Paplašinātā meklēšana

Meklējam bojā.

Atrasts vārdos (9):

Atrasts vārdu savienojumos (5):

Atrasts skaidrojumos (617):

(aiz)laist bojā (pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
(aiz)laist postā (Pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
erozija Ādas vai gļotādas epitēlija bojājums.
sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par ēkām).
izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
nogrimt purvā aiziet bojā (piem., nespējot ko pārvarēt).
izdegt Aiziet bojā ugunsgrēkā.
nobeigties Aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām).
izmirt Aiziet bojā, iznīkt (par dzīvniekiem, to kopumu).
izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām).
nobeigties Aiziet bojā; zaudēt dzīvību.
izputēt no zemes virsas aiziet bojā.
izputēt no pasaules aiziet bojā.
noplūst Aizplūst projām (piem., no bojātas caurules, vada, ierīces).
vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
konservēt Ar dažādiem paņēmieniem panākt vai būt par cēloni tam, ka (kas) nebojājas, saglabājas līdzšinējā stāvoklī.
labot Ar īpašiem paņēmieniem novērst, mazināt (bojājumus vai defektus ķermenī, tā funkcijās).
smērēt papīrus ar kādu ierakstu sabojāt dokumentu.
piesmērēt Ar kādu ierakstu, uzrakstītu tekstu u. tml. (ko) sabojāt, padarīt nederīgu.
pārcirst Ar ko asu radīt (kur) caurumu, bojājumu.
izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
nopostīt Ar savu iedarbību iznīcināt, bojāt (ko).
nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību sabojāt (ko).
taranēt Ar savu transportlīdzekli ietriekties (citā transportlīdzeklī, kādā priekšmetā), sabojājot (to).
pārsist Ar sitienu pārdalīt; sitot radīt bojājumu, caurumu.
iedauzīt Ar sitienu, grūdienu iebojāt (piem., priekšmetu); radīt (bojājumu).
saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt; ar skrošu šāvienu savainot.
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt.
uzart Arot padarīt irdenu, bez apauguma u. tml.; arot, padarot irdenu, sabojāt.
mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (parasti dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
asinsizplūdums Asins uzkrāšanās (audos, orgānos), tām izplūstot no bojātiem asinsvadiem.
reģenerēt Atjaunot (piem., zaudētus vai bojātus organisma audus).
atlūzas Atlūzuši (kā) gabali; atliekas (piem., no avarējuša, bojāgājuša transportlīdzekļa).
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
nonīkt Atrodoties sliktos apstākļos, kļūt vārgam, nespēcīgam un aiziet bojā.
apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
sasisties Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), tikt sabojātam, saplēstam.
rēta Audu bojājuma vieta (parasti kokam).
ievainojums Audu bojājums, kas radies ārējās iedarbības rezultātā; brūce.
apsaldējums Audu bojājums, ko izraisa zema temperatūra.
ielāps Auduma, ādas u. tml. gabals, ar ko salāpa cauru, izdilušu vietu; materiāla (piem., koka, skārda) gabals, ar ko salabo bojāto vietu.
nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par augiem, to daļām).
nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sasalt Aukstuma iedarbībā sabojāties (par pārtikas produktiem).
nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē vai aiziet bojā.
landesvērs Baltijas vāciešu brīvprātīgo militārās vienības, kas (1918.–1920. g.) darbojās Latvijas teritorijā.
izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); beržot izbojāt.
izbraukāt Bieži vai vairākkārt braucot (pa ko), padarīt nelīdzenu, arī izdangāt, izbojāt.
bojā eja bojāeja.
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; šādā veidā vai pagriežot, pastiepjot bojāt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
nobradāt Bradājot sabojāt, iznīcināt (ko); izbradāt.
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
nobraukāt Braukājot (pa ko, pāri kam) sabojāt, iznīcināt (to).
sabružāt Bružājot padarīt neizskatīgu, sabojāt.
turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti neraugoties uz bojājumiem, nolietojuma pakāpi).
paņemt Būt par cēloni (kāda) bojāejai, nāvei.
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ar triecienu (vai triecieniem) tiek sabojāts, padarīts nelietojams.
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
sasist Būt par cēloni, ka, piem., sitiena, trieciena rezultātā (kas) tiek bojāts, arī padarīts nelietojams.
nobeigt Būt par cēloni, panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā, tiek pilnīgi sabojāts.
būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam.
nolemt Būt tādam, kam draud nāve, bojāeja, iznīcība u. tml.
plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālas vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
sarkofāgs Būvkonstrukcija (piem., no dzelzsbetona), kas pilnībā pārsedz (parasti bojātu, apkārtējiem bīstamu) celtni, ēku u. tml.
sargāt Censties uzturēt labā kārtībā, nebojātu.
sacirst Cērtot, arī durot, izkožot u. tml. sabojāt.
sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
leptospiroze Cilvēka un dzīvnieka infekcijas slimība, ko pārnēsā grauzēji un kam raksturīgi asinsvadu, nervu sistēmas, nieru un aknu bojājumi.
nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas ir gatavs, veicot uzdevumu, iet bojā; pašnāvnieks; kamikadze.
nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
pārrakstītājs Cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu.
upuris Cilvēks, kas pakļauts (kāda, kā) vardarbībai, cietis no vardarbības; cilvēks, kas gājis bojā karā, nelaimes gadījumā u. tml.
marodieris Cilvēks, kas piesavinās, laupa kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.).
ieplēst Daļēji, vietumis saplēst; plēšot radīt bojājumu.
izmuļļāt Darot (ko) nemākulīgi, neveikli, izbojāt, sabojāt.
datorvīruss Datorprogramma, kas datorā spēj vairoties un tādējādi sabojāt vai izdzēst datora cietajā diskā esošās programmas.
nodzert Daudz dzerot alkoholiskos dzērienus, pazaudēt, sabojāt.
nosmēķēt Daudz smēķējot, sabojāt (ko), nodarīt kaitējumu (organismam, veselībai).
nozīst Daudz zīžot, savainot, sabojāt.
izdauzīt Dauzot, sitot sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
izdedzināt Dedzinot izveidot, radīt (bojājumu).
samesties Deformēties (piem., savērpties, saliekties); rasties bojājumam.
izdegt Degot (kam) rasties, izveidoties (bojājumam).
nodegt Degot aiziet bojā, tikt iznīcinātam.
pārvērsties pelnos Degot aiziet bojā.
sadegt pelnos Degot aiziet bojā.
sadegt Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; aiziet bojā, tikt iznīcinātam uguns iedarbībā.
izdedzināt Degot sabojāt, iznīcināt (par uguni).
pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bojā un kad notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem.
pastarā diena diena, kad pasaule ies bojā un notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem; pastardiena.
pārdilt Dilstot kļūt cauram, bojātam; dilstot pārdalīties.
traģēdija Dramatiska luga, kurā attēloti asi konflikti, lieli pārdzīvojumi, ciešanas, bieži – varoņa bojāeja; attiecīgais drāmas žanrs.
nodrupt Drūpot iegūt bojājumus, robus, samazināties apmēros.
izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
pārdurt Durot radīt (kam) caurumu; būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums.
sadurt Durot radīt caurumus; durot sabojāt.
sadurstīt Durstot radīt caurumus; durstot sabojāt.
caurums Dziļa brūce, bojājums (kādā ķermeņa daļā).
kaitēklis Dzīvnieks (parasti augēdājs kukainis), kas bojā augu.
maitēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
listerioze Dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un iekšējo orgānu bojājumi.
grauzt Ēdot urbties (kur iekšā) un bojāt (to); šādi urbjoties, veidot (kur caurumu, robu).
elektrotrauma Elektriskās strāvas (arī zibens) radīts organisma bojājums.
kretīnisms Fiziska vai garīga atpalicība iedzimta vairogdziedzera bojājuma dēļ.
nosmakt Gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā (par augiem, to daļām).
noslāpt Gaisa, skābekļa trūkuma dēļ slāpstot aiziet bojā; nosmakt.
smadzeņu satricinājums galvas smadzeņu bojājums, kas rodas pēc galvas sasituma.
noplūde Gāzes, elektriskās strāvas aizplūde projām (no bojātas caurules, vada, ierīces).
vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne; šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi.
iegrauzt Graužot iebojāt.
nograuzt Graužot nodalīt nost; graužot sabojāt (kā virsmu).
sagrauzt Graužot sabojāt (parasti pilnīgi); izmantojot barībai, izalot, sacaurumot.
celiakija Gremošanas trakta slimība, kas bojā tievo zarnu, kavē uzturvielu uzsūkšanos un kam raksturīga glutēna nepanesība.
iegriezt Griežot radīt (kur) ievainojumu, bojājumu.
sagraizīt Griežot, graizot sabojāt (parasti viscaur, pilnīgi).
sagriezt Griežot, saskaroties ar ko asu, savainot; griežot, saskaroties ar ko asu, sabojāt.
nogrimt Grimstot nonākt (līdz ūdenstilpes dibenam, pamatnei); pilnīgi iegrimt (kur) un aiziet bojā.
lauzt Gūstot traumu, bojāt (kaulu) tā, ka (tas) salūst.
čūlas slimība hroniska slimība, kam raksturīgi kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas sieniņu bojājumi.
izsust Iegūt bojājumu, iekaisumu (pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) – parasti par ķermeņa daļām.
iestāvēties Iesākt bojāties (par uzglabātiem produktiem).
ieplīst Iesākt plīst, rasties plaisai, bojājumam; vietumis pārplīst.
glābiņš Iespēja paglābties (no nelaimes, bojāejas); patvērums.
saspert Iesperot sašķelt, sabojāt (parasti pilnīgi) – par zibeni.
ņemt (nelabu) galu iet (aiziet) bojā, parasti traģiski.
avarēt Iet bojā (par transporta līdzekli); ciest avārijā.
samaksāt ar (savu) galvu iet bojā (savas rīcības dēļ).
samaksāt ar (savu) dzīvību iet bojā (savas rīcības dēļ).
grūt Iet bojā, beigt pastāvēt.
zaudēt galvu Iet bojā, krist kaujā.
atrast galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
dabūt galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
uzglabāt Ilgāku (arī noteiktu) laiku glabāt (tā, ka, piemēram, nebojājas, nezaudē kvalitāti).
izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piem., labību) – par ūdeni, sniegu.
izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, sabojāt (piem., dīvānu), radot (tajā) padziļinājumus, bedres u. tml.
izsēdēt Ilgāku laiku sēžot (uz kā), sabojāt, nolietot.
izsēdēt Ilgāku laiku, daudz sēžot, izbojāt (apģērbu, tā daļu).
nopīpēt Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (ko).
apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
sanācija Ilgstošākā laikā radušos bojājumu novēršana ēkās, komunikācijās u. tml. ar īpašām metodēm.
nīkt Ilgstoši atrodoties sliktos apstākļos, pamazām iet bojā.
kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko).
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt.
izkliegt Ilgstoši kliedzot vai skaļi un daudz dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (balss aparātu).
toksīni Indīgas vielas, kas, nonākot cilvēka vai dzīvnieka organismā, rada audu bojājumus.
lepra Infekcijas slimība, kam raksturīga ādas, gļotādas un nervu bojājumi; spitālība.
leišmanioze Infekcijas slimība, ko pārnēsā moskīti un kas izraisa ādas un iekšējo orgānu bojājumus.
kailā ēde infekcioza ādas slimība, kurai raksturīgi bojājumi galvas matainajā daļā.
trihofītija Infekcioza cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa mikroskopiskas patogēnās sēnes un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, nagu deformācija, apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā; cirpējēde.
ebola Īpaši bīstama infekcioza saslimšana, ko izraisa Ebolas vīruss un kas rada aknu un nieru bojājumus, kā arī ārējo un iekšējo asiņošanu; Ebolas slimība.
izcūkot Izbojāt, sabojāt.
izķēzīt Izbojāt, sabojāt.
salaist šreijā izbojāt.
izmaitāt Izbojāt.
sadangāt Izdangāt, parasti stipri; ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi.
sasmērēt Izdarot ko nosodāmu, morāles normām neatbilstošu u. tml., sabojāt.
izpostīt Izjaukt; aizlaist bojā.
izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot vēlamo rezultātu; sabojāt.
saēst Izmantojot barībai, izalojot, sabojāt; sagrauzt (2).
izēst Izmantojot barībai, izveidojot alas, sabojāt (no iekšpuses) – par kukaiņiem.
beigts Iznīcis, gājis bojā (par augiem).
izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piem., nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laika posmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts, iznīcināts.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
stiprība Izturība (piem., pret slodzi, bojājumiem) – cilvēka orgāniem, ķermeņa daļām.
savagot Izveidot, radīt (piem., priekšmetā, virsmā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
Ikars Jauneklis sengrieķu mitoloģijā, kas ar vaska spārniem lidoja pār jūru, taču aizgāja bojā, jo pielidoja pārāk tuvu Saulei.
rētaudi Jauni audi, kas izveidojušies audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
rēta Jaunu audu veidojums, kas rodas bojājuma vietā, sadzīstot brūcei; arī brūce.
mantāgs Kādas teritorijas vasaļu sanāksme, kas nodarbojās galvenokārt ar tiesas spriešanu (14.–16. gs.).
paglabāt Kādu laiku glabāt (piem., lai nepazūd, nesabojājas); noglabāt, paslēpt (kur).
trauma Kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultāts, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
nokapāt Kapājot (3) sabojāt, iznīcināt (ko) – par krusu.
izkapāt Kapājot (piem., ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
apkapāt Kapājot, cērtot iebojāt.
kartupeļu lakstu puve kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tiem brūngani pelēkus plankumus.
izkašņāt Kašņājot izjaukt; kašņājot izbojāt, izraut.
vaļējs lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti.
saplīst Kļūt cauram, arī sabojāties, pārstāt funkcionēt (parasti par apģērbu, tā daļām).
nokalst Kļūt sausam un iznīkt, aiziet bojā.
dzīt Kļūt veselam, veidojoties jauniem audiem bojāto vietā; saaugt (par brūci).
saknābāt Knābājot sabojāt.
pārknābt Knābjot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
saknābt Knābjot sabojāt, parasti pilnīgi.
urēmiskā koma koma, ko izraisa nieru bojājums.
pārkost Kožot ievainot (ko); radīt bojājumu.
tifons Kuģa signālierīce ar spēcīgu skaņu; šāda signālierīce, piem., bojās, kas skan miglas laikā.
saldētājkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorkuģis.
kuņģa jēlums kuņģa sienas bojājums; kuņģa čūla.
sakust Kūstot deformēties, sabojāties.
saķēpāt Ķēpājot (ko virsū), padarīt netīru, sabojāt (ko).
izēst Ķīmiskā procesā radīt caurumus, robus, sabojāt (priekšmetu) – par rūsu, kodīgām vielām.
patina Ķīmiska viela, ar ko (piem., dekoratīvos nolūkos vai aizsargājot no bojāšanās) pārklāj izstrādājumu.
ēst Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties bojāt, arī iznīcināt.
melnie graudi labības slimība; šīs slimības bojātie graudi.
salabot Labojot novērst (defektu, bojājumu u. tml.), parasti pilnīgi.
izlabot Labojot novērst (defektus, bojājumus u. tml.).
sadēdēt Laika gaitā kļūt nestipram, sabojāties.
tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piem., pa spraugām, bojātu vietu).
pielāpīt Lāpot (apģērbu, zeķes u. tml.) novērst (tajā) nelielus bojājumus.
salauzt Laužot kaulu, sabojāt, sakropļot (ķermeņa daļu).
nolauzt Laužot padarīt nederīgu, sabojāt (ko).
salauzt Laužot sabojāt, parasti pilnīgi.
krampji Lēkmjveidīga muskuļu savilkšanās, saraušanās, ko izraisa, piem., nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
saliekt Liecot sabojāt, parasti pilnīgi.
traģēdija Liela nelaime, postošs notikums, kurā bieži ir cietušie, bojāgājušie.
urbējs Liels naktstauriņš, kura kāpuri grauž ejas bojātu koku stumbros, lakstaugu stublājos, augu saknēs.
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.).
cirpējēde Lipīga ādas sēnīšu slimība, kam raksturīga apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā.
salocīt Lokot sabojāt, parasti pilnīgi; saliekt (2).
izsaldēt Ļaut, arī panākt, ka izsalst, aiziet bojā (parasti daudzi vai visi).
beigt Ļoti bojāt.
sabeigt Ļoti sabojāt, padarīt slimu.
tiesas māja māja, kurā darbojās tiesa (parasti pagastā).
asinsizliešana Masveida nogalināšana; bruņota sadursme, kurā iet bojā daudz cilvēku.
iebojāt Mazliet, arī vietām sabojāt.
iebojāties Mazliet, arī vietām sākt bojāties.
piekrāsot Mazliet, vietumis krāsojot panākt, ka (kas) ir vienādā krāsā, nav redzami bojājumi.
neiroķirurģija Medicīnas nozare, kas izstrādā nervu bojājumu diagnostikas un to ķirurģiskās ārstēšanas metodes.
reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, arī savainot.
sagrauzt Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt; saēst (3).
nomērdēt Mērdējot (badā), panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā.
sanitārā cirte meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto un citādi bojāto koku izciršana mežaudzē.
samīdīt Mīdot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt, nonāvēt.
nomīdīt Mīdot vai mīdoties piekļaut zemei (augus) un sabojāt, iznīcināt (ko).
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai daļēji iznīcināt (augus vai vietu, kur aug šie augi).
nomīdīt Mīdot, daudz staigājot, novalkāt, sabojāt (ko).
pūt Mikroorganismu iedarbībā bojāties, kļūt mīkstam, sadalīties.
OBHSS Milicijas nodaļa (bijušajā PSRS), kas nodarbojās ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu.
izmīt Minot, staigājot izbojāt vai iznīcināt; izmīdīt.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai daļēji iznīcināt (augus vai vietu, kur aug šie augi).
nomīņāt Mīņājot, mīņājoties (pa ko), piekļaut (augus) zemei un sabojāt vai iznīcināt (tos).
sprēgāt Mitruma, temperatūras maiņu u. tml. iedarbībā rasties sīkām plaisām, bojājumiem (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.); plaisāt.
samocīties Mokoties, smagi pūloties, kļūt slimam, sabojāt veselību.
gals Nāve, bojāeja; arī stāvoklis, kad (kas) ir beidzies.
palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, netikt iznīcinātam.
izvilkt dzīvību neaiziet bojā, pārvarot smagus apstākļus, slimības.
sadumpoties Nedarboties pareizi, sabojāties.
palauzt Nedaudz atlauzt; laužot mazliet sabojāt.
ugunsgrēks Nekontrolējama degšana, kas saistīta ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai; attiecīgā uguns.
gandēt Nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt, arī bojāt.
tīklkode Neliels tauriņš, kura kāpuri dzīvo tīklojumos uz augiem un bojā tos.
izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā.
saķēzīt Nemākulīgi rīkojoties, sabojāt; arī saķēpāt.
nojukt Nenotikt, nerealizēties vai tikt sabojātam (par norisi, pasākumu u. tml.).
izjukt Nenotikt, nerealizēties vai tikt sabojātam (par norisi, pasākumu).
samuļļāt Neprasmīgi rīkojoties (ar ko), sabojāt, arī padarīt neskaidru.
samocīt Neprasmīgi, nemākulīgi rīkojoties (ar priekšmetu), iebojāt, sabojāt (to).
sabrukt Nespēt pastāvēt, aiziet bojā.
sagrūt Nespēt pastāvēt, aiziet bojā.
sadauzīt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, pakļaujot triecienam, sabojāt, padarīt nelietojamu.
lauzt Nevērīgi lietojot, bojāt, padarīt nederīgu.
driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, bojāt (piem., apģērbu); plēst (ko) driskās.
bradāt Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt (ko).
saplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) saplīst, sabojājas; būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, sabojāts.
uzraut Neviļus pieļaut, ka (kas) tiek bojāts ar ko asu.
uzplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) uzplīst, tiek bojāts (piemēram, saskarē ar ko asu); šādi pieļaut, ka rodas (bojājums).
iznīkt Nīkstot aiziet bojā.
nonīkt Nīkstot kļūt vārgam, neattīstīties un aiziet bojā (par augiem, to daļām).
slīkt No pārmērīga mitruma, slapjuma u. tml. iet bojā (par augiem).
apskādēt Nodarīt kaitējumu; sabojāt.
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (piem., bojājot, iznīcinot).
sagrabējis Nolietojies; sabojājies.
sačabēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, nedrošam.
sēt nāvi (un iznīcību) nonāvēt daudzus, būt par cēloni daudzu nāvei, bojāejai.
uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, sakropļots, iznīcis; norāda uz stāvokli, kad (cilvēks, dzīvnieks) ir zaudējis dzīvību.
sa- Norāda, ka (kas) tiek (parasti pilnīgi) sabojāts vai iznīcināts.
aiz- Norāda, ka darbība tiek veikta nepilnīgi, daļēji vai tās rezultātā rodas (daļējs) bojājums.
ie- Norāda, ka darbība tiek veikta nepilnīgi, daļēji vai tās rezultātā rodas (daļējs) bojājums.
laukā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī nolietojas, bojājas.
iz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek iznīcināts, likvidēts, sabojāts.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, arī ievainots.
pār- Norāda, ka darbības rezultātā rodas caurums, bojājums, ievainojums.
ieēst Norīt ar barību (ko neēdamu); apēst (ko) bojātu, kaitīgu.
sabrukums Normālas (kā) struktūras bojāeja.
nomaskēt Noslēpt (defektus, bojājumus u. tml.).
fiksēt Nostiprināt (piem., bojātus locekļus, to daļas) noteiktā stāvoklī.
diagnosticēt Noteikt, konstatēt (piem., bojājumu).
nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, kas saistīts, piem., ar smagu slimību vai bojāeju.
nelaimes gadījums notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai sakropļojumu, smagu ievainojumu.
apsist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt (augus) – par krusu.
laika zobs novecošanās cēloņu kopums, ilgstoši nelabvēlīgi apstākļi, kas veicina (kā) bojāšanos, sabrukšanu u. tml.
sanēt Novērst ilgstošākā laikā radušos bojājumus ēkās, komunikācijās u. tml. ar īpašām metodēm.
remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām.
labot Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas) kļūst derīgs izmantošanai; novērst (bojājumu, defektu, trūkumus u. tml.).
deformācija Novirze no normālās formas; bojājums (organismā, tā daļā).
trūdi Organisko vielu dalīšanās, sairšanas produkti, kas radušies trūdot, parasti bojā gājušiem, organismiem.
savainojums Organisma audu (parasti stiprs) bojājums, kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
pamaitāt Pabojāt.
savandīt Padarīt (piem., zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt (parasti pilnīgi).
aptumšot Padarīt drūmu; sabojāt.
samaitāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu); ļoti pasliktināt (veselību); sabojāt (2).
sagandēt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
samaitāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
samaitāt Padarīt sliktu, negatīvi vērtējamu; sabojāt (4).
nosaldēt Pakļaujot (ķermeņa daļas) aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (tajā) rodas audu bojājumi.
nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, savainot, sabojāt.
bendēt Pakļaut apstākļiem, kas bojā (ko), sagādā sāpes, ciešanas.
ragaste Paliels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītei ķermeņa lejasdaļā ir raksturīgs garš, spēcīgs, pārragojies dējeklis, ar kura palīdzību tā bojāta vai satrupējuša koka stumbrā izveido eju, kurā dēj olas.
izdzīvot Palikt dzīvam, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
brukt Pamazām iet bojā, nonākt avārijas stāvoklī.
mumificēt Panākt, būt par cēloni, ka (audi) sažūst, samazinās apjomā un nebojājas.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā.
pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nonāk galēji sliktā stāvoklī, aiziet bojā, zudībā.
nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā, nomirst.
nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iet bojā, zūd, vairs nepastāv; nīdēt.
nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iznīkst, aiziet bojā.
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nebojājas, nezaudē vēlamās īpašības.
izpostīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairs nepastāv, tiek iznīcināts, aiziet bojā.
iznīdēt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst.
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā; nonāvēt.
jaukt Panākt, būt par cēloni, ka kas vairs nepastāv vai tiek sabojāts.
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piem., celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
saglābt Panākt, ka (kas) neaiziet bojā pilnīgi, nekļūst pilnīgi nelietojams.
nīdēt Panākt, ka (parasti kas nevēlams) iet bojā, iznīkst.
izmērdēt Panākt, ka ļoti novājē, ļoti izsalkst, arī aiziet bojā (barības trūkuma dēļ).
glābt Panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības).
izjaukt Panākt, ka nenotiek vai sabojāt (kādu norisi, pasākumu).
laist dibenā Panākt, ka nīkst, iet bojā (piem., kāds pasākums, iecere).
pārdzert Pārāk daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), izraisīt bīstamas sekas, sabojāt (ko).
pārkairināt Pārāk spēcīgi kairinot, izraisīt (kā) bojājumu, darbības traucējumus.
pustula Parazītisko sēņu sporu kopa uz bojātajiem augiem.
nosvilt Pārkarstot sabojāties; sadegt (par ierīcēm).
sarūsēt Pārklāties (parasti pilnīgi) ar rūsu; rūsējot sabojāties.
pārgriezt Pārlieku griežot (ko), pārsniegt izturības robežu un (to) sabojāt.
iekonservēt Pārtraukt (ko) ekspluatēt, būvēt u. tml., pasargājot (to) no bojāšanās.
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās; pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
paglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā.
izglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; panākt, ka neaiziet bojā.
izglābties Pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
paglābties Pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
maitāties Pasliktināties, bojāties.
noturēties virs ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā.
noturēties uz ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā.
turēties virs ūdens Pastāvēt; arī neiet bojā.
turēties uz ūdens Pastāvēt; arī neiet bojā.
ēde Patoloģisks ādas bojājums, kam raksturīgs apsārtums, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās u. tml.; arī ekzēma.
avārija Pēkšņa (transportlīdzekļa vai iekārtas) sabojāšanās (tās) darbības laikā; nelaimes gadījums.
katastrofa Pēkšņa, liela (piem., dabas parādību) izraisīta nelaime ar postošām, traģiskām sekām; smaga avārija, kurā iet bojā (daudzi) cilvēki.
sapelēt Pelējot sabojāties.
hakeris Persona, kas atšifrē datoru drošības sistēmas, nelegāli ielaužas citu datnēs, lai iegūtu, piem., finanšu datus, sabojātu datorus ar vīrusu.
plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
sadeldēt Pieļaut, būt par cēloni, ka sadilst (1), sabojājas.
marodēt Piesavināties, laupīt kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
plosīties Plaši izplatoties, būt par cēloni postam, (kā) bojāejai (piem., par uguni, slimībām).
paplēst Plēšot mazliet sabojāt, iznīcināt (ko).
saplēst Plēšot sadalīt, sasmalcināt; plēšot sabojāt, arī iznīcināt.
pārplīst Plīstot (kam), rasties caurumam, bojājumam.
pārplīst Plīstot (kam), rasties ievainojumam, bojājumam.
saplīst Plīstot sadalīties vairākās daļās; plīstot tikt sabojātam, iznīcinātam.
saplucināt Plucinot sabojāt, iznīcināt (ko).
sapostīt Postot daļēji sabojāt, iznīcināt.
vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piem., nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu.
vīruss Programma, kas patvaļīgi pievienojas citām datora programmām un to darba laikā veic dažādas nevēlamas darbības, piem., bojā datnes, dzēš vai piesārņo atmiņu u. c. veidā traucē datora darbību; datorvīruss.
ļaunprogrammatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piem., traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunatūra.
ļaunatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piem., traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunprogrammatūra.
progresējošā paralīze psihiska slimība, kas saistīta ar sifilisa izraisītiem galvas smadzeņu, galvenokārt to garozas, bojājumiem.
kompensācija Psihiska vai psihofizioloģiska procesa daļēja atjaunošanās, bojājuma mazināšanās, izveidojoties pretējos virzības impulsiem vai reakcijām.
nopūt Pūstot pilnīgi sabojāties, sairt vai atdalīties nost.
izpūt Pūstot sabojāties (parasti no iekšpuses); pūstot kam, sabojāties (par vidu, iekšpusi).
sapūt Pūstot sabojāties (parasti pilnīgi).
pārplēst Radīt (kam) caurumu, bojājumu.
ievainot Radīt audu bojājumu ārējas iedarbības rezultātā.
uzbrukt Radīt bojājumus (augiem) – piemēram, par kaitēkļiem.
savainot Radīt šādu bojājumu (augiem, augu daļām).
ievainot Radīt šādu bojājumu (augiem).
traumēt Radīt traumu, bojājumu (audos, orgānos).
sacaurumot Radot (kam) caurumus, sabojāt (to).
ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku, dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, sabojāt.
izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
sapluinīt Raustot, purinot, pluinot saplēst, sabojāt.
bojājums Rezultāts --> bojāt; bojātā vieta.
glābt Rīkoties tā, lai novērstu (kāda) bojāeju; sargāt (kādu) no bojāejas.
sarūgt Rūgšanas procesā iegūt vēlamās īpašības; rūgstot sabojāties.
sabendēt Sabeigt (2); sabojāt.
sačakarēt Sabojāt (ko, parasti darbojoties, rīkojoties ar to).
sajāt Sabojāt (ko).
salauzt Sabojāt (piem., nevērīgi, neuzmanīgi lietojot).
sačammāt Sabojāt, izbojāt, padarīt nebaudāmu.
sacūkot Sabojāt, izbojāt.
saniekot Sabojāt, izlietot nelietderīgi; izniekot.
iznerrot Sabojāt, izniekot.
sagandēt Sabojāt, padarīt slimu.
sagraut Sabojāt, parasti neatgriezeniski.
piebeigt Sabojāt, sabeigt.
sadedzināt Sabojāt, savainot (ar ko karstu).
izbojāt Sabojāt.
izķēpāt Sabojāt.
izkropļot Sabojāt.
sadirst Sabojāt.
sadraņķēt Sabojāt.
sadrāzt Sabojāt.
sanerrot Sabojāt.
saplīst Sabojāties (parasti par mehānismiem, ierīcēm).
sasmakt Sabojāties tā, ka sāk (parasti ļoti nepatīkami) ost, piem., par pārtikas produktiem.
saniķoties Sabojāties, arī sākt darboties, funkcionēt ar traucējumiem.
sadegt Sabojāties, kļūt nelietojamam (par elektroierīcēm, kurām ir tinumi, sildoši elementi u. tml.).
saputēt Sabojāties, kļūt nelietojamam.
atņirgties Sabojāties, salūzt, saplīst.
nojūgties Sabojāties, salūzt.
nobeigties Sabojāties, vairs nedarboties (par mehānismiem, ierīcēm u. tml.).
saiet sviestā Sabojāties.
saiet dēlī Sabojāties.
saiet tūtā Sabojāties.
saiet tūtē Sabojāties.
noplīst Sabojāties.
salūzt Sabojāties.
uzdurt Sadurt (ko bojājot, ievainojot).
iekonservēt Sagatavot uzglabāšanai, pasargājot no bojāšanās.
sāpes Sajūta, ko rada pārāk spēcīgu kairinātāju vai audu bojājuma izraisīto norišu kopums.
mūk kā žurka no grimstoša kuģa saka par kādu, kas pamet, atstāj ko bojā ejai nolemtu.
atsist apetīti saka par rīcību, kas sabojā apetīti.
mati kā salmu guba saka par sabojātiem, "nesavācamiem" matiem.
nepaliek ne smakas saka par to, kā nav, kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
nav ne smakas saka par to, kā nav, kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
krīt kā mušas saka, ja īsā laikā, piem., epidēmijā, iet bojā daudzi cilvēki vai dzīvnieki.
izsalt Salā aiziet bojā, iznīkt.
apsalt Salā iet bojā, iznīkt (par daudziem vai visiem); nosalt.
apsalt Salā tikt mazliet bojātam (no virspuses, visapkārt).
sabeigt Salaužot, saplēšot, nevīžīgi lietojot u. tml., padarīt nelietojamu; sabojāt.
iradiācija Sāpju izplatīšanās organismā ārpus tieši bojātās vai slimības skartās vietas.
saplosīt Saplēst, saraut gabalos (ko); plosot sabojāt, iznīcināt (ko).
nojukt Saplīst, sabojāties, pārstāt darboties vai darboties ar traucējumiem.
nobrāzt Saskaroties ar ko asu, cietu, radīt (priekšmetam) virsmas bojājumu.
pasaudzēt Saudzējot panākt, ka (kas) netiek bojāts, saglabājas.
pašsaglabāšanās Savas dzīvības saglabāšana, sevis pasargāšana no bojā ejas.
sirēna Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne (pa pusei putns, pa pusei sieviete), kas ar savām dziesmām apbūrusi jūrniekus un ievilinājusi bīstamās vietās, kur tie gājuši bojā.
iegūtais sifiliss sifiliss, ar ko inficējas dzimumceļā caur bojātu ādu vai gļotādu.
kode Sīks tauriņš, pelēcīgā krāsā, kura kāpuri, izgraužot ejas, sabojā vilnas drēbes, graudus u. tml.
izkust Siltuma iedarbībā deformēties, sabojāties (parasti par priekšmetiem).
sirdskaite Sirds vārstuļu vai atveru organisks bojājums.
apdrošināšana Sistēma, kas dod iespēju saņemt materiālu kompensāciju (piem., īpašuma zaudēšanas vai bojājuma gadījumā), iepriekš izdarot attiecīgas iemaksas.
izsist Sitot, ar sitienu ievainot, sabojāt (piem., ķermeņa daļu).
sasist Sitot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties (parasti pilnīgi) sabojāt, padarīt nelietojamu; negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek (parasti pilnīgi) sabojāts, padarīts nelietojams.
atdauzīt Sitot, dauzot (pa ko, ar ko), pamazām nolietot, sabojāt.
kauties Sitot, sperot, durot u. tml. cīnīties, nodarīt otram sāpes, miesas bojājumus; sist vienam otru.
saskābt Skābstot sabojāties (parasti pilnīgi).
uzsist Skarot (priekšmeta daļu) ar triecienu, radīt (tam bojājumu).
iespert Skarot izraisīt degšanu, radīt bojājumu – par zibeni.
jaunie naturālisti skolēni (padomju iekārtā), kas ārpusklases darbā nodarbojās ar dabas pētīšanu, lauksaimniecību, dārzkopību u. tml.
saskrambāt Skrambājot radīt (vairākas, arī daudzas) rievas, švīkas (kā) virsmā; skrambājot sabojāt (ko).
noskrambāt Skrambājot sabojāt.
apskrambāt Skrambājot savainot; skrambājot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
saskrāpēt Skrāpējot radīt rievas, švīkas, līnijas (kā) virsmā; skrāpējot sabojāt (ko).
apskrāpēt Skrāpējot savainot; skrāpējot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
rozenkreicieši Slepenas biedrības locekļi (17., 18. gs.), kas nodarbojās ar misticisma studijām; šādas biedrības pārstāvji mūsdienās.
uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot (to); slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam.
noslīkt Slīkstot aiziet bojā (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
parkinsonisms Slimība, ko izraisa galvas smadzeņu bojājums un kuras raksturīgākais simptoms ir locekļu un galvas trīce.
botulisms Slimība, ko izraisa saindēšanās ar pārtikas produktiem, piem., bojātiem konserviem, desām, šķiņķi, sviestu, kuri satur attiecīgu mikroorganismu toksīnus.
autoimūns Slimība, saslimšana, kas rodas no patoloģiskas imūnsistēmas reakcijas uz pašā organismā sastopamajām vielām, audiem un noved pie ķermeņa audu bojājuma un iekaisuma.
patopsiholoģija Slimības vai smadzeņu bojājumu izraisīto psiholoģisko traucējumu pētīšana.
nervu slimības slimības, kas saistītas ar nervu, smadzeņu, kā arī ar to apvalku un asinsvadu bojājumu.
kolagenozes Slimības, kuru pamatā ir organisma saistaudu sistēmas bojājumi, piem., sarkanā vilkēde, sklerodermija, reimatisms.
iekaisums Slimīgs process organisma bojājuma vai infekcijas vietā, kam raksturīgs apsārtums, uztūkums, sāpīgums un funkciju traucējumi.
bērnu cerebrālā trieka smadzeņu bojājuma sekas ar dažādu klīnisku izpausmju kopumu.
drupināt Smalcināt drupatās, nelielās daļās; noārdīt, radīt (kur bojājumu).
nosmakt Smokot aiziet bojā (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
samuļļāt Spaidot, jaucot, neprasmīgi novietojot u. tml., sabojāt.
izspārdīt Spārdot radīt, izveidot (kur, piem., bedri); spārdot sabojāt (ko).
saspārdīt Spārdot sabojāt.
konservēt Speciāli apstrādājot vai radot speciālus uzglabāšanas apstākļus, pasargāt no bojāšanās.
izdedzināt Spēcīgi karsējot, ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus); ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi (par sauli).
saspert Sperot, ar spērienu sabojāt.
saspiest Spiežot sabojāt.
saspiesties Spiežot tikt sabojātam.
iespiest Spiežot, ar spiedienu radīt bojājumu.
slaloms Sporta veids – braukšana pa ūdenstrasi, kas iezīmēta ar peldošām bojām.
uzsprāgt Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā tikt bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
pārsprāgt Sprāgstot, plīstot, rasties bojājumam un sadalīties, izjukt.
saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt; spridzinot sabojāt (parasti pilnīgi), arī iznīcināt (1).
nostaigāt Staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt (ko).
izbradāt Staigājot (pāri vai cauri) nomīdīt, sabojāt; bradājot izmīdīt, izbojāt.
brāķis Standartam neatbilstošs, ar defektiem, bojājumiem.
apdriskāt Stipri apvalkāt (apģērbu, apavus); lietojot sabojāt.
beigts Stipri bojāts, nederīgs (par priekšmetiem).
sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, kļūt nelietojamam.
uzbrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
uztriekties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piem., satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
sist Strauji, spēcīgi virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (piem., cilvēku, dzīvnieku), radot sāpes, ievainojumu vai bojāeju.
uzstumt Stumjot uzvirzīt virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
uzstumties Stumjoties, pārvietojoties uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
sasust Sūtot sabojāties.
rūgt Šādā veidā iegūt nevēlamas īpašības, bojāties.
ķēpāt Šādā veidā padarīt netīru, bojāt (ko).
noskrāpēt Šādā veidā sabojāt (ko).
ievainojums Šāds audu bojājums (augiem).
sašaudīt Šaudot sabojāt.
torpedēt Šaujot ar torpēdu, iznīcināt, sabojāt.
pāršaut Šaujot radīt caurumu un sabojāt (ko).
sašaut Šaujot sabojāt (parasti pilnīgi).
fagocīti Šūnas, kas spēj iznīcināt organismā iekļuvušās svešās vielas (piem., mikroorganismus, bojā gājušo šūnu atliekas).
pušu Tā, ka ir pārplīsis, saplīsis; tā, ka ir radies caurums, bojājums.
dekompensēts Tāds (orgānu vai tā daļu) bojājums, funkciju traucējums, ko organisms nespēj kompensēt.
rētains Tāds, kam ir audu bojājums vai bojājumi (par koku).
kropls Tāds, kam ir defekts, bojājums (par priekšmetu).
caurs Tāds, kam ir lieli bojājumi, spraugas.
kroplīgs Tāds, kam ir nevēlamas novirzes no normālās formas, uzbūves; tāds, kam ir defekti, bojājumi; kropls.
jēls Tāds, kam ir stipri, līdz asinīm bojāta ādas virskārta (par ķermeņa daļām).
gluds Tāds, kam nav grumbu, bojājumu, rētu, arī tāds, kam nav apmatojuma.
uzpūst Tāds, kas ir deformējies produkta bojāšanās rezultātā.
pusdzīvs Tāds, kas ir ļoti bojāts, cietis (par augiem).
nelaimīgs Tāds, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; tāds, kas ir traģiski gājis bojā.
mirstīgs Tāds, kas ir pakļauts bojāejai, nāvei.
vainīgs Tāds, kas ir par cēloni sarežģījumiem, kam nevēlamam; tāds, kam ir bojājums.
nesalaužams Tāds, kas ir tik izturīgs, ka to ir grūti vai neiespējami salauzt, sabojāt.
postošs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (uz ko); postīgs (1).
postīgs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (uz ko); postošs (1).
liktenīgs Tāds, kas izraisa (kāda, kā) bojāeju; tāds, kas ir saistīts ar (kāda, kā) bojāeju.
kaitīgs Tāds, kas izraisa ko nevēlamu, ko bojā, iznīcina u. tml.
vaļējs Tāds, kas izraisa ķermeņa virsas audu bojājumu (par traumu, parasti par lūzumu).
vesels Tāds, kas nav bojāts (par augiem, to daļām).
vesels Tāds, kas nav dalīts, dalījies atsevišķās daļās, gabalos; arī tāds, kas pastāv, ir saglabājies neskarts, nebojāts.
neizturīgs Tāds, kas nelabvēlīgu apstākļu ietekmē ātri zaudē savas īpašības vai aiziet bojā.
vārīgs Tāds, kas nelielā (kā) iedarbībā bojājas; arī trausls (1).
padomju Tāds, kas pastāvēja, norisinājās, darbojās u. tml. bijušajā Padomju Savienībā.
kraupjains Tāds, kas slimo ar kraupi – par augiem, to daļām; tāds, kur ir kraupja bojājumi.
neizturīgs Tāds, kas viegli deformējas, ātri salūzt, saplīst, sabojājas vai nolietojas.
aukstumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā (samērā) zema temperatūra.
karstumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā augsta temperatūra.
mitrumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā mitrums.
ugunsizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra, uguns.
termoizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra; siltumizturīgs.
siltumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra.
salcietīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā zema temperatūra (par augiem).
sārmizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā sārms.
ūdensdrošs Tāds, ko neietekmē, nebojā ūdens; ūdensizturīgs.
ūdensizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā ūdens.
salizturīgs Tāds, ko nevēlami neietekmē, nebojā (samērā) zema temperatūra.
neuzņēmīgs Tāds, kuru (kas) neietekmē, nebojā.
skābjizturīgs Tāds, uz ko skābes neiedarbojas nevēlami, tāds, ko skābes nebojā.
paliekas Tas, kas ir palicis pāri, saglabājies (pēc kā bojāejas, iznīcināšanas u. tml.); atliekas.
atliekas Tas, kas palicis pāri pēc (kā) bojāejas.
satecēt Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt (parasti viscaur) slapjam, arī tikt sabojātam (parasti pilnīgi).
stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties (kur) uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
plīst Tiekot daudz lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, arī tikt bojātam.
saliekties Tiekot liektam, sabojāties, parasti pilnīgi.
salocīties Tiekot locītam, sabojāties, parasti pilnīgi.
sadegt Tiekot pārmērīgi ceptam, sākt pārogļoties, sabojāties, kļūt nelietojamam.
pagasta tiesa tiesa, kas darbojās pie pagastvaldes.
ciest Tikt bojātam, iznīcinātam.
izkūpēt Tikt izšķērdētam, aiziet bojā (parasti par materiālām vērtībām).
krist par upuri Tikt nonāvētam, iet bojā.
cūkot Tīšuprāt kaitēt (kādam); tīšuprāt bojāt.
saldētājtraleris Traleris ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratortraleris.
palikt uz ceļa transportlīdzekļa bojājuma dēļ nespēt turpināt ceļu.
politrauma Trauma ar ķermeņa daļu, orgānu bojājumiem vairākās vietās.
sarāvums Trauma, kuras rezultātā tiek bojāts (kāds ķermeņa orgāns, ķermeņa daļa).
sadauzīties Trieciena (vai triecienu) rezultātā (piem., atsitoties pret ko) sabojāties, kļūt nelietojamam.
sasist Triecoties (pret augiem), sabojāt, salauzīt (tos), parasti pilnīgi (par nokrišņiem).
izkapāt Triecoties (pret ko), izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (par ko krītošu, lidojošu).
sakapāt Triecoties (pret ko), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to) – piem., par krusu, lietu.
satrūdēt Trūdot sadalīties, sairt; trūdot sabojāties (parasti pilnīgi).
defekts Trūkums, bojājums (priekšmetā).
vaina Trūkums, neatbilstība kādām prasībām; bojājums (priekšmetam, ierīcei).
satrunēt Trunot sabojāties (parasti pilnīgi).
notrunēt Trunot viscaur sabojāties; satrunēt.
satrupēt Trupot sabojāties (parasti pilnīgi).
notrupēt Trupot viscaur sabojāties; satrupēt.
degums Uguns vai kairinošu vielu iedarbībā radies audu bojājums.
saurbināt Urbinot izveidot (caurumus); urbinot sabojāt.
sarūgtēt Uzglabāšanas laikā kļūt rūgtam, sabojāties.
nomīt Uzminot virsū, pieplacināt (augus), sabojāt vai iznīcināt (tos).
samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī savainot, iznīcināt.
izbraukt Vairākkārt braucot, padarīt nelīdzenu, arī izbojāt, daļēji iznīcināt.
apkošļāt Vairākkārt košļājot, radīt bojājumus (no virspuses, visapkārt).
piekaut Vairākkārt sitot, lietojot fizisku spēku, nodarīt (kādam) miesas bojājumus.
izstaigāt Vairākkārt staigājot, izbojāt (kādu vietu); vairākkārt staigājot, izmīdīt (augus).
mīdīt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
kapāt Vairākkārt triekties (pret ko), radot bojājumu, iznīcinot (to).
sanīkt Vāji attīstīties, pakāpeniski iet bojā (par augiem, to daļām).
nīkuļot Vāji attīstīties, slikti augt un pamazām iet bojā (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
nīkt Vāji attīstīties, slikti augt un pamazām iet bojā.
nomīt Valkājot nošķiebt (apaviem papēžus); šādā veidā padarīt neizskatīgus (apavus), sabojāt (tos).
redemarkācija Valsts robežas atjaunošana dabā; valsts robežas līnijas pārbaude, bojāto robežzīmju atjaunošana un nomaiņa.
peldošais zārks vecs, bojāts ūdens transportlīdzeklis, ar kuru ir bīstami braukt.
saķēpāt Veicot labojumus, papildinājumus, padarīt neglītu, sabojāt (gatavo tekstu, zīmējumu u. tml.).
retrīvers Vidēji liela auguma suns ar labu ožu un vieglu sakodienu, kas nebojā medījumu; attiecīgā suņu šķirne.
konservants Viela ar konservējošām īpašībām, ko izmanto, piem., pārtikas produktu pasargāšanai pret bojāšanos.
trūdvielas Vielas, kas ir radušās, trūdot (parasti bojā gājušiem) organismiem, to daļām; humuss.
cirtums Vieta, kur ir iecirsts; vieta, kur cērtot radies bojājums.
jēlums Vieta, kur ir stipri, līdz asinīm bojāta ādas virskārta vai gļotāda; brūce, čūla.
skrāpēt Vilkt ar ko asu pa (kā) virsmu, ar švīkām radot brūci (ādas virskārtā), sabojājot (priekšmetu).
noviļāt Viļājoties, vārtoties saplacināt, sabojāt (ko).
pasaules gals visas materiālās pasaules bojāeja; apokalipse.
savīst Vīstot sabojāties, arī aiziet bojā.
iezāģēt Zāģējot radīt (kur) bojājumu, ievainojumu.
noasiņot Zaudēt daudz asiņu; zaudējot daudz asiņu, iet bojā.
sisties nost zaudēt dzīvību, iet bojā.
sazelēt Zelējot padarīt slapju, neizskatīgu; zelējot sabojāt.
brāķis Zemas kvalitātes ražojums, prece (ar defektiem, bojājumiem); ražojums, kas neatbilst noteiktām prasībām, standartiem.
sazīžļāt Zīžļājot sabojāt, parasti pilnīgi.
sazīst Zīžot sabojāt, parasti pilnīgi.
kariess Zoba cieto audu pakāpeniska bojāeja un dobuma veidošanās.
kariozs zobs zobs, ko bojājis kariess.
irt Zust; iet bojā.

bojā citās vārdnīcās:

Tēzaurs

bojā

LLVV

bojā

MEV

buôjā