Paplašinātā meklēšana
Meklējam kust.
Atrasts vārdos (54):
- kust:2
- kust:1
- kustēt:1
- apkust:1
- apkust:2
- atkust:1
- iekust:1
- izkust:1
- nokust:1
- nokust:2
- pakust:1
- sakust:1
- kustams:1
- kustība:1
- kustīgs:1
- aizkust:1
- pārkust:1
- piekust:1
- piekust:2
- kustināt:1
- kustonis:1
- akustika:1
- izkustēt:1
- nokustēt:1
- skustiņš:1
- kustēties:1
- aizkustēt:1
- akustiķis:1
- akustisks:1
- nekustams:1
- nekustīgs:1
- iekustināt:1
- izkustināt:1
- mazkustīgs:1
- nekustināt:1
- nokustināt:1
- pakustināt:1
- sakustināt:1
- aizkustināt:1
- iekustēties:1
- izkustēties:1
- mājkustonis:1
- nokustēties:1
- pakustēties:1
- sakustēties:1
- aizkustēties:1
- nepakustināt:1
- ultraakustika:1
- virpuļkustība:1
- aizkustinājums:1
- blakustiesības:1
- tranzītkustība:1
- ultraakustisks:1
- turpatpakaļkustība:1
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (1123):
- (pa)raustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- noraustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- krišnaīts 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
- atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
- talibi Afgāņu islāma fundamentālistu kustības "Taliban" piekritēji.
- pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
- dullis Airu piestiprinājums – tapa laivas malā vai airī iestiprināta kustīga tapa, ko ieliek ligzdā pie laivas malas.
- aizvelties Aizplūst (viļņveida kustībā).
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (piem., boksā) – straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus.
- pārtvert Aizturēt (ko kustībā esošu) un neļaut turpināt pārvietošanos.
- pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- noriets Aizvirzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- aiziet Aizvirzīties (par kustībā esošiem priekšmetiem).
- mīms Aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
- ultraakustika Akustikas nozare, kas pētī ultraskaņu.
- akustiķis Akustikas speciālists.
- sirēna Akustiska ierīce, ar ko rada jaudīgu skaņas signālu; šīs ierīces radītās skaņas.
- taure Akustiska signālierīce (piem., transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
- starptonis Akustisko svārstību tonis starp diviem blakustoņiem.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- AA Anonīmo alkoholiķu kustības "Alcoholics Anonymous" saīsināts nosaukums.
- tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
- sasaistīt Apsienot, sasienot (ķermeni, tā locekļus ar ko), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
- miers Apstākļu kopums, stāvoklis, kad nav (lielas) kustības, (stipru) skaņu.
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- mēdīt Apzināti izkropļoti, pārspīlētā veidā atdarināt (kāda runu, mīmiku, kustības).
- jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt.
- maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piem., vielas, masas) stāvokli.
- sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt.
- grūst lodi ar asu kustību sviest lodi.
- lēkt Ar atspērienu atraujoties no pamata, pārvarēt augstumu, attālumu vai gaisā veikt kādas kustības.
- satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
- sviest Ar atvēzienu, strauju (rokas) kustību panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; šādi panākt, ka (kas) krīt (kur), trāpa (kur, kādam); mest.
- ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
- palocīt galvu ar galvas kustību (no augšas uz leju) paust pozitīvu atbildi, pievienošanos kam.
- pašūpot galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu u. tml.
- nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, arī pārmetumu.
- purināt galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- nostiprināt īpašuma tiesības ar ierakstu zemesgrāmatā apstiprināt tiesības uz kādu nekustamo īpašumu.
- mīt Ar kājām spiest, kustināt (ko), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
- spārdīt Ar kājas kustībām vairākkārt sist.
- saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī kā (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
- izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, neveikli izvirzīties.
- polispasts Ar lokanu saiti (trosi) saistīts kustīgu un nekustīgu trīšu mehānisms, ko izmanto celšanas, montāžas, vilkšanas ierīcēs.
- satvert Ar lūpu, žokļu kustību, panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem).
- piekalt Ar metāla detaļām, stiprinājumiem, ķēdēm u. tml. nekustīgi piesaistīt (kādu pie kā, kam klāt).
- raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā noteiktā, vēlamā virzienā.
- zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts, uz četrām kājām balstīts baļķis, ko izmanto par vingrošanas rīku (piem., atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
- mest Ar noteiktām kustībām veidot, radīt (ko).
- pieraut Ar rāvienu, strauju kustību pievilkt, pievirzīt (ko).
- uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzmalt Ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- malt Ar riņķveida kustību spēcīgi jaukt (piem., ūdeni, gaisu).
- savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
- taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru; diriģēt.
- noglaust Ar rokas kustību (ko) novirzīt nost.
- manipulēt Ar roku kustībām iedarboties (uz ko), vadīt (ko).
- plātīt rokas ar roku kustībām sānis paust neziņu, nevarību.
- uzsviest Ar savu kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar savu kustības enerģiju uzvirzīt uz kādas vietas.
- sanest Ar savu plūsmu, kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur).
- uzmest Ar savu plūsmu, kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- aizsist Ar sitienu, strauju kustību aizvirzīt.
- skrūvspīles Ar skrūvi regulējama ierīce – spīles, kurās nekustīgi iestiprina apstrādājamo priekšmetu.
- noslīdēt Ar slīdošu kustību novirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- uzgriezt Ar spēcīgu kustību izveidot (ko apaļu, piemēram, ūdenī).
- raut Ar spēcīgu, asu kustību ņemt (nost).
- pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārkrist.
- raut Ar spēcīgu, strauju kustību stiept (kādu) aiz kādas ķermeņa daļas, nodarot (tam) sāpes.
- raut Ar spēcīgu, strauju kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
- raut Ar spēcīgu, strauju kustību vilkt (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā).
- grūst Ar spēcīgu, strauju kustību virzīt (kur, pie kā, nost u. tml.); spēcīgi, strauji stumt.
- rauties Ar spēcīgu, strauju kustību virzīties uz priekšu, augšu u. tml.
- uzlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību uzlēkt, uzkrist u. tml.
- izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
- žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
- spļaut Ar straujām mēles un lūpu kustībām virzīt (ko, piem., siekalas) ārā no mutes.
- notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt nost.
- spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
- aiztraukt Ar strauju kustību atvairīt, noraust.
- atmest Ar strauju kustību atvirzīt atpakaļ; atliekt atpakaļ.
- krist Ar strauju kustību ieņemt kādu stāvokli.
- lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (piem., par zivīm).
- izlēkt Ar strauju kustību izvirzīties (ārā) trieciena, spiediena, grūdiena u. tml. rezultātā.
- nomest Ar strauju kustību nevērīgi nolikt, novietot.
- pagrūst zem deguna ar strauju kustību novietot acu priekšā.
- mest Ar strauju kustību novietot vai panākt, ka (kāds) novietojas (kur, piem., cīņas sportā).
- pārsviest Ar strauju kustību novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
- nomest Ar strauju kustību novirzīt nost.
- nogrūst Ar strauju kustību pagrūžot, nogāzt (kādu) zemē.
- samest Ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu).
- pasist Ar strauju kustību pavērst (savu ķermeņa daļu kādā virzienā).
- pasviest Ar strauju kustību pavirzīt ķermeņa daļu (kur, kādā virzienā u. tml.).
- pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.)
- pierauties Ar strauju kustību pievirzīties (kur, pie kā), lai atbrīvotu vietu.
- saraut Ar strauju kustību savilkt, saliekt (ķermeņa daļu).
- sviest Ar strauju kustību virzīt (ķermeņa daļu).
- mest Ar strauju kustību virzīt (uz augšu vai sāniem ķermeņa daļu).
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā, nelielā attālumā).
- pagrūst kāju priekšā ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā.
- lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piem., braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
- sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- paraut Ar strauju kustību, rāvienu atvērt.
- pasist Ar strauju kustību, sitienu u. tml. pavirzīt.
- pārmest Ar strauju kustību, vēzienu novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
- raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost (parasti sviedrus, asaras).
- aiztriekt Ar strauju, spēcīgu kustību aizvirzīt.
- rauties Ar strauju, spēcīgu kustību censties atbrīvoties (piem., no tā, kas aiztur, satur).
- triekt Ar strauju, spēcīgu kustību panākt, ka (kas) virzās (kur, kādā virzienā).
- sasisties Ar strauju, spēcīgu kustību, triecienu saskarties.
- aizrauties Ar strauju, spēju kustību aizvirzīties.
- piegrūst Ar strauju, spēju kustību pievirzīt.
- stūrēt Ar stūres iekārtu vadīt (transportlīdzekļa) kustību noteiktā virzienā.
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- tredjūnisms Ardobiedrību kustība, to darbība.
- reitterapija Ārstēšanas metode (piem., kustības spēju uzlabošanai), kurā izmanto speciāli trenētus zirgus.
- atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt dzīvības pazīmes; atgūt jušanas, kustību spēju.
- piētisms Atjaunošanās kustība vācu luteriskajā baznīcā (17. gs. beigās, 18. gs.), kam bija raksturīga stingra dievbijība, askētisms ikdienas dzīvē, centieni veicināt draudžu locekļu aktīvu līdzdarbību.
- tirināties Atkāroti, strauji kustēties.
- tirināties Atkārtoti, strauji kustēties (par ķermeņa daļu).
- tirināt Atkārtoti, strauji kustināt (ķermeņa daļu).
- apkust Atkust, nokust (daļēji, vietumis).
- karāties Atrasties (gaisā, debesīs) šķietami nekustīgi.
- iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem); plūst (par šķidrumu).
- pieplakt Atrasties nekustīgi cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- plūst Atrasties virzībā, kustībā (par straumi).
- stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
- zvilnēt Atrasties, būt nekustīgi novietotam (uz kā, kur) – par priekšmetiem, ēkām u. tml.
- spietot Atrasties, pārvietoties kustīgā kopumā (kur, pie kā, ap ko) – par kukaiņiem, arī putniem.
- kratīt pirkstu ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
- sviesties Ātri, mainīt stāvokli (piem., strauji piecelties, nogulties); ātri mainīt kustības virzienu.
- samest Ātri, parasti ar noteiktām kustībām izveidot (piem., mezglu); arī samudžināt.
- aizmesties Ātri, steidzīgi aiziet, aizskriet; mainot kustības virzienu, pēkšņi, strauji aizvirzīties (aiz kā).
- mesties Ātri, strauji mainīt ķermeņa stāvokli; ātri, strauji mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
- izlidot Atrodoties kustībā, braucienā u. tml., izvirzīties ārā (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- noiet Atrodoties kustībā, braucot noslīdēt nost vai sānis.
- nonākt Atrodoties kustībā, cirkulējot nokļūt (kur), sasniegt (kādu vietu).
- posms Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa; segments.
- segments Atsevišķa, kustīgi savienota bezmugurkaulnieku ķermeņa daļa; posms (3).
- ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (parasti metāla) posmu virkne.
- važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piem., savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1).
- rikošetēt Atsisties pret ko un sākt kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piem., lodi, šāviņu).
- saules zaķītis atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
- izveidot Attīstīt, pilnveidot (piem., kustības, valodu); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek attīstīts, pilnveidots.
- izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piem., par kustībām, valodu).
- sastingt Aukstumā kļūt nekustīgam.
- autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
- imobilaizers Automašīnas drošības ierīce, kas neļauj to iedarbināt vai iekustināt.
- melnā kaste automātisks lidojuma vai vilciena kustības datu ierakstītājs, kas paliek neskarts arī pēc transportlīdzekļa avārijas.
- stereotips Automatizēts, parasti reflektors, kustību kopums, poza, runa, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
- akselerators Automobiļa pedālis kustības ātruma mainīšanai.
- sistava Aužamo stāvu, steļļu sastāvdaļa – kustināma ierīce šķieta turēšanai un velkos ievietoto audu blīvuma regulēšanai.
- trolejbuss Bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai, kura kustību nodrošina pa diviem kontakttīkla gaisa vadiem pievadītā strāva; šāds transportlīdzeklis, kas kursē noteiktā maršrutā.
- drūzma Bieza, neorganizēta, kustīga (cilvēku) kopa; burzma, drūzmēšanās (kādā vietā).
- purināt Bieži, strauji kustināt (koku, tā zarus), cenšoties panākt, lai nokrīt augļi.
- purināt Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu).
- akadēmiskā airēšana braukšana ar speciālām sporta laivām, kurām ir kustīgi soliņi un duļļi izvirzīti ārpus bortiem.
- stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
- lambada Brazīliešu izcelsmes pāru deja ar erotiskām kustībām.
- stāvbremze Bremze (kā, parasti transportlīdzekļa) noturēšanai nekustīgā stāvoklī.
- nobremzēt Bremzējot apstādināt (transportlīdzekli), arī ievērojami samazināt (tā) kustības ātrumu.
- basmačs Bruņotas kustības dalībnieks (Vidusāzijā), kas 1917.–1926. g. cīnījās pret padomju varu.
- ņudzēt Būt (kur) lielā daudzumā – piem., par ko sīku, kustīgu.
- ņirbēt Būt (kur) lielā daudzumā (par ko spilgtu, raibu, kustīgu).
- čumēt Būt (kur) ļoti lielā daudzumā (piem., par sīkiem dzīvniekiem, kas kustas).
- krekšķēt Būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
- būt mierā Būt bezdarbīgam, arī nekustīgam.
- pūst Būt kustībā, plūsmā (par vēju, gaisa strāvu).
- grozīties Būt kustībā, uzturoties (kur, kā tuvumā).
- plandēt Būt kustīgam, ar mainīgu stiprumu.
- plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskoties.
- trakot Būt ļoti kustīgam, nepakļāvīgam, arī agresīvam (par dzīvniekiem).
- trakot Būt ļoti skaļam, kustīgam, bezbēdīgam.
- dīdīties Būt nemierīgam; nemierīgi kustēties, draiskuļoties.
- raustīt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nelielā amplitūdā strauji kustas dažādos virzienos.
- purināt Būt par cēloni tam, ka (piem., koki, krūmi, to zari) spēcīgi kustas.
- šķērsot Būt par šķērsli (kam), radīt šķērsli (kā kustībai).
- čumēt Būt pārpilnam (ar ko kustīgu).
- vēdināt Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
- plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piem., par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
- saistīt Būt tādam, kas ierobežo (kā) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
- plandēt Būt tādam, kurā gaisa plūsmas iedarbībā veidojas kustīgas krokas, viļņi; plīvot.
- plandīt Būt tādam, kurā gaisa plūsmas iedarbībā veidojas kustīgas krokas, viļņi; plīvot.
- plīvot Būt tādam, kurā, arī kam veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt kustības virzienu.
- trīties Būt, atrasties (kur, pie kā), parasti kustoties, staigājot u. tml.
- slīdceliņš Celiņš, arī īpaša josla, kas ir slīdes kustībā.
- izlice Celtņa izvirzītā, kustīgā daļa.
- strēle Celtņa, autopacēlāja, ekskavatora u. tml. sastāvdaļa – gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
- aplis Ceļa, kustības riņķveida virziens.
- turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai.
- pārvads Ceļu būves konstrukcija, kas nodrošina transportlīdzekļu vai cilvēku kustību pāri maģistrālēm, ceļiem, dzelzceļu u. tml.
- ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- sasiet Cieši aptinot (piem., ar virvi, auklu), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties.
- griezt zobus cieši sakostiem zobiem izdarīt sāniskas košļāšanas kustības, radot raksturīgu čirkstošu skaņu.
- sfēriska kustība cieta ķermeņa kustība ap vienu tā nekustīgu punktu.
- kā koks Ciets; stīvs, nekustīgs.
- kā no koka Ciets; stīvs, nekustīgs.
- izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piem., auga saknes, zemi).
- raķete Cilindrisks šāviņš, kas tiek izmantots attālinātu mērķu iznīcināšanai un kas lidojumam izmanto reaktīvās kustības principu.
- robots Cilvēka ķermenim līdzīgs mehānisms, kas funkcionē automātiski un spēj atdarināt cilvēkam raksturīgās kustības.
- uzpircējs Cilvēks (arī uzņēmums), kas nodarbojas ar kā (piemēram, lauksaimniecības ražojumu, nekustamo īpašumu) uzpirkšanu pārdošanai (vai pārstrādei) par augstāku cenu.
- mazmājnieks Cilvēks, kam pieder neliels (līdz 10 ha zemes) nekustamais īpašums.
- sīkīpašnieks Cilvēks, kam pieder neliels nekustamais īpašums.
- nomnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu.
- holeriķis Cilvēks, kura temperamenta pamatā ir stiprais, nelīdzsvarotais, kustīgais nervu darbības tips, kam raksturīga ātra, impulsīva rīcība un spēcīgas, ātri izraisāmas jūtas.
- cionists Cionisma kustības darbinieks vai piekritējs.
- knaibles Darbarīks (piem., kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
- skrūvsols Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds.
- skrūvgalds Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols.
- trāpīt Darbībā, kustībā u. tml. skart ko, nonākt kur.
- aijas Darbība, process --> aijāt; šūpojošas, aijājošas kustības.
- supīns Darbības vārda nelokāmā forma, kas izsaka darbības mērķi blakus kustības darbības vārdiem.
- mesties Darboties, funkcionēt ar traucējumiem, tikt traucētam kustībā, ķerties, aizķerties (piem., par kājām).
- klabināties Darboties, kustēties, radot klaboņu; ilgstoši, intensīvi klabināt (1).
- rādīt Darīt zināmu (ceļu, kustības virzienu); ļaut, dot iespēju, ka (kāds) dodas (kurp).
- noskrieties Daudz skrienot, staigājot vai ko darot, ļoti nogurt, piekust.
- ņirboņa Daudzkrāsainība; strauji kustīgs, mainīgs raibums.
- vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
- līnijdeja Deja, ko mūzikas pavadījumā ar sinhronām kustībām dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki.
- solis Dejai raksturīgs kāju kustību kopums.
- kinētiskā māksla dekoratīvās mākslas veids, kurā iespaida radīšanai izmanto kustību.
- zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
- stīgturis Detaļa (stīgu instrumentos), kurā stīgas nostiprina nekustīgā stāvoklī.
- bukse Detaļa ar caurumu vidū divu kustīgu elementu savienošanai (mehānismos).
- pusass Detaļa, kas pārnes rotācijas kustību uz (automašīnas) dzenošajiem riteņiem.
- šarnīrs Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu; locīkla.
- locīkla Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu.
- sazobe Divu mehānisma elementu mijiedarbība, parasti griezes, kustības pārnešanai; divu elementu mijiedarbība.
- dzilnītis Drukns, ļoti kustīgs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku muguru un taisnu, spēcīgu knābi.
- semafors Dzelzceļa signālierīce, ar ko tiek atļauta vai aizliegta vilcienu kustība attiecīgajā ceļa posmā.
- pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
- frikcija Dzimumlocekļa viena kustība makstī.
- dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet nespēj abstrakti domāt.
- mazkustīgs dzīvesveids dzīvesveids, kurā ir maz kustību.
- durvis Ēkas, istabas u. tml. sienā izveidota aile ar kustināmu plāksni (ēkas, telpas) atvēršanai vai noslēgšanai.
- konjunktūra Ekonomikas, saimnieciskās dzīves viļņveidīga kustība, ko nosaka, piemēram, pieprasījuma un piedāvājuma attiecības konkrētajā laika periodā.
- soļojošais ekskavators ekskavators, kura ritošā daļa sastāv no kustīgiem balstiem un kura pārvietošanās atgādina soļošanu.
- siksna Elastīga sloksne, lente ar savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām.
- stators Elektriskās mašīnas nekustīgā daļa.
- treks Elektriski lādētas daļiņas kustības atstātās pēdas vidē.
- elektriskā strāva elektrisko lādiņu kustība noteiktā virzienā.
- strāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā; elektriskā strāva.
- telefons Elektroakustiska ierīce, kas pārvērš elektriskos signālus skaņu signālos.
- kvadrofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana, izmantojot četrus kanālus.
- video Elektronisks kustīgs attēls, ko rada ar videotehniku.
- hidroelektrostacija Elektrostacija, kurā ūdens kustības enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā; hidrostacija.
- spins Elementārdaļiņu kustības daudzuma moments, kas tām piemīt neatkarīgi no to kustības.
- sentimentāls Emocionāli jūtīgs, viegli aizkustināms.
- siltums Enerģijas veids, ko rada mikrodaļiņu (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotiska kustība; ķermeņa iekšējā enerģija, ko rada šāda kustība.
- lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
- rapids Filmēšana ar kadru palielinātu biežumu, lai radītu uzņemto objektu palēninātas kustības efektu.
- magnētisms Fizikāla parādība, ko rada elektriski lādētu daļiņu kustība, kuras rezultātā ķermeņi pievelk vai atgrūž viens otru.
- leņķiskais paātrinājums fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības ātruma maiņas raksturošanai.
- leņķiskais ātrums fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības ātruma raksturošanai.
- impulss Fizikāls lielums, kuru izsaka ar ķermeņa masas un kustības ātruma reizinājumu; kustības daudzums.
- mehānika Fizikas nozare par ķermeņu kustību un šo ķermeņu mijiedarbību.
- kvantu mehānika fizikas nozare, kas kvantu aspektā pēta mikrodaļiņu (atomu kodolu, atomu, molekulu) un to sistēmu uzbūvi, mijiedarbību un kustību.
- troksnis Gadījumrakstura svārstības, kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums.
- monopols Galda spēle, kuras dalībnieki veic finanšu darījumus, pērkot un pārdodot nekustamos īpašumus.
- fašisms Galēji nacionālistiskas kustības principi un ideoloģija; uz šādiem principiem balstīts totalitārs politiskais režīms (piem., Itālijā 1922–1943, Vācijā 1933–1945).
- tranzītmaģistrāle Galvenā satiksmes līnija, maģistrāle, pa kuru noris tranzīta kustība.
- skifs Gara, šaura sporta laiva ar kustīgu sēdekli un gludu apšuvumu.
- glāsts Glāstoša rokas kustība, maigs pieskāriens, paužot mīlestību, sirsnību.
- slīdvirsma Gluda, ar iespējami mazu berzi virsma, kas paredzēta slīdes kustībai.
- spolēt Griezties, nespējot pāriet no rotācijas kustības taisnvirziena kustībā.
- virmot Griezties, plūst (pa gaisu) riņķveida, spirālveida, arī viļņveida kustībā.
- pagrūst Grūžot pavirzīt (zem kā, kam pakašā); ar strauju kustību pavirzīt, pabāzt (zem kā).
- tektonika Ģeoloģijas nozare, kas pēta Zemes uzbūvi, tās kustību, deformāciju procesus; Zemes uzbūve, kustības, deformācija.
- hidrostatika Hidromehānikas nozare, kurā pētī šķidruma līdzsvara stāvokli, nekustīgu šķidrumu un tajos iegremdētu ķermeņu mijiedarbību.
- hidrodinamika Hidromehānikas nozare, kurā pētī šķidrumu kustību un to mijiedarbību ar citiem ķermeņiem.
- puķu bērni hipiju kustība 20. gs. 60. gados.
- tūre Horeogrāfiskas norises daļa – noteiktu kustību, darbību kopums; dejotāja apgrieziens.
- parodontoze Hroniska un progresējoša zoba apkārtējo audu slimība, kuras dēļ zobs kļūst kustīgs un izkrīt.
- jaunstrāvnieks Ideoloģiskā virziena un sabiedriskās kustības Jaunā strāva atbalstītājs un dalībnieks (19. gs. 90. gados).
- feminisms Ideoloģisks strāvojums par sieviešu līdztiesību ar vīriešiem; sieviešu kustība par plašāku un aktīvāku iesaistīšanos valsts un sabiedriskajā dzīvē.
- jaunā strāva ideoloģisks virziens latviešu literatūrā un mākslā, sabiedriskā kustība 19. gs. 90. gados, kas atbalstīja un popularizēja sociālisma idejas.
- gaitenis Iegarena telpa kustībai (kā) iekšienē; slēgta eja starp celtnēm.
- mājas kinozāle iekārta (augstas kvalitātes televizors kopā ar īpašu akustisko sistēmu), kas nodrošina tikpat labu attēla un skaņas kvalitāti kā kinoteātrī; mājas kinoteātris.
- slīdlente Iekārta (kā) pārvietošanai – kustīga lente ar piedziņu un korpusu.
- manipulators Iekārta, ierīce dažādu darbību veikšanai no attāluma, imitējot cilvēka roku kustības.
- strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
- iestrēgt Iekļūstot (šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam; iesprūst.
- sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju brīvi pārvietoties, kustēties.
- ieaijāt Iemidzināt (piem., par vienmērīgu skaņu, kustību).
- pārgriezt Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka kustību (pa šo ceļu).
- subglaciālās vagas ieplakas, kas izstieptas ledāja kustības virzienā.
- mikrofons Ierīce akustisku svārstību pārvēršanai elektriskās svārstībās skaņas pastiprināšanas, pārraidīšanas, ierakstīšanas vai mērīšanas nolūkos.
- balansieris Ierīce līdzsvara attīstīšanai – uz atsperes vai cita kustīga elementa fiksēta platforma.
- bremze Ierīce mehānisma (parasti transportlīdzekļa) kustības palēnināšanai vai apstādināšanai.
- blīvslēgs Ierīce spraugas noslēgšanai starp kustīgu detaļu (piem., cilindra, virzuļa kātu) un ejas sienām, lai neizplūstu tvaiks, gāze.
- stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā.
- skaļrunis Ierīce, ar ko elektriskās svārstības pārvērš akustiskajās svārstībās.
- sprosts Ierīce, detaļa, veidojums (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās u. tml. novēršanai.
- tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
- transformators Ierīce, ko izmanto kustības enerģijas pārveidošanai un pārnešanai.
- atpakaļgājiens Ierīces, ierīces daļas kustība pretējā virzienā; arī atpakaļgaita.
- saistīt Ierobežot vai atņemt iespēju (kādam) brīvi kustēties, pārvietoties.
- iekustēties Iesākt kustēties (piem., staigājot, ko darot).
- iekustēties Iesākt kustēties; iesākt kustēties un pārstāt (par priekšmetiem).
- lombards Iestāde, kas izsniedz aizdevumus pret nodotu kustamu mantu.
- autoinspekcija Iestāde, kas kontrolē autotransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību; ēka, kurā atrodas šī iestāde (Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. 90. gadiem).
- savainot Ievainojot (organisma daļu), padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
- peldināt Ievietot priekšmetu ūdenī, sekmējot tā kustību pa ūdens virsmu.
- ievelties Ievirzīties (kur iekšā, piem., ar mutuļiem vai kustību, kas atgādina velšanos).
- dirnēt Ilgāku laiku bezdarbībā, arī nekustīgi, atrasties (kur).
- kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, nekustīgi atrasties, uzturēties (kur); dirnēt.
- izkustēties Ilgāku laiku, daudz kustēties.
- blenzt Ilgi, ar nekustīgu skatienu, nenovēršoties raudzīties (uz ko).
- nīkt Ilgstoši atrasties (kur, kādos apstākļos) bez aktīvām fiziskām kustībām.
- kvernēt Ilgstoši atrasties mazkustīgā stāvoklī (piem., nodarbojoties ar ko vienmuļu).
- ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, kuras fonā skaņdarba augšējās balsīs notiek akordu maiņa vai melodiju kustība.
- žūžas Ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopums, ko rada, piem., vējš, koku zari vējā; liegi, lēni šūpojošas kustības, ko rada, piem., vējš, viļņi.
- manipulators Iluzionists, kura priekšnesuma pamatā ir veiklas roku kustības.
- ķermeņa valoda informācijas, emociju paušana ar žestiem, mīmiku, ķermeņa kustībām.
- pincete Instruments, rīks sīku priekšmetu satveršanai, kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem elementiem.
- nodzenāt Intensīvi dzenājot, liekot daudz kustēties, skraidīt, nogurdināt.
- sadīdīties Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdoties, kustoties, nonākt kādā stāvoklī (piem., sakarst).
- vingrojums Īpašs kustību komplekss organisma attīstīšanai; veselības stiprināšanai, ķermeņa vingruma izkopšanai u. tml.
- izdarība Īpatnējas (dzīvnieku) kustības, darbības.
- skurināt Īsi, strauji vairākkārt kustināt (ķermeņa daļas).
- virpulis Īslaicīga, spēcīga un strauja (vēja, gaisa plūsmas) riņķveida, spirālveida kustība.
- šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
- nokustēties Īsu brīdi kustēties un pārstāt kustēties.
- nokustināt Īsu brīdi kustināt un pārstāt kustināt; pakustināt.
- pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam, pamanāmam (par ko tādu, kas kustas, pārvietojas vai kam strauji virzās garām).
- žiperīgs Izdarīgs, izveicīgs; kustīgs, veikls.
- airēties Izdarīt (ar rokām) airēšanai līdzīgas kustības.
- kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); ķepuroties.
- sakustēties Izdarīt īslaicīgu kustību.
- salikt Izdarot kustību (piem., ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
- nolikt Izdarot kustību (piem., ar roku, kāju, galvu), novietot (to kur, uz kā u. tml.).
- likt Izdarot kustību (piem., ar roku, kāju), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piem., rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī.
- vemt Izgrūst pa muti kuņģa saturu ar kuņģa muskulatūras krampjainām kustībām.
- skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar skrūvēm.
- atkust Izkust, pazust (no kādas virsmas); kļūt brīvam (piem., no ledus).
- izkustēt Izkustēties (2).
- izlocīt kājas Izkustēties pēc sēdēšanas; pastaigāties.
- padoties Izkustēties, pavirzīties.
- izļodzīt Izkustināt (no stabila stāvokļa); arī padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu).
- lauzt Izkustināt un celt laukā no zemes (celmus, akmeņus), parasti ar kādu darbarīku, ierīci.
- iztirināt Izkustināt, izpurināt (parasti rokas, kājas).
- pagriezt Izmainīt (kā) kustības, stāvokļa virzienu; pavērst (pret ko, uz ko u. tml.).
- pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (kustības, stāvokļa) virzienu; pagriezt savu ķermeni tā, ka seja, skatiens ir vērsts (pret ko, uz ko u. tml.).
- aizkustināt Izraisīt aizkustinājumu.
- paralizēt Izraisīt kustību vai psihiskas darbības nespēju.
- snuķis Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piem., ziloņiem, mamutiem), piem., ožai, taustei, tveršanai.
- žests Izteiksmīga kustība (parasti ar rokām), kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
- iejāde Jāšanas sporta disciplīna – vingrinājumu kopums, ar kuru zirgam ietrenē pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
- ceļš Josla, līnija, pa kuru notiek transportlīdzekļu kustība.
- norakstīt Juridiski apstiprinot, novēlēt, arī dāvināt (piem., nekustamo īpašumu).
- piekritējs Kādu uzskatu, kustības, politiska virziena u. tml. atzinējs, atbalstītājs.
- grozītājmuskulis Kakla muskulis, kas iet slīpi pa kakla sānu virsmu un nodrošina galvas kustības atpakaļ vai sāņus.
- iesēsties Kļūt grūti izkustināmam (ilgāku laiku kur atrodoties, mazliet iegrimstot); iestrēgt, iegrimt (pat transportlīdzekli).
- apsūnot Kļūt neaktīvam, mazkustīgam; novecot.
- stingt Kļūt nekustīgam (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- pārakmeņoties Kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma).
- sastingt Kļūt nekustīgam; nespēt pakustēties.
- nozust Kļūt nesaskatāmam, šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), ievirzoties (kur) – par debess spīdekļiem.
- atlaisties Kļūt siltākam, iestājoties atkusnim; lēni atkust.
- noķīlēt Kļūt tādam, kas neļauj (kam) kustēties, darboties.
- atdzīvoties Kļūt tādam, kur atsākusies rosība, kustība.
- mosties Kļūt tādam, kur ir atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība.
- sastingt Kļūt tādam, kurā izbeidzas kustība, darbība u. tml. (par vietu, vidi).
- rotaļdeja Kolektīva rotaļa, ko izpilda, dziedot kādu latviešu tautas dziesmu un veicot noteiktas kustības; attiecīgais tautas horeogrāfijas žanrs.
- saspringt Koncentrējot uzmanību, enerģiju, kļūt nekustīgam.
- vadīkla Konstrukcijas elements, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
- pakratīt Kratot pakustināt.
- hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
- hernhūtisms Kristiešu reliģiski sabiedriska kustība (18.–19. gs.), kuras pārstāvjiem raksturīga dievbijība, vienkāršība un pašaizliedzība; brāļu draudze.
- brāļu draudze kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
- navigācija Kuģošana; kuģu, lidaparātu un citu kustīgu objektu vadīšana (piem., ar attiecīgām ierīcēm nosakot to atrašanās vietu, optimālo maršrutu).
- vējoties Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem); kustēties, radot gaisa plūsmu.
- staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļ kustībā – par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
- knipis Kustība – vidējā, ceturtā pirksta vai rādītājpirksta gala strauja, spēcīga pārvilkšana īkšķa galam; troksnis, ko rada ar šādu kustību.
- apgrozība Kustība dažādos virzienos (par transportu, cilvēkiem u. tml.); cikls kustībā.
- trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
- gaita Kustība, pārvietošanās (transportlīdzeklim); braukšanas, pārvietošanās, arī darbības, kustības veids, ātrums.
- turpgaita Kustība, plūsma uz noteiktu, zināmu vietu, punktu (prom no kādas kustības, plūsmas sākuma vietas, punkta).
- lineārais ātrums kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma.
- brīvās krišanas paātrinājums kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim brīvi krītot uz planētu no neliela augstuma vakuumā.
- virziens Kustības, pārvietošanās un ar tām saistītas parādības, darbības līnija; puse, uz kuru kustība, pārvietošanās un ar tām saistīta parādība, darbība ir vērsta.
- plastika Kustību lokanums, vijīgums, arī harmoniskums; arī kustību izveides paņēmienu kopums.
- brīvās kustības kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
- hipokinēzija Kustību trūkums organismam; mazkustība.
- ritmika Kustību vingrinājumi ritma izjūtas, kustību koordinācijas u. tml. attīstīšanai; attiecīgais mācību priekšmets.
- virpulis Kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
- uznirstošs logs kustīgs fiksēta lieluma logs, kurā lietotājs ievieto informāciju, ko pieprasa lietojumprogramma.
- skudru pūznis kustīgu, rosīgu cilvēku kopums; arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- apļot Kustināt (parasti ķermeņa daļas), veidojot apļveida kustības.
- skalināt Kustinot trauku, jaukt (šķidrumu); kustināt trauku, lai jauktu (tajā) šķidrumu.
- izkustēties Kustoties, tiekot kustinātam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (par priekšmetiem).
- izķepuroties Ķepurojoties, kustinot ķermeni izkļūt (no kā).
- svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
- kāja Ķermeņa daļa, loceklis – balsta un kustību orgāns (cilvēkam, dzīvniekiem).
- inerce Ķermeņa īpašība saglabāt miera vai vienmērīgas taisnvirziena kustības stāvokli, ja uz šo ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
- pietupiens Ķermeņa kustība – novietošanās tupus stāvoklī.
- piesēdiens Ķermeņa kustība – sēžas virzīšana uz leju, saliecot kājas; pietupiens.
- translācija Ķermeņa kustība, kurā visiem tā punktiem ir vienādi ātrumi un paātrinājumi.
- rotācija Ķermeņa kustības veids – griešanās ap kādu punktu vai asi.
- noķert Ķerot satvert (ko tādu, kas kustas, pārvietojas); notvert (1).
- metāliskā saite ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
- sideriskais periods laika intervāls, kurā planēta vai pavadonis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
- ekvinokcija Laika moments, kurā Saule savā kustībā šķērso debess ekvatoru un kad dienas un nakts garums ir vienāds.
- Saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku.
- sastrēgumu stundas laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
- sastrēgumstunda Laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
- jaunlatvieši Latviešu pirmās nacionālās atmodas kustības darbinieki 19. gs. 50. un 60. gados, kas rosināja latviešu nacionālo pašapziņu, ekonomisko neatkarību, tautas izglītību, sekmēja nacionālās literatūras, literārās valodas izveidi u. c.
- LNNK Latvijas Nacionālās neatkarības kustība (dibināta 1988. gadā).
- aizvelties Lēnām, viļņveida kustībā aizvirzīties (par lielu kā kopumu).
- slaistīties Lēni kustēties, staigāt, arī atrasties (kur) bezdarbībā.
- kāpties Lēni virzīties, kustēties (atpakaļ) – piem., par transportlīdzekli.
- bruņurupucis Lēns, mazkustīgs rāpulis, kura ķermenis ietverts spēcīgās kaula bruņās pasīvai aizsardzībai.
- rāms Lēns, vienmērīgs, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību); mierīgs (2).
- raķete Lidaparāts, kas kustas reaktīvā spēka iedarbībā, izsviežot daļu no savas masas.
- rikošets Lidojoša priekšmeta (piem., lodes, šāviņa) kustības maiņa pēc atsišanās.
- planēt Lidot, arī turēties gaisā ar nekustīgi izplestiem spārniem (par putniem).
- turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot); turp un atpakaļ.
- turp un atpakaļ līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot).
- straume Liels (cilvēku, dzīvnieku) kopums, kas virzās, kustas.
- straume Liels (kā) kopums, kas atrodas kustībā, virzībā.
- spāre Liels, slaids kukainis ar kustīgu galvu, lielām fasetacīm un diviem caurspīdīgiem, gandrīz vienādu spārnu pāriem.
- moments Lielums, kas raksturo kādu kustībā esoša ķermeņa īpašību.
- paātrinājums Lielums, kas raksturo kustības ātruma skaitliskās vērtības un virziena izmaiņu laika vienībā.
- žvāks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, vēzienu.
- žvīks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, vēzienu.
- žvikt Lieto, lai atdarinātu ātru kustību.
- žviukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu kritiena troksni.
- švīks Lieto, lai atdarinātu samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piem., ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- stāt Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
- marš Lieto, lai izteiktu pavēli sākt kustību, pamudinātu uz (parasti tūlītēju, nekavējošu) darbību.
- miers Lieto, lai izteiktu rīkojumu ieņemt pamatstāju, pārtraukt (darbību, kustību), kļūt mierīgam.
- spurkš Lieto, lai raksturotu strauju (piem., putna lidojuma) kustību, tās radīto troksni.
- heisā Lieto, sākot strauju kustību (piem., braucienu) vai aicinot traukties līdzi.
- heijā Lieto, sākot strauju kustību vai aicinot traukties līdzi.
- aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piem., braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
- notrenkāt Likt (kādam) daudz kustēties, skraidīt.
- jūrasezis Lodveidīgs vai ieapaļš jūras dzīvnieks ar cietu čaulu un kustīgām adatām.
- plastisks Lokans, vijīgs, arī harmonisks (par kustībām); tāds, kam ir raksturīgas šādas kustības (parasti par cilvēku); tāds, kas ir lokans, kustīgs (par ķermeni, tā daļām).
- nozibēt Ļoti ātri šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā virzienā virzās garām).
- šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu); ļoti strauji vērst (acis, skatienu) dažādos virzienos.
- šaudīties Ļoti ātri vairākkārt pārvietoties, mainot kustības virzienu.
- aizzibsnīt Ļoti ātri, strauji kustoties, attālināties, aizvirzīties (par kaut ko spožu, gaišu).
- aizzibināt Ļoti ātri, strauji kustoties, attālināties, aizvirzīties.
- nozibināt Ļoti ātri, strauji pakustināt.
- trakulīgs Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kā bluķis Ļoti smags, stīvs, nekustīgs.
- ņirbēt Ļoti strauji kustēties; tikt ļoti strauji kustinātam (parasti nelielā attālumā).
- zibēt Ļoti strauji šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- zibēt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
- zibināties Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
- zibināt Ļoti strauji, ātri kustināt.
- kinēzika Mācība par ķermeņa kustībām un žestiem, kurus izmanto komunikācijā.
- daktiloģija Mācība par skaņu valodas aizstāšanu (kurlmēmajiem) ar roku pirkstu kustībām.
- heliocentrisms Mācība par to, ka Zeme un pārējās planētas kustas ap Sauli.
- magmatisms Magmas kustība un magmatisko iežu veidošanās process.
- svaidīgs Mainīgs, nevienmērīgs (par kustību).
- kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2), būt tādam, ko var kustināt.
- kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2).
- iegriezties Mainot kustības virzienu, ieiet, iebraukt (kur).
- iegriezt Mainot kustības virzienu, ievirzīt, ievadīt (transportlīdzekli kur iekšā).
- uzgriezties Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas.
- deja Mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā.
- aizsprosts Mākslīgs vai dabisks šķērslis, kas aiztur (kādu kustību, plūsmu).
- minorāts Mantošanas kārtība, kurā nesadalītu nekustamo īpašumu manto jaunākais dēls vai jaunākais tuvākais radinieks.
- majorāts Mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (piem., zemi) nedalīti manto pirmdzimtais mantinieks; šādā veidā mantotais īpašums.
- maoisms Mao Dzeduna komunistiskā doktrīna un tai atbilstošā politiskā kustība Ķīnā XX gs. 60.–70. gados.
- spararats Masīvs rats, kas nodrošina (ierīces, mehānisma u. tml.) vienmērīgu kustību.
- dzinējs Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piem., vēja, siltuma enerģiju, elektroenerģiju) pārvērš mehāniskajā kustības enerģijā.
- statne Mašīnas korpusa nekustīga galvenā sastāvdaļa, kam piestiprina agregātus, mehānismus, mezglus u. c. mašīnas daļas.
- ekscentrs Mašīnu elements (piem., cilindrs, disks), kura rotācijas ass nesakrīt ar simetrijas asi (izmanto rotācijas kustības pārveidošanai virzes kustībā).
- padeve Materiālu apstrādē – darbgalda instrumenta pārvietošanās attiecībā pret apstrādājamo detaļu vienā griešanas kustības ciklā (piem., vienā detaļas vai instrumenta apgriezienā).
- enerģija Matērijas kustības mērs, viena no tās pamatīpašībām.
- trojieši Mazās planētas, kas kustas aptuveni pa Jupitera orbītu un kas nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos.
- pakust Mazliet izkust (siltuma, kādas vielas iedarbībā).
- pakariņš Mazs, kustīgi piestiprināts rotājuma elements (piem., no dzintara, metāla, kaula) tērpam vai lielākam rotai.
- ortopēdija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar kustību un balsta orgānu (kāju, roku, mugurkaula) deformāciju pētīšanu, šādu slimību ārstēšanu un profilaksi.
- aeromehānika Mehānikas nozare, kas pētī gāzu kustību un mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem.
- dinamika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību tiem pielikto spēku ietekmē.
- hidromehānika Mehānikas nozare, kurā pētī šķidrumu un gāzu kustību, līdzsvaru un mijiedarbību ar citiem ķermeņiem.
- transmisija Mehāniska ierīce, sistēma griezes kustības pārnesei no motora uz mašīnas darba mehānismu vai izpildmehānismu.
- stereotipija Mehāniska vārdu, frāžu, kustību vai pozu atkārtošana, ko novēro psihisku slimību gadījumā.
- vilce Mehāniskais spēks, kas izraisa kustību; vilcējspēks.
- zobpārvads Mehānisks sazobes pārvads, kas griezes kustību pārveido citā griezes kustībā vai taisnvirziena kustībā.
- kloķvārpsta Mehānisma daļa (piem., automašīnas dzinējā), kas nodrošina rotācijas kustības pāreju taisnvirziena kustībā.
- kloķis Mehānisma elements – kustīgi savienota detaļa (kā) griešanai vai griezes kustības uztveršanai.
- kulise Mehānisma elements – kustīgs stienis, kas atrodas virzes, rotācijas vai svārstību kustībā un pa kuru slīd cita elementa detaļa.
- ķēdes pārvads mehānisma elements griezes kustības pārnešanai starp paralēlām vārpstām ar ķēžu ratiem un noslēgtu ķēdi (piem., velosipēdos).
- brīvgājiens Mehānisma kustība, kas neizraisa cita mehānisma kustību; attālums, kādā notiek šāda veida kustība.
- kloķa klaņa mehānisms mehānisms, kas pārveido griezes kustību virzes kustībā vai otrādi.
- decibels Mērvienība elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā – viena desmitā daļa bela; skaļuma mērvienība [dB].
- bels Mērvienība, ar ko mērī enerģiju vai jaudu attiecības (elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā) [B].
- zvārgulis Metāla piekars, kas kustoties rada skaņu.
- izgulējums Mīksto audu atmirums, kura cēlonis ir asinsrites traucējumi tajā ķermeņa daļā, uz kuras ilgi, nekustīgi gulēts.
- opārts Modernisma virziens tēlotājmākslā, kurā ar līniju rakstiem un krāsām tiek radīta optiska ilūzija par kustību.
- sprigans Možs, kustīgs, arī enerģisks (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- spridzīgs Možs, kustīgs, veikls (par cilvēkiem, dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; sprigans.
- liecējmuskulis Muskulis, kas locītavās rada saliekšanas un atliekšanas kustības.
- mēle Muskuļains ar gļotām klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās barības sasmalcināšanā, norīšanā; svarīgs cilvēka runas orgāns.
- parēze Muskuļu vājums, nespēja izdarīt kustību; daļēja, piem., ekstremitātes, paralīze.
- tautas fronte nacionālā opozīcijas kustība 1991. gadā, kas veicināja PSRS sabrukumu.
- cionisms Nacionālistiska kustība par ebreju valsts atjaunošanu, nostiprināšanu un ebreju pārceļošanu uz Izraēlu.
- kapitāls Nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u. tml., dod pelņu.
- steberīgs Nedrošs, nevarīgs, neveikls (par kustībām).
- rokeris Neformālas (jauniešu) kustības pārstāvis, kam raksturīga ģērbšanās ādas drēbēs, kolektīva braukāšana ar motociklu, aizraušanās ar rokmūziku.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- pakulstīt Neilgu laiku, mazliet kustināt.
- katatonija Neiropsihiski traucējumi (piem., šizofrēnijas slimniekiem), kas izpaužas ķermeņa kustībās (sastingums, anomālu pozu ieņemšana u. c.) vai uzvedības pārmaiņās (neēd, neatbild, nerunā).
- pseidoartroze Neīstā locītava – anormāls kaula kustīgums, kas radies lūzuma nepilnīga saauguma dēļ.
- sajukums Nekārtība, apjukuma izraisīta kustība, jūklis (cilvēku, retāk dzīvnieku grupā).
- nistagms Nekontrolētas acs ābola kustības.
- hipotēka Nekustamā īpašuma ķīla, kas ir aizņēmuma garantija.
- imobilija Nekustamais īpašums.
- dzimtīpašums Nekustams īpašums, kas iegūts mantojumā no asinsradiniekiem un kuru drīkst mantot tikai asinsradinieki.
- šuve Nekustīga savienojuma josla (piem., kaulos).
- koraļļi Nekustīgi jūras dzīvnieki (zarndobumaiņi), kas dzīvo kolonijās; nogulumslānis, kas radies no šo dzīvnieku skeleta kaļķu masas.
- kontaktligzda Nekustīgi nostiprināta ierīce, kurā ievieto kontaktdakšu.
- piekalt Nekustīgi piesaistīt.
- piekalt Nekustīgi pievērst.
- kā mūmija nekustīgi, bez valodas.
- kā piekalts nekustīgi, parasti ilgāku laiku.
- kā sasalis nekustīgs (no uztraukuma, pārsteiguma, apmulsuma u. tml.).
- stings Nekustīgs (par acīm, skatienu).
- stīvs Nekustīgs (par acīm, skatienu).
- pols Nekustīgs punkts, ap ko pagriežas kāds ķermenis.
- kā ieaudzis nekustīgs, neatdalāms.
- stiklains Nekustīgs, sastindzis (par acīm, skatienu).
- kā (zemē) iemiets nekustīgs, zaudējis kustības spējas (aiz pārdzīvojuma).
- rāms Nekustīgs.
- svilpe Neliels rīks, arī akustiska signālierīce, kurā skaņu (parasti vienā augstumā) rada gaisa strūkla.
- īss Neliels, bet straujš (par kustību).
- čuņčiņš Neliels, īpaši kustīgs, veikls zaļganpelēks dziedātājputns, ligzdo biezos krūmos, mazās eglītēs [Phyloscopus collybita].
- sliņķis Neliels, mazkustīgs zīdītājs (Centrālās Amerikas un Dienvidamerikas mežos), kas uzturas kokos, parasti iekāries zaros ar galvu uz leju un pārtiek no augu barības.
- turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas, parasti dzīvnieks) nemaina savu iepriekšējo stāvokli vai atrodas (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
- saknosīties Nemierīgi sakustēties; kļūt, parasti pēkšņi, nemierīgam.
- kā vāvere ritenī nemitīgā kustībā, darbībā.
- virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu); būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma.
- burzma Neorganizēts kustīgu ļaužu pūlis; drūzma, jūklis.
- murskulis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums; mudžeklis.
- jūklis Neorganizēts, kustīgs (daudzu cilvēku, retāk dzīvnieku) kopums; burzma, drūzma.
- mudžeklis Neorganizēts, kustīgs (dzīvu būtņu) kopums; jūklis.
- slīdkāpnes Nepārtrauktas darbības pacelšanas iekārta kustīgu kāpņu veidā; eskalators.
- klibot Nespēt veikt ar kāju (kājām) normālas iešanas, skriešanas kustības.
- pakustināt Nevarēt (nespēt) kustināt.
- mikrofona efekts nevēlamas parametru izmaiņas elektriskajā, magnētiskajā ķēdē vai elektronu iekārtā, kuras rada mehāniskā vibrācija vai akustiskā iedarbība.
- viļņot Nevienmērīgi, svārstīgi līdzīgi viļņiem (1) izplatīties, kustēties u. tml.; viļņoties.
- viļņoties Nevienmērīgi, svārstīgi līdzīgi viļņiem (1) izplatīties, kustēties, virzīties.
- vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
- novirziens No galvenā virziena, pamatvirziena mazliet atšķirīgs virziens, kustība (piem., mākslā, reliģijā, politikā).
- kardānpārvads No kardāna mehānismiem veidots pārvads rotācijas kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darbības laikā kustas.
- kardāns No krusteniskiem šarnīriem veidots kustīgs savienojums (parasti rotācijas kustības pārnešanai).
- apkust Nogurt, piekust.
- nokust Nogurt, piekust.
- nokustēt Nokustēties.
- nekustināt Nolieguma darb. --> kustināt; nemainīt (sava ķermeņa, tā daļu) stāvokli telpā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nepakustināt Nolieguma darb. --> kustināt.
- neķert Nolieguma darb. --> ķert; necensties netvert, neņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- uz Norāda kustības, darbības virzienu.
- pret Norāda uz vietu, arī priekšmetu, pie kā (kas) balstās, skaras klāt, arī pret ko (kas) kustībā atduras.
- no Norāda uz vietu, objektu, kur sākas virzība, kustība lejā, zemē, ārā, prom, nost.
- vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada kā kustības virzienu, darbību.
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lokveida virziens, novietojums vai kustība.
- noķīlēt Nostiprināt ar ķīli, lai nekustas.
- tvirts Noteikts, vingrs (par kustībām).
- figūra Noteiktu kustību vai dejas soļu kombinācija.
- aģitācija Noteiktu politisko ideju izplatīšana, kuras mērķis ir ietekmēt sabiedrību, lai iegūtu piekritējus (piem., kādai kustībai, partijai).
- saķert Notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- motorika Organisma sistēmu vai atsevišķu orgānu darbība, kustības; smadzeņu garozas regulēto apzināto kustību kopums.
- navigācijas orientieris orientieris (reljefa elements, debess spīdeklis, Zemes mākslīgais pavadonis u. tml.), ko izmanto kuģu, lidmašīnu un citu kustīgu objektu atrašanās vietas noteikšanai.
- uzviļņot Pacelties viļņveida kustībā.
- automatizēt Padarīt automātisku (piem., kustību).
- imobilizēt Padarīt nekustīgu (kādu locekli).
- atlaidināt Pakāpeniski atkausēt; ļaut atkust.
- veidoties Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
- nokratīt Pakratot, pakustinot novirzīt nost.
- palocīt Pakustināt locītavā (ķermeņa daļu).
- paraustīt plecus pakustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- pavēdināt Pakustināt šurp turp.
- paluncināt Pakustināt šurpu turpu (asti).
- uzņemt ātrumu palielināt (transportlīdzekļa) kustības ātrumu.
- paātrināt gaitu palielināt kustības ātrumu.
- zveltnis Pāļu dzīšanas ierīces sastāvdaļa – smags, kustīgs veseris.
- atvairīt Panākt (piem., ar rokas kustību), ka nepiekļūst.
- laist Panākt, arī ļaut, ka (dzīvnieks) virzās (noteiktā gaitā, kustībā).
- lidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas viegls), gaisa plūsmas nests, virzās, arī kustas.
- stindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nespēj kustēties, veikt kādas darbības.
- sakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk kustēties; īsu brīdi kustināt, izraisīt kustību.
- iekustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk kustēties.
- sakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakustas.
- sprostot Panākt, būt par cēloni, ka netiek pieļauta, tiek novērsta (kā) iespējamā kustība, virzība, arī izplatīšanās u. tml.
- paātrināt Panākt, būt par cēloni, ka palielinās (kā) kustības, darbības ātrums; panākt, būt par cēloni, ka samazinās (kā) norisei, īstenošanai nepieciešamais laiks.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piem., klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
- pakustināt Panākt, ka (ķermeņa daļa) pakustas.
- izkustināt Panākt, ka (priekšmets) maina atrašanās vietu, izkustas.
- aizturēt Panākt, ka paliek (kādu laiku) uz vietas, neturpina iesākto darbību, kustību.
- ielīgot Panākt, ka sāk līgoties; iekustināt.
- lidmašīna Par gaisu smagāks lidaparāts ar dzinēju un nekustīgiem spārniem.
- hiperaktivitāte Pārlieks kustīgums.
- ātrumkārba Pārnesumkārba (automašīnās, traktoros u. tml.) kustības ātruma maiņas un atpakaļgaitas nodrošināšanai.
- aprimt Pārstāt darboties vai kustēties; kļūt mierīgākam vai mierīgam.
- apstāties Pārstāt kustēties, virzīties.
- zaļo partija partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
- zaļo kustība partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
- zaļie Partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
- atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību ar ko, vairs nepiedalīties (piem., sabiedriskā kustībā, pasākumā).
- stāties Pārtraukt, parasti pakāpeniski, kustību un apstāties (par transportlīdzekļiem, ierīcēm u. tml.).
- skrūves pārvads pārvads, kas griezes kustību pārveido virzes kustībā, izmantojot vītnes pāri.
- gliemežpārvads Pārvads, kurā viens no sazobes elementiem ir gliemezis (2) un ko lieto rotācijas kustības pārnešanai starp šķērsām novietotām vārpstām.
- sadalīt Pārveidot (piem., kā kustību) tā, ka (tā) noris pa diviem vai vairākiem atzarojumiem.
- modulēt Pārveidot vienu vai vairākus svārstību kustības parametrus (piem., frekvenci, amplitūdu, fāzi).
- sadalīties Pārveidoties (piem., par kā kustību) tā, ka (tā) noris pa diviem vai vairākiem atzarojumiem.
- novirzīties Pārvietojoties aizvirzīties prom, nost (no noteiktā kustības virziena).
- nogriezties Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un doties, braukt (kur, uz kurieni).
- maisīties Pārvietojoties virzīties, kustēties starp citiem, citu vidū; atkārtoti būt, parādīties (kur).
- solis Pārvietošanās veids (piem., kāju un roku kustību kopums) slēpošanā, slidošanā u. tml.
- taksija Pārvietoties spējīgu organismu, šūnu vai to daļu kustība kāda kairinātāja (gaismas, siltuma, ūdens, ķīmisko vielu) ietekmē.
- peldēt Pārvietoties ūdenī, izmantojot ķermeņa kustības vai ūdens straumi (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- manevrēt Pārvietoties, bieži mainot transportlīdzekļa kustības virzienu.
- tecēt Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi); arī plūst (1).
- kūņoties Pārvietoties, kustēties (tumsā, miglā u. tml.) tā, ka nav skaidri saskatāms.
- kūļāties Pārvietoties, virzīties, kustinot šurp turp, no vienas puses uz otru kājas.
- kustēt Pārvietoties, virzīties; kustēties.
- pablenzt Paskatīties (parasti ar nekustīgu skatienu, nenovēršoties, arī ko novērojot).
- mānija Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs uzbudinājums, satraukta domāšana un pastiprināts kustīgums; nelokāma maldīga pārliecība (par ko).
- kā sālsstabs (sastindzis) pavisam nekustīgs (no pārsteiguma, bailēm).
- aprauties Pēkšņi apstāties (kustībā), pārtraukt (darbošanos).
- sacirsties Pēkšņi pagriezties, pavērsties (mainot straujas kustības virzienu).
- sastingt Pēkšņi pārstāt kustēties, virzīties (par parādībām dabā).
- sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piem., par transportlīdzekļiem, to daļām); pēkšņi pārstāt darboties (piem., par iekārtām, ierīcēm).
- apraut Pēkšņi pārtraukt vai strauji samazināt (piem., kustību, norisi).
- tauriņstils Peldēšanas stils – peldēšana uz krūtīm, rokas vēzienā uz priekšu izceļot no ūdens un izdarot viļņveida kustības ar kājām.
- brokeris Persona, kas veic starpniecības darījumus (finanšu, vērtspapīru, apdrošināšanas, nekustamā īpašuma u. tml. jomā).
- gruntnieks Persona, kurai pieder nekustamais īpašums laukos (zeme, mājas, muiža u. tml.).
- piefiksēt Piesienot, pielīmējot u. tml. padarīt nekustīgu, piestiprināt.
- (pie)grūst pie sāniem pieskarties kāda sāniem ar strauju rokas kustību, vēršot uzmanību uz ko.
- trieka Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību; paralīze.
- paralīze Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību.
- apgrieziens Pilns aplis griešanās kustībā.
- čartisms Pirmā masveida politiskā un sociālā kustība Anglijā (19. gs. 30.–50. gados) par tautas hartas īstenošanu.
- plātīties Plaši kustināt rokas, parasti pastiprinot izteikuma saturu.
- slaids Plašs, arī straujš, veikls (par kustībām); plašs (par, parasti lokveida, kustības virzienu).
- kāpurķēde Plata, kustīgi savienotu plātņu vienlaidus ķēde (piem., traktoru, tanku ritošajās daļās).
- aizplīvot Plīvojot, viļņveida kustībām aizvirzīties, aizlidot.
- pūst Plūsmā, kustībā virzīt (ko) – par vēju, gaisa strāvu.
- sufražisms Politiska kustība Anglijā un ASV 19. gs. 2. pusē – 20. gs. sākumā, kuras mērķis bija panākt vēlēšanu tiesību piešķiršanu sievietēm.
- monarhisms Politisks virziens un kustība, kas atzīst un atbalsta monarhijas pastāvēšanu.
- sociāldemokrātija Politisks virziens, kas radās 19. gs. otrajā pusē kā strādnieku kustība un kas aizstāv ideju par pakāpeniskas evolūcijas ceļā sasniedzamu demokrātisko sociālismu.
- reformācija Pret katolicismu vērsta reliģiski politiska kustība 16. gs. Eiropā, kas noveda pie protestantisko konfesiju (evaņģēliski luteriskās, reformātu, anglikāņu) izveidošanās.
- mežabrālis Pretošanās vai partizānu kustības dalībnieks, kas ilgāku laiku uzturas mežos (piem., Otrā pasaules kara laikā un vēlāk).
- centrbēdzes spēks pretspēks tam spēkam, kas liek ķermenim kustēties pa līkni.
- rāvējslēdzēja princips princips automašīnu kustībā, kad vienā joslā kustību turpina secīgi viena automašīna no labās, otra – no kreisās puses.
- kušana Process --> kust [1].
- izkliede Process, kurā, piem., stari, daļiņas, sastopoties ar šķērsli, maina kustības virzienu, izkliedējas.
- elektrība Procesu un parādību kopums, ko nosaka elektriski lādētu ķermeņu un daļiņu eksistence, kustība un mijiedarbība.
- planetārijs Projekcijas aparāts, ar ko attēlo zvaigžņotās debess ainu, debess spīdekļu kustību u. tml.
- amiši Protestantu menonītu kustības atzars ASV; šim atzaram piederīgie.
- stupors Psihiskās aktivitātes nomāktības stāvoklis, kas izpaužas pilnīgā nekustībā, klusēšanā.
- pērties Purinoties, kustoties, grozoties (piem., smiltīs, ūdenī), tīrīt sevi (parasti par putniem).
- apgrieziens Pusaplis griešanās kustībā (piem., slidojot).
- radiotehnika Radio u. tml. akustiskā aparatūra.
- radars Radiotehniska ierīce objekta atklāšanai, tā kustības virziena un attāluma noteikšanai; radiolokators.
- turēt Radīt (kā) kustībai (noteiktu virzienu); vadīt (ko) noteiktā virzienā.
- žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piem., par priekšmetiem kustībā); atskanēt šādam troksnim.
- pazibināt Radīt īslaicīgus gaismas uzplaiksnījumus (piem., pakustinot vai ieslēdzot un izslēdzot gaismas avotu).
- žvaukstēt Radīt paskaļu, švīkstošu troksni (piem., par priekšmetu, kas vilkšanas kustībā saskaras ar ko).
- žvīkstēt Radīt paskarbu, švīkstošu troksni (piem., par priekšmetiem, kas kustībā saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
- sapīt Radīt pēkšņu aizturi (piem., rīcībā, kustībās) – par psihisku stāvokli, pārdzīvojumu.
- smaidīt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
- smīnēt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- aizsprostot Radīt šķērsli, lai pārtrauktu vai kavētu (kustību, plūsmu); būt par šķērsli (kustībai, plūsmai).
- ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku, dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
- Svētie raksti Raksti, ko kāds cilvēks (vai cilvēki) ir uzrakstījis kādas atklāsmes iedvesmots un ko kāda reliģiskā kustība atzinusi par autoritatīviem (piem., Korāns).
- ballistiskā raķete raķete, kurai kustības sākuma posmā dzinēji ir ieslēgti, bet beigu posmā – izslēgti, ļaujot tai lidot kā brīvi krītošam ķermenim.
- trīsis Rats ar profilētu rievu lokanās saites (troses, ķēdes, virves, stieples) ievietošanai kustības virziena maiņai.
- sapurināt Raustot stipri sakustināt.
- stahanovietis Ražošanas pirmrindnieks (Padomju Savienībā no 1930.–1940. gadam), kurš piedalījās strādnieku masveida kustībā par darba ražīguma celšanu, ieviešot darba procesā jaunas metodes un tehnoloģijas.
- anabaptisti Reformācijas laika (16. gs.) zemnieku un plebeju kustība, kas prasīja baznīcas reformas, sociālo vienlīdzību un praktizēja otrreizēju (pieauguša cilvēka) kristīšanu.
- scientoloģija Reliģiska kustība, kuras pārstāvji tic dzīves enerģijai, lielu uzmanību pievērš cilvēka dvēseles atbrīvošanai, sevis pilnveidei.
- kontrreformācija Reliģiski politiska kustība (16. un 17. gadsimtā), ko vadīja pāvests un kas bija vērsts pret reformāciju un protestantismu.
- puritānisms Reliģiski politiska protestantu kustība (16. un 17. gs. Anglijā).
- puritāņi Reliģiski politiska protestantu kustība 16., 17. gs. Anglijā, kalvinisma sekotāji, kas centās attīrīt kristīgo ticību no katolicisma elementiem un nosodīja ārējo greznību.
- farizejs Reliģiski politiskas kustības pārstāvis (Senajā Jūdejā), kas pievērsa lielu uzmanību tradīcijām un ārišķīgi demonstrēja dievbijību, precīzi ievērojot bauslības priekšrakstus.
- dejot Ritmiski kustēties, liekot soļus noteiktā secībā (parasti mūzikas pavadījumā); izpildīt deju.
- vijīgs Ritmisks, vienmērīgs, elastīgs, arī nesteidzīgs (par kustībām).
- takts Ritms (piem., kustībai, darbībai).
- mājiens Rokas kustība gaisā; žests.
- žests Rokas kustība, ar ko (diriģents) vada skaņdarba izpildītājus.
- manipulācija Roku kustība, darbība (ko veicot, izpildot kādu uzdevumu).
- dzīvs Rosīgs, intensīvs (par kustību, satiksmi); tāds, kur norit rosīga, intensīva kustība, satiksme (piem., par ceļu).
- kustību rotaļa rotaļa, kurā dalībniekiem jākustas (piem., jāskrien, jālec).
- grabulis Rotaļlieta – priekšmets ar tukšu vidu, kur ievietotas lodītes, bumbiņas u. tml., kas kustoties grab.
- skrūves kustība rotējoša ķermeņa kustība tā rotācijas ass virzienā.
- vārpsta Rotējošs mašīnas elements griezes kustības un spēka momentu pārvadīšanai.
- ritēt Rotējot pārvietoties, būt rotācijas kustībā; arī rotēt.
- ierūsēt Rūsot ieķerties, iesprūst, kļūt grūti izkustināmam.
- abolicionisms Sabiedriska kustība par kāda likuma atcelšanu (piem., par verdzības atcelšanu).
- pacifisms Sabiedriska kustība, kas vēršas pret jebkādu karu, noraida militārismu, nosoda ar militārismu saistītu rīcību; šādai kustībai raksturīgie uzskati.
- akadēmiskā laiva sacīkšu laiva ar kustīgu soliņu un duļļiem, kas izvirzīti ārpus borta.
- pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties.
- akustisks Saistīts ar akustiku (1), tai raksturīgs.
- sinodisks Saistīts ar debess ķermeņu redzamo kustību pie debess attiecībā pret Sauli.
- dinamisks Saistīts ar kustību, attīstību; tāds, kas atrodas kustībā, attīstībā.
- motorisks Saistīts ar motoriku, tai raksturīgs; tāds, kas liek kustēties, darbina.
- krampjains Saistīts ar muskuļu sasprindzinājumu (par kustībām, ķermeņa stāvokli); savilkts, sasprindzināts.
- turbulents Saistīts ar turbulenci, tai raksturīgs; tāds, kas noris virpuļveidā vai dažādos virzienos (parasti par šķidruma vai gāzes daļiņu kustību).
- ultraakustisks Saistīts ar ultraakustiku, tai raksturīgs.
- tektonisks Saistīts ar Zemes uzbūvi, tās kustību un deformācijas procesu.
- piesaitēt Saitējot piesaistīt, padarīt nekustīgu (ko).
- sālsstabs Saka par (parasti aiz bailēm, pārsteiguma) nekustīgi stāvošu, sastingušu cilvēku.
- kā mietu norijis saka par cilvēku, kas ir nekustīgs, stīvs.
- kā pieaudzis Saka par cilvēku, kas nekustīgi ilgāku laiku atrodas vienā un tajā pašā vietā.
- kā adata saka par čaklu, kustīgu, veiklu cilvēku.
- kā adatiņa saka par čaklu, kustīgu, veiklu cilvēku.
- iet kā adata saka par darbīgu, kustīgu cilvēku.
- kustas kā ūdenszāle saka par darbīgu, kustīgu cilvēku.
- iet kā mazā adatiņa saka par darbīgu, kustīgu cilvēku.
- šaudās kā atspole saka par izveicīgu, kustīgu, darbīgu cilvēku.
- stāv kā stabs saka par kādu, kas stāv nekustīgi, neko nerunājot.
- kā stabs (stāv) saka par kādu, kas stāv nekustīgi, neko nerunājot.
- kā (veca) beka saka par ko neizskatīgu, arī mazkustīgu.
- kā ūdens zāle saka par ļoti kustīgu cilvēku, parasti bērnu.
- kā ūdenszāle saka par ļoti kustīgu cilvēku, parasti bērnu.
- kā dzīvsudrabs saka par ļoti kustīgu, dzīvu cilvēku (parasti bērnu).
- tek kā skudra saka par rosīgu, kustīgu, čaklu cilvēku.
- tek kā irbe saka par rosīgu, kustīgu, čaklu cilvēku.
- kā odzes dzelts saka, ja (kāds) pēkšņi izdara strauju kustību (aiz izbīļa, pārsteiguma u. tml.)
- kā nolēmēts saka, ja (kas, kāds) ir kļuvis nekustīgs, darboties nespējīgs.
- (dūc) kā bišu stropā saka, ja (kur) ir liels troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem sarunājoties, arī ja ir liela kustība, rosība.
- stīvas kājas saka, ja (parasti no bailēm, uztraukuma) kājās rodas nekustīguma sajūta.
- stīvi kauli saka, ja kādam trūkst kustīguma, lokanības.
- kā pienaglots saka, ja kāds ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā stāvoklī.
- kā ēna Saka, ja kāds kustas ļoti klusu, nemanāmi.
- seja sastingst saka, ja vaibsti piepeši kļūst nekustīgi, piem., emociju iespaidā.
- uzņemt Sākt (kāda veida kustību); virzoties, pārvietojoties kāpināt (ātrumu).
- sagriezties Sākt griezties pa apli, ap kādu asi; virzīties ar riņķveida kustībām.
- sakustēties Sākt kustēties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to kopumu).
- sakustēties Sākt kustēties, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
- sakustēties Sākt kustēties.
- uzņemt gaitu sākt kustību, virzību.
- sadīdīties Sakustēties.
- saskalot Sakustināt (trauku) tā, ka (tajā) sakustas, arī sajaucas šķidrums.
- stingt Salstot zaudēt kustības spējas (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- samazināt gaitu samazināt kustības ātrumu.
- paslinks Samērā mazkustīgs.
- atgrūdiens Samērā spēcīga kustība, ar kuru (ko) atgrūž vai atgrūžas (no kā).
- nolasīt vārdus no lūpām saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
- nolasīt no lūpām saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
- sasprūst Sapulcēties (kur) lielākā vairumā un kādu laiku nespēt turpināt kustību.
- tango Sarīkojumu deja 2/4 vai 4/8 taktsmērā, kurai raksturīgs lēns, slīdošs solis, spriegas kustības; šīs dejas mūzika.
- tvists Sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā ar izteiktām gurnu kustībām, kurā partneri dejo viens otram pretī; šīs dejas mūzika.
- sapīt Sasaistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas), ierobežojot (dzīvnieka) kustības.
- kā nohipnotizēts sastindzis, nekustīgs.
- stāv kā sālstabs sastingt, stāvēt nekustīgi (piem., aiz bailēm, pārsteiguma).
- atdurties Sastopot ceļā, kustībā šķērsli, saskarties (ar to), uzgrūsties (tam).
- kantēt Sasveroties, izliecoties sāņus u. tml., veicināt (piem., jahtas, laivas, motocikla) kustību.
- brauciens Satiksmes līdzekļu kustība pa maršrutu no viena galapunkta līdz otram.
- ķerties pie sirds Satraukt, aizkustināt.
- kratīt roku (kādam) satvert (kāda) delnu un to dažas reizes kustināt (parasti sveicinot).
- purināt Satvert un bieži, strauji kustināt (parasti cilvēku, tā ķermeņa daļu).
- kratīt Satvert un spēcīgi kustināt nelielā amplitūdā (cilvēku, tā ķermeņa daļu).
- sakratīt Satvert un spēcīgi sakustināt nelielā amplitūdā.
- pieturēt Satvert, saturēt (ko), lai (tas) nekustētos.
- stiprināt Savienojot (ar ko), panākt, ka (kas, piem., priekšmets, veidojums) atrodas noteiktā, parasti nekustīgā, stāvoklī.
- sarauties Savilkties (3); strauji sakustēties.
- mehānisms Savstarpēji saistītu elementu (sviru, vārpstu, zobratu u. tml.) kopums (piem., mašīnā, ierīcē) kustības pārveidošanai, spēka pārnešanai u. tml.; sarežģīta ietaise, ierīce kāda darba veikšanai.
- process Secīga stāvokļu maiņa (kā) attīstības gaitā; ciešā sakarībā esošu attīstības stadiju nepārtraukta kustība.
- animācija Secīgi sakārtotu zīmējumu un figūru filmēšana pa kadram, lai panāktu ilūziju, ka objekti kustas; šādā tehnikā veidota filma; multiplikācija.
- multiplikācija Secīgi sakārtotu zīmējumu vai figūru filmēšana pa kadram, lai panāktu ilūziju, ka filmētie objekti kustas.
- mīmika Sejas muskuļu kustības, kas atspoguļo psihiskos stāvokļus, emocijas.
- piesiet Sienot (kādu, ko), ierobežot (tā) kustības brīvību.
- saistīt Sienot, arī aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
- stopsignāls Signāls (parasti sarkana gaisma luksoforā, semaforā u. tml.), kas aizliedz transportlīdzekļu kustību.
- vaduguns Signāluguns, pēc kuras vadās, ieturot transportlīdzekļu (parasti peldošu) vēlamo kustības virzienu.
- dzensiksna Siksna, kas pārnes kustību no enerģijas avota uz patērētāju (mašīnu, darbgaldu u. tml.).
- virpulis Sīku vielas daļiņu, arī (parasti vieglu) priekšmetu kopums, kas atrodas īslaicīgā, ļoti spēcīgā un straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
- atkusnis Siltāks laiks (parasti ziemā), kad sasalums, uzkritušais sniegs sāk kust.
- siltumnesējs Siltummaiņas veicējs – kustīga šķidra vai gāzveida vide, ar ko realizē siltuma apmaiņu (piem., sildīšanas, dzesēšanas sistēmās, termālās apstrādes procesos siltumapgādes, apkures, ventilācijas, gaisa kondicionēšanās sistēmās un tehnoloģiskajās iekārtās).
- televīzija Sistēma kustīgu vai nekustīgu objektu attēlu un skaņas pārraidei ar elektrisko signālu starpniecību.
- spert Sitot ar strauju kājas kustību, virzīt (ko).
- solis Skaņas, ko rada šādas kāju kustības.
- ķerties Skarot (kādu šķērsli), tikt traucētam kustībā; skart (ko kustīgu), traucējot (tā) kustību.
- glaust Skart ar slīdošu (rokas) kustību; glāstīt.
- teātris Skatuves mākslas veids – dramatisku darbu izrādīšana uz skatuves, izmantojot aktiera tēlojumu, runu, žestus, kustības, mūziku u. tml.
- varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
- pantomīma Skatuves mākslas veids, kurā aktieri tēlo bez vārdiem, tikai ar kustībām un mīmiku; šāda veida izrāde.
- iegurnis Skeleta daļa, ko veido divi gūžas kauli, kuri nekustīgi savienoti ar krusta kaulu.
- kauls Skeleta sastāvdaļa – ciets, izturīgs veidojums (cilvēkam un citiem mugurkaulniekiem), kas kopā ar locītavām un muskuļiem veido ķermeņa balsta un kustību aparātu.
- pārslīdēt Slīdošā kustībā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paslīdēt Slīdošā kustībā pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
- pārslīdēt Slīdošā kustībā skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par rokām, pirkstiem.
- vilkties Slīdošā kustībā vērties, taisīties (vaļā, ciet).
- paslīdēt Slīdot izkustēties (par kāju); slīdot (kājai), zaudēt līdzsvaru.
- paslīdēt Slīdot, slīdošā kustībā pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- dzelzceļš Sliežu ceļš, pa kuru notiek vilcienu kustība.
- tusnīt Smagi, aprauti, ar troksni elpot, arī ar grūtībām kustēties.
- smīns Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- nospārdīt Spārdoties, kustoties novirzīt (ko) nost, lejā, zemē.
- ceļš Speciāli izveidota, iebraukta vai iestaigāta zemes strēle transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai.
- tranzītceļš Speciāli izveidots ceļš, pa kuru noris tranzīta kustība.
- šina Speciāls paliktnis, ko izmanto, lai kaula lūzuma, izmežģījuma u. tml. gadījumā nodrošinātu attiecīgās ķermeņa daļas nekustīgumu.
- trako krekls speciāls, garš krekls ar garām piedurknēm psihiski slimu cilvēku savaldīšanai, kustību ierobežošanai.
- viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies (piem., sniega, ūdens, smilšu) strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
- viesuļvētra Spēcīga, postoša riņķveida kustības vētra; virpuļvētra.
- virpulis Spēcīga, strauja (ūdens), parasti piltuvveida, kustība (ūdenstilpē).
- plēst Spēcīgi, ar asu kustību vilkt (ko, kādu aiz kā).
- spēks Spēja (cilvēkam vai dzīvniekam) veikt fiziskas darbības, kustības; fiziska spēja (cilvēkam) veikt kādu darbību, uzdevumu.
- manevrspēja Spēja mainīt kustības virzienu, manevrēt.
- spēkrata vadāmība spēja noturēt un viegli mainīt kustības virzienu atbilstoši vadītāja iedarbībai uz vadības ierīcēm.
- centrtieces spēks spēks, ar kuru ķermenis darbojas uz kustībā esošu ķermeni, liekot tam kustēties pa līkni.
- mīt Spiežot, kustinot ar kājām (piem., pedāļus), darbināt (ko).
- grūšana Sporta disciplīna vieglatlētikā – lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību.
- brass Sporta peldēšanas veids – peldēšana uz krūtīm, peldētājam izdarot apļveida roku kustības horizontālā plaknē un saskaņoti pievelkot un izstiepjot kājas.
- daiļlēkšana Sporta veids – lēkšana ūdenī no tramplīna vai torņa, gaisā izpildot dažādas kustības.
- daiļslidošana Sporta veids – slidošana uz ledus mūzikas pavadījumā, izpildot dažādas kustības.
- vingrošana Sporta veids, kas ietver vingrojumus speciālos rīkos un brīvās kustības.
- triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu.
- dzīvība Spraiga darbība, kustība, rosme.
- dinamika Spraigums (norisē, kustībā).
- dinamisms Spraigums, kustīgums, mainīgums.
- paraolimpisks Starptautiskās Paraolimpiskās komitejas rīkotas spēles cilvēkiem ar fiziskiem traucējumiem – sportistiem ar kustību traucējumiem, amputētām ķermeņa daļām, aklumu un cerebrālo trieku.
- stāvēt mierā Stāvēt nekustīgi; būt nekustīgam.
- līdzsvars Stāvoklis (piem., priekšmetam), kurā tam pielikto spēku iedarbībā visi tā punkti ir nekustīgi.
- sastrēgums Stāvoklis, kad, kustībā sastopot šķēršļus, (kas) sablīvējas, sakrājas.
- invalīdu stāvvieta stāvvieta, kas paredzēta transportlīdzekļiem, ko izmanto personas ar kustību traucējumiem.
- virzuļa pirksts stienis virzulī, kas veido kustīgu savienojumu ar klani.
- lēmēts Stīvs, nekustīgs; paralizēts.
- nolēmēts Stīvs, nekustīgs.
- lēciens Strauja (ātruma, augstuma, virziena) maiņa (transportlīdzekļa kustībā).
- sadursme Strauja (kustībā esošu transportlīdzekļu, fizikālu ķermeņu, vielu daļiņu u. tml.) saskaršanās, mijiedarbība.
- kūlenis Strauja kustība, kurā ķermeni pārveļ vai pārmet pāri galvai.
- sašķīst Straujā kustībā, triecoties pret ko, sadalīties, izkliedēties (parasti par kā šķidra kopumu).
- žigli Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties); ātri (1).
- jonis Strauja, spēcīga kustība; spars.
- viesulis Strauja, spēcīga vēja riņķveida kustība ap izteiktu vertikālu asi.
- izvirpuļot Strauji griežoties, riņķveidīgi kustoties, izvirzīties.
- dejot Strauji kustēties, virpuļot (piem., par lapām, sniega pārslām); lidināties (par kukaiņiem).
- kratīt Strauji kustināt nelielā amplitūdā (savu ķermeni, tā daļu).
- ķepuroties Strauji kustināt rokas, kājas, lai, piem., izkļūtu, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā.
- sadurties Strauji kustoties, saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
- rauties Strauji mainīt kustības virzienu.
- salēkties Strauji sakustēties (piem., par priekšmetiem, transportlīdzekļiem).
- salēkties Strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam.
- sadurties Strauji saskaroties (piem., par kustībā esošiem transportlīdzekļiem, fizikāliem ķermeņiem, vielu daļiņām u. tml.).
- sacirst Strauji sasliet, arī strauji sakustināt (ķermeņa daļu).
- spirināties Strauji, spēcīgi kustināt ķermeņa daļas vai visu ķermeni.
- virpuļot Strauji, spēcīgi virzīties riņķveida, spirālveida kustībā (par vēju, gaisa plūsmu).
- tenteri Streipuļojošas kustības, kādas raksturīgas tam, kas tenterē.
- sufražiste Sufražisma kustības dalībniece.
- vilnis Svārstību kustība (kādā vidē, piem., gaisā).
- vēzēties Svārstīties, kustēties noteiktā amplitūdā.
- pasviest Sviežot, ar strauju kustību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- sasiet Šādā veidā aptinot, panākt, ka (ķermeņa locekļus) nevar pakustināt.
- skriet uz vietas šādā veidā kustināt kājas, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
- atsite Šaujamieroča kustība šāviena brīdī, kuras virziens ir pretējs šāviņa kustības virzienam.
- deja Šī mākslas veida darbs (ar noteiktu kustību kompozīciju, tempu, dinamiku); attiecīgo kustību kopums.
- puritāņi Šīs kustības piederīgais.
- anabaptisti Šīs kustības piekritējs, sekotājs.
- turbulence Šķidruma vai gāzes daļiņu virpuļveida vai dažādos virzienos vērsta kustība.
- virpuļkustība Šķidruma vai gāzes kustības veids, kad šķidruma vai gāzes daļiņas pārvietojas pa spirāli.
- hidrodinamika Šķidrumu kustība un mijiedarbība ar citiem ķermeņiem.
- aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem).
- aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (par to, kam kāds pārvietojas garām, pāri u. tml.).
- norietēt Šķietamā kustībā aizvirzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- aizbrist Šķietamā kustībā aizvirzīties, aizslīdēt (par debess spīdekļiem).
- ieslēpties Šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), kļūt nesaskatāmam.
- ieslīdēt Šķietamā kustībā ievirzīties (kā aizsegā).
- iznākt Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izslīdēt Šķietamā kustībā izvirzīties (parasti par debess spīdekļiem).
- izpeldēt Šķietamā kustībā izvirzoties, kļūt redzamam, parādīties (par debess spīdekļiem).
- nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un nonākt no augstākas vietas zemākā – par debess spīdekļiem.
- noslīdēt Šķietamā kustībā novirzīties lejup (par debess spīdekļiem).
- pakāpties Šķietamā kustībā pavirzīties (uz augšu) – par debess spīdekļiem; izplatoties pavirzīties (uz augšu).
- paslīdēt Šķietamā kustībā pavirzīties garām (kam), gar (ko).
- rietēt Šķietamā kustībā virzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- sasniegt Šķietami kustēties – par debess spīdekļiem.
- izšķobīt Šķobot padarīt šķību, greizu; izkustināt.
- izšūpot Šūpojot izkustināt.
- švunkāties Šūpoties, kustēties.
- skriešiem Tādā kustībā, kādā atrodas skrienot; ar tādu ātrumu, kāds ir skrienot.
- bezsvara Tāds (ķermeņa) stāvoklis, kurā ķermeņa kustība vai tam pieliktie ārējie spēki nerada ķermeņa daļiņu savstarpēju spiedienu.
- virsskaņas Tāds (parasti lidaparāts), kura kustības ātrums pārsniedz skaņas ātrumu.
- divvirzienu Tāds (piem., ceļš), kas paredzēts kustībai divos (pretējos) virzienos; tāds, kas noris divos (pretējos) virzienos.
- vienvirziena Tāds (piem., ceļš), kas paredzēts kustībai tikai vienā virzienā; tāds, kas noris tikai vienā virzienā.
- stings Tāds, kam (parasti aukstuma iedarbībā) ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- lēcienveida Tāds, kam ir lēciena vai lēcienu veids (par kustībām).
- stīvs Tāds, kam ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas, lokanība, piem., slimības, zemas temperatūras iedarbībā (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- ņudzošs Tāds, kam ir raksturīga nekārtīga, haotiska daudzu (cilvēku vai dzīvnieku) kustība; tāds, kur (kas) ņudz.
- viegls Tāds, kam ir raksturīga veiklība, graciozitāte, arī tāds, kas nav smagnējs (par kustībām).
- stūrains Tāds, kam ir raksturīgs stīvums, neveiklums, (par cilvēku, dzīvnieku kustībām).
- smags Tāds, kam ir raksturīgs veiklības, viegluma trūkums; tāds, kam ir raksturīga, parasti lēna, virzība, piem., lejup, arī tāds, kā rezultātā rodas cieša saskare, piem., ar kā virsmu (par kustību, arī darbību).
- svārstveida Tāds, kam ir svārsta kustības veids.
- nekustīgs Tāds, kam ir traucēta kustības spēja.
- vijīgs Tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēkiem un dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); lokans (2); lunkans.
- lunkans Tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēkiem un dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); lokans (2).
- lokans Tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības.
- graciozs Tāds, kam ir vieglas, plastiskas kustības.
- slābans Tāds, kam nav spraiguma (par kustībām, norisēm).
- slābs Tāds, kam nav spraiguma (par kustībām, norisēm).
- stīvs Tāds, kam nav vingruma, elastīguma, arī piespiests, neatraisīts, lēns (par kustībām); nekustīgs (par stāvokli).
- pilnskanīgs Tāds, kam piemīt daudzveidība, visas nepieciešamības, arī iespējamās akustiskās īpašības (par skaņu, balsi).
- viegls Tāds, kam piemīt, arī ir raksturīga veiklība, graciozitāte, arī tāds, kas ar savām kustībām rada neliela svara iespaidu (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- ļodzīgs Tāds, kam raksturīga ķermeņa, tā daļu vairākkārtēja svēršanās uz vienu un otru pusi (par kustībām, stāvokli).
- šļūcenisks Tāds, kam raksturīga šļūkšana, kāju necelšana uz augšu; tāds, kas notiek šļūcot (par kustībām, gaitu u. tml.).
- vēzienveida Tāds, kam raksturīgas kustības noteiktā amplitūdā.
- mierīgs Tāds, kam raksturīgs nekustīgums vai mazkustīgums.
- plats Tāds, kam starp sākuma un beigu punktu ir samērā liels attālums (piem., par kustībām).
- reversīvs Tāds, kam var mainīt kustības, darbības virzienu atpakaļ, uz pretējo pusi.
- priekšējs Tāds, kas (cilvēka, dzīvnieka ķermenī, tā daļā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko (piem., pēc parastā kustības virziena, novietojuma).
- priekšējs Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piem., pēc parastā kustības virziena, novietojuma); pretstats: pakaļējs.
- šaudīgs Tāds, kas ātri vairākkārt pārvietojas, mainot kustības virzienu.
- kustīgs Tāds, kas atrodas kustībā (2), pārvietojas.
- labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā vai virzienā uz priekšu.
- pretējs Tāds, kas atrodas, arī vērsts pretī (kam); tāds, kura kustības virziens vērsts pretī (kam).
- orbitāls Tāds, kas atrodas, noris kosmiskajā orbītā, paredzēts kustībai kosmiskajā orbītā.
- kinētisks Tāds, kas attiecas uz kustību, saistīts ar to; kustību izraisošs; kustīgs.
- mehānisks Tāds, kas attiecas uz mehāniku, saistīts ar ķermeņu kustību un tās izraisīto mijiedarbību starp ķermeņiem.
- stereotipisks Tāds, kas attiecināms uz automatizētām, parasti refelektorām, kustībām, pozu, runu, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
- abrocīgs Tāds, kas ceļams, kustināms ar abām rokām.
- hidraulisks Tāds, kas darbojas, ir darbināms ar šķidruma spiedienu, kustību.
- drebulīgs Tāds, kas dreb, trīc vai kustas nevienmērīgi, saraustīti; drebelīgs.
- turpejošs Tāds, kas iet, virzās uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- nekustīgs Tāds, kas ir bez kustības, nemaina savu stāvokli.
- nemierīgs Tāds, kas ir saistīts ar pastiprinātu kustīgumu, aktivitāti, ko izraisa satraukums, uzbudinājums.
- stalts Tāds, kas ir slaids, samērīgs, parasti gara auguma (par cilvēku); arī tāds, kas ir vingrs, samērīgs (par cilvēka kustībām).
- aktīvs Tāds, kas izpaužas, atklājas (enerģiskā) darbībā, rīcībā, arī kustībā.
- stindzinošs Tāds, kas izraisa nespēju kustēties, veikt kādas darbības.
- veikls Tāds, kas kustas ātri un precīzi (par cilvēkiem); tāds, kas ātri, precīzi un prasmīgi strādā, darbojas.
- veikls Tāds, kas kustas ātri, precīzi (par dzīvniekiem); tāds, kura kustības ir ātras, precīzas.
- veicīgs Tāds, kas kustas, darbojas ātri, veikli, bez kavēšanās.
- gauss Tāds, kas kustas, darbojas, strādā lēni, nesteidzīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pagauss Tāds, kas kustas, darbojas, strādā palēni, bez spraiguma.
- ļumīgs Tāds, kas kustoties viegli dreb, šūpojas (par tuklu ķermeni, tā daļām).
- zibsnīgs Tāds, kas ļoti strauji, ātri kustas, pārvietojas.
- mazkustīgs Tāds, kas maz kustas, ir lēns, gauss (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kas nespēj veikt plašas kustības (par ķermeni, tā daļām).
- kustīgs Tāds, kas mēdz daudz kustēties, kādā vienā stāvoklī ilgi nepaliekot; rosīgs, darbīgs.
- kluss Tāds, kas nav saistīts ar straujām kustībām; mierīgs.
- vaļīgs Tāds, kas nav stingri piestiprināts, savilkts, nostiepts u. tml. un kas (parasti) var kustēties.
- kustīgs Tāds, kas neatrodas stingri kādā vietā un to var pakustināt.
- nekustīgs Tāds, kas nemēdz pietiekami kustēties, rosīties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nerimts Tāds, kas nenorimst, ir nemitīgā kustībā, darbībā.
- neizveicīgs Tāds, kas neprot, arī nespēj veikli, ātri kustēties, strādāt, darboties.
- neveikls Tāds, kas nespēj veikli kustēties, darboties.
- neveikls Tāds, kas nespēj veikli, ātri kustēties, pārvietoties, ir smagnējs, lempīgs (par dzīvniekiem).
- refleksīvs Tāds, kas notiek bez gribas, apziņas, automātiski (par izturēšanos, rīcību, kustībām).
- darbīgs Tāds, kas parasti atrodas mērķtiecīgā kustībā (par dzīvniekiem).
- rosīgs Tāds, kas rosās, ir kustīgs, darbīgs.
- reaktīvs Tāds, kas saistīts ar kustību, kuru rada pretējā virzienā ejoša gāzes vai šķidruma plūsma, arī šāda kustība.
- fizikāls Tāds, kas saistīts ar matērijas vispārīgajām īpašībām, enerģiju, kustību, tām raksturīgs.
- hidrodinamisks Tāds, kas saistīts ar šķidrumu kustību un mijiedarbību.
- veikls Tāds, kas spēj kustēties, darboties ātri, precīzi, arī prasmīgi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām, kājām).
- stāvošs Tāds, kas stāv, nekustas.
- streipulīgs Tāds, kas streipuļo; tāds, kam ir raksturīga nestabilitāte, līgošanās (par kustībām, stāvokli).
- zibenīgs Tāds, kas tiek veikts vai noris ļoti strauji, ātri, ļoti īsā laikā (par kustību, reakciju u. tml.).
- rotaļīgs Tāds, kas viegli kustas, plūst, ātri mainās.
- automātisks Tāds, ko veic vai kas notiek bez apdomas mehāniski (par cilvēka rīcību, kustībām).
- nemierīgs Tāds, kur ir dzīva, trokšņaina kustība.
- tuksnesīgs Tāds, kur nav cilvēku; tāds, kur nav kustības, rosības (piem., par vietu); klajš, pilnīgi tukšs.
- pakluss Tāds, kur nav daudz cilvēku, dzīvs transporta kustības; samērā nomaļš.
- kluss Tāds, kur nav drūzmas, dzīvas transporta kustības (parasti par vietu); arī nomaļš.
- mierīgs Tāds, kur nav lielas kustības; rāms, lēns.
- trauksmains Tāds, kur noris strauja kustība, strauji notikumi.
- straujš Tāds, kurā (kas) veic lielu attālumu īsā laika sprīdī (par virzību, kustību); tāds, kas sākas pēkšņi, ar lielu paātrinājumu vai palēninājumu.
- nedzīvs Tāds, kurā dzīvības norises ir pārtrauktas vai vājas; bez kustības, sastindzis.
- nepacietīgs Tāds, kura izturēšanās veidā izpaužas spēcīga tieksme kustēties, ko darīt.
- nemierīgs Tāds, kura izturēšanās, uzvedība nav mierīga, nosvērta; tāds, kas ir pastiprināti kustīgs, satraukts, uzbudināts.
- zāģveida Tāds, kura kustība, virzība u. tml. atgādina zāģa zobu formu.
- stūrains Tāds, kura kustībām ir raksturīgs stīvums, neveiklums.
- lēns Tāds, kura kustības nav ātras, veiklas (par dzīvniekiem).
- lēnīgs Tāds, kura kustības nav ātras, veiklas, tāds, kas ir mazkustīgs (par dzīvniekiem).
- nepaklausīgs Tāds, kura kustības, stāvokļi vairs nepakļaujas (par ķermeņa daļām).
- vadāms Tāds, kura kustību, stāvokli, darbību ir iespējams vadīt.
- stings Tāds, kurā nav kustības, darbības, skaņas u. tml.
- statisks Tāds, kurā neizpaužas kustība, darbība, spraigums, arī attīstība; nemainīgs.
- sensomotorisks Tāds, kurā sajūtu impulsi izraisa kustību impulsus.
- nomaļš Tāds, pa ko nenoris dzīva kustība (par ceļu).
- kā zaldāts Taisni, nekustīgi.
- ēnu teātris teātra mākslas veids, kurā uz apgaismota ekrāna tiek projicēti plakanu lelles, arī aktieru ķermeņu vai ķermeņa daļu kustīgi atveidi.
- pārvads Tehniska sistēma kustības pārnešanai no viena elementa uz otru, arī kustības veida, virziena un rotācijas ātruma maiņai.
- rakurss Tēlotājmākslā – perspektīvs attēloto objektu samazinājums (piem., lai attēlotu kustību, telpu).
- sangvinisks temperaments temperaments, kam raksturīga aktivitāte, kustīgums un intensīva, dinamiska psihisko procesu norise.
- kinētika Teorētiskās mehānikas nozare, kas pēta ķermeņu kustību (dinamiku) un stāvokli (statiku) atkarībā no ķermeņiem pieliktajiem spēkiem.
- kinemātika Teorētiskās mehānikas nozare, kas pēta ķermeņu kustību, neņemot vērā šo ķermeņu masu un spēku, kas uz tiem darbojas.
- sliede Tērauda sija ar speciālu profilu šķērsgriezumā dažādu kravas ierīču, vilcienu u. tml. kustībai.
- separātisms Tieksme atdalīties, nošķirties un veidot noslēgtu grupējumu; mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas pastāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
- skropstiņas Tievi šūnas citoplazmas diegveida vai sarveida izaugumi, kas spēj ritmiski kustēties.
- saskaloties Tikt saskalotam, sašūpotam, kustinot trauku, tilpni u. tml.
- pamattonis Tonis, ko rada akustiska sistēma, svārstoties ar vismazāko iespējamo frekvenci.
- ratiņkrēsls Transportlīdzeklis krēsla veidā ar rokas vai mehānisko vadību, kas paredzēts personām ar kustību traucējumiem.
- ratiņi Transportlīdzeklis krēsla veidā, kas paredzēts personām ar kustību traucējumiem; ratiņkrēsls.
- ritenis Transportlīdzekļa elements – rotējošs riņķveida priekšmets, kas saskaras ar ceļa virsmu un padara iespējamu transportlīdzekļa kustību.
- atpakaļgaita Transportlīdzekļa kustība virzienā, kas vērsts uz transportlīdzekļa aizmuguri.
- tranzītkustība Transportlīdzekļu kustība, kas virzās tranzītā.
- zīst Turēt (ko, piem., pirkstu) mutē un izdarīt sūkšanas kustības.
- saturēt Turot (kādu), nepieļaut, ka (tas) kustas, virzās; turot spēt panākt, ka (kāds) saglabā savu iepriekšējo stāvokli.
- noturēt Turot neļaut kustēties, virzīties; turot apstādināt.
- jādināt Ucināt (bērnu), imitējot jāšanas kustības.
- ūdenstece Ūdens kustība (kādā vidē).
- tece Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā; ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
- hidroenerģija Ūdens kustības enerģija.
- veikbords Ūdens sporta veids – slīdēšana uz dēļa pa ūdens virsmu, braucējam turoties pie motorlaivai piestiprinātas auklas un izpildot dažādus kustību elementus vai akrobātiskus trikus.
- labilitāte Uzbudinājuma pamatnorišu straujums, nelīdzsvarotība, funkcionālais kustīgums.
- vienā rāvienā uzreiz, pēkšņi, bez starpkustībām.
- atiet Uzsākt kustību (no kādas vietas) – par transportlīdzekļiem.
- antimilitārisms Uzskats vai sabiedriska kustība, kas vērsta pret militārismu, pret karu.
- ģeocentrisms Uzskats, ka Zeme ir nekustīgs Visuma centrs.
- vicināt Vairākkārt (ko) ātri kustināt, arī vēzēt (parasti gaisā).
- lēkāt Vairākkārt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
- skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- skraidelēt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem); skraidīt (1).
- purināt matus vairākkārt bieži, strauji kustināt galvu uz vienu un otru pusi, parasti, lai atbrīvotu matus no kā.
- vēzēt Vairākkārt celt un virzīt (ko), arī kustināt, parasti plašā amplitūdā.
- stumdīt Vairākkārt dažādos virzienos kustināt (ko).
- grūstīt Vairākkārt grūst no vienas vietas uz otru; ar asu kustību vairākkārt skart; stumdīt.
- raustīties Vairākkārt izdarīt asas, īsas, neritmiskas kustības.
- mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (par ķermeņa daļām).
- mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības.
- spārdīties Vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kājām.
- riņķot Vairākkārt kustēties, virzīties (pa kurieni) apļveidā vai lokveidā.
- mētāt Vairākkārt kustināt (ķermeņa daļu).
- raustīt Vairākkārt kustināt (nelielā attālumā).
- raustīt plecus vairākkārt kustināt plecus augšup, lejup, paužot savu nezināšanu, neizpratni, izbrīnu, vienaldzību.
- kūļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- ļodzīt Vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (piem., apakšdaļā nostiprinātu priekšmetu).
- staipīties Vairākkārt kustināt, iztaisnot savu ķermeni (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- klanīt Vairākkārt kustināt, liekt uz leju un atpakaļ.
- staipīt Vairākkārt kustināt, vingrinot iztaisnot (ķermeņa daļas).
- tvarstīt Vairākkārt ķert, vairākkārt censties satvert, noķert (piem., ko bēgošu, kustīgu).
- locīt Vairākkārt liekt, kustināt (ko) dažādos virzienos.
- locīties Vairākkārt liekties, kustēties dažādos virzienos.
- skalot Vairākkārt mērcot, kustinot (parasti ūdenī, kādas vielas šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama, kļūst tīrs; tīrīt ar šķidruma strūklu.
- raustīt Vairākkārt raut, vilkt (ko), parasti asām, īsām kustībām.
- glaudīt Vairākkārt skart ar vieglu slīdošu (rokas) kustību; arī glāstīt.
- sisties Vairākkārt spēcīgi, strauji vēcināt (piem., ar kājām, rokām); strauji kustēties šurpu turpu.
- svaidīties Vairākkārt strauji kustēties, pārvietoties (parasti šurpu turpu).
- svaidīt Vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļas); mētāt (3).
- vēcināt Vairākkārt strauji kustināt (parasti spārnus, asti) augšup lejup, šurp turp (par dzīvniekiem).
- mētāties Vairākkārt strauji kustināt (rokas, piem., žestikulējot).
- vēcināt Vairākkārt strauji kustināt no vienas puses uz otru, šurp turp (roku), arī (ko) rokā saņemtu.
- lēkāt Vairākkārt strauji šķietami kustēties (par ko vāji, neskaidri redzamu, arī par maldīgiem redzes tēliem).
- kratīties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties nelielā amplitūdā augšup, lejup (par transportlīdzekli); braukt transportlīdzeklī, kas krata.
- glāstīt Vairākkārt viegli skart ar maigu, slīdošu rokas kustību.
- šūpoties Vairākkārt virzīties, kustēties uz augšu un leju, no vienas puses uz otru.
- purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām galvas kustībām virzīt (ko satvertu) šurp turp (par dzīvniekiem).
- purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piem., smiltis, gružus no apģērba).
- kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku kustināt (ķermeņa daļu).
- kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji, spēcīgi kustināt.
- purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piem., segu, apģērba gabalu) šurp turp, parasti, lai (to) atbrīvotu no sīkām vielu daļiņām, piem., putekļiem, gružiem.
- purināties Vairākkārt, spēcīgi kustēties vēja iedarbībā (par kokiem, krūmiem, to zariem).
- kratīt Vairākkārt, spēcīgi un bieži kustināt (ko satvertu) šurp turp nelielā attālumā.
- purināt Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustināt šurp turp (piem., apģērbu, matus) – par vēju.
- kūļāt Vairākkārt, strauji kustināt (parasti asti) no vienas puses uz otru (par dzīvniekiem), vēcināt.
- fonētika Valodniecības nozare, kurā pēta valodas skaņas, to akustiskās un artikulārās īpatnības, kā arī vārda uzsvaru, zilbi, intonāciju u. tml.
- zemesgrāmata Valsts dokuments, kurā ieraksta nekustamo īpašumu un nostiprina ar to saistītās tiesības.
- muita Valsts iestāde, kas kontrolē pār robežu vedamās preces un iekasē nodevas par preču kustību pāri robežai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
- pakustēties Varēt (spēt) kustēties.
- izvēcināt Vēcinot izkustināt.
- uztaisīt Veidot ar ķermeni, tā daļām (piemēram, kustību kopumu).
- taisīt Veidot, veikt darbību ar noteiktām sava ķermeņa kustībām.
- šaudīkla Veikla, kustīga, strauja rakstura sieviete.
- lunkans Veikls, elastīgs (par kustībām).
- vingrs Veikls, viegls, arī drošs (par kustībām, gaitu).
- pakustēties Veikt nelielas kustības, nedaudz pamainīt savu stāvokli.
- pavējš Vējš, kas pūš kustības virzienā.
- pretvējš Vējš, kura virziens ir pretējs (kā) kustības virzienam.
- ievēzēt Vēzējot iekustināt; iesākt vēzēt.
- ievicināt Vicinot iekustināt; iesākt vicināt.
- izvicināt Vicinot izkustināt, izvingrināt.
- pūsma Viegla (gaisa) kustība, plūsma.
- saskalināt Viegli sakustināt (šķidrumu traukā).
- virmot Viegli viļņoties, parasti riņķveida kustībā, strāvot (par ūdeni ūdenstilpē); būt tādam, kur ir nelieli gredzenveida viļņi (par ūdenstilpi).
- graciozs Viegls, plastisks (par kustībām).
- maigs Viegls, vienmērīgs (par kustību, darbību, procesu).
- krampis Vienā galā āķveidīgi izliekts un otrā galā kustīgi nostiprināts metāla stienis (kā) nostiprināšanai aizvērtā vai atvērtā stāvoklī.
- plūstošs Vienmērīgs, arī nepārtraukts (parasti par darbību, kustībām).
- mierīgs Vienmērīgs, līdzsvarots, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību).
- vēciens Vienreizēja īslaicīga (piem., rokas, spārnu) kustība (kādā virzienā).
- mājiens Vienreizēja paveikta darbība --> māt; (rokas, galvas) kustība ar noteiktu nozīmi.
- pirksts Viens no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas locekļiem; viens no ekstremitātes beigu posma locekļiem (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
- žoklis Viens no sejas daļas lielākajiem kauliem, kas veido pusi no virsējās sejas daļas vai kustīgo apakšējo sejas daļu.
- sākuma punkts vieta, arī laika moments, kurā sākas kāda kustība, norise u. tml.
- sākumpunkts Vieta, arī laika moments, kurā sākas kāda kustība, norise u. tml.; sākuma punkts.
- papildvilciens Vilciens, kas veic reisu papildus vilcienu kustības kārtējiem reisiem.
- elektrovilciens Vilciens, kura kustību nodrošina elektriskie dzinēji, elektriskais vilciens.
- plīva Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (plānos, vieglos, parasti vienā galā, malā, piestiprinātos priekšmetos, veidojumos u. tml.) kādas plūsmas iedarbībā.
- automātisms Vingrinājumos iegūta spēja atkārtot noteiktas kustības, tās neregulējot apzināti.
- iegātnis Vīrietis (parasti bez nekustama īpašuma), kas apprec lauku māju īpašnieci un kļūst par saimniekotāju šajās mājās.
- riets Virzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (debess spīdekļiem); atspīdums no saules stariem laikā, kad riet saule.
- griezt Virzīt apļveida kustībā.
- vēdināt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu; šādā veidā radīt (gaisa kustības), lai atvēsinātos, atvēsinātu.
- manevrēt Virzīt transportlīdzekli, bieži mainot (tā) kustības virzienu.
- tecēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) – par debess spīdekļiem.
- griezties Virzīties apļveida kustībā; riņķot (ap ko).
- griezties Virzīties apļveidā, spirālveida kustībā.
- līst Virzīties ar īpašām (visa ķermeņa, skeleta) kustībām.
- lidot Virzīties lejup, arī kustēties (gaisā) – parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma.
- iet Virzīties, arī šķietami kustēties – par parādībām dabā.
- nākt Virzīties, braukt šurp (par transportlīdzekļiem); atrasties kustībā šurp.
- manevrēt Virzīties, iet, bieži mainot kustības virzienu.
- šūpoties Virzīties, kustēties (kā ietekmē) uz augšu un leju, no vienas puses uz otru.
- klejot Virzīties, kustēties (par parādībām dabā).
- virpuļot Virzīties, pārvietoties (pa gaisu) straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
- rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem).
- rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar kāju kustībām (par rāpuļiem, kukaiņiem u. tml.).
- streipuļot Virzīties, pārvietoties nevienmērīgiem, nestabiliem, ļodzīgiem soļiem, līgojoties, neieturot taisnu kustības virzienu.
- aizķerties Virzoties, esot kustībā, atdurties pret šķērsli; nokļūt (aiz kā).
- mobilitāte Vispārināta īpašība --> mobils, šīs īpašības konkrēta izpausme; kustīgums, pārvietošanās spēja.
- skaņa Vissīkākā akustiski artikulējamā vienība ar noteiktām fizikālajām īpašībām.
- rādītājs Zīme, uzraksts informēšanai (piem., par kustības virzienu).
- navigācija Zinātne par kuģu, lidaparātu un citu kustīgu objektu vadīšanu.
- hidraulika Zinātne par šķidrumu līdzsvara un kustības likumsakarībām un to praktisko izmantošanu.
- astronomija Zinātne par Visumu, tajā sastopamo debess ķermeņu stāvokli, kustību, uzbūvi un attīstību; attiecīgais mācību priekšmets.
- ballistika Zinātne, kas pētī izšauta ķermeņa (piem., lodes) kustību.
- fizika Zinātnes nozare, kas pētī dabas parādību vispārīgās likumsakarības, matērijas īpašības, kustības un mijiedarbības likumus.
- meteorītika Zinātnes nozare, kurā pēta meteoroīdu kustību (meteoru parādības), meteorītu nokrišanu, kā arī pašus meteorītus un to krāterus.
- stāvzvaigzne Zvaigzne, kurai nevar novērot kustības.
- mēle Zvana sastāvdaļa kustīgi piestiprināts, garens metāla priekšmets, kas, sitoties pret zvana sienām, rada skaņas.
kust citās vārdnīcās: