Paplašinātā meklēšana
Meklējam gar.
Atrasts vārdos (154):
- gar:1
- gars:1
- gars:2
- garš:1
- agars:1
- garām:1
- gards:1
- garot:1
- garša:1
- bagars:1
- garām-:1
- garāža:1
- garens:1
- garīgs:1
- garnēt:1
- garoza:1
- garšot:1
- garums:1
- negarš:1
- pagarš:1
- vagars:1
- žagars:1
- apgarot:1
- bagarēt:1
- dižgars:1
- garaiņi:1
- garants:1
- gardums:1
- garkāta:1
- garkūļi:1
- garnele:1
- garšīgs:1
- izgarot:1
- kangars:1
- kangars:2
- pārgarš:1
- pusgarš:1
- stagars:1
- vagarēt:1
- apgarots:1
- cigarete:1
- garāmiet:1
- garantēt:1
- garastes:1
- garastis:1
- garausis:1
- gardēdis:1
- gardīnes:1
- garīgums:1
- garkājis:1
- garlaiks:1
- garmatis:1
- garšaugs:1
- garzobis:1
- iegarens:1
- izgarnēt:1
- izgaršot:1
- nogaršot:1
- oligarhs:1
- pagaršot:1
- pēcgarša:1
- piegarša:1
- sagaršot:1
- visgarām:1
- žagariņš:1
- avangards:1
- garabērns:1
- garantija:1
- garastīte:1
- gardēnija:1
- garderobe:1
- gardibene:1
- garenisks:1
- gargabalu:1
- garkaklis:1
- garknābis:1
- garknābja:1
- garlaikot:1
- garnadzis:1
- garnējums:1
- garnitūra:1
- garnizons:1
- garozains:1
- garstobra:1
- garstulmu:1
- garšļauku:1
- garšsakne:1
- garšviela:1
- garumgarš:1
- garumzīme:1
- garūsains:1
- garvilnas:1
- izbagarēt:1
- kopgarums:1
- logaritms:1
- magaričas:1
- margarīns:1
- pagarināt:1
- sagarināt:1
- supergarš:1
- vagarisks:1
- varoņgars:1
- zemgaroza:1
- arjergards:1
- autogarāža:1
- bezgaršīgs:1
- garagaisma:1
- garamantas:1
- garastains:1
- garausains:1
- gardegunis:1
- garkājains:1
- garkātains:1
- garlaicība:1
- garlaicīgs:1
- garmatains:1
- garšļaukus:1
- izgarojumi:1
- logaritmēt:1
- oligarhija:1
- pagarināts:1
- sniegaroze:1
- vulgarizēt:1
- apakšgaroza:1
- garadāvanas:1
- garbārdains:1
- garenvilnis:1
- garīdznieks:1
- garkaklains:1
- garmatainis:1
- garšķiedras:1
- iegaršoties:1
- oligarhisks:1
- vulgaritāte:1
- avangardisms:1
- avangardists:1
- garderobists:1
- garlaikoties:1
- garspalvains:1
- garstilbains:1
- logaritmisks:1
- pagarinājums:1
- pagarinātājs:1
- garastāvoklis:1
- garengriezums:1
- garenvirziens:1
- gargabalnieks:1
- garīdzniecība:1
- pēcgarantijas:1
- vulgarizācija:1
- izgarlaikoties:1
- nogarlaikoties:1
- vainagartērija:1
- decimāllogaritms:1
Atrasts etimoloģijās (73):
- No spāņu embargo, embargar 'aizturēt'. (šķirklī embargo)
- No gas, kas ir 17. gs. beļģu ķīmiķa J. van Helmonta veidots nosaukums no grieķu chaos 'haoss' un holandiešu geest 'gars'. (šķirklī gāze)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un olimpisks. (šķirklī paraolimpisks)
- No franču avant-garde 'avangards, priekšpulks'. (šķirklī avangards)
- No viduslejasvācu smecken 'baudīt, garšot'. (šķirklī smeķīgs)
- No franču arrie\re-garde (arrie\re 'aizmugures' un garde 'sardze, apsardze'). (šķirklī arjergards)
- No latīņu logarithmus, kam pamatā grieķu logos 'attiecība' un arithmos 'skaitlis'. (šķirklī logaritms)
- No malajiešu agar-agar. (šķirklī agars)
- No spāņu el lagarto 'ķirzaka'. (šķirklī aligators)
- No franču hangar 'šķūnis'. (šķirklī angārs)
- No franču extensivus 'tāds, kas paplašina, pagarina'. (šķirklī ekstensīvs)
- G. F. Stendera jaunvārds ar nozīmi 'garša'. Pašreizējā nozīme izveidojās 19. gs. 60. gados. (šķirklī bauda)
- No franču garage. (šķirklī garāža)
- No itāļu bergamotta, kam pamatā turku begarmûdī 'kunga bumbiere'. (šķirklī bergamote)
- No vācu Zigarette, franču cigarette (deminutīvs no cigare). (šķirklī cigarete)
- No franču cigare, spāņu cigarro, kas, domājams, cēlies no maiju sik'ar 'smēķēšana'. (šķirklī cigārs)
- No mongoļu dalai 'jūra' un tibetiešu lama 'garīdznieks, mūks'. (šķirklī dalailama)
- No franču dégustation, kam pamatā latīņu degustare 'nogaršot, nobaudīt'. (šķirklī degustācija)
- No franču déguster, kam pamatā latīņu degustare 'nogaršot'. (šķirklī degustēt)
- No latīņu delegare 'uzdot'. (šķirklī deleģēt)
- No grieķu daimōn 'dievība, gars'. (šķirklī dēmons)
- No arābu ginnī 'gars'. (šķirklī džins)
- No franču garantir. (šķirklī garantēt)
- No franču garantie. (šķirklī garantija)
- No franču garant. (šķirklī garants)
- No franču garde-robe. (šķirklī garderobe)
- No franču garnir. (šķirklī garnēt)
- No vācu Garnitur, franču garniture. (šķirklī garnitūra)
- No franču garnison. (šķirklī garnizons)
- No vācu gardine. (šķirklī gardīnes)
- J. Alunāna 1857. g. no vārda gars darinātais atvasinājums garinieks 'reliģiskā kulta kalpotājs' valodā neieviesās, tā vietā "Baltijas Vēstnesī" sāka lietot no vārda garīgs atvasināto garīgnieks, ko vēlāk aizstāja forma garīdznieks. (šķirklī garīdznieks)
- No franču gélatine 'želatīns'. Lietojumā dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar garo patskani ē: gēls, taču no latviešu valodas pareizrakstības viedokļa tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī gels)
- No franču garde, itāļu guardia. (šķirklī gvarde)
- No latīņu incrustatio 'pārklāšana ar garozu'. (šķirklī inkrustācija)
- No personāža Kangara A. Pumpura eposā "Lāčplēsis" un Raiņa lugā "Uguns un nakts". (šķirklī kangars)
- No latīņu clericus, grieķu klērikos 'ar garīdzniecību saistīts'. (šķirklī klēriķis)
- No latīņu clerus, grieķu klēros 'loze' (kristīgos garīdzniekus sākotnēji izraudzījās ar lozēšanu). (šķirklī klērs)
- No vācu Kobalt, Kobold 'raktuvju gars'. (šķirklī kobalts)
- No vācu Konditor, kam pamatā latīņu condire 'pielikt garšvielas, ievārīt'. (šķirklī konditors)
- No latīņu conjugare 'saistīt, savienot'. (šķirklī konjugēt)
- No latīņu con 'ar, kopā' un genius 'gars'. (šķirklī konģeniāls)
- No vācu Leibgarde, kur Leib 'miesa' un Garde 'gvarde'. (šķirklī leibgvarde)
- No vācu legieren 'sakausēt', kam pamatā latīņu ligare 'saistīt'. (šķirklī leģēt)
- No franču ligue, kam pamatā latīņu ligare 'sasiet'. (šķirklī līga)
- No latīņu linum 'audums' un crusta 'garoza'. (šķirklī linkrusts)
- No grieķu makros 'garš, liels'. (šķirklī makro-)
- No Č. Aitmatova romāna "Un garāka par mūžu diena ilgst...", kurā aprakstīta kirgīzu leģenda par mankurtu – cilvēku, kuram vardarbīgā veidā atņemta atmiņa un līdz ar to viņa cilvēciskā būtība. (šķirklī mankurts)
- No franču margarine, kam pamatā grieķu margaron 'pērle'. (šķirklī margarīns)
- Pēc sektas dibinātāja un garīgā vadītāja Sun Mjung Mūna (dz. 1920. g.) vārda. (šķirklī mūnisti)
- No grieķu oligarchia 'nedaudzu vara'. (šķirklī oligarhija)
- No grieķu ō mega 'lielais (garais) o'. (šķirklī omega)
- No grieķu para 'pie; blakus; garām'. (šķirklī para-)
- No franču paraphrase, kam pamatā grieķu paraphrasis no grieķu para- 'pie; blakus; garām' un phrasis 'teiciens'. (šķirklī parafrāze)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un gripa. (šķirklī paragripa)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un lingvistika. (šķirklī paralingvistika)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un normāls. (šķirklī paranormāls)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un psiholoģija. (šķirklī parapsiholoģija)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un simpātisks. (šķirklī parasimpātisks)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un typhos 'dūmi; apziņas aptumšošanās; drudža veids'. (šķirklī paratīfs)
- No spāņu pasacalle, pasar 'paiet garām' un calle 'iela'. (šķirklī pasakalja)
- No latīņu paedophilia, kam pamatā grieķu pais (paidos) 'zēns, bērns' un philia 'mīlestība'. Vārdu pedofilija pirmo reizi lietoja psihiatrs R. Krafts-Ebings 1886.gadā, šādu uzvedību saistot ar cilvēka garīgo vājumu. (šķirklī pedofilija)
- No vācu Platzkarte 'dzelzceļa biļete, kas garantē sēdvietu'. (šķirklī plackarte)
- No franču porte-cigares. (šķirklī portsigārs)
- No viduslaiku latīņu purgatorium, kam pamatā latīņu purgare 'tīrīt'. (šķirklī purgatorijs)
- No franču renégat, kam pamatā latīņu renegatus, renegare 'noliegt'. (šķirklī renegāts)
- No angļu spice 'garšviela'. (šķirklī spaiss)
- No latīņu spiritualis 'garīgs'. (šķirklī spiričuels)
- No latīņu spiritus 'gars'. (šķirklī spiritisms)
- No latīņu spiritus 'gars'. (šķirklī spirituālisms)
- No angļu spleen 'liesa, slikts garastāvoklis', kam pamatā grieķu splēn 'liesa'. (šķirklī splīns)
- No itāliešu sottana 'garīdznieka tērps; brunči'. (šķirklī sutana)
- No krievu спирт, kam pamatā latīņu spiritus 'elpa, dzīvības spēks, gars'. (šķirklī spirts)
- No angļu kangaroo, kam pamatā austrāliešu vārds. (šķirklī ķengurs)
Atrasts normatīvajos komentāros (16):
- Vārda pareizrakstību formā konsīlijs (ar garu patskani ī otrā zilbē) 2021. gada 8. septembra sēdē (prot. Nr. 7 4. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. Tā kā oriģinālvalodas vārdā consilium otrā zilbe ir uzsvērta, šis patskanis latviešu valodā atveidojams kā garš ī. (šķirklī konsīlijs)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 6.11.2011. sēdē ieteikta un atbalstīta forma ar garo patskani: adiabāta, nevis adiabata. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī adiabāta)
- Praksē sastopams arī šā vārda rakstījums ar garo patskani ē: ezotērisks, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterisks)
- 20. gs. 80. gadu sākumā tika mainīta šā vārda pareizrakstība, ieviešot patskaņa e pagarinājumu: afēra. (šķirklī afēra)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, 1995.) par pareizu atzīts šāds rakstījums: alelujā, allelujā. Tomēr praksē daudz biežāk šo vārdu lieto bez garumzīmes. Tāpēc jaunākajās vārdnīcās dota forma – aleluja. (šķirklī aleluja)
- Darbības vārdu audzināt lieto, runājot par cilvēku, viņa garīgo attīstību, bet augus vai dzīvniekus audzē. Dažreiz šī valodas kļūda izmantota reklāmās uzmanības pievēršanai: "Labi audzinātas vistas." (šķirklī audzināt)
- Agrāk šo vārdu rakstīja ar īso e, tagad pareizā forma ir ar garo ē – cērijs. (šķirklī cērijs)
- Ir bijušas svārstības patskaņa e garuma apzīmēšanā. Pēdējos gados nostiprinājusies tendence lietot garo e – dēmons, dēmonisks. (šķirklī dēmons)
- Praksē sastopams arī šo vārdu rakstījums ar garo patskani ē: ezotērija, ezotērika, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterija)
- Lietvārds haltūra rakstāms ar garo patskani ū, bet attiecīgais darbības vārds halturēt ar īso patskani u. (šķirklī halturēt)
- Diezgan izplatīta kļūda ir vārdu kantri rakstīt ar garo patskani ī (kantrī). Pareizā forma – kantri. (šķirklī kantri)
- Runājot par ēdieniem vai dzērieniem, literāri pareizi ir lietot vārdu garšot, nevis mīlēt: man garšo šokolāde, nevis es mīlu šokolādi. (šķirklī mīlēt)
- Praksē ir ļoti izplatīts lietojums ar garo patskani – rēvija. (šķirklī revija)
- Vārds sagarumot parasti tiek lietots mežrūpniecības nozarē, turpretim sagarināt vairāk lieto, runājot par amatniecības, mājsaimniecības darbiem. (šķirklī sagarināt)
- Lēmums par šā vārda rakstību ar garo patskani ā pieņemts Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas sēdē 2010. gadā. (šķirklī tornādo)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar īso patskani i – štricele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar garo patskani ī. (šķirklī štrīcele)
Atrasts vārdu savienojumos (147):
- (ar) gariem zobiem
- (ēst) ar gardu muti
- (garš) kā kārts
- (no)krist gar zemi
- (pa)rādīt garu degunu
- (tikko) vilkt garu
- (zils un) zaļš (no)griežas gar acīm
- (zils un) zaļš (no)šķīst gar acīm
- (zils un) zaļš (no)skrien gar acīm
- (zils un) zaļš metas gar acīm
- aiz gara laika
- aiziet gar degunu
- aiziet garu ceļu
- aizlaist gar degunu
- aizslīdēt gar ausīm
- ar garšu (ēst, dzert)
- ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.)
- atrasties avangardā
- atstāt ar garu degunu
- burtu garnitūra
- cik garš, tik plats
- dabūt garu degunu
- dabūt žagarus
- dzirksteles šķīst gar acīm
- dzirkstis šķīst gar acīm
- ēst (ar) gariem zobiem
- galīgi garām
- gar degungalu
- gar degunu
- gara acīm (ko redzēt, skatīt)
- gara aristokrāts
- gara bērns
- gara dāvanas
- garā diena
- gara fenomenoloģija
- gara gaisma
- garā linšķiedra
- gara lūpa
- gara maize
- gara mēle
- gara milzis
- garā pavājš
- gara radinieks
- gara radniecība
- gara seja
- gara tumsa
- gara tumsonība
- garā vājš
- gara zilbe
- garais gads
- garais klepus
- garais pirksts
- garais stāsts
- garām ejot
- garantijas darbnīca
- garantijas laiks
- garantijas remonts
- garas acis
- garastāvokļa cilvēks
- garastāvoklis uz nulles
- garastāvoklis zem nulles
- garastīšu dzimta
- gardēniju ģints
- gari nagi
- gari pirksti
- garie cimdi
- garie viļņi
- garīgā maize
- garīga slimība
- garīgais tēvs
- garīgās dziesmas
- garkāju dzimta
- garknābja gaura
- garkūļu salmi
- garš ģīmis
- garš laiks
- garuma grāds
- ģeogrāfiskais garums
- grauzt sausu garozu
- iegarenās smadzenes
- iet avangardā
- iet garām
- ievilkt garumā
- ievilkties garumā
- Ir (pilnīgi, galīgi) garām!
- izlaist garu
- laist gar ausīm
- laisties gar zemi
- ļaunais gars
- ledus garoza
- lēnā garā
- likties gar zemi
- logaritma bāze
- logaritmiskais lineāls
- logaritmu bāze
- maize bez garozas
- melns (no)griežas gar acīm
- melns (no)šķīst gar acīm
- melns (no)skrien gar acīm
- melns metas gar acīm
- mest garu
- mierīgā garā
- nav ne garozas
- nelabais gars
- nemiera gars
- ņemt (rokā) žagaru
- nešķīstais gars
- nevilkt garumā
- nevilkt laiku garumā
- ņirbēt gar acīm
- nodzert magaričas
- nokrist gar zemi
- nolikties gar zemi
- nomirt aiz garlaicības
- nomirt no garlaicības
- noņirbēt gar acīm
- nošaut garām
- pagarinātās dienas grupa
- palaist gar ausīm
- palikt ar garu degunu
- parādīt garu degunu
- paslīdēt gar ausīm
- pilnīgi garām
- rādīt garu degunu (kādam)
- raibs (no)griežas gar acīm
- raibs (no)šķīst gar acīm
- raibs (no)skrien gar acīm
- raibs griežas gar acīm
- raibs metas gar acīm
- sadzert magaričas
- sagriežas tumšs gar acīm
- sametas tumšs gar acīm
- sīks gariņš
- skāba garša
- slaistīties gar pakšķiem
- soļot avangardā
- stagaru dzimta
- stiept garumā
- stiepties garumā
- Svētais gars
- tautas garamantas
- tautas gars
- uzmest garu
- uzvaras garša
- vilkt (garu) lūpu
- vilkt garumā
- vilkties garumā
Atrasts skaidrojumos (200):
- (ne)zaudēt dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
- spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
- matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
- karaliskā lilija 60–150 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem.
- kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
- kanna Āfrikas antilope ar gariem, taisniem ragiem [Taurotragus oryx].
- piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
- aizkūpināt Aizdedzināt (cigareti, pīpi u. tml.).
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (cigareti, papirosu u. tml.).
- aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
- aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu.
- izstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (šaurā, garā joslā).
- aizstiepties Aizņemt lielu platību, garu joslu.
- samesties Aizsprostoties, zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi.
- kalpotājs Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
- kaimans Aligatoru dzimtas rāpulis (līdz 4,5 m garš – Dienvidamerikā, Centrālamerikā).
- rūgts Alkoholisks dzēriens ar šādu garšu.
- karstvīns Alkoholisks dzēriens no sarkanvīna ar cukuru un garšvielām, ko pasniedz karstu.
- koturnas Antīkā teātra aktieru sandales ar ļoti biezu zoli, kas pagarināja cilvēka augumu.
- turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala.
- boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- meditēt Apcerēt, gremdēties (parasti garīgās) pārdomās.
- dzejisks Apgarots, lirisks.
- krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
- bikses Apģērba gabals ar divām garām vai īsām starām.
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
- tiesa Aptuveni (salīdzinot) noteikts (kā) garums, apjoms u. tml.
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- garš Apzīmē noteiktu garumu.
- obskurantisms Apzināta rīcība, lai (kas) netiktu izpausts, nekļūtu zināms; vēršanās pret garīgu progresu.
- patriotiskā dzeja apzināta tautas gara un dzimtenes slavināšana dzejas valodā.
- vaga Ar arklu (arī, piem., ar īpašu vagu veidotāju) izveidots garens padziļinājums augsnes virskārtā.
- joms Ar balstu (stabu, kolonnu) rindu nošķirta gareniska telpas daļa (piem., baznīcā).
- organoleptiskās īpašības ar cilvēka maņu orgāniem uztveramas īpašības (izskats, konsistence, smarža, garša).
- garūsains Ar garām ūsām.
- garmatains Ar gariem matiem.
- garstulmu Ar gariem stulmiem (par apaviem).
- sagatavot Ar garīgu darbību, garīgu piepūli izveidot, arī apgūt; organizējot, mēģinot u. tml. izveidot, sarīkot.
- dzīsla Ar iežiem vai minerālvielām aizpildīta plaisa zemes garozā.
- saaudzēt Ar īpašām metodēm savienot (kāda materiāla gabalus, piem., palielinot to garumu).
- celibāts Ar īpašu solījumu saistīta (mūku, garīdznieku u. tml.) atteikšanās no laulības dzīves un seksuālajām attiecībām; šāda dzīvesveida ievērošana.
- ar kāru muti ar lielu ēstgribu, izjūtot garšas baudu, patiku (ēst, dzert).
- vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
- ordinēt Ar reliģisku ceremoniju iesvētīt garīdznieka amatā.
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā; ordinēt (garīdznieku).
- nosvilpot Ar svilpoņu aizvirzīties (gar ko, pāri kam u. tml.).
- vibrofons Ar vālītēm spēlējams mūzikas instruments, kas sastāv no dažāda garuma metāla plāksnītēm ar noteiktu skaņas augstumu.
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
- garšviela Aromātiska viela ar specifisku garšu, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
- pētersīļi Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar divkārt un trīskārt plūksnainām lapām.
- dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem; [Anethum graveolens].
- jasmīnu rīsi aromātisks gargraudu rīsu paveids ar niansētu garšu.
- pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
- vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
- spieķa artērija artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
- lielgabals Artilērijas ierocis ar (parasti) garu stobru šaušanai pa neaizsegtiem mērķiem.
- stūrzobis Astaino abinieku kārtas 9–20 cm garš oldējējs dzīvnieks (Āzijā).
- garšot Atgādināt (citas vielas, produkta) garšu.
- atgūties Atgūt, piem., savaldību, spēju skaidri domāt; atgūt nepieciešamo fizisko un garīgo spēku.
- portobello Atmateņu ģints sēne ar pelēcīgi brūnu, līdz 20 cm diametrā lielu cepurīti [Agaricus bisporus].
- atvilkt elpu atpūsties (pēc fiziskas un garīgas piepūles).
- izvēdināt galvu atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
- izvēdināt smadzenes atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
- apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt [1].
- stopēt Atrodoties ceļa malā, ar žestu lūgt apstāties garāmbraucošās automašīnas, lai bez maksas pārvietotos ar šādi apstādinātu automašīnu.
- piliens Atsevišķa, maza (parasti apaļa vai iegarena) šķidruma daļiņa.
- skara Atsevišķs garens veidojums.
- solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība – aptuveni 70–80 centimetri.
- inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, plašas, vispusīgas zināšanas, augsta uzvedības kultūra.
- plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
- vietkarte Atvērta guļvieta vilciena vagonā (pa 4 katrā nodalījumā un divas vietas gar ejas otru malu paralēli vagona sienai visā garumā augšā un apakšā).
- atelpa Atvieglojums, miers (piem., pēc garīgām, fiziskām grūtībām).
- šķērsaudi Audi, kas audumā ir novietoti šķērsām tā garenvirzienam.
- bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids – sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni).
- bumbiere Augļu koks ar iegareniem, vienā galā paresninātiem augļiem – bumbieriem.
- uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fizisku un garīgu briedumu; izaugt (1).
- pieaugt Augot fiziski un garīgi attīstīties, sasniegt pilngadību; izaugt.
- izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
- pāraugt Augot pārsniegt (kādu) auguma garumā (par cilvēku).
- pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti nomācot, traucējot tā attīstību.
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam (parasti kādā virzienā).
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) – par augiem, to daļām.
- stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) – par augiem, to daļām.
- deviņvīruspēks Augs ar dzelteniem ziediem uz gara stublāja; saulessvece.
- garšaugs Augs, kas satur aromātiskas vielas ar īpatnēju garšu un ko pievieno ēdienam garšas uzlabošanai.
- prelāts Augsta garīga amatpersona katoļu un anglikāņu baznīcā.
- trompete Augsta reģistra metāla pūšaminstruments ar puslodes veida iemuti, tievu cauruli, kas saliekta garenā cilpā, piltuvveida galu.
- plaukums Augstākā (garīgo spēju, talanta, fiziskā spēka u. tml.) izpausme, attīstība.
- pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
- patriarhs Augstākā garīgā amatpersona pareizticīgo baznīcā.
- katolikoss Augstākā garīgā amatpersona, baznīcas galva (armēņu apustuliskajā, Gruzijas pareizticīgo baznīcā).
- krīvu krīvs augstākais garīdznieks, virspriesteris.
- kalifs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; halīfs.
- halīfs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; kalifs.
- arhierejs Augstākas pakāpes pareizticīgo baznīcas garīdznieks.
- koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo) garīdznieku apspriede.
- kapituls Augstāko garīdznieku kolēģija.
- sinode Augstāko garīdznieku padome (katoļu un pareizticīgo baznīcā); garīdznieku un laicīgo personu padome baznīcas lietu kārtošanai (protestantu baznīcā).
- ekselence Augstu valsts amatpersonu, diplomātu, garīdznieku u. tml. tituls; attiecīgā uzrunas forma.
- sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts – bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
- ūdensrožu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst augi ar spēcīgu sakneni un peldošām lapām garā kātā (piem., lēpes, ūdensrozes).
- majonēze Aukstā mērce, ko gatavo no olu dzeltenuma, augu eļļas un dažādām garšvielām.
- kečups Aukstā mērce, ko gatavo no tomātiem ar etiķa un garšvielu piedevu.
- pastēte Aukstais ēdiens, ko gatavo no aknām, zivīm u. tml., tās samaļot un kopā ar garšvielām saputojot viendabīgā masā.
- zobens Aukstais tuvcīņas ierocis – ciršanai un duršanai paredzēts priekšmets ar samērā garu, taisnu vai izliektu abpusēji vai vienpusēji griezīgu asmeni un rokturi satveršanai, turēšanai.
- velki Aušanā – pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā; šķēri.
- autorallijs Automobiļu sacensības (parasti vairākos posmos), kurās dalībniekiem jāveic samērā gara distance pa dažādiem ceļiem un bezceļiem.
- atspole Aužamo stāvu piederums – garena laiviņas veida detaļa, ar kuru velkos ievelk audus.
- futūrisms Avangardisks literatūras un mākslas virziens (20. gs. sākumā), kas, attīstot t. s. dinamisko nākotnes mākslu, attālinājās no tradicionālajiem izteiksmes līdzekļiem.
- avangardists Avangardisma pārstāvis.
- izbagarēt Bagarējot padziļināt, iztīrīt.
- nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma; bacilis.
- žagata Baloža lieluma melni balts putns ar garu asti.
- zvirbuļvanags Baloža lieluma vanags ar īsiem, strupi noapaļotiem spārniem, garu asti, zilganpelēku muguru un pelēkbrūnu vēderu [Accipiter nisus].
- lauma Baltu mitoloģijā – meža gars sievietes izskatā; arī burve, ragana.
- vikārs Baznīcas amatpersonu (piem., bīskapa, abata, garīdznieka) palīgs vai aizvietotājs.
- primāts Baznīcas galva – augstākais garīdznieks (metropolīts), kura jurisdikcijai pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
- baznīcas gads baznīcas svētku secība gada garumā, sākot no adventes pirmās svētdienas.
- rīvēt Beržoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (par apaviem, apģērbu); berzt.
- aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī.
- varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
- gibons Bezastains pērtiķis ar garām priekšējām ekstremitātēm un ļoti skaļu balsi (dzīvo Dienvidaustrumāzijas un Indonēzijas tropiskajos mežos).
- sājš Bezgaršīgs, pliekans; tāds, kam ir nepatīkama, rūgti sāļa garša.
- halīts Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; nātrija hlorīds, akmeņsāls.
- ūdens gabals bezsaturīgs, pārlieku garš teksts.
- humoss Biezenis no turku zirņiem, sezama pastas un garšvielām.
- Rīgas melnais balzams biezs alkoholisks dzēriens tumši brūnā krāsā ar rūgtenu garšu, kura sastāvā ir dažādu augu uzlējumi.
- kupls Biezs un samērā garš (par apmatojumu, apspalvojumu); tāds, kam ir biezs un samērā garš apmatojums.
- domkapituls Bīskapa baznīcas (doma) garīdznieku kolēģija.
- mitra Bīskapu un augstāko garīdznieku galvassega.
- plīšs Blīva, plūksnota drāna, kas līdzīga samtam, tikai ar garāku un retāku plūksnu.
- korso Brauciens garā rindā citam aiz cita (parasti svētkos, svinībās).
- apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
- nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nobrāzties Brāžoties strauji novirzīties (lejā, zemē, gar ko u. tml.).
- ķilavas Brētliņas garšvielu sālījumā (parasti konservos).
- stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, nelielu ķīļveida galvu ar samērā lielām ausīm un rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apspalvojumu [Capreolus capreolus].
- eliksīrs Brīnumains dzēriens, kas spēj pagarināt dzīvi vai padarīt cilvēku nemirstīgu.
- svīre Brūngani melns, bezdelīgai līdzīgs putns ar īsu, platu knābi, garākiem un slaidākiem spārniem, kas lidojumā izliekti kā sirpis.
- lama Budistu mūks, garīdznieks zemēs, kur izplatīts lamaisms (Tibetā, Mongolijā).
- vējadēlis Burāšanas sporta rīks – garena plāksne ar piemontējamu buru.
- izvagot Būt ar garenām (kā) joslām, līnijām.
- atsist Būt ar kādu nokrāsu, piegaršu u. tml.
- stiepties Būt izveidotam, atrasties gareniskā virzienā.
- vilkties Būt izveidotam, novietotam u. tml. (parasti par ko garu, šauru).
- neredzēt saules gaismu būt nodarbinātam garas darba stundas.
- neredzēt dienas gaismu būt nodarbinātam garas darba stundas.
- vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
- stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur) – par ko tievu, garu.
- uzaudzēt Būt tādam, kam (apmatojums aukstākā gadalaikā) izaug (garāks, biezāks).
- vagot Būt tādam, kas veido garenus padziļinājumus (piem., apvidū).
- staipīties Būt, atrasties (kur) vērstam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem gariem, tieviem priekšmetiem, arī veidojumiem, augiem u. tml.).
- lietuvēns Būtne, kas pēc tautas ticējumiem ir miruša cilvēka gars vai dēmons un naktīs moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
- snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piem., ērcēm, divspārņiem), piem., duršanai, sūkšanai.
- sienmala Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu.
- strēle Celtņa, autopacēlāja, ekskavatora u. tml. sastāvdaļa – gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
- līkums Ceļš, kas iznāk garāks (par taisnāko).
- vēdināt galvu censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
- vēdināt smadzenes censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
- ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
- kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; klaips.
- piparkūka Cepums, kura mīklai pievieno piparus un citas asas garšvielas.
- skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko).
- čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
- zemlikas Cienasts mirušo gariem; arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts.
- raut sērkociņu cieši berzējot sērkociņa galu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
- uzraut sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
- uzvilkt sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
- sērsna Cieta, blīva sniega virskārta, arī ledus garoza, kas veidojas sniegam atkūstot un pēc tam sasalstot.
- izsmēķis Cigaretes, papirosa u. tml. gals, kas paliek pāri pēc izsmēķēšanas.
- garums Cik vien gari iespējams.
- konga Cilindriskas, garenas bungas, ko spēlē ar plaukstām.
- jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas (parasti garīgas) vērtības.
- darbaspēks Cilvēka fizisko un garīgo spēku kopums, kas tiek izmantots ražošanas procesā.
- intelektuālās attīstības koeficients cilvēka garīgās attīstības, viņa zināšanu līmeņa un informētības rādītājs, ko iegūst ar dažādu testu palīdzību.
- neģīmis Cilvēka seja, kad viņš slikti izskatās, pārvērsta sejas izteiksme (slikta garastāvokļa, alkohola reibuma u. tml. dēļ).
- ļautiņi Cilvēki ar šauru garīgo apvārsni.
- klērs Cilvēki, kas pieder pie garīdzniecības.
- hipijs Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
- garmatainis Cilvēks ar gariem matiem.
- matainis Cilvēks, kam ir gari (bieži arī nekopti) mati.
- garmatis Cilvēks, kam ir gari mati.
- matains Cilvēks, kam ir gari, arī nekopti mati.
- idiots Cilvēks, kam ir garīgā atpalicība vissmagākajā formā.
- mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām.
- kārumnieks Cilvēks, kam ļoti garšo saldumi.
- nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības vai garīgas atpalicības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs, piem., par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu rada materiālas vai garīgas vērtības.
- stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
- pieaudzis Cilvēks, kas ir fiziski un garīgi pilnīgi attīstījies, sasniedzis pilngadību.
- klēriķis Cilvēks, kas pieder pie garīdzniecības – mācītājs, priesteris, garīgā semināra audzēknis u. tml.
- garderobists Cilvēks, kas strādā garderobē – saņem un izsniedz virsdrēbes.
- garastāvokļa cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka garastāvoklis, emocionālā pašsajūta.
Atrasts piemēros (200):
- sārtme .. raugos melnā tumsā, redzu Austras iegareno seju dzīvības un sārtmes pilnām lūpām.
- Satversme .. vai gribam un spējam dzīvot kā brīvi cilvēki ar savu garīgo satversmi, uz kuras stāvēt?
- trijkājains ..Amalda .. sava trijkājainā galda salikusi pašceptos pīrāgus un gardo biezpiena rausi.
- pagriezties ..diena kļuvusi jau garāka un laiks pagriezies uz pavasari.
- pārkraut ..gājēji .. staigāja gar krāšņiem, dažādām precēm pārkrautiem veikalu skatlogiem.
- projām ..gar logu pazibēja ēna – prom viņš bija.
- kaiva ..gar tukšo krastu kliedzot laižas kaivas.
- lukturis ..gar Vērmaņa dārzu jau aizdegti stūrainie gāzes lukturi.
- apziņa ..ilggadējā latviešu valodas skolotāja.. daudzu gadu garumā pratusi iepotēt latvisko apziņu.. bērniem.
- klenderis ..nicīgi klenderus aplūkojot, garām plūst dāmas kostīmos ar sapostiem, skūtiem vīriem pie sāniem..
- trūkumcietējs ..Nīna vēro garumgaro trūkumcietēju rindu pēc brīvpusdienām.
- noiet ..nogājām garām arī zooveikalam, lai paskatītos, vai nav kāds īpašs, skaists papagailītis atvests.
- lausks ..pa naktīm no savas ledus migas izlīda ārā lausks un kā mēnessērdzīgs staigāja pa dārzu, gar mājas pakšķiem, un .. uzsita ar savu sudraba cirvīti.
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- mistrains ..sieviete gulēja. Pagari mistraini mati, aiztūkušas acis..
- visgudrs ..tu esi izgaršojusi dzīves sūrumu un tālab vari visgudri raudzīties sarunu biedram acīs..
- zarot ..un .. baltas skaidas man plakstos, acīm asarojot, dzīs – par to, cik sīksti mīlestība zaro caur dienām īsajām, caur mūžu garo.
- skruļļains ..viņš ir gara auguma, ar melniem, skruļļainiem matiem.
- karot "Ak..." Valda gari novelk. "Kādam tikpat jāiet [atvaļinājumā] rudenī. ..Ko es tur iešu karot."
- klausīties "Edgar!" Kristīne sašutusi klusām iesaucās. "Laid vaļā!" Bet Edgars neklausījās..
- nostiept "Nuū, tēv," Ludvigs nostiepa tā gari, ar tādu kā smiekliņu..
- tū "Tū, tū," atskanēja taures skaņas. "Tu-tū!" garām aizbrauca vilciens.
- paplest "Vasara būs gara, gara," mazā Guntiņa papleš rociņas, lai parādītu, cik gara būs vasara.
- kerns 1400 metru garš kerns.
- garnadzis 15 gadus veca garnadze apzagusi dzīvokli.
- garš 20 minūšu garš raidījums.
- avangards 20. gadsimta avangarda mākslas attīstības virzieni.
- makšķerkāts 4,20 m garš makšķerkāts.
- rungulis 40–60 cm gari runguļi.
- kārumnieks Abi zirgi ir kārumnieki – arvien gaida gardāku kumosu.
- antitēze Absolūtais gars ir tēze-antitēze-sintēze.
- uztaustīt Acis upē bija uztaustījušas tumšu, garenu priekšmetu.
- agars Agaragaru lieto galertu, saldēdienu un saldumu gatavošanā želatīna vietā.
- agars Agaram piemīt neitrāla garša.
- tangente Agrāk projekti tapa, ar roku tabulā rēķinot tangenšu garumus un riņķa loka lielumus, pēc tam to visu ar zīmuli izzīmējot uz milimetru papīra.
- pļāpāt Aiz garlaicības pasažieres sāka pļāpāt.
- aizčurāt Aizčurāt garām podam.
- aizdrāzties Aizdrāzties garām pieturai.
- pakrāmēties Aiziet uz garāžu un pakrāmēties pie mašīnas.
- aizkakāt Aizkakāt garām podam.
- aizkavēt Aizkavēt mitruma izgarošanu no augsnes.
- aizkrist Aizkrist garām.
- aizlaist Aizlaist bumbu garām grozam.
- aizlaist Aizlaist garām izdevību.
- aizlīgot Aizlīgot gar logu lieliem, līganiem soļiem.
- aizmīt Aizmīt garām laipai.
- aiznesties Aiznesties citiem garām.
- aizņemt Aizņemt telefonu ar garu sarunu.
- vagarēt Aizņemtības dēļ slikti viņu vagarēju.
- aizpilēt Aizpilēt garām.
- aizpīpēt Aizpīpēt cigareti.
- aizskart Aizskart ar plecu garāmgājēju.
- aizsmaržot Aizsmaržoja baltās ievas, Aizsmaržoja sārtās rozes, Aizkūpēja, aizgaroja..
- iemutis Aizsmēķēt cigareti garā iemutī.
- cigarete Aizsmēķēt cigareti.
- aizspraukties Aizspraukties citiem garām.
- aizšaut Aizšaut mērķim garām.
- aiztikt Aiztikt garāmgājējus, tos apsaukājot.
- traģiķis Āksts un traģiķis Edgars Liepiņš.
- aluzinis Aluziņi atklājuši pasaulē garāko zemūdens alu.
- garšļauku Andrs atlaidās garšļauku, aizvēra acis, smīnēja un gulēja tā labu brīdi.
- anšovs Anšovi parasti nav garāki par 15 cm.
- saulains Antonijas garā dzīve bijusi saulaina un gaiša.
- antrekots Antrekots ar garšvielu sviestu.
- nunataks Ap 50 km gara nunataku virkne.
- apakšzeme Apakšzemes gari.
- pora Apaļas, garenas poras.
- būvkoki Apaļi, gari, zāģēti būvkoki.
- pārtapt Apbrīnojami, kā aktieris garīgi pārtop citā personā!
- iegrimt Apgabali, kuros zemes garoza pamazām iegrimst.
- apgarots Apgarota runa.
- apgarots Apgarota sejas izteiksme.
- apgarots Apgarots dzejolis.
- apgarots Apgarots komponists.
- apgarots Apgarots koncerts Doma baznīcā.
- apgarots Apgarots skatiens.
- pievilkties Apģērbs pievilcies ar cigarešu smaku.
- apkārt Apkārt maizei bija brūna garoziņa.
- aploce Aploces garums.
- decimāllogaritms Aprēķināt decimāllogaritmus.
- katete Aprēķināt katetes garumu.
- nogrieznis Aprēķināt nogriežņa garumu.
- apriet Apriet garāmgājējus.
- garkūļi Apsegt katru ābolu kārtu ar garkūļu salmiem.
- garadāvanas Apskaužamas garadāvanas.
- apvīt Apvīt garo bizi ap galvu.
- parakties Apzagt garāžu, zem tās parokoties.
- nomētāt Ar cigarešu izsmēķiem nomētāta grīda.
- izdedzināt Ar cigareti izdedzināt dīvānu.
- pāršķelt Ar cirvi pāršķelt bluķi visā garumā.
- aizbaidīt Ar garām runām aizbaidīt cilvēkus.
- apcepties Ar garšvielām ierīvētos vistas stilbiņus liek cepeškrāsnī apcepties.
- aizdarināt Ar garu korķi aizdarināta vīna pudele.
- vanilīns Ar tīru vanilīnu jādarbojas ļoti uzmanīgi, jo, pieliekot par daudz, ēdienam ir rūgta, asa garša.
- arjergards Arjergarda kaujas.
- ārprāts Ārprāts, cik viņa ir gara!
- sastiprināties Ārsts pagarināja slimības lapu līdz nedēļas beigām, lai atpūšos un sastiprinos.
- dedzināt Asās garšvielas dedzina mēli.
- zvīņains Aste žurkām ir gara, klāta ar zvīņainu ādu.
- nolidot Asteroīds nolido tuvu garām Zemei.
- palidot Asteroīds palidojis tuvu garām Zemei.
- phē Atbīdīju šķīvi nost: "Phē, negaršīgs!"
- atdurstīt Atdurstīt velēnas gabalu gar malām.
- atdzerties Atdzerties gardo dzērienu.
- atgādne Atgādne uz cigarešu paciņas par smēķēšanas kaitīgumu.
- klejojums Atgriezties pēc garu gadu klejojumiem.
- garīgums Atjaunot cilvēkos garīgumu.
- atjaunot Atjaunot gara spirgtumu.
- atjaunot Atjaunot savu garderobi.
- pussolis Atkāpos pussoli, lai palaistu garām sievieti.
- atkāpties Atkāpties, lai palaistu garām.
- garšļaukus Atlaisties uz dīvāna garšļaukus.
- sviestpapīrs Atlupināt margarīna paciņai sviestpapīru.
- atmērcēt Atmērcēt maizes garozas ūdenī.
- atmoda Atmodas gars.
- atņemt Atņemt nepatīkamo piegaršu.
- izmest Atpakaļceļā izmetu līkumu gar birzīti.
- atpalikt Atpalikt fiziski un garīgi.
- potenciāls Atraisīt garīgo potenciālu.
- paēdināt Ātri un garšīgi paēdināt klientus.
- pasteigties Ātri, lieliem soļiem pasteigties citiem garām.
- pašauties Ātriem soļiem pašauties citiem garām.
- garums Atritināt paklāju visā garumā.
- atrofēties Atrofējušās garīgās intereses.
- paskriet Ātrvilciens paskrien garām mazpilsētas stacijai.
- palaunadzis Atstāt gardumu palaunadzim.
- atstāt Atstāt mēteli garderobē.
- garderobe Atstāt mēteli garderobē.
- saldenrūgts Atstāt saldenrūgtu garšu mutē.
- atstutēt Atstutēt kokmateriālus pret garāžas sienu.
- attīt Attīt no spolītes garu pavedienu.
- pagarinājums Atvaļinājuma pagarinājums.
- atvāzt Atvāzt cigarešu etviju.
- audzēt Audzēt garus matus, nagus.
- garšaugs Audzēt uz balkona garšaugus.
- katolisks Audzināt bērnus katoliskā garā.
- puritānisms Audzināt bērnus puritānisma garā.
- gars Audzināt jaunatni patriotisma garā.
- pustik Augam lapas apmēram pustik garas, cik stublājs.
- zilenājs Augstajiem zilenājiem ir garšīgas un ļoti vērtīgas ogas.
- garums Auguma garums.
- pagarinājums Auklas pagarinājums.
- garnele Aukstajos ūdeņos mītošās garneles.
- austrumi Austrumu garšvielas.
- garšviela Austrumu garšvielas.
- aizgāzelēties Autobuss lēnām aizgāzelējās meitenei garām.
- izliekt Automašīna izlieca lielu līkumu gar ezeru.
- noskriet Automašīnai gar priekšgalu noskrien stirna.
- atkāpe Autoram raksturīgas garas vēsturiskas atkāpes.
- paiet Autors pagājis garām nozīmīgiem faktiem.
- avangards Avangarda spēki.
- avangardists Avangardistu izstāde.
- ievagot Avarējušais automobilis ievagojis zemē garu vagu.
- atdzīvoties Avīzē atdzīvojies agrākā izdevuma gars.
- gargabalnieks Āzijas un Āfrikas valstu gargabalnieku sasniegumi.
- bagarēt Bagarēt upi.
- uzduļķot Bagars darbojoties uzduļķo upes ūdeni.
- bagātināt Bagātināt savu garīgo pasauli, zināšanas.
- bakstīties Bakstīties tumsā gar durvīm.
- gardīnes Baltas gardīnes.
- pasisties Baltu garaiņu mutulis pasitās no verdoša zupas katla.
- garkaklis Baltvaigu garkaklis.
- sazāģēt Baļķus sazāģēja pusmetru garos klučos.
- vulgaritāte Banalitātes un vulgaritāte.
- dauzoņa Bars dauzoņu uzbruka garāmgājējam.
- gamma Bazilikam atkarībā no šķirnes ir plaša garšas gamma.
- viengadīgs Baziliks ir viengadīgs garšaugs.
- garaiņi Benzīna garaiņi.
- izgarojumi Benzīna, acetona izgarojumi.
- garants Bērna attīstības garants.
- tā Bērnam labi garšo kā mannas, tā arī kartupeļu biezputra.
- šitas Bērnam šitas negaršo.
- pavirzīties Bērni pavirzījās tuvāk skatuvei, lai neko nepalaistu garām.
- visgarām Bērni visgarām novārtījušies sniegā.
- garšot Bērniem garšo šokolāde.
- pažēloties Bērns garajos pārbraucienos tikai mazliet pažēlojas.
- trīties Bērns nepārtraukti trinās mātei gar sāniem.
- garšļaukus Bērns nometās zālītē garšļaukus.
- snaikstīties Bērns snaikstās aiz tēva garā stāva.
- žagars Bērza žagars.
- slota Bērza žagaru slotas.
- berzt Berzt garšvielas miezerī.
- bezgala Bezgala garas vagas.
- bezgaršīgs Bezgaršīga limonāde.
- bezgaršīgs Bezgaršīgs ēdiens.
- apakšgaroza Bieza, apdegusi apakšgaroza.
- garoza Bieza, cieta garoza.
- biezs Biezi dūmu, garaiņu mutuļi.
- rikota Biezpienu var aizvietot ar rikotu, tai ir īsta Vidusjūras garša.
- paciesties Bija garlaicīgi, bet vajadzēja paciesties.
- garaiņi Bija redzami elpas garaiņi.
- garš Bikses ir par garu.
- bistro Bistro var ātri paēst garšīgas pusdienas.
- snuķis Bitēm ir garš snuķis nektāra iegūšanai.
- laist Blīvīte laiž garām degvielu.
- boa Boa garums nebrīvē sasniedz 2–3 metrus, bet savvaļā pat 5,5 metrus.
- bojāt Bojāt garastāvokli, bērna raksturu.
- sprīdis Brālis bija sprīdi garāks par māsu.
- zibēt Braucam cauri pilsētai, garām zib cilvēki, nami, košas izkārtnes.
- paslīdēt Braucējiem autobusā garām paslīd mājas un druvas.
gar citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV