Paplašinātā meklēšana

Meklējam skat.

Atrasts vārdos (71):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (1241):

nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
rau Aicinājums uzlūkot (ko), pievērst skatienu (kam).
scēna Aina, skats.
izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
aizplīvurot Aizsedzot (ar miglu, dūmiem u. tml.), padarīt vāji saskatāmu.
aizstāvēties Aizstāvēt sevi, pamatojot, attaisnojot savus uzskatus, rīcību u. tml.
nogrimt Aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam.
aizgrimt Aizvirzoties (aiz kā), iegrimstot (kur), pamazām kļūt nesaskatāmam.
gaisa vingrotājs akrobāts, kas savus vingrojumus izpilda augstu virs skatītājiem.
skatuves kustības aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves.
portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves vai kinofilmas kadrā.
klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus (piem., māksliniekam, autoram, izrādei) vai ar svilpieniem panāk izgāšanos.
acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata vai formas atgādina redzes orgānu.
oftalmoskops Aparāts acs dibena apskatei.
ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piem., izstrādājumam, telpai, skatuvei izrādē).
paltraks Apģērbs (parasti neizskatīgs).
maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
pārlūkot Aplūkot, pārskatīt.
ietīt Apņemt tā, ka (kas) ir grūti saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms (par tumsu).
apstaiga Apskate, pārbaude, ko veic apstaigājot (ko).
apskate Apskatīšana.
aplūrēt Apskatīt, aplūkot (parasti ar ziņkāri).
apraudzīt Apskatīt, aplūkot.
izlūkot Apskatīt, izskatīt.
apskatīties Apskatīt.
apraudzīt Apskatīties, pavērot (laiku pa laikam); pārbaudīt, uzmanīt (ko).
oponēt Apstrīdēt kāda viedokli, uzskatus, iebilst (pret ko).
aplaist Apvirzīt loka veidā visapkārt (skatienu); paraudzīties visapkārt.
apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību.
sastapt Ar acīm, skatienu uztvert (kāda cita acis, skatienu).
sastapties Ar acīm, skatienu uztvert (kāda cita skatienu).
organoleptiskās īpašības ar cilvēka maņu orgāniem uztveramas īpašības (izskats, konsistence, smarža, garša).
vaļēju muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
gastroskops Ar lēcu sistēmu un gaismas avotu aprīkots instruments kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas apskatei.
glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties, skatīties.
mielot acis ar patiku apskatīt, gūt vizuālu baudījumu.
saredzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē; saskatīt.
izgreznot Ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats; izrotāt, izdekorēt.
samesties ar acīm ar skatieniem sazināties.
pārskatīt Ar skatienu aptvert, pārredzēt (visu kopumu vai lielu tā daļu).
apredzēt Ar skatienu aptvert; pārredzēt.
noskatīt Ar skatienu novērtēt, nopētīt (kādu, arī ko).
ar acīm apmīļot ar skatienu paust (sirsnību, mīļumu, patiku).
pasekot ar acīm ar skatienu sekot (kādam, kam).
apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piem., celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids.
modes pēc ārējā izskata, ārējās formas pēc.
modes dēļ Ārējā izskata, ārējās formas pēc.
eksterjers Ārējais (piem., celtnes) izskats.
āriene Ārējais izskats (cilvēkam).
apveids Ārējais izskats, ārējās kontūras.
veids Ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko).
maska Ārējās pazīmes, izskats, aiz kura slēpj savu īsto būtību, dabu.
sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona izskatā.
placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
homeopātija Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uzskats, ka slimība jānovērš ar (galvenokārt augu un dzīvnieku valsts) zāļu līdzekļiem, kuri lielākās devās var paši izraisīt ārstējamai slimībai līdzīgus simptomus.
bojeviks Asa sižeta filma, kurā ir daudz cīņas skatu.
atbāzt Asi, netaktiski atbildēt (uz to, ko uzskata par nepieņemamu, apvainojošu).
uztura piramīda ASV uztura speciālistu izstrādāta shēma ar vairākiem līmeņiem, kas uz augšu samazinās, ko izmanto, lai uzskatāmi parādītu veselīga uztura pamatprincipus.
viltot Atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam.
apvainot Atklāti pateikt, ka uzskata par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
stāvēt krustcelēs atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
stāvēt krustceļos atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
pārskatīt Ātri izskatīt, iepazīt (piem., dokumentu, rakstu), iegūstot vispārīgu priekšstatu par to.
uzmest skatienu ātri paskatīties (uz ko).
uzmest skatu ātri paskatīties (uz ko).
uzmest mirkli ātri paskatīties (uz ko).
pārlaist skatienu ātri vai pavirši pārskatīt.
pārlaist acis ātri vai pavirši pārskatīt.
uzmest aci ātri, arī pavirši ieskatīties.
uzmest acis Ātri, arī pavirši ieskatīties.
kā velns ar vējlukturi ātri, neskatoties, bez apdomas.
kā vilks caur Rīgu ātri, neskatoties, bez apdomas.
izbraukt Ātri, pavirši izlasīt, izskatīt.
pārskriet Ātri, pavirši pārskatīt, ātri pārlaist skatienu (kam).
aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, padarīt (ko) nesaskatāmu, neredzamu; aizklāt.
epizode Atsevišķs noziegums, ko izskata vienā krimināllietā par vairākiem noziegumiem.
kazuistika Atsevišķu, konkrētu gadījumu izskatīšana, atrisināšana saskaņā ar jurisprudences normām.
retrospekcija Atskats pagātnē; pagātnē radīto mākslas darbu, daiļdarbu pārskats.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
atainot Attēlot, atveidot (mākslas darbā); uzskatāmi parādīt.
atspoguļot Attēlot, atveidot (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīt (ko).
tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piem., procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piem., uz kādu darbību, stāvokli).
atspoguļoties Atveidoties, parādīties (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīties (kur).
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
apvainojums Atzinums, ka tiek uzskatīts par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
uzskatīt zem sava goda atzīt (piem., rīcību) par neatbilstošu paša morālajiem, ētiskajiem uzskatiem, morālajiem principiem.
ieskatīt Atzīt, uzskatīt.
impīčments Augstu amatpersonu (piem., prezidenta) pārkāpumu izskatīšana parlamentā un šo amatpersonu atstādināšanas procedūra.
galerija Augšējais balkons skatītāju zālē.
virsbūve Automobiļa daļa (piem., kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
lauma Baltu mitoloģijā – meža gars sievietes izskatā; arī burve, ragana.
interneta banka bankas pakalpojums, kas klientiem dod iespējas pārvaldīt savu līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt konta stāvokli u. tml.) elektroniskā veidā, izmantojot internetu.
izdzist Bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (par acīm, skatienu); kluss (par balsi).
periodikas rādītājs bibliogrāfijas rādītājs, kurā reģistrēti laikraksti, žurnāli, biļeteni, rakstu krājumi un gada pārskati.
zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; dubultzods.
stāvbiļete Biļete stāvvietā (skatītāju zālē, arī transportlīdzeklī u. tml.).
briesmonis Briesmīga izskata būtne, kas izraisa bailes, šausmas; nezvērs.
sabružāt Bružājot padarīt neizskatīgu, sabojāt.
nobružāt Bružājot, ilgāku laiku un nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
piestāvēt Būt (cilvēkam, viņa augumam) piemērotam, labi izskatīties – par apģērbu, tā krāsu, matu sakārtojumu u. tml.
šķist Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
šķist Būt (subjektīvam, arī maldīgam) priekšstatam, uzskatam (par ko); likties.
palsot Būt ar palsu nokrāsu; būt neskaidri saskatāmam, blāvam.
būt no viena kaula (un miesas) būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem, būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
piesēdēt Būt blakus, tuvumā (lai ko pieskatītu, uzmanītu).
vērot Būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu.
zibināties Būt īslaicīgi vērstam (kurp) – par acīm, skatienu.
izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
redzēt pašam (ar) savām acīm būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam; pašam redzēt, skatīt.
teikt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
sacīt Būt kādos uzskatos, domās un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piem., par spējām, īpašībām, uzskatiem).
slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam, arī nesaskatāmam (par parādībām dabā).
klejot Būt nenoturīgam, bieži mainīt objektu (piem., par domām, skatienu); klīst.
svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, vairākkārt mainīt attieksmi, uzskatus.
paplukt Būt nesakoptam, nolaistam, neizskatīgam.
disonēt Būt nesaskaņā, neatbilsmē ar vidi, apstākļiem, uzskatiem u. tml.
apžilbināt Būt par cēloni, ka (kas) uz īsu mirkli zaudē spēju redzēt, saskatīt.
līdzināties Būt pēc izskata līdzīgam (kam), atgādināt (ko).
saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
cīnīties Būt pretrunā (piem., par pretējiem uzskatiem, jūtām).
zibināties Būt redzamam acīs, skatienā (par emocijām, jūtām).
ēnot Būt redzamam, saskatāmam ar savu tumšo krāsu; ēnoties.
ēnoties Būt redzamam, saskatāmam ar savu tumšo krāsu.
rēgoties Būt redzamam, saskatāmam.
krustoties Būt savstarpējā pretrunā, sadursmē (par domām, idejām, uzskatiem u. tml.).
spīdēt Būt spīdīgam; spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – parasti par pozitīvu emocionālu stāvokli, pozitīvām jūtām.
saskanēt Būt tādā stāvoklī, attiecībās, kad ir kopīgas īpašības, uzskati u. tml., kad ir savstarpēja saprašanās.
rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
saburzīt Būt tērptam negludā, negludinātā apģērbā; būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
raudzīties Būt vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu.
ziedēt Būt veselīga izskata, arī skaistam (par cilvēku); būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
būt uz viena viļņa būt vienādās domās, uzskatos.
piekrist Būt vienisprātis, pievienoties (izteiktajam viedoklim, uzskatam u. tml.).
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami, kādā citiem saskatāmā, redzamā vietā – par cilvēkiem.
skaitīties Būt, tikt uzskatītam (par ko).
skenēt Caurskatīt.
raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
ietekmēt Censties panākt, būt par cēloni, ka (kāds) maina rīcību, uzskatus u. tml.
respektabls Cienīgs, iespaidīgs (par kā ārējo veidolu, izskatu); tāds, kas izceļas ar savu vērtību, kvalitāti.
respektēt Cienīt un ņemt vērā (kāda, kā) gribu, viedokli, uzskatus u. tml.
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā).
ieurbt skatienu cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā).
ieurbt acis cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā).
ieurbties Cieši, neatlaidīgi vērst (skatienu vienā punktā).
dūmeklis Cilindrveida ierīce ar plēšām, ko lieto stropa apskates laikā bišu apdūmošanai.
neģīmis Cilvēka seja, kad viņš slikti izskatās, pārvērsta sejas izteiksme (slikta garastāvokļa, alkohola reibuma u. tml. dēļ).
portrets Cilvēka, literārā tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
hipijs Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
brīvdomātājs Cilvēks ar brīvdomīgiem uzskatiem.
liberālis Cilvēks ar liberāliem uzskatiem.
domubiedrs Cilvēks, ar kuru ir vienādi uzskati, intereses.
vēstuļu draugs cilvēks, ar kuru notiek samērā bieža savu uzskatu, spriedumu u. tml. paušana savstarpējā sarakstē vēstulēs.
gara radinieks cilvēks, kam ir līdzīgi uzskati.
dvēseles radinieks cilvēks, kam ir līdzīgi uzskati.
spulgacis Cilvēks, kam ir možs, priecīgs skatiens.
biedrs Cilvēks, kam ir tuvi uzskati, līdzīgi dzīves apstākļi u. tml.
šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piem., uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
telemāns Cilvēks, kas ilgstoši skatās raidījumus televizorā.
lūriķis Cilvēks, kas mēdz slepeni skatīties, lūrēt (uz ko).
seksists Cilvēks, kas pauž seksisma uzskatus.
pieguļnieks Cilvēks, kas pieskata zirgus pieguļā.
melnsimtnieks Cilvēks, kas publiski pauž galēji reakcionārus, šovinistiskus vai antisemītiskus uzskatus.
skatītājs Cilvēks, kas skatās (kādu darbību, notikumu).
skatītājs Cilvēks, kas skatās (skatuves mākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
sludinātājs Cilvēks, kas sludina (izplata, popularizē kādu mācību, idejas, uzskatus).
pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam, kam), vērsta pret (kādu, ko); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati, pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja.
tips Cilvēks, kura izskats un izturēšanās rada neuzticību, izraisa nepatiku.
mērens Cilvēks, kura politiskie uzskati nav galēji labēji vai kreisi.
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, pārliecība vai rīcība ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
zemcilvēks Cilvēks, kurš (piemēram, kādu pazīmju, īpašību dēļ) tiek uzskatīts par sliktāku, nepilnvērtīgāku nekā citi.
nogrupējums Cilvēku grupa (kolektīvā, organizācijā u. tml.) ar atšķirīgiem uzskatiem, savu viedokli.
banda Cilvēku grupa ar morāles normām neatbilstošiem uzskatiem un rīcību.
zooparks Cilvēku izveidota, ierobežota vieta dažādu dzīvnieku turēšanai un to apskatīšanai.
strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu dēļ), kas, parasti, izpaužas asā, satrauktā sarunā, paceltā balsī.
pārvērtība Cita veidola, ārējā izskata (parasti strauja, negaidīta) iegūšana.
civilprocess Civillietu tiesāšanas kārtība; civillietas izskatīšanas process.
peizāža Dabasskats, arī skats.
ainava Dabasskats; aina, skats.
ar pusaci (vērot, skatīties, redzēt u. tml.) daļēji, nepilnīgi (vērot, skatīties, redzēt u. tml.).
revīzija Darbība, arī rezultāts --> revidēt (2); (kā) pārskatīšana, mainīšana.
caurskate Darbība, process --> caurskatīt.
gaismotājs Darbinieks, kas rūpējas par skatuves, filmēšanas vietas u. tml. apgaismojumu; apgaismotājs.
pusdārgakmens Dārgakmenim līdzīgs minerāls, ko izmanto rotaslietu izgatavošanai, bet kuru tradicionāli neuzskata par dārgakmeni (piem., ahāts, jašma, tirkīzs, topāzs).
uzdevums Datoram izpildāmā darba pamatvienība; datora programma, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursus (piemēram, atmiņu, procesora laiku).
nomīņāt Daudz staigājot un nevīžīgi valkājot, padarīt neizskatīgus (apavus).
eklektika Dažādu stilu, uzskatu, sistēmu u. tml. nesaskaņots apvienojums; viengabalainības trūkums.
kupāža Dažādu vīna šķirņu (arī citu dzērienu) sajaukšana, lai uzlabotu to garšu vai izskatu.
fanātisms Dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību.
pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
meikaps Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi (lūpu krāsa, plakstu ēna u. tml.) sejas izskata uzlabošanai; ar šiem līdzekļiem panāktais sejas izskats.
drapērija Dekoratīvi sakrokots audums, aizkars (parasti uz skatuves).
ērmritenis Dīvains, neparasta izskata velosipēds.
gnu Dobradžu dzimtas liels pārnadzis, kas izskatās pēc zirga ar vērsim līdzīgu galvu.
lieta Dokumentu un citu materiālu kopums, kas attiecas uz kādu jautājumu, ko izskata vai izskatīs tiesā; tiesas process attiecīgajā jautājumā.
ideja Doma, kas izsaka (lietas, parādības) dziļāko saturu, būtību; pasaules uzskata pamatprincips.
balss Doma, uzskats.
izdomāt Domās pārskatīt, novērtēt; pārdomāt.
saruna Domu apmaiņa, lai noskaidrotu (kāda cilvēka, cilvēku grupas) nostāju, uzskatus (kādā jautājumā).
parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (piem., skatuves mākslas darbu, kinofilmu).
parādīt Dot vai ļaut apskatīt (ko); pievedot vai kur aizvedot, panākt, ka ierauga, aplūko (ko).
sadziedāties Dziedāt kopā (piem., skatītājiem ar kori, ar mūziķu ansambli).
pasaulskatījums Dzīves uztvere, uzskatu kopums.
totēms Dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko totēmismā uzskata par kādas cilvēku kopas, arī kāda cilvēka priekšteci, senci.
kāpurs Dzīvnieku (piem., kukaiņu, abinieku, zivju) attīstības stadija, kurā tie atšķiras no pieauguša indivīda ar ķermeņa uzbūvi un izskatu; dzīvnieks šādā attīstības stadijā.
peldēt pret straumi dzīvot, izturēties, rīkoties pēc savas pārliecības, gribas pretēji vairākuma uzskatiem.
sava ceļa gājējs dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
iet savu ceļu Dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
iet citu ceļu Dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
penthauss Ēkas augšējā stāvā izbūvēts (parasti grezns, dārgs) dzīvoklis, no kura paveras skaists skats.
belveders Ēkas izbūve (piem., tornītis, terase) vai dārza celtne, no kuras paveras skaists skats.
monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
eksistenciālists Eksistenciālisma pārstāvis, eksistenciālisma uzskatu piekritējs.
ekstrēmists Ekstrēmisma piekritējs; cilvēks ar galējiem politiskiem uzskatiem; cilvēks, kas atzīst galējus līdzekļus savu mērķu sasniegšanā.
dāma Eleganti ģērbusies, izskatīga sieviete.
ķerubs Eņģelis (parasti apaļīga bērna izskatā).
hēdonisms Ētikas teorija, kas uzskata baudu par dzīves augstāko vērtību un mērķi.
utilitārisms Ētikas virziens, kas par pareizāko cilvēka rīcības veidu uzskata tādu, kas veicina iespējami lielākas sabiedrības daļas labklājību, laimīgumu.
konfūcisms Ētiski filozofiska mācība (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija uzskati par cilvēkmīlestību un savstarpēju cieņu, tradīciju ievērošanu, attieksmi pret valsti.
nīčisms F. Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu sistēma, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām morāles normām.
komēdija Filma vai lugas iestudējums, kurā attēlotie notikumi un raksturi izraisa skatītāju smieklus.
priekšplāns Filmējamā skata daļa, kas atrodas tieši kameras priekšā.
transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gs. 30.–50. gados), kurā uzskatīja, ka Dievs pastāvīgi mājo dabā un cilvēka dvēselē.
iracionālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji racionālismam) par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata irracionālos elementus – intuīciju, jūtas, instinktus u. tml.
pozitīvisms Filozofijas virziens, kas par vienīgo zināšanu avotu uzskata pozitīvas pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
empīrisms Filozofijas virziens, teorija, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pieredzi, juteklisko uztveri.
fideisms Filozofisks uzskats, ka patiesības nav zinātniski pierādāmas, tās pamatojas vienīgi ticībā.
objektīvisms Filozofisks uzskats, kas atzīst, ka pastāv objektīvas, vispārpieņemtas patiesības, tikumiskās normas; pretstats: subjektīvisms.
intelektuālisms Filozofisks uzskats, kas par galveno izziņas procesā uzskata intelektu, ignorējot praksi.
racionālisms Filozofisks virziens, kurā prātu uzskata par galveno vai vienīgo zināšanu avotu, noliedzot jutekliskās pieredzes nozīmi.
noformēties Formējoties izveidoties, iegūt noteiktu formu, izskatu.
vizieris Fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai; skatu meklētājs.
ekstrēmisms Galēju uzskatu un līdzekļu izmantošana savu mērķu sasniegšanai (parasti politikā).
princips Galvenais atzinums, galvenā ideja, pamattēze (kādā uzskatu sistēmā, teorijā u. tml.).
izskatīgs Glīts, ar labu izskatu (par priekšmetiem, telpām u. tml.).
noglūnēt Glūnoši noskatīties.
diagramma Grafisks attēls, kas uzskatāmi parāda sakarību starp kādiem lielumiem.
kredīta apgrozījums grāmatvedības konta kredīta kopējā summa noteiktā pārskata periodā.
izgrimēt Grimējot izkrāsot; grimējot izveidot vēlamo izskatu.
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs (piem., ar iespiedumiem).
periods Ģeohronoloģiska vienība – ēras daļa, kas (pēc evolūcijas teorijas uzskatiem) aptver nozīmīgu Zemes ģeoloģiskā vēstures un dzīvības attīstības posmu.
raudzīties caur rožainām brillēm idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
propaganda Ideju, uzskatu, teoriju sistemātiska izplatīšana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus, arī pamudināt cilvēkus uz noteiktu rīcību.
solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
tolerance Iecietība, cieņa pret cita uzskatiem, viedokli.
sarkanā līnija iedomāta robeža (piem., uzskatos, rīcībā), kuru nedrīkst pārkāpt.
urbties Iedziļināties, lai izprastu, apgūtu, parasti cītīgi lasot; šādi izlasīt, izskatīt (kā lielu daudzumu).
pirkt kaķi maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.
pirkt cūku maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.
pirkt sivēnu maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.
izkrist Iegūstot nepietiekamu novērtējumu, nenokārtot (eksāmenu, pārbaudījumu u. tml.); netikt virzītam tālāk (piem., konkursā, skatē).
betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus un ko lieto, piem., detaļu caurskatei defektoskopijā, staru terapijā.
zemteksts Iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
ieliesmoties Iekvēloties (par acīm, skatienu).
iemīlēties no pirmā acu uzmetiena iemīlēties no pirmā skatiena, no pirmā satikšanās brīža.
iekvēloties Iemirdzēties pārdzīvojumā (par acīm, skatienu).
iebāzt degunu ierasties un ieskatīties (kur), lai ko uzzinātu.
vizīte Ierašanās pie slimniekiem (mājās, slimnīcā) un to apskate (par medicīnas darbiniekiem).
apmeklējums Ierašanās, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi u. tml.).
pamanīt Ieraudzīt, saskatīt.
ovoskops Ierīce olu caurskatīšanai.
skeneris Ierīce, kas caurskata un lasa tekstus, attēlus un svītrkodus, pārveido tos ciparu kodā un uzglabā kā datnes.
gremdētava Ierīču sistēma cilvēku un priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
uzstarot Iesākt starot (piemēram, par skatienu); īsu brīdi, parasti kam spēcīgi izpaužoties, starot.
iemest Ieskatīties, paraudzīties (parasti ātri, īsu brīdi).
ielūkoties Ieskatīties.
efekts Iespaids; izskats.
plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā u. c. jomās.
brīvība Iespēja un tiesības rīkoties brīvi (pēc saviem uzskatiem un gribas).
muzejs Iestāde, kas vāc, glabā, sistematizē, izstāda apskatei, kā arī pēta noteikta veida materiālās un garīgās kultūras vērtības.
inspekcija Iestāžu, uzņēmumu u. tml. pārbaude, kontrole; arī (kā) apskate.
biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē, padomju iekārtā), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
spriest tiesu ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
ieslēpt Ievirzīt (kur iekšā), neļaut saskatīt (kādu ķermeņa daļu).
ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā); attālināties, kļūstot nesaskatāmam.
vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
izskatīties Ilgāku laiku, daudz skatīties.
apbružāties Ilgas vai nevērīgas lietošanas rezultātā kļūt neizskatīgam.
apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
blenzt Ilgi, ar nekustīgu skatienu, nenovēršoties raudzīties (uz ko).
bružāt Ilgstoši, arī vairākkārt burzīt, berzēt; nevīžīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
atskatīties Ilgstoši, daudzkārt skatoties, izjust apnikumu.
Tiesībsarga birojs institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.
ombuds Institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.; Tiesībsarga birojs.
laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu – spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
krustuguns Intensīva dažādu uzskatu, viedokļu izteikšana, apspriešana, jautājumu uzdošana u. tml.
apvārsnis Interešu, zināšanu, uzskatu kopums; redzesloks.
priekškars Īpašs aizkars (parasti no smaga auduma) skatuves aizsegšanai un atdalīšanai no skatītāju zāles.
CV Īss pārskats par iegūto izglītību, profesiju, darba pieredzi, ko iesniedz darba devējam; dzīves apraksts.
pārskrējiens Īss, virspusējs pārskats.
pablisināt Īsu brīdi blisināt (ko); blisinot paskatīties (uz ko).
norēgoties Īsu brīdi būt neskaidri saskatāmam; īsu brīdi rēgoties un pārstāt rēgoties.
parēgoties Īsu brīdi būt redzamam, saskatāmam.
paraudzīties Īsu brīdi paskatīties (kur, kādā virzienā); palūkoties.
pašķielēt Īsu brīdi, mazliet paskatīties sānis, iesānis.
izakcentēt Izcelt, uzsvērt, padarot pilnīgi uztveramu, uzskatāmu.
dīvs Izcili skaista un talantīga skatuves māksliniece.
izgājiens Iziešana, parādīšanās (piem., uz skatuves); uzstāšanās reize.
pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (kustības, stāvokļa) virzienu; pagriezt savu ķermeni tā, ka seja, skatiens ir vērsts (pret ko, uz ko u. tml.).
izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas.
mirdzēt Izpausties (acīs, skatienā) – par pozitīvu emocionālu stāvokli, pozitīvām jūtām.
spulgot Izpausties (acīs, skatienā) – parasti par pozitīvām jūtām.
gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā).
zalgot Izpausties (acīs, skatienā).
sludināt Izplatīt, popularizēt, vēstīt (piem., mācību, idejas, uzskatus).
segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par dabas parādībām).
prologs Izrādē – ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
mest acis (uz kādu) izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu; noskatīt ko sev, iekārot.
mest aci (uz kādu) izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu; noskatīt ko sev, iekārot.
izredzēt Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem).
tiesāt Izskatīt (kādas personas) lietu tiesā [1] (1); arī spriest tiesu.
izrakties Izskatīt (ko) lielākā daudzumā; izskatīt lielāku (kā) daudzumu.
pārskatīt Izskatīt vēlreiz, no jauna un, ja nepieciešams, mainīt, grozīt.
revidēt Izskatīt, pārskatīt (ko), lai veiktu labojumus, izdarītu grozījumus u. tml.
caurskatīt Izskatīt.
nerādīt dzīvības pazīmes izskatīties pēc miruša, būt mirušam.
zīmēties Izskatīties.
paskats Izskats (cilvēkam vai dzīvniekam).
paskats Izskats (priekšmetam, celtnei, vietai u. tml.).
elegance Izsmalcinātība, gaumīgums; pievilcība (izskatā, uzvedībā u. tml.).
nolaist Izstiept, arī noliekt uz leju (ķermeņa daļu); pavērst uz leju (piem., acis, skatienu).
dramaturģija Izteiksmes līdzekļi, kas izmantoti muzikālā skatuves darbā tā darbības un muzikālās uzbūves izveidei.
krustot šķēpus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
krustot zobenus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
attieksme Izturēšanās veids (pret ko); vērtējums, uzskats (par ko), atbilstoša nostāja.
noformēt Izveidot (kā) ārējo izskatu, atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktam mērķim.
uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu; sakārtot, arī izrotāt (piemēram, telpu, teritoriju) kādam pasākumam.
izbāzt Izveidot dabiskā izskatā beigta dzīvnieka ķermeni, to piepildot ar īpašiem materiāliem.
uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu, nedaudz izgreznoties, izrotāties.
sakārtot Izveidot, radīt (priekšmetam, telpai) vēlamo izskatu, radīt (kur) kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
iegult Izveidoties, būt saskatāmam (sejā); iegulties.
iegulties Izveidoties, būt saskatāmam (sejā).
izstādīt Izvietot (ko) publiskai apskatei.
sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas, juteklisko uztveri; pretstats: racionālisms.
izkust Izzust skatienam (tumsā, miglā u. tml.).
pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniskā pamata.
miertiesa Juridiska institūcija (dažās valstīs, arī Latvijā 1918.–1940. gadā), kurā izskata un iztiesā mazsvarīgas civillietas un krimināllietas, kā arī sastāda un apliecina juridiskus aktus.
kriminālprocesa kodekss juridisks dokuments, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
priekšstats Jutekliski uzskatāms, vispārināts (īstenības) atspoguļojums apziņā.
filigrāns Juvelierizstrādājums no savītām smalkām zelta, sudraba vai vara stieplītēm, kas pēc izskata atgādina mežģīnes; šāda juvelierizstrādājumu izgatavošanas tehnika.
vaigs Kā (piem., vietas) veidols, izskats.
pārskate Kāda dokumenta, saistību u. tml. pārlūkošana, otrreizēja izskatīšana.
vārdisks portrets kādas personas izskata raksturīgāko pazīmju apraksts.
dabasskats Kādas vietas (parasti ārpus pilsētas) kopskats; šāda kopskata atainojums mākslas darbā, fotogrāfijā.
pamielot acis kādu brīdi ar patiku apskatīt, gūt vizuālu baudījumu.
piekritējs Kādu uzskatu, kustības, politiska virziena u. tml. atzinējs, atbalstītājs.
apoloģētika Kādu uzskatu, mācības aizstāvēšana; apoloģija.
apoloģija Kādu uzskatu, mācības aizstāvēšana; pārmērīga slavināšana.
apoloģēts Kādu uzskatu, mācības aizstāvis.
parāde Karaspēka svinīga skate; svinīgs gājiens (piem., kāda pasākuma atklāšanā).
skatīties kārām acīm kāri skatīties.
cirkorāma Kinofilmas demonstrēšana uz vairākiem, visapkārt skatītāju zālei novietotiem ekrāniem.
kinofestivāls Kinomākslas darbu skate.
saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
maldīties Klīst (piem., par domām, skatienu).
pārskatīšanās Kļūdīšanās (pārskatoties, noturot ko par citu u. tml.).
samainīt Kļūdoties uzskatīt (kādu) par citu.
samainīt Kļūdoties uzskatīt (ko) par citu; kļūdoties paņemt vai iedot (kā) vietā ko citu.
izgaist Kļūt (pamazām) nesaskatāmam; izzust.
izdzist Kļūt blāvam, grūti saskatāmam, salasāmam vai pilnīgi nesalasāmam.
nodzist Kļūt blāvam, grūti saskatāmam, salasāmam vai pilnīgi nesaskatāmam, nesalasāmam.
grimt Kļūt grūti saskatāmam; zust, izgaist.
izbalēt Kļūt grūti saskatāmam.
nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, vairs nerūpēties par savu ārējo izskatu; arī morāli pagrimt.
pagaist Kļūt nesadzirdamam, nesaskatāmam.
izzust Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
zust Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
nozust Kļūt nesaskatāmam, aizvirzoties (aiz kā), attālinoties vai ievirzoties (kur).
gaist Kļūt nesaskatāmam, pamazām zust skatienam.
nozust Kļūt nesaskatāmam, šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), ievirzoties (kur) – par debess spīdekļiem.
apmigloties Kļūt neskaidram, miglainam, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
pabalēt Kļūt neskaidram, pavāji saskatāmam.
novazāties Kļūt netīram, neizskatīgam (no ilgstošas vai biežas lietošanas, valkāšanas).
aplaisties Kļūt nevīžīgam, vienaldzīgam pret savu izskatu; kļūt slinkam, netīrīgam.
paplukt Kļūt paretam, neizskatīgam, savelties (par dzīvnieka apspalvojumu).
pavērties Kļūt redzamam (no kāda skatu punkta).
atvērties Kļūt redzamam, pavērties skatienam (no kādas vietas).
rādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, parādīties.
iezīmēties Kļūt saskatāmam, atšķiramam no pārējā.
novecot Kļūt tādam, ka savu laiku ir pārdzīvojis un neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
sašņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats; nošņurkt.
nošņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats.
zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav (iepriekšējā izskata, kvalitātes).
pārdzīvot Kļūt tādam, kas vairs neatbilst attiecīgā laika posma prasībām, uzskatiem.
sakrist Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
sakristies Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
tumst Kļūt, būt tādam, kas pauž negatīvas emocijas (piem., par skatienu, seju).
muzikālā komēdija komiska rakstura skatuves darbs ar mūziku, koriem, solo dziedājumiem un dejām; operete.
daļa Kompozicionāli pabeigta, pastāvīga vienība (mākslas darbā, skatuves priekšnesumā).
lielkoncerts Koncerts ļoti lielam skatītāju, klausītāju skaitam.
konservatīvs Konservatīvās partijas biedrs; politiķis ar konservatīviem uzskatiem; labējais.
kopaina Kopējā, vispārējā aina; kopskats.
kopskats Kopējs apskats, aplūkojums; vispārējs pārskats.
dalīties Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus uzskatus, domas).
kopplāns Kopskats (kinofilmas kadram).
auklēt Kopt, pieskatīt (zīdaini, mazu bērnu).
grims Kosmētikas līdzekļu kopums; ārējais izskats, kas panākts ar šādu līdzekļu palīdzību.
polemika Krasi atšķirīgu (politikas, zinātnes, mākslas u. tml.) uzskatu publisks iztirzājums.
apgriezt kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
pārmest kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
apmest kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
apsviest kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
griezt kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
bakborts Kreisā puse (borts), skatoties no pakaļgala (parasti laivai, kuģim).
kreisums Kreisais novirziens sabiedriski politiskajos uzskatos.
sarkans Kreisu politisko uzskatu atbalstītājs.
boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas kreisi noskaņoto marksistu frakcijas biedrs; V. I. Ļeņina uzskatu piekritējs.
festivāls Kultūras un mākslas svinīga skate, svētki.
gastroskopija Kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas iekšējās virsmas apskate ar speciālu instrumentu – gastroskopu.
rentgenoskopija Ķermeņa, tā daļu vai orgānu caurskatīšana ar rentgenstaru palīdzību.
daoisms Ķīniešu filozofijas virziens, mācība par dao, kas aicināja respektēt pasaulē pastāvošo kārtību un ritmu; viena no ķīniešu reliģijām, kas pauž šādus uzskatus.
veclatvieši Latviešu kultūras darbinieki (19. gadsimta 50.–60. gados) ar samērā konservatīviem uzskatiem.
trešais tēvadēls latviešu tautas pasakās trešais, jaunākais dēls, kuru vecākie brāļi parasti uzskata par vientiesi un muļķīti; nesavtīgs cilvēks.
finna Lenteņa kāpurs, kas izskatās kā apaļš pūslītis.
klājs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; klajums, plašums.
klajs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; plašums.
klajums Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; plašums.
ūdensklajs Lielāka ūdens platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
čabatas Lieli, neizskatīgi apavi, čības.
okeanārijs Liels akvārijs, baseins, kurā apskatei, pētīšanai vai novērošanai tur jūras dzīvniekus.
lauva Liels kaķu dzimtas plēsīgs zīdītājs ar spēcīgu ķermeni, dzeltenīgu spalvu un garām krēpēm (tēviņiem), ko simboliski uzskata par zvēru karali [Leo leo].
process Lietas izskatīšana un iztiesāšana (tiesā).
pavei Lieto, lai pievērstu uzmanību (parasti kam redzamam); skat, paskat.
paskatīties Lieto, lai pievērstu uzmanību kam redzamam; paskat.
domāt Likties, šķist, būt pārliecinātam (par ko); būt uzskatam, vērtējumam (par ko, par kādu).
likumprojekts Likuma (1) projekts, ko iesniedz likumdošanas institūcijai izskatīšanai.
tiesvedība Likumā noteikta civillietu un krimināllietu izskatīšanas kārtība.
drāma Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa; skatuves mākslas veids, kurā izmanto šāda veida darbus.
šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu); ļoti strauji vērst (acis, skatienu) dažādos virzienos.
ar acīm (vai) apēst ļoti cieši skatīties.
redzams kā uz delnas ļoti labi saskatāms.
kategorisks Ļoti noteikts, stingrs, nelokāms (savās prasībās, uzskatos) – par cilvēku.
šaudīties Ļoti strauji vērsties dažādos virzienos (par acīm, skatienu).
ar abām acīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti (skatīties).
turēt acis pirkstos ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
uzskates metode mācības, lietojot vizuālos uzskates līdzekļus (piem., zīmējumus, videomateriālus, fotogrāfijas).
revidēt Mainīt (piem., attieksmi, uzskatu).
izpildītājmāksla Mākslas veids, kas pastāv izpildījuma, priekšnesuma formā (dziedāšana, dejošana, skatuves māksla u. tml.).
maldīties Maldīgi domāt, uzskatīt.
noturēt Maldīgi pieņemt, uzskatīt (par ko).
māņi Maldīgi, aplami uzskati, ticējumi, kam nav objektīva pamata.
uztaisīties Maldinot censties izturēties, izskatīties u. tml. (par kam citam, piemēram, labākam līdzīgu).
nomaskēt Maskējot padarīt (ko) grūti saskatāmu vai neieraugāmu.
materiālists Materiālisma filozofijas, uzskatu piekritējs.
paplukt Mazliet apdilt, zaudēt krāsu; kļūt neizskatīgam.
apņurcīt Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
caca Meitene, kas pārlieku lielu uzmanību pievērš ārējam izskatam.
sameklēt Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt.
rakties Meklējot ko, izskatīt kādu informācijas, materiālu kopumu.
lūkoties Meklējot skatīties (pēc kā vajadzīga, vēlama); lūkot (2).
dzelzs aizkars metāla priekškars, kas atdala skatuvi no skatītāju zāles.
dzelzs priekškars Metāla priekškars, kas atdala skatuvi no skatītāju zāles.
zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par skatienu, acīm).
skaidrs Mirdzošs, spožs (par acīm, skatienu).
ūdensmeita Mitoloģiska būtne jaunas sievietes izskatā; nāra; ūdens meita.
ūdensmāte Mitoloģiska būtne sievietes izskatā; ūdens bagātību glabātāja, zvejnieku labvēle; ūdens māte.
nāra Mitoloģiska ūdeņos mītoša būtne garmatainas sievietes izskatā ar zivs asti.
konceptuālā māksla modernās mākslas virziens, kurā ideju paušanu uzskata par svarīgāku nekā vizuālo tēlu radīšanu.
zemestiesa Muižniecības u. c. priviliģēto kārtu tiesu iestāde (Latvijas teritorijā 16.–19. gs.), kas izskatīja civillietas un krimināllietas; zemes tiesa.
muļķība Muļķīga, neapdomīga rīcība, muļķīgs izteikums, doma, uzskats u. tml.
pajoliņš Muļķis; savdabīgs, par nenopietnu, arī muļķīgu uzskatāms cilvēks.
muskatkoks Muskatu dzimtas tropu koks, no kura sēklām (muskatriekstiem) iegūst garšvielas, eļļu; muskats (2).
opera Muzikāli dramatisks sacerējums, kurā skatuviskā darbība noris dziedot orķestra pavadījumā.
sarsuela Muzikāli skatuviska darba (operas) nacionālais paveids Spānijā.
operete Muzikāls skatuves darbs ar izklaidējošu vai komisku raksturu, kurā dziedāšana orķestra pavadījumā apvienota ar dejām un runātām epizodēm.
teļa acis naivs, muļķīgs, padevīgs skatiens.
garām Ne tieši virsū, bet blakus, projām (vērst skatienu).
būt zem (kāda) goda neatbilst (kāda) morālajiem, ētiskajiem uzskatiem, morālajiem principiem.
nošpikot Neatļauti norakstīt, noskatīties (ko).
palikt Neatteikties (piem., no kāda viedokļa, uzskata).
mazgāt rokas nevainībā neatzīt, neuzskatīt sevi par vainīgu.
ieslēpties Nebūt redzamam vai būt grūti saskatāmam, kam citam atrodoties apkārt, priekšā u. tml.
aizslēpties Nebūt redzamam, saskatāmam, atrodoties (aiz kā) vai aizvirzoties (kam) priekšā.
pazust Nebūt vairs redzamam, saskatāmam.
neglītais pīlēns neglīta izskata cilvēks.
intolerance Neiecietība pret citu uzskatiem.
ātrs Neilgs, īss (skatiens, smaids).
žigls Neilgs, īss (skatiens, smaids).
paskatīties Neilgu laiku skatīties; aplūkot.
paskatīt Neilgu laiku, mazliet skatīt.
klusēt Neizpaust, neizteikt (piem., domas, uzskatus).
kūka Neizskatīga, paveca sieviete.
prasts Neizskatīgs, negaumīgs, vienkāršs (piem., par priekšmetiem, telpām).
tukšs Neizteiksmīgs, nedzīvs (parasti par acīm, skatienu).
stings Nekustīgs (par acīm, skatienu).
stīvs Nekustīgs (par acīm, skatienu).
stiklains Nekustīgs, sastindzis (par acīm, skatienu).
jūras zirdziņš neliela jūras zivs, kuras galva izskatā ir līdzīga zirga galvai.
eseja Neliels apcerējums brīvā formā par kādu zinātnes, filozofijas, literatūras vai mākslas problēmu, kurā autors izpauž savus subjektīvos uzskatus un attieksmi.
starpspēle Neliels skats vai aina starp lugas vai operas cēlieniem (parasti ar komisku raksturu); intermēdija.
intermēdija Neliels skats vai aina starp lugas vai operas cēlieniem (parasti ar komisku raksturu).
uzticīgs Nelokāms, pastāvīgs (savos uzskatos, rīcībā, attieksmē pret kādu, ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
aizslēpt Neļaut saskatīt (ko), atrodoties, aizvirzoties (kam) priekšā, arī aizvirzot (ko) priekšā.
acis šaudās uz visām pusēm nemierīgi skatīties uz visām pusēm.
hameleons Nenoteikts cilvēks, kas atkarībā no situācijas maina savas domas un uzskatus.
subjektīvisms Neobjektīva, personisko ieskatu un interešu nosacīta attieksme.
nenolaist (ne) acis (no kā) nepārstāt skatīties (uz ko).
nenolaist (ne) acu (no kā) nepārstāt skatīties (uz ko).
ierobežotība Nepilnība, šaurība (piem., uzskatiem, atziņām).
antagonists Nesamierināms (uzskatu, kāda sabiedriska virziena u. tml.) pretinieks.
domstarpības Nesaprašanās, nesaskaņas atšķirīgu uzskatu, domu dēļ.
disonanse Nesaskaņa, ko rada neatbilstība kādai videi, apstākļiem, uzskatiem u. tml.
ar aizmiegtām acīm neskatoties, jebkuros apstākļos.
svārstīties Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties; būt nenoteiktam, nepastāvīgam savā rīcībā, uzskatos u. tml.
pazaudēt no acīm nespēt vairs saskatīt (ko).
neķert muļķus neuzskatīt citus par muļķiem.
neķert muļķi neuzskatīt citus par muļķiem.
bez vainas vainīgais nevainīgs cilvēks, kas tiek uzskatīts par vainīgu.
šķīrējtiesa Nevalstiska jurisdikcijas institūcija, kas izskata un izspriež tai pakļautās civillietas.
neredzēt Nevarēt saskatīt, uztvert, izprast.
apburzīties Nevērīgas lietošanas, valkāšanas rezultātā kļūt negludam, neizskatīgam.
apburzīt Nevērīgi lietojot, valkājot, padarīt negludu, neizskatīgu; mazliet saburzīt.
pārskatīties Nevērīgi, neuzmanīgi skatoties, saredzēt ko citu, nepareizi.
nezināt, kur acis likt no kauna justies ļoti neērti, nevarēt ne uz vienu paskatīties.
skatu stiga no kokiem atbrīvota josla apvidus apskatei.
pa gabalu no lielāka attāluma (piem., ko apskatīt).
muskatvīns No muskata vīnogu šķirnes gatavots deserta vīns.
no pirmā acu uzmetiena no pirmā skatiena, no paša sākuma.
dibenplāns No skatītāja attālākā (kā, piem., telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: priekšplāns.
apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
noplucis Nolaists, nesakopts, neizskatīgs.
nenoskatīties Nolieguma darb. --> noskatīties (1).
iestigt Nonākt (nevēlamos apstākļos); pamazām nonākt (piem., nevēlamu uzskatu) ietekmē.
uz Norāda skatiena, uzmanības virzienu, objektu.
pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
projām Norāda, ka skatiens ir vērsts kur tālāk, nost (no kā).
pretī Norāda, ka skatiens ir vērsts uz ko.
novaktēt Nosargāt (piem., lai neizdara ko neatļautu); uzraudzīt, pieskatīt.
špikot Noskatīties (ko no kāda cita) un izmantot, pārņemt.
nolūrēt Noskatīties (ko), parasti slepus.
nolūrēt Noskatīties, paskatīties.
nolūrēt Noskatīties.
dot Noteikt (gadus pēc izskata).
lasījums Noteikta (piem., likumprojekta) stadija, kurā (tas) tiek izskatīts, apspriests.
tradīcija Noteiktā cilvēku grupā izveidojies uzskatu un darbību, rīcības kopums, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē; paraža; ieradums.
noskaņojums Noteikta domu, uzskatu, gribas u. tml. virzība, arī attieksme (pret kādu, ko).
norma Noteikts (kā) mērs, daudzums, apjoms, lielums, kas atbilst noteiktām prasībām, arī tiek uzskatīts par lietderīgāko vai pieļaujamu.
redzesleņķis Noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek vērtēts, aplūkots.
izturēts Noteikts, nemainīgs (piem., uzskatos, rīcībā); arī konsekvents; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
svēts Noteikts, stingrs, arī patiess, īsts (par uzskatiem, pārliecību u. tml.).
noskaņa Noteiktu domu, uzskatu, emocionālu attieksmju u. tml. kopums (starp cilvēkiem, publiskajā vidē).
pasaules uzskats noteiktu principu, uzskatu sistēma par pasauli un tās likumsakarībām.
rupors Noteiktu uzskatu, viedokļa paudējs, izplatītājs.
stiprs Noturīgs, nemainīgs (par uzskatiem, pārliecību u. tml.).
nesatricināms Noturīgs, stabils, ko grūti vai neiespējami vājināt (par cilvēku attiecībām, uzskatiem).
novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, neizskatīgu.
anahronisms Novecojusi parādība, novecojies uzskats; pagātnes palieka.
ugunsnovērošanas tornis novērošanas tornis, kas uzcelts reljefa augstākajā vietā ar aprēķinu, lai dūmi, kas parādās jebkurā meža vietā, būtu saskatāmi vismaz no diviem torņiem.
samierināt Novērst pretrunīgumu, neatbilsmi (piem., starp uzskatiem).
nolaist acis novērst skatienu, izjūtot kaunu.
izvairīties Novērsties (no kāda cilvēka skatiena); novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
degustēt Novērtēt (pārtikas produktus, alkoholiskos dzērienus), pēc garšas, smaržas un izskata, lai noteiktu (to) kvalitāti.
paslēpt Novietot (ko), arī dot iespēju (kādam) novietoties tā, lai (to) nevarētu atrast, saskatīt.
paslēpties Novietoties (kādā vietā) tā, lai citi nevar saskatīt, atrast.
pacilāt Ņemt rokā (piem., lai apskatītu, novērtētu, lietotu) un nolikt atpakaļ.
rēķināties Ņemt vērā (kāda) gribu, vajadzības, uzskatus u. tml.
noņurcīt Ņurcot (piem., ar rokām) saburzīt, sagumzīt, arī nobružāt, padarīt neizskatīgu.
rakurss Objekta filmēšana no dažādiem skatu punktiem.
redzamība Objekta uztveramība ar redzi; iespēja redzēt, saskatīt (ko).
periskops Optiska cauruļveida novērošanas ierīce, ar kuru var saskatīt objektu, atrodoties slēgtā telpā (piem., zemūdenē).
stereoskops Optiska ierīce stereofotogrāfiju apskatei.
binoklis Optisks instruments ar diviem kopā sastiprinātiem tālskatiem, kas dod iespēju ar abām acīm aplūkot tālus priekšmetus.
tālskatis Optisks instruments tālu priekšmetu skatīšanai.
podests Paaugstinājums (piem., uz skatuves).
pārveidot Padarīt (ko) citādu; pārmainīt (ārējo izskatu).
aprīt Padarīt (ko) nesaskatāmu, nemanāmu, nedzirdamu.
noplicināt Padarīt (vietu, teritoriju) nabadzīgu, nepievilcīgu, neizskatīgu.
uzskaistināt Padarīt izskatīgāku, glītāku; mazliet izgreznot.
noslēpt Padarīt nepamanāmu, nesaskatāmu.
aizklāt Padarīt nesaskatāmu vai slikti redzamu.
nodzēst Padarīt nesaskatāmu.
aizmiglot Padarīt neskaidru (skatienu).
aizplīvurot Padarīt neskaidru, miglainu (skatienu, acis).
apmiglot Padarīt neskaidru, miglainu, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
apšņurkāt Padarīt netīru, neizskatīgu; apbružāt.
atklāt Padarīt redzamu, ļaut saskatīt, noņemot, atvirzot u. tml. to, kas apsedz, aizsedz.
atsegt Padarīt redzamu, ļaut saskatīt, noņemot, atvirzot u. tml. to, kas apsedz, aizsedz.
iezīmēt Padarīt saskatāmu, labāk atšķiramu no pārējā.
novecināt Padarīt tādu, kas izskatās vecs vai vecāks nekā īstenībā.
konkretizēt Padarīt uzskatāmu, precizēt; izteikt konkrētākā formā (piem., minot piemērus).
izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par neeksistējošu.
orķestris Padziļinājums vai norobežojums skatuves priekšā, kur novietojas šāds ansamblis.
novērsties Pagriezt galvu, pavērst skatienu prom, citā virzienā; pagriezties prom.
tribīne Pakāpeniski paaugstināta būve ar solu rindām skatītājiem (piem., stadionā, lielu pasākumu laukumā).
izkārt Pakārt, izlikt (publiskā vietā) lasīšanai, skatīšanai (piem., ziņojumu).
iet (kāda) pavadā pakļauties (kādam); nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
pastāvēt Palikt noteiktos uzskatos, domās, neļaujot sevi ietekmēt.
uztaustīt Pamanīt, atrast (piemēram, ar skatienu, arī noteiktu metodi).
ieslīgt Pamazām kļūt nesaskatāmam, iegrimt (piem., krēslā).
iegrimt Pamazām kļūt nesaskatāmam.
izpeldēt Pamazām kļūt redzamam, saskatāmam.
pataisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko) vai arī tiek uzskatīts (par kādu).
izveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko); panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., rakstura īpašības, uzskati).
sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., domas, uzskati, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
dzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (skatiens) tiek pievērsts (kam).
veidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (psihes, rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml.).
šķelt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (piem., uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
paslēpt Panākt, ka (citi) nevar saskatīt, redzēt (piem., kādu ķermeņa daļu).
aizmālēt acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt.
nomazgāt baltu panākt, ka neuzskata par vainīgu; attaisnot.
paošņāt Paokšķerēt; arī paskatīties.
izrādīt Parādīt (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu) skatītājiem.
uzlēkt Parādīties pie horizonta (par debess spīdekļiem); kļūt saskatāmam (pie debesīm), iestājoties tumsai.
tīksmināt Parasti savienojumā ar "acis", "skatiens": uztverot (ko) ar redzi, izjust tīksmi.
aplūkot Pārbaudot apskatīt.
krist galējībās pāriet (savā rīcībā, uzskatos) no viena viedokļa uz citu – pilnīgi pretēju viedokli.
kredo Pārliecība, uzskats.
parevidēt Pārmeklēt, pārskatīt, lai (ko) nedaudz sakārtotu, izšķirotu u. tml.
apokšķerēt Pārmeklēt, sīki apskatīt (vairākas vai visas vietas).
ieskatīties Pārņemt, noskatīties (no kāda).
parevidēt Pārskatīt, izdarot nelielus grozījumus, labojumus.
noslēgt rēķinus Pārskatīt, izvērtēt līdzšinējo; norēķināties.
pārvētīt Pārskatīt, kritiski izvērtēt.
vilties Pārskatīties; kļūdaini atcerēties.
konta izraksts pārskats par bankas klienta ieņēmumiem un izdevumiem kādā laika posmā.
atskaite Pārskats.
kults Pārspīlēta (kā) uzskatīšana par vissvarīgāko, par galveno; arī dievināšana.
izgaist Pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā).
pretspēlētājs Partneris skatuves mākslā.
teatralizēt Pārveidot, pielāgot (ko) izrādīšanai uz skatuves.
kūņoties Pārvietoties, kustēties (tumsā, miglā u. tml.) tā, ka nav skaidri saskatāms.
pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par acīm, skatienu.
izstāde Pasākums, kurā publiskai apskatei parāda kādu (piem., mākslas darbu, dzīvnieku) kopumu; vieta, kur (kas) izstādīts.
subjektīvisms Pasaules uzskats, kas īpašu nozīmi piešķir subjektam, tā aktivitātei.
pesimisms Pasaules uztvere, kam raksturīga nomāktība, bezcerība; uzskats, ka ļaunais ir pārsvarā pār labo; tieksme jebkurā situācijā gaidīt sliktāko iznākumu.
sekularizācija Pasaulīgo, materiālistisko uzskatu nostiprināšanās; sabiedrības, konkrētu tās jomu un grupu attālināšanās no reliģijas.
ilustrēt Paskaidrot, papildināt (tematu, domu u. tml.) ar (uzskatāmiem) piemēriem.
pablenzt Paskatīties (parasti ar nekustīgu skatienu, nenovēršoties, arī ko novērojot).
atskatīties Paskatīties atpakaļ.
pamest skatienu gaisā paskatīties uz augšu.
pārbaudīt Paskatīties, pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
palūkoties Paskatīties.
palūrēt Paskatīties.
pavērties Paskatīties.
paraudzīt Paskatoties noskaidrot, uzzināt; palūkot (1).
palūkot Paskatoties noskaidrot.
nacionālpatriots Patriotiski noskaņots cilvēks, kas, aktīvi darbojoties, pauž savas nācijas, tautas dzīvei nozīmīgus uzskatus.
saimniekot Patstāvīgi, pēc saviem ieskatiem strādāt, rīkoties (kur).
teikt Paust (ko) ar savu izteiksmi (par acīm, skatienu).
mācīt Paust (noteiktu uzskatu, atziņu); būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņu).
strīdēties Paust atšķirīgus vai pretējus uzskatus (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, intereses, parasti satrauktā, asā sarunā.
lauzt šķēpus paust krasi atšķirīgus uzskatus.
paspert ar kāju paust necieņu, uzskatīt (kādu) par lieku, nevajadzīgu.
ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā; strīdēties.
teikt savu vārdu paust savus uzskatus, domas.
pūst vienā stabulē paust tādus pašus (parasti sev izdevīgus) uzskatus, kādus pauž kāds cits.
nozibsnīt Paužot kādas jūtas, emocionālu stāvokli, strauji paskatīties (par cilvēku); pēkšņi iespīdēties (par acīm).
durt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
dzelt Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
aizmiglot Pavājināt (kā) saskatāmību, arī caurredzamību (par miglu, tvaiku, putekļiem u. tml.).
inscenējums Paveikta darbība, rezultāts --> inscenēt (1); uzvedums, izrāde (parasti ar grandioziem masu skatiem).
maskējums Paveikta darbība, rezultāts --> maskēt; tas, ar ko slēpj, padara neieraugāmu, nepamanāmu, piem., klājot, liekot ko virsū, priekšā, izmainot (kā) izskatu.
saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (1); stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, uzskatu atšķirība, arī naidīgums un kas var pāraugt sadursmē.
skatījums Paveikta darbība, rezultāts --> skatīt (1).
paskatīties Pavērst skatienu, arī neilgu laiku skatīties.
novērst Pavērst, pagriezt prom, uz citu pusi (piem., skatienu, acis).
pacelt Pavirzīt uz augšu (ķermeņa daļu); pavērst uz augšu (piem., skatienu).
atteikties Paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko); neatzīt par savu, noliegt.
pazīt vaigā pazīt pēc izskata.
atklāt Pēc celtniecības, izveides nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu pasākumu).
izskatīties Pēc izskata atgādināt (ko), būt līdzīgam (kam).
rādītājs Pēc noteiktām pazīmēm sakārtotu dokumentu, objektu u. c. uzskatījums, kas palīdz atrast šos dokumentus, objektus u. c. kādā kopumā.
ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (mākslas darbu vai kultūrvēsturisku materiālu) kopums.
pēc deguniem pēc subjektīviem ieskatiem, savām simpātijām.
nelaba acs Pēc tautas ticējumiem – skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu.
iedegties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlmēm); spilgti izpausties (sejā, skatienā).
krist acīs pēkšņi saistīt skatienu, uzmanību.
iedzalkstīties Pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā).
kinožurnāls Periodisks kinohronikas materiālu apkopojums demonstrēšanai skatītājiem; kinohronika.
oponents Persona, kas (piem., diskusijā) apstrīd kāda izteikto viedokli, uzskatus, iebilst pret ko.
študierēt Pētīt; uzmanīgi apskatīt, uzmanīgi izlasīt.
sagumzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst negluds, nevēlami zaudē sākotnējo formu, izskatu.
atgriezties Pieņemt kristīga cilvēka uzskatus, dzīvesveidu u. tml.
pārņemt Pieņemt, pārmantot (piem., paradumus, tradīcijas, uzskatus).
apgāzt Pierādīt (domas, uzskata, izteikuma) nepareizību; atspēkot.
iekrist acīs piesaistīt skatienu, uzmanību.
noganīt Pieskatīt, uzraudzīt.
pieraudzīt Pieskatīt; uzmanīt, sekot (kam).
saistīt skatienu pievērst sev kāda skatienu.
uzskatīt Pievērst skatienu (kādam, kam); uzlūkot (1).
uzlūkot Pievērst skatienu (kādam, kam).
aizklīst Pievērsties citam, tālākam objektam (par domām, skatienu).
izbeigt lietu pilnīgi pārtraukt lietas (sūdzības, prasības) izmeklēšanu, izskatīšanu.
pirmizrāde Pirmā (skatuves mākslas darba, kinofilmas) izrāde vai kāda no pirmajām izrādēm.
debija Pirmā uzstāšanās (uz skatuves, kinofilmā u. tml.), pirmā piedalīšanās (piem., sporta sacensībās).
beletāža Pirmais balkons virs partera skatītāju zālē.
tribunāls Pirmās instances tiesa, apelācijas instance lietās, ko izskatījuši miertiesneši (piem., Francijā, Itālijā).
rakurss Plaknē attēlota objekta krass perspektīvs samazinājums, kas ir atkarīgs no skata punkta; šāds skatījums uz kādu objektu.
opozīcija Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes).
pretstāve Planētas atrašanās Saulei pretējā pusē (skatoties no Zemes); opozīcija (2).
priekšizpēte Plašāks ieskats par nozari, kurā problēma tiek risināta, institūciju, ar ko notiek sadarbība, līdzīgiem produktiem vai pakalpojumiem, vai salīdzināmām pieredzēm pirms aktīvas mijiedarbības ar lietotājiem.
mīts Plaši izplatīts uzskats, kas neatbilst patiesībai.
pārgriezt Plati izplest acis un vērst skatienu sāņus, atsedzot acu baltumus.
applūkāt Plūkājot izraut (ko visapkārt vai vairākās vietās); plūkājot padarīt neizskatīgu.
podestūra Podestu kopums, sistēma (parasti uz skatuves, estrādes).
labējs Politiķis, kas aizstāv konservatīvas idejas, uzskatus.
partija Politiska organizācija, kurā apvienojušies kādas sociālās grupas vai noteiktu politisko uzskatu pārstāvji, lai aizstāvētu šīs sociālās grupas vai politiskā novirziena uzskatus, intereses.
frakcija Politiskās partijas daļa, kuras uzskati nesaskan ar partijas kopīgo līniju.
liberālisms Politisks uzskats, kas uzsver indivīda rīcības brīvību visās jomās, atbalsta valsts neiejaukšanos ekonomiskajā dzīvē.
klerikālisms Politisku uzskatu virziens, kas atbalsta baznīcas un garīdzniecības ietekmes palielināšanos valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
optimisms Pozitīva, dzīvespriecīga pasaules uztvere, kad cilvēks dzīvē vispirms saskata labo, tic nākotnei un veiksmei.
par spīti Pretēji kāda gribai, norādījumiem, uzskatiem.
konflikts Pretēju interešu, uzskatu sadursme; nopietnas nesaskaņas, (ass) strīds.
sašķelties Pretēju uzskatu, interešu dēļ sadalīties atsevišķos grupējumos.
kastings Pretendentu noskatīšanās, izvēloties piemērotāko (piem., aktieri, modeli).
nevainības prezumpcija prezumpcija, ka neviens nav uzskatāms par vainīgu, kamēr tas ar tiesas lēmumu nav pierādīts.
nevainīguma prezumpcija prezumpcija, ka neviens nav uzskatāms par vainīgu, kamēr tas ar tiesas lēmumu nav pierādīts.
pēctecība Priekšgājēju darba, tradīciju, uzskatu u. tml. turpināšana.
sānskats Priekšmeta izskats no sāniem; skats no sāniem (uz ko).
plāns Priekšmets, (kā) joslas, daļas atrašanās vieta, izvietojums atkarībā no skatītāja vietas.
eksponāts Priekšmets, ko izstāda apskatei (izstādē, muzejā).
nesaistes pārlūkprogramma programma, kas veic interneta lappušu lejupielādi un to kopēšanu, lai tās būtu skatāmas bez pievienošanās internetam.
kalvinisti Protestantisma konfesija, ko 16. gadsimtā Šveicē nodibināja Ž. Kalvins un kuras raksturīgākā mācība ir iepriekšnolemtības doktrīna – uzskats, ka izredzētās dvēseles tiks glābtas, turpretī citas – lemtas mūžīgām mokām.
izteiksme Psihiska stāvokļa, rakstura, personības īpašību izpausme (parasti sejā, skatienā); attiecīgais izskats (parasti sejai, acīm).
voluntārisms Psiholoģijā – mācība, uzskats, kas galveno nozīmi piešķir gribas procesiem un mazina prāta lomu; arī attiecīga rīcība, darbība.
radikālis Radikālisma, galēju uzskatu paudējs, galējas rīcības piekritējs.
radikālisms Radikālu uzskatu (parasti galēji kreisu vai galēji labēju) paušana; šādu principu ievērošana savā darbībā.
šķist Radīt (kādu) priekšstatu, iespaidu; likties, izskatīties.
kārtot Radīt parasto vai citādu kārtību, izskatu (telpai, priekšmetam u. tml.); izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā.
uzdomāt Radīt sev, parasti maldīgu, uzskatu, pārliecību.
parafrāzēt Radoši izmantot (zināmu tēmu, motīvu, stilu u. tml.) jaunā veidā (piem., daiļdarbā, skatuves mākslā).
rasists Rasisma piekritējs, cilvēks ar rasistiskiem uzskatiem.
nokļūt uz skatuves rasties iespējai uzstāties; kļūt par skatuves mākslinieku.
likties Rasties subjektīvam (arī maldīgam) uzskatam, priekšstatam (par ko).
parādīties Rasties un kļūt saskatāmam.
noraudzīties Raudzīties, vēršot skatienu (uz ko, kur); noskatīties.
raudzīties caur pieri raugoties uz kādu ar pieliektu galvu un augšup vērstu skatienu, paust naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi.
tuvredzība Redzes defekts, kas rada grūtības tālu priekšmetu saskatīšanā.
aina Redzeslokā ietverama (arī iztēlē veidota) apkārtnes daļa; ainava, skats.
caurredzēt Redzēt cauri, saskatīt (ko).
manīt Redzēt, saskatīt; ievērot.
maniheisms Reliģiska mācība (radās 3. gs. Tuvajos Austrumos), kuras pamatā ir uzskats par pastāvošo konfliktu starp garīgajiem (gaismas) spēkiem un ļaunajiem (tumsas) spēkiem.
relikvija Reliģiskas godināšanas priekšmets (piem., svēto pīšļi), kas, pēc ticīgo uzskatiem, dod svētību.
panteisms Reliģiski filozofiska mācība, kas Dievu identificē ar dabu un dabu, pasauli uzskata par Dieva iemiesojumu.
deisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir pasaules radītājs, kurš pēc tam vairs neiejaucas dabas un cilvēku dzīvē.
teisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir radījis pasauli un pārvalda to pēc savas gribas.
dogma Reliģisku mācību pamattēze, pamatprincips, ko uzskata par nemaldīgu patiesību.
reģenerēt Restaurējot atjaunot (vēsturisku arhitektūras objektu, ansambli u. tml.) tā sākotnējā izskatā.
patvaļa Rīkošanās pēc paša gribas, pēc saviem uzskatiem, ignorējot likumību, pastāvošos noteikumus; nerēķināšanās ar citiem.
darīt savu rīkoties pēc saviem ieskatiem, neuzklausīt citu iebildumus.
vairīties Rīkoties tā, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
izpētīt Rūpīgi apskatīt (ko).
starpslānis Sabiedrības daļa, kas atšķiras citu sabiedrības daļu, šķiru vidū ar savu stāvokli, rīcību, uzskatiem u. tml.
sabiedriskā doma sabiedrības vai tās daļas uzskatu kopums, kurā izpaužas attieksme pret notikumiem, sabiedrības grupām, indivīdiem u. tml.
pacifisms Sabiedriska kustība, kas vēršas pret jebkādu karu, noraida militārismu, nosoda ar militārismu saistītu rīcību; šādai kustībai raksturīgie uzskati.
verdzība Sabiedriskās attiecības forma, kurā daļa cilvēku (vergi) tiek uzskatīti par citu īpašumu; sabiedriski ekonomiskā sistēma, kas balstās uz vergu darbu.
pretspēle Sadarbība ar partneri vai partneriem (skatuves mākslā).
sacirsties Sadurties, nesaskanēt, nonākt savstarpējās pretrunās, konfliktā (piem., par uzskatiem).
inscenēt Sagatavot (piem., lugas, operas) izrādi (parasti skatuviski sarežģītu, ar lielu personāžu).
iznest Saglabāt (piem., jūtas, uzskatus, attieksmes).
pārģērbt Saģērbt (kādu) tā, ka (tas) izskatās pēc kā cita.
pārģērbties Saģērbties tā, ka izskatās pēc kā cita (piem., karnevālā, masku gājienā).
kosmetoloģisks Saistīts ar kosmetoloģiju, skaistumkopšanu, sejas izskatu.
pacifistisks Saistīts ar pacifismu; pacifisma uzskatiem atbilstošs.
kosmētisks Saistīts ar sejas, ķermeņa izskatu, arī ar skaistumkopšanu.
dekoratīvs Saistīts ar skatuves noformējumu.
subjektīvs Saistīts ar subjektu (1), tam raksturīgs; saistīts ar indivīda psihi, personību, uzskatiem, pasaules uztveri.
kā no miroņiem augšā (uz)cēlies Saka par bālu, slimīga izskata cilvēku.
stingrs mugurkauls saka par cilvēku, kam (kādā jautājumā) ir noteikts, nemainīgs uzskats, viedoklis un kurš to nemaina atkarībā no apstākļiem.
gatavais putnu biedēklis saka par cilvēku, kas ir nepiemēroti ģērbies, izskatās neglīti, arī dīvaini.
nav visi mājās (kādam) saka par garīgi slimu cilvēku vai cilvēku, ko uzskata par garīgi slimu.
kā noplukusi vista saka par kādu, kas ir ģērbies novalkātā, neizskatīgā apģērbā, ir nožēlojamā, nevīžīgā izskatā.
kā (veca) beka saka par ko neizskatīgu, arī mazkustīgu.
tāds ir, kāds ir saka par ko nevērtīgu, neizskatīgu u. tml.
(kā) slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku, raksturojot tā nožēlojamo stāvokli, izskatu.
acis sprāgst no pieres laukā Saka par sasprindzinātu, ziņkāres pilnu skatienu.
acis sprāgst no pieres ārā Saka par sasprindzinātu, ziņkāres pilnu skatienu.
acis met zibeņus saka par skatienu, kurā izpaužas ļaunums, dusmas, izaicinājums.
acis met zibšņus saka par skatienu, kurā izpaužas ļaunums, dusmas, izaicinājums.
likteņa pirksts saka par to, ko it kā var uzskatīt par likumsakarīgu un nenovēršamu pārdabisku spēku iedarbību.
no drošiem avotiem saka par ziņām, kuras uzskata par pamatotām, ticamām.
gudrais no austrumiem saka, apšaubot tāda cilvēka teikto, kas sevi uzskata par gudru.
nav pa ceļam saka, ja ar kādu nav uzskatu, mērķu un centienu kopības.
ne savā ģīmī saka, ja cilvēka izskats ir pilnīgi pārmainījies (parasti no kaut kā negatīva).
skatiens pārskrien saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko).
kā spogulī saka, ja kas ir ļoti skaidri saskatāms, uztverams, izprotams.
nevar (ne) acis atraut saka, ja nevar beigt skatīties, nevar novērst skatienu (no kā).
kauls no (mūsu, viņu) kaula saka, norādot uz asinsradniecību, kopīgu izcelšanos vai uzskatu sakritību.
no viena kaula saka, norādot uz asinsradniecību, kopīgu izcelšanos vai uzskatu sakritību.
satumst Sākt (parasti pēkšņi) izpaust naidu, arī drūmumu (piem., par skatienu, seju).
vilkt paralēles (starp ko) salīdzināt (ko), uzskatīt par līdzīgu, atbilstīgu.
monologs Samērā gara nepārtraukta vienas personas runa (piem., daiļdarbā, uz skatuves).
izteikts Samērā liels, saskatāms, arī attīstīts (par organisma daļām).
iešķībs Sāniski, no sāniem (piem., skatīties).
profils Sānskats (parasti sejai, tās daļām), aprises (parasti sejai, tās daļām) sānskatā.
komunikācija Saskarsme, saziņa; informācijas, uzskatu, viedokļu u. tml. apmaiņa starp cilvēkiem.
saraudzīt Saskatīt.
izveidoties Sasniegt noteiktu pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā; intelektuāli attīstīties; sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piem., par rakstura īpašībām, uzskatiem).
saskanība Savstarpēja saprašanās, labas attiecības, kas veidojas uzskatu, interešu u. tml. kopības rezultātā.
saskatīties Sazināties ar skatieniem.
apskats Secīgs pārskats (par kādu tēmu, notikumiem u. tml.).
papildvieta Sēdvieta, skatītāju zālē, parasti ar mazākām ērtībām, kas ir ierīkota papildus parastajām sēdvietām, parasti rindu galos.
vizāža Sejas izskats, ko veido ar kosmētiskiem līdzekļiem un grimu.
ar acīm pavadīt sekot ar skatienu.
pavadīt ar skatienu sekot ar skatienu.
amfiteātris Senajā Grieķijā, Romā – apaļa, neapjumta celtne ar pakāpjveidīgi, ap skatuvi vai arēnu iekārtotām skatītāju vietām.
podijs Senajā Romā – paaugstinājums ar sēdvietām cirkā vai amfiteātrī priviliģētiem skatītājiem.
gorgona Sengrieķu mitoloģijā – briesmīga izskata būtne ar čūskām matu vietā, kuras skatiens visu dzīvo pārvērš akmenī.
Eiropa Sengrieķu mitoloģijā – feniķiešu princese, ko Zevs vērša izskatā nolaupīja un aizveda uz Krētas salu.
sūneņi Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips [Bryozoa].
propagandēt Sistemātiski izplatīt, izskaidrot un pamatot (uzskatus, idejas, zināšanas) nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
koncepcija Sistematizētu uzskatu sistēma (kādā jautājumā).
evidents Skaidri redzams, uzskatāms.
reljefs Skaidri saskatāms.
dzidrs Skaidrs, spožs (par acīm, skatienu).
glezna Skaists dabasskats.
klaigas Skaļa, demonstratīva uzskatu paušana.
iztaisīt lielas acis skatienā izpaust izbrīnu.
iztaisīt apaļas acis skatienā izpaust izbrīnu.
sataisīt lielas acis skatienā paust izbrīnu.
dzīves ziņa skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi, parādībām; dzīvesveids; (tautas) tradīciju, ieražu kopums; dzīvesdziņa.
lūkot Skatīt, skatīties; skatot, skatoties pārbaudīt.
vērties Skatīties (uz kādu, ko, arī kur), būt vērstam (uz kādu, ko, arī kur) – par skatienu, acīm.
skatīties ar baltām acīm skatīties ļoti dusmīgi.
lūrēt caur pieri skatīties naidīgi, neuzticīgi (uz ko).
lūrēt ar vienu aci skatīties slepus, zaglīgi (uz ko).
noskatīties Skatīties un beigt skatīties (ko).
mest (acu) zibeņus skatīties, skatienā paužot dusmas, naidu, izaicinājumu.
mest (acu) zibšņus skatīties, skatienā paužot dusmas, naidu, izaicinājumu.
zibināt Skatīties, vērst (acis, skatienu), paužot jūtas, emocijas.
laist acis skatīties.
laist skatienu skatīties.
skatīties (arī raudzīties, lūkoties u. tml.) caur pieri skatoties ar mazliet pieliektu galvu uz augšu, paust naidīgu, nedraudzīgu attieksmi.
izturēt skatienu skatoties kādam acīs, nenovērsties.
sazīmēt Skatoties uztvert kā iepriekš redzētu, zināmu; arī saskatīt.
uzmanīt Skatoties, vērojot ko sargāt; skatoties, vērojot nepieļaut, ka (piemēram, darbība, process) noritētu neatbilstoši kādām prasībām.
ārskats Skats dabā (parasti kino mākslā); pretstats: iekšskats.
skatuves dēļi skatuve.
rampa Skatuves apgaismošanas aparatūra, kas atrodas skatuves grīdas priekšējā malā un ir aizsegta skatītāju zāles pusē.
izrāde Skatuves mākslas darba, kinofilmas rādīšana skatītājiem.
teātris Skatuves mākslas veids – dramatisku darbu izrādīšana uz skatuves, izmantojot aktiera tēlojumu, runu, žestus, kustības, mūziku u. tml.
dekorācija Skatuves noformējums ar gleznieciskiem vai citiem tēlotājmākslas līdzekļiem; skatuves noformējums.
proscēnijs Skatuves priekšdaļa starp priekškaru un orķestra telpu vai skatītāju zāli.
avanscēna Skatuves priekšējā daļa (priekškara priekšā); priekšskatuve.
ļauna acs skaudīgs, nenovīdīgs skatiens; skatiens, kas (pēc tautas ticējumiem) izraisa ko ļaunu, kas var ko noskaust vai noburt.
nelaba acs Skaudīgs, nenovīdīgs skatiens.
maskēt Slēpt, padarīt (ko) neieraugāmu, piem., nepamanāmu, klājot, liekot ko virsū, priekšā, izmainot (kā) izskatu.
uzglūnēt Slepus (piemēram, no slēptuves) skatīties (uz kādu), piemēram, lai uzbruktu (par cilvēku).
paglūnēt Slepus paskatīties, pavērot; naidīgi, cieši paskatīties.
glūnēt Slepus skatīties uz medījumu, gaidot izdevīgu brīdi, lai tam pēkšņi uzbruktu (par dzīvniekiem).
glūnēt Slepus skatīties, novērot.
noskatīties Slepus skatoties, uzzināt (ko).
vējslotas Slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu.
muskatrieksts Smaržīgā muskata (2) sēkla.
atskaitīties Sniegt pārskatu.
kreiss Sociālistiski vai komunistiski orientēts; tāds, kas pauž šādus uzskatus, viedokli (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml.).
korsete Speciāli izveidota apakšveļa, ar ko saspiež krūškurvja lejasdaļu un vēderu, lai augums izskatītos slaidāks.
apskatnieks Speciālists, kas nodarbojas ar apskatu veidošanu.
stilists Speciālists, kurš palīdz izveidot (kādam cilvēkam) atbilstošu, piemērotu (ģērbšanās, ārējā izskata) stilu.
dzalkstīt Spēcīgi izpausties (skatienā, acīs).
ultramikroskops Spēcīgs mikroskops, ar kuru iespējams saskatīt ļoti sīkus objektus, kas nav saskatāmi ar parasto mikroskopu.
humors Spēja dzīvē saskatīt un subjektīvi izteikt dzīves pretrunas un cilvēku trūkumus to komiskajās izpausmēs.
sirdsapziņa Spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums.
izpratne Spēja izprast, saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi; šādi izveidojies uzskats, viedoklis, vērtējums u. tml.
objektivitāte Spēja paust objektīvus uzskatus, spriedumus un rīkoties atbilstoši tiem, bez subjektīvas attieksmes un aizspriedumiem.
iemirdzēties Spēji, arī īsu brīdi parādīties, izpausties (acīs, skatienā).
iegailēties Spēji, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs, skatienā).
plaiksnīt Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – par psihisku, parasti emocionālu stāvokli.
nospēlēt Spēlējot uz skatuves, parādīt.
zvīļot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, skatienu).
gailēt Spīdēt, mirdzēt (par acīm); izpausties (acīs, skatienā) – par spēcīgām, parasti negatīvām, jūtām.
zibēt Spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocijas (par acīm, skatienu).
zibēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) – par jūtām, emocijām.
zibsnīt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) – par jūtām, emocijām.
stadions Sporta laukums, vieglatlētikas sektoru, skatītāju tribīņu un palīgceltņu komplekss.
ledus halle sporta sacensībām paredzēta ēka ar mākslīgā ledus laukumu un skatītāju tribīnēm.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa starptautiska tiesa, kas skata personu vai valstu iesniegumus, ja valsts ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību koncencijā noteiktās pilsoniskās un politiskās tiesības.
konjunkcija Stāvoklis, kad divi debess spīdekļi atrodas vienā virzienā (skatoties no Zemes).
pārskatāmība Stāvoklis, kad var (ko) pārredzēt (2), pārskatīt (2).
vitrīna Stiklota plāksne, kaste, stiklots skapis u. tml., kas paredzēts priekšmetu novietošanai apskatei; arī skatlogs.
sufliera būda suflierim paredzēts, daļēji segts padziļinājums skatuves priekšplānā.
dekoratīvie suņi suņu šķirnes, pie kurām pieder (parasti nelieli) suņi ar īpatnēju, interesantu izskatu.
Halovīns Svētki, ko svin 31. oktobra vakarā un naktī uz 1. novembri, pārģērbjoties biedējoša izskata maskās; Visu Svēto dienas priekšvakars.
manifests Svinīgs vēstījums; sabiedriskas organizācijas, politiskas partijas u. tml. oficiāls paziņojums (piem., par saviem uzskatiem).
krāsa Šāda redzes sajūta, uztvere, kas tradicionāli saistīta ar kādu priekšmetu, vielu izskatu.
tiesa Šādas valsts varas institūcijas darbību kopums civillietu un krimināllietu izskatīšanā.
šausmeklis Šausmīga izskata radījums; briesmonis.
ieslēpties Šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), kļūt nesaskatāmam.
sarauties Šķietami samazināties (palielinoties attālumam līdz skatītājam vai saliecoties, sakumpstot).
pašķirstīt Šķirstot apskatīt, palasīt (ko).
izšķirstīt Šķirstot izskatīt, apskatīt; pāršķirstīt.
pāršķirstīt Šķirstot izskatīt, pārskatīt (ko).
priekšplāns Tā, ka (kas) tiek uzskatīts par nozīmīgāko, svarīgāko, galveno (starp citiem līdzīgiem); pirmajā, galvenajā vietā.
nevarēt atskatīties tā, ka gribas skatīties vēl.
tuvu Tā, ka ir uztverams (piem., redzams, dzirdams) samērā mazā attālumā; tā, ka (skatiens) tiek vērsts uz ko samērā mazā attālumā.
pikts Tāds (cilvēks), kam ir dusmas; dusmīgs; tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts; tāds, kurā izpaužas dusmas, īgnums (piem., par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem).
divkosīgs Tāds (cilvēks), kas rīkojas pretēji (saviem) vārdiem, paustajiem uzskatiem.
liberāls Tāds (cilvēks), kas spēj respektēt un pieņemt atšķirīgus uzskatus; arī pārlieku iecietīgs, bez vajadzīgās stingrības.
neto Tāds (ienākums), no kura atskatīti visi izdevumi.
reprezentabls Tāds, kam ir cienīgs, iespaidīgs izskats, ārējais veidols; arī vērtīgs, dārgs.
noplucis Tāds, kam ir daļēji izkritis un kļuvis neizskatīgs apmatojums, apspalvojums.
bērnišķīgs Tāds, kam ir jauns, bērnam raksturīgs izskats.
saskanīgs Tāds, kam ir līdzīgas, arī kopīgas būtiskās (piem., psihes, rakstura, personības) īpašības, arī intereses, uzskati; tāds, kam ir laba savstarpēja saprašanās, labas, harmoniskas attiecības.
pārliecināts Tāds, kam ir noteikti uzskati, uzskatu sistēma, par kuru pareizību tas nešaubās un rīkojas saskaņā ar tiem.
atpakaļrāpulīgs Tāds, kam ir novecojuši uzskati, tāds, kas vēršas pret jauno, progresīvo.
izskatīgs Tāds, kam ir patīkams, glīts izskats (par cilvēku); arī skaists.
žulgans Tāds, kam nav mirdzuma, spīduma (par acīm, skatienu); blāvs.
miglains Tāds, kam nav mirdzuma, spožuma (par acīm, skatienu); nespodrs, blāvs.
pliks Tāds, kam nav pārliecinoša pierādījuma; tāds, kam nav paskaidrojuma, uzskatāmas ilustrācijas, pamatojuma.
kails Tāds, kam nav pārliecinoša pierādījuma; tāds, kam nav paskaidrojuma, uzskatāmas ilustrācijas.
smags Tāds, kam pēc izskata ir šķietami liela masa, liels svars (parasti par mākoņiem, debesīm); zems.
viegls Tāds, kam pēc izskata ir šķietami maza masa, mazs svars, arī augsts (parasti par mākoņiem, debesīm).
aprobežots Tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma; tāds, kam ir šaurs garīgais apvārsnis.
skolniecisks Tāds, kas (pēc izskata, īpašībām un izturēšanās) atgādina, līdzinās skolniekam, skolniecei.
mērens Tāds, kas (savā rīcībā, uzskatos) nav galēji labējs vai kreiss.
spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas pretēji (kāda) gribai, uzskatiem, parasti, lai (tam) nodarītu ko nevēlamu.
slēpts Tāds, kas ar grūtībām ir vai pat nav saskatāms, pamanāms, konstatējams.
parasts Tāds, kas ar savu izskatu, raksturu, spējām u. tml. īpaši neatšķiras no citiem.
normāls Tāds, kas atbilst normai, vispārpieņemtam uzskatam.
svaidīgs Tāds, kas bieži maina, piem., savus uzskatus, nostāju; viegli ietekmējams, nepastāvīgs (1).
pusizdzisis Tāds, kas daļēji izzudis, kļuvis grūti saskatāms.
provinciāls Tāds, kas ir atpalicis no laikmeta sabiedriskās dzīves; tāds, kam piemīt uzskatu šaurība, aprobežotība; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
patstāvīgs Tāds, kas ir brīvs no kādas ietekmes vai iespaida, tāds, kam ir pašam savi noteikti uzskati, nostāja; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
glauns Tāds, kas ir izskatīgi, eleganti ģērbies un kam ir smalkas manieres.
noplucis Tāds, kas ir ļoti novalkāts, zaudējis krāsu un kļuvis neizskatīgs.
svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml.; tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
opozicionārs Tāds, kas ir opozīcijā pret ko; tāds, kas aizstāv, pauž pretējus uzskatus.
paštaisns Tāds, kas ir pārliecināts par savas rīcības, darbības uzskatu u. tml. pareizumu; arī pašpārliecināts.
nešaubīgs Tāds, kas ir pārliecināts, stingrs savos uzskatos, rīcībā un rīkojas droši, noteikti, bez šaubīšanās.
skatuvisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos dzirdes un redzes iespaidus.
scēnisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei; tāds, kas rada uz skatuves emocionālo iespaidu; skatuvisks.
saderīgs Tāds, kas ir piemērots, atbilstošs (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
ķecerīgs Tāds, kas ir pretrunā ar pastāvošajiem, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
nesalaužams Tāds, kas ir psihiski spēcīgs un nelokāms (savā pārliecībā, savos uzskatos); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
rainisks Tāds, kas ir raksturīgs latviešu dzejniekam Rainim, saistīts ar viņa daiļradi, uzskatiem.
meitenīgs Tāds, kas ir raksturīgs meitenei, jaunietei; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina meiteni, jaunieti.
neskarts Tāds, kas ir saglabājis savu sākotnējo veidu, izskatu; tāds, ko cilvēks nav sācis pārveidot.
radikāls Tāds, kas ir saistīts ar radikālismu, galēju uzskatu paušanu un šādu principu ievērošanu.
pasarkans Tāds, kas ir samērā cieši saistīts ar sociālistiskiem vai komunistiskiem uzskatiem.
nesalasāms Tāds, kas ir tik neskaidri uzrakstīts vai nepilnīgi saskatāms, ka to grūti vai neiespējami izlasīt.
retrospektīvs Tāds, kas ir vērsts uz pagājušiem laikiem, pagātni; tāds, kas ir veltīts pagātnē radīto mākslas darbu, daiļdarbu apskatam.
vienprātīgs Tāds, kas ir vienādās domās, uzskatos (ar kādu, kādiem).
nomazgāt Tāds, kas ir zaudējis sākotnējo krāsu, kļuvis neizskatīgs (no biežas mazgāšanas).
švītīgs Tāds, kas ir, parasti pārspīlēti, moderns (tērpā, izskatā), izsmalcināts (izturēšanās veidā).
pilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) izteikti, spēcīgi (par cilvēku); tāds, kurā spēcīgi izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība, pazīme (piem., par skatienu, balsi).
simpātisks Tāds, kas izraisa (kādā) emocionāli labvēlīgu attieksmi (par cilvēku, arī par cilvēka izskatu, psihes, rakstura, personības īpašībām u. tml.).
šķeltniecisks Tāds, kas izraisa (piem., uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
pievilcīgs Tāds, kas izraisa patiku; glīts, jauks (par cilvēku, tā ārējo izskatu).
kārdinošs Tāds, kas izraisa vēlēšanos, kāri ēst, dzert (par ēdienu, dzērienu, to izskatu u. tml.).
ķēmīgs Tāds, kas izskatās neparasts, atbaida, iedveš bailes.
duļķains Tāds, kas izskatās neskaidrs, nespodrs, blāvs (par acīm).
izvairīgs Tāds, kas izvairās vērsties uz kādu (par acīm, skatienu).
pārskatāms Tāds, kas izveidots uzskatāmi; viegli uztverams, saprotams.
applucis Tāds, kas kļuvis neizskatīgs, zaudējis krāsu.
fotogēnisks Tāds, kas labi izskatās uz fotogrāfijas vai kinofilmā.
nepastāvīgs Tāds, kas mēdz mainīt savus uzskatus, nostāju, ir viegli ietekmējams; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dzīvespriecīgs Tāds, kas mīl dzīvi, saskata tajā labo; optimistisks; tāds, kurā izpaužas dzīvesprieks.
sauss Tāds, kas nav saistāms ar jūtām, neizraisa jūtas (piem., par darbību, uzskatiem).
brīvdomīgs Tāds, kas nebaidās brīvi paust savus uzskatus, nostāju, kritizēt pastāvošos, valdošos uzskatus.
mērens Tāds, kas nepauž galēji labējus vai kreisus uzskatus.
nepiekāpīgs Tāds, kas nepieļauj atkāpšanos (piem., no sava uzskata, viedokļa); tāds, kas nelokāmi, arī stūrgalvīgi paliek pie sava.
pretīgs Tāds, kas parasti ar savu izskatu, arī izturēšanos, izraisa (kādā) stipru nepatiku (par dzīvniekiem).
vispusīgs Tāds, kas pastāv, izpaužas daudzos, visādos veidos; tāds, kas aptver daudzus, visādus viedokļus, uzskatus.
pašgudrs Tāds, kas pats ir pārliecināts par savu uzskatu pareizību, savu gudrību.
reformistisks Tāds, kas pauž reformisma uzskatus.
ādains Tāds, kas pēc izskata atgādina ādu, ir līdzīgs ādai.
cilvēkveidīgs Tāds, kas pēc izskata ir līdzīgs cilvēkam, atgādina cilvēku.
zīds Tāds, kas pēc izskata, faktūras atgādina zīdu; zīdains.
bultveida Tāds, kas pēc izskata, formas līdzīgs bultai (1).
zīdains Tāds, kas pēc izskata, tekstūras atgādina zīdu, arī gluds, mīksts, maigs.
samtains Tāds, kas pēc izskata, virsmas īpašībām atgādina samtu, arī mīksts, maigs.
svaigs Tāds, kas pēc noplūkšanas, nogriešanas u. tml. nav zaudējis savu dabisko izskatu, nav savītis (parasti par ziediem).
sākotnējs Tāds, kas piemīt (kam) pastāvēšanas, eksistēšanas sākumā (piem., par izskatu, formu, krāsu).
pilnvērtīgs Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām prasībām, uzskatiem (piem., par parādībām sabiedrībā).
neapstrīdams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (piem., par domu, uzskatu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apstrīdēt.
neapgāžams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (piem., par domu, uzskatu); tāds, kura nepatiesumu ir grūti vai neiespējami pierādīt.
puicisks Tāds, kas raksturīgs puikam; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina puiku; zēnisks.
zēnisks Tāds, kas raksturīgs zēnam; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina zēnu.
uzskatāms Tāds, kas redzamā, labi apskatāmā veidā ko paskaidro, apliecina u. tml.
ārējs Tāds, kas redzams no ārienes, ārpuses, tāds, ko ievēro vispirms (par izskatu, formu).
patiess Tāds, kas saka taisnību, atklāti, godīgi pauž savas domas, uzskatus, jūtas; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lielisks Tāds, kas sevišķi labi atbilst sabiedrībā pastāvošiem uzskatiem, prasībām.
panorāmisks Tāds, kas sniedz plašu, visaptverošu skatījumu, pārskatu par kādu notikumu, tēmu.
zibsnīgs Tāds, kas spīd, mirdz, paužot jūtas, emocijas (par acīm, skatienu).
ortodoksāls Tāds, kas stingri turas pie kādiem principiem, uzskatiem; tāds, kas ir stingrs, konsekvents kādas mācības, uzskatu, reliģijas sekotājs.
zvērināts Tāds, kas stingri turas pie noteiktiem uzskatiem, principiem; tāds, kas neatlaidīgi, aizrautīgi nodarbojas (ar ko).
šaudīgs Tāds, kas strauji maina vēršanās virzienu (par acīm, skatienu).
vecmodīgs Tāds, kas turas pie pagājušo laikposmu uzskatiem, paražām, normām u. tml.
skraidīgs Tāds, kas vairākkārt maina redzes objektu (par acīm, skatienu).
frontāls Tāds, kas vērsts ar priekšpusi pret skatītāju (piem., par celtni).
riebīgs Tāds, kas, piem., ar savu izskatu izraisa nepatiku, arī riebumu, pretīgumu.
nepopulārs Tāds, ko daudzi neatzīst, neuzskata par labu; tāds, pret kuru daudziem ir negatīva attieksme.
nepārskatāms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami pārskatīt, uztvert, aptvert, izprast.
mežonīgs Tāds, ko nav skārusi cilvēka darbība; tāds, kas ir saglabājies savā pirmatnējā izskatā, veidā (par apvidu, vietu u. tml.).
submikroskopisks Tāds, ko nevar saskatīt ar mikroskopu.
kults Tāds, ko pārspīlēti uzskata par vislabāko; ārkārtīgi populārs.
akls Tāds, ko veic neskatoties.
gleznains Tāds, kur ir skaisti dabasskati; tāds, kam piemīt skaistums, krāsu bagātība (par vietām dabā).
varietē Tāds, kurā iestudē šāda skatuves mākslas veida uzvedumus (par teātri).
dzīslains Tāds, kurā ir daudz dzīslu; tāds, kurā labi saskatāmas dzīslas, asinsvadi.
dzelmains Tāds, kurā izpaužas dziļas domas, dziļš pārdzīvojums (par acīm, skatienu).
dziļš Tāds, kurā izpaužas izpratne, jūtas, pārdomas (par skatienu, acīm).
šķībs Tāds, kurā izpaužas nepatika, neuzticība, nelabvēlība u. tml. (par skatienu, acīm); greizs (3).
vērīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par acīm, skatienu).
lempīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; tāds, kas padara (ko) neveiklu, neizskatīgu.
brīvdomīgs Tāds, kurā izpaužas šādi uzskati, nostāja.
vērīgs Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko; arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
neizskatīgs Tāds, kura izskats neatbilst kādām (piem., estētiskām) prasībām; nepievilcīgs, neglīts.
nejauks Tāds, kura izskats vai izturēšanās izraisa nepatiku, noraidošu attieksmi; tāds, kam piemīt kas nepatīkams.
saspīlēts Tāds, kurā jūtams saskaņas trūkums, uzskatu atšķirība, arī naidīgums.
neapšaubāms Tāds, kura patiesīgums neizraisa nekādas šaubas (piem., par domu, uzskatu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apšaubīt.
pilnvērtīgs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, pilnīgi atbilstoši noteiktām prasībām, uzskatiem.
objektīvs Tāds, kura uzskati, runa un rīcība atbilst īstenībai, ir patiesi, brīvi no aizspriedumiem un subjektīvas attieksmes.
aizspriedumains Tāds, kura uzskatus un rīcību ietekmē aizspriedumi; tāds, kurā izpaužas aizspriedumi.
krāšņs Tāds, kuram ir skaists, bagātīgs skatuviskais ietērps, kurā plaši izmantotas dejas, dziesmas u. tml.
panorāmisks Tāds, no kura paveras plašs skats.
kontramarka Talons, zīme, kas dod tiesības bez maksas noskatīties izrādi, apmeklēt koncertu.
kontramarka Talons, zīme, ko izsniedz skatītājiem, kuri uz laiku atstāj teātra zāli vai koncertzāli.
ķīķeris Tālskatis.
ērms Tas, kam ir dīvains, neparasts izskats.
aizkari Tas, kas aizsedz, padara nesaskatāmu.
šausmonis Tas, kas ar savu izskatu vai rīcību izraisa šausmas, riebumu, lielu nepatiku.
riebeklis Tas, kas izraisa riebumu, pretīgumu (piem., ar savu izskatu); tas, kas dara riebeklības.
spoks Tas, kas izskatās dīvaini, neparasti, ir neglīts, atbaidošs.
opozicionārs Tas, kas pauž oficiālajam, valdošajam viedoklim pretējus uzskatus.
kreiss Tas, kas pauž un aizstāv sociālistiskus vai komunistiskus uzskatus.
piesegs Tas, kas piesedz, aizklāj, padara (ko) neredzamu vai grūti saskatāmu.
turpinājums Tas, kas seko kam iesāktam un uzskatāms par tā daļu.
šķitums Tas, kas šķiet esam, bet neeksistē īstenībā; priekšstats, uzskats par ko īstenībā neesošu.
grands Tas, ko uzskata par ļoti izcilu kādā nozarē.
uzskate Tas, piem., priekšmets, attēls, kas paredzēts demonstrēšanai, lai padarītu mācību vielu uzskatāmāku, vieglāk uztveramu.
skatuves meistars teātra darbinieks, kas pārzina skatuves iekārtošanu izrādei.
varietē Teātris, kurā iestudē šāda skatuves mākslas veida uzvedumus; šāda teātra celtne.
satelīttelevīzija Tehnisko iekārtu komplekss televīzijas raidījumu raidīšanai un uztveršanai ar Zemes mākslīgo pavadoņu starpniecību; šādā veidā radīta iespēja skatīties televīziju.
grims Tēlojamai lomai atbilstošais izskats, kas panākts ar šiem līdzekļiem.
ainava Tēlotājmākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml.; šī žanra mākslas darbs; peizāža.
batālais žanrs tēlotājmākslas žanrs, kas veltīts kara tematikai, it īpaši kauju skatiem.
foajē Telpa (teātrī, kinoteātrī u. tml.), kur skatītāji var uzkavēties starpbrīžos vai pirms izrādes sākuma.
šņorbēniņi Telpa virs skatuves, kurā izvietota skatuves aparatūra un dekorāciju pacelšanas mehānismi.
kuluāri Telpas (piem., pie parlamenta sēžu zāles, skatītāju zāles teātrī), kur var uzturēties oficiālo pasākumu starplaikos; gaitenis; koridors.
kosmētiskais remonts telpu remonts izskata uzlabošanai un nelielu defektu novēršanai.
loma Tēls, darbības persona, kas jāatveido uz skatuves vai kinomākslas darbā; šāda tēla, darbības personas atveidojums.
temporitms Tempa un ritma saistījums (parasti skatuves mākslā).
autoģenēze Teorija, ka dzīvā daba attīstās organismu iekšējo faktoru darbības dēļ; dzīvības evolūcija šādas teorijas skatījumā.
bankrots Teoriju, uzskatu u. tml. sabrukums.
kostimērija Tērpu, apavu, rotaslietu kopums (parasti skatuves mākslā).
reliģija Ticība augstākiem spēkiem, Dievam vai dieviem, to pielūgsme; cilvēka uzskatu un attiecību kopums, kas saistās ar šo ticību, ko svētu, dievišķu.
novalkāties Tiekot valkātam, kļūt neizskatīgam, arī nederīgam; nolietoties.
spītība Tieksme, rakstura īpašība rīkoties pretēji kāda gribai, uzskatiem; šīs īpašības izpausme.
administratīvā tiesa tiesa, kas izskata amatpersonu vai iestādes pieņemto lēmumu tiesiskumu un pamatotību.
Satversmes tiesa tiesa, kas izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas; konstitucionālā tiesa.
civillieta Tiesas lieta, kas attiecas uz civiltiesībām un ko izskata civilprocesā; dokumentu kopums, kas attiecas uz šo lietu.
spriedums Tiesas procesuāls akts civiltiesas vai krimināllietas izskatīšanas rezultātā; tiesas gribas izteikums, ar ko izšķir lietu.
vārda brīvība tiesības atklāti paust savus uzskatus.
procesuālās tiesības tiesību normu kopums, kas regulē attiecības, kuras rodas, izmeklējot noziegumus, izskatot un iztiesājot krimināllietas un civillietas.
ietīties Tikt apņemtam (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms; būt grūti saskatāmam (tumsā).
atainoties Tikt atainotam (mākslas darbā); tikt uzskatāmi parādītam.
novērsties Tikt pavērstam citā virzienā (par acīm, skatienu).
nākt modē tikt uzskatītam par modernu un tikt plaši lietotam.
krist Tikt vērstam (uz ko) – par skatienu, acīm.
noslīdēt Tikt vērstam zemāk, uz leju (par skatienu).
velotreks Treks, kas paredzēts velobraukšanai (parasti apjumts, ar skatītāju tribīnēm).
Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls tribunāls, kurā tiesā personas, kuras tiek uzskatītas par atbildīgām smagu starptautisko tiesību pārkāpumu izdarīšanā konkrētā teritorijā.
guava Tropiskais auglis ar muskata aromātu un plānu zaļi dzeltenu mizu.
ūdenszirneklis Tumšbrūns zirneklis, kas dzīvo ūdenī un tur izskatās sudrabains [Argyroneta aquatica].
kulaks Turīgs zemnieks, kas tika uzskatīts par padomju iekārtas ienaidnieku.
apžilbt Uz īsu mirkli zaudēt spēju redzēt, saskatīt (piem., spilgtas gaismas, krāsas ietekmē).
pestelis Uz māņticību balstīti uzskati.
rampas gaismā uz skatuves.
visapkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties, lūkoties u. tml.).
nogrimēt Uzklāt grimu (sejai), pārveidot (kāda) izskatu, uzklājot grimu.
nogrimēties Uzklāt sev, savai sejai grimu, pārveidot savu izskatu ar grimu.
grimēt Uzlikt grimu; ar grimu mainīt, pārveidot sejas izskatu.
vākt Uzmanīt, pieskatīt (bērnu).
uzraudzīt Uzmanīt, pieskatīt (kādu, arī dzīvnieku), lai nepieļautu, ka (tas) dara ko nevēlamu, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
ganīt Uzraudzīt, pieskatīt (bērnu).
uzskatīt Uzraudzīt, pieskatīt.
uzvaktēt Uzraudzīt, uzmanīt, pieskatīt.
attēlot Uzskatāmi parādīt (piem., shēmā).
uzraksts Uzskatāmi uzrakstīts, īss, informatīvs teksts (piemēram, uz plāksnes).
ilustrācija Uzskatāms piemērs, kas kaut ko paskaidro, pierāda.
domas dalās uzskati, viedokļi (par ko) ir dažādi.
niecināt Uzskatīt (kādu, ko) par nevērtīgu, nenozīmīgu; arī pelt.
norakstīt Uzskatīt (kādu) par nenoderīgu, nevajadzīgu.
piedēvēt Uzskatīt (ko) par (kādam, kam) piemītošu.
piešķirt nozīmi uzskatīt (ko) par loti nozīmīgu, svarīgu.
nievāt Uzskatīt (ko) par nenozīmīgu, mazvērtīgu, arī nederīgu.
nicināt Uzskatīt (ko) par nenozīmīgu, nevērtīgu.
noliegt Uzskatīt (ko) par nepieņemamu, nepareizu; noraidīt.
(pie)vērst uzmanību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
veltīt uzmanību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
(pie)vērst vērību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
veltīt vērību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
norakstīt zaudējumos uzskatīt (ko) par zaudētu, pazudušu.
atzīt Uzskatīt (par kādu); nonākt līdz kādai atziņai; izteikt kādu atziņu.
skaitīt Uzskatīt par (kāda laikposma, notikuma) sākuma momentu.
atzīt Uzskatīt par esošu, arī pareizu, likumīgu un izteikt, apliecināt to.
atzīt Uzskatīt par labu, ievērības cienīgu.
likt blakus (kam) uzskatīt par līdzvērtīgu (kam).
turēt zem sava goda uzskatīt par neatbilstošu saviem morālajiem uzskatiem, savai morālajai stājai.
nosvītrot Uzskatīt par nebijušu; aizmirst.
apstrīdēt Uzskatīt par nepamatotu, nepareizu (piem., kādu lēmumu) un oficiāli vērsties attiecīgajā institūcijā, lai to neatzītu.
nosodīt Uzskatīt par nevēlamu, noraidāmu u. tml. (ko); izpaust šādu attieksmi.
sabāzt vienā maisā uzskatīt par vienādi vērtējamiem, neievērot atšķirības.
likt vienlīdzības zīmi uzskatīt par vienlīdzīgiem.
ierakstīt skurstenī uzskatīt par zudušu, veltīgu.
saukt Uzskatīt, atzīt (par ko).
turēt Uzskatīt, atzīt (par ko).
skatīties Uzskatīt, pieņemt (par ko).
aizspriedums Uzskats (parasti iepriekš pieņemts), kas pauž negatīvu attieksmi un traucē objektīvi spriest, pareizi rīkoties.
slava Uzskats (parasti negatīvs), kas (par kādu) izveidojies, izplatījies; reputācija.
animisms Uzskats par dvēseles piemitību priekšmetiem un dabas parādībām.
antimilitārisms Uzskats vai sabiedriska kustība, kas vērsta pret militārismu, pret karu.
solipsisms Uzskats, arī filozofijas virziens, saskaņā ar kuru eksistē tikai domājošais subjekts un objektīvā pasaule pastāv vienīgi viņa apziņā.
ieskats Uzskats, domas.
viedoklis Uzskats, izpratne (par ko); arī attieksme (pret ko).
rasisms Uzskats, ka daļa cilvēku ir vērtējami augstāk vai zemāk par citas rases pārstāvjiem; zemāk vērtēto cilvēku grupu diskriminācija.
materiālisms Uzskats, ka eksistē tikai tas, kas sastāv no matērijas.
monoteisms Uzskats, ka eksistē tikai viens dievs, ticība vienam vienīgam dievam; viendievība.
seksisms Uzskats, ka paša dzimums ir pārāks par otra dzimumu; aizspriedumaina, arī noniecinoša attieksme pret otru dzimumu (galvenokārt sievieti).
makjavellisms Uzskats, ka politikā savu mērķu sasniegšanai ir pieļaujama arī neētiska rīcība, morāles normu ignorēšana.
historisms Uzskats, ka sociālie un kultūras procesi un parādības ir vēsturiski nosacīti; vēsturiska pieeja, piem., kādas parādības izskaidrojumā.
dinamisms Uzskats, ka spēks ir patstāvīgs, pašdarbīgs un attiecībā pret matēriju primārs elements.
fatālisms Uzskats, ka visi notikumi ir iepriekš nolemti un neizbēgami; ticība iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim.
relatīvisms Uzskats, ka viss ir relatīvs, atkarīgs no dažādiem apstākļiem.
ģeocentrisms Uzskats, ka Zeme ir nekustīgs Visuma centrs.
māņticība Uzskats, ka zināmi priekšmeti vai izdarības var nest cilvēkam laimi vai nelaimi.
individuālisms Uzskats, kas atzīst indivīda autonomiju un rīcības brīvību, viņa tiesību pārākumu pār sabiedrības interesēm.
ķecerība Uzskats, pārliecība vai rīcība, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pastāvošajiem uzskatiem.
ķecerība Uzskats, pārliecība vai rīcība, kas ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām.
prāts Uzskats, uzskatu kopums; arī nodoms, nolūks, vēlēšanās.
doma Uzskats, viedoklis.
skatījums Uzskats, zināšanu kopums, saskaņā ar kuru (kas) tiek vērtēts, uztverts.
nostādne Uzskatu kopums, kas pamato kādu rīcību, darbības veidu u. tml.
filozofija Uzskatu kopums, teorija, ko izstrādājis kāds filozofs; atsevišķa šīs zinātnes nozare.
filozofija Uzskatu kopums, uzvedības pamatprincipi, ko ievēro konkrēts cilvēks vai organizācija.
naturālisms Uzskatu sistēma par dabu kā visa pastāvošā pamatu un universālu izskaidrošanas līdzekli.
transformisms Uzskatu sistēma par dzīvnieku un augu formu mainību dabas faktoru ietekmē.
ateisms Uzskatu sistēma vai teorija, kas noliedz Dieva esamību.
kosmopolītisms Uzskatu sistēma, kas neatzīst nacionālus valstiskus veidojumus, popularizē vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
humānisms Uzskatu sistēma, kuras centrā ir cilvēks, tā vērtības u. tml.
ideoloģija Uzskatu un ideju sistēma, kas ir kādas politiskas vai ekonomiskas teorijas pamatā un atspoguļo kādas grupas vai šķiras ideālus un intereses.
vērtīborientācija Uzskatu, nostājas un ar to saistītās rīcības, darbības vērstība, virzība uz noteiktām vērtībām, kvalitātēm, kuru izpratnes pamatā ir zināšanas.
maksimālisms Uzskatu, prasību, principu galējība.
taisnība Uzskatu, rīcības, izturēšanās pareizība; patiesums.
manifests Uzskatu, viedokļa paušana (piem., ar mākslas darba palīdzību); arī izpausme, apliecinājums.
uzsvaidzināties Uzsvaidzināt, parasti sejas izskatu, ar kosmētiskiem līdzekļiem.
skatīt Uztvert ar redzi (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas darbu; arī kādu darbību, notikumu).
premjers Vadošais skatuves mākslinieks (teātrī), kas tēlo galvenās lomas.
cilāt Vairākkārt ņemt rokā un likt nost (piem., ko meklējot, apskatot).
apcilāt Vairākkārt pacelt un apskatīt (visapkārt, no visām pusēm).
snaikstīt Vairākkārt stiept (piem., roku, kaklu), parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
snaikstīties Vairākkārt stiepties, sniegties, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
skraidelēt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu); skraidīt (3).
skraidīt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu).
snaikstīties Vairākkārt tikt stieptam, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu (piem., par roku, kaklu).
gars Valdošie uzskati, tendences (kādā laikposmā); uzskatu, ideju, virzienu iekšējais saturs, to virzība.
novalkāt Valkājot nolietot, padarīt neizskatīgu, arī nederīgu (ko).
nomīt Valkājot nošķiebt (apaviem papēžus); šādā veidā padarīt neizskatīgus (apavus), sabojāt (tos).
tiesībsargs Valsts amatpersona, kas izskata cilvēktiesību un labas pārvaldības principa ievērošanas jautājumus.
tiesa Valsts varas institūcija, kas likumā noteiktā kārtībā izskata civillietas un krimināllietas; celtne, telpas, kur darbojas šāda institūcija.
jaunzelts Vara un citu metālu sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
ieveidot Veidojot panākt, ka (kas) iegūst (noteiktu formu, izskatu).
stends Veidojums, konstrukcija apskatei domātu priekšmetu novietošanai.
post Veidot (ārienei) kārtīgu, skaistu izskatu.
modelēt Veidot (kā) ārējo izskatu, formu, parasti atbilstoši modes tendencēm.
kārtoties Veidot (savam apģērbam, ārienei u. tml.) kārtīgu, vēlamu izskatu.
apveltīt Veltot (kādam vārdus, skatienu, smaidu u. tml.), paust emocionālu attieksmi (pret to).
nopētīt Vērīgi apskatīt, pētot aplūkot.
aplūkot Vērīgi apskatīt.
nolūkot Vērīgi skatoties, izraudzīt, izvēlēties (ko); noskatīt.
noskatīties Vērīgi, arī ar noteiktu attieksmi skatīties (uz ko, kur u. tml.).
aplūkoties Vērīgi, uzmanīgi apskatīties (visapkārt).
lūkoties Vērīgi, uzmanīgi skatīties (kur, uz ko); skatoties vērot (notikumu, darbību).
nolūkoties Vērīgi, uzmanīgi skatīties; noraudzīties, noskatīties.
vērtējošs skatiens vērīgs, zinīgs skatiens.
nolūkot Vērojot un vērtējot, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku); noskatīt.
atvērt Verot vaļā, padarīt lasāmu, skatāmu; atšķirt; arī izplest.
ķīķerēt Vērot, skatīties.
raidīt Vērst (skatienu) parasti uz cilvēku.
koncentrēt Vērst (skatienu) uz noteiktu objektu.
iedurt Vērst lejup (piem., skatienu); virzīt uz leju (ķermeņa daļu).
skatīties Vērst skatienu (kur, uz ko); vērot notikumu, darbību.
raudzīties Vērst skatienu, skatīties.
veltīt Vērsties pie kāda (piemēram, ar vārdiem, runu); vērsties pie kāda, paužot savu attieksmi (piemēram, ar smaidu, skatienu).
lidot Vērsties, tikt vērstam uz ko tālu (par skatienu).
nomērīt Vērtējoši (ar acīm, skatienu) apskatīt, novērtēt.
nomērot Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm); nomērīt (2).
izvērtēt Vērtējot dot detalizētu atzinumu, pārskatu (piem., par kā kvalitāti, nozīmīgumu).
ar acīm mērīt vērtējot pētījoši apskatīt.
ar skatu mērīt vērtējot pētījoši apskatīt.
ar skatienu mērīt vērtējot pētījoši apskatīt.
ar acīm mērot vērtējot pētījoši apskatīt.
ar skatu mērot vērtējot pētījoši apskatīt.
ar skatienu mērot vērtējot pētījoši apskatīt.
skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam); uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies.
atsauksme Vērtējums, domas, kritisks apskats (par ko); oficiāls (piem., darba) novērtējums.
pašvērtība Vērtība, kas piemīt (cilvēkam) pēc viņa paša izjūtas un uzskatiem.
analīze Veseluma (parādības, lietas) sadalīšana, lai noskaidrotu to īpašības un sakarību; vispusīgs, sīks apskats, sīks raksturojums.
aspekts Viedoklis, no kāda tiek aplūkotas parādības, lietas; skatījums, griezums.
skatpunkts Viedoklis, nostāja, no kāda tiek aplūkotas parādības, lietas, notikumi; skatījums; aspekts.
griezums Viedoklis, skatījums.
redzespunkts Viedoklis, uzskats, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts u. tml.
redzesviedoklis Viedoklis, uzskats.
fanu telts vieglas konstrukcijas pajumte, kas izveidota, lai kolektīvi skatītos kādas sporta spēles čempionātu televizorā un izklaidētos.
eliksīrs Viela, ar kuru metālus var pārvērst zeltā (pēc alķīmiķu uzskatiem).
uzlabotājs Viela, kas tiek pievienota pārtikas produktam ražošanas procesā, lai uzlabotu (tā) garšu, izskatu, struktūru, uzglabājamību u. tml.
kontrastviela Viela, ko izmanto, lai rentgenoloģiskajā izmeklēšanā padarītu saskatāmus noteiktus orgānus.
grims Viela, ko klāj, ziež uz sejas; šāda viela un citi līdzekļi, kurus lieto, lai pārveidotu izskatu, nomaskētu sīkas nepilnības u. tml.
tribunāls Viena no augstākajām tiesu instancēm, tiesas kolēģija, kas izskata bīstamus noziegumus.
polārais loks viena no divām paralēlēm, kas atrodas apmēram 66 grādus uz ziemeļiem un dienvidiem no ekvatora un ko uzskata par aukstās klimatiskās joslas robežu.
piesēdētājs Viena no divām personām, kas kopā ar tiesnesi piedalās krimināllietu izskatīšanā.
prātis Vienādās, tādās pašās domās, uzskatos; vienisprātis.
vienisprātis Vienādos ieskatos, uzskatos, vienprātīgi.
vienprātīgs Vienāds (par domām, uzskatiem); tāds, kurā izpaužas vienādas domas, uzskati.
solidaritāte Vienprātība, interešu, tiesību un pienākumu kopība, uzskatu vienādība, kopēja atbildība.
partneris Viens no skatuves māksliniekiem, ar kuru notiek sadarbība (izrādes, koncerta u. tml. laikā).
toksoplazmas Vienšūņu tipa parazīti, kas izskatās pēc pusmēness.
stāvvieta Vieta (skatītāju zālē, transportlīdzeklī u. tml.), kurā jāstāv kājās.
aizmugure Vieta, kas atrodas beigās, skatoties no priekšplāna.
priekša Virzienā prom no sevis (raudzīties, skatīties).
strukturālisms Virziens sociālajās un humanitārajās zinātnēs, kura pamatā ir pieņēmums, ka novērojamie objekti pastāv nevis izolēti, bet gan saistībā ar citiem objektiem – struktūrām, kas kā nozīmju ģenerētājas kultūrā un sabiedrībā uzskatāmas par pētniecības pamatobjektiem.
līnija Virziens, veids, raksturīga īpatnība (piem., darbībai, uzskatiem).
pamest Virzīt skatienu (kurp).
ieskats Vispārējs priekšstats, pārskats.
stereotips Vispārpieņemts uzskats.
revizionisms Vispārpieņemtu uzskatu vai principu pārskatīšana, pārvērtēšana.
skats Vizuāli uztveramo ārējo pazīmju kopums; izskats.
aina Vizuāli uztverams notikums, reālās īstenības parādība; skats.
kamerzāle Zāle nelielam skatītāju vai klausītāju skaitam.
amfiteātris Zāle vai tās daļa ar pakāpjveidīgi, puslokā iekārtotām skatītāju vietām.
apmaldīties Zaudēt mērķtiecību, noteiktu virzienu (par domām, skatienu).
zemu krist (kāda) acīs zaudēt savu labo slavu, reputāciju pēc kāda uzskatiem, vērtējuma.
iesīkstēt Zaudēt spēju elastīgi reaģēt uz jauniem apstākļiem, prasībām, metodēm u. tml., paliekot pie saviem (parasti novecojušiem) uzskatiem, paradumiem; palikt nemainīgam (piem., par uzskatiem, paradumiem).
sazelēt Zelējot padarīt slapju, neizskatīgu; zelējot sabojāt.
mets Zīmējums, skice, pēc kura veido, piem., skatuvisko ietērpu, lietišķās mākslas darbus.
parafrāze Zināmu tēmu, motīvu, stilu u. tml. radošs izmantojums jauna veidā (piem., daiļdarbā, skatuves mākslā).
sinhronija Zinātniski pētniecisks skatījums uz valodu kā vienotu sistēmu kādā noteiktā laikposmā.

skat citās vārdnīcās:

Tēzaurs

skat

LLVV

skat

MEV

sâkt