Paplašinātā meklēšana
Meklējam brī.
Atrasts vārdos (94):
- brī:1
- brīv:1
- brīkš:1
- brīvā:1
- brīve:1
- brīvs:1
- brīze:1
- brīdis:1
- brīnum:1
- ikbrīd:1
- labrīt:1
- šobrīd:1
- tobrīd:1
- zubrīt:1
- apbrīna:1
- brīnum-:1
- brīnums:1
- brītiņš:1
- brīvība:1
- brīžiem:1
- dažbrīd:1
- hibrīds:1
- hibrīds:2
- izbrīns:1
- labrīts:1
- nebrīve:1
- nebrīvs:1
- apbrīnot:1
- atbrīvot:1
- brīdināt:1
- brīfings:1
- brīkšķēt:1
- brīkšķis:1
- brīnišķs:1
- brīvosta:1
- iezubrīt:1
- izbrīnīt:1
- izbrīvēt:1
- kādubrīd:1
- mazubrīd:1
- nobrīnīt:1
- pabrīvēt:1
- vienbrīd:1
- atombrīvs:1
- brīnīties:1
- brīvdabas:1
- brīvdiena:1
- brīvgaita:1
- brīvkrāns:1
- brīvkungs:1
- brīvlaiks:1
- brīvsolis:1
- nebrīvība:1
- šimbrīžam:1
- zubrīties:1
- brīnišķīgs:1
- brīnumains:1
- brīnumzeme:1
- brīvbiļete:1
- brīvdomīgs:1
- brīvestība:1
- brīvkundze:1
- brīvstunda:1
- brīvvalsts:1
- nobrīdināt:1
- nobrīkšķēt:1
- svētbrīdis:1
- brīdinājums:1
- brīnumbērns:1
- brīnumdaris:1
- brīvgājiens:1
- brīvgrāmata:1
- brīvlaišana:1
- brīvpilsēta:1
- brīvprātīgs:1
- izbrīnīties:1
- nobrīnīties:1
- pabrīnīties:1
- patentbrīvs:1
- starpbrīdis:1
- atbrīvošanās:1
- brīvdomātājs:1
- brīvlaistais:1
- brīvmūrnieki:1
- brīvzemnieks:1
- pārbrīnīties:1
- brīnumsvecīte:1
- brīvprātīgais:1
- brīvpusdienas:1
- iebrīkšķēties:1
- brīveksemplārs:1
- brīvklausītājs:1
- brīvmākslinieks:1
- brīvtirdzniecība:1
Atrasts etimoloģijās (19):
- No latīņu voluntarius 'brīvprātīgs'. (šķirklī volontieris)
- Pirmo reizi lietots laikrakstā "Diena" 2004. gada 11. oktobrī, rakstnieka Paula Bankovska rakstā. Vārds "mēstule" 2004. gadā atzīts par gada vārdu. (šķirklī mēstule)
- No grieķu autos 'pats' un latīņu immunitas (immunitatis) 'atbrīvošana no kaut kā'. (šķirklī autoimunitāte)
- No latīņu absolutio 'atbrīvošana'. (šķirklī absolūcija)
- No latīņu immunitas, immunitatis 'atbrīvošana no kaut kā'. (šķirklī imunitāte)
- No grieķu agauos 'apbrīnojams'. (šķirklī agave)
- No valsts nosaukuma Bolivia, kam pamatā šīs valsts dibinātāja un atbrīvotāja no spāņu kundzības Simona Bolivara uzvārds. (šķirklī bolīvieši)
- No franču dispensaire, dispenser 'izdalīt; atbrīvot, izglābt'. (šķirklī dispansers)
- Aizguvums no lībiešu jūont 'ieskrējiens, kustība, spars; neliels laiks, brīdis'. Plašāk ieviesies latviešu valodā 19. gs. (šķirklī jonis)
- No latīņu liberālis (liber 'brīvs (cilvēks)'). (šķirklī liberālis)
- No franču libéralisme, kam pamatā latīņu liberalis 'brīvam raksturīgs, brīvs'. (šķirklī liberālisms)
- No latīņu licentia 'brīvība, atļauja'. (šķirklī licence)
- No latīņu liberalis 'brīvam raksturīgs, brīvs'. (šķirklī liberāls)
- No sanskrita mantra 'domāšanas līdzeklis' (man 'prāts' un tra 'atbrīvot, vērst uz kaut ko'). (šķirklī mantra)
- No franču franc-maçon 'brīvais mūrnieks'. (šķirklī masoni)
- No franču miracle, kam pamatā latīņu miraculum 'brīnums'. (šķirklī mirakls)
- No latīņu monstrum 'brīnums, dīvainums'. (šķirklī monstera)
- No vācu Gefreiter 'atbrīvotais'. (šķirklī jefreitors)
- No vācu Vakanz, kam pamatā latīņu vacans 'tukšs, brīvs'. (šķirklī vakance)
Atrasts normatīvajos komentāros (3):
- Saskaņā ar Valsts valodas centra atzinumu plašsaziņas auditorijai domātajā informācijā izmantojams termins patentbrīvie medikamenti vai patentbrīvās zāles. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz patentbrīvajiem medikamentiem lieto arī jēdzienus ekonomiskie un savstarpēji aizvietojamie medikamenti. (šķirklī patentbrīvs)
- Vārdkopa izejamā diena latviešu valodā ir pārņemta no krievu valodas (выходной день), tā vietā ieteicams lietot vārdu brīvdiena. (šķirklī izejams)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (atbrīvošanās), ģenitīvā (atbrīvošanās), akuzatīvā (atbrīvošanos), instrumentālī (ar atbrīvošanos). (šķirklī atbrīvošanās)
Atrasts vārdu savienojumos (47):
- (kā) par brīnumu
- atbrīvot ceļu
- brīdi pa brīdim
- brīnumu lietas
- brīnumu pasakas
- brīvā cīņa
- brīvā dabā
- brīvā dzeja
- brīvā ekonomiskā zona
- brīvā mīlestība
- brīvā profesija
- brīvā strofika
- brīva vārdkopa
- brīvais kritiens
- brīvais pants
- brīvais stils
- brīvais temats
- brīvais tulkojums
- brīvais žurnālists
- brīvās krišanas paātrinājums
- brīvās kustības
- brīvas rokas
- brīvās svārstības
- brīvās vārsmas
- brīvdabas muzejs
- brīvi uzelpot
- brīvie radikāļi
- dāvāt brīvību
- debess brīnumi
- ik brīdi
- ikkatru brīdi
- īstā brīdī
- klusuma brīdis
- kuru katru brīdi
- kuru katru brīdi (arī acumirkli, dienu u. tml.)
- labu brīdi
- nevarēt, nespēt vien nobrīnīties
- padot labrītu
- par brīvu
- pēdējā brīža piedāvājums
- pēdējais brīdis
- skaties un brīnies
- Tavu brīnumu!
- ticības brīvība
- uz brīvām kājām
- vārda brīvība
- zili (zaļi) brīnumi
Atrasts skaidrojumos (200):
- (abas) rokas aizņemtas (abas) rokas nav brīvas.
- (pa)raustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- noraustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
- evakuēt Aizvest, pārvietot citur, lai atbrīvotu kādu vietu, teritoriju.
- nūjošana Aktīvās atpūtas veids – soļošana brīvā dabā ar speciālām nūjām.
- saķert Apcietināt; notvert un atņemt brīvību.
- noņemt cepuri (kāda priekšā) apliecināt (kādam) savu cieņu, apbrīnu.
- nospiestība Apspiestība, nebrīve.
- kā sprostā apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties.
- spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
- sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi, uz īsu brīdi.
- pašūpot galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu u. tml.
- nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, arī pārmetumu.
- vaļēju muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
- izlādēties Ar kādu rīcību, darbību atbrīvoties no (psihiska) sasprindzinājuma, uzbudinājuma, liekās enerģijas.
- leduslaukums Ar ledu klāts laukums (parasti sporta sacensībām) brīvā dabā vai speciāli celtā ēkā; ledus laukums.
- pierauties Ar strauju kustību pievirzīties (kur, pie kā), lai atbrīvotu vietu.
- rauties Ar strauju, spēcīgu kustību censties atbrīvoties (piem., no tā, kas aiztur, satur).
- skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
- skalot Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
- izmest Ar varu izgrūst (piem., no kādas telpas); likt atstāt, atbrīvot (telpu, dzīvokli).
- ariozo Ārijas paveids (mazāks apmērs un brīvāka forma).
- horoskops Astrologa izveidota grafiska shēma pēc zvaigžņu stāvokļa kādā konkrētā, piem., cilvēka dzimšanas brīdī, lai pēc tās pareģotu nākotni; no šīs shēmas izsecināts pareģojums.
- izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot.
- cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu, taciņu).
- izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama, panākt, ka to uzņemas cits.
- atvaļinājums Atbrīvojums no darba uz noteiktu laiku, saglabājot darbavietu un algu.
- emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no pakļautības, atkarības, aizspriedumiem.
- deputinizācija Atbrīvošanās no Krievijas Federācijas prezidenta (kopš 2012. gada) Vladimira Putina īstenotās politikas un tās ietekmes.
- izsviest Atbrīvot (kādu no darba pret viņa gribu); izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
- nomest Atbrīvot (kādu no darba).
- emancipēt Atbrīvot (kādu) no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem.
- izpirkt Atbrīvot (kādu), samaksājot (prasīto).
- utot Atbrīvot (ko, kādu) no utīm, ķerot tās.
- atlaist Atbrīvot (muskuļus), izstiept, atspiest (kur) locekļus.
- noņemt Atbrīvot (no amata, kādu pienākumu pildīšanas).
- atstādināt Atbrīvot (no amata); nepielaist (ko) pie darba pienākumu pildīšanas.
- atcelt Atbrīvot (no ieņemamā amata).
- izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama); izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
- atpestīt Atbrīvot (no kā nevēlama).
- apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai samazināt piespriesto sodu.
- atvaļināt Atbrīvot (parasti no dienesta armijā).
- atindēt Atbrīvot (parasti organismu) no indīgām vielām, toksīniem u. tml.
- pestīt Atbrīvot (piem., no gūsta).
- izvākt Atbrīvot (telpu, platību u. tml.).
- izbrīvēt Atbrīvot (telpu).
- dot Atbrīvot (vietu), piedāvājot (citam).
- attaukot Atbrīvot (virsmu) no taukvielām; atdalīt taukvielas.
- izjūgt Atbrīvot no aizjūga.
- noaut Atbrīvot no apaviem, zeķēm (kājas).
- atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu).
- izmest uz ielas Atbrīvot no darba, nenodrošinot materiāli.
- atlaist Atbrīvot no darba; atstādināt, atņemot pilnvaras.
- izsviest uz ielas Atbrīvot no darba.
- nojūgt Atbrīvot no iejūga (parasti zirgu); izjūgt.
- jūgt nost atbrīvot no iejūga.
- atlaist Atbrīvot no kādas saistības (piem., maksājuma); samazināt (piem., maksājumu, cenu).
- atmīnēt Atbrīvot no mīnām, spridzekļiem u. tml.; padarīt nekaitīgu (piem., lādiņu).
- attārpot Atbrīvot no tārpiem (parasti dzīvnieku).
- atūdeņot Atbrīvot no ūdens.
- atutot Atbrīvot no utīm.
- nokārtot dabiskās vajadzības atbrīvot urīnpūsli vai zarnas no to satura.
- atāķēt Atbrīvot, atkabināt (ko pieāķētu).
- laist Atbrīvot, atlaist (no darba).
- palaist sveikā atbrīvot, nenodarot pārestību.
- dāvāt brīvību atbrīvot.
- mest Atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt.
- sviest Atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga).
- tikt vaļā atbrīvoties (no kā, arī no kāda).
- ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama, negatīva).
- nokratīt Atbrīvoties (no kā).
- izrauties Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem).
- novākt pie malas atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
- novākt no ceļa atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
- nomest Atbrīvoties (no liekā svara), samazināt (savu svaru).
- nomest Atbrīvoties (no netikuma), atmest (nevēlamu paradumu).
- nomest Atbrīvoties (no tā, kas traucē, apgrūtina).
- nomest Atbrīvoties (no vecā apspalvojuma, ragiem u. tml.).
- atraisīties Atbrīvoties (piem., no kā traucējoša).
- atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt nepiespiestam, dabiskam u. tml.
- gāzēt Atbrīvoties no gāzēm, kas uzkrājušās zarnās.
- šķīstīties Atbrīvoties no grēka, kļūt morāli tīram.
- novelt no saviem pleciem atbrīvoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama.
- dabūt nost no ceļa atbrīvoties no kāda.
- dabūt pie malas atbrīvoties no kāda.
- atūdeņoties Atbrīvoties no ūdens.
- nokārtoties Atbrīvoties no urīnpūšļa vai zarnu satura.
- atraisīties Atbrīvoties, atnākot vaļā sasējumam, sastiprinājumam; atbrīvoties (no tā, kas apņem, apskauj).
- likt pie malas Atbrīvoties, atsacīties (no kā).
- izraisīties Atbrīvoties, izkļūt (no kā).
- izlādēties Atbrīvoties, tikt izlādētam no elektriskās enerģijas (piem., par ierīci).
- izkļūt Atbrīvoties, tikt vaļā (no nevēlama stāvokļa).
- atpestīt Atlaist brīvībā, atbrīvot.
- atsvabināt Atlaist brīvībā; palaist vaļā; atbrīvot.
- atbrīvot Atlaist brīvībā; palaist vaļā.
- patriekt Atlaist, atbrīvot (piem., no darba, amata pienākumu pildīšanas).
- izpirkšanas nauda atlīdzība, samaksa par kāda atbrīvošanu.
- izpirkuma nauda atlīdzība, samaksa par kāda atbrīvošanu.
- atlaist Atļaut doties prom; atbrīvot, palaist vaļā.
- ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot (piem., cietumā, nometnē).
- apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
- arestēt Atņemt personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju); apcietināt.
- uzlikt (kādam) ķepu atņemt rīcības brīvību, ļoti ierobežot (kādu).
- saistīt rokas (un kājas) atņemt rīcības brīvību.
- izklaidēties Atpūsties, gūt pozitīvas emocijas, atbrīvoties no sasprindzinājuma.
- smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
- kratīt pirkstu ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
- uzspolēt Ātri, ar paātrinājumu braukt; pieļaut, arī panākt, ka transportlīdzekļa riteņi (ritenis) brīdi griežas uz vietas, buksē.
- jūras līmenis atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes – jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
- relaksēties Atslābināties, atbrīvoties no sasprindzinājuma, stresa; arī atpūsties.
- atstarpe Atstatums, brīva telpa (starp diviem punktiem, priekšmetiem u. tml.).
- atpogāt Attaisīt (ko aizpogātu); atbrīvot (pogu) no pogcauruma vai cilpas.
- atsaiņot Attaisīt, atraisīt, atbrīvot no iesaiņojuma; izsaiņot.
- atslēgties Attālināties, atbrīvoties (piem., no kā traucējoša); izslēgties.
- aizmest Atzīstot (ko) par nevajadzīgu, nederīgu, vairs nelietot, neizmantot un atbrīvoties (no tā).
- atgriezties no grēkiem atzīstot un nožēlojot savus grēkus, tikt atbrīvotam no tiem.
- aizmēzt (arī izmest, izsviest u. tml.) (vēstures) mēslainē atzīt (ko) par nederīgu, novecojušu, nevajadzīgu un atbrīvoties no tā.
- vecākaugi Augi, kurus krusto hibrīdu iegūšanai.
- krustojums Augs, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus; hibrīds.
- kulminācija Augstākā (emocionālā) kāpinājuma moments (daiļdarbā), izšķirošs brīdis, pēc kura seko atrisinājums.
- izkāpt Augstu ceļot kājas, atbrīvoties (no kā); novilkt.
- landesvērs Baltijas vāciešu brīvprātīgo militārās vienības, kas (1918.–1920. g.) darbojās Latvijas teritorijā.
- svabads Bez saistībām, pienākumiem, rūpēm; brīvs (3).
- klubs Biedrība, kurā apvienojušies, piem., kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus u. tml.
- katabolisms Bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas organismā noārdās līdz vienkāršākām vielām un notiek enerģijas atbrīvošanās; pretstats: anabolisms.
- stopsignāls brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma.
- trauksmes zvans brīdinājums par ko nevēlamu, satraucošu.
- signāls brīdinājums, ziņojums (par ko).
- biedēt brīdināt (parasti draudot).
- celt trauksmi brīdināt par briesmām, bīstamu situāciju.
- draudēt brīdināt, ka sekos sods vai nepatīkama, ļauna rīcība.
- draudēt ar pirkstu brīdināt, kratot pirkstu.
- signalizēt brīdināt, ziņot (par ko) ar noteiktiem simptomiem, pazīmēm, uzvedību u. tml.
- nobrīdināt brīdinot stingri noteikt, pateikt.
- klusuma brīdis brīdis, kad pieceļoties kājās un klusējot piemin aizgājēju.
- gadumija brīdis, kad vecais gads beidzas un jaunais sākas; laika posms ap gadu miju.
- pēdējais laiks brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
- likteņa stunda brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis.
- trauksme Briesmas, bīstama situācija; signāls, ar ko brīdina par briesmām, bīstamu situāciju.
- glābt savu ādu Briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
- žēlot savu ādu Briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
- brīnumains brīnišķīgs, arī neparasts, neredzēts, apbrīnojams.
- brīnišķs brīnišķīgs.
- izbrīnīties brīnīties un pabeigt brīnīties.
- izburt brīnumainā, neparastā veidā iegūt, izveidot, radīt (ko skaistu).
- eliksīrs brīnumains dzēriens, kas spēj pagarināt dzīvi vai padarīt cilvēku nemirstīgu.
- ugunsputns brīnumains putns ar mirdzošām sarkanām spalvām; fēnikss.
- verlibrs brīvā dzeja.
- mala brīva josla (grāmatas, žurnāla, laikraksta lappusē), kas ierobežo tekstu, attēlus.
- buklets brīvā locījumā sakārtots iespieddarbs (piem., reklāmas, informācijas izdevums).
- manto brīva piegriezuma sieviešu apmetnis (piem., no zvērādas).
- klētsapakša brīva vieta, telpa zem klēts grīdas, kas tika atstāta, lai nodrošinātu ventilāciju; paklēte.
- plebejs brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patricietim).
- neformāls apģērbs brīvāks apģērbs, kas neatbilst etiķetes stingrajiem noteikumiem un paredzēts neoficiāliem pasākumiem.
- fantāzija brīvas formas instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu.
- g brīvās krišanas paātrinājuma vienība.
- ūdenslīmenis brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdens līmenis.
- ūdens līmenis brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdenslīmenis.
- zaļais teātris brīvdabas teātris.
- izejamā diena brīvdiena.
- suņudienas brīvdienas, brīvlaiks (parasti skolēniem, studentiem).
- savā vaļā brīvi (par dzīvniekiem); savvaļā.
- atzvelties brīvi atspiesties (pret ko), atlaisties (kur).
- plastisks brīvi krītošs, arī vijīgs (parasti par tērpu, audumu).
- vaļīgs brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepieguļ kājām (par apaviem).
- medūza brīvi peldošs zarndobumaiņu tipa organisms ar recekļveidīgu, puscaurspīdīgu ķermeni zvana vai lietussarga formā un taustekļiem.
- disponēt brīvi rīkoties (ar ko, kas ir kāda rīcībā).
- kā kungs brīvi, neatkarīgi no citiem.
- vaļa brīvība; iespēja brīvi rīkoties.
- brīve brīvība.
- brīvestība brīvība.
- nebrīvība brīvības trūkums, neesamība.
- brīvkundze brīvkunga sieva.
- brīvdiena brīvlaiks.
- lielmestrs brīvmūrnieku ložas (lielložas) vadītājs.
- kooperācija brīvprātīga apvienība; kooperatīvs.
- DOSAAF brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība (bijušajā PSRS).
- badastreiks brīvprātīga badošanās kā protesta forma, lai panāktu noteiktas prasības.
- bada streiks brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
- jaunsardze brīvprātīga jauniešu (12–18 gadus vecu) militāra apvienība.
- talka brīvprātīga, kopēja kāda darba veikšana bez atlīdzības.
- savvaļnieks brīvprātīgais (bruņotajos spēkos).
- zemessardze brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
- virsdienests brīvprātīgs dienests (bruņotajos spēkos) pēc obligātā karadienesta beigšanas.
- zemessardze brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, kura mērķis ir iesaistīt pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.
- kolekte brīvprātīgs ziedojums (parasti naudā), ko vāc no vairākiem vai daudziem.
- brīvsolis brīvs gājiena solis ierindā (piem., bez vienota ritma).
- logs brīvs laikposms, pārtraukums darba laikā.
- vaļa brīvs laiks; stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
- iekškvartāls brīvs laukums ēku kvartāla vidū.
- nepiespiests brīvs, dabisks, bez lieka sasprindzinājuma.
- vaļīgs brīvs, neaizņemts (par laikposmu).
- reinvestīcija brīvu līdzekļu atkārtota ieguldīšana uzņēmuma kapitāla papildināšanai.
- dažbrīd brīžiem, dažreiz.
- laikiem brīžiem, reizēm.
- jonis brīžiem.
- nirvāna Budismā – pilnīgs svētlaimes, miera un atbrīvotības stāvoklis, saplūsme ar dievišķo.
- ūdeņraža bumba bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
Atrasts piemēros (200):
- Satversme .. vai gribam un spējam dzīvot kā brīvi cilvēki ar savu garīgo satversmi, uz kuras stāvēt?
- prečinieks ..brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
- aizripot ..brīžiem aizripoja kāds viegls, grezns limuzīns..
- nešķīstenis ..Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šajā dienā paredzēta bluķa vilkšana, ar skaļām dziesmām un uguni dzenot prom tumsu un visādus nešķīsteņus.
- iebūvietis ..glabājams taču brīviņu kunga tēvs, nevis kaut kāds iebūvietis.
- pastrups ..iepazīšanās iznāca tāda pastrupa un Džemma nepaguva nosaukt pat savu vārdu, kā tas šobrīd pieklātos.
- trūkumcietējs ..Nīna vēro garumgaro trūkumcietēju rindu pēc brīvpusdienām.
- jaukties ..pa logu vēl labāk varēja redzēt, kā mākoņi nemierīgi skrēja un jaucās, brīžiem aizklādami mēnesi...
- aizpukšķēt ..pie pārbrauktuves brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
- pašpaļāvīgs ..tās [acis] parasti raudzījās pasaulē ar maigu izbrīnu un pašpaļāvīgu prieku par to, ka tā visa pieder viņam vienam.
- tuksnesīgs ..tuvumā neviena nebija. Biruta tika brīnījusies, cik tuksnesīgi var būt tādas lielas iestādes gaiteņi..
- tūkstoškārt ..Un tūkstoškārt lai ir šis brīdis slavēts, Kad rudzu grauds top melnā zemē sēts..
- prātvēders ..viņi [iedzērušie vīrieši] bija vareni prātvēderi, katrs pieredzējis brīnumu brīnumus, tos tā vien gribējās citiem izstāstīt!
- trenēt ..viņš bija sevi trenējis krīžu brīžos savaldīt jūtas, nepārsteigties..
- nostrādāt "..es nebrīnīšos, ja mūža galā viņš nostrādās vēl kādu numuru, ka visi paliks mēmi."
- sastostīties "Kad esi zaudējis visu, tu kļūsti brīvs pa īstam. Nu," Anna sastostījās, "es runāju par jūtām."
- labrīt "Labrīt!" bērni sveicināja skolotāju.
- lauķis "Labrīt!" Nīna uzsvērti saka, lai norādītu uz lauķa nepieklājību.
- kas "Vai Zvans būs?" pēc brīža Meļķis ieprasījās. "Ko?" Ramba sākumā nesaprata.
- pirmizrādīt 11. novembrī Liepājas teātris pirmizrādīs mūziklu "Pūt, vējiņi!"
- pamatlicējs 18. novembrī allaž godinām mūsu valsts pamatlicējus – Latvijas Tautas padomes locekļus.
- reihskomisariāts 1941. gada septembrī tika izveidoti divi reihskomisariāti – Ostlande un Ukraina.
- decembris 25. decembrī ir Ziemassvētki.
- samigloties Acis brīžam samiglojas.
- paplesties Acis paplešas no brīnumiem.
- sekta Aicinājums atbrīvoties no līdzšinējās dzīves saistībām ir daudzu sektu ideoloģijas pamatā.
- dreifēt Aisbergi spēj noturēties virs ūdens un brīvi dreifēt.
- pārziemot Aitas var pārziemot brīvā dabā.
- brīnums Aiz brīnumiem ieplest acis.
- brīvsolis Aiziet brīvsolī.
- brīvdiena Aiziet Lieldienu brīvdienās.
- aizkustināt Aizkustinošs brīdis.
- zīme Aizlieguma, brīdinājuma zīmes.
- aizpildīt Aizpildīt brīvo laiku ar sporta spēlēm.
- aizsargāt Aizsargāt preses brīvību.
- žests Aizsūtīt slimniecei ziedus un uzmundrinošu kartīti bija brīnišķīgs žests no tavas puses.
- aizturētais Aizturētā tiek drīz atbrīvota.
- aizvadīt Aizvadīt brīvdienas lauku mājās.
- pelēcis Aizvakar sākās vilku medību sezona, kas ilgs līdz brīdim, kamēr tiks izpildīts pelēču limits.
- tavs Ak, tavu brīnumu!
- dziedāt Aktieri brīvdabas izrādē dziedāja populāras melodijas.
- pārcensties Aktieri brīžiem pārcenšas tēlošanā.
- pārslēgties Aktīvā atpūta vislabāk ļauj pārslēgties un kādu brīdi nedomāt par darba problēmām.
- papozēt Aktrise īsu brīdi papozē faniem.
- alkt Alkt pēc laimes, brīvības.
- uzvārīties Alvilā Dzeguzē brīžiem uzvārījās tāds niknums un neapmierinātība ar sevi, ka vienbrīd gribēja jau doties uz restorānu un piedzerties.
- garšļauku Andrs atlaidās garšļauku, aizvēra acis, smīnēja un gulēja tā labu brīdi.
- apbrīna Apbrīnā aizturēt elpu.
- vērts Apbrīnas vērts sportists.
- kontralts Apbrīnojami zems kontralts.
- pārtapt Apbrīnojami, kā aktieris garīgi pārtop citā personā!
- talants Apbrīnot dzejnieka talantu.
- erudīcija Apbrīnot mākslinieka erudīciju.
- apbrīnot Apbrīnot skaisto saulrietu.
- apjēgt Apjēgt brīdinājuma nopietnību.
- brīvklausītājs Apmeklēt lekciju kursu kā brīvklausītājam.
- apmeklēt Apmeklēt teātri, operu, brīvdabas izrādi.
- apnicīgs Apnicīgajos brīdinājumos negribējās klausīties.
- aprobežot Aprobežot rīcības brīvību, tiesības.
- brīvs Apsēsties brīvajā vietā.
- apslāpēt Apslāpēt preses brīvību.
- apspiest Apspiest cīņu par brīvību un demokrātiju.
- apspiest Apspiest vārda brīvību.
- sastiķēt Apvienību pēdējā brīdī sastiķēja no izbijušām politiskām partijām.
- es Ar mani notiek brīnumu lietas.
- brīkšķis Ar skaļu brīkšķi nogāzās koks.
- brīnums Ar slimnieku notika brīnums – viņš kļuva vesels.
- brīnišķīgs Ar viņu notikušas brīnišķīgas pārvērtības.
- arestētais Arestētais lūdz panākt viņa atbrīvošanu.
- brīnums Arhitektūras, tehnikas brīnums.
- nobrīnīt Arī labs cilvēks negribot var ko nobrīnīt.
- formēties Armijas rota sāka formēties 1918. gada 8. decembrī Cēsīs.
- brīvs Ārsts pašreiz ir brīvs.
- zutenis Arvien tuvāk nāk brīdis, kad mūsu valsts uzņēmējiem tiks atvērts jaunais Eiropas Savienības fondu naudas zutenis.
- stigma Asīzes Franciska ķermenī parādījās brīnumainas Kristus ciešanu zīmes – stigmas.
- brīvība Atbalstīt apspiesto tautu brīvības centienus.
- atbrīvošanās Atbrīvošanās no koloniālisma.
- atbrīvošanās Atbrīvošanās no okupācijas varas.
- atbrīvot Atbrīvot cietušo no slapjā apģērba.
- nogruvums Atbrīvot cietušos no zemes nogruvuma.
- atbrīvot Atbrīvot darbinieku pēc paša vēlēšanās.
- atbrīvot Atbrīvot divas istabas.
- atbrīvot Atbrīvot dzīvokli.
- atbrīvot Atbrīvot grozu tomātiem.
- atbrīvot Atbrīvot gūstekni.
- ieslodzītais Atbrīvot ieslodzīto pirms termiņa.
- karagūsteknis Atbrīvot karagūstekņus.
- ķīlnieks Atbrīvot ķīlniekus.
- krāms Atbrīvot māju no nevajadzīgiem krāmiem.
- atbrīvot Atbrīvot no amata.
- apcietinājums Atbrīvot no apcietinājuma.
- atbrīvot Atbrīvot no cietuma.
- cietums Atbrīvot no cietuma.
- uzticība Atbrīvot no darba amatpersonu, kas zaudējusi uzticību.
- civildienests Atbrīvot no darba civildienestā.
- slikts Atbrīvot no darba sliktākos strādniekus.
- no Atbrīvot no darba.
- ieņemt Atbrīvot no ieņemamā amata.
- indeve Atbrīvot no jebkuras indeves.
- atbrīvot Atbrīvot no karadienesta.
- karadienests Atbrīvot no karadienesta.
- atbrīvot Atbrīvot no komisijas vadītāja pienākumiem.
- atbrīvot Atbrīvot no parādu atmaksas.
- atbrīvot Atbrīvot no uzbāzīga ceļabiedra.
- atbrīvot Atbrīvot pilsētu.
- atbrīvot Atbrīvot plecus no smagās mugursomas.
- politieslodzītais Atbrīvot politieslodzītos.
- atbrīvot Atbrīvot roku muskulatūru.
- atbrīvot Atbrīvot sēdvietu vecākam cilvēkam.
- perforators Atbrīvot sienas no vecajām flīzēm ar perforatoru.
- atbrīvot Atbrīvot skapīti.
- stiga Atbrīvot stigu no vēja sagāztajiem kokiem.
- atbrīvot Atbrīvot suni no ķēdes.
- atbrīvot Atbrīvot valsti no ienaidnieka.
- atbrīvot Atbrīvot vanniņu lietusūdenim.
- vieta Atbrīvot vietu rakstāmgaldam.
- atbrīvot Atbrīvot zemi no krūmiem, augsni no nezālēm.
- atbrīvot Atbrīvot zivi no āķa.
- amats Atbrīvot, atcelt no amata.
- tvans Atbrīvoties no baiļu tvana.
- kaklakungs Atbrīvoties no kaklakungiem.
- konservatīvisms Atbrīvoties no konservatīvisma.
- slogs Atbrīvoties no kredītu sloga.
- apsēstība Atbrīvoties no ļaunās apsēstības.
- žņaugs Atbrīvoties no negatīvo emociju žņauga.
- nomāktība Atbrīvoties no nomāktības.
- patmīla Atbrīvoties no patmīlas.
- postkomunisma Atbrīvoties no postkomunisma mantojuma.
- sasaistītība Atbrīvoties no sasaistītības.
- sirdēsti Atbrīvoties no sirdsēstiem.
- skāviens Atbrīvoties no skāvieniem.
- tumšs Atbrīvoties no skumjām un tumšām domām.
- spaidi Atbrīvoties no sociāliem spaidiem.
- spānieši Atbrīvoties no spāniešu jūga.
- pakļautība Atbrīvoties no svešzemju pakļautības.
- apskāviens Atbrīvoties no vīrieša ciešajiem apskāvieniem.
- atcere Atceres brīdis rakstnieka dzimtajās mājās.
- gaišs Atcerēties dzīves gaišos brīžus.
- skaists Atcerēties skaistākos dzīves brīžus.
- atcerēties Atcerēties to brīdi ar šausmām.
- atdot Atdot dzīvību brīvības cīņās.
- brīvība Atgūt brīvību.
- atgūt Atgūt neatkarību, brīvību.
- steķis Atjaunojamās durvis novieto uz steķiem, atbrīvo no furnitūras un notīra.
- atkarot Atkarot brīvību, neatkarību.
- atklātība Atklātības brīdī izstāstīt patiesību.
- atkrist Atkrist uz brīdi zaļajā zālē.
- atlaist Atlaist ieslodzīto brīvībā.
- atlaist Atlaist roku brīvi uz galda.
- atlaist Atlaist skolēnus starpbrīdī.
- nosnausties Atlaisties gultā un brīdi nosnausties.
- nobrīnīties Atliek tikai nobrīnīties par cilvēku naivumu.
- atlikt Atlikt sarunu uz piemērotāku brīdi.
- saldkaisle Atmiņas par saldkaisles brīdi.
- atmosfēra Atmosfēra atbrīvotajā pilsētā ir saspringta.
- atņemt Atņemt brīvību uz ilgu laiku.
- atņemt Atņemt iespēju brīvi paust savus uzskatus.
- atņemt Atņemt labrītu.
- atpūta Atpūtas brīdis.
- brīvdiena Ātrā palīdzība strādā bez brīvdienām.
- atrasties Atradās brīvs brīdis.
- atrasties Atradās vairāki brīvprātīgie.
- atrast Atrast brīvu brīdi.
- nereāls Atrast darbu šobrīd ir diezgan nereāli.
- brīvs Atrast kādu brīvu brīdi atpūtai.
- dreifs Atrasties brīvā dreifā.
- atsaukties Atsaukties tikai pēc laba brīža.
- atsēsties Atsēsties tikai uz brīdi.
- atskārsme Atskārsmes brīdis.
- atspaids Atspaids grūtā brīdī.
- atstrādāt Atstrādāt brīvdienu.
- attaisnot Attaisnot tiesājamo un atbrīvot tiesas zālē.
- attālināt Attālināt šķiršanās brīdi.
- atvadas Atvadu brīdis.
- simbols Ausekļa balādē "Gaismas pils" ir tautas brīvības simbols.
- lavierēt Automašīnas lavierēja pa braucamās daļas brīvajām vietām.
- brīvgājiens Automobiļa stūres brīvgājiens.
- brīveksemplārs Autora brīveksemplārs.
- pierauties Autovadītāji uz kādu brīdi pierāvās.
- nebrīvība Baiļu un nebrīvības gaisotne.
- svētums Baznīcas dziļumā atrodas kokgriezuma ietvars, kurā senāk glabājās svētums – brīnumdarītāja svētbilde.
- bēdas Bēdu brīži, dienas.
- starpsuga Begoniju starpsugu hibrīds.
- brīv Bērnam nav brīv rotaļāties ar uguni.
- apbrīnot Bērni apbrīnoja kaķēnu rotaļāšanos.
- paskraidīt Bērni brīdi paskraida no vienas istabas uz otru.
- viesoties Bērni brīvlaikā viesojās laukos pie vecmāmiņas.
- paskriet Bērni paskrien kādu brīdi pa zāli.
- pasūkāt Bērns brītiņu pasūkā savu īkšķi.
- pastāvēt Bērns cenšas brītiņu pastāvēt uz pirkstgaliem.
- noraudāt Bērns kādu brīdi noraudāja, tad aizmiga.
- paniķoties Bērns kādu brīdi paniķojas un norimst.
- apbrīna Bērns nespēja noslēpt apbrīnu par saņemto dāvanu.
- nebrīve Bezdelīgas nebrīvē nedzīvo.
- ķēzīt Bille noslaucīja degunu brīvajā piedurknē. – "Ķēzī tik drēbes! Drāniņas nav?"
- ziemot Bites dodas ziemot oktobrī.
- bitmonēta Bitmonētu vērtība uz brīdi nokritusies.
- boa Boa garums nebrīvē sasniedz 2–3 metrus, bet savvaļā pat 5,5 metrus.
- palēkties Braucot pa nelīdzeno ceļu, automašīna ik pa brīdim palēcās gaisā.
- brī brī ir viena no manām iecienītākajām siera šķirnēm.
brī citās vārdnīcās:
Tēzaurs