Paplašinātā meklēšana
Meklējam M.
Atrasts vārdos (31):
Atrasts etimoloģijās (168):
- Onomatopoētisks darbības vārds. Pirmo reizi minēts Joahima Meierhofa romāna "Ak, šī plaisa, sasodītā plaisa" tulkojumā (Rīga: Upe tuviem un tāliem, 2024; tulkojis Gundars Āboliņš), (šķirklī gurgulēt)
- No angļu sisal (pēc Meksikas ostas Sisalas nosaukuma). (šķirklī sizals)
- F. Mālberga darināts atvasinājums no aina ar nozīmi 'glezna, dabasskats'. (šķirklī ainava)
- No viduslejasvācu rink 'aplis, gredzens'. Minēts 17. un 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī riņķis)
- No vācu Material, kam pamatā latīņu materialis 'vielisks'. (šķirklī materiāls)
- No Marokas arābu tajīn, arābu tājin 'sekls māla pods'. (šķirklī tadžina)
- No vācu Medaille. (šķirklī medālis)
- 19. gs. otrās puses jaunvārds, ko ieviesa F. Mālbergs. (šķirklī aina)
- No franču fiziķa A. M. Ampēra (Ampere) vārda. (šķirklī ampērs)
- Saīsinājums no angļu Electrical and Music Indrustries. (šķirklī EMI)
- No franču botāniķa M. Begona (M. Bégon) vārda, kas šo augu atklāja un ieviesa Eiropā. (šķirklī begonija)
- Pēc vietvārda Bikini (atols Māršala salās). (šķirklī bikini)
- No angļu BMX – (b)icycle (m)oto(cross), ar burtu x aizvietojot vārdu cross. (šķirklī BMX)
- No vācu Bootsmann (Boot 'laiva' un Mann 'vīrs, cilvēks'). (šķirklī bocmanis)
- No franču izgudrotāja L. Ž. M. Dagēra (Daguerre) vārda un grieķu typos 'nospiedums'. (šķirklī dagerotipija)
- K. Mīlenbaha darināts jaunvārds (1895. g.). (šķirklī divdabis)
- No drēbe – J. Alunāna jaunvārds ar nozīmi 'audeklu tirgotājs'. Mūsdienu nozīme no 19. gs. beigām. (šķirklī drēbnieks)
- No angļu fiziķa M. Faradeja (M. Faraday) uzvārda. (šķirklī farads)
- No viduslaiku latīņu fata Morgana 'feja Morgāna'. (šķirklī fatamorgāna)
- No Marokas pilsētas Fesas nosaukuma. (šķirklī feska)
- No angļu Global System for Mobile Communications. (šķirklī GSM)
- No grieķu chalkēdōn, kura pamatā ir Mazāzijas pilsētas Halkēdonas nosaukums. (šķirklī halcedons)
- No angļu quark (termina nozīmē sāka lietot amerikāņu fiziķis M. Gells-Manns, izmantodams īru rakstnieka Dž. Džoisa neoloģismu, kas apzīmē kaut ko nenoteiktu, mistisku). (šķirklī kvarks)
- No itāļu maiolica, pēc Maljorkas salas nosaukuma, no kurienes sākotnēji ieveda šos izstrādājumus. (šķirklī majolika)
- No vācu Mamsell. (šķirklī mamzele)
- No vācu Jugendstil, kas radās 1896. g. Minhenē no žurnāla "Jugend" nosaukuma. (šķirklī jūgendstils)
- Minētā nozīme izveidota 20. gs. 20. gadu sākumā. (šķirklī junda)
- No vācu Maniok, spāņu mandioca, kam pamatā Amerikas indiāņu valodas vārds. (šķirklī manioka)
- Pēc firmas "Martini & Rossi" nosaukuma. (šķirklī martini)
- Mūsdienu nozīme izveidojusies pēc A. Kronvalda ieteikuma. (šķirklī kaislība)
- No krievu калашников, kam pamatā šā ieroča izgudrotāja M. Kalašņikova vārds. (šķirklī kalašņikovs)
- No latīņu Maurus, grieķu Mauros (grieķu mauros 'tumšs'). (šķirklī mauri)
- Saīsinājums no pilnā latīņu nosaukuma Ordo Fratrum Minorum Capuccinorum 'Mazāko brāļu kapuciešu ordenis'. (šķirklī kapucieši)
- No vācu Menthol, kam pamatā latīņu menth (a) 'mētra' un ol(eum) 'eļļa'. (šķirklī mentols)
- Pēc Karmela kalna (latīņu Monte Carmelo) nosaukuma. (šķirklī karmelīti)
- Pēc franču zinātnieku Pjēra Kirī un Marijas Sklodovskas-Kirī (Curie) vārda. (šķirklī kirī)
- No franču mousseline, itāļu musalino, pēc Mosulas pilsētas nosaukuma, kur šis audums pirmoreiz austs. (šķirklī muslīns)
- Atvasinājums no liekt. Mehānikas termina nozīmē fiksēts 1922. gada "Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā". (šķirklī liece)
- Atvasinājums no liegt. J. Alunāns šo vārdu ieteica literārajā valodā ar nozīmi 'aizliegta, saudzējama vieta mežā'. Mūsdienu nozīme – no 20. gs. 60. gadiem. (šķirklī liegums)
- No flāmu botāniķa Matiasa de Lobēla (M. de Lobel, 1538–1616) latinizētā vārda Lobelius. (šķirklī lobēlija)
- No angļu Lord Mayor. (šķirklī lordmērs)
- Pēc vācu teologa Mārtiņa Lutera (Martin Luther, 1483–1546) vārda. (šķirklī luterisms)
- Pēc Portugālei piederošo Madeiras salu nosaukuma. (šķirklī madeira)
- No vācu Magnetit, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī magnetīts)
- No vācu Magnetophon. (šķirklī magnetofons)
- No vācu Magnet, kam pamatā grieķu Magnētēs lithos 'akmens no Magnēzijas'. (šķirklī magnēts)
- Pēc franču botāniķa P. Manjola (Pierre Magnol 1638–1715) vārda. (šķirklī magnolija)
- No vācu Mahagoni. (šķirklī mahagonijs)
- Pēc amerikāņu dārznieka B. Makmahona (Bernard McMahon 1775–1816) vārda. (šķirklī mahonija)
- No latīņu Maius, kam pamatā dievietes Majas (Maia) vārds. (šķirklī maijs)
- No vācu Majoran, kam pamatā viduslaiku latīņu majo-rana. (šķirklī majorāns)
- Iespējams, no ēģiptiešu ierēdņa Maho Bei vārda (ap 1820. g.). (šķirklī mako)
- Pēc politiskā darbinieka Nikolo Makjavelli (Niccolo Machiavelli, 1469–1527) uzvārda. (šķirklī makjavellisms)
- No angļu mackintosh, kam pamatā ir skotu ķīmiķa, šāda auduma izgudrotāja Čārlza Makintoša (Charles Macintosh, 1766–1843) uzvārds. (šķirklī makintošs)
- No vācu Makler. (šķirklī mākleris)
- Pēc brāļu Makdonaldu vārda, kuriem piederēja ātrās ēdināšanas iestāde Kalifornijā, no kuras tika aizgūta ideja par ātrās ēdināšanas uzņēmumiem. (šķirklī makdonalds)
- No vācu Makrele, holandiešu makreel. (šķirklī makrele)
- No lībiešu maks vai igauņu maks (K. Karulis). Latviešu valodā vārds minēts jau 17. gs. – G. Manceļa vārdnīcā. (šķirklī maksa)
- No šā ložmetēja radītāja – amerikāņu izcelsmes britu izgudrotāja Hairama Stīvensa Maksima (Hiram Stevens Maxim 1840–1916) vārda. (šķirklī maksims)
- No vācu Makulatur, kam pamatā jaunlatīņu maculatūra 'aptraipīts papīrs' (latīņu macula 'traips'). (šķirklī makulatūra)
- No vācu Mark, somu markka. (šķirklī marka)
- No vācu Maler 'gleznotājs, krāsotājs'. (šķirklī mālderis)
- No angļu Malthusianism, pēc angļu ekonomista T. R. Maltusa (T. R. Malthus, 1766–1834) vārda. (šķirklī maltusisms)
- No vācu Mammut, krievu мамонт. (šķirklī mamuts)
- No vācu Mandel, kam pamatā latīņu amygdala, grieķu amygdalē 'mandele'. (šķirklī mandele)
- No vācu Mangan, kam pamatā latīņu Manganum. (šķirklī mangāns)
- No vācu Manichäismus, latīņu Manichaeus, kam pamatā persiešu Mānī (dibinātāja vārds). (šķirklī maniheisms)
- No franču mansarde, pēc arhitekta F. Mansāra (F. Mansart, 1598–1666) vārda. (šķirklī mansards)
- No vācu Mantel. (šķirklī mantelis)
- Pēc franču ārsta Šarla Mantū (Charles Mantoux 1877–1947) vārda. (šķirklī mantū)
- Pēc Ķīnas Komunistiskās partijas vadītāja Mao Dzeduna (1893–1976) vārda. (šķirklī maoisms)
- No vietvārda Marengo Itālijas ziemeļaustrumos. (šķirklī marengo)
- No vietvārda Maratona Grieķijā, kur 490. g. p. m. ē. grieķi uzvarēja persiešus un nosūtīja uz Atēnām ziņnesi, kas visu ceļu noskrēja un paziņoja par uzvaru. (šķirklī maratons)
- No vācu Marzipan, itāļu marzapane, kam pamatā jaunlatīņu Marci panis 'Sv. Marka maize'. (šķirklī marcipāns)
- No vācu Mareograph, kam pamatā latīņu mare 'jūra' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī mareogrāfs)
- No latīņu (Congregatio clericorum) marianorum, kam pamatā īpašvārds Marija. (šķirklī mariāņi)
- No franču marionnette, kam pamatā īpašvārds Marion, Marie 'Marija' (sākotnēji – Jaunavas Marijas tēls viduslaiku leļļu teātra izrādē). (šķirklī marionete)
- No vācu Marke. (šķirklī marka)
- No latīņu mensis Martius 'dieva Marsa mēnesis'. (šķirklī marts)
- No šīs teorijas pamatlicēja K. Marksa (Karl Marx 1818–1883) uzvārda. (šķirklī marksisms)
- No franču marocain, kam pamatā vietvārds Maroc (Maroka). (šķirklī marokens)
- No franču Marseillaise, kam pamatā Marseļas (pilsēta Francijas dienvidos) nosaukums. (šķirklī Marseljēza)
- No latīņu Mars. (šķirklī Marss)
- No franču maréchal, vācu Marschall, kam pamatā senaugšvācu marahscalc 'staļļmeistars'. (šķirklī maršals)
- Pārveidots aizguvums no viduslejasvācu merreddich vai vācu Meerrettich 'jūras redīss'. (šķirklī mārrutks)
- No franču metalurga P. Martēna (P. Martin 1824–1915) uzvārda. (šķirklī martenkrāsns)
- No viduslejasvācu mast vai vācu Mast 'kārts, koks'. (šķirklī masts)
- No vācu Masche. (šķirklī maša)
- No vācu Maternität, kam pamatā latīņu maternitas (mater 'māte'). (šķirklī maternitāte)
- Pēc vācu izgudrotāju brāļu Paula un Vilhelma Mauzeru vārda. (šķirklī mauzeris)
- No latīņu mausoleum, kam pamatā grieķu Mausōleion, tā sauca Kārijas valdnieka Mausola kapenes, kas celtas 4. gs. p. m. ē. (šķirklī mauzolejs)
- No vācu Matrose, holandiešu matroos. (šķirklī matrozis)
- Pēc austriešu romānista L. fon Zahera–Mazoha (1835–1895) vārda, kurš šo anomāliju aprakstīja. (šķirklī mazohisms)
- No krievu мазурка, poļu mazurek, kam pamatā ir Polijas ziemeļaustrumu apgabala Mazūrijas nosaukums. (šķirklī mazurka)
- Pēc līkumotās Meandras (tagad Lielās Menderesas) upes nosaukuma Mazāzijā. (šķirklī meandrs)
- No grieķu Medūsa. (šķirklī medūza)
- No vācu Mechanik, kam pamatā latīņu mechanika, grieķu mēchanikē (technē) (mēchanē 'darbarīks, ierīce'). (šķirklī mehānika)
- No vācu Meistersinger. (šķirklī meistardziedonis)
- No vācu Melchior, kam pamatā franču maillechort, pēc franču izgudrotāju Maijo (Maillot) un Šorjē (Chorier) vārda. (šķirklī melhiors)
- No vācu Melone, itāļu melone, kam pamatā latīņu melo (melonis). (šķirklī melone)
- No grieķu Melpomenē. (šķirklī Melpomene)
- No vācu Mendelismus, pēc austriešu dabaszinātnieka Gregora Johana Mendeļa (G. J. Mendel 1822–1884) uzvārda. (šķirklī mendelisms)
- Pēc tās dibinātāja, holandieša Menno Simonsa (Menno Simons) vārda. (šķirklī menonīti)
- No grieķu Mentor (Odiseja dēla Tēlemaha audzinātājs Homēra poēmā "Odiseja"). (šķirklī mentors)
- No lejasvācu merkatte vai vācu Meerkatze (burtiski 'jūras kaķis'). (šķirklī mērkaķis)
- No latīņu Merluccius. (šķirklī merlūza)
- No 1890. gadā nodibinātās automobiļu rūpnīcas akcionāra Emīla Jelineka meitas Mersedesas vārda. (šķirklī mersedess)
- Pēc angļu izgudrotāja Dž. Mersera (John Mercer, 1791–1866) vārda. (šķirklī merserizēt)
- No vācu Messe, kam pamatā latīņu missa (sākotnēji šādi gadatirgi tika rīkoti saistībā ar lieliem baznīcas svētkiem). (šķirklī mese)
- No vācu Methanol. (šķirklī metanols)
- No vācu Methan. (šķirklī metāns)
- No angļu Methodist (method 'metode'). (šķirklī metodisti)
- No angļu Mickey Mouse. (šķirklī mikimauss)
- Pēc I. Mičurina (1855–1935) vārda. (šķirklī mičurinietis)
- No vācu Minnesänger, Minnesinger 'mīlas dziedonis'. (šķirklī minnezengers)
- No vācu Minorität, kam pamatā latīņu minor 'mazāks'. (šķirklī minoritāte)
- No vācu Minute, kam pamatā latīņu minutus 'sīks, mazs'. (šķirklī minūte)
- No vācu Myrte, kam pamatā grieķu myrtos. (šķirklī mirte)
- No vācu Mist 'mēsli' un kaste. (šķirklī miskaste)
- No vācu Mystizismus, kam pamatā latīņu mysticus, grieķu mystikos 'noslēpumains'. (šķirklī misticisms)
- No vācu Mitose, kam pamatā grieķu mitos 'pavediens'. (šķirklī mitoze)
- Pēc Sarkanās jūras ostas Mokas nosaukuma. (šķirklī moka)
- No vācu Malbrett. (šķirklī molberts)
- No vācu Monopol, kam pamatā grieķu monopōlion (monos 'viens' un pōlein 'pārdot'). (šķirklī monopols)
- No franču botāniķa de Monbreta (Antoine Franēois Ernest Coquebert de Montbret 1780–1801) uzvārda. (šķirklī montbrēcija)
- No vācu Mops. (šķirklī mopsis)
- No grieķu Morpheus. (šķirklī Morfejs)
- No vācu Morphin, jaunlatīņu morphium (pamatā grieķu Morpheus 'Morfejs'). (šķirklī morfijs)
- No angļu mormons (apzīmējuma pamatā ir nosaukums Mormona grāmata (The Book of Mormon), kura tiek uzlūkota par kustības svētajiem rakstiem līdzās Bībelei). (šķirklī mormoņi)
- No vācu Motive, franču motif, kam pamatā latīņu movere 'iedarbināt, kustināt'. (šķirklī motīvs)
- No vācu Motorik, kam pamatā latīņu mōtus 'kustība'. (šķirklī motorika)
- No vācu Motorroller. (šķirklī motorollers)
- No ebreju Mōšē 'izvilcējs, glābējs'. (šķirklī Mozus)
- No vācu Muffel. (šķirklī mufelis)
- No vācu Muff. (šķirklī mufe)
- No vācu Mulde 'sile'. (šķirklī mulda)
- No vācu Mukeisen. (šķirklī mūķīzers)
- No vācu Munizipalität, kam pamatā latīņu municipium 'pilsēta ar pašpārvaldes tiesībām'. (šķirklī municipalitāte)
- Pēc sektas dibinātāja un garīgā vadītāja Sun Mjung Mūna (dz. 1920. g.) vārda. (šķirklī mūnisti)
- No vācu Muskel, kam pamatā latīņu musculus. (šķirklī muskulis)
- No vācu Müsli. (šķirklī muslis)
- No vācu Mutter. (šķirklī mutere)
- No vācu Musikalität. (šķirklī muzikalitāte)
- No vācu Pergament, kam pamatā Pergamas (Pergamos) pilsētas nosaukums Mazāzijā. (šķirklī pergaments)
- No vācu Perlmutter (Perle 'pērle' un Mutter 'māte'). (šķirklī perlamutrs)
- No vācu Permanganat, kam pamatā latīņu per 'pāri, virs' un Manganat (Mangan 'mangāns'). (šķirklī permanganāts)
- Pēc šā elementa atklājējas M. Kirī dzimtenes Polijas viduslaiku latīņu nosaukuma Polonia. (šķirklī polonijs)
- No latīņu requiem (akuz. no requies 'miers'), ar kuru sākas aizlūguma teksts (Requiem aeternam dona eis, Domine – Mieru mūžīgu dod viņiem, Kungs). (šķirklī rekviēms)
- No rēzus pērtiķa (Macacus rhesus) nosaukuma, pie kā šis antigēns tika atklāts. (šķirklī rēzus)
- Saīsinājums no angļu Read Only Memory. (šķirklī ROM)
- No spāņu zarzuela (La Zarzuela 'pils netālu no Madrides, kur tika iestudētas pirmās šāda veida izrādes'). (šķirklī sarsuela)
- No latīņu Selenium, kam pamatā grieķu selēnē 'Mēness'. (šķirklī selēns)
- No angļu short message service jeb SMS 'īsu ziņu pakalpojums, dienests'. (šķirklī SMS)
- Malajiešu soi, kam pamatā japāņu vārds. (šķirklī soja)
- No literārā varoņa Švauksta vārda R. un M. Kaudzīšu romānā "Mērnieku laiki". (šķirklī švauksts)
- Pēc Tekilas (Tequila) pilsētas Halisko pavalstī Meksikas rietumos, kur atrodas lielākās šī dzēriena ražotnes. (šķirklī tekila)
- No vācu Mark 'robeža'. (šķirklī marka)
- No vācu Maschinenpistole. (šķirklī mašīnpistole)
- No vācu Mergel, kam pamatā jaunlatīņu margila. (šķirklī merģelis)
- No franču jacquard 'žakardmašīna' pēc izgudrotāja Ž. M. Žakāra (J. M. Jacquard) uzvārda. (šķirklī žakardaudums)
- No angļu Utopia, kam pamatā grieķu u 'ne, nē' un topos 'vieta' ('vieta, kuras nav') vai arī grieķu eu 'labi' un topos 'vieta' (t. i., labklājības zeme) – pēc 16. gs. angļu domātāja T. Mora grāmatas nosaukuma. (šķirklī utopija)
- No dibinātāja Muhammeda ibn Abdelvahāba (1703–1787) vārda. (šķirklī vahābisms)
- Jura Alunāna jaunvārds (ap 1860. g.), kas darināts pēc lietuviešu veĩkalas 'darbs, darbība' parauga ar nozīmi 'darbība, darījums, darīšanas'. Mūsdienu nozīmi vārds ieguvis 19. gadsimta beigās. (šķirklī veikals)
- No vācu Wehrmacht, Wehr 'aizstāvēšanās; ieroči' un Macht 'spēks, vara; bruņotie spēki'. (šķirklī vērmahts)
- Pēc romiešu valsts un literatūras darbinieka Mecenāta (Gaius Cilnio Maecenas) vārda, kurš atbalstīja sava laika ievērojamus dzejniekus un māksliniekus (piem., Vergiliju, Horāciju). (šķirklī mecenāts)
- Atvasinājums no J. V. Gētes traģēdijas "Fausts" personāža Mefistofeļa vārda. (šķirklī mefistofelisks)
- No vācu Meister, kam pamatā latīņu vārds magister 'skolotājs, priekšnieks'. (šķirklī meistars)
- Pēc islāma pravieša Muhameda (ap 570–632) vārda. (šķirklī muhamedānis)
Atrasts normatīvajos komentāros (6):
- Mainījusies vārdu hellēnisms, hellēnisks, hellēņi pareizrakstība. Tagad tie jāraksta nevis ar vienu, bet diviem līdzskaņiem l. (šķirklī hellēņi)
- Par saikļa jebšu lietojumu jeb nozīmē skat. A. Miķelsones rakstu "Par saikļa jebšu lietošanu latviešu valodā" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 8. laidiens, R., 1972). (šķirklī jebšu)
- Diezgan bieži sastopams vārdu lesbiete, lesbisks, lesbisms lietojums ar z: lezbiete, lezbisks, lezbisms. Mūsdienās par pareizu atzīta forma ar s: lesbiete, lesbisks, lesbisms. (šķirklī lesbisms)
- Mēnesszivi dažreiz kļūdaini sauc arī par saules zivi (acīmredzot angļu valodas iespaidā). Jāatceras, ka angļu valodā par moonfish sauc pilnīgi citas – stavridu dzimtas zivis. (šķirklī mēnesszivs)
- Ņujorkas Metropolitēna opera pareizi būtu jāsauc par Ņujorkas Metropoles operu. Pagaidām vairāk izplatīts ir tradicionālais (nepareizais) nosaukums. (šķirklī metropolitēns)
- Mūsdienās vārdu orgāns nebūtu vēlams lietot, runājot par iestādi, organizāciju vai preses izdevumu (tātad nevis preses orgāns, bet preses izdevums). (šķirklī orgāns)
Atrasts vārdu savienojumos (32):
- jauns Mēness
- Jēzus Marija!
- Maksā ragā!
- Māras zeme
- Mātes diena
- Mazā ģilde
- Melnā Berta
- Melnais bruņinieks
- Melnais kontinents
- Mēness jūra
- Mēness kalendārs
- Mēness sirpis
- Meža māte
- Mežonīgie rietumi
- Mīļā debestiņ!
- Mīļā pasaulīt!
- Mīļā stundiņ!
- Mīļā stundiņa!
- Mīļais Dievs!
- Mīļo stundiņ!
- Ministru kabinets
- Ministru prezidents
- Mirušo piemiņas diena
- Molotova kokteilis
- Morzes ābece
- Morzes kods
- Mozus grāmatas
- Mozus ticība
- Muti ciet!
- no Mozus laikiem
- tukšs Mēness
- vecs Mēness
Atrasts skaidrojumos (200):
- kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu arMijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
- štats AdMinistratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- mauri Āfrikas zieMeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forMa kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
- mikimauss AMerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs; mikipele.
- mikipele AMerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs.
- ķekatas Ar auglību, svētību saistīts latviešu gadskārtu ieražu rituāls – tradicionālos Masku tēlos pārģērbušos cilvēku gājiens no mājas uz māju (piem., Mārtiņos, Ziemsvētkos).
- kalašņikovs AutoMātiskais šaujamierocis (sākotnēji M. Kalašņikova konstruēts); automāts, triecienšautene.
- mazda AutoMobiļu marka "Mazda"; šīs markas automašīna.
- mersedess AutoMobiļu marka "Mercedes-Benz"; šīs markas automašīna.
- dzelzs lēdija Bijušās Lielbritānijas preMjerministres M. Tečeres iesauka.
- lama Budistu Mūks, garīdznieks zemēs, kur izplatīts lamaisms (Tibetā, Mongolijā).
- pueblo CieMats, indiāņu zemkopju apmetne (parasti Meksikā, ASV dienvidrietumos).
- mičurinietis Dārzkopis, augļkopis – padoMju selekcionāra I. Mičurina darba turpinātājs.
- citronmelisa Daudzgadīgs garšaugs ar sirdsveida lapāM, kurām ir citrona aromāts; citronmētra; ārstniecības melisa [Melissa oficinalis].
- majorāns Daudzgadīgs lakstaugs ar Maziem, baltiem vai violeti sārtiem ziediem; šā auga lapas un ziedi, ko lieto par garšaugu [Majorana hortensis].
- piparmētra Daudzgadīgs lakstaugs, ārstniecības augs ar zili violetieM ziediem un stipri smaržojošām lapām; no šā auga lapām gatavota droga [Mentha piperita].
- ūdensmētra Daudzgadīgs lūpziežu dziMtas lakstaugs ar raksturīgo mētru smaržu un ziedkopu stublāja galā, kas sastopams ūdenstilpju malās [Mentha aquatica].
- mandragora Daudzgadīgs nakteņu dziMtas lakstaugs ar platām, ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus un ko izmanto ārstniecībā [Mandragora officinarum].
- vienlape Daudzgadīgs orhideju dziMtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā [Monophyllos].
- krāteru jūra daudzu krāteru sablīvējuMs noteiktā Mēness virsmas rajonā.
- mazās planētas debess ķerMeņi, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu un kuru izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem, ir mazi; asteroīdi.
- lefkoja Dekoratīvs lakstaugs ar iegarenāM lapām un smaržīgiem, dažādu krāsu pildītiem ziediem [Mathiola incana].
- dekalogs DesMit Dieva baušļi, kas tika doti Mozum Sīnāja kalnā un ir atrodami Bībelē.
- Desmit Dieva baušļi desMit reliģiski ētiskas normas, likumi, ko Dievs atklāja Mozum Sinaja kalnā pēc iziešanas no Ēģiptes; dekalogs.
- madonna DievMāte – Jaunava Marija; viņas attēls (parasti kopā ar bērnu).
- Tora Ebreju svētie raksti, kas atbilst Bībeles pirMajām piecām (Mozus) grāmatām.
- mīdija ĒdaMa divvāku jūras gliemene [Mytilus edulis].
- terminators GaisMas un ēnas robeža uz Mēness, planētas vai tās pavadoņa virsmas.
- krāteris Gredzenveida ieplaka uz Mēness virsmas.
- rampa Ieapaļi slīpa konstrukcija skeitborda, skrituļslidotāju, BMX braucēju u. c. treniņiem un sacensībām.
- telūrijs Ierīce, ar kuru deMonstrē Zemes griešanos ap savu asi un ap Sauli, kā arī Mēness griešanos ap Zemi.
- maiji Indiāņu tauta CentrālaMerikā (Meksikā, Jukatanas pussalā u. c.), viena no senākajām civilizācijām, kas pastāvēja līdz 16. gs.
- acteki Indiāņu tauta Meksikā, kas 12.–16. gs. bija izveidojuši savu valsti.
- megabaits InforMācijas daudzuma (datu ietilpības) mērvienība, kurā ir 1048 576 baiti [MB].
- IBM International Business Machines – galvenā datortehnikas ražotāja saīsināts nosaukums.
- Korāns IslāMa svētā grāmata – musulmaņu reliģisko, tiesisko, tikumisko, kā arī sadzīvisko noteikumu un pamācību krājums, ko pravietis Muhameds saņēmis no Allāha.
- Sunna IslāMa tekstu krājums, kurā ietilpst stāsti par Muhamedu, kā arī Korāna papildinājumi un iztulkojumi.
- marsieši IzdoMu tēls – Marsa iedzīvotājs.
- ihtiozaurs IzMiris Mezozoja ēras jūras rāpulis ar delfīniem vai zivīm līdzīgu ķermeni.
- marsieši Iztēlē radīti Marsa iedzīvotāji.
- megavats Jaudas Mērvienība, kurā ir miljons vatu [MW].
- Māra Jaunava Marija.
- komunisms K. Marksa izstrādāta politiska un ekonomiska teorija par bezšķiru sabiedrības izveidošanu, kas balstāma uz sabiedrisko īpašumu un kurā katrs var strādāt pēc savām spējām, bet saņemt pēc viņa vajadzībām.
- marksisms–ļeņinisms K. Marksa, F. Engelsa un V. Ļeņina revolucionārā mācība.
- opijs tautai Kārļa Marksa 1844. gadā radītais apzīmējums reliģijas raksturošanai.
- magnifikāts Katoļu baznīcas dziesMa, slavinājums Jaunavai Marijai.
- Dievmāte Katoļu baznīcas tradīcijā – Jēzus Kristus Māte, jaunava Marija.
- Debesu ķēniņiene katoļu baznīcas tradīcijā Jēzus Māte Marija.
- mariāņi Katoļu Mūku ordenis Jaunavas Marijas nevainīgās ieņemšanas godināšanai; šā ordeņa locekļi.
- kapucieši Katoļu Mūku ordenis, franciskāņu ordeņa atzars, ko 16. gs. dibinājis Mateo Basi un kura pārstāvji valkā tērpu ar kapuci; kapucīni.
- karmelīti Katoļu Mūku un mūķeņu ordenis, kas dibināts 12. gs. Karmela kalnā Palestīnā un kam raksturīgs īpašs uzsvars uz Marijas pielūgsmi un stingru askēzi.
- dilt Kļūt ar Mazāku redzamo daļu (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
- venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, KaMerūnā, Kongo, Gabonā) un kam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne un interesants raksts [Milletia laurentii]; apdares materiāls.
- MAZ Kravas autoMašīnas marka, kuru ražo Minskas automobiļu rūpnīcā; šīs markas automašīna.
- mangāns ĶīMiskais elements – pelēcīgs, ciets, trausls metāls, ko izmanto krāsaino metālu sakausējumu, korozijizturīgo pārklājumu iegūšanai [Mn].
- magnijs ĶīMiskais elements – spīdīgs, sudrabaini balts metāls, kas deg ar spoži baltu gaismu [Mg].
- molibdēns ĶīMiskais elements – sudrabpelēks, ciets metāls ar augstu kušanas temperatūru, ko izmanto izturīgu sakausējumu iegūšanai [Mo].
- Mēness kalendārs laika skaitīšanas sistēMa, kuras pamatā ir Mēness fāzes.
- sinodiskais mēnesis laika sprīdis starp divāM vienādām Mēness fāzēm.
- matiola Lakstaugs ar vienkāršieM, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros, kas atveras un smaržo vakarā [Mathiola bicornis].
- LMA Latvijas Mākslas akadēmija.
- LMA Latvijas Mūzikas akadēmija.
- Svētā lūgšana lūgšana "Mūsu Tēvs debesīs" vai "Tēvs mūsu"; tēvreize.
- tēvreize Lūgšana "Mūsu Tēvs" vai "Tēvs Mūsu"; svētā lūgšana; parauglūgšana.
- faraonskudra Ļoti sīka skudra dzeltenīgā krāsā, kas parasti dzīvo lielā kolonijā siltās telpās un pārtiek no Maizes, saldumiem u. c. produktiem [Manomorium pharaonis].
- atomisms Mācība (aizsākusies sengrieķu filozofu darbos) par to, ka matērija sastāv no atomiem.
- harmonija Mācība par akordiem, to struktūru, attiecībām, secību.
- fenomenoloģija Mācība par apziņā tvertajām parādībām, fenomeniem.
- astroloģija Mācība par cilvēka likteņa atkarību no debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa; nākotnes pareģošana pēc debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa.
- optometrija Mācība par cilvēka redzi; redzes spēju mērīšana, redzes defektu noteikšana.
- polifonija Mācība par daudzbalsību.
- demonoloģija Mācība par dēmoniem u. c. ļauniem gariem.
- versifikācija Mācība par dzejas valodas ritma veidiem un valodas ritmisko uzbūvi.
- eigēnika Mācība par ģenētikas atziņu izmantošanu cilvēka iedzimto īpašību uzlabošanā.
- mendelisms Mācība par iedzimtības likumsakarībām, pazīmju iedzimšanu, ko atklāja dabaszinātnieks un mūks G. J. Mendelis.
- kinēzika Mācība par ķermeņa kustībām un žestiem, kurus izmanto komunikācijā.
- materiālmācība Mācība par materiālu struktūru, īpašībām un apstrādes paņēmieniem.
- melodika Mācība par melodijas veidošanu.
- instrumentācija Mācība par mūzikas instrumentu tehniskajām un mākslinieciskajām iespējām un to izmantošanu kompozīcijā.
- ornamentika Mācība par ornamentiem, rakstiem.
- metrika Mācība par pantmēra likumībām un dzejas ritmu.
- uzturmācība Mācība par pareizu cilvēka uzturu; uzturzinātne.
- rentgenoloģija Mācība par rentgenstarojumu un tā izmantošanu medicīnā.
- aritmētika Mācība par skaitļiem un darbībām ar tiem.
- daktiloģija Mācība par skaņu valodas aizstāšanu (kurlmēmajiem) ar roku pirkstu kustībām.
- patoģenēze Mācība par slimību rašanos un attīstību organismā.
- kontrapunkts Mācība par šo daudzbalsības veidu.
- metodoloģija Mācība par teorētiskās un praktiskās darbības metodēm; metožu sistēma (kādā nozarē).
- predestinācija Mācība par to, ka Visuma, cilvēces un katra cilvēka attīstība notiek saskaņā ar Dieva gribu.
- heliocentrisms Mācība par to, ka Zeme un pārējās planētas kustas ap Sauli.
- receptūra Mācība par zāļu izrakstīšanu un pagatavošanu.
- okultisms Mācība, kurā atzīst pārdabisku parādību un spēku eksistenci; praktiskas darbības, lai saistītos ar šīm parādībām un spēkiem.
- numeroloģija Mācība, kurā skaitļiem piedēvēta maģiska nozīme.
- teleoloģija Mācība, pēc kuras dabā viss ir mērķtiecīgs un jebkurš attīstības process ir iepriekš noteiktu mērķu īstenošana.
- klātiene Mācības, kas saistītas ar lekciju un nodarbību pastāvīgu apmeklēšanu; pilna mācību laika studijas.
- studijas Mācības, parasti augstākajā, mācību iestādē.
- sagatavotība Mācībās, vingrinājumos u. tml. iegūta piemērotība, atbilsme kādu darbību veikšanai.
- prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti (parasti pedagogu vadībā) nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un darba prasmi.
- ziema Mācību gads.
- ābece Mācību grāmata burtu un lasītprasmes apguvei.
- trenažieris Mācību ierīce noteiktu iemaņu apgūšanai.
- palīgskola Mācību iestāde bērniem ar garīgās attīstības aizturi vai atpalicību; speciālā internātskola.
- licejs Mācību iestāde muižnieku bērniem Krievijā.
- karaskola Mācību iestāde virsnieku sagatavošanai.
- jūrskola Mācību iestāde, kas gatavo jūrniecības speciālistus.
- seminārs Mācību iestāde, kur gatavo garīdzniekus.
- seminārs Mācību iestāde, kur gatavoja tautskolotājus.
- tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piem., rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
- komercskola Mācību iestāde, kurā gatavo tirdzniecības un finanšu darbiniekus.
- augstskola Mācību iestāde, kurā iegūst augstāko izglītību; augstākā mācību iestāde.
- politehnikums Mācību iestāde, kurā ir dažādu tehnikas nozaru nodaļas.
- svētdienas skola Mācību iestāde, kurā mācības notiek ārpus parastā darba laika.
- arodskola Mācību iestāde, kurā sagatavo darbiniekus noteiktām profesijām.
- diplomands Mācību iestādes (parasti augstskolas) beidzējs, kas gatavojas saņemt vai tikko ir saņēmis šīs mācību iestādes beigšanas diplomu.
- teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai izcilas un teicamas sekmes.
- izlaidums Mācību iestādes beidzēju grupa; viena gada absolventi.
- izlaidums Mācību iestādes nobeigums; šādam nobeigumam veltīts sarīkojums.
- ievads Mācību kurss, kurā aplūko kādas zinātņu nozares pamatus.
- metodiķis Mācību metodikas speciālists, kas izstrādā konkrēta mācību priekšmeta mācīšanas un pārbaudes metodiku, sniedz konsultācijas šajos jautājumos.
- seminārs Mācību nodarbība (parasti augstskolā) par noteiktu tēmu, kurā dalībnieki noklausās un apspriež pastāvīgi sagatavotus referātus vai īsus dalībnieku ziņojumus; teorētiska vai praktiska nodarbība zināšanu papildināšanai.
- lekcija Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā docētājs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu.
- kurss Mācību pakāpe (augstākajā un vidējā speciālajā mācību iestādē), ko parasti apgūst mācību gada laikā; studentu, audzēkņu kopums, kas apgūst šo mācību pakāpi.
- klase Mācību posms (skolā), kurā skolēni vienā mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu; skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
- programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts; mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
- rēķins Mācību priekšmets – matemātika.
- dziedāšana Mācību priekšmets – vokālo dotību izkopšana, vokālo skaņdarbu iestudēšana, kā arī mūzikas vēstures un teorijas pamatu apgūšana.
- darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā – rokdarbi, mājturība, praktiskie darbi.
- mūzikas literatūra Mācību priekšmets, kurā aplūko komponistu daiļradi, mūzikas virzienus u. tml.
- mašīnmācība Mācību priekšmets, kurā aplūko mašīnu uzbūvi, to darbību.
- traktormācība Mācību priekšmets, kurā aplūko traktoru uzbūvi, to izmantošanu.
- rēķināšana Mācību priekšmets, kurā ietverti aritmētikas pamati.
- rokdarbi Mācību priekšmets, kurā māca dažādu ar rokām darināmu priekšmetu (piem., adījumu, tamborējumu u. c.) izgatavošanu.
- propedeitika Mācību priekšmets, sagatavošanas nodarbības, ievadījums kādā zinātnes nozarē.
- mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (parasti pilsētas zaļajā zonā); meža skola.
- sākumskola Mācību un audzināšanas iestāde zemākās (1.–4. klase) izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- palīgsaimniecība Mācību vai zinātniski pētnieciskas iestādes lauku saimniecība, kur notiek pētījumi vai tiek apgūtas praktiskas iemaņas.
- neklātiene Mācību veids, kas balstās uz studentu patstāvīgu darbu ārpus mācību iestādes pēc atbilstošas programmas un apmeklējot īpašas sesijas.
- bulings Mācību vidē apzināti īstenota tiranizēšana, iebiedēšana, pazemošana vai pakļaušana ar vardarbības draudiem.
- studija Mācību vieta, iestāde, kurā apgūst (parasti dažādu radošu prasmju) meistarības pamatus.
- brīvlaiks Mācību, arī citu nodarbību pārtraukuma laiks (mācību iestādēs).
- pedagoģija Mācīšana, audzināšana.
- izglītība Mācīšanas un audzināšanas process.
- skolotājs Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).
- pasniegt Mācīt (kādu mācību priekšmetu, parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē).
- docēt Mācīt (kādu priekšmetu) augstskolā.
- gatavot Mācīt (kādu), piem., profesijas iegūšanai; mācīt, trenēt (kādu) noteikta uzdevuma veikšanai.
- pasniegt stundas Mācīt (mācību priekšmetu) mācību iestādē.
- pasniegt stundas Mācīt kādam privāti (ko).
- pārmācīt Mācīt vēlreiz, no jauna; apmācīt (kādu) cita aroda, specialitātes iegūšanai.
- skolot Mācīt, izglītot (parasti mācību iestādē); dot padomu, pamācīt.
- mācītājmāja Mācītāja dzīvojamā māja.
- pastorāts Mācītāja māja; mācītāja muiža.
- viesmācītājs Mācītājs, kas ieradies no citurienes un notur dievkalpojumu citā draudzē.
- palīgmācītājs Mācītājs, kas palīdz draudzes prāvestam pildīt mācītāja amata pienākumus.
- cienīgtēvs Mācītājs.
- nomācīties Mācīties (kādu laikposmu) un beigt mācīties.
- pārmācīties Mācīties (ko) vēlreiz; mācoties iegūt citu arodu, specialitāti.
- studēt Mācīties (parasti) augstākajā mācību iestādē.
- apmeklēt Mācīties (skolā, kursos), būt skolas audzēknim, kursu dalībniekam.
- apgūt Mācīties un paturēt atmiņā.
- zubrīt Mācīties, daudzreiz atkārtojot (parasti mehāniski, bez izpratnes).
- zubrīties Mācīties, daudzreiz atkārtojot (parasti mehāniski, bez izpratnes).
- iemācīt Mācot panākt, ka iegūst (zināšanas, prasmi, paradumus u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kāds) iegūst (zināšanas, prasmi, paradumus u. tml.).
- izmācīt Mācot sagatavot (darbam kādā profesijā).
- apmācīt Mācot sagatavot (kādam uzdevumam, arodam, specialitātei).
- aizvadīt Mācot, audzinot sagatavot (līdz kādai pakāpei).
- izdzīt Mācot, stingri audzinot, izskaust (piem., nevēlamu īpašību).
- iemācīties Mācoties iegūt (zināšanas, prasmi, paradumus u. tml.).
- izlabot Mācoties panākt labāku sekmju vērtējumu (nekā iepriekš).
- piemācīties Mācoties papildus, palielināt savu zināšanu apjomu.
- izmācīties Mācoties tikt sagatavotam (kādai profesijai); mācoties kļūt par ko.
- papildināt Mācoties, strādājot, iegūstot pieredzi, paplašināt, pilnveidot (savas zināšanas, prasmi).
- krusttēvs Mafijas boss.
- mafiozo Mafijas loceklis, mafiozas organizācijas dalībnieks.
- magmatisms Magmas kustība un magmatisko iežu veidošanās process.
- porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli.
- magnētadata Magnēta plāksnīte ar nosmailinātu galu, kas (piem., kompasā), brīvi griežas ap vertikālu asi un vienmēr ar vienu polu ir vērsta pret ziemeļiem.
- ersteds Magnētiskā lauka intensitātes mērvienība [Oe].
- magnetons Magnētiskā momenta mērvienība (piem., atomfizikā un kodolfizikā).
- gauss Magnētiskās indukcijas mērvienība (Gs).
- tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību (SI) sistēmā [T].
- vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība SI mērvienību sistēmā [Wb].
- ģeomagnētisms Magnētiskie spēki, kas darbojas uz Zemes, tās dzīlēs, kā arī ārpus tās; Zemes magnētisms.
- feromagnētisms Magnētisma veids, feromagnētiķiem raksturīgo magnētisko īpašību kopums.
- polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intesitāti nekā citos punktos.
- maģis Magnetofons.
- magnēzijs Magnija oksīds.
- magnēzijs Magnijs.
- cīrulītis Magoņu dzimtas lakstaugs, kas zied agri pavasarī sārti violetiem ziedu ķekariem.
- burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu; maģiska izdarība.
- šamanisms Maģisku darbību un rituālu kopums, ko praktizē, lai stātos sakaros ar garu pasauli, dziedinātu u. tml.
- mahagonijs Mahagons.
- nolalināt Maigā, mīlīgā balsī pateikt (ko).
- lieglaime Maiga, patīkama laimes izjūta.
- čubināt Maigi aprūpēt.
- pieglaust Maigi piekļaut.
- pieglausties Maigi piekļauties.
- glausties Maigi skarties klāt.
Atrasts piemēros (200):
- pieciest .. viņa pirks divriteni, jo tas nepieciešaMs Miķelītim, gan jau to pārējo nepieciešamo vēl kādu laiku piecietīs.
- nomutēt ..Dorītei vajadzēja sevi piespiest, lai noMutētu Matīsa bārdaino vaigu.
- mičot ..istabā ar sMiekliem un gavilēm, un dažām Marijas asarām mičoja jauno sievu, un viņas vainagu pēc tam uzlika jaunākajai māsai.
- mūsējais ..Ja tu redzēji jau gulbjus ejaM, Tie ir citi, tie nav mūsu, Mūsējie vēl zaļos silezeros mīt..
- lielīt ..jaunkundze rakstāMmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
- prakse ..jūtos diezgan droša, ka ar savu praksi zīdaiņu kopšanā spēšu palīdzēt Maružai.
- lajs ..Mākslinieka ceļš ne tuvu nav tik romantisks, kā vairums laju to iedomājas..
- viņmājas ..Mani, puišeli, sūtīja uz viņmājām pēc olām.
- uguns ..Meļķis dzēra. Patīkama uguns izskrēja caur dzīslām..
- viducis ..Miķelis Māls aplika roku ap Maijas viduci, cenzdamies sievieti sev pievilkt klāt.
- piekrišana ..Milda pie vīra netikusi ar visu Kaucmindi. Jau skolā viņai pie zēniem nekādas piekrišanas nebijis – ne viņa apģērbties mācējusi, ne iznesties.
- priekšvārds ..nosaucu uzvārdu. Man prasa priekšvārdu. Margita.
- sirds ..ToMēr skaistākais no visiem [ziediem] – Mātes svētums, mātes sirds.
- goddevīgs ..vienā laidā atskanēja goddevīgas uzrunas: Majora kungs! Daktera kundze! Mīļo pulkvedi! Agronoma kungs!
- sprikstēt ..Viņai vienMēr sprikstēja acis, kad Matīss stāstīja par ļaudīs pieredzēto!
- slaka "Bagātie ir cita slaka. Tie otraM no rokas sakaltušu uts ādu izraus un vēl pirkstus nokodīs. Mums [trūcīgajiem] tas nav asinīs."
- labi "Ja Mērija spēj man Alfrēdu atņemt – labi, lai ņem!"
- līdzināties "Līdzināties! Mierā!"
- pagaidām "Man jāiet. Nu, tad pagaidām!"
- atjokot "Man nav pasaku prinča, kas kavētu laiku," es atjokoju.
- glaimot "Man tā vien liekas, ka vīrieši tikai lišķē un glaimo, lai mūs piemānītu."
- pastalas "Manā bērnībā vīzēs un pastalās vien visi staigāja.."
- nervozēt "Mani ļoti nomāc un nervozē šis laiks."
- piederīgais "Mani piederīgie ir Rīgā. Vācijā saņēmu tēva rakstītu kartīti. "Esam dzīvi," viņš rakstīja un vairāk neko."
- mīļš "Mans mīļais!"
- zelts "Mans zelts ir mana tauta, Mans gods ir viņas gods!"
- iekunkstēties "Meitiņ!" viņa iekunkstējās un sāka šņukstēt..
- liet "Mēs sūtīti no universitātes. Svarīgā pētījumā, kundze," jautri un piemīlīgi runāja Džesa. Un tik turpināja liet. Tā un tā, un tā.
- tēraudkausēšana "Metalurgā" pēc divām nedēļām es jau zināju visas tēraudkausēšanas nianses.
- mīlītis "Mīlīši, ne soli atpakaļ!"
- laist "Mīļā, pēc četriem mēnešiem mēs laižam uz Melnburnu!"
- maize "Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien..."
- sprediķis "Sestdien tu pārbrauci vēlu," – teica Mērija.. – "Iznāca mazliet pavēlāk." Bet pie sevis es nodomāju – nesāc tu tikai man sprediķus lasīt!
- neklapēt "Tas Orests ir viens jocīgs cilvēks. Man ar viņu neklapē."
- kas "Vai Zvans būs?" pēc brīža Meļķis ieprasījās. "Ko?" Ramba sākumā nesaprata.
- ķēms "Viņš neatbrauks." Mijai izkrita vēstule no rokas. Bija dusmas, un modās spītība. "Ķēms! Es viņu gribētu pārmācīt."
- jogot 15. augustā aicinu jogot arī uz veselības klīniku Medeora.
- datubāze 2017. gadā LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar LU Matemātikas un informātikas institūtu izveidoja "Tautas vietvārdu datubāzi".
- eksaminands Ā, tur nāk gudrā Maija, protams, pēdējā mirklī, mierīga un pašapzinīga, it kā viņa būtu eksaminators un nevis eksaminands.
- komivojažieris A. Millera luga "Komivojažiera nāve".
- mis Agatas Kristi radītā Mis Mārpla.
- mežaparks Aizbraukt uz Mežaparku.
- hamburgers Aiziet uz Makdonaldu un apēst hamburgeru.
- fovisms Anrī Matiss un citi fovisma pārstāvji.
- sarmati Ap III gs. p. M. ē. sarmati pakļāva skitus, un viņu kontrolē nonāca milzu teritorija, kas pletās no Melnās līdz Baltijas jūrai un no Vislas upes līdz Volgai.
- aplidot Aplidot Mēnesi.
- freska Aplūkot Mikelandželo freskas.
- apriņķot Apriņķot vairākas reizes apkārt Mēnesim.
- pilsētiņa Atklāt rotaļu un aktīvās atpūtas pilsētiņu Mežaparkā.
- M AtMiņas apjoms – 1 M baits.
- Marseljēza Atskanēja Marseljēza.
- poēma Atskaņot A. Vivaldi poēMu "Stabat Mater".
- rekviēms Atskaņot Mocarta "Rekviēmu".
- attālums AttāluMs līdz Mēnesim.
- kupcis Bagātie Maskavas kupči.
- baletdejotājs Baletdejotāja karjeru Māris Liepa sāka Rīgā.
- pavārds Baltais naMs Rīgā ir opera, šo pavārdu ir nostiprinājis Mariss Vētra ar savu tāda paša nosaukuma atmiņu grāmatu.
- BAM BAM celtniecība.
- BAM BAM trase.
- sateka Bauska atrodas starp Mēmeli un Mūsu, pie to satekas.
- satecēt Bauskā kopā satek Mūsa un Mēmele, veidojot Lielupi.
- oratorija Baznīcā tiks atskaņota G. F. Hendeļa oratorija "Mesija".
- reformators Baznīcas reforMatora Mārtiņa Lutera dzīve.
- likt Bet Jānis kā nāca, kā atvēzējās un lika – Miets iegāja grīdā uz vietas.
- šķēpnesis Bet taures skaņas pilī No Miega Miervaldi ceļ. Un viņš un viņa pulki Uz cīņu kājas aun Un šķēpnešiem pretim drāžas, Dzen stiegnājā tos un kaun.
- māmuļa Biedrība pazīstaMa arī ar nosaukumu Māmuļa.
- biļina Biļina par Iļju Muromieti.
- BMX BMX braucēji.
- BMX BMX čempionāts.
- velosipēds BMX velosipēds.
- riteņbraucējs BMX, kalnu, šosejas, treka riteņbraucējs.
- mārša Brālīts Manim linus sēja, Mārša sēd ežmalē; Brālīts saka, lai aug lini, Mārša saka, lai neaug.
- de Brazīliešu futbolists Ronaldu de Asiss Moreira līdzjutējiem pazīstams kā Ronaldinju.
- brīvkungs Brīvkungs fon Minhauzens, visu laiku lielākais melis un fantasts.
- lielkņaze Cara Aleksandra II Meitas lielkņazes Marijas laulības.
- prizma Caur eMocionālo pārdzīvojumu prizmu radās Emīla Dārziņa "Melanholiskais valsis".
- raudzīties Caur teleskopu raudzīties uz Mēnesi.
- celebrēt Celebrēt Svēto Misi.
- aerofotogrāfija Ceļojošā fotoizstāde "Māras zeme aerofotogrāfijās".
- maz Cik Mēs viens par otru zinām? Maz, pavisam maz..
- mašinizēt Cilvēce nejauki izvirstu, tai nebūtu nākotnes, ja Mēs pazaudētu savu sportisko garu. Mūsu mašinizētais laikmets pamazām atņem cilvēkam visu: rokas, kājas, plecus, muguru.
- maksims Dārdēja Maksima ložmetējs.
- šķautņains Daudzi Miervaldi Birzi uzskatīja par šķautņainu, atskabargainu, negāciju pilnu cilvēku..
- arodskola Daugavpils Mežciema arodskola dibināta 1991. gadā.
- dekalogs Dekalogs pirMo reizi lasāms 2. Mozus grāmatas 20. nodaļā.
- liturģija Dieva vārda liturģija Svētajā Misē.
- sūtnis Dievs sūtīja pie jaunavas Marijas debesu sūtni – erceņģeli Gabriēlu.
- ecēt Dod, dieviņ, tā noMirt, Kā nomira tēvs, māmiņa! Tēvs nomira ecēdams, Māte – maizi mīcīdama.
- donna Donna Marija.
- dramaturgs DraMaturgs Mārtiņš Zīverts.
- iekrustīt Draugi garo jaunekli iekrustījuši par Mazo.
- nepiepildāms Dvēsele dziļā, NepiepildāMā, Kvēlo un salksti Neizsakāmas Mīlestības..
- rīslings Dzert Mozeles rīslingu.
- Marseljēza Dziedāt Marseljēzu.
- noklausīties DziesMas var noklausīties portāla sadaļā "Mūzika".
- savāds Dzīvojot Meksikā, Viesturam nemitīgi nācās visiem paskaidrot, kālab viņam tāds savāds vārds.
- mežaparks Dzīvot Mežaparkā.
- kodekss Eiropas Savienības Muitas kodekss.
- melanholisks EMīla Dārziņa "Melanholiskais valsis".
- sabalsot EMīļa Melngaiļa sabalsotās līgodziesmas.
- urga ĒrMaņu urga ir Mergupes pieteka.
- sēroties Es sērojos, es dziļi skuMu. Mans mūžs bez mēra bija grūts. Un savu mīļo izmisumu. Kā bērnu auklēju pie krūts.
- kinostudija FilMa uzņemta kinostudijā "Mosfiļm".
- giljotinēt Francijas karaliene Marija Antuanete tika giljotinēta Lielās franču revolūcijas laikā.
- futūrisms FutūrisMa skolotājs – krievu dzejnieks Majakovskis.
- postilla G. Manceļa „Postilla".
- bagātnieks Gada bagātnieks Mīt Meksikā.
- apgaismotājs Garlībs Merķelis – viens no radikālākajiem apgaismotājiem.
- serenāde Glena Millera "Mēnessgaismas serenāde".
- audžumeita Glika ģiMenē bija 6 pašu bērni un audžumeita Marta.
- grāfs Grāfs Teodors fon Medems.
- grozījums GrozījuMs Ministru kabineta noteikumos.
- iesildītājs Grupas "Depeche Mode" koncerta iesildītāji būs jaunā grupa "The Bravery" no ASV.
- GSM GSM tīkls.
- simfoniķis Gustavs Mālers ir liels simfoniķis un bijis izcils diriģents.
- ĢMO ĢMO brīvo zonu karte.
- halo Halo parasti parādās ap Sauli un Mēnesi.
- zibenskarš Hitlers plānoja pret PSRS zibenskaru – 2–3 Mēnešu laikā bija paredzēts ieņemt Maskavu, Ļeņingradu un Donbasu.
- Meka Iekarot Modes meku Milānu.
- raudulis IeMīļotākais rauduļa tipa cilvēka teiciens ir: "Mani neviens nemīl".
- zarakanna Ienāk Mariņa ar alus zarakannu un alus butelēm, aiz viņas redzamas vairākas kalpones.
- reģis Indulis. Kas neļauj dusēt tautai Mūža šūplī, Liek celties līdzi citām gudrākām. Mintauts. Tu reģis liels, – nu pareģošu es: Starp diviem dzirņiem tapsat samalti!
- zīdenis Īpašs Meteņu ēdiens ir zīdenis: cūkas auss ar pupām un miežiem.
- Sunna Ir divi islāMa pamatavoti – Dieva vārds, kas fiksēts Korānā, un Sunna, kurā attēloti pravieša Muhameda vārdi un darbi.
- Mārtiņi Ir ticējuMs: ja Mārtiņos jumti ir sniegā – būs gara ziema.
- Melpomene Īstai Melpomenes kalponei jāprot daudz: deklamēt, dziedāt, muzicēt, dejot.
- žvīgot It kā vēsMa, pār druvām kas žvīgo, It kā vijole, raudāt kas sāk, – Jāņu vakars ar meijām un līgo Man no sendienām atmiņā nāk.
- mets J. Madernieka dekoratīvo tekstiliju meti.
- stenēt Ja jānes iepirkuMu soma, dēls sāk stenēt: "Mammu, cik man grūti!"
- atņemt Ja Mērija spēj man Alfrēdu atņemt – labi, lai ņem!
- pamatlicējs Jānis Misiņš ir latviešu zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicējs.
- stereokino Jau 50. gados Maskavā bija stereokino – attēla dalīšanu nodrošināja smalks režģis ekrāna priekšā.
- miglot Jau atnāca Māras diena, Saltu miglu miglodama.
- silīte Jau kopš Adventes pirMās svētdienas laukumā pie baznīcas izveidota Betlēmes silīte ar salmu jēriņiem, Jēzus bērniņu, Jāzepu un Mariju.
- patversme Jau vidusskolā Maija bija sapņojusi par darbu kādā patversmē. Viņa gribēja gādāt par bērniem, par kuriem neviens negādā, .. kurus neviens nemīl.
- dabūt Jaunais rajons dabūja nosaukuMu "Mežciems".
- jumprava JuMprava Marija.
- kaulēt Kad tu atnāksi atkal, Mana ziemeļu saule? Vai man nāksies vēl ilgi Tavu siltumu kaulēt?
- zaļacis Kaķis Minka bija slaids zaļacis melnā samta kažokā.
- ņau Kaķīt's Mans, kaķīt's mans, Melns ar baltām ķepiņām. Saka ņau, saka ņau, Šodien man vēl peļu nav!
- kvēls Kautra un kvēla Ar zīdaināM ziedlapām Magone smejas.
- sarētot KoMētas un asteroīdi bieži sarēto Marsa virsmu.
- BAM KoMjauniešu ceļazīme uz BAM.
- LMA Koncertā piedalās LMA studenti ērģelnieki.
- korespondēt Korespondēt laikrakstā "Mājas Viesis".
- piepulcēties KosMētikas "Madara" izstrādājumiem piepulcējusies jauna produkcija.
- seismometrs KosMosa kuģa Apollo 11 pilots 1969. gada jūlijā uzstāda uz Mēness pirmo ārpuszemes seismometru.
- aplidot KosMosa kuģis aplido ap Mēnesi.
- maksims Krievijā ražots Maksima sistēmas ložmetējs.
- skulptors Krievu skulptore Vera Muhina.
- paslīdēt KuMeliņi, kumeliņi, Tu man kaunu padarīji: Tev kājiņa paslīdēja, Man nokrita cepurīte.
- palikt Kur tu paliec? Mēs nokavēsim!
- porcelāns Ķīnas, Meisenes porcelāns.
- svētlaimīgs Labi taM cilvēkam, kas atrod gudrību, un cilvēkam, kas dabū sev skaidru prātu!.. Mans dēls, neļauj tai izzust no tava redzes loka, tad tu kļūsi svētlaimīgs un gudrs.
- riekstiņš Lai citieM riekstiņš, pīrādziņš, Mums, lūk, tur logā mēnestiņš..
- Meteņi Laika pareģošana Meteņos.
- rudenāji Laiku starp Miķeļiem un Mārtiņiem senie latvieši sauca par rudenājiem.
- moiras LaiMa kopā ar Dēklu un Māru ir salīdzināma ar sengrieķu moirām.
- teiksma Lasīt Dagnijas ZigMontes teiksmu "Melnais zirgs".
- bibliofils Latviešu bibliofils Jānis Misiņš.
- CD-ROM Latvijā izdotās CD-ROM datu bāzes.
- struktūra Latvijas galvenā kontrabandas apkarošanas struktūra ir Valsts ieņēMumu dienesta Muitas kriminālpārvalde.
- mikologs Latvijas Mikologu biedrība.
- senāts Latvijas Mūzikas akadēmijas senāts.
- tehnika Latvijas tehnikas brīnuMs VEF Minox.
- trīssoļlēcējs Latvijas trīssoļlēcējs Elvijs Misāns.
- akants Latvijas Universitātes Mazās aulas sienas dzegas apakšējā mala ir dekorēta ar stilizētu akanta lapu rotājumu.
- mēness LidojuMs uz Mēnesi.
- mākonis Lielais Magelāna mākonis.
- melša Lielais Melša barons Minhauzens.
- vigīlija Lieldienu nakts vigīlijas Svētā Mise.
- lielkunigaitis Lielkunigaitis Mindaugs.
- satece Lielupe veidojas, satekot Mēmelei un Mūsai, jau satecē tā ir 90 m plata.
- lietotne Lietotne Microsoft Office Excel.
- vestāliete Lietuvas dižkunigaiša Mindauga sieva Birute pirms laulības bijusi vestāliete.
- līklocis Līklocis ir viens no Māras simboliem.
- aizdambējums Likvidēt Mārupītes aizdambējumu Pārdaugavā.
- limāns LiMāni Melnas jūras krastā.
- LMA LMA Tekstilmākslas katedra.
- Melpomene Ļauties Melpomenes valdzinājumam.
- mauzolejs Ļeņina Mauzolejs Maskavā.
- postilla M. Lutera sastādītā postilla.
- polonēze M. Oginska polonēze "Atvadas no dzimtenes".
- mākt Māc dzīves smagums.
- piešļūkt Mācēju piešļūkt bāzes sievām, dabūju labāko preci.
- māceklis Mācekļa laiks.
- macerācija Macerācijas ilgums.
- macerēt Macerēt saknes ar etiķskābi.
- atmūķēt Mācēt atmūķēt bojāto slēdzeni.
- mācēt Mācēt braukt ar velosipēdu.
- pajokot Mācēt īstajā mirklī pajokot.
- mācēt Mācēt lasīt, rakstīt, rēķināt.
- noslaukt Mācēt noslaukt Eiropas naudu.
- pateikt Mācēt pateikt zemeņu šķirni pēc izskata.
- mācēt Mācēt uzvesties sabiedrībā.
- krāt Māci mūs žēlot un piedot, sevi par tuvākiem ziedot, Dievišķo padomu iedod – mantas vien mūžīgās krāt.
- priekšdienas Mācība noderēs priekšdienām.
- pamatoties Mācība pamatojas uz vienkāršiem, vispārcilvēciskiem principiem.
- mācība Mācība par atoma uzbūvi.
- šķīstītava Mācība par šķīstītavu.
M citās vārdnīcās: