Paplašinātā meklēšana
Meklējam pus.
Atrasts vārdos (322):
- pus:1
- pus-:1
- puse:1
- abpus:1
- ārpus:1
- kopus:1
- opuss:1
- papus:1
- rāpus:1
- tupus:1
- ārpus-:1
- ārpuse:1
- klepus:1
- kņūpus:1
- lejpus:1
- otrpus:1
- pusacs:1
- pusass:1
- pusēna:1
- pusīte:1
- pustik:1
- slepus:1
- šaipus:1
- šimpus:1
- taipus:1
- viņpus:1
- augšpus:1
- iekšpus:1
- katrpus:1
- korpuss:1
- lappuse:1
- lejpuse:1
- mūspuse:1
- pēcpuse:1
- pusakls:1
- pusaugu:1
- pusauss:1
- pusbads:1
- pusbēda:1
- pusceļš:1
- puscena:1
- puscūka:1
- pusdivi:1
- pusēsts:1
- pusgads:1
- pusgarš:1
- pusjaka:1
- pusjēls:1
- puskilo:1
- puskoks:1
- puslabs:1
- puslīdz:1
- puslina:1
- puslode:1
- pusloks:1
- pusmāsa:1
- pusmuca:1
- pusmūžs:1
- pusnots:1
- pusotrs:1
- puspūrs:1
- pusrads:1
- pusrats:1
- pussala:1
- pusseši:1
- pussimt:1
- pustrīs:1
- pustula:1
- puszaļš:1
- puszīda:1
- šaipusē:1
- taipusē:1
- vienpus:1
- viņpuse:1
- virspus:1
- abpusējs:1
- abpusīgs:1
- augšpuse:1
- divarpus:1
- iekšpuse:1
- paslepus:1
- pusapaļš:1
- pusaplis:1
- pusbalsī:1
- puscelts:1
- pusciets:1
- puscūcis:1
- pusčetri:1
- pusdarbs:1
- pusdiena:1
- pusdievs:1
- pusducis:1
- pusdulls:1
- pusdzīve:1
- pusdzīvs:1
- pusgaita:1
- pusgalva:1
- pusglāze:1
- pusguļus:1
- pusjucis:1
- puskails:1
- puskalps:1
- puskrūms:1
- puskurls:1
- puslaiks:1
- pusliels:1
- puslitrs:1
- pusmaska:1
- pusmasts:1
- pusmeita:1
- pusmetrs:1
- pusmiegs:1
- pusmiris:1
- pusmuiža:1
- pusnakts:1
- puspieci:1
- puspilns:1
- puspliks:1
- pussalds:1
- pussargs:1
- pussauss:1
- pussēdus:1
- pussimts:1
- pusslims:1
- pussmags:1
- pussolis:1
- pusstāvs:1
- pusstops:1
- pustonis:1
- pustraks:1
- pustukšs:1
- pustumsa:1
- pustumšs:1
- pusvārds:1
- pusvelti:1
- pusviens:1
- pusvirus:1
- puszeķes:1
- šīspuses:1
- virspuse:1
- apakšpuse:1
- apustulis:1
- četrarpus:1
- četrrāpus:1
- debespuse:1
- divpusējs:1
- divpusīgs:1
- mugurpuse:1
- pakaļpuse:1
- piecarpus:1
- pusastoņi:1
- pusaudzis:1
- pusaugsts:1
- pusbībele:1
- pusbrālis:1
- pusbūvēts:1
- pusdarīts:1
- pusdesmit:1
- pusdeviņi:1
- pusdienas:1
- pusdienot:1
- pusdraugs:1
- pusfināls:1
- pusgaisma:1
- pusgatavs:1
- pusgrauds:1
- pusizēsts:1
- puskaltis:1
- puskažoks:1
- pusklaips:1
- puskreiss:1
- puskrēsla:1
- puslegāls:1
- pusmācīts:1
- pusmēness:1
- pusmetāli:1
- pusmīksts:1
- pusminūte:1
- pusmuļķis:1
- pusnemaņa:1
- pusnomods:1
- puspelēks:1
- puspudele:1
- puspuisis:1
- puspunkts:1
- pusrikšus:1
- pussaules:1
- pusslodze:1
- pussnauda:1
- pusstilbs:1
- pusstunda:1
- pusšķidrs:1
- pustrekns:1
- pustrepes:1
- pusvagons:1
- pusvalsts:1
- pusvidējs:1
- pusviegls:1
- pusvilnas:1
- puszābaki:1
- puszviļus:1
- trīsarpus:1
- vakarpuse:1
- vēderpuse:1
- vispusējs:1
- vispusīgs:1
- ārpusplāna:1
- ārpuszemes:1
- četrpusējs:1
- kapusvētki:1
- korpuskula:1
- pretklepus:1
- priekšpuse:1
- pusatvērts:1
- pusaudzība:1
- puscilvēks:1
- pusčukstus:1
- pushektārs:1
- pusjostiņa:1
- puskariete:1
- puskuitala:1
- puskukulis:1
- pusmārciņa:1
- pusmēnesis:1
- pusmētelis:1
- pusmiljons:1
- pusnovītis:1
- puspagrabs:1
- puspajokam:1
- puspamests:1
- puspasaule:1
- puspavērts:1
- puspērtiķi:1
- puspiekabe:1
- pusplaucis:1
- pusporcija:1
- pusrikšiem:1
- pussapuvis:1
- pussekunde:1
- pusseptiņi:1
- pussprīdis:1
- pusteciņus:1
- pusteikums:1
- trīspusējs:1
- vienpusējs:1
- vienpusīgs:1
- virspusējs:1
- virspusīgs:1
- apustulisks:1
- ārpuskārtas:1
- ārpusklases:1
- ārpusskolas:1
- daudzpusējs:1
- daudzpusīgs:1
- papusdienot:1
- pēcpusdiena:1
- pusaizsalis:1
- pusaizvērts:1
- pusautomāts:1
- pusgadsimts:1
- pusironisks:1
- pusizdzerts:1
- pusizdzisis:1
- puskolonija:1
- puslokveida:1
- pusmežonīgs:1
- pusmilitārs:1
- pusnokaltis:1
- pusnopietns:1
- pusoficiāls:1
- pusotrstāva:1
- puspadarīts:1
- pusparazīts:1
- puspateikts:1
- puspievērts:1
- pussabrucis:1
- pussagruvis:1
- pusskriešus:1
- pussprādzis:1
- pusvācietis:1
- pusvadītājs:1
- ārpusdzemdes:1
- ārpusģimenes:1
- ārpusķermeņa:1
- guļamkorpuss:1
- korpuskulārs:1
- pusaizaudzis:1
- pusaizmirsts:1
- pusapģērbies:1
- pusdienlaiks:1
- pusdraudzene:1
- pusfabrikāts:1
- pusizsmēķēts:1
- puskilograms:1
- puskilometrs:1
- puskoloniāls:1
- pusotrgadīgs:1
- pusotrguļams:1
- puspatiesība:1
- puspieguļošs:1
- pustuksnesis:1
- šopēcpusdien:1
- abpusgriezīgs:1
- brīvpusdienas:1
- pusdārgakmens:1
- pusdivpadsmit:1
- pusgraudnieks:1
- pusotristabas:1
- pusotrkārtīgs:1
- puspietupiens:1
- pussabrukšana:1
- pussatrūdējis:1
- pussatrunējis:1
- priekšpusdiena:1
- pusapgrieziens:1
- pusautomātisks:1
- puscaurlaidīgs:1
- puscaurspīdīgs:1
- puskombinezons:1
- puspagrieziens:1
- pusparazītisks:1
- pusvienpadsmit:1
Atrasts etimoloģijās (50):
- No latīņu corpus 'ķermenis, veselums, kopums'. (šķirklī korpuss)
- No latīņu intra 'iekšpus' un vena 'dzīsla'. (šķirklī intravenozs)
- No franču front, kam pamatā latīņu frons (frontis) 'piere, priekšpuse'. (šķirklī fronte)
- No grieķu ektos 'ārpus' un derma 'āda'. (šķirklī ektoderma)
- No vidusaugšvācu marke 'pusmārciņa sudraba'. (šķirklī mārka)
- No angļu extralinguistic (extra 'ārpus' un linguistic 'valodisks'). (šķirklī ekstralingvistisks)
- No latīņu lateralis (latus, lateris 'sāns, puse'). (šķirklī laterāls)
- 19. gs. otrās puses jaunvārds, ko ieviesa F. Mālbergs. (šķirklī aina)
- No vācu Haube, ieviesies 19. gs. pirmajā pusē, līdz tam šajā nozīmē lietots vārds mice. (šķirklī aube)
- No angļu out 'ārpus, ārā'. (šķirklī auts)
- No franču avers, kam pamatā latīņu adversus 'ar priekšpusi'. (šķirklī averss)
- Aizguvums no grieķu bathýs 'dziļš' un skaphos 'kuģa korpuss'. (šķirklī batiskafs)
- Atvasinājums no biedrs, līdz 19. gs. otrajai pusei lietots nozīmē 'sabiedrība'. (šķirklī biedrība)
- No krievu бобик (sākotnēji tā dēvēja pēc 2. Pasaules kara no amerikāņiem iegūtos trofeju džipus, pamatā angļu personvārds Bob). (šķirklī bobiks)
- No angļu champion, kam pamatā latīņu campio, campionis 'cīnītājs', campus 'lauks'. (šķirklī čempions)
- No franču dîner 'pusdienas'. (šķirklī dineja)
- Līdz 19. gs. otrajai pusei pazīstams g. k. Kurzemē, vēlāk ieviesies citu novadu valodā. (šķirklī dižs)
- No latīņu ex 'no, ārpus' un centrum 'centrs'. (šķirklī ekscentrs)
- No franču excentrique, kam pamatā latīņu ex 'no, ārpus' un centrum 'centrs'. (šķirklī ekscentriķis)
- No latīņu ex 'no, ārpus' un centrum 'centrs'. (šķirklī ekscentrisks)
- No grieķu exō 'ārā, ārpus' un ganos 'laulība'. (šķirklī eksogāmija)
- No franču extase, kam pamatā grieķu ekstasis 'atrašanās ārpus sevis'. (šķirklī ekstāze)
- No grieķu exō 'ārā, ārpus' un genos 'cilts, izcelšanās'. (šķirklī eksogēns)
- No latīņu ex 'no, ārpus' un territorialis 'uz teritoriju attiecīgs'. (šķirklī eksteritorialitāte)
- No latīņu extraordinarus (extra 'ārpus' un ordo (ordinis) 'rinda, kārtība'). (šķirklī ekstraordinārs)
- No latīņu extra 'ārpus; bez tam' un sensus 'jūtas, sajūta'. (šķirklī ekstrasenss)
- No grieķu ektos 'ārpus' un parasitos 'tāds, kas ēd pie sveša galda, liekēdis'. (šķirklī ektoparazīts)
- 19. gs. otrajā pusē darināts jaunvārds no vārda pagalms. (šķirklī galms)
- No latīņu (tempus) imperfectum 'nepabeigtais (laiks)'. (šķirklī imperfekts)
- No latīņu contrahens (contrahentis) 'līgumslēdzēja puse'. (šķirklī kontrahents)
- No latīņu corpusculum 'ķermenītis'. (šķirklī korpuskula)
- No franču crêpe, kam pamatā latīņu crispus 'cirtains, sprogains'. (šķirklī kreps)
- Pēc Labradoras pussalas Ziemeļamerikā. (šķirklī labradors)
- No itāļu mezzotinto (mezzo 'puse' un tinto 'tonis'). (šķirklī mecotinta)
- No franču médaille, itāļu medaglia, kam pamatā viduslaiku latīņu medalia 'pusdenārija monēta'. (šķirklī medaļa)
- No grieķu mēniskos 'mēness sirpis, pusmēness'. (šķirklī menisks)
- No itāļu mezzanino 'pusstāvs'. (šķirklī mezonīns)
- No latīņu opus 'darbs'. (šķirklī opuss)
- No grieķu panthoten 'no visām pusēm'. (šķirklī pantotēnskābe)
- No lejasvācu riem 'atskaņa'. Aizguvums minēts jau 17. gs. Kad 19. gs. otrajā pusē to aizstāja jaunvārds dzejolis, vārds rīme kļuva par mākslinieciski nevērtīga dzejoļa vai panta apzīmējumu. (šķirklī rīme)
- No angļu rodeo, spāņu rodeo (rodear 'sadzīt lopus kopā'). (šķirklī rodeo)
- No latīņu semestris 'pusgada' (sex 'seši' un mensis 'mēnesis'). (šķirklī semestris)
- No vācu Semikolon, kam pamatā latīņu semi 'pus-' un grieķu kōlon 'loceklis; teikuma daļa'. (šķirklī semikols)
- Latīņu tempus 'laiks'. (šķirklī temps)
- No franču migraine, kam pamatā grieķu hēmikrania 'sāpes galvas vai sejas vienā pusē'. (šķirklī migrēna)
- No pilsētas Opus (Opuntos) nosaukuma Senajā Grieķijā. (šķirklī opuncija)
- No latīņu ultra 'aiz, pāri, viņpus', latīņu sonus 'skaņa' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī ultrasonogrāfija)
- No latīņu ultra 'aiz, pāri, viņpus', latīņu sonus 'skaņa' un grieķu gramma 'pieraksts'. (šķirklī ultrasonogramma)
- No latīņu ultra 'aiz, pāri, viņpus', latīņu sonus 'skaņa' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī ultrasonogrāfisks)
- Iespējams, ka sausseržu latīniskais nosaukums radies par godu Ādamam Loniceram – ārstam un dabas pētniekam, kā arī traktāta 'Naturalis Historae Opus Novum' autoram. (šķirklī vīteņsausserdis)
Atrasts normatīvajos komentāros (2):
Atrasts vārdu savienojumos (120):
- acis šaudās uz visām pusēm
- apgriezt kažoku uz otru pusi
- apmest kažoku uz otru pusi
- apsviest kažoku uz otru pusi
- apturēt pusvārdā
- ar Dievu uz pusēm
- ar pusaci (vērot, skatīties, redzēt u. tml.)
- ar pusausi (klausīties, dzirdēt u. tml.)
- ārpus (katras) saprašanas
- ārpus katra saprāta
- ārpus katras kritikas
- ārpus konkurences
- ārpus laika un telpas
- atstāt pusceļā
- biznesa pusdienas
- dabūt (kādu) savā pusē
- debess puse
- dienvidu puslode
- diplomātiskais korpuss
- dziļš klepus
- ēnas puses
- galvas smadzeņu puslodes
- garais klepus
- griezt kažoku uz otru pusi
- griezt sarunu uz citu pusi
- griezt valodas uz citu pusi
- griezt valodu uz citu pusi
- iet četrrāpus
- iet uz labo pusi
- iet uz slikto pusi
- izģērbties līdz pusei
- izsludināt ārpus likuma
- kā suņanagla (dibenā, pēcpusē, sēžamvietā u. tml.)
- klepus atlec
- krogus papus
- krustot šķēpus
- labākā puse
- labākā pusīte
- lapas puse
- lauzt šķēpus
- līdz pusei
- lielā puse
- malējais pussargs
- medaļas divas puses
- medaļas otra puse
- miera korpuss
- mīksts klepus
- mūžs iegriezies otrā pusē
- mūžs iegriezies vakara pusē
- ne uz to pusi
- no Dieva puses
- no kuras puses vējš pūš
- no rīta rīsi, pusdienā rīsi, vakarā nekā nerīsi
- no virspuses
- otra puse
- otrā puse
- otra pusīte
- otrā pusīte
- pa virspusi (braukt, slīdēt, iet u. tml.)
- padot pusdienas
- palikt pusceļā
- palikt pusratā
- pamest pusceļā
- pamest pusratā
- parādīt (ko) no labās puses
- parādīt (ko) no sliktās puses
- pārdabūt savā pusē
- pārmest kažoku uz otru pusi
- pāršķirt jaunu lappusi
- pārtraukt pusvārdā
- pārvilkt savā pusē
- pasludināt ārpus likuma
- pasniegt pusdienas
- plēst uz pusēm
- plēsties uz pusēm
- pret rīta pusi
- pretējās puses
- pusdienu pārtraukums
- pusdulla galva
- pusēnas augi
- puskoka lēcējs
- puskuitalu ģints
- pusmīksta ola
- pusmīkstais krēsls
- pusnakts stunda
- rādīt (ko) no labās puses
- rādīt (ko) no sliktās puses
- raut deķi uz savu pusi
- raut deķīti uz savu pusi
- raut segu uz savu pusi
- raut uz pusēm
- raut vezumu uz savu pusi
- rauties uz pusēm
- rejošs klepus
- runāt pusteikumos
- saprast (kādu) no pusvārda
- Starptautiskā Sarkanā krusta un Sarkanā pusmēness kustība
- stiprā puse
- tumšās puses
- uz ļauno pusi
- uz pusēm
- uz pusi
- uz pusrata
- uz slikto pusi
- uz to pusi
- uz visām (četrām) debess pusēm
- uz visām (debess) pusēm
- vājā puse
- vakara puse
- vērst sarunu uz citu pusi
- vērst valodas uz citu pusi
- vērst valodu uz citu pusi
- virspusējās vēnas
- virsvēja puse
- Zemes austrumu un rietumu puslodes
- Zemes dienvidu puslode
- Zemes ziemeļu puslode
- Zemes ziemeļu un dienvidu puslodes
- zemvēja puse
- ziemeļu puslode
Atrasts skaidrojumos (400):
- pusdiena [pus!diena] Puse vai aptuvena puse no dienas – aptuveni sešas stundas.
- pusnakts [pus!nakts] Puse nakts.
- tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
- hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
- saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
- abpusīgs Abpusējs.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
- plakstiņš Acs palīgorgāns tās aizsargāšanai – saistaudu plātnīte, ko no ārpuses klāj āda.
- lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
- šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot divās vai trijās kārtās jēlādu vai hromādas pusfabrikātu.
- lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
- patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas.
- māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
- aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
- getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
- bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis.
- iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
- Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
- spieķa kauls apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
- apakšpuse Apakšējā puse, apakšējā daļa.
- rene Apaļa vai pusapaļa konstrukcija, pa kuru var pārvietoties lejup.
- pērle Apaļš, ciets perlamutra graudiņš (pusdārgakmens), kas veidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
- apsūnot Apaugt, pārklāties (no virspuses) ar sūnu.
- apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no virspuses).
- izbarot Apgādājot ar barību, izturēt, izmitināt (mājlopus).
- laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
- lamberts Apgaismotas virsmas spožuma ārpussistēmas mērvienība.
- apvērst Apgriezt (uz otru pusi).
- mugurpuse Apģērba daļa, kas sedz šo ķermeņa pusi.
- kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- pakaramais Apģērbam, dvielim u. tml. piešūta cilpa (piem., iekšpusē zem apkakles) tā pakāršanai.
- apsālīt Apkaisīt ar sāli (visapkārt, no virspuses).
- daba Apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- ārējais apmetums apmetums mājas ārpusei.
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
- izbeicēt Apstrādāt ar beici vai kodīgu šķidrumu (parasti no iekšpuses).
- apsmulēt Aptraipīt, nosmērēt (no virspuses, visapkārt).
- apšmucēties Aptraipīties, notraipīties (no visām pusēm, visapkārt).
- pusgalva Aptuvena puse no cilvēka galvas augstuma.
- pussolis Aptuvena puse soļa, nepilns solis.
- pustukšs Aptuveni līdz pusei tukšs.
- izgriezt Apvērst (apģērbu, tā daļu) ar iekšpusi uz āru.
- apgriezt Apvērst ar iekšpusi uz āru (apģērbu, tā daļas).
- apgriezt Apvērst otrādi (ar augšpusi, virspusi uz leju).
- uzvērst Apvēršot augsni, uzvirzīt (ko) virspusē.
- sēža Apvidus ķermeņa mugurpusē starp vidukli un augšstilbiem; dibens.
- bērs Ar brūnu apspalvojumu, līdz pusei melnām kājām, melnu asti un melnām krēpēm (par zirgu).
- lodziņš Ar caurredzamu plāksni segta atvere (piem., iekārtas, ierīces korpusā).
- nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) sānu josla, kas abās pusēs piekļaujas brauktuvei.
- dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties darba vietā un veikt savus darba vai citus noteiktus pienākumus, uzdevumus ārpus oficiālā darba laika.
- piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
- līmlente Ar līmvielu (parasti no vienas puses) pārklāta lente.
- cista Ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģisks veidojums (orgānos vai audos).
- vērstuve Arkla darbīgā daļa – izliekta tērauda plāksne, kas piestiprināta arkla korpusam zemes aršanai, arī irdināšanai.
- izart Arot atsegt, izvirzīt ārpusē.
- ārpuse Ārpus kāda kopuma.
- brīvā dabā ārpus telpām, pilsētas, biezi apdzīvotas vietas.
- laukā Ārpus telpām; ārā; pretstats: iekšā.
- zem klajām debesīm ārpus telpām; bez patvēruma.
- zem klajas debess ārpus telpām; bez patvēruma.
- ārā Ārpus telpām; laukā; pretstats: iekšā.
- uz klaja lauka Ārpus telpām.
- klajā laukā Ārpus telpām.
- ārā Ārpusē (2); virzienā uz ārpusi.
- ārs Ārpuse (2).
- laukā Ārpusē (no kā), ārā (no kā).
- āriene Ārpuse; pretstats: iekšiene.
- rads Ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērīšanai [rad, rd].
- dežūrārsts Ārsts, kas ir norīkots strādāt ārpus oficiālā ārstniecības iestādes darba laika; dežurējošais ārsts.
- ārējā asiņošana asiņu izplūšana no brūcēm organisma virspusē.
- virsaste Astes virspuse.
- mazā seksta astoņu pustoņu intervāls.
- uztura piramīda ASV uztura speciālistu izstrādāta shēma ar vairākiem līmeņiem, kas uz augšu samazinās, ko izmanto, lai uzskatāmi parādītu veselīga uztura pamatprincipus.
- atlaisties Atgulties, novietoties pusguļus, atbalstoties (pret ko).
- gulēt dienvidu atpūsties miegā pēc pusdienām.
- zvilnēt Atpūsties, atrodoties guļus, pusguļus vai pussēdus stāvoklī.
- diendusa Atpūta (parasti miegā) pēc pusdienām.
- zvilnis Atpūtai guļus, pusguļus, arī pussēdus paredzēts ērts krēsls, dīvāns.
- sēdēt Atrasties (uz kā, kur) stāvus vai tupus – par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem.
- peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka (tas) pilnībā pārklāj; atrasties šķidruma virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
- ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām pusēm.
- pāršmaukt Ātri, arī paslepus pāriet, pārskriet, arī pārbraukt (pāri kam, pār ko).
- iegrūst Ātri, steigā, parasti paslepus, iedot.
- ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses.
- ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (apkārt) ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
- izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu, izbraukt ārpus savas zemes robežām; emigrēt.
- sastutēt Atstutēt no visām pusēm.
- inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, plašas, vispusīgas zināšanas, augsta uzvedības kultūra.
- tvert Atveidot, interpretēt (ko), ievērojot noteiktas prasības, principus.
- remarka Atzīme, piezīme, komentārs (piem., lappuses malā).
- trinītis Auduma pinums, ko auž ar trim nīšu kārtām, veidojot virspusē diagonālu rakstu; audums, kam ir šāds pinums.
- velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
- samts Audums ar ļoti blīvu, smalku, īsu plūksnu labajā pusē.
- buklē Audums ar sīkiem mezgliņiem virspusē.
- smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piem., slīpēšanai, pulēšanai.
- vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
- virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba virsējai daļai, tā ārpusei vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai.
- izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) – par augiem, to daļām.
- izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis (organisma, tā daļas virspusē).
- trompete Augsta reģistra metāla pūšaminstruments ar puslodes veida iemuti, tievu cauruli, kas saliekta garenā cilpā, piltuvveida galu.
- katolikoss Augstākā garīgā amatpersona, baznīcas galva (armēņu apustuliskajā, Gruzijas pareizticīgo baznīcā).
- primāti Augstāko zīdītāju kārta ar labi attstītām galvas smadzenēm, pie kuras pieder pērtiķi, puspērtiķi u. tml.
- augšpuse Augšējā puse, augšējā daļa.
- lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi, kuru ziediem ir īpatnēja, lūpām līdzīga forma; šīs dzimtas augi.
- introdukcija Augu un dzīvnieku sugu un šķirņu ieviešana ārpus to dabiskās izplatības vai kultivēšanas areāla.
- zobens Aukstais tuvcīņas ierocis – ciršanai un duršanai paredzēts priekšmets ar samērā garu, taisnu vai izliektu abpusēji vai vienpusēji griezīgu asmeni un rokturi satveršanai, turēšanai.
- labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža.
- autoceļš Automobiļu ceļš ārpus pilsētas robežām.
- ādamābols Balsenes izcilnis kakla priekšpusē (vīriešiem).
- rāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem; četrrāpus.
- aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties, ielenkt no vairākām pusēm, visapkārt (kādu objektu).
- apbārstīt Bārstot (ko sīku, smalku), apklāt (no virspuses); apkaisīt.
- akcelerāts Bērns, pusaudzis ar savam vecumam pāragru fizisko attīstību.
- sīkaļa Bērns, pusaudzis.
- ute Bērns, pusaudzis.
- garais klepus bērnu infekcijas slimība, kurai raksturīgas ilgstošas, mokošas klepus lēkmes.
- sporta ratiņi bērnu ratiņi, kas paredzēti braukšanai sēdus vai pusguļus pozīcijā.
- brīvpusdienas Bezmaksas pusdienas.
- helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
- vadmala Biezs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas audums ar blīvu plūksnu savēlumu.
- spoguļstikls Biezs, abās pusēs pulēts stikls.
- draps Biezs, mīksts vilnas vai pusvilnas audums no kā šuj virsdrēbes.
- darba bite bišu saimes loceklis, kas veic visus darbus stropā un ārpus tā.
- porcelāns Blīva, plānās kārtās caurspīdīga, parasti balta saķepusi masa, kas sastāv no kaolīna, kvarca smiltīm un laukšpata un ko izmanto trauku, tehnisku detaļu u. c. keramisku materiālu izgatavošanai.
- atlass Blīvs (piem., zīda) audums ar gludu, spīdīgu labo pusi.
- izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos un izklaidētos; izbrauciens.
- ļodzīties Braucot vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
- akadēmiskā airēšana braukšana ar speciālām sporta laivām, kurām ir kustīgi soliņi un duļļi izvirzīti ārpus bortiem.
- mala Brīva josla (grāmatas, žurnāla, laikraksta lappusē), kas ierobežo tekstu, attēlus.
- medūza Brīvi peldošs zarndobumaiņu tipa organisms ar recekļveidīgu, puscaurspīdīgu ķermeni zvana vai lietussarga formā un taustekļiem.
- metieris Burtlicis, kas slejās saliktu tekstu sadala lappusēs; aplauzējs.
- griezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
- pagriezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi.
- būt labi gados būt diezgan padzīvojušam, pāri pusmūžam.
- palīdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) norisinās labvēlīgi, mainās uz vēlamo pusi.
- samētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) slīd no vienas puses uz otru, zvalstās, kļūst grūti vadāms.
- izplest Būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piem., par koku zariem).
- būt labākajos gados būt pusmūžā vai pāri pusmūžam.
- būt gados būt samērā vecam, pāri pusmūžam.
- būt krietni gados būt samērā vecam; būt pāri pusmūžam.
- mest Būt tādam vai būt par cēloni tam, ka (kas) virzās augšup vai uz visām pusēm.
- plest Būt tādam, kam (kas, piem., zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm.
- klepot Būt tādam, kam izraisās klepus; radīt klepum raksturīgas skaņas.
- skaut Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
- kļauties Būt tādam, kas cieši apņem, aptver (ko) no vairākām vai visām pusēm.
- sviest Būt tādam, no kura (kas gāzveidīgs) virzās augšup, uz visām pusēm.
- rīģipsis Būvniecības materiāls – presēta ģipša masa, kas no abām pusēm aplīmēta ar kartonu; ģipškartons, ģipškartona plāksne.
- serpentīncaurule Caurule ar izliekumiem uz vienu un otru pusi.
- putināt Celt augšup un izplatīt uz visām pusēm (putekļus, sīkas kā daļiņas u. tml.).
- ceļmala Ceļa malējā daļa; tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
- gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem; aleja.
- ganu ceļš ceļš, pa kuru dzen lopus uz ganībām un no tām mājās.
- klinkers Cementa pusfabrikāts – apdedzināts un saķepis kaļķakmens kopā ar dažām citām izejvielām.
- ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
- apcept Cepot (no virspuses, no visām pusēm), panākt, ka kļūst gatavs, brūns.
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot, padarīt (ko) no virspuses brūnganu vai brūnu.
- apcepties Cepoties kļūt gatavam, brūnam (no virspuses, visām pusēm).
- apcirst Cērtot apstrādāt, apdarināt (visapkārt, no visām pusēm).
- apkļaut Cieši aptvert; apņemt (no visām pusēm).
- garoza Cietā sacepusī (maizes klaipa) ārējā kārta.
- garoza Cieti sacepusi ārējā kārta (piem., gaļai).
- skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne (priekšmeta, detaļu nostiprināšanai, sastiprināšanai).
- katls Cilindrveida vai puslodes formas (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
- jaunība Cilvēka dzīves posms starp pusaudža un brieduma gadiem.
- mugurpuse Cilvēka ķermeņa mugurējā daļa; tā puse, kas ir pretēja priekšpusei; pretstats: priekšpuse.
- pakrūte Cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula.
- privātpersona Cilvēks ārpus saviem dienesta pienākumiem.
- jaunietis Cilvēks starp pusaudža un brieduma gadiem.
- erudīts Cilvēks, kam ir dziļas, vispusīgas zināšanas.
- enciklopēdists Cilvēks, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
- kreilis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa kreisā puse.
- labrocis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa labā puse.
- pātarnieks Cilvēks, kas (ārpus baznīcas) vada reliģisku tekstu lasīšanu, lūgšanu skaitīšanu u. tml.
- modelis Cilvēks, kas demonstrē tērpus.
- pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
- tūkstošveidis Cilvēks, kas izpaužas dažādos veidos; ļoti daudzpusīga personība.
- vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mājā, kūrortā u. tml.).
- pretimsēdētājs Cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
- gans Cilvēks, kas uzrauga ganībās mājlopus.
- sadzīve Cilvēku ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas, politiskas darbības u. tml.) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā.
- grieķu–romiešu cīņa cīņas sporta veids, kurā pretinieku drīkst satvert tikai augšpus gurniem.
- kolumncipars Cipars, kas norāda (iespieddarba) lappuses numuru.
- kluss Citiem nezinot, neievērojot; paslepus.
- klusiņām Citiem nezinot, paslepus.
- trešā persona civillietas dalībnieks, kas juridiski ieinteresēts prasības lietas iznākumā strīdā starp pusēm.
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
- dāvinājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru viena puse bez atlīdzības piešķir otrai pusei mantisku labumu.
- četrarpus Četri ar pusi.
- pačukstēt Čukstus pateikt; paslepus (ko) paziņot, pastāstīt.
- aksels Daiļslidošanā – pusotra apgrieziena lēciens atmuguriski, piezemējoties uz pretējās kājas.
- klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu; kliedēt (2).
- kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
- kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), līdzinot plānākā slānī.
- pusgrauds Daļa ražas, ko pusgraudnieks atdod zemes īpašniekam.
- pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē.
- lielā puse daļa, kas (nedaudz) pārsniedz pusi.
- mazākā tiesa daļa, kas ir mazāka par pusi.
- lielākā daļa daļa, kas pārsniedz pusi.
- lielākā tiesa daļa, kas pārsniedz pusi.
- pusizdzerts Daļēji (apmēram līdz pusei) izdzerts.
- pusizēsts Daļēji (apmēram līdz pusei) izēsts.
- pusizsmēķēts Daļēji (apmēram līdz pusei) izsmēķēts.
- pusēsts Daļēji (apmēram līdz pusei) noēsts, apēsts.
- rāpu Daļēji tupus, daļēji – rāpojot uz ceļiem vai četrrāpus.
- pusdarīts Daļēji, līdz pusei padarīts; iesākts darīt un nepabeigts.
- pusplaucis Daļēji, pa pusei izplaucis; tāds, kas ir sācis plaukt, bet vēl nav pilnīgi izplaucis.
- pusnokaltis Daļēji, pa pusei nokaltis.
- pusnopietns Daļēji, pa pusei nopietns.
- pusnovītis Daļēji, pa pusei novītis.
- pusparazītisks Daļēji, pa pusei parazītisks.
- puspavērts Daļēji, pa pusei pavērts.
- puspelēks Daļēji, pa pusei pelēks; arī netīri balts.
- pussabrucis Daļēji, pa pusei sabrucis.
- pussagruvis Daļēji, pa pusei sagruvis.
- pussapuvis Daļēji, pa pusei sapuvis.
- pussatrūdējis Daļēji, pa pusei satrūdējis.
- pussapuvis Daļēji, pa pusei satrunējis.
- pussatrunējis Daļēji, pa pusei satrunējis.
- pustraks Daļēji, pa pusei traks.
- cirvis Darbarīks – kātā iestiprināts metāla gabals ar asmeni vienā pusē.
- teledarbs Darbs ārpus darbavietas (galvenokārt mājās), izmantojot datoru un tālruni.
- gemma Dārgakmens vai pusdārgakmens ar iegravētu vai iegrieztu reljefu miniatūru attēlu.
- taisnošana Datorā ierakstītā teksta rakstu zīmju horizontāla un vertikāla izlīdzināšana lappuses malās atbilstoši noteiktām prasībām.
- kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
- seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu, kas atgādina vārpu [Sesleria coerulea].
- rasene Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
- tūsklape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākiem dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē, lielām, apakšpusē tūbainām lapām un ložņājošiem sakneņiem.
- biškrēsliņš Daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem, smaržīgiem, no virspuses plakaniem ziedu kurvīšiem ziedkopās.
- maijpuķīte Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; kreimene.
- kreimene Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte.
- sārmene Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām, sārtiem, purpursarkaniem, retāk – baltiem vai dzelteniem ziediem neīstos mieturos, vārpveida ziedkopā vai ķekarā.
- termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem un dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā, kura dažu sugu augus izmanto par atkrēpošanas un pretklepus līdzekli.
- sekstaine Daudzgadīgs vai viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā.
- lavanda Daudzgadīgs, mūžzaļš puskrūms ar ziliem vai violetiem smaržīgiem ziediem un lapām.
- pamatnozīme Daudznozīmīga vārda galvenā nozīme; visbiežāk izmantotā un ārpus konteksta uztveramā (vārda) nozīme.
- multilaterāls Daudzpusējs (piem., par līgumiem).
- šaurums Daudzpusības, plašuma, dziļuma u. tml. trūkums; šaurība.
- multimedijs Daudzpusīgs informācijas pasniegšanas veids, kurā teksts ir apvienots ar skaņu, attēlu, video, animāciju u. tml.; multivide.
- poliedrs Daudzskaldnis; ķermenis, ko no visām pusēm ierobežo daudzstūri.
- puspasaule Daudzu valstu, zemju kopums; aptuveni puse no pasaules teritorijas.
- pusmiljons Daudzums, skaits – piecsimt tūkstoši, puse no miljona.
- pusotrs Daudzums, skaits – viens un viena puse.
- debess puse debespuse.
- debespuse Debess puse, viens no četriem galvenajiem virzieniem (ziemeļi, dienvidi, rietumi vai austrumi).
- pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
- ugunskurs Degošs vai aizdegšanai sagatavots kurināmā krāvums (ārpus telpām).
- izdegt Degot tikt iznīcinātam (parasti no iekšpuses) – par telpu, ēku u. tml.
- apdegt Degot, atrodoties liesmās vai augstā temperatūrā, pārogļoties (visapkārt, no virspuses).
- nāss Deguna dobuma atvere uz ārpusi, caur kuru elpojot plūst gaiss.
- juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids – smalku rotaslietu, mākslas priekšmetu darināšana no dārgmetāliem vai dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem.
- velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
- ļipa Dekoratīvs pagarinājums (apģērba mugurpusē).
- šlepe Dekoratīvs tērpa mugurpuses pagarinājums, kas slīd pa zemi; velce.
- zieds Dekoratīvs, ziedošs lakstaugs, arī puskrūms; šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
- puķe Dekoratīvs, ziedošs lakstaugs, arī puskrūms.
- pusīte Dem. --> puse.
- mazā septima desmit pustoņu intervāls.
- lielā seksta deviņu pustoņu intervāls.
- pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti pārkļūstot pāri frontes līnijai).
- rīts Dienas sākumā, līdz pusdienai.
- rīts Dienas sākums – laika posms aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai.
- pusdienlaiks Dienas vidus; pusdiena.
- iedzīšanas brauciens (arī slēpojums u. tml.) disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot atsevišķi (piem., no pretējām pusēm velotrekā vai ar noteiktu laika intervālu).
- slēgt darījumu divām vai vairākām pusēm vienoties, paužot gribu par kāda darījuma norisi.
- tīrā kvarta divarpus toņu intervāls.
- diode Divizvadu elektroierīce (vakuuma vai pusvadītāju) ar vienpusīgu vadītspēju.
- iekavas Divpusēja pieturzīme (), [] vai {}, kas norobežo iespraustus papildinājumus, paskaidrojumus; matemātiska zīme, ar kuru norāda matemātisko darbību secību.
- pēdiņa Divpusēja pieturzīme, ko lieto tiešās runas un citātu atdalīšanai, dažādu nosaukumu apzīmēšanai, kā arī stilistiskos nolūkos.
- divpusīgs Divpusējs (1).
- duplekss Divpusīgi sakari, kas dod iespēju reizē pieņemt un noraidīt ziņojumus.
- rejošs klepus dobjš, dziļš, arī biežs klepus.
- nieru bļodiņa dobums nieres ieliektajā pusē.
- pārdomāt Domājot analizēt, vispusīgi izvērtēt (ko).
- apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt, no vairākām pusēm).
- apdrupt Drūpot sairt (no virspuses).
- kinžals Duncis ar samērā slaidu, smailu abpusēji asu asmeni un rokturi, kam ir šķērsis.
- iekšdurvis Durvis ēkas iekšpusē; dubultdurvju iekšējā daļa.
- dziedātājstrazds Dziedātājputns ar brūnganu apspalvojumu un baltu ar brūnganiem raibumiem klātu vēderpusi [Turdus philomelos].
- seklība Dziļāka satura, dziļāku jūtu trūkums; virspusējība.
- erudīcija Dziļas, vispusīgas zināšanas (kādā zinātnes, mākslas nozarē).
- izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest; ilgāku laiku, daudz spriest.
- izsmelt Dziļi, vispusīgi aplūkot, atklāt u. tml.
- izpazīt Dziļi, vispusīgi iepazīt.
- mejoze Dzimumšūnu dalīšanās, kuras rezultātā hromosomu skaits samazinās uz pusi.
- mugurpuse Dzīvnieku ķermeņa daļa, kas atrodas vēderpusei, apakšpusei pretējā ķermeņa pusē.
- vēderpuse Dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei.
- peldēt pa virsu dzīvot, izturēties, rīkoties pavirši, virspusēji, neiedziļinoties.
- lenčs Ēdienreize dienas vidū (parasti ārpus mājas).
- launags Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; ēdiens, ko ēd šajā ēdienreizē.
- palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; šai ēdienreizei domātais ēdiens; launags.
- vēlbrokastis Ēdināšanas iestādēs – zviedru galda veida ēdienu piedāvājums dienas pirmajā pusē; brančs.
- fasāde Ēkas ārējā siena (parasti priekšpuse).
- slēģi Ēkas ārpusē pie logiem piestiprinātas virināmas plāksnes logu aizsegšanai; aizvirtņi (1).
- aizvirtņi Ēkas ārpusē pie logiem piestiprinātas virināmas plāksnes logu aizsegšanai; slēģi.
- flīģelis Ēkas spārns; sānu korpuss.
- nihilists Ekstrēms krievu revolucionārs 19. gs. otrajā pusē, kas noliedza tā laika sabiedrisko iekārtu un vērsās pret to.
- segvejs Elektrisks divriteņu pārvietošanās līdzeklis, kura riteņi izvietoti abās pusēs kāpslim, uz kura stāv braucējs, un kas automātiski līdzsvarojas, pielāgojoties braucēja ķermeņa stāvoklim.
- pusdienot Ēst pusdienas.
- apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
- metafizika Filozofijas nozare par esamības pirmsākumiem un pirmelementiem, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
- ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
- kontrahents Fiziska vai juridiska persona, kas ir līguma dalībniece, līgumslēdzēja puse.
- enciklopēdists Franču domātāji, zinātnieki, literāti, kuri 18. gs. otrajā pusē veidoja "Enciklopēdiju jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošo vārdnīcu".
- ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
- virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virspuses, no augšas, piem., caur iestiklotām jumta konstrukcijām.
- lukturis Gaismeklis transportlīdzekļa priekšpusē ceļa apgaismošanai.
- diadēma Galvasrota (parasti no dārgakmeņiem) neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē.
- pamatēdiens Galvenais ēdiens kādā ēdienreizē (piem., pusdienās).
- fileja Gaļas gabals bez kauliem; gaļas mīkstums, parasti no muguras daļas abpus mugurkaulam.
- ganu meita gane (parasti pusaudze).
- ganu zēns gans (parasti pusaudzis).
- olnīca Ganu ceļš ar žogu abās pusēs.
- koridors Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes josla.
- vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība.
- mēle Garens paaugstinājums, pa kuru demonstrē tērpus.
- lete Garens, no priekšpuses slēgts paaugstinājums ar plakanu virsmu (preču tirgošanai, pakalpojumu sniegšanai u. tml.).
- nomalis Garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums, kam zāģējums ir tikai vienā pusē.
- putas Gāzes, gaisa pūslīšu kopums, kas izdalās kāda šķidruma, masas virspusē.
- vēderkāji Gliemeži, kuru ķermeņa vēderpusē ir plats pēdveida muskuļains veidojums.
- apglūnēt Glūnoši aplūkot (parasti no visām pusēm).
- piegrābt Grābjot savākt vienkopus (ko izkaisītu, izkliedētu).
- grāmatzīme Grāmatas īpašumzīme – miniatūrgrafikas mākslas darbs, ko ielīmē grāmatas vāka iekšpusē; ekslibris.
- ekslibris Grāmatas īpašumzīme, ko ielīmē grāmatas vāku iekšpusē.
- titullapa Grāmatas, žurnāla u. c. izdevuma pirmā lapaspuse, kurā norādīta pamatinformācija (autors, nosaukums, izdošanas vieta, gads u. c.).
- debets Grāmatvedībā – konta ierakstu kreisā puse, kurā raksta kontā iemaksātās summas, kā arī uz šo kontu attiecinātos izdevumus un parādus.
- kredīts Grāmatvedības konta labā puse, kurā veic grāmatvedības ierakstu.
- apgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka kļūst brūns (no virspuses, no visām pusēm).
- villa Grezna vasarnīca, māja ārpus pilsētas.
- gorīt Grozīt uz dažādām pusēm (ķermeni, tā daļu).
- gudrinieks Gudrs cilvēks; attapīgs, apdāvināts bērns, pusaudzis.
- gulšņāt Gulēt pussnaudā, bieži pamostoties; pavadīt laiku bezdarbībā, guļus stāvoklī.
- zvilus Guļus, pusguļus vai pussēdus (atrasties, atpūsties).
- zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
- eksogēnie procesi ģeoloģiski procesi, kas noris Zemes virspusē un ko izraisa ārējie faktori (piem., jūras viļņi, vējš).
- bandžo Ģitārai radniecīgs stīgu strinkšķināminstruments ar plakanu, apaļu korpusu un garu kātu.
- klājs Horizontāls pārsegums (kuģa vai jahtas korpusā).
- ekvators Iedomāta riņķa līnija, kas atrodas vienādā attālumā no Zemes poliem un nosacīti sadala (to) ziemeļu un dienvidu puslodē.
- mongoloīdā kroka iedzimta pusmēnessveida kroka acs augšējā plakstiņā.
- iegrime Iegrimšanas dziļums – attālums no (parasti kuģa) dibena līdz ūdens virspusei.
- slīdlente Iekārta (kā) pārvietošanai – kustīga lente ar piedziņu un korpusu.
- rausējs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) savākšanai, arī virzīšanai vienkopus.
- iesprostot Iekļaut, apņemt no visām pusēm tā, ka nevar tikt ārā.
- apkost Iekost, arī nokost (no virspuses, visapkārt).
- iekšsiena Iekšējā siena (piem., starp celtnes telpām); sienas iekšējā puse (telpā).
- iekšpuse Iekšējā virsma; pretstats: ārpuse.
- vairogdziedzeris Iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
- iekša Iekšpuse (1).
- iekšiene Iekšpuse; pretstats: āriene, ārpuse.
- labs Iekšpusei pretējā puse (piem., audumam); pretstats: kreisā puse.
- strītbols Ielas basketbols, kur katrā komandā spēlē trīs spēlētāji un spēles laukums ir uz pusi mazāks, nekā īstā basketbola laukums.
- spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
- magazīna Ierīce, ietaise, korpuss u. tml. kā vienveidīga (piem., priekšmetu, elementu, datu) ievietošanai; komplekts, kas ievietots šādā ierīcē, ietaisē, korpusā, sistēmā.
- lokalizēt Ierobežot (kā) izplatīšanos ārpus noteiktas teritorijas, vietas.
- iegriezties Iesākt pūst no citas puses (par vēju).
- sagriezties Iesākt pūst no citas puses; kļūt pilnīgi citādam.
- ietupināt Iesēdināt tupus, likt iesēsties sēdēšanai neērtā vietā.
- grāmata Iespieddarbs – iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums; šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
- signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
- difundēt Iespiesties, iesūkties difūzijas procesā (par vielas molekulām); izplatīties uz visām pusēm, sajaukties (par vielām).
- iet savu ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi.
- iet citu ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi.
- turēties Ievērot (piem., noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
- pieturēties Ievērot noteiktus principus; balstīties, pamatoties (uz ko).
- ietupties Ievietoties tupus, iesēsties (sēdēšanai neērtā vietā).
- slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
- priekšzobs Ikviens no zobiem, kas atrodas mutes priekšpusē (noder barības nokošanai).
- apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
- maiji Indiāņu tauta Centrālamerikā (Meksikā, Jukatanas pussalā u. c.), viena no senākajām civilizācijām, kas pastāvēja līdz 16. gs.
- vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
- ģermāņi Indoeiropiešu cilšu grupas, kas 6.–1. gs. p.m.ē. apdzīvoja teritoriju starp Reinu, Donavu, Vislu, Ziemeļjūru un Baltijas jūru, kā arī Skandināvijas pussalas dienviddaļu.
- Covid-19 Infekcioza slimība, kuru izraisa vīruss no koronavīrusu grupas un kurai ir gripai līdzīgi simptomi – drudzis, klepus, kakla sāpes, kaulu sāpes.
- vietne Informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
- lēkme Intensīva (kā, piem., klepus) norise.
- bīdermeijers Interjera un mēbeļu stils (19. gs. pirmajā pusē Vācijā un Austrijā), kam raksturīga vienkāršība un praktiskums.
- lielā terca intervāls – četri pustoņi.
- mazā terca intervāls – trīs pustoņi.
- terca Intervāls – trīs vai četri pustoņi.
- sekunda Intervāls – viens, divi vai trīs pustoņi.
- odere Īpaša apdares kārta (kā iekšpusē).
- atpūtas krēsls īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kurā var novietoties pusguļus.
- peisaki Īpašas sasprogotas matu šķipsnas abpus deniņiem (ebrejiem).
- vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- atzīme Īss pieraksts; īsa, ar roku ierakstīta piezīme, zīme (teksta lappusē).
- pārskrējiens Īss, virspusējs pārskats.
- augšistaba Istaba augšējā stāvā (parasti pusotra vai divu stāvu mājā).
- pašķīst Īsu brīdi šķīst, izkliedēties uz visām pusēm, arī kādā virzienā (piem., par šķidrumu, masu).
- muliņš Izbūve (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotu kuģu pietauvošanās vietām.
- izsmērēt Izciest (parasti no iekšpuses).
- tarāns Izcilnis kuģa zemūdens daļā, ar kuru dod triecienu pretinieka kuģa korpusam.
- pļūtīt Izdalīt šķidrus vai pusšķidrus izkārnījumus.
- caurdurt Izdurt cauri (no vienas puses līdz otrai).
- izzarot Izdzīt, izplest uz visām pusēm (zarus).
- tautas augstskolas izglītības iestādes, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem.
- izirt Izjukt uz visām pusēm (par matiem); pilnīgi atrist (par bizēm).
- izlakot Izklāt (no iekšpuses) ar laku; nolakot.
- izoderēt Izklāt ar oderējumu (piem., krāsns, cauruļvada) iekšpusi.
- iztapsēt Izklāt ar tapsējumu (kā iekšpusi).
- izzeltīt Izklāt ar zelta kārtu (no iekšpuses).
- magma Izkususi, šķidra iežu masa, kas atrodas Zemes dzīlēs un vulkāna izvirduma laikā lavas veidā izplūst Zemes virspusē.
Atrasts piemēros (200):
- trumpa .. viesiem jau no paša agra rīta bija trumpas rokā. Spēlējām līdz pusdienām..
- pūslis ..esmu sastapusi tādus pūšļus un snobus: nodzied trīs koncertiņus un vairs nesveicinās!
- glūņa ..klusi glūņas [pludmalē] tīksmināja savus skatus ap puskailiem sieviešu augumiem.
- pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
- trūkumcietējs ..Nīna vēro garumgaro trūkumcietēju rindu pēc brīvpusdienām.
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- ekstrēms ..patiesība nav nekad ekstrēmos, nekad nav labajā vai kreisajā pusē, bet allaž vidū.
- nostalģija ..pēkšņi sirdi saņēma tāda nostalģija pēc ilgi neredzētās Sēļu puses..
- mošķis ..pusdienas laikā pa mežiem klīst visādi mošķi un māna cilvēkus.
- mitrs ..sūnas izrādījās mitras. Kleita mugurpusē sasēdēta slapja.
- virspuse ..tā [vieglprātība] bija tikai virspuse, bēgšana no tā nomācošā sloga, ko nemitīgi nesu sevī.
- izūjināties ..viņš, uz visām pusēm izstaigājies, izūjinājies, stāv mežmalā zem vecas egles.
- pataisīt "..kad mēs apprecēsimies, es ar šitām divām savām rokām Puišiņus pataisīšu par pusmuižu!"
- noklaiņot "Cik ilgi tā noklaiņoji?" "Citreiz pat pa pusgadam, kādreiz – dažus mēnešus, kamēr mani noķēra, aizveda uz Alises ielas patversmi.."
- rasi "Šurp nākdama.. redzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
- ķērkt "Tu gribi nogremdēt teātri?" uz Nīnu ķērc režisors – pusmūža vīrs.
- pusmaska 16. gs. sinjoras, izejot uz ielas, uzlika sejai priekšā melnu pusmasku.
- čartists 1848. gadā čartisti sapulcināja pusmiljonu strādnieku un devās iesniegt savas prasības parlamentam.
- sēta 19. gs. otrajā pusē vairumam sētu bija tikai 5 līdz 10 ha zemes.
- dekalitrs 1932. gadā pavisam tika saražots pusmiljonu dekalitru alus.
- freidisms 20. gadsimta otrajā pusē freidisms sazarojās virknē daudzveidīgu teoriju.
- pusapaļš 35 gadi – tā ir tāda pusapaļa jubileja.
- stīvināt 60. gadu otrajā pusē valkāja kleitiņas ar stīvinātiem apakšsvārkiem.
- abi Abās pusēs ceļam ir ezeri.
- samierinošs Abas puses samierinošs kompromiss.
- pārkarens Abpus aizai slējās augstas, pārkarenas klintis.
- abpus Abpus ielai, ceļam.
- abpusējs Abpusēja piekāpšanās, saprašanās.
- abpusējs Abpusēja pneimonija.
- pneimonija Abpusēja pneimonija.
- abpusējs Abpusējas simpātijas.
- griezīgs Abpusēji griezīgs zobens.
- abpusējs Abpusēji vienoties.
- abpusgriezīgs Abpusgriezīgs zobens.
- abpusīgs Abpusīgs pieradums.
- bolīties Acis bolās uz visām pusēm.
- šaudīgs Acu zīlītes šaudīgi zibinās uz visām pusēm.
- pusjaka Ādas pusjaka.
- puszābaki Ādas puszābaki.
- priekšpusdiena Agra priekšpusdiena.
- piesvempties Agrāk par pusdienas laiku viņa nebija spējīga piesvempties no gultas.
- pusdievs Ahilejs bijis pusdievs – dievietes un mirstīgā dēls.
- akreditēties Aicināt akreditēties pārstāvjus dziesmu konkursa pusfinālam.
- pusdienas Aicināt ciemiņus pusdienās.
- puskažoks Aitādas puskažoks.
- izliekties Aiz meža ceļš strauji izliecas uz ezera pusi.
- aizcirst Aizcirst bērzu līdz pusei.
- aizdziedāt Aizdziedāt dziesmu līdz pusei.
- aizdzīt Aizdzīt lopus uz ganībām.
- aiziet Aiziet pusdienās.
- otrs Aiziet uz otru pusi.
- puskrēsla Aizkari bija aizvilkti un istabā valdīja puskrēsla.
- aizkausēt Aizkausēt caurumus tankkuģa korpusā.
- aizlaist Aizlaist lopus ganos.
- aizlasīties Aizlasīties pāri pusnaktij.
- aizmaldīties Aizmaldīties pavisam uz citu pusi.
- aizpildīt Aizpildīt pusi šķīvja ar dārzeņiem.
- aizskaitīt Aizskaitīt dzejoli līdz pusei un tālāk netikt.
- aizslēģot Aizslēģot pagalma puses logus.
- aizstāstīt Aizstāstīt pasaku līdz pusei.
- žests Aizsūtīt slimniecei ziedus un uzmundrinošu kartīti bija brīnišķīgs žests no tavas puses.
- aizšķirt Aizšķirt pēdējo lappusi.
- aizšķirt Aizšķirt žurnālu līdz pēdējai lappusei.
- vīstoklis Aiztur pusaudzi ar aizdomīgu vīstokli.
- pustumsa Aizvilkto aizkaru dēļ istabā valdīja pustumsa.
- pustuksnesis Akmeņains pustuksnesis.
- akreditēt Akreditētais diplomātiskais korpuss.
- puskails Aktieris jaunajā filmā bieži redzams puskails.
- krāpt Aktrise bija vīru daudzkārt krāpusi ar slavenu dziedātāju.
- peilēt Aktrise to vien dara kā peilē, kad uz viņas pusi pagriezīsies kamera.
- apokaliptika Aktuālā apokaliptika izlaužas cauri laika mūrim un runā it kā no likteņa otras puses par norisēm šaipus mūra.
- pusdzīve Ap 40 gadiem pusdzīve jau nodzīvota.
- uzbungot Ap pusnakti uzbungāju kaimiņu augšā.
- puslode Apakšējā puslode.
- apakš- Apakšpuse.
- apakšstrāva Apakšstrāva velk peldētāju uz dzelmes pusi.
- puskoks Apaļkoki un puskoki.
- izgriezums Apaļš izgriezums kleitas mugurpusē.
- iekšpuse Apavu iekšpuse ir mitra.
- ietaupīt Apbraucot sastrēgumu, ietaupīt pusstundu.
- apburt Apburt lopus.
- puspasaule Apceļot puspasauli.
- apdrukāt Apdrukāt papīra lapu no abām pusēm.
- apdrupt Apdrupusi siena.
- apēvelēt Apēvelēt dēli no visām pusēm.
- apgānīt Apgānīt kapus.
- apgramstīt Apgramstīt pēc kārtas visus maizes klaipus.
- kreiss Apgriezt kažoku uz kreiso pusi.
- apgriezt Apgriezt mēteli uz otru pusi.
- apgrozīt Apgrozīt jauno rotaļlietu no visām pusēm.
- pusgads Apgūt angļu valodu pusgada laikā.
- princips Apgūt modernās arhitektūras principus.
- priekšpuse Apģērba priekšpuse.
- apiet Apiet autobusu no priekšpuses.
- pusvārds Apklust pusvārdā.
- apkopt Apkopt lopus.
- stiklaudums Aplīmēt jahtas korpusu ar stiklaudumu.
- aizlipt Aploksne cieši aizlipusi.
- mugurpuse Aplūkot slimnieku no mugurpuses.
- aplupt Aplupusi sēta.
- pusdeviņi Apmeklētājus pieņem no pusdeviņiem.
- tukšs Aprakstītajai lapai otra puse bija tukša.
- apraut Apraut adījumam no abām pusēm sešus valdziņus.
- pusteikums Aprauties pusteikumā.
- aprauties Aprauties pusvārdā.
- kreiss Apsēsties uz sola kreisajā pusē.
- viņpuse Apskatīt viņpuses skaistākās vietas.
- puspasaule Apskriet vai puspasaules.
- ķēniņvalsts Apsolīt pusi ķēniņvalsts.
- pusceļš Apstāties pusceļā starp Rīgu un Liepāju.
- apstāties Apstāties pusvārdā.
- apsteigt Apsteigt darba grafiku par pusotru nedēļu.
- kūlējs Apturēt kuļmašīnu, kamēr kūlēji pusdieno.
- apustulisks Apustuliska baznīca.
- nuncijs Apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs.
- apustulisks Apustuliski katoliska baznīca.
- apustulis Apustuļu mācība.
- apvērst Apvērst gleznu uz otru pusi.
- virspuse Ar centību izlauzties dzīves virspusē.
- uzlidot Ar labās puses riteņiem auto uzlido uz apmales.
- pussala Ar laivu apbraukt apkārt pussalai.
- atšķelt Ar nazi atšķelt no tabletes pusi.
- pussala Ar velosipēdiem šķērsot pussalu.
- stupāt Ar visām smagajām somām stupāju uz māju pusi.
- senkaps Arheologi atraduši senkapus.
- vērstuve Arkla vērstuve vērš velēnas uz vienu pusi.
- ārpus Ārpus kārtas.
- ārpus- Ārpusbudžeta.
- ārpusdzemdes Ārpusdzemdes grūtniecība.
- ārpuse Ārpusē palikuši daži jaunākie dzejoļi.
- ārpus- Ārpusgalaktikas.
- ārpusģimenes Ārpusģimenes aprūpe.
- ārpuskārtas Ārpuskārtas dežūra.
- ārpuskārtas Ārpuskārtas norīkojums.
- ārpuskārtas Ārpuskārtas Saeimas sēde.
- ārpus- Ārpuskārtas.
- ārpusklases Ārpusklases nodarbības.
- ārpusķermeņa Ārpusķermeņa apaugļošanas metodes.
- ārpusplāna Ārpusplāna darbs.
- ārpusskolas Ārpusskolas izglītība.
- ārpuszemes Ārpuszemes civilizācija.
- ārpus- Ārpuszemes.
- strupastis Ārsti amputēja savainotajam sunim pusi astes, tagad viņš ir strupastis.
- pārstrādāties Ārsts iesaka pusdienās nepārēsties, jo olbaltumvielas organismā nepagūs pārstrādāties.
- šķīst Asinis šķīst uz visām pusēm.
- ass Ass klepus.
- lejpuse Astes lejpusē spalvas sunim krīt skaistās bārkstīs.
- astmatisks Astmatiska klepus lēkme.
- snaikstīt Astoņkājis snaiksta taustekļus uz visām pusēm.
- atbērt Atbērt pusi konfekšu.
- pusducis Atbildēt uz pusduci jautājumu.
- pusseši Atbraukt ap pussešiem vakarā.
- atdevīgs Atdevīgs mūžs dzimtās puses ļaužu labklājībai.
- puse Atdot māsai pusi no savām konfektēm.
- atdot Atdot ogas par puscenu.
- karaļvalsts Atdot pusi karaļvalsts.
- at- Atdzīt (lopus pie aploka vārtiem).
- atdzīt Atdzīt lopus mājās.
- pusotrs Atgriezties mājās pēc pusotra mēneša.
- pusvienpadsmit Atgriezties mājās pusvienpadsmitos vakarā.
- atgriezties Atgriezties pēc pusstundas.
- pussolis Atkāpos pussoli, lai palaistu garām sievieti.
- puspilns Atkritumu spainis bija puspilns.
- pusguļus Atlaisties gultā pusguļus.
- atlasīt Atlasīt lopus šķirnes ganāmpulkam.
- emalja Atlupusi emalja.
- pusgrauds Atmērīt pusgraudu.
- pusaizmirsts Atmiņā ataust seni, pusaizmirsti notikumi.
- atņemt Atņemt nost pusi no katlā iebērtajām ogām.
- puspunkts Atpalikt tikai par puspunktu.
- starp Atpūsties pēcpusdienā starp pulksten četriem un pieciem.
- atraut Atraut aizkarus uz abām pusēm.
- laisties Ātriem soļiem laisties uz māju pusi.
- atsist Atsist abas durvju puses.
- žvāks Atspole stellēs šaudās žvīks – žvāks no vienas puses uz otru.
- atstāt Atstāt bez pusdienām.
- pusvirus Atstāt durvis pusviru.
- laidars Atstāt lopus laidarā pa nakti.
- pusēsts Atstāt pusdienas pusēstas.
- lappuse Atšķirt dzejoļu krājuma septīto lappusi.
- virzīties Attiecības starp viņiem nevirzījās uz labo pusi.
- puscelts Atvēlēt līdzekļus pusceltu jaunbūvju pabeigšanai.
- pusvirus Atvērt logu pusvirus.
- pusgadsimts Atzīmēt pusgadsimta jubileju.
- kreiss Auduma kreisā puse.
- puse Auduma labā puse.
- pūka Audums ar uzkārstu pūku vienā pusē.
- virspusējs Audzējs izplatījies virspusēji, neskarot dziļākus audus.
- audzēt Audzēt šķirnes mājlopus.
- sīklopi Audzēt, turēt sīklopus.
- sudrabots Auga lapas apakšpusē ir sudrabotas.
- pustik Augam lapas apmēram pustik garas, cik stublājs.
- pāršķelt Augli pāršķeļ uz pusēm, izņem sēklas un mīkstumu izēd ar karoti.
- pushektārs Augļu dārzam atvēlēts pushektārs.
- puslode Augšējā puslode.
- augšpus Augšpus upes aizsprosta izveidojies ūdens baseins.
- savērpties Aukla savērpusies.
- svēdra Austrumu pusē debesis krāsojās iezaļganas, gaismas svēdra pletās aizvien plašāka.
- ieblāzmoties Austrumu pusē ieblāzmojās jaunā diena.
- puse Austrumu pusē samilzuši melni lietus mākoņi.
pus citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV