Paplašinātā meklēšana

Meklējam pat.

Atrasts vārdos (236):

Atrasts vārdu savienojumos (14):

Atrasts skaidrojumos (1710):

matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
atsvaidzinātājs Aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai.
patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
homofobija Aizspriedumi, nepatika pret homoseksuālismu, homoseksuālām, arī biseksuālām personām.
pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
bunkurs Apakšzemes patvertne (kara laikā); blindāža.
gramofons Aparāts ar tauri skaņuplašu atskaņošanai, ko vēlāk aizstāja patafons.
siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
pataisīt baltu par melnu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
nošņākties Apslāpētā balsī noteikt, pateikt (ko); nošņākt (1).
nošņākt Apslāpētā balsī, šņācot noteikt, pateikt (ko).
āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
apliecināt Apstiprināt (kā esamību, patiesumu); arī apgalvot.
kapsula Apvalks ap orgāniem, to daļām vai patoloģiskiem veidojumiem organismā.
silts Apzīmē stāvokli, kas ir saistīts ar samērā augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
piecirst Apzināti darīt tā, lai (kādam) iepatiktos.
izlikties Apzināti izturēties tā, lai radītu par sevi citādu, patiesībai neatbilstošu priekšstatu.
apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību.
mānīt Apzināti maldināt, stāstot nepatiesību; krāpt.
apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu, tam kaitētu).
meli Apzināti nepatiess izteikums (kāda maldināšanai).
samelot Apzināti pateikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
fabricēt Apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu).
viltot Apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu.
safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; sacerējums, dokuments u. tml., kas satur šādas nepatiesas ziņas, faktus.
melot Apzināti teikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
piedrupināt Ar drupatām pārklāt (ko); piebārstīt (ko).
faktisks Ar faktiem pamatots; īsts, patiess.
izgārgt Ar gārdzienu izdvest (skaņu); gārdzot pateikt, izrunāt.
izmocīt Ar grūtībām pateikt, izrunāt.
nicināt Ar izteiktu nepatiku attiekties (pret ko), atzīstot (to) par nepieņemamu, sliktu u. tml.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
gozēt Ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piem., saulē, pie uguns).
gozēties Ar labpatiku sildīties (piem., saulē, pie uguns).
ar kāru muti ar lielu ēstgribu, izjūtot garšas baudu, patiku (ēst, dzert).
kārs Ar lielu patiku, juteklisku baudu.
mīļuprāt Ar lielu patiku, labprāt.
glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties, skatīties.
noklusēt Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
ar atpakaļejošu datumu ar pagājušu, agrāku datumu nekā patiesībā.
mielot acis ar patiku apskatīt, gūt vizuālu baudījumu.
ar garšu (ēst, dzert) ar patiku, ar baudu.
izbaudīt Ar patiku, baudu pilnīgi izjust.
neapnicis Ar patiku, bez apnikuma (ilgstoši ko darīt).
labprāt Ar patiku; arī neiebilstot.
baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam).
ieriebt Ar rīcību, runu, izturēšanos sagādāt (kādam) nepatikšanas, izdarīt ko ļaunu.
mīlināties Ar savu izturēšanos paust patiku, maigumu pret pretējā dzimuma cilvēku (parasti savstarpēji).
kaitināt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādā) nepatiku, satraukumu, dusmas; būt nepatīkamam, aizskarošam.
koķetēt Ar savu uzvedību, runas veidu u. tml. censties piesaistīt sev kāda uzmanību, izraisīt interesi, patiku.
raukt degunu ar sejas izteiksmi paust nepatiku, neapmierinātību, pretīgumu.
siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
ar acīm apmīļot ar skatienu paust (sirsnību, mīļumu, patiku).
kapsele Ar sprāgstvielu pildīts cilindriņš vai vāciņš (piem., šaujamieroča patronā) degļa aizdedzināšanai vai sprādziena radīšanai.
nosvilpt Ar svilpieniem izpaust savu nepatiku, negatīvo attieksmi un neļaut uzstāties.
cista Ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģisks veidojums (orgānos vai audos).
pasacīt Ar vārdiem pateikt (ko).
konģeniāls Ar vienādām izcilām spējām (piem., par tulkotāju); tikpat izcils, līdzvērtīgs oriģinālam.
ij Arī; pat.
urāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms.
zem klajām debesīm ārpus telpām; bez patvēruma.
zem klajas debess ārpus telpām; bez patvēruma.
skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri.
tvans Asa, nepatīkama smaka; gaiss, kurā ir asa, nepatīkama smaka.
uzknābt Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam, par ko).
nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
nocirst kā ar cirvi asi, strupi, ļoti noteikti pateikt, atbildēt.
lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās izpaužas ļauna novēlējums.
alga Atalgojums par paveikto; atlīdzība, pateicība.
novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama, panākt, ka to uzņemas cits.
novelt no saviem pleciem atbrīvoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama.
mērkaķoties pakaļ atdarināt (kādu), rīkoties tāpat kā kāds cits.
stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību.
atkosties Atdarīt (piem., pasakot pretī ko nepatīkamu).
incidents Atgadījums, notikums (parasti nepatīkams).
uzplēst Atgādinot ko, pieļaut, ka jāatceras (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots).
izmērīt Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
iemest sejā atklāti pateikt (nepatīkamu patiesību, apvainojumu u. tml.).
iemest acīs atklāti pateikt (nepatīkamu patiesību, apvainojumu u. tml.).
apvainot Atklāti pateikt, ka uzskata par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
atzīties Atklāti pateikt, paziņot (ko par sevi, ar sevi saistītu).
mest acīs (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
mest sejā (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
rezervēt Atlicināt, pataupīt.
izklaidēšanās Atpūšanās, nodarbošanās ar ko patīkamu, kas rada pozitīvas izjūtas, novērš sasprindzinājumu.
patverties Atrast patvērumu; paglābties, paslēpties.
nobērt Ātri norunāt, pateikt.
izšaut Ātri, arī īsi pateikt.
izšauties Ātri, arī īsi tikt pateiktam.
novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (ko).
pārstāvis Atsevišķs īpatnis, eksemplārs (par dzīvniekiem, augiem).
asonanse Atskaņas, kurās vienādi ir tikai patskaņi.
atlicināt Atstāt, pataupīt; iedalīt (kādam nolūkam).
savdabīgs Atšķirīgs, īpatnējs.
uzslava Atzinība, īsi pateikts atzinīgs vērtējums (kādam).
piekrišana Atzinības, patikas izpausme, ko pauž pretējā dzimuma personas.
aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem; neapstrīdama patiesība.
pārspīlēt Atzīt (ko) par lielāku, nozīmīgāku, nekā tas ir patiesībā; atspoguļot, parādīt (ko) neatbilstoši īstenībai – pārāk labi vai pārāk slikti.
noliegt Atzīt (ko) par neesošu vai nepatiesu un izpaust, darīt zināmu (to).
cienīt Atzīt par labu, ar patiku lietot (ko).
smaržaugi Augi, no kuriem iegūst ēteriskās eļļas ar patīkamu aromātu.
paparžaugi Augi, piem., kosas, staipekņi, papardes, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa.
higrofils Augs, kam patīk mitrums.
pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
garšaugs Augs, kas satur aromātiskas vielas ar īpatnēju garšu un ko pievieno ēdienam garšas uzlabošanai.
krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs augs.
augtene Augu augšanas vieta ar tai īpatnējiem ārējās vides apstākļiem.
graudzāļu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst graudaugi, niedres, cukurniedres, smilgas, timotiņš, vārpata un citi augi.
lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi, kuru ziediem ir īpatnēja, lūpām līdzīga forma; šīs dzimtas augi.
suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
pieaurot pilnas ausis aurot tā, ka kādam rodas nepatīkamas sajūtas.
autorība Autora personības zīmols, īpatnība.
poētika Autora stila īpatnības, viņa daiļradei raksturīgo māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums.
kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
kičs Banāls, saldi sentimentāls mākslas darbs, sadzīves priekšmets u. tml., kas domāts plašam patērētāju lokam ar neizsmalcinātu gaumi.
likt pretī Bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi.
pabērns Bērns attiecībā pret pamāti, patēvu.
mazpulki Bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
dzēst Berzt (ar dzēšgumiju), slaucīt (ar lupatu, roku) u. tml., lai iznīcinātu, padarītu neredzamu (piem., ko uzrakstītu).
paberzt Beržot patīrīt, paspodrināt.
(ar) gariem zobiem Bez intereses, negribīgi, ar nepatiku (ko darīt).
uz klaja lauka Bez pajumtes, patvēruma.
klajā laukā Bez pajumtes, patvēruma.
nelabprāt Bez patikas; negribot.
šablons Bez radošas pieejas pārņemts paņēmiens, patapināts izteiksmes veids u. tml.
sājš Bezgaršīgs, pliekans; tāds, kam ir nepatīkama, rūgti sāļa garša.
kampars Bezkrāsaina, kristāliska viela ar īpatnēju smaržu.
ļaundabīgs Bīstams, dzīvību apdraudošs (par slimību, patoloģisku procesu).
porcelāns Blīva, plānās kārtās caurspīdīga, parasti balta saķepusi masa, kas sastāv no kaolīna, kvarca smiltīm un laukšpata un ko izmanto trauku, tehnisku detaļu u. c. keramisku materiālu izgatavošanai.
draudēt Brīdināt, ka sekos sods vai nepatīkama, ļauna rīcība.
nobrīdināt Brīdinot stingri noteikt, pateikt.
plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patricietim).
tvanot Būt ar asu, nepatīkamu smaku.
nobeigties Būt beigu daļā, tikt nobeigtam (piem., ar kādu formas īpatnību).
likt roku uz sirds būt godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
(no)kauties ar domām būt grūti atrisināmu, nepatīkamu domu pārņemtam.
draudēt Būt iespējamam (par ko nepatīkamu, bīstamu); būt tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams.
ieredzēt Būt labās domās (par kādu); izturēties ar labvēlību un patiku (pret kādu).
turēties pie brunčiem būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties, piem., uz māti, sievu.
turēties (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
stāvēt pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
(būt) (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
ēsties Būt nepatikai, dusmām, arī skaudībai u. tml.
būt murdā (iekšā) būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā.
būt bētē būt nepatīkamā, nevēlamā situācijā.
vilt Būt par cēloni nepatiesai, kļūdīgai (kā) uztverei, izpratnei.
nokaitināt Būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek patērēts; patērēt (daudz vai visu).
dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā vai negatīvā psihiski emocionālā stāvoklī.
pateikties Būt pateicīgam.
patikt Būt patikai (ko veikt, darīt).
mīlēt Būt patikai (pret ko).
stāvēt uz savām kājām būt patstāvīgam.
uzlikt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
ņirgt Būt redzamam, rēgoties (par ko neglītu, nepatīkamu).
piesaistīt Būt saistītam (pie kā), nespējot patstāvīgi pārvietoties.
mīlēt Būt tādam, kam patīk darīt (ko).
savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piem., par parādībām dabā, mākslas darbiem).
valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) patīkamas sajūtas, piesaista interesi.
vilkt Būt tādam, kas izraisa patiku, interesi, piesaistīt (ko).
vilkt Būt tādam, kas izraisa, arī kur izraisās nepatīkamas sajūtas, sāpes.
ost Būt tādam, kas liecina (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
šokēt Būt tādam, kas nepatīkami pārsteidz.
pievilkt Būt tādam, kas patīk, valdzina.
palikt labā atmiņā būt tādam, ko patīkami atcerēties.
pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (piem., par mākslas darbu).
izlikt sirdi uz delnas būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
uzlikt sirdi uz delnas būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
kvintesence Būtiskāko pazīmju, īpašību kopums, īss kopsavilkums; pats galvenais, svarīgākais.
mazumcena Cena, par kādu preci pārdod tieši patērētājiem, iedzīvotājiem; mazumtirdzniecības cena.
mācīties Censties iegaumēt, paturēt atmiņā.
mest līkumu censties izvairīties no kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
konservatīvisms Cenšanās paturēt līdzšinējo kārtību, tieksme saglabāt tradicionālo.
darva Cietā kurināmā sausās pārtvaices produkts – tumšs, eļļains šķidrums ar īpatnēju, asu smaku, ko izmanto ceļa seguma un izolācijas materiālu gatavošanai.
astrālais ķermenis cilvēka enerģētiskais apvalks, kas spēj atdalīties no fiziskā ķermeņa un eksistēt patstāvīgi.
temperaments Cilvēka psihiskās darbības īpatnības, kuru fizioloģiskais pamats ir nervu sistēmas tips.
skvoters Cilvēki (bezpajumtnieki), kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (parasti Lielbritānijā).
maniaks Cilvēks ar spilgti izteiktām patoloģiskām tieksmēm.
nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
nopietns precinieks cilvēks, kam ir patiesi precību nolūki.
narkomāns Cilvēks, kam ir patoloģisks pieradums lietot narkotiskas vielas.
bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
vietsēdis Cilvēks, kam nepatīk ceļot, pārcelties un kas labprāt uzturas pierastajā vietā, vidē.
mīļotājs Cilvēks, kam patīk (kas).
miegamice Cilvēks, kam patīk daudz gulēt.
gardēdis Cilvēks, kam patīk ēst izmeklētus, izsmalcinātus ēdienus.
estēts Cilvēks, kam patīk skaistais un māksla; smalks, izprotošs skaistuma un mākslas cienītājs.
pelēkais kardināls cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
lokālpatriots Cilvēks, kam piemīt lokālpatriotisms.
urāpatriots Cilvēks, kam raksturīgs urāpatriotisms.
smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, ar patiku dzer kādu (bezalkoholisku) dzērienu.
sekotājs Cilvēks, kas dara, rīkojas tāpat kā kāds cits; kādas personas domu, ideju atbalstītājs un turpinātājs.
dejotājs Cilvēks, kas dejo; cilvēks, kas labi dejo un kam patīk dejot.
deklamētājs Cilvēks, kas deklamē; cilvēks, kas labi deklamē un kam patīk deklamēt.
dziedātājs Cilvēks, kas dzied; cilvēks, kas labi dzied un kam patīk dziedāt.
mazumpircējs Cilvēks, kas iegādājas preces mazumtirdzniecībā, personīgam patēriņam.
mizantrops Cilvēks, kas izjūt nepatiku pret citiem cilvēkiem un vairās no tiem.
savvaļnieks Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, nerēķinoties ar citiem.
mēlnesis Cilvēks, kas mēdz izplatīt nepatiesas ziņas, apmelot.
jokdaris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, cilvēks, kam patīk jokoties.
jokupēteris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, kam patīk jokoties.
vienpatis Cilvēks, kas nemīl kontaktēties ar citiem cilvēkiem; cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
brīvklausītājs Cilvēks, kas pats pēc savas vēlēšanās un vienošanās ar pasniedzēju, apmeklē lekcijas konkrētā priekšmetā.
patricietis Cilvēks, kas piederēja pie viduslaiku pilsētu patriciāta.
varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
reālists Cilvēks, kas spēj objektīvi, patiesi uztvert un novērtēt īstenību.
bēdu brālis cilvēks, ko skārusi tāda pati nelaime, liksta kā pašu.
tips Cilvēks, kura izskats un izturēšanās rada neuzticību, izraisa nepatiku.
siltummīlis Cilvēks, kuram patīk silti vai karsti laika apstākļi.
sirdsāķītis Cilvēks, kurš (kādam) ir ļoti iepaticies, ir iekārots, iemīļots.
simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patiku, arī draudzību, mīlestību.
patruļa Cilvēku grupa, kas patrulē (ar transportlīdzekļiem vai bez tiem).
mongoloīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīga dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, plakana seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, īpatnēja acu forma.
nočāpstināt Čāpstinot noteikt, pateikt (ko).
nočerkstēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt.
nočukstēt Čukstus īsi pateikt.
izčukstēt Čukstus pateikt, izrunāt.
pačukstēt Čukstus pateikt; paslepus (ko) paziņot, pastāstīt.
iečukstēt Čukstus pateikt.
stihija Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide.
puspatiesība Daļēja, nepilnīga patiesība.
puspateikts Daļēji, nepilnīgi pateikts.
pusparazīts Daļējs parazīts; tāds, kas spēj dzīvot un baroties arī patstāvīgi, bez saimnieka organisma.
niķis Darbības traucējumi, īpatnības.
atstāstījuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda, ka runātājs atstāsta cita teikto, par kā patiesību nav pārliecinājies.
tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai kādu sodītu.
stihija Darbošanās, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
krāmēties Darboties (ar ko); veikt, darīt ko nepatīkamu vai tādu, kas prasa lielas pūles.
melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
maize bez garozas darbs, dzīve, kurā nav nekā nepatīkama, grūta.
nodārdināt Dārdošā, skaļā balsī noteikt, pateikt (ko).
patērētājs Darītājs --> patērēt.
dārzeņkopība Dārzkopības nozare – dārzeņu audzēšana iedzīvotāju patēriņam.
piekliegt pilnas ausis daudz un skaļi kliedzot, radīt (kādam) nepatīkamas izjūtas.
polifonija Daudzbalsība, kuras pamatā ir vairāku patstāvīgu melodiju vienlaicīgs skanējums.
kontrapunkts Daudzbalsības veids, kura pamatā ir vienlaicīgs vairāku patstāvīgu melodiju skanējums un attīstība; polifonija.
smaržzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu [Anthoxanthum odoratum].
krauklene Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar nepatīkamu smaku un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli.
rūpniecības preces dažādas plaša patēriņa preces, izņemot pārtiku.
izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu); ļaut izdegt (visam); nodedzināt.
umlauts Diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa, piemēram, ä), kas rāda patskaņa palatalizāciju.
nodimdināt Dimdošā balsī noteikt, pateikt (ko).
dīvainība Dīvaina rīcība, paradums; īpatnība.
divtik Divas reizes tikpat (liels, daudz u. tml.).
dubultkoris Divās relatīvi patstāvīgās daļās sadalīts koris (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
monoftongizācija Divskaņa pārvēršanās par patskani (monoftongu).
diftongs Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; divskanis.
divskanis Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē.
izdomājums Doma, izteikums, kas neatbilst patiesībai.
murgi Domāšanas patoloģiska forma, kas izpaužas kā īstenībai neatbilstošu un nekoriģējamu domu rašanās.
izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
uzmirkšķināt Dot zīmi (ar automobiļa gaismām), (tās) ieslēdzot, pārslēdzot u. tml. (piemēram, norādot pagriezienu); šādā veidā sveicināt (pazīstamu pretimbraucēju), arī brīdināt (pretimbraucēju, piemēram, par ceļu policijas patruļu).
ziedot Dot, veltīt Dievam, arī dieviem (ko), lai pateiktos tiem, arī izlūgtos to labvēlību u. tml.; upurēt.
skats Dramatiska sacerējuma (lugas) mazākā daļa, fragments, kam raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs.
drupača Drupata.
slīcināt bēdas alkoholā dzerot alkoholisku dzērienu, apreibināties, lai aizmirstu bēdas, ko nepatīkamu, nevēlamu.
singls Dziesma (skaņdarbs) no mūzikas albuma, ko izplata ātrāk un kas ir reklāma visam albumam; arī pats albums.
strofiskā forma dziesmas forma vokālajā mūzikā, kurā viena un tā pati muzikālā uzbūve atkārtojas vairākas reizes ar saturā dažādām poētiskā teksta strofām.
nopūta Dziļa ieelpa un lēna, spēcīga, sadzirdama izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis; šādā veidā kas pateikts.
nopūsties Dziļi ieelpot un lēnām spēcīgi, arī sadzirdami izelpot, izpaužot parasti negatīvas emocijas; šādi elpojot, ko pateikt.
sirdsprieks Dziļš, patiess prieks; tas, kas izraisa dziļu, patiesu prieku.
daiļskanīgs Dzirdei patīkams, skanīgs, melodisks.
priekštecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi.
pēcnācējs Dzīvnieks, arī augs attiecībā pret īpatni, no kā tas radies.
pēctecis Dzīvnieks, arī augs attiecībā pret īpatni, no kā tas radies.
kanibāls Dzīvnieks, kas ēd savas sugas īpatņus.
mīļdzīvnieks Dzīvnieks, ko (kāds) tur mājās savam priekam, patikai.
poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
mātīte Dzīvnieku sievišķā dzimuma īpatnis.
tēviņš Dzīvnieku vīrišķā dzimuma īpatnis.
virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piem., tautai, zemei, novadam.
eksternāts Eksāmenu kārtošanas sistēma personām, kuras attiecīgo mācību vielu apguvušas patstāvīgi, neapmeklējot skolu.
pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlāde.
pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
pakāpe Elektronisko ierīču patstāvīgs mezgls, kam ir noteikts uzdevums.
izelsot Elsojot pateikt, izrunāt.
noelsties Elšot noteikt, pateikt (ko).
izelst Elšot pateikt, izrunāt.
tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, sašutums, niknums.
elektroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali patērētājiem.
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika.
energoietilpība Enerģijas daudzums, ko (kas) patērē kāda darba veikšanai.
monāde Esamības vissīkākā, tālāk nedalāmā daļa; metafiziska vienība vai dvēsele, kas pastāv pati par sevi.
glīts Estētiskām prasībām atbilstoši veidots, izgatavots, iekārtots; jauks, patīkams.
huculi Etniska grupa, kas dzīvo Austrumkarpatos; Karpatu kalnieši.
safantazēt Fantazējot izveidot iztēlē (piem., notikumu, tekstu); sadomāt (ko nepatiesu).
uzskaitīt Fiksēt nozīmīgus tautsaimniecības objektus, resursus, to skaitu, apjomu, patēriņu u. tml. atbilstošā informācijas apkopojumā.
pragmatisms Filozofijas novirziens, kas par atziņu patiesumu spriež no to praktisko seku un šo seku lietderības viedokļa.
duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
relatīvisms Filozofiska nostādne, kas noliedz objektīvas patiesības esamību, pamatojoties uz to, ka cilvēku atziņas ir relatīvas un subjektīvas.
fideisms Filozofisks uzskats, ka patiesības nav zinātniski pierādāmas, tās pamatojas vienīgi ticībā.
objektīvisms Filozofisks uzskats, kas atzīst, ka pastāv objektīvas, vispārpieņemtas patiesības, tikumiskās normas; pretstats: subjektīvisms.
jauda Fizikāls lielums, kas raksturo darba veikšanas, enerģijas patērēšanas vai iegūšanas ātrumu laika vienībā.
sirds trokšņi fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem rodas citas skaņas.
pašmocība Fiziskas vai garīgas mokas, ciešanas, ko kāds izraisa pats sev.
piepūle Fizisko un garīgo spēku palielinājums; palielināts fizisko vai garīgo spēku patēriņš.
pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā); fizisko, garīgo spēku patēriņš.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
kontrakcija Fonētisks process, kurā divi blakus esoši, bet pie dažādām zilbēm piederoši patskaņi izrunā saplūst vienā patskanī vai divskanī.
veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
pamatpatiesība Galvenā, būtiskākā patiesība; arī neapstrīdama patiesība.
nogānīties Gānoties izteikt savu nepatiku; nolamāties.
nogārgt Gārdzot izteikt, pateikt (ko).
bauda Garīga patika, gandarījums, apmierinājums.
kanēlis Garšviela ar raksturīgu smaržu un īpatnēju garšu, ko iegūst no kanēļkoka mizas.
pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piem., priekšmetu, vielu); izveidot patērēšanai.
nogausties Gaužoties noteikt, pateikt (ko).
pestīšana Glābšana, palīdzēšana (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
pestīt Glābt, palīdzēt (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
stājglezniecība Glezniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgs raksturs un funkcijas atšķirībā no monumentālās glezniecības, kas saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
pievilcīgs Glīts, patīkams.
skaidrs Godīgs, atklāts, arī patiess; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
stājgrafika Grafikas veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar tekstu ilustrēšanu.
vārpzāle Graudzāle, parasti vārpata.
skarbs Griezīgs, nepatīkams.
skaudrs Griezīgs, nepatīkams.
nedienas Grūtības, nepatikšanas; smagi, sāpīgi pārdzīvojumi.
nogvelzt Gvelžot noteikt, pateikt (ko).
vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēcvulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
iezis Ģeoloģiskos procesos izveidojies noteikta sastāva un uzbūves minerālu sakopojums patstāvīga masīva veidā.
bezstils Ģērbšanās īpatnību kopums, kas neatbilst sabiedrības izpratnei par labu gaumi.
patriarhs Ģimenes galva, cilts vecākais (parasti patriarhātā); ciltstēvs, sentēvs.
ģimenes ligzda ģimenes mājoklis, arī pati ģimene.
anarhistisks Haotisks; patvaļīgs.
zelta griezums harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
atdot Iedot citam, nepaturēt; nodot (kam pienākas).
atļauties Iedrošināties (pateikt, darīt).
nodzert Iedzert (kādu daļu); dzerot patērēt (noteiktu daudzumu).
diatēze Iedzimta vai iemantota novirze vielmaiņas procesos, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažādām slimībām.
atcerēties Iegaumēt, paturēt prātā, neaizmirst.
sasmakt Iegūt (parasti ļoti) nepatīkamu smaku (par gaisu nevēdinātā telpā); plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ u. tml. iegūt (parasti ļoti nepatīkamu) smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
pašizglītoties Iegūt izglītību, papildināt savas zināšanas, mācoties patstāvīgi.
pārmantot Iegūt no priekštečiem (organisma īpatnības).
strutas Iekaisuma procesā radies duļķains, biezs, dzeltenzaļš šķidrums ar nepatīkamu smaku.
mājas kinozāle iekārta (augstas kvalitātes televizors kopā ar īpašu akustisko sistēmu), kas nodrošina tikpat labu attēla un skaņas kvalitāti kā kinoteātrī; mājas kinoteātris.
apakšstacija Iekārta, kurā pārveido saražoto augstsprieguma strāvu atbilstoši patērētāju vajadzībām; vieta, celtne, kur uzstādīta šāda iekārta.
līst Iekļūt (kur iekšā), kļūt nepatīkami sajūtamam.
ielādēt Ielikt, ievirzīt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu; iepildīt (piem., šaujampulveri, sprāgstvielu).
iegaršoties Iepatikties garšas dēļ (par ēdienu, dzērienu).
iekrist sirdī iepatikties.
aizsargs Ierīce (šaujamierocī) patvaļīga šāviena novēršanai.
aizslēgs Ierīce (šaujamierocī) šāviņa patronas iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas.
galaktometrs Ierīce piena īpatnējās masas (blīvuma) noteikšanai; laktometrs.
ūdensmērītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā); ūdensskaitītājs.
ūdensskaitītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā).
pusautomāts Ierīce, iekārta, kas daļu darbības cikla veic patstāvīgi, daļu – ar cilvēka palīdzību.
iepatikties Iesākt patikt.
ierunāties Iesākt runāt; īsi pateikt (ko).
brīvas rokas iespēja brīvi, patstāvīgi, netraucēti rīkoties, lemt.
glābiņš Iespēja paglābties (no nelaimes, bojāejas); patvērums.
juridiskā persona iestāde, uzņēmums, organizācija u. tml., kas savā vārdā rīkojas kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
pašpārvalde Iestādes, organizācijas u. tml. tiesības patstāvīgi izlemt savus pārvaldes jautājumus, šo tiesību realizēšana.
mācītājs Iesvētīts baznīcas kalpotājs ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
ieminēties Ieteikties, pateicot (ko); ierunāties (par ko).
un Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo teikumu.
salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu; ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
salīst Ievirzīties (piem., mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas – par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
uzrūkt Īgni, neapmierināti pateikt (kādam).
norūkt Īgni, nelaipni, arī neskaidri pateikt (ko).
indivīds Ikviens patstāvīgi eksistējošs dzīvs organisms, īpatnis, kādas bioloģiskas sugas pārstāvis.
aizklausīties Ilgstoši klausoties (ko), nevēlēties vairs (to) dzirdēt, izjust nepatiku pret dzirdēto.
atklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku.
driģene Indīgs nakteņu dzimtas lakstaugs, kam ir dzeltenbalti ziedi ar violetu tīklojumu un nepatīkama smaka.
rokraksts Individuālo īpatnību, savdabību kopums (piem., mākslas darbā).
mikoze Infekcijas slimība, ko ierosina patogēnās sēnes.
sēnīšslimība Infekcijas slimība, ko izraisa patogēnās sēnes; mikoze.
trihofītija Infekcioza cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa mikroskopiskas patogēnās sēnes un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, nagu deformācija, apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā; cirpējēde.
elitārs Īpaši izraudzīts, atlasīts, pats labākais.
atšķirīgs Īpatnais, tikai vienam raksturīgais.
piegarša Īpatnēja papildu garša.
izdarība Īpatnējas (dzīvnieku) kustības, darbības.
iprīts Īpatnēji smaržojoša indīga viela; ķīmiska kaujasviela – sinepju gāze.
īpatnis Īpatnējs cilvēks; savādnieks.
īpatns Īpatnējs.
maniere Īpatnēju, individuālu stilistisko un tehnisko paņēmienu kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
akcents Īpatnības skaņu izrunā, dzimtās valodas pieskaņa (runājot citā valodā).
krāsa Īpatnības, nianses (mākslinieciskā atveidojumā, daiļdarbā u. tml.).
palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums.
hermafrodīts Īpatnis, kam ir abu dzimumu sistēmas.
diftongisks savienojums īsa patskaņa savienojums ar sekojošu l, ļ, m, n, ņ, r vienā zilbē.
pasviest Īsi, impulsīvi pateikt (ko).
uzsaukt Īsi, parasti saucot (kādam), pateikt (ko).
būtība Īstenībā, patiesībā.
riktīgs Īsts, patiess (par cilvēku).
neviltots Īsts, patiess, nemākslots.
nopietns Īsts, patiess.
īstens Īsts; patiess.
pēc līdakas pavēles it kā pats no sevis, bez iejaukšanās, ietekmēšanas, kāda brīnumaina spēka ietekmē.
dabūt just izbaudīt, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu).
izdabāt Izdarīt tā, kā (kādam) patīk, ir pa prātam; iztapt.
smērēt rokas izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
smērēt nagus izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai cita izdarīto, pateikto).
pārspēt pašam sevi izdarīt, paveikt (ko) daudz labāk, nekā pats līdz šim to ir spējis padarīt, paveikt.
izpatikt Izdarot vai pasakot ko patīkamu, vēlamu u. tml., iegūt (kāda) labvēlību.
apgrozības izmaksas izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
blefs Izdomājums, meli, lai radītu pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
safabricēt Izdomāt, sakopot, sagrozot (piem., nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā; izgatavot, radīt, sacerēt (ko tādu, kas satur šādas ziņas, faktus).
atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares.
dievināt Izjust ārkārtīgi lielu patiku.
riebties Izjust lielu nepatiku, riebumu (pret ko).
šķebināties Izjust nelabuma sajūtu; izrādīt savu nepatiku, riebumu.
bēdāties Izjust nepatiku, būt saīgušam.
neieredzēt Izjust nepatiku, naidu (pret kādu, pret ko).
būt draugos Izjust patiku (pret ko), iemīļot (ko).
mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
dievināt Izjust uz izpaust (pret kādu) pārmērīgu cieņu un mīlestību; ļoti (pat pārāk) augstu vērtēt (ko).
iemīlēties Izjust, arī sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu); izjust interesi, patiku (par ko), nepieciešamību (pēc tā).
atvieglojums Izjūta, kas rodas, atbrīvojoties no kā grūta, nepatīkama.
izķepuroties Izkļūt (no nevēlama stāvokļa, nepatīkamas situācijas u. tml.).
patēriņš Izmantošana, izlietošana (kādai vajadzībai, procesam u. tml.); patērēšana.
pamatoties Izmantot konkrētus faktus, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību u. tml.
izspēlēt (lielāko, pēdējo) trumpi izmantot, likt lietā izšķirošo līdzekli; pateikt pašu svarīgāko, būtiskāko.
izlādēt Izņemt (patronu, šāviņu) no ieroča; izņemt detonatoru, degli u. tml. (no šāviņa, mīnas, granātas).
simptoms Izpausme, pazīme (normālam vai patoloģiskam procesam, slimībai).
saraukt degunu izpaust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
papūst pīlītes izplatīt nepatiesas ziņas; baumot.
smirdēt Izplatīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās smaka.
ost Izplatīt sajūtamu (parasti nepatīkamu) smaržu vai smaku.
mākties Izplatīties, izraisot nepatīkamas sajūtas.
pārņemt Izplatoties aptvert (visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) – par slimību.
lakstoties Izrādīt uzmanību, savu patiku (pretējā dzimuma personai).
dzelt Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos, attieksmi) nepatīkamu pārdzīvojumu; aizvainot.
glaimot Izraisīt (kādā) patīkamu apziņu, tīksmi.
vilināt Izraisīt (kādā) patiku; valdzināt.
urbt Izraisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes.
iepatikties Izraisīt (kādam) patiku, simpātijas (pret sevi).
mocīt Izraisīt (kādam) psihiskas ciešanas, nepatīkamus pārdzīvojumus; arī ļoti nogurdināt, apgrūtināt (kādu).
taisīt Izraisīt (ko nepatīkamu, nevēlamu).
atveldzēt skatienu izraisīt labpatiku, vēlmi vērot (parasti krāšņu ainavu).
plēst ausis (pušu) izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
apdullināt Izraisīt nepatīkamas izjūtas (par stipru troksni, spēcīgu smaržu, smaku).
urbties Izraisīt nepatīkamas izjūtas; izplatīties cauri kam (par skaņām).
plēst galvu (pušu) izraisīt nepatīkamas sajūtas (par stipru troksni, arī galvassāpēm).
cirsties Izraisīt nepatīkamu kairinājumu.
iegriezties Izraisīt nepatīkamu sajūtu (ausīs) – par spalgu, griezīgu skaņu.
atbaidīt Izraisīt nepatiku, piesardzību; neradīt vēlmi lietot, pirkt u. tml.
glāstīt Izraisīt patīkamas izjūtas.
garšot Izraisīt patīkamu garšas sajūtu; būt tādam, ko labprāt ēd vai dzer.
valdzināt Izraisīt patīkamu iespaidu, būt pievilcīgam.
patikt Izraisīt patiku (pret kādu, ko, arī pret sevi).
imponēt Izraisīt patiku, simpātijas (pret sevi).
tikt Izraisīt patiku.
savaldzināt Izraisīt pret sevi (kāda) dziļu, parasti seksuālu, interesi, arī patiku, labvēlību.
saistīt Izraisīt un noturēt (kāda) uzmanību, interesi, patiku.
kutināt pakrūtē Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).
kutināt sirdi Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).
kutināt pakrūti Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).
uzsist Izraisīt, parasti nepatīkamu fizioloģisku, psihisku stāvokli.
pasniegt Izsakot (kādam), parasti publiski, atzinību, pateicību, iedot (tam apbalvojumu, dāvanu).
Kaut tu izputētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.; saka, ja vēlas no kāda atbrīvoties.
jupis (pa)rāvis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, arī neizpratni.
kad tevi jupis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību.
Kad tu izčibētu! izsaucas, pēkšņi atklājot ko nepatīkamu.
Kaut tu izčibētu! izsaucas, pēkšņi atklājot ko nepatīkamu.
Ak šausmas! izsauciens, ko lieto dažādu (parasti negatīvu) emociju paušanai (nepatīkams pārsteigums, sašutums u. tml.).
jods (pa)rāvis izsauciens, paužot lielu nepatiku, dusmas, sašutumu.
jods lai (pa)rauj izsauciens, paužot lielu nepatiku, dusmas, sašutumu.
izpušķot Izskaistināt (piem., daiļdarbu) ar ko izdomātu, nepatiesu u. tml.
pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgi spilgti kontrasti, krasas pārejas; arī izteiksmes veids, kurā viss netiek pateikts līdz galam.
žests Izteiksmīga kustība (parasti ar rokām), kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
piedraudēt Izteikt draudus, brīdinājumu, ka sekos nepatīkama rīcība.
izmelot Izteikt melus, ko nepatiesu, arī pārspīlētu.
apmētāt (ar) dubļiem izteikt smagus, nepatiesus apvainojumus; noķengāt.
pateikties Izteikt, izpaust savu pateicību (kādam).
izrunāties Izteikt, pateikt (parasti neviļus, negribēti).
izrunāties Izteikt, pateikt asi, arī nepieklājīgi.
izrunāt Izteikt, pateikt.
atkarība Izteikta patoloģiska tieksme un pieradums (piem., lietot narkotiskas vielas, spēlēt azartspēles).
svaigs Izteikti raksturīgs (kam); patīkams (par smaržu).
sadomājums Izteikums, apgalvojums, kas neatbilst īstenībai, patiesībai; izdomājums.
nolasīt no acīm (katru) vēlēšanos izturēties (pret kādu) ar vislielāko uzmanību, censties izdabāt, izpatikt (kādam).
iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
izglābties Izvairīties (no kā), izkļūt (no nevēlamiem apstākļiem, nepatīkama stāvokļa).
individualizēt Izveidot (kaut ko) ar individuālām īpatnībām.
likt uzsvaru Izvēlēties par galveno, būtisko (kā, piem., darbības, parādības) pazīmi, īpatnību.
upene Jāņogu ģints krūms ar lapām, kurām ir īpatnēja smarža, un melnām ogām ar zaļganu mīkstumu [Ribes nigrum].
teipošana Japānā un Korejā 20. gs. 70. gados radusies fizikālās terapijas metode – teipa joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām pēc īpašas metodikas, atbilstoši veselības problēmām un anatomiskajām īpatnībām.
omulība Jauka, patīkama gaisotne; omulīgums; mājīgums.
grizete Jauna sieviete 19. gs. Francijā, kas pati pelnīja sev iztiku (tajā skaitā ar prostitūciju).
hipsteris Jaunatnes subkultūras pārstāvis – jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību.
pārjautāt Jautāt vēlreiz (piem., ko tikko pateiktu, bet neskaidru vai līdz galam nesaprastu); jautāt (lai noskaidrotu, precizētu iepriekš teikto).
patriekt Jautri, skaļi parunāties; patriekties.
autors Jebkura patstāvīga teksta rakstītājs.
stiepjams jēdziens jēdziens, kura saturu var uztvert dažādi, arī patvaļīgi paplašināt.
meitasuzņēmums Juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitas uzņēmums.
meitas uzņēmums juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitasuzņēmums.
reibt Jūsmot, aizmirsties, izjust patīkamu pārdzīvojumu.
skurbt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot; reibt (2).
nīst Just ļoti lielu nepatiku, naidu (pret kādu, ko); neieredzēt.
dabas bērns jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu.
valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa patīkamas sajūtas, piesaista interesi.
oriģināldarbs Kāda autora patstāvīgi radīts literārs vai mākslas darbs (pretstatā tulkojumam, cittautu autora darbam).
aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, arī nepatiesu.
autonomija Kādas sabiedriskas organizācijas vai institūcijas tiesības patstāvīgi lemt par šās organizācijas dzīvi, tās locekļu attiecībām.
pamielot acis kādu brīdi ar patiku apskatīt, gūt vizuālu baudījumu.
saldkaisle Kaisle, kas izraisa (parasti seksuālu) patiku, baudu.
priekšstrādnieks Kalps (parasti lauku saimniecībā), kas pats strādā, vada pārējos kalpus darbā un ir darba devēja palīgs.
sargkuģis Karakuģis, kas paredzēts patruļdienestam un citu kuģu aizsardzībai (piem., pret pretinieka kaujas kuģu uzbrukumu).
dezertieris Karavīrs, kas patvaļīgi ir atstājis savu karaspēka daļu vai dienesta vietu.
koloniālais karš karš, kuru sāk, lai iekarotu vai paturētu kolonijas vai panāktu to pārdali.
anarhists Kārtības noliedzējs, stihiskuma, patvaļas sludinātājs; cilvēks, kas rīkojas patvaļīgi.
čerkeska Kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs – garš, viduklī cieši piegulošs mētelis bez apkakles ar patronu ietvariem uz krūtīm.
mākonis Kaut kā nepatīkama, draudīga liels kopums.
nobrēkties Kliedzot pateikt; nokliegties.
nobļaut Kliedzot, bļaujot (kādam ko) pateikt.
uzbļaut Kliedzot, bļaujot pateikt (ko).
klimatterapija Klimata īpatnību un laikapstākļu izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
nodudināt Klusā, mīlīgā balsī pateikt.
norīt krupi klusējot, neprotestējot paciest nepatīkamo, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
nobubināt Klusi, neskaidri pateikt (ko).
iebubināt Klusi, neskaidri pateikt.
liegs Klusināts, maigs; patīkams.
iedudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) pateikt (parasti ausī).
izdvest Klusu, ar grūtībām pateikt, izrunāt.
apnikt Kļūt garlaicīgam, nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās vai ilgstošas lietošanas dēļ); vairs neizraisīt interesi.
iesēsties Kļūt grūti izkustināmam (ilgāku laiku kur atrodoties, mazliet iegrimstot); iestrēgt, iegrimt (pat transportlīdzekli).
spiesties Kļūt sajūtamam, parasti kam nepatīkamam.
plīst Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu); kļūt tādam, kam rodas atvere, caurums (piem., par tulznu, čūlu).
pierast Kļūt tādam, kas neizjūt (piem., kādus apstākļus) par traucējošu, nepatīkamu.
dendrohronoloģija Koka vecuma un tā augšanas īpatnību noteikšana pēc gadskārtām (koka) stumbra šķērsgriezumā.
krāšņumkoks Koks, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs koks.
tīkšķis Komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu.
konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piem., izteikumam, vārdam), kas nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
subkontinents Kontinenta daļa, kas pēc savām dabas apstākļu īpatnībām atšķiras no pārējā kontinenta.
pakete Kopums, komplekts, ko piedāvā pircējam, patērētājam.
nokrekšķināt Krekšķinot noteikt, pateikt.
nokrekšķēt Krekšķot noteikt, pateikt.
granīts Kristālisks iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir laukšpati, kvarcs, krāsainie minerāli.
pestīšana Kristietībā – atsevišķa cilvēka un visas cilvēces glābšana, izpirkšana no grēka un tā radītajām sekām, kas iespējama, pateicoties Jēzus Kristus brīvprātīgajai nāvei pie krusta un augšāmcelšanai no mirušajiem.
krāšņumkrūms Krūms, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs krūms.
locija Kuģniecības rokasgrāmata, kurā aprakstītas navigācijas īpatnības kādā ūdenstilpē vai tās daļā.
darbietilpīgas lauksaimniecības kultūras kultūras, kuru audzēšanai un novākšanai jāpatērē daudz darba.
staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļ kustībā – par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
robots Kustīga programmējama ierīce, kas patstāvīgi spēj veikt sarežģītas, cilvēka apzinātai darbībai līdzīgas operācijas.
noķērkt Ķērcošā balsī noteikt, pateikt (ko).
noķērkties Ķērcošā balsī noteikt, pateikt.
noķiķināt Ķiķinot noteikt, pateikt (ko).
ķēdes reakcija ķīmiska reakcija vai kodolreakcija, kurā rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
ekstirpācija Ķirurģiska operācija, kurā tiek pilnīgi izgriezts kāds orgāns vai patoloģisks veidojums.
vieglums Laba, patīkama sajūta.
dabiskā izlase labāk pielāgoto, veselīgāko īpatņu saglabāšanās un vājāko īpatņu skaita samazināšanās.
lāča pakalpojums labi domāta rīcība, pakalpojums, kas labuma vietā izraisa nepatīkamas sekas.
īsts Labi, patiesi.
apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
zelta gabaliņš labs, ļoti patīkams, arī mīļš cilvēks.
omulīgs Labs, patīkams (par garastāvokli, pašsajūtu).
kaifs Labsajūta, eiforija; liela bauda, patika, tīksme.
sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kas ir izdevīgs (kā) norisei, kam raksturīgas kopīgas īpatnības, norises.
zelta laiki laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
zelta laiks laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
tikt cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
izkulties cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
izsprukt cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
gaišs Laimīgs, bezrūpīgs; arī jauks, patīkams.
jauks Laipns, patīkams, pieklājīgs; tāds (cilvēks), kam ir patīkama, pievilcīga āriene.
salikta lapa lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm.
vecā ortogrāfija latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.–30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši, kuru valodai raksturīgas noteiktas īpatnības (fonētikā, leksikā, gramatikā).
lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām.
mēnessakmens Laukšpata paveids – daļēji caurspīdīgs minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu, mēnessgaismai līdzīgu nokrāsu.
leksikostilistika Leksikas stilistiskās īpatnības.
pusvārds Līdz galam nepateikta vai neskaidri izteikta doma.
antiperspirants Līdzeklis, ar kuru aizsprosto poras (organismā), lai mazinātu sviedru izdalīšanos un nomāktu nepatīkamo smaku.
uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm tuvu sirdij, apliecināt savu vārdu patiesumu.
glaimi Liekulīgi, lišķīgi cildinājumi, komplimenti, ko saka, lai kādam izpatiktu, arī lai ko panāktu, iegūtu.
falšs Liekuļots, nepatiess; neatbilstošs īstenībai, samākslots.
neīsts Liekuļots, nepatiess; neatbilstošs īstenībai, samākslots.
bauda Liela (galvenokārt jutekliska) patika, tīksme.
grāmata Liela kāda sacerējuma patstāvīga daļa.
ksenofobija Liela nepatika, naidīgums pret citas tautības piederīgajiem, citādiem cilvēkiem.
mēslos līdz ausīm Lielās nepatikšanās.
sūdos līdz ausīm Lielās nepatikšanās.
solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
kreiseris Liels un ātrs karakuģis, kas paredzēts jūras kaujām, piejūras karaspēka un desanta atbalstīšanai, patrulēšanai u. tml.
ir Lieto pastiprinājuma izteikšanai; pat.
arī Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
nolādēts Lieto, izpaužot stipras dusmas, asu nosodījumu, lielu neapmierinātību, nepatiku.
nudien Lieto, lai apstiprinātu kādu faktu, apgalvojumu u. tml.; patiešām.
ups Lieto, lai izteiktu (parasti nepatīkamu) pārsteigumu.
johaidī Lieto, lai izteiktu dažādas emocijas piem., izbrīnu, pārsteigumu, nepatiku.
ek Lieto, lai izteiktu dažādas jūtas (nepatiku, sarūgtinājumu, dusmas, nevērību u. tml.).
pfu Lieto, lai izteiktu negatīvas, nepatīkamas izjūtas, arī izbīli, pārsteigumu.
fu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī izbailes.
tfu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
fui Lieto, lai izteiktu nepatiku, riebumu.
tpu Lieto, lai izteiktu nepatiku.
paldies Lieto, lai izteiktu pateicību.
tiešām Lieto, lai norādītu uz (kā) patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiešām, patiesi.
tiesa Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiesi, patiešām.
patiešām Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiesi.
vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piem., darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
vis Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi; pat; lai [2] (3).
sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
brr Lieto, lai paustu nepatīkamas (piem., aukstuma, baiļu, riebuma) sajūtas.
Va vellos! lieto, lai paustu pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
Vo vellos! lieto, lai paustu pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
ui Lieto, lai paustu, piemēram, sāpes, pārsteigumu, nepatiku, ieinteresētību.
patiesi Lieto, lai uzsvērtu kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiešām.
uzgrūst kaklā likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
uzlaist kaklā likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
uzgrūst uz kakla likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
uzlaist uz kakla likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
lādēt Likt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu ar dzenošo lādiņu.
parādīt velnu Likt piedzīvot (kādam) ko nepatīkamu.
Patērētāju tiesību aizsardzības likums likums, kas nosaka patērētāju tiesības attiecībās ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju.
sausais likums likums, kura mērķis ir samazināt alkohola patēriņu, ierobežojot ražošanu, tirdzniecību (piem., ASV 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā).
dadaisms Literatūras un mākslas virziens (radās 1916. g.), kam raksturīga tradicionālo estētisko vērtību noliegšana un patvaļas, neloģiskuma absolutizēšana daiļradē.
reālisms Literatūras un mākslas virziens, kura pamatā ir patiess, objektīvs dzīves īstenības attēlojums.
pretrunas likums loģikas likums, saskaņā ar kuru divi pretēji vai pretrunīgi spriedumi nevar būt reizē patiesi.
loģiskais aplis loģiska kļūda: kādas tēzes pierādīšana ar citu tēzi, kas pati vēl pierādāma.
ampluā Lomu tips ar noteiktām mākslinieciskām īpatnībām; aktiera spējas, kas ļauj spēlēt kāda noteikta tipa lomas.
lupatu sega lupatsega.
lupatdeķis Lupatsega.
smaržmētra Lūpziežu dzimtas augs, kuram ir olveida vai garenas lapas, sārti vai violeti ziedi lapu žāklēs un īpatnēja rūgtena smarža un garša [Clinopodium vulgare].
noļepatot Ļepatojot noiet, nonākt kur (par dzīvniekiem).
pārļepatot Ļepatojot pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem).
ļepatāt Ļepatot.
nogriezt kā ar nazi Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
kā ar nazi nogriezt Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
turēt abām rokām ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
velnābols Ļoti indīgs viengadīgs lakstaugs ar nepatīkamu smaku, kam ir lieli, balti piltuvveida ziedi ar muskusa smaržu un augļi – dzeloņainas olveida pogaļas [Datura stramonium].
noburkšķēt zem deguna ļoti klusu, neskaidri (ko) pateikt.
antipātija Ļoti liela nepatika, noturīga nelabvēlīga emocionāla attieksme; pretstats: simpātija.
riebums Ļoti liela nepatikas, pretīguma sajūta, izjūta (pret ko).
melomānija Ļoti liela, pat pārlieku liela aizraušanās ar mūziku.
vēmiens nāk ļoti nepatīk.
vemt gribas ļoti nepatīk.
stulbs Ļoti nepatīkams, nevēlams (piem., par darbību, stāvokli); muļķīgs (2).
antipātisks Ļoti nepatīkams; pretstats: simpātisks.
pretīgums Ļoti nepatīkamu, nevēlamu sajūtu kopums.
riebties Ļoti nepatikt; radīt (kādā) lielu nepatiku, riebumu.
salds Ļoti patīkams (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
kā medū mērcēts ļoti patīkams, glaimojošs, mīlīgs.
sirdsdarbs Ļoti patīkams, iemīļots darbs, darbība, ko parasti veic brīvajā laikā.
riebīgs Ļoti slikts, nepatīkams (par laika apstākļiem); tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami, nepatīkami laika apstākļi (par laikposmu).
neremdināms Ļoti spēcīgs, ko grūti vai pat neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
teju Ļoti tuvu; tepat.
sakārnis Ļoti vājš, kaulains cilvēks; arī nepatīkams, nevēlams cilvēks.
līdz nāvei ļoti, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
līdz nejēdzībai ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
līdz nelabumam ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
neklātiene Mācību veids, kas balstās uz studentu patstāvīgu darbu ārpus mācību iestādes pēc atbilstošas programmas un apmeklējot īpašas sesijas.
apgūt Mācīties un paturēt atmiņā.
nolalināt Maigā, mīlīgā balsī pateikt (ko).
lieglaime Maiga, patīkama laimes izjūta.
iedūdot Maigi, mīlīgi pateikt (parasti ausī).
nodūdot Maigi, mīlīgi pateikt.
mīlīgs Maigs, jauks, patīkams.
smalks Maigs, patīkams, arī izcils (parasti par garšu, smaržu).
jumts virs galvas mājas, miteklis, pajumte, patvērums.
replika Mākslas darba atkārtojums, ko atšķirībā no kopijas darinājis pats autors.
konferansjē Mākslinieks, kas koncertā, sarīkojumā vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus.
izmānīties Mānoties izkļūt no nepatīkamas situācijas.
varbūtiskā loģika matemātiskās loģikas nozare, kas pētī skaitļu patiesās vērtības izteiksmēs.
teorēma Matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
apcirpt Mazināt īpatnības.
nokrāsa Mazliet atšķirīga, savdabīga (garšas) īpatnība.
paglaimot Mazliet glaimot, pateikt glaimus.
kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piem., sveicinoties, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
pakniksēt Mazliet palocīt celi vai ceļus (piem., sveicinot, pateicoties).
blakts Mazs, brūngans asinssūcējs kukainis, kuru saspiežot izdalās nepatīkama smaka [Cimex lectularius].
feldšeris Medicīnas darbinieks ar vidējo profesionālo izglītību, kas var patstāvīgi sniegt medicīnisko palīdzību.
ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pēta sievietes reproduktīvo orgānu anatomiskās un fizioloģiskās īpatnības; mācība par sieviešu slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta, kādi patofizioloģiski, bioķīmiski u. tml. procesi noris organisma terminālajos stāvokļos (piem., nieru mazspēja, agonija, klīniskā nāve), un izstrādā reanimācijas metodes.
pameita Meita attiecībā pret pamāti, patēvu.
piemīlīgs Mēreni silts, patīkams.
zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos, piem., lai veiktu diagnostiku.
konditoreja Miltu un cukurotie izstrādājumi ar lielu uzturvērtību un patīkamu garšu.
smags Mokoši nepatīkams (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis.
kauns Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piem., par savu nodarījumu, rīcību.
ablauts Morfoloģiski nosacīta patskaņu mija vienas saknes vārdos vai viena vārda dažādās formās (ģermāņu valodās).
pirmās nakts tiesības muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
izmurgot Murgojot pateikt, izrunāt.
nomurmināt Murminot noteikt, pateikt.
skaņuraksts Muzikālo īpatnību kopums (skaņdarbā); skaņu raksts.
uznākt Nākot pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, parasti nepatīkami (to) pārsteidzot.
trompetnarcise Narcise, kuras ziedam vainags ir tikpat garš kā apziedņa lapas vai garāks par tām.
hloroforms Narkozes līdzeklis, šķīdinātājs, konservants – bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu saržu.
pirmskaitlis Naturāls skaitlis, kas ir lielāks par 1 un dalās tikai ar 1 un pats ar sevi.
neīstā gaismā ne tā, kā ir patiesībā; sagrozīti, nepareizi.
nopukstēt Neapmierināti, dusmīgi noteikt, pateikt (ko).
izburkšķēt Neapmierināti, īgni, nesaprotami pateikt, izrunāt.
suverenitāte Neatkarība (no kā), patstāvība darbībā.
brīvība Neatkarība, patstāvība, suverenitāte, pašnoteikšanās tiesības (tautai, valstij).
autonoms Neatkarīgs, patstāvīgs.
ekscess Neatļauta, patvaļīga rīcība; sabiedriskās kārtības, uzvedības normu u. tml. pārkāpums.
neticēt Nebūt pārliecinātam, apšaubīt (kā patiesumu, esamību u. tml.).
nebalss Nedabiski pārvērsta, nepatīkami skanoša balss.
kremst Nedot miera, izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
kremsties Nedot miera, izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
ciets Neērts, nepatīkams (par sēdēšanu, gulēšanu šādās mēbelēs).
ķeza Negadījums, nepatīkama situācija, nelaime.
ķibele Negadījums, nepatikšanas.
laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam (kādu apstākļu, nejaušības dēļ); beigties bez nepatīkamām sekām.
nicinājums Negatīva emocionāla attieksme, kurai raksturīga izteikta nepatika (pret kādu, ko), sava pārākuma apziņa, (kā) vērtības, nozīmīguma noliegums; nicināšana.
raizes Negatīvs emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepatīkami apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst; uztraukums, bažas.
pretīgums Negatīvs psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga stipra nepatika (pret ko).
izspiest caur zobiem negribīgi ko pateikt.
laist pār galvu neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
laist pāri galvai neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
paārdīties Neilgu laiku, mazliet ārdīties (2); patrakot, patrakoties.
paplosīties Neilgu laiku, mazliet padraiskoties, patrakot.
neiropatologs Neiropatoloģijas speciālists; nervu ārsts.
dekorācija Neīsts, ārišķīgs, arī nepatiess.
nešpetns Nejauks, nepatīkams, arī ļauns, negants.
bāzt degunā nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
bāzt acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
iebāzt degunā nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
grūst acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku, teikt (ko nepatīkamu).
šļura Nekvalitatīvs dzēriens, nepatīkams šķidrums.
punkts Neliela (piem., teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
soļu skaitītājs neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas; pedometrs.
soļu mērītājs neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas; pedometrs.
piekrāsa Neliela īpatnība, savdabība.
taupības krāsniņa neliela krāsns, kas patērē samērā maz kurināmā.
epizode Neliela mākslas darba daļa ar samērā patstāvīgu nozīmi, kurā izklāstīts kāds notikums.
kniksis Neliels ceļa palocījums, piem., sveicinot, pateicoties.
prelūdija Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem).
dabisks Nemākslots, neviltots; īsts, patiess.
izlaist Neminēt, nepateikt; neuzrakstīt.
grauzt Nemitīgi teikt, atgādināt ko nepatīkamu, radot (kādā) nemieru.
burvīgs Neparasti skaists, ļoti jauks, ārkārtīgi patīkams.
eksotika Neparastu, svešu, tālām zemēm raksturīgu īpatnību kopums.
tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
savārīt mēslus nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
savārīt sūdus nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
norīt Nepateikt (piem., ko nevēlamu).
dezinformācija Nepatiesa, arī apzināti sagrozīta informācija.
pasaka Nepatiesas, nepamatotas ziņas, muļķības.
nomētāt ar dubļiem nepatiesi apvainot, nomelnot (kādu).
samelot Nepatiesi atspoguļot (piem., par tekstu).
sagrozīt Nepatiesi atspoguļot (piem., pārveidojot, neaplūkojot pilnībā).
blēņas Nepatiesība, nenozīmīgs apstāklis; nieki.
tukšs māns nepatiesība.
pīle Nepatiess izdomājums.
mākslots Nepatiess, neīsts (par emocionālu stāvokli, tā izpausmi).
pierakstījums Nepatiesu (skaitliski lielāku) datu uzrādījums.
mizantropija Nepatika pret cilvēkiem.
rusofobija Nepatika pret krieviem, krievu tautu; šīs nepatikas paušana.
kauns Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
netīksme Nepatika.
pliekana dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piem., daudz ēdot ko saldu.
šķebīga dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piem., daudz ēdot ko saldu.
šļura Nepatīkama jezga, negatīvi vērtējama situācija.
slikta dūša nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
nelabums Nepatīkama, mokoša vemšanas sajūta; slikta fiziskā pašsajūta.
nelaba dūša nepatīkama, mokoša vemšanas sajūta.
mieles Nepatīkamas izjūtas, pārdzīvojumi.
lomkas Nepatīkamas sajūtas (narkomānam) narkotiku lietošanas pārtraukuma laikā.
dzelošs Nepatīkami ass, dedzinošs (par sajūtām).
griezties Nepatīkami kairināt; izraisīt nepatīkamas izjūtas, radīt nepatiku.
griezt Nepatīkami kairināt.
šokēt Nepatīkami pārsteigt (kādu).
sašaut Nepatīkami pārsteigt, psihiski satriekt (kādu).
kā ar (aukstu) ūdeni apliets nepatīkami pārsteigts; satriekts.
slikti Nepatīkami, neērti (būt kādos apstākļos, kādā situācijā).
nelabi Nepatīkami, pretīgi.
nelabi Nepatīkami, slikti.
nūģis Nepatīkams cilvēks.
mūdzis Nepatīkams vai kaitīgs dzīvnieks (piem., kukainis, tārps, rāpulis).
nesmukums Nepatīkams, apkaunojošs notikums.
rūgts kumoss nepatīkams, arī aizvainojošs pārdzīvojums, notikums.
rūgts malks nepatīkams, arī aizvainojošs pārdzīvojums, notikums.
nešķīstenis Nepatīkams, atbaidošs, arī kaitīgs dzīvnieks.
neveikls Nepatīkams, neapskaužams.
sājš Nepatīkams, nelabs; tāds, kurā izpaužas nepatika.
nemīlīgs Nepatīkams, nelaipns.
muļķīgs Nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli).
ziepes Nepatīkams, nevēlams stāvoklis, nepatikšanas.
šķērms Nepatīkams, slikts (par ēdienu, tā garšu).
šķērms Nepatīkams, slikts (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
riebīgs Nepatīkams, slikts (piem., par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
nelāgs Nepatīkams, traucējošs.
netīkams Nepatīkams.
šmuce Nepatikšanas, apkaunojoša situācija (piem., kad atklājas kas nelikumīgs).
mēsli Nepatikšanas.
sūds Nepatikšanas.
žāvas Nepatvaļīga, dziļa ieelpa ar atvērtu muti (piem., ja nāk miegs, māc garlaicība).
žāvāties Nepatvaļīgi, dziļi ieelpot ar atvērtu muti (piem., ja nāk miegs, māc garlaicība).
uzgriezt muguru Nepievērst uzmanību (kam nepatīkamam, piem., tenkām).
nokrēsla Nepilnīga krēsla; vāja, patumša gaisma.
blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
horeja Nervu slimība, kurai raksturīga patvaļīga muskuļu savilkšanās, raustīšanās.
noburkšķēt Neskaidri (ko) pateikt (parasti paužot neapmierinātību).
noņurdēt (ko) zem deguna neskaidri (ko) pateikt.
novervelēt Neskaidri, arī ātri norunāt, pateikt (ko).
nobuldurēt Neskaidri, nesaprotami (ko) pateikt.
nomurkšķēt Neskaidri, nesaprotami (ko) pateikt.
noņurdēt Neskaidri, paklusu (ko) noteikt, pateikt.
nabagmāja Nespējnieku patversme.
glābties Nespēt izvairīties (no kā nepatīkama).
ne sapņos nerādīties nespēt pat iztēloties, iedomāties.
pievienotās vērtības nodoklis netiešais nodoklis, ar kuru apliek preču piegādi, importu, pakalpojumu sniegšanu un pašpatēriņu.
kļūmīgs Neveiksmīgs, nepatīkams, sarežģīts.
pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izpaustam; izsprukt.
izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.); pasprukt.
līdz pēdējam nežēlojot spēkus, pat dzīvību.
knēdelis No baltmaizes, miltiem vai arī kartupeļu masas gatavota (pildīta) klimpa, ko ēd kā piedevu vai patstāvīgu ēdienu.
mistrojums No dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņiem veidota (vai veidojusies) augu kopa.
lupatu grīdceliņš no lupatām austs grīdceliņš.
atsevišķs Nodalīts, tāds, kas darbojas patstāvīgi (par karaspēka daļām, apakšvienībām).
izprieca Nodarbība, pasākums, kura mērķis ir izklaidēšanās, patīkama atpūta.
fosforīti Nogulumieži, kura galvenā sastāvdaļa ir apatītu grupas minerāli.
uzkosties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runā vai rīcībā slēptos motīvus.
uzkosties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runā vai rīcībā slēptos motīvus.
uzķerties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
uzķerties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
atlikt Nolikt nost (malā u. tml.); nolikt atsevišķi, lai pataupītu.
iegāzties Nonākt nepatīkamā situācijā, nelabvēlīgā, bīstamā stāvoklī; iekrist.
(sa)vārīt ziepes nonākt nepatikšanās; nonākt kļūmīgā, nepatīkamā stāvoklī.
iekulties ziepēs nonākt nepatikšanās; nonākt kļūmīgā, nepatīkamā stāvoklī.
ievārīt ziepes nonākt nepatikšanās; nonākt kļūmīgā, nepatīkamā stāvoklī.
ievārīt putru nonākt nepatikšanās; nonākt kļūmīgā, nepatīkamā stāvoklī.
nopietnība Nopietni, patiešām.
atpirkt Nopirkt (no kāda, kas to pats ieguvis, pircis).
pats Norāda uz darbības, norises u. tml. patstāvīgumu.
no- Norāda uz darbību, kuras rezultātā ko nolieto, kas nolietojas, tiek nolietots, patērēts.
pats Norāda uz patstāvīgu darbības veicēju.
-māns Norāda, ka (kādam) ir nepārvarama, patoloģiska tieksme, pārlieku liela aizraušanās ar to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā.
zem- Norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā.
paš- Norāda, ka otrajā daļā nosauktais noris pats no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir tāda pati kā citam.
blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas kam tuvu klāt, ir pats tuvākais.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai tas attiecas uz pašu darītāju.
-mānija Norāda, ka salikteņa pirmajā daļā nosauktā īpašība, darbība u. tml. ir nenormālība, patoloģiska tieksme.
bauda Norises, stāvokļi, kas sagādā juteklisku patiku, tīksmi.
kondiloma Norobežots, kārpai līdzīgs patoloģisks veidojums ādā vai gļotādā.
nolamāt Nosaukt (kādu) rupjos, aizvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos; pateikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus.
atdalīties Nošķirties (no kādas vienības), kļūstot patstāvīgam.
noskandināt Noteikt, pateikt (ko).
nomuldēt Noteikt, pateikt (piem., ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
pasacīt Noteikt; pateikt (2).
kursa darbs noteikta kursa ietvaros izstrādājams studenta patstāvīgs darbs savā specialitātē.
svēts Noteikts, stingrs, arī patiess, īsts (par uzskatiem, pārliecību u. tml.).
pārbaudījums Notikums, apstākļi (parasti grūti, sarežģīti), kas liek sasprindzināt fiziskos, morālos spēkus, rada iespēju novērtēt izturību, jūtu patiesumu u. tml.
nepatikšanas Notikums, notikumu kopums, kas sagādā daudz raižu, nepatīkamus pārdzīvojumus.
slēpties Novietoties tā, lai citi neredzētu, nepamanītu, arī lai patvertos, izsargātos no kā nevēlama.
paslēpties Novietoties tā, lai pasargātos (no kā); patverties.
uzskaite Nozīmīgu tautsaimniecības objektu, resursu, to skaita, apjoma, patēriņa u. tml. fiksējums atbilstošā informācijas apkopojumā.
nule Nupat, tikko.
tik tikko Nupat; arī nesen.
noņirgt Ņirdzot, smejoties pateikt (ko).
noņirgāties Ņirgājoties pateikt (ko).
reskripts Oficiāla (valdnieka, augstas amatpersonas) vēstule, kurā izteikts kāds rīkojums, paziņojums par apbalvojuma piešķiršanu, pateicība u. tml.
licence Oficiāla atļauja (pret atlīdzību) izmantot patentētu izgudrojumu, literatūras vai mākslas darbu.
atsaukt Oficiāli paziņot, ka (lēmums, priekšlikums u. tml.) nav vairs spēkā; oficiāli paziņot, ka (piem., izteikums) ir nepatiess.
pateicības raksts oficiāls dokuments, kurā izteikta pateicība, pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība.
atzinības raksts oficiāls dokuments, kurā izteikta pateicība, pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība.
izoperēt Operējot izņemt (kādu organisma daļu, arī patoloģisku veidojumu organismā).
sviestskābe Organiska skābe – biezs, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku.
jodoforms Organisks joda savienojums – dzelteni kristāli ar īpatnēju smaku (antiseptisks līdzeklis).
konstitūcija Organisma fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums, kas nosaka tā funkcionēšanu un reakciju uz vides iedarbību.
pārmantojamība Organisma īpašība atkārtot pēctečos kādas īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem.
kontrindikācija Organisma īpatnības vai slimības, kuru dēļ nedrīkst vai nav vēlams izmantot kādu ārstēšanas veidu, medikamentu u. tml.
tieksme Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piem., saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības).
dekompresijas slimības organisma patoloģiski stāvokļi, ko izraisa apkārtējās vides (ūdens, gaisa) spiediena strauja pazemināšanās.
tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci u. tml.
anaerobs Organisms, kura dzīvības norisēm nav nepieciešams (vai pat ir kaitīgs) skābeklis.
patronāts Organizācija, arī persona, kas aizstāv, atbalsta (kā) intereses, darbību; patrons.
vienatā Pa vienam; viens pats.
apēnot Padarīt (ko) nepatīkamu, drūmu; aptumšot.
sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, patērējamu; pagatavot (ēdienu, dzērienu).
izdaiļot Padarīt daiļu, patīkamu.
izbojāt Padarīt neglītu, nepatīkamu.
saldināt Padarīt patīkamu, priecīgu vai patīkamāku, priecīgāku.
uzstutēt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
apmirdzēt Padarīt skaistu, patīkamu.
padzīvoties Padzīvot kur, kādā vietā, parasti mierīgi, patīkami.
izgatavot Pagatavot patērēšanai, lietošanai.
nopurpināt kaut ko zem deguna paklusu, neskaidri ko pie sevis pateikt.
izrēķināties Pakļaut smagam (parasti ārpustiesas, fiziskam) sodam vai patvaļīgai vardarbībai, arī nogalināt.
stiķi un niķi palaidnības, nerātnības, arī uzvedības, izturēšanās īpatnības.
novilkt Palēnināti izrunājot vārdus, noteikt, pateikt (ko).
nostiept Palēnināti, stiepti runājot, noteikt, pateikt.
pašpalīdzība Palīdzība, ko kāds sniedz pats sev (piem., ievainojuma gadījumā).
paklanīt Paliekt (galvu) uz priekšu un uz leju (piem., paužot piekrišanu, arī sveicinot, pateicoties).
paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piem., sveicinot, pateicoties); palocīties.
palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu; paklanīties (piem., sveicinot, pateicoties).
heteroze Palielināta (hibrīdu) dzīvotspēja, straujāka (to) attīstība, lielāka ražība (salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem tie cēlušies).
prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu; prepozīcija.
pierādīt Pamatot (kā) patiesumu, pareizumu, izmantojot faktus, argumentus, spriedumus u. tml.
sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
sarūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
vokalizēt Panākt, būt par cēloni, ka līdzskaņi "j" un "v" pāriet patskanī.
dziedēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (piem., nepatīkami pārdzīvojumi).
uzvelt Panākt, ka (kādam, kam) jāveic (kas grūts, arī nepatīkams), jāatbild (par ko grūti veicamu, izlemjamu u. tml.).
nostādīt uz kājām panākt, ka (kāds) kļūst patstāvīgs; panākt, ka (kas) spēj sekmīgi darboties, funkcionēt.
nostatīt uz kājām panākt, ka (kāds) kļūst patstāvīgs; panākt, ka (kas) spēj sekmīgi darboties, funkcionēt.
izglābt Panākt, ka (kas) nenonāk (nevēlamos apstākļos), panākt, ka (kas) izkļūst (no nepatīkama stāvokļa).
uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, policija, pārbaudošas iestādes darbinieki) ierodas (pie kāda), radot (tam) nepatikšanas.
uzvelt uz (kāda) pleciem panākt, ka kāds uzņemas ko grūtu, nepatīkamu.
paglābt Panākt, ka nenonāk (briesmās, nevēlamos apstākļos), panākt, ka izkļūst (no nepatīkama, draudoša stāvokļa).
aizmālēt acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt.
kaucināt Panākt, pieļaut, ka (kas) kauc, rada nepatīkamas, griezīgas skaņas.
pievākt Paņemt (parasti bez atļaujas) un paturēt pie sevis.
atņemt Paņemt (piem., ar varu) no kāda, lai neatstātu tā īpašumā vai paturētu sev; atsavināt.
nav kur kāju nolikt parasti saka par ļoti pieblīvētu vai netīru, nekārtīgu vietu, kur ir ļoti grūti vai pat neiespējami paiet.
stulbs Parasti savienojumā ar "būt", "iznākt" formām: apzīmē ļoti nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
aizvainojums Pārdzīvojums, ko izraisa netaisna rīcība, runa, nepatiesi pārmetumi.
šausmināties Pārdzīvot, izjust vai paust šausmas, arī nepatiku, neapmierinātību, sašutumu.
izbaudīt uz savas ādas pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu).
(iz)just uz savas ādas pārdzīvot, pieredzēt (ko nepatīkamu, nevēlamu).
patinēt Pārklāt ar patinu.
ticība Pārliecība (piem., par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
recesivitāte Pārmantoto pazīmju izzušana (dzīvnieku, augu hibrīdiem) salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem (tie) cēlušies.
pārspīlēts Pārmērīgi liels, neatbilstošs patiesībai.
ekstravagance Pārspīlēta izsmalcinātība; neparasta īpatnība, savdabība.
patrīt mēli parunāt, papļāpāt; arī patenkot.
patrīt zobus parunāt, papļāpāt; arī patenkot.
autokrātija Pārvaldes forma, kur vienai personai valstī ir neierobežota augstākā vara; patvaldība; valsts, kurā ir šāda valdīšanas forma.
pašpārvalde Pārvaldes sistēma, pēc kuras administratīvi teritoriāla vienība patstāvīgi realizē valsts varu savā teritorija.
monoftongizēties Pārvērsties par patskani (monoftongu).
ūdensapgāde Pasākumu komplekss patērētāju apgādei ar ūdeni.
sadot rokas Pasniegt viens otram roku, piem., sasveicinoties, atvadoties, pateicoties.
trāpīt (kā) naglai uz galvas pateikt ko īsti vietā, pateikt ko trāpīgu.
aizbilst Pateikt par kādu ko labu, pateikt kāda labā (ko).
atzīties mīlestībā pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
atklāt mīlestību pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
izstāstīt ceļu pateikt, kā nokļūt līdz kādai vietai.
atklāt Ameriku pateikt, paziņot ko jaunu.
teikt paldies pateikties.
patēriņa grozs patērētājam nepieciešamo preču, pakalpojumu un to apjomu uzskaitījums.
dzīves standarts patēriņa apjoms un dzīvesveids, kas sabiedrībā, sociālā grupā ir izveidojies tradicionāli un tiek pieņemts par nepieciešamu.
autonomais patēriņš patēriņa daļa, kas nav atkarīga no ienākuma izmaiņām.
kā pie tiesas patiesi, godīgi (runāt, izturēties u. tml.).
no tiesas patiesi, īsti.
par tiesu patiesi, īsti.
pa īstam patiesi, ļoti.
prāts nesas uz jokiem patīk, arī gribas jokot.
rēns Patīkami silts vai patīkami vēss; rāms, mierīgs.
saaugums Patoloģisks sarētojums; patoloģisks orgāna daļu salipums, savienojums.
patriarhija Patriarha (2) pārvaldītais apgabals; patriarhāts (2).
patriarhāts Patriarha (2) pārvaldītais apgabals; patriarhija.
unitārā patrona patrona, ko šaujamieročos izmanto mūsdienās (ar jau čaulā ievalcētu kapseli).
ritma patskanis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
ritma vokālis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
pakaļējās rindas patskanis patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem mīkstajām aukslējām (piem., o, u, ū).
mājas darbs patstāvīgi veicams mācību vingrinājums, ko skolēnam jāizpilda ārpus mācību stundas laika; mājasdarbs.
uz savu roku patstāvīgi.
teikuma loceklis patstāvīgs vārds, kurš teikumā viens pats vai kopā ar palīgvārdiem veic kādu sintaktisku funkciju.
nobastot Patvaļīgi neierasties (parasti skolā uz mācībām); patvaļīgi neapmeklēt (piem., mācību stundu).
lādēt Paust neapmierinātību, nepatiku.
lādēties Paust neapmierinātību, nepatiku.
izdzīvoties Pavadīt laiku tā, kā patīk, brīvi, bezrūpīgi, jautri.
vizbulīte Pavasarī agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem [Hepatica nobilis].
pabeigt Paveikt pašu pēdējo (piem., darbības, pasākuma) posmu; pateikt pašus pēdējos vārdus, teikumus (piem., sarunā, uzrakstītajā).
patapinājums Paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (1); aizguvums.
patapinājums Paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (2); lietošanas aizdevums.
pierādījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierādīt; tas, ko izmanto, lai pamatotu (kā) patiesumu, pareizumu.
taisnīgums Pazīme, kas raksturo morālās apziņas noteiktu vērtējumu, attieksmi, izriet no priekšstata par cilvēku, tā tiesībām un izpaužas kā atbilstība īstenībai, patiesībai.
dzimumpazīmes Pazīmes, ar kurām vīrišķie un sievišķie īpatņi atšķiras viens no otra.
dzimums Pazīmju kopums, kas nosaka organisma iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos.
izsaukties Pēkšņi emocionāli, skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt; iesaukties.
pārtraukt Pēkšņi iesaistoties sarunā, panākt, ka (kāds) neturpina runāt, nepabeidz ko pateikt.
uzrauties Pēkšņi nokļūt nepatīkamā, bīstamā situācijā; tikt pārsteigtam.
izspert Pēkšņi, negaidīti (ko) pateikt, izteikt.
juridiska persona persona, iestāde, uzņēmums vai organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
labticīgs ieguvējs persona, kas nav zinājusi, ka īpašums, ko tā ir ieguvusi, saņemta no neīpašnieka un patiesībā pieder citai personai.
patronese Persona, kurai ir baznīcas patronāta tiesības.
kardināls Persona, kurai neoficiāli ir lielākā ietekme, vara; cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
patrons Persona, kuram ir baznīcas patronāta tiesības.
laktometrs Piena īpatnējā masas noteikšanas ierīce; galaktometrs.
vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
ticēt Pieņemt (ko) par patiesu, īstenībai atbilstošu, reāli eksistējošu bez pierādījumiem, pārbaudes; paļauties (uz ko).
pielādēt Piepildīt (šaujamieroci) ar patronām, skrotīm, šāviņu u. tml.
pamatot Pierādīt, argumentēt (piem., kā patiesumu, nepieciešamību), minot konkrētus faktus.
piemeldēt Pieteikt, stingri pateikt (ko).
semikols Pieturzīme (;), ko lieto, piem., lai akcentētu teikuma daļu patstāvību.
piedzejot Pievienot (tekstam) ko izdomātu vai nepatiesu.
no galvas (ko) (mācīties, zināt) pilnīgi visu atceroties, paturot atmiņā.
katedrāle Pilsētas, arī klostera galvenā baznīca, kurā dievkalpojumus vada augstākais garīdznieks (arhibīskaps, patriarhs).
gaigala Pīļu dzimtas ūdensputns ar melni baltu apspalvojumu (tēviņiem), kas lidojot rada īpatnējas, svilpojošas skaņas.
noņēmējs Pircējs; arī patērētājs.
dzīves dārdzība plaša patēriņa preču cenu līmenis.
mīts Plaši izplatīts uzskats, kas neatbilst patiesībai.
tautas tribūns plebeju augstākā vēlētā amatpersona, kas aizsargāja plebeju tiesības pret patriciešu mēģinājumiem tās aizskart.
piraija Plēsīga karpu dzimtas zivs (Dienvidamerikā) ar asiem trīsstūrveida zobiem, kas var uzbrukt pat lieliem zīdītājiem [Serrasalmus piraya].
sargpostenis Policijas, arī apsardzes vienība, kas patrulē (kādā vietā) un nodrošina sabiedrisko kārtību, nepieļauj nepiederošu, arī nevēlamu personu iekļūšanu (kur).
fūga Polifonisku skaņdarbu forma, kur dažādās balsīs tiek atkārtota viena un tā pati tēma.
koloniālisms Politika, kas vērsta uz koloniju iegūšanu vai paturēšanu; vāji attīstīto zemju (koloniju) ekonomiska izmantošana.
politiskais bēglis politisku, rases piederības, reliģisku u. c. iemeslu dēļ vajāta persona, kas pamet savu zemi un meklē patvērumu citā valstī.
leģenda Populārs, izplatīts stāsts (piem., par kādu notikumu), kurā patiesība mijas ar izdomājumiem, pārspīlējumiem.
pašportrets Portrets, kurā autors attēlojis pats sevi.
mazumtirdzniecība Preču pārdošana nelielos daudzumos gala patērētājiem viņu personīgam patēriņam.
munīcija Pretinieka dzīvā spēka un kaujas tehnikas iznīcināšanas līdzekļi (patronas, šāviņi, mīnas, torpēdas, granātas u. tml.).
apmierinātība Prieka, gandarījuma izjūta; apmierinājums, labpatika.
faktūra Priekšmeta, mākslas darba u. tml. virsmas veidojuma īpatnības.
patriarhālā saimniecība primitīva saimniecība, kurā saimniekoja patriarhālā ģimene un ražoja sev produktus tiešam patēriņam.
vīruss Programma, kas patvaļīgi pievienojas citām datora programmām un to darba laikā veic dažādas nevēlamas darbības, piem., bojā datnes, dzēš vai piesārņo atmiņu u. c. veidā traucē datora darbību; datorvīruss.
spiegprogrammatūra Programmatūra, kas var pati sevi instalēt vai darboties datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē, nesniedzot attiecīgu brīdinājumu un bez lietotāja piekrišanas un kontroles.
psiholoģija Psihe; rakstura, domāšanas un izturēšanās īpatnības.
negatīvisms Psihes attīstības vai patoloģiska procesa izraisīta noraidoša attieksme un pretestība pretdarbība (pret ko).
senilās psihozes psihiski traucējumi, kas rodas lielā vecumā patoloģiska procesa, nevis fizioloģiskas novecošanas dēļ.
šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī domas, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizumu, iespējamību.
labsajūta Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba pašsajūta.
sajūsma Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga emocionāla pacilātība, liela patika, dziļš prieks.
sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālā psiholoģija.
sociālā psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
psihopatologs Psihopatoloģijas speciālists.
nopukoties Pukojoties izpaust neapmierinātību; pukojoties noteikt, pateikt (ko).
lādiņš Pulvera pildījums (patronas čaulā), sprāgstvielas pildījums (šāviņa, mīnas, bumbas) korpusā.
nopurināties Purinoties censties atbrīvot savu ķermeni, tā daļas no kā nepatīkama, nevēlama.
nopurpināt Purpinot noteikt, pateikt (ko).
saulesakmens Puscaurspīdīgs laukšpata paveids – minerāls, pusdārgakmens ar sarkanīgu vai zeltaini mirdzošu vizmojumu.
zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst salīdzinoši nelieli putni ar (parasti) nelielu knābi un īpatnēju kāju uzbūvi (trīs pirksti vērsti uz priekšu, viens – atpakaļ), piemēram, zvirbuļi, zīlītes, bezdelīgas, cielavas, strazdi, vārnas [Passeriformes].
riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu, sliktu.
blēt Radīt īpatnējas, stieptas balss skaņas (par aitām, kazām).
šķebināt dūšu radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
kaukt Radīt nepatīkamas, spalgas skaņas (piem., par mūzikas instrumentiem).
smakot Radīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka; arī smirdēt.
duļķot ūdeni radīt nesaskaņas, jucekli, lai slēptu patiesību.
ņurkstēt Radīt raksturīgas, īpatnējas skaņas, paužot dažādas emocijas.
vēkšķēt Radīt skaļas, nepatīkamas balss skaņas (par dzīvniekiem).
darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu vai veiktu noteiktā veida darbības.
materiālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērētā materiāla daudzumu.
bēdāties Raizēties, nemitīgi domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties.
iezīme Raksturīga īpašība, pazīme (piem., organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) var atšķirt, klasificēt; īpatnība, kas padara atšķirīgu (no citiem līdzīgiem).
portrets Raksturīgu (kā) īpašību, īpatnību kopums.
kolorīts Raksturīgu īpatnību kopums.
tverties Rast patvērumu, glābties (kur); uzturēties (kur).
rēgoties Rasties iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml. redzes tēlu veidā (parasti par ko nepatīkamu).
skatīties acīs patiesībai reāli, skaidri novērtēt patieso stāvokli.
fakts Reāls notikums, lieta, parādība u. tml.; tas, kas patiešām ir, bija vai būs.
pašregulācija Regulācija, kas (piem., kādā sistēmā) noris pati no sevis, bez tiešas ārējās iedarbības.
pašregulēšanās Regulēšanās, kas (piem., kādā sistēmā) noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības.
lūgšana Reliģiska darbība, kurā vēršas pie Dieva vai svētajiem ar kādu lūgumu, vajadzību, arī pateicību; šādā darbībā izmantojamais teksts.
upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos labvēlību, pateiktos; ziedot.
dogma Reliģisku mācību pamattēze, pamatprincips, ko uzskata par nemaldīgu patiesību.
vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gs.) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas, rituālus un nepieņēma patriarha Nikona reformas.
izrīkoties Rīkoties (parasti patvaļīgi).
uz savu galvu rīkoties patstāvīgi, neprasot citiem padomu, atļauju.
rīkoties uz savu galvu rīkoties patstāvīgi, neprasot padomu, atļauju.
krāt ogles uz galvas rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
glābt situāciju rīkoties tā, lai novērstu, kliedētu nepatīkamu, nevēlamu situāciju.
lāpāmais vokālis ritma patskanis (parasti tautas dziesmās).
strofika Ritmiski intonatīvās kompozīcijas īpatnību kopums (piem., kāda autora, virziena) daiļdarbos.
lode Rokas šaujamieroča vai ložmetēja kaujas patronas priekšējā daļa, kas tiek izšauta no stobra.
sarunāt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz ko lieku, nepatiesu u. tml.).
norunāt Runājot pateikt, pasacīt (ko).
izrunāt Runājot, stāstot izpaust, pateikt citiem (parasti ko nepatiesu, nepamatotu).
kontrahēt Runas plūsmā apvienot divus patskaņus vienā patskanī vai divskanī.
liet čugunu runāt ko nepatiesu vai neticamu; melot.
runāt baltu patiesību runāt neapšaubāmu patiesību.
pūst miglu acīs runāt nepatiesību, maldināt.
pūst pīlītes runāt nepatiesību.
pūst Runāt niekus, nepatiesību.
liekuļot Runāt, izturēties nepatiesi, savtīgi slēpjot savas īstās domas, nolūkus.
gvelzt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu vai nepatiesu).
runāt skaidru valodu runāt, teikt patiesību.
runāt atklātu valodu runāt, teikt patiesību.
posts Rūpes, raizes, arī nepatikšanas.
gneiss Rupjgraudains iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpats un vizla.
vieglā rūpniecība rūpniecības nozare, kas ražo plaša patēriņa priekšmetus.
dizainparaugs Rūpnieciski intelektuālā īpašuma veids – mākslinieciskas konstruēšanas rezultātā radīts izstrādājuma ārējais veidols, ko patentē attiecīgā valstī.
patērētājsabiedrība Sabiedrība, kas galvenokārt orientēta uz materiālo labumu patērēšanu.
patērētāju sabiedrība sabiedrība, kurā dominē preču pirkšanas un patērēšanas kults.
sasmakt Sabojāties tā, ka sāk (parasti ļoti nepatīkami) ost, piem., par pārtikas produktiem.
iegāzt Sagādāt (kādam) nepatīkamu, nelabvēlīgu situāciju, būt par cēloni, ka (kādam) rodas nelabvēlīga, nepatīkama situācija.
kost kaulā sagādāt ciešanas, arī zaudējumus; kaitēt, būt nepatīkami sajūtamam.
sagādāt galvassāpes sagādāt nepatikšanas, likt uztraukties, raizēties.
taisīt ziepes sagādāt nepatikšanas.
(sa)vārīt sūdus sagādāt nepatikšanas.
taisīt sūdus sagādāt nepatikšanas.
noturēt Saglabāt (ko); paturēt, neatdot (piem., ieņemto stāvokli).
tabernākuls Saiešanas telts – saliekams un pārvietojams templis, izraēļu galvenā svētnīca periodā pēc aiziešanas no Ēģiptes verdzības līdz pat Jeruzalemes tempļa uzcelšanai.
naturālā saimniecība saimniekošanas metode, pēc kuras produkciju ražo galvenokārt pašu patēriņam, nevis pārdošanai.
kurpretī Saista divas relatīvi patstāvīgas salikta teikuma daļas pretstatījuma attieksmē; turpretī, turpretim.
kamēr Saista divas relatīvi patstāvīgas salikta teikuma daļas; bet; turpretī.
turpretī Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
toties Saista patstāvīgu teikumu ar kontekstu.
te Saista salikta teikuma patstāvīgās daļas vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
un Saista salikta teikuma patstāvīgas daļas.
taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta sakārtojuma teikuma komponentus, kā arī patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; tomēr.
patērniecisks Saistīts ar (parasti materiālo labumu) patēriņu.
salds Saistīts ar ko ļoti patīkamu, priecīgu.
lokālpatriotisks Saistīts ar lokālpatriotismu, tam raksturīgs.
nacionālpatriotisks Saistīts ar nacionālpatriotismu, tam raksturīgs; tāds, kam raksturīgs nacionālpatriotisms.
patoloģisks Saistīts ar patoloģiju (1), tai raksturīgs.
patvaldniecisks Saistīts ar patvaldību; raksturīgs patvaldniekam.
urāpatriotisks Saistīts ar urāpatriotismu, tam raksturīgs.
apreibt Sajūsmināties, aizmirsties; izjust patīkamu pārdzīvojumu.
pašpietiekamība Sajūta, apziņa, ka pats jau ir visu sasniedzis, apguvis, ka pašam pietiekamā apjomā ir viss vajadzīgais, nepieciešamais, vēlamais.
Dievs ir mans liecinieks saka apliecinot, ka teiktais ir patiesība.
kā gailis saka par cilvēku (parasti vīrieti), kam patīk lielīties, kas ir iedomīgs, uzpūtīgs.
galva ir uz pleciem saka par cilvēku, kas ir spējīgs domāt, spriest patstāvīgi.
klusē kā partizāns saka par cilvēku, kas neko neizpauž, visu patur pie sevis.
Neticīgais Toms saka par cilvēku, kuru grūti pārliecināt (par ko), kurš šaubās, nekam netic, par visu grib pārliecināties pats.
velna pilns saka par dzīvespriecīgu cilvēku, kam patīk jokot.
mīksta sēdēšana saka par ērtu, patīkamu sēdēšanu (gulēšanu) uz šādām mēbelēm.
mīksta gulēšana Saka par ērtu, patīkamu sēdēšanu (gulēšanu) uz šādām mēbelēm.
kā ar mietu pa galvu saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs (parasti nepatīkams).
gluma āda kādam saka par izmanīgu, viltīgu cilvēku, kas prot veikli izvairīties no nepatīkamas situācijas.
kā pērkondārds skaidrās debesīs saka par kaut ko pēkšņu, negaidītu, parasti nepatīkamu.
kaķim jāsmejas saka par ko acīmredzami muļķīgu, nepareizu, nepatiesu.
sunim jāsmejas saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
zirgam jāsmejas saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
kā medus saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu.
kā medus maize Saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu.
kā medus uz maizes Saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu.
būt par postu saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(kā) posts uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
uzgulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(kā) posts kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(uz)gulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) sirdij saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
uzguļas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
uzguļas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) sirdij saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
kā rūgta nāve saka par ko ļoti apnicīgu, nepatīkamu.
pēc suņa saka par ko ļoti nepatīkamu, nevēlamu.
kā gruzis acī saka par ko ļoti nepatīkamu.
ciest kā zobu sāpes saka par ko nepatīkamu, ar ko ir jāsamierinās.
kā dadzis acī saka par ko nepatīkamu, traucējošu vai tādu, ko nevar ieredzēt.
kā skabarga acī saka par ko nepatīkamu, traucējošu vai tādu, ko nevar ieredzēt.
šmuce pa visu ģīmi saka par lielām nepatikšanām, lielu apkaunojumu.
noasa šķirsts saka par lielu, milzīgu, ļaužu pārpildītu telpu; arī par vienīgo patvēruma vietu.
kā peklē saka par ļoti nepatīkamiem apstākļiem – lielu karstumu vai tumsu.
iet caur kauliem saka par nepatīkamu sajūtu, ko izraisa, piem., griezīgas skaņas.
ar miesu un asinīm saka par reālu, patiesu mākslas tēlu.
mēles galā būt Saka par to, ko gribas pateikt.
uz mēles būt Saka par to, ko gribas pateikt.
sirds kā uz delnas saka par vaļsirdīgu, atklātu, patiesu cilvēku.
sirds kā uz plaukstas saka par vaļsirdīgu, atklātu, patiesu cilvēku.
glums kā zutis saka par viltīgu cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
laiks visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
gadi visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
dzīve visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
lai jods sasper mani saka, apstiprinot savu vārdu patiesīgumu.
Veseli ēduši! saka, atbildot kādam, kas pateicas par ēdienu, mielastu.
rādīt savu īsto seju saka, ja cilvēks (parasti neviļus) atklāj savu būtību, savas domas, centienus tādus, kādi tie ir patiesībā; paust, atklāt savu būtību.
mākoņi savelkas pār (kāda) galvu saka, ja draud nepatikšana, rodas bīstama situācija.
ēd pirkstus laizīdams saka, ja ēd ar lielu patiku.
ēd laizīdamies saka, ja ēd ar lielu patiku.
goda vārds Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu; patiesi.
sirds (sa)silst saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
sirds iesilst saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
sirds sasilst saka, ja izraisās patīkamas sajūtas, izjūtas.
sanāk ziepes saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
kā uz iesma (uzdurts) Saka, ja jāpārdzīvo kas ļoti nepatīkams.
tumši (negaisa) mākoņi savelkas (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
melni (negaisa) mākoņi savelkas (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
tumši (negaisa) mākoņi sabiezē (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
melni (negaisa) mākoņi sabiezē (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
kā no jauna piedzimis saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.).
kā uz pulvera mucas saka, ja kādam draud briesmas, nepatikšanas.
cilpa kaklā saka, ja kādam draud nāve vai ļoti lielas nepatikšanas.
mēle niez saka, ja kādam ļoti gribas ko pateikt, par ko runāt.
kā uz mutes kritis saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma nespēj pateikt ne vārda.
griež kā nazis sirdī saka, ja kas izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
griež kā ar nazi sirdī saka, ja kas izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
griežas (kā nazis) sirdī saka, ja kas izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
piesiet sirdi saka, ja kas ļoti patīk, interesē, ja kam ļoti pieķeras.
līdz mielēm saka, ja kas nepatīkams ir izjusts, pārdzīvots pilnībā, līdz galam.
sirds sažņaudzas saka, ja kaut kas pēkšņi rada nepatīkamas izjūtas, dziļi sāpina, nomāc.
ne kauna, ne goda saka, ja nekādā situācijā kādam nav neērti, nepatīkami.
dabūt sirmus matus saka, ja par kaut ko daudz jāraizējas, ja kas sagādā lielas bēdas, nepatikšanas.
pie velna Saka, ja pret ko ir liela nepatika, vēlēšanās no kā atbrīvoties.
šķebinās dūša saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
ja neviļos saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesumu.
elle vaļā Saka, ka notiek kas ļoti slikts, nepatīkams.
sūdi vagā saka, kad ir nepatikšanas, notikusi nelaime.
liels paldies saka, lai apliecinātu ļoti lielu pateicību.
sist (vai) nost saka, lai uzsvērtu teiktā patiesīgumu.
drošs paliek drošs saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
tici vai netici saka, pastiprinot domu par kā patiesumu.
ticiet vai neticiet saka, pastiprinot domu par kā patiesumu.
tiesa kas tiesa saka, uzsverot (kā) patiesumu.
viens kas tiesa saka, uzsverot (kā) patiesumu.
umlauts Saknes patskaņa palatalizācija (piemēram, vācu valodā, veidojot lietvārda daudzskaitļa formu).
sakņkopība Sakņaugu audzēšana iedzīvotāju patēriņam; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
uzkost Sakožot zobus ēdot, sajust mutē (ko neēdamu, arī nepatīkamu garšu).
iemīļot Sākt izjust patiku (pret kādu vietu), bieži uzturēties tajā.
ieskatīt Sākt izjust patiku, iemīlēt.
ieskatīties Sākt izjust patiku, iemīlēties.
iziet dzīvē sākt patstāvīgu dzīvi (piem., pēc skolas beigšanas).
nostāties uz (savām) kājām sākt patstāvīgu dzīvi; kļūt patstāvīgam.
neatkarīga teikuma daļa salikta teikuma daļa, kam nav pakārtots neviens palīgteikums un kas pati nav pakārtota nevienai teikuma daļai.
atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (piem., no soda, nepatīkama pienākuma).
piemīlīgs Samērā neliels, patīkams, glīts.
struktūrvienība Samērā patstāvīga (uzņēmuma, iestādes, organizācijas u. tml.) sastāvdaļa.
subkultūra Samērā patstāvīga, zemāka līmeņa garīgo un materiālo vērtību sistēma kādas kultūras ietvaros.
pabiezs Samērā piesātināts, blīvs; patumšs.
mīksts Samērā silts, patīkams.
patauks Samērā, arī diezgan tauks; patrekns.
paresns Samērā, diezgan resns; pretstats: patievs.
uzkāpt uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
uzmīt uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
sarūgtinājums Sāpīgs pārdzīvojums, ko izraisa, piem., pārestība, nepatiess apvainojums, padarītā darba neatbilstošs novērtējums.
saprast (kādu) no pusvārda saprast, izprast (kāda) līdz galam nepateikto, daļējo noklusēto.
sablefot Sarunāt nepatiesību (lai kādu maldinātu); samelot.
samurgot Sarunāt, paust (daudz kā nepatiesa, neloģiska, nepieņemama).
puns Sasituma rezultātā radies uztūkums (kādā ķermeņa daļā); patoloģisks neliels izcilnis, izaugums (uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļām).
uzlikt kroni sasniegt augstāko pakāpi, pārspēt visu iepriekšējo (piem., par nepatikšanām).
sapūst Sastāstīt, sarunāt (ko nepatiesu).
stāze Sastrēgums, plūsmas apstāšanās vai patoloģiska palēnināšanās (asinsvados, limfvados, zarnās).
pievilkt kāju Sasveicinoties vai pateicoties nedaudz pievirzīt vienu kāju pie otras.
paņemt Satvert ar roku vai rokām (ko), lai (to) iegūtu, paturētu, pārvietotu u. tml.
nosaukties Saucot pateikt (ko).
iekost mēlē savaldīties un nepateikt (ko).
iekost mēli zobos savaldīties un nepateikt (ko).
lišķēt Savtīgos nolūkos liekulīgi runāt (kādam) ko patīkamu, glaimojošu.
egoisms Savu personisko interešu izcelšana pāri citu cilvēku un sabiedrības interesēm; patmīlība.
līnija Secīgs sastāvdaļu, īpatnību kopums, parādību virkne (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
nosēkties Sēcošā balsī ko noteikt, pateikt.
nosēkt Sēcošā balsī noteikt, pateikt; nosēkties (2).
seksopatologs Seksopatoloģijas speciālists.
ponijs Sena zirgu populācija, kuras īpatņiem augums skaustā nav lielāks par 120 cm; šīs populācijas zirgs.
nobilis Senajā Romā –patriciešu un plebeju aristokrātijas pārstāvis, kas ieņēma kādu no augstākajiem valsts amatiem.
zemestauki Sēne ar baltu, recekļainu masu pildītu augļķermeni, kas sākumā attīstās zemē, un brūnu cepurīti, kura izdala nepatīkamu smaku [Phallus impudicus].
vājība Sevišķa patika (uz ko).
koķete Sieviete, kas ar savu izturēšanos cenšas patikt vīriešiem, pievērst viņu uzmanību.
nimfomāne Sieviete, kurai ir patoloģiski paaugstināta tieksme pēc dzimumsakariem (nimfomānija).
ola Sievišķā dzimumšūna, no kuras attīstās jauns īpatnis.
druska Sīka daļa, kas radusies, kam drūpot, plīstot u. tml.; drupata, drumstala.
kripata Sīka, niecīga (parasti ēdiena) daļa; arī drupata, druska.
dzensiksna Siksna, kas pārnes kustību no enerģijas avota uz patērētāju (mašīnu, darbgaldu u. tml.).
silīcijūdeņradis Silīcija savienojums ar ūdeņradi – toksiska gāzveida vai šķidra viela ar nepatīkamu smaku.
mīlīgs Silts, patīkams.
nosaukt Skaļā balsī pateikt.
aizkliegt Skaļā balsī runāt, kliegt, līdz rodas nepatīkamas izjūtas (ausīs).
nokliegt Skaļā balsī, kliedzot (ko) pateikt.
uzkliegt Skaļā balsī, kliedzot īsi, kategoriski pateikt (kādam, piemēram, pārmetumu, pavēli).
iekliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt (ko kur iekšā).
nokliegties Skaļā balsī, kliedzot pateikt (ko).
iekliegties Skaļā balsī, kliedzot pateikt (vārdus, īsu teikumu).
izkliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt, izrunāt.
izrēkt Skaļā, skarbā balsī pateikt, izrunāt.
piebļaut (pilnas) ausis skaļi bļaujot, izraisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas.
nobrēkt Skaļi brēcot, kliedzot pateikt (ko).
šķendēties Skaļi un neiecietīgi izteikt savu nepatiku, neapmierinātību; skaļi dusmoties.
iesaukties Skaļi, emocionāli, ierunāties, pateikt.
sabrēkt Skaļi, neapvaldīti pateikt (ko).
kolorīts Skanējuma nokrāsa, raksturīga īpatnība.
tembrs Skaņai raksturīga īpatnēja nokrāsa, ar ko atšķiras vienāda augstuma skaņas.
takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas taktsdaļas līdz nākamajai tikpat uzsvērtai taktsdaļai; skaņdarba posms starp divām taktssvītrām.
nocirst Skarbi noteikt, pateikt.
grauzt Skaroties klāt, nepatīkami kairināt, izraisīt sāpes; berzt.
taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, faktūru u. tml.
apēst vai ar acīm Skatīties (uz kādu, ko) ar lielu interesi, patiku.
aprīt vai ar acīm Skatīties (uz kādu, ko) ar lielu interesi, patiku.
lanckari Skrandas, driskas, lupatas.
uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot nepatīkami pārsteigtam.
sūcējskropstaiņi Skropstaiņu klases vienšūņi, kuru pieaugušajiem īpatņiem ir raksturīgi sūcējtaustekļi [Suctoria].
pliekans Slikts, nepatīkams (parasti par fizisko pašsajūtu).
iedzimta slimība slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
autoimūns Slimība, saslimšana, kas rodas no patoloģiskas imūnsistēmas reakcijas uz pašā organismā sastopamajām vielām, audiem un noved pie ķermeņa audu bojājuma un iekaisuma.
sieviešu slimības slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām; sieviešu dzimumorgānu slimības.
infekcijas slimības slimības, kuras rodas patogēno mikroorganismu (baktēriju, vīrusu, sēnīšu u. tml.) un makroorganismu mijiedarbības rezultātā.
ūdensgalva Smadzeņu šķidruma daudzuma patoloģiska palielināšanās galvaskausa dobumā; hidrocefālija; patoloģiski liela galva, kas izveidojusies šāda šķidruma daudzuma palielināšanās rezultātā.
izrēķināšanās Smags (parasti ārpustiesas, fizisks) sods vai patvaļīga vardarbība, kas nereti saistīta ar nogalināšanu.
drupināt Smalcināt drupatās, nelielās daļās; noārdīt, radīt (kur bojājumu).
nočivināt Smalkā balsī (parasti jautri, priecīgi) noteikt, pateikt.
nočiepstēt Smalkā balsī noteikt, pateikt.
izčiepstēt Smalkā balsī pateikt, izrunāt.
nopīkstēt Smalkā, pīkstošā balsī noteikt, pateikt (ko).
nokviekt Smalkā, spiedzošā balsī pateikt, arī nodziedāt (ko).
nosmiet Smejot, smejoties noteikt, pateikt (ko).
nosmieties Smejoties noteikt, pateikt (ko).
pasmieties Smejoties pateikt.
nosmīnēt Smīnot noteikt, pateikt (ko).
dezinformēt Sniegt (kādam) nepatiesu vai nepareizu informāciju.
melot Sniegt nepatiesu informāciju (parasti par tekstu, datiem).
pedometrs Soļu mērītājs – neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas.
pieskaņa Specifiska (skaņas) izrunas īpatnība.
plosīt Spēcīgi iedarbojoties, izraisīt nepatīkamas sajūtas, izjūtas, arī ļoti traucēt (par skaņu, troksni).
reālisms Spēja objektīvi, patiesi uztvert, arī novērtēt īstenību.
varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to; šīs spējas izpausme rīcībā.
bilingvāls Spējīgs brīvi runāt divās valodās; tāds, kas kādu valodu prot tikpat labi kā savu dzimto valodu.
etilspirts Spirts, kas dabiskā veidā rodas cukura rūgšanas procesā – bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un asu garšu.
sapušķot Stāstīt (ko), patiesiem notikumiem pievienojot izdomājumus, pārspīlējumus.
pūderēt smadzenes stāstīt nepatiesību, censties piemuļķot.
fleitēt Stāstīt nepatiesību; melot.
mānīties Stāstīt nepatiesību; rīkoties negodīgi.
izzīst no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
zīst no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
sastāstīt Stāstot daudz pateikt, izpaust; stāstot pateikt, izpaust (parasti daudz ko lieku, nepatiesu).
apmelot Stāstot, izplatot nepatiesas ziņas (par kādu), apzināti nostādīt (to) nelabvēlīgā stāvoklī.
vienpatnība Stāvoklis, kad (kāds, kas) dzīvo, darbojas viens pats, nekontaktējoties ar citiem; vienpatība.
vienpatība Stāvoklis, kad (kāds, kas) dzīvo, darbojas viens pats, nekontaktējoties ar citiem.
vientulība Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirti no citiem; (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pamestības, atstātības izjūta.
nobēgt Steigšus noslēpties, patverties (kādā nomaļā vietā).
nostenēties Stenot noteikt, pateikt (ko).
nodīkt Stieptā balsī, dīcot noteikt, pateikt (ko).
uzaurot Stiepti kliedzot, pateikt, uzsaukt (ko).
leksikostilistika Stilistikas nozare, kurā pēta leksikas stilistiskās īpatnības.
asonanse Stilistisks paņēmiens – vienādu patskaņu atkārtošana (pantā, frāzē u. tml.).
kāre Stipra vēlēšanās, patika (pēc kāda ēdiena, dzēriena).
izstomīt Stomoties pateikt, izrunāt.
priekšstrādnieks Strādnieks, kas, pats strādājot, vada kādas strādnieku grupas darbu.
izšaut (visu) pulveri Strauji izteikt (ko) un nespēt vairāk nekā pateikt, iebilst.
izgrūst Strauji, spēji, arī ar pūlēm pateikt, izrunāt; īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt.
modulis Strukturēts, relatīvi patstāvīgs mācību priekšmetu un nodarbību komplekss, ko var dažādi kombinēt, veidojot mācību kursu ar noteiktu specializāciju vai ievirzi.
noskaldīt Strupi, skarbi pateikt, noteikt.
starpsuga Suga, kuras īpatņus apvieno pazīmes, kas raksturīgas divām vai vairākām citām sugām.
dekoratīvie suņi suņu šķirnes, pie kurām pieder (parasti nelieli) suņi ar īpatnēju, interesantu izskatu.
nosūroties Sūrojoties izpaust neapmierinātību (par ko); sūrojoties noteikt, pateikt (ko).
padot labrītu sveicinot pateikt "labrīt!".
padot labdienu sveicinot pateikt “labdien!”.
padot labvakaru sveicinot pateikt “labvakar!”.
nosvepstēt Svepstot pateikt (ko).
piepacelt Svinīgi sakāpināts, patētisks.
skudras Šīs dzimtu grupas īpatnis.
nošķendēties Šķendējoties noteikt, pateikt (ko).
aberācija Šķietama debess ķermeņu novirzīšanās no to patiesā stāvokļa.
nošļupstēt Šļupstot noteikt, pateikt (ko).
izšļupstēt Šļupstot pateikt, izrunāt.
izšņākt Šņācošā balsī pateikt, izrunāt.
iešņākt Šņācoši pateikt (parasti ausī).
uzšņākt Šņācot pateikt (ko).
neklātiene Tā, ka pats neatrodas (kur) klāt.
pa savam tā, kā pats vēlas, grib.
nelabi Tā, ka rodas nepatīkama, pretīga sajūta; mokoši.
slikti Tā, ka rodas nepatīkams, nevēlams rezultāts.
vienmājas Tāds (augs), kam uz viena īpatņa ir kā vīrišķie, tā sievišķie ziedi.
divmāju Tāds (augs), kura vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas atsevišķi uz dažādiem īpatņiem.
neaizstājams Tāds (cilvēks), kas savus pienākumus, amatu u. tml. veic tik ļoti labi, ka ir grūti vai pat neiespējami viņu aizstāt ar citu.
bilancspējīgs Tāds (grāmatvedis), kas prot patstāvīgi sastādīt bilanci.
neaizsniedzams Tāds (piem., sportists), kura veikumu, panākto citiem ir grūti vai pat neiespējami sasniegt.
patmīlīgs Tāds cilvēks, kam ir raksturīga patmīlība; egoistisks.
patentbrīvs Tāds medikaments, kam ir tā pati aktīvā viela kā oriģinālam un kas parādās tirgū, kad ir beidzies patents oriģinālajam medikamentam; ģenērisks.
iemīļots Tāds, ar ko labprāt nodarbojas; tāds, pret ko izjūt patiku; tāds, kur bieži uzturas.
mīlīgs Tāds, kad ir patīkami laikapstākļi.
viegls Tāds, kad pastāv patīkami, arī vēlami laikapstākļi (par laikposmu).
sīvs Tāds, kam ir asa, kodīga, parasti nepatīkama garša (rūgti skāba vai rūgti sāļa).
garšīgs Tāds, kam ir laba, patīkama garša; tāds, ko labprāt ēd, kas labi garšo.
salds Tāds, kam ir ļoti patīkams saturs.
izskatīgs Tāds, kam ir patīkams, glīts izskats (par cilvēku); arī skaists.
melnīgsnējs Tāds, kam ir patumša, brūngana ādas krāsa.
melnīgsnējs Tāds, kam ir patumša, brūngana nokrāsa.
pilnnozīmes Tāds, kam ir sava patstāvīga nozīme (par vārdu).
vājš Tāds, kam ir slikta, piem., saturiskā kvalitāte, tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, normām, arī neizraisa patiku.
smaržlapu Tāds, kam ir smaržīgas lapas, īpatnēja rūgtena smarža un garša.
skolniecisks Tāds, kam ir viduvējs, zems zināšanu, profesionālās sagatavotības, prasmes līmenis; tāds, kurā neizpaužas patstāvība, radoša ierosme.
sabiedrisks Tāds, kam patīk bieža saskarsme ar citiem cilvēkiem; tāds, kas jūtas labi plašākā sabiedrībā.
lecīgs Tāds, kam patīk izcelties citu starpā; augstprātīgs, iedomīgs.
patriotisks Tāds, kam piemīt patriotisms.
tilpumains Tāds, kam piemīt samērā liels, parasti īpatnējais, tilpums.
izkalpīgs Tāds, kam piemīt tieksme izkalpoties, izpatikt; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
maniakāls Tāds, kam raksturīgs slimīgs psihisks uzbudinājums, patoloģiskas tieksmes, neprognozējama uzvedība.
mākslots Tāds, kam trūkst emocionāla patiesuma (parasti par mākslas darbu).
strofisks Tāds, kam visām strofām vai pantiem ir viena un tā pati mūzika (parasti par dziesmu, dziesmas formu).
jauks Tāds, kas (ar savām īpašībām vai saturu) izraisa patiku, labsajūtu, iepriecina.
patīkams Tāds, kas (ar savu saturu vai īpašībām) izraisa patiku, sniedz labsajūtu, iepriecina.
neērts Tāds, kas (dažādu iemeslu dēļ) izraisa nepatīkamas izjūtas.
nolāpīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
slēpts Tāds, kas ar grūtībām ir vai pat nav saskatāms, pamanāms, konstatējams.
riebīgs Tāds, kas ar savām īpašībām, uzvedību u. tml. izraisa nepatiku, arī riebumu, pretīgumu.
tīrs Tāds, kas atbilst morāles normām; godīgs, patiess.
paaugsts Tāds, kas atrodas patālu virs horizonta.
attāls Tāds, kas atrodas, noris samērā tālu; patāls.
elementārs Tāds, kas attiecas uz (kā) pamatiem; pats svarīgākais, nepieciešamākais.
neiropatoloģisks Tāds, kas attiecas uz neiropatoloģiju, saistīts ar to.
pusautomātisks Tāds, kas daļu darbības, cikla veic patstāvīgi, daļu – ar cilvēka palīdzību (par ierīcēm, iekārtām).
strādīgs Tāds, kas daudz strādā; tāds, kuram patīk strādāt; darbīgs; čakls.
sabiedrisks Tāds, kas dzīvo savas sugas īpatņu grupā.
vientulīgs Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem; tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli); vientuļš (1).
vientuļš Tāds, kas dzīvo, darbojas, veic (ko) viens pats, atšķirti no citiem; tāds, kam nav ģimenes, piederīgo, draugu (par cilvēkiem).
skaists Tāds, kas iepriecina, izraisa patiku.
rezervēts Tāds, kas ir (konkrētai personai) atlikts, saglabāts, pataupīts brīvs, neaizņemts.
pašapmierināts Tāds, kas ir apmierināts pats ar sevi.
īpašs Tāds, kas ir atšķirīgs no citiem, no parastā; īpatnējs, savdabīgs.
pasekls Tāds, kas ir bez dziļāka satura; patukšs.
spocīgs Tāds, kas ir dīvains, neparasts, izraisa nepatiku.
pašizglītots Tāds, kas ir ieguvis izglītību, mācoties patstāvīgi.
augšminētais Tāds, kas ir iepriekš pateikts, nosaukts.
uzsvērts Tāds, kas ir īpaši izcelts – par (kā, piemēram, darbības, parādības) pazīmi, īpatnību.
ērts Tāds, kas ir labi, piemēroti izveidots; tāds, ko viegli un patīkami lietot.
suverēns Tāds, kas ir neatkarīgs (no kā), brīvs, arī patstāvīgs savā darbībā (par cilvēku).
nelaimīgs Tāds, kas ir par cēloni nelaimei, nepatikšanām; tāds, kas vēstī par nelaimi.
smalks Tāds, kas ir pareizi, arī patīkami, glīti veidots (parasti par sejas vaibstiem); tāds, kurā izpaužas inteliģence, arī izsmalcinātība.
pašsaprotams Tāds, kas ir pats par sevi saprotams.
pliks Tāds, kas ir pats par sevi, bez papildinājuma; kails (6).
kails Tāds, kas ir pats par sevi, bez papildinājuma.
vispārākais Tāds, kas ir pats pārākais, labākais, noderīgākais u. tml. no visiem līdzīgiem.
sākotnējs Tāds, kas ir pats pirmais, pirms cita vai citiem, kuri tam seko.
savs Tāds, kas ir raksturīgs tikai noteiktai personai, noteiktam priekšmetam, parādībai, veido tās iezīmes, īpatnības; arī savdabīgs.
nelabs Tāds, kas ir saistīts ar ko ļaunu, ar nepatīkamu pārdzīvojumu.
laimīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko vēlamu, patīkamu (piem., par gadījumu, notikumu); arī veiksmīgs.
patriotisks Tāds, kas ir saistīts ar patriotismu; tāds, kurā izpaužas patriotisms.
īgns Tāds, kas ir sapīcis, neapmierināts (ar ko); tāds, kas izturas nelaipni, ar nepatiku.
nepanesams Tāds, kas ir tik nepatīkams, ka tā klātbūtni, saskarsmi ar to ir grūti vai neiespējami paciest.
nenoliedzams Tāds, kas ir tik patiess, pareizs, ka to grūti vai neiespējami apšaubīt, noliegt.
vienīgais Tāds, kas ir tikai viens, viens pats.
pašvērtīgs Tāds, kas ir vērtīgs pats par sevi.
nenovēlīgs Tāds, kas izjūt nepatiku, skaudību (pret kādu); tāds, kas nevēl labu.
pateicīgs Tāds, kas izjūt, pauž pateicību (par ko).
simpātisks Tāds, kas izraisa (kādā) emocionāli labvēlīgu attieksmi, patiku, arī tieksmi iegūt to (piem., par priekšmetiem).
glaimojošs Tāds, kas izraisa (kādā) patīkamas izjūtas, tīksmi.
pretīgs Tāds, kas izraisa (kādā) stipru nepatiku, riebumu (par cilvēku, tā īpašībām, izturēšanos, rīcību u. tml.).
stindzinošs Tāds, kas izraisa ārkārtīgi nepatīkamas sajūtas.
pretīgs Tāds, kas izraisa ļoti nepatīkamas, nevēlamas sajūtas.
neomulīgs Tāds, kas izraisa nepatīkamas (piem., neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
nejauks Tāds, kas izraisa nepatīkamas, mokošas izjūtas.
riebīgs Tāds, kas izraisa nepatīkamas, sliktas sajūtas.
atbaidošs Tāds, kas izraisa nepatiku, pretīgumu, bailes.
nejauks Tāds, kas izraisa nepatiku.
nepatīkams Tāds, kas izraisa nepatiku.
nožēlojams Tāds, kas izraisa nicinājumu, nepatiku; ļoti slikts.
zīdains Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, atgādinot zīdu (parasti par kā īpašību).
skaists Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas (par laikapstākļiem); tāds, kad ir laikapstākļi, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas; arī jauks.
romantisks Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas.
mājīgs Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, rada labsajūtu.
samtains Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas; tāds, kas nav spilgts, spožs.
mīlīgs Tāds, kas izraisa patīkamas sajūtas.
patīkams Tāds, kas izraisa patiku (1); jauks, simpātisks.
vilinošs Tāds, kas izraisa patiku, valdzina (piem., par cilvēku, tā ārieni).
pievilcīgs Tāds, kas izraisa patiku; glīts, jauks (par cilvēku, tā ārējo izskatu).
tīkams Tāds, kas izraisa patiku; patīkams.
mīlīgs Tāds, kas izraisa pret sevi simpātijas, patiku, mīļumu.
pretīgs Tāds, kas izraisa stipru nepatiku (par darbību, apstākļiem, parādībām).
izaicinošs Tāds, kas kaitina, izraisa nepatiku, liek asi reaģēt.
šokējošs Tāds, kas ļoti pārsteidz (parasti nepatīkami).
glaudīgs Tāds, kas maigi, patīkami kļaujas, skaras klāt.
mēlnesīgs Tāds, kas mēdz izplatīt nepatiesas ziņas, apmelot.
necerēts Tāds, kas nav gaidīts, uz ko nav cerēts (parasti par ko patīkamu).
nejauks Tāds, kas nav labs; nepatīkams, slikts.
samākslots Tāds, kas nav patiess, dabisks; tāds, kas ir pārspīlēts, pārmērīgi izskaistināts.
riebīgs Tāds, kas nav patīkams; tāds, kam ir riebumu, pretīgumu izraisošs saturs.
sekundārs Tāds, kas nav pats galvenais; otršķirīgs.
nejēdzīgs Tāds, kas nav pieņemams, izraisa nepatiku (piem., sava satura, sliktās kvalitātes dēļ).
samocīt Tāds, kas nav pilnīgi īsts, patiess.
neatkarīgs Tāds, kas nav saistīts (ar ko citu); tāds, kas eksistē patstāvīgi.
laimīgs Tāds, kas nav saistīts ar visnevēlamākā atgadīšanos; tāds, kas ir beidzies bez nepatīkamām sekām.
neglīts Tāds, kas neatbilst estētiskām prasībām, izraisa nepatiku.
sadomāts Tāds, kas neatbilst īstenībai, patiesībai (par domāšanas procesa, iztēles rezultātu).
nepatiess Tāds, kas neatbilst īstenībai, patiesībai; arī melīgs.
sliktums Tāds, kas neatbilst kādām normām, vajadzībām, izraisa ko nevēlamu; arī bēdas, nepatikšanas.
nelabs Tāds, kas neatbilst noteiktām izmantošanas prasībām; nepatīkams, nevēlams.
pseidotautisks Tāds, kas neatbilst patiesam, demokrātiskam tautiskumam.
akls Tāds, kas nedomā, nerīkojas patstāvīgi.
nepatiess Tāds, kas neievēro patiesību, sagroza to.
nepateicīgs Tāds, kas neizjūt, neizrāda pateicību; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
garlaicīgs Tāds, kas neizraisa interesi, patiku; vienmuļš; tāds, kas noris lēni, vienmuļi.
vienpatnīgs Tāds, kas nemīl kontaktēties ar citiem; tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats; vienpatīgs.
vienpatīgs Tāds, kas nemīl kontaktēties ar citiem; tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats.
nemīlams Tāds, kas nesagādā patiku, prieku.
nepareizs Tāds, kas nesaskan ar patiesību; aplams.
brīvs Tāds, kas notiek pats no sevis vai pēc paša gribas, bez ārēja spēka iedarbības, arī bez šķēršļiem, kavēkļiem.
spiedīgs Tāds, kas paaugstinātas temperatūras un mitruma piesātinājuma dēļ izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu); arī tāds, kas intensīvi, nepatīkami karsē.
nopietns Tāds, kas pamatojas uz patiesām jūtām, patiesu vēlēšanos, ieinteresētu attieksmi.
pretīgs Tāds, kas parasti ar savu izskatu, arī izturēšanos, izraisa (kādā) stipru nepatiku (par dzīvniekiem).
liels Tāds, kas pārsniedz parastos savas dzimtas sugu, šķirņu īpatņu izmērus.
reāls Tāds, kas pastāv, eksistē dzīvē; tāds, kas nav izdomāts; patiess, īstens.
mīļš Tāds, kas patīk.
kairs Tāds, kas patīkami satrauc, valdzina, rosina juteklisku tieksmi.
pašgudrs Tāds, kas pats ir pārliecināts par savu uzskatu pareizību, savu gudrību.
varmācīgs Tāds, kas patvarīgi lieto varas līdzekļus, spaidus (pret kādu); tāds, kas lieto fizisku spēku (pret kādu), tāds, kas ar fizisku spēku pakļauj sev (kādu).
mans Tāds, kas pieder pašam (runātājam, rakstītājam); tāds, ko pats lieto, izmanto.
patiess Tāds, kas pilnībā atbilst kādām prasībām, ideāliem; patiess; īstens, īsts (2).
īsts Tāds, kas pilnībā atbilst kādām prasībām, ideāliem; patiess.
apmāt Tāds, kas pilnīgi atrodas (kā) ietekmē un zaudējis patstāvīgas spriešanas spējas.
neapstrīdams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (piem., par domu, uzskatu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apstrīdēt.
neapgāžams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (piem., par domu, uzskatu); tāds, kura nepatiesumu ir grūti vai neiespējami pierādīt.
nemīlīgs Tāds, kas rada nepatīkamas izjūtas.
griezīgs Tāds, kas rada nepatīkamas, arī sāpīgas sajūtas, nepatīkami kairina.
brīnišķīgs Tāds, kas rada prieku, labsajūtu, baudu; ļoti patīkams.
individuāls Tāds, kas raksturīgs tikai kādam indivīdam vai atsevišķai parādībai; īpatnējs, savdabīgs.
saistīgs Tāds, kas saista, raisa interesi, patiku.
bēdīgs Tāds, kas saistīts ar ko nepatīkamu (piem., ar nelaimi, zaudējumu); tāds, kas izraisa bēdas, skumjas, sliktu garastāvokli; neiepriecinošs, nepatīkams, slikts.
jauks Tāds, kas saistīts ar ko skaistu, priecīgu; patīkams.
grūts Tāds, kas saistīts ar nepatīkamu pārdzīvojumu; mokošs, smags.
nopietns Tāds, kas saistīts ar spēcīgām, patiesām jūtām, to izpausmi.
salikts Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem (samērā patstāvīgiem) elementiem, daļām.
sīkdrupatains Tāds, kas sastāv no sīkām drupatveida daļām.
lišķīgs Tāds, kas savtīgos nolūkos liekulīgi runā (kādam) ko patīkamu, glaimojošu.
lielisks Tāds, kas sevišķi labi atbilst noteiktām (piem., izmantošanas) prasībām, izraisa patiku.
saldskābs Tāds, kas slēpj neapmierinātības, nepatikas izpausmi (piem., par smaidu, sejas izteiksmi).
stiprs Tāds, kas spēj mērķtiecīgi darboties grūtos, sarežģītos apstākļos; arī izturīgs, patstāvīgs; tāds, kas nodrošina spējas darboties šādā veidā (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
domājošs Tāds, kas spēj patstāvīgi domāt, spriest; tāds, kam ir raksturīga patstāvīga domāšana, spriešana.
neticams Tāds, kas šķiet tik nereāls vai pārspīlēts, ka to grūti vai neiespējami pieņemt par patiesu, atbilstošu īstenībai.
sasodīts Tāds, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; tāds, kas izraisa nepatiku, neapmierinātību, dusmas.
varbūtisks Tāds, kas var būt, notikt, realizēties; tāds, kā patiesums ir iespējams.
pašpietiekams Tāds, kas var pastāvēt, eksistēt patstāvīgi, neatkarīgi no citiem.
riebīgs Tāds, kas, piem., ar savu izskatu izraisa nepatiku, arī riebumu, pretīgumu.
pašrocīgs Tāds, ko (kāds) veic, veido pats ar savām rokām.
ticams Tāds, ko (parasti ar kādu varbūtību) ir iespējams pieņemt par patiesu, atbilstošu īstenībai.
netverams Tāds, ko grūti, pat neiespējami sajust, uztvert, arī konstatēt.
neizpildāms Tāds, ko ir ļoti grūti vai pat neiespējami izpildīt, īstenot.
solo Tāds, ko izpilda (dzied, spēlē, dejo u. tml.) viens pats bez citu līdzdalības.
smags Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis, ciešanas; tāds, kura saturs atspoguļo mokoši nepatīkamu psihisku stāvokli, ciešanas.
neskarts Tāds, ko neviens nav lietojis, patērējis.
iemīļots Tāds, ko sāk izjust kā tuvu, nepieciešamu (piem., par mākslas darbu); tāds, pret ko izjūt patiku (piem., par rakstnieku, dzejnieku).
ērts Tāds, ko var paveikt viegli, bez liekas piepūles (par darbību); tāds, kad var justies labi, patīkami (par stāvokli).
vārpatains Tāds, kur ir daudz vārpatu; tāds, kas ir piesārņots ar vārpatu sakneņiem.
omulīgs Tāds, kur ir ērti, patīkami uzturēties; mājīgs.
mājīgs Tāds, kur ir patīkami atrasties, uzturēties; tāds, kur var ērti justies (parasti par telpām).
silts Tāds, kur ir samērā augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra (par telpu, vietu).
tvanīgs Tāds, kur izplatās asa, nepatīkama smaka (par vietu, telpu, vidi).
neomulīgs Tāds, kur nav patīkami uzturēties; nemājīgs.
mīlīgs Tāds, kur var labi, patīkami justies (par telpu).
šaurs Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā mazs mutes atvērums un augsts mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
negants Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļoti nepatīkama, naidīga, ļauna.
mēlnesīgs Tāds, kurā ietvertas nepatiesas ziņas, meli.
drupatains Tāds, kurā ir daudz drupatu; tāds, kas viegli drūp.
labs Tāds, kurā izpaužas atbilstība, piemērotība noteiktām prasībām, vēlmēm, (kā) gaumei; tāds, kas izraisa patiku.
indīgs Tāds, kurā izpaužas ļoti dziļa nepatika, ļaunums; arī dzēlīgs, aizskarošs.
samtains Tāds, kurā izpaužas maigums, labsirdība; patīkami tembrēts, pievilcīgs.
griezīgs Tāds, kurā izpaužas nepatika, naids u. tml.
greizs Tāds, kurā izpaužas nepatika, neuzticība, nelabvēlība u. tml.
šķībs Tāds, kurā izpaužas nepatika, neuzticība, nelabvēlība u. tml. (par skatienu, acīm); greizs (3).
patētisks Tāds, kurā izpaužas patētika.
atklāts Tāds, kurā izpaužas vaļsirdība, patiesums, tiešums.
nejauks Tāds, kura izskats vai izturēšanās izraisa nepatiku, noraidošu attieksmi; tāds, kam piemīt kas nepatīkams.
neciešams Tāds, kura izturēšanās ir ļoti nepatīkama, grūti paciešama.
nemīlīgs Tāds, kurā nav mājīguma; tāds, kurā nav patīkami uzturēties.
neaptumšots Tāds, kurā nav nepatīkamu, drūmu notikumu (par laikposmu); tāds, kuru neietekmē nekas šāds.
slikts Tāds, kurā neizpaužas atbilstība, piemērotība noteiktām prasībām, vēlmēm, (kā) gaumei; tāds, kas izraisa nepatiku.
neapšaubāms Tāds, kura patiesīgums neizraisa nekādas šaubas (piem., par domu, uzskatu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apšaubīt.
labs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, arī pozitīvs, labvēlīgs; tāds, kas izraisa patiku.
slikts Tāds, kura saturs neatbilst noteiktām prasībām; tāds, kas izraisa nepatiku, arī ko nevēlamu.
parasts Tāds, kura saturs neizceļas ar ko īpatnēju, nav oriģināls; tāds, kurā neizpaužas oriģinālas īpašības.
objektīvs Tāds, kura uzskati, runa un rīcība atbilst īstenībai, ir patiesi, brīvi no aizspriedumiem un subjektīvas attieksmes.
uzbāzīgs Tāds, kura vairākkārtējā, arī samērā spēcīgā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku.
uzmācīgs Tāds, kura vairākkārtējā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku.
gatavs Tāds, kura veidošana, izgatavošana, apstrāde ir pilnīgi pabeigta; tāds, kas ir sagatavots lietošanai, patērēšanai.
vienvērtīgs Tāds, kura vērtība ir tāda pati kā (kam) citam; līdzvērtīgs.
līdzvērtīgs Tāds, kura vērtība, nozīme ir tāda pati kā (kam) citam.
taisns Taisnīgs, godīgs, patiesīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
konferences zvans tālruņa savienojums vienlaikus ar vairākiem, līdz pat pieciem, sarunas dalībniekiem.
joprojām Tāpat kā līdz šim, tāpat kā iepriekš.
no zila gaisa tāpat vien, ne no kā, bez pamata.
no tukša gaisa tāpat vien, ne no kā, bez pamata.
mazumtirgotājs Tas (cilvēks vai uzņēmums), kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību, pārdodot preces gala patērētājam.
upuris Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos labvēlību, pateiktos.
soliteraugs Tas (parasti augs, krūms u. c.), kas aug (ir) viens pats.
nagla Tas, kas (kur, kādā jomā) ir pats interesantākais, labākais.
flagmanis Tas, kas (savā nozarē) ir pats lielākais, nozīmīgākais, labākais.
šausmonis Tas, kas ar savu izskatu vai rīcību izraisa šausmas, riebumu, lielu nepatiku.
taisnība Tas, kas atbilst īstenībai, realitātei; patiesība.
vientuļnieks Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, parasti vairoties no sakariem ar citiem; vientulis.
ēdājs Tas, kas ēd, patērē ēdienu; tas, kas daudz, labprāt ēd.
negantība Tas, kas ir ļoti nepatīkams, pretīgs.
nejaucība Tas, kas ir nepatīkams, sagādā neērtības, apgrūtina; nejauks notikums, nejauka rīcība.
vienīgais Tas, kas ir tikai viens, viens pats.
riebeklība Tas, kas izraisa lielu nepatiku, riebumu, pretīgumu.
bēdas Tas, kas izraisa negatīvu emocionālu stāvokli; raizes, rūpes, nepatikšanas.
medusmaize Tas, kas kādam ir ļoti pa prātam, ļoti patīkami, ar ko var pievilināt.
zemslānis Tas, kas nav klaji pateikts, pausts, bet ir izsecināms no kā; zemteksts.
nepatiesība Tas, kas neatbilst īstenībai; patiesībai; arī meli.
slikts Tas, kas neatbilst morāles normām; tas, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu, nevēlamu.
identitāte Tas, kas nosaka (kā) esamību, pastāvēšanu; raksturīga īpatnība, savdabība, sevišķums.
realitāte Tas, kas patiesi pastāv, eksistē; īstenība.
īstenība Tas, kas patiesi pastāv, eksistē; realitāte.
piedauzības akmens tas, kas rada iemeslu pārmetumiem, neapmierinātībai, nepatikai.
sasodīts Tas, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; tas, kas izraisa nepatiku, neapmierinātību, dusmas.
ziedojums Tas, ko dod, veltī Dievam, arī dieviem, lai pateiktos, arī izlūgtos labvēlību u. tml.
harmonijs Taustiņinstruments, kam gaisu ar kājminamām plēšām pievada pats spēlētājs un kas skan līdzīgi ērģelēm.
tautas gars tautas nacionālo īpatnību kopums.
paštece Tecēšana, kas notiek pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības.
modulis Tehnoloģiska iekārta, kas var funkcionēt patstāvīgi vai kādas sistēmas sastāvā.
laist muļķi Teikt, runāt nepatiesību, arī muļķības.
paragrāfs Teksta neliela, patstāvīga daļa (numurēta un apzīmēta ar īpašu zīmi §), kas sākas jaunā rindā.
stājskulptūra Tēlniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar arhitektūras veidojumiem; stājtēlniecība.
stājtēlniecība Tēlniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar arhitektūras veidojumiem; stājskulptūra.
stājmāksla Tēlotājas mākslas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīts ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
tele Teļš (sievišķais īpatnis); nepieaugusi govs.
siltums Temperatūra, kāda nepieciešama organismu dzīvības norisei; temperatūra, ko organisms sajūt kā patīkamu.
satenkot Tenkojot daudz pateikt, izpaust.
tepatās Tepat.
province Teritorija ar kādām, piem., ģeoloģiskām īpatnībām.
rajons Teritorija, kurai ir kādas īpašas, no citām teritorijām atšķirīgas pazīmes, īpatnības.
dogma Tēze, pieņēmums, mācība, ko atzīst par neapstrīdamu patiesību.
noticēt Ticot pieņemt ko par patiesu.
jānudien Tiešām, patiesi.
mats matā tieši tāds pats, pilnīgi vienāds.
gandrīz Tikpat kā; tā, ka ļoti maz trūkst, lai kas būtu (notiktu).
ne mazāk svarīgs jautājums tikpat svarīgs jautājums.
dabūt Tikt pakļautam (kādai iedarbībai); piedzīvot, pārciest (piem., ko nepatīkamu).
noskanēt Tikt skaļi pateiktam.
atraisīties Tikt vaļā, atbrīvoties (no kā nepatīkama).
atkauties Tikt vaļā, atbrīvoties (no kā uzmācīga, nepatīkama).
iezāģēt Tīšām sagādāt (kādam) nepatikšanas; ieriebt.
sariebt Tīši sagādāt (kādam) nepatikšanas, nodarīt (kādam) ļaunu.
nelaime Traucējums, kļūme (kā) darbībā, norisē; nevēlams, nepatīkams apstāklis, nepatikšanas.
klupšanas akmens traucēklis, šķērslis, kas rada sarežģījumus; neveiksmju, nepatikšanu cēlonis.
apmiglot acis traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast; ar nolūku apmulsināt.
aizmiglot acis traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast; ar nolūku apmulsināt.
triftongs Triju nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; trijskanis.
trīstik Trīs reizes tikpat (daudz, liels u. tml.).
nullvads Trīsfāžu maiņstrāvas elektrotīkla vads, kas savieno strāvas avota un patērētāja neitrālos punktus.
lokalizēt Tulkojot pielāgot (citas tautas daiļdarbu) savas tautas, zemes īpatnībām.
pa tvērienam turpat blakus, līdzās.
uz vietas Turpat, attiecīgajā vietā.
literarizēt Tuvināt daiļdarba formai, tā raksturīgām īpatnībām; iekļaut daiļdarbā.
automātiskā urbjpatrona urbjpatrona, kurā urbi iestiprina bez īpašas atslēgas.
urīna nesaturēšana urīna patvaļīga noplūšana.
princips Uzbūves, darbības pamatīpatnība, kas regulē, nosaka visus (kā) elementus, sastāvdaļas.
tekstūra Uzbūves, struktūras raksturīgas īpatnības (piem., iežos, koksnē), ko rada attiecīgo sastāvdaļu, elementu novietojums, savstarpējās telpiskās attiecības.
kontruzgrieznis Uzgrieznis, ko uzskrūvē uz galvenā uzgriežņa uz vienas un tās pašas skrūves, lai novērstu savienojumu patvaļīgu atskrūvēšanos.
pašuzliesmošana Uzliesmošana, kas notiek pati par sevi bez tiešas ārējas iedarbības.
uzkraut kaklā Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu.
uzkraut uz kakla Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu.
uzļekatot Uzļepatot.
trests Uzņēmumu apvienība, kurā uzņēmumi zaudē savu saimniecisko un juridisko patstāvību, taču saglabā peļņu.
sarakstīt Uzrakstīt (parasti nepatiesību).
dinamisms Uzskats, ka spēks ir patstāvīgs, pašdarbīgs un attiecībā pret matēriju primārs elements.
taisnība Uzskatu, rīcības, izturēšanās pareizība; patiesums.
uzrīdīt Uzsūtot (kādam, piemēram, varas pārstāvjus, pārbaudītājus), panākt, ka (tam) rodas nepatikšanas, grūtības.
kreņķi Uztraukumi, raizes; nepatikšanas.
nomanīt Uztvert (kādas pazīmes, īpatnības); nojaust, noprast.
samanīt Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības).
redzēt Uztvert, ievērot ar redzi (kādas pazīmes, īpatnības); ievērot.
novaidēt Vaidot izrunāt; gaužoties, žēlojoties noteikt, pateikt (ko).
novaimanāt Vaimanājot noteikt, pateikt (ko).
koncerns Vairāku juridiski patstāvīgu uzņēmumu apvienība ar kopēju finansiālo vadību.
bēgt Vairīties (no cilvēkiem, no kā nepatīkama).
bīties Vairīties; negribēt uzņemties (parasti ko grūtu, nepatīkamu).
atvairīties Vairoties atbrīvoties (piem., no kā nepatīkama); izvairīties.
mijkrēslis Vāja, patumša gaisma; krēsla.
krēsla Vāja, patumša gaisma.
krēslains Vājš, patumšs (par gaismu, apgaismojumu).
šarmēt Valdzināt (kādu), izraisīt patiku.
dialektisms Valodas parādība, īpatnība, kas raksturīga kādam dialektam, vietai, kur runā kādā dialektā.
fonētika Valodniecības nozare, kurā pēta valodas skaņas, to akustiskās un artikulārās īpatnības, kā arī vārda uzsvaru, zilbi, intonāciju u. tml.
despotija Valsts pārvaldes forma (piem., neierobežota monarhija), kam raksturīga augstākās varas pilnīga patvaļa un pavalstnieku absolūts beztiesīgums.
tirānija Valsts pārvaldes forma, kuras pamatā ir despotiska valdīšana, varmācība, patvaļa.
kolonija Valsts vai teritorija, kurai nav politiskas un ekonomiskas patstāvības un kas atrodas citas valsts – metropoles – varā.
puskolonija Valsts, kas ir formāli patstāvīga, bet faktiski atkarīga no kādas citas valsts.
federācija Valstu apvienība, kurai ir kopīga centrālā pārvalde, kopīgi bruņotie spēki u. tml., vienlaikus saglabājot apvienības locekļu relatīvu patstāvību.
ļaut sirdij vaļu Vaļsirdīgi pateikt ko par sevi.
(iz)kratīt sirdi vaļsirdīgi stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
varmācība Varas līdzekļu, spaidu patvarīgs lietojums (pret kādu); arī fiziska spēka lietojums (pret kādu); arī vardarbība.
ticamība Varbūtība, iespējamība, ka (kas) ir patiess, atbilst patiesībai.
draudi Vārdi vai darbība, ar kuru sola vai gatavojas sagādāt kādam ko ļoti nepatīkamu.
poētisms Vārds vai vārdu savienojums ar lirisku vai patētiski emocionālu nokrāsu.
patstāvīgs vārds vārds, kam ir patstāvīga leksiska nozīme un kas teikumā var būt teikuma loceklis.
palīgvārds Vārds, kam nav patstāvīgas leksiskās nozīmes un kas teikumā nevar būt teikuma loceklis.
saliktenis Vārds, kas ir darināts, apvienojot vismaz divus patstāvīgus vārdu vai to celmus un kas valodā funkcionē kā viena leksiska vienība.
aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot afiksus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme (piem., somugru valodās).
uzrunas grupa vārdu grupa, kas veidojas, ja uzrunu paskaidro kāds patstāvīgs vārds (piem., apzīmētājs).
mirla Vārgs, nīkulīgs, arī nejauks, nepatīkams cilvēks.
virsgans Vecākais augstākais goda nosaukums garīdzniecībā – bīskapam, metropolītam, patriarham, arhibīskapam.
šķobīties Veidot grimases, viebties (piem., paužot nepatiku).
uzkrāt kapitālu veidot naudas līdzekļu ietaupījumus, atsakoties no tūlītējas patērēšanas un ieguldot ienākumus ražošanas līdzekļos, būvniecībā u. tml.
universālveikals Veikals (parasti vairākstāvu), kurā ir dažādas nodaļas plaša patēriņa preču (piemēram, apģērbu, apavu, mājturības preču, elektronikas preču, rotaļlietu) pārdošanai un parasti arī pārtikas nodaļa.
liet Veikli runāt ko nepatiesu vai neticamu; veikli melot.
patentēt Veikt nepieciešamās darbības, lai iegūtu patentu; nodrošināt (izgudrojumu) ar patentu.
lūgt Veikt reliģisku darbību – vērsties pie Dieva vai svētajiem ar lūgšanu (2); lūgšanā izteikt savas vēlēšanās, arī pateicību.
apetīte Vēlēšanās, patika (ko darīt).
pašvērtība Vērtība, kas (kam) piemīt pati par sevi.
nācija Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība noteiktā teritorijā ar kopīgu valodu, kultūru un psiholoģiskām īpatnībām; tauta, kurai ir sava valsts.
rozēm kaisīts viegls, patīkams, skaists.
maigs Viegls, patīkams.
katalizators Viela, kas (parasti) palielina ķīmiskās reakcijas ātrumu, bet pati paliek sākotnējā daudzumā un ķīmiski nemainās.
ķīmiskais elements viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš.
dezodorants Viela, vielu kopums, kas novērš, iznīcina nepatīkamas smakas.
smarža Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas orgāniem un kas parasti izraisa patīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta.
smaka Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožu un kas parasti izraisa nepatīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta.
skaldāmie materiāli vielas, kurās noteiktos apstākļos pati no sevis var norisēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa lielu enerģijas daudzuma izdalīšanos.
padēls Viena laulātā dēls no iepriekšējas laulības attiecībā pret pamāti vai patēvu.
stāvs Viena no (augu audzes) horizontālajām joslām, kuras atšķiras ar veģetācijas īpatnībām, augu sastāvu.
vinčesters Viena no pirmajām šauteņu sistēmām ar patronu magazīnu; šīs sistēmas šautene.
vienādojums Vienādība, kas satur viena vai vairāku mainīgo (nezināmo) funkcijas un nav patiesa visām šo mainīgo vērtībām.
vienlīdzīgs Vienāds (ar ko), tāds pats, arī līdzvērtīgs kam citam.
pēctecība Vienādu pazīmju un attīstības īpatnību atkārtošanās pēctečos; pārmantojamība.
populācija Vienas sugas ģenētiski dažādu, savstarpēji brīvi krustojošos īpatņu kopa, kas aizņem noteiktu teritoriju un kādā veidā ir atdalīta no citām tās pašas sugas īpatņu kopām.
ķiploks Viengadīgs vai divgadīgs augs, kura sīpols sastāv no vairākām iegarenām daivām ar stipru, īpatnēju smaržu [Allium sativum].
dabasbērns Vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saistībā ar dabu.
vienatnīgs Vienpatīgs.
vienpatnis Vienpatis.
nelūgts viesis viesis, kas ieradies neaicināts, parasti nelaikā; arī nepatīkams viesis.
nelūgts ciemiņš viesis, kas ieradies neaicināts, parasti nelaikā; arī nepatīkams viesis.
paslēptuve Vieta, kur paslēpjas, patveras dzīvnieki.
paspārne Vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku; arī mājoklis, pajumte.
pajumte Vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku; arī mājoklis.
iedzimtais Vietējais iedzīvotājs, kas turpat dzimis un uzaudzis.
pielūdzējs Vīrietis, kas izjūt un izrāda (sievietei) savas simpātijas, patiku.
virs- Virslimita (patēriņš).
dzeltenā kaite vīrusu hepatīts; Botkina slimība.
līnija Virziens, veids, raksturīga īpatnība (piem., darbībai, uzskatiem).
pirmais Visievērojamākais, visizcilākais; pats labākais.
elitārisms Vispārināta īpatnība --> elitārs, šīs īpašības konkrēta izpausme; augstprātīga, snobiska attieksme.
truisms Vispārzināma patiesība, nodeldēts izteikums.
daba Viss tas, kas radies pats no sevis un veidojies bez cilvēka līdzdalības (piem., zeme, klimats, augu un dzīvnieku valsts).
vīteņsausserdis Vīteņaugs, kas vijas ap balstu un kura ziedu krāsa variē no dzeltenbaltas līdz iesarkanai ar pāreju violetos toņos, ziediem ir garas putekšņlapas un tie patīkami un spēcīgi smaržo [Lonicera caprifolium].
nodūkt Zemā balsī, paklusu noteikt, pateikt.
spradzene Zemeņu ģints savvaļas augs ar sarkanām, saldām ogām, kas raujot notrūkst ar īpatnēju sprakšķi [Fragaria viridis].
vaļēja zilbe zilbe, kas beidzas ar patskani vai divskani.
gara zilbe zilbe, kurā ir garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums.
īsa zilbe zilbe, kuras centrā ir īss patskanis vai skanenis.
cirkumflekss Zīme (^) patskaņa izrunas veida apzīmēšanai.
pašmācība Zināšanu apguve, mācoties patstāvīgi, ārpus izglītības iestādes, bez skolotāja palīdzības.
ģeogrāfija Zinātne par Zemi un parādībām, kas saistītas ar Zemes virsmu un atmosfēru, tur atrodamajiem augiem un dzīvniekiem, kā arī cilvēkiem, to izvietojumu un sabiedrības attīstības īpatnībām dažādās zemeslodes vietās.
politekonomija Zinātnes nozare, kas pētī ražošanas, sadales, maiņas un patēriņa likumsakarības; ekonomika (3).
ekonomika Zinātnes nozare, kas pētī ražošanas, sadales, maiņas un patēriņa likumsakarības.
brīdināt Ziņot par draudošām briesmām; norādīt uz iespējamo nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu.
raduraksti Ziņu kopums par (parasti dzīvnieku) īpatņa vai īpatņu grupas izcelšanos.
sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas drukns dziedātājputns ar melnu galvvirsu un pelēku muguru, kura vīriešu kārtas īpatņiem ir raksturīga sarkanīga ķermeņa krūšu un apakšējā daļa; parastais svilpis [Pyrrhula pyrrhula].
noņaudēt Žēlabainā balsī pateikt (ko).

pat citās vārdnīcās:

Tēzaurs

pat

LLVV

pat

MEV

pat