Paplašinātā meklēšana
Meklējam gar.
Atrasts vārdos (154):
- gar:1
- gars:2
- gars:1
- garš:1
- garām:1
- gards:1
- garot:1
- garša:1
- agars:1
- garām-:1
- garāža:1
- garens:1
- garīgs:1
- garnēt:1
- garoza:1
- garšot:1
- garums:1
- bagars:1
- negarš:1
- pagarš:1
- vagars:1
- žagars:1
- garaiņi:1
- garants:1
- gardums:1
- garkāta:1
- garkūļi:1
- garnele:1
- garšīgs:1
- apgarot:1
- bagarēt:1
- dižgars:1
- izgarot:1
- kangars:2
- kangars:1
- pārgarš:1
- pusgarš:1
- stagars:1
- vagarēt:1
- garāmiet:1
- garantēt:1
- garastes:1
- garastis:1
- garausis:1
- gardēdis:1
- gardīnes:1
- garīgums:1
- garkājis:1
- garlaiks:1
- garmatis:1
- garšaugs:1
- garzobis:1
- apgarots:1
- cigarete:1
- iegarens:1
- izgarnēt:1
- izgaršot:1
- nogaršot:1
- oligarhs:1
- pagaršot:1
- pēcgarša:1
- piegarša:1
- sagaršot:1
- visgarām:1
- žagariņš:1
- garabērns:1
- garantija:1
- garastīte:1
- gardēnija:1
- garderobe:1
- gardibene:1
- garenisks:1
- gargabalu:1
- garkaklis:1
- garknābis:1
- garknābja:1
- garlaikot:1
- garnadzis:1
- garnējums:1
- garnitūra:1
- garnizons:1
- garozains:1
- garstobra:1
- garstulmu:1
- garšļauku:1
- garšsakne:1
- garšviela:1
- garumgarš:1
- garumzīme:1
- garūsains:1
- garvilnas:1
- avangards:1
- izbagarēt:1
- kopgarums:1
- logaritms:1
- magaričas:1
- margarīns:1
- pagarināt:1
- sagarināt:1
- supergarš:1
- vagarisks:1
- varoņgars:1
- zemgaroza:1
- garagaisma:1
- garamantas:1
- garastains:1
- garausains:1
- gardegunis:1
- garkājains:1
- garkātains:1
- garlaicība:1
- garlaicīgs:1
- garmatains:1
- garšļaukus:1
- arjergards:1
- autogarāža:1
- bezgaršīgs:1
- izgarojumi:1
- logaritmēt:1
- oligarhija:1
- pagarināts:1
- sniegaroze:1
- vulgarizēt:1
- garadāvanas:1
- garbārdains:1
- garenvilnis:1
- garīdznieks:1
- garkaklains:1
- garmatainis:1
- garšķiedras:1
- apakšgaroza:1
- iegaršoties:1
- oligarhisks:1
- vulgaritāte:1
- garderobists:1
- garlaikoties:1
- garspalvains:1
- garstilbains:1
- avangardisms:1
- avangardists:1
- logaritmisks:1
- pagarinājums:1
- pagarinātājs:1
- garastāvoklis:1
- garengriezums:1
- garenvirziens:1
- gargabalnieks:1
- garīdzniecība:1
- pēcgarantijas:1
- vulgarizācija:1
- izgarlaikoties:1
- nogarlaikoties:1
- vainagartērija:1
- decimāllogaritms:1
Atrasts vārdu savienojumos (40):
- (no)krist gar zemi
- (zils un) zaļš (no)griežas gar acīm
- (zils un) zaļš (no)šķīst gar acīm
- (zils un) zaļš (no)skrien gar acīm
- (zils un) zaļš metas gar acīm
- aiziet gar degunu
- aizlaist gar degunu
- aizslīdēt gar ausīm
- Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars
- dzirksteles šķīst gar acīm
- dzirkstis šķīst gar acīm
- gar degungalu
- gar degunu
- laist gar ausīm
- laisties gar zemi
- ļaunais gars
- likties gar zemi
- melns (no)griežas gar acīm
- melns (no)šķīst gar acīm
- melns (no)skrien gar acīm
- melns metas gar acīm
- nelabais gars
- nemiera gars
- nešķīstais gars
- ņirbēt gar acīm
- nokrist gar zemi
- nolikties gar zemi
- noņirbēt gar acīm
- palaist gar ausīm
- paslīdēt gar ausīm
- raibs (no)griežas gar acīm
- raibs (no)šķīst gar acīm
- raibs (no)skrien gar acīm
- raibs griežas gar acīm
- raibs metas gar acīm
- sagriežas tumšs gar acīm
- sametas tumšs gar acīm
- slaistīties gar pakšķiem
- Svētais gars
- tautas gars
Atrasts skaidrojumos (1652):
- (ne)zaudēt dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
- nenodzerties [neno!dzerties]. Nevarēt beigt dzert (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
- nenoēsties [neno!ēsties]. Nevarēt beigt ēst (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
- spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
- matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
- karaliskā lilija 60–150 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem.
- kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
- kanna Āfrikas antilope ar gariem, taisniem ragiem [Taurotragus oryx].
- piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
- aizkūpināt Aizdedzināt (cigareti, pīpi u. tml.).
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (cigareti, papirosu u. tml.).
- aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
- aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu.
- izstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (šaurā, garā joslā).
- aizstiepties Aizņemt lielu platību, garu joslu.
- samesties Aizsprostoties, zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi.
- kalpotājs Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
- kaimans Aligatoru dzimtas rāpulis (līdz 4,5 m garš – Dienvidamerikā, Centrālamerikā).
- rūgts Alkoholisks dzēriens ar šādu garšu.
- karstvīns Alkoholisks dzēriens no sarkanvīna ar cukuru un garšvielām, ko pasniedz karstu.
- koturnas Antīkā teātra aktieru sandales ar ļoti biezu zoli, kas pagarināja cilvēka augumu.
- turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala.
- boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- meditēt Apcerēt, gremdēties (parasti garīgās) pārdomās.
- dzejisks Apgarots, lirisks.
- krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
- bikses Apģērba gabals ar divām garām vai īsām starām.
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
- tiesa Aptuveni (salīdzinot) noteikts (kā) garums, apjoms u. tml.
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- garš Apzīmē noteiktu garumu.
- obskurantisms Apzināta rīcība, lai (kas) netiktu izpausts, nekļūtu zināms; vēršanās pret garīgu progresu.
- patriotiskā dzeja apzināta tautas gara un dzimtenes slavināšana dzejas valodā.
- vaga Ar arklu (arī, piem., ar īpašu vagu veidotāju) izveidots garens padziļinājums augsnes virskārtā.
- joms Ar balstu (stabu, kolonnu) rindu nošķirta gareniska telpas daļa (piem., baznīcā).
- organoleptiskās īpašības ar cilvēka maņu orgāniem uztveramas īpašības (izskats, konsistence, smarža, garša).
- garūsains Ar garām ūsām.
- garmatains Ar gariem matiem.
- garstulmu Ar gariem stulmiem (par apaviem).
- sagatavot Ar garīgu darbību, garīgu piepūli izveidot, arī apgūt; organizējot, mēģinot u. tml. izveidot, sarīkot.
- dzīsla Ar iežiem vai minerālvielām aizpildīta plaisa zemes garozā.
- saaudzēt Ar īpašām metodēm savienot (kāda materiāla gabalus, piem., palielinot to garumu).
- celibāts Ar īpašu solījumu saistīta (mūku, garīdznieku u. tml.) atteikšanās no laulības dzīves un seksuālajām attiecībām; šāda dzīvesveida ievērošana.
- ar kāru muti ar lielu ēstgribu, izjūtot garšas baudu, patiku (ēst, dzert).
- vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
- ordinēt Ar reliģisku ceremoniju iesvētīt garīdznieka amatā.
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā; ordinēt (garīdznieku).
- nosvilpot Ar svilpoņu aizvirzīties (gar ko, pāri kam u. tml.).
- vibrofons Ar vālītēm spēlējams mūzikas instruments, kas sastāv no dažāda garuma metāla plāksnītēm ar noteiktu skaņas augstumu.
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
- garšviela Aromātiska viela ar specifisku garšu, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
- pētersīļi Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar divkārt un trīskārt plūksnainām lapām.
- dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem; [Anethum graveolens].
- jasmīnu rīsi aromātisks gargraudu rīsu paveids ar niansētu garšu.
- pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
- vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
- spieķa artērija artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
- lielgabals Artilērijas ierocis ar (parasti) garu stobru šaušanai pa neaizsegtiem mērķiem.
- stūrzobis Astaino abinieku kārtas 9–20 cm garš oldējējs dzīvnieks (Āzijā).
- garšot Atgādināt (citas vielas, produkta) garšu.
- atgūties Atgūt, piem., savaldību, spēju skaidri domāt; atgūt nepieciešamo fizisko un garīgo spēku.
- portobello Atmateņu ģints sēne ar pelēcīgi brūnu, līdz 20 cm diametrā lielu cepurīti [Agaricus bisporus].
- atvilkt elpu atpūsties (pēc fiziskas un garīgas piepūles).
- izvēdināt galvu atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
- izvēdināt smadzenes atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
- apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt [1].
- stopēt Atrodoties ceļa malā, ar žestu lūgt apstāties garāmbraucošās automašīnas, lai bez maksas pārvietotos ar šādi apstādinātu automašīnu.
- piliens Atsevišķa, maza (parasti apaļa vai iegarena) šķidruma daļiņa.
- skara Atsevišķs garens veidojums.
- solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība – aptuveni 70–80 centimetri.
- inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, plašas, vispusīgas zināšanas, augsta uzvedības kultūra.
- plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
- vietkarte Atvērta guļvieta vilciena vagonā (pa 4 katrā nodalījumā un divas vietas gar ejas otru malu paralēli vagona sienai visā garumā augšā un apakšā).
- atelpa Atvieglojums, miers (piem., pēc garīgām, fiziskām grūtībām).
- šķērsaudi Audi, kas audumā ir novietoti šķērsām tā garenvirzienam.
- bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids – sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni).
- bumbiere Augļu koks ar iegareniem, vienā galā paresninātiem augļiem – bumbieriem.
- uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fizisku un garīgu briedumu; izaugt (1).
- pieaugt Augot fiziski un garīgi attīstīties, sasniegt pilngadību; izaugt.
- izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
- pāraugt Augot pārsniegt (kādu) auguma garumā (par cilvēku).
- pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti nomācot, traucējot tā attīstību.
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam (parasti kādā virzienā).
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) – par augiem, to daļām.
- stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) – par augiem, to daļām.
- deviņvīruspēks Augs ar dzelteniem ziediem uz gara stublāja; saulessvece.
- garšaugs Augs, kas satur aromātiskas vielas ar īpatnēju garšu un ko pievieno ēdienam garšas uzlabošanai.
- prelāts Augsta garīga amatpersona katoļu un anglikāņu baznīcā.
- trompete Augsta reģistra metāla pūšaminstruments ar puslodes veida iemuti, tievu cauruli, kas saliekta garenā cilpā, piltuvveida galu.
- plaukums Augstākā (garīgo spēju, talanta, fiziskā spēka u. tml.) izpausme, attīstība.
- pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
- patriarhs Augstākā garīgā amatpersona pareizticīgo baznīcā.
- katolikoss Augstākā garīgā amatpersona, baznīcas galva (armēņu apustuliskajā, Gruzijas pareizticīgo baznīcā).
- krīvu krīvs augstākais garīdznieks, virspriesteris.
- kalifs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; halīfs.
- halīfs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; kalifs.
- arhierejs Augstākas pakāpes pareizticīgo baznīcas garīdznieks.
- koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo) garīdznieku apspriede.
- kapituls Augstāko garīdznieku kolēģija.
- sinode Augstāko garīdznieku padome (katoļu un pareizticīgo baznīcā); garīdznieku un laicīgo personu padome baznīcas lietu kārtošanai (protestantu baznīcā).
- ekselence Augstu valsts amatpersonu, diplomātu, garīdznieku u. tml. tituls; attiecīgā uzrunas forma.
- sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts – bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
- ūdensrožu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst augi ar spēcīgu sakneni un peldošām lapām garā kātā (piem., lēpes, ūdensrozes).
- majonēze Aukstā mērce, ko gatavo no olu dzeltenuma, augu eļļas un dažādām garšvielām.
- kečups Aukstā mērce, ko gatavo no tomātiem ar etiķa un garšvielu piedevu.
- pastēte Aukstais ēdiens, ko gatavo no aknām, zivīm u. tml., tās samaļot un kopā ar garšvielām saputojot viendabīgā masā.
- zobens Aukstais tuvcīņas ierocis – ciršanai un duršanai paredzēts priekšmets ar samērā garu, taisnu vai izliektu abpusēji vai vienpusēji griezīgu asmeni un rokturi satveršanai, turēšanai.
- velki Aušanā – pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā; šķēri.
- autorallijs Automobiļu sacensības (parasti vairākos posmos), kurās dalībniekiem jāveic samērā gara distance pa dažādiem ceļiem un bezceļiem.
- atspole Aužamo stāvu piederums – garena laiviņas veida detaļa, ar kuru velkos ievelk audus.
- futūrisms Avangardisks literatūras un mākslas virziens (20. gs. sākumā), kas, attīstot t. s. dinamisko nākotnes mākslu, attālinājās no tradicionālajiem izteiksmes līdzekļiem.
- avangardists Avangardisma pārstāvis.
- izbagarēt Bagarējot padziļināt, iztīrīt.
- nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma; bacilis.
- žagata Baloža lieluma melni balts putns ar garu asti.
- zvirbuļvanags Baloža lieluma vanags ar īsiem, strupi noapaļotiem spārniem, garu asti, zilganpelēku muguru un pelēkbrūnu vēderu [Accipiter nisus].
- lauma Baltu mitoloģijā – meža gars sievietes izskatā; arī burve, ragana.
- vikārs Baznīcas amatpersonu (piem., bīskapa, abata, garīdznieka) palīgs vai aizvietotājs.
- primāts Baznīcas galva – augstākais garīdznieks (metropolīts), kura jurisdikcijai pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
- baznīcas gads baznīcas svētku secība gada garumā, sākot no adventes pirmās svētdienas.
- rīvēt Beržoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (par apaviem, apģērbu); berzt.
- aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī.
- varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
- gibons Bezastains pērtiķis ar garām priekšējām ekstremitātēm un ļoti skaļu balsi (dzīvo Dienvidaustrumāzijas un Indonēzijas tropiskajos mežos).
- sājš Bezgaršīgs, pliekans; tāds, kam ir nepatīkama, rūgti sāļa garša.
- halīts Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; nātrija hlorīds, akmeņsāls.
- ūdens gabals bezsaturīgs, pārlieku garš teksts.
- humoss Biezenis no turku zirņiem, sezama pastas un garšvielām.
- Rīgas melnais balzams biezs alkoholisks dzēriens tumši brūnā krāsā ar rūgtenu garšu, kura sastāvā ir dažādu augu uzlējumi.
- kupls Biezs un samērā garš (par apmatojumu, apspalvojumu); tāds, kam ir biezs un samērā garš apmatojums.
- domkapituls Bīskapa baznīcas (doma) garīdznieku kolēģija.
- mitra Bīskapu un augstāko garīdznieku galvassega.
- plīšs Blīva, plūksnota drāna, kas līdzīga samtam, tikai ar garāku un retāku plūksnu.
- korso Brauciens garā rindā citam aiz cita (parasti svētkos, svinībās).
- apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
- nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nobrāzties Brāžoties strauji novirzīties (lejā, zemē, gar ko u. tml.).
- ķilavas Brētliņas garšvielu sālījumā (parasti konservos).
- stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, nelielu ķīļveida galvu ar samērā lielām ausīm un rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apspalvojumu [Capreolus capreolus].
- eliksīrs Brīnumains dzēriens, kas spēj pagarināt dzīvi vai padarīt cilvēku nemirstīgu.
- svīre Brūngani melns, bezdelīgai līdzīgs putns ar īsu, platu knābi, garākiem un slaidākiem spārniem, kas lidojumā izliekti kā sirpis.
- lama Budistu mūks, garīdznieks zemēs, kur izplatīts lamaisms (Tibetā, Mongolijā).
- vējadēlis Burāšanas sporta rīks – garena plāksne ar piemontējamu buru.
- izvagot Būt ar garenām (kā) joslām, līnijām.
- atsist Būt ar kādu nokrāsu, piegaršu u. tml.
- stiepties Būt izveidotam, atrasties gareniskā virzienā.
- vilkties Būt izveidotam, novietotam u. tml. (parasti par ko garu, šauru).
- neredzēt saules gaismu būt nodarbinātam garas darba stundas.
- neredzēt dienas gaismu būt nodarbinātam garas darba stundas.
- vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
- stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur) – par ko tievu, garu.
- uzaudzēt Būt tādam, kam (apmatojums aukstākā gadalaikā) izaug (garāks, biezāks).
- vagot Būt tādam, kas veido garenus padziļinājumus (piem., apvidū).
- staipīties Būt, atrasties (kur) vērstam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem gariem, tieviem priekšmetiem, arī veidojumiem, augiem u. tml.).
- lietuvēns Būtne, kas pēc tautas ticējumiem ir miruša cilvēka gars vai dēmons un naktīs moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
- snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piem., ērcēm, divspārņiem), piem., duršanai, sūkšanai.
- sienmala Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu.
- strēle Celtņa, autopacēlāja, ekskavatora u. tml. sastāvdaļa – gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
- līkums Ceļš, kas iznāk garāks (par taisnāko).
- vēdināt galvu censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
- vēdināt smadzenes censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
- ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
- kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; klaips.
- piparkūka Cepums, kura mīklai pievieno piparus un citas asas garšvielas.
- skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko).
- čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
- zemlikas Cienasts mirušo gariem; arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts.
- raut sērkociņu cieši berzējot sērkociņa galu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
- uzraut sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
- uzvilkt sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
- sērsna Cieta, blīva sniega virskārta, arī ledus garoza, kas veidojas sniegam atkūstot un pēc tam sasalstot.
- izsmēķis Cigaretes, papirosa u. tml. gals, kas paliek pāri pēc izsmēķēšanas.
- garums Cik vien gari iespējams.
- konga Cilindriskas, garenas bungas, ko spēlē ar plaukstām.
- jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas (parasti garīgas) vērtības.
- darbaspēks Cilvēka fizisko un garīgo spēku kopums, kas tiek izmantots ražošanas procesā.
- intelektuālās attīstības koeficients cilvēka garīgās attīstības, viņa zināšanu līmeņa un informētības rādītājs, ko iegūst ar dažādu testu palīdzību.
- neģīmis Cilvēka seja, kad viņš slikti izskatās, pārvērsta sejas izteiksme (slikta garastāvokļa, alkohola reibuma u. tml. dēļ).
- ļautiņi Cilvēki ar šauru garīgo apvārsni.
- klērs Cilvēki, kas pieder pie garīdzniecības.
- hipijs Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
- garmatainis Cilvēks ar gariem matiem.
- matainis Cilvēks, kam ir gari (bieži arī nekopti) mati.
- garmatis Cilvēks, kam ir gari mati.
- matains Cilvēks, kam ir gari, arī nekopti mati.
- idiots Cilvēks, kam ir garīgā atpalicība vissmagākajā formā.
- mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām.
- kārumnieks Cilvēks, kam ļoti garšo saldumi.
- nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības vai garīgas atpalicības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs, piem., par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu rada materiālas vai garīgas vērtības.
- stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
- pieaudzis Cilvēks, kas ir fiziski un garīgi pilnīgi attīstījies, sasniedzis pilngadību.
- klēriķis Cilvēks, kas pieder pie garīdzniecības – mācītājs, priesteris, garīgā semināra audzēknis u. tml.
- garderobists Cilvēks, kas strādā garderobē – saņem un izsniedz virsdrēbes.
- garastāvokļa cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka garastāvoklis, emocionālā pašsajūta.
- medijs Cilvēku un garu starpnieks spiritisma seansos.
- elfs Cilvēkveidīga būtne ar smailām ausīm, dabas gars ģermāņu mitoloģijā.
- tūja Ciprešu dzimtas mūžzaļš skuju koks vai krūms ar zvīņveida pretējām skujām un sīkiem iegareniem čiekuriem; dzīvības koks.
- fenhelis Čemurziežu dzimtas ārstniecības augs un garšaugs.
- burkāns Čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un garenu oranžas krāsas sakni [Daucus carota].
- anīss Čemurziežu dzimtas augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un arī par garšvielu.
- koriandrs Čemurziežu dzimtas garšaugs.
- šķiedra Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiāla tievs, garš veidojums.
- silikāti Dabiskie silīcijskābju sāļi, plašākā minerālu klase, kas kopā veido 80% Zemes garozas masas.
- kilogrammetrs Darba un enerģijas mērvienība – darbs, ko veic viens spēka kilograms vienu metru garā ceļa posmā.
- ķeksis Darbarīks – pagarš kāts ar nosmailinātu metāla kāsi galā.
- adāmadata Darbarīks adīšanai – pagarš stienītis ar smailākiem galiem; adāmā adata.
- lāpsta Darbarīks rakšanai – pagarā kātā iestiprināta (parasti metāla) plātne.
- āmurs Darbarīks sišanai – kātam piestiprināts garens dzelzs, retāk koka gabals.
- vulgarizācija Darbība, process --> vulgarizēt; panākt, būt par cēloni, ka kas (piem., atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
- seanss Darbību, norišu kopums, ko veic spiritists ar nolūku izsaukt mirušu cilvēku garus.
- garantijas darbnīca darbnīca, kas veic garantijas remontu.
- svīst Darīt ko ar lielu fizisku vai garīgu piepūli.
- garšsakne Dārzenis, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
- motete Daudzbalsīgs garīga rakstura skaņdarbs korim bez pavadījuma.
- mārrutks Daudzgadīgs augs ar lielām iegarenām lapām un resnām saknēm.
- citronmelisa Daudzgadīgs garšaugs ar sirdsveida lapām, kurām ir citrona aromāts; citronmētra; ārstniecības melisa [Melissa oficinalis].
- niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar garām, šaurām lapām, ložņājošu sakneni un ziediem garā skarā.
- kāpukviesis Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garām, cietām, zilganzaļām lapām un ziediem, kas sakārtoti vārpā.
- kalme Daudzgadīgs kallu dzimtas lakstaugs ar garām zobenveida lapām (veido audzes ūdenstilpju malās).
- pīpene Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs, kam ziedu kurvītī ārējie mēlziedi ir balti, bet stobrziedi – dzelteni; margrietiņa [Leucanthemum vulgare].
- rabarbers Daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, sulīgiem (parasti iesarkaniem) lapu kātiem un lielām, mīkstām lapām.
- majorāns Daudzgadīgs lakstaugs ar maziem, baltiem vai violeti sārtiem ziediem; šā auga lapas un ziedi, ko lieto par garšaugu [Majorana hortensis].
- vērmele Daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās, kuru lieto kā ārstniecības augu un garšaugu [Artemisia absinthium].
- vīrcele Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un blīvos ķekaros sakopotiem dzelteniem piešveida ziediem [Linaria].
- lucerna Daudzgadīgs lopbarībā izmantojams lakstaugs ar gariem stublājiem un ziliem, violetiem vai dzelteniem ziediem.
- zeltnātrīte Daudzgadīgs lūpziežu (panātru) dzimtas augs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, oranžiem plankumiņiem izraibinātiem ziediem.
- palēcīte Daudzgadīgs neliels lakstaugs ar iegareni ovālām lapām mieturveida pušķos un zaļgani baltiem ziediem ķekarā stublāja galotnē.
- vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā [Monophyllos].
- narcise Daudzgadīgs sīpolaugs ar garām, šaurām lapām un smaržīgiem baltiem vai dzelteniem ziediem.
- skābene Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar iegarenām skābas garšas lapām un zaļganiem vai rožainiem ziediem konusveida skarās.
- termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem un dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā, kura dažu sugu augus izmanto par atkrēpošanas un pretklepus līdzekli.
- estragons Daudzgadīgs vībotņu ģints lakstaugs, ko lieto par garšvielu [Artemisia dracunculus].
- grīslis Daudzgadīgs, retāk viengadīgs lakstaugs ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņu stublāju, sakneni un sīkiem ziediem vārpiņās.
- brīvā strofika dažāda garuma dzejas panti, kas mijas nenoteiktā kārtībā; brīvais pants.
- karijs Dažādu garšvielu (ingvera, kardamona u. c.) pulverveida maisījums.
- kupāža Dažādu vīna šķirņu (arī citu dzērienu) sajaukšana, lai uzlabotu to garšu vai izskatu.
- mantisa Decimāllogaritma daļa aiz komata.
- nodefilēt Defilēt un pabeigt defilēt; svinīgi, skaisti noiet, nosoļot (pa kurieni, gar ko u. tml.).
- vodka Degvīns (parasti bez garšvielām).
- letkiss Deja (populāra 20. gs. 60.–70. gados), kurā dejotāji sastājas cits aiz cita, veidodami garu virkni.
- pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
- velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
- lefkoja Dekoratīvs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem, dažādu krāsu pildītiem ziediem [Mathiola incana].
- kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem, lieliem ziediem lapu žāklēs; kāršroze. [Althaea rosea].
- ļipa Dekoratīvs pagarinājums (apģērba mugurpusē).
- šlepe Dekoratīvs tērpa mugurpuses pagarinājums, kas slīd pa zemi; velce.
- žagariņš Dem. --> žagars.
- sātans Dēmonu valdnieks, kritušais eņģelis, kurš ir sacēlies pret Dievu un ir Dieva ienaidnieks, augstākais ļaunuma spēku iemiesojums, kurš grūž cilvēkus uz garīgu iznīcību; velns.
- kupāti Desai līdzīgs gruzīnu nacionālais ēdiens no maltas gaļas, sīpoliem, ķiplokiem un garšvielām.
- pagarinātājs Detaļa, elements, arī ierīce (piem., priekšmeta) pagarināšanai.
- lente Detaļa, ierīce – gara, slīdoša josla (kā) pārvietošanai.
- garumzīme Diakritiska zīme – horizontāla svītriņa virs burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
- šķērsdiegs Diegs, kas (piem., audumā) ir novietots šķērsām tā garenvirzienam.
- izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei); pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
- elkdievība Dievību vai garus personificējošu tēlu, elku pielūgšana.
- iedzīšanas brauciens (arī slēpojums u. tml.) disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot atsevišķi (piem., no pretējām pusēm velotrekā vai ar noteiktu laika intervālu).
- galvas smadzeņu puslodes divas lielākās, vienādās galvas smadzeņu daļas (labā un kreisā), kuru garozā noris augstākā nervu darbība.
- selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar dobu stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
- pastinaks Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar plūksnainām lapām, sīkiem dzelteniem ziediem un garenu, paresnu sakni.
- puravs Divgadīgs sīpolu ģints dārzenis, garšaugs ar lineārām lapām, kas veido neīsto stublāju un neīsto sīpolu un kam ir raksturīga savdabīga smarža un garša.
- kārvele Divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar rievainu stublāju un sīkiem ziediem čemuros, kura kultivētās sugas lieto uzturā vai kā garšaugu.
- mielot Dot (parasti viesiem) ēst, dzert; dot ēst ko ļoti garšīgu vai neikdienišķu; cienāt.
- garantēt Dot garantiju.
- apdāvinātība Dotības, gara spējas, talants.
- zīdaste Drukns, mājas strazda lieluma pelēki sārts dziedātājputns ar pagarinātu spalvu cekulu uz galvas.
- nodūkt Dūcot nolidot (kur, gar ko u. tml.).
- pīķis Duramais ierocis – garā kātā nostiprināts smails asmens.
- šķēps Duramais vai metamais ierocis, ko veido samērā garš kāts ar uzasinātu galu vai asu uzgali.
- regulārā strofika dzejas teksta dalījums dažāda garuma pantos, kas regulāri atkārtojas.
- sīga Dzērvei līdzīgs stepju un tuksnešu putns ar pelēcīgām, baltām un gaišbrūnām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
- cekulzīlīte Dziedātājputns (zīlīte) ar raibu, pagarinātu spalvu cekulu [Parus cristatus].
- zirgu dzimta dzimta, pie kuras pieder dzīvnieki ar īsu, blīvu apspalvojumu un slaidām, garām kājām, piem., mājas zirgs, Prževaļska zirgs, zebra.
- garastis Dzīvnieks ar garu asti.
- garknābis Dzīvnieks ar garu knābi (piem., stārķis).
- garausis Dzīvnieks, kam ir garas ausis (parasti zaķis vai trusis).
- veģetēt Dzīvot bezmērķīgi, nelietderīgi, bez garīgiem centieniem; arī dzīvot trūcīgi.
- šnicele Ēdiens – cepta, iegarena gaļas šķēle, arī šāds maltas vai kapātas gaļas veidojums.
- žuljēns Ēdiens – šaurās strēmelītēs sagrieztas gaļas, zivju, sēņu vai dārzeņu un dažādu piedevu (piem., krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
- plovs Ēdiens no rīsiem un gaļas, dārzeņiem, augļiem ar dažādu garšvielu piedevām.
- saldēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem u. c., tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldais ēdiens.
- saldais ēdiens ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem u. c., tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas.
- apiet Ejot (ar līkumu), nokļūt, tikt (kam) garām, (to) neskarot.
- noiet Ejot garām, iegriezties (kur).
- garāmiet Ejot kam garām.
- noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- rentgenstari Elektromagnētiskais starojums ar ļoti īsu viļņu garumu un lielu caurspiešanās spēju; rentgenstarojums.
- rentgenstarojums Elektromagnētiskais starojums ar ļoti īsu viļņu garumu un lielu caurspiešanās spēju.
- infrasarkanais starojums elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir aptuveni no 0,74 mikrometriem līdz 2 milimetriem; infrasarkanie stari.
- mikroviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru garums nepārsniedz 30 centimetrus.
- džouls Enerģijas, darba un siltuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāds ar darbu, ko vienu ņūtonu liels spēks veic vienu metru garā ceļā [J].
- ūdensērce Ērču kārtas dzīvnieks, parasti spilgti sarkans un dažus milimetrus garš, kas dzīvo galvenokārt stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, kā arī jūrā.
- bārbele Ērkšķains krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem un sarkanām, garenām ogām.
- likt uz kārā zoba ēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu.
- našķēties Ēst našķus; ēst (kādu gardumu, kārumu).
- mieloties Ēst, dzert; ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu.
- izops Ēteriskās eļļas saturošs daudzgadīgs garšaugs ar lancetiskām lapām un (parasti) tumšziliem ziediem.
- etiķis Etiķskābi saturošs šķidrums, ko lieto par garšvielu un izmanto konservēšanai.
- vajadzība Faktori (dabiski, sociāli, garīgi), to kopums, kas nepieciešams (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
- nabadzības apliecība fakts, rīcība, kas liecina par garīgu aprobežotību, nespēju.
- garengriezums Figūra, kas rodas, šķeļot ķermeni ar plakni gareniski (piem., rasējumā).
- perimetrs Figūras robežpunktu veidotās līnijas garums.
- materiālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji ideālismam) matēriju, dabu, esamību atzīst par primāru, bet apziņu, ideju, garu – par sekundāru.
- monisms Filozofiska doktrīna, kas noliedz duālismu (piem., matērijas un gara esamību) un atzīst, ka realitāte sastāv tikai no vienas substances vai ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
- spirituālisms Filozofiska mācība, kas apgalvo, ka esamībai ir garīga daba.
- kretīnisms Fiziska vai garīga atpalicība iedzimta vairogdziedzera bojājuma dēļ.
- pašmocība Fiziskas vai garīgas mokas, ciešanas, ko kāds izraisa pats sev.
- attīstīts Fiziski vai garīgi izveidojies, nobriedis; izkopts.
- piepūle Fizisko un garīgo spēku palielinājums; palielināts fizisko vai garīgo spēku patēriņš.
- pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā); fizisko, garīgo spēku patēriņš.
- pilates Fizisku un garīgu vingrinājumu komplekss, ar kura palīdzību tiek attīstīta izturība un trenētas atsevišķas muskuļu grupas, veicināta pareiza elpošana.
- sprīdītis Folkloras tēls – ļoti mazs, sprīdi garš zēns.
- monohromatiska gaisma gaisma ar vienu noteiktu viļņu garumu.
- strēle Gaismas stars, staru kūlis; garens, šaurs (gaismas, uguns u. tml.) veidojums.
- vasabi Gaiši zaļš krustziežu dzimtas sakņaugs, kas galvenokārt aug Japānas kalnos upju straumēs un kura sakne vizuāli un garšas ziņā nedaudz līdzīga mārrutkam [Eutrema japonicum].
- ietve Gājējiem paredzēta, mazliet paaugstināta josla gar brauktuves malu.
- menāža Galda piederums – garšvielu trauciņu statnis; garšvielu trauciņu komplekts, kas novietots uz šāda statņa.
- rakstāmgalds Galds (parasti ar atvilktnēm, skapīšiem u. tml.), kas paredzēts garīga darba veikšanai (rakstīšanai, lasīšanai).
- smadzenītes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas zem lielajām smadzenēm aiz iegarenajām smadzenēm.
- pamatvērtība Galvenā, nozīmīgākā (garīgā) vērtība.
- būtība Galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības, arī iekšējais, dziļākais, garīgais saturs.
- tonzūra Galvvidū izskūts laukums (līdz 1973. gadam – katoļu garīdzniekiem, mūkiem).
- marmorgaļa Gaļa ar sevišķu garšu no īpaši audzētiem liellopiem, kurai raksturīgi vienmērīgi intramuskulārie tauki starp muskuļu šķiedrām, kas atgādina marmora rakstu.
- stroganovs Gaļas ēdiens – strēmelēs sagriezta, apcepta un garšvielās sautēta (parasti liellopu) gaļa.
- galerija Gara telpa (piem., pilī) parasti ar logu rindu vienā garensienā.
- rabate Gara, šaura dobe ar dekoratīviem augiem (parasti celiņu malās, gar celtņu sienām).
- josla Garena (teritorijas) daļa, kas atšķiras no apkārtnes vai stiepjas gar ko.
- vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
- gārgale Gārgaļveidīgo kārtas vidēji liels vai liels ūdensputns ar slaidu ķermeni, biezu apspalvojumu, pagaru knābi un īsu asti.
- kapelāns Garīdznieks kapelā [1]; garīdznieka palīgs.
- dekāns Garīdznieks, kura pārziņā ir dekanāts (2); katedrāles vecākais garīdznieks.
- garīgais tēvs garīdznieks, mācītājs; arī padomdevējs.
- Dieva kalps garīdznieks.
- dvēseļu gans garīdznieks.
- meditācija Garīga apcere, gremdēšanās pārdomās; garīga koncentrēšanās, ko praktizē, piem., budismā, lai iegūtu mieru un apskaidrību.
- inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociālā grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
- plānā galdiņa urbējs garīgā darba veicējs.
- rekolekcijas Garīga rakstura nodarbības (Svēto Rakstu lasīšana, lūgšanas, meditēšana, pārdomas, pārrunas u. tml.) ar mērķi pievērsties savas garīgās dzīves sakārtošanai, tās atjaunotnei.
- gara radniecība garīga tuvība, saprašanās.
- garamantas Garīgās vērtības, garīgās bagātības.
- gara aristokrāts garīgi bagāts un izsmalcināts cilvēks.
- Dieva dots garīgi nepilnvērtīgs, vientiesīgs.
- garīgums Garīgo un ētisko īpašību kopums, (cilvēka) garīgā bagātība.
- garkūļu salmi garkūļi.
- aiz gara laika garlaicības dēļ.
- dumpis Gārņu dzimtas bridējputns ar garu kaklu, garām kājām, smailu knābi, dzeltenbrūnu apspalvojumu un dobju balsi.
- sveķu aile garš, ar sveķiem pildīts kanāls augu organismā.
- talārs Garš, plats amata tērps, parasti līdz potītēm (juristiem, garīdzniekiem, augstskolu docētājiem u. tml.).
- sutana Garš, priekšā pogājams, melns katoļu garīdznieka ikdienas tērps.
- skāba garša garšas sajūta, ko izraisa, piem., citrons, dzērvenes.
- avotu kreses garšaugi, kurus audzē tekošos ūdeņos un kuru dzinumos daudz vitamīnu un joda.
- pagaršot Garšot un pabeigt garšot (parasti ēdienu, dzērienu).
- krustnagliņa Garšviela – žāvēts nagliņkoka ziedu pumpurs ar raksturīgu smaržu un garšu.
- kanēlis Garšviela ar raksturīgu smaržu un īpatnēju garšu, ko iegūst no kanēļkoka mizas.
- lineārie izmēri garuma izmēri (dažādos virzienos).
- angstrēms Garuma mērvienība – 1 desmitmiljardā daļa metra, ko lieto optikā gaismas viļņa garuma mērīšanai, kā arī atomfizikā [Å].
- aršīna Garuma mērvienība – aptuveni 0,71 metrs (vecajā krievu mērvienību sistēmā); šāda garuma mērlineāls.
- jūras ass garuma mērvienība – aptuveni 1,83 metri (angļu mērvienību sistēmā).
- gaismas gads garuma mērvienība – attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (apmēram 9460 miljardu kilometru).
- astronomiskā vienība garuma mērvienība – Zemes vidējais attālums no Saules (aptuveni 149 600 000 kilometru).
- dabasgāze Gāzveida ogļūdeņražu (metāna, propāna, butāna u. c.) maisījums, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā.
- vaga Gramba, dziļa, gara iedobe, kas paliek (piem., zemē) pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās; izplūstošs saviļņojums (ūdenī).
- rīss Graudzāļu dzimtas augs ar garām, lineārām lapām un iegareniem graudiem, ko audzē galvenokārt Āzijā.
- ciesa Graudzāļu dzimtas augs ar ļoti garu stiebru un iesarkani brūnu skaru.
- mārsmilga Graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni, šaurām lapām un ziediem skarās.
- bambuss Graudzāļu dzimtas tropu kokveida augs ar gariem, posmainiem un dobiem stiebriem.
- nutrija Grauzēju kārtas dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un pagaru asti.
- robežgrāvis Grāvis, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu un iezīmē to.
- plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
- skūt Griezt (apmatojumu), virzot asmeni vai skuvekli gar ādu.
- melanholija Grūtsirdība, nomāktība; skumjš, nomākts garastāvoklis.
- nogulēt Guļot, aizguļoties nokavēt, palaist garām (ko).
- garšļaukus Guļus visā garumā, guļus ar izstieptu augumu.
- ziemziede Gundegu dzimtas daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs; sniegaroze.
- seismika Ģeofizikas nozare, kas pēta Zemes garozas svārstības kādā noteiktā rajonā; kādai teritorijai raksturīgā zemestrīču iespējamība, intensitāte un izpausme.
- struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pēta iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas un izvietojumu Zemes garozā.
- stratigrāfija Ģeoloģijas nozare, kurā pēta Zemes garozas slāņus.
- mantija Ģeosfēra, kas atrodas starp Zemes garozu un kodolu.
- bandžo Ģitārai radniecīgs stīgu strinkšķināminstruments ar plakanu, apaļu korpusu un garu kātu.
- gara fenomenoloģija Hēgeļa iedibinātā mācība par apziņas formu vēsturisko attīstību kā pasaules gara pašattīstību.
- mata higrometrs higrometrs, kura darbības pamatā ir cilvēka mata īpašība mainīt savu garumu atkarībā no gaisa mitruma.
- mahariši Hinduistu garīgais vadonis.
- kortikosteroīdi Hormoni, ko izstrādā virsnieru garoza.
- attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kas savieno divus objektus, divus punktus.
- debilitāte Iedzimtas garīgas atpalicības vieglākā forma, kurai raksturīgi spriešanas traucējumi.
- oligofrēnija Iedzimti vai agrīnā bērnībā iegūti psihiskās attīstības traucējumi, garīga atpalicība.
- raznočinci Iedzīvotāju slānis (Krievijā 18. gs. beigās un 19. gs.), kas sastāvēja no dažādu kārtu cilvēkiem (tirgotājiem, trūcīgās muižniecības pārstāvjiem, garīdzniecības, sīkpilsoņiem u. tml.).
- smēķēt Ieelpot tabakas vai citu narkotisku vielu dūmus (piem., no cigaretes, pīpes).
- uzēst Ieēst (ko) pēc (ēdiena, dzēriena), piemēram, lai mazinātu (tā) mutē palikušo garšu.
- pirksts Iegarena apaļa detaļa, cilindrisks stienis (piem., detaļu savienošanai).
- ķemme Iegarena plāksnīte ar zaru rindu matu sukāšanai.
- gaitenis Iegarena telpa kustībai (kā) iekšienē; slēgta eja starp celtnēm.
- kaplete Iegarena, ar īpašu apvalku pārklāta tablete.
- sakvojāžs Iegarena, nedziļa ceļojumu soma.
- skramba Iegarena, šaura brūce ādas virskārtā.
- skramba Iegarena, šaura brūce augu virsmā.
- nūjiņa Iegarenas formas pārtikas produkts.
- batoniņš Iegarenas formas saldums ar pildījumu vai bez tā.
- strēķis Iegarens (kā) krāvums; grēda, kaudze.
- grēda Iegarens krāvums.
- cepešbļoda Iegarens trauks cepeša vai cita ēdiena cepšanai vai pasniegšanai.
- langets Iegarens, cepts (parasti liellopa) gaļas gabals.
- apkāre Iegarens, pārvietojams koka līstīšu ietvars bišu šūnām.
- tapa Iegarens, samērā īss konusveida stienis, detaļa, ko izmanto (kā) aizdarīšanai, daļu savienošanai.
- pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, garāmejot u. tml.
- piekāpt Ieiet, ienākt (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku vai garāmejot.
- garšot Ieņemt mutē nedaudz (ēdiena, dzēriena), lai novērtētu (tā) garšu.
- iegaršoties Iepatikties garšas dēļ (par ēdienu, dzērienu).
- linete Ierīce garu apstrādājamo detaļu papildu atbalstam metālgriešanas darbmašīnās.
- solārijs Ierīce iedeguma iegūšanai ar garo ultravioleto starojumu; telpa, vieta u. tml. šāda iedeguma iegūšanai.
- lāzers Ierīce, kas rada ļoti intensīvu un noteikta viļņu garuma gaismas staru kūli, ko izmanto medicīnā, hologrāfijā, kompaktdisku rakstīšanā un atskaņošanā u. tml.
- sālsstandziņa Iesāļš kārtainās mīklas iegarens cepums.
- apdrošinātājs Iestāde, kas slēdz apdrošināšanas līgumu un garantē apdrošināšanas atlīdzību.
- muzejs Iestāde, kas vāc, glabā, sistematizē, izstāda apskatei, kā arī pēta noteikta veida materiālās un garīgās kultūras vērtības.
- iemetināt Iestiprināt, iestrādāt (kāda materiāla gabalu) kur starpā (piem., ko pagarinot, aizpildot).
- mūķene Iesvētīta reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) sieviešu kārtas locekle, kas devusi īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
- priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
- mūks Iesvētīts reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) vīriešu kārtas loceklis, kas devis īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
- defilēt Iet (parasti lēnām, svinīgi kam garām, gar ko).
- vanna Ietilpīgs, garens trauks, kurā mazgājas vai ko izmanto mazgāšanai.
- sagulums Iežu telpiskais izvietojums Zemes garozā.
- izgarlaikoties Ilgāku laiku, ļoti garlaikoties.
- nogarlaikoties Ilgāku laiku, ļoti garlaikoties.
- šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru.
- kardamons Ingveru dzimtas augs, ko kultivē, piem., Indijā, Ķīnā un kura sēklas izmanto par garšvielu [Elettaria cardamomum].
- kurkuma Ingveru dzimtas augs, kura koši oranžīgi dzelteno sakneni izmanto par garšvielu vai krāsvielu [Curcuma longa].
- kurvimetrs Instruments ar skalu un ritenīti līku līniju garuma mērīšanai (parasti kartē, plānā).
- laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu – spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
- sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, aizvadīt mūžu; šādi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst (visi spēki).
- sadedzināt Intensīvi garīgi darbojoties, iztērēt (visus savus spēkus).
- uzpildīt Īpašā veidā pagarināt (kā) izmantošanas derīgumu.
- zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastes veida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
- gospelis Īpašs afroamerikāņu garīgo dziesmu izpildījuma veids; šāda stila reliģiska dziesma.
- piegarša Īpatnēja papildu garša.
- pasveicināt Īsi sveicināt (kādu, piem., garāmejot).
- šaitans Islāmā – ļaunais gars, velns, sātans.
- mājas svētība istabas augs ar garenām, tumšzaļām lapām.
- nočīkstēt Īsu brīdi čīkstēt un pārstāt čīkstēt (par priekšmetiem, kuri beržas gar ko).
- pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam, pamanāmam (par ko tādu, kas kustas, pārvietojas vai kam strauji virzās garām).
- izstiepties Izaugt (garumā).
- izstīdzēt Izaugt garam, tievam un vāram (par augiem).
- pastīdzēt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku).
- pastīdzēt Izaugt samērā tievam, garam un vāram (par augiem, to daļām).
- sasniegt Izaugt tik garam, ka skar (ko), nonāk (līdz kam) – par augiem.
- uzplaukt Izaugt, sasniegt fiziskās un garīgās attīstības briedumu.
- līnijdroška Izbraucamie rati ar sēdekli garenvirzienā.
- gara milzis izcils cilvēks, kura garīgajam darbam ir ļoti liela sabiedriska nozīme; ģēnijs.
- garot Izdalīt garaiņus (par ko karstu).
- mūžizglītība Izglītība, kas iegūstama, neatkarīgi no cilvēka vecuma – visa mūža garumā.
- atelpot Izjust atvieglojumu, mieru (piem., pēc garīgām, fiziskām grūtībām).
- īsklips Izklaidējošs, informatīvs vai izglītojošs videoklips, kas nav garāks par 60–90 sekundēm.
- kavēt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- īsināt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- gaist Izkliedēties apkārtējā vidē; pamazām zust, izgarot.
- izdaiļot Izkopt, padarīt garīgi bagātāku.
- sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotajā.
- izlietot Izmantot, mērķtiecīgi lietot (garīgajā darbībā, jaunradē, valodā u. tml.).
- izšņakarēt Izmeklēt, izrakāt (parasti, meklējot ko garšīgu).
- mamuts Izmiris ziloņu dzimtas leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem ilkņiem un biezu, brūnganu apmatojumu [Elephas primigenius].
- pterozauri Izmiruši fosili lidojoši rāpuļi ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, ar gariem knābjveida žokļiem [Pterosauria].
- nest gaismu izplatīt garīgās vērtības.
- velties Izplatīties griežoties, mutuļojot (piemēram, par dūmiem, garaiņiem).
- ģitāra Izplatīts mūzikas instruments ar sešām vai septiņām stīgām un garu grifu [3].
- savilkt Izplest, izstiept garumā un novietot (ko) lielākā daudzumā; izplest, izstiept garumā un novietot (kā lielāku daudzumu).
- izvilkt Izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur); izstiept.
- partitūra Izrādes, uzveduma u. tml. atsevišķa komponenta fiksējums visas izrādes vai uzveduma garumā.
- garlaikot Izraisīt garlaicību.
- garšot Izraisīt patīkamu garšas sajūtu; būt tādam, ko labprāt ēd vai dzer.
- kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, sāpes, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, nezināmu cēloni, iemeslu).
- grāvis Izrakts garš padziļinājums zemes virsmā (piem., ūdens uzņemšanai un novadīšanai).
- saīsināt Izrunāt (skaņu) samērā īsi, atbilstoši valodas likumiem; pārveidot garo skaņu par īso skaņu.
- izdegulis Izsmēķētās cigaretes gals.
- novilkt Izstiepjot (piem., virvi, stiepli), novietot (to) līnijveidā (pār ko, gar ko u. tml.).
- pārstiept Izstiepjot garumā, pārvirzīt (pāri kam, pār ko, no vienas vietas uz otru).
- vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piem., cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
- nožūt Iztvaikot, izgarot (no kā virsmas).
- sazarot Izveidot garenvirzienā vairākas daļas.
- izvagot Izveidot, radīt (garenus, padziļinājumus, grambas u. tml.).
- šņakarēties Izvēlīgi, parasti izmeklējot labāko, garšīgāko, ēst.
- zaļš Jauns, fiziski un garīgi nenobriedis, darbā nepieredzējis.
- čakra Jogas mācībā – viens no septiņiem enerģijas saņemšanas un garīgā spēka punktiem.
- robežjosla Josla, kas atrodas gar (valsts) robežu vai uz tās.
- rabīns Jūdu (ebreju) garīdznieks, sinagogas vadītājs.
- taukzivs Jūras zivs ar garenu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, garu muguras spuru, gar kuras pamatu ir tumši plankumi ar gaišām apmalēm.
- lucītis Jūras zivs ar gļotām klātu garenu ķermeni, strupu galvu un garu muguras spuru.
- grenadieris Jūras zivs ar lielu galvu un garu, konusveida asti.
- lentzivs Jūras zivs ar pagarinātu ķermeni, garu muguras un anālo spuru.
- nigliņš Jūras zivs ar smailu galvu un tievu, garu, sīkām zvīņām klātu ķermeni [Hyperoplus lanceolatus].
- garlaikoties Justies garlaicīgi.
- atstāt pēdas dvēselē jūtami ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, būtību.
- portsigārs Kabatā nēsājama cigarešu vai papirosu kārbiņa; etvija.
- intonācija Kādai (parasti garai) zilbei raksturīgais skaņu augstums un spēks.
- gepards Kaķu dzimtas plēsējs ar samērā nelielu galvu, garām kājām un iedzeltenu melnplankumainu apmatojumu, kas spēj ilgstoši un ļoti ātri skriet [Acinonyx jubatus].
- safrāns Kaltētas šā auga ziedu drīksnas, ko izmanto par garšvielu un pārtikas krāsvielu.
- lama Kamieļu dzimtas dzīvnieks bez kupra, ar garu apmatojumu (Dienvidamerikā).
- bašliks Kapuce (no vilnas auduma) ar gariem galiem.
- āva Kara cirvis ar garu kātu un platu asmeni.
- eminence Kardināla tituls; garīdznieks ar šādu titulu.
- grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu) sausā veidā, lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un specifisku garšu.
- punšs Karsts vai auksts alkoholisks dzēriens, ko gatavo no ruma, degvīna, augļu vai ogu sulām, cukura, garšvielām un ūdens vai tējas.
- našķis Kārums, gardums (kas nav pamatēdiens).
- kardināls Katoļu baznīcā – augstākā garīgā amatpersona pēc Romas pāvesta; šādas amatpersonas tituls.
- ornāts Katoļu garīdznieka liturģiskais tērps (parasti grezns, izrotāts).
- ministrants Katoļu garīdznieka palīgs pie altāra dievkalpojuma laikā.
- monsinjors Katoļu garīdznieka tituls, ko piešķir par īpašiem nopelniem.
- abats Katoļu garīdznieks (Francijā).
- ksendzs Katoļu garīdznieks (Polijā).
- breviārs Katoļu garīdznieku rokasgrāmata dievkalpojumu noturēšanai, kurā ietverti reliģiskie teksti katrai dienai.
- templieši Katoļu garīgais bruņniecības ordenis (no 12. līdz 14. gs.).
- jezuīti Katoļu garīgais ordenis – Jēzus biedrība, kas izveidots 1534. gadā.
- nokaukt Kaucot virzīties un pārstāt virzīties gar (ko), pār (ko), pāri (kam).
- čerkeska Kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs – garš, viduklī cieši piegulošs mētelis bez apkakles ar patronu ietvariem uz krūtīm.
- storveidīgs Kaulzivju kārta, pie kuras pieder lielas (līdz 9 m garas) zivis, piem., store, beluga, sevrjuga [Acipenseriformes].
- kilometrāža Kilometros izteikts (parasti ceļa) garums.
- dona Klaipa gals, kam vienā pusē tikai garoza.
- pievilkt kāju Klibojot mazliet vilkt kāju gar zemi; pieklibot.
- iežūt Kļūt biezākam (piem., izgarojot šķidrumam).
- pastiepties Kļūt garākam.
- apnikt Kļūt garlaicīgam, nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās vai ilgstošas lietošanas dēļ); vairs neizraisīt interesi.
- nogurt Kļūt gurdenam, vārgam, nespēcīgam (no piepūles, fiziskas vai garīgas slodzes).
- noaugt Kļūt tādam, kam ir izaugusi bārda, izauguši (gari) mati.
- sasprēgāt Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
- panelis Koka plātņu apšuvums gar telpas sienas apakšējo daļu; apdares plāksne.
- ķīlis Koka vai metāla darbarīks (parasti garens, galā sašaurināts klucītis) kā šķelšanai; šādas formas detaļa kā nostiprināšanai, nospriegošanai.
- gateris Kokapstrādes darbmašīna apaļkoku sazāģēšanai garenvirzienā; vieta, telpa, kur atrodas šāda darbmašīna.
- apstādījumi Kokiem, dekoratīviem krūmiem, puķēm apstādīti laukumi, joslas (apdzīvotās vietās, gar ceļiem u. tml.); augu kopums šādās vietās.
- zāģmateriāls Kokmateriāls, ko iegūst, gaterī sazāģējot zāģbaļķus to šķiedru garenvirzienā.
- lietkoks Koks (piem., cirsmā), no kura var iegūt pietiekama garuma lietkoksni.
- kastaņa Koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām un brūniem ēdamiem augļiem, ko aptver adatains apvalks; ēdamā kastaņa.
- ūsainis Koksngraužu dzimtas vabole ar melnu (1,5–3 cm garu) ķermeni un gariem taustekļiem, kuras kāpuri attīstās skujkoku stumbros.
- spraits Kompānijā "Coca-Cola" ražots gāzēts bezalkoholisks dzēriens ar laima un citrona garšu; šā dzēriena tirdzniecības nosaukums.
- iecentrēties Koncentrēties, saņemties (kāda, parasti garīga darba veikšanai).
- žozefīne Konditorejas izstrādājums – lapu mīklas un vārītā krēma kūka ar dažādu veidu pildījumu un garnējumu; šīs kūkas gabaliņš.
- zefīrs Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, karsējot saputotus olas baltumus ar augļu vai ogu sīrupu un garšvielām.
- logaritmēt Konstatēt skaitļa logaritmu.
- kontaktvads Kontakttīkla elastīgais vads, gar kuru slīd kontaktstieņa galviņa.
- bikškostīms Kostīms, kas sastāv no žaketes un garajām biksēm.
- krastmala Krasta nostiprinājums, īpaši izveidota josla gar šādu nostiprinājumu.
- sinode Krievijas cara Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas un reliģijas lietas.
- sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs – gara, brīvi krītoša bezpiedurkņu kleita, ko valkāja virs krekla.
- prāvests Kristiešu baznīcā – garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni, kurš sastāv no vairākām draudzēm.
- velns Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; sātans.
- bīskaps Kristīgās baznīcas augstākais garīdznieks, baznīcas administratīvi teritoriālās pamatvienības galva.
- rutks Krustziežu (kāpostu) dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un apaļām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm ar sīvu garšu [Raphanus sativus subsp. hybernus].
- kokgriezums Ksilogrāfijas veids – attēla pārnešana uz garšķiedras koka plātnes; šāda veida mākslas darbs.
- stenga Kuģa masta pagarinājums.
- lietuvainis Kuitalai līdzīgs sloku dzimtas brūnraibs bridējputns ar garām kājām, noliektu knābi un tumšām, garenām joslām uz galvas [Numenius phaeopus].
- odveidīgie Kukaiņu apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā garu, slaidu ķermeni, tievām, garām kājām un gariem taustekļiem, piem., dzēlējodi, moskīti, garkājodi, trīsuļodi [Nematocera].
- sviests Kulinārijas izstrādājums – sviesta un dažādu piedevu (parasti arī garšaugu) maisījums.
- gerbera Kurvjziežu (asteru) dzimtas dekoratīvs tropu augs ar iegarenām lapām un lieliem ziediem dažādās krāsās.
- vībotne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs [Artemisia] ar stāvu, zarainu stublāju, sīkiem ziedu kurvīšiem ķekarā vai skarā un stipru aromātu, rūgtenu garšu.
- melnsakne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar garu, cilindrisku, melnas krāsas sakni, ko lieto uzturā [Scorzonera hispanica].
- lineārais ātrums kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma.
- kurss Kustības virziens (transportlīdzeklim); leņķis starp transportlīdzekļa garenisko asi un meridiānu.
- silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā – gaisa gars jaunas, skaistas spārnotas sievietes veidolā.
- silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā – gaisa stihiju personificējošs gars.
- augums Ķermenis (cilvēkam); ķermeņa garums, lielums (cilvēkam).
- pamatstāja Ķermeņa stāvoklis, kādā cilvēks atrodas, stāvot ar taisnu augumu, kopā saliktām kājām un gar sāniem nolaistām rokām.
- slāpeklis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smakas un garšas [N].
- skābeklis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smaržas un garšas, gaisa sastāvdaļa [O].
- ūdeņradis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smaržas, garšas, kas savienojumā ar skābekli veido ūdeni [H].
- tritons Ķirzakai līdzīgs astains abinieks ar slaidu, līdz 18 cm garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti.
- hameleons Ķirzakai līdzīgs dzīvnieks ar garu mēli un spēcīgu asti, kurš spēj mainīt ādas krāsu, pielāgojoties videi.
- tartars Labas kvalitātes samalta vai sīki sakapāta jēlas gaļas vai zivs fileja ar nedaudz garšvielām.
- labums Labi, garšīgi produkti, ēdieni; gardumi.
- retorte Laboratorijas trauks ar garu, uz sāniem noliektu kaklu (piem., šķidrumu pārtvaicēšanai).
- omulīgs Labs, patīkams (par garastāvokli, pašsajūtu).
- labs prāts labvēlīgs, miermīlīgs garastāvoklis, labvēlīga attieksme (pret kādu).
- ekvinokcija Laika moments, kurā Saule savā kustībā šķērso debess ekvatoru un kad dienas un nakts garums ir vienāds.
- veļu laiks laika posms (parasti rudenī), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
- finanšu gads laika posms gada garumā, ko izmanto kā atskaites punktu finanšu norēķinos.
- astronomiskais pavasaris laiks, kad diena ar nakti ir vienādā garumā un diena pamazām kļūs garāka par nakti.
- gludā lakrica lakrica, kuras saknēm un apakšzemes dzinumiem ir salda garša.
- lupstājs Lakstaugs (1–2 m augsts) ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem, ko izmanto par garšaugu vai ārstniecības līdzekli [Levisticum officinale].
- tītenis Lakstaugs ar vijīgu, garu stublāju un baltiem vai rožainiem ziediem lapu žāklēs.
- saulsardzene Lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni.
- mangolds Lapu biete – divgadīgs dārzenis, kura lapu garums sasniedz 30 cm.
- mērlata Lata ar garuma mērvienības iedaļām (kā) mērīšanai.
- jods Latviešu mitoloģijā – ļaunais gars, velns.
- vecā ortogrāfija latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.–30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
- Gaismas pils latviešu tautas garīgo vērtību simbols, arī skola, kultūras vai izglītības iestāde, bibliotēka.
- zilais krusts Latvijā – kristīga organizācija, kas sniedz garīgu un materiālu palīdzību no alkohola vai narkotikām atkarīgām personām.
- Dortmaņa lobēlija Latvijā aizsargājams ūdensaugs ar garām bārkšsaknēm un zilganbaltiem ziediem.
- leišmale Latvijas novads gar Lietuvas robežu.
- dakša Lauksaimniecības darba rīks – garam kātam piestiprināti divi vai vairāki paralēli metāla zari.
- kvadrātcentimetrs Laukuma mērvienība – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens centimetrs [cm²].
- kvadrātmetrs Laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs [m²].
- kvadrātvienība Laukuma mērvienība, kuras pamatā ir kvadrāts ar noteikta garuma malu.
- oss Ledāja kušanas ūdeņu sanests garš, šaurs vaļņveida paugurs vai pauguru virkne.
- noliet Lejot pieļaut, ka (kas) nolīst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū, ko (parasti) rada sirds vainagartēriju sašaurināšanās un nepietiekama asiņu piegāde.
- nočāpot Lēnām, nesteidzīgi noiet (lejā, garām u. tml.).
- mērlente Lente, parasti ar garuma mērvienību iedaļām (kā) mērīšanai.
- ārējais leņķis leņķis starp daudzstūra malu un blakus malas pagarinājumu.
- sekstants Leņķu mērīšanas instruments, kura skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
- palidot Lidojot pavirzīties (kam) garām.
- šimpanze Līdz 1,7 m garš, augsti attīstīts cilvēkveidīgais pērtiķis ar tumšu apmatojumu, kas dzīvo ekvatoriālās Āfrikas tropu mežos [Chimpansee troglodytes].
- strupvabole Līdz 10 mm gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem.
- platforma Līdzens paaugstinājums, piem., gar sliežu ceļiem dzelzceļa stacijā, gar upi piestātnē.
- savanna Līdzenums ar garu zāli un izklaidus augošiem kokiem un krūmiem (tropu apgabalos).
- anakonda Liela (5–6 m gara) žņaudzējčūska, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu joslā [Eunectes murinus].
- skarabejs Liela (no 2 līdz 4 centimetiem gara) vabole, kuras kāpuri dzīvo augsnē un pārtiek no mēslu lodītēm.
- vāls Liela (parasti garena) tvaiku, dūmu u. tml. kopa gaisā; mutulis.
- nojoņot Lielā ātrumā noskriet, arī nobraukt (lejā), virzīties gar (ko), garām (kam).
- mokas Liela fiziska vai garīga piepūle; liels fizisko vai garīgo spēku sasprindzinājums.
- lufars Liela jūras zivs ar garu, sānos saplacinātu ķermeni [Pomotomus saltatrix].
- varāns Liela ķirzaka ar garu kaklu, masīvu asti un labi attīstītām kājām.
- sevrjuga Liela storveidīgo kārtas caurceļotāja zivs ar ļoti garu zobenveida purnu [Acipenser stellatus].
- alnis Lielākais briežu dzimtas dzīvnieks ar garām kājām un platiem, zarotiem ragiem.
- sankiloti Lielās franču revolūcijas dalībnieki, kas (atšķirībā no karaļa piekritējiem) valkāja nevis īsās, bet garās bikses.
- staltbriedis Liels briežu dzimtas zīdītājdzīvnieks ar slaidu spēcīgu ķermeni, garām kājām un kura tēviņam ir lieli, zaroti ragi [Cervus elaphus].
- miežubrālis Liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar violetas nokrāsas ziediem garā, šaurā skarā [Phalaroides arundinacea].
- ērglis Liels dienas plēsīgais putns ar gariem, platiem spārniem, spēcīgām kājām un līku knābi.
- pāvs Liels fazānu dzimtas putns, kura tēviņiem raksturīga gara aste ar krāšņām spalvām.
- jūras lauva liels jūras dzīvnieks ar ronim līdzīgu ķermeni, garu kaklu un nelielu galvu.
- lauva Liels kaķu dzimtas plēsīgs zīdītājs ar spēcīgu ķermeni, dzeltenīgu spalvu un garām krēpēm (tēviņiem), ko simboliski uzskata par zvēru karali [Leo leo].
- ara Liels papagaiļu dzimtas putns bez cekula un ar garu asti.
- ūpis Liels pūču dzimtas putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm [Bubo bubo].
- stārķis Liels putns ar garām kājām un kaklu, taisnu un garu knābi.
- zivjērglis Liels putns ar gariem, slaidiem spārniem, nelielu galvu, tumšbrūnu muguru un baltu vēderu; zivju ērglis.
- krokodils Liels rāpuļu klases dzīvnieks (Āfrikā, Dienvidāzijā, Ziemeļaustrālijā, Amerikā), kam raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes.
- kollijs Liels suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, brūni baltu vai melnbaltu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne; Skotijas aitusuns.
- pelikāns Liels ūdensputns ar samērā garu kaklu, īsām kājām un garu knābi, zem kura ir rīkles maiss.
- sumbrs Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu, platu kaklu ar izteiktu kupri un garām krēpēm, platu pieri, īsiem ragiem (abu dzimumu dzīvniekiem) un biezu, brūnu, priekšējā daļā garāku apmatojumu; Eiropas bizons [Bison bonasus].
- jaks Liels vēršu ģints dzīvnieks (Āzijā) ar lieliem ragiem un biezu, garu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām [Bos mutus].
- albatross Liels, balts jūras putns ar ļoti gariem spārniem.
- vāle Liels, blīvs garens ziedu ķekars.
- ala Liels, dabiski izveidojies dobums vai eja zemes garozas iežos.
- garkājis Liels, divspārņu kārtas ods ar garām, tievām kājām un gariem spārniem.
- zilonis Liels, masīvs tropu zālēdājs zīdītājdzīvnieks ar tumšpelēku, kailu ādu, lielām, platām ausīm un garu snuķi.
- strauss Liels, nelidojošs putns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu un mazu galvu [Struthio camelus].
- toveris Liels, parasti apaļš vai iegarens koka trauks.
- baļļa Liels, pazems, apaļš vai iegarens koka trauks ar paplašinātu augšdaļu.
- dzērve Liels, pelēks purva putns ar garām kājām, tievu, garu kaklu un garu, taisnu, spēcīgu knābi.
- orangutans Liels, sarkanbrūns cilvēkpērtiķis ar ļoti garām priekšējām ekstremitātēm.
- zobentīģeris Liels, tīģerim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks (terciāra un kvartāra periodā) ar spēcīgiem, līdz 14 cm gariem augšējiem ilkņiem; zobenzobu tīģeris.
- ģeogrāfiskās koordinātas lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
- apmērs Lielums, ko raksturo augstums, garums, platums, tilpums.
- aizlīst Lienot, spraucoties garām, nokļūt (aiz kā, kam priekšā).
- ugunsmēle Liesma (parasti gara).
- plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
- skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piem., kam plaisājot, arī kam sīkam beržoties gar ko.
- ņamm Lieto, lai izpaustu apmierinājumu (par ko ļoti garšīgu) un pamudinātu (piem., bērnu) ēst.
- svētais tēvs Lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, mūku vai runājot par viņu.
- smēķēt Lietot (cigareti, papirosu u. tml.), lai ieelpotu šādus dūmus.
- cepelīns Lietuviešu nacionālais ēdiens – iegarena pildīta kartupeļu kotlete.
- punktēt Likt (aiz nots, pauzes zīmes) punktu vai divus punktus, tādējādi to pagarinot par pusi no tās ilguma.
- mērlineāls Lineāls ar garuma mērvienību iedaļām (kā) mērīšanai.
- spektrāllīnija Līnija spektrā, kas atbilst atsevišķai svārstībai ar noteiktu frekvenci (viļņa garumu).
- garā linšķiedra linšķiedra, kas iegūta, pilnībā atdalot šķiedras no stiebra koksnes daļām, un kas pēc kulstīšanas ir vidēji 50 cm gara.
- aizlīt Līstot aiztecēt (aiz kā, kam garām).
- batisfēra Lodveida kamera zemūdens pētījumiem, ko iegremdē no kuģa ar garas troses palīdzību.
- rotīt Lokot, virzīt (ko) (uz augšu vai uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku.
- runkulis Lopbarības biete [Beta vulgaris ssp. crassa].
- smaržmētra Lūpziežu dzimtas augs, kuram ir olveida vai garenas lapas, sārti vai violeti ziedi lapu žāklēs un īpatnēja rūgtena smarža un garša [Clinopodium vulgare].
- pūdēt Ļaujot nedaudz pūt, pārveidot struktūras, garšas un smaržas ziņā.
- velns Ļauna, pārdabiska būtne, kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota (piemēram, tautas pasakās).
- dēmons Ļaunais gars, sātans; cilvēku mocītājs.
- mošķis Ļaunais gars; arī spoks.
- uzaudzēt Ļaut, lai (mati, arī nagi) izaug (parasti gari).
- nozibēt Ļoti ātri šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā virzienā virzās garām).
- nomirt aiz garlaicības ļoti garlaikoties.
- nomirt no garlaicības ļoti garlaikoties.
- kā miets ļoti garš, tievs, kalsns.
- garumgarš Ļoti garš.
- gardums Ļoti garšīgs ēdiens, arī dzēriens.
- našķīgs Ļoti garšīgs, gards.
- pleziozaurs Ļoti liels mezozoja ēras jūras rāpulis ar platu saplacinātu ķermeni, mazu galvu, garu kaklu un peldēšanai pielāgotām pleznveida ekstremitātēm.
- sīkslieka Ļoti mazs, 10–25 mm garš tārps ar bālganu, posmotu ķermeni.
- kolibri Ļoti sīks putns ar spilgtām spalvām un garu knābi, kas pārtiek no ziedu nektāra un kukaiņiem.
- zibēt Ļoti strauji šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- ņirbēt gar acīm ļoti strauji virzīties garām.
- gar degungalu ļoti tuvu garām.
- gar degunu ļoti tuvu garām.
- demonoloģija Mācība par dēmoniem u. c. ļauniem gariem.
- palīgskola Mācību iestāde bērniem ar garīgās attīstības aizturi vai atpalicību; speciālā internātskola.
- seminārs Mācību iestāde, kur gatavo garīdzniekus.
- šamanisms Maģisku darbību un rituālu kopums, ko praktizē, lai stātos sakaros ar garu pasauli, dziedinātu u. tml.
- smalks Maigs, patīkams, arī izcils (parasti par garšu, smaržu).
- apakšgaroza Maizes garoza klaipa apakšpusē.
- nūdeles Makaronu paveids – parasti īsi vai gari lentveida makaroni, arī sīki, gareni makaroni.
- kāršroze Malvu dzimtas krāšņumaugs ar stāvu, garu stublāju un ziediem vārpai līdzīgā ziedkopā; rožu alteja jeb kokroze [Althaea rosea].
- domino Masku tērps – garš apmetnis (parasti ar kapuci un sejas augšdaļas masku); cilvēks, kas tērpies šādā tērpā.
- balsts Materiāls, arī garīgs pamats (kaut kam); palīdzība.
- peisaki Mati (parasti gari, nekopti).
- zirgaste Matu sakārtojums – pakausī cieši sasieti, nesavīti, samērā gari mati.
- nokrāsa Mazliet atšķirīga, savdabīga (garšas) īpatnība.
- parīvēties Mazliet berzēties (vienam gar otru).
- zivjdzenītis Mazs putns ar samērā lielu galvu, garu knābi, ļoti īsām kājām, mirdzoši zilu muguru, zilganzaļiem spārniem un rūsganbrūnu vēderu; zivju dzenītis.
- mušķērājs Mazs zvirbuļveidīgo kārtas kukaiņēdājs dziedātājputns ar nelielu, plakanu knābi un pagaru asti.
- trausls Mazs, arī tievs (parasti par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); fiziski, garīgi neizturīgs, vārgs.
- seters Medību suns ar garu apspalvojumu un nokarenām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
- basethaunds Medību suns ar garu ķermeni, īsām kājām un garām, nokarenām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
- kokerspaniels Medību suns ar mīkstu, zīdainu apmatojumu (parasti brūnā vai melnā krāsā) un garām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
- kurts Medību suns ar slaidu vidukli, garām kājām un platām krūtīm, kas spējīgs ļoti ātri skriet.
- slīdes berze mehāniska berze, kas rodas, ķermeņiem slīdot vienam gar otru.
- pikša Mencu dzimtas jūras zivs ar vārpstveida ķermeni un mazu galvu; kurai augšžoklis ievērojami garāks par apakšžokli; šelzivs [Melanogrammus aeglefinus].
- nulles meridiāns meridiāns, kas iet caur Griniču (Londonā) un ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
- Griničas meridiāns meridiāns, kas iet caur Griniču (Londonā) un ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
- sākuma meridiāns meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā; sākummeridiāns.
- mērīties Mērījot savstarpēji salīdzināt (piem., auguma garumu).
- izmērīties Mērījoties savstarpēji salīdzināt augumu garumu.
- mērīties Mērīt sev (piem., auguma garumu).
- nomērīt Mērot iegūt datus par (kā) garumu, platumu u. tml.
- redingots Mētelis vai žakete jāšanai – garš, no augšas līdz viduklim pogājams virsapģērbs ar jostu un divām apkaklēm, kas auguma augšdaļā ir pieguļošs, bet uz leju – zvanveida piegriezumā; šādam mētelim vai žaketei līdzīgs apģērba gabals valkāšanai ikdienā.
- metrāža Metros izteikts (kā) garums, platība.
- mežmala Meža malējā josla; klajuma josla gar mežu.
- kamambērs Mīksts baltā pelējuma siers, ko gatavo no nepasterizēta govs piena un kas iekšpusē ir viegli dzeltenīgs, bet no ārpuses klāts ar baltu garoziņu, ko veido pelējuma sēne.
- konditoreja Miltu un cukurotie izstrādājumi ar lielu uzturvērtību un patīkamu garšu.
- spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseles pēcnāves eksistencei un iespējai sazināties ar mirušo gariem.
- viņpasaule Mītiskos priekšstatos – mirušo valstība; vieta, kur pēc nāves nonāk mirušie un kas ir saistīta ar spokiem, gariem, rēgiem u. tml.
- nāra Mitoloģiska ūdeņos mītoša būtne garmatainas sievietes izskatā ar zivs asti.
- midi mode mode, kurai ir raksturīgas pusgaras kleitas, pusgari svārki, mēteļi.
- muskatkoks Muskatu dzimtas tropu koks, no kura sēklām (muskatriekstiem) iegūst garšvielas, eļļu; muskats (2).
- muftijs Musulmaņu augstākās garīdzniecības pārstāvis, kam ir tiesības pieņemt lēmumus juridiskajos un šariata jautājumos.
- parandža Musulmaņu sieviešu apģērbs – garš, plats, galvā uzmaucams apmetnis, kas nosedz ķermeni un seju.
- ajatolla Musulmaņu šiītu augstākais garīdznieks.
- mulla Musulmaņu teologs un likumu zinātājs, arī garīdznieks.
- čalma Musulmaņu vīriešu galvassega – garš auduma gabals, ko aptin ap mazu cepurīti vai kailu galvu.
- no šūpuļa līdz kapam mūža garumā.
- rozmarīns Mūžzaļš daudzgadīgs panātru dzimtas krūms ar šaurām lapām un zili violetiem, retāk sārtiem vai baltiem ziediem; šā auga zari, ko lieto par garšaugu, no kā iegūst ēterisko eļļu u. tml.
- laurs Mūžzaļš dekoratīvs dienvidu koks ar aromātiskām lapām, kuras parasti izmanto par garšvielu.
- nagliņkoks Mūžzaļš miršu dzimtas tropu koks, kura izžāvētos ziedpumpurus (krustnagliņas) izmanto par garšvielu.
- miltene Mūžzaļš pundurkrūms ar sīkām, iegareni ovālām lapām un sarkanām, miltainām ogām (kauleņiem).
- priede Mūžzaļš skujkoks ar sveķainu koksni, pagarām skujām, plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un konusveida čiekuriem.
- oleandrs Mūžzaļš subtropu koks vai krūms ar garām, smailām lapām un baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
- trompetnarcise Narcise, kuras ziedam vainags ir tikpat garš kā apziedņa lapas vai garāks par tām.
- aizdevums Naudas summa, ko pret ķīlu vai garantiju kredītiestāde izsniedz aizņēmējam; attiecīgā finanšu operācija.
- laist Neaizturēt, neaizkavēt (kā) plūšanu, izplatīšanos (kam) cauri, (kam) garām.
- stiebriņš Neapstrādāts garšķiedras linu produkts.
- nodegustēt Nedaudz apēst, iedzert (ko), lai novērtētu (tā) garšu; nogaršot.
- nogaršot Nedaudz apēst, iedzert (ko), parasti, lai novērtētu (tā) garšu.
- žurga Negaršīgs, arī nekvalitatīvs dzēriens; susla.
- saindēt dvēseli negatīvi ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, garīgo attīstību.
- bēdas Negatīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs nospiests garastāvoklis un ko izraisa, piem., nelaime, zaudējums.
- atņemt elpu Neilgi atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- pakavēt Neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu); neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai nebūtu garlaicīgi (pašam).
- patrīties Neilgu laiku, mazliet trīties (gar ko, pret ko); paberzēties.
- nokavēt Neizmantot, palaist garām kā veikšanai, izpildīšanai (paredzēto, noteikto, arī visizdevīgāko laiku).
- NLO Neizprotams, neizpētīts lidojošs objekts, kas debesīs parādās spoža, iegareni apaļa objekta veidā; lidojošais šķīvītis.
- varza Nekārtīgs, savijies, samudžināts (tievu, garu priekšmetu) kopums; mudžeklis (1).
- mudžeklis Nekārtīgs, savijies, samudžināts (tievu, garu priekšmetu) kopums.
- hipotēka Nekustamā īpašuma ķīla, kas ir aizņēmuma garantija.
- jupis Nelabais, velns, ļaunais gars.
- īdzīgs Nelaipns, neapmierināts, īgns; tāds, kam ir slikts garastāvoklis.
- kivi Nelidojošs putns (Jaunzēlandē) ar matiem līdzīgām spalvām un garu knābi [Apteryx australis].
- sēklgrauzis Neliela (līdz pieciem milimetriem gara), drukna vabole, kaitēklis, kas mitinās pākšaugos.
- skaiterjers Neliela auguma medību suns ar garu, cietu un taisnu zilganpelēku vai rudu apmatojumu, kas krīt pāri acīm, stāvām vai nokarenām ausīm un īsām kājām; attiecīgā suņu šķirne.
- pompadūra Neliela, grezna maisiņa formas sieviešu rokassoma garā saitē; arī šāds rokdarbu maisiņš.
- teftelis Neliels apaļš vai iegarens maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci.
- krevete Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis; garnele.
- paipala Neliels fazānu dzimtas pļavu putns ar brūngani raibu muguru un gaišu garenu svītrojumu uz sāniem [Coturnix coturnix].
- puļķis Neliels garens koka (retāk cita materiāla) priekšmets, ko lieto, piem., kā aizbāšanai.
- pele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar smailu purnu, garu, tievu asti un pelēku, brūnganu vai dzeltenīgu apspalvojumu.
- vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
- lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam pakaļkājas daudz garākas nekā priekškājas un kas pārvietojas lēcieniem.
- kūka Neliels konditorejas izstrādājums no saldas mīklas (parasti ar pildījumu un garnējumu).
- taksis Neliels medību suns ar garenu, lokanu ķermeni, līkām uz āru izvērstām īsām kājām, nošļukušām, samērā garām ausīm un labu ožu.
- apodziņš Neliels pūču dzimtas putns ar brūni pelēkiem raibumiem mugurpusē un balti brūnām gareniskām svītriņām vēderpusē [Glaucidium passerinum].
- šņibītis Neliels vai vidēja lieluma sloku dzimtas putns ar pagaru, mazliet uz leju liektu knābi, kas ligzdo galvenokārt tundrā.
- garastīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar baltu galvu un garu asti, kas parasti uzturas lapkoku audzēs.
- cielava Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar garu asti.
- strazds Neliels zvirbuļveidīgo kārtas melns, pelēks vai brūngans dziedātājputns ar pagaru dzeltenu vai brūnu knābi.
- nūjiņa Neliels, iegarenas formas priekšmets.
- sicista Neliels, pelei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar ļoti garu asti, dzeltenbrūnu apspalvojumu un melnu svītru pār muguru; kārtainā lēcējpele.
- tilbīte Neliels, pelēkbrūns sloku dzimtas bridējputns ar garu knābi un tievām, pagarām kājām.
- sesks Neliels, plēsīgs dzīvnieks ar slaidu, spēcīgu ķermeni, īsām kājām, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala asi smakojošu sekrētu [Mustela putorius].
- mocarella Nenogatavināts pusmīkstais siers, kam raksturīga ar maiga garša, slāņveidīga tekstūra un ko gatavo no bifeļmātes, kazas vai govs piena.
- ūdens riņķojums dabā nepārtraukta ūdens pārvietošanās Zemes atmosfērā, hidrosfērā un Zemes garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.
- šķērms Nepatīkams, slikts (par ēdienu, tā garšu).
- žāvas Nepatvaļīga, dziļa ieelpa ar atvērtu muti (piem., ja nāk miegs, māc garlaicība).
- žāvāties Nepatvaļīgi, dziļi ieelpot ar atvērtu muti (piem., ja nāk miegs, māc garlaicība).
- astrāls Neredzams, nemateriāls; saistīts ar cilvēka garu.
- miegs Nervu sistēmas izraisīts organisma stāvoklis, kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos, lai atjaunotu audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.
- baltā (smadzeņu) viela nervu šūnu izaugumu veidojums zem smadzeņu garozas.
- neofīts Nesen kristīts vai par mūku vai garīdznieku iesvētīts cilvēks.
- stiept Nevajadzīgi palielināt (kā, piem., teksta, izrādes) garumu, ilgumu.
- pesto Nevārīta mērce no saspiestiem garšaugiem un ķiplokiem.
- kalst Nīkt garlaicībā, ilgstoši kur uzturoties.
- saldskābmaize No bīdelētiem rudzu miltiem cepta maize ar saldskābu garšu.
- pākstenis No divām saaugušām augļlapām attīstījies auglis – veronis, kura garums ir vismaz trīsreiz lielāks par platumu.
- čabata No raudzētas kviešu mīklas cepta garena, paplata, plakanas formas maize ar kraukšķīgu garozu un mīkstumu, kurā ir lielas poras.
- ķemmdzija No smalkas, garas vilnas vērpta gluda augstas kvalitātes dzija; gublāns.
- gublāns No smalkas, garas vilnas vērpta gluda augstas kvalitātes dzija; ķemmdzija.
- žagariņš No stingras mīklas veidoti, eļļā vārīti gareni cepumi.
- rūgtviela No šādiem augiem gatavots preparāts ar rūgtu garšu, ko lieto ēstgribas uzlabošanai.
- kurkuma No šī sakneņa iegūtā garšviela spilgti tumšdzeltenā krāsā.
- diegs No tekstilšķiedrām (piem., kokvilnas, zīda) izgatavots tievs, garš pavediens (parasti aušanai, šūšanai).
- noķeksēt Nodabūt, novilkt (ko) lejā, nost (parasti ar roku vai tievu, garu priekšmetu).
- ķīla Nodrošinājums, garantija (norisei, stāvoklim).
- stodere Noenkurota vai gruntī nostiprināta navigācijas zīme garas kārts veidā, kas norāda, piem., kuģu ceļu, izliktus tīklus.
- izgaršot Nogaršot (ēdienu, dzērienu); ēdot, dzerot (ko) izjust, izbaudīt (tā) garšu.
- likt uz zoba nogaršot, ēst (ko).
- likt pie mutes nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko).
- likt pie lūpām nogaršot, sākt ēst vai dzert.
- nobaudīt Nogaršot.
- nomēģināt Nogaršot.
- nosmeķēt Nogaršot.
- proporcionāli nogriežņi nogriežņi, kuru garumi ir proporcionāli.
- slānis Nogulumiežu masa ar samērā vienmērīgu biezumu, parasti horizontālu novietojumu Zemes garozā un plašu horizontālu izplatību.
- nonākt Noiet (gar ko, garām kam).
- aizkakāt Nokakāt (garām kam).
- nogulēt Nokavēt, palaist garām (ko).
- noprovēt Nomēģināt, nogaršot.
- nomērīties Nomērīt sev (auguma garumu).
- no- Norāda uz darbības virzību (parasti tuvu) gar (ko), garām (kam).
- attālums Norāda uz noteiktu vai aptuvenu šādas līnijas garumu.
- gar Norāda, ka kas virzās līdztekus, blakus, garām (kam).
- garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītajam virzoties garām.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas, gar robežu, veido, iezīmē to.
- ģeo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu.
- savilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts stiepes spēka radīšanai, arī (kā) garuma regulēšanai.
- garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie virzās kam garām.
- gar Norāda, ka, virzoties (kam) līdztekus, garām, skar to.
- bazalta slānis nosacīts apzīmējums Zemes garozas apakšējai daļai, kas sastāv no bazaltam līdzīgiem iežiem.
- štīme Noskaņojums, garastāvoklis.
- fīlīngs Noskaņojums, noskaņa, garastāvoklis.
- pārkreditēt Noslēgt līgumu ar to pašu vai arī citu banku, lai pagarinātu, piem., parāda atmaksas termiņu, vai arī lai saņemtu izdevīgāku kredītu.
- apvīlēt Nošūt vīli (gar malu); nošujot vīli, apstrādāt.
- aizsargjosla Noteikta platuma zemes josla gar upēm, ezeriem, jūru, kur nav atļauta būvniecība.
- noskaņojums Noteikts emocionāls stāvoklis; garastāvoklis.
- metrs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju izkārtojums dzejolī; pantmērs.
- pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to izkārtojums vārsmās.
- degustēt Novērtēt (pārtikas produktus, alkoholiskos dzērienus), pēc garšas, smaržas un izskata, lai noteiktu (to) kvalitāti.
- nobraukt Novilkt (pār ko, gar ko u. tml.).
- bagātība Nozīmīgas garīgās vērtības.
- eiforija Objektīvajiem apstākļiem neatbilstoši pacilāts, līksms garastāvoklis, bezrūpība.
- galvot Oficiāli apliecināt, apsolīt, ka (kāds) izpildīs noteiktas saistības, prasības; garantēt (piem., parāda atmaksu).
- oligarhs Oligarhijas pārstāvis – cilvēks ar lielu ietekmi politikā, ekonomikā, arī plašsaziņas līdzekļos.
- obstrukcija Opozīcijas partiju parlamentārās cīņas paņēmiens (trokšņošana, garu runu teikšana, sēžu zāles atstāšana u. tml.), lai nepieļautu vai aizkavētu sev nevēlama lēmuma pieņemšanu.
- motorika Organisma sistēmu vai atsevišķu orgānu darbība, kustības; smadzeņu garozas regulēto apzināto kustību kopums.
- papildvieta Otra sēdvieta autobusā (parasti garākas ekskursijas laikā), par ko tiek prasīta attiecīga samaksa.
- vaga Paaugstinājums starp šādiem blakus padziļinājumiem, arī šaura, garena dobe, iesētu, iestādītu augu rinda.
- palaist Padarīt (ko) vaļīgāku, garāku vai platāku.
- pagarināt Padarīt garāku (piem., pievienojot attiecīga materiāla gabalu, attiecīgu elementu).
- izlaist Padarīt garāku, platāku, brīvāku (piem., tērpu, tā daļas).
- izbojāt Padarīt sliktu (piem., garastāvokli, attiecības); arī izjaukt.
- sabojāt Padarīt sliktu, negaršīgu.
- samaitāt Padarīt sliktu, negaršīgu.
- ielasīties Paēst, vairākkārt ko nedaudz ieēdot, nogaršojot.
- lāpāmadata Pagara, lāpīšanai paredzēta adata ar lielu aci; lāpāmā adata.
- auss Pagarinātas, izvirzītas sānu daļas (priekšmetiem).
- cekuls Pagarinātu pakauša spalvu veidojums putnam.
- piesis Pagarš vainaglapu vai kauslapu izaugums (piem., orhidejām, vijolītēm).
- mētelis Pagarš, priekšā aizdarāms virsējais apģērba gabals ar garām piedurknēm, ko valkā, lai aizsargātos pret aukstumu, lietu, putekļiem u. tml.
- kārts Pagarš, tievs (parasti apdarināts) apaļkoks.
- pamēģināt Pagaršot.
- atbrīvot ceļu Paiet sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
- samīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām šaurā vietā); izmainīties (2).
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām šaurā vietā).
- samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā); izmainīties (2).
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām tā, ka nesastopas.
- pagriezt ceļu paiet, arī pabraukt sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
- griezt ceļu paiet, pabraukt sāņus, lai palaistu kādu garām.
- sprungulis Paīss, neliels koka zars vai tā daļa; paīss, neliels, iegarens koka gabals.
- aste Pakaļējā, pagarinātā daļa (piem., priekšmetam, ierīcei).
- uzkrāt Pakāpeniski iegūt, apgūt (ko garīgā, sabiedriskā sfērā).
- pākstenītis Pākstenis, kura garums nav trīsreiz lielāks par platumu.
- aizlaist Palaist garām, neizmantot (stāvokli, iespējas u. tml.)
- kormorāns Paliels jūras putns ar (parasti) melnu apspalvojumu un garu knābi; jūras krauklis.
- ragaste Paliels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītei ķermeņa lejasdaļā ir raksturīgs garš, spēcīgs, pārragojies dējeklis, ar kura palīdzību tā bojāta vai satrupējuša koka stumbrā izveido eju, kurā dēj olas.
- kokospalma Palma ar garu, tievu stumbru, lielām lapām galotnē un lieliem augļiem, kam ir biezs, šķiedrains ārējais apvalks un riekstam līdzīgs kodols.
- dateļpalma Palmu dzimtas augs ar garām lapām stumbra galotnē un ēdamiem saldiem augļiem – datelēm.
- rotangpalma Palmu dzimtas liāna, ar tievu, garu stumbru, no kura pin mēbeles, grozus u. tml. priekšmetus [Calamus rotang].
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) palielinās garīgie spēki.
- spārnot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties; iedvesmot (1); iejūsmināt.
- iedvesmot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) tiek garīgi pamudināts enerģiskai rīcībai, darbam.
- pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasniedz augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā.
- notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek garīgi nomākts, kļūst nejūtīgs, vienaldzīgs.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru; dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
- baziliks Panātru dzimtas aromātisks garšaugs ar sārtbaltiem vai violetiem ziediem.
- raudene Panātru dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar iegareni olveidīgām lapām un nelieliem rožainiem vai violetiem ziediem; oregano.
- jambs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir neuzsvērta, bet otrā uzsvērta vai gara.
- trohajs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta un otrā neuzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai pirmā zilbe gara un otrā īsa (antīkajā jeb metriskajā vārsmošanas sistēmā).
- spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- daktils Pantmērs, kurā ir trīszilbju pēda ar uzsvērtu vai garu pirmo zilbi.
- kontrolšāviens Papildu šāviens, ko izdara, lai būtu garantija, ka (kāds) ir nogalināts.
- vakarlēpis Par balodi nedaudz mazāks, slaids, pelēcīgi brūngans putns ar gariem spārniem un asti; lēlis [Caprimulgus europaeus].
- čiksts Pār purvainu vietu no žagariem, nelielu koku stumbriem izveidots ceļš.
- pārgarš Pārāk garš.
- timiāns Parastais mārsils, daudzgadīgs ārstniecības augs un garšaugs [Thymus vulgaris].
- štrīcele Parasti iegarens konditorejas izstrādājums ar pildījumu.
- tēvs Parasti savienojumā "svētais tēvs": lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
- randu Parasti savienojumā «randu pļavas»: zemas pļavas gar jūras krastu, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra.
- noviciāts Pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
- izmocīta dvēsele pārdzīvojumos ļoti novājināti garīgie spēki, nogurdināta psihe.
- virspriesteris Pareizticīgo baznīcas augstākā garīgā amatpersona, kas ir atbildīga par savu baznīcu un draudzi.
- pops Pareizticīgo un vecticībnieku baznīcas garīdznieks.
- bomis Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts.
- apaugt Pārklāties (ar bārdu, matiem); būt ar pārāk gariem matiem (par cilvēku).
- skaitīt pātarus (kādam) pārmest kādam, gari, apnicīgi kādu pamācīt.
- kaza Pārnadžu kārtas (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks ar spēcīgām kājām, līkiem ragiem, pagaru apmatojumu.
- muskusbriedis Pārnadžu kārtas dzīvnieks – samērā neliels bezragu briedis, kam ir gari ilkņi un dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
- žirafe Pārnadžu kārtas dzīvnieks (Āfrikā) ar dzeltenbrūnu, plankumainu apmatojumu, garu kaklu, garām kājām, nelielu galvu un samērā īsiem, ar apmatojumu klātiem radziņiem.
- pārmākt Pārspēt intensitātē, stiprumā (piem., par skaņu, garšu).
- degustācija Pārtikas produktu, dzērienu nogaršošana (parasti veikalā), ko reklāmas nolūkos organizē attiecīgā pārtikas produktu, dzērienu ražotājs vai izplatītājs.
- brīvstunda Pārtraukums starp mācību stundām (skolā); starpbrīdis (parasti akadēmiskās stundas garumā).
- panesties Paskriet, padrāzties (kam garām).
- bojāt Pasliktināt (piem., garastāvokli, attiecības).
- bojāties Pasliktināties (piem., par garastāvokli, attiecībām).
- izstiepties Pastiepties, pagarināties.
- matainība Pastiprināta garo, pigmentēto matu augšana ķermeņa vietās, kur parasti aug tikai pūkveida mati; matainums.
- pasvītra Pasvītrojums vienas rakstzīmes garumā, ko lieto, lai savienotu vārdus, kad atstarpe starp tiem nav vēlama, piem., e-pasta adresē, mapju nosaukumos, datora atmiņā; apakšsvītra, zemsvītra (\_).
- aile Pašaurs, garens veidojums.
- mērce Pašķidra vai tumīga ēdiena piedeva, kas samitrina ēdienu un papildina tā garšu.
- pīcka Pātaga; žagars.
- rapieris Paukošanas ierocis ar garu, elastīgu četršķautņu asmeni; florete.
- florete Paukošanas ierocis ar garu, lokanu, četršķautņu asmeni; rapieris.
- meti Pavedieni auduma garenvirzienā; šķēri; velki.
- šķēri Pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā (perpendikulāri audiem); velki.
- garnējums Paveikta darbība --> garnēt; ēdiena rotājums.
- pagarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (1); daļa (piem., priekšmetam), kas padara (to) garāku.
- pagarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (2).
- sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (2); fizisko un garīgo spēku koncentrēšana un ar to saistītā piepūle.
- mandrils Paviānu ģints mērkaķis ar iegarenu purnu, spilgti krāsainiem sēžas mīkstumiem un īsu asti [Mandrillus sphinx].
- pakļūt Pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- viga Pazeminājums (parasti šaurs, garens) starp osiem.
- minerāls Pēc ķīmiskā sastāva, fizikālajām īpašībām un struktūras viendabīgs neorganisks savienojums Zemes garozā.
- pastorālā saruna pēc laja iniciatīvas starp garīdznieku un laju notiekoša saruna, kuras neizpaužamību garantē likumdošana.
- velis Pēc seniem ticējumiem – nomiruša cilvēka gars, kas apciemo dzīvos tuviniekus.
- nopeldēt Peldot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- žurka Peļu dzimtas grauzējs ar samērā slaidu ķermeni, smailu purnu un garu, parasti kailu, asti.
- augstums Perpendikuls, kas novilkts no figūras, ķermeņa virsotnes uz tās pamatu; šī perpendikula garums.
- novicis Persona, kurai noteikts pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
- paviāns Pērtiķis ar pagaru, kailu purnu, tuvu izvietotām acīm, biezu, pelēku, vilnu un spilgtas krāsas sacietējumiem uz sēžas.
- sadeldēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (cilvēks), kļūst vārgs, vājš, zaudē garīgos spēkus.
- nočurāt Pieļaut, ka urinējot urīns noplūst (kur, uz kā, garām kam).
- rūgtpiene Pienenei līdzīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, garenām lapām un dzelteniem ziediem.
- vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
- piekūpināt Piesātināt (gaisu) ar dūmiem, izgarojumiem u. tml.
- sapiparot Pievienojot (kam) piparus, panākt, ka (tam) rodas asa garša.
- savircot Pievienojot (kam) virces, padarīt (ko) pikantu, ar asu garšu.
- tabasko Pikanta mērce, ko klasiskajā variantā gatavo no kajennas pipariem, etiķa un sāls un kā garšas piedevu ļoti nelielā daudzumā pievieno mērcēm, gaļas un zivju ēdieniem.
- garkaklis Pīle ar garu kaklu un pagaru, smailu asti [Anas acuta].
- aizpilināt Pilinot aiztecināt (aiz kā, kam garām).
- lūzt Pilnīgi zaudēt fiziskos vai garīgos spēkus.
- aizpilēt Pilot aiztecēt (aiz kā, kam garām).
- katedrāle Pilsētas, arī klostera galvenā baznīca, kurā dievkalpojumus vada augstākais garīdznieks (arhibīskaps, patriarhs).
- garknābja gaura pīļu apakšdzimtas ūdensputns ar garu, tievu, sarkanu knābi un divdaļīgu spalvu cekulu.
- zoss Pīļu dzimtas liels ūdensputns ar garu kaklu.
- gaura Pīļu dzimtas nirējputns, kam atšķirībā no pīles ir raksturīgs šaurs, garš knābis un dažām sugām arī cekuls uz galvas.
- lize Plakana koka lāpsta ar garu kātu mīklas klaipa ievirzīšanai krāsnī un izņemšanai no tās.
- palantīns Plata, gara sieviešu šalle, kas izgatavota no samta vai kažokādas.
- pilnbārda Plata, gara, kupla bārda un ūsas, kas sedz lielu sejas daļu.
- vilks Plēsēju kārtas dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, druknu kaklu, īsu purnu, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali [Canis lupus].
- stavrida Plēsīga jūras zivs ar slaidu, iegarenu ķermeni, lielu, samērā masīvu galvu un pelēkzilu muguru, sudrabainiem sāniem un baltu vēderu.
- vējzivs Plēsīga vidēja lieluma jūras zivs ar garenu ķermeni un stipri izstieptiem žokļiem, kas klāti ar asiem zobiem.
- puma Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu, garu ķermeni, īsu dzeltenbrūnu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti [Felis concolor].
- apskalot Plūstot garām vai atrodoties blakus, apņemt, skart (visapkārt, no visām pusēm) – par ūdeņiem.
- pļavmala Pļavas malējā josla; josla gar pļavu.
- klerikālisms Politisku uzskatu virziens, kas atbalsta baznīcas un garīdzniecības ietekmes palielināšanos valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
- upesvēzis Posmkāju tipa vēžu klases dzīvnieks ar čaulas klātu ķermeni un garenu posmotu vēderu, kas dzīvo lēni tekošās upēs, ezeros.
- prieks Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta un ko izraisa, piem., realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme.
- (ar) vieglu sirdi priecīgā garastāvoklī; arī labprāt, bez nožēlas; arī bez uztraukuma, bažām (par ko).
- kāts Priekšmeta, darbarīka daļa – garens, gluds, noapaļots stienis vai garena detaļa, ko satver, priekšmetu lietojot.
- zars Priekšmeta, darbarīka elements – tievs, garens veidojums, kas atdalās no priekšmeta pamatnes.
- svētnieks Priesteris, garīdznieks.
- priesterība Priesteru konfesionālais stāvoklis, pienākumu kopums; priesteru kopums; arī garīdzniecība.
- metodisti Protestantisma konfesija, kas radusies 18. gs. Anglijā, atdaloties no anglikānisma un pulcējot kristiešus, kuri garīgajā dzīvē vadījās pēc noteiktas metodes.
- superintendents Protestantu garīdznieks, kam ir augstākā administratīvā vara kādā teritorijā (ja nepastāv bīskapa amats).
- progresējošā paralīze psihiska slimība, kas saistīta ar sifilisa izraisītiem galvas smadzeņu, galvenokārt to garozas, bojājumiem.
- psihoze Psihiska slimība, kuras rezultātā zūd smadzeņu spēja pareizi uztvert un analizēt ārējos kairinājumus un attiecīgi uz tiem reaģēt, tādējādi mainoties cilvēka uzvedībai, garastāvoklim, apziņai.
- omulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga apmierinātība, labsajūta un labs garastāvoklis.
- urālpūce Pūču dzimtas putns (lielāks par biežāk sastopamo mežapūci, ar garāku asti) ar dzeltenīgi pelēku, tumši svītrainu apspalvojumu; garastes pūce [Strix uralensis].
- nopukšķināt Pukšķinot pabraukt (garām kam).
- plakne Punktu kopa, kurai ir tikai divas dimensijas (garums un platums) un kurā jebkurus divus tās punktus var savienot ar taisni tā, ka tā atrodas šajā punktu kopā.
- kāršu pupas pupas, kurām ir nepieciešams balsts, ap kuru vīties; garās pupas.
- puscūka Puse vai aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
- pusmasts Puse vai aptuveni puse no masta garuma.
- puszeķes Pusgarās zeķes.
- nikerbokeri Pusgaras, platas, zem ceļiem sasprādzējamas vai sapogājamas vīriešu bikses.
- midi Pusgarš (par kleitu, svārkiem, mēteli).
- paradīzes putns putns ar spilgtu, zaigojošu apspalvojumu un garu, dekoratīvu spalvu pāri (piem., Jaungvinejā, Austrālijā).
- zosveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst vidēji un lieli ūdensputni ar peldpleznām, plakaniem knābjiem un gariem kakliem [Anseriformes].
- ultraīsi radioviļņi radioviļņi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem; ultraīsviļņi.
- ultraīsviļņi Radioviļņi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem.
- īsviļņi Radioviļņi, kuru garums ir no 10 līdz 100 metriem.
- garie viļņi radioviļņi, kuru garums ir no 1000 līdz 10000 metriem.
- dot Radīt (kādu rezultātu, materiālas vai garīgas vērtības).
- skrapstēt Radīt aprautus, paasus trokšņus, kādi dzirdami, piem., cietiem priekšmetiem saskaroties, beržoties gar ko cietu, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu; atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
- garot Radīt garaiņus (par siltu gaisa plūsmu aukstumā).
- kaukt Radīt gari stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
- vaimanāt Radīt gari stieptas skaņas.
- raudāt Radīt gari stieptas, elsām līdzīgas skaņas (par vēju).
- ņerkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piem., par ko tādu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- skripstēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piem., par priekšmetiem, kuros veidojas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- skrabēt Radīt īsu, citu citam sekojošu troksni, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržoties (gar ko), piem., par asiem, cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
- ņirkstēt Radīt paklusu, griezīgu troksni, kāds rodas, piem., kam beržoties gar ko.
- zizināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem); sisināt.
- sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem).
- ņaudēt Radīt raksturīgas gari stieptas balss skaņas (par kaķi).
- gāgināt Radīt raksturīgas gari stieptas, skaļas balss skaņas, vairākkārt gāgāt.
- gāgāt Radīt skaļas, gari stieptas balss skaņas (parasti par zosīm).
- gaudot Radīt skaļas, gari stieptas balss skaņas; gari, stiepti kaukt.
- gaudot Radīt skaļas, gari stieptas, samērā spalgas skaņas.
- žvirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti, berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- žņerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (piem., par priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- žvadzēt Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas skaras cits gar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- čīkstēt Radīt stieptu griezīgu troksni (par priekšmetiem, kuri beržas gar ko).
- bagarēt Rakt ar bagaru (upes, ezera gultnē); padziļināt, tīrīt.
- čūska Rāpulis ar garu, veltenisku ķermeni un zvīņainu ādu, kuru periodiski nomaina.
- ķirzaka Rāpulis ar slaidu ķermeni, kas klāts ragveida zvīņām, ar diviem pāriem kāju un garu asti.
- sprēgāt Rasties (ārēja kairinājuma, slimības dēļ) sīkām garenām brūcēm (par ādu, ķermeņa daļu).
- oregano Raudene (garšviela).
- krāsa Redzamās gaismas noteikta garuma viļņu izraisīta redzes sajūta, uztvere.
- redzēt elpu redzēt garaiņus, kas, aukstā laikā izelpojot, plūst no mutes.
- ordinācija Reliģiska ceremonija – garīdznieka iesvētīšana amatā.
- dievkalpojums Reliģiska ceremonija (parasti baznīcā) par godu Dievam garīdznieka vadībā.
- maniheisms Reliģiska mācība (radās 3. gs. Tuvajos Austrumos), kuras pamatā ir uzskats par pastāvošo konfliktu starp garīgajiem (gaismas) spēkiem un ļaunajiem (tumsas) spēkiem.
- garantijas remonts remonts garantijas laikā atklāto trūkumu novēršanai.
- vizitācija Revīzija (baznīcās, draudzēs vai garīgo bruņinieku ordeņu pilīs); arī garīdznieku pārbaude.
- airis Rīks airēšanai – gara nūja, kārts ar paplatinājumu.
- tralis Rīks zivju ķeršanai – liels maisveida tīkls, ko garās tauvās velk traleris.
- krokete Rīvmaizē apviļāta maltas gaļas, zivju vai dārzeņu masas bumbiņa vai iegarens veltnītis.
- apkārtmērs Robežas garums (ģeometriskai figūrai); perimetrs.
- valzirgs Roņu kārtas zīdītājdzīvnieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir masīvs ķermenis ar samērā nelielu galvu un gariem augšējiem ilkņiem un kuri dzīvo arktisko jūru krastos.
- veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai; ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
- plūme Rožu dzimtas augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem (kauleņiem).
- avene Rožu dzimtas daudzgadīgs augs ar saldām, aromātiskām, parasti sarkanām ogām un garu, stāvu stublāju.
- trebū Rudens ābeļu šķirne, kam raksturīgi nedaudz gareni, gaiši dzelteni, sulīgi augļi ar svaigu mīkstumu; šīs šķirnes ābele.
- kultūra Sabiedrības un cilvēka radītais materiālo un garīgo vērtību kopums; šo vērtību kopums, kas saistīts ar kādu laikmetu, tautu.
- maratons Sacensības ļoti garā distancē.
- supermaratons Sacensības sevišķi garā distancē (parasti virs 100 km).
- sprediķot Sacīt pamācības, parasti gari, uzmācīgi.
- sagarināt Sadalīt (ko, piem., zāģējot) noteikta garuma daļās.
- morāls Saistīts ar cilvēka garīgo dzīvi.
- morālisks Saistīts ar cilvēka garīgo pasauli; morāls (2).
- klerikāls Saistīts ar garīdzniecību, arī klerikālismu.
- kontemplatīvs Saistīts ar garīgumu, Dieva klātbūtni; apcerīgs, vērojošs.
- oligarhisks Saistīts ar oligarhiju, tai raksturīgs.
- politmasu Saistīts ar plašu iedzīvotāju masu politisko izglītošanu un audzināšanu Komunistiskās partijas ideoloģijas garā (bijušajā Padomju Savienībā).
- etnogrāfisks Saistīts ar tautas, etniskās grupas materiālo un garīgo kultūru.
- vagarisks Saistīts ar vagaru, tam raksturīgs.
- lineārs Saistīts tikai ar vienu dimensiju; tāds, kam ir tikai viena dimensija – garums.
- kā maikste saka pa garu un tievu cilvēku.
- izkāpis no gultas ar kreiso kāju saka par cilvēku, kam jau no rīta ir slikts garastāvoklis.
- mirdams var ēst saka par ēdienu, kas ļoti garšo.
- nav visi mājās (kādam) saka par garīgi slimu cilvēku vai cilvēku, ko uzskata par garīgi slimu.
- (garš) kā kārts saka par garu un tievu cilvēku.
- kā maiksts saka par garu un tievu cilvēku.
- uz kārā zoba saka par ko garšīgu, kārojamu, kas kādam paredzēts, tiek iedots u. tml.
- (vai) kūst uz mēles saka par ko ļoti garšīgu, parasti mīkstu, saldu.
- (vai) kūst mutē saka par ko ļoti garšīgu, parasti mīkstu, saldu.
- (vai) izkūst uz mēles saka par ko ļoti garšīgu, sulīgu.
- (vai) izkūst mutē saka par ko ļoti garšīgu, sulīgu.
- mēli var norīt saka par ko ļoti garšīgu.
- pirkstiņus var aplaizīt saka par ko ļoti garšīgu.
- pirkstus var aplaizīt saka par ko ļoti garšīgu.
- ēst var saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu.
- dzert var saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu.
- pamats zūd zem kājām saka par situāciju, kad zūd garīgais līdzsvars, stabilitāte, kad pārņem izmisums.
- dzīvais mironis saka par vāju, arī garīgi inertu cilvēku.
- ne mats no galvas nenokritīs (kādam) saka, garantējot (kāda) drošību.
- jumts aizbraucis saka, ja (kāds) kļuvis nesaprātīgs, psihiski nevesels, garīgi nelīdzsvarots.
- galva sāk pampt saka, ja bijusi liela garīga piepūle, slodze.
- garš laiks saka, ja ir garlaicīgi.
- uznāk melnie saka, ja ir ļoti slikts garastāvoklis, depresija.
- uznāk melnais saka, ja ir ļoti slikts garastāvoklis, depresija.
- smaga sirds saka, ja ir nomākts, bēdīgs garastāvoklis.
- pakausis kūp saka, ja ko dara ar lielu garīgu vai fizisku piepūli.
- galva kūp saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu piepūli.
- siekalas saskrien mutē saka, redzot ko garšīgu, kārdinošu vai klausoties par to.
- siekalas tek saka, redzot ko garšīgu, kārdinošu vai klausoties par to.
- uzkost Sakožot zobus ēdot, sajust mutē (ko neēdamu, arī nepatīkamu garšu).
- gals Sākums vai nobeigums (garenam priekšmetam, gareniskam veidojumam); daļa, kas veido šo sākumu vai nobeigumu.
- vēdzele Saldūdens mencu dzimtas ieapaļa zivs ar sīkām zvīņām, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura, pie apakšžokļa viens garš tausteklis, pie nāsīm pa vienam īsam tausteklim un kas barību aktīvi meklē naktīs [Lota lota].
- sams Saldūdens zivs ar garu bezzvīņu ķermeni, no virspuses saplacinātu galvu un diviem gariem taustekļiem pie augšžokļa [Silurus glanis].
- zutis Saldūdens zivs ar garu, čūskai līdzīgu ķermeni, kas klāts ar sīkām zvīņām.
- karpa Saldūdens zivs ar lielām zeltainām, tumši plankumotām zvīņām, iezaļganu muguru un garu muguras spuru, ko (parasti) audzē dīķos [Cyprinus carpio].
- samērīties Salīdzināt auguma garumu (vienam ar otru, piem., nostājoties cieši blakus ar mugurām).
- samērot Salīdzināt pēc izmēriem (piem., garuma).
- saīsināt Samazināt (kā, parasti priekšmeta) garumu, piem., atdalot kāda (tā) daļu, detaļu.
- sarukt Samazināties garumā, platībā, arī ilgumā.
- labs Samērā apjomīgs, liels, garš, ilgs u. tml.
- snuķis Samērā gara izvirzīta sastāvdaļa (mašīnai, mehānismam u. tml.).
- monologs Samērā gara nepārtraukta vienas personas runa (piem., daiļdarbā, uz skatuves).
- nūja Samērā garš, no dzinumiem attīrīts zars vai tievs koka stumbrs; šāds priekšmets, ko ejot izmanto atbalstam; spieķis.
- pavediens Samērā garš, tievs (parasti) tekstilšķiedras veidojums, pagarš (diega, dzijas) fragments.
- pagarš Samērā garš; tāds, kas mazliet pārsniedz parasto, arī vajadzīgo garumu; pretstats: paīss.
- bļauris Samērā lieli, garspalvaini Dienvidamerikas un Centrālamerikas kalnu un lietus mežos mītoši pērtiķi ar raksturīgu skaļu balsi.
- dzeloņcūka Samērā liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar garu adatveida apspalvojumu (dzeloņiem) uz muguras un sāniem.
- flamings Samērā liels putns ar masīvu knābi, garu, izliektu kaklu, garām kājām un sārtu vai sarkanu apspalvojumu.
- sfings Samērā liels tauriņš ar druknu ķermeni, gariem, slaidiem spārniem (priekšējie spārni ievērojami garāki par pakaļējiem).
- subkultūra Samērā patstāvīga, zemāka līmeņa garīgo un materiālo vērtību sistēma kādas kultūras ietvaros.
- svītra Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
- josla Samērā šaura, garena priekšmeta daļa, kas (piem., ar krāsu, formu) atšķiras no pārējās priekšmeta daļas.
- stīga Samērā tievs, garš veidojums (stieple, pavediens u. tml.).
- miets Samērā tievs, pagarš koka gabals ar nosmailinātu galu.
- lasīt dvēselē saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- mudžināt Sarežģīt, darīt (ko) neskaidru, nesaprotamu; šādā veidā stiept, vilkt garumā (ko).
- vudū Sargātājgara kults, kurā katoļu priekšstati par svētajiem sajaukušies ar afrikāņu ticējumiem par gariem.
- fokstrots Sarīkojumu pāru deja, kam raksturīga garu un īsu soļu mija.
- novadēties Saskaroties ar gaisu, kam izgarojot, pazaudēt sākotnējās īpašības – par dzērienu.
- nobriest Sasniegt fizisku vai garīgu briedumu; pilnībā izveidoties.
- izveidoties Sasniegt noteiktu pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā; intelektuāli attīstīties; sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piem., par rakstura īpašībām, uzskatiem).
- sakopot Sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus) noteiktai darbībai.
- pūlēties Sasprindzināt, koncentrēt fiziskos, garīgos spēkus, arī aktīvi darboties (lai ko veiktu, sasniegtu).
- ar varu Sasprindzinot fiziskos un garīgos spēkus.
- izstiepties Sastāties, sagrupēties, izveidojot garu virkni, rindu.
- kājiņa Sašaurināta, garena priekšmeta daļa, ar kuru to piestiprina, balsta (pret ko).
- stiprs Sātīgs; tāds, kam ir pievienotas asas garšvielas.
- fice Satīts, iegarens (dzijas, diegu) veidojums.
- aizķert Satvert (ko) ar asu, garu priekšmetu.
- piekraste Sauszemes josla, kas atrodas gar (kā) krastu; vieta, teritorija, kas atrodas pie ūdenstilpes, tās tuvumā.
- piekraste Sauszemes teritorija gar ūdenstilpi kopā ar ūdenstilpes joslu sauszemes tuvumā.
- retzemju Savienojumos "retzemju elementi", "retzemju metāli": ķīmisko elementu grupa, kas Zemes garozā atrodas nelielos daudzumos.
- saišķis Savienots, sastiprināts (parasti nelielu, garenu priekšmetu, augu, to daļu u. tml.) kopums.
- straume Secīgi izrunātu vārdu, izteikumu u. tml., parasti gara, virkne.
- sols Sēdēšanai paredzēta mēbele, veidojums, kas sastāv no garenas plāksnes ar balstiem galos, arī vidusdaļā.
- krustsēja Sēja, kurā pusi sēklu sēj lauka garenvirzienā, bet otru pusi – šķērsvirzienā.
- kvadrātligzdas Sējumu vai stādījumu sistēma, kas veidojas, ja sēklas iesēj (dēstus iestāda) vienādā attālumā gan lauka garenvirzienā, gan šķērsvirzienā.
- kontinenta sēklis sekla jūras josla, kas stiepjas gar kontinenta malām.
- sprīdis Sena garuma mērvienība – attālums starp izstieptu īkšķi un rādītāja pirkstu (aptuveni 18 cm).
- olekts Sena garuma mērvienība (no elkoņa līdz pirkstu galiem jeb aptuveni pusmetrs), ko izmantoja galvenokārt audumu mērīšanai.
- reiki Sena ķīniešu dziedniecības metode cilvēka garīgai un fiziskai pilnveidošanai.
- sintoisms Senākā Japānas reliģija, kurā daba tiek pielīdzināta dievībai un kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana.
- žultsbeka Sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu.
- kiniķi Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvji (4. gs. p. m. ē.), kas aicināja atteikties no mantas, ģimenes, baudas, lai iegūtu garīgu neatkarību.
- Prokrusts Sengrieķu mitoloģijā - laupītājs, kas noķertos ceļotājus guldīja dzelzs gultā, ja tie bija īsāki par gultas garumu, izstiepa, ja bija garāki - nogrieza kājas, lai pielāgotu gultas garumam.
- ģīga Sens latviešu tautas mūzikas instruments garenas kastes veidā ar vienu, divām vai trim stīgām.
- veimārietis Sens slaids, vidēji liels vācu medību suņu šķirnes suns ar īsu, mīkstu sudrabotu apmatojumu, garu galvu un spēcīgu purnu, vidēji lielām ausīm.
- tinis Sermuļu dzimtas vidēja lieluma drukns plēsējs ar īsām kājām, masīvu galvu, nelielām noapaļotām ausīm, īsu asti, biezu, rupju, tumšu apmatojumu un ļoti gariem nagiem; āmrija.
- āmrija Sermuļu dzimtas vidēja lieluma drukns plēsējs ar īsām kājām, masīvu galvu, nelielām noapaļotām ausīm, īsu asti, biezu, rupju, tumšu apmatojumu un ļoti gariem nagiem; tinis.
- supergarš Sevišķi garš.
- trekns kumoss Sevišķi garšīgs, arī sātīgs, bagātīgs ēdiens;
- kārs kumoss Sevišķs gardums.
- gabana Siena kaudze (parasti iegarena).
- galasiena Siena, kas norobežo (ēku, telpu) garenvirzienā.
- rokfors Siers ar asu smaržu un garšu, kura gatavošanā izmantotas zaļās pelējuma sēnītes.
- tunika Sieviešu apģērba gabals, piem., vieglas, pagaras blūzes veidā.
- bikšu kostīms sieviešu kostīms, kas sastāv no žaketes vai blūzveida jakas un garajām biksēm; bikškostīms.
- lindraki Sieviešu svārki (parasti gari, kupli); brunči.
- zeķturis Sieviešu veļas gabals – īpaša josta ap vidukli un gurniem garo zeķu piestiprināšanai.
- pasija Sija, uz kuras perpendikulāri balstās garensijas, šķērssijas vai kopnes (piem., ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā).
- galoda Sīkgraudaina, abrazīva materiāla rīks (parasti garena plāksne), ko lieto asmeņu asināšanai, arī virsmas slīpēšanai.
- simfilas Sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini posmkāji bez acīm, kas dzīvo augsnē zem akmeņiem.
- miģele Sīks divspārņu asinssūcējs kukainis ar garām kājām.
- lemurs Sīks vai vidēji liels puspērtiķis ar smailu purniņu un garu, kuplu asti, kas dzīvo mežos Madagaskarā un Komoru salās.
- ūdensblusa Sīks vēžveidīgo klases dzīvnieks (garumā līdz 10 mm), kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem.
- šalotes Sīpolu šķirne ar bagātīgu, maigam ķiplokam raksturīgu garšu; šīs šķirnes sīpoli [Allium ascalonicum].
- nosist Sitot, ar sitienu atdalīt nost; arī notriekt, nogāzt (zemē, gar zemi).
- saldskābs Skābs ar saldu piegaršu.
- pī Skaitlis, kas izsaka riņķa līnijas garuma attiecību pret diametra garumu.
- logaritma bāze skaitlis, kas jākāpina ar logaritmu, lai iegūtu logaritmējamo skaitli.
- logaritmu bāze skaitlis, kas jākāpina ar logaritmu, lai iegūtu logaritmējamo skaitli.
- logaritmiskais lineāls skaitļošanai izmantojams lineāls ar iezīmētām logaritmiskajām skalām un pārbīdāmu vidējo daļu.
- gladiola Skalbju dzimtas sīpolaugs ar garu, nezarotu stublāju, zobenveida lapām un piltuvveida ziediem vārpveida ziedkopā.
- novilkt Skarot pārvirzīt pār (ko), gar (ko).
- kulise Skatuves sānu aizsegs (piem., iekārts garens audums, kāda materiāla plāksne).
- horda Skeleta gareniskā muguras stiegra hordaiņu tipa dzīvniekiem.
- palīgskolotājs Skolotāja palīgs (piem., darbā ar neredzīgiem vai nedzirdīgiem bērniem, bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem specializētajās mācību iestādēs).
- ultramaratons Skrējiens distancē, kas garāka par maratona distanci (42,195 km).
- maratons Skrējiens ļoti garā distancē (parasti 42,195 km); maratonskrējiens.
- maratonskrējiens Skrējiens ļoti garā distancē (parasti 42,195 km).
- smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas sīks kukainis ar garām kājām, kas ne tikai ļoti ātri skrien, bet spēj arī strauji pacelties gaisā un nolidot vairāk nekā 10 metrus un parasti ir sastopams smilšainās vietās.
- noskriet Skrienot virzīties gar (ko), garām (kam).
- čiekurs Skujkoku augļkopa – ieapaļš vai garenisks veidojums, kurā nogatavojas sēklas.
- bēdāties Skumt, būt drūmā garastāvoklī, ciest (piem., nelaimes, zaudējuma dēļ); pārdzīvot bēdas.
- slaiks Slaids [1] (3); garens.
- smuidrs Slaids, garš, arī lokans (par augiem, parasti kokiem, to daļām); tāds, kur aug slaidi, gari, arī lokani koki (piem., par mežu).
- sekretārs Slaids, plēsīgs melni balts putns ar garām kājām, spēcīgiem nagiem, līku knābi un cekulu uz galvas.
- noslidot Slidojot nobraukt nost (no kurienes); slidojot novirzīties gar (ko), garām (kam).
- paslīdēt Slīdošā gaitā pavirzīties garām (kam), gar (ko).
- susla Slikts, negaršīgs dzēriens.
- ķikuts Sloku dzimtas bridējputns ar garu knābi un brūnraibu apspalvojumu, gaišām, garenām svītrām pāri galvai un baltiem astes spalvu galiem [Gallinago media].
- kuitala Sloku dzimtas putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi un raibu, pelēkbrūnu apspalvojumu.
- mērkaziņa Sloku dzimtas putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi un riesta laikā tēviņiem raksturīgu, kazas blējienam līdzīgu kliedzienu [Gallinago gallinago].
- puskuitala Sloku dzimtas putns, kam ir garas kājas un ļoti garš, taisns vai mazliet uzliekts knābis un kas uzturas ūdeņu tuvumā vai mitrās pļavās un purvos.
- zemgaroza Smadzeņu daļa zem to garozas.
- izstaipīt Smaguma ietekmē deformēties, kļūt garākam, lielākam.
- šķērēt Smalcināt, griezt garenās sloksnēs.
- pustonis Smalka (piem., garšas, smaržas) nianse.
- frikasē Smalki sagriezta sautēta vai cepta gaļa biezā, garšvielām bagātā mērcē.
- virces Smaržīgie pipari; asas, aromātiskas garšvielas.
- smeceris Smecernieku galvas pagarinājums, kura galā atrodas mutes orgāni.
- aktīvā smēķēšana smēķēšana, kurā smēķētājs tieši ieelpo tabakas dūmus, piem., no cigaretes, pīpes.
- iemutis Smēķēšanas piederums – stobriņš, kurā iestiprina, piem., bezfiltra cigareti; lūpās, zobos satveramā pīpes kāta daļa.
- zīst Smēķēt (cigareti, pīpi u. tml.), parasti lēni.
- sūkt Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni.
- atveldzēt Sniegt garīgu baudījumu, atslodzi.
- nosoļot Soļojot noiet gar (ko), garām (kam).
- oposums Somaiņu kārtas vidēja lieluma dzīvnieks ar garu, kailu asti un smailu purniņu (dažām sugām – biezs, mīksts apmatojums).
- ķengurs Somaiņu kārtas zālēdājs (Austrālijā), kas pārvietojas, lecot uz garajām pakaļkājām.
- sangrija Spāņu dzēriens, ko gatavo no sarkanvīna, minerālūdens un augļiem un garšvielām.
- načo Spāņu virtuves ēdiens, ātrā uzkoda – kukurūzas čipsi, ko pasniedz ar mērci (mazie načo) vai garnētus ar sieru, malto gaļu, salātiem u. tml. (lielie načo).
- plezna Speciāli peldētāju un ūdenslīdēju, parasti gumijas, apavi ar pagarinātu, paplatinātu apakšdaļu.
- degustators Speciālists, kas nogaršojot novērtē (pārtikas produktus, alkoholiskos dzērienus).
- biktskrēsls Speciāls krēsls (Romas katoļu baznīcā), kurā atrodas garīdznieks, uzklausot grēksūdzi.
- trako krekls speciāls, garš krekls ar garām piedurknēm psihiski slimu cilvēku savaldīšanai, kustību ierobežošanai.
- piesātināts Spēcīgi izteikts, stipri jūtams (piem., par garšu, smaržu).
- stiepjamība Spēja (materiālam, priekšmetam) stiepes iedarbībā mainīt garumu, spriegumu u. tml.
- ilgmūžība Spēja nodzīvot ilgu, garu mūžu; spēja būt, pastāvēt ilgu laiku.
- aizmīt Spert soli, nolikt kāju garām.
- aizspiesties Spiežoties, spraucoties (kam cauri, garām) aizkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- etilspirts Spirts, kas dabiskā veidā rodas cukura rūgšanas procesā – bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un asu garšu.
- skrituļdēlis Sporta rīks – garena, ovāla plāksne uz skrituļiem.
- šķēps Sporta rīks mešanai tālumā – samērā garš metāla kāts ar aptinumu vidū un asu galu.
- gargabalnieks Sportists, kas specializējies garajās distancēs.
- aizspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- nospurgt Spurdzot nolidot lejā, nost, gar (ko) u. tml.
- kazrags Stagars.
- nostaigāt Staigājot noiet (gar ko, pa ko u. tml.).
- izstaipīt Staipot padarīt garāku, lielāku (priekšmetu).
- pastaipīt Staipot padarīt mazliet garāku, arī vaļīgāku.
- gārnis Stārķveidīgo kārtas bridējputns ar garām kājām, garu kaklu, ko izliec S veidā, un pagaru, smailu knābi.
- ibiss Stārķveidīgo kārtas liels bridējputns ar garu, izliektu knābi, garām kājām un kaklu.
- dispersija Starojuma viļņu laušanas koeficienta vai izplatīšanās ātruma atkarība no viļņu garuma (frekvences).
- SOS Starptautiskais briesmu signāls, ko veido trīs īsi, trīs gari un trīs īsi signāli bez pauzēm.
- nogurums Stāvoklis, arī sajūta, kad ir ievērojams spēka, kādu spēju samazinājums, izsīkums (pēc piepūles, fiziskas vai garīgas slodzes).
- apskaidrība Stāvoklis, kam raksturīga skaidrība, arī garīgs, iekšējs miers.
- pelēcība Stāvoklis, vide, kurai raksturīga vienmuļība, ikdienas rutīna, garlaicība.
- nobalsot Stāvot brauktuves malā ar paceltu roku, apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli).
- pasteigties Steidzīgi, ātri pavirzīties (garām).
- izstiept Stiepjot iztaisnot, padarīt garāku; izvirzīt garumā (ko).
- pastiept Stiepjot padarīt (ko) mazliet garāku, platāku, vaļīgāku u. tml.
- stīdzēt Stiepjoties (kur), veidot tievu, garu formu (piem., par dūmiem, šķidrumu).
- kolba Stikla trauks ar garu kaklu un apaļu vai plakanu dibenu, ko izmanto, piem., ķīmijas laboratorijās.
- karafe Stikla trauks ar garu kaklu un stikla aizbāzni; šāds trauks kopā ar tā saturu.
- dedzināt Stipri kairināt (par asiem ēdieniem, garšvielām).
- sūrums Stipri rūgta, asa, arī sāļa vai skābi rūgta garša.
- sūrs Stipri rūgts, ass, arī sāļi vai skābi rūgts (par garšu).
- stiprināties Stiprināt sevi psihiski, morāli, garīgi.
- strūdzinieks Strādnieks, kas gar krastu tauvā vilka upju kuģus.
- pašauties Strauji pavirzīties (kur, garām kam, zem kā u. tml.).
- ķerra Stumjami ratiņi (nelielu kravu pārvadāšanai) ar vienu riteni un diviem gariem rokturiem.
- pomerance Subtropu augļu koks vai krūms, kam ir aromātiski, apelsīniem līdzīgi oranžsarkani augļi ar rūgteni skābu garšu.
- ņūfaundlendietis Suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un kas lieliski peld; attiecīgā suņu šķirne.
- lapsa Suņu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks ar smailu purnu un garu, kuplu asti.
- vējgriķis Sūreņu dzimtas augs ar vijīgu stublāju, garenām, plati olveidīgām vai trīsstūrainām lapām un augli – riekstiņu.
- vilnis Svārstīga (kā, piem., garaiņu, miglas) plūsma, izplatīšanās.
- nosvilpt Svilpjot aizvirzīties (gar ko, pāri kam u. tml.).
- kabacis Šā auga auglis – iegarens dārzenis.
- pipars Šā auga auglis ar asu, dedzinošu garšu, ko lieto par garšvielu.
- mārrutks Šā auga sakne, ko lieto kā garšaugu vai ēdiena piedevu.
- kardamons Šā auga sēklas, ko izmanto par garšvielu.
- kapers Šā auga ziedpumpuri, nenobrieduši augļi, ko marinētus vai sālītus lieto par garšvielu, ēdienu piedevu.
- maksi Šāda garuma apģērbs.
- iela Šāda josla kopā ar namu rindām un citu apbūvi gar to.
- žāvēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, lai sagatavotu (tos) ilgākai glabāšanai, pārveidotu (to garšu).
- putu karote šāds rīks ar lēzenāku, caurumotu padziļinājumu un garāku kātu putu nosmelšanai vai biezumu izņemšanai no viruma.
- šamanis Šamanisma speciālists, kas spēj nonākt transa stāvoklī un stāties sakaros ar gariem; arī dziednieks, pareģis.
- nopūdelēt Šaujot netrāpīt mērķī, aizšaut garām.
- grope Šaura, gara (kādā priekšmetā izveidota) rieva, kurā iestiprina (citu priekšmetu, detaļu u. tml.).
- piroga Šaura, gara koka laiva (Dienvidamerikas indiāņiem).
- galerija Šaura, gara, segta eja, kuras vienu sānsienu (parasti) veido kolonnas vai balsti.
- svītra Šaura, garena (uzvilkta, krāsota, reljefa u. tml.) josla, kas (parasti mērķtiecīgi) veidota (kā) virsmā.
- kājceliņš Šaura, garena grīdsega; celiņš.
- grīdas celiņš šaura, garena grīdsega.
- grīdceliņš Šaura, garena grīdsega.
- švīka Šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
- strēle Šaura, garena teritorija; kādas teritorijas daļa.
- lineārs Šaurs un garš, ar taisnām, gandrīz paralēlām malām (par augu lapām).
- celiņš Šaurs, garens paklājs; arī galdauts.
- svītra Šaurs, garens veidojums uz (kā) virsmas.
- sile Šaurs, garš trauks, šaura, gara tvertne, ko izmanto dažādos tehnoloģiskos procesos.
- fjords Šaurs, garš, arī sazarots jūras līcis ar stāviem, klinšainiem krastiem.
- smails Šaurs, garš, arī uz priekšu izvirzīts.
- dvielis Šaurs, pagarš (parasti linu, kokvilnas) auduma izstrādājums (ķermeņa, tā daļu, arī trauku) slaucīšanai.
- bērt Šaut garām kārtām (par automātiskajiem ieročiem).
- cukīni Šī auga auglis – neliels, iegarens dārzenis ar zaļu vai dzeltenu mizu.
- papaija Šī koka auglis – iegarenai melonei līdzīgs sarkandzeltens auglis ar oranžu vai dzeltenu mīkstumu un mazām, melnām sēkliņām.
- marināde Šķidrums ar garšvielu un garšaugu piedevu, ko izmanto atsevišķu pārtikas produktu (piem., gaļas) sagatavošanai un garšas uzlabošanai.
- marināde Šķidrums ar skābes, garšvielu un garšaugu piedevu, ko izmanto pārtikas produktu (piem., dārzeņu, sēņu) konservēšanai.
- aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem).
- aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (par to, kam kāds pārvietojas garām, pāri u. tml.).
- paslīdēt Šķietamā kustībā pavirzīties garām (kam), gar (ko).
- bulterjers Šķirnes suns ar īsu spalvu, iegarenu purnu un spēcīgiem žokļiem, buldoga un terjera krustojums.
- pitbulterjers Šķirnes suns ar īsu spalvu, iegarenu purnu un spēcīgiem žokļiem, suns, ko agresivitātes dēļ nereti izmanto suņu cīņās.
- haskijs Šķirnes suns ar spēcīgu miesas būvi, vidēji garu apmatojumu ar pavilnu, visbiežāk zilām acīm.
- pašļūkt Šļūcošā gaitā paiet, pavirzīties (garām).
- tuvu Tā, ka ir daudz kopīga, vienojoša (ar kādu); tā, ka ir laba garīgā saskaņa, draudzīgas attiecības (ar kādu).
- īsmetrāžas Tāda (kinofilma), kuras garums nepārsniedz 1200–1500 metrus un kurā nav vairāk par 4–5 daļām.
- decimāllogaritms Tāda skaitļa logaritms, kura bāze ir 10.
- svešs Tādi, starp kuriem nav garīgas tuvības, kopīgu interešu, draudzīgu attiecību (par cilvēkiem); tāds, ar kuru nav šādu attiecību.
- garš Tāds (apģērbs, apģērba gabals), kas sniedzas attiecīgās ķermeņa daļas visā vai gandrīz visā garumā.
- garšķiedras Tāds (augs), kam ir gara šķiedra.
- garmatains Tāds (cilvēks), kam ir gari mati.
- drūms Tāds (cilvēks), kam ir ļoti nomākts garastāvoklis.
- tukšs Tāds (cilvēks), kam nav saiknes ar saturīgu garīgo dzīvi; tāds, kurā nav spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu (par cilvēka psihi).
- garkāta Tāds (darba rīks), kam ir garš kāts.
- garastains Tāds (dzīvnieks), kam ir gara aste.
- garastis Tāds (dzīvnieks), kam ir gara aste.
- garspalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir garš apmatojums.
- monohromatisks Tāds (gaismas starojums), kam ir viens noteikts viļņu garums jeb frekvence.
- garspalvains Tāds (kažoks, kažokāda u. tml.), kam ir gara spalva.
- garstobra Tāds (šaujamierocis), kam ir samērā garš stobrs (stobri).
- punktēts ritms tāds ritms, kam ir raksturīgas pagarinātas stiprās un saīsinātas vājās taktsdaļas.
- tuvs Tāds, ar ko ir tieša radniecība; tāds, ar ko ir laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, arī labi pazīstams, mīļš (par cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rīcības nespējīgs tāds, kam (piem., garīgas slimības dēļ) nav tiesību veikt juridiskas darbības un kas nav atbildīgs par savu rīcību.
- sveķains Tāds, kam ir (parasti egļu, priežu) sveķu smarža, garša; tāds, kas ir raksturīgs (parasti egļu, priežu) sveķiem (par smaržu, garšu).
- sīvs Tāds, kam ir asa, kodīga, parasti nepatīkama garša (rūgti skāba vai rūgti sāļa).
- garozains Tāds, kam ir cieta, bieza garoza.
- dažādmalu Tāds, kam ir dažāda garuma malas.
- divdimensiju Tāds, kam ir divas dimensijas (piem., platums un garums).
- apgarots Tāds, kam ir dziļas, cildenas jūtas, domas, bagāta garīgā pasaule; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- garastes Tāds, kam ir gara aste (lieto, piem., dzīvnieku sugas nosaukumos).
- garbārdains Tāds, kam ir gara bārda.
- gargabalu Tāds, kam ir gara distance.
- garausains Tāds, kam ir garas ausis.
- izstiepts Tāds, kam ir garena forma.
- ribains Tāds, kam ir garens, ribai līdzīgs izcilnis.
- krēpjains Tāds, kam ir gari, parasti izspūruši, mati.
- garstilbains Tāds, kam ir gari, tievi stilbi.
- garvilnas Tāds, kam ir garš apmatojums, gara vilna.
- garkaklains Tāds, kam ir garš kakls.
- garkātains Tāds, kam ir garš kāts.
- garknābja Tāds, kam ir garš knābis.
- slaids Tāds, kam ir garš, taisns un nesazarots stumbrs (par augiem, augu daļām).
- debils Tāds, kam ir iedzimta garīgā atpalicība vieglākajā formā.
- ovāls Tāds, kam ir iegareni apaļa, elipses forma, veids.
- imbecils Tāds, kam ir imbecilitāte; garīgi slims.
- garšīgs Tāds, kam ir laba, patīkama garša; tāds, ko labprāt ēd, kas labi garšo.
- gards Tāds, kam ir laba, tīkama garša; tāds, kas labi garšo; garšīgs.
- tārpveida Tāds, kam ir līdzīga, raksturīga dažu tārpu (garenā, lentveida, cauruļveida) forma.
- sirdsgudrs Tāds, kam ir liela garīgā pieredze, tāds, kas rīkojas atbilstoši morāles normām.
- pamatīgs Tāds, kam ir liela skaitliskā vērtība (garums, ilgums u. tml.).
- apdāvināts Tāds, kam ir lielas dotības, gara spējas, talants; spējīgs, talantīgs.
- sēras Tāds, kam ir līgani, lejup nolīkuši gari zari (par dažu sugu kokiem).
- medains Tāds, kam ir medus smarža vai garša.
- īss Tāds, kam ir neliels garums; pretstats: garš.
- meditatīvs Tāds, kam ir pārdomu raksturs; apcerīgs; garīgs.
- piecstarains Tāds, kam ir pieci stari vai gareni no viena centra virzīti veidojumi.
- salkans Tāds, kam ir pliekani saldena garša; pliekani saldens (par garšu).
- mietpilsonisks Tāds, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- saldenrūgts Tāds, kam ir saldeni rūgta garša; saldeni rūgts (par garšu).
- saldenskābs Tāds, kam ir saldeni skāba garša; saldeni skābs (par garšu).
- saldrūgts Tāds, kam ir saldi rūgta garša; saldi rūgts (par garšu).
- resns Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, to daļām); pretstats: tievs.
- tievs Tāds, kam ir samērā mazs caurmērs (par gareniem, piem., apaļiem priekšmetiem, veidojumiem).
- negarš Tāds, kam ir samērā neliels garums, apjoms.
- garkājains Tāds, kam ir slaidas, garas kājas.
- smaržlapu Tāds, kam ir smaržīgas lapas, īpatnēja rūgtena smarža un garša.
- telpisks Tāds, kam ir trīs dimensijas (garums, platums un augstums).
- trīsdimensiju Tāds, kam ir trīs dimensijas (piem., garums, platums, augstums).
- sāļš Tāds, kam ir vārāmajam sālim raksturīgā garša.
- skābs Tāds, kam ir, piem., citronam, dzērvenēm raksturīgā garša.
- salds Tāds, kam ir, piem., cukuram, medum raksturīgā garša.
- rūgts Tāds, kam ir, piem., vērmelēm, žultij raksturīgā garša.
- bezgaršīgs Tāds, kam nav raksturīgās garšas.
- tukšs Tāds, kam nav saturīgas garīgās dzīves, dziļu emociju; arī nenopietns, vieglprātīgs.
- angoras Tāds, kam raksturīga gara, mīksta vilna (par dzīvnieku šķirnēm).
- aprobežots Tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma; tāds, kam ir šaurs garīgais apvārsnis.
- sājš Tāds, kam trūkst izteiksmības, asprātīguma; garlaicīgs, neinteresants.
- iegarens Tāds, kam viens izmērs (parasti garums) ir mazliet garāks kā otrs (platums).
- līks Tāds, kam visā garumā vai kādā daļā ir lokveida forma; pretstats: taisns.
- taisns Tāds, kam visā garumā vai kādā posmā nav līkumu, izliekumu, ieliekumu (par priekšmetiem, augiem, ķermeņa daļām u. tml.); pretstats: līks.
- nebaudāms Tāds, kas (piem., sliktas garšas dēļ) nav izmantojams uzturā.
- vircots Tāds, kas atgādina virces (piem., pēc garšas vai smaržas).
- apnicīgs Tāds, kas ātri apnīk; garlaicīgs, vienmuļš.
- gaistošs Tāds, kas ātri gaist, izgaro, pārejot gāzveida stāvoklī un izkliedējoties apkārtējā vidē.
- garenisks Tāds, kas atrodas, ir vērsts garenvirzienā.
- zemgaroza Tāds, kas atrodas, noris zem smadzeņu garozas.
- logaritmisks Tāds, kas attiecas uz logaritmu, saistīts ar to.
- kāpelējošs Tāds, kas aug, paceļoties, vijoties gar citiem augiem vai balstu.
- platonisks Tāds, kas balstās tikai uz garīgām simpātijām, bez jutekliskuma.
- nespējīgs Tāds, kas fiziski vai garīgi nav spējīgs ko darīt, veikt; nespēcīgs.
- primitīvs Tāds, kas garīgi ir vāji attīstīts, tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- celsmīgs Tāds, kas garīgi pacilā.
- vaniļa Tāds, kas gatavots ar šīs garšvielas piedevu.
- izvēlīgs Tāds, kas grib (ēst) tikai to, kas garšo.
- ilgs Tāds, kas iegūts, radies garākā laika posmā.
- metrīgs Tāds, kas ir aptuveni vienu metru garš, augsts, biezs, plats u. tml.; tāds, kura lielums izsakāms metros.
- pliekans Tāds, kas ir bezgaršīgs, sājš; tāds, kam ir maza barības vērtība; arī novadējies.
- pieaudzis Tāds, kas ir fiziski un garīgi pilnīgi attīstījies, sasniedzis pilngadību (par cilvēku).
- spārnots Tāds, kas ir garīgi aktīvs, darbīgs, tāds, kam ir vēlēšanās strādāt, darboties (par cilvēku).
- slaids Tāds, kas ir garš, taisns un kam stumbra apakšdaļā samērā lielā posmā nav zaru (par kokaugiem).
- ultraīss Tāds, kas ir ievērojami īsāks par (kā) parasto garumu, arī ilgumu.
- izstīdzēt Tāds, kas ir izaudzis tievs un garš (par cilvēku).
- omulīgs Tāds, kas ir labā garastāvoklī, labsirdīgi jautrs.
- siļķains Tāds, kas ir nosmērēts ar siļķu sālījumu; tāds, kurā ir bijušas (parasti sālītas vai marinētas) siļķes (piem., par trauku); tāds, kam ir (parasti sālītu) siļķu smarža vai garša.
- lamzīgs Tāds, kas ir par garu un platu, tāds, kas ir pārāk vaļīgs (piem., par apģērbu).
- zeme Tāds, kas ir saistīts ar cilvēka laicīgo dzīvi, pretstatā garīgajam, arī debesīm, viņpasaulei.
- radošs Tāds, kas ir saistīts ar kā jauna, vēl nebijuša radīšanu vai izmantošanu; tāds, kas ir saistīts ar māksliniecisko jaunradi, garīgo vērtību radīšanu.
- krietns Tāds, kas ir samērā garš, tāls (piem., par ceļa posmu).
- stalts Tāds, kas ir slaids, samērīgs, parasti gara auguma (par cilvēku); arī tāds, kas ir vingrs, samērīgs (par cilvēka kustībām).
- priecīgs Tāds, kas izjūt prieku, tāds, kam ir jautrs, pacilāts garastāvoklis; arī līksms.
- viegls Tāds, kas maz kairina (piemēram, ožu, garšu).
- vienkāršs Tāds, kas nav grūts, nav sarežģīts; tāds, kura paveikšanai, izpratnei, apguvei nav nepieciešama liela fiziska vai garīga piepūle, arī tāds, kas neprasa speciālu sagatavotību.
- viegls Tāds, kas nav piesātināts, blīvs, nav koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, dūmiem, garaiņiem u. tml.).
- laicīgs Tāds, kas nav saistīts ar garīgām vērtībām.
- nemateriāls Tāds, kas nav vielisks, priekšmetisks, ķermenisks, bet saistīts ar cilvēka psihi, garīgo kultūru.
- pēcgarantijas Tāds, kas noris pēc garantijas termiņa beigām.
- garš Tāds, kas pārsniedz parasto vai vajadzīgo garumu.
- pēcgarša Tāds, kas pastāv, sākas pēc (kā) garšas.
- nopietns Tāds, kas prasa fizisku vai garīgu piepūli, rūpīgu, pamatīgu darbu.
- daudzvārdīgs Tāds, kas runā gari un nevajadzīgi daudz.
- bēdīgs Tāds, kas saistīts ar ko nepatīkamu (piem., ar nelaimi, zaudējumu); tāds, kas izraisa bēdas, skumjas, sliktu garastāvokli; neiepriecinošs, nepatīkams, slikts.
- pasaulīgs Tāds, kas saistīts ar ko paejošu, materiālu, nevis ar ko garīgu; laicīgs (1).
- darbs Tāds, kas saistīts ar materiālo vai garīgo vērtību radīšanu.
- paass Tāds, kas samērā stipri kairina ožu, garšu; tāds, kas rada samērā stipru sūrstošu sajūtu.
- gargabalu Tāds, kas specializējies garajās distancēs (par sportistu); tāds, kas noris garajās distancēs (piem., par sacensībām).
- ass Tāds, kas stipri kairina ožu, garšu.
- smags Tāds, kas veicams, īstenojams, pārvarams ar lielu fizisku vai garīgu piepūli, sasprindzinājumu; grūts (1).
- grūts Tāds, kas veicams, īstenojams, pārvarams ar lielu fizisku vai garīgu piepūli, sasprindzinājumu.
- vienmuļš Tāds, kas vienveidīgi atkārtojas, ir bez krasām pārmaiņām; garlaicīgs, apnicīgs; vienmulīgs, vienmuļīgs.
- paralēls Tāds, kas visā garumā atrodas vienādā attālumā cits no cita un kam nav kopīgu punktu.
- paralēls Tāds, kas visā garumā atrodas vienādā attālumā cits no cita, līdztekus cits citam.
- paranormāls Tāds, ko nepēta vai nevar izskaidrot oficiālā zinātne (piem., telepātija, ekstrasensu spējas, kontaktēšanās ar mirušo gariem).
- pagarināts Tāds, kura garums ir lielāks nekā parasti.
- garens Tāds, kura garums ir lielāks par platumu.
- saīsināts Tāds, kura garums ir mazāks nekā parasti.
- plakans Tāds, kura garums, platums ir ievērojami lielāks par šķērsgriezumu vai biezumu un kuram ir līdzena virsma.
- stiegrains Tāds, kurā ir gari, samērā stingri audu veidojumi (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- garlaikot Tāds, kurā izpaužas garlaicība; tāds, kas pauž garlaicību.
- priecīgs Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība; tāds, kam ir raksturīgs prieks, jautrība, pacilāts garastāvoklis (parasti par psihisku stāvokli, domām).
- neizteiksmīgs Tāds, kurā nav tēlainības, izteiksmīguma; vienmuļš, garlaicīgs.
- apgarots Tāds, kurā paustas dziļas, cildenas domas un jūtas; tāds, kas garīgi bagātina.
- prospekts Taisna, gara un plata (pilsētas) iela.
- lineāls Taisna, šaura plāksne ar iezīmētu garuma mērvienību skalu mērīšanai un līniju vilkšanai.
- diametrs Taisns nogrieznis, kas caur centru savieno riņķa līnijas vai ģeometriska ķermeņa punktus; šā nogriežņa garums.
- slaiks Taisns un samērā garš, arī samērīgs (par cilvēkiem); slaids [1] (1).
- slaids Taisns un samērā garš, arī samērīgs (par cilvēku).
- kvadrāts Taisnstūris, kam visu malu garums ir vienāds.
- ķīvīte Tārtiņu dzimtas bridējputns, kam ir balts un melns apspalvojums ar zaļganu spīdumu un pagarš, šaurs spalvu cekuls uz galvas [Vanellus vanellus].
- vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu) [Lymnocryptes minimus].
- svētnīca Tas (piem., celtne, vieta, telpa), kam ir īpaša, parasti garīga, nozīme.
- ļuļķis Tas (piem., cigarete, papiross), ko pīpē, smēķē.
- garīgā maize tas (piem., daiļliteratūra), kas garīgi bagātina cilvēku.
- gara maize tas (piem., daiļliteratūra), kas garīgi bagātina cilvēku.
- garants Tas (piem., persona, iestāde), kas dod garantiju, garantē (ko).
- laika kavēklis tas, ar ko izklaidē sevi, ar ko nodarbojas, lai nebūtu garlaicīgi; laika pavadīšana, izklaidēšanās.
- krējumlaizis Tas, kam garšo krējums, krējuma kārotājs.
- garkājis Tas, kam ir garas kājas.
- gardegunis Tas, kam ir garš deguns.
- ovāls Tas, kam ir iegareni apaļa forma.
- mēle Tas, kam ir šaura, garena forma.
- labums Tas, kas apmierina noteiktas cilvēka (materiālās vai garīgās) vajadzības, atbilst cilvēka, sabiedrības interesēm, centieniem.
- veldze Tas, kas garīgi spēcina, iepriecina, rada mierinājumu.
- ilgdzīvotājs Tas, kas ilgi dzīvo, kam ir garš mūžs (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
- zars Tas, kas ir garenvirzienā atdalījies (no kā) un aizstiepjas prom no galvenā, centrālā.
- kārums Tas, kas kādam ļoti garšo (piem., saldumi).
- gals Tas, kas palicis pāri pēc (kā gara, gareniski veidota) apstrādes, lietošanas; sīki atgriezumi, atliekas.
- pīpis Tas, ko pīpē (pīpe, cigarete u. tml.); smēķis.
- smēķis Tas, ko smēķē (parasti papiross, cigarete, cigārs, pīpe).
- smēķējams Tas, ko smēķē (piem., cigarete, papiross).
- lakrica Tauriņziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām, ziliem ziediem un resnām ložņājošām saknēm, kuras izmanto medicīnā un pārtikas rūpniecībā.
- vainadzīte Tauriņziežu dzimtas laukstaugs, arī neliels krūms ar sārtiem vai violetiem ziediem garkātainās čemurveida ziedkopās.
- salavecis Tautu ticējumos, paražās – vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemassvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
- grava Tekoša ūdens straumes izveidots garens padziļinājums; šaura ieleja ar stāvām nogāzēm.
- ieleja Tekošu ūdeņu veidots garens padziļinājums; garens padziļinājums (starp kalniem, pauguriem).
- sakristeja Telpa (baznīcā), kur tiek glabāti dievkalpojumam nepieciešamie piederumi un kur garīdznieki sagatavojas dievkalpojumam.
- ģērbkambaris Telpa (baznīcā), kur uzturas garīdznieks pirms un pēc dievkalpojuma (piem., lai pārģērbtos); sakristeja.
- darbistaba Telpa darbam (parasti garīgam, radošam).
- līdakaste Telpaugs ar šaurām, garām lapām; svītrainā sansevjēra.
- sansevjēra Telpaugs ar šaurām, garām šķēpveida lapām.
- trēns Tērpa (parasti kleitas) mugurdaļas pagarinājums tā, ka tas slīd pa zemi.
- dalailama Tibetas augstākais garīdznieks, arī laicīgais valdnieks.
- kanoniskās tiesības tiesības, kas regulē baznīcas iekšējo organizāciju, attiecības ar valsti, garīdznieku un baznīcas kalpotāju dzīvi.
- maikste Tieva, gara kārts.
- šautra Tieva, pagara rīkste.
- spageti Tievi, gari makaroni.
- slaids Tievs un samērā garš; garens (par priekšmetiem).
- franču maize tievs, garš baltmaizes kukulis.
- stieple Tievs, garš, diegam vai auklai līdzīgs metāla izstrādājums.
- šķiedra Tievs, garš, pavedienam līdzīgs audu veidojums organismā.
- šmaugs Tievs, garš; arī slaids.
- irbs Tievs, pagarš stienītis, irbulis.
- pavediens Tievs, pagarš veidojums.
- dzīsla Tievs, samērā garš audu veidojums.
- fasādes siets tīklveida materiāls, ar ko pārklāj mājas fasādi remonta laikā, lai pasargātu garāmgājējus no nejaušas darbarīku un materiālu nokrišanas.
- notecēt Tikt neviļus, negribēti notecinātam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- kubikcentimetrs Tilpuma mērvienība – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens centimetrs [cm³].
- kubikdecimetrs Tilpuma mērvienība – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens decimetrs [dm [3]].
- kubikkilometrs Tilpuma mērvienība – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens kilometrs [km³].
- kubikmilimetrs Tilpuma mērvienība – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens milimetrs [mm [3]].
- kubikmetrs Tilpuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens metrs [m³].
- locīt Tīt (ko garu) lokveidā, gredzenveidā.
- šķērēt Tīt uz veltņa noteiktu skaitu nepieciešamā garuma pavedienu (auduma pamatnei).
- sari Tradicionālais sieviešu apģērbs (piem., Indijā) – garš, taisns auduma gabals, kura viens gals tiek divreiz aptīts ap gurniem un nostiprināts, aizbāžot augšmalu aiz apakšsvārku jostas, bet otrs – pārmests pār plecu.
- piesta Trauks, kurā ar stampu jeb piestalu sagrūž, saspaida (piem., garšvielas).
- berzt Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu).
- pīne Trīs vai vairāku pavedienu, slokšņu u. tml. garens pinums.
- papaija Tropu koks ar bezlapu stumbru un lielām robotām lapām garos kātos [Carica papaya].
- kakao Tropu koks ar lielām, veselām lapām, sīkiem, iesārtiem ziediem un gareniem augļiem, kuros ir sēklas (pupiņas); kakaokoks.
- pipars Tropu lakstaugs vai krūms ar sīkiem ziediem garās, nokarenās vārpās vai vālītēs un sīkiem augļiem ar asu garšu.
- papagailis Tropu zemju putns ar košu apspalvojumu, līku, spēcīgu knābi un garu asti.
- truliķis Truls, garīgi mazattīstīts cilvēks.
- dumbrcālis Tumšbrūni lāsumains bridējputns ar baltu zemasti, pagaru, pie pamatnes sarkanu knābi [Rallus aquaticus].
- marinēt Turēt (atsevišķus pārtikas produktus) marinādē, lai uzlabotu to garšu.
- veidoties Tuvoties noteiktai pakāpei garīgās vai fiziskās attīstības procesā; intelektuāli, profesionāli attīstīties.
- izgarojumi Tvaiki, smaržas, kas rodas izgarojot (vielām), žūstot (priekšmetiem).
- žūt Tvaikot, garot (par šķidrumu, mitrumu).
- gars Tvaiks, garaiņi (pirtī).
- štīme Tvaiks, garaiņi.
- garaiņi Tvaiks, izgarojumi, kas paceļas no kā mitra, arī izgarojumi, ko rada aukstumā izelpotais gaiss.
- ūdensvīrs Ūdens gars vīrieša veidolā.
- ūdenszābaki Ūdensnecaurlaidīgi zābaki ar gariem stulmiem.
- cekulpīle Ūdensputns (pīle) ar pagarinātu spalvu cekulu aiz galvas [Aythya fuligula].
- dūkuris Ūdensputns ar garenu vārpstveida ķermeni un samērā maziem spārniem.
- ūdensmala Ūdenstilpes mala (parasti sauszemes josla gar ūdenstilpi).
- krastmala Ūdenstilpes vai ūdensteces josla gar sauszemi.
- ūdens Ūdeņraža un skābekļa savienojums – šķidra viela (minerāls), kam nav garšas, smaržas, krāsas (biezākam slānim zila krāsa) un kas plaši izplatīts dabā šķidrā, gāzes un cietā veidā.
- robežupe Upe, kas tek gar (valsts, retāk kādas teritorijas) robežu un iezīmē to.
- platspīļu upesvēzis upesvēzis, kam ir masīvas, iekšmalā robainas spīles un ķermeņa garums ap 20 cm.
- šaurspīļu upesvēzis upesvēzis, kas ir mazāks par platspīļu upesvēzi (līdz 14 cm garumā), ar šaurākām, gludām spīlēm.
- stāvlampa Uz grīdas novietojama lampa aptuveni cilvēka auguma garumā.
- ņirbēt Uz īsu brīdi būt redzamam (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- pektorāls Uz krūtīm nēsājams krusts (piem., garīdzniekiem).
- mentāls Uz prātu, domāšanu attiecīgs; psihisks, garīgs.
- hotdogs Uz pusēm pārgriezta garena maizīte ar cīsiņu, ko pasniedz karstu.
- vagarēt Uzraudzīt darbus (par vagaru).
- pēda Uzsvērto un neuzsvērto vai īso un garo zilbju savienojums pēc noteiktiem likumiem.
- sagaršot Uztvert, konstatēt (kā) garšu (parasti tikai nedaudz izteiktu).
- koksngrauzis Vabole ar gariem taustekļiem, kuras kāpuri pārtiek no koksnes.
- sprakšķis Vabole ar šauru garu ķermeni, kura spēj no guļus stāvokļa apvelties uz kājām, radot sprakšķošu skaņu.
- audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību vēlamā virzienā, gādājot, rūpējoties (par viņu), mācot, izglītojot (viņu); vadīt, ietekmēt indivīda garīgo attīstību vēlamā virzienā.
- šķilteris Vagara palīgs, kas izziņo zemniekiem muižas rīkojumus, pārvietojoties jāšus.
- stārasts Vagars.
- dauzīties Vairākkārt atsisties, triekties (pret ko, gar ko).
- staipīt Vairākkārt stiept (ko garumā, platumā u. tml.).
- kopgarums Vairāku vai daudzu (kā) garumu summa; kopējais garums.
- izstaipīt Valkājot, lietojot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piem., apģērbu, tā daļas).
- narvalis Vaļveidīgo kārtas zīdītājs ar garu, taisnu ilkni (Ziemeļu Ledus okeānā un ziemeļu jūrās).
- lija Vanagu dzimtas plēsīgs putns ar slaidu ķermeni, garām kājām un gariem spārniem.
- ķīķis Vanagu dzimtas putns ar garu, noapaļotu, svītrainu asti, brūnganu apspalvojumu mugurpusē un gaišu, plankumainu vēderpusi [Pernis apivorus].
- āmen Vārds, ko lieto, beidzot lūgšanu vai garīgu dziesmu.
- sīlis Vārnu dzimtas putns ar gaiši rūsganu apspalvojumu, melnu, pagaru asti, zili baltiem raibumiem uz spārniem un spēcīgu knābi.
- varoņgars Varonības gars.
- virsgans Vecākais augstākais goda nosaukums garīdzniecībā – bīskapam, metropolītam, patriarham, arhibīskapam.
- novest Vedot (ar transportlīdzekli), nobraukt gar (ko), garām (kam).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) noiet gar (ko), garām (kam).
- pārceļot Veicot garāku ceļu, pārvietoties (uz citu atrašanās, uzturēšanās vietu).
- radīt Veidot (garīgas vērtības).
- dzīt Veidot (ko parasti garā, taisnā līnijā).
- strādāt Veikt noteiktas darbības, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.
- pārvilkt Velkot, izstiepjot garumā, novietot un nostiprināt pāri (kam), pār (ko).
- nelabais Velns, ļaunais gars.
- kontemplācija Vērošana, iedziļināšanās (garīgos jautājumos), garīga apcere.
- metriskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir garo un īso zilbju mija vārsmā.
- kapitāls Vērtība (piem., garīga); tas, kas var noderēt, var būt svarīgs.
- pilnasinīgs Veselīgs (par cilvēkiem); fiziski un garīgi spēcīgi veselīgi sārts (parasti par seju, tās daļām).
- smūtijs Veselīgs kokteilis ar sasmalcinātiem augļiem vai ogām, kam var pievienot pienu, jogurtu, sojas pienu, vitamīnus un garšvielas.
- etnogrāfija Vēstures zinātnes nozare, kurā pēta tautu vai etnisko grupu materiālo un garīgo kultūru, kultūrvēsturiskās saites.
- vētrasputns Vētrasputnveidīgo kārtas putns ar gariem šauriem spārniem un āķveidā noliektu augšējā knābja galu.
- borderkollijs Vidēja lieluma aitu suns ar pagaru, parasti melnbaltu vai brūnbaltu apspalvojumu, smailām stāvām vai pusstāvām ausīm un garenu purnu.
- kolorado vabole vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
- pupuķis Vidēja lieluma koši rūsgans putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu, garu knābi; badadzeguze.
- jenots Vidēja lieluma plēsēju kārtas dzīvnieks (Amerikā) ar biezu apmatojumu un garu, melni brūnu šķērssvītrotu asti un kuram ir paradums pirms ēšanas barību noskalot ūdenī.
- polārlapsa Vidēja lieluma suņu dzimtas kažokzvērs (parasti polārajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai baltu (ziemā) biezu, mīkstu apmatojumu [Alopex lagopus].
- mērkaķis Vidēja lieluma vai neliels dzīvnieks ar ieapaļu galvu, slaidu ķermeni, (parasti) garu asti, kas dzīvo baros, uzturas kokos, ēd augļus (dažkārt arī sīkus dzīvniekus vai putnu olas).
- pusgarš Vidēji garš.
- ķerra Vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, pagarinātām pakauša spalvām un (mātītēm) baltu laukumu pie knābja [Aythya marila].
- gārgaļveidīgie Vidēji lieli vai lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni un īsām kājām ķermeņa pakaļgalā.
- susliks Vidēji liels (līdz 40 cm garš) vāveru dzimtas dzīvnieks (stepēs, mežastepēs, tuksnešos, pustuksnešos).
- sienāzis Vidēji liels kukainis ar pelēkzaļu vai zaļu ķermeni, gariem taustekļiem un spēcīgām pakaļkājām, kas piemērotas lēkšanai.
- lūsis Vidēji liels plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi.
- sloka Vidēji liels rūsganbrūns naktsputns ar garu, taisnu knābi un īsu asti [Scolopax rusticola].
- zaķis Vidēji liels savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, pagarinātām pakaļkājām un īsu asti.
- samojedu suns vidēji liels suns ar baltu vai krēmkrāsas biezu un garu, ziemeļu klimatam piemērotu apspalvojumu.
- klijāns Vidēji liels vanagu dzimtas putns ar druknu ķermeni, īsu, platu asti un gariem, platiem spārniem.
- klija Vidēji liels vanagu dzimtas putns ar platiem spārniem un pagaru, iešķeltu asti.
- fazāns Vidēji liels vistveidīgo kārtas putns ar ļoti garu asti.
- vanags Vidēji liels, drukns, spēcīgs putns ar samērā īsiem, noapaļotiem spārniem un garu asti.
- susuris Vidēji liels, vāverei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, noapaļotām ausīm un garu, kuplu asti, kuram raksturīga ziemas un vasaras guļa.
- salamandra Viduslaiku ticējumos, maģijā – uguns gars.
- paraplāns Viegls lidaparāts garena izpletņa formā, ar kuru planē (no augstākas vietas, arī ievelkot ar vinču) vai lido ar motoru, kas piestiprināts uz lidotāja muguras.
- rūgtviela Viela ar rūgtu garšu, ko satur daži augi.
- saldviela Viela ar saldu garšu.
- krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai tas atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
- psihostimulators Viela, kas palielina psihiskās darbības intensitāti, mazina garīgo un fizisko nogurumu.
- uzlabotājs Viela, kas tiek pievienota pārtikas produktam ražošanas procesā, lai uzlabotu (tā) garšu, izskatu, struktūru, uzglabājamību u. tml.
- piedeva Viela, ko pievieno (piem., pārtikas produktam) kādu īpašību radīšanai, garšas uzlabošanai u. tml.
- monologs Viena cilvēka samērā gara runa (sarunas laikā).
- sērija Viena no garas kinofilmas vai seriāla daļām.
- mieži Viengadīgi labības augi ar blīvu vārpu un gariem akotiem.
- vīķi Viengadīgi vai daudzgadīgi tauriņziežu dzimtas pākšaugi ar kāpelējošu, retāk stāvu stublāju un gaiši violetiem ziediem lapu žāklēs vai ķekaros garā kātā.
- spināti Viengadīgs balandu dzimtas augs, kura sulīgās, iegarenās lapas lietojamas uzturā [Spinacia oleracea].
- prosa Viengadīgs cerains sausumizturīgs graudzāļu dzimtas augs ar garu stiebru, ziedkopām garā skarā un plēkšņainiem, parasti dzelteniem, graudiem [Panicum miliaceum].
- kukurūza Viengadīgs graudzāļu dzimtas kultūraugs ar garu un resnu posmainu stiebru, garenām lapām un graudiem vālītēs [Zea mays].
- redīss Viengadīgs kāpostu dzimtas dārzenis ar nelielām, ieapaļām lapām un ēdamu apaļu vai garenu sakni sarkanā vai baltā krāsā [Raphanus sativus].
- kabacis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar lieliem, gareniem augļiem zaļā vai dzeltenā krāsā [Cucurbita pepo].
- gurķis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ar garu, ložņājošu stublāju, dzelteniem ziediem un zaļiem, iegareniem augļiem [Cucumis Sativus].
- ūdenspipars Viengadīgs sūreņu dzimtas augs, kam ir raksturīgi iesārti vai zaļganīgi ziedu ķekari, kodīga, dedzinoša garša un kas aug mitrās vietās un krastmalās [Polygonum hydropiper].
- malva Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar garu stublāju un rozā vai baltiem ziediem lapu žāklēs.
- salvija Viengadīgs vai daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, puskrūms vai krūms ar stāvu, zarainu stumbru, kuru pārsvarā izmanto kā savelkošu un dezinficējošu līdzekli ārstniecībā un kā garšvielu kulinārijā.
- ķiploks Viengadīgs vai divgadīgs augs, kura sīpols sastāv no vairākām iegarenām daivām ar stipru, īpatnēju smaržu [Allium sativum].
- ķēķis Vienkāršots, vulgarizēts.
- arhibīskaps Viens no augstākajiem amatiem kristīgajā baznīcā (augstāks par bīskapu, zemāks par metropolītu); virsbīskaps; garīdznieks, kas ieņem šādu amatu.
- kvarcs Viens no izplatītākajiem minerāliem Zemes garozas iežos; silīcija dioksīds.
- dimensija Viens no mērījumiem, lielumiem (piem., garums, platums, augstums, kas raksturo priekšmetu, telpu, ģeometrisku ķermeni u. tml.)
- magnētiskā anomālija vieta Zemes garozā, kur magnētiskā lauka intensitāte ir lielāka nekā blakus esošajās vietās.
- sētmala Vieta, teritorija gar sētas, žoga malu.
- stiept Vilkt (ko) ar spēku gareniskā virzienā.
- mudžināt Vilkt, stiept, likt dažādos virzienos (ko tievu, garu), veidojot cilpas, mezglus, padarot (to) nekārtīgu, grūti iztaisnojamu.
- pikants Vircots, ass (par ēdienu, tā garšu).
- fraka Vīriešu svinību tērps – žakete ar lielu izgriezumu priekšā un pagarinātu muguras daļu ar dziļu šķēlumu.
- saronga Vīriešu un sieviešu apģērba gabals (Indonēzijā, Malaizijā, Šrilankā u. c.), kas sastāv no krāsaina vai batikota kokvilnas auduma gabala, kas aptīts ap gurniem garu svārku veidā.
- vizītsvārki Vīriešu žakete, parasti ar pagarinātu, ieapaļu muguras daļu.
- virsjaka Virsējais apģērba gabals (parasti pusgarš vai garumā līdz viduklim) ar aizdari priekšpusē, ko lieto, lai aizsargātos pret aukstumu, lietu u. tml.
- līnija Virsmas vai telpas elements, kam ir tikai viena dimensija – garums.
- kortikosteroīdu preparāti virsnieru garozas hormonu un to sintētisko analogu preparāti.
- absolūtā virsvērtība virsvērtība, kas rodas, pagarinot darba dienu.
- rīve Virtuves piederums – metāla (arī plastmasas) priekšmets ar asiem caurumiem, gar kuriem (ko) virza, lai (to) smalcinātu; ierīce šādu darbību veikšanai.
- garenvirziens Virziens, kas ir paralēls (kā) garumam.
- šķērsvirziens Virziens, kas ir slīps vai perpendikulārs garenvirzienam.
- stiepties Virzīties, izplatīties (parasti) garā virknē, joslā, veidojumā.
- veikt Virzīties, pārvietoties (noteiktu attālumu, ceļu ar noteiktu garumu).
- zāģēt Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (parasti koku, tā daļu); virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus).
- visgarām Visā garumā (kam).
- apcerējums Vispusīgs kāda jautājuma aplūkojums, iztirzājums (parasti garākā rakstā).
- liāna Vīteņaugs vai kokaugs ar garu, vijīgu vai kāpelējošu stumbru, kas galvenokārt sastopams mitrajos tropu mežos.
- vīteņsausserdis Vīteņaugs, kas vijas ap balstu un kura ziedu krāsa variē no dzeltenbaltas līdz iesarkanai ar pāreju violetos toņos, ziediem ir garas putekšņlapas un tie patīkami un spēcīgi smaržo [Lonicera caprifolium].
- kārkls Vītola krūms (krūmveida forma) ar lokaniem zariem, veselām garenām lapām un ziediem stāvās spurdzēs (pūpolos).
- apse Vītolu dzimtas lapu koks ar garkātainām lapām un ziediem nokarenās spurdzēs.
- stulpiņi Zābaki ar pusgariem stulmiem.
- piezāģēt Zāģējot izveidot (ko) vēlamajā formā, garumā u. tml.
- lata Zāģmateriāls – gara, samērā plāna un šaura kokmateriāla sloksne.
- dēlis Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot baļķi (apaļkoku) noteikta biezuma plāksnēs.
- trusis Zaķu dzimtas zālēdājs, mājas vai savvaļas dzīvnieks, kuram ir garas ausis, īsa aste (ļipa), biezs, mīksts apspalvojums un kurš pārvietojas lecot.
- sisenis Zaļgans vai brūngans augēdājs kukainis ar taustekļiem, kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem.
- nolaist spārnus zaudēt garīgos spēkus, drosmi; ļauties mazdūšībai, izmisumam.
- izvirst Zaudēt tikumiskās, ētiskās īpašības, arī zaudēt fiziskās, garīgās spējas; demoralizēties.
- randu pļavas zemas pļavas gar jūras krastu, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra.
- spradzene Zemeņu ģints savvaļas augs ar sarkanām, saldām ogām, kas raujot notrūkst ar īpatnēju sprakšķi [Fragaria viridis].
- stratisfēra Zemes garozas augšējā kārta, ko veido galvenokārt nogulumieži.
- uzmats Zemes garozas slāņu tektoniska struktūra, kas veidojusies, iežu slānim lūzuma vietā pārbīdoties uz augšu.
- zemestrīce Zemes garozas svārstības, ko izraisa pēkšņa Zemes dzīļu potenciālās enerģijas atbrīvošanās un kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
- sials Zemes garozas virsējā kārta, kas veidota galvenokārt no silīcija un alumīnija minerāliem.
- jūrmala Zemes josla gar jūru; jūras krasts.
- krasts Zemes josla gar ūdenstilpi (parasti gar upi, ezeru, jūru).
- krastmala Zemes josla gar ūdenstilpi vai ūdensteci; sauszemes platība ūdenstilpes vai ūdensteces tuvumā.
- sākummeridiāns Zemes meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā; sākuma meridiāns, nulles meridiāns, Griničas meridiāns.
- ģeoloģija Zemes un Zemes garozas sastāvs un uzbūve (kādā noteiktā vietā).
- biosfēra Zemeslodes apvalka daļa (garozas augšējā daļa, hidrosfēra, atmosfēras apakšējā daļa), ko ietekmē dzīvo organismu darbība.
- litosfēra Zemeslodes ārējā, viscietākā daļa, ko veido Zemes garoza un mantijas augšējā daļa.
- jūraszāles Zemūdens piekrastes joslu daudzgadīgi jūras augi ar garām, šaurām lapām.
- skudrlācis Zīdītājs ar pagarinātu galvu, cauruļveida purnu, bez zobiem, mazu mutes atveri un garu, lipīgu mēli, ar ko ķer skudras un termītus.
- vārpa Ziedkopa ar pagarinātu galveno asi, uz kuras atrodas sēdoši ziedi; graudaugu (labības) ziedkopa.
- čemurs Ziedkopa ar vienu galveno asi, no kuras starveidīgi atiet vienāda garuma sānasis – ziedkāti.
- ķekars Ziedkopa, kam uz galvenās ass, sākot no apakšas, veidojas ziedi ar aptuveni vienāda garuma kātiem; attiecīgais augļu sakopojums.
- vairogs Ziedkopa, kurā apakšējo ziedu kāti ir garāki par augšējo ziedu kātiem.
- gara zilbe zilbe, kurā ir garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums.
- bla-bla-bla Zilbju savirknējums, ar kuru aizstāj kādu, parasti garu, tekstu bez nopietna, dzilāka satura.
- fermāta Zīme nošu rakstā (𝄐), kas pagarina skaņu vai pauzi par nenoteiktu laiku (parasti pusotras, divas reizes).
- scientisms Zinātnes lomas absolutizācija sabiedrības garīgajā dzīvē.
- ģeofizika Zinātņu komplekss (seismoloģija, vulkanoloģija, meteoroloģija u. tml.), kas pēta Zemes fizikālās īpašības un fizikālos procesus, kas norit Zemes garozā, ūdeņos un gaisā.
- baltistika Zinātņu komplekss, kas pētī baltu tautu (lietuviešu, latviešu, senprūšu) izcelšanos, materiālo un garīgo kultūru.
- mātsakne Zirdzeņu ģints aizsargājama augu suga – reti sastopams lakstaugs ar garu, augšdaļā zarainu stublāju, plūksnainām lapām un baltiem, čemuros saliktiem ziediem [Angelica palustris].
- ēzelis Zirgu dzimtas dzīvnieks ar garām ausīm, īsām un stāvām krēpēm un astriem tikai astes galā [Equus asinus].
- kulans Zirgu ģints dzīvnieks ar garām ausīm, īsām stāvām krēpēm un astru pušķi astes galā [Equus hemionus].
- zāģzivs Zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un 7 m platu) ķermeni, zobenveidīgi pagarinātu purnu un ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm.
- gulbis Zosveidīgo kārtas liels ūdensputns ar garu kaklu, lieliem, spēcīgiem spārniem.
- mēle Zvana sastāvdaļa kustīgi piestiprināts, garens metāla priekšmets, kas, sitoties pret zvana sienām, rada skaņas.
- naktsšņore Zvejas rīks – ūdenstilpes dibenā nostiprināma gara aukla, kurai piestiprinātas (parasti daudzas) pavadiņas ar āķiem.
- žubīte Zvirbuļa lieluma dziedātājputns ar pagaru, melnu asti, konisku, spēcīgu knābi un divām raksturīgām baltām svītrām uz spārniem.
gar citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV