Paplašinātā meklēšana
Meklējam ota.
Atrasts vārdos (97):
- ota:1
- jota:1
- nota:1
- rota:2
- rota:1
- botas:1
- grota:1
- kvota:1
- slota:1
- gļotas:1
- litota:1
- potaša:1
- rikota:1
- rotaļa:1
- zigota:1
- protams:1
- rotaļot:1
- toijota:1
- akotains:1
- avotains:1
- barotava:1
- dūmotava:1
- gļotains:1
- mīļotais:1
- notaisīt:1
- notaksēt:1
- notašķīt:1
- notaukot:1
- notaurēt:1
- ražotava:1
- rotadata:1
- rotaļīgs:1
- rotators:1
- terakota:1
- visnotaļ:1
- bezpilota:1
- kaklarota:1
- krāsotava:1
- krejotava:1
- notariāls:1
- notariāts:1
- notaustīt:1
- pārdotava:1
- paukotava:1
- pienotava:1
- poliglota:1
- rotakmens:1
- rotaļdeja:1
- saprotams:1
- sierotava:1
- skalotava:1
- slidotava:1
- šķirotava:1
- tirgotava:1
- vējaslota:1
- vējslotas:1
- virpotava:1
- ziemotava:1
- galvasrota:1
- hipopotams:1
- kotangenss:1
- notamborēt:1
- notarkšķēt:1
- pirtsslota:1
- rotaļāties:1
- rotaļbumba:1
- rotaļlieta:1
- rotaļnieks:1
- rotaļveida:1
- rotaļvieta:1
- rotaprints:1
- rotarietis:1
- rotaslieta:1
- rotavīruss:1
- slotaskāts:1
- totalitārs:1
- verbālnota:1
- vingrotava:1
- ievainotais:1
- neizprotams:1
- notaurēties:1
- rotaļbiedrs:1
- rotaļistaba:1
- rotangpalma:1
- izrotaļāties:1
- nepārprotams:1
- parotaļāties:1
- pašsaprotams:1
- rotaļdziesma:1
- rotaļlaukums:1
- sabiedrotais:1
- sīktirgotava:1
- totalizators:1
- lieltirgotava:1
- sirdsmīļotais:1
- totalitārisms:1
- pseidotautisks:1
Atrasts etimoloģijās (55):
- No franču artésien (pēc Francijas provinces Artuā latīniskā nosaukuma Artesium, kur pirmo reizi tika ierīkota šāda aka). (šķirklī artēzisks)
- No grieķu mītu milža Atlanta vārda Atlas, Atlantos, kuru Zevs sodījis, likdams turēt uz pleciem debess jumu. 16. gadsimtā izdotajā karšu krājuma titullapā bija attēlots Atlants ar zemeslodi uz pleciem. (šķirklī atlants)
- No latīņu cotangens (complementi tangens 'papildinājuma tangenss'). (šķirklī kotangenss)
- Darinājums latviešu valodā, latviskojot angļu on-line 'dotajā mirklī pieejams ar datortīkla palīdzību'. (šķirklī tiešsaiste)
- No franču rotang, kam pamatā malajiešu valodas vārds. (šķirklī rotangpalma)
- No latīņu annotatio 'piezīme, atzīme'. (šķirklī anotācija)
- No apdzīvotas vietas Badmintona nosaukuma (Anglijas dienvidrietumos). (šķirklī badmintons)
- No vācu īpašvārda Biedermeier, vācu dzejnieka L. Eihrota satīrisku dzejoļu varoņa vārda. (šķirklī bīdermeijers)
- No sanskrita Buddha 'apskaidrotais, gudrais'. (šķirklī Buda)
- No latīņu datum 'dotais', dare 'dot'. (šķirklī dati)
- No latīņu datum 'dotais'. (šķirklī datums)
- No grieķu despoteia 'neierobežota vara'. (šķirklī despotija)
- No latīņu dotatio 'dāvana, ziedojums'. (šķirklī dotācija)
- No grieķu hipopotamos 'upes zirgs'. (šķirklī hipopotams)
- No Bībeles personāža Jūdas Iskariota vārda. (šķirklī jūdass)
- Minētā nozīme izveidota 20. gs. 20. gadu sākumā. (šķirklī junda)
- No franču cabotage. (šķirklī kabotāža)
- No vācu Kalium, kam pamatā arābu (al)qili, (al)qalī 'potaša'. (šķirklī kālijs)
- No vācu Karat, itāļu carato, kam pamatā arābu valodas vārds. Cilme tiek saistīta ar Vidusjūras apgabalā augošās ceretonijas [Ceratonia] pākšu sēklām, kas ilgi saglabā savu svaru un senatnē lietotas par atsvariem. (šķirklī karāts)
- No vācu Karotin, kam pamatā latīņu carota 'burkāns' (pirmo reizi atrasts burkānos). (šķirklī karotīns)
- No latīņu cliens, clientis 'padotais'. (šķirklī klients)
- No franču commissaire, kam pamatā latīņu commissarius 'pilnvarotais'. (šķirklī komisārs)
- No angļu, franču connotation, kam pamatā viduslaiku latīņu connotare 'papildus apzīmēt'. (šķirklī konotācija)
- No latīņu quota (pars) 'kura (daļa)'. (šķirklī kvota)
- No angļu mormons (apzīmējuma pamatā ir nosaukums Mormona grāmata (The Book of Mormon), kura tiek uzlūkota par kustības svētajiem rakstiem līdzās Bībelei). (šķirklī mormoņi)
- No latīņu nota 'zīme, atzīme'. (šķirklī nota)
- No latīņu notatio 'apzīmējums, pieraksts'. (šķirklī notācija)
- No latīņu nota 'rakstu zīme'. (šķirklī nots)
- Pēc Ņūfaundlendas salas Kanādā, kur šī suņu šķirne tika izveidota. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- No latīņu october (mensis) 'astotais (mēnesis)', jo seno romiešu kalendārā līdz Cēzara reformai tas bija astotais mēnesis. (šķirklī oktobris)
- No angļu ombudsman, zviedru ombudsman 'likuma pārstāvis' (ombud 'pilnvarotais' un man 'vīrs'). (šķirklī ombudsmens)
- No latīņu ornatus 'rotājums, rota'. (šķirklī ornāts)
- No igauņu pai 'rotaļlieta' (piem., pēc J. Endzelīna uzskatiem). (šķirklī paija)
- No franču pilotage. (šķirklī pilotāža)
- No vācu der Pinsel 'ota'. (šķirklī pindzele)
- No franču redingote, kas ir pārveidota angļu riding coat 'svārki jāšanai' izruna. (šķirklī redingots)
- No čehu robota 'klaušas; smags darbs'. Pirmo reizi šo vārdu lietojis Karels Čapeks savā zinātniskās fantastikas lugā "R.U.R." (šķirklī robots)
- No latīņu rotatio. (šķirklī rotācija)
- No latīņu rotare 'griezt, griezties' un angļu print 'iespiest'. (šķirklī rotaprints)
- Latīņu rotator 'tas, kas griež'. (šķirklī rotators)
- No latīņu rotare 'griezt, griezties'. (šķirklī rotēt)
- No franču sabotage (saboter 'klaudzināt ar koka tupelēm; tīši kaut ko graut'). (šķirklī sabotāža)
- No persiešu sarāy 'pils, slēgta apdzīvota vieta'. (šķirklī serāls)
- No franču totalitarisme, kam pamatā latīņu totalis 'viss pilns'. (šķirklī totalitārisms)
- No franču totalisateur. (šķirklī totalizators)
- No franču tricotage (tricoter 'adīt'). (šķirklī trikotāža)
- No grieķu zygotē 'pārī savienota'. (šķirklī zigota)
- Vārds vegāns tika atvasināts no vārda "veģetārietis" (angļu: vegetarian) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija (Elsie Shrigley) un Donalds Vatsons (Donald Watson) Apvienotajā Karalistē dibināja Vegānu biedrību, viņi bija neapmierināti, ka vārds "veģetārisms" tiek saistīts ar piena produktu lietošanu. Viņi savienoja vārda vegetarian pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu vegan. (šķirklī vegāns)
- No vācu Gefreiter 'atbrīvotais'. (šķirklī jefreitors)
- No angļu penicillin, kam pamatā latīņu penicillus 'ota' (nosaukums veidots pēc šo sēņu sarveida formas). (šķirklī penicilīns)
- No angļu pot 'pods' un ash 'pelni'. Nosaukums radās no sākotnējās ieguves tehnoloģijas – potašu sākumā ieguva no lapu koku pelniem, tos podā aplejot ar ūdeni un iegūto sārmu iztvaicējot. (šķirklī potaša)
- No latīņu nota bene! 'labi iegaumē'. (šķirklī NB)
- No franču total 'pilnīgs, visaptverošs'. (šķirklī totāls)
- No latīņu notarius 'rakstvedis'. (šķirklī notārs)
- No vācu Botanik, kam pamatā latīņu botanica, grieķu botanikē, botanē 'zāle, ganības'. (šķirklī botānika)
Atrasts normatīvajos komentāros (20):
- Divdabi saprotams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess, kā arī ar nozīmi 'protams; bez šaubām', piemēram: Tev, saprotams, ir taisnība. Tāda attieksme mani, saprotams, pārsteidza. (šķirklī saprotams)
- Lai gan ir mēģināts nošķirt īpašības vārdus dabīgs un dabisks, norādot, ka adjektīvi ar -īgs, -īga vairāk lietojami īpašības, līdzīguma nozīmē, bet atvasinājumi ar -isks, -iska – atbilstības, piemērotības nozīmē, tomēr praktiskajā lietojumā šīs gramatiski semantiskās nianses netiek ievērotas. Atšķiras vienīgi lietojuma biežums – adjektīvus dabisks, dabiska un to formas latviešu valodā lieto biežāk. (šķirklī dabisks)
- Divdabi zināms nereti lieto kā iespraustu vārdu ar nozīmi 'protams, saprotams, bez šaubām', piemēram: Es, zināms, tev samaksāšu, ko esmu parādā. (šķirklī zināms)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga: "Avots", 1995) blakus tradicionālajai formai mameluks ir dota arī tieši no arābu valodas atveidotā forma – mamlūks, taču praksē to nelieto. (šķirklī mameluks)
- Praksē lieto arī formas noķēzu, noķēzi, noķēza, kuras nav rādītas "Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā", bet ir ievietotas "Latviešu literārās valodas vārdnīcā". (šķirklī noķēzīt)
- Praksē lieto arī vīriešu dzimtes lietvārdu – rotangs: rotanga palma, rotanga mēbeles u. tml. (šķirklī rotangpalma)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, 1995.) par pareizu atzīts šāds rakstījums: alelujā, allelujā. Tomēr praksē daudz biežāk šo vārdu lieto bez garumzīmes. Tāpēc jaunākajās vārdnīcās dota forma – aleluja. (šķirklī aleluja)
- Darbības vārdu audzināt lieto, runājot par cilvēku, viņa garīgo attīstību, bet augus vai dzīvniekus audzē. Dažreiz šī valodas kļūda izmantota reklāmās uzmanības pievēršanai: "Labi audzinātas vistas." (šķirklī audzināt)
- Praksē dažkārt tiek lietota no angļu valodas aizgūtā šī vārda rakstība ar patskani o – benzopirēns, taču tā uzskatāma par kļūdainu. (šķirklī benzpirēns)
- Dažkārt sastopamais darbības vārda kalpot lietojums savienojumā ar "par", "kā" un lietvārdu (nozīmē 'noderēt, būt piemērotam') radies krievu valodas ietekmē un nav vēlams. Izteiksmes telpa kalpo par deju zāli; kūdra kalpo kā izejviela vietā var teikt telpu var izmantot dejošanai; kūdra ir izejviela. (šķirklī kalpot)
- Dažreiz tiek nepareizi lietota šī vārda forma ar burtu e saknē (komendants). Pareizā vārda forma ir komandants, komandante. (šķirklī komandants)
- Sarunvalodā bieži tiek lietota nelokāmā forma mannā, tomēr par atbilstošu valodas normai uzskatāma lokāmā sieviešu dzimtes forma manna. (šķirklī manna)
- Valodnieciskajā literatūrā priekšroka tiek dota formai noliektnis, taču praksē lieto abas formas – noliektnis un nolieksnis. (šķirklī noliektnis)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma -ņurku, -ņurki, -ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī noņurcīt)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma ņurku, ņurki, ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī ņurcīt)
- Šī abreviatūra praksē nereti tiek izrunāta ar līdzskani k pēc angļu valodas parauga – okta, taču pareizā izruna ir ar līdzskani c – octa, jo abreviatūra veidota no latviešu valodas vārdiem. (šķirklī OCTA)
- Praksē nereti tiek lietota arī 5. deklinācijas forma ar galotni -e: olīve, tomēr par valodas normai atbilstošu uzskatāma 4. deklinācijas forma ar galotni -a: olīva. (šķirklī olīva)
- Runājot par pasākumu sportā (1. nozīme), biežāk tiek lietota šī vārda daudzskaitļa forma. Vienskaitļa forma parasti tiek lietota otrajā nozīmē. (šķirklī sacīkstes)
- Sarunvalodā tiek lietota arī šī vārda forma bez patskaņa a – zaķpastala. (šķirklī zaķapastala)
- Praksē nereti tiek lietota kļūdaina šī lietvārda forma ar līdzskani n – želantīns. (šķirklī želatīns)
Atrasts vārdu savienojumos (27):
- apdzīvota vieta
- ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks
- ciema slota
- cirkulārā nota
- dotais lielums
- godalgota vieta
- iet rotaļās
- kā (ieeļļota) mašīna
- kā rotaļādamies
- kakla rota
- kustību rotaļa
- naglotais papēdis
- nažotais finieris
- notaisīt testamentu
- pats par sevi saprotams
- pilnvarotais lietvedis
- pilsētas zaļā rota
- rotaļājas kā kaķis ar peli
- rotaļāties ar uguni
- rotaļāties ar vārdiem
- saskaņotais paziņojums
- slotas kāts
- spārnota frāze
- stiegrotais stikls
- terakotas armija
- vārdu rotaļa
- viltotais zaķis
Atrasts skaidrojumos (400):
- (no)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
- aizēna Aizēnota vieta; paēna.
- dabas parks aizsargājama, gleznaina teritorija, kas labiekārtota atpūtai.
- ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, aizžogojumu) panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
- nolaisties Aizstiepties, virzīties lejup; atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
- megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
- grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
- stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība pret ko (piem., valdošo režīmu).
- krēslas stāvoklis akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
- kalpone Algota laukstrādniece.
- guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
- baltais skārds alvotais skārds.
- revidents Amatpersona, kas ir pilnvarota veikt revīziju (1).
- virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja; ātrā fokstrota paveids; šīs dejas mūzika.
- amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
- aiz okeāna Amerikas Savienotajās Valstīs; Amerikā.
- stereobats Antīkajā arhitektūrā – kāpņveida platforma, uz kuras novietota celtne.
- bukolika Antīkās dzejas žanrs, kurā tēlota ganu dzīve; šī žanra dzejolis.
- sprādze Ap roku liekama rotaslieta, rokasprādze.
- aproce Ap roku valkājama rota; rokassprādze.
- rokassprādze Ap roku valkājama rotaslieta.
- linete Apakšā horizontāli norobežota arkveida aila velvē vai sienā.
- pavilna Apakšējais (biezākais un īsākais) apmatojums zem akota.
- zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām.
- Sarkanā gvarde apbruņotas strādnieku daļas 1917. gada revolūcijas laikā Krievijā.
- zvejniekciems Apdzīvota teritorija, kurā iedzīvotāji lielākoties nodarbojas ar zvejniecību, zivju apstrādi.
- ciems Apdzīvota vieta laukos.
- zvejniekciems Apdzīvota vieta Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- piepilsēta Apdzīvota vieta, teritorija kādas pilsētas tuvumā.
- satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
- lamberts Apgaismotas virsmas spožuma ārpussistēmas mērvienība.
- kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
- kombinezons Apģērba gabals, kurā augšdaļa ir savienota ar biksēm.
- daba Apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- dārziņš Aplis, ko, sadaloties rokās, veido rotaļas vai dejas dalībnieki.
- gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
- parafēt Apstiprināt (sagatavota starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem.
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- vieta Apvidus, teritorijas daļa, kurā kas pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.; ierobežota platība.
- bio Apzīmējums bioloģiskajās saimniecībās ražotai produkcijai, arī produkcijai, kuras ražošanā izmantotas bioloģiski audzētas izejvielas.
- mašīnsalikums Ar burtu saliekamo mašīnu veidotas teksta salikuma rindas izjaucamu vai neizjaucamu burtu veidā.
- telpa Ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes) daļa.
- polderis Ar dambjiem norobežota sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni.
- datorcentrs Ar datoru iekārtām un interneta pieslēgumu aprīkota telpa, telpas vai atsevišķa iestāde.
- aile Ar divām paralēlām līnijām norobežota vieta (uz papīra lapas).
- fotoplate Ar gaismjutīgu emulsiju klāta stikla plate fotogrāfiska attēla iegūšanai (plaši lietota 19. un 20. gs. mijā).
- krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
- džakuzi Ar īpašām sprauslām aprīkota vanna ķermeņa zemūdens masāžai.
- kinoreportāža Ar kinematogrāfijas līdzekļiem veidota reportāža.
- telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
- meteoroloģiskā stacija ar meteoroloģiskajiem mērinstrumentiem aprīkota vieta, kur regulāri tiek veikti atmosfēras stāvokļa novērojumi.
- seksa verdzene ar piespiešanu vai varu pārdota sieviete, kuru izmanto seksuāli pret viņas gribu.
- smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes), kurā ievietotas smiltis bērnu rotaļām.
- siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
- neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgajiem vai vājredzīgiem cilvēkiem; Braila raksts.
- braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem.
- virtuālā realitāte ar tehniskiem līdzekļiem uz jebkāda pamata veidota pasaule, kas tiek nodota cilvēkiem caur viņa maņām: caur redzi, dzirdi, smaržu un citām.
- novilkums Ar tehniskiem paņēmieniem izgatavota (teksta, attēla) kopija.
- runa Ar valodas skaniskajiem līdzekļiem sazināšanās nolūkā veidotais teksts.
- portāls Arhitektoniski vai skulpturāli veidota (parasti galvenā) ēkas ieeja.
- romānika Arhitektūras un mākslas stils Eiropā (10.–13. gs.), kam raksturīgas vienkāršas, masīvas formas, noapaļotas arkas, nosacīts reliģisko sižetu tēlojums.
- koncertārija Ārija, kas ir piemērota izpildīšanai koncertos.
- brīvā dabā ārpus telpām, pilsētas, biezi apdzīvotas vietas.
- haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības.
- horoskops Astrologa izveidota grafiska shēma pēc zvaigžņu stāvokļa kādā konkrētā, piem., cilvēka dzimšanas brīdī, lai pēc tās pareģotu nākotni; no šīs shēmas izsecināts pareģojums.
- dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
- pārvērtējums Atkārtota (kā) izvērtēšana, nonākot pie citiem atzinumiem, secinājumiem u. tml.
- pārvērtējums Atkārtota (kā) vērtēšana, vērtības noteikšana.
- revanšs Atkārtota cīņa (sporta spēle), kurā ir iespēja uzvarēt iepriekšējās cīņas (sporta spēles) zaudētājam; uzvaras gūšana pēc zaudējuma.
- reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- rekapitalizācija Atkārtota kapitāla piesaistīšana.
- revakcinācija Atkārtota vakcinācija.
- atšifrēt Atklāt, saprast, noskaidrot (ko grūti izprotamu, ārēji slēptu u. tml.).
- karte Atklātne, pastkarte; mākslinieciski izveidota lapa apsveikuma ierakstīšanai.
- atloks Atlocīta, īpaši veidota mala (parasti apģērbam).
- mežaparks Atpūtai iekārtota meža teritorija (parasti pilsētā vai piepilsētas zonā).
- tūrisms Atpūtas un sporta veids – ceļošana, kas apvienota, piem., ar zināšanu ieguvi, sporta elementiem.
- nostāties Atrasties (kādā teksta vietā), tikt lietotam – par valodas vienībām.
- stāvēt Atrasties neizmantotam, novārtā, arī nevēlamā stāvoklī.
- slīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
- izkaisīt Atrasties, būt izvietotam izklaidus.
- ietvert Atrasties, būt izvietotam, izveidotam kam apkārt; iekļaut.
- zvilnēt Atrasties, būt nekustīgi novietotam (uz kā, kur) – par priekšmetiem, ēkām u. tml.
- nākt Atrasties, būt novietotam (kādā secībā); sekot.
- turēties Atrasties, būt novietotam (kādā vietā).
- gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem; atrasties (kur) neizmantotam, neskartam.
- stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem.
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši klāt, veidojot kopīgu telpu vai sistēmu.
- piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši klāt.
- saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
- aiziet Atrasties, būt novietotam noteiktā virzienā.
- krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup.
- saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
- pievirzīties Atrasties, būt novietotam tuvu klāt (piem., par ceļu, upi).
- izvirzīties Atrasties, būt novietotam uz priekšu, uz āru.
- laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
- uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
- uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
- uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par līkumainu taku.
- uziet Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu.
- skriet Ātri braukt (par transportlīdzekļiem); tikt ātri pārvietotam (par priekšmetiem); ātri pārvietoties.
- izkust Ātri tikt izdotam (par naudu).
- cirknis Atsevišķa ar starpsienu norobežota augļa vai sēklotnes daļa.
- posms Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa; segments.
- segments Atsevišķa, kustīgi savienota bezmugurkaulnieku ķermeņa daļa; posms (3).
- segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (kā) daļa.
- krusteniskās atskaņas atskaņu izkārtojums rindās tā, ka atskaņota pirmā ar trešo, otrā ar ceturto rindu utt.
- atblāzma Atstarota (parasti ne spoža) gaisma.
- apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piem., ar krāsojumu.
- plankums Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas.
- kvēlot Atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu krāsu; būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
- pietura Attālums no vienas šādi ierīkotas vietas līdz otrai.
- nolikt Atteikties (no kā pirms tam piešķirta, izmantota).
- novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
- izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piem., par kustībām, valodu).
- konvencijas muita atvieglotas muitas nodevas, kas noteiktas ar līgumu.
- atgriezties no grēkiem atzīstot un nožēlojot savus grēkus, tikt atbrīvotam no tiem.
- koloratūrsoprāns Augsta soprāna balss, kas piemērota koloratūru izpildīšanai; dziedātāja ar šādu balsi.
- karātavu kalns augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur parasti tika ierīkotas karātavas.
- panorāmas rats augsta, vertikāli novietota apaļa konstrukcija ar sēdekļiem, kurai griežoties iespējams aplūkot apvidu no augšas.
- paveids Augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota apakšvienība, kurā ietilpst parādības, priekšmeti u. tml. ar nedaudz atšķirīgām pazīmēm.
- virspavēlnieks Augstākais pavēlnieks, augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- verbēnu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
- špalera Augu rinda, kas ir izveidota pie šāda žoga.
- nodalījums Augu sistemātikā – taksonomiska vienība, kurā apvienotas radniecīgas klases.
- biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide ar samērā vienveidīgiem vides apstākļiem (reljefu, augsni, klimatu u. tml.).
- blakustiesības Autortiesībām pakārtotas izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības atveidot un izpildīt autoru darbus.
- avoksnājs Avotaina vieta.
- šūpuļsols Balstam pārlikta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
- pītā maize baltmaize, kura klaipa virsma izveidota pīnes formā.
- bērnu laukums bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piem., parkā).
- klase Bērnu rotaļa – lēkšana pa zīmētiem kvadrātiem.
- rotaļvieta Bērnu rotaļām īpaši iekārtota vieta.
- rotaļbumba Bērnu rotaļām paredzēta bumba.
- rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piem., bērnudārzā).
- rotaļlaukums Bērnu rotaļām paredzēts, īpaši iekārtots laukums.
- varžukrupju dzimta bezastaino abinieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda.
- draiskuļot Bezbēdīgi, jautri rotaļāties; būt (nedaudz) nerātnam, arī darīt nerātnības.
- svētbirzs Birzs, kas izmantota par pagāniska kulta vietu.
- plīšs Blīva, plūksnota drāna, kas līdzīga samtam, tikai ar garāku un retāku plūksnu.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai.
- savvaļnieks Brīvprātīgais (bruņotajos spēkos).
- virsdienests Brīvprātīgs dienests (bruņotajos spēkos) pēc obligātā karadienesta beigšanas.
- brīvsolis Brīvs gājiena solis ierindā (piem., bez vienota ritma).
- reinvestīcija Brīvu līdzekļu atkārtota ieguldīšana uzņēmuma kapitāla papildināšanai.
- piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt piepildītam, aizsprostotam (ar to).
- cīņa Bruņota sadursme ar pretinieku; kauja.
- jūras kauja bruņota sadursme jūrā.
- konvojs Bruņota sardze (kā) pavadīšanai, apsargāšanai ceļā.
- basmačs Bruņotas kustības dalībnieks (Vidusāzijā), kas 1917.–1926. g. cīnījās pret padomju varu.
- ielu cīņas bruņotas sadursmes ielās.
- partizāns Bruņotas vienības dalībnieks, kas slepeni cīnās pret ienaidnieku tā okupētajā teritorijā.
- kaujinieks Bruņotas vienības dalībnieks.
- soda ekspedīcija bruņotu personu grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
- piestāvēt Būt (cilvēkam, viņa augumam) piemērotam, labi izskatīties – par apģērbu, tā krāsu, matu sakārtojumu u. tml.
- piederēt Būt (kāda) izveidotam, radītam.
- pārstāvēt Būt (kur) izvietotam izlases veidā, parādītam (no kāda kopuma).
- pārstāvēt Būt (personu grupas, organizācijas, valsts institūcijas u. tml.) izraudzītam, pilnvarotam (kur) atrasties, piedalīties, darboties.
- pieskanēt Būt atbilstošam, piemērotam (kam).
- piestāvēt Būt atbilstošam, piemērotam (kam).
- iet Būt atbilstošam, piemērotam pēc izmēra, lieluma.
- būt padomā būt domās paredzētam, izplānotam.
- ļaunoties Būt dusmīgam, apvainotam.
- iegult Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; iekļauties (kur iekšā).
- iegulties Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; iekļauties, ievietoties (kur iekšā); iegult.
- pārstāvēt Būt izraudzītam, pilnvarotam paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses; paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses.
- aizstiepties Būt izstieptam, novietotam, arī aizsniegties (kādā virzienā, līdz kādai vietai).
- caurvīt Būt izteiktam, attēlotam (mākslas darbā).
- iet Būt izveidotam (kur), atrasties virzienā (uz kurieni).
- pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) augšā.
- stiepties Būt izveidotam, atrasties gareniskā virzienā.
- vilkties Būt izveidotam, novietotam u. tml. (parasti par ko garu, šauru).
- pārklāt Būt izvietotam (kādā teritorijā).
- grupēties Būt izvietotam (kur), atrodoties tuvu cits citam.
- zvērot Būt kāda gaismas avota apgaismotam, spožam.
- plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskoties.
- griezt zobus būt ļoti sadusmotam, naidīgi noskaņotam, censties kaitēt, atriebties.
- plīst (vai) pušu no dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
- sprāgt (vai) pušu no dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
- sprāgt (vai) pušu aiz dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
- plīst (vai) pušu aiz dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
- spert zemes gaisā būt ļoti saniknotam, nesavaldīgam, bārties.
- riezt zobus būt naidīgi noskaņotam, gatavoties uzbrukt (kādam).
- uzēsties Būt negatīvi noskaņotam, pārmērīgi prasīgam (pret kādu); neieredzēt (kādu) un censties kaitēt.
- būt ēnā būt neievērotam, nepamanītam, arī tādam, kas neizceļas.
- raudzīties šķībi būt nelabvēlīgi, aizdomīgi noskaņotam.
- plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
- vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (2).
- svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (2).
- darboties Būt nodibinātam, iekārtotam un veikt paredzētos uzdevumus; būt atvērtam, pieejamam (par sabiedrisku iestādi).
- būt uz pleciem būt nodzīvotam (par laikposmu).
- būt plecos būt nodzīvotam (par laikposmu).
- ieņemt Būt novietotam (kādā platībā, telpā), piepildīt (to) ar savu apjomu.
- piekļaut Būt novietotam cieši klāt.
- vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
- mest Būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piem., par upi, ceļu).
- nākt pāri Būt novietotam tā, ka atrodas pāri (kam citam).
- apvīties Būt novietotam, atrasties (ap ko, kam apkārt).
- šķērsot Būt novietotam, atrasties (kam) šķērsām pāri.
- segt Būt novietotam, atrasties (kam) virsū, priekšā u. tml.
- izvietot Būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā).
- izvietoties Būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā).
- stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur) – par ko tievu, garu.
- aizvirzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) – par ceļiem, upēm u. tml.
- balstīties Būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta).
- izmētāt Būt novietotam, atrasties izklaidus, dažādās vietās.
- glabāties Būt novietotam, atrasties kādā vietā.
- apvīt Būt novietotam, atrasties lokveidā (ap ko).
- atvirzīt Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
- bāzēties Būt novietotam, atrasties noteiktā vietā.
- nosegt Būt novietotam, atrasties virsū, pāri, arī priekšā (kam).
- atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
- atrasties Būt novietotam, būt (kādā vietā, stāvoklī, apstākļos u. tml.).
- tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) – piem., par upi, ceļu.
- nogulēt Būt novietotam, noglabātam (kur) un netikt izmantotam.
- akreditēties Būt oficiāli pilnvarotam, veikt (noteiktus pienākumus).
- būt pa kaulam būt pa spēkam, būt piemērotam.
- valkāties Būt piemērotam valkāšanai.
- iekļauties Būt piemērotam, atbilst (kādam kopumam, sistēmai).
- derēt Būt piemērotam, atbilstošam (kādam nolūkam).
- saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
- piederēties Būt piemērotam, atbilstošam; piestāvēt.
- vīties Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
- piestāvēt Būt saskaņotam, saderēt (ar ko).
- derēt Būt saskaņotam, saderīgam (ar ko).
- izpārdot Būt tādam, kur visas ieejas biļetes ir pārdotas.
- kalt Būt veidotam no metāla vai pārklātam ar metālu (metāla stiprinājumiem, rotājumiem u. tml.).
- saderēt kopā būt viens otram atbilstošam, piemērotam.
- sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
- mētāties Būt, atrasties (kur) nekārtīgi novietotam, nevērīgi nomestam, izsvaidītam.
- nometņot Būt, atrasties nometnē (1), piedalīties rīkotajos pasākumos.
- pielēkt Būt, kļūt saprotamam.
- pārkārties Būt, tikt novietotam pāri (kam), pār (ko).
- krustoties Būt, tikt novietotam, vērstam krustām pāri (vienam pār otru, citam pār citu); krustot (vienam otru, citam citu).
- būvdetaļa Būves, celtnes detaļa (piem., bloki, durvis, logi), kas jau iepriekš izgatavota rūpnīcā.
- laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem.
- šīferis Būvmateriāls jumta pārsegumam – viļņotas plāksnes no cementa javas ar azbestu.
- bekons Cauraugusi, īpaši barotas cūkas gaļa.
- šņorgrāmata Caurauklota liela klade (kā) uzskaitei, reģistrācijai u. tml.
- stabiņš Caurspīdīgā caurulē iepildīta viela, kura tiek izmantota par spiediena mērvienības rādītāju (parasti termometros, barometros).
- kazarma Celtne (ar dzīvojamām, dienesta, mācību u. tml. telpām), kurā pastāvīgi izvietotas karaspēka daļas, apakšvienības, personālsastāvs (parasti karavīri, instruktori); karavīru mītne.
- krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, uzkodu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve.
- pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (pāri kam, pār ko).
- nobrauktuve Ceļa daļa, slīpa virsma, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
- uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
- sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piem., teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- kopība Cieši saistīta, vienota grupa; kopums.
- dārgakmens Ciets vērtīga minerāla gabals ar īpašām optiskām īpašībām (krāsu, caurspīdīgumu, mirdzumu), ko izmanto, piem., rotaslietu izgatavošanai.
- kristāls Cietviela, kuras daļiņas (atomi, molekulas, joni) ir izvietotas stingri noteiktā kārtībā, veido kristālrežģi, kristāliskas vielas atsevišķā daļiņa, gabals.
- skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne (priekšmeta, detaļu nostiprināšanai, sastiprināšanai).
- jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
- kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (parasti augu) šķirne.
- mistifikators Cilvēks (piem., rakstnieks, režisors), kas spēj piešķirt (kam) noslēpumainību, neizprotamību; cilvēks, kas veic mistifikāciju.
- rotaļbiedrs Cilvēks, ar ko kopā piedalās rotaļās, rotaļājas.
- respondents Cilvēks, kas (intervijā, aptaujā) atbild uz uzdotajiem jautājumiem; atbildes sniedzējs, aptaujātais.
- aģents Cilvēks, kas darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā; pilnvarotais.
- sūdzībkalis Cilvēks, kas daudz, parasti nepamatoti, sūdzas; cilvēks, kas sacer un iesniedz daudzas, parasti nepamatotas, sūdzības.
- gājējs Cilvēks, kas iet, dodas (uz noteiktu mērķi, kuru izsaka pievienotais lietvārds).
- militārpersona Cilvēks, kas ir nodarbināts bruņotajos spēkos; karavīrs.
- murkšķis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1).
- rotaļnieks Cilvēks, kas organizē, vada rotaļas; rotaļu vadītājs.
- rotaļnieks Cilvēks, kas piedalās rotaļā, rotaļas dalībnieks.
- bulduris Cilvēks, kas runā neskaidri, nesaprotami.
- savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
- holeriķis Cilvēks, kura temperamenta pamatā ir stiprais, nelīdzsvarotais, kustīgais nervu darbības tips, kam raksturīga ātra, impulsīva rīcība un spēcīgas, ātri izraisāmas jūtas.
- brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota kāda uzdevuma vai darba veikšanai.
- delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valsti, valdību, kolektīvu vai iestādi kongresā, konferencē, sporta sacensībās, ceļojumā, sarunās u. tml.
- zooparks Cilvēku izveidota, ierobežota vieta dažādu dzīvnieku turēšanai un to apskatīšanai.
- izliet savas asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību.
- liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību.
- burkāns Čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un garenu oranžas krāsas sakni [Daucus carota].
- grota Dabiska vai mākslīgi izveidota (sekla) ala; alas paplatinājums aiz šauras ieejas.
- katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
- mugura Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki.
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
- plūsma Darbība, norise, kuras atsevišķas sastāvdaļas ir savstarpēji, secīgi saskaņotas.
- pārdale Darbība, process --> pārdalīt (2); atkārtota sadale.
- industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums).
- pusdārgakmens Dārgakmenim līdzīgs minerāls, ko izmanto rotaslietu izgatavošanai, bet kuru tradicionāli neuzskata par dārgakmeni (piem., ahāts, jašma, tirkīzs, topāzs).
- kronis Dārgakmeņiem greznota galvas rota – valdnieka varas simbols.
- vērtslieta Dārgs, vērtīgs, neliels priekšmets (parasti juvelierizstrādājums, piemēram, rotaslieta).
- gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kā) īstenošanai; būt gatavam, tikt gatavotam (turpmākai darbībai).
- kibertelpa Datoru tīklā (piem., internetā) veidotais pasaules modelis (virtuālā realitāte), kurā var simulēt reālas situācijas, spēlēt spēles u. tml.
- tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupas, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
- dievkociņš Daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām, smaržīgām zaļganpelēkām lapām [Artemisia abrotanum].
- piparmētra Daudzgadīgs lakstaugs, ārstniecības augs ar zili violetiem ziediem un stipri smaržojošām lapām; no šā auga lapām gatavota droga [Mentha piperita].
- saulrietenis Daudzgadīgs, zems biezlapju dzimtas lakstaugs, olveidīgās, sulīgās lapas sakārtotas ciešā, apaļā rozetē.
- poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
- nodegt Degot tikt izlietotam.
- iesnas Deguna gļotādas iekaisums, kas rada gļotainus izdalījumus, apgrūtinātu elpošanu.
- raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju dejošanai.
- pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
- juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids – smalku rotaslietu, mākslas priekšmetu darināšana no dārgmetāliem vai dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem.
- caurā vīle dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
- slotiņa Dem. --> slota.
- piederēties Derēt klāt; būt piemērotam.
- putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu.
- tiāra Diadēmai līdzīga sieviešu galvasrota.
- tilde Diakritiska zīme (~), piem., atkārtota vārda vai vārda daļas apzīmēšanai vārdnīcās; tehniska rakstu zīme.
- vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
- vakara junda dienas gaitu beigu signāls; dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
- junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos); ar šo signālu saistīta ceremonija.
- sardzes dienests dienesta veids bruņotajos spēkos, kas pilda ar (kā) apsardzi saistītu kaujas uzdevumu.
- izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
- harisma Dieva dota žēlastība – īpašas spējas, talants.
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- stūra dīvāns dīvāns, kura divas pastāvīgās sastāvdaļas ir savienotas taisnā leņķī.
- diptihs Divas gleznas, kas gleznotas uz vienotas pamatnes; divi saturā savstarpēji saistīti mākslas darbi.
- vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi = (vienādības zīmi).
- nevienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi > (nevienādības zīmi).
- dvīņu mājas divas savstarpēji savienotas ēkas, ar atsevišķām ieejām.
- elektors Divpakāpju vēlēšanu sistēmā – persona, kurai ir dotas pilnvaras ievēlēt amatpersonu; ASV prezidenta vēlēšanu kolēģijas loceklis.
- unisons Divu vai vairāku balsu vai instrumentu atskaņota melodija prīmas vai oktāvas intervālā; melodijas dublējums.
- kristāmzīme Dokuments, ko izdod baznīcā pēc kristības kā apliecinājumu tam, ka bērns vai pieaugušais ir kristīts attiecīgajā baznīcā; arī baznīcas izdota dzimšanas apliecība.
- varoņdrāma Drāma, kurā ar zināmu romantisku pacēlumu attēlota viena vai vairāku varoņu cīņa par cildeniem ideāliem.
- identiskie dvīņi dvīņi, kas attīstījušies no vienas apaugļotas olšūnas.
- liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda – astotajā rindā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- guļamvagons Dzelzceļa pasažieru vagons, kurā iekārtotas guļamvietas.
- rotaļdziesma Dziesma, kas dziedama rotaļdejas laikā.
- apakšdzimta Dzimtai pakārtota (augu vai dzīvnieku) sistemātikas vienība.
- karbonāde Dzīvnieka (parasti cūkas) gaļas gabals, parasti ar kauliem (ribām); cepta vai cepšanai sagatavota šāda gabala šķēle.
- eja Dzīvnieka izveidota sprauga, ala (piem., zemē, koksnē).
- aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, ādas, arī spalvu krāsa, kas pielāgota vides dominējošai krāsai.
- zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk, plīvuram nozūdot, uz kāta paliek gļotains gredzens.
- saldūksne Ēdama sēne ar balti dzeltenu gļotainu cepurīti un baltu, sīvu piensulu [Lactarius resimus].
- zobiņbeka Ēdama, aizsargājama beka ar augšdaļā paplašinātu kātiņu, 4–10 cm platu, dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas lietainā laikā kļūst lipīgi gļotaina un griezumā ātri zilējošu mīkstumu.
- sniega pikas ēdiens – saputota olbaltuma pikas saldā mērcē.
- kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota no galviņkāpostiem.
- slinkie tīteņi ēdiens, kurā izmantotas visas kāpostu tīteņu sastāvdaļas, tās atsevišķi sagatavojot un pēc tam samaisot kopā.
- baseins Ēkā vai zem klajas debess ierīkota mākslīga ūdenstilpe peldēšanai.
- radionams Ēka, kurā izvietotas radio (1) studijas, redakcijas u. tml.
- rindu klēts ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
- pirts Ēka, telpa vai telpas, kas ir īpaši iekārtotas mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
- stāvs Ēkas, celtnes horizontāla konstruktīvā daļa, kas norobežota ar grīdu un griestiem vai jumtu.
- durvis Ēkas, istabas u. tml. sienā izveidota aile ar kustināmu plāksni (ēkas, telpas) atvēršanai vai noslēgšanai.
- pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena; eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
- ciemats Ēku grupa; neliela apdzīvota vieta.
- pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde.
- katods Elektriskās strāvas avota negatīvais pols; pretstats: anods; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota negatīvo polu.
- anods Elektriskās strāvas avota pozitīvais pols; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota pozitīvo polu.
- izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
- ēdamtelpa Ēšanai iekārtota telpa (parasti sabiedriskā vietā).
- dokumentāla filma filma, kas veidota no filmētiem reālās īstenības (neinscenētiem) fragmentiem.
- kovbojfilma Filma, kurā tēlota kovboju dzīve (parasti romantizēti un shematizēti); vesterns.
- gaismas stiprums fizikāls lielums, kas raksturo gaismas avota redzamās gaismas izstarojumu.
- treniņbikses Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērotas bikses.
- balle Formāls, grezns sabiedrisks deju pasākums ar noteiktu programmu, kas notiek atbilstošās telpās (parasti plašā zālē) un kur tiek ievērota augsta līmeņa uzvedības kultūra un noteikta apģērbu etiķete.
- konsuls Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) – tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara; persona, kam bija šāds tituls.
- summators Franču zinātnieka B. Paskāla izgudrota summēšanas ierīce, kurā saskaitāmie lielumi tika ievadīti, atbilstoši pagriežot ritenīšus.
- sistēma Funkcionāli vienots objektu kopums; tehniska iekārta, kas veidota no savstarpēji saistītām daļām, ierīcēm.
- augusts Gada astotais mēnesis.
- elpa Gaisa ievilkšana vai izpūšana no elpojamiem orgāniem; ieelpotais vai izelpotais gaiss.
- eskadra Gaisa karaspēka vienība dažu valstu bruņotajos spēkos.
- izkliedētā gaisma gaisma, kas no gaismas avota izplatās pa visu telpu.
- uguns Gaismas stari, iedegtu gaismas avotu apgaismotas vietas, priekšmeti u. tml.
- aspiks Gaišā želeja, kas tiek gatavota no gaļas vai zivju buljona un želatīna.
- grāmatu galds galds vai stends, uz kura novietotas grāmatas pārdošanai.
- fašisms Galēji nacionālistiskas kustības principi un ideoloģija; uz šādiem principiem balstīts totalitārs politiskais režīms (piem., Itālijā 1922–1943, Vācijā 1933–1945).
- diadēma Galvasrota (parasti no dārgakmeņiem) neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē.
- košergaļa Gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kas nokauts, ievērojot ebreju reliģiskos likumus; gaļa, kas sagatavota, ievērojot šos likumus.
- koridors Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes josla.
- makintošs Garš, gumijota auduma lietusmētelis.
- penteris Garš, nesaprotams teksts.
- fajanss Glazēta, balta vai gaiša, no īpašas masas veidota keramika.
- perlamutrs Gliemju (galvenokārt pērleņu) čaulas spīdīgs iekšējais slānis, ko izmanto pogu, rotaslietu gatavošanai, inkrustācijām u. tml.
- krēpas Gļotaini atdalījumi no elpošanas ceļiem, plaušām.
- gramatika Grāmata (piem., mācību grāmata), darbs, kurā atspoguļota kādas valodas uzbūves sistēma.
- pavārgrāmata Grāmata, kurā apkopotas ēdienu gatavošanas receptes.
- etažere Grāmatplaukts – viena virs otras novietotas četrstūrainas plāksnes.
- koljē Grezna kaklarota.
- parkets Grīdas seguma materiāls – plāni, nelieli dēlīši; ar šādu segumu veidota grīda.
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
- apakšgrupa Grupai pakārtota vienība (klasifikācijā).
- guļamvieta Gulēšanai iekārtota vieta (satiksmes līdzekļos, pagaidu mītnēs).
- guļasvieta Gulēšanai iekārtota vieta.
- galvgalis Gultas gals – no koka vai cita materiāla veidota plāksne.
- ieveramā gumija gumijota, elastīga lentīte, ko lieto ievēršanai apģērba gabalos.
- kontūrkarte Ģeogrāfiskā karte, kurā attēlotas sauszemes un ūdenstilpju kontūras un kuru izmanto dažādu objektu iezīmēšanai.
- alabastrs Ģipša paveids – baltas krāsas minerāls, no kura gatavo rotaslietas, vāzes u. tml.
- ūdenspārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kam pāri plūst neizmantotais ūdens.
- nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piem., mūsdienu Krievijā).
- kaudze Iebērtas, ievietotas beramas vielas, produkta u. tml. daudzums, kas veido pacēlumu pāri trauka, tilpes malām.
- diatēze Iedzimta vai iemantota novirze vielmaiņas procesos, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažādām slimībām.
- sleja Iejūga daļa – pie sakām pievienotas ādas siksnas, ko stiprina uz zirga muguras, sāniem un gūžām, lai pasargātu zirgu no vezuma spiediena, braucot no kalna.
Atrasts piemēros (200):
- krāsa .. ar tušu un krāsām izdaiļotas sieviešu acis..
- tuša ..ar tušu un krāsām izdaiļotas sieviešu acis..
- ekrāns ..cilvēki uz ekrāna staigāja, ēda, dejoja, braukāja apkārt, runāja un ķildojās nesaprotamās valodās.
- mitināties ..darbnīca bija iekārtota vecā muižas mājā. Līdz karam tanī mitinājās mežniecība.
- iekārtot ..dzīve laikam iekārtota tā, ka neviens savu mūžu nenodzīvo nekļūdīdamies.
- protams ..par .. nākotnes plāniem, protams, neviens nerunāja.
- slota ..sievu slota – maiga un pēc medus smaržojoša – ir no liepas. Tā labi sviedrē un noder ādas kopšanai..
- mode ..šī ir īstā reize slimot pēc Laimdotas modes. Jau vakarā rādīties sagurušai, no rīta teikt, ka galva sāp un reibst, un tad uzberzēt termometru.
- sabiedrotais ..vientulība vecam cilvēkam ir slikts sabiedrotais.
- vīrišķis "Pasaule ir tā iekārtota: kur ir vīrišķis, tur vajag būt arī sievišķim.."
- svētulis "Vai esmu kļūdījies? Protams, neesmu jau nekāds svētulis"
- tāfelklavieres 19. gadsimtā Rīgā ražotas tāfelklavieres.
- cionistisks 1919. gadā Latgalē notika aresti pret cionistiski noskaņotajiem ebrejiem.
- zīdpapīrs 1965. gadā uz plāna zīdpapīra tika izdota kabatas formāta Bībele.
- eksaminands Ā, tur nāk gudrā Maija, protams, pēdējā mirklī, mierīga un pašapzinīga, it kā viņa būtu eksaminators un nevis eksaminands.
- svītrots Ābeļu šķirne "Rudens svītrotais".
- ņirbināt Acis ņirbina krāsainu rotaļlietu kalni.
- pakārtot Ainavās cilvēku figūrām bijusi pakārtota nozīme.
- iemīļots Aiziet līdz iemīļotajai vietai upes krastā.
- aizlakot Aizlakota pudele.
- aiznaglot Aiznaglotas durvis.
- aizplīvurot Aizplīvurota seja.
- aizsaukt Aizsaukt bērnus no rotaļlaukuma.
- pora Aizsprostotas poras.
- aizrestot Aizstiklota un aizrestota lodžija.
- aizturētais Aizturētā tiek drīz atbrīvota.
- aizvākot Aizvākota muca.
- aizvākot Aizvākotas medus šūnas.
- aizvākt Aizvākt kauslīgos zēnus no rotaļlaukuma.
- aizvaskot Aizvaskotas medus šūniņas.
- pienotava Aizvest pienu uz pienotavu.
- propagandists Akcijas propagandistu rīkota kampaņa.
- silikātkrāsa Akmens fasādes krāsošanai labi piemērota silikātkrāsa.
- akotains Akotaina rudzu vārpa.
- akotains Akotainas pelavas.
- mīlētājs Aktiera ārējās dotības piemērotas mīlētāja lomām.
- statisks Aktiera tēlotais varonis ir statisks.
- kantīne Aktieriem un teātra personālam iekārtota kantīne.
- sasaiste Aktrises personība aplūkota ciešā sasaistē ar viņas mākslu.
- slaucene Alvota slaucene.
- Amors Amors ir rotaļīgs un draisks mīlas dievs.
- analītisks Analītiski veidota konstrukcija.
- nesiens Anna .. ņēma nesienus un gāja .. pēc avota ūdens.
- rotaļdziesma Ansambļa repertuārā ir lībiešu tautasdziesmas, rotaļdziesmas, oriģināldziesmas.
- antracīts Antracītu pamatmasa tiek izmantota enerģētikas mērķiem.
- pusdzīve Ap 40 gadiem pusdzīve jau nodzīvota.
- apdzīvots Apdzīvota ligzda.
- apdzīvots Apdzīvota sala.
- apeja Apeja ap rotaļu laukumu.
- pašpārvalde Apgabalam piešķirtas ierobežotas pašpārvaldes tiesības.
- uzmargot Apgaismotajā ielā uzmargo krāsas.
- apgarots Apgarota runa.
- apgarots Apgarota sejas izteiksme.
- kulise Apgleznota kulise.
- apgrozīt Apgrozīt jauno rotaļlietu no visām pusēm.
- vingrotava Apmeklēt vingrotavu.
- apmežot Apmežotas kāpas.
- apmiglot Apmiglotas tāles.
- apmuļķot Apmuļķota sieviete.
- dot Aprēķināt laukumu, ja dotas malas.
- augstprātis Aprobežota augstprāša slava.
- aprobežots Aprobežotas intereses.
- aprobežots Aprobežotas prāta spējas.
- apsiekalot Apsiekalota rotaļlieta.
- apspalvots Apspalvotas drēbes.
- apstīpot Apstīpota muca.
- apsūdzēt Apsūdzēt totalitāro režīmu.
- apūdeņot Apūdeņota planēta.
- pulks Apvienotais policijas pulks.
- pērs Apvienotajā Karalistē ir 5 rangu pēri: hercogs, marķīzs, grāfs, vikonts, barons.
- apzelēt Apzelētas rotaļlietas.
- provokators Apzināta, izplānota provokatora rīcība.
- krāsot Ar eļļas krāsu krāsotas sienas.
- galerija Ar galerijām savienotas ēkas.
- apbruņot Ar kodolieročiem apbruņota valsts.
- kodolraķete Ar kodolraķetēm apbruņota zemūdene.
- kancele Ar kokgriezumiem greznota kancele.
- pomāde Ar koši sarkanu pomādi krāsotas lūpas.
- labpatika Ar labpatiku noraudzīties bērnu rotaļā.
- piestarot Ar mīlestību un saticību piestarota diena.
- bruņots Ar modernu tehniku bruņota saimniecība.
- nopušķot Ar ozolvītnēm nopušķotas ēkas.
- appušķot Ar ozolzariem appušķotas durvis.
- patentatslēga Ar patentatslēgu aprīkotas durvis.
- vadāms Ar pulti vadāma rotaļlieta.
- linete Ar skulptūrām greznotas linetes.
- nozilināt Ar slotas kātu muguru nozilināt.
- saulains Arbūzu audzēšanai piemērota saulaina, silta, no vēja pasargāta vieta.
- rādīt Arheoloģiskie izrakumi rāda, ka pilskalna apkārtne ir bijusi biezi apdzīvota.
- nota Ārlietu ministrijas atbildes nota.
- formēties Armijas rota sāka formēties 1918. gada 8. decembrī Cēsīs.
- stratēģija Ārstēšanas stratēģija katrā gadījumā tiek plānota individuāli.
- strupastis Ārsti amputēja savainotajam sunim pusi astes, tagad viņš ir strupastis.
- artistisks Artistiski veidota loma.
- aizmiglot Asaru aizmiglotas acis.
- apmiglot Asaru apmiglotas acis.
- atbilde Atbildes dotas uzdevumu krājuma beigās.
- izburkšķēt Atbildes vietā izburkšķēt kaut ko nesaprotamu.
- amatalus Atcelts nedēļas nogalē plānotais amatalus festivāls.
- apskaidrot Atgriezties no ceļojuma apskaidrotam.
- vizitācija Atjaunota bīskapa vizitācija.
- nostrādāt Atjaunota un kvalitatīvi nostrādāta vecā parketa grīda.
- darbība Atkārtotas darbības.
- pilsētiņa Atklāt rotaļu un aktīvās atpūtas pilsētiņu Mežaparkā.
- atklāts Atklātā slidotava.
- rotaļlaukums Atklāts jauns rotaļlaukums mazo bērnu priekam.
- atmosfēra Atmosfēra atbrīvotajā pilsētā ir saspringta.
- atmurmināt Atmurmināt ko nevienam nesaprotamu.
- vien Atpūtas vieta ierīkota ne vien bērniem, bet arī vecākiem.
- atradne Atradne jau izmantota.
- noslepkavot Atrasta noslepkavota sieviete.
- atvaļināt Atvaļināt no armijas, bruņotajiem spēkiem.
- kompots Atvērt ābolu kompota burku.
- ražotava Atvērt jaunu ražotavu.
- atvērt Atvērt kompota burku.
- sierotava Atvērt sierotavu knapsieriņu ražošanai.
- atvieglots Atvieglotas celtniecības konstrukcijas.
- sudrabots Auga lapas apakšpusē ir sudrabotas.
- sacaurumot Auga lapas gliemežu sacaurumotas.
- zemzeme Augam ir sazarota zemzemes daļa.
- pamīšus Augam lapas izvietotas pamīšus.
- grota Augsta, liela grota.
- vizitēt Augstākās ārvalstu amatpersonas vizitēja atjaunotajā Latvijas valstī.
- autonomija Augstskolu autonomija ir ierobežota ar citu valsts institūciju tiesībām.
- krāsotava Auto krāsotava.
- aprīkot Autobusam jābūt aprīkotam ar avārijas zīmi.
- spilvens Automašīna aprīkota ar gaisa spilveniem.
- skanda Automašīna bija aprīkota ar ļoti jaudīgām skandām.
- zaļums Automašīna izpušķota zaļumu vītnēm.
- nubuks Automašīnas salona apdarē izmantota nubuka āda.
- stingrs Automašīnas virsbūve veidota no stingrām metāla loksnēm.
- savērpties Autores piedzīvotais savērpjas dzejas rindās.
- režīms Autoritārais, totalitārais režīms.
- atspirdzināt Avota ūdens atspirdzina.
- sulfīds Avota ūdens satur dzelzi hidroksīdu un sulfīdu veidā.
- avots Avota ūdens.
- iztece Avota, upju iztece.
- avotains Avotaina grava.
- avotains Avotaina vieta.
- sapiparot Bagātīgi sapiparotas ķilavas.
- diližanss Bagāža tiek novietota uz diližansa jumta.
- souls Balss piemērota soula izpildīšanai.
- krāsot Balti krāsota māja.
- draudi Bankrota draudi.
- stindzināt Bargā sala stindzinātie putni satupuši ap barotavu.
- iespurgt Barotavā iespurdz zīlīte.
- pielavīties Barotava putniem jāierīko tā, lai kaķis nevarētu pielavīties.
- batikot Batikotas salvetes.
- oratorija Baznīcā tiks atskaņota G. F. Hendeļa oratorija "Mesija".
- pārvērtība Baznīca vairākkārt piedzīvojusi pārvērtības – tai uzcelts tornis, pārveidota altāra daļa.
- sasvērt Benzīna pļāvējiem ir ierobežota darbošanās nogāzēs, tos nedrīkst sasvērt vairāk par 30 grādiem.
- berils Berila kaklarota.
- brīv Bērnam nav brīv rotaļāties ar uguni.
- apbrīnot Bērni apbrīnoja kaķēnu rotaļāšanos.
- iet Bērni iet rotaļās.
- piesvaidīt Bērni istabu ar rotaļlietām piesvaidījuši.
- izdomāt Bērni izdomāja dažādas rotaļas.
- izjozt Bērni izjoza rotaļu laukumā.
- izkašķēties Bērni izkašķējušies rotaļājās tālāk.
- tur Bērni izskrēja pagalmā un tur rotaļājās.
- klusēt Bērni klusēdami rotaļājās savā nodabā.
- muļķoties Bērni pagalmā rotaļājās un muļķojās.
- ārā Bērni rotaļājas ārā.
- laukā Bērni rotaļājās laukā.
- rotaļāties Bērni rotaļājas pagalmā.
- priecāties Bērni rotaļājas un priecājas.
- izārdīt Bērni rotaļājoties izārdījuši saklāto gultu.
- izgrūstīt Bērni rotaļājoties izgrūstīja ķeblīšus.
- bārstīties Bērni rotaļu kastē bārstās ar smiltīm.
- saplēsties Bērni saplēsušies rotaļlietu dēļ.
- sasist Bērni sasituši jauno rotaļlietu.
- turpināt Bērni turpināja rotaļāties.
- pludināt Bērni upē pludina pašu gatavotas laiviņas.
- saplūkties Bērnībā ar māsu bieži saplūcāmies rotaļlietu dēļ.
- sarakāt Bērnības rotaļlietas sarakāju vecajā mantu kastē.
- slidotava Bērniem ir slidotava mājas pagalmā.
- darboties Bērns darbojas ar savām rotaļlietām.
- grabināt Bērns grabina rotaļlietu.
- izgrozīt Bērns izgrozīja jauno rotaļlietu.
- labprāt Bērns labprāt rotaļājās viens.
- nēsāt Bērns nēsā rotaļlietas no vienas istabas uz otru.
- nolikt Bērns noliek vietā savas drēbes un rotaļlietas.
- nosviest Bērns nosviež rotaļlietu.
- pluinīt Bērns pluinīja mīksto rotaļlietu.
- prasīties Bērns prasās parotaļāties.
- vilciņš Bērns rotaļājas ar vilciņu.
- lūlot Bērns rotaļājoties lūlo.
- līdzdots Bērns saliek mozaīku, raugoties līdzdotajā zīmējumā.
- sasmērēties Bērns sasmērējies, rotaļājoties smilšu kastē.
- tikt Bērns tiek pie iekārotās rotaļlietas.
- iemīļot Bērnu iemīļota audzinātāja.
- pārsātināt Bērnu nevajag pārsātināt ar rotaļām.
- trokšņains Bērnu rotaļas kļuva pārāk trokšņainas.
- rotaļbumba Bērnu rotaļbumba.
- rotaļistaba Bērnu rotaļistaba priecīgās noskaņās.
- slidkalniņš Bērnu rotaļlaukuma slidkalniņš.
- šļūcamkalniņš Bērnu rotaļlaukums ar vairākiem šļūcamkalniņiem.
- pievilkt Bērnus pievelk jaunā rotaļu pilsētiņa.
- slota Bērza žagaru slotas.
- slota Bērza, ozola slotas.
ota citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV