Paplašinātā meklēšana
Meklējam brī.
Atrasts vārdos (94):
- brī:1
- brīv:1
- brīkš:1
- brīvā:1
- brīve:1
- brīvs:1
- brīze:1
- brīdis:1
- brīnum:1
- ikbrīd:1
- labrīt:1
- šobrīd:1
- tobrīd:1
- zubrīt:1
- brīnum-:1
- brīnums:1
- brītiņš:1
- brīvība:1
- brīžiem:1
- apbrīna:1
- dažbrīd:1
- hibrīds:1
- hibrīds:2
- izbrīns:1
- labrīts:1
- nebrīve:1
- nebrīvs:1
- brīdināt:1
- brīfings:1
- brīkšķēt:1
- brīkšķis:1
- brīnišķs:1
- brīvosta:1
- apbrīnot:1
- atbrīvot:1
- iezubrīt:1
- izbrīnīt:1
- izbrīvēt:1
- kādubrīd:1
- mazubrīd:1
- nobrīnīt:1
- pabrīvēt:1
- vienbrīd:1
- brīnīties:1
- brīvdabas:1
- brīvdiena:1
- brīvgaita:1
- brīvkrāns:1
- brīvkungs:1
- brīvlaiks:1
- brīvsolis:1
- atombrīvs:1
- nebrīvība:1
- šimbrīžam:1
- zubrīties:1
- brīnišķīgs:1
- brīnumains:1
- brīnumzeme:1
- brīvbiļete:1
- brīvdomīgs:1
- brīvestība:1
- brīvkundze:1
- brīvstunda:1
- brīvvalsts:1
- nobrīdināt:1
- nobrīkšķēt:1
- svētbrīdis:1
- brīdinājums:1
- brīnumbērns:1
- brīnumdaris:1
- brīvgājiens:1
- brīvgrāmata:1
- brīvlaišana:1
- brīvpilsēta:1
- brīvprātīgs:1
- izbrīnīties:1
- nobrīnīties:1
- pabrīnīties:1
- patentbrīvs:1
- starpbrīdis:1
- brīvdomātājs:1
- brīvlaistais:1
- brīvmūrnieki:1
- brīvzemnieks:1
- atbrīvošanās:1
- pārbrīnīties:1
- brīnumsvecīte:1
- brīvprātīgais:1
- brīvpusdienas:1
- iebrīkšķēties:1
- brīveksemplārs:1
- brīvklausītājs:1
- brīvmākslinieks:1
- brīvtirdzniecība:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1270):
- (abas) rokas aizņemtas (abas) rokas nav brīvas.
- (pa)raustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- noraustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
- evakuēt Aizvest, pārvietot citur, lai atbrīvotu kādu vietu, teritoriju.
- nūjošana Aktīvās atpūtas veids – soļošana brīvā dabā ar speciālām nūjām.
- saķert Apcietināt; notvert un atņemt brīvību.
- noņemt cepuri (kāda priekšā) apliecināt (kādam) savu cieņu, apbrīnu.
- nospiestība Apspiestība, nebrīve.
- kā sprostā apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties.
- spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
- sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi, uz īsu brīdi.
- pašūpot galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu u. tml.
- nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, arī pārmetumu.
- vaļēju muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
- izlādēties Ar kādu rīcību, darbību atbrīvoties no (psihiska) sasprindzinājuma, uzbudinājuma, liekās enerģijas.
- leduslaukums Ar ledu klāts laukums (parasti sporta sacensībām) brīvā dabā vai speciāli celtā ēkā; ledus laukums.
- pierauties Ar strauju kustību pievirzīties (kur, pie kā), lai atbrīvotu vietu.
- rauties Ar strauju, spēcīgu kustību censties atbrīvoties (piem., no tā, kas aiztur, satur).
- skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
- skalot Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
- izmest Ar varu izgrūst (piem., no kādas telpas); likt atstāt, atbrīvot (telpu, dzīvokli).
- ariozo Ārijas paveids (mazāks apmērs un brīvāka forma).
- horoskops Astrologa izveidota grafiska shēma pēc zvaigžņu stāvokļa kādā konkrētā, piem., cilvēka dzimšanas brīdī, lai pēc tās pareģotu nākotni; no šīs shēmas izsecināts pareģojums.
- izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot.
- cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu, taciņu).
- izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama, panākt, ka to uzņemas cits.
- atvaļinājums Atbrīvojums no darba uz noteiktu laiku, saglabājot darbavietu un algu.
- emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no pakļautības, atkarības, aizspriedumiem.
- deputinizācija Atbrīvošanās no Krievijas Federācijas prezidenta (kopš 2012. gada) Vladimira Putina īstenotās politikas un tās ietekmes.
- izsviest Atbrīvot (kādu no darba pret viņa gribu); izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
- nomest Atbrīvot (kādu no darba).
- emancipēt Atbrīvot (kādu) no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem.
- izpirkt Atbrīvot (kādu), samaksājot (prasīto).
- utot Atbrīvot (ko, kādu) no utīm, ķerot tās.
- atlaist Atbrīvot (muskuļus), izstiept, atspiest (kur) locekļus.
- noņemt Atbrīvot (no amata, kādu pienākumu pildīšanas).
- atstādināt Atbrīvot (no amata); nepielaist (ko) pie darba pienākumu pildīšanas.
- atcelt Atbrīvot (no ieņemamā amata).
- izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama); izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
- atpestīt Atbrīvot (no kā nevēlama).
- apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai samazināt piespriesto sodu.
- atvaļināt Atbrīvot (parasti no dienesta armijā).
- atindēt Atbrīvot (parasti organismu) no indīgām vielām, toksīniem u. tml.
- pestīt Atbrīvot (piem., no gūsta).
- izvākt Atbrīvot (telpu, platību u. tml.).
- izbrīvēt Atbrīvot (telpu).
- dot Atbrīvot (vietu), piedāvājot (citam).
- attaukot Atbrīvot (virsmu) no taukvielām; atdalīt taukvielas.
- izjūgt Atbrīvot no aizjūga.
- noaut Atbrīvot no apaviem, zeķēm (kājas).
- atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu).
- izmest uz ielas Atbrīvot no darba, nenodrošinot materiāli.
- atlaist Atbrīvot no darba; atstādināt, atņemot pilnvaras.
- izsviest uz ielas Atbrīvot no darba.
- nojūgt Atbrīvot no iejūga (parasti zirgu); izjūgt.
- jūgt nost atbrīvot no iejūga.
- atlaist Atbrīvot no kādas saistības (piem., maksājuma); samazināt (piem., maksājumu, cenu).
- atmīnēt Atbrīvot no mīnām, spridzekļiem u. tml.; padarīt nekaitīgu (piem., lādiņu).
- attārpot Atbrīvot no tārpiem (parasti dzīvnieku).
- atūdeņot Atbrīvot no ūdens.
- atutot Atbrīvot no utīm.
- nokārtot dabiskās vajadzības atbrīvot urīnpūsli vai zarnas no to satura.
- atāķēt Atbrīvot, atkabināt (ko pieāķētu).
- laist Atbrīvot, atlaist (no darba).
- palaist sveikā atbrīvot, nenodarot pārestību.
- dāvāt brīvību atbrīvot.
- mest Atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt.
- sviest Atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga).
- tikt vaļā atbrīvoties (no kā, arī no kāda).
- ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama, negatīva).
- nokratīt Atbrīvoties (no kā).
- izrauties Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem).
- novākt pie malas atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
- novākt no ceļa atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
- nomest Atbrīvoties (no liekā svara), samazināt (savu svaru).
- nomest Atbrīvoties (no netikuma), atmest (nevēlamu paradumu).
- nomest Atbrīvoties (no tā, kas traucē, apgrūtina).
- nomest Atbrīvoties (no vecā apspalvojuma, ragiem u. tml.).
- atraisīties Atbrīvoties (piem., no kā traucējoša).
- atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt nepiespiestam, dabiskam u. tml.
- gāzēt Atbrīvoties no gāzēm, kas uzkrājušās zarnās.
- šķīstīties Atbrīvoties no grēka, kļūt morāli tīram.
- novelt no saviem pleciem atbrīvoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama.
- dabūt nost no ceļa atbrīvoties no kāda.
- dabūt pie malas atbrīvoties no kāda.
- atūdeņoties Atbrīvoties no ūdens.
- nokārtoties Atbrīvoties no urīnpūšļa vai zarnu satura.
- atraisīties Atbrīvoties, atnākot vaļā sasējumam, sastiprinājumam; atbrīvoties (no tā, kas apņem, apskauj).
- likt pie malas Atbrīvoties, atsacīties (no kā).
- izraisīties Atbrīvoties, izkļūt (no kā).
- izlādēties Atbrīvoties, tikt izlādētam no elektriskās enerģijas (piem., par ierīci).
- izkļūt Atbrīvoties, tikt vaļā (no nevēlama stāvokļa).
- atpestīt Atlaist brīvībā, atbrīvot.
- atsvabināt Atlaist brīvībā; palaist vaļā; atbrīvot.
- atbrīvot Atlaist brīvībā; palaist vaļā.
- patriekt Atlaist, atbrīvot (piem., no darba, amata pienākumu pildīšanas).
- izpirkšanas nauda atlīdzība, samaksa par kāda atbrīvošanu.
- izpirkuma nauda atlīdzība, samaksa par kāda atbrīvošanu.
- atlaist Atļaut doties prom; atbrīvot, palaist vaļā.
- ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot (piem., cietumā, nometnē).
- apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
- arestēt Atņemt personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju); apcietināt.
- uzlikt (kādam) ķepu atņemt rīcības brīvību, ļoti ierobežot (kādu).
- saistīt rokas (un kājas) atņemt rīcības brīvību.
- izklaidēties Atpūsties, gūt pozitīvas emocijas, atbrīvoties no sasprindzinājuma.
- smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
- kratīt pirkstu ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
- uzspolēt Ātri, ar paātrinājumu braukt; pieļaut, arī panākt, ka transportlīdzekļa riteņi (ritenis) brīdi griežas uz vietas, buksē.
- jūras līmenis atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes – jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
- relaksēties Atslābināties, atbrīvoties no sasprindzinājuma, stresa; arī atpūsties.
- atstarpe Atstatums, brīva telpa (starp diviem punktiem, priekšmetiem u. tml.).
- atpogāt Attaisīt (ko aizpogātu); atbrīvot (pogu) no pogcauruma vai cilpas.
- atsaiņot Attaisīt, atraisīt, atbrīvot no iesaiņojuma; izsaiņot.
- atslēgties Attālināties, atbrīvoties (piem., no kā traucējoša); izslēgties.
- aizmest Atzīstot (ko) par nevajadzīgu, nederīgu, vairs nelietot, neizmantot un atbrīvoties (no tā).
- atgriezties no grēkiem atzīstot un nožēlojot savus grēkus, tikt atbrīvotam no tiem.
- aizmēzt (arī izmest, izsviest u. tml.) (vēstures) mēslainē atzīt (ko) par nederīgu, novecojušu, nevajadzīgu un atbrīvoties no tā.
- vecākaugi Augi, kurus krusto hibrīdu iegūšanai.
- krustojums Augs, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus; hibrīds.
- kulminācija Augstākā (emocionālā) kāpinājuma moments (daiļdarbā), izšķirošs brīdis, pēc kura seko atrisinājums.
- izkāpt Augstu ceļot kājas, atbrīvoties (no kā); novilkt.
- landesvērs Baltijas vāciešu brīvprātīgo militārās vienības, kas (1918.–1920. g.) darbojās Latvijas teritorijā.
- svabads Bez saistībām, pienākumiem, rūpēm; brīvs (3).
- klubs Biedrība, kurā apvienojušies, piem., kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus u. tml.
- katabolisms Bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas organismā noārdās līdz vienkāršākām vielām un notiek enerģijas atbrīvošanās; pretstats: anabolisms.
- trauksmes zvans brīdinājums par ko nevēlamu, satraucošu.
- celt trauksmi brīdināt par briesmām, bīstamu situāciju.
- draudēt ar pirkstu brīdināt, kratot pirkstu.
- klusuma brīdis brīdis, kad pieceļoties kājās un klusējot piemin aizgājēju.
- pēdējais laiks brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
- likteņa stunda brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis.
- trauksme Briesmas, bīstama situācija; signāls, ar ko brīdina par briesmām, bīstamu situāciju.
- glābt savu ādu Briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
- žēlot savu ādu Briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
- brīnumains Brīnišķīgs, arī neparasts, neredzēts, apbrīnojams.
- izbrīnīties Brīnīties un pabeigt brīnīties.
- neformāls apģērbs brīvāks apģērbs, kas neatbilst etiķetes stingrajiem noteikumiem un paredzēts neoficiāliem pasākumiem.
- ūdens līmenis brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdenslīmenis.
- zaļais teātris brīvdabas teātris.
- izejamā diena brīvdiena.
- suņudienas Brīvdienas, brīvlaiks (parasti skolēniem, studentiem).
- vaļa Brīvība; iespēja brīvi rīkoties.
- bada streiks brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
- nirvāna Budismā – pilnīgs svētlaimes, miera un atbrīvotības stāvoklis, saplūsme ar dievišķo.
- ūdeņraža bumba bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
- raudzīties briesmām acīs būt drosmīgam, parādīt aukstasinību briesmu brīdī.
- raudzīties briesmām vaigā būt drosmīgam, parādīt aukstasinību briesmu brīdī.
- pārsteigt Būt iepriecinātam, izbrīnītam, arī apmulsušam (par ko negaidītu, neparastu).
- būt klāt kā naglai būt klāt nekavējoties, īstajā brīdī, noteikti.
- sakratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (kas) īsu brīdi dreb, trīc.
- uznest Būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kļūst sajūtams.
- uzšūpot Būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi, arī reizēm šūpojas.
- uzvēdīt Būt par cēloni, ka (piemēram, vēsma) iesāk izplatīties; būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
- nokarāties Būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu).
- karāties Būt pārāk brīvam, vaļīgam, nepiegulēt; atkarāties.
- saistīt Būt tādam, kas ierobežo (kā) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
- nokūpēt Būt tādam, no kura īsu brīdi izdalās kvēpi, dūmi, smiltis, putekļi u. tml.
- gulšņāt Būt viegli saslimušam, tā, ka brīžiem jāatrodas guļus stāvoklī.
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
- bankas kurss cena, par kādu konkrētā banka noteiktā brīdī pērk un pārdod valūtu vai vērtspapīrus.
- taisīties vaļā censties atbrīvoties (no kāda, arī no kā, kas traucē).
- kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
- raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt (no tā, kas tur, nelaiž vaļā).
- atgaiņāties Censties atbrīvoties.
- raisīties Censties atbrīvoties.
- kratīties vaļā censties tikt vaļā, atbrīvoties (no kā).
- izcirst Cērtot, zāģējot atbrīvot no kokiem un krūmiem.
- jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
- dabiskās vajadzības cilvēka vajadzība atbrīvot urīnpūsli vai zarnas no to satura.
- hipijs Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
- brīvdomātājs Cilvēks ar brīvdomīgiem uzskatiem.
- nerātnis Cilvēks, kam raksturīga brīva seksuālā uzvedība.
- kinoamatieris Cilvēks, kas brīvajā laikā nodarbojas ar kinofilmu uzņemšanu.
- brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi iestājas karadienestā.
- brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi uzņemas kādu uzdevumu, piedalās kādā pasākumā.
- volontieris Cilvēks, kas darbojas brīvprātīgi, bez atlīdzības.
- caurbraucējs Cilvēks, kas iebraucis kādā vietā uz īsu brīdi vai brauc kādai vietai cauri.
- amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, zinātnes vai mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
- brīvlaistais Cilvēks, kas ir atlaists brīvībā; cilvēks, kas ir atbrīvots, piem., no darba attiecībām.
- zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis brīvā dabā, zaļumos.
- referents Cilvēks, kas lasa vai brīvā runā izklāsta referātu, ziņojumu u. tml.
- brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus, veikt ko sevišķi ievērojamu, neparastu, apbrīnojamu.
- brīvā cīņa cīņas sporta veids, kurā atļauta lielāka brīvība paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
- iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids – šķietamu brīnumu demonstrēšana, kas balstās uz speciālas aparatūras izmantošanu, roku veiklību u. tml.
- iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas, izmantojot speciālu aparatūru, roku veiklību u. tml., demonstrē šķietamus brīnumus.
- aizmanīties Citiem nemanot, nogaidot izdevīgu brīdi, aiziet, aizskriet.
- atvieglojums Daļējs vai pilnīgs atbrīvojums (piem., no kādiem pienākumiem, nodevām, maksas); prasību, grūtību samazinājums.
- skrūvatslēga Darbrīks skrūvju uzgriežņu aizgriešanai vai atgriešanai.
- gaisa dārzs dārzs uz ēkas jumta, piem., viens no septiņiem pasaules brīnumiem – Semiramīdas ierīkotie jumta dārzi Babilonā.
- nodauzīt Dauzot, sitot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
- brīvā strofika dažāda garuma dzejas panti, kas mijas nenoteiktā kārtībā; brīvais pants.
- poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
- meridionālais augstums debess ķermeņa augstums virs horizonta kulminācijas brīdī.
- zaļumballe Deju vakars brīvā dabā.
- brītiņš Dem. --> brīdis; ļoti īss laika sprīdis.
- bastards Divām dažādām sugām vai ģintīm piederīgu vecāku pēcnācējs; hibrīds.
- baltā biļete dokuments par atbrīvošanu no karadienesta.
- augu pase dokuments, kas apliecina, ka augi ir brīvi no augu karantīnas organismiem (resp. dažādām augu slimībām).
- brīvgrāmata Dokuments, kas apliecināja dzimtcilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
- brīvgrāmata Dokuments, kas atbrīvoja zemnieku no klaušām un nodevām.
- uzmirkšķināt Dot zīmi (ar automobiļa gaismām), (tās) ieslēdzot, pārslēdzot u. tml. (piemēram, norādot pagriezienu); šādā veidā sveicināt (pazīstamu pretimbraucēju), arī brīdināt (pretimbraucēju, piemēram, par ceļu policijas patruļu).
- gaisa spilvens drošības ierīce automašīnā, kas sadursmes brīdī automātiski piepūšas, tā mazinot trieciena sekas.
- ontoģenēze Dzīvā organisma individuālā attīstība no rašanās brīža līdz nāvei.
- sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēki izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas vēro izmaiņas apkārtējā vidē un brīdina par tām pārējos.
- Eiropas Savienība Eiropas valstu apvienība, kurā pastāv brīva iekšējā tirdzniecība un kopēji ārējās tirdzniecības noteikumi.
- konkurence Ekonomiskā sāncensība starp vairākiem brīvā tirgus dalībniekiem viena veida pakalpojumu sniegšanā, preču ražošanā vai pārdošanā.
- svārstību kontūrs elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas brīvas elektromagnētiskas svārstības.
- laika zīmogs elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir parakstīts ar elektronisko parakstu noteiktā laika brīdī.
- kodolenerģētika Enerģētikas nozare, kas nodarbojas ar kodolreakcijā atbrīvotās enerģijas pārvēršanu siltuma un elektriskajā enerģijā.
- voluntārisms Filozofisks virziens Rietumu filozofijā 19. un 20. gs., kas uzsver cilvēka brīvas gribas nozīmi.
- fotofinišs Finišs, kad uzvarētāju var noteikt, tikai pēc finiša brīdī uzņemtajiem (foto, video) materiāliem.
- kodolreakcija Fizikāls process, kurā notiek smagā atoma (piem., urāna) kodola saskaldīšana un atbrīvojas enerģija.
- reize Gadījums, arī brīdis (starp citiem līdzīgiem gadījumiem, brīžiem).
- slēpt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
- slēpt dūres kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
- slēpt dūres kabatās gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
- turēt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
- turēt dūres kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
- turēt dūres kabatās gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
- sagaidīt Gaidot piedzīvot brīdi, kad (gaidītais) pienāk, iestājas u. tml.
- atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā uzmācīga).
- gāze Gaisam līdzīga viela, kas var brīvi izplesties un aizpildīt kādu telpu; viela gāzveida agregātstāvoklī.
- šūpuļtīkls Galos pakarams, no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā; arī guļamtīkls.
- momentuzņēmums Galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku.
- izgalvot Galvojot panākt, ka (kādu) atbrīvo (piem., no ieslodzījuma).
- uzreiz Gandrīz tai pašā brīdī, ļoti drīz; tūlīt.
- skrotēt Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot to galus; rupji malt.
- plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot gaismas un atmosfēras iedarbības izraisītās krāsu nianses.
- grāmatvedības pirmdokuments grāmatvedības dokuments, kas tiek noformēts saimnieciskās darbības veikšanas brīdī un ir šīs darbības pirmais apliecinājums.
- izgriezt Griežot, spiežot atbrīvot no ūdens (parasti slapjas drēbes).
- izgriezties Griežoties, lokoties atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
- izgulēt Guļot atbrīvoties (no slimības, slimīga stāvokļa).
- mesties Ģērbt nost, atbrīvoties (no apģērba).
- atrast Iedalīt, izbrīvēt (kam laiku).
- signalizācija Iekārta, kas brīdina, raida signālus (piem., par ugunsgrēku, nepiederošu personu iekļūšanu neatļautā vietā).
- sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju brīvi pārvietoties, kustēties.
- iemīlēties no pirmā acu uzmetiena iemīlēties no pirmā skatiena, no pirmā satikšanās brīža.
- āmurs Ierīce (pāļu dzīšanai, metālu apstrādei u. tml.), kurā triecienu izdara brīvi krītošs smagums.
- filtrs Ierīce elektromagnētisko vai skaņas viļņu apslāpēšanai tajās frekvencēs, kuras tobrīd nav nepieciešamas.
- enkurs Ierīce ūdens transportlīdzekļu nostiprināšanai brīvā ūdenī.
- durvju sensors ierīce, kas noraida signālu brīdī, kad kāds ienāk pa durvīm.
- saņemt grožus stingrāk ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- saņemt grožus ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- pievilkt grožus ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- saistīt Ierobežot vai atņemt iespēju (kādam) brīvi kustēties, pārvietoties.
- kodolierocis Ierocis, kurā eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
- iejūgties Iesaistīties (intensīvā darbā) tā, ka neatliek brīva laika.
- ieauroties Iesākt aurot; īsu brīdi aurot.
- uzaurot Iesākt aurot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, aurot.
- uzbalsnīt Iesākt balsnīt; īsu brīdi balsnīt.
- uzbangot Iesākt bangot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, bangot.
- ieblāzmoties Iesākt blāzmot; īsu brīdi blāzmot.
- uzblāzmot Iesākt blāzmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
- uzbrāzmot Iesākt brāzmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzmot.
- uzbrāzt Iesākt brāzt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzt.
- uzbrāzties Iesākt brāzties; īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzties.
- iebrīkšķēties Iesākt brīkšķēt un pārstāt brīkšķēt.
- uzburbuļot Iesākt burbuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burbuļot.
- uzburzguļot Iesākt burzguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burzguļot.
- iečaloties Iesākt čalot; īsu brīdi čalot.
- iedārdēties Iesākt dārdēt; īsu brīdi dārdēt.
- uzliesmot Iesākt degt ar liesmu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt ar liesmu.
- uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
- iedimdēties Iesākt dimdēt; īsu brīdi dimdēt.
- iedrebēties Iesākt drebēt un pārstāt; īsu brīdi drebēt.
- iedūkties Iesākt dūkt (par dažiem kukaiņiem); īsu brīdi dūkt.
- iedūkties Iesākt dūkt (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem); īsu brīdi dūkt.
- iedunēties Iesākt dunēt; īsu brīdi dunēt.
- iedzalkstīties Iesākt dzalkstīt; īsu brīdi dzalkstīt.
- uzdzalkstīt Iesākt dzalkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzalkstīt; uzdzirkstīt.
- uzdzirksteļot Iesākt dzirksteļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirksteļot.
- iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt; īsu brīdi dzirkstēt; iedzirkstīties.
- uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstēt; uzdzirkstīt.
- uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstīt.
- uzelsot Iesākt elsot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, elsot.
- iegailēties Iesākt gailēt; īsu brīdi gailēt.
- uzgailēt Iesākt gailēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, gailēt.
- uzgaudot Iesākt gaudot; īsu brīdi gaudot.
- ieguldzēties Iesākt guldzēt; īsu brīdi guldzēt.
- uzvēdīt Iesākt izplatīties (piemēram, par vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
- uzvējot Iesākt izplatīties (piemēram, par vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
- iegaismoties Iesākt izstarot gaismu (piem., par lampu); īsu brīdi izstarot gaismu.
- uzgaismot Iesākt izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
- uzliesmot Iesākt izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
- ieklabēties Iesākt klabēt; īsu brīdi klabēt.
- ieklaigāties Iesākt klaigāt; īsu brīdi klaigāt.
- ieklaudzēties Iesākt klaudzēt; īsu brīdi klaudzēt.
- iekūpēties Iesākt kūpēt; īsu brīdi kūpēt.
- uzkvēlot Iesākt kvēlot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, kvēlot.
- uzlāsmot Iesākt lāsmot; īsu brīdi lāsmot.
- uzlāsot Iesākt lāsot; īsu brīdi lāsot.
- ieliesmoties Iesākt liesmot; īsu brīdi liesmot.
- uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, tā gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzēt.
- iemirdzēties Iesākt mirdzēt; īsu brīdi mirdzēt.
- uzmirdzēt Iesākt mirdzēt; īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
- uzmirdzināt Iesākt mirdzināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzināt.
- iemirgoties Iesākt mirgot; īsu brīdi mirgot.
- uzmirgot Iesākt mirgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirgot.
- uzmutuļot Iesākt mutuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot.
- uznākt Iesākt norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi norisēt, izpausties.
- ieņirbēties Iesākt ņirbēt; īsu brīdi ņirbēt.
- uzņirbēt Iesākt ņirbēt; īsu brīdi ņirbēt.
- uzplaiksnīt Iesākt plaiksnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt.
- ieplaiksnīties Iesākt plaiksnīties; īsu brīdi plaiksnīties.
- uzplandīt Iesākt plandīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīt.
- uzplīvot Iesākt plīvot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plīvot.
- uzdvest Iesākt plūst, izplatīties; īsu brīdi plūst, izplatīties.
- iepūsties Iesākt pūst; īsu brīdi pūst.
- uzpūst Iesākt pūst; īsu brīdi, parasti spēcīgi, pūst.
- ierēkties Iesākt radīt skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu); īsu brīdi radīt skarbu, skaļu troksni.
- ierieties Iesākt radīt šāvienu troksni (piem., par ložmetēju); īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
- uzrūcināt Iesākt rūcināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, rūcināt.
- ierūkties Iesākt rūkt (piem., par motoriem, ierīcēm); īsu brīdi rūkt.
- iesanēties Iesākt sanēt; īsu brīdi sanēt.
- iesāpēties Iesākt sāpēt; īsu brīdi sāpēt.
- iesīkties Iesākt sīkt (par dažiem kukaiņiem); īsu brīdi sīkt.
- iesīkties Iesākt sīkt (par priekšmetiem, ierīcēm); īsu brīdi sīkt.
- iesmaržoties Iesākt smaržot; īsu brīdi smaržot.
- uzsmaržot Iesākt smaržot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, smaržot.
- iesmelgties Iesākt smelgt; īsu brīdi smelgt.
- iesnausties Iesākt snaust; īsu brīdi snaust.
- uzliesmot Iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību); īsu brīdi spēcīgi izpausties.
- iespīdēties Iesākt spīdēt (par acīm); īsu brīdi spīdēt.
- iespīdēties Iesākt spīdēt (piem., par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi spīdēt.
- uzspīdēt Iesākt spīdēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt.
- uzspīdināt Iesākt spīdināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdināt.
- uzspīgot Iesākt spīgot; īsu brīdi spīgot.
- iespīguļoties Iesākt spīguļot; īsu brīdi spīguļot.
- uzspīguļot Iesākt spīguļot; īsu brīdi spīguļot.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu; īsu brīdi šādi spīdēt.
- uzliesmot Iesākt spoži spīdēt; īsu brīdi spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, kosmiskiem ķermeņiem).
- uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt; īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt.
- uzsprakstēt Iesākt sprakstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakstēt.
- uzsprakšķēt Iesākt sprakšķēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakšķēt.
- iesprēgāties Iesākt sprēgāt (par ko degošu); īsu brīdi sprēgāt.
- uzsprēgāt Iesākt sprēgāt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprēgāt.
- uzsprikstēt Iesākt sprikstēt; īsu brīdi sprikstēt.
- iespulgoties Iesākt spulgot; īsu brīdi spulgot.
- uzspulgot Iesākt spulgot; īsu brīdi spulgot.
- uzstarot Iesākt starot (piemēram, par skatienu); īsu brīdi, parasti kam spēcīgi izpaužoties, starot.
- iestaroties Iesākt starot; īsu brīdi starot.
- uzstarot Iesākt starot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, starot.
- uzliesmot Iesākt strauji, spraigi norisēt; īsu brīdi strauji, spraigi norisēt.
- uzmutuļot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- uzbrāzmot Iesākt strauji, spraigi risināties; īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- uzbrāzt Iesākt strauji, spraigi risināties; īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- iesūrstēties Iesākt sūrstēt; īsu brīdi sūrstēt.
- uzšalkot Iesākt šalkot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkot.
- uzšalkt Iesākt šalkt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkt.
- iešūpoties Iesākt šūpoties; īsu brīdi šūpoties.
- uzšvirkstēt Iesākt švirkstēt; īsu brīdi švirkstēt.
- ietrīcēties Iesākt trīcēt un pārstāt; īsu brīdi trīcēt; iedrebēties.
- uzvēsmot Iesākt vēsmot; īsu brīdi vēsmot.
- ievibrēties Iesākt vibrēt; īsu brīdi vibrēt.
- uzvilnīt Iesākt vilnīt; īsu brīdi vilnīt.
- uzviļņot Iesākt vilņot; īsu brīdi vilņot.
- ievirmoties Iesākt virmot; īsu brīdi virmot.
- uzvirmot Iesākt virmot; īsu brīdi virmot.
- ievizēties Iesākt vizēt (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi vizēt.
- uzvizēt Iesākt vizēt; īsu brīdi vizēt.
- ievizmoties Iesākt vizmot; īsu brīdi vizmot.
- uzvizmot Iesākt vizmot; īsu brīdi vizmot.
- ievizuļoties Iesākt vizuļot; īsu brīdi vizuļot.
- uzvizuļot Iesākt vizuļot; īsu brīdi vizuļot.
- iezaigoties Iesākt zaigot (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi zaigot.
- uzzaigot Iesākt zaigot; īsu brīdi zaigot.
- iezalgoties Iesākt zalgot (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi zalgot.
- uzzalgot Iesākt zalgot; īsu brīdi zalgot.
- iezibēties Iesākt zibēt (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi zibēt.
- uzzibēt Iesākt zibēt; īsu brīdi zibēt.
- iezibsnīties Iesākt zibsnīt; īsu brīdi zibsnīt.
- uzzibsnīt Iesākt zibsnīt; īsu brīdi zibsnīt.
- uzzibšņot Iesākt zibšņot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibšņot.
- iezuzēties Iesākt zuzēt; īsu brīdi zuzēt.
- iezvēroties Iesākt zvērot; īsu brīdi zvērot.
- iezvīļoties Iesākt zvīļot; īsu brīdi zvīļot.
- iežvadzēties Iesākt žvadzēt; īsu brīdi žvadzēt.
- iemest Ieskatīties, paraudzīties (parasti ātri, īsu brīdi).
- starts Ieskrējiens un gaisā pacelšanās brīdis (par lidaparātiem).
- brīvas rokas iespēja brīvi, patstāvīgi, netraucēti rīkoties, lemt.
- brīvība Iespēja un tiesības rīkoties brīvi (pēc saviem uzskatiem un gribas).
- krājkase Iestāde (piem., bijušajā PSRS), kas pieņem iedzīvotāju brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas; šīs iestādes ēka, telpas.
- kadru daļa iestādes, uzņēmuma daļa, kas padomju iekārtas laikā pārzināja darbinieku pieņemšanu, atbrīvošanu (mūsdienās – personāldaļa).
- stiga Iestaigāta taka, brīva josla, pa kuru var iet, arī braukt.
- tenterēt Iet streipuļojot, brīžiem klūpot.
- nūjot Iet, soļot brīvā dabā, izmantojot speciālas nūjas.
- sagulēt Ilgāku laiku gulēt miegā (līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt slimnīcā ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā; ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
- sastaigāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu staigāt; ilgāku laiku staigāt (līdz noteiktam brīdim).
- serpentārijs Īpaši ierīkota mītne čūsku u. tml. rāpuļu turēšanai nebrīvē (piem., zooloģiskajā dārzā).
- īssaiets Īsa preses konference; īsa sanāksme informācijas vai norādījumu sniegšanai; brīfings.
- pasmaržot Īsu brīdi ar ožu sajust, uztvert (kā) smaržu.
- nobaukšķēt Īsu brīdi baukšķēt un pārstāt baukšķēt.
- nobaurot Īsu brīdi baurot un pārstāt baurot; nobauroties.
- nobauroties Īsu brīdi baurot un pārstāt baurot.
- saberzēt Īsu brīdi berzēt un pārstāt berzēt.
- noblarkšķēt Īsu brīdi blarkšķēt un pārstāt blarkšķēt.
- noblaukšķēt Īsu brīdi blaukšķēt un pārstāt blaukšķēt.
- noblaukšķināt Īsu brīdi blaukšķināt un beigt blaukšķināt.
- noblāvot Īsu brīdi blāvot un pārstāt blāvot.
- noblāzmot Īsu brīdi blāzmot un pārstāt blāzmot.
- noblīkšķēt Īsu brīdi blīkšķēt un pārstāt blīkšķēt.
- noblīkšķināt Īsu brīdi blīkšķināt un pabeigt blīkšķināt.
- pablisināt Īsu brīdi blisināt (ko); blisinot paskatīties (uz ko).
- nobrakšķēt Īsu brīdi brakšķēt un pārstāt brakšķēt.
- nobrēkties Īsu brīdi brēkt, kliegt un pārstāt brēkt, kliegt (par dzīvniekiem).
- nobrikšķēt Īsu brīdi brikšķēt un pārstāt brikšķēt.
- nobrīkšķēt Īsu brīdi brīkšķēt un pārstāt brīkšķēt.
- nobubināt Īsu brīdi bubināt un pārstāt bubināt (par zirgu).
- nobūkšķēt Īsu brīdi būkšķēt un pārstāt būkšķēt.
- nobūkšķināt Īsu brīdi būkšķināt un pārstāt būkšķināt.
- noburbuļot Īsu brīdi burbuļot un pārstāt burbuļot.
- uzliesmot Īsu brīdi būt ļoti spožam (piemēram, pārdzīvojumā); īsu brīdi spēji izpausties (piemēram, sejā) – par pārdzīvojumu.
- norēgoties Īsu brīdi būt neskaidri saskatāmam; īsu brīdi rēgoties un pārstāt rēgoties.
- parēgoties Īsu brīdi būt redzamam, saskatāmam.
- nočabēt Īsu brīdi čabēt un pārstāt čabēt.
- nočāpstināt Īsu brīdi čāpstināt un pārstāt čāpstināt.
- nočaukstēt Īsu brīdi čaukstēt un pārstāt čaukstēt.
- nočaukstināt Īsu brīdi čaukstināt un pārstāt čaukstināt.
- nočerkstēt Īsu brīdi čerkstēt un pārstāt čerkstēt.
- nočiepstēt Īsu brīdi čiepstēt un pārstāt čiepstēt.
- nočīkstēt Īsu brīdi čīkstēt un pārstāt čīkstēt (par priekšmetiem, kuri beržas gar ko).
- nočīkstināt Īsu brīdi čīkstināt un pārstāt čīkstināt.
- nočirkstēt Īsu brīdi čirkstēt un pārstāt čirkstēt.
- nočivināt Īsu brīdi čivināt un pārstāt čivināt (par putniem).
- nočūkstēt Īsu brīdi čūkstēt un pārstāt čūkstēt.
- nočurkstēt Īsu brīdi čurkstēt un pārstāt čurkstēt.
- nodārdēt Īsu brīdi dārdēt un pārstāt dārdēt.
- nodārdināt Īsu brīdi dārdināt un pārstāt dārdināt.
- nodimdēt Īsu brīdi dimdēt un pārstāt dimdēt.
- nodimdināt Īsu brīdi dimdināt un pārstāt dimdināt.
- nodipēt Īsu brīdi dipēt un pārstāt dipēt.
- nodrebēt Īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt; notrīcēt.
- nodrebināt Īsu brīdi drebināt un beigt drebināt.
- nodrebināties Īsu brīdi drebināties un pārstāt drebināties.
- nodūdot Īsu brīdi dūdot un pārstāt dūdot (par baložiem).
- nodūkt Īsu brīdi dūkt un pārstāt dūkt.
- nodzirksteļot Īsu brīdi dzirksteļot un pārstāt dzirksteļot.
- nodzirkstēt Īsu brīdi dzirkstēt un pārstāt dzirkstēt.
- nodzirkstīt Īsu brīdi dzirkstīt un pārstāt dzirkstīt.
- nodžinkstēt Īsu brīdi džinkstēt un pārstāt džinkstēt.
- noelsties Īsu brīdi elst un pārstāt elst.
- nogārgties Īsu brīdi gārgt un pārstāt gārgt.
- nograbēt Īsu brīdi grabēt un pārstāt grabēt.
- nograbināt Īsu brīdi grabināt un pārstāt grabināt.
- nogriezties Īsu brīdi griezties un pārstāt griezties (piem., par dūmiem, smiltīm).
- nogrozīt Īsu brīdi grozīt un beigt grozīt (ko).
- nogrozīties Īsu brīdi grozīties un pārstāt grozīties.
- nogurkstēt Īsu brīdi gurkstēt un pārstāt gurkstēt.
- nošausmināties Īsu brīdi izpaust šausmas, arī sašutumu, neapmierinātību (par ko).
- pazibēt Īsu brīdi izpausties (par emocijām, emociju izpausmi).
- pārslīdēt Īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā).
- noklabēt Īsu brīdi klabēt un pārstāt klabēt.
- noklabināt Īsu brīdi klabināt un pārstāt klabināt.
- nokladzināt Īsu brīdi kladzināt un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
- noklakšķēt Īsu brīdi klakšķēt un pārstāt klakšķēt.
- noklakšķināt Īsu brīdi klakšķināt un pārstāt klakšķināt.
- noklaudzēt Īsu brīdi klaudzēt un pārstāt klaudzēt.
- noklikšķēt Īsu brīdi klikšķēt un pārstāt klikšķēt.
- noklikšķināt Īsu brīdi klikšķināt un pabeigt klikšķināt.
- noklinkšķēt Īsu brīdi klinkšķēt un pārstāt klinkšķēt.
- noklukstēt Īsu brīdi klukstēt un pārstāt klukstēt.
- noklunkšķēt Īsu brīdi klunkšķēt un pārstāt klunkšķēt.
- ieklunkšķēties Īsu brīdi klunkšķēt.
- apstulbt Īsu brīdi kļūt nespējīgam aptvert, saprast; arī apmulst.
- nozibēt Īsu brīdi kļūt redzamam, pamanāmam.
- noknakšķināt Īsu brīdi knakšķināt un pārstāt knakšķināt.
- noknaukšķēt Īsu brīdi knaukšķēt un pārstāt knaukšķēt.
- noknikšķināt Īsu brīdi knikšķināt un pārstāt knikšķināt.
- nokrekšķēties Īsu brīdi krekšķēt un pārstāt krekšķēt; nokrekšķēt.
- nokrekšķēt Īsu brīdi krekšķēt un pārstāt krekšķēt; nokrekšķēties.
- nokrekšķināt Īsu brīdi krekšķināt un pārstāt krekšķināt.
- nokrekšķināties Īsu brīdi krekšķināt un pārstāt krekšķināt.
- nokrikšķēt Īsu brīdi krikšķēt un pārstāt krikšķēt.
- nokunkstēt Īsu brīdi kunkstēt un pārstāt kunkstēt.
- nokūpēt Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (par dūmiem, putekļiem, smiltīm u. tml.).
- nokurkstēt Īsu brīdi kurkstēt un pārstāt kurkstēt.
- nokustēties Īsu brīdi kustēties un pārstāt kustēties.
- nokustināt Īsu brīdi kustināt un pārstāt kustināt; pakustināt.
- nokutēt Īsu brīdi kutēt un pārstāt kutēt.
- nokviekties Īsu brīdi kviekt un pārstāt kviekt.
- noķērkt Īsu brīdi ķērkt un pārstāt ķērkt (par dažiem putniem).
- noķiķināt Īsu brīdi ķiķināt un pārstāt ķiķināt.
- nolīgoties Īsu brīdi līgoties un pārstāt līgoties.
- noluncināt Īsu brīdi luncināt un pārstāt luncināt.
- noļodzīties Īsu brīdi ļodzīties un pārstāt ļodzīties.
- nomauties Īsu brīdi maut un pārstāt maut (par govi).
- palīgoties Īsu brīdi mazliet līgoties, šūpoties.
- nomirdzēt Īsu brīdi mirdzēt un pārstāt mirdzēt.
- nomirdzināt Īsu brīdi mirdzināt un beigt mirdzināt (ko).
- nomirgot Īsu brīdi mirgot un pārstāt mirgot.
- noņerkstēt Īsu brīdi ņerkstēt un pārstāt ņerkstēt (par dzīvniekiem).
- noņirbēt Īsu brīdi ņirbēt un beigt ņirbēt.
- nopakšķēt Īsu brīdi pakšķēt un pārstāt pakšķēt.
- nopakšķināt Īsu brīdi pakšķināt un beigt pakšķināt.
- pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam, pamanāmam (par ko tādu, kas kustas, pārvietojas vai kam strauji virzās garām).
- paraudzīties Īsu brīdi paskatīties (kur, kādā virzienā); palūkoties.
- nopaukšķēt Īsu brīdi paukšķēt, atskanēt šādam troksnim.
- nopēkšķināt Īsu brīdi pēkšķināt un pārstāt pēkšķināt.
- noplaiksnīt Īsu brīdi plaiksnīt un beigt plaiksnīt.
- noplandēt Īsu brīdi plandēt un pārstāt plandēt.
- noplandīt Īsu brīdi plandīt un pārstāt plandīt (ko).
- noplandīt Īsu brīdi plandīt, plandīties un pārstāt plandīt, plandīties.
- nobolīt Īsu brīdi plati ieplest un grozīt (acis).
- noplaukšķēt Īsu brīdi plaukšķēt un pārstāt plaukšķēt.
- noplīkšķēt Īsu brīdi plīkšķēt un pārstāt plīkšķēt.
- nopliukšķēt Īsu brīdi pliukšķēt un pārstāt pliukšķēt.
- noplivināt Īsu brīdi plivināt un beigt plivināt.
- noplīvot Īsu brīdi plīvot un pārstāt plīvot.
- noplunkšķēt Īsu brīdi plunkšķēt un beigt plunkšķēt.
- noplunkšķināt Īsu brīdi plunkšķināt un pārstāt plunkšķināt.
- noputēt Īsu brīdi putēt un pārstāt putēt.
- nokaukties Īsu brīdi radīt kaucošas skaņas un apklust (par ierīcēm, mašīnām); nokaukt.
- nokaukt Īsu brīdi radīt kaucošas skaņas un apklust (par ierīcēm, mašīnām); nokaukties.
- nošņākt Īsu brīdi radīt šņācošu troksni.
- nošņākties Īsu brīdi radīt šņācošu troksni.
- pazibēt Īsu brīdi rasties (piem., atmiņā, prātā).
- norēkt Īsu brīdi rēkt un pārstāt rēkt (par dzīvniekiem).
- norēkties Īsu brīdi rēkt un pārstāt rēkt (par dzīvniekiem).
- norūkt Īsu brīdi rūkt un pārstāt rūkt (par dzīvniekiem).
- norūkt Īsu brīdi rūkt un pārstāt rūkt (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
- nosirdīties Īsu brīdi sirdīties un pārstāt sirdīties; nodusmoties.
- noskurināties Īsu brīdi skurināties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- nosmaidīt Īsu brīdi smaidīt un pārstāt smaidīt.
- nosmīkņāt Īsu brīdi smīkņāt un pārstāt smīkņāt.
- nosmilkstēt Īsu brīdi smilkstēt un pārstāt smilkstēt.
- uzdzirkstēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (cilvēka ārienē, uzvedībā).
- uzplaiksnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (kur).
- nospīdēt Īsu brīdi spīdēt un pārstāt spīdēt.
- iegailēties Īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) – par spīdumu.
- nospindzēt Īsu brīdi spindzēt un pārstāt spindzēt.
- nosprakstēt Īsu brīdi sprakstēt un pārstāt sprakstēt.
- nosprakšķēt Īsu brīdi sprakšķēt un pārstāt sprakšķēt.
- nosprauslāties Īsu brīdi sprauslāt un pārstāt sprauslāt.
- nospurināties Īsu brīdi spurināties un beigt spurināties.
- nostenēties Īsu brīdi stenēt un pārstāt stenēt.
- nosvilpties Īsu brīdi svilpt un pārstāt svilpt; nosvilpt (1).
- nosvilpt Īsu brīdi svilpt un pārstāt svilpt.
- nošķendēties Īsu brīdi šķendēties un pārstāt šķendēties.
- nošķindēt Īsu brīdi šķindēt un pārstāt šķindēt.
- nošķindināt Īsu brīdi šķindināt un pārstāt šķindināt.
- pašķīst Īsu brīdi šķīst, izkliedēties uz visām pusēm, arī kādā virzienā (piem., par šķidrumu, masu).
- nošņakstināt Īsu brīdi šņakstināt un pārstāt šņakstināt.
- nošņākties Īsu brīdi šņākt un pārstāt šņākt (par dzīvniekiem).
- nošņirkstēt Īsu brīdi šņirkstēt un pārstāt šņirkstēt.
- nošņirkstināt Īsu brīdi šņirkstināt un pārstāt šņirkstināt.
- nošūpot Īsu brīdi šūpot un pārstāt šūpot.
- nošūpoties Īsu brīdi šūpoties un pārstāt šūpoties.
- nošvīkstēt Īsu brīdi švīkstēt un pārstāt švīkstēt.
- nošvīkstināt Īsu brīdi švīkstināt un pabeigt švīkstināt.
- nošvirkstēt Īsu brīdi švirkstēt un pārstāt švirkstēt.
- nošvirkstināt Īsu brīdi švirkstināt un pārstāt švirkstināt.
- notarkšķēt Īsu brīdi tarkšķēt un pārstāt tarkšķēt.
- uztaurēt Īsu brīdi taurējot, signalizēt.
- notīksmināties Īsu brīdi tīksmināties un beigt tīksmināties.
- notikšķēt Īsu brīdi tikšķēt un pārstāt tikšķēt.
- notinkšķēt Īsu brīdi tinkšķēt un pārstāt tinkšķēt.
- notirināt Īsu brīdi tirināt un pārstāt tirināt.
- notirkšķēt Īsu brīdi tirkšķēt un pārstāt tirkšķēt.
- notrīcēt Īsu brīdi trīcēt un pārstāt trīcēt; nodrebēt.
- notrinkšķēt Īsu brīdi trinkšķēt un pārstāt trinkšķēt.
- notrinkšķināt Īsu brīdi trinkšķināt un pārstāt trinkšķināt.
- notrīsēt Īsu brīdi trīsēt un pārstāt trīsēt; notrīcēt.
- pazibēt Īsu brīdi uzmirdzēt, izgaismoties.
- paspīdēt Īsu brīdi uzspīdēt; uz brīdi parādīties (par ko spīdošu, gaišu).
- novaibstīties Īsu brīdi vaibstīties un pārstāt vaibstīties.
- novaidēties Īsu brīdi vaidēt un pārstāt vaidēt.
- novaimanāties Īsu brīdi vaimanāt un pārstāt vaimanāt.
- novēcināt Īsu brīdi vēcināt un pārstāt vēcināt.
- novēzēt Īsu brīdi vēzēt un pārstāt vēzēt.
- novibrēt Īsu brīdi vibrēt un pārstāt vibrēt.
- novicināt Īsu brīdi vicināt un pārstāt vicināt.
- novīdēt Īsu brīdi vīdēt un pārstāt vīdēt.
- novidžināt Īsu brīdi vidžināt un pārstāt vidžināt.
- papīkstināt Īsu brīdi vienu vai vairākas reizes pīkstināt.
- paviļāt Īsu brīdi viļāt.
- noviļņot Īsu brīdi viļņot un pārstāt viļņot.
- novīpsnāt Īsu brīdi vīpsnāt un pārstāt vīpsnāt.
- novirināt Īsu brīdi virināt un pārstāt virināt.
- novirmot Īsu brīdi virmot un pārstāt virmot.
- novirpināt Īsu brīdi virpināt un pārstāt virpināt.
- pavirpināt Īsu brīdi virpināt.
- novirpuļot Īsu brīdi virpuļot un pārstāt virpuļot.
- novizēt Īsu brīdi vizēt un pārstāt vizēt.
- novizuļot Īsu brīdi vizuļot un pārstāt vizuļot.
- nozaigot Īsu brīdi zaigot un pārstāt zaigot.
- iezalgoties Īsu brīdi zalgot (par acīm); spēji parādīties (acīs).
- nozibeņot Īsu brīdi zibeņot un pārstāt zibeņot.
- nozibēt Īsu brīdi zibēt un pārstāt zibēt.
- nozibināt Īsu brīdi zibināt un pārstāt zibināt (piem., par zibeni).
- nozibsnīt Īsu brīdi zibsnīt un pārstāt zibsnīt.
- nozūdīties Īsu brīdi zūdīties un pārstāt zūdīties.
- nozvalstīties Īsu brīdi zvalstīties un pārstāt zvalstīties.
- nozvāroties Īsu brīdi zvāroties un pārstāt zvāroties.
- nozviegt Īsu brīdi zviegt un pārstāt zviegt.
- nozviegties Īsu brīdi zviegt un pārstāt zviegt.
- nozvīļot Īsu brīdi zvīļot un pārstāt zvīļot.
- nožagoties Īsu brīdi žagoties un pārstāt žagoties.
- nožāvāties Īsu brīdi žāvāties un beigt žāvāties.
- nožļarkstēt Īsu brīdi žļarkstēt un pārstāt žļarkstēt.
- nožļerkstēt Īsu brīdi žļerkstēt un pārstāt žļerkstēt.
- nožļurkstēt Īsu brīdi žļurkstēt un pārstāt žļurkstēt.
- nožvadzēt Īsu brīdi žvadzēt un pārstāt žvadzēt.
- nožvankstēt Īsu brīdi žvankstēt un pārstāt žvankstēt.
- uzbungot Īsu brīdi, arī reizēm bungot (pa ko, kam).
- uzklaudzināt Īsu brīdi, arī reizēm klaudzināt (pa ko).
- uzplikšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plikšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzplīkšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzpliķēt Īsu brīdi, arī reizēm pliķēt (kādam, kam, pa ko).
- uzšmaukstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmaukstināt.
- uzšmīkstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmīkstināt.
- pašķielēt Īsu brīdi, mazliet paskatīties sānis, iesānis.
- paraukt Īsu brīdi, mazliet raukt (piem., sejas daļu).
- paspiest Īsu brīdi, mazliet spiest.
- pasmaidīt Īsu brīdi, mazliet uzsmaidīt.
- nosmaržot Īsu brīdi, neilgu laiku smaržot.
- nosmirdēt Īsu brīdi, neilgu laiku smirdēt.
- uzdzirkstīt Īsu brīdi, parasti kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt.
- uzbārties Īsu brīdi, parasti stipri, bārties.
- uzrāties Īsu brīdi, parasti stipri, rāties.
- noblākšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blākšķēt.
- nograndēt Īsu brīdi, vienu reizi grandēt.
- pabāzt Īsu brīdi, vienu reizi izbāzt (vai iebāzt).
- noknakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knakšķēt.
- noknikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knikšķēt.
- nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi krākt un pārstāt krākt.
- nokraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi kraukšķēt.
- nopukstēt Īsu brīdi, vienu reizi pukstēt (par sirdi).
- nosēkties Īsu brīdi, vienu reizi sēkt.
- noskanēt Īsu brīdi, vienu reizi skanēt un pārstāt skanēt.
- noskrapstēt Īsu brīdi, vienu reizi skrapstēt.
- noskrapšķēt Īsu brīdi, vienu reizi skrapšķēt.
- nošļakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šļakstēt.
- nopukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi vai vairākas reizes pukšķēt.
- noklepoties Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes klepot.
- noraustīt Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīt (parasti ķermeņa daļu).
- noraustīties Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīties un pārstāt raustīties (par ķermeni, tā daļām).
- pēc līdakas pavēles it kā pats no sevis, bez iejaukšanās, ietekmēšanas, kāda brīnumaina spēka ietekmē.
- masku teātris itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam) ar tradicionālu sižetu, brīvi improvizētu tekstu un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli.
- delartiskā jeb masku komēdija itāļu teātra veids (no 16.–18. gs.), kurā darbojas noteikti tipveida personāži ar brīvi improvizētu tekstu.
- pikniks Izbraukums brīvā dabā, zaļumos, ņemot līdzi ēdienu.
- (ar) platām acīm izbrīnā, bailēs (ko vērot).
- Ak (tu) pasaulīt! izbrīna, pārsteiguma, prieka, arī satraukuma izsauciens.
- Mīļā pasaulīt! izbrīna, pārsteiguma, prieka, arī satraukuma izsauciens.
- Baltā pasaulīt! izbrīna, pārsteiguma, prieka, arī satraukuma izsauciens.
- nejusties savā ādā izjust nemieru, labsajūtas traucējumu; nejusties brīvi.
- uzsprēgāt Izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust (ko negatīvu, piemēram, neapmierinātību).
- pielūgt Izjust un izpaust (pret kādu) savu sajūsmu, apbrīnu, cieņu un mīlestību.
- nobrīnīties Izjust, izpaust izbrīnu.
- atvieglojums Izjūta, kas rodas, atbrīvojoties no kā grūta, nepatīkama.
- izbrīvēt Izkārtot tā, ka ir brīvs, nav aizņemts, nodarbināts.
- kasācija Izklaidējoša rakstura skaņdarbs instrumentālam ansamblim (18. gs. Vācijā un Austrijā), ko parasti atskaņoja brīvā dabā kā serenādi.
- izmaukties Izkļūt, atbrīvoties (no kā tāda, kas apņem, aptver).
- atkust Izkust, pazust (no kādas virsmas); kļūt brīvam (piem., no ledus).
- nolaist tvaiku izlādēties, atbrīvoties no negatīvām emocijām.
- izlādēt Izpaužot (pret citiem negatīvās emocijas), atbrīvoties (no tām).
- novējot Izplatoties (piem., ar vēja plūsmu) būt īsu brīdi sajūtamam.
- novēdīt Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piem., par smaržu).
- pārsteigt Izraisīt pārsteigumu, negaidītu prieku, apbrīnu.
- vau Izsaka izbrīnu, pārsteigumu.
- Žēlīgais Dievs! izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- (ak) tu žēlīgais! Izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Mīļais Dievs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, izbailēs u. tml.
- ak (tu) kungs izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā u. tml.
- ak (tu) kungs un dievs Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā u. tml.
- Ak (tu) mūžs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs.
- Ak tu mūžs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs.
- Nu saki (viens) cilvēks! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā.
- Vai manu, vai! izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs.
- Mīļā stundiņa! izsaucas izbrīnā, satraukumā, sašutumā.
- Mīļo stundiņ! Izsaucas izbrīnā, satraukumā, sašutumā.
- (ak) tu piķis! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Piķis un zēvele! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Ak tu vilks! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- kad tevi piķis izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Kaut tu izputētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.; saka, ja vēlas no kāda atbrīvoties.
- Kas to būtu domājis! izsaucas, paužot pārsteigumu, izbrīnu.
- Jēzus Marija! izsauciens izbrīnā, pārsteigumā.
- (kaut) jods būtu (pa)rāvis izsauciens lielās dusmās, sašutumā, vēloties atbrīvoties no kāda vai lādot kādu.
- lai jods (pa)rauj izsauciens lielās dusmās, sašutumā, vēloties atbrīvoties no kāda vai lādot kādu.
- Pie joda! izsauciens, paužot neapmierinātību, sašutumu vai vēlēšanos no kaut kā atbrīvoties.
- izmest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas); piespiedu kārtā atbrīvot (no darba).
- piedraudēt Izteikt draudus, brīdinājumu, ka sekos nepatīkama rīcība.
- būt savā elementā justies brīvi, labi, atraisīties, atrodoties sev piemērotā vidē, darot ko savai būtībai, spējām atbilstošu.
- justies kā mājās justies labi, brīvi, nepiespiesti.
- tobrīd Kādā pagājušā, noteiktā brīdī; tolaik, tad.
- pamielot acis kādu brīdi ar patiku apskatīt, gūt vizuālu baudījumu.
- nodirnēt Kādu brīdi dirnēt un beigt dirnēt.
- nodunēt Kādu brīdi dunēt un pārstāt dunēt; kādu brīdi atbalsot šādu troksni.
- nopriecāties Kādu brīdi izjust, arī izpaust prieku.
- palūgties Kādu brīdi lūgt Dievu; lūgties.
- nominstināties Kādu brīdi minstināties un beigt minstināties.
- nobēdāties Kādu brīdi raizēties, uztraukties.
- norībināt Kādu brīdi rībināt un pārstāt rībināt.
- pavāļāties Kādu brīdi vāļāties.
- kādubrīd Kādu brīdi.
- sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina komandieri par pretinieka tuvošanos; militārs objekts, vieta, ko apsargā sargkareivis.
- kalcinēt Karsēt, piem., sodu, sāļus, atbrīvojot no ūdens, gaistošām vielām.
- ikbrīd Katru brīdi, pastāvīgi, visu laiku.
- turēt Kavēt (kādu), neļaut (kādam) doties prom; neļaut (kādam) brīvi rīkoties.
- glempings Kempinga veids, kas ir smalkāks, ērtāks nekā tradicionālais, apvienojot viesnīcas komfortu un atpūtu brīvā dabā.
- atklepot Klepojot atbrīvoties no elpvadā iekļuvušā; klepojot atbrīvoties no krēpām.
- izlaisties Kļūt brīvākam, vaļīgākam.
- noknibināt Knibinot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
- skvoters Kolonists, kas apmeties brīvā, neapstrādātā zemes gabalā (ASV, Kanādas, Austrālijas kolonizācijas laikā).
- pakratīt pirkstu kratot pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
- atkravāt Kravājot novietot tālāk nost (no kā); kravājot atbrīvot vietu.
- Oktobra revolūcija Krievijas 1917. gada revolūcijas otrais posms, kad 24. oktobrī (6. novembrī pēc jaunā stila) boļševiku spēki ieņēma Ziemas pili.
- dekabrists Krievu revolucionārās grupas dalībnieks, kas 1825. gada decembrī organizēja neveiksmīgu sacelšanos pret caru Nikolaju I.
- sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs – gara, brīvi krītoša bezpiedurkņu kleita, ko valkāja virs krekla.
- kristālhidrāts Kristāliska viela, kuras sastāvā ir brīvas ūdens molekulas.
- ūdenskristības Kristības, kurās cilvēku kristību brīdī pilnībā pagremdē zem ūdens (piemēram, adventistu, baptistu draudzēs).
- pestīšana Kristietībā – atsevišķa cilvēka un visas cilvēces glābšana, izpirkšana no grēka un tā radītajām sekām, kas iespējama, pateicoties Jēzus Kristus brīvprātīgajai nāvei pie krusta un augšāmcelšanai no mirušajiem.
- taisnošana Kristietībā – attaisnošana, atbrīvošana, glābšana no grēkiem.
- taisnot Kristietībā – attaisnot, atbrīvot, glābt no grēkiem.
- ezis Kukaiņēdāju kārtas nakts dzīvnieks ar asām adatām klātu ķermeņa virsdaļu un kas briesmu brīžos spēj saritināties kamolā.
- kuršu ķoniņš Kuldīgas apkaimes brīvciemu iedzīvotājs, kam par dienestu Livonijas ordeņa karaspēkā savulaik bija piešķirta zeme un īpašas privilēģijas.
- brīvās krišanas paātrinājums kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim brīvi krītot uz planētu no neliela augstuma vakuumā.
- metāliskā saite ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
- kalifornijs Ķīmiskais elements – radioaktīvs metāls, kas brīvā dabā nav sastopams [Cf].
- tritikāle Labības augs – kviešu un rudzu hibrīds, ko audzē galvenokārt graudu un zaļmasas ieguvei.
- inkubācijas periods laika posms no infekcijas slimības ierosinātāju iekļūšanas organismā līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās brīdim.
- nestunda Laikposms, brīdis, kad notiek kas ļauns, jāpārdzīvo briesmas u. tml.
- jonis Laikposms, brīdis.
- advente Laiks pirms Kristus dzimšanas svētkiem – no baznīcas gada sākuma (1. Adventes svētdienas jeb ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem) līdz Ziemassvētku vakaram 24. decembrī.
- pēdējā stundiņa laiks, brīdis, kad jāmirst.
- Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols.
- līņāt Lēni, sīkām, smalkām lāsēm līt; brīžiem, ar pārtraukumiem mazliet līt.
- improvizēt Liekot lietā izdomu, brīvi rīkoties (ar ko).
- muti atplētis lielā izbrīnā, pārsteigumā, ziņkārībā.
- muti iepletis lielā izbrīnā, pārsteigumā, ziņkārībā.
- (ar) atplestu muti lielā pārsteigumā, izbrīnā.
- sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
- padomāt Lieto, izsakot izbrīnu (par ko).
- Vai tam! lieto, lai brīdinātu, ka (kādam) notiks kas nevēlams.
- pagaidīt Lieto, lai izteiktu aicinājumu nesteigties; lieto, lai izteiktu brīdinājumu vai draudus.
- johaidī Lieto, lai izteiktu dažādas emocijas piem., izbrīnu, pārsteigumu, nepatiku.
- ak Lieto, lai izteiktu emocionālu attieksmi pret īstenības parādībām (piem., pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
- (nu) un tad? lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- Ak (tu) tētīt! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Mīļā debestiņ! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- Mīļā stundiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- nū Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- skat Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- apžēliņ Lieto, lai izteiktu izbrīnu, sašutumu.
- apžēloties Lieto, lai izteiktu izbrīnu, sašutumu.
- ehē Lieto, lai izteiktu izbrīnu.
- Vai tu re! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Ak tu debess! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Debesu tētīt! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Debesu tētiņ! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- tu re! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Debess augstā! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- mī Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Ej nu ej! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- Ej nu! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- Ej, ej! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- hm Lieto, lai izteiktu, piem., izbrīnu, šaubas.
- ei Lieto, lai izteiktu, piem., izbrīnu.
- ak Lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu.
- tavs Lieto, lai norādītu uz pārsteigumu, izbrīnu, arī sašutumu.
- ā Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu).
- ūja Lieto, lai paustu, piemēram, izbrīnu, neticību, pārmetumu.
- uh Lieto, lai paustu, piemēram, prieku, izbrīnu.
- eu Lieto, lai pievērstu uzmanību, ierosinātu kādu darbību, izteiktu pārsteigumu, izbrīnu, dusmas.
- lai Dievs nedod lieto, paužot bažas, izsakot brīdinājumu.
- izsviest uz ielas Likt atbrīvot mājokli, atstājot bez pajumtes.
- izlikt Likt, panākt, ka atstāj, atbrīvo (dzīvokli, telpas u. tml.).
- sacīt Likt, pavēlēt, pamudināt, arī brīdināt.
- tiesības Likumīga iespēja, brīvība ko darīt, rīkoties kādā veidā.
- mest zemē Likvidēt (kā nederīgu), atbrīvoties (kā no nederīga).
- sonets Lirisks 14 rindu dzejolis, kas sastāv no diviem četrrindu pantiem ar pāros sakārtotām atskaņām un diviem trīsrindu pantiem ar brīvu atskaņu sakārtojumu.
- kūņoties Līst ārā, atbrīvoties (no kūniņas, pārsega, čaulas u. tml.).
- fantastika Literāri darbi, kuros aprakstīti reāli neiespējami, pārdabiski, brīnumaini notikumi.
- nolobīt Lobot atbrīvot (ko) no mizas, čaulas u. tml.
- mirakls Luga (viduslaikos), kurā attēlotas epizodes no Svēto dzīves, viņu paveiktajiem brīnumiem.
- atlūgties Lūgties, līdz panāk, ka atbrīvo, atlaiž.
- nolupināt Lupinot atbrīvot (ko) no čaumalas, mizas u. tml.; nolobīt.
- atlupināt Lupinot atdalīt; lupinot atbrīvot (no kā).
- palaist Ļaut aiziet; atbrīvot.
- izlaist Ļaut brīvi slīdēt, arī krist (pār ko).
- laist Ļaut brīvi, bez ierobežojumiem izpausties (piem., jūtām, spējām).
- vienā elpas vilcienā ļoti īsā brīdī; momentā.
- vienā elpā ļoti īsā brīdī; momentā.
- pārbrīnīties Ļoti izbrīnīties; paust ļoti lielu izbrīnu.
- sirdsdarbs Ļoti patīkams, iemīļots darbs, darbība, ko parasti veic brīvajā laikā.
- debešķīgs Ļoti skaists, ļoti jauks; brīnišķīgs.
- magnētadata Magnēta plāksnīte ar nosmailinātu galu, kas (piem., kompasā), brīvi griežas ap vertikālu asi un vienmēr ar vienu polu ir vērsta pret ziemeļiem.
- kastings Makšķerēšanas sporta veids, kurā brīvā dabā vai telpās sacenšas spiningošanas un mušiņmakšķerēšanas tehnikā (tālmešanā, mērķī mešanā); sacensības šajā sporta veidā.
- kulstāmā mašīna mašīna (linu) šķiedras atbrīvošanai no spaļiem.
- pabrīvēt Mazliet, daļēji atbrīvot; padarīt mazliet brīvāku.
- mazubrīd Mazu brīdi.
- tukšgaita Mehānisma darbība bez slodzes; brīvgaita.
- ganīties Meklēt un ēst brīvā dabā augu barību (par dzīvniekiem).
- laist pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atbrīvoties no kā lieka, nevajadzīga.
- kvadricikls Motocikla un apvidus automašīnas hibrīds – paaugstinātas pārgājības transportlīdzeklis ar četriem riteņiem.
- brīvdabas muzejs muzejs, kura eksponāti (ēkas) izvietoti brīvā dabā.
- miera korpuss nacionāla brīvprātīga palīdzības organizācija ASV, kuras brīvprātīgie speciālisti strādā valstīs, kurām ir nepieciešama palīdzība dažādās jomās.
- vakance Neaizņemts amats, brīva darbavieta.
- tukšs Neaizņemts, brīvs (piem., par sēdekli, guļvietu).
- pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš, arī neaizņemts, brīvs (par vietu, teritoriju).
- gūsts Nebrīve, kādā atrodas pretinieka sagūstīts karavīrs.
- gūsts Nebrīve, kādā atrodas, piem., sagūstīts dzīvnieks.
- cietums Nebrīve.
- nebrīve Nebrīvība (1).
- nebrīve Nebrīvība (2).
- sastīvināt Nebrīvs, sasaistīts.
- bikls Nedrošs, nebrīvs (kautrējoties, mulstot); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vilka pase negribēts atbrīvojums (piem., no darba), atteikums, saistību pārtraukums.
- pauze Neilgs pārtraukums, klusuma brīdis (skaņā, skaņu virknē, valodas plūdumā).
- pabrīnīties Neilgu laiku, mazliet brīnīties.
- lieks Neizmantots, brīvs.
- eseja Neliels apcerējums brīvā formā par kādu zinātnes, filozofijas, literatūras vai mākslas problēmu, kurā autors izpauž savus subjektīvos uzskatus un attieksmi.
- intermeco Neliels brīvas formas instrumentāls skaņdarbs.
- starpspēle Neliels instrumentāls brīvas formas skaņdarbs; starpposms starp skaņdarbu daļām; arī īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums; intermeco.
- turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas, parasti dzīvnieks) nemaina savu iepriekšējo stāvokli vai atrodas (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
- spaidīt Neļaut (kādam), parasti ilgāku laiku, brīvi rīkoties, dzīvot.
- apspiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties; nomākt.
- jebkad Nenoteiktā, nezināmā laikā, brīdī; vienalga kad, jebkurā laikā.
- pasakains Neparasti skaists, labs; brīnišķīgs.
- brīnišķīgs Neparasts, apbrīnojams, pārsteidzošs.
- fantastisks Neparasts, brīnišķīgs; izcils.
- dīvains Neparasts, neizprotams, tāds, kas izraisa izbrīnu.
- ne dienu, ne nakti nepārtraukti, nevienu brīdi.
- nevietā Nepiemērotā, neīstā brīdī; arī nevajadzīgi (ko darīt).
- nereize Nepiemērots brīdis.
- noplātīt muti nespēt parunāt (no brīnumiem, pārsteiguma u. tml.).
- nevarēt, nespēt vien nobrīnīties nevarēt beigt brīnīties; ļoti brīnīties.
- nereize Nevēlams, slikts brīdis.
- nekad Nevienu brīdi, nevienu reizi.
- kā auns pie jauniem vārtiem neziņā, nesaprašanā (ko darīt); izbrīnā.
- kazaki No brīvajiem cilvēkiem un izbēgušiem dzimtļaudīm veidojusies kopiena cariskās Krievijas nomalēs; īpašs karaspēks, kas sastāv no šīs kopienas pārstāvjiem.
- brīvdiena No darba brīva diena; diena, kurā nav jāstrādā.
- skatu stiga no kokiem atbrīvota josla apvidus apskatei.
- nunataks No sniega un ledus brīvs klinšu atsegums, kas paceļas pār ledāju (piem., Grenlandē, Antarktīdā).
- kinoamatierisms Nodarbošanās brīvajā laikā ar filmu uzņemšanu.
- piespiedu Norāda, ka (kas) nenotiek brīvprātīgi, bet izpildot kādu lēmumu, rīkojumu, pavēli u. tml.
- tikko Norāda, ka (kas) notiek, (ko) veic pēdējā brīdī, mirklī.
- tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1).
- tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1).
- nost Norāda, ka atbrīvojas (no kā).
- no- Norāda, ka darbība notiek īsu brīdi.
- jau Norāda, ka darbība pašreiz, tagad ir sākusies, stāvoklis tajā brīdī ir iestājies.
- vaļā Norāda, ka darbības objekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
- iz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek iztukšots, atbrīvots (no kā).
- vaļā Norāda, ka darbības subjekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas īpašības, spēja darīt brīnumus.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas, izcilas spējas, arī īpašības, kas izraisa apbrīnu.
- apbirt Noritēt (par asarām, kas īsu brīdi strauji plūst).
- iedalīt Noteikt (dienas, darbalaika, brīvā laika u. tml.) sadalījumu atbilstoši veicamajam; paredzēt (laiku) veicamajam.
- nosacīts sods notiesātās personas atbrīvošana no soda izpildes ar nosacījumu, ka tā pārbaudes laikā neizdara jaunu noziegumu.
- nokopt Novācot ražu, atbrīvot no tās (lauku, tīrumu u. tml.).
- uzmesties Novietoties, parasti strauji, arī uz brīdi, sēdus, guļus, tupus u. tml. virsū (uz kā, kam).
- atģērbt Novilkt (apģērbu); atbrīvot (kādu) no apģērba; noģērbt.
- izģērbt Novilkt apģērbu (kādam); atbrīvot no apģērba.
- novilkties Novilkt sev (ko), atbrīvoties (no kā).
- baļķis Nozāģēts, no zariem atbrīvots koka stumbrs.
- tarot Ņemt (zivis) ārā no tīkla; atbrīvot tīklu no nozvejotajām zivīm; tarāt.
- tarāt Ņemt zivis ārā no tīkla; atbrīvot tīklu no nozvejotajām zivīm; tarot.
- brīvlaišana Oficiāla atbrīvošana no verdzības vai dzimtbūšanas.
- substitūcija Otra mantinieka norādīšana testamentā gadījumam, ja pirmais mantinieks mantojumu nepieņem vai nomirst līdz tā atklāšanās brīdim.
- pabāzt degunu pabāzt galvu (kur), arī brīdi pabūt (kur).
- atbrīvot Padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, vietu).
- atsvabināt Padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā); atbrīvot.
- atbrīvot Padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā).
- izlaist Padarīt garāku, platāku, brīvāku (piem., tērpu, tā daļas).
- atsvabināt Padarīt nenoslogotu, (pienākumam, saistībai) nepakļautu; atbrīvot.
- notīrīt Padarīt tīru (ko), atbrīvojot no gružiem, traipiem, netīrumiem u. tml.
- atlaist Padarīt vaļīgāku vai atbrīvot (ko savilktu, saspraustu, saskrūvētu u. tml.).
- paraustīt plecus pakustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- izpestīt Palīdzēt atbrīvoties (no kā), palīdzēt izkļūt (no kādas situācijas); izglābt.
- heteroze Palielināta (hibrīdu) dzīvotspēja, straujāka (to) attīstība, lielāka ražība (salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem tie cēlušies).
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (parasti ļoti) sasaistīts, nebrīvs (izturēšanās, rīcības veidā).
- sakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk kustēties; īsu brīdi kustināt, izraisīt kustību.
- savirpuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, virpuļot; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi virpuļo.
- uzzibsnīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) īsu brīdi zibsnī.
- uzdvest Panākt, būt par cēloni, ka iesāk izplatīties, arī īsu brīdi izplatās.
- uzvēdināt Panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās (piemēram, vēsma).
- nosviest Panākt, ka (kāds) tiek atbrīvots (no ieņemamā amata).
- nozibināt Panākt, ka (kas) īsu brīdi zibina un pārstāj zibināt.
- uzkūpināt Panākt, ka (kas), parasti īsu brīdi, kūp.
- gambīts Paņēmiens šaha partijas sākumā, kurā upurē kādu figūru (parasti bandinieku), lai iegūtu pozīciju priekšrocības, atbrīvotu ceļu citām figūrām.
- pavīdēt Parādīties, uz īsu brīdi kļūt uztveramam.
- feja Pārdabiska sieviešu dzimuma būtne, kas spēj darīt brīnumus.
- ainavu parks parks, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piem., pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
- recesivitāte Pārmantoto pazīmju izzušana (dzīvnieku, augu hibrīdiem) salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem (tie) cēlušies.
- laist Pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā; atbrīvot.
- konservatīvās partijas partijas, kas atbalsta brīva tirgus ekonomiku un privātīpašumu, iedibinātās vērtības un tradīcijas.
- ieturēt pauzi pārtraukt (ko) uz kādu brīdi.
- atmest Pārtraukt (ko), atbrīvoties (no kā).
- atmosties Pārtraukt (piem., psihisku stāvokli), atbrīvoties (no tā).
- brīvstunda Pārtraukums starp mācību stundām (skolā); starpbrīdis (parasti akadēmiskās stundas garumā).
- stāvēt klāt (kādam) pasargāt (kādu), palīdzēt (kādam) grūtā brīdī.
- izmanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) iziet (no kurienes, kur u. tml.); izlavīties.
- atmanīties Paslepus (piem., izdevīgā brīdī) atnākt, atsteigties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai steigšus atiet nost.
- līdz ar nagiem Pašā pēdējā brīdī (piem., paspēt kur nokļūt).
- nupat Pašreiz, šajā momentā, šajā brīdī.
- akūts Pašreizējā brīdī svarīgs, neatliekams.
- šobrīd Pašreizējā brīdī; arī pašlaik, pašreiz.
- tagad Pašreizējā laikposmā; pašreizējā brīdī.
- pašnoteikšanās Patstāvīga, brīva (tautas, nācijas) lemšana par savu tiesisko iekārtu.
- grozīt galvu paust izbrīnu, šaubas, neuzticēšanos.
- izdzīvoties Pavadīt laiku tā, kā patīk, brīvi, bezrūpīgi, jautri.
- teikt Pavēlēt, pamudināt; arī pamācīt, brīdināt.
- nobrīnīt Pēc tautas ticējumiem – apbrīnojot noskaust, izraisīt kādam ko nevēlamu.
- apķīlāt Pēc tiesas lēmuma vai administratīva rīkojuma ierobežot īpašnieka brīvu rīcību (ar viņa mantu).
- uzplaiksnīt Pēkšņi rasties, parādīties; īsu brīdi izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- aizsist Pēkšņi uz brīdi pārtraukt (piem., elpu).
- aizrīties Pēkšņi uz brīdi pārtraukt darboties (par mašīnām, ierīcēm).
- uzzibsnīt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (apziņā).
- nozibsnīt Pēkšņi uz īsu brīdi parādīties, būt redzamam.
- atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (piem., sejā); pēkšņi atveidoties (atmiņā, iztēlē).
- nobaidīties Pēkšņi, uz kādu brīdi izjust bailes, arī nedrošību; nobīties.
- nobīties Pēkšņi, uz kādu brīdi izjust bailes, arī nedrošību.
- nobiedēt Pēkšņi, uz kādu brīdi izraisīt bailes.
- aizcirst Pēkšņi, uz kādu brīdi pārtraukt.
- aizturētais Persona, kam uz laiku ir atņemta brīvība.
- arests Personiskās brīvības atņemšana piespiedu kārtā ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju.
- elks Pielūgsmes, apbrīnas objekts.
- niša Piemērota, relatīvi brīva (parasti uzņēmējdarbības) joma.
- sasist plaukstas piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piem., izbrīnu, pārsteigumu, prieku.
- palaist vaļīgāk grožus piešķirt lielāku brīvību.
- aizrādīt Pievēršot kāda uzmanību, izteikt kritiku, brīdinājumu, norādīt uz trūkumiem u. tml.
- amnestēt Pilnīgi vai daļēji atbrīvot no soda izciešanas vai (pēc soda izciešanas) atzīt par nesodītu.
- uzbalsenis Plāns, elastīgs skrimslis, kas veido balsenes augšējo daļu un rīšanas brīdī to aizklāj.
- izpļaut Pļaujot attīrīt, atbrīvot (kādu vietu), piem., no nezālēm.
- politiskā pārvalde politiskās drošības iestāde Latvijas brīvvalsts laikā no 1920.–1940. gadam.
- liberālisms Politisks uzskats, kas uzsver indivīda rīcības brīvību visās jomās, atbalsta valsts neiejaukšanos ekonomiskajā dzīvē.
- priekšpostenis Postenis, kura uzdevums ir brīdināt par pretinieka uzbrukumu.
- atbrīvošanās Process --> atbrīvoties.
- raža Produkcija, ko kādā laikposmā iespējams iegūt no augļiem, augiem, kas atrodami brīvā dabā.
- spiegprogrammatūra Programmatūra, kas var pati sevi instalēt vai darboties datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē, nesniedzot attiecīgu brīdinājumu un bez lietotāja piekrišanas un kontroles.
- miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
- brīvkrāns Publiskajā ārtelpā novietots, ikvienam brīvi pieejams dzeramā ūdens krāns.
- izpurināt Purinot atbrīvot no putekļiem, netīrumiem u. tml.
- nopurināties Purinoties censties atbrīvot savu ķermeni, tā daļas no kā nepatīkama, nevēlama.
- izbrīnīt Radīt izbrīnu.
- atraisīt Raisot atbrīvot, atlaist vaļā (ko piesietu, sasaistītu).
- atsiet Raisot dabūt vaļā (ko sasietu, aizsietu); atraisot (piem., saiti), atbrīvot (ko piesietu).
- atlūgums Rakstveida iesniegums, kurā izteikts lūgums atbrīvot no darba, ieņemamā amata.
- ballistiskā raķete raķete, kurai kustības sākuma posmā dzinēji ir ieslēgti, bet beigu posmā – izslēgti, ļaujot tai lidot kā brīvi krītošam ķermenim.
- parādīties Rasties, atainoties iztēlē; īsu brīdi rādīties (par sapni, sapņu, halucināciju tēlu).
- apraudāties Raudāt īsu brīdi.
- raudzīties ar platām acīm raudzīties izbrīnā, pārsteigumā, neizpratnē, arī bailēs.
- ravēt Raujot ārā nezāles, atbrīvot, attīrīt (no tām ko).
- ravēt Raujot ārā, atbrīvot no nezālēm (augu kopumu).
- plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā; raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka; arī plūkt (1).
- plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam; raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu) putnu.
- atrauties Raujoties atbrīvoties; atdalīties, tikt atrautam.
- norauties Raujoties nost, atbrīvoties.
- izravēt Ravējot atbrīvot no nezālēm (kādu platību, augus).
- kaplēt Ravēt, atbrīvot no nezālēm, aprušināt (augus) ar kapli.
- iesmidzināties Refl. --> iesmidzināt; iesākt smidzināt; īsu brīdi smidzināt (par lietu).
- purināties Refl. --> purināt (1); arī purināt, piem., savu apģērbu, ķermeņa daļu, lai to atbrīvotu (no kā).
- šad Reizēm, brīžiem; dažreiz.
- atpestīt Reliģijā – atbrīvot no soda par grēkiem; pasargāt (no velna varas).
- budisms Reliģija, Budas mācība (radās Senajā Indijā 6.–5. gs. p.m.ē.), kurā nav dieva, bet kas balstās uz atziņām par karmu un atbrīvošanos no ciešanām, ieejot nirvānā.
- scientoloģija Reliģiska kustība, kuras pārstāvji tic dzīves enerģijai, lielu uzmanību pievērš cilvēka dvēseles atbrīvošanai, sevis pilnveidei.
- disponēt Rīkoties (ar brīvām summām, kas ir bankas kontos).
- likt Rīkoties (piem., ar varas spēku), lai panāktu, ka (kāds) atstāj, atbrīvo (telpu, ēku).
- rečitatīvs Ritmiski un intonatīvi brīvs dziedājums (parasti operās, oratorijās), kas ir tuvs dabiskai runai; deklamācija.
- atrakt Rokot padarīt pieejamu, brīvu (piem., ko aizbērtu, apbērtu); rokot uziet.
- biedrība Sabiedriska organizācija, kurā brīvprātīgi apvienojas kādas nodarbes, sociālas grupas u. tml. cilvēki, lai sekmētu savu interešu, mērķu īstenošanu.
- kalt važās saistīt ar važām, padarīt nebrīvu.
- ierobežot Saistot ar nosacījumiem, prasībām, neļaut brīvi izpausties.
- pielūgsme Sajūsmas, apbrīnas, cieņas un mīlestības izpausme (pret kādu).
- atpūsties Sajust atvieglojumu, mieru (atbrīvojoties no kā traucējoša).
- dežavū Sajūta, ka tas, kas šobrīd notiek, ir noticis, piedzīvots jau iepriekš; pretstats: žamevū.
- pirmā dzirdēšana saka (parasti) pārsteigumā, paužot izbrīnu par ko jaunu, pēkšņi uzzinātu.
- kā (tad) tā? saka brīnoties vai pārsteigumā.
- Ak (tu) dieviņ! saka izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, izbailēs u. tml.
- Prātiņ, nāc mājā! saka lielā izbrīnā, nesapratnē, arī neatzīstot, nosodot kādu par muļķību.
- Prātiņ, nāc mājās! saka lielā izbrīnā, nesapratnē, arī neatzīstot, nosodot kādu par muļķību.
- jūtas kā zivs ūdenī saka par kādu, kas jūtas ļoti labi, brīvi, atraisīti.
- Dieva pirksts saka par kaut ko brīnumainu, neticamu.
- nost no kakla saka par ko nevēlamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
- Tavu brīnumu! saka par ko tādu, kas rada lielu izbrīnu, pārsteigumu.
- kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas ir izbrīnīts, apjucis, nespēj orientēties kādā situācijā.
- pieķeras kā dadzis Saka par to, ka pieķeras tik cieši, ka nevar no tā atbrīvoties, tikt vaļā.
- pielīp kā dadzis Saka par to, ka pieķeras tik cieši, ka nevar no tā atbrīvoties, tikt vaļā.
- dzelzs aizkars saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
- dzelzs priekškars Saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
- Lai Dievs žēlīgs! Saka, brīdinot par (rīcības) bīstamām vai nevēlamām sekām, piedraudot (kādam).
- piemini manus vārdus saka, brīdinot, ka notiks tā, kā teikts.
- kāds vējš atpūtis saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti kur ieradies, un vēloties uzzināt šās ierašanās iemeslu.
- kā velna apsēsts Saka, ja (kāds) vienmēr cieš neveiksmes, ja bieži atgadās (kas) nevēlams, ja nevar atbrīvoties (no kā).
- sirds atvilgst saka, ja atbrīvojas no negatīva psihiska stāvokļa.
- klāt kā likts saka, ja ieradīsies nekavējoties, īstajā brīdi, noteikti.
- aste ir piesieta saka, ja ir ierobežota rīcības brīvība.
- aste zem bluķa saka, ja ir ierobežota rīcības brīvība.
- aste bluķī saka, ja ir ierobežota rīcības brīvība.
- nav laiku kur likt saka, ja ir ļoti daudz brīva laika.
- stunda ir situsi Saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, darbībai.
- noveļas kā slogs no krūtīm saka, ja izdodas atbrīvoties no grūta, nomācoša.
- noveļas kā slogs no pleciem saka, ja izdodas atbrīvoties no grūta, nomācoša.
- noveļas kā slogs no kakla saka, ja izdodas atbrīvoties no grūta, nomācoša.
- kā mēms saka, ja kāds brīdi vai ilgāku laiku klusē, nerunā, neatbild (parasti aiz apmulsuma, pārsteiguma, dusmām).
- uz brīvām kājām saka, ja kāds ir atbrīvots no apcietinājuma vai vēl nav apcietināts un atrodas brīvībā.
- acis ieplešas saka, ja kāds ir izbrīnīts, pārsteigts.
- mute līdz ausīm Saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts, izbrīnījies.
- palikt ar vaļēju muti saka, ja kāds ir par ko ļoti pārsteigts, izbrīnīts.
- mute paliek vaļā saka, ja kāds ir par ko ļoti pārsteigts, izbrīnīts.
- palikt ar vaļā muti saka, ja kāds ir par ko ļoti pārsteigts, izbrīnīts.
- Cepuri nost! saka, ja kas rada cieņu, apbrīnu.
- sirds iesāpas saka, ja ko īsu brīdi sāpīgi pārdzīvo, ja kļūst kā žēl.
- apsāpas sirds saka, ja ko īsu brīdi sāpīgi pārdzīvo, ja kļūst kā žēl.
- pie velna Saka, ja pret ko ir liela nepatika, vēlēšanās no kā atbrīvoties.
- karsts (vien) pārskrien pār kauliem saka, ja uz brīdi satraukumā, bailēs rodas karstuma sajūta.
- karsts (vien) pārskrien pār muguru saka, ja uz brīdi satraukumā, bailēs rodas karstuma sajūta.
- atraisās rokas saka, kad pēc šķēršļu novēršanas rodas iespēja brīvi rīkoties.
- Ak Dievs! saka, paužot izbrīnu, pārsteigumu, arī satraukumu, izbailes u. tml.
- Ak (tu) debestiņ! saka, paužot izbrīnu, pārsteigumu, prieku u. tml.
- ko iedomājies saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu.
- Ko domā! saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu.
- ko domājies saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu.
- Es tev gan (rādīšu)! saka, piedraudot kādam, brīdinot kādu.
- sagrīļoties Sākt (parasti pēkšņi) grīļoties; īsu brīdi grīļoties.
- sagrozīties Sākt (parasti pēkšņi) grozīties; īsu brīdi grozīties.
- saraustīties Sākt (parasti pēkšņi) raustīties un īsu brīdi raustīties – par ķermeni, tā daļām.
- sašaubīties Sākt (parasti pēkšņi) šaubīties; īsu brīdi šaubīties.
- sašūpot Sākt (parasti pēkšņi) šūpot; īsu brīdi šūpot.
- sašūpoties Sākt (parasti pēkšņi) šūpoties; īsu brīdi šūpoties.
- satrīcēt Sākt (parasti pēkšņi) trīcēt; uz brīdi ietrīcēties.
- saausīties Sākt ausīties; īsu brīdi ausīties.
- sadrebēt Sākt drebēt; īsu brīdi drebēt.
- iedzirkstēties Sākt dzirkstēt (par acīm); spēji, īsu brīdi parādīties (acīs); spēji izpausties (acīs).
- iedzirkstīties Sākt dzirkstēt (par acīm); spēji, īsu brīdi parādīties (acīs); spēji izpausties (acīs).
- iejusties Sākt justies labi, brīvi (pierodot pie jauniem apstākļiem, vides u. tml.).
- saļodzīties Sākt ļodzīties; īsu brīdi ļodzīties.
- uzpīpināt Sākt pīpināt (parasti ar transportlīdzekļa skaņas signālu); īsu brīdi pīpināt.
- saplivināt Sākt plivināt un kādu brīdi plivināt (spārnus).
- saplivināt Sākt plivināt, raustīt (ko), parasti piepeši, īsu brīdi.
- sarīstīties Sākt rīstīties; īsu brīdī rīstīties.
- saskurināt Sākt skurināt un īsu brīdi skurināt.
- saskurināties Sākt skurināties; īsu brīdi skurināties.
- sazvalstīties Sākt zvalstīties; īsu brīdi zvalstīties.
- saminstināties Sākt, parasti pēkšņi minstināties; īsu brīdi minstināties.
- sagāzelēties Sākt, parasti pēkšņi, gāzelēties; īsu brīdi gāzelēties.
- sagražoties Sākt, parasti pēkšņi, gražoties; īsu brīdi gražoties.
- sakratīt Sākt, parasti pēkšņi, kratīt (piem., ko satvertu, kur ievietotu); īsu brīdi kratīt.
- salīgoties Sākt, parasti pēkšņi, līgoties; īsu brīdi līgoties.
- samirkšķināt Sākt, parasti pēkšņi, mirkšķināt; īsu brīdi mirkšķināt.
- sasvārstīties Sākt, parasti pēkšņi, svārstīties; īsu brīdi svārstīties.
- savēcināt Sākt, parasti pēkšņi, vēcināt; īsu brīdi vēcināt.
- savēzēt Sākt, parasti pēkšņi, vēzēt; īsu brīdi vēzēt.
- savicināt Sākt, parasti pēkšņi, vicināt; īsu brīdi vicināt.
- saviļņoties Sākt, parasti pēkšņi, viļņoties; īsu brīdi viļņoties.
- savirpuļot Sākt, parasti pēkšņi, virpuļot; īsu brīdi virpuļot.
- sazvāroties Sākt, parasti pēkšņi, zvāroties; īsu brīdi zvāroties.
- apkraut visas malas salikt visur, atstājot maz brīvas vietas.
- atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (piem., no soda, nepatīkama pienākuma).
- stīvs Samākslots, nebrīvs (par sejas izteiksmi).
- stīvs Samākslots, saspringts, nebrīvs (par cilvēka izturēšanos).
- nosāpēt Sāpēt (īsu brīdi) un pārstāt sāpēt.
- sastērķelēt Sasaistīts, nebrīvs.
- izkūņoties Sasniedzot noteiktu attīstības pakāpi, izlīst, atbrīvoties no kūniņas.
- noķert Sastapt (kādu), parasti pēdējā brīdī, nejauši, pēc ilgstošas meklēšanas u. tml.
- hetēra Senajā Grieķijā – valdzinoša sieviete ar brīvu dzīves veidu, arī prostitūta.
- piesiet Sienot (kādu, ko), ierobežot (tā) kustības brīvību.
- raisīt Sienot vaļā, atbrīvot (ko piesietu).
- gaisa trauksme signāls, kas brīdina par pretinieka aviācijas uzlidojumu.
- ūdenszieds Sīks, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, kam stublājs un lapas apvienojušās mazā plātnītē.
- skriemelis Siksnas vai troses pārvada sastāvdaļa – rats, kas pārnes griezes momentu starp vārpstu un siksnu vai trosi, vai arī brīvi griežas ap vārpstu vai asi.
- izskalot Skalojot atbrīvot (orgānu, ķermeņa dobumu) no kā nevēlama.
- orāla skaņa skaņa, kuru izrunājot gaiss brīvi plūst caur mutes dobumu.
- iztaisīt lielas acis skatienā izpaust izbrīnu.
- iztaisīt apaļas acis skatienā izpaust izbrīnu.
- sataisīt lielas acis skatienā paust izbrīnu.
- ieskatīties Skatīties (kur iekšā), parasti īsu brīdi.
- noskūt Skujot atbrīvot no apmatojuma (ķermeņa daļu).
- izskūt Skujot atbrīvot no apmatojuma.
- amonijs Slāpekļa un ūdeņraža savienojums, kas brīvā veidā nepastāv, bet ietilpst daudzos savienojumos.
- atslēgt Slēdzot padarīt atveramu, arī pieejamu; atslēdzot atbrīvot.
- glūnēt Slepus skatīties uz medījumu, gaidot izdevīgu brīdi, lai tam pēkšņi uzbruktu (par dzīvniekiem).
- sniegt pirmo palīdzību sniegt tūlītēju palīdzību nelaimes vai pēkšņas saslimšanas gadījumā līdz brīdim, kad ierodas mediķis.
- kārpīties Spārdīties, ķepuroties, cenšoties atbrīvoties.
- specvienība Speciālo uzdevumu vienība policijā, drošības dienestā, armijā, kuras uzdevums ir nemieru savaldīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, vai arī ķīlnieku atbrīvošana, īpaši bīstamu noziegumu atklāšana.
- runas dāvanas spēja izteikties brīvi, daiļrunīgi.
- uzliesmot Spēji izraisīties (par jūtām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzbangot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzmutuļot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzšvirkstēt Spēji izraisīties (piemēram, par negatīvām jūtām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzsprēgāt Spēji izraisīties, īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzbrāzties Spēji izraisīties; īsu brīdi, parasti spēcīgi izpausties.
- uzbrāzmot Spēji izraisīties; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- iemirdzēties Spēji, arī īsu brīdi izpausties.
- iegaismoties Spēji, arī īsu brīdi kļūt gaišam (par ko apgaismotu).
- iemirdzēties Spēji, arī īsu brīdi parādīties, izpausties (acīs, skatienā).
- iegailēties Spēji, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs, skatienā).
- bilingvāls Spējīgs brīvi runāt divās valodās; tāds, kas kādu valodu prot tikpat labi kā savu dzimto valodu.
- kilograms Spēka mērvienība tehniskajā mērvienību sistēmā – spēks, kas vienam masas kilogramam piešķir paātrinājumu, kas vienāds ar brīvās krišanas paātrinājumu; spēka kilograms [kG].
- uzspiest Spiežot, parasti īsu brīdi (piemēram, ar pirkstu), iedarboties (uz ko), arī iedarbināt (ko).
- brīvais stils sporta peldēšanas stils, kurā atļauta brīva peldēšanas veida izvēle.
- vingrošana Sporta veids, kas ietver vingrojumus speciālos rīkos un brīvās kustības.
- tautas sports sports visiem; nodarbošanās ar sportu no darba un mācībām brīvajā laikā bez īpaša materiāla stimula.
- pasprukt Sprūkot atbrīvoties, arī izkļūt (ārā no kurienes).
- Sarkanais Krusts starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību slimiem un ievainotiem karavīriem un gūstekņiem, palīdz meklēt bezvēsts pazudušos, miera laikā – palīdz dabas katastrofās cietušajiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- masoni Starptautiska ezoteriska organizācija (radās 18. gs.), kuras darbība noris atsevišķās organizācijās (ložās); brīvmūrnieki.
- Eiropas Cilvēktiesību tiesa starptautiska tiesa, kas skata personu vai valstu iesniegumus, ja valsts ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību koncencijā noteiktās pilsoniskās un politiskās tiesības.
- nebrīvība Stāvoklis, kad (dzīvnieks) ir iesprostots; nebrīve.
- apcietinājums Stāvoklis, kad cilvēkam atņemta personiskā brīvība, kad tas atrodas (policijas) apsardzībā vai ieslodzījumā.
- apspiestība Stāvoklis, kad nav ļauts brīvi dzīvot, attīstīties; nebrīve.
- nevaļa Stāvoklis, kad nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kad ir daudz steidzama darba, rūpju u. tml.
- izrauties Strauji (ar spēku) atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
- izraut Strauji (ar spēku) atņemt (kāda satvertu priekšmetu), atbrīvot (ko).
- nomest Strauji atbrīvoties (no tā, ko tur rokās); strauji nolikt.
- ķepuroties Strauji kustināt rokas, kājas, lai, piem., izkļūtu, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā.
- atņemties Strauji, bet brīžiem pārtraucot darbību, lai ievilktu elpu.
- atsprukt Strauji, nejauši atraisīties, atbrīvoties; tikt vaļā.
- akadēmiskais atvaļinājums Studenta oficiāla atbrīvošana uz noteiktu laiku no aktīvām studijām veselības vai sociālo apstākļu dēļ.
- izsūkt Sūcot (ar putekļu sūcēju), atbrīvot (no putekļiem), iztīrīt (ko).
- izsukāt Sukājot atbrīvot (no kā).
- suņuvilks Suņa un vilka hibrīds.
- pieturpunkts Svarīgākais, nozīmīgākais notikums, brīdis (kādā norisē, procesā u. tml.).
- padot labrītu sveicinot pateikt "labrīt!".
- zaļumsvētki Svētki brīvā dabā.
- novākt Šādā veidā atbrīvot (dārzu, lauku u. tml.).
- kaujas sambo šāds sporta veids, kurā, piem., sāpju paņēmiens tiek lietots līdz brīdim, kamēr pretinieks padodas.
- pagaidām Šajā brīdī, līdz šim brīdim; līdz laikam, kad kas mainīsies.
- pašreiz Šajā laika momentā, brīdī, arī šajā laikposmā.
- pašlaik Šajā laikposmā, laika momentā, brīdī.
- atsite Šaujamieroča kustība šāviena brīdī, kuras virziens ir pretējs šāviņa kustības virzienam.
- barjera Šķērslis, kas kavē brīvu pieeju (kam).
- acumirklis Šobrīd, pašreiz.
- zelta standarts tāda naudas apgrozības sistēma, kurā par nominālvērtības mēru un pilnvērtīgu apgrozības līdzekli izmanto zeltu un kur banknotes var brīvi mainīt pret zeltu.
- peldošs Tāds (augs), kas aug ūdenstilpē un brīvi peld uz ūdens virsmas.
- nebrīvs Tāds (cilvēks), kas nav brīvs, kam ir juridiskas saistības.
- bezatomu Tāds (reģions, teritorija u. tml.), kur nav izvietoti kodolieroči; kodolbrīvs.
- vaļīgs Tāds, kam ir brīvs laiks; tāds, kas nav aizņemts.
- šaurs Tāds, kam ir neliela platība; tāds, kur ir maz brīvas, neaizņemtas platības.
- savaldīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja atbilstoši situācijai (piem., spriedzes brīžos, kritiskās situācijās) mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
- nesaistīts Tāds, kam nav mijiedarbības ar citām elementārdaļiņām vai ārējo lauku (par elementārdaļiņām); brīvs.
- nevaļīgs Tāds, kam nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kam ir daudz steidzama darba, rūpju u. tml.
- nerātns Tāds, kam raksturīga brīva seksuālā uzvedība.
- akls Tāds, kam uz brīdi ir pavājinājušās redzes spējas.
- liberāls Tāds, kas darbojas, norisinās brīvi, bez ierobežojumiem un valsts iejaukšanās.
- rezervēts Tāds, kas ir (konkrētai personai) atlikts, saglabāts, pataupīts brīvs, neaizņemts.
- atraisīts Tāds, kas ir atbrīvojies no bikluma, kļuvis nepiespiests, dabisks.
- atvaļināts Tāds, kas ir atbrīvots, aizgājis no dienesta (parasti armijā).
- brīvlaistais Tāds, kas ir atlaists brīvībā; tāds, kas ir atbrīvots (no darba, mācībām u. tml.).
- vijīgs Tāds, kas ir brīvi krītošs (piem., par tērpu, tā elementiem, piegriezumu).
- patstāvīgs Tāds, kas ir brīvs no kādas ietekmes vai iespaida, tāds, kam ir pašam savi noteikti uzskati, nostāja; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kā no plaukta nokritis tāds, kas ir ļoti pārsteigts, izbrīnīts; tāds, kas neko nezina.
- aukstasinīgs Tāds, kas ir mierīgs, nosvērts kritiskos brīžos, spēj apvaldīt jūtas; tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- suverēns Tāds, kas ir neatkarīgs (no kā), brīvs, arī patstāvīgs savā darbībā (par cilvēku).
- savāds Tāds, kas ir neparasts, izraisa izbrīnu, neizpratni (par parādību, priekšmetu u. tml.); dīvains.
- obligāts Tāds, kas ir pamatots, noteikts ar likumu, noteikumiem vai rīkojumu un ir noteikti jāpilda, jāievēro; tāds, ko nevar brīvi izvēlēties; pretstats: brīprātīgs, fakultatīvs.
- lipīgs Tāds, kas ir viegli un ātri atkārtojams, iegaumējams u. tml. un no kā grūti atbrīvoties.
- savlaicīgs Tāds, kas ir, notiek īstajā brīdi, īstajā laikā.
- pārsteidzošs Tāds, kas izraisa izbrīnu, apbrīnu; tāds, kurā izpaužas kas negaidīts, neparasts.
- familiārs Tāds, kas izturas ļoti nepiespiesti, pārāk brīvi, arī vaļīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sabiedrisks Tāds, kas ko veic brīvprātīgi, bez atalgojuma; tāds, kas saistīts ar šādu darbību.
- vakants Tāds, kas nav aizņemts (par amatu), brīvs (par darbavietu).
- svabads Tāds, kas nav apspiests, pakļauts svešai varai; brīvs (1).
- nebrīvs Tāds, kas nav brīvs, neatkarīgs.
- svabads Tāds, kas nav nostiepts, sasprindzināts; brīvs.
- neformāls Tāds, kas nav saistīts ar oficiālām attiecībām, noteikumiem, formalitāšu ievērošanu; neoficiāls, brīvs.
- neoficiāls Tāds, kas nav saistīts ar stingri noteiktām attiecībām, noteikumiem, formalitāšu ievērošanu u. tml.; neformāls, brīvs.
- svabads Tāds, kas neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā; brīvs (2).
- brīvdomīgs Tāds, kas nebaidās brīvi paust savus uzskatus, nostāju, kritizēt pastāvošos, valdošos uzskatus.
- drošs Tāds, kas nebīstas, izturas brīvi, nepiespiesti.
- nesaistīts Tāds, kas neietilpst kādā ķīmiskā savienojumā ar citām vielām; brīvs.
- sasaistīts Tāds, kas nespēj atraisīties, justies brīvi; samulsis, bikls.
- suverēns Tāds, kas noris, pastāv neatkarīgi (no kā), brīvi.
- nepiespiests Tāds, kas notiek, norisinās bez lieka sasprindzinājuma, brīvi, dabiski.
- pašreizējs Tāds, kas notiek, pastāv šajā laika momentā, brīdī, arī šajā laikposmā.
- svabads Tāds, kas pašreiz netiek lietots, nav aizņemts; brīvs (5).
- aktuāls Tāds, kas pašreizējā brīdī vai noteiktā laika posmā ir nozīmīgs, svarīgs; arī neatliekams.
- lipīgs Tāds, kas pielīp un no kura nevar atbrīvoties.
- iespaidīgs Tāds, kas rada apbrīnu; pārsteidz, izraisa emocionālu pārdzīvojumu.
- atpakaļejošs Tāds, kas rašanās, apstiprināšanas u. tml. brīdī attiecas arī uz iepriekšējo laiku.
- labprātīgs Tāds, kas tiek darīts pēc paša vēlēšanās, brīvprātīgi.
- mēms Tāds, kas uz brīdi nespēj runāt.
- brīvprātīgs Tāds, kas veic, dara (ko) pēc brīvas gribas, pēc savas ierosmes.
- raits Tāds, kas veidojas vēlamajā tempā, brīvi, bez kļūmēm (par valodu, runu).
- lauks Tāds, ko audzē brīvā dabā (parasti par dārzeņiem).
- sastērķelēt Tāds, kur izpaužas sasaistītība; tāds, kur nevar brīvi izturēties, justies.
- pilns Tāds, kurā (kas, piem., viela, priekšmets) ir ievietots tādā daudzumā, ka tajā nav brīvas vietas.
- vaļīgs Tāds, kurā izpaužas brīva, nepiespiesta izturēšanās; tāds, kurā izpaužas pieņemtajām normām neatbilstoša, izlaidīga izturēšanās.
- gāzveida Tāds, kura molekulas nav savā starpā saistītas un brīvi pārvietojas telpā (par vielu); tāds (agregātstāvoklis), kurā vielas daļiņas brīvi pārvietojas pa visu telpu.
- atombrīvs Tāds, kurā nav kodolieroču, kodolreaktoru; kodolbrīvs.
- objektīvs Tāds, kura uzskati, runa un rīcība atbilst īstenībai, ir patiesi, brīvi no aizspriedumiem un subjektīvas attieksmes.
- nenomazgājams Tāds, no kā grūti vai neiespējami atbrīvoties.
- brīnumzeme Tāla, nezināma (parasti fantastiska, īstenībā neesoša) vieta, kur ir daudz neparasta un brīnumaina.
- vaļasprieks Tas, ar ko nodarbojas, aizraujas (brīvajā laikā).
- brīnums Tas, kas izraisa apbrīnu, sajūsmu.
- numurs Tas, kas izraisa pārsteigumu, izbrīnu; arī triks.
- fokuss Tas, kas izraisa pārsteigumu, izbrīnu; numurs (6).
- papardes zieds tautas ticējumos – brīnumains zieds, kas Jāņu naktī uzplaukst papardei un nes mīlētājiem laimi.
- dīvs Teiksmaina, brīnumaina būtne.
- dīvs Teiksmains, brīnumains; dīvains.
- atvērts teksts teksts, kuru var brīvi papildināt.
- foajē Telpa (teātrī, kinoteātrī u. tml.), kur skatītāji var uzkavēties starpbrīžos vai pirms izrādes sākuma.
- puansetija Telpaugs, kura sīkos ziedus apņem spilgti krāsainas (sarkanas, baltas, sārtas) augšlapas, kas atgādina daudzstarainu zvaigzni un uzzied parasti decembrī; Ziemassvētku zvaigzne [Poinsettia].
- smilšu (spēļu) terapija terapijas veids, kurā cilvēks, izmantojot smiltis, ūdeni un figūriņas, var izteikt to, ko nevar pastāstīt vārdiem, atbrīvoties no spriedzes, dusmām, bailēm u. tml.
- svētdienas tēvs tēvs, kas laiku ar bērniem pārsvarā pavada brīvdienās, rūpējoties pamatā par bērna izklaidēšanu, bet neinteresējoties par tā ikdienas vajadzībām.
- pilsoņtiesības Tiesības, kas pienākas katram valsts pilsonim (vārda un sapulču brīvība, tiesības balsot un ticības brīvība).
- dabūt vilka pasi tikt atbrīvotam no darba; tikt padzītam, aizraidītam.
- aizsisties Tikt pēkšņi īsu brīdi pārtrauktam (piem., par elpu).
- atraisīties Tikt vaļā, atbrīvoties (no kā nepatīkama).
- atkauties Tikt vaļā, atbrīvoties (no kā uzmācīga, nepatīkama).
- atkratīties Tikt vaļā, atbrīvoties, izvairīties (no kā nevēlama, apgrūtinoša).
- attīt Tinot (piem., no kamola) izstiept, atbrīvot.
- iztīt Tinot vaļā, atbrīvot (no iesaiņojuma); tinot vaļā, atsegt.
- attīrīt Tīrot atbrīvot (no kā nevēlama, traucējoša, arī netīra); tīrot novākt.
- satīrīt Tīrot atbrīvot (piem., telpu, apkārtni) no atkritumiem, netīrumiem.
- iztīrīt Tīrot pilnīgi atbrīvot (piem., priekšmetu, telpu, platību) no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša.
- kuru katru acumirkli tūlīt, jau pēc īsa brīža.
- karāties Turēties (ap ko, pāri kam, pie kā u. tml.) ar augšējo (piem., auduma) daļu un būt brīvi vērstam lejup.
- ieskriet Uz brīdi iegriezties, pabūt (pie kā).
- apmērcēt Uz brīdi iemērkt; iemērcot mazliet saslapināt.
- iesāpēties Uz brīdi sāpīgi pārdzīvot, kļūt žēl.
- pamirt Uz brīdi sastingt (parasti spēcīgu emociju iespaidā).
- aizrauties Uz īsu brīdi apstāties, pārtrūkt (par elpu, balsi).
- ņirbēt Uz īsu brīdi būt redzamam (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- noņirbēt gar acīm uz īsu brīdi būt redzamam.
- noņirbēt acu priekšā uz īsu brīdi būt redzamam.
- pavīdēt Uz īsu brīdi būt saredzamam (parasti neskaidri).
- ietecēt Uz īsu brīdi ieiet (kur, pie kā), parasti pa ceļam.
- piemigt Uz īsu brīdi iemigt, iegrimt snaudā.
- pārskriet Uz īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā).
- noskriet Uz īsu brīdi parādīties, būt izjūtamam.
- pārskriet Uz īsu brīdi parādīties, būt viscaur sajūtamam – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- pasmīnēt Uz īsu brīdi savilkt seju smīnā; smīnot izpaust mazliet nievīgu, noraidošu attieksmi.
- individuālisms Uzskats, kas atzīst indivīda autonomiju un rīcības brīvību, viņa tiesību pārākumu pār sabiedrības interesēm.
- apbrīnot Uztvert (ko) ar apbrīnu; paust apbrīnu.
- savienotie trauki vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
- purināt matus vairākkārt bieži, strauji kustināt galvu uz vienu un otru pusi, parasti, lai atbrīvotu matus no kā.
- raustīt plecus vairākkārt kustināt plecus augšup, lejup, paužot savu nezināšanu, neizpratni, izbrīnu, vienaldzību.
- skalot Vairākkārt mērcot, kustinot (parasti ūdenī, kādas vielas šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama, kļūst tīrs; tīrīt ar šķidruma strūklu.
- dauzīt Vairākkārt sist (pa kādu priekšmetu), lai notīrītu, atbrīvotu (no kā); sitot atdalīt, dabūt (ko) nost.
- purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piem., segu, apģērba gabalu) šurp turp, parasti, lai (to) atbrīvotu no sīkām vielu daļiņām, piem., putekļiem, gružiem.
- portfelis Vairāku vērstpapīru pakete (piem., akcijas, obligācijas), kuros uzņēmums vai fiziska persona investē savus brīvos finanšu līdzekļus.
- atvairīties Vairoties atbrīvoties (piem., no kā nepatīkama); izvairīties.
- pašā laikā Vajadzīgā brīdī, momentā.
- pašā reizē vajadzīgajā brīdī, īstajā laikā.
- īstā reizē Vajadzīgajā brīdī, īstajā laikā.
- tieši laikā vajadzīgajā brīdī, momentā.
- elektronu lampa vakuuma vai ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurā elektrisko strāvu rada brīvo elektronu plūsma no katoda uz anodu.
- patskanis Valodas skaņa, kuru izrunājot gaiss brīvi plūst caur mutes dobumu.
- amnestija Valsts augstākās varas akts, ar kuru pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītu.
- totalitārisms Valsts pārvaldes sistēma, kam raksturīga vienas politiskās partijas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju; attiecīgā ideoloģijas forma.
- hobijs Vaļasprieks, tas, ar ko nodarbojas, aizraujas brīvajā laikā.
- (iz)kratīt sirdi vaļsirdīgi stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- aktīvais vārdu krājums vārdu krājums, kuru runātājs brīvi un regulāri lieto saziņā; aktīvā leksika.
- suņu dienas vasaras brīvdienas (parasti skolēniem, studentiem).
- gaiņāties Vēcinoties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga).
- atraisīt Veicināt (kā) brīvu izpausmi, attīstību.
- kristalizēt Veidot (ko, piem., formulējumu) ļoti skaidru, noteiktu, precīzu, atbrīvojot no liekā, nevajadzīgā.
- kristalizēties Veidoties ļoti skaidram, atbrīvojoties no liekā, nevajadzīgā (piem., par domu, atziņu).
- triks Veikls, efektīgs paņēmiens, kas paredzēts pārsteiguma, izbrīnas u. tml. izraisīšanai; sarežģīts akrobātikas vai iluzionisma numurs.
- iegriba Vēlēšanās, brīva izvēle.
- vārti Veramā, bīdāmā, paceļamā u. tml. daļa (piem., plāksnes veidā) šīs ailes, brīvās vietas aizdarīšanai.
- plātīt muti Verot muti vaļā un ciet, paust izbrīnu.
- uzrēkt Vēršoties (pret kādu), īsu brīdi rēkt; neilgu laiku, arī reizēm rēkt.
- uzriet Vēršoties (pret kādu), īsu brīdi riet; neilgu laiku, arī reizēm riet.
- brīvpilsēta Viduslaikos – pilsēta, kas brīva no vietējā feodāļa kundzības un pakļauta tieši centrālajai valsts varai.
- Vikipēdija Viena no populārākajām uzziņu vietnēm globālajā tīmeklī, brīva daudzvalodu enciklopēdija ar bezmaksas saturu.
- populācija Vienas sugas ģenētiski dažādu, savstarpēji brīvi krustojošos īpatņu kopa, kas aizņem noteiktu teritoriju un kādā veidā ir atdalīta no citām tās pašas sugas īpatņu kopām.
- vienbrīd Vienu brīdi; kādu brīdi.
- zaļums Vieta brīvā dabā, kur ir daudz savvaļā augošu koku, zaļo augu.
- novirmot Virmojot izplatīties, īsu brīdi būt uztveramam.
- airēties Virzīties uz priekšu, plati vēzējot rokas; ar rokām atbrīvojot ceļu.
- iet Virzīties, liekot soļus (tā, ka nav brīža, kad viena no kājām nepieskartos zemei).
- lēkāt Virzīties, pārvietoties, brīžiem palecoties.
- zemestrīce Zemes garozas svārstības, ko izraisa pēkšņa Zemes dzīļu potenciālās enerģijas atbrīvošanās un kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
- brīvzemnieks Zemnieks viduslaiku Latvijā, kas bija atbrīvots no klaušām, bet maksāja nelielas nodevas.
- dzimtbūšana Zemnieku feodālās atkarības forma, kurai raksturīgs feodāļa privātīpašums attiecībā pret zemnieku un tiesības ierobežot viņa brīvību savas sētas vai muižas teritorijas ietvaros.
brī citās vārdnīcās:
Tēzaurs