Paplašinātā meklēšana

Meklējam pus.

Atrasts vārdos (322):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1467):

pusdiena [pus!diena] Puse vai aptuvena puse no dienas – aptuveni sešas stundas.
pusnakts [pus!nakts] Puse nakts.
tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
abpusīgs Abpusējs.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
plakstiņš Acs palīgorgāns tās aizsargāšanai – saistaudu plātnīte, ko no ārpuses klāj āda.
lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot divās vai trijās kārtās jēlādu vai hromādas pusfabrikātu.
lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas.
māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis.
iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
spieķa kauls apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
apakšpuse Apakšējā puse, apakšējā daļa.
rene Apaļa vai pusapaļa konstrukcija, pa kuru var pārvietoties lejup.
pērle Apaļš, ciets perlamutra graudiņš (pusdārgakmens), kas veidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
apsūnot Apaugt, pārklāties (no virspuses) ar sūnu.
apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no virspuses).
izbarot Apgādājot ar barību, izturēt, izmitināt (mājlopus).
laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
lamberts Apgaismotas virsmas spožuma ārpussistēmas mērvienība.
apvērst Apgriezt (uz otru pusi).
mugurpuse Apģērba daļa, kas sedz šo ķermeņa pusi.
kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
pakaramais Apģērbam, dvielim u. tml. piešūta cilpa (piem., iekšpusē zem apkakles) tā pakāršanai.
apsālīt Apkaisīt ar sāli (visapkārt, no virspuses).
daba Apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
ārējais apmetums apmetums mājas ārpusei.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
izbeicēt Apstrādāt ar beici vai kodīgu šķidrumu (parasti no iekšpuses).
apsmulēt Aptraipīt, nosmērēt (no virspuses, visapkārt).
apšmucēties Aptraipīties, notraipīties (no visām pusēm, visapkārt).
pusgalva Aptuvena puse no cilvēka galvas augstuma.
pussolis Aptuvena puse soļa, nepilns solis.
pustukšs Aptuveni līdz pusei tukšs.
izgriezt Apvērst (apģērbu, tā daļu) ar iekšpusi uz āru.
apgriezt Apvērst ar iekšpusi uz āru (apģērbu, tā daļas).
apgriezt Apvērst otrādi (ar augšpusi, virspusi uz leju).
uzvērst Apvēršot augsni, uzvirzīt (ko) virspusē.
sēža Apvidus ķermeņa mugurpusē starp vidukli un augšstilbiem; dibens.
bērs Ar brūnu apspalvojumu, līdz pusei melnām kājām, melnu asti un melnām krēpēm (par zirgu).
lodziņš Ar caurredzamu plāksni segta atvere (piem., iekārtas, ierīces korpusā).
nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) sānu josla, kas abās pusēs piekļaujas brauktuvei.
dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties darba vietā un veikt savus darba vai citus noteiktus pienākumus, uzdevumus ārpus oficiālā darba laika.
piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
līmlente Ar līmvielu (parasti no vienas puses) pārklāta lente.
cista Ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģisks veidojums (orgānos vai audos).
vērstuve Arkla darbīgā daļa – izliekta tērauda plāksne, kas piestiprināta arkla korpusam zemes aršanai, arī irdināšanai.
izart Arot atsegt, izvirzīt ārpusē.
ārpuse Ārpus kāda kopuma.
brīvā dabā ārpus telpām, pilsētas, biezi apdzīvotas vietas.
laukā Ārpus telpām; ārā; pretstats: iekšā.
zem klajām debesīm ārpus telpām; bez patvēruma.
zem klajas debess ārpus telpām; bez patvēruma.
ārā Ārpus telpām; laukā; pretstats: iekšā.
uz klaja lauka Ārpus telpām.
klajā laukā Ārpus telpām.
ārā Ārpusē (2); virzienā uz ārpusi.
ārs Ārpuse (2).
laukā Ārpusē (no kā), ārā (no kā).
āriene Ārpuse; pretstats: iekšiene.
rads Ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērīšanai [rad, rd].
dežūrārsts Ārsts, kas ir norīkots strādāt ārpus oficiālā ārstniecības iestādes darba laika; dežurējošais ārsts.
ārējā asiņošana asiņu izplūšana no brūcēm organisma virspusē.
virsaste Astes virspuse.
mazā seksta astoņu pustoņu intervāls.
uztura piramīda ASV uztura speciālistu izstrādāta shēma ar vairākiem līmeņiem, kas uz augšu samazinās, ko izmanto, lai uzskatāmi parādītu veselīga uztura pamatprincipus.
atlaisties Atgulties, novietoties pusguļus, atbalstoties (pret ko).
gulēt dienvidu atpūsties miegā pēc pusdienām.
zvilnēt Atpūsties, atrodoties guļus, pusguļus vai pussēdus stāvoklī.
diendusa Atpūta (parasti miegā) pēc pusdienām.
zvilnis Atpūtai guļus, pusguļus, arī pussēdus paredzēts ērts krēsls, dīvāns.
sēdēt Atrasties (uz kā, kur) stāvus vai tupus – par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem.
peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka (tas) pilnībā pārklāj; atrasties šķidruma virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām pusēm.
pāršmaukt Ātri, arī paslepus pāriet, pārskriet, arī pārbraukt (pāri kam, pār ko).
iegrūst Ātri, steigā, parasti paslepus, iedot.
ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses.
ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (apkārt) ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu, izbraukt ārpus savas zemes robežām; emigrēt.
sastutēt Atstutēt no visām pusēm.
inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, plašas, vispusīgas zināšanas, augsta uzvedības kultūra.
tvert Atveidot, interpretēt (ko), ievērojot noteiktas prasības, principus.
remarka Atzīme, piezīme, komentārs (piem., lappuses malā).
trinītis Auduma pinums, ko auž ar trim nīšu kārtām, veidojot virspusē diagonālu rakstu; audums, kam ir šāds pinums.
velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
samts Audums ar ļoti blīvu, smalku, īsu plūksnu labajā pusē.
buklē Audums ar sīkiem mezgliņiem virspusē.
smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piem., slīpēšanai, pulēšanai.
vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba virsējai daļai, tā ārpusei vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai.
izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) – par augiem, to daļām.
izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis (organisma, tā daļas virspusē).
trompete Augsta reģistra metāla pūšaminstruments ar puslodes veida iemuti, tievu cauruli, kas saliekta garenā cilpā, piltuvveida galu.
katolikoss Augstākā garīgā amatpersona, baznīcas galva (armēņu apustuliskajā, Gruzijas pareizticīgo baznīcā).
primāti Augstāko zīdītāju kārta ar labi attstītām galvas smadzenēm, pie kuras pieder pērtiķi, puspērtiķi u. tml.
augšpuse Augšējā puse, augšējā daļa.
lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi, kuru ziediem ir īpatnēja, lūpām līdzīga forma; šīs dzimtas augi.
introdukcija Augu un dzīvnieku sugu un šķirņu ieviešana ārpus to dabiskās izplatības vai kultivēšanas areāla.
zobens Aukstais tuvcīņas ierocis – ciršanai un duršanai paredzēts priekšmets ar samērā garu, taisnu vai izliektu abpusēji vai vienpusēji griezīgu asmeni un rokturi satveršanai, turēšanai.
labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža.
autoceļš Automobiļu ceļš ārpus pilsētas robežām.
ādamābols Balsenes izcilnis kakla priekšpusē (vīriešiem).
rāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem; četrrāpus.
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties, ielenkt no vairākām pusēm, visapkārt (kādu objektu).
apbārstīt Bārstot (ko sīku, smalku), apklāt (no virspuses); apkaisīt.
akcelerāts Bērns, pusaudzis ar savam vecumam pāragru fizisko attīstību.
sīkaļa Bērns, pusaudzis.
ute Bērns, pusaudzis.
garais klepus bērnu infekcijas slimība, kurai raksturīgas ilgstošas, mokošas klepus lēkmes.
sporta ratiņi bērnu ratiņi, kas paredzēti braukšanai sēdus vai pusguļus pozīcijā.
brīvpusdienas Bezmaksas pusdienas.
helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
vadmala Biezs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas audums ar blīvu plūksnu savēlumu.
spoguļstikls Biezs, abās pusēs pulēts stikls.
draps Biezs, mīksts vilnas vai pusvilnas audums no kā šuj virsdrēbes.
darba bite bišu saimes loceklis, kas veic visus darbus stropā un ārpus tā.
porcelāns Blīva, plānās kārtās caurspīdīga, parasti balta saķepusi masa, kas sastāv no kaolīna, kvarca smiltīm un laukšpata un ko izmanto trauku, tehnisku detaļu u. c. keramisku materiālu izgatavošanai.
atlass Blīvs (piem., zīda) audums ar gludu, spīdīgu labo pusi.
izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos un izklaidētos; izbrauciens.
ļodzīties Braucot vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
akadēmiskā airēšana braukšana ar speciālām sporta laivām, kurām ir kustīgi soliņi un duļļi izvirzīti ārpus bortiem.
mala Brīva josla (grāmatas, žurnāla, laikraksta lappusē), kas ierobežo tekstu, attēlus.
medūza Brīvi peldošs zarndobumaiņu tipa organisms ar recekļveidīgu, puscaurspīdīgu ķermeni zvana vai lietussarga formā un taustekļiem.
metieris Burtlicis, kas slejās saliktu tekstu sadala lappusēs; aplauzējs.
griezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
pagriezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi.
būt labi gados būt diezgan padzīvojušam, pāri pusmūžam.
palīdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) norisinās labvēlīgi, mainās uz vēlamo pusi.
samētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) slīd no vienas puses uz otru, zvalstās, kļūst grūti vadāms.
izplest Būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piem., par koku zariem).
būt labākajos gados būt pusmūžā vai pāri pusmūžam.
būt gados būt samērā vecam, pāri pusmūžam.
būt krietni gados būt samērā vecam; būt pāri pusmūžam.
mest Būt tādam vai būt par cēloni tam, ka (kas) virzās augšup vai uz visām pusēm.
plest Būt tādam, kam (kas, piem., zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm.
klepot Būt tādam, kam izraisās klepus; radīt klepum raksturīgas skaņas.
skaut Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
kļauties Būt tādam, kas cieši apņem, aptver (ko) no vairākām vai visām pusēm.
sviest Būt tādam, no kura (kas gāzveidīgs) virzās augšup, uz visām pusēm.
rīģipsis Būvniecības materiāls – presēta ģipša masa, kas no abām pusēm aplīmēta ar kartonu; ģipškartons, ģipškartona plāksne.
serpentīncaurule Caurule ar izliekumiem uz vienu un otru pusi.
putināt Celt augšup un izplatīt uz visām pusēm (putekļus, sīkas kā daļiņas u. tml.).
ceļmala Ceļa malējā daļa; tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem; aleja.
ganu ceļš ceļš, pa kuru dzen lopus uz ganībām un no tām mājās.
klinkers Cementa pusfabrikāts – apdedzināts un saķepis kaļķakmens kopā ar dažām citām izejvielām.
ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
apcept Cepot (no virspuses, no visām pusēm), panākt, ka kļūst gatavs, brūns.
apbrūnināt Cepot, grauzdējot, padarīt (ko) no virspuses brūnganu vai brūnu.
apcepties Cepoties kļūt gatavam, brūnam (no virspuses, visām pusēm).
apcirst Cērtot apstrādāt, apdarināt (visapkārt, no visām pusēm).
apkļaut Cieši aptvert; apņemt (no visām pusēm).
garoza Cietā sacepusī (maizes klaipa) ārējā kārta.
garoza Cieti sacepusi ārējā kārta (piem., gaļai).
skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne (priekšmeta, detaļu nostiprināšanai, sastiprināšanai).
katls Cilindrveida vai puslodes formas (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
jaunība Cilvēka dzīves posms starp pusaudža un brieduma gadiem.
mugurpuse Cilvēka ķermeņa mugurējā daļa; tā puse, kas ir pretēja priekšpusei; pretstats: priekšpuse.
pakrūte Cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula.
privātpersona Cilvēks ārpus saviem dienesta pienākumiem.
jaunietis Cilvēks starp pusaudža un brieduma gadiem.
erudīts Cilvēks, kam ir dziļas, vispusīgas zināšanas.
enciklopēdists Cilvēks, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
kreilis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa kreisā puse.
labrocis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa labā puse.
pātarnieks Cilvēks, kas (ārpus baznīcas) vada reliģisku tekstu lasīšanu, lūgšanu skaitīšanu u. tml.
modelis Cilvēks, kas demonstrē tērpus.
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
tūkstošveidis Cilvēks, kas izpaužas dažādos veidos; ļoti daudzpusīga personība.
vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mājā, kūrortā u. tml.).
pretimsēdētājs Cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
gans Cilvēks, kas uzrauga ganībās mājlopus.
sadzīve Cilvēku ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas, politiskas darbības u. tml.) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā.
grieķu–romiešu cīņa cīņas sporta veids, kurā pretinieku drīkst satvert tikai augšpus gurniem.
kolumncipars Cipars, kas norāda (iespieddarba) lappuses numuru.
kluss Citiem nezinot, neievērojot; paslepus.
klusiņām Citiem nezinot, paslepus.
trešā persona civillietas dalībnieks, kas juridiski ieinteresēts prasības lietas iznākumā strīdā starp pusēm.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
dāvinājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru viena puse bez atlīdzības piešķir otrai pusei mantisku labumu.
četrarpus Četri ar pusi.
pačukstēt Čukstus pateikt; paslepus (ko) paziņot, pastāstīt.
aksels Daiļslidošanā – pusotra apgrieziena lēciens atmuguriski, piezemējoties uz pretējās kājas.
klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu; kliedēt (2).
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), līdzinot plānākā slānī.
pusgrauds Daļa ražas, ko pusgraudnieks atdod zemes īpašniekam.
pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē.
lielā puse daļa, kas (nedaudz) pārsniedz pusi.
mazākā tiesa daļa, kas ir mazāka par pusi.
lielākā daļa daļa, kas pārsniedz pusi.
lielākā tiesa daļa, kas pārsniedz pusi.
pusizdzerts Daļēji (apmēram līdz pusei) izdzerts.
pusizēsts Daļēji (apmēram līdz pusei) izēsts.
pusizsmēķēts Daļēji (apmēram līdz pusei) izsmēķēts.
pusēsts Daļēji (apmēram līdz pusei) noēsts, apēsts.
rāpu Daļēji tupus, daļēji – rāpojot uz ceļiem vai četrrāpus.
pusdarīts Daļēji, līdz pusei padarīts; iesākts darīt un nepabeigts.
pusplaucis Daļēji, pa pusei izplaucis; tāds, kas ir sācis plaukt, bet vēl nav pilnīgi izplaucis.
pusnokaltis Daļēji, pa pusei nokaltis.
pusnopietns Daļēji, pa pusei nopietns.
pusnovītis Daļēji, pa pusei novītis.
pusparazītisks Daļēji, pa pusei parazītisks.
puspavērts Daļēji, pa pusei pavērts.
puspelēks Daļēji, pa pusei pelēks; arī netīri balts.
pussabrucis Daļēji, pa pusei sabrucis.
pussagruvis Daļēji, pa pusei sagruvis.
pussapuvis Daļēji, pa pusei sapuvis.
pussatrūdējis Daļēji, pa pusei satrūdējis.
pussapuvis Daļēji, pa pusei satrunējis.
pussatrunējis Daļēji, pa pusei satrunējis.
pustraks Daļēji, pa pusei traks.
cirvis Darbarīks – kātā iestiprināts metāla gabals ar asmeni vienā pusē.
teledarbs Darbs ārpus darbavietas (galvenokārt mājās), izmantojot datoru un tālruni.
gemma Dārgakmens vai pusdārgakmens ar iegravētu vai iegrieztu reljefu miniatūru attēlu.
taisnošana Datorā ierakstītā teksta rakstu zīmju horizontāla un vertikāla izlīdzināšana lappuses malās atbilstoši noteiktām prasībām.
kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu, kas atgādina vārpu [Sesleria coerulea].
rasene Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
tūsklape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākiem dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē, lielām, apakšpusē tūbainām lapām un ložņājošiem sakneņiem.
biškrēsliņš Daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem, smaržīgiem, no virspuses plakaniem ziedu kurvīšiem ziedkopās.
maijpuķīte Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; kreimene.
kreimene Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte.
sārmene Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām, sārtiem, purpursarkaniem, retāk – baltiem vai dzelteniem ziediem neīstos mieturos, vārpveida ziedkopā vai ķekarā.
termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem un dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā, kura dažu sugu augus izmanto par atkrēpošanas un pretklepus līdzekli.
sekstaine Daudzgadīgs vai viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā.
lavanda Daudzgadīgs, mūžzaļš puskrūms ar ziliem vai violetiem smaržīgiem ziediem un lapām.
pamatnozīme Daudznozīmīga vārda galvenā nozīme; visbiežāk izmantotā un ārpus konteksta uztveramā (vārda) nozīme.
multilaterāls Daudzpusējs (piem., par līgumiem).
šaurums Daudzpusības, plašuma, dziļuma u. tml. trūkums; šaurība.
multimedijs Daudzpusīgs informācijas pasniegšanas veids, kurā teksts ir apvienots ar skaņu, attēlu, video, animāciju u. tml.; multivide.
poliedrs Daudzskaldnis; ķermenis, ko no visām pusēm ierobežo daudzstūri.
puspasaule Daudzu valstu, zemju kopums; aptuveni puse no pasaules teritorijas.
pusmiljons Daudzums, skaits – piecsimt tūkstoši, puse no miljona.
pusotrs Daudzums, skaits – viens un viena puse.
debess puse debespuse.
debespuse Debess puse, viens no četriem galvenajiem virzieniem (ziemeļi, dienvidi, rietumi vai austrumi).
pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
ugunskurs Degošs vai aizdegšanai sagatavots kurināmā krāvums (ārpus telpām).
izdegt Degot tikt iznīcinātam (parasti no iekšpuses) – par telpu, ēku u. tml.
apdegt Degot, atrodoties liesmās vai augstā temperatūrā, pārogļoties (visapkārt, no virspuses).
nāss Deguna dobuma atvere uz ārpusi, caur kuru elpojot plūst gaiss.
juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids – smalku rotaslietu, mākslas priekšmetu darināšana no dārgmetāliem vai dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem.
velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
ļipa Dekoratīvs pagarinājums (apģērba mugurpusē).
šlepe Dekoratīvs tērpa mugurpuses pagarinājums, kas slīd pa zemi; velce.
zieds Dekoratīvs, ziedošs lakstaugs, arī puskrūms; šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
puķe Dekoratīvs, ziedošs lakstaugs, arī puskrūms.
pusīte Dem. --> puse.
mazā septima desmit pustoņu intervāls.
lielā seksta deviņu pustoņu intervāls.
pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti pārkļūstot pāri frontes līnijai).
rīts Dienas sākumā, līdz pusdienai.
rīts Dienas sākums – laika posms aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai.
pusdienlaiks Dienas vidus; pusdiena.
iedzīšanas brauciens (arī slēpojums u. tml.) disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot atsevišķi (piem., no pretējām pusēm velotrekā vai ar noteiktu laika intervālu).
slēgt darījumu divām vai vairākām pusēm vienoties, paužot gribu par kāda darījuma norisi.
tīrā kvarta divarpus toņu intervāls.
diode Divizvadu elektroierīce (vakuuma vai pusvadītāju) ar vienpusīgu vadītspēju.
iekavas Divpusēja pieturzīme (), [] vai {}, kas norobežo iespraustus papildinājumus, paskaidrojumus; matemātiska zīme, ar kuru norāda matemātisko darbību secību.
pēdiņa Divpusēja pieturzīme, ko lieto tiešās runas un citātu atdalīšanai, dažādu nosaukumu apzīmēšanai, kā arī stilistiskos nolūkos.
divpusīgs Divpusējs (1).
duplekss Divpusīgi sakari, kas dod iespēju reizē pieņemt un noraidīt ziņojumus.
rejošs klepus dobjš, dziļš, arī biežs klepus.
nieru bļodiņa dobums nieres ieliektajā pusē.
pārdomāt Domājot analizēt, vispusīgi izvērtēt (ko).
apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt, no vairākām pusēm).
apdrupt Drūpot sairt (no virspuses).
kinžals Duncis ar samērā slaidu, smailu abpusēji asu asmeni un rokturi, kam ir šķērsis.
iekšdurvis Durvis ēkas iekšpusē; dubultdurvju iekšējā daļa.
dziedātājstrazds Dziedātājputns ar brūnganu apspalvojumu un baltu ar brūnganiem raibumiem klātu vēderpusi [Turdus philomelos].
seklība Dziļāka satura, dziļāku jūtu trūkums; virspusējība.
erudīcija Dziļas, vispusīgas zināšanas (kādā zinātnes, mākslas nozarē).
izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest; ilgāku laiku, daudz spriest.
izsmelt Dziļi, vispusīgi aplūkot, atklāt u. tml.
izpazīt Dziļi, vispusīgi iepazīt.
mejoze Dzimumšūnu dalīšanās, kuras rezultātā hromosomu skaits samazinās uz pusi.
mugurpuse Dzīvnieku ķermeņa daļa, kas atrodas vēderpusei, apakšpusei pretējā ķermeņa pusē.
vēderpuse Dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei.
peldēt pa virsu dzīvot, izturēties, rīkoties pavirši, virspusēji, neiedziļinoties.
lenčs Ēdienreize dienas vidū (parasti ārpus mājas).
launags Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; ēdiens, ko ēd šajā ēdienreizē.
palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; šai ēdienreizei domātais ēdiens; launags.
vēlbrokastis Ēdināšanas iestādēs – zviedru galda veida ēdienu piedāvājums dienas pirmajā pusē; brančs.
fasāde Ēkas ārējā siena (parasti priekšpuse).
slēģi Ēkas ārpusē pie logiem piestiprinātas virināmas plāksnes logu aizsegšanai; aizvirtņi (1).
aizvirtņi Ēkas ārpusē pie logiem piestiprinātas virināmas plāksnes logu aizsegšanai; slēģi.
flīģelis Ēkas spārns; sānu korpuss.
nihilists Ekstrēms krievu revolucionārs 19. gs. otrajā pusē, kas noliedza tā laika sabiedrisko iekārtu un vērsās pret to.
segvejs Elektrisks divriteņu pārvietošanās līdzeklis, kura riteņi izvietoti abās pusēs kāpslim, uz kura stāv braucējs, un kas automātiski līdzsvarojas, pielāgojoties braucēja ķermeņa stāvoklim.
pusdienot Ēst pusdienas.
apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
metafizika Filozofijas nozare par esamības pirmsākumiem un pirmelementiem, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
kontrahents Fiziska vai juridiska persona, kas ir līguma dalībniece, līgumslēdzēja puse.
enciklopēdists Franču domātāji, zinātnieki, literāti, kuri 18. gs. otrajā pusē veidoja "Enciklopēdiju jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošo vārdnīcu".
ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virspuses, no augšas, piem., caur iestiklotām jumta konstrukcijām.
lukturis Gaismeklis transportlīdzekļa priekšpusē ceļa apgaismošanai.
diadēma Galvasrota (parasti no dārgakmeņiem) neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē.
pamatēdiens Galvenais ēdiens kādā ēdienreizē (piem., pusdienās).
fileja Gaļas gabals bez kauliem; gaļas mīkstums, parasti no muguras daļas abpus mugurkaulam.
ganu meita gane (parasti pusaudze).
ganu zēns gans (parasti pusaudzis).
olnīca Ganu ceļš ar žogu abās pusēs.
koridors Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes josla.
vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība.
mēle Garens paaugstinājums, pa kuru demonstrē tērpus.
lete Garens, no priekšpuses slēgts paaugstinājums ar plakanu virsmu (preču tirgošanai, pakalpojumu sniegšanai u. tml.).
nomalis Garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums, kam zāģējums ir tikai vienā pusē.
putas Gāzes, gaisa pūslīšu kopums, kas izdalās kāda šķidruma, masas virspusē.
vēderkāji Gliemeži, kuru ķermeņa vēderpusē ir plats pēdveida muskuļains veidojums.
apglūnēt Glūnoši aplūkot (parasti no visām pusēm).
piegrābt Grābjot savākt vienkopus (ko izkaisītu, izkliedētu).
grāmatzīme Grāmatas īpašumzīme – miniatūrgrafikas mākslas darbs, ko ielīmē grāmatas vāka iekšpusē; ekslibris.
ekslibris Grāmatas īpašumzīme, ko ielīmē grāmatas vāku iekšpusē.
titullapa Grāmatas, žurnāla u. c. izdevuma pirmā lapaspuse, kurā norādīta pamatinformācija (autors, nosaukums, izdošanas vieta, gads u. c.).
debets Grāmatvedībā – konta ierakstu kreisā puse, kurā raksta kontā iemaksātās summas, kā arī uz šo kontu attiecinātos izdevumus un parādus.
kredīts Grāmatvedības konta labā puse, kurā veic grāmatvedības ierakstu.
apgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka kļūst brūns (no virspuses, no visām pusēm).
villa Grezna vasarnīca, māja ārpus pilsētas.
gorīt Grozīt uz dažādām pusēm (ķermeni, tā daļu).
gudrinieks Gudrs cilvēks; attapīgs, apdāvināts bērns, pusaudzis.
gulšņāt Gulēt pussnaudā, bieži pamostoties; pavadīt laiku bezdarbībā, guļus stāvoklī.
zvilus Guļus, pusguļus vai pussēdus (atrasties, atpūsties).
zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
eksogēnie procesi ģeoloģiski procesi, kas noris Zemes virspusē un ko izraisa ārējie faktori (piem., jūras viļņi, vējš).
bandžo Ģitārai radniecīgs stīgu strinkšķināminstruments ar plakanu, apaļu korpusu un garu kātu.
klājs Horizontāls pārsegums (kuģa vai jahtas korpusā).
ekvators Iedomāta riņķa līnija, kas atrodas vienādā attālumā no Zemes poliem un nosacīti sadala (to) ziemeļu un dienvidu puslodē.
mongoloīdā kroka iedzimta pusmēnessveida kroka acs augšējā plakstiņā.
iegrime Iegrimšanas dziļums – attālums no (parasti kuģa) dibena līdz ūdens virspusei.
slīdlente Iekārta (kā) pārvietošanai – kustīga lente ar piedziņu un korpusu.
rausējs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) savākšanai, arī virzīšanai vienkopus.
iesprostot Iekļaut, apņemt no visām pusēm tā, ka nevar tikt ārā.
apkost Iekost, arī nokost (no virspuses, visapkārt).
iekšsiena Iekšējā siena (piem., starp celtnes telpām); sienas iekšējā puse (telpā).
iekšpuse Iekšējā virsma; pretstats: ārpuse.
vairogdziedzeris Iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
iekša Iekšpuse (1).
iekšiene Iekšpuse; pretstats: āriene, ārpuse.
labs Iekšpusei pretējā puse (piem., audumam); pretstats: kreisā puse.
strītbols Ielas basketbols, kur katrā komandā spēlē trīs spēlētāji un spēles laukums ir uz pusi mazāks, nekā īstā basketbola laukums.
spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
magazīna Ierīce, ietaise, korpuss u. tml. kā vienveidīga (piem., priekšmetu, elementu, datu) ievietošanai; komplekts, kas ievietots šādā ierīcē, ietaisē, korpusā, sistēmā.
lokalizēt Ierobežot (kā) izplatīšanos ārpus noteiktas teritorijas, vietas.
iegriezties Iesākt pūst no citas puses (par vēju).
sagriezties Iesākt pūst no citas puses; kļūt pilnīgi citādam.
ietupināt Iesēdināt tupus, likt iesēsties sēdēšanai neērtā vietā.
grāmata Iespieddarbs – iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums; šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
difundēt Iespiesties, iesūkties difūzijas procesā (par vielas molekulām); izplatīties uz visām pusēm, sajaukties (par vielām).
iet savu ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi.
iet citu ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi.
turēties Ievērot (piem., noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
pieturēties Ievērot noteiktus principus; balstīties, pamatoties (uz ko).
ietupties Ievietoties tupus, iesēsties (sēdēšanai neērtā vietā).
slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
priekšzobs Ikviens no zobiem, kas atrodas mutes priekšpusē (noder barības nokošanai).
apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
maiji Indiāņu tauta Centrālamerikā (Meksikā, Jukatanas pussalā u. c.), viena no senākajām civilizācijām, kas pastāvēja līdz 16. gs.
vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
ģermāņi Indoeiropiešu cilšu grupas, kas 6.–1. gs. p.m.ē. apdzīvoja teritoriju starp Reinu, Donavu, Vislu, Ziemeļjūru un Baltijas jūru, kā arī Skandināvijas pussalas dienviddaļu.
Covid-19 Infekcioza slimība, kuru izraisa vīruss no koronavīrusu grupas un kurai ir gripai līdzīgi simptomi – drudzis, klepus, kakla sāpes, kaulu sāpes.
vietne Informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
lēkme Intensīva (kā, piem., klepus) norise.
bīdermeijers Interjera un mēbeļu stils (19. gs. pirmajā pusē Vācijā un Austrijā), kam raksturīga vienkāršība un praktiskums.
lielā terca intervāls – četri pustoņi.
mazā terca intervāls – trīs pustoņi.
terca Intervāls – trīs vai četri pustoņi.
sekunda Intervāls – viens, divi vai trīs pustoņi.
odere Īpaša apdares kārta (kā iekšpusē).
atpūtas krēsls īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kurā var novietoties pusguļus.
peisaki Īpašas sasprogotas matu šķipsnas abpus deniņiem (ebrejiem).
vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
atzīme Īss pieraksts; īsa, ar roku ierakstīta piezīme, zīme (teksta lappusē).
pārskrējiens Īss, virspusējs pārskats.
augšistaba Istaba augšējā stāvā (parasti pusotra vai divu stāvu mājā).
pašķīst Īsu brīdi šķīst, izkliedēties uz visām pusēm, arī kādā virzienā (piem., par šķidrumu, masu).
muliņš Izbūve (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotu kuģu pietauvošanās vietām.
izsmērēt Izciest (parasti no iekšpuses).
tarāns Izcilnis kuģa zemūdens daļā, ar kuru dod triecienu pretinieka kuģa korpusam.
pļūtīt Izdalīt šķidrus vai pusšķidrus izkārnījumus.
caurdurt Izdurt cauri (no vienas puses līdz otrai).
izzarot Izdzīt, izplest uz visām pusēm (zarus).
tautas augstskolas izglītības iestādes, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem.
izirt Izjukt uz visām pusēm (par matiem); pilnīgi atrist (par bizēm).
izlakot Izklāt (no iekšpuses) ar laku; nolakot.
izoderēt Izklāt ar oderējumu (piem., krāsns, cauruļvada) iekšpusi.
iztapsēt Izklāt ar tapsējumu (kā iekšpusi).
izzeltīt Izklāt ar zelta kārtu (no iekšpuses).
magma Izkususi, šķidra iežu masa, kas atrodas Zemes dzīlēs un vulkāna izvirduma laikā lavas veidā izplūst Zemes virspusē.
rumulēties Izlaižot pirmo reizi lopus ganībās, laistīties, apliet vienam otru ar ūdeni.
izēst Izmantojot barībai, izveidojot alas, sabojāt (no iekšpuses) – par kukaiņiem.
taranēt Izmantot kaujas paņēmienu – ar savu kaujas mašīnu ietriekties pretinieka lidmašīnā, tankā vai kuģa korpusā.
aptvert Izplatoties apņemt no visām pusēm, pārņemt (par liesmām, skaņām u. tml.).
izdemolēt Izpostīt, sagraut (parasti no iekšpuses).
izplaucēt Izraisīt stipru apdegumu (parasti no iekšpuses).
izgleznot Izrotāt, pārklājot ar gleznojumiem (telpas iekšpusi).
šķiest Izstarot (ko) vienlaikus uz vairākām pusēm.
dārglietas Izstrādājumi (piem., rotaslietas) no dārgmetāla, dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem.
sienamais vainags izšūta, ap galvu sienama dekoratīva lente ar oderi iekšpusē un saitēm galos.
izbetonēt Izveidot no betona; izklāt (no iekšpuses) ar betona kārtu.
izzaroties Izvirzīt zarus (uz visām pusēm); sazaroties.
iznirt Izvirzīties (no ūdens) un parādīties (virspusē).
vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
uz visām (četrām) debess pusēm jebkurā virzienā; uz kuru pusi vēlas.
kupols Jumts, velve puslodes veidā.
valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
kaira Jūras ūdensputns ar melnu mugurpusi un baltu vēderpusi, kas ligzdo klinšainās jūras piekrastēs.
kameja Juvelierizstrādājums – ovāls pusdārgakmens ar reljefu attēlu.
diaspora Kādas tautas pārstāvju kopums, kas dzīvo ārpus etniskās dzimtenes.
dabasskats Kādas vietas (parasti ārpus pilsētas) kopskats; šāda kopskata atainojums mākslas darbā, fotogrāfijā.
kajaks Kaiju dzimtas ūdensputns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, dzeltenu knābi un dzeltenīgām kājām [Larus canus].
priekšstrādnieks Kalps (parasti lauku saimniecībā), kas pats strādā, vada pārējos kalpus darbā un ir darba devēja palīgs.
igla Kanādas eskimosu (inuītu) ziemas mītne – kupolveida celtne, kas būvēta no sniega blokiem un kuras sienas no iekšpuses izklātas ar ādām.
kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras puspagrabā novietots šķirsts ar mirušo.
apkapāt Kapājot atdalīt (visapkārt, no visām pusēm).
uzkapāt Kapājot sadrupināt, sarobot u. tml. (no virspuses).
armija Karaspēka vienību operatīvs apvienojums, kas sastāv no korpusiem vai divīzijām.
brāļu kapi karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
tetrapaka Kārba, iesaiņojums (parasti šķidrām, pusšķidrām pārtikas vielām), kas ražots, sapresējot papīru, alumīnija foliju un polietilēnu.
cept Karsēt vienlaikus no visām pusēm uz uguns vai lielā karstumā.
svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses.
urna Kaste ar šauru spraugu virspusē (parasti vēlēšanu biļetenu iemešanai).
kur (nu) kurais katrs uz savu pusi, katrs citā vietā.
tarāns Kaujas paņēmiens – ietriekšanās ar savu kaujas mašīnu pretinieka lidmašīnā, tankā vai kuģa korpusā; taranēšana.
dolma Kaukāza, Balkānu, Pireneju pussalas u. c. tautu virtuves ēdiens – vīnogu lapu tīteņi ar, parasti, maltās gaļas pildījumu.
panāksnieki Kāzu viesis no līgavas puses.
plikādas kažoks kažoks ar ādas miecēto pusi uz āru un apmatojuma pusi uz iekšu.
dona Klaipa gals, kam vienā pusē tikai garoza.
krāsot Klāt ar krāsu (ēkas) ārpusi, (telpas) sienas, grīdu, griestus u. tml.
tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments ar taisnstūrveida korpusu, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un raksturīgu tembrāli vienveidīgu, džinkstošu skanējumu.
beduīni Klejotāji arābi (Arābijas pussalas un Ziemeļāfrikas tuksnešos).
mīksts klepus klepus, kam raksturīga viegla krēpu izvadīšana.
dziļš klepus klepus, ko izraisa stiprs elpošanas ceļu iekaisums.
kāss Klepus.
aizlīst Klusi, slepus aiziet.
sudrabkļava Kļavu dzimtas 27–36 m augsts lapu koks, kura lapas līdzinās kļavu lapām ar gaišzaļu virspusi un sudrabbaltu apakšpusi [Acer saccharinum].
apsirmot Kļūt (no virspuses, vairākās vietās) sirmam.
apmelnēt Kļūt (no virspuses) tumšam, netīram.
apdzeltēt Kļūt iedzeltenam, dzeltenam (no virspuses, visapkārt).
apsūbēt Kļūt nespodram, tumšam, pārklājoties (no virspuses) ar netīrumiem, pelējumu u. tml.
apsarkt Kļūt sārtam, iesarkanam (no virspuses).
aplupt Kļūt tādam, kam (daudzās vietās) atlupusi virsējā kārta.
apknābāt Knābājot atdalīt, noēst (no virspuses, visapkārt).
apknibināt Knibinot atdalīt sīkus gabaliņus, nodrupināt (no virspuses, visapkārt).
goba Koks ar zobainām, pie pamata asimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse.
pūpolvītols Koks vai krūms ar virspusē tumšzaļām, spīdīgām un apakšpusē pelēkām, matainām lapām; blīgzna [Salix capraea].
blīgzna Koks vai krūms ar virspusē tumšzaļām, spīdīgām un apakšpusē pelēkām, matainām lapām; pūpolvītols [Salix capraea].
satīns Kokvilnas kārstās dzijas vai ķemmdzijas, kā arī ķīmisku pavedienu audums ar gludu, spīdīgu labo pusi.
poplīns Kokvilnas, zīda vai puszīda audums audekla pinumā, kurā šķēru pavedieni ir ievērojami tievāki par audu pavedieniem.
zvans Konisks, dobs metāla veidojums, kura iekšpusē esošā mēle, sitoties pret tā sienām, rada vibrējošu skaņu.
Austrālija Kontinents dienvidu puslodē, dienvidaustrumos no Āzijas.
guļamkorpuss Korpuss, kas iekārtots gulēšanai.
malahīts Koši zaļš minerāls – pusdārgakmens.
bakborts Kreisā puse (borts), skatoties no pakaļgala (parasti laivai, kuģim).
pa kreisi kreisajā pusē; uz kreiso pusi.
balalaika Krievu tautas strinkšķināminstruments ar trīsstūrveida korpusu un trim stīgām.
ogulājs Krūms vai puskrūms, kura augļi ir ogas; šo augu audze.
ugunskrusts Krusts ar taisnā leņķī (uz labo pusi) saliektiem galiem; svastika.
kālis Krustziežu dzimtas kultūraugs ar plakani apaļu, dzeltenu sakni [Brassica napus].
katamarāns Kuģis, jahta ar diviem paralēliem korpusiem, kurus saista kopējs klājs.
trimarāns Kuģis, jahta, kas sastāv no trim savienotiem korpusiem.
zemūdene Kuģis, kam ir cilindrveidīgs plūdlīniju korpuss, sadalīts nodalījumos ar hermētiski noslēdzamām starpsienām, un kas spēj ilgstoši peldēt zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
stāpelis Kuģu būvēšanai, remontēšanai un nolaišanai ūdenī iekārtots laukums ar slīpumu uz ūdenstilpes pusi.
lietuvainis Kuitalai līdzīgs sloku dzimtas brūnraibs bridējputns ar garām kājām, noliektu knābi un tumšām, garenām joslām uz galvas [Numenius phaeopus].
kūļāties Kustēties šurp un turp, no vienas puses uz otru, šūpoties (par ķermeņa daļām).
reversija Kustības, darbības virziena maiņa atpakaļ, uz pretējo pusi.
reverss Kustības, darbības virziena maiņa atpakaļ, uz pretējo pusi.
virziens Kustības, pārvietošanās un ar tām saistītas parādības, darbības līnija; puse, uz kuru kustība, pārvietošanās un ar tām saistīta parādība, darbība ir vērsta.
luncināt Kustināt (asti) uz vienu un otru pusi.
mugura Ķermeņa daļa (cilvēkam) abpus mugurkaulam, no kakla līdz krustiem.
sāns Ķermeņa daļa labajā un kreisajā pusē no pleca līdz gurnam.
pietupiens Ķermeņa kustība – novietošanās tupus stāvoklī.
priekša Ķermeņa priekšēja puse (cilvēkam vai dzīvniekam).
arsēns Ķīmiskais elements – indīgs pusmetāls zaļgani pelēcīgā krāsā, viela, ko izmanto medicīnā un tehnikā [As].
bors Ķīmiskais elements – pelēki brūns nemetāls, kuru lieto atomreaktoros un tīrā veidā kā pusvadītāju [B].
selēns Ķīmiskais elements – pelēks nemetāls, pusvadītājs, kas dabā pastāv dažādās formās [Se].
lancete Ķirurģisks instruments – neliels nazis ar abpusēji asu asmeni.
sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) galiem, augšas vai apakšas.
flangs Labā vai kreisā puse, piem., karaspēka ierindai.
pa labi labajā pusē; uz labo pusi.
sānis Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā.
apsvērt Labi iepriekš pārdomāt; vispusīgi izvērtēt (ko).
kumulatīvais lādiņš lādiņš, kam sprāgstvielas priekšpusē izveidots konisks iedobums.
pēcpusdiena Laikposms no pusdienlaika līdz vakaram.
priekšpusdiena Laikposms no rīta līdz pusdienai.
pievakare Laikposms no vēlas pēcpusdienas līdz vakaram.
vakara laikraksts laikraksts, kas iznāk pēcpusdienā vai vakarā.
palaunadža laiks laiks starp pusdienām un vakariņām.
pusdienlaiks Laiks, kad (parasti) ēd pusdienas.
pussabrukšana Laiks, kurā sabrūk puse no radioaktīvā elementa kodolu sākotnējā skaita.
katamarāns Laiva (piem., Klusā okeāna salu iedzimtajiem), kuras korpusam ar kārtīm paralēli pievienota otra peldoša daļa.
šķelta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piem., gandrenes lapa).
lappuse Lapas viena puse, arī lapa (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
lapas puse lappuse.
ārlatvieši Latvieši, kas dzimuši, auguši ārpus Latvijas.
pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas atlīdzībā par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
graudnieks Laukstrādnieks, kas, apstrādājot viņam ierādīto zemi ar saviem darba līdzekļiem, saņēma atlīdzību graudā (parasti pusi no ražas); pusgraudnieks.
mēnessakmens Laukšpata paveids – daļēji caurspīdīgs minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu, mēnessgaismai līdzīgu nokrāsu.
uzlauzīt Lauzot, parasti no apakšpuses uz augšu, sašķelt, sasmalcināt.
uzlauzt Laužot, parasti no apakšpuses uz augšu, sašķelt, sasmalcināt.
atlīst Lēni, klusu, parasti paslepus, atnākt.
rumbs Leņķa ārpussistēmas mērvienība – 1/32 no horizonta riņķa līnijas; atbilstoša iedaļa uz kuģa kompasa skalas.
fizelāža Lidaparāta korpuss (bez spārniem), kurā atrodas telpas apkalpei, pasažieriem un kravai.
šķīst Lidot uz vairākām pusēm (par dzirkstelēm).
puspilns Līdz pusei pilns.
slīgt Liekties lejup, arī svērties uz kādu pusi.
sazāns Liela un ātraudzīga saldūdens zivs sudrabaini dzeltenīgā, dzeltenīgi zaļā vai brūnā krāsā, kurai pie mutes katrā pusē ir divi taustekļi; karpas savvaļas forma [Cyprinus carpio].
menca Liela, saimnieciski nozīmīga jūras zivs ziemeļu puslodes ūdeņos.
ūdensmīlis Liela, tumša ūdensvabole ar ovālu, virspusē stipri izliektu ķermeni.
kontinents Liels sauszemes masīvs (piem., Eirāzija, Āfrika, Austrālija), ko no visām pusēm vai gandrīz visām pusēm apņem jūras un okeāni.
dīgšanas spars lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
cikloīda Līkne (regulāri pusapļi), ko iezīmē uz apļa noteikts punkts, šim aplim virzoties pa taisni.
punktēt Likt (aiz nots, pauzes zīmes) punktu vai divus punktus, tādējādi to pagarinot par pusi no tās ilguma.
tīt Likt (kam) kārtām apkārt, segt (kādu, ko), apņemot no visām pusēm.
kravāt Likt, novietot vienkopus, noteiktā vietā.
likuma burts likuma formālā puse.
norma Likumā formulēts, arī tradicionāli izveidojies noteikums, kas regulē un nosaka savstarpējās attiecības, darbības principus, standartus u. tml.
ūdenslīnija Līnija, līdz kurai kuģa korpuss iegrimst mierīga ūdens virsmā.
verisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma; naturālisms.
naturālisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma.
apkārt Lokveidā, no visām pusēm (atrasties, ietvert, virzīties u. tml.).
grīļoties Ļodzīties no vienas puses uz otru; līgoties.
šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu); ļoti strauji vērst (acis, skatienu) dažādos virzienos.
vesela čupa ļoti daudz vienkopus.
zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
enciklopēdisks Ļoti plašs, vispusīgs.
svētdienas skola Mācību iestāde, kurā mācības notiek ārpus parastā darba laika.
mājas uzdevums mācību uzdevums, kas veicams ārpus mācību nodarbībām.
neklātiene Mācību veids, kas balstās uz studentu patstāvīgu darbu ārpus mācību iestādes pēc atbilstošas programmas un apmeklējot īpašas sesijas.
ģeomagnētisms Magnētiskie spēki, kas darbojas uz Zemes, tās dzīlēs, kā arī ārpus tās; Zemes magnētisms.
sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli).
griezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, virzīties uz citu pusi.
apakšgaroza Maizes garoza klaipa apakšpusē.
ganāmpulks Mājlopu kopums, kas ganās vienkopus kādā vietā.
postimpresionisms Mākslas virziens 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums un lielāka tēlojuma vispārinātība, subjektīvā izteiksmība, formāli dekoratīvās puses akcentēšana.
pārosis Māla trauks, kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
katarālā angīna mandeļu virspusējs iekaisums.
statne Mašīnas korpusa nekustīga galvenā sastāvdaļa, kam piestiprina agregātus, mehānismus, mezglus u. c. mašīnas daļas.
viens Matemātikā – veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
objekts Materiālās pasaules elements, kas eksistē ārpus cilvēka apziņas, neatkarīgi no tās.
odere Materiāls, kas ir iestrādāts apģērba, arī apavu iekšpusē.
lēkšķe Matu, spalvu u. tml. neliels kopums, šķipsna (parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra).
nomazgāt Mazgājot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses).
apsvilt Mazliet apdegt; apdegt (visapkārt, no virspuses).
apmazgāt Mazliet nomazgāt, noskalot (no virspuses).
apsusēt Mazliet nosusēt (no virspuses); apžūt.
apsusināt Mazliet nosusināt (no virspuses).
piešķiebt Mazliet pašķiebt (sānis, uz vienu pusi).
iesāņus Mazliet sānis, ne tieši pretī (būt, atrasties); mazliet uz sāniem, uz vienu pusi.
aptrunēt Mazliet satrunēt (visapkārt, no virspuses); aptrupēt.
aptrupēt Mazliet satrupēt (visapkārt, no virspuses); aptrunēt.
loris Mazs bezastes puspērtiķis ar lielām acīm, kas izplatīts Āzijas un Āfrikas tropos (nakts dzīvnieks).
paceplītis Mazs dziedātājputns ar brūnganu, šķērssvītrotu mugurpusi un gaišāku pavēderi.
puisis Mazs zēns, arī pusaudzis.
svirlītis Mazs, zaļgandzeltens ķauķīšu ģints dziedātājputns ar dzeltenu svītru virs acīm, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei [Phylloscopus sibilatrix].
vītītis Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns – viens no lapu ķauķiem [Phylloscopus trochilus].
dārza mēbeles mēbeles atpūtai ārpus telpām.
vitrīna Mēbeļu komplekta daļa ar stiklotu priekšpusi.
dežūrmāsa Medicīnas māsa, kas ir norīkota strādāt ārpus oficiālā ārstniecības iestādes darba laika.
lenkt Medīt (dzīvnieku), no visām pusēm ierobežojot iespēju (tam) izbēgt.
vecs Mēness mēness fāze, kad tas redzams kā šaurs sirpis ar izliekumu uz kreiso pusi.
jauns Mēness mēness fāze, kad tas redzams kā šaurs sirpis ar izliekumu uz labo pusi.
pusmēness Mēness tādā fāzē, kad no Zemes redzama tikai puse vai aptuvena puse no apgaismotā diska.
krustuguns Mērķa vienlaicīga apšaude no vairākām pusēm.
pusstops Mērvienība – puse stopa vai apmēram 0,6 litri; šāda tilpuma trauks.
apmest Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm, visapkārt), arī novietot (ap ko).
mest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.) metot (ko) vienkopus, veidot (no tā) kaudzi (gubu, čupu u. tml.).
mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.) metot, vācot (ko) vienkopus, veidot (kaudzi, gubu, čupu u. tml.).
vadgredzens Mīksta metāla (piem., vara) gredzens uz šāviņa korpusa, lodes, kas iegriežas stobra vītnēs.
kamambērs Mīksts baltā pelējuma siers, ko gatavo no nepasterizēta govs piena un kas iekšpusē ir viegli dzeltenīgs, bet no ārpuses klāts ar baltu garoziņu, ko veido pelējuma sēne.
frotē Mīksts kokvilnas audums ar diegu cilpiņām abās pusēs.
radziņš Miltu izstrādājums neliela raga vai pusmēness formā.
opāls Minerāls, kura daži paveidi ir dārgakmeņi vai pusdārgakmeņi (parasti necaurspīdīgi).
ahāts Minerāls, pusdārgakmens, kam raksturīgas plānas, dažādas krāsas kārtas.
serdoliks Minerāls, sarkans vai sarkanbrūns pusdārgakmens, halcedona paveids.
kapu svētki mirušo piemiņai veltīts pasākums kapsētā; kapusvētki.
viedtālrunis Mobilais telefons, kas papildināts ar datoram līdzīgu funkcionalitāti un kurā vēl ir ietverta fotokamera, e-pasts, plānotājs, iespēja uzstādīt trešās puses lietojumprogrammas.
midi mode mode, kurai ir raksturīgas pusgaras kleitas, pusgari svārki, mēteļi.
ekspresionisms Modernisma virziens 20. gs. pirmajā pusē, kas daiļrades centrā izvirzīja mākslinieka iekšējos pārdzīvojumus, izpaužot tos galēji sakāpinātās, deformētās formās.
apakšējā kulminācija moments, kurā debess spīdeklis šķērso debess meridiāna pretējo pusi (piem., pusnaktī).
augšējā kulminācija moments, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais (piem., pusdienas laikā).
kifoze Mugurkaula izliekums uz mugurpusi.
zivs Mugurkaulnieku apakštipa dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām klāts ķermenis un spuras.
mugura Mugurpuse (apģērbam).
mugura Mugurpuse (cilvēkam).
aizmugure Mugurpuse.
izmūrēt Mūrējot izklāt no iekšpuses (piem., ar ķieģeļiem).
sausā mušiņa mušiņa, kas gatavota tā, lai peldētu ūdens virspusē.
mūzikhols Muzikāla teātra veids, kurā izpilda mūzikas, baleta, akrobātikas, rēviju u. tml. priekšnesumus (īpaši populārs 19. gs. otrajā pusē); zāle vai teātris, kur sniedz šādus priekšnesumus.
cītara Mūzikas instruments, kam uz koka korpusa ir uzvilktas 27–37 stīgas, ko spēlē ar īpašu plāksnīti.
virši Mūžzaļi krūmi vai puskrūmi ar zarainu stumbru, vienkāršām, sīkām lapām un violetiem ziediem.
vistene Mūžzaļš puskrūms ar skujām līdzīgām lapām un ogveida augļiem.
brūklene Mūžzaļš puskrūms ar tumšzaļām lapām un ķekaros augošām sarkanām, rūgteni skābām ogām [Rhodococcum vitis-idea].
santalkoks Mūžzaļš pusparazītisks koks ar ļoti smaržīgu koksni, kuras ēterisko eļļu lieto parfimērijā.
vaivariņš Mūžzaļš viršu dzimtas puskrūms (30–120 cm augsts) ar šaurām lapām, baltiem ziediem un raksturīgu asu smaržu.
dzērvene Mūžzaļš, ložņājošs puskrūms ar sīkām lapām un sarkanām, skābām ogām.
bebrukārkliņš Nakteņu dzimtas puskrūms ar ložņājošu vai kāpelējošu zarainu stumbru, violetiem ziediem un sarkanām ogām [Solanum dulcamara].
lelle Naudas paciņas imitācija – papīra lapiņu paciņa, kurā īstas banknotes ir tikai virspusē un apakšpusē, bet vidū – viltotas.
rokasnauda Naudas summa, ko viena puse iemaksā otrai pusei pirms kāda darījuma, lai nodrošinātu tā realizēšanu.
neitralitāte Neiejaukšanās citu cilvēku attiecībās, strīdos; atturēšanās nostāties kāda pusē.
ne pa labi, ne pa kreisi nekur, ne uz vienu pusi.
pusmuca Neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma; šāda muca kopā ar tās saturu.
planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
zirneklis Neliels (2–10 mm) posmkājis ar 4 pāriem kāju un 3 pāriem tīmekļa dziedzeru vēdera apakšpusē.
ūbele Neliels baložu dzimtas slaids putns ar neuzkrītošu krāsu toņu apspalvojumu, kam kakla sānos raibs laukums vai pusgredzens.
sniedze Neliels dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu [Plectrophenax nivalis].
kuteris Neliels kuģis ar daļēji vai pilnīgi slēgtu korpusu.
ķauķis Neliels mušķērāju dzimtas dziedātājputns ar tumšpelēku vai brūnganu mugurpuses apspalvojumu un gaišāku vēderpusi, kas ligzdo tuvu zemei.
apodziņš Neliels pūču dzimtas putns ar brūni pelēkiem raibumiem mugurpusē un balti brūnām gareniskām svītriņām vēderpusē [Glaucidium passerinum].
saksauls Neliels tuksnešu un pustuksnešu koks vai krūms ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām [Haloxylon ammodendron].
ķeģis Neliels, drukns žubīšu dzimtas putns ar pelēcīgi brūnu mugurpusi, sarkanu pieri (un sarkanīgām krūtīm tēviņiem).
čuņčiņš Neliels, īpaši kustīgs, veikls zaļganpelēks dziedātājputns, ligzdo biezos krūmos, mazās eglītēs [Phyloscopus collybita].
lancetnieks Neliels, puscaurspīdīgs, zivij līdzīgs jūras dzīvnieks bez galvaskaus, ar lancetisku astes spuru.
pušķis Neliels, vienā galā cieši vienkopus augošu matu, spalvu kopums (dzīvniekiem).
acis šaudās uz visām pusēm nemierīgi skatīties uz visām pusēm.
mocarella Nenogatavināts pusmīkstais siers, kam raksturīga ar maiga garša, slāņveidīga tekstūra un ko gatavo no bifeļmātes, kazas vai govs piena.
puskoka lēcējs nenopietns, nenosvērts cilvēks, kas visu dara pa pusei (nepabeidz iesākto, neizdara apsolīto u. tml.).
vienā laidā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; vienkopus, vienā kopumā.
vienā laidienā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; vienkopus, vienā kopumā.
aplinkus Netieši, pusvārdiem, mājieniem.
ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas).
ļodzīties Neturoties, nespējot noturēties stingri, vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (par ķermeni, tā daļām).
celiņš No abām pusēm iezīmēta josla.
apkārt No ārpuses (apņemt).
žakete No auduma šūts apģērba gabals, kas (parasti) sniedzas līdz jostasvietai vai gūžām un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
vējajaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vēja jaka.
kolonija No kādas zemes vai kāda novada izceļojušu iedzīvotāju apmetne citā zemē; kādas tautas izceļotāji, kas dzīvo vienkopus citā zemē.
apmest kūleni no tupus stāvokļa pārmesties pār galvu.
brusa No vairākām pusēm apzāģēts kokmateriāls, kura biezums un platums ir lielāks par 100 milimetriem.
cauri No viena gala uz otru, no vienas puses uz otru (šķērsojot kādu vietu u. tml.).
ēna No vienas puses apgaismota, piem., priekšmeta, cilvēka tumšs atveids.
leikoplasts No vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls (parasti lentes formā), ko izmanto, piem., pārsēja pielīmēšanai.
apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
priekšpils No visām pusēm (ar valni, sētu) norobežots laukums, platība pie pils; pils ārējais pagalms.
visapkārt No visām pusēm (pilnīgi ietvert).
apņemt No visām pusēm, pilnīgi ietvert.
zivju pirkstiņi no zivju gaļas un subproduktiem pagatavots pusfabrikāts – taisnstūraini, rīvmaizē panēti gabaliņi.
apcirst Nocirst (visapkārt, no visām pusēm).
sapīties Nodibināt tuvas, intīmas (parasti ārpuslaulības) attiecības.
izaugt Nodzīvot, pavadīt mūža pirmo posmu (par bērniem, pusaudžiem); uzaugt.
apglaudīt Noglaudīt (visapkārt, no visām pusēm).
apgrābt Nogrābt (visapkārt, no visām pusēm).
apgrauzt Nograuzt vai iegrauzt (no virspuses, visapkārt).
lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izspiesta zemes virspusē; šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
pieķēpāt Noklāt (no iekšpuses) ar ķēpājumiem.
apkrāsot Nokrāsot (visapkārt, no visām pusēm).
aplasīt Nolasīt (kokam, ceram u. tml. vairākās vietās, no virspuses).
nokravāt Nolikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (ko izliktu, izvietotu); novākt.
apmazgāties Nomazgāties; nomazgāt sevi, savas ķermeņa daļas (no virspuses).
uz Norāda priekšmetu, kura virspusē kas notiek, noris; norāda ķermeņa daļu, kuras virspusē kas notiek, noris.
viņš Norāda uz (kā) pretējo, attālāko, piem., pusi, malu, galu.
at- Norāda uz darbības virzību šurp (uz runātāja vai pieminētā objekta pusi).
iz- Norāda uz darbības virzību uz visām pusēm.
iekš Norāda uz objektu kur iekšā, kā iekšpusē.
pretī Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas (kam) tieši priekšējā pusē.
pār Norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas puses uz otru).
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās (parasti no vienas malas vai puses līdz otrai).
virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, attiecībā pret kuru kas virzās, novietojas, ko virza, novieto.
virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, uz kuras vai augstāk par kuru kas atrodas, ir novietots, noris.
aiz- Norāda uz vietu, kas atrodas aiz tā vai otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
pār- Norāda uz vietu, kura atrodas otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
zem Norāda uz vietu, lejpus kuras (kas) atrodas, noris.
ārpus- Norāda, ka (kas) atrodas vai noris salikteņa otrajā daļā nosauktajam ārpusē.
virsū Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas).
taipus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek otrā pusē (no kā), tālāk no runātāja.
otrpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek otrā pusē.
viņpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek otrā pusē.
šaipus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek šajā pusē, salīdzinot ar ko citu.
vienpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek vienā pusē, salīdzinot ar ko citu.
priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, notiek, tiek novietots (cilvēka, dzīvnieka) priekšējā pusē, tā (redzeslokā).
priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās u. tml. kā, piem., rindas, gājiena, grupas priekšgalā, priekšpusē.
starp Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, arī virzās kam vidū, ir apņemts, ietverts no abām vai visām pusēm.
pretī Norāda, ka (kas) pārvietojas, virzās, arī tuvojas no pretējās puses uz kā pusi.
pāri Norāda, ka (kas) virzās vai (ko) virza virs (kā) no vienas puses uz otru, no vienas malas uz otru.
laukā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība saistīta ar virzību no kurienes ārā, ar virzību ārpus kā; ārā.
ap- Norāda, ka darbība vai process aptver objektu (no virspuses, no visām pusēm, visapkārt).
iekšā Norāda, ka darbība virzās, tiek virzīta uz kā iekšpusi, centru.
pie- Norāda, ka darbības objekta virsma no iekšpuses lielā mērā pārklājas (ar ko).
iekšpus Norāda, ka kas atrodas, notiek (kā) iekšpusē.
pus- Norāda, ka līdz salikteņa otrajā daļā minētajam laikam atlikusi pusstunda – 30 minūtes.
pus- Norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika atlikusi puse vai aptuveni puse.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir puse vai aptuveni puse no kā.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā virzība, iedarbība noris (kā) sānu daļas, puses, malas virzienā.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sānu daļā, pusē, malā, arī (kam) blakus.
iekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas vai notiek kur iekšā, kā iekšpusē.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse.
caur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais skar ko viscaur, no viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai.
apskalot Noskalot (no virspuses, visapkārt).
nolūrēt Noskatīties (ko), parasti slepus.
iekrampēties Nostiprināt (durvis no iekšpuses) ar krampi.
apsūkāt Nosūkāt (no virspuses); mazliet nosūkāt.
līga Nošu raksta grafiska zīme pusloka veidā, kas saista vienāda augstuma notis vai norāda, ka dažāda augstuma notis jāizpilda saistīti (legato).
aptašķīt Notašķīt; notraipīt (no virspuses).
servīze Noteiktam cilvēku skaitam paredzēts (tējas, kafijas, pusdienu u. tml.) trauku komplekts ar vienotu apdari.
pusnots Nots, kuras ilgums atbilst veselas nots pusei.
nošķiebt Novietot šķībi; noliekt (uz vienu pusi).
notupināt Novietot tupus, likt tupēt; apsēdināt.
satupt Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties (1); satupties.
satupties Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties, satupt.
aptupties Novietoties tupus (par cilvēkiem); notupties.
uztupties Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties.
pietupties Novietoties tupus stāvoklī.
tupties Novietoties tupus stāvoklī.
attupties Novietoties tupus; atsēsties.
uzmesties Novietoties, parasti strauji, arī uz brīdi, sēdus, guļus, tupus u. tml. virsū (uz kā, kam).
noliekties Novirzīties sānis, slīpi, uz kādu pusi u. tml.
apzāģēt Nozāģēt (visapkārt, no visām pusēm).
kļaut Ņemt, tvert no vairākām vai visām pusēm.
dineja Oficiālas, svinīgas pusdienas ar lūgtiem viesiem.
temperācija Oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai).
dzeguzene Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem vienpusīgā ķekarā.
reverss Otrā, pretējā (medaļas, monētas) puse.
pāri Otrā, pretējā pusē.
pusmežonīgs Pa pusei mežonīgs, primitīvs.
putēt Pacelties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām kā daļiņām).
aizdarīt Padarīt (priekšmetu) no ārpuses nepieejamu; aiztaisīt.
apmuļļāt Padarīt mazliet netīru (no virspuses, no ārpuses).
apraibināt Padarīt raibu (no virspuses, vairākās vietās).
apsausināt Padarīt sausāku (no virspuses); apsusināt.
nosausināt Padarīt sausu (kā) virsmu, ārpusi.
apslapināt Padarīt slapju, mitru (no virspuses).
pacele Padziļinājums ceļa locītavas iekšpusē.
papusdienot Paēst pusdienas.
apgrozīt Pagrozīt gan uz vienu, gan uz otru pusi, arī apkārt (parasti aplūkojot).
pakaļpuse Pakaļējā puse, pakaļējā daļa.
hromatiskā gamma pakāpeniski augšupejošu vai lejupejošu mūzikas skaņu virkne, kurā atstatums starp skaņām nepārsniedz pustoni.
raust Pakāpeniski virzīt vienkopus (ko irdenu, izkliedētu), parasti ar rokām vai kādu rīku.
apdedzināt Pakļaut liesmu iedarbībai (visapkārt, no virspuses).
izrēķināties Pakļaut smagam (parasti ārpustiesas, fiziskam) sodam vai patvaļīgai vardarbībai, arī nogalināt.
resgalīgs Palaidnīgs, nerātns (parasti par bērniem, pusaudžiem).
resgalis Palaidnis, nerātnis (parasti bērns, pusaudzis).
ķermenis Pamatdaļa, korpuss (piem., mašīnai).
nopamatot Pamatot (vispusīgi, pārdomāti).
aizstāvēt Pamatot, izklāstīt publiskā apspriedē (piem., diplomdarba, bakalaura, maģistra darba) galvenos principus un atspēkot izteiktos iebildumus.
iebīdīt Panākt (parasti mudinot, pieskaroties no mugurpuses), ka (kāds) ieiet (kur iekšā).
svilināt Panākt (piem., liekot klāt ko degošu, karstu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses.
šķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrs) strauji virzās uz vairākām pusēm.
uzirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti no virspuses, irdens.
šķiebt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nosveras, izliecas, sagriežas uz vienu pusi.
uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek sajaukts, uzvēršot virspusē (tā) dziļāku slāni.
nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) nožūst no (kā) virsmas, ārpuses.
sadabūt Panākt, ka (kas) atrodas kopā, vienkopus.
valstīt Panākt, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (piemēram, par vēju, viļņiem).
satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); arī sasēdināt.
uztupināt Panākt, ka novietojas tupus vai sēdus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
traipīt Panākt, pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; radīt traipus.
pačūlija Panātru dzimtas puskrūms ar sīkiem bālganiem ziediem (Dienvidaustrumāzijā).
apostīt Paostīt (visapkārt, no visām pusēm).
smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piem., slīpēšanai, pulēšanai.
kulda Paplašinājums kurtuves abos sānos (ārpus krāsns mutes); bedre krāsns priekšā.
pusliels Parasti savienojumā "līdz puslielam vai puslieliem": aptuveni līdz liela jeb apakšstilba vidusdaļai.
pusstilbs Parasti savienojumā "līdz pusstilbam vai pusstilbiem": līdz stilba vidusdaļai.
griezt Parasti savienojumā ar "apkārt", "otrādi": vērst (uz pretējo pusi).
kulinārija Pārdošanai paredzēti ēdieni vai to pusfabrikāti.
sadzīt Pārdzīt (lopus) no ganībām mājās.
perestroika Pārkārtojumi Padomju Savienības iekšpolitikā un ārpolitikā, kas sākās 20. gs. 80. gadu otrajā pusē; pārbūve.
apsudrabot Pārklāt (no virspuses) ar sudraba kārtu.
apmūrēt Pārklāt ar mūri (no ārpuses).
pārsiet Pārklāt un apsiet (no virspuses).
pieķept Pārklāties (no iekšpuses, iekšpusē), ar ko mīkstu, ķepīgu.
pieglumēt Pārklāties (no iekšpuses) ar ko glumu.
piekvēpt Pārklāties (no iekšpuses) ar kvēpiem, sodrējiem.
piedegt Pārklāties (no iekšpuses) ar piedeguma, daļēji pārogļojušās vielas kārtu.
pierūsēt Pārklāties (no iekšpuses) ar rūsu.
apsūbēt Pārklāties (no virspuses) ar oksidēšanās produktu kārtu.
appelēt Pārklāties (no virspuses) ar pelējumu.
apledot Pārklāties ar ledu (no virspuses, visapkārt).
aprūsēt Pārklāties ar rūsu (visapkārt, no virspuses).
mest kūleni Pārmesties pār galvu (piem., no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
pārmest kūleni Pārmesties pār galvu (piem., no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
pārliekamais kalendārs pāršķirams galda kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas lappuses vai lapas.
apgriezt Pāršūt (apģērbu), liekot kreiso pusi uz āru.
pusdienlaiks Pārtraukums (darba vietā) pusdienošanai.
pusdienu pārtraukums pārtraukums darba dienas vidū, kas paredzēts pusdienošanai.
apogļoties Pārvērsties par ogli (no virspuses).
kūļāties Pārvietoties, virzīties, kustinot šurp turp, no vienas puses uz otru kājas.
apvilkt Pārvilkt (no virspuses).
kultūrizglītība Pasākumu kopums, lai nodrošinātu bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanos kultūras jomā, viņu radošo spēju attīstīšanu gan mācību iestādē, gan ārpus tās, kā arī sagatavotu kultūras darba speciālistus.
Amerika Pasaules daļa rietumu puslodē, kas sastāv no diviem kontinentiem.
Eiropa Pasaules daļa ziemeļu puslodē, kas kopā ar Āziju veido Eirāzijas kontinentu.
parinde Paskaidrojums, piezīme, norāde zem teksta lappuses apakšā.
izmanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) iziet (no kurienes, kur u. tml.); izlavīties.
atmanīties Paslepus (piem., izdevīgā brīdī) atnākt, atsteigties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai steigšus atiet nost.
aizšmaukt Paslepus aiziet, aizbēgt.
ielavīties Paslepus ievirzīties (kur iekšā).
izšmaukt Paslepus iziet, izbēgt (no kurienes, kur u. tml.).
palavīties Paslepus lavīties, pavirzīties.
pārlavīties Paslepus pāriet, pārkļūt (pāri kam, pār ko).
pārmanīties Paslepus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pielavīties Paslepus pievirzīties; piezagties.
sačukstēties Paslepus runāt (piem., par kādu notikumu).
lavīties Paslepus virzīties; zagties.
uzmanīties Paslepus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); paslepus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
šmaukt Paslepus, zagšus iet, doties prom; arī bēgt.
izlavīties Paslepus, zagšus iziet, izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
pakluss Paslepus.
paslepen Paslepus.
paslepšus Paslepus.
pasāts Pastāvīga virziena pret ekvatoru vērsts tropu vējš, kas ziemeļu puslodē pūš ziemeļaustrumu, bet dienvidu puslodē – dienvidaustrumu virzienā.
šopēcpusdien Pašreizējā pēcpusdienā, pašreizējās dienas pēcpusdienā.
mājasdarbs Patstāvīgi veicams mācību vingrinājums, kas skolēnam jāizpilda ārpus mācību stundas laika.
mājas darbs patstāvīgi veicams mācību vingrinājums, ko skolēnam jāizpilda ārpus mācību stundas laika; mājasdarbs.
nodrupums Paveikta darbība, rezultāts --> nodrupt; nodrupusī vieta.
novērst Pavērst, pagriezt prom, uz citu pusi (piem., skatienu, acis).
pa virsu (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
pa virspusi (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
pašķirt Pavirzīt, paliekt uz abām pusēm (piem., augus, to daļas), izveidojot šķirtni.
no virspuses pēc ārējām pazīmēm, pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā.
uznirt Pēc ieniršanas, iegrimšanas uzvirzīties ūdens virspusē.
gudrības zobs pēdējais lielais dzeroklis katrā žokļa pusē, kas izaug parasti 18–25 gadu vecumā.
uzpeldēt Peldot uzvirzīties ūdens virspusē; arī uznirt.
producents Persona, kas organizē kinofilmas uzņemšanas finansiālo pusi.
Eiropas Parlamenta šveicars persona, kas tērpusies uniformā – melnā frakā un baltā kreklā ar baltu tauriņu un sudraba ķēdi un kas EP frakciju un parlamentāro komiteju sēdēm piegādā vēstules un dokumentus, ierāda deputātiem vietas, kā arī nodod deputātu palīgu vai frakciju sūtītās ziņas.
izpētīt Pētot izzināt, iegūt vispusīgu informāciju (parasti zinātnē).
uzslieties Piecelties sēdus, arī pussēdus.
krējums Piena tauku koncentrāts, kas nostājas piena virspusē.
piesērēt Piepildīties, pārklāties no iekšpuses ar nogulsnējumiem, netīrumiem.
pakaulēties Pierunājot, pārliecinot vienam otru kādu laiku, censties vienoties par abām pusēm pieņemamu cenu.
kaulēties Pierunājot, pārliecinot vienam otru, censties vienoties par abām pusēm pieņemamu cenu.
atsiet Piesienot (ko), nostiprināt; sasiet mugurpusē.
marginālija Piezīme uz grāmatas vai manuskripta lappuses malas.
izvērst Pilnīgi apvērst (ar iekšpusi uz āru, otrādi u. tml.).
kvartāls Pilsētas apbūves daļa, ko no četrām pusēm norobežo ielas.
urbanizācija Pilsētas, rūpniecības centram raksturīgu iezīmju radīšana (vidē ārpus pilsētām).
krīklis Pīļu dzimtas vismazākais putns pelēkbrūnā vai melnbrūnā krāsā ar baltu vēderpusi [Anas crecca].
sākums Pirmās rindas, lappuses, pirmais nodalījums (piem., rakstā, grāmatā, tekstā), arī šādu rindu, lappušu, nodalījuma saturs; pirmās taktis, pirmā epizode u. tml. (skaņdarbā).
rumulēt Pirmoreiz pavasarī izlaižot lopus ganībās, pēc paražas (kādu) apliet ar ūdeni.
zeltplekste Plakana jūras zivs ar sarkaniem vai oranžiem plankumiem izraibinātu ķermeņa vienu, bet baltu – otru pusi [Platessa platessa].
plekste Plakana, plata jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē; bute.
bute Plakana, plata jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē; plekste.
virsma Plaknes, tās daļas ārpuse (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi.
izkārtne Plāksne iestādes vai uzņēmuma ārpusē ar informāciju par tā nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
zodturis Plāksnīte ar padziļinājumu, ko piestiprina vijoles, alta korpusam, lai spēlējot pieturētu instrumentu ar zodu.
opozīcija Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes).
pretstāve Planētas atrašanās Saulei pretējā pusē (skatoties no Zemes); opozīcija (2).
žilete Plāns, divpusējs asmens sejas (bārdas), arī citu ķermeņa daļu apmatojuma skūšanai; šāds asmens kopā ar turekli.
izvērst Plaši, daudzpusīgi attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.); detalizēti izveidot.
vēriens Plašums, daudzpusība (domām, interesēm, spējām u. tml.).
avēnija Plata iela, kam abās pusēs iestādīti koki (Francijā, ASV un dažās citās valstīs).
vilks Plēsēju kārtas dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, druknu kaklu, īsu purnu, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali [Canis lupus].
apskalot Plūstot garām vai atrodoties blakus, apņemt, skart (visapkārt, no visām pusēm) – par ūdeņiem.
izplūst Plūstot izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm.
metālplasts Polimēru kompozītmateriāls – metāla loksne, kas no vienas vai abām pusēm pārklāta ar polimēru slāni.
reālpolitiķis Politiķis, kas realizē reālpolitikas principus.
sufražisms Politiska kustība Anglijā un ASV 19. gs. 2. pusē – 20. gs. sākumā, kuras mērķis bija panākt vēlēšanu tiesību piešķiršanu sievietēm.
sociāldemokrātija Politisks virziens, kas radās 19. gs. otrajā pusē kā strādnieku kustība un kas aizstāv ideju par pakāpeniskas evolūcijas ceļā sasniedzamu demokrātisko sociālismu.
silksnis Polsterējums zirga saku iekšpusē.
tranzistors Portatīvs radiouztvērējs, kura konstrukcijā ir pusvadītāju ierīces.
pluss Pozitīvā puse, priekšrocība, arī labums.
ķēķis Praktiskā, organizatoriskā u. tml. puse.
apgrozāmie līdzekļi preces naudas līdzekļi utt., kas paredzēti tūlītējai izmantošanai uzņēmumā vai realizēšanā ārpus tā.
pretinieks Pretējā puse bruņotā cīņā, karā, šās puses bruņotie spēki.
opozīcija Pretējā, kritizējošā puse.
sadursme Pretējus spēkus, pretējas puses pārstāvošu cilvēku saskare, izmantojot fizisku iedarbību, arī ieročus, vardarbību.
priekšpuse Priekšējā (kā) puse.
priekša Priekšējā daļa, arī puse (piem., priekšmetam, telpai).
iekšā Priekšmeta iekšpusē; vielā, audos, materiālā u. tml.
nasta Priekšmets, priekšmetu kopums (savākts vienkopus, sastiprināts u. tml.), kas nesot jāpārvieto.
sirpis Priekšmets, veidojums, kam ir pusloka forma ar sašaurinājumu galos.
averss Priekšpuse (monētai vai medaļai).
mugurpuse Priekšpusei vai apakšpusei pretējā (priekšmeta) puse, daļa.
rāvējslēdzēja princips princips automašīnu kustībā, kad vienā joslā kustību turpina secīgi viena automašīna no labās, otra – no kreisās puses.
karsts Procesu kopums ūdenī šķīstošos iežos (piem., dolomītā, ģipšakmenī) un tā izpausmes formas zemes virspusē.
neformālā izglītība programmas, kas rada iespēju apgūt prasmes, attīstīt personību, socializēties u. tml. ārpus formālās izglītības.
polšs Pudele degvīna; pusstops.
vākties Pulcēties, nākt, braukt vienuviet, vienkopus; lasīties [2] (1).
stāvpulkstenis Pulkstenis, kas ir iemontēts paaugstā korpusā un ir novietojams uz grīdas.
sešpadsmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc divpadsmitiem, četri pēcpusdienā.
četri Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc pusnakts; četras stundas pēc divpadsmitiem; sešpadsmit.
astoņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms divpadsmitiem vai četras stundas pirms pusnakts; divdesmit.
divdesmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms pusnakts; astoņi vakarā.
četrpadsmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc divpadsmitiem, divi pēc pusdienas.
divi Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc pusnakts; divas stundas pēc divpadsmitiem; četrpadsmit.
desmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pirms divpadsmitiem; divas stundas pirms pusnakts.
nulle Pulksteņa laika moments: divu diennakšu mija; pusnakts.
septiņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc divpadsmitiem, pieci pēcpusdienā.
pieci Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc pusnakts vai piecas stundas pēc divpadsmitiem.
deviņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pirms pusnakts.
divpadsmit Pulksteņa laika moments: pusdiena vai pusnakts (divdesmit četri).
septiņi Pulksteņa laika moments: septiņas stundas pēc pusnakts vai septiņas stundas pēc divpadsmitiem.
seši Pulksteņa laika moments: sešas stundas pēc pusnakts vai sešas stundas pēc divpadsmitiem.
astoņpadsmit Pulksteņa laika moments: sešas stundas pirms pusnakts.
trīs Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc pusnakts; trīs stundas pēc divpadsmitiem; piecpadsmit.
deviņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms divpadsmitiem; trīs stundas pirms pusnakts (divpadsmitiem).
trīspadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc divpadsmitiem; viens pēcpusdienā.
viens Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc pusnakts; viena stunda pēc divpadsmitiem; trīspadsmit.
pusviens Pulksteņa laiks: divpadsmit un trīsdesmit minūtes vai trīsdesmit minūtes pāri pusnaktij.
lādiņš Pulvera pildījums (patronas čaulā), sprāgstvielas pildījums (šāviņa, mīnas, bumbas) korpusā.
ielas puika pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām; piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
ielas zēns pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām; piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
kumeļa gadi pusaudža vecums.
saulesakmens Puscaurspīdīgs laukšpata paveids – minerāls, pusdārgakmens ar sarkanīgu vai zeltaini mirdzošu vizmojumu.
biznesa pusdienas pusdienas, ko ietur kopīgi ar darījumu partneriem; speciāls ēdienu piedāvājums (restorānos).
pusaplis Puse vai aptuvena puse no apļa.
pusceļš Puse vai aptuvena puse no attāluma starp diviem objektiem.
pusauss Puse vai aptuvena puse no auss.
pusdzīve Puse vai aptuvena puse no cilvēka mūža, nodzīvotā laika.
puscūka Puse vai aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
pusglāze Puse vai aptuvena puse no glāzes tilpuma.
pusstāvs Puse vai aptuvena puse no kādā stāvā izvietotajām telpām.
puslaiks Puse vai aptuvena puse no kādai norisei paredzētā vai vajadzīgā laika.
pusklaips Puse vai aptuvena puse no klaipa.
puskukulis Puse vai aptuvena puse no kukuļa.
pusloks Puse vai aptuvena puse no loka; pusaplis.
pusmuca Puse vai aptuvena puse no mucas tilpuma.
pusapgrieziens Puse vai aptuvena puse no pilna apgrieziena.
puspagrieziens Puse vai aptuvena puse no pilna pagrieziena.
puspudele Puse vai aptuvena puse no pudeles tilpuma.
pussprīdis Puse vai aptuvena puse no sprīža.
pusvalsts Puse vai aptuvena puse no valsts.
pusceļš Puse vai aptuvena puse no veicamā ceļa, attāluma.
pusceļš Puse vai aptuvena puse no veicamā darba, darbības.
pustik Puse vai aptuvena puse.
pusdarbs Puse vai aptuveni puse darba; iesākts, bet līdz galam vēl nepaveikts darbs.
pusacs Puse vai aptuveni puse no acs.
puskoks Puse vai aptuveni puse no koka stumbra.
pusmasts Puse vai aptuveni puse no masta garuma.
puszviļus Pusguļus, pussēdus.
pusstops Puslitra pudele ar degvīnu; puslitrs degvīna.
ziemeļu puslode puslode, kas veidojas, nosacīti sadalot Zemeslodi pa ekvatoru.
dienvidu puslode puslode, kas veidojas, nosacīti sadalot Zemeslodi pa ekvatoru.
Zemes ziemeļu un dienvidu puslodes puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa ekvatora līniju.
Zemes austrumu un rietumu puslodes puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa Griničas meridiānu.
spoku stunda pusnakts, retāk dienas vidus.
izpūt Pūstot sabojāties (parasti no iekšpuses); pūstot kam, sabojāties (par vidu, iekšpusi).
saules baterija pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
ieputināt Putinot apņemt no visām pusēm (ar sniegu, smiltīm).
apputināt Putinot pārklāt vai apņemt (ar sniegu no visām pusēm).
paputēt Putot mazliet izkaisīties (uz visām pusēm).
slapjā puve puve, kuras rezultātā auga audi pārvēršas pusšķidrā masā.
translācija Radiofonijā un televīzijā – pārraide no vietas, kas atrodas ārpus studijas; signālu, programmu pārraide pa vadu, kabeļu tīklu u. tml.
pildspalva Rakstāmrīks, kura korpusā iepildāma tinte.
lodīšu pildspalva rakstāmrīks, kura korpusā iepildīta speciāla pasta.
kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
lappuse Rakstīts vai iespiests teksts (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas vienā pusē.
izrāpties Rāpjoties, arī rāpus izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
uzrāpties Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
ierāpties Rāpjoties, arī rāpus, rāpojot ievirzīties (kur iekšā).
norāpot Rāpojot vai rāpus veikt (kādu attālumu).
norāpot Rāpojot, arī rāpus virzīties (pa kurieni), novirzīties lejā, nost u. tml.
aizrāpties Rāpus, arī rāpjoties aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīties nost.
parāpties Rāpus, arī rāpjoties pavirzīties.
transportieris Rasēšanas instruments – lineāls ar 180 grādos iedalītu pusapli leņķu mērīšanai un atzīmēšanai.
konsuls Rātskungs (piem., Rīgā līdz 19. gs. otrajai pusei).
svētsolījums Reliģisks solījums, ar ko cilvēks apņemas veikt kādas darbības, ievērot kādus principus.
demokratizācija Reorganizēšana uz demokrātiskiem pamatiem, ieviešot demokrātijas principus.
kazačoks Ritmiski ātra ukraiņu vai krievu tautas deja, kurā solists no tupus stāvokļa pārmaiņus iztaisno vienu, tad otru kāju.
harmonikas Rokās turams taustiņinstruments, kuram pogu klaviatūra ir korpusa abās pusēs un skaņu rada vibrējošas metāla mēlītes; ermoņikas.
sirpis Roku darbarīks, piem., labības, zāles griešanai – rokturī iestiprināts, puslokā izliekts asmens ar sašaurinātu galu.
plakete Rotājums, piemiņas vai atšķirības zīme – maza, taisnstūra formas dekoratīva plāksnīte ar reljefu attēlu vienā pusē.
juvelierizstrādājums Rotas lieta vai priekšmets, kas izgatavots no dārgmetāla vai dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem u. tml.
appētīt Rūpīgi aplūkot (no visām pusēm); nopētīt.
metāllietuve Rūpnīca vai cehs, kur lejot (kausētu metālu) izgatavo metāla detaļas vai pusfabrikātus.
ārpasaule Sabiedrība, vide, kas atrodas (kā) ārpusē.
divspēle Sacensības (piem., tenisā, badmintonā), kurās katrā pusē spēlē divi spēlētāji; dubultspēle.
dubultspēle Sacensības (piem., tenisā, badmintonā), kurās katrā pusē spēlē divi spēlētāji.
ceturtdaļfināls Sacensības, sacensību posms, kurā nosaka pusfināla dalībniekus.
neizšķirts Sacensību rezultāts, kurā neviena puse negūst pārsvaru.
akadēmiskā laiva sacīkšu laiva ar kustīgu soliņu un duļļiem, kas izvirzīti ārpus borta.
paklīst Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti virzoties uz dažādām pusēm).
pasaules koks saite starp divām pasaules pretējām pusēm – debesīm un zemi, cilvēkiem un dzīvniekiem, labo un ļauno.
staigājoša enciklopēdija saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
dzīva enciklopēdija saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
uz visām kantēm saka par daudzpusīgu, vispusīgu cilvēku, dažādām viņa prasmēm.
nūja ar diviem galiem saka par ko, kam ir divas atšķirīgas, pretējas puses.
otrā jaunība saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
apkalst Sakalst (no ārpuses, virspuses).
nostāties Sakrāties, atrasties (parasti ūdens) virspusē un nenogrimt.
apsalt Salā tikt mazliet bojātam (no virspuses, visapkārt).
sams Saldūdens zivs ar garu bezzvīņu ķermeni, no virspuses saplacinātu galvu un diviem gariem taustekļiem pie augšžokļa [Silurus glanis].
notupties Saliecot ceļgalus, novietoties tupus.
sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
paklusām Samērā klusu; arī paslepus; paklusi, paklusu.
naktstārps Samērā liela, sarkanīga slieka, kas naktīs mēdz izlīst augsnes virspusē.
paslepus Samērā slepus, tā, ka citi nepamana.
paviegls Samērā virspusējs, nenopietns, bez dziļāka satura.
ielenkt Sanākt, saskriet u. tml. (kam) apkārt, neļaujot (tam) aiziet; ierobežot no vairākām pusēm, neļaujot (kam) aiziet.
spārns Sānu daļa, sānu korpuss (celtnei).
pampums Sapampusī vieta; tūska.
iradiācija Sāpju izplatīšanās organismā ārpus tieši bojātās vai slimības skartās vietas.
nolasīties Sapulcēties, sanākt vienkopus; salasīties [2].
bērnurīts Sarīkojums bērniem (ar priekšnesumiem, rotaļām u. tml.), kas notiek priekšpusdienā.
bērnu rīts sarīkojums, koncerts (bērniem), kas notiek dienas sākumā (līdz pusdienai).
iztrūdēt Satrūdēt (viscaur vai no iekšpuses).
iztrunēt Satrunēt (viscaur vai no iekšpuses).
iztrupēt Satrupēt (viscaur vai no iekšpuses).
rolkeris Sauskravas kuģis, kurā krava tiek ievesta un izvesta caur vārtiem kuģa korpusā.
pussala Sauszemes daļa, kas iestiepjas ūdenstilpē un ko no trim pusēm apņem ūdens.
sala Sauszemes teritorija, ko no visām pusēm norobežo ūdenstilpe.
apkopot Savākt vienkopus, apvienot.
sakopot Savākt vienkopus, savienot, sagrupēt kādā veselumā.
bilance Savstarpēji saskaņojamu rādītāju sistēma, kuras abām pusēm optimāli jābūt vienādām, līdzsvarotām.
meža tulpes savvaļas tulpes ar nelieliem, iekšpusē dzelteniem un ārpusē zaļganiem ziediem.
pasāža Segta pāreja (starp ēkām); šāda pāreja ar abās pusēs izvietotiem veikaliem, kafejnīcām u. tml.
krustsēja Sēja, kurā pusi sēklu sēj lauka garenvirzienā, bet otru pusi – šķērsvirzienā.
vaigs Sejas daļa starp aci un apakšžokli vienā vai otrā deguna pusē.
olekts Sena garuma mērvienība (no elkoņa līdz pirkstu galiem jeb aptuveni pusmetrs), ko izmantoja galvenokārt audumu mērīšanai.
trāķieši Sena indoeiropiešu cilšu grupa, kas apdzīvoja Eiropas dienvidaustrumu zemes – Trāķiju, kā arī Balkānu pussalas ziemeļaustrumus un Mazāzijas ziemeļrietumu daļu.
puspūrs Sena tilpuma mērvienība – puse no pūra [1].
ājurvēda Senās Indijas dziedniecības sistēma, kurā izmanto dabas līdzekļus, ievēro noteiktus uztura un dzīvesveida principus.
lapiņsēne Sēne, kurai cepurītes apakšpusē starveidā ir izvietotas plātnītes.
stobriņsēnes Sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida veidojumi, kuros attīstās sporas; stobriņu sēnes.
lapiņu sēnes sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir starveidā izvietotas plātnītes; lapiņsēnes.
sirēna Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne (pa pusei putns, pa pusei sieviete), kas ar savām dziesmām apbūrusi jūrniekus un ievilinājusi bīstamās vietās, kur tie gājuši bojā.
kitāra Sens grieķu strinkšķināminstruments, kas sastāv no korpusa un uz tā uzvilktām 7–18 stīgām.
mīļākā Sieviete, ar kuru kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības.
radzene Sīks neļķu dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms ar pretējām lapām un baltiem ziediem.
lemurs Sīks vai vidēji liels puspērtiķis ar smailu purniņu un garu, kuplu asti, kas dzīvo mežos Madagaskarā un Komoru salās.
rodonīts Silikātu grupas minerāls sārtā krāsā; pusdārgakmens, no kura izgatavo juvelierizstrādājumus.
līmplēve Sintētiska materiāla plēve ar krāsainu, rakstainu u. tml. virspusi un lipīgu apakšpusi.
polietilēns Sintētisks polimērs – bezkrāsaina, puscaurspīdīga viela, ko iegūst, polimerizējot etilēnu.
pārsitiens Sirds ritma traucējums – ārpuskārtas sirds muskulatūras saraušanās.
valdības krīze situācija valstī, kad agrākā valdība atkāpusies, bet jauna valdība vēl nav sastādīta.
pussimts Skaitlis 50; puse no simta.
divarpus Skaitlis, ciparu kopa 2 ½ – divi ar pusi; šāds daudzums, skaits.
piecarpus Skaitlis, ciparu kopa 5 ½ – pieci ar pusi; šāds daudzums, skaits.
pussimts Skaits, daudzums 50; puse vai aptuvena puse no simta.
mažors Skaņkārta, kurai skaņas izkārtotas šādā secībā: tonis, tonis, pustonis, tonis, tonis, tonis, pustonis un pirmā, trešā, piektā pakāpe veido lielo trijskani; pretstats: minors.
hromatisms Skaņkārtas diatoniskās pakāpes paaugstinājums vai pazeminājums ar diēzu vai bemolu par pustoni.
spoguļskapis Skapis, kura durvju ārpusē ir iestiprināts spogulis vai spoguļi.
lūrēt ar vienu aci skatīties slepus, zaglīgi (uz ko).
pretskats Skats (uz ko) perpendikulāri (tā) priekšpusei.
rampa Skatuves apgaismošanas aparatūra, kas atrodas skatuves grīdas priekšējā malā un ir aizsegta skatītāju zāles pusē.
sprands Skausta augšējā daļa, kakla mugurpuse.
jaunie naturālisti skolēni (padomju iekārtā), kas ārpusklases darbā nodarbojās ar dabas pētīšanu, lauksaimniecību, dārzkopību u. tml.
apskrambāt Skrambājot savainot; skrambājot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
apskrāpēt Skrāpējot savainot; skrāpējot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
apskrubināt Skrubinot atdalīt, apgrauzt (no virspuses, visapkārt).
zemcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma; bareljefs, pretstats: augstcilnis.
augstcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu vairāk par pusi no sava biezuma, pretstats: zemcilnis.
apslaucīt Slaukot notīrīt (no visām pusēm, visapkārt), padarīt sausu (no virspuses).
izslaucīt Slaukot padarīt (parasti no iekšpuses) sausu, arī tīru, spodru.
aplauzt Slejās saliktu tekstu sadalīt lappusēs; izveidot (iespieddarba) lappusi.
slapstīties Slēpties, vairīties (no kā), dzīvojot, uzturoties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); bēguļot.
uzglūnēt Slepus (piemēram, no slēptuves) skatīties (uz kādu), piemēram, lai uzbruktu (par cilvēku).
aizstiept Slepus aiznest; nozagt.
noklausīties Slepus klausoties, uzzināt (citam teiktā saturu).
okšķerēt Slepus pārmeklēt, censties (ko) atrast.
paglūnēt Slepus paskatīties, pavērot; naidīgi, cieši paskatīties.
glūnēt Slepus skatīties uz medījumu, gaidot izdevīgu brīdi, lai tam pēkšņi uzbruktu (par dzīvniekiem).
glūnēt Slepus skatīties, novērot.
noskatīties Slepus skatoties, uzzināt (ko).
uzšmaukt Slepus uziet.
aizlavīties Slepus, citiem neredzot, aiziet, aizskriet.
iešmaukt Slepus, neatļauti ieiet, iebēgt (kur iekšā).
saperināt Slepus, pakāpeniski un neatlaidīgi izveidot (piem., rīcības plānu), parasti, lai kādam kaitētu.
slepen Slepus.
slepšus Slepus.
apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu; mazliet noslīpēt.
izrēķināšanās Smags (parasti ārpustiesas, fizisks) sods vai patvaļīga vardarbība, kas nereti saistīta ar nogalināšanu.
glazē Smalka, mīksta āda ar gludu un spīdīgu virspusi.
diakonija Sociālās aprūpes darbs baznīcas draudzē vai ārpus tās.
špalera Speciāli nostādīta cilvēku rinda abpus ceļam, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
osmotiskais spiediens spēks, kas spiež šķīdinātāju no mazāk koncentrēta šķīduma caur puscaurlaidīgu membrānu pāriet uz koncentrētāku šķīdumu.
vienspēle Spēle (piem., tenisā, golfā, badmintonā), kur katrā pusē spēlē viens spēlētājs.
naglenes Sporta apavi vieglatlētiem ar asām tapām zoles ārpusē, lai novērstu slīdēšanu; naglu kurpes; nagliņkurpes.
naglu kurpes sporta apavi vieglatlētiem ar asām tapām zoles ārpusē, lai novērstu slīdēšanu.
visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas; šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; kosmoss.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa starptautiska tiesa, kas skata personu vai valstu iesniegumus, ja valsts ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību koncencijā noteiktās pilsoniskās un politiskās tiesības.
bisektrise Stars, kas iziet no leņķa virsotnes un dala šo leņķi uz pusēm.
kreilība Stāvoklis (cilvēkam), kad vadošā ir ķermeņa kreisā puse.
auts Stāvoklis sporta spēlē, kad bumba atrodas ārpus laukuma līnijām.
ņudzoņa Stāvoklis, kad (kas) ņudz, atrodas (kur) vienkopus lielā daudzumā.
izomērija Stāvoklis, kad kādam radioaktīvam elementam ir vairāki atomu kodolu paveidi ar dažādiem pussabrukšanas periodiem.
ledusstikls Stikls ar vienā pusē mākslīgi veidotu rakstu, kas padara stiklu necaurredzamu; ledus stikls.
šerijs Stiprināts sausais, pussausais vai deserta vīns no noteiktu šķirņu baltajām vīnogām; attiecīgā vīna šķirne; heress.
heress Stiprināts sausais, pussausais vai deserta vīns no noteiktu šķirņu baltajām vīnogām; attiecīgā vīna šķirne; šerijs.
sterlete Storu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu ķermeni, muti galvas apakšpusē un četriem taustekļiem mutes priekšā [Acipenser ruthenus].
apmest Strauji apgriezt, apvērst uz otru pusi, otrādi; apgāzt.
apsviesties Strauji apgriezties (uz pretējo pusi, otrādi u. tml.).
atsviest Strauji atvirzīt (atpakaļ, uz mugurpusi).
pajukt Strauji izkliedēties, tikt izkliedētam uz visām pusēm; juceklīgi izklīst.
putot Strauji maisīt (šķidru vai pusšķidru masu), lai radītu putas vai gaisīgu, putainu konsistenci.
lēkt Strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) – par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
apsviest Strauji, ar sviedienu apgriezt, apgāzt (uz pretējo pusi u. tml.).
pretstraume Straume, kuras virziens ir pretējs attiecīgās teritorijas valdošo vēju, kā arī stabilu virspusējo straumju virzienam.
mandolīna Strinkšķināmais mūzikas instruments ar bumbierveida korpusu un (parasti) četriem pāriem stīgu.
lauta Strinkšķināmais stīgu instruments ar ovālu korpusu.
nosusināt Susinot padarīt sausu (kā) virsmu, ārpusi.
pusmārciņa Svara mērvienība – puse mārciņas (aptuveni 200 gramu).
pārsvērties Sveroties uz vienu pusi, zaudēt līdzsvaru.
šķiebties Svērties uz kādu pusi, kļūt šķībam.
apsvilināt Svilinot, apdedzinot apmatojumu, apstrādāt (no virspuses dzīvnieka ķermeni).
mute Šāda atvere dzīvnieka galvas priekšpusē.
šimpus Šaipus.
šaipusē Šajā pusē, apvidū.
uzstobre Šaujamieroča detaļa, kas piestiprināta stobra virspusē.
sāns Šī ķermeņa daļa (dzīvniekiem); labā vai kreisā ķermeņa puse (dzīvniekiem).
osmoze Šķīdinātāja pāreja caur puscaurlaidīgu starpsieniņu (piem., asinsvadu) uz augstākas koncentrācijas šķīdumu.
šķobīties Šķiebties uz vienu vai otru pusi; kļūt šķībam un nestabilam.
uzšķirt Šķirot atrast (noteiktu vietu, lappusi grāmatā, bloknotā u. tml.).
izšķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (piem., matus); izveidot (celiņu) matos.
pāršķirt Šķirot pārdalīt uz abām pusēm (parasti matus).
pāršķirt Šķirot pārlikt no vienas puses uz otru (piem., grāmatas, žurnāla lappuses).
aizšķirt Šķirt līdz noteiktai lappusei, vietai.
nošķīst Šķīstot izplatīties uz visām pusēm (piem., par šķidrumu, šļakatām).
redukcija Šūnu hromosomu skaita samazināšanās par pusi mejozē.
mašīndūriens Šūšanas paņēmiens, pēc kura dūrienu veido atpakaļejošā virzienā un pēc tam, virzot adatu pa kreiso pusi, izdur to uz priekšu no sākumpunkta.
pretnošuve Šuve, ko veido divas nošuves no pretējām pusēm.
zemvēja puse tā jahtas vai buru kuģa puse, kurā atrodas vēja piepūstās buras.
virsvēja puse tā jahtas vai buru kuģa puse, no kuras pūš vējš.
kreiss Tā, ka atrodas šajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu; tā, ka virzās vai ir vērsts šādā virzienā.
labs Tā, ka atrodas šajā pusē, ja tiek palūkots virzienā uz priekšu; tā, ka virzās šādā virzienā uz priekšu.
vispusīgs Tāds (cilvēks), kam ir plašas, daudzpusīgas zināšanas, intereses; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
bezprincipiāls Tāds (cilvēks), kam nav noteiktu principu; tāds, kas neievēro noteiktus principus.
puskreiss Tāds (futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra un kreisās puses spēlētāju.
puslabs Tāds (futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra un labās puses spēlētāju.
palielināts Tāds (intervāls), kas ir pustoni lielāks par attiecīgo tīro intervālu; tāds (akords), kura sastāvā ir šāds intervāls.
ārpusklases Tāds (pasākums, nodarbība), kas neietilpst obligātajā mācību programmā un tiek organizēts ārpus mācību laika.
zemsvītras Tāds (piem., vārda, teksta paskaidrojums), kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un ir atdalīts no tā ar taisnu svītru; parinde.
jātenisks Tāds (sēdus stāvoklis), kad sēdētāja kājas atrodas katra savā pusē priekšmetam, uz kura viņš sēž.
pamazināts intervāls tāds intervāls, kas ir par pustoni zemāks nekā attiecīgais tīrais intervāls; arī tāds, kura sastāvā ir šāds intervāls.
erudīts Tāds, kam ir dziļas, vispusīgas zināšanas.
serpentīnveida Tāds, kam ir izliekumi uz vienu un otru pusi.
pusapaļš Tāds, kam ir pusapļa forma vai pusaplim līdzīga forma; tāds, kam ir puslodes forma.
pussaules Tāds, kam ir pusapļa forma.
puslokveida Tāds, kam ir pusloka forma, veids.
plakans Tāds, kam ir raksturīgs vienpusīgums.
plikādas Tāds, kam kažokādas miecētā, gludā puse vērsta uz āru (par apģērbu).
virspusējs Tāds, kam nav dziļāka satura; tāds, kas nav būtisks, virspusīgs (1).
sekls Tāds, kam nav nozīmīga satura; tāds, kam domu un jūtu dziļuma; virspusējs.
plakātisks Tāds, kam piemīt plakātam raksturīgais primitīvisms, vienpusīgums.
ļodzīgs Tāds, kam raksturīga ķermeņa, tā daļu vairākkārtēja svēršanās uz vienu un otru pusi (par kustībām, stāvokli).
vērienīgs Tāds, kam raksturīgs plašums, daudzpusība (par domām, spējām u. tml.).
šaurs Tāds, kam trūkst daudzpusības, plašuma; vienpusīgs, aprobežots.
šaurs Tāds, kam trūkst vispusības, plašuma; tāds, kas aptver nelielu, ierobežotu (kā) daļu.
reversīvs Tāds, kam var mainīt kustības, darbības virzienu atpakaļ, uz pretējo pusi.
paviršs Tāds, kas (ko) dara bez pietiekamas rūpības, neuzmanīgi, virspusēji.
labisks Tāds, kas adījumā izadīts uz labo pusi (piem., par valdziņu, adījuma kārtu).
kreilisks Tāds, kas adījuma labajā pusē ir izadīts uz kreiso pusi (piem., par valdziņu, adījuma kārtu).
duplekss Tāds, kas apdrukā lapu no abām pusēm (piem., par kopētāju, kopēšanas veidu).
vienpusīgs Tāds, kas aptver tikai kādu vienu parādības pusi, vērsts pret ko vienu, vienā virzienā.
daudzpusīgs Tāds, kas aptver vairākas, daudzas nozares; tāds, kurā (kas) aplūkots, raksturots no dažādiem viedokļiem, dažādām pusēm.
sāns Tāds, kas atrodas (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa labajā vai kreisajā pusē.
objektīvs Tāds, kas atrodas ārpus subjekta sfēras, nav atkarīgs no tā.
ārējs Tāds, kas atrodas ārpusē, uz ārpusi (no kā) vai norobežo (ko) no apkārtnes; tāds, kas notiek ārpusē.
iekšējs Tāds, kas atrodas iekšpusē.
aizmugurējs Tāds, kas atrodas pakaļgalā, arī mugurpusē.
labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no aizmugures (par dzīvnieka ķermeņa, transportlīdzekļa daļām).
kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no aizmugures (piem., par dzīvnieka ķermeņa, transportlīdzekļa daļām).
kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no priekšpuses, priekšplāna (piem., par priekšmeta, telpas daļām).
labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no priekšpuses, priekšplāna.
kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots noteiktā virzienā (piem., par ūdenstilpes krastu, malu, ceļu); tāds, kuram ir šāds virziens uz priekšu.
labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā vai virzienā uz priekšu.
labs Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kas ir pretēja kreisajai (par cilvēka ķermeņa daļām); pretstats: kreisais.
kreiss Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kurā ir sirds (par cilvēka ķermeņa daļām); pretstats: labais.
mugurējs Tāds, kas atrodas tajā (ķermeņa daļas) pusē, kas ir tuvāk mugurai vai aizmugurē.
brīvdabas Tāds, kas atrodas vai notiek ārpus telpām.
virsējais Tāds, kas atrodas virs citiem, augstāk par citiem; tāds, kas skar (kā) virspusi; pretstats: apakšējais.
virspusējs Tāds, kas atrodas, noris (kā) virspusē, daļā, skar (kā) virspusi.
zemvēja Tāds, kas atrodas, noris jahtas vai buru kuģa pusē, pret kuru nepūš vējš; aizvēja, arī pavēja; pretstats: pretvēja.
subantarktisks Tāds, kas atrodas, noris, pastāv Zemes dienvidu puslodē starp antarktisko un mēreno joslu.
subarktisks Tāds, kas atrodas, noris, pastāv Zemes ziemeļu puslodē starp arktisko un mēreno joslu.
abpusējs Tāds, kas atrodas, notiek abās pusēs.
ārējs Tāds, kas atrodas, pastāv ārpus (kā) un iedarbojas no ārpuses, citurienes.
abpusējs Tāds, kas attiecas gan uz vienu, gan otru (pusi); savstarpējs.
ārštata Tāds, kas attiecas uz darbu ārpus štata, tāds, kas paredzēts tiem darbiniekiem, kas nav štatā.
divpusējs Tāds, kas attiecas uz diviem dalībniekiem, divām pusēm.
dorsāls Tāds, kas attiecas uz muguru, mugurpusi; tāds, kas atrodas mugurpusē vai vērsts uz mugurpusi.
trīspusējs Tāds, kas attiecas uz trim dalībniekiem, trim pusēm.
iela Tāds, kas darbojas, noris ārpus telpām, parasti gājējiem paredzētā joslā.
duplekss Tāds, kas dod iespēju reizē gan pieņemt, gan noraidīt ziņojumus; divpusīgs.
pārpasaulīgs Tāds, kas eksistē ārpus sajūtu, apziņas, pieredzes jomas, aiz galīgās pasaules robežām.
ārīgs Tāds, kas iedarbojas no ārpuses, ko lieto ārēji (par zālēm).
pārdomāts Tāds, kas iepriekš ir vispusīgi izanalizēts, izvērtēts.
konsekvents Tāds, kas ievēro noteiktus principus; noteikts, mērķtiecīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
tendenciozs Tāds, kas ir cieši saistīts ar kādu tendenci, pakļauts tai un kam piemīt vienpusība, trūkst objektivitātes.
pilns Tāds, kas ir pierakstīts, iezīmēts u. tml. līdz beigām, līdz pēdējai lappusei, arī tāds, kur ir daudz teksta, zīmējumu u. tml. (piem., par burtnīcu, kladi, grāmatu).
pusaugu Tāds, kas ir pusaudža vecumā (par cilvēku).
pusapaļš Tāds, kas ir puse no veselus desmitus apzīmējoša skaitļa.
padzīvojis Tāds, kas ir pusmūžā vai pāri pusmūžam; pavecs.
greizs Tāds, kas ir sašķiebies, sasvēries, sagriezies uz vienu pusi; šķībs.
svaigs Tāds, kas ir tīrs, spirdzinošs, arī tāds, kas ir ārpus telpām (par gaisu, gaisa plūsmu).
reālistisks Tāds, kas ir veidots, ievērojot reālisma (1) principus.
plašs Tāds, kas ir vērsts uz visām pusēm.
retrogrāds Tāds, kas ir vērsts, pārvietojas atpakaļ, uz pretējo pusi.
iela Tāds, kas mēdz uzturēties ārpus mājas (piem., klaiņojot pilsētā, pārkāpjot sabiedrībā pieņemtās normas).
ārpusskolas Tāds, kas nav saistīts ar skolu; tāds, kas notiek vai pastāv ārpus skolu sistēmas.
šķībs Tāds, kas nav taisns, bet ir nosvēries, izliecies, sagriezies uz vienu pusi.
daudznozīmīgs Tāds, kas nav vienpusīgs, vienveidīgs; tāds, kas ietver vairākus jēdzienus.
neitrāls Tāds, kas neiejaucas citu cilvēku attiecībās, strīdos; tāds, kas atturas nostāties kāda pusē.
vaļējs Tāds, kas nesedz vai tikai daļēji sedz pēdas virspusi (par apaviem).
vaļējs Tāds, kas no visām pusēm nav norobežots, tāds, kam nav sienu, jumta (par telpu, celtni).
slēgts Tāds, kas no visām pusēm norobežots, arī ierobežots.
ārpuszemes Tāds, kas noris, atrodas ārpus zemes.
izbraukums Tāds, kas notiek ārpus parastās darbības vai norises vietas.
ārkārtējs Tāds, kas notiek ārpus parastās secības, kārtības, arī paredzēts īpašam nolūkam.
ārkārtas Tāds, kas notiek ārpus parastās secības, kārtības.
patvarīgs Tāds, kas notiek pēc paša gribas, vienpusēji, bez saskaņošanas, arī izmantojot savu varu, tiesības.
atmugurisks Tāds, kas notiek virzienā uz aizmuguri vai ar mugurpusi pa priekšu.
iekšējs Tāds, kas pastāv (kā) iekšpusē un iedarbojas no iekšpuses.
transcendentāls Tāds, kas pastāv ārpus apziņas, pieredzes.
ārpusdzemdes Tāds, kas pastāv vai noris ārpus dzemdes.
ārpusķermeņa Tāds, kas pastāv vai noris ārpus ķermeņa.
pilnskanīgs Tāds, kas pastāv, izpaužas saskanīgā daudzveidībā, daudzpusībā.
ārējs Tāds, kas redzams no ārienes, ārpuses, tāds, ko ievēro vispirms (par izskatu, formu).
apustulisks Tāds, kas saistīts ar Jēzus Kristus apustuļu mācību.
korpuskulārs Tāds, kas sastāv no korpuskulām, saistīts ar tām.
pretimsēdošs Tāds, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
vienpusējs Tāds, kas skar, aptver tikai vienu pusi.
principiāls Tāds, kas stingri ievēro principus (2).
transatlantisks Tāds, kas šķērso Atlantijas okeānu, savieno tā krastus vai arī atrodas viņpus Atlantijas okeāna.
līkločains Tāds, kas vairākkārt virzās uz vienu un otru pusi vai uz augšu un leju; līkumains.
frontāls Tāds, kas vērsts ar priekšpusi pret skatītāju (piem., par celtni).
plakanisks Tāds, kas vērsts pret ko ar (priekšmeta) plakano, platāko pusi.
iela Tāds, ko valkā, lieto ārpus mājas, ārpus telpām.
divpusējs Tāds, ko veido divas izmantojamas, lietojamas daļas, puses; tāds, kas lietojams, izmantojams no abām pusēm.
pustumšs Tāds, kur ir pustumsa.
sakņains Tāds, kurā ir daudz sakņu (parasti par augsni); tāds, kur zemes virspusē stiepjas daudzas kokaugu saknes (par vietu).
nabadzīgs Tāds, kurā ir maz vērtīgu, derīgu, arī daudzveidīgu sastāvdaļu, elementu; vienpusīgs, aprobežots.
paviršs Tāds, kurā izpaužas nevērīga, virspusēja attieksme.
tranzistors Tāds, kura konstrakcijā ir šādas pusvadītāju lences.
neizšķirts Tāds, kurā neviena puse negūst pārsvaru (par sacensībām sporta spēlēs).
plašs Tāds, kura robežas atrodas tālu uz visām pusēm (par platību); tāds, kas aptver, aizņem lielu teritoriju, lielu vietu, lielu platību.
pusotrgadīgs Tāds, kura vecums ir pusotrs gads (viens gads un 6 mēneši).
taipusē Tajā apvidū, novadā u. tml.; tajā pusē.
kaija Tārtiņveidīgo kārtas vidēji liels ūdensputns ar slaidiem spārniem, baltu vēderpusi un paīsu, noapaļotu asti.
nebūtība Tas, kas atrodas ārpus dzīvības, esamības; nāve.
ār- Tas, kas atrodas ārpusē, ārpus tā, ko izsaka salikteņa otrā daļa.
aptaustīt Taustīt (visapkārt, no virspuses), lai ko izzinātu, pārbaudītu u. tml.
bretoņi Tauta, kas dzīvo Bretaņas pussalā (Francijā).
sāmi Tauta, Lapzemes (skandināvijas ziemeļu, Kolas pussalas rietumu daļas) pamatiedzīvotāji.
arābi Tautu grupa, kas galvenokārt apdzīvo Arābijas pussalu un Ziemeļāfriku.
karbonizēt Tekstilrūpniecībā – apstrādāt (vilnu, pusvilnu) ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem.
galvene Teksts lappuses vai tabulas augšējā daļā virs pārējā teksta.
tālsaruna Telefona saruna samērā lielā attālumā ārpus vietējās telefona centrāles ietvariem.
MTV Televīzijas kanāls, kas pārraida dažāda veida populāras mūzikas videoklipus un reklāmas.
kvantu ķīmija teorētiskās ķīmijas nozare, kas pēta ķīmisko savienojumu uzbūvi un īpašības, izmantojot kvantu mehānikas principus un metodes.
vēsturiskais materiālisms teorija, kas dialektiskā materiālisma principus piemēro vēstures zinātnei un socioloģijai.
lauki Teritorija ārpus pilsētu vai pilsētciematu robežām.
austrumi Teritorija, kas atrodas saules lēkta pusē, virzienā.
aptēst Tēšot padarīt gludu (visapkārt, no virspuses).
bibliotēkas abonements tiesības noteiktu laiku bibliotēkas grāmatas izmantot ārpus bibliotēkas.
pirmtiesības Tiesības, arī priekšrocības ko darīt, iegūt pirmajam, ārpus kārtas.
kazuistika Tiesību noteikšana (likumdošanā) pēc konkrētiem gadījumiem, ignorējot vispārējos principus.
vēršacs Tikai no vienas puses apcepta ola.
satīties Tikt apņemtam, parasti pilnīgi, no visām pusēm (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.).
izvērsties Tikt risinātam plaši, daudzpusīgi, vērsties plašumā (piem., par sarunu, debatēm).
aplīt Tikt saslapinātam, notraipītam (no virspuses), līstot kādam šķidrumam.
slīpraksts Tipogrāfisks raksts, kas ir slīps (uz labo pusi) un ko izmanto, lai izceltu kādu vārdu vai teksta daļu uz pārējā teksta fona; kursīvs [1].
kursīvs Tipogrāfisks raksts, kas ir slīps (uz labo pusi) un ko izmanto, lai izceltu kādu vārdu vai teksta daļu uz pārējā teksta fona; slīpraksts.
vēlā papuve tīrā papuve, kuru sāk apstrādāt jūnija otrajā pusē.
mediācija Trešās puses starpniecība divu pušu strīdā, lai panāktu vienošanos.
trīsarpus Trīs ar pusi.
tīrā kvinta trīsarpus toņu intervāls.
lobēlija Tropu vai subtropu lakstaugs (retāk puskrūms vai krūms) ar veselām, pamīšus augošām lapām, kura vairākas sugas audzē kā krāšņumaugu.
uzdambējums Ūdenskrātuve augšpus aizsprosta, dambja (piemēram, upē).
ūdensvistiņa Ūdensputns (nedaudz lielāks par mājas balodi), kam ir melns ķermenis ar šauru, baltu svītru sānos un sarkana piere un knābis [Gallinula chloropus].
bjefs Ūdenstilpes daļa hidrotehniskas būves (aizsprosta, slūžu) abās pusēs.
virsūdens Ūdeņi, kas atrodas zemes virspusē.
odere Ugunsizturīgs aizsargslānis, ar ko no iekšpuses izklāj krāsnis, kurtuves u. tml.
bandūra Ukraiņu tautas strinkšķināminstruments ar bumbierveida korpusu.
cistoskopija Urīnpūšļa iekšpuses izmeklēšana ar īpašu ierīci.
uz diviem gaņģiem uz divām (vairākām) pusēm vienlaikus (piem., ko darīt).
uz vairākiem gaņģiem uz divām (vairākām) pusēm vienlaikus (piem., ko darīt).
apkārt Uz pretējo pusi, pretējā virzienā (apgriezt, apvērst u. tml.).
hamburgers Uz pusēm pārgriezta apaļmaizīte, kurā ievietota cepta maltas gaļas ripiņa.
hotdogs Uz pusēm pārgriezta garena maizīte ar cīsiņu, ko pasniedz karstu.
vāks Uz pusēm pārlocīta (kartona vai cita materiāla) loksne dokumentu, rakstveida izziņu, lietišķo rakstu u. tml. glabāšanai.
kopā Uz vienu vietu, vienkopus (piem., virzīties, virzīt).
visapkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties, lūkoties u. tml.).
agresors Uzbrucēja puse, uzbrucējs; iebrucējs.
kolumntituls Uzraksts (grāmatas, žurnāla) lappuses augšgalā virs teksta.
uzrāpot Uzrāpties; rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
ganīt Uzraudzīt (parasti mājlopus), kuri izlaisti ganībās.
uztapsēt Uzstiprināt (tapsējamo materiālu), piemēram, mēbeles virspusē.
aptūkt Uztūkt, satūkt (visapkārt, no virspuses).
uzpeldēt Uzvirzīties (šķidruma, masas) virspusē (piemēram, karsējot).
uzburbuļot Uzvirzīties šķidruma virspusē burbuļu veidā.
uznākt Uzvirzīties ūdens virspusē.
iekšskats Uzzīmēta, atveidota u. tml. telpas iekšpuse.
jāņtārpiņš Vabole, kurai vēdera apakšpusē ir gaismu izstarojošs orgāns [Lampyris noctiluca].
pētīt Vācot informāciju, veicot novērojumus, eksperimentus, aptaujas u. tml., gūt vispusīgu, parasti jaunu, informāciju par ko, izzināt (ko).
dirižablis Vadāms gaisa kuģis ar dzinēju, kas sastāv no milzīga, ar gāzi pildīta korpusa un gondolas (pasažieriem, apkalpei).
absolūtais balsu vairākums vairāk nekā puse no nodotajām balsīm.
purināt matus vairākkārt bieži, strauji kustināt galvu uz vienu un otru pusi, parasti, lai atbrīvotu matus no kā.
grozīt Vairākkārt griezt no vienas puses uz otru; griežot mainīt (kā) stāvokli.
grozīties Vairākkārt griezties no vienas puses uz otru; vairākkārt mainīt stāvokli.
apkošļāt Vairākkārt košļājot, radīt bojājumus (no virspuses, visapkārt).
apkodīt Vairākkārt kožot, atdalīt, noēst (no virspuses, visapkārt).
ļodzīt Vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (piem., apakšdaļā nostiprinātu priekšmetu).
šķirstīt Vairākkārt liekt uz dažādām pusēm (apmatojuma, apspalvojuma daļas).
apcilāt Vairākkārt pacelt un apskatīt (visapkārt, no visām pusēm).
izgrozīt Vairākkārt pagriezt (transportlīdzekli) uz vienu vai otru pusi.
izgrozīties Vairākkārt pagriezties uz vienu vai otru pusi (par transportlīdzekli).
kašņāt Vairākkārt skarot (zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm; šādā veidā jaukt (ko).
kašņāties Vairākkārt skarties klāt zemei, smiltīm, virzot, svaidot (to) uz dažādām pusēm.
vēcināt Vairākkārt strauji kustināt no vienas puses uz otru, šurp turp (roku), arī (ko) rokā saņemtu.
ļodzīties Vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par stingri nenostiprinātu priekšmetu).
vāļāt Vairākkārt velt uz vienu un otru pusi; valstīt.
valstīt Vairākkārt velt uz vienu un otru pusi.
izvārtīt Vairākkārt velt, valstīt (uz visām pusēm).
šūpoties Vairākkārt virzīties, kustēties uz augšu un leju, no vienas puses uz otru.
ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni, četrrāpus vai lienot.
kūļāt Vairākkārt, strauji kustināt (parasti asti) no vienas puses uz otru (par dzīvniekiem), vēcināt.
priekšvakars Vakars, pēcpusdiena, arī diena pirms kā nozīmīga, kas gaidāms nākamajā dienā.
kopot Vākt vienkopus, vienot, grupēt.
rakstība Valodas vienību pieraksta sistēma, ievērojot noteiktus atveides principus.
vārddarināšana Valodniecības apakšnozare, kurā pēta vārdu struktūru un tās veidošanās likumības, vārdu sastāvdaļu strukturālās un semantiskās attieksmes, vārddarināšanas līdzekļus un tipus.
konstitūcija Valsts pamatlikums, kas nosaka tās iekārtu, vēlēšanu sistēmu, likumdošanas, izpildvaras un tiesvaras institūcijas, to darbības principus, pilsoņu galvenās tiesības u. tml.
anklāvs Valsts teritorija vai tās daļa, kuru no visām pusēm aptver citas valsts teritorija.
ķīķis Vanagu dzimtas putns ar garu, noapaļotu, svītrainu asti, brūnganu apspalvojumu mugurpusē un gaišu, plankumainu vēderpusi [Pernis apivorus].
midzenis Veidojums (dzīvniekiem) no vienkopus savilktām lapām, zāles, zariem, sūnām u. tml.; ala, slēptuve, kur uzturas dzīvnieks kopā ar mazuļiem; miga.
rāmis Veidojums (no līstēm, stieņiem u. tml.), kas no visām pusēm ietver (ko tajā ievietotu, iestiprinātu); ietvars.
pusmēness Veidojums vai attēls, kura forma atgādina pusi Mēness diska.
ietvars Veidojums, kas ietver no vairākām pusēm (tajā iestiprinātu, ievietotu priekšmetu).
oderēt Veidot īpašu apdares kārtu (kā) iekšpusē.
oderēt Veidot īpašu ugunsizturīgu aizsargslāni (krāsns, kurtuves u. tml. iekšpusē).
manīties Veikli, arī slepus, nemanāmi virzīties (piem., nost no kā, kādam klāt).
iemanīties Veikli, paslepus iekļūt (kur iekšā).
virsvējš Vējš, kas pūš pāri (jahtas, buru kuģa) vienai pusei.
brančs Vēlbrokastis; ēdināšanas iestādēs – zviedru galda veida ēdienu piedāvājums dienas pirmajā pusē.
tūks Velts, uzkārsts, blīvs vilnas vai pusvilnas audums ar mīkstu virsmu labajā pusē.
vāks Verams divdaļīgs ietvars iespieddarbam, kas apņem tā lapas no abām pusēm.
šķirt Vērst (piem., grāmatas, burtnīcas lapas) uz otru pusi.
locīt zāģa zobus vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
analīze Veseluma (parādības, lietas) sadalīšana, lai noskaidrotu to īpašības un sakarību; vispusīgs, sīks apskats, sīks raksturojums.
borderkollijs Vidēja lieluma aitu suns ar pagaru, parasti melnbaltu vai brūnbaltu apspalvojumu, smailām stāvām vai pusstāvām ausīm un garenu purnu.
polārlapsa Vidēja lieluma suņu dzimtas kažokzvērs (parasti polārajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai baltu (ziemā) biezu, mīkstu apmatojumu [Alopex lagopus].
susliks Vidēji liels (līdz 40 cm garš) vāveru dzimtas dzīvnieks (stepēs, mežastepēs, tuksnešos, pustuksnešos).
vēders Vidukļa nodalījums (cilvēka un mugurkaulnieku ķermenī), kurā atrodas vēdera dobums; orgānu kopums, kas atrodas šādā nodalījumā; arī ķermeņa vēderpuse.
smailīte Viegla, šaura sporta vai tūrisma laiva ar daļēji segtu klāju, ko airē ar divlāpstiņu airi, izdarot vēzienus pēc kārtas vienā un otrā laivas pusē.
iepūderēt Viegli pārklāt (parasti) ar pūderi (kā) iekšpusi.
zvāļoties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; gāzelēties.
zvalstīties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; gāzelēties.
gāzelēties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; zvalstīties.
zvāroties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru.
ziemeļi Viena no četrām debespusēm (pretēja dienvidiem); teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
dienvidi Viena no četrām debespusēm (pretēja ziemeļiem); teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
austrumi Viena no četrām debespusēm, apvāršņa daļa, kur lec saule; teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
rietumi Viena no četrām debespusēm, apvāršņa daļa, kur riet saule; teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
miega artērija viena no divām lielajā artērijām, kas atrodas abās pusēs kaklam.
puslode Viena no divām Zemeslodes sfēriskās virsas pusēm.
migrēna Viena no galvassāpju formām, kurai raksturīgas lēkmjveida sāpes vienā galvas pusē un kas bieži saistītas ar nelabumu un vemšanu.
pretstats Viena no pretrunas pusēm.
prasītājs Viena no pusēm (civilprocesā), kas iesniedz tiesā prasību, kura ir vērsta pret otru pusi – atbildētāju.
atbildētājs Viena no pusēm (civilprocesā), pret kuru prasītājs vērš prasību.
prāvnieks Viena no pusēm tiesas procesā.
spārns Viena puse, daļa, arī gals (telpai, teritorijai).
abpus Vienā un otrā pusē, abās pusēs.
katrpus Vienā un otrā pusē; katrā pusē.
izomēri Viena un tā paša ķīmiskā elementa atomu kodolu paveidi, kas atšķiras ar dažādiem pussabrukšanas periodiem.
veronika Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis – sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
portulaka Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms ar sulīgām, gaļīgām lapām, sīkiem, neuzkrītošiem ziediem un augli – pogaļu.
salvija Viengadīgs vai daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, puskrūms vai krūms ar stāvu, zarainu stumbru, kuru pārsvarā izmanto kā savelkošu un dezinficējošu līdzekli ārstniecībā un kā garšvielu kulinārijā.
rapsis Viengadīgs vai divgadīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar zilgani pelēcīgu stublāju un koši gaišdzelteniem ziediem ķekaros [Brassica napus].
drava Vienkopus izvietoto bišu saimju, stropu kopums (parasti viena biškopja pārziņā).
guba Vienkopus sakrauta, samesta (siena, labības) kopa, parasti ar noapaļotu virsmu.
lielā septima vienpadsmit pustoņu intervāls.
denonsēt Vienpusēji paziņot, ka tiek pārtraukts (piem., starptautisks līgums).
vienpusīgs Vienpusējs (1).
pilnvarojums Vienpusīgs akts, ar ko pilnvardevējs pilnvaro personu, organizāciju u. tml. veikt noteiktu darbību.
trūcīgs Vienpusīgs, aprobežots.
sleja Viens no diviem vai vairākiem vertikāli sakārtotu rindu kopumiem (laikraksta, žurnāla, vārdnīcas u. tml.) lappusēs.
žoklis Viens no sejas daļas lielākajiem kauliem, kas veido pusi no virsējās sejas daļas vai kustīgo apakšējo sejas daļu.
dzeroklis Viens no zobiem, kas atrodas žokļa abās pusēs (aiz acuzobiem) un ar ko sakošļā barību.
toksoplazmas Vienšūņu tipa parazīti, kas izskatās pēc pusmēness.
naktsmājas Vieta (parasti ārpus savas dzīves vietas), kur iespējams pārnakšņot.
lauks Vieta ārpus telpām; ārs [2] (1).
ārs Vieta ārpus telpām.
sāns Vieta, apkārtne, kas atrodas (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa labajā vai kreisajā pusē.
sāns Vieta, apkārtne, kas atrodas (kā) labajā vai kreisajā pusē, malā.
aizmugure Vieta, apkārtne, kas atrodas aiz (kā) muguras, mugurpuses.
vidus Vieta, daļa (kam), kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (tā) malām, pusēm, galiem.
ārpuse Vieta, kas atrodas ārpus kā.
viņpuse Vieta, kas atrodas otrā, pretējā pusē, arī cita puse.
priekša Vieta, kas atrodas pie (cilvēka vai dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā vai (tam) tieši pretī, ļoti tuvu.
priekša Vieta, kas atrodas pie (piem., priekšmeta, telpas) priekšējās puses.
ziemotava Vieta, kur novieto ziemināšanai paredzētus bišu stropus ar bišu saimēm.
slēpnis Vieta, kur paslēpties (no kāda), arī kur slepus veikt, darīt (ko).
apdzīvota vieta vieta, kur vienkopus dzīvo samērā daudz cilvēku (piem., lauku sētu kopa, lauku centrs, pilsēta u. tml.).
vulkāns Vieta, kur zemes virspusē izplūst magma.
vilcējs Vilces mašīna, ko izmanto piekabju vai puspiekabju vilkšanai.
apvīlēt Vīlējot (visapkārt, no visām pusēm), apstrādāt.
sietava Vilnas, pusvilnas vai linu drāna, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim zeķu vietā; aukliņa, ar ko apsien zeķi, lai tā nekristu zemē.
zēns Vīriešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 11 gadiem); arī pusaudzis.
zēnība Vīriešu dzimuma cilvēka dzīves posms (aptuveni līdz 11 gadiem); pusaudža gadi.
sieviete Vīrietim pretēja cilvēku dzimuma būtne; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne pretstatā meitenei, pusaudzei.
mīļākais Vīrietis, ar kuru sievietei kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības.
apvirpot Virpojot apstrādāt (visapkārt, no virspuses).
ragnesis Vīrs, kura sieva ir pārkāpusi laulību.
augša Virsa, virspuse.
virspuse Virsējā puse, virsējā daļa, virsējā kārta.
virsa Virsējā, augšējā daļa, arī virspuse, ārpuse (piem., priekšmetam, veidojumam).
virsjaka Virsējais apģērba gabals (parasti pusgarš vai garumā līdz viduklim) ar aizdari priekšpusē, ko lieto, lai aizsargātos pret aukstumu, lietu u. tml.
ārpuse Virsma, kas robežojas ar apkārtējo vidi; pretstats: iekšpuse.
ārpuse Virspuse (apģērbam).
kreiss Virspusei, ārpusei pretējā puse (piem., audumam, apģērbam); pretstats: labā puse.
virspusīgs Virspusējs (1).
līklocis Virzība uz vienu un otru pusi vai augšā un lejā.
sānis Virzienā uz labo vai kreiso pusi (atšķirībā no iepriekšējā virziena vai stāvokļa).
atpakaļ Virzienā uz mugurpusi, uz aizmuguri; pretēji virzienam uz priekšu.
rumbs Virziens uz redzamā horizonta punktiem attiecībā pret debespusēm; leņķis starp diviem šādiem virzieniem.
nēsāt Virzīt (no vienas puses uz otru).
vilkt Virzīt pa (kā) virsmu (ko) sev līdzi, uz savu pusi u. tml., arī šādi panākt, ka (kāds) virzās līdzi.
vērst Virzīt, griezt (ko) uz citu pusi, apkārt.
šķirt Virzīt, liekt uz abām pusēm (piem., matus, zarus).
grābt Virzīt, raust (parasti ar grābekli) vienkopus.
liekt Virzīt, vērst (ķermeņa daļu ) uz vienu vai otru pusi.
šūpoties Virzīties, kustēties (kā ietekmē) uz augšu un leju, no vienas puses uz otru.
rāpot Virzīties, pārvietoties rāpus (par cilvēku).
līst Virzīties, pieplokot ar ķermeni, pārvietojoties četrrāpus u. tml. (par cilvēku); kāpt, pieturoties ar rokām, atbalstoties ar ķermeni u. tml.
apkārt Visās pusēs, uz visām pusēm.
izklāt Viscaur izlikt (no iekšpuses).
universālisms Vispusība; visu viedokļu savienošana.
apcere Vispusīga pārdomāšana; apcerēšana.
apdoma Vispusīga situācijas, rīcības un iespējamu seku apsvēršana.
apcerēt Vispusīgi aplūkot, iztirzāt (kādu jautājumu).
izlemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, pieņemt lēmumu, izšķirt (piem., kādu jautājumu).
lemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, pieņemt, izvēlēties kādu no vairākām iespējām.
apdomāt Vispusīgi apsvērt, pārdomāt.
universāls Vispusīgs (par cilvēku, tā īpašībām).
apcerējums Vispusīgs kāda jautājuma aplūkojums, iztirzājums (parasti garākā rakstā).
bagātīgs Vispusīgs, labi attīstīts.
izsmeļošs Vispusīgs, pamatīgs.
pa labi (un) pa kreisi Visur, visapkārt, uz visām pusēm.
stulpiņi Zābaki ar pusgariem stulmiem.
apzāģēt Zāģējot apstrādāt (visapkārt, no visām pusēm).
amfiteātris Zāle vai tās daļa ar pakāpjveidīgi, puslokā iekārtotām skatītāju vietām.
raiders Zāles pļāvējs – neliels traktoriņš, kam pļaušanas mehānisms atrodas priekšpusē.
nefrīts Zaļš (dažreiz pienbalts), labi pulējams pusdārgakmens.
kodeīns Zāļu viela ar narkotisku iedarbību – pretklepus un pretsāpju līdzeklis.
stulms Zeķes daļa no potītes līdz puslielam vai pāri tam.
lejpuse Zemākā puse, zemākā daļa.
pusgrauds Zemes apsaimniekošanas forma, pēc kuras laukstrādnieks par viņam lietošanā nodoto zemi zemes īpašniekam atlīdzināja ar daļu (parasti pusi) ražas.
streijgabals Zemes gabals, kas atrodas ārpus pamatgabala robežām.
Zemes dienvidu puslode zemes puslode starp ekvatoru un dienvidpolu.
Zemes ziemeļu puslode Zemes puslode starp ekvatoru un Ziemeļpolu.
virszeme Zemes virsa, virspuse.
Pasaules okeāns zemeslodes ūdens platība ārpus sauszemes.
pušelnieks Zemnieks, kas uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja saimniecību un maksāja pusi rentes.
zeperis Zēns (parasti veselīgs, spēcīgs, arī nebēdnīgs, draiskulīgs), aptuveni līdz 11 gadu vecumam; arī pusaudzis.
kalpa zēns zēns, parasti pusaudzis, kas veic algotu darbu lauku saimniecībā.
zeņķis Zēns, pusaudzis, arī jaunietis (parasti nekaunīgs, neuzvedīgs).
muarē Zīda vai puszīda audums ar viļņveida lāsojumu.
ritulis Ziedkopa, kam sānu asis attīstās tikai vienā pusē un zarojas pamīšus pa kreisi un pa labi.
izziest Ziežot pārklāt (ar kādu vielu, parasti no iekšpuses).
lazurīts Zils silikātu grupas minerāls (pusdārgakmens), ko izmanto, piem., rotaslietu pagatavošanai, senāk arī zilās krāsas (ultramarīna) iegūšanai.
punkts Zīme (.), kas aiz nots vai pauzes zīmes norāda, ka to ilgums ir palielināts par pusi no to vērtības.
bemols Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas pazeminājumu par pustoni.
diēzs Zīme nošu rakstā (#), kas norāda uz skaņas paaugstinājumu par pustoni.
fermāta Zīme nošu rakstā (𝄐), kas pagarina skaņu vai pauzi par nenoteiktu laiku (parasti pusotras, divas reizes).
pašmācība Zināšanu apguve, mācoties patstāvīgi, ārpus izglītības iestādes, bez skolotāja palīdzības.
tehnoloģija Zinātne par izejvielu, materiālu, pusfabrikātu vai izstrādājumu īpašību pārmaiņām ražošanas procesā; attiecīgo darba metožu, tehnisko paņēmienu kopums.
bionika Zinātne, kas pētī iespējas izmantot dzīvu sistēmu darbības principus un bioloģiskos procesus tehnikas attīstībā.
datorzinātne Zinātnes nozare, kas pētī datoru un datu apstrādes sistēmu uzbūves principus, to izmantošanu.
automātika Zinātnes un tehnikas nozare, kas izstrādā principus, pēc kuriem konstruējamas sistēmas, kas bez cilvēka tiešas līdzdalības regulē kādu tehnisko procesu norisi.
aidinieks Zirgs, kas iet, reizē liekot abas vienas puses kājas.
zāģzivs Zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un 7 m platu) ķermeni, zobenveidīgi pagarinātu purnu un ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm.
apžāvēt Žāvēt (gaļas produktus, zivis visapkārt, no visām pusēm).
apžūt Žūstot kļūt sausākam, arī gandrīz sausam (no virspuses, visapkārt).

pus citās vārdnīcās:

Tēzaurs

pus

LLVV

pus

MEV

-pus