Paplašinātā meklēšana
Meklējam pret.
Atrasts vārdos (119):
- pret:1
- pret-:1
- pretī:1
- pretējs:1
- pretīgs:1
- pretors:1
- iepretī:1
- pretinde:1
- pretkara:1
- pretkožu:1
- pretmets:1
- pretmīla:1
- pretpols:1
- pretruna:1
- pretsoļi:1
- pretvara:1
- pretvējš:1
- pretvēža:1
- kurpretī:1
- turpretī:1
- preteklis:1
- pretendēt:1
- pretgaisa:1
- pretīgums:1
- pretorijs:1
- pretoties:1
- pretsāpju:1
- pretskats:1
- pretspars:1
- pretspēks:1
- pretspēle:1
- pretstats:1
- pretstāve:1
- pretsvars:1
- prettanku:1
- pretuguns:1
- pretuguns:2
- pretviela:1
- pretenzija:1
- pretestība:1
- pretgripas:1
- pretgrumbu:1
- pretieloce:1
- pretinieks:1
- pretišķīgs:1
- pretklepus:1
- pretkrīzes:1
- pretleņķis:1
- pretnošuve:1
- pretraksts:1
- pretraķešu:1
- pretrunīgs:1
- pretstatīt:1
- pretstresa:1
- pretvīrusu:1
- pretvizīte:1
- interprets:1
- pretdabisks:1
- pretdarbība:1
- pretenciozs:1
- pretendents:1
- pretfašisma:1
- pretišķības:1
- pretkrampju:1
- pretoriānis:1
- pretpadomju:1
- pretprasība:1
- pretsitiens:1
- pretstraume:1
- pretsūdzība:1
- pretsviedru:1
- prettiesīgs:1
- prettrokšņu:1
- interpretēt:1
- pretalkohola:1
- pretapdeguma:1
- pretimnācējs:1
- pretimnākošs:1
- pretimsēdošs:1
- pretlikumīgs:1
- pretnostatīt:1
- pretpasākums:1
- pretreakcija:1
- prettautisks:1
- prettiesisks:1
- pretvirziens:1
- pretarguments:1
- pretdarboties:1
- pretiekaisuma:1
- pretimnākšana:1
- pretīrunāšana:1
- pretjautājums:1
- pretkorozijas:1
- pretlīdzeklis:1
- pretmīlestība:1
- pretspēlētājs:1
- pretspiediens:1
- pretstatījums:1
- prettrieciena:1
- prettrieciens:1
- pretuzbrukums:1
- pretvalstisks:1
- pretfašistisks:1
- pretimbraucējs:1
- pretimbraucošs:1
- pretimsēdētājs:1
- pretinflācijas:1
- pretizlūkošana:1
- interpretācija:1
- pretaizdzīšanas:1
- pretnostādījums:1
- pretnostatījums:1
- pretpierādījums:1
- pretsabiedrisks:1
- pretapaugļošanās:1
- pretkomunistisks:1
- prettuberkulozes:1
- reinterpretācija:1
- kontaktpretestība:1
Atrasts vārdu savienojumos (20):
- aci pret aci
- aci pret aci, zobu pret zobu
- acs pret aci, zobs pret zobu
- atdurties kā pret sienu
- atsitas kā zirņi pret sienu
- attieksmē pret (ko)
- būt kritiskam (pret ko)
- Dots pret dotu!
- izturīgs pret veldri
- kā diena pret nakti
- kā pret mūri
- pacelt roku (pret kādu)
- peldēt pret straumi
- pret rīta pusi
- pret rītu
- pret vakaru
- pret vēju
- sisties kā pret mūri
- sisties kā pret sienu
- stāties pret
Atrasts skaidrojumos (1792):
- rādīt zobus (Kādam) naidīgi izturēties pret kādu; aktīvi pretoties.
- (ne)turēt naidu (ne)just naidu pret kādu.
- kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
- uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
- ūdensaizsardzība Aizsardzība (mehānismā, ierīcē) pret nevēlamu ūdens, mitruma iekļūšanu.
- ekrāns Aizsargs (piem., plāksnes veidā) pret nevēlamu iedarbību.
- eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
- islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
- homofobija Aizspriedumi, nepatika pret homoseksuālismu, homoseksuālām, arī biseksuālām personām.
- ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
- kreozots Akmeņogļu vai koka darvas pārtvaices produkts – eļļains šķidrums ar kodīgu smaku, ko izmanto, piem., koksnes piesūcināšanai pret pūšanu vai medicīnā.
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība pret ko (piem., valdošo režīmu).
- interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
- pretestība Aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
- ofensīva Aktīva kampaņa ar noteiktu mērķi (pret ko).
- pretspars Aktīva pretdarbība, pretestība (kam, pret ko).
- reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
- pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
- izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas.
- sacelties Aktīvi protestēt (pret ko), paust neapmierinātību (ar ko).
- pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piem., sporta spēlēs).
- uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
- sacelšanās Aktīvs, protests (pret ko), neapmierinātība (ar ko).
- antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
- potenciometrs Aparāts sprieguma lieluma mainīšanai un regulēšanai – rezistors ar maināmu pretestību.
- zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām.
- pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
- pataisīt baltu par melnu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
- ačgārns Apgriezts otrādi; pretējs parastajam, pieņemtajam.
- kājsargs Apģērba piederums kāju aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs).
- roksargs Apģērba piederums roku aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs); roku sargs (biežāk).
- apiet Aplenkt, arī nokļūt pretinieka aizmugurē.
- konvertēt Apmainīt kādas valsts valūtu pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
- (iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- izmainīt naudu apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- (iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- oponēt Apstrīdēt kāda viedokli, uzskatus, iebilst (pret ko).
- pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
- pārupe Apvidus, vieta upes pretējā krastā.
- sazvērēties Apvienoties kopējai (pret kādu vērstai) darbībai, rīcībai.
- obskurantisms Apzināta rīcība, lai (kas) netiktu izpausts, nekļūtu zināms; vēršanās pret garīgu progresu.
- apziņa Apzinīga attieksme (pret ko).
- uzstāties Ar (piemēram, publicistisku, sabiedrisku) darbību paust protestu (pret ko) vai atbalstu (kam).
- salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas.
- aizstāvēt Ar aktīvu rīcību, arī nostāju sargāt, nodrošināt (pret ko nevēlamu); aizsargāt.
- ironija Ar ārēju nopietnību maskēts smalks izsmiekls; izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam.
- ar pirkstiem nobakstīt ar atklātu nosodījumu vērsties pret kādu.
- ar pirkstiem nobadīt ar atklātu nosodījumu vērsties pret kādu.
- aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
- nicināt Ar izteiktu nepatiku attiekties (pret ko), atzīstot (to) par nepieņemamu, sliktu u. tml.
- izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
- mūmija Ar konservējošām vielām pret trūdēšanu apstrādāts miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermenis.
- sāniski Ar ķermeņa sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piem., virzīties, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa sāna.
- labināt Ar laipnību, labvēlību censties panākt, ka (kas) paklausa, nepretojas.
- nest uz rokām (kādu) ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu.
- aizsargāt Ar militāriem pasākumiem un līdzekļiem nodrošināt (pret ienaidnieka uzbrukumu u. tml.).
- iefiltrēt Ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piemēram, pretinieka organizācijā savu cilvēku).
- noriet Ar pārmetumiem, apvainojumiem vērsties (pret kādu, ko).
- ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
- pārvarēt sevi ar piepūli piespiest sevi rīkoties pretēji savām vēlmēm.
- berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
- seksa verdzene ar piespiešanu vai varu pārdota sieviete, kuru izmanto seksuāli pret viņas gribu.
- apolitisks Ar politiku nesaistīts, vienaldzīgs pret to; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- atvairīt Ar pretdarbību nepieļaut, novērst.
- rūdīt Ar regulārām noteiktām darbībām panākt, ka (cilvēks, viņa organisms) kļūst fiziski spēcīgāks, izturīgāks (piem., pret slimībām).
- sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piem., virzīties, atrasties).
- kaut Ar savu (kārts, kauliņa u. tml.) izspēli, gājienu atņemt pretiniekam (piem., izspēlēto kārti, spēles kauliņu); sist.
- lenkt Ar savu izturēšanos neatlaidīgi censties pievērst sev (pretējā dzimuma) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
- mīlināties Ar savu izturēšanos paust patiku, maigumu pret pretējā dzimuma cilvēku (parasti savstarpēji).
- mīlināties Ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko).
- izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt (asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu).
- uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
- sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piem., jubilejā, svētkos.
- sargāt Ar savu rīcību nepieļaut pretinieka komandas panākumus (sporta spēlē).
- aizsargāt Ar savu rīcību, dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret ko ļaunu, nevēlamu).
- raukt degunu ar sejas izteiksmi paust nepatiku, neapmierinātību, pretīgumu.
- uz mutes ar seju lejup pret ko.
- pārsist Ar sitienu vai atsitot (pret ko) savainot (ķermeņa daļu).
- uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (piemēram, zilumu, ievainojumu).
- grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta akcija (pret kādu iedzīvotāju grupu).
- apsmaidīt Ar smaidu, humoru izpaust savu attieksmi (pret ko).
- lauzties Ar spēku, pārvarot šķēršļus, pretestību, virzīties (cauri kam), censties nokļūt (kur).
- granāta Ar sprāgstvielām pildīts munīcijas priekšmets pretinieka iznīcināšanai nelielā attālumā; arī artilērijas šāviņš.
- izsvilpt Ar svilpieniem, saucieniem izpaust savu neapmierinātību, negatīvo attieksmi (pret ko).
- intifada Arābu, galvenokārt palestīniešu, sacelšanās pret Izraēlas okupāciju Rietumkrastā un Gazas sektorā.
- perifērija Ārējā, apkārtējā daļa (pretstatā vidusdaļai, centram).
- pretarguments Arguments, kas vērsts pret citu argumentu.
- ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
- laukā Ārpus telpām; ārā; pretstats: iekšā.
- ārā Ārpus telpām; laukā; pretstats: iekšā.
- āriene Ārpuse; pretstats: iekšiene.
- dzeltenā genciāna ārstniecības augs, no kura saknes iegūst līdzekli pret gremošanas traucējumiem.
- mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
- karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai.
- ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni.
- sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, ideju u. tml.) izpausme, saskaršanās, cīņa.
- gammaglobulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kas satur antivielas pret dažādu infekciju ierosinātājiem.
- imūnserums Asins preparāts, kurā ir antivielas pret kādas slimības ierosinātājiem vai to izdalītajiem toksīniem.
- acetilsalicilskābe Aspirīns – pretsāpju, pretdrudža un pretiekaisuma zāles; saīsināti -- ASS.
- nostāties Atbalstīt (kādu viedokli), pievienoties (kam), izpaust savu nostāju (pret ko).
- atstutēt Atbalstīt, atsliet (pret ko, pie kā); atbalstīt (ko), pieliekot balstu.
- atslieties Atbalstīties (pret ko, pie kā).
- atspiesties Atbalstīties (pret ko, uz kā).
- izsviest Atbrīvot (kādu no darba pret viņa gribu); izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
- atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga.
- atkosties Atdarīt (piem., pasakot pretī ko nepatīkamu).
- samainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita); apmainīt.
- apmainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita).
- atmesties Atdurties, atsisties (pret šķērsli).
- stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
- atlaisties Atgulties, novietoties pusguļus, atbalstoties (pret ko).
- revanšēties Atlīdzināt (piem., par pakalpojumu ar pretpakalpojumu).
- atgāzties Atliekties; atliekties, atbalstot augumu (kur, pret ko).
- būt starp diviem dzirnakmeņiem atrasties divējādu pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
- sēdēt Atrasties stāvoklī, kad sēžamvieta balstās pret kādu virsmu.
- orientācija Atrašanās vieta, virzība (attiecībā pret ko).
- ieskriet Ātri pārvietojoties, atdurties (pret šķērsli).
- ieskriet krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
- sadurties krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) – par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- ķeksītis Ātri, ar vienu rakstāmrīka pieskārienu uzvelkama atzīme – uz leju vilkta slīpa svītriņa ar pretēja slīpuma atzaru uz augšu.
- pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
- rikošetēt Atsisties pret ko un sākt kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piem., lodi, šāviņu).
- atlēkt Atsitoties (pret ko), strauji atvirzīties atpakaļ.
- sasisties Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), tikt sabojātam, saplēstam.
- kalambūriskas atskaņas atskaņas, kuru fonētiskā līdzībā izpaužas komisks pretstats.
- strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
- negatīvs Attēls (piem., fotofilmā, kinofilmā), kurā gaišie un tumšie laukumi izvietoti pretēji nekā oriģinālā vai kur redzamās krāsas ir oriģināla krāsu papildkrāsas; filma ar šādu attēlu, ko izmanto pozitīva fotoattēla iegūšanai.
- nostāja Attieksme (pret ko), noteikta viedokļa izpausme.
- materiālisms Attieksme pret īstenību no praktiskuma, izdevīguma, labuma viedokļa.
- cieņa Attieksme un izturēšanās, kurā izpaužas (kāda cilvēka) zināšanu, nopelnu atzīšana, arī godbijība (pret kādu, ko).
- pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu); veids, kādā (kas) tiek risināts, izveidots u. tml.
- pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga dziļa godbijība, cieņa, mīlestība (pret ko); šīs attieksmes izpausme reliģiska rakstura darbībā.
- ņemt Attiekties (pret ko), uztvert (ko kādā veidā).
- dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
- atsist Atvairīt (pretinieka uzbrukumu).
- tvert Atveidot, interpretēt (ko), ievērojot noteiktas prasības, principus.
- piekrišana Atzinības, patikas izpausme, ko pauž pretējā dzimuma personas.
- piekāpties Atzīt (pretinieka) pārākumu (sporta spēlēs).
- attaisnot Atzīt (tiesājamo) par nevainīgu (pret viņu) izvirzītajā apsūdzībā.
- virsvaldība Augstākā vara valstī (attiecībā pret tās apgabaliem, novadiem u. tml.); augstākās varas (personas, personu grupas) valdīšana valstī.
- cienīt Augstu vērtēt, just cieņu, godbijību (pret kādu, ko).
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
- verbēnu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
- vijolīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
- imunitāte Augu izturība pret slimību ierosinātājiem un kaitēkļiem.
- ložmetējs Automātisks ātršāvējs ierocis pretinieka iznīcināšanai ar lodēm.
- rulete Azarta spēle, kurā iegriež ratu ar numurētām dažādu krāsu iedaļām un spēlētājam jāuzmin, kurā (vai kuras krāsas) iedaļā iekritīs pretējā virzienā ripojoša bumbiņa.
- mātes meita bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei; mātesmeita.
- mātesmeita Bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei.
- slieties Balstīties (pret ko, pie kā).
- askorbīnskābe Balta sintētiski iegūta viela, kas palielina spēju pretoties infekcijas slimībām; C vitamīns.
- likt pretī Bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi.
- pabērns Bērns attiecībā pret pamāti, patēvu.
- trīt Berzējot (ar ko, pret ko) panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa) kļūst ass vai asāks; asināt.
- uzberzēt termometru berzējot (parasti medicīnisko termometru pret ko) panākt, ka paaugstinās (tā) rādījums.
- trīt Berzējot (pret ko) panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem).
- trīt Berzēt (ķermeņa daļu pret ko, ar ko, arī ķermeņa daļas vienu pret otru).
- jaukties Bez uzaicinājuma, pret citu gribu iesaistīties, piedalīties (kur), cenšoties ietekmēt (ko).
- griezt krūtis pretī bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
- griezt zobus pretī bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
- griezt krūti pretī bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
- ihtiola ziede bieza ziede, kas satur organiskus sēra savienojumus un ko lieto par pretiekaisuma līdzekli.
- katabolisms Bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas organismā noārdās līdz vienkāršākām vielām un notiek enerģijas atbrīvošanās; pretstats: anabolisms.
- klinčs Boksā – pretinieka aptveršana tuvcīņā, lai viņu kavētu izdarīt sitienus.
- nokautēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
- nokdaunēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju notriekt pretinieku zemē.
- sastapties Braucot viens otram pretī, sastapt – par transportlīdzekli.
- plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patricietim).
- atzvelties Brīvi atspiesties (pret ko), atlaisties (kur).
- bada streiks brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
- līnijkuģis Bruņām klāts lieltonnāžas karakuģis pretinieka karakuģu iznīcināšanai (līdz 20. gs. 60. gadiem).
- padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu).
- pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas.
- cīņa Bruņota sadursme ar pretinieku; kauja.
- sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
- basmačs Bruņotas kustības dalībnieks (Vidusāzijā), kas 1917.–1926. g. cīnījās pret padomju varu.
- partizāns Bruņotas vienības dalībnieks, kas slepeni cīnās pret ienaidnieku tā okupētajā teritorijā.
- karadarbība Bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.
- kara darbība bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.; karadarbība.
- agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību.
- serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu.
- uzdirst Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko, pret kādu).
- uzkāst Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko, pret kādu).
- uzkakāt Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko).
- turēt labu prātu (uz kādu) būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
- turēt ļaunu prātu (uz kādu) būt ar nelabvēlīgu, naidīgu attieksmi (pret kādu).
- turēt Būt ar noteiktu attieksmi (pret ko).
- īgņoties Būt īgnam, izrādīt savu sapīkumu, īgnumu (pret ko).
- ieredzēt Būt labās domās (par kādu); izturēties ar labvēlību un patiku (pret kādu).
- uzēsties Būt negatīvi noskaņotam, pārmērīgi prasīgam (pret kādu); neieredzēt (kādu) un censties kaitēt.
- gaiņāties Būt noraidošam, protestēt (pret ko), ar žestiem pastiprinot negatīvo attieksmi.
- iedzīt Būt par cēloni, ka (kāds, parasti pret paša gribu) ievirzās (kur iekšā).
- mīlēt Būt patikai (pret ko).
- cīnīties Būt pretrunā (piem., par pretējiem uzskatiem, jūtām).
- krustoties Būt savstarpējā pretrunā, sadursmē (par domām, idejām, uzskatiem u. tml.).
- attiekties Būt skaitliskā attiecībā (pret ko).
- skaust Būt skaudīgam, izjust skaudību (pret kādu).
- skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko).
- dergties Būt tādam, kas izraisa pretīgumu, riebumu.
- pasargāt Būt tādam, kas nodrošina pret (kā) nevēlamu iedarbību.
- žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piem., par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
- skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
- laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
- malties (kā) starp diviem dzirnakmeņiem būt, atrasties savstarpēji pretrunīgu apstākļu ietekmē.
- vagants Ceļojošs aktieris, students viduslaiku Rietumeiropā, kas dziesmās un izrādēs pauda kritisku attieksmi pret baznīcu.
- skalot smadzenes censties (kādam) uzspiest svešu pārliecību, ideoloģiju u. tml.; censties mainīt (kāda) domas, attieksmi (pret ko).
- kūdīt Censties izraisīt negatīvu attieksmi (pret kādu).
- diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi) parasti, pazemojot sevi.
- kantēties Censties nodibināt attiecības ar pretējā dzimuma personu.
- rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas; izraisīt naidu, dusmas (pret kādu); censties sanaidot.
- flirtēt Censties piesaistīt pretējā dzimuma personas uzmanību (parasti bez nopietniem nolūkiem, uzjautrinoties).
- atcirsties Cērtoties atsisties, atdurties (pret ko).
- pašcieņa Cieņas pilna attieksme pašam pret sevi, kurā izpaužas savu spēju, zināšanu, morāles u. tml. pozitīvs apliecinājums.
- godināt Cildināt, arī sveikt (kādu, parasti publiski); izturēties ar goddevību (pret ko).
- pasaules uztvere cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
- mugurpuse Cilvēka ķermeņa mugurējā daļa; tā puse, kas ir pretēja priekšpusei; pretstats: priekšpuse.
- iedzimtais grēks cilvēka nosliece rīkoties pretēji Dieva gribai, kura iedzimta no Ādama un Ievas.
- sodomija Cilvēka pretdabiska dzimumtieksme uz dzīvniekiem.
- humānisms Cilvēkmīlestība, cieņa pret cilvēkiem; humanitāte.
- hipijs Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
- bērns Cilvēks (attieksmē, piem., pret zemi, tautu).
- eirooptimists Cilvēks ar pozitīvu attieksmi pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
- priekštecis Cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm.
- pēcnācējs Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem.
- pēctecis Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, savas ģimenes iepriekšējām paaudzēm; pēcnācējs.
- biseksuālists Cilvēks, kam ir dzimumtieksme pret abiem dzimumiem.
- strīdnieks Cilvēks, kam ir juridiskas pretenzijas (kādā jautājumā).
- ienaidnieks Cilvēks, kam ir principiāli noraidoši iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
- eiroskeptiķis Cilvēks, kam ir skeptiska attieksme pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
- profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim); liels speciālists.
- homoseksuālists Cilvēks, kam piemīt dzimumtieksme pret sava dzimuma personām.
- racionālists Cilvēks, kam raksturīga uz prātu balstīta, lietišķa attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka galvenokārt prāta apsvērumi.
- altruists Cilvēks, kam raksturīgs altruisms; pretstats: egoists.
- pauninieks Cilvēks, kas (piem., kara laikā) staigā pa lauku mājām, cenšoties mantas apmainīt pret pārtiku.
- cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu mērķi, cīnās pret nevēlamo.
- smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
- dumpinieks Cilvēks, kas atklāti pauž neapmierinātību (ar ko), vēršas (pret ko).
- pretimbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā.
- pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
- mizantrops Cilvēks, kas izjūt nepatiku pret citiem cilvēkiem un vairās no tiem.
- labvēlis Cilvēks, kas izturas labvēlīgi, labsirdīgi (pret kādu; ko), atbalsta (kādu, ko), piem., materiāli.
- bende Cilvēks, kas ļoti nežēlīgi izturas pret cilvēkiem (arī dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
- pretimnācējs Cilvēks, kas nāk (kādam) pretī, pretējā virzienā.
- despots Cilvēks, kas neierobežoti izmanto savu varu un izturas pret citiem nežēlīgi, cietsirdīgi.
- disidents Cilvēks, kas nepakļaujas valdošajai ideoloģijai, izrāda pretestību pastāvošajam režīmam (parasti autoritārās valstīs).
- renegāts Cilvēks, kas noliedz savu agrāko, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem; atkritējs, pārbēdzējs.
- pretendents Cilvēks, kas pretendē (uz ko).
- stagnāts Cilvēks, kas pretojas jauninājumiem.
- diplomāts Cilvēks, kas savu mērķi prot sasniegt ar prasmīgu, labi apsvērtu izturēšanos pret citiem cilvēkiem.
- pretimsēdētājs Cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
- antifašists Cilvēks, kas vēršas pret fašismu; fašisma pretinieks.
- antiglobālists Cilvēks, kas vēršas pret globālismu; globālisma pretinieks.
- antikomunists Cilvēks, kas vēršas pret komunismu; komunisma pretinieks.
- pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam, kam), vērsta pret (kādu, ko); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati, pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja.
- ķeceris Cilvēks, kura uzskati, pārliecība vai rīcība ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
- nedraugs Cilvēks, kuram vai pret kuru ir nelabvēlīga, naidīga attieksme; ienaidnieks.
- mīļš Cilvēks, kuru mīl; cilvēks, pret kuru jūt simpātijas, draudzību.
- subjekts Cilvēks, persona, kas pret sevi izraisa negatīvu attieksmi.
- sirdsmīļotais Cilvēks, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
- dārgais Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
- dārgumiņš Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
- simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patiku, arī draudzību, mīlestību.
- dārgs Cilvēks, pret kuru jūt dziļu sirsnību, mīlestību; tuvs, mīļš cilvēks.
- apvainots Cilvēks, pret kuru vērsti apvainojumi.
- brālis Cilvēks, pret kuru vēršas ar ironiju vai nicinājumu.
- opozīcija Cilvēku kopums, sabiedrības daļa, kas kritizē un vēršas pret valdošo varu.
- strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu dēļ), kas, parasti, izpaužas asā, satrauktā sarunā, paceltā balsī.
- kauties Cīnīties ar pretinieku karā; karot.
- paukoties Cīnīties vienam pret otru ar floreti špagu vai zobenu.
- karot Cīnīties, aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu, skaužamu).
- tuvcīņa Cīņa ar pretinieku nelielā attālumā.
- divkauja Cīņa starp diviem pretiniekiem.
- divcīņa Cīņa, sadursme (starp diviem pretiniekiem, diviem spēkiem).
- fronte Cīņai izvietotā karaspēka daļa, kas vērsta tieši pret pretinieku.
- parters Cīņas sportā – stāvoklis, kad cīkstonis atbalstās pret paklāju ar rokām vai atrodas guļus uz tā.
- džudo Cīņas sporta veids, kam raksturīgi specifiski tvērieni, metieni u. c. paņēmieni, lai uzvarētu pretinieku.
- klasiskā cīņa cīņas sporta veids, kurā aizliegts satvert pretinieku zemāk par jostasvietu un lietot paņēmienus ar kājām.
- grieķu–romiešu cīņa cīņas sporta veids, kurā pretinieku drīkst satvert tikai augšpus gurniem.
- tūja Ciprešu dzimtas mūžzaļš skuju koks vai krūms ar zvīņveida pretējām skujām un sīkiem iegareniem čiekuriem; dzīvības koks.
- pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā kāds ir dzimis, audzis, dzīvojis.
- trapece Četrstūris, kura divas pretējās malas ir paralēlas, bet pārējās divas (sānmalas) nav paralēlas.
- paralelograms Četrstūris, kura ik divas pretējās malas ir paralēlas.
- teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
- aksels Daiļslidošanā – pusotra apgrieziena lēciens atmuguriski, piezemējoties uz pretējās kājas.
- plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, šķelties, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos, arī, piem., trieciena, spiediena iedarbībā.
- pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē.
- aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību.
- dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņa pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
- bosings Darba vadītāja vai vadības īstenots psiholoģisks terors pret darbinieku (darbiniekiem).
- šķēres Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; grieznes.
- grieznes Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; šķēres.
- pretdarbība Darbība, kas vērsta pret kādu fizikālu iedarbību un ir līdzvērtīga tās izpausmei.
- pretdarbība Darbība, ko izraisījusi kāda cita darbība un kas ir vērsta pret to.
- pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, diversantu darbību.
- konfrontācija Darbība, process --> konfrontēt (2); pretstatu cīņa, sadursme.
- pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
- nosegt Darboties (sporta spēlē) tā, ka aizkavē pretinieka darbību.
- segt Darboties (sporta spēlē) tā, lai kavētu pretinieka aktīvu darbību.
- pretoties Darboties pretī (piem., kāda gribai); nepakļauties (piem., kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam).
- pretdarboties Darboties, lai izraisītu pretēju darbību citai darbībai, arī lai vērstos pret citu darbību, stāvokli u. tml.
- nolaisties tik zemu Darīt (ko) nepieņemamu, rīkoties pretēji saviem morāles principiem.
- laist grīstē darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
- izdot Darīt zināmu, atklāt pretiniekam; nodot.
- sārmene Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām, sārtiem, purpursarkaniem, retāk – baltiem vai dzelteniem ziediem neīstos mieturos, vārpveida ziedkopā vai ķekarā.
- termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem un dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā, kura dažu sugu augus izmanto par atkrēpošanas un pretklepus līdzekli.
- zemteka Daudzgadīgs, neliels cūknātru dzimtas lakstaugs ar ložņājošu, apmatotu stublāju, pretējām, otrādi olveidīgām lapām un gaišziliem ziediem stāvā ķekarā; ārstniecības veronika [Veronica officinalis].
- ģeocentriskās koordinātas debesu koordinātu sistēma, kurā noteic spīdekļa stāvokli attiecībā pret Zemes centru.
- bīde Deformācija, kas rodas tādu spēku iedarbībā, kuri tiecas vienu ķermeņa daļu nobīdīt attiecībā pret otru.
- pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
- steps Deja, kurai raksturīga specifiska, ātra klaudzināšana pret grīdu ar speciāliem apaviem.
- bērns Dēls vai meita (neatkarīgi no vecuma) attiecībā pret saviem vecākiem.
- sātans Dēmonu valdnieks, kritušais eņģelis, kurš ir sacēlies pret Dievu un ir Dieva ienaidnieks, augstākais ļaunuma spēku iemiesojums, kurš grūž cilvēkus uz garīgu iznīcību; velns.
- deputāta imunitāte deputāta neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu, tiesisko vajāšanu.
- pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti pārkļūstot pāri frontes līnijai).
- metafizika Dialektikai pretēja domāšanas un izziņas metode, kas lietas un parādības aplūko kā savstarpēji izolētas, pabeigtas un nemainīgas.
- iedzīšanas brauciens (arī slēpojums u. tml.) disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot atsevišķi (piem., no pretējām pusēm velotrekā vai ar noteiktu laika intervālu).
- ambivalents Divējāds, savstarpēji pretrunīgs.
- pāris Divi (parasti pretēja dzimuma) cilvēki, kas dzīvo kopā un kurus saista dzimumattiecības.
- pretruna Divi izteikumi, apgalvojumi, priekšstati, pazīmes, kas savstarpēji viens otru noliedz; pretstatu mijiedarbība, kas rosina uz attīstību.
- īsslēgums Divu elektriskās ķēdes dažāda potenciāla elementu savstarpēja saslēgšanās vai to saslēgšanās ar vadītāju bez pretestības vai ar ļoti mazu pretestību.
- īssavienojums Divu elektriskās ķēdes punktu savienojums ar vadītāju bez pretestības vai ļoti mazu pretestību.
- līdzāspastāvēšana Divu vai vairāku (parasti pretēju) parādību eksistēšana līdzās, vienlaikus.
- konsonanse Divu vai vairāku mūzikas skaņu saskanīga kopskaņa; pretstats: disonanse.
- konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- kungs Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēks; cilvēks, kam pieder vara (pār ko); saimnieks, darba devējs (attiecībā pret kalpotāju).
- būkšķis Dobjš troksnis, kas rodas kam pasmagam atsitoties (pret ko).
- dogmatisms Domāšanas veids, kas pamatojas uz dogmām, nemainīgu attieksmi pret parādībām, problēmām u. tml.
- mainīt Dot (ko savu) un ņemt pretī (ko citu).
- atļaut Dot iespēju (kādam ko darīt), neiebilst (pret ko).
- samācīt Dot padomu (kādam), piem., kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- likt pretī Dot pretim (kā līdzvērtīgu), aizstāt (ar līdzvērtīgu).
- uzmirkšķināt Dot zīmi (ar automobiļa gaismām), (tās) ieslēdzot, pārslēdzot u. tml. (piemēram, norādot pagriezienu); šādā veidā sveicināt (pazīstamu pretimbraucēju), arī brīdināt (pretimbraucēju, piemēram, par ceļu policijas patruļu).
- melodrāma Dramaturģijas žanrs, kam raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.
- māsa Draudzes locekle attiecībā pret citiem draudzes locekļiem kristīgajā baznīcā.
- pieejamība Draudzīgums, vienkāršība attieksmē pret citiem cilvēkiem.
- izgāzt žulti dusmās, neapmierinātībā, naidā asiem vārdiem vērsties pret kādu.
- pārdziedāt Dziedot atkārtoti, izveidot (citu dziesmas interpretāciju).
- gameta Dzimumšūna, kas ir spējīga savienoties ar pretēja dzimuma šūnu, lai notiktu organismu dzimumvairošanās.
- biseksualitāte Dzimumtieksme pret abiem dzimumiem.
- homoseksuālisms Dzimumtieksme pret sava dzimuma personām.
- lesbisms Dzimumtieksme sievietei pret sievieti.
- netiklas darbības dzimumtieksmes apmierināšana pretdabiskā veidā.
- priekštecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
- pēcnācējs Dzīvnieks, arī augs attiecībā pret īpatni, no kā tas radies.
- pēctecis Dzīvnieks, arī augs attiecībā pret īpatni, no kā tas radies.
- mugurpuse Dzīvnieku ķermeņa daļa, kas atrodas vēderpusei, apakšpusei pretējā ķermeņa pusē.
- vēderpuse Dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei.
- peldēt pret straumi dzīvot, izturēties, rīkoties pēc savas pārliecības, gribas pretēji vairākuma uzskatiem.
- vecais kontinents Eiropa (pretstatā Amerikai).
- rietumi Eiropas zemes un ASV (pretstatā Āzijai); Rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā Austrumeiropas bloka valstīm).
- ietriekties Ejot, skrienot, braucot u. tml. ievirzīties (šķērslī), atsisties (pret to).
- mikroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta, piem., atsevišķu uzņēmumu darbību, atsevišķus tirgus sektorus; pretstats: makroekonomika.
- nihilists Ekstrēms krievu revolucionārs 19. gs. otrajā pusē, kas noliedza tā laika sabiedrisko iekārtu un vērsās pret to.
- oms Elektriskās pretestības mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); apzīmējums – Ω.
- megoms Elektriskās pretestības mērvienība, miljons omu.
- katods Elektriskās strāvas avota negatīvais pols; pretstats: anods; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota negatīvo polu.
- antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras fizikālajiem raksturlielumiem ir pretēja zīme (salīdzinot ar doto elementārdaļiņu).
- simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret kādu).
- simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret ko), tieksme, sliecība (uz ko).
- jūtas Emocionāls pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un sevi; emocijas.
- patika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pozitīva attieksme (pret ko), prieks, labsajūta.
- konfūcisms Ētiski filozofiska mācība (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija uzskati par cilvēkmīlestību un savstarpēju cieņu, tradīciju ievērošanu, attieksmi pret valsti.
- nometnieks Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā; pretstats: klejotāji.
- prezumpcija Faktu atzīšana par neapšaubāmu (kamēr nav pierādīts pretējais).
- tekstoloģija Filoloģijas nozare, kas pētī daiļdarbu, dokumentu u. tml. tekstus un sagatavo tos interpretācijai, publicēšanai.
- materiālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji ideālismam) matēriju, dabu, esamību atzīst par primāru, bet apziņu, ideju, garu – par sekundāru.
- iracionālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji racionālismam) par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata irracionālos elementus – intuīciju, jūtas, instinktus u. tml.
- ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
- objektīvisms Filozofisks uzskats, kas atzīst, ka pastāv objektīvas, vispārpieņemtas patiesības, tikumiskās normas; pretstats: subjektīvisms.
- cietība Fizikāla (vielas, ķermeņa) īpašība – spēja pretoties ārējai mehāniskajai iedarbībai.
- spilgtums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo gaismas stiprumu attiecībā pret laukuma vienību.
- elektriskā pretestība fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai.
- matērija Fiziskā realitāte kā pretstats apziņai; viela, no kuras sastāv fiziskie ķermeņi.
- sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
- postfolklora Folkloras mūsdienīga interpretācija.
- rūpes Gādība (par kādu), uzmanība (pret kāda vajadzībām).
- rūpes Gādība, ieinteresēta attieksme un atbilstoša rīcība (pret ko).
- uzbrukt Galda spēlēs – veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
- iepretī Gandrīz pretī (kam).
- apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku).
- gods Godājams stāvoklis (sabiedrībā, attiecībā pret citiem).
- ambīcijas Godkārība, cenšanās pēc kaut kā aiz godkārības; tieksme, pretenzijas iegūt (ko).
- laiks Gramatikas kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.
- skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
- izteiksme Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību.
- tuvinieks Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem; piederīgais, arī radinieks.
- zelta griezums harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
- dambis Hidrotehniska būve – mākslīgs uzbērums, lai aizsargātu teritoriju pret applūšanu.
- tolerance Iecietība, cieņa pret cita uzskatiem, viedokli.
- iedzīvotāju blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 km²).
- apdzīvotības blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
- saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokli raksturojošs statistiskais rādītājs – gada laikā reģistrētais saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
- nokaut Iegūt pārsvaru (galda spēlē), novācot, noņemot (pretinieka kauliņu, šaha figūru u. tml.); nosist.
- sāga Ieildzis, pretrunīgs (kādas sabiedrībai nozīmīgas problēmas) risinājums.
- uzmanība Ieinteresēta, laipna, arī iejūtīga, gādīga attieksme, izturēšanās pret kādu.
- iekšpuse Iekšējā virsma; pretstats: ārpuse.
- iekšiene Iekšpuse; pretstats: āriene, ārpuse.
- labs Iekšpusei pretējā puse (piem., audumam); pretstats: kreisā puse.
- nelaimīgi iemīlēties iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību; iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
- pārgriezt Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka kustību (pa šo ceļu).
- randiņš Iepriekš norunāta satikšanās (parasti starp diviem pretēja dzimuma pārstāvjiem).
- reverss Ierīce, detaļa, ar kuru pārslēdz (kā) darbību pretējā virzienā.
- atpakaļgājiens Ierīces, ierīces daļas kustība pretējā virzienā; arī atpakaļgaita.
- liesmumetējs Ierocis pretinieka iznīcināšanai ar degoša šķidruma strūklu.
- uzmusināt Ierosināt, uzmudināt (parasti uz neatļautu, prettiesisku rīcību); uzkūdīt.
- ieraut Iesaistīt (parasti pret paša gribu).
- atsliet Ieslīpi atbalstīt (pret ko, pie kā).
- iespriest Iespiest (kur), atbalstīt (pret ko).
- lombards Iestāde, kas izsniedz aizdevumus pret nodotu kustamu mantu.
- zibensnovedējs Ietaise ēku, būvju, arī transportlīdzekļu aizsardzībai pret zibeni.
- uzspiest Ietekmēt (kādu), lai panāktu, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara u. tml. pretēji (tā) vēlmei.
- stīvēties Ietiepīgi pretoties; ietiepīgi nepiekrist, nepiekāpties.
- sapotēt Ievadīt organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
- iepotēt bakas ievadīt serumu pret bakām.
- iebāzt Ievietot (kādu kur, parasti pret paša gribu).
- iemest Ievietot (kur, parasti pret paša gribu).
- kodēt Ievirzīt cilvēka apziņu noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu) ar psihoterapijas metodēm.
- aizklausīties Ilgstoši klausoties (ko), nevēlēties vairs (to) dzirdēt, izjust nepatiku pret dzirdēto.
- autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu – process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības.
- pārliecība Indivīdam izveidojies atziņu kopums, kas nosaka viņa personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmi pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
- čeka Institūcija, kas tika izveidota cīņai ar padomju varas pretiniekiem (pēc 1917. gada Krievijā, vēlāk – Padomju Savienībā).
- sprostuguns Intensīva apšaude (kādā joslā), lai kavētu pretinieka pārvietošanos, atsistu uzbrukumu.
- krusta karš Intensīva vēršanās (pret ko).
- lasījums Interpretācija.
- mīlestība Intīmas jūtas, kas pauž sirsnību un simpātijas pret konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un juteklīga tieksme (pēc tā).
- sankcija Īpaša rīcība, attieksme, ko viena valsts lieto pret citu, lai (ko) ietekmētu.
- vīt Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.).
- OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienība cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem, kas vēlāk kļuva par represīvu spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību; melnās beretes.
- privātīpašums Īpašums, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai pretstatā valsts, pašvaldības īpašumam.
- pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
- plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam atsitoties pret ko.
- plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties pret ko.
- knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
- knaukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu; knakšķis.
- plīkšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas (šķidruma lāsēm, priekšmetam) atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- pakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., šķidruma pilieniem, arī nelieliem priekšmetiem atsitoties pret ko.
- šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
- lēkt acīs izaicinoši izturēties, teikt ko asu, aizskarošu, runāt pretī.
- parādīt mēli izbāžot mēli caur zobiem, izmēdīt (kādu), paust necieņu (pret kādu).
- izsēdināt Izcelt (karaspēku) pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
- izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
- gan Izceļ pretstatu starp nosauktajām parādībām.
- tarāns Izcilnis kuģa zemūdens daļā, ar kuru dod triecienu pretinieka kuģa korpusam.
- nodot Izdarīt nodevību (pret ko).
- nākt prettriecienā izdarīt prettriecienu (par pretinieku).
- dot prettriecienu izdarīt prettriecienu.
- salaist grīstē izdarīt tā, ka (kas) sarežģījas, notiek pretēji vēlamajam.
- smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
- nožēlot Izjust (pret kādu) līdzjūtību, līdzcietību.
- atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares.
- trīt zobus Izjust ienaidu pret kādu; ļaunoties.
- riebties Izjust lielu nepatiku, riebumu (pret ko).
- pieķerties Izjust mīlestības jūtas (pret kādu, ko ).
- ienīst Izjust naidu (pret kādu, pret ko).
- neieredzēt Izjust nepatiku, naidu (pret kādu, pret ko).
- būt draugos Izjust patiku (pret ko), iemīļot (ko).
- simpatizēt Izjust simpātijas (pret kādu).
- simpatizēt Izjust simpātijas (pret ko).
- apskaust Izjust skaudību (pret kādu).
- iekārot Izjust stipru juteklisku dziņu (pēc pretējā dzimuma cilvēka).
- pielūgt Izjust un izpaust (pret kādu) savu sajūsmu, apbrīnu, cieņu un mīlestību.
- dievināt Izjust uz izpaust (pret kādu) pārmērīgu cieņu un mīlestību; ļoti (pat pārāk) augstu vērtēt (ko).
- iežēloties Izjust žēlumu, līdzjūtību (pret kādu); aiz žēluma, līdzjūtības izdarīt (ko kāda labā); apžēloties.
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust mīlas jūtas (pret kādu, vienam pret otru).
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu); izjust interesi, patiku (par ko), nepieciešamību (pēc tā).
- profanācija Izkropļošana, sagrozīšana, necienīga izturēšanās (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
- profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
- nogludināt Izlīdzināt (piem., pretrunas, nesaskaņas).
- pagriezt Izmainīt (kā) kustības, stāvokļa virzienu; pavērst (pret ko, uz ko u. tml.).
- pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (kustības, stāvokļa) virzienu; pagriezt savu ķermeni tā, ka seja, skatiens ir vērsts (pret ko, uz ko u. tml.).
- nocietināties Izmantojot esošos vai izbūvējot jaunus nocietinājumus, sagatavoties aizsardzībai pret ienaidnieku.
- taranēt Izmantot kaujas paņēmienu – ar savu kaujas mašīnu ietriekties pretinieka lidmašīnā, tankā vai kuģa korpusā.
- agonija Izmisīga pretošanās neilgi pirms gala, sabrukuma; pazīmes, kas rāda, ka drīzumā gaidāms gals, sabrukums.
- dragāt Iznīcināt (pretinieku, tā spēkus karā).
- ielenkt Izolēt (karaspēka vienību, grupējumu, militāru objektu), lai to iznīcinātu, pārtrauktu pretošanos.
- izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi, būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko).
- izgāzt Izpaust (negatīvas emocijas pret kādu).
- parādīt zobus Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
- saraukt degunu izpaust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
- izlādēt Izpaužot (pret citiem negatīvās emocijas), atbrīvoties (no tām).
- izspiesties Izplatīties, pārvarot pretestību, šķēršļus.
- lietussargs Izplešams, aiz roktura turams (ar ūdensnecaurlaidīgu audumu klāts) aizsargs pret lietu.
- mest acis (uz kādu) izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu; noskatīt ko sev, iekārot.
- mest aci (uz kādu) izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu; noskatīt ko sev, iekārot.
- maigoties Izrādīt maigumu, arī mīlestību (pret kādu); mīlināties.
- atsēdināt Izrādīt pretsparu (kādam, piem., pasakot ko asi kritisku).
- lakstoties Izrādīt uzmanību, savu patiku (pretējā dzimuma personai).
- pažēlot Izrādīt žēlumu, mīļumu (pret kādu); pasaudzēt (kādu).
- piekantēties Izrādot simpātijas, kļūt par draugu (pretējā dzimuma personai), nodibināt attiecības (ar to).
- iedvest Izraisīt (attieksmi pret sevi); būt par cēloni, ka izraisās (psihisks stāvoklis, attieksme).
- iepatikties Izraisīt (kādam) patiku, simpātijas (pret sevi).
- patikt Izraisīt patiku (pret kādu, ko, arī pret sevi).
- imponēt Izraisīt patiku, simpātijas (pret sevi).
- savaldzināt Izraisīt pret sevi (kāda) dziļu, parasti seksuālu, interesi, arī patiku, labvēlību.
- iegūt Izraisīt, panākt (noteiktu attieksmi pret sevi).
- galants Izsmalcināti pieklājīgs, ļoti laipns (parasti pret dāmām); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- krustot šķēpus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
- krustot zobenus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
- supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
- iecietība Izturēšanās (pret kādu) ar saudzību, sapratni.
- attieksme Izturēšanās veids (pret ko); vērtējums, uzskats (par ko), atbilstoša nostāja.
- nodevība Izturēšanās, rīcība, kas ir pretēja cerētajam, gaidītajam un sagādā (kādam) vilšanos.
- lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas respekts pret pastāvošo varu, tās likumu ievērošana.
- lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas uzticība (kam), godprātīga, korekta, cieņas pilna attieksme (pret ko).
- ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piemēram, rotaļājoties).
- ucināties Izturēties (pret kādu) ar nepamatotu, nepelnītu saudzību, lutināšanu.
- nicināt Izturēties (pret kādu) ar uzsvērtu necieņu, pārākuma apziņu, pazemojoši, nevērīgi u. tml.
- nolasīt no acīm (katru) vēlēšanos izturēties (pret kādu) ar vislielāko uzmanību, censties izdabāt, izpatikt (kādam).
- atmaksāt Izturēties (pret kādu) atbilstoši (viņa) attieksmei, rīcībai.
- lutināt Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, izdabāt (kādam).
- žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piem., nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); just līdzi (kādam).
- nicināt Izturēties (pret ko) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību.
- saņemt (kādu) stingri (rokās) izturēties nopietni, stingri, arī bargi pret kādu.
- tiranizēt Izturēties pret citiem nežēlīgi, despotiski, varmācīgi uzspiežot savu gribu, mokot (tos).
- no acīm nolasīt izturēties pret kādu ar vislielāko uzmanību, censties uzminēt kāda domas, vēlēšanās.
- apēst bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
- aprīt bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
- noēst bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
- ēst bez sāls (kādu) izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
- spēlēties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
- nievāt Izturēties pret kādu nicinoši, pazemojoši; pelt.
- smīnēt Izturēties zobgalīgi, ironiski, nievīgi (pret ko).
- pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem organismiem.
- stiprība Izturība (piem., pret slodzi, bojājumiem) – cilvēka orgāniem, ķermeņa daļām.
- nodilumizturība Izturība pret mehāniskās berzes iedarbību.
- nodilumizturīgs Izturīgs pret mehāniskās berzes iedarbību.
- ieņemt Izveidot (attieksmi pret ko).
- sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas, juteklisko uztveri; pretstats: racionālisms.
- izmīlēt Izzust mīlas jūtām (pret kādu); pārstāt pārdzīvot (mīlas jūtas).
- piruete Jāšanas sportā – zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu.
- reinterpretācija Jauna interpretācija.
- hipsteris Jaunatnes subkultūras pārstāvis – jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību.
- dzimstība Jaundzimušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
- tuvākais Jebkurš cilvēks attieksmē pret citu cilvēku.
- abordāža Jūras kaujas paņēmiens (senajos laikos un viduslaikos) – sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kauja noritētu tuvcīņā.
- puse Juridiska vai fiziska persona, vai personu grupa, kas kādās attiecībās nostādīta pretim viena otrai.
- nīst Just ļoti lielu nepatiku, naidu (pret kādu, ko); neieredzēt.
- mīlestība Jūtas, kas pauž sirsnību, simpātijas pret kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai parādību; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
- naids Jūtas, kurām raksturīgs ļaunums, negatīva attieksme, nelabvēlība (pret kādu).
- oriģināldarbs Kāda autora patstāvīgi radīts literārs vai mākslas darbs (pretstatā tulkojumam, cittautu autora darbam).
- antagonisms Kādā laika posmā neatrisināmas pretrunas; pretēju tendenču, naidīgu spēku cīņa.
- iekšā Kādā telpā, teritorijā, platībā u. tml.; pretstats: ārā.
- nominācija Kādas balvas, goda nosaukuma u. tml. pretendentu nosaukšana; šīs balvas, goda nosaukuma u. tml. konkrētā kategorija.
- nobīde Kādas sistēmas daļu, elementu novirze (attiecībā pret ko).
- konvertācija Kādas valsts valūtas apmainīšana pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
- (pa)rādīt garu degunu kaitinot, ķircinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
- diversija Kaitnieciska darbība, lai grautu valsts saimnieciskās, militārās spējas, ietekmētu valsts politiku, kara laikā iznīcinātu pretinieka spēkus un objektus aizmugurē u. tml.
- pēda Kājas apakšējā daļa, ar kuru cilvēks (ejot vai stāvot) balstās pret zemi.
- iznīcinātājs Kara lidmašīna pretinieka lidaparātu iznīcināšanai gaisā.
- uzbrukums Kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- neuzbrukšana Karadarbības vai agresīvu akciju neuzsākšana (pret citu valsti).
- mīnu kuģis karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai; mīnukuģis.
- mīnukuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai.
- sargkuģis Karakuģis, kas paredzēts patruļdienestam un citu kuģu aizsardzībai (piem., pret pretinieka kaujas kuģu uzbrukumu).
- desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā īpaša kaujas uzdevuma izpildīšanai; karaspēka vienība, kas veic šādu uzdevumu.
- trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
- prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijās iebrukušu pretinieku.
- sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina komandieri par pretinieka tuvošanos; militārs objekts, vieta, ko apsargā sargkareivis.
- baltgvards Karavīrs, kas balto armijā cīnījās pret padomju varu.
- karagūsteknis Karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā.
- pozīciju karš karš, kurā karadarbība notiek starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
- pirmais Kārtas skait. --> viens (1); tāds, pirms kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais.
- ar rokām un kājām pretī kategoriski būt pretī, kategoriski nepiekrist.
- protestēt Kategoriski iebilst (pret ko ).
- protests Kategorisks iebildums (pret ko).
- inkvizīcija Katoļu baznīcas institūcija cīņai pret ķecerību (13.–19. gs.).
- krusta kari katoļu baznīcas rīkotie karagājieni pret neticīgajiem 11.–13. gs.
- triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
- uzlidojums Kaujas operācija, kurā no lidaparātiem bombardē, apšauda pretinieka karaspēka, pretinieka teritorijas objektus.
- tarāns Kaujas paņēmiens – ietriekšanās ar savu kaujas mašīnu pretinieka lidmašīnā, tankā vai kuģa korpusā; taranēšana.
- norīt krupi klusējot, neprotestējot paciest nepatīkamo, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
- kust Kļūt laipnam, maigam (pret kādu).
- zaudēt cilvēka seju kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam pret citiem cilvēkiem.
- apcietināt sirdi kļūt neatsaucīgam, nepieejamam, nejūtīgam (attieksmē pret citiem).
- uzgriezt muguru Kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu); novērsties (no kāda).
- pārkāpt laulību kļūt neuzticīgam (vīram attiecībā pret sievu vai sievai attiecībā pret vīru).
- aplaisties Kļūt nevīžīgam, vienaldzīgam pret savu izskatu; kļūt slinkam, netīrīgam.
- apriebties Kļūt pretīgam, riebīgam.
- materiāla elastības modulis koeficients, kas raksturo materiāla pretestību.
- lakross Komandu sporta spēle – bumbiņas raidīšana pretinieka vārtos ar nūjām, kuru galos ir trijstūrveida tīkliņi.
- hokejs Komandu sporta spēle uz ledus ar speciālām nūjām un ripu, kura jāiesit pretinieka vārtos.
- ūdenspolo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos ar roku; ūdens polo.
- ūdens polo komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos; ūdenspolo.
- lauka hokejs komandu sporta spēle zālienā ar speciālām nūjām un bumbiņu, kura jāiesit pretinieka vārtos.
- futbols Komandu sporta spēle, kurā bumba (ar kāju vai galvu) jāieraida pretinieka vārtos.
- rokasbumba Komandu sporta spēle, kurā sportistiem ar vienu roku ir jāieraida bumba pretinieka vārtos; handbols.
- krikets Komandu sporta spēle, kurā vienas komandas spēlētāji mēģina (metot bumbu) sagāzt pretinieka vārtiņus, bet pretējās komandas spēlētāji tos sargā ar speciālu vāli.
- polo Komandu sporta spēle, kuras dalībnieki, jādami ar zirgiem, cenšas ar īpašām nūjām bumbu iedzīt pretinieka vārtos.
- volejbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir pārraidīt bumbu (ar rokām) pāri tīklam pretinieka komandas laukumā.
- valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
- supermenis Komiksa varonis, sevišķi spēcīgs, ātrs un citām īpašām spējām un pārcilvēciskām īpašībām apveltīts vīrietis, kurš palīdz cīņā pret ļaunumu.
- plurālisms Koncepcija, kas atzīst, ka viss esošais sastāv no vairākām izolētām esamībām, kas nav reducējamas uz vienu principu; pretstats: monisms.
- zvans Konisks, dobs metāla veidojums, kura iekšpusē esošā mēle, sitoties pret tā sienām, rada vibrējošu skaņu.
- ledgriezis Konstrukcija, kas aizsargā tilta balstus pret ledus gabalu triecieniem, spiedienu (piem., palu laikā).
- kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs; cilvēks, kas vienaldzīgi izturas pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
- kontrasts Krass pretstats (piem., starp krāsām, krāsu toņiem).
- kontrasts Krass pretstats; krasa atšķirība.
- hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
- lielkrievi Krievi (galvenokārt no Krievijas Eiropas daļas ziemeļiem pretstatā citām slāvu tautām, piem., ukraiņiem).
- meņševiki Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
- dekabrists Krievu revolucionārās grupas dalībnieks, kas 1825. gada decembrī organizēja neveiksmīgu sacelšanos pret caru Nikolaju I.
- agape Kristīgā mīlestība kā pretstats erotiskajai mīlestībai.
- antikrists Kristīgajā reliģijā – Kristus pretinieks.
- apkrist Krītot nonākt pretējā stāvoklī, piem., no vertikāla stāvokļa horizontālā.
- sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu.
- sasisties Krītot, atsitoties (pret ko) u. tml., savainoties, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
- sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu.
- sagrūst Krītot, lecot, atsitoties pret ko u. tml., radīt sastiepumu (parasti kājā, rokā), padarīt (to) sāpīgu.
- bruņinieku ordenis Krusta karu laikā radīta bruņinieku apvienība cīņai pret neticīgajiem.
- krustbērns Krustdēls vai krustmeita attiecībā pret savu krusttēvu vai krustmāti.
- uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu, pret ko).
- skaloties Kustēties, arī padobji guldzēt, atsitoties pret trauka malām (par šķidrumu, arī trauku, kurā atrodas šķidrums).
- reversija Kustības, darbības virziena maiņa atpakaļ, uz pretējo pusi.
- reverss Kustības, darbības virziena maiņa atpakaļ, uz pretējo pusi.
- atsisties Kustoties, virzoties ar triecienu atdurties (pret ko).
- līdzsvars Ķermeņa stāvoklis noteiktā attiecībā pret apkārtējiem priekšmetiem; telpu.
- tiltiņš Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā – skaustam) atbalstoties pret pamatu.
- kadmijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabaini balts metāls, ko izmanto, piem., viegli kūstošos sakausējumos, pretkorozijas pārklājumos, kodolreaktoru konstrukcijās [Cd].
- kompleksie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kas satur kompleksa veidotāju (centrālo atomu vai jonu) un ap to koordinētas molekulas vai pretēji lādētus jonus.
- rādīt garu degunu (kādam) Ķircinot, kaitinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
- pluskoks Labākais starp pārējiem audzes kokiem, kas atšķiras, piem., ar stumbra taisnumu, mazzarojumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām.
- pozitīvisms Labvēlīga attieksme (pret kādu, pret ko).
- labs prāts labvēlīgs, miermīlīgs garastāvoklis, labvēlīga attieksme (pret kādu).
- plūdlīnija Laidena forma (parasti transportlīdzeklim), kas mazina vides pretestību.
- sideriskais periods laika intervāls, kurā planēta vai pavadonis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
- labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu, piem., lai panāktu, ka nedusmojas, piedod).
- virza Lakstaugs ar ložņājošu sakneni, zarainu, pacilu vai gulošu stublāju, pretējām lapām un sīkiem, baltiem ziediem.
- neļķe Lakstaugs ar šaurām pretējām lapām un krāšņiem, parasti smaržīgiem ziediem; šā auga zieds.
- pretējas lapas lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
- mugurdancis Latviešu tautas pāru deja, kurā ir raksturīgs pagrieziens ar mugurām vienam pret otru.
- nevāci Latviešu vai igauņu tautības iedzīvotāji Baltijā (no 16. gs. līdz 19. gs.) pretstatā priviliģētajiem vāciešiem.
- čiuļi Latvijas citu novadu iedzīvotāji pretstatā latgaliešiem.
- čiuļi Latvijas citu novadu iedzīvotājs pretstatā latgalietim.
- rentes māja lauku saimniecība, kuru tās saimnieks nomāja no muižas (pretstatā par dzimtu iepirktai mājai).
- civillaulība Laulība, kas noslēgta valsts civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē (pretstatā baznīcas laulībai).
- zeme Lejup, pret zemeslodes virsmu vērstā virzienā.
- pretleņķis Leņķis, kas daudzstūrī atrodas pretī citam šī daudzstūra leņķim vai malai.
- aizsarglīdzeklis Līdzeklis, kas aizsargā (pret ko kaitīgu, nevēlamu).
- ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu, nogalinātu vai iznīcinātu pretinieka kaujas tehniku, būves u. tml.
- represālijas Līdzekļi (piem., tirdzniecības sakaru pārtraukšana, vēstnieka atsaukšana), ar kuriem kāda valsts vēršas pret citu valsti, atbildot uz tās prettiesisku vai nepieņemamu rīcību.
- ksenofobija Liela nepatika, naidīgums pret citas tautības piederīgajiem, citādiem cilvēkiem.
- lielpilsēta Liela pilsēta, kurā ir daudz iedzīvotāju (piem., vairāk par 100 000); pretstats: mazpilsēta.
- lavīna Liels (kā) kopums, kas vērsts pret kādu.
- kondensatora kapacitāte lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
- mīļš Lieto uzrunā, lai paustu simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību (pret kādu).
- pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
- plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu, dobju troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kāds rodas, piem., lietus lāsēm atsitoties pret ko.
- pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko; pakš.
- klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kāds rodas, piem., kuļot ar spriguli vai koka priekšmetam atsitoties pret ko.
- bums Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
- pik Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
- ak Lieto, lai izteiktu emocionālu attieksmi pret īstenības parādībām (piem., pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
- vai Lieto, lai izteiktu emocionālu attieksmi pret notiekošo, redzamo u. tml.
- nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu, noliedzoši atbildētu uz jautājumu, priekšlikumu, protestētu pret ko.
- gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pretnostatījuma nokrāsu.
- brālis Lieto, lai uzrunā paustu tuvu, sirsnīgu attieksmi (pret kādu).
- jaunākais Lieto, runājot par dēliem vai meitām, pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu.
- separāts miera līgums līgums, ko viena karojošā valsts ar pretinieku noslēdz atsevišķi, bez saviem sabiedrotajiem, kuri karu turpina.
- spiest Likt (kādam) ko darīt pret tā gribu, vēlmi.
- sūdzēt Likumā noteiktā kārtībā vērsties (tiesā) ar prasību civillietā vai sūdzību krimināllietā (pret kādu).
- delikts Likumpārkāpums; prettiesisks nodarījums, par ko atbildīgs nodarītājs.
- oriģinālliteratūra Literatūra, kas sarakstīta savas tautas valodā, pretstatā tulkotai literatūrai.
- romantisms Literatūras un mākslas virziens (radies 18. gs. beigās, 19. gs. sākumā kā pretstats klasicismam un racionālismam), kas pievēršas galvenokārt cilvēka jūtu un individuālo pārdzīvojumu attēlojumam.
- gaismas koeficients logu stiklu laukuma attiecība pret grīdas laukumu.
- pretrunas likums loģikas likums, saskaņā ar kuru divi pretēji vai pretrunīgi spriedumi nevar būt reizē patiesi.
- izlozēt Lozējot noteikt (piem., starta kārtību, sporta spēļu pretinieku).
- šaustīt Ļoti asi, nesaudzīgi kritizēt, nosodīt (kādu, ko), vērsties (pret kādu, ko).
- bijība Ļoti liela cieņa (pret kādu, ko), kas saistīta ar apziņu par savu niecīgumu, nezināšanu u. tml.
- antipātija Ļoti liela nepatika, noturīga nelabvēlīga emocionāla attieksme; pretstats: simpātija.
- riebums Ļoti liela nepatikas, pretīguma sajūta, izjūta (pret ko).
- antipātisks Ļoti nepatīkams; pretstats: simpātisks.
- magnētadata Magnēta plāksnīte ar nosmailinātu galu, kas (piem., kompasā), brīvi griežas ap vertikālu asi un vienmēr ar vienu polu ir vērsta pret ziemeļiem.
- reversēt Mainīt (ko) atpakaļ, pretējā virzienā.
- mainīt naudu Mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- mainīt naudu Mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām vai lielākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- iemainīt Mainot iegūt (ko); mainot atdot (pret ko).
- sētas māja māja, kuras priekšējā fasāde ir vērsta pret pagalmu.
- šķira Marksisma teorijā – vēsturiski nosacīta cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kas atšķiras viena no otras pēc to attiecībām pret ražošanas līdzekļiem.
- dialektiskais materiālisms marksisma teorija par cilvēces attīstību kā materiālu cēloņu izraisītu konfliktu virkni, politiskos un vēsturiskos notikumus interpretējot kā šķiru cīņas rezultātu.
- atskaites sistēma materiāls ķermenis un ar to saistīta koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru noteic ikviena cita ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.
- padeve Materiālu apstrādē – darbgalda instrumenta pārvietošanās attiecībā pret apstrādājamo detaļu vienā griešanas kustības ciklā (piem., vienā detaļas vai instrumenta apgriezienā).
- patēvs Mātes vīrs attiecībā pret bērniem, kuriem viņš nav miesīgs tēvs.
- iesāņus Mazliet sānis, ne tieši pretī (būt, atrasties); mazliet uz sāniem, uz vienu pusi.
- mikropasaule Mazo lielumu (piem., atomu, elektronu) pasaule; pretstats: makropasaule.
- mikrokosmoss Mazu lielumu, sīku matērijas struktūras elementu (atomu u. tml.) pasaule; mikropasaule; pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
- recepšu medikamenti medikamenti, kurus pārdod tikai pret ārsta izrakstīto recepti.
- paracetamols Medikaments, ko lieto pret sāpēm un drudzi.
- korvalols Medikaments, ko lieto sirds darbības traucējumu gadījumos, pret nervozitāti u. tml.
- berze Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru; ārējā berze.
- saķere Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru.
- prezervatīvs Mehānisks pretapaugļošanās un seksuāli transmisīvo infekciju aizsardzības līdzeklis – īpaši elastīga materiāla uzmava vīrieša dzimumloceklim.
- māsa Meita attiecībā pret citiem bērniem ģimenē.
- pameita Meita attiecībā pret pamāti, patēvu.
- krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu vai krustmāti.
- songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā; dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
- vecs mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
- ommetrs Mēraparāts elektriskās pretestības mērīšanai.
- megommetrs Mēraparāts lielas elektriskās pretestības mērīšanai.
- dižmežs Mežs, kurā koki izauguši no sēklām (pretstatā atvasājam).
- pretmīla Mīla, kas izraisās cilvēkā, kuru kāds mīl; pretmīlestība.
- cilvēkmīlestība Mīlestība pret cilvēkiem, cilvēci.
- tuvākmīlestība Mīlestība pret savu tuvāko, arī pret jebkuru cilvēku attieksmē pret sevi.
- nelaimīga mīlestība mīlestība, kas neizraisa pretmīlestību; mīlestība pret cilvēku, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
- nocietinājums Militāra būve (piem., tranšeja, mūris, cietoksnis) aizsardzībai pret ienaidnieka uzbrukumu.
- graut Militārā darbībā iznīcināt (pretinieku), nodarīt zaudējumus (pretiniekam).
- kara tiesa militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militāpersonu noziegumiem, par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā); karatiesa.
- karatiesa Militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, arī lietas par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā).
- kara tribunāls militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (padomju iekārtā).
- kājnieku mīna mīna, kas paredzēta pretinieka kājnieku iznīcināšanai.
- letalitāte Mirstība; mirstība no kādas slimības attiecībā pret cilvēku skaitu, kas ar šo slimību ir slimojuši.
- mirstība Mirušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
- sirdsapziņas pārmetumi mokoša savas nepareizās rīcības, attieksmes apzināšanās, negatīva attieksme pret tām.
- apakšējā kulminācija moments, kurā debess spīdeklis šķērso debess meridiāna pretējo pusi (piem., pusnaktī).
- šķīvis Mūzikas sitaminstruments, kas sastāv no diviem metāla diskiem, ko parasti sit vienu pret otru, radot asu, šķindošu skaņu.
- kredīts Naudas līdzekļu nodošana fiziskai vai juridiskai personai uz noteiktu termiņu un par zināmu atlīdzību (parasti pret attiecīgu nodrošinājumu); šādā veidā nodotie naudas līdzekļi.
- aizdevums Naudas summa, ko pret ķīlu vai garantiju kredītiestāde izsniedz aizņēmējam; attiecīgā finanšu operācija.
- deflācija Naudas vērtības palielināšanās un preču cenu samazināšanās, ko izraisa apgrozībā esošā naudas daudzuma samazinājums; pretstats: inflācija.
- dabīga nāve nāve no vecuma vai slimības (pretstatā varmācīgai nāvei).
- dabiska nāve nāve no vecuma vai slimības (pretstatā varmācīgai nāvei).
- nosāņus Ne tieši pretī; arī tālāk, savrup.
- spiediens Neatlaidīga, mērķtiecīga rīcība, darbība, lai panāktu (uzbrucēja, pretinieka) atkāpšanos.
- vajāt Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
- atturēties balsošanā nebalsot ne par, ne pret.
- gūsts Nebrīve, kādā atrodas pretinieka sagūstīts karavīrs.
- necieņa Necienīga attieksme, cieņas trūkums (pret kādu, ko).
- samierināties Necīnīties (parasti pret ko nevēlamu), būt mierā (ar esošo stāvokli).
- nedrīkstēt (ne) pīkstēt nedrīkstēt, neiedrošināties nekā bilst pretī; nedrīkstēt, neiedrošināties ne vārda bilst.
- neiedrošināties (ne) pīkstēt nedrīkstēt, neiedrošināties nekā bilst pretī; nedrīkstēt, neiedrošināties ne vārda bilst.
- (kā) par brīnumu negaidīti, neparasti; pretstatā gaidītajam, parastajam.
- nepatika Negatīva emocionāla attieksme (pret ko).
- nicinājums Negatīva emocionāla attieksme, kurai raksturīga izteikta nepatika (pret kādu, ko), sava pārākuma apziņa, (kā) vērtības, nozīmīguma noliegums; nicināšana.
- pretīgums Negatīvs psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga stipra nepatika (pret ko).
- atdurties kā pret sienu negūt atsaucību, tikt atraidītam; sastapties ar pretestību, nepārvaramām grūtībām.
- intolerance Neiecietība pret citu uzskatiem.
- neiedrošināties ne iepīkstēties neiedrošināties, nedrīkstēt nekā teikt pretī.
- nedrīkstēt ne iepīkstēties neiedrošināties, nedrīkstēt nekā teikt pretī.
- diktatūra Neierobežota (partijas, grupējuma, atsevišķa cilvēka) valsts vara, kas (parasti) iegūta ar prettiesiskiem vai vardarbīgiem līdzekļiem un balstās uz nežēlību un teroru.
- uzšķaudīt Neievērot, neatzīt (piemēram, ko sabiedrībā noteiktu), nicīgi izturēties (pret ko).
- patrīties Neilgu laiku, mazliet trīties (gar ko, pret ko); paberzēties.
- negribēt (ne, nekā) zināt neinteresēties (par ko), arī būt pret (ko).
- rezistence Nejutība (pret antibiotikām, zāļu vielām u. tml.).
- nevīžīgs Nekārtīgs, nolaidīgs (pret sevi, savu ārieni u. tml.).
- ļauns prāts nelabvēlīga, arī naidīga attieksme pret kādu.
- sīknauda Neliela naudas summa (attiecībā pret ļoti lielu naudas summu).
- sadursme Neliela, neilga kauja (parasti starp nelieliem pretinieku spēkiem karadarbības laikā).
- nelikumība Nelikumīga, neatļauta, arī prettiesiska darbība, rīcība.
- uzticīgs Nelokāms, pastāvīgs (savos uzskatos, rīcībā, attieksmē pret kādu, ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ūdensvirza Neļķu dzimtas daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar ļodzīgu pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem.
- raganu medības nepamatota vēršanās pret kādu personu vai personu grupu.
- mizantropija Nepatika pret cilvēkiem.
- rusofobija Nepatika pret krieviem, krievu tautu; šīs nepatikas paušana.
- nelabi Nepatīkami, pretīgi.
- grūst rīklē nepelnīti, arī pret savu gribu dot (kādam naudu vai ko vērtīgu).
- nosargāt Nepieļaut pretiniekam (sporta spēlēs) gūt vārtus, punktus u. tml.
- ļauties Nepretoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
- utopija Nerealizējama tagadnes pretrunu atrisināšanas ideja.
- antagonists Nesamierināms (uzskatu, kāda sabiedriska virziena u. tml.) pretinieks.
- likumu kolīzija nesaskaņas vai pretrunas starp atsevišķiem likumiem, kas reglamentē vienas un tās pašas vai radniecīgas sabiedriskās attiecības.
- cietsirdīgs Nesaudzīgs, bezjūtīgs (pret citiem), arī nežēlīgs, ļauns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- diskriminācija Netaisna, pazemojoša, arī prettiesiska izturēšanās pret atsevišķiem iedzīvotājiem, piem., rasu, tautības, dzimuma, seksuālās orientācijas, ticības dēļ.
- imūns Neuzņēmīgs (pret infekcijas slimību ierosinātājiem un svešām vielām).
- skepse Neuzticēšanās kādām idejām, teorijām, dogmām u. tml.; šaubas (par ko), neticība (kam); pārmērīgi kritiska attieksme (pret ko).
- slazds Nevēlama, bīstama situācija; paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā.
- neradība Nevēlama, kaitīga, arī pretīga radība.
- atsist Neviļus pieļaut, ka (ķermeņa daļa) spēji, sāpīgi atduras (pret ko).
- nekārtīgs Nevīžīgs, nolaidīgs, paviršs (piem., pret savu ārieni, pienākumiem).
- bendēt Nežēlīgi, necilvēcīgi izturēties (pret kādu); nogalināt.
- zākāties Nicīgi, arī nievīgi izsakoties, paust savu attieksmi (pret kādu, pret ko); pelt, nievāt (kādu), ņirgāties (par kādu, par ko).
- cinisms Nicinoša attieksme pret vispārpieņemtajām pieklājības un tikumības normām, to ignorēšana.
- spļaut virsū (kādam, uz ko) nicinoši, aizvainojoši izturēties, attiekties (pret kādu, ko).
- vīpsna Nicinošs, noraidošs smaids (ar aizvērtām lūpām); raksturīga sejas izteiksme, kurā izpaužas ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīns.
- žults Niknums, ļaunums (pret kādu); sarūgtinājums.
- kazemāts No izturīgiem materiāliem celts virszemes vai pazemes nocietinājums; telpa šādā nocietinājumā aizsardzībai pret artilērijas šāviņiem.
- dibenplāns No skatītāja attālākā (kā, piem., telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: priekšplāns.
- realizēt Nodot (ko) cita rīcībā, īpašumā un saņemt pretī naudu vai ekvivalentu preci.
- izīrēt Nodot lietošanā pret maksu.
- drošība Nodrošinājums (piem., pret pārpratumu).
- nodrose Nodrošināšanās (pret zaudējumiem, darbības traucējumiem u. tml.).
- sargāt Nodrošināt (kādu) pret ko nevēlamu, bīstamu; rūpēties par (kāda) drošību.
- piesegt Nodrošināt (savas karaspēka vienības) darbību, novēršot pretinieka uzbrukuma iespējas.
- piesegt Nodrošināt (savas sporta komandas) darbību, aizkavējot pretinieka darbību.
- sargāt Nodrošināt pret ko nevēlamu (par dzīvniekiem).
- pasargāties Nodrošināties pret ko nevēlamu, ļaunu.
- mediāna Nogrieznis, kas savieno trijstūra virsotni ar pretējas malas viduspunktu.
- partijas (iekšējā) opozīcija nogrupējums, kas regulāri pauž partijas oficiālai nostājai pretēju viedokli.
- sadurties Nokļūt, būt pretrunīgās, arī cīņas attieksmēs.
- prostrācija Nomāktība, pilnīgs spēku izsīkums, vienaldzība pret apkārtni.
- klasiskā mūzika nopietnā mūzika pretstatā vieglajai un estrādes mūzikai.
- uz Norāda to, pret ko ir attiecināts kāda veseluma sadalījums.
- viņš Norāda uz (kā) pretējo, attālāko, piem., pusi, malu, galu.
- ar Norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi; norāda attieksmi pret ko.
- pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai ko apmainītu pret ko citu.
- starp Norāda uz dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas, pretstatītas u. tml.
- pret- Norāda uz neatbilsmi, arī to, ka ir pretrunā ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
- te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1).
- šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1]; pretstats: tur.
- kontr- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
- uz- Norāda uz spēcīgu, parasti fiziskas, darbības virzību (pret kādu, ko).
- pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kam stājas, aktīvi darbojas pretī, arī ko cenšas atvairīt, nostatīt pretī.
- virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, attiecībā pret kuru kas virzās, novietojas, ko virza, novieto.
- pret Norāda uz vietu, arī priekšmetu, pie kā (kas) balstās, skaras klāt, arī pret ko (kas) kustībā atduras.
- pret Norāda uz vietu, priekšmetu, kam pretī vai tuvu (kas) atrodas, noris, arī kam pretī (kas) vēršas, virzās.
- piespiedu Norāda, ka (kas) notiek, norisinās pret paša gribu, parasti nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
- pretī Norāda, ka (kas) pārvietojas, virzās, arī tuvojas no pretējās puses uz kā pusi.
- ap- Norāda, ka (kas) tiek vērsts vai pavēršas pretējā virzienā.
- zemē Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta virzienā pret zemi, lejup.
- aizsarg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aizsargā (no kā, pret ko).
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas pretī, pretējā virzienā kam līdzīgam; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, noris kam pretējā virzienā.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daļējs (attiecībā pret ko).
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pastāvīgs (pretstatā tam, kas ir mainīgs).
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt virzība, izplatība kam pretī, pretējā virzienā.
- bez Norāda, ka trūkst, nav kā; pretstats: ar.
- gar Norāda, pret ko ir noteikta attieksme.
- negatīvisms Noraidoša, negatīva attieksme (pret kādu, pret ko).
- nocentrēt Noregulēt (ko) noteiktā attiecībā pret centru, rotācijas asi.
- tikumība Normu un principu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai; arī morāle (1).
- aizsargāt Nosargāt (noteiktu laukuma daļu) pret pretinieku uzbrukumiem – sporta spēlēs.
- nosargāties Nosargāt, pasargāt sevi (pret ko nevēlamu, kaitīgu).
- valcēt Noslēgt ar īpašu ierīci, spiežot starp diviem pretēji rotējošiem diskiem.
- noskaņojums Noteikta domu, uzskatu, gribas u. tml. virzība, arī attieksme (pret kādu, ko).
- traumatisms Noteiktā laika posmā traumas ieguvušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu; traumu ieguve, to veids pēc struktūras.
- princips Noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
- profils Noteikta, raksturīga (piem., priekšmeta, celtnes) ģeometriskā griezuma, šķēluma forma (parasti attiecībā pret vertikālu plakni); šķērsgriezums.
- stāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret kādu, ko); arī nostāja.
- nekārtība Notikumi, fakti, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pieņemto kārtību; trūkumi, nepilnības.
- līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt; padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
- samierināt Novērst pretrunīgumu, neatbilsmi (piem., starp uzskatiem).
- izlīdzināt Novēršot (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), rast izlīgumu, samierināšanos.
- aizsargāt Novietojot (kam ko) priekšā vai atrodoties (kam) priekšā, pasargāt pret nevēlamu iedarbību.
- atbalstīt Novietot (uz kā), atsliet (pret ko), piespiest (pie kā).
- centrēt Novietot noteiktā attiecībā pret centru.
- savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
- nobīdīt Novirzīt (kādu sistēmas daļu, elementu) attiecībā pret ko.
- nodevība Noziedzīga rīcība (piem., slepena sadarbība ar ienaidnieku), kas ir vērsta pret valsts interesēm, apdraud tās drošību.
- apņirgt Ņirdzīgi izsmejot, vērsties (pret kādu), apvainot (kādu).
- licence Oficiāla atļauja (pret atlīdzību) izmantot patentētu izgudrojumu, literatūras vai mākslas darbu.
- sūdzība Oficiāls iesniegums par nelikumīgu, nepareizu vai aizskarošu darbību (pret personu vai iestādi, organizāciju).
- oriģinālopera Opera, ko sacerējis savas tautas komponists, pretstatā cittautu operām.
- objektīvs Optisko instrumentu, aparātu sastāvdaļa – lēca vai lēcu sistēma, kas ir vērsta pret novērojamo priekšmetu un veido reālu tā optisko attēlu.
- nomods Organisma aktivitātes stāvoklis; pretstats: miegs.
- tolerance Organisma izturība pret nevēlamu vielu.
- imunitāte Organisma neuzņēmība pret infekcijas ierosinātājiem, arī ģenētiski svešiem audiem un vielām.
- sensibilitāte Organisma pastiprināta jutība pret alergēnu.
- alerģija Organisma pastiprināta vai izkropļota reakcija pret tam svešu vielu (antigēnu).
- imūnsistēma Organisma pašaizsardzības sistēma pret infekcijas slimību ierosinātājiem vai svešām vielām.
- rezistence Organisma pretestības spējas – izturība pret kā nevēlama (piem., mikroorganismu vai citu slimību izraisītāju) iedarbību.
- insulīna rezistence organisma šūnu jutības samazināšanās pret insulīnu.
- alohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā ieceļojuši; pretstats: autohtoni.
- autohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā izveidojušies evolūcijas gaitā nevis ieceļojuši; pretstats: alohtoni.
- vienēdāji Organismi, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem; monofāgi; pretstats – visēdāji.
- streiks Organizēta darba pārtraukšana, atteikšanās strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
- karagājiens Organizēta darbība (pret ko).
- streikot Organizēti pārtraukt darbu, atteikties strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu (piem., no uzņēmēja, valdības) kādu (parasti ekonomisku vai politisku) prasību izpildi.
- reverss Otrā, pretējā (medaļas, monētas) puse.
- pāri Otrā, pretējā pusē.
- atgriezenisks Otrāds, pretējs (piem., par secību).
- apgriezts Otrāds, pretējs.
- sensitivitāte Paaugstināts jutīgums, uzņēmība pret apkārtējās vides iedarbību.
- sasliet Pacelt (ko) stāvus un atbalstīt (vienu pret otru).
- uzstādināt Pacelt ūdens līmeni ūdenstecē ar hidrotehnisku būvi; šādā veidā (no būves augšup pret sākotnējo tecējumu) radīt (piemēram, ezeru).
- pazemība Padevīga, bijīga, cieņas pilna attieksme pret citiem; sava nepilnīguma apzināšanās, savu nopelnu, panākumu u. tml. neizrādīšana, neuzsvēršana.
- politinformācija Padomju Savienības komunistiskās partijas propagandas un ideoloģijas līdzeklis – aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana darbaļaudīm atbilstoši partijas interpretācijai un mērķiem.
- kapitulācija Padošanās, atteikšanās no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
- kapitulēt Padoties, atteikties no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
- mētelis Pagarš, priekšā aizdarāms virsējais apģērba gabals ar garām piedurknēm, ko valkā, lai aizsargātos pret aukstumu, lietu, putekļiem u. tml.
- uzgriezt Pagriezt (sava ķermeņa daļu pret kādu, ko).
- apgriezt Pagriezt pretējā virzienā, otrādi.
- samīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām šaurā vietā); izmainīties (2).
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām šaurā vietā).
- samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā); izmainīties (2).
- uztiept Pakļaujot savai gribai (kādu), panākt, ka (tam) kas jāpieņem, jāatzīst, pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
- uzmākt Pakļaujot savai gribai, panākt, ka (kādam) pretēji (savām) vēlmēm, vajadzībai jāpieņem, jāatzīst (kas).
- uzplīt Pakļaujot savai ietekmei, panākt, ka (kādam kas) jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
- nopaļāt Paļājot izpaust negatīvu atieksmi (pret kādu), atzīt (ko) par sliktu; nopelt.
- uzticēties Paļauties uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidīties (no tā).
- sadzīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) nonāk, nokļūst (kur, parasti pret savu gribu).
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēka psihiskam stāvoklim, viņa darbībai) veidojas noteikta, arī citāda virzība (uz ko, pret ko).
- piespiest Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ko dara pretēji savai gribai, vēlmēm.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās spēja pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
- norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti cilvēks, tā ķermenis) iegūst fizisko izturību, spēju pretoties slimībām.
- zvalstīt Panākt, būt par cēloni, ka mainās (kā) stāvoklis attiecībā pret ko.
- kustināt Panākt, būt par cēloni, ka mainās (kā) stāvoklis telpā, attiecībā pret ko.
- iežēlināt Panākt, ka iežēlojas; izraisīt žēlumu, līdzjūtību (pret sevi).
- izlīdzināt spēli panākt, ka pretinieks zaudē pārsvaru.
- sāpju paņēmiens paņēmiens (cīņas sportā), ar ko pretiniekam izraisa sāpes.
- pretspēks Parādību kopums, kas aktīvi darbojas pretī (kādai darbībai).
- statistika Parādību, faktu u. tml. skaitliska uzskaite, arī interpretācija.
- individuālisms Paradums vai princips turēties savrup, nesadarboties ar citiem; egocentrisms; pretstats: kolektīvisms.
- jaunākais Pārākā pakāpe --> jauns (1); tāds, kam nav tik liels vecums (kā kādam citam); pretstats: vecākais.
- vecākais Pārākā pakāpe --> vecs (1); tāds, kam ir lielāks vecums (nekā kādam citam); pretstats: jaunākais.
- inversija Parastās kārtības, stāvokļa, attiecību u. tml. maiņa pretējā virzienā, otrādi; apvērsts stāvoklis; pārstatījums.
- diametrāls Parasti savienojumā "diametrāli pretējs": pilnīgi pretējs.
- griezt Parasti savienojumā ar "apkārt", "otrādi": vērst (uz pretējo pusi).
- vare Parasti savienojumos "ar varēm", "ar vari", "par varēm", "pa varēm", "par vari": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību.
- varīte Parasti savienojumos "ar varītēm", "ar varīti", "par varītēm", "pa varītēm": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību.
- konvencionālie ieroči parastie ieroči (pretstatā kodolieročiem).
- turēt naidu pārdzīvot naidu (pret kādu), parasti ilgāku laiku.
- aizrauties Pārdzīvot spēcīgas, bet īslaicīgas jūtas (pret pretēja dzimuma cilvēku).
- krist galējībās pāriet (savā rīcībā, uzskatos) no viena viedokļa uz citu – pilnīgi pretēju viedokli.
- mesties no vienas galējības otrā pāriet no viena viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
- apgriezt Pārmainīt pretējā virzienā, arī sagrozīt.
- nežēlīgs Pārmērīgi stingrs, prasīgs (pret kādu).
- māte pārn. Galvenais, vadošais (attiecībā pret citiem tā paša veida objektiem).
- uzvarēt Pārspēt (pretinieku sporta sacensībās), sasniegt labāko rezultātu.
- uzveikt Pārspēt (pretinieku sporta sacensībās).
- mākt Pārspēt cīņā, piespiest atkāpties (pretinieku).
- uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku, piemēram, bruņotā sadursmē).
- litota Pārspīlēts, tīšs (kā) samazinājums; izteiksmes forma, kurā lietots šāds samazinājums; pretstats: hiperbola.
- izdegt Pārstāt darboties, pārdegot kvēldiegam, pretestībai, tinumam.
- padoties Pārstāt pretoties, atzīt sevi par uzvarētu.
- nolikt ieročus pārtraukt bruņotu cīņu, pretdarbību; arī padoties.
- aizlauzties Pārvarot pretestību (piem., laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izlauzties Pārvarot pretestību, ar grūtībām izvirzīties (cauri kam, caur ko), tikt (kur).
- lauzties Pārvarot pretestību, šķēršļus, virzīties (cauri kam).
- pretpasākums Pasākums, kas ir vērsts (pret ko).
- pikets Pasākums, kurā cilvēks vai cilvēku grupa, atrodoties kādā vietā, pauž savu protestu, negatīvo attieksmi (pret ko).
- karantīna Pasākumu sistēma valsts teritorijas aizsargāšanai pret bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu iekļūšanu un izplatīšanos.
- makropasaule Pasaule lielā, kosmiskā mērogā, Visums; pretstats: mikropasaule.
- būt Pastāvēt (par ģimenes vai sabiedrības locekli attiecībā pret citu šīs ģimenes vai sabiedrības locekli).
- pasāts Pastāvīga virziena pret ekvatoru vērsts tropu vējš, kas ziemeļu puslodē pūš ziemeļaustrumu, bet dienvidu puslodē – dienvidaustrumu virzienā.
- sensibilizēt Pastiprināt organisma, tā daļu jutīgumu pret kādas vielas iedarbību.
- oriģināldarbs Paša autora radīts (parasti) mākslas darba eksemplārs (pretstatā kopijai, novilkumam, sērijveida ražojumam u. tml.).
- oriģināls Paša autora radīts mākslas darba eksemplārs (pretstatā kopijai).
- altruisms Pašaizliedzīga, nesavtīga gādība par citiem, gatavība uzupurēties citu labā; pretstats: egoisms.
- tirānija Patvaļīga, nežēlīga izturēšanās, varmācīga, despotiska rīcība (attiecībā pret citiem cilvēkiem).
- brāļoties Patvaļīgi pārtraukt kara darbību un nodibināt draudzīgas attiecības ar pretinieka karavīriem (1. Pasaules kara laikā).
- strīdēties Paust atšķirīgus vai pretējus uzskatus (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
- strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, intereses, parasti satrauktā, asā sarunā.
- zobot Paust ironisku, izsmējīgu attieksmi (pret kādu, ko).
- rādīt mēli (kādam) paust necieņu, nicinājumu (pret ko).
- sodīties Paust noraidošu, nopeļošu attieksmi pret ko; būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi pret ko.
- ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā; strīdēties.
- reaģēt Paust savu nostāju, attieksmi (pret ko).
- apieties Paust, parādīt savu attieksmi, arī izturēties (pret cilvēku, arī dzīvnieku).
- iestāties Paužot noteiktu viedokli, nostāju, aktīvi aizstāvēt (ko), iebilst (pret ko).
- pretstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pretstatīt.
- apvērsiens Pavērsiens pretējā virzienā.
- apgriezties Pavērsties pretējā virzienā, otrādi.
- dīdīt pādi pēc sena vārda došanas rituāla šūpot bērnu, celt to pretī saulei.
- vivipārija Pēcnācēju radīšana, dīglim pilnīgi attīstoties mātes ķermenī (pretstatā dzimšanai no olas) – piem., zīdītājdzīvniekiem; dzīvdzemdēšana.
- birokrātija Pedantiski formāla attieksme pret veicamajiem pienākumiem; neelastīgums; birokrātisms.
- lēkt Pēkšņi, strauji virzīties prom (no kā), piem., pēc atsišanās pret ko (par priekšmetiem).
- zibenskarš Pēkšņs uzbrukums (karš) ar mērķi īsā laikā gūt uzvaru pār pretinieku.
- paisums Periodiska ūdens līmeņa paaugstināšanās (jūrās, okeānos); pretstats: bēgums.
- oponents Persona, kas (piem., diskusijā) apstrīd kāda izteikto viedokli, uzskatus, iebilst pret ko.
- antivakseris Persona, kas apstrīd dažu vai visu vakcīnu efektivitāti, tiesiskumu un nekaitīgumu un pretojas vakcināciju regulējošajiem noteikumiem.
- reflektants Persona, kas pretendē (parasti būt par studentu mācību iestādē).
- pedofils Persona, kurai ir seksuāla novirze – dzimumtieksme pret bērniem kuri nav sasnieguši pubertāti.
- vaina Personas psihiska attieksme pret savu nodarījumu un tā sekām.
- virknes slēgums pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
- cīnīties Piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); karot.
- cīnīties Piedalīties sacensībās, cenšoties pārspēt, pieveikt (pretinieku) sporta sacīkstēs.
- kavalieris Pieklājīgs, laipns vīrietis (parasti attieksmē pret sievietēm); dāmas pavadonis, aizsargātājs.
- zaudēt vārtus pieļaut, ka pretinieks gūst vārtus (sporta spēlē).
- saistība Pienākums (pret kādu), nepieciešamība ko darīt, veikt (kāda labā).
- pūķis Piesaistīts, par gaisu smagāks lidaparāts, ko gaisā notur gaisa masas, kuras plūst pret lidaparāta virsmu noteiktā leņķī.
- drošības līdzekļi piespiedu līdzekļi pret aizdomās turēto vai apsūdzēto, lai tas neizvairītos no izmeklēšanas.
- vardarbība Piespiedu metodes (arī militāra darbība) pret kādu, piem., etnisku vai sociālu grupu, tautu.
- impregnēt Piesūcināt ar ķīmiskām vielām, lai pasargātu no nelabvēlīgiem vides ietekmes faktoriem, padarītu izturīgāku (pret ko).
- skriet (kādam) pakaļ pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
- piesist kanti pievērst uzmanību, izrādīt simpātijas pretējā dzimuma personai.
- par simt astoņdesmit grādiem pilnīgi pretēji iepriekšējam.
- oriģināls Pirmreizējs teksts, dokuments (pretstatā norakstam, kopijai).
- piets Plakanā, paplatinātā (piem., cirvja uzgaļa) daļa, kas atrodas pretī asmenim.
- spārns Plākšņveida detaļa, kas ir novietota virs (transportlīdzekļa) riteņiem un aizsargā pret šļakatām, dubļiem.
- putekļmētelis Plāna auduma mētelis, kas aizsargā pret vēju; putekļu mētelis.
- putekļu mētelis plāna materiāla mētelis, kas aizsargā pret vēju, putekļiem.
- opozīcija Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes).
- pretstāve Planētas atrašanās Saulei pretējā pusē (skatoties no Zemes); opozīcija (2).
- lidojošais šķīvītis Plastmasas disks, kuru met un kas spēles pretiniekam ir jānoķer.
- tautas tribūns plebeju augstākā vēlētā amatpersona, kas aizsargāja plebeju tiesības pret patriciešu mēģinājumiem tās aizskart.
- pretējā zīme plusa zīme attiecībā pret mīnusa zīmi vai mīnusa zīme attiecībā pret plusa zīmi.
- skaloties Plūst, parasti atsitoties pret ko (piem., par ūdeni, viļņiem).
- tikumības policija policijas nodaļa, kuras uzdevums ir sekmēt sabiedrības tikumību (piem., ierobežojot prostitūciju, cīnoties pret sutenerismu, pedofiliju).
- pretpols Pols, kas ir pretējs dotajam polam.
- priekšpostenis Postenis, kura uzdevums ir brīdināt par pretinieka uzbrukumu.
- aizsargpote Pote, kas padara organismu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību.
- pretenzija Prasība (parasti pēc kā tāda, uz ko ir tiesības), arī tīkojums (pēc kā), iebildums (pret ko).
- pretprasība Prasība, ko atbildētājs iesniedz pret prasītāju tai pašā lietā.
- konfrontēt Pratināt divas vai vairākas personas, vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- sieva Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; dzīvesbiedre; laulātā draudzene.
- dzīvesbiedre Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; sieva.
- dzīvesbiedrs Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu; vīrs.
- kontraceptīvie līdzekļi pretapaugļošanās līdzekļi.
- ar kājām gaisā pretēji parastajam, pieņemtajam; pavisam nepareizi.
- antitēze Pretēju vai kontrastējošu jēdzienu vai tēlu pretnostatījums iespaida pastiprināšanai.
- sadursme Pretējus spēkus, pretējas puses pārstāvošu cilvēku saskare, izmantojot fizisku iedarbību, arī ieročus, vardarbību.
- ienaidnieks Pretinieka karaspēks; pretinieks (militārā sadursmē).
- zonas aizsardzība pretinieka komandas uzbrukuma atvairīšana, spēlētājiem ieņemot noteiktu vietu (piem., savas aizsardzības zonas priekšā).
- pretējais leņķis pretleņķis.
- aizstāvēties Pretojoties aizstāvēt, aizsargāt sevi (pret uzbrukumu, pāridarījumu u. tml.).
- izrādīt pretestību pretoties.
- ķepuroties pretī pretoties.
- pretsoļi Pretpasākumi; pretdarbība.
- pretišķības Pretrunas; pretstati.
- centrbēdzes spēks pretspēks tam spēkam, kas liek ķermenim kustēties pa līkni.
- stādīt pretī pretstatīt.
- stādīt pretim pretstatīt.
- prettanku grāvis prettanku šķērslis līdzenā apvidū, plats aptuveni 1 metru dziļš izrakums ar stāvām malām.
- anti- Priedēklis ar pretstata nozīmi (svešvārdos).
- dis- Priedēklis, kas (svešvārdos) apzīmē sadalīšanu, nošķiršanu vai norāda uz pretstatu.
- re- Priedēklis, kas svešvārdos norāda uz (kā) atkārtošanos, atjaunošanos vai pretēju darbību.
- priekšgals Priekšējais (kā) gals, priekšējā (kā) daļa; pretstats: pakaļgals.
- augša Priekšmeta augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri); pretstats: apakša.
- apakša Priekšmeta daļa, kas veido tā pamatu; apakšējā daļa; pretstats: augša.
- kustība Priekšmeta, šķidruma, gāzes, elementārdaļiņu u. tml. pārvietošanās (kādā virzienā, attiecībā pret ko).
- aizsargs Priekšmets, ierīce, iekārtojums, kas aizsargā (pret ko).
- mugurpuse Priekšpusei vai apakšpusei pretējā (priekšmeta) puse, daļa.
- civilapģērbs Privāts apģērbs (pretstatā formas tērpam).
- kalvinisti Protestantisma konfesija, ko 16. gadsimtā Šveicē nodibināja Ž. Kalvins un kuras raksturīgākā mācība ir iepriekšnolemtības doktrīna – uzskats, ka izredzētās dvēseles tiks glābtas, turpretī citas – lemtas mūžīgām mokām.
- sist dūri galdā Protestēt (pret ko), izsakot savu viedokli.
- triekt dūri galdā Protestēt (pret ko), izsakot savu viedokli.
- balsot ar kājām protestēt pret balsojumu, atstājot telpu.
- piketēt Protestēt, paust savu attieksmi (pret ko), grupā vai individuāli nostājoties (parasti ar plakātu) kādā vietā.
- kārpīties pretī protestēt, runāt pretim.
- negatīvisms Psihes attīstības vai patoloģiska procesa izraisīta noraidoša attieksme un pretestība pretdarbība (pret ko).
- sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- suģestija Psihiska iedarbošanās uz cilvēku, kas izraisa noteiktu (parasti viņa gribai, apziņai pretēju) psihisko stāvokli.
- kompensācija Psihiska vai psihofizioloģiska procesa daļēja atjaunošanās, bojājuma mazināšanās, izveidojoties pretējos virzības impulsiem vai reakcijām.
- uzmanība Psihiskās darbības koncentrētība un virzība uz noteiktu objektu, šīs darbības izpausme (pret kādu, ko).
- daba Psihisko īpašību kopums, kas nosaka izturēšanās veidu, attieksmi pret apkārtni; raksturs.
- perversija Psihisks personības un uzvedības traucējums – slimīga, pretdabiska (parasti seksuāla) tieksme; šādu tieksmju attēlojums, izpausme.
- noraidījums Puses darbība, tai iebilstot pret noteiktu jautājumu vai tiesvedības procesa norisi.
- mārsils Puskrūms ar stāviem zariem, pretējām lapām un violetiem vai baltiem, smaržīgiem ziediem.
- termistors Pusvadītāju rezistors, kura aktīvā elektriskā pretestība ir atkarīga no temperatūras.
- nometnieks Putns, kam viss dzīves cikls – ligzdošana, barošanās un ziemošana – noris vienā noteiktā teritorijā; pretstats: gājputns.
- krustmāte Radiniece (piem., tēva vai mātes māsa); sieviete attiecībā pret bērnu vai gados jaunāku cilvēku.
- krusttēvs Radinieks (piem., tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis.
- šķilt Radīt (dzirksteles, uguni), piem., sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru.
- polarizēt Radīt (kam) pretstatu, krasu atšķirību.
- būkšķēt Radīt dobju troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- dunēt Radīt dobju, ļoti zemu troksni, parasti izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piem., par pērkonu, ūdeņiem, arī par sprādzieniem, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atbalsot šādu troksni.
- žvarkstēt Radīt griezīgu troksni (piem., par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko).
- pliukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- pļekšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- knakšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim.
- strikšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (kas rodas, piem., kam plīstot, arī kam cietam beržoties pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- blakšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (par ko pamīkstu, kas tiek sists, pret ko atsitas u. tml.).
- paukšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piem., par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- plīkšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (par šķidruma lāsēm, priekšmetiem) kas atsitas pret ko vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
- klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- žvakstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- klabēt Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) – par cietiem priekšmetiem, to daļām.
- skrabēt Radīt īsu, citu citam sekojošu troksni, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržoties (gar ko), piem., par asiem, cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
- grabēt Radīt īsus, ne visai skaļus, citu citam sekojošus trokšņus, piem., piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko); atskanēt šādiem trokšņiem.
- vīpsnāt Radīt raksturīgu sejas izteiksmi; kurai raksturīgs noraidošs, nicinošs smaids, arī ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīnēt.
- smīnēt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- blākšķēt Radīt skaļu dobju troksni (piem., par ko smagu, kas pret ko atsitas).
- žļarkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (piem., par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žvadzēt Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas skaras cits gar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- klauvēt Radīt troksni, atsitoties pret ko.
- servēt Raidīt bumbu (bumbiņu) pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piem., volejbolā, tenisā).
- spoguļraksts Raksts, kurā burtu novietojums, secība ir pretēja, salīdzinot ar parasto novietojumu, secību.
- pretraksts Raksts, kura saturs ir vērsts pret citu, parasti kritisku, rakstu.
- antagonisks Raksturīgs antagonismam; nesamierināmi pretišķīgs.
- rietumniecisks Raksturīgs rietumu zemēm, to iedzīvotājiem; pretstats: austrumniecisks.
- kūļāt Raustīt, plivināt (par vēju); sist (pret ko).
- ūdenszīme Ražošanas procesā papīrā ieveidota zīme, kas ir redzama, turot papīru pret gaismu.
- smiekli Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piem., prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- amerikāņu futbols regbijam līdzīga spēle, kurā ovāla bumba jāiesit vārtos vai jānogādā aiz pretinieka vārtu līnijas.
- satikties Regulāri satikt vienam otru un kopīgi pavadīt laiku (par pretēja dzimuma cilvēkiem).
- simetrija Regularitāte, proporcionalitāte, vienādu organisma daļu novietojumā attiecībā pret kādu asi vai plakni.
- kontrreformācija Reliģiski politiska kustība (16. un 17. gadsimtā), ko vadīja pāvests un kas bija vērsts pret reformāciju un protestantismu.
- republikānis Republikāniskas valsts iekārtas atzinējs, piekritējs; pretstats: monarhists.
- vājprātība Rīcība, izturēšanās u. tml., kas ir pretēja prāta apsvērumiem.
- žests Rīcība, kas apliecina noteiktu attieksmi (pret ko).
- aizsardzība Rīcība, pasākumi, lai aizstāvētu vai aizsargātu pret ko, no kā.
- demaršs Rīcība, pasākums (diplomātijā, politikā), arī pretrīcība kāda notikuma sakarā.
- musināt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, prettiesisku) rīcību; kūdīt.
- amora pasts rotaļa, kurā pretējā dzimuma dalībnieki sūta cits citam vēstules.
- norūdīt Rūdot panākt, ka (materiāls) iegūst nepieciešamo cietību, stiprību, izturību pret nodilumu.
- pretīrunāšana Runāšana, kurā izpaužas iebildumi, pretējas domas.
- es Runātājs (rakstītājs) attiecībā pret citiem.
- mēs Runātājs (rakstītājs) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem).
- sabiedriskā doma sabiedrības vai tās daļas uzskatu kopums, kurā izpaužas attieksme pret notikumiem, sabiedrības grupām, indivīdiem u. tml.
- pacifisms Sabiedriska kustība, kas vēršas pret jebkādu karu, noraida militārismu, nosoda ar militārismu saistītu rīcību; šādai kustībai raksturīgie uzskati.
- huligānisms Sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpums, kurā izpaužas necieņa pret sabiedrību.
- morāle Sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski reglamentē cilvēka rīcību sabiedrībā un viņa izturēšanos pret citiem cilvēkiem; tikumiskās normas.
- sasliet Sacelt stāvus un atbalstīt (pret ko).
- izšķīst Sadalīties gabalos, daļās (piem., atsitoties pret ko).
- sabiedriskās attiecības sadarbība ar sabiedrību, veicinot tās labvēlīgu attieksmi (piem., pret kādu uzņēmumu, iestādi).
- cīņa Sadursme (starp pretējiem spēkiem, jūtām u. tml.).
- sacirsties Sadurties, nesaskanēt, nonākt savstarpējās pretrunās, konfliktā (piem., par uzskatiem).
- saņemt Sagaidīt, izejot pretī, sasveicinoties, arī sagaidīt un uzņemt (ciemiņu, atnācēju u. tml.).
- turēt sirdī saglabāt (psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); saglabāt, parasti emocionālu, attieksmi pret kādu.
- kundze Saimniece, darba devēja (attiecībā pret padoto).
- kurpretī Saista divas relatīvi patstāvīgas salikta teikuma daļas pretstatījuma attieksmē; turpretī, turpretim.
- kamēr Saista divas relatīvi patstāvīgas salikta teikuma daļas; bet; turpretī.
- ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstatu.
- vien Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstatu.
- ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma attieksmē.
- nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz to pretstatu.
- nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, pastiprināti norādot uz to pretstatu.
- turpretī Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- bet Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- tomēr Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- toties Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- tik Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot un norobežojot otras daļas saturu; tikai (3).
- tikai Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot un norobežojot otras daļas saturu.
- vien Saista salikta sakārtota teikuma komponentus pretstatījuma attieksmēs, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu.
- turpretī Saista salikta teikuma daļas, norādot uz pretstatu.
- arī Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, tos pretstatot.
- bet Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
- tomēr Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
- toties Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu.
- taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta sakārtojuma teikuma komponentus, kā arī patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; tomēr.
- tikai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, tos pretstatot un norobežojot saturu.
- pozicionāls Saistīts ar (kā) stāvokli, novietojumu (parasti noteiktās attiecībās pret kādu objektu), šādam stāvoklim, novietojumam raksturīgs.
- altruistisks Saistīts ar altruismu; tāds, kas pauž altruismu; pašaizliedzīgs, nesavtīgs; pretstats: egoistisks.
- sinodisks Saistīts ar debess ķermeņu redzamo kustību pie debess attiecībā pret Sauli.
- idillisks Saistīts ar idilli (1), tai raksturīgs; laimīgs, bezrūpīgs, bez pretrunām un konfliktiem.
- pozicionāls Saistīts ar valodas vienību novietojumu attiecībā pret citām valodas vienībām (piem., vārdā, teikumā, tekstā), šādam novietojumam raksturīgs.
- pasaules koks saite starp divām pasaules pretējām pusēm – debesīm un zemi, cilvēkiem un dzīvniekiem, labo un ļauno.
- pielūgsme Sajūsmas, apbrīnas, cieņas un mīlestības izpausme (pret kādu).
- dežavū Sajūta, ka tas, kas šobrīd notiek, ir noticis, piedzīvots jau iepriekš; pretstats: žamevū.
- žamevū Sajūta, kad kaut kas pazīstams pēkšņi šķiet svešs vai jauns; pretstats: dežavū.
- likteņa ironija saka par apstākļu, notikumu sagadīšanos, kas ir pavisam pretēja domātajam, cerētajam un šķiet kā izsmiekls.
- pati uzmanība saka par cilvēku, kas ko ļoti uzmanīgi vēro, klausās u. tml., arī kas izturas laipni, pakalpīgi (pret kādu).
- pieķeras kā dadzis Saka par kādu, kas izjūt lielas simpātijas, mīlestību pret kādu.
- pielīp kā dadzis Saka par kādu, kas izjūt lielas simpātijas, mīlestību pret kādu.
- nūja ar diviem galiem saka par ko, kam ir divas atšķirīgas, pretējas puses.
- kā diena pret nakti saka par krasiem pretstatiem.
- medaļas otra puse saka par to, ko var aplūkot no cita (atšķirīga, pretēja) viedokļa.
- medaļas divas puses saka par to, ko var aplūkot no diviem (atšķirīgiem, pretējiem) viedokļiem.
- Ej (tu) dirst! saka, dzenot projām kādu, noraidot kāda teikto, paužot negatīvu attieksmi pret to.
- tā tik (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
- tas tik (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
- tā tikai (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
- tas tikai (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
- kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt, ko grib.
- kā jēriņš saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt, ko grib.
- rotaļājas kā kaķis ar peli saka, ja kāds izturas pret kādu ļoti nevērīgi, arī cietsirdīgi, nežēlīgi.
- liela mute saka, ja kāds mēdz nesmalkjūtīgi, bravurīgi runāt pretī.
- saki, ko gribi saka, ja kas notiek pretēji tam, kā varētu domāt.
- kā par spīti saka, ja notiek kas nevēlams (pretēji vajadzīgam, gribētajam u. tml.).
- kā jēla ola saka, ja pret kādu vai pret ko ir jāizturas ļoti uzmanīgi, saudzīgi, ja kāds ir ļoti jūtīgs, vārīgs.
- pie velna Saka, ja pret ko ir liela nepatika, vēlēšanās no kā atbrīvoties.
- nelabums kāpj kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (piem., aiz pretīguma pret ko).
- nelabums kāpj mutē saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (piem., aiz pretīguma pret ko).
- (tikai) pār manu līķi saka, kategoriski protestējot pret kādu iespējamu, nevēlamu darbību.
- nu, (vai) zini saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret teikto.
- kā par sodību saka, paužot negatīvu attieksmi pret ko nevēlamu.
- vilks ar viņu saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, ko.
- vilks ar to saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, ko.
- lielība naudu nemaksā saka, vēršoties pret cilvēku, kas lielās.
- asociācija Sakarība, kas veidojas starp priekšstatiem uz saskares, līdzības vai pretstata pamata.
- sasist Sakaut (pretinieku).
- turēties Sakopojot spēkus, arī cīnoties, pārvarēt grūtības; pretoties, nepadoties grūtībām, šķēršļiem.
- pacelt savu balsi sākt iebilst, protestēt (pret ko).
- iemīlēt Sākt izjust mīlas jūtas (pret kādu).
- iemīļot Sākt izjust patiku (pret kādu vietu), bieži uzturēties tajā.
- iemīļot Sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam); iemīlēt (2).
- iemīlēt Sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam).
- sēdināt uz apsūdzēto sola sākt tiesvedību pret kādu.
- pretstatīt Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas to atšķirības, pretišķības.
- nolīdzināt Samazināt, likvidēt (pretrunas, nesaskaņas u. tml.).
- paciets Samērā ciets; pretstats: pamīksts.
- pagarš Samērā garš; tāds, kas mazliet pārsniedz parasto, arī vajadzīgo garumu; pretstats: paīss.
- pamīksts Samērā mīksts; pretstats: paciets.
- paresns Samērā, diezgan resns; pretstats: patievs.
- atdauzīt Sāpīgi sasist (ķermeņa daļu, locekli pret ko).
- stāvēt (kam) pāri Saprātīgi, godprātīgi attiekties, izturēties (pret ko, arī kādu).
- saiet grīstē sarežģīties, notikt pretēji vēlamajam.
- tvists Sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā ar izteiktām gurnu kustībām, kurā partneri dejo viens otram pretī; šīs dejas mūzika.
- zaimot Sarkastiski izsmejot, pulgojot u. tml. izrādīt nievīgu attieksmi (pret ko svētu, neaizskaramu).
- zaimi Sarkastisks izsmiekls, ļaunas nievas, kas vērstas (parasti) pret ko svētu, godājamu; arī šāds izsmiekls, nievas, kas vērstas pret cilvēku.
- satriekt Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- atdurties Sastapties ar pretestību, traucēkli, nevēlamu attieksmi.
- sveicināt Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
- kājiņa Sašaurināta, garena priekšmeta daļa, ar kuru to piestiprina, balsta (pret ko).
- lauzties Satverot pretinieku ar rokām, censties vienam otru nogāzt zemē; cīkstēties.
- žēlastība Saudzējoša, piedodoša, rūpju pilna attieksme (pret kādu); šādas attieksmes izrādīšana.
- pasaudzēt Saudzīgi izturēties (pret kādu).
- krasts Sauszeme (pretstatā jūrai).
- renegātisms Savas agrākās, parasti politiskās, pārliecības noliegšana un pievienošanās šīs pārliecības pretiniekiem.
- bet Savienojumos "ne – bet", "nevis – bet" īpaši izceļ ar vienlīdzīgiem teikuma locekļiem nosaukto parādību pretstatu.
- rēķins Savstarpējas pretenzijas.
- apmainīties Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību.
- mīt Savstarpēji atbildēt, reaģēt uz darbību ar atbilstošu pretdarbību.
- ēsties Savstarpēji naidoties; izturēties naidīgi (pret kādu).
- uzpirkt Savtīgā nolūkā dodot (kādam) naudu, materiālas vērtības, panākt, ka (tas) rīkojas devēja interesēs pretēji likumam, morāles normām.
- dedukcija Secināšana no vispārīgā uz atsevišķo, no vispārīgiem spriedumiem uz atsevišķiem secinājumiem; pretstats: indukcija.
- gāzmaska Seju nosedzoša maska aizsardzībai pret indīgām gāzēm, radioaktīviem putekļiem u. tml.
- pedofilija Seksuāla novirze – dzimumtieksme pret bērniem, kuri nav sasnieguši pubertāti.
- dzimumtieksme Seksuāla tieksme pret otru (pretēja dzimuma) indivīdu.
- pievilināt Seksuāli piesaistīt (pretējā dzimuma pārstāvi).
- modalitāte Semantiska kategorija, kas atspoguļo teksta autora attieksmi pret izteikuma saturu.
- platonisms Sengrieķu filozofa Platona mācība un uz tās pamata radušies filozofijas virzieni, kas ideju pasauli pretstata reālo lietu pasaulei.
- vairogs Senlaiku karavīra apbruņojuma daļa – īpaša plāksne, ar ko atvairīja pretinieka cirtienus ar zobenu.
- zēvele Sēra masas slānis (ar ko pārklāj, piem., sērkociņa kārbiņas malu un pret ko uzšķiļ uguni).
- gremdserve Serve, kurā bumbu pretinieka laukumā raida virzienā uz leju.
- pašaizsardzība Sevis aizsardzība (pret ko).
- superizturīgs Sevišķi noturīgs (pret ko).
- dibensiena Siena, kas atrodas (ēkas, telpas) dziļumā (parasti) pretim logam, ārsienai.
- meita Sieviešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem).
- tante Sieviete attiecībā pret gados ievērojami jaunāku cilvēku; pazīstama vai sveša sieviete attiecībā pret bērnu (bērnu runā, sarunā ar bērnu).
- vīrietis Sievietei pretēja cilvēku dzimuma būtne, pieaugusi šāda dzimuma būtne.
- gaisa trauksme signāls, kas brīdina par pretinieka aviācijas uzlidojumu.
- radzene Sīks neļķu dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms ar pretējām lapām un baltiem ziediem.
- dipols Sistēma, kas sastāv no diviem vienāda lieluma, bet pretējas zīmes elektriskajiem lādiņiem, kuri atrodas noteiktā attālumā viens no otra.
- sasist Sitot vienu pret otru, strauji, parasti ar troksni, savirzīt kopā (parasti plaukstas, papēžus).
- aizmugures stāvoklis situācija (piem., futbola, hokeja spēlē), kad spēlētājs atrodas pretinieka zonā pirms bumbas vai ripas.
- aizmugures pozīcija Situācija (piem., futbola, hokeja spēlē), kad spēlētājs atrodas pretinieka zonā pirms bumbas vai ripas.
- paradokss Situācija (piem., loģikā, matemātikā), kurā no šķietami pareiziem spriedumiem izriet pretrunīgs vai nepieņemams galīgais spriedums.
- pī Skaitlis, kas izsaka riņķa līnijas garuma attiecību pret diametra garumu.
- oktānskaitlis Skaitlisks rādītājs, kas raksturo degvielas noturību pret denotāciju iekšdedzes motoros.
- remikss Skaņdarba vai dziesmas pārveidojums; jauna interpretācija.
- mažors Skaņkārta, kurai skaņas izkārtotas šādā secībā: tonis, tonis, pustonis, tonis, tonis, tonis, pustonis un pirmā, trešā, piektā pakāpe veido lielo trijskani; pretstats: minors.
- pakāpe Skaņurindas skaņa attiecībā pret kādu citu skaņu šajā skaņurindā.
- dzīves ziņa skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi, parādībām; dzīvesveids; (tautas) tradīciju, ieražu kopums; dzīvesdziņa.
- dzīvesziņa Skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi; arī tradīciju, ieražu kopums (kādai tautai).
- priekšplāns Skatītājam tuvākā (kā, piem., telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: dibenplāns.
- ārskats Skats dabā (parasti kino mākslā); pretstats: iekšskats.
- pārskrējiens Skrējiens no vienas vietas uz otru ar nogulšanos zemē un slēpšanos, lai izvairītos no pretinieka šaujamieroču uguns.
- zemcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma; bareljefs, pretstats: augstcilnis.
- augstcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu vairāk par pusi no sava biezuma, pretstats: zemcilnis.
- nitrīdi Slāpekļa savienojumi ar elementiem, kas attiecībā pret slāpekli ir elektropozitīvi.
- kukluksklans Slepena (dibināta 1865. gadā ASV) rasistiska organizācija cīņai pret nēģeru līdztiesību, viņu vajāšanai un terorizēšanai.
- sazvērestība Slepena apvienošanās kopējai darbībai (pret kādu, pret ko) parasti politisku mērķu sasniegšanai.
- intriga Slepena, viltīga rīcība kāda (parasti ļaunprātīga, pret kādu vērsta) mērķa sasniegšanai.
- sazvērēties Slepeni apvienoties kopējai darbībai (pret kādu, pret ko) politisku mērķu sasniegšanai.
- turēt suņa kārtā slikti izturēties (pret kādu).
- perverss Slimīgs, pretdabisks (parasti seksuālajā jomā).
- smīns Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- Neuzvaramā armāda Spānijas karaļa flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi.
- vārti Speciāla konstrukcija sporta spēļu laukuma abos galos, kuru parasti veido divi vertikāli balsti ar šķērskoku un kurā pretinieka komandas spēlētāji cenšas ieraidīt bumbu vai ripu.
- ātrās reaģēšanas vienība speciāli sagatavota, bruņota un ekipēta valsts drošības struktūru vienība (piem., cīņai pret terorismu).
- aizraušanās Spēcīgas, bet īslaicīgas jūtas pret pretējā dzimuma personu.
- pātagot Spēcīgi triekties (pret ko) – par vēju, nokrišņiem u. tml.
- viskozitāte Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai; stigrība.
- stigrība Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai; viskozitāte.
- stiprība Spēja (materiālam, priekšmetam, veidojumam u. tml.) pretoties deformācijai, sagrūšanai kādu slodžu iedarbībā.
- saprāts Spēja apsvērti attiekties pret jebkādu dzīves uzdevumu; prāts.
- pretestība Spēja darboties pretī (kādai fizikālai iedarbībai, pārmaiņām).
- humors Spēja dzīvē saskatīt un subjektīvi izteikt dzīves pretrunas un cilvēku trūkumus to komiskajās izpausmēs.
- vilkt krampjus spēkoties, satverot ar vienu pirkstu saliektu pretinieka pirkstu un cenšoties to atliekt.
- pretestība Spēks, kas darbojas kam pretī.
- sausā spēle spēle, kurā pretinieku komanda nav guvusi nevienus vārtus, punktus u. tml. (par komandu sporta spēlēm).
- berzt Spiežot (pret kādu virsmu) un ar spiedienu virzot šurp turp, dalīt sīkās daļiņās, smalcināt.
- izspiesties Spiežoties, pārvarot pretestību, izvirzīties (cauri kam, caur ko).
- spītēt Spītīgi izturēties, rīkoties, paust spītību (pret kādu).
- reaktors Spole induktīvās pretestības palielināšanai augstsprieguma tīklā.
- apvest Sportā – apiet (pretinieka komandas spēlētāju).
- teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko spēlētāji ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam, cenzdamies to izdarīt tā, lai pretspēlētājam nebūtu iespējams to atsist atpakaļ.
- skvošs Sporta spēle ar raketēm un bumbiņu, ko sit pret iežogojuma sienām.
- nobloķēt Sporta spēlēs – aizšķērsojot ceļu, nepieļaut, padarīt neiespējamu (pretinieka ripas, bumbas) raidījumu.
- bloķēt Sporta spēlēs – aizšķērsot ceļu bumbai vai spēles pretiniekam.
- presings Sporta spēlēs – cieša pretinieka komandas spēlētāju segšana visā laukumā.
- presingot Sporta spēlēs – cieši segt (pretinieka komandas spēlētājus) visā laukumā.
- spēka paņēmiens sporta spēlēs – noteikta veida darbība, darbību kopums, ko veic ar spēku, lai kavētu pretinieku komandas spēlētāja darbību.
- aizsardzība Sporta spēlēs – noteiktas laukuma daļas aizsargāšana no pretinieka uzbrukumiem; arī attiecīgās pozīcijas.
- bloks Sporta spēlēs – sistēma, ko spēlētāji veido, lai aizšķērsotu ceļu bumbai vai pretinieka spēlētājam.
- vārtsargs Sporta spēles komandas dalībnieks, kura uzdevums ir sargāt savas komandas vārtus – nepieļaut, ka pretinieks ievirza tajos bumbu vai ripu.
- riņķis Sporta spēļu norises sistēma, kurā katrs dalībnieks vai komanda pēc kārtas sacenšas ar visiem pretiniekiem.
- paukošana Sporta veids – divcīņa ar sporta ieročiem (floreti, špagu vai zobenu), cenšoties skart ar ieroci pretinieku.
- cīņas sports sporta veids, kur divcīņā ar noteikumos paredzētajiem paņēmieniem cenšas uzvarēt pretinieku.
- antitēze Spriedums, kas ir pretrunā dotajam spriedumam (tēzei).
- IP Starptautiski pieņemts apzīmējums, kas raksturo izstrādājuma (parasti spuldzes, apgaismes ierīces) drošības pakāpi pret cietu ķermeņu un putekļu iekļūšanu apvalkā.
- starptautiskais delikts starptautisko tiesību normu pārkāpums, kas rodas valsts rīcības (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) rezultātā.
- stutēt sienas stāvēt pie sienas, parasti balstoties pret to (par cilvēkiem).
- sakāve Stāvoklis (bruņotā sadursmē), kad pretinieka darbības rezultātā ir zaudēta iespēja turpināt cīņu.
- uzvara Stāvoklis (sporta sacensībās), kad ir pārspēts pretinieks, sasniegts labākais rezultāts.
- pārsvars Stāvoklis (sporta spēlē), kad ir pārsniegts (pretinieka) punktu skaits.
- atšķirtība Stāvoklis, kad (kāds) ir atdalīts, atrauts (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga; stāvoklis, kad kas ir izolēts, atdalīts.
- kārtība Stāvoklis, kad (piem., telpā, vietā) viss ir tā, kā tam jābūt (piem., priekšmeti atrodas savās vietās); pretstats: nekārtība.
- tumsonība Stāvoklis, kad ir ļoti zems kultūras izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu; naidīga attieksme pret kultūru, izglītību, progresu.
- uzvara Stāvoklis, kad ir pārspēts idejisks, politisks pretinieks, ekonomisks konkurents u. tml.
- neaizskaramība Stāvoklis, kad pastāv tiesisks nodrošinājums, aizsardzība pret represīvu, nevēlamu iedarbību.
- pozīcija Stāvoklis, novietojums (parasti noteiktās attiecībās pret kādu objektu).
- plēst Stiepjot (ko), parasti pretējos virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos; arī raut, dalīt nost (no kā).
- čells Stīgu lociņinstruments, ko spēlējot tur starp kājām un atbalsta pret grīdu.
- fundamentālisms Stingra turēšanās pie reliģiskajiem principiem un priekšrakstiem, to burtiska interpretācija.
- iekāre Stipra jutekliska dziņa (pēc pretējā dzimuma cilvēka).
- sašķīst Straujā kustībā, triecoties pret ko, sadalīties, izkliedēties (parasti par kā šķidra kopumu).
- apsviesties Strauji apgriezties (uz pretējo pusi, otrādi u. tml.).
- apsisties Strauji apgriezties, pagriezties pretējā virzienā (par cilvēku).
- cirsties Strauji brāzties, triekties (kur, pret ko).
- mētāties Strauji mainīt objektu, attieksmi pret to.
- izgriezt Strauji pagriezt (roku, kāju) pretējā virzienā, izraisot sāpes, radot traumu; izmežģīt.
- sviesties Strauji virzīties (par priekšmetiem); strauji virzoties, triekties (pret ko).
- apsviest Strauji, ar sviedienu apgriezt, apgāzt (uz pretējo pusi u. tml.).
- spert Strauji, spēcīgi likt kāju (pret zemi, grīdu u. tml.).
- šļakstēt Strauji, spēcīgi tiekot skartam vai atsitoties pret ko, virzīties uz augšu, sāniem u. tml., radot īslaicīgu, samērā klusu troksni.
- cirsties Strauji, spēcīgi triekties, tikt virzītam (kur iekšā, pret ko).
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piem., satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
- triecienuzbrukums Straujš uzbrukums, kura mērķis ir pēkšņi, negaidīti iznīcināt (ko), uzbrukt (kam), vērsties (pret ko).
- pretstraume Straume, kuras virziens ir pretējs attiecīgās teritorijas valdošo vēju, kā arī stabilu virspusējo straumju virzienam.
- kontroversiāls Strīdīgs, apstrīdams; pretrunīgs.
- mikrostruktūra Struktūra, kas ir redzama tikai ar mikroskopu; pretstats: makrostruktūra.
- makrostruktūra Struktūra, kas redzama bez optiska palielinājuma; pretstats: mikrostruktūra.
- konstantāns Sudrabaini balts vara un niķeļa sakausējums, kam raksturīga maza elektriskās pretestības atkarība no temperatūras, tādēļ to izmanto elektrisko mēraparātu, rezistoru u. tml. izgatavošanai.
- pretsūdzība Sūdzība, ko atbildētājs iesniedz pret apsūdzētāju tai pašā lietā.
- apsveikt Sveicot izpaust atzinīgu attieksmi (pret kādu, piem., svētkos, jubilejā).
- likt Sviest, triekt (pret ko).
- brilles Šādā formā izveidots acu aizsargs, piem., pret spilgtu gaismu, putekļiem, vēju.
- apmīļot Šādā veidā paust attieksmi (pret dzīvniekiem, augiem, priekšmetiem).
- kaujas sambo šāds sporta veids, kurā, piem., sāpju paņēmiens tiek lietots līdz brīdim, kamēr pretinieks padodas.
- nomatot Šaha spēlē – panākt, ka (pretinieka karalim) izveidojas mata stāvoklis.
- simultānspēle Šahista vai dambretista spēle vienlaikus ar vairākiem pretiniekiem.
- tilts Šasijas daļa (transportlīdzeklim, piem., automobilim, traktoram), kas savieno pretējo pušu riteņus.
- belzenis Šaujamieroča aizslēga detaļa, kas triecas pret kapseli.
- atsite Šaujamieroča kustība šāviena brīdī, kuras virziens ir pretējs šāviņa kustības virzienam.
- šķērsoties Šķērsot vienam otru, citam citu; būt novietotam, atrasties vienam pret otru, citam pret citu; krustoties.
- nošķirt avis no āžiem šķirot cilvēkus pēc pretstatījuma principa labos un sliktos, vainīgos un nevainīgos, ticīgos un neticīgos.
- nošķirt avis no auniem šķirot cilvēkus pēc pretstatījuma principa labos un sliktos, vainīgos un nevainīgos, ticīgos un neticīgos.
- pretnošuve Šuve, ko veido divas nošuves no pretējām pusēm.
- vieta Tā, ka aizstāj (kādu, ko), atlīdzinājumam pretī dodot, saņemot ko citu.
- sāniski Tā, ka atrodas ar sāniem (pret ko).
- pamīšus Tā, ka atrodas pretī (kā) atstarpei.
- nelabi Tā, ka rodas nepatīkama, pretīga sajūta; mokoši.
- galvas tablete tablete (pulveris) pret galvassāpēm.
- galvas pulveris tablete (pulveris) pret galvassāpēm.
- zelta standarts tāda naudas apgrozības sistēma, kurā par nominālvērtības mēru un pilnvērtīgu apgrozības līdzekli izmanto zeltu un kur banknotes var brīvi mainīt pret zeltu.
- krāsains Tāds (attēls), kas ir dažādās krāsās; tāds, kam ir šāds vai šādi attēli; pretstats: melnbalts.
- cilvēcīgs Tāds (cilvēks), kas izturas pret citiem ar sapratni, līdzjūtību; labsirdīgs, sirsnīgs.
- divkosīgs Tāds (cilvēks), kas rīkojas pretēji (saviem) vārdiem, paustajiem uzskatiem.
- nerūsošs Tāds (metāls), kas nerūsē, ir izturīgs pret koroziju.
- beidzamais Tāds (no kā vienveidīga virknes, kopuma), kam cits neseko; pēdējais; pretstats: pirmais.
- bezprātīgs Tāds (nodoms, rīcība), kas ir pretrunā ar saprātu; bezjēdzīgs, muļķīgs.
- divvirzienu Tāds (piem., ceļš), kas paredzēts kustībai divos (pretējos) virzienos; tāds, kas noris divos (pretējos) virzienos.
- biezs Tāds (priekšmets, materiāls, kārta), starp kura plaknēm (parasti augšējo un apakšējo) ir samērā liels izmērs; pretstats: plāns.
- biezs Tāds (šķidrums, masa), kas lēni tek, lejas; pretstats: šķidrs.
- aizklāts Tāds (vēlēšanu, balsošanas veids), kad nav zināms, kā kurš ir balsojis; pretstats: atklāts.
- dārgs Tāds par ko ir daudz jāmaksā; ļoti vērtīgs; pretstats: lēts.
- iemīļots Tāds, ar ko labprāt nodarbojas; tāds, pret ko izjūt patiku; tāds, kur bieži uzturas.
- mīksts Tāds, ka noris bez ievērojamas pretestības.
- analogs Tāds, kam ir atšķirīga uzbūve, darbības principi, bet veic to pašu funkciju; pretstats: digitāls.
- profesionāls Tāds, kam ir attiecīgajai profesijai nepieciešamā izglītība (pretstatā amatierim); tāds, kurā darbojas profesionāļi.
- otrāds Tāds, kam ir cits, parasti pretējs, veids, stāvoklis; tāds, kas izpaužas citā, parasti pretējā, veidā.
- divkājains Tāds, kam ir divas kājas (parasti par cilvēku pretstatā dzīvniekiem).
- sekmīgs Tāds, kam ir labas sekmes mācībās; pretstats: nesekmīgs (2).
- smags Tāds, kam ir liela masa, liels svars, tāds, kas pēc masas, svara pārsniedz ko citu, līdzīgu; pretstats: viegls (1).
- augsts Tāds, kam ir liels atstatums no apakšas līdz augšai; tāds, kas atrodas lielā atstatumā no zemes; pretstats: zems.
- tumsonīgs Tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga, noraidoša attieksme pret izglītību, zinātni u. tml.
- viegls Tāds, kam ir maza masa, mazs svars, tāds, kas pēc masas, svara nesasniedz ko citu, līdzīgu; pretstats: smags (1).
- plāns Tāds, kam ir mazs caurmērs, šķērsgriezums; pretstats: biezs.
- īss Tāds, kam ir neliels garums; pretstats: garš.
- sekls Tāds, kam ir neliels vai samērā neliels dziļums (par ūdenstilpēm); pretstats: dziļš.
- izsmējīgs Tāds, kam ir nievīga, nicīga attieksme (pret kādu, pret ko); tāds, kurā izpaužas šāda attieksme.
- predisponēts Tāds, kam ir nosliece (parasti uz kādu slimību); tāds, kas ir uzņēmīgs (parasti pret kādu slimību).
- atpakaļrāpulīgs Tāds, kam ir novecojuši uzskati, tāds, kas vēršas pret jauno, progresīvo.
- priekšniecisks Tāds, kam ir raksturīga augstprātība, pavēlnieciska attieksme pret citiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sirsnīgs Tāds, kam ir raksturīga labvēlīga, iejūtīga attieksme pret cilvēkiem.
- kundzisks Tāds, kam ir raksturīga pārākuma apziņa, nevērīga, arī nievājoša attieksme pret citiem cilvēkiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ciets Tāds, kam ir raksturīga stabila forma; pretstats: šķidrs, gāzveida.
- žēlīgs Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība pret citiem; tāds, kas ir saudzīgs pret citiem; tāds, kas parāda (kādam) žēlastību (1).
- žēlīgs Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība, saudzība pret citiem (par psihes, rakstura, personības īpašību kopumu).
- galīgs Tāds, kam ir sākums un beigas; tāds, kas ir ierobežots (laikā un telpā); pretstats: bezgalīgs.
- silts Tāds, kam ir samērā augsta temperatūra; tāds, kura temperatūra ir virs nulles (pēc Celsija skalas); pretstats: auksts.
- garš Tāds, kam ir samērā liels attālums no viena gala līdz otram; pretstats: īss.
- plats Tāds, kam ir samērā liels platums; pretstats: šaurs.
- resns Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, to daļām); pretstats: tievs.
- rupjš Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums; tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu; pretstats: smalks.
- zems Tāds, kam ir samērā mazs atstatums no apakšas līdz augšai; tāds, kas atrodas samērā nelielā atstatumā no zemes; pretstats: augsts.
- šaurs Tāds, kam ir samērā mazs platums; pretstats: plats.
- smalks Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums; tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu; pretstats: rupjš.
- jauns Tāds, kam ir samērā neliels vecums; pretstats: vecs.
- auksts Tāds, kam ir samērā zema temperatūra; tāds, kura temperatūra ir zem nulles (pēc Celsija skalas); pretstats: silts.
- tumšs Tāds, kam ir stipri piesātināts krāsas tonis; tāds, kas pēc krāsas tuvojas melnam; pretstats: gaišs.
- neaizskarams Tāds, kam ir tiesisks nodrošinājums, aizsardzība pret represīvu, nevēlamu iedarbību.
- uzņēmīgs Tāds, kam ir vājas organisma aizsardzības spējas (piemēram, pret kādu slimību).
- tumšs Tāds, kam ir zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga, noraidoša attieksme pret izglītību, zinātni u. tml.
- balts Tāds, kam ir, piem., piena, sniega krāsa; pretstats: melns.
- nenopietns Tāds, kam nav raksturīga nopietna, apzinīga attieksme (piem., pret mācībām, darbu); vieglprātīgs.
- aerobs Tāds, kam nepieciešams gaiss, skābeklis; pretstats: anaerobs [2].
- sarežģīts Tāds, kam piemīt daudzveidīgas, arī pretrunīgas īpašības (par cilvēku, tā psihi, raksturu u. tml.).
- heteroseksuāls Tāds, kam piemīt dzimumtieksme uz pretējā dzimuma personām.
- pretrunīgs Tāds, kam piemīt pretruna (1), pretstatu attieksme.
- pretrunīgs Tāds, kam piemīt pretruna (2).
- stiprs Tāds, kam piemīt spēja, parasti ievērojami, pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
- plūksnains Tāds, kam plātnes šķēlumi atrodas cits citam pretī (par augu lapām).
- introverts Tāds, kam raksturīga introversija; tāds, kas pievērsies savai iekšējai pasaulei; noslēgts, atturīgs, nesabiedrisks; pretstats: ekstraverts.
- pazemīgs Tāds, kam raksturīga padevīga, bijīga, cieņas pilna attieksme pret citiem, sava nepilnīguma apzināšanās; tāds, kas neizrāda, neuzsver savus nopelnus, panākumus u. tml.
- šķidrs Tāds, kam raksturīga plūstamība, arī amorfums (par vielu); pretstats: ciets, gāzveidīgs.
- dialektisks Tāds, kam raksturīga pretstatu cīņa, iekšējo pretrunu pārvarēšana.
- skaudīgs Tāds, kam raksturīga skaudība; tāds, kas izjūt skaudību (pret kādu).
- ass Tāds, kam raksturīgas nopietnas pretrunas (par attieksmēm, stāvokli).
- šaursirdīgs Tāds, kam trūkst iejūtības, labvēlības (pret citiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- reversīvs Tāds, kam var mainīt kustības, darbības virzienu atpakaļ, uz pretējo pusi.
- līks Tāds, kam visā garumā vai kādā daļā ir lokveida forma; pretstats: taisns.
- taisns Tāds, kam visā garumā vai kādā posmā nav līkumu, izliekumu, ieliekumu (par priekšmetiem, augiem, ķermeņa daļām u. tml.); pretstats: līks.
- iecietīgs Tāds, kas (pret kādu) izturas ar saudzību, sapratni; tāds, kas neņem ļaunā.
- priekšējs Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piem., pēc parastā kustības virziena, novietojuma); pretstats: pakaļējs.
- melns Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu; tāds, kam ir, piem., sodrēju krāsa; pretstats: balts.
- vienpusīgs Tāds, kas aptver tikai kādu vienu parādības pusi, vērsts pret ko vienu, vienā virzienā.
- nepabeigts Tāds, kas apzīmē darbību, darbības norisi vai stāvokli bez attieksmes pret sākuma un beigu momentu (par darbības vārdu, tā veidu); imperfektīvs.
- spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas pretēji (kāda) gribai, uzskatiem, parasti, lai (tam) nodarītu ko nevēlamu.
- riebīgs Tāds, kas ar savām īpašībām, uzvedību u. tml. izraisa nepatiku, arī riebumu, pretīgumu.
- solīds Tāds, kas ar savu ārieni, izturēšanos, sabiedrisko stāvokli u. tml. izraisa pret sevi cieņu, uzticību; arī pieklājīgs, atturīgs, savaldīgs.
- pakaļējs Tāds, kas atrodas (priekšmeta, telpas) daļā, galā, kas ir pretējs priekšējai daļai, priekšgalam; pretstats: priekšējs.
- parets Tāds, kas atrodas samērā tālu cits no cita; tāds, kurā (kas) atrodas samērā tālu cits no cita; samērā rets; pretstats: pabiezs (1).
- labs Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kas ir pretēja kreisajai (par cilvēka ķermeņa daļām); pretstats: kreisais.
- kreiss Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kurā ir sirds (par cilvēka ķermeņa daļām); pretstats: labais.
- pakaļējs Tāds, kas atrodas tajā (ķermeņa daļas) joslā, kas ir pretēja (šīs daļas) priekšējai joslai.
- pakaļējs Tāds, kas atrodas tajā (ķermeņa) daļā, kas ir pretēja priekšējai daļai.
- mediāls Tāds, kas atrodas tuvāk ķermeņa viduslīnijai vai ir vērsts tās virzienā; pretstats: laterāls.
- kontinentāls Tāds, kas atrodas uz kontinenta, pretstatā tādam, kas atrodas uz salām.
- virsējais Tāds, kas atrodas virs citiem, augstāk par citiem; tāds, kas skar (kā) virspusi; pretstats: apakšējais.
- augšējais Tāds, kas atrodas virs kā zemāka; tāds, kas ir augstāk par ko; pretstats: apakšējais.
- apakšējais Tāds, kas atrodas zem citiem, zemāk par citiem; pretstats: augšējais.
- pretējs Tāds, kas atrodas, arī vērsts pretī (kam); tāds, kura kustības virziens vērsts pretī (kam).
- pretvējš Tāds, kas atrodas, ir vērsts pretī vēja virzienam.
- zemvēja Tāds, kas atrodas, noris jahtas vai buru kuģa pusē, pret kuru nepūš vējš; aizvēja, arī pavēja; pretstats: pretvēja.
- transversāls Tāds, kas atrodas, noris šķērsvirzienā (attiecībā pret ko); šķērss.
- zems Tāds, kas attiecībā pret pārējo reljefa daļu atrodas lejā, ieplakā (par vietu, platību).
- stāvs Tāds, kas attiecībā pret plakni veido taisnu vai gandrīz taisnu leņķi; vertikāls vai gandrīz vertikāls.
- perpendikulārs Tāds, kas attiecībā pret taisni vai plakni veido taisnu leņķi (90°).
- pretimnākošs Tāds, kas brauc (kādam, kam) pretī, pretējā virzienā (parasti par transportlīdzekli); pretimbraucošs.
- pretimbraucošs Tāds, kas brauc (kam) pretim, pretējā virzienā.
- koķets Tāds, kas cenšas piesaistīt sev citu (parasti pretējā dzimuma) uzmanību; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dzīvs Tāds, kas dzīvo (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kas aug un attīstās (par augiem vai to daļām); pretstats: nedzīvs, miris.
- amorāls Tāds, kas dzīvo, rīkojas pretēji morāles principiem; rīcība, uzvedība, kas ir pretrunā morāles principiem; netikumīgs.
- viegls Tāds, kas iestājas, rodas, notiek ātri, bez lielas pretestības, šķēršļiem u. tml.
- neaizskarams Tāds, kas ir aizsargāts, nodrošināts pret nevēlamu iedarbību; tāds, kas ir saglabājams neskarts līdz īpašam gadījumam.
- viņējais Tāds, kas ir attāls, tāls, arī pretējs (par vietu).
- vecs Tāds, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu (par cilvēku); pretstats: jauns.
- noturīgs Tāds, kas ir izturīgs (pret kā iedarbību).
- rezistents Tāds, kas ir izturīgs, noturīgs, nejutīgs pret (kā) iedarbību.
- rūpīgs Tāds, kas ir kārtīgs, precīzs, ar apzinīgu attieksmi pret darbu, pienākumiem.
- dumpīgs Tāds, kas ir nemierā (ar ko), vēršas (pret ko); tāds, kas aicina citus nepakļauties.
- gaismizturīgs Tāds, kas ir noturīgs pret gaismas iedarbību.
- opozicionārs Tāds, kas ir opozīcijā pret ko; tāds, kas aizstāv, pauž pretējus uzskatus.
- obligāts Tāds, kas ir pamatots, noteikts ar likumu, noteikumiem vai rīkojumu un ir noteikti jāpilda, jāievēro; tāds, ko nevar brīvi izvēlēties; pretstats: brīprātīgs, fakultatīvs.
- pretraķešu Tāds, kas ir paredzēts cīņai ar pretinieka raķetēm.
- prettanku Tāds, kas ir paredzēts cīņai ar pretinieka tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem.
- pretgaisa Tāds, kas ir paredzēts cīņai pret pretinieka lidaparātu uzbrukumiem.
- pārtika Tāds, kas ir paredzēts izmantošanai cilvēka uzturā (pretstatā tā paša veida produktam, kas uzturā nav izmantojams).
- snobisks Tāds, kas ir pārspīlēti pašpārliecināts, arī pārspīlēti iedomīgs; tāds, kas pretendē uz izsmalcinātu gaumi, manierēm, īpašu izpratni (kādā nozarē, parasti mākslā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzticams Tāds, kas ir pastāvīgs, tikumīgs (mīlestībā, laulībā pret savu partneri).
- uzticīgs Tāds, kas ir pastāvīgs, tikumīgs (mīlestībā, laulībā pret savu partneri).
- pēdējais Tāds, kas ir pašās beigās; tāds, kam nekas cits neseko; pretstats: pirmais.
- pretējs Tāds, kas ir pilnīgs pretstats (kam); tāds, kas ir pilnīgi atšķirīgs (no kā).
- pretējs Tāds, kas ir pretrunā (ar ko), neatbilst (kam).
- antikonstitucionāls Tāds, kas ir pretrunā ar konstitūciju.
- ķecerīgs Tāds, kas ir pretrunā ar pastāvošajiem, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
- grēcīgs Tāds, kas ir pretrunā ar reliģiski ētiskajām pamatnormām (baušļiem); netikumīgs, nosodāms.
- nevalstisks Tāds, kas ir pretrunā ar savas valsts interesēm.
- ķecerīgs Tāds, kas ir pretrunā oficiālajai baznīcas doktrīnai.
- makroskopisks Tāds, kas ir redzams bez optiskiem instrumentiem, ierīcēm; pretstats: mikroskopisks.
- zeme Tāds, kas ir saistīts ar cilvēka laicīgo dzīvi, pretstatā garīgajam, arī debesīm, viņpasaulei.
- balts Tāds, kas ir saistīts ar cīņu pret padomju varu.
- republikānisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu PSRS savienoto vai autonomo republiku, attiecas uz to; pretstats: vissavienības.
- nesavienojams Tāds, kas ir tik atšķirīgs, arī tik pretrunīgs, kas tas nevar pastāvēt kopā, ka to nevar saistīt, savienot (ar ko citu).
- smalkjūtīgs Tāds, kas ir uzmanīgs, iejūtīgs pret citiem, arī izturas tā, lai kādu neapvainotu.
- neiecietīgs Tāds, kas ir vērsts (pret ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- prettautisks Tāds, kas ir vērsts pret kādu tautu; tāds, kas ir pretrunā ar kādas tautas politiskajām interesēm, raksturu būtību.
- antimonarhistisks Tāds, kas ir vērsts pret monarhiju, monarhismu.
- antireliģisks Tāds, kas ir vērsts pret reliģiju.
- pretsabiedrisks Tāds, kas ir vērsts pret sabiedrību.
- šķērss Tāds, kas ir vērsts, atrodas šķērsām attiecībā pret ko; šķērsenisks.
- šķērsenisks Tāds, kas ir vērsts, atrodas šķērsām attiecībā pret ko; šķērss.
- galenisks Tāds, kas ir vērsts, atrodas, tiek novietots ar galu attiecībā pret ko, perpendikulāri (kam).
- retrogrāds Tāds, kas ir vērsts, pārvietojas atpakaļ, uz pretējo pusi.
- svētbijīgs Tāds, kas izjūt bijību pret ko svētu; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; dievbijīgs.
- nenovēlīgs Tāds, kas izjūt nepatiku, skaudību (pret kādu); tāds, kas nevēl labu.
- pretkožu Tāds, kas iznīcina kodes, aizsargā pret kodēm.
- nožēlojams Tāds, kas izraisa (pret sevi) žēlumu, līdzjūtību, līdzcietību.
- strīdīgs Tāds, kas izraisa atšķirīgus, pretējus viedokļus, domas; tāds, kurā tiek pausti atšķirīgi, pretēji viedokļi, domas.
- atbaidošs Tāds, kas izraisa nepatiku, pretīgumu, bailes.
- odiozs Tāds, kas izraisa pret sevi negatīvu attieksmi; negatīvi slavens, ekscentrisks.
- mīlīgs Tāds, kas izraisa pret sevi simpātijas, patiku, mīļumu.
- briesmīgs Tāds, kas izraisa, iedveš šausmas, bailes, riebumu, pretīgumu.
- izsmejošs Tāds, kas izsmej; tāds, kurā izpaužas nievīga, nicīga attieksme (pret kādu, pret ko).
- lojāls Tāds, kas izturas (pret ko) godprātīgi, korekti, ar cieņu; uzticams, uzticīgs.
- godbijīgs Tāds, kas izturas ar bijību, cieņu (pret ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kas izturas ieinteresēti, laipni, arī iejūtīgi, gādīgi (pret kādu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- draudzīgs Tāds, kas izturas pret citiem labvēlīgi, sirsnīgi.
- neiecietīgs Tāds, kas izturas pret citiem skarbi, īgni, neuzklausot, necenšoties izprast viņus.
- dabīgs Tāds, kas izveidojies, pastāv dabā, iegūstams no dabas; pretstats: mākslīgs.
- viesmīlīgs Tāds, kas labprāt uzņem, cienā viesus, tāds, kas pret viesiem ir laipns, sirsnīgs, tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pretimnākošs Tāds, kas nāk (kādam) pretī, pretējā virzienā.
- nedraudzīgs Tāds, kas nav draudzīgs, labvēlīgs, ir naidīgs (pret kādu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nelikumīgs Tāds, kas nav likumīgs; neatļauts, prettiesisks.
- riebīgs Tāds, kas nav patīkams; tāds, kam ir riebumu, pretīgumu izraisošs saturs.
- nevērīgs Tāds, kas nav pietiekami rūpīgs, uzmanīgs; arī paviršs, nolaidīgs (pret sevi, savu darbu, pienākumiem u. tml.).
- piezemēt Tāds, kas nav pretenciozs; parasts, ikdienišķs.
- civils Tāds, kas nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem vai policiju; pretstats – militārs.
- prettiesisks Tāds, kas neatbilst kādām tiesībām, ir pretrunā ar tām.
- pretdabisks Tāds, kas neatbilst, ir pretējs dabiskajam, parastajam, normālajam.
- vienaldzīgs Tāds, kas nesaista, neizraisa interesi, tāds, pret kuru ir vienaldzība.
- sprādziendrošs Tāds, kas nevar sprāgt; tāds, kas ir aizsargāts pret sprādzienu.
- vieglprātīgs Tāds, kas nopietni nenovērtē savu rīcību, savu attieksmi (pret ko), arī savas rīcības varbūtējās sekas.
- situēts Tāds, kas novietots (parasti attiecībā pret kaut ko).
- padevīgs Tāds, kas paklausa bez pretestības, arī pazemīgi.
- labdabīgs Tāds, kas parasti veidojas lēni, neieaugot apkārtējos audos un neveidojot metastāzes, pretstats: ļaundabīgs.
- pretaizdzīšanas Tāds, kas paredzēts (automobiļu u. tml.) aizsardzībai pret zādzībām, aizdzīšanu.
- relatīvs Tāds, kas pastāv, ir raksturojams salīdzinājumā (ar ko), attiecībā (pret ko); arī nepilnīgs.
- varmācīgs Tāds, kas patvarīgi lieto varas līdzekļus, spaidus (pret kādu); tāds, kas lieto fizisku spēku (pret kādu), tāds, kas ar fizisku spēku pakļauj sev (kādu).
- liels Tāds, kas pēc izmēriem, apjoma, skaita, stipruma pārsniedz ko citu līdzīgu; pretstats: mazs.
- mazs Tāds, kas pēc lieluma, apjoma, skaita, vērtības u. tml. nesasniedz ko citu līdzīgu; pretstats: liels.
- akūts Tāds, kas pēkšņi sākas, spēcīgi izpaužas un strauji progresē; pretstats: hronisks.
- mēs Tāds, kas pieder, piemīt, ar ko ir saistība runātājam (rakstītājam) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem).
- atklāts Tāds, kas pieejams plašākai sabiedrībai (pretstats: slēgts); publisks.
- pieļāvīgs Tāds, kas pieļauj (ko), neiebilst, nepretojas (kam).
- naturāls Tāds, kas radies dabā vai eksistē dabā (pretstatā cilvēka radītajam).
- mikroskopisks Tāds, kas redzams tikai ar mikroskopu; tāds, ko veic ar mikroskopu; pretstats: makroskopisks.
- vispārīgs Tāds, kas saistās ar nedetalizētām, plašām, būtiskām, vispārējām īpašībām, pazīmēm, sakariem, attieksmēm (pretstatā konkrētajam).
- ambulatorisks Tāds, kas saistīts ar ambulanci vai poliklīniku; tāds, ko veic ambulancē vai poliklīnikā; pretstats: stacionārs.
- reaktīvs Tāds, kas saistīts ar kustību, kuru rada pretējā virzienā ejoša gāzes vai šķidruma plūsma, arī šāda kustība.
- šķidrs Tāds, kas sastāv galvenokārt no šķidruma, tāds, kurā ir samērā maz kā cieta piejaukuma; pretstats: biezs (piem., par vielu maisījumu).
- salikts Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem vārdiem, diviem vai vairākiem vārdu savienojumiem (par gramatiskām formām); pretstats: vienkāršs.
- pretimsēdošs Tāds, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
- neuzņēmīgs Tāds, kas spēj pretoties (kā) iedarbībai, nereaģēt (uz to); rezistents.
- triecienizturīgs Tāds, kas spēj pretoties atkārtotiem mehāniskiem triecieniem.
- dievbijīgs Tāds, kas tic dievam, jūt bijību pret to un cītīgi ievēro reliģiskās ceremonijas; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- hronisks Tāds, kas turpinās ilgstoši vai periodiski atkārtojas; pretstats: akūts.
- trausls Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par organismu, tā daļām, fizioloģisku, psihisku stāvokli u. tml.).
- vārīgs Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (piem., slimībām, ievainojumiem) – par organismu, tā daļām, fizioloģisku stāvokli u. tml.
- frontāls Tāds, kas vērsts ar priekšpusi pret skatītāju (piem., par celtni).
- plakanisks Tāds, kas vērsts pret ko ar (priekšmeta) plakano, platāko pusi.
- frontāls Tāds, kas vērsts tieši pret pretinieka pozīciju.
- pretinflācijas Tāds, kas vērsts, arī darbojas pret inflāciju, tās pārvarēšanu.
- pretkrīzes Tāds, kas vērsts, arī darbojas pret krīzi, tās pārvarēšanu.
- pretpadomju Tāds, kas vēršas vai ir vērsts pret padomju iekārtu.
- jūtīgs Tāds, kas viegli var izraisīt emocionālus pārdzīvojumus; tāds, pret ko jāizturas uzmanīgi, piesardzīgi.
- riebīgs Tāds, kas, piem., ar savu izskatu izraisa nepatiku, arī riebumu, pretīgumu.
- nepopulārs Tāds, ko daudzi neatzīst, neuzskata par labu; tāds, pret kuru daudziem ir negatīva attieksme.
- salīgs Tāds, ko ietekmē (samērā) zema temperatūra, tāds, kas nav izturīgs pret aukstumu (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- ciets Tāds, ko ir grūti sadalīt, saspiest, saliekt, apstrādāt u. tml.; pretstats: mīksts.
- relatīvs Tāds, ko izsaka vai aprēķina ar attiecību starp lielumiem, vienu no tiem pieņemot par pamatlielumu; pretstats: absolūts.
- absolūts Tāds, ko izsaka vai aprēķina tieši (ne procentos vai citā attiecībā); pretstats; relatīvs.
- tuvs Tāds, ko no tagadnes šķir samērā īss laikposms (attiecībā pret pagātni vai nākotni).
- iemīļots Tāds, ko sāk izjust kā tuvu, nepieciešamu (piem., par mākslas darbu); tāds, pret ko izjūt patiku (piem., par rakstnieku, dzejnieku).
- konvertēt Tāds, ko var mainīt pret citas valsts valūtu.
- mīksts Tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); ļoti elastīgs; pretstats: ciets.
- pabiezs Tāds, ko veido samērā tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti; pretstats: parets.
- duļķains Tāds, kur ir duļķes (par šķidrumu), tāds, kur ir šāds šķidrums; neskaidrs, necaurspīdīgs; pretstats: dzidrs.
- divdabīgs Tāds, kurā apvienotas divējādas (bieži pretējas) īpašības; tāds, kurš eksistē, izpaužas divējādos (bieži pretējos) veidos.
- nežēlīgs Tāds, kura attieksme (pret kādu, ko) ir cietsirdīga, vardarbīga, nesaudzīga.
- vēlīgs Tāds, kura attieksme (pret kādu) ir ļoti laipna, draudzīga.
- labvēlīgs Tāds, kura attieksme (pret kādu) ir vēlīga, laipna, draudzīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nelabvēlīgs Tāds, kura attieksme (pret kādu) nav labvēlīga, ir negatīva, noraidoša; tāds, kurā izpaužas šāda negatīva attieksme.
- humāns Tāds, kura attieksmē pret citiem cilvēkiem izpaužas cieņa, atsaucība, iejūtība, sirsnība.
- špetns Tāds, kura attieksme pret citiem ir barga, naidīga; nejauks, nešpetns.
- labsirdīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir iejūtīga, labvēlīga, miermīlīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- maigs Tāds, kura attieksme pret citiem ir labsirdīga, mīļa; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- necilvēcīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, nežēlīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- negants Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļoti nepatīkama, naidīga, ļauna.
- neģēlīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir zemiska, ļaunprātīga, nelietīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- labdabīgs Tāds, kura attieksme, izturēšanās pret citiem ir labvēlīga, miermīlīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- biezs Tāds, kurā daudzie vienveidīgie priekšmeti, sastāvdaļas atrodas ļoti tuvu kopā; pretstats: rets.
- necienīgs Tāds, kurā izpaužas cieņas, godbijības trūkums (pret kādu, pret ko).
- noliedzošs Tāds, kurā izpaužas kas noraidošs, arī negatīvs (attieksmē pret ko).
- kontrastains Tāds, kurā izpaužas krass pretstats; krasi atšķirīgs.
- salīgs Tāds, kurā izpaužas neizturība pret aukstumu.
- uzticīgs Tāds, kurā izpaužas pārliecība par labvēlīgu attieksmi pret sevi.
- samierniecisks Tāds, kurā izpaužas samierināšanās (ar esošo stāvokli), iecietīgums (pret ko nevēlamu).
- velārs Tāds, kura izrunai ir raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
- pretrunīgs Tāds, kura izturēšanās veidā, uzvedībā ir pretrunas.
- zvērīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga; necilvēcīgs (1).
- kārtīgs Tāds, kura lietām, apģērbam, īpašumam u. tml. raksturīga sakārtotība, tīrība; tāds, kas ir disciplinēts, ar apzinīgu attieksmi pret darbu.
- vārīgs Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam.
- ļaunprātīgs Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna, nenovīdīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ļauns Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir naidīga, nekrietna, nežēlīga, arī noziedzīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zemisks Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir nekrietna, netikumiska, arī ļauna.
- rets Tāds, kura sastāvdaļas, elementi u. tml. nav cieši cits pie cita, atrodas atstatu; pretstats: biezs.
- labs Tāds, kuram piemīt morāles normām atbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir labsirdīga, labvēlīga.
- slikts Tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības; tāds, kurš izturas (pret citiem) neiejūtīgi, cietsirdīgi.
- lēts Tāds, par ko ir maz jāmaksā; pretstats: dārgs.
- sirdsmīļš Tāds, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
- delikāts Tāds, pret ko jāizturas smalkjūtīgi, ar ko jārīkojas uzmanīgi, rūpīgi.
- sensitīvs Tāds, pret ko jāizturas uzmanīgi, piesardzīgi; jūtīgs.
- nemīlams Tāds, pret kuru neizjūt mīlestību.
- perpendikuls Taisne, kas attiecībā pret taisni vai plakni veido taisnu leņķi (90°).
- hipotenūza Taisnleņķa trijstūra mala, kas atrodas pretī šā trijstūra taisnajam leņķim.
- sekanss Taisnleņķa trīsstūrī – hipotenūzas attiecība pret taisnajam leņķim piegulošo kateti.
- sargs Tas (piem., priekšmets, ierīce), kas paredzēts pasargāšanai (no kā), aizsardzībai (pret ko).
- uzbrucējs Tas (piemēram, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības, lai, pārvarot pretinieka aizstāvēšanos, ieņemtu kādu teritoriju, objektu.
- para- Tas (tāds), kas ir atšķirīgs, pretstatāms salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
- dzīvs Tas, kas dzīvo; pretstats: mirušais.
- antipods Tas, kas ir diametrāli pretējs (kam); tiešs pretstats (kam).
- negantība Tas, kas ir ļoti nepatīkams, pretīgs.
- pretstats Tas, kas ir ļoti vai pilnīgi atšķirīgs (starp vienas kategorijas objektiem); tas, kas ir pilnīgi pretējs tam, ar ko salīdzina.
- pretpols Tas, kas ir pilnīgi pretējs (kam), pilnīgi atšķirīgs (no kā); pilnīgs pretstats.
- paradoksālisms Tas, kas ir pretrunā (dažkārt šķietamā) ar ko vispārpieņemtu, zināmu; paradoksu izmantojums.
- aloģisms Tas, kas ir pretrunā loģikas likumiem.
- netīra lieta tas, kas ir pretrunā pastāvošajiem likumiem; negodīgs, noziedzīgs darījums.
- riebeklība Tas, kas izraisa lielu nepatiku, riebumu, pretīgumu.
- riebeklis Tas, kas izraisa riebumu, pretīgumu (piem., ar savu izskatu); tas, kas dara riebeklības.
- robeža Tas, kas nošķir, atdala divus pretstatus, divas dažādas parādības, priekšmetu grupas u. tml.
- opozicionārs Tas, kas pauž oficiālajam, valdošajam viedoklim pretējus uzskatus.
- ļauns Tas, kas saistīts ar ko naidīgu, nekrietnu, nežēlīgu, arī noziedzīgu; tas, kas saistīts ar ko ļoti nevēlamu, sliktu, arī izraisa ko ļoti nevēlamu; pretstats: labais.
- pamesls Tas, ko nicina, nievā, nenovērtē, pret ko necienīgi izturas.
- balts Tas, kurš savulaik cīnījās pret padomju varu.
- mīļumiņš Tas, pret ko izjūt sirsnību, mīlestību.
- mīļums Tas, pret ko izjūt sirsnību, mīlestību.
- atbalsts Tas, pret ko var atbalstīties; tas, ar ko balsta.
- predikativitāte Teikuma pamatnozīme, kas saistīta ar sintaktisko formu izteikto satura attieksmi pret īstenību.
- izsaukuma teikums teikums, ar kuru runātājs izpauž jūtas vai emocionālas attieksmes pret kādu īstenības parādību.
- kolīzija Tēlu pretnostatījums, pretēju tēla interešu, centienu sadursme (parasti daiļdarbā, skaņdarbā).
- smešs Tenisā – sitiens, ar ko raida pāri galvai lidojošu bumbu uz leju pretinieka laukumā.
- neitrālā josla Teritorija starp pretinieku frontes līnijām.
- fronte Teritorija, kur noris karadarbība; karaspēka saskares līnija ar pretinieku.
- pamāte Tēva sieva attiecībā pret sava vīra iepriekšējās laulības bērniem (parasti, ja bērnu īstā māte ir mirusi).
- spītība Tieksme, rakstura īpašība rīkoties pretēji kāda gribai, uzskatiem; šīs īpašības izpausme.
- aizstāvēties Tiesas procesā atspēkot pret sevi vērsto apsūdzību, minēt pierādījumus sev par labu.
- represijas Tiesību ierobežošana, apspiešana, vajāšana; vardarbīgi soda līdzekļi, ko lieto valsts vara pret iedzīvotājiem.
- izgāzties Tikt izpaustam (pret kādu) – piem., par dusmām, niknumu.
- slepkavība Tīša prettiesiska cita cilvēka nogalināšana.
- izaicinājums Tīša, apvainojoša izturēšanās, rīcība, runa, kas liek asi reaģēt, pamudina uz pretdarbību.
- ignorēt Tīši neievērot (ko), neņemt vērā; nevērīgi izturēties (pret ko).
- riteņtraktors Traktors ar riteņiem (pretstatā kāpurķēžu traktoram).
- sadauzīties Trieciena (vai triecienu) rezultātā (piem., atsitoties pret ko) sabojāties, kļūt nelietojamam.
- atsitiens Trieciens, kas rodas, atsitoties pret ko.
- sasist Triecoties (pret augiem), sabojāt, salauzīt (tos), parasti pilnīgi (par nokrišņiem).
- izkapāt Triecoties (pret ko), izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (par ko krītošu, lidojošu).
- sakapāt Triecoties (pret ko), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to) – piem., par krusu, lietu.
- samalt Triecoties (pret ko), sadragāt, iznīcināt (to).
- kotangenss Trigonometriska funkcija – leņķa kosinusa attiecība pret šā leņķa sinusu.
- sinuss Trigonometriska funkcija – leņķa pretmalas attiecība pret hipotenūzu.
- tangenss Trigonometriska funkcija – leņķa sinusa attiecība pret šī leņķa kosinusu.
- kosinuss Trigonometriska funkcija – leņķim piegulošās katetes attiecība pret hipotenūzu.
- atkal Turpretī.
- tverties Tvert (ko), lai pieturētos (pie tā), atbalstītos (pret to).
- ūdenīte Ūdensaugs ar peldošu vai iegrimušu stumbru, pretējām lapām un četros riekstiņos sadalītu augli.
- panaceja Universāls līdzeklis pret visām kaitēm, visiem dzīves gadījumiem.
- apkārt Uz pretējo pusi, pretējā virzienā (apgriezt, apvērst u. tml.).
- atsviest Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur); būt par cēloni, ka strauji atvirzās nost, atpakaļ.
- nākt uzbrukumā uzbrukt (par pretinieku).
- pretuzbrukums Uzbrukums (piem., sporta spēlēs, cīņā), ko veic reaģējot uz pretinieka, parasti neveiksmīgu, uzbrukumu.
- amizēties Uzjautrināties, jokoties; jautri pavadīt laiku (parasti ar pretējā dzimuma personu); koķetēt.
- piegriezt skrūves (kam) uzlikt ierobežojumus (kam), vērsties (pret ko).
- disponēts Uzņēmīgs (pret kādu slimību).
- aktīvs Uzņēmuma, iestādes naudas līdzekļi un materiālās vērtības; bilances daļa, kas aptver šīs vērtības, pretstats: pasīvs.
- kārties kaklā uzplīties, uzmākties, visiem spēkiem censties iegūt pretējā dzimuma (parasti vīrieša) uzmanību.
- sacelties Uzsākt aktīvu (parasti bruņotu) masveida darbību pret ko (piem., valdošo režīmu).
- saslieties Uzsākt aktīvu darbību (pret ko); aktīvi izpaust pretestību (pret ko).
- antimilitārisms Uzskats vai sabiedriska kustība, kas vērsta pret militārismu, pret karu.
- viedoklis Uzskats, izpratne (par ko); arī attieksme (pret ko).
- seksisms Uzskats, ka paša dzimums ir pārāks par otra dzimumu; aizspriedumaina, arī noniecinoša attieksme pret otru dzimumu (galvenokārt sievieti).
- dinamisms Uzskats, ka spēks ir patstāvīgs, pašdarbīgs un attiecībā pret matēriju primārs elements.
- ķecerība Uzskats, pārliecība vai rīcība, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pastāvošajiem uzskatiem.
- ķecerība Uzskats, pārliecība vai rīcība, kas ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām.
- kosmopolītisms Uzskatu sistēma, kas neatzīst nacionālus valstiskus veidojumus, popularizē vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
- uzņemt Uztvert (piemēram, ziņu, notikumu) un paust savu attieksmi (pret to), arī pārdzīvot (to).
- lasīt Uztvert, interpretēt (daiļdarbu, mākslas darbu).
- sausā uzvara uzvara spēlē, kurā pretinieku komanda nav guvusi nevienus vārtus, punktus u. tml. (par komandu sporta spēlēm).
- plecu uzvara uzvaras veids cīņas sportā – pretinieka lāpstiņu piespiešana pie paklāja.
- dauzīties Vairākkārt atsisties, triekties (pret ko, gar ko).
- skraidīt (kādam) pakaļ vairākkārt pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
- bungot Vairākkārt sist pret ko cietu, radot troksni; atsitoties pret ko cietu, radīt troksni.
- sisties Vairākkārt strauji, spēcīgi skart (ko), atdurties (kur); vairākkārt strauji, spēcīgi skarties (pie kā), triekties (pret ko).
- kapāt Vairākkārt triekties (pret ko), izraisot sāpes, sūrstošu sajūtu u. tml.
- kapāt Vairākkārt triekties (pret ko), radot bojājumu, iznīcinot (to).
- dauzīt Vairākkārt, ilgāku laiku sist (ko, pa ko, pret ko).
- majoritāte Vairākumtautības pārstāvju kopums kādā teritorijā; pretstats: minoritāte.
- dzimumvairošanās Vairošanās, saplūstot divām pretējām dzimumšūnām.
- atdzist Vājināties (piem., par jūtām); kļūt vienaldzīgam (pret ko).
- despotisms Valdonīga, cietsirdīga un nežēlīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem).
- despotisks Valdonīgs, nežēlīgs, cietsirdīgs (pret citiem cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- aizsargvalnis Valnis, kas veidots aizsardzībai (pret ko) vai pasargāšanai (no kā).
- dzīvā valoda valoda, ko kāda cilvēku kopa lieto par sazināšanās līdzekli; pretstats: mirusī valoda.
- rakstu valoda valoda, ko lieto rakstītos tekstos; pretstats: runa.
- pozīcija Valodas vienības novietojums attiecībā pret citām valodas vienībām.
- republika Valsts iekārtas veids, kurā augstākie valsts varas orgāni tiek vēlēti; valsts ar šādu pārvaldes formu; pretstats: monarhija.
- puse Valsts vai valstu grupa, kas kādās attiecībās nostādīta viena otrai pretim.
- devalvācija Valūtas (naudas) kursa pazemināšana attiecībā pret zeltu vai citu valūtu kursu.
- revalvācija Valūtas kursa paaugstināšana; pretstats: devalvācija.
- pretvara Vara, kas ir vērsta pret (ko); arī pretspēks (1).
- varmācība Varas līdzekļu, spaidu patvarīgs lietojums (pret kādu); arī fiziska spēka lietojums (pret kādu); arī vardarbība.
- epifora Vārda vai vairāku vārdu atkārtojums teikuma rindas vai strofas beigās; pretstats: anafora.
- mīļvārdiņš Vārds, kādā sauc cilvēku, pret ko izjūt sirsnību, mīlestību.
- sveiciens Vārds, vārdu savienojums, žests, ar ko ir pieņemts paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. pret cilvēku, kuru sastop vai no kura šķiras.
- terors Varmācīga izturēšanās (pret kādu), pakļaušana sev, parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
- terorizēt Varmācīgi izturēties (pret kādu), pakļaut sev (kādu), parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
- zirgkastaņa Vasarzaļš koks ar pretēji sakārtotām, staraini saliktām lapām, baltiem vai rožainiem ziediem lielās skarveida ziedkopās un augļiem – zaļā, adatainā apvalkā ietvertiem brūniem bumbuļiem.
- nodrošināt Veicot attiecīgus pasākumus, aizsargāt (pret ko).
- vārstulis Veidojums (piem., sirdī), kas regulē asins plūsmu, noslēdzot tai ceļu pretējā virzienā.
- norūdīties Veikt dažādus pasākumus, lai palielinātu sava organisma pretestību un izturību pret nelabvēlīgu ārējās vides faktoru iedarbību.
- uzbrukt Veikt kara un kaujas darbības, lai, pārvarot pretinieka aizstāvēšanos, ieņemtu kādu teritoriju, objektu.
- nākt pretuzbrukumā veikt pretuzubrukumu (par pretinieku).
- pretvējš Vējš, kura virziens ir pretējs (kā) kustības virzienam.
- apveltīt Veltot (kādam vārdus, skatienu, smaidu u. tml.), paust emocionālu attieksmi (pret to).
- sūtīt Vērst (izteikumu) pret kādu, ko.
- griezt Vērst, virzīt (pret ko, kur, uz ko).
- šantažēt Vērsties (pret kādu, ko) ar draudiem un iebiedēšanu, lai panāktu ko sev vēlamu.
- lādēt Vērsties (pret kādu) ar lāstiem.
- cīnīties Vērsties (pret ko nevēlamu), censties iznīcināt, novērst (to).
- boikotēt Vērsties (pret ko), atsakoties piedalīties (kur), darīt (ko).
- apkarot Vērsties, cīnīties (pret ko skaužamu, nevēlamu sabiedrībā).
- pretalkohola Vērsts pret alkohola lietošanu.
- antiamerikānisks Vērsts pret ASV ideoloģiju, politiku; pretamerikānisks.
- antidemokrātisks Vērsts pret demokrātismu, demokrātiju.
- pretfašistisks Vērsts pret fašismu, fašistiem; antifašistisks.
- antifašistisks Vērsts pret fašismu, fašistiem; pretfašistisks.
- antifeodāls Vērsts pret feodālismu.
- antihumāns Vērsts pret humānismu.
- antiimperiālistisks Vērsts pret imperiālismu.
- pretkara Vērsts pret karu, tā izraisīšanu.
- antikoloniāls Vērsts pret koloniālismu.
- pretkomunistisks Vērsts pret komunistisko teoriju un praksi, pret komunistiem; antikomunistisks.
- antikomunistisks Vērsts pret komunistisko teoriju un praksi, pret komunistiem.
- pretvalstisks Vērsts pret, parasti savu, valsti; tās interesēm.
- šantāža Vēršanās (pret kādu, ko) ar iebiedēšanu vai draudiem, lai panāktu ko sev vēlamu.
- cīņa Vēršanās (pret ko nevēlamu), cenšoties novērst, pārvarēt (to).
- uzrūkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm rūkt.
- uzrēkt Vēršoties (pret kādu), īsu brīdi rēkt; neilgu laiku, arī reizēm rēkt.
- uzriet Vēršoties (pret kādu), īsu brīdi riet; neilgu laiku, arī reizēm riet.
- pozīcija Viedoklis, nostāja (kādā jautājumā), attieksme (pret kādu jautājumu).
- kontinentālās brokastis vieglas brokastis, kas parasti sastāv no kafijas, sviestmaizēm, džema u. tml., pretstatā tradicionālajām angļu brokastīm.
- vieglprātība Vieglprātīga attieksme (pret ko), vieglprātīga rīcība.
- konservants Viela ar konservējošām īpašībām, ko izmanto, piem., pārtikas produktu pasargāšanai pret bojāšanos.
- antidots Viela, ko lieto saindēšanās gadījumā; pretinde.
- supravadītspēja Vielas īpašība – tās elektriskās pretestības samazināšanās prakstiski līdz nullei ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā).
- padēls Viena laulātā dēls no iepriekšējas laulības attiecībā pret pamāti vai patēvu.
- ziemeļi Viena no četrām debespusēm (pretēja dienvidiem); teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
- dienvidi Viena no četrām debespusēm (pretēja ziemeļiem); teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
- pretieloce Viena no divām ielocēm, kas izveidota viena otrai pretī.
- pretstats Viena no pretrunas pusēm.
- prasītājs Viena no pusēm (civilprocesā), kas iesniedz tiesā prasību, kura ir vērsta pret otru pusi – atbildētāju.
- atbildētājs Viena no pusēm (civilprocesā), pret kuru prasītājs vērš prasību.
- jaņ Viena no seno ķīniešu filozofijas īstenības pretrunīgumu atspoguļojošajām kategorijām, kas apzīmē gaismu, debesis, vīrišķo un aktīvo.
- iņ Viena no seno ķīniešu filozofijas īstenības pretrunīgumu atspoguļojošajām kategorijām, kas apzīmē tumsu, zemi, sievišķo un pasīvo.
- paaudze Vienas pakāpes radinieki (piem., bērni, mazbērni) attieksmē pret kopējiem senčiem.
- sīkgalvīte Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, olveidīgām, pretējām lapām un ziedu kurvīšiem skarveidīgā ziedkopā zaru galos.
- nārbulis Viengadīgs lakstaugs ar pretējām lapām, dzelteniem ziediem un zili violetām, sārtām vai dzeltenzaļām seglapām.
- žibulītis Viengadīgs lakstaugs ar stāvu, matiņiem klātu stublāju, pretējām, sēdošām lapām un baltiem vai zili violetiem ziediem skrajās vārpās stublāju vai zaru galos.
- genciāna Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām lapām bez pielapēm un parasti ziliem, retāk violetiem, dzelteniem vai baltiem ziediem.
- viengabalains Vienots, nedalīts, arī bez pretrunām.
- oriģināls Vienreizējs, paša autora radīts literārs darbs, arī teksts (pretstatā tulkojumam).
- pols Viens no diviem (kā) krasiem pretstatiem.
- Ziemeļpols Viens no diviem (parasti zemeslodes) poliem (pretējs Dienvidpolam); rotācijas ass ziemeļu gals (debess ķermenim).
- dzimums Viens no diviem pretējiem (vīrišķajiem un sievišķajiem) dzīvo organismu veidiem.
- Dienvidpols Viens no diviem Zemeslodes poliem (pretējs Ziemeļpolam).
- otrs Viens no diviem; pretējais.
- krustleņķis Viens no leņķiem pretēju leņķu pārī, kas veidojas, krustojoties divām taisnēm.
- aci pret aci viens otram tieši pretī, tiešā klātienē.
- brālis Vienu vecāku dēls attiecībā pret citiem viņu bērniem.
- viņpuse Vieta, kas atrodas otrā, pretējā pusē, arī cita puse.
- priekša Vieta, kas atrodas pie (cilvēka vai dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā vai (tam) tieši pretī, ļoti tuvu.
- pozīcija Vieta, kur izvietots karaspēks un kaujas līdzekļi (cīņai ar pretinieku).
- mājinieki Vietējie iedzīvotāji (pretstatā iebraucējiem, viesiem).
- dēls Vīriešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem).
- sieviete Vīrietim pretēja cilvēku dzimuma būtne; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne pretstatā meitenei, pusaudzei.
- bruņinieks Vīrietis ar staltu, vīrišķīgu stāju, kas izturas pret sievieti cēlsirdīgi, aizstāv un sargā viņu.
- onkulis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
- tēvocis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
- vīrs Vīrietis attiecībā pret sievieti, ar kuru viņš dzīvo laulībā; precējies vīrietis.
- zēns Vīrietis, pret kuru kāds pauž labvēlīgu, draudzīgu attieksmi.
- jumts Virsbūves daļa, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību.
- virsjaka Virsējais apģērba gabals (parasti pusgarš vai garumā līdz viduklim) ar aizdari priekšpusē, ko lieto, lai aizsargātos pret aukstumu, lietu u. tml.
- ārpuse Virsma, kas robežojas ar apkārtējo vidi; pretstats: iekšpuse.
- kreiss Virspusei, ārpusei pretējā puse (piem., audumam, apģērbam); pretstats: labā puse.
- centrbēdze Virzība prom no centra, pretstats: centrtiece.
- centrtiece Virzība uz centru, pretstats: centrbēdze.
- sauļup Virzienā pret sauli; augšup.
- pret vēju virzienā pret vēju.
- augšup Virzienā uz augšu; pretstats: lejup.
- lejup Virzienā uz leju; pretstats: augšup; pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei.
- atpakaļ Virzienā uz mugurpusi, uz aizmuguri; pretēji virzienam uz priekšu.
- neoromantisms Virziens Eiropas literatūrā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīga emociju un indivīda iekšējo pārdzīvojumu akcentēšana, pretstatot to reālismam un naturālismam.
- simbolisms Virziens Eiropas literatūrā un mākslā 19. gs. beigās – 20. gadsimta sākumā, kam raksturīga negatīva attieksme pret pozitīvismu un materiālismu.
- centrisms Virziens politikā, kam raksturīga vidusceļa meklēšana, pretrunīgu interešu saskaņošana, norobežošanās no radikālisma.
- rumbs Virziens uz redzamā horizonta punktiem attiecībā pret debespusēm; leņķis starp diviem šādiem virzieniem.
- vērst Virzīt (ko) pret vai uz (kādu, ko), arī kur.
- šķelt Virzīties (kādā vidē), pārvarot tās pretestību.
- līst Virzīties, doties un nokļūt (nevēlamos apstākļos); nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi.
- savirzīt Virzot, pārvietojot panākt, ka (kas) nonāk tuvu kopā vai noteiktā novietojumā (attiecībā vienam pret otru).
- aizķerties Virzoties, esot kustībā, atdurties pret šķērsli; nokļūt (aiz kā).
- uzskats Vispārināta atziņas pārliecība (par ko) saistībā ar attieksmi (pret to).
- nevērība Vispārināta īpašība --> nevērīgs; neuzmanība, pavirša, nolaidīga attieksme (pret ko).
- smalkjūtība Vispārināta īpašība --> smalkjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; uzmanība, iejūtība attieksmē pret citiem cilvēkiem.
- kodeīns Zāļu viela ar narkotisku iedarbību – pretklepus un pretsāpju līdzeklis.
- nosisties Zaudēt dzīvību, atsitoties, triecoties pret ko.
- sauszeme Zeme – pretstatā jūrai, okeānam; cietzeme.
- virsotne Zemes virsas paaugstinājums (attiecībā pret jūras līmeni), ko norobežo līdzenums.
- dzimtbūšana Zemnieku feodālās atkarības forma, kurai raksturīgs feodāļa privātīpašums attiecībā pret zemnieku un tiesības ierobežot viņa brīvību savas sētas vai muižas teritorijas ietvaros.
- zemiene Zems līdzenums, kas attiecībā pret apkārtējo teritoriju atrodas ne augstāk par 200 metriem virs jūras līmeņa.
- krustdēls Zēns, jaunietis, vīrietis attiecībā pret savu krusttēvu vai krustmāti.
- lietuvēna krusts zīme piecstaru zvaigznes veidā aizsardzībai pret lietuvēnu.
- inženierzinātnes Zinātnes nozare, kas apvieno fizikas, materiālu pretestības, celtniecības un ģeodēzijas atziņas tehnisku problēmu risināšanai.
- imunoloģija Zinātnes nozare, kas pētī aizsargreakcijas, kuras nodrošina organisma neuzņēmību pret infekcijas ierosinātājiem, svešiem audiem un vielām.
- teoloģija Zinātnes nozare, kas pētī un interpretē kādas reliģijas svētos rakstus, veido sistemātisku šīs reliģijas mācību.
- mēle Zvana sastāvdaļa kustīgi piestiprināts, garens metāla priekšmets, kas, sitoties pret zvana sienām, rada skaņas.
pret citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV