Paplašinātā meklēšana

Meklējam ar.

Atrasts vārdos (516):

Atrasts vārdu savienojumos (200):

Atrasts skaidrojumos (9997):

vīties . Būt ar līkumiem (piem., par upi, ceļu).
NRA "Neatkarīgā Rīta Avīze" (laikraksts).
dīkā (Atrasties) bezdarbībā; nekā nedarot, netiekot nodarbinātam.
rādiuss (Kā) izplatības, darbības teritorija, vide.
pastumt (Ne)varēt, (ne)spēt stumt.
(ne)zaudēt dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
(no)krist gar zemi (no)gāzties (par cilvēku); strauji (no)gulties zemē.
(sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
nenodzerties [neno!dzerties]. Nevarēt beigt dzert (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
nenoēsties [neno!ēsties]. Nevarēt beigt ēst (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
nenoklausīties [neno!klausīties]. Nevarēt beigt klausīties.
nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
garuma grāds 1/360 daļa no Zemes paralēles.
matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
komunārs 1871. gada Parīzes Komūnas dalībnieks.
tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
Asiņainā svētdiena 1905. gada 9. janvāris, kad cara karaspēks apšāva strādniekus, kas devās pie cara ar petīciju.
Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
Līgo vakars 23. jūnija vakars, Jāņu svētku ievadījums.
Ziemassvētku vakars 24. decembra vakars.
pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
karaliskā lilija 60–150 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem.
Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, saldiem āboliem; šīs ābeles auglis.
rožābele Ābele ar rožaini sārtiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
pepiņš Ābeļu šķirne ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem.
kurkulis Abinieku (varžu, krupju) iznērstā olu kopa (ūdenī).
kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs, kas attīstās un dzīvo ūdenī.
žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
pilnīgs Absolūts (par cilvēku).
abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
mierizlīgums Abu pušu vienošanās par prasības necelšanu vai par prasības atsaukšanu un tiesāšanās izbeigšanu.
dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
oftalmoskopija Acs dibena izmeklēšana ar oftalmoskopu.
plakstiņš Acs palīgorgāns tās aizsargāšanai – saistaudu plātnīte, ko no ārpuses klāj āda.
glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
kniepadata Adata ar apaļu galviņu (kā saspraušanai, piespraušanai, arī rotāšanai).
mežģīņadījums Adījums ar sīki caurumotu rakstu.
mašīnadījums Adījums, kas darināts, izmantojot adāmmašīnu.
tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
sildītājs Adīts, no kažokādas vai auduma darināts izstrādājums atsevišķu ķermeņa daļu (piem., roku, ausu) sildīšanai.
direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
menedžeris Administrators; darba vadītājs, organizators.
uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt.
advokatūra Advokāta profesija, darbība.
spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
atsvaidzinātājs Aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai.
gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
gaisa balons aerostats, kas sastāv no milzīga apvalka, kas pildīts ar gāzi, un pasažieriem paredzēta groza.
mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
kanna Āfrikas antilope ar gariem, taisniem ragiem [Taurotragus oryx].
mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
laicīgs Agrāk nekā nepieciešams, laikus; arī savlaicīgi.
priekšlaikus Agrāk nekā vajag; arī priekšlaicīgi.
dzelzs rumaks agrāk vilciens, tagad arī automašīna, motocikls, velosipēds u. tml.
katls Agregāts tvaika vai karstā ūdens ražošanai.
turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
nesaticīgs Agresīvs, nesabiedrisks (par dzīvniekiem).
nešpetns Agresīvs, nikns; tāds, kura uzvedība traucē (par dzīvniekiem).
māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, krokotu cepurīti; bisīte.
saukt Aicināt (ar vārdiem, balss skaņām u. tml.).
lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
bildināt Aicināt precēties (parasti kļūt par sievu).
uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
aizsēdināt Aicināt, arī likt nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
ņemt Aicināt, ļaut (kādam) doties kopā ar sevi.
pavārte Aile mājas sienā, kas paredzēta nokļūšanai pagalmā.
kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
galera Airējams karakuģis ar 1–3 burām, kas tika lietots līdz 18. gs.
katamarāns Airējams plosts ar piepūšamiem baloniem, ko lieto, piem., ūdenstūrismā.
smaiļošana Airēšanas sporta veids – braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā.
nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par ēkām).
aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
aizspundēt Aizbāzt (mucu) ar spundi.
atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem, cilvēkiem tajos).
aizkuģot Aizbraukt ar kuģi.
aiziet Aizbraukt, atiet (par transportlīdzekļiem).
aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi; atdarīt (ko) aizkorķētu.
aizvākot Aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
aizbultēt Aizdarīt ar bultu, aizbīdni.
aizkņopēt Aizdarīt ar spiedpogām.
aizvākot Aizdarīt ar vāku.
aizvaskot Aizdarīt ar vaska kārtu.
aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori.
blīvēt Aizdarīt, aizpildīt (plaisas, spraugas u. tml.); pildīt ko (plaisās, spraugās u. tml.).
aiztaisīt Aizdarīt, taisīt ciet (ar vāku, aizbāzni u. tml.).
aizvilkties Aizdarīties, sakļauties.
aizlāpīt Aizdarot (piem., caurumu), izlabot.
piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
aizkūpināt Aizdedzināt (cigareti, pīpi u. tml.).
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (cigareti, papirosu u. tml.).
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
pašaizdegšanās Aizdegšanās pašam no sevis bez ārējas iedarbības.
ugunsperēklis Aizdegšanās vieta, no kuras izceļas (vai var izcelties) lielāks ugunsgrēks.
augļot Aizdot naudu, ņemot par to augstus procentus.
sirds astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
kardiālā astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
atstāt Aizejot pamest; pamest vientulībā, arī bez apgādības.
aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku); zaudēt skaļumu (par balsi).
aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to; aizgādāt (ko) – par transportlīdzekli.
aiznest Aizgādāt, aizvest (par transportlīdzekļiem).
paraugs Aizgūstams, atdarināms (kāda cita) veiksmīgas darbības, rīcības veids.
aizvākties Aiziet (par karaspēku).
izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
nogrimt purvā aiziet bojā (piem., nespējot ko pārvarēt).
nobeigties Aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām).
izmirt Aiziet bojā, iznīkt (par dzīvniekiem, to kopumu).
izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām).
atkāpties Aiziet no amata (parasti valdībā).
pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
aizāķēt Aizkabināt; uzkarināt.
aizkarināt Aizkārt (kam priekšā); karinot (ko) aizsegt.
aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
ievilkt Aizkavēt, nepaveikt laikā (darbu, pasākumu); ievilcināt.
piesegt Aizklāt (parasti daļēji, nepilnīgi).
aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (piem., par domām, iztēli).
aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
aizbarikādēt Aizkraut (ar dažādiem priekšmetiem), radot šķērsli, apgrūtinot pieeju (piem., ielu cīņās).
aizkrāmēt Aizkraut (ar priekšmetiem).
aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu.
uzkārties Aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
uzķerties Aizķerties; saskaroties pielipt.
aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
aizskriet Aizlidot (par putniem, kukaiņiem).
tabu Aizliegums (galvenokārt pirmatnējām tautām) izdarīt kādu darbību.
prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
aizlocīties Aizlīkumot (piem., par ceļu, upi).
piemirst Aizmirst (ko izdarīt).
piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
iziet no galvas aizmirst (par ko).
iziet no prāta aizmirst (par ko).
izkrist no prāta aizmirst (par ko).
izkrist no galvas aizmirst (par ko).
izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
izstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (šaurā, garā joslā).
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem.
aizpildīt Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi).
noslogot Aizņemt (laikposmu) ar intensīvu darbību.
aizstiepties Aizņemt lielu platību, garu joslu.
piepildīt Aizņemt, aizpildīt (piem., telpu) – par cilvēkiem.
sataisīt parādus aizņemties (parasti daudz) un nespēt atdot.
aizdzīt Aizpildīt (ar sniegu, smiltīm, piem., grambas, pēdas); padarīt neizbraucamu (ceļu).
aizcementēt Aizpildīt ar cementa maisījumu (piem., spraugas, plaisas).
aizplombēt Aizpildīt ar plombu (caurumu zobā); plombējot salabot.
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
aizdrīvēt Aizpildīt, aizbāzt (plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas u. tml.) aizdarīt.
aizliet Aizpildīt, aizdarīt (ar šķidru, cietējošu masu).
aizlīdzināt Aizpildīt, aizdarīt (piem., bedres), padarot (ko) gludu, līdzenu.
aizaugt Aizpildīties, pārklāties ar ko augošu (parasti nevēlami).
aizstrāvot Aizplūst (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt.
aizdzīt Aizpūst (par vēju); izkliedēt.
aizvilkt Aizputināt (par vēju, puteni u. tml.).
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, izdarīt, ievērot (ko).
rājiens Aizrādījums, arī nosodījums (piem., par slikti paveiktu vai nepaveiktu darbu, neatbilstošu uzvedību).
piekasīties Aizrādīt (kādam) par ko sīku, nenozīmīgu.
nonest Aizraut, aiznest sev līdzi; noraut – par lielu vēju, ūdens straumi u. tml.
krist Aizrauties (ar kādu), iemīlēties (kādā).
kaist Aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
pavilkties Aizrauties (ar ko), ieinteresēties (par ko).
saslimt Aizrauties (ar ko), pilnīgi nodoties (kam).
celmlauzis Aizsācējs (lielam, arī ar grūtībām saistītam darbam); pamatlicējs.
sasaitēt Aizsaitēt, arī sasiet (piem., ar saiti, auklu).
ūdensaizsardzība Aizsardzība (mehānismā, ierīcē) pret nevēlamu ūdens, mitruma iekļūšanu.
Kara ministrija aizsardzības ministrija.
aizsargmehānisms Aizsardzības paņēmieni.
dabas parks aizsargājama, gleznaina teritorija, kas labiekārtota atpūtai.
mīmikrija Aizsargājoša (dzīvnieka, arī auga) formas vai krāsas līdzība ar apkārtējās vides objektiem.
maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču) ievietošanai.
maksts Aizsargapvalks (piem., dažiem dzīvniekiem, augiem).
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (piem., boksā) – straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus.
pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
viļņu lauzējs aizsargbūve viļņu trieciena mazināšanai.
ķivere Aizsargcepure; bruņucepure.
bruņas Aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
protektors Aizsargkārta, aizsargslānis.
ekrāns Aizsargs (piem., plāksnes veidā) pret nevēlamu iedarbību.
bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis.
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms izstrādā toksīnu ietekmē un kas pasargā organismu no saindēšanas ar tiem.
aizplīvurot Aizsedzot (ar miglu, dūmiem u. tml.), padarīt vāji saskatāmu.
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
aizplīvurot Aizsegt (seju, arī ķermeni) ar plīvuru.
aizsegties Aizsegt sevi pilnīgi vai daļēji (ar ko).
nosiet Aizsiet, arī apsiet; nosaitēt.
aizlīgot Aizskanēt, aizplūst (par skaņām).
aiztikt Aizskart (ar rokām).
palaist nagus Aizskart (kādu) ar rokām, ķerstīties, grābstīties.
palaist rokas Aizskart (kādu) ar rokām, ķerstīties, grābstīties.
rīvēt kantes godam aizskart kāda godu.
piedurt pirkstu aizskart kādu.
trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
kacināt Aizskart, kaitināt; ķircināt.
aizaulekšot Aizskriet (par cilvēku).
aizbizot Aizskriet (par cilvēku).
aizļinkāt Aizskriet (par zaķi).
ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, aizžogojumu) panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, skapi) padarīt (ievietoto) nepieejamu citiem.
smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
homofobija Aizspriedumi, nepatika pret homoseksuālismu, homoseksuālām, arī biseksuālām personām.
barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
samesties Aizsprostoties, zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi.
vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
mainīt Aizstāt (ko) ar citu, ņemot (kā) vietā citu.
pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, piem., jaunu, derīgu; paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu; nomainīt (2).
mainīt Aizstāt (piem., ko nederīgu, netīru, nolietotu) ar ko tādu pašu, derīgu, tīru, jaunu u. tml.
protezēt Aizstāt (trūkstošu ķermeņa daļu) ar protēzi; izgatavot (kā) protēzi.
dublēt Aizstāt lomas tēlotāju (izrādē, kinofilmā); paredzēt vienu lomu (piem., teātra izrādē) diviem izpildītājiem.
noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
apmainīt Aizstāt viena veida priekšmetu ar citu tādu pašu; paņemt izlietotā, nederīgā vietā citu.
dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties (parasti nevēlami).
ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
sardze Aizstāvēt (ko), rūpēties (par ko).
protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
aizkorķēt Aiztaisīt, noslēgt ar korķi.
internēt Aizturēt un izolēt (piem., kara laika bēgļus, militārpersonas).
nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās attiecībās.
pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
aizskart Aizvainot, arī pazemot.
aizvakardien Aizvakar.
aizviņdien Aizvakar.
ievērt Aizverot (piem., durvis), iespiest (ko starpā).
sakļaut Aizvērt (ziedus) – par augiem.
pievērt acis aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
aizvērt acis Aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
samiegt Aizvērt, cieši saspiežot plakstiņus, arī sašaurināt (acis), pieverot plakstiņus.
iet ciet aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
paraut Aizvest, paņemt līdzi (kur, līdz kurienei, parasti automobilī).
treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
noriets Aizvirzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) – par vēju; izkaisīt, izkliedēt.
aiziet Aizvirzīties (par kustībā esošiem priekšmetiem).
aiziet Aizvirzīties, aizslīdēt (par parādībām dabā).
aizlīst Aizvirzīties, aizslīdēt, piem., par debess spīdekļiem.
aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (piem., par cilvēku, vagonu rindu).
sliepnēt Aizziest ar tepi nelīdzenumus, plaisas u. c. negludumus, nolīdzinot virsmu pirms krāsošanas.
aizķepēt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
aizķepināt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
aizķitēt Aizziest, aizpildīt ar ķiti (tepi).
tacis Aizžogojums, aizsprosts upē, ko ierīko zivju, parasti nēģu, zušu, ķeršanai.
vindas aka aka, no kuras ūdens spaini izceļ ar īpašu sviru.
iet Akcentē nosauktās darbības nelietderību, neiespējamību u. tml.
palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (attiecīgajā vārdā).
akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
kontrolpakete Akciju daudzums, kas to īpašniekam nodrošina izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
apendicīts Aklās zarnas piedēkļa iekaisums.
rusts Akmens ar rupju, nelīdzenu virsmu.
paleolīts Akmens laikmeta senākais periods, kam raksturīga akmens darbarīku izgatavošana.
stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
robežakmens Akmens, ar ko iezīmē (piem., zemes īpašuma) robežu.
upurakmens Akmens, uz kura senatnē veica upurēšanas darbības.
antracīts Akmeņogles ar lielu siltumspēju.
karbons Akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
ogļraktuve Akmeņogļu šahta, karjers.
kreozots Akmeņogļu vai koka darvas pārtvaices produkts – eļļains šķidrums ar kodīgu smaku, ko izmanto, piem., koksnes piesūcināšanai pret pūšanu vai medicīnā.
strādāt uz akorda akorddarbs.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
skatuves kustības aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves.
komediants Aktieris (parasti komiķis), cirka mākslinieks, arī jokdaris.
teicējs Aktieris, kas (piem., daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
mīms Aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība pret ko (piem., valdošo režīmu).
interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
pretestība Aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
aktivitāte Aktīva darbošanās, rosība; aktīva norise.
līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība.
ofensīva Aktīva kampaņa ar noteiktu mērķi (pret ko).
pretspars Aktīva pretdarbība, pretestība (kam, pret ko).
apgrieziens Aktīva, enerģiska rīcība, darbošanās.
civilpersona Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistīta persona.
civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistītie iedzīvotāji; iedzīvotāji, kas nav iesaistīti karadarbībā.
nūjošana Aktīvās atpūtas veids – soļošana brīvā dabā ar speciālām nūjām.
kalpot Aktīvi darboties (kā labā); veltīt dzīvi; darba mūžu (izvēlētai darbības sfērai, izraudzītam mērķim).
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
apkarot Aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
celties un krist (par ko) aktīvi iestāties par kāda idejām, rīcību.
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas.
sacelties Aktīvi protestēt (pret ko), paust neapmierinātību (ar ko).
pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
ierinda Aktīvi strādājošu cilvēku kopums; izmantojams, darbam derīgs (piem., mašīnu, ierīču) kopums.
pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piem., sporta spēlēs).
uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri izvirzīties (darbā vai kur citur).
(uz)taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri virzīties (darbā vai kur citur).
atplūdi Aktivitātes, intensitātes mazināšanās (sabiedriskās parādībās).
tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās); uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
ietekmētājs Aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
enerģisks Aktīvs, darbīgs, uzņēmīgs.
mundrs Aktīvs, darbīgs; možs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs (par cilvēku).
sacelšanās Aktīvs, protests (pret ko), neapmierinātība (ar ko).
žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mundrs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
dzīvs Aktīvs, viegli ierosināms (par psihiskām norisēm).
ass Aktuāls, svarīgs.
ultraakustika Akustikas nozare, kas pētī ultraskaņu.
sirēna Akustiska ierīce, ar ko rada jaudīgu skaņas signālu; šīs ierīces radītās skaņas.
starptonis Akustisko svārstību tonis starp diviem blakustoņiem.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
holera Akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
ūdens krāsa Akvareļkrāsa.
ūdenskrāsas Akvareļkrāsas; ūdens krāsas.
aizāķēt Āķējot aizdarīt (ciet).
upurala Ala, kur senatnē veica upurēšanas darbības.
brūveris Aldaris.
līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
parabola Alegorisks stāstījums, simboliska līdzība (piem., 20. gs. prozā), ko var traktēt dažādi.
mīkla Alegorisks, īsi formulēts uzdevums ar jautājumu un tā atrisinājums, atbilde.
bronhiālā astma alerģiska slimība ar lēkmjveidīgu elpas trūkumu, ko izraisa bronhu gļotādas tūska un spazmas.
serumslimība Alerģiskas parādības, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
mēnešalga Alga par viena mēneša darbu.
guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus (piem., māksliniekam, autoram, izrādei) vai ar svilpieniem panāk izgāšanos.
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī sagādāt produktus un gatavot ēdienu.
kalpotājs Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
darba ņēmējs algots darbinieks.
killers Algots slepkava (parasti pasūtījuma slepkavības izpildītājs).
kaimans Aligatoru dzimtas rāpulis (līdz 4,5 m garš – Dienvidamerikā, Centrālamerikā).
hinīns Alkaloīds, ko iegūst no hinīnkoku mizas un ko lieto medicīnā, kā arī dzērienu gatavošanā.
uzklupt Alkatīgi, ar lielu kāri ķerties klāt (ēdamajam), iesākt ēst.
uzkrist Alkatīgi, ar lielu kāri ķerties klāt (ēdamajam), iesākt ēst.
metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
rūgts Alkoholisks dzēriens ar šādu garšu.
karstvīns Alkoholisks dzēriens no sarkanvīna ar cukuru un garšvielām, ko pasniedz karstu.
skrūve Alkoholisks kokteilis – degvīns ar apelsīnu sulu.
kokteilis Alkoholisku dzērienu maisījums ar piedevām.
baltalksnis Alkšņu suga – koks ar gludu, gaišpelēku mizu [Alnus incana].
dzelksnis Alpīnistu inventāra piederums, ar kuru var ieķerties klints sienā.
leduscirtnis Alpīnistu rīks – kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piem., kāpienu izciršanai klintī, ledū).
silumīns Alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, mangānu, magniju).
brūzis Alus darītava, arī spirta dedzinātava.
lodalva Alvas sakausējums (piem., ar svinu), ko izmanto lodēšanai.
klīvija Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un oranžsarkaniem ziediem.
tuberoze Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem [Polyanthes tuberos].
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas sīpolaugs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari [Galanthus nivalis].
darbs Amata pienākumi, to veikšana; arī ieņemamais amats.
podniecība Amatniecības nozare – apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošana.
kokamatniecība Amatniecības nozare – dažādu koka izstrādājumu izgatavošana.
galdniecība Amatniecības nozare – dažādu priekšmetu izgatavošana no koka.
daiļamatniecība Amatniecības nozare – priekšmetu izgatavošana ar māksliniecisku vērtību; lietišķā māksla.
gravieris Amatnieks vai mākslinieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem (arkliem, ecēšām u. tml.).
sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
galdnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar dažādu priekšmetu izgatavošanu no koka.
kalējs Amatnieks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu (izgatavojot, piem., lauksaimniecības darbarīkus, metāla detaļas vai priekšmetus, arī tos remontējot).
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
mūrnieks Amatnieks, mūrēšanas darbu speciālists.
varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (viduslaiku Rīgā).
mantzinis Amatpersona (armijas vienībā), kas pārzina (tās) īpašumu.
komisārs Amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām (bijušās PSRS iestādēs).
komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
instruktors Amatpersona PSRS komjaunatnes un komunistiskās partijas komitejās.
kanclers Amatpersona universitātē, kas atbild par saimnieciskajiem un administratīvajiem jautājumiem.
revidents Amatpersona, kas ir pilnvarota veikt revīziju (1).
notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
preses sekretārs amatpersona, kas uztur kontaktus ar plašsaziņas līdzekļiem un palīdz savam darba devējam uzturēt pozitīvu tēlu sabiedrībā.
pārvaldnieks Amatpersona, kas vada, organizē (kā) darbību, apsaimnieko (ko).
administrators Amatpersona, kuras pienākumos ietilpst (kā, piem., iestādes) darbības nodrošināšana.
tiesu izpildītājs amatpersona, kuras pienākums ir panākt tiesas sprieduma izpildi, ja nepieciešams, arī piespiedu kārtā.
virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
silta vieta amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
silta vietiņa amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
nepotisms Amatu, arī titulu vai īpašumu piešķiršana savējiem (radiniekiem, draugiem u. tml.); radu būšana, draugu būšana.
kolts Amerikāņu parauga revolveris.
čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja; ātrā fokstrota paveids; šīs dejas mūzika.
briežraga sāls amonija karbonāts (cepamais pulveris).
vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
kešjukoks Anakardija.
kešjurieksts Anakardijas koka auglis, ko izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus; būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
anarhists Anarhisma piekritējs.
osteoloģija Anatomijas nozare – mācība par kauliem, to uzbūvi un funkcijām.
simtgadu karš Anglijas un Francijas karš no 1337. gada līdz 1453. gadam.
lords Angļu aristokrātijas (pēru) tituls; persona, kam ir šāds tituls.
drošības padome ANO institūcija, kas ir atbildīga par starptautisko mieru un drošību.
dubultkvartets Ansamblis ar astoņiem izpildītājiem (dziedātājiem vai instrumentālistiem); oktets.
trio Ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji; skaņdarbs trim instrumentiem; vokāls skaņdarbs trim balsīm.
šelfa ledājs antarktiskā ledāja daļa, kas iespiežas jūrā.
levomicetīns Antibiotiska zāļu viela ar plašu darbības spektru, ko lieto dažādu infekcijas slimību ārstēšanā.
koturnas Antīkā teātra aktieru sandales ar ļoti biezu zoli, kas pagarināja cilvēka augumu.
stereobats Antīkajā arhitektūrā – kāpņveida platforma, uz kuras novietota celtne.
briljantzaļais Antiseptisks līdzeklis – zeltaini zaļš pulveris, kura šķīdumu parasti izmanto nobrāzumu, nelielu brūču dezinficēšanai.
paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pēta seno ģeoloģisko laikmetu cilvēkveidīgo būtņu atliekas.
turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala.
boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
linete Apakšā horizontāli norobežota arkveida aila velvē vai sienā.
karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
priekšplāns Apakšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tuvākais attēlojamais objekts.
apakšmala Apakšējā mala (parasti apģērbam).
pamatne Apakšējā, arī balsta daļa (priekšmetam).
spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
feldfēbelis Apakšvirsnieka dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
vahmistrs Apakšvirsnieka pakāpe cariskās Krievijas armijā (kavalērijā).
bunkurs Apakšzemes patvertne (kara laikā); blindāža.
rats Apaļa (kādas iekārtas, ierīces) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu.
burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
rotonda Apaļa būve (piem., paviljons ar kolonām), ko pārsedz kupols.
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
ķimeņmaizīte Apaļa smalkmaizīte, kas pārkaisīta ar ķimenēm.
rene Apaļa vai pusapaļa konstrukcija, pa kuru var pārvietoties lejup.
kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
kūka Apaļas vai četrstūrainas formas lielāks konditorejas izstrādājums, kuru pasniedzot sadala gabalos; arī torte.
mīksts Apaļīgs, tukls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
belašs Apaļš eļļā vārīts virtulis ar gaļas pildījumu.
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
rozete Apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozes (2) logs.
rozes logs apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozete.
trumulis Apaļš metāla trauks (ar snīpi un rokturi) ūdens vārīšanai.
medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
pūslis Apaļš vai ieapaļš izcilnis kādas virsmas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
bundulis Apaļš vai ieapaļš trauks ar vāku.
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piem., dziju, diegu).
aploce Apaļš vai ovāls ietvars, apmale.
terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
šķīvis Apaļš, retāk ovāls vai kvadrātveida trauks ar lēzenām malām, uz kura liek ēdienu.
fonogrāfs Aparāts (ar rotējošu veltnīti) skaņu pierakstīšanai un atskaņošanai.
mēraparāts Aparāts (kā) mērīšanai.
testers Aparāts (kā) mērīšanai.
sildaparāts Aparāts (kā) sildīšanai.
spektrālaparāts Aparāts (kā) spektra iegūšanai.
oftalmoskops Aparāts acs dibena apskatei.
refraktometrs Aparāts acs refrakcijas noteikšanai.
defektoskops Aparāts apslēpto defektu atklāšanai, ko lieto, piem., metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē.
gramofons Aparāts ar tauri skaņuplašu atskaņošanai, ko vēlāk aizstāja patafons.
tonometrs Aparāts arteriālā un venozā asinsspiediena mērīšanai.
barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.
autogēns Aparāts autogēnai metināšanai.
refraktometrs Aparāts dažādu vielu gaismas laušanas koeficienta noteikšanai.
tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piem., materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
audiometrs Aparāts dzirdes asuma noteikšanai.
akvalangs Aparāts elpošanai zem ūdens.
kinematogrāfs Aparāts filmu demonstrēšanai.
filmaparāts Aparāts filmu uzņemšanai; kamera.
fotopalielinātājs Aparāts fotogrāfisko attēlu kopēšanai ar optiskās projekcijas metodi.
higrometrs Aparāts gaisa mitruma noteikšanai.
manometrs Aparāts gāzes, tvaika vai šķidruma spiediena mērīšanai.
kalorimetrs Aparāts izdalītā vai absorbētā siltuma daudzuma mērīšanai.
kinoprojektors Aparāts kinofilmu demonstrēšanai uz ekrāna.
magnetogrāfs Aparāts magnētiskā lauka svārstību nepārtrauktai reģistrēšanai.
magnetometrs Aparāts magnētiskā lauka un vielas magnētisko īpašību raksturlielumu mērīšanai.
oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu lielumu (piem., elektrisku svārstību) grafiska attēla iegūšanai.
skrubers Aparāts mehāniskai sīku daļiņu (piem., putekļu, pelnu, kvēpu) un atsevišķu gāzu (sērūdeņraža, amonjaka) atdalīšanai no gāzu maisījuma ar šķidrumu.
kamera Aparāts optiska attēla uzņemšanai, ierakstam nesējā, pārveidei elektriskā signālā u. tml. (piem., fotoaparāts, kinokamera, videokamera).
spirometrs Aparāts plaušu funkcionālo spēju mērīšanai.
radio Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs; radioaparāts.
radioaparāts Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs.
reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
rentgenaparāts Aparāts rentgenoloģiskai izmeklēšanai; rentgena aparāts.
siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
signālaparāts Aparāts signālu (1) radīšanai un pārraidei.
magnetofons Aparāts skaņu ierakstīšanai magnētiskā lentē un šāda ieraksta atskaņošanai.
potenciometrs Aparāts sprieguma lieluma mainīšanai un regulēšanai – rezistors ar maināmu pretestību.
saturators Aparāts šķidrumu piesātināšanai ar gāzi.
telegrāfs Aparāts telegrammu raidīšanai un uztveršanai; telegrāfa aparāts.
televizors Aparāts televīzijas raidījumu uztveršanai un demonstrēšanai.
boilers Aparāts ūdens karsēšanai; tvertne ūdens sasildīšanai, kurā ierīkots šāds aparāts.
urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
optometrs Aparāts, ar ko pārbauda redzes asumu un redzes lauku.
kompjūtertomogrāfs Aparāts, ar ko veic kompjūtertomogrāfiju; datortomogrāfs.
ugunsdzēsības aparāts aparāts, ar kuru degšanas zonā ievada uguni slāpējošas vielas.
griezējaparāts Aparāts, ar kuru griež [2] (1).
siltummainis Aparāts, ar kuru realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
projektors Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē attēlus; projekcijas aparāts.
videomagnetofons Aparāts, iekārta videosignāla un skaņas ierakstīšanai magnetofona lentē un reproducēšanai.
spidometrs Aparāts, ierīce (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
miglotājs Aparāts, ierīce šķidruma izsmidzināšanai sīku pilienu veidā.
skaitītājs Aparāts, ierīce u. tml. (kā) skaita parādīšanai.
mareogrāfs Aparāts, ierīce, kas automātiski pieraksta ūdens līmeņa svārstības jūrā.
atskaņotājs Aparāts, kas atskaņo skaņu ierakstus.
lubrikators Aparāts, kas berzei pakļautām mašīnas daļām automātiski, dozēti ar spiedienu pievada ziežvielas.
monitors Aparāts, ko lieto (kā) novērošanai, kontrolei vai sistemātisku pierakstu veikšanai.
magnetola Aparāts, kurā apvienots magnetofons un radiouztvērējs.
reaktors Aparāts, kurā realizē ķīmisku reakciju.
inkubators Aparāts, kurā tiek pastāvīgi nodrošināta augsta temperatūra, priekšlaicīgi dzimušu bērnu novietošanai.
kaste Aparāts; mašīna.
aparatūra Aparātu, ierīču kopums.
mēraparatūra Aparatūra (kā) mērīšanai.
radiomezgls Aparatūra radio programmu translēšanai un (vietējo) radiosakaru uzturēšanai.
radioaparatūra Aparatūra radioviļņu raidīšanai, pārveidošanai un uztveršanai.
signālaparatūra Aparatūra signālu (1) radīšanai un pārraidei.
observatorija Aparatūra šādu novērojumu veikšanai.
videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai, reproducēšanai un uzglabāšanai.
bortaparatūra Aparatūra, kas uzstādīta lidaparātā.
noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
apzaļumot Apaudzēt (ar augiem).
aptaukoties Apaugt ar (pārmērīgu) taukaudu kārtu; kļūt tuklam, resnam.
apspalvoties Apaugt ar spalvām.
apsūnot Apaugt, pārklāties (no virspuses) ar sūnu.
zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
pasitnis Apava detaļa, ko piestiprina (kam) apakšā, lai pasargātu no nodilšanas.
kurpes Apavi (piem., no ādas), kuri ietērpj kāju ne augstāk par potīti.
tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes.
koka tupeles apavi ar koka zoli.
sabo Apavi ar vienlaidu (sākotnēji koka) zoli, slēgtu purngalu un vaļēju papēdi.
zābaki Apavs, kas ietērpj kāju augstāk par potīti.
karogs Apbalvojums (padomju iekārtā) ar šādu simbolu (parasti par labu darbu).
prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
godalga Apbalvojums par panākumiem, sasniegumiem (kādā jomā).
godalgot Apbalvot (kādu) par nopelniem, panākumiem, sasniegumiem; piešķirt godalgu (kādam darbam).
apbērēt Apbedīt; apglabāt, sarīkojot bēru mielastu.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) – par lidaparātiem, arī par cilvēkiem tajos.
meditēt Apcerēt, gremdēties (parasti garīgās) pārdomās.
paņemt Apcietināt, arestēt.
saņemt Apcietināt; arī sagūstīt.
ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piem., izstrādājumam, telpai, skatuvei izrādē).
linkrusts Apdares materiāls – ar īpašu masu pārklāts papīrs vai kartons.
apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot.
finierēt Apdarināt ar finieri.
uzmākties Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
apskrandis Apdriskājies, skrandains (par apģērbu).
aplīgot Apdziedāt ar līgo dziesmām.
zvejniekciems Apdzīvota teritorija, kurā iedzīvotāji lielākoties nodarbojas ar zvejniecību, zivju apstrādi.
izēst Apēst (kā iekšējo, arī labāko daļu).
sabāzt vēderā apēst (parasti lielāku kā daudzumu).
ietusnīt Apēst (parasti negausīgi).
ielocīt Apēst ar lielu ēstgribu.
sastumties Apēst, parasti pārāk daudz; apēst (ko), parasti pārāk daudz.
apgabaltiesa Apgabala tiesa; svarīgāko lietu pirmās instances tiesa un sīkāku lietu otrās instances tiesa.
satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals.
polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piem., augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
izbarot Apgādājot ar barību, izturēt, izmitināt (mājlopus).
iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
datorizācija Apgādāšana ar datoriem un datorsistēmu ieviešana.
barot Apgādāt (aparātu, mašīnu) ar enerģiju.
radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām radio sakaru nodrošināšanai.
motorizēt Apgādāt (ko) ar motoru darbināmiem transportlīdzekļiem.
uzturēt Apgādāt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
piebarot Apgādāt (piem., meža dzīvnieku) ar papildbarību.
iekārtot Apgādāt (telpu, ēku) ar mēbelēm un priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
apbruņot Apgādāt (valsti, armiju) ar militāro apbruņojumu.
apūdeņot Apgādāt (zemi, augsni) ar ūdeni.
apaut Apgādāt ar apaviem.
uzturēt Apgādāt ar barību, apkopt.
datorizēt Apgādāt ar datoriem un ieviest datorsistēmas.
apģērbt Apgādāt ar drēbēm.
bruņoties Apgādāt ar ieročiem, piem., valsti, tās bruņotos spēkus.
bruņot Apgādāt ar ieročiem; apbruņot.
mehanizēt Apgādāt ar mašīnām, aizstāt roku darbu ar mašīnu, mehānismu darbu.
motorizēt Apgādāt ar motoru (ierīci, mehānismu).
finansēt Apgādāt ar naudas līdzekļiem; segt izdevumus.
apbruņot Apgādāt ar nepieciešamajām iekārtām, instrumentiem, rīkiem u. tml.
ekipēt Apgādāt ar nepieciešamajiem priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
apadīt Apgādāt ar saviem adījumiem.
izmitināt Apgādāt ar telpām, arī barību (dzīvniekus).
paēdināt Apgādāt ar uzturu.
nodrošināt Apgādāt nepieciešamajā daudzumā, apjomā (ar ko).
nodrošināt Apgādāt pietiekamā daudzumā ar eksistences līdzekļiem.
apģērbties Apgādāt sevi ar drēbēm.
dot maizi apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem.
aerēt Apgādāt, piesātināt ar gaisu.
informētība Apgādātība ar informāciju.
nodrošināties Apgādāties (ar ko) nepieciešamajā daudzumā; sagādāt sev to, kas nepieciešams, noder, aizsargā u. tml.
uztankoties Apgādāties ar, parasti alkoholiskiem, dzērieniem.
bruņots Apgādāts ar ieročiem, nepieciešamajiem rīkiem u. tml.
termofikācija Apgāde ar siltuma enerģiju.
plafons Apgaismes armatūras elements, kas pārsedz spuldzi.
fluorescēt Apgaismojuma ietekmē spīdēt (par vielām, priekšmetiem).
lukss Apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
svece Apgaismošanai paredzēts, parasti cilindrisks stearīna, parafīna, vaska vai kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
prožektors Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors; starmetis.
starmetis Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors.
lākturis Apgaismošanas ierīce – metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai.
laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
zibspuldze Apgaismošanas ierīce fotografēšanā, kas paredzēta ļoti spilgtas gaismas iegūšanai no īpašas, spēji uzliesmojošas, fotoaparātā iebūvētas, kā arī tam atsevišķi pievienojamas spuldzes.
lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes ar kupolu.
iegaismot Apgaismot (parasti atsevišķu vietu).
rādīt Apgaismot ceļu, virzienu (par gaismas avotu).
dzejisks Apgarots, lirisks.
apgleznot zīdu apgleznot zīda audumu, arī šāda auduma izstrādājumu.
apšķērēt Apgriezt ar šķērēm.
vandīt Apgriezt, ārdīt (parasti žāvējamo sienu).
ačgārns Apgriezts otrādi; pretējs parastajam, pieņemtajam.
aizcietējums Apgrūtināta zarnu iztukšošanās.
rūpes Apgrūtinoša nepieciešamība izdarīt vajadzīgo, risināt kādus sarežģījumus; nomākts psihisks stāvoklis, ko izraisa šāda nepieciešamība.
studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
pakaļa Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
dibens Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo ķermeņa daļu.
polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
panckas Apģērba gabali; arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder.
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
muduraiņi Apģērba gabals (piem., mētelis, jaka, brunči) ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gs. Latvijā).
bikses Apģērba gabals ar divām garām vai īsām starām.
kombinezons Apģērba gabals, kurā augšdaļa ir savienota ar biksēm.
kājsargs Apģērba piederums kāju aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs).
roksargs Apģērba piederums roku aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs); roku sargs (biežāk).
safari stils apģērba stils, kas ir piemērots karstam klimatam (piem., viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un uzšūtas kabatas ar ielocēm).
ietērps Apģērba un tam atbilstošu piederumu komplekts (piem., darbam, dienestam, nodarbei ar kādu sporta veidu); apģērbs, tērps.
baika Apģērbs (parasti jaka, džemperis) no šāda auduma.
virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs citām drēbēm; apģērbs, ko valkā virs veļas.
paltraks Apģērbs (parasti neizskatīgs).
kostīms Apģērbs, kas piemērots noteiktai nodarbībai.
saģērbt Apģērbt, parasti pilnīgi.
apeja Apiešana; arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (parasti ar līkumu, loku).
pataujāt Apjautāties (par ko).
kapitāls Apjomīgs (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem).
kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
mērogs Apjoms, arī vēriens, plašums.
vēriens Apjoms, parasti plašs (darbībai, pasākumam u. tml.).
loks Apjoms, sfēra (piem., parādības izplatībai).
uzjozt Apjozt; piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
apsālīt Apkaisīt ar sāli (visapkārt, no virspuses).
apmēslot Apkaisīt vai apliet ar mēslojumu.
apcukurot Apkaisīt, pārklāt ar cukuru.
appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
apkarināt Apkārt (ar daudziem priekšmetiem).
daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
atmosfēra Apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.; psiholoģiskais noskaņojums.
ārpasaule Apkārtējo priekšmetu, parādību kopums; apkārtne.
pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
apbērt Apklāt (ar ko) lielā daudzumā.
aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko lipīgu).
aprimt Apklust (par skaņām).
pārskats Apkopojoša informācija, kas sniedz vispārīgu priekšstatu (par ko).
sasummēt Apkopot (ko paveiktu, padarītu u. tml.).
dotumi Apkopoti, savākti (kādas nozares, tematikas u. tml.) fakti, dati, materiāli.
špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs cilvēks; nerātnis.
padzirdīt Aplaistīt, apgādāt ar mitrumu (augu).
padzirdināt Aplaistīt, apgādāt ar mitrumu.
maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
apiet Aplenkt, arī nokļūt pretinieka aizmugurē.
vainags Aplī sapīta un sasieta ziedu, lapu, zaru u. tml. vītne.
diploms Apliecība par zinātniskā grāda, nosaukuma piešķiršanu.
atestāts Apliecība, ko izdod par vispārējās vidējās izglītības iestādes beigšanu.
apzvērēt Apliecināt ar zvērestu.
attaisnot Apliecināt, piem., ar darbību, darbu (pozitīvas attieksmes pamatotību).
applaucēt Apliet ar ļoti karstu, verdošu šķidrumu vai iegremdēt tajā.
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
apsprādzēt Aplikt (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
pārsiet Aplikt (brūci, ievainoto ķermeņa daļu) ar pārsēju.
apkraut Aplikt (piem., ar nodokļiem).
nospalvot Aplipināt ar spalvām.
aplaist Aplipināt, būt par cēloni, ka izplatās (piem., slimība).
nopūkoties Aplipt ar pūkām; pārklāties ar pūkojumu.
apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (ar ko lipīgu).
maģiskais aplis aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam.
laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā; arī aploks uz lauka.
(visu) kopā ņemot aplūkojot vienā veselumā, kopumā; arī rezumējot.
skart Aplūkot (parasti bez dziļākas analīzes); ieskicēt.
teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
kvadrants Apļa sektors ar 90 grādu centra leņķi – apļa ceturtā daļa; ikviens no četriem apgabaliem, kuros plakni sadala divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
krēslains Apmācies, satumsis (par debesīm).
dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piem., apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
konvertēt Apmainīt kādas valsts valūtu pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
pamainīties Apmainīties (parasti vairākkārt).
sasmaidīties Apmainīties ar smaidiem; smaidot sazināties.
sasmīnēties Apmainīties ar smīniem.
aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem slāņiem (ūdenstilpēs, atmosfērā).
atmaksāt Apmaksāt, segt izdevumus (par ko iegādātu, veiktu u. tml.).
samākties Apmākties, parasti pilnīgi.
grīdlīste Apmale, ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
matojums Apmatojums (parasti dzīvniekiem).
vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
sērfot Apmeklēt dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to.
mācīties Apmeklēt izglītības iestādi, lai kļūtu (par ko).
nomelnot Apmelojot, nepamatoti nopeļot, nopulgojot, noniecinot, radīt negatīvu priekšstatu (par kādu, ko).
apsviest Apmest (ar ko).
piemesties Apmesties (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
apsēsties Apmesties, uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
pansija Apmešanās vieta, kurā tiek nodrošināts arī uzturs.
kakts Apmešanās vieta, miteklis (parasti ļoti vienkāršs).
nomētāt Apmētājot (ar akmeņiem), nonāvēt.
sapikot Apmētāt (kādu, ko) ar vairākām, daudzām sniega pikām.
pikoties Apmētāt citam citu ar sniega pikām.
rīvdēlis Apmetēja darbarīks – četrstūraina plāksne ar rokturi apmetuma izlīdzināšanai.
gulēt uz lauriem apmierināties ar sasniegto, netiekties pēc jauniem panākumiem.
atdusēties uz lauriem apmierināties ar sasniegto, netiekties pēc jauniem panākumiem.
samīļot Apmīļot, parasti ļoti.
apņemties Apņēmīgi nolemt, apsolīties (ko izdarīt); paziņot šādu lēmumu, solījumu.
siet Apņemot ar auklu, lenti u. tml. un veidojot tinumu, savienot (ko) vienā kopumā; šādā veidā veidot (ko).
apdvest Apņemt (ar gaisu, smaržu u. tml.).
aptvert Apņemt (ar rokām, kājām); apņemt (rokas, kājas ap ko, kam apkārt).
satvert Apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
ietīt Apņemt tā, ka (kas) ir grūti saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms (par tumsu).
apķerties Apņemt, aptvert (ar rokām).
sapakot Apņemt, arī piepildīt (ko) ar kāda materiāla kārtu.
apstīpot Apņemt, nostiprināt ar stīpu.
apdvest Apņemt, pārņemt (parasti par jūtām, noskaņām).
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
apolonisks Apolonam raksturīgs; ļoti skaists, harmonisks.
apostīties Apostīt citam citu (par dzīvniekiem).
saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
apošņāties Apošņāt citam citu (par dzīvniekiem).
blanšēt Applaucējot (ar karstu ūdeni, tvaiku) apstrādāt pārtikas produktus.
uzplūst Applūst, pārplūst (par vietu).
aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), parasti savtīgos nolūkos.
iziet Apprecēties (ar kādu) – parasti par sievieti.
iziet tautās apprecēties (par sievieti).
iziet par sievu apprecēties (par sievieti).
iziet pie vīra apprecēties (par sievieti).
nākt par sievu apprecēties (par sievieti).
apņemt sievu apprecēties (par vīrieti).
apsievoties Apprecēties (par vīrieti).
saprecēties Apprecēties (parasti par pāri).
iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti (parasti par godu jaunlaulātajiem).
apbedīt Aprakt (mirušo), parasti ar bēru ceremoniju; apglabāt.
apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju; apbedīt.
lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
aiztrūkt Aprauties, aizlūzt (par balsi).
pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu, sarunu u. tml.).
iesist galvā apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
iekāpt galvā apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
sakāpt galvā Apreibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
zālīte Apreibinoša narkotiska viela, piem., marihuāna.
iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
sareibt Apreibt (parasti pēkšņi).
aplēst Aprēķināt, arī aptuveni novērtēt.
budžets Aprēķins par ieņēmumiem un izdevumiem; šādu ieņēmumu un izdevumu apjoms.
aplēse Aprēķins, arī aptuvens novērtējums.
sariet Apriet (par suni).
uztakelēt Aprīkot (piemēram, jahtu) ar takelāžu; veicot nepieciešamās darbības, pacelt buru.
aizslēģot Aprīkot ar slēģiem.
aplidot Apriņķot (ko) – par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
palikt Apritēt (piem., par gadu skaitu); sasniegt (noteiktu vecumu).
lāpīties Aprobežoties (ar nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (trūkstošo ar ko citu).
sīkpilsonis Aprobežots cilvēks ar seklām, savtīgām interesēm un šauru redzesloku.
kopt Aprūpēt (kādu), gādājot par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanu u. tml.
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
eskorts Apsardze, transportlīdzekļi u. tml., kas drošības apsvērumu dēļ vai goda parādīšanai pavada kādu personu, personu grupu vai transportlīdzekli.
sardze Apsardzība.
apsarme Apsarmojums.
apsaukāties Apsaukāt (par ko); apsaukāt vienam otru.
piesēdināt Apsēdinot likt (kādam) darīt ko tādu, kas veicams sēžot.
piemesties Apsēsties, novietoties (kur), parasti uz neilgu laiku.
sasaistīt Apsienot, sasienot (ar ko), savienot (ko).
sasaistīt Apsienot, sasienot (ķermeni, tā locekļus ar ko), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
panīkt Apsīkt (par darbību, procesu).
aplūrēt Apskatīt, aplūkot (parasti ar ziņkāri).
šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kāda rodas raudot.
apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām.
āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
apmiglot Apsmidzināt (augus ar ķimikālijām).
piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt); apsolīt (ko izdarīt).
sasolīt Apsolīt (parasti daudz).
pasolīt Apsolīt, parasti nepārdomāti, nenopietni.
piesolīties Apsolīties (ko izdarīt).
sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu, oranžīgu gaismu.
apvizmot Apspīdēt ar vizmojošu gaismu.
apvizēt Apspīdēt ar vizošu gaismu.
apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
apklusināt Apspiest, apslāpēt; arī apremdināt.
novaldīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
debatēt Apspriest (piem., sapulcē, konferencē kādu jautājumu, priekšlikumu, problēmu u. tml.); strīdēties, apmainīties domām (par ko).
apmežot Apstādīt, apsēt ar mežu (parasti lielāku platību).
pārstaigāt Apstaigāt, izstaigāt (ar noteiktu uzdevumu).
sīkums Apstāklis, darbība, parādība u. tml., kam nav būtiskas nozīmes.
alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
iemesls Apstāklis, nosacījums, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs; kādas rīcības motīvs, pamatojums.
sarežģījums Apstāklis, notikums, kas apgrūtina, sarežģī (ko).
kā sprostā apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties.
tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
situācija Apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko.
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
apburtais loks apstākļu kopums, no kura nevar rast izeju.
burvju loks apstākļu kopums, no kura nevar rast izeju.
liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību.
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
pieturēt Apstāties (par transportlīdzekli).
piestāt Apstāties (parasti uz neilgu laiku).
palikt Apstāties kādā darbībā, stāvoklī.
apstāt Apstāties; pārstāt (ko darīt).
apliecināt Apstiprināt (kā esamību, patiesumu); arī apgalvot.
parafēt Apstiprināt (sagatavota starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem.
ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā, lai tas stātos spēkā.
parakstīt Apstiprināt, apliecināt (ko) ar savu parakstu (1).
iestīvināt Apstrādājot ar cieti panākt, ka (apģērbs, veļas gabals, tā daļa u. tml.) kļūst stīvāks, neburzīgs; iecietināt.
pierullēt Apstrādājot ar rulli, pieblietēt, pielīdzināt (ko); pievelt.
kalt Apstrādājot ar triecieniem metālu, veidot no tā (ko).
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
tecināt Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu).
darināt Apstrādājot kādu materiālu, veidot, gatavot (priekšmetu); radīt, veidot (mākslas darbu).
izirdināt Apstrādājot padarīt pilnīgi irdenu; uzirdināt.
izsaldēt Apstrādājot pakļaut zemas temperatūras iedarbībai.
glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
kalandrēt Apstrādāt (audumu, papīru, plastmasu u. tml.) ar kalandru.
šķīvot Apstrādāt (augsnes virskārtu), griezt (velēnu) ar šķīvju lobītāju, šķīvju ecēšām.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
irdināt Apstrādāt (augsni), lai (to) padarītu irdenu.
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar koncentrētu sārmu šķīdumu, lai iegūtu spīdumu un palielinātu izturību.
kult Apstrādāt (graudaugus) ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem, lai atdalītu sēklas no vārpām, pākstīm; šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to gludu un spīdīgu.
kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tās) iegūtu vēlamās īpašības.
dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
ķimizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām.
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piem., mainītu tā formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu.
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
dedzināt Apstrādāt (ko), pakļaujot (to) uguns iedarbībai.
beicēt Apstrādāt (koksni) ar beici.
kultivēt Apstrādāt (lauku, tīrumu u. tml.) ar kultivatoru.
kulstīt Apstrādāt (linus) ar kulstīklu, lai atdalītu šķiedru no spaļiem.
krāsot Apstrādāt (matus) ar krāsvielu, mainot (to) krāsu.
apdarināt Apstrādāt (nocirstu koku), apcērtot zarus; apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo.
darināt Apstrādāt (nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot (tā) zarus; cirst, zāģēt (nocirsta, nozāģēta koka zarus).
nodarināt Apstrādāt (nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus; nocirst, nozāģēt (nocirsta, nozāģēta koka zarus).
sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
apdarināt Apstrādāt (parasti sakņaugus), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
kodināt Apstrādāt (sēklas) ar ķimikālijām, lai novērstu slimību izraisītājus.
kārst Apstrādāt (vilnas, kokvilnas vai linu šķiedru) ar kārstuvi, lai izveidotu vienmērīga biezuma šķiedras slāni – izejmateriālu vērpšanai.
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
nošļūkt Apstrādāt (zemi) ar šļūci.
apkopt Apstrādāt (zemi); veikt nepieciešamos darbus, lai (augi) labi augtu.
izbeicēt Apstrādāt ar beici vai kodīgu šķidrumu (parasti no iekšpuses).
frēzēt Apstrādāt ar frēzi, frēzmašīnu.
kveldināt Apstrādāt ar karstumu.
izkodināt Apstrādāt ar kodīgām vielām.
mīstīt Apstrādāt ar mīstīklām.
sārmot Apstrādāt ar sārmu.
notvaicēt Apstrādāt ar tvaiku (audumu, adījumus).
virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku); apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
hlorēt Apstrādāt vielu ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu šīs vielas atvasinājumus.
smilšot Apstrādāt, attīrīt (ko) ar smilšu strūklu.
balzamēt Apstrādāt, piesātināt (līķi) ar konservējošām vielām, lai pasargātu no trūdēšanas.
karakulāda Apstrādāta karakuljēru āda (parasti kažokāda); karakuls.
vilkāda Apstrādāta vilka āda (parasti kažokāda).
pārdedzināt Apstrādes procesā pakļaut pārāk lielai karstuma iedarbībai.
sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi, uz īsu brīdi.
denuncēt Apsūdzēt (kādu), slepeni ziņojot, parasti ļaunā, savtīgā nolūkā.
inkriminēt Apsūdzēt sodāmā nodarījumā.
pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
sašķebināt Apšķebināt (parasti stipri).
apmētāt Apšūt ar palieliem dūrieniem; apmetināt.
tautas nobalsošana aptauja, kurā visa tauta izsaka savu viedokli par kādu noteiktu jautājumu; referendums.
apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast).
dežūraptieka Aptieka, kas darbojas visu diennakti bez pārtraukuma.
asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
pārsaitēt Aptīt, apsiet (ar saiti).
apsaitēt Aptīt, apsiet ar saiti.
nosaitēt Aptīt, notīt (ar saiti).
aptaisīt Aptraipīt ar izkārnījumiem.
ierobežot Apturēt (kā) izplatību; pavājināt, samazināt (kā norisi, darbību).
tiesa Aptuveni (salīdzinot) noteikts (kā) garums, apjoms u. tml.
kāds nekāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu).
apņemt Aptvert ar rokām, apkampt; arī apskaut.
saņemt Aptvert, apņemt (ko ar rokām); salikt (kur rokas) kopā.
attapt Aptvert; saprast (kas darāms), pagūt (ko izdarīt).
uzlēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri.
ņemt ļaunā apvainoties (par ko), uztvert (ko) kā pāridarījumu.
uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
apslāpēt Apvaldīt; arī apspiest.
ola Apvalkā ietverta, no organisma izvadīta ovāla (putnu, arī dažu dzīvnieku) olšūna.
apdāvināt Apveltīt ar dāvanām.
pārmest kūleni Apveļoties ar galvu uz leju, nokrist.
izgriezt Apvērst (apģērbu, tā daļu) ar iekšpusi uz āru.
apgriezt Apvērst ar iekšpusi uz āru (apģērbu, tā daļas).
apgriezt Apvērst otrādi (ar augšpusi, virspusi uz leju).
art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu; apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu.
ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
kakts Apvidus (parasti nomaļš), nomaļa vieta.
vilītis Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); bobiks.
bobiks Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis.
lendrovers Apvidus automobiļa marka ar ļoti spēcīgu dzinēju, ko ražo firmas "Rover" kompānijā.
sēža Apvidus ķermeņa mugurpusē starp vidukli un augšstilbiem; dibens.
visurgājējs Apvidus mašīna ar lielu caurgājību.
rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
aerofotogrāfija Apvidus uzņēmums no lidaparāta.
pierobeža Apvidus, teritorija (parasti valsts) robežas tuvumā.
vieta Apvidus, teritorijas daļa, kurā kas pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.; ierobežota platība.
bloks Apvienība (piem., starp valstīm, organizācijām) kopīgai rīcībai.
artelis Apvienība kopēja darba veikšanai, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem.
konfederācija Apvienība, asociācija, ko veido biedrības, organizācijas, piem., arodbiedrības.
saplūst Apvienojoties kļūt par vienu veselumu.
grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās (pēc kopējas pazīmes); arī klasificēt.
breksits Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.
sazvērēties Apvienoties kopējai (pret kādu vērstai) darbībai, rīcībai.
salikties kopā apvienoties kopīgai darbībai.
ielogot Apvilkt, norobežot (piem., tekstu) ar kontūru, slēgtu līniju.
apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt) parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus.
aplaist Apvirzīt loka veidā visapkārt (skatienu); paraudzīties visapkārt.
ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
garlaicīgs Apzīmē bezdarbības vai interešu trūkuma izraisītu psihisku stāvokli.
garš Apzīmē noteiktu garumu.
silts Apzīmē stāvokli, kas ir saistīts ar samērā augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
salts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
auksts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātu vai zemas temperatūras sajūtu.
bail Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar bailēm.
bail Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
salts Apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar zemu temperatūru.
marķējums Apzīmējums (piem., precei, ražojumam, sūtījumam) ar attiecīgu zīmi.
bio Apzīmējums bioloģiskajās saimniecībās ražotai produkcijai, arī produkcijai, kuras ražošanā izmantotas bioloģiski audzētas izejvielas.
leģenda Apzīmējumu un paskaidrojumu kopums (kartei, plānam, attēlam).
numerācija Apzīmēšana ar secīgiem numuriem; numurēšana; šādu numuru kopums.
numurēt Apzīmēt (ko) ar secīgiem (kārtas) cipariem.
sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus).
dzēst pastmarku apzīmogot pastmarku.
plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
apziņa Apzināšanās; izpratne, arī izjūta.
spiediens Apzināta iedarbošanās (uz cilvēku, viņa psihi), lai panāktu savu vēlmju īstenošanu.
mistifikācija Apzināta maldināšana, arī krāpšana (piem., uzdodot viltojumu par senlaiku literāru darbu).
obskurantisms Apzināta rīcība, lai (kas) netiktu izpausts, nekļūtu zināms; vēršanās pret garīgu progresu.
patriotiskā dzeja apzināta tautas gara un dzimtenes slavināšana dzejas valodā.
žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
mocīt Apzināti darīt (kādam) fiziskas sāpes, mokas, ciešanas; spīdzināt.
rakt kapu (kādam) apzināti darīt ļaunu, censties pazudināt.
piecirst Apzināti darīt tā, lai (kādam) iepatiktos.
dzīvot Apzināti eksistēt (par cilvēkiem).
atriebt Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebties Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
mēdīt Apzināti izkropļoti, pārspīlētā veidā atdarināt (kāda runu, mīmiku, kustības).
narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana, lai, piem., novērstu sāpju sajūtu ķirurģiskas operācijas laikā; vispārējā anestēzija.
izlikties Apzināti izturēties tā, lai radītu par sevi citādu, patiesībai neatbilstošu priekšstatu.
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
iegriezt Apzināti nodarīt (kādam) ko sliktu, ļaunu.
samelot Apzināti pateikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
viltot Apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu.
melot Apzināti teikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
tīšām Apzināti, ar nodomu.
ar nodomu apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
justies Apzināties sevi (par ko).
sajusties Apzināties sevi (par ko).
sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums; arī zināšanas, izpratne; jēga.
pētīt Apzinot faktus, novērojot u. tml., gūt informāciju (par ko).
prāts Apziņa; arī izpratne, domas.
mēnessērdzība Apziņas traucējumi, kad cilvēks miegā pieceļas un izdara šķietami apzinīgas darbības; somnambulisms.
somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms.
apraut Apžāvēt, apkaltēt (par vēju, sauli).
sažilbt Apžilbt, parasti ļoti.
uz (kāda) pamata ar (kādu) iemeslu, pamatojumu.
atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt.
maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piem., vielas, masas) stāvokli.
sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt.
uzstāties Ar (piemēram, publicistisku, sabiedrisku) darbību paust protestu (pret ko) vai atbalstu (kam).
slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
krusas grauds ar acs plakstiņa ādu nesaistīts norobežots sabiezējums plakstiņa saistaudu plātnītē.
dzeloņains Ar adatveida izvirzījumiem, veidojumiem (parasti par priekšmetu).
atkarot Ar aktīvu darbību iegūt, atņemt (kam).
salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēka, cilvēku kopuma) darbību (piem., bruņotā cīņa, uzbrukumā).
aizstāvēt Ar aktīvu rīcību, arī nostāju sargāt, nodrošināt (pret ko nevēlamu); aizsargāt.
pārvarēt Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
izcīnīt Ar aktīvu rīcību, pārvarot grūtības, šķēršļus, iegūt, panākt (ko).
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
āķēt Ar āķi aizdarīt (ciet), kabināt (klāt), savienot (kopā).
šrapnelis Ar apaļām lodēm pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
iegalvot Ar apgalvojumiem censties pārliecināt (par ko).
spīdzināt Ar apzinātu, mērķtiecīgu rīcību radīt (kādam) lielas fiziskas, arī psihiskas ciešanas.
subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
vaga Ar arklu (arī, piem., ar īpašu vagu veidotāju) izveidots garens padziļinājums augsnes virskārtā.
grūst lodi ar asu kustību sviest lodi.
griezt Ar asu rīku, priekšmetu sadalīt daļās, atdalīt no veselā; arī smalcināt.
ar pirkstiem nobakstīt ar atklātu nosodījumu vērsties pret kādu.
ar pirkstiem nobadīt ar atklātu nosodījumu vērsties pret kādu.
iedzīt Ar ātrāku, spraigāku darbību atgūt (nokavēto), panākt darbā (citus).
sist Ar atsevišķu raksturīgu skaņu vai skaņām (piem., zvanu) vēstīt (laiku) – par pulksteni.
sabalsot Ar atskaņām izveidot (savstarpēji) saskanīgas (dzejas rindas).
lēkt Ar atspērienu atraujoties no pamata, pārvarēt augstumu, attālumu vai gaisā veikt kādas kustības.
numurs Ar attiecīgo ciparu vai ciparu kopu apzīmēta atsevišķa telpa vai telpas (piem., viesnīcā).
uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
gludināmais dēlis ar audumu pārvilkts un uz augstām kājām uzstatīts dēlis, uz kura gludina.
augstpapēžu Ar augstiem papēžiem (par apaviem).
auklas keramika ar auklas iespiedumu rakstiem vai to atdarinājumiem izrotāta keramika (no neolīta laikmeta).
dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas melodiskas skaņas (parasti par putniem).
joms Ar balstu (stabu, kolonnu) rindu nošķirta gareniska telpas daļa (piem., baznīcā).
dagls Ar baltiem un melniem raibumiem (parasti par cūku).
iedzīt Ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piem., bailes).
iebarot Ar barību pielabināt, padarīt drošu, paklausīgu (dzīvnieku).
ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, paklausīgu (dzīvnieku).
ar smagu sirdi ar bažām, nelabprāt (ko darīt), nojaušot ko ļaunu.
uzblīkšķināt Ar blīkšķi uzsist, arī sasist; radīt blīkšķi (piemēram, šaujot).
brunets Ar brūniem, tumšiem matiem (par cilvēku).
bērs Ar brūnu apspalvojumu, līdz pusei melnām kājām, melnu asti un melnām krēpēm (par zirgu).
ar uguni un zobenu ar bruņotu spēku, ļoti nežēlīgi.
zints Ar buršanos, rituālām darbībām saistīta tautas gudrība.
noburt Ar buršanu pārvērst (par ko), pakļaut burvestībai (kādu, ko).
pārvērst Ar buršanu, maģiskām darbībām panākt, ka (kas) kļūst par ko.
atdot pēdējo godu ar ceremoniālu izvadīt mirušo.
deju grīda ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums.
ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
organoleptiskās īpašības ar cilvēka maņu orgāniem uztveramas īpašības (izskats, konsistence, smarža, garša).
ultraviolets Ar cilvēka redzi neuztverams starojums, kas elektromagnētisko viļņu skalā atrodas starp redzamās violetās gaismas joslu un rentgenstarojumu.
atkarot Ar cīņu (parasti bruņotu) atgūt.
atzīme Ar ciparu vai vārdisku formulējumu izteikts vērtējums (parasti mācību iestādē).
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni), arī izgatavot (koka priekšmetu).
četrklasīgs Ar četrām klasēm (par skolu).
četrcilindru Ar četriem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju, automobili ar šādu dzinēju).
četrzaru Ar četriem zariem.
polderis Ar dambjiem norobežota sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni.
tēst Ar darbarīku šķelt nost, līdzināt; šādā veidā darināt (ko).
solidarizēties Ar darbību, rīcību apliecināt, paust savu solidaritāti.
panākt Ar darbību, rīcību sasniegt (ko).
pelnīt maizi ar darbu gādāt eksistences līdzekļus.
darba mūžs ar darbu saistītā mūža daļa.
scepteris Ar dārgakmeņiem un grebumiem rotāts zizlis – viens no monarha varas simboliem.
acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti kartupeļiem).
dziedināt Ar dažādiem līdzekļiem padarīt veselu, atjaunot veselību.
konservēt Ar dažādiem paņēmieniem panākt vai būt par cēloni tam, ka (kas) nebojājas, saglabājas līdzšinējā stāvoklī.
pušķot Ar dekoratīviem elementiem, ziediem u. tml. darīt (ko) skaistāku; rotāt, greznot.
aile Ar divām paralēlām līnijām norobežota vieta (uz papīra lapas).
divslīpju Ar divām slīpēm (parasti par jumtu).
dzeloņains Ar dzeloņiem, ērkšķiem (par augiem, to daļām).
dzelzasu Ar dzelzs asīm (parasti par ratiem).
apdziedāt Ar dziesmām cildināt, slavināt, arī apdzejot.
dzimumattiecības Ar dzimumdzīvi saistītas attiecības starp vīrieti un sievieti.
sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, uztvert (skaņas, kāda teikto).
ekranēt Ar ekrānu aizsargāt no nevēlama starojuma, elektriskā vai magnētiskā lauka u. tml.
ekseļi Ar ekseļmašīnu sasmalcināta lopbarība.
elektrotehnika Ar elektrību darbināma ierīce, instrumentu vai to kopums.
elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts sirdsdarbības pieraksts.
elektrokārs Ar elektromotoru darbināms transportlīdzeklis, ko parasti izmanto kravu pārvietošanai noliktavās, ražošanas uzņēmumos u. tml.
fotografēt Ar fotoaparātu iegūt (kā) attēlu.
uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
palocīt galvu ar galvas kustību (no augšas uz leju) paust pozitīvu atbildi, pievienošanos kam.
pašūpot galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu u. tml.
nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, arī pārmetumu.
purināt galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
peldošā grīda ar galveno, nesošo pārseguma konstrukciju nesaistīts grīdas segums.
garūsains Ar garām ūsām.
garmatains Ar gariem matiem.
garstulmu Ar gariem stulmiem (par apaviem).
sagatavot Ar garīgu darbību, garīgu piepūli izveidot, arī apgūt; organizējot, mēģinot u. tml. izveidot, sarīkot.
glezna Ar glezniecības līdzekļiem veidots tēlotājmākslas darbs.
grāmatniecība Ar grāmatu ražošanu, izplatīšanu, glabāšanu un lietošanu saistītu darbību kopums (grāmatu izdošana, tirdzniecība, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija u. tml.).
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
sisties uz augšu ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
sisties augšup ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
sadabūt galus (rokā, kopā) ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadzīt galus ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadzīt galus (rokā, kopā) ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadzīt kopā ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadabūt galus ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadabūt kopā ar grūtībām izdibināt, izzināt.
izlauzt (sev) ceļu ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
mežģīt mēli ar grūtībām runāt.
cīnīties Ar grūtībām, ilgi darboties (ap ko), darīt (ko).
plosīties Ar grūtībām, ilgi darboties, strādāt, lai panāktu, sasniegtu (ko).
izlauzīt Ar grūtībām, nepareizi izrunājot, izteikt.
velt Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) izkļūst (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
atkulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.).
izpērties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, izkļūt (ārā).
izsisties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, sasniegt (ko), tikt (līdz kurienei).
izkļūt Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, tikt ārā (no kurienes); nonākt (kur), izvirzīties (cauri kam, caur ko).
malties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, virzīties cauri (kam).
ģipša pārsējs ar ģipsi piesūcināts pārsējs, ko izmanto, piem., kaulu lūzumu gadījumos.
hipnotiskais transs ar hipnozes palīdzību izraisīts transa stāvoklis.
no Dieva žēlastības ar iedzimtām izcilām spējām (kādā jomā).
iejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku transportlīdzeklim, darbarīkam).
jūgt Ar iejūgu saistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
sajūgt Ar iejūgu savstarpēji sasaistīt.
automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis kravas un pasažieru pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem.
izgudrēm Ar iepriekšēju slēptu nodomu, arī ar viltību.
nostiprināt īpašuma tiesības ar ierakstu zemesgrāmatā apstiprināt tiesības uz kādu nekustamo īpašumu.
pilnā gaitā ar iespējami lielāko ātrumu, iespējami lielāko jaudu.
pilnā sparā ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
pilnā spēkā ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
ar pilnu sparu ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
ar pilnu gaitu ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
ar pilnu spēku ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
dzīsla Ar iežiem vai minerālvielām aizpildīta plaisa zemes garozā.
kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
saaudzēt Ar īpašām metodēm savienot (kāda materiāla gabalus, piem., palielinot to garumu).
pareģot Ar īpašām spējām noteikt (ko gaidāmu) un paziņot (par to).
stenogramma Ar īpašām zīmēm pierakstīti norādījumi par to, kā izbraucams rallija trases ātrumposms.
metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) uzzied vai dod ražu pirms parastā laika.
plisēt Ar īpašiem paņēmieniem veidot sīkas, paralēlas ieloces.
urbt Ar īpašu iekārtu (kurā, piemēram, darbojas rotējošs kalts) izveidot gruntī cilindrisku kanālu (piemēram, kalnrūpniecības darbos); šādā veidā meklēt, iegūt (derīgos izrakteņus).
pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kādas iekārtas, ierīces darbības režīmu).
dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties darba vietā un veikt savus darba vai citus noteiktus pienākumus, uzdevumus ārpus oficiālā darba laika.
dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties kādā vietā un rūpēties par kārtību (parasti skolā).
iemest tīklu (arī makšķeri u. tml.) ar īpašu paņēmienu novietot (rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai.
grebt Ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (ko).
celibāts Ar īpašu solījumu saistīta (mūku, garīdznieku u. tml.) atteikšanās no laulības dzīves un seksuālajām attiecībām; šāda dzīvesveida ievērošana.
bakstīt zobus ar irbulīti tīrīt zobu starpas.
vaļēju muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
šņaukt Ar izelpu virzīt ārā vai ar ieelpu vilkt iekšā izdalījumus no deguna.
pļaut Ar izkapti vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
nicināt Ar izteiktu nepatiku attiekties (pret ko), atzīstot (to) par nepieņemamu, sliktu u. tml.
atdarināt Ar izturēšanos, balsi u. tml. darīt (ko) līdzīgi (kam); veidot, darināt (ko) pēc kāda parauga.
rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu atklāt, darīt zināmu (ko).
nerādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu nepaust, nedarīt uztveramu (ko).
rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu paust, darīt uztveramu (ko).
likt saprast ar izturēšanos, rīcību, runu u. tml. panākt, ka (kāds) var (ko) iedomāties, nojaust.
kārdināt Ar izturēšanos, runu u. tml. censties izraisīt kādā vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt); būt par cēloni, ka kādam rodas vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt).
kaitējums Ar kāda darbību vai bezdarbību izraisīts nevēlams, pēc likuma sodāms nodarījums.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
ņemt Ar kādu darbību aptvert (ko).
smērēt papīrus ar kādu ierakstu sabojāt dokumentu.
piesmērēt Ar kādu ierakstu, uzrakstītu tekstu u. tml. (ko) sabojāt, padarīt nederīgu.
izlādēties Ar kādu rīcību, darbību atbrīvoties no (psihiska) sasprindzinājuma, uzbudinājuma, liekās enerģijas.
pieslēgties Ar kādu tehnisku sistēmu pievienoties (kam), nodrošinot sakaru, dzirdamības u. tml. iespējas.
mīt Ar kājām spiest, kustināt (ko), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
rakt Ar kājām vai purnu raust (zemi) – par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, censties no tās ko izcelt (par dzīvniekiem).
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, veidot (padziļinājumu, alu) – par dzīvniekiem.
pedālis Ar kāju darbināma svira (mūzikas instrumentiem).
pamina Ar kāju darbināma svira.
pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces) elements.
aizvien Ar katru nākamo mirkli, laikposmu; arvien.
ielauzties Ar kauju iekļūt (parasti kādā teritorijā).
piekausēt Ar kausēšanu vai karsēšanu piestiprināt.
kinotehnika Ar kinofilmu ražošanu saistīto māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, kā arī tehnisko iemaņu, paņēmienu kopums.
sakliegties Ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
klabināt Ar knābi radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
kalt Ar knābja cirtieniem, sitieniem drupināt (parasti koka daļas) – par putniem; šādi veidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
prognoze Ar konkrētiem datiem pamatots paredzējums par (kā) norisi, rezultātu.
mūmija Ar konservējošām vielām pret trūdēšanu apstrādāts miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermenis.
saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī kā (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
saķērkties Ar ķērcieniem sazināties (par putniem).
garšīgs Ar labu ēstgribu, ar baudu; kāri.
lakmusa papīrs ar lakmusa šķīdumu piesūcināts īpašs papīrs.
aizlakot Ar laku aizdarīt, hermētiski noslēgt.
ielabot Ar lauksaimnieciskiem pasākumiem padarīt (augsni) auglīgāku.
piezemēties Ar lēcienu, lēcienā skart zemi.
gastroskops Ar lēcu sistēmu un gaismas avotu aprīkots instruments kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas apskatei.
leduslaukums Ar ledu klāts laukums (parasti sporta sacensībām) brīvā dabā vai speciāli celtā ēkā; ledus laukums.
ledus pūslis ar ledu pildāms apaļš (parasti gumijas) priekšmets, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt augšā.
šņakāt Ar lielu apetīti, arī trokšņaini ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ar kāru muti ar lielu ēstgribu, izjūtot garšas baudu, patiku (ēst, dzert).
ar (savas) sirds asinīm ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
nest uz rokām (kādu) ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu.
izmocīt Ar lielu piepūli, ar grūtībām izdabūt, panākt.
mēli izkāris ar lielu piepūli, līdz pagurumam.
ar abām rokām ar lielu prieku, sajūsmu, ar lielu aizrautību, dedzīgi, intensīvi (ko darīt).
augsts Ar lielu svārstību skaitu sekundē (par skaņu, balsi).
rīcības spēja ar likumu atzīta spēja veikt juridiskas darbības un atbildēt par savu rīcību; rīcībspēja.
rīcībspēja Ar likumu atzīta spēja veikt juridiskas darbības un atbildēt par savu rīcību.
ziemas laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).
vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādus darbus.
valsts monopols ar likumu valstij noteiktas tiesības.
lakūna Ar limfu pildīta starptelpa starp audu elementiem un orgāniem.
līmlente Ar līmvielu (parasti no vienas puses) pārklāta lente.
izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
glābt dvēseli ar lūgšanām pasargāt dvēseli no mūžīgām mokām aizkapa dzīvē.
satvert Ar lūpu, žokļu kustību, panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem).
vesels kā zirgs ar ļoti stipru veselību.
vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
vizuļot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
balkons Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā.
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem (slimo cilvēku, orgānu, organisma daļu) darīt veselu.
pārtraukt grūtniecību ar medicīnisku (ķirurģisku vai medikamentozu) iejaukšanos izbeigt grūtniecības stāvokli; veikt abortu.
sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
izsviest medu ar medus sviedi iztecināt medu no šūnām.
nosusināt Ar meliorācijas paņēmieniem novadīt lieko ūdeni (kādā teritorijā), padarīt (augsni, zemi) sausāku.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību izveidot, radīt (ko).
uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, piemērots, derīgs kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, vēlamajā daudzumā.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) rodas, gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs lietošanai.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; izgatavot šādu priekšmetu.
sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka pakāpeniski (kas) palielinās.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija); apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
pārliecināties Ar mērķtiecīgu darbību uzzināt, noskaidrot (ko).
virzīt Ar mērķtiecīgu rīcību censties panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
atradināt Ar mērķtiecīgu rīcību panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piem., ieradums).
uzgriezt Ar metālgriešanas darbgaldu, instrumentu izveidot (kam ārējo vītni).
meteoroloģiskā stacija ar meteoroloģiskajiem mērinstrumentiem aprīkota vieta, kur regulāri tiek veikti atmosfēras stāvokļa novērojumi.
uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas.
klajs Ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija; klajums.
klajums Ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija.
zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts, uz četrām kājām balstīts baļķis, ko izmanto par vingrošanas rīku (piem., atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
nosargāt Ar militāru spēku panākt, ka (kas) netiek iekarots, netiek nopostīts.
spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes māņu tēls, kas iedveš bailes; arī rēgs.
izdzīt velnu ar mītiskām vai reliģiskām darbībām panākt, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
caur degunu ar nazālu pieskaņu (piem., runāt, dziedāt).
iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību, arī nesaudzīgu bardzību iemācīt (kādam ko); iedresēt.
iekarot Ar neatlaidīgu darbību izcīnīt, panākt (ko).
uzmakšķerēt Ar nelielu piepūli, arī neviļus, negribēti uzdabūt augšā (no kurienes).
brīnumains Ar neparastām īpašībām, pārdabiskām spējām.
instruēt Ar norādījumiem, pamācībām sagatavot kādai darbībai.
regulēt Ar noteiktām darbībām panākt vēlamo, nepieciešamo (lielumu, augstumu, stiprumu u. tml.).
uzvadīt Ar noteiktām darbībām panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās uz kādas vietas.
regulēt Ar noteiktām darbībām saskaņojot mehānisma sastāvdaļu darbību, panākt, ka (kas) iegūst vēlamo stāvokli, vēlamās īpašības.
vadīt Ar noteiktām darbībām un attiecīgām ierīcēm panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
aizdarināt Ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet.
iesūtīt Ar noteiktu uzdevumu likt doties (kur); ar noteiktu uzdevumu iesaistīties (kādā organizācijā).
vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms; ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst no akmeņoglēm, tās bez gaisa piekļuves karsējot.
uzost Ar ožas analizatoru uztvert, atrast (par dzīvniekiem).
saost Ar ožu (ožas analizatoru) uztvert (ko), parasti pilnīgi.
ar atpakaļejošu datumu ar pagājušu, agrāku datumu nekā patiesībā.
apdrošināt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par sūtījumu piegādi.
parādprasība Ar parādsaistību kārtošanu saistīta prasība tiesā; dokuments, kurā izteikta prasība samaksāt parādu noteiktā termiņā.
kvitēt Ar parakstu apliecināt (kā, piem., maksājuma) saņemšanu.
atrunāt Ar pārliecināšanu censties panākt, lai atsakās (ko darīt).
mielot acis ar patiku apskatīt, gūt vizuālu baudījumu.
ar garšu (ēst, dzert) ar patiku, ar baudu.
neapnicis Ar patiku, bez apnikuma (ilgstoši ko darīt).
labprāt Ar patiku; arī neiebilstot.
pulsēt Ar periodiski mainīgu spiedienu plūst pa asinsvadiem vai izplūst no tiem (par asinīm).
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
spīlēt Ar piepūli aut, ģērbt (ko) ļoti šauru, cieši piegulošu, arī ar piepūli virzīt (ķermeņa daļu kur iekšā).
pārvarēt sevi ar piepūli piespiest sevi rīkoties pretēji savām vēlmēm.
noveikt Ar piepūli tikt galā (ar ko); pieveikt.
ar stāžu ar pieredzi, kvalifikāciju (kādā jomā).
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
seksa verdzene ar piespiešanu vai varu pārdota sieviete, kuru izmanto seksuāli pret viņas gribu.
ar zobiem un nagiem ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk.
sagrābt Ar plūsmu, spiedienu u. tml. sākt strauji un spēcīgi iedarboties.
atvairīt Ar pretdarbību nepieļaut, novērst.
baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam).
cīnīties pēc elpas ar pūlēm censties atgūt elpu.
izmocīt smaidu ar pūlēm pasmaidīt.
uzstiept Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
uzstīvēt Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
uzstūķēt Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzaut (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
staipīt Ar pūlēm, grūtībām nest, nēsāt (parasti ko smagu).
aizdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kāds) aiziet (kur), dara (ko).
piedabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kāds) ko izdara.
uzstiept Ar pūlēm, grūtībām uznest augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm, grūtībām uznest uz kādas vietas.
uzstibīt Ar pūlēm, grūtībām uznest, arī uzvilkt, uzstumt (ko smagu).
izsisties Ar pūlēm, lielu centību iegūt paaugstinājumu (darbā, dienestā u. tml.).
pārdabūt pār lūpām ar pūlēm, nedroši ko izrunāt.
pārdabūt pāri lūpām ar pūlēm, nedroši ko izrunāt.
dabūt pār lūpām ar pūlēm, nedroši ko izrunāt.
uztusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, uziet, uzkāpt.
pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties uz priekšu.
šmaukstināt Ar raksturīgām skaņām ēst (ko) – parasti par dzīvniekiem.
plūkāt Ar rāvieniem dalīt, padarot retāku (kādu kopumu).
plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
gaisma Ar redzi uztveramais elektromagnētiskais starojums.
tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
skatīt Ar redzi uztvert (ko) parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā); iepazītu (to); arī redzēt.
rīt Ar reflektorisku rīkles darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
rūdīt Ar regulārām apzinātām darbībām panākt, ka (kas) kļūst stingrs, noteikts.
rūdīt Ar regulārām noteiktām darbībām panākt, ka (cilvēks, viņa organisms) kļūst fiziski spēcīgāks, izturīgāks (piem., pret slimībām).
reklamēt Ar reklāmu piesaistīt uzmanību, palielināt pieprasījumu (precei vai pakalpojumam), padarīt (ko) populāru.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju dot svētību (piem., celtnei, karogam).
ordinēt Ar reliģisku ceremoniju iesvētīt garīdznieka amatā.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā; ordinēt (garīdznieku).
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
caurskatīt Ar rentgena staru, ultraskaņas u. tml. palīdzību aplūkot cilvēka iekšējos orgānus.
rentgenogramma Ar rentgenstaru palīdzību iegūts attēls uz speciālas filmas.
ieriebt Ar rīcību, runu, izturēšanos sagādāt (kādam) nepatikšanas, izdarīt ko ļaunu.
savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
saķert galvu ar rokām strauji apņemt galvu.
manuāls Ar rokām veicams, darbināms.
manipulēt Ar roku kustībām iedarboties (uz ko), vadīt (ko).
plātīt rokas ar roku kustībām sānis paust neziņu, nevarību.
rokas granāta ar roku metama granāta.
rokraksts Ar roku rakstītu burtu forma, rakstīšanas veids; ar roku rakstīts teksts.
spēlēt bumbu ar roku vai kāju skarot (bumbu), virzīt (to kur).
atrūkt Ar rūkšanu atsaukties (piem., par suni).
rullēt Ar rulli (2) līdzināt, darīt blīvu, gludu; veltnēt.
runāt Ar runas orgāniem veidot artikulētas skaņas, izrunāt vārdus, teikumus (veidojot izteikuma saturu, paužot domu, sazinoties u. tml.).
smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes), kurā ievietotas smiltis bērnu rotaļām.
saķīmiķot Ar sarežģītiem vai viltīgiem paņēmieniem izdarīt, izveidot (ko).
sarkanīgs Ar sarkanu nokrāsu, iesarkans, arī gaiši sarkans.
iesarkans Ar sarkanu nokrāsu, sarkanīgs.
neitralizēt Ar sārmiem iznīcināt skābes īpašības vai ar skābēm – sārmu īpašības, radot sāļus.
solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piem., par dīzeļdegvielu; soļarka.
sasaukties Ar saucienu, saucieniem sazināties (par cilvēkiem).
magnētiskā vētra ar Saules aktivitāti saistīti traucējumi Zemes magnētiskajā laukā.
pietaisīt Ar saviem izkārnījumiem padarīt netīru (ko).
likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
kompromiss Ar savstarpēju piekāpšanos panākta vienošanās.
sargāt Ar savu darbību ierobežot (kādu).
ražot Ar savu darbību radīt produktus pārdošanai tirgū.
kaitēt Ar savu darbību vai bezdarbību izraisīt ko nevēlamu, pēc likuma sodāmu.
nopelnīt Ar savu darbību, rīcību iegūt, saņemt (novērtējumu).
veikt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kas) īstenojas, tiek sasniegts (kāds mērķis).
liet ūdeni uz (kāda) dzirnavām ar savu darbību, rīcību veicināt, atbalstīt (ko).
radīt Ar savu darbu veidot (kādu lietu, priekšmetu).
rādīt paraugu ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
rādīt priekšzīmi ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
pelnīties Ar savu darbu, rīcību panākt, ka saņem (ko).
nopostīt Ar savu iedarbību iznīcināt, bojāt (ko).
nodarīt Ar savu izturēšanos izraisīt (ko sliktu) – par dzīvniekiem.
aplaist ar miegu ar savu izturēšanos izraisīt citos miegu.
mīlināties Ar savu izturēšanos paust patiku, maigumu pret pretējā dzimuma cilvēku (parasti savstarpēji).
zemoties Ar savu izturēšanos pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu; ar savu rīcību u. tml. izrādīt pazemību.
uzkūsāt Ar savu izturēšanos sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, enerģiju u. tml.
atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību u. tml. novērst (ko nepareizu, kļūmīgu).
simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piem., slimību, psihisku stāvokli), lai maldinātu, radītu nepareizu priekšstatu (par ko).
vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piem., psihisku stāvokli, attieksmi).
izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt (asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu).
uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī).
labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu u. tml. vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piem., jubilejā, svētkos.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
jaukties pa kājām ar savu klātbūtni, rosīšanos, rīcību traucēt kādu.
maisīties pa kājām ar savu klātbūtni, rosīšanos, rīcību traucēt kādu.
kulties pa kājām ar savu klātbūtni, rosīšanos, rīcību traucēt kādu.
uzsviest Ar savu kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar savu kustības enerģiju uzvirzīt uz kādas vietas.
izveidot Ar savu novietojumu radīt (piem., rindu, apli) – par priekšmetiem, parādībām.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem; ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
pārveidot pasauli ar savu rīcību censties darīt labu, izmainīt to, kas ir slikts, nepareizs.
palīdzēt Ar savu rīcību sniegt atbalstu (kādam); veikt kādu darba daļu.
izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību; ieņemt (nozīmīgu vietu, stāvokli u. tml.).
parādīt Ar savu rīcību, izturēšanos izpaust, padarīt uztveramu (piem., personības, rakstura īpašību, attieksmi).
kaitināt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādā) nepatiku, satraukumu, dusmas; būt nepatīkamam, aizskarošam.
kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
piesaukt nelaimi ar savu runāšanu panākt, ka notiek nelaime.
sarunāties Ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem).
trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, trokšņus.
mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. aicināt, rosināt, lai (kāds) ko dara.
mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
iesildīt Ar savu uzstāšanos emocionāli sagatavot, attiecīgi noskaņot (klausītājus) galvenai koncerta daļai (parasti rokmūzikas koncertos).
raukt degunu ar sejas izteiksmi paust nepatiku, neapmierinātību, pretīgumu.
uz mutes ar seju lejup pret ko.
izgriezt Ar separatoru sadalīt, atdalīt.
siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
sinepju plāksteris ar sinepju pulvera maisījumu klāts papīra plāksteris, ko lieto ārstniecībā.
sist takti ar sitieniem atveidot takti (ritmu).
sist ritmu ar sitieniem atveidot takti (ritmu).
nosist Ar sitieniem pavēstīt attiecīgā laika stundu (par pulksteni).
uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (piemēram, zilumu, ievainojumu).
plēst Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
uzsist zilu aci ar sitienu, triecienu radīt zilganu zemādas asinsizplūdumu zem acs.
samesties ar acīm ar skatieniem sazināties.
noskatīt Ar skatienu novērtēt, nopētīt (kādu, arī ko).
ar acīm apmīļot ar skatienu paust (sirsnību, mīļumu, patiku).
pasekot ar acīm ar skatienu sekot (kādam, kam).
apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt; ar skrošu šāvienu savainot.
slēgt Ar slēdzi iedarbināt vai pārtraukt (ierīces, aparāta, enerģijas plūsmas u. tml.) darbību.
iecirst Ar sparu iesist.
paraut Ar spēcīgu iedarbību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
uzraut Ar spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā – par parādībām dabā.
raut Ar spēcīgu plūsmu, vilkmi atdalīt, virzīt prom – par parādībām dabā.
ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek salauzts, sapostīts.
sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu).
uzmodināt no miroņiem ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
raut Ar spēcīgu, strauju kustību stiept (kādu) aiz kādas ķermeņa daļas, nodarot (tam) sāpes.
sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā.
uzdzīt Ar spēku (piemēram, triecienu) uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
lauzties Ar spēku, pārvarot šķēršļus, pretestību, virzīties (cauri kam), censties nokļūt (kur).
grūsties Ar spēku, pārvarot šķēršļus, virzīties.
iegulties Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegult (3).
iegult Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegulties (4).
lauzt Ar spēku, vardarbīgi atvērt, dabūt vaļā.
paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
urbties Ar spiedienu tikt virzītam, virzīties (kur iekšā, arī kam cauri) – par ko smailu.
spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā.
izspert Ar spiedienu, arī triecienu izgrūst, izsviest.
ievirzīt Ar spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni ka (kas) nonāk (kur iekšā).
uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
granāta Ar sprāgstvielām pildīts munīcijas priekšmets pretinieka iznīcināšanai nelielā attālumā; arī artilērijas šāviņš.
zīļu vainags ar stikla pērlīšu izšuvumu rotāts vainags.
oranžērija Ar stiklu segta augu māja (parasti siltummīlošiem) augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā klimata joslā nevar augt.
izdresēt Ar stingrību, bardzību, nemitīgām pavēlēm izmācīt (cilvēku).
triekt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās (parasti ātri) noteiktā virzienā.
žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (piem., par zivīm).
pagrūst zem deguna ar strauju kustību novietot acu priekšā.
pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.)
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā, nelielā attālumā).
pagrūst kāju priekšā ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā.
lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piem., braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost (parasti sviedrus, asaras).
sasisties Ar strauju, spēcīgu kustību, triecienu saskarties.
strupdegunains Ar strupu degunu (par seju).
surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumenta) skaņas skaļumu, mainīt tembru; ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
uzgrūst Ar svarcelšanas tehnikas paņēmienu (grūžot no krūtīm) pacelt un noturēt izstieptās rokās virs galvas; arī pacelt ar vienu roku virs galvas.
uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1).
sviestmaize Ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda apziesta šķēle ar uzgriežamiem, piem., desu, sieru.
nosvilpt Ar svilpienu signalizēt (par ko).
nosvilpot Ar svilpoņu aizvirzīties (gar ko, pāri kam u. tml.).
virmot Ar šādām gaisa strāvām izplatīties (piem., par smaržu, siltumu).
sports Ar šādām nodarbībām saistīts priekšmets, vieta, telpa, arī nozare, speciālists u. tml.
purpurs Ar šādu krāsvielu krāsots audums; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
ekstrakts Ar šķīdinātājiem iegūts koncentrēts izvilkums (parasti no augu izejvielām).
skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
iešļircināt Ar šļirci ievadīt (parasti medikamentu).
taustīt pulsu ar taustes palīdzību censties sajust pulsu.
neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgajiem vai vājredzīgiem cilvēkiem; Braila raksts.
braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem.
virtuālā realitāte ar tehniskiem līdzekļiem uz jebkāda pamata veidota pasaule, kas tiek nodota cilvēkiem caur viņa maņām: caur redzi, dzirdi, smaržu un citām.
teletilts Ar televīzijas palīdzību organizēta saikne starp cilvēkiem dažādās pasaules malās.
notiesāt Ar tiesas spriedumu atzīt (kādu) par vainīgu, nosakot attiecīgu sodu.
statuss Ar tiesību normām noteikts fiziskas vai juridiskas personas vai cita subjekta tiesiskais stāvoklis, kas saistīts ar noteiktām tiesībām, pienākumiem un privilēģijām.
iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piem., grāmatu, žurnālu); ar tipogrāfiskiem paņēmieniem atveidot (tekstu, attēlu kādā izdevumā); publicēt (parasti periodikā).
samocīt Ar traumējošu iedarbību kaitēt (kā dzīva eksistēšanai).
kalt Ar triecieniem (parasti izmantojot kaltu un āmuru) drupinot, šķeļot apstrādāt; šādi apstrādājot, veidot (ko).
sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piem., ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piem., putas, viļņi).
kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piem., ūdeni).
ietriekt Ar triecienu ievirzīt (par parādībām dabā).
sist Ar triecienu virzīt (kur iekšā, nost no kā u. tml.); ar triecienu vienot kopā, stiprināt klāt u. tml.
uztriekt Ar triecienu, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt.
trīskājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trijkāju.
trijkājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trīskājains.
trīsklāju Ar trim klājiem (par kuģi).
trīsstīgu Ar trim stīgām (par mūzikas instrumentu).
trīszaru Ar trim zariem.
izšaut Ar troksni pārplīst (par riepu).
aizsisties Ar troksni strauji aizvērties, aizdarīties; aizcirsties.
sprāgt Ar troksni vērties vaļā, arī atdalīties, strauji virzīties nost (par priekšmetiem).
iztvaicēt Ar tvaiku izkarsēt.
veldzētie kaļķi ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
dzēstie kaļķi ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
plūdenis Ar ūdeni piesātināta, irdena, smalkgraudaina grunts, kas spēj plūst sava svara iespaidā.
oligotrofs ezers ar ūdensaugiem nabadzīgs ezers (piem., kalnos).
horizonts Ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis, kas piesātināts ar ūdeni.
vibrofons Ar vālītēm spēlējams mūzikas instruments, kas sastāv no dažāda garuma metāla plāksnītēm ar noteiktu skaņas augstumu.
taisīt jokus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
taisīt pekstiņus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
taisīt pigorus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
apvārdot Ar vārdošanu padarīt (parasti produktus) spējīgus dziedināt, novērst ļaunumu.
terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
aplaupīt Ar varu atņemt vai ielaužoties (kur), piesavināties (kāda) mantu, īpašumu.
izvarot Ar varu iesaistīt dzimumaktā.
izmest Ar varu izgrūst (piem., no kādas telpas); likt atstāt, atbrīvot (telpu, dzīvokli).
izsviest Ar varu izgrūst (piem., no kādas telpas); rupji likt atstāt (piem., kādu telpu); izmest.
pakļaut Ar varu panākt, ka (tauta, valsts) nonāk (kā) atkarībā.
anektēt Ar varu sagrābt (citas valsts teritoriju vai tās daļu).
piesmiet Ar varu vai viltu iesaistīt dzimumaktā (parasti nevainīgu meiteni), laupot (tai) godu.
izspiest Ar varu, draudiem u. tml., arī piespiežot (kādu), panākt (ko).
apspiest Ar varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt.
nolaupīt Ar varu, slepeni aizvest (kādu), sagūstīt (ko).
pa varītēm ar varu.
vējdzirnavas Ar vēju darbināma ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
vējdzirnaviņas Ar vēju darbināma neliela ierīce (piemēram, kurmju aizbaidīšanai).
atvēzēties Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (gatavojoties sitienam, sviedienam u. tml.).
videofilma Ar videoaparatūras palīdzību uzņemta filma.
piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kam), lai radītu skaņu.
konģeniāls Ar vienādām izcilām spējām (piem., par tulkotāju); tikpat izcils, līdzvērtīgs oriģinālam.
nošaut divus zaķus reizē ar vienām un tām pašām pūlēm gūt divējādu labumu.
nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu ar vienām un tām pašām pūlēm gūt divējādu labumu.
viencilindra Ar vienu cilindru (piem., par motoru, transportlīdzekli).
vienkausa Ar vienu kausu (parasti smeļamu, beramu materiālu pacelšanai).
vienklāja Ar vienu klāju (par kuģi).
viensēklas Ar vienu sēklu (par augļiem).
vienstīgas Ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu).
aptīt (kādu) ap pirkstu ar viltību pakļaut sev.
izlikt cilpas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
izlikt slazdus ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
atvilt Ar viltu, arī negodīgi atņemt.
rings Ar virvēm iežogots (parasti kvadrātveida) laukums boksa u. tml. cīņām.
ar pilnu jaudu ar visiem spēkiem.
pilnā jaudā ar visiem spēkiem.
pergola Ar vīteņaugiem apaudzēta arka vai arkveida galerija (dārzā).
zeltmatains Ar zeltainiem matiem (par galvu).
uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
zempapēžu Ar zemiem papēžiem (par apaviem).
bišu ganības ar ziedaugiem bagāts lauks, kur bites ievāc nektāru, ziedputekšņus.
depeša Ar ziņnesi sūtīta, steidzama vēstule vai ziņa; arī telegramma.
kost Ar zobiem radīts (par brūci, ievainojumu).
kost Ar zobiem tvert, spiest (ko), lai atdalītu daļu (no tā); ar zobiem tvert, spiest (ko), lai (to) atdalītu (no kā).
pārmest krustu ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
pārmest krusta zīmi ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
(pār)mest krustu ar žestu veidot šādu zīmi.
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
šeihs Arābu dzimtas, dinastijas galva; bagāts, ietekmīgs arābu augstmanis.
atmata Aramzeme, ko (parasti vairākus gadus) neapstrādā.
pārārdīt Ārdīt vēlreiz no jauna (parasti sienu); ārdīt (ko) visu, viscaur.
tredjūnisms Ardobiedrību kustība, to darbība.
izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, izveidot (ko).
priekšdurvis Ārdurvis; dubultdurvju priekšējās (pirmās) durvis; arī parādes durvis.
šveicars Ārdurvju sargs (piem., viesnīcās, restorānos).
konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piem., celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids.
salmonellas Ārējā vidē izturīgas baktērijas, kas izraisa zarnu infekcijas slimības.
veids Ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums.
vainags Ārējais, retinātais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis.
stresors Ārējās vides faktors, kairinātājs, kura iedarbības rezultātā organismā izraisās stress.
iespaids Ārējās vides lietu un parādību iedarbes rezultāts psihē (piem., priekšstats, tēls).
korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām.
slodze Ārējo fizikālo, parasti spēka, faktoru iedarbība (uz ko).
karceris Aresta telpa mācību iestādē (piem., cariskajā Krievijā).
pretarguments Arguments, kas vērsts pret citu argumentu.
neatkarīgais mainīgais lielums arguments.
metropolīts Arhibīskaps – metropolijas pārvaldnieks (parasti pareizticīgajiem); arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
portāls Arhitektoniski vai skulpturāli veidota (parasti galvenā) ēkas ieeja.
kesons Arhitektonisks veidojums – padziļinājums griestos, arī arku un velvju iekšējās virsmās.
orderis Arhitektonisks veidojums – vertikālu atbalsta elementu (kolonnu) apvienojums ar horizontālu nesošo konstrukciju.
piemineklis Arhitektonisks, skulpturāls veidojums (parasti kāda cilvēka vai notikuma atcerei).
belveders Arhitektūras ansamblis (piem., Vatikānā, Prāgā, Varšavā).
ainavu arhitektūra arhitektūras nozare, kas nodarbojas ar dabas teritoriju, dārzu un parku estētisku pielāgošanu cilvēku vajadzībām.
restaurācija Arhitektūras pieminekļu, mākslas darbu, seno rokrakstu u. tml. atjaunošana to sākotnējā veidā.
mauru stils arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
romānika Arhitektūras un mākslas stils Eiropā (10.–13. gs.), kam raksturīgas vienkāršas, masīvas formas, noapaļotas arkas, nosacīts reliģisko sižetu tēlojums.
gotika Arhitektūras, arī tēlotājmākslas stils Rietumeiropā 12.–16. gs., kam raksturīgas vertikālas, uz augšu vērstas līnijas.
arhivārs Arhīva darbinieks, kas pārzina un kārto arhīva materiālus.
rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
rītā arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
augstākā sabiedrība aristokrātija; sabiedrības augstākais slānis.
dižciltība Aristokrātiska izcelšanās, piederība pie aristokrātijas.
zilās asinis aristokrātiska izcelšanās.
svētulīgs Ārišķīgi, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku).
saskaitīšana Aritmētiska darbība, kurā iegūst divu vai vairāku skaitļu summu.
dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju.
abaks Aritmētiskiem aprēķiniem paredzēts četrstūrains dēlītis ar joslām un pārbīdāmiem kauliņiem; skaitīkļi (Senajā Grieķijā, Romā).
skaitļošana Aritmētisku vai loģisku darbību izpildes process, ko veic cilvēks, dators vai kāda cita iekārta.
triumfa arka arka, kas uzbūvēta par godu kādai ievērojamai uzvarai.
vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).
pasakains Ārkārtīgi liels (par vērtību, daudzumu u. tml.).
zili (zaļi) brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
debess brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
drausmīgs Ārkārtīgi slikts (par priekšmetu, parādību).
gigantisks Ārkārtīgi, neparasti liels; milzīgs.
vērstuve Arkla darbīgā daļa – izliekta tērauda plāksne, kas piestiprināta arkla korpusam zemes aršanai, arī irdināšanai.
lemesis Arkla sastāvdaļa – asa, plakana metāla plāksne, kas atgriež aramās zemes sloksni.
spīļarkls Arkls ar diviem spīļveida lemešiem.
raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
raportēt Armijā – ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
benzoskābe Aromātiska skābe – izejviela medikamentu, krāsvielu un smaržvielu ražošanā.
garšviela Aromātiska viela ar specifisku garšu, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
stirols Aromātiskais ogļūdeņradis – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu.
benzpirēns Aromātiskais ogļūdeņradis ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem.
citrusaugļi Aromātiski citrusaugu augļi (citroni, apelsīni, mandarīni, greipfrūti u. tml.).
pētersīļi Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar divkārt un trīskārt plūksnainām lapām.
dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem; [Anethum graveolens].
jasmīnu rīsi aromātisks gargraudu rīsu paveids ar niansētu garšu.
pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
rožūdens Aromātisks ūdens, ko iegūst no rožu ziedlapiņām un ko izmanto parfimērijas izgatavošanai vai kā kosmētikas līdzekli.
vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
aroms Aromāts; smarža.
melnais pīlādzis aronija.
aizart Arot aizdarīt, aizbērt (ciet).
saart Arot apstrādāt (kādu platību); uzart.
apart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu); uzart.
uzvērst Arot apvērst (zemi); arī uzart.
izart Arot apvērst, izvērst uz āru (zemi, zemes kārtu); uzart.
apart Arot apvērst; ieart.
arums Arot apvērstā zemes kārta; uzarta zeme.
atart Arot atsegt (parasti kartupeļus vagā).
uzart Arot padarīt irdenu, bez apauguma u. tml.; arot, padarot irdenu, sabojāt.
apart Arot padziļināt vagu, apraust (piem., kartupeļu stādījuma rindu); vagot.
ieart Arot pārklāt ar zemi.
apstrādāt Arot, ecējot, rušinot u. tml., sagatavot (zemi, tīrumu) sējai, stādījumiem, arī apkopt sējumus, stādījumus.
rads Ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērīšanai [rad, rd].
placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
riebšana Ārstēšana (tautas medicīnā), parasti veicot maģiskus rituālus; pūšļošana, vārdošana.
ultraīsviļņu terapija ārstēšana ar augstfrekvences (ultraīsviļņu diapazonam atbilstošu) elektrisko lauku.
mehanoterapija Ārstēšana ar fizikālām metodēm, kurās izmanto mehānisko enerģiju, piem., ārstnieciskā vingrošana, masāža.
fizioterapija Ārstēšana ar fizikāliem līdzekļiem, piem., elektrību, siltumu, ūdeni, masāžām.
fototerapija Ārstēšana ar gaismu.
hipnoterapija Ārstēšana ar hipnozi.
radioterapija Ārstēšana ar radioaktīvām vielām; jonizējošā starojuma izmantošana terapijā, staru terapija.
speleoterapija Ārstēšana karsta alu un sāls raktuvju mikroklimata apstākļos.
ārstnieciskais uzturs ārstēšana, izmantojot uztura ārstniecisko un profilaktisko iedarbību uz organismu.
homeopātija Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uzskats, ka slimība jānovērš ar (galvenokārt augu un dzīvnieku valsts) zāļu līdzekļiem, kuri lielākās devās var paši izraisīt ārstējamai slimībai līdzīgus simptomus.
vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
apriebt Ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml.; apvārdot.
dziedēt Ārstēt; dziedinoši iedarboties.
pašārstēties Ārstēties ar paša izraudzītiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības.
baldriāns Ārstniecības augs ar specifisku smaržu, kura saknes izmanto nomierinošu līdzekļu pagatavošanai.
traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kas sniedz pirmo palīdzību traumu gadījumos; traumu punkts.
stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanas laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
sanatorija Ārstniecības iestāde, kurā slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos līdzekļus (piem., klimatu, minerālūdeņus) kopā ar fizioterapiju, diētisko uzturu u. tml.
poliklīnika Ārstniecības iestāde, kuras darbinieki sniedz medicīnisko palīdzību un apkalpo pacientus gan pašā iestādē, gan ierodoties pie viņiem mājās.
menovazīns Ārstniecības līdzeklis – etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
polivitamīni Ārstniecības preparāts, kas sabalansētā devā satur vairākus vitamīnus.
hematogēns Ārstniecības preparāts, kura būtiskākā sastāvdaļa ir albumīns.
gultas režīms ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
terenkūrs Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš; ārstēšana ar laika un attāluma ziņā dozētām pastaigām.
koriģējošā vingrošana ārstnieciskās fizkultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas vai aizkavē to veidošanos.
skābekļa kokteilis ārstniecisks dzēriens, kas piesātināts ar skābekli.
dežūrārsts Ārsts, kas ir norīkots strādāt ārpus oficiālā ārstniecības iestādes darba laika; dežurējošais ārsts.
klīnicists Ārsts, kas strādā klīnikā, izdara zinātniskus novērojumus un pētījumus.
pārart Art vēlreiz, no jauna (tīrumu, lauku u. tml.); arī kārtāt.
iet aiz arkla art.
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
spieķa artērija artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (parasti dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
mīnmetējs Artilērijas gludstobra ierocis apšaudei ar stāvuguni.
lielgabals Artilērijas ierocis ar (parasti) garu stobru šaušanai pa neaizsegtiem mērķiem.
zenītlielgabals Artilērijas ierocis, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri.
karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai.
ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni.
badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
nostrifikācija Ārzemju izglītības vai zinātniskā kvalifikācijas diploma atzīšana par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
asmens Asā (griežamo, cērtamo darba rīku vai ieroču) daļa, mala.
sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, ideju u. tml.) izpausme, saskaršanās, cīņa.
pipargurķītis Asā marinādē gatavots mazs gurķītis.
sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
čili Asais (Čīles) pipars.
asarots Asarains.
karstas asaras asaras, ko izraisījis spēcīgs (parasti sāpīgs) pārdzīvojums.
durstīt Asi kairināt (par sniegu, lietu, aukstumu u. tml.).
uzknābt Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam, par ko).
atbāzt Asi, netaktiski atbildēt (uz to, ko uzskata par nepieņemamu, apvainojošu).
nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
tecināt Asināt (ko) ar tecīlu.
strīķēt Asināt (piem., izkapti) ar strīķi.
uzasināt Asinot padarīt smailu.
uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks ar asmeni, priekšmets ar šķautnēm) iegūst vēlamo asumu; uztrīt.
noasināt Asinot, drāžot, tēšot u. tml., padarīt asu, arī smailu.
paternitātes pārbaude asins analīze, pēc kuras nosaka, vai attiecīgais vīrietis var būt attiecīgā bērna tēvs.
išēmija Asins daudzuma samazināšanās audos, ko izraisa asins piegādes traucējumi artēriju spazmu, aizsprostošanās vai sašaurināšanās dēļ.
imūnserums Asins preparāts, kurā ir antivielas pret kādas slimības ierosinātājiem vai to izdalītajiem toksīniem.
asinssarkans Asins sarkanā krāsā; spilgti sarkans.
hemoglobīns Asins sarkanais pigments, dzelzi saturoša olbaltumviela, kas atrodas eritrocītos un piedalās elpošanas procesos.
imūnviela Asins seruma olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu klātbūtnē un spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; antiviela.
serums Asins šķidrā sastāvdaļa, kas atdalās no asinīm, tām sarecot; no šādas asins sastāvdaļas pagatavots medikaments.
vendeta Asinsatriebība (piemēram, Korsikā, Sardīnijā).
zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā).
liesa Asinsrades un limfātiskās sistēmas orgāns, kas funkcionē arī kā asins rezervuārs.
lejupējā līnija asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, sākot no vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
ģints Asinsradnieku grupa ar kopīgu senci (pirmatnējās kopienas iekārtā).
asiņains Asinssarkans.
embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar embolu – asins recekli, gāzes vai gaisa pūslīti, taukšūnām.
stigma Asiņojoša brūce, rēta – zīme, kas parādās uz atsevišķu dievbijīgu cilvēku miesas un atgādina Kristus rētas pie krusta (Romas katoļu baznīcas tradīcijā).
asiņu koagulācija asiņu sarecēšana.
līmenis Aspekts, viena no savstarpēji saistītām sistēmām (zinātniskā pētniecībā, analīzē).
atskabarga Ass, atpakaļ vērsts izcilnis pie smailes (priekšmetiem, kam jāieķeras); atkarpe.
tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kāds rodas, darbojoties ierīcēm, mehānismiem u. tml.
raupjš Ass, sasprēgājis, negluds (par ādu); tāds, kam ir asa, sasprēgājusi, negluda āda (par ķermeņa daļām).
lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās izpaužas ļauna novēlējums.
šķautņains Ass, skarbs, nenogludināts (par cilvēku, viņa raksturu, personību).
ērkšķains Ass, skarbs; dzēlīgs.
dzelonis Ass, smails orgāns (bites, lapsenes u. tml.) ķermeņa galā, ar kuru dzeļ.
spējš Ass, straujš, krass (par virziena maiņu).
stūrzobis Astaino abinieku kārtas 9–20 cm garš oldējējs dzīvnieks (Āzijā).
taukaste Aste ar taukumu.
horoskops Astrologa izveidota grafiska shēma pēc zvaigžņu stāvokļa kādā konkrētā, piem., cilvēka dzimšanas brīdī, lai pēc tās pareģotu nākotni; no šīs shēmas izsecināts pareģojums.
astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar koordinātu sistēmas izveidošanu astronomiskajiem pētījumiem.
kosmogonija Astronomijas nozare, kas pēta kosmisko ķermeņu (komētu, planētas, zvaigžņu) un to sistēmu izcelšanos.
radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēta kosmiskos objektus, izmantojot to elektromagnētisko izstarojumu radioviļņu diapazonā.
neitrīno astronomija astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņus pēc to neitrīno starojuma.
astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī kosmisko objektu uzbūvi, fizikālās īpašības un ķīmisko sastāvu, lai noskaidrotu, kā radušies un attīstījušies kosmiskie objekti.
planētu parāde astronomiska parādība – vairāku planētu novietošanās nelielā (ap 30 grādu platā) debess sektorā.
aptumsums Astronomiska parādība, kad uz laiku kļūst tumšs vai tumšāks (debess ķermenim ieejot otra debess ķermeņa ēnā vai tiekot aizsegtam).
kvadrants Astronomisks instruments ar skalu ceturtdaļriņķa loka veidā, ko agrāk lietoja debess spīdekļu augstuma mērīšanai.
kongresmenis ASV Kongresa (parlamenta) loceklis.
uztura piramīda ASV uztura speciālistu izstrādāta shēma ar vairākiem līmeņiem, kas uz augšu samazinās, ko izmanto, lai uzskatāmi parādītu veselīga uztura pamatprincipus.
kompensācija Atalgojums (piem., par zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina.
alga Atalgojums par paveikto; atlīdzība, pateicība.
atirt Atārdīties (piem., par ko sašūtu).
atbalsot Atbalss veidā atstarot (skaņu).
stiprināt Atbalstīt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izturīgāks (piem., grūtībās, saspringtā emocionālajā stāvoklī), var izturēt (ko).
uzmesties Atbalstoties (ar elkoņiem, rokām u. tml.), uzliekties virsū (uz kā, kam).
uzgulties Atbalstoties novietoties (piemēram, ar ķermeņa augšdaļu) virsū (uz kā, kam).
piesegs Atbalsts, nodrošinājums (kādu darbību izpildei).
atbultēt Atbīdot bultu, aizbīdni, atdarīt.
atjautāt Atbildēt ar jautājumu uz jautājumu.
atjokot Atbildēt ar joku.
atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties); ar mājienu paust noraidījumu dzirdētajam.
atsaukties Atbildēt ar saucienu uz saucienu; atbildēt (piem., uz sveicienu, klauvējienu).
reaģēt Atbildēt uz kairinājumu, ārēju iedarbību.
līdzatbildība Atbildība (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu citu.
kriminālatbildība Atbildība par darbību, kas likumā kvalificēta par noziegumu.
patikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
tikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
sabalsoties Atbilst (kam), saskanēt (ar ko).
derēt Atbilst (vajadzīgajam lielumam, izmēram) – par apģērbu, apaviem u. tml.
stāvēt Atbilst ķermenim pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām).
labi Atbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); atbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
metodisks Atbilstoši metodikai (1) plānveidīgi; arī sistemātiski, regulāri.
piemērots Atbilstošs (kā veikšanai) - par laikposmu, laikapstākļiem.
atripot Atbraukt (par transportlīdzekli).
novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama, panākt, ka to uzņemas cits.
atvaļinājums Atbrīvojums no darba uz noteiktu laiku, saglabājot darbavietu un algu.
emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no pakļautības, atkarības, aizspriedumiem.
izsviest Atbrīvot (kādu no darba pret viņa gribu); izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
nomest Atbrīvot (kādu no darba).
emancipēt Atbrīvot (kādu) no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem.
atstādināt Atbrīvot (no amata); nepielaist (ko) pie darba pienākumu pildīšanas.
atvaļināt Atbrīvot (parasti no dienesta armijā).
atindēt Atbrīvot (parasti organismu) no indīgām vielām, toksīniem u. tml.
atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu).
izmest uz ielas Atbrīvot no darba, nenodrošinot materiāli.
atlaist Atbrīvot no darba; atstādināt, atņemot pilnvaras.
izsviest uz ielas Atbrīvot no darba.
nojūgt Atbrīvot no iejūga (parasti zirgu); izjūgt.
atmīnēt Atbrīvot no mīnām, spridzekļiem u. tml.; padarīt nekaitīgu (piem., lādiņu).
attārpot Atbrīvot no tārpiem (parasti dzīvnieku).
nokārtot dabiskās vajadzības atbrīvot urīnpūsli vai zarnas no to satura.
laist Atbrīvot, atlaist (no darba).
palaist sveikā atbrīvot, nenodarot pārestību.
tikt vaļā atbrīvoties (no kā, arī no kāda).
ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama, negatīva).
novākt pie malas atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
novākt no ceļa atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
nomest Atbrīvoties (no liekā svara), samazināt (savu svaru).
nomest Atbrīvoties (no netikuma), atmest (nevēlamu paradumu).
gāzēt Atbrīvoties no gāzēm, kas uzkrājušās zarnās.
novelt no saviem pleciem atbrīvoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama.
nokārtoties Atbrīvoties no urīnpūšļa vai zarnu satura.
izlādēties Atbrīvoties, tikt izlādētam no elektriskās enerģijas (piem., par ierīci).
piemiņa Atcerēšanās; atmiņu kopums (par to, kas ir bijis).
restaurēt Atcerēties (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.).
atdabūt Atdalīt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
nodabūt Atdalīt nost (parasti ar pūlēm, grūtībām).
atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga.
atraut Atdalīt, domās nesaistīt, aplūkot šķirti (ko savstarpēji saistītu).
separēt Atdalīt, sadalīt (ko) ar separatoru.
atraisīties Atdalīties (piem., no zara).
plukt Atdalīties no ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu).
nobirt Atdalīties un nokrist (par augu daļām).
atlīmēties Atdalīties, atnākt vaļā (par ko pielīmētu, aizlīmētu).
atlipt Atdalīties, atnākt vaļā (piem., par ko pielipinātu, salipušu).
drāzt Atdalot skaidas (parasti ar nazi) apstrādāt; apstrādājot, parasti ar nazi, gatavot (priekšmetu).
plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
rimeiks Atdarinājums; atkārtoti uzņemta filma; skaņdarba pārveidojums.
imitācija Atdarināšana; atdarinājums.
kariķēt Atdarināt (kādu) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
ķēmoties pakaļ atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
mērkaķoties pakaļ atdarināt (kādu), rīkoties tāpat kā kāds cits.
darīt pakaļ atdarināt (kādu).
skriet pakaļ atdarināt (kādu).
stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību.
iejusties (kāda) lomā atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties.
nokopēt Atdarināt, atveidot (ko redzētu, dzirdētu u. tml.).
viltot Atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam.
imitēt Atdarināt.
imitators Atdarinātājs.
piebaurot Atdarinot baurošanu, pievilināt (dzīvnieku).
piegaudot Atdarinot gaudošanu, pievilināt.
krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
attaisīt Atdarīt (piem., atverot plakstiņus).
atkosties Atdarīt (piem., pasakot pretī ko nepatīkamu).
atlīdzināt Atdarīt ar labu.
gandarīt Atdarīt, atmaksāt, pēc tam izjūtot apmierinājumu, iegūstot sirdsmieru.
atspēlēties Atdarīt, atriebties.
atdabūt Atdarīt, atvērt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
atvērt Atdarīt.
atvērties Atdarīties; kļūt vaļējam, pieejamam.
veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
atdāvināt Atdot (ko savu citam) par dāvanu.
pārdot Atdot (mantu, produktu, īpašumu u. tml.) par samaksu pircēja īpašumā.
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piem., zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
atmaksāt Atdot atpakaļ (parasti naudu).
atsviest Atdot atpakaļ (parasti strauji, pēkšņi, negaidīti).
nolikt savu galvu atdot dzīvību (parasti bruņotā cīņā).
nokārtot parādu atdot parādu.
nodot Atdot, ļaut pārņemt (varu, vadību, pilnvaras u. tml.).
gatavības apliecība atestāts par vidējo izglītību.
incidents Atgadījums, notikums (parasti nepatīkams).
atgādne Atgādinājums (parasti uzraksta veidā).
garšot Atgādināt (citas vielas, produkta) garšu.
pārrasties Atgriezties (ligzdošanas vietā) – par gājputniem.
stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
atlikties Atgulties atpūsties (parasti neilgi).
atmesties Atgulties, atsēsties (parasti uz neilgu laiku).
atkrist Atgulties, lai atpūstos (parasti neilgi).
atdabūt Atgūt (parasto, iepriekšējo stāvokli).
atkopties Atgūt normālu stāvokli (pēc grūtību pārvarēšanas).
atgūties Atgūt, piem., savaldību, spēju skaidri domāt; atgūt nepieciešamo fizisko un garīgo spēku.
atkāpties Atiet (no kāda), atstājot vienu, arī netraucējot.
atkāpties Atiet atpakaļ, sānis, nost (parasti atmuguriski).
reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, arī pēc intensitātes mazināšanās – par dabas parādībām).
piētisms Atjaunošanās kustība vācu luteriskajā baznīcā (17. gs. beigās, 18. gs.), kam bija raksturīga stingra dievbijība, askētisms ikdienas dzīvē, centieni veicināt draudžu locekļu aktīvu līdzdarbību.
atdzemdināt Atjaunot (kādu, parasti sabiedriskās dzīves parādību).
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju, pārtraucot darboties, atrodoties mierā vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
pārlādēt Atjaunot, arī izveidot, pārlikt vēlreiz no jauna (piem., programmatūru, fotogrāfijas datorā); pārlikt (datus, informāciju), piem., no vienas datora programmas uz otru.
uzspodrināt Atjaunot, papildināt, padarīt labāk izmantojamu (ko, piemēram, karjerā).
veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
atjokoties Atjokot; ar jokiem atrunāties.
āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana (saules, gaisa) iedarbībai; pelde.
atjaunot Atkal izveidot tādu, kāds bijis (par ko tādu, kas novecojis, sagruvis, zudis u. tml.).
kroka Atkarens, nokarens (ādas) veidojums; rieva ādā, grumba.
nikotīnisms Atkarība no nikotīna.
tū Atkārtojumā "tū tū" vai savienojumā "tu tū" lieto, lai atdarinātu pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas u. tml. radītu skaņu.
ū Atkārtojumā "ū-ū" vai savienojumā "u-ū": lieto, lai sauktu kādu, sasauktos ar kādu.
pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi; šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
revanšs Atkārtota cīņa (sporta spēle), kurā ir iespēja uzvarēt iepriekšējās cīņas (sporta spēles) zaudētājam; uzvaras gūšana pēc zaudējuma.
reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
recidivēt Atkārtoti izdarīt noziegumu.
riņķot Atkārtoti parādīties, uzplaiksnīt.
bakstīt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest vai grūst; arī durstīt.
daudzināt Atkārtoti saukt (par ko), dēvēt.
bakstīties Atkārtoti skart; atkārtoti skart citam citu.
tirināties Atkārtoti, strauji kustēties (par ķermeņa daļu).
recidivēt Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību).
pieķert Atklāt (kādu), kas dara ko sliktu; pārsteigt (kādu) nevēlamā, nosodāmā rīcībā.
nākt uz pēdām atklāt (parasti noziedznieku, noziegumu).
atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas tēlā); izveidot, radīt pēc kāda parauga.
atmaskot Atklāt, atveidot ar mākslinieciskiem līdzekļiem (piem., kā slēpta negatīvo būtību).
izvilkt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
izvilkt dienasgaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
(iz)celt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
rakt augšā atklāt, darīt zināmu (piem., ko aizmirstu).
uzķert Atklāt, pamanīt, arī izprast.
izgaismot Atklāt, parādīt, izcelt (piem., mākslas darbā).
celt priekšā atklāt, parādīt, izklāstīt.
ierādīt Atklāt, parādīt.
notvert Atklāt, pieķert (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).
atmaskot Atklāt, pierādīt (kāda kaitīgu, noziedzīgu darbību, ko negatīvu, slēptu).
grēksūdze Atklāta atzīšanās kādā nodarījumā un tā nožēlošana.
paneļdiskusija Atklāta diskusija starp individuāli izraudzītiem cilvēkiem.
lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei; telpa, ko vienas ārsienas vietā norobežo margas un ko izmanto kā balkonu.
apvainot Atklāti pateikt, ka uzskata par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
atzīties Atklāti pateikt, paziņot (ko par sevi, ar sevi saistītu).
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
publicitāte Atklātība, plaša pieejamība, atvērtība; plaša atpazīstamība, popularitāte sabiedrībā, arī reklāma.
raudzīties Atklāties, izpausties (par vidi, apstākļiem).
karte Atklātne, pastkarte; mākslinieciski izveidota lapa apsveikuma ierakstīšanai.
filokartija Atklātņu, arī grāmatzīmju kolekcionēšana.
paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piem., ar kāda nozieguma bīstamību; šāds politiski inscenēts tiesas process noteiktu politisku mērķu sasniegšanai.
atkravāties Atkļūt šurp ar iedzīvi (parasti jaunā dzīves vietā).
atlidot Atkļūt, pārvietojoties gaisā; atbraukt (piem., ar lidmašīnu).
atgāzties Atkrist (parasti atmuguriski); atvirzīties atpakaļ.
miskaste Atkritumu tvertne, arī tās saturs.
uzblīst Atkūstot, piesūcoties ar mitrumu, uzbriest, kļūt staignam; piesūkties ar mitrumu, palielināties apjomā (parasti biezumā).
patriekt Atlaist, atbrīvot (piem., no darba, amata pienākumu pildīšanas).
reņģe Atlantijas siļķes pasuga (Baltijas siļķe) – neliela (līdz 25 cm) zivs ar sudrabainiem sāniem un zilganzaļu muguru, kas dzīvo Baltijas jūrā [Clupea harengus membras].
ielauzties Atlaužot (piem., durvis), iekļūt (kur iekšā), parasti, lai zagtu, laupītu; iekļūt ar varu (kur iekšā).
sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
kurtāža Atlīdzība māklerim vai brokerim par starpniecību darījumā.
komisija Atlīdzība par darījuma izpildi.
sāpju nauda atlīdzība par fizisku nodarījumu vai aizskārumu.
samaksa Atlīdzība par padarīto darbu, pakalpojumu u. tml.
izpirkšanas nauda atlīdzība, samaksa par kāda atbrīvošanu.
izpirkuma nauda atlīdzība, samaksa par kāda atbrīvošanu.
revanšēties Atlīdzināt (piem., par pakalpojumu ar pretpakalpojumu).
līdzināt Atlīdzināt (piem., parādu, zaudējumu).
kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piem., par zaudēto); par atlīdzību izsniegt naudas summu.
atstrādāt Atlīdzināt, atmaksāt ar savu darbu.
atdarīt Atlīdzināt, darot labu.
nepalikt parādā atlīdzināt; atdarīt ar to pašu.
drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
iztaisnoties Atliekties taisnam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
atloks Atlocīta, īpaši veidota mala (parasti apģērbam).
uzloks Atloks; arī uzlocījums.
atlūzas Atlūzuši (kā) gabali; atliekas (piem., no avarējuša, bojāgājuša transportlīdzekļa).
ziņa Atļauja (kādam, piem., ko darīt).
koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
sankcionēt Atļaut (ko), dot sankciju, atzīt par likumīgu.
dot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
atbrīvot Atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju).
autorizēt Atļaut rakstīt savu biogrāfiju; atzīt par adekvātu savu biogrāfiju.
pielaist Atļaut rīkoties, darboties.
atļauties Atļaut sev, dot iespēju sev (darīt ko kārojamu, ne vienmēr iespējamu u. tml.); iegādāties, lietot.
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ievirzās, novietojas (kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
revanšs Atmaksa par zaudējumu; uzvaras gūšana pēc zaudējuma.
atdeve Atmaksāšanās, efektivitāte, rezultāts (darbībai, pasākumam u. tml.).
portobello Atmateņu ģints sēne ar pelēcīgi brūnu, līdz 20 cm diametrā lielu cepurīti [Agaricus bisporus].
ziemeļblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; polārblāzma; kāvi.
polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; ziemeļblāzma; kāvi.
stratopauze Atmosfēras pārejas slānis starp stratosfēru un mezosfēru.
laiks Atmosfēras stāvoklis noteiktā vietā un laikā ar noteiktu temperatūru, vēja virzienu, mākoņainību u. tml.
atkāpt Atnākt (parasti ciemos).
atstaigāt Atnākt (parasti lēnām).
atraisīties Atnākt vaļā (piem., par ko sasietu); atvērties (piem., par ko aizsietu).
atrist Atnākt vaļā, atraisīties (piem., par ko sapītu); atplesties.
apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
nogāzt Atņemt (kam) varu; panākt, ka (kas, kāds) zaudē valdīšanas tiesības.
arestēt Atņemt personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju); apcietināt.
atiezt Atņirgt (zobus) – par dzīvniekiem.
iezt Atņirgt (zobus) – par dzīvniekiem.
parādīt zobus Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
kodola starojums atoma kodola procesu izraisīts starojums; kodolstarojums.
kodolstarojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums.
nuklīdi Atomi ar atšķirīgu neitronu vai protonu un neitronu skaitu (piem., izotopi).
radikālis Atomu grupa ar lielu reakcijas spēju.
kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās process, ko izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām.
radioaktivitāte Atomu kodolu sabrukšana, vienlaikus izdaloties enerģijai jonizējošā starojuma veidā.
provinciālisms Atpalicība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra vai galvaspilsētas.
vārds Atpazīstamība, popularitāte.
skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piem., par audumu, papīru).
atiet Atplūst, ievirzīties atpakaļ (parasti gultnē).
atstiept kaulus atpūsties (parasti guļus).
atvilkt elpu atpūsties (pēc fiziskas un garīgas piepūles).
izvēdināt galvu atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
izvēdināt smadzenes atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
izklaidēšanās Atpūšanās, nodarbošanās ar ko patīkamu, kas rada pozitīvas izjūtas, novērš sasprindzinājumu.
diendusa Atpūta (parasti miegā) pēc pusdienām.
atdusa Atpūta (parasti miegā).
rekreācija Atpūta, darbaspēju atjaunošana; vides un dabas resursu izmantošana atpūtai, darbaspēju atjaunošanai.
atelpa Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā) darbā.
zvilnis Atpūtai guļus, pusguļus, arī pussēdus paredzēts ērts krēsls, dīvāns.
mežaparks Atpūtai iekārtota meža teritorija (parasti pilsētā vai piepilsētas zonā).
šūpuļkrēsls Atpūtas krēsls, kuram ir lokveida pamatne un kurā var šūpoties.
lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar dažādām atrakcijām.
skrituļslēpošana Atpūtas un sporta veids – braukšana ar skrituļslēpēm.
skrituļslidošana Atpūtas un sporta veids – braukšana ar skrituļslidām.
tūrisms Atpūtas un sporta veids – ceļošana, kas apvienota, piem., ar zināšanu ieguvi, sporta elementiem.
skriet Ātrā gaitā virzīties (par dzīvniekiem).
parikšot Ātrā solī paiet vai paskriet (par cilvēku).
presto Ātrā tempā, ātrāk par alegro.
operativitāte Ātra, nekavējoša darbība, rīcība; tūlītēja izpilde.
kankāns Ātra, strauja deja, kam raksturīgi augsti un sparīgi kāju vēzieni; šīs dejas mūzika.
uzkoda Ātrai uzēšanai sagatavots ēdiens; arī uzkožamais.
atšūt Atraidīt, atvairīt (kādu, parasti pasakot ko asu).
atpīt Atraisīt (ko saistītu ar pinekļiem).
atdot Atraisīt, atsvabināt (piem., trosi, tauvu – parasti kuģniecībā).
birt Atraisīties un krist zemē (par lapām, augļiem, ziediem).
sarakt Atrast (parasti intensīvi meklējot).
pieķerties Atrast iemeslu, par ko runāt, kritizēt, aizrādīt u. tml.
izkulties no parādiem atrast iespēju nokārtot parādus.
izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
pārmest tiltu atrast, izveidot saikni (starp ko).
apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) – parasti par ceļu.
būt Atrasties (kā) rīcībā, zināšanā, arī eksistēt (kāda) apziņā.
nostāties Atrasties (kādā teksta vietā), tikt lietotam – par valodas vienībām.
vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties.
aplipt Atrasties (kam) cieši klāt (piem., par daudziem kukaiņiem).
būt Atrasties (par priekšmetiem, vielām).
ciemoties Atrasties (pie kāda, kur), parasti kādu laiku.
sēdēt Atrasties (uz kā, kur) stāvus vai tupus – par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem.
krist Atrasties (uz kā, pāri kam) – par ēnu.
apgrozīties Atrasties apgrozībā (parasti par naudu).
salikt rokas klēpī atrasties bezdarbībā.
sadurties Atrasties cieši klāt (kam); saskarties.
gulēt Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
dzīvot līdzi Atrasties kā iespaidā, varā.
dzīvot Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem); plūst (par šķidrumu).
klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā); būt klusam.
saprasties Atrasties miermīlīgās savstarpējās attiecībās (par dzīvniekiem).
snaust Atrasties nedziļā, īslaicīgā miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
stāvēt Atrasties neizmantotam, novārtā, arī nevēlamā stāvoklī.
pazust Atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
gulēt ziemas miegā atrasties pilnīgā miera stāvoklī (par dažiem dzīvniekiem).
gulēt ziemas miegu atrasties pilnīgā miera stāvoklī (par dažiem dzīvniekiem).
degt Atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā; spēcīgi izpausties (par psihiskām norisēm).
kaist Atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā; degt.
tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermenis balstās (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par dzīvniekiem).
stāvēt krustcelēs atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
stāvēt krustceļos atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
saiet Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām).
kulminēt Atrasties uz debess meridiāna (par debess spīdekļiem).
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz kājām (par cilvēku).
plūst Atrasties virzībā, kustībā (par straumi).
pludot Atrasties, arī izplatīties (piem., uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
saskarties Atrasties, arī šķietami atrasties tieši līdzās.
stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
saskarties Atrasties, būt kontaktā (ar kādu priekšmetu, vielu u. tml.).
zvilnēt Atrasties, būt nekustīgi novietotam (uz kā, kur) – par priekšmetiem, ēkām u. tml.
gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem; atrasties (kur) neizmantotam, neskartam.
stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem.
saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
pievirzīties Atrasties, būt novietotam tuvu klāt (piem., par ceļu, upi).
laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par līkumainu taku.
mājot Atrasties, darboties (kur).
mitināties Atrasties, darboties (kur).
smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
spietot Atrasties, pārvietoties kustīgā kopumā (kur, pie kā, ap ko) – par kukaiņiem, arī putniem.
aizkavēties Atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku.
būt Atrasties, uzturēties (kur), arī ierasties, piedalīties (par cilvēkiem).
būt Atrasties, uzturēties, pastāvēt (kur) – par dzīvniekiem, augiem.
sabiedrība Atrašanās (ar kādu) kopā, (kāda) klātbūtnē.
atkarība Atrašanās (kāda) varā, ietekmē, pakļautībā u. tml.
mājvieta Atrašanās, darbošanās vieta.
bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu.
vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
karpu dzimta ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta (pieder karpa, karūsa, plaudis, rauda, sapals u. c.).
dators Ātrdarbīga programmējama elektroniska ierīce datu saņemšanai, apstrādei un uzglabāšanai.
autobānis Ātrgaitas automaģistrāle (parasti Vācijā).
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
aizskriet Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizrikšot Ātri aizskriet (par cilvēku).
aizcilpot Ātri aizskriet, veikli aiziet (par cilvēku).
aprikšot Ātri apstaigāt, apskriet (vairākas, daudzas vietas) – par cilvēku.
atlaist Ātri atkļūt (parasti atbraukt).
atraut Ātri atvest (ar transportlīdzekli).
skriet Ātri braukt (par transportlīdzekļiem); tikt ātri pārvietotam (par priekšmetiem); ātri pārvietoties.
traukt Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
traukties Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
kārta Ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis.
apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt [1].
sabirt Ātri ierasties, novietoties (kur – par vairākiem, daudziem).
ierikšot Ātri ieskriet (kur iekšā) – par cilvēku.
rikšot Ātri iet, arī skriet (par cilvēkiem).
sperties Ātri iet, arī skriet kādā virzienā.
spert Ātri iet, arī skriet; sperties (3).
lēkšot Ātri iet, arī skriet.
aprīt Ātri izlasīt; ar lielu interesi uztvert.
birt Ātri iznākt, parādīties (no kurienes) – parasti par daudziem cilvēkiem.
apskriet Ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.).
skriet Ātri izplatīties (par uguni, liesmām).
skriet Ātri izplatīties (piem., par ziņām); ātri kļūt zināmam.
lidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
pārskatīt Ātri izskatīt, iepazīt (piem., dokumentu, rakstu), iegūstot vispārīgu priekšstatu par to.
izrikšot Ātri izskriet (par cilvēku).
izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
kratīt pirkstu ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
aizaulekšot Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizskriet.
aizskriet Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties.
aizsteigties Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu).
aiztraukt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
aiztraukties Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
zibēt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
pazibināt Ātri parādīt un vairs nerādīt.
pārcilpot Ātri pāriet, pārskriet (pāri kam, pār ko) – par cilvēku.
ieskriet krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
sadurties krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
iedrāzties Ātri pārvietojoties, neviļus, negribēti sadurties (ar šķērsli) un ietriekties, ievirzīties (kur iekšā).
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
skriet Ātri pārvietoties (par parādībām dabā, piem., par vēju, mākoņiem).
pārdrāzties Ātri pārvirzīties (pār kam, pār ko) – par parādībām dabā, piem., vēju.
pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) – piem., par mestiem priekšmetiem.
nelikt lūgties ātri piekrist ko darīt.
samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
aulekšot Ātri skriet (par cilvēkiem).
lidot Ātri skriet, ritēt (par laiku, laikposmu).
izkust Ātri tikt izdotam (par naudu).
uzmesties Ātri uziet, uzskriet, arī uzbraukt.
uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piemēram, par mestiem priekšmetiem.
uzskriet Ātri uzvirzīties augšā (piemēram, par priekšmetiem).
steigt Ātri veikt (piem., darbu); censties paveikt (ko) pēc iespējas ātri.
lidot Ātri virzīties – piem., par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
triekties Ātri virzīties (piem., iet, braukt) parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
skriet Ātri virzīties uz priekšu, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes (par cilvēku).
triekties Ātri virzīties, parasti pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
traukties Ātri virzīties, pārvietoties (par dzīvniekiem).
traukt Ātri virzīties, pārvietoties (piem., par putniem).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) – par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
rīt Ātri, ar lielu interesi (daudz) lasīt.
uzspolēt Ātri, ar paātrinājumu braukt; pieļaut, arī panākt, ka transportlīdzekļa riteņi (ritenis) brīdi griežas uz vietas, buksē.
ķeksītis Ātri, ar vienu rakstāmrīka pieskārienu uzvelkama atzīme – uz leju vilkta slīpa svītriņa ar pretēja slīpuma atzaru uz augšu.
izšaut Ātri, arī īsi pateikt.
izšauties Ātri, arī īsi tikt pateiktam.
izrīt Ātri, arī negausīgi izēst, izdzert.
pāršmaukt Ātri, arī paslepus pāriet, pārskriet, arī pārbraukt (pāri kam, pār ko).
uzmest aci ātri, arī pavirši ieskatīties.
uzmest acis Ātri, arī pavirši ieskatīties.
uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; ātri uzzīmēt.
novicot Ātri, enerģiski (ko) paveikt, izdarīt.
vicot Ātri, enerģiski (ko) veikt, darīt.
aprīt Ātri, negausīgi apēst (par cilvēku).
sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apsēst, arī ierīt (kā) lielāku daudzumu.
atsviest Ātri, nevērīgi, arī asi atbildēt (kādam).
samest Ātri, parasti ar noteiktām kustībām izveidot (piem., mezglu); arī samudžināt.
tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos.
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties, ko darīt, veikt).
iegrūst Ātri, steigā, parasti paslepus, iedot.
sprukt Ātri, steigšus (piem., nepacietībā, bailēs) virzīties (kur iekšā, ārā, prom u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
pārsviest Ātri, strauji pārvietot (piem., karaspēku, tā daļas).
traukt Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt); traukties.
traukties Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt).
sviesties Ātri, strauji virzīties (piem., iet, skriet, noteiktā virzienā, kopā ar kādu).
mesties Ātri, strauji virzīties, doties (kurp, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
uzlidot Ātri, vieglā gaitā uziet, uzskriet; arī ātri uzbraukt.
atribūtika Atribūtu (kādai parādībai raksturīgu simbolu, priekšmetu) kopums.
atmaksa Atriebība, atdarīšana.
atšķetināt Atrisināt, noskaidrot (sarežģītu jautājumu, problēmu).
atgremot Atrīt mutē (barību no priekškuņģa) un pilnīgi sakošļāt (par atgremotājiem).
atrijas Atrīta barība (ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus).
izplest Atritināt, izklāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību).
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (darīt ko tā attālināšanās virzienā).
segt Atrodoties (kam) virsū, apklāt, darīt neredzamu.
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, pasargāt vai daļēji pasargāt to no apkārtējās vides iedarbības.
stopēt Atrodoties ceļa malā, ar žestu lūgt apstāties garāmbraucošās automašīnas, lai bez maksas pārvietotos ar šādi apstādinātu automašīnu.
nolīkt Atrodoties ilgāku laiku saliektā stāvoklī, kļūt sāpīgam, grūti atliecamam taisni (parasti par muguru, pleciem).
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
pārpildīt Atrodoties kur lielā daudzumā, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vietu, platību) – parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, padarīt (ko) nesaskatāmu, neredzamu; aizklāt.
klātesot Atrodoties, uzturoties, piedaloties (kur, kopā ar kādu).
lēkši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos; aulekši.
aulekši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos.
ašs Ātrs, arī straujš, veikls.
knašs Ātrs, straujš; arī veikls.
apsviedīgs Ātrs, veikls; darbīgs, aktīvs.
temps Ātrums (norisei, darbībai, skaņdarba atskaņošanai u. tml.).
gaismas ātrums ātrums, ar kādu vakuumā izplatās elektromagnētiskie viļņi (300 000 kilometru sekundē).
atruna Atrunāšanās; iegansts, ar ko atrunājas.
vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
epidurāls Atsāpināšanas veids, kurā anestezējošo vielu ievada spraugā starp mugurkaula smadzeņu apvalkiem.
norāde Atsauce, paskaidrojoša piezīme (tekstā); ziņas, informācija (par ko).
ekspropriēt Atsavināt īpašumu (parasti piespiedu veidā, neatkarīgi no īpašnieka gribas).
rekvizēt Atsavināt mantu piespiedu kārtā (piem., kara laikā).
atņirgt Atsegt (zobus) – parasti aiz niknuma.
posms Atsevišķa (kā) daļa ar noteiktam īpašībām, pazīmēm.
klēts Atsevišķa (parasti koka) ēka labības un dažu citu pārtikas produktu, arī apģērba glabāšanai.
cirknis Atsevišķa ar starpsienu norobežota augļa vai sēklotnes daļa.
platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu atveres paplašinājums (piem., taurei, piltuvei).
tropu māja atsevišķa celtne botāniskajā vai zooloģiskajā dārzā, kurā mākslīgi radīti apstākļi, lai tajā varētu augt un dzīvot tropiem raksturīgie augi un dzīvnieki.
fragments Atsevišķa daļa, gabals; (zuduša darba) saglabājusies daļa, gabals; nepabeigts darbs.
operācija Atsevišķa darbība vai noteiktu darbību kopums; tehnoloģiska procesa viena pabeigta daļa.
albums Atsevišķā kompaktdiskā, kasetē u. tml. izdots skaņdarbu kopums ar kopīgu nosaukumu.
balss Atsevišķa melodiska līnija (vairākbalsīgā skaņdarbā); atsevišķa (nošu) partija.
krampis Atsevišķa muskuļa saraušanās.
viena lieta atsevišķa parādība, apstāklis.
detaļa Atsevišķa sastāvdaļa (piem., kādā ierīcē, aparātā).
industrija Atsevišķa tautsaimniecības nozare.
posms Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa; segments.
piliens Atsevišķa, maza (parasti apaļa vai iegarena) šķidruma daļiņa.
apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (piem., villainēm).
separāts Atsevišķi nošķirts, nodalīts (par parādībām sabiedrībā).
kams Atsevišķs (parasti augsnes) gabals, pika.
domēns Atsevišķs apgabals internetā (ar kopīgu adreses elementu), ko veido, piem., kādas valsts iedzīvotāji vai cilvēku grupa.
detaļa Atsevišķs elements (piem., mākslas darbā, teksta saturā); sīkums.
skara Atsevišķs garens veidojums.
pārstāvis Atsevišķs īpatnis, eksemplārs (par dzīvniekiem, augiem).
posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana; samērā neilgs laika sprīdis, kad notiek kāda norise, kāds process.
gabals Atsevišķs literārs, muzikāls vai teātra mākslas darbs.
epizode Atsevišķs noziegums, ko izskata vienā krimināllietā par vairākiem noziegumiem.
nozare Atsevišķs, specifisks cilvēku nodarbošanās veids tautsaimniecībā, zinātnē, mākslā u. tml.; darbības joma.
ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, māksliniecisks saskaņojums.
kompozīcija Atsevišķu daļu, elementu izkārtojums (piem., tēlotājas mākslas darbos).
koordinācija Atsevišķu vienību darbības saskaņošana, darba organizēšana kopīga mērķa izpildei.
kazuistika Atsevišķu, konkrētu gadījumu izskatīšana, atrisināšana saskaņā ar jurisprudences normām.
ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (parasti metāla) posmu virkne.
važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piem., savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1).
attauvoties Atsienot, atkabinot tauvas, troses, atvirzīties no piestātnes (par kuģi, kuteri u. tml.).
attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
rikošetēt Atsisties pret ko un sākt kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piem., lodi, šāviņu).
dipēt Atskanēt (par soļu troksni); radīt soļu troksni.
daktiliskās atskaņas atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
spēlēt Atskaņot (ar mūzikas instrumentu) skaņdarbu, tā sastāvdaļu; būt tādam, kas prot spēlēt (mūzikas instrumentu).
spēlēt Atskaņot ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem (skaņdarbu, tā sastāvdaļu), atveidot, tēlot (izrādi).
stabulēt Atskaņot ar stabuli.
pirmatskaņot Atskaņot pirmo reizi (skaņdarbu) publiski.
mūzikas centrs atskaņotājsistēma, kurā apvienots radio ar kasešu un kompaktdisku atskaņotāju.
krusteniskās atskaņas atskaņu izkārtojums rindās tā, ka atskaņota pirmā ar trešo, otrā ar ceturto rindu utt.
retrospekcija Atskats pagātnē; pagātnē radīto mākslas darbu, daiļdarbu pārskats.
atšauties Atskriet, atnākt (parasti strauji, steidzīgi).
atgriezties Atskrūvēties (piem., par detaļu ar vītni); griežoties atvērties.
relaksēties Atslābināties, atbrīvoties no sasprindzinājuma, stresa; arī atpūsties.
apgurt Atslābt, aprimt (par parādībām dabā).
diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kuras laikā sirds kambari piepildās ar asinīm.
remontatslēdznieks Atslēdznieks, kas veic remontdarbus.
priekškaramā atslēga atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
piekaramā atslēga atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
priekškaramā slēdzene atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
piekaramā slēdzene atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
koda atslēga atslēga, kas darbojas, lietojot noteiktu kodu.
uzslēgt Atslēgt (piemēram, ar pielāgotu atslēgu).
uzkačāties Atspiesties (guļus stāvoklī) ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
morss Atspirdzinošs dzēriens – ar ūdeni atšķaidīta ogu vai augļu sula.
limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (augļu sulām, koncentrāta vai esencēm, cukura u. tml.), kas (rūpnieciski ražojot) parasti ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
atdzerties Atspirgt, uzsūcot ūdeni (par pavītušiem augiem, ziediem).
tēlot Atspoguļot, atveidot (ko) mākslas tēlos, mākslas darbā; atspoguļot, atveidot (ko) – par mākslas darbu.
rādīt Atspoguļot, tēlot (mākslas darbā).
saules zaķītis atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
piespalvot Atstājot (kur) spalvas lielākā daudzumā, padarīt netīru (ko) – parasti par suni, kaķi.
iziet Atstājot uzturēšanās vietu, doties (kur, veikt kādu darbību).
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (piem., par sīki viļņotu ūdens virsmu).
laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt.
spīdēt Atstarot gaismu; būt spožam.
reflektēt Atstarot.
atblāzma Atstarota (parasti ne spoža) gaisma.
atblāzmot Atstaroties, atspoguļoties (kur).
rotaļāties Atstaroties.
dūriens Atstarpe no viena dūruma vietas līdz otrai (šujot ar adatu).
starprinda Atstarpe starp augu rindām (stādījumos, sējumos).
balss sprauga atstarpe starp balss saitēm.
rindstarpa Atstarpe starp iesētu, iestādītu augu rindām.
starprinda Atstarpe starp rindām (tekstā).
rindstarpa Atstarpe starp teksta rindām.
katapultēties Atstāt lidaparātu ar katapultu (2).
atkāpties Atstāt pozīcijas un atvirzīties aizmugures virzienā (par karaspēku).
bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (piem., no karadarbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
paturēt Atstāt sev, pie sevis, arī savā rīcībā, īpašumā.
iziet Atstāt uzturēšanās vietu (parasti neilgu laiku).
atstarpe Atstatums, brīva telpa (starp diviem punktiem, priekšmetiem u. tml.).
atgrūst Atstumt, atraidīt; izraisīt nevēlēšanos tuvināties, sadarboties.
atfaksēt Atsūtīt ar faksu.
sasūtīt Atsūtīt lielākā daudzumā (par cilvēkiem).
sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piem., ar pasta, interneta starpniecību (ko) lielākā daudzumā; nosūtīt, arī atsūtīt, piem., ar pasta, interneta starpniecību (kā lielāku daudzumu).
rokas lote atsvars ar graduētu auklu.
kristīt Atšķaidīt (piem., pienu, degvīnu ar ūdeni).
pretstats Atšķirībā (no kā), salīdzinājumā (ar ko).
diference Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem).
šķirba Atšķirība, starpība.
diverģence Atšķirību rašanās, atšķiršanās no kopējā, sākotnējā; izkliede, sazarošanās.
apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piem., ar krāsojumu.
ieaudi Atšķirīgi (piem., pēc krāsas, materiāla) audi, kurus ieauž starp pamataudiem.
diferenciāls Atšķirīgs, dažāds (atkarībā no kāda nosacījuma).
nestandarta Atšķirīgs, individuāls; arī neparasts, oriģināls.
sajaukums Atšķirīgu priekšmetu, parādību u. tml. apvienojums.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
kvēlot Atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu krāsu; būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
balot Atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai ļoti gaišo krāsu.
balsnīt Atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai ļoti gaišo krāsu.
izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar ko).
atrauts Atšķirts, izolēts; tāds, kam nav ciešu sakaru (ar ko).
atāķēt Attaisīt (parasti ar āķiem aiztaisāmu apģērba gabalu).
izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
atgrūsties Attālināties savstarpējas iedarbības rezultātā.
izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
intervāls Attālums (starp blakus esošiem objektiem).
izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam noteiktā laika momentā.
distance Attālums no starta līdz finišam; trase.
solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piem., zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība – aptuveni 70–80 centimetri.
sniedzamība Attālums, kurā ir iespējama (kā, parasti ieroča, transportlīdzekļa) darbība.
izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties pagūt (izdarīt ko).
gavēnis Atteikšanās no noteikta veida (parasti gaļas) ēdieniem vai neēšana vispār, kā arī citu ierobežojumu ievērošana baznīcas noteiktajā laikā; attiecīgais laika posms.
boikots Atteikšanās piedalīties (kur), darīt (ko).
liegties Atteikties (ko darīt).
atmest Atteikties (no kā lieka, nepareiza, neizpildāma u. tml.).
ksilogrāfija Attēla iegriešana vai iegrebšana koka platē, lai no tās iegūtu novilkumus; attiecīgā darba tehnika.
dobspiedums Attēla iegūšana uz papīra no iespiedformas padziļinātajām ar krāsu pildītajām vietām.
aprakstīt Attēlot (daiļdarbā).
zīmēt Attēlot (ko) ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
stilizēt Attēlot (parasti priekšmetu) mākslas darbā, pārveidojot (to) dekoratīvā, ornamentālā veidā.
zīmēt Attēlot ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
atklāt Attēlot, atveidot (ar mākslinieciskiem līdzekļiem).
šaržēt Attēlot, atveidot (ko) šaržā, ar šarža paņēmieniem.
atainot Attēlot, atveidot (mākslas darbā); uzskatāmi parādīt.
parādīt Attēlot, atveidot (mākslas darbā).
atspoguļot Attēlot, atveidot (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīt (ko).
atsegt Attēlot, atveidot (piem., ar mākslinieciskiem līdzekļiem).
iezīmēt Attēlot, atveidot, arī ieskicēt (piem., daiļdarbā).
shematizēt Attēlot, parādīt, uztvert (ko) vispārīgās līnijās, pārāk vienkāršoti.
novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
negatīvs Attēls (piem., fotofilmā, kinofilmā), kurā gaišie un tumšie laukumi izvietoti pretēji nekā oriģinālā vai kur redzamās krāsas ir oriģināla krāsu papildkrāsas; filma ar šādu attēlu, ko izmanto pozitīva fotoattēla iegūšanai.
fotouzņēmums Attēls, ka iegūts ar fotografēšanas paņēmienu; fotogrāfija.
palielinājums Attēls, kas ir lielāks par oriģinālu.
tomogramma Attēls, ko iegūst ar tomogrāfu.
plāns Attēls, kurā shematiski norādīta (kā) pārvietošanās, arī pārvietošanās ceļš, virziens, secība.
skice Attēls, kurā vispārināti un vienkāršoti ir fiksētas (piem., mākslas darba) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti fiksēts kāds iespaids, iecere.
fotogrāfija Attēlu iegūšana, izmantojot fotoaparātu; fotografēšana.
attēlu segmentācija attēlu sadalīšana apgabalos, saskaņā ar punktu (pikseļu) īpašību līdzību.
mērogs Attiecība starp izmēriem kartē, rasējumā u. tml. un dabā.
būšana Attiecības (starp cilvēkiem).
sakars Attiecības, kontakti (starp cilvēkiem).
draudzība Attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja saprašanās, simpātijas, interešu kopība.
pazīšanās Attiecības, saskarsme, kontaktu uzturēšana ar cilvēkiem, kas pazīst cits citu.
saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība.
saikne Attiecību kopums, kam raksturīga savstarpēja saistība, ietekme, iedarbība.
sakars Attiecību kopums, kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi organizēta tirdzniecības pārtraukšana.
dārzkopība Attiecīgā lauksaimniecības zinātnes nozare.
lopkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
apmācība Attiecīgās nodarbības.
uzbrukt Attiecīgi izturoties (piemēram, metoties virsū) nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
spert soļus attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt (ko), arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
adresēt Attiecināt (uz kādu), paredzēt (kādam).
cieņa Attieksme un izturēšanās, kurā izpaužas (kāda cilvēka) zināšanu, nopelnu atzīšana, arī godbijība (pret kādu, ko).
patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga (kā, piem., resursu) izmantošana, nerūpējoties par (to) atjaunošanu vai atjaunošanos.
pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga dziļa godbijība, cieņa, mīlestība (pret ko); šīs attieksmes izpausme reliģiska rakstura darbībā.
krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) – par aizdomām, izvēli u. tml.
ietiekties Attiekties arī uz citu (nākotnes vai pagātnes) laika posmu.
dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
perspektīva Attīstība, virzība nākotnē (par notikumu, procesu u. tml.); arī izredzes.
reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem); attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
vēsture Attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
iedīglis Attīstības sākums, pirmā izpausme (jaunai parādībai, kas veidojas).
tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piem., procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piem., uz kādu darbību, stāvokli).
uzpumpēt Attīstīt (parasti muskuļu masu, ķermeni) ar fiziskiem vingrinājumiem.
izveidot Attīstīt, pilnveidot (piem., kustības, valodu); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek attīstīts, pilnveidots.
muzikalitāte Attīstīta spēja uztvert un saprast mūziku, nodarboties ar mūziku: muzikāla apdāvinātība.
inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, plašas, vispusīgas zināšanas, augsta uzvedības kultūra.
briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
saplaukt Attīstīties (piem., par parādībām sabiedrībā).
plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) – piemēram, par kaitēkļiem.
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piem., par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piem., par kustībām, valodu).
pāraugt Attīstoties intelektuāli kļūt pārākam (par kādu).
zarot Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
uzzelt Attīstoties kļūt spēcīgākam, vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā).
uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
abstinence Atturēšanās (parasti no alkoholisko dzērienu lietošanas).
neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (piem., norisi, darbību).
atturēties Atturēt sevi (piem., no kaitīga ieraduma, iegribas); izvairīties (ko darīt).
gaidīt Atturēties uz laiku (no kādas darbības, rīcības), neuzsākt (ko darīt).
distance Atturīgas, rezervētas attiecības starp cilvēkiem.
atsveicināties Atvadīties ar sveicienu.
akadēmiskais atvaļinājums Atvaļinājums, ko uz noteiktu laiku piešķir docētājam zinātniska darba veikšanai.
demobilizēt Atvaļināt (karavīrus) no armijas pēc kara dienesta laika izbeigšanās u. tml.
rezerve Atvaļināto karavīru (rezervistu) kopums, kas vajadzības gadījumā var atkal pildīt militārā dienesta pienākumus.
mikrometrs Atvasināta starptautiskās mērvienību sistēmas mērvienība – metra miljondaļa.
deverbāls Atvasināts no darbības vārda (verba) – par lietvārdu vai īpašības vārdu.
atklāsme Atveidošana, izpausme (mākslas darbā); atklāšana.
ritmizēt Atveidot (skaņdarba) ritmu.
reproducēt Atveidot (skaņu, attēlu) – par tehniskiem līdzekļiem.
notēlot Atveidot imitējot, atdarinot; izlikties.
salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski; ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski (piemēram, diakritiski zīmi uz kā); izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (īstenības priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
izpaust Atveidot, atklāt (mākslas darbā).
iemiesot Atveidot, attēlot (mākslas darbā).
stāvēt acu priekšā atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
stāvēt acīs atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
atspoguļoties Atveidoties, parādīties (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīties (kur).
zīle Atvere (acs) varavīksnenē; zīlīte [1] (2).
zīlīte Atvere (acs) varavīksnenē.
mute Atvere ar dobumu sejas lejasdaļā, kas paredzēta barības uzņemšanai, skaņu veidošanai.
logs Atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai kopā ar vienu vai vairākām ietvarā iestiprinātām, iestiklotām vērtnēm.
redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte.
žāva Atvere, kas savieno mutes dobumu ar rīkli.
atmūķēt Atvērt ar mūķi.
vietkarte Atvērta guļvieta vilciena vagonā (pa 4 katrā nodalījumā un divas vietas gar ejas otru malu paralēli vagona sienai visā garumā augšā un apakšā).
aizdare Atvērums, kas speciāli izveidots un aprīkots (kā) aizdarīšanai.
savest Atvest (ko ar transportlīdzekli) lielākā daudzumā; atvest (ar transportlīdzekli kā lielāku daudzumu).
atdzīt Atvest (transportlīdzekli) braucot ar to.
atelpa Atvieglojums, miers (piem., pēc garīgām, fiziskām grūtībām).
konvencijas muita atvieglotas muitas nodevas, kas noteiktas ar līgumu.
mājas arests atvieglots aresta veids, kad arestētais tiek izolēts savā dzīvoklī, mājā.
attālināt Atvirzīt, atlikt (ko) uz vēlāku laiku; būt par cēloni, ka (kas) tiek atvirzīts, atlikts uz vēlāku laiku.
atkarāties Atvirzīties nost (no kā) un karāties.
atlidot Atvirzīties šurp, tiekot mestam, izšautam, nestam ar vēju u. tml.
atzars Atzarojums.
apaļkoki Atzaroti koku stumbri vai to nogriežņi.
nozaroties Atzaroties, aizstiepties uz sāniem, malām.
nogriezties Atzaroties, nozaroties (no kā) – par ceļu.
atķeksēt Atzīmēt (piem., sarakstā, tekstā ar ķeksīti).
nodzert magaričas atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
sadzert magaričas atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
apslacīt Atzīmēt ar iedzeršanu.
iecentrēt Atzīmēt, izveidot centru (parasti sagataves gala virsmā).
gandarījums Atzinība (par paveikto).
uzlielīt Atzinīgi novērtējot, lielīt (kādus, ko), parasti ar īsu izteikumu.
uzslavēt Atzinīgi, parasti īsiem vārdiem, novērtēt (kādu, ko).
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
apvainojums Atzinums, ka tiek uzskatīts par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem; neapstrīdama patiesība.
kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība parādību attieksmēs; likums, likumība.
aizmest Atzīstot (ko) par nevajadzīgu, nederīgu, vairs nelietot, neizmantot un atbrīvoties (no tā).
būt ar mieru atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
noraidīt Atzīstot par neatbilstošu kādām prasībām, nepieņemt (ko).
leģitimācija Atzīšana par likumīgu; oficiāla (piem., kādu tiesību) apstiprināšana.
diskvalifikācija Atzīšana par nepiemērotu (piem., turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
diskvalificēt Atzīt (kādu) par nepiemērotu (piem., turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
pārspīlēt Atzīt (ko) par lielāku, nozīmīgāku, nekā tas ir patiesībā; atspoguļot, parādīt (ko) neatbilstoši īstenībai – pārāk labi vai pārāk slikti.
aizmēzt (arī izmest, izsviest u. tml.) (vēstures) mēslainē atzīt (ko) par nederīgu, novecojušu, nevajadzīgu un atbrīvoties no tā.
noliegt Atzīt (ko) par neesošu vai nepatiesu un izpaust, darīt zināmu (to).
uzskatīt zem sava goda atzīt (piem., rīcību) par neatbilstošu paša morālajiem, ētiskajiem uzskatiem, morālajiem principiem.
apmierināt Atzīt (prasību, sūdzību u. tml.); dot gandarījumu.
attaisnot Atzīt (tiesājamo) par nevainīgu (pret viņu) izvirzītajā apsūdzībā.
nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
ieskaitīt Atzīt par apgūtu, izpildītu (piem., mācību vielu, uzdevumu).
legalizēt Atzīt par atbilstošu likumiem, par likumīgu.
pieļaut Atzīt par iespējamu (piem., domu, ideju).
kanonizēt Atzīt par kanonisku (tekstu).
iecienīt Atzīt par labāku, izvēlē dot tam priekšroku.
cienīt Atzīt par labu, ar patiku lietot (ko).
stādīt blakus Atzīt par līdzīgu, līdzvērtīgu.
stādīt līdzās Atzīt par līdzīgu, līdzvērtīgu.
leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piem., kādas tiesības).
apstiprināt Atzīt par likumīgu, derīgu (ar īpašu pavēli, rīkojumu, lēmumu u. tml.).
anulēt Atzīt par nederīgu vai spēkā neesošu; atcelt.
noraidīt Atzīt par nepareizu, nepiekrist (kam).
noraidīt Atzīt par nepiemērotu (kam).
izbrāķēt Atzīt par nepiemērotu, nederīgu.
izbrāķēt Atzīt par nepietiekami labu; nopelt, noniecināt.
ņemt Atzīt par paraugu.
balstīt Atzīt par pareizu (ko) un palīdzēt (tam) īstenoties.
pievienoties Atzīt par pareizu (piem., kādu viedokli) un kļūt par (tā) atbalstītāju.
pieņemt Atzīt par pareizu, būt mierā (ar ko).
apstiprināt Atzīt par pareizu; pievienoties (kādam izteikumam).
attaisnot Atzīt par pieļaujamu; būt par apstākli, kas pieļauj (ko darīt).
akceptēt Atzīt par pieņemamu, labu; pieņemt; apstiprināt.
absolutizēt Atzīt par pilnīgu, galīgu, negrozāmu.
vainot Atzīt par vainīgu (1), piedēvēt (kādam) vainu (1).
dot priekšroku atzīt par vairāk atbilstošu, par labāku.
turēt vērtē atzīt par vērtīgu, nozīmīgu.
uzlūkot Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
noplātīt rokas atzīt savu bezspēcību, nespēju (ko darīt, ietekmēt).
pieteikties Atzīt sevi (par ko) un darīt to oficiāli zināmu.
nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
ņemt uz sevi vainu atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu.
uzņemties vainu (uz sevi) atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu.
uzņemties vainu atzīt sevi par vainīgu.
izsludināt Atzīt, nosacīt (ar oficiālu lēmumu) un oficiāli paziņot.
atzveltnis Atzveltnes krēsls; neliels dīvāns ar atzveltni.
segaudi Audi ar aizsargāšanas funkciju, kas sedz (organisma vai tā daļu) virsmu, izklāj (organisma) dobumus.
šķērsaudi Audi, kas audumā ir novietoti šķērsām tā garenvirzienam.
gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus.
tūners Audioaparatūras bloks – radiouztvērējs bez zemfrekvences pastiprinātāja un skaļruņiem.
podkāsts Audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē; raidieraksts.
raidieraksts Audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē.
macerācija Audu atmiekšķēšanās un sadalīšanās mikroorganismu, ūdens, skābju, fermentu u. tml. faktoru iedarbībā.
gangrēna Audu atmiršana, ko izraisa audu asinsapgādes vai barošanās traucējumi.
rēta Audu bojājuma vieta (parasti kokam).
ievainojums Audu bojājums, kas radies ārējās iedarbības rezultātā; brūce.
miza Audu kārta stumbra, zaru un saknes ārējā daļā (kokiem, krūmiem).
topogrāfija Audu un orgānu savstarpējais izvietojums kādā ķermeņa daļā.
starpsiena Audu veidojums starp organisma daļām.
batika Auduma krāsošanas tehnika, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
trinītis Auduma pinums, ko auž ar trim nīšu kārtām, veidojot virspusē diagonālu rakstu; audums, kam ir šāds pinums.
aizkari Auduma vai cita materiāla gabals, ko piekarina, lai aizsegtu (ko).
transparents Auduma vai kāda cita materiāla izstrādājums ar tekstu vai attēlu, kas iestiprināts ietvarā.
ielāps Auduma, ādas u. tml. gabals, ar ko salāpa cauru, izdilušu vietu; materiāla (piem., koka, skārda) gabals, ar ko salabo bojāto vietu.
apšuve Auduma, ādas u. tml. sloksne, ar ko apdarināts, apstrādāts (piem., apģērbs).
audekls Audums (linu vai kokvilnas, parasti mājās austs).
velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
gabardīns Audums (parasti vilnas) ar diagonālu rievojumu.
samts Audums ar ļoti blīvu, smalku, īsu plūksnu labajā pusē.
žakardaudums Audums ar sarežģītu rakstu.
mežģīņaudums Audums ar sīki caurumotu rakstu.
buklē Audums ar sīkiem mezgliņiem virspusē.
vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba virsējai daļai, tā ārpusei vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai.
starpdrēbe Audums, ko novieto, iestrādā starp divām drēbes kārtām.
velūrs Audums, līdzīgs samtam, kas darināts no pieciem vītiem diegiem, no kuriem četri veido augšējo un apakšējo daļu, bet piektais (kas atšķiras no citiem un ir samtains) veido plūksnu.
spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības.
žuburs Auga daļu (zaru, vasu, sakņu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
mietsakne Auga galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
skelets Auga galveno daļu (piem., stumbra, galveno zaru) kopums.
seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir aizsargājoša funkcija.
slimība Auga organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids – sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni).
šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim.
potpumpurs Auga zara daļa ar spēcīgu pumpuru, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
mežastepe Augājs, kur mežs mijas ar pļavu un stepes veģetāciju.
lecekšaugi Augi (parasti agrīni dārzeņi), ko audzē lecektīs.
ziedaugi Augi, kas vairojas ar sēklām un zied krāšņiem ziediem.
sporaugi Augi, kas vairojas un izplatās galvenokārt ar sporām.
smaržaugi Augi, no kuriem iegūst ēteriskās eļļas ar patīkamu aromātu.
paparžaugi Augi, piem., kosas, staipekņi, papardes, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa.
ziemas dārzs augiem paredzēta speciāla telpa mājā.
sēklkopība Augkopības nozare, kurā nodarbojas ar kultūraugu sēklu ieguvi un sēklas kvalitātes uzlabošanu.
melnzeme Auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu (piem., Dienvidkrievijas stepēs).
lekns Auglīgs (par augsni).
ābele Augļu koks ar baltiem vai baltsārtiem ziediem un sulīgiem apaļiem augļiem – āboliem.
bumbiere Augļu koks ar iegareniem, vienā galā paresninātiem augļiem – bumbieriem.
mandarīns Augļu koks ar nelieliem oranžiem, aromātiskiem augļiem [Citrus reticulata].
granātkoks Augļu koks vai krūms ar sarkaniem ziediem un lieliem, apaļiem augļiem; granāta [2]; granāts [1].
granāta Augļu koks vai krūms ar sarkaniem ziediem un lieliem, apaļiem augļiem; granātkoks; granāts [1].
persiks Augļu koks, kas zied rožainiem ziediem un dod ieapaļus, dzeltenīgi oranžus augļus ar palielu kauliņu vidū.
dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu, puķu un to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī apstādījumu ierīkošana; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
čemurs Augļu, sēklu sakopojums pie viena kāta; ķekars.
cauraugt Augot (kam) tikt viscaur pārņemtam (ar to).
uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fizisku un garīgu briedumu; izaugt (1).
sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot.
pieaugt Augot fiziski un garīgi attīstīties, sasniegt pilngadību; izaugt.
ieaugt Augot iesakņoties (par augiem, to daļām).
izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) – par augiem, to daļām.
izvirzīt Augot izstiept kādā virzienā (piem., asnus, zarus) – par augiem.
izvirzīties Augot izstiepties kādā virzienā (par augiem, to daļām).
griezt Augot izveidot apļveida vai spirālveida formu (par augiem).
sasakņoties Augot izveidot saknes (par augiem).
sazaroties Augot izveidot zarus, atvases; sazarot (1).
sazarot Augot izveidot zarus, atvases.
savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
sakopot Augot izveidoties noteiktas formas kopumā (par augu daļām).
izaugt Augot izveidoties, attīstīties – par augiem, to daļām.
izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko).
izšķilties Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem).
uzaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
izaugt Augot kļūt tādam, ka (apģērbs, apavi) ir par mazu, īsu.
sakuplot Augot kļūt, parasti ļoti kuplam, spēcīgam (par augiem, to kopumu).
pāraugt Augot pārsniegt (kādu) auguma garumā (par cilvēku).
pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti nomācot, traucējot tā attīstību.
savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam (parasti kādā virzienā).
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) – par augiem, to daļām.
stiepties Augot vērsties kādā virzienā (par augiem, to daļām).
spraukties Augot virzīties ārā (no augsnes), kļūstot pamanāmam (par augiem, to daļām).
cauraust Augot, attīstoties (kam) tikt pārņemtam (ar to).
stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
uzbriest Augot, attīstoties palielināties apjomā (par augiem, to daļām).
pavairoties Augot, attīstoties palielināties skaitā, daudzumā (par augiem, to daļām).
nocietēt Augot, nobriestot kļūt cietam (par augiem, to daļām).
vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) – par augiem, to daļām.
lapaugs Augs (parasti krāšņumaugs) ar skaistām lapām, skaistu lapojumu.
deviņvīruspēks Augs ar dzelteniem ziediem uz gara stublāja; saulessvece.
roze Augs ar krāšņiem ziediem.
verbēna Augs ar plūksnainām lapām un baltiem, ziliem, violetiem vai sārtiem smaržīgiem ziediem saliktās ziedkopās.
ērkšķis Augs ar šādiem asiem izaugumiem.
tīteņaugs Augs ar vijīgu vai kāpelējošu stumbru.
hibrīds Augs vai dzīvnieks, kas iegūts ar hibridizāciju.
ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos (piemēram, parastā priede, vilks, lapsa).
potcelms Augs vai tā atsevišķa daļa, uz kā uzpotē un pieaudzē radniecīga auga potzaru vai potpumpuru.
zaļums Augs, auga zaļā daļa (piem., lapas, zari, laksti).
punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
svešapputes augs augs, kam ziedi apptuteksnējas ar cita zieda putekšņiem.
nezāle Augs, kas ieviesies ar kultūraugiem apstādītā platībā.
parazītaugs Augs, kas pilnīgi vai daļēji pārtiek no citu dzīvo organismu barības vielām.
garšaugs Augs, kas satur aromātiskas vielas ar īpatnēju garšu un ko pievieno ēdienam garšas uzlabošanai.
mātesaugs Augs, kas šķirņu krustošanā tiek apputeksnēts ar cita auga putekšņiem.
gaismmīlis Augs, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs augs.
starpaugs Augs, ko audzē starp pamatkultūras augiem; augs, ko audzē pirms vai pēc pamatkultūras augiem.
lakstaugs Augs, kura stumbrs un zari nepārkoksnējas un kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
divgadīgs augs augs, kura veģetācijas cikls ilgst divas vasaras un vienu ziemu.
trīsgadīgs augs augs, kura veģetācijas cikls ilgst trīs vasaras un divas ziemas.
hohoba Augs, no kura sēklām iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā un kosmētikā [Simmondsia chinensis].
vārpaugs Augs, parasti graudaugs, kura ziedkopa ir vārpa.
saimniekaugs Augs, uz kura vai kurā eksistē kāds parazīts un barojas no tā.
irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar ko augsni padara irdenāku.
erozija Augsnes auglīgās virskārtas noskalošana, aiznešana prom (lietus, sniega ūdeņu, vēja iedarbībā).
minerālmēsli Augsnes mēslošanai paredzēti ķīmiski savienojumi, kuros ir augiem nepieciešamās neorganiskās vielas.
mulča Augsnes nosegšanas materiāls (piem., skaidas, koku mizas), ko parasti lieto, lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
irdne Augsnes, zemes irdenā virskārta; arī augsne, zeme.
kanclers Augsta amatpersona viduslaiku feodālajās valstīs, kas, piem., sagatavoja un apzīmogoja valsts aktus, pārzināja arhīvu.
diskants Augsta bērnu (parasti zēnu) balss.
tornis Augsta celtne, parasti ar sašaurinājumu tās smailē.
karstums Augsta gaisa temperatūra; laikapstākļi ar augstu gaisa temperatūru.
prelāts Augsta garīga amatpersona katoļu un anglikāņu baznīcā.
versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
profesionālisms Augsta līmeņa prasme, zināšanas un pieredze kādā profesijā vai darbības veikšanā; profesionālā meistarība; profesionalitāte.
trompete Augsta reģistra metāla pūšaminstruments ar puslodes veida iemuti, tievu cauruli, kas saliekta garenā cilpā, piltuvveida galu.
kvēle Augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai); karstums, ko izstaro stipri sakarsis ķermenis.
koloratūrsoprāns Augsta soprāna balss, kas piemērota koloratūru izpildīšanai; dziedātāja ar šādu balsi.
tiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi; komandtiltiņš; arī stūres māja.
karātavu kalns augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur parasti tika ierīkotas karātavas.
tiāra Augsta, ar trim kroņiem rotāta galvassega (pāvestam), kuru pēdējo reizi izmantoja kronēšanai 1964. gadā.
cilindrs Augsta, cieta vīriešu platmale ar nelielām apmalēm.
panorāmas rats augsta, vertikāli novietota apaļa konstrukcija ar sēdekļiem, kurai griežoties iespējams aplūkot apvidu no augšas.
virs jūras līmeņa augstāk par jūras ūdens līmeni.
robeža Augstākā (arī zemākā, pēdējā u. tml.) pieļaujamā pakāpe.
kulminācija Augstākā (emocionālā) kāpinājuma moments (daiļdarbā), izšķirošs brīdis, pēc kura seko atrisinājums.
plaukums Augstākā (garīgo spēju, talanta, fiziskā spēka u. tml.) izpausme, attīstība.
virsotne Augstākā (kādas darbības, rīcības, norises, arī parādības) pakāpe, izpausme, arī sasniegums.
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (augiem un to daļām); arī pilngatavība.
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
admirālis Augstākā dienesta pakāpe karaflotē; virsnieks ar šādu dienesta pakāpi.
feldmaršals Augstākā dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
patriarhs Augstākā garīgā amatpersona pareizticīgo baznīcā.
katolikoss Augstākā garīgā amatpersona, baznīcas galva (armēņu apustuliskajā, Gruzijas pareizticīgo baznīcā).
providence Augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus, arī kaut kā iepriekšēja nolemtība.
institūts Augstākā mācību iestāde (kādā nozarē); zinātniskās pētniecības iestāde.
ģenerālis Augstākā militārā dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža u. tml. dienesta pakāpe.
shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā, kuras locekļi dod solījumu ievērot stingrāku askēzi nekā pārējie mūki.
augšpalāta Augstākā palāta (divpalātu parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ.
ideāls Augstākā pilnība, nevainojams paraugs; centienu augstākais mērķis.
domāšana Augstākā psihiskās darbības forma – pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana.
Augstākā Padome augstākā valsts varas likumdevēja institūcija.
virsvaldība Augstākā vara valstī (attiecībā pret tās apgabaliem, novadiem u. tml.); augstākās varas (personas, personu grupas) valdīšana valstī.
pavēlniecība Augstākā virsniecība, kas komandē armiju, tās atsevišķas daļas, militāras vienības, vada militāro iestāžu darbību u. tml.
virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piem., kādu tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
paveids Augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota apakšvienība, kurā ietilpst parādības, priekšmeti u. tml. ar nedaudz atšķirīgām pazīmēm.
krīvu krīvs augstākais garīdznieks, virspriesteris.
kalifs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; halīfs.
halīfs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; kalifs.
valsts kanclers augstākais ierēdnis cariskajā Krievijā.
ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (piem., Austrālijā, Jaunzēlandē, Kanādā).
virspavēlnieks Augstākais pavēlnieks, augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
prefekts Augstākais valdības civilais ierēdnis (provincē, departamentā u. tml.).
valdība Augstākais valsts varas izpildu un rīcības institūts.
premjerlīga Augstākās meistarības līga (piem., kādās sporta spēlēs).
arhierejs Augstākas pakāpes pareizticīgo baznīcas garīdznieks.
grīste Augstākās pilotāžas figūra – lidaparāta laišanās lejup spirālveidā; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
muca Augstākās pilotāžas figūra, ko lidaparāts veic horizontālā lidojumā ap savu šķērsgriezuma asi.
dekrēts Augstākās valsts varas institūcijas vai valsts galvas lēmums, kam ir likuma spēks.
koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo) garīdznieku apspriede.
lūksne Augstāko augu audi starp mizu un kambiju, pa kuriem pārvietojas organiskās vielas.
kapituls Augstāko garīdznieku kolēģija.
sinode Augstāko garīdznieku padome (katoļu un pareizticīgo baznīcā); garīdznieku un laicīgo personu padome baznīcas lietu kārtošanai (protestantu baznīcā).
augstība Augstāko muižnieku, aristokrātu tituls; attiecīgā uzrunas forma.
primāti Augstāko zīdītāju kārta ar labi attstītām galvas smadzenēm, pie kuras pieder pērtiķi, puspērtiķi u. tml.
jonizējošais starojums augstas enerģijas daļiņu vai elektromagnētiskā starojuma plūsma, kas mijiedarbībā ar vielu izraisa jonizāciju.
svīta Augstas personas (parasti valdnieka) pavadoņu kopums.
apdedzināties Augstas temperatūras, liesmu, saules staru iedarbībā gūt traumu.
smalks Augsti attīstīts, izkopts (piem., par dzirdi, ožu).
akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u. tml.
zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju.
splīns Augstprātība, untumainība, ārišķīgums; arī īgnums, sapīkums.
vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
lielskungs Augsts feodālis (piem., grāfs, hercogs); arī valdnieks.
kalnu plato augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
smalks Augsts, skanīgs, arī pakluss (par skaņu).
dzidrs Augsts, skanīgs, tīrs (par skaņu).
spiedzīgs Augsts, spalgs, samērā griezīgs (par skaņām).
rektorāts Augstskolas vadības darba telpas.
impīčments Augstu amatpersonu (piem., prezidenta) pārkāpumu izskatīšana parlamentā un šo amatpersonu atstādināšanas procedūra.
augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu tituls; attiecīgā uzrunas forma (cariskajā Krievijā).
ekselence Augstu valsts amatpersonu, diplomātu, garīdznieku u. tml. tituls; attiecīgā uzrunas forma.
cienīt Augstu vērtēt, atzīt par labu (ko).
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; arī treļļi.
treļļi Augstu, dzidru, mainīga augstuma (parasti putna) balss skaņu kopums.
nivelēšana Augstuma starpības mērīšana (zemes virsmas punktiem); (vietas, platības) vertikālā uzmērīšana.
sarūgtēt Augšanas laikā kļūt rūgtam (par augiem).
galotnes pumpurs augšanas pumpurs, kas atrodas zara vai stumbra galā.
ķērne Augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku (pārtikas produktu uzglabāšanai).
dibenplāns Augšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tālākais attēlojamais objekts.
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
augšstāvs Augšējais stāvs; stāvs, kas atrodas augstāk par citiem.
lordu palāta Augšnams (Apvienotās Karalistes parlamentā).
augšgals Augštece, arī tās apkārtne.
kāpums Augšupejošs, slīps (parasti ceļa) posms.
sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti.
tīklot Augt tīklveidīgi (par augu daļām).
segt Augt uz visas (kā) virsmas vai tās lielākās daļas (par augiem).
noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) – par augiem, to daļām.
zelt Augt, zaļot (par augiem, to kopumu).
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts – bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
hidroponika Augu audzēšana bez augsnes barības vielu šķīdumā vai augsnes aizstājējos.
augtene Augu augšanas vieta ar tai īpatnējiem ārējās vides apstākļiem.
ūdensrožu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst augi ar spēcīgu sakneni un peldošām lapām garā kātā (piem., lēpes, ūdensrozes).
dievkrēsliņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst dažādi augi, arī kaučukaugi.
rūtu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi (piem., citrusi), retāk lakstaugi ar raksturīgiem ēterisko eļļu dziedzeriem.
visteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
ķirbju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst ķirbji, gurķi, kabači arbūzi u. c.; ķirbjaugu dzimta.
ķirbjaugu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst ķirbji, gurķi, kabači, arbūzi u. c.; ķirbju dzimta.
vijolīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi [Theaceae].
ēriku dzimta augu dzimta, kurā ietilpst rododendri, virši, vaivariņi, ērikas, sārtenes.
mahagonu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst tropu koki ar vērtīgu koksni.
liliju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst tulpes, hiacintes, muskares.
magoņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, bieži ar piensulu (piem., magones, strutenes, ešolcijas).
lauru dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., avokado, kanēļkoki, kamparkoki, liānas.
nakteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktenes, driģenes, velnāboli, kartupeļi, tomāti, paprika.
gandreņu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., pelargonijas, ģerānijas.
panātru dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., piparmētras, mārsils, raudene, salvija.
lūpziežu dzimta Augu dzimta, pie kuras pieder, piem., piparmētras, mārsils, raudene, salvija.
uzkrājējaudi Augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
rūsa Augu slimība – parazītisku sēnīšu veidoti rūsgani plankumi uz auga daļām.
lapbire Augu slimība (parasti kauleņkokiem), kam raksturīga slimo lapu dzeltēšana un nobiršana.
miltrasa Augu slimība, kam raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme.
biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide ar samērā vienveidīgiem vides apstākļiem (reljefu, augsni, klimatu u. tml.).
varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
introdukcija Augu un dzīvnieku sugu un šķirņu ieviešana ārpus to dabiskās izplatības vai kultivēšanas areāla.
līnija Augu vai dzīvnieku sugas indivīdi ar stabili iedzimstošām pazīmēm, kas cēlušies no viena priekšteča vai priekšteču pāra.
lecamaukla Aukla ar rokturiem abos galos, ko izmanto lēkšanai.
cietās aukslējas aukslēju priekšējā daļa, ko veido ar gļotādu pārsegts kauls.
majonēze Aukstā mērce, ko gatavo no olu dzeltenuma, augu eļļas un dažādām garšvielām.
kečups Aukstā mērce, ko gatavo no tomātiem ar etiķa un garšvielu piedevu.
okroška Aukstā zupa, ko gatavo no rupjmaizes maizes kvasa, arī no rūgušpiena vai kefīra, pievienojot olas, gaļu, zaļumus un citas piedevas.
vinegrets Aukstais ēdiens – salāti no sīki sagrieztiem dārzeņiem (kartupeļiem, bietēm, skābiem kāpostiem u. tml.), kas sajaukti ar eļļu.
rasols Aukstais ēdiens – salāti, ko gatavo no sagrieztiem vārītiem dārzeņiem (kartupeļiem, burkāniem), gaļas vai desas, skābētiem vai marinētiem gurķiem, olām un citām piedevām.
galerts Aukstais ēdiens – savā novārījumā sarecināta gaļa vai zivs.
pastēte Aukstais ēdiens, ko gatavo no aknām, zivīm u. tml., tās samaļot un kopā ar garšvielām saputojot viendabīgā masā.
kortiks Aukstais ierocis – duncis ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi.
zobens Aukstais tuvcīņas ierocis – ciršanai un duršanai paredzēts priekšmets ar samērā garu, taisnu vai izliektu abpusēji vai vienpusēji griezīgu asmeni un rokturi satveršanai, turēšanai.
siļķe kažokā aukstie salāti, kurus gatavo, kārtām liekot vārītas bietes, kartupeļus, burkānus, sagrieztu siļķi.
stings Auksts (par gaisu, vēju u. tml.).
nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par augiem, to daļām).
nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sasalt Aukstuma iedarbībā iegūt cietu agregātstāvokli; aukstuma iedarbībā kļūt cietam.
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties (par ko).
sasalt Aukstuma iedarbībā sabojāties (par pārtikas produktiem).
aizsalt Aukstuma iedarbībā, salā pārklāties ar ledus kārtu (par ūdenstilpni).
pārsalt Aukstumā pārklāties ar ledu.
ataulekšot Aulekšojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) – parasti par zirgu; atjāt aulekšos.
uzaulekšot Aulekšojot uzskriet (parasti par zirgu).
pieaurot Aurojot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
zaķene Ausaina zaķādas, arī trušādas cepure.
kotiks Ausaino roņu dzimtas jūras zīdītājs ar mīkstu, biezu apspalvojumu.
klipsis Auskars, ko piestiprina pie auss.
vidusauss Auss daļa starp ārējo un iekšējo ausi.
apaust Aust un apgādāt (daudzus vai visus) ar audumiem.
šatiersega Austa sega ar šatierī veidotu krāsu joslu salikumu.
kebabs Austrumu ēdiens – uz iesma cepti gaļas gabaliņi ar dārzeņiem.
velki Aušanā – pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā; šķēri.
drellis Aušanas tehnika, kam raksturīga dažādu rakstu (svītriņu, rombu, kvadrātiņu u. tml.) izveidošana; šādā tehnikā darināts (parasti linu) audums.
pirmavots Autentisks materiāls (piem., arhīva dokuments, raksts, grāmata, audio vai video ieraksts), kas satur informāciju, ko izmanto, piem., pētniecībā.
virāža Autoceļa, treka pagrieziena vieta ar slīpumu.
šoseja Autoceļš ar cieto segumu, kas veidots no vairākiem slāņiem.
izotermiskais automobilis autofurgons ar siltumizolāciju ātrbojīgu kravu transportēšanai.
autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
imobilaizers Automašīnas drošības ierīce, kas neļauj to iedarbināt vai iekustināt.
radze Automašīnas riepās iestrādāti asi izciļņi, kas nodrošina labāku saķeri ar ceļa segumu (piem., slidenos braukšanas apstākļos).
bankomāts Automātiska iekārta skaidras naudas izņemšanai, arī dažu maksājumu izdarīšanai no personīgā bankas konta.
brauniņš Automātiska pistole ar vītņotu stobru.
automāts Automātiska telefona ierīce, aparāts; taksofons.
ložmetējs Automātisks ātršāvējs ierocis pretinieka iznīcināšanai ar lodēm.
melnā kaste automātisks lidojuma vai vilciena kustības datu ierakstītājs, kas paliek neskarts arī pēc transportlīdzekļa avārijas.
mašīntulkojums Automātisks tulkojums ar datoru.
datizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru analizē liela apjoma datus digitālā fromātā, lai iegūtu strukturētu informāciju.
tekstizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru var analizēt tekstu un iegūt strukturētu informāciju lielā tekstu apjomā.
stereotips Automatizēts, parasti reflektors, kustību kopums, poza, runa, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
vāģis Automobilis (parasti vieglais).
taksometrs Automobilis pasažieru vai kravas pārvadāšanai par maksu pēc individuāla pasūtījuma un noteiktas takses.
virsbūve Automobiļa daļa (piem., kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
kulba Automobiļa kravas kaste ar segtu virsu.
šasija Automobiļa pamatdaļa, ar kuru tas balstās uz ceļa un pie kuras ir piestiprināta virsbūve un motors.
kravas kaste automobiļa platforma ar bortiem (kravas pārvadāšanai).
volga Automobiļu GAZ-21 marka; šīs markas automašīna.
mazda Automobiļu marka "Mazda"; šīs markas automašīna.
mersedess Automobiļu marka "Mercedes-Benz"; šīs markas automašīna.
opelis Automobiļu marka "Opel"; šīs markas automašīna.
rovers Automobiļu marka "Rover"; šīs markas automašīna.
volvo Automobiļu marka "Volvo"; šīs markas automobilis.
autorallijs Automobiļu sacensības (parasti vairākos posmos), kurās dalībniekiem jāveic samērā gara distance pa dažādiem ceļiem un bezceļiem.
telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma); teksts šādas vienības apjomā.
autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
vadonis Autoritārs valsts vadītājs; vadītājs (piem., cilvēku grupā) ar spēcīgu ietekmi.
prestižs Autoritāte, reputācija, arī cieņa, ietekme.
blakustiesības Autortiesībām pakārtotas izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības atveidot un izpildīt autoru darbus.
intelektuālais īpašums autortiesības uz intelektuālā darba rezultātu (literatūras, mākslas, zinātnes darbiem, skaņu ierakstiem u. tml.).
autobāze Autotransporta uzņēmums ar automobiļu stāvvietām un remonta iekārtām.
vīķauzas Auzu un vīķu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
zirņauzas Auzu un zirņu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
nītis Aužamajās stellēs – īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā vertikāli iestiprināti pavedieni.
atspole Aužamo stāvu piederums – garena laiviņas veida detaļa, ar kuru velkos ievelk audus.
šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa – taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
noaust Aužot izgatavot (ko); aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
uzaust Aužot izgatavot; aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
pieaust Aužot tīklu, pārklāt (ar to) lielākā daudzumā (ko) – par zirnekli.
futūrisms Avangardisks literatūras un mākslas virziens (20. gs. sākumā), kas, attīstot t. s. dinamisko nākotnes mākslu, attālinājās no tradicionālajiem izteiksmes līdzekļiem.
avangardists Avangardisma pārstāvis.
tehnogēna avārija avārija (sprādzieni, ugunsgrēki, ražošanas un transporta avārijas, komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi), kuru izraisa cilvēku saimnieciskā darbība un kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību.
planierisms Aviācijas sporta veids – lidošana ar planieriem.
atombumba Aviobumba ar kodollādiņu.
izpletņlēkšana Aviosporta veids – lēcieni ar izpletni no lidaparāta.
avīžniecisks Avīžniecībai, arī avīzēm raksturīgs; ar avīžniecību, arī ar avīzēm saistīts.
karstie avoti avoti ar augstu ūdens temperatūru.
geizers Avots, no kura periodiski izplūst karsta ūdens un tvaika strūklas.
rulete Azarta spēle, kurā iegriež ratu ar numurētām dažādu krāsu iedaļām un spēlētājam jāuzmin, kurā (vai kuras krāsas) iedaļā iekritīs pretējā virzienā ripojoša bumbiņa.
spēļu nams azarta spēļu uzņēmums.
lopbarības raugs B grupas vitamīniem un olbaltumvielām bagātināta barības piedeva lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā.
nikotīnskābe B grupas vitamīns, kas organismā veicina gremošanas trakta un nervu sistēmas darbību (arī PP vitamīns).
volāns Badmintona bumbiņa ar spalvām.
izbadīt Badot (ar ragiem), durot (ar asu, smailu) ievainot.
nobadīt Badot (ar ragiem), nonāvēt.
iebadīt Badot skart, dot triecienu (ar ragiem, pieri).
izbagarēt Bagarējot padziļināt, iztīrīt.
apliet Bagātīgi apspīdēt (piem., par sauli, uguni).
piesātināt Bagātīgi piepildīt (ar ko); izšķīdināt (kādā vielā) lielu (citas vielas) daudzumu.
piesātināt Bagātīgi piesūcināt (ar ko).
kaļķot Bagātināt (augsni) ar kalcija savienojumiem (piem., lai mazinātu augsnes skābumu).
vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
dižs Bagāts, varens.
tēvadēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls; tēva dēls.
trīcēt par savu ādu baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
drebēt par savu ādu baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
atbaidīt Baidot panākt, ka attālinās, netuvojas; būt par cēloni, ka netuvojas.
drebelīgs Bailīgs, nedrošs; nevarīgs.
bikls Bailīgs, tramīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
trīcēt Baiļoties, uztraukties (par ko).
nobakstīt Bakstot (parasti vairākkārt) sadurt, nonāvēt.
uzbakstīt Bakstot ar pirkstu (pirkstiem), uzrakstīt.
piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), piem., lai pievērstu uzmanību.
iebakstīt Bakstot pieskarties, iedurt (kādam).
izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); bakstot padarīt viscaur caurumainu.
sabakstīt Bakstot, saskaroties ar ko asu, ievainot.
nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma; bacilis.
uzsējums Bakterioloģiskās analīzes metode infekcijas ierosinātāju atklāšanai, kurā uz mākslīgajām barotnēm tiek izaudzētas to kultūras.
biete Balandu dzimtas sakņaugs ar lielām lapām un paresninātu, apaļu sakni; šī auga sakne.
izbalansēt Balansējot noturēt sevi līdzsvarā.
nobalansēt Balansējot noturēt, saglabāt (līdzsvaru).
variācija Baletā – neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
balets Baletdejotāju grupa, kas iestudē, izpilda šādu mākslas darbu.
rokbalets Balets ar rokmūzikas stilā sacerētu mūziku; šāda baleta uzvedums.
sārts Bāli, arī gaiši sarkans, sarkanīgs.
pasta balodis balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
žagata Baloža lieluma melni balts putns ar garu asti.
zvirbuļvanags Baloža lieluma vanags ar īsiem, strupi noapaļotiem spārniem, garu asti, zilganpelēku muguru un pelēkbrūnu vēderu [Accipiter nisus].
zaļganbāls Bāls ar zaļganu nokrāsu; ļoti bāls.
zilganbāls Bāls ar zilganu nokrāsu.
pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
krups Balsenes un trahejas iekaisums, ko pavada smags elpas trūkums (piem., slimojot ar difteriju).
kaļķot Balsināt, noziest ar ūdenī iejauktiem kaļķiem.
izbalsināt Balsinot padarīt baltu, tīru.
izvēlēt Balsojot izraudzīties no kopuma (kādu personu) un nodot (tai) pilnvaras (ieņemt noteiktu amatu); ievēlēt.
ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt kādu amatu); vēlējot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātiem (vai kandidātu).
pārbalsot Balsot (par ko) vēlreiz, no jauna.
šūpuļsols Balstam pārlikta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
gulties Balstīties, spiest ar spēku.
hipotētisks Balstīts uz hipotēzi, pieņēmumu; varbūtējs.
kolonna Balsts (parasti apaļa staba veidā) pārsedzošam būvelementam (sijai, pārsegumam u. tml.).
starpbalsts Balsts, kas kādā posmā atrodas starp citiem (galvenajiem) balstiem.
krēmkrāsa Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgu nokrāsu.
karbamīds Balta, kristāliska viela, ko izmanto, piem., mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
landesvērs Baltijas vāciešu brīvprātīgo militārās vienības, kas (1918.–1920. g.) darbojās Latvijas teritorijā.
kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
dzeltenbalts Balts ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens.
sārtbalts Balts ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un baltas krāsas laukumi.
sudrabbalts Balts ar sudrabainu spīdumu; tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
baltsārts Balts ar vieglu sārtas krāsas niansi.
zaļganbalts Balts ar zaļganu nokrāsu.
zilganbalts Balts ar zilganu nokrāsu.
zilbalts Balts ar zilu nokrāsu.
zilibalts Balts ar zilu nokrāsu.
gaišs Balts vai ar ievērojamu baltās krāsas piejaukumu.
jātvingi Baltu cilšu grupa, kas dzīvoja tagadējās Lietuvas, Polijas, arī bijušās Prūsijas teritorijā.
lauma Baltu mitoloģijā – meža gars sievietes izskatā; arī burve, ragana.
senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā.
bonuss Balva, arī kāds cits labums, kas tiek piedāvāts klientam.
ceļojošā balva balva, kas uzvarētājam paliek tikai līdz nākamajām sacensībām.
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
stutbaļķis Baļķis, ko izmanto par balstu.
kičs Banāls, saldi sentimentāls mākslas darbs, sadzīves priekšmets u. tml., kas domāts plašam patērētāju lokam ar neizsmalcinātu gaumi.
komercbanka Banka, kas pieņem noguldījumus, kreditē uzņēmumus un privātpersonas, kā arī veic operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
maksātājbanka Banka, kura, saņemot rīkojumu par maksājumu, pārskaita naudu uz saņēmējbanku.
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties, ielenkt no vairākām pusēm, visapkārt (kādu objektu).
sadot vēju bargi izrāt, izteikt bargus pārmetumus.
sadot piparus (kādam) bargi izrāt, sodīt (kādu).
sadot sutu bargi norāt, arī izlamāt.
sadot pirti bargi norāt, arī izlamāt.
linčot Bargi nosodīt, kritizēt, apsūdzēt (kādu, ko) bez pietiekamas informācijas, pierādījumiem u. tml.
noraut galvu (kādam) bargi nosodīt, nobārt.
novilkt ādu pār acīm Bargi sodīt, pārmācīt, nežēlīgi sist (kādu).
pārvilkt ādu pār acīm bargi sodīt.
drāziens Bargs rājiens; pēriens.
sūrs Bargs, skarbs; naidīgs.
ēsma Barība, ko (dzīvnieks) labprāt ēd.
papildbarība Barība, ko dzīvnieki saņem papildus pamatbarībai.
ēsma Barība, ko lieto dzīvnieku pievilināšanai.
izēdas Barības paliekas, ko neapēd dzīvnieki.
izkārnījumi Barības pārstrādes atkritumprodukti, kas sakrājas resnās zarnas apakšējā daļā; fekālijas.
guza Barības vada paplašinājums (piem., putniem).
barības vienība barības vērtības standartmērs.
trekns Barības vielām bagāts (parasti par zemi, augsni).
podzols Barības vielām nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne; podzolēta augsne, podzolaugsne.
šķiedrvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; balastvielas.
balastvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; šķiedrvielas.
kalorija Barības vielu enerģētiskās vērtības vienība.
barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu) audu audzēšanai laboratorijas apstākļos.
kafijas bārmenis bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; barista.
barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tas) iegūst vajadzīgo, vēlamo svaru.
nobaroties Barojoties, ēdot iegūt vajadzīgo, vēlamo ķermeņa svaru (par dzīvniekiem).
viola Baroka laikmeta lociņinstruments ar vājāku un mazāk izteiktu skaņu nekā tās priekštečiem (piem., vijolei, čellam).
baronēns Barona dēls.
sers Baroneta vai bruņinieka tituls Anglijā, ko lieto kopā ar vārdu.
distrofija Barošanās traucējumi (organismā, tā audos vai orgānos); novājējums.
ēdināt Barot (dzīvnieku).
piebarot Barot (zīdaini) ar ēdienu, kas papildina mātes pienu vai tā aizstājēju.
zīdīt Barot ar savu pienu no pupa (dzīvnieka mazuli).
pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (ar to); bārstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nobārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (kā virsmu ar to).
uzbārstīt Bārstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
svētīt Bārt, lamāt; arī pērt.
ņemt uz grauda (kādu) bārt, rāt, arī izzobot.
likt pretī Bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi.
doks Baseins kuģiem, ko ierīko ostās ar lielu paisuma un bēguma starpību.
peldbaseins Baseins, kas ir paredzēts peldēšanai, sacensībām vai peldētapmācībai.
delfinārijs Baseins, kurā tur, pētī, kā arī demonstrē delfīnus.
grozs Basketbolā – balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba.
batālija Batālā žanra mākslas darbs.
piebaurot Baurojot piepildīt ar skaņām (ko).
baznīcas grāmatas baznīcā kristīto, iesvētīto, laulāto un mirušo saraksti.
vikārs Baznīcas amatpersonu (piem., bīskapa, abata, garīdznieka) palīgs vai aizvietotājs.
primāts Baznīcas galva – augstākais garīdznieks (metropolīts), kura jurisdikcijai pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
kantors Baznīcas kora diriģents, ērģelnieks; arī dziedātājs baznīcā.
svētdienas skola Baznīcas organizētas nodarbības (bērniem, arī pieaugušajiem).
agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību.
baznīcas gads baznīcas svētku secība gada garumā, sākot no adventes pirmās svētdienas.
Lielā shizma baznīcas šķešanās 1054. gadā, kad izveidojās Austrumu (pareizticība) un Rietumu (katoļu) baznīca.
vigīlija Baznīcas vakara vai nakts lūgšana pirms lieliem reliģiskiem svētkiem, arī īpaši svarīgā nodomā.
mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā (līdz 20. gs. 20. gadiem); mācītājmuiža.
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā.
stumt Bāzt (parasti ar grūtībām, piepūli).
stūķēt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
piebāzt Bāžot (ko iekšā), cieši piepildīt (ar to ko).
aizbāzt Bāžot (ko), aizpildīt, aizdarīt.
uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
sirdēsti Bēdas, arī raizes.
kontrolaka Bedre, tvertne (piem., drenāžas darbības kontrolēšanai).
iedobīte Bedrīte (parasti vaigos, zodā).
sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kur kopā) – par vairākiem, daudziem.
nolaisties Beidzot lidojumu, nonākt lejā, zemē; nosēsties – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
slēgt durvis beigt darboties (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
dabūt zem jumta Beigt ēkas būvdarbus.
izzust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
izzust Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
nodienēt Beigt pildīt karadienestu.
aizsmaržot Beigt ziedēt un smaržot.
dzist Beigties (piem., par gaismu, kas saistīta ar parādībām, stāvokli dabā).
izgāzties Beigties ar neveiksmi, nevēlamu rezultātu.
dzist Beigties, beigt pastāvēt (par dzīvību, tās pazīmēm); mirt (par cilvēku).
mitēties Beigties, pārstāt (par norisi, stāvokli, parādību).
stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar pozitīvu rezultātu.
galotne Beigu daļa (šaha, dambretes partijā).
samtbeka Beka ar samtainu, brūnganu cepurīti un dzeltenu vai dzeltenzaļu stobriņu slāni.
apšu beka beka ar sārti vai dzeltenīgi brūnu cepurīti un melnbaltu kātiņu.
beletrists Beletristisku darbu autors.
valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
prīmuss Benzīna, petrolejas sildaparāts (plītiņa), ko lieto ēdienu gatavošanai u. tml.
aleksandrīts Berila paveids – zaļgans dārgakmens, kas mākslīgā apgaismojumā iegūst sarkanīgu nokrāsu.
bermontiāde Bermonta armijas iebrukums Latvijā (1919. g. rudenī).
bermontietis Bermonta armijas karavīrs.
mantinieks Bērns (parasti jaundzimušais); pēcnācējs.
rakaris Bērns (parasti mazs, arī palaidnīgs).
kverpis Bērns (parasti zēns).
zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
brīnumbērns Bērns, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas, izcils talants (piem., mūzikā, matemātikā).
sērdienis Bērns, kam miruši abi vecāki; bārenis (parasti tautasdziesmās, tautas pasakās).
zaglēns Bērns, kas izdarījis zādzību; arī sīks zaglis.
ābečnieks Bērns, kas mācās lasīt; (parasti) pirmās klases skolēns.
bļauris Bērns, kas mēdz bieži raudāt (parasti skaļi, nesavaldīgi, bez nopietna iemesla).
mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos.
ārlaulības bērns bērns, kura vecāki nav savstarpējā laulībā.
akcelerāts Bērns, pusaudzis ar savam vecumam pāragru fizisko attīstību.
cilvēkbērns Bērns; arī cilvēks.
bērnu laukums bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piem., parkā).
krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu vai arī piepogā pie apģērba.
sporta ratiņi bērnu ratiņi, kas paredzēti braukšanai sēdus vai pusguļus pozīcijā.
rotaļbumba Bērnu rotaļām paredzēta bumba.
rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piem., bērnudārzā).
rotaļlaukums Bērnu rotaļām paredzēts, īpaši iekārtots laukums.
manēža Bērnu sētiņa ar pamatni vai bez pamatnes un sienām no tīkla vai koka redelēm.
mazpulki Bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (ar to); berot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
piebērt Berot (ko), pārklāt (ar to lielā daudzumā kādu virsmu).
aizbērt Berot aizpildīt, aizdarīt; berot likvidēt.
piepildīt Berot, liekot (ko) iekšā, padarīt pilnu (ko).
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; ādas sacietējums, kas radies no berzes.
parādīt pēdējo godu bēru ceremonijā ar cieņu izvadīt mirušo.
deguts Bērza tāss darva.
trīt Berzējot (ar ko, pret ko) panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa) kļūst ass vai asāks; asināt.
uzberzēt termometru berzējot (parasti medicīnisko termometru pret ko) panākt, ka paaugstinās (tā) rādījums.
trīt Berzējot (pret ko) panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem).
izberzēt Berzējot iztīrīt, izslaucīt (parasti acis).
saberzēt Berzējot, beržot (starp pirkstiem), padarīt mīkstu, arī sadalīt (ko).
noberzt Berzējot, beržot radīt ādas iekaisumu, sāpes, arī ievainot (piem., par apaviem).
trīt Berzēt (ķermeņa daļu pret ko, ar ko, arī ķermeņa daļas vienu pret otru).
trīt Berzēt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu.
pienaine Bērzlapju dzimtas sēne ar vidū ieliektu vai piltuvveidīgu cepurīti, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu, pienam līdzīgu šķidrumu.
pienaine Bērzlapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
sēru bērzs bērzs ar nokareniem zariem.
dzēst Berzt (ar dzēšgumiju), slaucīt (ar lupatu, roku) u. tml., lai iznīcinātu, padarītu neredzamu (piem., ko uzrakstītu).
melnalksnis Bērzu dzimtas koks ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs [Alnus glutinosa].
alksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar ieapaļām, robotām lapām un ziediem spurdzēs.
lazda Bērzu dzimtas krūms vai neliels koks ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem – riekstiem.
noberzt Beržot nomazgāt, notīrīt, arī izmasēt (ķermeni, tā daļas).
trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar sūkli, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties.
rīvēt Beržoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (par apaviem, apģērbu); berzt.
aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu.
sabetonēt Betonējot izveidot, paveikt betonēšanas darbus lielākā apjomā.
keramzītbetons Betons ar keramzīta pildvielu.
skaidbetons Betons ar skaidu pildvielu.
tēraudbetons Betons ar tērauda pildvielu.
bass Bez apaviem un zeķēm; kails (par kājām).
pats no sevis bez ārējas ietekmes, iedarbības.
pievilkties Bez ārēju spēku iedarbības pievilkt vienam otru.
karāties Bez atbalsta slīgt lejup (par ķermeņa daļām).
dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, tīrs, arī ļoti skaidrs (par krāsu, tās toni, arī mirdzumu, spožumu).
(ar) plikām rokām Bez darbarīkiem, palīgierīcēm.
(ar) kailām rokām Bez darbarīkiem, palīgierīcēm.
pliekans Bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piem., par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); sekls (3), banāls.
izdzist Bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (par acīm, skatienu); kluss (par balsi).
(ar) gariem zobiem Bez intereses, negribīgi, ar nepatiku (ko darīt).
tukšā gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piem., ko darīt).
zilā gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piem., ko darīt).
tukšā Bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta.
nevilkt laiku garumā bez kavēšanās, iespējami ātrāk (ko darīt, veikt).
dzestrs Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dzedrs Bez maiguma, skarbs, ass; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dzidrs Bez mākoņiem, miglas, dūmakas (par debesīm); skaidrs.
aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī.
pats par sevi Bez nepieciešamības pierādīt, argumentēt.
brīvā Bez nodarbības, bez darba.
kā pa tumsu bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties (piem., ko darīt, veikt).
dzidrs Bez putekļiem, dūmiem, ļoti tīrs un svaigs (par gaisu).
kā pa diedziņu Bez sarežģījumiem; ļoti labi, gludi.
linčot Bez tiesas sprieduma sodīt, parasti nogalinot.
savā vaļā Bez uzraudzības (parasti par bērniem).
Dieva ziņā bez uzraudzības; likteņa varā.
pa nullēm Bez zaudējumiem, bet arī negūstot peļņu.
varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
gibons Bezastains pērtiķis ar garām priekšējām ekstremitātēm un ļoti skaļu balsi (dzīvo Dienvidaustrumāzijas un Indonēzijas tropiskajos mežos).
iečivināties Bezbēdīgi ierunāties (parasti par bērniem).
draiskuļot Bezbēdīgi, jautri rotaļāties; būt (nedaudz) nerātnam, arī darīt nerātnības.
vārtīties Bezdarbībā gulšņāt.
garlaicība Bezdarbības vai interešu trūkuma izraisīts psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums, vienaldzība.
klimst Bezdarbīgi vadīt laiku.
dīkdienīgs Bezdarbīgs, slinks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
inteliģentais bezdarbnieks bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību (Latvijā 20. gs. 20.–30. gados).
mājas čurkste bezdelīgai līdzīgs zilgani melns putns ar baltu asti, kurš ligzdu taisa no dubļiem zem jumta dzegām, nokarēm.
čurkste Bezdelīgu dzimtas slaids dziedātājputns ar nedaudz šķeltu asti.
punkts Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa daļa), kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
sājš Bezgaršīgs, pliekans; tāds, kam ir nepatīkama, rūgti sāļa garša.
tingeltangels Bezgaumīga, lēta izprieca, sarīkojums.
kā uz sēkļa izmests bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
kā uz sēkļa izsviests bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
ledains Bezjūtīgs, arī naidīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
amonjaks Bezkrāsaina gāze – slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar asu smaku, dabā rodas pūšanas procesos.
etāns Bezkrāsaina gāzveida viela – piesātināts ogļūdeņradis, kas kopā ar metānu ietilpst dabasgāzes sastāvā.
fosgēns Bezkrāsaina indīga gāze ar pūstoša siena smaku, ko Pirmā pasaules kara laikā izmantoja kā kaujas vielu.
sorbīnskābe Bezkrāsaina kristāliska viela – nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli.
urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par dezinfekcijas līdzekli, degvielu.
acetilēns Bezkrāsaina ogļūdeņraža gāze ar asu, kodīgu smaku, ko lieto metālu griešanā, metināšanā u. tml.
hlorūdeņradis Bezkrāsaina smacējoša gāze ar asu smaku, viens no ķīmiskās rūpniecības pamatproduktiem.
kampars Bezkrāsaina, kristāliska viela ar īpatnēju smaržu.
skābeņskābe Bezkrāsaina, toksiska skābe, kuras sāļus satur, piem., skābenes, rabarberi.
higiēniskā lūpu krāsa bezkrāsains kosmētikas līdzeklis lūpu mīkstināšanai, aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības.
sērpaskābe Bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
leicīts Bezkrāsains vai balts ar pelēcīgu vai dzeltenīgu nokrāsu minerāls, ko izmanto kālija un alumīnija ieguvei.
halīts Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; nātrija hlorīds, akmeņsāls.
benzols Bezkrāsains, gaistošs šķidrums – svarīga ķīmiskās rūpniecības izejviela, arī šķīdinātājs.
ēteris Bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku, ko lieto par narkozes līdzekli.
zilskābe Bezkrāsains, gaistošs, ļoti indīgs šķidrums (ar rūgto mandeļu smaržu).
nulles tarifs bezmaksas tarifs.
gliemis Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieks ar mīkstu, neposmotu ķermeni, kas vairumam sugu ietverts čaulā; mīkstmiesis; molusks.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta; šī tipa dzīvnieki [Porifera].
sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem.
ūdens gabals bezsaturīgs, pārlieku garš teksts.
klīrings Bezskaidras naudas norēķinu sistēma, kuras pamatā ir norēķinu dalībnieku saistību savstarpēja dzēšana.
trolejbuss Bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai, kura kustību nodrošina pa diviem kontakttīkla gaisa vadiem pievadītā strāva; šāds transportlīdzeklis, kas kursē noteiktā maršrutā.
helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
bezzarains Bezzaru; tāds (piem., dēlis, koksne), kurā nav zaru vietu.
pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu.
ādas karpa bezzvīņu karpu šķirne (retas zvīņas tikai pie spurām).
Bībeles stāsts Bībeles fragments, kurā vēstīts par kādu notikumu, faktu.
evaņģēlijs Bībeles Jaunās Derības pirmās četras grāmatas, kurās aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un darbība; katra no šīm grāmatām.
Noass Bībeles persona Vecajā derībā, kas pēc Dieva norādījuma uzbūvē lielu kuģi (šķirstu), kurā viņš ar savu ģimeni un pa pārim no katras dzīvnieku sugas izglābjas grēku plūdu laikā.
Goliāts Bībeles personāžs – milzis, ko ar lingu divcīņā nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
postilla Bībeles teksta izskaidrojums; sprediķu kopums par atsevišķām Bībeles tēmām.
biobibliogrāfija Bibliogrāfijas veids – personas bibliogrāfiskā rādītāja papildinājums ar biogrāfiskām ziņām par autoru un publicējumiem par viņu.
bibliografēt Bibliogrāfiski reģistrēt, sistematizēt (piem., iespieddarbu).
koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem.
bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina, kārto un izsniedz grāmatas lasīšanai.
bulta Bīdāms (parasti metāla) stienis aizvērtu durvju, vārtu u. tml. nostiprināšanai; aizbīdnis, aizšaujamais.
šķūrēt Bīdīt, stumt (ko ar šķūri, lāpstu vai īpašu mašīnu); šādā veidā līdzināt, tīrīt(ko).
aizbīdīt Bīdot aizdarīt.
pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
piebīdīt Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; pārbaidīt.
kupena Bieza (piem., lapu, smilšu) kārta, arī kaudze.
ihtiola ziede bieza ziede, kas satur organiskus sēra savienojumus un ko lieto par pretiekaisuma līdzekli.
foliants Bieza, liela formāta (parasti sena) grāmata.
humoss Biezenis no turku zirņiem, sezama pastas un garšvielām.
pirē Biezenis, kas pagatavots no kartupeļiem vai citiem dārzeņiem, arī augļu masa.
brikšņi Biezi saaudzis krūmājs; vieta, kur ir sakrituši zari, nelieli koku stumbri.
kumšķis Biezi saaudzis, arī savēlies (apmatojuma) kopums.
sabiezēt Biezi saaugt (par augiem kādā vietā).
tumēt Biezināt (šķidrumu); padarīt (ko) tumīgu.
laimiņš Biezlapju dzimtas augs ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem un sulīgām lapām.
ķimeņu siers biezpiena siers ar ķimeņu piedevu.
paklājs Biezs (parasti austs) tekstilizstrādājums telpu grīdu (arī sienu) apklāšanai.
Rīgas melnais balzams biezs alkoholisks dzēriens tumši brūnā krāsā ar rūgtenu garšu, kura sastāvā ir dažādu augu uzlējumi.
pape Biezs kartons.
čūskulājs Biezs krūmājs, brikšņi; nesakopta vieta, kur var būt čūskas.
kupls Biezs un samērā garš (par apmatojumu, apspalvojumu); tāds, kam ir biezs un samērā garš apmatojums.
vadmala Biezs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas audums ar blīvu plūksnu savēlumu.
vamzis Biezs, rupja adījuma džemperis (parasti vienkārša fasona, vietām nepieguļošs).
vaimanas Bieža, parasti pārmērīga, gaušanās, žēlošanās.
skandēt Bieži (apnicīgi) atgādināt, skandināt (ko), runāt (par ko).
skandināt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko).
nospēlēt Bieži atskaņojot, padarīt apnicīgu.
nodrillēt Bieži atskaņojot, padarīt parastu, apnicīgu.
badināt Bieži atstāt neēdušu, nebarotu; regulāri dot par maz barības.
grozīties Bieži būt, darboties (kādā vidē).
ekspluatēt Bieži izmantot (parasti noteiktā nolūkā).
raustīt Bieži likt (kādam) mainīt nodarbošanos, darbības virzību, vietu.
klīst Bieži mainīt dzīves un darba vietas.
vizulis Bieži sastopams daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām; trīsene; trīsenīte [Briza media].
iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt (mājdzīvnieku) tramīgu.
noslīkt glāzītē bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, kļūt atkarīgam no alkohola, pagrimt.
noslīkt glāzē bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, kļūt atkarīgam no alkohola, pagrimt.
jādelēt Bieži vai ilgstoši, arī bez noteikta mērķa jāt (zirgu) šurp un turp.
izbraukāt Bieži vai vairākkārt braucot (pa ko), padarīt nelīdzenu, arī izdangāt, izbojāt.
turēt maku vaļā bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus.
vaimanāt Bieži, parasti pārmērīgi, gausties, žēloties.
dzert Bieži, sistemātiski, arī daudz lietot alkoholiskus dzērienus.
purināt Bieži, strauji kustināt (koku, tā zarus), cenšoties panākt, lai nokrīt augļi.
padomija Bijusī Padomju Savienība, padomju iekārta (parasti runājot par to kritiski mūsdienās).
nomenklatūra Bijušajā PSRS un citās sociālisma valstīs – atbildīgi amati, kuros tika iecelti augstākstāvošo iestāžu (partijas) apstiprināti darbinieki; šādi ieceltu vadošo darbinieku kopums; elitārs, priviliģēts komunistiskās partijas un padomju iestāžu vadošo darbinieku slānis.
Valsts drošības komiteja bijušās PSRS represīva iestāde padomju iekārtas aizsardzībai, kā arī izlūkošanai.
kļošenes Bikses ar paplatinātiem galiem.
iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam).
piebikstīt Bikstot pieskarties; piebakstīt.
stakle Bikšu staru savienojuma vieta; arī kājstarpa.
šekums Bikšu staru savienojuma vieta.
kija Biljarda, novusa nūja.
novuss Biljardam līdzīga galda spēle, ko spēlē ar kiju, kauliņiem un ripu uz īpaša galda ar maisiņiem stūros.
e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete.
mēnešbiļete Biļete braukšanai sabiedriskajos transporta līdzekļos vienu mēnesi; braukšanas karte.
stāvbiļete Biļete stāvvietā (skatītāju zālē, arī transportlīdzeklī u. tml.).
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pāri.
biogrāfs Biogrāfijas autors; pētnieks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
fermentācija Bioķīmisks process, kas notiek fermentu iedarbībā (piem., rūgšana, pūšana, skābšana).
botānika Bioloģijas nozare – zinātne par augiem; attiecīgais mācību priekšmets.
radiobioloģija Bioloģijas nozare, kas pēta jonizējošā starojuma iedarbību uz dzīvajiem organismiem.
kriobioloģija Bioloģijas nozare, kas pēta zemu temperatūru ietekmi uz dzīvajiem organismiem.
parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus, parazitārās attiecības starp organismiem un izstrādā metodes un ieteikumus parazitāro slimību apkarošanai.
morfoloģija Bioloģijas nozare, kurā pēta dzīvo organismu veidu, uzbūvi un to pārmaiņas attīstības gaitā.
histoloģija Bioloģijas nozare, kurā pētī daudzšūnu dzīvnieku un cilvēka organisma audu uzbūvi, attīstību un funkcijas.
radīt Bioloģiskā procesā veidot dzīvu būtni (par cilvēkiem).
fitoncīdi Bioloģiski aktīvas vielas, kas veidojas augos un iznīcina mikroorganismus vai nomāc to darbību.
premikss Bioloģiski aktīvu vielu un pildvielas maisījums, ar ko bagātina lopbarību, parasti pievienojot kombinētajai spēkbarībai.
izveidoties Bioloģiski attīstīties (par organismu, tā daļām).
veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par augiem, dzīvniekiem).
dzīvot Bioloģiski eksistēt, būt dzīvam (par cilvēkiem un dzīvniekiem); augt un attīstīties (par augiem, to daļām).
piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pārklāt (ar to kādu virsmu).
izbirdināt Birdinot izkaisīt, arī ļaut, ka izbirst.
sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); būt par cēloni, ka (kas) sabirst (kopā, kādā veidojumā, kur).
nobirums Birstošu produktu svara zudums, kas rodas, piem., tos pārstrādājot, transportējot.
piebirt Birstot (kam), piepildīties, tikt piepildītam (ar to).
piebirt Birstot (kam), sajaukties (ar to).
piebirt Birstot (kam), tikt pārklātam (ar to); nobirt (kur) lielākā daudzumā.
iztecēt Birstot kam, iztukšoties (piem., par trauku).
sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā veidojumā, kur); iebirt (par kā lielāku daudzumu).
nobirt Birstot, krītot (kam), pārklāties (ar to).
svētbirzs Birzs, kas izmantota par pagāniska kulta vietu.
divstobrene Bise ar diviem stobriem.
trīsstobrene Bise ar trim stobriem.
vienstobrene Bise ar vienu stobru.
Zobenbrāļu ordenis bīskapa Alberta dibināta militāra un reliģiska vācu bruņinieku apvienība Latvijā un Igaunijā (1202–1237), kuras mērķis bija Baltijas iekarošana.
domkapituls Bīskapa baznīcas (doma) garīdznieku kolēģija.
titulārbīskaps Bīskaps, kam nav savas diecēzes jeb administratīvas teritoriālas vienības, arhibīskapa palīgs.
mitra Bīskapu un augstāko garīdznieku galvassega.
ļaundabīgs Bīstams, dzīvību apdraudošs (par slimību, patoloģisku procesu).
krīze Bīstams, sarežģīts, smags stāvoklis (tautsaimniecībā, politikā).
kritisks Bīstams, sarežģīts, smags.
lapseņu pūznis bīstamu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
lapseņu midzenis bīstamu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
biškopība Bišu audzēšana un kopšana medus, vaska un citu produktu iegūšanai; attiecīgā lauksaimniecības palīgnozare.
bišu maize bišu barība, ko tās izstrādā no putekšņiem un medus.
darba bite bišu saimes loceklis, kas veic visus darbus stropā un ārpus tā.
nobizot Bizojot noskriet – parasti par govīm.
sarkanblakts Blakšu dzimtas vidēji liels kukainis ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem.
fons Blakus trokšņi un citi traucējumi, kas parādās elektrisko signālu pārraides un pastiprināšanas sistēmās.
ūdeņains Blāvs, nespodrs (parasti par acīm).
šulers Blēdīgs, parasti profesionāls, kāršu spēlmanis.
pieblēt Blējot piepildīt ar skaņām (ko).
pieblietēt Blietējot padarīt blīvu, līdzenu.
noblietēt Blietējot padarīt blīvu, stingru.
pieblietēt Blietējot pieplacināt, padarīt blīvu vai blīvāku.
siksna Blīva, izturīga materiāla lente, ko izmanto par apģērba piederumu, arī dzīvnieku (parasti suņu) pieturēšanai, vadāšanai.
porcelāns Blīva, plānās kārtās caurspīdīga, parasti balta saķepusi masa, kas sastāv no kaolīna, kvarca smiltīm un laukšpata un ko izmanto trauku, tehnisku detaļu u. c. keramisku materiālu izgatavošanai.
plīšs Blīva, plūksnota drāna, kas līdzīga samtam, tikai ar garāku un retāku plūksnu.
zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piem., no ēdiena atliekām, mikroorganismiem.
noblīvēt Blīvējot aizdarīt ciet (piem., spraugu).
sēsties Blīvēties, plakt (par vielām, to kopumu).
autoklāvs Blīvi noslēdzama tvertne, trauks karsēšanai augstā spiedienā un temperatūrā.
sagrūsties Blīvi saspiežoties (kur) iekāpt, iekļūt u. tml. (par vairākiem, daudziem).
trese Blīvi sastiprinātu, ar diegiem sapītu grieztu matu veidojums.
koksne Blīvi, cieti kokaugu audi, kas atrodas to stumbros vai zaros.
skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido šķrimšļu šūnas un kas ir cietāki par saistaudiem.
kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) augsnes, zemes gabals (piem., uz lauka, ceļa).
atlass Blīvs (piem., zīda) audums ar gludu, spīdīgu labo pusi.
siena Blīvs audu veidojums, kas sedz un aizsargā kādu organisma daļu.
damasts Blīvs audums ar izaustiem spožiem ornamentiem.
kalikons Blīvs kokvilnas audums, ko piesūcina ar saistvielām un lieto grāmatu vāku apvilkšanai.
pikē Blīvs kokvilnas vai mākslīgā zīda audums ar reljefu rakstu.
stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
marokens Blīvs mākslīgā zīda audums ar viļņotu reljefu.
uzmava Blīvs šūnu slānis, kas aptver auga saknes galotnes daļu, aizsargājot to no ievainošanas.
kutikula Blīvs, aizsargājošs veidojums uz epitēlijaudu virsmas.
kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums – ādas aizstājējs, no kā gatavo apavus.
biezs Blīvs, koncentrēts (par miglu, dūmiem u. tml.).
uzkārties Bloķēties un pārtraukt atbildes reakciju (par datoru, programmu u. tml.).
platīnblonds Blonds ar sudrabbaltas krāsas niansi (parasti par matiem, arī cilvēku ar šādas krāsas matiem).
nobļauties Bļaut un pārstāt bļaut (parasti par dzīvniekiem).
strēgt Bojājuma rezultātā darboties ar traucējumiem.
skramba Bojājums – šaurs padziļinājums (priekšmeta) virsmā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
brants Bojājums (ēkā, tās konstrukcijā), ko izraisījusi parazītisku sēņu darbība.
trauma Bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
kļūme Bojājums (piem., ierīcē, mehānismā); ierīces, mehānisma darbības traucējums.
sarētojums Bojājums, kas (parasti uz koka, tā daļas) radies ievainojuma vai slimības rezultātā.
remonts Bojājumu, defektu novēršana (parasti kam lielam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
ārdīt Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus).
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; šādā veidā vai pagriežot, pastiepjot bojāt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
ēst Bojāt, arī iznīcināt (par kaitēkļiem).
sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām).
lūzt Bojāties, kļūt nelietojamam (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
lūznis Bojāts, lietošanai nederīgs (parasti metāla priekšmets).
raunds Boksā – laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
klinčs Boksā – pretinieka aptveršana tuvcīņā, lai viņu kavētu izdarīt sitienus.
nokautēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
nokdaunēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju notriekt pretinieku zemē.
sabombardēt Bombardējot sagraut, iznīcināt.
nobumbot Bombardējot, metot bumbas iznīcināt, sagraut (ko); sabombardēt.
gaisa uzbrukums bombardēšana, apšaude no lidaparātiem.
mest bumbas bombardēt.
bonapartists Bonapartu dinastijas atjaunošanas piekritējs.
augu sistemātika botānikas nozare, kas klasificē augus.
lihenoloģija Botānikas nozare, kas pētī ķērpjus.
sabradāt Bradājot (pa ko), padarīt slapju, netīru (ko); sabrist.
sabradāt Bradājot, staigājot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
piebradāt Bradājot, staigājot padarīt netīru (grīdu, telpu).
brāļuks Brālis (parasti jaunākais).
pusbrālis Brālis, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
streņģe Braucamo ratu sastāvdaļa – metāla stieple, kas savieno ilksi ar riteņa rumbu.
veikbordists Braucējs ar veikbordu; sportists, kas nodarbojas ar veikbordu.
sastāvs Braucienam savienots (parasti sliežu transportlīdzekļu vagonu) kopums.
kuģojums Brauciens ar kuģi.
velobrauciens Brauciens ar velosipēdu (parasti sacensībās).
komandējums Brauciens dienesta uzdevumā; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
korso Brauciens garā rindā citam aiz cita (parasti svētkos, svinībās).
priekšbrauciens Brauciens pirms sacīkšu brauciena, lai noskaidrotu, piem., dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
ceļojums Brauciens vai gājiens (parasti) tālu prom no pastāvīgās dzīves vietas.
turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
gandarījuma brauciens brauciens, ko organizē starp tiem sacensības dalībniekiem, kuri nav iekļuvuši finālā.
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
piebraukt Braucot (parasti vairākkārt) pieblīvēt.
apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
izkuģot Braucot ar kuģi pabūt (vairākās vai daudzās vietās).
atkuģot Braucot ar kuģi, atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko u. tml.).
norakties Braucot ar transportlīdzekli, ļoti iegrimt, iesēsties.
pārkārtoties Braucot ar transportlīdzekli, pārvietoties, iekļauties (kur).
noskriet Braucot novirzīties nost (no kurienes) – par transportlīdzekļiem.
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu, leju un sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2).
aizpeldēt Braucot pa ūdeni, aizvirzīties (par transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
nest Braucot pārvietot (kravu, cilvēkus) – par transportlīdzekļiem.
klandīties Braucot ritmiski kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem).
saripot Braucot savirzīties (par automašīnām, motocikliem, velosipēdiem, to kopumu).
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
mētāties Braucot vai atrodoties ūdenī, stipri šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
izdangāt Braucot vai staigājot padarīt (piem., ceļu, lauku) nelīdzenu, bedrainu.
ļodzīties Braucot vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
sastapties Braucot viens otram pretī, sastapt – par transportlīdzekli.
nobraukāt Braukājot saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
braukalēt Braukāt (parasti bez nopietna iemesla).
nobraucīt Braukot (ar roku, plaukstu) noberzēt, arī noglaudīt (kādu ķermeņa daļu).
nobraucīt Braukot notīrīt (parasti rokas).
kanoe airēšana braukšana ar kanoe laivām.
raftings Braukšana ar plostu, gumijas laivu u. tml. pa (parasti strauju, krāčainu) upi.
akadēmiskā airēšana braukšana ar speciālām sporta laivām, kurām ir kustīgi soliņi un duļļi izvirzīti ārpus bortiem.
riteņbraukšana Braukšana ar velosipēdu.
izbraukt Braukšus doties (uz kurieni, parasti noteiktā nolūkā).
sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
kratīties Braukt (ar transportlīdzekli).
celties Braukt (ar ūdenstransportlīdzekli) no viena krasta uz otru.
maukt Braukt (parasti ātri).
kāpt uz kuģa Braukt (prom) ar kuģi.
laivot Braukt ar laivu.
skrituļot Braukt ar skrituļdēli vai skrituļslidām.
smaiļot Braukt ar smailīti.
stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
snovot Braukt no kalna pa sniegu ar speciālu dēli.
nākt Braukt šurp (ar laivu, kuģi).
braukt mežā braukt uz mežu strādāt meža darbus.
aizbraukt Braukt, doties (uz kurieni) ar noteiktu mērķi.
ripināt Braukt, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
ripot Braukt, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
lambada Brazīliešu izcelsmes pāru deja ar erotiskām kustībām.
samba Brazīliešu izcelsmes strauja sarīkojumu deja.
pārbrāzties Brāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – piem., par vēju, lietu.
nobrāzties Brāžoties strauji novirzīties (lejā, zemē, gar ko u. tml.).
uzbrāzties Brāžoties uzvirzīties virsū (kam) – piemēram, par vēju.
kult putas brāžoties veidot putas (par straumi).
stāvbremze Bremze (kā, parasti transportlīdzekļa) noturēšanai nekustīgā stāvoklī.
nobremzēt Bremzējot apstādināt (transportlīdzekli), arī ievērojami samazināt (tā) kustības ātrumu.
ķilavas Brētliņas garšvielu sālījumā (parasti konservos).
stopsignāls Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma.
trauksmes zvans brīdinājums par ko nevēlamu, satraucošu.
signāls Brīdinājums, ziņojums (par ko).
biedēt Brīdināt (parasti draudot).
celt trauksmi brīdināt par briesmām, bīstamu situāciju.
signalizēt Brīdināt, ziņot (par ko) ar noteiktiem simptomiem, pazīmēm, uzvedību u. tml.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
sabrist Brienot (pa ko), padarīt slapju, netīru (ko).
izbrist Brienot izstaigāt (daudzas vietas), arī pārvarēt (piem., grūtības, šķēršļus).
nobrist Brienot, staigājot (pa ko), padarīt netīrus, slapjus (apavus, kājas).
trauksme Briesmas, bīstama situācija; signāls, ar ko brīdina par briesmām, bīstamu situāciju.
glābt savu ādu Briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
žēlot savu ādu Briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
sprāgt Briestot strauji vērties vaļā, strauji parādīties.
briežkopība Briežu (parasti ziemeļbriežu) audzēšana gaļas un ādu ieguvei.
staltradzis Briežu dzimtas dzīvnieks ar lieliem, skaistiem ragiem.
stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, nelielu ķīļveida galvu ar samērā lielām ausīm un rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apspalvojumu [Capreolus capreolus].
būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai.
remontbrigāde Brigāde, kas veic remontdarbus.
dežūrbrigāde Brigāde, kuras uzdevums ir atrasties darba vietā un vajadzības gadījumā veikt savus darba pienākumus; dežurējošā brigāde.
lornete Brilles ar rokturi, aiz kā tās tur acu priekšā.
saulesbrilles Brilles ar tumšām lēcām, kas paredzētas acu aizsargāšanai no spilgtas gaismas.
brīnumains Brīnišķīgs, arī neparasts, neredzēts, apbrīnojams.
izburt Brīnumainā, neparastā veidā iegūt, izveidot, radīt (ko skaistu).
eliksīrs Brīnumains dzēriens, kas spēj pagarināt dzīvi vai padarīt cilvēku nemirstīgu.
ugunsputns Brīnumains putns ar mirdzošām sarkanām spalvām; fēnikss.
buklets Brīvā locījumā sakārtots iespieddarbs (piem., reklāmas, informācijas izdevums).
neformāls apģērbs brīvāks apģērbs, kas neatbilst etiķetes stingrajiem noteikumiem un paredzēts neoficiāliem pasākumiem.
fantāzija Brīvas formas instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu.
suņudienas Brīvdienas, brīvlaiks (parasti skolēniem, studentiem).
savā vaļā Brīvi (par dzīvniekiem); savvaļā.
plastisks Brīvi krītošs, arī vijīgs (parasti par tērpu, audumu).
vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepieguļ kājām (par apaviem).
medūza Brīvi peldošs zarndobumaiņu tipa organisms ar recekļveidīgu, puscaurspīdīgu ķermeni zvana vai lietussarga formā un taustekļiem.
disponēt Brīvi rīkoties (ar ko, kas ir kāda rīcībā).
kā kungs Brīvi, neatkarīgi no citiem.
DOSAAF Brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība (bijušajā PSRS).
talka Brīvprātīga, kopēja kāda darba veikšana bez atlīdzības.
zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
virsdienests Brīvprātīgs dienests (bruņotajos spēkos) pēc obligātā karadienesta beigšanas.
zemessardze Brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, kura mērķis ir iesaistīt pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.
kolekte Brīvprātīgs ziedojums (parasti naudā), ko vāc no vairākiem vai daudziem.
logs Brīvs laikposms, pārtraukums darba laikā.
vaļa Brīvs laiks; stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
iekškvartāls Brīvs laukums ēku kvartāla vidū.
vaļīgs Brīvs, neaizņemts (par laikposmu).
bronhiola Bronhu vissīkākais atzarojums.
švīkātā keramika bronzas laikmeta keramika, kuras virsmu nenogludina ar roku.
dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā; arī dūriens (2).
plēsta brūce brūce, kas radīta, saraujot audus.
griezta brūce brūce, kas radīta, velkot ar ko asu.
piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt piepildītam, aizsprostotam (ar to).
umbra Brūna krāsviela, kas satur mālzemi ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa.
iedegums Brūngana, tumšāka ādas nokrāsa, kas izveidojas (parasti) saules staru iedarbībā.
svīre Brūngani melns, bezdelīgai līdzīgs putns ar īsu, platu knābi, garākiem un slaidākiem spārniem, kas lidojumā izliekti kā sirpis.
ķirškrāsa Brūni sarkana vai tumši sarkana krāsa.
ķiršbrūns Brūni sarkans.
dzeltenbrūns Brūns ar dzeltenu nokrāsu.
pelēkbrūns Brūns ar pelēku nokrāsu.
rūsganbrūns Brūns ar rūsganu nokrāsu; rūsgani brūns.
kaparbrūns Brūns ar sarkanīgu nokrāsu (parasti par ādas krāsu).
sarkanbrūns Brūns ar sarkanu nokrāsu.
zaļganbrūns Brūns ar zaļganu nokrāsu.
zaļibrūns Brūns ar zaļu nokrāsu; tāds, kam ir zaļas un brūnas krāsas laukumi.
zeltbrūns Brūns ar zeltam raksturīgu nokrāsu, arī spīdumu.
sfalerīts Brūns, sarkanbrūns, retāk dzeltens vai melns sulfīdu grupas minerāls, cinka sulfīds, galvenā cinka rūda.
līnijkuģis Bruņām klāts lieltonnāžas karakuģis pretinieka karakuģu iznīcināšanai (līdz 20. gs. 60. gadiem).
bruņutransportieris Bruņām segta kaujas mašīna (ar riteņiem vai kāpurķēdēm) motorizēto strēlnieku pārvadāšanai un kaujas darbībām.
bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs (parasti jātnieks); šāds karavīrs, kas pieder pie muižnieku kārtas.
cīņa Bruņota sadursme ar pretinieku; kauja.
sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
konvojs Bruņota sardze (kā) pavadīšanai, apsargāšanai ceļā.
basmačs Bruņotas kustības dalībnieks (Vidusāzijā), kas 1917.–1926. g. cīnījās pret padomju varu.
karadarbība Bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.
kara darbība bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.; karadarbība.
kājnieks Bruņoto spēku pamatdaļa, ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir strēlnieku ieroči un attiecīgi transportlīdzekļi; strēlnieki; šīs ieroču šķiras karavīri.
mobilizācija Bruņoto spēku un valsts ekonomikas pārkārtošana karalaika apstākļiem.
operācija Bruņoto spēku vai operatīvo vienību darbību kopums kāda uzdevuma izpildei.
ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, organizācija, taktika (piem., motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks).
gaisa karaspēks bruņoto spēku veids, kura apbruņojumā ir lidaparāti.
gaisa spēki bruņoto spēku veids, kura apbruņojumā ir lidaparāti.
manevrs Bruņoto spēku vienību organizēta pārvietošana ar mērķi atvieglot kaujas uzdevuma sekmīgu veikšanu.
agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību.
bruņuvilciens Bruņots vilciena sastāvs karaspēka atbalstīšanai un kaujas darbībai dzelzceļa joslā.
izbrūvēt Brūvējot pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu).
sabružāt Bružājot padarīt neizskatīgu, sabojāt.
nobružāt Bružājot, ilgāku laiku un nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
sabubināties Bubinot sazināties (par zirgiem).
nirvāna Budismā – pilnīgs svētlaimes, miera un atbrīvotības stāvoklis, saplūsme ar dievišķo.
stūpa Budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti.
lama Budistu mūks, garīdznieks zemēs, kur izplatīts lamaisms (Tibetā, Mongolijā).
pagoda Budistu templis – celtne ar daudzpakāpju jumtiem.
aviobumba Bumba, kas paredzēta nomešanai no lidaparāta.
strīda bumba bumbas izcīņa, piem., uzmetot to gaisā starp diviem komandu spēlētājiem.
bergamote Bumbiere ar sulīgiem, saldiem, augļiem; attiecīgā bumbieru šķirne.
avokado Bumbierveida auglis ar tumši zaļu mizu un dzeltenīgu, sviestainu mīkstumu.
pieburāt Burājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uguns vārdi buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
ugunsvārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
vējadēlis Burāšanas sporta rīks – garena plāksne ar piemontējamu buru.
pārburt Burot pārvērst (par ko citu).
pārvērsties Buršanas, maģisku darbību rezultātā kļūt par ko citu.
parindenis Burtisks (dzejas teksta) tulkojums, kas sniedz informāciju par (teksta) saturu un paredzēts mākslinieciska tulkojuma izveidei.
dienasgrāmata Burtnīca (skolēniem) ar iedaļām katras dienas uzdevumu un atzīmju ierakstīšanai.
līniju burtnīca burtnīca ar tipogrāfiski iespiestām līnijām; līnijburtnīca.
dienasgrāmata Burtnīca, klade u. tml., kur cilvēks ar noteiktu datumu pieraksta savus pārdzīvojumus, atzīmē tās dienas notikumus.
šķērslīniju burtnīca burtnīca, kuras lapas ir ar taisnām horizontālām un slīpām vertikālām līnijām.
monotips Burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
divmastnieks Buru kuģis ar diviem mastiem.
trīsmastnieks Buru kuģis ar trim mastiem.
švertlaiva Buru laiva ar paceļamu un nolaižamu ķīli – švertu.
faķīrs Burvju mākslinieks; cirka artists, kas demonstrē jogas vingrinājumus.
saburzīt Burzot padarīt negludu; šādā veidā saspiest mazākā apjomā (parasti ko nevajadzīgu, aizmetamu).
draudzēties Būt (ar kādu) draudzīgās attiecībās.
piederēt Būt (ar kādu) intīmās attiecībās (parasti par sievieti).
būt (ar kādu) uz nažiem būt (ar kādu) naidīgās attiecībās.
dzīvot Būt (ar kādu) noteiktās attiecībās.
piestāvēt Būt (cilvēkam, viņa augumam) piemērotam, labi izskatīties – par apģērbu, tā krāsu, matu sakārtojumu u. tml.
pārvaldīt Būt (kā) valdītājam, turētājam, arī apsaimniekotājam.
pakļauties Būt (kāda) pakļautībā, atkarībā.
uzkrist Būt (kādam) pamanāmam, ievērojamam (parasti pēkšņi, viegli).
tupēt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
dzīvot (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
būt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
sēdēt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (piem., materiālā ziņā).
pārstāvēt Būt (kur) izvietotam izlases veidā, parādītam (no kāda kopuma).
ņudzēt Būt (kur) lielā daudzumā – piem., par ko sīku, kustīgu.
ņirbēt Būt (kur) lielā daudzumā (par ko spilgtu, raibu, kustīgu).
čumēt Būt (kur) ļoti lielā daudzumā (piem., par sīkiem dzīvniekiem, kas kustas).
šķist Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
likt roku ugunī (par ko) būt (par ko) absolūti pārliecinātam.
pārstāvēt Būt (personu grupas, organizācijas, valsts institūcijas u. tml.) izraudzītam, pilnvarotam (kur) atrasties, piedalīties, darboties.
pārstāvēt Būt (piem., kāda mākslas virziena) paraugam, piemēram.
pārsniegt Būt (piem., skaitliski, apjoma, daudzuma ziņā) lielākam par (ko) citu.
šķist Būt (subjektīvam, arī maldīgam) priekšstatam, uzskatam (par ko); likties.
atdusēties Būt apbedītam (par mirušo).
būt mierā Būt apmierinātam (ar ko); atzīstot par labu, pieņemt.
sūdzēties Būt apmierinātam (par ko).
justies labi būt apmierinātam ar savu fizisko vai emocionālo, psihisko pašsajūtu.
maksāt Būt ar (noteiktu) cenu, vērtību; izmaksāt (2).
tvanot Būt ar asu, nepatīkamu smaku.
ziedēt Būt ar baltiem raibumiem (par nagiem).
krekšķēt Būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
uzdirst Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko, pret kādu).
uzkāst Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko, pret kādu).
uzkakāt Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko).
izvagot Būt ar garenām (kā) joslām, līnijām.
izvagot Būt ar grumbām, rievām (par seju, tās daļām).
iesnoties Būt ar iesnām.
atšķirties Būt ar īpašībām, pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); arī izcelties.
ziedēt Būt ar izmainītu krāsu (piem., augu daļiņu piejaukuma dēļ) – par ūdeni ūdenstilpē.
atsist Būt ar kādu nokrāsu, piegaršu u. tml.
skanēt Būt ar kādu saturu (par tekstu); radīt (kādu iespaidu), izklausīties (kā) – par vārdiem, valodu.
dumpoties Būt ar ko nemierā un paust savu neapmierinātību.
noaugt Būt ar labi attīstītu, spēcīgu, arī skaistu augumu.
turēt labu prātu (uz kādu) būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
nobaroties Būt ar lieko svaru.
izlīkumot Būt ar līkumiem – par ceļu, upi u. tml.
aizvīties Būt ar līkumiem (par ceļu, upi u. tml.).
līkumot Būt ar līkumiem.
izliekties Būt ar līkumu vai līkumiem (par ceļu, upi u. tml.).
izlocīties Būt ar lokiem, līkumiem (piem., par ceļu, upi).
noraustīties Būt ar mainīgu intensitāti vai īslaicīgiem pārtraukumiem.
nosolīt Būt ar mieru (izsolē) nomaksāt (noteiktu summu); šādā veidā nopirkt izsolē.
nākt pie kāda būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti).
turēt ļaunu prātu (uz kādu) būt ar nelabvēlīgu, naidīgu attieksmi (pret kādu).
plūst Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā izpratnē).
tecēt Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē); plūst (6).
klibot Būt ar nepilnībām, trūkumiem.
nodriskāties Būt ar nodriskātu apģērbu.
turēt Būt ar noteiktu attieksmi (pret ko).
svērt Būt ar noteiktu masu.
nozīmēt Būt ar noteiktu nozīmi, jēgu.
tecēt Būt ar noteiktu virzienu.
nogriezties Būt ar pagriezienu (kādā virzienā) – parasti par ceļu.
iegriezties Būt ar pagriezienu (kur iekšā) – par ceļu, upi u. tml.
griezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
pagriezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi.
aizliekties Būt ar pagriezienu, līkumu (par ceļu, upi u. tml.).
palsot Būt ar palsu nokrāsu; būt neskaidri saskatāmam, blāvam.
būt kā jukušam (uz ko) būt ar pārmērīgi lielu tieksmi, kaislību (uz ko).
būt sistam (uz ko) būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
būt pasistam (uz ko) būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
pierietēt Būt ar pilniem piena dziedzeriem (piem., par govīm).
rādīt Būt ar redzes spēju (par acīm).
būt (kā) ķertam (uz ko) būt ar sakāpinātu, arī pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
retināt Būt ar samazinātu blīvumu (parasti par gāzi).
sazarot Būt ar sazarojumiem.
piesmakt Būt ar šādu balsi (par cilvēku).
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.), arī mācēt, zināt.
vesties Būt ar tieksmi, noslieci.
slimot Būt ar trūkumiem, nevēlamām īpašībām.
būt no viena kaula (un miesas) būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem, būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
sabalsoties Būt ar vienādu vai līdzīgu skaņu sastāvu.
saprast Būt ar zināšanām, izpratni (kādā jomā).
kost Būt asam lietošanas procesā (par darba rīku, asmeni).
durt Būt asu dūrienu sāpju sajūtai; izraisīt šādu sajūtu (par sāpēm).
nest atbildību būt atbildīgam (par ko).
pakļauties Būt atkarīgam (no kā) un pildīt tā nosacījumus.
zibeņot Būt ātram, straujam, arī veiklam; izcelties ar savu straujumu, ātrumu, arī veiklību.
pacelties Būt augstākam par apkārtni, apkārtējo.
laistīties zeltā un sudrabā Būt bagātīgi rotātam ar zeltu un sudrabu.
nobeigties Būt beigu daļā, tikt nobeigtam (piem., ar kādu formas īpatnību).
beigties Būt beigu posmā (par mūžu, dzīves gaitām u. tml.); vairs neturpināties.
saplūst Būt bez krasas robežas, ar pakāpenisku pāreju.
nodrošināt Būt bez materiālām grūtībām (par laikposmu).
sēdēt bez maizes būt bez minimāliem iztikas līdzekļiem, arī bez pārtikas.
nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju, pāri kam u. tml. (par ķermeņa daļām).
nošļukt Būt bez stingruma, nokarāties, nokārties.
rokas klēpī turēt būt bezdarbībā, nekā nedarīt.
laiskoties Būt bezdarbībā, slinkot.
būt mierā Būt bezdarbīgam, arī nekustīgam.
būt uz riteņiem būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
kotēties Būt biržā tādā vai citādā cenā (par vērtspapīriem, ārzemju valūtu, precēm).
kavēties Būt ceļā ilgāk nekā paredzēts; nepienākt paredzētajā laikā (par transportlīdzekļiem).
caurvīt Būt cieši saistītam (ar ko citu).
būt uz strīpas Būt darba kārtībā, darba gatavībā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
rakstīt Būt derīgam, piem., grafisku zīmju veidošanai (par rakstāmrīkiem).
būt padomā būt domās paredzētam, izplānotam.
raudzīties briesmām acīs būt drosmīgam, parādīt aukstasinību briesmu brīdī.
raudzīties briesmām vaigā būt drosmīgam, parādīt aukstasinību briesmu brīdī.
durstīt Būt dzelošai, līdzīgai atkārtotu, sīku dūrienu radītai sāpju sajūtai; izraisīt šādu sajūtu (par sāpēm).
meklēties Būt dzimumaktivitātes periodā (par dzīvniekiem).
riestot Būt dzimumuzbudinājuma stāvoklī; ar raksturīgu uzvedību paust savu dzimumuzbudinājumu (par dažiem dzīvniekiem).
nīkuļot Būt fiziski vārgam, nespēcīgam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
vadīt Būt galvenajam, noteicošajam (piem., lēmumu pieņemšanā, rīkojumu, norādījumu došanā) sabiedriskā institūcijā, iestādē, uzņēmumā, darba kolektīvā u. tml., nodrošinot (tā) darbību vēlamajā veidā.
spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
sabriest Būt gatavam (ko darīt), nobriest (kam).
noorganizēties Būt gatavam, sagatavoties (kopīgai rīcībai, darbībai).
būt uz strīpas Būt gatavam, spējīgam ko darīt.
likt roku uz sirds būt godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
kutēt Būt grūti apvaldāmam, izraisoties (arī šķietami) kādā ķermeņa daļā.
pārstaigāt Būt grūtniecības stāvoklī ilgāk par normālo laiku.
dot Būt iedzimtam (par īpašību, spēju).
rūpēt Būt ieinteresētam, raizēties (par ko).
pārsteigt Būt iepriecinātam, izbrīnītam, arī apmulsušam (par ko negaidītu, neparastu).
patikt Būt ieradumam (ko darīt) – par dzīvniekiem.
darboties Būt iesaistītam notikumu attīstībā (par daiļdarba tēlu).
darboties Būt ieslēgtam, iedarbinātam; būt darba kārtībā (par mehānismiem, ierīcēm).
izdoties Būt iespējamam (ko izdarīt, paveikt); būt iespējai (ko izdarīt).
draudēt Būt iespējamam (par ko nepatīkamu, bīstamu); būt tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams.
grimt Būt ietvertam (kur), apņemtam (ar ko).
slīgt Būt ietvertam, apņemtam (ar ko).
vadāt Būt ilgāku laiku (ar mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml.
izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
vērot Būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu.
nēsāt Būt inficētam (ar ko), pārnēsāt (ko).
būt lietas kursā būt informētam (par ko).
samīlēt Būt intīmā tuvībā (ar kādu).
zibināties Būt īslaicīgi vērstam (kurp) – par acīm, skatienu.
likt sarkt būt izdarītam slikti, neveiksmīgi, nepareizi u. tml.
nelikt sarkt būt izdarītam, paveiktam labi, veiksmīgi, pareizi u. tml.
atmaksāties Būt izdevīgi, būt vērts (ko darīt).
pārstāvēt Būt izraudzītam, pilnvarotam paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses; paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses.
aizstiepties Būt izstieptam, novietotam, arī aizsniegties (kādā virzienā, līdz kādai vietai).
caurvīt Būt izteiktam, attēlotam (mākslas darbā).
stiepties Būt izveidotam, atrasties gareniskā virzienā.
vilkties Būt izveidotam, novietotam u. tml. (parasti par ko garu, šauru).
turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti neraugoties uz bojājumiem, nolietojuma pakāpi).
pīties Būt juceklīgām (par domām, atmiņām u. tml.).
sapīties Būt juceklīgam savā darbībā, izteikumos u. tml.
austies Būt jūtamam, nojaušamam (par noskaņu, attiecībām u. tml.).
izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
palikt Būt kāda rīcībā (par laiku līdz kādam momentam).
teikt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
turēties Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam.
sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem); karsēt (piem., par sauli).
tvīkt Būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās); karst (2).
pieklauvēt pie durvīm būt klāt, iestāties (par parādībām, jūtām u. tml.).
pieklauvēt pie loga būt klāt, iestāties (par parādībām, jūtām u. tml.).
kontrastēt Būt kontrastā (ar ko).
kuplot Būt kuplam, spēcīgi augt (par matiem).
kuplot Būt kuplam, spēcīgi, kupli augt (par augiem).
pūst Būt kustībā, plūsmā (par vēju, gaisa strāvu).
plandēt Būt kustīgam, ar mainīgu stiprumu.
ieredzēt Būt labās domās (par kādu); izturēties ar labvēlību un patiku (pret kādu).
pārzināt Būt labi informētam (par ko), izprast (ko).
būt uz tu Būt labi pazīstamam (ar ko), pārzināt (ko).
saskanēt Būt līdzīgam, arī vienādam (pēc satura, formas).
sēdēt pie viena galda būt līdzvērtīgam (ar kādu, ar ko).
sacensties Būt līdzvērtīgam (ar kādu, ko, pēc īpašībām, spējām u. tml.).
līdzināties Būt līdzvērtīgam (ar ko), atbilst (kam).
pārsniegt Būt lielākam par kādu konkrētu skaitlisku vai pieļaujamu lielumu.
kalpot Būt lietojamam, noderīgam (par priekšmetiem).
iestigt darbā būt ļoti aizņemtam, ko darot.
iestigt darbos būt ļoti aizņemtam, ko darot.
būt dzīves vidū būt ļoti aktīvam, darbīgam, būt (kā) centrā.
atrasties notikumu vidū būt ļoti aktīvam, darbīgam, būt (kā) centrā.
būt notikumu vidū būt ļoti aktīvam, darbīgam, būt (kā) centrā.
atrasties dzīves vidū būt ļoti aktīvam, darbīgam, būt (kā) centrā.
plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskoties.
trakot Būt ļoti kustīgam, nepakļāvīgam, arī agresīvam (par dzīvniekiem).
ģībt Būt ļoti lielā sajūsmā (par kaut ko).
nevarēt pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam; nespēt parunāt.
stāvēt un krist būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
neticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird.
neticēt savām acīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
piebāzt Būt ļoti pilnam (ar cilvēkiem).
plīst (vai) pušu no dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
sprāgt (vai) pušu no dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
sprāgt (vai) pušu aiz dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
plīst (vai) pušu aiz dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
trakot Būt ļoti spēcīgam, postošam; norisēt ļoti spēcīgi, intensīvi (par parādībām dabā).
turēties (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
stāvēt pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
(būt) (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
(tikko) vilkt dzīvību Būt ļoti vārgam (par slimu, vārgu cilvēku).
(tikko) vilkt garu Būt ļoti vārgam (par slimu, vārgu cilvēku).
svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piem., par parādību, norisi, stāvokli).
dusēt Būt mierīgam, rāmam, arī sastingušam (par parādībām dabā).
mijiedarboties Būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu).
būt lielajā būt naidā (ar kādu); būt dusmīgam.
sēdēt uz narkotikām būt narkotiku atkarībā.
snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piem., par spējām, īpašībām, uzskatiem).
slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam, arī nesaskatāmam (par parādībām dabā).
urdīties Būt neatslābstošam, uzmācīgam (piemēram, par psihisku stāvokli).
būt ēnā būt neievērotam, nepamanītam, arī tādam, kas neizceļas.
sēdēt uz ausīm Būt neizdarīgam, nevērīgam.
sastingt Būt nemainīgam (par sejas izteiksmi, pozu u. tml.).
turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
klabēt Būt nemākulīgi, neveikli izvēlētam (piem., par vārdiem, atskaņām).
klejot Būt nenoturīgam, bieži mainīt objektu (piem., par domām, skatienu); klīst.
jukt Būt nepareizi, neprecīzi (kādam) zināmam, tikt samainītam (piem., nosaucot) ar (ko, kādu) citu.
plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
niķoties Būt nepastāvīgam, ļoti mainīgam (par laiku).
ēsties Būt nepatikai, dusmām, arī skaudībai u. tml.
trūkt Būt nepietiekamā daudzumā vai pavisam nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
disonēt Būt nesaskaņā, neatbilsmē ar vidi, apstākļiem, uzskatiem u. tml.
vīdēt Būt neskaidri, mazliet, tikko manāmi redzamam, parādīties, izpausties.
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti par redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
lidināties pa mākoņiem Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam.
trīsēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu, arī uguni).
raustīties Būt nevienmērīgam, ar mainīgu stiprumu vai ar īslaicīgiem pārtraukumiem.
trīcēt Būt nevienmērīgam, viegli svārstīties, raustīties (piem., par skaņu, gaismu); būt tādam, kurā izplatās, ir šādas svārstības (par telpu, vidi).
vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (2).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (2).
sirdīties Būt niknam, agresīvam (par dzīvniekiem).
neredzēt saules gaismu būt nodarbinātam garas darba stundas.
neredzēt dienas gaismu būt nodarbinātam garas darba stundas.
piņķēties Būt nodarbinātam, aizņemtam (ar kādu); būt kādās attiecībās (ar kādu).
darboties Būt nodibinātam, iekārtotam un veikt paredzētos uzdevumus; būt atvērtam, pieejamam (par sabiedrisku iestādi).
būt uz pleciem būt nodzīvotam (par laikposmu).
būt plecos būt nodzīvotam (par laikposmu).
noflīzēt Būt noklātam ar flīzēm (par telpu).
domāt Būt nolūkam; nolemt, arī iecerēt, gatavoties (ko darīt).
gaiņāties Būt noraidošam, protestēt (pret ko), ar žestiem pastiprinot negatīvo attieksmi.
sēdēt kaulos būt noturīgam, ierastam, pastāvīgam (par personības īpašību, rakstura iezīmi, paradumu).
sēdēt asinīs būt noturīgam, ierastam, pastāvīgam (par personības īpašību, rakstura iezīmi, paradumu).
ieņemt Būt novietotam (kādā platībā, telpā), piepildīt (to) ar savu apjomu.
vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
mest Būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piem., par upi, ceļu).
stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur) – par ko tievu, garu.
aizvirzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) – par ceļiem, upēm u. tml.
nosegt Būt novietotam, atrasties virsū, pāri, arī priekšā (kam).
tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) – piem., par upi, ceļu.
nozīmēt Būt nozīmīgam, svarīgam.
akreditēties Būt oficiāli pilnvarotam, veikt (noteiktus pienākumus).
salt Būt pakļautam aukstuma iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra.
saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml.; būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti; arī karst (1).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai; pakāpeniski kļūt karstam.
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam.
nospiest Būt pakļautam spiediena iedarbībai.
ietilpt Būt par (darbības, norises u. tml.) daļu, posmu.
izplatīt Būt par (gaismas, smaržu, siltuma u. tml.) avotu.
pārnēsāt Būt par (infekcijas slimību ierosinātāju) izplatītāju.
nosacīt Būt par (kā) juridisku pamatu.
noturēt Būt par (kā) pamatu, balstu.
sakņoties Būt par (kā) pamatu.
nosacīt Būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju.
noteikt Būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju.
sākties Būt par (kā) robežu, pirmo izplatības zonu.
norobežot Būt par (kā) robežu.
sakņoties Būt par (kā) sākotni.
ietilpt Būt par (kā) sastāvdaļu, daļu; būt par (piem., kolektīva) locekli, dalībnieku.
ietverties Būt par (kā) sastāvdaļu; iekļauties (kā sastāvā, apjomā, ietvaros).
signalizēt Būt par (kā) signālu.
simbolizēt Būt par (kā) simbolu.
mācīt Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml.).
apzīmēt Būt par (priekšmeta, parādības) zīmi, simbolu.
atsvērt Būt par atlīdzinājumu.
biedēt Būt par baiļu, nedrošības, nomāktības u. tml. cēloni; baidīt.
baidīt Būt par baiļu, nedrošības, nomāktības u. tml. cēloni.
darboties Būt par biedru, darbinieku (kur).
paņemt Būt par cēloni (kāda) bojāejai, nāvei.
uzmudināt Būt par cēloni (kādai) darbībai.
ierosināt Būt par cēloni (kam), izraisīt (ko).
kutēt Būt par cēloni gļotādas kairinājumam; izraisīt niezēšanu.
dzīt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
atkosties Būt par cēloni kam nevēlamam.
vilt Būt par cēloni nepatiesai, kļūdīgai (kā) uztverei, izpratnei.
kāpt galvā Būt par cēloni paškritikas zudumam, iedomībai, pārākuma apziņai.
purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc.
saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, līks (piem., par slimību, vecumu).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
nokaitināt Būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piem., par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
raustīt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
izlutināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) atradinās no grūtībām, pierod pie ļoti labvēlīgas, saudzīgas izturēšanās.
izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas; būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt); būt par cēloni tam, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
mocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas.
urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, tieksmi (ko darīt).
reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt reiboni (piem., par smaržu).
reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (2).
skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (1); reibināt (1).
skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (2); reibināt (2).
krāsot Būt par cēloni tam, ka (kam) mainās krāsa.
stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) stipri salst.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (par parādībām dabā); mētāt (4).
raidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti parādības dabā) izplatās kādā virzienā.
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ar triecienu (vai triecieniem) tiek sabojāts, padarīts nelietojams.
notraukt Būt par cēloni tam, ka (kas) atdalās nost (no kā).
noēnot Būt par cēloni tam, ka (kas) atrodas ēnā.
nogalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt.
noēst Būt par cēloni tam, ka (kas) izzūd.
nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst brūns, brūngans.
pārmainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas.
izcelt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst labāk redzams.
nokveldēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst sārts.
rotāt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst skaistāks, greznāks, krāšņāks.
mērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (piem., par nokrišņiem).
nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst tumšs, brūngans, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
saliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, līks.
kausēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kūst.
liegt Būt par cēloni tam, ka (kas) nav atļauts, nav iespējams.
kratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nelielā amplitūdā strauji kustas dažādos virzienos.
turēt kopā būt par cēloni tam, ka (kas) nesadalās.
palīdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) norisinās labvēlīgi, mainās uz vēlamo pusi.
kavēt Būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, norisinās lēnāk, ilgāk.
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) parādās (kur).
pārpurvot Būt par cēloni tam, ka (kas) pārpurvojas.
raut Būt par cēloni tam, ka (kas) piesaistās (klāt).
sakratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (kas) īsu brīdi dreb, trīc.
sabangot Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties.
sakaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sakalst (1).
saveldrēt Būt par cēloni tam, ka (kas) saveldrējas.
noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
mētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt virzās pa gaisu, no vienas vietas uz otru.
līdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vēlami, mainās.
saldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermenī, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta.
savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept, ka (kas) normāli nefunkcionē.
raisīt Būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga.
žāvēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
spēcināt Būt par cēloni tam, ka (piem., augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā).
purināt Būt par cēloni tam, ka (piem., koki, krūmi, to zari) spēcīgi kustas.
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (piem., kukainis) pievirzās (kam klāt).
nopūst Būt par cēloni tam, ka (piem., seja) kļūst sārta, raupja u. tml. (par vēju).
paasināt Būt par cēloni tam, ka (piem., slimība) izpaužas krasāk.
traucēt Būt par cēloni tam, ka (procesi) organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
samētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) slīd no vienas puses uz otru, zvalstās, kļūst grūti vadāms.
mētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) šūpojas, zvalstās, kratās.
izspiest Būt par cēloni tam, ka atdalās (asaras, sviedri u. tml.).
izlaist kā teļu būt par cēloni tam, ka cilvēks kļūst slinks, nevīžīgs.
sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma; būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
izrakt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (kur, piem., bedre, iedobums).
iegrauzt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (piem., grumbas sejā).
kņudināt Būt par cēloni tam, ka kņud; arī kutināt.
sariest Būt par cēloni tam, ka lēni veidojas, rodas (kas).
lauzt gaismu būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski mazinās, zūd (piem., cilvēka spēki, spējas).
izstrādāt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises rezultātā (kas) rodas.
lemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
izšķirt Būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām.
darīt Būt par cēloni tam, ka rodas (piem., kāds stāvoklis, īpašība).
ievagot Būt par cēloni tam, ka rodas (piem., sejā grumbas).
uzbangot Būt par cēloni tam, ka rodas (viļņi, bangas).
pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (piem., fiziskos, morālos spēkus).
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (ko darīt, kam notikt u. tml.).
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (dabā, kādā sistēmā u. tml.).
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (piem., psihē, organismā).
dimdēt Būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis.
viļņot Būt par cēloni tam, ka rodas viļņi (1).
nodarīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izraisās (kas slikts, nevēlams).
nogāzt Būt par cēloni tam, ka saslimst un jāatrodas guļus stāvoklī.
pielipināt Būt par cēloni tam, ka saslimst, iegūst (kādu, slimību).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
izliedēt Būt par cēloni tam, ka viscaur salīst; saliedēt.
sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
sakāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) – parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū slapjš.
rūsināt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) rūsē.
būt pie vainas Būt par cēloni, iemeslu (negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei).
samalt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības.
vadīt Būt par cēloni, ka (cilvēks) izturas kādā veidā.
iedzīt Būt par cēloni, ka (kāds, parasti pret paša gribu) ievirzās (kur iekšā).
atsviest Būt par cēloni, ka (kāds) atkļūst, nonāk (kur).
samocīt Būt par cēloni, ka (kāds) ir vārgs, nespēcīgs u. tml.
suģestēt Būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (kādā) psihiskā stāvoklī.
uzvirzīt Būt par cēloni, ka (kāds) pievēršas (kam).
paraut Būt par cēloni, ka (kāds) strauji pakļūst zem (kā), arī (kam) apakšā.
apzeltīt Būt par cēloni, ka (kam) rodas zeltains mirdzums, ka (kas) iegūst zeltainumu.
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
uznest Būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kļūst sajūtams.
uzšūpot Būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi, arī reizēm šūpojas.
sasaldināt Būt par cēloni, ka (kas) kļūst sentimentāls, samākslots.
laupīt Būt par cēloni, ka (kas) mazinās vai zūd.
pamētāt Būt par cēloni, ka (kas) neilgu laiku tiek mētāts.
nopurināt Būt par cēloni, ka (kas) nokrīt, nobirst.
sablietēt Būt par cēloni, ka (kas) sablīvējas.
sasāpināt Būt par cēloni, ka (kas) sāk sāpēt.
saraudzēt Būt par cēloni, ka (kas) sarūgst.
uzgriezt Būt par cēloni, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek patērēts; patērēt (daudz vai visu).
saārdīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek sagrauts, izpostīts.
saārdīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek savainots, sakropļots.
apžilbināt Būt par cēloni, ka (kas) uz īsu mirkli zaudē spēju redzēt, saskatīt.
uzvērpt Būt par cēloni, ka (kas) uzvirpuļo augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uznest Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā; būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
uzdzīt Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas, arī pietuvojas, kļūst sajūtams.
radīt Būt par cēloni, ka (kas) veidojas, izraisās.
kaltēt Būt par cēloni, ka (kas) zaudē mitrumu.
sasaldēt Būt par cēloni, ka (parasti ķermeņa daļa) par daudz atdziest.
uzpūst Būt par cēloni, ka (piemēram, kuņģis) piepildās ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
uztriekt Būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) ar lielu spēku izvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzvēdīt Būt par cēloni, ka (piemēram, vēsma) iesāk izplatīties; būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
sārtot Būt par cēloni, ka (sejā, tās daļās) palielinās asiņu pieplūdums, un tā kļūst sārta.
sasaukt Būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) sanāk kopā, sapulcējas.
apreibināt Būt par cēloni, ka apreibst (1).
apreibināt Būt par cēloni, ka apreibst (2).
iemest Būt par cēloni, ka ievirzās, iespīd (piem., par vēju, gaismas avotu).
apraut Būt par cēloni, ka izbeidzas (dzīve).
provocēt Būt par cēloni, ka izraisās (slimība, slimības uzliesmojums).
kvēlināt Būt par cēloni, ka izraisās, veidojas (piem., psihisks stāvoklis); stiprināt.
spēcināt Būt par cēloni, ka kāda stāvoklis kļūst stabilāks.
radīt Būt par cēloni, ka kādu iespaidu, izjūtu rezultātā veidojas (priekšstats, viedoklis u. tml.)
atraisīt Būt par cēloni, ka kļūst nepiespiests, dabisks u. tml.
atņemt Būt par cēloni, ka pazaudē (laiku, enerģiju u. tml.).
saražot Būt par cēloni, ka rodas (kas).
uzšūpot Būt par cēloni, ka rodas (ūdens virsmā).
radīt Būt par cēloni, ka veidojas, izraisās (kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme).
atsaldēt Būt par cēloni, ka zūd (kādam interese, labvēlība u. tml.).
sasist Būt par cēloni, ka, piem., sitiena, trieciena rezultātā (kas) tiek bojāts, arī padarīts nelietojams.
nobeigt Būt par cēloni, panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā, tiek pilnīgi sabojāts.
dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā vai negatīvā psihiski emocionālā stāvoklī.
drebināt Būt par cēloni, panākt, ka (kas) dreb.
dzēst Būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, izbeidzas (piem., sajūtas, jūtas).
pārkarsēt Būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) pārkarst.
diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam); izraisīt, nosacīt (piem., procesu, darbību, attieksmi).
kost kabatā būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
dejot Būt par dejotāju.
darbināt Būt par enerģijas avotu (piem., mehānismam).
aizvadīt uz viņpasauli būt par iemeslu kāda nāvei.
aizvadīt kapā būt par iemeslu kāda nāvei.
aizraidīt uz viņpasauli būt par iemeslu kāda nāvei.
mudināt Būt par ierosmi (kāda) darbībai; norisei.
iezīmēt Būt par ievadījumu (piem., laika posmam).
iepazīstināt Būt par informācijas avotu.
kandidēt Būt par kandidātu (1).
stāvēt kūmās Būt par kūmu (kristībās).
būt kūmās Būt par kūmu (kristībās).
stāvēt kūmās Būt par liecinieku (kā jauna) dzimšanai.
būt kūmās Būt par liecinieku (kā jauna) dzimšanai.
sastāvēt Būt par locekli, biedru (kādā organizācijā).
turēt grožus (savās) rokās Būt par noteicēju.
pierādīt Būt par pamatu argumentētam atzinumam.
vēstīt Būt par pazīmi, zīmi kam gaidāmam, arī kam bijušam.
apsūdzēt Būt par pierādījumu kāda vainai.
liecināt Būt par pierādījumu, ļaut ko secināt.
nokarāties Būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu).
prezidēt Būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, sanāksmei u. tml.).
reflektēt Būt par reflektantu.
šķērsot Būt par šķērsli (kam), radīt šķērsli (kā kustībai).
atšķirt Būt par to (piem., pazīmi, īpašību), kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita).
balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
pīties pa kājām būt par traucēkli (kādam).
tīties pa kājām būt par traucēkli.
turēt grožus (savās) rokās Būt par vadītāju.
piedalīties Būt par veicēju (piem., kādā procesā).
skrāpēties Būt paradumam skrāpēt (parasti par dzīvniekiem).
karāties Būt pārāk brīvam, vaļīgam, nepiegulēt; atkarāties.
pārspēt Būt pārākam (par kādu citu); spēt izdarīt ko labāk, vairāk (par kādu citu).
izcelties Būt pārākam, pievērst sev uzmanību, atšķirties no citiem (ar ko īpašu).
mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
sagaidīt Būt paredzamam, gaidāmam.
piekalst Būt pārklātam ar ko pielipušu.
uzticēties Būt pārliecinātam par (kā) vēlamām īpašībām, funkcionēšanu u. tml.
jaukties Būt pārmaiņus (ar ko), mīties.
čumēt Būt pārpilnam (ar ko kustīgu).
līkt ziedos būt pārpilnam ar ziediem.
brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); būt neizpratnē (par ko).
prevalēt Būt pārsvarā; dominēt.
gulēt uz ausīm Būt pasīvam, nedarīt vajadzīgo.
patikt Būt patikai (ko veikt, darīt).
izplest Būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piem., par koku zariem).
uzlikt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
pazīties Būt pazīstamam (ar kādu); pazīt vienam otru, citam citu.
vilkties astē būt pēdējam kāda darba, uzdevuma veikšanā; atpalikt.
iesisties degunā būt pēkšņi sajūtamam (par spēcīgu smaržu, smaku).
lūzt Būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) – par vietu, telpu.
kaist Būt piesarkušam (piem., satraukumā); sūrstēt, sāpēt.
kvēlot Būt piesarkušam, karstam (piem., fizioloģiska stāvokļa ietekmē).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
iedrošināties Būt pietiekami drošam, drosmīgam, lai ko darītu.
piebārstīt Būt pilnam (ar ko).
piebērt Būt pilnam (ar ko).
piebirt Būt pilnam (ar ko).
pieblīvēt Būt pilnam (ar ko).
piekaisīt Būt pilnam (ar ko).
ierakties Būt pilnīgi aizņemtam (ar ko); iedziļināties.
atbildēt ar savu galvu būt pilnīgi atbildīgam (par ko).
aizņemt Būt pilnīgi nodarbinātam.
galvot Būt pilnīgi pārliecinātam (par ko).
cīnīties Būt pretrunā (piem., par pretējiem uzskatiem, jūtām).
iezīmēt Būt raksturīgam, piemist (par īpašību, pazīmi).
raibot Būt redzamam (par ko raibu); veidot krāsu raibumu.
zibināties Būt redzamam acīs, skatienā (par emocijām, jūtām).
blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu, bālganumu.
zibēt Būt redzamam, parādīties (parasti bieži, uz neilgu laiku).
zibināties Būt redzamam, parādīties (parasti bieži, uz neilgu laiku).
pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) – par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
ņirgt Būt redzamam, rēgoties (par ko neglītu, nepatīkamu).
ēnot Būt redzamam, saskatāmam ar savu tumšo krāsu; ēnoties.
ēnoties Būt redzamam, saskatāmam ar savu tumšo krāsu.
saistīties Būt saistībai (ar ko).
cauraust Būt saistītam (ar kādām izjūtām, pārdzīvojumiem).
vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) – piem., par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) – piem., par domām.
attiekties Būt saistītam (ar ko), skart (ko).
zīmēties Būt saistītam (ar ko); attiekties (uz ko).
turēties Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piem., par priekšmetiem, organisma daļām).
izmaksāt Būt saistītam ar izdevumiem.
sacementēt Būt saistītam ar kādu saistvielu (piem., par iežiem).
likt sevi just būt sajūtamam (par aukstumu, karstumu u. tml.).
būt uz sēkļa būt sarežģītā, finansiāli grūtā situācijā.
ziedēt Būt sārtam (par vaigiem, seju).
vilties Būt sarūgtinātam par savu maldīšanos, kļūdīšanos, arī par kā neīstenošanos.
piestāvēt Būt saskaņotam, saderēt (ar ko).
derēt Būt saskaņotam, saderīgam (ar ko).
kontaktēt Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu); kontaktēties.
kontaktēties Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu).
augt Būt sastopamam, veģetēt (par augiem).
nezināt, kur likties būt satrauktam, nespēt nomierināties, nezināt, kur iet, ko darīt.
iesākties Būt savā pirmajā posmā (piem., par mūžu, darba gaitām).
krustoties Būt savstarpējā pretrunā, sadursmē (par domām, idejām, uzskatiem u. tml.).
korelēt Būt savstarpējā sakarībā, savstarpēji atbilst; saistīt (ar ko).
derēt Būt savstarpēji atbilstošiem.
saderēt Būt savstarpēji saskanīgam; būt izmantojamam kopā (ar ko).
gulēt ar kādu būt seksuālās attiecībās ar kādu.
skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
slimot Būt slimam (par cilvēku vai dzīvnieku).
svilt Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla stāvokļa ietekmē.
tvīkt Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē; būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
plosīties Būt spēcīgam, ar ļoti intensīvu, parasti negatīvu, darbību (piem., par jūtām, domām).
dimdēt Būt spēcīgam, skaļam, samērā zemam (par skaņu).
kvēlot Būt spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma pārņemtam; būt spēcīgam, noturīgam, spilgti izpausties (par jūtām, pārdzīvojumu).
nokaist Būt spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā.
klausīt Būt spējīgam normāli darboties, funkcionēt (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
spīdēt Būt spīdīgam; spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – parasti par pozitīvu emocionālu stāvokli, pozitīvām jūtām.
dabūt Būt spiestam (ko darīt).
starot Būt spilgtam, izcelties ar krāsu u. tml.
margot Būt spilgtam, izcelties ar savu spožo krāsu.
mirgot Būt spilgtam; izcelties (apkārtnē) ar savu krāsu, spožumu, spilgtumu.
liesmot Būt spožam, paužot spēcīgu pārdzīvojumu; spilgti izpausties (par pārdzīvojumu).
tiesāties Būt sūdzētāja, prasītāja vai apsūdzētā, atbildētāja attiecībās (ar kādu).
apšaubīt Būt šaubām (par kā īstumu, pareizību, kvalitāti u. tml.); šaubīties (par ko).
saskanēt Būt tādā stāvoklī, attiecībās, kad ir kopīgas īpašības, uzskati u. tml., kad ir savstarpēja saprašanās.
durties Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds durtu ar ko asu.
dalīties Būt tādam (skaitlim), ko var bez atlikuma izdalīt ar citu skaitli.
mest Būt tādam vai būt par cēloni tam, ka (kas) virzās augšup vai uz visām pusēm.
palielīties Būt tādam, ar ko var lepoties.
mirdzināt Būt tādam, arī panākt, ka (kas) spīd, izceļas ar savu spožumu.
kārdināt Būt tādam, ka rodas vēlēšanās, kāre ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
sakārdināt Būt tādam, ka rodas vēlēšanās, kāre ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
piemākties Būt tādam, kad debesis ir nedaudz apmākušās (par laikapstākļiem, laikposmu).
sasarmot Būt tādam, kad ir sarma.
uzaudzēt Būt tādam, kam (apmatojums aukstākā gadalaikā) izaug (garāks, biezāks).
pazīt Būt tādam, kam (ar kādu) ir ciešāka saskare, kontakts.
vēdināt Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
plest Būt tādam, kam (kas, piem., zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm.
stiept Būt tādam, kam (kas, piem., zari, stumbrs, stublājs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem).
rīstīties Būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piem., par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina savstarpēju sapratni, labas attiecības, vēlamo saikni (ar to).
mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
drīkstēt Būt tādam, kam ir atļauts (ko darīt); varēt, būt iespējamam.
skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko).
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par Dieva esamību.
sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko).
prasīties Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piem., par priekšmetiem, vielām).
variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
nokārt Būt tādam, kam noliecas, nokaras (piem., zari, augļi) – par augiem.
tikties Būt tādam, kam pastāv, veidojas šķietama vai reāla saskare (ar ko).
mīlēt Būt tādam, kam patīk darīt (ko).
pūkot Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (2).
sprogoties Būt tādam, kam veidojas sprogas (par matiem, apmatojumu).
pumpuroties Būt tādam, kam veidojas, riešas pumpuri (par augiem).
ļumēt Būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas; viegli drebēt, šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām).
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
samigloties Būt tādam, kam, parasti ievērojami, samazinās redzes asums; kļūt neskaidram.
savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piem., par parādībām dabā, mākslas darbiem).
izsacīt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piem., par zīmi, simbolu).
izteikt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piem., par zīmi, simbolu).
skaut Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
apasiņot Būt tādam, kas apgādā ar asinīm.
vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piem., slavu, ievērību).
rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
vest Būt tādam, kas atrodas noteiktā virzienā; būt tādam, pa kuru var nokļūt, izkļūt (kur).
svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1); būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
ziedēt Būt tādam, kas attīstās, darbojas veiksmīgi, arī būt attīstītam, izplatītam.
pievilkt Būt tādam, kas bez ārēja spēka iedarbības pievirza, velk sev klāt (ko).
paust Būt tādam, kas dara (ko) zināmu, uztveramu (par tekstu, mākslas darbu u. tml.).
streikot Būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem; būt tādam, kam ir traucējumi.
nīkuļot Būt tādam, kas darbojas slikti, nesekmīgi; neattīstīties.
raustīt Būt tādam, kas funkcionē nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
ņemt Būt tādam, kas griež, šķeļ vai citādi apstrādā (ko) – par darbarīkiem, ierīcēm u. tml.
plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
vilcināties Būt tādam, kas ieilgst; būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
saistīt Būt tādam, kas ierobežo (kā) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
uzrunāt Būt tādam, kas ietekmē (kādu) – piemēram, par mākslas darbu.
rotāt Būt tādam, kas ir izdaiļots (ar ornamentiem, attēliem u. tml.).
saskanēt Būt tādam, kas ir līdzīgas, kopīgas īpašības un kas veido vienotu, vēlamu kopumu (piem., par priekšmetiem, norisēm).
pārdzīvot Būt tādam, kas ir nonācis (piem., kādos apstākļos) – par parādībām sabiedrībā.
turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvniekus).
stagnēt Būt tādam, kas ir sastinguma, apsīkuma stāvoklī (par sabiedrisko dzīvi, kultūru u. tml.).
zaļot Būt tādam, kas ir spēcīgs, spilgti izpaužas (piem., par laikposmu).
nokarāties Būt tādam, kas ir vērsts uz leju (par ķermeņa daļām).
nokārties Būt tādam, kas ir vērsts vai noliekts uz leju (par ķermeņa daļām).
disharmonēt Būt tādam, kas izjauc saskaņu, harmoniju.
izsmaržot Būt tādam, kas izplata smaržu.
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); būt tādam, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
sviedrēt Būt tādam, kas izraisa sviedru izdalīšanos (parasti par zāļu vielām).
vilkt Būt tādam, kas izraisa, arī kur izraisās nepatīkamas sajūtas, sāpes.
klausīt Būt tādam, kas labi darbojas, ko (kāds) var lietot, izmantot (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
turēt Būt tādam, kas labi saglabā (parasti siltumu).
ost Būt tādam, kas liecina (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
spalvoties Būt tādam, kas met spalvu (par izstrādājumu).
turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli; būt par balstu, pamatu (kam).
atkārties Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
atļukt Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
sargāt Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) – piem., par vielām, priekšmetiem.
pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, veiksmīgāks u. tml. par ko citu, līdzīgu.
savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) – piem., par celtnes daļu, ceļu.
pasargāt Būt tādam, kas nodrošina pret (kā) nevēlamu iedarbību.
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.).
spiest Būt tādam, kas pārāk cieši ietver, aptver (ķermeņa daļu), pārāk smagi gulst (uz kā), arī tāds, kas izraisa smaguma, sasprindzinājuma sajūtu.
vilināt Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piem., ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukumu.
savienot Būt tādam, kas rada, nodrošina, piem., anatomisku, funkcionālu saistību organismā (par organisma daļu).
saukt Būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, kurp doties u. tml.).
komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
uzlikt Būt tādam, kas saistīts (piemēram, ar augstu profesionalitāti, spēju pārvarēt grūtības) – par parādībām sabiedrībā.
saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (piem., par teritoriju, reljefu).
saķepēt Būt tādam, kas savieno, sasaista kopā (par ko mīkstu, lipīgu).
satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
rakstīt Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko).
cirst Būt tādam, kas spēj dalīt nost vai šķelt sīkākās daļās (piem., par cirvi, zobenu); šādā veidā ievainot vai nonāvēt.
žņaugt Būt tādam, kas spiežot (parasti kaklu) traucē elpošanu; būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
uzbarot Būt tādam, kas strauji palielina ķermeņa masu, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, ēdieniem, dzērieniem).
barot Būt tādam, kas strauji palielina svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
strādāt Būt tādam, kas veic darbību noteiktā apjomā, noteiktā veidā, ar noteiktiem rezultātiem.
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piem., par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
vagot Būt tādam, kas veido garenus padziļinājumus (piem., apvidū).
trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
zelt Būt tādam, kas veidojas, attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā).
plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piem., par tinti, krāsu).
žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piem., par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
valdīt Būt tādam, ko atzīst par pareizāko.
stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīļu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras, arī asinis) – par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
saistīt Būt tādam, ko savieno audi, to veidojumi (par organisma daļām); savienot (organisma daļas) – parasti par audiem, to veidojumiem.
ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā); spēt ievietoties (kur iekšā).
lasīties Būt tādam, ko var lasīt (kā, kādā veidā).
noderēt Būt tādam, ko var lietot, izmantot (kādam nolūkam).
nobriest Būt tādam, kur (kas) ir pilnībā nogatavojies (par platību).
saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko ierodoties sajūt.
zelt Būt tādam, kur aug un zaļo augi (par pļavu, tīrumu u. tml.).
kuplot Būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
niezēt Būt tādam, kur ir radusies nieze (par ķermeni, tā daļām).
viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, ūdeni; viļņoties (1).
viļņoties Būt tādam, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, ūdeni.
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
smaržot Būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piem., par telpu, vietu, vidi).
dimdēt Būt tādam, kur skan šāds troksnis (par vietu, telpu).
sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piem., putas, viļņi, burbuļi) – par ūdenstilpi, šķidrumu.
dunēt Būt tādam, kur veidojas spēcīgs zems, neskaidrs troksnis (par vietu, telpu).
samigloties Būt tādam, kur, arī kad rodas migla.
uzsist Būt tādam, kurā (arī no kura) strauji (kas) ceļas uz augšu.
murdēt Būt tādam, kurā (atrodoties kam lielākā daudzumā) rodas pakluss, neskaidrs troksnis (par telpu, vietu).
uzkrāt Būt tādam, kurā (kā) daudzums pakāpeniski palielinās – par parādībām dabā.
saturēt Būt tādam, kurā (kas) ir saistīts (piem., par vielas sastāvu, ķīmisku savienojumu).
uzņemt Būt tādam, kurā (kas) var ietilpt, ieplūst u. tml.
velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) (kas) rodas, izplatās, līgojas.
līkt Būt tādam, kurā (piem., koku zari no augļu smaguma) ir noliekušies.
slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcijas dēļ) – par iekšdedzes motoriem.
kurties Būt tādam, kurā deg kurināmais (piem., par krāsni); degt (par kurināmo).
kurēties Būt tādam, kurā deg kurināmais (piem., par krāsni); degt (par uguni, kurināmo).
plandēt Būt tādam, kurā gaisa plūsmas iedarbībā veidojas kustīgas krokas, viļņi; plīvot.
plandīt Būt tādam, kurā gaisa plūsmas iedarbībā veidojas kustīgas krokas, viļņi; plīvot.
regulēt Būt tādam, kura iedarbība nodrošina organisma vai tā daļu funkcionēšanu (par orgāniem, vielām u. tml.).
plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālas vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) – piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
publicēt Būt tādam, kurā ir ievietots (piem., raksts, daiļdarbs) – par preses izdevumiem.
pulsēt Būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu).
pukstēt Būt tādam, kurā ir jūtama pulsācija (par ķermeņa daļu).
zumēt Būt tādam, kurā ir šāds troksnis (par vietu, telpu).
skanēt Būt tādam, kurā izplatās skaņas (par telpu, vietu, vidi).
smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
darboties Būt tādam, kurā noris aktīvs process (par parādībām dabā).
vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kāda veida enerģijas) pārnese (piem., par fizikālu ķermeni).
prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
vārīties Būt tādam, kurā notiek šāda agregātstāvokļa maiņa (par traukiem, ierīcēm u. tml.).
pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (piem., par mākslas darbu).
pulsēt Būt tādam, kurā periodiski mainās spiediens un tilpums (par asinsvadiem, sirdi).
sīkt Būt tādam, kurā rodas neskaidras, svilpjošas skaņas (piem., par elpošanu); atskanēt šādām skaņām.
rūkt Būt tādam, kurā rodas zems, pakluss troksnis (par iekšējiem orgāniem).
sniegties Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
sīkt Būt tādam, kurā skan samērā augstas, smalkas, nepārtrauktas skaņas (parasti kādu organisma funkciju traucējumu dēļ); atskanēt šādām skaņām.
mezgloties Būt tādam, kurā veidojas mezgli (par diegiem, auklām u. tml.).
velties Būt tādam, kurā veidojas šķipsnas, sprogas u. tml. (par apmatojumu, apspalvojumu).
zvīņoties Būt tādam, kurā veidojas, rodas zvīņas (par ādu).
plīvot Būt tādam, kurā, arī kam veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī spēt (1).
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem).
starot Būt tādam, kurš pauž vai kurā izpaužas pozitīvas jūtas (par cilvēku).
sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku, dzīvnieku kopumu).
nobirdināt Būt tādam, no kā (kas) atdalās nost, nobirst zemē (par augiem).
sulot Būt tādam, no kā (parasti lēni, pamazām) izdalās šķidrums.
velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
mest Būt tādam, no kā atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
runāt Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt informāciju.
sulot Būt tādam, no kura (parasti lēni, pamazām) izdalās sula (1) – par augiem, to daļām.
sveķot Būt tādam, no kura izdalās sveķi (par augiem, to daļām).
tecēt Būt tādam, no kura izdalās šķidrums (par organisma daļu).
sviest Būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža.
asiņot Būt tādam, no kura izplūst asinis (par ķermeņa daļām, brūcēm).
raudāt Būt tādam, no kura kas pil, tek (par priekšmetiem).
laistīties Būt tādam, no kura spīd vai atspīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma.
reprezentēt Būt tādam, no kura var gūt priekšstatu, informāciju (par ko).
novest Būt tādam, pa ko var nokļūt (kur).
skriet Būt tādam, pa ko var, parasti ātri, braukt (par ceļiem).
tecēt Būt tādam, pa kuru pārvietojas ūdens (par ūdenstilpi); plūst (2).
pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzvest Būt tādam, pa kuru var uzvirzīties augšā.
plūst Būt tādam, pa kuru virzās ūdens (par ūdenstilpi).
turēties cenā būt tādam, par ko ir daudz jāmaksā.
rādīt Būt tādam, pēc kā var ko spriest.
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, aptuvenu laika momentu (par debess spīdekļiem).
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt kustības virzienu.
orientēt Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
svīst Būt tādam, uz kura ķermeņa, ķermeņa daļām izdalās sviedri (parasti lielā daudzumā); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, ķermeņa daļām).
nest Būt tādam, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
uzņemt Būt tādam, uz kuru iedarbojas (piemēram, spēki).
būt uz tu Būt tādās attiecībās, kad viens otru uzrunā ar "tu".
būt pie durvīm Būt tuvu, tuvoties (par laiku).
būt pie durvīm Būt tuvu, tuvumā (par vietu).
degt Būt uguns iedarbībā (par vielām, priekšmetiem).
uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
ceļot Būt vai doties ceļā (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīves vietas).
iet kopsolī būt vai rīkoties saskaņā (ar ko).
iet solī būt vai rīkoties saskaņā (ar ko).
valdīt Būt valsts vadībā; īstenot savu varu (kādā teritorijā).
kalt Būt veidotam no metāla vai pārklātam ar metālu (metāla stiprinājumiem, rotājumiem u. tml.).
pārvarēt Būt veiklākam, spēcīgākam (par ko), tikt galā (ar ko).
skatīties Būt vērstam (kādā virzienā, kur) – par priekšmetiem, augiem u. tml.
raudzīties Būt vērstam (kādā virzienā) – par priekšmetiem.
raudzīties Būt vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu.
slieties Būt vērstam, atrasties, arī celties (kam pāri, virs kā) virzienā uz augšu (parasti par celtnēm, arī augiem).
nokārties Būt vērstam, stiepties ar nepiestiprināto daļu uz leju.
turēties pie veselības būt veselam, arī saglabāt veselību.
būt pie veselības būt veselam, arī saglabāt veselību.
ziedēt Būt veselīga izskata, arī skaistam (par cilvēku); būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
atlikt Būt vienai iespējai (ko darīt); būt vēl nepieciešamam (ko darīt).
pievienoties Būt vienisprātis (ar kādu), piekrist (kāda izteikumam, domai).
solidarizēties Būt vienisprātis (ar ko, kādu).
ne soli neatkāpties (arī neatiet u. tml.) (no kāda) būt vienmēr kopā (ar kādu).
izsilt Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai; kļūt viscaur siltam, sasilt.
klāt Būt viscaur redzamam, parādīties (piem., sejā).
austies Būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri.
zaļot Būt zaļam, augiem augot un attīstoties (par tīrumu, dārzu u. tml.).
zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
trūkt Būt zaudētam, amputētam (par ķermeņa daļu).
dot Būt zināmam (piem., par kādu lielumu).
sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
vārgt Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
sagaidīt Būt, atklāties pēc (kāda) ierašanās (piem., par apstākļiem).
skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piem., par krastu, mežu).
robežoties Būt, atrasties (kam) tieši blakus, saskarties (ar ko).
trīties Būt, atrasties (kur, pie kā), parasti kustoties, staigājot u. tml.
staipīties Būt, atrasties (kur) vērstam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem gariem, tieviem priekšmetiem, arī veidojumiem, augiem u. tml.).
mētāties Būt, atrasties (kur), piem., par ko nevajadzīgu, nevērtīgu.
valdījums Būt, atrasties kāda monarha, citas valsts pārvaldībā.
dienēt Būt, atrasties karadienestā.
būt spīlēs būt, atrasties ļoti nevēlamos, arī bezizejas apstākļos, situācijā.
malties (kā) starp diviem dzirnakmeņiem būt, atrasties savstarpēji pretrunīgu apstākļu ietekmē.
uzturēties Būt, atrasties, dzīvot (kur) – par dzīvniekiem.
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami, kādā citiem saskatāmā, redzamā vietā – par cilvēkiem.
uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par laika periodu, intervālu).
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.).
sasāpēt Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
sasāpēties Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
apstiprināt Būt, noderēt par pierādījumu, pamatojumu.
sakrist Būt, norisināties vienā un tai pašā laikā (ar ko).
stāvēt priekšā būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
vajadzēties Būt, parasti ļoti, vajadzīgam, nepieciešamam.
trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); trīcēt (2).
valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
vergot Būt, strādāt par vergu (1).
reprezentēties Būt, tikt pārstāvētam (kur); parādīt sevi (ar ko).
skaitīties Būt, tikt uzskatītam (par ko).
burzīties Būt, uzturēties starp cilvēkiem kādā noteiktā vidē.
saturs Būtība, jēga (piem., cilvēka darbībai).
esence Būtība; būtiskā, svarīgākā kopsavilkums, kvintesence.
atribūts Būtiska (priekšmeta vai parādības) pazīme, īpašība, sastāvdaļa.
kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība; būtisku pazīmju, īpašību kopums, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām.
patība Būtiska, raksturīga īpašība vai to kopums, kas padara (ko) unikālu, atšķirīgu no citiem.
īpašība Būtiska, raksturīga pazīme, kas nosaka (kā) atšķirību no citiem vai līdzību ar tiem.
sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piem., ar vietu, vidi, cilvēkiem).
pieturpunkts Būtiskākais, svarīgākais (tekstā), kas ņemams vērā, iegaumējams, dod pamatu kādai rīcībai u. tml.
kvintesence Būtiskāko pazīmju, īpašību kopums, īss kopsavilkums; pats galvenais, svarīgākais.
galvenais Būtiski, īpaši svarīgi.
lietuvēns Būtne, kas pēc tautas ticējumiem ir miruša cilvēka gars vai dēmons un naktīs moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
saldais pārītis būtnes (parasti cilvēki) starp kuriem ir liela pieķeršanās, arī mīlestība.
kaitēt Būtu vēlams; nenāktu par ļaunu.
būvsezona Būvdarbiem vislabvēlīgākie mēneši gadā.
zemesdarbi Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
nulles cikls būvdarbu posms, kas ietver celtniecību līdz celtnes pirmā stāva grīdas līmeņa atzīmei.
būvtehniķis Būvdarbu speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību).
šahta Būve dziļi pazemē derīgo izrakteņu iegūšanai vai citiem darbiem; uzņēmums, uzņēmuma daļa, kur iegūst izrakteņus pazemē.
estakāde Būve uz balstiem, kas paredzēta izkārtošanai vairākos līmeņos u. c. mērķiem.
aizbūvēt Būvējot aizpildīt ar ēkām (kādu teritoriju).
uzbūvēt Būvējot izveidot (piemēram, sarežģītas ierīces, mašīnas).
pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
kosmodroms Būvju un iekārtu komplekss, kurā kosmisko lidaparātu sagatavo lidojumam un to palaiž.
sarkofāgs Būvkonstrukcija (piem., no dzelzsbetona), kas pilnībā pārsedz (parasti bojātu, apkārtējiem bīstamu) celtni, ēku u. tml.
laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem.
baļķis Būvmateriāls – apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals.
leņķdzelzs Būvmateriāls – dzelzs stienis ar leņķveida šķērsgriezumu.
asfaltbetons Būvmateriāls (ceļu segumam, ražošanas ēku grīdām u. tml.) – bitumena un minerālpulvera maisījums ar smiltīm un šķembām.
šīferis Būvmateriāls jumta pārsegumam – viļņotas plāksnes no cementa javas ar azbestu.
kokskaidu plātnes būvmateriāls, ko izgatavo, sasmalcinātu koksni sajaucot ar saistvielu un paaugstinātā temperatūrā sapresējot.
rīģipsis Būvniecības materiāls – presēta ģipša masa, kas no abām pusēm aplīmēta ar kartonu; ģipškartons, ģipškartona plāksne.
izbužināt Bužinot izjaukt, izpurināt, padarīt kuplāku.
sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur mīksts, kupls, mazāk blīvs.
uzbužināt Bužinot sakārtot, padarīt kuplāku (piemēram, frizūru).
cariene Cara sieva.
cara tētiņš cars.
āpsis Caunu (sermuļu) dzimtas dzīvnieks ar raksturīgu melni baltu apmatojumu galvas daļā.
bekons Cauraugusi, īpaši barotas cūkas gaļa.
stabiņš Caurspīdīgā caurulē iepildīta viela, kura tiek izmantota par spiediena mērvienības rādītāju (parasti termometros, barometros).
lēca Caurspīdīgs (parasti stikla) ķermenis ar izliektu vai ieliektu virsmu, ko lieto galvenokārt optiskajās sistēmās.
kalnu kristāls caurspīdīgs, bezkrāsains kvarca kristāls.
stikls Caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem.
skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, dzidrs (parasti par ūdeni).
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
serpentīncaurule Caurule ar izliekumiem uz vienu un otru pusi.
sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks (kā) sildīšanai.
stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izgrūšanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai tā lidojumā.
rektoskops Cauruļveida ierīce ar optisku sistēmu taisnās zarnas izmeklēšanai.
endoskops Cauruļveida instruments ar optisku sistēmu un apgaismošanas ierīci, ko lieto endoskopijā.
mēģene Cauruļveida laboratorijas trauks darbam ar nelielu vielas daudzumu.
maksts Cauruļveida muskuļains orgāns, kas savieno dzemdi ar ārējo vidi.
rīkle Cauruļveida orgāns starp mutes dobumu un barības vadu.
nabassaite Cauruļveida orgāns, kas savieno augli ar placentu.
tīkliņsaite Cauruļveida saite no elastīgu pavedienu tīkla (parasti pārsēju fiksēšanai).
snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piem., ērcēm, divspārņiem), piem., duršanai, sūkšanai.
ciparripa Caurumots disks ar ciparu skalu zem tā.
šņorcaurums Caurums (parasti apaviem) saites ievēršanai.
spunde Caurums (parasti mucā), kuru aiztaisa ar šādu aizbāzni.
tēraudkausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē tēraudu.
martencehs Cehs, kurā noris martenprocess.
slīdceliņš Celiņš, arī īpaša josla, kas ir slīdes kustībā.
vaina Cēlonis, iemesls (negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei).
atkarība Cēloniska sakarība (ar citu parādību, faktoru u. tml.).
determinēt Cēloniski nosacīt (piem., kādu parādību).
bloks Celšanas ierīces daļa – rats ar rievu trosei, virvei vai ķēdei; trīsis.
bozt Celt (spalvu, sarus), aizsargājoties, gatavojoties uzbrukumam.
dot Celt ar dakšām (sienu, labību).
rakt Celt ar lāpstu vai citu ierīci (ko) ārā no zemes.
blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
bozties Celt spalvu, sarus (aizsargājoties, gatavojoties uzbrukumam) – par dzīvniekiem.
nocietināt Celt, izveidot nocietinājumu (kāda objekta) aizsardzībai.
kūpēt Celties augšup, izplatīties (par kā sīkām, smalkām daļiņām).
slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) – par dzīvniekiem.
kazarma Celtne (ar dzīvojamām, dienesta, mācību u. tml. telpām), kurā pastāvīgi izvietotas karaspēka daļas, apakšvienības, personālsastāvs (parasti karavīri, instruktori); karavīru mītne.
krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, uzkodu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve.
māja Celtne dzīvošanai, arī sabiedriskām vai saimnieciskām vajadzībām.
angārs Celtne lidaparātu novietošanai un remontam.
ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
morgs Celtne, arī telpa līķu novietošanai, glabāšanai, identificēšanai, secēšanai.
nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards.
augstceltne Celtne, kas ir augstāka par 12 stāviem.
palīgceltne Celtne, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
rātsnams Celtne, kurā ir darbojusies rāte vai joprojām darbojas pilsētas pašvaldība.
krematorija Celtne, kurā ir speciāla krāsns un kurā izdara mirušo sadedzināšanu jeb kremāciju.
kapliča Celtne, telpa mirušo novietošanai līdz apbedīšanai un arī bēru ceremonijai.
klubs Celtne, telpas, kur darbojas šāda biedrība.
interjers Celtnes iekštelpas vai iekštelpu arhitektoniskais un mākslinieciskais izveidojums.
virspamats Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa; cokols (1).
cokols Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa.
sienmala Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu.
trinītis Celtniecībā – dēļu segums no reti liktiem dēļiem, kuru starpas nosegtas ar otru dēļu kārtu.
ferma Celtniecībā – nesoša konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji savienotiem stieņiem; kopne.
būvstrādnieks Celtniecībā nodarbināts strādnieks; celtnieks.
hidroizolācija Celtniecības būvju un konstrukciju pasargāšana no ūdens iedarbības.
būvdarbi Celtniecības darbi.
dzelzsbetons Celtniecības materiāls – betons ar tērauda stiegrojumu.
ķieģelis Celtniecības materiāls – neliels taisnstūrveida veidojums (parasti no māla).
būve Celtniecības objekts, ko ceļ; arī (gatava) celtne.
strēle Celtņa, autopacēlāja, ekskavatora u. tml. sastāvdaļa – gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
brauktuve Ceļa daļa, kas paredzēta braukšanai.
uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
vibroveltnis Ceļa veltnis ar iebūvētu vibratoru.
pauninieks Ceļojošs sīktirgotājs, kas lauku iedzīvotājiem iznēsāja vai izvadāja preces, arī (ko) uzpirka.
komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas pircējiem piedāvā preces pēc paraugiem.
mūrēt Ceļot (ko), veidojot, sastiprināt ar javu.
rakt Ceļot ārā ar lāpstu vai citu iekārtu zemi, veidot (padziļinājumu, bedri u. tml.).
uzcelt Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
caurbrauktuve Ceļš (piem., zem tilta), pa kuru var izbraukt (kam cauri).
gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem; aleja.
pievedceļš Ceļš, kas atzarojas no galvenā ceļa un pieved pie konkrēta objekta; pievadceļš.
sānceļš Ceļš, kas atzarojas no galvenā, lielākā ceļa.
līkums Ceļš, kas iznāk garāks (par taisnāko).
apkārtceļš Ceļš, kas virzās ar līkumu, iesānis no tiešā vai galvenā ceļa, bet ved uz to pašu vietu.
turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
piebrauktuve Ceļš, pa kuru var piebraukt (pie kā, kam klāt).
ceļinieks Ceļu dienesta darbinieki.
regulētājs Ceļu policijas darbinieks, kurš regulē satiksmi.
klinkers Cementa pusfabrikāts – apdedzināts un saķepis kaļķakmens kopā ar dažām citām izejvielām.
uzcementēt Cementējot (piemēram, ar zobārstniecības cementu, celtniecības cementu) uzstiprināt virsū (uz kā, kam).
bankas kurss cena, par kādu konkrētā banka noteiktā brīdī pērk un pārdod valūtu vai vērtspapīrus.
kurss Cena, par kādu pārdod un pērk ārvalstu valūtu, vērtspapīrus un dārgmetālus.
pieņemama cena cena, par kādu pircējs attiecīgo preci ir gatavs vai var atļauties nopirkt.
laba cena cena, par kādu pircējs ir gatavs (ko) pirkt vai pārdevējs pārdot.
mazumcena Cena, par kādu preci pārdod tieši patērētājiem, iedzīvotājiem; mazumtirdzniecības cena.
vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos.
cīnīties Censties (ko panākt), aktīvi darbojoties, pārvarot šķēršļus.
sisties starpā censties (ko) pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
sisties vidū censties (ko) pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
sturmēt Censties (parasti ar spēku, piepūli) iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
ķert preciniekus censties apprecēties (par sievieti).
okšķerēt Censties ar dažādiem slepeniem paņēmieniem izzināt, izdibināt (ko).
taisīties vaļā censties atbrīvoties (no kāda, arī no kā, kas traucē).
šifrēt Censties atklāt, izprast (ko jēdzieniski sarežģītu).
mūķēt Censties dabūt vaļā (ko aizslēgtu) ar mūķi vai citu rīku.
zaurēt Censties iegaumēt (parasti mehāniski, daudzreiz atkārtojot); kalt (3).
kalt Censties iegaumēt (parasti mehāniski, daudzreiz atkārtojot).
kaisīt pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, ideāliem cilvēku, kas to neizprot un nespēj novērtēt.
kompostrēt smadzenes censties iestāstīt (parasti ko aplamu).
urbināt Censties izdabūt, parasti ar ko smailu (ko no kurienes, piemēram, spraugas).
ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
glābt savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
žēlot savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi) parasti, pazemojot sevi.
mest līkumu censties izvairīties no kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
pagriezt ceļu censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu; piekāpties.
palauzīties Censties ko apgūt, iemācīties, parasti neilgu laiku.
vairīties Censties ko nedarīt.
slēpt pēdas censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
vairīties Censties neiesaistīties, nesaskarties (ar ko).
kantēties Censties nodibināt attiecības ar pretējā dzimuma personu.
bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast; slēpt.
cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (piem., savas jūtas, vēlmes).
žmiegt Censties nonāvēt (parasti žņaudzot).
indēt Censties nonāvēt ar indi.
piesiet Censties padarīt (kādu) par vainīgu (kādā nodarījumā).
vēdināt galvu censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
vēdināt smadzenes censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
uzmudināt Censties panākt (piemēram, ar runu, saucieniem), ka (kāds) ko dara ātrāk, sparīgāk u. tml.
ietekmēt Censties panākt, būt par cēloni, ka (kāds) maina rīcību, uzskatus u. tml.
rosināt Censties panākt, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās (ko darīt); mudināt.
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust, dara (ko, piem., runā, dzied, smejas) klusāk.
muļķot Censties panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; arī mānīt, krāpt.
vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara (piem., dodas kur līdzi).
spiest stūrī censties panākt, lai (kāds) ko dara, rīkojas sev par sliktu.
zīlēt kafijas biezumos censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti; izteikt nepamatotus pieņēmumus, minējumus.
sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, sasniegumiem, darba rezultātiem u. tml.).
mēroties Censties pārspēt (vienam otru), sacensties (ar ko, piem., prasmē, veiklībā, fiziskā spēkā).
cīnīties Censties pārspēt, pieveikt (vienam otru) ar fizisku spēku, veiklību.
pretoties Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību).
kauties Censties pārvarēt (ko), tikt galā (ar ko).
nocīnīties pašam ar sevi censties pārvarēt ko sevī.
kauties ar miegu censties pārvarēt miegu.
flirtēt Censties piesaistīt pretējā dzimuma personas uzmanību (parasti bez nopietniem nolūkiem, uzjautrinoties).
tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības; tuvināties (2).
meklēt Censties sastapt (kādu) un iesaistīt (kādā darbībā, attiecībās u. tml.).
mānīt pašam sevi censties sevi pārliecināt par ko neesošu, neiespējamu.
pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
rakņāties citu netīrajā veļā censties uzzināt (par kādu) ko negatīvu; izrādīt ziņkārību par kāda privāto dzīvi.
spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piem., ar cīņas sporta paņēmieniem).
lūkot Censties, mēģināt (ko darīt, īstenot).
raudzīt Censties, mēģināt (ko darīt).
mēģināt Censties, pūlēties (ko paveikt, izdarīt).
cīņa Cenšanās (ko panākt), aktīvi darbojoties, pārvarot šķēršļus.
cīņa Cenšanās nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot).
uzdienēt Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā, augstāku amatu.
uzkalpoties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā, augstāku amatu.
uzstrādāties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (kādā sistēmā).
centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
cenrādis Cenu saraksts.
sacept Cepot pagatavot (ko sajauktu kopā ar citu produktu, citām sastāvdaļām).
uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
apbrūnināt Cepot, grauzdējot, padarīt (ko) no virspuses brūnganu vai brūnu.
piecepties Cepoties, karstumā pielipt (pie kā, kam klāt).
panna Cepšanai cepeškrāsnī paredzēta taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām.
kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; klaips.
panna Cepšanai uz atklātas uguns vai karstām virsmām lietojams lēzens, parasti apaļš metāla trauks ar uzliektām malām un rokturi.
brūnināt Cept, karsēt (pārtikas produktu), lai tas kļūtu brūngans, brūns.
romšteks Cepta (parasti panēta) liellopa gaļas šķēle.
bifšteks Cepta (parasti vidū vēl sārta) liellopu filejas šķēle.
rostbifs Cepts liellopu filejas gabals (parasti) ar neizceptu vidu.
makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
piparkūka Cepums, kura mīklai pievieno piparus un citas asas garšvielas.
naģene Cepure ar nagu (3).
kepons Cepure ar nagu.
platmale Cepure ar paaugstinātu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
sombrero Cepure ar platām malām, ko valkā laukstrādnieki Latīņamerikā un ASV dienvidrietumos, lai pasargātu sevi no saules.
konfirmācija Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli; iesvētīšana (iestiprināšana).
ceriņzars Ceriņu krūma zars (parasti ar ziediem).
laime Ceriņu zieds ar vairāk nekā četrām lapiņām vai āboliņa lapa ar vairāk nekā trim lapiņām, kas pēc tautas ticējumiem to atradējam nes veiksmi.
ceriņzieds Ceriņu ziedu skara.
apcirpt Cērpot saīsināt (zarus), aplīdzināt (krūmus, kokus); apgriezt.
apcirst Cērtot apstrādāt, apdarināt (visapkārt, no visām pusēm).
iecirst Cērtot ievirzīt, sparīgi ietriekt (kur iekšā).
atcirsties Cērtot kļūt neasam (par darbarīku).
sacirst Cērtot ļoti savainot, arī nonāvēt.
atcirst Cērtot padarīt neasu (darbarīku).
iecirst Cērtot skart, ievainot (ķermeņa daļu).
sacirst Cērtot, arī durot, izkožot u. tml. sabojāt.
skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko).
sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
mezozojs Ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē – posms starp paleozoju un kainozoju.
ceturtais tramvajs, trolejbuss, autobuss ceturtā maršruta tramvajs, trolejbuss, autobuss.
fa Ceturtās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
sālsmaize Ciemakukulis (sāls un maize vai arī cits cienasts), ko pasniedz tam, kuru, apciemo pirmo reizi viņa jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
pueblo Ciemats, indiāņu zemkopju apmetne (parasti Meksikā, ASV dienvidrietumos).
zemlikas Cienasts mirušo gariem; arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts.
groziņš Cienasts, ar ko katrs piedalās kopīgā saviesīgā sarīkojumā.
magaričas Cienasts, mielasts (ar iedzeršanu), slēdzot savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
uzstāties Cienāt par saviem līdzekļiem.
respektabls Cienīgs, iespaidīgs (par kā ārējo veidolu, izskatu); tāds, kas izceļas ar savu vērtību, kvalitāti.
turēt godā cienīt; izturēties ar godbijību.
reveranss Cieņas, godbijības parādīšana.
apdedzināt pirkstus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
apdedzināt nagus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
sakļautība Cieša (kā, parasti cilvēku, to grupu) vienotība.
sasaiste Cieša saistība (starp parādībām, norisēm u. tml.).
bolero veste cieša, līdz pakrūtei saīsināta veste bez aizdares.
nobultēt Cieši aizdarīt (ar bultu, stieni u. tml.); aizbultēt.
žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) – piem., par apģērba gabalu.
sažņaugt Cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt.
sajozt Cieši apņemt, piem., ar jostu, siksnu (apģērba gabalu).
sasiet Cieši aptinot (piem., ar virvi, auklu), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties.
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi saspiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
saķerties Cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) – par augiem, to daļām.
raut sērkociņu cieši berzējot sērkociņa galu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piem., nelielas spraugas ar pakulām, sūnām u. tml.); šādi apstrādāt (ko).
iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
iekniebt Cieši iespiest (ko starp ko).
iluminators Cieši noslēgts logs (kuģos, lidaparātos).
taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus; arī saliekties (1).
sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas); cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
griezt zobus cieši sakostiem zobiem izdarīt sāniskas košļāšanas kustības, radot raksturīgu čirkstošu skaņu.
saslēgties Cieši saliedēties (kādai darbībai), savienoties (kopīgai norisei).
samiegt Cieši saspiest (parasti delnā).
sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piem., sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
iekosties Cieši satvert (ar zobiem); ieķerties (ar zobiem).
paspiest roku cieši satvert kāda roku, parasti sveicinot.
ieķerties Cieši satvert un turēties (pie kā); cieši satvert (piem., ar zobiem, nagiem).
kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu; cieši spiesties kur iekšā (par zobiem).
kost Cieši spiest zobus (kur) parasti sasprindzinājumā.
ņurcīt Cieši turēt rokās, spaidīt (parasti dzīvnieku).
uzraut sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
uzvilkt sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
noslēgt Cieši, blīvi aizdarīt, aiztaisīt.
sabadīties Cieši, spēcīgi saskarties; saskrieties, sasisties.
mezglojums Ciešs (piem., savijušos sakņu, zaru) kopums.
bandāža Ciešs apsējs, josta ķermeņa daļu vai orgānu noturēšanai pareizā stāvoklī.
sasaiste Ciešs saistījums (piem., starp priekšmetiem.).
ledene Cieta karamele bez pildījuma; monpansjē.
darva Cietā kurināmā sausās pārtvaices produkts – tumšs, eļļains šķidrums ar īpatnēju, asu smaku, ko izmanto ceļa seguma un izolācijas materiālu gatavošanai.
parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
sērsna Cieta, blīva sniega virskārta, arī ledus garoza, kas veidojas sniegam atkūstot un pēc tam sasalstot.
biezums Cietākas daļiņas šķidrumā (parasti dzērienā, ēdienā).
pesārijs Cietas gumijas vai metāla gredzens dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī, ko lieto arī kontracepcijas nolūkā.
plomba Cietējoša masa, ar ko piepilda zoba cietajos audos radušos dobumu; šādas vielas kopums.
dekstrīns Cietes hidrolīzes starpprodukts – lipīga viela, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kā līmvielu.
iesalcukurs Cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; maltoze.
žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
akmens Ciets (parasti sāļu) veidojuma gabals organismā.
nierakmens Ciets (parasti sāļu) veidojums nieru bļodiņā vai urīnizvadceļos.
žoklis Ciets hitīna veidojums (bezmugurkaulniekiem); galvas skeleta daļa (mugurkaulniekiem), kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
metāls Ciets materiāls, kam parasti ir laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
dārgakmens Ciets vērtīga minerāla gabals ar īpašām optiskām īpašībām (krāsu, caurspīdīgumu, mirdzumu), ko izmanto, piem., rotaslietu izgatavošanai.
kartons Ciets, biezs papīrs, ko izgatavo no izejvielām ar rupjākām un cietākām šķiedrām.
ebonīts Ciets, melns materiāls, ko iegūst, vulkanizējot gumijas maisījumus ar sēra piedevu.
krams Ciets, pelēcīgs silīcija iezis, no kura akmens laikmetā gatavoja ieročus un darbarīkus; šā ieža gabals.
parafīns Cietu ogļūdeņražu maisījums, ko parasti iegūst no naftas – daļēji caurspīdīga, vaskam līdzīga masa.
zeks Cietumnieks, ieslodzītais; arī bijušais ieslodzītais.
metālfizika Cietvielu fizikas nozare, kas pēta metālu un to sakausējumu uzbūvi un fizikālās īpašības.
izsmēķis Cigaretes, papirosa u. tml. gals, kas paliek pāri pēc izsmēķēšanas.
cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku.
cik (vien) jaudas cik (vien) iespējams, ar visu spēku.
ko nagi nes cik ātri vien spēj (ko darīt).
ko kājas nes cik ātri vien var (iet, skriet).
cik (vien, tik) lien cik gribas (parasti ēst).
cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piem., ko darīt).
līdz galam (atvērt, atdarīt) (durvis, logu u. tml.) cik iespējams plaši, pavisam vaļā, pilnīgi atvērt, atdarīt u. tml.
cik tālu vien skatiens sniedzas cik tālu var saredzēt.
cik tālu vien acis sniedzas cik tālu var saredzēt.
cik tālu vien skats sniedzas cik tālu var saredzēt.
garums Cik vien gari iespējams.
par visu naudu cik vien iespējams (ko darīt).
platums Cik vien plati (arī plaši) iespējams.
pēc iespējas cik vien spēj, var; iespējami.
līdz pēdējai iespējai cik vien spēj, var; līdz galējai pakāpei.
cik (vien) (ir) iespējams cik vien spēj, var.
iespējams Cik vien var, spēj.
pasija Ciklisks skaņdarbs orķestrim, korim un solistiem ar evaņģēlija tekstu par Kristus ciešanām un nāvi.
svīta Ciklisks skaņdarbs, kas sastāv no vairākām pastāvīgām daļām, kuras apvieno kopīga tematika.
godināt Cildināt, arī sveikt (kādu, parasti publiski); izturēties ar goddevību (pret ko).
kasīda Cildinoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās, turpmāk – ik pēc rindas.
bungas Cilindriskas formas mūzikas sitaminstruments, ko spēlē ar vienu vai divām vālītēm.
kanna Cilindriskas formas paliels (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidruma, šķidru vielu uzglabāšanai, pārnēsāšanai, transportēšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
pudele Cilindriskas formas trauks ar šaurāku augšdaļu (parasti šķidrumu glabāšanai).
krūze Cilindriskas, arī citādas formas (parasti keramikas, stikla) trauks ar osu (šķidrumam).
konga Cilindriskas, garenas bungas, ko spēlē ar plaukstām.
rolāde Cilindriski satīts (parasti pildīts) kulinārijas izstrādājums no gaļas; rulete, veltnis.
stiebrs Cilindrisks, nezarots (piem., graudzāļu dzimtas) augu stumbrs.
spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels trauks ar stīpu – rokturi; šāds trauks kopā ar tā saturu.
dūmeklis Cilindrveida ierīce ar plēšām, ko lieto stropa apskates laikā bišu apdūmošanai.
mērcilindrs Cilindrveida laboratorijas trauks ar iedaļām (parasti neliela) šķidruma daudzuma mērīšanai.
rullis Cilindrveida priekšmets, detaļa, kas darbībā ripo, rotē; ierīce iekārta, kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa; veltnis.
jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
katls Cilindrveida vai puslodes formas (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
tīne Cilindrveida, konusveida vai mucveida tvertne ar vāku graudu, miltu un citu produktu, kā arī tekstiliju glabāšanai.
rulete Cilindrveidīgi izveidots, satīts (parasti pildīts) kulinārijas vai konditorejas izstrādājums.
atcilpot Cilpojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) – parasti par zaķi.
iecilpot Cilpojot ieskriet (kur iekšā) – parasti par zaķi.
izcilpot Cilpojot izskriet (parasti par zaķi).
pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par dzīvniekiem.
piecilpot Cilpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt) – par dzīvniekiem.
uzcilpot Cilpojot uzskriet (par dzīvniekiem).
nocilpot Cilpojot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu) – par dzīvniekiem.
aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, aizvirzīties (parasti par zaķi).
jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas (parasti garīgas) vērtības.
lietderības koeficients Cilvēka darbības lietderības pakāpe.
raža Cilvēka darbības rezultātu kopums.
izturēšanās Cilvēka darbību un rīcības kopums.
pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
jaunība Cilvēka dzīves posms starp pusaudža un brieduma gadiem.
biogrāfija Cilvēka dzīves un darbības hronoloģisks apraksts.
šīpasaule Cilvēka eksistence laicīgajā dzīvē; vieta, vide, kur noris materiālā, laicīgā dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules).
pārejas vecums cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu; klimakss.
pārejas laiks cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu; klimakss.
darbaspēks Cilvēka fizisko un garīgo spēku kopums, kas tiek izmantots ražošanas procesā.
intelektuālās attīstības koeficients cilvēka garīgās attīstības, viņa zināšanu līmeņa un informētības rādītājs, ko iegūst ar dažādu testu palīdzību.
caurskate Cilvēka iekšējo orgānu aplūkošana ar rentgena staru, ultraskaņas u. tml. palīdzību.
HIV Cilvēka imūndeficīta vīruss, kas izraisa saslimšanu ar AIDS.
antropomorfisms Cilvēka īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, augiem un mītiskām būtnēm.
raksturojums Cilvēka īpašību, rakstura apraksts un vērtējums; arī oficiāls dokuments, kurā ietverts šāds apraksts un vērtējums.
kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (parasti augu) šķirne.
robots Cilvēka ķermenim līdzīgs mehānisms, kas funkcionē automātiski un spēj atdarināt cilvēkam raksturīgās kustības.
dzīvesstāsts Cilvēka mūža gājums; vēstījums par cilvēka mūžu vai tā daļu.
dzīve Cilvēka mūžs, arī biogrāfija.
vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme.
telekinēze Cilvēka psihiska iedarbība uz nedzīvās dabas objektiem, piem., priekšmetu pārvietošana.
temperaments Cilvēka psihiskās darbības īpatnības, kuru fizioloģiskais pamats ir nervu sistēmas tips.
kultūra Cilvēka radīto vērtību kopums (kādā mākslas nozarē).
garabērns Cilvēka radošā darba rezultāts.
māksla Cilvēka radošo spēju un iztēles izpausme noteikta veida emocionāli tēlainos darbos.
neģīmis Cilvēka seja, kad viņš slikti izskatās, pārvērsta sejas izteiksme (slikta garastāvokļa, alkohola reibuma u. tml. dēļ).
rugaine Cilvēka sejas daļa, kas ir klāta ar rugājiem (2).
muzikālā dzirde cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu.
biedēklis Cilvēka stāvam līdzīgs veidojums (parasti no veciem apģērba gabaliem) dzīvnieku atbaidīšanai dārzos, laukos.
sociālais statuss cilvēka stāvoklis sabiedrībā atbilstoši vecumam, dzimumam, izcelsmei, nodarbošanās veidam, materiālajam un ģimenes stāvoklim.
taisnā zarna cilvēka un augstāko zīdītāju zarnu trakta beigu daļa.
statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress; arī sasprindzinājums.
slimība Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
sula Cilvēka vai dzīvnieka orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
oža Cilvēka vai dzīvnieka spēja apkārtējā vidē uztvert smaržu, smaku.
vēdera dobums cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa dobuma daļa starp krūšu dobumu un iegurņa joslu.
dabiskās vajadzības cilvēka vajadzība atbrīvot urīnpūsli vai zarnas no to satura.
portrets Cilvēka, literārā tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
taka Cilvēka, tautas, arī valsts darbības virziens, gaita.
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaku, ko izdala īpaši ādas dziedzeri; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
skvoters Cilvēki (bezpajumtnieki), kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (parasti Lielbritānijā).
prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
ļautiņi Cilvēki ar šauru garīgo apvārsni.
amata brāļi cilvēki ar vienādu profesiju.
klērs Cilvēki, kas pieder pie garīdzniecības.
spēks Cilvēki, kas veido kādu grupu (parasti ar līdzīgu profesiju, nodarbošanos).
darbaļaudis Cilvēki, kuri eksistences līdzekļus, ienākumus iegūst ar savu darbu; strādnieki.
hipijs Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
pamatlicējs Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas (ko) aizsāk, veido (kā) pamatus.
dzinējs Cilvēks (arī dzīvnieks), kas (ko) dzen, virza uz priekšu, liek (kādam) doties noteiktā virzienā (piem., zvēru medībās).
pakaļbraucējs Cilvēks (arī transportlīdzeklis), kas brauc (kādam, kam) aizmugurē.
jubilārs Cilvēks (arī uzņēmums, iestāde, organizācija u. tml.), kam ir jubileja.
uzpircējs Cilvēks (arī uzņēmums), kas nodarbojas ar kā (piemēram, lauksaimniecības ražojumu, nekustamo īpašumu) uzpirkšanu pārdošanai (vai pārstrādei) par augstāku cenu.
blēņdaris Cilvēks (parasti bērns), kas dara nedarbus, blēņojas; nerātnis, palaidnis.
palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara pārkāpumus, neievēro uzvedības normas.
puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas ir gatavs, veicot uzdevumu, iet bojā; pašnāvnieks; kamikadze.
marionete Cilvēks (parasti politikā), kas paklausīgi izpilda citu gribu, norādījumus.
demagogs Cilvēks (parasti politiķis), kas cenšas realizēt kādus nodomus ar faktu sagrozīšanu, maldināšanu, meliem u. tml.; cilvēks, kas savtīgos nolūkos runā to, kas neatbilst paša pārliecībai.
atmīnētājs Cilvēks (parasti sapieris), kas specializējies atmīnēšanā.
žagata Cilvēks (parasti sieviete), kas mēdz daudz pļāpāt.
aukle Cilvēks (parasti sieviete), kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu; sieviete, meitene, kas auklē bērnu.
komentētājs Cilvēks (parasti žurnālists, politologs), kas komentē.
valdnieks Cilvēks (parasti, monarhs), kam (valstī, teritorijā) pieder vara.
zirdzinieks Cilvēks (piem., karavīrs, sportists), kas jāj uz zirga, arī vada zirga pajūgu.
intelektuālis Cilvēks ar augsti attīstītu intelektu; intelektuāla darba veicējs.
bālģīmis Cilvēks ar bālu sejas krāsu; cilvēks ar bālu ādas krāsu.
brīvdomātājs Cilvēks ar brīvdomīgiem uzskatiem.
brūnacis Cilvēks ar brūnām acīm.
brunets Cilvēks ar brūniem, tumšiem matiem.
deģenerāts Cilvēks ar deģenerācijas pazīmēm.
gaišmatis Cilvēks ar gaišiem, dzeltenīgiem matiem.
garmatainis Cilvēks ar gariem matiem.
jurists Cilvēks ar juridisko izglītību, speciālists tiesību jautājumos (piem., advokāts, tiesnesis, juriskonsults).
liberālis Cilvēks ar liberāliem uzskatiem.
vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (kādā darbības jomā); daudz piedzīvojis cilvēks.
līkdegunis Cilvēks ar līku degunu.
baltgalvis Cilvēks ar ļoti gaišiem matiem.
melnacis Cilvēks ar ļoti tumšām acīm.
pamuļķis Cilvēks ar mazliet ierobežotām prāta spējām.
mediķis Cilvēks ar medicīnisko izglītību; medicīnas darbinieks; ārsts.
melanholiķis Cilvēks ar melanholisko temperamentu; noslēgts, bieži grūtsirdīgs, nomākts cilvēks.
melngalvis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
melnmatis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
melnbārdis Cilvēks ar melnu vai ļoti tumšu bārdu.
tukšgalvis Cilvēks ar ne visai augstām prāta spējām.
titāns Cilvēks ar neparasti lielām, izcilām spējam, kas ir paveicis milzīgu darbu.
putnubiedēklis Cilvēks ar nepievilcīgu, arī nekārtīgu ārieni.
baltrocis Cilvēks ar nesastrādātām rokām; cilvēks, kas nav radis strādāt un izvairās no fiziska, netīra darba.
pārcilvēks Cilvēks ar pārcilvēciskām spējām, īpašībām.
spartieši Cilvēks ar pieticīgu, vienkāršu dzīvesveidu.
pinkainis Cilvēks ar pinkainiem, nesakoptiem matiem.
eirooptimists Cilvēks ar pozitīvu attieksmi pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
lietaskoks Cilvēks ar profesionālām dotībām, no kura var izveidoties labs sava darba pratējs.
rudmatis Cilvēks ar rudiem matiem.
sarkanvaidzis Cilvēks ar sarkaniem vaigiem.
sārtvaidzis Cilvēks ar sārtiem vaigiem, veselīgu sejas krāsu.
stiprinieks Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku.
maniaks Cilvēks ar spilgti izteiktām patoloģiskām tieksmēm.
šauracis Cilvēks ar šaurām acīm.
tumšacis Cilvēks ar tumšām acīm.
tumšmatis Cilvēks ar tumšiem matiem.
moris Cilvēks ar tumšu ādas krāsu (piem., nēģeris).
tumšvaidzis Cilvēks ar tumšu sejas krāsu.
zeltmatis Cilvēks ar zeltainiem matiem.
zilacis Cilvēks ar zilām acīm.
priekštecis Cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm.
pēcnācējs Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem.
persona Cilvēks kā tiesisko attiecību dalībnieks, kam piemīt tiesībspēja un (līdz ar noteikta vecuma sasniegšanu) rīcībspēja.
jaunietis Cilvēks starp pusaudža un brieduma gadiem.
apsardze Cilvēks vai cilvēku grupa, kam uzdots apsargāt (kādu objektu).
postenis Cilvēks vai cilvēku grupa, kas (ko) novēro, apsargā vai veic pastāvīgu uzdevumu, pienākumu.
rudacis Cilvēks vai dzīvnieks ar rudām acīm.
zaļacis Cilvēks vai dzīvnieks ar zaļām acīm.
nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji, un kurš var kļūt par infekcijas avotu.
ienaidnieks Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības.
ceļabiedrs Cilvēks, ar ko kopā dodas vai atrodas ceļā, ceļojumā.
rotaļbiedrs Cilvēks, ar ko kopā piedalās rotaļās, rotaļājas.
pudeles brālis cilvēks, ar ko parasti kopā dzer.
draugs Cilvēks, ar ko saista draudzība.
biedrs Cilvēks, ar kuru atrodas kopā, blakus kādā norisē, apstākļos, pasākumā.
pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) veic vienu darbu.
domubiedrs Cilvēks, ar kuru ir vienādi uzskati, intereses.
paziņa Cilvēks, ar kuru kāds ir pazīstams.
piegulētājs Cilvēks, ar kuru kāds uztur dzimumattiecības.
karabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) ir piedalījies karā.
klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā (skolas) klasē; klases biedrs.
klases biedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klasesbiedrs.
solabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) sēž vai ir sēdējis vienā skolas solā.
biedrs Cilvēks, ar kuru kopā ieņem vienu amatu.
biedrs Cilvēks, ar kuru kopā strādā vai mācās.
pušelnieks Cilvēks, ar kuru kopīgi veic kādu darbu, piedalās kādā pasākumā u. tml.
drauģelis Cilvēks, ar kuru nesaista īsta draudzība, bet ar kuru biedrojas (piem., iedzeršanai).
vēstuļu draugs cilvēks, ar kuru notiek samērā bieža savu uzskatu, spriedumu u. tml. paušana savstarpējā sarakstē vēstulēs.
labs Cilvēks, ar kuru saista draudzība, mīlestība.
tuvs Cilvēks, ar kuru saista tieša radniecība; cilvēks, ar kuru saista cieša draudzība, mīlestība, saskaņa.
darbabiedrs Cilvēks, ar kuru strādā vienā uzņēmumā, iestādē.
līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
lutausis Cilvēks, arī dzīvnieks ar lielām (parasti noļukušām) ausīm.
terorists Cilvēks, arī dzīvnieks, kurš izturas varmācīgi, pakļauj citus savām vēlmēm, iegribām.
īpašnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija, kam pieder (kas), kam ir īpašuma tiesības (uz ko).
parādnieks Cilvēks, arī uzņēmums, organizācija u. tml., kam ir parāds.
mazs Cilvēks, bērns ar noteiktām rakstura, personības īpašībām.
vadība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību kopumu.
virtuozs Cilvēks, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
profāns Cilvēks, kam attiecīgajā nozarē nav nekādu zināšanu; nemākulis.
sabiedrības cilvēks cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, ir sabiedrībā pazīstams, populārs.
darbnespējīgs Cilvēks, kam ir daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums; darba nespējīgs.
matainis Cilvēks, kam ir gari (bieži arī nekopti) mati.
garmatis Cilvēks, kam ir gari mati.
matains Cilvēks, kam ir gari, arī nekopti mati.
idiots Cilvēks, kam ir garīgā atpalicība vissmagākajā formā.
meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (kādā profesijā, mākslas nozarē).
lielmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (parasti mākslā).
lietpratējs Cilvēks, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā).
speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē); cilvēks, kam ir liela pieredze (piem., kādā darbā).
parādnieks Cilvēks, kam ir morāls pienākums kādam ko atlīdzināt (piem., ar darbu, rīcību).
muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts prāts; cilvēks ar nepietiekamām zināšanām; arī vientiesīgs cilvēks.
narkomāns Cilvēks, kam ir patoloģisks pieradums lietot narkotiskas vielas.
toksikomāns Cilvēks, kam ir pieradums lietot vielas, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu.
pazinējs Cilvēks, kam ir plašas, arī īpaši apgūtas zināšanas (kādā jomā).
mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām.
sarkanbārdis Cilvēks, kam ir ruda, arī rūsgana bārda.
sarkanmatis Cilvēks, kam ir sarkanīgi, arī rudi mati.
interesents Cilvēks, kam ir sevišķa interese, kas īpaši interesējas (par ko).
superzvaigzne Cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, sevišķi liela popularitāte (kādā jomā).
varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
mazticīgs Cilvēks, kam ir vāja ticība (kam, parasti Dievam).
pavēlnieks Cilvēks, kam ir vara, tiesības un iespēja noteikt, pavēlēt.
profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim); liels speciālists.
neprofesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās nav viņa profesija; amatieris.
kārumnieks Cilvēks, kam ļoti garšo saldumi.
lajs Cilvēks, kam nav kādā nozarē attiecīgo zināšanu, nespeciālists, neprofesionālis.
nesmēķētājs Cilvēks, kam nav paraduma smēķēt.
nejēga Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
nezinītis Cilvēks, kam nav zināšanau, izpratnes (par ko).
negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk.
plukata Cilvēks, kam nevar uzticēties; cilvēks ar vāju raksturu; gļēvulis.
cietušais Cilvēks, kam nozieguma rezultātā izdarīts fizisks, materiāls vai morāls kaitējums.
pelēkais kardināls cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt īpašas spējas uztvert biolauku un iedarboties uz to; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
mākslinieks Cilvēks, kam piemīt tēlaina domāšana, arī izcila gaume.
pesimists Cilvēks, kam raksturīga nomāktība, bezcerība, arī tieksme jebkurā situācijā sagaidīt sliktāko iznākumu.
nepraša Cilvēks, kam trūkst zināšanu, prasmes (piem., kā veikšanai); cilvēks, kas (ko) dara slikti, nemākulīgi.
aizgādnis Cilvēks, kam uzticēta aizgādnība; persona, kas rūpējas, gādā (par kādu).
karognesējs Cilvēks, kam uzticēts nest karogu; cilvēks, kas nes karogu.
uzticības persona cilvēks, kam var uzticēties.
spīdeklis Cilvēks, kas (citu vidū) izceļas, pārsteidz ar ko.
milzis Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
darbinieks Cilvēks, kas (kādā sabiedriskās vai dzīves nozarēs) veic nozīmīgu, aktīvu darbu sabiedrības labā.
viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
ciemiņš Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
bandīts Cilvēks, kas (parasti grupā) veic noziedzīgas un brutālas, cietsirdīgas darbības.
radioklausītājs Cilvēks, kas (parasti regulāri) klausās radioraidījumus.
leijerkastnieks Cilvēks, kas (parasti uz ielas) spēlē leijerkasti; leijerkastes spēlētājs.
zombijs Cilvēks, kas (piem., ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu, mehānisku uzvedību) atgādina šādu atdzīvinātu mironi.
pauninieks Cilvēks, kas (piem., kara laikā) staigā pa lauku mājām, cenšoties mantas apmainīt pret pārtiku.
fotogrāfs Cilvēks, kas (profesionāli) nodarbojas ar fotografēšanu; cilvēks, kas fotografē.
nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības vai garīgas atpalicības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs, piem., par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
aģitators Cilvēks, kas aģitē, nodarbojas ar aģitāciju.
mīļotājs Cilvēks, kas aizraujas (ar ko), nododas (kam), mīl (ko).
pionieris Cilvēks, kas aizsāk ko jaunu (kādā nozarē); celmlauzis.
dublieris Cilvēks, kas aizstāj (parasti kinofilmas) lomas tēlotāju kādā epizodē.
vietnieks Cilvēks, kas aizstāj vai var aizstāt (kādu), piem., darbā, kādā situācijā.
diplomands Cilvēks, kas apbalvots ar diplomu.
medaļnieks Cilvēks, kas apbalvots ar medaļu.
kavalieris Cilvēks, kas apbalvots ar ordeni.
iedzīvotājs Cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
ložņa Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina noslēpumus, iegūst ziņas.
reketieris Cilvēks, kas ar draudiem vai šantāžu veic naudas izspiešanu (parasti no uzņēmējiem).
baltais zvirbulis cilvēks, kas ar kaut ko ļoti atšķiras no pārējiem.
pareģis Cilvēks, kas ar pārdabiskiem vai iracionāliem līdzekļiem spēj pareģot nākotni.
rīkstnieks Cilvēks, kas ar rīksti vai citu instrumentu spēj noteikt ūdens āderes, metāla dzīslas u. tml. atrašanās vietu.
individualitāte Cilvēks, kas ar savām intelektuālajām, emocionālajām vai gribas īpašībām spilgti atšķiras no apkārtējiem; personība.
šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piem., uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību vai izturēšanos nodara (kādam) pāri.
izstrādātājs Cilvēks, kas ar savu darbu (ko) izstrādā, izveido.
strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu rada materiālas vai garīgas vērtības.
dvēsele Cilvēks, kas ar savu personību būtiski ietekmē (piem., kolektīvu, kādu pasākumu).
dienas varonis cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
notiesātais Cilvēks, kas ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu un kam ir piespriests sods.
izspiedējs Cilvēks, kas ar varu, spēku, draudiem u. tml. cenšas iegūt no citiem (piem., naudu).
blēdis Cilvēks, kas ar viltību, mānīšanos izdara kādu nerātnību.
arājs Cilvēks, kas ar zemi.
stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
pūšļotājs Cilvēks, kas ārstē ar pūšļošanu.
producents Cilvēks, kas atbild par radio un TV programmu saturu, vada mūzikas ierakstīšanu u. tml.
dumpinieks Cilvēks, kas atklāti pauž neapmierinātību (ar ko), vēršas (pret ko).
kompanjons Cilvēks, kas atrodas, darbojas, ar kādu kopā; kompānijas (1) dalībnieks.
pazudušais dēls cilvēks, kas attālinājies no saviem tuviniekiem, neuztur ar tiem attiecības, nevēlēdamies pakļauties to morāles normām, tradīcijām, prasībām.
nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
beidzējs Cilvēks, kas beidz (piem., kādu darbu).
rokaspuisis Cilvēks, kas bez ierunām izpilda (kāda) rīkojumus, pavēles, aktīvi darbojas tā labā, cenšas viņam iztapt.
filantrops Cilvēks, kas bez savtīgiem nolūkiem darbojas citu labā, sniedzot materiālu palīdzību.
pasaules staigātājs cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
pasaules klaiņotājs cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
pasaules gājējs cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu.
staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darbavietu; arī klaidonis.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, ar patiku dzer kādu (bezalkoholisku) dzērienu.
raudulis Cilvēks, kas bieži, arī apnicīgi gaužas.
laivinieks Cilvēks, kas brauc ar laivu.
mopēdists Cilvēks, kas brauc ar mopēdu.
motociklists Cilvēks, kas brauc ar motociklu.
skrituļotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļdēli vai skrituļslidām.
skrituļslēpotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļslēpēm, arī sportists, kas specializējies skrituļslēpošanā.
skrituļslidotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļslidām, arī sportists, kas specializējies skrituļslidošanā.
velosipēdists Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; riteņbraucējs (1).
velobraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; velosipēdists (1); riteņbraucējs (1).
riteņbraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; velosipēdists.
līdzbraucējs Cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu).
snovbordists Cilvēks, kas brauc no kalna pa sniegu ar speciālu dēli.
kinoamatieris Cilvēks, kas brīvajā laikā nodarbojas ar kinofilmu uzņemšanu.
brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi iestājas karadienestā.
ierāvējs Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties (parasti uz citu rēķina).
izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā (bijušajā PSRS).
cīkstonis Cilvēks, kas cīkstas (ar kādu).
ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu (ko).
sekotājs Cilvēks, kas dara, rīkojas tāpat kā kāds cits; kādas personas domu, ideju atbalstītājs un turpinātājs.
ziņotājs Cilvēks, kas darbojas (piem., kādas iestādes, organizācijas labā), pienesot ziņas (par kādu, ko).
volontieris Cilvēks, kas darbojas brīvprātīgi, bez atlīdzības.
aģents Cilvēks, kas darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā; pilnvarotais.
mākslinieks Cilvēks, kas darbojas kādā mākslas nozarē (piem., tēlotājmākslā).
pagrīdnieks Cilvēks, kas darbojas pagrīdē (2).
politiķis Cilvēks, kas darbojas politikā.
joku plēsējs cilvēks, kas daudz joko; jautrs cilvēks, jokdaris.
bļauris Cilvēks, kas daudz kliedz, skaļi baras.
grāmatnieks Cilvēks, kas daudz lasa; grāmatu mīļotājs, arī krājējs.
sūdzībkalis Cilvēks, kas daudz, parasti nepamatoti, sūdzas; cilvēks, kas sacer un iesniedz daudzas, parasti nepamatotas, sūdzības.
entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas kādai lietai, strādā ar aizrautību, lielu pašatdevi.
empīriķis Cilvēks, kas domā un darbojas, balstoties uz savu pieredzi.
dresētājs Cilvēks, kas dresē (dzīvniekus); cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem.
rūcējs Cilvēks, kas dzied zemā balsī (parasti nepareizi).
piedzīvotājs Cilvēks, kas dzīvo pie kāda (parasti uzturot intīmas attiecības ar to).
laikabiedrs Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis vienā laikā, laikmetā (ar kādu).
līdzgaitnieks Cilvēks, kas dzīvo vienā laikā un darbojas kopā ar kādu.
svēts Cilvēks, kas dzīvojis īpašu Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
pasaules izēdājs cilvēks, kas ēd neparasti daudz.
hronisks alkoholiķis cilvēks, kas fiziski un psihiski ir atkarīgs no alkohola.
glūņa Cilvēks, kas glūn, arī izseko, izspiego (kādu).
ekspluatators Cilvēks, kas gūst peļņu, iedzīvojas no citu cilvēku darba.
vuārists Cilvēks, kas gūst seksuālu apmierinājumu, novērojot citu cilvēku seksuālās darbības.
ieliktenis Cilvēks, kas iecelts amatā ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
izredzētais Cilvēks, kas iemantojis īpašu labvēlību; cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
gids Cilvēks, kas iepazīstina (piem., tūristus) ar ievērojamām vietām, kultūras pieminekļiem u. tml., sniedz nepieciešamo informāciju.
apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas darīšanās (piem., iestādē).
diversants Cilvēks, kas iesūtīts diversiju veikšanai, nodarbojas ar diversijām.
sātībnieks Cilvēks, kas ievēro mērenību, parasti dzeršanā, ēšanā, arī alkohola lietošanā.
improvizators Cilvēks, kas improvizē, kam ir spējas improvizējot radīt mākslas darbu.
amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, zinātnes vai mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
arestētais Cilvēks, kas ir arestēts.
fanāts Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanātiķis.
fanātiķis Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanāts.
melomāns Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies ar mūziku.
pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm; cilvēks, kas darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, tās ideoloģijas labā.
brīvlaistais Cilvēks, kas ir atlaists brīvībā; cilvēks, kas ir atbrīvots, piem., no darba attiecībām.
pūce Cilvēks, kas ir darbīgs vakarā un vēlu iet gulēt, bet no rīta ar grūtībām mostas un ir pasīvs.
priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā jomā) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
novadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis (ar kādu) vienā un tai pašā novadā.
pieaudzis Cilvēks, kas ir fiziski un garīgi pilnīgi attīstījies, sasniedzis pilngadību.
grēka gabals cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
grēka pagale cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
nodevējs Cilvēks, kas ir izdarījis nodevību.
noziedznieks Cilvēks, kas ir izdarījis noziegumu vai smagu tiesību normu pārkāpumu.
slepkava Cilvēks, kas ir izdarījis slepkavību.
izredzētais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
pārstāvis Cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
liecinieks Cilvēks, kas ir klāt kādā notikumā un var apstiprināt redzēto, dzirdēto.
militārpersona Cilvēks, kas ir nodarbināts bruņotajos spēkos; karavīrs.
darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piem., tautas saimniecības) nozarē; cilvēks, kas strādā (kādā uzņēmumā, iestādē).
mežrūpnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts mežrūpniecībā.
pirtnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī; cilvēks, kas profesionāli noper pirts apmeklētājus.
kritis Cilvēks, kas ir nonāvēts karā, kaujā.
izmēģinājuma trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
rekrūtis Cilvēks, kas ir paņemts armijas dienestā.
darbaholiķis Cilvēks, kas ir pārmērīgi aizrāvies ar darbu; ar darbu slimīgi pārņemts cilvēks.
saderināts Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
sabiedrotais Cilvēks, kas ir saistīts, sadarbojas (ar kādu), realizē kopīgu mērķi.
virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis savas amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
trimdinieks Cilvēks, kas ir sodīts ar trimdu; cilvēks, kas dzīvo trimdā.
varonis Cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
politisks Cilvēks, kas izcieš sodu par likumā aizliegtu politisku darbību.
kompilators Cilvēks, kas izdara kompilāciju.
vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
jūdass Cilvēks, kas izlikdamies par draugu, nodod savus biedrus; nodevējs.
vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piem., vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
izsūcējs Cilvēks, kas izmanto citu darbu savā labā; ekspluatators.
kaklakungs Cilvēks, kas izmanto savu varu, lai apspiestu, izkalpinātu citus; apspiedējs.
racionalizators Cilvēks, kas izstrādā racionalizācijas priekšlikumus, lai (piem., kā izgatavošanu) padarītu efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
ķēms Cilvēks, kas izturas, rīkojas muļķīgi, nesaprātīgi, arī ne tā, kā gaidīts.
neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārgalvis, pārdrošnieks.
mūsējais Cilvēks, kas kādā ziņā ir tuvs runātājam vai runātājiem, piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
viņējais Cilvēks, kas kādā ziņā nav tuvs runātājam vai runātājiem, nav piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
pavadonis Cilvēks, kas kādu (arī ko) pavada.
partneris Cilvēks, kas kaut ko vienlaicīgi dara pārī ar citu (piem., sporta spēlē, dejā).
klaidonis Cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba.
nerrs Cilvēks, kas kļuvis par apsmiekla objektu; muļķis.
merkantilists Cilvēks, kas ko dara aiz aprēķina, savtīga veikalnieciskuma.
savvaļnieks Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, nerēķinoties ar citiem.
pratējs Cilvēks, kas ko prot, arī kam ir zināšanas (kādā nozarē).
filokartists Cilvēks, kas kolekcionē atklātnes, arī grāmatzīmes.
filatēlists Cilvēks, kas kolekcionē pastmarkas un citus pasta dokumentus.
svingeris Cilvēks, kas kopā ar dzīvesbiedru (dzīvesbiedri) piekopj seksuālo partneru maiņu, svingu (2).
līdzzinātājs Cilvēks, kas kopā ar kādu citu zina, ir informēts (piem., par noziedzīgu nodomu vai rīcību).
kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
puķkopējs Cilvēks, kas kopj puķes; arī puķkopis.
govkopis Cilvēks, kas kopj un baro govis; govkopības speciālists.
kūlējs Cilvēks, kas kuļ labību (piem., ar spriguli); cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas.
psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus.
praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi.
vergs Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
lasītājs Cilvēks, kas lasa (grāmatas, žurnālus u. tml.); cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
lektors Cilvēks, kas lasa publiskas lekcijas, nodarbojas ar publisku lekciju lasīšanu.
lēcējs Cilvēks, kas lec (ar izpletni, no tramplīna, pāri tramplīnam, ar gumijām u. tml.); sportists, kas nodarbojas ar kādu no lēkšanas sporta veidiem.
maišelnieks Cilvēks, kas lielos daudzumos (parasti maisos) iepērk preces.
pielūdzējs Cilvēks, kas ļoti jūsmo (piem., par kādu aktieri) un ar savu rīcību to izrāda.
fans Cilvēks, kas ļoti jūsmo, aktīvi interesējas (piem., par kādu mākslinieku, sporta komandu); pielūdzējs; līdzjutējs.
patriots Cilvēks, kas ļoti mīl (ko) un dara visu iespējamo tā labā.
bende Cilvēks, kas ļoti nežēlīgi izturas pret cilvēkiem (arī dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
klausītājs Cilvēks, kas mācās (mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
audzēknis Cilvēks, kas mācās kādā mācību iestādē vai arī pirmskolas bērnu iestādē.
skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piem., mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
makšķernieks Cilvēks, kas makšķerē, nodarbojas ar makšķerēšanu.
naktsputns Cilvēks, kas mēdz iet gulēt ļoti vēlu, mēdz strādāt vēlu vakarā, naktīs.
ņirga Cilvēks, kas mēdz ļauni, aizskaroši izsmiet, nonievāt (citus); cilvēks, kas ņirgājas (par citiem).
patriots Cilvēks, kas mīl savu tēvzemi, tautu, dzimteni un pašaizliedzīgi darbojas to labā.
savrupnieks Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar citiem cilvēkiem).
uzpircējs Cilvēks, kas neatļauti, pārkāpjot likuma un morāles normas, cenšas (ko) iegūt par samaksu.
bezdarbnieks Cilvēks, kas neatrod sev pastāvīgu algotu darbu.
despots Cilvēks, kas neierobežoti izmanto savu varu un izturas pret citiem nežēlīgi, cietsirdīgi.
pelēcība Cilvēks, kas neizceļas ne ar ko īpašu; viduvējība; viduvējība.
narkokurjers Cilvēks, kas nelegāli pārvadā, ieved valstī narkotikas.
vienpatis Cilvēks, kas nemīl kontaktēties ar citiem cilvēkiem; cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
disidents Cilvēks, kas nepakļaujas valdošajai ideoloģijai, izrāda pretestību pastāvošajam režīmam (parasti autoritārās valstīs).
iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies atbildīgā amatā, ieguvis ievērojamu sabiedrisko stāvokli u. tml.
daltoniķis Cilvēks, kas nespēj atšķirt sarkano, retāk zilo un violeto krāsu.
marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
dīkdienis Cilvēks, kas nestrādā, dzīvo bezdarbībā; sliņķis, slaists.
bezdievis Cilvēks, kas netic Dievam; cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus (parasti ticīgo cilvēku vērtējumā).
stikla pūtējs cilvēks, kas no karsta stikla masas pūšot izveido priekšmetus.
metalurgs Cilvēks, kas nodarbināts metalurģijā; metalurģijas speciālists.
diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu u. tml.) bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
deģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
pārpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pārpirkšanu; starpnieks.
pētnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pētniecību.
vedējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) transportēšanu; arī ormanis.
komersants Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti liela apjoma) tirdzniecību.
afērists Cilvēks, kas nodarbojas ar afērām; blēdis, krāpnieks.
aitkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar aitkopību.
akvalangists Cilvēks, kas nodarbojas ar akvalangismu.
alķīmiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar alķīmiju.
apavnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar apavu izgatavošanu, labošanu u. tml.
šuvējs Cilvēks, kas nodarbojas ar apģērba, veļas u. tml. šūšanu.
astrologs Cilvēks, kas nodarbojas ar astroloģiju.
augkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augkopību.
augļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augļkopību, augļkopības speciālists.
augļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar augstu procentu ņemšanu par aizdoto naudu.
audējs Cilvēks, kas nodarbojas ar aušanu; aušanas speciālists.
biškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar biškopību; biškopības speciālists.
briežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar briežkopību.
cepurnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar cepuru izgatavošanu.
važonis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos; ormanis.
spēkavīrs Cilvēks, kas nodarbojas ar cīņas sportu, smagatlētiku.
cūkkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar cūkkopību.
rakstnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar daiļliteratūras darbu (parasti prozas) sacerēšanu.
dārzkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzkopību; dārzkopības speciālists.
dejotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dejas mākslu, baleta mākslinieks; dalībnieks deju kolektīvā.
vērpējs Cilvēks, kas nodarbojas ar diegu, dziju u. tml. vērpšanu; vērpšanas speciālists.
dravnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar dravniecību (1).
ķērājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu.
feļetonists Cilvēks, kas nodarbojas ar feļetonu rakstīšanu; feļetona autors.
fotoamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar fotografēšanu, nebūdams profesionāls fotogrāfs.
miesnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar gaļas pirmapstrādi; arī gaļas tirgotājs.
grāmatsējējs Cilvēks, kas nodarbojas ar grāmatu iesiešanu, grāmatiesiešanas speciālists.
pārrakstītājs Cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu.
grāvracis Cilvēks, kas nodarbojas ar grāvju rakšanu.
hiphopers Cilvēks, kas nodarbojas ar hiphopu.
hiromants Cilvēks, kas nodarbojas ar hiromantiju.
intrigants Cilvēks, kas nodarbojas ar intrigām (1).
teorētiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
amatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar kādu amatu.
kapracis Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu izrakšanu un mirušo aprakšanu.
kazkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar kazkopību.
ogļdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar koka ogļu ieguvi.
kolportieris Cilvēks, kas nodarbojas ar kolportāžu.
kontrabandists Cilvēks, kas nodarbojas ar kontrabandu.
koruptants Cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju vai pakļaujas korupcijai.
pirāts Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu.
kultūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar kultūrismu; sportists, kas specializējies kultūrismā.
lopkopējs Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kopšanu.
lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar liela apjoma tirdzniecību un kuram ir būtiska ietekme attiecīgajā tirgū.
linkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar linkopību; linkopības speciālists.
lopkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar lopkopību; lopkopības speciālists.
mags Cilvēks, kas nodarbojas ar maģiju; burvis; pareģis.
mājamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību.
mežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar mežkopību; mežkopības speciālists.
modelists Cilvēks, kas nodarbojas ar modelismu.
tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar nelegālu, arī nekvalitatīvu preču tirdzniecību.
malu mednieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām; malumednieks.
malumednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām.
malumakšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu.
malu zvejniece cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zvejniecību.
maluzvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zvejniecību.
novadpētnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar novadpētniecību.
nūjotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar nūjošanu.
okultists Cilvēks, kas nodarbojas ar okultismu.
parapsihologs Cilvēks, kas nodarbojas ar parapsiholoģiju.
piensaimnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar piensaimniecību.
planierists Cilvēks, kas nodarbojas ar planierismu, prot vadīt planieri.
plostnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar plostu sagatavošanu un pludināšanu.
privātuzņēmējs Cilvēks, kas nodarbojas ar privāto uzņēmējdarbību.
vokālists Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu; dziedonis.
publicists Cilvēks, kas nodarbojas ar publicistiku, raksta publicistiskus darbus.
puķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar puķkopību; puķkopības speciālists.
radioamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar radioamatierismu.
skribents Cilvēks, kas nodarbojas ar rakstīšanu profesionāli zemā līmenī, pavirši.
reklāmists Cilvēks, kas nodarbojas ar reklāmu veidošanu.
riebējs Cilvēks, kas nodarbojas ar riebšanu; pūšļotājs, vārdotājs.
rokdarbnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar rokdarbu izgatavošanu.
sakņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sakņkopību; sakņkopības speciālists.
sēklkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sēklkopību, sēklkopības speciālists.
selekcionārs Cilvēks, kas nodarbojas ar selekciju (1); selekcijas (1) speciālists.
sīkražotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar sīkražošanu.
sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar sīku, mazvērtīgu, arī lietotu priekšmetu tirdzniecību.
speleotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar speleotūrismu.
stenogrāfists Cilvēks, kas nodarbojas ar stenografēšanu.
stiklinieks Cilvēks, kas nodarbojas ar stikla apstrādi, veido izstrādājumus no stikla.
suņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar suņkopību; suņkopības speciālists.
svešvalodnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar svešvalodu studēšanu vai mācīšanu.
šarlatāns Cilvēks, kas nodarbojas ar šarlatānismu; blēdis, krāpnieks.
dziednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tautas medicīnu vai ārstē ar netradicionālām metodēm.
sīktirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību nelielā apjomā.
veikalnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību.
truškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar truškopību.
tūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar tūrismu, piedalās tūrisma pasākumā.
ūdenstūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu; cilvēks, kas aktīvās atpūtas laikā izmanto ūdenstūrisma pakalpojumus.
ufologs Cilvēks, kas nodarbojas ar ufoloģiju, neidentificēto lidojošo objektu pētnieks.
biznesmenis Cilvēks, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību; uzņēmējs, komersants.
vārdotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar vārdošanu; riebējs, pūšļotājs.
velotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar velotūrismu; sportists, kas specializējies velotūrismā.
vīnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vīnkopību; vīnkopības speciālists.
virpotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar virpošanu; virpošanas speciālists.
vistkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vistkopību; vistkopības speciālists.
zeltracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi; zeltraktuves strādnieks.
zemkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemkopību; zemkopības speciālists.
zemledus makšķernieks cilvēks, kas nodarbojas ar zemledus makšķerēšanu.
ziemas peldētājs cilvēks, kas nodarbojas ar ziemas peldēšanu.
ronis Cilvēks, kas nodarbojas ar ziemas peldēšanu.
zīlnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zīlēšanu.
zirdzinieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; cilvēks, kam ir bieža saskare ar zirgiem.
zirgkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; zirgkopības speciālists.
zivkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zivkopību; zivkopības speciālists.
zootehniķis Cilvēks, kas nodarbojas ar zootehniku; zootehnikas speciālists.
zvērkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zvērkopību; zvērkopības speciālists; arī cilvēks, kas nodarbojas ar savvaļas dzīvnieku aprūpi.
spēlmanis Cilvēks, kas nodarbojas ar, parasti azarta, spēli.
vēstnesis Cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus, arī (ko) vēstī; ziņnesis.
renegāts Cilvēks, kas noliedz savu agrāko, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem; atkritējs, pārbēdzējs.
individuālists Cilvēks, kas norobežojas no sabiedrības, nesadarbojas ar citiem.
okšķeris Cilvēks, kas okšķerē; slepeno dienestu darbinieks, spiegs.
verga dvēsele cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
upuris Cilvēks, kas pakļauts (kāda, kā) vardarbībai, cietis no vardarbības; cilvēks, kas gājis bojā karā, nelaimes gadījumā u. tml.
palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko paveikt, cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot kādu tā daļu.
vergs Cilvēks, kas parāda dēļ notiesāts par parāda kalpu (Livonijā 13.–15. gs.); drellis [2].
drellis Cilvēks, kas parāda dēļ notiesāts par parāda kalpu jeb vergu (Livonijā 13.–15. gs.).
dubultaģents Cilvēks, kas paralēli darbojas vairāku (personu, organizāciju, iestāžu) uzdevumā.
īgņa Cilvēks, kas parasti ir īgns.
tirgotājs Cilvēks, kas pārdod (ko); cilvēks, arī uzņēmums, kas nodarbojas ar tirdzniecību.
līdzjutējs Cilvēks, kas pārdzīvo (ko) līdz (ar kādu citu).
izdzinējs Cilvēks, kas pārmērīgi nostrādina, izkalpina (citus) darbā.
pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (noteiktu darbības jomu, sabiedrisku virzienu u. tml.).
ekscentriķis Cilvēks, kas pārsteidz ar negaidītu, neparastu rīcību, dīvainībām.
pārtraucējs Cilvēks, kas pārtrauc (kāda cita darbību).
velorikša Cilvēks, kas pārvadā pasažierus ar vieglajiem divričiem.
brīvklausītājs Cilvēks, kas pats pēc savas vēlēšanās un vienošanās ar pasniedzēju, apmeklē lekcijas konkrētā priekšmetā.
vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mājā, kūrortā u. tml.).
miesassargs Cilvēks, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīgs par tās drošību.
rokpelnis Cilvēks, kas pelna iztiku, strādājot mazkvalificētu, ar rokām darāmu darbu.
brāķētājs Cilvēks, kas peļ, noniecina (ko), atzīst (ko) par nederīgu, nelietojamu.
cīnītājs Cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā; karotājs.
sarunas biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem; sarunbiedrs.
sarunu biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem; sarunbiedrs.
sarunbiedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem.
aristokrāts Cilvēks, kas pieder pie aristokrātijas.
klēriķis Cilvēks, kas pieder pie garīdzniecības – mācītājs, priesteris, garīgā semināra audzēknis u. tml.
proletārietis Cilvēks, kas pieder pie proletariāta; strādnieks.
marodieris Cilvēks, kas piesavinās, laupa kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
gaitnieks Cilvēks, kas pilda klaušas; arī kalps.
invalīds Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma, slimības vai citu cēloņu dēļ).
pirmgājējs Cilvēks, kas pirmo reizi iet pa kādu maršrutu.
popularizētājs Cilvēks, kas popularizē.
rožkopis Cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar rožu audzēšanu.
rakstpratējs Cilvēks, kas prot (parasti pareizi) rakstīt.
oponents Cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē (piem., promocijas darbu).
fizkultūrietis Cilvēks, kas regulāri nodarbojas ar fiziskiem vingrinājumiem vai kādu sporta veidu.
regulētājs Cilvēks, kas regulē; speciālists, kas sagatavo iekārtu, ierīci u. tml. noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai.
sekotājs Cilvēks, kas reģistrējies kādā interneta mājas lapā un regulāri interesējas par šīs lapas saturu.
musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdītājs.
gādnieks Cilvēks, kas rūpējas, gādā (par kādu); apgādnieks.
literāts Cilvēks, kas sacer daiļdarbus, rakstnieks, publicists; cilvēks, kas nodarbojas ar literatūras pētīšanu.
pragmatiķis Cilvēks, kas savā darbībā vadās pēc praktiskā lietderīguma un izdevīguma principiem.
egoists Cilvēks, kas savas personiskās intereses izvirza augstāk par citu interesēm.
karjerists Cilvēks, kas savtīgi tiecas izvirzīties, gūt popularitāti, slavu.
diplomāts Cilvēks, kas savu mērķi prot sasniegt ar prasmīgu, labi apsvērtu izturēšanos pret citiem cilvēkiem.
varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
mednieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar medībām vai piedalās medībās.
zvejnieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar zveju vai piedalās zvejniecībā.
propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar kā propagandu.
sportists Cilvēks, kas sistemātiski vai profesionāli nodarbojas ar sportu.
skatītājs Cilvēks, kas skatās (kādu darbību, notikumu).
skatītājs Cilvēks, kas skatās (skatuves mākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
skrējējs Cilvēks, kas skrien; sportists, kas nodarbojas ar kādu no skriešanas sporta veidiem.
astmatiķis Cilvēks, kas slimo ar astmu, astmas slimnieks.
cukurslimnieks Cilvēks, kas slimo ar cukurslimību; diabētiķis.
epileptiķis Cilvēks, kas slimo ar epilepsiju.
histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju; kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
hronisks slimnieks cilvēks, kas slimo ar hronisku slimību.
kleptomāns Cilvēks, kas slimo ar kleptomāniju.
kretīns Cilvēks, kas slimo ar kretīnismu (1).
mēnessērdzīgs Cilvēks, kas slimo ar mēnessērdzību jeb somnambulismu.
neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju; arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
neirotiķis Cilvēks, kas slimo ar neirozi.
paralītiķis Cilvēks, kas slimo ar paralīzi.
paranoiķis Cilvēks, kas slimo ar paranoju.
psihastēniķis Cilvēks, kas slimo ar psihastēniju.
reimatiķis Cilvēks, kas slimo ar reimatismu.
sifilitiķis Cilvēks, kas slimo ar sifilisu.
sirdsslimnieks Cilvēks, kas slimo ar sirds slimību.
spitālīgs Cilvēks, kas slimo ar spitālību.
šizofrēniķis Cilvēks, kas slimo ar šizofrēniju.
sludinātājs Cilvēks, kas sludina (izplata, popularizē kādu mācību, idejas, uzskatus).
smēķētājs Cilvēks, kas smēķē; cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
informators Cilvēks, kas sniedz informāciju, informē (par kaut ko).
labdaris Cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību (parasti trūcīgajiem), gādā par kādu, atbalsta; filantrops.
soģis Cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko).
tulks Cilvēks, kas spēj (ko) tulkot (2), izprast, nojaust, izskaidrot (parasti pēc kādām zīmēm, notikumiem, sakritībām u. tml.).
brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus, veikt ko sevišķi ievērojamu, neparastu, apbrīnojamu.
pareģis Cilvēks, kas spēj paredzēt (notikumus, apstākļus u. tml.).
pravietis Cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni; pareģis.
muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu, uzstājas, bet (parasti) nav profesionāls mūziķis.
godasargs Cilvēks, kas stāv godasardzē.
ogļracis Cilvēks, kas strādā akmeņogļu šahtā vai karjerā.
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu iestādē (pirmspadomju laikā).
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu pie kāda mājās; mājkalpotājs.
apsargs Cilvēks, kas strādā apsardzē; apsardzes loceklis; sargs.
garderobists Cilvēks, kas strādā garderobē – saņem un izsniedz virsdrēbes.
izsūtāms Cilvēks, kas strādā kādā iestādē par iznēsātāju, dažādu norīkojumu izpildītāju.
transporta darbinieks cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē.
ostinieks Cilvēks, kas strādā kuģu ostā; ostas darbinieks.
mežstrādnieks Cilvēks, kas strādā pie mežu ciršanas un kokmateriālu sagatavošanas darbiem.
radiodarbinieks Cilvēks, kas strādā radio (1); radio (1) darbinieks.
strādnieks Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
pirmgadnieks Cilvēks, kas strādā, ir iesaistījies, darbojas (kaut kur) pirmo gadu; debitants (sporta spēļu komandā).
pelnītājs Cilvēks, kas strādā, saņemot par to atlīdzību, lai kādu apgādātu.
šantāžists Cilvēks, kas šantažē (kādu), nodarbojas ar šantāžu.
runātājs Cilvēks, kas teic runu (3); cilvēks, kas runā, izsaka savu (vai kāda cilvēku kopuma) viedokli (piem., sapulcē, sarunā).
izpalīgs Cilvēks, kas tika iesaukts vācu armijā samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (Otrā pasaules kara beigās).
jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts obligātajā karadienestā.
jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi; jauniesauktais karavīrs līdz svinīgā solījuma nodošanai.
jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
gaisa pirāts cilvēks, kas uzbrūk lidaparāta apkalpei, lai nolaupītu to vai piespiestu vadīt uz sev vajadzīgo vietu.
viltvārdis Cilvēks, kas uzdodas par kādu citu, ir piesavinājies cita vārdu.
supervizors Cilvēks, kas uzrauga (kā) darba izpildi, sniedz konsultācijas un psiholoģisku atbalstu darbiniekam.
aldaris Cilvēks, kas vada alus gatavošanas tehnoloģisko procesu (rūpnīcā); cilvēks, kas nodarbojas ar alus gatavošanu; alus darītājs.
diskžokejs Cilvēks, kas vada diskotēku vai raidījumu par popmūziku – izvēlas un atskaņo mūziku, komentē to u. tml.
lidotājs Cilvēks, kas vada lidaparātu; pilots.
vīndaris Cilvēks, kas vada un pārzina vīna gatavošanas procesu (parasti rūpnieciski); cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu.
direktors Cilvēks, kas vada, uzrauga, piem., filmas uzņemšanas grupas darbu.
vajātājs Cilvēks, kas vajā (kādu), lai (to) notvertu, arī nogalinātu.
aizvestais Cilvēks, kas varmācīgā veidā aizvests no dzimtenes; izsūtītais.
laivinieks Cilvēks, kas ved pasažierus vai kravu ar laivu.
asenizators Cilvēks, kas veic asenizācijas darbus.
bruģētājs Cilvēks, kas veic bruģēšanas darbus.
krāvējs Cilvēks, kas veic kraušanas darbus.
melnstrādnieks Cilvēks, kas veic nekvalificētu, parasti fiziski smagu darbu.
saiņotājs Cilvēks, kas veic saiņošanas darbus (piem., veikalā, rūpnīcā).
maketētājs Cilvēks, kas veido iespieddarba maketu.
recenzents Cilvēks, kas vērtē (ko), sniedz atsauksmi (par ko); recenzijas autors.
dublieris Cilvēks, kas vienlaikus dara to pašu, ko dara cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
zāģeris Cilvēks, kas zāģē; cilvēks, kas nodarbojas ar kokmateriālu izstrādi.
kāršu licējs cilvēks, kas zīlē nākotni ar kārtīm.
zīmētājs Cilvēks, kas zīmē; cilvēks, kas nodarbojas ar zīmēšanu.
bļitkotājs Cilvēks, kas zvejo zivis ar bļitku.
censonis Cilvēks, kas, pārvarot grūtības, cenšas sasniegt iecerēto mērķi.
līdzskrējējs Cilvēks, kas, piem., pašlabuma, karjeras dēļ (uz kādu laiku vai tikai ārēji) atbalsta kādu politisku virzienu, grupējumu.
nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku un viņa viesus; jokdaris, āksts.
paraugs Cilvēks, kura darbība, rīcība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme un kuram jālīdzinās, jāseko.
pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam, kam), vērsta pret (kādu, ko); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati, pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja.
tukšziedis Cilvēks, kura darbībai, dzīvei nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
baikeris Cilvēks, kura galvenais pārvietošanās līdzeklis ir motocikls un kuram ir sava noteikta dzīves filozofija, dzīvesveids un ģērbšanās stils (parasti melns ādas apģērbs ar metāla aksesuāriem).
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
frizieris Cilvēks, kura nodarbošanās ir frizēšana.
pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
iznēsātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) iznēsāšanu.
nesējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) nešanu.
svērējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar svēršanu.
putnkopis Cilvēks, kura pamatnodarbošanās ir putnkopība.
metiss Cilvēks, kura priekšteči pieder pie dažādām rasēm (parasti baltās rases piederīgā un indiāņa pēcnācējs).
redaktors Cilvēks, kura profesionālajos pienākumos ietilpst (iespieddarba) rediģēšana; speciālists (izdevniecībā, redakcijā), kas sagatavo (piem., iespieddarbu) laišanai klajā.
garastāvokļa cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka garastāvoklis, emocionālā pašsajūta.
holeriķis Cilvēks, kura temperamenta pamatā ir stiprais, nelīdzsvarotais, kustīgais nervu darbības tips, kam raksturīga ātra, impulsīva rīcība un spēcīgas, ātri izraisāmas jūtas.
mašīnrakstītājs Cilvēks, kura uzdevums ir pārrakstīt tekstus ar rakstāmmašīnu.
siltummīlis Cilvēks, kuram patīk silti vai karsti laika apstākļi.
personība Cilvēks, kuram piemīt kādas iezīmīgas, parasti pozitīvas, spilgtas īpašības.
dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
laimes luteklis cilvēks, kuram vienmēr viss veicas, arī laimējas.
plutokrāts Cilvēks, kuram viņa bagātības dēļ ir ekonomiska un politiska vara.
zemcilvēks Cilvēks, kurš (piemēram, kādu pazīmju, īpašību dēļ) tiek uzskatīts par sliktāku, nepilnvērtīgāku nekā citi.
hendlers Cilvēks, kurš demonstrē ekspertam suni, lai tas varētu dot savu vērtējumu par suņa atbilstību šķirnes standartam.
nestrādājošs Cilvēks, kurš nestrādā algotu darbu.
radiopirāts Cilvēks, kurš nodarbojas ar radiopirātismu.
žurnālists Cilvēks, kurš nodarbojas ar žurnālistiku (1) un kura darbiem ir publicistisks raksturs.
rakstītpratējs Cilvēks, kurš prot (parasti pareizi) rakstīt; rakstpratējs.
strādātgribētājs Cilvēks, kurš vēlas strādāt; cilvēks, kurš meklē (parasti apmaksātu) darbu.
bada dzeguze cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
badadzeguze Cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
asinsradinieks Cilvēks, kuru ar kādu citu saista asinsradniecība.
darbonis Cilvēks, kuru darbība vērtējama negatīvi.
jauniesaucams Cilvēks, kuru iesauc obligātajā karadienestā.
tu Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
krustbērns Cilvēks, kuru vecāks kolēģis ievadījis savā arodā, profesijā.
teicējs Cilvēks, no kura pētnieciskos nolūkos iegūst informāciju par folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
aizbilstamais Cilvēks, pār kuru nodibināta aizbildnība; cilvēks, par kuru rūpējas, kura intereses aizstāv.
viņš Cilvēks, par kuru runā.
komediants Cilvēks, par kuru smejas, uzjautrinās; āksts.
dārgais Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
dārgumiņš Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patiku, arī draudzību, mīlestību.
brālis Cilvēks, pret kuru vēršas ar ironiju vai nicinājumu.
peramais zēns cilvēks, uz kuru noveļ vainu, arī izgāž dusmas.
zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd spriedze.
roka Cilvēks, viņa darbība, rīcība.
ezermītne Cilvēku apmetne, dzīvesvieta, kas aizsardzības nolūkos celta ezera salā vai sēklī; ezerpils.
ciltskoks Cilvēku dzimtas (retāk dzīvnieku sugas) radniecisko attiecību attēlojums vēsturiskajā attīstībā, kas atgādina koku ar zariem.
nogrupējums Cilvēku grupa (kolektīvā, organizācijā u. tml.) ar atšķirīgiem uzskatiem, savu viedokli.
kārta Cilvēku grupa ar kādu vienojošu pazīmi.
banda Cilvēku grupa ar morāles normām neatbilstošiem uzskatiem un rīcību.
vecumgrupa Cilvēku grupa ar noteiktu vecumu.
sindikāts Cilvēku grupa, kas apvienojas, lai veiktu kādu darbību.
brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota kāda uzdevuma vai darba veikšanai.
ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
loks Cilvēku grupa, kas izkārtojusies šādā formā; karaspēks, kas izvietojies šādā formā.
sabiedrība Cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko parasti atrodas kopā.
patruļa Cilvēku grupa, kas patrulē (ar transportlīdzekļiem vai bez tiem).
delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valsti, valdību, kolektīvu vai iestādi kongresā, konferencē, sporta sacensībās, ceļojumā, sarunās u. tml.
kliķe Cilvēku grupa, kas savtīgos nolūkos cenšas iegūt vai saglabāt politisko varu.
apkalpe Cilvēku grupa, kas veic pienākumus kādā transportlīdzeklī, vada un uztur darba kārtībā kādu iekārtu, mehānismu u. tml.
ekipāža Cilvēku grupa, kas, veicot darba pienākumus, pārvietojas kopīgā transportlīdzeklī.
maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc šāda laikposma izbeigšanās.
kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
aprindas Cilvēku grupa, slānis ar kopīgu sabiedrisko stāvokli, profesionālām u. tml. interesēm.
slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām.
sadzīve Cilvēku ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas, politiskas darbības u. tml.) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā.
cilts Cilvēku kopa ar kopīgām pazīmēm, īpašībām.
sabiedrība Cilvēku kopums kādā vēsturiskās attīstības posmā ar tam raksturīgo ražošanas veidu, ražošanas attiecībām, institūcijām u. tml.
tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
rezerve Cilvēku kopums, no kura vajadzības gadījumā var izvēlēties kāda darba veicēju, pienākuma izpildītāju.
opozīcija Cilvēku kopums, sabiedrības daļa, kas kritizē un vēršas pret valdošo varu.
prakse Cilvēku mērķtiecīga darbība, konkrētais darbs.
dravniecība Cilvēku nodarbošanās – medus, vaska ieguve.
medniecība Cilvēku nodarbošanās veids – savvaļas dzīvnieku medīšana.
zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids – zivju un citu ūdensdzīvnieku ieguve ar īpašiem rīkiem.
mikromobilitāte Cilvēku pārvietošanās ar kājām vai individuālu transportlīdzekli, kuru darbina cilvēka muskuļu spēks vai videi draudzīgs dzinējs.
mongoloīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīga dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, plakana seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, īpatnēja acu forma.
pasaule Cilvēku sabiedrība, arī tās daļa ar noteiktām raksturīgām iezīmēm (piem., kādā laikposmā).
strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu dēļ), kas, parasti, izpaužas asā, satrauktā sarunā, paceltā balsī.
veselībpratība Cilvēku spēja meklēt, saprast un rīkoties ar informāciju, kas saistīta ar veselību.
rase Cilvēku tips ar noteiktām raksturīgām fiziskām pazīmēm (piem., noteiktu ādas krāsu, acu formu u. tml.).
trihomoniāze Cilvēku un dzīvnieku parazitāra dzimumorgānu un izvadorgānu slimība, ko ierosina trihomonas.
medijs Cilvēku un garu starpnieks spiritisma seansos.
elfs Cilvēkveidīga būtne ar smailām ausīm, dabas gars ģermāņu mitoloģijā.
komunārs Cīnītājs par komunistisku iekārtu, komunistisko ideju atbalstītājs.
uzcīnīties Cīnīties (ar kādu, ko arī par ko) – parasti sportā; cīnoties nokļūt (līdz kādai vietai vērtējumā).
karot Cīnīties (bruņotā cīņā, iesaistoties karadarbībā), piedalīties karā.
karot Cīnīties (par ko).
kapāties Cīnīties (parasti sportā).
kauties Cīnīties ar pretinieku karā; karot.
konkurēt Cīnīties par noteicošo lomu (kādā saimnieciskās darbības jomā), par izdevīgākiem (preču ražošanas un realizēšanas) apstākļiem u. tml.
paukoties Cīnīties vienam pret otru ar floreti špagu vai zobenu.
krustot šķēpus Cīnīties, karot.
krustot zobenus Cīnīties, karot.
boksēties Cīnīties, sacensties boksā; cīnīties ar tādiem paņēmieniem, kādus lieto boksā.
kauties Cīnīties; plūkties (par dzīvniekiem).
izcīnīt cīņu cīņā (kaujā) uzvarēt.
izcīnīt kauju cīņā (kaujā) uzvarēt.
kautiņš Cīņa (starp dzīvniekiem).
tuvcīņa Cīņa ar pretinieku nelielā attālumā.
duelis Cīņa starp diviem cilvēkiem vai divām cilvēku grupām, piem., sportistiem.
divkauja Cīņa starp diviem pretiniekiem.
turnīrs Cīņa starp diviem vai vairākiem bruņiniekiem (viduslaikos).
šķiru cīņa cīņa starp ražošanas līdzekļu īpašniekiem un tiem, kam īpašuma nav.
divcīņa Cīņa, sadursme (starp diviem pretiniekiem, diviem spēkiem).
fronte Cīņai izvietotā karaspēka daļa, kas vērsta tieši pret pretinieku.
parters Cīņas sportā – stāvoklis, kad cīkstonis atbalstās pret paklāju ar rokām vai atrodas guļus uz tā.
karatē Cīņas sporta veids, kam pamatā ir japāņu pašaizsardzības sistēma bez ieroča un kurā tiek izmantoti sitieni ar rokām un spērieni.
džudo Cīņas sporta veids, kam raksturīgi specifiski tvērieni, metieni u. c. paņēmieni, lai uzvarētu pretinieku.
tekvondo Cīņas sporta veids, kas ietver vairākus elementus (piem., sitienus ar dūri vai kāju, spērienus lēcienā) un kam īpaši raksturīga kāju izmantošana gan spērienos, gan bloķējot uzbrukumus.
klasiskā cīņa cīņas sporta veids, kurā aizliegts satvert pretinieku zemāk par jostasvietu un lietot paņēmienus ar kājām.
sambo Cīņas sporta veids, kurā apvienoti dažādu nacionālo cīņu paņēmieni un kurā galvenie ir metieni (ar rokām, kājām, ķermeni) un sāpju paņēmieni.
cionists Cionisma kustības darbinieks vai piekritējs.
vieninieks Cipars 1.
divnieks Cipars 2.
trijnieks Cipars 3.
četrinieks Cipars 4.
piecinieks Cipars 5.
piecnieks Cipars 5.
sešinieks Cipars 6.
septiņnieks Cipars 7.
astoņnieks Cipars 8.
deviņnieks Cipars 9.
nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības; skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
numurs Cipars, ciparu kopa, ko lieto, lai noteiktā secībā apzīmētu (piem., priekšmetu, parādību) virknes locekļus, kā arī to identifikācijai.
decimālcipars Cipars, kas decimālskaitļu pierakstā atrodas pa labi aiz komata.
kolumncipars Cipars, kas norāda (iespieddarba) lappuses numuru.
desmitnieks Ciparu kopa 10.
simtnieks Ciparu kopa 100.
tūkstošnieks Ciparu kopa 1000.
septiljons Ciparu kopa, skaitlis, ko raksta ar viens un 24 nullēm; šāds daudzums, skaits.
acīte Ciparu summa 21.
paciprese Ciprešu dzimtas mūžzaļš dekoratīvs koks vai krūms ar zvīņveida skujām.
tūja Ciprešu dzimtas mūžzaļš skuju koks vai krūms ar zvīņveida pretējām skujām un sīkiem iegareniem čiekuriem; dzīvības koks.
ahileja cīpsla cīpsla, kas savieno kājas ikru muskuli ar papēža kaulu.
uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts uniformā, izrādes laikā manēžā veic tehniskus darbus.
žonglēšana Cirka mākslas žanrs – veikla manipulācija ar priekšmetiem (piem., nūjām, bumbiņām), metot tos gaisā un noķerot.
ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme noturēt līdzsvaru nestabilā ķermeņa stāvoklī, piem., uz virves; prasme saglabāt līdzsvaru nestabilā stāvoklī.
akrobātika Cirka mākslas žanrs, kurā tiek izpildīti sarežģīti veiklības un spēka vingrinājumi.
klauns Cirka mākslinieks (neparastā tērpā, ar dīvainu grimu), kas uzstājas ar komiskiem priekšnesumiem.
akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku.
zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
žonglieris Cirka mākslinieks, kas nodarbojas ar žonglēšanu.
ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto asi kontrastainus, neparastus paņēmienus, komiskus efektus.
iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids – šķietamu brīnumu demonstrēšana, kas balstās uz speciālas aparatūras izmantošanu, roku veiklību u. tml.
iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas, izmantojot speciālu aparatūru, roku veiklību u. tml., demonstrē šķietamus brīnumus.
plaģiātisms Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu, publicēšana ar savu vārdu.
plaģiāts Cita autora darbs (vai tā daļa), kas tiek uzdots par savu, publicēts ar savu vārdu.
tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji; svešinieki; arī precinieki.
pārvērtība Cita veidola, ārējā izskata (parasti strauja, negaidīta) iegūšana.
cits Citāds, atšķirīgs (parasti labāks).
lāsums Citas krāsas vai nokrāsas (parasti ieapaļš) plankums, arī raibums.
citruna Citas personas (ne teksta autora) runa vai domas (daiļdarbā).
militārā ekspansija citas valsts pakļaušana ar bruņotu spēku palīdzību.
okupācija Citas valsts teritorijas sagrābšana ar bruņotu spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā.
pomelo Citrusu ģints augļu koks ar apaļiem, nedaudz saplacinātiem vai bumbierveida, gaiši dzelteniem, sulīgiem augļiem [Citrus maxima, Citrus grandis].
apelsīns Citrusu ģints augļu koks ar apaļiem, oranžsarkaniem, sulīgiem augļiem [Citrus sinensis].
laims Citrusu ģints koks ar nelieliem, skābiem, zaļganiem, citronam līdzīgiem augļiem [Citrus aurantifolia].
virkne Cits citam sekojošu parādību, norišu u. tml. kopums.
ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas un ziedi; šī auga sēkla.
viņpagasts Cits, arī kaimiņu pagasts.
kompilācija Citu autoru radīto darbu mehānisks sakopojums, apkopojums; šādi veidots darbs.
ekspluatācija Citu cilvēku darba rezultātu izmantošana savā labā.
imigrācija Citu valstu pilsoņu ieceļošana kādā valstī (parasti uz pastāvīgu dzīvi).
popārtists Civēks, kas darbojas popārta virzienā.
CA Civilā aizsardzība.
tiesībspēja Civilajās tiesībās noteikta fizisku un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
trešā persona civillietas dalībnieks, kas juridiski ieinteresēts prasības lietas iznākumā strīdā starp pusēm.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
dāvinājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru viena puse bez atlīdzības piešķir otrai pusei mantisku labumu.
kaitējuma atlīdzināšana civiltiesisks pienākums, kas rodas sakarā ar personai vai viņas mantai, kā arī organizācijai nodarītu kaitējumu.
suķis Cūka, arī baroklis.
baroklis Cūka, ko baro kaušanai.
cūkkopība Cūku audzēšana gaļas ieguvei; attiecīgā lopkopības nozare.
apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas.
mežacūka Cūku dzimtas savvaļas dzīvnieks ar rupjiem sariem klātu masīvu ķermeni; meža cūka [Sus scrofa].
sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi; vaislai paredzēta cūku mātīte.
ievārījums Cukurā savārīta ogu vai augļu (arī ogu un augļu) masa.
pralinē Cukura, sasmalcinātu riekstu un kauleņaugu kodolu maisījums, ko lieto konditorejā; konditorejas izstrādājums ar šāda maisījuma pildījumu.
nasks Čakls, veikls, izdarīgs; ātrs.
piečāpot Čāpojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
evolūcijas teorija Čarlza Darvina mācība par dzīvo būtņu attīstību no citām, tagad jau izmirušām sugām.
čartists Čartisma pārstāvis.
čekists Čekas darbinieks.
fenhelis Čemurziežu dzimtas ārstniecības augs un garšaugs.
burkāns Čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un garenu oranžas krāsas sakni [Daucus carota].
anīss Čemurziežu dzimtas augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un arī par garšvielu.
gārsa Čemurziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un trīsstaraini plūksnainām lapām (aug sētmalēs, kā nezāle dārzā).
suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs liels indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem saliktos čemuros.
koriandrs Čemurziežu dzimtas garšaugs.
ķimene Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar sīkiem baltiem vai rožainiem ziediem un aromātiskiem augļiem – sēklām.
zilpodze Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, zobainām lapu malām un sīkiem zilganiem vai baltiem ziediem stublāja un zaru galos.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs vidējs vai liels indīgs lakstaugs ar stāvu, kailu, zarainu, dobu stumbru, spīdīgām, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros [Aethusa cynapium].
suņburkšķis Čemurziežu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem čemuros.
četrarpus Četri ar pusi.
lando Četrriteņu kariete ar nolaižamu augšdaļu.
cepeškrāsns Četrstūraina ietaise (plītī) ēdienu cepšanai; šādas formas ierīce (parasti elektriska) cepšanai.
lāde Četrstūraina kaste ar vāku (dažādu mantu glabāšanai).
pončo Četrstūrains apmetnis ar izgriezumu galvai.
trapece Četrstūris, kura divas pretējās malas ir paralēlas, bet pārējās divas (sānmalas) nav paralēlas.
paralelograms Četrstūris, kura ik divas pretējās malas ir paralēlas.
četrotne Četru (cilvēku, arī dzīvnieku) kopa.
tetraloģija Četru tematiski un kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
piečivināt Čivinot piepildīt ar skaņām (ko).
sačivināties Čivinot sasaukties (par putniem).
sačubināt Čubinot padarīt mīkstu, kuplu.
uzčubināt Čubinot panākt, ka (kas) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
piečurāt Čurājot padarīt slapju, netīru (telpu, arī apkārtni).
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā joslā un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, īss augu veģetācijas periods.
resursi Dabas bagātības, enerģijas avoti, izejvielu, materiālu krājumi, naudas līdzekļi, darbaspēks u. tml., ko var izmantot kādam mērķim, darbībai, norisei.
negaiss Dabas parādība – zibens ar pērkonu, lietu, arī stiprām vēja brāzmām.
dabas katastrofa dabas parādību postoša izpausme (piem., plūdi, viesuļvētras, zemestrīces).
darbība Dabas parādību spēcīga izpausme, kas rada izmaiņas apkārtējā vidē.
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
pustuksnesis Dabas zona starp stepi vai savannu un tuksnesi.
peizāža Dabasskats, arī skats.
sistemātika Dabaszinātņu nozare, kas apraksta, klasificē (objektus), dod tiem nosaukumus.
pašattīrīšanās Dabiska attīrīšanās, bez ārējas iedarbības.
basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni) matu krāsošanai.
okers Dabiska minerālkrāsa dzeltenīgos vai sarkanīgi brūnos toņos.
promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi.
starpteka Dabiska vai mākslīga ūdenstece, kas savieno divas ūdenstilpes, atzars aiz salām u. tml.
stihija Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide.
šķiedra Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiāla tievs, garš veidojums.
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
silikāti Dabiskie silīcijskābju sāļi, plašākā minerālu klase, kas kopā veido 80% Zemes garozas masas.
balzams Dabisks produkts, kas satur ēteriskas eļļas, sveķus un smaržvielas; līdzvērtīgs sintētiski iegūts lielmolekulārs savienojums.
ūdensbaseins Dabisks reljefa iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
monokristāls Dabisks vai mākslīgi iegūts kristāls ar viendabīgu, nepārtrauktu kristālrežģi.
vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
brīvs Dabisks, bez sasprindzinājuma, arī nepiespiests, nesamākslots.
stāja Dabisks, parasti vertikāls, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas saistīts ar kādas darbības veikšanu.
apsvilināt Dabūt (ādas) iekaisumu (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, lietošanā, rīcībā (parasti kādas darbības rezultātā).
iegūt Dabūt (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm.
apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.).
raut Dabūt, arī atrast, sameklēt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
sagrābt Dabūt, iegūt savā īpašumā, pakļaut savai ietekmei (parasti, rīkojoties savtīgi).
prologs Daiļdarbā – ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
literārā tiesa daiļdarba apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
ekspozīcija Daiļdarba daļa, kurā raksturoti apstākļi un personu attieksmes līdz galvenās darbības, konflikta sākumam.
fabula Daiļdarba satura īss izklāsts; sižets.
pārstrādājums Daiļdarba, muzikāla sacerējuma u. tml. pārveidojums.
radiovariants Daiļdarbs, kas pārveidots pārraidīšanai pa radio.
dienasgrāmata Daiļdarbs, kas rakstīts šādā formā.
teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piem., kādā virzienā, žanrā).
literārais mantojums Daiļdarbu kopums, ko pēc savas nāves atstājis rakstnieks.
rakstniecība Daiļdarbu sacerēšana; literārā darbība.
dzeja Daiļliteratūras veids – saistītā valodā sacerēti daiļdarbi; šādā veidā uzrakstītu daiļdarbu kopums.
sakumi Dakšas (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai).
segmentācija Dalīšana segmentos (par tekstu, attēlu u. tml.).
kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot ar knaiblēm, starp nagiem, pirkstiem u. tml.
jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
drostaloties Dalīties (par olšūnu pēc apaugļošanās).
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, šķelties, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos, arī, piem., trieciena, spiediena iedarbībā.
drupt Dalīties nelielās, arī sīkās daļās (par ko irdenu, trauslu); noārdīties.
raisīties Dalīties nost (no auga) – par lapām, augļiem u. tml.
šķirties Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu).
lupt Dalīties, krist nost, lobīties (parasti par virskārtu).
trunēt Dalīties, sairt īpašu parazītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt.
trūdēt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām; pūt (1).
trupēt Dalīties, sairt, īpašu parazītisko sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
lūzt Dalīties, šķīst (par viļņiem).
izdalīt Dalot (vienu skaitli ar otru), iegūt dalījumu.
atdalīties Daloties (kam lūstot, drūpot, trūkstot u. tml.), zaudēt saistību (ar ko), atšķelties nost.
taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis.
griezējdaļa Daļa (ierīcei, detaļai), ar kuru griež [2](1).
vidusposms Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusdaļa (2).
vidusdaļa Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas ir paredzēta noteiktam nolūkam, arī ko piešķir, dod kādam.
posms Daļa (parasti auga stumbram, zaram) starp diviem mezgliem.
posms Daļa (parasti daiļdarbā, tekstā), kam ir samērā nobeigts saturs.
stumbenis Daļa (parasti kājai vai rokai), kas palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās).
posms Daļa (piem., dzelzceļa līnijai, autobusa maršrutam) starp divām stacijām, pieturām, arī vietām.
vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū; vidusdaļa (1).
vidusdaļa Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū.
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā (kas) pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradies, varētu notikt u. tml.
mazākā tiesa daļa, kas ir mazāka par pusi.
pusguļus Daļēji guļus, ar paceltu un atbalstītu ķermeņa augšdaļu.
puskreiss Daļēji kreiss (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem u. tml.).
pusmežonīgs Daļēji mežonīgs (par dzīvniekiem).
aprast Daļēji pierast, pierodot samierināties (ar ko).
ogle Daļēji sadedzis cietas organiskas vielas (parasti koka) gabals.
puskaltis Daļēji sakaltis (par pārtikas produktiem).
pairt Daļēji zaudēt savstarpējās saiknes; pajukt.
ar pusausi (klausīties, dzirdēt u. tml.) daļēji, arī neuzmanīgi, pavirši (klausīties, dzirdēt u. tml.).
pusdarīts Daļēji, līdz pusei padarīts; iesākts darīt un nepabeigts.
ieskicēt Daļēji, nepilnīgi attēlot (daiļdarbā).
pusparazītisks Daļēji, pa pusei parazītisks.
puspelēks Daļēji, pa pusei pelēks; arī netīri balts.
pusnemaņa Daļējs apziņas, samaņas, arī rīcībspējas zudums.
pusparazīts Daļējs parazīts; tāds, kas spēj dzīvot un baroties arī patstāvīgi, bez saimnieka organisma.
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli.
invaliditāte Daļējs vai pilnīgs darbaspēju zudums, piem., slimības vai ievainojuma dēļ.
darbnespēja Daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums slimības, nelaimes gadījuma u. tml. iemeslu dēļ; darba nespēja.
parciāls Daļējs; arī atsevišķs.
neīsts daļskaitlis daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju vai lielāks par to.
decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kura saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas pierakstā no veselā skaitļa ir atdalīts ar komatu.
īstais daļskaitlis daļskaitlis, kura skaitītājs ir mazāks par saucēju.
daļa Daļskaitlis; matemātisks uzdevums ar daļskaitļiem.
aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību.
mols Dambis, kas no cietzemes iestiepjas jūrā un pasargā ostu no jūras viļņiem, ledus, sanesumiem u. tml.
Rigsdags Dānijas parlaments (līdz 1953. g.).
supervīzija Darba (parasti ar cilvēkiem saistīta) uzraudzīšana, konsultāciju un psiholoģiska atbalsta sniegšana darbiniekiem.
pieniņš Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
aste Darba daļa, kas palikusi nepadarīta, nepabeigta.
darbarokas Darba darītāji.
maizes devējs Darba devējs.
atpūta Darba gaitu izbeigšana vecuma dēļ.
sekcija Darba grupa (piem., sanāksmē, konferencē) atsevišķu jautājumu apspriešanai.
programma Darba kārtība, plāns (kādam pasākumam, sanāksmei).
cilvēkdiena Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā dienā.
cilvēkstunda Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
virsstundas Darba laiks, kas pārsniedz normēto darba laiku; darbs, ko veic šajā laikā.
ierīce Darba līdzeklis (parasti tehnoloģiskā iekārtā), kas paredzēts noteiktam uzdevumam.
kombains Darba mašīna, kas izpilda vairākas darbības, veicot noteiktu apstrādes ciklu.
slimības lapa darba nespējas lapa.
biļetens Darba nespējas lapa.
slimības nauda darba nespējas pabalsts.
strādāt Darba procesā, darbojoties izmantot (ko); darboties (ar ko).
piestrādāt Darba procesā, strādājot piestiprināt.
prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai; šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
virsprodukts Darba produkts, kurš (materiālo vērtību ražošanā) saražots vairāk par to, kas vajadzīgs darbaspēka atražošanai.
apgrozība Darba produktu apmaiņa ar naudas starpniecību, preču pārvēršana naudā.
produkts Darba rezultāts.
īlens Darba rīks caurumu izduršanai – spalā iestiprināts tievs, smails metāla stienītis.
izkapts Darba rīks zāles vai labības pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
ražošanas līdzekļi darba rīku un citu priekšmetu kopums, ko izmanto ražošanas procesā.
birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs pedantisks formālisms, neiedziļināšanās kārtojamo jautājumu būtībā.
pirmais maijs darba svētki, LR Satversmes sapulces sasaukšanas diena.
dungriņi Darba tērps – bikses ar lencēm pār pleciem.
uzsvārcis Darba tērps, ko valkā virs apģērba; virsvalks.
virsvalks Darba tērps, ko valkā virs apģērba.
meistars Darba tiešais vadītājs un organizētājs (kādā ražošanas iecirknī).
mantinieks Darba turpinātājs; pēctecis.
kilogrammetrs Darba un enerģijas mērvienība – darbs, ko veic viens spēka kilograms vienu metru garā ceļa posmā.
ergs Darba un enerģijas mērvienība.
dzīvais inventārs darba un produktīvie mājdzīvnieki (kādā saimniecībā).
izstrādes diena darba uzskaites vienība kolhozos (līdz 1960. gadam).
bosings Darba vadītāja vai vadības īstenots psiholoģisks terors pret darbinieku (darbiniekiem).
virssvārcis Darba virsvalks.
pēcnācējs Darba, amata turpinātājs.
pēctecis Darba, amata, arī tradīciju turpinātājs.
specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
kolēģis Darbabiedrs; tā paša aroda, profesijas pārstāvis.
darbadiena Darbalaika uzskaites vienība (lauksaimniecības uzņēmumos padomju varas laikā).
darbs Darbalaiks.
sociālistiskā sacensība darbaļaužu mobilizēšanas metode, kuras mērķis bija kāpināt darba ražīgumu (padomju iekārtā).
zobs Darbarīka griezējdaļa, griezējšķautne.
nedzīvais inventārs darbarīki, mašīnas, saimniecības piederumi, transportlīdzekļi (kādā saimniecībā, uzņēmumā).
cirvis Darbarīks – kātā iestiprināts metāla gabals ar asmeni vienā pusē.
grābeklis Darbarīks – kātā iestiprināts piets ar zariem.
ķeksis Darbarīks – pagarš kāts ar nosmailinātu metāla kāsi galā.
kalts Darbarīks – tērauda stienītis, kam parasti vienā galā ir asmens, bet otrā spals.
nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) – spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, reizēm arī galu; šāds aukstais ierocis.
nēši Darbarīks (kā nešanai) – pār pleciem liekama kārts, kam abos galos var iestiprināt spaiņus vai grozus.
slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
knaibles Darbarīks (piem., kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
atslēga Darbarīks (piem., uzgriežņu) griešanai; instruments (kā) atvēršanai, regulēšanai u. tml.
adāmadata Darbarīks adīšanai – pagarš stienītis ar smailākiem galiem; adāmā adata.
skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
cērte Darbarīks ar asu galu (piem., akmeņu skaldīšanai); cirtnis.
cirtnis Darbarīks ar asu galu cietu materiālu apstrādei.
konservu nazis darbarīks ar asu šķautni konservu kārbu atvēršanai.
gludeklis Darbarīks drēbju gludināšanai ar karstumu un spiedienu.
šķēres Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; grieznes.
grieznes Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; šķēres.
ota Darbarīks krāsošanai, gleznošanai u. tml. – kātā iestiprināts matu vai saru saišķis.
lauznis Darbarīks laušanai – dzelzs stienis ar asu galu.
lāpsta Darbarīks rakšanai – pagarā kātā iestiprināta (parasti metāla) plātne.
āmurs Darbarīks sišanai – kātam piestiprināts garens dzelzs, retāk koka gabals.
uzgriežņu atslēga darbarīks skrūvju un uzgriežņu skrūvēšanai ar noteiktu žokļu atvērumu.
sliepne Darbarīks sliepnēšanai; špaktele.
špakteļlāpstiņa Darbarīks špaktelēšanai – neliela, plāna plātne ar rokturi.
špaktele Darbarīks špaktelēšanai, špakteļlāpstiņa.
adata Darbarīks šūšanai – tievs metāla irbulis ar smailu galu un caurumu otrā galā diega ievēršanai.
tamboradata Darbarīks tamborēšanai – samērā tievs stienītis ar āķveida galu.
rušinātājs Darbarīks vai ierīce, mehānisms (kā) rušināšanai.
zoblocis Darbarīks zāģa zobu locīšanai.
zāģis Darbarīks, instruments ar asmeņiem, kuri izvietoti metāla plātnes vai diska malās, vai arī ir piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; darbmašīna ar šāda veida asmeņiem.
štruments Darbarīks, instruments.
bliete Darbarīks, mehānisms blietēšanai.
parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas apzināti nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem.
darba tirgus darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma attiecību kopums.
robs Darbavieta, amats (parasti labs, ienesīgs).
pamatdarbavieta Darbavieta, kurā (kāds) strādā pastāvīgā darbā.
darbs Darbavieta.
podnieka virpa darbgalds ar rotējošu ripu māla trauku veidošanai.
skrūvsols Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds.
skrūvgalds Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols.
transporta darbi darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu.
lauka darbi darbi, kas veicami, apstrādājot laukus.
iekšdarbi Darbi, ko veic telpās; iekšējās apdares darbi celtniecībā.
airēšana Darbība --> airēt.
apdrošināšana Darbība --> apdrošināt.
apsardze Darbība --> apsargāt; apsargāšana.
apspēle Darbība --> apspēlēt(1).
apspēle Darbība --> apspēlēt(2).
atlase Darbība --> atlasīt; atlasīšana.
atvadas Darbība --> atvadīties; atvadīšanās.
augļošana Darbība --> augļot; augstu procentu ņemšana par aizdoto naudu.
burāšana Darbība --> burāt.
darināšana Darbība --> darināt.
darīšana Darbība --> darīt.
dresūra Darbība --> dresēt; dresēšanas paņēmienu kopums; uzstāšanās ar dresētiem dzīvniekiem.
dziedāšana Darbība --> dziedāt.
glābšana Darbība --> glābt.
grūšana Darbība --> grūst.
iedzīšana Darbība --> iedzīt.
iegāde Darbība --> iegādāt, iegādāties; iegādāšanās.
ieeja Darbība --> ieiet (1); ieiešana.
ievade Darbība --> ievadīt; ievadīšana.
izdale Darbība --> izdalīt (1); izdalīšana.
izdošana Darbība --> izdot.
izolācija Darbība --> izolēt (2); nošķirošana, nodalīšana atsevišķā telpā.
izpirkšana Darbība --> izpirkt.
izspēle Darbība --> izspēlēt; gājiens (piem., kāršu spēlē).
izspēle Darbība --> izspēlēt.
jāšana Darbība --> jāt.
kāpiens Darbība --> kāpt, kāpšana.
lēkšana Darbība --> lēkt.
lūgšana Darbība --> lūgt.
makšķerēšana Darbība --> makšķerēt; šāds atpūtas un sporta veids.
niršana Darbība --> nirt.
nogāde Darbība --> nogādāt; nogādāšana.
nomaksa Darbība --> nomaksāt; maksas nokārtošana; samaksa.
padarīšana Darbība --> padarīt.
pieņemšana Darbība --> pieņemt.
plānošana Darbība --> plānot; plāna vai plānu izstrādāšana.
reducēšana Darbība --> reducēt.
reducēšanās Darbība --> reducēties.
redzēšanās Darbība --> redzēties.
refinansēšana Darbība --> refinansēt; līdzekļu piesaistīšana, ko veic kredītiestādes, lai tos izmantotu bankas kredītu izsniegšanai.
rotāšana Darbība --> rotāt.
runāšana Darbība --> runāt.
sagatavošana Darbība --> sagatavot.
saiešana Darbība --> saiet.
sasauksme Darbība --> sasaukties (1).
saskaitīšana Darbība --> saskaitīt.
satvere Darbība --> satvert (1).
sazināšanās Darbība --> sazināties; savstarpēja mijiedarbība, kurā tiek pārraidīta informācija.
skaitīšana Darbība --> skaitīt; kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
skriešana Darbība --> skriet.
slaukšana Darbība --> slaukt.
slēpošana Darbība --> slēpot, arī sporta veids.
slidošana Darbība --> slidot.
smaiļošana Darbība --> smaiļot.
smēķēšana Darbība --> smēķēt.
soļošana Darbība --> soļot (1).
stostīšanās Darbība --> stostīties.
šaušana Darbība --> šaut; šādas darbības radītais troksnis.
teikšana Darbība --> teikt.
vajāšana Darbība --> vajāt.
velce Darbība --> vilkt.
vilkšana Darbība --> vilkt.
voltižēšana Darbība --> voltižēt; vingrošana uz skrejoša vai lēkājoša zirga.
atvēršana Darbība → atvērt.
pusgaita Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtām, mehānismiem u. tml.).
piekļuve Darbība-->piekļūt, piekļūšana.
revīzija Darbība, arī rezultāts --> revidēt (2); (kā) pārskatīšana, mainīšana.
rotaļa Darbība, darbību kopums priekam, izklaidei, atpūtai.
starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi, saikni (piem., starp cilvēkiem, valstīm).
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
cīņa Darbība, darbību kopums, kurā viens otru cenšas pārspēt (fiziska spēka, veiklības, arī zināšanu, prasmes ziņā).
nodarbošanās Darbība, darbs, ko kāds veic.
reakcija Darbība, izturēšanās, ko izraisa kādas citas darbības, norises ietekme.
atbilde Darbība, izturēšanās, ko izraisījusi kāda cita darbība vai jautājums; reakcija.
pēcdarbība Darbība, kas noris pēc kādas citas darbības, arī citas darbības ietekmē.
izdevējdarbība Darbība, kas saistīta ar grāmatu, žurnālu, avīžu u. c. iespieddarbu izdošanu un realizēšanu.
tāldarbība Darbība, kas skar kādus objektus samērā lielā attālumā.
pretdarbība Darbība, kas vērsta pret kādu fizikālu iedarbību un ir līdzvērtīga tās izpausmei.
pretdarbība Darbība, ko izraisījusi kāda cita darbība un kas ir vērsta pret to.
trāpīt Darbībā, kustībā u. tml. skart ko, nonākt kur.
plūsma Darbība, norise, kuras atsevišķas sastāvdaļas ir savstarpēji, secīgi saskaņotas.
svinības Darbība, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piem., ar svētkiem, kādu notikumu).
pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, diversantu darbību.
pakalpojums Darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu; šādu darbību, pasākumu kopums.
lieta Darbība, pasākums, norise.
starpniecība Darbība, paudums, kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (piem., par interneta tīklu).
nonākt Darbībā, procesā izveidoties, rasties.
nonākt Darbībā, procesā sasniegt (kādu stāvokli, pakāpi, stadiju).
aijas Darbība, process --> aijāt; šūpojošas, aijājošas kustības.
aizture Darbība, process --> aizturēt.
akreditācija Darbība, process --> akreditēt (2); valsts institūcijas pilnvarojums, atļauja darboties (kādai mācību iestādei), īstenot (noteiktu mācību programmu).
apdziedāšanās Darbība, process --> apdziedāties.
apmaiņa Darbība, process --> apmainīt, apmainīties; apmainīšana, apmainīšanās.
apsilde Darbība, process --> apsildīt; apsildīšanas sistēma.
apstarošana Darbība, process --> apstarot; iedarbošanās uz cilvēka organismu ar jonizējošo starojumu (ārstnieciskos nolūkos).
atņemšana Darbība, process --> atņemt.
attece Darbība, process --> attecēt [1]; šķidruma plūsma prom (piem., no kāda orgāna).
būve Darbība, process --> būvēt; būvēšana.
caurskate Darbība, process --> caurskatīt.
celtniecība Darbība, process --> celt; ēku celšana; attiecīgā ražošanas nozare.
dalīšana Darbība, process --> dalīt.
degustācija Darbība, process --> degustēt.
demonstrācija Darbība, process --> demonstrēt.
demontāža Darbība, process --> demontēt; demontēšana.
denunciācija Darbība, process --> denuncēt; slepens ziņojums ar apsūdzošu saturu, bet bez pierādījumiem.
destilācija Darbība, process --> destilēt; pārtvaice.
digitalizācija Darbība, process --> digitalizēt.
filtrācija Darbība, process --> filtrēt, filtrēties.
galvanizācija Darbība, process --> galvanizēt (1); elektrolītiska pārklāšana ar (parasti cinka) aizsargkārtu.
galvošana Darbība, process --> galvot.
granulācija Darbība, process --> granulēt.
grimšana Darbība, process --> grimt.
iegrime Darbība, process --> iegrimt (4).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt; aizsākums, pirmās sekmes (kādā darbā).
irdināšana Darbība, process --> irdināt.
izbūve Darbība, process --> izbūvēt; izbūvēšana, izveidošana.
izlūkošana Darbība, process --> izlūkot; izpēte.
izlūkošana Darbība, process --> izlūkot; slepena militāras, politiskas, ekonomiskas u. tml. informācijas iegūšana.
izmaksa Darbība, process --> izmaksāt (1); maksāšana, izmaksāšana.
izmeklēšana Darbība, process --> izmeklēt.
izplešanās Darbība, process --> izplesties; paplašināšanās, palielināšanās.
izsēja Darbība, process --> izsēt.
izslēgšana Darbība, process --> izslēgt (2).
izslēgšana Darbība, process --> izslēgt(1); (kā) darbības pārtraukšana.
izspiešana Darbība, process --> izspiest.
izstrādne Darbība, process --> izstrādāt; izstrādāšana; izstrāde.
izstrāde Darbība, process --> izstrādāt; izstrādāšana.
iztikšana Darbība, process --> iztikt; iztika.
izturēšanās Darbība, process --> izturēties.
izvade Darbība, process --> izvadīt.
izvadīšana Darbība, process --> izvadīt.
kavēšana Darbība, process --> kavēt.
kavēšanās Darbība, process --> kavēties.
klupšana Darbība, process --> klupt.
konfrontācija Darbība, process --> konfrontēt (2); pretstatu cīņa, sadursme.
kratīšana Darbība, process --> kratīt.
maiņa Darbība, process --> mainīt, mainīties.
modernizācija Darbība, process --> modernizēt; (kā) pārveidošana, atbilstoši jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem.
nesaturēšana Darbība, process --> nesaturēt.
nivelēšana Darbība, process --> nivelēt (1), nivelēties.
noliece Darbība, process --> noliekt; leņķis, par kādu (kas) noliecas, ir noliecies.
notece Darbība, process --> notecēt [1].
novade Darbība, process --> novadīt (2); novadīšana prom.
organizācija Darbība, process --> organizēt.
orientēšanās Darbība, process --> orientēties.
padeve Darbība, process --> padot (2).
pārbūve Darbība, process --> pārbūvēt; (kā) pārveidošana, pārtaisīšana.
pārdale Darbība, process --> pārdalīt (1); (kā) sadalīšana.
pārdale Darbība, process --> pārdalīt (2); atkārtota sadale.
pāreja Darbība, process --> pāriet.
pārmaiņa Darbība, process --> pārmainīt (3), pārmainīties (2); apmaiņa.
pārnese Darbība, process --> pārnest (4).
pārvalde Darbība, process --> pārvaldīt.
pastaiga Darbība, process --> pastaigāties.
piedošana Darbība, process --> piedot [2]; savstarpējo attiecību izlīdzinājums (piem., pēc pāri nodarījuma).
piegāde Darbība, process --> piegādāt; (kā) piegādāšana, nodrošināšana (ar ko).
pieplūde Darbība, process --> pieplūst (1); pietece.
pieplūde Darbība, process --> pieplūst (1).
pieplūde Darbība, process --> pieplūst (3).
piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (1); juridiski noteikta saistība vai emocionāla saikne (ar ko).
piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (2); (kā) piesaistīšana, iesaistīšana (piem., kopīgā darbā).
piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (3); intereses izraisīšana.
pietece Darbība, process --> pietecēt (2); ūdens daudzums, kas pietek klāt (kādai ūdenstilpei).
pievade Darbība, process --> pievadīt; (kā) pievadīšanas sistēma.
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot; uzlabošana, pilnīgošana.
plūsma Darbība, process --> plūst.
programmēšana Darbība, process --> programmēt.
rēķināšana Darbība, process --> rēķināt.
sacere Darbība, process --> sacerēt.
sadale Darbība, process --> sadalīt (2).
sadale Darbība, process --> sadalīt (5).
salaide Darbība, process --> salaist (3); noteiktā veidā, parasti cieši, savienot (detaļas, elementus u. tml.).
saplūde Darbība, process --> saplūst (1); savienošanās, nonākot saskarsmē, satekot kopā.
saplūde Darbība, process --> saplūst (2); savienošanās, nonākot saskarsmes vietā, apvienojoties.
saplūde Darbība, process --> saplūst (3); savienošanās, savstarpēji sajaucoties, tiekot savstarpēji ietekmētam.
saprašana Darbība, process --> saprast.
saspiede Darbība, process --> saspiest; saspiešana.
satece Darbība, process --> satecēt [1] (2).
savilce Darbība, process --> savilkt (4).
savirze Darbība, process --> savirzīt, savirzīties; noteikts (kā) novietojums.
sensibilizācija Darbība, process --> sensibilizēt; pastiprināta organisma jutība.
simbolizācija Darbība, process --> simbolizēt.
sistematizācija Darbība, process --> sistematizēt.
slīde Darbība, process --> slīdēt (1).
smējiens Darbība, process --> smieties (1); arī smiekli (1).
specifikācija Darbība, process --> specificēt; dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija.
spiešana Darbība, process --> spiest.
strāvojums Darbība, process --> strāvot (2).
šķiršana Darbība, process --> šķirt.
šķiršanās Darbība, process --> šķirties.
šūpas Darbība, process --> šūpot, šūpoties; viļņošanās.
tece Darbība, process --> tecēt [1].
tiece Darbība, process --> tiekties; tiekšanās.
trīce Darbība, process --> trīcēt.
utilizācija Darbība, process --> utilizēt.
uzlidojums Darbība, process --> uzlidot (1, 3).
vulgarizācija Darbība, process --> vulgarizēt; panākt, būt par cēloni, ka kas (piem., atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
vulkanizācija Darbība, process --> vulkanizēt.
ņirba Darbība, process → ņirbēt (2).
apbūve Darbība, process, arī rezultāts --> apbūvēt.
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot; izveidošana.
izvēle Darbība, process, arī rezultāts --> izvēlēties (1).
novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt, novirzīties; lielums, par kādu (kas) ir novirzījies vai atšķiras (no nospraustā kursa, noteiktās normas u. tml.).
pārbīde Darbība, process, arī rezultāts --> pārbīdīt (1).
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt; signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, radio, interneta vai cita veida sakarus.
pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (1), pārvērsties (1); kļūšana par ko citu.
socializācija Darbība, process, arī rezultāts --> socializēt, socializēties.
socioloģizācija Darbība, process, arī rezultāts --> socioloģizēt, socioloģizēties.
trūde Darbība, process, arī rezultāts --> trūdēt.
pārvirze Darbība, process, arī rezultāts, kurā (kas) virzās vai tiek virzīts no vienas vietas uz citu.
pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek apstrādāts, pārveidojot par ko citu.
pārveide Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots citāds, būtiski izmainīts.
pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots, ieviešot ko jaunu, veicot labojumus, grozījumus u. tml.
pārveide Darbība, process, kurā (viela, enerģija u. tml.) iegūst citu veidu.
jaunatklāsme Darbība, process, kurā atklāj, izzina ko jaunu.
pārvade Darbība, process, kurā notiek (kā) plūsma no vienas vietas uz citu.
apšuve Darbība, rezultāts --> apšūt (1).
apšuve Darbība, rezultāts --> apšūt (3).
fiksācija Darbība, rezultāts --> fiksēt.
ieguve Darbība, rezultāts --> iegūt (6); iegūšana.
ieskaite Darbība, rezultāts --> ieskaitīt (1).
instalācija Darbība, rezultāts --> instalēt (1); elektrības, gāzes, vēdināšanas u. tml. tehniskas sistēmas ierīkošana.
instalācija Darbība, rezultāts --> instalēt (2); programmatūras ielaišana datorā.
izvēle Darbība, rezultāts --> izvēlēties (2).
plaukums Darbība, rezultāts --> plaukt (1); pumpuru raisīšanās, ziedēšanas laiks.
samaksa Darbība, rezultāts --> samaksāt.
simulācija Darbība, rezultāts --> simulēt, kā neesoša atdarinājums; izlikšanās.
neceļš Darbība, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, morāli pagrimst.
akcija Darbība, rīcība, pasākumu kopums kāda mērķa sasniegšanai.
uzraudzība Darbība, stāvoklis --> uzraudzīt; sistēma, kas nodrošina kāda procesa, parādības novērošanu un regulēšanu.
saskare Darbība, stāvoklis (piem., priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu, iedarbojas cits uz citu.
apsardzība Darbība, stāvoklis, kad (kas) tiek apsargāts.
zemskare Darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piem., skrienot, lecot).
vingrinājums Darbība, uzdevums, ko veic, lai attīstītu kādas iemaņas, spējas, arī iegūtu psihisku vai fizisku īpašību.
prakse Darbība, veicamo uzdevumu kopums (piem., ārstam, juristam).
ekspansija Darbības apjoma intensitātes palielināšanās.
subjekts Darbības darītājs, procesa izjutējs, ko visbiežāk izsaka ar teikuma priekšmetu.
industrija Darbības joma, kurā tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi, kur darbība norit vērienīgi, dodot produkciju lielā apjomā.
lauciņš Darbības joma, nozare.
sfēra Darbības joma, nozare.
ampluā Darbības lauks.
misija Darbības mērķis, uzdevums; sūtība.
aprīkojums Darbības nodrošināšanai, (kā) funkcionēšanai nepieciešamo priekšmetu, ierīču, mehānismu u. tml. kopums.
profils Darbības nozare, novirziens.
specializācija Darbības organizēšana noteiktā veidā (kādā nozarē, specialitātē).
instruments Darbības paņēmiens; līdzeklis; iespēja.
stratēģija Darbības principu, darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
mirgošana Darbības process --> mirgot.
dramatisms Darbības sasprindzinātība, asu konfliktu strauja attīstība (mākslas darbā).
niķis Darbības traucējumi, īpatnības.
disfunkcija Darbības traucējums, nefunkcionēšana.
nopelns Darbības vai rīcības rezultāts.
ir Darbības vārda "būt" 3. personas forma.
iraid Darbības vārda "būt" novecojusi 3. personas forma; ir [1].
saitiņa Darbības vārda (piem., būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar lietvārdu vai apstākļa vārdu izteicējā.
pasīvs Darbības vārda ciešamā kārta.
aktīvs Darbības vārda darāmā kārta.
divdabis Darbības vārda forma, kam piemīt divu vārdšķiru – darbības vārda un īpašības vārda vai apstākļa vārda – īpašības.
pagātne Darbības vārda forma, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms runas momenta.
ciešamā kārta darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, ka darbība tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
kārta Darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka darbības subjekta un objekta attieksmes.
indikatīvs Darbības vārda īstenības izteiksme.
vēlējuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
pavēles izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka pamudinājumu, lūgumu, aicinājumu vai aizliegumu veikt kādu darbību; imperatīvs.
atstāstījuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda, ka runātājs atstāsta cita teikto, par kā patiesību nav pārliecinājies.
vidējā kārta darbības vārda kārta, kas izsaka, ka darbības subjekts reizē ir arī darbības objekts.
veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
perfekts Darbības vārda laika forma – pagātnē pabeigta darbība, kuras rezultāts turpinās tagadnē; saliktā tagadne.
saliktā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti.
nākotne Darbības vārda laika forma, kas norāda uz darbības norises laiku pēc runas momenta.
konjugācija Darbības vārda locīšanas tips; darbības vārdu grupa ar kopīgu formu veidošanas paradigmu.
supīns Darbības vārda nelokāmā forma, kas izsaka darbības mērķi blakus kustības darbības vārdiem.
infinitīvs Darbības vārda nenoteiksmes forma.
imperfekts Darbības vārda pagātnes forma, kas apzīmē ilgstošu darbību; nepabeigtā pagātne.
nenoteiksme Darbības vārda pamatforma, kas vispārīgi nosauc darbību.
kauzatīvs verbs darbības vārds, kas izsaka darbības vai stāvokļa ierosinājumu (dzirdīt – likt dzert).
nekārtns darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
neregulārs darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
bezpersonas verbs darbības vārds, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju; vienpersonas verbs.
pārejamība Darbības vārdu leksiski gramatiska kategorija, kas izsaka darbības vārda spēju saistīties ar objektu akuzatīvā bez prievārda; transitivitāte.
imperatīvs Darbības vārdu pavēles izteiksme.
modelis Darbības, funkcionēšanas veids.
darīšana Darbības, interešu sfēra.
lauks Darbības, interešu u. tml. joma, nozare.
uzplūdi Darbības, norises aktivitātes kāpinājums (parādībām sabiedrībā).
pa starpām Darbības, norises gaitā.
rezultāts Darbības, norises iznākums; kādu apstākļu sekas.
ritms Darbības, procesa norises veids, arī temps.
motivācija Darbības, rīcības pamatojums, izskaidrojums.
vadība Darbību (piem., lēmumu pieņemšanas, rīkojumu, norādījumu došanas) kopums, kas nodrošina sabiedriskas institūcijas, iestādes, uzņēmuma, darba kolektīva u. tml. darbību vēlamajā veidā.
pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
diplomātija Darbību kopums valsts ārpolitikas realizēšanai, starpvalstu attiecību uzturēšanai.
rezervācija Darbību kopums, ar ko nodrošina (kā, piem., viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai paredzētajā laikā.
kriminālvajāšana Darbību kopums, kas kriminālprocesuālos likumos paredzēts noziegumu atklāšanai, krimināllikumu piemērošanai personai, kas izdarījusi noziegumu.
kopspēle Darbību kopums, ko reizē veic vairāki vai daudzi darītāji (piem., sporta spēlēs).
sacensība Darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu (piem., sasniegumu, darba rezultātu ziņā).
sacīkstes Darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu; sacensība (1).
industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums).
tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai kādu sodītu.
lietvedība Darbību kopums, sistēma (piem., iestādē, organizācijā), kas nodrošina dokumentu sagatavošanu, sistematizāciju un glabāšanu, veic korespondences apstrādi u. tml.
riņķadancis Darbību virkne, kurai nav rezultāta.
palaide Darbību, norišu kopums, kas saistīts ar (ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu.
seanss Darbību, norišu kopums, ko veic spiritists ar nolūku izsaukt mirušu cilvēku garus.
darbs Darbību, pasākumu kopums kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē.
normalizācija Darbību, pasākumu kopums, lai (kas) atbilstu noteiktai normai, pieņemtiem standartiem.
treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
darba ietilpība darbietilpība.
darba ietilpīgs darbietilpīgs.
aktīvs Darbīgāko, rosīgāko biedru grupa (kādā organizācijā, kolektīvā).
aktīvists Darbīgs, rosīgs, iniciatīvas bagāts (kādas organizācijas, kolektīva) biedrs.
dzīt Darbināt (ierīci, mehānismu) – par motoru, enerģijas avotu u. tml.
taurēt Darbināt (transportlīdzekļa) signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
šaut Darbināt ieroci, lai panāktu, ka no tā virzītā lode, šāviņš u. tml. nogalina (ko).
atestācija Darbinieka kvalifikācijas noteikšana, viņa spēju, prasmes vērtējums profesionālā aspektā.
kadrs Darbinieks (parasti sagatavots, kvalificēts).
korektors Darbinieks (piem., izdevniecībā, laikraksta redakcijā), kas labo manuskriptu pārrakstīšanā un poligrāfiskajā salikumā ieviesušās teksta kļūdas.
suflieris Darbinieks (piem., teātrī), kura uzdevums ir suflēt.
ģērbējs Darbinieks (piem., teātrī), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
pārdevējs Darbinieks (piem., veikalā), kura pienākumos ietilpst preču pārdošana.
līdzstrādnieks Darbinieks (piem., zinātniskā iestādē, izdevniecībā).
uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko).
lietvedis Darbinieks, kas (iestādē, organizācijā) sagatavo un apstrādā dokumentus, veic saraksti u. tml.
reportieris Darbinieks, kas (plašsaziņas līdzekļiem) piegādā ziņas, ievāc informāciju (parasti no notikuma vietas).
apkopējs Darbinieks, kas apkopj (piem., telpas, teritoriju).
cietumsargs Darbinieks, kas apsargā cietumu; arī cietuma uzraugs.
apgaismotājs Darbinieks, kas atbild par apgaismošanu (teātrī, televīzijā u. tml.), darbinieks, kas apgaismo (noteiktas vietas).
brošētājs Darbinieks, kas brošē.
dispečers Darbinieks, kas centralizēti vada kāda objekta (piem., lidostas, autostacijas, elektrostacijas, ražošanas iecirkņa) darbību.
rekvizitors Darbinieks, kas gādā rekvizītus (1), atbild par tiem.
butafors Darbinieks, kas izgatavo butaforijas.
naktssargs Darbinieks, kas naktī (ko) apsargā.
kurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piem., dokumentus).
velokurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piemēram, dokumentus), braucot ar velosipēdu.
pārzinis Darbinieks, kas pārrauga (ko), ir atbildīgs (par ko).
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
kasieris Darbinieks, kas pieņem skaidras naudas maksājumus, pārdod biļetes vai veic citas ar skaidru naudu saistītas operācijas.
tabeļvedis Darbinieks, kas reģistrē, fiksē, aprēķina uzņēmumā nodarbināto faktisko darba laiku.
gaismotājs Darbinieks, kas rūpējas par skatuves, filmēšanas vietas u. tml. apgaismojumu; apgaismotājs.
referents Darbinieks, kas sagatavo lietas, sniedz ziņas, konsultē par noteiktiem jautājumiem.
rakstvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
kantorists Darbinieks, kas strādā kantorī (1); grāmatvedības, lietvedības darbinieks.
laborants Darbinieks, kas strādā laboratorijā un veic analīzes vai citus tehniskus darbus.
uzskaitvedis Darbinieks, kas uzņēmumā veic, piemēram, darba un darbalaika uzskaiti, pārbauda preču piegādes dokumentus.
reģistrators Darbinieks, kas veic (viesu, apmeklētāju u. tml.) reģistrāciju.
laborants Darbinieks, kas zinātniskā vai mācību iestādē veic dažādus tehniskus darbus (parasti padomju laikā).
istabenis Darbinieks, kura pienākums ir uzkopt istabas.
kadrs Darbinieku kopums (iestādē, uzņēmumā, nozarē).
personāls Darbinieku kopums kādā iestādē, uzņēmumā u. tml.
štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē ar noteiktiem amatiem un algām).
sildīt Darbinot (piem., ierīci, iekārtu) panākt, ka (tā) silst, izstaro siltumu.
šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš u. tml.).
nodarbināt Darbinot izmantot.
zvanīt Darbinot mehānisku ierīci, panākt, ka cita signālierīce rada skaņas; saukt kādu pie telefona.
zvanīt Darbinot signālierīci, radīt noteiktas frekvences skaņu; atskanēt šādai skaņai.
zvanīt Darbinot zvanu, panākt, ka tas rada skaņu.
izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (kā kvalitāti, īpašības, piemērotību).
kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam, darbiniekam).
urbis Darbmašīna (parasti rokas), kurā izmanto šādu instrumentu; instruments, ierīce, ar ko urbj (ko).
veseris Darbmašīna ar āmurveida krītošām daļām; šādas darbmašīnas krītošā daļa.
frēzmašīna Darbmašīna ar rotējošu griezējinstrumentu (frēzi) cietu materiālu apstrādei.
urbjmašīna Darbmašīna caurumu, dobumu veidošanai.
mizotājs Darbmašīna mizas noņemšanai no koksnes virsmas; mizošanas mašīna.
šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā.
remontdarbnīca Darbnīca remontdarbu veikšanai.
sietuve Darbnīca, cehs u. tml., kur iesien grāmatas; grāmatsietuve.
grāmatsietuve Darbnīca, cehs u. tml., kur iesien grāmatas; sietuve.
austuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kur auž.
miecētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kur miecē jēlādas.
presētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko presē.
tecinātava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko tecina [1] (2).
veltuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā veļ tekstilmateriālus.
vērptuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā vērpj (1).
krāsotava Darbnīca, cehs, kur krāso.
virpotava Darbnīca, cehs, kur virpo.
adītava Darbnīca, cehs, kurā ada ar mašīnām.
kārstuve Darbnīca, cehs, kurā kārš.
garantijas darbnīca darbnīca, kas veic garantijas remontu.
ateljē Darbnīca, kurā izgatavo dažādus izstrādājumus pēc individuāliem pasūtījumiem.
ceplis Darbnīca, uzņēmums ar šādu krāsni.
noņemt Darbojoties (ar roku vai rokām), atvienot, atdalīt nost (ko piestiprinātu, pievienotu u. tml.).
pārslēgties Darbojoties ar kādu iekārtu, ierīci, pārslēgt.
izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli; iegūt (kā) labvēlību.
uzņemt Darbojoties kāpināt (kā darbības ātrumu) līdz kādai pakāpei – piemēram, par ierīcēm, mehānismiem.
piestrādāties Darbojoties pieregulēties (par ierīcēm, mehānismiem).
saražot Darbojoties radīt (ko).
sprauslot Darbojoties radīt neregulārus blakus trokšņus (piem., izplūdes dēļ) – par iekārtām, ierīcēm.
klaudzēt Darbojoties radīt šādu samērā skaļu troksni (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.).
pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
samalt Darbojoties sasmalcināt.
nonākt Darbojoties sasniegt (ko).
malt Darbojoties smalcināt (ko).
uzdurties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi); saskarties (ar negaidītu šķērsli).
uzgrūsties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi).
vaidēt Darbojoties, pārvietojoties, radīt stieptas, mainīga augstuma skaņas; būt tādam, kur atskan šādas skaņas.
izdarīt Darbojoties, rīkojoties, veikt (ko nevēlamu).
šarlatānisms Darbošanās kādā nozarē (piem., medicīnā), uzdodoties par lietpratēju; peļņas gūšana, blēdoties un apkrāpjot citus cilvēkus.
līdzdarbība Darbošanās kopā, vienlaikus ar citiem.
pašdarbība Darbošanās pēc paša iniciatīvas, nesaskaņojot ar priekšniecību, vadību.
darbība Darbošanās, darba process (iekārtām, mašīnām, ierīcēm).
stihija Darbošanās, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
gaita Darbošanās, darbību kopums.
ķēpāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
krāmēties Darboties (ar ko); veikt, darīt ko nepatīkamu vai tādu, kas prasa lielas pūles.
šancēt Darboties (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
iet Darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni).
nosegt Darboties (sporta spēlē) tā, ka aizkavē pretinieka darbību.
segt Darboties (sporta spēlē) tā, lai kavētu pretinieka aktīvu darbību.
rīstīties Darboties ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz pūļu, laika; darīt ko tūļīgi, lēni.
forsēt Darboties ar pastiprinātu jaudu.
mīdīties uz vietas Darboties bez rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni vai neattīstīties, neveidoties.
mīņāties uz vietas Darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem.
likt plecu pie pleca darboties kopīgiem spēkiem.
noraustīties Darboties neritmiski, ar vienu vai vairākiem īsiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm).
raustīties Darboties nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
pretoties Darboties pretī (piem., kāda gribai); nepakļauties (piem., kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam).
pieklust Darboties vai izpausties ar vājāku intensitāti.
uzsākt Darboties, dzīvot, būt (kāda laika, mūža perioda) pašā pirmajā posmā; iesākt (2).
strādāt Darboties, funkcionēt (par organismu, tā daļām); funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).
mesties Darboties, funkcionēt ar traucējumiem, tikt traucētam kustībā, ķerties, aizķerties (piem., par kājām).
niķoties Darboties, funkcionēt ar traucējumiem.
reaģēt Darboties, izturēties noteiktā veidā citas darbības, norises ietekmē.
klabināties Darboties, kustēties, radot klaboņu; ilgstoši, intensīvi klabināt (1).
pretdarboties Darboties, lai izraisītu pretēju darbību citai darbībai, arī lai vērstos pret citu darbību, stāvokli u. tml.
vārīties savā sulā darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju.
aizķerties Darboties, norisēt ar kavēkļiem, pārtraukumiem.
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
sākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā.
rosīties Darboties, rīkoties (kur).
ķimerēties Darboties, rīkoties (parasti ar ko sīku, sarežģītu).
izturēties Darboties, rīkoties, arī uzvesties.
rīkoties Darboties, rosīties (kur).
čakarēties Darboties, rosīties (parasti ilgi, nemākulīgi).
ņemties Darboties, rosīties (parasti intensīvi, enerģiski).
nolaist dibenā darboties, saimniekot tā, ka (kas) bankrotē, izput, panīkst.
turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā), atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
jēgties Darboties; pūlēties.
skrūvatslēga Darbrīks skrūvju uzgriežņu aizgriešanai vai atgriešanai.
palīgdarbs Darbs (līdztekus pamatdarbam), kas dod papildu ienākumus.
melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
palīgdarbs Darbs (parasti mazkvalificēts), kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu.
dienests Darbs (parasti valsts iestādē).
teledarbs Darbs ārpus darbavietas (galvenokārt mājās), izmantojot datoru un tālruni.
gaita Darbs, darba pienākumi, kas saistīti ar noteiktu profesiju, amatu vai noteiktu darbības vietu.
būšana Darbs, darbības sfēra.
maize bez garozas darbs, dzīve, kurā nav nekā nepatīkama, grūta.
gani Darbs, kas saistīts ar mājlopu uzraudzīšanu ganībās; arī ganības.
rokudarbs Darbs, kas tiek veikts ar rokām; roku darbs.
stāvošs darbs darbs, kas tiek veikts, lielāko daļu darbalaika stāvot kājās.
priekšdarbs Darbs, kas veicams pirms cita darba sākšanas, parasti tā sagatavošanai.
pārstrādājums Darbs, kas veikts atkārtoti, (to) uzlabojot, pārveidojot.
papilddarbs Darbs, ko veic papildus pamatdarbam, arī iepriekš paredzētajam darbam.
sezonas darbs darbs, ko veic tikai noteiktā gada daļā.
haltūra Darbs, ko veic, lai iegūtu blakusienākumus.
līgumdarbs Darbs, ko veic, pamatojoties uz līgumu par konkrētā darba izpildi.
maizes darbs darbs, kurā nopelna nepieciešamos eksistences līdzekļus.
kopdarbs Darbs, kurā piedalās, kuru veic vairāki vai daudzi.
štelle Darbs, nodarbošanās; darīšanas.
gabaldarbs Darbs, par kuru maksā pēc padarītā daudzuma.
ķēpa Darbs, pasākums, kura veikšana prasa laiku, kurā jāpārvar grūtības, sarežģījumi.
velte Darbs, pasākums, rīcība u. tml., kas ir (kam) veltīts.
šance Darbs, strādāšana, arī darbavieta.
godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu.
vieta Darbs; amats.
sviedri Darbs; darba augļi.
maize Darbs.
liekēdis Darbspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
solis Darbu kopums (kādā vietā, laikā), to veikšana.
plūsmas metode darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
aizdārdināt Dārdinot aizvirzīties; ar lielu troksni aizbraukt.
pusdārgakmens Dārgakmenim līdzīgs minerāls, ko izmanto rotaslietu izgatavošanai, bet kuru tradicionāli neuzskata par dārgakmeni (piem., ahāts, jašma, tirkīzs, topāzs).
berils Dārgakmens – šī minerāla dažādu paveidu dzidrs kristāls (piem., akvamarīns, smaragds).
gemma Dārgakmens vai pusdārgakmens ar iegravētu vai iegrieztu reljefu miniatūru attēlu.
akmens Dārgakmens, arī tā imitācija.
hiacints Dārgakmens, cirkona paveids – sarkanbrūns vai sarkandzeltens caurspīdīgs minerāls.
kronis Dārgakmeņiem greznota galvas rota – valdnieka varas simbols.
raudze Dārgmetāla (zelta, sudraba, platīna u. tml.) daudzums sakausējumā; skaitlis, kas rāda šo daudzumu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma.
bakara Dārgs kristāls, ko sāka izgatavot Francijas pilsētā Bakarā.
vērtslieta Dārgs, vērtīgs, neliels priekšmets (parasti juvelierizstrādājums, piemēram, rotaslieta).
rebes Darījumi.
piramīdveida shēma darījums, kura dalībnieki gūst peļņu no jaunu dalībnieku iesaistīšanas.
norēķins Darījums, kurā notiek dažādu maksājumu un citu finansiālu darbību veikšana; naudas pārskaitījums.
aust Darināt (audumu) aužamajos stāvos.
madarot Darināt (ko), veidojot krāsainus rakstus, ornamentus; izrakstīt, musturot.
margot Darināt (rokdarbus, tos izrakstot, rotājot).
aust Darināt (tīklu).
knipelēt Darināt mežģīnes, diegus savijot un sienot dažāda veida mezglus.
pakaļdarināt Darināt, veidot tādu pašu; viltot.
tapināt Darināt; veidot, izstrādāt.
klapatas Darīšanas, rūpes, noņemšanās.
klejotājs Darīt --> klejot; tas, kas klejo.
abižot Darīt (kādam) pāri; aizvainot (kādu).
jautrināt Darīt (kādu) jautru.
izaicināt likteni darīt (ko) ar ļoti lielu risku; riskēt.
uz dullo darīt (ko) iepriekš negatavojoties, nedomājot (par to).
dragāt Darīt (ko) intensīvi, lielā steigā.
nolaisties tik zemu Darīt (ko) nepieņemamu, rīkoties pretēji saviem morāles principiem.
ielikt sirdi darīt (ko) no visas sirds, pilnīgi nododoties tam.
pārspīlēt Darīt (ko) pārāk daudz, pārāk bieži.
maksāt meslus darīt (ko) vai būt spiestam darīt (ko) kādam par labu, tam pakļaujoties, piekāpjoties.
pārdarīt Darīt (ko) vēlreiz, no jauna.
izziņot Darīt (ko) zināmu, paziņot (daudziem vai visiem).
publiskot Darīt (ko) zināmu; publicēt.
izmēģināt Darīt (ko), lai noskaidrotu (piem., kādu apstākli, iespēju).
spert izšķirošu (arī svarīgu, liktenīgu u. tml.) soli darīt (ko), rīkoties (kā).
spert soli Darīt (ko), rīkoties (kā).
darboties Darīt (ko), veikt (kādu darbību), neatrasties miera stāvoklī.
strādāt Darīt (parasti ko nevēlamu, negaidītu).
asināt Darīt asu (darbarīku, kam ir asmens).
daiļot Darīt daiļu.
(ap)gāzt kalnus darīt darbus, kas prasa lielu piepūli, lielu fizisko spēku; veikt ko lielu, nozīmīgu.
plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panāktu, sasniegtu.
miekšķēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
duļķot Darīt duļķainu (šķidrumu); maisot, jaucot u. tml. neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā).
atskaņot Darīt dzirdamu, pārraidīt – par skaņu reproducēšanas un pārraides aparātiem.
lēkt uz ecēšām Darīt gandrīz vai neiespējamo, rīkoties neapdomīgi.
gausināt Darīt gausāku, palēnināt (ko).
gludināt Darīt gludu, līdzināt.
gurdināt Darīt gurdenu, vāju, nespēcīgu.
rakt bedri (kādam) darīt kādam ļaunu, (kādam) slepeni darīt sliktu.
darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku); būt aizņemtam (ar ko).
svīst Darīt ko ar lielu fizisku vai garīgu piepūli.
steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
lauzties atvērtās durvīs darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
lauzties vaļējās durvīs darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
muļļāties Darīt ko lēni, neprasmīgi, bez jūtama rezultāta.
skriet ar izkārtu mēli darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
ķēmoties Darīt ko muļķīgu, jocīgu; aušoties.
ķēmoties Darīt ko nelietderīgu, nevajadzīgu.
blēņoties Darīt ko peļamu; darīt (arī teikt ko) nenopietni, bez nozīmes.
rotāt Darīt ko skaistāku, greznāku, krāšņāku.
rokas smērēt darīt ko sliktu, noziedzīgu.
uzdzīvot Darīt ko tādu, kas parasti vai ilgstoši nav bijis iespējams (piemēram, materiālo apstākļu dēļ).
plicināt Darīt nabadzīgu, neizteiksmīgu.
blēņoties Darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
dīdīt Darīt nemierīgu, nelikt mierā.
krist uz nerviem darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt.
vārtīt Darīt netīru, vāļājot pa zemi, netīru virsmu vai pieļaujot, ka (kas) skar zemi, netīru virsmu.
niknot Darīt niknu.
palaidņoties Darīt palaidnības, draiskoties.
lēkt uz auguma darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses.
kārties Darīt pašnāvību pakaroties.
iepazīstināt Darīt pazīstamu (ar kādu, citu ar citu) klātbūtnē nosaucot (personas) vārdu.
nest Darīt pieejamu, izplatīt.
popularizēt Darīt plaši zināmu, pazīstamu, iepazīstināt daudzus.
smaržoties Darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (ar parfimērijas, kosmētikas līdzekļiem).
krāšņot Darīt skaistāku, krāšņāku; rotāt.
skaistināt Darīt skaistu, arī skaistāku.
lubricēt Darīt slidenu, palielināt slīdamību.
graut Darīt sliktu, ļoti kaitēt.
laist grīstē darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
izpirkt grēkus darīt tā, lai izlabotu (savu rīcību, izturēšanos).
īsināt Darīt tā, lai, piem., laiks paietu ātrāk, interesantāk.
mazgāt Darīt tīru (ko) ar ūdeni un dažādiem citiem līdzekļiem.
padarīt Darīt un pabeigt darīt.
vieglināt Darīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi, arī dzīvi).
gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kā) īstenošanai; būt gatavam, tikt gatavotam (turpmākai darbībai).
posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; gatavoties (1).
rādīt (ko) no labās puses darīt zināmas, izcelt (kā) labās īpašības, priekšrocības.
rādīt (ko) no sliktās puses darīt zināmas, izcelt (kā) sliktās īpašības, mīnusus.
rādīt Darīt zināmu (ceļu, kustības virzienu); ļaut, dot iespēju, ka (kāds) dodas (kurp).
izplatīt Darīt zināmu (daudziem), iepazīstināt (daudzus).
pateikt Darīt zināmu (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
nākt klajā Darīt zināmu (ko); kļūt zināmam.
klajā Darīt zināmu (ko).
ziņot Darīt zināmu (ko).
sacīties Darīt zināmu (piem., kādu faktu), parasti runājot.
sludināt Darīt zināmu (piem., kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
kārt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
likt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
likt trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
sviest trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
pieteikties Darīt zināmu savu gaidāmo ierašanos pasaulē (par bērnu).
atvērt testamentu darīt zināmu testamenta saturu.
izdot Darīt zināmu, atklāt pretiniekam; nodot.
norādīt Darīt zināmu, dot noteiktu informāciju.
paziņot Darīt zināmu, informēt (ko).
pasacīt Darīt zināmu, izpaust (ko).
izvirzīt Darīt zināmu, izteikt (piem., domu, problēmu).
nest Darīt zināmu, nogādāt (piem., ziņu, vēsti).
vēstīt Darīt zināmu, paust (ko); arī stāstīt, ziņot.
stāstīt Darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko) rakstveidā, episkā daiļdarbā u. tml.
publicēt Darīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
aiznest Darīt zināmu; izplatīt.
laist Darīt zināmu; izplatīt.
afišēt Darīt zināmu; reklamēt.
uzrādīt Darīt zināmus (datus, faktus, ziņas u. tml.).
klapatot Darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
klausīties Darīt, rīkoties pēc (kāda) gribas, lūguma, padoma u. tml.; klausīt (1).
turēt doto vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
turēt savu vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
klausīt Darīt, rīkoties, ņemot vērā (kāda) teikto, pēc (viņa) gribas, lūguma, padoma u. tml.
iesākt Darīt, rīkoties; paveikt.
īsināt Darīt, veidot īsāku.
slīpināt Darīt, veidot slīpāku vai slīpu.
nopūlēties Darīt, veikt (ko) ar lielu piepūli.
pārforsēt Darīt, veikt (ko) pārāk spēcīgi, par daudz intensīvi.
braukt pa virsu darīt, veikt (ko) pavirši.
nodarboties Darīt, veikt (ko), nodoties (kam), pildīt noteiktus pienākumus.
ārdītājs Darītājs --> ārdīt.
cēlājs Darītājs --> celt.
cēlējs Darītājs --> celt.
dalītājs Darītājs --> dalīt.
dedzinātājs Darītājs --> dedzināt.
domātājs Darītājs --> domāt.
devējs Darītājs --> dot.
drupinātājs Darītājs --> drupināt.
dūrējs Darītājs --> durt.
grāvējs Darītājs --> graut.
grauzējs Darītājs --> grauzt.
griezējs Darītājs --> griezt [2].
iekarotājs Darītājs --> iekarot.
iekrāvējs Darītājs --> iekraut.
ienācējs Darītājs --> ienākt.
iestādītājs Darītājs --> iestādīt.
irdinātājs Darītājs --> irdināt, tas, kas irdina (ko).
izcirtējs Darītājs --> izcirst.
izmeklētājs Darītājs --> izmeklēt.
iznēsātājs Darītājs --> iznēsāt.
izpildītājs Darītājs --> izpildīt.
izsaucējs Darītājs --> izsaukt; tas, kas izsauc, izraisa (ko).
izvadītājs Darītājs --> izvadīt.
kāpējs Darītājs --> kāpt.
kopētājs Darītājs --> kopēt.
krāsotājs Darītājs --> krāsot.
kulstītājs Darītājs --> kulstīt.
ķērājs Darītājs --> ķert.
lējējs Darītājs --> liet.
licējs Darītājs --> likt [1].
līdējs Darītājs --> līst [1].
maisītājs Darītājs --> maisīt.
malējs Darītājs --> malt; cilvēks, kas strādā maltuvē, dzirnavās.
mazgātājs Darītājs --> mazgāt.
mazinātājs Darītājs --> mazināt.
meklētājs Darītājs --> meklēt.
mērītājs Darītājs --> mērīt.
metējs Darītājs --> mest; sportists, kas specializējies kādā mešanas disciplīnā.
miglotājs Darītājs --> miglot.
mīkstinātājs Darītājs --> mīkstināt.
mīlētājs Darītājs --> mīlēt; cilvēks, kas mīl.
mizotājs Darītājs --> mizot.
modelētājs Darītājs --> modelēt; speciālists, kas projektē, izstrādā skices, modelē (piem., apģērbu).
nēsātājs Darītājs --> nēsāt.
nesējs Darītājs --> nest.
nirējs Darītājs --> nirt; sportists, kas specializējies niršanā.
nīdējs Darītājs --> nīst; cilvēks, kas ienīst, arī necieš, nemīl (ko).
noņēmējs Darītājs --> noņemt.
noteicējs Darītājs --> noteikt; tas, kas (ko) nosaka.
ņēmējs Darītājs --> ņemt; cilvēks, kas pērk, iegādājas (ko).
pārrakstītājs Darītājs --> pārrakstīt.
pasniedzējs Darītājs --> pasniegt.
patērētājs Darītājs --> patērēt.
pildītājs Darītājs --> pildīt.
pinējs Darītājs --> pīt (1); amatnieks, kas nodarbojas ar pinumu darināšanu.
plānotājs Darītājs --> plānot.
plēsējs Darītājs --> plēst.
pūtējs Darītājs --> pūst.
rakstītājs Darītājs --> rakstīt.
rausējs Darītājs --> raust.
rāvējs Darītājs --> raut.
ravētājs Darītājs --> ravēt.
ražotājs Darītājs --> ražot; tas (piem., uzņēmums), kas ražo.
rosinātājs Darītājs --> rosināt; ierosinātājs.
saiņotājs Darītājs --> saiņot.
saņēmējs Darītājs --> saņemt.
saucējs Darītājs --> saukt.
savācējs Darītājs --> savākt.
savienotājs Darītājs --> savienot.
savilcējs Darītājs --> savilkt.
sējējs Darītājs --> sēt (1).
sējējs Darītājs --> siet (1).
skaitītājs Darītājs --> skaitīt.
skaitļotājs Darītājs --> skaitļot.
skalotājs Darītājs --> skalot.
slāpētājs Darītājs --> slāpēt.
slaucējs Darītājs --> slaukt; lopkopis (liellopu fermā), kura darba pienākumos ietilpst govju slaukšana un to apkopšana.
slēpotājs Darītājs --> slēpot.
slidotājs Darītājs --> slidot.
smidzinātājs Darītājs --> smidzināt.
soļotājs Darītājs --> soļot.
spridzinātājs Darītājs --> spridzināt; cilvēks, kas spridzina.
staigātājs Darītājs --> staigāt; arī klaiņotājs.
sūcējs Darītājs --> sūkt; sūcējkukainis.
svērējs Darītājs --> svērt.
šāvējs Darītājs --> šaut.
šķirotājs Darītājs --> šķirot.
tecinātājs Darītājs --> tecināt [1].
teicējs Darītājs --> teikt.
tēlotājs Darītājs --> tēlot.
turētājs Darītājs --> turēt.
urbējs Darītājs --> urbt.
uzlabotājs Darītājs --> uzlabot; tas, kas (ko) uzlabo.
vajātājs Darītājs --> vajāt.
valdītājs Darītājs --> valdīt.
vālotājs Darītājs --> vālot.
vaskotājs Darītājs --> vaskot.
vērpējs Darītājs --> vērpt.
vērtētājs Darītājs --> vērtēt.
vedējs Darītājs --> vest.
vēstītājs Darītājs --> vēstīt.
voltižētājs Darītājs --> voltižēt.
žņaudzējs Darītājs --> žņaugt.
izmuļļāt Darot (ko) nemākulīgi, neveikli, izbojāt, sabojāt.
patērēt Darot ko, būt aizņemtam (kādu laiku).
izpumpēties Darot ko, pilnīgi zaudēt spēkus.
izdarīt Darot paveikt.
gudrons Darvai vai piķim līdzīga masa, ko iegūst no naftas destilācijas blakusprodukta un izmanto bitumena ražošanā.
pārdarvot Darvot vēlreiz, no jauna.
divgadīgās ziemcietes dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
franču dārzs dārza tips, kas izveidojies Francijā, baroka laikmetā un kam raksturīgas ģeometriski precīzas, simetriskas formas.
parters Dārza vai parka zemākā daļa, kurā izvietoti zālāji, baseini, strūklakas, skulptūras u. tml.
ķirbis Dārzenis ar ložņājošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un lieliem, ovāli saplacinātiem vai lodveidīgiem augļiem.
garšsakne Dārzenis, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
pilsētas zaļā rota dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
dārzeņkopība Dārzkopības nozare – dārzeņu audzēšana iedzīvotāju patēriņam.
daiļdārzniecība Dārzkopības nozare – krāšņumaugu audzēšana, apstādījumu, parku ierīkošana un kopšana.
puķkopība Dārzkopības nozare – ziedaugu un citu nelielu krāšņumaugu audzēšana; attiecīgā zinātnes nozare.
dārznieks Dārzkopības speciālists, kas pārzina dārza kultūras un vada darbus dārzā vai dārzniecībā.
mičurinietis Dārzkopis, augļkopis – padomju selekcionāra I. Mičurina darba turpinātājs.
regulārais dārzs dārzs, parks, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija.
regulārais parks dārzs, parks, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija.
precizējums Dati, fakti u. tml., ar kuriem precizē kādu tekstu, formulējumu.
rādītājs Dati, kas iegūti kādas darbības rezultātā un raksturo kādu parādību, jomu u. tml.
rādītājs Dati, kas ļauj spriest par (kā) īpašībām, kvalitāti.
koordināte Dati, ziņas (piem., adrese, telefona numurs), pēc kurām var atrast (kādu personu, iestādi u. tml.).
darbatmiņa Datora atmiņa, kas nodrošina dažādu darbību veikšanu, strādājot ar datoru; operatīvā atmiņa.
interaktīvā tāfele datora ekrāns kā īpaša plāksne izmantošanai skolas mācību darbā.
taimeris Datorā iebūvēts elektronisks pulkstenis, kas veidots ar aparatūru un programmatūru.
kārtridžs Datorā ievietojams bloks ar noteiktām programmām.
kasetne Datorā ievietojams bloks ar noteiktām programmām.
tārps Datora kods, kas izplatās bez mijiedarbības ar lietotāju.
procesors Datora mezgls, kas pēc norādītās programmas veic datu apstrādi un attiecīgajos momentos ierosina pārējo mezglu darbību.
karstais starts datora operatīva iedarbināšana, izmantojot tā stāvokli iepriekšējās darbības rezultātā.
programmēšana Datora programmu veidošanas process: programmas projektēšana, projekta realizēšana, programmas pareizuma pārbaude u. tml.
monitors Datora sastāvdaļa – elektroniska ierīce ar ekrānu, kas vizuāli attēlo apstrādāto informāciju.
vadība Datora un tā izpildāmo apstrādes procesu vadīšana, kas nodrošina noteiktu uzdevumu risināšanas un darbību izpildes secību.
uzdevums Datoram izpildāmā darba pamatvienība; datora programma, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursus (piemēram, atmiņu, procesora laiku).
meklētājprogramma Datorprogramma, kas interneta dokumentos meklē specificētus atslēgvārdus un lietotājam sniedz dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti.
lieldators Dators (ar lielu atmiņas ietilpību), kuru (iestādē, organizācijā u. tml.) izmanto par galveno datoru.
datortehnika Dators un tā darbībai nepieciešamās papildierīces.
personālais dators dators, kas paredzēts individuālai lietošanai.
portatīvais dators dators, kas paredzēts nēsāšanai sev līdz.
programmatūra Datoru programmas, procedūras un ar tām saistītā dokumentācija un dati, kas nepieciešami datoru sistēmas darbībai.
nepārtrauktā barošana datoru sistēmas nodrošinājums ar dublējošu barošanas avotu gadījumam, ja parastais barošanas avots tiek atslēgts vai tā spriegums samazinās līdz nepieļaujamam līmenim.
kibertelpa Datoru tīklā (piem., internetā) veidotais pasaules modelis (virtuālā realitāte), kurā var simulēt reālas situācijas, spēlēt spēles u. tml.
tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupas, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
antivīruss Datorvīrusu apkarotājs.
datorika Datorzinātne; arī datoru konstruēšana un izmantošanas prakse.
nesaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kurā bloks var strādāt arī tad, ja tas ir atslēgts no sistēmas.
datne Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, kas datorā tiek uzglabāts vai apstrādāts kā atsevišķa vienība ar savu nosaukumu; fails.
nesējs Datu, informācijas u. tml. pārraides, arī uzglabāšanas līdzeklis.
nepārdatums Datums, ko apzīmē ar nepārskaitli; nepāra datums.
pārdatums Datums, ko apzīmē ar pārskaitli; pāra datums.
noēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
nobraukt Daudz braucot (pa ko, pāri kam), saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
samācīties Daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
daudz kas Daudz nozīmīga, svarīga.
(par) galvas tiesu Daudz pārāks (salīdzinājumā ar kādu citu).
kauties ar parādiem daudz pūlēties, lai spētu atdot parādus.
izrakstīties Daudz rakstot, zaudēt jaunrades spējas (par rakstniekiem).
laist darbā mēli daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu; arī aprunāt.
pierunāt Daudz runājot, piepildīt ar runāšanu (ko).
deldēt mēli Daudz runāt (par ko); aprunāt (kādu).
kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); izplatīt (piem., baumas, ziņas).
ļaut mēlei vaļu daudz runāt; arī runāt ko nevajadzīgu, lieku.
tālu tikt daudz sasniegt, arī gūt.
noskraidīties Daudz skraidīt, arī staigāt (parasti līdz nogurumam); daudz skraidot vai staigājot pavadīt (kādu laikposmu).
noskrieties Daudz skrienot, staigājot vai ko darot, ļoti nogurt, piekust.
nosmēķēt Daudz smēķējot, sabojāt (ko), nodarīt kaitējumu (organismam, veselībai).
divkārtējs Daudz spēcīgāks, intensīvāks (piem., par jūtām, spēku).
divkāršs Daudz spēcīgāks, kāpināts (piem., par jūtām, spēku).
trīskāršs Daudz spēcīgāks, kāpināts (piem., par jūtām, spēku).
divkārtīgs Daudz spēcīgāks, lielāks (piem., par jūtām, spēku).
nomīņāt Daudz staigājot un nevīžīgi valkājot, padarīt neizskatīgus (apavus).
sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas) raupjas, tulznainas.
nošļūkāt Daudz šļūkājot, padarīt (ko) gludu, cietu.
izraudāt visas asaras daudz un ilgi raudāt, līdz asaras vairs netek.
vergot Daudz un smagi strādāt, parasti, negūstot sev nekādu labumu.
braukt ar muti daudz, aplam, arī nepieklājīgi runāt.
mirkt asarās daudz, arī bieži raudāt.
pārbarot Daudz, arī nepareizi ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
nobaroties Daudz, arī sātīgi ēdot, pārlieku pieņemties svarā.
lakt Daudz, negausīgi dzert (parasti alkoholiskus dzērienus).
sacildināt Daudz, parasti pārmērīgi, cildināt; saslavēt.
salielīt Daudz, parasti pārmērīgi, lielīt.
salielīties Daudz, parasti pārmērīgi, lielīties.
vīle Daudzasmeņu griezējinstruments ar sīkiem, cirstiem vai frēzētiem zobiem cieta materiāla apstrādei, virsmas nogludināšanai, noslīpēšanai.
treilers Daudzasu piekabe smagu un lielgabarīta kravu pārvadāšanai.
partija Daudzbalsīga skaņdarba sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai; šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
motete Daudzbalsīgs garīga rakstura skaņdarbs korim bez pavadījuma.
mesa Daudzbalsīgs vokāli instrumentāls skaņdarbs ar katoļu liturģijas tekstu.
sampleris Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuru tiek radīti un apstrādāti sampli.
kamolzāle Daudzgadīga graudzāle ar kamoliem līdzīgām skarām.
kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
sīpols Daudzgadīgi lakstaugi (liliju, amariļļu, skalbju dzimtā), kam pazemes daļa ir sīpols (3), retāk bumbuļsīpols, saknenis.
cekuliņi Daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem ziliem, baltiem vai sārtiem ziediem.
zefirante Daudzgadīgs amariļļu dzimtas augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
koks Daudzgadīgs augs ar augstu (parasti vienu) stumbru un zariem.
kaktuss Daudzgadīgs augs ar gaļīgu, ūdeni uzkrājošu dažādas formas stublāju (sukulents), kam parasti ir dzeloņi un (dažām sugām) krāšņi ziedi.
mārrutks Daudzgadīgs augs ar lielām iegarenām lapām un resnām saknēm.
artišoks Daudzgadīgs augs ar lielām, gaļīgām ziedkopām, kuru pamatni lieto uzturā.
sētložņa Daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, apaļīgām lapām un sīkiem, violetiem ziediem.
sētvija Daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, matiņiem klātām lapām, zaļganbaltiem ziediem un melnām ogām; brionija.
krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
bezlape Daudzgadīgs bezhlorofila lakstaugs, parazīts, kas vairākus gadus dzīvo zem augsnes virskārtas.
sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā [Asparagus officinalis].
tradeskancija Daudzgadīgs dekoratīvs augs ar taisnu stublāju vai telpaugs ar ložņājošu stublāju.
pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas (visbiežāk rozā, sarkaniem vai baltiem) ziediem čemurveida ziedkopās un mīkstām, ieapaļām lapām.
citronmelisa Daudzgadīgs garšaugs ar sirdsveida lapām, kurām ir citrona aromāts; citronmētra; ārstniecības melisa [Melissa oficinalis].
niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar garām, šaurām lapām, ložņājošu sakneni un ziediem garā skarā.
smaržzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu [Anthoxanthum odoratum].
kāpukviesis Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garām, cietām, zilganzaļām lapām un ziediem, kas sakārtoti vārpā.
seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu, kas atgādina vārpu [Sesleria coerulea].
skarene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā.
pirkstainais grīslis daudzgadīgs grīšļu dzimtas lakstaugs ar tievu, stāvu stublāju un ziediem vārpiņā.
purene Daudzgadīgs gundegu dzimtas augs ar spilgti dzelteniem ziediem, kas aug mitrās vietās.
kurpīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām un dzelteniem vai zili violetiem ziediem.
saulkrēsliņš Daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās.
krauklene Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar nepatīkamu smaku un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli.
kumeļpēda Daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar apaļām, tumšzaļām lapām un sarkanbrūniem ziediem.
kalme Daudzgadīgs kallu dzimtas lakstaugs ar garām zobenveida lapām (veido audzes ūdenstilpju malās).
dievkociņš Daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām, smaržīgām zaļganpelēkām lapām [Artemisia abrotanum].
kanna Daudzgadīgs krāšņumaugs ar lielām lapām un asimetriskiem, spilgtiem ziediem.
peonija Daudzgadīgs krāšņumaugs ar lieliem, kupliem, parasti sarkaniem, baltiem vai rozā ziediem.
pūslene Daudzgadīgs kukaiņēdājs augs bez saknēm ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
kreimule Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem ar piesi.
rasene Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
rožlape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar lielām, rabarberam līdzīgām lapām.
doronika Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem.
tūsklape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākiem dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē, lielām, apakšpusē tūbainām lapām un ložņājošiem sakneņiem.
kaķpēdiņa Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs – sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
ehinācija Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar purpursarkaniem ziediem [Echinacea purpurea].
mauraga Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām apakšējām lapām un dzelteniem ziediem.
zeltgalvīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā; zeltslotiņa.
zeltpīpenīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
topinambūrs Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Helianthus tuberosus].
pīpene Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs, kam ziedu kurvītī ārējie mēlziedi ir balti, bet stobrziedi – dzelteni; margrietiņa [Leucanthemum vulgare].
biškrēsliņš Daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem, smaržīgiem, no virspuses plakaniem ziedu kurvīšiem ziedkopās.
mugurene Daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām, nedaudz noliektu stublāju, nokareniem zaļganbaltiem ziediem.
rabarbers Daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, sulīgiem (parasti iesarkaniem) lapu kātiem un lielām, mīkstām lapām.
kosa Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, zarainu vai bezzarainu stublāju ar dobiem posmiem un zvīņveida lapu makstīm.
skalbe Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām, ziediem vēdeklī; īriss.
silpurene Daudzgadīgs lakstaugs ar matainu stumbru, staraini vai plūksnaini dalītām lapām un violetiem zvanveida ziediem.
majorāns Daudzgadīgs lakstaugs ar maziem, baltiem vai violeti sārtiem ziediem; šā auga lapas un ziedi, ko lieto par garšaugu [Majorana hortensis].
mārpuķīte Daudzgadīgs lakstaugs ar nelieliem baltiem, rozā vai tumši sarkaniem ziediem un dzeltenu vidiņu.
rodiola Daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, biezām lapām un dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros [Rhodiola rosea; Rhodiola integrifolia].
rūta Daudzgadīgs lakstaugs ar pelēki zaļganām plūksnainām lapām, sīkiem dzelteniem ziediem.
pelašķis Daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnainām lapām un sīkiem ziediem kurvīšos.
kāpnīte Daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un tumšziliem ziediem.
lauztā sirds daudzgadīgs lakstaugs ar sarkanīgiem sirdsveida ziediem; sirdpuķe.
orhideja Daudzgadīgs lakstaugs ar savdabīgas formas krāšņiem ziediem, kas parasti aug tropos; šā auga zieds.
astilbe Daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem baltiem, sārtiem, sarkaniem vai violetiem ziediem skarā.
zaķskābene Daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediņiem un trīsstarainām lapām, aug ēnainos skujkoku mežos.
vērmele Daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās, kuru lieto kā ārstniecības augu un garšaugu [Artemisia absinthium].
uzpirkstīte Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju, kam galā ir bāli vai sarkani ziedi un kas satur ārstniecībā izmantojamus indīgus sirds glikozīdus.
ugunspuķe Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, biezi aplapotu stublāju, lancetiskām lapām un violeti sārtiem ziediem ķekarā.
prīmula Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām lapām rozetē un dažādas krāsas ziediem čemurā.
vīrcele Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un blīvos ķekaros sakopotiem dzelteniem piešveida ziediem [Linaria].
leizeja Daudzgadīgs lakstaugs ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām, kura sakneni un saknes izmanto ārstniecībā [Rhaponticum carthamoides].
lakacis Daudzgadīgs lakstaugs ar zvanveida ziediem, kuri maina krāsu (sākumā rožaini, vēlāk zili vai violeti).
pulkstenīte Daudzgadīgs lakstaugs ar zvanveidīgiem vai piltuvveidīgiem baltiem, ziliem vai violetiem ziediem.
piparmētra Daudzgadīgs lakstaugs, ārstniecības augs ar zili violetiem ziediem un stipri smaržojošām lapām; no šā auga lapām gatavota droga [Mentha piperita].
tauksakne Daudzgadīgs lakstaugs, ko izmanto ārstniecībā, dažas sugas audzē lopbarībai vai kā krāšņumaugu.
maijpuķīte Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; kreimene.
kreimene Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte.
muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un (parasti) ziliem ziediem samērā blīvos cilindrveida ķekaros.
lucerna Daudzgadīgs lopbarībā izmantojams lakstaugs ar gariem stublājiem un ziliem, violetiem vai dzelteniem ziediem.
zeltnātrīte Daudzgadīgs lūpziežu (panātru) dzimtas augs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, oranžiem plankumiņiem izraibinātiem ziediem.
ūdensmētra Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs ar raksturīgo mētru smaržu un ziedkopu stublāja galā, kas sastopams ūdenstilpju malās [Mentha aquatica].
sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem nokarenos ķekaros; lauztā sirds [Dicentra spectabilis].
puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstūraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
mandragora Daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar platām, ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus un ko izmanto ārstniecībā [Mandragora officinarum].
raganzālīte Daudzgadīgs naktssveču dzimtas lakstaugs ar sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem.
palēcīte Daudzgadīgs neliels lakstaugs ar iegareni ovālām lapām mieturveida pušķos un zaļgani baltiem ziediem ķekarā stublāja galotnē.
plaukšķene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem – pogaļām.
naktsvijole Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar gumu un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā.
vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā [Monophyllos].
mātere Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, šķeltām lapām un violeti sārtiem ziediem pušķos lapu žāklēs.
kaķumētra Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar zobainām lapām un zilganiem ziediem (izmanto, piem., parfimērijas rūpniecībā).
sārmene Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām, sārtiem, purpursarkaniem, retāk – baltiem vai dzelteniem ziediem neīstos mieturos, vārpveida ziedkopā vai ķekarā.
elsis Daudzgadīgs peldošs ūdensaugs ar baltiem ziediem [Stratiotes aloides].
zeltene Daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām un spilgti dzelteniem ziediem.
septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidīgu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās [Phyteuma spicata].
rasaskrēsliņš Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem.
vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem, smaržīgiem ziediem blīvās skarveida ziedkopās.
zemene Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
bitene Daudzgadīgs rožu dzimtas nektāraugs ar resnu ložņājošu sakneni un brūnganiem vai dzelteniem ziediem.
septiņstarīte Daudzgadīgs sīks prīmulu dzimtas lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, virs kurām ir zieds ar septiņām baltām vainaglapām [Trientalis europaea].
narcise Daudzgadīgs sīpolaugs ar garām, šaurām lapām un smaržīgiem baltiem vai dzelteniem ziediem.
lilija Daudzgadīgs sīpolaugs ar stāvu stublāju un smaržīgiem zvanveida ziediem; šā auga zieds.
baltstarīte Daudzgadīgs sīpolaugs ar zvaigžņveidīgiem ziediem.
maurloks Daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikā izmantojamiem lokiem [Allium schoenoprasum].
vēršmēle Daudzgadīgs skarblapju dzimtas [Boraginaceae] lakstaugs ar tumši violetiem ziediem un asiem matiņiem klātu stumbru un lapām.
skābene Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar iegarenām skābas garšas lapām un zaļganiem vai rožainiem ziediem konusveida skarās.
termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem un dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā, kura dažu sugu augus izmanto par atkrēpošanas un pretklepus līdzekli.
vanagu vīķis daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zili vai sārti violetiem ziediem.
lēpe Daudzgadīgs ūdensaugs ar ieapaļām peldošām lapām un dzelteniem ziediem; dzeltenā ūdensroze.
ūdensroze Daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem.
glīvenes Daudzgadīgs ūdensaugs ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām un sīkiem brūnganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
sekstaine Daudzgadīgs vai viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā.
zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem dzeltenbrūniem vai zaļganpelēkiem ziediem.
mežvītenis Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem.
mežvīns Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīnkoku dzimtas vīteņaugs [Parthenocissus quinquefolia].
estragons Daudzgadīgs vībotņu ģints lakstaugs, ko lieto par garšvielu [Artemisia dracunculus].
sveķene Daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu, nezarojošu, brūnsarkanu, augšdaļā lipīgu stublāju, šaurām lapām un sarkaniem ziediem.
vārnkāja Daudzgadīgs vidēja lieluma rožu dzimtas augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām [Comarum palustre].
saulesactiņa Daudzgadīgs, 1,5 m augsts augs ar dzelteniem ziediem kurvīšos [Heliopsis helianthoides].
tulpe Daudzgadīgs, liliju dzimtas sīpolaugs ar (parasti) vienu krāšņu ziedu stublāja galā; šā auga zieds ar stublāju.
lavanda Daudzgadīgs, mūžzaļš puskrūms ar ziliem vai violetiem smaržīgiem ziediem un lapām.
zemteka Daudzgadīgs, neliels cūknātru dzimtas lakstaugs ar ložņājošu, apmatotu stublāju, pretējām, otrādi olveidīgām lapām un gaišziliem ziediem stāvā ķekarā; ārstniecības veronika [Veronica officinalis].
zemzālīte Daudzgadīgs, neliels doņu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem.
smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
grīslis Daudzgadīgs, retāk viengadīgs lakstaugs ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņu stublāju, sakneni un sīkiem ziediem vārpiņās.
zilsniedzīte Daudzgadīgs, sīks, dekoratīvs liliju dzimtas lakstaugs, ar olveidīgu sīpolu, lineārām lapām rozetē un ziliem ziediem ziedkopā.
strelīcija Daudzgadīgs, vidēji augsts (līdz 2 m) tropu lakstaugs ar elipsveida lapām un divkrāsainiem oranžiem un ziliem ziediem.
saulpurene Daudzgadīgs, vidēji liels gundegu dzimtas lakstaugs ar lieliem, apaļiem dzelteniem ziediem, kas izvietoti pa vienam stublāja galā.
ilgs Daudzi (par laika posmiem).
sabalsot Daudziem balsojot (par kādu, par ko), panākt, ka (tas) iegūst balsu pārsvaru.
tūkstoškāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem [Diplopoda].
simtkāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki, kuru ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem [Chilopoda].
pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes, arī citas pamatnes).
recirkulācija Daudzkārtēja gāzu, šķidruma vai cietvielu plūsmas atgriešana atpakaļ tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā.
bagars Daudzkausu ekskavators; pontons ar šādu ekskavatoru; iegulu ekskavators.
polihromija Daudzkrāsainība (lietišķajā mākslā, arhitektūrā, tēlniecībā u. tml.), ko panāk, lietojot dažādu krāsu materiālus.
multilaterāls Daudzpusējs (piem., par līgumiem).
multimedijs Daudzpusīgs informācijas pasniegšanas veids, kurā teksts ir apvienots ar skaņu, attēlu, video, animāciju u. tml.; multivide.
iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes); iekalt.
iekalt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes).
romboedrs Daudzskaldnis ar rombiskām skaldnēm.
piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes – trijstūri ar kopēju virsotni.
prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami.
perspektīvs Daudzsološs (par cilvēkiem).
zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību.
oktagons Daudzstūris ar astoņām virsotnēm; astoņstūris.
astoņstūris Daudzstūris ar astoņām virsotnēm.
piecstūris Daudzstūris ar piecām malām; priekšmets, kam (pamatā) ir šāda daudzstūra forma.
pentagons Daudzstūris ar piecām virsotnēm; piecstūris.
sešstūris Daudzstūris ar sešām virsotnēm.
masu psihoze daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
meteoru plūsma daudzu meteoru parādīšanās dažu stundu laikā.
zvaigžņu lietus daudzu meteoru parādīšanās īsā laika sprīdī.
somu dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
soma dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
dūdas Daudzu tautu pūšaminstruments, ko darina no dzīvnieka ādas (gaisa rezervuārs) un (divām vai vairākām) stabulēm.
kvantums Daudzums (parasti liels).
sorbīts Daudzvērtīgs spirts – bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piem., par cukura aizstājēju, askorbīnskābes sintēzē.
ksilīts Daudzvērtīgs spirts, ko izmanto, piem., laku, līmju ražošanā, kā arī par cukura aizstājēju diabētiskajos produktos.
autobuss Daudzvietīgs (parasti slēgts) automobilis pasažieru pārvadāšanai.
kapināt Dauzīt ar āmuru (parasti izkapts asmeni), lai padarītu (to) plānāku, asāku.
kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes).
dāvanu karte dāvināšanai paredzēta dekoratīvi noformēta karte, kas apliecina jau iemaksātu noteiktu summu iepirkumiem noteiktā veikalā.
brīvā strofika dažāda garuma dzejas panti, kas mijas nenoteiktā kārtībā; brīvais pants.
plēvspārņi Dažāda lieluma kukaiņi ar diviem pāriem plēvveida caurspīdīgu spārnu.
priekšauts Dažāda piegriezuma, parasti darba, apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
redundance Dažāda rakstura papildelementu kopums, ko iestrādā sistēmā tās darbības uzticamības paaugstināšanai.
ziežeļļa Dažāda sastāva viela (parasti naftas ogļūdeņraži), ko izmanto (kā) ziešanai.
motosports Dažāda veida sacensības braukšanā ar motocikliem.
slēpju parafīni dažāda veida sniegam paredzēti slēpju apstrādāšanas līdzekļi, kuru sastāvā ir parafīns.
sports Dažādas fiziskas nodarbības sava ķermeņa stiprināšanai, savu fizisko, arī prāta spēju attīstīšanai, kāpināšanai.
pods Dažādas formas un materiāla (parasti stāvs) trauks, piem., pārtikas uzglabāšani, pārvadāšanai.
vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamatni, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
kvarcīts Dažādas krāsas graudainas struktūras iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kvarcs un kas Latvijā sastopams, piem., laukakmeņu veidā.
mežģīnes Dažādās tehnikās ar rokām darināts ažūrs izstrādājums, ko izmanto, piem., apģērba rotāšanai.
takelāža Dažādas troses, ķēdes un tauvas, ko būvmontāžas u. c. darbos lieto celšanas ierīcēs.
izsitumi Dažādi ādas un gļotādas pārveidojumi, kas parādās kā atsevišķi, reizēm saplūduši elementi (piem., plankumiņi, mezgliņi, pūslīši).
pasta Dažādi makaronu izstrādājumi; ēdiens, kas gatavots no kāda makaronu veida.
programmatisms Dažādi paņēmieni (virsraksts, epigrāfs, moto, sižeta īss atstāsts) skaņdarba satura izpratnes atvieglošanai.
mudžeklis Dažādos virzienos vērsts, arī savijies (augu, to daļu) kopums.
antoloģija Dažādu autoru daiļdarbu izlase.
vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi ar augstu vitamīnu saturu, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu ieguvei vai vitamīnu koncentrātu ieguvei.
sinkrētisms Dažādu elementu organiski nesaistīts kopums (parasti reliģijā, filozofijā).
karijs Dažādu garšvielu (ingvera, kardamona u. c.) pulverveida maisījums.
poligrāfija Dažādu iespieddarbu izgatavošana.
rokdarbi Dažādu izstrādājumu darināšana ar rokām (no tekstilmateriāliem, ādām u. tml.).
topāzs Dažādu krāsu, arī bezkrāsains minerāls, kura caurspīdīgie kristāli ir dārgakmeņi.
konglomerāts Dažādu nozaru uzņēmumu apvienība.
kontracepcija Dažādu paņēmienu un līdzekļu izmantošana, lai izsargātos no grūtniecības.
poliritmija Dažādu ritmu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
supletīvisms Dažādu sakņu izmantojums gramatisko nozīmju izteikšanai morfoloģiskā paradigmā.
koalīcijas valdība dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība.
onomatopoēze Dažādu skaņu atdarināšana, atveidošana valodā.
eklektika Dažādu stilu elementu apvienojums (piem., arhitektūrā).
eklektisms Dažādu stilu izmantošana, apvienošana vai atdarināšana 19. gs.–20. gs. arhitektūrā un tēlotājā mākslā.
parazītisms Dažādu sugu organismu kopdzīve, kurā viens organisms (parazīts) otru organismu izmanto par dzīves vietu un no tā barojas.
polimetrija Dažādu taktsmēru vienlaicīgs apvienojums (parasti daudzbalsu skaņdarbā).
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīvās izteiksmes līdzekļiem.
sērfošana Dažādu tīmekļa vietņu apmeklēšana, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to.
kupāža Dažādu vīna šķirņu (arī citu dzērienu) sajaukšana, lai uzlabotu to garšu vai izskatu.
kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, elementu apvienojums.
simbiotiskās zvaigznes dažas dubultzvaigžņu sistēmas, kuras veido viena liela un vēsa, bet otra maza un karsta zvaigzne – pavadonis.
variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa; tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
spora Dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas.
apsarme Dažu augu slimību (piem., miltrasas) simptoms, kas atgādina sarmu (uz lapām, stublāja).
pupa Dažu citu tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augu sēkla, auglis.
ala Dažu dzīvnieku zemē izrakts miteklis ar vienu vai vairākām ejām.
anabioze Dažu dzīvu būtņu, kā arī organismu spēja atkal atjaunot dzīvības procesus.
soprāns Dažu instrumentu nosaukumos – šī instrumenta veids ar augstu diapazonu.
alts Dažu instrumentu nosaukumos – šī instrumenta veids ar zemāku diapazonu.
aspirācija Dažu līdzskaņu (b, p, d, t, g, k) izruna ar h pieskaņu, ar piedvesumu.
revizionisms Dažu marksisma principu pārvērtējums (piem., atteikšanās no revolūcijas), ko aizsāka vācu sociāldemokrāti 19. gs. 90. gados.
mētra Dažu nelielu ogulāju (piem., brūkleņu, melleņu, zileņu) stublāji ar lapām.
jāņuzāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piem., madaras, nārbuļi).
saule Debess ķermenis, kas izstaro gaismu dienā.
spīdeklis Debess ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu.
pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk.
mazās planētas debess ķermeņi, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu un kuru izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem, ir mazi; asteroīdi.
disks Debess spīdeklis (parasti saule, mēness) apaļas ripas formā.
konstelācija Debess spīdekļu savstarpējais novietojums.
debesmala Debess un zemes virsmas šķietamā saskares līnija; horizonts.
mantisa Decimāllogaritma daļa aiz komata.
spars Dedzība, neatlaidība (darbībā, rīcībā).
aizraušanās Dedzīga nodošanās (kādai nodarbei); tas ar ko aktīvi, labprāt nodarbojas.
fanātisms Dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību.
atrotīt piedurknes dedzīgi ķerties pie darba.
atlocīt piedurknes dedzīgi ķerties pie darba.
degt Dedzīgi nodoties (kam), pilnīgi aizrauties (ar ko); ļoti ilgoties (pēc kā).
rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (kurp).
ar miesu un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visām domām un jūtām, ar visu būtni.
ar (visu) sirdi dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtību, ar visām domām un jūtām.
ar (visu) sirdi un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtību, ar visām domām un jūtām.
sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi, arī enerģiski (ko darīt).
sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
temperamentīgs Dedzīgs, arī vitāls (par cilvēku).
sparīgs Dedzīgs, neatlaidīgs (par cilvēku).
temperaments Dedzīgums, arī vitalitāte.
kvēpināt Dedzināt (ko), lai radītu smaržīgus dūmus.
dedzināt eglīti dedzināt svecītes eglītē (parasti Ziemassvētkos, Vecgadā).
svilīgs Dedzinoši karsts.
sūrstēt Dedzinoši, samērā vāji, parasti ilgstoši sāpēt.
smelgt Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.).
kaustisks Dedzinošs, kodīgs (par vielu).
kvēpināt Dedzinot (ko), radīt daudz kvēpu, dūmu; pārklāt (ko) ar kvēpiem.
kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (piem., pavards, ugunskurs) kuras.
pārogļot Dedzinot pārveidot par ogli.
tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus un to cēloņus, izstrādā metodes to novēršanai.
nodefilēt Defilēt un pabeigt defilēt; svinīgi, skaisti noiet, nosoļot (pa kurieni, gar ko u. tml.).
vērpe Deformācija, kas rodas stienī, ja tā galam pielikts spēku pāris, kura spēka moments ir paralēls stieņa asij.
bīde Deformācija, kas rodas tādu spēku iedarbībā, kuri tiecas vienu ķermeņa daļu nobīdīt attiecībā pret otru.
liece Deformācijas veids, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij.
pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
sadegt Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; aiziet bojā, tikt iznīcinātam uguns iedarbībā.
izdedzināt Degot sabojāt, iznīcināt (par uguni).
izdegt Degot tikt iznīcinātam (parasti no iekšpuses) – par telpu, ēku u. tml.
pārogļoties Degot, lielā karstumā pārveidoties par ogli, pārklāties ar ogles kārtu.
svilt Degt (parasti ar lielu liesmu, strauji).
(būt) liesmās degt ar lielām liesmām (ugunsgrēkā).
liesmot Degt ar liesmu.
zvērot Degt ar spožu liesmu; būt tādam, kur (kas) deg ar spožu liesmu.
zvērot Degt bez liesmām, izstarojot (parasti sarkanu) gaismu.
virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
šķaudīt Deguna gļotādas kairinājuma dēļ ar troksni izgrūst gaisu spēcīgā, īsā izelpā.
ērgļa deguns deguns ar kumpumu vidusdaļā.
dīzeļdegviela Degviela dīzeļmotoru un gāzturbīnu motoru darbināšanai, kura sastāv no naftas izdalītu ogļūdeņražu maisījuma un kuras kvalitāti raksturo cetānskaitlis.
degmaisījums Degvielas maisījums ar gaisu vai citu oksidētāju, lai panāktu pilnīgāku un ātrāku degvielas sadegšanu.
vodka Degvīns (parasti bez garšvielām).
radziņš Deģeneratīvu pārmaiņu radīts izaugums (piem., starpskriemeļu skrimšļos).
vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
letkiss Deja (populāra 20. gs. 60.–70. gados), kurā dejotāji sastājas cits aiz cita, veidodami garu virkni.
kadriļa Deja, kas sastāv no vairākām figūrām ar dažāda taktsmēra mūziku un ko dejo pāra skaits dejotāju pāru; šīs dejas mūzika.
flamenko Deja, ko izpilda (parasti ģitāras pavadījumā), sitot takti ar kājām, plaukstām vai kastaņetēm.
līnijdeja Deja, ko mūzikas pavadījumā ar sinhronām kustībām dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki.
steps Deja, kurai raksturīga specifiska, ātra klaudzināšana pret grīdu ar speciāliem apaviem.
sarīkojumu dejas dejas, ko dejo dažādos sarīkojumos, atpūtas pasākumos.
sadejoties Dejot kopā (ar kādu); dejojot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dejot.
deja Deju mūzika; skaņdarbs šādas mūzikas ritmā, tempā, stilā.
diskotēka Deju vakars ar mūzikas ierakstu atskaņošanu.
zaļumballe Deju vakars brīvā dabā.
disene Deju vakars, kur dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā; diskotēka.
masku balle deju vakars, kura dalībnieki tērpušies maskās.
dansings Deju zāle; kafejnīca, restorāns ar deju zāli.
deklaratīvisms Deklarācijai raksturīgo pazīmju kopums; tēlainības, emocionalitātes trūkums (daiļdarbā).
nodeklarēt Deklarēt un pabeigt deklarēt.
kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, piem., ja cilvēku pēc darba kesonā pārāk strauji izceļ virs ūdens.
pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
meikaps Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi (lūpu krāsa, plakstu ēna u. tml.) sejas izskata uzlabošanai; ar šiem līdzekļiem panāktais sejas izskats.
drapēt Dekoratīvi krokot (audumu); norobežot, aizsegt (ko) ar šādi krokotu audumu.
metālmāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas nozare, kurā izgatavo mākslas priekšmetus no metāla.
juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids – smalku rotaslietu, mākslas priekšmetu darināšana no dārgmetāliem vai dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem.
drapērija Dekoratīvi sakrokots audums, aizkars (parasti uz skatuves).
čau čau dekoratīvo suņu šķirne – vidēja lieluma suņi, kuriem ir ruds vai melns apspalvojums un ļoti bieza pavilna, kā arī zilganmelna mēle.
mopsis Dekoratīvo suņu šķirnes masīvs suns ar lielu, apaļu galvu, strupu purnu, dziļām krokām pierē un gludu apmatojumu.
puķe Dekoratīvs (par augiem).
kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai.
velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
gobelēns Dekoratīvs audums vai sienas sega ar sarežģītu, zīmējumam līdzīgu rakstu; attiecīgā aušanas tehnika.
asparāgs Dekoratīvs augs ar sīkām, šaurām lapām.
gloksīnija Dekoratīvs augs ar tumšzaļām pūkainām lapām un krāšņiem, samtainiem zvanveida ziediem.
bārkstis Dekoratīvs elements – pavedienu, sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts ar auduma, apģērba gabalu.
sakura Dekoratīvs koks ar baltiem vai sārtiem ziediem; Japānas ķirsis [Prunus serrulata].
ērika Dekoratīvs krāšņumaugs ar sīkiem ziediem.
sniegoga Dekoratīvs krūms ar baltām, miltainām ogām, kas nenobirst visu ziemu [Symphoricarpos rivularis].
glicīnija Dekoratīvs krūms ar zilganvioletiem ziediem nokarenos ķekaros.
rododendrs Dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām lapām un zvanveida vai plakaniem ziediem ķekaros.
roze Dekoratīvs krūmveida augs ar ērkšķainu stumbru un krāšņiem (parasti smaržīgiem) ziediem dažādās krāsās.
cinerārija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem ziediem un pelēku lapu apakšu.
cinnija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem, dažādas krāsas ziediem; cīnija.
lefkoja Dekoratīvs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem, dažādu krāsu pildītiem ziediem [Mathiola incana].
floksis Dekoratīvs lakstaugs ar smaržīgiem ziediem apaļās ziedkopās.
sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi [Saintpaulia ionantha].
akmeņlauzīte Dekoratīvs lakstaugs, ko plaši izmanto dažādos stādījumos, arī akmeņdārzos.
kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem, lieliem ziediem lapu žāklēs; kāršroze. [Althaea rosea].
ļipa Dekoratīvs pagarinājums (apģērba mugurpusē).
amarillis Dekoratīvs sīpolaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem.
montbrēcija Dekoratīvs skalbju dzimtas sīpolaugs ar šaurām zobenveida lapām un (parasti oranžiem) ziediem vārpā.
šlepe Dekoratīvs tērpa mugurpuses pagarinājums, kas slīd pa zemi; velce.
kartuša Dekoratīvs veidojums vai zīmējums daļēji attīta tīstokļa vai vairoga veidā (ar uzrakstu, emblēmu u. tml.).
parūkkoks Dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās [Cotinus coggygria].
zieds Dekoratīvs, ziedošs lakstaugs, arī puskrūms; šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
puķe Dekoratīvs, ziedošs lakstaugs, arī puskrūms.
bērns Dēls vai meita (neatkarīgi no vecuma) attiecībā pret saviem vecākiem.
lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī), uz kura sēžot vai guļot var karsēties un pērties.
auklīte Dem. --> aukle; sieviete, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu.
karodziņš Dem. --> karogs.
maciņš Dem. --> maks; maza somiņa (kā, parasti naudas) glabāšanai.
pipariņš Dem. --> pipars.
šunelis Dem. --> suns (1); neliels, arī jauns suns.
svariņš Dem. --> svari.
svariņš Dem. --> svars.
tējkanniņa Dem. --> tējkanna; neliela (parasti fajansa vai porcelāna) tējkanna tējas uzlējuma gatavošanai.
vadziņa Dem. --> vaga. Garens padziļinājums (piem., dobē), kurā iekaisa sēklu.
velniņš Dem. --> velns; arī velnēns.
žagariņš Dem. --> žagars.
populisms Demagoģiska politika, kuras pārstāvji, izdabājot masām, ar tukšiem solījumiem mēģina gūt masu labvēlību.
dembelis Demobilizācija; karavīra atvaļināšanās pēc obligātā dienesta laika izbeigšanās.
demokrāts Demokrātiskās partijas biedrs.
vēlēšanas Demokrātisks pasākumu un darbību kopums, ko veic vēlētāji ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei.
nodemonstrēt Demonstrējot parādīt, atklāt.
sātana izdzīšana dēmonu izdzīšana no apsēsta cilvēka ar lūgšanu un īpašu rituālu palīdzību.
sātans Dēmonu valdnieks, kritušais eņģelis, kurš ir sacēlies pret Dievu un ir Dieva ienaidnieks, augstākais ļaunuma spēku iemiesojums, kurš grūž cilvēkus uz garīgu iznīcību; velns.
deputāta imunitāte deputāta neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu, tiesisko vajāšanu.
interpelācija Deputāta vai deputātu grupas oficiāls pieprasījums valdībai vai atsevišķam ministram dot paskaidrojumus (par kādu jautājumu vai vispārējo politisko kursu).
tautas kalps deputāts (piem., parlamentā).
karjers Derīgo izrakteņu atklātas ieguves vieta; uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu.
asinsdesa Desa, kuras galvenā sastāvdaļa ir (parasti cūkas) asinis.
kupāti Desai līdzīgs gruzīnu nacionālais ēdiens no maltas gaļas, sīpoliem, ķiplokiem un garšvielām.
desantkaraspēks Desanta operācijām speciāli apmācīts un apbruņots karaspēks.
desantnieks Desantkaraspēka karavīrs.
desmitais tramvajs, trolejbuss, autobuss desmitā maršruta tramvajs, trolejbuss, autobuss.
krabis Desmitkāju vēžu grupas dzīvnieks ar lielām galvkrūtīm un īsu vēderiņu.
ožamais spirts desmitprocentīgs amonjaka šķīdums ūdenī ar raksturīgu asu smaku.
nodēstīt Dēstot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību); apstādīt (ap ko, kam apkārt).
kalt plānus detalizēti domāt par nākotnē darāmo, iecerēto.
plāns Detalizēti izstrādāta (kā, piem., darba, darbības, arī norises, pasākuma) nākamā norise, gaita; attiecīgais teksts, dokuments.
reglamentēt Detalizēti noteikt (piem., darba gaitu, darbības kārtību).
klanis Detaļa (dzinējā), kas savieno virzuli ar kloķvārpstu.
spaile Detaļa (ierīcei, aparātam), ar kuru nodrošina elektriskās enerģijas pieplūdi.
dakša Detaļa (mehānismos, ierīcēs), kas sastāv no diviem paralēliem, kopā sastiprinātiem zariem.
zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
spals Detaļa (piem., darba rīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
rokturis Detaļa (piem., iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
aksesuārs Detaļa (piem., mākslas darbā).
spals Detaļa (pistolei), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
nazis Detaļa ar asu šķautni (mehānismā, ierīcē).
bukse Detaļa ar caurumu vidū divu kustīgu elementu savienošanai (mehānismos).
cokols Detaļa spuldzes apakšējā daļā, kurai pievienoti kvēldiega elektrodi un ar kuru spuldzi iestiprina elektroierīcē.
ietvere Detaļa vai ierīce, kurā (ko) iestiprina; ciets aizsargapvalks, kurā (ko) ievieto.
uzstūris Detaļa, ar ko nostiprina (kā) stūri.
patrona Detaļa, elements (kā) ieskrūvēšanai, arī iespīlēšanai.
skrāpis Detaļa, elements ar paaugstinājumiem (transporta mehānismā, ierīcē u. tml.) kā savākšanai, saturēšanai.
pagarinātājs Detaļa, elements, arī ierīce (piem., priekšmeta) pagarināšanai.
savienotājs Detaļa, elements, arī ierīce, ietaise u. tml. (kā) savienošanai.
lente Detaļa, ierīce – gara, slīdoša josla (kā) pārvietošanai.
izolators Detaļa, ierīce elektriskās aparatūras vai ietaises elektrisko strāvu vadošo daļu izolācijai un mehāniskai nostiprināšanai.
tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu; rokturis.
piesūceknis Detaļa, kas paredzēta (priekšmeta, izstrādājuma) piestiprināšanai, izmantojot vakuumu.
rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
uzlika Detaļa, kas paredzēta uzlikšanai, novietošanai (uz kā) virsū.
klape Detaļa, kas pārsedz, aizsedz, arī noslēdz (ko).
skala Detaļa, plātnīte ar iedaļām (ierīcēs, mēraparātos u. tml.).
uzkare Detaļa, priekšmets (kā) uzkarināšanai.
ierievis Detaļas un vārpstas savienojuma veids – īpašas rievas vārpstā un detaļā, lai tā nevarētu pagriezties ap vārpstu.
kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienītis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļā saplacina vai paplašina.
privātdetektīvs Detektīvs, kas darbojas privāti.
detektīvs Detektīvžanra darbs (romāns, stāsts, kinofilma).
papilddeva Deva, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai devai.
uzdoties Dēvēt sevi (par ko, par kādu), maldinot kādu.
nosaukties Dēvēt sevi (par ko).
nona Deviņrindu pants ar noteiktu atskaņu kārtību.
pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti pārkļūstot pāri frontes līnijai).
hlorkaļķi Dezinfekcijas līdzeklis – balts pulveris ar asu smaku.
plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
hlorēt Dezinficēt ar hlorkaļķiem vai hlora gāzi (parasti dzeramo ūdeni).
gaitnieks Dežurants (piem., karaspēka apakšvienībā).
veloergometrija Diagnostikas metode – slodzes tests, izmantojot veloergometru, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli.
tomogrāfija Diagnostikas metode, ar kuru iegūst izmeklējamā objekta atsevišķu slāņu attēlu.
lumbālpunkcija Diagnostikas vai arī ārstniecības nolūkos veikta punkcija muguras smadzenēs mugurkaula jostas vietas apvidū.
garumzīme Diakritiska zīme – horizontāla svītriņa virs burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
gravis Diakritiska zīme ( ` ), ar ko apzīmē zilbes intonāciju, akcentu jeb uzsvaru, arī skaņas izrunas veidu.
metafizika Dialektikai pretēja domāšanas un izziņas metode, kas lietas un parādības aplūko kā savstarpēji izolētas, pabeigtas un nemainīgas.
reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu un tembru.
tēvs Dibinātājs, pamatlicējs; arī vadītājs, organizators.
moralitē Didaktiska alegoriska drāma (izplatīta 15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā darbojas personificētas morālas īpašības vai abstrakti jēdzieni, kas cīnās ar ļaunuma spēkiem par cilvēka dvēseli.
šķērsdiegs Diegs, kas (piem., audumā) ir novietots šķērsām tā garenvirzienam.
atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties.
parīts Diena pēc rītdienas; parītdiena.
vakardien Dienā pirms šodienas; vakar.
aizvakardiena Diena pirms vakardienas.
atslodzes diena diena, kad (ievērojot diētu) ievērojami samazina ar uzturu uzņemto kaloriju daudzumu.
pastarā diena diena, kad pasaule ies bojā un notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem; pastardiena.
klusā stunda dienas atpūtai paredzētais laiks (piem., slimnīcā, sanatorijā).
novakare Dienas beigu posms, kad tuvojas, iestājas vakars.
vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
vakara junda dienas gaitu beigu signāls; dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos); ar šo signālu saistīta ceremonija.
raibenis Dienas tauriņš ar spilgti raibiem spārniem.
uzdienēt Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
uzkalpoties Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei); pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
mičmanis Dienesta pakāpe (piem., Krievijas, Lielbritānijas) kara flotē; karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
jefreitors Dienesta pakāpe (piem., Vācijas, Krievijas armijā) pēc kareivja dienesta pakāpes; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kontradmirālis Dienesta pakāpe (starp kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm) vairāku valstu kara flotēs.
apakšpulkvedis Dienesta pakāpe armijā, kas ir zemāka par pulkvedi; karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
bocmanis Dienesta pakāpe dažu valstu kara flotē (starp seržanta un virsnieka pakāpēm).
jūras kapteinis dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
dižkareivis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
dižmatrozis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
majors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā (Latvijas armijā – dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu); virsnieks, kam ir šāda pakāpe.
virsleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā un kara flotē; Latvijas armijā un aizsardzības spēkos – dienesta pakāpe starp leitnantu un kapteini (flotē – kapteiņleitnantu); persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; žandarmērijas darbinieks.
čina Dienesta pakāpe, ieņemamais amats (cariskajā Krievijā).
sardzes dienests dienesta veids bruņotajos spēkos, kas pilda ar (kā) apsardzi saistītu kaujas uzdevumu.
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
krievi Dienests PSRS armijā.
radiodienests Dienests radiosakaru nodrošināšanai.
palīgdienests Dienests, kas palīdz nodrošināt galvenā dienesta darbību.
robežsardze Dienests, kas veic valsts robežas apsardzību, rūpējas par valsts robežu neaizskaramību, nelegālās migrācijas novēršanu.
izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
kalpot Dienēt (karaspēkā).
izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (aktīvajā karadienestā).
dienēt zenitartilēristos dienēt zenītartilērijas karaspēkā.
dienēt zenītniekos dienēt zenītartilērijas vai zenītraķešu karaspēkā.
darba diena diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā).
darbadiena Diennakts daļa, kurā cilvēks strādā algotu darbu.
pulkstenis Diennakts laika moments (parasti kopā ar skaitļa vārdu).
diena Diennakts, arī šāda diennakts daļa kā nedēļas septītā daļa.
diena Diennakts, arī šāda diennakts daļa, noteikts datums, kas saistīts ar kādu notikumu, darbību.
diena Diennakts; diennakts daļa no rīta līdz vakaram.
aizvakar Dienu pirms vakardienas.
kalendārijs Dienu saraksts mēnešu secībā (kalendārā), parasti kopā ar norādēm par nedēļas dienām, svētkiem, vārdadienām, astronomiskām ziņām.
baklažāns Dienvidu dārzaugs ar bumbierveidīgiem, parasti violetiem augļiem [Solanum melongena]; šī auga auglis.
teofānija Dieva atklāsmes veids – tieša Dieva parādīšanās vai uz Dieva klātbūtni norādošas dievišķīgas zīmes.
atklāsme Dieva esamības atklāšanās; Dieva sūtīta parādība, redzējums.
svētība Dieva palīdzība, aizsardzība, īpaša labvēlība; veiksme, labklājība, pārticība u. tml., kas iegūta ar Dieva gādību, arī izpildot noteiktus rituālus u. tml.
pastarā tiesa Dieva tiesa pār cilvēkiem pastardienā.
kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runājot par Dievu, arī Jēzu Kristu.
Meža māte dievība latviešu mitoloģijā – meža, arī putnu un zvēru aizgādne, aizbilde.
elkdievība Dievību vai garus personificējošu tēlu, elku pielūgšana.
rits Dievkalpojumu sistēma; priekšrakstos paredzēts noteiktu reliģisku darbību kopums.
oblāta Dievmaize (parasti Romas katoļu baznīcā).
prosfora Dievmaize (pareizticīgo baznīcā).
madonna Dievmāte – Jaunava Marija; viņas attēls (parasti kopā ar bērnu).
patāls Diezgan attāls, samērā tāls (par radniecību).
pasalts Diezgan bezjūtīgs, arī nelaipns.
paskops Diezgan neauglīgs (par zemi, augsni).
resnīgs Diezgan resns, paresns.
vebkamera Digitāla kamera, ar kuras palīdzību attēls tiek pārraidīts (parasti) reālā laikā, izmantojot internetu, tīmekļa kamera.
asns Dīglis, kas izdīdzis no sēklas, bumbuļa, sakneņa; tikko izdīgusi auga virszemes daļa ar vēl neizveidotām lapām.
nodilt Dilstot novalkāties, izplīst (par apģērbu, tā detaļām).
izdipināt Dipinot iziet, iznākt, arī izskriet.
nodipināt Dipinot noiet, nonākt, arī noskriet.
uzdipināt Dipinot uziet, uznākt, arī uzskriet.
akreditēšanās Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
diplomātiskā imunitāte diplomātiskā pārstāvja un pārstāvniecības telpu neaizskaramība.
vēstniecība Diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā; šīs pārstāvniecības ēka.
pilnvarotais lietvedis diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
nota Diplomātiskās sarakstes dokuments, ko vienas valsts valdība iesniedz citai valstij.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
memorands Diplomātisks dokuments ar oficiālu izklāstu kādā jautājumā; oficiāls iesniegums citai valstij.
komercdirektors Direktors, kas atbild par preču vai pakalpojumu realizāciju, to noietu, kā arī kārto dažas citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
izpilddirektors Direktors, kas praktiski nodarbojas ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) vadīšanu.
takts zizlis diriģēšanai paredzēts zizlis.
takts kociņš diriģēšanai paredzēts zizlis.
iedzīšanas brauciens (arī slēpojums u. tml.) disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot atsevišķi (piem., no pretējām pusēm velotrekā vai ar noteiktu laika intervālu).
optiskais disks disks, kurā informāciju ieraksta un nolasa ar lāzera stara palīdzību.
koloīdi Dispersas sistēmas ar ļoti augstu sasmalcinājuma pakāpi.
logs Displeja ekrāna laukums, kurā parādās informācija, kas attiecas uz darba procesā izmantojamiem objektiem (programmām, dokumentiem, ziņojumiem u. tml.).
parkūrs Distance ar mākslīgiem šķēršļiem (jāšanas sportā); sacensības šādā distancē.
dīvainība Dīvaina rīcība, paradums; īpatnība.
ērmritenis Dīvains, neparasta izskata velosipēds.
brīnumains Dīvains, neticams, arī neizskaidrojams.
smieklīgs Dīvains, savāds (par priekšmetiem, parādībām).
jocīgs Dīvains, savāds; neparasts.
slēgt darījumu divām vai vairākām pusēm vienoties, paužot gribu par kāda darījuma norisi.
dīvāngulta Dīvāns, kas ir viegli pārveidojams par gultu.
guļamdīvāns Dīvāns, kas paredzēts, izmantojams gulēšanai.
tīrā kvarta divarpus toņu intervāls.
dubultdurvis Divas durvis (vienā un tai pašā ailē), starp kurām ir neliela atstarpe.
diptihs Divas gleznas, kas gleznotas uz vienotas pamatnes; divi saturā savstarpēji saistīti mākslas darbi.
vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi = (vienādības zīmi).
nevienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi > (nevienādības zīmi).
ķekatas Divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz kāpšļiem pie kārtīm; koka kājas.
koka kājas divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz kāpšļiem pie kārtīm.
galvas smadzeņu puslodes divas lielākās, vienādās galvas smadzeņu daļas (labā un kreisā), kuru garozā noris augstākā nervu darbība.
dubultkoris Divās relatīvi patstāvīgās daļās sadalīts koris (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
dvīņu mājas divas savstarpēji savienotas ēkas, ar atsevišķām ieejām.
dvīņu māja divas vienādas mājas, kuras sabūvētas kopā ar vienu kopīgu sānu sienu.
dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; divkāršā zvaigzne.
divkāršā zvaigzne divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; dubultzvaigzne.
dūru cīņa divcīņa ar dūrēm, kas nosaitētas ar ādas siksnām.
ne- Divdabjos ar izskaņu "-ams", "-āms": norāda, ka pamatvārdā nosaukto ir grūti vai neiespējami īstenot.
ne- Divdabjos ar izskaņu "-ts": norāda uz pamatvārdā nosauktā noliegumu.
kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, apakšējā – svārki; kleita ar virsū valkājamu jaku.
Nāciju salūts divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājus.
kaņepju dzimta divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi ar stāvu vai vijīgu stublāju – kaņepes, apiņi.
ambivalents Divējāds, savstarpēji pretrunīgs.
selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar dobu stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
pastinaks Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar plūksnainām lapām, sīkiem dzelteniem ziediem un garenu, paresnu sakni.
turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, sulīgi uzbriedušu sakni, kuras mīkstums ir baltā vai dzeltenā krāsā; lopu rācenis [Brassica rapa].
rācenis Divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga apaļa vai plakani apaļa sakne ar dzeltenu, zaļu vai violetu mizu un baltu mīkstumu [Brassica ropa].
dzelksnis Divgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar purpursarkaniem ziediem un ļoti dzeloņainām lapām.
puravs Divgadīgs sīpolu ģints dārzenis, garšaugs ar lineārām lapām, kas veido neīsto stublāju un neīsto sīpolu un kam ir raksturīga savdabīga smarža un garša.
suņmēle Divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs laukstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
kārvele Divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar rievainu stublāju un sīkiem ziediem čemuros, kura kultivētās sugas lieto uzturā vai kā garšaugu.
pāris Divi (parasti pretēja dzimuma) cilvēki, kas dzīvo kopā un kurus saista dzimumattiecības.
tandēms Divi cilvēki, kas ciešā saskaņotībā veic kopīgu darbu vai ir cieši saistīti kādā darbībā.
pretruna Divi izteikumi, apgalvojumi, priekšstati, pazīmes, kas savstarpēji viens otru noliedz; pretstatu mijiedarbība, kas rosina uz attīstību.
dubultlogs Divi logi (vienā un tajā pašā ailē), starp kuriem ir neliela atstarpe.
diloģija Divi saturā savstarpēji saistīti daiļdarbi (parasti romāni, lugas).
pirmreizinātāji Divi vai vairāki pirmskaitļi, kuru reizinājums ir vienāds ar doto skaitli.
divjūgs Diviem zirgiem paredzēts.
diode Divizvadu elektroierīce (vakuuma vai pusvadītāju) ar vienpusīgu vadītspēju.
sekundants Divkaujas dalībnieka starpnieks un liecinieks.
briga Divmastu buru kuģis ar taisnām burām abos mastos.
apakšnams Divpakāpju parlamenta daļa, kuras locekļus ievēl vēlēšanās.
elektors Divpakāpju vēlēšanu sistēmā – persona, kurai ir dotas pilnvaras ievēlēt amatpersonu; ASV prezidenta vēlēšanu kolēģijas loceklis.
senāts Divpalātu parlamenta augšpalāta (vairākās valstīs).
iekavas Divpusēja pieturzīme (), [] vai {}, kas norobežo iespraustus papildinājumus, paskaidrojumus; matemātiska zīme, ar kuru norāda matemātisko darbību secību.
pēdiņa Divpusēja pieturzīme, ko lieto tiešās runas un citātu atdalīšanai, dažādu nosaukumu apzīmēšanai, kā arī stilistiskos nolūkos.
duplekss Divpusīgi sakari, kas dod iespēju reizē pieņemt un noraidīt ziņojumus.
mopēds Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums ir mazāks par 50 cm³ un kuram ir pedāļu mehānisms motora iedarbināšanai, bremzēšanai un kāju atbalstīšanai.
motocikls Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums pārsniedz 50 cm³.
monoftongizācija Divskaņa pārvēršanās par patskani (monoftongu).
šarnīrs Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu; locīkla.
locīkla Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu.
binoms Divu algebrisku izteiksmju summa vai starpība.
divkauja Divu cilvēku cīņa ar ieročiem divu sekundantu klātbūtnē, lai aizstāvētu savu godu.
pāris Divu cilvēku vai dzīvnieku kopa, kas kopīgi ko dara.
binārais kods divu ciparu (0 un 1) kods, ko lieto informācijas pierakstam un uzglabāšanai datora atmiņā.
īsslēgums Divu elektriskās ķēdes dažāda potenciāla elementu savstarpēja saslēgšanās vai to saslēgšanās ar vadītāju bez pretestības vai ar ļoti mazu pretestību.
īssavienojums Divu elektriskās ķēdes punktu savienojums ar vadītāju bez pretestības vai ļoti mazu pretestību.
kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā – lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
sazobe Divu mehānisma elementu mijiedarbība, parasti griezes, kustības pārnešanai; divu elementu mijiedarbība.
sinapse Divu neironu saskares vieta, arī nerva un muskuļa saskares vieta, kur notiek nervu impulsu uztveršana un pārvade.
paralēlisms Divu parādību satuvinājums (bez salīdzinātājvārda), kas izceļ tajās līdzīgo vai atšķirīgo.
dipodija Divu pēdu apvienojums vienā ritmiskā vienībā (parasti antīkajā dzejā).
līdzāspastāvēšana Divu vai vairāku (parasti pretēju) parādību eksistēšana līdzās, vienlaikus.
krustojums Divu vai vairāku atšķirīgu parādību, īpašību u. tml. apvienojums.
summa Divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts; izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
sinhronizācija Divu vai vairāku mainīgu parādību saskaņošana, lai rastos precīza savstarpēja atbilstība starp to norises laiku.
šoneris Divu vai vairāku mastu burinieks ar slīpām un taisnām burām priekšējā mastā.
kontaminācija Divu vai vairāku notikumu, parādību u. tml. apvienošana, arī sajaukšana.
līdzdalība Divu vai vairāku personu kopīga piedalīšanās nozieguma izdarīšanā.
konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
kombinācija Divu vai vairāku priekšmetu, parādību u. tml. savienojums, sakopojums noteiktā kārtībā.
vidējais aritmētiskais lielums divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
vidējais aritmētiskais (lielums) divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
aritmētiskais vidējais divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
monetārā savienība divu vai vairāku valstu naudas sistēmu aizstāšana ar vienu naudas sistēmu.
muitas savienība divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
pāris Divu vienādu, savstarpēji saistītu priekšmetu kopums.
tandēms Divvietīgs velosipēds, ko darbina abi braucēji.
dizains Dizainera radītais konkrēta izstrādājuma ārējais veidols, arī mākslinieciskie risinājumi tā izveidē.
vēderguļa Dizentērija; arī asiņaina caureja.
nobilis Dižciltīgais, aristokrāts.
kungs Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēks; cilvēks, kam pieder vara (pār ko); saimnieks, darba devējs (attiecībā pret kalpotāju).
cēls Dižens; svinīgs, arī skaists.
ozols Dižskābaržu dzimtas koks ar cietu koksni, (parasti) daivainām lapām un augli – zīli.
dunēt Dobji skanēt (par soļiem).
iedūkties Dobji, zemu ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
dunēt Dobji, zemu skanēt (par mūzikas instrumentiem, to radītajām skaņām).
truls Dobjš (par skaņu).
rejošs klepus dobjš, dziļš, arī biežs klepus.
antilope Dobradžu dzimtas dzīvnieks ar gludu spalvu un uz augšu vērstiem ragiem [Antilope cervicapra].
gnu Dobradžu dzimtas liels pārnadzis, kas izskatās pēc zirga ar vērsim līdzīgu galvu.
gazele Dobradžu dzimtas vidēji liels, graciozs dzīvnieks ar tievām, slaidām kājām, kas dzīvo tuksnešos, savannās u. tml.
sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību (saraušanos un atslābšanu) izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu pa asinsvadiem.
pūslis Dobs, elastīgs priekšmets, ko var piepildīt ar gaisu.
rags Dobs, parasti govs raga formā veidots priekšmets ar paplatinātu galu (piem., trauks).
trauks Dobs, parasti necaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei.
rakelis Dobspiedes mašīnās – plāna, uzasināta plāksne, ar kuru noņem lieko krāsu no iespiedformas virsmas.
oforts Dobspieduma tehnika, kurā zīmējumu uz metāla plāksnes kodina ar skābi, pēc tam ieklāj krāsu un ar spiedienu iegūst novilkumu; asējums.
greblis Dobspieduma tehnikas darba rīks.
gravīra Dobspieduma vai augstspieduma tehnikā darināts mākslas darbs.
peristaltika Dobu orgānu (piem., kuņģa, zarnu, žultsvadu) gludās muskulatūras ritmiska viļņveida saraušanās, kas pārvieto to saturu uz izejas atverēm.
endoskopija Dobu orgānu un ķermeņa dobumu (piem., kuņģa, barības vada, bronhu u. tml.) izmeklēšana ar endoskopu.
piebarot Dodot barību vai ēdienu pietiekamā daudzumā, paēdināt (ko).
nodzirdīt Dodot dzert (alkoholiskus dzērienus), panākt, ka (kas) kļūst par alkoholiķi, degradējas.
norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, pavēli, likt (kādam ko darīt, veikt), nosūtīt (kādā uzdevumā).
sadzirdināt Dodot pietiekami daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras; sadzirdīt.
izrīkot Dodot rīkojumu, likt (kādam) ko darīt.
portretfilma Dokumentāla filma, reportāža par kādu cilvēku vai cilvēku grupu.
kinoapraksts Dokumentāla īsfilma (par reāliem notikumiem, personām).
kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
kinohronika Dokumentālu kinokadru kopa (parasti par aktuāliem notikumiem); attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
hronika Dokumentālu kinokadru kopa vai īsa dokumentāla filma par kādiem notikumiem to norises secībā.
arhivālijas Dokumenti, manuskripti u. c., kas glabājas arhīvā; atsevišķi sakārtoti un publicēti arhīvu materiāli.
biļete Dokuments (parasti neliela lapiņa ar cenas, laika, vietas u. tml. norādēm), kas dod tiesības apmeklēt filmu, izrādi, izstādi u. tml.
baltā biļete dokuments par atbrīvošanu no karadienesta.
izpildraksts Dokuments par tiesas sprieduma izpildīšanu.
lēņa grāmata dokuments, ar kuru apstiprināja vasaļa tiesības uz viņa valdījumā nodoto īpašumu.
maksājuma uzdevums dokuments, ar kuru bankai tiek dots rīkojums izdarīt naudas pārskaitījumu uz tajā norādīto kontu.
avots Dokuments, grāmata, raksts u. tml., ko izmanto pētniecības darbā.
akreditēšanās raksts dokuments, kas apliecina diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
augu pase dokuments, kas apliecina, ka augi ir brīvi no augu karantīnas organismiem (resp. dažādām augu slimībām).
darba grāmatiņa dokuments, kas apstiprina darbinieka darba stāžu.
kartīte Dokuments, kas dod tiesības ierobežotā daudzumā nopirkt kādu preci (normētas sadales sistēmas apstākļos, piem., kara laikā).
biļete Dokuments, kas dod tiesības pārvietoties ar sabiedrisko transportu.
darba nespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos.
darbnespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darbnespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pabalstu; slimības lapa.
kristāmzīme Dokuments, ko izdod baznīcā pēc kristības kā apliecinājumu tam, ka bērns vai pieaugušais ir kristīts attiecīgajā baznīcā; arī baznīcas izdota dzimšanas apliecība.
mātes pase dokuments, ko izsniedz sievietei grūtniecības sākumposmā un kurā tiek fiksēti visi dati par tās norisi.
slimības vēsture dokuments, kurā ārsts regulāri ieraksta datus par slimnieka veselības stāvokli un ārstēšanas gaitu.
motivācijas vēstule dokuments, kurā autors izklāsta un pamato savu atbilstību izvēlētajam darbam.
testaments Dokuments, kurā ir apliecināta kādas personas (testatora) griba attiecībā par savu mantu pēc šīs personas nāves.
uzziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu fizisku vai juridisku personu, faktu.
izziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu personu vai faktu.
rēķins Dokuments, kurā ir norādīta maksājamā naudas summa (par piegādāto preci, izmantoto pakalpojumu).
pavadzīme Dokuments, kurā norādīta informācija par preci, preces piegādātāja un saņēmēja nosaukums, kā arī abu pušu rekvizīti.
pase Dokuments, kurā sniegtas svarīgākās ziņas (par ko).
portfelis Dokumentu kopums, kuros uzņēmums vai fiziska persona fiksējusi (vai sniegusi) savas darbības biznesa plānus, produktu vai pakalpojumu piedāvājumus, zīmolus u. tml.
personiskā lieta dokumentu un citu materiālu kopums par kādu personu (parasti darba vietā).
personīgā lieta dokumentu un citu materiālu kopums par kādu personu (parasti darba vietā).
lieta Dokumentu un citu materiālu kopums par noteiktu jautājumu.
prezentācija Dokumentu uzrādīšana tajā norādītās darbības izpildīšanai.
dosjē Dokumentu, materiālu kopums (piem., par kādu cilvēku); mape ar šādiem dokumentiem, materiāliem.
pieļāvums Doma vai izteikums par kā iespējama, varbūtēja pastāvēšanu.
padoms Doma, kā ko darīt, kā rīkoties.
ideja Doma, kas izsaka (lietas, parādības) dziļāko saturu, būtību; pasaules uzskata pamatprincips.
secinājums Doma, spriedums, atziņa, kas iegūta, analizējot parādības, apkopojot faktus u. tml.
aizdomāties Domājot iedziļināties; domāt (par ko).
nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (ko darīt, veikt); iecere.
abstrahēties Domās norobežoties (no mazāk svarīgā, nebūtiskā).
uzsist sev uz pleca domās paslavēt sevi par pareizu, veiksmīgu rīcību, lēmumu u. tml.
nodomāt Domās pieņemt lēmumu; iecerēt (ko veikt, darīt).
rūpes Domas, bažas par ko nokārtojamu, padarāmu, arī turpmāk veicamu.
deklarācija Domas, faktu u. tml. izklāsts daiļdarbā bez tēlainības, bez emocionalitātes.
aizdomas Domas, sajūtas, nedroša pārliecība (par ko); pieņēmums, par kāda vainu, negodīgu rīcību u. tml.
spriedums Domāšanas forma loģikas mācībā, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
aizdomāties Domāšanas procesā nonākt (līdz kādai domai, atziņai); rasties domai, atziņai (par ko).
abstrahēt Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt.
doma Domāšanas saturs; tas, par ko domā.
dogmatisms Domāšanas veids, kas pamatojas uz dogmām, nemainīgu attieksmi pret parādībām, problēmām u. tml.
uzskatīt Domāt (par ko); atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
tēmēt Domāt par kādu mērķi, tiekties pēc kā.
piedomāt Domāt, padomāt (par ko), parasti ciešāk nekā citkārt; koncentrēt savas domas (pie kā).
gudrot Domāt, prātot (par ko).
bāzt visu vienā maisā domāt, spriest par visiem vienādi.
filozofēt Domāt, spriest, diskutēt par fundamentāli svarīgiem jautājumiem.
dialogs Domu apmaiņa, parasti, lai ko izpētītu vai atrisinātu.
uzvaras gājiens Došanās uz priekšu, gūstot kaujās uzvaras.
rekomendēt Dot (kādam) rekomendāciju (1); ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas biedru u. tml.
pilnvarot Dot (kam) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt); izdot pilnvaru.
laist Dot (ko apkārt, arī no rokas rokā).
sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piem., sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
veltīt Dot (parasti nesavtīgi), lietot, paredzēt (kādam mērķim).
mielot Dot (parasti viesiem) ēst, dzert; dot ēst ko ļoti garšīgu vai neikdienišķu; cienāt.
atļaut Dot atļauju, piešķirt tiesības (ko darīt).
mitināt Dot dzīvesvietu, pajumti; nodrošināt ar dzīvesvietu, pajumti.
grūst Dot ēst (parasti strauji, nevērīgi).
barot Dot ēst, dot barību (dzīvniekiem).
garantēt Dot garantiju.
atļaut Dot iespēju (kādam ko darīt), neiebilst (pret ko).
piedāvāt Dot iespēju (ko) darīt, realizēt u. tml.
parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (piem., skatuves mākslas darbu, kinofilmu).
nodot Dot iespēju iepazīties (ar ko), novērtēt (to).
nodot Dot iespēju izmantot, lietot (ko), rīkoties (ar ko).
ļaut Dot iespēju, arī netraucēt, neierobežot (kādam ko darīt); neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi, izpausmi).
maksāt Dot naudu atlīdzībai (par ko).
pamest ar acīm dot norādījumu, zīmi ar acīm (tās pamirkšķinot, piemiedzot u. tml.).
samācīt Dot padomu (kādam), piem., kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
ieteikt Dot padomu, ierosināt (ko darīt).
(ie)likt lombardā dot par ķīlu lombardā.
piekrist Dot pozitīvu atbildi, būt ar mieru (ko darīt).
likt pretī Dot pretim (kā līdzvērtīgu), aizstāt (ar līdzvērtīgu).
apsolīt Dot solījumu (ko paveikt, izdarīt).
saukt Dot vārdu, nosaukumu; dēvēt (par ko).
ievirzīt Dot vispārēju priekšstatu (par ko), iepazīstināt (ar ko).
zāļot Dot zāles (parasti pārmērīgi daudz vai nepamatoti); indēt.
uzmirkšķināt Dot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus; pamirkšķināt.
mirkšķināt Dot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus.
uzmirkšķināt Dot zīmi (ar automobiļa gaismām), (tās) ieslēdzot, pārslēdzot u. tml. (piemēram, norādot pagriezienu); šādā veidā sveicināt (pazīstamu pretimbraucēju), arī brīdināt (pretimbraucēju, piemēram, par ceļu policijas patruļu).
komentēt Dot zinātniskus paskaidrojumus, piezīmes (par kādu tekstu, tekstu kopumu).
dzirdīt Dot, arī ļaut (kādam) dzert.
dzirdināt Dot, arī ļaut (parasti dzīvniekiem) dzert; dzirdīt.
apbērt ar zeltu dot, izsniegt lielas materiālas vērtības (parasti naudu).
nodot Dot, sniegt (ko) tā, ka otrs paņem, saņem, arī pieņem.
ziedot Dot, veltīt Dievam, arī dieviem (ko), lai pateiktos tiem, arī izlūgtos to labvēlību u. tml.; upurēt.
apdāvinātība Dotības, gara spējas, talants.
iet Doties (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).
vākties Doties (ar visām mantām prom, kurp, uz kurieni), kravāties, lai dotos (prom, kurp, uz kurieni).
trenkties Doties (kājām vai ar transportlīdzekli).
iet Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
gāzties Doties (par lielu ļaužu daudzumu).
iet ogās doties (parasti uz mežu) lasīt ogas.
tikt Doties (pie kāda); gūt iespēju atrasties kopā (ar kādu, kādiem).
tikt Doties (uz kādu vietu, iestādījumu u. tml.), lai (tur) ko darītu.
iet Doties (uz kurieni, parasti regulāri), lai ko apmeklētu, darītu u. tml.
pazust Doties prom (parasti nemanāmi, citiem nezinot).
sacīt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
teikt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
aizceļot Doties prom (piem., par gājputniem).
aizvākties Doties prom, aiziet (no kādas vietas ar mantām, iedzīvi).
izvākties Doties prom, aiziet (no kurienes, parasti ar visām mantām).
šķirties Doties prom, pārtraukt saskarsmi (ar kādu).
nākt Doties šurp, ierasties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli); ierasties (lai ieņemtu kādu amatu).
turpināt ceļu doties tālāk (parasti pēc pārtraukuma).
iet Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos).
spriņģot Doties, iet bez īpašas vajadzības, parasti labā noskaņojumā (no cita pie cita).
brāzties Doties, virzīties ar lielu ātrumu, spēku (bieži ar troksni); joņot.
delverēties Draiskoties, draiskuļoties, arī blēņoties.
nerātnība Draiskulības, palaidnības; arī jokošanās, jautrība.
draiskulība Draiskulīga izdarība, nerātnība.
nerātns Draiskulīgs, nepaklausīgs (par dzīvniekiem).
varoņdrāma Drāma, kurā ar zināmu romantisku pacēlumu attēlota viena vai vairāku varoņu cīņa par cildeniem ideāliem.
dramaturģija Drāmas (1) daiļdarbu uzbūves teorija un māksla.
traģēdija Dramatiska luga, kurā attēloti asi konflikti, lieli pārdzīvojumi, ciešanas, bieži – varoņa bojāeja; attiecīgais drāmas žanrs.
remarka Dramatiskā sacerējumā – īss autora paskaidrojums, kas sniedz informāciju par darbības vietu, laiku, tēla rīcību u. tml.
izrāde Dramatiska, arī teatrāla situācija.
luga Dramatisks sacerējums, kas paredzēts izrādīšanai teātrī.
melodrāma Dramaturģijas žanrs, kam raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.
monodrāma Dramaturģisks darbs, kurā darbojas viena persona.
žvadzināt rokudzelžus draudēt ar apcietinājumu, arestu.
žvadzināt ieročus draudēt ar karu, uzbrukumu.
diakons Draudzes loceklis, kas veic diakonisko darbu.
pērminderis Draudzes vecākais, kas veic arī mācītāja palīga pienākumus (piem., evaņģēliski luteriskajā baznīcā).
būt draugos Draudzēties (ar kādu).
brūtēties Draudzēties (parasti, cerot uz apprecēšanos, kāzām).
tudraudzība Draudzība, kurā viens otru uzrunā ar "tu".
tudraugs Draugs, ko uzrunā ar "tu".
apdrāzt Drāžot apdarināt.
nodrāzt Drāžot padarīt smailu, asu; drāžot piešķirt vēlamo formu.
uzdrāzt Drāžot padarīt smailu; uzasināt.
lupata Drēbes gabals (nolietots, mazvērtīgs, arī tāds, ko izmanto kādai vajadzībai).
drebināties Drebēt (parasti no aukstuma).
skurināties Drebināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pleciņš Drēbju pakaramais, kas atbilst apģērba gabala plecu formai.
iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvniekam veikt noteiktas darbības).
izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
skolot Dresēt (par dzīvnieku).
liela dūša drosme, arī pašapziņa, nesavaldība.
varonīgs Drosmīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
informators Drošības dienesta darbinieks, kas vāc un nodod nepieciešamo informāciju.
ugunsmūris Drošības sistēma, kurā īpaši programmēts dators ievietots starp iestādes lokālo datoru tīklu un internetu, aizsargājot no nesankcionētas piekļuves; datorā instalēta programmatūra ar šādu funkciju.
apdrukāt Drukājot (iespiežot) pārklāt ar rakstu zīmēm vai attēliem.
dzilnītis Drukns, ļoti kustīgs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku muguru un taisnu, spēcīgu knābi.
zīdaste Drukns, mājas strazda lieluma pelēki sārts dziedātājputns ar pagarinātu spalvu cekulu uz galvas.
ūdensžurka Drukns, tumšpelēks vai brūns kāmju dzimtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo alās ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā – tīrumos, dārzos [Arvicola terrestris].
bezcerīgs Drūms, nomācošs (par apkārtni, dabas ainavu).
krāsmatas Drupas, gruveši (parasti nodegušu, sagrautu celtņu vietā).
grauzt Drupināt, ilgstoši iedarbojoties ar mehānisku spēku; šādi iedarbojoties, veidot (ko).
grauzt Drupināt, smalcināt ar zobiem; ēst (ko cietu).
izdrupināt Drupinot padarīt robainu, caurumainu.
grauzties Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) – par instrumentiem, mehānismiem.
izdrupt Drūpot izveidoties – par caurumu, robu u. tml.
kņada Drūzma, jūklis, burzma (kopā ar skaļu troksni, skaļām balss skaņām).
dublāža Dublēšana, dublējums (par filmu, filmas epizodi).
nodūkt Dūcot nolidot (kur, gar ko u. tml.).
piedūkt Dūcot piepildīt ar skaņām (ko).
manteļskurstenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve; apvalkdūmenis.
apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve; manteļskurstenis.
zābaki Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
apkūpināt Dūmojot, kūpinot dūmus, pārklāt (ko ar kvēpiem, sodrējiem); apkvēpināt; nokvēpināt.
kinžals Duncis ar samērā slaidu, smailu abpusēji asu asmeni un rokturi, kam ir šķērsis.
stilets Duncis ar trīsšķautņu asmeni.
pēlis Dūnu sega; ar dūnām pildīts matracis.
pīķis Duramais ierocis – garā kātā nostiprināts smails asmens.
šķēps Duramais vai metamais ierocis, ko veido samērā garš kāts ar uzasinātu galu vai asu uzgali.
pārmalu dūriens dūriena veids, ar ko piestiprina auduma malu tā, lai šuvuma vieta nebūtu redzama, vai ar ko apmetina auduma malas.
piedurt Durot (ar ko asu) cieši pielikt, piespiest (pie kā, kam klāt).
pārdurt Durot radīt (kam) caurumu; būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums.
sadurt Durot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus.
uzdurt Durot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
nodurties Durot, ar dūrienu nonāvēt sevi.
sadurties Durot, saskaroties ar ko asu, savainoties, izraisīt sev sāpes.
tirpoņa Durstoši sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem.
izdurstīt Durstot izveidot (caurumu); durstot padarīt caurumainu.
sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, sīkus ievainojumus.
dzelt Durt ar dzeloni (par kukaiņiem).
slieksnis Durvju ailas apakšējais norobežojums (parasti paaugstināts).
no dusmām zaudēt valodu dusmās nespēt parunāt.
aiz dusmām zaudēt valodu dusmās nespēt parunāt.
agresija Dusmīga, naidīga, arī uzbrūkoša rīcība.
rāt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties pie kāda; teikt pārmetumus, bārt.
izgrūst caur zobiem dusmīgi, īgni, parasti paklusu izrunāt.
ar kaulainu aci dusmīgi, naidīgi; ar skaudību, nenovīdību.
žultsbeka Dusmīgs, ļauns, arī ļaunatminīgs cilvēks.
sirdīgs Dusmīgs, nikns, arī sašutis (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
errīgs Dusmīgs; arī aizkaitināts.
sirdīties Dusmoties, niknoties, arī sašust.
kontrastduša Duša, kurā pārmaiņus laiž aukstu un karstu ūdens strūklu.
dvēseļu ceļošana dvēseles iemiesošanās jaunā ķermenī; reinkarnācija.
prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienas valodai.
atdzejotājs Dzejas darbu tulkotājs.
liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
tituldzejolis Dzejas krājuma dzejolis, kura nosaukums saskan ar krājuma nosaukumu.
klauzula Dzejas rindas beigu zilbes, sākot ar pēdējo uzsvērto zilbi.
regulārā strofika dzejas teksta dalījums dažāda garuma pantos, kas regulāri atkārtojas.
fabula Dzejolis (retāk īss prozas darbs) ar pamācošu vai satīrisku saturu.
rondo Dzejolis, kam (klasiskajā formā) ir 15 rindas ar divām atskaņām un kuram pirmās rindas sākums atkārtojas dzejoļa vai pantu nobeigumā.
franču balāde dzejolis, kas sastāv no trim astoņrindēm un vienas četrrindes ar noteiktu atskaņu kārtību.
rondele Dzejolis, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas ar divām atskaņām.
rīme Dzejolis, pants (parasti ar primitīvām atskaņām, bez lielākas mākslinieciskas vērtības).
piecrinde Dzejolis, pants ar piecām rindām.
gazele Dzejoļa forma Austrumu tautu lirikā ar raksturīgu atskaņu izkārtojumu dzejoļa pāra rindās.
ķēde Dzejoļa posmu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma pēdējās rindas atkārtojumu.
kost Dzelt (par kukaiņiem).
ēst Dzelt, kost (par kukaiņiem).
gailene Dzeltena ēdamā sēne ar krokotu piltuvveida cepurīti, kas aug lielākās vai mazākās grupās.
pamatkrāsa Dzeltena, zila vai sarkana krāsa.
ruds Dzeltenbrūns ar sarkanīgu nokrāsu.
zeltactiņa Dzeltenbrūns vai zaļgans kukainis ar vara krāsas acīm, krusteniski dzīslotiem, metāliski spīdošiem, caurspīdīgiem spārniem, kas miera stāvoklī sakļauti jumtveidā virs ķermeņa.
sveķskābe Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām; kolofonijs.
kolofonijs Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
rūsas krāsa dzeltenīgi sarkanbrūna krāsa.
rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem.
rūsgans Dzeltenīgi sarkanbrūns.
loss Dzeltenīgs, pelēcīgi dzeltens (piem., par zirgu, tā apmatojumu).
oranždzeltens Dzeltens ar oranžu nokrāsu.
rūsgandzeltens Dzeltens ar rūsganu nokrāsu; rūsgani dzeltens.
sarkandzeltens Dzeltens ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir sarkanas un dzeltenas krāsas laukumi, svītras u. tml.
sārtdzeltens Dzeltens ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un dzeltenas krāsas laukumi.
zaļgandzeltens Dzeltens ar zaļganu nokrāsu.
zaļdzeltens Dzeltens ar zaļu nokrāsu; tāds, kam ir zaļas un dzeltenas krāsas laukumi.
zeltdzeltens Dzeltens ar zeltam raksturīgu nokrāsu, arī spīdumu.
šartrēze Dzeltens vai zaļš augu liķieris, kas sākotnēji izgatavots Šartrēzes klosterī pie Grenobles (Francijā).
pusvagons Dzelzceļa kravas vagons ar vaļēju virsbūvi.
semafors Dzelzceļa signālierīce, ar ko tiek atļauta vai aizliegta vilcienu kustība attiecīgajā ceļa posmā.
pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
dzelzceļnieks Dzelzceļa transporta darbinieks.
apgaitnieks Dzelzceļa vai ceļa darbinieks, kas pārbauda noteiktu posmu (apgaitu) un atbild par kārtību tajā.
pakavs Dzelzs lokveida kalums, ko ar naglām piestiprina pie zirga nagiem to aizsargāšanai no lūšanas, dilšanas, slīdēšanas.
profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
tērauds Dzelzs un oglekļa sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
atnesties Dzemdēt (par dzīvniekiem); piedzimt (par dzīvniekiem).
apbērnoties Dzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem, kuriem vienlaicīgi dzimst vairāki bērni).
piedzīt Dzenot (sniegu, smiltis u. tml.), piepildīt (ar to ko).
nodzīt Dzenot panākt, ka (kas) noiet, aiziet (no kādas vietas), arī atvirzās nost, attālinās (no kā).
pārdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
pārdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieki) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
ķīļsiksna Dzensiksna ar ķīļveida šķērsgriezumu.
dzilna Dzeņu dzimtas putns ar spēcīgu knābi.
pudelesbrālis Dzērājs; cilvēks, ar ko kopā kāds dzer.
malks Dzeramā daudzums, ko var ieņemt mutē un vienā reizē norīt.
padzēriens Dzēriens (parasti bezalkoholisks, ar ko labi padzerties, remdēt slāpes).
groks Dzēriens, ko gatavo no karstas, saldas tējas, tai pievienojot stipru alkoholisko dzērienu.
uzlējums Dzēriens, ko iegūst, uzlejot ūdeni vienai un tai pašai (piemēram, tējas lapiņu) porcijai (arī atkārtoti).
iedzert Dzerot norīt; izdzert (šķidrumu, parasti nedaudz).
mest Dzerot vienā paņēmienā, tukšot (trauku ar alkoholisku dzērienu).
tukšot Dzerot, ēdot padarīt (trauku) tukšu.
strēbt Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti lielā daudzumā.
tempt Dzert (ko), parasti lielā daudzumā, arī strauji.
pļumpēt Dzert (parasti daudz).
pumpēt Dzert (parasti daudz).
sviķot Dzert alkoholiskus dzērienus; arī uzdzīvot.
sūkt Dzert ar gandrīz sakļautām lūpām, parasti lēni; lēni dzert.
kafijot Dzert kafiju (parasti bieži).
padzerties Dzert un pabeigt dzert, arī dzert tā, ka slāpes remdētas.
lakt Dzert, ņemot (šķidrumu) ar mēli (piem., par kaķi, suni).
sīga Dzērvei līdzīgs stepju un tuksnešu putns ar pelēcīgām, baltām un gaišbrūnām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
izdzesēt Dzesējot padarīt viscaur aukstu; atdzesēt.
izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu.
tinkšķis Dzidra skaņa, kas rodas, piem., plīstot stikla priekšmetam, piesitot ar ko cietu pie stikla priekšmeta.
lalināt Dzidri, maigi skanēt (piem., par zvanu).
terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu – skuju koku sveķu sastāvdaļa, ko lieto tehnikā un medicīnā.
dungot Dziedāt (dziesmu, melodiju), parasti klusi, bez teksta.
trallināt Dziedāt bez vārdiem, parasti, atkārtojot zilbes "tra la lā", arī jautri dziedāt.
sadziedāt Dziedāt kopā (ar kādu); sadziedāties.
sadziedāties Dziedāt kopā (piem., skatītājiem ar kori, ar mūziķu ansambli).
piedziedāt Dziedāt līdzi (kādam); ar savu dziedāšanu papildināt priekšnesumu.
rotāt Dziedāt pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā".
čalot Dziedāt, čivināt daudziem reizē (par putniem).
lalināt Dziedāt, parasti atkārtojot zilbi "la"; arī trallināt.
vilkt Dziedāt, parasti lēni, stiepti; izrunāt lēni, stiepti (vārdus, skaņas).
skandēt Dziedāt; arī atskaņot (skaņdarbu).
mecosoprāns Dziedātāja ar šādu balsi.
cekulzīlīte Dziedātājputns (zīlīte) ar raibu, pagarinātu spalvu cekulu [Parus cristatus].
dziedātājstrazds Dziedātājputns ar brūnganu apspalvojumu un baltu ar brūnganiem raibumiem klātu vēderpusi [Turdus philomelos].
saucējs Dziedātājs (folkloras žanrā), kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās).
oktāvists Dziedātājs ar ļoti zemu balsi, kas spēj dziedāt pilnu oktāvu zem normālā basa reģistra (piem., pareizticīgo korī).
tenors Dziedātājs ar šādu balsi.
solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
popdziedātājs Dziedātājs, kas specializējas popmūzikas skaņdarbu izpildīšanā.
kamerdziedātājs Dziedātājs, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanā; kamerdziedonis.
teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); saucējs (2).
ārstēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
ūdensdziedniecība Dziedniecība, kurā izmanto ūdens termisko, mehānisko un ķīmisko iedarbību uz organismu.
kamerdziedonis Dziedonis, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanā; kamerdziedātājs.
dziedātājs Dziedonis; cilvēks, kas nodarbojas ar vokālo mākslu.
locīt Dziedot mainīt, variēt (skaņas augstumu, balsi, melodiju).
pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā; dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
nodziedāt Dziedot radīt raksturīgas skaņas (par putniem).
dzimumdziedzeri Dziedzeri, kas izstrādā dzimumšūnas, arī dzimumhormonus (cilvēkiem un zīdītājiem).
singls Dziesma (skaņdarbs) no mūzikas albuma, ko izplata ātrāk un kas ir reklāma visam albumam; arī pats albums.
refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; piedziedājums.
piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; refrēns.
strofiskā forma dziesmas forma vokālajā mūzikā, kurā viena un tā pati muzikālā uzbūve atkārtojas vairākas reizes ar saturā dažādām poētiskā teksta strofām.
karaoke Dziesmas instrumentāla pavadījuma ieraksts; šāda ieraksta atskaņošana, kam var dziedāt līdzi; šāda veida dziedāšana.
apdziedāties Dziesmās savstarpēji izzobot, izjokot; arī cildināt citam citu (piem., kāzās).
dziedājums Dziesmas vai cita vokālā skaņdarba izpildījums (dziedot).
dziesmu kamols dziesmu (arī pasaku) kopums, ko kāds zina.
pasaku kamols dziesmu (arī pasaku) kopums, ko kāds zina.
nopūta Dziļa ieelpa un lēna, spēcīga, sadzirdama izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis; šādā veidā kas pateikts.
pavārnīca Dziļa karote (kā) šķidra smelšanai.
kanjons Dziļa, šaura ieleja ar ļoti stāvām, gandrīz vertikālām nogāzēm.
ilustratīvisms Dziļākas problemātikas trūkums (mākslas darbā).
erudīcija Dziļas, vispusīgas zināšanas (kādā zinātnes, mākslas nozarē).
ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (piem., ar runu); būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
nopūsties Dziļi ieelpot un lēnām spēcīgi, arī sadzirdami izelpot, izpaužot parasti negatīvas emocijas; šādi elpojot, ko pateikt.
iesūkt Dziļi ieelpot, uzņemt sevī (piem., gaisu, smaržu).
iezīsties Dziļi iespiesties, iesūkties (kur iekšā) – piem., par smaržām.
nogrimt Dziļi iestigt (kur); iestigt tā, ka nespēj turpināt ceļu (parasti par transportlīdzekļiem).
iezīsties Dziļi skart, pārņemt (piem., psihi).
izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest; ilgāku laiku, daudz spriest.
dzīle Dziļš (parasti zemes) slānis; dziļums.
koma Dziļš bezsamaņas stāvoklis ar elpošanas un asinsrites traucējumiem, refleksu izzušanu.
salds Dziļš, netraucēts, labs (par miegu).
sirds aicinājums dziļu jūtu izraisīta tieksme, vēlēšanās (ko darīt).
dinastija Dzimta, ģimene, kas no paaudzes paaudzē pārņem kādu nodarbošanos.
kaiju dzimta dzimta, kurā ietilpst mazi un vidēji lieli ūdensputni ar slaidiem spārniem un gaišu apspalvojumu (piem., sudrabkaijas, kajaki, zīriņi).
zirgu dzimta dzimta, pie kuras pieder dzīvnieki ar īsu, blīvu apspalvojumu un slaidām, garām kājām, piem., mājas zirgs, Prževaļska zirgs, zebra.
nekatrs Dzimte, kurā nav atšķirību starp dzimumiem.
zagss Dzimtsarakstu nodaļa.
grupveida sekss dzimumattiecības ar vairākiem partneriem vienlaikus.
incests Dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem; asinsgrēks.
asinsgrēks Dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem; incests.
vagīna Dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem; maksts (1).
masturbācija Dzimumorgānu mehāniska (piem., ar roku) kairināšana seksuālas baudas gūšanai.
gameta Dzimumšūna, kas ir spējīga savienoties ar pretēja dzimuma šūnu, lai notiktu organismu dzimumvairošanās.
riests Dzimumuzbudinājuma izpausme (dažiem dzīvniekiem), kas saistīta ar pārošanos.
dzinēja tilpums dzinēja cilindru kopējais tilpums (kubikcentimetros, arī litros).
kodoldzinējs Dzinējs, ko darbina kodolenerģija.
saulesakmens Dzintars.
zītars Dzintars.
ūdenszars Dzinums, kas attīstās uz koka stumbra vai vainaga skeletzariem, nezarojas un neveido ziedus.
sāndzinums Dzinums, kas atzarojas no auga stumbra, pamatzara vai stublāja.
labskanīgs Dzirdei tīkams; arī daiļskanīgs.
vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks gandrīz neuztver parastā skaļuma runu.
auss Dzirdes un līdzsvara orgāns; šī orgāna ārējā redzamā daļa.
padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
orģijas Dzīres ar daudziem ēdieniem un dzērieniem, trakulīgu uzdzīvi, seksuālu izvirtību.
sprikstis Dzirksteles; karsti pelni.
ūdensdzirnavas Dzirnavas, ko darbina plūstoša ūdens enerģija.
dzīslojums Dzīslu (1) tīkls, sazarojums; stiegrojums.
sadzīt Dzīstot kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
sarepēt Dzīstot pārklāties ar kreveli.
radība Dzīva būtne (parasti dzīvnieks, putns, zivs vai tml.).
dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet nespēj abstrakti domāt.
dzīvsvars Dzīva mājdzīvnieka svars.
dzīve Dzīva organisma (cilvēku, dzīvnieku, arī augu, to daļu) bioloģiska eksistence.
Fauns Dzīvās dabas (galvenokārt dzīvnieku) dievs (seno romiešu mitoloģijā), būtne ar cilvēka ķermeni, bet āža ragiem, kājām un asti.
darma Dzīves likumsakarību sistēma (budismā); mūžīgs morāles likums, tikumīgas dzīves kārtība (hinduismā).
drāma Dzīves situācija, kas saistīta ar spēcīgiem pārdzīvojumiem.
možs Dzīvespriecīgs, enerģisks; arī spirgts, darbīgs, rosīgs.
karbonāde Dzīvnieka (parasti cūkas) gaļas gabals, parasti ar kauliem (ribām); cepta vai cepšanai sagatavota šāda gabala šķēle.
izturēšanās Dzīvnieka darbību un rīcības kopums.
uzvedība Dzīvnieka darbību un rīcības kopums.
šņukurs Dzīvnieka galvas daļa ar šādu purnu kā pārtikas produkts.
vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citam metodēm.
ķetna Dzīvnieka pēda (parasti priekškājai) ar spēcīgiem nagiem.
pelde Dzīvnieka vārtīšanās, ierakšanās (parasti smiltīs).
puika Dzīvnieka vīrišķās kārtas mazulis, arī šāds samērā jauns dzīvnieks.
vaislas dzīvnieki dzīvnieki ar zināmu izcelšanos, kurus izmanto pēcnācēju ieguvei.
monofāgi Dzīvnieki, kas barībā izmanto vienas sugas vai radniecīgu sugu augus vai dzīvniekus.
maldu viesi dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
zoofāgi Dzīvnieki, kas pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības.
labturība Dzīvniekiem nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšana (piem., pareiza kopšana, barošana, veselības pārbaude).
kaitēklis Dzīvnieks (parasti augēdājs kukainis), kas bojā augu.
migrants Dzīvnieks (parasti putns), kas migrē.
sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēki izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas vēro izmaiņas apkārtējā vidē un brīdina par tām pārējos.
baltgalvis Dzīvnieks ar baltu vai ļoti gaišu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
pinkainis Dzīvnieks ar biezu, kuplu apmatojumu (piem., lācis, suns).
garastis Dzīvnieks ar garu asti.
garknābis Dzīvnieks ar garu knābi (piem., stārķis).
kuplaste Dzīvnieks ar kuplu asti (parasti vāvere, arī lapsa).
ausainis Dzīvnieks ar lielām ausīm.
melnītis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu apmatojumu.
melngalvis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
plušķis Dzīvnieks ar pinkainu apmatojumu (parasti par suni).
platradzis Dzīvnieks ar platiem ragiem.
raibulis Dzīvnieks ar raibu apspalvojumu.
grauzējs Dzīvnieks ar spēcīgi attīstītiem, graušanai piemērotiem priekšzobiem.
tumšgalvis Dzīvnieks ar tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
tārps Dzīvnieks bez ekstremitātēm, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem; arī kāpurs.
pēcnācējs Dzīvnieks, arī augs attiecībā pret īpatni, no kā tas radies.
pēctecis Dzīvnieks, arī augs attiecībā pret īpatni, no kā tas radies.
totēms Dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko totēmismā uzskata par kādas cilvēku kopas, arī kāda cilvēka priekšteci, senci.
konkurents Dzīvnieks, augs, kas eksistences cīņā sacenšas ar kādu citu dzīvnieku vai augu.
vadonis Dzīvnieks, kam barā seko, pakļaujas citi dzīvnieki.
garausis Dzīvnieks, kam ir garas ausis (parasti zaķis vai trusis).
sarkanacains Dzīvnieks, kam ir sarkanas, arī sarkanīgas acis.
ložņa Dzīvnieks, kas (piem., meklējot barību) mēdz ložņāt (piem., pa koku stumbriem).
viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
kārumnieks Dzīvnieks, kas kāro labu barību, īpašu pacienājumu.
vienpatis Dzīvnieks, kas nemēdz uzturēties baros un ir neatkarīgs, izņemot pārošanās laiku.
palīgs Dzīvnieks, kas palīdz cilvēkam (piem., kāda darba veikšanā).
veģetārietis Dzīvnieks, kas pārtiek no augu barības.
laupījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks ir nomedījis vai medī barībai.
gaļēdājs Dzīvnieks, kura galvenā vai vienīgā barība ir citi dzīvnieki, to gaļa.
kāpurs Dzīvnieku (piem., kukaiņu, abinieku, zivju) attīstības stadija, kurā tie atšķiras no pieauguša indivīda ar ķermeņa uzbūvi un izskatu; dzīvnieks šādā attīstības stadijā.
aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, ādas, arī spalvu krāsa, kas pielāgota vides dominējošai krāsai.
smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
vitamīnbarība Dzīvnieku barība ar augstu vitamīnu vai to provitamīnu saturu.
zalkšu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst, piem., parastais zalktis, gludenā čūska.
kopiena Dzīvnieku grupa ar īpašu organizāciju.
plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu, piem., sirds, plaušas, nieres.
mēsli Dzīvnieku izkārnījumi; lauksaimniecības dzīvnieku izkārnījumi (parasti kopā ar pakaišiem), ko izmanto augsnes mēslošanai; kūtsmēsli.
plēsēju kārta dzīvnieku kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar spēcīgiem ilkņiem un nagiem un kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības, piem., lāči, vilki, lūši, āpši.
monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids – tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti.
poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
poliginija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
sirojums Dzīvnieku pārvietošanās no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu.
kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa (arī kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem), ko izmanto uzturam.
pasuga Dzīvnieku un augu sistemātikā – iedalījuma vienība, kas zemāka par sugu.
protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu; dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
drogas Dzīvnieku valsts produkti (piem., dzīvnieku orgāni, izdalījumi), ko lieto ārstniecībā un preparātu gatavošanai.
ērbēģis Dzīvojamā māja; arī saimniecības ēka.
karavāna Dzīvojamā mājiņa uz riteņiem, ko, dodoties ceļojumā, piekabina automašīnai; šāda ceļojumiem paredzēta speciāla automašīna.
mansards Dzīvojamā telpa bēniņos (zem jumta slīpes), ar jumta plaknē veidotiem logiem.
pelēkā apdare dzīvokļa apdare, kurā neietilpst dekoratīvais grīdas segums un santehnika.
kopdzīve Dzīvošana kopā (ar ko).
sadzīve Dzīvošana kopā, ciešā saistībā vienam ar otru, citam ar citu.
apdzīvojamā platība dzīvošanai paredzētā platība (mājā, dzīvoklī).
(ap)dzīvojamā platība dzīvošanai paredzētā platība (mājā, dzīvoklī).
dzīvoklis Dzīvošanai paredzēts atsevišķs vairāku telpu kopums kādā ēkā.
nams Dzīvošanai, iestādei u. tml. paredzēta ēka.
dzīvot puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
palikt puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
dzīvot uz parāda dzīvot ar aizņemtu naudu, mantu.
vaļoties Dzīvot bez tiešiem darba pienākumiem, atpūsties.
veģetēt Dzīvot bezmērķīgi, nelietderīgi, bez garīgiem centieniem; arī dzīvot trūcīgi.
dzīvot no zila gaisa un mīlestības dzīvot romantiskas jūsmas pārņemtam, nedomājot par eksistences līdzekļiem.
parazitēt Dzīvot uz cita organisma vai citā organismā un izmantot tā barības vielas.
dzīvot vienai dienai dzīvot vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
sadzīvot Dzīvot, arī darboties ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu).
satikt Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu); sadzīvot (1).
sākt Dzīvot, būt (mūža, darba gaitu u. tml.) pirmajā posmā.
sisties Dzīvot, ļoti grūti, smagi strādājot, cīnoties ar trūkumu un pārvarot materiālās grūtības.
mājot Dzīvot, mitināties (parasti pastāvīgi, ilgāku laiku).
dzīvot no rokas mutē dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļkiem.
kulties Dzīvot, strādāt, pārvarot grūtības, trūkumu; pūlēties.
mitināties Dzīvot, uzturēties (kur) – par cilvēkiem.
uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu; bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
simfodžezs Džeza mūzika, kas paredzēta atskaņošanai orķestrim, izmantojot simfoniskā un džeza orķestra instrumentus.
diksilends Džeza mūzikas stils, kas radies Jaunorleānā 20. gs. sākumā; ansamblis, kas izpilda skaņdarbus šādā manierē.
J Džouls – enerģijas, darba un siltuma daudzuma mērvienība.
ebenkoks Ebenu dzimtas tropu vai subtropu koks ar smagu, cietu, tumšas krāsas koksni.
saecēt Ecējot apstrādāt (parasti visu vai lielāku platību).
izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (parasti nezāles).
mute Ēdājs; arī apgādājamais.
šampinjons Ēdama atmateņu ģints sēne ar pelēcīgi baltu cepurīti un sārtām (vēlāk brūnām) lapiņām, ko kultivē speciālās audzētavās.
sviestbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu lipīgu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu.
sviesta beka ēdama beka ar dzeltenbrūnu, lipīgu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka.
bērzu beka ēdama beka ar tumšbrūnu cepurīti un tievu kātiņu.
bērzlape Ēdama lapiņu sēne ar dažādu krāsu cepurīti.
zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk, plīvuram nozūdot, uz kāta paliek gļotains gredzens.
saldūksne Ēdama sēne ar balti dzeltenu gļotainu cepurīti un baltu, sīvu piensulu [Lactarius resimus].
krimilde Ēdamā sēne ar baltu vai dzeltenīgu, lēzeni ieliektu vai piltuvveida cepurīti un baltu piensulu.
čigānene Ēdama sēne ar dzeltenīgu cepurīti un baltu plēvjainu gredzenu ap kātiņu.
rumpucis Ēdamā sēne ar dzeltenīgu, daivainu, krokotu cepurīti.
raganu beka ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti un apakšdaļā paresninātu kātiņu dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.
vistene Ēdama sēne ar dzeltenu, izliektu cepurīti, kas klāta sīkām, aveņsarkanām zvīņām [Tricholomopsis rutilans].
atmatene Ēdama sēne ar pelēcīgi baltu cepurīti un sārtām (vēlāk brūnām) lapiņām.
vilnītis Ēdama sēne ar rozā cepurīti un kātiņu [Lactarius torminosus].
lāču beka ēdama sēne ar spīdīgu kastaņbrūnu cepurīti.
cūcene Ēdama sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti. [Lactarius turpis].
zobiņbeka Ēdama, aizsargājama beka ar augšdaļā paplašinātu kātiņu, 4–10 cm platu, dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas lietainā laikā kļūst lipīgi gļotaina un griezumā ātri zilējošu mīkstumu.
cienasts Ēdieni, dzērieni, ar ko cienā ciemiņus.
ēdienu karte ēdienkarte.
pusdienas Ēdienreize (parasti) dienas vidū.
lenčs Ēdienreize dienas vidū (parasti ārpus mājas).
launags Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; ēdiens, ko ēd šajā ēdienreizē.
palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; šai ēdienreizei domātais ēdiens; launags.
steiks Ēdiens – cepta (parasti liellopa) gaļas šķēle.
šnicele Ēdiens – cepta, iegarena gaļas šķēle, arī šāds maltas vai kapātas gaļas veidojums.
fondī Ēdiens – karsta (parasti kausēta siera, arī šokolādes) mērce, ko ēd no kopēja trauka, pamērcējot tajā maizi, augļus u. tml; trauks šī ēdiena gatavošanai.
žuljēns Ēdiens – šaurās strēmelītēs sagrieztas gaļas, zivju, sēņu vai dārzeņu un dažādu piedevu (piem., krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
sacepums Ēdiens – vienmērīgā karstumā (piem., cepeškrāsnī) cepts vairāku produktu kārtojums vai sajaukums.
čili Ēdiens (sautējums vai zupa), kura būtiska sastāvdaļa ir asie pipari.
vakariņas Ēdiens ēdienreizei vakarā; ēdienreize vakarā.
zīdenis Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem, arī kartupeļiem un žāvētas cūkgaļas; grūdenis.
plovs Ēdiens no rīsiem un gaļas, dārzeņiem, augļiem ar dažādu garšvielu piedevām.
kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, ko karsē uz pannas un sarecina.
zirņu pikas ēdiens no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotām lodītēm.
salds Ēdiens, dzēriens, kas satur samērā daudz cukura; arī saldēdiens.
viltotais zaķis ēdiens, kas ir maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
ragū Ēdiens, ko (parasti) pagatavo no nelielos gabaliņos sagrieztas gaļas, to sautējot kopā ar dārzeņiem.
starpēdiens Ēdiens, ko ēdienreizē ēd starp galvenajiem ēdieniem.
saldēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem u. c., tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldais ēdiens.
saldais ēdiens ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem u. c., tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas.
terīne Ēdiens, ko gatavo cepeškrāsnī, slēgtā traukā, kurā to arī pasniedz.
omlete Ēdiens, ko gatavo no sakultām olām un piena (ar vai bez dažādām piedevām).
kulinārija Ēdienu gatavošanas māksla; arī ēdienu gatavošana.
ēdienkarte Ēdienu saraksts; attiecīgais ēdienu kopums ēdnīcā, kafejnīcā, restorānā.
zīdīt Ēdināt ar savu pienu no krūts (zīdaini).
dot bērnam krūti ēdināt bērnu ar krūti.
paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt, arī ēdināt tā, ka (cilvēkam) vairāk negribas ēst.
izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu daudzumu).
nomizot Ēdot (parasti ko skābu), padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus).
ķeksēt Ēdot ņemt (piem., ar karoti no trauka).
saēst Ēdot sasmalcināt ar zobiem.
atrakcija Efektīgs, sarežģīts cirka vai estrādes priekšnesums.
sudrabegle Egle ar pelēcīgi zilganām skujām.
gārša Egļu un lapkoku mežs, kas izveidojies barības vielām bagātās augsnēs.
ēģiptieši Ēģiptes Arābu Republikas pamatiedzīvotāji – Ēģiptes arābi.
mameluks Ēģiptes valdnieka gvardes karavīrs.
pasaules daļas Eiropa, Āzija, Āfrika, Ziemeļamerika, Dienvidamerika, Austrālija un Antarktīda.
EDSO Eiropas Drošības un sadarbības organizācija.
Eiropas Komisija Eiropas Savienības izpildvaras institūcija.
Eiropas (Savienības) Parlaments Eiropas Savienības pilsoņu ievēlēts parlaments.
Eiropas Padome Eiropas valstu asociācija, kas dibināta 1949. gadā Eiropas valstu kultūras mantojuma aizsargāšanai, ekonomiskās un sociālās sadarbības veicināšanai.
ekijs Eiropas valūtas vienība, ko līdz 1998. gadam Eiropas Savienības valstis lietoja par savstarpējo norēķinu un valūtas kursa regulēšanas līdzekli.
EUR Eiropas vienotās naudas vienības – eiro starptautiski pieņemts apzīmējums.
sāneja Eja, kas atzarojas no galvenās, lielākās ejas.
apiet Ejot (ar līkumu), nokļūt, tikt (kam) garām, (to) neskarot.
noiet Ejot garām, iegriezties (kur).
garāmiet Ejot kam garām.
uziet Ejot nejauši sastapties (ar kādu, ko).
pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
vadāt Ejot vest (cilvēkus, piem., aicinot nākt līdzi), parasti vairākkārt, uz dažādām vietām.
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
izmest Ejot, braucot u. tml. veikt (tīši vai negribot), parasti lieku, iepriekš neparedzētu, ceļa gabalu.
tikties Ejot, gaidot u. tml., arī ierodoties norunātā vietā, nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu).
mīcīt Ejot, pārvietojoties, ar kājām spiest, spaidīt (ko).
īres nams ēka (parasti daudzstāvu) ar izīrējamiem dzīvokļiem.
kūrmāja Ēka (vai ēku kopums) kūrortā, kas paredzēta ārstnieciskām procedūrām, atpūtai u. tml.
rija Ēka labības žāvēšanai, arī kulšanai.
maltuve Ēka vai telpa, kur senatnē ar rokas dzirnavām tika malta labība.
vēstures piemineklis ēka, būve, arī tās paliekas, piemiņas vietas un priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem tautas dzīvē, valsts attīstību, kultūru u. tml.
palīgēka Ēka, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
viesu nams ēka, kura paredzēta viesību rīkošanai, svinībām.
mītne Ēka, telpa vai telpas, arī vieta, kur (uzņēmums, iestāde, organizācija) atrodas, darbojas.
pirts Ēka, telpa vai telpas, kas ir īpaši iekārtotas mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
mītne Ēka, telpa vai telpas, ko (cilvēks) izmanto par dzīvesvietu, īslaicīgas apmešanās vietu.
policija Ēka, telpa, kur šī institūcija darbojas.
fasāde Ēkas ārējā siena (parasti priekšpuse).
penthauss Ēkas augšējā stāvā izbūvēts (parasti grezns, dārgs) dzīvoklis, no kura paveras skaists skats.
frontons Ēkas fasādes, portika, kolonādes augšējais noslēgums (parasti trijstūra formā).
vainags Ēkas karkasa guļkoku josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi; katra atsevišķa guļbūves baļķu kārta.
pildrežģis Ēkas konstrukcija, kurā koka karkasu aizpilda ar ķieģeļu mūrējumu vai citu materiālu.
stāvs Ēkas, celtnes horizontāla konstruktīvā daļa, kas norobežota ar grīdu un griestiem vai jumtu.
durvis Ēkas, istabas u. tml. sienā izveidota aile ar kustināmu plāksni (ēkas, telpas) atvēršanai vai noslēgšanai.
prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
makroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta visā valsts tautsaimniecībā notiekošos procesus un likumsakarības; attiecīgais mācību priekšmets.
mikroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta, piem., atsevišķu uzņēmumu darbību, atsevišķus tirgus sektorus; pretstats: makroekonomika.
recesija Ekonomikas palēnināšanās periods, kad notiek uzņēmējdarbības aktivitātes kritums.
monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
loģistika Ekonomikas zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā jebkuras sistēmas ietvaros objektīvāk plānot un regulēt informācijas, materiālu, produkcijas, enerģijas u. c. resursus; atsevišķa uzņēmuma darbībā vajadzīgo resursu pasūtīšanas, transportēšanas, izvietošanas plānošana un regulēšana.
konkurence Ekonomiskā sāncensība starp vairākiem brīvā tirgus dalībniekiem viena veida pakalpojumu sniegšanā, preču ražošanā vai pārdošanā.
makroekonomika Ekonomiskā sistēma kopumā; parādības, kas aptver visu tautsaimniecību (piem., nacionālais ienākums, iekšzemes kopprodukts).
merkantilisms Ekonomiska teorija (16.–18. gs.) par tirdzniecību kā labklājības pamatu, kas valstij ir jāatbalsta, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu.
stagflācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga inflācija vienlaikus ar preču pieprasījuma samazināšanos un ražošanas sašaurināšanos.
lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir noteicoša loma starptautiskajās attiecībās.
normētājs Ekonomists, kas nosaka normas, normē paveikto darbu.
pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena; eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
centralizētais eksāmens eksāmens, kura rezultātus novērtē centralizēti, vienā (parasti augstākstāvošā) iestādē.
tirāža Eksemplāru kopskaits (iespieddarba).
metiens Eksemplāru kopskaits (iespieddarbam); tirāža.
koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
mist Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) – par personības, rakstura, psihes īpašībām u. tml.
monopoltiesības Ekskluzīvas tiesības vienīgajam (ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko u. tml.).
pilotprojekts Eksperimentāls projekts, ko parasti izmēģina pirms kāda liela projekta īstenošanas; izmēģinājuma projekts.
mēģinājums Eksperiments; arī izmēģinājums.
izsprāgt Eksplodēt (parasti par šāviņiem).
ekstrēmists Ekstrēmisma piekritējs; cilvēks ar galējiem politiskiem uzskatiem; cilvēks, kas atzīst galējus līdzekļus savu mērķu sasniegšanā.
zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids – pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā – zorbā.
siltumizolācija Ēku, dažādu iekārtu, cauruļvadu u. tml. pasargāšana no nevēlamas siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi; īpašu materiālu pārklājums, kas paredzēts šim nolūkam.
lociņš Elastīga koka nūjiņa, kurai starp galiem nostiepti zirga astri (vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. spēlēšanai).
siksna Elastīga sloksne, lente ar savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām.
sars Elastīgs, samērā tievs (dabiska vai sintētiska) materiāla elements (parasti sukā, otā).
kokteiļkleita Eleganta kleita (parasti bez piedurknēm un apkakles), ko velk, apmeklējot svinīgus sarīkojumus.
šiks Elegants, īpaši izsmalcināts; arī dārgs, grezns.
šiks Elegantums, īpaša izsmalcinātība; arī dārdzība, greznība.
kulons Elektrības daudzuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [C].
kondukcija Elektrības, arī siltuma vadīšana.
elektrods Elektrību vadošs elements, ar kuru kādā vidē pievada, regulē vai izvada elektrisko strāvu.
pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlāde.
pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro elektriskās strāvas sakarsēts kvēldiegs.
testers Elektriskais mēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piem., elektrisko ķēžu pārbaudē); kombinētais elektriskais mēraparāts.
spuldze Elektriskās apgaismošanas ierīces detaļa – stikla balons ar kvēldiegu.
taisngriezis Elektriskās enerģijas pārveidotājs, kas maiņstrāvu pārveido vienas polaritātes pulsējošā līdzstrāvā.
farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [F].
kontakts Elektriskās ķēdes vadu saskaršanās; savienojums šādas saskares vietā.
enkurs Elektriskās mašīnas daļa, kurā atrodas darba tinums.
oms Elektriskās pretestības mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); apzīmējums – Ω.
elektrotrauma Elektriskās strāvas (arī zibens) radīts organisma bojājums.
pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde.
katods Elektriskās strāvas avota negatīvais pols; pretstats: anods; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota negatīvo polu.
anods Elektriskās strāvas avota pozitīvais pols; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota pozitīvo polu.
hidroģenerators Elektriskās strāvas ģenerators, ko darbina ūdens turbīna.
spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni); izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar pavisam mazu masu, kas rodas, piem., elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
elektriskais spriegums elektrisko potenciālu diference starp diviem elektriskās ķēdes punktiem.
spriegums Elektrisko potenciālu starpība starp diviem lauka, elektriskās ķēdes punktiem.
segvejs Elektrisks divriteņu pārvietošanās līdzeklis, kura riteņi izvietoti abās pusēs kāpslim, uz kura stāv braucējs, un kas automātiski līdzsvarojas, pielāgojoties braucēja ķermeņa stāvoklim.
vilces elektrodzinējs elektrodzinējs ritošā sastāva riteņu pāru iedarbināšanai (elektrotransportā u. tml.).
elektrotīkls Elektroenerģijas piegādes un sadales sistēma, kas sastāv no savstarpēji savienotām elektropārvades līnijām.
kardiogrāfs Elektrokardiogrāfs.
kardiogramma Elektrokardiogramma.
induktors Elektromagnētiska ierīce karsēšanai.
rentgenstari Elektromagnētiskais starojums ar ļoti īsu viļņu garumu un lielu caurspiešanās spēju; rentgenstarojums.
rentgenstarojums Elektromagnētiskais starojums ar ļoti īsu viļņu garumu un lielu caurspiešanās spēju.
radiostarojums Elektromagnētiskais starojums radioviļņu frekvenču diapazonā.
siltumstari Elektromagnētiskais starojums, ko termodinamiska līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstarojums; infrasarkanais starojums.
infrasarkanais starojums elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir aptuveni no 0,74 mikrometriem līdz 2 milimetriem; infrasarkanie stari.
mikroviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru garums nepārsniedz 30 centimetrus.
starojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas izplatīšanās telpā.
izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
voltampēru raksturlīkne elektronikā bieži izmantojams grafiks, kas attēlo caur divizvadu ierīci plūstošās strāvas atkarību no tai pieliktā sprieguma.
optoelektronika Elektronikas nozare, kas aptver jautājumus par gaismas un elektrisko signālu izmantošanu informācijas apstrādei, pārraidīšanai un glabāšanai.
surogātpasts Elektroniskā pasta vēstule, parasti nevēlama, kas tiek izsūtīta masveidā ar mērķi reklamēt kādu preci vai pakalpojumu; mēstule; spams.
namrunis Elektroniska sakaru ierīce pie nama ieejas, kas ļauj sazināties un iekļūt šajā namā; domofons.
īsziņa Elektroniskā veidā nosūtāms ziņojums, īsa vēstulīte, ko var izlasīt mobilajā tālrunī.
kredītkarte Elektroniskais dokuments, kas dod iespēju norēķināties par pirkumiem un pakalpojumiem, saņemt skaidru naudu bankas automātā, izmantojot bankas piešķirto kredītu.
e-paraksts Elektroniskais paraksts apliecina parakstāmā elektroniskā dokumenta, elektronisko datu autentiskumu.
tehno Elektroniskās mūzikas stils, intensīva deju mūzika ar hipnotisku ritmu un strauju tempu (kopš 20. gs. 80. gadiem); tehniskā mūzika.
elektroniskais paraksts elektroniski dati, kas pievienoti elektroniskajam dokumentam, lai nodrošinātu tā autentiskumu un apstiprinātu parakstītāja identitāti.
laika zīmogs elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir parakstīts ar elektronisko parakstu noteiktā laika brīdī.
fails Elektronisko ierakstu vienība, kas datorā tiek uzglabāta ar savu nosaukumu; datne.
video Elektronisks kustīgs attēls, ko rada ar videotehniku.
kineskops Elektronstaru lampa videosignāla pārveidošanai optiskajā attēlā.
diode Elektronu lampa ar diviem elektrodiem (anodu un katodu).
triode Elektronu lampa ar trim elektrodiem.
radiolampa Elektronu lampa, ko kādreiz izmantoja radioelektroniskajā aparatūrā.
katodstari Elektronu plūsma, ko izstaro katods.
tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem; telefona sakari.
autonoma elektrostacija elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
ekvivalents Elementa daudzums, kas savienojas ar vienu ūdeņraža masas daļu vai to aizstāj.
antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras fizikālajiem raksturlielumiem ir pretēja zīme (salīdzinot ar doto elementārdaļiņu).
barioni Elementārdaļiņas, kuras ir smagākas par citām elementārdaļiņām.
spins Elementārdaļiņu kustības daudzuma moments, kas tām piemīt neatkarīgi no to kustības.
nesējelements Elements, uz kuru darbojas galvenā slodze un kurš nodrošina (kā) stabilitāti.
sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
ieelpot Elpojot ievadīt (gaisu, kopā ar gaisu) elpošanas orgānos.
pieelpot Elpojot padarīt smacīgu, siltu (gaisu, telpu).
pieelpot Elpojot piepildīt (ar gaisu ko).
aizslāpt Elpojot sajust gaisa trūkumu; apgrūtināti elpot, arī runāt.
pieelpoties Elpojot uzņemt sevī (parasti svaigu gaisu) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
žagas Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kā rezultātā plaušās ar troksni tiek ieelpots gaiss; skaņa, kas rodas šajā procesā.
žagoties Elpošanas orgāniem pēkšņi krampjaini saraujoties, radīt īsas, aprautas skaņas.
uzelpot Elpot ar dziļu, spēcīgu ieelpu un izelpu, nomierinoties pēc sasprindzinājuma, uzbudinājuma u. tml.; sākt elpot atviegloti.
bronhi Elpvada sazarojumi plaušās, pa kuriem cirkulē gaiss.
bronhoskopija Elpvada un bronhu izmeklēšana ar bronhoskopu.
popkorns Eļļā uzkarsēti, pārsprāguši kukurūzas graudi.
frī Eļļā vārītas kartupeļu šķēlītes.
karbolinejs Eļļains šķidrums, ko iegūst no akmeņogļu darvas un ko lieto koka konstrukciju konservēšanai un augu aizsardzībā.
oleogrāfija Eļļas gleznu reprodukciju iespiešanas veids, kurā var atdarināt gleznas krāsu toņus, faktūru, audekla struktūru; šādi iespiesta gleznas reprodukcija.
patoss Emocionāla pacilātība, liela jūsma, aizgrābtība; arī aizrautība, entuziasms; šādu jūtu izpausme.
aizķert Emocionāli aizskart; aizvainot.
spēlēt uz jūtām emocionāli iedarboties uz kādu, parasti savtīgā nolūkā.
pārdzīvot Emocionāli spēcīgi reaģēt (piem., uz kādu notikumu, situāciju); saspringti domāt, uztraukties (par to).
līdz sirds dziļumiem emocionāli spēcīgi, ar visu būtni, ļoti lielā mērā.
līdz dvēseles dziļumiem emocionāli spēcīgi, ar visu būtni, ļoti lielā mērā.
kā uguns Emocionāli straujš, ātri uzbudināms; arī straujš (darbībā, rīcībā).
līdzcietība Emocionāls pārdzīvojums par citu bēdām, nelaimi, ciešanām un vēlēšanās palīdzēt; līdzjūtība.
līdzjūtība Emocionāls pārdzīvojums par citu bēdām, nelaimi, paužot izpratni un humānu attieksmi.
mulsums Emocionāls stāvoklis – biklums, kautrums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
gandarījums Emocionāls stāvoklis, apmierinājums, prieks, ko izraisa, piem., labi paveikts darbs, izdevusies iecere.
ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga tik liela laimes izjūta, sajūsma, pacilātība, ka var zust prāta kontrole; ārkārtēja uzbudinājuma vai transa stāvoklis.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, sašutums, arī agresivitāte.
sašutums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piem., par kādu nevēlamu rīcību, norisi).
žēlsirdība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas spējā just līdzi, izrādīt izpratni, gatavībā palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
nojauta Emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar neskaidrām izjūtām par to, kas notiks, kas vēl nav īsti zināms; priekšnojauta.
pārsteigums Emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas neparasts, piepešs.
izsauciens Emocionāls, skaļš jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem.
tautas medicīna empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu bez ķīmiskajiem medikamentiem un šo zināšanu izmantošana ikdienā.
enciklopēdiska vārdnīca enciklopēdisks izdevums, kurā doti jēdzienu skaidrojumi ar minimālu faktu materiālu.
elektroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali patērētājiem.
kodolenerģētika Enerģētikas nozare, kas nodarbojas ar kodolreakcijā atbrīvotās enerģijas pārvēršanu siltuma un elektriskajā enerģijā.
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika.
energoietilpība Enerģijas daudzums, ko (kas) patērē kāda darba veikšanai.
sēsties Enerģijas trūkuma dēļ beigt darboties.
džouls Enerģijas, darba un siltuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāds ar darbu, ko vienu ņūtonu liels spēks veic vienu metru garā ceļā [J].
ķerties (kam) klāt enerģiski sākt (ko darīt).
dūšīgs Enerģisks, darbīgs, uzņēmīgs, arī drosmīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dzīvīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs (parasti par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
jauneklīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns (par cilvēku).
ņiprs Enerģisks, sparīgs.
ieēnot Ēnojot padarīt tumšāku.
ķerubs Eņģelis (parasti apaļīga bērna izskatā).
sargeņģelis Eņģelis, kas Dieva uzdevumā sargā cilvēku.
biļina Episka krievu tautas dziesma par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem; krievu folkloras žanrs.
stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, neliels tēloto personu skaits un darbība aptver tikai nedaudz notikumu; šā episkās literatūras paveida daiļdarbs.
epika Episko darbu kopums.
epiķis Episku darbu autors.
ērcīte Ērce, kas parazitē uz cilvēka ādas vai mata maisiņa un tauku dziedzera atverē.
ūdensērce Ērču kārtas dzīvnieks, parasti spilgti sarkans un dažus milimetrus garš, kas dzīvo galvenokārt stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, kā arī jūrā.
ērģeļmūzika Ērģelēm komponēta mūzika; uz ērģelēm izpildīti skaņdarbi.
bārbele Ērkšķains krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem un sarkanām, garenām ogām.
komfortabls Ērts, labiekārtots; tāds, kur var ērti, labi justies.
klātesamība Esamība, pastāvēšana; atrašanās līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātbūtne.
monāde Esamības vissīkākā, tālāk nedalāmā daļa; metafiziska vienība vai dvēsele, kas pastāv pati par sevi.
Esi vīrs! esi vīrišķīgs, bezbailīgs, arī godīgs!
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
strēbt Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.
knibināties Ēst (lēnām, pa mazām daļām, arī nedaudz).
uzēsties Ēst (parasti daudz, tik, cik gribas); šādi ēdot, palielināt ķermeņa masu.
leksēt Ēst (parasti rijīgi, negausīgi).
(ēst) ar gardu muti ēst ar lielu apetīti.
locīt Ēst ar lielu apetīti.
žļurkstināt Ēst ar troksni (parasti ko šķidru).
likt uz kārā zoba ēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu.
skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
našķēties Ēst našķus; ēst (kādu gardumu, kārumu).
paēst Ēst un pabeigt ēst (ēdienreizē paredzēto).
paēst Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
vakariņot Ēst vakariņas.
likt iekšā ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
likt ribās ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
iestiprināties Ēst, dzert (parasti pēc kā nogurdinoša, remdējot izsalkumu, slāpes).
cienāties Ēst, dzert (parasti viesībās, ciemos).
mieloties Ēst, dzert; ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu.
niekoties Ēst, lietot uzturā (vieglu barību, našķus).
laizīt Ēst, ņemot barību ar mēli.
tiesāt Ēst, parasti ar lielu apetīti.
stumt vaigos ēst, parasti daudz, negausīgi.
stūķēt Ēst, parasti negausīgi.
knābāt Ēst, tverot ar knābi; drupināt ar knābi.
krimst Ēst; grauzt (parasti ko cietu).
uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena; ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens.
popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, ritmiskas melodijas, izmantojot dažādu veidu instrumentus, piem., elektriskās ģitāras, pūšamos un sitamos instrumentus; populāra mūzika.
ātrās apkalpošanas restorāns ēstuve, kurā ātri var paēst vai paņemt ēdamo līdzi.
uztura režīms ēšana noteiktā laikā un pareizs dienas uztura devas sadalījums atsevišķās ēdienreizēs.
ēdamtelpa Ēšanai iekārtota telpa (parasti sabiedriskā vietā).
taukmaize Ēšanai paredzēta ar kausētiem taukiem apziesta maizes šķēle.
izops Ēteriskās eļļas saturošs daudzgadīgs garšaugs ar lancetiskām lapām un (parasti) tumšziliem ziediem.
hēdonisms Ētikas teorija, kas uzskata baudu par dzīves augstāko vērtību un mērķi.
utilitārisms Ētikas virziens, kas par pareizāko cilvēka rīcības veidu uzskata tādu, kas veicina iespējami lielākas sabiedrības daļas labklājību, laimīgumu.
etiķis Etiķskābi saturošs šķidrums, ko lieto par garšvielu un izmanto konservēšanai.
konfūcisms Ētiski filozofiska mācība (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija uzskati par cilvēkmīlestību un savstarpēju cieņu, tradīciju ievērošanu, attieksmi pret valsti.
huculi Etniska grupa, kas dzīvo Austrumkarpatos; Karpatu kalnieši.
klejotājs Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas nodarbojas ar lopkopību un bieži maina apmešanās vietu; nomadi.
zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
noēvelēt Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu.
līnis Ezeros, dīķos, lēni tekošos ūdeņos dzīvojoša karpu dzimtas zivs ar sīkām zeltainām, gļotām klātām zvīņām, olīvzaļu muguru un violetām spurām [Tinca tinca].
lagūnas ezers ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu.
apsūdzība Fakti un liecības, kas pierāda kādas personas vainu un ļauj saukt (to) pie kriminālatbildības; attiecīgā procesuālā darbība tiesā.
uzziņa Fakti, dati u. tml. (noteiktā sfērā, nozarē), kas iegūstami no to apkopojuma.
atbilde Fakti, sakarības u. tml., kas noskaidrojas, risinot kādu jautājumu, problēmu.
kontrole Faktiskā pārvaldīšana, vara (pār ko); noteicošais stāvoklis.
vajadzība Faktori (dabiski, sociāli, garīgi), to kopums, kas nepieciešams (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
aģents Faktors, arī līdzeklis, kas izraisa, uztur, veicina vai kavē kādu procesu.
kairinātājs Faktors, kas fizikāli vai ķīmiski iedarbojas uz organismu, tā orgāniem, audiem, šūnām.
sensācija Fakts, notikums u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību izpelnījies īpašu sabiedrības ievērību, izraisījis sevišķu interesi.
nabadzības apliecība fakts, rīcība, kas liecina par garīgu aprobežotību, nespēju.
prezumpcija Faktu atzīšana par neapšaubāmu (kamēr nav pierādīts pretējais).
reģistrācija Faktu vai parādību pierakstīšana, uzskaite; uzskaitījuma saraksta sastādīšana.
kiborgs Fantastiska cilvēkveidīga būtne, kas apveltīta ar milzīgām fiziskām spējām – daļēji cilvēks, daļēji mašīna.
himera Fantastisks nezvērs ar dažādu dzīvnieku ķermeņa daļām.
leiputrija Fantāzijas tēls – teiksmaina zeme, kurā bez darba ir iegūstama ēdienu un dzērienu pārpilnība.
F Farads.
faraonu skudra faraonskudra.
farēri Farēru salu pamatiedzīvotāji.
farizejisms Farizeju mācība; farizejiem raksturīgs dzīvesveids.
aptiekārs Farmācijas speciālists, kas strādā aptiekā.
farmaceits Farmācijas speciālists; aptiekas darbinieks, kas gatavo zāles.
psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pēta ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
farmakologs Farmakoloģijas speciālists.
dopings Farmakoloģiskie līdzekļi, kas, piem., uz laiku pastiprina, stimulē cilvēka organisma fizisko darbību un kurus sportistiem lietot aizliegts.
esesietis Fašistiskās Vācijas īpašā karaspēka SS vienības loceklis.
unionisti Federālās valdības piekritēji ASV Pilsoņu kara laikā (1861–1865).
felinologs Felinoloģijas speciālists; cilvēks, kas nodarbojas ar kaķu šķirņu selekciju.
obroks Feodālā zemes rente Krievijā – ikgadēja produktu vai naudas nodeva, ko zemnieki muižniekam maksāja par zemes lietošanu.
muiža Feodālais zemes īpašums; šā īpašuma centrs ar muižnieka dzīvojamo māju un saimniecības ēkām.
klaušas Feodālās zemes rentes forma – darbs, kas zemniekam (ar savu inventāru un vilcējspēku) bez atalgojuma bija jāveic muižā.
vaka Feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija.
bajārs Feodālis, arī augsta amatpersona (Senajā Krievzemē no 10. līdz 17. gs.).
soģis Feodālismā – augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks; arī fogts.
lēnis Feodālismā – mantojams zemes īpašums, ko vasalis saņēma par noteiktu pienākumu pildīšanu.
saharāze Ferments, kas sašķeļ saharozi glikozē un fruktozē.
lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
nošķelta piramīda figūra, kas izveidojas, ja regulāru piramīdu nošķeļ ar pamatam paralēlu plakni.
garengriezums Figūra, kas rodas, šķeļot ķermeni ar plakni gareniski (piem., rasējumā).
konisks šķēlums figūra, kuru iegūst, taisnu riņķa konusu šķeļot ar plakni (riņķis, elipse, parabola, hiperbola).
perimetrs Figūras robežpunktu veidotās līnijas garums.
simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, ja plaknē vai telpā izpilda noteiktas transformācijas.
ierakstīt Fiksēt ar audiotehniku, videotehniku, datortehniku u. tml.
dokumentēt Fiksēt reālo īstenību ar dokumentu (2) – piem., aprakstu, filmu, audioierakstu, videoierakstu.
fotofilma Filma fotogrāfisku attēlu iegūšanai ar vecā tipa fotoaparātiem; filma (1).
kovbojfilma Filma, kurā tēlota kovboju dzīve (parasti romantizēti un shematizēti); vesterns.
šaurfilma Filma, kuras kadra platums nav lielāks par 16 milimetriem.
dubls Filmas epizodes filmējums ar kameru (pirmo vai kādu citu, atkārtotu reizi).
uzfilmēt Filmējot piepildīt (informācijas nesēju, piemēram, videolenti) ar informāciju.
rapids Filmēšana ar kadru palielinātu biežumu, lai radītu uzņemto objektu palēninātas kustības efektu.
kinokamera Filmēšanas aparāts; kinoaparāts.
kinoaparatūra Filmu uzņemšanai vai demonstrēšanai izmantojamā aparatūra.
tekstoloģija Filoloģijas nozare, kas pētī daiļdarbu, dokumentu u. tml. tekstus un sagatavo tos interpretācijai, publicēšanai.
reālisms Filozofijā – priekšstats, ka apkārtējā pasaule, īstenība telpā un laikā pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas.
pragmatisms Filozofijas novirziens, kas par atziņu patiesumu spriež no to praktisko seku un šo seku lietderības viedokļa.
metafizika Filozofijas nozare par esamības pirmsākumiem un pirmelementiem, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
ontoloģija Filozofijas nozare, kas nodarbojas ar esamības pētīšanu.
filozofs Filozofijas speciālists; cilvēks, kas nodarbojas ar filozofiju.
materiālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji ideālismam) matēriju, dabu, esamību atzīst par primāru, bet apziņu, ideju, garu – par sekundāru.
iracionālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji racionālismam) par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata irracionālos elementus – intuīciju, jūtas, instinktus u. tml.
eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību pievērš cilvēka eksistences problēmām, viņa attiecībām ar apkārtējo pasauli.
pozitīvisms Filozofijas virziens, kas par vienīgo zināšanu avotu uzskata pozitīvas pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
empīrisms Filozofijas virziens, teorija, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pieredzi, juteklisko uztveri.
monisms Filozofiska doktrīna, kas noliedz duālismu (piem., matērijas un gara esamību) un atzīst, ka realitāte sastāv tikai no vienas substances vai ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
dialektika Filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā.
instrumentālisms Filozofiska koncepcija (pragmatisma paveids), kas atziņas un zinātniskas teorijas atzīst par līdzekli, ar kā palīdzību pielāgoties mainīgajai videi, attīstīt jaunas teorijas un metodes.
ētika Filozofiska mācība par morāli un tikumību.
spirituālisms Filozofiska mācība, kas apgalvo, ka esamībai ir garīga daba.
duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
estētika Filozofiska zinātne par skaisto, mākslu un daiļradi; izpratne par skaisto, tā būtību.
intelektuālisms Filozofisks uzskats, kas par galveno izziņas procesā uzskata intelektu, ignorējot praksi.
racionālisms Filozofisks virziens, kurā prātu uzskata par galveno vai vienīgo zināšanu avotu, noliedzot jutekliskās pieredzes nozīmi.
lakmuspapīrs Filtrpapīrs, kas piesātināts ar lakmusa šķīdumu.
līdzfinansējums Finansējums, kas tiek piešķirts kopā ar kādu citu finansētāju.
revīzija Finansiālās un saimnieciskās darbības pārbaude, ko veic augstākstāvoša vai kontrolējoša institūcija.
aizņēmums Finansiāls darījums – naudas līdzekļu saņemšana, kas pēc noteikta laika ir jāatmaksā; šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
subvencija Finansiāls pabalsts, ko (parasti) valsts izsniedz pašvaldībām vai uzņēmumiem noteiktam pasākumam ar nosacījumu, ka pašvaldības vai iestādes šajā pasākumā piedalās ar saviem līdzekļiem.
transakcija Finansiāls, komerciāls darījums darījums.
operācija Finanšu darījums; darbība vai darbības ar finansēm.
finanšu piramīda finanšu pieauguma sistēma, kas balstās uz arvien pieaugošu investoru skaitu.
fotofinišs Finišs, kad uzvarētāju var noteikt, tikai pēc finiša brīdī uzņemtajiem (foto, video) materiāliem.
kūrfirsts Firsts (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
cietība Fizikāla (vielas, ķermeņa) īpašība – spēja pretoties ārējai mehāniskajai iedarbībai.
deformācija Fizikāla ķermeņa formas maiņa (parasti ārēja spēka iedarbībā).
magnētisms Fizikāla parādība, ko rada elektriski lādētu daļiņu kustība, kuras rezultātā ķermeņi pievelk vai atgrūž viens otru.
perkusija Fizikālās izmeklēšanas metode, ar kuru orgānu stāvokli novērtē, izdarot piesitienus visapkārt tiem.
koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pēta dispersas sistēmas, to īpašības un tajās notiekošos procesus.
elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju; iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) spēcīgu reakciju.
mērvienību sistēma fizikālo lielumu mērvienību kopums, kas izveidots saskaņā ar noteiktiem principiem.
darbība Fizikālo parādību vai ķīmisku vielu izraisīts process.
simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piem., pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu.
spilgtums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo gaismas stiprumu attiecībā pret laukuma vienību.
darbs Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo iedarbību uz kādu ķermeni vai sistēmu.
jauda Fizikāls lielums, kas raksturo darba veikšanas, enerģijas patērēšanas vai iegūšanas ātrumu laika vienībā.
gaismas stiprums fizikāls lielums, kas raksturo gaismas avota redzamās gaismas izstarojumu.
doza Fizikāls lielums, kas raksturo jonizējošā starojuma iedarbību uz apstarojamo vidi.
spēks Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.
elektriskā pretestība fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai.
īpatnējais svars fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ar tāda ķermeņa svaru, kura tilpums ir vienu tilpuma vienību liels.
blīvums Fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ķermeņa masas dalījumam ar ķermeņa tilpumu.
impulss Fizikāls lielums, kuru izsaka ar ķermeņa masas un kustības ātruma reizinājumu; kustības daudzums.
gaismasspēja Fizikāls lielums, no kura atkarīgs optiskās sistēmas veidotā attēla apgaismojums.
enerģija Fizikālu vai ķīmisku procesu rezultātā radies spēks, ko izmanto, piem., siltuma ražošanai, dzinēju darbināšanai.
mehānika Fizikas nozare par ķermeņu kustību un šo ķermeņu mijiedarbību.
kvantu mehānika fizikas nozare, kas kvantu aspektā pēta mikrodaļiņu (atomu kodolu, atomu, molekulu) un to sistēmu uzbūvi, mijiedarbību un kustību.
kodolfizika Fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības, elementārdaļiņas un to mijiedarbību.
siltumfizika Fizikas nozare, kas pēta siltumu.
atomfizika Fizikas nozare, kas pētī atoma uzbūvi un fizikālos procesus atomā.
cietvielu fizika fizikas nozare, kas pētī cietu vielu uzbūvi un īpašības.
elektronu un jonu optika fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, fokusēšanas iespējas.
elektrostatika Fizikas nozare, kas pētī miera stāvoklī esošu elektrisko lādiņu mijiedarbību.
termodinamika Fizikas nozare, kas pētī siltuma līdzsvara likumības un siltuma pārvēršanos citos enerģijas veidos.
akustika Fizikas nozare, kas pētī skaņu, tās rašanos un izplatīšanos.
termometrija Fizikas nozare, kas pētī temperatūras mērīšanas līdzekļus un metodes.
radiofizika Fizikas nozare, kurā pēta elektromagnētisko starojumu un tā izmantošanu.
optika Fizikas nozare, kurā pēta gaismas parādības.
spektrometrija Fizikas un tehnikas nozare, kas izstrādā metodes spektru parametru noteikšanai.
ražot Fizioloģiskā procesā radīt vielas (par organismu, tā daļām).
sirds trokšņi fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem rodas citas skaņas.
gremot Fizioloģiski pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
klimakss Fizioloģisks process (parasti sievietēm 45–50 gadu vecumā), kurā izbeidzas dzimumdziedzeru darbība.
gremošana Fizioloģisks process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
noslīdēt Fizioloģisku iemeslu dēļ būt, atrasties zemāk par normālo stāvokli (par ķermeņa daļām).
gaismas terapija fizioterapijas nozare – optiskā starojuma izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
spēks Fiziska iedarbība, ietekmēšana; arī vardarbība.
dūša Fiziskā pašsajūta (parasti slikta), piem., kuņģī, sirds apvidū.
kretīnisms Fiziska vai garīga atpalicība iedzimta vairogdziedzera bojājuma dēļ.
darbs Fiziska vai intelektuāla darbība kāda noteikta mērķa vai rezultāta radīšanai.
pilnvarnieks Fiziska vai juridiska persona, kas ir saņēmusi pilnvaru.
pašmocība Fiziskas vai garīgas mokas, ciešanas, ko kāds izraisa pats sev.
pārpūle Fiziskās vai psihiskās darbības spēju krasa samazināšanās, arī veselības traucējumi pārmērīgas piepūles vai nervu sasprindzinājuma dēļ.
aiztikt Fiziski aizskarot, nodarīt sāpes, ļaunumu.
vingrs Fiziski attīstīts, veikls, lokans (par cilvēku, tā ķermeni).
nevarīgs Fiziski nespēcīgs, vārgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
kā bez kauliem fiziski nevarīgs, ļengans, bez spēka; arī ļoti lunkans.
pakustēties Fiziski padarboties – paiet, pastaigāties u. tml.
attīstīts Fiziski vai garīgi izveidojies, nobriedis; izkopts.
nīkulis Fiziski vārgs, nespēcīgs, nevarīgs cilvēks.
sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
piepūle Fizisko un garīgo spēku palielinājums; palielināts fizisko vai garīgo spēku patēriņš.
pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā); fizisko, garīgo spēku patēriņš.
pilates Fizisku un garīgu vingrinājumu komplekss, ar kura palīdzību tiek attīstīta izturība un trenētas atsevišķas muskuļu grupas, veicināta pareiza elpošana.
sabiedrība Fizisku vai juridisku personu apvienība uzņēmējdarbības vai citu uzdevumu veikšanai.
uzņēmējsabiedrība Fizisku vai juridisku personu apvienība uzņēmējdarbības veikšanai.
treniņbikses Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērotas bikses.
oāze Floristikā – ar ūdeni piesūcināms īpaša materiāla sūklis, kurā iesprauž ziedus, veidojot ziedu kompozīcijas.
flagmaņkuģis Flotes pavēlnieka, karakuģu vienības komandiera (flagmaņa) kuģis.
fluorūdeņradis Fluora savienojums ar ūdeņradi; ūdeņraža fluorīds.
fluorīts Fluorīdu grupas minerāls bezkrāsainu (ja tīrs) vai krāsainu (ja ar piemaisījumiem) kristālu veidā.
fluorogrāfs Fluorogrāfijas aparāts.
teika Folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kas vēsta par kādu vēsturisku notikumu vai vietu; attiecīgais folkloras žanrs.
sprīdītis Folkloras tēls – ļoti mazs, sprīdi garš zēns.
dīleris Fondu biržas loceklis, kas veic operācijas ar vērtspapīriem.
prosodija Fonētikas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
fonoloģija Fonētikas nozare, kurā pēta skaņu (skanisko elementu) funkcijas.
disimilācija Fonētiska parādība, kad kādā vārdā divas vienādas skaņas kļūst dažādas vai viena no tām zūd, lai atvieglotu izrunu.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
prosodija Fonētisko parādību kopums – skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
prosodija Fonētisko parādību kopums, kas veido dzejas formu.
asimilācija Fonētisks process – blakus vai tuvu esošu skaņu artikulācijas pielāgošanās.
veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
šablons Forma, paraugs (kā) izveidošanai.
šablons Forma, paraugs dabiskā lielumā, pēc kura (ko) izgatavo.
starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības; arī (kā) pārejas forma.
formalīns Formaldehīda šķīdums ūdenī, ko lieto bioloģisko paraugu saglabāšanā.
balle Formāls, grezns sabiedrisks deju pasākums ar noteiktu programmu, kas notiek atbilstošās telpās (parasti plašā zālē) un kur tiek ievērota augsta līmeņa uzvedības kultūra un noteikta apģērbu etiķete.
apdare Formas izveidojums (literārā darbā).
noformēt Formējot nepieciešamos dokumentus, iekārtot (kādu) darbā.
pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna, pārveidojot par ko citu.
leikocitārā formula formula, ar ko izsaka leikocītu atsevišķo veidu procentuālo attiecību.
redukcijas formulas formulas, pēc kurām trigonometriskās funkcijas no jebkura leņķa var izteikt ar šaurleņķa funkcijām.
termofosfāts Fosfora minerālmēsli – putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piem., ar sodu).
fotoobjektīvs Fotoaparāta optiskā sistēma attēla iegūšanai.
vizieris Fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai; skatu meklētājs.
blende Fotoaparātam, kinokamerai u. tml. – diafragma ar maināmu atveres lielumu, lai izsargātos no attēla veidošanai nevajadzīgiem gaismas stariem.
ziepene Fotoaparāts (parasti vienkāršs, zemas kvalitātes); ziepju trauks.
fiksācija Fotofilmas vai fotopapīra apstrāde ar fiksāžu.
pārgaismot Fotografējot pieļaut pārāk intensīvu gaismas iedarbību un iegūt sliktas kvalitātes attēlu.
piefotografēt Fotografējot piepildīt ar attēliem (ko).
aerofotografēšana Fotografēšana no lidaparāta.
uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru), arī fiksēt attēlu ar digitālo tehniku (piemēram, digitālo videokameru); šādi iegūt kadrus, materiālu (piemēram, kinofilmas izveidei).
uzņemties Fotografēties, nofotografēties, arī filmēties.
paparaci Fotoreportieris, kas izseko slavenības, nolūkā iegūt sensacionālus, kompromitējošus fotoattēlus un tos pārdot par lielu naudas summu.
konsuls Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) – tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara; persona, kam bija šāds tituls.
brī Franču deserta siers ar baltu, ēdamu pelējuma kārtiņu.
epigrāfs Frāze vai īss citāts, literāra darba vai atsevišķas tā daļas sākumā, kas raksturo darba tematiku, ideju vai emocionālo noskaņu.
augstfrekvence Frekvence, kas ir augstāka par 10 kiloherciem.
virsfrēze Frēze, kas paredzēta (kā) virsmas apstrādei.
safrēzēt Frēzējot ar frēzi (2), apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību).
safrēzēt Frēzējot ar frēzmašīnu, izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā.
nofrēzēt Frēzējot padarīt gludu, līdzenu.
salonfrizētava Frizētava ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
vienkāršā fūga fūga ar vienu tēmu.
eksponentfunkcija Funkcija, kura izteikta ar pakāpi un kuras arguments ir kāpinātājs.
integrālis Funkciju saime, kuru diferenciālis izsakāms ar attiecīgo funkciju.
proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
seboreja Funkcionāla tauku dziedzeru slimība, kas izpaužas ar pastiprinātu dziedzeru darbības pārmaiņām tauku ķīmiskajā sastāvā.
sistēma Funkcionāli vienots objektu kopums; tehniska iekārta, kas veidota no savstarpēji saistītām daļām, ierīcēm.
neiroze Funkcionāls augstākās nervu sistēmas darbības traucējums, kas radies no psihiskiem pārdzīvojumiem.
telpu futbols futbola paveids, ko pārsvarā spēlē iekštelpās.
telpu minifutbols futbola paveids, ko pārsvarā spēlē iekštelpās.
pussargs Futbola spēlē – komandas spēlētājs, kura uzdevums ir palīdzēt gan uzbrukumā, gan aizsardzībā.
motobols Futbolam līdzīga komandu sporta spēle, kurā spēlētāji pārvietojas ar motocikliem (izņemot vārtsargu).
minifutbols Futbols, ko spēlē mazākā laukumā un ar mazāku spēlētāju skaitu katrā komandā (salīdzinājumā ar tradicionālo futbolu).
akords Gabaldarba noteikumi, kur algu maksā par visu darba kopumu, kāds paredzēts līgumā.
akorddarbs Gabaldarbs, kas salīgts pēc akorda principa.
kumoss Gabals (kā ēdama), kuru var nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
kancis Gabals (parasti kā ēdama); arī dona.
gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā no Saules stāvokļa ir raksturīgi noteikti laikapstākļi.
lasāmība Gada laikā vidēji katram bibliotēkas lasītājam izsniegto iespieddarbu skaits.
Vecgada vakars gada pēdējās dienas – trīsdesmit pirmā decembra – vakars.
veģetācijas periods gada periods, kad noris augu augšana un attīstība; laiks, kas nepieciešams auga attīstībai (parasti laiks no kultūrauga sējas līdz tā novākšanai).
jubileja Gadadiena (parasti atzīmējot nozīmīgu, apaļu gadu skaitu kāda dzīvē, kā pastāvēšanā); attiecīgās svinības.
vasara Gadalaiks starp pavasari un rudeni, kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
rudens Gadalaiks starp vasaru un ziemu, kad nogatavojas augļi un dārzeņi, kokiem krīt lapas, notiek pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
pavasaris Gadalaiks starp ziemu un vasaru, kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās.
rūpēties Gādāt (par kādu), darīt (ko) kā labā.
locīt pūru gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamai ģimenes dzīvei.
sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piem., kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piem., kādam stāvoklim, darbībai).
audzēt čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
audzēt odzi azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
guldīt Gādāt, rūpēties, lai (kāds) var gulēt; guldināt.
guldināt Gādāt, rūpēties, lai (kāds) var gulēt; guldīt (1).
raudzīt Gādāt, sarūpēt.
rūpes Gādība (par kādu), uzmanība (pret kāda vajadzībām).
paliatīvā aprūpe gādība par neārstējami slimu pacientu, viņa apkopšana, apkalpošana.
aizgādība Gādība, aprūpe; apgādāšana ar dzīvei nepieciešamo.
apgādība Gādība, rūpes (par dzīvnieku).
troksnis Gadījumrakstura svārstības, kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums.
reize Gadījums, arī brīdis (starp citiem līdzīgiem gadījumiem, brīžiem).
precedents Gadījums, kas noticis agrāk un noder par paraugu vai attaisnojumu sekojošiem šāda veida gadījumiem.
kāzuss Gadījums, nejauša darbība atšķirībā no tīšas vai neuzmanīgas darbības; nejaušs nodarījums.
samesties Gadīties kļūmei, kavēklim (piem., darbībā).
samisēties Gadīties, parasti pēkšņi, kļūmei, neveiksmei.
juniors Gados jaunu sportistu vecumgrupa (parasti līdz 21 gada vecumam).
tēvs Gados vecāks vīrietis (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi); arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
Ginesa rekordu grāmata gadskārtēja enciklopēdija ar vislabākajiem sasniegumu sarakstiem dažādās jomās, ko izdod pēc Ginesa alus darītavas iniciatīvas.
ēra Gadu skaitīšana, ko sāk ar kādu svarīgu notikumu; laika posms, kurā pastāv attiecīgā gadu skaitīšanas sistēma.
slēpt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
slēpt dūres kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
slēpt dūres kabatās gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
turēt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
turēt dūres kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
turēt dūres kabatās gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
izgailēt Gailēt un izbeigt gailēt (parasti par oglēm).
atraugas Gaisa (reizēm arī neliela šķidruma daudzuma) skaļa vai klusa izdalīšanās no kuņģa vai barības vada; šāds gaiss, kas izplūst pa muti vai degunu.
aspirācija Gaisa attīrīšana no netīrumiem, putekļiem un atlikumiem, kas rodas ražošanas iekārtu darbības procesā.
lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa – grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti.
aviācija Gaisa flote; lidaparāti, kas smagāki par gaisu.
eskadriļa Gaisa karaspēka apakšvienība, kas sastāv no 10–30 lidaparātiem.
eskadra Gaisa karaspēka vienība dažu valstu bruņotajos spēkos.
nokrišņi Gaisa mitrums, kas lietus, sniega vai krusas veidā krīt no mākoņiem; arī gaisa mitrums, kas kondensējas uz zemes vai priekšmetiem (piem., rasa, sarma, atkala).
emfizēma Gaisa pārmērīga uzkrāšanās kādā orgānā vai audos, kuros tā parasti nav.
smogs Gaisa piesārņojums (parasti lielās pilsētās un rūpniecības centros); šāds dūmu, gāzu u. tml. piesārņojums kopā ar miglu.
aerācija Gaisa pievadīšana; piesātināšana ar gaisu.
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties (parasti par telpu, drēbēm), kļūt aukstam.
migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
dvaša Gaisa strāva, plūsma (parasti viegla).
elpa Gaisa strāva, plūsma, arī smarža; kādai vietai raksturīgais gaiss.
inversija Gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz ar augstuma palielināšanos (parastās pazemināšanās vietā).
nosmakt Gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā (par augiem, to daļām).
mākslīgā elpināšana gaisa vai skābekļa mākslīga ievadīšana plaušās, ko izmanto dabiskās elpošanas atjaunošanai, kā arī smagas slimības, nelaimes gadījuma vai inhalācijas narkozes laikā.
gāze Gaisam līdzīga viela, kas var brīvi izplesties un aizpildīt kādu telpu; viela gāzveida agregātstāvoklī.
guns Gaisma (parasti mākslīga).
monohromatiska gaisma gaisma ar vienu noteiktu viļņu garumu.
signālgaisma Gaisma, ar kuru raida signālus (1).
apgaismojums Gaisma, ko izstaro kāds gaismas avots.
kvēle Gaismas atspīdums (parasti sārts).
neona spuldzes gaismas avots, kurā optisko starojumu rada elektriskā izlāde neonā.
luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kura rodas nevis kā parasti ķermenim sakarstot, bet citu procesu ietekmē.
gabarītu uguņi gaismas ķermeņi, kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
gabarītlukturis Gaismas ķermeņi, kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
rītausma Gaismas parādīšanās no rīta, pirms saullēkta; laiks pirms saules lēkta, kad parādās pirmā gaisma.
lūmens Gaismas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros (piem., ejot caur kristālu).
uguns Gaismas stari, iedegtu gaismas avotu apgaismotas vietas, priekšmeti u. tml.
strēle Gaismas stars, staru kūlis; garens, šaurs (gaismas, uguns u. tml.) veidojums.
refrakcija Gaismas staru noliekšanās, tiem ejot cauri Zemes atmosfērai.
uguns Gaismas un siltuma starojums, kas rodas, kam degot ar liesmu.
gaismas izkliede gaismas vājināšanās, daļai gaismas staru mainot savu virzienu.
refrakcija Gaismas, arī skaņu viļņu virziena maiņa, tiem pārejot no vienas vides citā; staru laušana.
refleksija Gaismas, skaņas vai siltuma viļņu atstarošana, atstarošanās.
zvaigzne Gaismu izstarojošs debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas).
saspiests gaiss gaiss (parasti telpā), kurā ir grūti elpot.
kalcīts Gaišas krāsas minerāls, piem., kaļķakmens, krīta, marmora galvenā sastāvdaļa.
smilškrāsa Gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi; smilšu krāsa.
smilšu krāsa gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi.
lašu krāsa gaiši sārta krāsa ar dzeltenīgu niansi.
kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no jūras aļģēm un ko izmanto, piem., par kurināmo.
vasabi Gaiši zaļš krustziežu dzimtas sakņaugs, kas galvenokārt aug Japānas kalnos upju straumēs un kura sakne vizuāli un garšas ziņā nedaudz līdzīga mārrutkam [Eutrema japonicum].
raudava Gaišpelēka nirpīle ar kastaņbrūnu galvu un kaklu, melnām krūtīm.
reģis Gaišreģis, pareģis.
blonds Gaišs (par matiem, ūsām, bārdu).
pāls Gaišs ar dzeltenīgu nokrāsu; pelēcīgi iedzeltens.
apdārzs Gaišs loks (parasti ap mēnesi).
balts Gaišs, arī bezkrāsains.
viegls Gaišs, maz piesātināts (par krāsu, krāsas toni).
kaolīns Gaišs, parasti balts māla iezis, kuru izmanto, piem., papīrrūpniecībā, porcelāna un fajansa ražošanai.
gājēju tunelis gājējiem paredzēta apakšzemes pāreja.
ietve Gājējiem paredzēta, mazliet paaugstināta josla gar brauktuves malu.
zebra Gājēju pāreja – horizontāls marķējums baltu svītru veidā uz ceļa braucamās daļas.
saime Gājēju, kalpu kopums (piem., zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums.
lāpu gājiens gājiens ar aizdegtām lāpām.
klejojums Gājiens, pastaiga (parasti bez noteikta mērķa).
menāža Galda piederums – garšvielu trauciņu statnis; garšvielu trauciņu komplekts, kas novietots uz šāda statņa.
kūku lāpstiņa galda piederums – neliela plātne ar rokturi kūku paņemšanai.
dakšiņa Galda piederums ar diviem, trim vai četriem paralēliem zariem ēdiena paņemšanai.
galda klājums galda piederumu, arī ēdienu, dzērienu izkārtojums uz galda.
ričuračs Galda spēle ar vairāku krāsu kauliņiem, kuri jāaizvada līdz gala stāvoklim.
monopols Galda spēle, kuras dalībnieki veic finanšu darījumus, pērkot un pārdodot nekustamos īpašumus.
būvgaldniecība Galdniecības nozare – koka būvdetaļu izgatavošana.
galdniekmeistars Galdnieka amata meistars.
ēvelsols Galdnieka darbagalds, uz kura ēvelē.
ēvele Galdnieka darbarīks koka virsmas nogludināšanai.
galdniecība Galdnieka darbnīca.
smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari.
rakstāmgalds Galds (parasti ar atvilktnēm, skapīšiem u. tml.), kas paredzēts garīga darba veikšanai (rakstīšanai, lasīšanai).
ekstrēmisms Galēju uzskatu un līdzekļu izmantošana savu mērķu sasniegšanai (parasti politikā).
receklis Galerts, arī želeja.
menestrels Galma dziedonis, mūziķis (viduslaiku Francijā un citās Eiropas zemēs), arī ceļojošs dziesminieks.
strīķis Galoda (parasti izkapts asināšanai).
šūpuļtīkls Galos pakarams, no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā; arī guļamtīkls.
skalps Galvas āda ar matiem, kas noņemta cilvēkam; šāda kaujas trofeja (piem., Amerikas indiāņiem).
purns Galvas priekšējā daļa ar muti un nāsīm (mugurkaulniekiem, izņemot putnus).
smadzenītes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas zem lielajām smadzenēm aiz iegarenajām smadzenēm.
iegarenās smadzenes galvas smadzeņu daļa, kas savienojas ar muguras smadzenēm.
trīszaru nervs galvas smadzeņu nervs, kam ir trīs zari un no kura atkarīga jušana sejā.
lakats Galvas, plecu, arī kakla apsegs – parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
diadēma Galvasrota (parasti no dārgakmeņiem) neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē.
doms Galvenā (parasti bīskapa) baznīca; katedrāle.
pamatdisciplīna Galvenā (piem., sporta, zinātnes) nozare.
pamatbarība Galvenā barība, no kuras (kāds,) pārtiek.
pamatniša Galvenā darbības joma.
vadzvaigzne Galvenā doma, ideja (darbībai); mērķis, uz kuru tiekties.
ideja Galvenā doma, problēma (mākslas darbā).
pamatnodarbošanās Galvenā nodarbošanās, galvenais darbības virziens.
pamatspecialitāte Galvenā specialitāte, arī galvenā darbības joma.
pamatsastāvdaļa Galvenā, arī lielākā sastāvdaļa.
pamatpatiesība Galvenā, būtiskākā patiesība; arī neapstrīdama patiesība.
pamatvērtība Galvenā, nozīmīgākā (garīgā) vērtība.
pamatmotīvs Galvenā, nozīmīgākā (kāda skaņdarba, daiļdarba) tēma.
pamatnozare Galvenā, nozīmīgākā nozare.
mezgla punkts galvenā, svarīgākā daļa, posms.
flagmaņkuģis Galvenais (parasti lielākais, labākais) kuģis (kuģu grupā).
ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (Krievijā līdz 1917. gadam).
centrs Galvenais darbības psihiskās norises objekts.
pamatdarbs Galvenais darbs, kas ir pastāvīgs un nodrošina personas eksistenci.
kapteinis Galvenais kuģa apkalpes loceklis, kas komandē kuģi, ir par to atbildīgs.
virsuzdevums Galvenais mērķis, uzdevums (kādai darbībai, rīcībai).
vadmotīvs Galvenais motīvs, galvenais temats (piem., mākslas darbā); galvenā, vienojošā tēma (piem., darbībā, norisē).
vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas, paužot tā galveno ideju.
varonis Galvenais tēls, viens no galvenajiem tēliem (literārā darbā).
mātes uzņēmums galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku; mātesuzņēmums.
mātesuzņēmums Galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku.
pamatsolis Galvenais, arī sākotnējais solis, no kura veido citus soļus (piem., dejā).
pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais (kādas rīcības, darbības) izraisītājs, pamatotājs.
pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens (kādā jomā, daiļdarbā u. tml.).
maģistrāls Galvenais, svarīgākais (par satiksmes līnijām, ielām, arī ūdensvada, kanalizācijas, elektrotīkla u. tml. līnijām).
ass Galvenais, svarīgākais ap ko risinās kādi notikumi, darbība.
centrālais Galvenais, svarīgākais.
shēma Galvenajās līnijās izveidots (norises, darbības) apraksts, attēlojums.
būtība Galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības, arī iekšējais, dziļākais, garīgais saturs.
pamatzināšanas Galvenās, būtiskākās zināšanas, arī zināšanu pamati, minimums (kādā jomā).
skelets Galveno (mākslas darba) uzbūves sastāvdaļu kopums.
varonis Galveno lomu tēlotājs traģēdijā (18. un 19. gadsimtā); vēlāk arī galveno lomu tēlotājs drāmā, komēdijā.
kalmārs Galvkājis ar desmit taustekļiem, kura gaļu izmanto pārtikā.
astoņkājis Galvkāju apakškārtas jūras dzīvnieks ar maisveidīgu ķermeni un astoņiem taustekļiem.
likt galvu ķīlā galvot (par ko).
tonzūra Galvvidū izskūts laukums (līdz 1973. gadam – katoļu garīdzniekiem, mūkiem).
marmorgaļa Gaļa ar sevišķu garšu no īpaši audzētiem liellopiem, kurai raksturīgi vienmērīgi intramuskulārie tauki starp muskuļu šķiedrām, kas atgādina marmora rakstu.
stroganovs Gaļas ēdiens – strēmelēs sagriezta, apcepta un garšvielās sautēta (parasti liellopu) gaļa.
fileja Gaļas gabals bez kauliem; gaļas mīkstums, parasti no muguras daļas abpus mugurkaulam.
cauraudzis Gaļas gabals, kur treknums mijas ar liesumu.
borščs Gaļas zupa ar bietēm, burkāniem u. c. dārzeņiem.
buljons Gaļas, kaulu, arī zivju novārījums; šāds ēdiens, ko parasti pasniedz tasēs.
sekste Gaļīgs ādas veidojums uz dažu putnu galvas vai rāpuļu ķermeņa; šāds veidojums kopā ar spalvām.
gaļains Gaļīgs, ar muskuļaudiem.
krītošā gamma gamma, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
kāpjošā gamma gamma, kurā nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo.
piepildījums Gandarījums, apmierinātība.
atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunumu), apzināti atdarot vainīgajam.
ganu meita gane (parasti pusaudze).
noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) uzturas, ganās tikai tam paredzētajās vietās.
saganīt Ganot panākt, ka (parasti mājlopi) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
uzganīt Ganot uzbarot.
ganu zēns gans (parasti pusaudzis).
olnīca Ganu ceļš ar žogu abās pusēs.
zobenzivs Gara (līdz 4 m) jūras zivs ar zobenam līdzīgu kaula izaugumu pie augšžokļa [Xiphias gladius].
maisadata Gara adata ar lielu aci (piem., maisu šūšanai vai lāpīšanai).
ķesele Garā kātā iestiprināts maisiņš ziedojumu vākšanai baznīcā.
nērija Gara sanešu josla, strēle, kas atdala līci vai lagūnu no atklātās jūras.
galerija Gara telpa (piem., pilī) parasti ar logu rindu vienā garensienā.
arkāns Gara virve ar cilpu galā zirgu un citu dzīvnieku ķeršanai, ko lieto turki, kazahi u. c.
laso Gara virve ar slīdošu cilpu galā dzīvnieku ķeršanai jāšus.
stola Gara, plata lenta, ko mācītājs apliek ap kaklu virs liturģiskā tērpa (piem., Romas katoļu, arī Evaņģēliski luteriskās baznīcas tradīcijā).
slings Gara, plata šalle, ko dažādos veidos, piem., nofiksējot ap pleciem, vidukli, var izmantot maza bērna pārnēšanai, ietinot tajā mazuli un piekļaujot to pie krūtīm.
sloksne Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piem., metāla, ādas, koksnes) plāksne.
sloksne Gara, samērā šaura (piem., virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus.
tekne Gara, samērā šaura cauruļveida ierīce, parasti šķidru vai beramu vielu novadīšanai.
galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piem., kalnraktuvēs).
rabate Gara, šaura dobe ar dekoratīviem augiem (parasti celiņu malās, gar celtņu sienām).
koridors Gara, šaura eja (piem., vilciena vagonā).
koridors Gara, šaura josla (starp divām teritorijām), kas paredzēta nokļūšanai (kur, kādā vietā).
kangars Gara, šaura kāpa starp purvainiem pazeminājumiem (vigām); oss.
serpentīns Gara, šaura krāsaina papīra lente, ko karnevālos, ballēs sviež publikā, dejotājos.
skifs Gara, šaura sporta laiva ar kustīgu sēdekli un gludu apšuvumu.
koridors Gara, šaura telpa, pa kuru var nokļūt citās telpās vai iziet ārā; gaitenis.
gondola Gara, šaura vienaira venēciešu laiva ar plakanu dibenu un augstiem galiem.
koridors Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes josla.
akots Garākā, spīdīgākā, rupjākā spalva (dažu kažokzvēru apmatojumā).
secen Garām, paliekot nepamanītam, neuztvertam.
secen Garām, postoši neskarot.
secen Garām.
nodrošināt Garantēt.
nodrose Garantēts rezervējums, nodrošinājums (kā izmantošanai, lietošanai).
puskombinezons Garās bikses ar nelielu krūšu daļu.
lekcija Garas pamācības, moralizēšana, rāšana.
pātari Garas, apnicīgas runas, runāšana, arī pamācības.
skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
jutoņa Garastāvoklis, noskaņojums.
oma Garastāvoklis, noskaņojums.
dūša Garastāvoklis.
našķis Gardēdis; tas, kas mēdz našķoties.
josta Garena (ādas, auduma vai cita materiāla) sloksne, ko apņem ap vidukli.
josla Garena (teritorijas) daļa, kas atšķiras no apkārtnes vai stiepjas gar ko.
skara Garena dažu augu ziedkopa.
spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu tam sakļauties.
pārliktnis Garena detaļa, kas horizontāli pārlikta vertikāliem galiem; sporta spēļu vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
ķirpa Garena guba; stirpa.
vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība.
penālis Garena kastīte vai īpašs maciņš rakstāmpiederumu glabāšanai.
strēmele Garena, samērā šaura (piem., teritorijas, virsmas) daļa.
kanāls Garena, šaura, doba telpa (kā) iekšienē.
zobiņš Gareni izvirzījumi (priekšmetam).
lampass Gareniska krāsaina uzšuve bikšu sānos.
garengriezums Gareniskā virzienā izdarīts griezums.
roka Garens (ierīces, ietaises u. tml. ) darba elements.
riba Garens (nereti lokveidīgi izliekts) konstruktīvs vai savienojošs elements.
vāle Garens (parasti koka) rīks kā sišanai, dauzīšanai (parasti ar paresninājumu vienā galā).
stienis Garens (parasti metāla) veidojums, kam viscaur ir aptuveni vienāds šķērsgriezuma laukums; šāds sporta rīks.
stirpa Garens (piem., siena, sakņaugu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
šalle Garens apģērba piederums kakla, plecu, arī galvas segšanai.
caurule Garens cilindra formas veidojums ar tukšu vidu.
abra Garens koka trauks mīklas raudzēšanai un mīcīšanai.
štrūdele Garens konditorejas izstrādājums no kārtainās mīklas ar pildījumu (parasti ābolu).
vija Garens kopā savītu puķu, lapu, zaru u. tml. veidojums, virkne (parasti kā izgreznošanai); vītne.
mēle Garens paaugstinājums, pa kuru demonstrē tērpus.
vaga Garens padziļinājums zemē.
svira Garens priekšmets, mašīnas, ierīces detaļa, ko lieto (vai kas darbojas) atbilstoši šāda mehānisma principam.
grēda Garens veidojums.
vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
tina Garens zvejas tīkls, ko pa nakti iegremdē upē vai ezerā.
lancetisks Garens, ar platāko vietu pie pamata (parasti par lapām).
banāns Garens, mazliet līks, ar biezu, dzeltenu mizu klāts auglis.
šķēpele Garens, nelīdzens (no kā) atdalījies vai atdalīts gabals.
lete Garens, no priekšpuses slēgts paaugstinājums ar plakanu virsmu (preču tirgošanai, pakalpojumu sniegšanai u. tml.).
valnis Garens, samērā augsts (kādas vielas) uzbērums.
mulda Garens, samērā liels trauks (parasti kā jaukšanai, mīcīšanai).
sile Garens, samērā sekls trauks lauksaimniecības dzīvnieku barošanai.
strēmele Garens, samērā šaurs (kā) veidojums.
strēmele Garens, šaurs (kāda materiāla) gabals, kas ir atdalīts no šī materiāla lielāka gabala; sloksne.
strēle Garens, šaurs (piem., gāzu) veidojums.
rieva Garens, šaurs padziļinājums (kā virsmā).
nomalis Garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums, kam zāģējums ir tikai vienā pusē.
gārgale Gārgaļveidīgo kārtas vidēji liels vai liels ūdensputns ar slaidu ķermeni, biezu apspalvojumu, pagaru knābi un īsu asti.
basmati Gargraudu rīsu paveids.
grēda Gari izstiepti reljefa pacēlumi; kalnu virkne.
gāgas Gari stieptas, skaļas (parasti zosīm raksturīgas) balss skaņas.
gaudīgs Gari stiepts, žēlabains.
kaftāns Gari vīriešu svārki (piem., Tuvo Austrumu, slāvu tautām).
pātarot Gari, apnicīgi runāt, arī pamācīt.
krēpes Gari, parasti izspūruši, mati (cilvēkam).
garkūļi Gari, taisni, kūļos izkulti (rudzu vai kviešu) salmi.
baznīckungs Garīdznieks (parasti katoļu).
kapelāns Garīdznieks kapelā [1]; garīdznieka palīgs.
imāms Garīdznieks, kas mošejā vada kopējo lūgšanu.
sprediķotājs Garīdznieks, kas saka sprediķi (1).
biktstēvs Garīdznieks, kas uzklausa grēksūdzi.
kapelāns Garīdznieks, kura aprūpē ir īpaša kontingenta cilvēki.
dekāns Garīdznieks, kura pārziņā ir dekanāts (2); katedrāles vecākais garīdznieks.
garīgais tēvs garīdznieks, mācītājs; arī padomdevējs.
Dieva kalps garīdznieks.
dvēseļu gans garīdznieks.
melnsvārcis Garīdznieks.
garīdzniecība Garīdznieku kopums.
jājamzābaki Garie jātnieka zābaki.
meditācija Garīga apcere, gremdēšanās pārdomās; garīga koncentrēšanās, ko praktizē, piem., budismā, lai iegūtu mieru un apskaidrību.
idiotija Garīga atpalicība vissmagākajā formā.
kultūra Garīgā bagātība, inteliģence, pieklājības normām atbilstoša uzvedība (indivīdam, cilvēku grupai).
inteliģents Garīgā darba darītājs; cilvēks, kas pieder pie inteliģences (2).
inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociālā grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
plānā galdiņa urbējs garīgā darba veicējs.
meklēt Garīgā darbībā censties atklāt, iegūt (ko).
sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
iedvesma Garīga pacilātība, produktīva jaunrades spēju atraisītība radošā darbā.
bauda Garīga patika, gandarījums, apmierinājums.
spiričuels Garīga rakstura dziesma (Amerikas nēģeru mūzikā).
rekolekcijas Garīga rakstura nodarbības (Svēto Rakstu lasīšana, lūgšanas, meditēšana, pārdomas, pārrunas u. tml.) ar mērķi pievērsties savas garīgās dzīves sakārtošanai, tās atjaunotnei.
korālis Garīga rakstura skaņdarbs, baznīcas dziesma (parasti luterāņu baznīcā).
tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
gara radniecība garīga tuvība, saprašanās.
dvēsele Garīgā, nemirstīgā cilvēka būtības daļa.
guru Garīgais audzinātājs (hinduismā); viens no galvenajiem sikhu vadītājiem.
briedums Garīgās un fiziskās attīstības augstākā pakāpe (par cilvēku).
garamantas Garīgās vērtības, garīgās bagātības.
gaisma Garīgās vērtības, izglītība; tas, kas ir labs, cēls, cildens.
manta Garīgās vērtības.
stulbs Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; muļķīgs (1).
gara aristokrāts garīgi bagāts un izsmalcināts cilvēks.
kulturāls Garīgi bagāts, inteliģents (par cilvēku); pieklājīgs.
Dieva dots garīgi nepilnvērtīgs, vientiesīgs.
vārgulis Garīgi nevarīgs, mazvērtīgs cilvēks.
pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam (parasti labākam).
veldzēt Garīgi spēcināt, bagātināt, arī sniegt prieku, mierinājumu.
deģenerēties Garīgi, morāli pagrimt.
garīgums Garīgo un ētisko īpašību kopums, (cilvēka) garīgā bagātība.
būtne Garīgo un fizisko īpašību kopums (cilvēkam).
psihoterapija Garīgo un uzvedības traucējumu ārstēšana, izmantojot verbālo un neverbālo saskarsmi, pārliecināšanu, izglītošanu, hipnozi u. tml.
spirituāls Garīgs, dvēselisks.
krājums Garīgu vērtību, ideju, atmiņu, arī personības īpašību u. tml. kopums.
ūdensmērītājs Garkājaina blakts ar tievu, izstieptu ķermeni, kas dzīvo uz ūdens (izmantojot tā virsmas spraigumu) un pārvietojas īsiem atgrūdieniem.
bridējputni Garkājaini putni, piem., stārķi, gārņi, kas lielākoties pārtiek no purvu un ūdens dzīvniekiem.
garkūļu salmi garkūļi.
garlaiks Garlaicība.
aiz gara laika garlaicības dēļ.
dumpis Gārņu dzimtas bridējputns ar garu kaklu, garām kājām, smailu knābi, dzeltenbrūnu apspalvojumu un dobju balsi.
kamara Garoza, sacietējusi virskārta.
džins Gars (arābu folklorā), kas parasti mitinās pudelē vai eļļas lampā un spēj izpildīt dažādas sava saimnieka vēlēšanās.
ilgs Garš (par laika posmu).
krēpes Garš apmatojums uz kakla, skausta, galvas (dažiem dzīvniekiem).
enduro Garš izturības brauciens ar motociklu pa dabiski šķēršļotu teritoriju.
sliede Garš lineāls ar šķērsi vienā galā leņķa ieturēšanai.
kimono Garš, ar jostu apjožams halātveida tērps ar platām piedurknēm (Japānā).
sveķu aile garš, ar sveķiem pildīts kanāls augu organismā.
sniegadēlis Garš, diezgan plats speciāli apstrādāts dēlis, uz kura stāvot, slīd pa sniegu no kalna snovborda sporta veidā; sniega dēlis; snovborda dēlis.
makintošs Garš, gumijota auduma lietusmētelis.
līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums (parasti ar profilētu šķērsgriezumu), ko izmanto, piem., apmaļu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
penteris Garš, nesaprotams teksts.
aukla Garš, parasti tievs šķiedru vai pavedienu vijums.
talārs Garš, plats amata tērps, parasti līdz potītēm (juristiem, garīdzniekiem, augstskolu docētājiem u. tml.).
mačete Garš, plats cērtamais nazis, ko lieto Latīņamerikas valstīs cukurniedru novākšanai.
mantija Garš, plats, apmetņveida tērps, ko valkā virs cita apģērba.
paltraks Garš, plats, arī bezformīgs apģērba gabals.
sutana Garš, priekšā pogājams, melns katoļu garīdznieka ikdienas tērps.
stiegra Garš, samērā tievs audu veidojums (organismā); arī cīpsla.
stalts Garš, samērīgs (par augiem, parasti kokiem).
šnore Garš, šaurs apstrādāšanai iedalīts zemes gabals; šņore (2).
dvielis Garš, šaurs auduma gabals, ko izmanto dekoratīviem u. tml. nolūkiem.
lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (piem., baznīcā).
vimpelis Garš, šaurs karogs karakuģa mastā; speciāls trijstūrains karogs tirdzniecības flotes kuģiem.
tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
sklanda Garš, tievs apaļkoks; kārts; arī maikste.
šķiedra Garš, tievs augu šūnu veidojums, ko izmanto dzijas, diegu ieguvei.
bagete Garš, tievs baltmaizes kukulis; franču maize.
stādaigs Garš, tievs cilvēks.
kārts Garš, tievs, elastīgs cauruļveida stienis, ko izmanto par atbalstu kārtslēkšanā.
egļu gārša gārša, kur pārsvarā aug egles.
smeķis Garša.
skāba garša garšas sajūta, ko izraisa, piem., citrons, dzērvenes.
buķete Garšas un aromāta īpašību kopums (piem., vīnam, tējai).
avotu kreses garšaugi, kurus audzē tekošos ūdeņos un kuru dzinumos daudz vitamīnu un joda.
ēsma Garšīgs ēdiens.
ņammīgs Garšīgs.
smeķīgs Garšīgs.
garšļauku Garšļaukus.
pagaršot Garšot un pabeigt garšot (parasti ēdienu, dzērienu).
gaumēt Garšot.
iet pie sirds Garšot.
krustnagliņa Garšviela – žāvēts nagliņkoka ziedu pumpurs ar raksturīgu smaržu un garšu.
kanēlis Garšviela ar raksturīgu smaržu un īpatnēju garšu, ko iegūst no kanēļkoka mizas.
ingvers Garšviela, kas iegūta no šī auga sakneņa.
vaniļa Garšviela, ko iegūst no šā koka augļiem.
sinepe Garšviela, ko iegūst no šī auga sēklām.
sumahs Garšviela, ko iegūst no šī krūma augļiem.
raudene Garšviela, ko pagatavo no šī auga.
lineārie izmēri garuma izmēri (dažādos virzienos).
angstrēms Garuma mērvienība – 1 desmitmiljardā daļa metra, ko lieto optikā gaismas viļņa garuma mērīšanai, kā arī atomfizikā [Å].
kilometrs Garuma mērvienība – 1000 metru [km].
versts Garuma mērvienība – 1066,8 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
kabeļtauva Garuma mērvienība – 185,2 metri (desmitā daļa no jūras jūdzes).
pēda Garuma mērvienība – apmēram 30,48 cm (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā).
aršīna Garuma mērvienība – aptuveni 0,71 metrs (vecajā krievu mērvienību sistēmā); šāda garuma mērlineāls.
jūras ass garuma mērvienība – aptuveni 1,83 metri (angļu mērvienību sistēmā).
ass Garuma mērvienība – aptuveni 2,13 metri (vecajā krievu mērvienības sistēmā).
colla Garuma mērvienība – aptuveni 2,54 cm (angļu mērvienību sistēmā).
gaismas gads garuma mērvienība – attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (apmēram 9460 miljardu kilometru).
decimetrs Garuma mērvienība – viena desmitā daļa metra [dm].
astronomiskā vienība garuma mērvienība – Zemes vidējais attālums no Saules (aptuveni 149 600 000 kilometru).
jūdze Garuma mērvienība (dažādās mērvienību sistēmās).
jards Garuma mērvienība angļu mēru sistēmā – 0,914 metru.
metrs Garuma pamatmērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – 100 centimetru [m].
uzpūst Gatavojot izveidot (ko) ar palielinātu apjomu un porām.
skrotēt Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot to galus; rupji malt.
izplānot Gatavojoties (ko) darīt, veikt, iepriekš izdomāt (tā) norisi.
preparēt Gatavot (kā) preparātu (2).
meistarot Gatavot (ko), parasti neprofesionāli.
maukt stabuli gatavot stabuli, novelkot zaram mizu.
vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties.
grasīties Gatavoties (ko darīt).
taisīties Gatavoties kādai darbībai, pasākumam.
iestaigāts ceļš gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
iestaigāta taka gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
iemīta taka gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
iemīts ceļš Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
iemīts ceļš Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
GNP Gaujas Nacionālais parks.
kasīties Gausi, neražīgi strādāt, lēnām, tūļīgi darboties.
bēdāties Gausties, žēloties (par ko).
flegmatisms Gausums, mierīgums, līdzsvarotība.
formaldehīds Gāze ar asu smaku, ko izmanto sintētisko sveķu, krāsvielu, medicīnas preparātu u. tml. izgatavošanai.
atmosfēra Gāzes apvalks ap Zemi, kas griežas kopā ar to; šāds apvalks ap citiem debess ķermeņiem.
vakuums Gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu; telpa, kurā nav vielas.
miglājs Gāzes un putekļu apgabals starpzvaigžņu telpā.
putas Gāzes, gaisa pūslīšu kopums, kas rodas kādai vielai saskaroties ar gaisu vai ūdeni.
triekt zemē Gāzt (parasti cilvēku).
žauties Gāzties, krist (parasti par cilvēkiem).
elpošana Gāzu apmaiņa starp augu un apkārtējo vidi.
dabasgāze Gāzveida ogļūdeņražu (metāna, propāna, butāna u. c.) maisījums, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā.
iegāzt Gāžot ievirzīt (kur iekšā); būt par cēloni, ka gāžas un iekrīt (kur iekšā).
iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā).
nogāzties Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā.
gestapovietis Gestapo darbinieks.
aiz septiņiem zieģeļiem glabāt tā, ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā.
aiz septiņām atslēgām glabāt tā, ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā.
pieglaudīt Glaudot pielīdzināt (parasti matus).
ķemmēt Glaust, kārtot ar ķemmi (matus); sukāt.
sukāt Glaust, kārtot ar suku, ķemmi (apmatojumu).
sukāt Glaust, kārtot, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apspalvojumu).
apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
pieglaust Glaužot padarīt gludu, līdzenu.
saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot.
sukāt Glaužot, kārtojot ar suku, kārtot (apmatojumu uz kādas ķermeņa daļas).
sfumato Glezniecībā – objektu kontūru mīkstināšana ar nekontrastējošu krāsu pāreju, tā panākot gaismēnu un gaisa ilūziju.
freska Glezniecības tehnika – gleznošana ar ūdenī izšķīdinātām krāsām uz apmetuma; šādā tehnikā izpildīts darbs.
akvarelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto akvareļkrāsas; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
eļļa Glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas; gleznojums ar eļļas krāsām.
guaša Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādas krāsas; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
stājglezniecība Glezniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgs raksturs un funkcijas atšķirībā no monumentālās glezniecības, kas saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
iegleznot Gleznojot iekļaut (mākslas darbā, parasti kādu detaļu).
akvareļglezniecība Gleznošana akvareļa tehnikā.
plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot gaismas un atmosfēras iedarbības izraisītās krāsu nianses.
pindzelmanis Gleznotājs (parasti vājš).
kolorists Gleznotājs, kura darbos galvenais ieceres realizēšanas līdzeklis ir krāsas, krāsu toņi.
pērlene Gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku čaulā un kura var veidot pērles.
vīngliemezis Gliemezis ar ķermeni masīvā, biezā, izturīgā, parasti koniskā čaulā.
vārpstiņgliemezis Gliemezis ar rievotu vārpstveida čaulu.
kailgliemezis Gliemezis ar tārpveidīgu, čaulas neietvertu ķermeni.
gliemene Gliemis ar divvāku čaulu.
gliemezis Gliemis ar viengabala (parasti) spirālē sagrieztu čaulu, kas dažām sugām var būt reducējusies.
galvkāji Gliemji ar maisveida vidukli, labi izveidotu galvu un taustekļiem pie tās (piem., astoņkāji).
strofantīns Glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku.
izskatīgs Glīts, ar labu izskatu (par priekšmetiem, telpām u. tml.).
ūdens spogulis gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
slīdvirsma Gluda, ar iespējami mazu berzi virsma, kas paredzēta slīdes kustībai.
ogļu gludeklis gludeklis ar tukšu vidu, kurā iepilda kvēlojošas ogles, kas sakarsē gludekli.
izgludināt Gludinot ar gludekli, padarīt gludu.
kā dēlis Gluds, līdzens (par ceļu).
monotipija Gludspieduma tehnika – attēla pārnešana ar eļļas krāsām uz metāla plātnes, no kuras iegūst novilkumu.
gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
apglūnēt Glūnoši aplūkot (parasti no visām pusēm).
uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem).
mīkstpēdiņš Gļēvs, arī izlutināts cilvēks.
bāba Gļēvs, arī pļāpīgs cilvēks.
kā lupata gļēvs, nevarīgs, bezspēcīgs.
tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz augstu personas vai kolektīva darbības vērtējumu (Krievijā un bijušajā PSRS).
reveranss Godbijīga paklanīšanās ar nelielu piesēdienu.
pēc labākās sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
pēc (labākās, vislabākās) sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
ar vislabāko sirdsapziņu godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
godavīrs Godīgs, apzinīgs cilvēks, uz kuru var paļauties.
goda vīrs godīgs, apzinīgs, arī godājams vīrietis.
skaidrs Godīgs, atklāts, arī patiess; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kārtīgs Godīgs, krietns, arī tikumīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
atdot godu Godināt, parādīt cieņu.
iedzert Godinot ko, (parasti) ar tostu izdzert glāzi alkoholiska dzēriena.
minigolfs Golfs, ko spēlē ievērojami mazākā laukumā nekā parasti.
gaziks Gorkijas (tagad Ņižņijnovgorodas) automobiļu rūpnīcā ražotā pilnpiedziņas automašīna ar brezenta jumtu vai šajā rūpnīcā ražots neliels kravas automobilis.
vērsis Govju bullis (parasti kastrēts).
raibaļa Govs ar raibu apspalvojumu vai raibumiem.
zīmaļa Govs ar, parasti baltu, zīmi pierē.
lauce Govs vai ķēve ar balta apmatojuma plankumu pierē.
pirmpiene Govs, arī kaza u. tml., kas ir pirmo reizi atnesusies.
govslops Govs, arī teļš, bullis.
aizgrābt Grābjot (ar grābekli) aizvirzīt, aizdabūt prom.
atgrābt Grābjot (ar grābekli), atvirzīt nost (no kā).
nogrābt Grābjot (ar grābekli), nolīdzināt.
nogrābt Grābjot (ar grābekli), notīrīt.
nogrābt Grābjot (ar grābekli), novirzīt nost, novākt (ko).
izgrābt Grābjot (ar rokām, liekšķeri, grābekli u. tml.), izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
sagrābt Grābjot (piem., ar darbarīku, ierīci) savirzīt (piem., vielu, nelielus priekšmetus kopā, kādā veidojumā, kur).
piegrābt Grābjot ar grābekli, pievirzīt.
pagrābt Grābjot paņemt (ar rokām vai darbarīku kādu kopumu).
uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt.
uzgrābstīt Grābstot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt.
nogrābstīt Grābstoties skart (ko).
kasīt Grābt (parasti sienu).
kast Grābt (parasti sienu).
lāpstot Grābt, bērt ar lāpstu.
liekšķerēt Grābt, bērt, smelt u. tml. ar liekšķeri.
plakāts Grafikas darbs ar īsu, pieskaņotu tekstu, ko izlīmē publiskajā telpā un izmanto informācijai vai aģitācijai.
mecotinta Grafikas iespiedtehnika, dobspieduma paveids, kurā iegūst attēlu ar tumšākiem un gaišākiem krāsu laukumiem, tonālām gradācijām; šādā tehnikā iegūtais attēls.
linogriezums Grafikas paveids, kurā attēla novilkšanai izmanto linoleja plātnes (klišejas); šī grafikas paveida mākslas darbs.
ogle Grafikas tehnika, kur izmanto šādu stienīti; grafikas darbs (zīmējums), kas veidots šādā tehnikā.
zīmulis Grafikas tehnika, kurā izmanto zīmuli; šādā tehnikā darināts darbs.
zīmējums Grafikas veids – priekšmetu, parādību u. tml. attēlojums, kas iegūts, izmantojot grafiskās tēlošanas līdzekļus – punktus, līnijas, laukumus; šādā veidā radīts darbs.
lietišķā grafika grafikas veids, kas saistīts ar praktisku objektu (piem., pastmarku, etiķešu) gatavošanu.
stājgrafika Grafikas veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar tekstu ilustrēšanu.
dzelis Grafiķa darba rīks – rokturī iestiprināts asmens (koka, metāla, linoleja u. tml.) grebšanai.
emodži Grafiska zīme (neliels attēls) valodas prosodisko un paralingvistisko elementu (parasti emociju) attēlošanai rakstos; reālijzīme.
nošu atslēga grafiska zīme, kas norāda noteiktas skaņas (un līdz ar to arī pārējo skaņu) atrašanās vietu nošu sistēmā.
iezīmēt Grafiski attēlot (piem., kartē, plānā).
reālijzīme Grafisks attēls valodas prosodisko un paralingvistisko elementu (parasti emociju) attēlošanai rakstos.
diagramma Grafisks attēls, kas uzskatāmi parāda sakarību starp kādiem lielumiem.
izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
sagraizīties Graizot, griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
gramatika Grāmata (piem., mācību grāmata), darbs, kurā atspoguļota kādas valodas uzbūves sistēma.
poliglota Grāmata ar vienu un to pašu tekstu vairākās valodās.
pasīte Grāmatā ieliekama bibliotēkas uzskaites kartīte ar datiem par grāmatu un tās lasītājiem.
grāmatzīme Grāmatā ieliekama lente, sloksne (no ādas, auduma, kartona u. tml.).
enciklopēdija Grāmata vienā vai vairākos sējumos ar īsiem, koncentrētiem, alfabētiski vai tematiski izkārtotiem apcerējumiem par dažādām tēmām vai vienas tēmas dažādiem jautājumiem.
rokasgrāmata Grāmata, kas satur praktiska rakstura informāciju, noderīgus padomus (kādā jomā, nozarē).
rokraksta grāmata grāmata, kurā teksts un apdare izpildīta ar roku.
sapņu grāmata grāmata, kurā uzskaitītas dažādu miegā redzētu tēlu nozīmes (galvenokārt nākotnes paredzēšanas nolūkā).
metriku grāmatas grāmatas ar civilstāvokļa aktu ierakstiem; baznīcas grāmatas.
apvāks Grāmatas ārējā ietērpa elements – poligrāfiski (parasti no papīra) izgatavots aizsargs grāmatas vākiem.
grāmatzīme Grāmatas īpašumzīme – miniatūrgrafikas mākslas darbs, ko ielīmē grāmatas vāka iekšpusē; ekslibris.
konkordance Grāmatas tekstā sastopamo (parasti svarīgāko) vārdu saraksts, ko parasti papildina citējumi ar attiecīgo vārdu.
aizliegtā literatūra grāmatas, brošūras u. tml., kas (parasti politisku iemeslu dēļ) ir izņemtas no aprites un sabiedrībai nav pieejamas.
pieļāvums Gramatikas kategorija, kas norāda uz kā iespējamu, varbūtēju ietekmi, kas nerealizējas.
sintakse Gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatisko struktūru.
skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
izteiksme Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību.
locījums Gramatiska kategorija, kas izteikta ar lokāma vārda gramatisko formu un rāda tā sintaktiskās attieksmes ar citiem vārdiem vārdkopā vai teikumā.
tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
pamatforma Gramatisko formu sistēmā – sintaktiski neatkarīga forma, kuras celms parasti ir formveidošanas celms citām paradigmas formām.
grāmattirgotājs Grāmattirdzniecības darbinieks; grāmatu pārdevējs.
grāmatsiešana Grāmatu iesiešana; attiecīgā lietišķās mākslas nozare.
kolportāža Grāmatu pārdošana, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām.
bibliogrāfija Grāmatu vai citu izdevumu saraksts ar galvenajiem izdošanas datiem; literatūras rādītājs (piem., zinātniskā darbā); grāmata vai cits izdevums ar šāda veida sarakstu.
pārskats Grāmatvedībā – dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus par kādu laika posmu.
debets Grāmatvedībā – konta ierakstu kreisā puse, kurā raksta kontā iemaksātās summas, kā arī uz šo kontu attiecinātos izdevumus un parādus.
grāmatvedības pirmdokuments grāmatvedības dokuments, kas tiek noformēts saimnieciskās darbības veikšanas brīdī un ir šīs darbības pirmais apliecinājums.
konts Grāmatvedības forma finansiālo darbību sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; divdaļīga tabula (ar ieņēmumu un izdevumu daļu), kas atspoguļo šīs finansiālās darbības.
grāmatvedis Grāmatvedības speciālists; darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības uzskaiti.
vaga Gramba, dziļa, gara iedobe, kas paliek (piem., zemē) pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās; izplūstošs saviļņojums (ūdenī).
grumba Gramba; arī nelīdzenums.
grumbains Grambains; arī nelīdzens.
granāts Granātkoka auglis – apaļš, ar dzeltenīgu vai sārtu mizu klāts auglis, kuram ēdama ir daudzo sēklu ārējā, sarkanā kārta; granātābols.
balasts Grants, oļi, akmens šķembas u. tml., ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu.
vārpzāle Graudzāle, parasti vārpata.
rīss Graudzāļu dzimtas augs ar garām, lineārām lapām un iegareniem graudiem, ko audzē galvenokārt Āzijā.
ciesa Graudzāļu dzimtas augs ar ļoti garu stiebru un iesarkani brūnu skaru.
trīsene Graudzāļu dzimtas augs ar sirdsveidīgām, nokarenām vārpiņām; vizulis [2] [Briza media].
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug slapjās, mitrās vietās un kam ir lineāras, plakanas lapas, ložņājošs saknenis un ziedkopa – skara.
mārsmilga Graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni, šaurām lapām un ziediem skarās.
lapsaste Graudzāļu dzimtas stiebrzāle, kurai ziedkopa ir cilindriska vārpskara.
bambuss Graudzāļu dzimtas tropu kokveida augs ar gariem, posmainiem un dobiem stiebriem.
vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne; šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi.
stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem (piem., timotiņš, auzene, skarene, kamolzāle, smilgas).
sagrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības.
uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
brusketa Grauzdēta maize (parasti baltmaize) ar tomātiem, ķiplokiem un olīveļļu.
deratizācija Grauzēju (parasti žurku, peļu) iznīcināšana.
bebrs Grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu, brūnu vai melnu apmatojumu un plakanu, zvīņām klātu asti.
nutrija Grauzēju kārtas dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un pagaru asti.
iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) – parasti par kāpuriem.
izgrauzties Graužot (ko), lēnām, ar grūtībām izvirzīties cauri (tam), caur (to).
izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.; graužot radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
sagrauzt Graužot sabojāt (parasti pilnīgi); izmantojot barībai, izalot, sacaurumot.
urbt Graužot, rokot (ko), veidot (tajā) caurumus, ejas u. tml. (par dzīvniekiem).
izgrauzties Graužoties cauri (piem., iezim), izvirzīties, izplūst (par ūdeni).
piegrauzties Graužoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
robežgrāvis Grāvis, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu un iezīmē to.
smagums Gravitācijas spēka, arī inerces spēka izpausme, arī iedarbība.
tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, skābbarības, skābsiena) sagatavošanai un novietošanai.
blīvgredzens Gredzena formas detaļa (kādā mehānismā), kas novērš (gaisa, šķidruma u. tml.) noplūdi, aizsargā no putekļu iekļūšanas, uztur spiedienu starpību (dažādās mehānisma daļās).
vadgredzens Gredzens (parasti elastīgs), uzmava (piem., virzulim, arī kā centrēšanai).
briljanta (arī dzintara, rubīna u. tml.) gredzens gredzens, kurā iestiprināts briljants (dzintars, rubīns u. tml.).
baranka Gredzenveida maizes izstrādājums, ko vispirms apstrādā ar karstu ūdeni un pēc tam cep.
slēdzējmuskulis Gredzenveida muskulis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraudamies noslēdz vai sašaurina atveri.
smelt Gremdējot (šķidrā, retāk beramā vielā) ko dobu, piem., trauku, pildīt to (ar vielu) un virzīt laukā (no tās).
smelt Gremdējot šķidrā, retāk beramā vielā (ko dobu, piem., trauku), pildīt (to) ar vielu un virzīt laukā (no tās).
sagremot Gremojot pārstrādāt (uzņemtās barības vielas).
kuņģis Gremošanas orgāns starp barības vadu un tievo zarnu, kurā notiek mehāniska un ķīmiska barības pārstrādāšana.
sagremoties Gremošanas procesā pilnīgi pārveidoties vienkāršākos šķīstošos savienojumos (par uzņemtām barības vielām).
mutes dobums gremošanas trakta sākumdaļa, kur notiek barības mehāniska sasmalcināšana un sākas tās ķīmiskā apstrāde.
celiakija Gremošanas trakta slimība, kas bojā tievo zarnu, kavē uzturvielu uzsūkšanos un kam raksturīga glutēna nepanesība.
koljē Grezna kaklarota.
villa Grezna vasarnīca, māja ārpus pilsētas.
strādātgriba Griba strādāt, darboties.
labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
kaila grīda grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
parkets Grīdas seguma materiāls – plāni, nelieli dēlīši; ar šādu segumu veidota grīda.
paklājs Grīdas segums (piem., vingrošanā, cīņas sportā) pasargāšanai no traumām.
bēta Grieķu alfabēta otrais burts (B, β); simbolisks apzīmējums (piem., radioaktīvam starojumam).
omega Grieķu alfabēta pēdējais burts, ko apzīmē ar Ω, ω.
alfa Grieķu alfabēta pirmais burts (A, α); simbolisks apzīmējums (α), piem., starojuma veidam.
Ahilejs Grieķu mitoloģijā – viens no izcilākajiem Trojas kara varoņiem, kura vienīgā ievainojamā vieta bija papēdis.
starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās.
urbis Griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai ar īpaši uzasinātu griezējdaļu un cilindrisku vadošo daļu, kurā parasti ir spirāliskas rievas skaidu izvadei.
plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
švirksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piem., darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
dzirkles Grieznes (parasti ar atsperi, piem., aitu cirpšanai).
rupjgrieznis Grieznis (kā, parasti metāla) rupjapstrādei.
veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
skūt Griezt (apmatojumu), virzot asmeni vai skuvekli gar ādu.
skrullēt Griezt (ko) gredzenveidīgi, spirālveidīgi; arī cirtot.
lobīt Griezt (plānu kokmateriāla kārtu) ar īpašu mašīnu no rotējoša kluča.
nažot Griezt ar īpašu kokapstrādes ierīci.
šķērēt Griezt ar šķērēm (ko).
virpināt Griezt, grozīt (parasti pirkstos).
galotņot Griezt, lauzt nost (augiem) stublāja vai zaru galotnes.
klauvēt pie kāda durvīm griezties ar lūgumu, aicinājumu pie kāda.
virmot Griezties, plūst (pa gaisu) riņķveida, spirālveida, arī viļņveida kustībā.
riezties Griezties, vērpties, liekties (piem., par dēļiem).
uzgriezt Griežot (ierīces) vadības elementu (ap asi), panākt, ka (ierīce) darbojas.
atgriezt Griežot (piem., detaļu ar vītni) padarīt vaļīgāku; griežot atvērt.
pagriezt Griežot izmainīt stāvokli (kam, piem., ap asi grozāmam); šādā veidā (ar to) regulēt (piem., ierīci).
izgriezums Griežot izveidots attēls, ornaments (parasti kokā).
atgriezt Griežot padarīt neasu.
sagriezt Griežot pārveidot par ko.
piegriezt Griežot telefona ciparu ripu, piezvanīt.
sagriezties Griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
sagraizīt Griežot, graizot sabojāt (parasti viscaur, pilnīgi).
sagriezt Griežot, saskaroties ar ko asu, savainot; griežot, saskaroties ar ko asu, sabojāt.
pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, radīt brūci, ievainot.
izgriezt Griežot, spiežot atbrīvot no ūdens (parasti slapjas drēbes).
sagraizīt Griežot, vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā) savainojumus.
uzgrilēt Grilējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
uzgrimēt Grimēt un pabeigt grimēt, parasti mazliet.
meldrs Grīšļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) apaļu stublāju un ziediem vārpiņās vai čemurā.
spilve Grīšļu dzimtas purva augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, kura ziedi pēc apputeksnēšanās veido baltas lidpūkas.
laimes rats grozāma ierīce, ar kuru loterijā nosaka laimējušos numurus.
gorīties Grozīt, arī staipīt savu ķermeni, tā daļas.
pārgrozīt Grozot padarīt mazliet citādu; pārmainīt, pārveidot.
urbināt Grozot un spiežot (parasti ko smailu irdenā, mīkstā slānī), radīt (tajā) iespiedumu, iedobumu, caurumu.
amortizācija Grūdiena, trieciena iedarbības vājināšana ar īpašām ierīcēm.
krokains Grumbains, rievains (par ādu, ķermeņa daļām).
krokoties Grumboties (par ādu).
smagatlētika Grupa sporta veidu (svarcelšana, sporta cīņa), kuros nepieciešams liels fiziskais spēks.
suga Grupa, kurā ietilpst identiski priekšmeti, parādības u. tml.
strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros.
apbērt Grūstot (kam), tikt apklātam ar biezu (kā) kārtu.
piegrūt Grūstot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam (ar to).
sagrūst Grūstot, ar spēku, vardarbību panākt, ka (vairāki, daudzi) tiek ievietoti (kur iekšā).
nolaist rokas grūtā situācijā pakļauties nevarībai, bezspēcībai.
posta dzīve grūta, arī trūcīga, nabadzīga dzīve.
bēdu leja grūta, smaga (parasti šīszemes) dzīve.
drausmīgs Grūti paciešams (par sajūtām, pārdzīvojumiem).
sīksts Grūti sakožams, sagremojams (par pārtiku).
smags Grūti uztverams (piem., par tekstu, valodu).
problēma Grūtības, sarežģījumi.
pārnēsāta grūtniecība grūtniecība, kas ilgst vairāk par 42 nedēļām.
ciets rieksts grūts, sarežģīts uzdevums.
piņķerīgs Grūts, sarežģīts.
melanholija Grūtsirdība, nomāktība; skumjš, nomākts garastāvoklis.
sacivi Gruzīnu virtuves ēdiens – putna (parasti vistas) gaļa pikantā valriekstu mērcē; šāda pikanta mērce ar valriekstiem.
atgrūst Grūžot atdarīt vaļā.
pagrūst Grūžot pavirzīt (zem kā, kam pakašā); ar strauju kustību pavirzīt, pabāzt (zem kā).
pagrūst Grūžot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); grūžot, uzgrūžoties (arī neviļus, negribēti) pieļaut, ka (kāds, kas) zaudē līdzsvaru, krīt.
aizgrūst Grūžot, ar grūdienu aizvirzīt (prom, aiz kā, kam priekšā).
guļamtīkls Gulēšanai paredzēts uzkarināms tīkls.
dusēt Gulēt (parasti veselīgā miegā).
iegulēt Gulēt (vienā un tajā pašā vietā), padarot (to) piemērotu, pierastu gulēšanai – par dzīvniekiem.
šņākt Gulēt miegā, (parasti) radot šādas skaņas.
sust Gulēt pludmalē karstumā.
gulšņāt Gulēt pussnaudā, bieži pamostoties; pavadīt laiku bezdarbībā, guļus stāvoklī.
nošņākties Gulēt, pagulēt miegā, arī nosnausties.
ūdensgulta Gulta, kuras matracis pildīts ar ūdeni.
miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra).
sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, (to) sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu u. tml.
izgulēt Guļot apmierināt vajadzību pēc miega, arī atpūtas.
aizgulēties Guļot ilgāk nekā paredzēts, laikā nepamosties.
vārtīties Guļot nemierīgi vāļāties, valstīties (parasti bezmiegā).
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs (piem., ar iespiedumiem).
nogulēt Guļot, aizguļoties nokavēt, palaist garām (ko).
vārtīties Guļus griezties, velties, parasti no vieniem sāniem uz otriem.
vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; valstīties, bezdarbībā gulšņāt.
garšļaukus Guļus visā garumā, guļus ar izstieptu augumu.
sagumzīt Gumzot padarīt negludu; saburzīt; saņurcīt.
ziemziede Gundegu dzimtas daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs; sniegaroze.
ozolīte Gundegu dzimtas lakstaugs ar trīsdaļīgām saliktām lapām, (parasti) ziliem vai violetiem piltuvveida ziediem.
ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
slābs Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); slābans.
slābans Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); slābs.
ķūlis Gurns (parasti nelieliem dzīvniekiem).
ķert Gūstīt (dzīvniekus), lai iegūtu lomu, medījumu u. tml.; medīt (par dzīvnieku).
celties (kāda) acīs gūt (kāda) atzinīgu vērtējumu, kas ir augstāks par iepriekšējo.
apjaust Gūt (parasti aptuvenu) priekšstatu.
smelt Gūt (piem., spējas, spēku), arī rast (ierosmi, idejas).
augt (kāda) acīs gūt arvien lielāku autoritāti (kāda vērtējumā).
kļūt Gūt citādu nozīmīgumu, ietekmi (piem., mainoties cilvēka attieksmei) – par priekšmetiem, parādībām.
revanšēties Gūt gandarījumu par zaudējumu, uzvarot nākamajā cīņā, spēlē.
ieņemt Gūt ienākumus; saņemt (parasti naudu).
saņemt Gūt iespēju (ko) izmantot, arī (ko) veikt.
tikt Gūt iespēju strādāt, mācīties (kur); sākt strādāt, mācīties (kādā darbā, mācību iestādē).
dabūt Gūt iespēju, izdevību (ko veikt, darīt).
triumfēt Gūt izcilus panākumus, izcilu uzvaru; gūt pozitīvu sabiedrības attieksmi, arī godu, ko rada šāds panākums, uzvara.
rezultēties Gūt izpausmi (kur, kādā veidā), beigties ar kādu rezultātu.
iet labumā gūt labumu; radīt svara pieaugumu.
remdēties Gūt mierinājumu, mazināt (kā nevēlama) iedarbību, ietekmi.
profitēt Gūt peļņu, ienākumu, arī kādu labumu.
uzskaitīt Gūt precīzu un savlaicīgu informāciju par finanšu procesiem uzņēmumā, tā mantisko stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem.
novinnēt Gūt uzvaru (sporta sacensībās); uzvarot iegūt (ko).
tikt galā Gūt vēlamo rezultātu (kādā darbā, pasākumā).
ķēriens Guvums, loms (parasti ievērojams).
leibgvarde Gvardes karaspēks, kura pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana.
gvards Gvardes karavīrs.
mutaģenēze Ģenētikas nozare, kurā pēta iedzimtības izmaiņu veidošanos organisma ģenētiskajā materiālā.
nivelieris Ģeodēzisks instruments zemes virsmas punktu augstuma starpības noteikšanai.
seismika Ģeofizikas nozare, kas pēta Zemes garozas svārstības kādā noteiktā rajonā; kādai teritorijai raksturīgā zemestrīču iespējamība, intensitāte un izpausme.
seismoloģija Ģeofizikas nozare, kas pēta zemestrīces un ar tām saistītās parādības.
fiziskā ģeogrāfija ģeogrāfijas nozare, kurā pēta Zemes virmu, klimatu, augu un dzīvnieku pasauli.
kontūrkarte Ģeogrāfiskā karte, kurā attēlotas sauszemes un ūdenstilpju kontūras un kuru izmanto dažādu objektu iezīmēšanai.
struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pēta iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas un izvietojumu Zemes garozā.
petrogrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pēta iežu sastāvu, uzbūvi un izcelsmi.
hidroģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pēta pazemes ūdeņus, to īpašības un izmantošanas iespējas.
tektonika Ģeoloģijas nozare, kas pēta Zemes uzbūvi, tās kustību, deformāciju procesus; Zemes uzbūve, kustības, deformācija.
vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēcvulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
stratigrāfija Ģeoloģijas nozare, kurā pēta Zemes garozas slāņus.
nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā ievērojami pārveidojušās, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
regulārs Ģeometrijā – tāds, kam visas sastāvdaļas vai formu noteicošās sastāvdaļas ir vienādas (par ģeometrisku figūru).
stereometrija Ģeometrijas nozare, kas aplūko figūras trīs dimensijās (telpiskas figūras).
planimetrija Ģeometrijas nozare, kas pētī figūras, kuras atrodas vienā un tajā pašā plaknē.
trigonometrija Ģeometrijas nozare, kas pētī trigonometriskās funkcijas un to izmantošanu ģeometrijā (piem., trijstūru aprēķināšanā).
tēlotāja ģeometrija ģeometrijas nozare, kurā telpiskas figūras un ķermeņi grafiski attēloti plaknē.
paralēlskaldnis Ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo sešas pa pāriem paralēlas plaknes.
vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztas, retāk liektas līnijas.
mantija Ģeosfēra, kas atrodas starp Zemes garozu un kodolu.
bezstils Ģērbšanās īpatnību kopums, kas neatbilst sabiedrības izpratnei par labu gaumi.
stīvēt Ģērbt, vilkt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
anglosakši Ģermāņu cilšu grupa (angļi, sakši, jiti, frīzi), kas 5. gs. iekaroja Britāniju un, sajaucoties ar ķeltiem, izveidojās par tautību.
sakši Ģermāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu.
ģimenes pavards ģimene, arī ģimenes mājvieta.
patriarhs Ģimenes galva, cilts vecākais (parasti patriarhātā); ciltstēvs, sentēvs.
tuvinieks Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem; piederīgais, arī radinieks.
piederīgais Ģimenes loceklis, tuvinieks, arī radinieks.
ģimenes ligzda ģimenes mājoklis, arī pati ģimene.
melnā avs ģimenes vai kāda kolektīva loceklis, kas ar savu rīcību, uzvedību apkauno šo ģimeni vai kolektīvu.
ģipša nolējums ģipsī izlieta precīza tēlniecības darba kopija.
soloģitāra Ģitāra, ar kuru izpilda solopartijas, iezīmē melodiju; augsta reģistra ģitāra.
bandžo Ģitārai radniecīgs stīgu strinkšķināminstruments ar plakanu, apaļu korpusu un garu kātu.
heliotrops Halcedona paveids – zaļgans minerāls ar sarkaniem lāsumiem.
mudžināties Haotiski, nemērķtiecīgi darboties, rīkoties.
disharmonija Harmonijas trūkums, griezīgs skanējums (par mūzikas skaņām).
vienrindas harmonikas harmonikas ar vienu taustiņu rindu.
ermoņikas Harmonikas.
zelta griezums harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
ritms Harmonisks mākslas darba detaļu, arhitektūras elementu u. tml. izkārtojums.
apdare Harmonizācija (melodijai, tautas dziesmai).
apdarināt Harmonizēt (melodiju, tautas dziesmu).
gara fenomenoloģija Hēgeļa iedibinātā mācība par apziņas formu vēsturisko attīstību kā pasaules gara pašattīstību.
dialīze Hemodialīze, asiņu attīrīšana no vielām, kas tajās uzkrājas palielinātā daudzumā nieru mazspējas vai arī akūtas saindēšanās gadījumā.
krūmcidonija Henomele; arī cidonija.
stikla pakete hermētiska konstrukcija, ko veido rāmī iestiprinātas stikla loksnes, starp kurām ir gaisa slānis.
balons Hermētiski noslēdzams (parasti metāla) trauks gāzes glabāšanai.
skafandrs Hermētisks aizsargtērps, kas cilvēku izolē no apkārtējās vides.
vārsts Hidrauliskas vai pneimatiskas sistēmas elements darbvielas plūsmas regulēšanai.
hidrogrāfija Hidroloģijas nozare, kurā pētī un apraksta atsevišķus sauszemes ūdens objektus (ūdenstilpnes un ūdensteces).
hidrostatika Hidromehānikas nozare, kurā pētī šķidruma līdzsvara stāvokli, nekustīgu šķidrumu un tajos iegremdētu ķermeņu mijiedarbību.
hidrodinamika Hidromehānikas nozare, kurā pētī šķidrumu kustību un to mijiedarbību ar citiem ķermeņiem.
dambis Hidrotehniska būve – mākslīgs uzbērums, lai aizsargātu teritoriju pret applūšanu.
viļņlauzis Hidrotehniska būve okeāna, jūras u. c. ūdenstilpju krasta aizsardzībai, lai samazinātu viļņu augstumu un novērstu krasta izskalošanu.
straujteka Hidrotehniska būve, pa kuru ūdens pārvietojas ar palielinātu ātrumu.
psihohigiēna Higiēnas nozare, kas izstrādā psihisko slimību profilakses pasākumus; pasākumu un metožu kopums cilvēka psihiskās veselības sargāšanai un psihisko slimību profilaksei.
mata higrometrs higrometrs, kura darbības pamatā ir cilvēka mata īpašība mainīt savu garumu atkarībā no gaisa mitruma.
mahariši Hinduistu garīgais vadonis.
raports Hipnotizētāja kontakts ar slimnieku.
kvarks Hipotētiska daļiņa, kas varētu veidot elementārdaļiņas.
melnais caurums hipotētisks kosmisks objekts, kas var rasties, piem., kādai zvaigznei ārkārtīgi ātri saspiežoties savu gravitācijas spēku ietekmē.
historiogrāfs Historiogrāfijas speciālists; vēstures pētnieks, vēstures darbu autors.
hitlerietis Hitlerisma piekritējs; fašistiskās Vācijas karavīrs.
florbols Hokejam līdzīga spēle ar bumbiņu, ko spēlē sporta zālē uz grīdas.
Trojas zirgs Homēra eposā "Iliāda" liels koka zirgs, kurā bija paslēpušies ienaidnieka karavīri, tādējādi iekļūstot līdz tam neieņemamajā Trojas pilsētā un to ieņemot.
homonīmija Homonīmu pastāvēšana un to savstarpējās attieksmes.
svīta Horeogrāfijā – kompozīcija, kas sastāv no vairākām dejām par vienu tēmu.
tūre Horeogrāfiskas norises daļa – noteiktu kustību, darbību kopums; dejotāja apgrieziens.
slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās.
pakaramais Horizontāli pakarams tureklis (piem., apģērba plecu daļas formā) apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
dzega Horizontāls izvirzījums ēkas ārsienā (piem., starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem vai durvīm); karnīze.
kortikosteroīdi Hormoni, ko izstrādā virsnieru garoza.
adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei.
psoriāze Hroniska ādas slimība, kurai raksturīgi sārti, plakani, krasi norobežoti plankumi, kuri klāti ar sudrabaini pelēcīgām zvīņām; zvīņēde.
epilepsija Hroniska galvas smadzeņu slimība ar pēkšņām krampju lēkmēm un samaņas zaudēšanu; krītamā kaite.
spondiloze Hroniska mugurkaulu deformējoša slimība ar deģeneratīvām pārmaiņām skriemeļos.
multiplā skleroze hroniska nervu sistēmas slimība ar izkaisītiem slimības perēkļiem galvas un muguras smadzenēs.
ateroskleroze Hroniska slimība, kam raksturīga lipīdu nogulsnēšanās uz artēriju sienām, tās sašaurinot.
čūlas slimība hroniska slimība, kam raksturīgi kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas sieniņu bojājumi.
bruceloze Hroniska, lipīga mājdzīvnieku slimība, ko izraisa specifiska baktērija un ar kuru var inficēties arī cilvēks.
opuss Hronoloģiski numurēts skaņdarbs vai skaņdarbu kopa.
Starptautiskā Sarkanā krusta un Sarkanā pusmēness kustība humānās palīdzības aģentūra ar filiālēm gandrīz visas pasaules valstīs.
melnais humors humora paveids, kur smieklīgā objekts ir parādības, par kurām smieties parasti nav pieņemts vai nav pieklājīgi (piem., vardarbība, nāve).
kupleja Humoristiski satīriska dziesmiņa ar refrēnu par aktuālām sava laika dzīves parādībām.
kategoriskais imperatīvs I. Kanta ētikas pamatjēdziens, obligāts tikumiskais likums, kas neatkarīgi no apstākļiem jāievēro ikvienam cilvēkam.
heroizēt Idealizēti parādīt kā varonīgu (parasti mākslas darbā).
doma Ideja, atziņa (piem., literārā darbā).
propaganda Ideju, uzskatu, teoriju sistemātiska izplatīšana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus, arī pamudināt cilvēkus uz noteiktu rīcību.
feminisms Ideoloģisks strāvojums par sieviešu līdztiesību ar vīriešiem; sieviešu kustība par plašāku un aktīvāku iesaistīšanos valsts un sabiedriskajā dzīvē.
solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
jaunā strāva ideoloģisks virziens latviešu literatūrā un mākslā, sabiedriskā kustība 19. gs. 90. gados, kas atbalstīja un popularizēja sociālisma idejas.
piere Ieapaļa (kalna, paugura) virsotne, kas nav apaugusi ar kokiem.
apaļīgs Ieapaļš (par priekšmetiem, veidojumiem).
mezgls Ieapaļš audu veidojums, sabiezējums, paresninājums.
paugurs Ieapaļš reljefa paaugstinājums ar nelielu augstumu.
apaļakmens Ieapaļš vai apaļš akmens (parasti ceļu bruģēšanai).
bumbulis Ieapaļš, dažu lakstaugu stublāja vai saknes veidojums zemē – auga barības vielu krātuve.
pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām).
iežņaugt Ieaut ļoti šauros apavos (kājas); cieši iekļaut (kājas) – par apaviem.
ietramdīt Iebaidīt, padarīt bailīgu, nedrošu.
iestūķēt Iebāzt, ievietot (parasti ar grūtībām, arī nevērīgi).
ieripot Iebraukt (kur iekšā) – par transportlīdzekli.
ieripināt Iebraukt transportlīdzekli (kur iekšā); iebraukt (kur iekšā) ar transportlīdzekli.
apgrozīties Iebraukt un atkal izbraukt (par transportlīdzekļiem).
sabrist Iebrist (kur) – par vairākiem, daudziem.
karapūlis Iebrucēju karaspēks.
trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem); kāpnes (1).
kāpnes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem).
iegremdēt Iebūvēt (piem., celtni, tās daļu) zemāk nekā parasti; izveidot (ko) ievirzāmu zemē.
iedziļināt Iebūvēt, izveidot (parasti celtni, tās daļu) noteiktā dziļumā.
posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
sastīvināt Iecietināt (parasti pilnīgi).
ieknābt Iecirst ar knābi.
rakt Iecirst lāpstu zemē, sasvērt slīpi un izcelt piem., zemi, smiltis (par cilvēkiem).
sacukurot Iecukurot, parasti stipri; arī sasaldināt.
sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no veicamā darba, pienākumiem u. tml.).
ierādīt Iedalīt, atļaut izmantot (piem., zemi, mājokli – parasti padomju iekārtas laikā).
ietekme Iedarbība (parasti uz cilvēku, sabiedrisku parādību vai dabu).
vecinājums Iedarbība (uz ko) tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
stratifikācija Iedarbība (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu; vides iedarbību kopums, kas rada sēklas dīgtspēju.
kopiedarbība Iedarbība, ko rada, izraisa vairāki vai daudzi.
iedarbe Iedarbība.
vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (piem., ierīces, iekārtas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas) darbošanos noteiktā veidā; šāda iedarbību kopuma veids.
vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
kurbulis Iedarbināšanas kloķis.
uzkurbulēt Iedarbināt (motoru) ar kloķi; arī iedarbināt.
kurbulēt Iedarbināt (motoru) ar kloķi.
ieslēgt Iedarbināt ar slēdzi (ierīci, tās daļas), pievienojot elektriskās enerģijas tīklam; šādā veidā panākt, ka sāk spīdēt gaisma.
piestartēt Iedarbināt ar starteri (transportlīdzekli, motoru u. tml.).
piepīpēt Iedarbināt automašīnu, izmantojot citas mašīnas akumulatoru.
ieslēgt strāvu iedarbināt elektrisko iekārtu, aparātu.
ieslēgt elektrību iedarbināt elektrisko iekārtu, aparātu.
palaist Iedarbināt.
pielaist Iedarbināt.
savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski, ķīmiski u. tml.), panākt, ka (priekšmets, viela) iegūst citu veidu, citas īpašības.
skaldīt Iedarbojoties (piem., uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
uzpresēt Iedarbojoties (piemēram, uz detaļu) ar statisku spiedienu, uzstiprināt (to uz kā, kam).
noārdīt Iedarbojoties (uz vielām, audiem u. tml.), iznīcināt vai pārveidot (tos).
susināt Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; žāvēt.
spiest Iedarbojoties ar spēku (uz ko), virzīt (to) kādā virzienā.
gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
zvelt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
spiest Iedarbojoties ar spēku, spiedienu (uz ko), panākt, ka izdalās (šķidrums).
spiest Iedarbojoties ar spēku, spiedienu, panākt, ka (kam) mainās (piem., forma, tilpums).
slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens; šādā veidā iegūt pienu.
priecēt Iedarbojoties uz uztveri, izraisīt, radīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
strādāt Iedarboties (par parādībām dabā).
narkotizēt Iedarboties (uz kādu) ar narkotiskām vielām; izraisīt narkozi.
skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami.
stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
štancēt Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu); veidot (ko) ar štanci.
ārdīties Iedarboties postoši (par parādībām dabā); plosīties.
suģestēt Iedarboties uz cilvēka psihi tā, ka viņa domas un rīcība risinās pēc ietekmētāja gribas.
apstrādāt Iedarboties, ietekmēt (kādu) ar fizisku spēku vai psiholoģiski.
uzspiest kauna zīmi Iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam.
piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
maldi Iedoma, ilūzija, arī nerealitāte.
atrasties Iedomājies sevi (par to, kas nav).
paralēlā pasaule iedomāta (arī hipotētiska) esamība, kas eksistē līdztekus, vienlaikus reālajai pasaulei.
attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kas savieno divus objektus, divus punktus.
sagudrot Iedomāties, iecerēt (piem., ko darīt, veikt).
stādīties Iedomāties, iztēloties (ko); arī atainoties atmiņā.
parādība Iedomu tēls, vīzija, arī halucinācija.
pacienāt Iedot (ko, parasti nedaudz) ēst, dzert (piem., viesim).
uzdāvināt Iedot (ko) par dāvanu (piemēram, svinībās).
samest Iedot (naudu) kopējam pasākumam (par vairākiem, daudziem).
pabarot Iedot barību (dzīvniekam).
samesties Iedot naudu (kopējam pasākumam, kopējam pirkumam u. tml.) – par vairākiem, daudziem.
ieķīlāt Iedot, nodot, noformēt (ko) par ķīlu.
atļauties Iedrošināties (pateikt, darīt).
iedrīkstēties Iedrošināties, atļauties (ko darīt).
iedzelt Iedurt ar dzeloni (par kukaiņiem).
iekost Iedzelt (par kukaiņiem).
uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu), izsakot novēlējumu kādam, kam (piemēram, notikumam) par godu.
ieraut Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu).
iemalkot Iedzert (parasti nesteidzoties, pa malkam).
uzpravīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu, arī novērstu paģiras.
sadzert Iedzert kopā (ar kādu, ar vairākiem, atzīmējot savstarpēju norunu).
sadzert Iedzert kopā (ar kādu, ar vairākiem, parasti izsakot novēlējumu, saskandinot).
iebaudīt lāsīti iedzert nelielu daudzumu (parasti stipra) alkoholiska dzēriena.
ieurbties Iedziļināties (piem., parādību izpētē).
urbties Iedziļināties, lai izprastu, apgūtu, parasti cītīgi lasot; šādi izlasīt, izskatīt (kā lielu daudzumu).
gremdēties Iedziļināties, pilnīgi (kam) nodoties, arī aizmirsties.
hemofilija Iedzimta slimība – asins nesarecēšana.
slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (piem., saslimt ar kādu slimību); nosliece (1).
nosliece Iedzimta, pastiprināta iespējamība (piem., saslimt ar kādu slimību).
debilitāte Iedzimtas garīgas atpalicības vieglākā forma, kurai raksturīgi spriešanas traucējumi.
dotības Iedzimtas spējas (kādā nozarē).
oligofrēnija Iedzimti vai agrīnā bērnībā iegūti psihiskās attīstības traucējumi, garīga atpalicība.
instinkts Iedzimts organisma reakciju (komplicētu beznosacījuma refleksu) kopums, kas nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
pamatiedzīvotājs Iedzīvotāji, kas (kādā valstī, teritorijā) veido iedzīvotāju lielāko daļu; arī (kādas valsts, teritorijas) senākie iedzīvotāji.
pilsonība Iedzīvotāju kārta, kas pēc sabiedriskā stāvokļa atrodas starp aristokrātiju un zemniekiem vai strādniekiem; buržuāzija.
dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode, kas apvieno profilaktisko un ārstniecisko darbu.
iedzīvotāju blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 km²).
apdzīvotības blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
iedzīvotāju dabiskais pieaugums iedzīvotāju skaita palielināšanās, kad dzimstība ir lielāka par mirstību.
raznočinci Iedzīvotāju slānis (Krievijā 18. gs. beigās un 19. gs.), kas sastāvēja no dažādu kārtu cilvēkiem (tirgotājiem, trūcīgās muižniecības pārstāvjiem, garīdzniecības, sīkpilsoņiem u. tml.).
urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās (piemēram, samazinoties ar lauksaimniecību saistīto iedzīvotāju skaitam).
aprast Iedzīvoties (kur), sarodot ar apstākļiem.
elpas vilciens ieelpa, arī izelpa.
ost Ieelpojot uztvert, sajust (kā smaržu, smaku); ostīt.
ieost Ieelpojot, ostot izjust (smaržu).
smēķēt Ieelpot tabakas vai citu narkotisku vielu dūmus (piem., no cigaretes, pīpes).
uzēst Ieēst (ko) pēc (ēdiena, dzēriena), piemēram, lai mazinātu (tā) mutē palikušo garšu.
uzēst Ieēst (ko), parasti nedaudz.
iegrauzt Ieēst (mazliet cietas barības).
iebaudīt Ieēst, iedzert; nedaudz, ar baudu iedzert (alkoholisku dzērienu).
pirkt kaķi maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.
pirkt cūku maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.
pirkt sivēnu maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.
iezvēroties Iegailēties (dusmās, naidā u. tml.) – par acīm; spēji parādīties (acīs) – par mirdzumu, spīdumu.
pirksts Iegarena apaļa detaļa, cilindrisks stienis (piem., detaļu savienošanai).
ķemme Iegarena plāksnīte ar zaru rindu matu sukāšanai.
gaitenis Iegarena telpa kustībai (kā) iekšienē; slēgta eja starp celtnēm.
kaplete Iegarena, ar īpašu apvalku pārklāta tablete.
sakvojāžs Iegarena, nedziļa ceļojumu soma.
skramba Iegarena, šaura brūce ādas virskārtā.
skramba Iegarena, šaura brūce augu virsmā.
nūjiņa Iegarenas formas pārtikas produkts.
batoniņš Iegarenas formas saldums ar pildījumu vai bez tā.
strēķis Iegarens (kā) krāvums; grēda, kaudze.
grēda Iegarens krāvums.
cepešbļoda Iegarens trauks cepeša vai cita ēdiena cepšanai vai pasniegšanai.
langets Iegarens, cepts (parasti liellopa) gaļas gabals.
apkāre Iegarens, pārvietojams koka līstīšu ietvars bišu šūnām.
tapa Iegarens, samērā īss konusveida stienis, detaļa, ko izmanto (kā) aizdarīšanai, daļu savienošanai.
iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
saspeķot Iegriezuma vietās (cepamam, sautējamam gaļas gabalam) ielikt, iespiest (parasti viscaur), speķa, sīpolu, ķiploku, burkānu u. tml. gabaliņus.
aizņemts (pats) ar sevi iegrimis savās domās, rūpēs, savrupā darbā u. tml.
iegrime Iegrimšanas dziļums – attālums no (parasti kuģa) dibena līdz ūdens virspusei.
iestigt Iegrimt (piem., staignā vietā) tā, ka nevar pavirzīties.
sagrimt Iegrimt (ūdenī, mīkstā, staignā vidē u. tml.) – parasti par vairākiem, daudziem.
iesviest Iegrūst, strauji ievirzīt (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku); ar varu ievietot (piem., ieslodzījumā).
kapitālieguldījums Ieguldījums, investīcija nolūkā izveidot, attīstīt vai paplašināt uzņēmumu, ražošanas nozari u. tml.
investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā, vērtspapīros u. tml., parasti uz ilgāku laiku.
sagrūst Ieguldīt (kur līdzekļus), parasti daudz.
saguldīt Ieguldīt (parasti ievērojamus naudas līdzekļus).
ielikt Ieguldīt (piem., darbībā).
šekums Iegurņa josla, kājstarpes augšējā daļa.
acis atveras iegūst redzes spēju (par dažu dzīvnieku mazuļiem).
acis atdarās Iegūst redzes spēju (par dažu dzīvnieku mazuļiem).
nolasīt Iegūt (informāciju) no kā, parasti no mēraparāta zīmēm, nosacītajiem apzīmējumiem.
izspiest Iegūt (ko), varmācīgi pieprasot, draudot u. tml.
izdabūt Iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību.
tikt Iegūt (parasti ko nevēlamu).
sasmakt Iegūt (parasti ļoti) nepatīkamu smaku (par gaisu nevēdinātā telpā); plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ u. tml. iegūt (parasti ļoti nepatīkamu) smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
ieņemt Iegūt (piem., teritoriju, objektu karadarbības rezultātā).
izdabūt Iegūt ar darbu, pūlēm (materiālas vērtības).
dedzināt Iegūt ar sauso pārtvaici.
uzsūkt Iegūt ar uztveri, pieredzi, apkārtējās vides ietekmi.
izsust Iegūt bojājumu, iekaisumu (pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) – parasti par ķermeņa daļām.
iedegt Iegūt brūnganu, tumšāku ādas krāsu (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
pārkrāsoties Iegūt citu krāsu (kādas darbības vai procesa rezultātā).
pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti kā iedarbībā) – par parādībām dabā.
pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti kā ietekmē) – par parādībām, norisēm sabiedrībā.
nodzeltēt Iegūt dzeltenīgu nokrāsu (par vietu, teritoriju, kur ir šādi augi).
folklorizēties Iegūt folkloras darbam raksturīgas pazīmes (piem., anonimitāti, variācijas).
mācīties Iegūt izglītību, būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.
pārtikt Iegūt iztiku (piem., veicot kādu darbu, izmantojot kādus līdzekļus).
stāties spēkā iegūt juridisku spēku (piem., par darījumu, līgumu, likumu).
pārkrievoties Iegūt krieviem raksturīgas iezīmes, sākt lietot krievu valodu dzimtās valodas vietā; šādā veidā kļūt par krievu.
pārlatviskoties Iegūt latviešiem raksturīgas iezīmes, sākt lietot latviešu valodu dzimtās valodas vietā; šādā veidā kļūt par latvieti.
latviskoties Iegūt latviešu tautai piederīgā iezīmes (piem., dzimtās valodas vietā lietojot latviešu valodu) – par cittautiešiem.
nokrāsoties Iegūt noteiktu krāsu (kādas darbības vai procesa rezultātā).
nokaut Iegūt pārsvaru (galda spēlē), novācot, noņemot (pretinieka kauliņu, šaha figūru u. tml.); nosist.
nokaut Iegūt pārsvaru (kāršu spēlē), izspēlējot savu (vērtīgāko) kārti; nosist.
sist kārti iegūt partnera izspēlēto kārti, izspēlējot savu vērtīgāko kārti.
praktizēties Iegūt prasmes, iemaņas, pieredzi, vingrinoties (piem., amatā, darbā).
iemanīties Iegūt prasmi (ko darīt), parasti ilgākā laikā, vingrinoties.
sagrābties Iegūt sev (kā lielāku daudzumu), parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi.
piesavināt Iegūt sev (ko); padarīt (ko) par savu.
pakampt Iegūt sev, savā īpašumā (ko materiālu, vērtīgu, parasti negodīgi).
saprast Iegūt skaidrību, izpratni (par ko), aptvert ar prātu (ko).
pārņemt savās rokās Iegūt skaitlisku pārsvaru (kādā darbības jomā).
specializēties Iegūt speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes kādā darbības nozarē, kļūt par speciālistu; sākt darboties kādā darbības nozarē.
uzkundzēties Iegūt varu, ietekmi (pār kādu); pakļaut savai gribai, ietekmei.
pārņemt varu iegūt varu, vadošo politisko stāvokli, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
saņemt (vadību, varu) savās rokās iegūt varu; sākt valdīt.
ienākt Iegūt vietu (cilvēka dzīvē); kļūt nozīmīgam (piem., kādā nozarē).
nomakšķerēt Iegūt, dabūt (parasti ar viltīgiem paņēmieniem).
vākt Iegūt, gādāt (sev barību) – par dzīvniekiem.
saņemt Iegūt, izmantot, piem., veselības uzlabošanai; tikt apgādātam (piem., ar organismam nepieciešamo).
sadabūt Iegūt, parasti meklējot, savā rīcībā, lietošanā; sagādāt, parasti ar pūlēm.
sagrābt Iegūt, pārņemt (varu) politiskā, bruņotā cīņā.
sapelnīt Iegūt, saņemt par rīcību, darbu.
dārgi samaksāt Iegūt, sasniegt (ko) ar lielām grūtībām, zaudējumiem, arī upuriem.
iežņaugt Ieģērbt (ļoti šaurā apģērbā cilvēku, viņa ķermeņa daļas); cieši iekļaut (cilvēku, viņa ķermeņa daļas) – par apģērbu.
ietuntuļot Ieģērbt (parāk siltā un biezā apģērbā); vairākām kārtām, arī nekārtīgi ietīt.
iespīlēt Ieģērbt (parasti pārāk šaurā apģērbā).
iespīlēties Ieģērbties (parasti pārāk šaurā apģērbā).
ielīst Ieģērbties (parasti šaurā apģērbā); ietilpt (parasti ar grūtībām).
iekāpt Ieiet (kur, pie kā), parasti pa ceļam, neilgi; iegriezties [1] (2).
iestaigāt Ieiet (kur, pie kā), parasti pa ceļam.
pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, garāmejot u. tml.
iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā), parasti pa ceļam, neilgi.
piekāpt Ieiet, ienākt (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku vai garāmejot.
iemaršēt Ieiet, ienākt marša solī.
uzmanība Ieinteresēta, laipna, arī iejūtīga, gādīga attieksme, izturēšanās pret kādu.
saintriģēt Ieintriģēt, parasti ļoti.
ievandīt Iejaukt (kādu priekšmetu starp citiem).
iespraukties Iejaukties (sarunā, runā).
meklēt blusas svešā kažokā iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
sleja Iejūga daļa – pie sakām pievienotas ādas siksnas, ko stiprina uz zirga muguras, sāniem un gūžām, lai pasargātu zirgu no vezuma spiediena, braucot no kalna.
groži Iejūga daļa – siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
iemaukti Iejūga piederums dzīvnieka (parasti zirga) vadīšanai, kas sastāv no savienotām, uz galvas uzmaucamām siksnām un mutē ieliekamas dzelzs.
sedulka Iejūga sastāvdaļa – ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
sajūgt Iejūgt (parasti vairākus, daudzus).
bagāts Iejūtīgs, dziļš (par psihi).
mīkstsirdīgs Iejūtīgs, labsirdīgs; arī jūtīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sust Iekaist siltuma, mitruma iedarbībā (par ķermeņa daļām).
aizsmakt Iekaist tā, ka balss zaudē skanīgumu (par kaklu).
strutas Iekaisuma procesā radies duļķains, biezs, dzeltenzaļš šķidrums ar nepatīkamu smaku.
pneimonija Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos; plaušu karsonis.
iecirst zobus Iekārot (ko) un iegūt, arī censties iegūt (to).
sagrābt Iekarot, okupēt (kādu teritoriju).
vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
komutators Iekārta (agrāk manuāla) telefona sakaru savienojumu nodrošināšanai.
mājas kinozāle iekārta (augstas kvalitātes televizors kopā ar īpašu akustisko sistēmu), kas nodrošina tikpat labu attēla un skaņas kvalitāti kā kinoteātrī; mājas kinoteātris.
slīdlente Iekārta (kā) pārvietošanai – kustīga lente ar piedziņu un korpusu.
pāļdzinis Iekārta ar veseri pāļu iedzīšanai gruntī.
slidkalniņš Iekārta bērnu rotaļlaukumā – slīps paaugstinājums ar slidenu virsmu.
draga Iekārta derīgo izrakteņu mehanizētai iegūšanai, izskalojot iežu, grunts masu ar ūdeni un tās sastāvdaļas mehanizēti šķirojot.
ventilators Iekārta gaisa un gāzu pārvietošanai, mākslīgas gaisa plūsmas radīšanai, arī beramu materiālu transportēšanai.
gamma spektrometrs iekārta gamma starojuma spektra pētīšanai.
radiotelegrāfs Iekārta informācijas pārraidei ar radioviļņiem.
fakss Iekārta informācijas pārsūtīšanai vizuālā veidā, izmantojot tālruņu sakaru līnijas.
jonizācijas kamera iekārta jonizējošā starojuma reģistrēšanai un pētīšanai.
ozonators Iekārta ozona ražošanai; ierīce gaisa bagātināšanai ar ozonu.
tablo Iekārta publiskai informācijai – īpašs vairogs, uz kura var parādīt tekstu, ciparus u. tml.
antena Iekārta radioviļņu izstarošanai vai uztveršanai.
monitors Iekārta televīzijas studijā, ar kuru kontrolē pārraidāmā attēla kvalitāti vai izvēlas raidīšanai noteiktas kameras fiksētu attēlu.
pults Iekārta vai tās daļa ar vadības ierīcēm, signalizācijas, kontroles un mērīšanas aparātiem u. tml. kādas sistēmas, procesa, sarežģītas iekārtas, aparāta darbības vadīšanai.
vulkanizators Iekārta vulkanizācijas darbu veikšanai.
uzparikte Iekārta, aparāts u. tml. (aptuvenā lietas raksturojumā).
elpināšanas aparāts iekārta, ar ko nodrošina gaisa pievadi plaušām, kā arī ogļskābās gāzes izvadi.
poligrāfs Iekārta, ar kuras palīdzību tiek nolasīti un fiksēti aptaujājamās personas psihofizioloģiskie parametri, piem., sirdsdarbības, asinsspiediena, elpošanas ātruma izmaiņas un kuru parasti izmanto kā melu detektoru.
daudzkrāsu iespiedmašīna iekārta, ar kuru var veidot iespiedumu vairākās krāsās.
stends Iekārta, arī īpaši ierīkota vieta (piem., rūpnīcā) mašīnu, aparātu, ierīču u. tml. montēšanai un izmēģināšanai.
žāvētājs Iekārta, ierīce (kā) žāvēšanai, piem., ar siltumu, gaisa plūsmu.
plūsmdalis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas sadalīšanai.
plūsmvirzis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas virzīšanai.
manipulators Iekārta, ierīce dažādu darbību veikšanai no attāluma, imitējot cilvēka roku kustības.
rausējs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) savākšanai, arī virzīšanai vienkopus.
tecinātājs Iekārta, ierīce u. tml., ar kuru ko tecina [1] (2).
tausts Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
reflektors Iekārta, ierīce vai elements (staru, viļņu) atstarošanai; ieliekts spogulis vai ekrāns, kas atstaro gaismu.
pūtējs Iekārta, ierīce, kas pūš gaisu vai ar gaisa plūsmu pārvieto (ko).
signalizācija Iekārta, kas brīdina, raida signālus (piem., par ugunsgrēku, nepiederošu personu iekļūšanu neatļautā vietā).
radioraidītājs Iekārta, kas izstaro elektromagnētisko impulsu ar noteiktu frekvenci.
radioraidītājs Iekārta, kas paredzēta radioraidījumu pārraidīšanai.
sadalītājs Iekārta, kas sadala (piem., šķidruma, gāzes, elektriskās strāvas) plūsmu divos vai vairākos atzarojumos.
mikroviļņu krāsns iekārta, kurā karstumu ēdiena uzsildīšanai vai pagatavošanai rada mikroviļņu plūsma.
paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus un ko lieto, piem., detaļu caurskatei defektoskopijā, staru terapijā.
apakšstacija Iekārta, kurā pārveido saražoto augstsprieguma strāvu atbilstoši patērētāju vajadzībām; vieta, celtne, kur uzstādīta šāda iekārta.
sildelements Iekārtas, ierīces daļa, arī ierīce (kā) sildīšanai.
aprīkojums Iekārtojums, apgāde ar visu nepieciešamo, lai (vieta, telpa) varētu pildīt savas funkcijas.
mēbelēt Iekārtot (telpu) ar mēbelēm.
iekārtoties Iekārtot sev (dzīves vai darba vietu); apmesties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
attaisīt Iekārtot, ierīkot; padarīt pieejamu.
telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piem., teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
radiostacija Iekārtu komplekss informācijas uztveršanai un pārraidīšanai, izmantojot radioviļņus; informācijas pārraidīšana ar šāda iekārtu kompleksa palīdzību.
stacija Iekārtu komplekss uztveršanai un raidīšanai ar radioviļņu starpniecību; radiostacija, raidstacija.
radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru realizēšanai, kā arī radio un televīzijas programmu pārraidei.
piestrāde Iekārtu, ierīču, atsevišķu detaļu u. tml. papildu apstrāde vai darbināšana, lai (ko) salāgotu, panāktu (kā) sekmīgu darbību.
figūriekavas Iekavas ar divkāršu izliekumu ({}).
kvadrātiekavas Iekavas ar taisniem leņķiem [ ].
iesaukties Iekliegties (par dzīvniekiem).
pastarpināt Iekļaujoties, tiekot iekļautam starpā, padarīt (ko) netiešā veidā uztveramu, pieejamu u. tml.
integrācija Iekļaušana (kādā kopumā); apvienošana (ar ko).
internacionalizācija Iekļaušanās starptautiskajā apritē, starptautiskajā tirgū; starptautiska statusa piešķiršana.
ietvert Iekļaut (kā sastāvā, apjomā, ietvaros).
uzņemt Iekļaut (kādā kopumā), padarīt par (tā) sastāvdaļu.
iestarpināt Iekļaut (kādu darbību, pasākumu) starp citām darbībām, pasākumiem.
noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos, arī lai (to) neaizmirstu.
ieskaitīt Iekļaut (mācību grupā, darba kolektīvā u. tml.).
ievīt Iekļaut (parasti mākslas darbā, tekstā).
ieaust Iekļaut (parasti mākslas darbā).
iesprostot Iekļaut, apņemt no visām pusēm tā, ka nevar tikt ārā.
iepīt Iekļaut, iestarpināt (tekstā).
ieprogrammēt Iekļaut, paredzēt programmā; ievadīt (piem., datorā) noteiktu programmu.
ieprojektēt Iekļaut, paredzēt projektā.
ievīties Iekļauties (parasti mākslas darbā, tekstā).
ieausties Iekļauties, izpausties (parasti mākslas darbā).
pastarpināt Iekļauties, tikt iekļautam (kā) starpā.
strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
iebrukums Iekļūšana ar varu (piem., kāda mājā).
iejaukties Iekļūt (barā, drūzmā) starp daudziem.
iejukt Iekļūt (barā, drūzmā) starp daudziem.
saiet Iekļūt (kur) – par lielāku kā daudzumu.
apkrauties Iekļūt (lielos) parādos; uzņemties (lielas) naudas saistības.
ietikt Iekļūt (parasti ar pūlēm).
iebrukt Iekļūt ar varu (cita īpašumā, mājā).
rekultivēt Iekopt no jauna (tos zemes gabalus, kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības dēļ).
iekampt Iekost (kur, parasti par suni).
apkost Iekost, arī nokost (no virspuses, visapkārt).
ielādēt Iekraut (transportlīdzeklī, parasti daudz, arī ko smagu).
iebrukt Iekrist (līdz ar ko brūkošu, lūstošu).
iegrimt Iekrist (piem., par vaigiem, acīm).
iedubis Iekritis (par acīm, vaigiem).
ķeskas Iekšas (parasti zivīm).
kubikcentimetrs Iekšdedzes dzinēja darba tilpuma mērvienība.
kubatūra Iekšdedzes dzinēja darba tilpums.
autokārs Iekšdedzes motora darbināti ratiņi ar kravas platformu kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
svece Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli.
dīzeļmotors Iekšdedzes motors ar kompresijas aizdedzi; dīzelis (1).
dīzelis Iekšdedzes motors ar kompresijas aizdedzi; dīzeļmotors.
karburatormotors Iekšdedzes motors, kam degmaisījums tiek sagatavots karburatorā.
gāzmotors Iekšdedzes motors, kurā par degvielu izmanto deggāzi.
iekšsiena Iekšējā siena (piem., starp celtnes telpām); sienas iekšējā puse (telpā).
plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
žākle Iekšējais leņķis starp lapu un augšup ejošo stumbra posmu.
zemteksts Iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
spriegums Iekšējo spēku kopums, kuri rodas, ķermenim deformējoties ārējo spēku iedarbībā.
tapetes Iekšsienu, retāk griestu, apdares materiāls – papīra vai cita plāna materiāla sloksnes.
eiroremonts Iekštelpu remonts, ko veic pēc rietumvalstīs pastāvošajiem standartiem.
pakurināt Iekurināt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
pakurt Iekurt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
ieliesmoties Iekvēloties (par acīm, skatienu).
saķerties Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā; pielipt (kur) lielākā daudzumā.
sāniela Iela, kas atzarojas no galvenās, lielākās ielas.
šķērsiela Iela, kas šķērso galveno, lielāko ielu vai šķērseniski ir savienota ar to.
sarkano lukturu iela iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
sarkano lukturu rajons iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
botes Ielas apavi, ko valkā virs kurpēm, lai tās aizsargātu no mitruma, aukstuma u. tml.
bruģis Ielas, laukuma u. tml. segums ar bruģakmeņiem.
sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem pirkstiem; arī dūre.
ielādēt Ielikt fotoaparātā (filmu).
iegrūst Ielikt, noglabāt tā, ka nevar atrast.
ieķept Ielipt (kur iekšā) – par ko mīkstu, lipīgu; tikt apņemtam (ar ko mīkstu, lipīgu).
salipt Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.).
klēpis Ieloks, kas (cilvēkam sēdus stāvoklī) izveidojas starp augšstilbiem un ķermeņa vidusdaļu.
izmācīt Iemācīt (ko darīt); sagatavot (kādas darbības veikšanai).
sabāzt galvā iemācīties (parasti ko nevajadzīgu); iemācīt (parasti ko nevajadzīgu).
piešauties Iemācīties, iepraktizēties (piem., kādā nodarbē).
sagatavot stundas iemācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
sagatavot mājasdarbus iemācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
iezīst ar mātes pienu iemantot (piem., paradumu) no mazotnes.
samarinēt Iemarinēt (ko) lielākā daudzumā; iemarinēt (kā lielāku daudzumu).
laužņi Iemauktu sastāvdaļa – mutē liekama dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
pamats Iemesls; arī cēlonis.
ielidināt Iemest (parasti ar slaidu metienu).
samest Iemest, iebērt (traukā), pievienot (ēdienam), parasti (ko) vairumā.
ieaijāt Iemidzināt (piem., par vienmērīgu skaņu, kustību).
nelaimīgi iemīlēties iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību; iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
brūte Iemīļota sieviete; arī mīļākā.
jājamzirdziņš Iemīļots temats; iemīļota nodarbošanās.
brūtgāns Iemīļots vīrietis, arī mīļākais.
iekvēloties Iemirdzēties pārdzīvojumā (par acīm, skatienu).
iedegties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm); parādīties (acīs).
apsēst Iemitināties lielā daudzumā; uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu).
nāvīgs ienaidnieks ienaidnieks, ar kuru nav iespējama izlīgšana.
iedomāt Ienākt prātā domai, atziņai (par ko); iedomāties (3).
iedomāt Ienākt prātā domai, idejai (ko darīt).
papildienākumi Ienākumi, ko gūst papildus iepriekš paredzētajiem, regulārajiem ienākumiem.
auglis Ienākums, ko saņem par aizdoto vai noguldīto kapitālu; procenti.
eksistences minimums ienākumu apjoms, ar ko pietiek pašu nepieciešamāko vajadzību apmierināšanai.
sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
ievazāt Ienest, izplatīt līdz ar sevi vai ko citu (ko nevēlamu, kaitīgu).
pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam, fotogrāfam u. tml.
ēst Ieņemt (barību) mutē, (parasti) sakošļāt un norīt.
okupēt Ieņemt (citas valsts teritoriju) ar bruņotu spēku un ieviest tajā savu pārvaldību.
ienākt Ieņemt (kādu teritoriju) – par karaspēku.
garšot Ieņemt mutē nedaudz (ēdiena, dzēriena), lai novērtētu (tā) garšu.
iedzert Ieņemt mutē un norīt reizē ar šķidrumu (zāles).
turēties Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā; būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām.
dzert Ieņemt zāles (parasti ar šķidrumu).
iegaršoties Iepatikties garšas dēļ (par ēdienu, dzērienu).
propaganda Iepazīstināšana (piem., ar kādu izstrādājumu) un ieteikšana lietošanai.
sapazīstināt Iepazīstināt (ar kādu, citu ar citu).
stādīt priekšā iepazīstināt (kādu ar kādu).
stādīties Iepazīstināt (kādu) ar sevi.
sapazīties Iepazīties (ar kādu, citam ar citu).
saskatīties Iepazīties un izjust savstarpējas simpātijas; arī iemīlēties.
saperināties Ieperināties – par vairākiem, daudziem dzīvniekiem, mikroorganismiem.
applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm); būt ar apdriskātām, saplīsušām drēbēm.
apaugļot Ieplūdinot vīrišķo dzimumšūnu sievišķajā, radīt jauna organisma dīgli; padarīt (sievišķo organismu) par jauna organisma veidotāju.
ieriesties Ieplūst (acīs) – par asarām.
pieriesties Ieplūst (acīs) – par asarām.
ievējot Ieplūst (parasti par gaisa strāvu, smaržu).
ievēdīt Ieplūst (parasti par gaisa strāvu).
ievēsmot Ieplūst (piem., par gaisa strāvu, smaržu).
piešaut roku iepraktizēties (kāda darba veikšanā).
likme Iepriekš (piem., ar likumu) noteikta nodokļa, kredīta, algas vai cita maksājuma norma.
iecerēt Iepriekš izdomāt, nolemt (ko un kā darīt, veikt u. tml.).
kombinēt Iepriekš izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (rīcību, darbību).
programma Iepriekš izstrādāts darbības vai pasākumu vispārīgais, principiālais plāns ilgākam laikposmam.
scenārijs Iepriekš izstrādāts plāns (darbībai, norisei, procesam).
slaidrāde Iepriekš izvēlēta kā (diagrammu, grafiku, fotogrāfiju, tekstu u. tml.) parasti secīga demonstrēšana uz ekrāna.
paredzēt Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu).
randiņš Iepriekš norunāta satikšanās (parasti starp diviem pretēja dzimuma pārstāvjiem).
aklais randiņš iepriekš norunāta satikšanās starp cilvēkiem, kuri iepriekš nekad nav redzējuši viens otru, nav personiski pazīstami.
nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā).
nolikt Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai.
politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta rīcība, darbības veids, arī paņēmienu kopums kāda mērķa sasniegšanai.
papildjautājums Iepriekš paredzēts (sēdes, sapulces u. tml.) jautājums.
maršruts Iepriekš paredzēts, noteikts ceļš, pa kuru (kas) virzās.
prezumēt Iepriekš pieņemt uz varbūtības pamata.
priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
aizmaksa Iepriekšēja papildu samaksa, ko vēlāk var saņemt atpakaļ; ķīlas nauda.
avanss Iepriekšēja samaksa (par vēl darāmu darbu, par vēl nesaņemtu preci u. tml.).
priekšapmaksa Iepriekšēja samaksa, piem., par pakalpojumu, preci.
derības Iepriekšēja vienošanās par laulībām; attiecīgā ceremonija un viesības; saderināšanās.
viņnakt Iepriekšējā, pagājušajā naktī; vakarnakt.
viņpavasar Iepriekšējā, pagājušajā pavasarī.
viņvakar Iepriekšējā, pagājušajā vakarā.
viņvasar Iepriekšējā, pagājušajā vasarā.
restaurācija Iepriekšējās valsts iekārtas, politiskās varas atjaunošana.
literārais mantojums Iepriekšējo paaudžu rakstnieku daiļdarbu kopums.
priekšnoteikums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnosacījums.
priekšnosacījums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums.
mendele Ieradums, paradums.
imatrikulācija Ierakstīšana augstskolas studentu sarakstā – matrikulā.
datēt Ierakstīt (piem., dokumentā) datumu; konstatēt, noteikt (piem., daiļdarba) rašanās laiku.
izlikt Ierakstīt (sekmju vērtējumu) par mācību gadu, tā daļu (žurnālā, liecībā u. tml.).
imatrikulēt Ierakstīt (studentu) augstākās mācību iestādes studentu sarakstā (matrikulā).
iekodēt Ierakstīt ar kodu.
vizēt Ierakstīt vīzu (1) (parasti ārzemju pasē); iesniegt (parasti ārzemju pasi) šādas vīzas saņemšanai.
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
kodēt Ierakstīt, ievadīt (kur) noteiktu kodu, kuru var nolasīt tikai ar speciālu aparātu vai sakārtojot koda zīmes noteiktā secībā.
ieņemties Ierast darīt, rīkoties (kādā veidā).
nokavēt Ierasties (kur) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
nokavēties Ierasties (kur) vēlāk par paredzēto laiku.
nosebot Ierasties (kur) vēlāk, nekā paredzēts, noteikts, vai neierasties vispār; nokavēt.
aizkavēties Ierasties (nedaudz) vēlāk par paredzēto laiku; nokavēties.
nokavēt Ierasties (noteiktu laiku) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
ielidot Ierasties ar lidmašīnu.
apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
ienākt Ierasties, lai apmestos uz dzīvi, darbu u. tml.
atnākt Ierasties, lai strādātu (par ko).
sanākt Ierasties, sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) – par vairākiem, daudziem.
stereotips Ierasts, stabils, regulārs darbības, rīcības, izturēšanās veids.
vizīte Ierašanās pie slimniekiem (mājās, slimnīcā) un to apskate (par medicīnas darbiniekiem).
iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) – par dzīvniekiem.
činavnieks Ierēdnis (cariskajā Krievijā).
birokrāts Ierēdnis, kas savus pienākumus veic pedantiski formāli, neelastīgi, nerēķinoties ar kārtojamo jautājumu būtību.
eiroparlamentārietis Ierēdnis, kurš strādā Eiropas (Savienības) Parlamentā.
rotācija Ierēdņu, amatpersonu u. tml. savstarpēja nomaiņa.
vējrādis Ierīce (ar vējā rotējošiem elementiem) vēja virziena un ātruma noteikšanai.
sajūgs Ierīce (automašīnā, traktorā), kas savieno dzinēju ar pārnesuma kārbu un dzenošajiem riteņiem.
starteris Ierīce (kā, parasti iekšdedzes motora) iedarbināšanai; arī ierīce zemspiediena luminiscences spuldžu iededzināšanai.
svērtenis Ierīce (kā, parasti vertikālā virziena) noteikšanai.
āmurs Ierīce (pāļu dzīšanai, metālu apstrādei u. tml.), kurā triecienu izdara brīvi krītošs smagums.
dozators Ierīce (parasti automātiska) noteiktas porcijas, devas atmērīšanai, atdalīšanai (no šķidruma, beramas vielas, mīkstas masas u. tml.).
slazds Ierīce (parasti savvaļas dzīvnieku) ķeršanai.
lamatas Ierīce (parasti savvaļas) dzīvnieku ķeršanai; arī slazds.
lampa Ierīce (parasti spuldzes veidā) ar dažādām funkcijām (piem., starojuma vai siltuma iegūšanai).
nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) slimnieku, ievainoto vai mirušo pārnešanai guļus stāvoklī.
nestuves Ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar četriem rokturiem), kas paredzēta (kā) pārnešanai.
aizslēgs Ierīce (šaujamierocī) šāviņa patronas iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas.
kauss Ierīce (zemes darbu, kraušanas u. tml. mašīnām) grunts, beramu materiālu, priekšmetu satveršanai, pārvietošanai.
rāvējslēdzējs Ierīce apģērba, apavu, somas u. tml. atvēruma malu savienošanai – divas lentes ar metāla vai plastmasas zobveida elementiem, kurus pamīšus sabīda slīdoša detaļa.
staigulis Ierīce ar riteņiem, kas ļauj stāvus pārvietoties bērniem, kuri vēl neprot staigāt.
maisītājs Ierīce aukstā un karstā ūdens sajaukšanai.
eholote Ierīce automātiskai ūdenstilpes dziļuma mērīšanai vai zivju bara meklēšanai, izmantojot atstarotos skaņu viļņus.
mangals Ierīce cepšanai uz oglēm – četrstūraina metāla kaste ar gaisa atverēm sānos; malkas grils.
akumulators Ierīce enerģijas (parasti elektroenerģijas) uzkrāšanai.
psihrometrs Ierīce gaisa relatīvā mitruma un temperatūras noteikšanai pēc divu termometru – sausa un saslapināta – rādījumu starpības.
polarimetrs Ierīce gaismas polarizācijas pakāpes mērīšanai.
gaļasmašīna Ierīce gaļas (arī citu produktu) samalšanai mājas apstākļos; gaļas maļamā mašīna.
linete Ierīce garu apstrādājamo detaļu papildu atbalstam metālgriešanas darbmašīnās.
solārijs Ierīce iedeguma iegūšanai ar garo ultravioleto starojumu; telpa, vieta u. tml. šāda iedeguma iegūšanai.
fēns Ierīce karsta gaisa plūsmas iegūšanai.
kodolreaktora regulators ierīce kodolu dalīšanās procesa intensitātes regulēšanai, kā arī tā apturēšanai avārijas gadījumā.
balansieris Ierīce līdzsvara attīstīšanai – uz atsperes vai cita kustīga elementa fiksēta platforma.
lodlampa Ierīce lodēšanai ar noteiktā virzienā vērstu liesmu.
medus sviede ierīce medus izmešanai no šūnām ar centrbēdzes spēku.
bremze Ierīce mehānisma (parasti transportlīdzekļa) kustības palēnināšanai vai apstādināšanai.
tecīla Ierīce metāla darbarīku asināšanai – abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu.
kikstarteris Ierīce motocikla, mokika vai motorollera motora iedarbināšanai, nospiežot ar kāju pedāli.
surdīne Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai.
elektriskais krēsls ierīce nāves soda izpildīšanai ar elektrisko strāvu.
karātavas Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot.
ātršuvējs Ierīce papīra lapu iestiprināšanai aktu vākos, mapē; aktu vāki, mape ar šādu ierīci.
ūdensmērītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā); ūdensskaitītājs.
ūdensskaitītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā).
sejassargs Ierīce sejas aizsargāšanai (piem., darba procesā, sportā); sejsargs.
telefons Ierīce skaņas signālu uztveršanai un pārraidei; telefona aparāts.
blīvslēgs Ierīce spraugas noslēgšanai starp kustīgu detaļu (piem., cilindra, virzuļa kātu) un ejas sienām, lai neizplūstu tvaiks, gāze.
saspraudnis Ierīce stacionāri nesaistītu (parasti elektriskās ķēdes) daļu savienošanai un atvienošanai, kas sastāv no spraudņa un ligzdas.
katapulta Ierīce starta paātrinājuma piešķiršanai (piem., lidaparātiem uz aviācijas bāzeskuģiem).
ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietas vielas daļiņām, šķidrumu filtrējot ar samazinātas caurlaidības filtru.
pulverizators Ierīce šķidruma izsmidzināšanai ar gaisa strūklu.
ērlifts Ierīce šķidruma pacelšanai ar saspiestu gaisu vai gāzi.
svari Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, kuru var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
batometrs Ierīce ūdens dziļuma mērīšanai, kā arī ūdens paraugu ņemšanai.
mizotājs Ierīce vai darbarīks (kā) mizošanai.
griezējs Ierīce vai mašīna griešanai, arī sasmalcināšanai.
interfeiss Ierīce vai programma, kas dod iespēju lietotājam komunicēties ar datoru; salāgošanas ierīce vai sistēma; saskarne.
vibrators Ierīce vibrāciju radīšanai; elektrovadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, atstarošanai.
radiometrs Ierīce vielas radioaktivitātes vai radioaktīvā starojuma mērīšanai.
dozimetrs Ierīce, aparāts, ar ko mērī dozu (2) vai dozas jaudu.
pastiprinātājs Ierīce, aparāts, kas (ko) pastiprina.
automāts Ierīce, aparāts, kas darbojas automātiski.
informators Ierīce, aparāts, kas sniedz vai pārraida informāciju.
skaļrunis Ierīce, ar ko elektriskās svārstības pārvērš akustiskajās svārstībās.
elektronu lielgabals ierīce, ar ko iegūst elektronu plūsmu (kūli).
giljotīna Ierīce, ar ko nocērt galvu, izpildot nāvessodu.
numerators Ierīce, ar ko numurē; ierīce, ar ko uzspiež ciparus (uz kā).
fiksators Ierīce, ar kuru (ko) nostiprina vajadzīgā stāvoklī.
telūrijs Ierīce, ar kuru demonstrē Zemes griešanos ap savu asi un ap Sauli, kā arī Mēness griešanos ap Zemi.
kontaktdakša Ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus.
spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
adapters Ierīce, ar kuru savstarpēji savieno datu apstrādes iekārtas.
mūzikas instruments ierīce, ar kuru var iegūt mūzikā izmantojamas skaņas.
skaņotājs Ierīce, ar kuru var noskaņot mūzikas instrumentu.
multiplikators Ierīce, ar kuru vienlaicīgi var iegūt vairākas kopijas.
skaitļotājs Ierīce, arī ierīču komplekss mehanizētai vai automatizētai matemātisku operāciju veikšanai.
aizgrieznis Ierīce, detaļa (kā) aizdarīšanai, noslēgšanai un atvēršanai.
reverss Ierīce, detaļa, ar kuru pārslēdz (kā) darbību pretējā virzienā.
pildne Ierīce, iekārta (kā) pildīšanai ar kādu vielu.
kamera Ierīce, iekārta (parasti izolētas, slēgtas telpas veidā); ierīces, iekārtas izolēta, slēgta daļa.
termostats Ierīce, iekārta u. tml. (kā, piem., pētījamā objekta, darba mezgla) turēšanai pastāvīgā temperatūrā.
satvere Ierīce, iekārta, arī detaļa (kā) satveršanai.
satvērējierīce Ierīce, iekārta, arī detaļa (kā) satveršanai.
savilcējs Ierīce, iekārta, arī rīks, detaļa (kā) savilkšanai.
savācējs Ierīce, iekārta, būve, to daļa (kā) savākšanai, arī uztveršanai; kolektors (1).
ravētājs Ierīce, iekārta, darbarīks nezāļu ravēšanai.
pusautomāts Ierīce, iekārta, kas daļu darbības cikla veic patstāvīgi, daļu – ar cilvēka palīdzību.
kompensators Ierīce, iekārta, kas līdzsvaro, novērš (kā) iedarbību.
sviedne Ierīce, iekārta, rīks u. tml. (kā) atdalīšanai, virzīšanai ar centrbēdzes spēku.
sakabe Ierīce, ietaise u. tml. (parasti) transportlīdzekļu savienošanai.
kolektors Ierīce, ietaise, iekārta (kā) savākšanai, uztveršanai, arī novadīšanai.
taimeris Ierīce, ietaise, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci, arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
čoks Ierīce, ka paredzēta gaisa padeves karburatorā samazināšanai.
katapulta Ierīce, kas (parasti) avārijas situācijā no lidaparāta izsviež sēdekli ar cilvēku.
gaisa kondicionētājs ierīce, kas (telpā, automašīnā) nodrošina vēlamo gaisa kvalitāti (parasti vēsu gaisu karstumā).
metālmeklētājs Ierīce, kas (zemē, ūdenī vai kādā citā vidē) uzrāda metāla priekšmetu, kā arī strāvu vadošus elementus.
viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
lokators Ierīce, kas ar radiolokācijas metodēm nosaka objekta atrašanās vietu.
kanāls Ierīce, kas automātiski realizē datu apmaiņu starp operatīvo atmiņu un perifēriskajām iekārtām.
autopilots Ierīce, kas automātiski vada lidaparātu.
skeneris Ierīce, kas caurskata un lasa tekstus, attēlus un svītrkodus, pārveido tos ciparu kodā un uzglabā kā datnes.
modems Ierīce, kas ciparu signālu formā uzglabāto informāciju pārveido analogajos signālos, kā arī saņemtos analogos signālus – ciparu signālos.
apgaismes ķermenis ierīce, kas izstaro gaismu.
modifikators Ierīce, kas koriģē, pārveido (kā) darbību.
masažieris Ierīce, kas masē; priekšmets, ar ko var masēt vai masēties.
palīgierīce Ierīce, kas paredzēta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pārvietošanās u. c. funkciju nodrošināšanai.
detektors Ierīce, kas paredzēta dažādu priekšmetu, vielu, elektrisko signālu u. tml. uztveršanai, reaģējot ar attiecīgiem atbildes signāliem.
rakstītājs Ierīce, kas paredzēta informācijas ierakstīšanai, arī audio un video ierakstu veikšanai.
racējs Ierīce, kas paredzēta kultūraugu izrakšanai no zemes.
sviestmaižu tosteris ierīce, kas paredzēta, lai apceptu divas kopā saspiestas maizes šķēles, starp kurām ir pildījums.
fotoaparāts Ierīce, kas paredzēts fotoattēla iegūšanai.
fotokamera Ierīce, kas paredzēts fotoattēla iegūšanai.
žirokompass Ierīce, kas rāda iepriekš uzdotu noteiktu virzienu (parasti ģeogrāfiskā meridiāna virzienu).
lāzers Ierīce, kas rada ļoti intensīvu un noteikta viļņu garuma gaismas staru kūli, ko izmanto medicīnā, hologrāfijā, kompaktdisku rakstīšanā un atskaņošanā u. tml.
tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
elektrokardiogrāfs Ierīce, kas reģistrē sirdsdarbības elektriskos potenciālus.
karburators Ierīce, kas sagatavo gaisa un šķidrās degvielas degmaisījumu iekšdedzes motora darbībai.
indikators Ierīce, kas sniedz specifisku, vizuāli uztveramu informāciju par (kā) stāvokli.
vagona bukse ierīce, kas vagona svaru pārnes uz riteņpāra ass kakliņiem, kā arī ierobežo vagona sānnovirzi.
fotoelements Ierīce, kas, izmantojot fotoefektu, optisko starojumu pārvērš elektriskajā enerģijā.
veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
žiroskops Ierīce, kuras galvenā sastāvdaļa ir ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas (simetrijas) ass var mainīt savu virzienu telpā.
aizšaujamais Ierīce, kuru pavirzot aizdara durvis, vārtus u. tml.
adāmmašīna Ierīce, mašīna, ar kuru ada.
regulators Ierīce, mehānisms (mašīnas, iekārtas vai citas sistēmas) uzturēšanai noteiktā darbības režīmā; automātiskās vadības sistēmas daļa.
šķūre Ierīce, mehānisms, arī rīks, piem., sniega tīrīšanai, zemes virskārtas līdzināšanai, pārvietošanai bīdot, stumjot.
līdzeklis Ierīce, rīks, iekārta u. tml., kas nepieciešama kādas darbības veikšanai.
atpakaļgājiens Ierīces, ierīces daļas kustība pretējā virzienā; arī atpakaļgaita.
elektriskā ķēde ierīču kopums, kas paredzēts elektriskās enerģijas iegūšanai, pārvadei ar vadu palīdzību, sadalei, pārveidošanai vajadzīgajos enerģijas veidos.
bortsistēma Ierīču, aparātu sistēma (kuģī, lidaparātā).
zemēt Ierīkot nepieciešamos savienojumus starp elektroiekārtas daļām un zemi.
slēgta ierinda ierinda, rinda, kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazas atstarpes.
slēgta rinda ierinda, rinda, kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazas atstarpes.
sarīties Ierīt, arī ieelpot (ko) lielākā daudzumā; ierīt, arī ieelpot lielāku daudzumu (kā).
pierīties Ierīt, ieelpot lielākā daudzumā (piem., dūmus, ūdeni); sarīties.
ieziepēt Ierīvēt, ieziest ar ziepēm, pārklāt ar ziepju putām.
piegriezt skābekli ierobežot (kāda, kā) darbību, piem., samazinot vai izbeidzot finansējumu.
iegrožot Ierobežot (parādību dabā), padarot mazāk bīstamu vai sākot izmantot lietderīgi.
apžogot Ierobežot ar žogu.
ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (piemēram, peldbaseinā, ezerā), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
pastaigu laukums ierobežots laukums (parasti dzīvnieku) pastaigām.
aukstais ierocis ierocis ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
liesmumetējs Ierocis pretinieka iznīcināšanai ar degoša šķidruma strūklu.
loks Ierocis šaušanai ar bultām – elastīgs, ar stiegru saliekts stienis.
raķešu ieroči ieroči, kas iznīcināšanas līdzekli nogādā mērķī ar raķeti; šādu ieroču kopums.
indukcija Ierosas un aiztures procesu mijiedarbība.
priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
uzkurināt Ierosināt (kādu), parasti straujai, spēcīgai, darbībai.
iekustināt Ierosināt (norisi, darbību).
sakairināt Ierosināt (piem., interesi, iztēli), parasti ļoti.
aktivēt Ierosināt, arī veicināt (fizioloģiska, ķīmiska u. tml.) procesa norisi, palielināt reakcijas spēju.
uzmudināt Ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara; pamudināt.
sajundīt Ierosināt, pamudināt (vairākus, daudzus) – parasti par notikumiem, parādībām sabiedrībā.
inducēt Ierosināt, radīt (ko) ārēju cēloņu iedarbībā.
uzmusināt Ierosināt, uzmudināt (parasti uz neatļautu, prettiesisku rīcību); uzkūdīt.
izaicinājums Ierosme (izdarīt, paveikt ko, parasti jaunu, arī grūtu); grūtības.
iedvesma Ierosme (radošam darbam).
iniciatīva Ierosme kaut ko sākt; darbības uzsākšana un aktīva virzīšana.
iepīkstēties Ierunāties (parasti smalkā balsī, bailīgi).
iečiepstēties Ierunāties smalkā balsī (parasti par bērniem).
iečiepstēties Ierunāties, ieminēties (par ko).
mēģinājums Iesācēja darbs (piem., literatūrā, mākslā).
sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums; kopā sasietu priekšmetu kopums.
līdzdalība Iesaistīšanās, piedalīšanās, darbošanās (kopīgi veicamā pasākumā, darbībā u. tml.).
iejūgt Iesaistīt (darbā) un ļoti noslogot.
paņemt Iesaistīt (kādu) darbā, darbībā; nodarbināt (1).
ieraut Iesaistīt (parasti pret paša gribu).
pieņemt Iesaistīt darbā pie sevis.
nodarbināt Iesaistīt darbā, dot iespēju strādāt; likt darīt (ko).
iejaukt Iesaistīt, padarīt līdzatbildīgu (kādā, parasti nosodāmā, darbībā).
iekļaut Iesaistīt, padarīt par (kā) sastāvdaļu.
pielikt Iesaistīt, veltīt (kādas darbības veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
iejūgties Iesaistīties (intensīvā darbā) tā, ka neatliek brīva laika.
piedalīties Iesaistīties (kolektīvā darbībā, pasākumā, norisē u. tml.); būt par dalībnieku (kur).
mesties starpā iesaistīties (piem., strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
skriet postā iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
skriet nelaimē iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamās attiecībās); nonākt (parasti nevēlamās) attiecībās.
ieaugties Iesakņoties, paaugties (par augiem).
aizvērpt Iesākt (domu, sarunu).
pasākt Iesākt (ko regulāri darīt); uzsākt (ko).
aizart Iesākt art, bet nepabeigt.
ieart Iesākt art, bet nepabeigt.
uzaurot Iesākt aurot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, aurot.
uzbangot Iesākt bangot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, bangot.
uzblāzmot Iesākt blāzmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
iestāvēties Iesākt bojāties (par uzglabātiem produktiem).
uzbrāzmot Iesākt brāzmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzmot.
uzbrāzt Iesākt brāzt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzt.
uzbrāzties Iesākt brāzties; īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzties.
iebubināties Iesākt bubināt un apklust (par zirgu).
iebuldurēties Iesākt buldurēt un apklust (par tītaru).
uzburbuļot Iesākt burbuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burbuļot.
uzburzguļot Iesākt burzguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burzguļot.
iečirkstēties Iesākt čirkstēt un apklust (par putniem).
iečivināties Iesākt čivināt un apklust (par putniem).
pielēkt Iesākt darboties (par motoru).
iedarboties Iesākt darboties (piem., par motoru, ierīci).
uzliesmot Iesākt degt ar liesmu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt ar liesmu.
uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
iedīkties Iesākt dīkt un pārstāt (parasti par dažiem kukaiņiem).
iedūdoties Iesākt dūdot un apklust (parasti par baložiem).
iedūkties Iesākt dūkt (par dažiem kukaiņiem); īsu brīdi dūkt.
iedūkties Iesākt dūkt (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem); īsu brīdi dūkt.
iedunēties Iesākt dunēt (par mūzikas instrumentiem).
uzdzalkstīt Iesākt dzalkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzalkstīt; uzdzirkstīt.
uzdzirksteļot Iesākt dzirksteļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirksteļot.
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par dažiem dzērieniem).
uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstēt; uzdzirkstīt.
uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstīt.
uzelsot Iesākt elsot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, elsot.
uzgailēt Iesākt gailēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, gailēt.
iegaudoties Iesākt gaudot un apklust (parasti par suni, vilku).
uzgavilēt Iesākt gavilēt (1); īsu bīdi, parasti spēcīgi. gavilēt.
uzvēdīt Iesākt izplatīties (piemēram, par vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
uzvējot Iesākt izplatīties (piemēram, par vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
iegaismoties Iesākt izstarot gaismu (piem., par lampu); īsu brīdi izstarot gaismu.
iedegties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeni, apgaismojumu u. tml.).
uzgaismot Iesākt izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
uzliesmot Iesākt izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
iekrākties Iesākt krākt un pārstāt (par cilvēku).
iekūkoties Iesākt kūkot un apklust (par dzeguzi).
iekustēties Iesākt kustēties (piem., staigājot, ko darot).
iekustēties Iesākt kustēties; iesākt kustēties un pārstāt (par priekšmetiem).
iekvēloties Iesākt kvēlot, sākt degt; iesākt, izstarot vai atstarot gaismu.
uzkvēlot Iesākt kvēlot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, kvēlot.
izlidot Iesākt lidojumu (par lidaparātiem, lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
ielīt Iesākt līt (parasti ilgstoši).
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, tā gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzēt.
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt; īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
uzmirdzināt Iesākt mirdzināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzināt.
uzmirgot Iesākt mirgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirgot.
uzmutuļot Iesākt mutuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot.
uznākt Iesākt norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi norisēt, izpausties.
noparkšķēt Iesākt parkšķēt un pārstāt parkšķēt.
nopīkstēt Iesākt pīkstēt un pārstāt pīkstēt (piem., par ierīcēm).
uzplaiksnīt Iesākt plaiksnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt.
uzplandīt Iesākt plandīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīt.
uzplīvot Iesākt plīvot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plīvot.
iepukstēties Iesākt pukstēt (parasti straujāk) – par sirdi.
iepūst Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju).
iegriezties Iesākt pūst no citas puses (par vēju).
uzpūst Iesākt pūst; īsu brīdi, parasti spēcīgi, pūst.
iepūt Iesākt pūt; mazliet, arī vietumis sapūt.
iečaloties Iesākt radīt nevienmērīgu, guldzošu troksni (par plūstošu ūdeni).
iekliegties Iesākt radīt raksturīgas skaļas balss skaņas un apklust (parasti par putniem).
iegriezties Iesākt radīt raksturīgas, spalgas balss skaņas un apklust (par griezi).
ierēkties Iesākt radīt skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu); īsu brīdi radīt skarbu, skaļu troksni.
iegaudoties Iesākt radīt stieptas, gaudulīgas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem).
iegaudoties Iesākt radīt stieptas, svelpjošas skaņas (piem., par vēju); iesākt radīt šādas skaņas un pārstāt.
iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu samērā augstu skaņu (par parādībām dabā, arī ierīcēm, mašīnām, šāviņiem).
ierieties Iesākt radīt šāvienu troksni (piem., par ložmetēju); īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
uzrūcināt Iesākt rūcināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, rūcināt.
ierūkties Iesākt rūkt (piem., par motoriem, ierīcēm); īsu brīdi rūkt.
ierūkties Iesākt rūkt un apklust (par dzīvniekiem).
ierūkties Iesākt rūkt un pārstāt (par parādībām dabā).
norūkt Iesākt rūkt un pārstāt rūkt (par pērkonu).
iesīkties Iesākt sīkt (par dažiem kukaiņiem); īsu brīdi sīkt.
iesīkties Iesākt sīkt (par priekšmetiem, ierīcēm); īsu brīdi sīkt.
ierunāties Iesākt skanēt (par mūzikas instrumentiem).
iesmaržoties Iesākt smaržot; īsu brīdi smaržot.
uzsmaržot Iesākt smaržot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, smaržot.
iesparkšķēties Iesākt sparkšķēt un pārstāt.
uzliesmot Iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību); īsu brīdi spēcīgi izpausties.
iedūcināt Iesākt spēlēt (mūzikas instrumentu ar zemu skanējumu).
iespīdēties Iesākt spīdēt (par acīm); īsu brīdi spīdēt.
iespīdēties Iesākt spīdēt (piem., par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi spīdēt.
uzspīdēt Iesākt spīdēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt.
uzspīdināt Iesākt spīdināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdināt.
uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu; īsu brīdi šādi spīdēt.
uzliesmot Iesākt spoži spīdēt; īsu brīdi spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, kosmiskiem ķermeņiem).
uzsprakstēt Iesākt sprakstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakstēt.
uzsprakšķēt Iesākt sprakšķēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakšķēt.
iesprēgāties Iesākt sprēgāt (par ko degošu); īsu brīdi sprēgāt.
uzsprēgāt Iesākt sprēgāt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprēgāt.
uzstarot Iesākt starot (piemēram, par skatienu); īsu brīdi, parasti kam spēcīgi izpaužoties, starot.
iestaroties Iesākt starot; īsu brīdi starot.
uzstarot Iesākt starot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, starot.
uzmutuļot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
uzkūsāt Iesākt strauji, spraigi risināties (piemēram, par notikumiem).
uzšalkot Iesākt šalkot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkot.
uzšalkt Iesākt šalkt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkt.
ierunāties Iesākt šaut (par šaujamieročiem).
ietarkšķēties Iesākt tarkšķēt; iesākt tarkšķēt un pārstāt.
ietiepties Iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savu gribu, savu, parasti neīstenojamu, vēlēšanos.
ieriesties Iesākt veidoties (par pumpuriem, augļiem).
ievizēties Iesākt vizēt (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi vizēt.
iezaigoties Iesākt zaigot (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi zaigot.
iezalgoties Iesākt zalgot (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi zalgot.
iezibēties Iesākt zibēt (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi zibēt.
uzzibšņot Iesākt zibšņot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibšņot.
atklāt Iesākt, ievadīt (darbību, pasākumu u. tml.); paziņot, ka sākas.
izdarīt Iesākt, pasākt, arī rīkoties.
ievadīt Iesākt; būt par (kā) sākumu.
aizvērpties Iesākties (par domu, sarunu).
iestāties Iesākties (piem., par stāvokli, norisi, laika posmu dabā).
pamosties Iesākties no jauna (par procesiem dabā).
ietaisīt Iesālīt, iemarinēt u. tml. sagatavot lietošanai.
sālsstandziņa Iesāļš kārtainās mīklas iegarens cepums.
sienīts Iesarkani pelēks, sarkanīgs vai sarkanbrūns magmatisks iezis, ko izmanto par apdares akmeni.
hromosfēra Iesarkans Saules (zvaigznes) atmosfēras slānis, kas atrodas starp fotosfēru un vainagu.
niks Iesauka; segvārds (parasti interneta portālu komentāros).
mobilizācija Iesaukšana aktīvajā karadienestā.
ņemt Iesaukt (armijā), likt pildīt karavīra pienākumus.
paņemt Iesaukt (kādu) karadienestā.
iegodāt Iesaukt (parasti pagodinošā vārdā).
mobilizēt Iesaukt aktīvajā karadienestā.
ieslīgt Iesēsties, iegulties (parasti mīkstās mēbelēs).
pasēt Iesēt (parasti zālaugu) zem virsauga (parasti labības auga).
albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
sūnot Iesīkstēt (kādos paradumos, nodarbēs).
iedunkāt Iesist ar dūri vai elkoni.
ievicot Iesist, iepērt (parasti ar vicu).
uzsist Iesist, parasti spēcīgi (ar ko), virzot sitienu (pa ko, kam, arī kur).
uzdot Iesist, parasti spēcīgi (kādam, pa ko).
uzsist Iesist, parasti spēcīgi (kādam).
uzsist Iesitot naglas, nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko), sastiprinot ar iesistām naglām.
saskābēt Ieskābēt (ko), parasti lielākā daudzumā; ieskābēt (kā) lielāku daudzumu.
skābputra Ieskābēta šķidra miežu putraimu putra, kam ēdot piejauc arī rūgušpienu vai biezpienu un lieto aukstu.
iedziedāties Ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
iedipēties Ieskanēties (parasti par soļiem).
ietrīcēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti.
iespēlēt Ieskaņot (instrumentālu skaņdarbu).
pārskaņot Ieskaņot vēlreiz, no jauna (skaņdarbu).
iemest Ieskatīties, paraudzīties (parasti ātri, īsu brīdi).
tīties Ieskaut sevi (ar ko, kur iekšā).
ieķert Ieskrāpēt, viegli iekost (par dzīvniekiem).
starts Ieskrējiens un gaisā pacelšanās brīdis (par lidaparātiem).
dedzināt Ieslēdzot panākt, ka izstaro gaismu, siltumu.
iestatīt Iesliet, ievietot (parasti stāvus) kur iekšā.
piesnaust Ieslīgt vieglā snaudā (parasti uz neilgu laiku).
nogāzens Ieslīps, arī nolaidens.
pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu ar nolūku mainīt (piem., tiesas) spriedumu, lēmumu.
atskaņa Iespaidi, arī sekas (pēc kāda notikuma).
nomaksa Iespēja (ko) iegādāties, par to norēķinoties vēlāk, veicot noteiktā laika periodā regulārus maksājumus.
pēdējā brīža piedāvājums iespēja iegādāties preci (parasti ceļojumu), par kuru jāmaksā un kas jāizmanto ļoti drīzā laikā.
opcija Iespēja noteiktā laikā pirkt vai pārdot (piem., vērtspapīrus) pēc iepriekš paredzētās cenas.
brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
teikšana Iespēja, arī tiesības (ko) noteikt, vadīt, rīkot.
varbūtība Iespēja, iespējamība, ka (parādība, apstākļi, norise) var būt, notikt, realizēties.
potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams kādai darbībai, norisei un noteiktos apstākļos var izpausties, īstenoties.
spēks Iespēja, vara (piem., ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).
izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
rēgs Iespējama, varbūtēja parādība, process, kas atstāj negatīvu iespaidu, ietekmi uz rīcību, emocijām u. tml.
spektrs Iespējamo (fizikāla lieluma, fizikālas parādības, to sastāvdaļu) skaitlisko vērtību kopa; sadalījums (fizikālai parādībai) pēc kādām pazīmēm.
eventuāls Iespējams (zināmos apstākļos); varbūtējs.
potenciāls Iespējams, varbūtējs.
izvēlne Iespēju saraksts, ko datu apstrādes sistēma parāda lietotājam un no kura lietotājs var izvēlēties ierosināmu darbību.
saspert Iesperot sašķelt, sabojāt (parasti pilnīgi) – par zibeni.
nonparelis Iespiedburti, kuru augstums ir 2,26 mm; ar šādiem burtiem iespiests teksts.
iespiedloksne Iespieddarba apjoma mērvienība.
autoreksemplārs Iespieddarba eksemplārs, kas bez maksas pienākas autoram.
brīveksemplārs Iespieddarba eksemplārs, ko saņem bez maksas.
makets Iespieddarba paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
izdevums Iespieddarba visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē.
grāmata Iespieddarbs – iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums; šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas par kādu ģeogrāfisku vietu.
konfiskācija Iespieddarbu izņemšana no apgrozības; atsavināšana.
jaunā druka iespiedums ar antīkvas burtiem.
vecā druka iespiedums ar gotiskajiem burtiem.
iekost Iespiest (ko) starp zobiem, satvert (ko zobos).
iemiegt Iespiest (starp ko, kur).
nodrukāt tekstu iespiest tekstu vai uzrakstīt to ar datoru.
saspraust Iespiest, parasti cieši (rokas sānos).
signāleksemplārs Iespiesta izdevuma (piem., grāmatas) pirmais eksemplārs, ko saņem šī iespieddarba veidotāji pirms masveida iespiešanas.
skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa ar aģitējoši informatīvu saturu.
uzēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti noņemt, pavirzīt; arī ieēsties (1).
iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties ar to (par krāsām, vielām).
iegrauzties Iespiesties (kur iekšā) – piem., par ko ciešu, asu.
difundēt Iespiesties, iesūkties difūzijas procesā (par vielas molekulām); izplatīties uz visām pusēm, sajaukties (par vielām).
grāmata Iespiešanai paredzēts (lielāka apjoma) sacerējums.
saspītēt Iespītēt (parasti ļoti).
piespļaut Iespļaujot (kur iekšā), padarīt netīru (ko).
atkāpe Iespraudums stāstījumā, kas literārā darbā nav tieši saistīts ar sižeta risinājumu.
uzspraust Iespraužot, iestiprinot u. tml., novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
saspriesties Iespriesties (kur) – par kā lielāku daudzumu.
aizspriesties Iespriesties (rīklē) – par ēdienu.
sasprukt Iesprukt (par vairākiem, daudziem).
sasprūst Iesprūst (kur) – par kā lielāku daudzumu.
birojs Iestāde (parasti neliela); nodaļa (iestādē, uzņēmumā).
krājkase Iestāde (piem., bijušajā PSRS), kas pieņem iedzīvotāju brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas; šīs iestādes ēka, telpas.
redakcija Iestāde (piem., dažādi plašsaziņas līdzekļi), kuras uzdevums ir sagatavot un padarīt pieejamus preses izdevumus, radio, TV raidījumus u. tml.; celtne, telpas, kurās darbojas šāda iestāde.
konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus.
laboratorija Iestāde vai tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu.
stacija Iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai ar automobiļiem, ūdenstransportlīdzekļiem.
pārstāvniecība Iestāde, institūcija, kas pārstāv (valsts, uzņēmuma u. tml.) intereses citā valstī vai starptautiskā organizācijā.
vēstniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kuras pamatmērķis ir kādas vērtības popularizēšana; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
kultūras nams iestāde, kas (kādā rajonā, pilsētā) organizē ar kultūru vai izglītību saistītus pasākumus; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
radio Iestāde, kas nodarbojas ar informācijas, mūzikas u. tml. pārraižu veidošanu un raidīšanu ar radioviļņiem; radiofons.
radiofons Iestāde, kas nodarbojas ar radio pārraižu veidošanu un pārraidīšanu; radio (1).
pārvalde Iestāde, kas nodarbojas ar tās pakļautībā esošo iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; ēka, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
banka Iestāde, kas pieņem noguldījumus, uzglabā naudu, ir starpnieks maksājumos, norēķinos, kā arī izsniedz kredītus; ēka, kur veic šīs operācijas.
darba birža iestāde, kas reģistrē bezdarbniekus un ir starpniece starp uzņēmējiem un strādniekiem.
filharmonija Iestāde, kas rīko koncertus un citus mūzikas sarīkojumus; ēka, kurā atrodas šāda iestāde.
kolektors Iestāde, kas savāc un sadala starp iestādēm, organizācijām (piem., grāmatas).
apdrošinātājs Iestāde, kas slēdz apdrošināšanas līgumu un garantē apdrošināšanas atlīdzību.
muzejs Iestāde, kas vāc, glabā, sistematizē, izstāda apskatei, kā arī pēta noteikta veida materiālās un garīgās kultūras vērtības.
kontrole Iestāde, kas veic uzraudzības un pārbaudes darbu.
planetārijs Iestāde, kur ar šādiem aparātiem, ierīcēm demonstrē zvaigžņotās debess ainas; ēka, kur darbojas šāda iestāde.
aptieka Iestāde, kur pārdod ārstniecības līdzekļus, kā arī izgatavo zāles pēc individuālām receptēm; telpa, kur atrodas šāda iestāde.
bāze Iestāde, noliktava, ēku komplekss u. tml., kas apgādā (ko) ar materiālajiem resursiem vai nodrošina noteikta veida pakalpojumus.
kurjerpasts Iestāde, organizācija, kas apkalpo klientus, nogādājot sūtījumus ar kurjeriem; šāda sūtījumu nogāde.
kantoris Iestāde, uzņēmums (parasti padomju iekārtā).
stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu, piem., pētniecisku, darbību veikšanai; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
kompetence Iestādes vai amatpersonas pilnvaru apjoms.
sēde Iestādes, organizācijas u. tml. darbinieku vai locekļu sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu.
rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties).
kadru daļa iestādes, uzņēmuma daļa, kas padomju iekārtas laikā pārzināja darbinieku pieņemšanu, atbrīvošanu (mūsdienās – personāldaļa).
kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību uz laiku izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi (tagad dienesta viesnīca).
sienas avīze iestādes, uzņēmuma u. tml. iekšējs periodisks izdevums – parasti liela lapa, kas rāda kolektīva dzīvi un kuru izkar pie sienas.
uzlikt Iestādīt, noregulēt (ierīces darbību, darbības režīmu).
stiga Iestaigāta taka, brīva josla, pa kuru var iet, arī braukt.
iespraudums Iestarpinājums.
iemetināt Iestarpināt (kādu vārdu, piebildi, parasti cita runātajā).
iemest Iestarpināt (kādu vārdu), ierunāties (parasti, kādu pārtraucot).
iepūst Iestāstīt (parasti ko aplamu).
iekārtoties Iestāties (darbā).
iekļūt Iestāties (kur), iegūt tiesības (kur) piedalīties, parasti pārvarot grūtības, šķēršļus.
sastingt Iestāties (par klusumu, mieru).
atnākt Iestāties (piem., par laika posmu); iesākties (piem., par izjūtām).
pienākt Iestāties, iesākties (par laika periodu, laika momentu).
pienākt Iestāties, iesākties (piem., par notikumiem, parādībām).
pāriet Iestāties, sākt strādāt vai mācīties (citā darbavietā, citā mācību iestādē).
samesties Iestāties; iegūt (kādu īpašību) – par parādībām dabā.
aparāts Iestāžu, nodaļu vai darbinieku kopums.
inspekcija Iestāžu, uzņēmumu u. tml. pārbaude, kontrole; arī (kā) apskate.
samukt Iestigt (par vairākiem, daudziem).
logs Iestikloti rāmji šādas atveres aizdarīšanai; ietvars šādu rāmju iestiprināšanai.
iekniedēt Iestiprināt ar kniedēm (kur iekšā).
iesprādzēt Iestiprināt ar sprādzi.
ielogot Iestiprināt ietvarā (gleznu, attēlu).
ierāmēt Iestiprināt ietvarā.
iestiklot Iestiprināt rāmī, ietvarā stikla plāksni; iestiprināt ietvarā zem stikla.
ievākot Iestiprināt vākos (parasti iespieddarbu).
iemetināt Iestiprināt, iestrādāt (kāda materiāla gabalu) kur starpā (piem., ko pagarinot, aizpildot).
ieķitēt Iestiprināt, noblīvēt ar tepi.
iemēslot Iestrādājot mēslojumu, padarīt (zemes gabalu) auglīgu, auglīgāku.
kūdrot Iestrādāt (parasti ieart) augsnē kūdru.
iekultivēt Iestrādāt augsnē (ar kultivatoru).
oderēt Iestrādāt oderi (apģērbam, arī apaviem).
vatēt Iestrādāt siltinājuma kārtu (piem., vates, vatelīna) (parasti tekstilizstrādājumā).
sastrēgt Iestrēgt (kur) – par vairākiem, daudziem.
kompozīcija Iestudējums, kurā apvienoti (piem., dažādu daiļdarbu, skaņdarbu) fragmenti.
ievilkties Iesūkties (vielā, masā, šķidrumā); piesātinoties (ar vielu) sasniegt noteiktu gatavību.
infiltrēties Iesūkties augsnē (par ūdeni).
sasūkties Iesūkties lielākā daudzumā (par šķidrumu, smaržu u. tml.); iesūkties (par šķidruma, smaržas u. tml. lielāku daudzumu).
iestāvēties Iesūkties un ilgi neizgaist (par smaržu).
iesvaidīt Iesvētīt reliģiskā ceremonijā, apslakot ar svētīto ūdeni vai ieziežot ar svētīto eļļu.
mūķene Iesvētīta reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) sieviešu kārtas locekle, kas devusi īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
mācītājs Iesvētīts baznīcas kalpotājs ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
mūks Iesvētīts reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) vīriešu kārtas loceklis, kas devis īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
komūnija Iešana pie dievgalda; Svētā Vakarēdiena baudīšana.
ieņemt Iešūt (piem., lai padarītu šaurāku, īsāku).
ņemt (nelabu) galu iet (aiziet) bojā, parasti traģiski.
mīt Iet (pa kādu vietu); ejot, staigājot spiest ar kājām (ko).
kātot Iet (parasti ātri).
sukāt Iet (parasti ātri).
defilēt Iet (parasti lēnām, svinīgi kam garām, gar ko).
tikko pavilkt kājas iet ar grūtībām, pēdējiem spēkiem; būt ļoti nogurušam.
avarēt Iet bojā (par transporta līdzekli); ciest avārijā.
atrast galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
dabūt galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
iet soļos iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem).
iet soļiem iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem).
ritēt Iet uz priekšu, turpināties (par laiku, laikposmu).
iet savu ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi.
iet citu ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi.
cilpot Iet viegliem, straujiem soļiem (par cilvēku).
dipināt Iet, arī skriet sīkiem solīšiem, radot raksturīgu soļu troksni.
pavadīt Iet, braukt kādam līdzi; būt kādam par ceļabiedru, pavadoni.
brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piem., pa ūdeni, staignu pamatu).
tecēt Iet, skriet veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
vicot Iet, skriet, parasti ātrā tempā.
maršēt Iet, soļot vienmērīgā, noteiktā ritmā; arī staigāt.
lāčot Iet, staigāt (netīrām, sabristām kājām, apaviem); arī iet, skraidīt kur pagadās.
laizītava Ietaise (meža dzīvnieku) piebarošanai ar lopbarības sāli.
zibensnovedējs Ietaise ēku, būvju, arī transportlīdzekļu aizsardzībai pret zibeni.
pārslēdzējs Ietaise kādas iekārtas, ierīces darbības režīma maiņai; pārslēgs.
pārslēgs Ietaise kādas iekārtas, ierīces darbības režīma maiņai.
satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) – par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
salīt Ietecēt, ieplūst (parasti vairākos, daudzos traukos) – par šķidrumu.
izvirzīt Ieteikt (kādu, kādu darbu, piem., apbalvošanai).
izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam), parasti izvēloties no vairākiem.
ieminēties Ieteikties, pateicot (ko); ierunāties (par ko).
pamācība Ieteikums, norādījums (kā rīkoties, izturēties); arī padoms.
pēcietekme Ietekme, kas sākas pēc kādas iedarbības izbeigšanās.
lobēt Ietekmējot vēlētus politiķus (parasti deputātus), panākt viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
smadzeņu skalošana ietekmēšana, ko veic ar propagandas līdzekļiem.
uzspiest Ietekmēt (kādu), lai panāktu, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara u. tml. pretēji (tā) vēlmei.
locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa rakstura, personības īpašības; mainīt, grozīt (ko).
spiest Ietekmēt, parasti nelabvēlīgi (kādu) – par psihisku, fizioloģisku stāvokli.
satērpt Ietērpt (parasti pilnīgi).
ietiece Ietiekšanās, iekļūšana (kādā citā sfērā, jomā – parasti saistībā ar mākslu).
stūrgalvīgs Ietiepīgs, nepiekāpīgs (par cilvēku).
kapacitāte Ietilpība; maksimālais daudzums, ko (kas) spēj uzkrāt vai saražot.
vanna Ietilpīgs, garens trauks, kurā mazgājas vai ko izmanto mazgāšanai.
satīstīt Ietīstīt (parasti pilnīgi).
satramdīt Ietramdīt, parasti ļoti; satraukt; sabiedēt.
ieurbties Ietriekties, iespiesties (kur iekšā) – parasti par asiem, smailiem priekšmetiem.
rūts Ietvarā iestiprināta stikla plātne; stikla daļa, laukums starp loga spraišļiem.
brilles Ietvarā iestiprinātas divas stikla lēcas redzes spēju palielināšanai.
skaitāmie kauliņi ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām skaitīšanai vai atņemšanai; skaitīkļi.
rāmis Ietvars (brillēm).
ielogs Ietvars (gleznai, attēlam).
aploda Ietvars (logam, durvīm).
logāts Ietvars (piem., gleznai, attēlam).
aptvere Ietvars, kas apņem, savieno un nostiprina (atsevišķas detaļas); šāds ietvars kopā ar ietvertajām detaļām.
pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
implikācija Ietveršana, iekļaušana (līdz ar ko citu).
kadrēt Ietvert (parasti saskaņā ar māksliniecisku ieceri) kadrā [2].
bruņot Ietvert izturīgā aizsargkārtā.
aptvert Ietvert sevī, savas darbības sfērā (parasti ko lielu, plašu).
ieveidot Ietvert, attēlot (piem., daiļdarbā).
implicēt Ietvert, iekļaut (līdz ar ko citu).
izurbt Ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu.
un Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo teikumu.
preambula Ievaddaļa (piem., likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā, kurā izklāstīti tā mērķi un galvenie principi.
uvertīra Ievadījums (darbībai, norisei, notikumam u. tml.).
uzņemt Ievadīt (nepieciešamās vielas) organismā (par augiem, to daļām).
ieskandināt Ievadīt ar mūziku.
injicēt Ievadīt ar šļirci (zāļu vielu, vakcīnu u. tml.).
ieeļļot Ievadīt eļļu; ieziest (ko) ar eļļu.
gāzēt Ievadīt gāzi, piesātināt ar gāzi.
izlīdzināt kursu ievadīt, piem., lidaparātu, kuģi paredzētajā kursā, ja tas novirzījies.
ieskaņa Ievads, sākuma posms (parasti skaņdarbā, daiļdarbā).
savainot Ievainojot (organisma daļu), padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
savainot Ievainot (par organisma daļu).
pazondēt Ievākt ziņas (par ko).
zondēt Ievākt ziņas (par ko).
iespiest Ieveidot (ar šablonu audumā, ar īpašiem rīkiem kādā virsmā ornamentu, attēlu).
ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu, rievas); padarīt (ko) rievainu.
ierobīt Ieveidot (kādā virsmā robu), padarīt (ko) robainu.
biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē, padomju iekārtā), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
leģislatūra Ievēlētās pārstāvnieciskas institūcijas (piem., parlamenta) vai vēlētas amatpersonas (piem., prezidenta) pilnvaru laiks, ar likumu noteiktais darbības periods.
delegāts Ievēlēts vai iecelts kādas valsts, kolektīva vai iestādes pilnvarots pārstāvis; delegācijas loceklis.
ārpus konkurences ievērojami pārāks par visiem citiem.
notikums Ievērojams fakts; izcila, nozīmīga parādība.
kritisks Ievērojams, liels; tāds, kas var radīt sarežģījumus, bīstamu situāciju.
augsts Ievērojams, nozīmīgs, svarīgs, arī saistīts ar lielu atbildību.
plejāde Ievērojamu kādas nozares, profesijas u. tml. pārstāvju kopums.
atkarība Ievērojot (ko), saskaņā (ar ko).
turēties Ievērot (piem., noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
liesēt Ievērot diētu un censties samazināt savu svaru.
vadīties Ievērot, ņemt vērā (ko) savā darbībā, rīcībā.
piefiksēt Ievērot, pamanīt, arī iegaumēt (ko).
iziet Ievērot, pieņemt par pamatu, izejas punktu (tālākai darbībai, secinājumam u. tml.).
importēt Ievest (preces, arī kapitālu, pakalpojumus) no ārzemēm.
automatizēt Ieviest automātiskas iekārtas (piem., kādā nozarē, uzņēmumā).
elektrificēt Ieviest elektrisko enerģiju tautsaimniecībā, kādā tās nozarē, sadzīvē u. tml.; pievadīt elektrisko strāvu (kādam objektam).
saviesties Ieviesties lielā daudzumā – parasti par ko nevēlamu.
ienākt Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem, augiem).
perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par ko nevēlamu).
revolucionizēt Ieviešot ko radikāli jaunu, panākt straujas un būtiskas izmaiņas (kādā nozarē, darbības jomā u. tml.); būtiski izmainīt (ko).
ielikt Ievietot (kādā iestādē); iekārtot (piem., darbā).
iesaiņot Ievietot (kādā materiālā, izstrādājumā), lai aizsargātu transportējot, glabājot.
iebāzt Ievietot (kādu kur, parasti pret paša gribu).
tarot Ievietot (ko) tarā.
iemest Ievietot (kur, parasti pret paša gribu).
uzsēt Ievietot (mikroorganismus) barotnē audzēšanai laboratorijas apstākļos.
ieslodzīt Ievietot (parasti dzīvnieku kādā telpā, aizžogojumā) tā, ka netiek laukā.
salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu; ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
iebetonēt Ievietot un nostiprināt (kur iekšā), aizlejot ar betona masu.
iecementēt Ievietot un nostiprināt (kur iekšā), aizlejot ar cementa masu.
ieslieties Ievietoties stāvus, arī atbalstoties (kur iekšā) – par cilvēku.
iemiegt Ievilkt starp kājām (asti).
iesvītrot Ievilkt svītras (kur iekšā), iezīmēt ar svītrām.
ienest Ievirzīt (kur iekšā) – piem., par vēju, straumi.
iedabūt Ievirzīt (kur iekšā), parasti ar pūlēm, grūtībām.
kodēt Ievirzīt cilvēka apziņu noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu) ar psihoterapijas metodēm.
slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
ievelties Ievirzīties (kur iekšā, piem., ar mutuļiem vai kustību, kas atgādina velšanos).
ievest Ievirzīties (kur iekšā) – par ceļiem, takām u. tml.
iepūst Ievirzīties (kur iekšā) – par vēju.
ieiet Ievirzīties (kur iekšā) – piem., par ceļu.
iekļūt Ievirzīties (kur iekšā), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
ievilkties Ievirzīties (kur iekšā), parasti vairoties, arī slēpjoties (no kā).
iebraukt Ievirzīties (par ķermeni, ķermeņa daļu).
iesoļot Ievirzīties (parasti pilsētā) – par karaspēku.
salīst Ievirzīties (piem., mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas – par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
iekļūt Ievirzīties, parasti nejauši (kur iekšā).
iekritis Ievirzīts uz iekšu (par ķermeņa daļām).
noviksēt Ieziest (ar apavu krēmu) un nospodrināt.
ietaukot Ieziest ar taukvielām; piesātināt ar taukvielām.
ievaskot Ieziest ar vasku.
nosmērēties Ieziest sevi, savas ķermeņa daļas (ar ko).
iedarvot Ieziest, arī piesūcināt (kā) virskārtu ar darvu.
atzīmēt Iezīmēt (ar zīmi).
iestigot Iezīmēt (parasti meža nogabala) robežas (piem., ar stigām, mietiņiem).
marķēt Iezīmēt (tēlojumā) galvenos darbības akcentus, emocionāli neizspēlējot lomas nianses.
punktēt Iezīmēt ar punktiem, veidot no atsevišķiem punktiem; klāt ar punktiem.
pamatiezis Iezis, kas ir radies pirms kvartāra perioda.
nogulumieži Ieži, kas radušies no senāku iežu dēdēšanas produktiem vai organiskām atliekām, arī no vulkānu izvirdumiem.
aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai izmitināšanai zem klajas debess).
tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros, naftas urbumos u. tml.
horizonts Iežu iedalījuma pamatvienība; iežu slānis ar līdzīgām pazīmēm.
starpkārta Iežu kārta, kas atrodas starp, parasti divām, citu iežu kārtām.
sagulums Iežu telpiskais izvietojums Zemes garozā.
laukšpats Iežus veidojošs minerāls, kas sastāv no alumīnija, silikāta savienojumos ar kāliju, nātriju, kalciju u. tml.
atrūkt Īgni, negribīgi, arī neskaidri atbildēt.
norūkt Īgni, nelaipni, arī neskaidri pateikt (ko).
pūcīgs Īgns, dusmīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
skābs Īgns, nelaipns, arī neapmierināts; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
skāņš Īgns, nelaipns; arī neapmierināts.
saimniecība Ikdienas dzīvē nepieciešamo darbu, ierīču un priekšmetu kopums.
triviāls Ikdienišķs, parasts, bez oriģinalitātes.
prozaisks Ikdienišķs, parasts.
paralēle Ikviena no taisnēm, kas atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām saglabājas nemainīgs attālums, ja tās turpina.
vēsture Ikviens attīstības process, likumsakarība dabā.
priekšzobs Ikviens no zobiem, kas atrodas mutes priekšpusē (noder barības nokošanai).
darba devējs ikviens, kas nodarbina algotu darbinieku.
jebkurš Ikviens, katrs (no noteiktas priekšmetu, parādību grupas).
gads Ilgāks (kādas norises, darbības) laika posms.
uzglabāt Ilgāku (arī noteiktu) laiku glabāt (tā, ka, piemēram, nebojājas, nezaudē kvalitāti).
uzglabāties Ilgāku (arī noteiktu) laiku tiekot turētam (kur, kādos apstākļos), nezaudēt kvalitāti.
darīties Ilgāku laiku (ko) darīt, darboties (ar ko, ap ko).
kapāties Ilgāku laiku (parasti daudz) strādāt, darboties.
nocīnīties Ilgāku laiku aktīvi cīnīties, darboties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, ārdīt (ko).
izkarst Ilgāku laiku atrasties karstumā, tā ka kļūst ļoti karsti.
izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piem., labību) – par ūdeni, sniegu.
nospiest Ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), padarīt (to) sāpīgu.
uzberzēt Ilgāku laiku berzējot, arī kam berzējoties (iegūt, rasties).
dirnēt Ilgāku laiku bezdarbībā, arī nekustīgi, atrasties (kur).
kūkot Ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, uzturēties (kur).
kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, nekustīgi atrasties, uzturēties (kur); dirnēt.
nēsāt Ilgāku laiku būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
valkāt Ilgāku laiku būt ar kādu noteiktu (matu) sakārtojumu, griezumu; nēsāt (2).
izsalties Ilgāku laiku būt aukstumā un izjust zemas temperatūras iedarbību.
cepināt Ilgāku laiku cept (parasti uz nelielas uguns).
nociesties Ilgāku laiku ciesties (piem., ko nedarot, atsakoties no kā); noturēties, novaldīties.
knosīties Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
iztrakoties Ilgāku laiku darboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
izņemties Ilgāku laiku darboties, censties ko panākt (parasti veltīgi).
sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties sēdus stāvoklī.
klapatoties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
noņemties Ilgāku laiku daudz darboties, strādāt, nopūlēties u. tml.
izklaudzināties Ilgāku laiku daudz klaudzināt (parasti veltīgi).
norakties Ilgāku laiku daudz rakt, strādāt zemes darbus.
lolot Ilgāku laiku domāt (par ko īstenojamu) un cerēt (to) piepildīt.
izgaidīties Ilgāku laiku gaidīt (parasti veltīgi).
noknibināties Ilgāku laiku knibināties (piem., darot ko sīku, smalku).
iekopt Ilgāku laiku kopjot, padarīt auglīgāku (zemi).
zelēt Ilgāku laiku košļāt, arī viļāt pa muti (ko).
lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) – par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) – par putniem, kukaiņiem u. tml.
vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
nolocīties Ilgāku laiku locīties (veicot darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos).
pavadīt Ilgāku laiku neizzust, saglabāties (par emocijām).
noķēpāties Ilgāku laiku nodarboties ar ko tādu, kas prasa daudz darba, pūļu.
sēdēt Ilgāku laiku pastāvēt (piem., par emocijām).
žņaugt Ilgāku laiku pastāvot, radīt nemieru, satraukumu u. tml. (par psihisku stāvokli).
izgaudoties Ilgāku laiku radīt stieptas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
saraudāt Ilgāku laiku raudot, izraisīt (ap acīm, sejā) pietūkumu, piesarkumu u. c.
nosēdēt Ilgāku laiku sēžot, nospiest, padarīt stīvu (ķermeņa daļu).
bārstīt Ilgāku laiku skandināt (parasti dzidras, skanīgas skaņas).
klīst Ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); klaiņot.
klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām (parasti bez noteikta mērķa); klīst.
mīcīties Ilgāku laiku uzturēties, arī pārvietoties nelielā platībā; mīdīties.
kārpīties Ilgāku laiku, (parasti) intensīvi kārpīt – par dzīvniekiem.
izmīcīties Ilgāku laiku, ar grūtībām iet, pārvietoties (pa staignu vietu).
izkratīt Ilgāku laiku, arī spēcīgi kratīt.
sagulēt slimnīcā ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā; ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos.
sadarīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt.
sadejot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dejot.
sadzīvot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīvot; nodzīvot.
saganīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ganīt.
sastaigāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu staigāt; ilgāku laiku staigāt (līdz noteiktam brīdim).
noadīties Ilgāku laiku, daudz adīt (parasti līdz nogurumam).
noairēties Ilgāku laiku, daudz airēt (parasti līdz nogurumam).
izblēņoties Ilgāku laiku, daudz blēņoties (parasti par bērniem).
izkuģoties Ilgāku laiku, daudz braukt ar kuģi.
izbrēkties Ilgāku laiku, daudz brēkt (parasti par bērnu); izkliegties.
izdarīties Ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus).
izducināties Ilgāku laiku, daudz ducināt (parasti par pērkonu).
izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert (zāles), parasti veltīgi.
izgaudoties Ilgāku laiku, daudz gaudot (parasti par suni, vilku).
izgriezties Ilgāku laiku, daudz griezties (parasti dejā).
izkaroties Ilgāku laiku, daudz karot, cīnīties.
nokaroties Ilgāku laiku, daudz karot.
izkaukties Ilgāku laiku, daudz kaukt (piem., par suni, vilku).
izkaulēties Ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti ko pērkot, pārdodot).
izklauvēties Ilgāku laiku, daudz klauvēt (parasti veltīgi).
izmeklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi).
izmīlināties Ilgāku laiku, daudz mīlināties (ar kādu).
izplosīties Ilgāku laiku, daudz plosīties (piem., par vēju).
izpūlēties Ilgāku laiku, daudz pūlēties (parasti veltīgi).
izrunāties Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti veltīgi).
iztirgoties Ilgāku laiku, daudz runāt, nevarēt vienoties.
norunāties Ilgāku laiku, daudz runāt; savstarpēji runāties (kādu laikposmu).
izsaukāties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
izsaukties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
izzviegties Ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku).
izspēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt (mūzikas instrumentu, skaņdarbus).
iztrakoties Ilgāku laiku, daudz trakot (parasti par dzīvniekiem).
izdauzīties Ilgāku laiku, daudz trokšņaini, draiskulīgi rotaļāties, arī izskraidīties.
izvāļāties Ilgāku laiku, daudz vāļāties, bezdarbībā gulšņāt.
izzvanīties Ilgāku laiku, daudz zvanīt (parasti veltīgi).
izsmieties Ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties.
urbināties Ilgāku laiku, intensīvi urbināt (1, 2); arī rušināties.
iztriekties Ilgāku laiku, jautri, skaļi sarunāties; izpļāpāties.
izgarlaikoties Ilgāku laiku, ļoti garlaikoties.
nogarlaikoties Ilgāku laiku, ļoti garlaikoties.
izverdzināt Ilgāku laiku, ļoti verdzināt; arī izkalpināt.
saskrieties Ilgāku laiku, parasti ātri skriet; ilgāku laiku, parasti ātri skriet tā, ka aizelšas, sasarkst, piekūst u. tml.
sastaigāties Ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt; ilgāku laiku (parasti intensīvi) staigāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
izbļauties Ilgāku laiku, skaļi raudāt (parasti par bērniem).
izpūsties Ilgāku laiku, stipri pūst (par vēju).
nobizoties Ilgāku vai kādu laiku daudz bizot (parasti par govīm).
vecmeistars Ilggadējs (kādas nozares) speciālists, kas savā darbībā ir guvis izcilus panākumus.
veterāns Ilggadējs kādas nozares darbinieks.
aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgāku laiku, ļoti vēlēties (ko darīt).
sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām).
atspiest Ilgi balstoties (uz kā), padarīt sāpīgu.
apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
blenzt Ilgi, ar nekustīgu skatienu, nenovēršoties raudzīties (uz ko).
vilkties Ilgi, parasti lēni, norisināties (par darbību, procesu); ilgt (par laikposmu, laiku).
ovācijas Ilgi, vētraini aplausi, arī ar priekpilniem izsaucieniem.
odiseja Ilgs ceļojums, brauciens (parasti ar daudziem piedzīvojumiem).
šalkas Ilgstoša darbība --> šalkt; šalkšana.
elektriskais loks ilgstoša elektriskā izlāde starp elektrodiem.
depresija Ilgstoša stagnācija vai lejupslīde ekonomikā ar saimniecisku sastingumu, bezdarba palielināšanos.
delamais Ilgstoša, smaga slimība; arī tuberkuloze.
sanācija Ilgstošākā laikā radušos bojājumu novēršana ēkās, komunikācijās u. tml. ar īpašām metodēm.
juku laiki ilgstošas nekārtības, ilgstošs stabilas varas, vadības trūkums.
kvernēt Ilgstoši atrasties (kur); ilgstoši būt bezdarbībā (piem., ko gaidot).
iegulties Ilgstoši atrasties (veikalā, noliktavā u. tml.) – parasti par preci, ko nepērk, nepieprasa; iegult (4).
kvernēt Ilgstoši atrasties mazkustīgā stāvoklī (piem., nodarbojoties ar ko vienmuļu).
kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko).
gremzt Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt.
ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, kuras fonā skaņdarba augšējās balsīs notiek akordu maiņa vai melodiju kustība.
izkliegt Ilgstoši kliedzot vai skaļi un daudz dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (balss aparātu).
lauzīties Ilgstoši nebūt ar mieru, nepiekrist (kam).
karsēties Ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai.
tvaicēties Ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai.
knibināties Ilgstoši strādāt (parasti ko sīku, smalku).
karsēties Ilgstoši tikt pakļautam karstuma iedarbībai.

ar citās vārdnīcās:

Tēzaurs

ar¹

ar²

LLVV

ar¹

ar²

MEV