Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 217 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam M.

Atrasts vārdos (31):

Atrasts etimoloģijās (168):

Atrasts normatīvajos komentāros (6):

Mainījusies vārdu hellēnisms, hellēnisks, hellēņi pareizrakstība. Tagad tie jāraksta nevis ar vienu, bet diviem līdzskaņiem l. (šķirklī hellēņi)
Par saikļa jebšu lietojumu jeb nozīmē skat. A. Miķelsones rakstu "Par saikļa jebšu lietošanu latviešu valodā" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 8. laidiens, R., 1972). (šķirklī jebšu)
Diezgan bieži sastopams vārdu lesbiete, lesbisks, lesbisms lietojums ar z: lezbiete, lezbisks, lezbisms. Mūsdienās par pareizu atzīta forma ar s: lesbiete, lesbisks, lesbisms. (šķirklī lesbisms)
Mēnesszivi dažreiz kļūdaini sauc arī par saules zivi (acīmredzot angļu valodas iespaidā). Jāatceras, ka angļu valodā par moonfish sauc pilnīgi citas – stavridu dzimtas zivis. (šķirklī mēnesszivs)
Ņujorkas Metropolitēna opera pareizi būtu jāsauc par Ņujorkas Metropoles operu. Pagaidām vairāk izplatīts ir tradicionālais (nepareizais) nosaukums. (šķirklī metropolitēns)
Mūsdienās vārdu orgāns nebūtu vēlams lietot, runājot par iestādi, organizāciju vai preses izdevumu (tātad nevis preses orgāns, bet preses izdevums). (šķirklī orgāns)

Atrasts vārdu savienojumos (31):

Atrasts skaidrojumos (400):

mikologs [Mikoloģijas]{s:134} speciālists.
mikrobiologs [Mikrobioloģijas]{s:135} speciālists.
mineralogs [Mineraloģijas]{s:136} speciālists.
mitologs [Mitoloģijas]{s:137} speciālists.
montētājs [Montāžas]{s:138} speciālists.
kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu arMijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
štats AdMinistratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
mauri Āfrikas zieMeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forMa kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
mikimauss AMerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs; mikipele.
mikipele AMerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs.
ķekatas Ar auglību, svētību saistīts latviešu gadskārtu ieražu rituāls – tradicionālos Masku tēlos pārģērbušos cilvēku gājiens no mājas uz māju (piem., Mārtiņos, Ziemsvētkos).
kalašņikovs AutoMātiskais šaujamierocis (sākotnēji M. Kalašņikova konstruēts); automāts, triecienšautene.
mazda AutoMobiļu marka "Mazda"; šīs markas automašīna.
mersedess AutoMobiļu marka "Mercedes-Benz"; šīs markas automašīna.
dzelzs lēdija Bijušās Lielbritānijas preMjerministres M. Tečeres iesauka.
lama Budistu Mūks, garīdznieks zemēs, kur izplatīts lamaisms (Tibetā, Mongolijā).
pueblo CieMats, indiāņu zemkopju apmetne (parasti Meksikā, ASV dienvidrietumos).
mičurinietis Dārzkopis, augļkopis – padoMju selekcionāra I. Mičurina darba turpinātājs.
citronmelisa Daudzgadīgs garšaugs ar sirdsveida lapāM, kurām ir citrona aromāts; citronmētra; ārstniecības melisa [Melissa oficinalis].
majorāns Daudzgadīgs lakstaugs ar Maziem, baltiem vai violeti sārtiem ziediem; šā auga lapas un ziedi, ko lieto par garšaugu [Majorana hortensis].
piparmētra Daudzgadīgs lakstaugs, ārstniecības augs ar zili violetieM ziediem un stipri smaržojošām lapām; no šā auga lapām gatavota droga [Mentha piperita].
ūdensmētra Daudzgadīgs lūpziežu dziMtas lakstaugs ar raksturīgo mētru smaržu un ziedkopu stublāja galā, kas sastopams ūdenstilpju malās [Mentha aquatica].
mandragora Daudzgadīgs nakteņu dziMtas lakstaugs ar platām, ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus un ko izmanto ārstniecībā [Mandragora officinarum].
vienlape Daudzgadīgs orhideju dziMtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā [Monophyllos].
krāteru jūra daudzu krāteru sablīvējuMs noteiktā Mēness virsmas rajonā.
mazās planētas debess ķerMeņi, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu un kuru izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem, ir mazi; asteroīdi.
lefkoja Dekoratīvs lakstaugs ar iegarenāM lapām un smaržīgiem, dažādu krāsu pildītiem ziediem [Mathiola incana].
dekalogs DesMit Dieva baušļi, kas tika doti Mozum Sīnāja kalnā un ir atrodami Bībelē.
Desmit Dieva baušļi desMit reliģiski ētiskas normas, likumi, ko Dievs atklāja Mozum Sinaja kalnā pēc iziešanas no Ēģiptes; dekalogs.
madonna DievMāte – Jaunava Marija; viņas attēls (parasti kopā ar bērnu).
Tora Ebreju svētie raksti, kas atbilst Bībeles pirMajām piecām (Mozus) grāmatām.
mīdija ĒdaMa divvāku jūras gliemene [Mytilus edulis].
terminators GaisMas un ēnas robeža uz Mēness, planētas vai tās pavadoņa virsmas.
krāteris Gredzenveida ieplaka uz Mēness virsmas.
rampa Ieapaļi slīpa konstrukcija skeitborda, skrituļslidotāju, BMX braucēju u. c. treniņiem un sacensībām.
telūrijs Ierīce, ar kuru deMonstrē Zemes griešanos ap savu asi un ap Sauli, kā arī Mēness griešanos ap Zemi.
maiji Indiāņu tauta CentrālaMerikā (Meksikā, Jukatanas pussalā u. c.), viena no senākajām civilizācijām, kas pastāvēja līdz 16. gs.
acteki Indiāņu tauta Meksikā, kas 12.–16. gs. bija izveidojuši savu valsti.
megabaits InforMācijas daudzuma (datu ietilpības) mērvienība, kurā ir 1048 576 baiti [MB].
IBM International Business Machines – galvenā datortehnikas ražotāja saīsināts nosaukums.
Korāns IslāMa svētā grāmata – musulmaņu reliģisko, tiesisko, tikumisko, kā arī sadzīvisko noteikumu un pamācību krājums, ko pravietis Muhameds saņēmis no Allāha.
Sunna IslāMa tekstu krājums, kurā ietilpst stāsti par Muhamedu, kā arī Korāna papildinājumi un iztulkojumi.
marsieši IzdoMu tēls – Marsa iedzīvotājs.
ihtiozaurs IzMiris Mezozoja ēras jūras rāpulis ar delfīniem vai zivīm līdzīgu ķermeni.
marsieši Iztēlē radīti Marsa iedzīvotāji.
megavats Jaudas Mērvienība, kurā ir miljons vatu [MW].
Māra Jaunava Marija.
komunisms K. Marksa izstrādāta politiska un ekonomiska teorija par bezšķiru sabiedrības izveidošanu, kas balstāma uz sabiedrisko īpašumu un kurā katrs var strādāt pēc savām spējām, bet saņemt pēc viņa vajadzībām.
marksisms–ļeņinisms K. Marksa, F. Engelsa un V. Ļeņina revolucionārā mācība.
opijs tautai Kārļa Marksa 1844. gadā radītais apzīmējums reliģijas raksturošanai.
magnifikāts Katoļu baznīcas dziesMa, slavinājums Jaunavai Marijai.
Dievmāte Katoļu baznīcas tradīcijā – Jēzus Kristus Māte, jaunava Marija.
Debesu ķēniņiene katoļu baznīcas tradīcijā Jēzus Māte Marija.
mariāņi Katoļu Mūku ordenis Jaunavas Marijas nevainīgās ieņemšanas godināšanai; šā ordeņa locekļi.
kapucieši Katoļu Mūku ordenis, franciskāņu ordeņa atzars, ko 16. gs. dibinājis Mateo Basi un kura pārstāvji valkā tērpu ar kapuci; kapucīni.
karmelīti Katoļu Mūku un mūķeņu ordenis, kas dibināts 12. gs. Karmela kalnā Palestīnā un kam raksturīgs īpašs uzsvars uz Marijas pielūgsmi un stingru askēzi.
dilt Kļūt ar Mazāku redzamo daļu (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, KaMerūnā, Kongo, Gabonā) un kam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne un interesants raksts [Milletia laurentii]; apdares materiāls.
MAZ Kravas autoMašīnas marka, kuru ražo Minskas automobiļu rūpnīcā; šīs markas automašīna.
mangāns ĶīMiskais elements – pelēcīgs, ciets, trausls metāls, ko izmanto krāsaino metālu sakausējumu, korozijizturīgo pārklājumu iegūšanai [Mn].
magnijs ĶīMiskais elements – spīdīgs, sudrabaini balts metāls, kas deg ar spoži baltu gaismu [Mg].
molibdēns ĶīMiskais elements – sudrabpelēks, ciets metāls ar augstu kušanas temperatūru, ko izmanto izturīgu sakausējumu iegūšanai [Mo].
Mēness kalendārs laika skaitīšanas sistēMa, kuras pamatā ir Mēness fāzes.
sinodiskais mēnesis laika sprīdis starp divāM vienādām Mēness fāzēm.
matiola Lakstaugs ar vienkāršieM, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros, kas atveras un smaržo vakarā [Mathiola bicornis].
LMA Latvijas Mākslas akadēmija.
LMA Latvijas Mūzikas akadēmija.
Svētā lūgšana lūgšana "Mūsu Tēvs debesīs" vai "Tēvs mūsu"; tēvreize.
tēvreize Lūgšana "Mūsu Tēvs" vai "Tēvs Mūsu"; svētā lūgšana; parauglūgšana.
faraonskudra Ļoti sīka skudra dzeltenīgā krāsā, kas parasti dzīvo lielā kolonijā siltās telpās un pārtiek no Maizes, saldumiem u. c. produktiem [Manomorium pharaonis].
atomisms Mācība (aizsākusies sengrieķu filozofu darbos) par to, ka matērija sastāv no atomiem.
harmonija Mācība par akordiem, to struktūru, attiecībām, secību.
fenomenoloģija Mācība par apziņā tvertajām parādībām, fenomeniem.
astroloģija Mācība par cilvēka likteņa atkarību no debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa; nākotnes pareģošana pēc debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa.
optometrija Mācība par cilvēka redzi; redzes spēju mērīšana, redzes defektu noteikšana.
polifonija Mācība par daudzbalsību.
demonoloģija Mācība par dēmoniem u. c. ļauniem gariem.
versifikācija Mācība par dzejas valodas ritma veidiem un valodas ritmisko uzbūvi.
eigēnika Mācība par ģenētikas atziņu izmantošanu cilvēka iedzimto īpašību uzlabošanā.
mendelisms Mācība par iedzimtības likumsakarībām, pazīmju iedzimšanu, ko atklāja dabaszinātnieks un mūks G. J. Mendelis.
kinēzika Mācība par ķermeņa kustībām un žestiem, kurus izmanto komunikācijā.
materiālmācība Mācība par materiālu struktūru, īpašībām un apstrādes paņēmieniem.
melodika Mācība par melodijas veidošanu.
instrumentācija Mācība par mūzikas instrumentu tehniskajām un mākslinieciskajām iespējām un to izmantošanu kompozīcijā.
ornamentika Mācība par ornamentiem, rakstiem.
metrika Mācība par pantmēra likumībām un dzejas ritmu.
uzturmācība Mācība par pareizu cilvēka uzturu; uzturzinātne.
rentgenoloģija Mācība par rentgenstarojumu un tā izmantošanu medicīnā.
aritmētika Mācība par skaitļiem un darbībām ar tiem.
daktiloģija Mācība par skaņu valodas aizstāšanu (kurlmēmajiem) ar roku pirkstu kustībām.
patoģenēze Mācība par slimību rašanos un attīstību organismā.
kontrapunkts Mācība par šo daudzbalsības veidu.
metodoloģija Mācība par teorētiskās un praktiskās darbības metodēm; metožu sistēma (kādā nozarē).
predestinācija Mācība par to, ka Visuma, cilvēces un katra cilvēka attīstība notiek saskaņā ar Dieva gribu.
heliocentrisms Mācība par to, ka Zeme un pārējās planētas kustas ap Sauli.
receptūra Mācība par zāļu izrakstīšanu un pagatavošanu.
okultisms Mācība, kurā atzīst pārdabisku parādību un spēku eksistenci; praktiskas darbības, lai saistītos ar šīm parādībām un spēkiem.
numeroloģija Mācība, kurā skaitļiem piedēvēta maģiska nozīme.
teleoloģija Mācība, pēc kuras dabā viss ir mērķtiecīgs un jebkurš attīstības process ir iepriekš noteiktu mērķu īstenošana.
klātiene Mācības, kas saistītas ar lekciju un nodarbību pastāvīgu apmeklēšanu; pilna mācību laika studijas.
studijas Mācības, parasti augstākajā, mācību iestādē.
sagatavotība Mācībās, vingrinājumos u. tml. iegūta piemērotība, atbilsme kādu darbību veikšanai.
prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti (parasti pedagogu vadībā) nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un darba prasmi.
ziema Mācību gads.
ābece Mācību grāmata burtu un lasītprasmes apguvei.
trenažieris Mācību ierīce noteiktu iemaņu apgūšanai.
palīgskola Mācību iestāde bērniem ar garīgās attīstības aizturi vai atpalicību; speciālā internātskola.
licejs Mācību iestāde muižnieku bērniem Krievijā.
karaskola Mācību iestāde virsnieku sagatavošanai.
jūrskola Mācību iestāde, kas gatavo jūrniecības speciālistus.
seminārs Mācību iestāde, kur gatavo garīdzniekus.
seminārs Mācību iestāde, kur gatavoja tautskolotājus.
tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piem., rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
komercskola Mācību iestāde, kurā gatavo tirdzniecības un finanšu darbiniekus.
augstskola Mācību iestāde, kurā iegūst augstāko izglītību; augstākā mācību iestāde.
politehnikums Mācību iestāde, kurā ir dažādu tehnikas nozaru nodaļas.
svētdienas skola Mācību iestāde, kurā mācības notiek ārpus parastā darba laika.
arodskola Mācību iestāde, kurā sagatavo darbiniekus noteiktām profesijām.
diplomands Mācību iestādes (parasti augstskolas) beidzējs, kas gatavojas saņemt vai tikko ir saņēmis šīs mācību iestādes beigšanas diplomu.
teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai izcilas un teicamas sekmes.
izlaidums Mācību iestādes beidzēju grupa; viena gada absolventi.
izlaidums Mācību iestādes nobeigums; šādam nobeigumam veltīts sarīkojums.
ievads Mācību kurss, kurā aplūko kādas zinātņu nozares pamatus.
metodiķis Mācību metodikas speciālists, kas izstrādā konkrēta mācību priekšmeta mācīšanas un pārbaudes metodiku, sniedz konsultācijas šajos jautājumos.
seminārs Mācību nodarbība (parasti augstskolā) par noteiktu tēmu, kurā dalībnieki noklausās un apspriež pastāvīgi sagatavotus referātus vai īsus dalībnieku ziņojumus; teorētiska vai praktiska nodarbība zināšanu papildināšanai.
lekcija Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā docētājs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu.
kurss Mācību pakāpe (augstākajā un vidējā speciālajā mācību iestādē), ko parasti apgūst mācību gada laikā; studentu, audzēkņu kopums, kas apgūst šo mācību pakāpi.
klase Mācību posms (skolā), kurā skolēni vienā mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu; skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts; mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
rēķins Mācību priekšmets – matemātika.
dziedāšana Mācību priekšmets – vokālo dotību izkopšana, vokālo skaņdarbu iestudēšana, kā arī mūzikas vēstures un teorijas pamatu apgūšana.
darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā – rokdarbi, mājturība, praktiskie darbi.
mūzikas literatūra Mācību priekšmets, kurā aplūko komponistu daiļradi, mūzikas virzienus u. tml.
mašīnmācība Mācību priekšmets, kurā aplūko mašīnu uzbūvi, to darbību.
traktormācība Mācību priekšmets, kurā aplūko traktoru uzbūvi, to izmantošanu.
rēķināšana Mācību priekšmets, kurā ietverti aritmētikas pamati.
rokdarbi Mācību priekšmets, kurā māca dažādu ar rokām darināmu priekšmetu (piem., adījumu, tamborējumu u. c.) izgatavošanu.
propedeitika Mācību priekšmets, sagatavošanas nodarbības, ievadījums kādā zinātnes nozarē.
mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (parasti pilsētas zaļajā zonā); meža skola.
sākumskola Mācību un audzināšanas iestāde zemākās (1.–4. klase) izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
palīgsaimniecība Mācību vai zinātniski pētnieciskas iestādes lauku saimniecība, kur notiek pētījumi vai tiek apgūtas praktiskas iemaņas.
neklātiene Mācību veids, kas balstās uz studentu patstāvīgu darbu ārpus mācību iestādes pēc atbilstošas programmas un apmeklējot īpašas sesijas.
bulings Mācību vidē apzināti īstenota tiranizēšana, iebiedēšana, pazemošana vai pakļaušana ar vardarbības draudiem.
studija Mācību vieta, iestāde, kurā apgūst (parasti dažādu radošu prasmju) meistarības pamatus.
brīvlaiks Mācību, arī citu nodarbību pārtraukuma laiks (mācību iestādēs).
pedagoģija Mācīšana, audzināšana.
izglītība Mācīšanas un audzināšanas process.
skolotājs Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).
pasniegt Mācīt (kādu mācību priekšmetu, parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē).
docēt Mācīt (kādu priekšmetu) augstskolā.
gatavot Mācīt (kādu), piem., profesijas iegūšanai; mācīt, trenēt (kādu) noteikta uzdevuma veikšanai.
pasniegt stundas Mācīt (mācību priekšmetu) mācību iestādē.
pasniegt stundas Mācīt kādam privāti (ko).
pārmācīt Mācīt vēlreiz, no jauna; apmācīt (kādu) cita aroda, specialitātes iegūšanai.
skolot Mācīt, izglītot (parasti mācību iestādē); dot padomu, pamācīt.
mācītājmāja Mācītāja dzīvojamā māja.
pastorāts Mācītāja māja; mācītāja muiža.
viesmācītājs Mācītājs, kas ieradies no citurienes un notur dievkalpojumu citā draudzē.
palīgmācītājs Mācītājs, kas palīdz draudzes prāvestam pildīt mācītāja amata pienākumus.
cienīgtēvs Mācītājs.
nomācīties Mācīties (kādu laikposmu) un beigt mācīties.
pārmācīties Mācīties (ko) vēlreiz; mācoties iegūt citu arodu, specialitāti.
studēt Mācīties (parasti) augstākajā mācību iestādē.
apmeklēt Mācīties (skolā, kursos), būt skolas audzēknim, kursu dalībniekam.
apgūt Mācīties un paturēt atmiņā.
zubrīt Mācīties, daudzreiz atkārtojot (parasti mehāniski, bez izpratnes).
zubrīties Mācīties, daudzreiz atkārtojot (parasti mehāniski, bez izpratnes).
iemācīt Mācot panākt, ka iegūst (zināšanas, prasmi, paradumus u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kāds) iegūst (zināšanas, prasmi, paradumus u. tml.).
izmācīt Mācot sagatavot (darbam kādā profesijā).
apmācīt Mācot sagatavot (kādam uzdevumam, arodam, specialitātei).
aizvadīt Mācot, audzinot sagatavot (līdz kādai pakāpei).
izdzīt Mācot, stingri audzinot, izskaust (piem., nevēlamu īpašību).
iemācīties Mācoties iegūt (zināšanas, prasmi, paradumus u. tml.).
izlabot Mācoties panākt labāku sekmju vērtējumu (nekā iepriekš).
piemācīties Mācoties papildus, palielināt savu zināšanu apjomu.
izmācīties Mācoties tikt sagatavotam (kādai profesijai); mācoties kļūt par ko.
papildināt Mācoties, strādājot, iegūstot pieredzi, paplašināt, pilnveidot (savas zināšanas, prasmi).
krusttēvs Mafijas boss.
mafiozo Mafijas loceklis, mafiozas organizācijas dalībnieks.
magmatisms Magmas kustība un magmatisko iežu veidošanās process.
porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli.
magnētadata Magnēta plāksnīte ar nosmailinātu galu, kas (piem., kompasā), brīvi griežas ap vertikālu asi un vienmēr ar vienu polu ir vērsta pret ziemeļiem.
ersteds Magnētiskā lauka intensitātes mērvienība [Oe].
magnetons Magnētiskā momenta mērvienība (piem., atomfizikā un kodolfizikā).
gauss Magnētiskās indukcijas mērvienība (Gs).
tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību (SI) sistēmā [T].
vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība SI mērvienību sistēmā [Wb].
ģeomagnētisms Magnētiskie spēki, kas darbojas uz Zemes, tās dzīlēs, kā arī ārpus tās; Zemes magnētisms.
feromagnētisms Magnētisma veids, feromagnētiķiem raksturīgo magnētisko īpašību kopums.
polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intesitāti nekā citos punktos.
maģis Magnetofons.
magnēzijs Magnija oksīds.
magnēzijs Magnijs.
cīrulītis Magoņu dzimtas lakstaugs, kas zied agri pavasarī sārti violetiem ziedu ķekariem.
burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu; maģiska izdarība.
šamanisms Maģisku darbību un rituālu kopums, ko praktizē, lai stātos sakaros ar garu pasauli, dziedinātu u. tml.
mahagonijs Mahagons.
nolalināt Maigā, mīlīgā balsī pateikt (ko).
lieglaime Maiga, patīkama laimes izjūta.
čubināt Maigi aprūpēt.
pieglaust Maigi piekļaut.
pieglausties Maigi piekļauties.
glausties Maigi skarties klāt.
glāstīties Maigi, glāstoši skarties klāt; glausties.
dūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) runāt, sarunāties.
iedūdoties Maigi, mīlīgi ierunāties.
iedūdot Maigi, mīlīgi pateikt (parasti ausī).
nodūdot Maigi, mīlīgi pateikt.
nodūdot Maigi, mīlīgi runājot, pavadīt (kādu laiku).
lalināt Maigi, mīlīgi runāt (parasti ar bērnu).
liegs Maigs (par krāsu, krāsas toni).
mīlīgs Maigs, jauks, patīkams.
smalks Maigs, patīkams, arī izcils (parasti par garšu, smaržu).
subtils Maigs; smalks; delikāts.
maijroze Maijrozīte.
maiksts Maikste.
kasete Maināma tilpne apstrādājamo detaļu, sagatavju uzkrāšanai.
vīteris Mainīga augstuma dažādu (putna balss) skaņu virkne.
mirdzums Mainīga stipruma gaisma, spīdums, ko (kas) izstaro vai atstaro.
arguments Mainīgais lielums, no kura vērtības ir atkarīga dotās funkcijas vērtība.
grozīgs Mainīgs (parasti par laika apstākļiem).
svaidīgs Mainīgs, nevienmērīgs (par kustību).
svārstība Mainīgums, nepastāvība, nevienmērība, arī nenoteiktība (piem., parādībai, norisei, stāvoklim).
mīt Mainīt (1).
variēt Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības; veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
reversēt Mainīt (ko) atpakaļ, pretējā virzienā.
revidēt Mainīt (piem., attieksmi, uzskatu).
kustināt Mainīt (sava ķermeņa, tā daļu) stāvokli telpā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
konvertēt Mainīt aizņēmuma noteikumus.
lūzt Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no vienas vides citā) – piem., par gaismu, gaismas staru.
griezt Mainīt kā stāvokli, virzienu; likt mainīt, panākt, ka maina virzienu vai atrašanās vietu, arī doties kādā virzienā.
mainīt naudu Mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
mainīt naudu Mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām vai lielākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
pārsviesties Mainīt savu atrašanās vietu; tikt pārsviestam (pāri kam, pār ko).
pārvietoties Mainīt savu dzīves, uzturēšanās vietu.
piemēroties Mainīt savu izturēšanos, uzvedību atbilstoši (kam); kļūt tādam, kas iederas, atbilst (kam).
pārdomāt Mainīt savu nodomu, izlemt citādi.
modulēt Mainīt skaņas, balss fizikālās īpašības.
kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2), būt tādam, ko var kustināt.
kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2).
krāsoties Mainīt vai iegūt krāsu (2) kādā norisē.
grozīt Mainīt, pārveidot.
vērst Mainīt, veidot citādu.
rotāt Mainīties (krāsā, intensitātē u. c.); izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
rotāties Mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) – par gaismu; izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
evolucionēt Mainīties, attīstīties, pakāpeniski pārveidoties (parasti par dzīvo organismu sugām).
vērsties Mainīties, veidoties, arī kļūt citādam.
izmainīt Mainot aizdot (ko) prom, saņemot (ko līdzvērtīgu) vietā; apmainīt.
nomainīt Mainot aizstāt ar citu (tāda paša veida priekšmetu).
bēguļot Mainot dzīves, uzturēšanās vietu, vairīties, slapstīties.
iemainīt Mainot iegūt (ko); mainot atdot (pret ko).
nomainīt Mainot iegūt ko citu (tāda paša veida vai līdzīgu).
sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli).
griezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, virzīties uz citu pusi.
nomainīt Mainot ieviest, sākt lietot ko citu (tāda paša veida vai līdzīgu).
laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, kļūt labākam nekā iepriekš.
iegriezties Mainot kustības virzienu, ieiet, iebraukt (kur).
iegriezt Mainot kustības virzienu, ievirzīt, ievadīt (transportlīdzekli kur iekšā).
uzgriezties Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas.
taisīt Mainot muskuļu stāvokli, panākt, ka sejai, tās daļām, arī balsij rodas noteikta izteiksme.
pārsēsties Mainot sēdvietu, apsēsties (citā vietā).
nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kāda rīcībā, pārziņā u. tml.).
uzgriezties Mainoties iestāties (par apstākļiem); iegriezties (3).
iegriezties Mainoties iestāties (par laika apstākļiem).
grozīties Mainoties kļūt citādam (par vēju, laiku).
uzlaboties Mainoties kļūt labākam, piemēram, saulainākam, siltākam.
griezties Mainoties pakāpeniski pāriet (no viena perioda otrā, no vienas stadijas otrā).
pārmijus Mainoties vienam ar otru, citam ar citu; arī pārmaiņus.
pārmaiņus Mainoties vienam ar otru.
naktsmaiņa Maiņa, kas jāstrādā naktī.
barters Maiņas tirdzniecība, preču vai pakalpojumu apmaiņa bez naudas kā maksāšanas līdzekļa izmantošanas; prečmaiņa.
transformators Maiņstrāvas ierīce, ko izmanto sprieguma un strāvas pārveidošanai.
transformācija Maiņstrāvas sprieguma pazemināšana vai paaugstināšana, izmantojot transformatoru.
turboģenerators Maiņstrāvas vai līdzstrāvas ģenerators, ko darbina turbīna.
maisaudekls Maisaudums.
pašuzliesmošana Maisījuma aizdegšanās motora cilindrā, kad temperatūra vai spiediens pārsniedz kritisko robežu.
kokteilis Maisījums, kas sastāv no dažādām vielām.
suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
mistrs Maisījums, sajaukums, apvienojums, kurā ietilpst kas atšķirīgs; mistrojums (2).
mistrojums Maisījums, sajaukums, apvienojums.
kišmišs Maisījums, sajaukums; sajukums, juceklis.
mičumačs Maisījums; sajaukums.
pārmaisīt Maisīt (ko) visu, viscaur; maisīt (ko) vēlreiz, no jauna.
čakarēt Maisīt, jaukt (parasti ko meklējot).
izmaisīt Maisot (vienmērīgi) sajaukt; samaisīt.
iemaisīt Maisot iejaukt (piem., šķidrumā); maisot sagatavot.
izmaisīt Maisot izšķīdināt, izkausēt.
samaisīt Maisot pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisot savienot (piem., vielas).
piemaisīt Maisot pievienot (pie kā, kam klāt); piejaukt.
soms Maisveida plēšas (parasti mūzikas instrumentam); mūzikas instruments, ko darbina ar šādām plēšām.
peldpūslis Maisveidīgs, ar gāzi pildīts orgāns (zivīm).
maitasputns Maita [2].
plātsmaize Maize (piem., ar ābolu, biezpiena virsu), ko cep uz plāts, izklājot mīklu pa visu tās virsmu.
medusmaize Maize ar medu.
maiznieks Maizes cepējs; arī maiznīcas īpašnieks.
maiznīca Maizes ceptuve; maizes ceptuve kopā ar veikalu; maizes veikals.
apakšgaroza Maizes garoza klaipa apakšpusē.
piecepums Maizes svara palielinājums, kas rodas (tās) cepšanas procesā.
rika Maizes šķēle (parasti nogriezta klaipam visapkārt); rieciens.
konsekrācija Maizes un vīna simboliska pārvēršana Kristus miesā un asinīs, kas notiek dievkalpojuma laikā.
nams Māja, arī dzīvoklis ar tā iemītniekiem, viesiem u. tml.
ēka Māja, celtne; atsevišķa celtne arhitektoniskā kompleksā.
stūra māja Māja, kas atrodas divu ielu krustojuma malā.
privātmāja Māja, kas pieder atsevišķam cilvēkam.
muzejmāja Māja, kur dzīvojis, piem., izcils rakstnieks, dzejnieks, komponists un kurā ierīkots viņa memoriālais muzejs.
šomāju Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam zināms cilvēks.
mājīpašums Māja, uz ko (kādam) ir īpašuma tiesības.
viesis Māja, vieta, kur (kāds) ir viesis, arī stāvoklis, kad (kāds) ir viesis.
ciems Māja, vieta, kur ciemojas; ciemošanās.
mājrūpniecība Mājamatniecības izstrādājumu ražošana pārdošanai tirgū.
namdurvis Mājas (parasti galvenās) ārdurvis.
pašdarināts Mājas apstākļos gatavots (parasti alkoholisks) dzēriens.
pašdarīts Mājas apstākļos gatavots (parasti alkoholisks) dzēriens.
pašbrūvēts Mājas apstākļos gatavots alkoholisks dzēriens.
mājas kārtībā Mājas apstākļos.
teļš Mājas govs mazulis.
suņkopība Mājas suņu audzēšana un pavairošana.
gailis Mājas vistu tēviņš.
mūsmājas Mājas, kurās dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
viņmājas Mājas, kurās nedzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar saviem ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
pļeka Mājdzīvnieka (parasti govs) ekskrementi.
mājlops Mājdzīvnieks (piem., govs, cūka, aita, kaza), ko audzē un izmanto saimnieciskiem nolūkiem.
suns Mājdzīvnieks, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme; mājas suns.
savvaļnieks Mājdzīvnieks, kas kļuvis par savvaļas dzīvnieku.
mājkustonis Mājdzīvnieks.
zīme Mājiens, norādījums (parasti izteikts ar žestu, mīmiku).
ķēkša Mājkalpotāja, mājsaimniece.
apteksne Mājkalpotāja; arī oficiante.
ganāmpulks Mājlopu kopums, kas ganās vienkopus kādā vietā.
miteklis Mājoklis, mītne; dzīves vieta.
samāties Mājot sazināties.
jaunputns Mājputns no izšķilšanās līdz iekļaušanai pieaugušo putnu grupā.
putnkopība Mājputnu audzēšana gaļas un olu ieguvei; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
vaskotājs Mājsaimniecības ierīce grīdu tīrīšanai, vaskošanai un spodrināšanai.
ēvele Mājsaimniecības rīks dārzeņu sasmalcināšanai.
strādātmāka Māka, prasme strādāt.
makarūni Makaronbiskvīti; mandeļu bezē.
kannelloni Makaronu izstrādājums lielu caurulīšu veidā.
nūdeles Makaronu paveids – parasti īsi vai gari lentveida makaroni, arī sīki, gareni makaroni.
mākulis Mākonis.
padebesis Mākonis.
spalvmākoņi Mākoņi, kas sastāv no atsevišķiem plāniem spalvveida elementiem.
debess Mākoņi.
sega Mākoņu, miglas, dūmu u. tml. kopums.
noma Maksa par (kā, piem., mantas, zemes, telpu) lietošanu.
vedmaksa Maksa par (kā) vešanu, transportēšanu pa ūdensceļu vai par kuģu nolīgšanu uz noteiktu laiku; frakts; pārvadājuma maksa.
vedmaksa Maksa par (kā) vešanu, transportēšanu.
rente Maksa par (zemes, māju) lietošanu.
abonentmaksa Maksa par abonēšanu uz noteiktu termiņu; abonēšanas maksa.
honorārs Maksa par darbu literātiem, žurnālistiem, māksliniekiem, zinātniekiem.
skolasnauda Maksa par mācībām skolā.
pēcmaksa Maksa par preci, pakalpojumu u. tml., ko tās saņēmējs maksā pēc preces, pakalpojuma u. tml. saņemšanas.
īre Maksa par telpu lietošanu.
gruntsnoma Maksa par zemi, zemes gabala lietošanu; zemes nodoklis.
alga Maksa, atlīdzība par padarīto darbu (pēc noteiktas likmes vai līguma).
virsmaksa Maksa, kas pārsniedz iepriekš paredzēto maksu; papildu maksa.
procents Maksa, ko kreditors no aizņēmēja saņem par aizdoto naudu vai materiālo vērtību izmantošanu.
aizdevumprocents Maksa, ko kreditors saņem par izsniegto aizdevumu un kas tiek aprēķināta procentos no aizdevuma summas.
maksa Maksājamā naudas summa.
nopirkt Maksājot (kādam) naudu, panākt, ka (kāds) sāk rīkoties naudas devēja interesēs.
pārmaksāt Maksājot (ko), samaksāt vairāk.
nopirkt Maksājot naudu, nelikumīgi iegūt (ko).
nomaksāt Maksājot nokārtot finansiālās saistības; samaksāt.
samaksāt Maksājot pilnīgi nokārtot, izpildīt (saistības); pilnīgi norēķināties (par ko, piem., ar naudu).
starpmaksājums Maksājuma daļa, ko maksā pirms maksājuma galīgās kārtošanas.
piedziņa Maksājuma piespiedu iekasēšana.
muita Maksājums valstij par preču importu vai eksportu.
termiņmaksājums Maksājums, kam ir noteikts termiņš; terminēts maksājums.
līdzmaksājums Maksājums, ko (kāds vai kādi) veic kopā ar kādu.
dot Maksāt (cik par ko); pārdot.
piemaksāt Maksāt (kam) papildus, palielinot kopējo maksājuma summu.
celt galdā Maksāt uzreiz (visu naudas summu).
dzēst Maksāt, samaksāt (parādu); apzīmogot (pastmarku).
bleķot Maksāt.
nākt Maksāt.
piķot Maksāt.
paputēt Maksātnespējas vai citu iemeslu dēļ kļūt nevērtīgam, neizmantojamam, izbeigt pastāvēt.
ūtrupe Maksātnespējīga parādnieka, arī likvidējama uzņēmuma, saimniecības mantas izpārdošana vairāksolīšanā.
izrāviens Maksimālā ātruma strauja sasniegšana; strauja, pēkšņa izvirzīšanās (uz priekšu).
tolerance Maksimālā pieļaujamā novirze no noteiktajiem rādītājiem; pielaide.
nestspēja Maksimālā slodze, ko var noturēt konstruktīvs elements.
celtspēja Maksimālais smagums, ko (mehānisms, ierīce u. tml.) spēj pacelt, pārvietot.
vilktspēja Maksimālais smagums, ko spēj pavilkt (piem., traktors, zirgs).
svērtspēja Maksimālais svars, ko spēj uzrādīt noteikti svari.
piesātināts Maksimāli aizņemts, piepildīts.
izspiest Maksimāli izmantojot (spēkus, spējas u. tml.), iegūt, sasniegt (ko).
lakonisms Maksimāls (mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu) īsums, kodolīgums, vienkāršība.
raksturs Mākslā – personāžs, tēls ar spilgtām, izteiktām īpašībām, pazīmēm.
tēls Mākslā – specifisks, vispārināts (īstenības parādības, objekta u. tml.) atspoguļojums.
daile Māksla, daiļrade.
tips Mākslā, literatūrā – tēls, kurā ietvertas kādai cilvēku grupai tipiskas īpašības.
reminiscence Mākslas darbā (galvenokārt literatūrā un mūzikā) – apzināta vai neapzināta atsauce uz citu darbu, iekļaujot no tā īsus fragmentus, motīvus, stilistiskus elementus u. tml.
improvizācija Mākslas darba (skaņdarba, izrādes tēla u. tml.) veidošana tā izpildīšanas laikā; ar šādu paņēmienu veidotais mākslas darbs.
replika Mākslas darba atkārtojums, ko atšķirībā no kopijas darinājis pats autors.
formālisms Mākslas darba formas akcentēšana, mazāku vērību pievēršot tā saturam.
žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.

Atrasts piemēros (200):

pieciest .. viņa pirks divriteni, jo tas nepieciešaMs Miķelītim, gan jau to pārējo nepieciešamo vēl kādu laiku piecietīs.
nomutēt ..Dorītei vajadzēja sevi piespiest, lai noMutētu Matīsa bārdaino vaigu.
mičot ..istabā ar sMiekliem un gavilēm, un dažām Marijas asarām mičoja jauno sievu, un viņas vainagu pēc tam uzlika jaunākajai māsai.
mūsējais ..Ja tu redzēji jau gulbjus ejaM, Tie ir citi, tie nav mūsu, Mūsējie vēl zaļos silezeros mīt..
lielīt ..jaunkundze rakstāMmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
prakse ..jūtos diezgan droša, ka ar savu praksi zīdaiņu kopšanā spēšu palīdzēt Maružai.
lajs ..Mākslinieka ceļš ne tuvu nav tik romantisks, kā vairums laju to iedomājas..
viņmājas ..Mani, puišeli, sūtīja uz viņmājām pēc olām.
uguns ..Meļķis dzēra. Patīkama uguns izskrēja caur dzīslām..
viducis ..Miķelis Māls aplika roku ap Maijas viduci, cenzdamies sievieti sev pievilkt klāt.
piekrišana ..Milda pie vīra netikusi ar visu Kaucmindi. Jau skolā viņai pie zēniem nekādas piekrišanas nebijis – ne viņa apģērbties mācējusi, ne iznesties.
priekšvārds ..nosaucu uzvārdu. Man prasa priekšvārdu. Margita.
sirds ..ToMēr skaistākais no visiem [ziediem] – Mātes svētums, mātes sirds.
goddevīgs ..vienā laidā atskanēja goddevīgas uzrunas: Majora kungs! Daktera kundze! Mīļo pulkvedi! Agronoma kungs!
sprikstēt ..Viņai vienMēr sprikstēja acis, kad Matīss stāstīja par ļaudīs pieredzēto!
slaka "Bagātie ir cita slaka. Tie otraM no rokas sakaltušu uts ādu izraus un vēl pirkstus nokodīs. Mums [trūcīgajiem] tas nav asinīs."
labi "Ja Mērija spēj man Alfrēdu atņemt – labi, lai ņem!"
līdzināties "Līdzināties! Mierā!"
pagaidām "Man jāiet. Nu, tad pagaidām!"
atjokot "Man nav pasaku prinča, kas kavētu laiku," es atjokoju.
glaimot "Man tā vien liekas, ka vīrieši tikai lišķē un glaimo, lai mūs piemānītu."
pastalas "Manā bērnībā vīzēs un pastalās vien visi staigāja.."
nervozēt "Mani ļoti nomāc un nervozē šis laiks."
piederīgais "Mani piederīgie ir Rīgā. Vācijā saņēmu tēva rakstītu kartīti. "Esam dzīvi," viņš rakstīja un vairāk neko."
mīļš "Mans mīļais!"
zelts "Mans zelts ir mana tauta, Mans gods ir viņas gods!"
iekunkstēties "Meitiņ!" viņa iekunkstējās un sāka šņukstēt..
liet "Mēs sūtīti no universitātes. Svarīgā pētījumā, kundze," jautri un piemīlīgi runāja Džesa. Un tik turpināja liet. Tā un tā, un tā.
tēraudkausēšana "Metalurgā" pēc divām nedēļām es jau zināju visas tēraudkausēšanas nianses.
mīlītis "Mīlīši, ne soli atpakaļ!"
laist "Mīļā, pēc četriem mēnešiem mēs laižam uz Melnburnu!"
maize "Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien..."
sprediķis "Sestdien tu pārbrauci vēlu," – teica Mērija.. – "Iznāca mazliet pavēlāk." Bet pie sevis es nodomāju – nesāc tu tikai man sprediķus lasīt!
neklapēt "Tas Orests ir viens jocīgs cilvēks. Man ar viņu neklapē."
kas "Vai Zvans būs?" pēc brīža Meļķis ieprasījās. "Ko?" Ramba sākumā nesaprata.
ķēms "Viņš neatbrauks." Mijai izkrita vēstule no rokas. Bija dusmas, un modās spītība. "Ķēms! Es viņu gribētu pārmācīt."
jogot 15. augustā aicinu jogot arī uz veselības klīniku Medeora.
datubāze 2017. gadā LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar LU Matemātikas un informātikas institūtu izveidoja "Tautas vietvārdu datubāzi".
eksaminands Ā, tur nāk gudrā Maija, protams, pēdējā mirklī, mierīga un pašapzinīga, it kā viņa būtu eksaminators un nevis eksaminands.
komivojažieris A. Millera luga "Komivojažiera nāve".
mis Agatas Kristi radītā Mis Mārpla.
mežaparks Aizbraukt uz Mežaparku.
hamburgers Aiziet uz Makdonaldu un apēst hamburgeru.
fovisms Anrī Matiss un citi fovisma pārstāvji.
sarmati Ap III gs. p. M. ē. sarmati pakļāva skitus, un viņu kontrolē nonāca milzu teritorija, kas pletās no Melnās līdz Baltijas jūrai un no Vislas upes līdz Volgai.
aplidot Aplidot Mēnesi.
freska Aplūkot Mikelandželo freskas.
apriņķot Apriņķot vairākas reizes apkārt Mēnesim.
pilsētiņa Atklāt rotaļu un aktīvās atpūtas pilsētiņu Mežaparkā.
M AtMiņas apjoms – 1 M baits.
Marseljēza Atskanēja Marseljēza.
poēma Atskaņot A. Vivaldi poēMu "Stabat Mater".
rekviēms Atskaņot Mocarta "Rekviēmu".
attālums AttāluMs līdz Mēnesim.
kupcis Bagātie Maskavas kupči.
baletdejotājs Baletdejotāja karjeru Māris Liepa sāka Rīgā.
pavārds Baltais naMs Rīgā ir opera, šo pavārdu ir nostiprinājis Mariss Vētra ar savu tāda paša nosaukuma atmiņu grāmatu.
BAM BAM celtniecība.
BAM BAM trase.
sateka Bauska atrodas starp Mēmeli un Mūsu, pie to satekas.
satecēt Bauskā kopā satek Mūsa un Mēmele, veidojot Lielupi.
oratorija Baznīcā tiks atskaņota G. F. Hendeļa oratorija "Mesija".
reformators Baznīcas reforMatora Mārtiņa Lutera dzīve.
likt Bet Jānis kā nāca, kā atvēzējās un lika – Miets iegāja grīdā uz vietas.
šķēpnesis Bet taures skaņas pilī No Miega Miervaldi ceļ. Un viņš un viņa pulki Uz cīņu kājas aun Un šķēpnešiem pretim drāžas, Dzen stiegnājā tos un kaun.
māmuļa Biedrība pazīstaMa arī ar nosaukumu Māmuļa.
biļina Biļina par Iļju Muromieti.
BMX BMX braucēji.
BMX BMX čempionāts.
velosipēds BMX velosipēds.
riteņbraucējs BMX, kalnu, šosejas, treka riteņbraucējs.
mārša Brālīts Manim linus sēja, Mārša sēd ežmalē; Brālīts saka, lai aug lini, Mārša saka, lai neaug.
de Brazīliešu futbolists Ronaldu de Asiss Moreira līdzjutējiem pazīstams kā Ronaldinju.
brīvkungs Brīvkungs fon Minhauzens, visu laiku lielākais melis un fantasts.
lielkņaze Cara Aleksandra II Meitas lielkņazes Marijas laulības.
prizma Caur eMocionālo pārdzīvojumu prizmu radās Emīla Dārziņa "Melanholiskais valsis".
raudzīties Caur teleskopu raudzīties uz Mēnesi.
celebrēt Celebrēt Svēto Misi.
aerofotogrāfija Ceļojošā fotoizstāde "Māras zeme aerofotogrāfijās".
maz Cik Mēs viens par otru zinām? Maz, pavisam maz..
mašinizēt Cilvēce nejauki izvirstu, tai nebūtu nākotnes, ja Mēs pazaudētu savu sportisko garu. Mūsu mašinizētais laikmets pamazām atņem cilvēkam visu: rokas, kājas, plecus, muguru.
maksims Dārdēja Maksima ložmetējs.
šķautņains Daudzi Miervaldi Birzi uzskatīja par šķautņainu, atskabargainu, negāciju pilnu cilvēku..
arodskola Daugavpils Mežciema arodskola dibināta 1991. gadā.
dekalogs Dekalogs pirMo reizi lasāms 2. Mozus grāmatas 20. nodaļā.
liturģija Dieva vārda liturģija Svētajā Misē.
sūtnis Dievs sūtīja pie jaunavas Marijas debesu sūtni – erceņģeli Gabriēlu.
ecēt Dod, dieviņ, tā noMirt, Kā nomira tēvs, māmiņa! Tēvs nomira ecēdams, Māte – maizi mīcīdama.
donna Donna Marija.
dramaturgs DraMaturgs Mārtiņš Zīverts.
iekrustīt Draugi garo jaunekli iekrustījuši par Mazo.
nepiepildāms Dvēsele dziļā, NepiepildāMā, Kvēlo un salksti Neizsakāmas Mīlestības..
rīslings Dzert Mozeles rīslingu.
Marseljēza Dziedāt Marseljēzu.
noklausīties DziesMas var noklausīties portāla sadaļā "Mūzika".
savāds Dzīvojot Meksikā, Viesturam nemitīgi nācās visiem paskaidrot, kālab viņam tāds savāds vārds.
mežaparks Dzīvot Mežaparkā.
kodekss Eiropas Savienības Muitas kodekss.
melanholisks EMīla Dārziņa "Melanholiskais valsis".
sabalsot EMīļa Melngaiļa sabalsotās līgodziesmas.
urga ĒrMaņu urga ir Mergupes pieteka.
sēroties Es sērojos, es dziļi skuMu. Mans mūžs bez mēra bija grūts. Un savu mīļo izmisumu. Kā bērnu auklēju pie krūts.
kinostudija FilMa uzņemta kinostudijā "Mosfiļm".
giljotinēt Francijas karaliene Marija Antuanete tika giljotinēta Lielās franču revolūcijas laikā.
futūrisms FutūrisMa skolotājs – krievu dzejnieks Majakovskis.
postilla G. Manceļa „Postilla".
bagātnieks Gada bagātnieks Mīt Meksikā.
apgaismotājs Garlībs Merķelis – viens no radikālākajiem apgaismotājiem.
serenāde Glena Millera "Mēnessgaismas serenāde".
audžumeita Glika ģiMenē bija 6 pašu bērni un audžumeita Marta.
grāfs Grāfs Teodors fon Medems.
grozījums GrozījuMs Ministru kabineta noteikumos.
iesildītājs Grupas "Depeche Mode" koncerta iesildītāji būs jaunā grupa "The Bravery" no ASV.
GSM GSM tīkls.
simfoniķis Gustavs Mālers ir liels simfoniķis un bijis izcils diriģents.
ĢMO ĢMO brīvo zonu karte.
halo Halo parasti parādās ap Sauli un Mēnesi.
zibenskarš Hitlers plānoja pret PSRS zibenskaru – 2–3 Mēnešu laikā bija paredzēts ieņemt Maskavu, Ļeņingradu un Donbasu.
Meka Iekarot Modes meku Milānu.
raudulis IeMīļotākais rauduļa tipa cilvēka teiciens ir: "Mani neviens nemīl".
zarakanna Ienāk Mariņa ar alus zarakannu un alus butelēm, aiz viņas redzamas vairākas kalpones.
reģis Indulis. Kas neļauj dusēt tautai Mūža šūplī, Liek celties līdzi citām gudrākām. Mintauts. Tu reģis liels, – nu pareģošu es: Starp diviem dzirņiem tapsat samalti!
zīdenis Īpašs Meteņu ēdiens ir zīdenis: cūkas auss ar pupām un miežiem.
Sunna Ir divi islāMa pamatavoti – Dieva vārds, kas fiksēts Korānā, un Sunna, kurā attēloti pravieša Muhameda vārdi un darbi.
Mārtiņi Ir ticējuMs: ja Mārtiņos jumti ir sniegā – būs gara ziema.
Melpomene Īstai Melpomenes kalponei jāprot daudz: deklamēt, dziedāt, muzicēt, dejot.
žvīgot It kā vēsMa, pār druvām kas žvīgo, It kā vijole, raudāt kas sāk, – Jāņu vakars ar meijām un līgo Man no sendienām atmiņā nāk.
mets J. Madernieka dekoratīvo tekstiliju meti.
stenēt Ja jānes iepirkuMu soma, dēls sāk stenēt: "Mammu, cik man grūti!"
atņemt Ja Mērija spēj man Alfrēdu atņemt – labi, lai ņem!
pamatlicējs Jānis Misiņš ir latviešu zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicējs.
stereokino Jau 50. gados Maskavā bija stereokino – attēla dalīšanu nodrošināja smalks režģis ekrāna priekšā.
miglot Jau atnāca Māras diena, Saltu miglu miglodama.
silīte Jau kopš Adventes pirMās svētdienas laukumā pie baznīcas izveidota Betlēmes silīte ar salmu jēriņiem, Jēzus bērniņu, Jāzepu un Mariju.
patversme Jau vidusskolā Maija bija sapņojusi par darbu kādā patversmē. Viņa gribēja gādāt par bērniem, par kuriem neviens negādā, .. kurus neviens nemīl.
dabūt Jaunais rajons dabūja nosaukuMu "Mežciems".
jumprava JuMprava Marija.
kaulēt Kad tu atnāksi atkal, Mana ziemeļu saule? Vai man nāksies vēl ilgi Tavu siltumu kaulēt?
zaļacis Kaķis Minka bija slaids zaļacis melnā samta kažokā.
ņau Kaķīt's Mans, kaķīt's mans, Melns ar baltām ķepiņām. Saka ņau, saka ņau, Šodien man vēl peļu nav!
kvēls Kautra un kvēla Ar zīdaināM ziedlapām Magone smejas.
sarētot KoMētas un asteroīdi bieži sarēto Marsa virsmu.
BAM KoMjauniešu ceļazīme uz BAM.
LMA Koncertā piedalās LMA studenti ērģelnieki.
korespondēt Korespondēt laikrakstā "Mājas Viesis".
piepulcēties KosMētikas "Madara" izstrādājumiem piepulcējusies jauna produkcija.
seismometrs KosMosa kuģa Apollo 11 pilots 1969. gada jūlijā uzstāda uz Mēness pirmo ārpuszemes seismometru.
aplidot KosMosa kuģis aplido ap Mēnesi.
maksims Krievijā ražots Maksima sistēmas ložmetējs.
skulptors Krievu skulptore Vera Muhina.
paslīdēt KuMeliņi, kumeliņi, Tu man kaunu padarīji: Tev kājiņa paslīdēja, Man nokrita cepurīte.
palikt Kur tu paliec? Mēs nokavēsim!
porcelāns Ķīnas, Meisenes porcelāns.
svētlaimīgs Labi taM cilvēkam, kas atrod gudrību, un cilvēkam, kas dabū sev skaidru prātu!.. Mans dēls, neļauj tai izzust no tava redzes loka, tad tu kļūsi svētlaimīgs un gudrs.
riekstiņš Lai citieM riekstiņš, pīrādziņš, Mums, lūk, tur logā mēnestiņš..
Meteņi Laika pareģošana Meteņos.
rudenāji Laiku starp Miķeļiem un Mārtiņiem senie latvieši sauca par rudenājiem.
moiras LaiMa kopā ar Dēklu un Māru ir salīdzināma ar sengrieķu moirām.
teiksma Lasīt Dagnijas ZigMontes teiksmu "Melnais zirgs".
bibliofils Latviešu bibliofils Jānis Misiņš.
CD-ROM Latvijā izdotās CD-ROM datu bāzes.
struktūra Latvijas galvenā kontrabandas apkarošanas struktūra ir Valsts ieņēMumu dienesta Muitas kriminālpārvalde.
mikologs Latvijas Mikologu biedrība.
senāts Latvijas Mūzikas akadēmijas senāts.
tehnika Latvijas tehnikas brīnuMs VEF Minox.
trīssoļlēcējs Latvijas trīssoļlēcējs Elvijs Misāns.
akants Latvijas Universitātes Mazās aulas sienas dzegas apakšējā mala ir dekorēta ar stilizētu akanta lapu rotājumu.
mēness LidojuMs uz Mēnesi.
mākonis Lielais Magelāna mākonis.
melša Lielais Melša barons Minhauzens.
vigīlija Lieldienu nakts vigīlijas Svētā Mise.
lielkunigaitis Lielkunigaitis Mindaugs.
satece Lielupe veidojas, satekot Mēmelei un Mūsai, jau satecē tā ir 90 m plata.
lietotne Lietotne Microsoft Office Excel.
vestāliete Lietuvas dižkunigaiša Mindauga sieva Birute pirms laulības bijusi vestāliete.
līklocis Līklocis ir viens no Māras simboliem.
aizdambējums Likvidēt Mārupītes aizdambējumu Pārdaugavā.
limāns LiMāni Melnas jūras krastā.
LMA LMA Tekstilmākslas katedra.
Melpomene Ļauties Melpomenes valdzinājumam.
mauzolejs Ļeņina Mauzolejs Maskavā.
postilla M. Lutera sastādītā postilla.
polonēze M. Oginska polonēze "Atvadas no dzimtenes".
mākt Māc dzīves smagums.
piešļūkt Mācēju piešļūkt bāzes sievām, dabūju labāko preci.
māceklis Mācekļa laiks.
macerācija Macerācijas ilgums.
macerēt Macerēt saknes ar etiķskābi.
atmūķēt Mācēt atmūķēt bojāto slēdzeni.
mācēt Mācēt braukt ar velosipēdu.
pajokot Mācēt īstajā mirklī pajokot.
mācēt Mācēt lasīt, rakstīt, rēķināt.
noslaukt Mācēt noslaukt Eiropas naudu.
pateikt Mācēt pateikt zemeņu šķirni pēc izskata.
mācēt Mācēt uzvesties sabiedrībā.
krāt Māci mūs žēlot un piedot, sevi par tuvākiem ziedot, Dievišķo padomu iedod – mantas vien mūžīgās krāt.
priekšdienas Mācība noderēs priekšdienām.
pamatoties Mācība pamatojas uz vienkāršiem, vispārcilvēciskiem principiem.
mācība Mācība par atoma uzbūvi.
šķīstītava Mācība par šķīstītavu.

M citās vārdnīcās:

Tēzaurs