Paplašinātā meklēšana
Meklējam skat.
Atrasts vārdos (71):
- skat:1
- skate:1
- skats:1
- paskat:1
- skatīt:1
- apskate:1
- apskats:1
- ārskats:1
- atskats:1
- ieskats:1
- izskats:1
- muskats:1
- paskats:1
- skatuve:1
- uzskate:1
- uzskats:1
- apskatīt:1
- divskats:1
- ieskatīt:1
- izskatīt:1
- kopskats:1
- noskatīt:1
- pārskate:1
- pārskats:1
- paskatīt:1
- sānskats:1
- saskatīt:1
- skatiens:1
- skatlogs:1
- skatlūka:1
- uzskatīt:1
- caurskate:1
- iekšskats:1
- izskatīgs:1
- pārskatīt:1
- pieskatīt:1
- pretskats:1
- skatījums:1
- skatītājs:1
- skatīties:1
- tālskatis:1
- uzskatāms:1
- caurskatīt:1
- dabasskats:1
- muskatkoks:1
- muskatvīns:1
- pārskatāms:1
- plītskatls:1
- skatpunkts:1
- skatuvisks:1
- apskatīties:1
- apskatnieks:1
- atskatīties:1
- ieskatīties:1
- izskatīties:1
- neizskatīgs:1
- neskatoties:1
- noskatīties:1
- paskatīties:1
- saskatīties:1
- skatlodziņš:1
- nepārskatāms:1
- pārskatāmība:1
- pārskatīties:1
- muskatrieksts:1
- necaurskatāms:1
- nenoskatīties:1
- pārskatīšanās:1
- priekšskatuve:1
- pasaulskatījums:1
- rentgencaurskate:1
Atrasts etimoloģijās (79):
- No grieķu ophthalmos 'acs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī oftalmoskopija)
- No latīņu ovum 'ola' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī ovoskops)
- No franču gyroscope, kam pamatā grieķu gyros 'riņķis, aplis' un skopein 'skatīties, vērot'. (šķirklī žiroskops)
- F. Mālberga darināts atvasinājums no aina ar nozīmi 'glezna, dabasskats'. (šķirklī ainava)
- No senkrievu дума 'doma, uzskats, prāts'. (šķirklī doma)
- No grieķu laparē 'vēders' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laparoskopija)
- No latīņu aspectus 'skats'. (šķirklī aspekts)
- No itāļu belvedere 'skaists skats'. (šķirklī belveders)
- Krievu бирка; cits uzskats – no dāņu vai norvēģu birk 'bērzs'. (šķirklī birka)
- No latīņu circus 'riņķis' un grieķu horama 'skats'. (šķirklī cirkorāma)
- No franču dadaisme, kam pamatā ir dada 'koka zirdziņš' (bērnu valodā); da-da, bērna pirmās artikulētās skaņas, ko šī virziena pārstāvji uzskatīja par vistiešāko mākslas izpausmi. (šķirklī dadaisms)
- No grieķu daktylos 'pirksts' un skopeo 'skatos'. (šķirklī daktiloskopija)
- No latīņu defectus 'trūkums, vaina' un grieķu skopien 'skatīties'. (šķirklī defektoskopija)
- No franču, angļu diorama, kam pamatā grieķu dia 'caur' un horama 'skats'. (šķirklī diorāma)
- No grieķu dogma 'uzskats'. (šķirklī dogma)
- No grieķu dogma (dogmatos) 'mācība, noteikts uzskats'. (šķirklī dogmats)
- No vācu explodieren, kam pamatā latīņu explodere 'plaukšķinot padzīt no skatuves'. (šķirklī eksplodēt)
- No krievu экспонат, kam pamatā latīņu exponatus 'nolikts apskatei'. (šķirklī eksponāts)
- No latīņu exponere 'parādīt apskatei'. (šķirklī eksponēt)
- No grieķu endon 'iekšā' un skopein 'skatīties'. (šķirklī endoskopija)
- No grieķu phōnē 'skaņa', endon 'iekšā' un skopeō 'skatos'. (šķirklī fonendoskops)
- No grieķu gastēr 'kuņģis' un skopein 'skatīties'. (šķirklī gastroskopija)
- No grieķu hygros 'mitrs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī higroskopisks)
- No grieķu hypochondrion 'paribe' (senāk uzskatīja, ka šajā ķermeņa daļā ir slimības perēklis). (šķirklī hipohondrija)
- No grieķu hystera 'dzemde' (senos laikos histēriju uzskatīja par dzemdes saslimšanas sekām). (šķirklī histērija)
- No grieķu hōroskopos, kura pamatā hōra 'laiks' un skopein 'skatīties'. (šķirklī horoskops)
- No grieķu idea 'izskats, veids, forma'. (šķirklī ideja)
- No viduslaiku latīņu identificare 'uzskatīt par vienādiem'. (šķirklī identificēt)
- No latīņu in 'uz' un scaena 'skatuve'. (šķirklī inscenēt)
- No latīņu inspectio 'apskate'. (šķirklī inspekcija)
- No latīņu inspicere 'ieskatīties, novērot'. (šķirklī inspicēt)
- No latīņu intuitio, intueri 'vērīgi skatīties'. (šķirklī intuīcija)
- No grieķu kalos 'skaists', eidos 'veids' un skopein 'skatīties'. (šķirklī kaleidoskops)
- No grieķu kinēsis 'kustība' un skopein 'skatīties'. (šķirklī kineskops)
- No latīņu codex (codicis) 'grāmata' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī kodoskops)
- No latīņu conspectus 'apskats'. (šķirklī konspekts)
- No grieķu laparē 'vēders' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laparoskops)
- No grieķu larynx (laryngos) 'balsene' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laringoskopija)
- No franču marabout, kam pamatā arābu murābit 'svētais cilvēks', jo šis putns tika uzskatīts par svētu. (šķirklī marabu)
- No grieķu mikros 'mazs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī mikroskops)
- No franču mise en scène 'likšana uz skatuves'. (šķirklī mizanscēna)
- No grieķu orthodoxos 'tāds, kura uzskati ir pareizi'. (šķirklī ortodoksāls)
- No igauņu pai 'rotaļlieta' (piem., pēc J. Endzelīna uzskatiem). (šķirklī paija)
- No lībiešu paìjə vai igauņu paiuma (pēc J. Endzelīna uzskatiem). (šķirklī paijāt)
- No grieķu panikos, kam pamatā personvārds Pāns – sengrieķu dievs, kas ar savu izskatu baidījis cilvēkus. (šķirklī panika)
- No grieķu pan 'viss' un horama 'skats'. (šķirklī panorāma)
- No grieķu skēnē 'telts, skatuve' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī scenogrāfija)
- No grieķu periskopein 'skatīties apkārt'. (šķirklī periskops)
- No grieķu synoptikos 'tāds, kas pārskata visu reizē'. (šķirklī sinoptisks)
- No franču polari (sation) 'polarizācija' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī polariskops)
- No latīņu prospectus 'skats; skatiens'. (šķirklī prospekts)
- No latīņu rectum 'taisnā zarna' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī rektoskopija)
- No grieķu theatron 'skatītāju vietas'. (šķirklī teātris)
- No latīņu respective, respicere 'atskatīties atpakaļ'. (šķirklī respektīvi)
- No franču rétrospection, kam pamatā latīņu retrospicere 'skatīties atpakaļ'. (šķirklī retrospekcija)
- No franču revue 'apskats'. (šķirklī revija)
- No vācu Revision, kam pamatā latīņu revisio 'pārskatīšana no jauna'. (šķirklī revīzija)
- No latīņu revisio, revisionis 'pārskatīšana no jauna'. (šķirklī revizionisms)
- No grieķu skēnē 'telts, skatuve'. (šķirklī scēna)
- No itāliešu scenario, kam pamatā latīņu scēna, grieķu skēnē 'telts, skatuve'. (šķirklī scenārijs)
- No vācu Sentenz, kam pamatā latīņu sententia 'uzskats, spriedums, doma'. (šķirklī sentence)
- No grieķu sphaleros 'nodevīgs, viltīgs' (minerāla daudzveidīgā izskata dēļ). (šķirklī sfalerīts)
- No grieķu schēma 'izskats, veids'. (šķirklī shēma)
- No krievu схима, kam pamatā grieķu schēma 'ārējais izskats, stāvoklis'. (šķirklī shīma)
- No grieķu synoptikos 'tāds, kas pārskata visu reizē'. (šķirklī sinoptika)
- No angļu skateboard 'skrituļdēlis'. (šķirklī skeitbords)
- No baltu valodām (lituānisms pēc J. Endzelīna uzskata). (šķirklī snuķis)
- No latīņu spectrum 'aina, parādība' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī spektroskopija)
- No grieķu stereo 'telpisks' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stereoskopija)
- No grieķu stēthos 'krūtis' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stetoskops)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un grieķu schēma 'izskats, veids'. (šķirklī struktūrshēma)
- No latīņu sub 'zem, pie', grieķu mikros 'mazs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī submikroskopisks)
- No grieķu tele 'tālu' un skopein 'redzēt; skatīties'. (šķirklī teleskops)
- No grieķu tele 'tālu' un visor 'skatītājs'. (šķirklī televizors)
- Grieķu theōrēma, kur theōrein 'apskatīt, apdomāt'. (šķirklī teorēma)
- No grieķu stereo 'telpisks' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stereoskops)
- No grieķu strobos 'virpulis' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stroboskops)
- No latīņu vita 'dzīve, dzīvība' un amīns (sākotnēji uzskatīja, ka vitamīni satur aminoskābes). (šķirklī vitamīns)
- No latīņu visus 'redzēts, apskatīts'. (šķirklī vīza)
Atrasts normatīvajos komentāros (24):
- Ilgu laiku latviešu valodniekiem bija negatīva attieksme pret šāda tipa salikteņiem. Tagad pēc vācu valodas parauga darinātie baložpelēks, debeszils, sniegbalts u. tml. tiek uzskatīti par atbilstošiem latviešu literārās valodas normām. (šķirklī baložpelēks)
- Kaut arī sarunvalodā un rakstos dažkārt sastopams lietojums patreiz, tas uzskatāms par kļūdainu, jo konkrētais apstākļa vārds ir darināts no vārdu savienojuma pašā reizē, nevis patā reizē. (šķirklī pašreiz)
- Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
- Tā kā šī īpašības vārda pamatā ir lietvārds partija, par pareizu un vārddarināšanas celmam atbilstošu ir uzskatāms adjektīvs partijisks. (šķirklī partejisks)
- Kaut arī praksē nereti sastopams lietojums vīriešu dzimtē advents, atbilstoši LZA Terminoloģijas komisijas lēmumam Nr. 80, par pareizo uzskatāms lietojums sieviešu dzimtē advente. (šķirklī advente)
- Par prievārda priekš lietojumu skat. D. Nītiņas monogrāfiju "Prievārdu sistēma latviešu rakstu valodā" (Rīga, 1978, 156.–151. lpp.), kā arī Ā. Ozolas rakstu "Kā īsti lietot prievārdus priekš un pirms" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 10. laidiens, Rīga, 1974). (šķirklī priekš)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 13. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par atsevišķu svešvārdu atbilsmēm latviešu valodā, vienprātīgi nolēma ieteikt sapindu dzimtas auga Ķīnas līčijas (Litchi chinensis) un tās augļa latviskā nosaukuma formu līčija. (šķirklī līčija)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipot)
- Apzīmētājs "vispasaules" uzskatāms par liekvārdīgu. Tā vietā lietojams apzīmētājs "pasaules". (šķirklī vispasaules)
- Divdabi domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams)
- Krievu valodas ietekmē plaši izplatīts vārda atskaite lietojums nozīmē 'pārskats' – sniegt atskaiti, grāmatvedības gada atskaite u. c. Ar attiecīgu nozīmi sastopams arī verbs atskaitīties. Pareizi ir lietot vārdu pārskats un izteiksmi sniegt pārskatu. (šķirklī atskaite)
- Praksē dažkārt tiek lietota no angļu valodas aizgūtā šī vārda rakstība ar patskani o – benzopirēns, taču tā uzskatāma par kļūdainu. (šķirklī benzpirēns)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipēt)
- Darbības vārda izsmelt 3. nozīmi par nevēlamu ir uzskatījis gan J. Endzelīns, gan vairāki mūsdienu valodnieki. (šķirklī izsmelt)
- Par saikļa jebšu lietojumu jeb nozīmē skat. A. Miķelsones rakstu "Par saikļa jebšu lietošanu latviešu valodā" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 8. laidiens, R., 1972). (šķirklī jebšu)
- Divdabi lūdzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, piemēram: Neskaties, lūdzams, atpakaļ! Lūdzams, bērns, nedari to! (šķirklī lūdzams)
- Sarunvalodā bieži tiek lietota nelokāmā forma mannā, tomēr par atbilstošu valodas normai uzskatāma lokāmā sieviešu dzimtes forma manna. (šķirklī manna)
- No botānikas viedokļa jebkurš auglis ar vairākām sēklām tiek uzskatīts par ogu (piem., apelsīns, tomāts, ķirbis, melone ir ogas, bet zemenes un avenes nav ogas), tomēr vārdnīcā sniegtais skaidrojums ietver ikdienas valodā lietoto šī jēdziena izpratni. (šķirklī oga)
- Praksē nereti tiek lietota arī 5. deklinācijas forma ar galotni -e: olīve, tomēr par valodas normai atbilstošu uzskatāma 4. deklinācijas forma ar galotni -a: olīva. (šķirklī olīva)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (pārskatīšanās), ģenitīvā (pārskatīšanās), akuzatīvā (pārskatīšanos) un instrumentālī (ar pārskatīšanos). (šķirklī pārskatīšanās)
- Novecojusi forma; biežāk lietots formā sokties (skat.). (šķirklī sekties)
- Lietojumā bieži sastopams apzīmējums šitake sēnes, taču, ņemot vērā vārda cilmi, kā arī latviešu valodas gramatikas likumības, šis lietojums uzskatāms par kļūdainu; vārds šitake lokāms: vienskaitļa nom. šitake, ģen. šitakes, dat. šitakei, akuz. šitaki, instr. ar šitaki, lok. šitakē, daudzskaitļa nom. šitakes, ģen. šitaku, dat. šitakēm, akuz. šitakes, instr. ar šitakēm, lok. šitakēs. (šķirklī šitake)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
- Neliterārais aizguvums vot ir uzskatāms par nevēlamu latviešu literārās valodas elementu. (šķirklī vot)
Atrasts vārdu savienojumos (69):
- (vaigu) vaigā skatīt (arī redzēties, tikties u. tml.)
- apskatīt no galvas līdz kājām
- ar pusaci (vērot, skatīties, redzēt u. tml.)
- ar skatienu mērīt
- ar skatienu mērot
- ar skatu mērīt
- ar skatu mērot
- atveldzēt skatienu
- cik tālu vien skatiens sniedzas
- cik tālu vien skats sniedzas
- gara acīm (ko redzēt, skatīt)
- ieraudzīt skatuves gaismu
- ieskatīties glāzītē
- ietvert skatienā
- ieurbt skatienu
- izskata pēc
- izturēt skatienu
- laist skatienu
- masu skati
- melo acīs skatīdamies
- muskatu dzimta
- neskati vīru no cepures
- neskatoties uz (ko)
- nevarēt atskatīties
- noiet no skatuves
- nokļūt uz skatuves
- nozust no skatuves
- pamest skatienu gaisā
- parādīties uz skatuves
- pārlaist skatienu
- pasaules uzskats
- paskatīties acīs (kādam)
- paskatīties pasauli
- paskatīties patiesībai acīs
- pavadīt ar skatienu
- saistīt skatienu
- skata pēc
- skata punkts
- skatiens pārskrien
- skatiens satumst
- skaties ar acīm
- skaties un brīnies
- skatīt rožainā gaismā
- skatīt vaigu vaigā
- skatīties (arī raudzīties, lūkoties u. tml.) caur pieri
- skatīties acīs patiesībai
- skatīties ar baltām acīm
- skatīties caur pirkstiem
- skatīties kārām acīm
- skatīties nāvei vaigā
- skatīties no augšas
- skatīties pudelē
- skats satumst
- skatu laukums
- skatu stiga
- skatu tornis
- skatuves dēļi
- skatuves glezniecība
- skatuves kustības
- skatuves mākslas meistars
- skatuves meistars
- uzkāpt uz skatuves dēļiem
- uzmest skatienu
- uzmest skatu
- uznākt uz skatuves
- uzskatāmā aģitācija
- uzskates metode
- uzskatīt zem sava goda
- vērtējošs skatiens
Atrasts skaidrojumos (200):
- nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
- Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
- rau Aicinājums uzlūkot (ko), pievērst skatienu (kam).
- scēna Aina, skats.
- izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- aizplīvurot Aizsedzot (ar miglu, dūmiem u. tml.), padarīt vāji saskatāmu.
- aizstāvēties Aizstāvēt sevi, pamatojot, attaisnojot savus uzskatus, rīcību u. tml.
- nogrimt Aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam.
- aizgrimt Aizvirzoties (aiz kā), iegrimstot (kur), pamazām kļūt nesaskatāmam.
- gaisa vingrotājs akrobāts, kas savus vingrojumus izpilda augstu virs skatītājiem.
- skatuves kustības aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves.
- portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
- statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
- mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves vai kinofilmas kadrā.
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus (piem., māksliniekam, autoram, izrādei) vai ar svilpieniem panāk izgāšanos.
- acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata vai formas atgādina redzes orgānu.
- oftalmoskops Aparāts acs dibena apskatei.
- ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piem., izstrādājumam, telpai, skatuvei izrādē).
- paltraks Apģērbs (parasti neizskatīgs).
- maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
- pārlūkot Aplūkot, pārskatīt.
- ietīt Apņemt tā, ka (kas) ir grūti saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms (par tumsu).
- apstaiga Apskate, pārbaude, ko veic apstaigājot (ko).
- apskate Apskatīšana.
- aplūrēt Apskatīt, aplūkot (parasti ar ziņkāri).
- apraudzīt Apskatīt, aplūkot.
- izlūkot Apskatīt, izskatīt.
- apskatīties Apskatīt.
- apraudzīt Apskatīties, pavērot (laiku pa laikam); pārbaudīt, uzmanīt (ko).
- oponēt Apstrīdēt kāda viedokli, uzskatus, iebilst (pret ko).
- aplaist Apvirzīt loka veidā visapkārt (skatienu); paraudzīties visapkārt.
- apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību.
- sastapt Ar acīm, skatienu uztvert (kāda cita acis, skatienu).
- sastapties Ar acīm, skatienu uztvert (kāda cita skatienu).
- organoleptiskās īpašības ar cilvēka maņu orgāniem uztveramas īpašības (izskats, konsistence, smarža, garša).
- vaļēju muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
- gastroskops Ar lēcu sistēmu un gaismas avotu aprīkots instruments kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas apskatei.
- glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties, skatīties.
- mielot acis ar patiku apskatīt, gūt vizuālu baudījumu.
- saredzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē; saskatīt.
- izgreznot Ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats; izrotāt, izdekorēt.
- samesties ar acīm ar skatieniem sazināties.
- pārskatīt Ar skatienu aptvert, pārredzēt (visu kopumu vai lielu tā daļu).
- apredzēt Ar skatienu aptvert; pārredzēt.
- noskatīt Ar skatienu novērtēt, nopētīt (kādu, arī ko).
- ar acīm apmīļot ar skatienu paust (sirsnību, mīļumu, patiku).
- pasekot ar acīm ar skatienu sekot (kādam, kam).
- apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
- tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piem., celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids.
- modes pēc ārējā izskata, ārējās formas pēc.
- modes dēļ Ārējā izskata, ārējās formas pēc.
- eksterjers Ārējais (piem., celtnes) izskats.
- āriene Ārējais izskats (cilvēkam).
- apveids Ārējais izskats, ārējās kontūras.
- veids Ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko).
- maska Ārējās pazīmes, izskats, aiz kura slēpj savu īsto būtību, dabu.
- sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona izskatā.
- placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
- homeopātija Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uzskats, ka slimība jānovērš ar (galvenokārt augu un dzīvnieku valsts) zāļu līdzekļiem, kuri lielākās devās var paši izraisīt ārstējamai slimībai līdzīgus simptomus.
- bojeviks Asa sižeta filma, kurā ir daudz cīņas skatu.
- atbāzt Asi, netaktiski atbildēt (uz to, ko uzskata par nepieņemamu, apvainojošu).
- uztura piramīda ASV uztura speciālistu izstrādāta shēma ar vairākiem līmeņiem, kas uz augšu samazinās, ko izmanto, lai uzskatāmi parādītu veselīga uztura pamatprincipus.
- viltot Atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam.
- apvainot Atklāti pateikt, ka uzskata par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
- stāvēt krustcelēs atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
- stāvēt krustceļos atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
- pārskatīt Ātri izskatīt, iepazīt (piem., dokumentu, rakstu), iegūstot vispārīgu priekšstatu par to.
- uzmest skatienu ātri paskatīties (uz ko).
- uzmest skatu ātri paskatīties (uz ko).
- uzmest mirkli ātri paskatīties (uz ko).
- pārlaist skatienu ātri vai pavirši pārskatīt.
- pārlaist acis ātri vai pavirši pārskatīt.
- uzmest aci ātri, arī pavirši ieskatīties.
- uzmest acis Ātri, arī pavirši ieskatīties.
- kā velns ar vējlukturi ātri, neskatoties, bez apdomas.
- kā vilks caur Rīgu ātri, neskatoties, bez apdomas.
- izbraukt Ātri, pavirši izlasīt, izskatīt.
- pārskriet Ātri, pavirši pārskatīt, ātri pārlaist skatienu (kam).
- aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, padarīt (ko) nesaskatāmu, neredzamu; aizklāt.
- epizode Atsevišķs noziegums, ko izskata vienā krimināllietā par vairākiem noziegumiem.
- kazuistika Atsevišķu, konkrētu gadījumu izskatīšana, atrisināšana saskaņā ar jurisprudences normām.
- retrospekcija Atskats pagātnē; pagātnē radīto mākslas darbu, daiļdarbu pārskats.
- strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
- atainot Attēlot, atveidot (mākslas darbā); uzskatāmi parādīt.
- atspoguļot Attēlot, atveidot (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīt (ko).
- tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piem., procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piem., uz kādu darbību, stāvokli).
- atspoguļoties Atveidoties, parādīties (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīties (kur).
- pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
- apvainojums Atzinums, ka tiek uzskatīts par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
- uzskatīt zem sava goda atzīt (piem., rīcību) par neatbilstošu paša morālajiem, ētiskajiem uzskatiem, morālajiem principiem.
- ieskatīt Atzīt, uzskatīt.
- impīčments Augstu amatpersonu (piem., prezidenta) pārkāpumu izskatīšana parlamentā un šo amatpersonu atstādināšanas procedūra.
- galerija Augšējais balkons skatītāju zālē.
- virsbūve Automobiļa daļa (piem., kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
- lauma Baltu mitoloģijā – meža gars sievietes izskatā; arī burve, ragana.
- interneta banka bankas pakalpojums, kas klientiem dod iespējas pārvaldīt savu līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt konta stāvokli u. tml.) elektroniskā veidā, izmantojot internetu.
- izdzist Bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (par acīm, skatienu); kluss (par balsi).
- periodikas rādītājs bibliogrāfijas rādītājs, kurā reģistrēti laikraksti, žurnāli, biļeteni, rakstu krājumi un gada pārskati.
- zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; dubultzods.
- stāvbiļete Biļete stāvvietā (skatītāju zālē, arī transportlīdzeklī u. tml.).
- briesmonis Briesmīga izskata būtne, kas izraisa bailes, šausmas; nezvērs.
- sabružāt Bružājot padarīt neizskatīgu, sabojāt.
- nobružāt Bružājot, ilgāku laiku un nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- piestāvēt Būt (cilvēkam, viņa augumam) piemērotam, labi izskatīties – par apģērbu, tā krāsu, matu sakārtojumu u. tml.
- šķist Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
- šķist Būt (subjektīvam, arī maldīgam) priekšstatam, uzskatam (par ko); likties.
- palsot Būt ar palsu nokrāsu; būt neskaidri saskatāmam, blāvam.
- būt no viena kaula (un miesas) būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem, būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
- piesēdēt Būt blakus, tuvumā (lai ko pieskatītu, uzmanītu).
- vērot Būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu.
- zibināties Būt īslaicīgi vērstam (kurp) – par acīm, skatienu.
- izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- redzēt pašam (ar) savām acīm būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam; pašam redzēt, skatīt.
- teikt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
- sacīt Būt kādos uzskatos, domās un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
- snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piem., par spējām, īpašībām, uzskatiem).
- slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam, arī nesaskatāmam (par parādībām dabā).
- klejot Būt nenoturīgam, bieži mainīt objektu (piem., par domām, skatienu); klīst.
- svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, vairākkārt mainīt attieksmi, uzskatus.
- paplukt Būt nesakoptam, nolaistam, neizskatīgam.
- disonēt Būt nesaskaņā, neatbilsmē ar vidi, apstākļiem, uzskatiem u. tml.
- apžilbināt Būt par cēloni, ka (kas) uz īsu mirkli zaudē spēju redzēt, saskatīt.
- līdzināties Būt pēc izskata līdzīgam (kam), atgādināt (ko).
- saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
- cīnīties Būt pretrunā (piem., par pretējiem uzskatiem, jūtām).
- zibināties Būt redzamam acīs, skatienā (par emocijām, jūtām).
- ēnot Būt redzamam, saskatāmam ar savu tumšo krāsu; ēnoties.
- ēnoties Būt redzamam, saskatāmam ar savu tumšo krāsu.
- rēgoties Būt redzamam, saskatāmam.
- krustoties Būt savstarpējā pretrunā, sadursmē (par domām, idejām, uzskatiem u. tml.).
- spīdēt Būt spīdīgam; spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – parasti par pozitīvu emocionālu stāvokli, pozitīvām jūtām.
- saskanēt Būt tādā stāvoklī, attiecībās, kad ir kopīgas īpašības, uzskati u. tml., kad ir savstarpēja saprašanās.
- rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
- saburzīt Būt tērptam negludā, negludinātā apģērbā; būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
- raudzīties Būt vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu.
- ziedēt Būt veselīga izskata, arī skaistam (par cilvēku); būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
- durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
- būt uz viena viļņa būt vienādās domās, uzskatos.
- piekrist Būt vienisprātis, pievienoties (izteiktajam viedoklim, uzskatam u. tml.).
- rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami, kādā citiem saskatāmā, redzamā vietā – par cilvēkiem.
- skaitīties Būt, tikt uzskatītam (par ko).
- skenēt Caurskatīt.
- raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
- skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
- ietekmēt Censties panākt, būt par cēloni, ka (kāds) maina rīcību, uzskatus u. tml.
- respektabls Cienīgs, iespaidīgs (par kā ārējo veidolu, izskatu); tāds, kas izceļas ar savu vērtību, kvalitāti.
- respektēt Cienīt un ņemt vērā (kāda, kā) gribu, viedokli, uzskatus u. tml.
- urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā).
- ieurbt skatienu cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā).
- ieurbt acis cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā).
- ieurbties Cieši, neatlaidīgi vērst (skatienu vienā punktā).
- dūmeklis Cilindrveida ierīce ar plēšām, ko lieto stropa apskates laikā bišu apdūmošanai.
- neģīmis Cilvēka seja, kad viņš slikti izskatās, pārvērsta sejas izteiksme (slikta garastāvokļa, alkohola reibuma u. tml. dēļ).
- portrets Cilvēka, literārā tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
- hipijs Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
- brīvdomātājs Cilvēks ar brīvdomīgiem uzskatiem.
- liberālis Cilvēks ar liberāliem uzskatiem.
- domubiedrs Cilvēks, ar kuru ir vienādi uzskati, intereses.
- vēstuļu draugs cilvēks, ar kuru notiek samērā bieža savu uzskatu, spriedumu u. tml. paušana savstarpējā sarakstē vēstulēs.
- gara radinieks cilvēks, kam ir līdzīgi uzskati.
- dvēseles radinieks cilvēks, kam ir līdzīgi uzskati.
- spulgacis Cilvēks, kam ir možs, priecīgs skatiens.
- biedrs Cilvēks, kam ir tuvi uzskati, līdzīgi dzīves apstākļi u. tml.
- šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piem., uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
- telemāns Cilvēks, kas ilgstoši skatās raidījumus televizorā.
- lūriķis Cilvēks, kas mēdz slepeni skatīties, lūrēt (uz ko).
- seksists Cilvēks, kas pauž seksisma uzskatus.
- pieguļnieks Cilvēks, kas pieskata zirgus pieguļā.
- melnsimtnieks Cilvēks, kas publiski pauž galēji reakcionārus, šovinistiskus vai antisemītiskus uzskatus.
- skatītājs Cilvēks, kas skatās (kādu darbību, notikumu).
- skatītājs Cilvēks, kas skatās (skatuves mākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
- sludinātājs Cilvēks, kas sludina (izplata, popularizē kādu mācību, idejas, uzskatus).
- pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam, kam), vērsta pret (kādu, ko); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati, pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja.
- tips Cilvēks, kura izskats un izturēšanās rada neuzticību, izraisa nepatiku.
- mērens Cilvēks, kura politiskie uzskati nav galēji labēji vai kreisi.
- ķeceris Cilvēks, kura uzskati, pārliecība vai rīcība ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
- zemcilvēks Cilvēks, kurš (piemēram, kādu pazīmju, īpašību dēļ) tiek uzskatīts par sliktāku, nepilnvērtīgāku nekā citi.
- nogrupējums Cilvēku grupa (kolektīvā, organizācijā u. tml.) ar atšķirīgiem uzskatiem, savu viedokli.
- banda Cilvēku grupa ar morāles normām neatbilstošiem uzskatiem un rīcību.
- zooparks Cilvēku izveidota, ierobežota vieta dažādu dzīvnieku turēšanai un to apskatīšanai.
- strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu dēļ), kas, parasti, izpaužas asā, satrauktā sarunā, paceltā balsī.
- pārvērtība Cita veidola, ārējā izskata (parasti strauja, negaidīta) iegūšana.
- civilprocess Civillietu tiesāšanas kārtība; civillietas izskatīšanas process.
- peizāža Dabasskats, arī skats.
- ainava Dabasskats; aina, skats.
- ar pusaci (vērot, skatīties, redzēt u. tml.) daļēji, nepilnīgi (vērot, skatīties, redzēt u. tml.).
- revīzija Darbība, arī rezultāts --> revidēt (2); (kā) pārskatīšana, mainīšana.
- caurskate Darbība, process --> caurskatīt.
- gaismotājs Darbinieks, kas rūpējas par skatuves, filmēšanas vietas u. tml. apgaismojumu; apgaismotājs.
- pusdārgakmens Dārgakmenim līdzīgs minerāls, ko izmanto rotaslietu izgatavošanai, bet kuru tradicionāli neuzskata par dārgakmeni (piem., ahāts, jašma, tirkīzs, topāzs).
- uzdevums Datoram izpildāmā darba pamatvienība; datora programma, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursus (piemēram, atmiņu, procesora laiku).
- nomīņāt Daudz staigājot un nevīžīgi valkājot, padarīt neizskatīgus (apavus).
- eklektika Dažādu stilu, uzskatu, sistēmu u. tml. nesaskaņots apvienojums; viengabalainības trūkums.
- kupāža Dažādu vīna šķirņu (arī citu dzērienu) sajaukšana, lai uzlabotu to garšu vai izskatu.
- fanātisms Dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību.
- pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
- meikaps Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi (lūpu krāsa, plakstu ēna u. tml.) sejas izskata uzlabošanai; ar šiem līdzekļiem panāktais sejas izskats.
Atrasts piemēros (200):
- sinkope ..[diriģenta] rokas rāda ritma pamatu, bet ķermenis kustas kā ūdenszāle, uzskatāmi iezīmējot sinkopes..
- virsotne ..bērzu virsotnēs skatoties, bija jāatliec galva..
- vingrotājs ..cirkā, skatoties gaisa vingrotājus, jūsmoju par viņu partnerības izjūtu.
- pārkraut ..gājēji .. staigāja gar krāšņiem, dažādām precēm pārkrautiem veikalu skatlogiem.
- glūņa ..klusi glūņas [pludmalē] tīksmināja savus skatus ap puskailiem sieviešu augumiem.
- paslepšus ..mēs [skolēni] skatījāmies paslepšus sienas pulkstenī aizmugurē – cik vēl līdz zvanam?
- noiet ..nogājām garām arī zooveikalam, lai paskatītos, vai nav kāds īpašs, skaists papagailītis atvests.
- skats ..Nora dziedāja ar milzīgu cepuri galvā, – noteikti to skatu gribēju redzēt.
- pulks ..pamežā zied neizskatāmi lielais zaķkāpostu pulks.
- šauracis ..tikai krāsa tam [pūķauglim] ir pārskatāmi balta un izmērs šauracim pūķim piemērots.
- ļuļķis " ..tā izskatīšos pēc īsta vīra.. ar ļuļķi zobos."
- skaists "Cik skaists šis svētdienas rīts.. Cik spodri un svaigi izskatās ābeļu plaukstošie pumpuri!"
- blogot "Kāpēc sāku blogot? Gribēju izpaust savas izjūtas, kas varbūt palīdzētu arī citiem ieskatīties sevī."
- putnubiedēklis "Pēc kā tu izskaties? Gatavais putnubiedēklis!"
- sacīt "Šis lietus tagad sapurina visus, cilvēkus, kustoņus un augus, un saka: vasara ir vēl tikai pašā sākumā, skatieties un priecājieties.."
- noķiķināt „Tu izskaties pēc lāča," viņš noķiķināja.
- papliks Ābele izskatās tāda paplika, laikam pavasarī izzāģēts parāk daudz zaru.
- absolutizēt Absolutizēt uzskatus, parādības.
- baismīgs Acīm pavērās baismīgs skats.
- izskatīties Acis izskatījās skumjas.
- ziedot Acteki ziedoja dieviem arī cilvēkus, jo uzskatīja – tiem vajadzīgas cilvēku asinis, lai uzturētu dzīvību.
- nozīme Acu skatiena nozīme.
- pārslīdēt Acu skats paspēj pārslīdēt spidometram: gandrīz simts.
- rakurss Aerofotogrāfiju neierastais rakurss skatītāju valdzina un ieinteresē.
- izlavierēt Agrāk centos izlavierēt, tagad mēģinu problēmai skatīties tieši acīs.
- valdīt Agrāk valdīja uzskats, ka Zeme ir plakana un balstās uz trim vaļiem.
- ah Ah, cik skaists skats!
- necaurskatāms Aiz loga sācis līt, turklāt blīvi un necaurskatāmi.
- aizdomīgs Aizdomīgs skatiens.
- aizgriezties Aizgriezties, lai neredzētu briesmīgo skatu.
- aizplīvurot Aizplīvurots skatiens.
- satraukums Aizskatuvē jūtams satraukums, jo daļai dziedātāju šī ir pirmā debija uz lielās skatuves.
- skatlūka Aizvērt skatlūku.
- oma Aizvest mazbērnus pieskatīt omai.
- skat Ak, neprasi, nav maizītes, skat, skat, kur laukā zvaigznītes!
- uzgājiens Aktiera uzgājiens uz skatuves.
- uzsoļot Aktieri uzsoļo uz skatuves maskās.
- sasmīdināt Aktierim jāprot skatītājs gan sasmīdināt, gan saraudināt.
- aizraut Aktieris ar savu spēli aizrauj skatītājus.
- nozust Aktieris nolēma nozust no ekrāniem un atgriezās uz teātra skatuves.
- saļimt Aktieris saļimst uz skatuves.
- vilināt Aktieris sievietes vilināja ar savu vīrišķīgo izskatu un šarmu.
- uzārdīt Aktieris spēj uzārdīt skatītāja dvēseli.
- vecišķs Aktrise izskatās vecišķi.
- uznākt Aktrise uznāk uz skatuves.
- saraudāties Aktrisei jātiek galā ar emocijām, lai uz skatuves neiznāk saraudāties.
- apmirdzēt Aktrises mūžu apmirdzēja slava un skatītāju atzinība.
- alkains Alkaini skatīties skatlogā.
- alkatīgs Alkatīgs skatiens.
- apmiglot Alkohola apmiglots skatiens.
- skurbums Alkohola skurbumā skatiens apmiglojās.
- kopskats Ansambļa vizuālais kopskats.
- antropoģenēze Antropoģenēze evolucionistu skatījumā.
- nolietoties Apavi ar laiku nolietojas un zaudē zavu sākotnējo izskatu.
- noviksēt Apavi izskatās kā tikko noviksēti.
- apgarots Apgarots skatiens.
- aplaist Aplaist skatienu apkārtnei, dārzam.
- aplams Aplams uzskats.
- skatlogs Aplūkot skatlogu.
- apmierināts Apmierināts skatiens.
- apņēmīgs Apņēmīgs skatiens.
- apolonisks Apolonisks daiļš skatuves tēls.
- robs Apskatīt durvīs izlauzto robu.
- dzimts Apskatīt dzimto pilsētu.
- apskatīt Apskatīt ēkas un novērtēt to stāvokli.
- palielinājums Apskatīt gravīru palielinājumā.
- gravīra Apskatīt izstādē mākslinieka gravīras.
- apskatīt Apskatīt izstādi, fotogrāfijas.
- apskatīt Apskatīt kaklu.
- katoļi Apskatīt katoļu baznīcu.
- atlikt Apskatīt kurpes un atlikt veikala plauktā atpakaļ.
- mēbeļaudums Apskatīt mēbeļaudumu paraugus.
- gids Apskatīt pilsētu gida pavadībā.
- apskatīt Apskatīt pilsētu.
- izolēts Apskatīt problēmu izolēti.
- apskatīt Apskatīt projekta izmaksas.
- apskatīt Apskatīt rakstnieka biogrāfiju.
- apskatīt Apskatīt referātā interesantas un aktuālas problēmas.
- apskatīt Apskatīt savu e-pastu.
- šimpanze Apskatīt šimpanzi zoodārzā.
- viņpuse Apskatīt viņpuses skaistākās vietas.
- dendrārijs Apskatīt, sakopt dendrāriju.
- apskatīties Apskatīties adresi piezīmju grāmatiņā.
- apskatīties Apskatīties jauno grāmatu, fotogrāfijas.
- apskatīties Apskatīties piedāvāto preču klāstu.
- apskatīties Apskatīties savu konta atlikumu.
- apskatīties Apskatīties vilcienu sarakstu.
- izskatīties Apskatīties, kāds izskatās dzenis.
- apskatīties Apskatīties, kur pazudis gredzens.
- apskatīties Apskatīties, vai kāds neseko pakaļ.
- apstāties Apstāties pie veikala skatloga.
- apstrīdēt Apstrīdēt kāda uzskatus.
- apvainots Apvainots skatiens.
- pārskate Apvidus pārskate.
- pievilkt Ar binokli var pievilkt tuvāk apkārtni, lai apskatītu noteiktus objektus.
- izdarība Ar interesi skatīties kucēnu izdarībās.
- palimpsests Ar īpašas tehnikas palīdzību apskatot kādu senu lūgšanu grāmatu, zem tās rakstu zīmēm atrasts raksts sengrieķu valodā, tā dēvētais Aristoteļa palimpsests.
- ieskatīties Ar kabatas lukturīti ieskatīties spraugā.
- nožēla Ar nožēlu skatīties.
- pēc Ar savu balto bārdu un labsirdīgo acu skatienu viņš izskatās pēc Ziemassvētku vecīša.
- izģērbt Ar skatienu izģērbt kailu.
- nomērīt Ar skatienu nomērīt meiteni.
- uzmeklēt Ar skatienu uzmeklēt pilnajā zālē paziņas.
- tālāk Ar tālskati var redzēt tālāk.
- sažilbt Ārā izskatījās tik briesmīgi gaišs, ka man nedaudz sažilba acis.
- izskats Ārējais izskats.
- sistemātisks Arheoloģisko izrakumu sistemātisks apskats.
- štukatūra Arī bez štukatūras izskatos lieliski.
- ārisks Ārisks izskats.
- ārprātīgs Ārprātīgs skatiens.
- miers Ārsta skatienā jaušams miers.
- apskatīt Ārsts apskatīja slimnieku.
- gals Ārsts drīz vien ar slimnieka apskati bija galā.
- pretī Ārsts slimniekam pretī pavērsa laipnu skatienu.
- apskatnieks Ārzemju ziņu apskatnieks.
- asinskārs Asinskārs skatiens.
- atbaidošs Atbaidošs izskats.
- izskats Atbaidošs izskats.
- ateistisks Ateistisks pasaules uzskats.
- atjaunot Atjaunot ēku sākotnējā izskatā.
- izgājiens Atkārtot lugas tekstu pirms izgājiena uz skatuves.
- atklātne Atklātne ar dabasskatu.
- atlētisks Atlētiska izskata vīrietis.
- atliekt Atliekt galvu un paskatīties debesīs.
- atmesties Atmesties uz muguras un skatīties augšup.
- jundīt Atmiņu jundīts, noskatījos jaunības dienu filmu.
- atmosties Atmosties un paskatīties logā.
- atņemt Atņemt iespēju brīvi paust savus uzskatus.
- nedalāms Atomu kādreiz uzskatīja par nedalāmu.
- dibens Atrasties skatuves dibenā.
- atraut Atraut skatienu no loga.
- atsaucīgs Atsaucīgi skatītāji.
- iegremdēt Atsevišķi iegremdējamas skatuves platformas.
- pagātne Atskatīties pagātnē.
- atskatīties Atskatīties pār plecu.
- plecs Atskatīties pār plecu.
- atskatīties Atskatīties uz aktiera spēlētajām lomām.
- atskatīties Atskatīties uz durvīm.
- ceļš Atskatīties uz noieto dzīves ceļu.
- atskatīties Atskatīties uz paveikto.
- atskatīties Atskatīties uz piecdesmit dzīves gadiem.
- atskats Atskats uz nedēļas notikumiem.
- pretarguments Atspēkot oponenta uzskatus ar pretargumentiem.
- atsvaidzināt Atsvaidzināt izrādes skatuvisko ietērpu.
- atšķirties Atšķirties pēc izskata.
- atteikties Atteikties no veciem uzskatiem.
- pielikums Attēlus skatīt e-pasta pielikumā.
- senāts Augstākās tiesas senāts izskata kasācijas sūdzības un protestus par apgabaltiesu nolēmumiem, kā arī ir vienīgā instance lietās par vairāku valsts iestāžu un amatpersonu lēmumiem.
- turiene Augstceltnē bija skatu tornis, no turienes pavērās plaša panorāma.
- augstprātīgs Augstprātīgs skatiens.
- auksts Auksts skatiens, smaids.
- profilaktisks Automašīnas profilaktiskā apskate.
- automašīna Automašīnu tehniskā apskate.
- spogulis Automobiļa skatu spoguļi.
- skatītājs Avārijas vietā skatītāju netrūka.
- apskatnieks Avīzes apskatnieks.
- bailīgs Bailīgs skatiens.
- baiļpilns Baiļpilns skatiens.
- baiss Baisi skati.
- baisms Baisms skats.
- muskatvīns Baltais muskatvīns.
- banka Bankas gada pārskats.
- bažīgs Bažīgi paskatīties pulkstenī.
- bēdīgs Bēdīgs skatiens, noskaņojums.
- bēdīgs Bēdīgs skats.
- saduļķot Bērna uztveri vēl nav saduļķojuši pieaugušo uzskati.
- pavirzīties Bērni pavirzījās tuvāk skatuvei, lai neko nepalaistu garām.
- otrs Bērni skatās viens uz otru.
- spodrs Bērns skatās spodrām acīm.
- pēcstundas Bērnu pēcstundu pieskatīšana.
- izskatīties Bērzs tumsā izskatījās kā cilvēks.
- saskatīt Bez brillēm nevaru neko skaidri saskatīt.
- bezcerīgs Bezcerīgs skatiens.
- bezpalīdzīgs Bezpalīdzīgs skatiens.
- sapulcināt Biedrība sapulcinājusi līdzīgu uzskatu cilvēkus.
- piecgadu Biedrības piecgadu darbības pārskats.
- biežs Bieži skatīties pulkstenī.
- zemestiesa Bija 3 līmeņu zemestiesas: augstākā zemestiesa, apriņķa zemestiesa un zemākā zemestiesa, kas izskatīja nenozīmīgas civillietas un krimināllietas.
- pārskatīties Bija jau tumšs, un es pārskatījos – noturēju tevi par kādu citu.
- zombijs Bijām tā pārguruši, ka izskatījāmies pēc zombijiem.
- blēdīgs Blēdīgs skatiens.
- boļševistisks Boļševistisks pasaules uzskats.
- briesmīgs Briesmīgs izskats.
- brīnišķīgs Brīnišķīgs skats, saulriets.
- mārciņa Britu mārciņa uzskatāma par vienu no lielajām pasaules valūtām.
- brīvs Brīvi paust savus uzskatus.
- sveštautietis Būdams sveštautietis, es Latviju uzskatu par savu pamāti, kas man devusi patvērumu.
- mandala Budisti uzskata, ka mandalas veidošanas vienkārša vērošana sniedz milzīgu svētību un attīra no tik daudz negācijām, cik mandalā ir smilšu graudiņu.
- nolaidīgs Būt nolaidīgai pret savu izskatu.
- caca Cacas parasti izskatās drusku pēc lellītēm.
- caurskatīt Caurskatīt pieteikumus, iesniegumus.
- caurskatīt Caurskatīt plaušas.
- caururbjošs Caururbjošs skatiens.
- sānskats Celtnes sānskats.
- valšķīgs Ceļotāju dievs skatījās ar valšķīgu smīnu.
- pārskats Ceturkšņa pārskats.
- atnācējs Ciemā viņš vēl tiek uzskatīts par atnācēju.
- cienīgs Cienīga izskata profesors.
- ciešs Ciešs skatiens.
- ciets Ciets acu skats.
skat citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV