Paplašinātā meklēšana

Meklējam sak.

Atrasts vārdos (210):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (2906):

relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
telefona grāmata abonentu telefona numuru sakopojums.
ienadzis Āda, kas sedz naga sakni.
infikss Afikss, kas iesprausts vārda saknē.
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
aizvilkties Aizdarīties, sakļauties.
pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
mīms Aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
saāķēt Āķējot savienot, sakabināt.
silumīns Alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, mangānu, magniju).
lodalva Alvas sakausējums (piem., ar svinu), ko izmanto lodēšanai.
jiti Anglosakšu cilts.
radiomezgls Aparatūra radio programmu translēšanai un (vietējo) radiosakaru uzturēšanai.
dzīvu apēst apēst veselu, nesakošļātu.
radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām radio sakaru nodrošināšanai.
kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piem., jēdzienus, spriedumus).
safrizēt Apkopt, apcirpt, sakārtot kādā formā u. tml. (dzīvnieka apspalvojumu).
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt (važās).
rozete Apļveida lapu sakārtojums (dažiem augiem).
saziedināt Apputeksnējot sakrustot.
saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties.
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
faktors Apstāklis, fakts u. tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu.
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību.
apdarināt Apstrādāt (parasti sakņaugus), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
nodarināt Apstrādāt (piem., sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
darināt Apstrādāt (sakņaugus), nogriežot lapas, sīkās saknes.
tautas nobalsošana aptauja, kurā visa tauta izsaka savu viedokli par kādu noteiktu jautājumu; referendums.
mata maisiņš apvalks, kurā ietverts mata sīpols un sakne.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai, atbilst kādām prasībām.
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
ironija Ar ārēju nopietnību maskēts smalks izsmiekls; izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam.
izvilkt Ar grūtībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka izstāsta, izsaka; aplinkus taujājot, izzināt.
metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu, tā sakneni, spraudeni u. tml.) augšanai pastāvīgā vietā.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
pieslēgties Ar kādu tehnisku sistēmu pievienoties (kam), nodrošinot sakaru, dzirdamības u. tml. iespējas.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija); apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
atrunāt Ar pārliecināšanu censties panākt, lai atsakās (ko darīt).
sakramentālija Ar sakramentu saistīts priekšmets, simbols.
notiesāt Ar tiesas spriedumu atzīt (kādu) par vainīgu, nosakot attiecīgu sodu.
miza Ārējais apvalks (saknēm, augļiem, sēklām).
ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
baldriāns Ārstniecības augs ar specifisku smaržu, kura saknes izmanto nomierinošu līdzekļu pagatavošanai.
dzeltenā genciāna ārstniecības augs, no kura saknes iegūst līdzekli pret gremošanas traucējumiem.
paternitātes pārbaude asins analīze, pēc kuras nosaka, vai attiecīgais vīrietis var būt attiecīgā bērna tēvs.
atkosties Atdarīt (piem., pasakot pretī ko nepatīkamu).
pušķis Atlasīts, sakārtots ziedu kopums.
atšūt Atraidīt, atvairīt (kādu, parasti pasakot ko asu).
izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
lecīgs Ātri sakaitināms, ķildīgs.
atgremot Atrīt mutē (barību no priekškuņģa) un pilnīgi sakošļāt (par atgremotājiem).
izplest Atritināt, izklāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
atrauts Atšķirts, izolēts; tāds, kam nav ciešu sakaru (ar ko).
vēsture Attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
teikt ardievas atvadīties, sakot atvadu vārdus.
ardievas Atvadu vārdi, ko saka mirušajiem.
kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība parādību attieksmēs; likums, likumība.
miza Audu kārta stumbra, zaru un saknes ārējā daļā (kokiem, krūmiem).
žuburs Auga daļu (zaru, vasu, sakņu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
mietsakne Auga galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
veģetatīvie orgāni auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā augšanu un attīstību (piem., lapas, stumbrs, sakne).
bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids – sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni).
serde Auga stumbra vai saknes vidusdaļa, kas sastāv no atšķirīgiem audiem.
metamorfoze Auga veģetatīvo orgānu (piem., lapu, sakņu) formas un funkcijas pārveidošanās auga attīstības gaitā.
čemurs Augļu, sēklu sakopojums pie viena kāta; ķekars.
ieaugt Augot iesakņoties (par augiem, to daļām).
sasakņoties Augot izveidot saknes (par augiem).
kvēle Augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai); karstums, ko izstaro stipri sakarsis ķermenis.
sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti.
ūdensrožu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst augi ar spēcīgu sakneni un peldošām lapām garā kātā (piem., lēpes, ūdensrozes).
verbēnu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
vijolīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder augi, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos vai galviņās un auglis ir sēklenis (pēc jaunākā iedalījuma – asteru dzimta).
sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvākie augstākie augi bez saknēm; šī nodalījuma augi [Bryophyte].
kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
vēzis Augu slimība, kurai raksturīgi dažādi izaugumi uz auga stumbra, saknēm.
pioniersuga Augu suga, kas kādā vietā (piem., meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
biete Balandu dzimtas sakņaugs ar lielām lapām un paresninātu, apaļu sakni; šī auga sakne.
bleķis Balts metāls, metāla sakausējums.
izkārnījumi Barības pārstrādes atkritumprodukti, kas sakrājas resnās zarnas apakšējā daļā; fekālijas.
bārkšu saknes bārkšsaknes.
sērdienis Bērns, kam miruši abi vecāki; bārenis (parasti tautasdziesmās, tautas pasakās).
sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
cukurbiete Biete, no kuru saknēm iegūst cukuru.
brikšņi Biezi saaudzis krūmājs; vieta, kur ir sakrituši zari, nelieli koku stumbri.
čūskulājs Biezs krūmājs, brikšņi; nesakopta vieta, kur var būt čūskas.
sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); bikstot sakārtot (to, kas kuras, deg).
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pāri.
saslānīt Blīvi salikt, sakraut.
uzmava Blīvs šūnu slānis, kas aptver auga saknes galotnes daļu, aizsargājot to no ievainošanas.
deformēt Bojāt, sakropļot (organismu, tā daļu formu).
buklets Brīvā locījumā sakārtots iespieddarbs (piem., reklāmas, informācijas izdevums).
stūpa Budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti.
burtu garnitūra burtu komplekts, kurā sakopoti burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
piestāvēt Būt (cilvēkam, viņa augumam) piemērotam, labi izskatīties – par apģērbu, tā krāsu, matu sakārtojumu u. tml.
būt (kā) ķertam (uz ko) būt ar sakāpinātu, arī pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
likt roku uz sirds būt godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
paplukt Būt nesakoptam, nolaistam, neizskatīgam.
vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (2).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (2).
valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
sakaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sakalst (1).
saārdīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek savainots, sakropļots.
uzlikt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
vīties Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
korelēt Būt savstarpējā sakarībā, savstarpēji atbilst; saistīt (ar ko).
sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko).
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.).
īpašība Būtiska, raksturīga pazīme, kas nosaka (kā) atšķirību no citiem vai līdzību ar tiem.
uzbužināt Bužinot sakārtot, padarīt kuplāku (piemēram, frizūru).
atkarība Cēloniska sakarība (ar citu parādību, faktoru u. tml.).
romāncements Cementa veids (19. un 20. gs.), ko ieguva, izejvielas sakausējot zem saķepšanas temperatūras.
monopolcena Cena, ko izmantojot savu stāvokli tirgū, nosaka monopols.
nocirst Cērtot atdalīt (piem., koku) nost no saknēm.
saaugums Cieši saistītu minerālu sakopojums.
sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas); cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
saslēgties Cieši sakļauties (ap ko); cieši sakļauties kopā.
griezt zobus cieši sakostiem zobiem izdarīt sāniskas košļāšanas kustības, radot raksturīgu čirkstošu skaņu.
apkampt Cieši satvert; sakampt.
mezgls Cieši savijies (piem., auga sakņu) kopums.
mezglojums Ciešs (piem., savijušos sakņu, zaru) kopums.
metālfizika Cietvielu fizikas nozare, kas pēta metālu un to sakausējumu uzbūvi un fizikālās īpašības.
izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piem., auga saknes, zemi).
tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piem., mazgāšanās, ģērbšanās, matu ķemmēšana).
raksturs Cilvēka psihisko īpašību kopums, kas nosaka tā intelektuāli emocionālo reakciju un izturēšanos dažādās dzīves situācijās.
statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
pinkainis Cilvēks ar pinkainiem, nesakoptiem matiem.
racionālists Cilvēks, kam raksturīga uz prātu balstīta, lietišķa attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka galvenokārt prāta apsvērumi.
gājējs Cilvēks, kas iet, dodas (uz noteiktu mērķi, kuru izsaka pievienotais lietvārds).
stratēģis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka stratēģiju (3).
marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
sakņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sakņkopību; sakņkopības speciālists.
tulks Cilvēks, kas spēj (ko) tulkot (2), izprast, nojaust, izskaidrot (parasti pēc kādām zīmēm, notikumiem, sakritībām u. tml.).
runātājs Cilvēks, kas teic runu (3); cilvēks, kas runā, izsaka savu (vai kāda cilvēku kopuma) viedokli (piem., sapulcē, sarunā).
veģetārietis Cilvēks, kas uzturā lieto galvenokārt augu produktus un pilnībā atsakās no gaļas; veģetārisma piekritējs.
apstāvētājs Cilvēks, kas vada bēru ceremoniju, saka izvadīšanas runu; izvadītājs.
vērtētājs Cilvēks, kas vērtē, nosaka (kā) vērtību, kvalitāti.
mankurts Cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes.
garastāvokļa cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka garastāvoklis, emocionālā pašsajūta.
zelta cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
kompilācija Citu autoru radīto darbu mehānisks sakopojums, apkopojums; šādi veidots darbs.
kaitējuma atlīdzināšana civiltiesisks pienākums, kas rodas sakarā ar personai vai viņas mantai, kā arī organizācijai nodarītu kaitējumu.
burkāns Čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un garenu oranžas krāsas sakni [Daucus carota].
sačubināt Čubinot sakārtot.
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
puskaltis Daļēji sakaltis (par pārtikas produktiem).
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt; signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, radio, interneta vai cita veida sakarus.
subjekts Darbības darītājs, procesa izjutējs, ko visbiežāk izsaka ar teikuma priekšmetu.
pagātne Darbības vārda forma, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms runas momenta.
kārta Darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka darbības subjekta un objekta attieksmes.
vēlējuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
pavēles izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka pamudinājumu, lūgumu, aicinājumu vai aizliegumu veikt kādu darbību; imperatīvs.
vidējā kārta darbības vārda kārta, kas izsaka, ka darbības subjekts reizē ir arī darbības objekts.
saliktā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti.
supīns Darbības vārda nelokāmā forma, kas izsaka darbības mērķi blakus kustības darbības vārdiem.
kauzatīvs verbs darbības vārds, kas izsaka darbības vai stāvokļa ierosinājumu (dzirdīt – likt dzert).
pārejamība Darbības vārdu leksiski gramatiska kategorija, kas izsaka darbības vārda spēju saistīties ar objektu akuzatīvā bez prievārda; transitivitāte.
ģērbējs Darbinieks (piem., teātrī), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
raudze Dārgmetāla (zelta, sudraba, platīna u. tml.) daudzums sakausējumā; skaitlis, kas rāda šo daudzumu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma.
noteicējs Darītājs --> noteikt; tas, kas (ko) nosaka.
sakņudārzs Dārzs, kur audzē sakņaugus.
datu bāze datora failā (datnē) sakārtots noteiktu datu kopums.
tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupas, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
sīpols Daudzgadīgi lakstaugi (liliju, amariļļu, skalbju dzimtā), kam pazemes daļa ir sīpols (3), retāk bumbuļsīpols, saknenis.
cekuliņi Daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem ziliem, baltiem vai sārtiem ziediem.
mārrutks Daudzgadīgs augs ar lielām iegarenām lapām un resnām saknēm.
niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar garām, šaurām lapām, ložņājošu sakneni un ziediem garā skarā.
kāpukviesis Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garām, cietām, zilganzaļām lapām un ziediem, kas sakārtoti vārpā.
vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
pūslene Daudzgadīgs kukaiņēdājs augs bez saknēm ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
rasene Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
tūsklape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākiem dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē, lielām, apakšpusē tūbainām lapām un ložņājošiem sakneņiem.
mauraga Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām apakšējām lapām un dzelteniem ziediem.
kosa Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, zarainu vai bezzarainu stublāju ar dobiem posmiem un zvīņveida lapu makstīm.
skalbe Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām, ziediem vēdeklī; īriss.
vīrcele Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un blīvos ķekaros sakopotiem dzelteniem piešveida ziediem [Linaria].
leizeja Daudzgadīgs lakstaugs ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām, kura sakneni un saknes izmanto ārstniecībā [Rhaponticum carthamoides].
žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs, kura saknē ir tonizējošas vielas, ko izmanto medicīnā [Panax ginseng].
mandragora Daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar platām, ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus un ko izmanto ārstniecībā [Mandragora officinarum].
septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidīgu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās [Phyteuma spicata].
rasaskrēsliņš Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem.
bitene Daudzgadīgs rožu dzimtas nektāraugs ar resnu ložņājošu sakneni un brūnganiem vai dzelteniem ziediem.
termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem un dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā, kura dažu sugu augus izmanto par atkrēpošanas un pretklepus līdzekli.
zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem dzeltenbrūniem vai zaļganpelēkiem ziediem.
grīslis Daudzgadīgs, retāk viengadīgs lakstaugs ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņu stublāju, sakneni un sīkiem ziediem vārpiņās.
saulrietenis Daudzgadīgs, zems biezlapju dzimtas lakstaugs, olveidīgās, sulīgās lapas sakārtotas ciešā, apaļā rozetē.
kompozīcija Dažādu elementu sastāvdaļu sakārtojums, savienojums (veidojot kādu kopumu, veselumu).
raibums Dažādu krāsu laukumu, plankumu sakopojums; pēc krāsas atšķirīgu laukumu, plankumu sakopojums uz citas krāsas fona.
supletīvisms Dažādu sakņu izmantojums gramatisko nozīmju izteikšanai morfoloģiskā paradigmā.
drapērija Dekoratīvi sakrokots audums, aizkars (parasti uz skatuves).
saknīte Dem. --> sakne.
iedēstīt Dēstot ievietot (ierušinot, ierokot saknes, spraudeni u. tml.) augsnē; dēstīt un pabeigt dēstīt.
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
radiodienests Dienests radiosakaru nodrošināšanai.
asns Dīglis, kas izdīdzis no sēklas, bumbuļa, sakneņa; tikko izdīgusi auga virszemes daļa ar vēl neizveidotām lapām.
selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar dobu stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
pastinaks Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar plūksnainām lapām, sīkiem dzelteniem ziediem un garenu, paresnu sakni.
turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, sulīgi uzbriedušu sakni, kuras mīkstums ir baltā vai dzeltenā krāsā; lopu rācenis [Brassica rapa].
rācenis Divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga apaļa vai plakani apaļa sakne ar dzeltenu, zaļu vai violetu mizu un baltu mīkstumu [Brassica ropa].
duplekss Divpusīgi sakari, kas dod iespēju reizē pieņemt un noraidīt ziņojumus.
kombinācija Divu vai vairāku priekšmetu, parādību u. tml. savienojums, sakopojums noteiktā kārtībā.
talons Dokumenta dublikāts, ko atstāj čeku, orderu un citu grāmatiņu pasaknī.
arhivālijas Dokumenti, manuskripti u. c., kas glabājas arhīvā; atsevišķi sakārtoti un publicēti arhīvu materiāli.
ideja Doma, kas izsaka (lietas, parādības) dziļāko saturu, būtību; pasaules uzskata pamatprincips.
spriedums Domāšanas forma loģikas mācībā, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piem., sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
melodrāma Dramaturģijas žanrs, kam raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.
dīvāns Dzejoļu krājums (Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā), kurā dzejoļi sakārtoti noteiktā secībā, ievērojot vai nu lirikas žanru, vai atskaņotos vārdus.
zeltactiņa Dzeltenbrūns vai zaļgans kukainis ar vara krāsas acīm, krusteniski dzīslotiem, metāliski spīdošiem, caurspīdīgiem spārniem, kas miera stāvoklī sakļauti jumtveidā virs ķermeņa.
vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis – sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons pa speciāli izbūvētām sliedēm.
tērauds Dzelzs un oglekļa sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
čuguns Dzelzs un oglekļa sakausējums.
melnie metāli dzelzs un tās sakausējumi.
sadzelt Dzeļot savainot, sakost.
sūkt Dzert ar gandrīz sakļautām lūpām, parasti lēni; lēni dzert.
dziesmu kamols dziesmu (arī pasaku) kopums, ko kāds zina.
pasaku kamols dziesmu (arī pasaku) kopums, ko kāds zina.
darma Dzīves likumsakarību sistēma (budismā); mūžīgs morāles likums, tikumīgas dzīves kārtība (hinduismā).
kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, ko karsē uz pannas un sarecina.
omlete Ēdiens, ko gatavo no sakultām olām un piena (ar vai bez dažādām piedevām).
makroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta visā valsts tautsaimniecībā notiekošos procesus un likumsakarības; attiecīgais mācību priekšmets.
konjunktūra Ekonomikas, saimnieciskās dzīves viļņveidīga kustība, ko nosaka, piemēram, pieprasījuma un piedāvājuma attiecības konkrētajā laika periodā.
normētājs Ekonomists, kas nosaka normas, normē paveikto darbu.
kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro elektriskās strāvas sakarsēts kvēldiegs.
namrunis Elektroniska sakaru ierīce pie nama ieejas, kas ļauj sazināties un iekļūt šajā namā; domofons.
tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem; telefona sakari.
skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
atbilde Fakti, sakarības u. tml., kas noskaidrojas, risinot kādu jautājumu, problēmu.
simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, ja plaknē vai telpā izpilda noteiktas transformācijas.
dialektika Filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā.
elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
impulss Fizikāls lielums, kuru izsaka ar ķermeņa masas un kustības ātruma reizinājumu; kustības daudzums.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
leikocitārā formula formula, ar ko izsaka leikocītu atsevišķo veidu procentuālo attiecību.
termofosfāts Fosfora minerālmēsli – putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piem., ar sodu).
safrizēt Frizējot izveidot (kādam) matu sakārtojumu.
safrizēt Frizējot izveidot (matu sakārtojumu).
integrālis Funkciju saime, kuru diferenciālis izsakāms ar attiecīgo funkciju.
proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
troksnis Gadījumrakstura svārstības, kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums.
gaisa kuģis gaisakuģis.
luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kura rodas nevis kā parasti ķermenim sakarstot, bet citu procesu ietekmē.
mēnestiņš Gaiša lokveida josla pie naga saknes.
vasabi Gaiši zaļš krustziežu dzimtas sakņaugs, kas galvenokārt aug Japānas kalnos upju straumēs un kura sakne vizuāli un garšas ziņā nedaudz līdzīga mārrutkam [Eutrema japonicum].
mātes uzņēmums galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku; mātesuzņēmums.
mātesuzņēmums Galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku.
spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu tam sakļauties.
stirpa Garens (piem., siena, sakņaugu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
sprediķotājs Garīdznieks, kas saka sprediķi (1).
rekolekcijas Garīga rakstura nodarbības (Svēto Rakstu lasīšana, lūgšanas, meditēšana, pārdomas, pārrunas u. tml.) ar mērķi pievērsties savas garīgās dzīves sakārtošanai, tās atjaunotnei.
ingvers Garšviela, kas iegūta no šī auga sakneņa.
rekombinācija Gēnu pārgrupēšanās, kas nosaka jaunu pazīmju un to kombināciju veidošanos.
saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot.
ogļu gludeklis gludeklis ar tukšu vidu, kurā iepilda kvēlojošas ogles, kas sakarsē gludekli.
diagramma Grafisks attēls, kas uzskatāmi parāda sakarību starp kādiem lielumiem.
izteiksme Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību.
tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
pārskats Grāmatvedībā – dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus par kādu laika posmu.
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug slapjās, mitrās vietās un kam ir lineāras, plakanas lapas, ložņājošs saknenis un ziedkopa – skara.
mārsmilga Graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni, šaurām lapām un ziediem skarās.
floristika Griezto ziedu sakārtošanas māksla.
laimes rats grozāma ierīce, ar kuru loterijā nosaka laimējušos numurus.
nepaklausīgi mati grūti sakārtojami mati.
sīksts Grūti sakožams, sagremojams (par pārtiku).
iezis Ģeoloģiskos procesos izveidojies noteikta sastāva un uzbūves minerālu sakopojums patstāvīga masīva veidā.
anglosakši Ģermāņu cilšu grupa (angļi, sakši, jiti, frīzi), kas 5. gs. iekaroja Britāniju un, sajaucoties ar ķeltiem, izveidojās par tautību.
kakofonija Haotisks skaņu sakopojums; skaņu jūklis.
bumbulis Ieapaļš, dažu lakstaugu stublāja vai saknes veidojums zemē – auga barības vielu krātuve.
lāma Iedobe, kur sakrājies ūdens.
uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu), izsakot novēlējumu kādam, kam (piemēram, notikumam) par godu.
sadzert Iedzert kopā (ar kādu, ar vairākiem, parasti izsakot novēlējumu, saskandinot).
gēns Iedzimtības faktoru materiālā vienība, kas, pārejot no vecākiem uz pēcnācējiem, nosaka jaunā organisma īpašības.
sleja Iejūga daļa – pie sakām pievienotas ādas siksnas, ko stiprina uz zirga muguras, sāniem un gūžām, lai pasargātu zirgu no vezuma spiediena, braucot no kalna.
sedulka Iejūga sastāvdaļa – ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
komutators Iekārta (agrāk manuāla) telefona sakaru savienojumu nodrošināšanai.
fakss Iekārta informācijas pārsūtīšanai vizuālā veidā, izmantojot tālruņu sakaru līnijas.
telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piem., teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru realizēšanai, kā arī radio un televīzijas programmu pārraidei.
sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem pirkstiem; arī dūre.
ēst Ieņemt (barību) mutē, (parasti) sakošļāt un norīt.
priekšnoteikums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnosacījums.
priekšnosacījums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums.
kodēt Ierakstīt, ievadīt (kur) noteiktu kodu, kuru var nolasīt tikai ar speciālu aparātu vai sakārtojot koda zīmes noteiktā secībā.
lokators Ierīce, kas ar radiolokācijas metodēm nosaka objekta atrašanās vietu.
veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums; kopā sasietu priekšmetu kopums.
ieaugties Iesakņoties, paaugties (par augiem).
brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
morēna Iežu (laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla) sakopojums, ko sanesis vai nogulsnējis ledājs (šļūdonis).
vēsture Ikviens attīstības process, likumsakarība dabā.
nēsāt Ilgāku laiku būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
valkāt Ilgāku laiku būt ar kādu noteiktu (matu) sakārtojumu, griezumu; nēsāt (2).
nociesties Ilgāku laiku ciesties (piem., ko nedarot, atsakoties no kā); noturēties, novaldīties.
bestiārijs Ilustrēta fabulu un pasaku grāmata (viduslaiku literatūrā), kurā, tēlojot dzīvniekus, alegoriskā veidā iztirzāta cilvēku morāle.
velnarutks Indīgs daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem, auga un sakneņu aromāts atgādina pētersīļus [ Cicuta virosa].
pārliecība Indivīdam izveidojies atziņu kopums, kas nosaka viņa personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmi pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
signāls Informācijas materiālais izteicējs un pārnesējs sakaru un vadības sistēmās; zīme (kādas ziņas, informācijas) pārraidīšanai.
vietne Informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
kurkuma Ingveru dzimtas augs, kura koši oranžīgi dzelteno sakneni izmanto par garšvielu vai krāsvielu [Curcuma longa].
lodāmurs Instruments ar sakarsējamu elementu lodēšanai.
līmeņrādis Instruments, ar ko nosaka, vai plakne horizontālā, arī vertikālā virzienā ir taisna.
sadīdīties Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdoties, kustoties, nonākt kādā stāvoklī (piem., sakarst).
romāns Intīmas attiecības, mīlas sakars.
metatonija Intonācijas maiņa vienas saknes vārdos.
starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piem., uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai.
pamudinājuma teikums īpašas formas teikums, ar kuru runātājs izsaka pamudinājumu veikt kādu darbību.
jautājuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu.
lielums Īpašība (parasti apjoms), ko izsaka, salīdzinot to ar kādu citu priekšmetu, parādību.
lielums Īpašība, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
dredi Īpašs matu sakārtojums, kas tiek radīts, saviļājot matus, līdz tie kļūst līdzīgi virves pavedienam.
rugāji Īsas labības stiebru apakšējās daļas, kas pēc pļaušanas vēl sakņojas zemē.
sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piem., kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
nekrologs Īss apraksts par kāda cilvēka dzīvi un darbību, kas uzrakstīts sakarā ar viņa nāvi.
brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (piem., sakāmvārds, paruna, mīkla).
ticības apliecība īss, sistemātisks kādas reliģijas galveno atziņu sakopojums.
kumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
raudāt Izdalīt asaras reizē ar elsām, šņukstiem vai citām neartikulētām skaņām (piem., sakāpinātu emociju, sāpju dēļ).
izpatikt Izdarot vai pasakot ko patīkamu, vēlamu u. tml., iegūt (kāda) labvēlību.
safabricēt Izdomāt, sakopot, sagrozot (piem., nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā; izgatavot, radīt, sacerēt (ko tādu, kas satur šādas ziņas, faktus).
izārdīt Izjaukt, izvandīt (ko saliktu, sakārtotu).
bloķēt Izolēt militāri, politiski vai ekonomiski; pārtraukt (piem., sakarus) piespiedu kārtā.
izzināt Izpētīt un apgūt objektīvās īstenības parādības, to būtību, likumsakarības.
atsēdināt Izrādīt pretsparu (kādam, piem., pasakot ko asi kritisku).
apdedzināt Izraisīt apdegumu, ievainot vai sāpīgi sakairināt (augstā temperatūrā, arī ar karstu vai kodīgu šķidrumu).
lēktin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lēkšus.
lūgtin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūgšus (1).
lūztin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūzin.
augtin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
bāztin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
dietin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
dzīšus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
krišus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
laistīt Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
lūgšus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
mešus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
ņemt Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
sviešus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
vilkšus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
paņemt Izsaka darbības pastiprinājumu.
grūšus Izsaka intensitātes pastiprinājumu.
vecum Izsaka īpašības pastiprinājumu; ļoti vecs.
lielum Izsaka īpašības pastiprinājumu.
vau Izsaka izbrīnu, pārsteigumu.
piedot Izsaka lūgumu neļaunoties.
abi divi izsaka pastiprinātu nojēgumu "gan viens, gan otrs".
vajadzēt Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
pasniegt Izsakot (kādam), parasti publiski, atzinību, pateicību, iedot (tam apbalvojumu, dāvanu).
aizkomandēt Izsakot komandu, pavēli, aizsūtīt.
zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., uzmākties kādam, pieprasīt (ko) no kāda, aizskart (kādu).
piekliegt Izsakot savu neapmierinātību, sašutumu, aizņemt, piepildīt ar šādu informāciju.
Kaut tu izputētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.; saka, ja vēlas no kāda atbrīvoties.
pacere Izskalota, sakņaina krasta iedobums zem ūdens līmeņa.
kvēlot Izstarot sarkanu gaismu (piem., par ko stipri sakarsētu); degt (parasti bez liesmām), izstarojot sarkanu gaismu.
konjunktīvs Izteiksme, ar kuru runātājs izsaka gribu, iespējamību, cerības (senajās indoeiropiešu valodās).
vajadzības izteiksme izteiksme, kas izsaka vajadzību veikt kādu darbību.
doma Iztēlē, fantāzijā; nepasakot skaļi, klusībā.
apkopt Iztīrīt, notīrīt; sakārtot lietošanai.
iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu; sakārtot, arī izrotāt (piemēram, telpu, teritoriju) kādam pasākumam.
apsakņoties Izveidot saknes.
izkārtot Izvietot (ko) noteiktā kārtībā, veidā; sakārtot.
sintēze Izziņas paņēmiens, kurā parādību, objektu aplūko, pētī tā viengabalainībā, tā daļu kopsakarā.
panks Jaunietis (20. gs. 70.–80. gados), kam raksturīgs ekstravagants matu sakārtojums (grebene), īpašs apģērbs (saplēsts, ar daudzām saspraudēm) un izaicinoša, agresīva uzvedība.
atvase Jauns dzinums (parasti lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm.
alpaks Jaunsudrabs (vara, niķeļa un cinka sakausējums).
pretjautājums Jautājums, ko izsaka kā atbildi uz kādu jautājumu.
karma Jēdziens hinduismā un budismā – cilvēka rīcības un darbības seku kopums šajā un iepriekšējā eksistencē, kas nosaka viņa likteni pēc pārdzimšanas nākamajā dzīvē.
pergamīns Jumta seguma materiāls, ko iegūst, jumta kartonu piesūcinot ar sakarsētu naftas bitumu.
regresija Jūras atkāpšanās sakarā ar sauszemes celšanos (piem., tektonisko svārstību ietekmē, klimata pārmaiņu rezultātā).
abordāža Jūras kaujas paņēmiens (senajos laikos un viduslaikos) – sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kauja noritētu tuvcīņā.
aizgādnība Juridisks akts, ar kuru nosaka tiesību un interešu aizstāvību, kā arī aprūpi personai ar ierobežotu rīcībspēju; rūpes, gādība (par kādu).
kriminālprocesa kodekss juridisks dokuments, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
patētika Jūsmīgums, pacilātība, sakāpināta emocionalitāte.
tā teikt kā saka.
sakabināt Kabinot, ar sakabi savienot.
programma Kādā no programmēšanas valodām rakstīta instrukciju kopa, kas nosaka darbību secību, kuras dators izpilda datu apstrādes procesā.
infrastruktūra Kādas teritorijas, nozares, uzņēmuma u. tml. darbības nodrošināšanai nepieciešamais materiālo objektu kopums, sakaru un pakalpojumu iespējas.
pamata pakāpe kādības īpašības vārdu un īpašības vārdu salīdzinājuma sistēmas pamatformas, kas nesalīdzinot izsaka īpašību vai pazīmi (piem., skaists, klusu).
sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piem., starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
pārkarsēt Karsējot, sildot padarīt pārāk karstu; pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst.
sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piem., gaļu, saknes); sautēt.
uzkarst Karstot sasniegt vēlamo temperatūru (par priekšmetu, vielu); arī sakarst.
degt Karstumā sākt pārogļoties (par to, kas cepas); par daudz sakarst (par to) uz kā cep.
persona Kategorija vai gramatiskā forma, kas izsaka runātāja un darbības veicēja attieksmes.
zoba cements kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni.
saklasificēt Klasificējot sakārtot.
saklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) sadzird, saklausa.
pārklausīties Klausoties kļūdīties (saklausot, piem., citus vārdus).
klusuciešot Klusējot; nesakot, neizpaužot.
sacietēt Kļūt cietam, grūti sakožamam.
cietēt Kļūt grūti sakožamam.
sažūt Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam; sakalst (2).
sarukt Kļūt mazākam, īsākam, sakumpt, salīkt (parasti par cilvēku, tā ķermeni).
jukt Kļūt nesakarīgam, neskaidram.
sašūties Kļūt sadusmotam, sakaitinātam, sašutušam.
uzlīkt Kļūt salīkušam, sakumpušam.
nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
atdzist Kļūt vēsākam vai aukstam; mazināties sakarsumam.
saknābāt Knābājot savainot, arī sakropļot.
saknābt Knābjot savainot, arī sakropļot.
sakodīt Kodot sasmalcināt; sakošļāt.
zārds Koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka; šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
sakārnis Koka saknes liels gabals; koka sakne kopā ar celmu.
vītolu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst divmāju augi lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem (piem., vītoli, apses).
sters Kokmateriālu, malkas mērvienība – 1 m³ grēdās sakrauta materiāla.
kastaņa Koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem un brūniem augļiem, ko aptver adatains apvalks; zirgkastaņa.
kapituls Kolēģija, kas nosaka apbalvošanu ar ordeņiem, medaļām u. tml.
krājums Kolekcija; (vienāda rakstura priekšmetu, materiālu) sakopojums, vākums.
saspēles vadītājs komandas sportists, kurš nosaka un vada saspēli.
ģeopolitika Koncepcija, ka valsts politiku, galvenokārt ārpolitiku, nosaka tās ģeogrāfiskie faktori (ģeogrāfiskais stāvoklis, dabas resursi u. tml.); uz ģeogrāfiskiem faktoriem balstīta ārpolitika.
vilkt kvadrātsakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
tas Kopā ar īpašības vārdu pārākajā pakāpē izsaka vispārākās pakāpes nozīmi.
savienība Kopējai sadarbībai organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) attiecību un savstarpējo sakaru sistēma; attiecīgā organizācija.
sakost Kožot savainot, arī sakropļot; kožot nonāvēt.
madarot Krāsot (piem., ar madaru saknēm).
nokraut Kraujot novietot (kur), salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot izveidot (grīdu, kaudzi u. tml.); sakraut.
kniepķens Krekla sakta – divas blakus sastiprinātas pogas ar piekariņiem.
lielkrievi Krievi (parasti kā sakāpinātu nacionālistisku ideju paudēji).
gorodki Krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot nūju, cenšas izsist noteiktā veidā sakārtotas cilindriskas koka figūras.
kristālķīmija Kristalogrāfijas un mineraloģijas nozare, kas pēta sakarības starp kristālu uzbūvi un to ķīmiskajām īpašībām.
altāris Kristīgajās baznīcās – īpašs galds, uz kura noliek Bībeli, krucifiksu, sakramenta traukus.
martirijs Kristīgās ticības apliecinājums, atsakoties noliegt Kristu un tādējādi pakļaujot sevi moku pilnai nāvei.
sniegpārsla Krītoša sniega sīka daļa – dažādas formas ledus kristālu sakopojums.
rutks Krustziežu (kāpostu) dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un apaļām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm ar sīvu garšu [Raphanus sativus subsp. hybernus].
ripsis Krustziežu (kāpostu) dzimtas viengadīgs eļļas un lopbarības, kā arī nektāraugs ar mietveida sakni, zaļām, matotām apakšējām lapām [Brassica campestris; Brassica rapa].
kālis Krustziežu dzimtas kultūraugs ar plakani apaļu, dzeltenu sakni [Brassica napus].
navigācija Kuģošana; kuģu, lidaparātu un citu kustīgu objektu vadīšana (piem., ar attiecīgām ierīcēm nosakot to atrašanās vietu, optimālo maršrutu).
sakņgrauzis Kukainis, kas grauž augu saknes; mizgrauzis, kas perinās skuju koku saknēs.
abrkasis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām; sakasnis.
dārzenis Kultivēts lakstaugs, kura sulīgās daļas (saknes, lapas, augļus) lieto uzturā.
sakņaugi Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes, retāk – lapas.
nokaitēt Kurinot ļoti sakarsēt.
nokurināt Kurinot stipri sakarsēt; sakurināt.
salmene Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu [Helichrysum bracteatum].
arnika Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā.
rudbekija Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņumaugs ar spirāliski sakārtotām lapām, dzelteniem mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī.
melnsakne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar garu, cilindrisku, melnas krāsas sakni, ko lieto uzturā [Scorzonera hispanica].
plostbārdis Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, kurā ir piensula, un kurvītī sakārtotiem dzelteniem ziediem.
radioamatierisms Kustība, arī vaļasprieks, kurā nodarbojas, piem., ar raidītāju konstruēšanu un izgatavošanu, savstarpēju radiosakaru dibināšanu.
lineārais ātrums kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma.
tīri imaginārs skaitlis kvadrātsakne no mīnus viena.
imaginārā vienība kvadrātsakne no mīnus viena.
stafilokoki Ķekarveidā sakopotu šūnu baktērijas, kas izraisa dažādas infekcijas slimības.
noķemmēt Ķemmējot saglaust, sakārtot noteiktā veidā (matus).
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu; uzsukāt.
izķemmēt Ķemmējot sakārtot.
ērcīgs Ķildīgs, ātri sakaitināms.
metāliskā saite ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
niobijs Ķīmiskais elements – gaišpelēks, spīdīgs metāls, cietāks par dzelzi, mehāniski izturīgs, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā [Nb].
berilijs Ķīmiskais elements – ļoti viegls, ciets, gaiši pelēks metāls, ko izmanto sakausējumos, aviācijā [Be].
cirkonijs Ķīmiskais elements – metāls, ko lieto dažādos sakausējumos, lai uzlabotu to īpašības [Zr].
kadmijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabaini balts metāls, ko izmanto, piem., viegli kūstošos sakausējumos, pretkorozijas pārklājumos, kodolreaktoru konstrukcijās [Cd].
mangāns Ķīmiskais elements – pelēcīgs, ciets, trausls metāls, ko izmanto krāsaino metālu sakausējumu, korozijizturīgo pārklājumu iegūšanai [Mn].
lantāns Ķīmiskais elements – sudrabaini balts metāls, ko izmanto, piem., sakausējumos, optiskajā rūpniecībā [La].
niķelis Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, plastisks, mehāniski izturīgs metāls, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā, metāla virsmu pārklāšanā u. tml. [Ni].
dzelzs Ķīmiskais elements – sudrabaini pelēks metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā [Fe].
bismuts Ķīmiskais elements – sudrabains metāls ar sārtu spīdumu, ko izmanto sakausējumos, farmaceitiskā un stikla rūpniecībā [Bi].
rodijs Ķīmiskais elements – sudrabains, ciets, ķīmiski izturīgs platīna grupas metāls, ko izmanto pārklājumos vai sakausējumos ar citiem metāliem [Rh].
kobalts Ķīmiskais elements – sudrabbalts metāls ar iesarkanu nokrāsu, ko izmanto sevišķi cietu termiski izturīgu sakausējumu radīšanai, metāla pārklājumos, emaljas, krāsu, stikla rūpniecībā u. tml. [Co].
molibdēns Ķīmiskais elements – sudrabpelēks, ciets metāls ar augstu kušanas temperatūru, ko izmanto izturīgu sakausējumu iegūšanai [Mo].
elementu periodiskā sistēma ķīmisko elementu sakārtojums atommasas pieaugšanas secībā.
cinks Ķīmisks elements – zilganbalts metāls, ar ko pārklāj dzelzs izstrādājumus, lieto sakausējumos, galvaniskajos elementos u. tml. [Zn].
tartars Labas kvalitātes samalta vai sīki sakapāta jēlas gaļas vai zivs fileja ar nedaudz garšvielām.
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma, eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
pareizs laiks laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar īpašiem pulksteņiem.
precīzs laiks laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar īpašiem pulksteņiem.
gludā lakrica lakrica, kuras saknēm un apakšzemes dzinumiem ir salda garša.
lakricsakne Lakrica; lakricas sakne.
virza Lakstaugs ar ložņājošu sakneni, zarainu, pacilu vai gulošu stublāju, pretējām lapām un sīkiem, baltiem ziediem.
biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā); viens no iepriekš sagatavotiem jautājumu sakopojumiem kāda mācību priekšmeta eksāmenā.
lai mēle sakalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu runas spējas.
lai mēle nokalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu runas spējas.
trešais tēvadēls latviešu tautas pasakās trešais, jaunākais dēls, kuru vecākie brāļi parasti uzskata par vientiesi un muļķīti; nesavtīgs cilvēks.
Dortmaņa lobēlija Latvijā aizsargājams ūdensaugs ar garām bārkšsaknēm un zilganbaltiem ziediem.
salauzt Laužot kaulu, sabojāt, sakropļot (ķermeņa daļu).
kondensors Lēca vai lēcu sistēma, kas (optiskā instrumentā) sakopo, koncentrē gaismas avota starus.
apledojums Ledus masas sakopojums (piem., kalnos); ledājs.
pieleņķis Leņķis, kam viena no malām sakrīt ar kādu daudzstūra malu.
kanāls Līdzeklis telefona, radio, televīzijas u. tml. sakariem, informācijas pārraidei.
represālijas Līdzekļi (piem., tirdzniecības sakaru pārtraukšana, vēstnieka atsaukšana), ar kuriem kāda valsts vēršas pret citu valsti, atbildot uz tās prettiesisku vai nepieņemamu rīcību.
locīt Liekot kopā, sakļaujot (kā) malas, galus u. tml., veidot (no tā) divas vai vairākas kārtas.
vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) – par putniem.
glaimi Liekulīgi, lišķīgi cildinājumi, komplimenti, ko saka, lai kādam izpatiktu, arī lai ko panāktu, iegūtu.
blāķis Liela kaudze (parasti nevērīgi sakrauta, samesta).
strauspaparde Liela paparde ar resnu sakneni un masīvām lapām raksturīgā piltuvveida rozetē.
makroreljefs Lielas Zemes reljefa formas, kas nosaka plašas Zemes virsas daļas vispārīgo apveidu (piem., kalnu grēdas, lieli līdzenumi).
zemes kluči lieli sakaltuši augsnes gabali.
zirdzene Liels divgadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar resniem sakneņiem un zaļiem ziediem čemuros.
ledājs Liels ledus masu sakopojums, (kalnos, polārajos apgabalos).
šļūdonis Liels ledus sakopojums (kalnu un polārajos apgabalos), kas lēnām pārvietojas.
urbējs Liels naktstauriņš, kura kāpuri grauž ejas bojātu koku stumbros, lakstaugu stublājos, augu saknēs.
lielforma Liels reljefa veidojums, kas nosaka kādas teritorijas virsas pamatiezīmes (piem., zemiene, augstiene).
plate Liels, plakans šķīvis vai paplāte ar dekoratīvi sakārtotām uzkodām.
ģeogrāfiskās koordinātas lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
astronomiskās koordinātas lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā.
platība Lielums (ēkai, telpai u. tml.), ko nosaka pēc (tās) kvadratūras.
nezināmais lielums lielums, kura vērtība jānosaka.
būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu uz teikuma priekšmeta un izteicēja sintaktisko sakaru.
prīmā Lieto, izsakot atzinību, prieku.
padomāt Lieto, izsakot izbrīnu (par ko).
(tas) nekas lieto, izsakot mierinājumu vai samierināšanos.
nū Lieto, izsakot pamudinājumu.
štrunts Lieto, izsakot pārliecību, ka (ko) nav vērts ņemt vērā.
kā Lieto, izsakot pieļāvumu (piem., par darbības veikšanas veidu).
klāt Lieto, lai aizstātu darbības vārdu, kas izsaka virzību.
kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
arī Lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa vai salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu.
otrs Lieto, lai norādītu savstarpēju saistību, sakaru.
sakarā ar (ko) lieto, lai norādītu uz (kā), parasti cēlonisko, sakarību.
šajā sakarā lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
šajā sakarībā lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
attieksmē pret (ko) lieto, lai norādītu uz sakaru, saistību.
lai Dievs nedod lieto, paužot bažas, izsakot brīdinājumu.
patapinājuma līgums līgums, ar kuru nodod (ko, piem., zemi, automašīnu) bezmaksas lietošanā, nosakot atdot to pašu lietu atpakaļ.
vienošanās Līgums, oficiāls akts, kas nosaka savstarpējas saistības.
norma Likumā formulēts, arī tradicionāli izveidojies noteikums, kas regulē un nosaka savstarpējās attiecības, darbības principus, standartus u. tml.
krimināllikums Likums, kas nosaka kriminālatbildības robežas, kā arī darbības, kas kvalificējamas par noziegumiem, un attiecīgo sodu veidus.
Patērētāju tiesību aizsardzības likums likums, kas nosaka patērētāju tiesības attiecībās ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju.
distributīvais likums likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
likums Likumsakarība, likumība.
likumība Likumsakarība.
civillikums Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesību normas.
civilkodekss Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesiskās normas, kas ir spēkā attiecīgās valsts teritorijā.
mandele Limfātisko audu sakopojums gļotādā starp rīkli, mutes un deguna dobumu.
psiholingvistika Lingvistikas nozare, kas pēta valodu psiholoģiskā aspektā – tās konkrētajā realizācijā, attiecībās starp runātāju un klausītāju, kopsakarā ar domāšanu u. tml.
līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piem., grafikā).
trase Līnija, kas dabā vai plānā apzīmē ceļa, kanāla, ūdensvada elektropārvades vai sakaru līnijas atrašanās vietu un virzienu.
sonets Lirisks 14 rindu dzejolis, kas sastāv no diviem četrrindu pantiem ar pāros sakārtotām atskaņām un diviem trīsrindu pantiem ar brīvu atskaņu sakārtojumu.
velns Ļauna, pārdabiska būtne, kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota (piemēram, tautas pasakās).
nolaizīts Ļoti gludi, kārtīgi sasukāts, arī saziests ar ko mitru, spīdīgu (par matiem, matu sakārtojumu).
kā nolaizīts ļoti gluds, tīrs, sakopts.
tveice Ļoti karsts, sakarsēts gaiss; ļoti augsta gaisa temperatūra.
sakalst ragā ļoti sakalst (sacietēt).
nokaitēt Ļoti sakarsēt (parasti līdz kvēlei).
nokarst Ļoti sakarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
beigts Ļoti slims, sakropļots.
nomētāt ar cepurēm ļoti viegli uzvarēt, sakaut.
formālā loģika mācība par domāšanas formālo sakārtotību.
mendelisms Mācība par iedzimtības likumsakarībām, pazīmju iedzimšanu, ko atklāja dabaszinātnieks un mūks G. J. Mendelis.
dabas mācība mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par dabas parādībām un to likumsakarībām.
šamanisms Maģisku darbību un rituālu kopums, ko praktizē, lai stātos sakaros ar garu pasauli, dziedinātu u. tml.
epitets Māksliniecisks apzīmētājs, ar kuru autors tēlaini izsaka vai raksturo kādas parādības, priekšmeta vai cilvēka īpašību.
ūda Makšķerēšanas rīks – aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu auklas rezervi.
ekscentrs Mašīnu elements (piem., cilindrs, disks), kura rotācijas ass nesakrīt ar simetrijas asi (izmanto rotācijas kustības pārveidošanai virzes kustībā).
kombinatorika Matemātikas nozare, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo savienojumu skaitu.
matrica Matemātisks objekts – taisnstūrveida tabulā sakārtotu skaitļu kopums.
zirgaste Matu sakārtojums – pakausī cieši sasieti, nesavīti, samērā gari mati.
aste Matu sakārtojums – pakausī sasieti, nesavīti mati.
frizūra Matu sakārtojums.
apmaisīt Mazliet pamaisīt, pārveidot (stāvokļa, noslāņojuma, sakārtojuma) ziņā.
pakārtot Mazliet sakārtot.
pakropļot Mazliet, daļēji izkropļot, sakropļot.
piekārtot Mazliet, nedaudz sakārtot; pielabot (kā) sakārtojumu, novietojumu.
ieknābāt Mazliet, vietumis saknābāt.
tiesu medicīna medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās ekspertīzes veikšana nozieguma atklāšanas sakarā.
ķerstīties Meklēt vārdus, izteikties nesakarīgi.
prūsis Melnais vai virtuves prusaks.
tēma Melodisks veidojums, kas izsaka skaņdarba vai tā daļas pamatdomu un kas ir kodols skaņdarba muzikālajai attīstībai.
melodramatisms Melodrāmai (1) raksturīgs dramatisms; sakāpināta emocionalitāte.
amalgama Metāla sakausējums ar dzīvsudrabu.
krāsainie metāli metāli un to sakausējumi, izņemot dzelzi un tās sakausējumus.
ligatūra Metāls (vai metālu sakausējums), ko pievieno izkausētam dārgmetālam, lai, piem., palielinātu tā cietību, palētinātu izstrādājumus.
lodmetāls Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai; lode [2].
lode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai.
baltmetāls Metālu sakausējums gaišā krāsā.
stienītis Metālu sakausējums neliela stieņa formā, ko izmantoja par maksāšanas līdzekli.
krāsainā metalurģija metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
sametināt Metinot (tehnoloģiskā procesā sakausējot) savienot; šādā veidā salabot, arī izveidot (detaļu).
Piena Ceļš miglāja un zvaigžņu sakopojums, kas redzams pie debesīm gaišas joslas veidā.
sakasnis Mīklas atlikums, kas ir savākts, (to) sakasot sagrābjot u. tml.
siereklis Mīksta, staipīga masa, ko iegūst, iedrupinot biezpienu sakarsētā pienā.
blokāde Militāra, politiska vai ekonomiska izolācija, sakaru piespiedu pārtraukšana.
kautrā mimoza mimoza ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas.
agregāts Minerālu sakopojums; kristālu saaugums.
ekspresionisms Modernisma virziens 20. gs. pirmajā pusē, kas daiļrades centrā izvirzīja mākslinieka iekšējos pārdzīvojumus, izpaužot tos galēji sakāpinātās, deformētās formās.
murgains Mokošs, arī nesakarīgs (par sapni, tā tēliem).
postfikss Morfēma, kas atrodas aiz vārda saknes (piem., piedēklis, galotne).
ablauts Morfoloģiski nosacīta patskaņu mija vienas saknes vārdos vai viena vārda dažādās formās (ģermāņu valodās).
radikulīts Mugurkaula smadzeņu nervu saknīšu iekaisums.
skrots Munīcija (parasti medību ieročiem) – sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums.
metalofons Mūzikas instruments, kurā skaņu rada, ar nūjiņām sitot pa noteiktā skaņkārtā sakārtotām metāla plāksnītēm.
skaņkārta Mūzikas skaņu savstarpējas sakarības sistēma, ko nosaka noturīgo un nenoturīgo skaņu attiecības.
saksofonists Mūziķis, kas spēlē saksofonu.
vaskapuķe Mūžzaļi kāpelējošs vai nokarens augs ar sulīgām lapām un čemuros sakārtotiem vaskainiem, zvaigžņveida ziediem, kas atveras no maija līdz septembrim; vaska puķe [Hoya cornosa].
vaska puķe mūžzaļi kāpelējošs vai nokarens augs ar sulīgām lapām un čemuros sakārtotiem vaskainiem, zvaigžņveida ziediem, kas atveras no maija līdz septembrim; vaskapuķe.
monstera Mūžzaļš kāpelējošs tropu augs ar gaisa saknēm un platām dalītām, caurumainām lapām, kas bieži tiek audzēts kā istabas augs.
pievilkt Nedaudz savilkt, sakrokot.
pierakt Nedziļi ierakt, viegli apbērt ar zemi (auga saknes).
sēdēt uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
pakopt Neilgu laiku, mazliet kopt, nedaudz sakopt.
nepasakāms Neizsakāms.
nejaušība Nejauša sagadīšanās, sakritība; neparedzēts notikums, gadījums.
karabīne Neliela detaļa, priekšmets ar cilpveida noslēdzamu atvērumu (kā) piekabināšanai, sakabināšanai u. tml.
raudze Neliels kādas vielas daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
gauri Neļķu dzimtas lakstaugi ar stāvu, posmotu stublāju un neīstos mieturos sakopotām šaurām, īsām lapām (aug tīrumos, ceļmalās, dārzos kā nezāle). [Spergula arvensis].
saknosīties Nemierīgi sakustēties; kļūt, parasti pēkšņi, nemierīgam.
zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, sakņaugu lapas) lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita, kas izpaužas likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne, nākotne kā veselums.
likties Nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt).
ganglijs Nervu mezgls – nervu šūnu (neironu) sakopojums.
murgains Nesakarīgs, nesaprotams.
murgot Nesamaņā nesakarīgi, neskaidri runāt.
burkšķēt Neskaidri runāt, murmināt (parasti izsakot neapmierinātību).
juceklis Neskaidrība, nesakarība.
juceklīgs Neskaidrs, nesakarīgs.
sačammāties Nesteidzīgi kam sagatavoties, sakārtoties u. tml.
kloāka Netīra, piemēslota vieta, kur sakrājušies daudz atkritumu.
uzkarst Nevēlami sakarst, radot funkcionēšanas traucējumus, apgrūtinājumu.
sirmene Nezāle – pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem matiņiem un sīkie, baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos.
tīrumu usne nezāle ar attīstītu, stipri zarotu sakņu sistēmu.
zākāties Nicīgi, arī nievīgi izsakoties, paust savu attieksmi (pret kādu, pret ko); pelt, nievāt (kādu), ņirgāties (par kādu, par ko).
nihroms Niķeļa un hroma sakausējums.
zivs fileja no asakām attīrīts zivs sānu gabals.
galvenā sakne no dīgļsaknes attīstījusies sakne, no kuras atiet vairāk attīstītās sānsaknes.
izlase No kāda kopuma izraudzītu darbu sakopojums.
kardānpārvads No kardāna mehānismiem veidots pārvads rotācijas kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darbības laikā kustas.
vācele No koka mizas, saknēm vai klūgām darināts trauks ar vāku.
dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās pirmās lapas un saknes.
širas No siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
spraudeņstāds No spraudeņa izaudzēts apsakņots stāds.
kurkuma No šī sakneņa iegūtā garšviela spilgti tumšdzeltenā krāsā.
apcirknis Nodalījums (klētī vai pagrabā) graudu, miltu, sakņu u. tml. uzglabāšanai.
uzņemt Nodibināt (sakarus ar sakaru tehnikas līdzekļiem).
noslāņoties Nogulsnēties, sakrāties u. tml. slāņveidīgi.
noplucis Nolaists, nesakopts, neizskatīgs.
sieksta Nolūzis, ūdenstilpē vai zemē ilgi gulējis koks, tā daļa; koka sakne ūdenī vai virs zemes.
ģenitīvs Nomenu un pronomenu locījums (locījuma forma), kas norāda piem., uz piederību, cilmi, ciešu sakaru un latviešu valodā atbild uz jautājumu: "kā".
cits Norāda uz (cilvēku, priekšmetu, parādību) savstarpēju sakaru, secību.
no- Norāda uz laikposmu, kas ir īsi pirms tā, ko izsaka pamatvārds.
pa- Norāda uz līdzīgumu, atbilstību tam, ko izsaka pamatvārds; norāda uz pamazinājumu vai pakārtojumu.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, sakropļots, iznīcis; norāda uz stāvokli, kad (cilvēks, dzīvnieks) ir zaudējis dzīvību.
aiz- Norāda uz vietu, kas atrodas aiz tā vai otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
pār- Norāda uz vietu, kura atrodas otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
pa- Norāda uz vietu, telpu, kura atrodas zem tā, apakšā tam, ko izsaka pamatvārds.
pie- Norāda uz vietu, teritoriju, kas atrodas blakus, klāt tam, ko izsaka pamatvārds.
ārpus Norāda, ka (kas) atrodas, eksistē, notiek bez sakara, bez saistības ar ko citu.
ar Norāda, ka darītājs saistīts ar kādu savstarpējās attieksmēs; norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību.
div- Norāda, ka īpašību nosaka divas, ar salikteņa otrās daļas pamatvārdu nosauktas sastāvdaļas, vienības u. tml.
bez- Norāda, ka trūkst, nav tā, ko izsaka pamatvārds, tā sakne.
piebilde Norāde (tekstā) par to, kas izsaka tiešo runu.
apstrīdēt Noraidīt, nepieņemt (kādu izteikumu, apgalvojumu u. tml.), izsakot citādas domas.
noskaitīt kā no grāmatas norunāt tekstu, sakāmo no galvas bez kļūdām, nepārsakoties.
sabuntot Noskaņot (vairākus, daudzus) kādas darbības veikšanai; sakūdīt.
pēdējais vārds Noslēguma runa, ko saka tiesājamais tiesas sēdes beigās pirms sprieduma pasludināšanas.
nomuldēt Noteikt, pateikt (piem., ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
gamma Noteiktā intervālu secībā sakārtota pakāpeniska skaņu rinda oktāvas apjomā.
kriminālkodekss Noteiktā kārtībā sakopotu krimināltiesību normu krājums.
princips Noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
radioprogramma Noteiktā secībā pēc pulksteņlaika sakārtoti radioraidījumu saraksts.
kombinācija Noteiktā secībā sakārtots (ciparu, burtu) kopums.
rožukronis Noteiktā secībā sakārtotu lūgšanu kopums.
klasifikators Noteiktā veidā sakārtotu, grupētu uzziņu rādītājs.
pakete Noteiktā veidā salikts, sakārtots, sapresēts u. tml. (kā) kopums.
konsekvence Noteiktība, noteiktu principu ievērošana; loģiska pamatotība, likumsakarība.
sasuka Noteikts matu sakārtojums, veidojums.
sasukājums Noteikts matu sakārtojums.
spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
pasaules uzskats noteiktu principu, uzskatu sistēma par pasauli un tās likumsakarībām.
Saeimas Kārtības rullis noteikumi, kas nosaka Saeimas iekšējās kārtības un darbības jautājumus.
reglaments Noteikumu kopums, kas reglamentē (kā) darbību, nosaka tiesības, pienākumus u. tml.
nelaimes gadījums notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai sakropļojumu, smagu ievainojumu.
sakopt Notīrīt, salabot, sakārtot lietošanai.
nokopt Novācot (ko), sakārtot; novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko).
ieziemot Novietot (parasti dārzeņus, saknes) uzglabāšanai ziemā.
savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
metonīmija Nozīmes pārnesums – viena vārda aizstāšana ar citu uz to savstarpējās sakarības pamata.
izziņa Objektīvās īstenības parādību, to būtības un likumsakarības atspoguļošana cilvēka apziņā.
cēlonība Objektīvi pastāvošs sakars starp parādībām, no kurām viena (cēlonis) rada un nosaka otru (sekas).
netiešais objekts objekts, ko izsaka ar papildinātāju datīvā vai savienojumu kopā ar prievārdu.
sekvence Objektu sakārtojums atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
nolikums Oficiāli apstiprināts dokuments – noteikumu kopums, kas regulē (kā) darbību, nosaka (piem., kādas procedūras kārtību).
plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
translācija Olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā.
pektīns Organiska viela, polisaharīds, kas sastopams sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā, kā arī dažās aļģēs un kā recinātājs izmantojams medicīnā un pārtikas ražošanā.
konstitūcija Organisma fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums, kas nosaka tā funkcionēšanu un reakciju uz vides iedarbību.
kvadrātsakne Otrās pakāpes sakne no skaitļa.
komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai).
laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veidā atdzist.
aizkaitināt Padarīt dusmīgu, niknu; sakaitināt.
noārdīt visus tiltus padarīt neiespējamu atgriešanos; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
atvēsināt Padarīt vēsāku vai vēsu; padarīt mazāk sakarsušu.
alveola Padziļinājums, iedobums žoklī, kur atrodas zoba sakne.
uzjautāt Pajautāt (kādam ko); uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
uztaujāt Pajautāt (kādam ko); uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās); paklausīties, ko citi runā, saka (par ko).
laizīt brūces pakāpeniski atgūties no sakāves, smagām kļūdām u. tml.
satecēt Pakāpeniski ienākt, sakrāties (par naudas līdzekļiem).
savilkties Pakāpeniski sakoncentrēties – par ēdienu.
pakavsakta Pakavveida sakta.
burvju paklājs paklājs, kam piemīt pārdabiskas spējas (pasakās).
ligatūra Palīgsakausējums leģējošo elementu ievadīšanai izkausētā metālā.
nolūka apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka darbības nolūku, mērķi.
aizslīdēt gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam.
amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos un nolietojuma summu pakāpeniska iekļaušana saimnieciskās darbības izdevumos.
iekrāt Pamazām, pakāpeniski sakrāt.
sadīdīt Pamudināt, sakūdīt (piem., kādai rīcībai).
sadumpot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izpauž savu neapmierinātību, atsakās paklausīt (kādam).
sakaunināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sakaunas.
sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (1).
sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (2).
sakņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakņojas (2).
sakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakustas.
iesakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) izveido saknes, ieaug.
sakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) veido saknes.
sadzirdīt Panākt, ka (augs, auga saknes) uzsūc ūdeni, mitrumu.
sakurt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā; sakurināt (2).
nobrucināt Panākt, ka (kas) noslīd uz leju, sakrokojas.
sīkpaparde Paparde ar īsu sakneni, sīkām, plūksnainām lapām, daudzgadīgs lakstaugs, kas bieži aug uz kokiem, akmeņiem, dažādiem iežiem, klinšu spraugās u. tml.
sievpaparde Paparde ar īsu, resnu sakneni un plūksnaini dalītām lapām, kas veido piltuvveida cerus.
saldsaknīte Paparde ar ložņājošu, saldu sakneni un ādainām, vienkārt plūksnainām lapām.
ozolpaparde Paparžaugs ar spēcīgu, tumšu sakneni, pušķī vai piltuvveida rozetē sakārtotām lapām.
likumsakarība Parādību iekšējā, būtiskā sakarība; cēloniska sakarība.
apstāklis Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml.
pārkalst Pārāk izkalst, sakalst.
pārkaltēt Pārāk izkaltēt, sakaltēt.
pārkarst Pārāk sakarst (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
pārkarst Pārāk sakarst.
dzīvo (sveiks un) vesels parasti saka atvadoties.
staigā (sveiks un) vesels parasti saka atvadoties.
nav kur kāju nolikt parasti saka par ļoti pieblīvētu vai netīru, nekārtīgu vietu, kur ir ļoti grūti vai pat neiespējami paiet.
lūdzams Parasti savienojumā "ne lūdzams": saka par kaut ko, ko nevar sagaidīt notiekam, piepildāmies.
kurtēt Pāraugot (arī ilgi glabājoties) kļūt šķiedrainam, sausam, ar tukšu vidu (par sakņaugiem).
revīzija Pārmeklēšana, sakārtošana, lai (ko) izšķirotu, likvidētu u. tml.
parevidēt Pārmeklēt, pārskatīt, lai (ko) nedaudz sakārtotu, izšķirotu u. tml.
rācija Pārnēsājama mazjaudas radioiekārta savstarpēju sakaru nodrošināšanai.
mobilais telefons pārnēsājams telefons bezvadu komunikāciju sakaru nodrošināšanai.
ož pēc naftalīna pārnestā nozīmē saka par kaut ko vecmodīgu.
sapārot Pārojot panākt, ka (dzīvnieks) apaugļojas; arī sakrustot.
apspriest Pārrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumu, spriedumu.
uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku, piemēram, bruņotā sadursmē).
piesist Pārspēt, sakaut (sporta spēlē).
likumiskā pārstāvība pārstāvniecība, ko nosaka likums.
saraut Pārtraukt (attiecības, sakarus u. tml.).
apturēt pusvārdā pārtraukt (kādu), neļaujot pabeigt sakāmo.
pārtraukt pusvārdā pārtraukt (kādu), neļaujot pabeigt sakāmo.
iejaukties Pārtraukt (parasti sarunu), izsakot savas domas.
atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību ar ko, vairs nepiedalīties (piem., sabiedriskā kustībā, pasākumā).
atšķelties Pārtraukt sakarus, saistību (ar kādu sabiedrības grupu).
saņemties Pārvarot laiskumu, sakopot spēkus, sasparoties (kādas darbības veikšanai); pārvarot kautrību, neizlēmību u. tml.; iedrošināties, spēt (ko izdarīt).
zelta zivtiņa Pasakās – zivtiņa, kurai piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
brīnumu pasakas pasakas ar daudziem fantastiskiem elementiem sižetā.
literārā pasaka pasakas formā, ar pasakai raksturīgu sižetu veidots daiļdarbs.
sadzīves pasakas pasakas, kam raksturīgs sadzīves vides attēlojums un reālistiski tēli (ne pārdabiskas būtnes).
norādīt Pasakot, aizrādot, ziņojot u. tml., vērst (kāda) uzmanību (uz ko).
Pelnrušķīte Pasaku tēls – skaista, grūtā darbā izkalpināta pameita, kuru beigās apprec princis.
muļķītis Pasaku tēls – trešais tēva dēls.
attiecība Pastāvīgi personiski sakari (starp cilvēkiem), savstarpēja izturēšanās.
partnerattiecības Pastāvīgi personiski sakari (starp cilvēkiem).
raudas Pastiprināta asaru izdalīšana (piem., sakāpinātu emociju, sāpju dēļ), ko parasti pavada elsas un šņuksti; raudāšana.
nomurgot Pateikt (ko nesaprotamu, nesakarīgu u. tml.).
izdabūt Pateikt, izrunāt (parasti ar pūlēm, grūtībām); arī panākt, ka (kāds ko) pasaka, izpauž.
nimfomānija Patoloģiski paaugstināta tieksme pēc dzimumsakariem (sievietēm).
vizbulīte Pavasarī agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem [Hepatica nobilis].
nokopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā, arī sakārtot (ko) vajadzīgā, vēlamā veidā.
sakodums Paveikta darbība --> sakost (1); sakožot radīta brūce.
pārspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārspīlēt; tas, kas ir pārmērīgi sakāpināts, parādīts neatbilstoši tam, kas ir īstenībā.
peilējums Paveikta darbība, rezultāts --> peilēt; leņķis starp nosakāmā objekta virzienu un novērošanas vietas meridiānu.
sakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (1).
sakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (2).
sakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (3).
sakausējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1); viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot (1); kopums, kas ir izveidots, izveidojies no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot (2).
dzimums Pazīmju kopums, kas nosaka organisma iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos.
konverģence Pazīmju tuvināšanās, sakrišana (kam atšķirīgam, savstarpēji neatkarīgam).
atteikt Paziņot, ka atsakās.
rādītājs Pēc noteiktām pazīmēm sakārtotu dokumentu, objektu u. c. uzskatījums, kas palīdz atrast šos dokumentus, objektus u. c. kādā kopumā.
ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (mākslas darbu vai kultūrvēsturisku materiālu) kopums.
iecirst Pēkšņi asi, sāpīgi sakairināt.
nokautrēties Pēkšņi izjust kautrību; sakautrēties.
cedents Persona, kas atsakās no pieprasījuma tiesībām par labu citai personai.
vaukšķis Persona, kas nemitīgi izsaka savu vai cita viedokli.
sintezēt Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu kopsakarā.
iejūgs Piederumu kopums (piem., sakas, dažādas siksnas) darba dzīvnieka iejūgšanai.
pakrāmēties Piekārtot, sakārtot.
ļoti patīkami pieklājības teiciens, ko saka iepazīstoties.
pārcepināt Pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst, apdeg, sadeg.
iededzināt Pieskaroties ar ko sakarsētu (vai īpašu instrumentu), ieveidot (rakstu, ornamentu u. tml.).
izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi; sakāpināt.
leģēt Pievienot (piem., metālam vai metālu sakausējumam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
kunkulis Pika (piem., no kā sakaltuša).
spodrība Pilnīga tīrība, sakoptība.
izspriest Pilnīgi izrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumus, spriedumus.
sasakņoties Pilnīgi piepildīties ar augošu augu saknēm.
urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī pilsētas veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
atplest Plati izstiept, izplest (piem., ko piekļautu, sakļautu).
saplosīt Plosot savainot, sakropļot, arī nonāvēt.
silksnis Polsterējums zirga saku iekšpusē.
rožainā rodiola jeb zeltsakne populārs ārstniecības augs, kas aug Altaja, Sajānu, Austrumsibīrijas un Tālo Austrumu kalnājos, šā auga saknenis ir tradicionāla dāvana jaunajam pārim Altajā uz kāzām.
atomlaiks Precīza laika mērīšanas sistēma, kurā laika intervālu nosaka ar atomu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību periodu skaitu.
uzvara Pretinieka pārspēšana, sakāve (piemēram, bruņotā sadursmē).
dzelzs Priekšmets, kas izgatavots no šī metāla sakausējuma.
bezdelīgactiņa Prīmulu dzimtas augs, kas zied pavasarī ar daudziem, čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem [Primula farinosa].
izloze Procedūra, kurā lozējot nosaka (kā) secību, kārtību u. tml.
tīģeļprocess Process, kurā, parasti metālu, kausē, sakausē vai karsē tīģeļos.
elektrība Procesu un parādību kopums, ko nosaka elektriski lādētu ķermeņu un daļiņu eksistence, kustība un mijiedarbība.
translators Programma, kas veic kādas citas programmas translēšanu no vienas programmēšanas valodas otrā; iekārta, kas pastiprina, pārveido un pārraida elektriskos sakaru signālus, radot iespēju uztvert dažāda veida informāciju (skaņu, attēlu u. c.).
tautiskais romantisms progresīvā romantisma variants (latviešu literatūrā 19. gadsimta 70. un 80. gados), kuram raksturīga sakāpināta interese par pagātni.
unitārisms Protestantisma virziens, kas noliedz Trīsvienību, arī Kristus dievišķumu, sakramentus, mācību par grēkā krišanu un grēku izpirkšanu.
sist dūri galdā Protestēt (pret ko), izsakot savu viedokli.
triekt dūri galdā Protestēt (pret ko), izsakot savu viedokli.
tarakāns Prusaks.
daba Psihisko īpašību kopums, kas nosaka izturēšanās veidu, attieksmi pret apkārtni; raksturs.
psihofizika Psiholoģijas nozare, kas pētī kairinājumu un sajūtu sakarus.
psihofizioloģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sakarus starp psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem.
sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālā psiholoģija.
sociālā psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
blamāža Publisks apkaunojums, sakompromitēšanās; apkaunojošs notikums.
pūces sakta pūcessakta.
fokuss Punkts, kurā sakopojas gaismas staru kūlis, izejot caur optisko sistēmu.
radiotranslācija Radioprogrammu pārraide pa vadu sakaru sistēmu.
radiotīkls Radiosakaru sistēma, kurā ar sakaru kanāliem savā starpā saistītu radioraidītāju grupa nodrošina radiosakarus noteiktā teritorijā.
radiooperators Radiosakaru sistēmas operators.
apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
čakstēt Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, sakaltušu, kas saskaras ar ko).
pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
raksturlīkne Raksturīga lieluma maiņas, parādību sakarības līkne (piem., diagrammā, grafikā).
melodramatisks Raksturīgs melodrāmai (1); sakāpināti emocionāls, sentimentāls, nevajadzīgi traģisks.
stūrmanis Rallijā – braucējs, kurš sēž blakus pilotam ar karti rokās un saka, kā izbraucams attiecīgais posms.
mest tiltu rast saikni, veidot sakarus (starp ko).
(uz)turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piem., priekšmets, telpa, vieta) būtu sakārtots.
krevele Raupja, atmirusi ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
sapurināt Raustot stipri sakustināt.
sakārtoties Refl. --> sakārtot (3); tikt sakārtotam.
sakļauties Refl. --> sakļaut (1); tikt sakļautam.
sakoncentrēties Refl. --> sakoncentrēt (1); tikt sakoncentrētam.
sakrampēties Refl. --> sakrampēt; tikt sakrampētam.
demaršs Rīcība, pasākums (diplomātijā, politikā), arī pretrīcība kāda notikuma sakarā.
norīdīt Rīdot (suni), panākt, ka uzbrūkot (tas) sakož (kādu).
nodedzināt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
sadedzināt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
nojaukt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
slota Rīks (piem., telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai – vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
abrkasis Rīks, ar ko sakasa mīklas paliekas abrā.
plest Ritināt, arī locīt vaļā, klāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
grafoloģija Rokraksta pētīšana, piem., lai noteiktu sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
ieteikt Rosināt (ko) lietot, izvēlēties u. tml., izsakoties atzinīgi (par tā) derīgumu.
ieteikt Rosināt izvēlēties (kādu), izsakoties atzinīgi (par tā) piemērotību.
samusināt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties; sakūdīt.
galda runa runa, ko saka kāds no viesiem maltītes laikā.
runāt pusteikumos runāt, neizsakot domu līdz galam.
teksts Runātu vai rakstītu izteikumu virkne, kas veido sakarīgu veselumu.
metalurģija Rūpniecības nozare, kas aptver metālu iegūšanu, ķīmiskā sastāva, struktūras un sakausējumu īpašību mainīšanas procesus.
sarušināt Rušinot sakārtot (kurināmo), piem., krāsnī, ugunskurā; rušinot sakārtot kurināmo (piem., krāsnī, ugunskurā).
matriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā ģimenes galva ir sieviete un kur izcelšanos un radniecību nosaka pēc mātes līnijas.
patriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā noteicošā loma ir vīrietim un kurā radniecību nosaka pēc tēva līnijas.
savilkties Sabiezēt, sakoncentrēties (par mākoņiem, miglu u. tml.); apmākties (par debesīm); iestāties (par vakaru, nakti u. tml.).
ceturtdaļfināls Sacensības, sacensību posms, kurā nosaka pusfināla dalībniekus.
paskvila Sacerējums, kurā ietverti apvainojoši izdomājumi par kādu personu ar nolūku to sakompromitēt.
kontakts Sadarbība, savstarpēji sakari.
sataisīt Sagatavot, ierīkot izmantošanai, sakārtot lietošanai.
atstāt Saglabāt, aiztaupīt (kādam nolūkam); nodot citu lietošanā, īpašumā; sakrāt (kādas vērtības), kas paliek citiem.
saķemmēt Saglaust, sakārtot ar ķemmi (matus); sasukāt.
sasukāt Saglaust, sakārtot ar ķemmi, suku (matus, arī bārdu, ūsas).
sakars Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība; sakarība.
vai Saista salikta sakārtota teikuma daļas, norādot, ka iespējams tikai vienā daļā minētais.
bet Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
tomēr Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
toties Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
tik Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot un norobežojot otras daļas saturu; tikai (3).
tikai Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot un norobežojot otras daļas saturu.
tāpēc Saista salikta sakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tām; tādēļ (2).
tādēļ Saista salikta sakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tām; tāpēc (2).
kālab Saista salikta sakārtota teikuma daļas; tālab.
vien Saista salikta sakārtota teikuma komponentus pretstatījuma attieksmēs, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu.
arī Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, izsakot pievienojumu.
taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta sakārtojuma teikuma komponentus, kā arī patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; tomēr.
taukšūnas Saistaudu šūnas, kuru sakopojumi veido taukaudus; lipocīti.
lipocīti Saistaudu šūnas, kuru sakopojumi veido taukaudus; taukšūnas.
pa (kādu) līniju saistījumā, sakarā (ar ko).
kadastrāls Saistīts ar kadastru, tajā sakopotajiem datiem.
kombinatorisks Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs; tāds, ko nosaka kādu parādību kopa.
salīdzināms Saistīts ar savstarpējā sakara noskaidrošanu starp parādībām.
skaitlisks Saistīts ar skaitli (1), tam raksturīgs; tāds, ko izsaka, kas izpaužas skaitļos.
pirmā dzirdēšana saka (parasti) pārsteigumā, paužot izbrīnu par ko jaunu, pēkšņi uzzinātu.
Dievs ir mans liecinieks saka apliecinot, ka teiktais ir patiesība.
staigā laimīgs saka atvadoties.
staigā vesels saka atvadoties.
Dzīvo vesela! saka atvadoties.
Dzīvo vesels! saka atvadoties.
Dzīvo sveika! saka atvadoties.
ar to dieviņu saka atvadoties.
Dzīvo sveiks! saka atvadoties.
kā (tad) tā? saka brīnoties vai pārsteigumā.
vilks ar ārā! saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
Nekā nebija! saka iebilstot, protestējot.
Esiet pazīstami! saka iepazīstinot.
Būsim pazīstami! saka iepazīstoties.
Ak (tu) dieviņ! saka izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, izbailēs u. tml.
Prātiņ, nāc mājā! saka lielā izbrīnā, nesapratnē, arī neatzīstot, nosodot kādu par muļķību.
Prātiņ, nāc mājās! saka lielā izbrīnā, nesapratnē, arī neatzīstot, nosodot kādu par muļķību.
kas bijis, izbijis saka mierinot, mudinot (ko) aizmirst.
(kāds) nelabais dīdīja saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
velns saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
jods (viņu) zina saka neziņā, neizpratnē, arī paužot neapmierinātību.
jupis viņu zina saka neziņā, neizpratnē.
Tā man vajag! saka norādot, ka (kāds) to ir pelnījis.
Tā tev vajag! saka norādot, ka (kāds) to ir pelnījis.
Tā jums vajag! saka norādot, ka (kāds) to ir pelnījis.
Tā viņam vajag! saka norādot, ka (kāds) to ir pelnījis.
viens no diviem saka norādot, ka ir tikai viena no divām iespējamībām.
kā (nu) kurš saka norādot, ka katrs var rīkoties, darīt citādāk.
ko nu vairs saka norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
ko tur tik daudz saka norādot, ka nav nozīmes, vajadzības (ko darīt).
kā maikste saka pa garu un tievu cilvēku.
kārts šūpulis (kam) saka par (kā) rašanos, pirmsākumu, izveidi (kādā vietā, laikā).
sīpoli kož acīs saka par acu gļotādas kairinājumu, griežot sīpolu.
sīpoli kož acis saka par acu gļotādas kairinājumu, griežot sīpolu.
galva kā poga saka par apaļu, gludu, arī mazu galvu.
kā laivas saka par apaviem (parasti kurpēm), kas valkātājam ir par lielu.
(viņam, viņai u. tml.) ir iekšā saka par apdāvinātu, intensīvi darboties spējīgu cilvēku.
par šauru saka par apģērbu, arī apaviem, ko nav iespējams uzvilkt, vai kas pārāk cieši apņem ķermeni, tā daļas.
elkoņi spīd saka par apģērbu, kam nodiluši, izdiluši, arī caurumaini elkoņi, ceļgali.
ceļgali spīd saka par apģērbu, kam nodiluši, izdiluši, arī caurumaini elkoņi, ceļgali.
līp klāt kā dadzis saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
likteņa ironija saka par apstākļu, notikumu sagadīšanos, kas ir pavisam pretēja domātajam, cerētajam un šķiet kā izsmiekls.
uz dzīvību un nāvi saka par ārkārtīgi grūtu, nežēlīgu cīņu vai smagu konfliktu, kurā tiek izmantoti visi iespējamie līdzekļi.
uz rokas saka par atalgojumu, ko saņem faktiski, pēc nodokļu nomaksas.
uz papīra saka par atalgojumu, no kura nav atskaitīti izdevumi; bruto darba alga.
lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva saka par atrisinājumu, ko panāk savstarpēji piekāpjoties.
sirds (ir) krūtīs saka par atsaucīgu, līdzjūtīgu cilvēku.
deguns gaisā (mākoņos) saka par augstprātīgu, lepnu cilvēku.
noripo no konveijera saka par automašīnām, kas tiek izlaistas no rūpnīcas.
jēra dvēsele saka par bailīgu, gļēvu cilvēku.
aug buciņš, aug radziņi saka par bērnu, kas kļūst arvien nerātnāks, stūrgalvīgāks.
lēns kā jērs saka par biklu, padevīgu cilvēku.
pamati grīļojas saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
pamati ļogās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
pamati šķobās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
būt asinīs saka par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumus.
cieta sirds saka par cietsirdīgu cilvēku.
kvēla sirds saka par cilvēka aizrautību, dedzību.
nāve aizsauc saka par cilvēka miršanu.
būt matos saka par cilvēkiem, kas ir sastrīdējušies, naidojas.
kā āži uz laipas saka par cilvēkiem, kuri negrib piekāpties viens otram, nespēj vienoties.
ar vienu slotu perami saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
kā gailis saka par cilvēku (parasti vīrieti), kam patīk lielīties, kas ir iedomīgs, uzpūtīgs.
karsta sirds saka par cilvēku ar dedzīgām, kvēlām jūtām.
skrandu lācis saka par cilvēku noskrandušā apģērbā.
stingrs mugurkauls saka par cilvēku, kam (kādā jautājumā) ir noteikts, nemainīgs uzskats, viedoklis un kurš to nemaina atkarībā no apstākļiem.
izmircis kā žurka saka par cilvēku, kam apģērbs kļuvis viscaur slapjš.
biezs maks (kādam) saka par cilvēku, kam ir daudz naudas.
staigājoša enciklopēdija saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
dzīva enciklopēdija saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
nav nekāds eņģelis saka par cilvēku, kam ir trūkumi, sliktas īpašības.
izkāpis no gultas ar kreiso kāju saka par cilvēku, kam jau no rīta ir slikts garastāvoklis.
(kā) balta lapa saka par cilvēku, kam nav zināšanu (kādā jomā).
pinas kā akla vista pa pakulām saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
pinas kā akls gailis pa pakulām saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
tas vairs maizi neēdīs saka par cilvēku, kam paredzama drīza nāve.
zelta sirds saka par cilvēku, kam raksturīga liela sirsnība, atsaucība, labsirdība.
dzimis zem laimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
dzimis laimes krekliņā saka par cilvēku, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
asti nolaidis saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
asti ierāvis saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
ar nolaistu asti saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
ar ierautu asti saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
kā suns saka par cilvēku, kas dara ko grūtu, smagu, arī sajūt ko nevēlamu, ir pakļauts kam nevēlamam.
kāja paslīd (kādam) saka par cilvēku, kas dara ko neatļautu.
zobi vaļā vien stāv saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas.
kā mietu norijis saka par cilvēku, kas ir nekustīgs, stīvs.
gatavais putnu biedēklis saka par cilvēku, kas ir nepiemēroti ģērbies, izskatās neglīti, arī dīvaini.
galva ir uz pleciem saka par cilvēku, kas ir spējīgs domāt, spriest patstāvīgi.
sekste aug saka par cilvēku, kas kļūst iedomīgs.
pati uzmanība saka par cilvēku, kas ko ļoti uzmanīgi vēro, klausās u. tml., arī kas izturas laipni, pakalpīgi (pret kādu).
ļauna mēle saka par cilvēku, kas ļauni, skaudīgi aprunā, tenko.
kā pulvera muca saka par cilvēku, kas ļoti ātri dusmojas.
strādā kā zirgs saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
strādā kā zvērs saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
kā lauva saka par cilvēku, kas ļoti drosmīgi, bezbailīgi, arī enerģiski ko dara.
(kādam) līp pie pirkstiem saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
(kādam) līp pie nagiem saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
nav riktīgs saka par cilvēku, kas nav pie pilna prāta.
akls ierocis (kā rokās) saka par cilvēku, kas neapzināti palīdz īstenot kāda savtīgus nolūkus.
klusē kā partizāns saka par cilvēku, kas neko neizpauž, visu patur pie sevis.
dīc kā ods saka par cilvēku, kas nemitīgi, apnicīgi kaut ko runā, prasa.
vārās kā (putras) katls saka par cilvēku, kas nevajadzīgi daudz un ātri runā.
piepūšas kā pāvs saka par cilvēku, kas par kaut ko ļoti lepojas.
piepūšas kā tītars saka par cilvēku, kas par kaut ko ļoti lepojas.
ciema slota saka par cilvēku, kas pārāk bieži un ilgi ciemojas.
spuras gaisā saka par cilvēku, kas pēkšņi ir sadusmojies, apvainojies.
krīt kā kaķis uz kājām saka par cilvēku, kas prot izkļūt no jebkuras situācijas.
trūkst (kādas, vienas) skrūves saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.
muld kā pa ķešu saka par cilvēku, kas runā daudz un bezjēdzīgi, nesakarīgi.
vilks avju drānās saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
vilks avju drēbēs saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
nav uz mutes kritis saka par cilvēku, kas spēj veikli runāt, kam vienmēr ir ko atbildēt.
kājas iet krusteniski saka par cilvēku, kas streipuļo.
nervi kā striķis saka par cilvēku, kas stresa situācijās spēj palikt mierīgs.
kā jaunkundze saka par cilvēku, kas uzvedas nedabiski, pārspīlēti smalki.
prātu maizē apēdis saka par cilvēku, kas zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties.
kā no ķēdes pasprucis saka par cilvēku, kas, neviena neierobežots, uzvedas skaļi, neapvaldīti.
acis kā vanagam saka par cilvēku, kuram ir ļoti laba redze.
kā pīle uz ledus saka par cilvēku, kuram ir nedroša, gāzelīga gaita.
galvā nav viss kārtībā saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi.
peras kā vista pa pakulām saka par cilvēku, kuram neveicas darbs; arī par neveiklu cilvēku.
klīstošais holandietis saka par cilvēku, kurš daudz ceļo vai bieži maina dzīves vietu.
tīras rokas saka par cilvēku, kurš ir bijis godīgs, nav darījis neko sliktu.
prāts (kādam) nav mājā saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
visi pieci (kādam) nav mājā saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
prāts (kādam) nav mājās saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
visi pieci (kādam) nav mājās saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
kā Dieva nepieņemts saka par cilvēku, kurš nezina, ko iesākt.
bez piecām minūtēm (kas) saka par cilvēku, kurš tūlīt kļūs (par ko).
Neticīgais Toms saka par cilvēku, kuru grūti pārliecināt (par ko), kurš šaubās, nekam netic, par visu grib pārliecināties pats.
kāju pamesls saka par cilvēku, kuru pazemo, nicina, nievā.
tumšais zirdziņš saka par cilvēku, spēlētāju, komandu, par kuru spējām nav īsta priekšstata.
kā adata saka par čaklu, kustīgu, veiklu cilvēku.
kā adatiņa saka par čaklu, kustīgu, veiklu cilvēku.
kā irbe saka par čaklu, veiklu sievieti ar vieglu, ātru gaitu.
kā irbīte saka par čaklu, veiklu sievieti ar vieglu, ātru gaitu.
iet kā adata saka par darbīgu, kustīgu cilvēku.
kustas kā ūdenszāle saka par darbīgu, kustīgu cilvēku.
iet kā mazā adatiņa saka par darbīgu, kustīgu cilvēku.
uz visām kantēm saka par daudzpusīgu, vispusīgu cilvēku, dažādām viņa prasmēm.
raibs kā dzeņa vēders saka par dažādiem notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
gaisā pasists saka par dīvainu, arī vieglprātīgu, nenopietnu cilvēku.
gaisā parauts saka par dīvainu, arī vieglprātīgu, nenopietnu cilvēku.
durvis iet saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
durvis ved saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
kā pūce saka par dusmīgu, īgnu, niknu sievieti.
melnā strīpa saka par dzīves perodu, kad neveiksmes vai nelaimes seko viena otrai.
velna pilns saka par dzīvespriecīgu cilvēku, kam patīk jokot.
ko Dievs devis saka par ēdienu, kādu bijis iespējams sagatavot.
mirdams var ēst saka par ēdienu, kas ļoti garšo.
mīksta sēdēšana saka par ērtu, patīkamu sēdēšanu (gulēšanu) uz šādām mēbelēm.
kā sarkans pavediens saka par galveno, būtisko.
nav visi mājās (kādam) saka par garīgi slimu cilvēku vai cilvēku, ko uzskata par garīgi slimu.
(garš) kā kārts saka par garu un tievu cilvēku.
kā maiksts saka par garu un tievu cilvēku.
(kā) ar kāsi velkams saka par gausu, tūļīgu cilvēku.
kā karsts kartupelis (mutē) saka par grūti atrisināmu jautājumu, problēmu.
gudra galva saka par gudru cilvēku, viņa prātu.
mājas dvēsele saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas.
sekste gaisā saka par iedomīgu cilvēku; saka par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.
kunga prātā saka par iereibušu vai piedzērušu cilvēku.
kā ar mietu pa galvu saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs (parasti nepatīkams).
pazudušais grasis saka par ilgi neredzētu, nesastaptu cilvēku.
kā Ēdenes dārzs saka par īpaši skaistu, auglīgu vietu.
pēc velna saka par īpašību, pazīmi, darbību, stāvokli, kam ir augsta izpausmes pakāpe.
kā velns saka par īpašību, pazīmi, darbību, stāvokli, kam ir augsta izpausmes pakāpe.
kā nazis mugurā saka par izjūtām, ko izraisījusi negaidīta nodevīga rīcība.
kā naža dūriens mugurā saka par izjūtām, ko izraisījusi negaidīta nodevīga rīcība.
gluma āda kādam saka par izmanīgu, viltīgu cilvēku, kas prot veikli izvairīties no nepatīkamas situācijas.
šaudās kā atspole saka par izveicīgu, kustīgu, darbīgu cilvēku.
uzlecošā zvaigzne saka par jaunu, kādā darbības, piem., mākslas, sporta sfērā talantīgu, daudzsološu cilvēku.
kā nobērts saka par kā ļoti lielu daudzumu.
ierakstīt zelta burtiem (vēsturē) saka par kādu sevišķi nozīmīgu notikumu, sasniegumu.
kā izspļauts saka par kādu, kas ārēji ļoti līdzīgs kādam citam.
klāt kā saukts saka par kādu, kas ierodas īstajā reizē, tieši tad, kad ir nepieciešams, vēlams, katrā ziņā.
kā noplukusi vista saka par kādu, kas ir ģērbies novalkātā, neizskatīgā apģērbā, ir nožēlojamā, nevīžīgā izskatā.
būt aiz ādas saka par kādu, kas ir kaut ko nodomājis un to slēpj.
līdz (baltajām) pelītēm saka par kādu, kas ir pārmērīgi lietojis alkoholiskos dzērienus.
jūtas kā zivs ūdenī saka par kādu, kas jūtas ļoti labi, brīvi, atraisīti.
bēg kā velns no krusta saka par kādu, kas ļoti vairās, baidās (no kā).
sargās kā velns no krusta saka par kādu, kas ļoti vairās, baidās (no kā).
mūk kā velns no krusta saka par kādu, kas ļoti vairās, baidās (no kā).
stāv kā bilde saka par kādu, kas neko nedara, ir bezdarbīgs.
mūk kā žurka no grimstoša kuģa saka par kādu, kas pamet, atstāj ko bojā ejai nolemtu.
stāv kā stabs saka par kādu, kas stāv nekustīgi, neko nerunājot.
kā stabs (stāv) saka par kādu, kas stāv nekustīgi, neko nerunājot.
ragi dūņās saka par kādu, kurš ir tādā stāvoklī, ka neko nespēj izdarīt.
ragi sūnās saka par kādu, kurš ir tādā stāvoklī, ka neko nespēj izdarīt.
īsa atmiņa saka par kādu, kurš visu ātri aizmirst.
Ievas kostīmā saka par kailu sievieti.
Ādama kostīmā saka par kailu vīrieti.
mežonīgais kapitālisms saka par kapitāla uzkrāšanas sākumposmu, kam raksturīga nerēķināšanās ar ētikas normām, sabiedrības interesēm.
ka bail saka par kaut kā nevēlama augstu pakāpi, lielu daudzumu.
Dieva pirksts saka par kaut ko brīnumainu, neticamu.
kā jauns Dievs saka par kaut ko izcilu, nepārspējamu, tuvu ideālam.
skaties un brīnies saka par kaut ko ļoti pārsteidzošu.
uz zaķa saka par kaut ko nekārtīgi, nevīžīgi, arī nepilnīgi veiktu, arī ko nepamatotu, nejaušu u. tml.
kā pērkondārds skaidrās debesīs saka par kaut ko pēkšņu, negaidītu, parasti nepatīkamu.
pilnīgs vāks saka par kaut ko pilnīgi absurdu, nejēdzīgu.
kā ūdeni mutē ieņēmis saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku.
Ir (pilnīgi, galīgi) garām! saka par ko (pilnīgi) nepieņemamu, neizdevušos, arī aplamu, nepareizu.
kaķim jāsmejas saka par ko acīmredzami muļķīgu, nepareizu, nepatiesu.
sunim jāsmejas saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
zirgam jāsmejas saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
viens rāviens saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
viena vīle saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
veca dziesma saka par ko apnicīgu, daudzkārt dzirdētu.
zemes sāls saka par ko būtisku, nozīmīgu.
ielāps uz ielāpa saka par ko daudz lāpītu, nolietotu.
uz kārā zoba saka par ko garšīgu, kārojamu, kas kādam paredzēts, tiek iedots u. tml.
mēli var izmežģīt saka par ko grūti izrunājamu.
būt uz kakla saka par ko grūtu, kas jāveic, par ko jābūt atbildīgam.
ir uz ko uzmest acis saka par ko ievērības cienīgu.
ir uz ko uzmest aci saka par ko ievērības cienīgu.
(un) cauri! saka par ko izbeigtu vai izbeidzamu.
kā medus saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu.
ne ko pielikt, ne atņemt saka par ko labi paveiktu.
kā zināms saka par ko labi zināmu, pašsaprotamu.
tā nekas saka par ko labu, samērā pieņemamu.
būt par postu saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(kā) posts uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
uzgulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(kā) posts kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(uz)gulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) sirdij saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
uzguļas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
uzguļas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) sirdij saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(kā) krusts uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu.
(kā) nelaime uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu.
(kā) slogs uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu.
(kā) slogs kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu.
(kā) krusts kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu.
(kā) nelaime kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu.
kauns un negods saka par ko ļoti apkaunojošu.
kā rūgta nāve saka par ko ļoti apnicīgu, nepatīkamu.
kā ledus gabals saka par ko ļoti aukstu.
auksts kā ledus gabals saka par ko ļoti aukstu.
(vai) kūst uz mēles saka par ko ļoti garšīgu, parasti mīkstu, saldu.
(vai) kūst mutē saka par ko ļoti garšīgu, parasti mīkstu, saldu.
(vai) izkūst uz mēles saka par ko ļoti garšīgu, sulīgu.
(vai) izkūst mutē saka par ko ļoti garšīgu, sulīgu.
mēli var norīt saka par ko ļoti garšīgu.
pirkstiņus var aplaizīt saka par ko ļoti garšīgu.
pirkstus var aplaizīt saka par ko ļoti garšīgu.
kā spogulis saka par ko ļoti gludu, spožu, spīdīgu.
kā zelts saka par ko ļoti labu, augstvērtīgu.
nav (ne) ar zeltu atsverams saka par ko ļoti labu, vērtīgu, noderīgu.
pa pirmo saka par ko ļoti labu.
par visu miljonu saka par ko ļoti lielu, intensīvu.
(pēdējais) modes kliedziens saka par ko ļoti modernu.
pēc suņa saka par ko ļoti nepatīkamu, nevēlamu.
kā gruzis acī saka par ko ļoti nepatīkamu.
(kā) slazda valgs saka par ko ļoti nevēlamu, arī bīstamu.
grāmata ar septiņiem zīmogiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
grāmata ar septiņiem zieģeļiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
grāmata aiz septiņiem zīmogiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
grāmata aiz septiņiem zieģeļiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
skaidrs kā diena saka par ko ļoti skaidru, saprotamu.
kā pasaka saka par ko ļoti skaistu, neparastu.
kā bilde saka par ko ļoti skaistu.
pilnīgā nejēgā saka par ko ļoti sliktu, neizdevušos, arī ko bezjēdzīgu, neloģisku.
galīgā nejēgā saka par ko ļoti sliktu, neizdevušos, arī ko bezjēdzīgu, neloģisku.
no pirmsplūdu laikiem saka par ko ļoti vecu, novecojušu.
nav ne ar kādu naudu atsverams saka par ko ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu.
reta manta saka par ko ļoti vērtīgu.
bērnu spēle saka par ko ļoti vienkāršu, viegli paveicamu.
liela muiža saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
nav ne graša vērts saka par ko mazvērtīgu, nevērtīgu.
(tikpat) kā divreiz divi saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu.
nekrist svarā saka par ko nebūtisku, par to, kam nav nozīmes.
garām ejot saka par ko nebūtisku.
debesu dāvana saka par ko negaidītu, bez pūlēm iegūtu, saņemtu.
(kā) zibens spēriens no skaidrām debesīm saka par ko negaidītu.
(kā) pērkons no skaidrām debesīm saka par ko negaidītu.
(kā) pērkona spēriens no skaidrām debesīm saka par ko negaidītu.
kā zibens spēriens saka par ko negaidītu.
kā pērkona spēriens saka par ko negaidītu.
ēst var saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu.
dzert var saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu.
ne šis, ne tas saka par ko neizdevušos.
kā (veca) beka saka par ko neizskatīgu, arī mazkustīgu.
kā cūku rakums saka par ko nekārtīgu, sajauktu, savandītu.
Sīka vienība! saka par ko nenozīmīgu, nesvarīgu, nebūtisku.
bijis nebijis saka par ko nenozīmīgu, nevajadzīgu
tas nekas saka par ko nenozīmīgu.
pievilkts aiz matiem saka par ko nepārliecinošu, apšaubāmu.
ciest kā zobu sāpes saka par ko nepatīkamu, ar ko ir jāsamierinās.
kā dadzis acī saka par ko nepatīkamu, traucējošu vai tādu, ko nevar ieredzēt.
kā skabarga acī saka par ko nepatīkamu, traucējošu vai tādu, ko nevar ieredzēt.
tas nav itin nekas saka par ko nesvarīgu, nenozīmīgu.
tas nav (it, itin) nekas saka par ko nesvarīgu, nenozīmīgu.
būt priekš kaķiem saka par ko nevajadzīgu, pilnīgi veltīgu.
nost no kakla saka par ko nevēlamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
skelets skapī saka par ko nevēlamu, slēpjamu.
tie ir tikai ziediņi saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties.
tāds ir, kāds ir saka par ko nevērtīgu, neizskatīgu u. tml.
nav (ne) plika graša vērts saka par ko nevērtīgu.
miglā tīts saka par ko nezināmu, neskaidru.
(kā) spļaut jūrā saka par ko niecīgu, maznozīmīgu.
būt ar bārdu saka par ko novecojušos, visiem zināmu.
būt aiz muguras saka par ko pagājušu, notikušu.
kā āmen baznīcā saka par ko pilnīgi drošu, neapstrīdamu, neapšaubāmu.
nav zemē metams saka par ko samērā labu, derīgu.
(tā) nekas saka par ko samērā labu, pieņemamu.
kā ērģeles saka par ko spēcīgu, varenu (piem., balsi).
kā balzams (dvēselei) saka par ko spirdzinošu, uzmundrinošu.
būt nāvei parādā saka par ko tādu, kam drīz pienāks gals, nāve.
kā kulaks uz acs saka par ko tādu, kas ir savā vietā, īsti piemērots.
uzspraust uz naglas saka par ko tādu, kas kādreiz bija svarīgs (piem., dokuments), bet tagad pilnīgi zaudējis savu nozīmi.
uzspraust uz nagliņas saka par ko tādu, kas kādreiz bija svarīgs (piem., dokuments), bet tagad pilnīgi zaudējis savu nozīmi.
kā ziepju burbulis saka par ko tādu, kas ļoti ātri izzūd, izgaist.
nav ko sapņot saka par ko tādu, kas nav iespējams, kas nekad nevar notikt.
kaķim uz astes saka par ko tādu, kas nav ņemams vērā.
tas nav tas saka par ko tādu, kas neatbilst, neder (vajadzīgajam, gaidītajam u. tml.).
kā no zemes izaudzis saka par ko tādu, kas pēkšņi, negaidīti parādās.
kā no zemes izlīdis saka par ko tādu, kas pēkšņi, negaidīti parādās.
Tavu brīnumu! saka par ko tādu, kas rada lielu izbrīnu, pārsteigumu.
daudz netrūka saka par ko tādu, kas varēja notikt, bet tomēr nenotika.
ir ko padomāt saka par ko tādu, kas veicams ar samērā lielām grūtībām.
morāli novecojis saka par ko tādu, kas vēl funkcionē, darbojas, bet kam eksistē jaunāks, modernāks, tehniski pilnvērtīgāks modelis.
kā velna plēsts saka par ko tādu, kas virzās ļoti ātri.
ja (jau) nav kazai piena, lai (tad) nav saka par ko tādu, kuram nav gaidīto rezultātu un no kura tāpēc bez sevišķas nožēlas atsakās.
kā no mēra saka par ko tādu, no kā ir jāizvairās, ar ko nedrīkst kontaktēties.
visu mutē saka par ko tādu, par ko visi runā.
visu mutēs saka par ko tādu, par ko visi runā.
(viss) mirdz un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
(viss) spīd un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
kā suņanagla (dibenā, pēcpusē, sēžamvietā u. tml.) saka par ko traucējošu, apgrūtinošu.
ka rūc saka par ko viegli, veikli, ātri darāmu, izdarāmu.
nav noslēpums saka par ko vispārzināmu.
nūja ar diviem galiem saka par ko, kam ir divas atšķirīgas, pretējas puses.
no Mozus laikiem saka par ko, kas ir ļoti sens, arī vecs.
saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem saka par ko, kas ir nelielā daudzumā.
ne silts, ne auksts saka par ko, kas ir vienaldzīgs, atstāj vienaldzīgu.
tā kā tā saka par ko, kas noteikti būs, notiks.
tā vai tā saka par ko, kas noteikti būs, notiks.
kā diena pret nakti saka par krasiem pretstatiem.
laba sirds saka par labsirdīgu cilvēku.
kaķa acis saka par labu redzi, spēju redzēt tumsā.
liela diena saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
ne mušu no deguna nevar nodzīt saka par lēnprātīgu, pārlieku labsirdīgu cilvēku.
kā ozols saka par liela auguma, staltu, spēcīgu vīrieti.
kājas paliek aukstas saka par lielām bailēm, uztraukumu.
šmuce pa visu ģīmi saka par lielām nepatikšanām, lielu apkaunojumu.
lielās kā gailis saka par lielīgu cilvēku.
lepns kā pāvs saka par lielīgu, iedomīgu, uzpūtīgu vīrieti.
ne ar pirkstu pamaisīt saka par lielu drūzmu.
godājams vecums saka par lielu gadu skaitu (cilvēkam).
cienījams vecums saka par lielu gadu skaitu.
trūkst tikai tēva un mātes saka par lielu jucekli, nekārtību.
noasa šķirsts saka par lielu, milzīgu, ļaužu pārpildītu telpu; arī par vienīgo patvēruma vietu.
kaķa lāsti debesīs nekāpj saka par ļauna vēlējumiem, kas nevar piepildīties, kaitēt.
galds (vai) lūst saka par ļoti bagātīgi klātu galdu, uz kura ir ļoti daudz ēdienu, dzērienu.
cilvēks ar lielo burtu saka par ļoti cienījamu, augsti vērtējamu cilvēku.
kā skudra saka par ļoti čaklu cilvēku.
kā bite saka par ļoti čaklu cilvēku.
kā bitīte saka par ļoti čaklu, strādīgu cilvēku.
drūms kā rudens mākonis saka par ļoti drūmu, norūpējušos cilvēku.
kā negaisa mākonis saka par ļoti dusmīgu cilvēku.
aknas ir (kādam) saka par ļoti enerģisku, izturīgu cilvēku.
ar aknām saka par ļoti enerģisku, izturīgu cilvēku.
uzpūšas kā pāvs saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
uzpūšas kā tītars saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
vēl mātes piens uz lūpām saka par ļoti jaunu, nepieredzējušu cilvēku.
vēl mātes piens aiz lūpas saka par ļoti jaunu, nepieredzējušu cilvēku.
izžuvis kā asaka saka par ļoti kalsnu cilvēku.
kā ūdens zāle saka par ļoti kustīgu cilvēku, parasti bērnu.
kā ūdenszāle saka par ļoti kustīgu cilvēku, parasti bērnu.
kā dzīvsudrabs saka par ļoti kustīgu, dzīvu cilvēku (parasti bērnu).
pati laipnība saka par ļoti laipnu cilvēku.
svētā vientiesība saka par ļoti naivu cilvēku.
māja kā elle saka par ļoti nekārtīgu māju, dzīvokli.
kā peklē saka par ļoti nepatīkamiem apstākļiem – lielu karstumu vai tumsu.
kauli un āda saka par ļoti novājējušu cilvēku vai dzīvnieku.
kā caur adatas aci izvilkts saka par ļoti novājējušu cilvēku.
nevar ne soli (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nevar ne kāju (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nav kur kāju (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nav kur kāju likt saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nav kur soli (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nav kur soli (no)likt saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nav kur kāju spert saka par ļoti pilnu vai netīru vietu, kur ir stipri apgrūtināta iešana.
adatai nav kur nokrist saka par ļoti pilnu, pārpildītu telpu.
rupjš kā pelavu maiss saka par ļoti rupju cilvēku.
kā no laivas izmests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
kā no laivas izsviests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
kā izdreijāts saka par ļoti skaistu, samērīgi veidotu cilvēku, tā augumu.
gulbja kakls saka par ļoti skaistu, slaidu kaklu.
(tā, ka) ausis krīt ciet saka par ļoti skaļu troksni.
slapjš kā (ūdens) žurka saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
slinks kā (pelavu) maiss saka par ļoti slinku cilvēku.
putraims putraimu dzenā saka par ļoti šķidru ēdienu (piem., zupu).
(no) baltās ķēves trešā augumā saka par ļoti tālu vai arī nedrošu radniecību.
(no) baltās ķēves piektā augumā saka par ļoti tālu vai arī nedrošu radniecību.
(no) baltās ķēves septītā augumā saka par ļoti tālu vai arī nedrošu radniecību.
(no) baltās ķēves devītā augumā saka par ļoti tālu vai arī nedrošu radniecību.
kā diegs saka par ļoti tievu cilvēku.
viduklis kā lapsenei saka par ļoti tievu sievietes vidukli.
lapsenes viduklis saka par ļoti tievu vidukli.
velna pulveris saka par ļoti uzņēmīgu, enerģisku, izdarīgu, arī stipru cilvēku.
kā caur žogu izrauts saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
pamats zem kājām saka par materiāli nodrošinātiem, stabiliem dzīves apstākļiem.
rozā brilles uz acīm saka par mīlētājiem, kuri viens otru uztver idealizēti.
nolūkoties no mākoņu maliņas saka par mirušu cilvēku, kas it kā vēro notiekošo.
gaišā piemiņā (paturēt, saglabāt) saka par mirušu cilvēku, veltot viņam labus vārdus.
kā no (modes) žurnāla izkāpis saka par moderni, arī dārgi ģērbtu cilvēku.
tek kā smiltis caur pirkstiem saka par naudu, kas viegli tiek izdota, par laiku, kas nemanot aizrit.
nazis pie rīkles saka par nāves draudiem vai dzīvībai ļoti bīstamu situāciju.
ar nazi pie rīkles saka par nāves draudiem vai dzīvībai ļoti bīstamu situāciju.
bieza galva (kādam) saka par neattapīgu, neapķērīgu cilvēku.
mucā audzis, pa spundi barots saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
kā mucā audzis saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
dzīvam zemē jālien saka par neciešamiem, nepanesamiem apstākļiem.
dzīvam kapā jālien saka par neciešamiem, nepanesamiem apstākļiem.
zeme grīļojas zem kājām saka par nedrošu, bīstamu stāvokli.
zeme līgojas zem kājām saka par nedrošu, bīstamu stāvokli.
kā aklai vistai (mieža) grauds saka par negaidītu, necerētu ieguvumu.
nauda guļ (zemē) saka par neizmantotu iespēju iegūt naudu.
nav sirds saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
bez sirds saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
bieza āda (kādam) saka par nejūtīgu, neatsaucīgu cilvēku.
ziloņa āda saka par nejūtīgu, nesmalkjūtīgu, neatsaucīgu cilvēku.
skābuma ķērne saka par nelaipnu, saīgušu, neapmierinātu cilvēku.
iet caur kauliem saka par nepatīkamu sajūtu, ko izraisa, piem., griezīgas skaņas.
kaķu koncerts saka par nesaskanīgu dziedāšanu, nelabskanīgu muzicēšanu.
kā mūrnieks saka par netīru, notraipījušos cilvēku.
(kā) slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku, raksturojot tā nožēlojamo stāvokli, izskatu.
kā no žurnāla vāka nokāpis saka par nevainojami, arī moderni ģērbtu cilvēku.
kā zilonis trauku veikalā saka par neveiklu cilvēku.
kā lācis (iet, staigā, strādā u. tml.) saka par neveiklu, smagnēju cilvēku.
būt uz muguras saka par nodzīvoto gadu skaitu.
nevainīgas asinis saka par nogalinātu nevainīgu cilvēku.
uzņemt apgriezienus saka par norisi, procesu, parādību, kas atrodas pieaugošas attīstības posmā.
daudz ūdeņu aiztecējis saka par notikumiem bagātu pagājušo laikposmu.
aiztecējis daudz ūdeņu saka par notikumiem bagātu pagājušo laikposmu.
dzīvosim, redzēsim saka par notikumiem, kas nav iepriekš paredzami.
kalpa dvēsele saka par padevīgu, bailīgu cilvēku.
kā nazis sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā nazis krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā naža asmens sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā naža asmens krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā naža dūriens (sirdī) saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
nelaime nenāk brēkdama saka par pēkšņu nelaimi, bēdām.
kronis visam saka par pēkšņu, neparedzētu pozitīvu vai negatīvu rīcību, atgadījumu u. tml.
nav kur apgriezties saka par pieblīvētu telpu, ja ir ļoti šauri, saspiesti apstākļi.
aci pret aci, zobu pret zobu saka par principu atdarīt, atriebt pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
acs pret aci, zobs pret zobu saka par principu atdarīt, atriebt pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
bērna prātā saka par psihiski aprobežotu, arī par naivu, ne visai gudru cilvēku.
ar miesu un asinīm saka par reālu, patiesu mākslas tēlu.
(zils un) zaļš metas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns metas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)skrien ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)skrien ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)šķīst ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)šķīst ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)griežas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)griežas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns metas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs metas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)skrien priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)skrien priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)šķīst priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)šķīst priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)griežas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)griežas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns metas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs metas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)skrien gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)skrien gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)šķīst gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)šķīst gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)griežas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)griežas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
acīs ņirb saka par redzes traucējumiem.
deguns kā gurķis saka par resnu, apaļu degunu.
atsist apetīti (uz kādu) nodarbi saka par rīcību, kas mazināt interesi.
atsist apetīti saka par rīcību, kas sabojā apetīti.
tek kā skudra saka par rosīgu, kustīgu, čaklu cilvēku.
tek kā irbe saka par rosīgu, kustīgu, čaklu cilvēku.
mati kā salmu guba saka par sabojātiem, "nesavācamiem" matiem.
vaigi zied kā rozes saka par sārtiem vaigiem.
vaigi zied kā pujenes saka par sārtiem vaigiem.
smirdīgs sesks saka par sasvīdušu, nemazgājušos, smirdīgu cilvēku.
smird kā sesks saka par sasvīdušu, nemazgājušos, smirdīgu cilvēku.
saule ar zobiem saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti ziemā, agrā pavasarī).
gara seja saka par sejas izteiksmi, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
garš ģīmis saka par sejas izteiksmi, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
kā cielava saka par sievieti ar vieglu un ašu gaitu.
kā grāfiene saka par sievieti, kurai nekas nav jādara.
āķis lūpā saka par situāciju, kad kādam ir radusies interese par kaut ko.
pamats zūd zem kājām saka par situāciju, kad zūd garīgais līdzsvars, stabilitāte, kad pārņem izmisums.
kā princese saka par skaisti, grezni ģērbušos sievieti.
kā lelle saka par skaistu, grezni apģērbušos, uzposušos sievieti.
zied kā roze saka par skaistu, veselīgu cilvēku, parasti sievieti.
acis met zibeņus saka par skatienu, kurā izpaužas ļaunums, dusmas, izaicinājums.
acis met zibšņus saka par skatienu, kurā izpaužas ļaunums, dusmas, izaicinājums.
kapeikas dvēsele saka par skopu cilvēku.
izlaidies kā teļš saka par slinku, nevīžīgu cilvēku.
uguns trako saka par spēcīgu uguni, kas strauji izplatās.
sīksts kā krams saka par spēcīgu, izturīgu cilvēku, arī par cilvēku ar nelokāmu raksturu.
spēcīgs kā lācis saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
kā lācis (stiprs, spēcīgs, liels u. tml.) saka par spēcīgu, liela auguma vīrieti.
dzelzs nervi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
tērauda nervi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
acis ir pierē saka par spēju pašam redzēt, spriest.
kā ēzelis saka par spītīgu, ietiepīgu cilvēku.
spītīgs kā ēzelis saka par spītīgu, ietiepīgu cilvēku.
bērns izkrita saka par spontāno abortu.
dzīve kūsā saka par spraigu, darbīgu dzīvi.
stāv kā svece saka par stalti stāvošu cilvēku.
taureņi vēderā saka par stāvokli, kad cilvēks izjūt kutēšanu vēderā (parasti, izjūtot spēcīgas pozitīvas emocijas, piem., iemīlēšanos).
neviena skaņa nenāk pār lūpām saka par stāvokli, kad nespēj parunāt (piem., aiz satraukuma).
zeme un debess griežas kopā saka par stipru sniegputeni, viesuli.
zeme ar debesīm griežas kopā saka par stipru sniegputeni, viesuli.
stiprs kā lācis saka par stipru, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
karstas asinis saka par strauju, temperamentīgu cilvēku.
kāds (nu) kurš saka par tādiem, kas atšķiras (piem., pēc īpašībām, pazīmēm).
slāpst asiņu saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
tīrais zelts saka par tādu, kam ir ļoti daudz labu, augstvērtīgu īpašību.
smaida kā pilns mēness saka par tādu, kam ir plats, arī labsirdīgs smaids, kas ir laimīgs, apmierināts.
smaida kā maija mēness saka par tādu, kam ir plats, arī labsirdīgs smaids, kas ir laimīgs, apmierināts.
kaunu maizē apēdis saka par tādu, kam nemaz nav kauna.
kā (ieeļļota) mašīna saka par tādu, kas darbojas bez apstājas, nepārtraukti.
guļ kā lācis saka par tādu, kas daudz, ilgi guļ.
peld kā niere pa taukiem saka par tādu, kas dzīvo ļoti pārticīgi, ir dzīvē labi iekārtojies.
guļ kā murkšķis saka par tādu, kas ilgi, daudz guļ.
nav nekur (vairs) liekams saka par tādu, kas nav (vairs) nekam derīgs, nav nekur izmantojams.
kā no mēness nokritis saka par tādu, kas nespēj orientēties kādā situācijā.
kā sadedzis saka par tādu, kas rīkojas ļoti strauji, dedzīgi; saka par tādu, kas ko dedzīgi vēlas, ko ļoti iekāro, ir aizrāvies ar ko.
noskrējies kā suns saka par tādu, kas skrienot, staigājot ir ļoti noguris, piekusis, arī nopūlējies.
izsprāgst kā korķis saka par tādu, kas strauji izvirzās (no kurienes), arī par tādu, kas tiek izstumts, izmests (no kurienes).
kurš kuru saka par tiem, kas cīnās, līdz viens uzvar.
kā pielaulāts saka par to, ar ko ir vienmēr kopā, nešķirami saistīts.
(nav) ne ziņas saka par to, kā nav nemaz, kas ir pilnīgi izzudis.
ne ziņas, ne miņas saka par to, kā nav nemaz, kas ir pilnīgi izzudis.
(nav) ne miņas saka par to, kā nav nemaz, kas ir pilnīgi izzudis.
nepaliek ne smakas saka par to, kā nav, kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
nav ne smakas saka par to, kā nav, kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
pieder nākotne saka par to, kam ir labas nākotnes izredzes.
piektais ritenis saka par to, kas (kādā vietā, situācijā) ir lieks, nevajadzīgs, traucējošs.
kā fēnikss no pelniem saka par to, kas atjaunojas, atdzimst.
gulēt kaulos saka par to, kas ir dziļi iesakņojies, noturīgs, kas ir atstājis jūtamas, parasti negatīvas, sekas.
taciņa ir iestaigāta saka par to, kas ir jau uzsākts vai iesācies.
pasaules klase saka par to, kas ir ļoti augstā, izcilā kvalitātē.
uz vienas rokas pirkstiem (sa)skaitīt saka par to, kas ir nelielā skaitā.
viens kuiļa rūciens saka par to, kas ir padarāms, veicams īsā laikā, ļoti ātri.
nav (nekāda, liela) māksla saka par to, kas ir veicams viegli, bez grūtībām.
noteicošais vārds saka par to, kas izšķir ko, ievērojami ietekmē ko.
(kā) uguns pakulās saka par to, kas kādam ļoti ātri, pēkšņi izraisa dusmas, uztraukumu.
ielikts šūpulī saka par to, kas kādam piemīt no dzimšanas.
bija un izbija saka par to, kas kādreiz ir piederējis, bet zaudēts.
vārīga vieta saka par to, kas kādu aizvaino, sāpina, sadusmo.
ka nograb vien saka par to, kas ļoti ātri aizvirzās, pazūd u. tml.
nav pielaulāts saka par to, kas nav uz mūžu saistīts (ar ko).
tas vēl ir jautājums saka par to, kas nav vēl droši zināms.
izgaist kā dūmi saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.
izkūp kā dūmi saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.
pagaist kā dūmi saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.
tik un tā saka par to, kas noteikti būs, notiks.
tik vai tā saka par to, kas noteikti būs, notiks.
birst kā no maisa saka par to, kas parādās lielā daudzumā.
minūšu jautājums saka par to, kas paveicams vai atrisināms ļoti īsā laikā.
kā kāršu namiņš (sabrūk, izjūk u. tml.) saka par to, kas pēkšņi beidz pastāvēt, ātri izjūk, jo tam nav bijis reāls pamats.
agri vai vēlu saka par to, kas reiz noteikti būs, notiks.
nelaime un posts saka par to, kas sagādā daudz rūpju un raižu.
(ir) uz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt.
likteņa pirksts saka par to, ko it kā var uzskatīt par likumsakarīgu un nenovēršamu pārdabisku spēku iedarbību.
medaļas otra puse saka par to, ko var aplūkot no cita (atšķirīga, pretēja) viedokļa.
medaļas divas puses saka par to, ko var aplūkot no diviem (atšķirīgiem, pretējiem) viedokļiem.
kā (atvērta) grāmata saka par to, ko var skaidri redzēt.
sīksta dzīvība saka par to, kuru grūti nonāvēt, iznīcināt.
lausks sper saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
garā diena saka par tūļīgu, gausu cilvēku.
kā rija saka par tumšu, putekļiem vai dūmiem pilnu telpu.
azbesta vecene saka par uzņēmīgu, stipru sievieti.
uzvaras garša saka par uzvarētāja pozitīvajām izjūtām.
dzīvais mironis saka par vāju, arī garīgi inertu cilvēku.
sirds kā uz delnas saka par vaļsirdīgu, atklātu, patiesu cilvēku.
sirds kā uz plaukstas saka par vaļsirdīgu, atklātu, patiesu cilvēku.
atsitas kā zirņi pret sienu saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni.
kā pils saka par varenu, lepnu, greznu celtni.
smiltis birst saka par vecu cilvēku, kam drīz jāmirst.
izdzīvojis prātu saka par vecu cilvēku, kas muļķīgi, nesaprātīgi rīkojas.
piens un asinis saka par veselīgu cilvēku.
mīksta sirds saka par viegli iežēlināmu, labsirdīgu cilvēku.
gaisa kaza saka par vieglprātīgu, trakulīgu sievieti.
viens kā koks saka par vientuļu cilvēku.
viens kā pirksts saka par vientuļu cilvēku.
ņudz kā skudru pūznī saka par vietu, kur ir liels cilvēku daudzums, valda liela rosība.
kā iebraucamajā vietā saka par vietu, kur nav miera, kur nemitīgi nāk un iet prom cilvēki.
kur piens un medus tek saka par vietu, kur valda liela labklājība.
glums kā zutis saka par viltīgu cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
no drošiem avotiem saka par ziņām, kuras uzskata par pamatotām, ticamām.
Kas tad nu vēl nebūs! saka pēkšņā sašutumā, protestējot.
kas to dos saka sarūgtinājumā, ja nenotiek (nenotiks) vēlamais.
kas to deva saka sarūgtinājumā, ja nenotiek (nenotiks) vēlamais.
uzšaut gaisā saka sašutumā par kādu, ko, kas pelnījis ļoti lielu nosodījumu.
Vai manu dieniņ! saka satraukumā, izbailēs.
pa galvu neviens nesitīs saka uzmundrinot, ka nekas ļauns nenotiks (ko darot).
lēnām pār tiltu saka, aicinot nesteigties, būt uzmanīgam, rīkoties apdomīgi, nepārsteigties.
(Lai viņam) vieglas smiltis! saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to.
pasaule (tāpēc) bojā neies saka, apgalvojot, ka nekas slikts nenotiks, ja kas nerealizēsies.
laiks visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
gadi visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
dzīve visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
trūkst vārdu saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vārdos.
vīrs un vārds saka, apliecinot, ka solījums tiks izpildīts.
tieši tā saka, apstiprinoši atbildot (parasti militāra priekšnieka) izteikumam.
kā tad saka, apstiprinot ko pilnīgi saprotamu; protams.
lai jods sasper mani saka, apstiprinot savu vārdu patiesīgumu.
gudrais no austrumiem saka, apšaubot tāda cilvēka teikto, kas sevi uzskata par gudru.
no kurienes vējš pūš saka, aptverot kaut ko līdz šim nesaprastu, nojaušot kāda īstos nolūkus, mērķi, rīcības cēloni.
no kuras puses vējš pūš saka, aptverot kaut ko līdz šim nesaprastu, nojaušot kāda īstos nolūkus, mērķi, rīcības cēloni.
dzelzs aizkars saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
Veseli ēduši! saka, atbildot kādam, kas pateicas par ēdienu, mielastu.
vai Dievam dienu trūkst saka, atliekot darbu uz vēlāku laiku.
Dots pret dotu! saka, atriebjot nodarīto vai atlīdzinot labu ar labu.
rīts gudrāks par vakaru saka, atstājot ko izlemšanai, pabeigšanai nākamajā dienā.
ko tur (var) darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
ko lai dara saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
ko (tu) padarīsi saka, atzīstot nespēju ko izdarīt, panākt.
izstiepties vai sarauties saka, atzīstot savu bezspēcību ko mainīt, grozīt.
kaut vai izstiepies saka, atzīstot savu bezspēcību ko mainīt, grozīt.
piemini manus vārdus saka, brīdinot, ka notiks tā, kā teikts.
kāds vējš atpūtis saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti kur ieradies, un vēloties uzzināt šās ierašanās iemeslu.
tu to pieminēsi saka, draudot atriebties.
Es tev (arī viņam, jums u. tml.) parādīšu! saka, draudot kādu pārmācīt, atdarīt kādam.
Ej (tu) dirst! saka, dzenot projām kādu, noraidot kāda teikto, paužot negatīvu attieksmi pret to.
ne mats no galvas nenokritīs (kādam) saka, garantējot (kāda) drošību.
nav (kāda) mazā pirkstiņa vērts saka, izceļot (kāda) pārākumu pār otru.
tirpas skrien pār kauliem saka, izjūtot lielas bailes, uztraukumu.
tirpas iet pār kauliem saka, izjūtot lielas bailes, uztraukumu.
tirpas skrien pār muguru saka, izjūtot lielas bailes, uztraukumu.
tirpas iet pār muguru saka, izjūtot lielas bailes, uztraukumu.
noveļas kā akmens no sirds saka, izjūtot pēkšņu atvieglojumu, mieru.
kā akmens no sirds novēlās saka, izjūtot pēkšņu atvieglojumu, mieru.
tā tik (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
tas tik (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
tā tikai (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
tas tikai (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
uz priekšu vai atpakaļ saka, ja (kā) starpība, atsķirība ir maznozīmīga, mazsvarīga.
vezums nekust (ne) no vietas saka, ja (kādā norisē, apstākļos) nav cerēto pārmaiņu.
vezums stāv uz vietas saka, ja (kādā norisē, apstākļos) nav cerēto pārmaiņu.
zobs uz zoba neturas saka, ja (kādam) ļoti salst, ka (kādam) ir drebuļi.
širmis aiziet ciet saka, ja (kādam) zudusi spēja saprātīgi domāt, spriest.
staigāt pa naža asmeni saka, ja (kāds) atrodas riskantā situācijā, stāvoklī, no kura jāizkļūst.
nav ne degunu lāgā apsildījis saka, ja (kāds) ir bijis (kur) pārāk īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
jumts aizbraucis saka, ja (kāds) kļuvis nesaprātīgs, psihiski nevesels, garīgi nelīdzsvarots.
locīties smieklos saka, ja (kāds) ļoti aizrautīgi smejas.
kā no ložmetēja saka, ja (kāds) ļoti ātri runā.
smejas, vēderu (rokām) turēdams saka, ja (kāds) ļoti smejas.
smejas kā kutināts saka, ja (kāds) ļoti smejas.
papēži niez saka, ja (kāds) ļoti vēlas dejot, skriet.
mati ceļas stāvus saka, ja (kāds) pārdzīvo lielas bailes, šausmas.
mati (sa)slienas stāvus saka, ja (kāds) pārdzīvo lielas bailes, šausmas.
kā odzes dzelts saka, ja (kāds) pēkšņi izdara strauju kustību (aiz izbīļa, pārsteiguma u. tml.)
stingra roka saka, ja (kāds) rīkojas stingri, nepiekāpīgi, noteikti, arī nežēlīgi.
ar stingru roku saka, ja (kāds) rīkojas stingri, nepiekāpīgi, noteikti, arī nežēlīgi.
ka spalvas vien put saka, ja (kāds) tiek pilnīgi uzveikts (piem., cīņā), ja kaujoties, plēšoties, cīnoties nekas netiek saudzēts.
ka spalvas vien pajūk saka, ja (kāds) tiek pilnīgi uzveikts (piem., cīņā), ja kaujoties, plēšoties, cīnoties nekas netiek saudzēts.
nolaižas rokas saka, ja (kāds) vairs nespēj, vai nav vairs vēlēšanās (ko) darīt, rīkoties.
nelabais dīda saka, ja (kādu) ir pārņēmis nemiers.
žults apskrienas (kādam) saka, ja (kādu) pārņem dusmas, sašutums, ja kāds ir ļoti sarūgtināts.
žults aptekas (kādam) saka, ja (kādu) pārņem dusmas, sašutums, ja kāds ir ļoti sarūgtināts.
žults vārās saka, ja (kādu) pārņem lielas dusmas, niknums.
kā nolēmēts saka, ja (kas, kāds) ir kļuvis nekustīgs, darboties nespējīgs.
uzsist asinis saka, ja (kas, piem., notikumu pavērsiens) stiprina (kāda) apņēmību ko paveikt.
kājas pieaug saka, ja (kas, piem., priekšmets) pazūd, tiek nozagts.
švaki ar (ko) saka, ja (kas) ir nepietiekamā daudzumā.
ne čiku, ne grabu saka, ja (kas) ir pazudis, ja (kā) vairs nav.
nav divu domu saka, ja (kas) nav apstrīdams, ja (par ko) nav šaubu.
ko (tas) līdz saka, ja (kas) nepalīdz, arī neietekmē.
iet kā pa ciņiem saka, ja (kas) neveicas vai ko dara ar grūtībām.
(iet) kā pa celmiem saka, ja (kas) neveicas vai ko dara ar grūtībām.
salaist dēlī saka, ja (kas) sarežģījas, ja izjūk nodomi, ieceres.
(var) uzkrist uz galvas saka, ja (kas), krītot, grūstot no augšas, var traumēt, nogalināt cilvēku.
(dūc) kā bišu stropā saka, ja (kur) ir liels troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem sarunājoties, arī ja ir liela kustība, rosība.
(tik) tumšs, ka vai acī duras saka, ja (kur) ir ļoti tumšs.
tumšs kā akā saka, ja (kur) ir ļoti tumšs.
(tik) tumšs, ka vai acīs duras saka, ja (kur) ir ļoti tumšs.
rūc kā bišu stropā saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
dūc kā bišu stropā saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
ka vai jumts ceļas nost saka, ja (mājā) ir pārmērīgi liels troksnis, skaļums.
iet kā pulkstenis saka, ja (parasti mehānisms) darbojas nevainojami.
strādā kā pulkstenis saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
stīvas kājas saka, ja (parasti no bailēm, uztraukuma) kājās rodas nekustīguma sajūta.
viss krīt no rokām (ārā) saka, ja (piem., uztraukumā) nevar noturēt priekšmetus, tie krīt zemē.
laba akustika saka, ja (telpā) ir laba dzirdamība, neradot traucējošu atbalsi.
raibas acis saka, ja acis ir nogurušas, pārpūlētas.
filma pārtrūkst saka, ja alkohola ietekmē vairs neko neatceras.
filma ir pušu saka, ja alkohola ietekmē vairs neko neatceras.
kā maiss saka, ja apģērbs ir par lielu, nav pēc auguma.
stāv kā uzliets saka, ja apģērbs ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām.
kā uzliets saka, ja apģērbs, apavi labi pieguļ, ir pašā laikā.
nav pa ceļam saka, ja ar kādu nav uzskatu, mērķu un centienu kopības.
sirds atvilgst saka, ja atbrīvojas no negatīva psihiska stāvokļa.
maska nokrīt saka, ja atklājas kā īstā daba, būtība.
izput kā pelavas vējā saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
izput kā spaļi vējā saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
izput kā pelni vējā saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
zobi stingst saka, ja aukstuma iedarbībā zobi kļūst jutīgi, sāpīgi.
barometrs kāpj saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos.
barometrs ceļas saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos.
barometrs krīt saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
barometrs krītas saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
noķert zaķi saka, ja bērnam paklūpot gadās nokrist.
galva sāk pampt saka, ja bijusi liela garīga piepūle, slodze.
ne savā ģīmī saka, ja cilvēka izskats ir pilnīgi pārmainījies (parasti no kaut kā negatīva).
būt kaulos saka, ja cilvēkā kaut kas ir dziļi iesakņojies.
augsta temperatūra saka, ja cilvēka ķermeņa temperatūra ievērojami pārsniedz normālo temperatūru.
(ir) kur (savu) galvu nolikt saka, ja cilvēkam ir pajumte, apmešanās vieta.
zelta rokas saka, ja cilvēkam ļoti labi padodas, parasti ar rokām darāmi, darbi.
nelaimīga roka saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piem., loterijā).
ceļi krustojas saka, ja cilvēki dzīves gaitā sastopas.
ceļi pašķiras saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja starp viņiem radušās domstarpības.
ceļi šķiras saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja starp viņiem radušās domstarpības.
rādīt savu īsto seju saka, ja cilvēks (parasti neviļus) atklāj savu būtību, savas domas, centienus tādus, kādi tie ir patiesībā; paust, atklāt savu būtību.
kā vajāts zvērs saka, ja cilvēks bīstas, uzvedas bikli, ir tramīgs.
otrā jaunība saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
lokana mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
spēks kaulos saka, ja cilvēks ir fiziski stiprs.
vīra dūšā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku.
vīra prātā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku.
kunga dūšā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku.
vēsa galva saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs.
vaļīga mēle saka, ja cilvēks ir runīgs; arī nevajadzīgi daudz runā, izpaužot ko lieku.
sirds pilna līdz malām saka, ja cilvēks ir sarūgtināts, ja nomāc bēdas, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
vaigi svilst saka, ja cilvēks ir stipri pietvīcis (piem., no kauna).
seja svilst saka, ja cilvēks ir stipri pietvīcis (piem., no kauna).
resna galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
liela galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, pašpaļāvīgs, neuzklausa citus.
prāts reibst saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
sirds reibst saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
sirds atsilst saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks; saka, ja cilvēks izjūt cita laipnību, atsaucību.
mēle atraisās saka, ja cilvēks kļūst runīgs.
sirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt saka, ja cilvēks mirst.
acis slēdzas uz mūžu saka, ja cilvēks mirst.
acis slēdzas uz mūžību saka, ja cilvēks mirst.
klapes uz acīm saka, ja cilvēks neredz, nesaprot (ko).
juceklis galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
putra galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi, loģiski domāt, spriest.
nervi čupā saka, ja cilvēks nespēj savaldīties, ir pārlieku nervozs.
seja izplūst smaidā saka, ja cilvēks sāk (parasti plati) smaidīt.
jūtīga sirds saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
jūtīga dvēsele saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
viegla roka saka, ja cilvēks viegli, bez piepūles, arī bez apdomāšanās ko dara.
runāt visi ir gudri saka, ja citi dod tikai padomus.
mazgāt netīro veļu saka, ja citiem tiek izklāstītas ģimenes vai kāda kolektīva iekšējās nesaskaņas.
krist (uz kādu) kā mušas uz medu saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā).
kā karuselī saka, ja dažādi notikumi strauji seko cits citam, mainās, atkārtojas.
ož pēc pulvera saka, ja draud izcelties konflikts.
mākoņi savelkas pār (kāda) galvu saka, ja draud nepatikšana, rodas bīstama situācija.
noiet ūdeņi saka, ja dzemdībās vai pirms dzemdībām noplūst augļūdeņi.
ausis vīst saka, ja dzird kādu ko rupji runājam; saka, ja kāds ko dara nekvalitatīvi.
ēd pirkstus laizīdams saka, ja ēd ar lielu patiku.
ēd laizīdamies saka, ja ēd ar lielu patiku.
dienas ir skaitītas saka, ja gaidāma drīza nāve; saka, ja kas drīz beigs pastāvēt.
smaga galva saka, ja galvā ir jūtams smagums, sāpes.
vēders urkšķ saka, ja gribas ēst un vēders rada raksturīgu troksni.
kamols sakāpj kaklā saka, ja gribas raudāt.
nāk par labu saka, ja gūst kādu labumu.
amats rokā saka, ja iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
skola maksā naudu saka, ja ieguvums saistīts ar zaudējumiem.
klāt kā likts saka, ja ieradīsies nekavējoties, īstajā brīdi, noteikti.
ciets vēders saka, ja ir apgrūtināta vēdera iztukšošanās.
raibi un rūtaini saka, ja ir daudz neparastu, negaidītu pavērsienu, notikumu, apstākļu.
uz katra pirksta saka, ja ir daudz pielūdzēju.
pilnos ziedos saka, ja ir daudz ziedu (par augiem, to daļām).
vienos ziedos saka, ja ir daudz ziedu (par augiem, to daļām).
garš laiks saka, ja ir garlaicīgi.
stīva mēle saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
skola rokā saka, ja ir iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
aste ir piesieta saka, ja ir ierobežota rīcības brīvība.
aste zem bluķa saka, ja ir ierobežota rīcības brīvība.
aste bluķī saka, ja ir ierobežota rīcības brīvība.
vajadzība spiež saka, ja ir jārīkojas, pakļaujoties apstākļiem.
papēži svilst saka, ja ir jāsteidzas prom.
kā pie Bābeles (torņa) saka, ja ir liela burzma, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās.
ūdens smeļas mutē saka, ja ir lielas, gandrīz nepārvaramas grūtības.
pāri galvai saka, ja ir ļoti daudz (parasti darba).
nav laiku kur likt saka, ja ir ļoti daudz brīva laika.
darba pilnas rokas saka, ja ir ļoti daudz darba, pienākumu.
darba līdz kaklam saka, ja ir ļoti daudz darba, pienākumu.
darbs pāri galvai saka, ja ir ļoti daudz darba, pienākumu.
nav kur naudu grūst saka, ja ir ļoti daudz naudas.
darbs dzen darbu saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
darbs darba galā saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
vēders pie mugurkaula pielipis saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
vēders pie mugurkaula pieaudzis saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
vēders pie mugurkaula pierāvies saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
vēders raujas čokurā saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
vēders raujas pie ribām saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
zeme deg zem kājām saka, ja ir ļoti jāsteidzas.
kā pirtī saka, ja ir ļoti karsti, sutīgi.
viena sirds un viena dvēsele saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
viena miesa un viena dvēsele saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
sprēgā sals saka, ja ir ļoti liels aukstums.
saule ripo pa zemi saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
saulīte ripo pa zemi saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
saule ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
saulīte ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
uznāk melnie saka, ja ir ļoti slikts garastāvoklis, depresija.
uznāk melnais saka, ja ir ļoti slikts garastāvoklis, depresija.
saimnieks savu suni tādā laikā nedzen ārā saka, ja ir ļoti slikts laiks.
saimnieks savu suni tādā laikā nedzen laukā saka, ja ir ļoti slikts laiks.
garastāvoklis uz nulles saka, ja ir ļoti slikts noskaņojums.
garastāvoklis zem nulles saka, ja ir ļoti slikts noskaņojums.
sirds lūst saka, ja ir ļoti smagi pārdzīvojumi.
sirds plīst (vai) pušu saka, ja ir ļoti spēcīgi (parasti negatīvi) pārdzīvojumi, ļoti spēcīgas izjūtas.
ne acī durams saka, ja ir ļoti tumšs.
ka acī dur saka, ja ir ļoti tumšs.
ir zobs (uz kādu) saka, ja ir naids, ļauns prāts, dusmas uz kādu.
sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
smaga sirds saka, ja ir nomākts, bēdīgs garastāvoklis.
(visi) gali ūdenī saka, ja ir noslēpti visi nozieguma, pārkāpuma pierādījumi, dzēstas visas pēdas.
gaiss (ir) tīrs saka, ja ir novērsts kas traucējošs un var justies drošībā.
uzpūties vēders saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
uzpūsts vēders saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
nekur nepaliks saka, ja ir pārliecība, ka (kas) nepazudīs, notiks, ka (kāds) ieradīsies, pārnāks.
kur (nu) paliks saka, ja ir pārliecība, ka kāds ieradīsies, pārnāks.
ne gailis pakaļ nedziedās saka, ja ir pārliecināts, ka neviens neko neuzzinās (par kādu rīcību, nodarījumu).
lieta darīta saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts sasniegts.
prāts (ir) nemierīgs saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
sirds (ir) nemierīga saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
kas tur pavisam saka, ja ir runa par ko nenozīmīgu, nebūtisku.
sirds asiņo saka, ja ir smagi pārdzīvojumi, ciešanas, liels, žēlums, izmisums.
spiežas kaklā saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma.
spiežas rīklē saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma.
galva plīst pušu saka, ja ir stipras galvassāpes.
zaķim acis no pieres sprāgst laukā saka, ja ir stiprs sals.
zaķim acis no pieres sprāgst ārā saka, ja ir stiprs sals.
velk uz lietu saka, ja ir tādi apstākļi, ka gaidāms lietus.
vēders kurkst saka, ja ir trokšņi kuņģī, zarnās (parasti aiz izsalkuma).
vēders rūc saka, ja ir trokšņi kuņģī, zarnās (parasti aiz izsalkuma).
vēders kauc saka, ja ir trokšņi kuņģī, zarnās (parasti aiz izsalkuma).
krīt kā mušas saka, ja īsā laikā, piem., epidēmijā, iet bojā daudzi cilvēki vai dzīvnieki.
strīpa pāri saka, ja izbeidz (ko), ja izbeidzas, arī tiek pārtraukts (kas).
svītra pāri saka, ja izbeidz (ko), ja izbeidzas, arī tiek pārtraukts (kas).
noveļas kā slogs no krūtīm saka, ja izdodas atbrīvoties no grūta, nomācoša.
noveļas kā slogs no pleciem saka, ja izdodas atbrīvoties no grūta, nomācoša.
noveļas kā slogs no kakla saka, ja izdodas atbrīvoties no grūta, nomācoša.
sirds dreb saka, ja izjūt bailes, nemieru, satraukumu, žēlumu.
sirds trīc saka, ja izjūt bailes, nemieru, satraukumu, žēlumu.
skudriņas skrien pār ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu
skudras skrien pa kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudriņas skrien pa kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudriņas skrien pār kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudriņas skrien pa muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudriņas skrien pār muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudriņas skrien pa ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudriņas skrien pa ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudriņas skrien pār ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pa kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pa muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pa ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pa ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pār kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pār muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pār ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pār ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudras skrien pār kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudras skrien pa muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudras skrien pār muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudras skrien pa ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudras skrien pār ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudras skrien pa ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudras skrien pār ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pa kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pa muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pa ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pa ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pār kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pār muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pār ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pār ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
sirds runā saka, ja izjūt kādu emocionālu noskaņojumu.
šermuļi (pār)skrien pār kauliem saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
šermuļi (pār)skrien pār muguru saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
nodreb ceļi saka, ja izjūt lielas bailes.
sirds kāpj (vai) pa muti laukā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
sirds kāpj (vai) pa kaklu laukā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
sirds kāpj (vai) pa muti ārā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
sirds kāpj (vai) pa kaklu ārā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
sirds kāpj kaklā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
šaušalas iet pār kauliem saka, ja izjūt ļoti lielas bailes, uztraukumu.
šaušalas pārskrien pār kauliem saka, ja izjūt ļoti lielas bailes, uztraukumu.
šaušalas iet pār muguru saka, ja izjūt ļoti lielas bailes, uztraukumu.
šaušalas pārskrien pār muguru saka, ja izjūt ļoti lielas bailes, uztraukumu.
miegs nāk kā ūdens saka, ja izjūt neatvairāmu vēlēšanos gulēt.
līksma sirds saka, ja izjūt pacilātību, prieku, jautrību.
priecīga sirds saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību, ja ir labs, pacilāts noskaņojums.
priecīgs prāts saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību, ja ir labs, pacilāts noskaņojums.
sirds kut saka, ja izjūt prieku, nelielu satraukumu, saviļņojumu.
nosāp sirds saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
nosāpas sirds saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
sirds apsāpas saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
sirds nosāp saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
sirds nosāpas saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
izkapts labi kož saka, ja izkapts labi pļauj, ir asa.
izkapts labi ņem saka, ja izkapts labi pļauj, ir asa.
nosēdušās baterijas saka, ja izlādējies akumulators.
sirdi rauj laukā saka, ja izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
sirdi rauj ārā saka, ja izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
sirdi ņem laukā saka, ja izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
sirdi ņem ārā saka, ja izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
sirds (sa)silst saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
sirds iesilst saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
sirds sasilst saka, ja izraisās patīkamas sajūtas, izjūtas.
sanāk ziepes saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
jokus pie malas saka, ja jārunā nopietni, joki nav vietā.
sāp visas malas saka, ja jūt sāpes vairākās ķermeņa vietās.
sāp visās malās saka, ja jūt sāpes vairākās ķermeņa vietās.
tumši (negaisa) mākoņi savelkas (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
melni (negaisa) mākoņi savelkas (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
tumši (negaisa) mākoņi sabiezē (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
melni (negaisa) mākoņi sabiezē (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
kā no jauna piedzimis saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.).
šļaugana dūša saka, ja jūtas slikti, ja ir slikta dūša.
ledus sakustējies saka, ja kāda darbība vai process ir sācies (parasti, pārvarot grūtības).
ledus sāk kustēties saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti, pārvarot grūtības).
ne redz, ne jūt saka, ja kāda klātbūtne nav pamanāma, jūtama.
ne akmens uz akmens nepaliek saka, ja kāda vieta ir pilnīgi nopostīta.
jūra līdz ceļiem saka, ja kādam (piem., reibumā) šķiet, ka viņš visu spēj.
kā uz pulvera mucas saka, ja kādam draud briesmas, nepatikšanas.
cilpa kaklā saka, ja kādam draud nāve vai ļoti lielas nepatikšanas.
galva pilna saka, ja kādam ir daudz jaunu domu, ieceru, plānu.
vilka kauls mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
ausis svilst saka, ja kādam ir kauns klausīties tajā, ko dzird.
kurpe spiež saka, ja kādam ir materiālas grūtības.
plāns maks (kādam) saka, ja kādam ir maz naudas.
(ir) pirmā roka saka, ja kādam ir priekšroka, ja kas jāsāk pirmajam.
gari nagi saka, ja kādam ir tieksme zagt, ja kāds zog.
gari pirksti saka, ja kādam ir tieksme zagt, ja kāds zog.
mute ir īstā vietā saka, ja kādam ir veikla, attapīga valoda.
lunkana mēle saka, ja kādam ir veikla, glaimojoša valoda, ja kāds daudz un labprāt runā.
ataust gaisma saka, ja kādam kas kļūst skaidrs, saprotams.
uzaust gaisma saka, ja kādam kas kļūst skaidrs, saprotams.
niez rokas saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
rokas niez saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
niez pirksti saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
niez nagi saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
mēle niez saka, ja kādam ļoti gribas ko pateikt, par ko runāt.
(pats) nelabais dīda saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
nav (ne) plika graša pie dvēseles saka, ja kādam nav naudas.
nav (ne) sarkana graša pie dvēseles saka, ja kādam nav naudas.
nav ne (plika) graša pie dvēseles saka, ja kādam nav nemaz naudas.
(nav) ne kapeikas pie dvēseles saka, ja kādam nemaz nav naudas.
grūta galva saka, ja kādam nepadodas mācīšanās (parasti skolā), ir grūti ko iegaumēt, izprast.
nauda turas (kabatā) saka, ja kādam parasti mēdz būt nauda.
acis atveras saka, ja kādam pēkšņi kaut kas kļūst skaidrs, saprotams.
ēna krīt uz kādu saka, ja kādam tiek pārmests kas negatīvs.
stīvi kauli saka, ja kādam trūkst kustīguma, lokanības.
mute ir ciet (kādam) saka, ja kādam vairs nav ko teikt, ja kāds nezina, ko teikt, negrib runāt.
laimīga roka saka, ja kādam veicas, laimējas (piem., loterijā, kāršu spēlē).
kā uz mutes kritis saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma nespēj pateikt ne vārda.
kā uz mutes sists saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma pēkšņi apklust.
acis aizkrīt saka, ja kāds aizver acis.
kā mednis riestā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
kā mednis dziesmā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
kuļas kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
peras kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
sitas kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
skatiens pārskrien saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko).
nauda neturas (kabatā) saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
kāda lapsene iekodusi saka, ja kāds bez redzama iemesla kļuvis dusmīgs, naidīgs, ja kāds ir ļoti nemierīgs, satraukts.
kāda muša iekodusi saka, ja kāds bez redzama iemesla uzvedas ne tā kā parasti.
kāds dundurs iekodis saka, ja kāds bez redzama iemesla uzvedas ne tā kā parasti.
kā mēms saka, ja kāds brīdi vai ilgāku laiku klusē, nerunā, neatbild (parasti aiz apmulsuma, pārsteiguma, dusmām).
ēst ar ēšanu (grāmatas) saka, ja kāds daudz un ļoti ātri lasa.
runāt pilnā mutē saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
melo, ka ausis vien kust saka, ja kāds daudz, nekaunīgi melo.
kā pārņemts saka, ja kāds domu, jūtu, pārdzīvojuma dēļ nepievērš uzmanību apkārtējiem, savai rīcībai u. tml.
melo acīs skatīdamies saka, ja kāds droši, nekaunīgi melo.
rokas klēpī salicis saka, ja kāds dzīvo bezdarbībā, nekā nedarot.
(dzīvo), cepuri kuldams saka, ja kāds dzīvo labi, bezrūpīgi.
kā lācis savā alā saka, ja kāds dzīvo noslēgti, vientuļi.
dzīvo kā niere pa taukiem saka, ja kāds dzīvo pārpilnība, pārticībā.
kā niere taukos saka, ja kāds dzīvo pārpilnība, pārticībā.
dzīvo kā niere taukos saka, ja kāds dzīvo pārpilnība, pārticībā.
kā pa mākoņiem saka, ja kāds dzīvo savā iedomu pasaulē un neredz reālo situāciju.
gara lūpa saka, ja kāds gatavojas raudāt, ir apvainojies.
lūpa trīc saka, ja kāds gatavojas raudāt.
būt uz lūpām (kādam) saka, ja kāds grib ko teikt, bet kaut kas kavē to darīt.
kā uz baznīcu saka, ja kāds ieradies tukšām rokām (ciemos).
klāt kā mazais nazītis saka, ja kāds ierodas pēc pirmā aicinājuma, nekavējoties.
nāk kā saukts saka, ja kāds ierodas tad, kad ir ļoti nepieciešams.
kā pienaglots saka, ja kāds ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā stāvoklī.
uz brīvām kājām saka, ja kāds ir atbrīvots no apcietinājuma vai vēl nav apcietināts un atrodas brīvībā.
kaut vai līdz pasaules galam saka, ja kāds ir gatavs doties, sekot kādam uz jebkuru vietu.
kaut vai līdz pasaules malai saka, ja kāds ir gatavs doties, sekot kādam uz jebkuru vietu.
acis ieplešas saka, ja kāds ir izbrīnīts, pārsteigts.
netīra sirdsapziņa saka, ja kāds ir izdarījis ko ļaunprātīgu, noziedzīgu.
rokas nav tīras saka, ja kāds ir izdarījis ko sliktu, noziedzīgu.
nav ar pliku roku ņemams saka, ja kāds ir ļoti attapīgs, gudrs, daudz pieredzējis, viltīgs.
nevar vien nodusmoties saka, ja kāds ir ļoti dusmīgs un nevar beigt dusmoties.
kā driģenes saēdies saka, ja kāds ir ļoti nemierīgs.
kā nopliķēts saka, ja kāds ir ļoti nosarcis, nokaunējies vai aizvainots.
kā riju izkūlis saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies.
kā riju nokūlis saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies.
žoklis atkaras saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts (par ko).
kā zibens (spēriena) ķerts saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts.
kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt, ko grib.
kā jēriņš saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt, ko grib.
kā noburts saka, ja kāds ir ļoti sajūsmināts, ļoti aizrāvies ar ko.
pārpilna sirds saka, ja kāds ir ļoti sarūgtināts, ja kādu ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
kā ods saka, ja kāds ir ļoti uzmācīgs, neatlaidīgs, apnicīgs.
kā glodene saka, ja kāds ir ļoti veikls, vijīgs, lokans, izmanīgs.
klusē kā kaps saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
klusē kā ūdeni mutē ieņēmis saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
klusē kā zivs saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
klusē kā mēms saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
kluss kā kaps saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpauž.
vējš (svilpo, ir) galvā saka, ja kāds ir nenopietns, vieglprātīgs.
palikt ar vaļēju muti saka, ja kāds ir par ko ļoti pārsteigts, izbrīnīts.
mute paliek vaļā saka, ja kāds ir par ko ļoti pārsteigts, izbrīnīts.
palikt ar vaļā muti saka, ja kāds ir par ko ļoti pārsteigts, izbrīnīts.
galvu nepacēlis saka, ja kāds ir pilnīgi iegrimis darbā.
kā mēnessērdzīgs saka, ja kāds ir smaga pārdzīvojuma varā un nespēj ar apziņu pilnībā kontrolēt savu rīcību.
būt pa plecam saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt.
rotaļājas kā kaķis ar peli saka, ja kāds izturas pret kādu ļoti nevērīgi, arī cietsirdīgi, nežēlīgi.
kā trusītis žņaudzējčūskas priekšā saka, ja kāds jūtas ļoti nobijies, satraukts, piem., runājot ar kādu.
kā pīlei ūdens saka, ja kāds kaut ko neņem vērā, nereaģē uz teikto.
ne ēdis, ne dzēris saka, ja kāds kaut ko pašaizliedzīgi dara, par sevi nedomājot.
mētājas apkārt (pa pasauli) kā veca nauda saka, ja kāds klaiņo, klīst; nav nevienam vajadzīgs.
kā mēli norijis saka, ja kāds klusē, neatbild.
ka prieks saka, ja kāds ko ir (ļoti) labi veicis, izdarījis.
kā zaldāts uz vakts saka, ja kāds ko ļoti uzmana.
sēdēt uz savas mantas saka, ja kāds ko nelabprāt dod citam.
roka neceļas saka, ja kāds ko nespēj vai nevēlas darīt.
sveiks un vesels saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem; saka, ja kāds ir pilnīgi vesels.
šēž kā ķipis saka, ja kāds lepni, pašapzinīgi sēž un nepieceļas.
mute virinās saka, ja kāds lieki, nevajadzīgi runā.
ka (smiltis, putekļi) nokūp vien saka, ja kāds ļoti ātri pārvietojas.
skrien kā vējš saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
skrien palēkdamies [pa!lēkdamies] saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
mācas virsū kā miegs saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
piesarkst kā biete saka, ja kāds ļoti piesarkst.
piesarkst kā magone saka, ja kāds ļoti piesarkst.
bauro kā vērsis saka, ja kāds ļoti skaļi, pilnā balsī raud, kliedz, dzied.
asaras birst kā pupas saka, ja kāds ļoti stipri raud.
pirksti deg saka, ja kāds ļoti vēlas ko darīt.
pirksti niez saka, ja kāds ļoti vēlas ko darīt.
liela mute saka, ja kāds mēdz nesmalkjūtīgi, bravurīgi runāt pretī.
ausis kust saka, ja kāds melo.
palikt ar garu degunu saka, ja kāds nav ieguvis cerēto, palicis tukšā.
vēders nav grāmata saka, ja kāds nav izvēlīgs ēdamā ziņā.
ne mū, ne bē saka, ja kāds neko nesaprot, nezina, nespēj.
ne bū, ne bē saka, ja kāds neko nesaprot, nezina, nespēj.
maļ kā dzirnavas saka, ja kāds nemitīgi runā.
palikt ēnā saka, ja kāds nepelnīti ir palicis nepamanīts, neievērots, arī nenovērtēts.
sēž kā ķipis saka, ja kāds nepieceļas, kad vajadzētu.
kā mežā audzis saka, ja kāds neprot sabiedrībā uzvesties, ir neuzvedīgs.
kā mežā saka, ja kāds nespēj orientēties, arī nezina, ko iesākt.
iekšā ir, bet ārā nenāk saka, ja kāds nespēj parādīt savas zināšanas, izteikt savas domas.
mute neveras saka, ja kāds nespēj parunāt, ja kaut ko negrib teikt.
netiek gudrs saka, ja kāds nespēj saprast, noskaidrot (ko).
galva nesāp (kādam) (par ko) saka, ja kāds neuztraucas, nedomā (par ko).
kā bez nagiem saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara.
ziloņkaula tornī saka, ja kāds norobežojas no apkārtējā.
tavs tēvs nav glāznieks saka, ja kāds nostājies gaismai priekšā.
kā vergs saka, ja kāds pārmērīgi strādā vai tiek ļoti nodarbināts.
kā aste saka, ja kāds pastāvīgi seko, visur ir klāt.
negrib ne dzirdēt saka, ja kāds pauž kategorisku noliegumu, nevēlēšanos iesaistīties.
nokrīt kā aizpļauts saka, ja kāds pēkšņi saļimst.
kā (bites) (sa)dzelts saka, ja kāds pēkšņi strauji, neapvaldīti uzlec kājās; arī ja kāds uztraukti, neapvaldīti sāk darīt (ko).
kur bijis, (kur) nebijis saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
kur bijis, kur ne saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
kur gadījies, kur ne saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
uzkāpt vēlreiz (arī vairākas reizes, atkal u. tml.) uz (tā paša) grābekļa saka, ja kāds rīcībā, darbībā atkārto kādu kļūdu.
kā akls saka, ja kāds rīkojas nesaprātīgi, neaptver notiekošā būtību.
pēc mums kaut vai ūdensplūdi saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko.
pēc manis kaut vai ūdensplūdi saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko.
pēc tam kaut vai ūdensplūdi saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko.
runā kā karstu kartupeli mutē ieņēmis saka, ja kāds runā ātri un neskaidri.
mute kā laidara vārti saka, ja kāds runā daudz, parasti rupji, nepieklājīgi, bravūrīgi.
balss raustās saka, ja kāds runā neskaidri, arī ar pārtraukumiem (parasti aiz uztraukuma).
balss paceļas saka, ja kāds runā skaļāk nekā parasti.
asaras izsprāgst no acīm saka, ja kāds sāk raudāt.
smaga roka saka, ja kāds sāpīgi sit, ir bargs, ļoti stingrs.
papēži zib saka, ja kāds skrien ļoti ātri.
(sarkans) kā biete saka, ja kāds stipri nosarkst, ir ļoti sasarcis.
uz deguna krizdams (klupdams) saka, ja kāds strādā pārāk daudz, pāri saviem spēkiem.
auss aizkrīt saka, ja kāds uz laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piem., straujas spiediena maiņas dēļ).
čakarēt smadzenes saka, ja kāds uzmācīgi cenšas ievirzīt (kāda) domas citā virzienā, panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
ripo galvas saka, ja kāds vai kādi zaudē savu amatu.
nonākt tik tālu saka, ja kāds vai kas ir nonācis galēji nepieņemamā stāvoklī.
(iz)līst vai no ādas (ārā) saka, ja kāds visiem spēkiem pūlas, cenšas (ko realizēt, paveikt).
(iz)līst no ādas laukā saka, ja kāds visiem spēkiem pūlas, cenšas (ko realizēt, paveikt).
palikt vienā kreklā saka, ja kāds zaudējis visu īpašumu, iedzīvi.
rūc kā dundurs saka, ja kāds zemā balsī nemuzikāli dzied.
kož (vai) acis no pieres laukā saka, ja kādu apstāj uzmācīgi kukaiņi.
nemierīga sirds saka, ja kādu ir pārņēmis satraukums, bažas (par ko).
spiež kā nasta (kādu) saka, ja kādu kas ilgi un ļoti nomāc, dara grūtsirdīgu.
nevar ne acu galā ieredzēt saka, ja kādu ļoti neieredz.
liec kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
sit kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
viegla sirds saka, ja kādu pārņem atvieglojuma sajūta.
viegli ap sirdi saka, ja kādu pārņem atvieglojuma sajūta.
sirds vārās saka, ja kādu pārņem lielas dusmas, sašutums.
sirdī (iekšā) vārās saka, ja kādu pārņem lielas dusmas, sašutums.
kā pelavu maisu saka, ja kādu viegli, bez lielas piepūles purina, sit u. tml.
kājas neklausa saka, ja kājas nogurušas, ir grūti iet.
krekšķis kaklā saka, ja kaklā ir iekaisums, kas izraisa klepu vai čerkstošu balsi.
laika jautājums saka, ja kam nenovēršami jānotiek pēc kāda laika.
svaru kausi nosveras saka, ja kas (kāds) iegūst pārsvaru, kļūst par galveno.
lauž kaulus saka, ja kas (parasti darbs) ir par grūtu, kaitē veselībai.
iet no rokas saka, ja kas (parasti darbs) veicas.
grauž (kā) ķirmis saka, ja kas (piem., domas, jūtas) nedod miera, nomoka.
no mutes mutē saka, ja kas (ziņas, vēstis, baumas) ātri izplatās no viena pie otra.
ņem elpu ciet saka, ja kas apgrūtina elpošanu.
rauj elpu ciet saka, ja kas apgrūtina elpošanu.
sit elpu ciet saka, ja kas apgrūtina elpošanu.
kā īlens no maisa (lien, nāk ārā) saka, ja kas atklājas, cilvēkam pašam negribot, ja ko nevar noslēpt.
ar vienu spalvas vilcienu saka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piem., dokumentu) u. tml.
lai būtu, kur būdams saka, ja kas attiecināms uz kādu neatkarīgi no tā atrašanās vietas, prombūtnes u. tml.
maisam gals ir vaļā saka, ja kas iesākts veiksmīgi turpinās, strauji attīstās.
lieta beigta saka, ja kas ir izbeigts, ja nekas vairs nav maināms.
kauliņi ir mesti saka, ja kas ir izlemts, negrozāms, neapturams.
kā spogulī saka, ja kas ir ļoti skaidri saskatāms, uztverams, izprotams.
dziedi vai raudi saka, ja kas ir neizbēgams, nenovēršams, ja ko vairs nav iespējams mainīt.
kā akmens kaklā saka, ja kas ir par lielu apgrūtinājumu.
kā nebijis saka, ja kas ir pārdzīvots, izjusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
nav nekādas vainas saka, ja kas ir samērā labs.
par nāvi (jau) nebūtu saka, ja kas ir vēlams, derīgs.
cik garš, tik plats saka, ja kas ir vienlīdz labi vai slikti, ja, rīkojoties vienādi vai otrādi, gala rezultāts nemainās.
ne tuvu saka, ja kas it nemaz neatbilst, nelīdzinās kam minētam; nepavisam.
gulēt uz (kāda) sirdsapziņas saka, ja kas izraisa nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par pārkāpumu, noziegumu, arī ko nepaveiktu).
sirds (vai) pamirst saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
sirds (vai) stājas saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
sirds (vai) (no)tirpst saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
griež kā nazis sirdī saka, ja kas izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
griež kā ar nazi sirdī saka, ja kas izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
griežas (kā nazis) sirdī saka, ja kas izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā vējš saka, ja kas ļoti ātri pārvietojas, ja kas ir ļoti straujš.
spiež sirdi saka, ja kas ļoti nomāc, dara grūtsirdīgu.
guļ kā slogs uz sirds saka, ja kas ļoti nomāc, ja ir smagi pārdzīvojumi.
guļ kā slogs uz pleciem saka, ja kas ļoti nomāc, ja ir smagi pārdzīvojumi.
guļ kā akmens uz sirds saka, ja kas ļoti nomāc, ja ir smagi pārdzīvojumi.
guļ kā akmens uz pleciem saka, ja kas ļoti nomāc, ja ir smagi pārdzīvojumi.
piesiet sirdi saka, ja kas ļoti patīk, interesē, ja kam ļoti pieķeras.
pievelk kā magnēts saka, ja kas ļoti stipri piesaista.
tie paši vēži, tikai citā kulītē saka, ja kas mainās tikai ārēji, pēc formas, nevis būtībā.
tas ir uz labu saka, ja kas nākotnē uzlabosies.
Še tev nu bija! saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā gribēts.
Te tev nu bija! saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā ir gribēts.
līst pa visām vīlēm ārā saka, ja kas nav noslēpjams, izpaužas skaidri.
Dievs vien (to) zina saka, ja kas nav zināms vai skaidrs.
ar diegiem nav aršana saka, ja kas neatbilst, nav noderīgs, piemērots kādam mērķim, vajadzībai.
izlaužas uz āru saka, ja kas neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts.
līdz mielēm saka, ja kas nepatīkams ir izjusts, pārdzīvots pilnībā, līdz galam.
palikt pusceļā saka, ja kas netiek izdarīts, paveikts līdz galam.
palikt pusratā saka, ja kas netiek izdarīts, paveikts līdz galam.
ne uz priekšu, ne atpakaļ saka, ja kas neveicas, ja rodas sarežģījumi.
nekādā jēgā saka, ja kas neveicas, neizdodas.
ne čiku, ne grabu saka, ja kas noticis nevienam nezinot, nemanot.
kā uz pasūtījumu saka, ja kas notiek īstajā reizē, tad, kad vajag.
kā divi deviņi saka, ja kas notiek lielā steigā.
nepaspēj ne aci nomirkšķināt saka, ja kas notiek ļoti ātri.
nepaspēj ne acis nomirkšķināt saka, ja kas notiek ļoti ātri.
(kā) no gaisa (krīt, birst u. tml.) saka, ja kas notiek pēkšņi, negaidīti, arī viegli, bez darba, piepūles.
saki, ko gribi saka, ja kas notiek pretēji tam, kā varētu domāt.
par labu kādam saka, ja kas notiek vai tiek darīts kāda interesēs.
kā (paša) nelabā triekts saka, ja kas notiek, noris ļoti strauji, lielā steigā.
kā (sētin) apsēts saka, ja kas pārklāts ar ko lielā daudzumā.
elpa aizraujas saka, ja kas pārsteidz, aizrauj.
kā ar cirvi pa pieri saka, ja kas pēkšņi pārsteidz.
kā akā iekritis saka, ja kas pēkšņi pazudis, nav nekur atrodams, ja par kādu nav nekādu ziņu.
kā eļļa ugunī saka, ja kas pēkšņi saasina situāciju, izraisa sašutumu, dusmu uzliesmojumu.
kā ar roku atņemt saka, ja kas pēkšņi, strauji pazūd, tiek likvidēts.
kā ar roku noņemt saka, ja kas pēkšņi, strauji pazūd, tiek likvidēts.
Cepuri nost! saka, ja kas rada cieņu, apbrīnu.
aug kā sēnes pēc lietus saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
iet vaļā saka, ja kas sākas, arī ja kas strauji noris.
par zīmi saka, ja kas tiek darīts kā apstiprinājums (kam), norādījums (uz ko).
ķeksīša dēļ saka, ja kas tiek darīts, tikai lai ievērotu formālas prasības.
nāk kā pa reni saka, ja kas tiek iegūts lielā daudzumā, arī bez pūlēm.
iet kā pa diegu saka, ja kas viegli, bez grūtībām veicas.
(iet) kā pa sviestu saka, ja kas viegli, bez grūtībām veicas.
(iet) kā pa dēli saka, ja kas viegli, bez grūtībām veicas.
sirds sāp saka, ja kaut kā ir ļoti žēl, ja nomāc rūpes par kaut ko.
kā uz kāzām saka, ja kaut kam ļoti gatavojas, īpaši pošas.
miesā un asinīs saka, ja kaut kas cilvēkā ir dziļi iesakņojies, kļuvis par neatņemamu viņa būtības daļu.
rokas par īsām saka, ja kaut kas nav pa spēkam, ja kāds ko nespēj izdarīt.
mērs ir pilns saka, ja kaut kas nav vairs ilgāk paciešams, ja kaut kas (visbiežāk pacietība) sasniedzis galējo robežu
sirds sažņaudzas saka, ja kaut kas pēkšņi rada nepatīkamas izjūtas, dziļi sāpina, nomāc.
kluss kā kapā saka, ja kaut kur ir pilnīgs klusums, miers.
kā lapseņu pūznis saka, ja kaut kur ir trokšņaini, nemierīgi.
kā lapseņu midzenis saka, ja kaut kur ir trokšņaini, nemierīgi.
tvaiks nokrīt saka, ja kļūst mazs tvaika spiediens.
(visas) iekšas griežas saka, ja kļūst nelabi, nāk vēmiens.
tur tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
te tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
kur tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
pakausis kūp saka, ja ko dara ar lielu garīgu vai fizisku piepūli.
galva kūp saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu piepūli.
formas pēc saka, ja ko dara tikai tāpēc, ka tā pieņemts.
nokrist no debesīm saka, ja ko iegūst ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
nokrist no gaisa saka, ja ko iegūst ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
ej nu sazini saka, ja ko īsti nezina, ja par ko šaubās.
sirds iesāpas saka, ja ko īsu brīdi sāpīgi pārdzīvo, ja kļūst kā žēl.
apsāpas sirds saka, ja ko īsu brīdi sāpīgi pārdzīvo, ja kļūst kā žēl.
sirds saka saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
nevar tikt gudrs saka, ja ko nespēj saprast, izprast.
nevar ieliet mutē saka, ja ko nevar iemācīt bez piepūles, izpratnes u. tml.
nevar ieliet ar karoti saka, ja ko nevar iemācīt bez piepūles, izpratnes u. tml.
nevar ne ar uguni atrast saka, ja ko nevar sameklēt, atrast.
smejies vai raudi saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
(nav) ne (mazākās) jausmas saka, ja ko nezina, nenojauš.
īlenu maisā nenoslēpsi saka, ja ko no citiem nevar noslēpt.
viens redzējiens saka, ja ko paveic ļoti ātri; saka, ja kas noris ļoti ātri.
viens redzējums saka, ja ko paveic ļoti ātri; saka, ja kas noris ļoti ātri.
pārmaiņas dēļ saka, ja ko vienveidīgu, arī pierastu, apnikušu aizstāj ar ko citu.
pārmaiņas pēc saka, ja ko vienveidīgu, arī pierastu, apnikušu aizstāj ar ko citu.
pudu sāls apēdis saka, ja kopā (kas) darīts ilgāku laiku.
ceļš (ir) zem kājām saka, ja kur jāiet, jābrauc, jādodas prom.
tagad visi gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
pēc tam visi gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
īss laiks saka, ja laiks paiet nemanot.
acis krīt ciet saka, ja ļoti gribas gulēt.
auksts pārskrien (pār muguru, pār kauliem) saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas.
asinis sakāpj galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
asinis saskrien galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
maks ir tukšs saka, ja makā ir ļoti maz naudas vai nemaz nav naudas.
mīkla izkāpj saka, ja mīkla rūgstot plūst pāri trauka malām.
mugura kūp saka, ja mugura ir sakarsusi, arī mitra (piem., no intensīva darba).
rubļi ripo saka, ja nauda tiek ātri un daudz izdota.
ripo nauda saka, ja nauda tiek ātri un vieglprātīgi izdota.
nauda nāk griezdamās saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā.
nauda griežas saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā.
nauda (aiz)iet saka, ja nauda tiek izdota, iztērēta.
nauda iziet saka, ja nauda tiek izdota, iztērēta.
Tas ne pēc kā neizklausās! saka, ja nav apmierināts ar dzirdēto.
kas zina saka, ja nav droši zināms, ja šaubās.
kas (to, to lai) zina saka, ja nav droši zināms, ja šaubās.
ne lūdzams saka, ja nav iespējams ko panākt.
nelīdz ne zāles, ne plāksteris saka, ja nav iespējams neko grozīt, mainīt.
ne domas saka, ja nav iespējams, nav vēlēšanās (ko darīt).
nav ko mutē bāzt saka, ja nav ko ēst.
ne asakas saka, ja nav loma.
nav ko redzēt saka, ja nav nekā īpaša, interesanta, ko aplūkot.
nav ne miltuma saka, ja nav nemaz ēdiena.
laime nelaimē saka, ja nav noticis visnevēlamākais (kādā negadījumā, neveiksmē).
trūkst gaisa saka, ja nav piemērotu, labvēlīgu apstākļu.
nav (vairs) iekšā saka, ja nav spēka, uzņēmības (ko darīt).
nav nekāda gala saka, ja nav vēlamā rezultāta, ja nav nekādas nozīmes ko darīt; saka, ja nav nekādas jēgas, nekāda labuma.
nav (nekāda) gaisa saka, ja nav vēlamo apstākļu, ja nav jēgas kaut ko sākt, darīt.
nav nozīmes saka, ja nav vērts (ko darīt).
nav ko muti dzisināt saka, ja nav vērts runāt.
nav ko runāt saka, ja nav vērts vairs runāt (par ko).
diezin kur (kāda) kauliņi balinās saka, ja nav zināms, kur kāds pēc nāves palicis.
diezin kur (kāda) kauliņi balē saka, ja nav zināms, kur kāds pēc nāves palicis.
diezin kur (kāda) kauliņi balo saka, ja nav zināms, kur kāds pēc nāves palicis.
nevar zināt, kuros kapos glabās saka, ja nav zināms, paredzams, kā viss beigsies.
(uzkrīt) kā sniegs uz galvas saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas.
kas bijis, bijis saka, ja negrib atcerēties, atgādināt kāda negatīvo rīcību, uzvedību, cerot, ka tas nokārtosies.
tā ir, kā ir saka, ja negrib dot noteiktu atbildi.
liktenis uzsmaida saka, ja nejauši, negaidīti (kāda dzīvē) notiek kas labs.
cik gudri atnācām, tik gudri aizgājām saka, ja nekā jauna, noderīga neuzzina, nenoskaidro.
ne kauna, ne goda saka, ja nekādā situācijā kādam nav neērti, nepatīkami.
sacīts, darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
beigta balle saka, ja neko nav iespējams grozīt, vairs nav vērts par to runāt.
ne ā, ne bē saka, ja neko neatbild, nezina, neatceras.
nelaime nenāk viena saka, ja nelaimes seko cita citai.
kauties ar darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
apetīte aug ar ēšanu saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts.
tukša galva saka, ja nespēj domāt, atcerēties, koncentrēties.
kā iztukšots saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
skaits nojūk saka, ja nespēj ko saskaitīt.
kājas nenes saka, ja nespēj paiet.
nevar (ne) acis atraut saka, ja nevar beigt skatīties, nevar novērst skatienu (no kā).
raut elpu ciet saka, ja nevar paelpot (piem., slikta gaisa dēļ).
kā pret mūri saka, ja nevar rast atsaucību; saka, ja sastopas ar nepārvaramām grūtībām.
kumoss iespriežas kaklā saka, ja nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Ej pupās! saka, ja nevēlas kādā klausīties, grib atraidīt.
Ej gulēt! saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
Lai iet gulēt! saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
kā to lai saka saka, ja nezina, kā izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko paust tieši, atklāti.
domāts – darīts saka, ja nodomāto paveic nekavējoties.
visi striķi trūkst saka, ja nonāk bezizejas situācijā.
asinis sakāpj vaigos saka, ja nosarkst.
asinis saskrien vaigos saka, ja nosarkst.
kā par spīti saka, ja notiek kas nevēlams (pretēji vajadzīgam, gribētajam u. tml.).
tvaiks kāpj saka, ja paaugstinās tvaika spiediens.
netrūkst ne putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt.
trūkst tikai putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt.
dabūt sirmus matus saka, ja par kaut ko daudz jāraizējas, ja kas sagādā lielas bēdas, nepatikšanas.
cik zināms saka, ja par ko ir tikai aptuvena, arī daļēja informācija.
nevar zināt saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piem., ko darīt, kā izturēties).
nāve deguna galā saka, ja paredzama drīza nāve.
stāvēt ar vienu kāju kapā saka, ja paredzama drīza nāve.
asinis sastingst dzīslās saka, ja pārņem bailes, šausmas.
rokas nolaižas saka, ja pārņem bezcerība, kad vairs nav vēlēšanās ko darīt.
iekšas vārās saka, ja pārņem dusmas, sašutums.
asinis (dzīslās) vārās saka, ja pārņem niknums, dusmas.
sirds pielīst saka, ja pārņem pozitīvas, arī negatīvas jūtas.
sirds aptekas saka, ja pārņem sarūgtinājums, aizvainojums, dusmas.
sirds apskrienas saka, ja pārņem sarūgtinājums, aizvainojums, dusmas.
dūša aptekas saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
dūša apskrienas saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
sirds kūsā saka, ja pārņem spēcīgs emocionāls stāvoklis (parasti prieks).
sirds kvēlo saka, ja pārņem spēcīgs pārdzīvojums.
sirds karst saka, ja pārņem spēcīgs pārdzīvojums.
ausis aizkrīt saka, ja pārstāj dzirdēt, piem., liela trokšņa rezultātā.
pie gatava galda saka, ja pašam nav jārūpējas par ēdiena gatavošanu un pasniegšanu.
pie visa gatava saka, ja pašam nav nekas jādara, viss ir sagādāts, sarūpēts, sagatavots.
tvaiks krīt saka, ja pazeminās tvaika spiediens.
tvaiks krītas saka, ja pazeminās tvaika spiediens.
kā uzburts (uz kādu, uz ko) saka, ja pēc kā ir liela, nepārvarama tieksme.
kā uzmedots saka, ja pēc kā ļoti tiecas.
kā ar svinu pieliets saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās.
kā svina pieliets saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās.
kā atjaunots saka, ja pēc paguruma atkal sajūt spēku, enerģiju.
piemetas vadātājs saka, ja pēkšņi cilvēks sāk maldīties, nevar nokļūt paredzētajā vietā.
nokrīt kā akmens (no sirds, no krūtīm, no pleciem) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers.
nokrīt kā slogs (no sirds, no krūtīm, no pleciem) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers.
sirds iekņudas saka, ja pēkšņi izjūt nelielu uztraukumu, saviļņojumu.
nokrist kā zvīņas no acīm saka, ja pēkšņi kas kļūst pilnīgi skaidrs.
nokrist kā migla no acīm saka, ja pēkšņi kas kļūst pilnīgi skaidrs.
kumoss iesprūst rīklē saka, ja pēkšņi nevar ieēst, norīt.
kumoss sprūst kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss spriežas kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt.
kumoss aizspriežas kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt.
sirds nošļūk saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
sagriežas tumšs gar acīm saka, ja pēkšņi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
sametas tumšs gar acīm saka, ja pēkšņi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
jūsu padevīgais kalps saka, ja pieklājīgi vēlas izvairīties publiski pieminēt sevi tiešā veidā.
kaut vai tā saka, ja pieļauj kādu no minētajām iespējām.
piens sadeg saka, ja piena dziedzerī uzkrājas neizslaukts, nenozīsts piens un rodas piena dziedzera iekaisums.
Galdiņ, klājies! saka, ja pietiek tikai vēlēties, lai tūlīt viss ātri un viegli īstenotos, notiktu.
riepa plīst saka, ja plīst ar gaisu piepildītā riepas kamera.
riepa sprāgst saka, ja plīst ar gaisu piepildītā riepas kamera.
kā jēla ola saka, ja pret kādu vai pret ko ir jāizturas ļoti uzmanīgi, saudzīgi, ja kāds ir ļoti jūtīgs, vārīgs.
(vārās kā) raganu katls saka, ja procesi sabiedrībā vai parādības dabā risinās ar milzu spēku, strauji, postoši.
(vārās kā) elles katls saka, ja procesi sabiedrībā vai parādības dabā risinās ar milzu spēku, strauji, postoši.
nezināt, ko ķert, ko grābt saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
nāk par ļaunu saka, ja rodas kas ļauns, nevēlams.
nāk par sliktu saka, ja rodas kas ļauns, nevēlams.
šķebinās dūša saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
salna uzkrīt saka, ja rodas salna.
uzkrīt salna saka, ja rodas salna.
nelabums kāpj kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (piem., aiz pretīguma pret ko).
nelabums kāpj mutē saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (piem., aiz pretīguma pret ko).
dieviņš baras saka, ja rūc pērkons.
valoda ķeras saka, ja runā ar grūtībām, negribēti pauzējot vai atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
ja neviļos saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesumu.
zobi klab saka, ja sajūt stipru aukstumu vai izjūt lielas bailes, satraukumu.
nokrist rozā brilles no acīm saka, ja sāk uztvert (ko) reāli, neidealizējot.
nokrist klapes no acīm saka, ja sāk uztvert (ko) reāli, neidealizējot.
drebuļi (pār)iet pār kauliem saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
drebuļi (pār)skrien pār muguru saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
drebuļi (pār)iet pār muguru saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
drebuļi (pār)skrien pār kauliem saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
dzirkstis šķīst gar acīm saka, ja saņem spēcīgu sitienu, kura rezultātā rodas spilgtas, dzirksteļojošas gaismas sajūta acīs.
dzirksteles šķīst gar acīm saka, ja saņem spēcīgu sitienu, kura rezultātā rodas spilgtas, dzirksteļojošas gaismas sajūta acīs.
galva kā spainis saka, ja sāp galva, ja galvā jūtams smagums (piem., no negulēšanas).
vārds pa vārdam saka, ja saruna kļūst dzīvāka, dedzīgāka.
seja satumst saka, ja sejā parādās drūma, noraidoša, īgna, arī dusmu izteiksme.
pār seju pārlaižas ēna saka, ja sejā parādās skumjas, bēdas, drūmums u. tml.
pāri sejai pārlaižas ēna saka, ja sejā parādās skumjas, bēdas, drūmums u. tml.
aug griezdamies saka, ja sētais vai stādītais aug ļoti labi.
sirds (ap)met kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
sirds pārmet kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
sirds nodreb saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
sirds iedrebas saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
satraukta sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst (parasti no uztraukuma, pārdzīvojuma).
trauksmaina sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stāvokļa iedarbībā.
sirds palecas saka, ja sirds strauji, spēcīgi iepukstas.
sirds sit (arī klauvē, dun, dauzās, lēkā u. tml.) saka, ja sirds strauji, spēcīgi pukst.
paliek par karstu saka, ja situācija kļūst saspringta, bīstama.
gaiss sabiezē saka, ja stāvoklis, situācija pasliktinās.
šķība roka saka, ja šāvējs vai metējs nevar trāpīt mērķī.
ausīs žvinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis žvinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs dūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis dūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs dun saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis dun saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs džinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis džinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs rūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis rūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs šalc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis šalc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs šņāc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis šņāc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs zvana saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis zvana saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
cirvi var pakārt saka, ja telpā ir ļoti smacīgs gaiss.
kur ir, tur rodas saka, ja tiem, kas jau ir sapulcējušies (kur), piebiedrojas vēl citi.
vakars uz ezera saka, ja tuvojas kas slikts, draud briesmas.
karsts (vien) pārskrien pār kauliem saka, ja uz brīdi satraukumā, bailēs rodas karstuma sajūta.
karsts (vien) pārskrien pār muguru saka, ja uz brīdi satraukumā, bailēs rodas karstuma sajūta.
nav divreiz jāsaka saka, ja uzaicinājums, norādījums tiek nekavējoties izpildīts.
Kas te ko cepties? saka, ja uztraukumam nav pamata.
seja sastingst saka, ja vaibsti piepeši kļūst nekustīgi, piem., emociju iespaidā.
kad vadzis pilns, tas lūst saka, ja vairāk netiek paciests kas apgrūtinošs, grūti panesams.
vadzis lūst saka, ja vairāk netiek paciests kas apgrūtinošs, grūti panesams.
(kā) vienā mutē saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
pacietības mērs ir pilns saka, ja vairs nespēj, negrib paciest (ko nevēlamu).
vilku likumi saka, ja valda nesaudzīga savstarpēja cīņa.
laime smaida saka, ja veicas, laimējas.
laime uzsmaida saka, ja veicas, laimējas.
veiksme (uz)smaida saka, ja veicas, laimējas.
kā pa viļņiem saka, ja veiksmes mijas ar neveiksmēm.
nesaprast, ko ķert, ko grābt saka, ja vienlaicīgi veicami vairāki steidzami darbi.
norūkt bārdā (kaut ko) saka, ja vīrietis kaut ko paklusu, neskaidri norunā pie sevis.
nosmīnēt bārdā saka, ja vīrietis nosmīnot, nosmaidot ko nodomā sevī.
līdz brošai saka, ja viss ir apnicis.
tīra sirdsapziņa saka, ja viss ir darīts godīgi.
skaidra bilde saka, ja viss ir saprotams.
visam beigas saka, ja viss ir zaudēts; saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
šīberis aizkrīt ciet saka, ja zūd spēja saprātīgi spriest, domāt.
šīberis aiziet ciet saka, ja zūd spēja saprātīgi spriest, domāt.
ceļš nav rozēm kaisīts saka, ja, cenšoties sasniegt iecerēto, jāpārvar grūtības.
Nu kā? saka, jautājot par kādas darbības vai stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
lai maksā ko maksādams saka, ka darīs (ko) katrā ziņā, izmantojot visas iespējas.
štrunts par bitēm, ka tik medus saka, kad (ko) nav vērts ņemt vērā.
raisās mēle saka, kad cilvēks vai cilvēku kopums kļūst runīgs.
raisās valodas saka, kad cilvēks vai cilvēku kopums kļūst runīgs.
deguns ir ciet saka, kad iesnu dēļ ir apgrūtināta elpošana.
spiedīgs gaiss saka, kad ir grūti elpot, jo gaidāms negaiss.
sūdi vagā saka, kad ir nepatikšanas, notikusi nelaime.
Karies vai augšā! saka, kad kāds izmisumā nezina vairs, kā rīkoties, ir pārāk nomocījies, bez rezultātiem nopūlējies.
miers un Dievs saka, kad kas ir nokārtots, atrisināts, pabeigts.
Dievs un miers saka, kad kas ir nokārtots, atrisināts, pabeigts.
rozā brilles nokrīt (no acīm) saka, kad mīlētāji vairs neuztver viens otru tik ideāli kā līdz šim.
nav ne garozas saka, kad nav nekā ēdama.
acis aizlipušas saka, kad nevar pārvarēt miegu un ir grūti atvērt acis.
gaisma svīst saka, kad no rīta sāk kļūt gaišs, parādās gaisma.
deguns atnācis vaļā saka, kad pēc iesnām ir atjaunojusies normāla elpošana.
deguns ir atnācis vaļā saka, kad pēc iesnām ir atjaunojusies normāla elpošana.
atraisās rokas saka, kad pēc šķēršļu novēršanas rodas iespēja brīvi rīkoties.
mūžs iegriezies otrā pusē saka, kad pienāk vecums.
mūžs iegriezies vakara pusē saka, kad pienāk vecums.
noildzis termiņš saka, kad termiņš ir pārsniegts, beidzies.
(tikai) pār manu līķi saka, kategoriski protestējot pret kādu iespējamu, nevēlamu darbību.
kā nav kauna saka, kauninot kādu.
Tā viņš ir! saka, ko apstiprinot, apgalvojot.
kā es te stāvu saka, ko kategoriski apgalvojot.
akmens nav uz galvas uzlikts saka, konstatējot, ka bērns strauji aug.
nauda nesmird saka, krājot, izmantojot negodīgi iegūtu naudu.
Liecies mierā! saka, lai (kāds) pārstāj (ko) darīt.
liels paldies saka, lai apliecinātu ļoti lielu pateicību.
par laimi saka, lai izteiktu apmierinājumu, atvieglojumu sakarā ar to, kas ir vai nav noticis.
un kā vēl saka, lai ko pastiprinātu, apgalvotu, pastiprinātu šo apgalvojumu.
lai nesacītu vairāk saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
nu, (vai) zini saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret teikto.
nav (ne mazāko, nekādu) šaubu saka, lai pilnīgi apstiprinātu kādu izteikumu, faktu.
nav (nekāds) joks saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
nav joka lieta saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
nevainīgs kā jērs saka, lai uzsvērtu kāda nevainību.
nevainīgs kā jēriņš saka, lai uzsvērtu kāda nevainību.
sist (vai) nost saka, lai uzsvērtu teiktā patiesīgumu.
Taisies, ka tiec! saka, liekot kādam nekavējoties doties projām.
Taisies, ka pazūdi! saka, liekot kādam nekavējoties doties projām.
Galvu augšā! saka, mudinot saņemties, nezaudēt drosmi, ticību, nepadoties vājumam.
Stāvi pie ratiem! saka, neiecietīgi noraidot kāda līdzdalību, apsaucot, liekot klusēt, prasot neiejaukties citu darīšanās.
nav iedomājams (bez kā) saka, norādot uz (kā) pastāvēšanas, norises būtisku nosacījumu, īpašību u. tml.
nav iedomājama (bez kā) saka, norādot uz (kā) pastāvēšanas, norises būtisku nosacījumu, īpašību u. tml.
kauls no (mūsu, viņu) kaula saka, norādot uz asinsradniecību, kopīgu izcelšanos vai uzskatu sakritību.
no viena kaula saka, norādot uz asinsradniecību, kopīgu izcelšanos vai uzskatu sakritību.
lai iet (arī brauc u. tml.) kur iedams (arī braukdams u. tml.) saka, norādot uz atrašanās vietas, darbības pieļāvumu.
slapjš aiz ausīm saka, norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
jo vairāk tāpēc saka, norādot uz kādas atziņas, darbības motivācijas pastiprinājumu.
kā dulls saka, norādot uz pārmērīgu darbības intensitāti.
vēl (jo) vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
jo vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
pat vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
kas kait saka, norādot, ka (kam) nav trūkumu, nav vainas.
kas (tev, jums, viņam, viņai u. tml.) par daļu saka, norādot, ka (kas) neattiecas uz viņu.
Cik tur vajag! saka, norādot, ka kas, parasti nevēlams, var notikt, gandrīz būtu noticis.
kas (nu) tur liels saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
ko tur saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
Ko tur! Ko tur tik daudz saka, norādot, ka nav nozīmes, vajadzības (piem., ko darīt).
kas man (mums) par daļu saka, norādot, ka neinteresējas par ko, nepiedalās kur.
dari kā gribi, lai dara kā grib saka, norādot, ka neinteresēsies par (kāda) turpmāko rīcību.
gabals (jau) nenokritīs saka, norādot, ka nekas slikts nenotiks (piem., veicot kādu darbu).
lai tur vai kas saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
uz pieres nav rakstīts saka, norādot, ka pēc ārējām pazīmēm nevar spriest (par ko).
tas (nu) ir par daudz saka, norādot, ka tā vairs nevar turpināt(ies), ka ir jāizbeidz (piem., kāda rīcība).
Ko jūs! saka, noraidot kāda izteikumu, izturēšanos.
ko niekus saka, noraidot kādu iespējamību, domu.
paldies par kūkām saka, noraidot kādu piedāvājumu, priekšlikumu.
(tur jau) pat akmeņiem jābrēc saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
(tur jau) pat akmeņiem jākliedz saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
(tur jau) pat akmenim jābrēc saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
(tur jau) pat akmenim jākliedz saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
Daudz laimes! saka, novēlot (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus.
Uz veselību! saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
Uz veselībām! saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
Dusi saldi! saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
Saldu dusu! saka, novēlot labu, netraucētu miegu.
ar Dieva palīgu saka, novēlot veiksmi ceļā, darbā.
Labu veiksmi! saka, novēlot veiksmi, panākumus.
drošs paliek drošs saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
rokas nenokritīs saka, pamudinot kādu ko izdarīt.
raugies ar acīm saka, pamudinot raudzīties vērīgi, uzmanīgi.
skaties ar acīm saka, pamudinot raudzīties vērīgi, uzmanīgi.
akmens, ne cilvēks saka, par cietsirdīgu, bezjūtīgu cilvēku.
valoda raustās saka, par cilvēku, kurš stostās.
gaidi ar maisu saka, par ko neiespējamu, veltīgām cerībām.
kas raus (kādu) saka, paredzot, ka (kādam) nekas slikts nenotiks.
ne velna saka, pastiprinot (kā) noliegumu.
tici vai netici saka, pastiprinot domu par kā patiesumu.
ticiet vai neticiet saka, pastiprinot domu par kā patiesumu.
uz ef - ef saka, paužot augstāko vērtējumu.
Ak Dievs! saka, paužot izbrīnu, pārsteigumu, arī satraukumu, izbailes u. tml.
Ak (tu) debestiņ! saka, paužot izbrīnu, pārsteigumu, prieku u. tml.
kā par sodību saka, paužot negatīvu attieksmi pret ko nevēlamu.
ko iedomājies saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu.
Ko domā! saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu.
ko domājies saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu.
(kā) par postu saka, paužot nožēlu (par ko); diemžēl.
tavu postu saka, paužot nožēlu (par ko); diemžēl.
(kā) par nelaimi saka, paužot nožēlu (par ko).
Dieva laime saka, paužot prieku, apmierinājumu.
vilks ar viņu saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, ko.
vilks ar to saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, ko.
Dievs ar to saka, paužot vienaldzīgu attieksmi, samierināšanos.
Dievs ar viņu saka, paužot vienaldzīgu attieksmi, samierināšanos.
aizveries! saka, pavēlot apklust.
Turi muti! saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
Es tev gan (rādīšu)! saka, piedraudot kādam, brīdinot kādu.
miers viņa pīšļiem saka, pieminot mirušo.
šālē dillēs saka, raidot kādu projām.
Ej (tu) ratā! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda padomu, piedāvājumu u. tml.
Ej (tu) pie velna! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda padomu, piedāvājumu u. tml.
Ej (tu) pa gaisu! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda padomu, piedāvājumu u. tml.
Ej bekot! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda padomu, piedāvājumu u. tml.
Ej tu (galīgi) šķērsām! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Vācies pie velna! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Lai iet (galīgi) šķērsām! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Ej pie velna! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Vācies pie visiem velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Ej pie visiem velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Vācies pie deviņiem velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Ej pie deviņiem velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Vācies ratā! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Ej ratā! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
lai tavas smakas te nebūtu saka, raidot, dzenot kādu projām.
Nu un? saka, reaģējot uz sarunbiedra teikto.
Nu un tad? saka, reaģējot uz sarunbiedra teikto.
siekalas saskrien mutē saka, redzot ko garšīgu, kārdinošu vai klausoties par to.
siekalas tek saka, redzot ko garšīgu, kārdinošu vai klausoties par to.
Lasies (prom)! saka, rupjā veidā raidot kādu prom.
Vācies (prom)! saka, rupjā veidā raidot kādu prom.
šļūc pa diegu! saka, rupji raidot kādu projām.
kādu Dievs devis saka, samierinoties ar to, kas ir.
Dievs palīdz! saka, sveicinot kādu, kas strādā, arī vēlot veiksmi darbā.
solīts makā nekrīt saka, šauboties par solījuma īstenošanu, saka par nepildītu solījumu.
uz otru kāju saka, uzaicinot iedzert vēl vienu (otru) glāzi alkoholiska dzēriena.
līdz kāzām sadzīs saka, uzmundrinot, mierinot kādu, kas guvis nelielu savainojumu.
zini ko saka, uzrunājot kādu, pievēršot sarunbiedra uzmanību.
ziniet ko saka, uzrunājot kādu, pievēršot sarunbiedra uzmanību.
Augstas laimes! saka, uzsaucot tostu, novēlot laimi.
Augstu laimi! saka, uzsaucot tostu, novēlot laimi.
tiesa kas tiesa saka, uzsverot (kā) patiesumu.
viens kas tiesa saka, uzsverot (kā) patiesumu.
parasts mirstīgais saka, uzsverot, ka (kāds cilvēks) nepieder pie īpašas, priviliģētas cilvēku grupas.
Maksā ragā! saka, uzsverot, ka jāmaksā tūlīt, noteikti, katrā ziņā.
dubults neplīst saka, uzsverot, ka labāk ir vairāk nekā mazāk.
meistars no debesīm nekrīt saka, uzsverot, ka labs strādnieks nerodas bez darba.
ēst neprasa saka, uzsverot, ka pieminētais nav par traucējumu, apgrūtinājumu.
lai Dievs dod saka, vēloties vai novēlot, lai kas notiktu, piepildītos.
Nedod Dievs! saka, vēloties vai novēlot, lai nenotiktu kas ļauns.
lielība naudu nemaksā saka, vēršoties pret cilvēku, kas lielās.
spārnots izteiciens sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
spārnots teiciens sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
spārnota frāze sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
sakāmais vārds sakāmvārds.
komunikācija Sakari, sakaru sistēma; vadi, vadu un ierīču sistēma (piem., elektriskās strāvas, ūdens, gāzes) pārvadei.
radniecība Sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piem., starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām) vai kuriem šāds sakars radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
siltalus Sakarsēts alus, kam pievienots vārošs piens un ar cukuru sakults olas dzeltenums.
nokaist Sakarst tā, ka kļūst sarkans, arī balts; ļoti sakarst.
uzklāt gultu sakārtot gultu (guļasvietu) gulēšanai.
uzklāt vietu sakārtot gultu (guļasvietu) gulēšanai.
uzklāt guļasvietu sakārtot gultu (guļasvietu) gulēšanai.
saklāt vietu sakārtot gultu (guļasvietu) gulēšanai.
savest kārtībā sakārtot.
ieiet gultā sakārtoties gulēšanai un iegulties guļasvietā.
simetriskais kabelis sakaru kabelis, kurā vadi sakārtoti pa diviem vai četriem tā, lai katra vadu pāra elektriskās īpašības būtu vienādas.
telegrāfs Sakaru veids teksta pārraidei, izmantojot kodu; telegrāfa sakari.
vadu sakari sakaru veids, kurā elektriskos signālus pārraida pa vadiem.
sabļaustīties Sakliegties, saklaigāties.
sānsakne Sakne, kas atzarojas no galvenās, lielākās saknes.
piesakne Sakne, kas izveidojusies no auga stumbra vai galvenās saknes.
gaisa saknes saknes, kas augam attīstās papildus tā virszemes daļā.
plikas saknes saknes, kas nav segtas ar augsni.
sulīgā barība sakņaugi, skābbarība u. tml.
sakne Sakņaugi; sakņaugu saknes, retāk lapas, augļi.
sakoncentrēt Sakopot, parasti pilnīgi, sakrāt, arī novietot (piem., vienā un tai pašā vietā, sistēmā).
saņemt Sakopot, sakoncentrēt.
pārteikties Sakot, runājot (ko) kļūdīties, pasakot ko citu iecerētā vietā.
sakravāties Sakravāt savas mantas, priekšmetus, parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni; sakravāt savu somu, portfeli u. tml.
sakrāmēt Sakravāt, sakraut; arī sakārtot.
savilkt Sakrokot, arī sakrunkot (piem., audumu, apģērbu).
uzņemt Sākt virzīties (piemēram, ko saožot, redzot un nosakot vajadzīgo virzienu) – par dzīvniekiem.
pūcessakta Sakta pūces galvas formā, ko baltu cilšu vīrieši lietojuši virsdrēbju (parasti apmetņa) aizdarei; pūces sakta.
saskalot Sakustināt (trauku) tā, ka (tajā) sakustas, arī sajaucas šķidrums.
buberts Saldais ēdiens, ko gatavo no piena, mannas vai kviešu miltiem, cukura un sakultām olām.
pārākā pakāpe salīdzināmās pakāpes forma, kas izsaka augstāku īpašības vai pazīmes piemitības pakāpi nekā pamata pakāpe (piem., skaistāks, klusāk).
pacilus Samērā, arī mazliet pacelti (virs kā); atstatu, cieši nesakļaujoties.
apdedzināt Sāpīgi sakairināt (par sauli, vēju, aukstumu u. tml.).
loģisks Sapratīgs, pamatots, likumsakarīgs.
loģika Saprātīgums, pamatotība, likumsakarība.
saskurināt Sapurināt, sakratīt.
reģistrs Saraksts, rādītājs; datu sakopojums.
troksnis Sarunas, runas, dzīva, plaša (kā) apspriešana, ko izraisījusi pastiprināta, arī sakāpināta interese (par to).
samuldēt Sarunāt (parasti daudz kā bezjēdzīga, nesakarīga).
sapakot Sasaiņot, sakravāt.
sapaunot Sasaiņot, sakravāt.
saņemt Sasaistīt, saturēt (piem., apģērba gabalu, matu sakārtojumu).
satīklot Saslēgt vienotā (parasti sakaru) tīklā.
saplūkties Sastrīdēties; sakauties.
sakratīt Satvert un spēcīgi sakustināt nelielā amplitūdā.
savākties Savākt savas mantas; sakravāties.
salasīt Savākt, sakomplektēt (ko).
saskrubināt Savākt, sakrāt.
saskribināt Savākt; sakrāt.
viens Savienojumos "viens otru", "viens pēc otra", "viens pār otru", "viens pie otra" u. tml.: lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
metināt Savienot neizjaucamā veidā (piem., metāla detaļas), ar īpašu aparātu (to) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
sakombinēt Savienot, sakopot kādā veselumā.
sarauties Savilkties (3); strauji sakustēties.
sagulties Savirzīties, sakrāties (kopā, kādā veidojumā, kur); sagult (2).
sagult Savirzīties, sakrāties (kopā, kādā veidojumā, kur); sagulties (2).
kontakts Savstarpēja saistība, sadarbība, savstarpēji sakari (starp cilvēkiem, cilvēku grupām).
kopsakarība Savstarpēja sakarība, ciešas attieksmes (starp ko); kopsakars.
attiecība Savstarpējais sakars, saistība (starp parādībām, priekšmetiem, pazīmēm).
attieksme Savstarpējais sakars, saistība; attiecība.
attiecība Savstarpēji sakari, saistība, mijiedarbība (piem., starp cilvēku grupām, valstīm).
kanāls Savstarpējo sakaru vai informācijas ieguves veids, līdzeklis.
kopsakars Savstarpējs sakars, ciešas attieksmes (starp ko); kopsakarība.
ceļteka Savvaļas lakstaugs ar rozetē sakopotām lapām un sīkiem ziediem vārpveida skarā.
process Secīga stāvokļu maiņa (kā) attīstības gaitā; ciešā sakarībā esošu attīstības stadiju nepārtraukta kustība.
animācija Secīgi sakārtotu zīmējumu un figūru filmēšana pa kadram, lai panāktu ilūziju, ka objekti kustas; šādā tehnikā veidota filma; multiplikācija.
multiplikācija Secīgi sakārtotu zīmējumu vai figūru filmēšana pa kadram, lai panāktu ilūziju, ka filmētie objekti kustas.
čurnēt Sēdēt ilgāku laiku sakņupušam, nolaistu galvu; atrasties ilgāku laiku vienā vietā.
periderma Segaudi, kas uz augu stumbriem, saknēm, bumbuļiem un sakneņiem nomaina primāros segaudus – epidermu.
priekšspēle Seksuālās aktivitātes pirms dzimumsakariem.
psalmi Senebreju reliģiskie dziedājumi, himnas, kas sakopoti Bībeles Vecās Derības kanoniskajā grāmatā.
plāksne Sfēra, joma, kurā (ko) attēlo, izsaka; aspekts, no kā (ko) aplūko, analizē.
nimfomāne Sieviete, kurai ir patoloģiski paaugstināta tieksme pēc dzimumsakariem (nimfomānija).
kruzuļains Sīki sakrokots; ar sīkiem volāniem.
ievilkums Sīks auduma sakrokojums apģērbam, tā daļai.
radiators Sildķermenis – vienā blokā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens vai tvaiks.
konvekcija Siltuma pārvietošana kopā ar sakarsētām gāzes vai šķidruma masām.
sirdspilieni Sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā; sirds pilieni.
sasistematizēt Sistematizējot sakārtot (ko).
kartotēka Sistematizēts kartīšu sakopojums ar noteiktām ziņām, informāciju.
sasist Sitot savainot, sakropļot (cilvēku, dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
paradīzes stūrītis skaista, parasti sakopta, arī klusa, mierīga vieta.
zemsaknes Skaitlis vai izteiksme, kas atrodas zem saknes (6).
radikālis Skaitlis, kas ir iegūts, izvelkot sakni; izteiksme, kurā ir saknes zīme.
pī Skaitlis, kas izsaka riņķa līnijas garuma attiecību pret diametra garumu.
iracionāls skaitlis skaitlis, kas nav izsakāms kā vienkāršs daļskaitlis; bezgalīgs neperiodisks decimāldaļskaitlis.
imaginārs skaitlis skaitlis, kas satur no nulles atšķirīga reāla skaitļa reizinājumu ar kvadrātsakni no mīnus viena.
pamata skaitļa vārds skaitļa vārds, kas izsaka skaitu.
rinda Skaitļu, funkciju vai citu elementu virkne, kas sakārtota pēc noteiktas shēmas.
sabrēkt Skaļi, neapvaldīti sakliegt.
iekšējā fleksija skaņu mija vārda saknē gramatisko formu veidošanai (piem., dzenu – dzinu).
melodija Skaņu rinda, kas izsaka muzikālu domu; šādu skaņu rindu kopums.
venerisks Slimības, ar kurām inficējas galvenokārt dzimumsakaru ceļā.
erotomānija Slimīgi sakāpināta dzimumtieksme.
muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piem., muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu (piem., dižzirdzenes) saknēs.
sasnigt Sniegot sakrāties lielākā daudzumā (par sniegu).
stāvoklis Sociālu apstākļu, savstarpējo attiecību kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēka) izturēšanos, rīcību.
miesas sods sods – fiziska ietekmēšana perot, sakropļojot.
florists Speciālists griezto ziedu sakārtošanas mākslā.
žūrija Speciālistu grupa, kas vērtē dalībnieku sniegumu un nosaka uzvarētāju (piem., konkursā, sacensībās, izstādē).
portvīns Spirtots deserta vīns no speciālu šķirņu vīnogām, kuru krāsa nosaka arī vīna krāsu.
trotils Sprāgstviela, kas sastāv no dzelteniem kristāliem, ko iespējams sakausēt vai sapresēt un ko lieto granātās, bumbās, mīnās u. tml.
saspraust Spraužot (matus), nostiprināt (tos) kādā kopumā, sakārtojumā.
teorija Spriedumu, nosacījumu, likumsakarību kopums (piem., praktiskā darbībā, sadzīvē).
teiciens Stabils, tradicionāls vārdu savienojums vai izteikums, kas ietver kādu dzīves gudrību; paruna, sakāmvārds, aforisms.
korelācija Statiska vai varbūtiska sakarība (starp divām parādībām, notikumiem), kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs.
sabiedriskais stāvoklis stāvoklis (sabiedrībā), ko parasti nosaka ieņemamais amats.
nesakārtotība Stāvoklis, kad (kam) nav radīta noteikta kārtība, kad (kas) nav sakārtots.
sakoptība Stāvoklis, kad (kas) ir sakopts (1).
sakoptība Stāvoklis, kad (kas) ir sakopts.
nesaiste Stāvoklis, kad (starp ko) nav savienojuma, saistījuma, sakarības; savienojuma, saistījuma trūkums, neesamība.
nošķirtība Stāvoklis, kad nav sakaru, saikņu (ar ko).
sastrēgums Stāvoklis, kad, kustībā sastopot šķēršļus, (kas) sablīvējas, sakrājas.
sakrampēt Stingri sakļaut (rokas, arī to pirkstus); stingri apņemt (rokas, arī pirkstus ap ko).
ciets Stingrs, grūti sakožams (par pārtikas produktiem).
sakveldēt Stipri sakarsēt (piem., par sauli, liesmām).
nokveldēt Stipri sakarsēt.
svelme Stipri sakarsēta gaisa plūsma.
sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, kļūt nelietojamam.
karstums Stiprs siltums, ko izstaro kas degošs, sakarsēts u. tml.
ortodontija Stomatoloģijas nozare, kas pēta zobu rindu, sakodiena, žokļu un sejas anomāliju ārstēšanu un profilaksi.
bums Strauja, sakāpināta aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam).
sagāzt Strauji sabērt, saliet; salikt, sakraut (parasti nekārtīgi).
salēkties Strauji sakustēties (piem., par priekšmetiem, transportlīdzekļiem).
salēkties Strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam.
sacirst Strauji sasliet, arī strauji sakustināt (ķermeņa daļu).
saķert Strauji satvert, sakampt.
sacirst Strauji, cieši sakļaut; strauji, ar sitienu sakļaut.
sacirsties Strauji, cieši sakļauties; strauji, ar sitienu, grūdienu saskarties, sakļauties.
diskusija Strīdīga jautājuma apspriešana, izsakot atšķirīgus viedokļus.
pamatne Stumbram vai saknēm tuvākā (auga) daļa.
konstantāns Sudrabaini balts vara un niķeļa sakausējums, kam raksturīga maza elektriskās pretestības atkarība no temperatūras, tādēļ to izmanto elektrisko mēraparātu, rezistoru u. tml. izgatavošanai.
sasukāt Sukājot izveidot (matus noteiktā sakārtojumā).
sasukāt Sukājot saglaust matus, arī izveidot (cilvēkam) matu sakārtojumu; sukājot saglaust (dzīvniekam) apmatojumu.
uzsukāt Sukājot sakārtot (matus) virsū (piemēram, ausīm).
uzsukāt Sukājot sakārtot (parasti matus) uz augšu.
gums Sulīgs paresnināts sānsaknes pārveidojums, kur uzkrājas rezerves barības vielas.
pasts Sūtījuma nosūtīšanas vai piegādāšanas sakaru līdzeklis.
pasts Sūtījums, ko šī sakaru iestāde nosūta vai piegādā.
valsts iekšējās lietas suverēnas valsts politiskā, ekonomiskā iekārta, tiesiskā kārtība u. tml., ko nosaka šīs valsts augstākā vara; iekšlietas.
iekšlietas Suverēnas valsts politiskā, ekonomiskā iekārta, tiesiskā kārtība u. tml., ko nosaka šīs valsts augstākā vara.
vakarēdiens Svētīta maize un vīns, kas simbolizē Jēzus Kristus miesu un asinis; arī attiecīgais sakraments; dievgalds.
piepacelt Svinīgi sakāpināts, patētisks.
mārrutks Šā auga sakne, ko lieto kā garšaugu vai ēdiena piedevu.
lakrica Šā auga sakne; lakricsakne.
cigoriņš Šā auga sakne.
kālis Šā auga sakne.
pastinaks Šā auga sakne.
runkulis Šā auga sakne.
rutks Šā auga sakne.
telefons Šāda elektrosakaru veida tīkla abonenta numurs.
saruna Šāda sazināšanās, izmantojot sakaru līdzekļus (piem., telefonu, internetu).
metāls Šādu vielu sakausējums (arī ar citas vielas piejaukumu); priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma.
šamanis Šamanisma speciālists, kas spēj nonākt transa stāvoklī un stāties sakaros ar gariem; arī dziednieks, pareģis.
sašaut Šaujot savainot, sakropļot.
rācenis Šī auga sakne, ko izmanto uzturam vai lopbarībai.
burkāns Šī auga sakne.
redīss Šī dārzeņa sakne.
dzelzs Šī metāla sakausējumi; tērauds.
piliens Šķidrā zāļu forma, kuras devu nosaka pēc šādu daļiņu skaita.
normalitāte Šķīdumu normālas koncentrācijas mērs, ko izsaka ar vielas gramekvivalentu skaitu litrā.
sarauties Šķietami samazināties (palielinoties attālumam līdz skatītājam vai saliecoties, sakumpstot).
krams Šķiltavu elements – dažādu vielu sakausējums, no kā izšķiļ dzirksteli.
satelīta šķīvis šķīvjveida ierīce satelīttelevīzijas sakaru nodrošināšanai.
pinums Šūnu, audu sakopojums, kādā organisma vietā.
ķīmisko elementu periodiskā tabula tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc elektronu skaita, kuri riņķo ap atoma kodolu.
amorfs Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem.
zarains Tāds (augs), kura daļas (piem., saknes, stublājs) veidojas, stiepjas dažādos virzienos; šādas (auga) daļas.
nolaizīts Tāds (cilvēks), kam ir šādi mati, šāds matu sakārtojums.
vulgārs Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīga, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
racionāls Tāds (cilvēks), kura rīcību vai attieksmi nosaka galvenokārt prāta apsvērumi, loģika.
augstsirdīgs Tāds (cilvēku), kas atsakās no sava labuma, upurē savas intereses citu labā; pašaizliedzīgs, nesavtīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
daudzkanālu Tāds (elektrosakaru veids), kas dod iespēju pārraidīt informāciju vienā sakaru līnijā vienlaicīgi pa vairākiem kanāliem.
daiļrunīgs Tāds (piem., žests), kas izteiksmīgi, nepārprotami ko izsaka, pauž.
nejaušs Tāds, ar ko ir radusies saikne apstākļu sakritības, sagadīšanās dēļ.
noliegt Tāds, ar ko izsaka noliegumu; tāds, kas norāda uz noliegumu.
nenoteikts Tāds, ar kuru izsaka ko vispārīgu, arī nepazīstamu, iepriekš neminētu, aptuvenu.
noteikts Tāds, ar kuru izsaka ko zināmu, iepriekš minētu.
tuvs Tāds, kam (ar ko) ir tiešs sakars, tieša saskare, parasti darbībā, norisē (par cilvēkiem).
analītisks Tāds, kam gramatiskās attieksmes izsaka nevis ar vārda formu, bet ar cita vārda pievienojumu, vārdu kārtu u. tml.
asakains Tāds, kam ir daudz asaku; tāds, kurā ir asakas.
sakņains Tāds, kam ir daudz sakņu.
nezināms Tāds, kam ir jānosaka vērtība.
krokains Tāds, kam ir krokas; tāds, kas sakārtots krokās.
pastarpināts Tāds, kam ir netiešs sakars, saistība (ar ko).
secīgs Tāds, kam ir noteikta secība; tāds, kurā (kas) likumsakarīgi seko viens otram.
pinkains Tāds, kam ir pinkaini, nesakopti mati (par cilvēku).
saistīts Tāds, kam ir sakars, kopsakarība (ar ko), arī atkarība (no kā) – piem., par parādībām, norisēm.
nesaistīts Tāds, kam nav sakara, saistības (ar ko).
koherents Tāds, kam piemīt koherence; savstarpēji saskaņots, sakarīgs.
cēloņsakarīgs Tāds, kam raksturīga cēloņu un seku objektīvi noteikta sakarība.
māzerains Tāds, kam šķiedras ir izlocītas, neregulāri sakārtotas (par koksni); svēdrains.
nesakarīgs Tāds, kam trūkst loģiskas sakarības, savstarpēja saistījuma; nesaprotams, neloģisks.
kongruents Tāds, kas (ar ko) sakrīt; vienāds.
kalendārs Tāds, kas atbilst kalendāram; tāds, ko nosaka pēc kalendāra.
vērīgs Tāds, kas ātri ievēro, pamana, saklausa ko.
pašaizliedzīgs Tāds, kas atsakās no savām personiskajām prasībām vai ierobežo tās citu cilvēku vai sabiedrības labā.
sakramentāls Tāds, kas attiecas uz sakramentu, saistīts ar to.
metrīgs Tāds, kas ir aptuveni vienu metru garš, augsts, biezs, plats u. tml.; tāds, kura lielums izsakāms metros.
noturīgs Tāds, kas ir cieši iesakņojies; pastāvīgs, nemainīgs.
sakāms Tāds, kas ir jāsaka, ko pasaka.
teiksmains Tāds, kas ir līdzīgs teiku, teiksmu tēliem; neparasti skaists, arī ļoti labs, stiprs; pasakains (1); arī fantastisks.
spodrs Tāds, kas ir ļoti tīrs, sakopts (piem., par priekšmetu, telpu).
stabils Tāds, kas ir pastāvīgs, nemainīgs, arī iesakņojies.
starptautisks Tāds, kas ir saistīts ar vairākām vai visām tautām, valstīm, arī attiecas uz tām, nosaka to attiecības (par sadarbību, sakariem, līgumiem u. tml.).
vārīt Tāds, kas ir sakarsēts līdz stāvoklim, kurā tam šādā veidā mainās agregātstāvoklis; verdošs.
slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums lāšu, pilienu veidā; tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā; arī mitrs (1).
iteratīvs Tāds, kas izsaka darbību, kura atkārtojas, vai darbību, kas notiek ar pārtraukumiem.
tīrs Tāds, kas izsaka vārda nozīmes pastiprinājumu.
nekārtīgs Tāds, kas nav kārtīgs, sakārtots, sakopts; tāds, kas ir izjaukts, sajaukts.
nesavākts Tāds, kas nav koncentrējies, sagatavojies, sakārtojies (piem., darbam); haotisks, izklaidīgs.
nesakārtots Tāds, kas nav sakārtots, kurā nav izveidota, radīta noteikta kārtība vai sistēma.
nesakarīgs Tāds, kas nav sistemātiski, loģiski sakārtots, izvietots.
neloģisks Tāds, kas neatbilst loģikas likumiem; tāds, kam trūkst pamatojuma, savstarpējas sakarības; nesaprotams.
nepāra Tāds, kas nedalās ar divi bez atlikuma; tāds, ko izsaka ar skaitli, kurš nedalās ar divi bez atlikuma.
tualete Tāds, kas nepieciešams šādai ārienes sakopšanai.
mutisks Tāds, kas norisinās, izsakot vārdus, runājot.
normatīvs Tāds, kas nosaka normu.
liktenīgs Tāds, kas nosaka, būtiski ietekmē (kāda) turpmāko dzīvi.
telefonisks Tāds, kas notiek, ko veic, izmantojot telefona sakarus.
regulatīvs Tāds, kas rada, uztur kārtību, nosaka noteiktas robežas, plānveidību (kādā jomā).
vispārīgs Tāds, kas saistās ar nedetalizētām, plašām, būtiskām, vispārējām īpašībām, pazīmēm, sakariem, attieksmēm (pretstatā konkrētajam).
patiess Tāds, kas saka taisnību, atklāti, godīgi pauž savas domas, uzskatus, jūtas; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
termoplastisks Tāds, kas sakarsētā stāvoklī viegli pakļaujas deformācijai un atdziestot saglabā pēc tās radušos formu.
alfabētisks Tāds, kas sakārtots pēc alfabēta; tāds, kas saistīts ar alfabētu.
relatīvs Tāds, ko izsaka vai aprēķina ar attiecību starp lielumiem, vienu no tiem pieņemot par pamatlielumu; pretstats: absolūts.
absolūts Tāds, ko izsaka vai aprēķina tieši (ne procentos vai citā attiecībā); pretstats; relatīvs.
impulsīvs Tāds, ko nosaka acumirklīga ierosme; tāds, kas veidojas acumirklīgas ierosmes ietekmē.
reglamentējošs Tāds, ko nosaka ar reglamentu.
atkarīgs Tāds, ko nosaka cita parādība, faktors u. tml.
instinktīvs Tāds, ko nosaka instinkts; tāds, kas saistīts ar instinktu; arī neapzināts, netīšs.
veiksmīgs Tāds, ko nosaka ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši.
likumsakarīgs Tāds, ko nosaka parādību iekšējā, būtiskā sakarība; tāds, ko nosaka cēloniska sakarība.
tiesisks Tāds, ko nosaka tiesības (1); tāds, kas atbilst tiesībām (1).
organoleptisks Tāds, ko nosaka, novērtē ar maņu orgāniem; tāds, kurā izmanto maņu orgānus.
tveicīgs Tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi un kas ir arī samērā mitrs (par gaisu).
vārpatains Tāds, kur ir daudz vārpatu; tāds, kas ir piesārņots ar vārpatu sakneņiem.
saliekams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams sabīdīt, sakļaut u. tml., lai samazinātu tā apjomu (piem., glabāšanai, transportēšanai).
sintētisks Tāds, kurā gramatiskās attieksmes starp vārdiem teikumā izsaka ar vārdu formu maiņu.
supletīvs Tāds, kura gramatiskās formas ir datrinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem (piem., es – manis). Supletīva forma – gramatiskā forma, kurā gramatiskā nozīme izteikta ar saknes maiņu.
sakņains Tāds, kurā ir daudz sakņu (parasti par augsni); tāds, kur zemes virspusē stiepjas daudzas kokaugu saknes (par vietu).
saraustīts Tāds, kurā ir vairākkārtīgi pārtraukumi; nesakarīgs.
raudulīgs Tāds, kurā izpaužas sakāpinātas emocijas; tāds, kas izraisa raudāšanu, sakāpinātas emocijas.
vērīgs Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko; arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
kārtīgs Tāds, kura lietām, apģērbam, īpašumam u. tml. raksturīga sakārtotība, tīrība; tāds, kas ir disciplinēts, ar apzinīgu attieksmi pret darbu.
konkrēts Tāds, kurā parādās, atspoguļojas reālas īpašības, pazīmes, sakaru, attieksmju daudzveidība.
sakarīgs Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir sakārtoti sistēmiskā, loģiskā, labi uztveramā secībā (piem., par tekstu, domāšanas procesu, darbību kopumu).
izšķirošs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām; tāds, kas izšķir, nosaka (ko); izšķirīgs.
izšķirīgs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām; tāds, kas izšķir, nosaka (ko); izšķirošs.
normatīvs Tāds, kuru nosaka norma.
čuhņa Tāls, nesakopts nostūris, būve.
sakāms Tas (teksts, vārdi u. tml.), kas ir jāpasaka, ko pasaka.
nezināms Tas, kam ir jānosaka vērtība.
ār- Tas, kas atrodas ārpusē, ārpus tā, ko izsaka salikteņa otrā daļa.
vientuļnieks Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, parasti vairoties no sakariem ar citiem; vientulis.
murgi Tas, kas ir līdzīgs mokošam, bezjēdzīgam, nesakarīgam sapnim.
sviests Tas, kas ir neveiksmīgs, nekvalitatīvs, nesakārtots; arī stulbums.
gaumes lieta tas, kas ir saistīts ar gaumi, tas, ko nosaka gaume.
nervs Tas, kas nosaka (kā) būtību, eksistenci.
identitāte Tas, kas nosaka (kā) esamību, pastāvēšanu; raksturīga īpatnība, savdabība, sevišķums.
regulētājs Tas, kas regulē, nosaka (piem., kādu procesu).
sēras Tas, kas simbolizē, izsaka dziļas bēdas, skumjas sakarā ar kāda nāvi.
atbilde Tas, ko pasaka vai uzraksta (par mācību vielu, eksāmena vai testa jautājumu u. tml.).
objekts Tas, uz ko ir vērsta teikumā izteiktā darbība un ko latviešu valodā izsaka ar papildinātāju, retāk teikuma priekšmetu.
sataupīt Taupot sakrāt.
gumiņš Tauriņziežu augu sakņu izaugumi, kuros asimilējas slāpeklis.
lakrica Tauriņziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām, ziliem ziediem un resnām ložņājošām saknēm, kuras izmanto medicīnā un pārtikas rūpniecībā.
dzīvnieku pasakas tautas pasakas, kur galvenie varoņi ir dzīvnieki.
pakalpojumu sfēra tautas saimniecības nozaru kopums, kuru produkts ir pakalpojumi iedzīvotājiem (bet ne ražošana un materiālo vērtību radīšana) – piem., tirdzniecība, transports un sakari, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā nodrošināšana.
pakalpojumu joma tautas saimniecības nozaru kopums, kuru produkts ir pakalpojumi iedzīvotājiem (bet ne ražošana un materiālo vērtību radīšana) – piem., tirdzniecība, transports un sakari, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā nodrošināšana.
muldēt Teikt, runāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu); arī pļāpāt, melst.
izteicējs Teikuma virsloceklis, kas izsaka teikuma galveno pazīmi (darbību, stāvokli, īpašību, kvalitāti).
teikuma priekšmets teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs; substantīvs.
vēlējuma teikums teikums, ar kuru runātājs izsaka vēlēšanos vai novēlējumu.
apgalvojuma teikums teikums, kurā gramatiskie līdzekļi neizsaka noliegumu.
pietecēt Tekot, plūstot sakrāties.
virtene Tekstā, rindā sakārtots (burtu, skaitļu) kopums.
radiotelefons Telefona sakari, kas tiek nodrošināti ar radioviļņu palīdzību; šādiem sakariem paredzēts telefona aparāts.
videotelefons Telesakaru veids, kas dod iespēju vienam otru ne vien dzirdēt, bet arī redzēt; attiecīgais aparāts.
ģērbkambaris Telpa (baznīcā), kur uzturas garīdznieks pirms un pēc dievkalpojuma (piem., lai pārģērbtos); sakristeja.
tualete Telpa, arī īpaša neliela celtne dabisko vajadzību nokārtošanai, sevis sakopšanai.
liriskais varonis tēls (lirikā), kas izsaka tieši autora pārdzīvojumus, jūtas, domas.
determinisms Teorija, mācība, ka dabas un sabiedrības parādības ir likumsakarīgi un cēloniski saistītas.
tieces rajons teritorija, kurā pastāvīgie ekonomiskie un sociālie sakari ir saistīti ar kādu ekonomisku centru.
atlaidināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (parasti rūdītu tēraudu), lai samazinātu tā cietību un trauslumu; pieļaut, ka sakarstot (rūdīts tērauds) zaudē cietību.
riša Tērpa rotājums – vienā malā sakrokota auduma josla (iešūšanai tērpā vai uzšūšanai uz tā).
kriminālprocesuālās tiesības tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanu, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas.
diplomātiskās attiecības tiesiskais stāvoklis un oficiālie sakari, kas izveidojas starp divām valstīm, kad tās apmainās ar diplomātiskajiem pārstāvjiem.
tiesību normu sistematizācija tiesisko normatīvo aktu sakārtošana un pilnveidošana, izklāstot tos noteiktā sistēmā.
ģimenes stāvoklis tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes.
kvēldiegs Tieva, grūti kūstoša metāla spirāle, ko elektriskā strāva var sakarsēt (parasti kvēlspuldzēs).
galotne Tievais gals (saknei).
ciest Tikt ievainotam, sakropļotam.
sarindoties Tikt sakārtotam (noteiktā secībā).
sarindoties Tikt sakārtotam, novietotam, arī atrasties rindā (par priekšmetiem, celtnēm u. tml.).
stūrmanis Transportlīdzekļa (piem., kuģa, lidaparāta) vadīšanas speciālists, kas nosaka, aprēķina tā kursu.
kuļmuca Trauks vai tilpne, kurā krējumu sakuļ sviestā.
kuba sakne trešās pakāpes sakne no skaitļa.
agave Tropu augs ar biezām, gaļīgām, rozetē sakārtotām lapām.
manioka Tropu augs ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc apstrādes var lietot pārtikā.
mangrove Tropu koku vai krūmu audze (piekrastē) ar virszemes saknēm, kuras paisuma laikā ir zem ūdens.
ingvers Tropu lakstaugs ar resnu, gaļīgu sakneni, kas satur ēteriskās eļļas.
sarunvārdnīca Tulkojošā vārdnīca, kurā ietverti pa tematiem sakārtotu sarunu, dialogu paraugi.
melanīns Tumšs pigments, kas atrodas cilvēka, dzīvnieka un augu audos un nosaka ādas, kā arī augļu mizas un kukaiņu segaudu krāsu.
gāzturbīna Turbīna, ko darbina sakarsētu saspiestu gāzu maisījums.
vanna Tvertne materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piem., ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
ūdens cietība ūdens īpašību kopums, ko nosaka tajā esošie kalcija un magnija sāļi.
tīģelis Ugunsdroša materiāla trauks, ko lieto, parasti metāla, kausēšanai, kausējumu iepildei, arī dažādu vielu kausēšanai vai sakausēšanai.
sautējums Uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārītas saknes ar vai bez gaļas; šādā veidā gatavots ēdiens.
sabraukt Uzbraucot (ar transportlīdzekli), smagi savainot, sakropļot vai nonāvēt.
struktūra Uzbūve, sastāvdaļu sakārtojums un sakarība.
princips Uzbūves, darbības pamatīpatnība, kas regulē, nosaka visus (kā) elementus, sastāvdaļas.
uzkārst Uzkasīt (matus, matu sakārtojumu).
akumulēt Uzkrāt, sakrāt.
uzmest garu uzliet ūdeni uz sakarsētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
apčubināt Uzmanīt, aprūpēt (ko, piem., sakārtojot guļasvietu, apģērbu).
veģetārisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji uzturā lieto augu valsts barību un atsakās no gaļas ēdieniem; mācība par šādu uzturu un dzīvesveidu.
Pirra uzvara uzvara, kas prasījusi tik lielus upurus, ka pielīdzināma sakāvei.
izziedēt Uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos.
nokopt Vācot ko prom, liekot ko noteiktā vietā, sakārtot, iztīrīt (piem., telpu, apkārtni).
savākt Vācot sakopot (ko).
uzkasīt Vairākkārt velkot (ar ķemmi, suku) uz augšu un leju pa matu šķipsnām, uzbužināt (matus), izveidot (matu) pacēlumu; šādā veidā izveidot (matu sakārtojumu).
dzirdamības slieksnis vājākās skaņas, ko cilvēks spēj saklausīt.
negācija Valodas vienība, ar ko izsaka noliegumu.
fleksīvās valodas valodas, kurās gramatiskās nozīmes izsaka galvenokārt ar ārējo vai iekšējo fleksiju.
valodas kultūra Valodniecības nozare, kas pēta, nosaka, sistematizē literārās valodas normas.
konsuls Valsts amatpersona, kam uzdots citas valsts pilsētā vai apgabalā aizstāvēt savas valsts un tās pilsoņu intereses, veicināt abu valstu sakaru attīstību.
valodas politika valsts nacionālās politikas sastāvdaļa, kas nosaka valstī lietoto valodu statusu, funkciju sadalījumu starp tām, nosaka konkrētu valodu lietotāju lingvistiskās tiesības, kā arī sekmē valodu izpēti.
konstitūcija Valsts pamatlikums, kas nosaka tās iekārtu, vēlēšanu sistēmu, likumdošanas, izpildvaras un tiesvaras institūcijas, to darbības principus, pilsoņu galvenās tiesības u. tml.
jaunsudrabs Vara sakausējums ar cinku un niķeli sudrabainā krāsā; alpaks.
misiņš Vara un cinka sakausējums, kam parasti pievienoti vēl citi elementi.
jaunzelts Vara un citu metālu sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
melhiors Vara un niķeļa sakausējums, kas atgādina sudrabu un ko izmanto juvelierizstrādājumu, galda piederumu, monētu u. tml. priekšmetu izgatavošanai.
afikss Vārda daļa (piem., priedēklis, piedēklis), ko pievieno saknei vai celmam.
priedēklis Vārda daļa, kas atrodas saknes priekšā.
piedēklis Vārda daļa, kas atrodas starp vārda sakni un galotni.
celms Vārda sakne kopā ar priedēkļiem un piedēkļiem.
morfēma Vārda vismazākā, nedalāmā daļa ar gramatisku vai leksisku nozīmi (piem., sakne, priedēklis, piedēklis, galotne).
inversā vārdnīca vārdnīca, kurā vārdi sakārtoti alfabēta secībā pēc vārdu pēdējā burta.
iestarpināts vārds vārds (vārdu savienojums), kas izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto un ir sintaktiski neatkarīgs.
iestarpināts vārdu savienojums vārds (vārdu savienojums), kas izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto un ir sintaktiski neatkarīgs.
iestarpinājums Vārds vai vārdu savienojums teikumā, kas izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto un ir sintaktiski neatkarīgs.
modāls vārds vārds, kas izsaka modalitāti.
adjektīvs Vārds, kas izsaka priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi); īpašības vārds.
abrakadabra Vārds, ko izsaka burvju mākslinieks pirms trika izpildīšanas, lai piešķirtu tam maģisku, noslēpumainu raksturu.
lietvārds Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas izsaka priekšmetiskuma nojēgumu.
darbības vārds vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kuri izsaka darbību vai stāvokli.
numerālis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas izsaka priekšmetu skaitu vai secību; skaitļa vārds.
vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml.; attiecīgā grāmata.
aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot afiksus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme (piem., somugru valodās).
vārdrinda Vārdu savienojums, kura komponenti saistīti sakārtojumā.
skaitāmpantiņš Vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles darbībai; skaitāmais pantiņš.
skaitāmais pantiņš vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles darbībai; skaitāmpantiņš.
sautēt Vārīt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā (piem., saknes, gaļu).
sumahs Vasarzaļš dienvidu krūms, retāk koks, ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem vai purpursarkaniem ziediem skarveida ziedkopā.
zirgkastaņa Vasarzaļš koks ar pretēji sakārtotām, staraini saliktām lapām, baltiem vai rožainiem ziediem lielās skarveida ziedkopās un augļiem – zaļā, adatainā apvalkā ietvertiem brūniem bumbuļiem.
saknenis Vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves – vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves.
noliektnis Veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts (piem., krūma) zars, ko pēc iesakņošanās atdala no auga.
uzkrāt kapitālu veidot naudas līdzekļu ietaupījumus, atsakoties no tūlītējas patērēšanas un ieguldot ienākumus ražošanas līdzekļos, būvniecībā u. tml.
sakņoties Veidot, laist saknes – par augiem.
āmis Velkamā zvejas tīkla maisveida daļa, kurā sakrājas zivis.
boikotēt Vērsties (pret ko), atsakoties piedalīties (kur), darīt (ko).
analīze Veseluma (parādības, lietas) sadalīšana, lai noskaidrotu to īpašības un sakarību; vispusīgs, sīks apskats, sīks raksturojums.
sāga Vēsturiska teiksma, varoņstāsts, pasaka prozā, dzejā (īslandiešu, norvēģu, īru senajā literatūrā).
retrīvers Vidēji liela auguma suns ar labu ožu un vieglu sakodienu, kas nebojā medījumu; attiecīgā suņu šķirne.
babīts Viegli apstrādājams sakausējums, kam pamatā ir alva, varš, svins u. c. elementi.
saglaust Viegli sakļaut (ķermeņa daļas).
mīksts Viegli sakožams (par pārtikas produktiem).
saskalināt Viegli sakustināt (šķidrumu traukā).
dūralumīnijs Viegls metāls – alumīnija, vara, magnija un mangāna sakausējums, kas pēc rūdīšanas kļūst ciets un viegli apstrādājams.
krāsviela Viela, kas, ietilpstot (kā) sastāvā, nosaka (tā) krāsu.
stāvoklis Vielas daļiņu telpiskās attiecības, savstarpējā mijiedarbība, kas nosaka (tās) fizikālās un ķīmiskās īpašības.
substitūcija Viena (kāda kopuma sistēmas u. tml.) elementa, sastāvdaļas aizstāšana ar citu, ievērojot attiecīgus nosacījumus, likumsakarības.
vējamāte Viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes; vēja māte.
vēja māte viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes; vejamāte; vējmāte.
pārspriedums Viena no domraksta formām (skolā), kurā pauž attieksmi, izsaka vērtējumu un secinājumus.
vienlīdzīgi palīgteikumi viena nosaukuma palīgteikumi, kas pakārtoti vienam un tam pašam virsteikumam un savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
vienlīdzīgi teikuma locekļi viena nosaukuma teikuma locekļi, kam ir vienāda sintaktiskā funkcija, kas teikumā ir saistībā ar vienu un to pašu vārdu un kas savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
monopols Viena ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja dominēšana tirgū, ierobežojot konkurenci un nosakot cenas; šāda veida lieluzņēmums vai uzņēmumu apvienība.
kongruence Vienādība, sakritība (piem., ģeometriskām figūrām).
ligzda Vienas un tās pašas saknes vārdu kopums.
sausziedes Viengadīgi augi ar samērā sausiem, salmainiem ziediem, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu.
kaņepe Viengadīgs kaņepju dzimtas lakstaugs ar dziļu mietsakni, augstu stublāju un staraini dalītām lapām.
redīss Viengadīgs kāpostu dzimtas dārzenis ar nelielām, ieapaļām lapām un ēdamu apaļu vai garenu sakni sarkanā vai baltā krāsā [Raphanus sativus].
naktssvece Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām lapām un dzelteniem, sārtiem, retāk baltiem ziediem, kas sakopoti vārpās.
sūrene Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk krūms ar veselām, spirāliski sakārtotām lapām, sīkiem ziediem ķekarveida, vārpveida vai skarveida ziedkopā.
guba Vienkopus sakrauta, samesta (siena, labības) kopa, parasti ar noapaļotu virsmu.
paralēlisms Vienlaicīga (līdzīgu parādību, norišu u. tml.) pastāvēšana; pilnīga sakrišana; dublēšanās.
dublēšanās Vienlaicīga (līdzīgu parādību, norišu u. tml.) pastāvēšana; pilnīga sakrišana.
lodēt Vienot (kopā) sakarsētas (parasti metāla) detaļas ar izkausētu metālu, metālu sakausējumu u. tml.
koordināta Viens no diviem vai vairākiem lielumiem, kuri nosaka punkta stāvokli plaknē vai telpā.
sleja Viens no diviem vai vairākiem vertikāli sakārtotu rindu kopumiem (laikraksta, žurnāla, vārdnīcas u. tml.) lappusēs.
kristība Viens no galvenajiem sakramentiem kristiešu konfesijās: reliģiska ceremonija, kurā bērnam vai pieaugušajam dod vārdu, iegremdējot ūdenī vai apslakot ar to, un kurā cilvēks kļūst par kristieti.
dzeroklis Viens no zobiem, kas atrodas žokļa abās pusēs (aiz acuzobiem) un ar ko sakošļā barību.
noraustīt Vienu vai vairākas reizes raustot, pavilkt uz leju, sakārtot (apģērbu, tā daļas).
stumbrs Vienveidīgu šūnu sakopojums (organismā), kam parasti ir refleksu, impulsu vadīšanas, arī balsta funkcija.
pacere Vieta zem (koka, krūma) atkailinātām saknēm, apakšējiem zariem.
krautuve Vieta, laukums, kur saved, sakrauj tālākai transportēšanai vai apstrādei (parasti kokmateriālus).
vilkvālīte Vilkvālīšu dzimtas lakstaugs ar attīstītu sakneni un sīkiem, stublāja galā sakārtotiem ziediem.
pederasts Vīrietis, kam ir dzimumsakari ar zēniem.
cers Virszemes dzinumu sazarojums; šāds sazarojums kopā ar saknēm.
absurda dramaturģija virziens 20. gs. 50.–60. gadu dramaturģijā, kurā, atsakoties no tradicionālās dramaturģijas paņēmieniem, tika paustas cilvēka eksistences bezjēdzīguma, absurduma idejas.
gludināt Virzot sakarsētu gludekli, panākt, ka (piem., apģērbs) kļūst gluds.
izkult Viscaur labi izmaisīt; sakult.
termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
tur Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir attālināts sakars.
septiņjūdžu Zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties, arī acumirklī nokļūt no vienas vietas citā (pasakās).
izjukt Zaudēt līdzšinējo kārtību, sakārtojumu.
jukt Zaudēt sakārtojuma veidu.
baltais zelts zelta sakausējums ar pallādiju, platīnu vai niķeli.
sarkanais zelts zelta sakausējums ar varu.
bronza Zeltaini brūns metāls – vara sakausējums ar citu metālu (parasti alvu).
zelta sakne zeltsakne.
laponis Zemāko augu veģetatīvais ķermenis, kas nav diferencēts saknē, stumbrā un lapās.
ne šāds, ne tāds Zemas, nenosakāmas kvalitātes.
bedre Zemē izrakts un īpaši sagatavots padziļinājums (sakņu, lopbarības ieziemošanai).
sakaru pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis, kas retranslē uztvertos radiosignālus, nodrošinot televīzijas, telefona, telefaksa, datora u. c. sakarus starp objektiem uz Zemes virsmas, atmosfērā un tuvējā kosmiskajā telpā.
pļaujas svētki zemkopības svētki, ko svin sakarā ar ražas novākšanu.
ķekars Ziedkopa, kam uz galvenās ass, sākot no apakšas, veidojas ziedi ar aptuveni vienāda garuma kātiem; attiecīgais augļu sakopojums.
ziedķekars Ziedu ķekars – ziedkopa ar attīstītu galveno asi, uz kuras spirāliski sakārtoti ziedi ar kātiņiem.
līgavas pušķis ziedu sakārtojums, ko kāzu ceremonijā tur līgava.
ikebana Ziedu sakārtošanas māksla Japānā; kompozīcija, kas veidota pēc šīs mākslas likumiem.
salātene Ziemotspējīga nezāle ar nedaudziem dzelteniem ziediem skrajās skarās sakārtotos kurvīšos [Lapsana communis].
miroņgalva Zīme, kas norāda uz ko bīstamu – cilvēka galvaskausa un zem tā sakrustotu kaulu attēls.
grafiks Zīmējums, kurā attēlota kādu lielumu skaitliskā sakarība.
filozofija Zinātne par esamības, īstenības un cilvēka domāšanas vispārējām likumsakarībām, būtību.
vēsture Zinātne par kā attīstības gaitu, procesu un likumsakarībām cilvēku sabiedrībā; attiecīgais mācību priekšmets.
kibernētika Zinātne par sakariem un automātiskām vadības un kontroles sistēmām.
hidraulika Zinātne par šķidrumu līdzsvara un kustības likumsakarībām un to praktisko izmantošanu.
epidemioloģija Zinātne, kas pētī infekcijas slimību izcelšanās iemeslus, izplatīšanās likumsakarības un to apkarošanas iespējas.
socioloģija Zinātne, kas pētī likumsakarības, saskaņā ar kurām attīstās un funkcionē sabiedrība un tās sastāvdaļas.
agrobioloģija Zinātnes nozare par vispārīgajām bioloģiskajām likumsakarībām, kuras izmantojamas augkopībā un lopkopībā.
zinātniecība Zinātnes nozare, kas pēta zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, tās mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām; scientioloģija.
scientioloģija Zinātnes nozare, kas pēta zinātnes struktūru, zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, kā arī zinātnes sakarus ar citām sabiedriskajām parādībām.
psiholoģija Zinātnes nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku psihi un psihiskās parādības, to rašanos, attīstību; psihisko norišu likumsakarības.
fizika Zinātnes nozare, kas pētī dabas parādību vispārīgās likumsakarības, matērijas īpašības, kustības un mijiedarbības likumus.
politekonomija Zinātnes nozare, kas pētī ražošanas, sadales, maiņas un patēriņa likumsakarības; ekonomika (3).
ekonomika Zinātnes nozare, kas pētī ražošanas, sadales, maiņas un patēriņa likumsakarības.
paleogrāfija Zinātnes nozare, kurā pēta senās rakstu sistēmas, šifrē senos rokrakstus, nosaka to rašanās vietu un laiku.
telefonija Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver telefona sakaru principu un darbības pētīšanu un atbilstošas aparatūras izveidi; attiecīgais elektrosakaru veids.
telegrāfija Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver telegrāfa sakaru principu un darbības pētīšanu un atbilstošas aparatūras izveidi; attiecīgais sakaru veids.
hipotēze Zinātnisks pieņēmums kādas parādības cēloņu un likumsakarību izskaidrošanai.
zirglietas Zirga iejūga piederumi – priekšmeti (piem., apauši, iemaukti, sakas) zirga iejūgšanai.
krusta zirneklis zirneklis ar raksturīgiem krustveidā sakārtotiem baltiem plankumiem uz vēdera.
periodontīts Zoba saknes un apkārtējo audu iekaisums.

sak citās vārdnīcās:

Tēzaurs

sak

LLVV

sak