Paplašinātā meklēšana
Meklējam ļoti.
Atrasts vārdos (43):
- ļoti:1
- vaļoties:1
- augļoties:1
- baiļoties:1
- brāļoties:1
- grīļoties:1
- sauļoties:1
- zvāļoties:1
- apogļoties:1
- izceļoties:1
- izmēļoties:1
- nozāļoties:1
- pamīļoties:1
- pavaļoties:1
- samīļoties:1
- sasāļoties:1
- sazāļoties:1
- veseļoties:1
- iegrīļoties:1
- iezvīļoties:1
- izgrīļoties:1
- izsauļoties:1
- nosauļoties:1
- pārogļoties:1
- pasauļoties:1
- sabrāļoties:1
- sagrīļoties:1
- skopuļoties:1
- spoguļoties:1
- aizgrīļoties:1
- atveseļoties:1
- ievizuļoties:1
- izveseļoties:1
- pārsauļoties:1
- sīkstuļoties:1
- atspoguļoties:1
- iespīguļoties:1
- ietrīsuļoties:1
- izspoguļoties:1
- nokremšļoties:1
- notuntuļoties:1
- paspoguļoties:1
- saputekļoties:1
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (1854):
- nenodzerties [neno!dzerties]. Nevarēt beigt dzert (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
- nenoēsties [neno!ēsties]. Nevarēt beigt ēst (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
- nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
- Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
- tuberoze Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem [Polyanthes tuberos].
- koturnas Antīkā teātra aktieru sandales ar ļoti biezu zoli, kas pagarināja cilvēka augumu.
- apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no virspuses).
- zibspuldze Apgaismošanas ierīce fotografēšanā, kas paredzēta ļoti spilgtas gaismas iegūšanai no īpašas, spēji uzliesmojošas, fotoaparātā iebūvētas, kā arī tam atsevišķi pievienojamas spuldzes.
- applaucēt Apliet ar ļoti karstu, verdošu šķidrumu vai iegremdēt tajā.
- kakts Apmešanās vieta, miteklis (parasti ļoti vienkāršs).
- samīļot Apmīļot, parasti ļoti.
- apolonisks Apolonam raksturīgs; ļoti skaists, harmonisks.
- pārmest kūleni Apveļoties ar galvu uz leju, nokrist.
- lendrovers Apvidus automobiļa marka ar ļoti spēcīgu dzinēju, ko ražo firmas "Rover" kompānijā.
- maukt cilpu sev kaklā apzināti iesaistīties ļoti riskantā, neizdevīgā pasākumā.
- mēdīt Apzināti izkropļoti, pārspīlētā veidā atdarināt (kāda runu, mīmiku, kustības).
- sažilbt Apžilbt, parasti ļoti.
- ar uguni un zobenu ar bruņotu spēku, ļoti nežēlīgi.
- kristālskaidrs Ar ļoti augstām morālām īpašībām.
- baltmatains Ar ļoti gaišiem matiem.
- viena lējuma Ar ļoti līdzīgām īpašībām.
- vesels kā zirgs ar ļoti stipru veselību.
- vizuļot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- spīlēt Ar piepūli aut, ģērbt (ko) ļoti šauru, cieši piegulošu, arī ar piepūli virzīt (ķermeņa daļu kur iekšā).
- spīlēties Ar piepūli ģērbt sev (ko) ļoti šauru, piegulošu.
- nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) kļūst ļoti dusmīgs.
- zaļgans Ar zaļu nokrāsu; ļoti gaiši zaļš.
- bezdievīgs Ārkārtīgi, ļoti.
- pasakains Ārkārtīgi, ļoti.
- lavašs Armēņu un azerbaidžāņu nacionālā maize – ļoti plāns pankūkai līdzīgs no neraudzētas mīklas cepts izstrādājums.
- dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem; [Anethum graveolens].
- nocirst kā ar cirvi asi, strupi, ļoti noteikti pateikt, atbildēt.
- atpīkstēt Atbildēt ļoti smalkā, dažkārt vārgā balsī.
- karpačo Atdzesēta un ļoti plānās šķēlēs sagriezta, jēla liellopu gaļas fileja.
- uzlikt (kādam) ķepu atņemt rīcības brīvību, ļoti ierobežot (kādu).
- brīvie radikāļi atomi vai atomu grupas (molekulas, joni), kam ir nesapāroti ķīmiski ļoti aktīvi ārējie elektroni.
- pieplakt Atrasties nekustīgi cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- spoguļoties Atspīdēt, atspoguļoties.
- atspīdēt Atspoguļoties (kur); mest atspīdumu (kur).
- atspulgot Atspoguļoties (kur); mest atspīdumu.
- atsisties Atspoguļoties, atblāzmoties (kur).
- atstarot Atspoguļoties, atspīdēt (kur).
- atblāzmot Atstaroties, atspoguļoties (kur).
- balot Atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai ļoti gaišo krāsu.
- balsnīt Atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai ļoti gaišo krāsu.
- tikt uz kātiem atveseļoties, atgūt veselību.
- teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (5 – piecu ballu sistēmā, 9 – desmit ballu sistēmā).
- samts Audums ar ļoti blīvu, smalku, īsu plūksnu labajā pusē.
- kopauglis Auglis, kas veidojies no ziedlapām vai to daļām, kurās ziedi ir ļoti cieši kopā.
- sakuplot Augot kļūt, parasti ļoti kuplam, spēcīgam (par augiem, to kopumu).
- ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos (piemēram, parastā priede, vilks, lapsa).
- sasalt kramā aukstumā kļūt ļoti cietam.
- sastingt kramā aukstumā kļūt ļoti cietam.
- nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē vai aiziet bojā.
- buduārs Bagātas sievietes istaba sevis uzkopšanai vai ļoti tuvu cilvēku pieņemšanai.
- pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
- trīcēt Baiļoties, uztraukties (par ko).
- zvirbuļvanags Baloža lieluma vanags ar īsiem, strupi noapaļotiem spārniem, garu asti, zilganpelēku muguru un pelēkbrūnu vēderu [Accipiter nisus].
- zaļganbāls Bāls ar zaļganu nokrāsu; ļoti bāls.
- dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, tīrs, arī ļoti skaidrs (par krāsu, tās toni, arī mirdzumu, spožumu).
- dzidrs Bez putekļiem, dūmiem, ļoti tīrs un svaigs (par gaisu).
- kā pa diedziņu Bez sarežģījumiem; ļoti labi, gludi.
- gibons Bezastains pērtiķis ar garām priekšējām ekstremitātēm un ļoti skaļu balsi (dzīvo Dienvidaustrumāzijas un Indonēzijas tropiskajos mežos).
- bezgala Bezgalīgs (1); ļoti liels.
- zilskābe Bezkrāsains, gaistošs, ļoti indīgs šķidrums (ar rūgto mandeļu smaržu).
- pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; pārbaidīt.
- kā mūris Blīvi, ļoti cieši kopā.
- sabradāt Bradājot, staigājot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
- norakties Braucot ar transportlīdzekli, ļoti iegrimt, iesēsties.
- klusuma brīdis brīdis, kad pieceļoties kājās un klusējot piemin aizgājēju.
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
- čumēt Būt (kur) ļoti lielā daudzumā (piem., par sīkiem dzīvniekiem, kas kustas).
- mudžēt Būt (kur) ļoti lielā daudzumā.
- lauzīt rokas būt izmisumā, ļoti bēdāties.
- iestigt darbā būt ļoti aizņemtam, ko darot.
- iestigt darbos būt ļoti aizņemtam, ko darot.
- būt dzīves vidū būt ļoti aktīvam, darbīgam, būt (kā) centrā.
- atrasties notikumu vidū būt ļoti aktīvam, darbīgam, būt (kā) centrā.
- būt notikumu vidū būt ļoti aktīvam, darbīgam, būt (kā) centrā.
- atrasties dzīves vidū būt ļoti aktīvam, darbīgam, būt (kā) centrā.
- karāties mata galā būt ļoti apdraudētam, būt briesmās.
- būt līdz ūkai būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir galīgi apriebies.
- būt līdz kaklam (kādam) būt ļoti apnikušam.
- ieslieties debesīs būt ļoti augstam.
- baidīties pašam no savas ēnas būt ļoti bailīgam, baidīties bez kāda iemesla.
- spļaut baltu būt ļoti dusmīgam.
- vārīties dusmās būt ļoti dusmīgam.
- spļaut (zili) melnu būt ļoti dusmīgam.
- spļaut zilu uguni būt ļoti dusmīgam.
- atrasties bezdibeņa malā būt ļoti grūtā situācijā.
- būt bezdibeņa malā būt ļoti grūtā situācijā.
- stāvēt bezdibeņa malā būt ļoti grūtā situācijā.
- trīcēt pie visām miesām Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
- plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskoties.
- trakot Būt ļoti kustīgam, nepakļāvīgam, arī agresīvam (par dzīvniekiem).
- būt no viena koka būt ļoti līdzīgiem.
- ģībt Būt ļoti lielā sajūsmā (par kaut ko).
- nepamirkšķināt (ne) acis būt ļoti mierīgam, aukstasinīgam
- degt nepacietībā būt ļoti nepacietīgam, izjust lielu nepacietību.
- turēties pie brunčiem būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties, piem., uz māti, sievu.
- nespēt par lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, nespēcīgam.
- nevarēt pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam; nespēt parunāt.
- nespēt pār lūpu pārspļaut Būt ļoti nogurušam, pārgurušam.
- krist (vai) no kājām zemē būt ļoti nogurušam.
- līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam un iztapīgam.
- rāpot (vai) uz ceļiem (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam, iztapīgam.
- stāvēt un krist būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
- neticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird.
- neticēt savām acīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
- nokrist kā no debesīm Būt ļoti pārsteigtam.
- nokrist kā no gaisa Būt ļoti pārsteigtam.
- nokrist kā no mākoņiem Būt ļoti pārsteigtam.
- piebāzt Būt ļoti pilnam (ar cilvēkiem).
- griezt zobus būt ļoti sadusmotam, naidīgi noskaņotam, censties kaitēt, atriebties.
- plīst (vai) pušu no dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
- sprāgt (vai) pušu no dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
- sprāgt (vai) pušu aiz dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
- plīst (vai) pušu aiz dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
- būt stāvā sajūsmā būt ļoti sajūsminātam.
- spert zemes gaisā būt ļoti saniknotam, nesavaldīgam, bārties.
- trakot Būt ļoti skaļam, kustīgam, bezbēdīgam.
- plīst (vai) no skaudības būt ļoti skaudīgam.
- plīst (vai) aiz skaudības būt ļoti skaudīgam.
- zvērot Būt ļoti spēcīga pārdzīvojuma pārņemtam.
- trakot Būt ļoti spēcīgam, postošam; norisēt ļoti spēcīgi, intensīvi (par parādībām dabā).
- degt Būt ļoti steidzamam.
- knapināties Būt ļoti taupīgam; dzīvot ļoti taupīgi.
- skaitīt kapeikas būt ļoti taupīgam.
- mirdzēt Būt ļoti tīram.
- turēties (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- stāvēt pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- (būt) (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- mīt uz papēžiem būt ļoti tuvu, cieši sekot (kam).
- mīt uz pēdām būt ļoti tuvu, cieši sekot (kam).
- būt (lielā) cieņā Būt ļoti vajadzīgam, pieprasītam.
- (tikko) vilkt dzīvību Būt ļoti vārgam (par slimu, vārgu cilvēku).
- (tikko) vilkt garu Būt ļoti vārgam (par slimu, vārgu cilvēku).
- (tikko) dzīvību vilkt Būt ļoti vārgam.
- plīst (vai) no ziņkārības būt ļoti ziņkārīgam.
- plīst (vai) aiz ziņkārības būt ļoti ziņkārīgam.
- dīdīties Būt nemierīgam; nemierīgi kustēties, draiskuļoties.
- niķoties Būt nepastāvīgam, ļoti mainīgam (par laiku).
- tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti; arī karst (1).
- izlutināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) atradinās no grūtībām, pierod pie ļoti labvēlīgas, saudzīgas izturēšanās.
- nokrist kā no plaukta būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piem., uzzinot ko negaidītu).
- tvīkt Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē; būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- plosīties Būt spēcīgam, ar ļoti intensīvu, parasti negatīvu, darbību (piem., par jūtām, domām).
- mudžēt Būt tādam, kur (kas) ir ļoti lielā daudzumā.
- dārdēt Būt tādam, kur (kas) ļoti skaļi, dobji skan.
- grandēt Būt tādam, kur (kas) ļoti spēcīgi skan.
- būt spīlēs būt, atrasties ļoti nevēlamos, arī bezizejas apstākļos, situācijā.
- vajadzēties Būt, parasti ļoti, vajadzīgam, nepieciešamam.
- sacirst Cērtot ļoti savainot, arī nonāvēt.
- kā zars pie koka cieši saistīts (pie kā); nešķirams, nedalāms (no kā); ļoti tuvs, radniecisks (kam).
- pliens Cieta, ļoti sablīvēta zemes kārta; ciets, sablīvējies māls.
- spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress; arī sasprindzinājums.
- baltgalvis Cilvēks ar ļoti gaišiem matiem.
- melnacis Cilvēks ar ļoti tumšām acīm.
- melngalvis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
- melnmatis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
- melnbārdis Cilvēks ar melnu vai ļoti tumšu bārdu.
- vājredzīgs Cilvēks, kam ir ļoti pavājināta redze.
- enciklopēdists Cilvēks, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
- vājdzirdīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
- varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
- kārumnieks Cilvēks, kam ļoti garšo saldumi.
- pedants Cilvēks, kam raksturīga tieksme visu paveikt ļoti vai pārmērīgi kārtīgi, rūpīgi.
- baltais zvirbulis cilvēks, kas ar kaut ko ļoti atšķiras no pārējiem.
- nabags Cilvēks, kas dzīvo ļoti lielā trūkumā, nabadzībā.
- askēts Cilvēks, kas dzīvo pēc askētisma principiem; cilvēks, kas dzīvo ļoti atturīgi, vienkārši.
- tūkstošveidis Cilvēks, kas izpaužas dažādos veidos; ļoti daudzpusīga personība.
- iztapoņa Cilvēks, kas ļoti cenšas iztapt.
- kā lops Cilvēks, kas ļoti daudz, pārmērīgi (dzer, ēd).
- mūžīgais students cilvēks, kas ļoti ilgus gadus studē, nespēj pabeigt augstskolu.
- roklaiža Cilvēks, kas ļoti iztop kādam; pielīdējs; lišķis.
- pielūdzējs Cilvēks, kas ļoti jūsmo (piem., par kādu aktieri) un ar savu rīcību to izrāda.
- fans Cilvēks, kas ļoti jūsmo, aktīvi interesējas (piem., par kādu mākslinieku, sporta komandu); pielūdzējs; līdzjutējs.
- patriots Cilvēks, kas ļoti mīl (ko) un dara visu iespējamo tā labā.
- bende Cilvēks, kas ļoti nežēlīgi izturas pret cilvēkiem (arī dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
- naktsputns Cilvēks, kas mēdz iet gulēt ļoti vēlu, mēdz strādāt vēlu vakarā, naktīs.
- kurls Cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird.
- advokāts Cilvēks, kas strīdā vai konfliktā ļoti aizstāv kādu.
- jūtu cilvēks cilvēks, kura rīcību ļoti ietekmē jūtas.
- sirdsāķītis Cilvēks, kurš (kādam) ir ļoti iepaticies, ir iekārots, iemīļots.
- grāmatu tārps cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē vienīgi grāmatas.
- nullcirkulis Cirkulis ļoti maza diametra riņķa līniju novilkšanai.
- stihija Darbošanās, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
- mīdīties uz vietas Darboties bez rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni vai neattīstīties, neveidoties.
- mīņāties uz vietas Darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- izaicināt likteni darīt (ko) ar ļoti lielu risku; riskēt.
- graut Darīt sliktu, ļoti kaitēt.
- likt trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- sviest trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- noskrieties Daudz skrienot, staigājot vai ko darot, ļoti nogurt, piekust.
- noplēsties Daudz strādājot, nomocīties, ļoti nopūlēties.
- cik Daudz, ļoti daudz.
- tiku tikām Daudzas reizes, ļoti bieži.
- tiku Daudzas reizes, ļoti bieži.
- dievkociņš Daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām, smaržīgām zaļganpelēkām lapām [Artemisia abrotanum].
- degt Dedzīgi nodoties (kam), pilnīgi aizrauties (ar ko); ļoti ilgoties (pēc kā).
- apdegt Degot, atrodoties liesmās vai augstā temperatūrā, pārogļoties (visapkārt, no virspuses).
- dūmi Degšanas procesā gaisā radies gāzes un ļoti sīku daļiņu maisījums.
- čau čau dekoratīvo suņu šķirne – vidēja lieluma suņi, kuriem ir ruds vai melns apspalvojums un ļoti bieza pavilna, kā arī zilganmelna mēle.
- brītiņš Dem. --> brīdis; ļoti īss laika sprīdis.
- klusiņām Dem. --> klusi; ļoti klusi.
- mazumiņš Dem. --> mazums; ļoti neliels (kā) daudzums.
- šķipsniņa Dem. --> šķipsna (1); ļoti mazs (kā) daudzums.
- viegliņām Deminutīvs --> viegli; ļoti viegli.
- koloīdi Dispersas sistēmas ar ļoti augstu sasmalcinājuma pakāpi.
- bikini Divdaļīgs sieviešu peldkostīms, kas ļoti trūcīgi apsedz ķermeni.
- dzelksnis Divgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar purpursarkaniem ziediem un ļoti dzeloņainām lapām.
- īsslēgums Divu elektriskās ķēdes dažāda potenciāla elementu savstarpēja saslēgšanās vai to saslēgšanās ar vadītāju bez pretestības vai ar ļoti mazu pretestību.
- īssavienojums Divu elektriskās ķēdes punktu savienojums ar vadītāju bez pretestības vai ļoti mazu pretestību.
- mielot Dot (parasti viesiem) ēst, dzert; dot ēst ko ļoti garšīgu vai neikdienišķu; cienāt.
- mērdēt badā dot ēdienu ļoti maz vai nedot ēst vispār.
- delverēties Draiskoties, draiskuļoties, arī blēņoties.
- čupoties Draudzēties, brāļoties.
- dzilnītis Drukns, ļoti kustīgs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku muguru un taisnu, spēcīgu knābi.
- falsets Dziedātāja (tenora) sevišķi augsts balss skanējums; ļoti augstas skaņas.
- oktāvists Dziedātājs ar ļoti zemu balsi, kas spēj dziedāt pilnu oktāvu zem normālā basa reģistra (piem., pareizticīgo korī).
- posts Dziļa nabadzība, liels trūkums; stāvoklis, kad kas ir nokļuvis ļoti nelabvēlīgos apstākļos.
- kanjons Dziļa, šaura ieleja ar ļoti stāvām, gandrīz vertikālām nogāzēm.
- sirds cilvēks dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirdscilvēks.
- sirdscilvēks Dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks.
- baltgalvis Dzīvnieks ar baltu vai ļoti gaišu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- melnītis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu apmatojumu.
- melngalvis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- (tikko) vilkt dzīvību Dzīvot ļoti lielā trūkumā, nabadzībā.
- (tikko) vilkt garu Dzīvot ļoti lielā trūkumā, nabadzībā.
- (tikko) dzīvību vilkt Dzīvot ļoti lielā trūkumā.
- dzīvot Dieva mierā dzīvot ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
- sisties Dzīvot, ļoti grūti, smagi strādājot, cīnoties ar trūkumu un pārvarot materiālās grūtības.
- dzīvot no rokas mutē dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļkiem.
- halle Ēka, kurā ir ļoti liela telpa (izstādēm u. tml.).
- augstā mode ekskluzīvi, ļoti dārgi apģērbi, kas pēc slavenu modelētāju skicēm izgatavoti ļoti ierobežotā skaitā (nereti vienā eksemplārā).
- rentgenstari Elektromagnētiskais starojums ar ļoti īsu viļņu garumu un lielu caurspiešanās spēju; rentgenstarojums.
- rentgenstarojums Elektromagnētiskais starojums ar ļoti īsu viļņu garumu un lielu caurspiešanās spēju.
- sintezators Elektronisks mūzikas taustiņinstruments dažādu skaņu ģenerēšanai, apstrādei un pastiprināšanai ļoti plašā reģistrā.
- līdz sirds dziļumiem emocionāli spēcīgi, ar visu būtni, ļoti lielā mērā.
- līdz dvēseles dziļumiem emocionāli spēcīgi, ar visu būtni, ļoti lielā mērā.
- tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
- niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, sašutums, arī agresivitāte.
- gaidas Emocionāls stāvoklis, kas rodas, ko ļoti gaidot, ļoti ilgojoties pēc kā.
- pandēmija Epidēmija ļoti plašā teritorijā (piem., visā valstī, vairākās valstīs, kontinentos).
- ēst dzīvu sāli ēst ļoti sāļu ēdienu.
- mieloties Ēst, dzert; ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu.
- mikroklimats Fizikālo faktoru kopums ļoti nelielā teritorijā.
- tēraudciets Fiziski ļoti spēcīgs, stiprs.
- kā bez kauliem fiziski nevarīgs, ļengans, bez spēka; arī ļoti lunkans.
- sprīdītis Folkloras tēls – ļoti mazs, sprīdi garš zēns.
- moguls Frīstaila disciplīna – nobrauciens pa stāvu, ļoti nelīdzenu trasi.
- uzreiz Gandrīz tai pašā brīdī, ļoti drīz; tūlīt.
- piedegt Gatavošanas procesā daļēji pārogļoties vai daļēji sadegt un pielipt (pie trauka virsmas).
- izgleznot Gleznojot ļoti sīki, detalizēti atveidot.
- pavisam Gluži, pilnīgi; ļoti.
- noslaukta govs govs, kas (piem., vecuma dēļ) vairs nedod pienu vai dod to ļoti maz.
- ciesa Graudzāļu dzimtas augs ar ļoti garu stiebru un iesarkani brūnu skaru.
- ķēnišķīgs Grezns, ļoti skaists, bagātīgs, dārgs.
- karalisks Grezns, ļoti skaists; bagātīgs, dārgs.
- sirtaki Grieķu tautas deja, kuras ritms pakāpeniski paātrinās no lēna un svinīga līdz ļoti straujam un kuru dejo vienā rindā; šīs dejas mūzika.
- kords Grods, ļoti izturīgs diegs no ķīmiskās šķiedras, ko izmanto zvejas tīklu, virvju, tauvu u. tml. izgatavošanai; audums, ko gatavo no šāda diega.
- gulēt uz nāves gultas gulēt smagi slimam, bez cerībām izveseļoties.
- guļ kā zīdainis guļ ļoti ciešā miegā.
- nogulēt Guļot, aizguļoties nokavēt, palaist garām (ko).
- kornišoni Gurķu šķirne – ļoti maza izmēra (3–6 cm) gurķi.
- iežņaugt Ieaut ļoti šauros apavos (kājas); cieši iekļaut (kājas) – par apaviem.
- sasmakt Iegūt (parasti ļoti) nepatīkamu smaku (par gaisu nevēdinātā telpā); plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ u. tml. iegūt (parasti ļoti nepatīkamu) smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
- iežņaugt Ieģērbt (ļoti šaurā apģērbā cilvēku, viņa ķermeņa daļas); cieši iekļaut (cilvēku, viņa ķermeņa daļas) – par apģērbu.
- saintriģēt Ieintriģēt, parasti ļoti.
- siekaloties Iekārot, ļoti vēlēties, gribēt (ko).
- lāzers Ierīce, kas rada ļoti intensīvu un noteikta viļņu garuma gaismas staru kūli, ko izmanto medicīnā, hologrāfijā, kompaktdisku rakstīšanā un atskaņošanā u. tml.
- sakairināt Ierosināt (piem., interesi, iztēli), parasti ļoti.
- iejūgt Iesaistīt (darbā) un ļoti noslogot.
- skriet postā iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
- skriet nelaimē iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
- pēdējā brīža piedāvājums iespēja iegādāties preci (parasti ceļojumu), par kuru jāmaksā un kas jāizmanto ļoti drīzā laikā.
- saspītēt Iespītēt (parasti ļoti).
- tikko pavilkt kājas iet ar grūtībām, pēdējiem spēkiem; būt ļoti nogurušam.
- vilkties kā gliemezim iet, braukt ļoti lēni, gausi.
- vilkties kā vēzim iet, braukt ļoti lēni, gausi.
- satramdīt Ietramdīt, parasti ļoti; satraukt; sabiedēt.
- izkarst Ilgāku laiku atrasties karstumā, tā ka kļūst ļoti karsti.
- sajāt Ilgāku laiku jājot, sapūlēt, ļoti nogurdināt (zirgu).
- izjusties Ilgāku laiku ļoti just līdzi (kādam).
- nomākt sirdi ilgāku laiku ļoti nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
- izplosīties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties.
- izmocīties Ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti.
- izsauļoties Ilgāku laiku, daudz sauļoties.
- izspoguļoties Ilgāku laiku, daudz spoguļoties.
- nostrādāties Ilgāku laiku, daudz strādājot, ļoti nopūlēties.
- nogaidīties Ilgāku laiku, ļoti gaidīt.
- izgarlaikoties Ilgāku laiku, ļoti garlaikoties.
- nogarlaikoties Ilgāku laiku, ļoti garlaikoties.
- izvārgties Ilgāku laiku, ļoti izvārgt.
- izkašķēties Ilgāku laiku, ļoti kašķēties; izstrīdēties.
- izkaunināt Ilgāku laiku, ļoti kaunināt (kādu).
- izlepoties Ilgāku laiku, ļoti lepoties.
- iznervozēties Ilgāku laiku, ļoti nervozēt.
- nonervozēties Ilgāku laiku, ļoti nervozēt.
- izmocīties Ilgāku laiku, ļoti nopūlēties; nomocīties.
- izvārdzināt Ilgāku laiku, ļoti vārdzināt.
- izverdzināt Ilgāku laiku, ļoti verdzināt; arī izkalpināt.
- nobļauties Ilgāku vai kādu laiku ļoti kliegt, bļaut, raudāt.
- aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgāku laiku, ļoti vēlēties (ko darīt).
- aizlīt Ilgstošā lietū kļūt ļoti slapjam, staignam.
- savazāt Ilgstoši valkājot, arī lietojot (ko), padarīt (parasti viscaur, ļoti) netīru.
- epidēmija Infekcijas slimības ļoti plaša izplatīšanās.
- mikrometrs Instruments ļoti mazu lielumu (piem., cauruļu sienu biezuma) mērīšanai.
- galvanometrs Instruments ļoti vājas elektriskās strāvas uztveršanai un mērīšanai.
- lūgties Intensīvi, arī ilgstoši lūgt (1); ļoti lūgt (1).
- snaiperis Īpaši apmācīts cilvēks, kas ļoti precīzi šauj un apguvis maskēšanās un novērošanas prasmi.
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms un ko parasti izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības.
- skalpelis Īpašs nazis ar īsu un ļoti asu asmeni, ko lieto ķirurģiskās operācijās un preparēšanā.
- pūderis Īpašs, ļoti smalks, mīksts, parasti aromatizēts, ietonēts pulveris, ko lieto kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
- uzliesmot Īsu brīdi būt ļoti spožam (piemēram, pārdzīvojumā); īsu brīdi spēji izpausties (piemēram, sejā) – par pārdzīvojumu.
- piecelties no miroņiem Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).
- uzcelties no miroņiem Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).
- piecelties no kapa Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).
- uzcelties no kapa Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).
- sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās.
- apklust Izbeigties vai ļoti samazināties (parasti par sabiedriskām parādībām).
- gara milzis izcils cilvēks, kura garīgajam darbam ir ļoti liela sabiedriska nozīme; ģēnijs.
- melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
- sasveķot Izdalot sveķus, kļūt, parasti ļoti, viscaur, sveķainam.
- bīties Izjust nemieru, bažas; baiļoties.
- mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
- dievināt Izjust uz izpaust (pret kādu) pārmērīgu cieņu un mīlestību; ļoti (pat pārāk) augstu vērtēt (ko).
- grāvējs Izklaides žanra daiļdarbs, kas kādu laiku ir ļoti populārs.
- versmot Izplatīt ļoti stipru karstumu; būt ļoti karstam.
- tveicēt Izplatīt ļoti stipru siltumu, arī izplatot ļoti stipru siltumu, spiedīgi karsēt.
- versmot Izplatīties (par ļoti stipru karstumu).
- postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
- lutināt Izrādīt ļoti saudzīgu, labvēlīgu attieksmi.
- sakārdināt Izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
- mocīt Izraisīt (kādam) psihiskas ciešanas, nepatīkamus pārdzīvojumus; arī ļoti nogurdināt, apgrūtināt (kādu).
- plēst sirdi (pušu) izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
- vecum Izsaka īpašības pastiprinājumu; ļoti vecs.
- Kaut tu izputētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.; saka, ja vēlas no kāda atbrīvoties.
- Dieva zīmes! izsaucas par ko ļoti pārsteidzošu.
- galants Izsmalcināti pieklājīgs, ļoti laipns (parasti pret dāmām); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- apgalvot Izteikt (domu, spriedumu) ļoti noteikti, kategoriski.
- iztikt no zila gaisa un mīlestības iztikt ar ļoti nelieliem, pieticīgiem līdzekļiem.
- pārtikt no zila gaisa un mīlestības iztikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
- pārtikt no svaiga gaisa un mīlestības iztikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
- lutināt Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, izdabāt (kādam).
- apēst bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
- aprīt bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
- noēst bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
- ēst bez sāls (kādu) izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
- tikt uz pekām izveseļoties.
- nīst Just ļoti lielu nepatiku, naidu (pret kādu, ko); neieredzēt.
- no kauna (vai) zemē ielīst justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu.
- aiz kauna (vai) zemē ielīst justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu.
- meistars Kādā jomā ļoti izveicīgs, prasmīgs cilvēks.
- nodauzīties Kādu laiku draiskuļoties, blēņoties, dauzīties.
- nopūlēties Kādu laiku ļoti pūlēties (lai ko izdarītu, paveiktu).
- gepards Kaķu dzimtas plēsējs ar samērā nelielu galvu, garām kājām un iedzeltenu melnplankumainu apmatojumu, kas spēj ilgstoši un ļoti ātri skriet [Acinonyx jubatus].
- ciānkālijs Kālija cianīds – ļoti stipra inde.
- degt Karstumā sākt pārogļoties (par to, kas cepas); par daudz sakarst (par to) uz kā cep.
- ntais Kārtējais (no ļoti daudziem).
- Dieva dāvana kaut kas ļoti labs, izcils (piem., spējas, talants), kas cilvēkam piemīt no dzimšanas vai iegūts negaidīti, bez piepūles.
- manna Kaut kas ļoti labs, negaidīti, bez pūlēm iegūstams.
- dinozaurs Kaut kas ļoti liels un sens, arī vecmodīgs.
- viņā pasaules malā kaut kur ļoti tālu.
- klausīties ar abām ausīm klausīties ļoti uzmanīgi, vērīgi, sasprindzinot dzirdi.
- koncertklavieres Klavieres, kas ir paredzētas koncertu sniegšanai, ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
- (kliedz) kā aizkauts kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī.
- bļauj kā aizkauts kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī.
- atkliegt Kliegšus atbildēt; ļoti skaļā, neiecietīgā balsī atbildēt.
- kā kaķis klusi, nedzirdami; ļoti veikli.
- kļūt zilam no dusmām kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi; dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
- satraukties Kļūt (parasti ļoti) satrauktam.
- sasmirdēt Kļūt (parasti ļoti) smirdīgam.
- saspuroties Kļūt (parasti ļoti) spītīgam, nepiekāpīgam, iecirtīgam.
- saspringt Kļūt (parasti ļoti) spraigam (par stāvokli, norisi).
- savārgt Kļūt (parasti ļoti) vārgam; arī saslimt (1).
- nobēdāties Kļūt bēdīgam; ļoti bēdāties, noskumt.
- uzsprāgt gaisā kļūt ļoti dusmīgam, zaudēt savaldību.
- izlept Kļūt ļoti izvēlīgam (attiecībā uz ēdienu).
- pieaugt pie sirds kļūt ļoti mīļam.
- pievilgt Kļūt ļoti mitram, smagam.
- satrakoties Kļūt ļoti nemierīgam, arī postošam.
- zaudēt cilvēka seju kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam pret citiem cilvēkiem.
- izblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
- sakalst Kļūt ļoti sausam, zaudējot parasto mitrumu (par lūpām, mēli u. tml.).
- izsīkt Kļūt ļoti seklam vai pilnīgi izzust (par upi, ezeru u. tml.).
- saknapināties Kļūt ļoti taupīgam, sākt dzīvot ļoti taupīgi, taupot ierobežot sevi (kā) tērēšanā, izmantošanā.
- uzblīst Kļūt ļoti tuklam, pilnīgam.
- ieaugt sirdī kļūt ļoti tuvam, mīļam.
- izdilt Kļūt ļoti vājam, ļoti novājēt.
- sažūt Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam; sakalst (2).
- izkalst Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam.
- sakalst Kļūt ļoti vājam, tievam; izkalst (2).
- izdēdēt Kļūt ļoti vājam.
- sačākstēt Kļūt ļoti vārgam, nespēcīgam.
- izkust Kļūt maigam, sirsnīgam; kļūt ļoti laipnam.
- nomelnēt Kļūt melnam vai ļoti tumšam, arī netīram.
- melnēt Kļūt melnam vai ļoti tumšam.
- nomākties Kļūt tādam, kad debesis ir ļoti mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
- sazilēt Kļūt tādam, kam kāda ķermeņa daļa ir, parasti ļoti, zilgana (par cilvēku); kļūt, parasti ļoti, zilganam (par ķermeņa daļu).
- melnēt Kļūt vai būt ļoti tumšam; satumst.
- melnot Kļūt vai būt ļoti tumšam.
- sadēdēt Kļūt vājam, nespēcīgam, ļoti panīkt.
- sanīkt Kļūt, parasti ļoti, vārgam; arī saslimt.
- salēkšķēt Kļūt, parasti ļoti, viscaur lēkšķainam, netīram.
- savilgt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram, arī slapjam.
- sazilēt Kļūt, parasti ļoti, zilam vai zilganam.
- venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā) un kam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne un interesants raksts [Milletia laurentii]; apdares materiāls.
- lielkoncerts Koncerts ļoti lielam skatītāju, klausītāju skaitam.
- simts Kopā aptuveni pa simt vienībām; arī ļoti daudz.
- tūkstotis Kopā aptuveni pa tūkstoš vienībām; ļoti daudz.
- izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu, padarīt skaistu.
- krāt santīmu pie santīma krāt naudu (parasti ar grūtībām, ļoti taupot).
- likt santīmu pie santīma krāt naudu (parasti ar grūtībām, ļoti taupot).
- čipsi Kraukšķīgas, ļoti plānas kartupeļu plāksnītes.
- plēst matus krist izmisumā, ļoti uztraukties, nezinot, ko iesākt.
- pareizticība Kristietības austrumu atzars, viens no trim kristietības pamatvirzieniem, kas radies 11. gs., sašķeļoties rietumu un austrumu Romas baznīcām.
- cidonija Krūms ar nelieliem, dzelteniem, ļoti skābiem un aromātiskiem augļiem; henomele.
- kārtaine Kupli, daudzkārtaini, no viegla un plāna auduma darināti ļoti īsi baletdejotājas svārciņi.
- nokaitēt Kurinot ļoti sakarsēt.
- platformenes Kurpes ar ļoti biezu zoli; platformas kurpes.
- platformas kurpes kurpes ar ļoti biezu zoli.
- rubīdijs Ķīmiskais elements – ļoti aktīvs sudrabbalts sārmmetāls [Rb].
- irīdijs Ķīmiskais elements – ļoti ciets sudrabaini balts cēlmetāls [Ir].
- osmijs Ķīmiskais elements – ļoti ciets un trausls metāls [Os].
- cēzijs Ķīmiskais elements – ļoti mīksts sudrabkrāsas metāls. [Cs].
- berilijs Ķīmiskais elements – ļoti viegls, ciets, gaiši pelēks metāls, ko izmanto sakausējumos, aviācijā [Be].
- litijs Ķīmiskais elements – ļoti viegls, mīksts, sudrabaini balts sārmu metāls [Li].
- sudrabs Ķīmiskais elements – spīdīgs, balts (gaisa iedarbībā melnējošs), samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls [Ag].
- kālijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, ļoti mīksts ķīmiski aktīvs metāls, ko izmanto, piem., stikla, ziepju ražošanā [K].
- dzelzs Ķīmiskais elements – sudrabaini pelēks metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā [Fe].
- mikroelementi Ķīmiskie elementi (piem., metāli), kas dzīvajos organismos atrodas ļoti nelielā daudzumā, un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm.
- sārmu metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas I grupas elementi (piem., litijs, nātrijs, kālijs, cēzijs), kuri ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
- arbūzs Ķirbju dzimtas augs ar ļoti lieliem, sulīgiem augļiem; šī dārzeņa auglis.
- mikroķirurģija Ķirurģijas paveids, kurā operē ļoti sīkus objektus (piem., sīkos asinsvadus), izmantojot optiskas ierīces un īpašus smalkus instrumentus.
- zelta gabaliņš labs, ļoti patīkams, arī mīļš cilvēks.
- tveice Laikapstākļi, kam ir raksturīga ļoti augsta gaisa temperatūra.
- sastrēgumu stundas laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
- sastrēgumstunda Laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
- pirmie gaiļi laiks, kad gailis (ļoti agri rītā) mēdz dziedāt; ļoti agri.
- svētlaime Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts, arī ļoti ilgots, kārots; laimes augstākā pakāpe.
- saliet Lejot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- lēnītēm Lēni, ļoti lēni.
- pļaujošs lidojums lidaparāta lidojums ļoti zemu lielā ātrumā.
- diegveida Līdzīgs diegam – ļoti tievs, smalks.
- cik (tik) uziet Lielā daudzumā, skaitā, apjomā; ļoti daudz.
- sevrjuga Liela storveidīgo kārtas caurceļotāja zivs ar ļoti garu zobenveida purnu [Acipenser stellatus].
- liela nauda liela, arī ļoti liela naudas summa.
- ef Lieliski, ļoti labi.
- tip-top Lieliski, ļoti labi.
- krokodils Liels rāpuļu klases dzīvnieks (Āfrikā, Dienvidāzijā, Ziemeļaustrālijā, Amerikā), kam raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes.
- rubenis Liels vistveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni, īsiem, noapaļotiem spārniem, kam atšķirībā no medņa uz spārniem ir gaišas svītras [Tetrao tetrix].
- albatross Liels, balts jūras putns ar ļoti gariem spārniem.
- tīģeris Liels, ļoti spēcīgs kaķu dzimtas plēsējs, kam apmatojums ir oranži dzeltens ar tumšām šķērseniskām svītrām [Panthera tigris].
- orangutans Liels, sarkanbrūns cilvēkpērtiķis ar ļoti garām priekšējām ekstremitātēm.
- zirdzisks Liels; ļoti skaļš, intensīvs.
- kas Lieto, lai apstiprinātu teikto, piešķirtu tam lielāku ticamību vai norādītu uz ļoti lielu līdzību.
- ņamm Lieto, lai izpaustu apmierinājumu (par ko ļoti garšīgu) un pamudinātu (piem., bērnu) ēst.
- ni un ni lieto, lai izteiktu ļoti kategorisku noliegumu.
- oi Lieto, lai norādītu uz ko ļoti lielu, milzīgu.
- savalkāt Lietojot padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru (parasti no auduma gatavotu priekšmetu).
- plēst Likt maksāt, atlīdzināt (ļoti daudz, arī par daudz).
- izdzīt Likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt, ļoti izkalpināt.
- noplēst Likt samaksāt (ļoti daudz, arī par daudz).
- pielīt Līstot (lietum), kļūt viscaur ļoti slapjam, arī pārklāties ar ūdens peļķēm.
- verisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma; naturālisms.
- naturālisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma.
- uzlūzt Lūstot dalīties gabalos (par ledus segu, parasti upē, ceļoties ūdens līmenim pavasarī).
- izlutināt Lutinot atradināt no grūtībām, padarīt (kādu) ļoti izvēlīgu, kaprīzu.
- velnišķīgs Ļauns, viltīgs; arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
- velnišķs Ļauns, viltīgs; arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
- sasaldēt kramā ļaut, lai (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets.
- kā cūka (piedzēries, netīrs) ļoti (piedzēries, netīrs).
- kā maita (slinks, skops u. tml.) ļoti (slinks, skops u. tml.).
- mazā gaismiņā ļoti agri rītā, pirms nav kļuvis pilnīgi gaišs.
- plēsonis Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks.
- plēsonīgs Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs; plēsīgs (2).
- plēsīgs Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs; plēsonīgs (2).
- apnikt līdz kaklam ļoti apnikt.
- apriebties līdz kaklam ļoti apriebties.
- atskaldīt kā ar cirvi ļoti asi atbildēt.
- svelošs Ļoti ass, dedzinošs (par sāpēm); tāds, kas izraisa ļoti asas, dedzinošas sāpes (piem., par ievainojumu).
- kā iesms ļoti ass, smails.
- kā īlens ļoti ass, smails.
- ass kā zobens ļoti ass.
- tā, ka kājas pie zemes nemetas ļoti ātri (iet, skriet).
- kā ar putna spārniem ļoti ātri (nokļūt).
- tā, ka nejūt zemi zem kājām ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
- nobērt kā no ložmetēja ļoti ātri norunāt.
- skriet ko kājas nes ļoti ātri skriet, ļoti ātri doties prom.
- skriet ko nagi nes ļoti ātri skriet, ļoti ātri doties prom.
- šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu); ļoti strauji vērst (acis, skatienu) dažādos virzienos.
- uz urrā [!urrā] ļoti ātri, arī pavirši, bez vajadzīgās sagatavošanās.
- kā (divi) deviņi ļoti ātri, lielā steigā.
- trieciena tempā ļoti ātri, strauji (ko darīt, veikt).
- ka nemetas ļoti ātri, veikli, bez kavēkļiem.
- mērkaķa ātrumā ļoti ātri.
- vēja ātrumā ļoti ātri.
- viens divi ļoti ātri.
- zibens ātrumā ļoti ātri.
- viens un divi ļoti ātri.
- kā bulta ļoti ātri.
- būt augstās domās ļoti atzinīgi novērtēt.
- līdz jostas vietai ļoti augstu; pamatīgi.
- auksts kā ledus ļoti auksts.
- pārpilnām Ļoti bagātīgi, ļoti lielā mērā.
- naudas maiss ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks.
- bailīgs kā zaķis ļoti bailīgs.
- trīcēt un drebēt ļoti baiļoties (par ko).
- kā kaļķi ļoti bāls.
- krīta bālumā ļoti bāls.
- bāls kā krīts ļoti bāls.
- bāls kā audekls ļoti bāls.
- bāls kā drēbe ļoti bāls.
- bāls kā līķis ļoti bāls.
- bāls kā nāve ļoti bāls.
- balts kā sniegs ļoti balts.
- sniega baltumā ļoti balts.
- utu ķemme ļoti bieza ķemme.
- mainīt kā cimdus ļoti bieži mainīt.
- vairumā gadījumu ļoti bieži, parasti.
- bīties kā no uguns ļoti bīties, baidīties.
- sargāt kā no uguns ļoti censties atturēt (kādu no kā).
- sargāties kā no uguns ļoti censties atturēties (no kā).
- turēt abām rokām ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
- kaut vai uz galvas stāvēt ļoti censties, darīt visu iespējamo, lai ko panāktu.
- kā ērce ļoti cieši klāt.
- ar acīm (vai) apēst ļoti cieši skatīties.
- kā dēle ļoti cieši, neatraujami.
- kā knaiblēs ļoti cieši, stingri.
- kā siļķes mucā ļoti cieši, tuvu cits pie cita (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- kā zole ļoti ciets, sīksts; raupjš, sarepējis.
- kā galoda ļoti ciets.
- kā kauls ļoti ciets.
- ciets kā akmens ļoti ciets.
- rauties vaiga sviedros ļoti čakli strādāt.
- rauties sviedriem vaigā ļoti čakli strādāt.
- čupām vien ļoti daudz (vairākās vietās).
- čupu čupām ļoti daudz (vairākās vietās).
- dzīva nauda ļoti daudz naudas.
- muldēt par deviņiem mēmiem ļoti daudz runāt, pļāpāt.
- runāt par deviņiem mēmiem ļoti daudz runāt, pļāpāt.
- muldēt par septiņiem mēmiem ļoti daudz runāt, pļāpāt.
- runāt par septiņiem mēmiem ļoti daudz runāt, pļāpāt.
- vesela čupa ļoti daudz vienkopus.
- cik uziet ļoti daudz, cik vēlas.
- līdz kaklam ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei.
- gubu gubām ļoti daudz, lielā daudzumā.
- plēsties pušu ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
- rauties pušu ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
- plēsties uz pusēm ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
- rauties uz pusēm ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
- pāri mēram ļoti daudz, pārmērīgi.
- pār mēru ļoti daudz, pārmērīgi.
- vai cik ļoti daudz, pārpilnām.
- bez sava gala ļoti daudz; ārkārtīgi.
- pārpilnām Ļoti daudz; ļoti lielā daudzumā.
- kā gružu ļoti daudz.
- ka lūst ļoti daudz.
- kā malkas ļoti daudz.
- (kā) melnais tūkstotis ļoti daudz.
- ka mudž ļoti daudz.
- simt un viens ļoti daudz.
- bez skaita ļoti daudz.
- bez gala un (bez) malas ļoti daudz.
- ka melns ļoti daudz.
- simts un viens ļoti daudz.
- Dieva svētība ļoti daudz.
- raibas lietas ļoti dažādi notikumi.
- kuru katru mirkli ļoti drīz, tūlīt.
- kuru katru brīdi ļoti drīz, tūlīt.
- kuru katru brīdi (arī acumirkli, dienu u. tml.) ļoti drīz; tūlīt.
- dumjš kā zābaks ļoti dumjš.
- kā (negaisa) mākonis ļoti dusmīgs, arī drūms.
- zaļš aiz dusmām ļoti dusmīgs.
- zaļš no dusmām ļoti dusmīgs.
- gaišs kā dienā ļoti gaišs.
- nomirt aiz garlaicības ļoti garlaikoties.
- nomirt no garlaicības ļoti garlaikoties.
- kā miets ļoti garš, tievs, kalsns.
- kā gliemezis ļoti gausi, ļoti lēnām.
- kā vēzis ļoti gausi, ļoti lēnām.
- gliemeža gaitā ļoti gausi, ļoti lēnām.
- kā vēža gaitā ļoti gausi, ļoti lēnām.
- kā grīda ļoti gluds, ciets.
- spoguļains Ļoti gluds, līdzens; tāds, kurā (kas) var atspoguļoties.
- kā nolaizīts ļoti gluds, tīrs, sakopts.
- gribēt kā ēst ļoti gribēt.
- verga darbs ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos.
- vergu darbs ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos.
- katorgas darbs ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos.
- zvēra darbs ļoti grūts, liels darbs.
- sūrums Ļoti grūts, smags pārdzīvojums; ļoti grūti, smagi apstākļi.
- iemīlēties līdz ausīm ļoti iemīlēties.
- mūžu mūžos ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi; mūžīgi.
- bez jēgas ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- simt gadus ļoti ilgi.
- simts gadus ļoti ilgi.
- metuzāla vecums ļoti ilgs mūžs, liels vecums.
- uguns viesulis ļoti intensīva, blīva apšaude.
- vienā elpas vilcienā ļoti īsā brīdī; momentā.
- vienā elpā ļoti īsā brīdī; momentā.
- līdz nāvei izbiedēt ļoti izbiedēt.
- pārbrīnīties Ļoti izbrīnīties; paust ļoti lielu izbrīnu.
- lielais laimests ļoti izdevīgs ieguvums.
- kā no mārka izvilkts ļoti izmircis, slapjš.
- vienos caurumos ļoti izplīsis, izdilis.
- izsalcis kā vilks ļoti izsalcis.
- izbadējies kā vilks ļoti izsalcis.
- kārns Ļoti kalsns, kaulains, arī ļoti novājējis.
- spiest Ļoti karsēt, būt ļoti spēcīgam un nevēlami iedarboties (uz kādu, tā ķermeņa daļām).
- tveice Ļoti karsts, sakarsēts gaiss; ļoti augsta gaisa temperatūra.
- kā uz cepešpannas ļoti karsts.
- kā baznīcā ļoti klusi, godbijīgi.
- kaķa soļiem ļoti klusi, nedzirdami (pārvietoties).
- kluss kā pelīte ļoti kluss.
- noburkšķēt zem deguna ļoti klusu, neskaidri (ko) pateikt.
- kratīt dzīvību ārā ļoti kratīt.
- kā izlasīti ļoti kvalitatīvi, augstvērtīgi.
- plānas ausis ļoti laba dzirde, izpratne par dzirdēto.
- acis kā kaķim ļoti laba, asa redze.
- ass Ļoti labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.); ļoti skaidrs.
- pazīt kā savus piecus pirkstus ļoti labi pazīt, pārzināt.
- redzams kā uz delnas ļoti labi saskatāms.
- zināt kā (savus) piecus pirkstus ļoti labi zināt, pārzināt.
- zināt kā vienreizvienu ļoti labi zināt.
- pieci ar krustu ļoti labi, izcili (ko novērtējot).
- kā pa kāzām ļoti labi, ļoti pārticīgi (piem., dzīvot).
- kā kāzās ļoti labi, ļoti pārticīgi (piem., dzīvot).
- kā uz delnas ļoti labi, skaidri redzams, saprotams.
- redzēt kā uz delnas ļoti labi, skaidri redzēt.
- kā Dieva ausī ļoti labi; netraucēti, ērti.
- labāk par labu ļoti labi.
- ar devīgu roku ļoti labprāt, bagātīgi, dāsni.
- kā konfekte ļoti labs, arī skaists.
- zelta vārdi ļoti labs, pareizs izteikums, doma.
- uz goda ļoti labs; ļoti labi.
- izmeklēti laipns ļoti laipns.
- kā bruņrupucis ļoti lēnām.
- par smiekla naudu ļoti lēti (pirkt, pārdot u. tml.).
- par kapeikām ļoti lēti.
- par (pliku) sviestmaizi ļoti lēti.
- kā galds ļoti līdzens, gluds (parasti par ceļu).
- līdzens kā dēlis ļoti līdzens, gluds.
- līdzens kā galds ļoti līdzens, gluds.
- kā dvīņu brāļi ļoti līdzīgi.
- vilka apetīte ļoti liela apetīte.
- vilka ēstgriba ļoti liela apetīte.
- zirga ēstgriba ļoti liela apetīte.
- zirga apetīte ļoti liela apetīte.
- kā vētra ļoti lielā ātrumā.
- kā viesulis ļoti lielā ātrumā.
- ar gubu ļoti lielā daudzumā.
- kā nabags ļoti lielā mērā (par ko nevēlamu).
- līdz ausīm ļoti lielā mērā, ļoti stipri.
- līdz aknām ļoti lielā mērā.
- milzīga nauda ļoti liela naudas summa.
- milzu nauda ļoti liela naudas summa.
- barga nauda ļoti liela naudas summa.
- olimpisks miers ļoti liela nosvērtība, savaldība.
- eņģeļa pacietība ļoti liela pacietība.
- kā uz ugunsgrēku ļoti lielā steigā.
- zelta kalni ļoti lielas materiālas vērtības (parasti nauda).
- grēku plūdi ļoti lieli plūdi, liels posts, arī nelaime.
- lielīgs kā gailis ļoti lielīgs.
- gaisa gabals ļoti liels attālums.
- pasaules gabals ļoti liels attālums.
- kā jūra ļoti liels daudzums.
- nāves grēks ļoti liels grēks.
- nāvīgs grēks ļoti liels grēks.
- kauns pa visu ģīmi ļoti liels kauns.
- tūkstoškārtīgs paldies ļoti liels paldies.
- astronomisks skaitlis ļoti liels skaitlis.
- milža spēks ļoti liels spēks.
- sirms vecums ļoti liels vecums.
- milzīgs Ļoti liels, ļoti nozīmīgs.
- milzīgs Ļoti liels, ļoti spēcīgi izjūtams (piem., par stāvokli, apstākļiem).
- kosmisks Ļoti liels; ļoti ātrs.
- elle Ļoti liels; ļoti grūts; briesmīgs.
- kā īkšķis ļoti liels.
- kā makans ļoti liels.
- kā īkšķa gals ļoti liels.
- lunkans kā zutis ļoti lunkans.
- acīm redzot ļoti manāmi; ātri, strauji, intensīvi.
- acīm redzami ļoti manāmi; ātri, strauji, intensīvi.
- (kā) piliens jūrā ļoti maz, ļoti niecīgā daudzumā.
- kā zilumzāles ļoti maz, niecīgā daudzumā.
- tik, cik kaķis uz astes var aiznest ļoti maz.
- minimums Ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība; ļoti mazs, arī vismazākais (kā) daudzums.
- krikums Ļoti mazs (kā) gabals, ļoti sīka daļiņa, niecīgs daudzums; druska.
- meklēt kā mazo nazīti ļoti meklēt (ko grūti atrodamu).
- melns kā krauklis ļoti melns.
- melns kā ogle ļoti melns.
- melns kā piķis ļoti melns.
- vienā mierā ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
- vilnas flanelis ļoti mīksts vilnas audums.
- mīksts kā plūme ļoti mīksts, arī tukls.
- kā zīds ļoti mīksts, smalks, gluds; arī spīdīgs (par matiem, dzīvnieka apmatojumu u. tml.).
- mīksts kā pēlis ļoti mīksts.
- kā dimants ļoti mirdzošs, zaigojošs.
- jēls Ļoti mitrs, staigns; ļoti izmircis; apglumējis.
- pliks kā baznīcas žurka ļoti nabadzīgs.
- ledusauksts Ļoti neiejūtīgs, ļoti neatsaucīgs, arī ļoti nelaipns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- šķībi (un) greizi ļoti nepareizi.
- vēmiens nāk ļoti nepatīk.
- vemt gribas ļoti nepatīk.
- nervu kamols ļoti nervozs cilvēks.
- melnā diena ļoti neveiksmīga diena.
- bez žēlastības ļoti nežēlīgi, arī bez saudzības.
- plēst divas (arī trīs utt.) ādas ļoti nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot.
- kā lapsene ļoti nikns, dusmīgs.
- nikns kā pūķis ļoti nikns.
- nobijies kā diegs ļoti nobijies.
- nobristies līdz ausīm ļoti nobristies.
- nobristies ne pa jokam ļoti nobristies.
- nobristies līdz acīm ļoti nobristies.
- nogurt līdz nāvei ļoti nogurt.
- kā nopērts ļoti nokaunējies, izjūtot bailes, respektu.
- nosunīt līdz pēdējam ļoti nolamāt.
- spiest pie zemes ļoti nomākt (kādu), darīt grūtsirdīgu.
- noplēsties melnās miesās ļoti nopūlēties, smagi nostrādāties.
- noplēsties vaiga sviedros ļoti nopūlēties, smagi, grūti nostrādāties.
- nosarkst līdz ausu galiem ļoti nosarkst.
- nosarkst kā biete ļoti nosarkst.
- pārskaisties Ļoti noskaisties; kļūt ļoti dusmīgam.
- kā āpsis alā ļoti noslēgti, netiekoties ar citiem.
- nomētāt ar akmeņiem ļoti nosodīt (kādu).
- nostrādājies kā lūks ļoti nostrādājies.
- nosmērēties līdz ausīm ļoti notraipīties.
- nodriskāt Ļoti novalkāt, nonēsāt; ļoti nolietot.
- mūža darbs ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs; šādas darbības rezultāts.
- gadsimta notikums ļoti nozīmīgs notikums, kas notiek ļoti reti.
- kost mēlē ļoti nožēlot izteikto.
- kost pirkstos ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
- līdz īkstīm ļoti pamatīgi, dziļi.
- ņemt pie sirds ļoti pārdzīvot, raizēties, uztraukties.
- kā caur sienu izrauts ļoti pārguris, izmocījies.
- kā caur sienu izvilkts ļoti pārguris, izmocījies.
- bez mēra ļoti pārmērīgi.
- saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piem., apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
- kā medū mērcēts ļoti patīkams, glaimojošs, mīlīgs.
- pa ausu galam ļoti pavirši, izklaidīgi, bez īpašas uzmanības; nepilnīgi, nejauši.
- uz ceļiem lūgties ļoti pazemīgi lūgt.
- zemāks par zemi ļoti pazemīgs; ar ļoti zemu pašnovērtējumu.
- piedzerties kā lūkam ļoti piedzerties.
- pieēsties līdz kaklam ļoti pieēsties.
- kā radīts (kaut kam, kādam) ļoti piemērots.
- plāns kā papīrs ļoti plāns.
- uguns jūra ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums ugunsgrēkā.
- burts burtā ļoti precīzi, burtiski.
- uz milimetru ļoti precīzi.
- ar pulksteņa precizitāti ļoti precīzi.
- raibs kā pupas zieds ļoti raibs.
- raibs kā zirņa zieds ļoti raibs.
- liet (rūgtas, gaužas) asaras ļoti raudāt, parasti nožēlā.
- kā muca ļoti resns, apaļš.
- resns kā bluķis ļoti resns.
- starpgalaktiku vide ļoti retināta vide, kas atrodas telpā starp galaktikām.
- rūgts kā žults ļoti rūgts.
- rūgts kā vērmele ļoti rūgts.
- sargāt kā (savu) acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt.
- turēt kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt.
- trīsstāvīgi lamuvārdi ļoti rupji lamuvārdi.
- trīsstāvīgi vārdi ļoti rupji lamuvārdi.
- daudzstāvīgs lamu vārds ļoti rupjš lamu vārds.
- sacietēt ragā ļoti sacietēt.
- izlēkt no biksēm ļoti sadusmoties, kļūt nesavaldīgam.
- apgriezt riņķī ļoti sajaukt (ko meklējot).
- sakalst ragā ļoti sakalst (sacietēt).
- kā medus ļoti salds.
- salds kā medus ļoti salds.
- miniaturizēt Ļoti samazināt (ko); veidot (ko) ļoti mazā apmērā.
- glabāt kā aci pierē ļoti saudzēt, glabāt kā vislielāko dārgumu.
- (glabāt) kā (savu) acuraugu ļoti saudzēt; apieties ar lielu mīlestību, rūpību.
- kā ar cimdiem ļoti saudzīgi, uzmanīgi.
- sen senis ļoti sen, kopš seniem laikiem.
- nezin kad Ļoti sen, pēc ļoti ilga laika.
- nez kad Ļoti sen, pēc ļoti ilga laika.
- diez kad ļoti sen; pēc ļoti ilga laika.
- diezin kad Ļoti sen; pēc ļoti ilga laika.
- sirma senatne ļoti sena, tāla pagātne.
- aizlaiki Ļoti seni laiki; ļoti tāla senatne.
- pirmsplūdu Ļoti sens, ļoti vecs.
- putekļu ērcīte ļoti sīks kukainis, kas barojas ar cilvēku un dzīvnieku atlobījušās ādas mikroskopiskiem gabaliņiem.
- silts kā piens ļoti silts (par ūdeni ūdenstilpē).
- krass Ļoti skaidri uztverams, ļoti izteikts.
- skaidrs kā vienreizviens ļoti skaidrs.
- debešķīgs Ļoti skaists, ļoti jauks; brīnišķīgs.
- rožains Ļoti skaists, ļoti labs, bez trūkumiem.
- sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
- kā kauts ļoti skaļi, izmisīgi (kliegt, bļaut).
- kliegt pilnā kaklā ļoti skaļi, neapvaldīti kliegt.
- ka vai griesti līgojas ļoti skaļi, spēcīgi.
- kā pērkons ļoti skaļš (skaņu, par balsi).
- spalgs Ļoti skaļš, spēcīgs, arī ass, griezīgs (par skaņu); tāds, kas rada ļoti skaļas, spēcīgas, arī asas, griezīgas skaņas.
- kā pērkondārds ļoti skaļš.
- zaļš aiz skaudības ļoti skaudīgs.
- zaļš no skaudības ļoti skaudīgs.
- slapjš kā mārks ļoti slapjš, izmircis.
- slapjš kā no mārka (izvilkts) ļoti slapjš, izmircis.
- pretīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams (par laikapstākļiem); tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu).
- riebīgs Ļoti slikts, nepatīkams (par laika apstākļiem); tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami, nepatīkami laika apstākļi (par laikposmu).
- ārpus katras kritikas ļoti slikts.
- zem katras kritikas ļoti slikts.
- smags slimnieks ļoti slims cilvēks; cilvēks, kura slimība ir bīstama viņa dzīvībai.
- katorga Ļoti smags darbs; ļoti smagi darba apstākļi.
- smags kā akmens ļoti smags.
- plīst no smiekliem ļoti smieties.
- plīst aiz smiekliem ļoti smieties.
- dusmu pērkons ļoti spēcīga dusmu izpausme.
- līt kā ar spaiņiem ļoti spēcīgi līt.
- visā galvā ļoti spēcīgi, skaļi (raudāt, kliegt).
- versmīgs Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmains (2).
- versmains Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmīgs (2).
- traks Ļoti spēcīgs, intensīvs (par parādībām dabā); tāds, kad ir ļoti spēcīgas, intensīvas parādības dabā (par laikposmu).
- spalgs Ļoti spēcīgs, stiprs (par salu, vēju u. tml.); tāds, kad ir ļoti spēcīgs, stiprs sals, vējš u. tml. (par laikposmu).
- kliedzošs Ļoti spilgts, intensīvs, ļoti uzkrītošs.
- kā nolakots ļoti spožs, spīdīgs.
- sīvs Ļoti spraigs, intensīvs, arī nežēlīgs (piem., par darbību, norisi); tāds, kas darbojas ļoti spraigi, intensīvi, arī nežēlīgi.
- kā klints ļoti stingrs, ciets, nelokāms.
- kazarmu režīms ļoti stingrs, pedantisks režīms.
- kā ar maiglēm ļoti stipri (piem., spiest).
- kā maiglēs ļoti stipri (piem., spiest).
- gāzt kā ar spaiņiem ļoti stipri līt.
- izmirkt līdz ādai ļoti stipri samirkt (lietū).
- izmirkt līdz kaulam ļoti stipri samirkt (lietū).
- izmirkt līdz pēdējai vīlei ļoti stipri samirkt (lietū).
- samirkt līdz kaulam ļoti stipri samirkt (lietū).
- samirkt līdz pēdējai vīlei ļoti stipri samirkt (lietū).
- būt slapjam līdz ādai ļoti stipri samirkt (lietū).
- būt slapjam līdz kaulam ļoti stipri samirkt (lietū).
- būt slapjam līdz pēdējai vīlei ļoti stipri samirkt (lietū).
- raudāt visā galvā ļoti stipri, skaļi raudāt.
- raudāt pilnā galvā ļoti stipri, skaļi raudāt.
- raudāt visā kaklā ļoti stipri, skaļi raudāt.
- raudāt pilnā kaklā ļoti stipri, skaļi raudāt.
- gāzt straumēm ļoti stipri, spēcīgi līt.
- spēka mitriķis ļoti stiprs, veselīgs vīrietis.
- ņirbēt Ļoti strauji kustēties; tikt ļoti strauji kustinātam (parasti nelielā attālumā).
- ņirbēt gar acīm ļoti strauji virzīties garām.
- kā zibens ļoti strauji, ātri.
- milzu soļiem ļoti strauji.
- stulbs kā zābaks ļoti stulbs.
- stulbs kā ēzelis ļoti stulbs.
- stulbs kā auns ļoti stulbs.
- kā āzis ļoti stūrgalvīgs, ietiepīgs.
- pasaules mala ļoti tāla vieta.
- aiz (trej)deviņiem kalniem ļoti tālu.
- aiz (trej)deviņām jūrām ļoti tālu.
- aiz (trej)deviņām zemēm ļoti tālu.
- aiz (deviņiem) kalniem ļoti tālu.
- tiepīgs kā āzis ļoti tiepīgs.
- tīrs kā zītars ļoti tīrs, dzidrs.
- skaidrs kā zītars ļoti tīrs, dzidrs.
- kā izlaizīts ļoti tīrs.
- trīc kā apšu lapa ļoti trīc.
- dreb kā apšu lapa ļoti trīc.
- kā brālis ļoti tuvs, izpalīdzīgs, atsaucīgs (cilvēks).
- par matu ļoti tuvu (kam).
- par mata tiesu ļoti tuvu (kam).
- gar degungalu ļoti tuvu garām.
- gar degunu ļoti tuvu garām.
- piebāzt degunu ļoti tuvu pievirzīt galvu.
- ar roku aizsniedzams ļoti tuvu.
- tiešā tuvumā ļoti tuvu.
- pie deguna ļoti tuvu.
- ar roku sasniedzams ļoti tuvu.
- var ar roku aizsniegt ļoti tuvu.
- deguna galā ļoti tuvu.
- turēt acis pirkstos ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
- ar putām uz lūpām ļoti vai pārlieku dedzīgi, enerģiski.
- kā gaiss ļoti vajadzīgs, ļoti nepieciešams.
- vajag kā ēst ļoti vajadzīgs, nepieciešams.
- vajadzīgs kā ēst ļoti vajadzīgs, nepieciešams.
- kaulu kambaris ļoti vājš cilvēks (retāk dzīvnieks).
- vājš kā kaulu kambaris ļoti vājš.
- šķilt valodu ļoti veikli, arī asprātīgi runāt.
- izciesties Ļoti vēlēties (ko); ļoti alkt (pēc kā).
- zelta cenā ļoti vērtīgs, ļoti dārgs.
- milzīgs Ļoti vērtīgs, ļoti dārgs.
- zelta vērts ļoti vērtīgs.
- zelta vērtē ļoti vērtīgs.
- nomētāt ar cepurēm ļoti viegli uzvarēt, sakaut.
- gudrs kā čūska ļoti viltīgs, gudrs.
- kā lapsa ļoti viltīgs.
- viltīgs kā lapsa ļoti viltīgs.
- Kaukāza plūme ļoti zarains un ērkšķains, samērā augsts koks vai krūms ar maziem ieapaļiem vai ovāliem augļiem no gaišdzeltenas līdz tumšsarkanai krāsai.
- kā neprātīgs ļoti, ārkārtīgi.
- līdz neprātam ļoti, ārkārtīgi.
- līdz nāvei ļoti, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- milzum Ļoti, ļoti lielā mērā; ārkārtīgi.
- līdz kaulam ļoti, pamatīgi.
- līdz kauliem ļoti, pamatīgi.
- līdz riebumam (pareizs, pieklājīgs, laipns u. tml.) ļoti, pārāk (pareizs, pieklājīgs, laipns u. tml.).
- līdz nejēdzībai ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- līdz nelabumam ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- līdz nemaņa ļoti, pārmērīgi (darīt, darboties).
- līdz nesamaņai ļoti, pārmērīgi (ko darīt, darboties).
- ellīgs Ļoti; ļoti intensīvi.
- kā elle ļoti.
- kā ellē ļoti.
- esperanto Mākslīga starptautiska valoda ar ļoti vienkāršu gramatiku un izrunu.
- klints Masīvs cietu iežu kopums, kas izceļas pāri apkārtnei; ļoti liels, ciets iezis ar stāvām malām.
- cik Maz, ļoti maz.
- pamīļoties Mazliet samīļoties.
- zivjdzenītis Mazs putns ar samērā lielu galvu, garu knābi, ļoti īsām kājām, mirdzoši zilu muguru, zilganzaļiem spārniem un rūsganbrūnu vēderu; zivju dzenītis.
- zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi un stipri saliektiem nagiem.
- kurts Medību suns ar slaidu vidukli, garām kājām un platām krūtīm, kas spējīgs ļoti ātri skriet.
- konglomerācija Mehānisks, nejaušs (ļoti dažādu objektu) apvienojums, savienojums; konglomerāts.
- konglomerāts Mehānisks, nejaušs (ļoti dažādu objektu) apvienojums, savienojums.
- zilimelns Melns vai ļoti tumšs ar zilganu nokrāsu.
- zilmelns Melns vai ļoti tumšs ar zilu nokrāsu.
- uraninīts Melns, ļoti radioaktīvs minerāls – urāna rūda, ko izmanto arī iežu vecuma noteikšanai.
- kūleniski Metot kūleni, veļoties.
- maskarpone Mīksts krēmveida siers ar ļoti augstu tauku saturu, ko gatavo no trekna saldā krējuma.
- muslīns Mīksts, viegls, ļoti plāns kokvilnas audums.
- čabulītis Mīlinājuma vārds, ar kuru uzrunā ļoti tuvu, mīļu cilvēku.
- kautrā mimoza mimoza ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas.
- zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par skatienu, acīm).
- atmirdzēt Mirdzot atspoguļoties.
- atmirgot Mirgojot atspoguļoties.
- trejdeviņi Mitoloģijā, folklorā – mistisks skaitlis: trīsreiz deviņi; ļoti, neizmērojami daudz.
- piemirkt Mitrumā kļūt ļoti slapjam, staignam.
- minimode Mode, kurai ir raksturīgi ļoti īsi apģērbi.
- mini mode mode, kurai raksturīgi ļoti īsi tērpi.
- makromolekula Molekula ar ļoti lielu ķīmiski saistītu atomu skaitu; polimēra molekula.
- buksis Mūžzaļš krūms vai koks ar spīdīgām lapām un ļoti cietu koksni.
- santalkoks Mūžzaļš pusparazītisks koks ar ļoti smaržīgu koksni, kuras ēterisko eļļu lieto parfimērijā.
- sūnactiņa Mūžzaļš ziemciešu dzimtas lakstaugs ar olveidīgām vai apaļām lapām rozetē un vienu baltu, ļoti smaržīgu ziedu.
- nabags Nabadzīgs, ļoti trūcīgs cilvēks.
- dziļa nakts nakts vidus, kad ir ļoti vēls.
- nesātīgs Neapmierināms; ļoti intensīvs, spēcīgs.
- badoties Neēst vai ēst ļoti maz (ilgāku laiku); ciest badu.
- nešķīsts Neganti; ļoti.
- pavaļoties Neilgu laiku vaļoties, atpūsties.
- pasauļoties Neilgu laiku, mazliet sauļoties.
- paspoguļoties Neilgu laiku, mazliet spoguļoties.
- kad pūcei aste ziedēs nekad (nākotnē); pēc ļoti ilga laika.
- maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks; maita [2].
- maitas gabals nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks; maitasgabals.
- maita Nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks.
- sīknauda Neliela naudas summa (attiecībā pret ļoti lielu naudas summu).
- moiva Neliela, slaida jūras zivs ar ļoti sīkām zvīņām [Mallotus villosus].
- tīklspārnis Neliels vai vidēji liels kukainis ar diviem pāriem caurspīdīgu, ļoti dzīslainu spārnu.
- zirģelis Neliels, arī ļoti vājš, izkāmējis zirgs.
- niecīgs Neliels, ļoti mazs (par darbību, procesu).
- sicista Neliels, pelei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar ļoti garu asti, dzeltenbrūnu apspalvojumu un melnu svītru pār muguru; kārtainā lēcējpele.
- kā uz adatām nemierīgi, nepacietīgi sēdēt; būt ļoti satrauktam.
- burvīgs Neparasti skaists, ļoti jauks, ārkārtīgi patīkams.
- brīnum Neparasti, pārsteidzoši, ļoti.
- ik brīdi nepārtraukti vai pēc ļoti īsiem pārtraukumiem.
- atēnoties Neskaidri atspoguļoties; būt saredzamam (ēnas veidā vai uz gaiša fona).
- mūžamežs Neskarts, pirmatnīgs, cilvēka nepārveidots, arī platībā ļoti liels mežs.
- nostiepties Nesot, stiepjot (ko smagu), ļoti nopūlēties.
- apmaldīties trijās priedēs nespēt izprast, atrisināt ko ļoti vienkāršu.
- nevarēt, nespēt vien nobrīnīties nevarēt beigt brīnīties; ļoti brīnīties.
- no nekā no kā ļoti niecīga (piem., ko izgatavot).
- nezināt, kur acis likt no kauna justies ļoti neērti, nevarēt ne uz vienu paskatīties.
- no putna lidojuma no ļoti liela augstuma.
- no mēra laikiem no ļoti seniem laikiem.
- postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) – par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
- smidzenis Nokrišņi ļoti sīku pilienu veidā.
- skrandains Noplīsis, ļoti novalkāts (par apģērba gabalu).
- skrandas Noplīsuši, ļoti novalkāti apģērba gabali.
- stāvus Norāda uz augstu darbības intensitātes pakāpi; ļoti strauji.
- visai Norāda uz palielinātu daudzuma pakāpi; arī ļoti.
- sīk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā ļoti mazo lielumu.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks) ir nonācis ļoti grūtos apstākļos, bezizejas situācijā.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad virzoties tiek sasniegts (piem., ceļamērķis), kad piekļūst (kam) ļoti tuvu.
- klāt Norāda, ka (kas) atrodas vai norisinās, notiek līdzās, ļoti tuvu.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, traipains.
- tūlīt Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūliņ (2).
- tūliņ Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūlīt (2).
- klāt Norāda, ka (kas) virzās (pie kā), tuvojas ļoti tuvu (kam).
- pār- Norāda, ka darbība tiek veikta, noris, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti vai sasniedzot ļoti augstu pakāpi, intensitāti.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, norisi, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz ko ļoti mazu.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti liels.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto lielumu.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs.
- krio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar aukstumu, ledu, ļoti zemu temperatūru.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā ļoti maza izzināšanu, apstrādi.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kā ļoti liela izzināšanu, apstrādi.
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe.
- plūdi Norise, kurā (kas) rodas ļoti lielā daudzumā; ļoti intensīva (kā) norise.
- mednieku stāsts nostāsts, kurā ir ļoti daudz pārspīlējumu.
- saspeķot Notraipīt (parasti ļoti, viscaur) ar ko taukainu.
- sasmulēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ļoti, viscaur).
- arhaisms Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto ļoti reti; vecvārds.
- savecēt Novecot, parasti ļoti (par cilvēkiem, to ķermeņa daļām).
- savecot Novecot, parasti ļoti (parasti par cilvēkiem, to ķermeņa daļām).
- sabāzt Novietot, savirzīt ļoti tuvu citu pie cita.
- gjurza Odžu dzimtas ļoti indīga čūska, no kuras iegūst čūsku indi [Vipera lebetina].
- sērogleklis Oglekļa un sēra savienojums, kas sastāv no viena oglekļa atoma un diviem sēra atomiem – bezkrāsains, viegli gaistošs, ļoti toksisks šķidrums.
- mikroskops Optisks instruments, ar kuru var redzēt ļoti sīkus objektus milzīgā palielinājumā.
- dzimumgatavība Organisma attīstības pakāpe, kurā tas spēj radīt apaugļoties spējīgas dzimumšūnas un dot pēcnācējus; pubertāte.
- piegānīt Padarīt (ko) ļoti netīru.
- piesmērēt Padarīt (ko) ļoti netīru.
- pietuvināt Padarīt (ko) tuvu, ļoti līdzīgu (kam).
- sasmērēt Padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru.
- sasmulēt Padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru.
- aplaimot Padarīt laimīgu; ļoti iepriecināt.
- nocūkot Padarīt ļoti netīru; notriept.
- sacūkot Padarīt ļoti netīru.
- izmērcēt Padarīt ļoti slapju.
- samaitāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu); ļoti pasliktināt (veselību); sabojāt (2).
- sabojāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu); ļoti pasliktināt (veselību).
- sasmērēties Padarīt sevi (parasti ļoti, viscaur) netīru.
- novienādot Padarīt vienādu vai ļoti līdzīgu.
- nospiest pie zemes pakļaut savai varai, panākt, ka kāds nonāk ļoti nevēlamā stāvoklī.
- maksimalizēt Palielināt (līdz ļoti lielam, iespējami vislielākajam).
- minimalizēt Pamazināt, samazināt līdz ļoti mazam, arī vismazākajam.
- dārdināt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti skaļi skan.
- izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ilgāku laiku, ļoti dreb.
- satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk izturēties, rīkoties ļoti nesavaldīgi.
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk rīkoties, izturēties ļoti nesavaldīgi; satracināt.
- satriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās ļoti spēcīgs psihisks pārdzīvojums.
- nogremdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (parasti ļoti) sasaistīts, nebrīvs (izturēšanās, rīcības veidā).
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas.
- saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (parasti ļoti) spilgts (1).
- saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (parasti ļoti) spilgts (2).
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti nemierīgs, spēcīgs, ar spēcīgu iedarbību (par parādībām dabā).
- svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti noderīgs, arī labvēlīgs.
- sairdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur irdens.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst ļoti spēcīgs, spilgts.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz ļoti augstu pakāpi, spēcīgi izpaužas.
- plēst pušu panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- raut pušu panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- plēst uz pusēm panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- raut uz pusēm panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- izmērdēt Panākt, ka ļoti novājē, ļoti izsalkst, arī aiziet bojā (barības trūkuma dēļ).
- pusvelti Par ļoti nelielu atalgojumu.
- pabāzt zem deguna parādīt ļoti tuvu.
- pārlasīties Pārāk daudz lasot, nogurt; ļoti daudz lasot (ko), pārāk ietekmēties (no tā).
- saharoze Parastais cukurs – ļoti salda kristāliska viela, ogļhidrāts, ko satur bietes, niedres.
- nav kur kāju nolikt parasti saka par ļoti pieblīvētu vai netīru, nekārtīgu vietu, kur ir ļoti grūti vai pat neiespējami paiet.
- rokasstiepiens Parasti savienojumā "rokasstiepiena attālumā": norāda uz ļoti nelielu attālumu.
- traks Parasti savienojumā ar "būt" formām apzīmē ļoti nevēlamu stāvokli.
- stulbs Parasti savienojumā ar "būt", "iznākt" formām: apzīmē ļoti nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
- izmocīta dvēsele pārdzīvojumos ļoti novājināti garīgie spēki, nogurdināta psihe.
- versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli; būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
- plīst (vai) pušu pārdzīvot, izjust ko ļoti spēcīgi.
- novilkties Pārklāties (ar mākoņiem, miglu u. tml.), ļoti apmākties.
- nejēdzīgs Pārlieku liels, ļoti spēcīgs, intensīvs u. tml.
- celt (vai) debesīs pārmērīgi cildināt, ļoti slavēt.
- nodzīt Pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti novājināt, nomocīt.
- samocīt Pārmērīgi nodarbinot, noslogojot, pieļaut, ka (kāds) tiek ļoti nogurdināts, pārpūlas, kaitē savai veselībai.
- sīkstuļoties Pārmērīgi taupīt, krāt mantu, naudu, nevēloties dalīties ar citiem; skopuļoties.
- uz vella paraušanu pārmērīgi, ne par ko nebēdājot, ļoti intensīvi.
- uz velna paraušanu pārmērīgi, ne par ko nebēdājot, ļoti intensīvi.
- paņemt Pārņemt, ļoti ietekmēt, iespaidot.
- salīt Pārņemt, parasti ļoti (piem., par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- pārcepināties Pārsauļoties.
- sīrupains Pārspīlēti glaimīgs; ļoti salds.
- nēsāt Pastāvīgi vai ļoti bieži ģērbt, valkāt.
- valkāt Pastāvīgi vai ļoti bieži ģērbt; nēsāt (2).
- nēsāt Pastāvīgi vai ļoti bieži lietot, valkāt.
- valkāt Pastāvīgi vai ļoti bieži lietot; nēsāt (2).
- uzkakāt Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
- uzkāst Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
- uzdirst Pateikt, uzrakstīt kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu.
- pa īstam patiesi, ļoti.
- kust Paust ļoti lielu laipnību, maigumu.
- saplakt Pavājināties, parasti ļoti, arī pārstāt izpausties.
- pliks un nabags pavisam nabags, ļoti nabadzīgs.
- līdz matu galiem pavisam, viscaur, ļoti.
- kļūt stāvus bagātam pēkšņi (īsā laikā) kļūt ļoti bagātam.
- pārbīties Pēkšņi izjust ļoti lielas bailes.
- detonācija Pēkšņi izraisīta, ļoti strauja vielas sadegšana, radot triecienu.
- savajadzēties Pēkšņi kļūt (parasti ļoti) vajadzīgam, nepieciešamam.
- aizdegties Pēkšņi kļūt ļoti satrauktam, saniknotam.
- izjoņot caur smadzenēm pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām).
- sagribēties Pēkšņi sākt gribēt (ko), parasti ļoti.
- kā (lingas) sviests pēkšņi un ļoti ātri.
- kā linga pēkšņi, strauji, ļoti ātri.
- kā lingas mests pēkšņi, strauji, ļoti ātri.
- kā lingas sviests pēkšņi, strauji, ļoti ātri.
- sitiens Pēkšņs notikums, situācija, kas ļoti nelabvēlīgi iedarbojas (uz kādu).
- krass Pēkšņs, ļoti straujš; arī ļoti liels, nozīmīgs.
- glūda Pelēks vai zilganpelēks māls; zeme, augsne ar ļoti lielu tīrā māla saturu.
- nopelt Peļot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nederīgu; nokritizēt.
- biļetens Periodisks izdevums, kurā parasti atspoguļoti kādas iestādes, organizācijas darba rezultāti.
- raibraibs Piedzīvojumiem, notikumiem ļoti bagāts.
- pielīst Pieglaimoties, ļoti izdabāt (kādam).
- iebāzt Pielikt ļoti tuvu, ievirzīt (kur iekšā).
- nolaist Pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
- mocīties Pieredzēt lielas grūtības; ļoti pūlēties.
- izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi; sakāpināt.
- pieplakt Pietuvoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- tabasko Pikanta mērce, ko klasiskajā variantā gatavo no kajennas pipariem, etiķa un sāls un kā garšas piedevu ļoti nelielā daudzumā pievieno mērcēm, gaļas un zivju ēdieniem.
- pārvaldīt Pilnīgi pārzināt, ļoti labi prast.
- romiešu pirts pirts ar divdaļīgu lāvas telpu un ļoti sausu gaisu.
- monuments Plašs, ļoti nozīmīgs daiļdarbs.
- noplaucēt Plaucējot apstrādāt (ko ar ļoti karstu vai verdošu šķidrumu).
- zebiekste Plēsīgs sermuļu dzimtas dzīvnieks ar rūsganbrūnu muguru un galvu, baltām krūtīm un vēderu, ļoti tievu un lunkanu vidukli, īsām kājām un paīsu, rūsganbrūnu asti [Mustela nivalis].
- lapegle Priežu dzimtas koks ar ļoti mīkstām skujām, kas rudenī nobirst.
- smurgulis Pusaudzis; arī ļoti jauns cilvēks; šmurgulis (1).
- melnsvārcis Putns ar melnu vai ļoti tumšu apspalvojumu.
- vistveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām un īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piem., tītari, rubeņi, irbes vistas, fazāni) [Galliformes].
- spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas, arī runāt, dziedāt ļoti augstā, spalgā balsī.
- dunēt Radīt dobju, ļoti zemu troksni, parasti izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piem., par pērkonu, ūdeņiem, arī par sprādzieniem, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atbalsot šādu troksni.
- graut Radīt ļoti spēcīgu dobju troksni (par pērkonu, artilērijas šāvieniem u. tml.).
- dārdēt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par dabas parādībām, mehānismiem u. tml.).
- rēkt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
- grandēt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni; dārdēt.
- dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni (par motoriem, ierīcēm, braucošiem transportlīdzekļiem).
- žņaugt Radīt nepanesamus, ļoti apgrūtinošus apstākļus.
- melns uz balta rakstīts, iespiests ļoti skaidri, nepārprotami.
- šekspīrisks Raksturīgs 16. gs. angļu dzejnieka un dramaturga Viljama Šekspīra daiļradei; tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti būtisku, nozīmīgu.
- askētisks Raksturīgs askētam, saistīts ar askētismu; ļoti atturīgs, vienkāršs.
- negroīds Rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; tāds, kas pieder pie šīs rases.
- raudzīties ar baltām acīm raudzīties ļoti dusmīgi, naidīgi, ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību.
- raudzīties ar baltu aci raudzīties ļoti dusmīgi, naidīgi, ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību.
- raudzīties ar abām acīm raudzīties ļoti uzmanīgi, vērīgi, sasprindzināti.
- atspoguļojums Rezultāts --> atspoguļot, atspoguļoties.
- vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par ko); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par ko); būt tādam, kurā kas norisinās ļoti intensīvi, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
- vilkābele Rožu dzimtas krūms vai koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem vai melniem augļiem, kuriem ir ļoti cieti kauliņi.
- čukstēt Runāt ļoti klusu, bez balss saišu vibrācijas.
- sasmakt Sabojāties tā, ka sāk (parasti ļoti nepatīkami) ost, piem., par pārtikas produktiem.
- maratons Sacensības ļoti garā distancē.
- sagruzdēt Sadegt, pārogļoties.
- samesties Sagrīļoties, aizķerties u. tml.
- salds Saistīts ar ko ļoti patīkamu, priecīgu.
- skarbs Saistīts ar ļoti smagiem, sarežģītiem apstākļiem; ļoti grūts, smags.
- kriogēns Saistīts ar ļoti zemu temperatūru, tai raksturīgs.
- panisks Saistīts ar paniku, tai raksturīgs; ļoti spēcīgs, intensīvs.
- sātanisks Saistīts ar sātanu, tam raksturīgs; ļoti ļauns, viltīgs.
- staigājoša enciklopēdija saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
- dzīva enciklopēdija saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
- nastu nesējs ēzelis Saka par cilvēku, kam ir pārmērīgi daudz, ļoti smagi jāstrādā.
- skrien mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- spējīgs uz visu Saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu.
- pati uzmanība saka par cilvēku, kas ko ļoti uzmanīgi vēro, klausās u. tml., arī kas izturas laipni, pakalpīgi (pret kādu).
- kā pulvera muca saka par cilvēku, kas ļoti ātri dusmojas.
- strādā kā zirgs saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
- strādā kā zvērs saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
- kā lauva saka par cilvēku, kas ļoti drosmīgi, bezbailīgi, arī enerģiski ko dara.
- piepūšas kā pāvs saka par cilvēku, kas par kaut ko ļoti lepojas.
- piepūšas kā tītars saka par cilvēku, kas par kaut ko ļoti lepojas.
- acis kā vanagam saka par cilvēku, kuram ir ļoti laba redze.
- mirdams var ēst saka par ēdienu, kas ļoti garšo.
- kā (pats) nelabais Saka par īpašību, pazīmi, kas piemīt (kam) ļoti lielā mērā.
- kā nobērts saka par kā ļoti lielu daudzumu.
- kā izspļauts saka par kādu, kas ārēji ļoti līdzīgs kādam citam.
- jūtas kā zivs ūdenī saka par kādu, kas jūtas ļoti labi, brīvi, atraisīti.
- kā negudrs Saka par kādu, kas ko dara ļoti intensīvi.
- bēg kā velns no krusta saka par kādu, kas ļoti vairās, baidās (no kā).
- sargās kā velns no krusta saka par kādu, kas ļoti vairās, baidās (no kā).
- mūk kā velns no krusta saka par kādu, kas ļoti vairās, baidās (no kā).
- skaties un brīnies saka par kaut ko ļoti pārsteidzošu.
- kā ūdeni mutē ieņēmis saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku.
- kā medus saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu.
- kā medus maize Saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu.
- kā medus uz maizes Saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu.
- būt par postu saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- (kā) posts uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- uzgulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- (kā) posts kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- (uz)gulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) sirdij saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- uzguļas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- uzguļas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) sirdij saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- (kā) krusts uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu.
- (kā) nelaime uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu.
- (kā) slogs uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu.
- (kā) slogs kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu.
- (kā) krusts kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu.
- (kā) nelaime kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu.
- kauns un negods saka par ko ļoti apkaunojošu.
- kā rūgta nāve saka par ko ļoti apnicīgu, nepatīkamu.
- kā ledus gabals saka par ko ļoti aukstu.
- auksts kā ledus gabals saka par ko ļoti aukstu.
- (vai) kūst uz mēles saka par ko ļoti garšīgu, parasti mīkstu, saldu.
- (vai) kūst mutē saka par ko ļoti garšīgu, parasti mīkstu, saldu.
- (vai) izkūst uz mēles saka par ko ļoti garšīgu, sulīgu.
- (vai) izkūst mutē saka par ko ļoti garšīgu, sulīgu.
- mēli var norīt saka par ko ļoti garšīgu.
- pirkstiņus var aplaizīt saka par ko ļoti garšīgu.
- pirkstus var aplaizīt saka par ko ļoti garšīgu.
- kā spogulis saka par ko ļoti gludu, spožu, spīdīgu.
- kā zelts saka par ko ļoti labu, augstvērtīgu.
- nav (ne) ar zeltu atsverams saka par ko ļoti labu, vērtīgu, noderīgu.
- pa pirmo saka par ko ļoti labu.
- par visu miljonu saka par ko ļoti lielu, intensīvu.
- (pēdējais) modes kliedziens saka par ko ļoti modernu.
- pēc suņa saka par ko ļoti nepatīkamu, nevēlamu.
- kā gruzis acī saka par ko ļoti nepatīkamu.
- (kā) slazda valgs saka par ko ļoti nevēlamu, arī bīstamu.
- grāmata ar septiņiem zīmogiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
- grāmata ar septiņiem zieģeļiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
- grāmata aiz septiņiem zīmogiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
- grāmata aiz septiņiem zieģeļiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
- skaidrs kā diena saka par ko ļoti skaidru, saprotamu.
- kā pasaka saka par ko ļoti skaistu, neparastu.
- kā bilde saka par ko ļoti skaistu.
- pilnīgā nejēgā saka par ko ļoti sliktu, neizdevušos, arī ko bezjēdzīgu, neloģisku.
- galīgā nejēgā saka par ko ļoti sliktu, neizdevušos, arī ko bezjēdzīgu, neloģisku.
- kā (melns) mākonis Saka par ko ļoti uzmācīgu, neatvairāmu.
- no pirmsplūdu laikiem saka par ko ļoti vecu, novecojušu.
- nav ne ar kādu naudu atsverams saka par ko ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu.
- reta manta saka par ko ļoti vērtīgu.
- bērnu spēle saka par ko ļoti vienkāršu, viegli paveicamu.
- ne gala, ne malas Saka par ko tādu, kas aizņem ļoti lielu platību.
- nedz gala, nedz malas Saka par ko tādu, kas aizņem ļoti lielu platību.
- kā ziepju burbulis saka par ko tādu, kas ļoti ātri izzūd, izgaist.
- kā velna plēsts saka par ko tādu, kas virzās ļoti ātri.
- no Mozus laikiem saka par ko, kas ir ļoti sens, arī vecs.
- amoka skrējiens Saka par ļoti ātru skrējienu līdz spēku izsīkumam.
- galds (vai) lūst saka par ļoti bagātīgi klātu galdu, uz kura ir ļoti daudz ēdienu, dzērienu.
- cilvēks ar lielo burtu saka par ļoti cienījamu, augsti vērtējamu cilvēku.
- kā skudra saka par ļoti čaklu cilvēku.
- kā bite saka par ļoti čaklu cilvēku.
- kā bitīte saka par ļoti čaklu, strādīgu cilvēku.
- drūms kā rudens mākonis saka par ļoti drūmu, norūpējušos cilvēku.
- kā negaisa mākonis saka par ļoti dusmīgu cilvēku.
- aknas ir (kādam) saka par ļoti enerģisku, izturīgu cilvēku.
- ar aknām saka par ļoti enerģisku, izturīgu cilvēku.
- uzpūšas kā pāvs saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
- uzpūšas kā tītars saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
- vēl mātes piens uz lūpām saka par ļoti jaunu, nepieredzējušu cilvēku.
- vēl mātes piens aiz lūpas saka par ļoti jaunu, nepieredzējušu cilvēku.
- izžuvis kā asaka saka par ļoti kalsnu cilvēku.
- kā ūdens zāle saka par ļoti kustīgu cilvēku, parasti bērnu.
- kā ūdenszāle saka par ļoti kustīgu cilvēku, parasti bērnu.
- kā dzīvsudrabs saka par ļoti kustīgu, dzīvu cilvēku (parasti bērnu).
- pati laipnība saka par ļoti laipnu cilvēku.
- svētā vientiesība saka par ļoti naivu cilvēku.
- māja kā elle saka par ļoti nekārtīgu māju, dzīvokli.
- kā peklē saka par ļoti nepatīkamiem apstākļiem – lielu karstumu vai tumsu.
- kā lops Saka par ļoti netīru, nevīžīgu cilvēku.
- kauli un āda saka par ļoti novājējušu cilvēku vai dzīvnieku.
- kā caur adatas aci izvilkts saka par ļoti novājējušu cilvēku.
- kā ēna Saka par ļoti novājējušu cilvēku.
- ne dzīvs, ne miris Saka par ļoti pārbijušos cilvēku.
- nevar ne soli (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- nevar ne kāju (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- nav kur kāju (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- nav kur kāju likt saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- nav kur soli (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- nav kur soli (no)likt saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- nav kur kāju spert saka par ļoti pilnu vai netīru vietu, kur ir stipri apgrūtināta iešana.
- adatai nav kur nokrist saka par ļoti pilnu, pārpildītu telpu.
- rupjš kā pelavu maiss saka par ļoti rupju cilvēku.
- kā no laivas izmests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- kā no laivas izsviests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- kā izdreijāts saka par ļoti skaistu, samērīgi veidotu cilvēku, tā augumu.
- gulbja kakls saka par ļoti skaistu, slaidu kaklu.
- (tā, ka) ausis krīt ciet saka par ļoti skaļu troksni.
- slapjš kā (ūdens) žurka saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
- slinks kā (pelavu) maiss saka par ļoti slinku cilvēku.
- putraims putraimu dzenā saka par ļoti šķidru ēdienu (piem., zupu).
- (no) baltās ķēves trešā augumā saka par ļoti tālu vai arī nedrošu radniecību.
- (no) baltās ķēves piektā augumā saka par ļoti tālu vai arī nedrošu radniecību.
- (no) baltās ķēves septītā augumā saka par ļoti tālu vai arī nedrošu radniecību.
- (no) baltās ķēves devītā augumā saka par ļoti tālu vai arī nedrošu radniecību.
- kā diegs saka par ļoti tievu cilvēku.
- viduklis kā lapsenei saka par ļoti tievu sievietes vidukli.
- lapsenes viduklis saka par ļoti tievu vidukli.
- velna pulveris saka par ļoti uzņēmīgu, enerģisku, izdarīgu, arī stipru cilvēku.
- kā skaida Saka par ļoti vāju, kalsnu sievieti.
- kā caur žogu izrauts saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
- nazis pie rīkles saka par nāves draudiem vai dzīvībai ļoti bīstamu situāciju.
- ar nazi pie rīkles saka par nāves draudiem vai dzīvībai ļoti bīstamu situāciju.
- kā negudrs Saka par parādībām dabā, kuras noris ļoti intensīvi.
- nav kur apgriezties saka par pieblīvētu telpu, ja ir ļoti šauri, saspiesti apstākļi.
- tīrais zelts saka par tādu, kam ir ļoti daudz labu, augstvērtīgu īpašību.
- peld kā niere pa taukiem saka par tādu, kas dzīvo ļoti pārticīgi, ir dzīvē labi iekārtojies.
- kā pele slazdā Saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
- kā pele lamatās Saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
- kā sadedzis saka par tādu, kas rīkojas ļoti strauji, dedzīgi; saka par tādu, kas ko dedzīgi vēlas, ko ļoti iekāro, ir aizrāvies ar ko.
- noskrējies kā suns saka par tādu, kas skrienot, staigājot ir ļoti noguris, piekusis, arī nopūlējies.
- pasaules klase saka par to, kas ir ļoti augstā, izcilā kvalitātē.
- viens kuiļa rūciens saka par to, kas ir padarāms, veicams īsā laikā, ļoti ātri.
- (kā) uguns pakulās saka par to, kas kādam ļoti ātri, pēkšņi izraisa dusmas, uztraukumu.
- ka nograb vien saka par to, kas ļoti ātri aizvirzās, pazūd u. tml.
- minūšu jautājums saka par to, kas paveicams vai atrisināms ļoti īsā laikā.
- ne gala, ne malas Saka par to, kas turpinās ļoti ilgi.
- nedz gala, nedz malas Saka par to, kas turpinās ļoti ilgi.
- uzšaut gaisā saka sašutumā par kādu, ko, kas pelnījis ļoti lielu nosodījumu.
- zobs uz zoba neturas saka, ja (kādam) ļoti salst, ka (kādam) ir drebuļi.
- locīties smieklos saka, ja (kāds) ļoti aizrautīgi smejas.
- kā no ložmetēja saka, ja (kāds) ļoti ātri runā.
- smejas, vēderu (rokām) turēdams saka, ja (kāds) ļoti smejas.
- smejas kā kutināts saka, ja (kāds) ļoti smejas.
- papēži niez saka, ja (kāds) ļoti vēlas dejot, skriet.
- žults apskrienas (kādam) saka, ja (kādu) pārņem dusmas, sašutums, ja kāds ir ļoti sarūgtināts.
- žults aptekas (kādam) saka, ja (kādu) pārņem dusmas, sašutums, ja kāds ir ļoti sarūgtināts.
- raibs metas gar acīm Saka, ja (kur) ir ļoti liela (preču, mantu u. tml.) dažādība, daudzveidība.
- raibs griežas gar acīm Saka, ja (kur) ir ļoti liela (preču, mantu u. tml.) dažādība, daudzveidība.
- (tik) tumšs, ka vai acī duras saka, ja (kur) ir ļoti tumšs.
- tumšs kā akā saka, ja (kur) ir ļoti tumšs.
- (tik) tumšs, ka vai acīs duras saka, ja (kur) ir ļoti tumšs.
- stāv kā uzliets saka, ja apģērbs ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām.
- zelta rokas saka, ja cilvēkam ļoti labi padodas, parasti ar rokām darāmi, darbi.
- pāri galvai saka, ja ir ļoti daudz (parasti darba).
- nav laiku kur likt saka, ja ir ļoti daudz brīva laika.
- darba pilnas rokas saka, ja ir ļoti daudz darba, pienākumu.
- darba līdz kaklam saka, ja ir ļoti daudz darba, pienākumu.
- darbs pāri galvai saka, ja ir ļoti daudz darba, pienākumu.
- nav kur naudu grūst saka, ja ir ļoti daudz naudas.
- darbs dzen darbu saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
- darbs darba galā saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
- vēders pie mugurkaula pielipis saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
- vēders pie mugurkaula pieaudzis saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
- vēders pie mugurkaula pierāvies saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
- vēders raujas čokurā saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
- vēders raujas pie ribām saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
- zeme deg zem kājām saka, ja ir ļoti jāsteidzas.
- kā pirtī saka, ja ir ļoti karsti, sutīgi.
- viena sirds un viena dvēsele saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
- viena miesa un viena dvēsele saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
- sprēgā sals saka, ja ir ļoti liels aukstums.
- saule ripo pa zemi saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
- saulīte ripo pa zemi saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
- saule ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
- saulīte ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
- uznāk melnie saka, ja ir ļoti slikts garastāvoklis, depresija.
- uznāk melnais saka, ja ir ļoti slikts garastāvoklis, depresija.
- saimnieks savu suni tādā laikā nedzen ārā saka, ja ir ļoti slikts laiks.
- saimnieks savu suni tādā laikā nedzen laukā saka, ja ir ļoti slikts laiks.
- garastāvoklis uz nulles saka, ja ir ļoti slikts noskaņojums.
- garastāvoklis zem nulles saka, ja ir ļoti slikts noskaņojums.
- sirds lūst saka, ja ir ļoti smagi pārdzīvojumi.
- sirds plīst (vai) pušu saka, ja ir ļoti spēcīgi (parasti negatīvi) pārdzīvojumi, ļoti spēcīgas izjūtas.
- ne acī durams saka, ja ir ļoti tumšs.
- ka acī dur saka, ja ir ļoti tumšs.
- šaušalas iet pār kauliem saka, ja izjūt ļoti lielas bailes, uztraukumu.
- šaušalas pārskrien pār kauliem saka, ja izjūt ļoti lielas bailes, uztraukumu.
- šaušalas iet pār muguru saka, ja izjūt ļoti lielas bailes, uztraukumu.
- šaušalas pārskrien pār muguru saka, ja izjūt ļoti lielas bailes, uztraukumu.
- kā uz iesma (uzdurts) Saka, ja jāpārdzīvo kas ļoti nepatīkams.
- kā no jauna piedzimis saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.).
- cilpa kaklā saka, ja kādam draud nāve vai ļoti lielas nepatikšanas.
- niez rokas saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
- rokas niez saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
- niez pirksti saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
- niez nagi saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
- mēle niez saka, ja kādam ļoti gribas ko pateikt, par ko runāt.
- kāda lapsene iekodusi saka, ja kāds bez redzama iemesla kļuvis dusmīgs, naidīgs, ja kāds ir ļoti nemierīgs, satraukts.
- ēst ar ēšanu (grāmatas) saka, ja kāds daudz un ļoti ātri lasa.
- nāk kā saukts saka, ja kāds ierodas tad, kad ir ļoti nepieciešams.
- nav ar pliku roku ņemams saka, ja kāds ir ļoti attapīgs, gudrs, daudz pieredzējis, viltīgs.
- nevar vien nodusmoties saka, ja kāds ir ļoti dusmīgs un nevar beigt dusmoties.
- kā pūķis Saka, ja kāds ir ļoti dusmīgs.
- kā pūķis Saka, ja kāds ir ļoti mantrausīgs, nenovīdīgs.
- kā driģenes saēdies saka, ja kāds ir ļoti nemierīgs.
- kā nopliķēts saka, ja kāds ir ļoti nosarcis, nokaunējies vai aizvainots.
- kā lūks Saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies, pārguris, pilnīgi bez spēka.
- kā riju izkūlis saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies.
- kā riju nokūlis saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies.
- žoklis atkaras saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts (par ko).
- mute līdz ausīm Saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts, izbrīnījies.
- kā zibens (spēriena) ķerts saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts.
- kā lūks Saka, ja kāds ir ļoti piedzēries.
- kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt, ko grib.
- kā jēriņš saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt, ko grib.
- kā noburts saka, ja kāds ir ļoti sajūsmināts, ļoti aizrāvies ar ko.
- pārpilna sirds saka, ja kāds ir ļoti sarūgtināts, ja kādu ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
- kā ods saka, ja kāds ir ļoti uzmācīgs, neatlaidīgs, apnicīgs.
- kā glodene saka, ja kāds ir ļoti veikls, vijīgs, lokans, izmanīgs.
- palikt ar vaļēju muti saka, ja kāds ir par ko ļoti pārsteigts, izbrīnīts.
- mute paliek vaļā saka, ja kāds ir par ko ļoti pārsteigts, izbrīnīts.
- palikt ar vaļā muti saka, ja kāds ir par ko ļoti pārsteigts, izbrīnīts.
- rotaļājas kā kaķis ar peli saka, ja kāds izturas pret kādu ļoti nevērīgi, arī cietsirdīgi, nežēlīgi.
- kā trusītis žņaudzējčūskas priekšā saka, ja kāds jūtas ļoti nobijies, satraukts, piem., runājot ar kādu.
- ka prieks saka, ja kāds ko ir (ļoti) labi veicis, izdarījis.
- kā zaldāts uz vakts saka, ja kāds ko ļoti uzmana.
- kā ēna Saka, ja kāds kustas ļoti klusu, nemanāmi.
- ka (smiltis, putekļi) nokūp vien saka, ja kāds ļoti ātri pārvietojas.
- skrien kā vējš saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
- skrien palēkdamies [pa!lēkdamies] saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
- mācas virsū kā miegs saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
- piesarkst kā biete saka, ja kāds ļoti piesarkst.
- piesarkst kā magone saka, ja kāds ļoti piesarkst.
- bauro kā vērsis saka, ja kāds ļoti skaļi, pilnā balsī raud, kliedz, dzied.
- kā uz iesma (uzdurts) Saka, ja kāds ļoti skaļi, spriedzīgi kliedz.
- asaras birst kā pupas saka, ja kāds ļoti stipri raud.
- pirksti deg saka, ja kāds ļoti vēlas ko darīt.
- pirksti niez saka, ja kāds ļoti vēlas ko darīt.
- kā vergs saka, ja kāds pārmērīgi strādā vai tiek ļoti nodarbināts.
- smaga roka saka, ja kāds sāpīgi sit, ir bargs, ļoti stingrs.
- papēži zib saka, ja kāds skrien ļoti ātri.
- (sarkans) kā biete saka, ja kāds stipri nosarkst, ir ļoti sasarcis.
- spiež kā nasta (kādu) saka, ja kādu kas ilgi un ļoti nomāc, dara grūtsirdīgu.
- nevar ne acu galā ieredzēt saka, ja kādu ļoti neieredz.
- kā spogulī saka, ja kas ir ļoti skaidri saskatāms, uztverams, izprotams.
- kā vējš saka, ja kas ļoti ātri pārvietojas, ja kas ir ļoti straujš.
- spiež sirdi saka, ja kas ļoti nomāc, dara grūtsirdīgu.
- guļ kā slogs uz sirds saka, ja kas ļoti nomāc, ja ir smagi pārdzīvojumi.
- guļ kā slogs uz pleciem saka, ja kas ļoti nomāc, ja ir smagi pārdzīvojumi.
- guļ kā akmens uz sirds saka, ja kas ļoti nomāc, ja ir smagi pārdzīvojumi.
- guļ kā akmens uz pleciem saka, ja kas ļoti nomāc, ja ir smagi pārdzīvojumi.
- piesiet sirdi saka, ja kas ļoti patīk, interesē, ja kam ļoti pieķeras.
- pievelk kā magnēts saka, ja kas ļoti stipri piesaista.
- kā pimberis Saka, ja kas notiek ļoti ātri, bez kavēšanās.
- nepaspēj ne aci nomirkšķināt saka, ja kas notiek ļoti ātri.
- nepaspēj ne acis nomirkšķināt saka, ja kas notiek ļoti ātri.
- kā (paša) nelabā triekts saka, ja kas notiek, noris ļoti strauji, lielā steigā.
- aug kā sēnes pēc lietus saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
- kā skaida Saka, ja kas šķiet ļoti viegls.
- sirds sāp saka, ja kaut kā ir ļoti žēl, ja nomāc rūpes par kaut ko.
- kā uz kāzām saka, ja kaut kam ļoti gatavojas, īpaši pošas.
- kā pa elli Saka, ja klājas ļoti slikti.
- iet kā pa elli Saka, ja klājas ļoti slikti.
- galva kūp saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu piepūli.
- nokrist no debesīm saka, ja ko iegūst ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
- nokrist no gaisa saka, ja ko iegūst ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
- viens redzējiens saka, ja ko paveic ļoti ātri; saka, ja kas noris ļoti ātri.
- viens redzējums saka, ja ko paveic ļoti ātri; saka, ja kas noris ļoti ātri.
- acis krīt ciet saka, ja ļoti gribas gulēt.
- auksts pārskrien (pār muguru, pār kauliem) saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas.
- asinis sakāpj galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- asinis saskrien galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- maks ir tukšs saka, ja makā ir ļoti maz naudas vai nemaz nav naudas.
- kauties ar darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
- sirds (sa)stingst Saka, ja pārņem (ļoti lielas) bailes.
- kā uzmedots saka, ja pēc kā ļoti tiecas.
- kā jēla ola saka, ja pret kādu vai pret ko ir jāizturas ļoti uzmanīgi, saudzīgi, ja kāds ir ļoti jūtīgs, vārīgs.
- aug griezdamies saka, ja sētais vai stādītais aug ļoti labi.
- cirvi var pakārt saka, ja telpā ir ļoti smacīgs gaiss.
- kā bez rokām Saka, ja trūkst kā ļoti nepieciešama, vajadzīga.
- elle vaļā Saka, ka notiek kas ļoti slikts, nepatīkams.
- liels paldies saka, lai apliecinātu ļoti lielu pateicību.
- nokaist Sakarst tā, ka kļūst sarkans, arī balts; ļoti sakarst.
- sagrīļoties Sākt (parasti pēkšņi) grīļoties; īsu brīdi grīļoties.
- izplūst smaidā sākt ļoti smaidīt.
- priekša Salīdzinājumā (ar kādu, ar ko, parasti ļoti atšķirīgu).
- salēkšķēt Salipt lēkšķes, arī kļūt, parasti ļoti, nekārtīgam, netīram (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
- izsalt Salstot kļūt viscaur ļoti aukstam.
- sabužināties Samīļoties, samīļot kādu, parasti bužinot matus, apmatojumu u. tml.
- nopampt Sapampt (ļoti, viscaur).
- sasarkt Sarkstot kļūt tādam, kam ir (parasti ļoti) sārta seja, tās daļas (par cilvēku); sarkstot kļūt (parasti ļoti) sārtam (par seju, tās daļām); pietvīkt.
- sasalt ragā Sasalstot kļūt ļoti cietam.
- sastingt ragā Sasalstot kļūt ļoti cietam.
- savīstīties Satīties, satuntuļoties (segā, drēbēs).
- kā aizsvilis satraukts, nemiera pilns; ļoti steidzīgs.
- kā aizsvilies satraukts, nemiera pilns; ļoti steidzīgs.
- Saturns Saules sistēmas sestā un pēc lieluma otrā planēta, kurai raksturīga ļoti plata un blīva gredzenu sistēma.
- cepināties Sauļoties karstā saulē ilgāku laiku.
- bez Savienojumos "bez mēra", "bez gala" u. tml.: ilgi, daudz (ko darīt); ārkārtīgi; ļoti daudz.
- neatminams Savienojumos "kopš neatminamiem laikiem", "no neatminamiem laikiem", "neatminamos laikos": ļoti sens.
- neminams Savienojumos "kopš neminamiem laikiem", "no neminamiem laikiem", "neminamos laikos": ļoti sens.
- sadurt Savirzīt ļoti tuvu citu pie cita, arī tā, ka saskaras (ķermeņa daļas, parasti galvas).
- sakļauties Savirzīties ļoti cieši kopā, savienoties, arī saplūst kopā; ļoti cieši pievirzīties (pie kā).
- divi Sekmju vērtējums – ļoti vāji (desmit ballu sistēmā), neapmierinoši (piecu ballu sistēmā).
- vieninieks Sekmju vērtējums – ļoti vāji (desmit ballu sistēmā); ļoti neapmierinoši (piecu ballu sistēmā); viens.
- divnieks Sekmju vērtējums – ļoti vāji; divi.
- viens Sekmju vērtējums (ļoti, ļoti vāji) desmit ballu sistēmā; ļoti neapmierinoši (piecu ballu sistēmā).
- astoņnieks Sekmju vērtējums, atzīme "ļoti labi"; astoņi.
- astoņi Sekmju vērtējums, atzīme "ļoti labi"; astoņnieks.
- kur tas laiks sen, ļoti sen.
- žultsbeka Sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu.
- tinis Sermuļu dzimtas vidēja lieluma drukns plēsējs ar īsām kājām, masīvu galvu, nelielām noapaļotām ausīm, īsu asti, biezu, rupju, tumšu apmatojumu un ļoti gariem nagiem; āmrija.
- āmrija Sermuļu dzimtas vidēja lieluma drukns plēsējs ar īsām kājām, masīvu galvu, nelielām noapaļotām ausīm, īsu asti, biezu, rupju, tumšu apmatojumu un ļoti gariem nagiem; tinis.
- diezin kā sevišķi, ļoti.
- stringi Sieviešu apakšbikses ar ļoti šauru, lentes vai auklas veida aizmugures daļu; stringbiksītes.
- baletkurpes Sieviešu kurpes bez aizdarēm, ar noapaļotu purngalu, uz ļoti zemiem papēžiem.
- nagliņkurpes Sieviešu kurpes uz augstiem un ļoti smailiem papēžiem.
- virpulis Sīku vielas daļiņu, arī (parasti vieglu) priekšmetu kopums, kas atrodas īslaicīgā, ļoti spēcīgā un straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
- kinetoze Simptomu kopums (piem., slikta dūša, vemšana), kas rodas dažiem cilvēkiem ļoti jutīgā vestibulārā aparāta dēļ, kad brauc ar kuģi, automobili u. tml.; jūras slimība.
- komikss Sižetiski saistītu zīmējumu sērija ar ļoti īsu tekstu (piem., žurnālos, laikrakstos).
- ieliet (kā) ar karoti mutē skaidrot, mācīt tā, ka ir ļoti labi saprotams bez piepūles.
- milzīgs skaitlis skaitlis, kas atrodas ļoti tālu no skaitļu ass sākuma punkta.
- rēkt Skaļā balsī ļoti smieties.
- skatīties ar baltām acīm skatīties ļoti dusmīgi.
- maratons Skrējiens ļoti garā distancē (parasti 42,195 km); maratonskrējiens.
- maratonskrējiens Skrējiens ļoti garā distancē (parasti 42,195 km).
- smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas sīks kukainis ar garām kājām, kas ne tikai ļoti ātri skrien, bet spēj arī strauji pacelties gaisā un nolidot vairāk nekā 10 metrus un parasti ir sastopams smilšainās vietās.
- nopērties Skrienot, braucot u. tml., arī darot ko, ļoti nošķiesties, kļūt netīram, slapjam.
- skriet (tā), ka papēži vien zib skriet ļoti ātri.
- laist, ko māk skriet, cik ātri vien spēj, ļoti ātri doties prom.
- kinodīva Slavena, ļoti skaista kinoaktrise; kinozvaigzne.
- krist atpakaļ slimot vēlreiz ar to pašu slimību, nepaspējot vēl pilnīgi izveseļoties vai tūlīt pēc izveseļošanās.
- stiept gumiju slinkot; ļoti lēni, negribīgi darīt (ko).
- puskuitala Sloku dzimtas putns, kam ir garas kājas un ļoti garš, taisns vai mazliet uzliekts knābis un kas uzturas ūdeņu tuvumā vai mitrās pļavās un purvos.
- nostrādāties melnās miesās smagi strādājot, ļoti nogurt.
- malt Smalcinot īpašā ierīcē, iekārtā ar rotējošām detaļām, pārstrādāt (produktu) pulverveidā vai ļoti sīkās daļiņās; šādā veidā iegūt (ko).
- spaidu darbi soda veids, ko izcieš, veicot piespiedu kārtā ļoti smagus darbus; katorga.
- solīt zelta kalnus solīt ļoti lielas materiālas vērtības (parasti naudu).
- uguns viesulis spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
- uguns auka Spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
- uguns krusa Spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
- plosīt Spēcīgi iedarbojoties, izraisīt nepatīkamas sajūtas, izjūtas, arī ļoti traucēt (par skaņu, troksni).
- nolīt Spēcīgi izpausties, spēji atspoguļoties (par psihisku vai emocionālu stāvokli, tā izpausmi).
- izdedzināt Spēcīgi karsējot, ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus); ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi (par sauli).
- ultramikroskops Spēcīgs mikroskops, ar kuru iespējams saskatīt ļoti sīkus objektus, kas nav saskatāmi ar parasto mikroskopu.
- citrons Spilgti dzeltens, ovāls auglis ar pabiezu mizu un ļoti skābu sulu.
- spoguļvirsma Spoguļa virsma; arī ļoti gluda, spoža (kā) virsma.
- tumsa Stāvoklis, apstākļi (telpā, vidē), kad nav gaismas, apgaismojuma vai tas ir ļoti vājš.
- pārpilnība Stāvoklis, kad (kas) ir ļoti lielā vai pārāk lielā daudzumā.
- miers Stāvoklis, kad dzīvības procesi (organismā) nenoris vai noris ļoti lēni.
- pārpilnība Stāvoklis, kad ir ļoti labi materiālie apstākļi, kad ir ļoti liels daudzums materiālo labumu.
- tumsonība Stāvoklis, kad ir ļoti zems kultūras izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu; naidīga attieksme pret kultūru, izglītību, progresu.
- nevaļa Stāvoklis, kad nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kad ir daudz steidzama darba, rūpju u. tml.
- klavihords Stīgu taustiņinstruments (no 15. gs. līdz 18. gs.), kura mehānismā stīgas ieskandina ar taustiņu galos pievienotām metāla plāksnītēm, radot maigu, ļoti klusu skaņu.
- plēsties Strādāt, darboties ar lielu piepūli; ļoti pūlēties, mocīties kādā darbā, darbībā.
- nākt Strauji tuvoties, būt ļoti tuvu.
- ar joni strauji; ļoti ātri.
- sudrabspožs Sudrabaini spožs; ļoti spožs.
- mikrosvari Svari ļoti maza vielas daudzuma svēršanai.
- līčija Šā koka auglis – kaulenis ar ļoti cietu, adatainu mizu un bālganu, sulīgu mīkstumu.
- nošķelties Šķeļoties nodalīties nost.
- sašķelties Šķeļoties sadalīties.
- pāršķelties Šķeļoties, tiekot šķeltam, pārdalīties.
- supraplūstamība Šķidruma īpašība ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā) plūst praktiski bez berzes.
- kā pēc notīm tā kā iecerēts, ļoti veiksmīgi.
- spēcīgs Tā, ka (kas, parasti smarža) izplatās ļoti koncentrēti.
- gals Tā, ka ir ļoti daudz, cits aiz cita.
- dzirdīgs Tāds (cilvēks, dzīvnieks), kam ir dzirde; tāds, kas ļoti labi dzird.
- drūms Tāds (cilvēks), kam ir ļoti nomākts garastāvoklis.
- vājredzīgs Tāds (cilvēks), kam ir ļoti pavājināta redze.
- melnacains Tāds (cilvēks), kam ir ļoti tumšas acis.
- vājdzirdīgs Tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
- melnbārdains Tāds (cilvēks), kam ir melna vai ļoti tumša bārda.
- melnmatains Tāds (cilvēks), kam ir melni vai ļoti tumši mati.
- ģeniāls Tāds (cilvēks), kas ir apveltīts ar izcilām radošajām spējām; ļoti talantīgs.
- grūtsirdīgs Tāds (cilvēks), kas ir ļoti skumjš, nomākts, drūms; tāds, kurā izpaužas šāds psihisks stāvoklis.
- neaizstājams Tāds (cilvēks), kas savus pienākumus, amatu u. tml. veic tik ļoti labi, ka ir grūti vai pat neiespējami viņu aizstāt ar citu.
- melngalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir melna galvas daļa vai melns vai ļoti tumšs galvas apmatojums vai apspalvojums.
- dziļš Tāds (fizioloģisks process), kas noris ļoti intensīvi, spēcīgi.
- bezgalīgs Tāds (pārdzīvojums), kas noris ļoti intensīvi.
- kriptokristālisks Tāds (piem., iezis), ko veido ar neapbruņotu aci neatšķirami ļoti sīki kristāliņi.
- beztiesisks Tāds (piem., stāvoklis, politisks režīms), kad trūkst tiesību (piem., civilo, politisko) vai tās ir ļoti ierobežotas.
- tumšs Tāds (stāvoklis), kas saistīts ar apgaismojuma trūkumu vai ļoti vāju apgaismojumu (piem., vidē, telpā, arī diennakts posmā).
- dārgs Tāds par ko ir daudz jāmaksā; ļoti vērtīgs; pretstats: lēts.
- dzīvs Tāds, kā (kaut kur) ir ļoti daudz; tīrs, bez piejaukuma.
- stindzinošs Tāds, kad ir ļoti auksts (par laikposmu).
- pārbagāts Tāds, kam (kas) piemīt ļoti lielā daudzumā; tāds, kurā ietilpst ļoti daudz vērtīgu sastāvdaļu.
- simtgadīgs Tāds, kam ir (aptuveni) simt gadu, arī ļoti vecs.
- augstvērtīgs Tāds, kam ir augsta kvalitāte, teicamas īpašības; ļoti vērtīgs.
- pūkains Tāds, kam ir daudz pūku (1); ļoti mīksts.
- varens Tāds, kam ir izcilas īpašības; ļoti labs, lielisks.
- dārgs Tāds, kam ir liela nozīme, vērtība; ļoti nepieciešams, svarīgs.
- kristāltīrs Tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības, ļoti godīgs.; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zaļš Tāds, kam ir ļoti bāla, neveselīga seja bez sārtuma (par cilvēku).
- pielaizīts Tāds, kam ir ļoti cieši, gludi pieķemmēti mati.
- izsmalcināts Tāds, kam ir ļoti laba, izkopta gaume, manieres, spējas; arī pārspīlēti smalks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- milzu Tāds, kam ir ļoti lieli izmēri; milzīgs.
- sirms Tāds, kam ir ļoti liels vecums; tāds, kas pastāv ļoti ilgi.
- minimāls Tāds, kam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība.
- sīkacains Tāds, kam ir ļoti mazi caurumi (piem., par sietu, tīklu).
- klājenisks Tāds, kam ir ļoti mazs atstatums no pamatnes un to nosedz.
- sīks Tāds, kam ir ļoti mazs, niecīgs lielums.
- noplīst Tāds, kam ir ļoti novalkātas, saplīsušas drēbes.
- salds Tāds, kam ir ļoti patīkams saturs.
- universāls Tāds, kam ir ļoti plašs izlietojums, vairākas, daudzas funkcijas.
- melns Tāds, kam ir ļoti tumša ādas krāsa (kā rases pazīme).
- indiferents Tāds, kam ir ļoti vāja iedarbība, kas neizraisa kādas izmaiņas.
- tumsonīgs Tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga, noraidoša attieksme pret izglītību, zinātni u. tml.
- matveida Tāds, kam ir mata forma, veids; ļoti tievs, smalks.
- melnaugļu Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši augļi.
- melnplankumains Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši plankumi.
- melnraibs Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši raibumi.
- melnsarkans Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši un sarkani krāsu laukumi; ļoti tumši sarkans, gandrīz melns.
- melnzaļš Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši un zaļi, krāsu laukumi; ļoti tumši zaļš, gandrīz melns.
- melnzils Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši un zili krāsu laukumi; ļoti tumši zils, gandrīz melns.
- tramīgs Tāds, kam ir raksturīga ļoti piesardzīga izturēšanās, tāds, kas viegli satrūkstas, izbīstas (par dzīvniekiem).
- varens Tāds, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara (par cilvēkiem, valstīm, tautām).
- gaisīgs Tāds, kam ir viegla, smalka uzbūve; tāds, kas šķiet bez svara, ļoti viegls, smalks.
- zinošs Tāds, kam ir, parasti lielas, zināšanas; tāds, kas ir ļoti kompetents, labi orientējas kādā nozarē.
- marasmatisks Tāds, kam izpaužas marasmam (2) raksturīgas īpašības; ļoti muļķīgs, absurds, pilnīgi nepieņemams.
- baigs Tāds, kam kāda īpašība piemīt ļoti lielā mērā.
- liels Tāds, kam kāda rakstura, personības īpašība piemīt ļoti izteikti.
- kutelīgs Tāds, kam ļoti kut.
- mazsvarīgs Tāds, kam nav būtiskas, izšķirošas nozīmes; tāds, kas nav ļoti nozīmīgs, svarīgs; maznozīmīgs.
- neaprobežots Tāds, kam nav nekādu ierobežojumu; ļoti plašs.
- nevaļīgs Tāds, kam nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kam ir daudz steidzama darba, rūpju u. tml.
- vājš Tāds, kam nav zemādas tauku kārtas vai tā ir ļoti plāna (par cilvēku vai dzīvnieku, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- ekstensīvs Tāds, kam raksturīga kvantitatīva palielināšanās; ļoti plašs.
- bezdibenīgs Tāds, kam šķietami nav pamata, dibena; ļoti dziļš.
- kurls Tāds, kam trūkst dzirdes vai tā ir ļoti pasliktinājusies.
- melnkakla Tāds, kam uz kakla ir melns vai ļoti tumšs apmatojums vai apspalvojums.
- kaunpilns Tāds, kas apkauno; tāds, par ko ir ļoti jākaunas.
- izcils Tāds, kas ar savām spējām, prasmi u. tml. ļoti atšķiras no citiem līdzīgiem.
- aizvēsturisks Tāds, kas attiecas uz aizvēsturi; raksturīgs aizvēsturei; ļoti sens.
- kāpelējošs Tāds, kas aug, paceļoties, vijoties gar citiem augiem vai balstu.
- mežonīgs Tāds, kas dzīvo savvaļā; ļoti straujš, arī nikns, plēsīgs (par dzīvniekiem).
- mūžīgs Tāds, kas eksistē, pastāv ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi.
- tūkstošgadu Tāds, kas ilgst (aptuveni) tūkstoš gadu, ļoti ilgu laika posmu.
- saskretis Tāds, kas ir (parasti ļoti, viscaur) netīrs, klāts apkaltušiem, sacietējušiem netīrumiem.
- izmisis Tāds, kas ir izmisumā; ļoti satraukts; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- teiksmains Tāds, kas ir līdzīgs teiku, teiksmu tēliem; neparasti skaists, arī ļoti labs, stiprs; pasakains (1); arī fantastisks.
- pusdzīvs Tāds, kas ir ļoti bojāts, cietis (par augiem).
- pielaizīts Tāds, kas ir ļoti cieši, gludi pieķemmēts pie galvas ādas (par matiem).
- uzpūtīgs Tāds, kas ir ļoti iedomīgs, izturas augstprātīgi.
- stiprs Tāds, kas ir ļoti labi attīstīts, organizēts (par darbības nozari, jomu).
- spēcīgs Tāds, kas ir ļoti labi attīstīts, organizēts (piem., par darbības nozari).
- reālistisks Tāds, kas ir ļoti līdzīgs reāli, objektīvi esošajam.
- satrakots Tāds, kas ir ļoti nemierīgs, spēcīgs, ar spēcīgu iedarbību (par parādībām dabā).
- ūnikums Tāds, kas ir ļoti neparasts, nebijis (piemēram, par personu, tās rīcību).
- nelabojams Tāds, kas ir ļoti nostiprinājies, nav grozāms.
- noplucis Tāds, kas ir ļoti novalkāts, zaudējis krāsu un kļuvis neizskatīgs.
- svēts Tāds, kas ir ļoti nozīmīgs; tāds, kas ir saistīts ar visdziļākajām jūtām, godu.
- pārbāzts Tāds, kas ir ļoti pārpildīts (ar cilvēkiem).
- pārbāzts Tāds, kas ir ļoti pārpildīts (ar ko).
- kā no plaukta nokritis tāds, kas ir ļoti pārsteigts, izbrīnīts; tāds, kas neko nezina.
- pilns Tāds, kas ir ļoti piedzēries.
- milzu Tāds, kas ir ļoti plaši izvērsts, arī izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par darbību, norisi).
- miniatūrs Tāds, kas ir ļoti samazināts apmērā; tāds, kas ir ļoti mazs.
- trokšņains Tāds, kas ir ļoti skaļš, ar ievērojamiem trokšņa elementiem (par skaņām, parasti par mūziku).
- spodrs Tāds, kas ir ļoti tīrs, sakopts (piem., par priekšmetu, telpu).
- spodrs Tāds, kas ir ļoti tīrs, spožs.
- satrakots Tāds, kas ir ļoti uzbudināts, nesavaldīgs; satracināts.
- satracināts Tāds, kas ir ļoti uzbudināts, nesavaldīgs.
- pussprādzis Tāds, kas ir ļoti vārgs, tikko dzīvs (parasti par dzīvnieku).
- niecīgs Tāds, kas ir neliels, ļoti mazs.
- pārpilns Tāds, kas ir pārāk pilns, arī ļoti pilns; tāds, kurā (kas) atrodas pārāk lielā daudzumā.
- nolādēts Tāds, kas ir pelnījis nosodījumu; ļoti slikts.
- smags Tāds, kas ir sabiedrībai ļoti bīstams (par cilvēku, viņa veikto darbību, rīcību).
- aizlaiki Tāds, kas ir saglabājies no ļoti seniem laikiem; raksturīgs ļoti tālai senatnei.
- ļauns Tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu, sliktu (piem., bēdām, nelaimi); tāds, kas izraisa ko ļoti nevēlamu.
- sūrs Tāds, kas ir saistīts ar lielām grūtībām, smagiem pārdzīvojumiem (par laikposmu); ļoti grūts, sarežģīts (par darbību, apstākļiem u. tml.).
- nāve Tāds, kas ir saistīts ar ļoti lielām briesmām, apdraud dzīvību.
- noskrandis Tāds, kas ir skrandains, ļoti noplīsis vai novalkāts.
- balts Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti gaišs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā grupā, dzimtē, šķirnē.
- melns Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti tumšs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
- skrandains Tāds, kas ir tērpies noplīsušā, ļoti novalkātā apģērbā.
- nepārkāpjams Tāds, kas ir tik augsts vai liels, ka tam ir ļoti grūti vai neiespējami tikt pāri.
- nepiepildāms Tāds, kas ir tik liels, ka to ir ļoti grūti vai neiespējami piepildīt.
- masveida Tāds, kas ir vai ko izgatavo ļoti lielā skaitā.
- pusdzīvs Tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus spēkus; ļoti nomocījies, ārkārtīgi noguris.
- pārpilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) ļoti pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam (kāda īpašība, pazīme) piemīt ļoti izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
- galējs Tāds, kas izpaužas ļoti krasi; tāds, kas sasniedzis visaugstāko pakāpi.
- dziļš Tāds, kas izpaužas ļoti lielā mērā; tāds, kas pilnīgi atbilst (kā) būtībai, raksturam, saturam.
- dziļš Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, intensīvi.
- milzu Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- tveicīgs Tāds, kas izplata ļoti stipru siltumu (par sauli).
- postošs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (uz ko); postīgs (1).
- postīgs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (uz ko); postošs (1).
- pretīgs Tāds, kas izraisa ļoti nepatīkamas, nevēlamas sajūtas.
- saulains Tāds, kas izraisa ļoti pozitīvu, līdzsvarotu emocionālo stāvokli (piem., par mākslas darbiem).
- satriecošs Tāds, kas izraisa ļoti spēcīgu psihisku vai emocionālu pārdzīvojumu.
- nāvējošs Tāds, kas izraisa nāvi; tāds, kas ir ļoti bīstams dzīvībai.
- nāvīgs Tāds, kas izraisa nāvi; tāds, kas ir ļoti bīstams dzīvībai.
- nožēlojams Tāds, kas izraisa nicinājumu, nepatiku; ļoti slikts.
- kodīgs Tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī apdegumu; ļoti kairinošs.
- svelmīgs Tāds, kas izstaro stipru siltumu; ļoti karsts; svelmains.
- svelošs Tāds, kas izstaro stipru siltumu; ļoti karsts; svelmains.
- svelmains Tāds, kas izstaro stipru siltumu; ļoti karsts.
- familiārs Tāds, kas izturas ļoti nepiespiesti, pārāk brīvi, arī vaļīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bargs Tāds, kas izturas ļoti stingri, skarbi; tāds, kas iedveš bailes; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- traks Tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
- lielisks Tāds, kas kvantitatīvi vai kvalitatīvi pārsniedz vidusmēru; ļoti (sevišķi) labs.
- kaislīgs Tāds, kas ļoti aizraujas (ar ko), nododas (kam).
- spilgts Tāds, kas ļoti atšķiras no citiem līdzīgiem; izcils, vienreizējs.
- liels Tāds, kas ļoti ietekmē, ir stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).
- spēcīgs Tāds, kas ļoti kairina (parasti ožu); tāds, kas ievērojami ietekmē organismu (parasti par vielu); stiprs (5).
- stiprs Tāds, kas ļoti kairina (parasti ožu).
- putains Tāds, kas ļoti labi puto; tāds, kas labi veido putas.
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumu).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasti līmeni, pakāpi; milzīgs.
- milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
- varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu, arī tāds, kuram (parasti) ir izcilas kvalitatīvas īpašības (par skaņu).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pēc stipruma, intensitātes pārsniedz ko citu, līdzīgu.
- postošs Tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību; postīgs (2).
- postīgs Tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību; postošs (2).
- spiedīgs Tāds, kas ļoti nelabvēlīgi, nomācoši ietekmē (cilvēku) – par apstākļiem, arī fizioloģisku, psihisku stāvokli.
- šokējošs Tāds, kas ļoti pārsteidz (parasti nepatīkami).
- pieķērīgs Tāds, kas ļoti pieķeras (kādam).
- kliedzošs Tāds, kas ļoti satrauc, izraisa sašutumu, ir pilnīgi nepieņemams.
- milzu Tāds, kas ļoti spēcīgi ietekmē, ir ļoti stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).
- lavīnveida Tāds, kas ļoti strauji attīstās, palielinās un nav apturams.
- zibsnīgs Tāds, kas ļoti strauji, ātri kustas, pārvietojas.
- mirdzošs Tāds, kas mirdz; ļoti spožs.
- tumšs Tāds, kas nav apgaismots, izgaismots vai ir ļoti vāji apgaismots, izgaismots.
- nepiesātināts Tāds, kas nav ļoti aizņemts, piepildīts.
- ārprātīgs Tāds, kas neatbilst vispārpieņemtajām normām; neprātīgs; ļoti neparasts.
- panesams Tāds, kas neizraisa (organismā) ļoti nevēlamu vai bīstamu reakciju.
- nerunīgs Tāds, kas nemēdz daudz runāt; tāds, kas runā vai atbild uz jautājumiem ļoti īsi, nelabprāt.
- kategorisks Tāds, kas nepieļauj iebildumus, tāds, kam jāpakļaujas (piem., par prasību); ļoti noteikts, stingrs.
- sauss Tāds, kas nesatur mitrumu vai satur to ļoti nelielā daudzumā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., vielu, priekšmetu grupā.
- sauss Tāds, kas nesatur šķidrumu, tvaikus vai satur tos ļoti nelielā daudzumā; tāds, uz kā virsmas nav šķidruma, tvaika vai to ir ļoti maz.
- sterils Tāds, kas nespēj apaugļot vai apaugļoties.
- priekšzīmīgs Tāds, kas noder par pozitīvu paraugu (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam); arī ļoti labs, teicams, nevainojams.
- karsts Tāds, kas noris ļoti intensīvi, spraigi; tāds, kas saistīts ar intensīvu, spraigu darbu.
- karsts Tāds, kas noris ļoti spraigi, dedzīgi.
- minimāls Tāds, kas noris, arī darbojas ar ļoti mazu, arī vismazāko intensitāti.
- momentāns Tāds, kas norisinās, notiek ļoti ātri; acumirklīgs.
- intensīvs Tāds, kas norit, tiek veikts ļoti spraigi, ar lielu atdevi.
- klasisks Tāds, kas pārstāv ļoti nozīmīgu posmu (piem., kādā zinātnes nozarē); tāds, kam ir izcila, paliekoša vērtība.
- nenorietošs Tāds, kas pastāv ļoti ilgi, nezūd.
- slavējams Tāds, kas pelna augstu atzinību, uzslavu; ļoti labs, teicams.
- niecīgs Tāds, kas piemīt (cilvēkam) ļoti ierobežotā apjomā.
- graujošs Tāds, kas posta, dara sliktu, ļoti kaitē.
- brīnišķīgs Tāds, kas rada prieku, labsajūtu, baudu; ļoti patīkams.
- acumirklīgs Tāds, kas rodas, noris vienā mirklī, pēkšņi; īslaicīgs, ļoti ātri pārejošs.
- mokpilns Tāds, kas sagādā mokas, ļoti mokošs.
- fundamentāls Tāds, kas saistīts ar (kā) pamatiem; ļoti nozīmīgs, svarīgs, pamatīgs.
- nežēlīgs Tāds, kas saistīts ar ļoti smagiem apstākļiem, šausmām, postu.
- galīgs Tāds, kas sasniedzis visaugstāko pakāpi; tāds, kas izpaužas ļoti izteikti.
- milzu Tāds, kas sastāv no ļoti daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
- milzu Tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu, arī par priekšmetu, vielu u. tml. kopumu); milzīgs.
- sīks Tāds, kas sastāv no ļoti mazām (piem., rakstu, ornamentu) zīmēm.
- sīks Tāds, kas sastāv no ļoti mazām daļām, elementiem.
- putekļains Tāds, kas sastāv no ļoti sīkām, putekļiem līdzīgām daļiņām.
- putekļveida Tāds, kas sastāv no ļoti sīkām, putekļiem līdzīgām daļiņām.
- mikrokristālisks Tāds, kas sastāv no ļoti sīkiem kristāliem; tāds, ko veido ļoti sīki kristāli.
- vienzilbīgs Tāds, kas sastāv no vienas zilbes; ļoti īss, lakonisks.
- ražīgs Tāds, kas spēj strādāt, darboties ļoti rezultatīvi.
- zibenīgs Tāds, kas tiek veikts vai noris ļoti strauji, ātri, ļoti īsā laikā (par kustību, reakciju u. tml.).
- jutīgs Tāds, kas uztver ļoti vāju iedarbību un reaģē uz to (par priekšmetiem, ierīcēm, iekārtām).
- kā (no) dzelzs Tāds, kas var daudz izturēt, paciest, arī ļoti stingrs, nepiekāpīgs.
- briesmīgs Tāds, kas var nodarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu.
- ražens Tāds, kas veicina ļoti labu, bagātīgu augu attīstību.
- būtisks Tāds, kas veido vai skar būtību; ļoti raksturīgs, nozīmīgs.
- nešķirams Tāds, kas vienmēr ir kopā ar kādu; tāds, ko savstarpēji saista ļoti ciešas, draudzīgas attiecības.
- vienveidīgs Tāds, kas visās savās daļās ir vienāds, ļoti līdzīgs; tāds, kurā maz kontrastu, dažādības.
- nepiepildāms Tāds, ko ir ļoti grūti vai neiespējami īstenot, realizēt.
- neizpildāms Tāds, ko ir ļoti grūti vai pat neiespējami izpildīt, īstenot.
- stihisks Tāds, ko izraisa dabas parādības; ļoti spēcīgs, postošs (par dabas parādībām).
- veiksmīgs Tāds, ko nosaka ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši.
- tveicīgs Tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi un kas ir arī samērā mitrs (par gaisu).
- mīksts Tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); ļoti elastīgs; pretstats: ciets.
- ekskluzīvs Tāds, ko visi nevar atļauties, iegādāties; ļoti dārgs.
- pārpilns Tāds, kur (kas) ir izplatījies, koncentrējies pārāk lielā vai ļoti lielā daudzumā.
- pārpilns Tāds, kur (kas) ir koncentrējies, atrodas pārāk lielā vai ļoti lielā daudzumā.
- pārpilns Tāds, kur (kas) izpaužas ļoti spēcīgi; tāds, kas ir saistīts ar (kā) ļoti spēcīgu izpausmi.
- skarbs Tāds, kur ir ļoti auksts, nelabvēlīgs klimats (par vietu, vidi); tāds, kur ir grūti apstākļi.
- pārpilns Tāds, kurā (kas) ietverts ļoti lielā vai pārāk lielā daudzumā.
- vēlīgs Tāds, kura attieksme (pret kādu) ir ļoti laipna, draudzīga.
- negants Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļoti nepatīkama, naidīga, ļauna.
- ciešs Tāds, kura daļas atrodas ļoti tuvu cita pie citas, tāds, kur nav spraugu, atstarpju.
- biezs Tāds, kurā daudzie vienveidīgie priekšmeti, sastāvdaļas atrodas ļoti tuvu kopā; pretstats: rets.
- pārbagāts Tāds, kurā ir ļoti daudz (parasti nozīmīgu) notikumu.
- pārpilns Tāds, kurā ir ļoti daudz dažādu notikumu, apstākļu (par laikposmu).
- indīgs Tāds, kurā izpaužas ļoti dziļa nepatika, ļaunums; arī dzēlīgs, aizskarošs.
- iznīcinošs Tāds, kurā izpaužas ļoti naidīga vai nicinoša attieksme.
- ģeniāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; ļoti izcils, vienreizējs.
- neciešams Tāds, kura izturēšanās ir ļoti nepatīkama, grūti paciešama.
- nedzīvs Tāds, kurā nav dzīvnieku, augu vai to ir ļoti maz; tāds, kurā nenotiek augu attīstība.
- tukšs Tāds, kurā nav vai ir ļoti maz braucēju, pasažieru, arī kravas (par transportlīdzekļiem, to daļām).
- neķītrs Tāds, kura uzvedība, rīcība vai runa ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu; netikumisks, amorāls.
- pusotristabas Tāds, kurā viena istaba no divām ir ļoti maza (par dzīvokli).
- slidens Tāds, pa kuru mazas slīdes berzes dēļ labi, arī ļoti slīd (1).
- ilgots Tāds, pēc kā ilgojas, tiecas, ko ļoti vēlas (sasniegt, iegūt).
- svētums Tas, kas (kādam) ir ļoti nozīmīgs; tas, kas ir saistīts ar (kāda) visdziļākajām jūtām, godu.
- dārgums Tas, kas (kādam) ir ļoti vērtīgs, nozīmīgs, arī mīļš, tuvs.
- spēļmantiņa Tas, kas ir ļoti iecienīts.
- trekns kumoss Tas, kas ir ļoti izdevīgs, arī pievilcīgs, vilinošs.
- miljons Tas, kas ir ļoti labs, vērtīgs.
- zelts Tas, kas ir ļoti labs, vērtīgs.
- dubultnieks Tas, kas ir ļoti līdzīgs kādam citam.
- monstrs Tas, kas ir ļoti liels, milzīgs un neglīts.
- sīkalītis Tas, kas ir ļoti mazs, sīks.
- sūds Tas, kas ir ļoti mazvērtīgs, nekvalitatīvs.
- acuraugs Tas, kas ir ļoti mīļš, dārgs, rūpīgi sargājams.
- marasms Tas, kas ir ļoti muļķīgs, neloģisks, pilnīgi nepieņemams.
- negantība Tas, kas ir ļoti nepatīkams, pretīgs.
- svētība Tas, kas ir ļoti noderīgs, arī labvēlīgs (kādam, kam).
- stūrakmens Tas, kas ir ļoti nozīmīgs, tas, kas veido (kā) pamatu.
- hits Tas, kas ir ļoti pieprasīts, ir modē (kādā laika posmā).
- kārs kumoss Tas, kas ir ļoti pievilcīgs, vilinošs.
- raritāte Tas, kas ir ļoti rets un tāpēc vērtīgs; retums.
- piedēklis Tas, kas ir ļoti saistīts, atkarīgs no kā cita (parasti lielāka, ietekmīgāka).
- sirdslieta Tas, kas ir ļoti tuvs, nepieciešams, kam nododas dedzīgi, aizrautīgi.
- pretstats Tas, kas ir ļoti vai pilnīgi atšķirīgs (starp vienas kategorijas objektiem); tas, kas ir pilnīgi pretējs tam, ar ko salīdzina.
- nolādēts Tas, kas ir pelnījis asu nosodījumu; ļoti slikts cilvēks.
- atradums Tas, kas ir veiksmīgi atrasts, ļoti noderīgs (kādam nolūkam).
- sodība Tas, kas izraisa ko (parasti ļoti) nevēlamu; nelaime.
- medusmaize Tas, kas kādam ir ļoti pa prātam, ļoti patīkami, ar ko var pievilināt.
- kārums Tas, kas kādam ļoti garšo (piem., saldumi).
- lāsts Tas, kas nomāc, moka, ļoti apgrūtina, dara (kādu) nelaimīgu, izraisa nelaimi, postu.
- ļauns Tas, kas saistīts ar ko naidīgu, nekrietnu, nežēlīgu, arī noziedzīgu; tas, kas saistīts ar ko ļoti nevēlamu, sliktu, arī izraisa ko ļoti nevēlamu; pretstats: labais.
- grands Tas, ko uzskata par ļoti izcilu kādā nozarē.
- pietaurēt Taurējot, ļoti skaļi runājot vai kliedzot, piepildīt ar skaņām (ko).
- ārzona Teritorija (kādā valstī) vai valsts, kurā ir ļoti zemi nodokļi vai to vispār nav.
- kriostats Termostats ļoti zemas (kriogēnas) temperatūras uzturēšanai.
- nokarst Tiekot pakļautam karstuma iedarbībai, sasniegt augstu temperatūru, kļūt ļoti karstam.
- sadegt Tiekot pārmērīgi ceptam, sākt pārogļoties, sabojāties, kļūt nelietojamam.
- gandrīz Tikpat kā; tā, ka ļoti maz trūkst, lai kas būtu (notiktu).
- nonākt kritikas krustugunīs tikt ļoti kritizētam.
- pieblīst Tikt ļoti piepildītam.
- kristāltīrs Tīri skanošs, ļoti dzidrs (par skaņu, balsi).
- satrenkāt Trenkājot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt, nodzenāt (to).
- notriekt Triecot, trencot (dzīvnieku), ļoti nomocīt (to).
- dauzīties Trokšņojot skraidīt, draiskuļoties.
- jārēties Trokšņot, draiskuļoties; skraidīt, dauzīties.
- baobabs Tropu koks ar ļoti resnu stumbru un lieliem, ēdamiem augļiem [Adansonia digitata].
- melnkoks Tropu koks ar ļoti tumšu koksni.
- nupat Tūlīt, ļoti drīz.
- notuntuļot Tuntuļojot ļoti silti saģērbt.
- lotoss Ūdensrozei līdzīgs tropu ūdensaugs ar ļoti lielām lapām un krāšņiem ziediem.
- uz visiem laikiem uz ļoti ilgu laiku; arī neatgriezeniski.
- uz mūžīgiem laikiem uz visu mūžu, uz ļoti ilgu laiku.
- noplaucēt Uzlejot (ļoti karstu vai verdošu ūdeni) izraisīt apdegumu.
- uzkleķēt Uzmeistarot, uzcelt (piemēram, ko ļoti vienkāršu); pavirši uzcelt, arī uzziest, uzkrāsot u. tml.
- triekt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā, parasti to nesaudzējot.
- trenkt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā.
- pārpārēm Vairāk, nekā ir nepieciešams; ļoti daudz.
- purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piem., segu, apģērba gabalu) šurp turp, parasti, lai (to) atbrīvotu no sīkām vielu daļiņām, piem., putekļiem, gružiem.
- izgorīt Vairākkārt, ļoti gorīt.
- purināt Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustināt šurp turp (piem., apģērbu, matus) – par vēju.
- savalkāt Valkājot padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
- draudi Vārdi vai darbība, ar kuru sola vai gatavojas sagādāt kādam ko ļoti nepatīkamu.
- tēzaurs Vārdnīca, kas aptver visus kādas valodas vārdus vai kādas tematikas vārdus; ļoti liela, plaša vārdnīca.
- kūsāt Vārīties, radot burbuļus, arī strauji ceļoties uz augšu; būt tādam, kurā (kas) šādi vārās (par trauku).
- varoņdarbs Varonīga rīcība ārkārtējos apstākļos, briesmās, riskējot ar dzīvību vai upurējot to; ļoti nozīmīga, pašaizliedzīga darbība, darbs sevišķi grūtos apstākļos vai pārvarot kādas grūtības.
- kristalizēt Veidot (ko, piem., formulējumu) ļoti skaidru, noteiktu, precīzu, atbrīvojot no liekā, nevajadzīgā.
- kristalizēties Veidoties ļoti skaidram, atbrīvojoties no liekā, nevajadzīgā (piem., par domu, atziņu).
- kā no grāmatas veikli, ātri; arī ļoti pareizi.
- ievelties Veļoties ievirzīties (kur iekšā).
- izvelties Veļoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- novelties Veļoties nonākt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); nokrist, nogāzties (lejā, zemē).
- pārvelties Veļoties pārmainīt ķermeņa stāvokli.
- pārvelties Veļoties pārvirzīties, pārkrist (pāri kam, pār ko).
- pievelties Veļoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzvelties Veļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- aizvelties Veļoties, ripojot aizvirzīties.
- ripeniski Veļoties, ripojot.
- ripot Veļoties, rotējot pārvietoties.
- kraujš Vertikāls vai ļoti slīps (parasti par nogāzi, krastu).
- grūbas Veseli no sēnalām attīrīti un noapaļoti miežu graudi.
- fazāns Vidēji liels vistveidīgo kārtas putns ar ļoti garu asti.
- vanags Vidēji liels, drukns, spēcīgs putns ar samērā īsiem, noapaļotiem spārniem un garu asti.
- aušoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties un rīkoties; draiskuļoties.
- putas Viela ar ļoti vieglu, gaisīgu, putainu struktūru.
- supravadītspēja Vielas īpašība – tās elektriskās pretestības samazināšanās prakstiski līdz nullei ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā).
- gredzens Vienāda vai ļoti līdzīga teksta atkārtojums (daiļdarba vai tā daļas) sākumā un beigās.
- no viena koka (drāzti) vienādi, ļoti līdzīgi.
- metanols Viens no spirta veidiem – bezkrāsains, ļoti indīgs šķidrums; metilspirts; koka spirts.
- augstums Vieta, kas atrodas lielā attālumā no Zemes, ļoti augstu.
- priekša Vieta, kas atrodas pie (cilvēka vai dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā vai (tam) tieši pretī, ļoti tuvu.
- paradīze Vieta, kur ir ļoti labi apstākļi (kam).
- paradīze Vieta, kur ir ļoti labi, piemēroti dzīves apstākļi (dzīvniekiem); vieta, kur ir ļoti labvēlīgi augšanas apstākļi (augiem).
- otrās mājas vieta, kur kāds ļoti bieži vai ilgstoši uzturas.
- apsolītā zeme vieta, kur kāds ļoti vēlas vai cenšas nokļūt; laimes, pārticības, labklājības simbols.
- elle Vieta, kur notiek kas ļoti slikts, briesmīgs.
- bezdibenis Vieta, kur šķietami nav pamata, dibena; ļoti dziļa vieta.
- Meka Vieta, uz kuru dodas ļoti daudz cilvēku; vieta, kas ir izveidojusies par kādas nozares nozīmīgu centru.
- ezītis Vīriešu frizūra – ļoti īsi apgriezti mati, kas stāv vertikāli gaisā.
- siržu lauzējs vīrietis, kurš ļoti viegli iegūst sieviešu simpātijas, mīlestībā vieglprātīgs, bezatbildīgs cilvēks.
- universālvirpa Virpa, kuru iespējams izmantot ļoti dažādu tehnoloģisko operāciju veikšanai (piemēram, gan cilindrisku un konisku virsmu apstrādei, gan vītņu griešanai).
- mīdīties uz vietas Virzīties ļoti lēni vai stāvēt uz vietas.
- mīņāties uz vietas Virzīties uz priekšu ļoti lēni.
- spiesties Virzīties, pārvietoties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kāda, pie kā); arī novietoties ciešā kopumā (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- nomūrēties līdz ausīm viscaur, ļoti nosmērēties.
- no vienas vietas viscaur, nepārtrauktā virknē; ļoti daudz.
- melnums Vispārināta īpašība --> melns (1); šīs īpašības konkrēta izpausme; melns vai ļoti tumšs priekšmets, viela, laukums.
- ik uz soļa visur, ļoti bieži.
- uz katra soļa visur, ļoti bieži.
- zaļgs Zaļgans; ļoti gaiši zaļš.
- izkalst Zaudējot mitrumu, kļūt ļoti sausam (par zemi, lauku u. tml.); iznīkt aiz sausuma (par augiem).
- vārpskara Ziedkopa (graudzālēm), kurā vārpiņas novietotas ļoti tuvu ziedkopas asij uz īsa kātiņa.
- plika ziema ziema, kad nav sniega vai tā ir ļoti maz.
- zaļā ziema ziema, kad nav sniega vai tā ir ļoti maz.
- melnis Zirgs ar melnu vai ļoti tumšu apmatojumu.
- supernova Zvaigzne, kas mūža beigās ļoti spēcīgi uzliesmo, izsviežot daļu savas masas; pārnova.
- pārnova Zvaigzne, kas mūža beigās ļoti spēcīgi uzliesmo, izsviežot daļu savas masas; supernova.
- kvazārs Zvaigžņveidīgs kosmiskais objekts, kam raksturīgs ļoti intensīvs starojums radioviļņu diapazonā.
- uzzvelties Zveļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
ļoti citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV