Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam sak.

Atrasts vārdos (200):

Atrasts etimoloģijās (48):

No franču papier mâché 'sakošļāts papīrs'. (šķirklī papjēmašē)
No latīņu tekstus 'savijums, sakārtojums'. (šķirklī teksts)
No vācu Chemie (senāka forma Chymie), kam pamatā grieķu chēmia, chēmeia 'metālu sakausēšanas māka'. (šķirklī ķīmija)
No latīņu super 'pār, virs' un radicalis (radix (radicis) 'sakne; pamats'). (šķirklī superradikāls)
No franču rédacteur, kam pamatā latīņu redactus 'savests kārtībā, sakārtots'. (šķirklī redaktors)
No franču rédaction, kam pamatā latīņu redactus 'savests kārtībā, sakārtots'. (šķirklī redakcija)
No latīņu institutio 'dibināt; sakārtot; mācīt'. (šķirklī institūcija)
No franču syntetique, kam pamatā grieķu synthetikos 'savienots, sakārtots'. (šķirklī sintētisks)
No latīņu praedisponere 'iepriekš sakārtot'. (šķirklī predisponēts)
No latīņu ordinatus 'sakārtots'. (šķirklī ordināta)
No grieķu syntagma 'sakārtojums, savienojums'. (šķirklī sintagma)
No latīņu absurdus 'nesakarīgs, neatbilstošs'. (šķirklī absurds)
No grieķu a 'priedēklis, kas izsaka noliegumu vai tālāk norādītās īpašības trūkumu' un tipisks. (šķirklī atipisks)
No lejasvācu, no sensakšu bikeri vai bikarr, kam pamatā latīņu bacar 'vīna muca'. (šķirklī biķeris)
No latīņu cyclaminos, grieķu kyklaminos, kam pamatā kyklos 'apaļš', jo šim augam ir apaļa, sīpolveidīga sakne. (šķirklī ciklamena)
A. Kronvalda jaunvārds, kas iesakņojies valodā 19. gs. beigās J. Alunāna darinātā dziesminieks (1857. g.) vietā. (šķirklī dzejnieks)
No latīņu extirpatio 'izraušana ar saknēm'. (šķirklī ekstirpācija)
No lejasvācu gerwekamer, vācu Gerbkammer 'sakristeja'. (šķirklī ģērbkambaris)
No latīņu instructio 'sakārtošana, pamācība'. (šķirklī instrukcija)
No latīņu integrare 'atjaunot, sakārtot'. (šķirklī integrēt)
Aizguvums no viduslejasvācu ja. Reliģiskajos tekstos un ceremonijās lietots jau 16. gs., bet runātajā latviešu valodā īsteni iesakņojās tikai 19. gs. vidū. (šķirklī jā)
No latīņu cohaerentio 'saistījums, sakars'. (šķirklī koherence)
No latīņu collectivus 'savākts, sakopots'. (šķirklī kolektīvs)
No latīņu concentratus 'sakopots'. (šķirklī koncentrāts)
No latīņu co(n) 'ar, kopā' un ordinatus 'sakārtots'. (šķirklī koordināta)
No latīņu correlatio 'atbilsme, sakarība'. (šķirklī korelācija)
No latīņu cumulatio 'palielināšana, sakopošana' (cumulus 'kaudze'). (šķirklī kumulācija)
No vācu Lakritze, kam pamatā latīņu liquiricia, grieķu glyhyrrhiza 'salda sakne'. (šķirklī lakrica)
No vācu legieren 'sakausēt', kam pamatā latīņu ligare 'saistīt'. (šķirklī leģēt)
No itāliešu liga 'sakars'. (šķirklī līga)
No mono- un grieķu sakchar 'cukurs'. (šķirklī monosaharīdi)
No franču pince-nez (pincer 'sakniebt' un nez 'deguns'). (šķirklī pensnejs)
No latīņu radix barbaris 'barbaru sakne'. (šķirklī rabarbers)
No latīņu radicalis 'saknes-', 'pamata-'. (šķirklī radikālis)
No latīņu radicula 'saknīte'. (šķirklī radikulīts)
No latīņu regulare 'sakārtot'. (šķirklī regulators)
Atvasinājums no biedrs, biedrība. Vārds sabiedrība valodā iesakņojies ar rakstu krājumu "Pūrs" (1891) un laikrakstu "Dienas Lapa". (šķirklī sabiedrība)
No japāņu sake. (šķirklī sakē)
No beļģu mūzikas instrumentu meistara Ādolfa Saksa uzvārda, kurš 1841. gadā izgudroja saksofonu un to patentēja. (šķirklī saksofons)
No grieķu sēpia 'tinteszivs' (minerālam ir līdzība ar porainām tinteszivs asakām). (šķirklī sepiolīts)
No grieķu syntaxis 'sakārtojums, savienojums'. (šķirklī sintakse)
No grieķu sythesis 'savienošana, sakārtošana'. (šķirklī sintezators)
No grieķu synthesis 'savienošana, sakārtošana, sakārtojums'. (šķirklī sintēze)
No grieķu synthesis 'savienošana, sakārtošana, sakārtojums'. (šķirklī sintezēt)
No latīņu stolo (stolonis) 'saknes dzinums'. (šķirklī stolons)
No angļu trimmer (to trim 'sakārtot, pielīdzināt'). (šķirklī trimmeris)
No franču julienne 'smalki sagrieztu sakņu zupa'. (šķirklī žuljēns)
No latīņu collectivus 'savākts, sakopots'. (šķirklī kolektīvs)

Atrasts normatīvajos komentāros (15):

Atrasts vārdu savienojumos (62):

Atrasts skaidrojumos (200):

Atrasts piemēros (199):

apdilt .. Zvagūzis ir pavisam parasts vīrelis. Neliela auguma.., īsti nenosakāma vecuma, apbružāts un apdilis kā viņa platmalīte.
aizmūžs ..ir nepieciešams.., lai mēs ar lietu vai cilvēku būtu saistīti aizmūža saknēm.
uzkrist ..izdauzīju klases logu. Taisni tu todien biji dežurants. Direktors uzkrita tev, lai sakot, kas ir vainīgs.
skrīne ..Jezups gāja sakristejas priekštelpā, kur stāvēja ar dzelzi apkalta, aprūsējusi skrīne..
mandeļkoks ..klinšainākos pauguros iesakņojušies mandeļkoki, kas pavasarī priecē ar sniegbaltu ziedu plīvuru..
pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
prusaki ..pie Birēņietes viņš [dēls] dzīvoja kā prusaks aizkrāsnē..
pūkains ..sakritis pūkains un tik balts sniegs kā baltākā truša kažociņš.
tulkot ..sapņiem piešķirām lielu nozīmi – tulkojām tos sakarā ar mūsu likteni..
ņigu ..tur [virtuvē] visu laiku iet ņigu ņegu, rībēdama nokrīt pavārnīca, nošļakst nejauši izlijis ūdens, un vienā durvju pavērienā izlaižas laukā nobijies un sakaitināts pašmāju kaķis..
saulesakmens ..vikingi ceļojumos pāri svešām jūrām .. kompasa vietā izmantojuši īpašu kristālu, ko dēvē par saulesakmeni.
aizmirsties "Ar visām grabažām [prom] es saku!" Podnieks aizmirsies, gandrīz kliedz.
slaka "Bagātie ir cita slaka. Tie otram no rokas sakaltušu uts ādu izraus un vēl pirkstus nokodīs. Mums [trūcīgajiem] tas nav asinīs."
mest "Būs jāsāk segas mest," māte cilāja rudenī sakrāsotos dzīparu saiņus. "Kad upe iet ciet, tad tā labākā aušana."
tīrums "Es ļoti mīlu latviešu vārdu "tīrums" – ne ūdens, ne sniegs manī neizraisa tādu tīrības priekšstatu kā pavasarī dīgstošs vai arī rudenī sakopts tīrums".
pag "Es nu iešu." – "Pag, man tev vēl kas jāsaka."
papildināt "Es tevi gaidīšu pie "Laimas" pulksteņa," draudzene saka un papildina: "ja līs, ieiešu kafejnīcā turpat blakus."
nosacīt "Es tiešām nezinu," māte nosaka.
atvainot "Ir gan viņiem [skolotājiem] izdoma," mamma saka, atvainodama savu neprašanu tādās lietās [rēķināšanā]..
grabaža "Kas tad nu par auto," rāmi saka Kursis, "tāda grabaža vien ir, bet mēs ar Jēci salabosim."
lielums "Ko vēlaties?" – "Kurpes, melnas ielas kurpes," laimīgi saku.. "Devīto lielumu, lūdzu."
lauķis "Labrīt!" Nīna uzsvērti saka, lai norādītu uz lauķa nepieklājību.
atjokot "Man nav pasaku prinča, kas kavētu laiku," es atjokoju.
ūnikums "Radiosakari ar amatieri – klostera mūku. Vai tas nav ūnikums?"
sacīt "Šis lietus tagad sapurina visus, cilvēkus, kustoņus un augus, un saka: vasara ir vēl tikai pašā sākumā, skatieties un priecājieties.."
patentēt 1846. gadā Ādolfs sakss patentē saksofonu.
sakupināt Ābolu uzputenis ar sakupinātā piena citronkrēmu.
receptors Āda ir plašs receptorais lauks, kurā sakopoti dažādi nervu gali.
sējums Agri sētie lauki, kur sējumi bija dabūjuši labi sazelt un spēcīgi saaugt un sakuplot, .. gan vēl turējās pietiekoši, bet pavēlu sētie .. nīka ārā..
sakopt Aicina sakopt kapu vietas.
saksauls Ainavā dominē saksauli.
saulesakmens Aistu salas akmeņainajā piekrastē izklaidus stāvēja vairāki simti ļaužu – vīri, sievas, bērni.. Sievām ģērbi bija bagātīgi izrotāti ar saulesakmeni – dzintaru.
manīt Aiz bailēm viņš [kaķītis] nemanīja, ka no sakostās kājas tam tecēja asinis.
sakrunkot Aizkari sakrunkoti ar lentīti.
aizmetināt Aizmetinu pogas, sakārtoju cepuri, uzsmaidu savam attēlam.
pasaknis Aizpildīt pasakni.
rotāties Aizputes pils, kas savulaik rotājusies ar pasakaini skaistiem ornamentiem, iet bojā.
aizstāstīt Aizstāstīt pasaku līdz pusei.
aiztrenkt Aiztrenkt vistas no sakņu dārza.
cits Akmeņi sakrauti cits uz cita.
sakompromitēt Aktieris sevi smagi sakompromitēja.
modifikators Alumīnija sakausējumu modifikators.
pienākties Amalda kāpj pāri sliedēm mežā un pin vainagu spārēm. "Tā pienākas", viņa saka. "Nebūs spāru vainaga, nebūs mājā svētības."
tribūns Amatā stāšanās dienā Nerons savas gvardes tribūnam pasaka, ka viņam ir labākā māte.
amorfs Amorfās, izolējošās jeb sakņu valodas.
analogs Analogā sakaru līnija.
anglosakši Anglosakšu tiesību sistēmas īpatnība ir lielā precedentu un tiesu prakses loma likumdošanas procesā.
antimons Antimona sakausējumi.
apbērt Apbērt ābelītes saknes ar zemi.
apcept Apcept gaļu, saknes.
apdēstīt Apdēstīt dārzu ar sakņaugiem.
apkapāt Apkapāt celma saknes.
sakrampēties Aplī stāvošie cieši sakrampējas ar elkoņiem.
aplikt Aplikt sakņu kaudzi ar salmiem.
orientēt Apmeklētāju telpā orientē gaismas ķermeņi, kas gan vieno un sakārto telpu, gan sadala to zonās.
apraust Apraust kociņu saknes ar zemi.
nolieksnis Apsakņojies nolieksnis.
apsakņot Apsakņot spraudeņus ūdenī.
apsakņot Apsakņot upeņu dzinumus.
kaitēt Apsegtajām saknēm sals nekaitē.
dendrārijs Apskatīt, sakopt dendrāriju.
apsvērt Apsvērt katru sakāmo vārdu.
izcilāt Ar dakšām izcilāt auga saknes.
spars Ar lielu sparu sevi piesaka rudi sarkanā krāsa.
sakne Ar visām saknēm izgāzts koks.
sakārtotība Ārējās vides sakārtotība.
arhetipisks Arhetipiskās latviešu tautas pasakas.
sakust Arhitektūra un skulptūra te ir sakusušas vienā veselā.
temporāls Aristoteli neinteresē notikumu sakārtojuma temporālais aspekts.
sakāve Armijas sakāve.
pārstrādāties Ārsts iesaka pusdienās nepārēsties, jo olbaltumvielas organismā nepagūs pārstrādāties.
saklausīt Ārsts saklausījis trokšņus plaušās.
asakains Asakaina zivs.
sakāpt Asaras sakāpj acīs.
sakliegt Asi, bargi sakliegt.
izsacīt Asinsspiedienu izsaka ar diviem skaitļiem.
atcirst Atcirst celmam saknes.
atdurt Atdurt saknes ar lāpstu.
atdzesēt Atdzesēt sakarsušo urbi ar ūdeni.
sakristeja Atjaunot sakristeju.
sakāms Atkārtot savu sakāmo atkal un atkal.
kopsakars Atmosfērā notiekošo procesu kopsakars.
sakarīgs Atrast kaut cik sakarīgu darbu.
atraust Atraust krūma saknes.
norunāt Ātri norunāt savu sakāmo.
sakārtoties Ātri sakārtoties.
sakravāties Ātri sakravājos un bez brokastošanas devos ceļā.
ātrums Ātrumā sakravāt mantas.
nosacīt Atšķirība nav nosakāma.
atvēsināt Atvēsināt sakarsušos prātus.
sakoncentrēt Augi ir spiesti sakoncentrēt visu savu spēku uz īso ziedēšanas laiku.
sakļaut Augs sakļauj lapas pie katra pieskāriena.
viest Augs vieš saknes.
sakārtojums Augu lapu sakārtojums.
izalot Augu saknes izalo un drupina augsni.
spēja Augu spēja ar saknēm aerēt augsni.
sakabe Auto sakabes āķi.
sakabe Automašīnas cietā sakabe.
sakabe Automātiskā sakabe.
iesakņoties Autores leksikā iesakņojušies dzimtās puses apvidvārdi.
sakuplot Bagātīgi sakuplo liriskā dzeja.
vītināt Baldriāna sakneņus vītināja.
baldriāns Baldriāna ziedi, saknes.
pāržāvēt Baldriāņu saknes nedrīkst pāržāvēt.
baltmetāls Baltmetāla sakausējums.
sakalt Baļķi ir sakalti ar dzelzi.
banāns Banāns ir milzīgs lakstaugs, tā stumbru veido cieši kopā sakļāvušās lapas, bet zem zemes atrodas saknenis.
sakāve Basketbola izlasei finālā izdevās izvairīties no sakāves.
luksuss Baudīt pasakainu luksusu.
bēdzināt Bēdzināt sakrāto naudu, vērtslietas.
saklauvēt Beidzot kādu saklauvēju.
saknābt Bērnam saknābtas rokas.
noskrieties Bērni ienāk istabā sakarsuši un noskrējušies.
it kā Bērni jutās it kā pasaku mežā.
izārdīt Bērni rotaļājoties izārdījuši saklāto gultu.
sakāpt Bērni sakāpj kalnā.
saklupt Bērni saklūp virsū Ziemassvētku vecīša maisam.
sakost Bērnībā mani sakoda suns.
saknaibīt Bērns galīgi zils saknaibīts.
sakustēties Bērns gultiņā sakustējās.
sakarst Bērns ir sakarsis.
sakoncentrēt Bērns nevar sakoncentrēt uzmanību uz mācībām.
vienmēr Bērns no rītiem vienmēr saklāja gultu.
noklausīties Bērns noklausījās pasaku.
sakasīt Bērns sakasījis pumpas līdz asinīm.
sakrampēt Bērns sakrampējis telefona klausuli ar abām rokām.
saknābāt Bērnu ir saknābājis gailis.
svešs Bērnu sakodis svešs suns.
ciba Bērza tāss ciba ar saknītes apšuvumu.
bezvadu Bezvadu sakari.
kanāls Bezvadu sakaru kanāls.
sakars Bezvadu, vadu sakari.
sakņaugi Bietes, burkāni, kartupeļi ir sakņaugi.
sakristies Biskvīts cepot sakritās.
sakars Biznesa sakari.
bloķēt Bloķēt militāru objektu, pilsētu, ostu, sakaru līnijas.
sakniebt Brālis saknieba māsas rokas zilas.
mārša Brālīts manim linus sēja, Mārša sēd ežmalē; Brālīts saka, lai aug lini, Mārša saka, lai neaug.
pakavsakta Bronzas pakavsakta.
sakta Bronzas sakta.
pūžņi Brūcē sakrājušies pūžņi.
bumbuļveida Bumbuļveida saknenis, izaugums.
saknenis Bumbuļveida sakneņi.
parādība Būtības un parādības sakara dialektika.
sakarība Būtiska sakarība.
būvvieta Būvvietas sakārtošana.
kopsakarība Cēloņa seku kopsakarība.
cēloņsakarīgs Cēloņsakarīga notikumu gaita.
ceļmalīte Ceļmalīte sakārto jebkuru problēmu.
sakāpt Cena strauji sakāpusi.
valgme Cenšos slēpt acīs sakāpušo valgmi.
ciest Ciest sakāvi karā.
sakarība Cieša sakarība.
sakļautība Cieša sakļautība ap partiju.
sakas Ciešas sakas noberž zirga kaklu.
ciešs Cieši sakniebt lūpas.
ciešs Cieši sakost zobus.
sakars Ciešs sakars.
saklaudzināties Cietumnieki blakus kamerās saklaudzinājās.
sakampt Cietušais vaidēja, abām rokām sakampis galvu.
sakristies Cik vecs un sakrities viņš izskatās!
nosacīt Cilvēka raksturs nosaka viņa rīcību.
piestrādāt Cītīgi piestrādāt, lai nama apkārtne būtu glīta un sakopta.
civillieta Civillietu tiesu palāta izskata civillietas pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzībām.
čūskulēns Čūskulēns vīrieti sakodis rokā, un cietušais tika nogādāts slimnīcā.
sakņot Dabā sakņota dzīvesziņa.
svešvārds Dabas zinātnes tagad dēvē svešvārdā – eksaktās zinātnes.
stobrzieds Dālijas ziedkopa sastāv no kurvītī sakārtotiem mēlziediem un stobrziediem.
reduplikācija Daļēja saknes reduplikācija.
uzsacīt Darbs jāuzsaka mēnesi iepriekš.
sakrist Dārzā sakrituši āboli.
zaļums Dārzeņus pārkaisa ar sakapātiem zaļumiem.
apsakņoties Dārznieks liek apsakņoties rudenī grieztos ogu krūmu spraudeņus.
sakarst Dators sakarst.
sakopojums Datu sakopojums.
sakārtot Datubāzes sakārtotas tematiski.
daudzkanālu Daudzkanālu sakari.
daudzmaz Daudzmaz sakārtot māju, telpas.
sānupe Daugavas sānupe saka pie Jēkabpils.
sakritība Dažādu apstākļu sakritība.
žests Dažreiz žesti pasaka vairāk nekā vārdi.
gaisakuģis Debesīs paceļas sudrabots gaisakuģis.
sakļauties Dejā ķermeņi cieši sakļaujas.
stūrabuks Dēls ir 16 gadu vecs stūrabuks, kurš īpaši negrib klausīties, ko tētis un mamma saka..
krautne Dēļi sakrauti krautnē.
galotne Dēstus piķējot, nokniebj saknes galotni.
sakodums Dezinficēt sakoduma vietu.
sakars Dibināt izdevīgus sakarus.
zagt Dieva bauslis saka: tev nebūs zagt.
izsacīt Direktors ar pavēli izsaka pateicību, rājienu.
dispečers Dispečera sakaru pults.
sakropļot Divi sakropļotie.
drātstārps Drātstārpi apgrauž augu saknes.
sakņoties Draudzība sakņojas kopīgā vaļaspriekā.
sakši Drēzdenē varēsiet iepazīt visu laiku populārāko saksieti, piedzīvojumu cienītāju un sieviešu mīluli, Augustu Stipro.
māsība Drusku mierināja klases brālība, precīzāk sakot, māsība.
duplekss Dupleksi radiosakari.
nepiepildāms Dvēsele dziļā, Nepiepildāmā, Kvēlo un salksti Neizsakāmas Mīlestības..
pateikt Dzeja ir mēģinājums pateikt neizsakāmo.

sak citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV