Paplašinātā meklēšana
Meklējam Ra.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (988):
- EBU Eiropas Raidorganizāciju apvienība, kurā ietilpst Eiropas valstu galvenās telekompānijas.
- rekolekcijas Garīga rakstura nodarbības (Svēto Rakstu lasīšana, lūgšanas, meditēšana, pārdomas, pārrunas u. tml.) ar mērķi pievērsties savas garīgās dzīves sakārtošanai, tās atjaunotnei.
- Bībele Jūdaistu un kristiešu Svētie Raksti.
- rutks Krustziežu (kāpostu) dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un apaļām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm ar sīvu garšu [Raphanus sativus subsp. hybernus].
- rādijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts radioaktīvs metāls [Ra].
- Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols.
- LR Latvijas Radio.
- demonopolizācija Monopoltiesību likvidēšana (uz ko). Radio un televīzijas demonopolizācija.
- zemesvēzis Racējcircenis.
- ekonomija Racionāla materiālo vērtību, naudas līdzekļu u. tml. izmantošana; šīs darbības rezultāts.
- ekonomēt Racionāli izmantot (ko); taupīt.
- racionālists Racionālisma (1) piekritējs.
- konstruktīvs Racionāls, loģisks.
- racionālistisks Racionāls.
- fotoradars Radars (2) ar automātisku fotografēšanas iekārtu, kas fiksē braukšanas ātruma pārsniegšanu.
- jakobīņi Radikālākais politiskais grupējums Lielās franču revolūcijas laikā.
- revolūcija Radikālas, straujas un būtiskas izmaiņas (sabiedrības dzīvē, kādā nozarē u. tml.).
- radikālis Radikālisma, galēju uzskatu paudējs, galējas rīcības piekritējs.
- radikālisms Radikālu uzskatu (parasti galēji kreisu vai galēji labēju) paušana; šādu principu ievērošana savā darbībā.
- revolucionārs Radikālu, strauju un būtisku pārmaiņu īstenotājs (kādā jomā).
- radināties Radināt sevi (pie kā).
- krustmāte Radiniece (piem., tēva vai mātes māsa); sieviete attiecībā pret bērnu vai gados jaunāku cilvēku.
- radene Radiniece.
- radubērns Radinieka, radu bērns.
- krusttēvs Radinieks (piem., tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis.
- radagabals Radinieks.
- rads Radinieks.
- cilts Radinieku kopa ar vienu izcelsmi; dzimta.
- radiopārraide Radio raidījums.
- radiotranslācija Radio tiešraide no kāda notikuma (piem., sporta spēles, koncerta) darbības vietas.
- radiotehnika Radio u. tml. akustiskā aparatūra.
- pārraide Radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
- polonijs Radioaktīvs ķīmiskais elements – sudrabaini balts, mīksts metāls [Po].
- aktīnijs Radioaktīvs ķīmiskais elements – sudrabbalts metāls, kas sastopams urāna rūdās [Ac].
- neptūnijs Radioaktīvs metāls [Np].
- tritijs Radioaktīvs ūdeņraža izotops ar masas skaitli 3 [T].
- radiouztvērējs Radioaparāts.
- radiomehāniķis Radioaparātu mehāniķis.
- radioastrofizika Radioastronomijas nozare, kas pēta fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos.
- radioastronoms Radioastronomijas speciālists.
- radiobiologs Radiobioloģijas speciālists.
- translācija Radiofonijā un televīzijā – pārraide no vietas, kas atrodas ārpus studijas; signālu, programmu pārraide pa vadu, kabeļu tīklu u. tml.
- tiešraide Radiofonijā, televīzijā – tieša, sinhrona pārraide (no studijas, koncertzāles, stadiona u. tml.), neizmantojot agrāku ierakstu datu nesējā.
- radiokanāls Radiofrekvenču josla, kas paredzēta attiecīgai raidstacijai.
- radiotelegramma Radiogramma.
- radiologs Radioloģijas speciālists.
- radiotranslācija Radioprogrammu pārraide pa vadu sakaru sistēmu.
- radiofonija Radioprogrammu raidīšana; radioapraide.
- radioprogramma Radioraidījums.
- radioapraide Radioraidījumu pārraidīšana.
- radioteātris Radioraidījumu veids – aktieru izpildījumā iestudētas raidlugas, radiouzvedumi; darbinieku kolektīvs, kas sagatavo šādus iestudējumus.
- radiotīkls Radiosakaru sistēma, kurā ar sakaru kanāliem savā starpā saistītu radioraidītāju grupa nodrošina radiosakarus noteiktā teritorijā.
- radiooperators Radiosakaru sistēmas operators.
- radiovadība Radiosignālu izmantošana attālinātu objektu vadībai.
- radioprogramma Radiostacija; radiokanāls.
- radio Radiostacija; šīs radiostacijas ar radioviļņiem pārraidītie raidījumi.
- raidstacija Radiostacija.
- radiotehniķis Radiotehnikas speciālists.
- radiolokators Radiotehniska ierīce dažādu objektu atklāšanai un novērošanai, izmantojot radiosignālus; radars.
- radars Radiotehniska ierīce objekta atklāšanai, tā kustības virziena un attāluma noteikšanai; radiolokators.
- radiosistēma Radiotehnisko iekārtu komplekss.
- radiola Radiouztvērējs ar skaņuplašu atskaņotāju.
- ultraīsviļņi Radioviļņi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem.
- īsviļņi Radioviļņi, kuru garums ir no 10 līdz 100 metriem.
- radiofrekvence Radioviļņu frekvence.
- celsme Radīšana; veidošana.
- audzēt Radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai, attīstībai labvēlīgus apstākļus (tos kopjot, barojot); rūpēties, gādāt, lai aug.
- šķilt Radīt (dzirksteles, uguni), piem., sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru.
- gārgt Radīt (elpošanas orgānos) dobju, sēcošu troksni (piem., sāpēs, agonijā); būt ar šādu troksni (piem., par balsi); atskanēt šādam troksnim.
- gārguļot Radīt (elpošanas orgānos) gārdzošu troksni; būt ar šādu troksni; atskanēt šādam troksnim.
- turēt Radīt (kā) kustībai (noteiktu virzienu); vadīt (ko) noteiktā virzienā.
- grauzt Radīt (kādā) nemieru, nomākt.
- portretēt Radīt (kāda) portretu (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
- polarizēt Radīt (kādai parādībai, tās izpausmei) noteiktu virzienu.
- riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu, sliktu.
- paņemt Radīt (kādam) noteiktus apstākļus, situāciju.
- dot Radīt (kādu rezultātu, materiālas vai garīgas vērtības).
- šķist Radīt (kādu) priekšstatu, iespaidu; likties, izskatīties.
- pārplēst Radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- ņemt Radīt (kam) kādu stāvokli, apstākļus, situāciju.
- magnetizēt Radīt (kam) magnētiskas īpašības.
- pārslogot Radīt (kam) pārlieku lielu slodzi.
- polarizēt Radīt (kam) pretstatu, krasu atšķirību.
- socioloģizēt Radīt (kam) sociālu raksturu; ciešāk saistīt (ko) ar sabiedrības dzīvi.
- atražot Radīt (ko sev līdzīgu).
- miglot Radīt (miglu).
- producēt Radīt (organiskas vielas).
- pārsātināt Radīt (piem., šķīdumā) vielas koncentrāciju, kas ir lielāka par līdzsvara koncentrāciju.
- veltīt Radīt (piemēram, daiļdarbu), veikt (darbu, pasākumu), norādot, ka tiek parādīta cieņa, atzinība (kādam, arī kam), godinot (kādu, arī ko).
- pārslogot Radīt (sistēmai, iekārtai u. tml.) pārslodzi, pieļaut, ka (sistēmai, iekārtai u. tml. rodas pārslodze).
- izdot Radīt (skaņu).
- smieties Radīt (smieklus).
- atspoguļot Radīt (uz virsmas) kā atspulgu.
- šķaudīt Radīt aprautas, šņācošas skaņas, rodoties darbības traucējumiem (piem., par ierīcēm, mehānismiem).
- skrapstēt Radīt aprautus, paasus trokšņus, kādi dzirdami, piem., cietiem priekšmetiem saskaroties, beržoties gar ko cietu, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu; atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
- atbrīvot ceļu Radīt apstākļus (kā) attīstībai, veicināt (to).
- apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
- apdullināt Radīt apziņas traucējumus (ar indīgām vielām).
- apdullināt Radīt apziņas, samaņas traucējumus (ar sitienu, triecienu u. tml.).
- stirkšķēt Radīt asu troksni, kas rodas, piem., plīstot audumam; atskanēt šādam troksnim.
- tarkšķēt Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piem., par motoru, ierīci); atskanēt šādam troksnim.
- tarkšķināt Radīt asu, samērā ritmisku troksni.
- ķērkstēt Radīt asu, skarbu troksni (par priekšmetiem).
- rēkt Radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
- klidzināt Radīt atkārtotas, īsas, samērā spalgas skaņas (par dažiem putniem).
- ievainot Radīt audu bojājumu ārējas iedarbības rezultātā.
- pīkstēt Radīt augstas, parasti stieptas, raksturīgas balss skaņas (par nelieliem dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
- vidžināt Radīt augstas, smalkas balss skaņas (par putniem, parasti bezdelīgām).
- spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas, arī runāt, dziedāt ļoti augstā, spalgā balsī.
- svilpot Radīt augstas, stieptas balss skaņas (parasti par putniem).
- svilpot Radīt augstas, stieptas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu, piem., svilpi.
- trillināt Radīt augstu, dzidru mainīga augstuma balss skaņu kopumu (parasti par putniem); treļļot.
- stinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piem., par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem).; atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt.
- tinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu.
- džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim.
- zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
- zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., plīstošiem stikliem).
- zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., putniem).
- žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piem., par priekšmetiem kustībā); atskanēt šādam troksnim.
- pīkstēt Radīt augstu, parasti stieptu skaņu (piem., par ierīcēm, iekārtām); atskanēt šādai skaņai.
- svelpt Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu.
- svilpt Radīt augstu, stieptu balss skaņu (parasti par putniem).
- svilpt Radīt augstu, stieptu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu, piem., svilpi.
- apdraudēt Radīt bīstamus apstākļus.
- blāzmot Radīt blāzmu (2); spīdēt (par gaismu, gaismas avotu, debess spīdekļiem).
- uzbrukt Radīt bojājumus (augiem) – piemēram, par kaitēkļiem.
- krekšķināt Radīt čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem, putniem).
- augļoties Radīt daudz pēcnācēju; vairoties.
- burkšķēt Radīt dažāda augstuma un stipruma neskaidrus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
- disonēt Radīt disonansi (par muzikālām skaņām); pieļaut disonansi (par mūzikas izpildījumu).
- blaukšķēt Radīt dobju atsitiena, kritiena, šāviena u. tml. troksni.
- būkšķēt Radīt dobju troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- dunēt Radīt dobju, ļoti zemu troksni, parasti izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piem., par pērkonu, ūdeņiem, arī par sprādzieniem, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atbalsot šādu troksni.
- trizuļot Radīt dzidras mainīga augstuma skaņas.
- lirināt Radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas (parasti par cīruli).
- šķindēt Radīt dzidru, samērā skaļu skaņu (piem., par metāla, stikla priekšmetiem, kas saskaras, par plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- mest Radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
- uguņot Radīt gaismas efektus, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piemēram, šaujot raķetes).
- garot Radīt garaiņus (par siltu gaisa plūsmu aukstumā).
- kaukt Radīt gari stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
- vaimanāt Radīt gari stieptas skaņas.
- raudāt Radīt gari stieptas, elsām līdzīgas skaņas (par vēju).
- aurot Radīt gaudojošas, kaucošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
- gaudot Radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas.
- brēkt Radīt griezīgas, skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- švirkstēt Radīt griezīgu troksni (piem., par ko tādu, kas strauji deg, par priekšmetiem, kas beržas, tiek berzti); atskanēt šādam troksnim.
- žvarkstēt Radīt griezīgu troksni (piem., par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko).
- plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piem., par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
- plirkšķēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piem., par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai.
- ņerkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piem., par ko tādu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- šņirkstēt Radīt griezīgu, samērā spēcīgu troksni kāds rodas (kam) beržoties, tiekot spiestam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- šņerkstēt Radīt griezīgu, samērā spēcīgu troksni, kāds rodas (kam) beržoties, tiekot spiestam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- larkšķēt Radīt griezīgu, skaļu troksni (piem., par rotējošām iekārtām); atskanēt šādam troksnim.
- raudāt Radīt grūtsirdīgas, smeldzīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem).
- gurgulēt Radīt gurgulējošas skaņas, skalojot rīkli.
- klonēt Radīt ģenētiski identiskas šūnas vai organismus bezdzimumvairošanās ceļā.
- šņākt Radīt ieelpā vai izelpā vienmērīgas, paklusas skaņas; atskanēt šādām skaņām.
- iespaidot Radīt iespaidu.
- riskēt Radīt iespējamību (kam nevēlamam).
- atļaut Radīt iespēju (ko darīt), būt labvēlīgam (piem., par apstākļiem).
- sabuktēt Radīt iespiedumu, ieliekumu (parasti automobiļa virsbūvē).
- baurot Radīt ilgstošas, skaļas (liellopiem raksturīgas) skaņas; maurot.
- žūžināt Radīt ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopumu (piem., par vēju, koku zariem vējā); atskanēt šādai skaņai.
- žūžot Radīt ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopumu (piem., par vēju, koku zariem vējā); atskanēt šādai skaņai.
- blēt Radīt īpatnējas, stieptas balss skaņas (par aitām, kazām).
- čivināt Radīt īsas, aprautas balss skaņas (par putniem).
- ķiukstēt Radīt īsas, augstas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem); riet smalkā balsī.
- čirkstēt Radīt īsas, paskarbas balss skaņas (par putniem).
- ķaukstēt Radīt īsas, samērā augstas balss skaņas, parasti rejot.
- pukšķēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
- pakšķēt Radīt īslaicīgu troksni (piem., par krītošām šķidruma lāsēm); atskanēt šādam troksnim.
- kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
- sprakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt.
- sprakstēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakšķēt.
- pliukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- brakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni, kāds rodas, piem., lūstot zaram, plaisājot ledum; atskanēt šādam troksnim.
- skrapšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
- krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- baukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju atsitiena troksni; atskanēt šādam troksnim.
- plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- pļekšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- knakšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim.
- strikšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (kas rodas, piem., kam plīstot, arī kam cietam beržoties pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- skripstēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piem., par priekšmetiem, kuros veidojas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- blakšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (par ko pamīkstu, kas tiek sists, pret ko atsitas u. tml.).
- paukšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piem., par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- plīkšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (par šķidruma lāsēm, priekšmetiem) kas atsitas pret ko vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
- skraukšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., kam plānam, cietam, trauslam lūstot vai plīstot); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
- kraukšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., kam plānam, cietam, trauslam lūstot vai plīstot); atskanēt šādam troksnim.
- šņakstēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
- krikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas tiek spiests, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- sprikstēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim.
- knikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par lūstošiem sīkiem, sausiem zariem, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
- klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- šmaukstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piem., par lūpām, mēli skūpstoties vai ēdot); atskanēt šādam troksnim.
- žvakstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- pazibināt Radīt īslaicīgus gaismas uzplaiksnījumus (piem., pakustinot vai ieslēdzot un izslēdzot gaismas avotu).
- klabēt Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) – par cietiem priekšmetiem, to daļām.
- spurkšķēt Radīt īslaicīgus, paasus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (piem., par motoriem, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
- purkšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
- pukšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piem., par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
- takšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
- tikšķēt Radīt īslaicīgus, ritmiskus, paklusus trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu).
- klaudzēt Radīt īslaicīgus, samērā skaļus, citu citam sekojošus piesitiena, atsitiena u. tml. trokšņus (piem., braucot, ejot); atskanēt šādam troksnim.
- skrabēt Radīt īsu, citu citam sekojošu troksni, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržoties (gar ko), piem., par asiem, cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
- brīkšķēt Radīt īsu, diezgan spēcīgu troksni, kāds rodas (piem., lielākam koka priekšmetam) plaisājot, lūstot, gāžoties.
- čirkstēt Radīt īsu, griezīgu troksni, kāds rodas, ejot, piem., pa granti.
- brikšķēt Radīt īsu, ne visai skaļu troksni, kāds rodas, piem., lūstot sausam zaram, plaisājot plānam ledum.
- grabēt Radīt īsus, ne visai skaļus, citu citam sekojošus trokšņus, piem., piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko); atskanēt šādiem trokšņiem.
- izbrīnīt Radīt izbrīnu.
- producēt Radīt kādā procesā.
- murrāt Radīt klusas, ritmiskas, vibrējošas balss skaņas (parasti par kaķi).
- dzīvināt Radīt labvēlīgus apstākļus dzīvībai.
- graut Radīt ļoti spēcīgu dobju troksni (par pērkonu, artilērijas šāvieniem u. tml.).
- dārdēt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par dabas parādībām, mehānismiem u. tml.).
- rēkt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
- grandēt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni; dārdēt.
- dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni (par motoriem, ierīcēm, braucošiem transportlīdzekļiem).
- vīterot Radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem).
- parkšķināt Radīt mainīga augstuma, skarbas pazemas skaņas vai skarbu, pazemu troksni.
- parkšķēt Radīt mainīga augstuma, skarbas, pazemas skaņas (piem., par putniem, kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- dziedāt Radīt melodiskas skaņas (par priekšmetiem).
- nobiedēt Radīt nedrošības sajūtu, rūpes, bažas (par ko).
- kveldēt Radīt nemieru, satraukt.
- žņaugt Radīt nepanesamus, ļoti apgrūtinošus apstākļus.
- kaukt Radīt nepatīkamas, spalgas skaņas (piem., par mūzikas instrumentiem).
- smakot Radīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka; arī smirdēt.
- ņurdēt Radīt neskaidras paklusas skaņas, paužot dažādas emocijas; neskaidri, paklusu runāt.
- dūkt Radīt neskaidru, daudzu balsu troksni (par daudziem cilvēkiem); būt tādam, kurā ir šāds troksnis (par vietu, telpu).
- čerkstēt Radīt neskaidru, sēcošu troksni (par elpošanas orgāniem); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā); būt ar sēcošiem blakus trokšņiem (par elpu, balsi).
- stenēt Radīt neskanīgas, izdvestas skaņas.
- samudžināt Radīt nevajadzīgas problēmas, sarežģījumus u. tml., padarot grūti panesamu.
- trokšņot Radīt nevēlami skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- trokšņot Radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (piem., par parādībām dabā, iekārtām, ierīcēm).
- klunkšķēt Radīt padobjas, guldzošas skaņas (par šķidrumu, ko lej no trauka vai skalina); atskanēt šādam troksnim.
- bojāt Radīt pakāpenisku kvalitātes zudumu, daļēji iznīcināt.
- lūlot Radīt paklusas, liegas skaņas (par cilvēkiem); paklusu, liegi skanēt (par mūzikas instrumentiem).
- bubināt Radīt paklusas, raksturīgas skaņas (par zirgu).
- īdēt Radīt paklusas, stieptas balss skaņas (par govīm).
- klikšķēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml.
- klinkšķēt Radīt paklusu skaņu (piem., par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
- čīkstēt Radīt paklusu svilpjošu skaņu (par plaušām).
- čūkstēt Radīt paklusu šņācošu troksni.
- čabēt Radīt paklusu, čaukstošu troksni, kāds rodas, piem., skarot sausas lapas.
- čabināt Radīt paklusu, čaukstošu troksni.
- ņirkstēt Radīt paklusu, griezīgu troksni, kāds rodas, piem., kam beržoties gar ko.
- čaukstēt Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, plānu, sausu, kas tiek locīts, burzīts u. tml.).
- čakstēt Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, sakaltušu, kas saskaras ar ko).
- murdēt Radīt paklusu, neskaidru troksni.
- sanēt Radīt paklusu, samēra augstu dūcošu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
- ņurrāt Radīt paklusu, vienmērīgu troksni (par ierīcēm, mehānismiem).
- kārtot Radīt parasto vai citādu kārtību, izskatu (telpai, priekšmetam u. tml.); izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā.
- žvaukstēt Radīt paskaļu, švīkstošu troksni (piem., par priekšmetu, kas vilkšanas kustībā saskaras ar ko).
- čerkstēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
- kurkstēt Radīt paskarbas, vibrējošas, ritmiskas balss skaņas (piem., par vardēm).
- žvīkstēt Radīt paskarbu, švīkstošu troksni (piem., par priekšmetiem, kas kustībā saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
- čurkstēt Radīt pazemas vibrējošas balss skaņas (par dažiem putniem).
- dūkt Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
- zumēt Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
- zuzēt Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
- vairoties Radīt pēcnācējus (par dzīvniekiem, augiem); radīt jaunus (savas sugas) pārstāvjus.
- sapīt Radīt pēkšņu aizturi (piem., rīcībā, kustībās) – par psihisku stāvokli, pārdzīvojumu.
- likties Radīt priekšstatu, sajūtu (arī maldīgu), ka piemīt (kāda īpašība), atrodas (kādā stāvoklī), līdzinās (kam) u. tml.
- čakstināt Radīt raksturīgas aprautas, paskarbas balss skaņas (par dažiem putniem).
- spiegt Radīt raksturīgas augstas, griezīgas skaņas (par dzīvniekiem, arī mehānismiem).
- smilkstēt Radīt raksturīgas augstas, paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par suni).
- zizināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem); sisināt.
- sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem).
- kūkot Radīt raksturīgas balss skaņas (par dzeguzi).
- pogot Radīt raksturīgas balss skaņas (par lakstīgalu).
- zviegt Radīt raksturīgas balss skaņas (par zirgiem).
- žadzināt Radīt raksturīgas balss skaņas (par žagatu).
- rukšķēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par cūkām).
- ņurkstēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par kaķi vai suni).
- griezt Radīt raksturīgas čirkstošas skaņas (par griezi).
- ņaudēt Radīt raksturīgas gari stieptas balss skaņas (par kaķi).
- gāgināt Radīt raksturīgas gari stieptas, skaļas balss skaņas, vairākkārt gāgāt.
- buldurēt Radīt raksturīgas guldzošas rīkles skaņas (par tītaru).
- dūdot Radīt raksturīgas guldzošas skaņas (par baložiem).
- mekšķināt Radīt raksturīgas īsas, spalgas balss skaņas (parasti par āzi, kazu).
- guldzēt Radīt raksturīgas mainīga skaļuma skaņas, piem., kam plūstot, līstot.
- ņurrāt Radīt raksturīgas paklusas, ritmiskas, vibrējošas balss skaņas; murrāt.
- krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
- ūjināt Radīt raksturīgas pazemas, stieptas balss skaņas (parasti par putniem).
- rubināt Radīt raksturīgas ritmiskas, padobjas balss skaņas (par rubeņiem, medņiem).
- klaigāt Radīt raksturīgas skaļas balss skaņas (par dažiem putniem).
- maut Radīt raksturīgas skaļas balss skaņas (parasti par govīm).
- kladzināt Radīt raksturīgas skaļas balss skaņas (parasti par vistām).
- rēkt Radīt raksturīgas skaļas, dobjas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- šmiukstināt Radīt raksturīgas skaņas (piem., par vāverēm); šmaukstināt.
- šmaukstināt Radīt raksturīgas skaņas (piem., par vāverēm); šmiukstināt.
- kraukāties Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; atklepot; kraukāt.
- kraukāt Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; atklepot; kraukāties.
- zāģēt Radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā); krākt.
- pēkšķēt Radīt raksturīgas skaņas, kas parasti tiek atdarinātas ar "pēk, pēk" vai "pēkš, pēkš" (par pīlēm).
- kviekt Radīt raksturīgas spalgas, spiedzošas balss skaņas (parasti par cūkām).
- vaidēt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par dažiem putniem).
- vaimanāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas.
- urināt Radīt raksturīgas zemas, vibrējošas un ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni).
- mēkšķēt Radīt raksturīgas, aprautas balss skaņas (parasti par aitām).
- ņurkstēt Radīt raksturīgas, īpatnējas skaņas, paužot dažādas emocijas.
- riet Radīt raksturīgas, īslaicīgas un aprautas balss skaņas (par suni vai suņu dzimtas dzīvnieku).
- klakšķināt Radīt raksturīgas, klakšķiem līdzīgas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- klukstēt Radīt raksturīgas, paklusas balss skaņas (parasti par vistām).
- ņerkstēt Radīt raksturīgas, paskarbas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- šmakstēt Radīt raksturīgu īslaicīgu, paklusu troksni (par lūpām, mēli ēdot vai skūpstoties); atskanēt šādam troksnim.
- šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piem., par ko slapju, kas tiek virzīts); atskanēt šādam troksnim.
- vīpsnāt Radīt raksturīgu sejas izteiksmi; kurai raksturīgs noraidošs, nicinošs smaids, arī ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīnēt.
- plunkšķēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī, arī par ūdeni, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
- čurkstēt Radīt raksturīgu troksni (piem., šķidrumam tekot, plūstot tievā strūkliņā).
- gurkstēt Radīt raksturīgu, paklusu troksni, kāds rodas, piem., ejot pa sniegu; atskanēt šādam troksnim.
- šņākt Radīt raksturīgu, vienmērīgu troksni (par dabas objektiem, dabas parādībām, ierīcēm u. tml.).
- saukt Radīt raksturīgus, parasti skaļus, balss signālus (par putniem).
- kliegt Radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus (par dzīvniekiem).
- rezonēt Radīt rezonansi; sākt skanēt līdzi, skanēt pastiprināti.
- tirkšķēt Radīt ritmiskas, citu citai sekojošas skaņas.
- sīkt Radīt samērā augstas, smalkas, svilpjošas skaņas; atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Radīt samērā augstas, smalkas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Radīt samērā augstas, smalkas, vienmērīgas skaņas (piem., par priekšmetiem, ierīcēm); atskanēt šādām skaņām.
- trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- strinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, smalku skaņu; atskanēt šādai skaņai.
- žvadzināt Radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (parasti par žagatu).
- švīkstēt Radīt samērā klusu troksni (piem., par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu); atskanēt šādam troksnim.
- žļurkstēt Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni, kāds veidojas, piem., brienot, braucot pa šķidru masu, dubļiem u. tml., arī šķidrumam iekļūstot apavos; atskanēt šādam troksnim.
- izkliegt Radīt samērā skaļus saucienus, balss signālus (par putniem).
- dīkt Radīt samērā smalkas, augstas stieptas skaņas; atskanēt tādām skaņām.
- urkšķēt Radīt samērā zemas, ritmiskas balss skaņas (piemēram, par cūkām); arī rukšķēt.
- sāpēt Radīt sāpes (2).
- izsāpēt Radīt sāpes un pamazām izzust (par bēdām, sāpēm u. tml.).
- kost Radīt sāpju sajūtu (acīs); žilbināt.
- smaidīt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
- smīnēt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- iekārtoties Radīt sev (piemērotus, arī vēlamus dzīves vai darba apstākļus).
- uzdomāt Radīt sev, parasti maldīgu, uzskatu, pārliecību.
- sagatavoties Radīt sevī (gaidāmajam notikumam, situācijai) atbilstošu attieksmi, noskaņojumu.
- uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt), izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties.
- uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko) darīt, izturēties (kādā veidā); uzdrošināties.
- čiepstēt Radīt sīkas, smalkas balss skaņas (par putnu mazuļiem, sīkiem putniem).
- bļaut Radīt skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- kliegt Radīt skaļas balss skaņas (piem., bailēs, sāpēs) – par cilvēku.
- saukt Radīt skaļas balss skaņas tā, lai būtu pietiekami tālu dzirdams; skaļi izrunāt (ko).
- gāgāt Radīt skaļas, gari stieptas balss skaņas (parasti par zosīm).
- gaudot Radīt skaļas, gari stieptas balss skaņas; gari, stiepti kaukt.
- gaudot Radīt skaļas, gari stieptas, samērā spalgas skaņas.
- ķērkt Radīt skaļas, griezīgas (parasti mūzikas) skaņas.
- ķērkt Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (parasti par vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
- vēkšķēt Radīt skaļas, nepatīkamas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- blākšķēt Radīt skaļu dobju troksni (piem., par ko smagu, kas pret ko atsitas).
- blarkšķēt Radīt skaļu trokšņu kopumu (piem., kam metāliskam vairākkārt aizķeroties, atsitoties).
- strinkšķēt Radīt skaņas (par strinkšķināmiem stīgu instrumentiem).
- skanēt Radīt skaņas.
- kvarkšķēt Radīt skarbas dažāda augstuma un skaļuma balss skaņas (par dažiem putniem, arī vardēm).
- sparkšķēt Radīt skarbas, parasti ritmiskas, skaņas; atskanēt šādām skaņām.
- ķērkstēt Radīt skarbas, pazemas un nedaudz stieptas balss skaņas (par dažiem putniem).
- džerkstēt Radīt skarbu griezīgu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas darbojas ar traucējumiem, aizķeršanos); atskanēt šādam troksnim.
- pļerkšķēt Radīt skarbu, griezīgu skaņu (piem., par mašīnām, mūzikas instrumentiem); atskanēt šādai skaņai.
- čerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (par priekšmetiem, detaļām, ierīcēm, kas darbojas ar traucējumiem, aizķeršanos u. tml.).
- žvirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti, berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļarkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (piem., par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žņerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (piem., par priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- parkšķēt Radīt skarbu, pazemu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.).
- žvadzēt Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas skaras cits gar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žvidzināt Radīt skarbu, švīkstošu troksni, ātri vicinot ko samērā tievu, arī strauji virzot ko pa gaisu.
- skrambāt Radīt skrambu (uz kādas virsmas).
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piem., par izšautu lodi, iedarbinātu ierīci); atskanēt šādam troksnim.
- īdēt Radīt smalku, stieptu skaņu.
- šmiukstēt Radīt smalku, svelpjoši šņācošu troksni, kāds dzirdams, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar tievu priekšmetu; atskanēt šādam troksnim; šmīkstēt.
- šmīkstēt Radīt smalku, svelpjoši šņācošu troksni, kāds dzirdams, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar tievu priekšmetu; atskanēt šādam troksnim; šmiukstēt.
- smaržot Radīt smaržu, būt tādam, no kā izplatās smarža.
- kramšķināt Radīt spalgas, griezīgas balss skaņas (piem., par kraukli, kovārni).
- taurēt Radīt spēcīgas, dobjas, stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- dimdēt Radīt spēcīgas, skaļas samērā zemas skaņas (piem., par mūzikas instrumentiem).
- blīkšķēt Radīt spēcīgu atsitiena, kritiena u. tml. troksni.
- brākšķēt Radīt spēcīgu troksni, kāds rodas, piem., gāžoties lielākiem (parasti koka) priekšmetiem; atskanēt šādam troksnim.
- dimdēt Radīt spēcīgu, dobju troksni (par mehānismiem, braucošiem transportlīdzekļiem).
- rībēt Radīt spēcīgu, dobju troksni.
- krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem).
- rībēt Radīt spēcīgu, skaļu troksni.
- zibeņot Radīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu.
- maurot Radīt stieptas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
- kaukt Radīt stieptas, spalgas, samērā augstas skaņas (piem., par dabas parādībām, mehānismiem); atskanēt šādām skaņām.
- vaidēt Radīt stieptas, šņācošas, svilpjošas skaņas.
- čīkstēt Radīt stieptu griezīgu troksni (par priekšmetiem, kuri beržas gar ko).
- kost Radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piem., par dūmiem).
- izkost Radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
- apsvilināt Radīt svilinošu sajūtu, padarīt sāpīgu.
- krākt Radīt šādas skaņas (par dzīvniekiem).
- šņākt Radīt šādas skaņas (par dzīvniekiem).
- savainot Radīt šādu bojājumu (augiem, augu daļām).
- ievainot Radīt šādu bojājumu (augiem).
- šņakstēt Radīt šādu troksni ēdot (parasti ko cietu, arī sulīgu); atskanēt šādam troksnim.
- aizsprostot Radīt šķērsli, lai pārtrauktu vai kavētu (kustību, plūsmu); būt par šķērsli (kustībai, plūsmai).
- šļakstināties Radīt šļakatas, šļakstīties.
- šmakstināt Radīt šmakstus (piem., ēdot).
- elsot Radīt šņācošu troksni.
- elst Radīt šņācošu troksni.
- denaturēt Radīt tādus apstākļus, kuros zūd (vielu) dabiskās īpašības.
- traumēt Radīt traumu, bojājumu (audos, orgānos).
- traumatizēt Radīt traumu; traumēt.
- klauvēt Radīt troksni, atsitoties pret ko.
- žļakstēt Radīt troksni, kāds veidojas, piem., brienot, braucot pa šķidru masu, dubļiem u. tml., arī šķidrumam iekļūstot apavos; atskanēt šādam troksnim.
- rībināt Radīt troksni, vairākkārt sitot (ar ko).
- tvaikot Radīt tvaiku (piem., par vielu, arī ūdenstilpi, mitru vietu).
- samplēt Radīt un apstrādāt skaņas ar sampleri.
- raidīt Radīt un izplatīt kādā vidē (skaņas, skaņu signālus) – par dzīvniekiem, putniem.
- starot Radīt un izplatīt telpā (elektromagnētiskos viļņus, elementārdaļiņas u. tml.).
- izstarot Radīt un izplatīt telpā (elektromagnētiskos viļņus, elementārdaļiņas, enerģiju u. tml.).
- izdalīt Radīt un izvadīt no sevis (parasti kādu vielu) – par organismu, orgāniem.
- izdot Radīt un publiskot (juridiska satura dokumentu).
- būkšķināt Radīt vairākkārtīgu dobju troksni.
- skribināties Radīt vairākkārtīgu, paklusu troksni, kāds rodas, piem., ko graužot.
- motivēt Radīt vēlmi, rosināt, stimulēt.
- ņurdēt Radīt vibrējošas rīkles skaņas, piem., paužot neapmierinātību, draudus (par dažiem dzīvniekiem).
- tarkšķēt Radīt vienmērīgas, ritmiskas skaņas (par dzīvniekiem).
- zuzēt Radīt vienmērīgu šalcošu paklusu skaņu, parasti vibrējot, berzējoties.
- rūkt Radīt zemas, vibrējošas skaņas (par dzīvniekiem).
- rūkt Radīt zemu, dobju troksni (par parādībām dabā, darbību, procesu).
- dūkt Radīt zemu, dobju troksni (par parādībām dabā).
- zumēt Radīt zemu, dobju troksni (par parādībām dabā).
- dūkt Radīt zemu, padobju, samērā vienmērīgu troksni (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem).
- zumēt Radīt zemu, padobju, samērā vienmērīgu troksni (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem).
- rūkt Radīt zemu, vibrējošu troksni (par ierīcēm, transportlīdzekļiem).
- raudāt Radīt žēlabainas skaņas (par dzīvniekiem).
- atnest Radīt, dot (ienākumus, peļņu).
- raidīt Radīt, izplatīt kādā vidē (balss skaņas, vārdus, domas u. tml.).
- atnest Radīt, izraisīt (jaunu stāvokli, kādus apstākļus u. tml.).
- noskaņot Radīt, izraisīt (kādā) noteiktu jūtu, domu, psihes virzību.
- uzskaņot Radīt, izraisīt (kādā) noteiktu jūtu, domu, psihes virzību.
- ienest Radīt, izraisīt, arī ieviest; būt par cēloni, ka (kas) rodas, izraisās.
- novest Radīt, izraisīt.
- degt Radīt, izstarot siltumu, gaismu.
- izraut Radīt, izveidot (bedri, iedobumu); izskalot.
- uztaisīt Radīt, izveidot (piemēram, ko māksliniecisku).
- pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
- izfantazēt Radīt, izveidot fantāzijā; izdomāt.
- atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu) no kādas pamatkategorijas (piem., formas).
- nest Radīt, ražot (augļus, ražu).
- fabricēt Radīt, sacerēt (parasti ko mazvērtīgu lielā daudzumā).
- turēt Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku).
- dibināt Radīt, veidot (piem., organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- kūsāt Radīt, veidot burbuļus.
- treļļot Radīt, veidot treļļus – par putniem.
- ģenerēt Radīt; izraisīt.
- ciltsmāte Radītāja, aizsācēja.
- ciltstēvs Radītājs, aizsācējs.
- asinsradniecība Radniecība starp cilvēkiem, kuriem ir kopēja izcelšanās (piem., starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām).
- svainība Radniecība starp svaiņiem, svainēm.
- rada Radniecīgs, līdzīgs.
- sakne Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā daļa.
- laboratorija Radoša darba metožu kopums (rakstniekam, māksliniekam).
- izveidot Radošā domāšanas procesā radīt (piem., kādu tekstu, projektu, metodi); izstrādāt.
- pārradīt Radošā procesā pārveidot citādu, par ko citu.
- meklēt Radošajā darbībā censties atrast (ko).
- izgudrot Radošas darbības rezultātā radīt, izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
- parafrāzēt Radoši izmantot (zināmu tēmu, motīvu, stilu u. tml.) jaunā veidā (piem., daiļdarbā, skatuves mākslā).
- interpretēt Radoši, atklāt (mākslas darba saturu, ideju).
- atplaukt Radoši, atraisīties, attīstīties.
- trupa Radošs aktieru vai cirka mākslinieku kolektīvs.
- sacerējums Radošs rakstudarbs (skolā) – skolēna veidots teksts par kādu tematu; domraksts.
- kreatīvs Radošs, radītspējīgs.
- interpretācija Radošs, savdabīgs mākslas darba izpildījums, tā idejas oriģināls atklājums.
- sacaurumot Radot (kam) caurumus, sabojāt (to).
- vārīt Radot attiecīgu (parasti augstu) temperatūru, panākt, ka visā (šķidruma) tilpumā notiek pāreja no šķidrā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī.
- diedzēt Radot dīgšanai labvēlīgus apstākļus, panākt, ka sāk dīgt.
- sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (piem., šķidra, gāzveida) viela; būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (piem., šķidra, gāzveida) viela.
- kultivēt Radot labvēlīgus (mākslīgos) apstākļus, panākt, ka (mikroorganismi) aug un attīstās.
- uzplaucēt Radot plaukšanai labvēlīgu vidi, panākt, ka (kas) uzplaukst; izplaucēt [2].
- parūkt Radot rūkoņu, neilgu laiku darboties (par iekārtām, mehānismiem u. tml.)
- parūcināt Radot rūkoņu, pabraukāt.
- simfonizēt Radot skaņdarbu, iekļaut tajā simfoniskajam orķestrim raksturīgus izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas.
- ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku, dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
- nosprostot Radot šķērsli (kādā vietā), kavēt, pārtraukt plūsmu, pārvietošanos (pa to).
- aizdambēt Radot šķērsli, aizsprostot.
- nosprostot Radot šķērsli, kavēt, pārtraukt (kā plūsmu, pārvietošanos).
- pieēnot Radot vieglu ēnu, pasargāt (augus) no saules staru tiešas iedarbības.
- uzziedināt Radot ziedēšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (augs) uzzied.
- ģenealoģija Raduraksti; (kā) izcelsmes, radniecības pētīšana, noskaidrošana.
- sabats Raganu, burvju u. tml. sapulcēšanās kopā un tikšanās ar velnu.
- ragavas Ragaviņas.
- ragutiņas Ragaviņas.
- ragakārta Ragvielas slānis epidermas virskārtā.
- nags Ragvielas veidojums (dzīvnieka) pirksta galā.
- raibkrāsains Raibi krāsains; ar dažādu krāsu plankumiem, laukumiem.
- raibumots Raibumains.
- dīdžejs Raidījumu vai programmas vadītājs un ierakstu komentētājs (radio); diskotēkas vadītājs.
- tālraide Raidīšana lielā attālumā.
- tālraide Raidīšana, izmantojot televīzijas, interneta u. tml. starpniecību.
- servēt Raidīt bumbu (bumbiņu) pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piem., volejbolā, tenisā).
- telegrafēt Raidīt pa telegrāfa tīklu; sūtīt telegrammu.
- dzīt Raidīt projām.
- ieraidīt Raidot (piem., bumbu, ripu) ievirzīt (kur iekšā).
- radiokorporācija Raidsabiedrību, radiokompāniju apvienība.
- rainists Raiņa daiļrades pētnieks.
- ziedēt Raisīt ziedus (par augiem); būt plaukumā (par ziedu).
- šķetināt Raisīt, ritināt vaļā (ko savītu, satītu, savērptu).
- piņķēties Raisīties, risināties (par ko sasietu, sapinušos).
- atraisīt Raisot atbrīvot, atlaist vaļā (ko piesietu, sasaistītu).
- atsiet Raisot dabūt vaļā (ko sasietu, aizsietu); atraisot (piem., saiti), atbrīvot (ko piesietu).
- atraisīt Raisot dabūt vaļā (piem., ko sasietu); raisot atvērt (piem., ko aizsietu).
- izrist Raisoties izjukt (parasti par matiem).
- dzīvs Raits (par norisi, darbību).
- bēdāties Raizēties, nemitīgi domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties.
- rajonizēt Rajonēt.
- robežrajons Rajons, kas atrodas pie (valsts) robežas.
- parakāties Rakājoties pameklēt.
- šņakarēties Rakāties, parasti ko meklējot, izvēloties.
- uzrakāt Rakņājot (piemēram, augsni), parasti nejauši, atrast (ko).
- uzrakņāt Rakņājot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
- uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, sabojāt.
- izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
- pārrakņāt Rakņāt (ko) visu, viscaur.
- rakāt Rakņāt.
- rakāties Rakņāties (1).
- rakāties Rakņāties (2).
- rakāties Rakņāties (3).
- jaukties Rakņāties (kur, pa kurieni), meklējot ko.
- kārpīties Rakņāties (kur, piem., strādājot).
- publikācija Raksta vai grāmatas sagatavošana un klajā laišana; izdošana.
- grafēmika Raksta zīmju kopums kādas valodas vienību (piem., fonēmu, zilbju, vārdu u. tml.) atveidei.
- raports Raksta, zīmējuma vismazākā daļa, motīvs, kas periodiski atkārtojas.
- prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) rotāšanai, apdarei, nostiprināšanai.
- musturains Rakstains.
- mašīna Rakstāmmašīna.
- tabulators Rakstāmmašīnas ierīce tabulu rakstīšanai.
- bloks Rakstāmpapīra, zīmēšanas papīra u. tml. (parasti noplēšamu) lapu kopums.
- rakstāmlietas Rakstāmpiederumi.
- spalvaskāts Rakstāmrīka kāts, kurā iestiprina spalvu.
- rakstāmspalva Rakstāmrīks (kopā ar šādu priekšmetu).
- pildspalva Rakstāmrīks, kura korpusā iepildāma tinte.
- rakstīklis Rakstāmrīks.
- Svētie raksti Raksti, ko kāds cilvēks (vai cilvēki) ir uzrakstījis kādas atklāsmes iedvesmots un ko kāda reliģiskā kustība atzinusi par autoritatīviem (piem., Korāns).
- saraksts Rakstiska informācija (par ko).
- pamācība Rakstiska instrukcija (piem., kādas iekārtas lietošanai).
- raduraksti Rakstiski fiksēta iepriekšējo un tagadējo paaudžu radniecība, kopīgie senči u. tml.; radu raksti.
- rakstīt Rakstiski vērsties (pie kāda).
- saraksts Rakstisks (kā) uzskaitījums.
- piezīme Rakstisks aizrādījums (skolā).
- vaučers Rakstisks apliecinājums, galvojums.
- pilnvara Rakstisks dokuments, kas piešķir tiesības rīkoties kādas citas personas vietā.
- kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
- saraksts Rakstisks reģistrs.
- čeks Rakstisks rīkojums bankai izmaksāt vai pārskaitīt noteiktu naudas summu no rīkojuma devēja norēķinu konta.
- mašīnrakstīšana Rakstīšana ar rakstāmmašīnu.
- glītrakstīšana Rakstīšana glītā rokrakstā; mācību priekšmets, kurā attīsta šādu prasmi.
- kriptogrāfija Rakstīšana šifrētā veidā; informācijas, teksta šifrēšanas un atšifrēšanas māksla, metodes.
- rakstība Rakstīšana; noteikta žanra daiļdarbu veidošana.
- raksts Rakstīšana.
- rakstāmspalva Rakstīšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu.
- rakstāmpults Rakstīšanai paredzēta pults.
- rakstāmpapīrs Rakstīšanai paredzēts papīrs.
- spalva Rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu; arī rakstāmspalva.
- rakstāmpiederumi Rakstīšanai, arī zīmēšanai, rasēšanai paredzēti piederumi (piem., pildspalvas, zīmuļi, dzēšgumijas, korekcijas līdzekļi).
- rakstāmmašīna Rakstīšanas ierīce, kurā burtus uz papīra atveido reljefas metāla zīmes, ar īpašu mehānismu piespiežot krāsu lenti pie papīra.
- pārrakstīt Rakstīt (piem., mūzikas ierakstu, videoierakstu) vēlreiz, no jauna.
- pārrakstīt Rakstīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
- blogot Rakstīt dienasgrāmatu tīmekļa lietotnē.
- spamot Rakstīt nesaturīgus, bezjēdzīgus komentārus (internetā).
- protokolēt Rakstīt protokolu (1); fiksēt, aprakstīt protokolā (1).
- recenzēt Rakstīt recenziju, sniegt atsauksmi (par ko).
- pārrakstīt Rakstīt tīrrakstu.
- tvītot Rakstīt tvītus.
- uzrakstīt Rakstīt un pabeigt rakstīt (piemēram, burtu, ciparu, tekstu).
- korespondēt Rakstīt vēstules, sūtīt ziņojumus.
- žirēt Rakstīt žiro.
- šifrēt Rakstīt, apstrādāt (tekstu), lietojot šifru (1); lasīt, iegūt informāciju no šādi apstrādāta teksta.
- likt Rakstīt, atveidot grafiski u. tml.
- šņāpt Rakstīt, parasti ātri, pavirši; ātri, pavirši vilkt, zīmēt (ko).
- skrīvēt Rakstīt, parasti veikli.
- kursivēt Rakstīt, salikt (vārdu, teksta daļu) kursīvā (vai rokrakstā norādīt uz šādu rakstību, salikumu ar īpašu zīmi – viļņotu pasvītrojumu).
- švīkāt Rakstīt, zīmēt, parasti ātri, nekārtīgi.
- raksts Rakstīti, parasti iespiesti (kāda laikmeta, tautas, autora) darbi, darbu kopums; literatūra.
- rakstītmāka Rakstītprasme.
- rakstīšana Rakstītprasmes apgūšana.
- lappuse Rakstīts vai iespiests teksts (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas vienā pusē.
- spalva Rakstnieka, žurnālista u. tml. darbība; tekstu kopums, ko ir uzrakstījis kāds rakstnieks, žurnālists u. tml.
- aprakstnieks Rakstnieks vai žurnālists, kas strādā galvenokārt apraksta žanrā.
- satīriķis Rakstnieks, dzejnieks, mākslinieks, kura darbiem raksturīga satīra (1).
- dokumentālists Rakstnieks, kas raksta dokumentālo prozu.
- dzejnieks Rakstnieks, kas sacer dzejas darbus.
- prozaiķis Rakstnieks, kas savus daiļdarbus raksta prozā.
- esejists Rakstnieks, kurš pārsvarā raksta esejas.
- romānists Rakstnieks, kurš pārsvarā raksta romānus.
- klasiķis Rakstnieks, mākslinieks, zinātnieks u. tml., kas radījis izcilus darbus ar paliekošu vērtību.
- vecklasiķis Rakstnieks, mākslinieks, zinātnieks u. tml., kas radījis izcilus darbus ar paliekošu vērtību.
- izrakstīt Rakstot izlietot (daudz vai visu).
- norakstīt Rakstot izlietot.
- izrakstīt Rakstot izveidot (dokumentu).
- pārrakstīties Rakstot kļūdīties.
- aprakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (papīru, tāfeli u. tml.).
- norakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm; aprakstīt.
- ielaist Rakstot, rēķinot u. tml. pieļaut, ka rodas (kļūda).
- gatavot Rakstot, sacerot u. tml. veidot, radīt (piem., tekstu, runu); rīkot (piem., kādu pasākumu).
- reklāmraksts Raksts (kā) reklamēšanai.
- ugunsraksts Raksts (ornaments), kas simbolizē uguni.
- komentārs Raksts (parasti neliels), kurā pausts kāds viedoklis, spriedums, secinājums u. tml.
- apkārtraksts Raksts (paziņojums, rīkojums u. tml.), kas attiecas uz vairākām personām vai iestādēm; cirkulārs [2].
- artiķelis Raksts presē.
- kritika Raksts, apcerējums šajā nozarē.
- diploms Raksts, apliecība, ko piešķir kā apbalvojumu par sasniegumiem konkursā, izstādē vai sacensībās.
- dokuments Raksts, kas juridiski apliecina kādu faktu (piem., personas dzimšanu, iegūto izglītību, darbiniekiem izmaksāto algu).
- rūtojums Raksts, ko veido rūtis (2).
- spoguļraksts Raksts, kurā burtu novietojums, secība ir pretēja, salīdzinot ar parasto novietojumu, secību.
- problēmraksts Raksts, kurā ir aplūkota kāda problēma.
- pretraksts Raksts, kura saturs ir vērsts pret citu, parasti kritisku, rakstu.
- zirnītis Raksts, ornaments – mazi, aptuveni zirņa lieluma, aplīši.
- apdruka Raksts, ornaments (parasti uz auduma).
- zīmējums Raksts, ornaments (piem., no līnijām, kontūrām).
- musturs Raksts; ornaments (piem., adījumā).
- atstāstījums Rakstu darbs (skolā), kurā jāatstāsta kāda teksta saturs.
- slīpsvītra Rakstu zīme (/) ar vairākām lietojuma funkcijām.
- burts Rakstu zīme valodas skaņas vai skaņu grupas apzīmēšanai.
- ideogramma Rakstu zīme, kas apzīmē veselu jēdzienu; teksts, kas veidots ar šādām rakstu zīmēm.
- rakstuzīme Rakstu zīme.
- iedaba Rakstura, personības īpašību kopums; arī raksturs.
- vilciens Raksturīga (piem., cilvēka psihes) īpašība, iezīme.
- smilksts Raksturīga augsta, paklusa, stiepta (parasti suņa) balss skaņa.
- raksturiezīme Raksturīga iezīme; galvenā pazīme.
- īpatnība Raksturīga īpašība, iezīme, kas atšķir (ko) no citiem; savdabība.
- iezīme Raksturīga īpašība, pazīme (piem., organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) var atšķirt, klasificēt; īpatnība, kas padara atšķirīgu (no citiem līdzīgiem).
- raksturlīkne Raksturīga lieluma maiņas, parādību sakarības līkne (piem., diagrammā, grafikā).
- piesitiens Raksturīga nianse, akcents.
- zīmogs Raksturīga pazīme, iezīme (kas radusies kāda notikuma, procesa u. tml. rezultātā).
- raksturzīme Raksturīgā pazīme, iezīme.
- raksturs Raksturīga pazīme, īpašība.
- elpa Raksturīga pazīme, kas izjūtama, sajūtama.
- smaids Raksturīga sejas izteiksme, grimase, kas rodas, piem., aiz prieka, laimes, labsajūtas.
- vaids Raksturīga stiepta (putna) balss skaņa.
- motīvs Raksturīga tēma vai sižeta elements (literāram darbam).
- vilciens Raksturīga veidojuma līnija, iezīme (sejas formai, vaibstiem).
- šķautne Raksturīga, spilgti izteikta īpašība, iezīme.
- daba Raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums.
- vaibsti Raksturīgas iezīmes, izpausmes (piem., vietā, sabiedriskā parādībā).
- vaimanas Raksturīgas stieptas (piem., pūces) balss skaņas.
- raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību apraksts un vērtējums.
- seja Raksturīgo, individuālo (piem., parādības, priekšmeta) īpašību kopums.
- siluets Raksturīgs (apģērba, tā detaļas) piegriezuma līniju kopums.
- siluets Raksturīgs (celtnes, celtņu grupas) apveids, kontūra.
- raksturlielums Raksturīgs (kā) fizikālais lielums.
- profils Raksturīgs (kā) galveno pazīmju kopums.
- piesitiens Raksturīgs (klavieru) taustiņu spēlēšanas veids.
- šekspīrisks Raksturīgs 16. gs. angļu dzejnieka un dramaturga Viljama Šekspīra daiļradei; tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti būtisku, nozīmīgu.
- analfabētisks Raksturīgs analfabētam; kļūdains.
- anarhisks Raksturīgs anarhijai, anarhismam, saistīts ar to.
- anarhistisks Raksturīgs anarhismam, saistīts ar to.
- anekdotisks Raksturīgs anekdotei, saistīts ar to.
- anglisks Raksturīgs angļiem, angļu valodai.
- antagonisks Raksturīgs antagonismam; nesamierināmi pretišķīgs.
- arābisks Raksturīgs arābiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
- ārzemniecisks Raksturīgs ārzemēm vai ārzemniekiem.
- askētisks Raksturīgs askētam, saistīts ar askētismu; ļoti atturīgs, vienkāršs.
- atvasarīgs Raksturīgs atvasarai, saistīts ar to.
- augstmanīgs Raksturīgs augstmanim; augstprātīgs.
- austrumniecisks Raksturīgs austrumu zemēm un to iedzīvotājiem.
- čigānisks Raksturīgs čigāniem.
- deģeneratīvs Raksturīgs deģenerācijai; tāds, kam ir deģenerācijas pazīmes.
- dienvidniecisks Raksturīgs dienvidu zemēm, to iedzīvotājiem.
- džentlmenisks Raksturīgs džentlmenim.
- motīvs Raksturīgs elements, specifiska iezīme; rotājums, raksts.
- huligānisks Raksturīgs huligānam vai huligānismam.
- idiotisks Raksturīgs idiotam; pilnīgi bezjēdzīgs, absolūti muļķīgs.
- itālisks Raksturīgs itāliešiem, itāliešu valodai.
- stilistika Raksturīgs izteiksmes līdzekļu kopums (piem., mākslas darbā, autora daiļradē, kāda laikmeta mākslā).
- raksturs Raksturīgs izturēšanās veids (par dzīvniekiem).
- jaunavīgs Raksturīgs jaunai sievietei.
- jezuītisks Raksturīgs jezuītiem, viņu mācībai.
- kareivisks Raksturīgs karavīram, karadienestam.
- kārkluvācietisks Raksturīgs kārkluvācietim.
- krievisks Raksturīgs krieviem.
- kristālisks Raksturīgs kristālam (2).
- kursisks Raksturīgs kuršu valodai, saistīts ar to; raksturīgs kuršiem.
- ķēnišķīgs Raksturīgs ķēniņam, saistīts ar to.
- latgalisks Raksturīgs latgaliešiem, viņu kultūrai un valodai.
- latvisks Raksturīgs latviešiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
- lietuvisks Raksturīgs lietuviešiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
- melodramatisks Raksturīgs melodrāmai (1); sakāpināti emocionāls, sentimentāls, nevajadzīgi traģisks.
- mironīgs Raksturīgs mirušam cilvēkam.
- intonācija Raksturīgs muzikālās izteiksmes veids.
- nēģerisks Raksturīgs nēģeriem.
- jaunlaiku Raksturīgs pašreizējam laikaposmam; mūsdienu.
- polisks Raksturīgs poļiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
- rietumniecisks Raksturīgs rietumu zemēm, to iedzīvotājiem; pretstats: austrumniecisks.
- sēlisks Raksturīgs sēļiem, sēļu kultūrai, valodai.
- arhaisks Raksturīgs senatnei, saistīts ar to; sens.
- slāvisks Raksturīgs slāvu valodām, saistīts ar tām; raksturīgs slāviem.
- steidzīgs Raksturīgs tādam, kas steidzas; ātrs, straujš.
- plunkšķis Raksturīgs troksnis, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī.
- ukrainisks Raksturīgs ukraiņiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
- metālisks Raksturīgs vai līdzīgs metālam.
- raksts Raksturīgs veidojums (kādā virsmā).
- zemgalisks Raksturīgs zemgaļiem, to valodai.
- zvērisks Raksturīgs zvēram (1); tāds, kurā izpaužas zvēram raksturīgās īpašības.
- laikmetīgs Raksturīgs, atbilstošs pašreizējam laikmetam; mūsdienīgs, moderns.
- kliedziens Raksturīgs, samērā skaļš (dzīvnieka) sauciens, balss signāls.
- zīmīgs Raksturīgs; tāds, kas dod, veido priekšstatu (kādam par ko).
- portrets Raksturīgu (kā) īpašību, īpatnību kopums.
- darbs Raksturīgu darbību kopums, kas jāveic., piem., noteiktā gadalaikā, nozarē.
- kolorīts Raksturīgu īpatnību kopums.
- figūra Raksturīgu skaņu vai ritmisku vienību kopa (skaņdarbā).
- noraksturot Raksturot (kādu, ko).
- izteikt Raksturot (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izsacīt.
- izsacīt Raksturot, apzīmēt (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izteikt.
- iztēlot Raksturot, parādīt (ko), parasti citādi nekā īstenībā.
- aprakstīt Raksturot; izteikt vārdos (piem., izjūtas).
- skrīveris Rakstvedis, arī ierēdnis.
- proklamācija Rakstveida (parasti politiska rakstura) uzsaukums, kas paredzēts izplatīšanai atklātībā.
- atgādinājums Rakstveida aicinājums (piem., ievērot termiņu, norēķināties u. tml.).
- ielūgums Rakstveida aicinājums ierasties (parasti sarīkojumā, svinībās).
- atlūgums Rakstveida iesniegums, kurā izteikts lūgums atbrīvot no darba, ieņemamā amata.
- uzaicinājums Rakstveida oficiāls aicinājums ierasties (piemēram, kādā iestādē), piedalīties (kur) u. tml.
- orderis Rakstveida pavēle, rīkojums (par pilnvaru piešķiršanu, priekšmeta konfiskāciju u. tml.).
- akcepts Rakstveida piekrišana uzņemties maksājuma saistības, uzliekot savu parakstu.
- orderis Rakstveida rīkojums ko iesniegt vai saņemt (piem., naudu).
- rakstudarbs Rakstveidā veicams uzdevums.
- emocijzīme Rakstzīme vai rakstzīmju kopums, ko izmanto displeja ekrānā emociju izpausmei elektroniskās saziņas procesā; smailijs.
- parole Rakstzīmju virkne, kas dod iespēju identificēt datortīkla lietotāju.
- izrakumi Rakšanas darbi, ko veic arheologi zinātniskos nolūkos; tas, ko atrod, kas atklājas šādu rakšanas darbu rezultātā.
- rakums Rakšanas darbi, ko veic zinātniskā, izpētes nolūkā.
- bagarēt Rakt ar bagaru (upes, ezera gultnē); padziļināt, tīrīt.
- pārrakt Rakt vēlreiz, no jauna; rakt (ko) visu, viscaur.
- zenītraķete Raķešu zenītierocis.
- dzinējraķete Raķete, ko izmanto par dzinēju (kosmiskajiem kuģiem, mākslīgajiem pavadoņiem).
- nesējraķete Raķete, ko izmanto par transportlīdzekli kosmiskā lidaparāta ievadīšanai orbītā ap Zemi vai starpplanētu lidojuma trajektorijā.
- kodolraķete Raķete, kurā ir kodollādiņš.
- stūrmanis Rallijā – braucējs, kurš sēž blakus pilotam ar karti rokās un saka, kā izbraucams attiecīgais posms.
- rasaspodiņš Rasaskrēsliņš.
- negroīds Rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; tāds, kas pieder pie šīs rases.
- mets Rasējums, zīmējums, kas sniedz priekšstatu par celtni.
- rasēšana Rasējumu izgatavošana; attiecīgais mācību priekšmets.
- rasetne Rasēšanai nepieciešamo rīku komplekts speciālā plakanā kastē.
- transportieris Rasēšanas instruments – lineāls ar 180 grādos iedalītu pusapli leņķu mērīšanai un atzīmēšanai.
- velce Rasēšanas instruments – līniju vilkšanai ar tušu, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
- stūrenis Rasēšanas instruments stūru, perpendikulu u. tml. rasēšanai.
- cirkulis Rasēšanas un mērīšanas instruments, kas sastāv no divām kājiņām, kuras galā savienotas kopā.
- uzrasēt Rasēt un pabeigt rasēt.
- norasināt Rasinot nolīt (par lietu).
- rasists Rasisma piekritējs, cilvēks ar rasistiskiem uzskatiem.
- gūt Rast (atzinību, ievērību u. tml.) – piem., par priekšlikumu, publikāciju, darbības veidu.
- gūt Rast (zināšanas, pieredzi).
- iziet Rast izeju, izkļūt (no kā).
- iegūt Rast labumu (piem., no kādas vai kāda rīcības).
- tverties Rast patvērumu, glābties (kur); uzturēties (kur).
- atdzimt Rast turpinājumu, iedzimt (pēcnācējos).
- iegūt Rast, izjust.
- apsvilt Rasties (ādas) iekaisumam (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
- sprēgāt Rasties (ārēja kairinājuma, slimības dēļ) sīkām garenām brūcēm (par ādu, ķermeņa daļu).
- pavērties Rasties (iespējai, izdevībai u. tml.).
- izveidoties Rasties (kādā procesā, norisē, apstākļos vai mērķtiecīgā darbībā) – par parādībām dabā.
- skanēt Rasties (kādā procesā) un izplatīties, kļūt uztveramam (par skaņu, skaņu kopumu).
- iegūt Rasties (kādām īpašībām).
- ienākt Rasties (kādos apstākļos) – par psihisku stāvokli.
- sarasties Rasties (lielākā daudzumā).
- perināties Rasties (par domām, idejām, plāniem, arī tieksmēm u. tml.).
- sarasties Rasties (par vairākiem, daudziem).
- izvirzīties Rasties (piem., par uzdevumu, problēmu).
- apdult Rasties apziņas traucējumiem (no sitiena, trieciena).
- mīties Rasties citas skaņas, fonēmas vietā.
- iedomāties Rasties domai, atziņai; ienākt prātā.
- iegadīties Rasties iespējai (ko darīt); negaidīti notikt; gadīties.
- ieinteresēties Rasties interesei (par ko).
- rēgoties Rasties iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml. redzes tēlu veidā (parasti par ko nepatīkamu).
- karst Rasties karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās).
- pārsisties Rasties kļūdai nepareizi nospiesta taustiņa dēļ.
- izlīdzināties Rasties līdzsvarotībai, saskaņai, harmonijai.
- sarietēt Rasties lielākā daudzumā (par pienu).
- apšķebināties Rasties nelabumam.
- iedomāties Rasties nodomam (ko darīt).
- izgulsnēties Rasties nogulumu veidā.
- saplīst Rasties plīsumam, plaisai.
- aptumšoties Rasties psihiskam stāvoklim, kad daļēji vai pilnīgi zūd spēja normāli uztvert, saprast (par apziņu, prātu u. tml.).
- rādīties Rasties redzes tēlu veidā.
- spriest Rasties spriedumam, veidot spriedumu.
- likties Rasties subjektīvam (arī maldīgam) uzskatam, priekšstatam (par ko).
- parādīties Rasties un izpausties (par fizioloģiskām norisēm, psihisku stāvokli).
- parādīties Rasties un izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- parādīties Rasties un kļūt saskatāmam.
- iegult Rasties un pārņemt (par nogurumu, smaguma sajūtu u. tml.).
- iegulties Rasties un pārņemt (par nogurumu, smaguma sajūtu u. tml.).
- iegult Rasties un saglabāties (par emocionālām izjūtām).
- iegulties Rasties un saglabāties (par emocionālām izjūtām).
- palikt Rasties vai tikt radītam un saglabāties.
- izveidoties Rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piem., par kādu darbības nozari).
- parādīties Rasties, atainoties iztēlē; īsu brīdi rādīties (par sapni, sapņu, halucināciju tēlu).
- augt Rasties, attīstīties (par augoņiem, izsitumiem); būt tādam, kur attīstās augonis (par ķermeņa daļām), iekaist.
- veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā). Siltuma un mitruma ietekmē veidosies gubu mākoņi.
- misēties Rasties, gadīties kļūmei; neveikties, neizdoties.
- izraisīties Rasties, iesākties.
- sacelties Rasties, iestāties (parasti pēkšņi).
- parādīties Rasties, ieviesties, būt sastopamam (par augiem, dzīvniekiem); tikt izgatavotam, ieviesties (par priekšmetiem).
- uznākt Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- piemesties Rasties, izraisīties (par slimību, tās simptomiem).
- uzplūst Rasties, izraisīties; izveidoties (apziņā).
- uznākt Rasties, izveidoties (apziņā).
- uznirt Rasties, izveidoties (apziņā).
- uzpeldēt Rasties, izveidoties (apziņā).
- uzrasties Rasties, izveidoties (apziņā).
- uzdīgt Rasties, izveidoties (piemēram, apziņā).
- uzaust Rasties, izveidoties (psihiskā darbībā).
- izstrādāties Rasties, izveidoties darba procesā (par iemaņām, prasmi u. tml.).
- izstrādāties Rasties, izveidoties kāda procesa rezultātā (piem., par vielām organismā).
- ieviesties Rasties, izveidoties, gadīties (parasti par ko nevēlamu).
- sagult Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur.
- sagulties Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur.
- sabriest Rasties, izveidoties, pakāpeniski attīstīties.
- izaugt Rasties, izveidoties.
- piedzimt Rasties, izveidoties.
- uzaugt Rasties, izveidoties.
- mosties Rasties, kļūt intensīvākam, aktivizēties (par psihi, tās īpašībām, arī par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- aust Rasties, parādīties (atmiņā, apziņā).
- šķilties Rasties, parādīties (par dzirkstelēm, uguni).
- saķerties Rasties, parasti pēkšņi (par kavēkļiem, traucējumiem darbībā, norisē u. tml.).
- uzšķilties Rasties, parasti pēkšņi.
- uzblāzmot Rasties, spēji, spilgti izpausties.
- raisīties Rasties, veidoties (par domām, atmiņām, vārdiem u. tml.).
- sisties Rasties, veidoties (par izsitumiem, vātīm u. tml.).
- raisīties Rasties, veidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- raisīties Rasties, veidoties (piem., par mākslas darbu).
- izveidoties Rasties, veidoties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piem., par situāciju, attiecībām).
- mesties Rasties; kļūt redzamam, izjūtamam.
- sajaukums Rasu, tautu, tautību u. tml. saplūdums.
- sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi; arī attīstības sākuma forma.
- izcelsme Rašanās, tapšanas, veidošanās process, arī apstākļi; izcelšanās, cilme.
- izcelšanās Rašanās, tapšanas, veidošanās process, arī apstākļi.
- ore Rati (parasti divjūgu) ar augstām, slīpām redeļu malām.
- divriči Rati ar diviem riteņiem.
- vezums Rati vai ragavas ar kravu.
- pajūgs Rati vai ragavas kopā ar tajās iejūgtu darba dzīvnieku (iejūgtiem dzīvniekiem).
- līķrati Rati zārka vešanai bēru procesijā.
- kulba Rati, ragavas ar (parasti auduma) jumtu; ratu, ragavu segtā daļa.
- vāģis Rati.
- rateļi Ratiņi (kā) pārvadāšanai.
- vāgūzis Ratnīca.
- sviedējrats Rats ar elementiem, kas ir paredzēti (kā) pārvietošanai ar sviedienu.
- trīsis Rats ar profilētu rievu lokanās saites (troses, ķēdes, virves, stieples) ievietošanai kustības virziena maiņai.
- ritenis Rats.
- vezums Ratu vai ragavu krava kā aptuvens mērs.
- noraukt Raucot nobeigt adījumu.
- saraukt Raucot padarīt (purnu, tā daļu) grumbainu (par dzīvniekiem).
- saraukt Raucot padarīt (seju, tās daļu) grumbainu.
- uzraukt Raucot uzvirzīt uz augšu.
- pinkšķis Raudas (parasti bērniem).
- asaras Raudāšana, raudas.
- raudiens Raudāšana, raudas.
- krampji Raudāšanas vai smiešanās izraisīta muskuļu saraušanās.
- nogaudot Raudāt (kādu laiku).
- noraudāt Raudāt (kādu laiku).
- apraudāties Raudāt īsu brīdi.
- izraudāties Raudāt un beigt raudāt.
- gaudot Raudāt; vaimanāt.
- bimbāt Raudāt.
- kaukt Raudāt.
- ņuņņāt Raudāt.
- pinkšķēt Raudāt.
- puņķoties Raudāt.
- vēkšķēt Raudāt.
- oregano Raudene (augs).
- oregano Raudene (garšviela).
- pinkšķiens Raudiens.
- pieraudāt Raudot izveidot.
- noraudāt Raudot liet (asaras).
- izraudāt Raudot ļaut izpausties (bēdām, ciešanām u. tml.), raudot izpaust (bēdas, ciešanas u. tml.).
- pieraudāt Raudot padarīt pilnīgi slapju (ko).
- apraudāt Raudot, sērojot paust savas sāpes, skumjas (par mirušo).
- čīkstēt Raudulīgi gausties, žēloties.
- izčinkstēt Raudulīgi izlūgt.
- činkstēt Raudulīgi un apnicīgi gausties, žēloties, arī raudulīgi diedelēt, prasīt (ko); čīkstēt.
- vaimanas Raudulīgi, žēlabaini izsaucieni, paužot bēdas, sāpes.
- ņerkstīgs Raudulīgs, čīkstīgs.
- ņaudulīgs Raudulīgs.
- prove Raudze (1).
- prove Raudze (2).
- saraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) sarūgst; raudzējot pagatavot (ko).
- noraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- uzraudzēt Raudzējot panākt, ka iegūst vēlamo gatavības pakāpi, apjomu.
- pārraudzēt Raudzējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- jēlspirts Raudzēšanas procesā iegūtais spirts, kas vēl nav attīrīts un pārtvaicēts.
- rausis Raudzētas mīklas plācenis ar pildījumu vai bez tā; pīrāgs.
- medalus Raudzēts dzēriens, kas gatavots ar medu, iesalu un apiņiem.
- tīrkultūra Raudzēts piena produkts, ko ieraudzē izmantojot pienskābes baktēriju ieraugu.
- turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piem., priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- (uz)turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piem., priekšmets, telpa, vieta) būtu sakārtots.
- noraudzīties Raudzīties, vēršot skatienu (uz ko, kur); noskatīties.
- mieles Rauga nogulsnes, padibenes.
- ravēt Raujot ārā nezāles, atbrīvot, attīrīt (no tām ko).
- ravēt Raujot ārā, atbrīvot no nezālēm (augu kopumu).
- ravēt Raujot ārā, likvidēt (nezāles).
- atraut Raujot atdalīt, atplēst (pilnīgi vai daļēji).
- izraut Raujot izvilkt (no kurienes, kur u. tml.).
- saraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārtrūkst; pārraut.
- noraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek atdalīts nost.
- pārraut Raujot pārdalīt.
- saraut Raujot saplūkt, savākt (ko).
- pieraut Raujot savākt (ko) tā, ka piepilda (ko).
- plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā; raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka; arī plūkt (1).
- plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam; raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu) putnu.
- plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt sīkās daļās; raustot viegli burzīt.
- plūkt Raujot, ar rāvienu dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā); šādā veidā dalot nost, vākt (ko).
- lasīt Raujot, plūcot, griežot u. tml. pa vienam, nelielā skaitā, vākt (piem., ogas, sēnes).
- vākt Raujot, plūcot, rokot u. tml. iegūt, gādāt (ko); raujot, plūcot, rokot u. tml. iegūt, gādāt (ražu).
- ieraut Raujot, velkot (parasti aiz rokas) ievirzīt (kur iekšā).
- atrauties Raujoties atbrīvoties; atdalīties, tikt atrautam.
- norauties Raujoties nost, atbrīvoties.
- krunkoties Raukties, tikt rauktam krunkās (piem., par seju); kļūt krunkainam.
- krevele Raupja, atmirusi ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
- rupjš Raupjš, negluds, ar izciļņiem.
- rēpuļains Raupjš, negluds, nelīdzens.
- ass Raupjš, negluds, sasprēgājis (par ādu); tāds, kam ir raupja, negluda, sasprēgājusi āda (par ķermeņa daļām).
- kraupjains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piem., par koka mizu).
- speķrausis Rausis ar speķa pildījumu; speķa rausis.
- traust Raust (1).
- traust Raust (2).
- kasīt Raust (piem., zemi), vairākkārt velkot (pa to) ar kāju, nagiem; šādi veidot (bedri), dabūt (ko) ārā.
- trausties Rausties.
- plucināt Raustīt (aiz ķermeņa daļas), lai izraisītu sāpes.
- kūļāt Raustīt, plivināt (par vēju); sist (pret ko).
- pluinīt Raustīt, plucināt, arī burzīt.
- pluinīt Raustīt, purināt, plivināt (parasti par vēju).
- izraustīt Raustot izvilkt, izplēst (daudz vai visus augus, to daļas).
- sapurināt Raustot stipri sakustināt.
- apraustīt Raustot, plūkājot noraut, aplauzīt (vietumis).
- sapluinīt Raustot, purinot, pluinot saplēst, sabojāt.
- atraust Raušot (ko nost), atsegt.
- noraust Raušot (ko) nost, notīrīt, noslaucīt.
- aizraust Raušot (ko) virsū, priekšā, aizpildīt (nelielu bedri, caurumu u. tml.).
- apraust Raušot (ko), apbērt (ap ko, kam apkārt).
- aizraust Raušot aizvirzīt.
- apraust Raušot apklāt, apsegt (ar ko).
- atraust Raušot atvirzīt nost (sānis).
- atraust Raušot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- ieraust Raušot ievirzīt (kur iekšā).
- izraust Raušot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- noraust Raušot novirzīt, noslaucīt nost (no kurienes, kur).
- paraust Raušot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- paraust Raušot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pieraust Raušot pievirzīt (augsni, zemi).
- saraust Raušot savirzīt (kopā, kur).
- uzraust Raušot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- kārpīt Raušot, rakņājot veidot (padziļinājumu).
- sarausties Raušoties iekļūt (kur).
- ierausties Raušoties ievirzīties (kur iekšā).
- izrausties Raušoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- norausties Raušoties nokāpt, norāpties nost.
- pārrausties Raušoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pierausties Raušoties pievirzīties.
- uzrausties Raušoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); raušoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzrausties Raušoties, liekot kāju (kam) pāri, uzsēsties (uz tā).
- aizrausties Raušoties, rāpjoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- noraut Raut uz leju, līdz galam (rokturi, sviru u. tml.).
- šķīt Raut, plūkt, lai ēstu; ēst.
- izravēt Ravējot atbrīvot no nezālēm (kādu platību, augus).
- izravēt Ravējot izraut.
- kaplēt Ravēt, atbrīvot no nezālēm, aprušināt (augus) ar kapli.
- neraža Ražas trūkums vai slikta, maza raža.
- produktīvs Ražīgs, auglīgs; veiksmīgs, rezultatīvs.
- bagāts Ražīgs, dāsns.
- produktivitāte Ražīgums; auglīgums.
- saražot Ražojot izgatavot, iegūt (ko) lielākā daudzumā; ražojot izgatavot, iegūt (kā) lielāku daudzumu.
- ražojums Ražojot radītais priekšmets, produkts izstrādājums.
- kopražojums Ražojums, ko ir izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi.
- mājražošana Ražošana mājas apstākļos; īpašā uzņēmumā apvienotu strādnieku darbs, ko veic mājās.
- saimniecība Ražošanas attiecību, līdzekļu un metožu kopums (piem., valstī, tās daļā).
- līnija Ražošanas iekārta, kas sastāv no secīgi izvietotām tehnoloģiskajām vienībām.
- grāmatrūpniecība Ražošanas nozare, kas saistīta ar grāmatu tehnisko izgatavošanu.
- atražošana Ražošanas pastāvīgas atjaunošanas un attīstības process; atjaunošana ražošanas procesā.
- stahanovietis Ražošanas pirmrindnieks (Padomju Savienībā no 1930.–1940. gadam), kurš piedalījās strādnieku masveida kustībā par darba ražīguma celšanu, ieviešot darba procesā jaunas metodes un tehnoloģijas.
- ūdenszīme Ražošanas procesā papīrā ieveidota zīme, kas ir redzama, turot papīru pret gaismu.
- galaprodukts Ražošanas procesa rezultāts – produkts, kas vairs netiek tālāk pārveidots vai apstrādāts.
- reģenerācija Ražošanas procesā vai ķīmiskā reakcijā izlietoto produktu pārstrādāšana sākuma produktos, otrreizējā izejvielā.
- ekonomika Ražošanas un sadales attiecību kopums.
- kombināts Ražošanas uzņēmums, kurā apvienotas vairākas tehnoloģiski saistītas ražotnes; vienas nozares uzņēmumu apvienība.
- saimniecība Ražošanas uzņēmums.
- saimniecība Ražošanas vai pakalpojumu nozare vai palīgnozare, arī tās darbam nepieciešamo celtņu, iekārtu, ierīču u. tml. kopums.
- firma Ražošanas vai tirdzniecības uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kam ir juridiskas personas tiesības un savs nosaukums.
- manufaktūra Ražošanas veids (16.–18. gs.), kam raksturīga darba dalīšana un galvenokārt roku darba izmantošana; uzņēmums, kurā tiek izmantots šāds ražošanas veids.
- atlikums Ražošanas, pārstrādes u. tml. procesa atliekas.
- štancēt Ražot, izgatavot (ko vienveidīgu) lielā daudzumā.
- producēt Ražot, izgatavot.
- zīmols Ražotāja marka; fabrikas zīme; firmas zīme, kas nodrošina izstrādājumu atpazīstamību tirgū.
- palīgražotne Ražotne, kas palīdz sagatavot produkciju (galvenajam uzņēmumam); ražotne, kurā tiek veikti dažādi palīgdarbi.
- kopprodukts Ražoto materiālo labumu kopums (noteiktā periodā).
- rainisks Tāds, kas ir raksturīgs latviešu dzejniekam Rainim, saistīts ar viņa daiļradi, uzskatiem.
- Melnais bruņinieks tēls Raiņa lugā "Uguns un nakts", kas simbolizē vācu iekarotājus.
- dumbrcālis Tumšbrūni lāsumains bridējputns ar baltu zemasti, pagaru, pie pamatnes sarkanu knābi [Rallus aquaticus].
- redīss Viengadīgs kāpostu dzimtas dārzenis ar nelielām, ieapaļām lapām un ēdamu apaļu vai garenu sakni sarkanā vai baltā krāsā [Raphanus sativus].
- ziemeļbriedis Ziemeļu apgabalos (piem., tundrā) izplatīts briežu dzimtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem (tēviņiem un mātītēm) un spēcīgām, brišanai pa sniegu piemērotām kājām [Rangifer tarandus].
Ra citās vārdnīcās: