūms ar sīkām, iegareni ovālām lapām un sarkanām, miltainām ogām (kauleņiem).
- vistene Mūžzaļš puskrūms ar skujām līdzīgām lapām un ogveida augļiem.
- brūklene Mūžzaļš puskrūms ar tumšzaļām lapām un ķekaros augošām sarkanām, rūgteni skābām ogām [Rhodococcum vitis-idea].
- santalkoks Mūžzaļš pusparazītisks koks ar ļoti smaržīgu koksni, kuras ēterisko eļļu lieto parfimērijā.
- sārtene Mūžzaļš sīkkrūms ar sīkām skujveida lapām un nokareniem sārti violetiem ziediem [Erica tetralix].
- priede Mūžzaļš skujkoks ar sveķainu koksni, pagarām skujām, plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un konusveida čiekuriem.
- ciprese Mūžzaļš skuju koks ar konusveida vainagu.
- īve Mūžzaļš skuju koks vai krūms ar plakanām, mīkstām skujām un spilgti sarkanu sēklsedzi.
- olīva Mūžzaļš subtropu koks ar pelēkzaļām lapām un plūmei līdzīgiem ēdamiem augļiem; olīvkoks.
- oleandrs Mūžzaļš subtropu koks vai krūms ar garām, smailām lapām un baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
- mango Mūžzaļš tropu koks ar aromātiskiem, saldiem, ovālas formas augļiem.
- kamēlija Mūžzaļš tropu koks vai krūms (vai telpās audzējams krāšņumaugs) ar ādainām lapām un lieliem baltiem vai sarkaniem ziediem.
- heveja Mūžzaļš tropu koks vai krūms, no kura piensulas iegūst dabisko kaučuku.
- ziepjkoks Mūžzaļš tropu un subtropu augs, kura augļus lieto par mazgāšanas līdzekli [Sapindus mukorossi].
- sekvoja Mūžzaļš vienmājas skuju koks (Ziemeļamerikā), kas izceļas ar stumbra augstumu, ilgmūžību un augstvērtīgu koksni.
- vaivariņš Mūžzaļš viršu dzimtas puskrūms (30–120 cm augsts) ar šaurām lapām, baltiem ziediem un raksturīgu asu smaržu.
- sūnactiņa Mūžzaļš ziemciešu dzimtas lakstaugs ar olveidīgām vai apaļām lapām rozetē un vienu baltu, ļoti smaržīgu ziedu.
- anakardija Mūžzaļš, 10 līdz 12 metrus augsts tropu koks ar ādainām elipsveida lapām, bāli zaļiem ziediem un bumbierveida augļiem, kuru galā atrodas īstais auglis – nieres formas rieksts; kešjukoks [Anacardium occidentale].
- mahagons Mūžzaļš, līdz 15 m augsts tropu koks ar vērtīgu, sarkanbrūnu koksni, ko izmanto mēbeļu ražošanā [Swietenia mahagoni].
- karambola Mūžzaļš, līdz 5 m augsts tropu koks ar akācijai līdzīgām lapām, rozā ziediem un dzelteniem augļiem, kuri, tos pārgriežot, atgādina piecstaru zvaigzni [Averrhoa carambola].
- dzērvene Mūžzaļš, ložņājošs puskrūms ar sīkām lapām un sarkanām, skābām ogām.
- korķozols Mūžzaļu ozolu suga, ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem [Quercus suber].
- peso Naudas vienība (piem., Argentīnā, Meksikā), attiecīgā naudas zīme, monēta.
- leja Naudas vienība (Rumānijā, Moldovā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti [Misgurnus fossilis].
- moiva Neliela, slaida jūras zivs ar ļoti sīkām zvīņām [Mallotus villosus].
- sesks Neliels, plēsīgs dzīvnieks ar slaidu, spēcīgu ķermeni, īsām kājām, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala asi smakojošu sekrētu [Mustela putorius].
- omons OMON vienība vai vienības.
- omonietis OMON vienības kaujinieks.
- mandrils Paviānu ģints mērkaķis ar iegarenu purnu, spilgti krāsainiem sēžas mīkstumiem un īsu asti [Mandrillus sphinx].
- megahercs Periodisko svārstību frekvences mērvienība, miljons hercu [MHz].
- magazīna Periodisks izdevums vācu valodā ("Magazin") par latviešu valodu, literatūru, folkloru, mitoloģiju, poētiku (1828–1913).
- Pentateihs Piecas Mozus grāmatas (Vecajā Derībā); Tora.
- Meka Pilsēta Saūda Arābijā, kurā dzimis pravietis Muhameds un ko ik gadu apmeklē tūkstošiem musulmaņu.
- zebiekste Plēsīgs sermuļu dzimtas dzīvnieks ar rūsganbrūnu muguru un galvu, baltām krūtīm un vēderu, ļoti tievu un lunkanu vidukli, īsām kājām un paīsu, rūsganbrūnu asti [Mustela nivalis].
- daudzkāji Posmkāju tipa apakštips, pie kura pieder tārpveidīgi sauszemes dzīvnieki ar daudziem kāju pāriem (piem., simtkāji) [Myriopoda].
- luterisms Protestantiskās kristietības pamatvirziens, kas balstās uz Mārtiņa Lutera un viņa skolnieku mācības.
- amoks Psihiska traucējuma veids, kad slimnieks pēc lēkmes metas skriet, iznīcinot visu, kas gadās ceļā (konstatēts Malajas arhipelāga iedzīvotājiem).
- strēlis Regulārā kājnieku karaspēka karavīrs (Maskavas caristē no 16.–18. gs.).
- mežābele Rožu dzimtas koks ar ērkšķainiem zariem un maziem, rūgteni skābiem āboliem [Malus sylvestris].
- lunārs Saistīts ar Mēnesi, tam raksturīgs.
- trāķieši Sena indoeiropiešu cilšu grupa, kas apdzīvoja Eiropas dienvidaustrumu zemes – Trāķiju, kā arī Balkānu pussalas ziemeļaustrumus un Mazāzijas ziemeļrietumu daļu.
- reāls Sena sudraba monēta (Spānijā, Meksikā, Portugālē).
- frīģieši Sena tauta, kas apdzīvoja Mazāzijas augstienes centrālo un rietumu daļu.
- maķedonieši Senās valsts Maķedonijas iedzīvotāji.
- amazone Sengrieķu mitoloģijā – kareivīga, spēcīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā).
- Vastlāvji Seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki, trīs dienas pirms Pelnu dienas; Meteņi.
- lemurs Sīks vai vidēji liels puspērtiķis ar smailu purniņu un garu, kuplu asti, kas dzīvo mežos Madagaskarā un Komoru salās.
- megatonna Sprādziena (parasti kodolsprādziena) spēka mērvienība, kas atbilst spēkam, ar kādu sprāgst miljons tonnu trotila [Mt].
- makdonalds Starptautiskā ātrā ēdināšanas tīkla
- maķītis Starptautiskā ātrā ēdināšanas tīkla
- madeira Stiprināts vīns, kas ražots Madeiras salās.
- maltieši Tauta – Maltas Republikas pamatiedzīvotāji.
- marokāņi Tauta – Marokas pamatiedzīvotāji (arābi un berberi).
- maķedonieši Tauta, Balkānu republikas Maķedonijas, kas līdz 1991. gadam ietilpa Dienvidslāvijas sastāvā, iedzīvotāji.
- heti Tauta, kas 18.–12. gs. p. m. ē. dzīvoja Mazāzijā.
- gagauzi Tauta, kas dzīvo galvenokārt Moldāvijas un Ukrainas teritorijā.
- tamili Tauta, kas dzīvo Tamilnadas štatā Indijas dienvidos, kā arī Šrilankā un Malaizijā.
- malajieši Tauta, Malaizijas pamatiedzīvotāji.
- meksikāņi Tauta, Meksikas pamatiedzīvotāji.
- moldāvi Tauta, Moldovas pamatiedzīvotāji.
- mongoļi Tauta, Mongolijas pamatiedzīvotāji.
- mordvieši Tauta, Mordvijas pamatiedzīvotāji.
- lunomobilis Transportlīdzeklis braukšanai pa Mēness virsmu.
- Mēness jūra tumšs Mēness virsmas apgabals.
- pusmēness Veidojums vai attēls, kura forma atgādina pusi Mēness diska.
- sabulis Vērtīgs sermuļu dzimtas kažokzvērs ar biezu dzeltenbrūnu vai tumšbrūnu apmatojumu un kuplu asti [Martes zibellina].
- islāms Viena no trim visvairāk izplatītākajām pasaules reliģijām, ko nodibinājis pravietis Muhameds 7. gs. Rietumarābijā; musulmanisms; muhamedānisms.
- katolicisms Viens no senākajiem kristietības virzieniem, ko vada Romas pāvests un kas māca, piem., dzīvi pēc nāves, praktizē Marijas un svēto pielūgsmi un lielu uzsvaru liek uz baznīcas tradīciju; šī virziena reliģiskā mācība; katoļticība.
- saronga Vīriešu un sieviešu apģērba gabals (Indonēzijā, Malaizijā, Šrilankā u. c.), kas sastāv no krāsaina vai batikota kokvilnas auduma gabala, kas aptīts ap gurniem garu svārku veidā.
- somaiņi Zīdītāju klases apakšklase, kuras pārstāvjiem ir raksturīga soma, kurā māte iznēsā piedzimušo mazuli; šīs apakšklases dzīvnieki [Marsupialia].
M citās vārdnīcās: