Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam Ra.

Atrasts vārdos (1):

Ra:1

Atrasts etimoloģijās (32):

Atrasts normatīvajos komentāros (3):

Rakstiski vēršoties pie kāda cilvēka, piem., vēstulē, vietniekvārdus jūs, jūsu, jums raksta ar lielo sākuma burtu – Jūs, Jūsu, Jums. (šķirklī jūs)
Rakstu valodā iekš izplatījies citvalodu (vācu, latīņu valodas) ietekmē; stilistiski neitrāli lietots līdz 20. gs. 40. gadiem. (šķirklī iekš)
Rakstos un sarunvalodā substantīvs saržs nereti tiek jaukts ar substantīvu šaržs 'satīrisks vai humoristisks portrets (parasti kariķēts zīmējums), kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības, pazīmes'. (šķirklī saržs)

Atrasts vārdu savienojumos (7):

Atrasts skaidrojumos (200):

EBU Eiropas Raidorganizāciju apvienība, kurā ietilpst Eiropas valstu galvenās telekompānijas.
rekolekcijas Garīga Rakstura nodarbības (Svēto Rakstu lasīšana, lūgšanas, meditēšana, pārdomas, pārrunas u. tml.) ar mērķi pievērsties savas garīgās dzīves sakārtošanai, tās atjaunotnei.
Bībele Jūdaistu un kristiešu Svētie Raksti.
rutks Krustziežu (kāpostu) dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un apaļām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm ar sīvu garšu [Raphanus sativus subsp. hybernus].
rādijs Ķīmiskais elements – sudRabaini balts radioaktīvs metāls [Ra].
Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. PumpuRa tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols.
LR Latvijas Radio.
demonopolizācija Monopoltiesību likvidēšana (uz ko). Radio un televīzijas demonopolizācija.
zemesvēzis Racējcircenis.
ekonomija Racionāla materiālo vērtību, naudas līdzekļu u. tml. izmantošana; šīs darbības rezultāts.
ekonomēt Racionāli izmantot (ko); taupīt.
racionālists Racionālisma (1) piekritējs.
konstruktīvs Racionāls, loģisks.
racionālistisks Racionāls.
fotoradars Radars (2) ar automātisku fotografēšanas iekārtu, kas fiksē braukšanas ātruma pārsniegšanu.
jakobīņi Radikālākais politiskais grupējums Lielās franču revolūcijas laikā.
revolūcija Radikālas, straujas un būtiskas izmaiņas (sabiedrības dzīvē, kādā nozarē u. tml.).
radikālis Radikālisma, galēju uzskatu paudējs, galējas rīcības piekritējs.
radikālisms Radikālu uzskatu (parasti galēji kreisu vai galēji labēju) paušana; šādu principu ievērošana savā darbībā.
revolucionārs Radikālu, strauju un būtisku pārmaiņu īstenotājs (kādā jomā).
radināties Radināt sevi (pie kā).
krustmāte Radiniece (piem., tēva vai mātes māsa); sieviete attiecībā pret bērnu vai gados jaunāku cilvēku.
radene Radiniece.
radubērns Radinieka, radu bērns.
krusttēvs Radinieks (piem., tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis.
radagabals Radinieks.
rads Radinieks.
cilts Radinieku kopa ar vienu izcelsmi; dzimta.
radiopārraide Radio raidījums.
radiotranslācija Radio tiešraide no kāda notikuma (piem., sporta spēles, koncerta) darbības vietas.
radiotehnika Radio u. tml. akustiskā aparatūra.
pārraide Radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
polonijs Radioaktīvs ķīmiskais elements – sudrabaini balts, mīksts metāls [Po].
aktīnijs Radioaktīvs ķīmiskais elements – sudrabbalts metāls, kas sastopams urāna rūdās [Ac].
neptūnijs Radioaktīvs metāls [Np].
tritijs Radioaktīvs ūdeņraža izotops ar masas skaitli 3 [T].
radiouztvērējs Radioaparāts.
radiomehāniķis Radioaparātu mehāniķis.
radioastrofizika Radioastronomijas nozare, kas pēta fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos.
radioastronoms Radioastronomijas speciālists.
radiobiologs Radiobioloģijas speciālists.
translācija Radiofonijā un televīzijā – pārraide no vietas, kas atrodas ārpus studijas; signālu, programmu pārraide pa vadu, kabeļu tīklu u. tml.
tiešraide Radiofonijā, televīzijā – tieša, sinhrona pārraide (no studijas, koncertzāles, stadiona u. tml.), neizmantojot agrāku ierakstu datu nesējā.
radiokanāls Radiofrekvenču josla, kas paredzēta attiecīgai raidstacijai.
radiotelegramma Radiogramma.
radiologs Radioloģijas speciālists.
radiotranslācija Radioprogrammu pārraide pa vadu sakaru sistēmu.
radiofonija Radioprogrammu raidīšana; radioapraide.
radioprogramma Radioraidījums.
radioapraide Radioraidījumu pārraidīšana.
radioteātris Radioraidījumu veids – aktieru izpildījumā iestudētas raidlugas, radiouzvedumi; darbinieku kolektīvs, kas sagatavo šādus iestudējumus.
radiotīkls Radiosakaru sistēma, kurā ar sakaru kanāliem savā starpā saistītu radioraidītāju grupa nodrošina radiosakarus noteiktā teritorijā.
radiooperators Radiosakaru sistēmas operators.
radiovadība Radiosignālu izmantošana attālinātu objektu vadībai.
radioprogramma Radiostacija; radiokanāls.
radio Radiostacija; šīs radiostacijas ar radioviļņiem pārraidītie raidījumi.
raidstacija Radiostacija.
radiotehniķis Radiotehnikas speciālists.
radiolokators Radiotehniska ierīce dažādu objektu atklāšanai un novērošanai, izmantojot radiosignālus; radars.
radars Radiotehniska ierīce objekta atklāšanai, tā kustības virziena un attāluma noteikšanai; radiolokators.
radiosistēma Radiotehnisko iekārtu komplekss.
radiola Radiouztvērējs ar skaņuplašu atskaņotāju.
ultraīsviļņi Radioviļņi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem.
īsviļņi Radioviļņi, kuru garums ir no 10 līdz 100 metriem.
radiofrekvence Radioviļņu frekvence.
celsme Radīšana; veidošana.
audzēt Radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai, attīstībai labvēlīgus apstākļus (tos kopjot, barojot); rūpēties, gādāt, lai aug.
šķilt Radīt (dzirksteles, uguni), piem., sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru.
gārgt Radīt (elpošanas orgānos) dobju, sēcošu troksni (piem., sāpēs, agonijā); būt ar šādu troksni (piem., par balsi); atskanēt šādam troksnim.
gārguļot Radīt (elpošanas orgānos) gārdzošu troksni; būt ar šādu troksni; atskanēt šādam troksnim.
turēt Radīt (kā) kustībai (noteiktu virzienu); vadīt (ko) noteiktā virzienā.
grauzt Radīt (kādā) nemieru, nomākt.
portretēt Radīt (kāda) portretu (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
polarizēt Radīt (kādai parādībai, tās izpausmei) noteiktu virzienu.
riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu, sliktu.
paņemt Radīt (kādam) noteiktus apstākļus, situāciju.
dot Radīt (kādu rezultātu, materiālas vai garīgas vērtības).
šķist Radīt (kādu) priekšstatu, iespaidu; likties, izskatīties.
pārplēst Radīt (kam) caurumu, bojājumu.
ņemt Radīt (kam) kādu stāvokli, apstākļus, situāciju.
magnetizēt Radīt (kam) magnētiskas īpašības.
pārslogot Radīt (kam) pārlieku lielu slodzi.
polarizēt Radīt (kam) pretstatu, krasu atšķirību.
socioloģizēt Radīt (kam) sociālu raksturu; ciešāk saistīt (ko) ar sabiedrības dzīvi.
atražot Radīt (ko sev līdzīgu).
miglot Radīt (miglu).
producēt Radīt (organiskas vielas).
pārsātināt Radīt (piem., šķīdumā) vielas koncentrāciju, kas ir lielāka par līdzsvara koncentrāciju.
veltīt Radīt (piemēram, daiļdarbu), veikt (darbu, pasākumu), norādot, ka tiek parādīta cieņa, atzinība (kādam, arī kam), godinot (kādu, arī ko).
pārslogot Radīt (sistēmai, iekārtai u. tml.) pārslodzi, pieļaut, ka (sistēmai, iekārtai u. tml. rodas pārslodze).
izdot Radīt (skaņu).
smieties Radīt (smieklus).
atspoguļot Radīt (uz virsmas) kā atspulgu.
šķaudīt Radīt aprautas, šņācošas skaņas, rodoties darbības traucējumiem (piem., par ierīcēm, mehānismiem).
skrapstēt Radīt aprautus, paasus trokšņus, kādi dzirdami, piem., cietiem priekšmetiem saskaroties, beržoties gar ko cietu, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu; atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
atbrīvot ceļu Radīt apstākļus (kā) attīstībai, veicināt (to).
apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
apdullināt Radīt apziņas traucējumus (ar indīgām vielām).
apdullināt Radīt apziņas, samaņas traucējumus (ar sitienu, triecienu u. tml.).
stirkšķēt Radīt asu troksni, kas rodas, piem., plīstot audumam; atskanēt šādam troksnim.
tarkšķēt Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piem., par motoru, ierīci); atskanēt šādam troksnim.
tarkšķināt Radīt asu, samērā ritmisku troksni.
ķērkstēt Radīt asu, skarbu troksni (par priekšmetiem).
rēkt Radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
klidzināt Radīt atkārtotas, īsas, samērā spalgas skaņas (par dažiem putniem).
ievainot Radīt audu bojājumu ārējas iedarbības rezultātā.
pīkstēt Radīt augstas, parasti stieptas, raksturīgas balss skaņas (par nelieliem dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
vidžināt Radīt augstas, smalkas balss skaņas (par putniem, parasti bezdelīgām).
spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas, arī runāt, dziedāt ļoti augstā, spalgā balsī.
svilpot Radīt augstas, stieptas balss skaņas (parasti par putniem).
svilpot Radīt augstas, stieptas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu, piem., svilpi.
trillināt Radīt augstu, dzidru mainīga augstuma balss skaņu kopumu (parasti par putniem); treļļot.
stinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piem., par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem).; atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt.
tinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu.
džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim.
zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., plīstošiem stikliem).
zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., putniem).
žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piem., par priekšmetiem kustībā); atskanēt šādam troksnim.
pīkstēt Radīt augstu, parasti stieptu skaņu (piem., par ierīcēm, iekārtām); atskanēt šādai skaņai.
svelpt Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu.
svilpt Radīt augstu, stieptu balss skaņu (parasti par putniem).
svilpt Radīt augstu, stieptu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu, piem., svilpi.
apdraudēt Radīt bīstamus apstākļus.
blāzmot Radīt blāzmu (2); spīdēt (par gaismu, gaismas avotu, debess spīdekļiem).
uzbrukt Radīt bojājumus (augiem) – piemēram, par kaitēkļiem.
krekšķināt Radīt čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem, putniem).
augļoties Radīt daudz pēcnācēju; vairoties.
burkšķēt Radīt dažāda augstuma un stipruma neskaidrus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
disonēt Radīt disonansi (par muzikālām skaņām); pieļaut disonansi (par mūzikas izpildījumu).
blaukšķēt Radīt dobju atsitiena, kritiena, šāviena u. tml. troksni.
būkšķēt Radīt dobju troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
dunēt Radīt dobju, ļoti zemu troksni, parasti izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piem., par pērkonu, ūdeņiem, arī par sprādzieniem, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atbalsot šādu troksni.
trizuļot Radīt dzidras mainīga augstuma skaņas.
lirināt Radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas (parasti par cīruli).
šķindēt Radīt dzidru, samērā skaļu skaņu (piem., par metāla, stikla priekšmetiem, kas saskaras, par plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
mest Radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
uguņot Radīt gaismas efektus, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piemēram, šaujot raķetes).
garot Radīt garaiņus (par siltu gaisa plūsmu aukstumā).
kaukt Radīt gari stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
vaimanāt Radīt gari stieptas skaņas.
raudāt Radīt gari stieptas, elsām līdzīgas skaņas (par vēju).
aurot Radīt gaudojošas, kaucošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
gaudot Radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas.
brēkt Radīt griezīgas, skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
švirkstēt Radīt griezīgu troksni (piem., par ko tādu, kas strauji deg, par priekšmetiem, kas beržas, tiek berzti); atskanēt šādam troksnim.
žvarkstēt Radīt griezīgu troksni (piem., par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko).
plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piem., par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
plirkšķēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piem., par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai.
ņerkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piem., par ko tādu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
šņirkstēt Radīt griezīgu, samērā spēcīgu troksni kāds rodas (kam) beržoties, tiekot spiestam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
šņerkstēt Radīt griezīgu, samērā spēcīgu troksni, kāds rodas (kam) beržoties, tiekot spiestam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
larkšķēt Radīt griezīgu, skaļu troksni (piem., par rotējošām iekārtām); atskanēt šādam troksnim.
raudāt Radīt grūtsirdīgas, smeldzīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem).
gurgulēt Radīt gurgulējošas skaņas, skalojot rīkli.
klonēt Radīt ģenētiski identiskas šūnas vai organismus bezdzimumvairošanās ceļā.
šņākt Radīt ieelpā vai izelpā vienmērīgas, paklusas skaņas; atskanēt šādām skaņām.
iespaidot Radīt iespaidu.
riskēt Radīt iespējamību (kam nevēlamam).
atļaut Radīt iespēju (ko darīt), būt labvēlīgam (piem., par apstākļiem).
sabuktēt Radīt iespiedumu, ieliekumu (parasti automobiļa virsbūvē).
baurot Radīt ilgstošas, skaļas (liellopiem raksturīgas) skaņas; maurot.
žūžināt Radīt ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopumu (piem., par vēju, koku zariem vējā); atskanēt šādai skaņai.
žūžot Radīt ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopumu (piem., par vēju, koku zariem vējā); atskanēt šādai skaņai.
blēt Radīt īpatnējas, stieptas balss skaņas (par aitām, kazām).
čivināt Radīt īsas, aprautas balss skaņas (par putniem).
ķiukstēt Radīt īsas, augstas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem); riet smalkā balsī.
čirkstēt Radīt īsas, paskarbas balss skaņas (par putniem).
ķaukstēt Radīt īsas, samērā augstas balss skaņas, parasti rejot.
pukšķēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
pakšķēt Radīt īslaicīgu troksni (piem., par krītošām šķidruma lāsēm); atskanēt šādam troksnim.
kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
sprakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt.
sprakstēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakšķēt.
pliukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
brakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni, kāds rodas, piem., lūstot zaram, plaisājot ledum; atskanēt šādam troksnim.
skrapšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
baukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju atsitiena troksni; atskanēt šādam troksnim.
plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
pļekšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
knakšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim.
strikšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (kas rodas, piem., kam plīstot, arī kam cietam beržoties pret ko); atskanēt šādam troksnim.
skripstēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piem., par priekšmetiem, kuros veidojas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
blakšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (par ko pamīkstu, kas tiek sists, pret ko atsitas u. tml.).
paukšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piem., par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
plīkšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (par šķidruma lāsēm, priekšmetiem) kas atsitas pret ko vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
skraukšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., kam plānam, cietam, trauslam lūstot vai plīstot); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
kraukšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., kam plānam, cietam, trauslam lūstot vai plīstot); atskanēt šādam troksnim.
šņakstēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
krikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas tiek spiests, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
sprikstēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim.
knikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par lūstošiem sīkiem, sausiem zariem, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
šmaukstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piem., par lūpām, mēli skūpstoties vai ēdot); atskanēt šādam troksnim.
žvakstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
pazibināt Radīt īslaicīgus gaismas uzplaiksnījumus (piem., pakustinot vai ieslēdzot un izslēdzot gaismas avotu).
klabēt Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) – par cietiem priekšmetiem, to daļām.

Atrasts piemēros (200):

kārdināt "Pavisam tieva esi. Nu vēl to gabaliņu! Raug, kāds labi nocepies," vecāmamma kārdina.
ūnikums "Radiosakari ar amatieri – klostera mūku. Vai tas nav ūnikums?"
kas "Vai Zvans būs?" pēc brīža Meļķis iepRasījās. "Ko?" Ramba sākumā nesaprata.
atjaunotne Atjaunotnes motīvs Raiņa dzejā.
melodija Atskaņot Raimonda Paula melodiju no kinofilmas "Ilgais ceļš kāpās".
scenārijs Bērnudārza izlaidumā pēc scenārija paredzēts, ka, skanot Raimonda Paula "Piena ceļam", bērni pa pāriem nāks iekšā.
lācis Boriss [Bērziņš] – smagnējs, visai neveikls lācis, tāds kā mazliet apjucis, bet ļāvīgs. Rasmai galvā līgavas plīvurs.
brīkš Brīkš brīkš, brākš brākš, Kas krūmos brikšināja? Raibas govis brikšināja, Zaļu zāli meklēdamas.
kontemplācija Cik ilgs laiks ir dots, lai izdarītu izvēli? Rauls vienmēr smejas par šīm Nīnas kontemplācijām.
dagestāņi Dagestāniešu dzejnieks Rasuls Hamzatovs.
sarkasms Daudz ironijas un sarkasma ir Eduarda Veidenbauma, Raiņa, Andreja Upīša satīriskajā dzejā.
tēvs Dievs ir mūsu Tēvs un Radītājs.
knipu Dzenis kala knipu, knapu, Raibi svārki mugurā.
pastarpināt Dziesmas pastarpināja mācītāja piemeklētie citāti no Svētajiem Rakstiem.
terjeri Džeka Rasela terjeri.
inscenējums Eduarda Smiļģa veidotie Raiņa lugu inscenējumi.
sateka Ejot pa Vaives labo kRastu, var nokļūt līdz Vaives un Raunas satekai.
heisā Hei-sā! Ragavas traucās, ragavas lidoja.
poētika I. Rankas skulptūru poētika.
suvenīrizdevums Izdevniecība laidusi klajā suvenīrizdevumu "Rainis. Lauztās priedes", kur klasiskais dzejolis piedāvāts vairāk nekā trīsdesmit valodās.
pseidonīms Jāņa Pliekšāna pseidonīms ir Rainis.
bāleliņš Karā iešu es, māmiņa, Raudās divas zeltenītes: Raudās māsa bāleliņa, Tautu meita arājiņa.
stils Komēdija "Pusideālists" ir stila ziņā Radikāli atšķirīga no vēlākajiem Raiņa dramatiskajiem darbiem.
komponēt Komponēt Raiņa dzeju.
bigbends Latvijas Radio bigbends.
fonotēka Latvijas Radio fonotēka.
izlolot Lugāno Rakstītajos darbos Rainis izlolojis Latvijas valsts ideju.
maestro Maestro Raimonds Pauls.
radītājs Meklēt otrā to labo, ko katrā ielicis Radītājs.
spāņi Mūsu tenisists zaudēja spānim Rafaelam Nadalam.
vispārcilvēcīgs Nonākt pie vispārcilvēcīgām atziņām Raiņa daiļradē.
kasete Nopirkt kaseti ar Raimonds Paula dziesmām.
pabeigt Pabeigt otro kursu Radiotehnikas fakultātē.
parapsihologs PaRapsihologs Konstantīns Raudive.
poētisms Poētismi Raiņa dzejā.
stiegrains Rabarberi ir pārauguši, kļuvuši cieti, stiegraini.
kāts Rabarberu kāti.
rabarbers Rabarberu ķīselis.
rausis Rabarberu rausis.
plātsmaize Rabarberu, biezpiena plātsmaize.
rabarbers Rabarberus nomizo, sīki sagriež un pārkaisa ar cukuru.
iecukuroties Rabarberus pārber ar cukuru un atstāj iecukuroties.
pieskaitīt Rabarberus var pieskaitīt gan pie dārzeņiem, gan augļiem.
atdzejotājs Rabindranata Tagores atdzejotāji.
pamatnoteikums Racionāla uztura pamatnoteikums ir ēdienkartes dažādība.
racionāls Racionāli izplānot laiku.
sagarināt Racionāli sagarumot atzaroto stumbru.
saprojektēt Racionāli saprojektēts krustojums.
racionālisms Racionālisma pamatlicējs Renē Dekarts.
racionālisms Racionālisms lēmumu pieņemšanā.
racionālistisks Racionālistiska doma.
racionālistisks Racionālistiska pieeja.
racionalizācija Racionalizācijas priekšlikums.
racionalizēt Racionalizēt detaļu apstrādi.
racionalizēt Racionalizēt preču piegādi.
racionāls Racionāls cilvēks.
funktieris Racionāls funktieris.
racionāls Racionāls paņēmiens.
racionēt Racionēt benzīna patēriņu.
rads Rada gabals.
notaustīt Radars lidmašīnā notausta apvidu uz zemes.
iespaids Radās iespaids, ka viņš apvainojās.
jauns Radās jaunas rūpes.
ka Radās pārliecība, ka mērķis tiks sasniegts.
atriebties Radās vēlēšanās atriebties.
bēres Radi sabrauc uz bērēm.
radiācija Radiācijas avots.
iedarbība Radiācijas iedarbība uz dzīviem organismiem.
radiāls Radiāla ielu sistēma.
radiāls Radiāls upju tīkls.
siltumatdeve Radiatora siltumatdeve.
skalotājs Radiatora skalotājs.
termoregulācija Radiatori ar termoregulācijas ventiļiem.
piesērēt Radiatori iekšpusē ir piesērējuši.
piekarsēt Radiatori piekarsē nelielo telpu.
sausināt Radiatori sausina gaisu.
sildīt Radiatori slikti silda.
vārīties Radiators sāk vārīties.
silt Radiators silst.
musulmanis Radikāla musulmaniete.
radikāls Radikāla politika.
radikāls Radikāla rīcība.
radikāls Radikāli mainīt uzskatus.
radikāls Radikāli uzskati.
radikāls Radikāls problēmas risinājums.
radikulīts Radikulīta slimnieks.
radināt Radināt bērnu pie kārtības.
radināt Radināt mazos ronēnus pie dzīves brīvībā.
radināties Radināties pie kārtības un precizitātes.
rūpēt Radiniecei rūp meitenes liktenis.
sabučoties Radinieces sabučojās.
radinieks Radinieks no vīra puses.
augums Radinieks otrajā augumā.
vai Radinieks, kas atrodas personas apgādībā vai ar kuru ir kopīga saimniecība.
atskaņot Radio atskaņo kora mūziku.
pieslēgties Radio bija pieslēdzies Mežaparka Lielajai estrādei.
hits Radio hiti.
ļurināt Radio ļurina saldus šlāgerus.
neķert Radio neķer stacijas.
noskandināt Radio noskandina kārtējo reklāmas džinglu.
raidīt Radio raida krieviski.
raidiekārta Radio raidiekārta.
raidījums Radio raidījums.
raustīt Radio rausta skaņu.
radio Radio sakari.
šlāgeris Radio skan šlāgeris.
spēlēt Radio spēlēja popmūziku.
šņākt Radio šņāc.
trigers Radio trigers.
dīdžejs Radio un diskotēku dīdžejs.
lidmodelis Radio vadāmais lidmodelis.
praktikants Radio ziņu dienesta praktikanti.
producents Radio ziņu producents.
sakars Radio, pasta sakari.
diktors Radio, televīzijas diktors.
radioaktīvs Radioaktīva viela.
apstarojums Radioaktīvais apstarojums.
fons Radioaktīvais fons.
radioaktīvs Radioaktīvais izotops.
mākonis Radioaktīvais mākonis.
radioaktīvs Radioaktīvais mākonis.
ogleklis Radioaktīvais ogleklis.
radioaktīvs Radioaktīvais piesārņojums.
saindējums Radioaktīvais saindējums.
radioaktīvs Radioaktīvais starojums.
radioaktīvs Radioaktīvais stroncijs.
elements Radioaktīvi elementi.
radioaktīvs Radioaktīvie atkritumi.
izotopi Radioaktīvie izotopi.
izstarojums Radioaktīvie izstarojumi.
radioaktīvs Radioaktīvie nokrišņi.
radioaktivitāte Radioaktivitātes mērvienība.
pussabrukšana Radioaktīvo elementu pussabrukšanas periods.
radioamatieris Radioamatieri konstruē un izgatavo raidītājus, uztvērējus un antenas un dibina savstarpējus radiosakarus.
radioamatierisms Radioamatierisms ir viens no veidiem, kā jauniešiem sākt karjeru kādā tehniskā specialitātē.
radio- Radioantena.
sprakšķis Radioaparātā bija dzirdami vienīgi sprakšķi.
bloks Radioaparāta bloks.
montāža Radioaparāta montāža.
klusēt Radioaparāts klusē.
nobeigties Radioaparāts nobeidzies.
apklust Radioaparāts un televizors pēkšņi apklusa.
barot Radioaparātu baro baterija.
radioaparāts Radioaparātu būve.
darbināt Radioaparātu darbina baterijas.
radioapraide Radioapraides frekvenču diapazons.
radioastrofizika Radioastrofizikas observatorija.
radioastronomija Radioastronomijas observatorija.
radio- Radiobūve.
radiocentrs Radiocentra galvenais inženieris.
radio- Radiodarbinieks.
radio- Radiodiagnostika.
radiodiktors Radiodiktora dikcija.
radio- Radiodiktors.
radioficēt Radioficēt novadu vietējām pārraidēm.
radioficēt Radioficēt slimnīcas palātas.
radiofizika Radiofizikas fakultāte.
radiofizika Radiofizikas observatorija.
radiofons Radiofona orķestris.
radiofonija Radiofonijas raidaparatūra.
radiofrekvence Radiofrekvences vidējo viļņu diapazons.
spektrs Radiofrekvenču spektrs.
radio- Radiointervija.
radio- Radioizstarojums.
radiokomiteja Radiokomitejas orķestris.
radiokomiteja Radiokomitejas priekšsēdētājs, redaktori.
radiokonkurss Radiokonkurss tiešajā ēterā.
radioķīmija Radioķīmijas laboratorija.
radioķīmija Radioķīmijas metodes.
tīkliņš Radiolampa ar tīkliņu.
radioloģija Radioloģijas nodaļa.
radiolokācija Radiolokācijas ierīces.
spektrometrisks Radionuklīdu spektrometriskā analīze.
radiopirāts Radiopirātu stacija.
radioprogramma Radioprogramma "Klasika".
radioprogramma Radioprogrammā ik vakarus paredzēta pasaciņa bērniem.
redaktors Radioraidījuma redaktors.
viešņa Radioraidījuma viešņai tika uzdoti aktuāli jautājumi.
radioraidījums Radioraidījums par aktuālām tēmām.
radio- Radioraidījums.
šīzeme Radioraidījums"Tēvu laipa šaizemē".
radiosakari Radiosakaru traucējumi.
radio- Radioshēma.
piecinieks Radiospēle "Lieliskais piecinieks".
radio- Radiostacija.
nomuļļāt Radiostacijās skan nomuļļāta mūzika.
radioteātris Radioteātrī iestudēta Ziemassvētku luga.
radioteātris Radioteātris bērniem.
iesniegties Radiotehnikas attīstība iesniedzas deviņpadsmitajā gadsimtā.
radiotehnika Radiotehnikas ierīces.
radiotehnika Radiotehnikas un sakaru fakultāte.
radiotelefons Radiotelefona antena.
radiotelefons Radiotelefona sakaru iekārtas.
radiotelefonija Radiotelefonijas aparatūra.
radiotelefons Radiotelefons ar divām klausulēm.
radiotelegrāfs Radiotelegrāfa sakari.
radiotelegrāfija Radiotelegrāfija bija pirmais sakaru veids, kurā lietoja Morzes kodu.
uztvērējantena Radioteleskopa uztvērējantena.
radioterapija Radioterapijas iekārtas.
retranslators Radiotīkla retranslatori.

Ra citās vārdnīcās:

Tēzaurs