Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 217 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam pat.

Atrasts vārdos (236):

Atrasts etimoloģijās (94):

Atrasts normatīvajos komentāros (36):

Divdabi saprotams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess, kā arī ar nozīmi 'protams; bez šaubām', piemēram: Tev, saprotams, ir taisnība. Tāda attieksme mani, saprotams, pārsteidza. (šķirklī saprotams)
Saskaņā ar Valsts valodas centra atzinumu plašsaziņas auditorijai domātajā informācijā izmantojams termins patentbrīvie medikamenti vai patentbrīvās zāles. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz patentbrīvajiem medikamentiem lieto arī jēdzienus ekonomiskie un savstarpēji aizvietojamie medikamenti. (šķirklī patentbrīvs)
Vārda pareizrakstību formā konsīlijs (ar garu patskani ī otrā zilbē) 2021. gada 8. septembra sēdē (prot. Nr. 7 4. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. Tā kā oriģinālvalodas vārdā consilium otrā zilbe ir uzsvērta, šis patskanis latviešu valodā atveidojams kā garš ī. (šķirklī konsīlijs)
Kaut arī sarunvalodā un rakstos dažkārt sastopams lietojums patreiz, tas uzskatāms par kļūdainu, jo konkrētais apstākļa vārds ir darināts no vārdu savienojuma pašā reizē, nevis patā reizē. (šķirklī pašreiz)
Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
Praksē nereti tiek jaukti un kļūdaini lietoti vārdi patstāvīgs un pastāvīgs, tomēr to nozīme ir atšķirīga: patstāvīgs ir 'tāds, kas ir neatkarīgs no citiem, iztiek saviem spēkiem', bet pastāvīgs 'nepārtraukts, nemainīgs, regulārs'. (šķirklī patstāvīgs)
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2017. gada 11. oktobra sēdē nolēma ieteikt lokāmo formu čija. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī čija)
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 6.11.2011. sēdē ieteikta un atbalstīta forma ar garo patskani: adiabāta, nevis adiabata. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī adiabāta)
Laika gaitā mainījusies šā vārda pareizrakstība. Ja agrāk par pareizu tika atzīta forma ar patskani o (epistolārs – sk. Latviešu literārās valodas vārdnīcu), tad tagad normatīvajās vārdnīcās reģistrēta forma ar patskani u (epistula, epistulārs). (šķirklī epistulārs)
Divdabi domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams)
Praksē sastopams arī šā vārda rakstījums ar garo patskani ē: ezotērisks, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterisks)
20. gs. 80. gadu sākumā tika mainīta šā vārda pareizrakstība, ieviešot patskaņa e pagarinājumu: afēra. (šķirklī afēra)
Krievu valodas ietekmē dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar patskani e starp līdzskaņiem d un r: banderole, taču šāds rakstījums ir kļūdains. (šķirklī bandrole)
Praksē dažkārt tiek lietota no angļu valodas aizgūtā šī vārda rakstība ar patskani o – benzopirēns, taču tā uzskatāma par kļūdainu. (šķirklī benzpirēns)
Ir bijušas svārstības patskaņa e garuma apzīmēšanā. Pēdējos gados nostiprinājusies tendence lietot garo e – dēmons, dēmonisks. (šķirklī dēmons)
Praksē sastopams arī šo vārdu rakstījums ar garo patskani ē: ezotērija, ezotērika, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterija)
Lietvārds haltūra rakstāms ar garo patskani ū, bet attiecīgais darbības vārds halturēt ar īso patskani u. (šķirklī halturēt)
Diezgan izplatīta kļūda ir vārdu kantri rakstīt ar garo patskani ī (kantrī). Pareizā forma – kantri. (šķirklī kantri)
Būtu vēlams šo latvisko terminu lietot patlaban biežāk sastopamā aizguvuma šarnīrs vietā. (šķirklī locīkla)
Diezgan bieži vārdu mērķēklis kļūdaini raksta ar īso e (mērķeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēd – sēdeklis. (šķirklī mērķēklis)
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma -ņurku, -ņurki, -ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī noņurcīt)
Praksē tikpat bieži lieto arī formu nopludināt (nopludināt dzīvokli, nopludināt informāciju), kas nav reģistrēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī noplūdināt)
Burts o izrunājams kā patskanis o. (šķirklī noradrenalīns)
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma ņurku, ņurki, ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī ņurcīt)
Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza. (šķirklī omulība)
Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza. (šķirklī omulīgs)
Vārdu pateikt vienkāršās tagadnes formās parasti nelieto. (šķirklī pateikt)
Sadzīvē bieži šo salātu nosaukums kļūdaini tiek rakstīts un runāts ar pirmo patskani o – rosols, tomēr par literāri pareizo atzīstams lietojums ar pirmo patskani a – rasols. (šķirklī rasols)
Praksē ir ļoti izplatīts lietojums ar garo patskani – rēvija. (šķirklī revija)
Dažās vārdnīcās šajā nozīmē minēts vārds riestuve, kas praksē tikpat kā netiek lietots. (šķirklī riestava)
Praksē izplatīta arī forma ar īso patskani – rislings. (šķirklī rīslings)
Lēmums par šā vārda rakstību ar garo patskani ā pieņemts Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas sēdē 2010. gadā. (šķirklī tornādo)
Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar īso patskani i – štricele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar garo patskani ī. (šķirklī štrīcele)
Diezgan bieži vārdu tēmēklis kļūdaini raksta ar īso e (tēmeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēž – sēdeklis. (šķirklī tēmēklis)
Sarunvalodā tiek lietota arī šī vārda forma bez patskaņa a – zaķpastala. (šķirklī zaķapastala)
Praksē šo vārdu izrunā divējādi: ar patskani o vai divskani uo. (šķirklī neomulīgs)

Atrasts vārdu savienojumos (78):

Atrasts skaidrojumos (400):

neiropatologs [Neiropatoloģijas]{s:228} speciālists; nervu ārsts.
patologs [patoloģijas]{s:155} speciālists.
psihopatologs [Psihopatoloģijas]{s:162} speciālists.
seksopatologs [Seksopatoloģijas]{s:179} speciālists.
matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
atsvaidzinātājs Aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai.
patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
homofobija Aizspriedumi, nepatika pret homoseksuālismu, homoseksuālām, arī biseksuālām personām.
pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
bunkurs Apakšzemes patvertne (kara laikā); blindāža.
gramofons Aparāts ar tauri skaņuplašu atskaņošanai, ko vēlāk aizstāja patafons.
siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
pataisīt baltu par melnu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
nošņākties Apslāpētā balsī noteikt, pateikt (ko); nošņākt (1).
nošņākt Apslāpētā balsī, šņācot noteikt, pateikt (ko).
āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
apliecināt Apstiprināt (kā esamību, patiesumu); arī apgalvot.
kapsula Apvalks ap orgāniem, to daļām vai patoloģiskiem veidojumiem organismā.
silts Apzīmē stāvokli, kas ir saistīts ar samērā augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
piecirst Apzināti darīt tā, lai (kādam) iepatiktos.
izlikties Apzināti izturēties tā, lai radītu par sevi citādu, patiesībai neatbilstošu priekšstatu.
apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību.
mānīt Apzināti maldināt, stāstot nepatiesību; krāpt.
apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu, tam kaitētu).
meli Apzināti nepatiess izteikums (kāda maldināšanai).
samelot Apzināti pateikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
fabricēt Apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu).
viltot Apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu.
safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; sacerējums, dokuments u. tml., kas satur šādas nepatiesas ziņas, faktus.
melot Apzināti teikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
piedrupināt Ar drupatām pārklāt (ko); piebārstīt (ko).
faktisks Ar faktiem pamatots; īsts, patiess.
izgārgt Ar gārdzienu izdvest (skaņu); gārdzot pateikt, izrunāt.
izmocīt Ar grūtībām pateikt, izrunāt.
nicināt Ar izteiktu nepatiku attiekties (pret ko), atzīstot (to) par nepieņemamu, sliktu u. tml.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
gozēt Ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piem., saulē, pie uguns).
gozēties Ar labpatiku sildīties (piem., saulē, pie uguns).
ar kāru muti ar lielu ēstgribu, izjūtot garšas baudu, patiku (ēst, dzert).
kārs Ar lielu patiku, juteklisku baudu.
mīļuprāt Ar lielu patiku, labprāt.
glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties, skatīties.
noklusēt Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
ar atpakaļejošu datumu ar pagājušu, agrāku datumu nekā patiesībā.
mielot acis ar patiku apskatīt, gūt vizuālu baudījumu.
ar garšu (ēst, dzert) ar patiku, ar baudu.
izbaudīt Ar patiku, baudu pilnīgi izjust.
neapnicis Ar patiku, bez apnikuma (ilgstoši ko darīt).
labprāt Ar patiku; arī neiebilstot.
baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam).
ieriebt Ar rīcību, runu, izturēšanos sagādāt (kādam) nepatikšanas, izdarīt ko ļaunu.
mīlināties Ar savu izturēšanos paust patiku, maigumu pret pretējā dzimuma cilvēku (parasti savstarpēji).
kaitināt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādā) nepatiku, satraukumu, dusmas; būt nepatīkamam, aizskarošam.
koķetēt Ar savu uzvedību, runas veidu u. tml. censties piesaistīt sev kāda uzmanību, izraisīt interesi, patiku.
raukt degunu ar sejas izteiksmi paust nepatiku, neapmierinātību, pretīgumu.
siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
ar acīm apmīļot ar skatienu paust (sirsnību, mīļumu, patiku).
kapsele Ar sprāgstvielu pildīts cilindriņš vai vāciņš (piem., šaujamieroča patronā) degļa aizdedzināšanai vai sprādziena radīšanai.
nosvilpt Ar svilpieniem izpaust savu nepatiku, negatīvo attieksmi un neļaut uzstāties.
cista Ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģisks veidojums (orgānos vai audos).
pasacīt Ar vārdiem pateikt (ko).
konģeniāls Ar vienādām izcilām spējām (piem., par tulkotāju); tikpat izcils, līdzvērtīgs oriģinālam.
ij Arī; pat.
urāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms.
zem klajām debesīm ārpus telpām; bez patvēruma.
zem klajas debess ārpus telpām; bez patvēruma.
skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri.
tvans Asa, nepatīkama smaka; gaiss, kurā ir asa, nepatīkama smaka.
uzknābt Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam, par ko).
nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
nocirst kā ar cirvi asi, strupi, ļoti noteikti pateikt, atbildēt.
lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās izpaužas ļauna novēlējums.
alga Atalgojums par paveikto; atlīdzība, pateicība.
novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama, panākt, ka to uzņemas cits.
atraisīties Atbrīvoties (piem., no kā traucējoša, nepatīkama).
novelt no saviem pleciem atbrīvoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama.
mērkaķoties pakaļ atdarināt (kādu), rīkoties tāpat kā kāds cits.
stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību.
atkosties Atdarīt (piem., pasakot pretī ko nepatīkamu).
incidents Atgadījums, notikums (parasti nepatīkams).
uzplēst Atgādinot ko, pieļaut, ka jāatceras (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots).
izmērīt Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
iemest sejā atklāti pateikt (nepatīkamu patiesību, apvainojumu u. tml.).
iemest acīs atklāti pateikt (nepatīkamu patiesību, apvainojumu u. tml.).
apvainot Atklāti pateikt, ka uzskata par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
atzīties Atklāti pateikt, paziņot (ko par sevi, ar sevi saistītu).
mest acīs (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
mest sejā (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
rezervēt Atlicināt, pataupīt.
izklaidēšanās Atpūšanās, nodarbošanās ar ko patīkamu, kas rada pozitīvas izjūtas, novērš sasprindzinājumu.
patverties Atrast patvērumu; paglābties, paslēpties.
nobērt Ātri norunāt, pateikt.
izšaut Ātri, arī īsi pateikt.
izšauties Ātri, arī īsi tikt pateiktam.
novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (ko).
pārstāvis Atsevišķs īpatnis, eksemplārs (par dzīvniekiem, augiem).
asonanse Atskaņas, kurās vienādi ir tikai patskaņi.
atlicināt Atstāt, pataupīt; iedalīt (kādam nolūkam).
savdabīgs Atšķirīgs, īpatnējs.
uzslava Atzinība, īsi pateikts atzinīgs vērtējums (kādam).
piekrišana Atzinības, patikas izpausme, ko pauž pretējā dzimuma personas.
aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem; neapstrīdama patiesība.
pārspīlēt Atzīt (ko) par lielāku, nozīmīgāku, nekā tas ir patiesībā; atspoguļot, parādīt (ko) neatbilstoši īstenībai – pārāk labi vai pārāk slikti.
noliegt Atzīt (ko) par neesošu vai nepatiesu un izpaust, darīt zināmu (to).
cienīt Atzīt par labu, ar patiku lietot (ko).
smaržaugi Augi, no kuriem iegūst ēteriskās eļļas ar patīkamu aromātu.
paparžaugi Augi, piem., kosas, staipekņi, papardes, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa.
higrofils Augs, kam patīk mitrums.
pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
garšaugs Augs, kas satur aromātiskas vielas ar īpatnēju garšu un ko pievieno ēdienam garšas uzlabošanai.
krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs augs.
augtene Augu augšanas vieta ar tai īpatnējiem ārējās vides apstākļiem.
graudzāļu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst graudaugi, niedres, cukurniedres, smilgas, timotiņš, vārpata un citi augi.
lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi, kuru ziediem ir īpatnēja, lūpām līdzīga forma; šīs dzimtas augi.
suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
pieaurot pilnas ausis aurot tā, ka kādam rodas nepatīkamas sajūtas.
autorība Autora personības zīmols, īpatnība.
poētika Autora stila īpatnības, viņa daiļradei raksturīgo māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums.
kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
kičs Banāls, saldi sentimentāls mākslas darbs, sadzīves priekšmets u. tml., kas domāts plašam patērētāju lokam ar neizsmalcinātu gaumi.
likt pretī Bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi.
pabērns Bērns attiecībā pret pamāti, patēvu.
mazpulki Bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
dzēst Berzt (ar dzēšgumiju), slaucīt (ar lupatu, roku) u. tml., lai iznīcinātu, padarītu neredzamu (piem., ko uzrakstītu).
paberzt Beržot patīrīt, paspodrināt.
(ar) gariem zobiem Bez intereses, negribīgi, ar nepatiku (ko darīt).
uz klaja lauka Bez pajumtes, patvēruma.
klajā laukā Bez pajumtes, patvēruma.
nelabprāt Bez patikas; negribot.
šablons Bez radošas pieejas pārņemts paņēmiens, patapināts izteiksmes veids u. tml.
sājš Bezgaršīgs, pliekans; tāds, kam ir nepatīkama, rūgti sāļa garša.
kampars Bezkrāsaina, kristāliska viela ar īpatnēju smaržu.
ļaundabīgs Bīstams, dzīvību apdraudošs (par slimību, patoloģisku procesu).
porcelāns Blīva, plānās kārtās caurspīdīga, parasti balta saķepusi masa, kas sastāv no kaolīna, kvarca smiltīm un laukšpata un ko izmanto trauku, tehnisku detaļu u. c. keramisku materiālu izgatavošanai.
draudēt Brīdināt, ka sekos sods vai nepatīkama, ļauna rīcība.
nobrīdināt Brīdinot stingri noteikt, pateikt.
plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patricietim).
tvanot Būt ar asu, nepatīkamu smaku.
nobeigties Būt beigu daļā, tikt nobeigtam (piem., ar kādu formas īpatnību).
likt roku uz sirds būt godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
(no)kauties ar domām būt grūti atrisināmu, nepatīkamu domu pārņemtam.
draudēt Būt iespējamam (par ko nepatīkamu, bīstamu); būt tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams.
ieredzēt Būt labās domās (par kādu); izturēties ar labvēlību un patiku (pret kādu).
turēties pie brunčiem būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties, piem., uz māti, sievu.
turēties (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
stāvēt pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
(būt) (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
ēsties Būt nepatikai, dusmām, arī skaudībai u. tml.
būt murdā (iekšā) būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā.
būt bētē būt nepatīkamā, nevēlamā situācijā.
vilt Būt par cēloni nepatiesai, kļūdīgai (kā) uztverei, izpratnei.
nokaitināt Būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek patērēts; patērēt (daudz vai visu).
dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā vai negatīvā psihiski emocionālā stāvoklī.
pateikties Būt pateicīgam.
patikt Būt patikai (ko veikt, darīt).
mīlēt Būt patikai (pret ko).
stāvēt uz savām kājām būt patstāvīgam.
uzlikt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
ņirgt Būt redzamam, rēgoties (par ko neglītu, nepatīkamu).
piesaistīt Būt saistītam (pie kā), nespējot patstāvīgi pārvietoties.
mīlēt Būt tādam, kam patīk darīt (ko).
savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piem., par parādībām dabā, mākslas darbiem).
valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) patīkamas sajūtas, piesaista interesi.
vilkt Būt tādam, kas izraisa patiku, interesi, piesaistīt (ko).
vilkt Būt tādam, kas izraisa, arī kur izraisās nepatīkamas sajūtas, sāpes.
ost Būt tādam, kas liecina (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
šokēt Būt tādam, kas nepatīkami pārsteidz.
pievilkt Būt tādam, kas patīk, valdzina.
palikt labā atmiņā būt tādam, ko patīkami atcerēties.
pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (piem., par mākslas darbu).
izlikt sirdi uz delnas būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
uzlikt sirdi uz delnas būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
kvintesence Būtiskāko pazīmju, īpašību kopums, īss kopsavilkums; pats galvenais, svarīgākais.
mazumcena Cena, par kādu preci pārdod tieši patērētājiem, iedzīvotājiem; mazumtirdzniecības cena.
mācīties Censties iegaumēt, paturēt atmiņā.
mest līkumu censties izvairīties no kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
konservatīvisms Cenšanās paturēt līdzšinējo kārtību, tieksme saglabāt tradicionālo.
darva Cietā kurināmā sausās pārtvaices produkts – tumšs, eļļains šķidrums ar īpatnēju, asu smaku, ko izmanto ceļa seguma un izolācijas materiālu gatavošanai.
astrālais ķermenis cilvēka enerģētiskais apvalks, kas spēj atdalīties no fiziskā ķermeņa un eksistēt patstāvīgi.
temperaments Cilvēka psihiskās darbības īpatnības, kuru fizioloģiskais pamats ir nervu sistēmas tips.
skvoters Cilvēki (bezpajumtnieki), kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (parasti Lielbritānijā).
maniaks Cilvēks ar spilgti izteiktām patoloģiskām tieksmēm.
nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
nopietns precinieks cilvēks, kam ir patiesi precību nolūki.
narkomāns Cilvēks, kam ir patoloģisks pieradums lietot narkotiskas vielas.
bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
vietsēdis Cilvēks, kam nepatīk ceļot, pārcelties un kas labprāt uzturas pierastajā vietā, vidē.
mīļotājs Cilvēks, kam patīk (kas).
miegamice Cilvēks, kam patīk daudz gulēt.
gardēdis Cilvēks, kam patīk ēst izmeklētus, izsmalcinātus ēdienus.
estēts Cilvēks, kam patīk skaistais un māksla; smalks, izprotošs skaistuma un mākslas cienītājs.
pelēkais kardināls cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
lokālpatriots Cilvēks, kam piemīt lokālpatriotisms.
urāpatriots Cilvēks, kam raksturīgs urāpatriotisms.
smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, ar patiku dzer kādu (bezalkoholisku) dzērienu.
sekotājs Cilvēks, kas dara, rīkojas tāpat kā kāds cits; kādas personas domu, ideju atbalstītājs un turpinātājs.
dejotājs Cilvēks, kas dejo; cilvēks, kas labi dejo un kam patīk dejot.
deklamētājs Cilvēks, kas deklamē; cilvēks, kas labi deklamē un kam patīk deklamēt.
dziedātājs Cilvēks, kas dzied; cilvēks, kas labi dzied un kam patīk dziedāt.
mazumpircējs Cilvēks, kas iegādājas preces mazumtirdzniecībā, personīgam patēriņam.
mizantrops Cilvēks, kas izjūt nepatiku pret citiem cilvēkiem un vairās no tiem.
savvaļnieks Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, nerēķinoties ar citiem.
mēlnesis Cilvēks, kas mēdz izplatīt nepatiesas ziņas, apmelot.
jokdaris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, cilvēks, kam patīk jokoties.
jokupēteris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, kam patīk jokoties.
vienpatis Cilvēks, kas nemīl kontaktēties ar citiem cilvēkiem; cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
brīvklausītājs Cilvēks, kas pats pēc savas vēlēšanās un vienošanās ar pasniedzēju, apmeklē lekcijas konkrētā priekšmetā.
patricietis Cilvēks, kas piederēja pie viduslaiku pilsētu patriciāta.
varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
reālists Cilvēks, kas spēj objektīvi, patiesi uztvert un novērtēt īstenību.
bēdu brālis cilvēks, ko skārusi tāda pati nelaime, liksta kā pašu.
tips Cilvēks, kura izskats un izturēšanās rada neuzticību, izraisa nepatiku.
siltummīlis Cilvēks, kuram patīk silti vai karsti laika apstākļi.
sirdsāķītis Cilvēks, kurš (kādam) ir ļoti iepaticies, ir iekārots, iemīļots.
simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patiku, arī draudzību, mīlestību.
patruļa Cilvēku grupa, kas patrulē (ar transportlīdzekļiem vai bez tiem).
mongoloīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīga dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, plakana seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, īpatnēja acu forma.
nočāpstināt Čāpstinot noteikt, pateikt (ko).
nočerkstēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt.
nočukstēt Čukstus īsi pateikt.
izčukstēt Čukstus pateikt, izrunāt.
pačukstēt Čukstus pateikt; paslepus (ko) paziņot, pastāstīt.
iečukstēt Čukstus pateikt.
stihija Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide.
puspatiesība Daļēja, nepilnīga patiesība.
puspateikts Daļēji, nepilnīgi pateikts.
pusparazīts Daļējs parazīts; tāds, kas spēj dzīvot un baroties arī patstāvīgi, bez saimnieka organisma.
niķis Darbības traucējumi, īpatnības.
atstāstījuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda, ka runātājs atstāsta cita teikto, par kā patiesību nav pārliecinājies.
tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai kādu sodītu.
stihija Darbošanās, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
krāmēties Darboties (ar ko); veikt, darīt ko nepatīkamu vai tādu, kas prasa lielas pūles.
melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
maize bez garozas darbs, dzīve, kurā nav nekā nepatīkama, grūta.
nodārdināt Dārdošā, skaļā balsī noteikt, pateikt (ko).
patērētājs Darītājs --> patērēt.
dārzeņkopība Dārzkopības nozare – dārzeņu audzēšana iedzīvotāju patēriņam.
piekliegt pilnas ausis daudz un skaļi kliedzot, radīt (kādam) nepatīkamas izjūtas.
polifonija Daudzbalsība, kuras pamatā ir vairāku patstāvīgu melodiju vienlaicīgs skanējums.
kontrapunkts Daudzbalsības veids, kura pamatā ir vienlaicīgs vairāku patstāvīgu melodiju skanējums un attīstība; polifonija.
smaržzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu [Anthoxanthum odoratum].
krauklene Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar nepatīkamu smaku un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli.
rūpniecības preces dažādas plaša patēriņa preces, izņemot pārtiku.
izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu); ļaut izdegt (visam); nodedzināt.
umlauts Diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa, piemēram, ä), kas rāda patskaņa palatalizāciju.
nodimdināt Dimdošā balsī noteikt, pateikt (ko).
dīvainība Dīvaina rīcība, paradums; īpatnība.
divtik Divas reizes tikpat (liels, daudz u. tml.).
dubultkoris Divās relatīvi patstāvīgās daļās sadalīts koris (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
monoftongizācija Divskaņa pārvēršanās par patskani (monoftongu).
diftongs Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; divskanis.
divskanis Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē.
izdomājums Doma, izteikums, kas neatbilst patiesībai.
murgi Domāšanas patoloģiska forma, kas izpaužas kā īstenībai neatbilstošu un nekoriģējamu domu rašanās.
izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
uzmirkšķināt Dot zīmi (ar automobiļa gaismām), (tās) ieslēdzot, pārslēdzot u. tml. (piemēram, norādot pagriezienu); šādā veidā sveicināt (pazīstamu pretimbraucēju), arī brīdināt (pretimbraucēju, piemēram, par ceļu policijas patruļu).
ziedot Dot, veltīt Dievam, arī dieviem (ko), lai pateiktos tiem, arī izlūgtos to labvēlību u. tml.; upurēt.
skats Dramatiska sacerējuma (lugas) mazākā daļa, fragments, kam raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs.
drupača Drupata.
slīcināt bēdas alkoholā dzerot alkoholisku dzērienu, apreibināties, lai aizmirstu bēdas, ko nepatīkamu, nevēlamu.
singls Dziesma (skaņdarbs) no mūzikas albuma, ko izplata ātrāk un kas ir reklāma visam albumam; arī pats albums.
strofiskā forma dziesmas forma vokālajā mūzikā, kurā viena un tā pati muzikālā uzbūve atkārtojas vairākas reizes ar saturā dažādām poētiskā teksta strofām.
nopūta Dziļa ieelpa un lēna, spēcīga, sadzirdama izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis; šādā veidā kas pateikts.
nopūsties Dziļi ieelpot un lēnām spēcīgi, arī sadzirdami izelpot, izpaužot parasti negatīvas emocijas; šādi elpojot, ko pateikt.
sirdsprieks Dziļš, patiess prieks; tas, kas izraisa dziļu, patiesu prieku.
daiļskanīgs Dzirdei patīkams, skanīgs, melodisks.
priekštecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi.
pēcnācējs Dzīvnieks, arī augs attiecībā pret īpatni, no kā tas radies.
pēctecis Dzīvnieks, arī augs attiecībā pret īpatni, no kā tas radies.
kanibāls Dzīvnieks, kas ēd savas sugas īpatņus.
mīļdzīvnieks Dzīvnieks, ko (kāds) tur mājās savam priekam, patikai.
poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
mātīte Dzīvnieku sievišķā dzimuma īpatnis.
tēviņš Dzīvnieku vīrišķā dzimuma īpatnis.
virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piem., tautai, zemei, novadam.
eksternāts Eksāmenu kārtošanas sistēma personām, kuras attiecīgo mācību vielu apguvušas patstāvīgi, neapmeklējot skolu.
pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlāde.
pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
pakāpe Elektronisko ierīču patstāvīgs mezgls, kam ir noteikts uzdevums.
izelsot Elsojot pateikt, izrunāt.
noelsties Elšot noteikt, pateikt (ko).
izelst Elšot pateikt, izrunāt.
tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, sašutums, niknums.
elektroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali patērētājiem.
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika.
energoietilpība Enerģijas daudzums, ko (kas) patērē kāda darba veikšanai.
monāde Esamības vissīkākā, tālāk nedalāmā daļa; metafiziska vienība vai dvēsele, kas pastāv pati par sevi.
glīts Estētiskām prasībām atbilstoši veidots, izgatavots, iekārtots; jauks, patīkams.
huculi Etniska grupa, kas dzīvo Austrumkarpatos; Karpatu kalnieši.
safantazēt Fantazējot izveidot iztēlē (piem., notikumu, tekstu); sadomāt (ko nepatiesu).
uzskaitīt Fiksēt nozīmīgus tautsaimniecības objektus, resursus, to skaitu, apjomu, patēriņu u. tml. atbilstošā informācijas apkopojumā.
pragmatisms Filozofijas novirziens, kas par atziņu patiesumu spriež no to praktisko seku un šo seku lietderības viedokļa.
duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
relatīvisms Filozofiska nostādne, kas noliedz objektīvas patiesības esamību, pamatojoties uz to, ka cilvēku atziņas ir relatīvas un subjektīvas.
fideisms Filozofisks uzskats, ka patiesības nav zinātniski pierādāmas, tās pamatojas vienīgi ticībā.
objektīvisms Filozofisks uzskats, kas atzīst, ka pastāv objektīvas, vispārpieņemtas patiesības, tikumiskās normas; pretstats: subjektīvisms.
jauda Fizikāls lielums, kas raksturo darba veikšanas, enerģijas patērēšanas vai iegūšanas ātrumu laika vienībā.
sirds trokšņi fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem rodas citas skaņas.
pašmocība Fiziskas vai garīgas mokas, ciešanas, ko kāds izraisa pats sev.
piepūle Fizisko un garīgo spēku palielinājums; palielināts fizisko vai garīgo spēku patēriņš.
pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā); fizisko, garīgo spēku patēriņš.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
kontrakcija Fonētisks process, kurā divi blakus esoši, bet pie dažādām zilbēm piederoši patskaņi izrunā saplūst vienā patskanī vai divskanī.
veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
pamatpatiesība Galvenā, būtiskākā patiesība; arī neapstrīdama patiesība.
nogānīties Gānoties izteikt savu nepatiku; nolamāties.
nogārgt Gārdzot izteikt, pateikt (ko).
bauda Garīga patika, gandarījums, apmierinājums.
kanēlis Garšviela ar raksturīgu smaržu un īpatnēju garšu, ko iegūst no kanēļkoka mizas.
pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piem., priekšmetu, vielu); izveidot patērēšanai.
nogausties Gaužoties noteikt, pateikt (ko).
pestīšana Glābšana, palīdzēšana (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
pestīt Glābt, palīdzēt (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
stājglezniecība Glezniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgs raksturs un funkcijas atšķirībā no monumentālās glezniecības, kas saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
pievilcīgs Glīts, patīkams.
skaidrs Godīgs, atklāts, arī patiess; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
stājgrafika Grafikas veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar tekstu ilustrēšanu.
vārpzāle Graudzāle, parasti vārpata.
skarbs Griezīgs, nepatīkams.
skaudrs Griezīgs, nepatīkams.
nedienas Grūtības, nepatikšanas; smagi, sāpīgi pārdzīvojumi.
nogvelzt Gvelžot noteikt, pateikt (ko).
vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēcvulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
iezis Ģeoloģiskos procesos izveidojies noteikta sastāva un uzbūves minerālu sakopojums patstāvīga masīva veidā.
bezstils Ģērbšanās īpatnību kopums, kas neatbilst sabiedrības izpratnei par labu gaumi.
patriarhs Ģimenes galva, cilts vecākais (parasti patriarhātā); ciltstēvs, sentēvs.
ģimenes ligzda ģimenes mājoklis, arī pati ģimene.
anarhistisks Haotisks; patvaļīgs.
zelta griezums harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
atdot Iedot citam, nepaturēt; nodot (kam pienākas).
atļauties Iedrošināties (pateikt, darīt).
nodzert Iedzert (kādu daļu); dzerot patērēt (noteiktu daudzumu).
diatēze Iedzimta vai iemantota novirze vielmaiņas procesos, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažādām slimībām.
atcerēties Iegaumēt, paturēt prātā, neaizmirst.
sasmakt Iegūt (parasti ļoti) nepatīkamu smaku (par gaisu nevēdinātā telpā); plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ u. tml. iegūt (parasti ļoti nepatīkamu) smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
pašizglītoties Iegūt izglītību, papildināt savas zināšanas, mācoties patstāvīgi.
pārmantot Iegūt no priekštečiem (organisma īpatnības).
strutas Iekaisuma procesā radies duļķains, biezs, dzeltenzaļš šķidrums ar nepatīkamu smaku.
mājas kinozāle iekārta (augstas kvalitātes televizors kopā ar īpašu akustisko sistēmu), kas nodrošina tikpat labu attēla un skaņas kvalitāti kā kinoteātrī; mājas kinoteātris.
apakšstacija Iekārta, kurā pārveido saražoto augstsprieguma strāvu atbilstoši patērētāju vajadzībām; vieta, celtne, kur uzstādīta šāda iekārta.
līst Iekļūt (kur iekšā), kļūt nepatīkami sajūtamam.
ielādēt Ielikt, ievirzīt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu; iepildīt (piem., šaujampulveri, sprāgstvielu).
iegaršoties Iepatikties garšas dēļ (par ēdienu, dzērienu).
iekrist sirdī iepatikties.
aizsargs Ierīce (šaujamierocī) patvaļīga šāviena novēršanai.
aizslēgs Ierīce (šaujamierocī) šāviņa patronas iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas.
galaktometrs Ierīce piena īpatnējās masas (blīvuma) noteikšanai; laktometrs.
ūdensmērītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā); ūdensskaitītājs.
ūdensskaitītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā).
pusautomāts Ierīce, iekārta, kas daļu darbības cikla veic patstāvīgi, daļu – ar cilvēka palīdzību.
iepatikties Iesākt patikt.
ierunāties Iesākt runāt; īsi pateikt (ko).
brīvas rokas iespēja brīvi, patstāvīgi, netraucēti rīkoties, lemt.
glābiņš Iespēja paglābties (no nelaimes, bojāejas); patvērums.
juridiskā persona iestāde, uzņēmums, organizācija u. tml., kas savā vārdā rīkojas kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
pašpārvalde Iestādes, organizācijas u. tml. tiesības patstāvīgi izlemt savus pārvaldes jautājumus, šo tiesību realizēšana.
mācītājs Iesvētīts baznīcas kalpotājs ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
ieminēties Ieteikties, pateicot (ko); ierunāties (par ko).
un Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo teikumu.
salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu; ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
salīst Ievirzīties (piem., mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas – par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
uzrūkt Īgni, neapmierināti pateikt (kādam).
norūkt Īgni, nelaipni, arī neskaidri pateikt (ko).
indivīds Ikviens patstāvīgi eksistējošs dzīvs organisms, īpatnis, kādas bioloģiskas sugas pārstāvis.
aizklausīties Ilgstoši klausoties (ko), nevēlēties vairs (to) dzirdēt, izjust nepatiku pret dzirdēto.
atklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku.
driģene Indīgs nakteņu dzimtas lakstaugs, kam ir dzeltenbalti ziedi ar violetu tīklojumu un nepatīkama smaka.
rokraksts Individuālo īpatnību, savdabību kopums (piem., mākslas darbā).
mikoze Infekcijas slimība, ko ierosina patogēnās sēnes.
sēnīšslimība Infekcijas slimība, ko izraisa patogēnās sēnes; mikoze.
trihofītija Infekcioza cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa mikroskopiskas patogēnās sēnes un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, nagu deformācija, apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā; cirpējēde.
elitārs Īpaši izraudzīts, atlasīts, pats labākais.
atšķirīgs Īpatnais, tikai vienam raksturīgais.
piegarša Īpatnēja papildu garša.
izdarība Īpatnējas (dzīvnieku) kustības, darbības.
iprīts Īpatnēji smaržojoša indīga viela; ķīmiska kaujasviela – sinepju gāze.
īpatnis Īpatnējs cilvēks; savādnieks.
īpatns Īpatnējs.
maniere Īpatnēju, individuālu stilistisko un tehnisko paņēmienu kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.

Atrasts piemēros (200):

liegs ..ābeles patlaban bija ietinušās liegos ziedu plīvuros.
patafons ..Alīde metas pie patafona, uzliek plati, sagriež kloķi, un sāk skanēt viņas mīļais: "Neķer man' ar pliku rok'!"
izčākstēt ..ar puķēm ir tāpat kā ar cilvēkiem un dzīvniekiem – bez aprūpes un lološanas tie sanīks un izčākstēs.
vieds ..bija viedas sievas, kuras, redzot jaundzimušo, varēja jau pateikt, kāds būs bērna liktenis.
krislītis ..Billei nepataupīja ne krislīša [no konfektes].
skauties ..Grietiņa pati skāvās cieši klāt un čukstēja: "Cik tas labi, ka tu mani pamodināji!"
pastrups ..iepazīšanās iznāca tāda pastrupa un Džemma nepaguva nosaukt pat savu vārdu, kā tas šobrīd pieklātos.
lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
sirdspuķīte ..kungiem jāņem vērā viena patiesība. Jo virtuve būs omulīgāka, jo viņu sirdspuķītes tajā ilgāk uzturēsies.
vienveidīgs ..ļoti interesants ir pats vasaras sākums, bet pēc tam viss paliek vienveidīgi zaļš.
uguns ..Meļķis dzēra. patīkama uguns izskrēja caur dzīslām..
taisns ..nu atkal ar naudu būs grūti. Būs taisni tāpat kā gadsimta sākumā.
ekstrēms ..patiesība nav nekad ekstrēmos, nekad nav labajā vai kreisajā pusē, bet allaž vidū.
patšautene ..pret viņu neapbruņotām krūtīm vērsās piecpadsmit lauku žandarmu patšauteņu stobri.
vesties ..sarunas ne vienmēr vedās, kā patika valdniekam.
skabarga ..sirdī nav pat niknuma skabargas.
sievišķa ..stāsta, ka mežā klejojusi kāda kaila sievišķa un vīlusi visus tur iekšā. pat putni un zvēri prātu zaudējuši no viņas daiļuma..
ķēkša ..stāvēja liels patvāris, to kurināja resna, baltpriekšautaina ķēkša..
pliks ..tev patīk taisnie gabali kņudinošā ātrumā uz plikas šosejas.
patvaldnieks ..vēl valdīja lielās Krievijas ķeizars un patvaldnieks Nikolajs Otrais..
pateikties ..viņi apstājās. Jāatvadās. "pateicos, Švemberga kungs, par patīkamo vakaru.."
skopulis ..zaļžubīte – varen nikna un nelabvēlīga, pat savus ciltsbrāļus tā nepielaida pie graudu silītes, izpleta spārnus, pārgrieza acis kā vecs skopulis un neglīti ķērca.
tak ..ziemeļnieki tak pat lepojas ar savu intraverto raksturu.
pataisīt "..kad mēs apprecēsimies, es ar šitām divām savām rokām Puišiņus pataisīšu par pusmuižu!"
nolādēts "..man patīk ārdīties, kliegt, protestēt.. Nolādēts, tāda es esmu!"
izmantot "..pat mūsu tā saucamie draugi mūs izmanto.."
karot "Ak..." Valda gari novelk. "Kādam tikpat jāiet [atvaļinājumā] rudenī. ..Ko es tur iešu karot."
noklaiņot "Cik ilgi tā noklaiņoji?" "Citreiz pat pa pusgadam, kādreiz – dažus mēnešus, kamēr mani noķēra, aizveda uz Alises ielas patversmi.."
papildināt "Es tevi gaidīšu pie "Laimas" pulksteņa," draudzene saka un papildina: "ja līs, ieiešu kafejnīcā turpat blakus."
fui "Fui, pat domāt par to negribas."
atbērt "Jā gan, .. man ļoti patīk mežs", kā parasti ātri runādams, atbēra Pēteris.
novaicāt "Nu, kā patika hokejs?" viņš novaicā.
tikpat "Ņem mazāku nastu, tikpat otru reizi jānāk!"
tikmēr "Pasēdi tepat! Es tikmēr ieiešu veikalā."
populārs "Skroderdienas Silmačos" ir pati populārākā Rūdolfa Blaumaņa luga.
izteikties "Tu" izteicās pats no sevis.
razbainieks "Vai dieviņ, nupat razbainieks mani nobeigs.. glābiet, glābiet!" tā puisēnu iztraucē mātes kliedziens no pļavas lejā.
patentēt 1846. gadā Ādolfs Sakss patentē saksofonu.
psalmi 91. psalms "Visaugstākā patvērumā".
klačot Abām patīk klačot un aprunāt citus.
radīt Adījumus bērniem māmiņa radījusi pati savām rokām.
afikss Afiksi ar gramatisku funkciju, kas veidojušies no patstāvīgām leksiskām vienībām.
ģeogrāfisks Āfrikas zemju ģeogrāfiskās īpatnības.
apraudāties Aiz prieka pat apraudāties.
lupata Aizbāzt spraugas ar lupatām.
tepat Aizbrauc tepat uz laukiem!
patriekties Aiziet pie kaimiņiem patriekties.
patrakot Aiziet uz klubu patrakot.
aizmirst Aizmirst pateikt paldies.
uzbilst Aizmirsu uzbilst, kā grāmatplaukti man patīk.
patāls Aizpeldēt patālu no krasta.
aizplīvurot Aizplīvurot patiesību.
sektantisms Aizraušanās ar noteiktu diētu mēdz būt kā sektantisms – tikpat fanātiska.
patmīlība Aizskart kāda patmīlību.
patentatslēga Aizslēgt durvis ar patentatslēgu.
aizvadīt Aizvadīt kursantus patstāvīgā darbā.
rīļa Ak tu rīļa, viens pats visu apēdis!
akcelerācija Akcelerācija vērojama visās iedzīvotāju sociālajās grupās un attiecas galvenokārt uz anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām.
apstrāvot Aktrises tēlojums bija patiesu jūtu apstrāvots.
hepatīts Akūts, hronisks hepatīts.
sastiķēt Albuma mūzika šķita sastiķēta kā lupatdeķis: katrs atsevišķs gabaliņš ir izcils, bet kopiespaids vājš.
vienots Alpīnisti līdz pat galamērķim rīkojās vienoti.
patrons Alus nesēju brālības patrons.
amadīna Amadīnu mātītes nedzied, vien izdod raksturīgu saucienu, turpretī tēviņi dzied un pat dejo dziesmas laikā, saceļot spalviņas uz galvas.
amarants Amarants ir viegli audzējams un prot pielāgoties mainīgiem apstākļiem, tas var iztikt pilnīgi bez lietus pat līdz 40 dienām.
āmrija Āmrija ļoti labprāt ēd maitu, pat daudz labprātāk nekā svaigu gaļu.
anglosakši Anglosakšu tiesību sistēmas īpatnība ir lielā precedentu un tiesu prakses loma likumdošanas procesā.
viesties Ap ogulājiem viesās vārpata.
apatīts Apatīts labvēlīgi iedarbojas uz kaklu, vairogdziedzeri, saules pinumu.
apatrīds Apatrīda statuss.
apgaismot Apgaismot lietas patiesos apstākļus.
sadīrāt Apģērbs sadīrāts lupatās.
aplaupīt Aplaupīt patērētājus, nodokļu maksātājus.
patoss Aplūkot jautājumu bez lieka patosa.
apmācāmais Apmācāmais patstāvīgi iepazīstas ar mācību materiālu un palīgmateriāliem.
patumšs Apmākusies patumša diena.
seksopatologs Apmeklēt seksopatologu.
ņirga Aprima pat skaļākie ņirgas.
patmīlis Aprobežots patmīlis.
patāls Apsēsties patālāk.
saaugt Apstākļa vārdi, kas saauguši vienā vārdā ar partikulu (jebkad, tāpat).
apšaubīt Apšaubīt sūdzības patiesumu.
apvienot Apvienot patīkamo ar lietderīgo.
apzināts Apzināti dot nepatiesu liecību tiesā.
saukt Apžuvuši mazie putnēni spēj sekot vecākiem un patstāvīgi baroties, šādus putnus sauc par ligzdbēgļiem.
patrallināt Ar bērniem patrallināt kādu dziesmiņu.
pārskrējiens Ar īsiem pārskrējieniem un ar tikpat aprautām automāta kārtām neatturamā uzbrukumā virzījās jūras kājnieki.
aizmiglot Ar jūsmīgiem vārdiem aizmiglot patieso nodomu.
urķis Ar kādu smailu urķi patīrīt plaisu akas grodos.
labpatika Ar labpatiku noraudzīties bērnu rotaļā.
uzslaucīt Ar lupatu uzslaucīt putekļus.
patentatslēga Ar patentatslēgu aprīkotas durvis.
patika Ar patiku iet uz darbu.
nonirt Ar speciāliem aparātiem var nonirt līdz pat 11 km dziļumam.
biedrs Arodbiedrības, patērētāju biedrības biedri.
vīrushepatīts Ārstēt vīrushepatītu slimnīcā.
patoģenēze Artrīta patoģenēze.
klapatas Arvien lielākas klapatas.
patapināt Ārzemju ceļojumam bijām patapinājušas kleitas vai no visas kopmītnes.
sīveļļa Asa, nepatīkama sīveļļas smaka.
skarties Asais audums nepatīkami skaras pie ādas.
uzurpators Asiņains uzurpatora režīms.
pātarot Asociācija var pātarot cik grib, bet tāpat neviens viņos neklausīsies.
atbīdīt Atbīdīt nepatīkamās domas.
atbilst Atbilst patiesībai.
patmīla Atbrīvoties no patmīlas.
patāls Atcerēties patālus pagātnes notikumus.
atgaiņāties Atgaiņāties no nepatīkamām domām.
atjaust Atjaust patiesību.
kliegt Atkal ozolā, tāpat kā vakar, Kāda pūce aizgūdamās kliedz.
šepat Atkal šepat satikties.
tas Atkārtojas tas pats, kas iepriekšējā reizē.
atklāties Atklājas patiesība, noslēpums.
pestīšana Atklājies, ka policists palīdzējis kriminālās autoritātes pestīšanā no nepatikšanām.
patiesība Atklāt ilgi slēptu patiesību.
nepatiesība Atklāt nepatiesību.
atklāt Atklāt visu patiesību.
atklātība Atklātības brīdī izstāstīt patiesību.
žļakstēt Atkusnis nav patīkams – visapkārt žļakst un pakšķ.
atmaskot Atmaskot darboņu patiesos plānus.
patoss Atmodas laika patoss.
tāpat Atnākt tikai tāpat parunāties ar kaimiņieni.
atņemt Atņemt nepatīkamo piegaršu.
atpestīt Atpestīt kolēģi no nepatīkama cilvēka.
atraisīties Atraisīties no nepatīkamā sarunu biedra.
patvērums Atrast patvērumu klosterī.
izlīdzinošs Atrast, pateikt izlīdzinošus vārdus.
ātri Ātri noskaidrot patiesību.
stīgotājroze Atsevišķu šķirņu stīgotājrozes aug līdz pat četru metru augstumam.
peldētājs Atšķirībā no kaķiem jaguāri ir labi peldētāji, kam patīk doties ūdenī.
nepatiesība Atšķirt patiesību no nepatiesības.
attālināt Attālināt nepatīkamo sarunu.
patversme Atvērt nakts patversmi.
repatriants Atzīt par repatriantu.
paternitāte Atzīt savu paternitāti.
patisons Audzēt dārzā patisonus.
patriotisms Audzināt bērnos patriotismu.
gars Audzināt jaunatni patriotisma garā.
patērēt Augi patērē gaisa skābekli.
uzplīst Augonis pats uzplīsa.
zonāls Augu valsts zonālās īpatnības.
sasildīt Aukstā laikā patīkami sasilda ingvera tēja.
raganisks Autores dzeja ir kaismīga, pat raganiska, tajā netrūkst asiņu, lāstu, mīlestības pinekļu.
pateikt Avīzē pateikts viss par svētku norisi pilsētā.
sarūpēt Avīzes izdošanai tēmas un rakstus sarūpēju viena pati.
eksčempions Balvas uzvarētājiem pasniegs pats pasaules eksčempions.
patronāts Baznīcas patronāta tiesības.
patrons Baznīcas patrons – Jānis Kristītājs.
saturēt Baznīcas sienas satur sijas ar īpatnējiem kokgriezumiem.
bēdīgs Bēdīga patiesība.
jēdzīgs Beidzot pateikt ko jēdzīgu.
izlīdzinošs Beigās viņš izlīdzinoši teica: "Labi, nestrīdēsimies, es pats visu nokārtošu."
patēvs Bērna attieksme pret patēvu.
celt Bērna bioloģiskais tēvs var celt prasību par paternitātes noteikšanu.
psihopatoloģija Bērna vecuma psihopatoloģija.
patiesi Bērnam patiesi sāpēja galva.
šļakstināties Bērnam patīk vannā šļakstināties.
viļāties Bērnam patīk viļāties pa gultu.
patstāvīgs Bērni kļuvuši patstāvīgi.
izplosīties Bērni mežā izplosījās pēc sirds patikas.
pieaugt Bērni pieaug un kļūst patstāvīgi.
parušināties Bērniem ļoti patīk parušināties smilšu kastē.
darboties Bērniem patīk darboties.
paslidināties Bērniem patīk ezerā paslidināties pa ledu.
paķircināties Bērniem patīk paķircināties.
pērļot Bērniem patīk pērļot dzīvnieciņus un ziedus.
paslēpes Bērniem patīk spēlēt paslēpes.
zobot Bērniem patīk vienam otru zobot.
iepatikties Bērniem spēle iepatikusies.
ļepatot Bērns ļepato pa istabu.
uzļepatot Bērns viegli uzļepato pa ceļu augšā.
zināt Bērns zina pateikt savu adresi.
patversme Bērnu patversme.
berzēt Berzēt traipu ar mitru lupatu.
klanīt Bet turpat pāri pelēkajiem žogiem.. smagās galvas klana dālijas.
bezdzimuma Bezdzimuma īpatnis.
bezpajumtnieks Bezpajumtnieku patversme.
boa Boa garums nebrīvē sasniedz 2–3 metrus, bet savvaļā pat 5,5 metrus.
staidzināt Brauciet staidzināt un samīļot astaiņus patversmē!
turpat Braukt līdz mājām turpat trīs stundas.
urāpatriots Bravurīgie urāpatrioti.
brīnumdaris Brīnumdaris esam katrs pats, jo, mainot uztveri, mainās pasaule mums apkārt.
patērzēt Brītiņu patērzēt ar draudzeni.
pakrāsot Brīvajā laikā meitenei patīk pazīmēt un pakrāsot.
svētnīca Brīvības piemineklis glabā pateicību cīnītājiem, tā ir svēta vieta, svētnīca latviešu tautai.
stingrs Brokastīs man patīk ieēst ko stingrāku – omleti vai pankūkas.
sveštautietis Būdams sveštautietis, es Latviju uzskatu par savu pamāti, kas man devusi patvērumu.
atklāsme Būdams trimdā patmas salā, Jānis piedzīvoja varenu atklāsmi.
patrūcīgs Budžets stipri vien patrūcīgs.
patvertne Bumbu patvertne.
pateicība Būt kādam pateicību parādā.
pateicīgs Būt pateicīgam par ko.
priekša Būt patiesam sirdsapziņas priekšā.
patiess Būt patiesam.
patiesi Būt patiesi pārliecinātam par ko.
patiesīgs Būt patiesīgam.
patriots Būt savas tēvzemes patriotam.
izbrāzties Caur galvu izbrāzās nepatīkamas nojautas.
atgaisma Caur mākoņiem ne saule pati spīd, Tik atgaisma no tālas viņpus vizmas..
patronese Ceļinieku patroneses Sv. Ģertrūdes vārdā nosauktā baznīca.

pat citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV