Paplašinātā meklēšana
Meklējam kust.
Atrasts vārdos (54):
- kust:1
- kust:2
- apkust:1
- apkust:2
- atkust:1
- iekust:1
- izkust:1
- kustēt:1
- nokust:2
- nokust:1
- pakust:1
- sakust:1
- aizkust:1
- kustams:1
- kustība:1
- kustīgs:1
- pārkust:1
- piekust:1
- piekust:2
- akustika:1
- izkustēt:1
- kustināt:1
- kustonis:1
- nokustēt:1
- skustiņš:1
- aizkustēt:1
- akustiķis:1
- akustisks:1
- kustēties:1
- nekustams:1
- nekustīgs:1
- iekustināt:1
- izkustināt:1
- mazkustīgs:1
- nekustināt:1
- nokustināt:1
- pakustināt:1
- sakustināt:1
- aizkustināt:1
- iekustēties:1
- izkustēties:1
- mājkustonis:1
- nokustēties:1
- pakustēties:1
- sakustēties:1
- aizkustēties:1
- nepakustināt:1
- ultraakustika:1
- virpuļkustība:1
- aizkustinājums:1
- blakustiesības:1
- tranzītkustība:1
- ultraakustisks:1
- turpatpakaļkustība:1
Atrasts etimoloģijās (37):
- No franču automobile, kam pamatā grieķu autos 'pats' un latīņu mobilis 'kustīgs'. (šķirklī automobilis)
- No latīņu stationarius 'stāvošs, nekustīgs'. (šķirklī stacionārs)
- No holandiešu vaarwater (varen 'peldēt, kustēties' un water 'ūdens'). (šķirklī fārvaters)
- Pēc šīs kustības dibinātāja Padomju Krievijas politiķa Ļeva Trocka (1879–1940) uzvārda. (šķirklī trockisms)
- Pēc Hernhūtes pilsētas nosaukuma, kur radās šī kustība. (šķirklī hernhūtisms)
- No grieķu hypo 'zem, apakšā' un kinēsis 'kustība'. (šķirklī hipokinēzija)
- No angļu hormone, kam pamatā ir grieķu hormaein 'iekustināt, ierosināt'. (šķirklī hormons)
- No latīņu immobilis 'nekustams'. (šķirklī imobilija)
- No latīņu inertia 'nekustīgums, bezdarbīgums'. (šķirklī inerce)
- No apzīmējuma "Jaunā Latvija", ko kustības pretinieki nicīgi tai piedevēja pēc analoģijas ar Vācijas revolucionāro biedrību "Jaunā Vācija" (1834–1850). (šķirklī jaunlatvieši)
- Aizguvums no lībiešu jūont 'ieskrējiens, kustība, spars; neliels laiks, brīdis'. Plašāk ieviesies latviešu valodā 19. gs. (šķirklī jonis)
- No grieķu kinēma (kinēmatos) 'kustība'. (šķirklī kinemātika)
- No franču cinematographe, kam pamatā grieķu kinēma, kinēmatos 'kustība' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kinematogrāfs)
- No grieķu kinēsis 'kustība' un skopein 'skatīties'. (šķirklī kineskops)
- No grieķu kinētikos 'ar kustību saistīts'. (šķirklī kinētika)
- No grieķu kinēsis 'kustība'. (šķirklī kinēzika)
- No grieķu kinēsis 'kustība'. (šķirklī kinetoze)
- No angļu locomotive, kam pamatā latīņu loco movere 'izkustināt no vietas'. (šķirklī lokomotīve)
- No franču locomobile, kam pamatā latīņu locus 'vieta' un mobilis 'kustīgs'. (šķirklī lokomobile)
- No latīņu luna 'mēness' un mobilis 'kustīgs'. (šķirklī lunomobilis)
- No franču mobilisation, kam pamatā latīņu mobilis 'kustīgs'. (šķirklī mobilizācija)
- No latīņu momentum (movere 'kustināt'). (šķirklī moments)
- No angļu mormons (apzīmējuma pamatā ir nosaukums Mormona grāmata (The Book of Mormon), kura tiek uzlūkota par kustības svētajiem rakstiem līdzās Bībelei). (šķirklī mormoņi)
- No vācu Motive, franču motif, kam pamatā latīņu movere 'iedarbināt, kustināt'. (šķirklī motīvs)
- No franču motocycle, kam pamatā latīņu motor 'kustinātājs' un grieķu kyklos 'riņķis'. (šķirklī motocikls)
- No vācu Motorik, kam pamatā latīņu mōtus 'kustība'. (šķirklī motorika)
- No latīņu motor 'kustinātājs'. (šķirklī motors)
- Aizguvums no igauņu valodas (J. Endzelīns) vai vidusholandiešu pertich 'viltīgs, manīgs, kustīgs, veikls' (K. Karulis). (šķirklī pērtiķis)
- No franču progresser, kam pamatā latīņu progressus 'kustība uz priekšu'. (šķirklī progresēt)
- No latīņu progressio 'kustība uz priekšu'. (šķirklī progresija)
- No latīņu reflexus 'izliekums; atpakaļkustība' jeb 'griezt atpakaļ'. (šķirklī reflekss)
- No latīņu regressus 'kustība atpakaļ'. (šķirklī regresēt)
- No latīņu regressio 'kustība atpakaļ'. (šķirklī regresija)
- No latīņu regressus 'kustība atpakaļ; atgriešanās'. (šķirklī regress)
- No latīņu immobilis 'nekustīgs'. (šķirklī imobilizēt)
- No latīņu progressus 'kustība uz priekšu; attīstība; panākumi'. (šķirklī progress)
- No franču cinematographie, kam pamatā grieķu kinēma, kinēmatos 'kustība' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kinematogrāfija)
Atrasts vārdu savienojumos (29):
- ausis kust
- brīvās kustības
- gaidīt kā uz ūdens kustēšanos
- izkustināt kājas
- izkustināt kļūdas
- kustas kā ūdenszāle
- kustību rotaļa
- kustīgs kā ūdenszāle
- kustināt smadzenes
- laba akustika
- ledus sāk kustēties
- ledus sakustējies
- mazkustīgs dzīvesveids
- mehāniskā kustība
- melo, ka ausis vien kust
- ne pirksta nepakustināt
- nekustamais īpašums
- nekustināt ne ausis (arī ausu)
- nekustināt ne pirksta
- nekustināt ne pirkstu
- nepakustināt ne (mazo) pirkstiņu
- nepakustināt ne ausis (arī ausu)
- pakustināt smadzenes
- sfēriska kustība
- skatuves kustības
- skrūves kustība
- Starptautiskā Sarkanā krusta un Sarkanā pusmēness kustība
- vezums nekust (ne) no vietas
- zaļo kustība
Atrasts skaidrojumos (400):
- (pa)raustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- noraustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- akustiķis [akustikas]{s:5} speciālists.
- krišnaīts 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
- atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
- talibi Afgāņu islāma fundamentālistu kustības "Taliban" piekritēji.
- pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
- dullis Airu piestiprinājums – tapa laivas malā vai airī iestiprināta kustīga tapa, ko ieliek ligzdā pie laivas malas.
- aizvelties Aizplūst (viļņveida kustībā).
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (piem., boksā) – straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus.
- pārtvert Aizturēt (ko kustībā esošu) un neļaut turpināt pārvietošanos.
- pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- noriets Aizvirzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- aiziet Aizvirzīties (par kustībā esošiem priekšmetiem).
- mīms Aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
- ultraakustika Akustikas nozare, kas pētī ultraskaņu.
- sirēna Akustiska ierīce, ar ko rada jaudīgu skaņas signālu; šīs ierīces radītās skaņas.
- taure Akustiska signālierīce (piem., transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
- starptonis Akustisko svārstību tonis starp diviem blakustoņiem.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- AA Anonīmo alkoholiķu kustības "Alcoholics Anonymous" saīsināts nosaukums.
- tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
- sasaistīt Apsienot, sasienot (ķermeni, tā locekļus ar ko), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
- miers Apstākļu kopums, stāvoklis, kad nav (lielas) kustības, (stipru) skaņu.
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- mēdīt Apzināti izkropļoti, pārspīlētā veidā atdarināt (kāda runu, mīmiku, kustības).
- jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt.
- maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piem., vielas, masas) stāvokli.
- sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt.
- grūst lodi ar asu kustību sviest lodi.
- lēkt Ar atspērienu atraujoties no pamata, pārvarēt augstumu, attālumu vai gaisā veikt kādas kustības.
- satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
- sviest Ar atvēzienu, strauju (rokas) kustību panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; šādi panākt, ka (kas) krīt (kur), trāpa (kur, kādam); mest.
- ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
- palocīt galvu ar galvas kustību (no augšas uz leju) paust pozitīvu atbildi, pievienošanos kam.
- pašūpot galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu u. tml.
- nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, arī pārmetumu.
- purināt galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- nostiprināt īpašuma tiesības ar ierakstu zemesgrāmatā apstiprināt tiesības uz kādu nekustamo īpašumu.
- mīt Ar kājām spiest, kustināt (ko), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
- spārdīt Ar kājas kustībām vairākkārt sist.
- saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī kā (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
- izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, neveikli izvirzīties.
- polispasts Ar lokanu saiti (trosi) saistīts kustīgu un nekustīgu trīšu mehānisms, ko izmanto celšanas, montāžas, vilkšanas ierīcēs.
- satvert Ar lūpu, žokļu kustību, panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem).
- piekalt Ar metāla detaļām, stiprinājumiem, ķēdēm u. tml. nekustīgi piesaistīt (kādu pie kā, kam klāt).
- raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā noteiktā, vēlamā virzienā.
- zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts, uz četrām kājām balstīts baļķis, ko izmanto par vingrošanas rīku (piem., atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
- mest Ar noteiktām kustībām veidot, radīt (ko).
- pieraut Ar rāvienu, strauju kustību pievilkt, pievirzīt (ko).
- uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzmalt Ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- malt Ar riņķveida kustību spēcīgi jaukt (piem., ūdeni, gaisu).
- savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
- taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru; diriģēt.
- noglaust Ar rokas kustību (ko) novirzīt nost.
- manipulēt Ar roku kustībām iedarboties (uz ko), vadīt (ko).
- plātīt rokas ar roku kustībām sānis paust neziņu, nevarību.
- uzsviest Ar savu kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar savu kustības enerģiju uzvirzīt uz kādas vietas.
- sanest Ar savu plūsmu, kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur).
- uzmest Ar savu plūsmu, kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- aizsist Ar sitienu, strauju kustību aizvirzīt.
- skrūvspīles Ar skrūvi regulējama ierīce – spīles, kurās nekustīgi iestiprina apstrādājamo priekšmetu.
- noslīdēt Ar slīdošu kustību novirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- uzgriezt Ar spēcīgu kustību izveidot (ko apaļu, piemēram, ūdenī).
- raut Ar spēcīgu, asu kustību ņemt (nost).
- pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārkrist.
- raut Ar spēcīgu, strauju kustību stiept (kādu) aiz kādas ķermeņa daļas, nodarot (tam) sāpes.
- raut Ar spēcīgu, strauju kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
- raut Ar spēcīgu, strauju kustību vilkt (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā).
- grūst Ar spēcīgu, strauju kustību virzīt (kur, pie kā, nost u. tml.); spēcīgi, strauji stumt.
- rauties Ar spēcīgu, strauju kustību virzīties uz priekšu, augšu u. tml.
- uzlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību uzlēkt, uzkrist u. tml.
- izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
- žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
- spļaut Ar straujām mēles un lūpu kustībām virzīt (ko, piem., siekalas) ārā no mutes.
- notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt nost.
- spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
- aiztraukt Ar strauju kustību atvairīt, noraust.
- atmest Ar strauju kustību atvirzīt atpakaļ; atliekt atpakaļ.
- krist Ar strauju kustību ieņemt kādu stāvokli.
- lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (piem., par zivīm).
- izlēkt Ar strauju kustību izvirzīties (ārā) trieciena, spiediena, grūdiena u. tml. rezultātā.
- nomest Ar strauju kustību nevērīgi nolikt, novietot.
- pagrūst zem deguna ar strauju kustību novietot acu priekšā.
- mest Ar strauju kustību novietot vai panākt, ka (kāds) novietojas (kur, piem., cīņas sportā).
- pārsviest Ar strauju kustību novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
- nomest Ar strauju kustību novirzīt nost.
- nogrūst Ar strauju kustību pagrūžot, nogāzt (kādu) zemē.
- samest Ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu).
- pasist Ar strauju kustību pavērst (savu ķermeņa daļu kādā virzienā).
- pasviest Ar strauju kustību pavirzīt ķermeņa daļu (kur, kādā virzienā u. tml.).
- pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.)
- pierauties Ar strauju kustību pievirzīties (kur, pie kā), lai atbrīvotu vietu.
- saraut Ar strauju kustību savilkt, saliekt (ķermeņa daļu).
- sviest Ar strauju kustību virzīt (ķermeņa daļu).
- mest Ar strauju kustību virzīt (uz augšu vai sāniem ķermeņa daļu).
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā, nelielā attālumā).
- pagrūst kāju priekšā ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā.
- lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piem., braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
- sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- paraut Ar strauju kustību, rāvienu atvērt.
- pasist Ar strauju kustību, sitienu u. tml. pavirzīt.
- pārmest Ar strauju kustību, vēzienu novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
- raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost (parasti sviedrus, asaras).
- aiztriekt Ar strauju, spēcīgu kustību aizvirzīt.
- rauties Ar strauju, spēcīgu kustību censties atbrīvoties (piem., no tā, kas aiztur, satur).
- triekt Ar strauju, spēcīgu kustību panākt, ka (kas) virzās (kur, kādā virzienā).
- sasisties Ar strauju, spēcīgu kustību, triecienu saskarties.
- aizrauties Ar strauju, spēju kustību aizvirzīties.
- piegrūst Ar strauju, spēju kustību pievirzīt.
- stūrēt Ar stūres iekārtu vadīt (transportlīdzekļa) kustību noteiktā virzienā.
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- tredjūnisms Ardobiedrību kustība, to darbība.
- reitterapija Ārstēšanas metode (piem., kustības spēju uzlabošanai), kurā izmanto speciāli trenētus zirgus.
- atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt dzīvības pazīmes; atgūt jušanas, kustību spēju.
- piētisms Atjaunošanās kustība vācu luteriskajā baznīcā (17. gs. beigās, 18. gs.), kam bija raksturīga stingra dievbijība, askētisms ikdienas dzīvē, centieni veicināt draudžu locekļu aktīvu līdzdarbību.
- tirināties Atkāroti, strauji kustēties.
- tirināties Atkārtoti, strauji kustēties (par ķermeņa daļu).
- tirināt Atkārtoti, strauji kustināt (ķermeņa daļu).
- apkust Atkust, nokust (daļēji, vietumis).
- karāties Atrasties (gaisā, debesīs) šķietami nekustīgi.
- iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem); plūst (par šķidrumu).
- pieplakt Atrasties nekustīgi cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- plūst Atrasties virzībā, kustībā (par straumi).
- stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
- zvilnēt Atrasties, būt nekustīgi novietotam (uz kā, kur) – par priekšmetiem, ēkām u. tml.
- spietot Atrasties, pārvietoties kustīgā kopumā (kur, pie kā, ap ko) – par kukaiņiem, arī putniem.
- kratīt pirkstu ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
- sviesties Ātri, mainīt stāvokli (piem., strauji piecelties, nogulties); ātri mainīt kustības virzienu.
- samest Ātri, parasti ar noteiktām kustībām izveidot (piem., mezglu); arī samudžināt.
- aizmesties Ātri, steidzīgi aiziet, aizskriet; mainot kustības virzienu, pēkšņi, strauji aizvirzīties (aiz kā).
- mesties Ātri, strauji mainīt ķermeņa stāvokli; ātri, strauji mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
- izlidot Atrodoties kustībā, braucienā u. tml., izvirzīties ārā (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- noiet Atrodoties kustībā, braucot noslīdēt nost vai sānis.
- nonākt Atrodoties kustībā, cirkulējot nokļūt (kur), sasniegt (kādu vietu).
- posms Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa; segments.
- segments Atsevišķa, kustīgi savienota bezmugurkaulnieku ķermeņa daļa; posms (3).
- ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (parasti metāla) posmu virkne.
- važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piem., savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1).
- rikošetēt Atsisties pret ko un sākt kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piem., lodi, šāviņu).
- saules zaķītis atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
- izveidot Attīstīt, pilnveidot (piem., kustības, valodu); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek attīstīts, pilnveidots.
- izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piem., par kustībām, valodu).
- sastingt Aukstumā kļūt nekustīgam.
- autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
- imobilaizers Automašīnas drošības ierīce, kas neļauj to iedarbināt vai iekustināt.
- melnā kaste automātisks lidojuma vai vilciena kustības datu ierakstītājs, kas paliek neskarts arī pēc transportlīdzekļa avārijas.
- stereotips Automatizēts, parasti reflektors, kustību kopums, poza, runa, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
- akselerators Automobiļa pedālis kustības ātruma mainīšanai.
- sistava Aužamo stāvu, steļļu sastāvdaļa – kustināma ierīce šķieta turēšanai un velkos ievietoto audu blīvuma regulēšanai.
- trolejbuss Bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai, kura kustību nodrošina pa diviem kontakttīkla gaisa vadiem pievadītā strāva; šāds transportlīdzeklis, kas kursē noteiktā maršrutā.
- drūzma Bieza, neorganizēta, kustīga (cilvēku) kopa; burzma, drūzmēšanās (kādā vietā).
- purināt Bieži, strauji kustināt (koku, tā zarus), cenšoties panākt, lai nokrīt augļi.
- purināt Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu).
- akadēmiskā airēšana braukšana ar speciālām sporta laivām, kurām ir kustīgi soliņi un duļļi izvirzīti ārpus bortiem.
- stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
- lambada Brazīliešu izcelsmes pāru deja ar erotiskām kustībām.
- stāvbremze Bremze (kā, parasti transportlīdzekļa) noturēšanai nekustīgā stāvoklī.
- nobremzēt Bremzējot apstādināt (transportlīdzekli), arī ievērojami samazināt (tā) kustības ātrumu.
- basmačs Bruņotas kustības dalībnieks (Vidusāzijā), kas 1917.–1926. g. cīnījās pret padomju varu.
- ņudzēt Būt (kur) lielā daudzumā – piem., par ko sīku, kustīgu.
- ņirbēt Būt (kur) lielā daudzumā (par ko spilgtu, raibu, kustīgu).
- čumēt Būt (kur) ļoti lielā daudzumā (piem., par sīkiem dzīvniekiem, kas kustas).
- krekšķēt Būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
- būt mierā Būt bezdarbīgam, arī nekustīgam.
- pūst Būt kustībā, plūsmā (par vēju, gaisa strāvu).
- grozīties Būt kustībā, uzturoties (kur, kā tuvumā).
- plandēt Būt kustīgam, ar mainīgu stiprumu.
- plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskoties.
- trakot Būt ļoti kustīgam, nepakļāvīgam, arī agresīvam (par dzīvniekiem).
- trakot Būt ļoti skaļam, kustīgam, bezbēdīgam.
- dīdīties Būt nemierīgam; nemierīgi kustēties, draiskuļoties.
- raustīt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nelielā amplitūdā strauji kustas dažādos virzienos.
- purināt Būt par cēloni tam, ka (piem., koki, krūmi, to zari) spēcīgi kustas.
- šķērsot Būt par šķērsli (kam), radīt šķērsli (kā kustībai).
- čumēt Būt pārpilnam (ar ko kustīgu).
- vēdināt Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
- plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piem., par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
- saistīt Būt tādam, kas ierobežo (kā) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
- plandēt Būt tādam, kurā gaisa plūsmas iedarbībā veidojas kustīgas krokas, viļņi; plīvot.
- plandīt Būt tādam, kurā gaisa plūsmas iedarbībā veidojas kustīgas krokas, viļņi; plīvot.
- plīvot Būt tādam, kurā, arī kam veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt kustības virzienu.
- trīties Būt, atrasties (kur, pie kā), parasti kustoties, staigājot u. tml.
- slīdceliņš Celiņš, arī īpaša josla, kas ir slīdes kustībā.
- izlice Celtņa izvirzītā, kustīgā daļa.
- strēle Celtņa, autopacēlāja, ekskavatora u. tml. sastāvdaļa – gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
- aplis Ceļa, kustības riņķveida virziens.
- turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai.
- pārvads Ceļu būves konstrukcija, kas nodrošina transportlīdzekļu vai cilvēku kustību pāri maģistrālēm, ceļiem, dzelzceļu u. tml.
- ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- sasiet Cieši aptinot (piem., ar virvi, auklu), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties.
- griezt zobus cieši sakostiem zobiem izdarīt sāniskas košļāšanas kustības, radot raksturīgu čirkstošu skaņu.
- sfēriska kustība cieta ķermeņa kustība ap vienu tā nekustīgu punktu.
- kā koks Ciets; stīvs, nekustīgs.
- kā no koka Ciets; stīvs, nekustīgs.
- izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piem., auga saknes, zemi).
- raķete Cilindrisks šāviņš, kas tiek izmantots attālinātu mērķu iznīcināšanai un kas lidojumam izmanto reaktīvās kustības principu.
- robots Cilvēka ķermenim līdzīgs mehānisms, kas funkcionē automātiski un spēj atdarināt cilvēkam raksturīgās kustības.
- uzpircējs Cilvēks (arī uzņēmums), kas nodarbojas ar kā (piemēram, lauksaimniecības ražojumu, nekustamo īpašumu) uzpirkšanu pārdošanai (vai pārstrādei) par augstāku cenu.
- mazmājnieks Cilvēks, kam pieder neliels (līdz 10 ha zemes) nekustamais īpašums.
- sīkīpašnieks Cilvēks, kam pieder neliels nekustamais īpašums.
- nomnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu.
- holeriķis Cilvēks, kura temperamenta pamatā ir stiprais, nelīdzsvarotais, kustīgais nervu darbības tips, kam raksturīga ātra, impulsīva rīcība un spēcīgas, ātri izraisāmas jūtas.
- cionists Cionisma kustības darbinieks vai piekritējs.
- knaibles Darbarīks (piem., kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
- skrūvsols Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds.
- skrūvgalds Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols.
- trāpīt Darbībā, kustībā u. tml. skart ko, nonākt kur.
- aijas Darbība, process --> aijāt; šūpojošas, aijājošas kustības.
- supīns Darbības vārda nelokāmā forma, kas izsaka darbības mērķi blakus kustības darbības vārdiem.
- mesties Darboties, funkcionēt ar traucējumiem, tikt traucētam kustībā, ķerties, aizķerties (piem., par kājām).
- klabināties Darboties, kustēties, radot klaboņu; ilgstoši, intensīvi klabināt (1).
- rādīt Darīt zināmu (ceļu, kustības virzienu); ļaut, dot iespēju, ka (kāds) dodas (kurp).
- noskrieties Daudz skrienot, staigājot vai ko darot, ļoti nogurt, piekust.
- ņirboņa Daudzkrāsainība; strauji kustīgs, mainīgs raibums.
- vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
- līnijdeja Deja, ko mūzikas pavadījumā ar sinhronām kustībām dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki.
- solis Dejai raksturīgs kāju kustību kopums.
- kinētiskā māksla dekoratīvās mākslas veids, kurā iespaida radīšanai izmanto kustību.
- zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
- stīgturis Detaļa (stīgu instrumentos), kurā stīgas nostiprina nekustīgā stāvoklī.
- bukse Detaļa ar caurumu vidū divu kustīgu elementu savienošanai (mehānismos).
- pusass Detaļa, kas pārnes rotācijas kustību uz (automašīnas) dzenošajiem riteņiem.
- šarnīrs Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu; locīkla.
- locīkla Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu.
- sazobe Divu mehānisma elementu mijiedarbība, parasti griezes, kustības pārnešanai; divu elementu mijiedarbība.
- dzilnītis Drukns, ļoti kustīgs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku muguru un taisnu, spēcīgu knābi.
- semafors Dzelzceļa signālierīce, ar ko tiek atļauta vai aizliegta vilcienu kustība attiecīgajā ceļa posmā.
- pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
- frikcija Dzimumlocekļa viena kustība makstī.
- dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet nespēj abstrakti domāt.
- mazkustīgs dzīvesveids dzīvesveids, kurā ir maz kustību.
- durvis Ēkas, istabas u. tml. sienā izveidota aile ar kustināmu plāksni (ēkas, telpas) atvēršanai vai noslēgšanai.
- konjunktūra Ekonomikas, saimnieciskās dzīves viļņveidīga kustība, ko nosaka, piemēram, pieprasījuma un piedāvājuma attiecības konkrētajā laika periodā.
- soļojošais ekskavators ekskavators, kura ritošā daļa sastāv no kustīgiem balstiem un kura pārvietošanās atgādina soļošanu.
- siksna Elastīga sloksne, lente ar savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām.
- stators Elektriskās mašīnas nekustīgā daļa.
- treks Elektriski lādētas daļiņas kustības atstātās pēdas vidē.
- elektriskā strāva elektrisko lādiņu kustība noteiktā virzienā.
- strāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā; elektriskā strāva.
- telefons Elektroakustiska ierīce, kas pārvērš elektriskos signālus skaņu signālos.
- kvadrofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana, izmantojot četrus kanālus.
- video Elektronisks kustīgs attēls, ko rada ar videotehniku.
- hidroelektrostacija Elektrostacija, kurā ūdens kustības enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā; hidrostacija.
- spins Elementārdaļiņu kustības daudzuma moments, kas tām piemīt neatkarīgi no to kustības.
- sentimentāls Emocionāli jūtīgs, viegli aizkustināms.
- siltums Enerģijas veids, ko rada mikrodaļiņu (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotiska kustība; ķermeņa iekšējā enerģija, ko rada šāda kustība.
- lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
- rapids Filmēšana ar kadru palielinātu biežumu, lai radītu uzņemto objektu palēninātas kustības efektu.
- magnētisms Fizikāla parādība, ko rada elektriski lādētu daļiņu kustība, kuras rezultātā ķermeņi pievelk vai atgrūž viens otru.
- leņķiskais paātrinājums fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības ātruma maiņas raksturošanai.
- leņķiskais ātrums fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības ātruma raksturošanai.
- impulss Fizikāls lielums, kuru izsaka ar ķermeņa masas un kustības ātruma reizinājumu; kustības daudzums.
- mehānika Fizikas nozare par ķermeņu kustību un šo ķermeņu mijiedarbību.
- kvantu mehānika fizikas nozare, kas kvantu aspektā pēta mikrodaļiņu (atomu kodolu, atomu, molekulu) un to sistēmu uzbūvi, mijiedarbību un kustību.
- troksnis Gadījumrakstura svārstības, kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums.
- monopols Galda spēle, kuras dalībnieki veic finanšu darījumus, pērkot un pārdodot nekustamos īpašumus.
- fašisms Galēji nacionālistiskas kustības principi un ideoloģija; uz šādiem principiem balstīts totalitārs politiskais režīms (piem., Itālijā 1922–1943, Vācijā 1933–1945).
- tranzītmaģistrāle Galvenā satiksmes līnija, maģistrāle, pa kuru noris tranzīta kustība.
- skifs Gara, šaura sporta laiva ar kustīgu sēdekli un gludu apšuvumu.
- glāsts Glāstoša rokas kustība, maigs pieskāriens, paužot mīlestību, sirsnību.
- slīdvirsma Gluda, ar iespējami mazu berzi virsma, kas paredzēta slīdes kustībai.
- spolēt Griezties, nespējot pāriet no rotācijas kustības taisnvirziena kustībā.
- virmot Griezties, plūst (pa gaisu) riņķveida, spirālveida, arī viļņveida kustībā.
- pagrūst Grūžot pavirzīt (zem kā, kam pakašā); ar strauju kustību pavirzīt, pabāzt (zem kā).
- tektonika Ģeoloģijas nozare, kas pēta Zemes uzbūvi, tās kustību, deformāciju procesus; Zemes uzbūve, kustības, deformācija.
- hidrostatika Hidromehānikas nozare, kurā pētī šķidruma līdzsvara stāvokli, nekustīgu šķidrumu un tajos iegremdētu ķermeņu mijiedarbību.
- hidrodinamika Hidromehānikas nozare, kurā pētī šķidrumu kustību un to mijiedarbību ar citiem ķermeņiem.
- puķu bērni hipiji; hipiju kustība 20. gs. 60. gados.
- tūre Horeogrāfiskas norises daļa – noteiktu kustību, darbību kopums; dejotāja apgrieziens.
- parodontoze Hroniska un progresējoša zoba apkārtējo audu slimība, kuras dēļ zobs kļūst kustīgs un izkrīt.
- jaunstrāvnieks Ideoloģiskā virziena un sabiedriskās kustības Jaunā strāva atbalstītājs un dalībnieks (19. gs. 90. gados).
- feminisms Ideoloģisks strāvojums par sieviešu līdztiesību ar vīriešiem; sieviešu kustība par plašāku un aktīvāku iesaistīšanos valsts un sabiedriskajā dzīvē.
- jaunā strāva ideoloģisks virziens latviešu literatūrā un mākslā, sabiedriskā kustība 19. gs. 90. gados, kas atbalstīja un popularizēja sociālisma idejas.
- gaitenis Iegarena telpa kustībai (kā) iekšienē; slēgta eja starp celtnēm.
- mājas kinozāle iekārta (augstas kvalitātes televizors kopā ar īpašu akustisko sistēmu), kas nodrošina tikpat labu attēla un skaņas kvalitāti kā kinoteātrī; mājas kinoteātris.
- slīdlente Iekārta (kā) pārvietošanai – kustīga lente ar piedziņu un korpusu.
- manipulators Iekārta, ierīce dažādu darbību veikšanai no attāluma, imitējot cilvēka roku kustības.
- strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
- iestrēgt Iekļūstot (šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam; iesprūst.
- sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju brīvi pārvietoties, kustēties.
- ieaijāt Iemidzināt (piem., par vienmērīgu skaņu, kustību).
- pārgriezt Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka kustību (pa šo ceļu).
- subglaciālās vagas ieplakas, kas izstieptas ledāja kustības virzienā.
- mikrofons Ierīce akustisku svārstību pārvēršanai elektriskās svārstībās skaņas pastiprināšanas, pārraidīšanas, ierakstīšanas vai mērīšanas nolūkos.
- balansieris Ierīce līdzsvara attīstīšanai – uz atsperes vai cita kustīga elementa fiksēta platforma.
- bremze Ierīce mehānisma (parasti transportlīdzekļa) kustības palēnināšanai vai apstādināšanai.
- blīvslēgs Ierīce spraugas noslēgšanai starp kustīgu detaļu (piem., cilindra, virzuļa kātu) un ejas sienām, lai neizplūstu tvaiks, gāze.
- stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā.
- skaļrunis Ierīce, ar ko elektriskās svārstības pārvērš akustiskajās svārstībās.
- sprosts Ierīce, detaļa, veidojums (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās u. tml. novēršanai.
- tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
- transformators Ierīce, ko izmanto kustības enerģijas pārveidošanai un pārnešanai.
- atpakaļgājiens Ierīces, ierīces daļas kustība pretējā virzienā; arī atpakaļgaita.
- saistīt Ierobežot vai atņemt iespēju (kādam) brīvi kustēties, pārvietoties.
- iekustēties Iesākt kustēties (piem., staigājot, ko darot).
- iekustēties Iesākt kustēties; iesākt kustēties un pārstāt (par priekšmetiem).
- lombards Iestāde, kas izsniedz aizdevumus pret nodotu kustamu mantu.
- autoinspekcija Iestāde, kas kontrolē autotransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību; ēka, kurā atrodas šī iestāde (Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. 90. gadiem).
- savainot Ievainojot (organisma daļu), padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
- peldināt Ievietot priekšmetu ūdenī, sekmējot tā kustību pa ūdens virsmu.
- ievelties Ievirzīties (kur iekšā, piem., ar mutuļiem vai kustību, kas atgādina velšanos).
- dirnēt Ilgāku laiku bezdarbībā, arī nekustīgi, atrasties (kur).
- kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, nekustīgi atrasties, uzturēties (kur); dirnēt.
- izkustēties Ilgāku laiku, daudz kustēties.
- blenzt Ilgi, ar nekustīgu skatienu, nenovēršoties raudzīties (uz ko).
- nīkt Ilgstoši atrasties (kur, kādos apstākļos) bez aktīvām fiziskām kustībām.
- kvernēt Ilgstoši atrasties mazkustīgā stāvoklī (piem., nodarbojoties ar ko vienmuļu).
- ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, kuras fonā skaņdarba augšējās balsīs notiek akordu maiņa vai melodiju kustība.
- žūžas Ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopums, ko rada, piem., vējš, koku zari vējā; liegi, lēni šūpojošas kustības, ko rada, piem., vējš, viļņi.
- manipulators Iluzionists, kura priekšnesuma pamatā ir veiklas roku kustības.
- ķermeņa valoda informācijas, emociju paušana ar žestiem, mīmiku, ķermeņa kustībām.
- pincete Instruments, rīks sīku priekšmetu satveršanai, kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem elementiem.
- nodzenāt Intensīvi dzenājot, liekot daudz kustēties, skraidīt, nogurdināt.
- sadīdīties Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdoties, kustoties, nonākt kādā stāvoklī (piem., sakarst).
- vingrojums Īpašs kustību komplekss organisma attīstīšanai; veselības stiprināšanai, ķermeņa vingruma izkopšanai u. tml.
- izdarība Īpatnējas (dzīvnieku) kustības, darbības.
- skurināt Īsi, strauji vairākkārt kustināt (ķermeņa daļas).
- virpulis Īslaicīga, spēcīga un strauja (vēja, gaisa plūsmas) riņķveida, spirālveida kustība.
- šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
- nokustēties Īsu brīdi kustēties un pārstāt kustēties.
- nokustināt Īsu brīdi kustināt un pārstāt kustināt; pakustināt.
- pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam, pamanāmam (par ko tādu, kas kustas, pārvietojas vai kam strauji virzās garām).
- žiperīgs Izdarīgs, izveicīgs; kustīgs, veikls.
- airēties Izdarīt (ar rokām) airēšanai līdzīgas kustības.
- kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); ķepuroties.
- sakustēties Izdarīt īslaicīgu kustību.
- salikt Izdarot kustību (piem., ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
- nolikt Izdarot kustību (piem., ar roku, kāju, galvu), novietot (to kur, uz kā u. tml.).
- likt Izdarot kustību (piem., ar roku, kāju), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piem., rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī.
- vemt Izgrūst pa muti kuņģa saturu ar kuņģa muskulatūras krampjainām kustībām.
- skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar skrūvēm.
- atkust Izkust, pazust (no kādas virsmas); kļūt brīvam (piem., no ledus).
- izkustēt Izkustēties (2).
- izlocīt kājas Izkustēties pēc sēdēšanas; pastaigāties.
- padoties Izkustēties, pavirzīties.
- izļodzīt Izkustināt (no stabila stāvokļa); arī padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu).
- lauzt Izkustināt un celt laukā no zemes (celmus, akmeņus), parasti ar kādu darbarīku, ierīci.
- iztirināt Izkustināt, izpurināt (parasti rokas, kājas).
- pagriezt Izmainīt (kā) kustības, stāvokļa virzienu; pavērst (pret ko, uz ko u. tml.).
- pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (kustības, stāvokļa) virzienu; pagriezt savu ķermeni tā, ka seja, skatiens ir vērsts (pret ko, uz ko u. tml.).
- aizkustināt Izraisīt aizkustinājumu.
- paralizēt Izraisīt kustību vai psihiskas darbības nespēju.
- snuķis Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piem., ziloņiem, mamutiem), piem., ožai, taustei, tveršanai.
- žests Izteiksmīga kustība (parasti ar rokām), kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
- iejāde Jāšanas sporta disciplīna – vingrinājumu kopums, ar kuru zirgam ietrenē pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
- ceļš Josla, līnija, pa kuru notiek transportlīdzekļu kustība.
- norakstīt Juridiski apstiprinot, novēlēt, arī dāvināt (piem., nekustamo īpašumu).
- piekritējs Kādu uzskatu, kustības, politiska virziena u. tml. atzinējs, atbalstītājs.
- grozītājmuskulis Kakla muskulis, kas iet slīpi pa kakla sānu virsmu un nodrošina galvas kustības atpakaļ vai sāņus.
- iesēsties Kļūt grūti izkustināmam (ilgāku laiku kur atrodoties, mazliet iegrimstot); iestrēgt, iegrimt (pat transportlīdzekli).
- apsūnot Kļūt neaktīvam, mazkustīgam; novecot.
- stingt Kļūt nekustīgam (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- pārakmeņoties Kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma).
- sastingt Kļūt nekustīgam; nespēt pakustēties.
- nozust Kļūt nesaskatāmam, šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), ievirzoties (kur) – par debess spīdekļiem.
- atlaisties Kļūt siltākam, iestājoties atkusnim; lēni atkust.
- noķīlēt Kļūt tādam, kas neļauj (kam) kustēties, darboties.
- atdzīvoties Kļūt tādam, kur atsākusies rosība, kustība.
- mosties Kļūt tādam, kur ir atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība.
- sastingt Kļūt tādam, kurā izbeidzas kustība, darbība u. tml. (par vietu, vidi).
- rotaļdeja Kolektīva rotaļa, ko izpilda, dziedot kādu latviešu tautas dziesmu un veicot noteiktas kustības; attiecīgais tautas horeogrāfijas žanrs.
- saspringt Koncentrējot uzmanību, enerģiju, kļūt nekustīgam.
- vadīkla Konstrukcijas elements, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
- pakratīt Kratot pakustināt.
- hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
- hernhūtisms Kristiešu reliģiski sabiedriska kustība (18.–19. gs.), kuras pārstāvjiem raksturīga dievbijība, vienkāršība un pašaizliedzība; brāļu draudze.
- brāļu draudze kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
- navigācija Kuģošana; kuģu, lidaparātu un citu kustīgu objektu vadīšana (piem., ar attiecīgām ierīcēm nosakot to atrašanās vietu, optimālo maršrutu).
- laisties kust.
- kulstīties kustēties (parasti strauji, spēcīgi).
- rotēt kustēties apļveidā ap kādu punktu vai asi.
- vējoties kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem); kustēties, radot gaisa plūsmu.
- vējot kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
- kūļāties kustēties šurp un turp, no vienas puses uz otru, šūpoties (par ķermeņa daļām).
- skaloties kustēties, arī padobji guldzēt, atsitoties pret trauka malām (par šķidrumu, arī trauku, kurā atrodas šķidrums).
- plunčāties kustēties, arī peldēt ūdenī, šļakstinot to (par cilvēkiem).
- rosīties kustēties, darboties (par dzīvniekiem).
- luncināties kustēties, lēkāt (kā tuvumā), luncinot asti (parasti par suni).
- plivināties kustēties, pārvietoties, parasti strauji, bieži mainot virzienu.
- braukt kustēties, slīdēt (par priekšmetiem).
- staigāt kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļ kustībā – par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
- pīties kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piem., aizķeroties aiz kā, arī slikti orientējoties).
- locīties kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus.
- grieze kustība – priekšmeta griešanās ap savu asi.
- knipis kustība – vidējā, ceturtā pirksta vai rādītājpirksta gala strauja, spēcīga pārvilkšana īkšķa galam; troksnis, ko rada ar šādu kustību.
- kinemātika kustība (ģeometriskā aspektā).
- apgrozība kustība dažādos virzienos (par transportu, cilvēkiem u. tml.); cikls kustībā.
- trieciens kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
- gājiens kustība no (mehānisma, ierīces) viena galējā stāvokļa līdz otram.
Atrasts piemēros (200):
- kustonis .. viņš nekliedza kā cilvēks, bet rēca kā meža kustonis, ievainots un bīstams.
- sinkope ..[diriģenta] rokas rāda ritma pamatu, bet ķermenis kustas kā ūdenszāle, uzskatāmi iezīmējot sinkopes..
- nopļaut ..[ienaidnieka] lidmašīnas .. ar ložmetēju nopļauj visu, kas dzīvs kustas.
- terca ..šāds skaņojums rada disonansi tercu skanējumā, kvintas saglabājot akustiski tīras.
- sacīt "Šis lietus tagad sapurina visus, cilvēkus, kustoņus un augus, un saka: vasara ir vēl tikai pašā sākumā, skatieties un priecājieties.."
- afektēts Afektētas kustības.
- pakustēties Aicinu pakustēties svaigā gaisā – piedalīties talkā.
- izkust Aiz laimes gandrīz vai izkust.
- pārbīlis Aiz pārbīļa nespēt pakustēties.
- aizkust Aizkust no straujā nāciena.
- aizkustēties Aizkustēties uz veikalu.
- žmiegt Aizkustinājuma jūtu pārņemts, žmiedzu meiteni sev pie krūts.
- aizkustināt Aizkustināt līdz asarām.
- sirds Aizkustināt sirdi.
- aizkustināt Aizkustinošs brīdis.
- diskants Aizkustinošs diskants.
- kustināt Akmeni vienam grūti kustināt.
- kustēties Akmeņi zem kājām kustas.
- akustiķis Akustiķu atzinums.
- ģitāra Akustiskā ģitāra.
- vēstniecība Akustiskā koncertzāle – Latgales vēstniecība "Gors" Rēzeknē.
- slodze Akustiskā slodze.
- sistēma Akustiskās sistēmas.
- maldi Akustiski maldi.
- akustisks Akustiski pētījumi.
- akustisks Akustiski traucējumi.
- rezonators Akustiskie rezonatori – stīga, kamertonis, dobums.
- polaritāte Akustisko sistēmu polaritāte.
- akustisks Akustisks efekts.
- antifašistisks Antifašistiskā kustība.
- apgaismība Apgaismības laikmets, kustība, idejas, kultūra.
- apķīlāt Apķīlāt visu nekustamo īpašumu.
- apgrūtināt Apledojušais ceļš apgrūtināja transporta kustību.
- apļveida Apļveida kustība.
- aprēķināt Aprēķināt kustības ātrumu.
- apvaldīts Apvaldītas kustības.
- vēzienveida Ar vēzienveida kustību krustot kājas.
- aberācija Atbilstoši kustības raksturam izšķir diennakts aberāciju un gada aberāciju.
- atgūt Atgūt kustību spējas.
- kustība Ātra rokas kustība.
- atraisīts Atraisītas kustības.
- atrisināt Atrisināt transporta kustības jautājumu galvaspilsētā.
- atslogot Atslogot centra ielas no transporta kustības.
- volontieris Attīstīt operēto sieviešu volontieru kustību.
- auglis Augļa kustības.
- austrālieši Austrālieši iegādājas nekustamos īpašumus.
- kustēties Autobuss jau kustējās.
- maršruts Autobusu kustības maršruts.
- pārpircējs Automašīnu, nekustamo īpašumu pārpircējs.
- automātisks Automātiskas kustības.
- kustība Avārijas dienests atjauno trolejbusu kustību.
- basmačs Basmaču kustība.
- izkustēties Beidzot akmens izkustējās no vietas.
- možs Bērns bija možs un kustīgs.
- sakustēties Bērns gultiņā sakustējās.
- kustīgs Bērns ir kustīgs, nevar ne mirkli palikt mierā.
- pakustēties Bērns miegā pakustas.
- bio- Bioakustika.
- blakustiesības Blakustiesību objekts.
- kustīgs Bojātais zobs ir kustīgs.
- rakstītpratējs Brāļu draudžu kustības laikā pieauga rakstītpratēju zemnieku skaits.
- brīvs Brīvi kustēties.
- brīvtirdzniecība Brīvtirdzniecība ir tirdzniecības politika, kas atbalsta preču un pakalpojumu kustību pāri administratīvajām robežām.
- brukt Brūk nekustamā īpašuma tirgus.
- saudzēt Centos kustēties un darboties klusām, lai saudzētu bērna miegu.
- kustība Cilvēki ar kustību traucējumiem.
- panduss Cilvēkiem ar kustību traucējumiem tiks izveidota ieeja ar pandusu.
- redzoklis Čūskas apaļie, nekustīgie redzokļi hipnotizējoši vērās manā virzienā.
- iekustināt Dažkārt jaunieši grūti iekustināmi.
- dejisks Dejiskas kustības.
- dezorganizēt Demonstranti dezorganizē transporta kustību.
- turpatpakaļkustība Detaļas turpatpakaļkustība.
- kustīgs Detaļu savienojums kļuvis kustīgs.
- diafragma Diafragmas kustības.
- dienvidslāvi Dienvidslāvs Emirs kusturica.
- dinamisks Dinamiskas kustības.
- divvirzienu Divvirzienu satiksme, kustība.
- raudiens Dziesma mani aizkustināja līdz raudienam.
- aizkustināt Dziļi aizkustināt.
- dzīvs Dzīva kustība uz ielām.
- valoda Dzīvnieki sazinās ar skaņu, smaržu, krāsu un kustību valodu.
- kustēt Ēd, ka vaigi vien kust.
- eiroskeptiķis Eiroskeptiķu kustība.
- pielāgot Ēka nebija pielāgota cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
- ekspresīvs Ekspresīvas kustības.
- savienojums Elastīgs, kustīgs savienojums.
- elektro- Elektroakustika, elektroakustisks.
- elektromagnēts Elektromagnēts ar kustīgām gaismām.
- nokustēties Es noskatījos, kā dzerot viņa gāmurs ar katru malku nokustējās uz augšu un leju.
- gāmurs Es noskatījos, kā dzerot viņa gāmurs ar katru malku nokustējās uz augšu un uz leju.
- spīts Ēzelis spītā nekustējās ne no vietas.
- feministe Feministu kustība.
- stereotips Fizioterapijā galvenā uzmanība pievērsta pacienta stājas un kustību stereotipu veidošanai.
- fotons Fotonu kustības ātrums.
- okeanologs Franču okeanologs Žaks kusto.
- gaisīgs Gaisīgas, liegas kustības.
- kustība Gājēju kustība.
- kustēties Gājiens sāka kustēties.
- garantēt Garantēt kredītu ar nekustamo īpašumu.
- gauss Gausas kustības.
- gauss Gauss, mazkustīgs večuks.
- glāstošs Glāstošas kustības.
- kustība Graciozas kustības.
- kustonis Grāmata par dažādiem kustoņiem.
- sakustēties Gulta viegli sakustējās.
- simfīze Gūžas kauli mugurpusē mazkustīgās locītavās savienoti ar krustu kaulu, bet priekšpusē saauguši kopā ar skrimsli, veidojot simfīzi.
- ģenerēt Ģenerēt akustiskās svārstības.
- hendlers Hendlera kustībām jābūt pārliecinātām, enerģiskām, lai suns nevilcinoties paklausītu.
- piētisms Hernhūtiešu kustība – viens no piētisma atzarojumiem.
- hernhūtietis Hernhūtiešu kustība.
- hernhūtisms Hernhūtisms jeb brāļu draudžu kustība pārnāca no Vācijas uz Vidzemi 18. gadsimta 30. gados.
- hidro- Hidroakustika.
- lote Hidroakustiskā lote.
- hidro- Hidroakustisks.
- hipijs Hipiju kustība.
- reproducēt Iegaumēt un reproducēt domas, jūtas, tēlus un kustības.
- priekšmets Ieinteresēto pušu strīda priekšmeta pamatā ir nekustamais īpašums.
- iekustēties Iekustas no sniega atbrīvojies zars.
- iekustēties Iekustēties uz promiešanu.
- iekustināt Iekustināt arī citus uz braukšanu.
- iekustināt Iekustināt iestrēgušo mašīnu.
- iekustināt Iekustināt jautājuma atrisināšanu.
- iekustināt Iekustināt lietu.
- svārsteklis Iekustināt svārstekli.
- iekustināt Iekustināt vezumu.
- ie- Iekustināt.
- iekustināt Iekustinātais baļķis sāk ripot.
- iela Iela ar dzīvu kustību.
- kustība Ielās vērojama dzīva kustība.
- lokveida Ielu krustojums ar lokveida kustību.
- zvērs Ieraugu vilku, palieku nekustīgs, varbūt zvērs mani nepamanīs.
- reaģēt Ierīces sensori reaģē uz skaņu un kustību.
- turpatpakaļkustība Ierīces turpatpakaļkustība.
- uzbrauktuve Ierīkot uzbrauktuves cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
- dēdēt Ieteiktu pie datora pavadīt pēc iespējas mazāk laika, ja strādājat darbā, kur nepieciešams ilgstoši dēdēt pie datora, centieties izkustēties un atpūsties no datora katru stundu vismaz 10 minūtes!
- ietrenēt Ietrenētas kustības.
- regularitāte Ievērot sabiedriskā transporta kustības regularitāti.
- ievirzīt Ievirzīt automobili malējā kustības joslā.
- infografika Infografikas iedala statiskajās, kustīgajās un interaktīvajās.
- īss Īsa kustība.
- okeanogrāfs Izcilais okeanogrāfs Žaks kusto.
- māņi Izdarīt māņu kustību.
- refleksīvs Izdarīt refleksīvas kustības.
- izkustēties Izkustēties svaigā gaisā.
- izkustināt Izkustināt iestigušo mašīnu.
- izkustināt Izkustināt meiteni no sastinguma un depresijas.
- izkustināt Izkustināt no vienaldzības, inertuma.
- izkustināt Izkustināt no vietas baļķi.
- izkustināt Izkustināt rokas.
- izlīdzināt Izlīdzinātas kustības.
- izpirkt Izpirkt zemi, nekustamo īpašumu.
- ķīla Izsniegt kredītu pret nekustamā īpašuma ķīlu.
- piemērotība Izvērtēt telpu piemērotību klientiem ar kustību traucējumiem.
- sarētoties Ja bijis lūzums un pirksts nekustas jau mēnesi, var sarētoties saites.
- sargs Ja traumēts mugurkauls, ap kaklu apliek sargu, kas ierobežo galvas un kakla kustības.
- jaunlatvieši Jaunlatviešu kustība, ideoloģija, centieni.
- pirmsācējs Jaunlatviešu kustības pirmsācēji.
- iekustēties Kad iekustas, kaulu sāpes jūt mazāk.
- turbulents Kad ūdens vārās, notiek turbulenta kustība.
- nekustīgs Kājas kļuvušas nekustīgas.
- kustēties Kājas kustējās it kā pašas no sevis.
- kustība Kāju kustības peldot.
- vijīgs Kaķis veikli kustināja vijīgo asti.
- pausties Katrā kustībā paudās mīlestība pret šo bērnu.
- mokas Katra kustība slimniekam sagādāja mokas.
- aizkustēt Kaut kas aizkust gar žogu.
- kodolatbruņošanās Kodolatbruņošanās kustība.
- kokains Kokainas kustības.
- kustēt Kokos nekust ne lapiņa.
- sega Komplicēta spalvu sega nodrošina putniem kustību plastiskumu lidojumā.
- konvulsīvs Konvulsīvas kustības.
- izkustēties Krēslam kājas izkustējušās.
- riņķveida Krustojums ar riņķveida kustību.
- kustams kustamā manta.
- manta kustamā manta.
- kustams kustamais īpašums naudas un vērtspapīru veidā.
- kustēties kustas celtņa strēle.
- ķēmīgs kustas ķēmīgi stāvi.
- tuntulis kustēties tuntuļa gaitā.
- transs kustēties, darboties kā transā.
- atribūts kustība ir matērijas atribūts.
- kustība kustība notiek telpā un laikā.
- paātrinājums kustības paātrinājums līdz simt kilometriem stundā.
- pagauss kustībās pagauss puisis.
- navigācija kustības vadīšanas metodes navigācijā.
- automātisms kustību automātisms.
- automatizācija kustību automatizācija.
- imitācija kustību imitācija.
- koordinācija kustību koordinācija.
- plastiskums kustību plastiskums.
- precizitāte kustību precizitāte.
- rotaļa kustību rotaļa.
- saskanība kustību saskanība.
- sinhronija kustību sinhronija.
- ierobežots kustību spēja slimniekam ir ierobežota.
- maita kusties, maita!
- linete kustīga linete.
- draiskulīgs kustīga, draiskulīga meitene.
- mērķis kustīgais mērķis.
- trīsis kustīgais, nekustīgais trīsis.
kust citās vārdnīcās: