Paplašinātā meklēšana

Meklējam aust.

Atrasts vārdos (161):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (906):

(pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals bez apkakles.
infikss Afikss, kas iesprausts vārda saknē.
sacelties Aktīvi protestēt (pret ko), paust neapmierinātību (ar ko).
pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala.
uztaustīt Apjaust, pētījot atrast.
atskārst Apjēgt; nojaust.
pašapliecināties Apliecināt, izpaust sevi, savas spējas.
šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kāda rodas raudot.
apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast).
noprast Aptuveni, netiešā veidā saprast; nojaust.
saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piem., psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
obskurantisms Apzināta rīcība, lai (kas) netiktu izpausts, nekļūtu zināms; vēršanās pret garīgu progresu.
slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piem., faktus, jūtas).
just Apzināties, saprast; nojaust.
uzstāties Ar (piemēram, publicistisku, sabiedrisku) darbību paust protestu (pret ko) vai atbalstu (kam).
solidarizēties Ar darbību, rīcību apliecināt, paust savu solidaritāti.
palocīt galvu ar galvas kustību (no augšas uz leju) paust pozitīvu atbildi, pievienošanos kam.
pašūpot galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu u. tml.
nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, arī pārmetumu.
purināt galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
nerādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu nepaust, nedarīt uztveramu (ko).
rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu paust, darīt uztveramu (ko).
likt saprast ar izturēšanos, rīcību, runu u. tml. panākt, ka (kāds) var (ko) iedomāties, nojaust.
rakt Ar kājām vai purnu raust (zemi) – par dzīvniekiem.
kārpīt Ar kājām vai rokām spēcīgi raust, kasīt, svaidīt.
noklusēt Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
uzsist Ar piesitienu (piemēram, uz mūzikas instrumenta taustiņa) izraisīt skaņu.
vaimanāt Ar raudulīgiem, žēlabainiem izsaucieniem paust bēdas, sāpes.
plātīt rokas ar roku kustībām sānis paust neziņu, nevarību.
mīlināties Ar savu izturēšanos paust patiku, maigumu pret pretējā dzimuma cilvēku (parasti savstarpēji).
mīlināties Ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko).
uzkūsāt Ar savu izturēšanos sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, enerģiju u. tml.
izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piem., psihisku stāvokli, attieksmi).
sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piem., jubilejā, svētkos.
parādīt Ar savu rīcību, izturēšanos izpaust, padarīt uztveramu (piem., personības, rakstura īpašību, attieksmi).
raukt degunu ar sejas izteiksmi paust nepatiku, neapmierinātību, pretīgumu.
ar acīm apmīļot ar skatienu paust (sirsnību, mīļumu, patiku).
apsmaidīt Ar smaidu, humoru izpaust savu attieksmi (pret ko).
aiztraukt Ar strauju kustību atvairīt, noraust.
nosvilpt Ar svilpieniem izpaust savu nepatiku, negatīvo attieksmi un neļaut uzstāties.
izsvilpt Ar svilpieniem, saucieniem izpaust savu neapmierinātību, negatīvo attieksmi (pret ko).
taustīt pulsu ar taustes palīdzību censties sajust pulsu.
neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgajiem vai vājredzīgiem cilvēkiem; Braila raksts.
braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem.
apart Arot padziļināt vagu, apraust (piem., kartupeļu stādījuma rindu); vagot.
vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu).
nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
izaust Ataust; uzaust.
nostāties Atbalstīt (kādu viedokli), pievienoties (kam), izpaust savu nostāju (pret ko).
atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties); ar mājienu paust noraidījumu dzirdētajam.
labi Atbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); atbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama); izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
eksplicīts Atklāti izteikts, izpausts.
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
raudzīties Atklāties, izpausties (par vidi, apstākļiem).
drebuļi Ātra, bieža muskuļu raustīšanās (piem., no aukstuma, uztraukuma).
degt Atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā; spēcīgi izpausties (par psihiskām norisēm).
apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (piem., villainēm).
vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
noliegt Atzīt (ko) par neesošu vai nepatiesu un izpaust, darīt zināmu (to).
audekls Audums (linu vai kokvilnas, parasti mājās austs).
latgaliskās izloksnes augšzemnieku dialekta izloksnes (ziemeļaustrumu Vidzemē un Latgalē).
izaurot Aurojot radīt (skaņas); aurojot izpaust.
mest tīklu aust tīklu.
austeru sānause austersēne.
sabakstīt Bakstot iespiest, saspraust; sabāzt.
talks Balts vai zaļgans, mīksts, pēc taustes taukains silikātu grupas minerāls.
izzust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
izzust Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
gibons Bezastains pērtiķis ar garām priekšējām ekstremitātēm un ļoti skaļu balsi (dzīvo Dienvidaustrumāzijas un Indonēzijas tropiskajos mežos).
paklājs Biezs (parasti austs) tekstilizstrādājums telpu grīdu (arī sienu) apklāšanai.
vaimanāt Bieži, parasti pārmērīgi, gausties, žēloties.
damasts Blīvs audums ar izaustiem spožiem ornamentiem.
medūza Brīvi peldošs zarndobumaiņu tipa organisms ar recekļveidīgu, puscaurspīdīgu ķermeni zvana vai lietussarga formā un taustekļiem.
dumpoties Būt ar ko nemierā un paust savu neapmierinātību.
dusmoties Būt dusmīgam, paust dusmas.
riestot Būt dzimumuzbudinājuma stāvoklī; ar raksturīgu uzvedību paust savu dzimumuzbudinājumu (par dažiem dzīvniekiem).
pārstāvēt Būt izraudzītam, pilnvarotam paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses; paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses.
teikt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
sacīt Būt kādos uzskatos, domās un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
karot Būt naidīgās attiecībās un paust tās runā, rīcībā.
snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piem., par spējām, īpašībām, uzskatiem).
vīdēt Būt neskaidri, mazliet, tikko manāmi redzamam, parādīties, izpausties.
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti par redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
trīcēt Būt nevienmērīgam, viegli svārstīties, raustīties (piem., par skaņu, gaismu); būt tādam, kurā izplatās, ir šādas svārstības (par telpu, vidi).
nīgroties Būt nīgram, paust nīgrumu.
niknoties Būt niknam, dusmīgam; paust niknumu.
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt); būt par cēloni tam, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
triumfēt Būt pārākam; paust pārākumu.
piktoties Būt piktam, paust piktumu.
kvēlot Būt spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma pārņemtam; būt spēcīgam, noturīgam, spilgti izpausties (par jūtām, pārdzīvojumu).
spīdēt Būt spīdīgam; spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – parasti par pozitīvu emocionālu stāvokli, pozitīvām jūtām.
liesmot Būt spožam, paužot spēcīgu pārdzīvojumu; spilgti izpausties (par pārdzīvojumu).
turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; būt pieņemamā fiziskā stāvoklī; izturēties, izpausties noteiktā veidā.
strāvot Būt uztveramam, jūtami izpausties.
dvesmot Būt uztveramam, sajūtamam; izpausties.
dvest Būt uztveramam, sajūtamam; izpausties.
ieskatīties Censties apjaust, izprast.
pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā un Dienvidaustrumu Āzijā), kuru antropoloģiskajam tipam ir raksturīgs mazs augums.
rūcējs Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
ņaudulis Cilvēks, kas mēdz žēloties, sūroties, gausties.
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piem., neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
tulks Cilvēks, kas spēj (ko) tulkot (2), izprast, nojaust, izskaidrot (parasti pēc kādām zīmēm, notikumiem, sakritībām u. tml.).
novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt, novirzīties; lielums, par kādu (kas) ir novirzījies vai atšķiras (no nospraustā kursa, noteiktās normas u. tml.).
pieklust Darboties vai izpausties ar vājāku intensitāti.
pasacīt Darīt zināmu, izpaust (ko).
vēstīt Darīt zināmu, paust (ko); arī stāstīt, ziņot.
stāstīt Darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko) rakstveidā, episkā daiļdarbā u. tml.
rausējs Darītājs --> raust.
debespuse Debess puse, viens no četriem galvenajiem virzieniem (ziemeļi, dienvidi, rietumi vai austrumi).
sprēgāt Dedzīgi paust (piem., savu sašutumu).
DA Dienvidaustrumi.
dienvidrīti Dienvidaustrumi.
dienvidrītenis Dienvidaustrumu vējš.
iekavas Divpusēja pieturzīme (), [] vai {}, kas norobežo iespraustus papildinājumus, paskaidrojumus; matemātiska zīme, ar kuru norāda matemātisko darbību secību.
bārties Dusmīgi teikt pārmetumus, paust neapmierinātību, rāties.
pukoties Dusmojoties, rājoties paust neapmierinātību.
izdziedāt Dziedot izpaust.
sintezators Elektronisks mūzikas taustiņinstruments dažādu skaņu ģenerēšanai, apstrādei un pastiprināšanai ļoti plašā reģistrā.
rags Galvas tausteklis (kukaiņiem, gliemjiem, tārpiem u. c.).
kalmārs Galvkājis ar desmit taustekļiem, kura gaļu izmanto pārtikā.
astoņkājis Galvkāju apakškārtas jūras dzīvnieks ar maisveidīgu ķermeni un astoņiem taustekļiem.
krēpes Garš apmatojums uz kakla, skausta, galvas (dažiem dzīvniekiem).
bēdāties Gausties, žēloties (par ko).
īdēt Gausties, žēloties, paust neapmierinātību.
ņerkstēt Gausties, žēloties.
ņuņņāties Gausties, žēloties.
vaidēt Gausties, žēloties.
gaudot Gausties.
apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku).
ķemmēt Glaust, kārtot ar ķemmi (matus); sukāt.
sukāt Glaust, kārtot ar suku, ķemmi (apmatojumu).
sukāt Glaust, kārtot, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apspalvojumu).
galvkāji Gliemji ar maisveida vidukli, labi izveidotu galvu un taustekļiem pie tās (piem., astoņkāji).
gliemeņu klase gliemju klase, pie kuras pieder austeres, pērlenes u. c. gliemenes.
apgrābstīt Grābstoties aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
nošņākties Gulēt, pagulēt miegā, arī nosnausties.
vienrindas harmonikas harmonikas ar vienu taustiņu rindu.
ieštaukāt Iekaustīt; iedauzīt.
noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos, arī lai (to) neaizmirstu.
ieausties Iekļauties, izpausties (parasti mākslas darbā).
zemteksts Iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
palpācija Iekšējo orgānu vai ķermeņa daļu izmeklēšana, iztaustot pacientu.
paredzēt Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu).
ierakt Ieraust.
ietrausties Ierausties.
ierunāties Iesākt izpausties.
uznākt Iesākt norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi norisēt, izpausties.
iesnausties Iesākt snaust; īsu brīdi snaust.
uzliesmot Iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību); īsu brīdi spēcīgi izpausties.
ietrīcēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti.
aizsnausties Ieslīgt snaudā; iesnausties.
plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā u. c. jomās.
brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams kādai darbībai, norisei un noteiktos apstākļos var izpausties, īstenoties.
ieštepselēt Iespraust (kontaktdakšu kontaktligzdā).
pārspraust Iespraust vēlreiz, iespraust citā vietā.
atgriezties Iestāties no jauna; rasties un izpausties no jauna.
pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt paustajai domai, viedoklim u. tml.
rūkt Īgni, zemā balsī paust neapmierinātību.
nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot, glabāt (sevī) un neizpaust (jūtas, domas).
izauroties Ilgāku laiku, daudz aurot; izbļaustīties, izklaigāties.
izbļauties Ilgāku laiku, daudz bļaustīties, kliegt, klaigāt.
izbļaustīties Ilgāku laiku, daudz bļaustīties; izklaigāties.
izgausties Ilgāku laiku, daudz gausties.
iztaustīties Ilgāku laiku, daudz taustīties.
izvaidēties Ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties.
virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis.
drebēt Īsi, bieži svārstīties, raustīties; trīcēt.
uzliesmot Īsu brīdi būt ļoti spožam (piemēram, pārdzīvojumā); īsu brīdi spēji izpausties (piemēram, sejā) – par pārdzīvojumu.
nošausmināties Īsu brīdi izpaust šausmas, arī sašutumu, neapmierinātību (par ko).
pazibēt Īsu brīdi izpausties (par emocijām, emociju izpausmi).
pārslīdēt Īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā).
uzdzirkstēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (cilvēka ārienē, uzvedībā).
uzplaiksnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (kur).
noraustīt Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīt (parasti ķermeņa daļu).
noraustīties Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīties un pārstāt raustīties (par ķermeni, tā daļām).
parādīt mēli izbāžot mēli caur zobiem, izmēdīt (kādu), paust necieņu (pret kādu).
nolikt klausuli izbeigt sarunu, novietojot telefona klausuli uz aparāta vai nospiežot attiecīgu taustiņu.
pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties.
pazust Izbeigties, pārstāt izpausties.
raizēties Izjust raizes; paust raizes.
uzsprēgāt Izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust (ko negatīvu, piemēram, neapmierinātību).
pielūgt Izjust un izpaust (pret kādu) savu sajūsmu, apbrīnu, cieņu un mīlestību.
dievināt Izjust uz izpaust (pret kādu) pārmērīgu cieņu un mīlestību; ļoti (pat pārāk) augstu vērtēt (ko).
nobrīnīties Izjust, izpaust izbrīnu.
norūpēties Izjust, izpaust rūpes (par kādu, ko).
pasniegt Izklāstīt, izpaust.
palpēt Izmeklēt pacienta iekšējos orgānus vai ķermeņa daļas, tās iztaustot.
izdeldēt Iznīdēt, izskaust (ko negatīvu).
izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi, būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko).
izteikt Izpaust (kādu saturu).
izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas.
izgāzt Izpaust (negatīvas emocijas pret kādu).
izpūst Izpaust (parasti ko slēpjamu).
izstarot Izpaust (parasti pozitīvas jūtas).
izsmiet Izpaust nievīgu, nicīgu attieksmi; asi izzobot, dzēlīgi raksturot.
parādīt dūri izpaust savas dusmas, neapmierinātību, draudēt, parādot (kādam) dūri.
parādīt kulaku izpaust savas dusmas, neapmierinātību, draudēt, parādot (kādam) dūri.
parādīt zobus Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
sadumpoties Izpaust savu neapmierinātību, atteikties paklausīt (kādam), pakļauties (kam).
saraukt degunu izpaust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
palaist muti izpaust to, ko nevajag vai nedrīkst teikt; izpļāpāties.
izsacīt Izpaust, attēlot (mākslas darbā).
izteikt Izpaust, attēlot (mākslas darbā).
pateikt Izpaust, attēlot (piem., mākslas darbā).
pasacīt Izpaust, darīt zināmu (piem., par mākslas darbu).
izstāstīt Izpaust, padarīt zināmu (ko) rakstveidā.
nolasīt Izpaust, padarīt zināmu mutvārdiem (lekcijas, referāta u. tml. veidā).
ielikt Izpaust.
izdvest Izpaust.
izliet Izpaust.
izstrāvot Izpaust.
laistīties Izpausties (acīs, sejā) – par pozitīvu emocionālu stāvokli.
mirdzēt Izpausties (acīs, skatienā) – par pozitīvu emocionālu stāvokli, pozitīvām jūtām.
spulgot Izpausties (acīs, skatienā) – parasti par pozitīvām jūtām.
gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā).
zalgot Izpausties (acīs, skatienā).
ieskanēties Izpausties (mākslas darbā).
vēsmot Izpausties (par stāvokli, norisi).
apņemt Izpausties (sejā).
iegult Izpausties (sejā).
iegulties Izpausties (sejā).
paasināties Izpausties krasāk, intensīvāk.
sākties Izpausties pirmajā posmā (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
brāzmot Izpausties strauji un dedzīgi.
atmirdzēt Izpausties, būt redzamam.
atmirgot Izpausties, būt redzamam.
atspoguļoties Izpausties, būt redzamam.
atstarot Izpausties, būt redzamam.
aptvert Izpausties, izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt (daudzus vai visus).
jaukties Izpausties, norisēt juceklīgi.
izskanēt Izpausties; būt tādam, kurā kas izpaužas.
atbalsoties Izpausties.
izlieties Izpausties.
izstarot Izpausties.
izrādīties Izrādīt sevi; demonstratīvi izpaust savas īpašības, spējas u. tml.
iekvēloties Izraisīties un spēcīgi izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.).
iztrausties Izrausties.
izravēt Izraut, izraustīt.
Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts! izsaucas, lai paustu šaubas par kāda domām, izteikumu, arī lai paustu kāda domu, izteikuma noliegumu.
izravēt Izskaust (ko nevēlamu).
ārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību).
snuķis Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piem., ziloņiem, mamutiem), piem., ožai, taustei, tveršanai.
izčamdīt Iztaustīt (parasti, ko meklējot).
notaustīt Iztaustīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu), lai ko pārbaudītu, konstatētu.
pārfrāzēt Izteikt citiem vārdiem (kāda) teikto, pausto.
izskandināt Izteikt, izpaust (daudziem vai visiem).
izlikt Izteikt, izpaust (piem., vārdos, attēlos, skaņās).
pateikties Izteikt, izpaust savu pateicību (kādam).
pārmetums Izteikta, arī citādi pausta neapmierinātība ar kāda rīcību, runu, attieksmi.
piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina vai precizē iepriekš pausto.
aforisms Izteikums, kurā pausta kāda filozofiska vai ētiska atziņa.
mājiens Izturēšanās, rīcība, izteikums, ar ko (kādam) liek noprast, nojaust (ko).
atraisīties Izveidoties, pilnībā izpausties; atraisīt savas spējas.
nodzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs u. tml.).
izdzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs).
iziet Izzust, pārstāt izpausties.
ģist Jaust, manīt.
lasīt starp rindām jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
lepoties Justies apmierinātam, arī pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
nopriecāties Kādu brīdi izjust, arī izpaust prieku.
apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust.
lēkt gaisā Klaji izpaust negatīvas emocijas.
lēkt gaisā Klaji izpaust pozitīvas emocijas (prieku, sajūsmu).
ciest klusu klusēt, neteikt, neizpaust.
sašust Kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piem., par nevēlamu rīcību, norisi).
iezīmēties Kļūt uztveramam, parādīties, izpausties.
noklust Kļūt vājākam, izpausties vājāk vai izbeigties pavisam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
ūsainis Koksngraužu dzimtas vabole ar melnu (1,5–3 cm garu) ķermeni un gariem taustekļiem, kuras kāpuri attīstās skujkoku stumbros.
saržs Kokvilnas vai zīda audums, kas austs īpašā diagonālā rakstā.
tīkšķis Komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu.
cukurgailītis Konditorejas izstrādājums – uz kociņa uzsprausta karamele, kas pēc formas atgādina gaili.
saskatīt Konstatēt, ievērot, secināt (ko); arī nojaust, noprast.
Austrālija Kontinents dienvidu puslodē, dienvidaustrumos no Āzijas.
aktīnija Koraļļu klases jūras dzīvnieks, kas pēc formas atgādina maisu ar starveidīgiem taustekļiem.
pakratīt galvu kratot galvu, izpaust (ko), noraidīt (ko), nepievienoties (kam).
papurināt galvu kratot galvu, izpaust (ko), noraidīt (ko), nepievienoties (kam).
meņševisms Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējā novirziena (meņševiku) paustā ideoloģija.
pareizticība Kristietības austrumu atzars, viens no trim kristietības pamatvirzieniem, kas radies 11. gs., sašķeļoties rietumu un austrumu Romas baznīcām.
muša Kukainis ar diviem caurspīdīgiem spārniem un trīs taustekļu pāriem.
odveidīgie Kukaiņu apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā garu, slaidu ķermeni, tievām, garām kājām un gariem taustekļiem, piem., dzēlējodi, moskīti, garkājodi, trīsuļodi [Nematocera].
tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
pieķemmēt Ķemmējot piekārtot, arī pielīdzināt (matus), arī pieglaust.
noķemmēt Ķemmējot saglaust, sakārtot noteiktā veidā (matus).
tiltiņš Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā – skaustam) atbalstoties pret pamatu.
drakons Ķirzaka (Dienvidaustrumu Āzijā) ar platām ādas krokām sānos, kuras ļauj planēt no koka uz koku.
austersēne Lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu; austeru sānause [Pleurotus ostreatus].
pekankoks Lapukoks (izplatīts ASV dienvidaustrumos) ar cietu koksni un augļiem – pekanriekstiem [Carya ilinoensis].
latgalieši Latvijas austrumdaļas – Latgales – pamatiedzīvotāji.
augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši, kuru valodai raksturīgas noteiktas īpatnības (fonētikā, leksikā, gramatikā).
sazāns Liela un ātraudzīga saldūdens zivs sudrabaini dzeltenīgā, dzeltenīgi zaļā vai brūnā krāsā, kurai pie mutes katrā pusē ir divi taustekļi; karpas savvaļas forma [Cyprinus carpio].
izlielīties Lieloties plaši izpaust ko (par sevi); ilgāku laiku, daudz lielīties.
krokodils Liels rāpuļu klases dzīvnieks (Āfrikā, Dienvidāzijā, Ziemeļaustrālijā, Amerikā), kam raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes.
zebu Liels vēršu apakšdzimtas dzīvnieks ar kupri uz skausta un ādas krokām starp priekškājām, ko karsta klimata apstākļos audzē gaļai, darbam un piena ieguvei.
mīlītis Lieto parasti uzrunā, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu vai ironisku attieksmi.
mīļš Lieto uzrunā, lai paustu simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību (pret kādu).
dārgs Lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, draudzību.
ņamm Lieto, lai izpaustu apmierinājumu (par ko ļoti garšīgu) un pamudinātu (piem., bērnu) ēst.
kauns Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
ā Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu).
a Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., nevērību).
oi Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., pārsteigumu, izbailes, ciešanas).
e Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., prieku, apmierinājumu).
au Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas).
ū Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, sajūsmu, atzinību).
ē Lieto, lai paustu dažādas jūtas, noteiktu attieksmi (piem., nicinājumu, nevērību).
ak Lieto, lai paustu dažādas sajūtas (piem., prieku, sajūsmu, bailes).
oh Lieto, lai paustu dažādas, galvenokārt pozitīvas, jūtas (piem., pārsteigumu, sajūsmu).
oho Lieto, lai paustu dažādas, galvenokārt pozitīvas, jūtas (piem., sajūsmu, pārsteigumu).
o Lieto, lai paustu dažādas, parasti pozitīvas, jūtas (piem., pārsteigumu, sajūsmu).
sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
velns Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
brr Lieto, lai paustu nepatīkamas (piem., aukstuma, baiļu, riebuma) sajūtas.
he Lieto, lai paustu nevērību, arī izsmieklu, nicinājumu.
Va vellos! lieto, lai paustu pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
Vo vellos! lieto, lai paustu pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
opā Lieto, lai paustu pārsteigumu.
nolāpīts Lieto, lai paustu savas dusmas, neapmierinātību, sašutumu.
ah Lieto, lai paustu, piem., prieku, sajūsmu.
uhū Lieto, lai paustu, piemēram, apmierinājumu, prieku.
uf Lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku, pārsteigumu.
ūja Lieto, lai paustu, piemēram, izbrīnu, neticību, pārmetumu.
uh Lieto, lai paustu, piemēram, prieku, izbrīnu.
ui Lieto, lai paustu, piemēram, sāpes, pārsteigumu, nepatiku, ieinteresētību.
brālis Lieto, lai uzrunā paustu tuvu, sirsnīgu attieksmi (pret kādu).
skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
izārstēt Likvidēt, izskaust (nevēlamu īpašību).
kumurot Locīties, krampjaini raustīties.
laist Ļaut brīvi, bez ierobežojumiem izpausties (piem., jūtām, spējām).
ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nodoties (kam).
rezignēt Ļauties rezignācijai; paust skumjas, bezcerību.
slavēt Ļoti atzinīgi vērtēt, paust atzinību (kam, par ko).
pārbrīnīties Ļoti izbrīnīties; paust ļoti lielu izbrīnu.
marle Ļoti plāns kokvilnas audums ar reti saaustiem diegiem.
sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
bangot Ļoti spēcīgi, dinamiski norisēt, izpausties (par jūtām u. tml.).
izdzīt Mācot, stingri audzinot, izskaust (piem., nevēlamu īpašību).
polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intesitāti nekā citos punktos.
glāstīties Maigi, glāstoši skarties klāt; glausties.
pavaimanāt Mazliet paraudāt, pagausties.
pietēlot Mazliet pārspīlēti izpaust (piem., kādu emocionālu stāvokli).
hidra Mazs zarndobumaiņa tipa saldūdens dzīvnieks ar stobrveida ķermeni, taustekļu vainagu un dzeļšūnām ārējā audu slānī.
taustīt Meklēt (ko), censties noskaidrot (kā) atrašanās vietu ar taustes palīdzību.
heks Mencu dzimtas jūras zivs ar divām muguras spurām, bet bez taustekļiem pie apakšžokļa.
bīdmērs Mērinstruments – mērstienis ar pamatskalu, bīdāmu palīgskalu un taustiem detaļu ārēju un iekšēju izmēru mērīšanai.
maigs Mierīgs, nesaraustīts (parasti par miegu).
izteikties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piem., domu, vērtējumu); izsacīties.
izsacīties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piem., domu, vērtējumu); izteikties.
akordeons Mūzikas instruments ar plēšām un taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai.
taustiņinstrumentālists Mūziķis, kas spēlē taustiņinstrumentu.
slikti Neatbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); neatbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
noklusēt Neatklāt, neizpaust.
nosnausties Neilgu laiku snaust.
paglaust Neilgu laiku, dažas reizes glaust.
paaust Neilgu laiku, mazliet aust.
paraustīt Neilgu laiku, mazliet raustīt.
pasnaust Neilgu laiku, mazliet snaust.
pataustīt Neilgu laiku, mazliet taustīt (1).
pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties (piem., ko meklējot).
pažēloties Neilgu laiku, mazliet žēloties; pasūdzēties, izpaust nelielu neapmierinātību.
zalktis Neindīga čūska ar apaļu galvu, tumši pelēcīgu, brūnpelēku vai melnu muguru un dzelteniem plankumiem (austiņām) galvas sānos.
apvaldīt Neizpaust (piem., jūtas).
noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus); savaldīties.
turēt slepenībā neizpaust, arī slēpt.
turēt noslēpumā neizpaust, arī slēpt.
glabāt sveci zem pūra neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
turēt sveci zem pūra neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
klusēt Neizpaust, neizteikt (piem., domas, uzskatus).
apslēpt Neizrādīt citiem, apzināti neļaut (kam) izpausties.
pataupīt Neizteikt, neizpaust (līdz kādam laikam).
kivi Nelidojošs putns (Jaunzēlandē) ar matiem līdzīgām spalvām un garu knābi [Apteryx australis].
pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti [Misgurnus fossilis].
šmerliņš Neliela, ieapaļa saldūdens zivs ar sešiem taustekļiem pie augšžokļa un tumšiem plankumiem uz ķermeņa [Nemacheilus barbatulus].
pele Neliels, ieapaļš priekšmets ar diviem taustiņiem (labo un kreiso), ko lieto darbam ar datoru.
pievaldīt Neļaut izpaust.
noslāpēt Neļaut izpausties, nomākt.
nosmacēt Neļaut izpausties, nomākt.
aizturēt Neļaut izpausties; savaldīt.
apspiest Neļaut izpausties.
turēties Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli); valdīties.
grābt Dievam acīs nepamatoti gausties, žēloties.
plūst Nepārtraukti, parasti spēcīgi, izpausties (par psihisku, parasti emocionālu stāvokli).
turēt pie sevis nepaust (savas domas, jūtas u. tml.).
punktraksts Neredzīgo raksts – nelielu izcilnīšu un bedrīšu sistēma lasīšanai ar tausti; Braila raksts.
fibrilācija Neregulāra muskuļaudu raustīšanās.
noturēt mēli aiz zobiem nerunāt (par ko); neizpaust (ko).
turēt mēli aiz zobiem nerunāt (par ko); neizpaust (ko).
horeja Nervu slimība, kurai raksturīga patvaļīga muskuļu savilkšanās, raustīšanās.
ārdīties Nesavaldīgi, skaļi paust sašutumu, teikt pārmetumus, kliegt.
jaust Neskaidri, aptuveni apzināties (ko gaidāmu, arī esošu); nojaust.
viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just; jaust.
noklust Netikt vairs izplatītam (piem., par ziņām, valodām); pārstāt izpausties, izbeigties.
notrīcēt Nevienmērīgi, saraustīti noskanēt.
drebulīgs Nevienmērīgs, saraustīts (par skaņu).
izlauzties Nevilšus, negribēti izpausties (kur).
ieausties Neviļus, negribēti tikt ieaustam.
izsprukt pār lūpām neviļus, negribēti tikt izteiktam, izpaustam.
pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izpaustam; izsprukt.
zākāties Nicīgi, arī nievīgi izsakoties, paust savu attieksmi (pret kādu, pret ko); pelt, nievāt (kādu), ņirgāties (par kādu, par ko).
nonicināt Nicinoši novērtēt (kādu, ko); izpaust nicinājumu.
parādīt (kādam) pigu nievājoši izpaust atteikumu, noraidījumu.
nonievāt Nievājoši novērtēt (kādu, ko); izpaust nievājošu attieksmi.
rādīt pigu nievājoši paust atteikumu, noraidījumu.
lupatu grīdceliņš no lupatām austs grīdceliņš.
tīkls No pavediena, auklas u. tml. ar īpašiem mezgliem noausts caurumots materiāls.
mežģīnes No smalkiem diegiem austs audums ar sīki caurumotu rakstu.
nošņākt Nogulēt miegā, nosnaust (kādu laikposmu).
samanīt Nojaust, apzināties.
noģist Nojaust, noprast.
redzēt Nojaust, noprast.
saost Nojaust, samanīt (ko slēptu, draudošu, arī ko sev izdevīgu).
saostīt Nojaust, samanīt; saost (2).
noskārst Nojaust.
sajust Nojaust.
zem- Norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā.
nokāpt Norāpties, norausties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
notraust Noraust, notraukt.
notrausties Norausties.
apklust Norimt, pārstāt izpausties (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm).
beigties Norisēt beigu posmā (par darbību, procesu); pārstāt eksistēt, izpausties.
marķēt Nospraust (kā) robežas, iezīmēt.
pārspraust Nospraust vēlreiz, no jauna (piem., robežu, ceļu).
klaviatūra Noteiktā kārtībā novietotu (mūzikas instrumenta) taustiņu kopums.
prasība Noteikti, arī kategoriski pausta vēlēšanās (ko) iegūt, panākt.
atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes; parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
noņirgāties Ņirgājoties izpaust savu attieksmi (par kādu, ko).
temperācija Oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai).
pluči Otrreizēja izejviela, ko iegūst, plucinot nolietotus audumus, austuvju un vērptuvju atkritumus.
paķērkt Pabļaustīties, pakliegt (skaļā, griezīgā balsī).
atlaist Padarīt vaļīgāku vai atbrīvot (ko savilktu, saspraustu, saskrūvētu u. tml.).
rimt Pakāpeniski beigt, pārstāt izpausties (piem., par norisēm dabā).
rimt Pakāpeniski kļūt vājākam, beigt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
pierimt Pakāpeniski kļūt vājākam, pārstāt izpausties.
noņerkstēt Paklusu raudāt, čīkstēt, izpaust neapmierinātību (kādu laiku).
nopaļāt Paļājot izpaust negatīvu atieksmi (pret kādu), atzīt (ko) par sliktu; nopelt.
atplaukt Pamazām parādīties; izpausties (piem., sejā).
likt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
iznīdēt Panākt, ka izzūd (kas nevēlams); izskaust.
pačūlija Panātru dzimtas puskrūms ar sīkiem bālganiem ziediem (Dienvidaustrumāzijā).
rubajs Panta forma austrumtautu lirikā – četrrinde ar atskaņotu pirmo, otro un ceturto rindu.
atklāties Parādīt savas īpašības, izpaust sevī slēpto u. tml.
pasniegt sevi parādīt sevi citiem, izpaust sevi no kāda viedokļa.
pārlaisties Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā.
vīties Parasti savienojumā "vīties cauri": izpausties, būt sastopamam (piem., daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.).
prasīt Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu).
jūsmot Pārdzīvot lielu prieku, dziļu saviļņojumu; paust sajūsmu.
turēt Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku.
šausmināties Pārdzīvot, izjust vai paust šausmas, arī nepatiku, neapmierinātību, sašutumu.
pārtrausties Pārrausties.
uzspēlēt Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot; pārspīlēti, izliekoties paust.
beigties Pārstāt eksistēt, izpausties (par pārdzīvojumiem, attiecībām).
norietēt Pārstāt eksistēt, pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
izgaist Pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā).
sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
norīt Pārvarēt, ārēji neizpaust (negatīvu emocionālu stāvokli).
noturēt Pārvarēt, neizpaust (piem., psihisku stāvokli).
rikša Pasažieru pārvadāšanai paredzēti divriči ar jumtu, ko velk cilvēks (Dienvidaustrumāzijas zemēs); šādu ratu mūsdienu konstrukcija uz velosipēda; šādu ratu vadītājs.
kāpināts Paspilgtināts, spēcīgi, intensīvi izpausts.
slēpties Pastāvēt, būt tā, ka ārēji neizpaužas; arī tikt slēptam, neizpaustam.
pasāts Pastāvīga virziena pret ekvatoru vērsts tropu vējš, kas ziemeļu puslodē pūš ziemeļaustrumu, bet dienvidu puslodē – dienvidaustrumu virzienā.
paņurdēt Pasūdzēties, paust neapmierinātību.
sacīties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt).
teikties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt).
atkārtot Paust (ko visiem zināmu); aizgūt, pārņemt (ko), neradot nekā jauna.
teikt Paust (ko) ar savu izteiksmi (par acīm, skatienu).
sacīt Paust (ko) rakstītā tekstā, daiļdarbā.
mācīt Paust (noteiktu uzskatu, atziņu); būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņu).
apjukt Paust apmulsumu (par balsi, sejas izteiksmi).
uzklupt Paust asu, arī naidīgu kritiku, nosodījumu.
strīdēties Paust atšķirīgus vai pretējus uzskatus (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, intereses, parasti satrauktā, asā sarunā.
zobot Paust ironisku, izsmējīgu attieksmi (pret kādu, ko).
grozīt galvu paust izbrīnu, šaubas, neuzticēšanos.
runāt Paust kādu informāciju (par rakstītu tekstu); paust, atspoguļot (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
lauzt šķēpus paust krasi atšķirīgus uzskatus.
kust Paust ļoti lielu laipnību, maigumu.
sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
vīstīt dūres paust naidu, gatavoties atmaksāt.
kurnēt Paust neapmierinātību (piem., ar īgniem izteikumiem).
kratīt galvu paust neapmierinātību, apšaubīt, noraidīt (ko).
žēloties Paust neapmierinātību, gausties; sūdzēties.
lādēt Paust neapmierinātību, nepatiku.
lādēties Paust neapmierinātību, nepatiku.
sūdzēties Paust neapmierinātību, norādīt uz pārestību, trūkumiem u. tml.
sūroties Paust neapmierinātību, sūdzēties, žēloties.
spļaudīties Paust neapmierinātību, vilšanos.
sūkstīties Paust neapmierinātību; sūdzēties, kurnēt.
rādīt mēli (kādam) paust necieņu, nicinājumu (pret ko).
paspert ar kāju paust necieņu, uzskatīt (kādu) par lieku, nevajadzīgu.
atmest ar roku Paust noraidošu, neticīgu attieksmi, pastiprinot to ar žestu.
sodīties Paust noraidošu, nopeļošu attieksmi pret ko; būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi pret ko.
kaisīt pelnus uz galvas paust nožēlu par savu vainu.
pelnus kaisīt uz galvas paust nožēlu par savu vainu.
saliekties deviņos līkumos Paust padevību, pakļāvību, glaimot, zemoties.
saliekties trijos līkumos Paust padevību, pakļāvību, glaimot, zemoties.
saliekties septiņos līkumos Paust padevību, pakļāvību, glaimot, zemoties.
saliekties desmit līkumos Paust padevību, pakļāvību, glaimot, zemoties.
laistīties Paust pozitīvu, emocionālu stāvokli (par acīm, seju).
ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā; strīdēties.
runāt Paust rakstveidā, rakstītā tekstā.
balsot Paust savu izvēli vai viedokli (piem., paceļot roku, nododot vēlēšanu biļetenu) un izšķirt jautājumu ar balsu skaita pārsvaru.
gremzties Paust savu neapmierinātību, dusmas; arī kurnēt.
kremsties Paust savu neapmierinātību, dusmas; arī kurnēt.
reaģēt Paust savu nostāju, attieksmi (pret ko).
teikt savu vārdu paust savus uzskatus, domas.
pūst vienā stabulē paust tādus pašus (parasti sev izdevīgus) uzskatus, kādus pauž kāds cits.
prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) – par dzīvniekiem.
pieprasīt Paust vajadzību, vēlmi (ko saņemt, iegūt).
mest Paust, darīt zināmu (ko).
lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā); mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
rosināt Paust, izteikt (piem., kādu priekšlikumu); veikt sākotnējās darbības, lai (to) īstenotu.
atspoguļot Paust, izteikt.
apieties Paust, parādīt savu attieksmi, arī izturēties (pret cilvēku, arī dzīvnieku).
uzbrukt Paust, parasti asu, naidīgu kritiku, nosodījumu.
lādēties Paust, teikt lāstus.
saplakt Pavājināties, parasti ļoti, arī pārstāt izpausties.
noklusējums Paveikta darbība, rezultāts --> noklusēt; tas, kas netiek darīts zināms, izpausts.
novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt(1); mutvārdu vai rakstu formā izpausts (kā) vērtējums, noteikta atzīme, balle u. tml.
paņaudēt Pažēloties, pagausties.
nobrīnīt Pēc tautas ticējumiem – apbrīnojot noskaust, izraisīt kādam ko nevēlamu.
uzliesmot Pēkšņi izjust un izpaust spēcīgas jūtas.
iesisties Pēkšņi izpausties, parādīties.
iedegties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlmēm); spilgti izpausties (sejā, skatienā).
iesvilt Pēkšņi rasties un spilgti izpausties; kļūt uztveramam.
uzplaiksnīt Pēkšņi rasties, parādīties; īsu brīdi izpausties (par parādībām sabiedrībā).
iedzalkstīties Pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā).
atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (piem., sejā); pēkšņi atveidoties (atmiņā, iztēlē).
iedegties Pēkšņi, spēcīgi izjust un izpaust (jūtas, vēlmes); sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi nodoties (kam).
nobalsot Piedaloties balsošanā, paust savu izvēli (par kādu, par ko).
pietrausties Pierausties.
sasist plaukstas piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piem., izbrīnu, pārsteigumu, prieku.
piesnausties Piesnaust.
varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piem., neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm).
nobriest Pilnībā izveidoties, būt gatavam (izpausties, realizēties u. tml.).
uzplaukt Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.).
uzziedēt Pilnveidoties, pilnīgi izpausties (piemēram, par cilvēka īpašībām, spējām).
izpļāpāt Pļāpājot izpaust, izstāstīt (parasti ko slēpjamu).
sapļāpāt Pļāpājot, runājot izpaust (ko).
vēžveidīgs Posmkāji (sīki, vidēji lieli vai lieli) ar divzarotām ekstremitātēm un diviem pāriem taustekļu.
antena Posmkāju galvas tausteklis (taustes un ožas orgāns).
kukainis Posmkāju tipa dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni (galva, krūtis, vēders), ko klāj hitīna apvalks, ar taustekļiem un trim pāriem kāju.
tīkls Priekšmets, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds noausts vai citādi veidots materiāls (piem., kā norobežošanai).
izpausme Process, arī rezultāts --> izpaust, izpausties.
piketēt Protestēt, paust savu attieksmi (pret ko), grupā vai individuāli nostājoties (parasti ar plakātu) kādā vietā.
nopukoties Pukojoties izpaust neapmierinātību; pukojoties noteikt, pateikt (ko).
kratīt dūri rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) rotāšanai, apdarei, nostiprināšanai.
komentārs Raksts (parasti neliels), kurā pausts kāds viedoklis, spriedums, secinājums u. tml.
piesitiens Raksturīgs (klavieru) taustiņu spēlēšanas veids.
austrumniecisks Raksturīgs austrumu zemēm un to iedzīvotājiem.
rietumniecisks Raksturīgs rietumu zemēm, to iedzīvotājiem; pretstats: austrumniecisks.
norāpties Rāpjoties nokāpt, norausties nost, lejā (no kā).
pārsisties Rasties kļūdai nepareizi nospiesta taustiņa dēļ.
parādīties Rasties un izpausties (par fizioloģiskām norisēm, psihisku stāvokli).
parādīties Rasties un izpausties (par parādībām sabiedrībā).
uzblāzmot Rasties, spēji, spilgti izpausties.
izraudāt Raudot ļaut izpausties (bēdām, ciešanām u. tml.), raudot izpaust (bēdas, ciešanas u. tml.).
apraudāt Raudot, sērojot paust savas sāpes, skumjas (par mirušo).
raudāt pakaļ raudot, sērojot paust skumjas (parasti par mirušo).
čīkstēt Raudulīgi gausties, žēloties.
činkstēt Raudulīgi un apnicīgi gausties, žēloties, arī raudulīgi diedelēt, prasīt (ko); čīkstēt.
raudzīties caur pieri raugoties uz kādu ar pieliektu galvu un augšup vērstu skatienu, paust naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi.
plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt sīkās daļās; raustot viegli burzīt.
traust Raust (1).
traust Raust (2).
kasīt Raust (piem., zemi), vairākkārt velkot (pa to) ar kāju, nagiem; šādi veidot (bedri), dabūt (ko) ārā.
trausties Rausties.
plucināt Raustīt (aiz ķermeņa daļas), lai izraisītu sāpes.
kūļāt Raustīt, plivināt (par vēju); sist (pret ko).
pluinīt Raustīt, plucināt, arī burzīt.
pluinīt Raustīt, purināt, plivināt (parasti par vēju).
izraustīt Raustot izvilkt, izplēst (daudz vai visus augus, to daļas).
sapurināt Raustot stipri sakustināt.
apraustīt Raustot, plūkājot noraut, aplauzīt (vietumis).
sapluinīt Raustot, purinot, pluinot saplēst, sabojāt.
saredzēt Redzēt; nojaust, noprast.
austies Refl. --> aust [2]; tikt austam.
ieausties Refl. --> ieaust (1).
saausties Refl. --> saaust (1); tikt saaustam kopā.
sarausties Refl. --> saraust (2).
uzdzirkstīt Reizēm spēji, spilgti izpausties (piemēram, kā norisē, saturā).
sorbi Rietumslāvu tauta, kas dzīvo Vācijas dienvidaustrumu daļā.
tīkls Rīks, ierīce, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds noausts materiāls un kas ir paredzēts dzīvnieku (parasti zivju) ķeršanai.
sprikstēt Risināties viegli, raiti (piem., par runu); spilgti izpausties (par psihisku stāvokli).
harmonikas Rokās turams taustiņinstruments, kuram pogu klaviatūra ir korpusa abās pusēs un skaņu rada vibrējošas metāla mēlītes; ermoņikas.
broša Rotaslieta, ko var piespraust pie tērpa; piespraude.
stāstīt Runājot darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko).
sarunāt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz ko lieku, nepatiesu u. tml.).
izsacīt Runājot izteikt; ar vārdiem izpaust.
stenēt Runājot paust neapmierinātību, sāpes u. tml.
paļāt Runājot paust noliedzošu, nosodošu attieksmi; pelt.
izteikt Runājot vai rakstveidā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.); izsacīt.
izrunāt Runājot, stāstot izpaust, pateikt citiem (parasti ko nepatiesu, nepamatotu).
ņaudēt Runāt žēlabainā, raudulīgā balsī; žēloties, sūroties, gausties.
teikt Runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko); sacīt (1).
sacīt Runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko); teikt (1).
klukstēt Runāt, stāstīt; arī paklusām paust savu neapmierinātību.
aprušināt Rušinot (zemi), apraust (krūmu, stādu); apklāt, apsegt (ar ko).
pierušināt Rušinot pievirzīt (zemi, augsni); pieraust.
saglaudīt Saglaust (1).
saķemmēt Saglaust, sakārtot ar ķemmi (matus); sasukāt.
sasukāt Saglaust, sakārtot ar ķemmi, suku (matus, arī bārdu, ūsas).
ierobežot Saistot ar nosacījumiem, prasībām, neļaut brīvi izpausties.
tie ir tikai ziediņi saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties.
trūkst vārdu saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vārdos.
rādīt savu īsto seju saka, ja cilvēks (parasti neviļus) atklāj savu būtību, savas domas, centienus tādus, kādi tie ir patiesībā; paust, atklāt savu būtību.
sirds pilna līdz malām saka, ja cilvēks ir sarūgtināts, ja nomāc bēdas, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
pārpilna sirds saka, ja kāds ir ļoti sarūgtināts, ja kādu ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
klusē kā kaps saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
klusē kā ūdeni mutē ieņēmis saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
klusē kā zivs saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
klusē kā mēms saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
izlaužas uz āru saka, ja kas neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts.
kā to lai saka saka, ja nezina, kā izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko paust tieši, atklāti.
nu, (vai) zini saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret teikto.
saglaust Sakļaut, pieglaust (ausis) – par dzīvniekiem.
satumst Sākt (parasti pēkšņi) izpaust naidu, arī drūmumu (piem., par skatienu, seju).
saraustīties Sākt (parasti pēkšņi) raustīties un īsu brīdi raustīties – par ķermeni, tā daļām.
ataust Sākt aust (par gaismu); iestāties (par rītu, dienu).
iedzirkstēties Sākt dzirkstēt (par acīm); spēji, īsu brīdi parādīties (acīs); spēji izpausties (acīs).
iedzirkstīties Sākt dzirkstēt (par acīm); spēji, īsu brīdi parādīties (acīs); spēji izpausties (acīs).
iekvēloties Sākt intensīvi izjust un izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos).
iesākt Sākt izpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
sadrūmt Sākt izpaust drūmumu.
ieskanēties Sākt izpausties, kļūt dzirdamam (arī iztēlē).
iesākt Sākt izpausties, norisināties (par parādībām dabā).
saplivināt Sākt plivināt, raustīt (ko), parasti piepeši, īsu brīdi.
vēdzele Saldūdens mencu dzimtas ieapaļa zivs ar sīkām zvīņām, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura, pie apakšžokļa viens garš tausteklis, pie nāsīm pa vienam īsam tausteklim un kas barību aktīvi meklē naktīs [Lota lota].
sams Saldūdens zivs ar garu bezzvīņu ķermeni, no virspuses saplacinātu galvu un diviem gariem taustekļiem pie augšžokļa [Silurus glanis].
apsīkt Samazināt vai izbeigt savu (piem., radošo) darbību; radoši neizpausties.
atsalt Samazināties, izaust.
labi Samērā pilnīgi, samērā lielā mērā, arī pastiprināti (izpausties darbībai, norisei, parādībām dabā).
pieraust Saraust (naudu, mantu) lielākā daudzumā; saraust tā, ka piepilda (ko).
ūsas Sariem līdzīgi taustekļi (piemēram, kukaiņiem).
samurgot Sarunāt, paust (daudz kā nepatiesa, neloģiska, nepieņemama).
sveicināt Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
sačamdīt Sataustīt, sagrābstīt (parasti ko meklējamu).
saturēties Savaldīties, neļaut izpausties savām emocijām.
filcs Savelts, sapresēts neaustas vilnas materiāls.
plūst Secīgi izpausties (piem., runā), arī secīgi risināties (par domām, atmiņām u. tml.).
trāķieši Sena indoeiropiešu cilšu grupa, kas apdzīvoja Eiropas dienvidaustrumu zemes – Trāķiju, kā arī Balkānu pussalas ziemeļaustrumus un Mazāzijas ziemeļrietumu daļu.
ponijs Sena zirgu populācija, kuras īpatņiem augums skaustā nav lielāks par 120 cm; šīs populācijas zirgs.
semīti Senās tautas Āzijas dienvidrietumu daļā un Āfrikas ziemeļaustrumos (piem., ebreji, arābi, asīrieši, feniķieši).
ķīļraksts Seno austrumu tautu raksts (izveidots ap 4. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras), kurā zilbes vai vārdus apzīmē ar ķīļveida zīmēm.
ķīļu raksts seno austrumu tautu raksts, kurā zilbes vai vārdus apzīmē ar ķīļveida zīmēm; ķīļraksts.
sīkblakts Sīka vai vidēji liela blakts ar četrposmu taustekļiem.
trīcēt Sīki vibrēt, viegli raustīties, arī īsi, bieži svārstīties (par cilvēku, dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); drebēt.
mirdzaritmija Sirds ritma traucējums – nekoordinēta atsevišķu sirds muskuļšķiedru raustīšanās; mirgošanas aritmija.
aplaudēt Sist plaukstas, lai paustu atzinību, sajūsmu, uzmundrinājumu u. tml.
tastatūra Sistematizēts taustiņu kopums (piem., datoram, telefona aparātam); klaviatūra (2).
manifestēt Skaidri, atklāti paust, apliecināt.
maurot Skaļi bļaustīties, klaigāt.
kaukt Skaļi gausties, vaimanāt.
gavilēt Skaļi paust lielu prieku, sajūsmu.
brēkt Skaļi paust sašutumu, neapmierinātību (par ko).
brēka Skaļi pausta neapmierinātība, protests.
bazūnēt Skaļi runāt; izpaust (kādas ziņas) daudziem, plašā apkārtnē.
dauzīt Skaļi spēlēt (sitamos vai taustiņu mūzikas instrumentus).
troksnis Skaļi, aktīvi pausts uztraukums, neapmierinātība u. tml.; tracis, skandāls.
iztaurēt Skaļi, arī netaktiski izpaust, padarīt zināmu (daudziem).
izkliegt Skaļi, demonstratīvi izpaust.
kliegt Skaļi, demonstratīvi paust savu viedokli, izteikt neapmierinātību, sašutumu; protestēt.
drebēt Skanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, faktūru u. tml.
iztaisīt lielas acis skatienā izpaust izbrīnu.
iztaisīt apaļas acis skatienā izpaust izbrīnu.
sataisīt lielas acis skatienā paust izbrīnu.
skatīties (arī raudzīties, lūkoties u. tml.) caur pieri skatoties ar mazliet pieliektu galvu uz augšu, paust naidīgu, nedraudzīgu attieksmi.
ļauna acs skaudīgs, nenovīdīgs skatiens; skatiens, kas (pēc tautas ticējumiem) izraisa ko ļaunu, kas var ko noskaust vai noburt.
apskaut Skaujot apņemt, aptvert (kādu), lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
sprands Skausta augšējā daļa, kakla mugurpuse.
čuprs Skausts.
kumbrs Skausts.
sūcējskropstaiņi Skropstaiņu klases vienšūņi, kuru pieaugušajiem īpatņiem ir raksturīgi sūcējtaustekļi [Suctoria].
apslaucīt Slaukot noraust.
Trojas zirgs Slēpts, parasti ļauns, nodoms, par kuru iepriekš nav nojausts.
pasmīkņāt Smīkņājot izpaust mazliet nicīgu attieksmi.
nosnaust Snaust (kādu laikposmu); nosnausties.
kūkot Snaust.
kūsāt Spēcīgi izpausties (par emocionālu stāvokli).
virt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli, jūtām, arī gribu, enerģiju u. tml.).
izlīt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli).
virst Spēcīgi izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
dzalkstīt Spēcīgi izpausties (skatienā, acīs).
nolīt Spēcīgi izpausties, spēji atspoguļoties (par psihisku vai emocionālu stāvokli, tā izpausmi).
plucināt Spēcīgi raustīt (parasti par vēju).
kratīties Spēcīgi, intensīvi drebēt, trīcēt; raustīties.
virpuļot Spēcīgi, intensīvi izpausties, norisēt.
izplūst Spēcīgi, neapvaldīti izpaust (emocijas).
objektivitāte Spēja paust objektīvus uzskatus, spriedumus un rīkoties atbilstoši tiem, bez subjektīvas attieksmes un aizspriedumiem.
iezibēties Spēji izpausties (acīs) – par jūtām.
iedzelt Spēji izpausties (par sāpēm).
uzliesmot Spēji izraisīties (par jūtām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzbangot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzmutuļot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzšvirkstēt Spēji izraisīties (piemēram, par negatīvām jūtām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzsprēgāt Spēji izraisīties, īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzbrāzties Spēji izraisīties; īsu brīdi, parasti spēcīgi izpausties.
uzbrāzmot Spēji izraisīties; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzdzirkstīt Spēji rasties, spilgti izpausties (piemēram, apziņā).
iemirdzēties Spēji, arī īsu brīdi izpausties.
iemirdzēties Spēji, arī īsu brīdi parādīties, izpausties (acīs, skatienā).
iegailēties Spēji, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs, skatienā).
iezalgoties Spēji, spilgti izpausties (acīs).
plaiksnīt Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – par psihisku, parasti emocionālu stāvokli.
uzdzirkstēt Spēji, spilgti izpausties (piemēram, kā norisē).
iedzirkstēties Spēji, spilgti izpausties.
iezaigoties Spēji, spilgti izpausties.
gailēt Spīdēt, mirdzēt (par acīm); izpausties (acīs, skatienā) – par spēcīgām, parasti negatīvām, jūtām.
mirdzēt Spilgti izcelties citu vidū; spilgti izpausties.
demonstrācija Spilgti izpausta, parasti izaicinoša, savas attieksmes, nostājas izrādīšana.
zibēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) – par jūtām, emocijām.
zibsnīt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) – par jūtām, emocijām.
zaigot Spilgti izpausties.
demonstratīvs Spilgti izpausts, izaicinošs (par rīcību, izturēšanos).
sprēgāt Spilgti, emocionāli izpausties.
spītēt Spītīgi izturēties, rīkoties, paust spītību (pret kādu).
lauzties Spontāni izpausties (parasti par emocijām, ko nevēlas izpaust).
štepselēt Spraust elektrības kontaktligzdā.
sastāstīt Stāstot daudz pateikt, izpaust; stāstot pateikt, izpaust (parasti daudz ko lieku, nepatiesu).
izstāstīt Stāstot izpaust, padarīt zināmu (kādu domu, faktu u. tml.).
forma Stāvoklis, kad var pilnīgi izpaust savas spējas, māku, spēkus.
stereoaustiņas Stereofoniskas austiņas.
klavihords Stīgu taustiņinstruments (no 15. gs. līdz 18. gs.), kura mehānismā stīgas ieskandina ar taustiņu galos pievienotām metāla plāksnītēm, radot maigu, ļoti klusu skaņu.
klavieres Stīgu taustiņinstruments (piem., flīģelis, pianīns), kura mehānismā stīgas ieskandina ar filcu apvilkti āmuriņi.
klavesīns Stīgu taustiņinstruments, kura mehānismā stīgas ieskandina ar īpašiem putnu spalvu stobriņiem vai metāla mēlītēm, radot dzidru, metālisku skaņu.
siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš, kas pūš pāri Vidusjūrai no Ziemeļāfrikas.
sterlete Storu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu ķermeni, muti galvas apakšpusē un četriem taustekļiem mutes priekšā [Acipenser ruthenus].
store Storveidīgo kārtas zivs ar smailu purnu, taustekļiem pie mutes un lielu, slaidu vārpstveida ķermeni, kas klāts 5 kaula vairogu rindām un sīkām kaula plātnītēm.
mutuļot Strauji, spēcīgi izpausties.
zūdīties Sūdzēties, izteikt neapmierinātību, gausties.
piesukāt Sukājot pieglaust (matus), piekļaut (pie kā, kam klāt).
sasukāt Sukājot saglaust matus, arī izveidot (cilvēkam) matu sakārtojumu; sukājot saglaust (dzīvniekam) apmatojumu.
nosukāt Sukājot saglaust, pieglaust (matus).
nosūroties Sūrojoties izpaust neapmierinātību (par ko); sūrojoties noteikt, pateikt (ko).
apsveikt Sveicot izpaust atzinīgu attieksmi (pret kādu, piem., svētkos, jubilejā).
apmīļot Šādā veidā paust attieksmi (pret dzīvniekiem, augiem, priekšmetiem).
izšalkot Šalkojot izteikt, izpaust.
šaust Šaustīt.
atvadīties Šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu, piem., atsveicināties, paspiest roku, teikt atvadu vārdus.
izšņukstēt Šņukstot izpaust, izteikt.
starp rindām tā, ka var uztvert, nojaust vārdos neizteikto teksta jēgu.
divkosīgs Tāds (cilvēks), kas rīkojas pretēji (saviem) vārdiem, paustajiem uzskatiem.
himnisks Tāds (galvenokārt mākslas darbs), kurā ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pausts slavinājums.
savaldīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja atbilstoši situācijai (piem., spriedzes brīžos, kritiskās situācijās) mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
drebulīgs Tāds, kas dreb, trīc vai kustas nevienmērīgi, saraustīti; drebelīgs.
pašausts Tāds, kas ir mājas apstākļos austs; tāds, kas ir darināts no šādi austa auduma.
strīdīgs Tāds, kas izraisa atšķirīgus, pretējus viedokļus, domas; tāds, kurā tiek pausti atšķirīgi, pretēji viedokļi, domas.
izvairīgs Tāds, kas izvairās skaidri izpaust, darīt zināmu (piem., savu viedokli, nostāju); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
ņerkstīgs Tāds, kas mēdz bieži gausties, žēloties.
ņaudulīgs Tāds, kas mēdz bieži žēloties, sūroties, gausties.
sarkastisks Tāds, kas mēdz paust sarkasmu (par cilvēkiem).
pieglaudīgs Tāds, kas mēdz pieglausties; mīlīgs, maigs.
uzmanīgs Tāds, kas mēdz rīkoties, izturēties, arī paust savas domas apdomīgi, lai izvairītos no kā nevēlama; arī piesardzīgs.
rūcīgs Tāds, kas mēdz rūkt (2), paust savu neapmierinātību.
neizteikts Tāds, kas nav izpausts, nav darīts zināms citiem.
mēms Tāds, kas nav izteikts, izpausts vārdos.
izspūris Tāds, kas nav sasukāts, saglausts.
brīvdomīgs Tāds, kas nebaidās brīvi paust savus uzskatus, nostāju, kritizēt pastāvošos, valdošos uzskatus.
nesavaldīgs Tāds, kas nespēj atbilstoši situācijai mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
neatkārtojams Tāds, kas nevar atkārtoties, norisināties vai izpausties vairākkārt.
raustīgs Tāds, kas raustās (1), ir nevienmērīgs, ar pārtraukumiem.
neizsakāms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami izpaust, izsacīt vārdos.
neizpaužams Tāds, ko nedrīkst izpaust, darīt zināmu.
taustāms Tāds, ko sajust, sataustīt.
apskaužams Tāds, ko var apskaust; tāds, kas izraisa skaudību.
paskops Tāds, kurā (kas) ir pausts samērā īsi, arī nepilnīgi.
bezidejisks Tāds, kurā (pēc padomju ideoloģijas) netiek paustas nozīmīgas, pieņemamas idejas.
cīpslains Tāds, kurā ir daudz cīpslu (parasti par gaļu); tāds, kurā labi saredzamas, sataustāmas cīpslas, dzīslas (par cilvēka ķermeni, ķermeņa daļām).
konspektīvs Tāds, kurā ir īsi pausts (kā) saturs.
smalks Tāds, kurā kas tiek atveidots, izpausts pilnīgi, detalizēti.
apgarots Tāds, kurā paustas dziļas, cildenas domas un jūtas; tāds, kas garīgi bagātina.
rakstisks Tāds, kura saturs ir izpausts, fiksēts rakstības līdzekļiem.
mutvārdu Tāds, kura saturs ir pausts runas formā, runājot.
mīla Tāds, kurā tiek izpaustas mīlestības jūtas.
noslēpums Tas (piem., fakts, informācija), kas tiek slēpts, ko nedrīkst izpaust.
saturs Tas, kas ir izpausts, izteikts, attēlots (piem., tekstā, mākslas darbā).
zemslānis Tas, kas nav klaji pateikts, pausts, bet ir izsecināms no kā; zemteksts.
zemstrāva Tas, kas nav vārdos izsacīts vai citādi klaji pausts.
apakšstrāvojums Tas, kas netiek izpausts vārdos, bet uztverams no teksta kopumā, situācijas, apstākļiem u. tml.; zemstrāva.
dvesma Tas, ko var intuitīvi uztvert, apjaust.
sūcējtausteklis Tausteklis, kas ir piemērots sūkšanai.
ūsas Taustes orgāns – sariem līdzīgi mati augšlūpu sānos (dažiem dzīvniekiem).
taustiņnieks Taustiņinstrumentālists.
harmonijs Taustiņinstruments, kam gaisu ar kājminamām plēšām pievada pats spēlētājs un kas skan līdzīgi ērģelēm.
taustiņš Taustiņinstruments.
navigācijas taustiņš taustiņš rādītāja pārvietošanai pa displeja ekrānu.
klaviatūra Taustiņu kopums (ierīcei, piem., datora tastatūra).
čamdīt Taustīt (piem., ko meklējot).
aptaustīt Taustīt (visapkārt, no virspuses), lai ko izzinātu, pārbaudītu u. tml.
gramstīt Taustīt; grābstīt.
tvarstīties Taustīties, tvarstīt, lai satvertu (ko, atrastu ko).
iztaustīt Taustot izmeklēt, pārbaudīt.
iztaustīt Taustot izzināt (piem., ceļu, atrašanās vietu).
raudzīt Taustot noskaidrot, pārbaudīt (ko).
sataustīt Taustot sameklēt (ko); taustot sāk sajust, uztvert (ko).
uztaustīt Taustot uzmeklēt (ko); taustot sajust (ko).
grābstīties Taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties ko satvert, sameklēt.
sagramstīt Taustoties (ar rokām, pirkstiem), sameklēt, satvert; sagrābstīt (2), sagrābāt (2).
sagrābāt Taustoties (ar rokām, pirkstiem), sameklēt, satvert; sagrābstīt (2).
sagrābstīt Taustoties (ar rokām, pirkstiem), sameklēt, satvert.
aiztaustīties Taustoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
ietaustīties Taustoties ievirzīties (kur iekšā).
gramstīt Taustoties meklēt.
taustmērs Tausts (kā) mērīšanai.
eskimosi Tauta, kas dzīvo galvenokārt Ziemeļamerikas polārajos apgabalos, Grenlandē un Āzijas ziemeļaustrumu daļā.
čukči Tauta, kas dzīvo Krievijas ziemeļaustrumos ap Ziemeļu polāro loku.
mandžūri Tauta, Ķīnas ziemeļaustrumu daļas pamatiedzīvotāji.
Lielvārdes josta tautiska josta, kurā ieausti šim novadam raksturīgie ornamenti.
balti Tautu grupa Eiropas austrumu daļā pie Baltijas jūras (latvieši, lietuvieši; senatnē arī senprūši, jātvingi, kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi).
slāvi Tautu grupa Eiropas austrumu, centrālajā un dienvidu daļā, piem., krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, čehi, slovāki, bulgāri.
retoromāņi Tautu grupa, kas dzīvo Itālijas ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā, kā arī Šveices austrumu daļā.
audums Tekstilizstrādājums, kas veidojas, aužamajos stāvos savstarpēji perpendikulāri saistoties audiem un šķēriem; austa drēbe.
karstais tālrunis telefona numurs, pa kuru var nekavējoties saņemt informāciju, ziņot par pārkāpumiem, paust savu viedokli u. tml.
izspēlēties Tēlojot pilnībā izpaust sevi, savas dotības.
satenkot Tenkojot daudz pateikt, izpaust.
uzticēties Ticēt (kādam), paļauties (uz kādu), ka (tam) iespējams izpaust, piemēram, noslēpumu.
uzticēt Ticot (kādam), paļaujoties (uz kādu), izpaust (tam, piemēram, noslēpumu).
vārda brīvība tiesības atklāti paust savus uzskatus.
(līdz) ar gaismu tikko aust rīta gaisma.
(līdz) ar gaismiņu Tikko aust rīta gaisma.
izgāzties Tikt izpaustam (pret kādu) – piem., par dusmām, niknumu.
ķemmēt Tīrīt, glaust ar ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
glabāt Turēt slepenībā, neizpaust (ko).
pārskriet Uz īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā).
pasmīnēt Uz īsu brīdi savilkt seju smīnā; smīnot izpaust mazliet nievīgu, noraidošu attieksmi.
uzsvīst Uzaust [1] (1).
lasīt (kāda) domas uzminēt, nojaust (kāda) domas.
lasīt domas uzminēt, nojaust (kāda) domas.
uztrausties Uzrausties (1).
uztrausties Uzrausties (2).
saslieties Uzsākt aktīvu darbību (pret ko); aktīvi izpaust pretestību (pret ko).
nosodīt Uzskatīt par nevēlamu, noraidāmu u. tml. (ko); izpaust šādu attieksmi.
atspraust Uzspraust (piem., malu) uz augšu; atvirzīt un saspraust.
nomanīt Uztvert (kādas pazīmes, īpatnības); nojaust, noprast.
apbrīnot Uztvert (ko) ar apbrīnu; paust apbrīnu.
uzņemt Uztvert (piemēram, ziņu, notikumu) un paust savu attieksmi (pret to), arī pārdzīvot (to).
samanīt Uztvert ar maņu orgāniem (piem., ko slēptu, vāji izpaustu).
manīt Uztvert, nojaust.
lasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
koksngrauzis Vabole ar gariem taustekļiem, kuras kāpuri pārtiek no koksnes.
ostmarka Vācijas impērijas laikā izdotā naudas vienība okupētajām austrumu teritorijām; attiecīgā naudaszīme.
izvaidēt Vaidot radīt (skaņas); vaidot izpaust.
izvaimanāt Vaimanājot radīt (skaņas); vaimanājot izpaust.
saplūkt Vairākas reizes raustīt (aiz ausīm, matiem).
glaudīties Vairākkārt glausties klāt [2].
snauduļot Vairākkārt iesnausties un atmosties; arī snaust.
klaigāt Vairākkārt publiski paust neapmierinātību, sašutumu (par ko).
saspaidīt Vairākkārt spiežot (pogas, taustiņus u. tml.), panākt nevēlamu rezultātu.
spraudīt Vairākkārt spraust (ko kur, arī kādā veidā).
taustīties Vairākkārt taustīt, piem., ko meklējot.
grābāt Vairākkārt taustot, censties ko satvert, sameklēt.
diegveidīgs pulss vājš, tikko sataustāms pulss.
diegveida pulss vājš, tikko sataustāms pulss.
sveiciens Vārds, vārdu savienojums, žests, ar ko ir pieņemts paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. pret cilvēku, kuru sastop vai no kura šķiras.
trasēt Veidot (kā) trasi, parasti projektā; veidot, iezīmēt, nospraust (kā) trasi apvidū, vidē.
mest Veidot (metus) aužamos stāvos; aust.
riestava Veltnis, ap kuru (stellēs) tinas noaustais audums.
apveltīt Veltot (kādam vārdus, skatienu, smaidu u. tml.), paust emocionālu attieksmi (pret to).
pētīt Vērīgi aplūkot, aptaustīt u. tml., lai (ko) noskaidrotu.
plātīt muti Verot muti vaļā un ciet, paust izbrīnu.
sienāzis Vidēji liels kukainis ar pelēkzaļu vai zaļu ķermeni, gariem taustekļiem un spēcīgām pakaļkājām, kas piemērotas lēkšanai.
atēnoties Viegli izpausties, tikko jaušami parādīties.
uzsist Viegli pasitot (parasti ar roku kādam uz pleca), paust labvēlīgu, uzmundrinošu attieksmi.
dzirkstēt Viegli, raiti risināties (par runu); spilgti izpausties (par jūtām).
dzirkstīt Viegli, raiti risināties (par runu); spilgti izpausties (piem., par jūtām).
žoržets Viegls, smalks, mīksts kokvilnas, vilnas vai zīda audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
latgaļi Viena no baltu tautībām, kas apdzīvojusi Latvijas austrumdaļu un kurai latviešu tautības veidošanās procesā ir bijusi noteicošā loma.
lezgīni Viena no Kaukāza tautām, kas dzīvo galvenokārt Dagestānas dienvidaustrumu un Azerbaidžānas ziemeļaustrumu daļā.
ģeogrāfiskais garums viena no trim ģeogrāfiskajām koordinātām, grādos izteikts attālums no sākuma meridiāna (nullmeridiāna) austrumu vai rietumu virzienā.
šatieris Vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu salikums (piem., austās segās).
paātrinājumtaustiņš Vienlaicīgi nospiežamu tastatūras taustiņu kombinācija, kas nodrošina noteiktas funkcijas izpildi.
sajaukties Vienlaicīgi pastāvēt, izpausties.
vairogskrimslis Viens no balsenes skrimšļiem, kas sastāv no divām leņķī savienotām plātnītēm, šis leņķis – gāmurs izspiežas uz āru un ir viegli sataustāms.
noglaust Vienu reizi glaust un beigt glaust (ko).
noraustīt Vienu vai vairākas reizes raustot, pavilkt uz leju, sakārtot (apģērbu, tā daļas).
izvīt Vijot izvirzīt cauri (kam), caur (ko); cauraust.
tvīds Vilnas audums virsdrēbēm, kas austs no rupjas, kārstas un īsas vilnas.
tokāta Virtuozs skaņdarbs taustiņinstrumentiem.
absurda dramaturģija virziens 20. gs. 50.–60. gadu dramaturģijā, kurā, atsakoties no tradicionālās dramaturģijas paņēmieniem, tika paustas cilvēka eksistences bezjēdzīguma, absurduma idejas.
dienvidaustrumi Virziens starp dienvidiem un austrumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
ziemeļaustrumi Virziens starp ziemeļiem un austrumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
grābt Virzīt, raust (parasti ar grābekli) vienkopus.
taustīties Virzīties, pārvietoties nedroši, orientējoties pēc taustes (par cilvēkiem).
cauraust Viscaur izaust (ar ko).
sisenis Zaļgans vai brūngans augēdājs kukainis ar taustekļiem, kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem.
polips Zarndobumaiņu tipa (parasti jūras) dzīvnieks ar cilindrisku ķermeni, kura vienā galā tam ir taustekļi, bet ar otru galu tas ir piestiprinājies pie kāda pamata.
Tuvie Austrumi zemes, kas atrodas Vidusjūras austrumu piekrastē, piem., Turcija, Kipra, Izraēla, Libāna, Ēģipte.
brokāts Zīda audums, kurā ieausti spoži metāliski pavedieni.
ZA Ziemeļaustrumi.
ziemeļrīti Ziemeļaustrumi.
bada vējš ziemeļaustrumu vējš.
ziemeļaustrenis Ziemeļaustrumu vējš.
ziemeļrītenis Ziemeļaustrumu vējš.
ņurkstēt Žēloties, gausties; paust neapmierinātību (par ko).
pinkšķēt Žēloties, gausties.
gausties Žēloties, sūdzēties, paust neapmierinātību (par ko).

aust citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV