Paplašinātā meklēšana
Meklējam pat.
Atrasts vārdos (236):
- pat:1
- pats:1
- pats:2
- patīt:1
- nupat:1
- šepat:1
- tāpat:1
- tāpat:2
- tepat:1
- patāls:1
- patēvs:1
- patība:1
- patika:1
- patikt:1
- patina:1
- patnis:1
- patoss:1
- patrīt:1
- tikpat:2
- tikpat:1
- turpat:1
- īpatns:1
- lupata:1
- patauks:1
- patecēt:2
- patecēt:1
- pateikt:1
- patekas:1
- patēlot:1
- patents:1
- patērēt:1
- patiesi:1
- patiess:1
- patievs:1
- patilte:1
- patinēt:1
- patīrīt:1
- patirpt:1
- patmīla:1
- patrepe:1
- patrona:1
- patrons:1
- patruļa:1
- patukls:1
- patukšs:1
- patumšs:1
- patupēt:1
- paturēt:1
- patvaļa:1
- apatīts:1
- drupata:1
- īpatnis:1
- kripata:1
- ļepatāt:1
- ļepatot:1
- tepatās:1
- vārpata:1
- patafons:1
- pataisīt:1
- pataujāt:1
- pataupīt:1
- patenkot:1
- patentēt:1
- patērgāt:1
- patēriņš:1
- patērzēt:1
- patētika:1
- paticams:1
- patiešām:1
- patīkams:1
- patirdīt:1
- patirgot:1
- patisons:1
- patlaban:1
- patmīlis:1
- patogēns:1
- patologs:1
- patrakot:1
- patrekns:1
- patrenēt:1
- patrenkt:1
- patriekt:1
- patriekt:2
- patriots:1
- patrulēt:1
- patukšot:1
- patulkot:1
- patvāris:1
- apatrīds:1
- hepatīts:1
- īpatnējs:1
- īpatnība:1
- izpatikt:1
- klapatas:1
- klapatot:1
- nepatika:1
- tāpatība:1
- tāpatīgs:1
- patapināt:1
- pataustīt:1
- patecināt:1
- pateicība:1
- pateicīgs:1
- patētisks:1
- patiesība:1
- patiesīgs:1
- patikties:1
- patipināt:1
- patirināt:1
- patmīlība:1
- patmīlīgs:1
- patramdīt:1
- patraucēt:1
- patrausls:1
- patrenkāt:1
- patriarhs:1
- patrīties:1
- patronāts:1
- patronāža:1
- patronese:1
- patronīms:1
- patrūcīgs:1
- patskanis:1
- patvaļīgs:1
- patvarīgs:1
- patversme:1
- patvertne:1
- patvērums:1
- īpatsvars:1
- labpatika:1
- labpatikt:1
- laukšpats:1
- lupatsega:1
- nepatiess:1
- noļepatot:1
- repatriēt:1
- uzļepatot:1
- vienpatis:1
- patarkšķēt:1
- pateiciens:1
- pateikties:1
- patenterēt:1
- patērētājs:1
- patērēties:1
- patincināt:1
- patofobija:1
- patoģenēze:1
- patoloģija:1
- patriciāts:1
- patricināt:1
- patrokšņot:1
- patstāvīgs:1
- patšautene:1
- paturpināt:1
- patvaldība:1
- patverties:1
- aizļepatot:1
- drupatains:1
- izklapatot:1
- lupatdeķis:1
- nepatīkams:1
- pārļepatot:1
- simpatizēt:1
- starpatomu:1
- uzurpators:1
- vārpatains:1
- vienpatība:1
- vienpatīgs:1
- vienpatnis:1
- pateicoties:1
- patentbrīvs:1
- paternitāte:1
- patielēties:1
- patirgoties:1
- patoloģisks:1
- patrakoties:1
- patrallināt:1
- patrāpīties:1
- patrenēties:1
- patriarhāls:1
- patriarhāts:1
- patriarhija:1
- patricietis:1
- patriekties:1
- patriotisks:1
- patriotisms:1
- iepatikties:1
- klapatoties:1
- nepateicīgs:1
- nepatiesība:1
- puspateikts:1
- repatriants:1
- turpatpakaļ:1
- urāpatriots:1
- urbjpatrona:1
- vienpatnība:1
- vienpatnīgs:1
- patapinājums:1
- pataustīties:1
- patvaldnieks:1
- hepatoloģija:1
- lupatlēveros:1
- nepatikšanas:1
- puspatiesība:1
- repatriācija:1
- salūtpatrona:1
- patentadījums:1
- patentatslēga:1
- patērniecisks:1
- patrinkšķināt:1
- lokālpatriots:1
- neiropatologs:1
- psihopatologs:1
- seksopatologs:1
- sīkdrupatains:1
- uzurpatorisks:1
- vīrushepatīts:1
- patīksmināties:1
- naktspatversme:1
- pamatpatiesība:1
- urāpatriotisks:1
- urāpatriotisms:1
- patopsiholoģija:1
- patvaldniecisks:1
- neiropatoloģija:1
- psihopatoloģija:1
- seksopatoloģija:1
- lokālpatriotisks:1
- lokālpatriotisms:1
- nacionālpatriots:1
- neiropatoloģisks:1
- patērētājattieksme:1
- turpatpakaļkustība:1
- patērētājsabiedrība:1
- nacionālpatriotisks:1
- nacionālpatriotisms:1
Atrasts vārdu savienojumos (14):
Atrasts skaidrojumos (1710):
- matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
- atsvaidzinātājs Aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai.
- patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
- pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
- islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
- homofobija Aizspriedumi, nepatika pret homoseksuālismu, homoseksuālām, arī biseksuālām personām.
- pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
- nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
- vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
- bunkurs Apakšzemes patvertne (kara laikā); blindāža.
- gramofons Aparāts ar tauri skaņuplašu atskaņošanai, ko vēlāk aizstāja patafons.
- siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
- pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
- pataisīt baltu par melnu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
- appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
- kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
- maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
- nošņākties Apslāpētā balsī noteikt, pateikt (ko); nošņākt (1).
- nošņākt Apslāpētā balsī, šņācot noteikt, pateikt (ko).
- āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
- apliecināt Apstiprināt (kā esamību, patiesumu); arī apgalvot.
- kapsula Apvalks ap orgāniem, to daļām vai patoloģiskiem veidojumiem organismā.
- silts Apzīmē stāvokli, kas ir saistīts ar samērā augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
- piecirst Apzināti darīt tā, lai (kādam) iepatiktos.
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai radītu par sevi citādu, patiesībai neatbilstošu priekšstatu.
- apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību.
- mānīt Apzināti maldināt, stāstot nepatiesību; krāpt.
- apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu, tam kaitētu).
- meli Apzināti nepatiess izteikums (kāda maldināšanai).
- samelot Apzināti pateikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- fabricēt Apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu).
- viltot Apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu.
- safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; sacerējums, dokuments u. tml., kas satur šādas nepatiesas ziņas, faktus.
- melot Apzināti teikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- piedrupināt Ar drupatām pārklāt (ko); piebārstīt (ko).
- faktisks Ar faktiem pamatots; īsts, patiess.
- izgārgt Ar gārdzienu izdvest (skaņu); gārdzot pateikt, izrunāt.
- izmocīt Ar grūtībām pateikt, izrunāt.
- nicināt Ar izteiktu nepatiku attiekties (pret ko), atzīstot (to) par nepieņemamu, sliktu u. tml.
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- gozēt Ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piem., saulē, pie uguns).
- gozēties Ar labpatiku sildīties (piem., saulē, pie uguns).
- ar kāru muti ar lielu ēstgribu, izjūtot garšas baudu, patiku (ēst, dzert).
- kārs Ar lielu patiku, juteklisku baudu.
- mīļuprāt Ar lielu patiku, labprāt.
- glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties, skatīties.
- noklusēt Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
- ar atpakaļejošu datumu ar pagājušu, agrāku datumu nekā patiesībā.
- mielot acis ar patiku apskatīt, gūt vizuālu baudījumu.
- ar garšu (ēst, dzert) ar patiku, ar baudu.
- izbaudīt Ar patiku, baudu pilnīgi izjust.
- neapnicis Ar patiku, bez apnikuma (ilgstoši ko darīt).
- labprāt Ar patiku; arī neiebilstot.
- baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam).
- ieriebt Ar rīcību, runu, izturēšanos sagādāt (kādam) nepatikšanas, izdarīt ko ļaunu.
- mīlināties Ar savu izturēšanos paust patiku, maigumu pret pretējā dzimuma cilvēku (parasti savstarpēji).
- kaitināt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādā) nepatiku, satraukumu, dusmas; būt nepatīkamam, aizskarošam.
- koķetēt Ar savu uzvedību, runas veidu u. tml. censties piesaistīt sev kāda uzmanību, izraisīt interesi, patiku.
- raukt degunu ar sejas izteiksmi paust nepatiku, neapmierinātību, pretīgumu.
- siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
- ar acīm apmīļot ar skatienu paust (sirsnību, mīļumu, patiku).
- kapsele Ar sprāgstvielu pildīts cilindriņš vai vāciņš (piem., šaujamieroča patronā) degļa aizdedzināšanai vai sprādziena radīšanai.
- nosvilpt Ar svilpieniem izpaust savu nepatiku, negatīvo attieksmi un neļaut uzstāties.
- cista Ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģisks veidojums (orgānos vai audos).
- pasacīt Ar vārdiem pateikt (ko).
- konģeniāls Ar vienādām izcilām spējām (piem., par tulkotāju); tikpat izcils, līdzvērtīgs oriģinālam.
- ij Arī; pat.
- urāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms.
- zem klajām debesīm ārpus telpām; bez patvēruma.
- zem klajas debess ārpus telpām; bez patvēruma.
- skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri.
- tvans Asa, nepatīkama smaka; gaiss, kurā ir asa, nepatīkama smaka.
- uzknābt Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam, par ko).
- nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
- nocirst kā ar cirvi asi, strupi, ļoti noteikti pateikt, atbildēt.
- lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās izpaužas ļauna novēlējums.
- alga Atalgojums par paveikto; atlīdzība, pateicība.
- novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama, panākt, ka to uzņemas cits.
- novelt no saviem pleciem atbrīvoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama.
- mērkaķoties pakaļ atdarināt (kādu), rīkoties tāpat kā kāds cits.
- stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību.
- atkosties Atdarīt (piem., pasakot pretī ko nepatīkamu).
- incidents Atgadījums, notikums (parasti nepatīkams).
- uzplēst Atgādinot ko, pieļaut, ka jāatceras (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots).
- izmērīt Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
- iemest sejā atklāti pateikt (nepatīkamu patiesību, apvainojumu u. tml.).
- iemest acīs atklāti pateikt (nepatīkamu patiesību, apvainojumu u. tml.).
- apvainot Atklāti pateikt, ka uzskata par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
- atzīties Atklāti pateikt, paziņot (ko par sevi, ar sevi saistītu).
- mest acīs (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
- mest sejā (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
- rezervēt Atlicināt, pataupīt.
- izklaidēšanās Atpūšanās, nodarbošanās ar ko patīkamu, kas rada pozitīvas izjūtas, novērš sasprindzinājumu.
- patverties Atrast patvērumu; paglābties, paslēpties.
- nobērt Ātri norunāt, pateikt.
- izšaut Ātri, arī īsi pateikt.
- izšauties Ātri, arī īsi tikt pateiktam.
- novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (ko).
- pārstāvis Atsevišķs īpatnis, eksemplārs (par dzīvniekiem, augiem).
- asonanse Atskaņas, kurās vienādi ir tikai patskaņi.
- atlicināt Atstāt, pataupīt; iedalīt (kādam nolūkam).
- savdabīgs Atšķirīgs, īpatnējs.
- uzslava Atzinība, īsi pateikts atzinīgs vērtējums (kādam).
- piekrišana Atzinības, patikas izpausme, ko pauž pretējā dzimuma personas.
- aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem; neapstrīdama patiesība.
- pārspīlēt Atzīt (ko) par lielāku, nozīmīgāku, nekā tas ir patiesībā; atspoguļot, parādīt (ko) neatbilstoši īstenībai – pārāk labi vai pārāk slikti.
- noliegt Atzīt (ko) par neesošu vai nepatiesu un izpaust, darīt zināmu (to).
- cienīt Atzīt par labu, ar patiku lietot (ko).
- smaržaugi Augi, no kuriem iegūst ēteriskās eļļas ar patīkamu aromātu.
- paparžaugi Augi, piem., kosas, staipekņi, papardes, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa.
- higrofils Augs, kam patīk mitrums.
- pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
- garšaugs Augs, kas satur aromātiskas vielas ar īpatnēju garšu un ko pievieno ēdienam garšas uzlabošanai.
- krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs augs.
- augtene Augu augšanas vieta ar tai īpatnējiem ārējās vides apstākļiem.
- graudzāļu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst graudaugi, niedres, cukurniedres, smilgas, timotiņš, vārpata un citi augi.
- lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi, kuru ziediem ir īpatnēja, lūpām līdzīga forma; šīs dzimtas augi.
- suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
- pieaurot pilnas ausis aurot tā, ka kādam rodas nepatīkamas sajūtas.
- autorība Autora personības zīmols, īpatnība.
- poētika Autora stila īpatnības, viņa daiļradei raksturīgo māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums.
- kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
- kičs Banāls, saldi sentimentāls mākslas darbs, sadzīves priekšmets u. tml., kas domāts plašam patērētāju lokam ar neizsmalcinātu gaumi.
- likt pretī Bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi.
- pabērns Bērns attiecībā pret pamāti, patēvu.
- mazpulki Bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
- dzēst Berzt (ar dzēšgumiju), slaucīt (ar lupatu, roku) u. tml., lai iznīcinātu, padarītu neredzamu (piem., ko uzrakstītu).
- paberzt Beržot patīrīt, paspodrināt.
- (ar) gariem zobiem Bez intereses, negribīgi, ar nepatiku (ko darīt).
- uz klaja lauka Bez pajumtes, patvēruma.
- klajā laukā Bez pajumtes, patvēruma.
- nelabprāt Bez patikas; negribot.
- šablons Bez radošas pieejas pārņemts paņēmiens, patapināts izteiksmes veids u. tml.
- sājš Bezgaršīgs, pliekans; tāds, kam ir nepatīkama, rūgti sāļa garša.
- kampars Bezkrāsaina, kristāliska viela ar īpatnēju smaržu.
- ļaundabīgs Bīstams, dzīvību apdraudošs (par slimību, patoloģisku procesu).
- porcelāns Blīva, plānās kārtās caurspīdīga, parasti balta saķepusi masa, kas sastāv no kaolīna, kvarca smiltīm un laukšpata un ko izmanto trauku, tehnisku detaļu u. c. keramisku materiālu izgatavošanai.
- draudēt Brīdināt, ka sekos sods vai nepatīkama, ļauna rīcība.
- nobrīdināt Brīdinot stingri noteikt, pateikt.
- plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patricietim).
- tvanot Būt ar asu, nepatīkamu smaku.
- nobeigties Būt beigu daļā, tikt nobeigtam (piem., ar kādu formas īpatnību).
- likt roku uz sirds būt godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
- (no)kauties ar domām būt grūti atrisināmu, nepatīkamu domu pārņemtam.
- draudēt Būt iespējamam (par ko nepatīkamu, bīstamu); būt tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams.
- ieredzēt Būt labās domās (par kādu); izturēties ar labvēlību un patiku (pret kādu).
- turēties pie brunčiem būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties, piem., uz māti, sievu.
- turēties (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- stāvēt pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- (būt) (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- ēsties Būt nepatikai, dusmām, arī skaudībai u. tml.
- būt murdā (iekšā) būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā.
- būt bētē būt nepatīkamā, nevēlamā situācijā.
- vilt Būt par cēloni nepatiesai, kļūdīgai (kā) uztverei, izpratnei.
- nokaitināt Būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
- aprīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek patērēts; patērēt (daudz vai visu).
- dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā vai negatīvā psihiski emocionālā stāvoklī.
- pateikties Būt pateicīgam.
- patikt Būt patikai (ko veikt, darīt).
- mīlēt Būt patikai (pret ko).
- stāvēt uz savām kājām būt patstāvīgam.
- uzlikt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
- ņirgt Būt redzamam, rēgoties (par ko neglītu, nepatīkamu).
- piesaistīt Būt saistītam (pie kā), nespējot patstāvīgi pārvietoties.
- mīlēt Būt tādam, kam patīk darīt (ko).
- savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piem., par parādībām dabā, mākslas darbiem).
- valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) patīkamas sajūtas, piesaista interesi.
- vilkt Būt tādam, kas izraisa patiku, interesi, piesaistīt (ko).
- vilkt Būt tādam, kas izraisa, arī kur izraisās nepatīkamas sajūtas, sāpes.
- ost Būt tādam, kas liecina (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- šokēt Būt tādam, kas nepatīkami pārsteidz.
- pievilkt Būt tādam, kas patīk, valdzina.
- palikt labā atmiņā būt tādam, ko patīkami atcerēties.
- pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (piem., par mākslas darbu).
- izlikt sirdi uz delnas būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
- uzlikt sirdi uz delnas būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
- kvintesence Būtiskāko pazīmju, īpašību kopums, īss kopsavilkums; pats galvenais, svarīgākais.
- mazumcena Cena, par kādu preci pārdod tieši patērētājiem, iedzīvotājiem; mazumtirdzniecības cena.
- mācīties Censties iegaumēt, paturēt atmiņā.
- mest līkumu censties izvairīties no kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
- konservatīvisms Cenšanās paturēt līdzšinējo kārtību, tieksme saglabāt tradicionālo.
- darva Cietā kurināmā sausās pārtvaices produkts – tumšs, eļļains šķidrums ar īpatnēju, asu smaku, ko izmanto ceļa seguma un izolācijas materiālu gatavošanai.
- astrālais ķermenis cilvēka enerģētiskais apvalks, kas spēj atdalīties no fiziskā ķermeņa un eksistēt patstāvīgi.
- temperaments Cilvēka psihiskās darbības īpatnības, kuru fizioloģiskais pamats ir nervu sistēmas tips.
- skvoters Cilvēki (bezpajumtnieki), kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (parasti Lielbritānijā).
- maniaks Cilvēks ar spilgti izteiktām patoloģiskām tieksmēm.
- nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
- nopietns precinieks cilvēks, kam ir patiesi precību nolūki.
- narkomāns Cilvēks, kam ir patoloģisks pieradums lietot narkotiskas vielas.
- bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
- tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
- vietsēdis Cilvēks, kam nepatīk ceļot, pārcelties un kas labprāt uzturas pierastajā vietā, vidē.
- mīļotājs Cilvēks, kam patīk (kas).
- miegamice Cilvēks, kam patīk daudz gulēt.
- gardēdis Cilvēks, kam patīk ēst izmeklētus, izsmalcinātus ēdienus.
- estēts Cilvēks, kam patīk skaistais un māksla; smalks, izprotošs skaistuma un mākslas cienītājs.
- pelēkais kardināls cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
- lokālpatriots Cilvēks, kam piemīt lokālpatriotisms.
- urāpatriots Cilvēks, kam raksturīgs urāpatriotisms.
- smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
- dzērājs Cilvēks, kas bieži, ar patiku dzer kādu (bezalkoholisku) dzērienu.
- sekotājs Cilvēks, kas dara, rīkojas tāpat kā kāds cits; kādas personas domu, ideju atbalstītājs un turpinātājs.
- dejotājs Cilvēks, kas dejo; cilvēks, kas labi dejo un kam patīk dejot.
- deklamētājs Cilvēks, kas deklamē; cilvēks, kas labi deklamē un kam patīk deklamēt.
- dziedātājs Cilvēks, kas dzied; cilvēks, kas labi dzied un kam patīk dziedāt.
- mazumpircējs Cilvēks, kas iegādājas preces mazumtirdzniecībā, personīgam patēriņam.
- mizantrops Cilvēks, kas izjūt nepatiku pret citiem cilvēkiem un vairās no tiem.
- savvaļnieks Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, nerēķinoties ar citiem.
- mēlnesis Cilvēks, kas mēdz izplatīt nepatiesas ziņas, apmelot.
- jokdaris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, cilvēks, kam patīk jokoties.
- jokupēteris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, kam patīk jokoties.
- vienpatis Cilvēks, kas nemīl kontaktēties ar citiem cilvēkiem; cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
- brīvklausītājs Cilvēks, kas pats pēc savas vēlēšanās un vienošanās ar pasniedzēju, apmeklē lekcijas konkrētā priekšmetā.
- patricietis Cilvēks, kas piederēja pie viduslaiku pilsētu patriciāta.
- varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
- reālists Cilvēks, kas spēj objektīvi, patiesi uztvert un novērtēt īstenību.
- bēdu brālis cilvēks, ko skārusi tāda pati nelaime, liksta kā pašu.
- tips Cilvēks, kura izskats un izturēšanās rada neuzticību, izraisa nepatiku.
- siltummīlis Cilvēks, kuram patīk silti vai karsti laika apstākļi.
- sirdsāķītis Cilvēks, kurš (kādam) ir ļoti iepaticies, ir iekārots, iemīļots.
- simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patiku, arī draudzību, mīlestību.
- patruļa Cilvēku grupa, kas patrulē (ar transportlīdzekļiem vai bez tiem).
- mongoloīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīga dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, plakana seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, īpatnēja acu forma.
- nočāpstināt Čāpstinot noteikt, pateikt (ko).
- nočerkstēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt.
- nočukstēt Čukstus īsi pateikt.
- izčukstēt Čukstus pateikt, izrunāt.
- pačukstēt Čukstus pateikt; paslepus (ko) paziņot, pastāstīt.
- iečukstēt Čukstus pateikt.
- stihija Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide.
- puspatiesība Daļēja, nepilnīga patiesība.
- puspateikts Daļēji, nepilnīgi pateikts.
- pusparazīts Daļējs parazīts; tāds, kas spēj dzīvot un baroties arī patstāvīgi, bez saimnieka organisma.
- niķis Darbības traucējumi, īpatnības.
- atstāstījuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda, ka runātājs atstāsta cita teikto, par kā patiesību nav pārliecinājies.
- tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai kādu sodītu.
- stihija Darbošanās, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
- krāmēties Darboties (ar ko); veikt, darīt ko nepatīkamu vai tādu, kas prasa lielas pūles.
- melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- maize bez garozas darbs, dzīve, kurā nav nekā nepatīkama, grūta.
- nodārdināt Dārdošā, skaļā balsī noteikt, pateikt (ko).
- patērētājs Darītājs --> patērēt.
- dārzeņkopība Dārzkopības nozare – dārzeņu audzēšana iedzīvotāju patēriņam.
- piekliegt pilnas ausis daudz un skaļi kliedzot, radīt (kādam) nepatīkamas izjūtas.
- polifonija Daudzbalsība, kuras pamatā ir vairāku patstāvīgu melodiju vienlaicīgs skanējums.
- kontrapunkts Daudzbalsības veids, kura pamatā ir vienlaicīgs vairāku patstāvīgu melodiju skanējums un attīstība; polifonija.
- smaržzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu [Anthoxanthum odoratum].
- krauklene Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar nepatīkamu smaku un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli.
- rūpniecības preces dažādas plaša patēriņa preces, izņemot pārtiku.
- izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu); ļaut izdegt (visam); nodedzināt.
- umlauts Diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa, piemēram, ä), kas rāda patskaņa palatalizāciju.
- nodimdināt Dimdošā balsī noteikt, pateikt (ko).
- dīvainība Dīvaina rīcība, paradums; īpatnība.
- divtik Divas reizes tikpat (liels, daudz u. tml.).
- dubultkoris Divās relatīvi patstāvīgās daļās sadalīts koris (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
- monoftongizācija Divskaņa pārvēršanās par patskani (monoftongu).
- diftongs Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; divskanis.
- divskanis Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē.
- izdomājums Doma, izteikums, kas neatbilst patiesībai.
- murgi Domāšanas patoloģiska forma, kas izpaužas kā īstenībai neatbilstošu un nekoriģējamu domu rašanās.
- izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
- uzmirkšķināt Dot zīmi (ar automobiļa gaismām), (tās) ieslēdzot, pārslēdzot u. tml. (piemēram, norādot pagriezienu); šādā veidā sveicināt (pazīstamu pretimbraucēju), arī brīdināt (pretimbraucēju, piemēram, par ceļu policijas patruļu).
- ziedot Dot, veltīt Dievam, arī dieviem (ko), lai pateiktos tiem, arī izlūgtos to labvēlību u. tml.; upurēt.
- skats Dramatiska sacerējuma (lugas) mazākā daļa, fragments, kam raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs.
- drupača Drupata.
- slīcināt bēdas alkoholā dzerot alkoholisku dzērienu, apreibināties, lai aizmirstu bēdas, ko nepatīkamu, nevēlamu.
- singls Dziesma (skaņdarbs) no mūzikas albuma, ko izplata ātrāk un kas ir reklāma visam albumam; arī pats albums.
- strofiskā forma dziesmas forma vokālajā mūzikā, kurā viena un tā pati muzikālā uzbūve atkārtojas vairākas reizes ar saturā dažādām poētiskā teksta strofām.
- nopūta Dziļa ieelpa un lēna, spēcīga, sadzirdama izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis; šādā veidā kas pateikts.
- nopūsties Dziļi ieelpot un lēnām spēcīgi, arī sadzirdami izelpot, izpaužot parasti negatīvas emocijas; šādi elpojot, ko pateikt.
- sirdsprieks Dziļš, patiess prieks; tas, kas izraisa dziļu, patiesu prieku.
- daiļskanīgs Dzirdei patīkams, skanīgs, melodisks.
- priekštecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
- sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi.
- pēcnācējs Dzīvnieks, arī augs attiecībā pret īpatni, no kā tas radies.
- pēctecis Dzīvnieks, arī augs attiecībā pret īpatni, no kā tas radies.
- kanibāls Dzīvnieks, kas ēd savas sugas īpatņus.
- mīļdzīvnieks Dzīvnieks, ko (kāds) tur mājās savam priekam, patikai.
- poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
- mātīte Dzīvnieku sievišķā dzimuma īpatnis.
- tēviņš Dzīvnieku vīrišķā dzimuma īpatnis.
- virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piem., tautai, zemei, novadam.
- eksternāts Eksāmenu kārtošanas sistēma personām, kuras attiecīgo mācību vielu apguvušas patstāvīgi, neapmeklējot skolu.
- pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlāde.
- pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
- pakāpe Elektronisko ierīču patstāvīgs mezgls, kam ir noteikts uzdevums.
- izelsot Elsojot pateikt, izrunāt.
- noelsties Elšot noteikt, pateikt (ko).
- izelst Elšot pateikt, izrunāt.
- tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
- labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
- dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, sašutums, niknums.
- elektroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali patērētājiem.
- termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika.
- energoietilpība Enerģijas daudzums, ko (kas) patērē kāda darba veikšanai.
- monāde Esamības vissīkākā, tālāk nedalāmā daļa; metafiziska vienība vai dvēsele, kas pastāv pati par sevi.
- glīts Estētiskām prasībām atbilstoši veidots, izgatavots, iekārtots; jauks, patīkams.
- huculi Etniska grupa, kas dzīvo Austrumkarpatos; Karpatu kalnieši.
- safantazēt Fantazējot izveidot iztēlē (piem., notikumu, tekstu); sadomāt (ko nepatiesu).
- uzskaitīt Fiksēt nozīmīgus tautsaimniecības objektus, resursus, to skaitu, apjomu, patēriņu u. tml. atbilstošā informācijas apkopojumā.
- pragmatisms Filozofijas novirziens, kas par atziņu patiesumu spriež no to praktisko seku un šo seku lietderības viedokļa.
- duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
- relatīvisms Filozofiska nostādne, kas noliedz objektīvas patiesības esamību, pamatojoties uz to, ka cilvēku atziņas ir relatīvas un subjektīvas.
- fideisms Filozofisks uzskats, ka patiesības nav zinātniski pierādāmas, tās pamatojas vienīgi ticībā.
- objektīvisms Filozofisks uzskats, kas atzīst, ka pastāv objektīvas, vispārpieņemtas patiesības, tikumiskās normas; pretstats: subjektīvisms.
- jauda Fizikāls lielums, kas raksturo darba veikšanas, enerģijas patērēšanas vai iegūšanas ātrumu laika vienībā.
- sirds trokšņi fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem rodas citas skaņas.
- pašmocība Fiziskas vai garīgas mokas, ciešanas, ko kāds izraisa pats sev.
- piepūle Fizisko un garīgo spēku palielinājums; palielināts fizisko vai garīgo spēku patēriņš.
- pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā); fizisko, garīgo spēku patēriņš.
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- kontrakcija Fonētisks process, kurā divi blakus esoši, bet pie dažādām zilbēm piederoši patskaņi izrunā saplūst vienā patskanī vai divskanī.
- veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
- proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
- pamatpatiesība Galvenā, būtiskākā patiesība; arī neapstrīdama patiesība.
- nogānīties Gānoties izteikt savu nepatiku; nolamāties.
- nogārgt Gārdzot izteikt, pateikt (ko).
- bauda Garīga patika, gandarījums, apmierinājums.
- kanēlis Garšviela ar raksturīgu smaržu un īpatnēju garšu, ko iegūst no kanēļkoka mizas.
- pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piem., priekšmetu, vielu); izveidot patērēšanai.
- nogausties Gaužoties noteikt, pateikt (ko).
- pestīšana Glābšana, palīdzēšana (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
- pestīt Glābt, palīdzēt (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
- stājglezniecība Glezniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgs raksturs un funkcijas atšķirībā no monumentālās glezniecības, kas saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- pievilcīgs Glīts, patīkams.
- skaidrs Godīgs, atklāts, arī patiess; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- stājgrafika Grafikas veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar tekstu ilustrēšanu.
- vārpzāle Graudzāle, parasti vārpata.
- skarbs Griezīgs, nepatīkams.
- skaudrs Griezīgs, nepatīkams.
- nedienas Grūtības, nepatikšanas; smagi, sāpīgi pārdzīvojumi.
- nogvelzt Gvelžot noteikt, pateikt (ko).
- vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēcvulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
- iezis Ģeoloģiskos procesos izveidojies noteikta sastāva un uzbūves minerālu sakopojums patstāvīga masīva veidā.
- bezstils Ģērbšanās īpatnību kopums, kas neatbilst sabiedrības izpratnei par labu gaumi.
- patriarhs Ģimenes galva, cilts vecākais (parasti patriarhātā); ciltstēvs, sentēvs.
- ģimenes ligzda ģimenes mājoklis, arī pati ģimene.
- anarhistisks Haotisks; patvaļīgs.
- zelta griezums harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
- atdot Iedot citam, nepaturēt; nodot (kam pienākas).
- atļauties Iedrošināties (pateikt, darīt).
- nodzert Iedzert (kādu daļu); dzerot patērēt (noteiktu daudzumu).
- diatēze Iedzimta vai iemantota novirze vielmaiņas procesos, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažādām slimībām.
- atcerēties Iegaumēt, paturēt prātā, neaizmirst.
- sasmakt Iegūt (parasti ļoti) nepatīkamu smaku (par gaisu nevēdinātā telpā); plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ u. tml. iegūt (parasti ļoti nepatīkamu) smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
- pašizglītoties Iegūt izglītību, papildināt savas zināšanas, mācoties patstāvīgi.
- pārmantot Iegūt no priekštečiem (organisma īpatnības).
- strutas Iekaisuma procesā radies duļķains, biezs, dzeltenzaļš šķidrums ar nepatīkamu smaku.
- mājas kinozāle iekārta (augstas kvalitātes televizors kopā ar īpašu akustisko sistēmu), kas nodrošina tikpat labu attēla un skaņas kvalitāti kā kinoteātrī; mājas kinoteātris.
- apakšstacija Iekārta, kurā pārveido saražoto augstsprieguma strāvu atbilstoši patērētāju vajadzībām; vieta, celtne, kur uzstādīta šāda iekārta.
- līst Iekļūt (kur iekšā), kļūt nepatīkami sajūtamam.
- ielādēt Ielikt, ievirzīt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu; iepildīt (piem., šaujampulveri, sprāgstvielu).
- iegaršoties Iepatikties garšas dēļ (par ēdienu, dzērienu).
- iekrist sirdī iepatikties.
- aizsargs Ierīce (šaujamierocī) patvaļīga šāviena novēršanai.
- aizslēgs Ierīce (šaujamierocī) šāviņa patronas iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas.
- galaktometrs Ierīce piena īpatnējās masas (blīvuma) noteikšanai; laktometrs.
- ūdensmērītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā); ūdensskaitītājs.
- ūdensskaitītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā).
- pusautomāts Ierīce, iekārta, kas daļu darbības cikla veic patstāvīgi, daļu – ar cilvēka palīdzību.
- iepatikties Iesākt patikt.
- ierunāties Iesākt runāt; īsi pateikt (ko).
- brīvas rokas iespēja brīvi, patstāvīgi, netraucēti rīkoties, lemt.
- glābiņš Iespēja paglābties (no nelaimes, bojāejas); patvērums.
- juridiskā persona iestāde, uzņēmums, organizācija u. tml., kas savā vārdā rīkojas kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
- pašpārvalde Iestādes, organizācijas u. tml. tiesības patstāvīgi izlemt savus pārvaldes jautājumus, šo tiesību realizēšana.
- mācītājs Iesvētīts baznīcas kalpotājs ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
- ieminēties Ieteikties, pateicot (ko); ierunāties (par ko).
- un Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo teikumu.
- salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu; ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
- salīst Ievirzīties (piem., mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas – par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
- uzrūkt Īgni, neapmierināti pateikt (kādam).
- norūkt Īgni, nelaipni, arī neskaidri pateikt (ko).
- indivīds Ikviens patstāvīgi eksistējošs dzīvs organisms, īpatnis, kādas bioloģiskas sugas pārstāvis.
- aizklausīties Ilgstoši klausoties (ko), nevēlēties vairs (to) dzirdēt, izjust nepatiku pret dzirdēto.
- atklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku.
- driģene Indīgs nakteņu dzimtas lakstaugs, kam ir dzeltenbalti ziedi ar violetu tīklojumu un nepatīkama smaka.
- rokraksts Individuālo īpatnību, savdabību kopums (piem., mākslas darbā).
- mikoze Infekcijas slimība, ko ierosina patogēnās sēnes.
- sēnīšslimība Infekcijas slimība, ko izraisa patogēnās sēnes; mikoze.
- trihofītija Infekcioza cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa mikroskopiskas patogēnās sēnes un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, nagu deformācija, apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā; cirpējēde.
- elitārs Īpaši izraudzīts, atlasīts, pats labākais.
- atšķirīgs Īpatnais, tikai vienam raksturīgais.
- piegarša Īpatnēja papildu garša.
- izdarība Īpatnējas (dzīvnieku) kustības, darbības.
- iprīts Īpatnēji smaržojoša indīga viela; ķīmiska kaujasviela – sinepju gāze.
- īpatnis Īpatnējs cilvēks; savādnieks.
- īpatns Īpatnējs.
- maniere Īpatnēju, individuālu stilistisko un tehnisko paņēmienu kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
- akcents Īpatnības skaņu izrunā, dzimtās valodas pieskaņa (runājot citā valodā).
- krāsa Īpatnības, nianses (mākslinieciskā atveidojumā, daiļdarbā u. tml.).
- palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums.
- hermafrodīts Īpatnis, kam ir abu dzimumu sistēmas.
- diftongisks savienojums īsa patskaņa savienojums ar sekojošu l, ļ, m, n, ņ, r vienā zilbē.
- pasviest Īsi, impulsīvi pateikt (ko).
- uzsaukt Īsi, parasti saucot (kādam), pateikt (ko).
- būtība Īstenībā, patiesībā.
- riktīgs Īsts, patiess (par cilvēku).
- neviltots Īsts, patiess, nemākslots.
- nopietns Īsts, patiess.
- īstens Īsts; patiess.
- pēc līdakas pavēles it kā pats no sevis, bez iejaukšanās, ietekmēšanas, kāda brīnumaina spēka ietekmē.
- dabūt just izbaudīt, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu).
- izdabāt Izdarīt tā, kā (kādam) patīk, ir pa prātam; iztapt.
- smērēt rokas izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
- smērēt nagus izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
- atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai cita izdarīto, pateikto).
- pārspēt pašam sevi izdarīt, paveikt (ko) daudz labāk, nekā pats līdz šim to ir spējis padarīt, paveikt.
- izpatikt Izdarot vai pasakot ko patīkamu, vēlamu u. tml., iegūt (kāda) labvēlību.
- apgrozības izmaksas izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
- blefs Izdomājums, meli, lai radītu pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
- safabricēt Izdomāt, sakopot, sagrozot (piem., nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā; izgatavot, radīt, sacerēt (ko tādu, kas satur šādas ziņas, faktus).
- atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares.
- dievināt Izjust ārkārtīgi lielu patiku.
- riebties Izjust lielu nepatiku, riebumu (pret ko).
- šķebināties Izjust nelabuma sajūtu; izrādīt savu nepatiku, riebumu.
- bēdāties Izjust nepatiku, būt saīgušam.
- neieredzēt Izjust nepatiku, naidu (pret kādu, pret ko).
- būt draugos Izjust patiku (pret ko), iemīļot (ko).
- mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
- dievināt Izjust uz izpaust (pret kādu) pārmērīgu cieņu un mīlestību; ļoti (pat pārāk) augstu vērtēt (ko).
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu); izjust interesi, patiku (par ko), nepieciešamību (pēc tā).
- atvieglojums Izjūta, kas rodas, atbrīvojoties no kā grūta, nepatīkama.
- izķepuroties Izkļūt (no nevēlama stāvokļa, nepatīkamas situācijas u. tml.).
- patēriņš Izmantošana, izlietošana (kādai vajadzībai, procesam u. tml.); patērēšana.
- pamatoties Izmantot konkrētus faktus, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību u. tml.
- izspēlēt (lielāko, pēdējo) trumpi izmantot, likt lietā izšķirošo līdzekli; pateikt pašu svarīgāko, būtiskāko.
- izlādēt Izņemt (patronu, šāviņu) no ieroča; izņemt detonatoru, degli u. tml. (no šāviņa, mīnas, granātas).
- simptoms Izpausme, pazīme (normālam vai patoloģiskam procesam, slimībai).
- saraukt degunu izpaust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
- papūst pīlītes izplatīt nepatiesas ziņas; baumot.
- smirdēt Izplatīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās smaka.
- ost Izplatīt sajūtamu (parasti nepatīkamu) smaržu vai smaku.
- mākties Izplatīties, izraisot nepatīkamas sajūtas.
- pārņemt Izplatoties aptvert (visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) – par slimību.
- lakstoties Izrādīt uzmanību, savu patiku (pretējā dzimuma personai).
- dzelt Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos, attieksmi) nepatīkamu pārdzīvojumu; aizvainot.
- glaimot Izraisīt (kādā) patīkamu apziņu, tīksmi.
- vilināt Izraisīt (kādā) patiku; valdzināt.
- urbt Izraisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes.
- iepatikties Izraisīt (kādam) patiku, simpātijas (pret sevi).
- mocīt Izraisīt (kādam) psihiskas ciešanas, nepatīkamus pārdzīvojumus; arī ļoti nogurdināt, apgrūtināt (kādu).
- taisīt Izraisīt (ko nepatīkamu, nevēlamu).
- atveldzēt skatienu izraisīt labpatiku, vēlmi vērot (parasti krāšņu ainavu).
- plēst ausis (pušu) izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
- apdullināt Izraisīt nepatīkamas izjūtas (par stipru troksni, spēcīgu smaržu, smaku).
- urbties Izraisīt nepatīkamas izjūtas; izplatīties cauri kam (par skaņām).
- plēst galvu (pušu) izraisīt nepatīkamas sajūtas (par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- cirsties Izraisīt nepatīkamu kairinājumu.
- iegriezties Izraisīt nepatīkamu sajūtu (ausīs) – par spalgu, griezīgu skaņu.
- atbaidīt Izraisīt nepatiku, piesardzību; neradīt vēlmi lietot, pirkt u. tml.
- glāstīt Izraisīt patīkamas izjūtas.
- garšot Izraisīt patīkamu garšas sajūtu; būt tādam, ko labprāt ēd vai dzer.
- valdzināt Izraisīt patīkamu iespaidu, būt pievilcīgam.
- patikt Izraisīt patiku (pret kādu, ko, arī pret sevi).
- imponēt Izraisīt patiku, simpātijas (pret sevi).
- tikt Izraisīt patiku.
- savaldzināt Izraisīt pret sevi (kāda) dziļu, parasti seksuālu, interesi, arī patiku, labvēlību.
- saistīt Izraisīt un noturēt (kāda) uzmanību, interesi, patiku.
- kutināt pakrūtē Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).
- kutināt sirdi Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).
- kutināt pakrūti Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).
- uzsist Izraisīt, parasti nepatīkamu fizioloģisku, psihisku stāvokli.
- pasniegt Izsakot (kādam), parasti publiski, atzinību, pateicību, iedot (tam apbalvojumu, dāvanu).
- Kaut tu izputētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.; saka, ja vēlas no kāda atbrīvoties.
- jupis (pa)rāvis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, arī neizpratni.
- kad tevi jupis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību.
- Kad tu izčibētu! izsaucas, pēkšņi atklājot ko nepatīkamu.
- Kaut tu izčibētu! izsaucas, pēkšņi atklājot ko nepatīkamu.
- Ak šausmas! izsauciens, ko lieto dažādu (parasti negatīvu) emociju paušanai (nepatīkams pārsteigums, sašutums u. tml.).
- jods (pa)rāvis izsauciens, paužot lielu nepatiku, dusmas, sašutumu.
- jods lai (pa)rauj izsauciens, paužot lielu nepatiku, dusmas, sašutumu.
- izpušķot Izskaistināt (piem., daiļdarbu) ar ko izdomātu, nepatiesu u. tml.
- pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgi spilgti kontrasti, krasas pārejas; arī izteiksmes veids, kurā viss netiek pateikts līdz galam.
- žests Izteiksmīga kustība (parasti ar rokām), kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
- piedraudēt Izteikt draudus, brīdinājumu, ka sekos nepatīkama rīcība.
- izmelot Izteikt melus, ko nepatiesu, arī pārspīlētu.
- apmētāt (ar) dubļiem izteikt smagus, nepatiesus apvainojumus; noķengāt.
- pateikties Izteikt, izpaust savu pateicību (kādam).
- izrunāties Izteikt, pateikt (parasti neviļus, negribēti).
- izrunāties Izteikt, pateikt asi, arī nepieklājīgi.
- izrunāt Izteikt, pateikt.
- atkarība Izteikta patoloģiska tieksme un pieradums (piem., lietot narkotiskas vielas, spēlēt azartspēles).
- svaigs Izteikti raksturīgs (kam); patīkams (par smaržu).
- sadomājums Izteikums, apgalvojums, kas neatbilst īstenībai, patiesībai; izdomājums.
- nolasīt no acīm (katru) vēlēšanos izturēties (pret kādu) ar vislielāko uzmanību, censties izdabāt, izpatikt (kādam).
- iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
- izglābties Izvairīties (no kā), izkļūt (no nevēlamiem apstākļiem, nepatīkama stāvokļa).
- individualizēt Izveidot (kaut ko) ar individuālām īpatnībām.
- likt uzsvaru Izvēlēties par galveno, būtisko (kā, piem., darbības, parādības) pazīmi, īpatnību.
- upene Jāņogu ģints krūms ar lapām, kurām ir īpatnēja smarža, un melnām ogām ar zaļganu mīkstumu [Ribes nigrum].
- teipošana Japānā un Korejā 20. gs. 70. gados radusies fizikālās terapijas metode – teipa joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām pēc īpašas metodikas, atbilstoši veselības problēmām un anatomiskajām īpatnībām.
- omulība Jauka, patīkama gaisotne; omulīgums; mājīgums.
- grizete Jauna sieviete 19. gs. Francijā, kas pati pelnīja sev iztiku (tajā skaitā ar prostitūciju).
- hipsteris Jaunatnes subkultūras pārstāvis – jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību.
- pārjautāt Jautāt vēlreiz (piem., ko tikko pateiktu, bet neskaidru vai līdz galam nesaprastu); jautāt (lai noskaidrotu, precizētu iepriekš teikto).
- patriekt Jautri, skaļi parunāties; patriekties.
- autors Jebkura patstāvīga teksta rakstītājs.
- stiepjams jēdziens jēdziens, kura saturu var uztvert dažādi, arī patvaļīgi paplašināt.
- meitasuzņēmums Juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitas uzņēmums.
- meitas uzņēmums juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitasuzņēmums.
- reibt Jūsmot, aizmirsties, izjust patīkamu pārdzīvojumu.
- skurbt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot; reibt (2).
- nīst Just ļoti lielu nepatiku, naidu (pret kādu, ko); neieredzēt.
- dabas bērns jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu.
- valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa patīkamas sajūtas, piesaista interesi.
- oriģināldarbs Kāda autora patstāvīgi radīts literārs vai mākslas darbs (pretstatā tulkojumam, cittautu autora darbam).
- aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, arī nepatiesu.
- autonomija Kādas sabiedriskas organizācijas vai institūcijas tiesības patstāvīgi lemt par šās organizācijas dzīvi, tās locekļu attiecībām.
- pamielot acis kādu brīdi ar patiku apskatīt, gūt vizuālu baudījumu.
- saldkaisle Kaisle, kas izraisa (parasti seksuālu) patiku, baudu.
- priekšstrādnieks Kalps (parasti lauku saimniecībā), kas pats strādā, vada pārējos kalpus darbā un ir darba devēja palīgs.
- sargkuģis Karakuģis, kas paredzēts patruļdienestam un citu kuģu aizsardzībai (piem., pret pretinieka kaujas kuģu uzbrukumu).
- dezertieris Karavīrs, kas patvaļīgi ir atstājis savu karaspēka daļu vai dienesta vietu.
- koloniālais karš karš, kuru sāk, lai iekarotu vai paturētu kolonijas vai panāktu to pārdali.
- anarhists Kārtības noliedzējs, stihiskuma, patvaļas sludinātājs; cilvēks, kas rīkojas patvaļīgi.
- čerkeska Kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs – garš, viduklī cieši piegulošs mētelis bez apkakles ar patronu ietvariem uz krūtīm.
- mākonis Kaut kā nepatīkama, draudīga liels kopums.
- nobrēkties Kliedzot pateikt; nokliegties.
- nobļaut Kliedzot, bļaujot (kādam ko) pateikt.
- uzbļaut Kliedzot, bļaujot pateikt (ko).
- klimatterapija Klimata īpatnību un laikapstākļu izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
- nodudināt Klusā, mīlīgā balsī pateikt.
- norīt krupi klusējot, neprotestējot paciest nepatīkamo, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
- nobubināt Klusi, neskaidri pateikt (ko).
- iebubināt Klusi, neskaidri pateikt.
- liegs Klusināts, maigs; patīkams.
- iedudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) pateikt (parasti ausī).
- izdvest Klusu, ar grūtībām pateikt, izrunāt.
- apnikt Kļūt garlaicīgam, nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās vai ilgstošas lietošanas dēļ); vairs neizraisīt interesi.
- iesēsties Kļūt grūti izkustināmam (ilgāku laiku kur atrodoties, mazliet iegrimstot); iestrēgt, iegrimt (pat transportlīdzekli).
- spiesties Kļūt sajūtamam, parasti kam nepatīkamam.
- plīst Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu); kļūt tādam, kam rodas atvere, caurums (piem., par tulznu, čūlu).
- pierast Kļūt tādam, kas neizjūt (piem., kādus apstākļus) par traucējošu, nepatīkamu.
- dendrohronoloģija Koka vecuma un tā augšanas īpatnību noteikšana pēc gadskārtām (koka) stumbra šķērsgriezumā.
- krāšņumkoks Koks, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs koks.
- tīkšķis Komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu.
- konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piem., izteikumam, vārdam), kas nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
- subkontinents Kontinenta daļa, kas pēc savām dabas apstākļu īpatnībām atšķiras no pārējā kontinenta.
- pakete Kopums, komplekts, ko piedāvā pircējam, patērētājam.
- nokrekšķināt Krekšķinot noteikt, pateikt.
- nokrekšķēt Krekšķot noteikt, pateikt.
- granīts Kristālisks iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir laukšpati, kvarcs, krāsainie minerāli.
- pestīšana Kristietībā – atsevišķa cilvēka un visas cilvēces glābšana, izpirkšana no grēka un tā radītajām sekām, kas iespējama, pateicoties Jēzus Kristus brīvprātīgajai nāvei pie krusta un augšāmcelšanai no mirušajiem.
- krāšņumkrūms Krūms, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs krūms.
- locija Kuģniecības rokasgrāmata, kurā aprakstītas navigācijas īpatnības kādā ūdenstilpē vai tās daļā.
- darbietilpīgas lauksaimniecības kultūras kultūras, kuru audzēšanai un novākšanai jāpatērē daudz darba.
- staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļ kustībā – par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
- robots Kustīga programmējama ierīce, kas patstāvīgi spēj veikt sarežģītas, cilvēka apzinātai darbībai līdzīgas operācijas.
- noķērkt Ķērcošā balsī noteikt, pateikt (ko).
- noķērkties Ķērcošā balsī noteikt, pateikt.
- noķiķināt Ķiķinot noteikt, pateikt (ko).
- ķēdes reakcija ķīmiska reakcija vai kodolreakcija, kurā rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
- ekstirpācija Ķirurģiska operācija, kurā tiek pilnīgi izgriezts kāds orgāns vai patoloģisks veidojums.
- vieglums Laba, patīkama sajūta.
- dabiskā izlase labāk pielāgoto, veselīgāko īpatņu saglabāšanās un vājāko īpatņu skaita samazināšanās.
- lāča pakalpojums labi domāta rīcība, pakalpojums, kas labuma vietā izraisa nepatīkamas sekas.
- īsts Labi, patiesi.
- apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
- zelta gabaliņš labs, ļoti patīkams, arī mīļš cilvēks.
- omulīgs Labs, patīkams (par garastāvokli, pašsajūtu).
- kaifs Labsajūta, eiforija; liela bauda, patika, tīksme.
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kas ir izdevīgs (kā) norisei, kam raksturīgas kopīgas īpatnības, norises.
- zelta laiki laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
- zelta laiks laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
- tikt cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- izkulties cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- izsprukt cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- gaišs Laimīgs, bezrūpīgs; arī jauks, patīkams.
- jauks Laipns, patīkams, pieklājīgs; tāds (cilvēks), kam ir patīkama, pievilcīga āriene.
- salikta lapa lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm.
- vecā ortogrāfija latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.–30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
- augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši, kuru valodai raksturīgas noteiktas īpatnības (fonētikā, leksikā, gramatikā).
- lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām.
- mēnessakmens Laukšpata paveids – daļēji caurspīdīgs minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu, mēnessgaismai līdzīgu nokrāsu.
- leksikostilistika Leksikas stilistiskās īpatnības.
- pusvārds Līdz galam nepateikta vai neskaidri izteikta doma.
- antiperspirants Līdzeklis, ar kuru aizsprosto poras (organismā), lai mazinātu sviedru izdalīšanos un nomāktu nepatīkamo smaku.
- uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm tuvu sirdij, apliecināt savu vārdu patiesumu.
- glaimi Liekulīgi, lišķīgi cildinājumi, komplimenti, ko saka, lai kādam izpatiktu, arī lai ko panāktu, iegūtu.
- falšs Liekuļots, nepatiess; neatbilstošs īstenībai, samākslots.
- neīsts Liekuļots, nepatiess; neatbilstošs īstenībai, samākslots.
- bauda Liela (galvenokārt jutekliska) patika, tīksme.
- grāmata Liela kāda sacerējuma patstāvīga daļa.
- ksenofobija Liela nepatika, naidīgums pret citas tautības piederīgajiem, citādiem cilvēkiem.
- mēslos līdz ausīm Lielās nepatikšanās.
- sūdos līdz ausīm Lielās nepatikšanās.
- solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
- kreiseris Liels un ātrs karakuģis, kas paredzēts jūras kaujām, piejūras karaspēka un desanta atbalstīšanai, patrulēšanai u. tml.
- ir Lieto pastiprinājuma izteikšanai; pat.
- arī Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
- nolādēts Lieto, izpaužot stipras dusmas, asu nosodījumu, lielu neapmierinātību, nepatiku.
- nudien Lieto, lai apstiprinātu kādu faktu, apgalvojumu u. tml.; patiešām.
- ups Lieto, lai izteiktu (parasti nepatīkamu) pārsteigumu.
- johaidī Lieto, lai izteiktu dažādas emocijas piem., izbrīnu, pārsteigumu, nepatiku.
- ek Lieto, lai izteiktu dažādas jūtas (nepatiku, sarūgtinājumu, dusmas, nevērību u. tml.).
- pfu Lieto, lai izteiktu negatīvas, nepatīkamas izjūtas, arī izbīli, pārsteigumu.
- fu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī izbailes.
- tfu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
- fui Lieto, lai izteiktu nepatiku, riebumu.
- tpu Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- paldies Lieto, lai izteiktu pateicību.
- tiešām Lieto, lai norādītu uz (kā) patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiešām, patiesi.
- tiesa Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiesi, patiešām.
- patiešām Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiesi.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piem., darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- vis Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi; pat; lai [2] (3).
- sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
- brr Lieto, lai paustu nepatīkamas (piem., aukstuma, baiļu, riebuma) sajūtas.
- Va vellos! lieto, lai paustu pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
- Vo vellos! lieto, lai paustu pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
- ui Lieto, lai paustu, piemēram, sāpes, pārsteigumu, nepatiku, ieinteresētību.
- patiesi Lieto, lai uzsvērtu kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiešām.
- uzgrūst kaklā likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
- uzlaist kaklā likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
- uzgrūst uz kakla likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
- uzlaist uz kakla likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
- lādēt Likt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu ar dzenošo lādiņu.
- parādīt velnu Likt piedzīvot (kādam) ko nepatīkamu.
- Patērētāju tiesību aizsardzības likums likums, kas nosaka patērētāju tiesības attiecībās ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju.
- sausais likums likums, kura mērķis ir samazināt alkohola patēriņu, ierobežojot ražošanu, tirdzniecību (piem., ASV 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā).
- dadaisms Literatūras un mākslas virziens (radās 1916. g.), kam raksturīga tradicionālo estētisko vērtību noliegšana un patvaļas, neloģiskuma absolutizēšana daiļradē.
- reālisms Literatūras un mākslas virziens, kura pamatā ir patiess, objektīvs dzīves īstenības attēlojums.
- pretrunas likums loģikas likums, saskaņā ar kuru divi pretēji vai pretrunīgi spriedumi nevar būt reizē patiesi.
- loģiskais aplis loģiska kļūda: kādas tēzes pierādīšana ar citu tēzi, kas pati vēl pierādāma.
- ampluā Lomu tips ar noteiktām mākslinieciskām īpatnībām; aktiera spējas, kas ļauj spēlēt kāda noteikta tipa lomas.
- lupatu sega lupatsega.
- lupatdeķis Lupatsega.
- smaržmētra Lūpziežu dzimtas augs, kuram ir olveida vai garenas lapas, sārti vai violeti ziedi lapu žāklēs un īpatnēja rūgtena smarža un garša [Clinopodium vulgare].
- noļepatot Ļepatojot noiet, nonākt kur (par dzīvniekiem).
- pārļepatot Ļepatojot pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem).
- ļepatāt Ļepatot.
- nogriezt kā ar nazi Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- kā ar nazi nogriezt Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- turēt abām rokām ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
- velnābols Ļoti indīgs viengadīgs lakstaugs ar nepatīkamu smaku, kam ir lieli, balti piltuvveida ziedi ar muskusa smaržu un augļi – dzeloņainas olveida pogaļas [Datura stramonium].
- noburkšķēt zem deguna ļoti klusu, neskaidri (ko) pateikt.
- antipātija Ļoti liela nepatika, noturīga nelabvēlīga emocionāla attieksme; pretstats: simpātija.
- riebums Ļoti liela nepatikas, pretīguma sajūta, izjūta (pret ko).
- melomānija Ļoti liela, pat pārlieku liela aizraušanās ar mūziku.
- vēmiens nāk ļoti nepatīk.
- vemt gribas ļoti nepatīk.
- stulbs Ļoti nepatīkams, nevēlams (piem., par darbību, stāvokli); muļķīgs (2).
- antipātisks Ļoti nepatīkams; pretstats: simpātisks.
- pretīgums Ļoti nepatīkamu, nevēlamu sajūtu kopums.
- riebties Ļoti nepatikt; radīt (kādā) lielu nepatiku, riebumu.
- salds Ļoti patīkams (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- kā medū mērcēts ļoti patīkams, glaimojošs, mīlīgs.
- sirdsdarbs Ļoti patīkams, iemīļots darbs, darbība, ko parasti veic brīvajā laikā.
- riebīgs Ļoti slikts, nepatīkams (par laika apstākļiem); tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami, nepatīkami laika apstākļi (par laikposmu).
- neremdināms Ļoti spēcīgs, ko grūti vai pat neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
- teju Ļoti tuvu; tepat.
- sakārnis Ļoti vājš, kaulains cilvēks; arī nepatīkams, nevēlams cilvēks.
- līdz nāvei ļoti, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- līdz nejēdzībai ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- līdz nelabumam ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- neklātiene Mācību veids, kas balstās uz studentu patstāvīgu darbu ārpus mācību iestādes pēc atbilstošas programmas un apmeklējot īpašas sesijas.
- apgūt Mācīties un paturēt atmiņā.
- nolalināt Maigā, mīlīgā balsī pateikt (ko).
- lieglaime Maiga, patīkama laimes izjūta.
- iedūdot Maigi, mīlīgi pateikt (parasti ausī).
- nodūdot Maigi, mīlīgi pateikt.
- mīlīgs Maigs, jauks, patīkams.
- smalks Maigs, patīkams, arī izcils (parasti par garšu, smaržu).
- jumts virs galvas mājas, miteklis, pajumte, patvērums.
- replika Mākslas darba atkārtojums, ko atšķirībā no kopijas darinājis pats autors.
- konferansjē Mākslinieks, kas koncertā, sarīkojumā vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus.
- izmānīties Mānoties izkļūt no nepatīkamas situācijas.
- varbūtiskā loģika matemātiskās loģikas nozare, kas pētī skaitļu patiesās vērtības izteiksmēs.
- teorēma Matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
- vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
- apcirpt Mazināt īpatnības.
- nokrāsa Mazliet atšķirīga, savdabīga (garšas) īpatnība.
- paglaimot Mazliet glaimot, pateikt glaimus.
- kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piem., sveicinoties, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
- pakniksēt Mazliet palocīt celi vai ceļus (piem., sveicinot, pateicoties).
- blakts Mazs, brūngans asinssūcējs kukainis, kuru saspiežot izdalās nepatīkama smaka [Cimex lectularius].
- feldšeris Medicīnas darbinieks ar vidējo profesionālo izglītību, kas var patstāvīgi sniegt medicīnisko palīdzību.
- ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pēta sievietes reproduktīvo orgānu anatomiskās un fizioloģiskās īpatnības; mācība par sieviešu slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta, kādi patofizioloģiski, bioķīmiski u. tml. procesi noris organisma terminālajos stāvokļos (piem., nieru mazspēja, agonija, klīniskā nāve), un izstrādā reanimācijas metodes.
- pameita Meita attiecībā pret pamāti, patēvu.
- piemīlīgs Mēreni silts, patīkams.
- zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos, piem., lai veiktu diagnostiku.
- konditoreja Miltu un cukurotie izstrādājumi ar lielu uzturvērtību un patīkamu garšu.
- smags Mokoši nepatīkams (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis.
- kauns Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piem., par savu nodarījumu, rīcību.
- ablauts Morfoloģiski nosacīta patskaņu mija vienas saknes vārdos vai viena vārda dažādās formās (ģermāņu valodās).
- pirmās nakts tiesības muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
- izmurgot Murgojot pateikt, izrunāt.
- nomurmināt Murminot noteikt, pateikt.
- skaņuraksts Muzikālo īpatnību kopums (skaņdarbā); skaņu raksts.
- uznākt Nākot pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, parasti nepatīkami (to) pārsteidzot.
- trompetnarcise Narcise, kuras ziedam vainags ir tikpat garš kā apziedņa lapas vai garāks par tām.
- hloroforms Narkozes līdzeklis, šķīdinātājs, konservants – bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu saržu.
- pirmskaitlis Naturāls skaitlis, kas ir lielāks par 1 un dalās tikai ar 1 un pats ar sevi.
- neīstā gaismā ne tā, kā ir patiesībā; sagrozīti, nepareizi.
- nopukstēt Neapmierināti, dusmīgi noteikt, pateikt (ko).
- izburkšķēt Neapmierināti, īgni, nesaprotami pateikt, izrunāt.
- suverenitāte Neatkarība (no kā), patstāvība darbībā.
- brīvība Neatkarība, patstāvība, suverenitāte, pašnoteikšanās tiesības (tautai, valstij).
- autonoms Neatkarīgs, patstāvīgs.
- ekscess Neatļauta, patvaļīga rīcība; sabiedriskās kārtības, uzvedības normu u. tml. pārkāpums.
- neticēt Nebūt pārliecinātam, apšaubīt (kā patiesumu, esamību u. tml.).
- nebalss Nedabiski pārvērsta, nepatīkami skanoša balss.
- kremst Nedot miera, izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
- kremsties Nedot miera, izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
- ciets Neērts, nepatīkams (par sēdēšanu, gulēšanu šādās mēbelēs).
- ķeza Negadījums, nepatīkama situācija, nelaime.
- ķibele Negadījums, nepatikšanas.
- laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam (kādu apstākļu, nejaušības dēļ); beigties bez nepatīkamām sekām.
- nicinājums Negatīva emocionāla attieksme, kurai raksturīga izteikta nepatika (pret kādu, ko), sava pārākuma apziņa, (kā) vērtības, nozīmīguma noliegums; nicināšana.
- raizes Negatīvs emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepatīkami apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst; uztraukums, bažas.
- pretīgums Negatīvs psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga stipra nepatika (pret ko).
- izspiest caur zobiem negribīgi ko pateikt.
- laist pār galvu neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
- laist pāri galvai neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
- paārdīties Neilgu laiku, mazliet ārdīties (2); patrakot, patrakoties.
- paplosīties Neilgu laiku, mazliet padraiskoties, patrakot.
- neiropatologs Neiropatoloģijas speciālists; nervu ārsts.
- dekorācija Neīsts, ārišķīgs, arī nepatiess.
- nešpetns Nejauks, nepatīkams, arī ļauns, negants.
- bāzt degunā nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- bāzt acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- iebāzt degunā nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- grūst acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku, teikt (ko nepatīkamu).
- šļura Nekvalitatīvs dzēriens, nepatīkams šķidrums.
- punkts Neliela (piem., teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
- soļu skaitītājs neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas; pedometrs.
- soļu mērītājs neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas; pedometrs.
- piekrāsa Neliela īpatnība, savdabība.
- taupības krāsniņa neliela krāsns, kas patērē samērā maz kurināmā.
- epizode Neliela mākslas darba daļa ar samērā patstāvīgu nozīmi, kurā izklāstīts kāds notikums.
- kniksis Neliels ceļa palocījums, piem., sveicinot, pateicoties.
- prelūdija Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem).
- dabisks Nemākslots, neviltots; īsts, patiess.
- izlaist Neminēt, nepateikt; neuzrakstīt.
- grauzt Nemitīgi teikt, atgādināt ko nepatīkamu, radot (kādā) nemieru.
- burvīgs Neparasti skaists, ļoti jauks, ārkārtīgi patīkams.
- eksotika Neparastu, svešu, tālām zemēm raksturīgu īpatnību kopums.
- tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
- savārīt mēslus nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
- savārīt sūdus nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
- norīt Nepateikt (piem., ko nevēlamu).
- dezinformācija Nepatiesa, arī apzināti sagrozīta informācija.
- pasaka Nepatiesas, nepamatotas ziņas, muļķības.
- nomētāt ar dubļiem nepatiesi apvainot, nomelnot (kādu).
- samelot Nepatiesi atspoguļot (piem., par tekstu).
- sagrozīt Nepatiesi atspoguļot (piem., pārveidojot, neaplūkojot pilnībā).
- blēņas Nepatiesība, nenozīmīgs apstāklis; nieki.
- tukšs māns nepatiesība.
- pīle Nepatiess izdomājums.
- mākslots Nepatiess, neīsts (par emocionālu stāvokli, tā izpausmi).
- pierakstījums Nepatiesu (skaitliski lielāku) datu uzrādījums.
- mizantropija Nepatika pret cilvēkiem.
- rusofobija Nepatika pret krieviem, krievu tautu; šīs nepatikas paušana.
- kauns Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
- netīksme Nepatika.
- pliekana dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piem., daudz ēdot ko saldu.
- šķebīga dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piem., daudz ēdot ko saldu.
- šļura Nepatīkama jezga, negatīvi vērtējama situācija.
- slikta dūša nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
- nelabums Nepatīkama, mokoša vemšanas sajūta; slikta fiziskā pašsajūta.
- nelaba dūša nepatīkama, mokoša vemšanas sajūta.
- mieles Nepatīkamas izjūtas, pārdzīvojumi.
- lomkas Nepatīkamas sajūtas (narkomānam) narkotiku lietošanas pārtraukuma laikā.
- dzelošs Nepatīkami ass, dedzinošs (par sajūtām).
- griezties Nepatīkami kairināt; izraisīt nepatīkamas izjūtas, radīt nepatiku.
- griezt Nepatīkami kairināt.
- šokēt Nepatīkami pārsteigt (kādu).
- sašaut Nepatīkami pārsteigt, psihiski satriekt (kādu).
- kā ar (aukstu) ūdeni apliets nepatīkami pārsteigts; satriekts.
- slikti Nepatīkami, neērti (būt kādos apstākļos, kādā situācijā).
- nelabi Nepatīkami, pretīgi.
- nelabi Nepatīkami, slikti.
- nūģis Nepatīkams cilvēks.
- mūdzis Nepatīkams vai kaitīgs dzīvnieks (piem., kukainis, tārps, rāpulis).
- nesmukums Nepatīkams, apkaunojošs notikums.
- rūgts kumoss nepatīkams, arī aizvainojošs pārdzīvojums, notikums.
- rūgts malks nepatīkams, arī aizvainojošs pārdzīvojums, notikums.
- nešķīstenis Nepatīkams, atbaidošs, arī kaitīgs dzīvnieks.
- neveikls Nepatīkams, neapskaužams.
- sājš Nepatīkams, nelabs; tāds, kurā izpaužas nepatika.
- nemīlīgs Nepatīkams, nelaipns.
- muļķīgs Nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli).
- ziepes Nepatīkams, nevēlams stāvoklis, nepatikšanas.
- šķērms Nepatīkams, slikts (par ēdienu, tā garšu).
- šķērms Nepatīkams, slikts (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- riebīgs Nepatīkams, slikts (piem., par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- nelāgs Nepatīkams, traucējošs.
- netīkams Nepatīkams.
- šmuce Nepatikšanas, apkaunojoša situācija (piem., kad atklājas kas nelikumīgs).
- mēsli Nepatikšanas.
- sūds Nepatikšanas.
- žāvas Nepatvaļīga, dziļa ieelpa ar atvērtu muti (piem., ja nāk miegs, māc garlaicība).
- žāvāties Nepatvaļīgi, dziļi ieelpot ar atvērtu muti (piem., ja nāk miegs, māc garlaicība).
- uzgriezt muguru Nepievērst uzmanību (kam nepatīkamam, piem., tenkām).
- nokrēsla Nepilnīga krēsla; vāja, patumša gaisma.
- blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
- horeja Nervu slimība, kurai raksturīga patvaļīga muskuļu savilkšanās, raustīšanās.
- noburkšķēt Neskaidri (ko) pateikt (parasti paužot neapmierinātību).
- noņurdēt (ko) zem deguna neskaidri (ko) pateikt.
- novervelēt Neskaidri, arī ātri norunāt, pateikt (ko).
- nobuldurēt Neskaidri, nesaprotami (ko) pateikt.
- nomurkšķēt Neskaidri, nesaprotami (ko) pateikt.
- noņurdēt Neskaidri, paklusu (ko) noteikt, pateikt.
- nabagmāja Nespējnieku patversme.
- glābties Nespēt izvairīties (no kā nepatīkama).
- ne sapņos nerādīties nespēt pat iztēloties, iedomāties.
- pievienotās vērtības nodoklis netiešais nodoklis, ar kuru apliek preču piegādi, importu, pakalpojumu sniegšanu un pašpatēriņu.
- kļūmīgs Neveiksmīgs, nepatīkams, sarežģīts.
- pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izpaustam; izsprukt.
- izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.); pasprukt.
- līdz pēdējam nežēlojot spēkus, pat dzīvību.
- knēdelis No baltmaizes, miltiem vai arī kartupeļu masas gatavota (pildīta) klimpa, ko ēd kā piedevu vai patstāvīgu ēdienu.
- mistrojums No dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņiem veidota (vai veidojusies) augu kopa.
- lupatu grīdceliņš no lupatām austs grīdceliņš.
- atsevišķs Nodalīts, tāds, kas darbojas patstāvīgi (par karaspēka daļām, apakšvienībām).
- izprieca Nodarbība, pasākums, kura mērķis ir izklaidēšanās, patīkama atpūta.
- fosforīti Nogulumieži, kura galvenā sastāvdaļa ir apatītu grupas minerāli.
- uzkosties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runā vai rīcībā slēptos motīvus.
- uzkosties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runā vai rīcībā slēptos motīvus.
- uzķerties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- uzķerties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- atlikt Nolikt nost (malā u. tml.); nolikt atsevišķi, lai pataupītu.
- iegāzties Nonākt nepatīkamā situācijā, nelabvēlīgā, bīstamā stāvoklī; iekrist.
- (sa)vārīt ziepes nonākt nepatikšanās; nonākt kļūmīgā, nepatīkamā stāvoklī.
- iekulties ziepēs nonākt nepatikšanās; nonākt kļūmīgā, nepatīkamā stāvoklī.
- ievārīt ziepes nonākt nepatikšanās; nonākt kļūmīgā, nepatīkamā stāvoklī.
- ievārīt putru nonākt nepatikšanās; nonākt kļūmīgā, nepatīkamā stāvoklī.
- nopietnība Nopietni, patiešām.
- atpirkt Nopirkt (no kāda, kas to pats ieguvis, pircis).
- pats Norāda uz darbības, norises u. tml. patstāvīgumu.
- no- Norāda uz darbību, kuras rezultātā ko nolieto, kas nolietojas, tiek nolietots, patērēts.
- pats Norāda uz patstāvīgu darbības veicēju.
- -māns Norāda, ka (kādam) ir nepārvarama, patoloģiska tieksme, pārlieku liela aizraušanās ar to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā.
- zem- Norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā.
- paš- Norāda, ka otrajā daļā nosauktais noris pats no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir tāda pati kā citam.
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas kam tuvu klāt, ir pats tuvākais.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai tas attiecas uz pašu darītāju.
- -mānija Norāda, ka salikteņa pirmajā daļā nosauktā īpašība, darbība u. tml. ir nenormālība, patoloģiska tieksme.
- bauda Norises, stāvokļi, kas sagādā juteklisku patiku, tīksmi.
- kondiloma Norobežots, kārpai līdzīgs patoloģisks veidojums ādā vai gļotādā.
- nolamāt Nosaukt (kādu) rupjos, aizvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos; pateikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus.
- atdalīties Nošķirties (no kādas vienības), kļūstot patstāvīgam.
- noskandināt Noteikt, pateikt (ko).
- nomuldēt Noteikt, pateikt (piem., ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
- pasacīt Noteikt; pateikt (2).
- kursa darbs noteikta kursa ietvaros izstrādājams studenta patstāvīgs darbs savā specialitātē.
- svēts Noteikts, stingrs, arī patiess, īsts (par uzskatiem, pārliecību u. tml.).
- pārbaudījums Notikums, apstākļi (parasti grūti, sarežģīti), kas liek sasprindzināt fiziskos, morālos spēkus, rada iespēju novērtēt izturību, jūtu patiesumu u. tml.
- nepatikšanas Notikums, notikumu kopums, kas sagādā daudz raižu, nepatīkamus pārdzīvojumus.
- slēpties Novietoties tā, lai citi neredzētu, nepamanītu, arī lai patvertos, izsargātos no kā nevēlama.
- paslēpties Novietoties tā, lai pasargātos (no kā); patverties.
- uzskaite Nozīmīgu tautsaimniecības objektu, resursu, to skaita, apjoma, patēriņa u. tml. fiksējums atbilstošā informācijas apkopojumā.
- nule Nupat, tikko.
- tik tikko Nupat; arī nesen.
- noņirgt Ņirdzot, smejoties pateikt (ko).
- noņirgāties Ņirgājoties pateikt (ko).
- reskripts Oficiāla (valdnieka, augstas amatpersonas) vēstule, kurā izteikts kāds rīkojums, paziņojums par apbalvojuma piešķiršanu, pateicība u. tml.
- licence Oficiāla atļauja (pret atlīdzību) izmantot patentētu izgudrojumu, literatūras vai mākslas darbu.
- atsaukt Oficiāli paziņot, ka (lēmums, priekšlikums u. tml.) nav vairs spēkā; oficiāli paziņot, ka (piem., izteikums) ir nepatiess.
- pateicības raksts oficiāls dokuments, kurā izteikta pateicība, pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība.
- atzinības raksts oficiāls dokuments, kurā izteikta pateicība, pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība.
- izoperēt Operējot izņemt (kādu organisma daļu, arī patoloģisku veidojumu organismā).
- sviestskābe Organiska skābe – biezs, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku.
- jodoforms Organisks joda savienojums – dzelteni kristāli ar īpatnēju smaku (antiseptisks līdzeklis).
- konstitūcija Organisma fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums, kas nosaka tā funkcionēšanu un reakciju uz vides iedarbību.
- pārmantojamība Organisma īpašība atkārtot pēctečos kādas īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem.
- kontrindikācija Organisma īpatnības vai slimības, kuru dēļ nedrīkst vai nav vēlams izmantot kādu ārstēšanas veidu, medikamentu u. tml.
- tieksme Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piem., saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības).
- dekompresijas slimības organisma patoloģiski stāvokļi, ko izraisa apkārtējās vides (ūdens, gaisa) spiediena strauja pazemināšanās.
- tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci u. tml.
- anaerobs Organisms, kura dzīvības norisēm nav nepieciešams (vai pat ir kaitīgs) skābeklis.
- patronāts Organizācija, arī persona, kas aizstāv, atbalsta (kā) intereses, darbību; patrons.
- vienatā Pa vienam; viens pats.
- apēnot Padarīt (ko) nepatīkamu, drūmu; aptumšot.
- sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, patērējamu; pagatavot (ēdienu, dzērienu).
- izdaiļot Padarīt daiļu, patīkamu.
- izbojāt Padarīt neglītu, nepatīkamu.
- saldināt Padarīt patīkamu, priecīgu vai patīkamāku, priecīgāku.
- uzstutēt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
- apmirdzēt Padarīt skaistu, patīkamu.
- padzīvoties Padzīvot kur, kādā vietā, parasti mierīgi, patīkami.
- izgatavot Pagatavot patērēšanai, lietošanai.
- nopurpināt kaut ko zem deguna paklusu, neskaidri ko pie sevis pateikt.
- izrēķināties Pakļaut smagam (parasti ārpustiesas, fiziskam) sodam vai patvaļīgai vardarbībai, arī nogalināt.
- stiķi un niķi palaidnības, nerātnības, arī uzvedības, izturēšanās īpatnības.
- novilkt Palēnināti izrunājot vārdus, noteikt, pateikt (ko).
- nostiept Palēnināti, stiepti runājot, noteikt, pateikt.
- pašpalīdzība Palīdzība, ko kāds sniedz pats sev (piem., ievainojuma gadījumā).
- paklanīt Paliekt (galvu) uz priekšu un uz leju (piem., paužot piekrišanu, arī sveicinot, pateicoties).
- paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piem., sveicinot, pateicoties); palocīties.
- palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu; paklanīties (piem., sveicinot, pateicoties).
- heteroze Palielināta (hibrīdu) dzīvotspēja, straujāka (to) attīstība, lielāka ražība (salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem tie cēlušies).
- prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu; prepozīcija.
- pierādīt Pamatot (kā) patiesumu, pareizumu, izmantojot faktus, argumentus, spriedumus u. tml.
- sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
- sarūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
- vokalizēt Panākt, būt par cēloni, ka līdzskaņi "j" un "v" pāriet patskanī.
- dziedēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (piem., nepatīkami pārdzīvojumi).
- uzvelt Panākt, ka (kādam, kam) jāveic (kas grūts, arī nepatīkams), jāatbild (par ko grūti veicamu, izlemjamu u. tml.).
- nostādīt uz kājām panākt, ka (kāds) kļūst patstāvīgs; panākt, ka (kas) spēj sekmīgi darboties, funkcionēt.
- nostatīt uz kājām panākt, ka (kāds) kļūst patstāvīgs; panākt, ka (kas) spēj sekmīgi darboties, funkcionēt.
- izglābt Panākt, ka (kas) nenonāk (nevēlamos apstākļos), panākt, ka (kas) izkļūst (no nepatīkama stāvokļa).
- uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, policija, pārbaudošas iestādes darbinieki) ierodas (pie kāda), radot (tam) nepatikšanas.
- uzvelt uz (kāda) pleciem panākt, ka kāds uzņemas ko grūtu, nepatīkamu.
- paglābt Panākt, ka nenonāk (briesmās, nevēlamos apstākļos), panākt, ka izkļūst (no nepatīkama, draudoša stāvokļa).
- aizmālēt acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt.
- kaucināt Panākt, pieļaut, ka (kas) kauc, rada nepatīkamas, griezīgas skaņas.
- pievākt Paņemt (parasti bez atļaujas) un paturēt pie sevis.
- atņemt Paņemt (piem., ar varu) no kāda, lai neatstātu tā īpašumā vai paturētu sev; atsavināt.
- nav kur kāju nolikt parasti saka par ļoti pieblīvētu vai netīru, nekārtīgu vietu, kur ir ļoti grūti vai pat neiespējami paiet.
- stulbs Parasti savienojumā ar "būt", "iznākt" formām: apzīmē ļoti nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
- aizvainojums Pārdzīvojums, ko izraisa netaisna rīcība, runa, nepatiesi pārmetumi.
- šausmināties Pārdzīvot, izjust vai paust šausmas, arī nepatiku, neapmierinātību, sašutumu.
- izbaudīt uz savas ādas pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu).
- (iz)just uz savas ādas pārdzīvot, pieredzēt (ko nepatīkamu, nevēlamu).
- patinēt Pārklāt ar patinu.
- ticība Pārliecība (piem., par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
- recesivitāte Pārmantoto pazīmju izzušana (dzīvnieku, augu hibrīdiem) salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem (tie) cēlušies.
- pārspīlēts Pārmērīgi liels, neatbilstošs patiesībai.
- ekstravagance Pārspīlēta izsmalcinātība; neparasta īpatnība, savdabība.
- patrīt mēli parunāt, papļāpāt; arī patenkot.
- patrīt zobus parunāt, papļāpāt; arī patenkot.
- autokrātija Pārvaldes forma, kur vienai personai valstī ir neierobežota augstākā vara; patvaldība; valsts, kurā ir šāda valdīšanas forma.
- pašpārvalde Pārvaldes sistēma, pēc kuras administratīvi teritoriāla vienība patstāvīgi realizē valsts varu savā teritorija.
- monoftongizēties Pārvērsties par patskani (monoftongu).
- ūdensapgāde Pasākumu komplekss patērētāju apgādei ar ūdeni.
- sadot rokas Pasniegt viens otram roku, piem., sasveicinoties, atvadoties, pateicoties.
- trāpīt (kā) naglai uz galvas pateikt ko īsti vietā, pateikt ko trāpīgu.
- aizbilst Pateikt par kādu ko labu, pateikt kāda labā (ko).
- atzīties mīlestībā pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- atklāt mīlestību pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- izstāstīt ceļu pateikt, kā nokļūt līdz kādai vietai.
- atklāt Ameriku pateikt, paziņot ko jaunu.
- teikt paldies pateikties.
- patēriņa grozs patērētājam nepieciešamo preču, pakalpojumu un to apjomu uzskaitījums.
- dzīves standarts patēriņa apjoms un dzīvesveids, kas sabiedrībā, sociālā grupā ir izveidojies tradicionāli un tiek pieņemts par nepieciešamu.
- autonomais patēriņš patēriņa daļa, kas nav atkarīga no ienākuma izmaiņām.
- kā pie tiesas patiesi, godīgi (runāt, izturēties u. tml.).
- no tiesas patiesi, īsti.
- par tiesu patiesi, īsti.
- pa īstam patiesi, ļoti.
- prāts nesas uz jokiem patīk, arī gribas jokot.
- rēns Patīkami silts vai patīkami vēss; rāms, mierīgs.
- saaugums Patoloģisks sarētojums; patoloģisks orgāna daļu salipums, savienojums.
- patriarhija Patriarha (2) pārvaldītais apgabals; patriarhāts (2).
- patriarhāts Patriarha (2) pārvaldītais apgabals; patriarhija.
- unitārā patrona patrona, ko šaujamieročos izmanto mūsdienās (ar jau čaulā ievalcētu kapseli).
- ritma patskanis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
- ritma vokālis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
- pakaļējās rindas patskanis patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem mīkstajām aukslējām (piem., o, u, ū).
- mājas darbs patstāvīgi veicams mācību vingrinājums, ko skolēnam jāizpilda ārpus mācību stundas laika; mājasdarbs.
- uz savu roku patstāvīgi.
- teikuma loceklis patstāvīgs vārds, kurš teikumā viens pats vai kopā ar palīgvārdiem veic kādu sintaktisku funkciju.
- nobastot Patvaļīgi neierasties (parasti skolā uz mācībām); patvaļīgi neapmeklēt (piem., mācību stundu).
- lādēt Paust neapmierinātību, nepatiku.
- lādēties Paust neapmierinātību, nepatiku.
- izdzīvoties Pavadīt laiku tā, kā patīk, brīvi, bezrūpīgi, jautri.
- vizbulīte Pavasarī agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem [Hepatica nobilis].
- pabeigt Paveikt pašu pēdējo (piem., darbības, pasākuma) posmu; pateikt pašus pēdējos vārdus, teikumus (piem., sarunā, uzrakstītajā).
- patapinājums Paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (1); aizguvums.
- patapinājums Paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (2); lietošanas aizdevums.
- pierādījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierādīt; tas, ko izmanto, lai pamatotu (kā) patiesumu, pareizumu.
- taisnīgums Pazīme, kas raksturo morālās apziņas noteiktu vērtējumu, attieksmi, izriet no priekšstata par cilvēku, tā tiesībām un izpaužas kā atbilstība īstenībai, patiesībai.
- dzimumpazīmes Pazīmes, ar kurām vīrišķie un sievišķie īpatņi atšķiras viens no otra.
- dzimums Pazīmju kopums, kas nosaka organisma iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos.
- izsaukties Pēkšņi emocionāli, skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt; iesaukties.
- pārtraukt Pēkšņi iesaistoties sarunā, panākt, ka (kāds) neturpina runāt, nepabeidz ko pateikt.
- uzrauties Pēkšņi nokļūt nepatīkamā, bīstamā situācijā; tikt pārsteigtam.
- izspert Pēkšņi, negaidīti (ko) pateikt, izteikt.
- juridiska persona persona, iestāde, uzņēmums vai organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
- labticīgs ieguvējs persona, kas nav zinājusi, ka īpašums, ko tā ir ieguvusi, saņemta no neīpašnieka un patiesībā pieder citai personai.
- patronese Persona, kurai ir baznīcas patronāta tiesības.
- kardināls Persona, kurai neoficiāli ir lielākā ietekme, vara; cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
- patrons Persona, kuram ir baznīcas patronāta tiesības.
- laktometrs Piena īpatnējā masas noteikšanas ierīce; galaktometrs.
- vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
- ticēt Pieņemt (ko) par patiesu, īstenībai atbilstošu, reāli eksistējošu bez pierādījumiem, pārbaudes; paļauties (uz ko).
- pielādēt Piepildīt (šaujamieroci) ar patronām, skrotīm, šāviņu u. tml.
- pamatot Pierādīt, argumentēt (piem., kā patiesumu, nepieciešamību), minot konkrētus faktus.
- piemeldēt Pieteikt, stingri pateikt (ko).
- semikols Pieturzīme (;), ko lieto, piem., lai akcentētu teikuma daļu patstāvību.
- piedzejot Pievienot (tekstam) ko izdomātu vai nepatiesu.
- no galvas (ko) (mācīties, zināt) pilnīgi visu atceroties, paturot atmiņā.
- katedrāle Pilsētas, arī klostera galvenā baznīca, kurā dievkalpojumus vada augstākais garīdznieks (arhibīskaps, patriarhs).
- gaigala Pīļu dzimtas ūdensputns ar melni baltu apspalvojumu (tēviņiem), kas lidojot rada īpatnējas, svilpojošas skaņas.
- noņēmējs Pircējs; arī patērētājs.
- dzīves dārdzība plaša patēriņa preču cenu līmenis.
- mīts Plaši izplatīts uzskats, kas neatbilst patiesībai.
- tautas tribūns plebeju augstākā vēlētā amatpersona, kas aizsargāja plebeju tiesības pret patriciešu mēģinājumiem tās aizskart.
- piraija Plēsīga karpu dzimtas zivs (Dienvidamerikā) ar asiem trīsstūrveida zobiem, kas var uzbrukt pat lieliem zīdītājiem [Serrasalmus piraya].
- sargpostenis Policijas, arī apsardzes vienība, kas patrulē (kādā vietā) un nodrošina sabiedrisko kārtību, nepieļauj nepiederošu, arī nevēlamu personu iekļūšanu (kur).
- fūga Polifonisku skaņdarbu forma, kur dažādās balsīs tiek atkārtota viena un tā pati tēma.
- koloniālisms Politika, kas vērsta uz koloniju iegūšanu vai paturēšanu; vāji attīstīto zemju (koloniju) ekonomiska izmantošana.
- politiskais bēglis politisku, rases piederības, reliģisku u. c. iemeslu dēļ vajāta persona, kas pamet savu zemi un meklē patvērumu citā valstī.
- leģenda Populārs, izplatīts stāsts (piem., par kādu notikumu), kurā patiesība mijas ar izdomājumiem, pārspīlējumiem.
- pašportrets Portrets, kurā autors attēlojis pats sevi.
- mazumtirdzniecība Preču pārdošana nelielos daudzumos gala patērētājiem viņu personīgam patēriņam.
- munīcija Pretinieka dzīvā spēka un kaujas tehnikas iznīcināšanas līdzekļi (patronas, šāviņi, mīnas, torpēdas, granātas u. tml.).
- apmierinātība Prieka, gandarījuma izjūta; apmierinājums, labpatika.
- faktūra Priekšmeta, mākslas darba u. tml. virsmas veidojuma īpatnības.
- patriarhālā saimniecība primitīva saimniecība, kurā saimniekoja patriarhālā ģimene un ražoja sev produktus tiešam patēriņam.
- vīruss Programma, kas patvaļīgi pievienojas citām datora programmām un to darba laikā veic dažādas nevēlamas darbības, piem., bojā datnes, dzēš vai piesārņo atmiņu u. c. veidā traucē datora darbību; datorvīruss.
- spiegprogrammatūra Programmatūra, kas var pati sevi instalēt vai darboties datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē, nesniedzot attiecīgu brīdinājumu un bez lietotāja piekrišanas un kontroles.
- psiholoģija Psihe; rakstura, domāšanas un izturēšanās īpatnības.
- negatīvisms Psihes attīstības vai patoloģiska procesa izraisīta noraidoša attieksme un pretestība pretdarbība (pret ko).
- senilās psihozes psihiski traucējumi, kas rodas lielā vecumā patoloģiska procesa, nevis fizioloģiskas novecošanas dēļ.
- šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī domas, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizumu, iespējamību.
- labsajūta Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba pašsajūta.
- sajūsma Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga emocionāla pacilātība, liela patika, dziļš prieks.
- sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālā psiholoģija.
- sociālā psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
- psihopatologs Psihopatoloģijas speciālists.
- nopukoties Pukojoties izpaust neapmierinātību; pukojoties noteikt, pateikt (ko).
- lādiņš Pulvera pildījums (patronas čaulā), sprāgstvielas pildījums (šāviņa, mīnas, bumbas) korpusā.
- nopurināties Purinoties censties atbrīvot savu ķermeni, tā daļas no kā nepatīkama, nevēlama.
- nopurpināt Purpinot noteikt, pateikt (ko).
- saulesakmens Puscaurspīdīgs laukšpata paveids – minerāls, pusdārgakmens ar sarkanīgu vai zeltaini mirdzošu vizmojumu.
- zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst salīdzinoši nelieli putni ar (parasti) nelielu knābi un īpatnēju kāju uzbūvi (trīs pirksti vērsti uz priekšu, viens – atpakaļ), piemēram, zvirbuļi, zīlītes, bezdelīgas, cielavas, strazdi, vārnas [Passeriformes].
- riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu, sliktu.
- blēt Radīt īpatnējas, stieptas balss skaņas (par aitām, kazām).
- šķebināt dūšu radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
- kaukt Radīt nepatīkamas, spalgas skaņas (piem., par mūzikas instrumentiem).
- smakot Radīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka; arī smirdēt.
- duļķot ūdeni radīt nesaskaņas, jucekli, lai slēptu patiesību.
- ņurkstēt Radīt raksturīgas, īpatnējas skaņas, paužot dažādas emocijas.
- vēkšķēt Radīt skaļas, nepatīkamas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu vai veiktu noteiktā veida darbības.
- materiālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērētā materiāla daudzumu.
- bēdāties Raizēties, nemitīgi domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties.
- iezīme Raksturīga īpašība, pazīme (piem., organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) var atšķirt, klasificēt; īpatnība, kas padara atšķirīgu (no citiem līdzīgiem).
- portrets Raksturīgu (kā) īpašību, īpatnību kopums.
- kolorīts Raksturīgu īpatnību kopums.
- tverties Rast patvērumu, glābties (kur); uzturēties (kur).
- rēgoties Rasties iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml. redzes tēlu veidā (parasti par ko nepatīkamu).
- skatīties acīs patiesībai reāli, skaidri novērtēt patieso stāvokli.
- fakts Reāls notikums, lieta, parādība u. tml.; tas, kas patiešām ir, bija vai būs.
- pašregulācija Regulācija, kas (piem., kādā sistēmā) noris pati no sevis, bez tiešas ārējās iedarbības.
- pašregulēšanās Regulēšanās, kas (piem., kādā sistēmā) noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības.
- lūgšana Reliģiska darbība, kurā vēršas pie Dieva vai svētajiem ar kādu lūgumu, vajadzību, arī pateicību; šādā darbībā izmantojamais teksts.
- upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos labvēlību, pateiktos; ziedot.
- dogma Reliģisku mācību pamattēze, pamatprincips, ko uzskata par nemaldīgu patiesību.
- vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gs.) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas, rituālus un nepieņēma patriarha Nikona reformas.
- izrīkoties Rīkoties (parasti patvaļīgi).
- uz savu galvu rīkoties patstāvīgi, neprasot citiem padomu, atļauju.
- rīkoties uz savu galvu rīkoties patstāvīgi, neprasot padomu, atļauju.
- krāt ogles uz galvas rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
- glābt situāciju rīkoties tā, lai novērstu, kliedētu nepatīkamu, nevēlamu situāciju.
- lāpāmais vokālis ritma patskanis (parasti tautas dziesmās).
- strofika Ritmiski intonatīvās kompozīcijas īpatnību kopums (piem., kāda autora, virziena) daiļdarbos.
- lode Rokas šaujamieroča vai ložmetēja kaujas patronas priekšējā daļa, kas tiek izšauta no stobra.
- sarunāt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz ko lieku, nepatiesu u. tml.).
- norunāt Runājot pateikt, pasacīt (ko).
- izrunāt Runājot, stāstot izpaust, pateikt citiem (parasti ko nepatiesu, nepamatotu).
- kontrahēt Runas plūsmā apvienot divus patskaņus vienā patskanī vai divskanī.
- liet čugunu runāt ko nepatiesu vai neticamu; melot.
- runāt baltu patiesību runāt neapšaubāmu patiesību.
- pūst miglu acīs runāt nepatiesību, maldināt.
- pūst pīlītes runāt nepatiesību.
- pūst Runāt niekus, nepatiesību.
- liekuļot Runāt, izturēties nepatiesi, savtīgi slēpjot savas īstās domas, nolūkus.
- gvelzt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu vai nepatiesu).
- runāt skaidru valodu runāt, teikt patiesību.
- runāt atklātu valodu runāt, teikt patiesību.
- posts Rūpes, raizes, arī nepatikšanas.
- gneiss Rupjgraudains iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpats un vizla.
- vieglā rūpniecība rūpniecības nozare, kas ražo plaša patēriņa priekšmetus.
- dizainparaugs Rūpnieciski intelektuālā īpašuma veids – mākslinieciskas konstruēšanas rezultātā radīts izstrādājuma ārējais veidols, ko patentē attiecīgā valstī.
- patērētājsabiedrība Sabiedrība, kas galvenokārt orientēta uz materiālo labumu patērēšanu.
- patērētāju sabiedrība sabiedrība, kurā dominē preču pirkšanas un patērēšanas kults.
- sasmakt Sabojāties tā, ka sāk (parasti ļoti nepatīkami) ost, piem., par pārtikas produktiem.
- iegāzt Sagādāt (kādam) nepatīkamu, nelabvēlīgu situāciju, būt par cēloni, ka (kādam) rodas nelabvēlīga, nepatīkama situācija.
- kost kaulā sagādāt ciešanas, arī zaudējumus; kaitēt, būt nepatīkami sajūtamam.
- sagādāt galvassāpes sagādāt nepatikšanas, likt uztraukties, raizēties.
- taisīt ziepes sagādāt nepatikšanas.
- (sa)vārīt sūdus sagādāt nepatikšanas.
- taisīt sūdus sagādāt nepatikšanas.
- noturēt Saglabāt (ko); paturēt, neatdot (piem., ieņemto stāvokli).
- tabernākuls Saiešanas telts – saliekams un pārvietojams templis, izraēļu galvenā svētnīca periodā pēc aiziešanas no Ēģiptes verdzības līdz pat Jeruzalemes tempļa uzcelšanai.
- naturālā saimniecība saimniekošanas metode, pēc kuras produkciju ražo galvenokārt pašu patēriņam, nevis pārdošanai.
- kurpretī Saista divas relatīvi patstāvīgas salikta teikuma daļas pretstatījuma attieksmē; turpretī, turpretim.
- kamēr Saista divas relatīvi patstāvīgas salikta teikuma daļas; bet; turpretī.
- turpretī Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- toties Saista patstāvīgu teikumu ar kontekstu.
- te Saista salikta teikuma patstāvīgās daļas vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
- un Saista salikta teikuma patstāvīgas daļas.
- taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta sakārtojuma teikuma komponentus, kā arī patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; tomēr.
- patērniecisks Saistīts ar (parasti materiālo labumu) patēriņu.
- salds Saistīts ar ko ļoti patīkamu, priecīgu.
- lokālpatriotisks Saistīts ar lokālpatriotismu, tam raksturīgs.
- nacionālpatriotisks Saistīts ar nacionālpatriotismu, tam raksturīgs; tāds, kam raksturīgs nacionālpatriotisms.
- patoloģisks Saistīts ar patoloģiju (1), tai raksturīgs.
- patvaldniecisks Saistīts ar patvaldību; raksturīgs patvaldniekam.
- urāpatriotisks Saistīts ar urāpatriotismu, tam raksturīgs.
- apreibt Sajūsmināties, aizmirsties; izjust patīkamu pārdzīvojumu.
- pašpietiekamība Sajūta, apziņa, ka pats jau ir visu sasniedzis, apguvis, ka pašam pietiekamā apjomā ir viss vajadzīgais, nepieciešamais, vēlamais.
- Dievs ir mans liecinieks saka apliecinot, ka teiktais ir patiesība.
- kā gailis saka par cilvēku (parasti vīrieti), kam patīk lielīties, kas ir iedomīgs, uzpūtīgs.
- galva ir uz pleciem saka par cilvēku, kas ir spējīgs domāt, spriest patstāvīgi.
- klusē kā partizāns saka par cilvēku, kas neko neizpauž, visu patur pie sevis.
- Neticīgais Toms saka par cilvēku, kuru grūti pārliecināt (par ko), kurš šaubās, nekam netic, par visu grib pārliecināties pats.
- velna pilns saka par dzīvespriecīgu cilvēku, kam patīk jokot.
- mīksta sēdēšana saka par ērtu, patīkamu sēdēšanu (gulēšanu) uz šādām mēbelēm.
- mīksta gulēšana Saka par ērtu, patīkamu sēdēšanu (gulēšanu) uz šādām mēbelēm.
- kā ar mietu pa galvu saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs (parasti nepatīkams).
- gluma āda kādam saka par izmanīgu, viltīgu cilvēku, kas prot veikli izvairīties no nepatīkamas situācijas.
- kā pērkondārds skaidrās debesīs saka par kaut ko pēkšņu, negaidītu, parasti nepatīkamu.
- kaķim jāsmejas saka par ko acīmredzami muļķīgu, nepareizu, nepatiesu.
- sunim jāsmejas saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
- zirgam jāsmejas saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
- kā medus saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu.
- kā medus maize Saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu.
- kā medus uz maizes Saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu.
- būt par postu saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- (kā) posts uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- uzgulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- (kā) posts kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- (uz)gulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) sirdij saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- uzguļas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- uzguļas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) sirdij saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- kā rūgta nāve saka par ko ļoti apnicīgu, nepatīkamu.
- pēc suņa saka par ko ļoti nepatīkamu, nevēlamu.
- kā gruzis acī saka par ko ļoti nepatīkamu.
- ciest kā zobu sāpes saka par ko nepatīkamu, ar ko ir jāsamierinās.
- kā dadzis acī saka par ko nepatīkamu, traucējošu vai tādu, ko nevar ieredzēt.
- kā skabarga acī saka par ko nepatīkamu, traucējošu vai tādu, ko nevar ieredzēt.
- šmuce pa visu ģīmi saka par lielām nepatikšanām, lielu apkaunojumu.
- noasa šķirsts saka par lielu, milzīgu, ļaužu pārpildītu telpu; arī par vienīgo patvēruma vietu.
- kā peklē saka par ļoti nepatīkamiem apstākļiem – lielu karstumu vai tumsu.
- iet caur kauliem saka par nepatīkamu sajūtu, ko izraisa, piem., griezīgas skaņas.
- ar miesu un asinīm saka par reālu, patiesu mākslas tēlu.
- mēles galā būt Saka par to, ko gribas pateikt.
- uz mēles būt Saka par to, ko gribas pateikt.
- sirds kā uz delnas saka par vaļsirdīgu, atklātu, patiesu cilvēku.
- sirds kā uz plaukstas saka par vaļsirdīgu, atklātu, patiesu cilvēku.
- glums kā zutis saka par viltīgu cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
- laiks visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
- gadi visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
- dzīve visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
- lai jods sasper mani saka, apstiprinot savu vārdu patiesīgumu.
- Veseli ēduši! saka, atbildot kādam, kas pateicas par ēdienu, mielastu.
- rādīt savu īsto seju saka, ja cilvēks (parasti neviļus) atklāj savu būtību, savas domas, centienus tādus, kādi tie ir patiesībā; paust, atklāt savu būtību.
- mākoņi savelkas pār (kāda) galvu saka, ja draud nepatikšana, rodas bīstama situācija.
- ēd pirkstus laizīdams saka, ja ēd ar lielu patiku.
- ēd laizīdamies saka, ja ēd ar lielu patiku.
- goda vārds Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu; patiesi.
- sirds (sa)silst saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
- sirds iesilst saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
- sirds sasilst saka, ja izraisās patīkamas sajūtas, izjūtas.
- sanāk ziepes saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
- kā uz iesma (uzdurts) Saka, ja jāpārdzīvo kas ļoti nepatīkams.
- tumši (negaisa) mākoņi savelkas (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
- melni (negaisa) mākoņi savelkas (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
- tumši (negaisa) mākoņi sabiezē (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
- melni (negaisa) mākoņi sabiezē (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
- kā no jauna piedzimis saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.).
- kā uz pulvera mucas saka, ja kādam draud briesmas, nepatikšanas.
- cilpa kaklā saka, ja kādam draud nāve vai ļoti lielas nepatikšanas.
- mēle niez saka, ja kādam ļoti gribas ko pateikt, par ko runāt.
- kā uz mutes kritis saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma nespēj pateikt ne vārda.
- griež kā nazis sirdī saka, ja kas izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- griež kā ar nazi sirdī saka, ja kas izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- griežas (kā nazis) sirdī saka, ja kas izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- piesiet sirdi saka, ja kas ļoti patīk, interesē, ja kam ļoti pieķeras.
- līdz mielēm saka, ja kas nepatīkams ir izjusts, pārdzīvots pilnībā, līdz galam.
- sirds sažņaudzas saka, ja kaut kas pēkšņi rada nepatīkamas izjūtas, dziļi sāpina, nomāc.
- ne kauna, ne goda saka, ja nekādā situācijā kādam nav neērti, nepatīkami.
- dabūt sirmus matus saka, ja par kaut ko daudz jāraizējas, ja kas sagādā lielas bēdas, nepatikšanas.
- pie velna Saka, ja pret ko ir liela nepatika, vēlēšanās no kā atbrīvoties.
- šķebinās dūša saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
- ja neviļos saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesumu.
- elle vaļā Saka, ka notiek kas ļoti slikts, nepatīkams.
- sūdi vagā saka, kad ir nepatikšanas, notikusi nelaime.
- liels paldies saka, lai apliecinātu ļoti lielu pateicību.
- sist (vai) nost saka, lai uzsvērtu teiktā patiesīgumu.
- drošs paliek drošs saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
- tici vai netici saka, pastiprinot domu par kā patiesumu.
- ticiet vai neticiet saka, pastiprinot domu par kā patiesumu.
- tiesa kas tiesa saka, uzsverot (kā) patiesumu.
- viens kas tiesa saka, uzsverot (kā) patiesumu.
- umlauts Saknes patskaņa palatalizācija (piemēram, vācu valodā, veidojot lietvārda daudzskaitļa formu).
- sakņkopība Sakņaugu audzēšana iedzīvotāju patēriņam; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
- uzkost Sakožot zobus ēdot, sajust mutē (ko neēdamu, arī nepatīkamu garšu).
- iemīļot Sākt izjust patiku (pret kādu vietu), bieži uzturēties tajā.
- ieskatīt Sākt izjust patiku, iemīlēt.
- ieskatīties Sākt izjust patiku, iemīlēties.
- iziet dzīvē sākt patstāvīgu dzīvi (piem., pēc skolas beigšanas).
- nostāties uz (savām) kājām sākt patstāvīgu dzīvi; kļūt patstāvīgam.
- neatkarīga teikuma daļa salikta teikuma daļa, kam nav pakārtots neviens palīgteikums un kas pati nav pakārtota nevienai teikuma daļai.
- atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (piem., no soda, nepatīkama pienākuma).
- piemīlīgs Samērā neliels, patīkams, glīts.
- struktūrvienība Samērā patstāvīga (uzņēmuma, iestādes, organizācijas u. tml.) sastāvdaļa.
- subkultūra Samērā patstāvīga, zemāka līmeņa garīgo un materiālo vērtību sistēma kādas kultūras ietvaros.
- pabiezs Samērā piesātināts, blīvs; patumšs.
- mīksts Samērā silts, patīkams.
- patauks Samērā, arī diezgan tauks; patrekns.
- paresns Samērā, diezgan resns; pretstats: patievs.
- uzkāpt uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- uzmīt uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- sarūgtinājums Sāpīgs pārdzīvojums, ko izraisa, piem., pārestība, nepatiess apvainojums, padarītā darba neatbilstošs novērtējums.
- saprast (kādu) no pusvārda saprast, izprast (kāda) līdz galam nepateikto, daļējo noklusēto.
- sablefot Sarunāt nepatiesību (lai kādu maldinātu); samelot.
- samurgot Sarunāt, paust (daudz kā nepatiesa, neloģiska, nepieņemama).
- puns Sasituma rezultātā radies uztūkums (kādā ķermeņa daļā); patoloģisks neliels izcilnis, izaugums (uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļām).
- uzlikt kroni sasniegt augstāko pakāpi, pārspēt visu iepriekšējo (piem., par nepatikšanām).
- sapūst Sastāstīt, sarunāt (ko nepatiesu).
- stāze Sastrēgums, plūsmas apstāšanās vai patoloģiska palēnināšanās (asinsvados, limfvados, zarnās).
- pievilkt kāju Sasveicinoties vai pateicoties nedaudz pievirzīt vienu kāju pie otras.
- paņemt Satvert ar roku vai rokām (ko), lai (to) iegūtu, paturētu, pārvietotu u. tml.
- nosaukties Saucot pateikt (ko).
- iekost mēlē savaldīties un nepateikt (ko).
- iekost mēli zobos savaldīties un nepateikt (ko).
- lišķēt Savtīgos nolūkos liekulīgi runāt (kādam) ko patīkamu, glaimojošu.
- egoisms Savu personisko interešu izcelšana pāri citu cilvēku un sabiedrības interesēm; patmīlība.
- līnija Secīgs sastāvdaļu, īpatnību kopums, parādību virkne (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
- nosēkties Sēcošā balsī ko noteikt, pateikt.
- nosēkt Sēcošā balsī noteikt, pateikt; nosēkties (2).
- seksopatologs Seksopatoloģijas speciālists.
- ponijs Sena zirgu populācija, kuras īpatņiem augums skaustā nav lielāks par 120 cm; šīs populācijas zirgs.
- nobilis Senajā Romā –patriciešu un plebeju aristokrātijas pārstāvis, kas ieņēma kādu no augstākajiem valsts amatiem.
- zemestauki Sēne ar baltu, recekļainu masu pildītu augļķermeni, kas sākumā attīstās zemē, un brūnu cepurīti, kura izdala nepatīkamu smaku [Phallus impudicus].
- vājība Sevišķa patika (uz ko).
- koķete Sieviete, kas ar savu izturēšanos cenšas patikt vīriešiem, pievērst viņu uzmanību.
- nimfomāne Sieviete, kurai ir patoloģiski paaugstināta tieksme pēc dzimumsakariem (nimfomānija).
- ola Sievišķā dzimumšūna, no kuras attīstās jauns īpatnis.
- druska Sīka daļa, kas radusies, kam drūpot, plīstot u. tml.; drupata, drumstala.
- kripata Sīka, niecīga (parasti ēdiena) daļa; arī drupata, druska.
- dzensiksna Siksna, kas pārnes kustību no enerģijas avota uz patērētāju (mašīnu, darbgaldu u. tml.).
- silīcijūdeņradis Silīcija savienojums ar ūdeņradi – toksiska gāzveida vai šķidra viela ar nepatīkamu smaku.
- mīlīgs Silts, patīkams.
- nosaukt Skaļā balsī pateikt.
- aizkliegt Skaļā balsī runāt, kliegt, līdz rodas nepatīkamas izjūtas (ausīs).
- nokliegt Skaļā balsī, kliedzot (ko) pateikt.
- uzkliegt Skaļā balsī, kliedzot īsi, kategoriski pateikt (kādam, piemēram, pārmetumu, pavēli).
- iekliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt (ko kur iekšā).
- nokliegties Skaļā balsī, kliedzot pateikt (ko).
- iekliegties Skaļā balsī, kliedzot pateikt (vārdus, īsu teikumu).
- izkliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt, izrunāt.
- izrēkt Skaļā, skarbā balsī pateikt, izrunāt.
- piebļaut (pilnas) ausis skaļi bļaujot, izraisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas.
- nobrēkt Skaļi brēcot, kliedzot pateikt (ko).
- šķendēties Skaļi un neiecietīgi izteikt savu nepatiku, neapmierinātību; skaļi dusmoties.
- iesaukties Skaļi, emocionāli, ierunāties, pateikt.
- sabrēkt Skaļi, neapvaldīti pateikt (ko).
- kolorīts Skanējuma nokrāsa, raksturīga īpatnība.
- tembrs Skaņai raksturīga īpatnēja nokrāsa, ar ko atšķiras vienāda augstuma skaņas.
- takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas taktsdaļas līdz nākamajai tikpat uzsvērtai taktsdaļai; skaņdarba posms starp divām taktssvītrām.
- nocirst Skarbi noteikt, pateikt.
- grauzt Skaroties klāt, nepatīkami kairināt, izraisīt sāpes; berzt.
- taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, faktūru u. tml.
- apēst vai ar acīm Skatīties (uz kādu, ko) ar lielu interesi, patiku.
- aprīt vai ar acīm Skatīties (uz kādu, ko) ar lielu interesi, patiku.
- lanckari Skrandas, driskas, lupatas.
- uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot nepatīkami pārsteigtam.
- sūcējskropstaiņi Skropstaiņu klases vienšūņi, kuru pieaugušajiem īpatņiem ir raksturīgi sūcējtaustekļi [Suctoria].
- pliekans Slikts, nepatīkams (parasti par fizisko pašsajūtu).
- iedzimta slimība slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
- autoimūns Slimība, saslimšana, kas rodas no patoloģiskas imūnsistēmas reakcijas uz pašā organismā sastopamajām vielām, audiem un noved pie ķermeņa audu bojājuma un iekaisuma.
- sieviešu slimības slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām; sieviešu dzimumorgānu slimības.
- infekcijas slimības slimības, kuras rodas patogēno mikroorganismu (baktēriju, vīrusu, sēnīšu u. tml.) un makroorganismu mijiedarbības rezultātā.
- ūdensgalva Smadzeņu šķidruma daudzuma patoloģiska palielināšanās galvaskausa dobumā; hidrocefālija; patoloģiski liela galva, kas izveidojusies šāda šķidruma daudzuma palielināšanās rezultātā.
- izrēķināšanās Smags (parasti ārpustiesas, fizisks) sods vai patvaļīga vardarbība, kas nereti saistīta ar nogalināšanu.
- drupināt Smalcināt drupatās, nelielās daļās; noārdīt, radīt (kur bojājumu).
- nočivināt Smalkā balsī (parasti jautri, priecīgi) noteikt, pateikt.
- nočiepstēt Smalkā balsī noteikt, pateikt.
- izčiepstēt Smalkā balsī pateikt, izrunāt.
- nopīkstēt Smalkā, pīkstošā balsī noteikt, pateikt (ko).
- nokviekt Smalkā, spiedzošā balsī pateikt, arī nodziedāt (ko).
- nosmiet Smejot, smejoties noteikt, pateikt (ko).
- nosmieties Smejoties noteikt, pateikt (ko).
- pasmieties Smejoties pateikt.
- nosmīnēt Smīnot noteikt, pateikt (ko).
- dezinformēt Sniegt (kādam) nepatiesu vai nepareizu informāciju.
- melot Sniegt nepatiesu informāciju (parasti par tekstu, datiem).
- pedometrs Soļu mērītājs – neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas.
- pieskaņa Specifiska (skaņas) izrunas īpatnība.
- plosīt Spēcīgi iedarbojoties, izraisīt nepatīkamas sajūtas, izjūtas, arī ļoti traucēt (par skaņu, troksni).
- reālisms Spēja objektīvi, patiesi uztvert, arī novērtēt īstenību.
- varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to; šīs spējas izpausme rīcībā.
- bilingvāls Spējīgs brīvi runāt divās valodās; tāds, kas kādu valodu prot tikpat labi kā savu dzimto valodu.
- etilspirts Spirts, kas dabiskā veidā rodas cukura rūgšanas procesā – bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un asu garšu.
- sapušķot Stāstīt (ko), patiesiem notikumiem pievienojot izdomājumus, pārspīlējumus.
- pūderēt smadzenes stāstīt nepatiesību, censties piemuļķot.
- fleitēt Stāstīt nepatiesību; melot.
- mānīties Stāstīt nepatiesību; rīkoties negodīgi.
- izzīst no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- zīst no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- sastāstīt Stāstot daudz pateikt, izpaust; stāstot pateikt, izpaust (parasti daudz ko lieku, nepatiesu).
- apmelot Stāstot, izplatot nepatiesas ziņas (par kādu), apzināti nostādīt (to) nelabvēlīgā stāvoklī.
- vienpatnība Stāvoklis, kad (kāds, kas) dzīvo, darbojas viens pats, nekontaktējoties ar citiem; vienpatība.
- vienpatība Stāvoklis, kad (kāds, kas) dzīvo, darbojas viens pats, nekontaktējoties ar citiem.
- vientulība Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirti no citiem; (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pamestības, atstātības izjūta.
- nobēgt Steigšus noslēpties, patverties (kādā nomaļā vietā).
- nostenēties Stenot noteikt, pateikt (ko).
- nodīkt Stieptā balsī, dīcot noteikt, pateikt (ko).
- uzaurot Stiepti kliedzot, pateikt, uzsaukt (ko).
- leksikostilistika Stilistikas nozare, kurā pēta leksikas stilistiskās īpatnības.
- asonanse Stilistisks paņēmiens – vienādu patskaņu atkārtošana (pantā, frāzē u. tml.).
- kāre Stipra vēlēšanās, patika (pēc kāda ēdiena, dzēriena).
- izstomīt Stomoties pateikt, izrunāt.
- priekšstrādnieks Strādnieks, kas, pats strādājot, vada kādas strādnieku grupas darbu.
- izšaut (visu) pulveri Strauji izteikt (ko) un nespēt vairāk nekā pateikt, iebilst.
- izgrūst Strauji, spēji, arī ar pūlēm pateikt, izrunāt; īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt.
- modulis Strukturēts, relatīvi patstāvīgs mācību priekšmetu un nodarbību komplekss, ko var dažādi kombinēt, veidojot mācību kursu ar noteiktu specializāciju vai ievirzi.
- noskaldīt Strupi, skarbi pateikt, noteikt.
- starpsuga Suga, kuras īpatņus apvieno pazīmes, kas raksturīgas divām vai vairākām citām sugām.
- dekoratīvie suņi suņu šķirnes, pie kurām pieder (parasti nelieli) suņi ar īpatnēju, interesantu izskatu.
- nosūroties Sūrojoties izpaust neapmierinātību (par ko); sūrojoties noteikt, pateikt (ko).
- padot labrītu sveicinot pateikt "labrīt!".
- padot labdienu sveicinot pateikt “labdien!”.
- padot labvakaru sveicinot pateikt “labvakar!”.
- nosvepstēt Svepstot pateikt (ko).
- piepacelt Svinīgi sakāpināts, patētisks.
- skudras Šīs dzimtu grupas īpatnis.
- nošķendēties Šķendējoties noteikt, pateikt (ko).
- aberācija Šķietama debess ķermeņu novirzīšanās no to patiesā stāvokļa.
- nošļupstēt Šļupstot noteikt, pateikt (ko).
- izšļupstēt Šļupstot pateikt, izrunāt.
- izšņākt Šņācošā balsī pateikt, izrunāt.
- iešņākt Šņācoši pateikt (parasti ausī).
- uzšņākt Šņācot pateikt (ko).
- neklātiene Tā, ka pats neatrodas (kur) klāt.
- pa savam tā, kā pats vēlas, grib.
- nelabi Tā, ka rodas nepatīkama, pretīga sajūta; mokoši.
- slikti Tā, ka rodas nepatīkams, nevēlams rezultāts.
- vienmājas Tāds (augs), kam uz viena īpatņa ir kā vīrišķie, tā sievišķie ziedi.
- divmāju Tāds (augs), kura vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas atsevišķi uz dažādiem īpatņiem.
- neaizstājams Tāds (cilvēks), kas savus pienākumus, amatu u. tml. veic tik ļoti labi, ka ir grūti vai pat neiespējami viņu aizstāt ar citu.
- bilancspējīgs Tāds (grāmatvedis), kas prot patstāvīgi sastādīt bilanci.
- neaizsniedzams Tāds (piem., sportists), kura veikumu, panākto citiem ir grūti vai pat neiespējami sasniegt.
- patmīlīgs Tāds cilvēks, kam ir raksturīga patmīlība; egoistisks.
- patentbrīvs Tāds medikaments, kam ir tā pati aktīvā viela kā oriģinālam un kas parādās tirgū, kad ir beidzies patents oriģinālajam medikamentam; ģenērisks.
- iemīļots Tāds, ar ko labprāt nodarbojas; tāds, pret ko izjūt patiku; tāds, kur bieži uzturas.
- mīlīgs Tāds, kad ir patīkami laikapstākļi.
- viegls Tāds, kad pastāv patīkami, arī vēlami laikapstākļi (par laikposmu).
- sīvs Tāds, kam ir asa, kodīga, parasti nepatīkama garša (rūgti skāba vai rūgti sāļa).
- garšīgs Tāds, kam ir laba, patīkama garša; tāds, ko labprāt ēd, kas labi garšo.
- salds Tāds, kam ir ļoti patīkams saturs.
- izskatīgs Tāds, kam ir patīkams, glīts izskats (par cilvēku); arī skaists.
- melnīgsnējs Tāds, kam ir patumša, brūngana ādas krāsa.
- melnīgsnējs Tāds, kam ir patumša, brūngana nokrāsa.
- pilnnozīmes Tāds, kam ir sava patstāvīga nozīme (par vārdu).
- vājš Tāds, kam ir slikta, piem., saturiskā kvalitāte, tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, normām, arī neizraisa patiku.
- smaržlapu Tāds, kam ir smaržīgas lapas, īpatnēja rūgtena smarža un garša.
- skolniecisks Tāds, kam ir viduvējs, zems zināšanu, profesionālās sagatavotības, prasmes līmenis; tāds, kurā neizpaužas patstāvība, radoša ierosme.
- sabiedrisks Tāds, kam patīk bieža saskarsme ar citiem cilvēkiem; tāds, kas jūtas labi plašākā sabiedrībā.
- lecīgs Tāds, kam patīk izcelties citu starpā; augstprātīgs, iedomīgs.
- patriotisks Tāds, kam piemīt patriotisms.
- tilpumains Tāds, kam piemīt samērā liels, parasti īpatnējais, tilpums.
- izkalpīgs Tāds, kam piemīt tieksme izkalpoties, izpatikt; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- maniakāls Tāds, kam raksturīgs slimīgs psihisks uzbudinājums, patoloģiskas tieksmes, neprognozējama uzvedība.
- mākslots Tāds, kam trūkst emocionāla patiesuma (parasti par mākslas darbu).
- strofisks Tāds, kam visām strofām vai pantiem ir viena un tā pati mūzika (parasti par dziesmu, dziesmas formu).
- jauks Tāds, kas (ar savām īpašībām vai saturu) izraisa patiku, labsajūtu, iepriecina.
- patīkams Tāds, kas (ar savu saturu vai īpašībām) izraisa patiku, sniedz labsajūtu, iepriecina.
- neērts Tāds, kas (dažādu iemeslu dēļ) izraisa nepatīkamas izjūtas.
- nolāpīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
- slēpts Tāds, kas ar grūtībām ir vai pat nav saskatāms, pamanāms, konstatējams.
- riebīgs Tāds, kas ar savām īpašībām, uzvedību u. tml. izraisa nepatiku, arī riebumu, pretīgumu.
- tīrs Tāds, kas atbilst morāles normām; godīgs, patiess.
- paaugsts Tāds, kas atrodas patālu virs horizonta.
- attāls Tāds, kas atrodas, noris samērā tālu; patāls.
- elementārs Tāds, kas attiecas uz (kā) pamatiem; pats svarīgākais, nepieciešamākais.
- neiropatoloģisks Tāds, kas attiecas uz neiropatoloģiju, saistīts ar to.
- pusautomātisks Tāds, kas daļu darbības, cikla veic patstāvīgi, daļu – ar cilvēka palīdzību (par ierīcēm, iekārtām).
- strādīgs Tāds, kas daudz strādā; tāds, kuram patīk strādāt; darbīgs; čakls.
- sabiedrisks Tāds, kas dzīvo savas sugas īpatņu grupā.
- vientulīgs Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem; tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli); vientuļš (1).
- vientuļš Tāds, kas dzīvo, darbojas, veic (ko) viens pats, atšķirti no citiem; tāds, kam nav ģimenes, piederīgo, draugu (par cilvēkiem).
- skaists Tāds, kas iepriecina, izraisa patiku.
- rezervēts Tāds, kas ir (konkrētai personai) atlikts, saglabāts, pataupīts brīvs, neaizņemts.
- pašapmierināts Tāds, kas ir apmierināts pats ar sevi.
- īpašs Tāds, kas ir atšķirīgs no citiem, no parastā; īpatnējs, savdabīgs.
- pasekls Tāds, kas ir bez dziļāka satura; patukšs.
- spocīgs Tāds, kas ir dīvains, neparasts, izraisa nepatiku.
- pašizglītots Tāds, kas ir ieguvis izglītību, mācoties patstāvīgi.
- augšminētais Tāds, kas ir iepriekš pateikts, nosaukts.
- uzsvērts Tāds, kas ir īpaši izcelts – par (kā, piemēram, darbības, parādības) pazīmi, īpatnību.
- ērts Tāds, kas ir labi, piemēroti izveidots; tāds, ko viegli un patīkami lietot.
- suverēns Tāds, kas ir neatkarīgs (no kā), brīvs, arī patstāvīgs savā darbībā (par cilvēku).
- nelaimīgs Tāds, kas ir par cēloni nelaimei, nepatikšanām; tāds, kas vēstī par nelaimi.
- smalks Tāds, kas ir pareizi, arī patīkami, glīti veidots (parasti par sejas vaibstiem); tāds, kurā izpaužas inteliģence, arī izsmalcinātība.
- pašsaprotams Tāds, kas ir pats par sevi saprotams.
- pliks Tāds, kas ir pats par sevi, bez papildinājuma; kails (6).
- kails Tāds, kas ir pats par sevi, bez papildinājuma.
- vispārākais Tāds, kas ir pats pārākais, labākais, noderīgākais u. tml. no visiem līdzīgiem.
- sākotnējs Tāds, kas ir pats pirmais, pirms cita vai citiem, kuri tam seko.
- savs Tāds, kas ir raksturīgs tikai noteiktai personai, noteiktam priekšmetam, parādībai, veido tās iezīmes, īpatnības; arī savdabīgs.
- nelabs Tāds, kas ir saistīts ar ko ļaunu, ar nepatīkamu pārdzīvojumu.
- laimīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko vēlamu, patīkamu (piem., par gadījumu, notikumu); arī veiksmīgs.
- patriotisks Tāds, kas ir saistīts ar patriotismu; tāds, kurā izpaužas patriotisms.
- īgns Tāds, kas ir sapīcis, neapmierināts (ar ko); tāds, kas izturas nelaipni, ar nepatiku.
- nepanesams Tāds, kas ir tik nepatīkams, ka tā klātbūtni, saskarsmi ar to ir grūti vai neiespējami paciest.
- nenoliedzams Tāds, kas ir tik patiess, pareizs, ka to grūti vai neiespējami apšaubīt, noliegt.
- vienīgais Tāds, kas ir tikai viens, viens pats.
- pašvērtīgs Tāds, kas ir vērtīgs pats par sevi.
- nenovēlīgs Tāds, kas izjūt nepatiku, skaudību (pret kādu); tāds, kas nevēl labu.
- pateicīgs Tāds, kas izjūt, pauž pateicību (par ko).
- simpātisks Tāds, kas izraisa (kādā) emocionāli labvēlīgu attieksmi, patiku, arī tieksmi iegūt to (piem., par priekšmetiem).
- glaimojošs Tāds, kas izraisa (kādā) patīkamas izjūtas, tīksmi.
- pretīgs Tāds, kas izraisa (kādā) stipru nepatiku, riebumu (par cilvēku, tā īpašībām, izturēšanos, rīcību u. tml.).
- stindzinošs Tāds, kas izraisa ārkārtīgi nepatīkamas sajūtas.
- pretīgs Tāds, kas izraisa ļoti nepatīkamas, nevēlamas sajūtas.
- neomulīgs Tāds, kas izraisa nepatīkamas (piem., neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
- nejauks Tāds, kas izraisa nepatīkamas, mokošas izjūtas.
- riebīgs Tāds, kas izraisa nepatīkamas, sliktas sajūtas.
- atbaidošs Tāds, kas izraisa nepatiku, pretīgumu, bailes.
- nejauks Tāds, kas izraisa nepatiku.
- nepatīkams Tāds, kas izraisa nepatiku.
- nožēlojams Tāds, kas izraisa nicinājumu, nepatiku; ļoti slikts.
- zīdains Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, atgādinot zīdu (parasti par kā īpašību).
- skaists Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas (par laikapstākļiem); tāds, kad ir laikapstākļi, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas; arī jauks.
- romantisks Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas.
- mājīgs Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, rada labsajūtu.
- samtains Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas; tāds, kas nav spilgts, spožs.
- mīlīgs Tāds, kas izraisa patīkamas sajūtas.
- patīkams Tāds, kas izraisa patiku (1); jauks, simpātisks.
- vilinošs Tāds, kas izraisa patiku, valdzina (piem., par cilvēku, tā ārieni).
- pievilcīgs Tāds, kas izraisa patiku; glīts, jauks (par cilvēku, tā ārējo izskatu).
- tīkams Tāds, kas izraisa patiku; patīkams.
- mīlīgs Tāds, kas izraisa pret sevi simpātijas, patiku, mīļumu.
- pretīgs Tāds, kas izraisa stipru nepatiku (par darbību, apstākļiem, parādībām).
- izaicinošs Tāds, kas kaitina, izraisa nepatiku, liek asi reaģēt.
- šokējošs Tāds, kas ļoti pārsteidz (parasti nepatīkami).
- glaudīgs Tāds, kas maigi, patīkami kļaujas, skaras klāt.
- mēlnesīgs Tāds, kas mēdz izplatīt nepatiesas ziņas, apmelot.
- necerēts Tāds, kas nav gaidīts, uz ko nav cerēts (parasti par ko patīkamu).
- nejauks Tāds, kas nav labs; nepatīkams, slikts.
- samākslots Tāds, kas nav patiess, dabisks; tāds, kas ir pārspīlēts, pārmērīgi izskaistināts.
- riebīgs Tāds, kas nav patīkams; tāds, kam ir riebumu, pretīgumu izraisošs saturs.
- sekundārs Tāds, kas nav pats galvenais; otršķirīgs.
- nejēdzīgs Tāds, kas nav pieņemams, izraisa nepatiku (piem., sava satura, sliktās kvalitātes dēļ).
- samocīt Tāds, kas nav pilnīgi īsts, patiess.
- neatkarīgs Tāds, kas nav saistīts (ar ko citu); tāds, kas eksistē patstāvīgi.
- laimīgs Tāds, kas nav saistīts ar visnevēlamākā atgadīšanos; tāds, kas ir beidzies bez nepatīkamām sekām.
- neglīts Tāds, kas neatbilst estētiskām prasībām, izraisa nepatiku.
- sadomāts Tāds, kas neatbilst īstenībai, patiesībai (par domāšanas procesa, iztēles rezultātu).
- nepatiess Tāds, kas neatbilst īstenībai, patiesībai; arī melīgs.
- sliktums Tāds, kas neatbilst kādām normām, vajadzībām, izraisa ko nevēlamu; arī bēdas, nepatikšanas.
- nelabs Tāds, kas neatbilst noteiktām izmantošanas prasībām; nepatīkams, nevēlams.
- pseidotautisks Tāds, kas neatbilst patiesam, demokrātiskam tautiskumam.
- akls Tāds, kas nedomā, nerīkojas patstāvīgi.
- nepatiess Tāds, kas neievēro patiesību, sagroza to.
- nepateicīgs Tāds, kas neizjūt, neizrāda pateicību; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- garlaicīgs Tāds, kas neizraisa interesi, patiku; vienmuļš; tāds, kas noris lēni, vienmuļi.
- vienpatnīgs Tāds, kas nemīl kontaktēties ar citiem; tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats; vienpatīgs.
- vienpatīgs Tāds, kas nemīl kontaktēties ar citiem; tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats.
- nemīlams Tāds, kas nesagādā patiku, prieku.
- nepareizs Tāds, kas nesaskan ar patiesību; aplams.
- brīvs Tāds, kas notiek pats no sevis vai pēc paša gribas, bez ārēja spēka iedarbības, arī bez šķēršļiem, kavēkļiem.
- spiedīgs Tāds, kas paaugstinātas temperatūras un mitruma piesātinājuma dēļ izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu); arī tāds, kas intensīvi, nepatīkami karsē.
- nopietns Tāds, kas pamatojas uz patiesām jūtām, patiesu vēlēšanos, ieinteresētu attieksmi.
- pretīgs Tāds, kas parasti ar savu izskatu, arī izturēšanos, izraisa (kādā) stipru nepatiku (par dzīvniekiem).
- liels Tāds, kas pārsniedz parastos savas dzimtas sugu, šķirņu īpatņu izmērus.
- reāls Tāds, kas pastāv, eksistē dzīvē; tāds, kas nav izdomāts; patiess, īstens.
- mīļš Tāds, kas patīk.
- kairs Tāds, kas patīkami satrauc, valdzina, rosina juteklisku tieksmi.
- pašgudrs Tāds, kas pats ir pārliecināts par savu uzskatu pareizību, savu gudrību.
- varmācīgs Tāds, kas patvarīgi lieto varas līdzekļus, spaidus (pret kādu); tāds, kas lieto fizisku spēku (pret kādu), tāds, kas ar fizisku spēku pakļauj sev (kādu).
- mans Tāds, kas pieder pašam (runātājam, rakstītājam); tāds, ko pats lieto, izmanto.
- patiess Tāds, kas pilnībā atbilst kādām prasībām, ideāliem; patiess; īstens, īsts (2).
- īsts Tāds, kas pilnībā atbilst kādām prasībām, ideāliem; patiess.
- apmāt Tāds, kas pilnīgi atrodas (kā) ietekmē un zaudējis patstāvīgas spriešanas spējas.
- neapstrīdams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (piem., par domu, uzskatu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apstrīdēt.
- neapgāžams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (piem., par domu, uzskatu); tāds, kura nepatiesumu ir grūti vai neiespējami pierādīt.
- nemīlīgs Tāds, kas rada nepatīkamas izjūtas.
- griezīgs Tāds, kas rada nepatīkamas, arī sāpīgas sajūtas, nepatīkami kairina.
- brīnišķīgs Tāds, kas rada prieku, labsajūtu, baudu; ļoti patīkams.
- individuāls Tāds, kas raksturīgs tikai kādam indivīdam vai atsevišķai parādībai; īpatnējs, savdabīgs.
- saistīgs Tāds, kas saista, raisa interesi, patiku.
- bēdīgs Tāds, kas saistīts ar ko nepatīkamu (piem., ar nelaimi, zaudējumu); tāds, kas izraisa bēdas, skumjas, sliktu garastāvokli; neiepriecinošs, nepatīkams, slikts.
- jauks Tāds, kas saistīts ar ko skaistu, priecīgu; patīkams.
- grūts Tāds, kas saistīts ar nepatīkamu pārdzīvojumu; mokošs, smags.
- nopietns Tāds, kas saistīts ar spēcīgām, patiesām jūtām, to izpausmi.
- salikts Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem (samērā patstāvīgiem) elementiem, daļām.
- sīkdrupatains Tāds, kas sastāv no sīkām drupatveida daļām.
- lišķīgs Tāds, kas savtīgos nolūkos liekulīgi runā (kādam) ko patīkamu, glaimojošu.
- lielisks Tāds, kas sevišķi labi atbilst noteiktām (piem., izmantošanas) prasībām, izraisa patiku.
- saldskābs Tāds, kas slēpj neapmierinātības, nepatikas izpausmi (piem., par smaidu, sejas izteiksmi).
- stiprs Tāds, kas spēj mērķtiecīgi darboties grūtos, sarežģītos apstākļos; arī izturīgs, patstāvīgs; tāds, kas nodrošina spējas darboties šādā veidā (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
- domājošs Tāds, kas spēj patstāvīgi domāt, spriest; tāds, kam ir raksturīga patstāvīga domāšana, spriešana.
- neticams Tāds, kas šķiet tik nereāls vai pārspīlēts, ka to grūti vai neiespējami pieņemt par patiesu, atbilstošu īstenībai.
- sasodīts Tāds, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; tāds, kas izraisa nepatiku, neapmierinātību, dusmas.
- varbūtisks Tāds, kas var būt, notikt, realizēties; tāds, kā patiesums ir iespējams.
- pašpietiekams Tāds, kas var pastāvēt, eksistēt patstāvīgi, neatkarīgi no citiem.
- riebīgs Tāds, kas, piem., ar savu izskatu izraisa nepatiku, arī riebumu, pretīgumu.
- pašrocīgs Tāds, ko (kāds) veic, veido pats ar savām rokām.
- ticams Tāds, ko (parasti ar kādu varbūtību) ir iespējams pieņemt par patiesu, atbilstošu īstenībai.
- netverams Tāds, ko grūti, pat neiespējami sajust, uztvert, arī konstatēt.
- neizpildāms Tāds, ko ir ļoti grūti vai pat neiespējami izpildīt, īstenot.
- solo Tāds, ko izpilda (dzied, spēlē, dejo u. tml.) viens pats bez citu līdzdalības.
- smags Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis, ciešanas; tāds, kura saturs atspoguļo mokoši nepatīkamu psihisku stāvokli, ciešanas.
- neskarts Tāds, ko neviens nav lietojis, patērējis.
- iemīļots Tāds, ko sāk izjust kā tuvu, nepieciešamu (piem., par mākslas darbu); tāds, pret ko izjūt patiku (piem., par rakstnieku, dzejnieku).
- ērts Tāds, ko var paveikt viegli, bez liekas piepūles (par darbību); tāds, kad var justies labi, patīkami (par stāvokli).
- vārpatains Tāds, kur ir daudz vārpatu; tāds, kas ir piesārņots ar vārpatu sakneņiem.
- omulīgs Tāds, kur ir ērti, patīkami uzturēties; mājīgs.
- mājīgs Tāds, kur ir patīkami atrasties, uzturēties; tāds, kur var ērti justies (parasti par telpām).
- silts Tāds, kur ir samērā augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra (par telpu, vietu).
- tvanīgs Tāds, kur izplatās asa, nepatīkama smaka (par vietu, telpu, vidi).
- neomulīgs Tāds, kur nav patīkami uzturēties; nemājīgs.
- mīlīgs Tāds, kur var labi, patīkami justies (par telpu).
- šaurs Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā mazs mutes atvērums un augsts mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
- negants Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļoti nepatīkama, naidīga, ļauna.
- mēlnesīgs Tāds, kurā ietvertas nepatiesas ziņas, meli.
- drupatains Tāds, kurā ir daudz drupatu; tāds, kas viegli drūp.
- labs Tāds, kurā izpaužas atbilstība, piemērotība noteiktām prasībām, vēlmēm, (kā) gaumei; tāds, kas izraisa patiku.
- indīgs Tāds, kurā izpaužas ļoti dziļa nepatika, ļaunums; arī dzēlīgs, aizskarošs.
- samtains Tāds, kurā izpaužas maigums, labsirdība; patīkami tembrēts, pievilcīgs.
- griezīgs Tāds, kurā izpaužas nepatika, naids u. tml.
- greizs Tāds, kurā izpaužas nepatika, neuzticība, nelabvēlība u. tml.
- šķībs Tāds, kurā izpaužas nepatika, neuzticība, nelabvēlība u. tml. (par skatienu, acīm); greizs (3).
- patētisks Tāds, kurā izpaužas patētika.
- atklāts Tāds, kurā izpaužas vaļsirdība, patiesums, tiešums.
- nejauks Tāds, kura izskats vai izturēšanās izraisa nepatiku, noraidošu attieksmi; tāds, kam piemīt kas nepatīkams.
- neciešams Tāds, kura izturēšanās ir ļoti nepatīkama, grūti paciešama.
- nemīlīgs Tāds, kurā nav mājīguma; tāds, kurā nav patīkami uzturēties.
- neaptumšots Tāds, kurā nav nepatīkamu, drūmu notikumu (par laikposmu); tāds, kuru neietekmē nekas šāds.
- slikts Tāds, kurā neizpaužas atbilstība, piemērotība noteiktām prasībām, vēlmēm, (kā) gaumei; tāds, kas izraisa nepatiku.
- neapšaubāms Tāds, kura patiesīgums neizraisa nekādas šaubas (piem., par domu, uzskatu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apšaubīt.
- labs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, arī pozitīvs, labvēlīgs; tāds, kas izraisa patiku.
- slikts Tāds, kura saturs neatbilst noteiktām prasībām; tāds, kas izraisa nepatiku, arī ko nevēlamu.
- parasts Tāds, kura saturs neizceļas ar ko īpatnēju, nav oriģināls; tāds, kurā neizpaužas oriģinālas īpašības.
- objektīvs Tāds, kura uzskati, runa un rīcība atbilst īstenībai, ir patiesi, brīvi no aizspriedumiem un subjektīvas attieksmes.
- uzbāzīgs Tāds, kura vairākkārtējā, arī samērā spēcīgā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku.
- uzmācīgs Tāds, kura vairākkārtējā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku.
- gatavs Tāds, kura veidošana, izgatavošana, apstrāde ir pilnīgi pabeigta; tāds, kas ir sagatavots lietošanai, patērēšanai.
- vienvērtīgs Tāds, kura vērtība ir tāda pati kā (kam) citam; līdzvērtīgs.
- līdzvērtīgs Tāds, kura vērtība, nozīme ir tāda pati kā (kam) citam.
- taisns Taisnīgs, godīgs, patiesīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- konferences zvans tālruņa savienojums vienlaikus ar vairākiem, līdz pat pieciem, sarunas dalībniekiem.
- joprojām Tāpat kā līdz šim, tāpat kā iepriekš.
- no zila gaisa tāpat vien, ne no kā, bez pamata.
- no tukša gaisa tāpat vien, ne no kā, bez pamata.
- mazumtirgotājs Tas (cilvēks vai uzņēmums), kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību, pārdodot preces gala patērētājam.
- upuris Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos labvēlību, pateiktos.
- soliteraugs Tas (parasti augs, krūms u. c.), kas aug (ir) viens pats.
- nagla Tas, kas (kur, kādā jomā) ir pats interesantākais, labākais.
- flagmanis Tas, kas (savā nozarē) ir pats lielākais, nozīmīgākais, labākais.
- šausmonis Tas, kas ar savu izskatu vai rīcību izraisa šausmas, riebumu, lielu nepatiku.
- taisnība Tas, kas atbilst īstenībai, realitātei; patiesība.
- vientuļnieks Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, parasti vairoties no sakariem ar citiem; vientulis.
- ēdājs Tas, kas ēd, patērē ēdienu; tas, kas daudz, labprāt ēd.
- negantība Tas, kas ir ļoti nepatīkams, pretīgs.
- nejaucība Tas, kas ir nepatīkams, sagādā neērtības, apgrūtina; nejauks notikums, nejauka rīcība.
- vienīgais Tas, kas ir tikai viens, viens pats.
- riebeklība Tas, kas izraisa lielu nepatiku, riebumu, pretīgumu.
- bēdas Tas, kas izraisa negatīvu emocionālu stāvokli; raizes, rūpes, nepatikšanas.
- medusmaize Tas, kas kādam ir ļoti pa prātam, ļoti patīkami, ar ko var pievilināt.
- zemslānis Tas, kas nav klaji pateikts, pausts, bet ir izsecināms no kā; zemteksts.
- nepatiesība Tas, kas neatbilst īstenībai; patiesībai; arī meli.
- slikts Tas, kas neatbilst morāles normām; tas, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu, nevēlamu.
- identitāte Tas, kas nosaka (kā) esamību, pastāvēšanu; raksturīga īpatnība, savdabība, sevišķums.
- realitāte Tas, kas patiesi pastāv, eksistē; īstenība.
- īstenība Tas, kas patiesi pastāv, eksistē; realitāte.
- piedauzības akmens tas, kas rada iemeslu pārmetumiem, neapmierinātībai, nepatikai.
- sasodīts Tas, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; tas, kas izraisa nepatiku, neapmierinātību, dusmas.
- ziedojums Tas, ko dod, veltī Dievam, arī dieviem, lai pateiktos, arī izlūgtos labvēlību u. tml.
- harmonijs Taustiņinstruments, kam gaisu ar kājminamām plēšām pievada pats spēlētājs un kas skan līdzīgi ērģelēm.
- tautas gars tautas nacionālo īpatnību kopums.
- paštece Tecēšana, kas notiek pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības.
- modulis Tehnoloģiska iekārta, kas var funkcionēt patstāvīgi vai kādas sistēmas sastāvā.
- laist muļķi Teikt, runāt nepatiesību, arī muļķības.
- paragrāfs Teksta neliela, patstāvīga daļa (numurēta un apzīmēta ar īpašu zīmi §), kas sākas jaunā rindā.
- stājskulptūra Tēlniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar arhitektūras veidojumiem; stājtēlniecība.
- stājtēlniecība Tēlniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar arhitektūras veidojumiem; stājskulptūra.
- stājmāksla Tēlotājas mākslas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīts ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- tele Teļš (sievišķais īpatnis); nepieaugusi govs.
- siltums Temperatūra, kāda nepieciešama organismu dzīvības norisei; temperatūra, ko organisms sajūt kā patīkamu.
- satenkot Tenkojot daudz pateikt, izpaust.
- tepatās Tepat.
- province Teritorija ar kādām, piem., ģeoloģiskām īpatnībām.
- rajons Teritorija, kurai ir kādas īpašas, no citām teritorijām atšķirīgas pazīmes, īpatnības.
- dogma Tēze, pieņēmums, mācība, ko atzīst par neapstrīdamu patiesību.
- noticēt Ticot pieņemt ko par patiesu.
- jānudien Tiešām, patiesi.
- mats matā tieši tāds pats, pilnīgi vienāds.
- gandrīz Tikpat kā; tā, ka ļoti maz trūkst, lai kas būtu (notiktu).
- ne mazāk svarīgs jautājums tikpat svarīgs jautājums.
- dabūt Tikt pakļautam (kādai iedarbībai); piedzīvot, pārciest (piem., ko nepatīkamu).
- noskanēt Tikt skaļi pateiktam.
- atraisīties Tikt vaļā, atbrīvoties (no kā nepatīkama).
- atkauties Tikt vaļā, atbrīvoties (no kā uzmācīga, nepatīkama).
- iezāģēt Tīšām sagādāt (kādam) nepatikšanas; ieriebt.
- sariebt Tīši sagādāt (kādam) nepatikšanas, nodarīt (kādam) ļaunu.
- nelaime Traucējums, kļūme (kā) darbībā, norisē; nevēlams, nepatīkams apstāklis, nepatikšanas.
- klupšanas akmens traucēklis, šķērslis, kas rada sarežģījumus; neveiksmju, nepatikšanu cēlonis.
- apmiglot acis traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast; ar nolūku apmulsināt.
- aizmiglot acis traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast; ar nolūku apmulsināt.
- triftongs Triju nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; trijskanis.
- trīstik Trīs reizes tikpat (daudz, liels u. tml.).
- nullvads Trīsfāžu maiņstrāvas elektrotīkla vads, kas savieno strāvas avota un patērētāja neitrālos punktus.
- lokalizēt Tulkojot pielāgot (citas tautas daiļdarbu) savas tautas, zemes īpatnībām.
- pa tvērienam turpat blakus, līdzās.
- uz vietas Turpat, attiecīgajā vietā.
- literarizēt Tuvināt daiļdarba formai, tā raksturīgām īpatnībām; iekļaut daiļdarbā.
- automātiskā urbjpatrona urbjpatrona, kurā urbi iestiprina bez īpašas atslēgas.
- urīna nesaturēšana urīna patvaļīga noplūšana.
- princips Uzbūves, darbības pamatīpatnība, kas regulē, nosaka visus (kā) elementus, sastāvdaļas.
- tekstūra Uzbūves, struktūras raksturīgas īpatnības (piem., iežos, koksnē), ko rada attiecīgo sastāvdaļu, elementu novietojums, savstarpējās telpiskās attiecības.
- kontruzgrieznis Uzgrieznis, ko uzskrūvē uz galvenā uzgriežņa uz vienas un tās pašas skrūves, lai novērstu savienojumu patvaļīgu atskrūvēšanos.
- pašuzliesmošana Uzliesmošana, kas notiek pati par sevi bez tiešas ārējas iedarbības.
- uzkraut kaklā Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu.
- uzkraut uz kakla Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu.
- uzļekatot Uzļepatot.
- trests Uzņēmumu apvienība, kurā uzņēmumi zaudē savu saimniecisko un juridisko patstāvību, taču saglabā peļņu.
- sarakstīt Uzrakstīt (parasti nepatiesību).
- dinamisms Uzskats, ka spēks ir patstāvīgs, pašdarbīgs un attiecībā pret matēriju primārs elements.
- taisnība Uzskatu, rīcības, izturēšanās pareizība; patiesums.
- uzrīdīt Uzsūtot (kādam, piemēram, varas pārstāvjus, pārbaudītājus), panākt, ka (tam) rodas nepatikšanas, grūtības.
- kreņķi Uztraukumi, raizes; nepatikšanas.
- nomanīt Uztvert (kādas pazīmes, īpatnības); nojaust, noprast.
- samanīt Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības).
- redzēt Uztvert, ievērot ar redzi (kādas pazīmes, īpatnības); ievērot.
- novaidēt Vaidot izrunāt; gaužoties, žēlojoties noteikt, pateikt (ko).
- novaimanāt Vaimanājot noteikt, pateikt (ko).
- koncerns Vairāku juridiski patstāvīgu uzņēmumu apvienība ar kopēju finansiālo vadību.
- bēgt Vairīties (no cilvēkiem, no kā nepatīkama).
- bīties Vairīties; negribēt uzņemties (parasti ko grūtu, nepatīkamu).
- atvairīties Vairoties atbrīvoties (piem., no kā nepatīkama); izvairīties.
- mijkrēslis Vāja, patumša gaisma; krēsla.
- krēsla Vāja, patumša gaisma.
- krēslains Vājš, patumšs (par gaismu, apgaismojumu).
- šarmēt Valdzināt (kādu), izraisīt patiku.
- dialektisms Valodas parādība, īpatnība, kas raksturīga kādam dialektam, vietai, kur runā kādā dialektā.
- fonētika Valodniecības nozare, kurā pēta valodas skaņas, to akustiskās un artikulārās īpatnības, kā arī vārda uzsvaru, zilbi, intonāciju u. tml.
- despotija Valsts pārvaldes forma (piem., neierobežota monarhija), kam raksturīga augstākās varas pilnīga patvaļa un pavalstnieku absolūts beztiesīgums.
- tirānija Valsts pārvaldes forma, kuras pamatā ir despotiska valdīšana, varmācība, patvaļa.
- kolonija Valsts vai teritorija, kurai nav politiskas un ekonomiskas patstāvības un kas atrodas citas valsts – metropoles – varā.
- puskolonija Valsts, kas ir formāli patstāvīga, bet faktiski atkarīga no kādas citas valsts.
- federācija Valstu apvienība, kurai ir kopīga centrālā pārvalde, kopīgi bruņotie spēki u. tml., vienlaikus saglabājot apvienības locekļu relatīvu patstāvību.
- ļaut sirdij vaļu Vaļsirdīgi pateikt ko par sevi.
- (iz)kratīt sirdi vaļsirdīgi stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- varmācība Varas līdzekļu, spaidu patvarīgs lietojums (pret kādu); arī fiziska spēka lietojums (pret kādu); arī vardarbība.
- ticamība Varbūtība, iespējamība, ka (kas) ir patiess, atbilst patiesībai.
- draudi Vārdi vai darbība, ar kuru sola vai gatavojas sagādāt kādam ko ļoti nepatīkamu.
- poētisms Vārds vai vārdu savienojums ar lirisku vai patētiski emocionālu nokrāsu.
- patstāvīgs vārds vārds, kam ir patstāvīga leksiska nozīme un kas teikumā var būt teikuma loceklis.
- palīgvārds Vārds, kam nav patstāvīgas leksiskās nozīmes un kas teikumā nevar būt teikuma loceklis.
- saliktenis Vārds, kas ir darināts, apvienojot vismaz divus patstāvīgus vārdu vai to celmus un kas valodā funkcionē kā viena leksiska vienība.
- aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot afiksus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme (piem., somugru valodās).
- uzrunas grupa vārdu grupa, kas veidojas, ja uzrunu paskaidro kāds patstāvīgs vārds (piem., apzīmētājs).
- mirla Vārgs, nīkulīgs, arī nejauks, nepatīkams cilvēks.
- virsgans Vecākais augstākais goda nosaukums garīdzniecībā – bīskapam, metropolītam, patriarham, arhibīskapam.
- šķobīties Veidot grimases, viebties (piem., paužot nepatiku).
- uzkrāt kapitālu veidot naudas līdzekļu ietaupījumus, atsakoties no tūlītējas patērēšanas un ieguldot ienākumus ražošanas līdzekļos, būvniecībā u. tml.
- universālveikals Veikals (parasti vairākstāvu), kurā ir dažādas nodaļas plaša patēriņa preču (piemēram, apģērbu, apavu, mājturības preču, elektronikas preču, rotaļlietu) pārdošanai un parasti arī pārtikas nodaļa.
- liet Veikli runāt ko nepatiesu vai neticamu; veikli melot.
- patentēt Veikt nepieciešamās darbības, lai iegūtu patentu; nodrošināt (izgudrojumu) ar patentu.
- lūgt Veikt reliģisku darbību – vērsties pie Dieva vai svētajiem ar lūgšanu (2); lūgšanā izteikt savas vēlēšanās, arī pateicību.
- apetīte Vēlēšanās, patika (ko darīt).
- pašvērtība Vērtība, kas (kam) piemīt pati par sevi.
- nācija Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība noteiktā teritorijā ar kopīgu valodu, kultūru un psiholoģiskām īpatnībām; tauta, kurai ir sava valsts.
- rozēm kaisīts viegls, patīkams, skaists.
- maigs Viegls, patīkams.
- katalizators Viela, kas (parasti) palielina ķīmiskās reakcijas ātrumu, bet pati paliek sākotnējā daudzumā un ķīmiski nemainās.
- ķīmiskais elements viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš.
- dezodorants Viela, vielu kopums, kas novērš, iznīcina nepatīkamas smakas.
- smarža Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas orgāniem un kas parasti izraisa patīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta.
- smaka Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožu un kas parasti izraisa nepatīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta.
- skaldāmie materiāli vielas, kurās noteiktos apstākļos pati no sevis var norisēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa lielu enerģijas daudzuma izdalīšanos.
- padēls Viena laulātā dēls no iepriekšējas laulības attiecībā pret pamāti vai patēvu.
- stāvs Viena no (augu audzes) horizontālajām joslām, kuras atšķiras ar veģetācijas īpatnībām, augu sastāvu.
- vinčesters Viena no pirmajām šauteņu sistēmām ar patronu magazīnu; šīs sistēmas šautene.
- vienādojums Vienādība, kas satur viena vai vairāku mainīgo (nezināmo) funkcijas un nav patiesa visām šo mainīgo vērtībām.
- vienlīdzīgs Vienāds (ar ko), tāds pats, arī līdzvērtīgs kam citam.
- pēctecība Vienādu pazīmju un attīstības īpatnību atkārtošanās pēctečos; pārmantojamība.
- populācija Vienas sugas ģenētiski dažādu, savstarpēji brīvi krustojošos īpatņu kopa, kas aizņem noteiktu teritoriju un kādā veidā ir atdalīta no citām tās pašas sugas īpatņu kopām.
- ķiploks Viengadīgs vai divgadīgs augs, kura sīpols sastāv no vairākām iegarenām daivām ar stipru, īpatnēju smaržu [Allium sativum].
- dabasbērns Vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saistībā ar dabu.
- vienatnīgs Vienpatīgs.
- vienpatnis Vienpatis.
- nelūgts viesis viesis, kas ieradies neaicināts, parasti nelaikā; arī nepatīkams viesis.
- nelūgts ciemiņš viesis, kas ieradies neaicināts, parasti nelaikā; arī nepatīkams viesis.
- paslēptuve Vieta, kur paslēpjas, patveras dzīvnieki.
- paspārne Vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku; arī mājoklis, pajumte.
- pajumte Vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku; arī mājoklis.
- iedzimtais Vietējais iedzīvotājs, kas turpat dzimis un uzaudzis.
- pielūdzējs Vīrietis, kas izjūt un izrāda (sievietei) savas simpātijas, patiku.
- virs- Virslimita (patēriņš).
- dzeltenā kaite vīrusu hepatīts; Botkina slimība.
- līnija Virziens, veids, raksturīga īpatnība (piem., darbībai, uzskatiem).
- pirmais Visievērojamākais, visizcilākais; pats labākais.
- elitārisms Vispārināta īpatnība --> elitārs, šīs īpašības konkrēta izpausme; augstprātīga, snobiska attieksme.
- truisms Vispārzināma patiesība, nodeldēts izteikums.
- daba Viss tas, kas radies pats no sevis un veidojies bez cilvēka līdzdalības (piem., zeme, klimats, augu un dzīvnieku valsts).
- vīteņsausserdis Vīteņaugs, kas vijas ap balstu un kura ziedu krāsa variē no dzeltenbaltas līdz iesarkanai ar pāreju violetos toņos, ziediem ir garas putekšņlapas un tie patīkami un spēcīgi smaržo [Lonicera caprifolium].
- nodūkt Zemā balsī, paklusu noteikt, pateikt.
- spradzene Zemeņu ģints savvaļas augs ar sarkanām, saldām ogām, kas raujot notrūkst ar īpatnēju sprakšķi [Fragaria viridis].
- vaļēja zilbe zilbe, kas beidzas ar patskani vai divskani.
- gara zilbe zilbe, kurā ir garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums.
- īsa zilbe zilbe, kuras centrā ir īss patskanis vai skanenis.
- cirkumflekss Zīme (^) patskaņa izrunas veida apzīmēšanai.
- pašmācība Zināšanu apguve, mācoties patstāvīgi, ārpus izglītības iestādes, bez skolotāja palīdzības.
- ģeogrāfija Zinātne par Zemi un parādībām, kas saistītas ar Zemes virsmu un atmosfēru, tur atrodamajiem augiem un dzīvniekiem, kā arī cilvēkiem, to izvietojumu un sabiedrības attīstības īpatnībām dažādās zemeslodes vietās.
- politekonomija Zinātnes nozare, kas pētī ražošanas, sadales, maiņas un patēriņa likumsakarības; ekonomika (3).
- ekonomika Zinātnes nozare, kas pētī ražošanas, sadales, maiņas un patēriņa likumsakarības.
- brīdināt Ziņot par draudošām briesmām; norādīt uz iespējamo nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu.
- raduraksti Ziņu kopums par (parasti dzīvnieku) īpatņa vai īpatņu grupas izcelšanos.
- sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas drukns dziedātājputns ar melnu galvvirsu un pelēku muguru, kura vīriešu kārtas īpatņiem ir raksturīga sarkanīga ķermeņa krūšu un apakšējā daļa; parastais svilpis [Pyrrhula pyrrhula].
- noņaudēt Žēlabainā balsī pateikt (ko).
pat citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV