Paplašinātā meklēšana
Meklējam pret.
Atrasts vārdos (119):
- pret:1
- pret-:1
- pretī:1
- iepretī:1
- pretējs:1
- pretīgs:1
- pretors:1
- kurpretī:1
- pretinde:1
- pretkara:1
- pretkožu:1
- pretmets:1
- pretmīla:1
- pretpols:1
- pretruna:1
- pretsoļi:1
- pretvara:1
- pretvējš:1
- pretvēža:1
- turpretī:1
- preteklis:1
- pretendēt:1
- pretgaisa:1
- pretīgums:1
- pretorijs:1
- pretoties:1
- pretsāpju:1
- pretskats:1
- pretspars:1
- pretspēks:1
- pretspēle:1
- pretstats:1
- pretstāve:1
- pretsvars:1
- prettanku:1
- pretuguns:2
- pretuguns:1
- pretviela:1
- interprets:1
- pretenzija:1
- pretestība:1
- pretgripas:1
- pretgrumbu:1
- pretieloce:1
- pretinieks:1
- pretišķīgs:1
- pretklepus:1
- pretkrīzes:1
- pretleņķis:1
- pretnošuve:1
- pretraksts:1
- pretraķešu:1
- pretrunīgs:1
- pretstatīt:1
- pretstresa:1
- pretvīrusu:1
- pretvizīte:1
- interpretēt:1
- pretdabisks:1
- pretdarbība:1
- pretenciozs:1
- pretendents:1
- pretfašisma:1
- pretišķības:1
- pretkrampju:1
- pretoriānis:1
- pretpadomju:1
- pretprasība:1
- pretsitiens:1
- pretstraume:1
- pretsūdzība:1
- pretsviedru:1
- prettiesīgs:1
- prettrokšņu:1
- pretalkohola:1
- pretapdeguma:1
- pretimnācējs:1
- pretimnākošs:1
- pretimsēdošs:1
- pretlikumīgs:1
- pretnostatīt:1
- pretpasākums:1
- pretreakcija:1
- prettautisks:1
- prettiesisks:1
- pretvirziens:1
- pretarguments:1
- pretdarboties:1
- pretiekaisuma:1
- pretimnākšana:1
- pretīrunāšana:1
- pretjautājums:1
- pretkorozijas:1
- pretlīdzeklis:1
- pretmīlestība:1
- pretspēlētājs:1
- pretspiediens:1
- pretstatījums:1
- prettrieciena:1
- prettrieciens:1
- pretuzbrukums:1
- pretvalstisks:1
- interpretācija:1
- pretfašistisks:1
- pretimbraucējs:1
- pretimbraucošs:1
- pretimsēdētājs:1
- pretinflācijas:1
- pretizlūkošana:1
- pretaizdzīšanas:1
- pretnostādījums:1
- pretnostatījums:1
- pretpierādījums:1
- pretsabiedrisks:1
- pretapaugļošanās:1
- pretkomunistisks:1
- prettuberkulozes:1
- reinterpretācija:1
- kontaktpretestība:1
Atrasts etimoloģijās (38):
- No franču antagonisme, grieķu antagōnismos; anti 'pret' un agōn 'cīņa'. (šķirklī antagonisms)
- No latīņu antarcticus, grieķu antarktikos 'pretējs ziemeļiem'. (šķirklī antarktisks)
- No grieķu anti 'pret'. (šķirklī anti-)
- No angļu antibiotic, franču antibiotique; no anti 'pret' un grieķu biōtikos 'derīgs dzīvei' (bios 'dzīvība'). (šķirklī antibiotikas)
- No franču antidote, grieķu antidoton 'pretdeva'. (šķirklī antidots)
- No angļu antifreeze (anti 'pret' un to freeze 'sasalt'). (šķirklī antifrīzs)
- No latīņu antichristus, grieķu antichristos 'pret Kristu'. (šķirklī antikrists)
- No grieķu anti 'pret' un pous, podos 'kāja'. (šķirklī antipods)
- No grieķu antithesis 'pretstatīšana'. (šķirklī antitēze)
- No latīņu dissidens (dissidentis) 'tāds, kas nepiekrīt, runā pretī'. (šķirklī disidents)
- No latīņu interpretatio. (šķirklī interpretācija)
- No latīņu interpretari 'izskaidrot, iztulkot'. (šķirklī interpretēt)
- No senebreju ibhrī 'kāds no pretējā krasta, iebraucējs'. (šķirklī ivrits)
- No apzīmējuma "Jaunā Latvija", ko kustības pretinieki nicīgi tai piedevēja pēc analoģijas ar Vācijas revolucionāro biedrību "Jaunā Vācija" (1834–1850). (šķirklī jaunlatvieši)
- No latīņu contra 'pret'. (šķirklī kontr-)
- No itāļu contrabbando, kam pamatā latīņu contra bandum 'pretēji aizliegumam'. (šķirklī kontrabanda)
- No latīņu contraceptio (contra 'pret' un conceptio 'olšūnas apaugļošanās'). (šķirklī kontracepcija)
- No franču contraste 'krasi izteikts pretstats'. (šķirklī kontrasts)
- No vācu Kontrapunkt, kam pamatā latīņu punctum contra punctum 'punkts pret punktu'. (šķirklī kontrapunkts)
- No franču contre-force 'pretspēks'. (šķirklī kontrforss)
- 17. gs. avoti rāda, ka sākotnēji kukulis bija apaļas formas maize pretstatā klaipam. 18. gs. vidū vārds kukulis ieguva jaunu nozīmi 'ciemos nesama dāvana'. No šās nozīmes vēlāk izveidojās trešā nozīme 'dāvana amatvīra ietekmēšanai'. (K. Karulis). (šķirklī kukulis)
- No vācu Obstipation, kam pamatā latīņu obstipatio (ob 'uz; pret; ceļā' un stipare 'spiest'). (šķirklī obstipācija)
- No latīņu odiosus 'ienīsts, pretīgs'. (šķirklī odiozs)
- No latīņu opponere 'runāt pretī; pretstatīt'. (šķirklī oponēt)
- No latīņu oppositio 'pretstatīšana'. (šķirklī opozīcija)
- No latīņu opponens (opponentis) 'pretī runājošs'. (šķirklī oponents)
- No franču parodie, kam pamatā grieķu parōdia (para 'pret' un ōdiē 'dziedājums, dziedāšana', resp. 'apgriezta dziedāšana'). (šķirklī parodija)
- No vācu prätentiös, franču pretentieux. (šķirklī pretenciozs)
- No latīņu 'atpakaļ, atkal; pretim'. (šķirklī re-)
- No latīņu re 'pret' un agens (agentis) 'tāds, kas darbojas'. (šķirklī reaģents)
- No viduslaiku latīņu reagere 'darboties pretī, atsaukties'. (šķirklī reaģēt)
- No franču réactif, kam pamatā latīņu re 'pret' un activus 'darbīgs'. (šķirklī reaktīvs)
- No angļu reactor, kam pamatā latīņu re 'pret' un actor 'darbības veicējs'. (šķirklī reaktors)
- No latīņu re 'jaun-', 'atkal-' un interpretatio. (šķirklī reinterpretācija)
- No franču résistance, kam pamatā latīņu resistentia 'pretošanās'. (šķirklī rezistence)
- No latīņu satan 'pretinieks'. (šķirklī sātans)
- No angļu transistor (tran(sfer) 'pārnest' + (re)sistor 'pretestība'). (šķirklī tranzistors)
- No franču contremarque 'pretzīme'. (šķirklī kontramarka)
Atrasts normatīvajos komentāros (12):
- Ilgu laiku latviešu valodniekiem bija negatīva attieksme pret šāda tipa salikteņiem. Tagad pēc vācu valodas parauga darinātie baložpelēks, debeszils, sniegbalts u. tml. tiek uzskatīti par atbilstošiem latviešu literārās valodas normām. (šķirklī baložpelēks)
- Vārdi zvērīgs un zvērisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan zvērīgs niknums, gan zvērisks niknums). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds zvērīgs (zvērīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt zvērisks niknums. (šķirklī zvērisks)
- Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija: apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
- Krievu valodas ietekmē dažreiz sastopams vārda atlass nepareizs lietojums nozīmē 'karšu krājums'. Krievu valodā šādu krājumu apzīmē ar vārdu атлас, kas veidots no milža Atlanta grieķu vārda nominatīva formas Atlas. Turpretim latviešu valodā nostiprinājies vārds, kas saistāms ar ģenitīva formu Atlantos. (šķirklī atlass)
- Sastopams nevēlams, krievu valodas ietekmē (no vārda отнестись) radies vārda attiekties lietojums, piem., viņš pret mani attiecas labi; kā viņi attiecas pret šo parādību. Latviski iespējams lietot citus darbības vārdus, piem., viņš pret mani izturas labi; kā viņi vērtē šo parādību. (šķirklī attiekties)
- Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
- Diezgan bieži vārdu mērķēklis kļūdaini raksta ar īso e (mērķeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēd – sēdeklis. (šķirklī mērķēklis)
- Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
- Vārds sagarumot parasti tiek lietots mežrūpniecības nozarē, turpretim sagarināt vairāk lieto, runājot par amatniecības, mājsaimniecības darbiem. (šķirklī sagarināt)
- Diezgan bieži vārdu tēmēklis kļūdaini raksta ar īso e (tēmeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēž – sēdeklis. (šķirklī tēmēklis)
- Ir bijuši ieteikumi darbības vārda pārapbedīt vietā lietot pārbedīt, jo tas ir atvasināts tikai ar vienu priedēkli. Tā kā mūsdienās bezpriedēkļa vārds bedīt ir gandrīz pilnīgi izzudis no latviešu valodas aktīvā vārdu krājuma, un to ir aizstājis priedēkļvārds apbedīt, nav pamata vērsties pret vārdu pārapbedīt. (šķirklī pārapbedīt)
- Vārdi necilvēcīgs un necilvēcisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan necilvēcīgas pūles, gan necilvēciskas pūles). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds necilvēcīgs (necilvēcīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska parasti izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt necilvēciskas pūles. (šķirklī necilvēcīgs)
Atrasts vārdu savienojumos (59):
- (savstarpēji) pretēji skaitļi
- aci pret aci
- aci pret aci, zobu pret zobu
- acs pret aci, zobs pret zobu
- ar rokām un kājām pretī
- atdurties kā pret sienu
- atsitas kā zirņi pret sienu
- attieksmē pret (ko)
- būt kritiskam (pret ko)
- būt pretī
- būt pretim
- dot prettriecienu
- Dots pret dotu!
- elektriskā pretestība
- griezt krūti pretī
- griezt krūtis pretī
- griezt zobus pretī
- iet pa mazākās pretestības ceļu
- izrādīt pretestību
- izturīgs pret veldri
- kā diena pret nakti
- kā pret mūri
- kārpīties pretī
- ķepuroties pretī
- likt pretī
- materiālu pretestība
- nākt pretī
- nākt pretim
- nākt prettriecienā
- nākt pretuzbrukumā
- nav nekas pretim
- ņemt pretī
- ņemt pretim
- novērtēt pretinieku par zemu
- pacelt roku (pret kādu)
- peldēt pret straumi
- pret rīta pusi
- pret rītu
- pret vakaru
- pret vēju
- pretējā zīme
- pretējais leņķis
- pretējas lapas
- pretējās puses
- pretrunas likums
- prettanku grāvis
- pretuguns josla
- sacirsties pretī
- savstarpēji pretēji skaitļi
- sisties kā pret mūri
- sisties kā pret sienu
- sliet ragus pretī
- stādīt pretī
- stādīt pretim
- stāties pret
- stāties pretī
- stāties pretim
- turēties pretī
- turēties pretim
Atrasts skaidrojumos (400):
- rādīt zobus (Kādam) naidīgi izturēties pret kādu; aktīvi pretoties.
- (ne)turēt naidu (ne)just naidu pret kādu.
- kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
- uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
- ūdensaizsardzība Aizsardzība (mehānismā, ierīcē) pret nevēlamu ūdens, mitruma iekļūšanu.
- ekrāns Aizsargs (piem., plāksnes veidā) pret nevēlamu iedarbību.
- eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
- islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
- homofobija Aizspriedumi, nepatika pret homoseksuālismu, homoseksuālām, arī biseksuālām personām.
- ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
- kreozots Akmeņogļu vai koka darvas pārtvaices produkts – eļļains šķidrums ar kodīgu smaku, ko izmanto, piem., koksnes piesūcināšanai pret pūšanu vai medicīnā.
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība pret ko (piem., valdošo režīmu).
- interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
- pretestība Aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
- ofensīva Aktīva kampaņa ar noteiktu mērķi (pret ko).
- pretspars Aktīva pretdarbība, pretestība (kam, pret ko).
- reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
- pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
- izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas.
- sacelties Aktīvi protestēt (pret ko), paust neapmierinātību (ar ko).
- pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piem., sporta spēlēs).
- uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
- sacelšanās Aktīvs, protests (pret ko), neapmierinātība (ar ko).
- antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
- potenciometrs Aparāts sprieguma lieluma mainīšanai un regulēšanai – rezistors ar maināmu pretestību.
- zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām.
- pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
- pataisīt baltu par melnu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
- ačgārns Apgriezts otrādi; pretējs parastajam, pieņemtajam.
- kājsargs Apģērba piederums kāju aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs).
- roksargs Apģērba piederums roku aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs); roku sargs (biežāk).
- apiet Aplenkt, arī nokļūt pretinieka aizmugurē.
- konvertēt Apmainīt kādas valsts valūtu pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
- (iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- izmainīt naudu apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- (iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- oponēt Apstrīdēt kāda viedokli, uzskatus, iebilst (pret ko).
- pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
- pārupe Apvidus, vieta upes pretējā krastā.
- sazvērēties Apvienoties kopējai (pret kādu vērstai) darbībai, rīcībai.
- obskurantisms Apzināta rīcība, lai (kas) netiktu izpausts, nekļūtu zināms; vēršanās pret garīgu progresu.
- apziņa Apzinīga attieksme (pret ko).
- uzstāties Ar (piemēram, publicistisku, sabiedrisku) darbību paust protestu (pret ko) vai atbalstu (kam).
- salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas.
- aizstāvēt Ar aktīvu rīcību, arī nostāju sargāt, nodrošināt (pret ko nevēlamu); aizsargāt.
- ironija Ar ārēju nopietnību maskēts smalks izsmiekls; izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam.
- ar pirkstiem nobakstīt ar atklātu nosodījumu vērsties pret kādu.
- ar pirkstiem nobadīt ar atklātu nosodījumu vērsties pret kādu.
- aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
- nicināt Ar izteiktu nepatiku attiekties (pret ko), atzīstot (to) par nepieņemamu, sliktu u. tml.
- izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
- mūmija Ar konservējošām vielām pret trūdēšanu apstrādāts miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermenis.
- sāniski Ar ķermeņa sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piem., virzīties, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa sāna.
- labināt Ar laipnību, labvēlību censties panākt, ka (kas) paklausa, nepretojas.
- nest uz rokām (kādu) ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu.
- aizsargāt Ar militāriem pasākumiem un līdzekļiem nodrošināt (pret ienaidnieka uzbrukumu u. tml.).
- iefiltrēt Ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piemēram, pretinieka organizācijā savu cilvēku).
- noriet Ar pārmetumiem, apvainojumiem vērsties (pret kādu, ko).
- ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
- pārvarēt sevi ar piepūli piespiest sevi rīkoties pretēji savām vēlmēm.
- berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
- seksa verdzene ar piespiešanu vai varu pārdota sieviete, kuru izmanto seksuāli pret viņas gribu.
- apolitisks Ar politiku nesaistīts, vienaldzīgs pret to; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- atvairīt Ar pretdarbību nepieļaut, novērst.
- rūdīt Ar regulārām noteiktām darbībām panākt, ka (cilvēks, viņa organisms) kļūst fiziski spēcīgāks, izturīgāks (piem., pret slimībām).
- sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piem., virzīties, atrasties).
- kaut Ar savu (kārts, kauliņa u. tml.) izspēli, gājienu atņemt pretiniekam (piem., izspēlēto kārti, spēles kauliņu); sist.
- lenkt Ar savu izturēšanos neatlaidīgi censties pievērst sev (pretējā dzimuma) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
- mīlināties Ar savu izturēšanos paust patiku, maigumu pret pretējā dzimuma cilvēku (parasti savstarpēji).
- mīlināties Ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko).
- izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt (asi) reaģēt, pamudināt (uz pretdarbību, cīņu).
- uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
- sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piem., jubilejā, svētkos.
- sargāt Ar savu rīcību nepieļaut pretinieka komandas panākumus (sporta spēlē).
- aizsargāt Ar savu rīcību, dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret ko ļaunu, nevēlamu).
- raukt degunu ar sejas izteiksmi paust nepatiku, neapmierinātību, pretīgumu.
- uz mutes ar seju lejup pret ko.
- pārsist Ar sitienu vai atsitot (pret ko) savainot (ķermeņa daļu).
- uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (piemēram, zilumu, ievainojumu).
- grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta akcija (pret kādu iedzīvotāju grupu).
- apsmaidīt Ar smaidu, humoru izpaust savu attieksmi (pret ko).
- lauzties Ar spēku, pārvarot šķēršļus, pretestību, virzīties (cauri kam), censties nokļūt (kur).
- granāta Ar sprāgstvielām pildīts munīcijas priekšmets pretinieka iznīcināšanai nelielā attālumā; arī artilērijas šāviņš.
- izsvilpt Ar svilpieniem, saucieniem izpaust savu neapmierinātību, negatīvo attieksmi (pret ko).
- intifada Arābu, galvenokārt palestīniešu, sacelšanās pret Izraēlas okupāciju Rietumkrastā un Gazas sektorā.
- perifērija Ārējā, apkārtējā daļa (pretstatā vidusdaļai, centram).
- pretarguments Arguments, kas vērsts pret citu argumentu.
- ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
- laukā Ārpus telpām; ārā; pretstats: iekšā.
- ārā Ārpus telpām; laukā; pretstats: iekšā.
- āriene Ārpuse; pretstats: iekšiene.
- dzeltenā genciāna ārstniecības augs, no kura saknes iegūst līdzekli pret gremošanas traucējumiem.
- mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
- karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai.
- ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni.
- sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, ideju u. tml.) izpausme, saskaršanās, cīņa.
- gammaglobulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kas satur antivielas pret dažādu infekciju ierosinātājiem.
- imūnserums Asins preparāts, kurā ir antivielas pret kādas slimības ierosinātājiem vai to izdalītajiem toksīniem.
- acetilsalicilskābe Aspirīns – pretsāpju, pretdrudža un pretiekaisuma zāles; saīsināti -- ASS.
- nostāties Atbalstīt (kādu viedokli), pievienoties (kam), izpaust savu nostāju (pret ko).
- atstutēt Atbalstīt, atsliet (pret ko, pie kā); atbalstīt (ko), pieliekot balstu.
- atslieties Atbalstīties (pret ko, pie kā).
- atspiesties Atbalstīties (pret ko, uz kā).
- izsviest Atbrīvot (kādu no darba pret viņa gribu); izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
- atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga.
- atkosties Atdarīt (piem., pasakot pretī ko nepatīkamu).
- samainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita); apmainīt.
- apmainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita).
- atmesties Atdurties, atsisties (pret šķērsli).
- stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
- atlaisties Atgulties, novietoties pusguļus, atbalstoties (pret ko).
- revanšēties Atlīdzināt (piem., par pakalpojumu ar pretpakalpojumu).
- atgāzties Atliekties; atliekties, atbalstot augumu (kur, pret ko).
- būt starp diviem dzirnakmeņiem atrasties divējādu pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
- sēdēt Atrasties stāvoklī, kad sēžamvieta balstās pret kādu virsmu.
- orientācija Atrašanās vieta, virzība (attiecībā pret ko).
- ieskriet Ātri pārvietojoties, atdurties (pret šķērsli).
- ieskriet krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
- sadurties krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) – par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- ķeksītis Ātri, ar vienu rakstāmrīka pieskārienu uzvelkama atzīme – uz leju vilkta slīpa svītriņa ar pretēja slīpuma atzaru uz augšu.
- pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
- rikošetēt Atsisties pret ko un sākt kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piem., lodi, šāviņu).
- atlēkt Atsitoties (pret ko), strauji atvirzīties atpakaļ.
- sasisties Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), tikt sabojātam, saplēstam.
- kalambūriskas atskaņas atskaņas, kuru fonētiskā līdzībā izpaužas komisks pretstats.
- strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
- negatīvs Attēls (piem., fotofilmā, kinofilmā), kurā gaišie un tumšie laukumi izvietoti pretēji nekā oriģinālā vai kur redzamās krāsas ir oriģināla krāsu papildkrāsas; filma ar šādu attēlu, ko izmanto pozitīva fotoattēla iegūšanai.
- nostāja Attieksme (pret ko), noteikta viedokļa izpausme.
- materiālisms Attieksme pret īstenību no praktiskuma, izdevīguma, labuma viedokļa.
- cieņa Attieksme un izturēšanās, kurā izpaužas (kāda cilvēka) zināšanu, nopelnu atzīšana, arī godbijība (pret kādu, ko).
- pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu); veids, kādā (kas) tiek risināts, izveidots u. tml.
- pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga dziļa godbijība, cieņa, mīlestība (pret ko); šīs attieksmes izpausme reliģiska rakstura darbībā.
- ņemt Attiekties (pret ko), uztvert (ko kādā veidā).
- dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
- atsist Atvairīt (pretinieka uzbrukumu).
- tvert Atveidot, interpretēt (ko), ievērojot noteiktas prasības, principus.
- piekrišana Atzinības, patikas izpausme, ko pauž pretējā dzimuma personas.
- piekāpties Atzīt (pretinieka) pārākumu (sporta spēlēs).
- attaisnot Atzīt (tiesājamo) par nevainīgu (pret viņu) izvirzītajā apsūdzībā.
- virsvaldība Augstākā vara valstī (attiecībā pret tās apgabaliem, novadiem u. tml.); augstākās varas (personas, personu grupas) valdīšana valstī.
- cienīt Augstu vērtēt, just cieņu, godbijību (pret kādu, ko).
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
- verbēnu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
- vijolīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
- imunitāte Augu izturība pret slimību ierosinātājiem un kaitēkļiem.
- ložmetējs Automātisks ātršāvējs ierocis pretinieka iznīcināšanai ar lodēm.
- rulete Azarta spēle, kurā iegriež ratu ar numurētām dažādu krāsu iedaļām un spēlētājam jāuzmin, kurā (vai kuras krāsas) iedaļā iekritīs pretējā virzienā ripojoša bumbiņa.
- mātes meita bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei; mātesmeita.
- mātesmeita Bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei.
- slieties Balstīties (pret ko, pie kā).
- askorbīnskābe Balta sintētiski iegūta viela, kas palielina spēju pretoties infekcijas slimībām; C vitamīns.
- likt pretī Bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi.
- pabērns Bērns attiecībā pret pamāti, patēvu.
- trīt Berzējot (ar ko, pret ko) panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa) kļūst ass vai asāks; asināt.
- uzberzēt termometru berzējot (parasti medicīnisko termometru pret ko) panākt, ka paaugstinās (tā) rādījums.
- trīt Berzējot (pret ko) panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem).
- trīt Berzēt (ķermeņa daļu pret ko, ar ko, arī ķermeņa daļas vienu pret otru).
- jaukties Bez uzaicinājuma, pret citu gribu iesaistīties, piedalīties (kur), cenšoties ietekmēt (ko).
- griezt krūtis pretī bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
- griezt zobus pretī bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
- griezt krūti pretī bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
- ihtiola ziede bieza ziede, kas satur organiskus sēra savienojumus un ko lieto par pretiekaisuma līdzekli.
- katabolisms Bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas organismā noārdās līdz vienkāršākām vielām un notiek enerģijas atbrīvošanās; pretstats: anabolisms.
- klinčs Boksā – pretinieka aptveršana tuvcīņā, lai viņu kavētu izdarīt sitienus.
- nokautēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
- nokdaunēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju notriekt pretinieku zemē.
- sastapties Braucot viens otram pretī, sastapt – par transportlīdzekli.
- plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patricietim).
- atzvelties Brīvi atspiesties (pret ko), atlaisties (kur).
- bada streiks brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
- līnijkuģis Bruņām klāts lieltonnāžas karakuģis pretinieka karakuģu iznīcināšanai (līdz 20. gs. 60. gadiem).
- padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu).
- pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas.
- cīņa Bruņota sadursme ar pretinieku; kauja.
- sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
- basmačs Bruņotas kustības dalībnieks (Vidusāzijā), kas 1917.–1926. g. cīnījās pret padomju varu.
- partizāns Bruņotas vienības dalībnieks, kas slepeni cīnās pret ienaidnieku tā okupētajā teritorijā.
- karadarbība Bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.
- kara darbība bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.; karadarbība.
- agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību.
- serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu.
- uzdirst Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko, pret kādu).
- uzkāst Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko, pret kādu).
- uzkakāt Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko).
- turēt labu prātu (uz kādu) būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
- turēt ļaunu prātu (uz kādu) būt ar nelabvēlīgu, naidīgu attieksmi (pret kādu).
- turēt Būt ar noteiktu attieksmi (pret ko).
- īgņoties Būt īgnam, izrādīt savu sapīkumu, īgnumu (pret ko).
- ieredzēt Būt labās domās (par kādu); izturēties ar labvēlību un patiku (pret kādu).
- uzēsties Būt negatīvi noskaņotam, pārmērīgi prasīgam (pret kādu); neieredzēt (kādu) un censties kaitēt.
- gaiņāties Būt noraidošam, protestēt (pret ko), ar žestiem pastiprinot negatīvo attieksmi.
- iedzīt Būt par cēloni, ka (kāds, parasti pret paša gribu) ievirzās (kur iekšā).
- mīlēt Būt patikai (pret ko).
- cīnīties Būt pretrunā (piem., par pretējiem uzskatiem, jūtām).
- krustoties Būt savstarpējā pretrunā, sadursmē (par domām, idejām, uzskatiem u. tml.).
- attiekties Būt skaitliskā attiecībā (pret ko).
- skaust Būt skaudīgam, izjust skaudību (pret kādu).
- skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko).
- dergties Būt tādam, kas izraisa pretīgumu, riebumu.
- pasargāt Būt tādam, kas nodrošina pret (kā) nevēlamu iedarbību.
- žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piem., par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
- skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
- laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
- malties (kā) starp diviem dzirnakmeņiem būt, atrasties savstarpēji pretrunīgu apstākļu ietekmē.
- vagants Ceļojošs aktieris, students viduslaiku Rietumeiropā, kas dziesmās un izrādēs pauda kritisku attieksmi pret baznīcu.
- skalot smadzenes censties (kādam) uzspiest svešu pārliecību, ideoloģiju u. tml.; censties mainīt (kāda) domas, attieksmi (pret ko).
- kūdīt Censties izraisīt negatīvu attieksmi (pret kādu).
- diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi) parasti, pazemojot sevi.
- kantēties Censties nodibināt attiecības ar pretējā dzimuma personu.
- rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas; izraisīt naidu, dusmas (pret kādu); censties sanaidot.
- flirtēt Censties piesaistīt pretējā dzimuma personas uzmanību (parasti bez nopietniem nolūkiem, uzjautrinoties).
- atcirsties Cērtoties atsisties, atdurties (pret ko).
- pašcieņa Cieņas pilna attieksme pašam pret sevi, kurā izpaužas savu spēju, zināšanu, morāles u. tml. pozitīvs apliecinājums.
- godināt Cildināt, arī sveikt (kādu, parasti publiski); izturēties ar goddevību (pret ko).
- pasaules uztvere cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
- mugurpuse Cilvēka ķermeņa mugurējā daļa; tā puse, kas ir pretēja priekšpusei; pretstats: priekšpuse.
- iedzimtais grēks cilvēka nosliece rīkoties pretēji Dieva gribai, kura iedzimta no Ādama un Ievas.
- sodomija Cilvēka pretdabiska dzimumtieksme uz dzīvniekiem.
- humānisms Cilvēkmīlestība, cieņa pret cilvēkiem; humanitāte.
- hipijs Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
- bērns Cilvēks (attieksmē, piem., pret zemi, tautu).
- eirooptimists Cilvēks ar pozitīvu attieksmi pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
- priekštecis Cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm.
- pēcnācējs Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem.
- pēctecis Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, savas ģimenes iepriekšējām paaudzēm; pēcnācējs.
- biseksuālists Cilvēks, kam ir dzimumtieksme pret abiem dzimumiem.
- strīdnieks Cilvēks, kam ir juridiskas pretenzijas (kādā jautājumā).
- ienaidnieks Cilvēks, kam ir principiāli noraidoši iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
- eiroskeptiķis Cilvēks, kam ir skeptiska attieksme pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
- profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim); liels speciālists.
- homoseksuālists Cilvēks, kam piemīt dzimumtieksme pret sava dzimuma personām.
- racionālists Cilvēks, kam raksturīga uz prātu balstīta, lietišķa attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka galvenokārt prāta apsvērumi.
- altruists Cilvēks, kam raksturīgs altruisms; pretstats: egoists.
- pauninieks Cilvēks, kas (piem., kara laikā) staigā pa lauku mājām, cenšoties mantas apmainīt pret pārtiku.
- cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu mērķi, cīnās pret nevēlamo.
- smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
- dumpinieks Cilvēks, kas atklāti pauž neapmierinātību (ar ko), vēršas (pret ko).
- pretimbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā.
- pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
- mizantrops Cilvēks, kas izjūt nepatiku pret citiem cilvēkiem un vairās no tiem.
- labvēlis Cilvēks, kas izturas labvēlīgi, labsirdīgi (pret kādu; ko), atbalsta (kādu, ko), piem., materiāli.
- bende Cilvēks, kas ļoti nežēlīgi izturas pret cilvēkiem (arī dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
- pretimnācējs Cilvēks, kas nāk (kādam) pretī, pretējā virzienā.
- despots Cilvēks, kas neierobežoti izmanto savu varu un izturas pret citiem nežēlīgi, cietsirdīgi.
- disidents Cilvēks, kas nepakļaujas valdošajai ideoloģijai, izrāda pretestību pastāvošajam režīmam (parasti autoritārās valstīs).
- renegāts Cilvēks, kas noliedz savu agrāko, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem; atkritējs, pārbēdzējs.
- pretendents Cilvēks, kas pretendē (uz ko).
- stagnāts Cilvēks, kas pretojas jauninājumiem.
- diplomāts Cilvēks, kas savu mērķi prot sasniegt ar prasmīgu, labi apsvērtu izturēšanos pret citiem cilvēkiem.
- pretimsēdētājs Cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
- antifašists Cilvēks, kas vēršas pret fašismu; fašisma pretinieks.
- antiglobālists Cilvēks, kas vēršas pret globālismu; globālisma pretinieks.
- antikomunists Cilvēks, kas vēršas pret komunismu; komunisma pretinieks.
- pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam, kam), vērsta pret (kādu, ko); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati, pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja.
- ķeceris Cilvēks, kura uzskati, pārliecība vai rīcība ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
- nedraugs Cilvēks, kuram vai pret kuru ir nelabvēlīga, naidīga attieksme; ienaidnieks.
- mīļš Cilvēks, kuru mīl; cilvēks, pret kuru jūt simpātijas, draudzību.
- subjekts Cilvēks, persona, kas pret sevi izraisa negatīvu attieksmi.
- sirdsmīļotais Cilvēks, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
- dārgais Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
- dārgumiņš Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
- simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patiku, arī draudzību, mīlestību.
- dārgs Cilvēks, pret kuru jūt dziļu sirsnību, mīlestību; tuvs, mīļš cilvēks.
- apvainots Cilvēks, pret kuru vērsti apvainojumi.
- brālis Cilvēks, pret kuru vēršas ar ironiju vai nicinājumu.
- opozīcija Cilvēku kopums, sabiedrības daļa, kas kritizē un vēršas pret valdošo varu.
- strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu dēļ), kas, parasti, izpaužas asā, satrauktā sarunā, paceltā balsī.
- kauties Cīnīties ar pretinieku karā; karot.
- paukoties Cīnīties vienam pret otru ar floreti špagu vai zobenu.
- karot Cīnīties, aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu, skaužamu).
- tuvcīņa Cīņa ar pretinieku nelielā attālumā.
- divkauja Cīņa starp diviem pretiniekiem.
- divcīņa Cīņa, sadursme (starp diviem pretiniekiem, diviem spēkiem).
- fronte Cīņai izvietotā karaspēka daļa, kas vērsta tieši pret pretinieku.
- parters Cīņas sportā – stāvoklis, kad cīkstonis atbalstās pret paklāju ar rokām vai atrodas guļus uz tā.
- džudo Cīņas sporta veids, kam raksturīgi specifiski tvērieni, metieni u. c. paņēmieni, lai uzvarētu pretinieku.
- klasiskā cīņa cīņas sporta veids, kurā aizliegts satvert pretinieku zemāk par jostasvietu un lietot paņēmienus ar kājām.
- grieķu–romiešu cīņa cīņas sporta veids, kurā pretinieku drīkst satvert tikai augšpus gurniem.
- tūja Ciprešu dzimtas mūžzaļš skuju koks vai krūms ar zvīņveida pretējām skujām un sīkiem iegareniem čiekuriem; dzīvības koks.
- pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā kāds ir dzimis, audzis, dzīvojis.
- trapece Četrstūris, kura divas pretējās malas ir paralēlas, bet pārējās divas (sānmalas) nav paralēlas.
- paralelograms Četrstūris, kura ik divas pretējās malas ir paralēlas.
- teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
- aksels Daiļslidošanā – pusotra apgrieziena lēciens atmuguriski, piezemējoties uz pretējās kājas.
- plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, šķelties, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos, arī, piem., trieciena, spiediena iedarbībā.
- pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē.
- aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību.
- dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņa pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
- bosings Darba vadītāja vai vadības īstenots psiholoģisks terors pret darbinieku (darbiniekiem).
- šķēres Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; grieznes.
- grieznes Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; šķēres.
- pretdarbība Darbība, kas vērsta pret kādu fizikālu iedarbību un ir līdzvērtīga tās izpausmei.
- pretdarbība Darbība, ko izraisījusi kāda cita darbība un kas ir vērsta pret to.
- pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, diversantu darbību.
- konfrontācija Darbība, process --> konfrontēt (2); pretstatu cīņa, sadursme.
- pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
- nosegt Darboties (sporta spēlē) tā, ka aizkavē pretinieka darbību.
- segt Darboties (sporta spēlē) tā, lai kavētu pretinieka aktīvu darbību.
- pretoties Darboties pretī (piem., kāda gribai); nepakļauties (piem., kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam).
- pretdarboties Darboties, lai izraisītu pretēju darbību citai darbībai, arī lai vērstos pret citu darbību, stāvokli u. tml.
- nolaisties tik zemu Darīt (ko) nepieņemamu, rīkoties pretēji saviem morāles principiem.
- laist grīstē darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
- izdot Darīt zināmu, atklāt pretiniekam; nodot.
- sārmene Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām, sārtiem, purpursarkaniem, retāk – baltiem vai dzelteniem ziediem neīstos mieturos, vārpveida ziedkopā vai ķekarā.
- termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem un dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā, kura dažu sugu augus izmanto par atkrēpošanas un pretklepus līdzekli.
- zemteka Daudzgadīgs, neliels cūknātru dzimtas lakstaugs ar ložņājošu, apmatotu stublāju, pretējām, otrādi olveidīgām lapām un gaišziliem ziediem stāvā ķekarā; ārstniecības veronika [Veronica officinalis].
- ģeocentriskās koordinātas debesu koordinātu sistēma, kurā noteic spīdekļa stāvokli attiecībā pret Zemes centru.
- bīde Deformācija, kas rodas tādu spēku iedarbībā, kuri tiecas vienu ķermeņa daļu nobīdīt attiecībā pret otru.
- pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
- steps Deja, kurai raksturīga specifiska, ātra klaudzināšana pret grīdu ar speciāliem apaviem.
- bērns Dēls vai meita (neatkarīgi no vecuma) attiecībā pret saviem vecākiem.
- sātans Dēmonu valdnieks, kritušais eņģelis, kurš ir sacēlies pret Dievu un ir Dieva ienaidnieks, augstākais ļaunuma spēku iemiesojums, kurš grūž cilvēkus uz garīgu iznīcību; velns.
- deputāta imunitāte deputāta neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu, tiesisko vajāšanu.
- pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti pārkļūstot pāri frontes līnijai).
- metafizika Dialektikai pretēja domāšanas un izziņas metode, kas lietas un parādības aplūko kā savstarpēji izolētas, pabeigtas un nemainīgas.
- iedzīšanas brauciens (arī slēpojums u. tml.) disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot atsevišķi (piem., no pretējām pusēm velotrekā vai ar noteiktu laika intervālu).
- ambivalents Divējāds, savstarpēji pretrunīgs.
- pāris Divi (parasti pretēja dzimuma) cilvēki, kas dzīvo kopā un kurus saista dzimumattiecības.
- pretruna Divi izteikumi, apgalvojumi, priekšstati, pazīmes, kas savstarpēji viens otru noliedz; pretstatu mijiedarbība, kas rosina uz attīstību.
- īsslēgums Divu elektriskās ķēdes dažāda potenciāla elementu savstarpēja saslēgšanās vai to saslēgšanās ar vadītāju bez pretestības vai ar ļoti mazu pretestību.
- īssavienojums Divu elektriskās ķēdes punktu savienojums ar vadītāju bez pretestības vai ļoti mazu pretestību.
- līdzāspastāvēšana Divu vai vairāku (parasti pretēju) parādību eksistēšana līdzās, vienlaikus.
- konsonanse Divu vai vairāku mūzikas skaņu saskanīga kopskaņa; pretstats: disonanse.
- konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- kungs Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēks; cilvēks, kam pieder vara (pār ko); saimnieks, darba devējs (attiecībā pret kalpotāju).
- būkšķis Dobjš troksnis, kas rodas kam pasmagam atsitoties (pret ko).
- dogmatisms Domāšanas veids, kas pamatojas uz dogmām, nemainīgu attieksmi pret parādībām, problēmām u. tml.
- mainīt Dot (ko savu) un ņemt pretī (ko citu).
- atļaut Dot iespēju (kādam ko darīt), neiebilst (pret ko).
- samācīt Dot padomu (kādam), piem., kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- likt pretī Dot pretim (kā līdzvērtīgu), aizstāt (ar līdzvērtīgu).
- uzmirkšķināt Dot zīmi (ar automobiļa gaismām), (tās) ieslēdzot, pārslēdzot u. tml. (piemēram, norādot pagriezienu); šādā veidā sveicināt (pazīstamu pretimbraucēju), arī brīdināt (pretimbraucēju, piemēram, par ceļu policijas patruļu).
- melodrāma Dramaturģijas žanrs, kam raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.
- māsa Draudzes locekle attiecībā pret citiem draudzes locekļiem kristīgajā baznīcā.
- pieejamība Draudzīgums, vienkāršība attieksmē pret citiem cilvēkiem.
- izgāzt žulti dusmās, neapmierinātībā, naidā asiem vārdiem vērsties pret kādu.
- pārdziedāt Dziedot atkārtoti, izveidot (citu dziesmas interpretāciju).
- gameta Dzimumšūna, kas ir spējīga savienoties ar pretēja dzimuma šūnu, lai notiktu organismu dzimumvairošanās.
- biseksualitāte Dzimumtieksme pret abiem dzimumiem.
- homoseksuālisms Dzimumtieksme pret sava dzimuma personām.
- lesbisms Dzimumtieksme sievietei pret sievieti.
- netiklas darbības dzimumtieksmes apmierināšana pretdabiskā veidā.
- priekštecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
- pēcnācējs Dzīvnieks, arī augs attiecībā pret īpatni, no kā tas radies.
- pēctecis Dzīvnieks, arī augs attiecībā pret īpatni, no kā tas radies.
- mugurpuse Dzīvnieku ķermeņa daļa, kas atrodas vēderpusei, apakšpusei pretējā ķermeņa pusē.
- vēderpuse Dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei.
- peldēt pret straumi dzīvot, izturēties, rīkoties pēc savas pārliecības, gribas pretēji vairākuma uzskatiem.
- vecais kontinents Eiropa (pretstatā Amerikai).
- rietumi Eiropas zemes un ASV (pretstatā Āzijai); Rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā Austrumeiropas bloka valstīm).
- ietriekties Ejot, skrienot, braucot u. tml. ievirzīties (šķērslī), atsisties (pret to).
- mikroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta, piem., atsevišķu uzņēmumu darbību, atsevišķus tirgus sektorus; pretstats: makroekonomika.
- nihilists Ekstrēms krievu revolucionārs 19. gs. otrajā pusē, kas noliedza tā laika sabiedrisko iekārtu un vērsās pret to.
- oms Elektriskās pretestības mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); apzīmējums – Ω.
- megoms Elektriskās pretestības mērvienība, miljons omu.
- katods Elektriskās strāvas avota negatīvais pols; pretstats: anods; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota negatīvo polu.
- antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras fizikālajiem raksturlielumiem ir pretēja zīme (salīdzinot ar doto elementārdaļiņu).
- simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret kādu).
- simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret ko), tieksme, sliecība (uz ko).
- jūtas Emocionāls pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un sevi; emocijas.
- patika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pozitīva attieksme (pret ko), prieks, labsajūta.
- konfūcisms Ētiski filozofiska mācība (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija uzskati par cilvēkmīlestību un savstarpēju cieņu, tradīciju ievērošanu, attieksmi pret valsti.
- nometnieks Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā; pretstats: klejotāji.
- prezumpcija Faktu atzīšana par neapšaubāmu (kamēr nav pierādīts pretējais).
- tekstoloģija Filoloģijas nozare, kas pētī daiļdarbu, dokumentu u. tml. tekstus un sagatavo tos interpretācijai, publicēšanai.
- materiālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji ideālismam) matēriju, dabu, esamību atzīst par primāru, bet apziņu, ideju, garu – par sekundāru.
- iracionālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji racionālismam) par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata irracionālos elementus – intuīciju, jūtas, instinktus u. tml.
- ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
- objektīvisms Filozofisks uzskats, kas atzīst, ka pastāv objektīvas, vispārpieņemtas patiesības, tikumiskās normas; pretstats: subjektīvisms.
- cietība Fizikāla (vielas, ķermeņa) īpašība – spēja pretoties ārējai mehāniskajai iedarbībai.
- spilgtums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo gaismas stiprumu attiecībā pret laukuma vienību.
- elektriskā pretestība fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai.
- matērija Fiziskā realitāte kā pretstats apziņai; viela, no kuras sastāv fiziskie ķermeņi.
- sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
- postfolklora Folkloras mūsdienīga interpretācija.
- rūpes Gādība (par kādu), uzmanība (pret kāda vajadzībām).
- rūpes Gādība, ieinteresēta attieksme un atbilstoša rīcība (pret ko).
- uzbrukt Galda spēlēs – veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
- iepretī Gandrīz pretī (kam).
- apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku).
- gods Godājams stāvoklis (sabiedrībā, attiecībā pret citiem).
- ambīcijas Godkārība, cenšanās pēc kaut kā aiz godkārības; tieksme, pretenzijas iegūt (ko).
- laiks Gramatikas kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.
- skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
- izteiksme Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību.
- tuvinieks Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem; piederīgais, arī radinieks.
- zelta griezums harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
- dambis Hidrotehniska būve – mākslīgs uzbērums, lai aizsargātu teritoriju pret applūšanu.
- pacelt balsi iebilst, protestēt (pret ko).
- tolerance Iecietība, cieņa pret cita uzskatiem, viedokli.
- iedzīvotāju blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 km²).
- apdzīvotības blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
- saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokli raksturojošs statistiskais rādītājs – gada laikā reģistrētais saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
- nokaut Iegūt pārsvaru (galda spēlē), novācot, noņemot (pretinieka kauliņu, šaha figūru u. tml.); nosist.
- sāga Ieildzis, pretrunīgs (kādas sabiedrībai nozīmīgas problēmas) risinājums.
Atrasts piemēros (200):
- pretī ..es tādu mīkstu plaukstiņu padevu [skolotājam] pretī.
- skrobe ..gleznas man izstādēs 12 gadus neņēma pretī.. Bija jau skrobe..
- tu ..ja tu spēj pasmaidīt par pasauli, tad viņa smaidīs tev pretī.
- skurbums ..ko viņš varēja pretoties tam ziedēšanas skurbumam, kas saulgriežu laikā pārņēma visu latviešu zemi?
- paģiras ..nekas tāds noticis nebija, kas šodien man palīdzētu tikt vaļā no pretīgās morālo paģiru sajūtas..
- motors ..paklausījās manu motoru un neņēma pretī [karadienestā].
- padēklis ..pēc pilsoņu kara Hammers no Krievijas izvedis savas bagātības padēkli ar lētām dārglietām, ikonām, kuras lēti iemainījis pret maizi badā mirstošajiem.
- pret ..pret rudeni ūdens metas vēss.
- patšautene ..pret viņu neapbruņotām krūtīm vērsās piecpadsmit lauku žandarmu patšauteņu stobri.
- plunkšķēt ..smagi, skaļi vārdi – plunkšķ kā akmeņi, atsizdamies pret ūdeni.
- krustīties ..Sofija, pagriezusies pret svētbildi, krustījās un zemu klanījās.
- labdien "Kāpēc tu nesacīji man labdien? Skolā tu jau ej, tātad tev jāsveicina ik pretimnācējs."
- vidusceļš "Kas nav ar mums, tas ir pret mums" – vidusceļa nav.
- nošņākties "Nerunā pretī," tēvs nikni nošņācās.
- opā "Opā, opā!" puisēns sauca, pastiepis rociņas pret tēti.
- preteklis "Pa kuru laiku tu tāds preteklis esi palicis..?"
- pašauties "Sveicināta!" Liela roka pašaujas man pretim un sagrābj manus pirkstus cietā tvērienā.
- plātīzeris "To plātīzeri, plikadīdu un pļāpu kuli savā mājā nē!" Janka vēl ecējas pretī..
- pret- (Tvaika) pretspiediens.
- cionistisks 1919. gadā Latgalē notika aresti pret cionistiski noskaņotajiem ebrejiem.
- pretstāve Abas planētas atradīsies pretstāvē.
- pretstats Abiem bērniem ir izteikts raksturu pretstats.
- nopakšķēt Ābols krītot nopakšķēja pret zemi.
- atdurties Acis atduras pret lieliem burtiem rakstītu sludinājumu.
- ods Aerosols pret odiem.
- agape Agape ir pilnīgi nesavtīga mīlestība, kurai ir spējas dot un turpināt dot, neko nesagaidot pretī.
- pretspēlētājs Agresīvi pretspēlētāji hokejā.
- aģitēt Aģitēt pret rūpniecības celtniecību.
- špricēties Aicina špricēties pret gripu.
- boļševisms Aicināt iestāties leģionā, lai cīnītos pret boļševismu.
- atspert Airējot atspert kājas pret laivas brangām.
- brangas Airējot atspiest kājas pret brangām.
- airēšana Airēšana pret straumi.
- aizdomāties Aizdomāties par mūsu attieksmi pret citiem.
- pretreakcija Aizliegumam sekoja asa pretreakcija.
- korozija Aizsardzība pret koroziju.
- uzdegums Aizsardzība pret uzdegumu.
- švīka Aizsargāt automašīnas virsbūvi pret skrāpējumiem, švīkām.
- pretuguns Aizsargāt mežu no ugunsgrēka izplatīšanās ar pretuguni.
- aizsargāt Aizsargāt sējumus pret kaitēkļiem.
- aizsargāties Aizsargāties pret apvainojumiem.
- burvība Aizsargāties pret burvībām.
- aizsargāties Aizsargāties pret plūdiem.
- aizsargāties Aizsargāties pret slimībām.
- aizsargāties Aizsargāties pret uzbrucējiem.
- aizsargāties Aizsargāties pret zagļiem.
- aizsarglīdzeklis Aizsarglīdzeklis pret gripu.
- aizsargviela Aizsargviela pret rūsēšanu.
- aizsargviela Aizsargvielas pret infekcijas slimībām.
- celt Aizskartā persona nevar celt iebildumus pret valsts notāra administratīvo aktu.
- aizstāvēt Aizstāvēt bērnu pret pāridarījumiem.
- aizstāvēt Aizstāvēt draugu pret apmelojumiem.
- apvainojums Aizstāvēties pret apvainojumiem.
- aizstāvēties Aizstāvēties pret laupītājiem.
- pārmetums Aizstāvēties pret nepamatotiem pārmetumiem.
- aizstāvēties Aizstāvēties pret pārmetumiem.
- aiztrenkt Aiztrenkt pretinieku no kaujas lauka.
- aizturēt Aizturēt pretinieka virzīšanos uz priekšu.
- atsisties Akmens atsitas pret asfaltu.
- pretdarbība Aktīva pretdarbība.
- presings Aktīvs pretinieka presings basketbola spēlē.
- atveidot Aktrisei bija jāatveido pretrunu pilns tēls.
- tiamīns Alerģija pret tiamīnu.
- amadīna Amadīnu mātītes nedzied, vien izdod raksturīgu saucienu, turpretī tēviņi dzied un pat dejo dziesmas laikā, saceļot spalviņas uz galvas.
- antagonisks Antagoniskas pretrunas.
- jēdzienisks Antonīms – jēdzieniski pretējs vārds.
- prettiesisks Anulēt prettiesisku līgumu.
- pretruna Apgalvojumu pretruna.
- apgalvot Apgalvot pretējo.
- apgrēkoties Apgrēkoties pret savu tuvāko.
- siltummainis Apkures katla siltummainis kalpo aizsardzībai pret katla pārkaršanu.
- pretlīdzeklis Apledošanas, aizdegšanās pretlīdzekļi.
- apmainīt Apmainīt pulksteni pret pārtiku.
- slaids Apmest pretimnācējam slaidu līkumu.
- aprēķināt Aprēķināt visus par un pret.
- pretaizdzīšanas Aprīkot automobili ar pretaizdzīšanas sistēmu.
- sarīdīt Aprunātājs sarīda draugus citu pret citu.
- apslidot Apslidot pretinieka vārtus.
- apsmidzināt Apsmidzināt ābelītes pret kaitēkļiem.
- apspēlēt Apspēlēt savu pretinieku.
- sadurties Apspriešanā sadūrās pretēji viedokļi.
- pretimbraucējs Apstādināt pretimbraucēju.
- par Apsvērt visus par un pret.
- pret Apsvērt visus par un pret.
- zāles Aptiekā pirku zāles pret recepti.
- pretinieks Apturēt pretinieku.
- pretuguns Apturēt pretuguni.
- apvārdot Apvārdot pret žūpošanu.
- apvest Apvest pretinieku un iemest bumbu vārtos.
- provokācija Apzināta provokācija pret valsti.
- apzinīgs Apzinīga attieksme pret darbu.
- pretoties Ar grūtībām pretoties stiprajam vējam.
- kāds Ar kādu spēku viļņi triecas pret molu!
- par Ar piecdesmit divām balsīm par un četrdesmit pret priekšlikumu pieņēma.
- ripa Ar pirtsslotu pret zāļu ripām.
- pretīgums Ar pretīgumu aizgriezties no blakussēdētāja.
- respekts Ar respektu izturēties pret likumiem.
- gaiņāties Ar rokām un kājām gaiņāties pretī.
- sanervozēt Ar spēles sākumā gūtajiem punktiem sanervozēt pretinieces.
- truls Ar trulu būkšķi pret zemi atsitās koka bluķis.
- pretpierādījums Argumentēts pretpierādījums.
- ložņa Arī pavisam vientuļā vietā, tālu no galveniem ceļiem dažkārt slēpās pretinieka ložņas, glūņas.
- šampūns Ārstniecisks šampūns pret blaugznām.
- zāles Ārsts izraksta zāles pret klepu.
- pretī Ārsts slimniekam pretī pavērsa laipnu skatienu.
- iebilst Asi iebilst pret slikto darba kvalitāti.
- pretuzbrukums Asi reaģēt uz hokejista pretuzbrukumu.
- vieplis Atbaidošs, pretīgs vieplis.
- atbalstīt Atbalstīt pieri pret loga stiklu.
- reliņi Atbalstīties pret kuģa reliņiem.
- pretraksts Atbildēt izrādes kritiķim ar pretrakstu.
- atcirst Atcirst pretī.
- atdauzīt Atdauzīt galvu pret zemo durvju aplodu.
- atdevīgs Atdevīga attieksme pret darbu.
- atdurties Atdurties pret iežogotu teritoriju.
- atdurties Atdurties pret nepārejamu dūksnāju.
- atdurties Atdurties pret nepārvaramām grūtībām.
- atdurties Atdurties pret spītīgu klusēšanu.
- atdurties Atdurties pret vienaldzību un inertumu.
- atgāzties Atgāzties pret dīvāna atzveltni.
- atgriezt Atgriezt izkapti pret smilšainajiem ciņiem.
- pretspēle Atjautīga pretspēle šahā.
- atkāpties Atkāpties ar pretošanos.
- termometrisks Atkarībā no termometriskās vielas izšķir vairāku veidu termometrus: gāzes un kondensācijas, šķidruma, pretestības u. c.
- pretuguns Atklāt pretuguni.
- atmesties Atmesties pret galda malu.
- atmesties Atmesties pret sienu.
- atrauties Atrauties no pretinieka.
- atsalt Atsalt pret jauno ieceri.
- atsist Atsist galvu pret zemo durvju stenderi.
- pretuzbrukums Atsist pretuzbrukumu.
- prettrieciens Atsist uzbrucēju ar prettriecienu.
- zeme Atsisties pret zemi.
- sašķelties Atsitoties pret klinti, ledus gabali sašķēlās.
- atsliet Atsliet kāpnes pret jumta malu.
- atslieties Atslieties pret durvīm.
- atslīgt Atslīgt pret atzveltni.
- atsmiet Atsmiet pretim.
- pretarguments Atspēkot oponenta uzskatus ar pretargumentiem.
- atspiest Atspiest muguru pret krēsla atzveltni.
- atspiest Atspiest plecu pret sienu.
- pret Atspiesties pret koku.
- atspiesties Atspiesties pret sienu.
- siena Atspiesties pret sienu.
- atstutēt Atstutēt kokmateriālus pret garāžas sienu.
- atsviest Atsviest pretinieku aiz upes.
- atšķelt Atšķelt un ielenkt pretinieka grupējumu.
- atšķetināt Atšķetināt pretrunas.
- kabeļtauva Attālums līdz pretinieka kuģim – trīsdesmit kabeļtauvas.
- pretnostādījums Attiecību pretnostādījums.
- eitanāzija Attieksme pret eitanāziju.
- līdzcilvēks Attieksme pret līdzcilvēkiem.
- melns Attieksme pret melnajiem.
- pārmainīties Attieksme pret vecākiem pārmainījās.
- trollis Attīstoties konfliktam, interneta troļļi izvērsuši nomelnojošu kampaņu pret kaimiņvalsti un tās valdību.
- pretīrunāšana Atvainoties par pretīrunāšanu.
- virmot Atverot pirts durvis, pretī virmoja karstums.
- pārākums Atzīt pretinieka pārākumu.
- atzvelties Atzvelties pret dīvāna galu.
- snobisks Augstāko slāņu snobiskā, augstprātīgā attieksme pret dzeju.
- virāža Automašīna izbrauca virāžu pret kalnu.
- noderīgs Aveņu tēja ir ļoti noderīga pret saaukstēšanos.
- fūga Baha prelūdiju un fūgu tēmu interpretācijas.
- atplūst Bangas plīst pret mola akmeņiem un atplūst atpakaļ.
- barbarisks Barbariski izturēties pret dzīvniekiem.
- plakšķēt Basās pēdas plakšķēja pret grīdu.
- patēvs Bērna attieksme pret patēvu.
- mīlestība Bērna mīlestība pret vecākiem.
- mist Bērnā mīt liela mīlestība pret dzīvniekiem.
- pretīrunāšana Bērna pretīrunāšana vecākiem.
- saudzīgs Bērniem jāmāca būt saudzīgiem pret dabu.
- plest Bērns pleš rokas pretī mātei.
- pretoties Bērns pretojas nogurumam un miegam.
- pretoties Bērns pretojās vecāku gribai.
- pretī Bērns skrēja pretī mātei.
- pretī Bērns vecākiem pretī deva daudz mīlestības un prieka.
- pretestība Berzes pretestība.
- sniegties Bērzs sniedzas pretim saulei.
- šķēpnesis Bet taures skaņas pilī No miega Miervaldi ceļ. Un viņš un viņa pulki Uz cīņu kājas aun Un šķēpnešiem pretim drāžas, Dzen stiegnājā tos un kaun.
- pārbaudīties Bez maksas pārbaudīties pret tuberkulozi.
- bezbailīgs Bezbailīgi stāties pretī iebrucējiem.
- bezjūtīgs Bezjūtīgs pret notiekošo.
- bezrecepšu Bezrecepšu medikamenti pret saaukstēšanos.
- bezzobains Bezzobaina attieksme pret likumpārkāpumiem.
- pārsteigt Biju pārsteigts, cik saudzīgi viņi izturas pret dabu.
- bilst Bilst kaut vārdu pretim.
- graizes Biškrēsliņi noder pret graizēm.
- atsitiens Bobsleja kamanu atsitiens pret trases apmali.
- zvetēt Bokseris iedzen pretinieku stūrī un tik zvetē ar dūrēm.
- rite Braucot automašīnai jāpārvar gaisa pretestība un rites pretestība.
- pretīgs Braukt pa slapjo un grumbuļaino ceļu bija pretīgi.
- pret Braukt pret kalnu.
- straume Braukt pret straumi.
- pretvirziens Braukt pretvirzienā.
- virsū Brukt virsū pretimnācējam.
- brutāls Brutāli izturēties pret ieslodzītajiem.
- citticībnieks Budisti ļoti mierīgi attiecas pret to, ka viņu tempļus apmeklē citticībnieki.
- būkš Būkš! – sniega blāķis atsitās pret zemi.
- baukšķēt Bumba baukšķēdama atsitās pret sienu.
- viens Būt atklātam vienam pret otru.
pret citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV