Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam aust.

Atrasts vārdos (161):

Atrasts etimoloģijās (27):

No franču désorienter 'atgriezties no austrumiem'. (šķirklī dezorientēt)
No vācu Brokat, kam pamatā itāļu broccato 'caurausts'. (šķirklī brokāts)
Pēc Damaskas pilsētas (Sīrijā) nosaukuma, kur tika austs šāds audums. (šķirklī damasts)
No angļu dingo, kam pamatā austrāliešu din-gu. (šķirklī dingo)
No austrumfrīzu drank 'dzēriens; samazgas, saskalas'. (šķirklī draņķis)
No viduslejasvācu driven vai vecholandiešu, austrumfrīzu drīven 'dzīt'. (šķirklī drīvēt)
No austriešu zinātnieka Z. Freida (S. Freud, 1856–1939) uzvārda. (šķirklī freidisms)
No grieķu kaustikos 'dedzinošs'. (šķirklī kaustisks)
No grieķu holos 'viss, pilnīgs' un kaustos 'nodedzināts'. (šķirklī holokausts)
No latīņu infixus 'iesprausts'. (šķirklī infikss)
No latīņu claustrum 'glabātava; slēgta vieta' un fobija (grieķu phobos 'bailes'). (šķirklī klaustrofobija)
No vācu Kloster, kam pamatā latīņu claustrum 'slēgta telpa' vai clōstrum 'atslēga'. (šķirklī klosteris)
No franču mousseline, itāļu musalino, pēc Mosulas pilsētas nosaukuma, kur šis audums pirmoreiz austs. (šķirklī muslīns)
No latīņu convulsiones (convellere 'raustīt'). (šķirklī konvulsijas)
No vietvārda Marengo Itālijas ziemeļaustrumos. (šķirklī marengo)
Pēc austriešu romānista L. fon Zahera–Mazoha (1835–1895) vārda, kurš šo anomāliju aprakstīja. (šķirklī mazohisms)
No krievu мазурка, poļu mazurek, kam pamatā ir Polijas ziemeļaustrumu apgabala Mazūrijas nosaukums. (šķirklī mazurka)
No vācu Mendelismus, pēc austriešu dabaszinātnieka Gregora Johana Mendeļa (G. J. Mendel 1822–1884) uzvārda. (šķirklī mendelisms)
No latīņu orientalis 'austrumu'. (šķirklī orientālistika)
No franču orientation 'virziens', kam pamatā latīņu oriens, orientis 'austrumi'. (šķirklī orientācija)
No latīņu palpatio 'glaudīšana, taustīšana'. (šķirklī palpācija)
No grieķu sarakenos 'austrumu ļaudis'. (šķirklī saracēnis)
No itāļu scirocco / sirocco, kam pamatā arābu šarqī 'austrumvējš'. (šķirklī siroko)
No vācu die Tastatur (Taste 'taustiņš, poga'). (šķirklī tastatūra)
No angļu kangaroo, kam pamatā austrāliešu vārds. (šķirklī ķengurs)
Atvasinājums no J. V. Gētes traģēdijas "Fausts" personāža Mefistofeļa vārda. (šķirklī mefistofelisks)
Nosaukums (angļu: Rogaine) veidots no tā izgudrotāju triju austrāliešu vārdu pirmajiem burtiem Ro (< Rod), Gai (< Gail), Ne (< Neil). (šķirklī rogainings)

Atrasts normatīvajos komentāros (6):

Atrasts vārdu savienojumos (31):

Atrasts skaidrojumos (200):

(pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (austrumaustrālijā, Tasmānijā).
Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals bez apkakles.
štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, austrālijā, Indijā).
infikss Afikss, kas iesprausts vārda saknē.
sacelties Aktīvi protestēt (pret ko), paust neapmierinātību (ar ko).
pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala.
pita Apaļa, plakana maize, kas iecienīta Tuvo un Vidējo austrumu zemēs.
uztaustīt Apjaust, pētījot atrast.
atskārst Apjēgt; nojaust.
pašapliecināties Apliecināt, izpaust sevi, savas spējas.
šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kāda rodas raudot.
apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast).
noprast Aptuveni, netiešā veidā saprast; nojaust.
saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piem., psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
obskurantisms Apzināta rīcība, lai (kas) netiktu izpausts, nekļūtu zināms; vēršanās pret garīgu progresu.
slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piem., faktus, jūtas).
just Apzināties, saprast; nojaust.
uzstāties Ar (piemēram, publicistisku, sabiedrisku) darbību paust protestu (pret ko) vai atbalstu (kam).
solidarizēties Ar darbību, rīcību apliecināt, paust savu solidaritāti.
palocīt galvu ar galvas kustību (no augšas uz leju) paust pozitīvu atbildi, pievienošanos kam.
pašūpot galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu u. tml.
nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, arī pārmetumu.
purināt galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
nerādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu nepaust, nedarīt uztveramu (ko).
rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu paust, darīt uztveramu (ko).
likt saprast ar izturēšanos, rīcību, runu u. tml. panākt, ka (kāds) var (ko) iedomāties, nojaust.
rakt Ar kājām vai purnu raust (zemi) – par dzīvniekiem.
kārpīt Ar kājām vai rokām spēcīgi raust, kasīt, svaidīt.
noklusēt Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
uzsist Ar piesitienu (piemēram, uz mūzikas instrumenta taustiņa) izraisīt skaņu.
vaimanāt Ar raudulīgiem, žēlabainiem izsaucieniem paust bēdas, sāpes.
plātīt rokas ar roku kustībām sānis paust neziņu, nevarību.
mīlināties Ar savu izturēšanos paust patiku, maigumu pret pretējā dzimuma cilvēku (parasti savstarpēji).
mīlināties Ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko).
uzkūsāt Ar savu izturēšanos sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, enerģiju u. tml.
izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piem., psihisku stāvokli, attieksmi).
sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piem., jubilejā, svētkos.
parādīt Ar savu rīcību, izturēšanos izpaust, padarīt uztveramu (piem., personības, rakstura īpašību, attieksmi).
raukt degunu ar sejas izteiksmi paust nepatiku, neapmierinātību, pretīgumu.
ar acīm apmīļot ar skatienu paust (sirsnību, mīļumu, patiku).
apsmaidīt Ar smaidu, humoru izpaust savu attieksmi (pret ko).
aiztraukt Ar strauju kustību atvairīt, noraust.
nosvilpt Ar svilpieniem izpaust savu nepatiku, negatīvo attieksmi un neļaut uzstāties.
izsvilpt Ar svilpieniem, saucieniem izpaust savu neapmierinātību, negatīvo attieksmi (pret ko).
taustīt pulsu ar taustes palīdzību censties sajust pulsu.
neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgajiem vai vājredzīgiem cilvēkiem; Braila raksts.
braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem.
tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs).
apart Arot padziļināt vagu, apraust (piem., kartupeļu stādījuma rindu); vagot.
vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu).
nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
izaust Ataust; uzaust.
nostāties Atbalstīt (kādu viedokli), pievienoties (kam), izpaust savu nostāju (pret ko).
atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties); ar mājienu paust noraidījumu dzirdētajam.
labi Atbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); atbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama); izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
eksplicīts Atklāti izteikts, izpausts.
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
raudzīties Atklāties, izpausties (par vidi, apstākļiem).
drebuļi Ātra, bieža muskuļu raustīšanās (piem., no aukstuma, uztraukuma).
degt Atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā; spēcīgi izpausties (par psihiskām norisēm).
apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (piem., villainēm).
vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
noliegt Atzīt (ko) par neesošu vai nepatiesu un izpaust, darīt zināmu (to).
audekls Audums (linu vai kokvilnas, parasti mājās austs).
solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu, izplatīta Centrālās Āzijas, Āfrikas un austrālijas tuksnešos.
ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (piem., austrālijā, Jaunzēlandē, Kanādā).
latgaliskās izloksnes augšzemnieku dialekta izloksnes (ziemeļaustrumu Vidzemē un Latgalē).
izaurot Aurojot radīt (skaņas); aurojot izpaust.
mest tīklu aust tīklu.
apaust aust un apgādāt (daudzus vai visus) ar audumiem.
svīst aust; sākties, iesākties.
šatiersega austa sega ar šatierī veidotu krāsu joslu salikumu.
austeru sānause austersēne.
radioaustiņas austiņas, ko pieslēdz radiouztvērējam.
Zaļais kontinents austrālija.
bumerangs austrālijas aborigēnu metamais ierocis, kas pēc sviediena atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
austrālieši austrālijas iedzīvotāji – aborigēni un Austrālijas ieceļotāju pēcteči.
aborigēni austrālijas pirmiedzīvotāji.
dingo austrālijas savvaļas suns [Canis dingo].
A austrija (Eiropas transportlīdzekļu piederības zīmju apzīmējumos).
erchercogs austrijas prinču tituls.
austrumeiropieši austrumeiropas iedzīvotāji.
vandaļi austrumģermāņu cilts, kas 455. gadā (mūsu ērā) ieņēma un nopostīja Romu.
goti austrumģermāņu cilts.
rīti austrumi (1).
austrumzemes austrumi (2).
A austrumi.
orientāls austrumniecisks.
kriviči austrumslāvu cilšu grupa, kas no 6. līdz 10. gs. dzīvoja Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
baltkrievi austrumslāvu tauta, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
kebabs austrumu ēdiens – uz iesma cepti gaļas gabaliņi ar dārzeņiem.
lukums austrumu saldumu veids.
austrenis austrumu vējš.
rītenis austrumu vējš.
malēnietis austrumvidzemes latvietis; cilvēks, kas cēlies no šī apvidus.
austrumnieks austrumzemju iedzīvotājs.
drēbe austs materiāls; audums, drāna.
drāna austs materiāls; audums; auduma gabals.
BAM Baikāla-Amūras maģistrāle (dzelzceļa līnija austrumsibīrijā un Tālajos Austrumos).
sabakstīt Bakstot iespiest, saspraust; sabāzt.
talks Balts vai zaļgans, mīksts, pēc taustes taukains silikātu grupas minerāls.
Lielā shizma baznīcas šķešanās 1054. gadā, kad izveidojās austrumu (pareizticība) un Rietumu (katoļu) baznīca.
izzust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
izzust Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
gibons Bezastains pērtiķis ar garām priekšējām ekstremitātēm un ļoti skaļu balsi (dzīvo Dienvidaustrumāzijas un Indonēzijas tropiskajos mežos).
paklājs Biezs (parasti austs) tekstilizstrādājums telpu grīdu (arī sienu) apklāšanai.
vaimanāt Bieži, parasti pārmērīgi, gausties, žēloties.
damasts Blīvs audums ar izaustiem spožiem ornamentiem.
medūza Brīvi peldošs zarndobumaiņu tipa organisms ar recekļveidīgu, puscaurspīdīgu ķermeni zvana vai lietussarga formā un taustekļiem.
dumpoties Būt ar ko nemierā un paust savu neapmierinātību.
dusmoties Būt dusmīgam, paust dusmas.
riestot Būt dzimumuzbudinājuma stāvoklī; ar raksturīgu uzvedību paust savu dzimumuzbudinājumu (par dažiem dzīvniekiem).
pārstāvēt Būt izraudzītam, pilnvarotam paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses; paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses.
teikt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
sacīt Būt kādos uzskatos, domās un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
karot Būt naidīgās attiecībās un paust tās runā, rīcībā.
snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piem., par spējām, īpašībām, uzskatiem).
vīdēt Būt neskaidri, mazliet, tikko manāmi redzamam, parādīties, izpausties.
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti par redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
trīcēt Būt nevienmērīgam, viegli svārstīties, raustīties (piem., par skaņu, gaismu); būt tādam, kurā izplatās, ir šādas svārstības (par telpu, vidi).
nīgroties Būt nīgram, paust nīgrumu.
niknoties Būt niknam, dusmīgam; paust niknumu.
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt); būt par cēloni tam, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
triumfēt Būt pārākam; paust pārākumu.
piktoties Būt piktam, paust piktumu.
kvēlot Būt spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma pārņemtam; būt spēcīgam, noturīgam, spilgti izpausties (par jūtām, pārdzīvojumu).
spīdēt Būt spīdīgam; spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – parasti par pozitīvu emocionālu stāvokli, pozitīvām jūtām.
liesmot Būt spožam, paužot spēcīgu pārdzīvojumu; spilgti izpausties (par pārdzīvojumu).
turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; būt pieņemamā fiziskā stāvoklī; izturēties, izpausties noteiktā veidā.
strāvot Būt uztveramam, jūtami izpausties.
dvesmot Būt uztveramam, sajūtamam; izpausties.
dvest Būt uztveramam, sajūtamam; izpausties.
ieskatīties Censties apjaust, izprast.
kasīda Cildinoša satura dzejolis (austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās, turpmāk – ik pēc rindas.
pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā un Dienvidaustrumu Āzijā), kuru antropoloģiskajam tipam ir raksturīgs mazs augums.
sibīrieši Cilvēki, kurus Staļina veiktā komunistiskā genocīda laikā izsūtīja uz labošanas nometnēm un nometinājuma vietām Sibīrijā un Tālajos austrumos.
rūcējs Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
ņaudulis Cilvēks, kas mēdz žēloties, sūroties, gausties.
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piem., neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
tulks Cilvēks, kas spēj (ko) tulkot (2), izprast, nojaust, izskaidrot (parasti pēc kādām zīmēm, notikumiem, sakritībām u. tml.).
novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt, novirzīties; lielums, par kādu (kas) ir novirzījies vai atšķiras (no nospraustā kursa, noteiktās normas u. tml.).
pieklust Darboties vai izpausties ar vājāku intensitāti.
pasacīt Darīt zināmu, izpaust (ko).
vēstīt Darīt zināmu, paust (ko); arī stāstīt, ziņot.
stāstīt Darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko) rakstveidā, episkā daiļdarbā u. tml.
rausējs Darītājs --> raust.
debespuse Debess puse, viens no četriem galvenajiem virzieniem (ziemeļi, dienvidi, rietumi vai austrumi).
sprēgāt Dedzīgi paust (piem., savu sašutumu).
vēderdeja Deja (parasti austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
DA Dienvidaustrumi.
dienvidrīti Dienvidaustrumi.
dienvidrītenis Dienvidaustrumu vējš.
iekavas Divpusēja pieturzīme (), [] vai {}, kas norobežo iespraustus papildinājumus, paskaidrojumus; matemātiska zīme, ar kuru norāda matemātisko darbību secību.
bārties Dusmīgi teikt pārmetumus, paust neapmierinātību, rāties.
pukoties Dusmojoties, rājoties paust neapmierinātību.
gazele Dzejoļa forma austrumu tautu lirikā ar raksturīgu atskaņu izkārtojumu dzejoļa pāra rindās.
dīvāns Dzejoļu krājums (Tuvo un Vidējo austrumu literatūrā), kurā dzejoļi sakārtoti noteiktā secībā, ievērojot vai nu lirikas žanru, vai atskaņotos vārdus.
izdziedāt Dziedot izpaust.
pasaules daļas Eiropa, Āzija, Āfrika, Ziemeļamerika, Dienvidamerika, austrālija un Antarktīda.
rietumi Eiropas zemes un ASV (pretstatā Āzijai); Rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā austrumeiropas bloka valstīm).
sintezators Elektronisks mūzikas taustiņinstruments dažādu skaņu ģenerēšanai, apstrādei un pastiprināšanai ļoti plašā reģistrā.
huculi Etniska grupa, kas dzīvo austrumkarpatos; Karpatu kalnieši.
rags Galvas tausteklis (kukaiņiem, gliemjiem, tārpiem u. c.).
kalmārs Galvkājis ar desmit taustekļiem, kura gaļu izmanto pārtikā.
astoņkājis Galvkāju apakškārtas jūras dzīvnieks ar maisveidīgu ķermeni un astoņiem taustekļiem.
kaftāns Gari vīriešu svārki (piem., Tuvo austrumu, slāvu tautām).
krēpes Garš apmatojums uz kakla, skausta, galvas (dažiem dzīvniekiem).
bēdāties Gausties, žēloties (par ko).
īdēt Gausties, žēloties, paust neapmierinātību.
ņerkstēt Gausties, žēloties.
ņuņņāties Gausties, žēloties.
vaidēt Gausties, žēloties.
gaudot Gausties.
apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku).
ķemmēt Glaust, kārtot ar ķemmi (matus); sukāt.
sukāt Glaust, kārtot ar suku, ķemmi (apmatojumu).
sukāt Glaust, kārtot, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apspalvojumu).
galvkāji Gliemji ar maisveida vidukli, labi izveidotu galvu un taustekļiem pie tās (piem., astoņkāji).
gliemeņu klase gliemju klase, pie kuras pieder austeres, pērlenes u. c. gliemenes.
apgrābstīt Grābstoties aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
nošņākties Gulēt, pagulēt miegā, arī nosnausties.
vienrindas harmonikas harmonikas ar vienu taustiņu rindu.
ieštaukāt Iekaustīt; iedauzīt.
noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos, arī lai (to) neaizmirstu.
ieausties Iekļauties, izpausties (parasti mākslas darbā).
zemteksts Iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
palpācija Iekšējo orgānu vai ķermeņa daļu izmeklēšana, iztaustot pacientu.
paredzēt Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu).
ierakt Ieraust.
ietrausties Ierausties.
ierunāties Iesākt izpausties.
uznākt Iesākt norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi norisēt, izpausties.
iesnausties Iesākt snaust; īsu brīdi snaust.
uzliesmot Iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību); īsu brīdi spēcīgi izpausties.

Atrasts piemēros (200):

sārtme .. raugos melnā tumsā, redzu austras iegareno seju dzīvības un sārtmes pilnām lūpām.
krūteža ..viņš.. uztaustīja [putna] gludo krūtežu un pabužināja.
blogot "Kāpēc sāku blogot? Gribēju izpaust savas izjūtas, kas varbūt palīdzētu arī citiem ieskatīties sevī."
uztaustīt Acis upē bija uztaustījušas tumšu, garenu priekšmetu.
raustīties Acu plakstiņi raustās.
palsens Aiz loga aust palsens rīts.
aizglaust Aizglaust aiz auss matu šķipsnu.
aizraust Aizraust ar slotu gružus pie krāsns.
aizraust Aizraust maizes druskas no galda.
aizraust Aizraust vagu.
aizrausties Aizrausties līdz gultai.
aizsnausties Aizsnausties, braucot vilcienā.
aizspraust Aizspraust blūzi ar saspraudi.
aizspraust Aizspraust puķi aiz cepures.
aizspraust Aizspraust sev priekšā salveti.
iztaustīt Aklais ar spieķi iztausta ceļu.
rokauts Amatnieki auda villaines un rokautus ar ieaustiem bronzas gredzentiņiem.
apglaust Apglaust izspūrušās ūsas.
apglaust Apglaust matus ap ausīm.
apjaust Apjaust gaidāmās grūtības, pienākumus.
apmēram Apmēram kaut ko jau varēja nojaust.
appļaustīt Appļaustīt zāli ap ogulāju krūmiem.
apraust Apraust ap ogu krūmiem mēslojumu.
apraust Apraust kociņu saknes ar zemi.
apskaust Apskaust kolēģi par panākumiem.
apspraust Apspraust cirsmu ar mietiņiem.
apspraust Apspraust logus ozolu zariem.
apspraust Apspraust segu visapkārt gulētājam.
aptaustīt Aptaustīt kabatas.
aptaustīt Aptaustīt sāpošo vietu.
aptaustīt Aptaustīt vīstokli.
uzaust Ar katru nakti Saturns uzaust ātrāk.
stereoaustiņas Ar mobilā telefona stereoaustiņām var zvanīt un atbildēt uz zvaniem, kā arī klausīties mūziku no saderīgas ierīces.
pliķēt Ar pirkstu galiem pliķēt skaustu.
ietrausties Ar saiņiem ietrausties vilcienā.
paust Ar skaļiem aplausiem paust atzinību izrādes veidotājiem.
cauraust Ar sudraba diegiem caurausts aizkaru audums.
grausts Ar šito graustu tu tālu netiksi.
uztaustīt Ar tīkliem uztaustīt zivju ziemošanas vietas.
sapludināt Arhitekts šai celtnē pratis sapludināt austrumu krāšņumu ar rietumu racionālismu.
iztaustīt Ārsts iztausta slimnieka vēderu.
šaustīt Ass vējš un lietus šausta seju.
tausteklis Astoņkāja taustekļi ar piesūcekņiem.
snaikstīt Astoņkājis snaiksta taustekļus uz visām pusēm.
ataust Ataust apjausma par īstenību.
apjausma Ataust apjausma.
ataust Ataust miglaina diena.
atglaust Atglaust atpakaļ izspūrušos matus.
atklāt Atglaust matus un atklāt iedegušo pieri.
atjaust Atjaust patiesību.
atjaust Atjaust, kas par lietu.
atlaist Atlaist saspraustos matus.
nosnausties Atlaisties gultā un brīdi nosnausties.
ataust Atmiņā ataust satikšanās.
pusaizmirsts Atmiņā ataust seni, pusaizmirsti notikumi.
aust Atmiņā aust pagājušās dienas.
atņemt Atņemt iespēju brīvi paust savus uzskatus.
krustpunkts Atrasties austrumu un rietumu interešu krustpunktā.
atraust Atraust krūma saknes.
atraust Atraust ogles līdz krāsns durtiņām.
atraust Atraust pelnus no izceptajiem kartupeļiem.
atraust Atraust sviedrus no pieres.
raustīties Atskaņotājam raustās skaņa.
atspraust Atspraust matus atpakaļ.
atspraust Atspraust svārkus.
austersēne Audzēt austersēnes.
austrenis Auksts austrenis.
celaine aust celaini.
aust aust dvieļus.
iesīkties aust gaisma un iesīcas pirmie odi.
grīdsega aust grīdsegas.
jauns aust jauna diena.
aust aust linu audeklu.
pagaist aust rīts, un mēnesnīca pagaist.
aust aust rīts.
zeltainsārts aust zeltainsārta saule.
matains austersēnēm raksturīgs matains kātiņš.
austere austeru zveja.
neausts austie un neaustie audumi.
nočerkstēt austiņās kaut kas nočerkstēja.
aust austoša saule.
austrālieši austrālieši iegādājas nekustamos īpašumus.
ēdienkarte austrāliešu ēdienkarti ietekmējis dažādu kultūru sajaukums.
austrālieši austrālietis atradis zelta tīrradni.
dzimtene austrālija ir ķenguru dzimtene.
endēmija austrālijā ir novērojama ādas vēža endēmija.
dingo austrālijas dingo, iespējams, ir vecākā suņu suga pasaulē.
emu austrālijas emu.
iezemietis austrālijas iezemietis.
oposums austrālijas oposums.
pavalsts austrālijas pavalstu gubernatori.
pirmiedzīvotāji austrālijas pirmiedzīvotāji.
iedzimtais austrālijas, Amerikas iedzimtie.
lautists austriešu ģitāriste un lautiste.
tramplīnlēcējs austriešu tramplīnlēcējs.
pinčers austrijas īsspalvainais pinčers.
ķeizars austrijas ķeizars.
zonāls austrumeiropas volejbola zonālās asociācijas.
austrumeiropieši austrumeiropiešu ēdieni, kultūra.
blāvot austrumi blāvo.
genofonds austrumlatvijas priežu genofonds.
austrumniecisks austrumnieciskā stilā būvēta ēka.
austrumniecisks austrumniecisks kolorīts.
kolorīts austrumniecisku kolorītu pilsētai piešķir mošeja ar minaretu.
austrumnieks austrumnieku paražas.
aust austrumos ausa gaisma.
iedegties austrumos iedegas sārtums.
krāsoties austrumos krāsojās rīta blāzma.
ieblāvoties austrumos lēni ieblāvojās rīts.
burunduks austrumu burunduks.
austrumi austrumu cīņas.
doronika austrumu doronika.
rizalīts austrumu fasādes rizalīti.
austrumi austrumu garšvielas.
garšviela austrumu garšvielas.
austrumi austrumu latvieši.
drakons austrumu leģendas par pūķiem un drakoniem.
motīvs austrumu motīvi interjerā.
mosties austrumu pamalē jau mostas rīts.
plostbārdis austrumu plostbārdis.
svēdra austrumu pusē debesis krāsojās iezaļganas, gaismas svēdra pletās aizvien plašāka.
ieblāzmoties austrumu pusē ieblāzmojās jaunā diena.
puse austrumu pusē samilzuši melni lietus mākoņi.
nomanīt austrumu pusē varēja nomanīt rīta blāzmu.
robežbūve austrumu robežbūves atbilstība Šengenas līguma nosacījumiem.
austrumi austrumu tautas, valodas.
ūbele austrumu ūbele.
mols austrumu un rietumu mols Daugavas grīvā.
austrumi austrumu vējš.
zeme austrumu zemes.
eksotika austrumu zemju eksotika.
ziemziede austrumu ziemziede.
austrumzemes austrumzemju tautas.
kājceliņš austs kājceliņš.
austuve austuves cehs.
taustmērs Automātiskās kārbas eļļas taustmērs.
pārrausties Bērns centās pārrausties pāri gultas malai.
raustīgs Bērns ir nervozs un raustīgs.
noklust Bērns pabļaustījās un noklusa.
aptaustīt Bērns visu grib aptaustīt savām rokām.
raustīt Bērnu rausta žagas.
austiņa Bezvadu austiņas.
stereoaustiņas Bezvadu stereoaustiņas.
viltīgs Bille ar pēdām taustīja [ezera] dibenu: cik reižu viņai sacīts, ka Ķīšezers viltīgs – sekls, sekls, un tad bedre.
rits Bizantiešu rits – viens no pieciem austrumu ritiem.
saaust Blīvi saausts audums.
brīvs Brīvi paust savus uzskatus.
pārņemt Būt pārņemtam ar austrumu kultūru.
vizma Cauri biezajai lapotnei spraucās austošās saules vizma.
pieglaust Censties pieglaust kādu nepaklausīgu matu cirtu.
pieglausties Cieši pieglausties.
putnubiedēklis Dārza vidū iesprausts putnubiedēklis.
taustiņš Datora tastatūras taustiņš.
raust Daudziem galvenais šķiet tikai raust un pelnīt, cik vien var.
piespraust Daudziem pie apģērba bija piesprausta sarkanbaltsarkanā lentīte.
noskaust Daudziem šķiet, ka laime viņiem ir noskausta.
saraust Dažiem rūp tik vien, kā saraust vairāk naudas.
saraustīts Debesīs peldēja saraustīti mākoņi.
negribīgs Diena aust negribīgi.
diena Diena aust.
azimuts Dienvidaustrumu azimuts.
dienvidaustrumi Dienvidaustrumu vējš.
karot Divīzija karojusi austrumu frontē.
tirgonis Dižciltīgs austrumu tirgonis.
austrumi Doties austrumu virzienā.
uzaust Doties ceļā, pirms uzaust gaisma.
ziemeļaustrumi Doties uz ziemeļaustrumiem.
pieslēgties Draudzes telpai austrumu galā pieslēdzas pusapaļa altāra telpa.
autodroms Dubaijas autodroms ir pirmais Tuvajos austrumos, kurā var notikt gan autosporta, gan motosporta sacensības visaugstākajā līmenī.
iespraust Durvīs iesprausta zīmīte.
sabļaustīties Durvis ir vaļā, tā ka varam sabļaustīties.
apjūsma Dzejolī pausta dabas apjūsma.
ziemeļaustrenis Dzeldīgs ziemeļaustrenis.
sajūta Dzirdes, redzes, taustes sajūtas.
nāss Dzīvnieka nāsis raustās.
grausts Dzīvot graustu rajonā.
austrumi Dzīvot pilsētas austrumos.
ziemeļaustrumi Eiropas ziemeļaustrumi.
austrumi Ēkas austrumu puse.
ekskursants Ekskursanti no austrijas.
sedliene Elbrusam ir divas virsotnes – Rietumu un austrumu, kuras atdala sedliene.
raustīties Elektrība raustās.
tausts Elektroniskais tausts.
raustīt Elsas raustīja visu sievietes ķermeni.
tausts Eļļas līmeņa tausts.
epileptiķis Epileptiķes krampjaina raustīšanās.
saritināties Es gribu tev pieglausties un saritināties līkumiņā.
riestava Es satinu savu dzīvību kā audējs savu audumu. Viņš mani nogriež kā izaustu audumu, kas satinies ap riestavu.
rokmūziķis Filma būs par 60.–80. gadu latviešu rokmūziķiem, kas spītējot cenzūrai un aizliegumiem atļāvās publiski paust mūsu alkas pēc brīvības un neatkarības.
kinodarbs Filma ir Latvijas un austrijas kopražojuma kinodarbs.
notraust Filma lika notraust pa asarai.
saaust Filmā realitāte saausta ar fikciju.
saraustīts Filmas scenārijs ir visai saraustīts.
tuvīns Gaisma austrumu pamalē liecināja par tuvīno rītu.
lirika Gaišas lirikas caurausts sievietes portrets.
likt Gaišums mākoņos lika nojaust, kur atrodas saule.
servjete Galdu rotāja baltas servjetes ar sarkanu ieaustu maliņu.
zilacains Galveno lomu filmā spēlē zilacainais austrālietis.
saradoties Garspalvainie austrumu kaķi saradojās ar Eiropas īsspalvainajiem, izveidojot jaunu sugu.
gausties Gausties par dzīvi.

aust citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV