Paplašinātā meklēšana
Meklējam daļa.
Atrasts vārdos (37):
- daļa:1
- iedaļa:1
- kodaļa:1
- medaļa:1
- nodaļa:1
- sadaļa:1
- sīkdaļa:1
- ziedaļa:1
- augšdaļa:1
- sestdaļa:1
- simtdaļa:1
- trešdaļa:1
- virsdaļa:1
- apakšdaļa:1
- astotdaļa:1
- devītdaļa:1
- ievaddaļa:1
- lejasdaļa:1
- pamatdaļa:1
- piektdaļa:1
- sākumdaļa:1
- taktsdaļa:1
- vēderdaļa:1
- vidusdaļa:1
- ceturtdaļa:1
- desmitdaļa:1
- priekšdaļa:1
- rietumdaļa:1
- sastāvdaļa:1
- septītdaļa:1
- ziemeļdaļa:1
- apakšnodaļa:1
- decimāldaļa:1
- griezējdaļa:1
- tūkstošdaļa:1
- pamatsastāvdaļa:1
- salīdzinātājdaļa:1
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (1672):
- sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
- platuma grāds 1/360 daļa no Zemes meridiāna.
- garuma grāds 1/360 daļa no Zemes paralēles.
- sklēra Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; cīpslene.
- cīpslene Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; sklēra.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
- varavīksnene Acs asinsvadu apvalka priekšējā daļa.
- lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
- iecirknis Administratīvi teritoriāla vienība; nodaļa.
- centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
- akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
- tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās); uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
- namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes.
- ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem (arkliem, ecēšām u. tml.).
- Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
- mikroampērs Ampēra miljonā daļa.
- šelfa ledājs antarktiskā ledāja daļa, kas iespiežas jūrā.
- stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala.
- karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
- priekšplāns Apakšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tuvākais attēlojamais objekts.
- lejasdaļa Apakšējā daļa; apakšdaļa.
- apakšdaļa Apakšējā daļa.
- apakšpuse Apakšējā puse, apakšējā daļa.
- pamatne Apakšējā, arī balsta daļa (priekšmetam).
- zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
- kape Apavu cietā daļa, kas ietver kājas papēdi.
- Sarkanā gvarde apbruņotas strādnieku daļas 1917. gada revolūcijas laikā Krievijā.
- pakaļa Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
- dibens Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo ķermeņa daļu.
- piedurkne Apģērba daļa, kas aptver roku.
- sāns Apģērba daļa, kas sedz šo (cilvēka) ķermeņa daļu.
- plecs Apģērba daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa vietu.
- mugurpuse Apģērba daļa, kas sedz šo ķermeņa pusi.
- veste Apģērba gabals ķermeņa augšdaļai bez apkakles un piedurknēm.
- tops Apģērba gabals ķermeņa augšdaļai.
- kombinezons Apģērba gabals, kurā augšdaļa ir savienota ar biksēm.
- krūteža Apģērba krūšu daļa.
- cepure Apģērba piederums galvas virsējās daļas apsegšanai.
- kurtuve Apkures vai tvaika ražošanas iekārtas daļa, kurā sadedzina kurināmo.
- apļa segments apļa daļa, ko ierobežo loks un tā horda.
- kvadrants Apļa sektors ar 90 grādu centra leņķi – apļa ceturtā daļa; ikviens no četriem apgabaliem, kuros plakni sadala divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
- sega Apmatojuma, audu veidojumu kopums uz ķermeņa vai tā daļas.
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
- iestīvināt Apstrādājot ar cieti panākt, ka (apģērbs, veļas gabals, tā daļa u. tml.) kļūst stīvāks, neburzīgs; iecietināt.
- maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas; neliels audu paplašinājums.
- apgriezt Apvērst ar iekšpusi uz āru (apģērbu, tā daļas).
- vieta Apvidus, teritorijas daļa, kurā kas pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.; ierobežota platība.
- integrēt Apvienot atsevišķus elementus, daļas, lai izveidotu vienotu kopumu; organiski iekļaut, iesaistīt kādā kopumā, veselumā.
- kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas.
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
- vainaglapa Apziedņa daļa, kas veido zieda vainagu.
- joms Ar balstu (stabu, kolonnu) rindu nošķirta gareniska telpas daļa (piem., baznīcā).
- telpa Ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes) daļa.
- darba mūžs ar darbu saistītā mūža daļa.
- tetovēt Ar dūrieniem ievadot krāsu, veidot uz ķermeņa, tā daļas (uzrakstu, attēlu); šādā veidā iezīmēt (uz ķermeņa, tā daļas) uzrakstu, attēlu.
- plafons Ar gleznojumiem un ciļņiem rotāti griesti vai to daļa.
- transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
- pļaut Ar izkapti vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
- pajumte Ar jumtu segta vieta (piem., zem ārsienai pārvirzītas jumta daļas vai zem pārseguma, kas novietots uz balstiem).
- kalt Ar knābja cirtieniem, sitieniem drupināt (parasti koka daļas) – par putniem; šādi veidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
- telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
- saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī kā (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
- šūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā saistīt (orgānu daļas).
- ledus pūslis ar ledu pildāms apaļš (parasti gumijas) priekšmets, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
- iesildīt Ar savu uzstāšanos emocionāli sagatavot, attiecīgi noskaņot (klausītājus) galvenai koncerta daļai (parasti rokmūzikas koncertos).
- raut Ar spēcīgu, strauju kustību stiept (kādu) aiz kādas ķermeņa daļas, nodarot (tam) sāpes.
- samest Ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu).
- uzkausēt Ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka priekšmets, tā daļas neatdalāmi sasaistās.
- konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piem., celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids.
- perifērija Ārējā, apkārtējā daļa (pretstatā vidusdaļai, centram).
- gliemežnīca Ārējās auss daļa – skrimslis, ko sedz plāns ādas slānis.
- ļipiņa Ārējās auss gliemežnīcas apakšējā daļa.
- kaunums Ārējie dzimumorgāni; ķermeņa daļa, kur atrodas dzimumorgāni.
- vērstuve Arkla darbīgā daļa – izliekta tērauda plāksne, kas piestiprināta arkla korpusam zemes aršanai, arī irdināšanai.
- lemesis Arkla sastāvdaļa – asa, plakana metāla plāksne, kas atgriež aramās zemes sloksni.
- velve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
- velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
- vainagdzega Ārsienas augšējās daļas noslēdzošā, vainagojošā dzega.
- traumu punkts ārstniecības iestāde vai tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību traumu gadījumos; traumpunkts.
- traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kas sniedz pirmo palīdzību traumu gadījumos; traumu punkts.
- hematogēns Ārstniecības preparāts, kura būtiskākā sastāvdaļa ir albumīns.
- asmens Asā (griežamo, cērtamo darba rīku vai ieroču) daļa, mala.
- gals Asa, smaila nobeiguma daļa (priekšmetam).
- asinsķermenīši Asins sastāvdaļas – eritrocīti, leikocīti, trombocīti.
- serums Asins šķidrā sastāvdaļa, kas atdalās no asinīm, tām sarecot; no šādas asins sastāvdaļas pagatavots medikaments.
- limfātiskā sistēma asinsrites sistēmas daļa (kapilāri, limfvadi, limfmezgli), pa kuru plūst limfa.
- plazma Asiņu šķidrā daļa – bezkrāsains, viskozs šķidrums.
- astotdaļa Astotā daļa.
- plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
- aceknis Atgremotāju kuņģa daļa.
- jo Atkārtojumā "jo – jo": saista salikta teikuma daļas, norādot uz salīdzinājumu.
- iztaisnot Atliekt taisnu vai taisnāku (ķermeni, tā daļas).
- izvērst Atplest, izvirzīt (uz āru, sānis, ķermeņa daļas).
- driskas Atplēstas, saplēstas (papīra, auduma) daļas, strēmeles, skrandas; saplēsts, skrandains apģērbs.
- skrandas Atplēstas, saplēstas (piem., auduma, papīra) daļas.
- tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām vai uz ceļgaliem.
- pārsviest Ātri, strauji pārvietot (piem., karaspēku, tā daļas).
- posms Atsevišķa (kā) daļa ar noteiktam īpašībām, pazīmēm.
- cirknis Atsevišķa ar starpsienu norobežota augļa vai sēklotnes daļa.
- kārta Atsevišķā celtniecības posmā uzceļams objekts, kompleksa daļa.
- gabals Atsevišķa daļa (no veselā).
- fragments Atsevišķa daļa, gabals; (zuduša darba) saglabājusies daļa, gabals; nepabeigts darbs.
- operācija Atsevišķa darbība vai noteiktu darbību kopums; tehnoloģiska procesa viena pabeigta daļa.
- posms Atsevišķa kādas sistēmas vienība, sastāvdaļa, kam ir noteikta vieta, uzdevums.
- detaļa Atsevišķa sastāvdaļa (piem., kādā ierīcē, aparātā).
- vienība Atsevišķa sistēmas, iedalījuma sastāvdaļa.
- pasaule Atsevišķa Visuma daļa; debess ķermenis vai to kopums.
- posms Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa; segments.
- segments Atsevišķa, kustīgi savienota bezmugurkaulnieku ķermeņa daļa; posms (3).
- segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (kā) daļa.
- regālija Atšķirības zīme; goda zīme (piem., ordenis, medaļa).
- laukums Atšķirīga kādas virsmas daļa; atšķirīga vieta (kādā virsmā).
- pavadiņa Atšķirīga makšķerauklas nobeiguma daļa, kas piestiprināta pie āķa.
- puse Attiecīgā diennakts daļa.
- mikrometrs Atvasināta starptautiskās mērvienību sistēmas mērvienība – metra miljondaļa.
- mute Atvērums; (kā) vaļējā daļa.
- savienotājaudi Audi, kuru funkcija ir savienot, saistīt organisma daļas.
- autoplastika Audu transplantācija no vienas organisma daļas citā.
- virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba virsējai daļai, tā ārpusei vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai.
- pārveidne Auga daļa, kas radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam.
- lapas plātne auga lapas plakanā, paplatinātā daļa.
- veģetatīvie orgāni auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā augšanu un attīstību (piem., lapas, stumbrs, sakne).
- serde Auga stumbra vai saknes vidusdaļa, kas sastāv no atšķirīgiem audiem.
- šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim.
- stumbrs Auga vasas daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
- potpumpurs Auga zara daļa ar spēcīgu pumpuru, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
- virsmiziņa Auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta.
- sēklotne Auglenīcas daļa, kurā ir daudz sēklu.
- izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis (organisma, tā daļas virspusē).
- skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
- potcelms Augs vai tā atsevišķa daļa, uz kā uzpotē un pieaudzē radniecīga auga potzaru vai potpumpuru.
- zaļums Augs, auga zaļā daļa (piem., lapas, zari, laksti).
- humuss Augsnes organiskā daļa, kas veidojas, sadaloties augu un dzīvnieku atliekām.
- pavēlniecība Augstākā virsniecība, kas komandē armiju, tās atsevišķas daļas, militāras vienības, vada militāro iestāžu darbību u. tml.
- virsotne Augstākā, sašaurinātā (kalna, klints) daļa; galotne (2).
- galotne Augstākā, sašaurinātā (kalna, klints) daļa; virsotne.
- fakultāte Augstākās mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo noteikta virziena vai virzienu speciālistus.
- elites klase augstvērtīgākā, izcilākā kādas grupas (priekšmetu klases) daļa.
- apkakle Augšējā (apģērba) daļa, kas piešūta pie kakla izgriezuma.
- cekuls Augšējā daļa (augam, priekšmetam).
- dibenplāns Augšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tālākais attēlojamais objekts.
- augšdaļa Augšējā daļa.
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
- augšpuse Augšējā puse, augšējā daļa.
- mugura Augšējā vai uz augšu pavērstā daļa.
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
- galva Augšējā, priekšējā vai paplašinātā (kā) daļa.
- augšgals Augšējais gals, augšējā daļa.
- segt Augt uz visas (kā) virsmas vai tās lielākās daļas (par augiem).
- noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) – par augiem, to daļām.
- sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
- vīte Augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst; augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
- cietās aukslējas aukslēju priekšējā daļa, ko veido ar gļotādu pārsegts kauls.
- vidusauss Auss daļa starp ārējo un iekšējo ausi.
- labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža.
- suports Automašīnas bremzēšanas mehānisma sastāvdaļa.
- virsbūve Automobiļa daļa (piem., kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- šasija Automobiļa pamatdaļa, ar kuru tas balstās uz ceļa un pie kuras ir piestiprināta virsbūve un motors.
- šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa – taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
- sistava Aužamo stāvu, steļļu sastāvdaļa – kustināma ierīce šķieta turēšanai un velkos ievietoto audu blīvuma regulēšanai.
- variācija Baletā – neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
- kordebalets Baleta trupas daļa, kas izpilda grupu dejas.
- altāris Baznīcas iekštelpas daļa, kurā atrodas šis galds.
- nogale Beigu daļa (laikposmam).
- finišs Beigu daļa (procesam, norisei).
- galotne Beigu daļa (šaha, dambretes partijā).
- gals Beigu daļa, beigu posms (rindai, virknei); tas, kas atrodas (kā) sākumā vai beigās.
- valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
- trīt Berzējot (ar ko, pret ko) panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa) kļūst ass vai asāks; asināt.
- trīt Berzēt (ķermeņa daļu pret ko, ar ko, arī ķermeņa daļas vienu pret otru).
- noberzt Beržot nomazgāt, notīrīt, arī izmasēt (ķermeni, tā daļas).
- punkts Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa daļa), kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
- metāns Bezkrāsaina gāze bez smakas, dabasgāzes galvenā sastāvdaļa.
- pusbībele Bībeles otrā daļa – Jaunā Derība.
- Jaunā Derība Bībeles otrā daļa.
- Vecā Derība Bībeles pirmā daļa.
- zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; dubultzods.
- stara Bikšu daļa, kas aptver kāju.
- skrimslis Blīva, elastīga (piem., skeleta, dažu orgānu) sastāvdaļa.
- sarētojums Bojājums, kas (parasti uz koka, tā daļas) radies ievainojuma vai slimības rezultātā.
- streņģe Braucamo ratu sastāvdaļa – metāla stieple, kas savieno ilksi ar riteņa rumbu.
- bremžu kluči bremžu iekārtas sastāvdaļa – īpašas detaļas, kas piespiežoties ritenim, rada berzi.
- kājnieks Bruņoto spēku pamatdaļa, ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir strēlnieku ieroči un attiecīgi transportlīdzekļi; strēlnieki; šīs ieroču šķiras karavīri.
- ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, organizācija, taktika (piem., motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks).
- purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, līks (piem., par slimību, vecumu).
- sasaldēt Būt par cēloni, ka (parasti ķermeņa daļa) par daudz atdziest.
- turpināties Būt tādam, kam kāda daļa, posms atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
- paresnināt Būt tādam, kam kāda daļa, vieta ir resnāka.
- ļumēt Būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas; viegli drebēt, šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām).
- sasaistīt Būt tādam, kas savieno (ko, piem., vairākas ēkas, vienas ēkas daļas).
- saistīt Būt tādam, ko savieno audi, to veidojumi (par organisma daļām); savienot (organisma daļas) – parasti par audiem, to veidojumiem.
- sastāvēt Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
- atribūts Būtiska (priekšmeta vai parādības) pazīme, īpašība, sastāvdaļa.
- bērnu rotaļas būtiska bērnības sastāvdaļa, viens no galvenajiem bērna attīstības priekšnoteikumiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
- šahta Būve dziļi pazemē derīgo izrakteņu iegūšanai vai citiem darbiem; uzņēmums, uzņēmuma daļa, kur iegūst izrakteņus pazemē.
- bloks Celšanas ierīces daļa – rats ar rievu trosei, virvei vai ķēdei; trīsis.
- kazarma Celtne (ar dzīvojamām, dienesta, mācību u. tml. telpām), kurā pastāvīgi izvietotas karaspēka daļas, apakšvienības, personālsastāvs (parasti karavīri, instruktori); karavīru mītne.
- pamats Celtnes apakšējā daļa.
- kāpņu telpa celtnes daļa, kurā iebūvētas kāpnes.
- virspamats Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa; cokols (1).
- cokols Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa.
- izlice Celtņa izvirzītā, kustīgā daļa.
- strēle Celtņa, autopacēlāja, ekskavatora u. tml. sastāvdaļa – gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
- pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (pāri kam, pār ko).
- brauktuve Ceļa daļa, kas paredzēta braukšanai.
- nobrauktuve Ceļa daļa, slīpa virsma, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
- uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
- ceļmala Ceļa malējā daļa; tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
- portlandcements Cements, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija silikāts.
- kodols Centrālā (atoma) daļa, kurā koncentrēta gandrīz visa atoma masa.
- ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
- sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piem., teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- muguras smadzenes centrālās nervu sistēmas daļa, kas atrodas mugurkaula kanālā.
- ceturtdaļa Ceturtā daļa.
- taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
- sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas); cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
- sakļaut Cieši savirzīt, saspiest kopā (piem., ķermeņa daļas).
- žoklis Ciets hitīna veidojums (bezmugurkaulniekiem); galvas skeleta daļa (mugurkaulniekiem), kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
- rullis Cilindrveida priekšmets, detaļa, kas darbībā ripo, rotē; ierīce iekārta, kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa; veltnis.
- seja Cilvēka galvas priekšējā daļa; tās izteiksme.
- pakaļa Cilvēka iegurņa joslas mugurējā daļa; dibens (2).
- krūšutēls Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls; biste.
- biste Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls; krūšutēls.
- mugurpuse Cilvēka ķermeņa mugurējā daļa; tā puse, kas ir pretēja priekšpusei; pretstats: priekšpuse.
- dupsis Cilvēka ķermeņa pakaļējā apakšējā daļa; dibens.
- zods Cilvēka sejas apakšējā daļa – apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
- piere Cilvēka sejas daļa virs uzacīm.
- rugaine Cilvēka sejas daļa, kas ir klāta ar rugājiem (2).
- taisnā zarna cilvēka un augstāko zīdītāju zarnu trakta beigu daļa.
- loceklis Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (galvenokārt kāja vai roka).
- vēdera dobums cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa dobuma daļa starp krūšu dobumu un iegurņa joslu.
- pakrūte Cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula.
- pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm; cilvēks, kas darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, tās ideoloģijas labā.
- slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām.
- opozīcija Cilvēku kopums, sabiedrības daļa, kas kritizē un vēršas pret valdošo varu.
- pasaule Cilvēku sabiedrība, arī tās daļa ar noteiktām raksturīgām iezīmēm (piem., kādā laikposmā).
- īkšķis Cimda daļa, kas aptver rokas pirmo pirkstu.
- fronte Cīņai izvietotā karaspēka daļa, kas vērsta tieši pret pretinieku.
- plaģiātisms Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu, publicēšana ar savu vārdu.
- plaģiāts Cita autora darbs (vai tā daļa), kas tiek uzdots par savu, publicēts ar savu vārdu.
- abaks Četrstūraina plāksne – kapiteļa augšdaļa.
- vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir taukskābju un dažu augstāku spirtu esteri.
- prologs Daiļdarbā – ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
- ekspozīcija Daiļdarba daļa, kurā raksturoti apstākļi un personu attieksmes līdz galvenās darbības, konflikta sākumam.
- lupināt Dalīt, ņemt nost (sīkas, nelielas daļas no kā).
- vidusposms Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusdaļa (2).
- vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū; vidusdaļa (1).
- pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē.
- lielā puse daļa, kas (nedaudz) pārsniedz pusi.
- mazākā tiesa daļa, kas ir mazāka par pusi.
- lielākā daļa daļa, kas pārsniedz pusi.
- lielākā tiesa daļa, kas pārsniedz pusi.
- savu tiesu daļēji, pa daļai.
- vienu tiesu daļēji, pa daļai.
- aste Darba daļa, kas palikusi nepadarīta, nepabeigta.
- zobs Darbarīka griezējdaļa, griezējšķautne.
- plūsma Darbība, norise, kuras atsevišķas sastāvdaļas ir savstarpēji, secīgi saskaņotas.
- zemskare Darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piem., skrienot, lecot).
- veseris Darbmašīna ar āmurveida krītošām daļām; šādas darbmašīnas krītošā daļa.
- sīpolmizas Dārza sīpola pazemes daļas ārējās, sausās zvīņlapas.
- parters Dārza vai parka zemākā daļa, kurā izvietoti zālāji, baseini, strūklakas, skulptūras u. tml.
- monitors Datora sastāvdaļa – elektroniska ierīce ar ekrānu, kas vizuāli attēlo apstrādāto informāciju.
- cietais disks datora sastāvdaļa, kurā tiek uzglabāta informācija.
- nojāt Daudz braucot, nolietot (transportlīdzekli, tā daļas); nobraukt (4).
- nobraukāt Daudz braukājot, nolietot (transportlīdzekli, tā daļas).
- partija Daudzbalsīga skaņdarba sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai; šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
- sīpols Daudzgadīgi lakstaugi (liliju, amariļļu, skalbju dzimtā), kam pazemes daļa ir sīpols (3), retāk bumbuļsīpols, saknenis.
- vārda tiešā nozīme daudznozīmīga vārda pamatnozīme un daļa atvasināto nozīmju, kam mūsdienu valodā nav tēlaina nozīmes pārnesuma.
- priekšauts Dažāda piegriezuma, parasti darba, apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
- kvarcīts Dažādas krāsas graudainas struktūras iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kvarcs un kas Latvijā sastopams, piem., laukakmeņu veidā.
- sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas; šāds šķīdums, ko lieto pārtikā.
- serde Dažu augļu vidusdaļa, kur cietu plāksnīšu nodalījumos atrodas sēklas; augļa sēklotne.
- sēnalas Dažu labības augu (piem., auzu, miežu) sēklu cietā apvalka daļas, kas apstrādes procesā atdalītas no graudiem.
- mazās planētas debess ķermeņi, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu un kuru izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem, ir mazi; asteroīdi.
- mantisa Decimāllogaritma daļa aiz komata.
- savilkums Defekts (ķermeņa daļai) – nespēja (to) normāli iztaisnot, izstiept.
- pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
- virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
- degungals Deguna priekšējā daļa, gals.
- kapitelis Dekoratīva būvdetaļa – kolonnas, pīlāra, pilastra augšdaļa.
- zieds Dekoratīvs, ziedošs lakstaugs, arī puskrūms; šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
- daļiņa Dem. --> daļa.
- asinsdesa Desa, kuras galvenā sastāvdaļa ir (parasti cūkas) asinis.
- desmitdaļa Desmitā daļa.
- ass Detaļa, kas satur kopā rotējošas mehānisma daļas.
- devītdaļa Devītā daļa.
- tilde Diakritiska zīme (~), piem., atkārtota vārda vai vārda daļas apzīmēšanai vārdnīcās; tehniska rakstu zīme.
- reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu un tembru.
- darba diena diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā).
- darbadiena Diennakts daļa, kurā cilvēks strādā algotu darbu.
- diena Diennakts, arī šāda diennakts daļa kā nedēļas septītā daļa.
- diena Diennakts, arī šāda diennakts daļa, noteikts datums, kas saistīts ar kādu notikumu, darbību.
- diena Diennakts; diennakts daļa no rīta līdz vakaram.
- sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa – mācītāja svētruna, kurā iztirzā kādu Bībeles teksta fragmentu vai pievēršas kādai citai reliģiskai vai morāles tēmai; šādas runas rakstveida teksts.
- Svētais Vakarēdiens dievkalpojuma sastāvdaļa, kurā īpašā veidā tiek pieminēti Jaunās Derības notikumi īsi pirms Jēzus sišanas krustā un Jēzus nāve pie krusta; dievgalds; piemiņas mielasts.
- asns Dīglis, kas izdīdzis no sēklas, bumbuļa, sakneņa; tikko izdīgusi auga virszemes daļa ar vēl neizveidotām lapām.
- stūra dīvāns dīvāns, kura divas pastāvīgās sastāvdaļas ir savienotas taisnā leņķī.
- galvas smadzeņu puslodes divas lielākās, vienādās galvas smadzeņu daļas (labā un kreisā), kuru garozā noris augstākā nervu darbība.
- kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, apakšējā – svārki; kleita ar virsū valkājamu jaku.
- spiedpoga Divdaļīga poga (apģērbam, apaviem, makam u. tml.), kas savienojama, iespiežot vienas daļas izcilni otras daļas iedobumā.
- apakšnams Divpakāpju parlamenta daļa, kuras locekļus ievēl vēlēšanās.
- pasaknis Dokumenta (piem., čeka, kvīts, biļetes) daļa, kas paliek pie šī dokumenta izdevēja.
- aina Dramatiska sacerējuma (lugas) cēliena daļa.
- skats Dramatiska sacerējuma (lugas) mazākā daļa, fragments, kam raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs.
- ārlogs Dubultloga ārējā daļa; ārējais logs.
- iekšdurvis Durvis ēkas iekšpusē; dubultdurvju iekšējā daļa.
- pārnesums Dzenošās un dzenamās (kāda mehānisma) daļas griešanās ātrumu attiecība; mehānisms, kas nodrošina šādu attiecību.
- terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu – skuju koku sveķu sastāvdaļa, ko lieto tehnikā un medicīnā.
- refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; piedziedājums.
- piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; refrēns.
- zagss Dzimtsarakstu nodaļa.
- auss Dzirdes un līdzsvara orgāns; šī orgāna ārējā redzamā daļa.
- dzirnakmens Dzirnavu sastāvdaļa – apaļš akmens graudu malšanai.
- šņukurs Dzīvnieka galvas daļa ar šādu purnu kā pārtikas produkts.
- piere Dzīvnieka galvas virsējā priekšdaļa.
- pakaļa Dzīvnieka ķermeņa daļa ap gūžām un asti.
- šķiņķis Dzīvnieka liemeņa daļa – cūkas gurns vai priekšējais augšstilbs, pakaļējais augšstilbs (piem., jēram); atsevišķs šīs liemeņa daļas gabals.
- mugurpuse Dzīvnieku ķermeņa daļa, kas atrodas vēderpusei, apakšpusei pretējā ķermeņa pusē.
- kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa (arī kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem), ko izmanto uzturam.
- čili Ēdiens (sautējums vai zupa), kura būtiska sastāvdaļa ir asie pipari.
- slinkie tīteņi ēdiens, kurā izmantotas visas kāpostu tīteņu sastāvdaļas, tās atsevišķi sagatavojot un pēc tam samaisot kopā.
- kinoteātris Ēka vai ēkas daļa filmu demonstrēšanai.
- stāvs Ēkas, celtnes horizontāla konstruktīvā daļa, kas norobežota ar grīdu un griestiem vai jumtu.
- soļojošais ekskavators ekskavators, kura ritošā daļa sastāv no kustīgiem balstiem un kura pārvietošanās atgādina soļošanu.
- termoelements Elektriskās ķēdes daļa, kura sastāv no dažādiem vadītājiem un kurā izmanto termoelektriskos efektus.
- induktors Elektriskās mašīnas daļa, kas rada galveno magnētisko lauku.
- enkurs Elektriskās mašīnas daļa, kurā atrodas darba tinums.
- stators Elektriskās mašīnas nekustīgā daļa.
- neitrons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, atoma kodola sastāvdaļa.
- izelpa Elpošanas cikla daļa, kurā gaisu izvada no plaušām.
- balsene Elpošanas un balss orgāns – elpvada augšējā daļa.
- dziedājums Eposa nodaļa.
- stabule Ērģeļu sastāvdaļa – cilindriska detaļa noteikta skaņas augstuma un tembra iegūšanai.
- monāde Esamības vissīkākā, tālāk nedalāmā daļa; metafiziska vienība vai dvēsele, kas pastāv pati par sevi.
- skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
- utilitārisms Ētikas virziens, kas par pareizāko cilvēka rīcības veidu uzskata tādu, kas veicina iespējami lielākas sabiedrības daļas labklājību, laimīgumu.
- teriofauna Faunas daļa, kurā ietilpst zīdītāji.
- kunga tiesa feodālās rentes veids – noteikta produktu daudzuma daļa.
- priekšplāns Filmējamā skata daļa, kas atrodas tieši kameras priekšā.
- postenis Finanšu dokumenta, budžeta daļa, kurā norādīts ieņēmuma avots; ieņēmuma vai izdevuma veids un apjoms.
- komponente Fizikāla vai matemātiska lieluma sastāvdaļa.
- kinētika Fizikālās ķīmijas daļa, kas pēta ķīmisko reakciju norisi, to ātrumu.
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- epigrāfs Frāze vai īss citāts, literāra darba vai atsevišķas tā daļas sākumā, kas raksturo darba tematiku, ideju vai emocionālo noskaņu.
- diferenciālis Funkcijas pieauguma galvenā lineārā daļa.
- mācību gads gada daļa, kad notiek mācības mācību iestādēs.
- gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā no Saules stāvokļa ir raksturīgi noteikti laikapstākļi.
- koncertsezona Gada daļa, kurā intensīvi tiek rīkoti koncerti.
- akadēmiskais gads gada daļa, kurā notiek mācības augstākajā izglītības iestādē.
- lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa – grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti.
- gaismas izkliede gaismas vājināšanās, daļai gaismas staru mainot savu virzienu.
- vālīte Gaismjutīga receptora sastāvdaļa (acī).
- kalcīts Gaišas krāsas minerāls, piem., kaļķakmens, krīta, marmora galvenā sastāvdaļa.
- zebra Gājēju pāreja – horizontāls marķējums baltu svītru veidā uz ceļa braucamās daļas.
- kājgalis Gals, daļa (guļasvietai), kur guļot atrodas kājas.
- zārka kājgalis gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas.
- kapa kājgalis gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas.
- pliks pauris galva, tās daļa, kurā ir izkrituši mati.
- pauris Galvas augšējā, virsējā daļa.
- deniņi Galvas daļa, kas atrodas virs acīm no pieres sāniem līdz ausij.
- pakausis Galvas mugurējā daļa.
- purns Galvas priekšējā daļa ar muti un nāsīm (mugurkaulniekiem, izņemot putnus).
- smadzenītes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas zem lielajām smadzenēm aiz iegarenajām smadzenēm.
- iegarenās smadzenes galvas smadzeņu daļa, kas savienojas ar muguras smadzenēm.
- starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
- galvvirsa Galvas virsējā, augšējā daļa.
- galvvidus Galvas virsējās, augšējās daļas vidus; galvas vidus.
- galvaskausa pamatne galvaskausa smadzeņu daļas apakšējā daļa, uz kuras atrodas galvas smadzenes.
- pamatkodols Galvenā satura sastāvdaļa.
- žultsskābe Galvenā žults sastāvdaļa – holesterīna derivāts.
- pamatsastāvdaļa Galvenā, arī lielākā sastāvdaļa.
- pamatdaļa Galvenā, nozīmīgākā daļa.
- pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā kādas (cilvēku) grupas daļa.
- pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā sastāva daļa.
- mezgla punkts galvenā, svarīgākā daļa, posms.
- virsotne Galvenā, vadošā, visietekmīgākā (piem., kādas sociālas grupas, organizācijas) daļa.
- pamats Galvenais, nozīmīgākais elements; galvenā, nozīmīgākā (kāda kopuma) daļa.
- fileja Gaļas gabals bez kauliem; gaļas mīkstums, parasti no muguras daļas abpus mugurkaulam.
- krūtiņa Gaļas gabals no dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas.
- vistas fileja gaļas gabals no vistas krūšu daļas.
- šķiņķis Gaļas izstrādājums no šādas dzīvnieka liemeņa daļas.
- mīkstums Gaļīgā daļa (augam, tā daļām).
- sloksne Gara, samērā šaura (piem., virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus.
- josla Garena (teritorijas) daļa, kas atšķiras no apkārtnes vai stiepjas gar ko.
- strēmele Garena, samērā šaura (piem., teritorijas, virsmas) daļa.
- dvēsele Garīgā, nemirstīgā cilvēka būtības daļa.
- angstrēms Garuma mērvienība – 1 desmitmiljardā daļa metra, ko lieto optikā gaismas viļņa garuma mērīšanai, kā arī atomfizikā [Å].
- kabeļtauva Garuma mērvienība – 185,2 metri (desmitā daļa no jūras jūdzes).
- decimetrs Garuma mērvienība – viena desmitā daļa metra [dm].
- sukāt Glaužot, kārtojot ar suku, kārtot (apmatojumu uz kādas ķermeņa daļas).
- glicerīdi Glicerīna esteri, lipīdu galvenā sastāvdaļa.
- uzgraizīt Graizot sagatavot (piemēram, kā sastāvdaļas).
- izgraizīt Graizot saīsināt, atdalot kādas daļas.
- mikrograms Grama miljonā daļa.
- miligrams Grama tūkstošā daļa – 0,001 grams [mg].
- morfoloģija Gramatikas daļa, kurā pēta vārda struktūru (morfēmisko sastāvu) un funkcijas, gramatiskās kategorijas, gramatisko formu veidošanu.
- redakcija Grāmatu izdevniecības nodaļa.
- pasīvs Grāmatvedības bilances daļa, kas atspoguļo uzņēmuma līdzekļu avotus – pašu kapitālu, uzkrājumus un kreditorus.
- zarnas Gremošanas trakta daļa, kas turpinās aiz kuņģa līdz anālajai atverei.
- mutes dobums gremošanas trakta sākumdaļa, kur notiek barības mehāniska sasmalcināšana un sākas tās ķīmiskā apstrāde.
- grieznis Griezējinstruments vai ierīces, detaļas griezējdaļa.
- gorīties Grozīt, arī staipīt savu ķermeni, tā daļas.
- mazgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai pieder samērā mazi zemes īpašumi.
- kopa Grupa, kuras locekļus vai daļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības.
- pārlauzt Gūstot traumu, salauzt (ķermeņa daļas) kaulu.
- epoha Ģeohronoloģiskā iedalījuma vienība – perioda daļa.
- laikmets Ģeohronoloģiskā vienība – epohas daļa.
- periods Ģeohronoloģiska vienība – ēras daļa, kas (pēc evolūcijas teorijas uzskatiem) aptver nozīmīgu Zemes ģeoloģiskā vēstures un dzīvības attīstības posmu.
- laiks Ģeohronoloģiskā vienība – laikmeta daļa.
- regulārs Ģeometrijā – tāds, kam visas sastāvdaļas vai formu noteicošās sastāvdaļas ir vienādas (par ģeometrisku figūru).
- zelta griezums harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
- hercogiste Hercoga (1) vai hercogienes (1) valsts; atsevišķa feodālās valsts daļa, kuru pārvalda hercogs vai hercogiene.
- ūdenspārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kam pāri plūst neizmantotais ūdens.
- pārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kas šķērso ūdens plūsmu un kam pāri plūst ūdens.
- tūre Horeogrāfiskas norises daļa – noteiktu kustību, darbību kopums; dejotāja apgrieziens.
- pakaramais Horizontāli pakarams tureklis (piem., apģērba plecu daļas formā) apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
- ieslēgt Iedarbināt ar slēdzi (ierīci, tās daļas), pievienojot elektriskās enerģijas tīklam; šādā veidā panākt, ka sāk spīdēt gaisma.
- skaldīt Iedarbojoties (piem., uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
- šekums Iegurņa josla, kājstarpes augšējā daļa.
- iežņaugt Ieģērbt (ļoti šaurā apģērbā cilvēku, viņa ķermeņa daļas); cieši iekļaut (cilvēku, viņa ķermeņa daļas) – par apģērbu.
- sleja Iejūga daļa – pie sakām pievienotas ādas siksnas, ko stiprina uz zirga muguras, sāniem un gūžām, lai pasargātu zirgu no vezuma spiediena, braucot no kalna.
- groži Iejūga daļa – siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
- sedulka Iejūga sastāvdaļa – ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
- vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa – siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis.
- draga Iekārta derīgo izrakteņu mehanizētai iegūšanai, izskalojot iežu, grunts masu ar ūdeni un tās sastāvdaļas mehanizēti šķirojot.
- pults Iekārta vai tās daļa ar vadības ierīcēm, signalizācijas, kontroles un mērīšanas aparātiem u. tml. kādas sistēmas, procesa, sarežģītas iekārtas, aparāta darbības vadīšanai.
- sildelements Iekārtas, ierīces daļa, arī ierīce (kā) sildīšanai.
- sakārtot Iekļaut (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā.
- izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā, secībā (atsevišķas sastāvdaļas, elementus).
- kodols Iekšējā (augļa, sēklas) daļa, kas ietverta cietā apvalkā.
- vidus Iekšējā (kā) daļa.
- viducis Iekšējā kā daļa.
- kodols Iekšējā, centrālā (debess spīdekļa) daļa.
- kodols Iekšējā, centrālā (piem., priekšmeta, veidojuma) daļa.
- plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
- ieloks Ieliekums (ķermeņa daļai).
- laužņi Iemauktu sastāvdaļa – mutē liekama dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
- tīrā peļņa ieņēmumu daļa, kas paliek uzņēmuma rīcībā.
- termofors Ierīce kādas ķermeņa daļas sildīšanai.
- kamera Ierīce, iekārta (parasti izolētas, slēgtas telpas veidā); ierīces, iekārtas izolēta, slēgta daļa.
- reģenerators Ierīce, iekārta vai tās daļa, kas (ko) reģenerē (2).
- savācējs Ierīce, iekārta, būve, to daļa (kā) savākšanai, arī uztveršanai; kolektors (1).
- žiroskops Ierīce, kuras galvenā sastāvdaļa ir ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas (simetrijas) ass var mainīt savu virzienu telpā.
- izmetējs Ierīce, mehānisma daļa, kas strauji izvirza ārā, izmet (ierīcē, mehānismā izstrādāto).
- regulators Ierīce, mehānisms (mašīnas, iekārtas vai citas sistēmas) uzturēšanai noteiktā darbības režīmā; automātiskās vadības sistēmas daļa.
- devējs Ierīces daļa, kas uztver kādus procesus, signālus un pārraida tos citām ierīces daļām.
- atpakaļgājiens Ierīces, ierīces daļas kustība pretējā virzienā; arī atpakaļgaita.
- birojs Iestāde (parasti neliela); nodaļa (iestādē, uzņēmumā).
- konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus.
- laboratorija Iestāde vai tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu.
- nodaļa Iestāde, kas ir (kā) sastāvdaļa, atsevišķa vienība; kādas iestādes vai uzņēmuma daļa.
- reģistratūra Iestādes nodaļa, kur veic reģistrāciju.
- kadru daļa iestādes, uzņēmuma daļa, kas padomju iekārtas laikā pārzināja darbinieku pieņemšanu, atbrīvošanu (mūsdienās – personāldaļa).
- laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, mērījumus; speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, mērījumiem.
- kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību uz laiku izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi (tagad dienesta viesnīca).
- lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa; beigu posms (upei) vai tuvākā apkārtne.
- lejasdaļa Ietekai tuvākā (upes) daļa.
- rūts Ietvarā iestiprināta stikla plātne; stikla daļa, laukums starp loga spraišļiem.
- pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
- preambula Ievaddaļa (piem., likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā, kurā izklāstīti tā mērķi un galvenie principi.
- nosmērēties Ieziest sevi, savas ķermeņa daļas (ar ko).
- nospiest Ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), padarīt (to) sāpīgu.
- dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu velkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidusdaļas.
- pastorāle Instrumentāls skaņdarbs vai cikliska skaņdarba daļa, kas attēlo mierīgas lauku dzīves un dabas ainavas.
- veidgabals Īpašas formas būvdetaļa, elements, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
- veidķieģelis Īpašas formas ķieģelis, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
- pēdiņa Īpaši apstrādāta zeķu apakšējā, pēdas daļa.
- valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums blīvi piegulētu; šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
- smilšmāls Irdens nogulumiezis – smilts un māla sajaukums, kurā ir 10–30% māla daļiņu; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis.
- less Irdens, dzeltenīgi pelēks nogulumiezis, kura galvenās sastāvdaļas ir māls, smiltis un ogļskābais kalcijs.
- rugāji Īsas labības stiebru apakšējās daļas, kas pēc pļaušanas vēl sakņojas zemē.
- skurināt Īsi, strauji vairākkārt kustināt (ķermeņa daļas).
- moto Īss, kodolīgs teiciens (parasti citāts) grāmatas, grāmatas nodaļas vai atsevišķa dzejoļa sākumā, kas raksturo literārā darba, attiecīgās nodaļas tematiku vai emocionālo noskaņu; epigrāfs.
- strupulis Īss, strups priekšmets; īss veidojums (parasti kā daļa).
- gultasvieta Istabas daļa, kuru izmanto un kurā dzīvo apakšīrnieks.
- zieds Izcilākā daļa (kādā sabiedrības kopumā).
- krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- sakrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- izkrāsot Izdaiļot (seju vai tās daļas) ar kosmētiskajām krāsvielām.
- uzkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti sejas daļas).
- nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; izkrāsoties.
- krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
- uzkrāsoties Izdaiļot sevi, parasti sejas daļas, ar kosmētikas līdzekļiem.
- izkakāties Izdalīt resnās zarnas apakšējās daļas saturu; izkārnīties.
- izcirpt Izgriezt (vilnu, spalvas u. tml. no noteiktas dzīvnieka ķermeņa daļas); nocirpt vilnu, spalvas u. tml. (noteiktā ķermeņa daļā).
- izsautēt Izkarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas).
- izkustināt Izlocīt, izvingrināt (ķermeņa daļas).
- palpēt Izmeklēt pacienta iekšējos orgānus vai ķermeņa daļas, tās iztaustot.
- nokost Iznīcināt (augus, to daļas), arī iznīcināt augus (kādā platībā) – par salu, salnu.
- debess Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama no zemes.
- izekscerpēt Izrakstīt (vārdus, teksta daļu); apstrādāt (tekstu), izrakstot vārdus, teksta daļas.
- izvirzīt Izstiept uz priekšu, uz augšu (ķermeņa daļas).
- izstiept Iztaisnot un pastiept (piem., uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas); izvirzīt (piem., uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas).
- predikatīvs Izteicēja nominālā daļa.
- rēma Izteikuma daļa, kas pauž jaunu, nozīmīgu informāciju par izteikuma tēmu.
- tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piem., ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
- augštece Iztekai tuvākā (upes) daļa; sākuma posms (upei).
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa daļa, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
- izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
- sajaukt Izveidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas; apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā.
- sajaukt Izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas.
- iedalīt Izveidot (no veselā) divas vai vairākas atsevišķas daļas.
- samontēt Izveidot (piem., filmu, fonogrammu), sagrupējot gatavas sastāvdaļas; sagrupēt (gatavas sastāvdaļas), lai izveidotu, piem., filmu, fonogrammu.
- sastādīt Izveidot (piem., skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
- sazarot Izveidot garenvirzienā vairākas daļas.
- pārklāt Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļas virsmas).
- uzkniebt Izveidoties tādam (parasti tik aukstam), ka atklātās ķermeņa daļas tiek sāpīgi kairinātas.
- noklāt Izveidoties, rasties (uz ķermeņa vai tā daļas).
- dislocēt Izvietot (bruņotos spēkus, karaspēka daļas, militāras iestādes kādā teritorijā, frontē, bāzē u. tml.).
- kārtot Izvietot (piem., sastāvdaļas) noteiktā sistēmā; veidot (kādu sistēmu) no sastāvdaļām.
- stacionēt Izvietot, novietot (piem., karaspēka daļas, ieročus).
- izbūve Izvirzīta (piem., celtnes, konstrukcijas) daļa.
- gnozeoloģija Izziņas teorija, filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu.
- drogas Izžāvēti vai žāvēšanai paredzēti augi vai to daļas, ko izmanto ārstniecībā.
- plēst Jaukt, arī ārdīt (piem., celtni, tās daļas).
- vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
- pārkare Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; izvirzījums (kā augšdaļā).
- reids Jūras daļa krasta tuvumā pie ieejas ostā, kur var noenkuroties kuģi, gaidot atļauju ieiet ostā.
- lagūna Jūras daļa, kas atrodas starp koraļļu rifu un krastu vai atola vidū.
- atklāta jūra Jūras daļa, kas nav ievirzījusies sauszemē.
- liedags Jūras krasta lēzenā, viļņu nogludinātā daļa.
- meitasuzņēmums Juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitas uzņēmums.
- meitas uzņēmums juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitasuzņēmums.
- vāks Kā (piemēram, trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa.
- augšgals Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
- promile Kāda daudzuma tūkstošdaļa, procenta desmitdaļa (‰).
- grupa Kāda kopuma daļa, iedalījums pēc noteiktām pazīmēm, kritērijiem.
- pamatfonds Kāda kopuma, krājuma nozīmīgākā, galvenā daļa.
- vieta Kāda noteikta teksta, mākslas darba, izrādes u. tml. daļa; kādas norises moments.
- kara apgabals kādā teritorijā izvietota karaspēka daļa, militāro iestāžu administratīvs apvienojums.
- hermetizācija Kāda tilpuma, telpas vai tās daļas blīva noslēgšana, lai novērstu gāzu un šķidrumu apmaiņu ar apkārtējo vidi.
- puse Kāda veseluma, kopuma daļa.
- paplatinājums Kāda vieta vai daļa, kas ir kļuvusi vai padarīta platāka.
- apakšnodaļa Kādas (grāmatas, manuskripta u. tml.) nodaļas sīkāka iedalījuma vienība.
- galds Kādas iestādes atsevišķa nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas kārto noteikta veida jautājumus.
- palāta Kādas institūcijas (piem., parlamenta) sastāvdaļa.
- ziloņslimība Kādas ķermeņa daļas (parasti kājas) palielināšanās limfas sastrēguma dēļ; elefantiāze.
- elefantiāze Kādas ķermeņa daļas palielināšanas limfas sastrēguma dēļ.
- aneksija Kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšana un pievienošana citai valstij.
- santīms Kādreizējā naudas vienība Latvijas Republikā – lata simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- pēda Kājas apakšējā daļa, ar kuru cilvēks (ejot vai stāvot) balstās pret zemi.
- ceļgals Kājas augšstilba un apakšstilba savienotājlocītavas priekšējā daļa; celis.
- apakšstilbs Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdai; liels [2].
- liels Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdas locītavai; apakšstilbs.
- stilbs Kājas daļa no ceļgala locītavas līdz pēdai; arī kājas daļa no iegurņa līdz ceļgala locītavai; apakšstilbs; arī augšstilbs.
- ciska Kājas daļa no gūžas locītavas līdz ceļa locītavai; augšstilbs.
- augšstilbs Kājas daļa no iegurņa līdz ceļa locītavai.
- pēda Kājas vai dzīvnieka ķepas apakšējās daļas nospiedumi.
- skausts Kakla aizmugures daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
- pakakle Kakla daļa zem zoda; arī pazode.
- rīkle Kakla iekšējā daļa.
- pakakle Kakla priekšdaļa (dzīvniekam).
- krelles Kaklarota, kas darināta no virknē savērtām, nelielām (parasti apaļām) detaļām; šīs rotas atsevišķās sastāvdaļas.
- nokalne Kalna vai pakalna nogāze, slīpums; šādas nogāzes apakšējā daļa.
- piekalne Kalna, pakalna nogāzes lejasdaļa; vieta pie kalna, pakalna nogāzes.
- tēja Kaltētas (parasti ārstniecības) augu daļas; dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām.
- izkalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (mākslas darbu, tā daļas).
- kripta Kapliča zem baznīcas grīdas (parasti zem altārdaļas); apakšzemes telpa.
- pakāpiens Kāpņu daļa – plakans paaugstinājums, plāksne, stienis u. tml., uz kura kāpjot liek kāju.
- jūras kājnieki kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desanta izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
- avangards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos.
- priekšpulks Karaspēka daļa, apakšvienība, kas virzās galveno spēku priekšgalā un apsargā to.
- garnizons Karaspēka daļas un militāras iestādes, kas (pastāvīgi vai uz laiku) atrodas kādā apdzīvotā vietā vai atsevišķā nocietinājumā.
- papildspēki Karaspēka daļas, armijas vai policijas papildu vienības (piem., militāras) darbības pastiprināšanai vai atbalstīšanai.
- gvarde Karaspēka izlases daļa, šo daļu kopums.
- rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., ko norīko kaujā nepieciešamības gadījumā; militāro papildspēku kopums.
- kakla karbonāde karbonāde no dzīvnieka kakla daļas.
- vistas karbonāde karbonāde no vistas krūšu daļas.
- zvīņas Kārtas, arī sīkas sastāvdaļas (piem., iezim, vielai, veidojumam).
- ordeņa lente katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
- medaļas lente katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
- sekvestrs Kaula atmirusī, ar demarkācijas līniju norobežotā daļa.
- sakausēt Kausējot savienot (priekšmetus, to daļas).
- ciska Kautķermeņa attiecīgā daļa.
- pilnmetrāžas Kinofilma, kurai ir vismaz piecas daļas.
- kinokadrs Kinolentes daļa, fragments.
- kiprieši Kipras (grieķu vai turku daļas) pamatiedzīvotājs.
- noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai); apsegt, nosegt.
- pūderēt Klāt ar pūderi (ķermeņa daļas, parasti seju) kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
- uzkumpt Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, plecu daļa; kļūt tādam, kas ir izliekts.
- sazilēt Kļūt tādam, kam kāda ķermeņa daļa ir, parasti ļoti, zilgana (par cilvēku); kļūt, parasti ļoti, zilganam (par ķermeņa daļu).
- zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
- celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc stumbra nozāģēšanas vai nociršanas.
- laide Koka daļa, spals (šaujamieročiem).
- aplieva Koka stumbra ārējā daļa, kas apņem (tā) iekšējo daļu – kodolu.
- kodols Koka stumbra iekšējā daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni.
- virsotne Koka vainaga augšējā daļa, augšējie zari; augšējā, virsējā daļa (augam); galotne (1).
- galotne Koka vainaga virsotne, augšējā daļa; augšējā, virsējā daļa (augam).
- līnija Komandas daļa (sporta spēlēs), kurā spēlētājiem ir līdzīgas funkcijas; šādu spēlētāju darbība.
- izkārtojums Kompozīcija (piem., daiļdarbam), noteiktā kārtībā izvietojot (tā) atsevišķās sastāvdaļas, elementus.
- karaļūdens Koncentrēts skābju maisījums (trīs daļas sālsskābes un viena daļa slāpekļskābes), kas šķīdina zeltu, platīnu.
- sesija Konferences, kongresa u. tml. darba kārtības daļa.
- pamatkonstrukcija Konstrukcija, uz kuras balstās vai kurai pievienoti pārējie (kā) elementi, daļas.
- subkontinents Kontinenta daļa, kas pēc savām dabas apstākļu īpatnībām atšķiras no pārējā kontinenta.
- salikums Kopums, kas ir izveidots vai izveidojies, apvienojot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
- sūra Korāna nodaļa.
- Saules sistēma kosmiskās telpas daļa, kurā dominē Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas spēka iedarbībā tur pastāvīgi atrodas.
- kostīmjaka Kostīma (1) augšējā daļa, žakete; kostīmkleitas augšējā daļa – jaka bez oderes.
- pamatkrāsa Krāsa, kas piemīt (kā) lielākajai daļai vai (kas) klāj kādas virsmas lielāko daļu.
- iemute Krāsns mutes (kurtuves) priekšdaļa.
- nokraste Krasta nogāze, tās apakšējā daļa.
- lielkrievi Krievi (galvenokārt no Krievijas Eiropas daļas ziemeļiem pretstatā citām slāvu tautām, piem., ukraiņiem).
- granīts Kristālisks iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir laukšpati, kvarcs, krāsainie minerāli.
- kristālfizika Kristalogrāfijas sastāvdaļa, kas pēta kristālu fizikālās īpašības, struktūru.
- liturģija Kristīgo dievkalpojums vai tā daļa atbilstoši attiecīgajā konfesijā noteiktajai kārtībai.
- sniegpārsla Krītoša sniega sīka daļa – dažādas formas ledus kristālu sakopojums.
- dārzenis Kultivēts lakstaugs, kura sulīgās daļas (saknes, lapas, augļus) lieto uzturā.
- bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u. tml.) un izsniedz tos lasītājiem, apmeklētājiem.
- sakņaugi Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes, retāk – lapas.
- kuļaparāts Kuļmašīnas vai kombaina daļa, kurā atdala graudus, sēklas no vārpām, skarām u. tml.
- glumenieks Kuņģa daļa (atgremotājiem).
- tāmnieks Kurzemes ziemeļdaļas iedzīvotājs, kas runā lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs.
- priekšspārns Kustīga detaļa, elements, lidaparāta spārna priekšējā daļa.
- apļot Kustināt (parasti ķermeņa daļas), veidojot apļveida kustības.
- izstaipīt Kustinot izvingrināt, vairākkārt izstiept (ķermeni, tā daļas).
- sijāt Kustinot, kratot sietu, atdalīt (birstošas vielas) sīkākās daļas no rupjākajām.
- izstaipīties Kustoties izvingrināt ķermeni, tā daļas.
- galva Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekiem), kurā atrodas smadzenes.
- plecs Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam.
- mugura Ķermeņa daļa (cilvēkam) abpus mugurkaulam, no kakla līdz krustiem.
- plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar ķermeņa augšdaļu; šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
- vēders Ķermeņa daļa (posmkājiem), kas atrodas aiz krūtīm un (parasti) sastāv no segmentiem.
- apvidus Ķermeņa daļa ap kādu orgānu.
- rajons Ķermeņa daļa ap kādu orgānu.
- sāns Ķermeņa daļa labajā un kreisajā pusē no pleca līdz gurnam.
- kakls Ķermeņa daļa starp galvu un pārējo ķermeni.
- paslēpenes Ķermeņa daļa starp gurnu un vēdera apakšējo daļu.
- gurns Ķermeņa daļa starp muguras apakšējo daļu un augšstilbu; gūža.
- gūža Ķermeņa daļa starp muguras apakšējo daļu un augšstilbu.
- paaste Ķermeņa daļa, arī apmatojums, apspalvojums, kas atrodas zem astes.
- bikini zona ķermeņa daļa, ko sedz bikini lejasdaļa.
- vēderdaļa Ķermeņa daļa, kur atrodas vēders.
- kāja Ķermeņa daļa, loceklis – balsta un kustību orgāns (cilvēkam, dzīvniekiem).
- kājstarpe Ķermeņa daļa, vieta starp kājām.
- zona Ķermeņa daļa.
- strangulācija Ķermeņa daļas, orgāna saspiešana, apturot asinsriti.
- amputācija Ķermeņa daļas, orgāna vai tā daļas noņemšana ķirurģiskā operācijā.
- sēžamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa starp muguru un augšstilbiem; dibens.
- dibens Ķermeņa pakaļējā daļa, uz kuras cilvēks, dzīvnieks parasti sēž.
- sēde Ķermeņa pakaļējā daļa.
- rumpis Ķermeņa pamatdaļa (neskaitot galvu un ekstremitātes).
- dekoltē Ķermeņa plecu, augšējā krūšu un muguras daļa.
- krūts Ķermeņa priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (cilvēkiem vai citiem mugurkaulniekiem).
- viduklis Ķermeņa vidējā daļa, arī pamatdaļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
- skābeklis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smaržas un garšas, gaisa sastāvdaļa [O].
- fosfors Ķīmiskais elements – indīgs nemetāls, kas dabā sastopams dažādos savienojumos kā minerālu, kaulu, dzīvnieku un augu audu sastāvdaļa [P].
- izotopiskie indikatori ķīmiskas vielas, kurās daļa atomu aizvietoti ar to izotopiem, ko lieto, lai izpētītu dažādus procesus.
- rezekcija Ķirurģiska operācija, kurā tiek izgriezts kāds orgāns vai tā daļa.
- gvarde Labākā, izcilākā (cilvēku grupas, organizācijas) daļa.
- zelta fonds labākā, nozīmīgākā (parasti kultūras vērtību) daļa.
- pelavas Labības kulšanas, graudu tīrīšanas paliekas (smalkas salmu daļas, akoti un graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
- sekunde Laika mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – 1/60 daļa minūtes [s].
- ceturksnis Laika posma ceturtdaļa.
- mēnesis Laika skaitīšanas vienība – aptuveni viena divpadsmitā daļa gada (28–31 diena); šāds laika posms (skaitot no jebkuras dienas).
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana.
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kas ir izdevīgs (kā) norisei, kam raksturīgas kopīgas īpatnības, norises.
- katamarāns Laiva (piem., Klusā okeāna salu iedzimtajiem), kuras korpusam ar kārtīm paralēli pievienota otra peldoša daļa.
- tilaudas Laivas dibena seguma sastāvdaļas (piem., izņemami dēļi, režģi).
- laizīties Laizīt sevi, sava ķermeņa daļas (piem., lūpas).
- mazgāties Laizot tīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem).
- kāts Lapas daļa, kas to savieno ar zaru vai stumbru; atzarojums, uz kura atrodas zieds; stublājs, tievs stumbrs.
- sagša Latviešu tautastērpa daļa – četrstūrains vilnas lakats, ko sieviete apņem ap pleciem; villaine.
- latgalieši Latvijas austrumdaļas – Latgales – pamatiedzīvotāji.
- augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši, kuru valodai raksturīgas noteiktas īpatnības (fonētikā, leksikā, gramatikā).
- lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām.
- laukmala Lauka (1) tuvākā apkārtne, tā malējā daļa.
- šķīvis Lauksaimniecības mašīnu sastāvdaļa – liekta diskveida metāla plāksne augsnes griešanai.
- palīgsaimniecība Lauku saimniecība (piem., padomju laikā – kādam uzņēmumam, karaspēka daļai), kas palīdz nodrošināt ar pārtikas produktiem attiecīgā kolektīva locekļus.
- rumbs Leņķa ārpussistēmas mērvienība – 1/32 no horizonta riņķa līnijas; atbilstoša iedaļa uz kuģa kompasa skalas.
- minūte Leņķa grāda 1/60 daļa.
- sekstants Leņķu mērīšanas instruments, kura skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
- šasija Lidmašīnas daļa – balstu sistēma, ko izmanto stāvēšanai, lidmašīnas pārvietošanai pa zemi, ieskrējienam pirms pacelšanās, bremzēšanai pēc nosēšanās, kā arī trieciena samazināšanai nosēžoties.
- piere Līdzenā, gludā (akmens) virsmas daļa.
- meandrs Līdzenuma upes gultnes izliekums (līkums), kas izveidojies, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto, bet apakšējai daļai – uz ieliekto krastu.
- uzplecis Līdzīgas formas dekoratīva detaļa uz pleca daļas (piemēram, civilam apģērbam ar militāra stila modes iezīmēm).
- pakaļējais mēlenis līdzskanis, kura izrunā aktīvi tiek izmantota mēles pakaļējā daļa (piem., g, h).
- mēlenis Līdzskanis, kuru izrunājot aktīvi darbojas kāda mēles daļa.
- cietais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
- uzlaide Liekais materiāla slānis, ko sagatavei noņem apstrādes procesā; daļa, kas pārsniedz (kā) lielāko izmēru.
- uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml., novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
- grāmata Liela kāda sacerējuma patstāvīga daļa.
- artilērija Liela kalibra šaujamieroči (piem., lielgabali, mīnmetēji); karaspēks (tā daļa), kura rīcībā ir šādu ieroču kopums.
- filiāle Liela uzņēmuma vai iestādes nodaļa, kas darbojas atsevišķi.
- lauvas tiesa lielākā daļa (piem., no ienākumiem, ieguvuma).
- vairums Lielākā daļa; vairākums.
- lielums Lielākā daļa.
- burtnīca Lielāka iespieddarba atsevišķas daļas brošēts izdevums.
- Āzija Lielākā pasaules daļa, kas kopā ar Eiropu veido Eirāzijas kontinentu.
- iniciālis Lielāks (parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts) vārda pirmais burts (teksta vai tā daļas sākumā).
- makroreljefs Lielas Zemes reljefa formas, kas nosaka plašas Zemes virsas daļas vispārīgo apveidu (piem., kalnu grēdas, lieli līdzenumi).
- leduskalns Liels, no ledāja atlūzis ledus blāķis, kas peld okeānā un kam lielākā daļa atrodas zem ūdens; aisbergs.
- aisbergs Liels, peldošs ledus gabals, kas atšķēlies no piekrastes ledāja un kura lielākā daļa atrodas zem ūdens; leduskalns.
- sanbernārs Liels, spēcīgs suns ar labu ožu, kam daļa apmatojuma ir balta, daļa ruda un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai.
- vai Lieto teikuma vai teikuma daļas beigās, piešķirot vārdam, izteikumam nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- sākt Lietot (kāda vesela, vēl neizmantota kopuma) pirmās sastāvdaļas.
- kanceleja Lietvedības nodaļa (iestādē); šīs nodaļas telpas.
- līkums Līkā daļa, pagrieziens (piem., ceļam).
- līkums Līkā, ieapaļā (priekšmeta) daļa.
- loks Līknes vai riņķa līnijas daļa.
- segt Likt, klāt (ko) uz ķermeņa daļas, valkāt (uz ķermeņa daļas), piem., lakatu.
- sankcija Likuma panta daļa, kurā paredzēts par attiecīgo pārkāpumu piemērojamais sods.
- kūlīšu sienamais aparāts linu novākšanas mašīnas sastāvdaļa, kas stiebrus sasien kūlīšos.
- mililitrs Litra tūkstošā daļa – 0,001 litrs [ml].
- minūte Loka grāda 1/60 daļa jeb 1/360 no riņķa.
- izlocīt Lokot panākt, ka (priekšmets, tā daļa) tiek izliekts (noteiktā leņķī).
- līkne Lokveidā liekta līnija; šāda iedomāta līnija, kas atbilst kāda veidojuma daļai, priekšmeta virzīšanās ceļam u. tml.
- Skotlendjards Londonas galvaspilsētas policijas pārvaldes galvenā mītne; šās pārvaldes kriminālizmeklēšanas nodaļa.
- sietstobrs Lūksnes galvenā sastāvdaļa – vertikālas šūnu rindas, pa kurām pārvietojas fotosintēzē radušās organiskās vielas.
- sīkdaļa Ļoti maza (kā) sastāvdaļa.
- nodedzināt Ļoti nosauļot (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru iedegumu, arī apdegumu.
- pūka Ļoti viegla, mīksta, smalka (piem., auduma, vates) atsevišķa šķiedra, šķiedras gabaliņš; arī kāda tekstilmateriāla daļa.
- mācību pārzinis mācību daļas vadītājs izglītības iestādē.
- politehnikums Mācību iestāde, kurā ir dažādu tehnikas nozaru nodaļas.
- starpmaksājums Maksājuma daļa, ko maksā pirms maksājuma galīgās kārtošanas.
- protēze Mākslīga ķermeņa daļa, kas funkcionāli vai kosmētiski aizstāj trūkstošo.
- neatraidāmais mantinieks mantinieks, kuram pienākas mantojuma daļa, neatkarīgi no mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma.
- masēties Masēt sevi, savas ķermeņa daļas; tikt masētam.
- domino Masku tērps – garš apmetnis (parasti ar kapuci un sejas augšdaļas masku); cilvēks, kas tērpies šādā tērpā.
- statne Mašīnas korpusa nekustīga galvenā sastāvdaļa, kam piestiprina agregātus, mehānismus, mezglus u. c. mašīnas daļas.
- agregāts Mašīnas, aparāta vai iekārtas daļa, kas veic noteiktas funkcijas.
- spilvojums Matiņu kopums (augam, tā daļai).
- mazgāties Mazgāt sevi, sava ķermeņa daļas.
- vannot Mazgāt vannā (kādu); veikt (kādas ķermeņa daļas) peldi.
- vitrīna Mēbeļu komplekta daļa ar stiklotu priekšpusi.
- sudraba medaļa medaļa, ko (piem., sacensībās, konkursā) piešķir otrās vietas ieguvējam.
- medālis Medaļa.
- maisījums Mehāniski sajaukts kopums no dažādām vielām vai sīkiem priekšmetiem; viela, kas veidota, samaisot dažādas sastāvdaļas.
- kloķvārpsta Mehānisma daļa (piem., automašīnas dzinējā), kas nodrošina rotācijas kustības pāreju taisnvirziena kustībā.
- takts Mehānismu darbības cikla noteikta daļa.
- lāpsta Mehānismu sastāvdaļa – metāla plātne (kā) maisīšanai, līdzināšanai u. tml.
- motīvs Melodija vai melodijas daļa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas īpašības.
- tēma Melodisks veidojums, kas izsaka skaņdarba vai tā daļas pamatdomu un kas ir kodols skaņdarba muzikālajai attīstībai.
- Mēness sirpis mēness apgaismotā daļa, kas redzama kā sirpis.
- samērīt Mērījot sadalīt (noteiktās daļās); mērījot iezīmēt (noteiktas daļas).
- grauds Mērķēšanas ierīces daļa, kas novietota uz stobra tievgala.
- decibels Mērvienība elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā – viena desmitā daļa bela; skaļuma mērvienība [dB].
- bruņas Metāla izstrādājums, kurā ietērpj ķermeni vai tā daļas, lai tās cīņās aizsargātu.
- kulise Metāla pūšaminstrumenta izbīdāmā daļa, ar ko maina skaņas augstumu.
- centimetrs Metra simtdaļa [cm].
- milimetrs Metra tūkstošā daļa – 0,001 metrs [mm].
- retaine Mežs, meža daļa, kurā koku biezība ir par 30 procentiem mazāka nekā pilna biezība.
- mīkstums Miesa; arī ķermeņa daļa, kur ir daudz muskuļaudu un saistaudu.
- mīklas atminējums mīklas daļa, kurā ir pareizā atbilde.
- OBHSS Milicijas nodaļa (bijušajā PSRS), kas nodarbojās ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu.
- nanometrs Miljardā daļa metra [nm].
- nanosekunde Miljardā daļa sekundes [ns].
- stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta konusveidīgi, stabveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas uz alas apakšējās daļas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta lāstekveidīgi, bārkšķveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas pie alas augšējās daļas, tās dobumos, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- galaktoze Monosaharīds – piena cukura jeb laktozes sastāvdaļa.
- krusti Muguras daļa – apvidus starp abiem gūžu kauliem.
- mūris Mūrēta celtnes daļa, siena.
- šķērssvītru muskulatūra muskulatūra, kuras funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
- šķērssvītru muskuļi muskuļi, kuru funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
- kronis Mutē redzamā (zoba) daļa.
- klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kura sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā).
- naga sakne naga daļa, kas atrodas ādā, tā augšanas zonā.
- cents Naudas vienība (piem., ASV, Kanādā, eirozonas valstīs) – dolāra simtā daļa; attiecīgā monēta.
- feniņš Naudas vienība (Vācijā līdz eiro ieviešanai) – vienas markas simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- kapeika Naudas vienība Krievijā un bijušajā Padomju Savienībā – rubļa simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- pastaipīt Neilgu laiku, mazliet staipīt (ķermeni, tā daļas).
- norīt Neizrunāt vai neskaidri izrunāt (vārda beigu daļas).
- paraugs Neliela (kā, piem., vielas, materiāla) daļa sastāva, kvalitātes noteikšanai; neliela (kā) daļa identitātes noteikšanai.
- punkts Neliela (piem., teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
- pusbēda Neliela bēda; arī daļa no lielākas problēmas, sarežģījuma.
- druska Neliela daļa (no kāda kopuma).
- stūris Neliela daļa no kādas teritorijas.
- skamba Neliela daļa, kas ir atdalījusies (no kā, tam lūstot, drūpot u. tml.).
- epizode Neliela mākslas darba daļa ar samērā patstāvīgu nozīmi, kurā izklāstīts kāds notikums.
- smecernieks Neliela vabole ar snuķi, kas dzīvo uz augiem un ēd augu virszemes daļas.
- vēdlodziņš Neliela, atsevišķi atverama loga daļa.
- bišķis Neliela, maza daļa (no kā).
- bankas Nelieli stikla trauciņi, kurus ārstnieciskos nolūkos karstus liek uz kādas ķermeņa daļas (parasti muguras).
- ūka Neliels konusveida izaugums mīksto aukslēju mugurējās daļas malas vidū.
- savrupiene Neliels lokāls ģeogrāfisks komplekss, ģeogrāfiskās ainavas sastāvdaļa, kas aptver veselas izliektas vai ieliektas reljefa formas, piem., atsevišķu pauguru, ieplaku, ielejas nogāzi, terasi vai palieni.
- pārkritums Nepieguļošs, uz leju krītošs auduma novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas.
- terpēni Nepiesātinātie ogļūdeņraži – augu ēterisko eļļu sastāvdaļas.
- uztakts Nepilna takts skaņdarba vai tā daļas sākumā; pietakts.
- mis Neprecētu sieviešu skaistumkonkursā – uzvarētājas titula sastāvdaļa.
- saules pinums nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas.
- smadzenes Nervu sistēmas centrālā daļa (galvaskausā, mugurkaula kanālā).
- veģetatīvā nervu sistēma nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānu un regulē vielmaiņu.
- somatiskā nervu sistēma nervu sistēmas daļa, kas inervē šķērssvītru muskulatūru, ādu un maņu orgānus.
- platforma Nesegts, atklāts preču vagons; nesegta atklāta daļa (transportlīdzeklim), uz kuras novieto kravu.
- būvkonstrukcija Nesoša būves sastāvdaļa (piem., pamati, sienas, pārsegumi).
- ratiņi Nesošā ritošā daļa (dažām tehniskām iekārtām).
- ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas).
- atsist Neviļus pieļaut, ka (ķermeņa daļa) spēji, sāpīgi atduras (pret ko).
- žakete No auduma šūts apģērba gabals, kas (parasti) sniedzas līdz jostasvietai vai gūžām un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
- dubultdibens No divām kārtām izveidota apakšējā daļa (piem., koferim, kastei).
- krūtsgabals No dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas izcirsts, izgriezts gaļas gabals; krūtiņa.
- špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots žogs, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
- bruņukrekls No savērtiem metāla riņķīšiem vai nelielām plātnītēm darināts krekls ķermeņa augšdaļas aizsargāšanai.
- dibenplāns No skatītāja attālākā (kā, piem., telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: priekšplāns.
- zelts No šī cēlmetāla darināta medaļa.
- aste Nobeigums, beigu daļa (gājienam, kolonnai, rindai).
- gals Nobeigums, beigu daļa (ķermeņa daļai, orgānam).
- gals Nobeigums, beigu daļa (piem., telpai, vietai).
- gabals Nodalīta (zemes) platība, lauka daļa.
- sektors Nodaļa (iestādē, organizācijā u. tml.) ar noteiktu specializāciju.
- sekretariāts Nodaļa (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko darbu un izpilddarbu; šādas nodaļas darbinieku kopums.; telpa, celtne, kurā darbojas šāda nodaļa.
- ekspedīcija Nodaļa (iestādē, uzņēmumā), kas pieņem vai nosūta dokumentus, periodiskos izdevumus, preces u. tml.
- hronika Nodaļa (periodiskajos izdevumos), kurā ziņo par jaunākajiem, aktuālākajiem notikumiem.
- iespiestuve Nodaļa (tipogrāfijā), kur veic iespiešanu.
- grāmatvedība Nodaļa (uzņēmumā, iestādē), kas veic šādu uzskaiti.
- kantoris Nodaļa uzņēmumā, iestādē, kas nodarbojas ar grāmatvedības, lietvedības u. tml. jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
- sekcija Nodaļa, daļa, apakšnodaļa (piem., iestādē, organizācijā).
- apakšnodaļa Nodaļa, kas ietilpst citas, lielākas nodaļas sastāvā; pakļautā nodaļa.
- sviestnīca Nodaļa, telpa (piem., pienotavā), kurā ražo sviestu.
- tiesa Nodeva, nodoklis, rente, ko veido kāda ienākuma daļa.
- nošķibīt Nogriezt, arī noplūkt, noraut (augus, to daļas).
- kaļķakmens Noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts; šā ieža gabals.
- fosforīti Nogulumieži, kura galvenā sastāvdaļa ir apatītu grupas minerāli.
- pārkrist Nokarāties ar nepieguļošo daļu pāri pieguļošajai daļai (par apģērba gabalu, tā daļu).
- sieksta Nolūzis, ūdenstilpē vai zemē ilgi gulējis koks, tā daļa; koka sakne ūdenī vai virs zemes.
- nomazgāties Nomazgāt sevi, sava ķermeņa daļas.
- apmazgāties Nomazgāties; nomazgāt sevi, savas ķermeņa daļas (no virspuses).
- noplaucēties Noplaucēt (2) sevi, savas ķermeņa daļas.
- stērbele Noplēsta, ieplēsta (kā, piem., apģērba, auduma) daļa.
- uz Norāda daļas, kurās kas tiek sadalīts.
- sa- Norāda, ka (kāda) darbības rezultātā apģērbs, apavi, ķermeņa daļas kļūst, parasti viscaur, netīras, slapjas.
- klāt Norāda, ka (kas) ir (kā) daļa, sastāvdaļa vai papildinājums.
- nano- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir miljardā daļa no salikteņa otrajā daļā nosauktās mērvienības.
- sa- Norāda, ka darbības norisē ķermeņa daļa tiek savainota.
- div- Norāda, ka īpašību nosaka divas, ar salikteņa otrās daļas pamatvārdu nosauktas sastāvdaļas, vienības u. tml.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā teritorijas, telpas daļa atrodas pie (valsts) robežas.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā virzība, iedarbība noris (kā) sānu daļas, puses, malas virzienā.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst desmit sastāvdaļas.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst divas sastāvdaļas, vienības u. tml.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst septiņas sastāvdaļas.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir četras sastāvdaļas.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir trīs sastāvdaļas.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir vairākas vai daudzas sastāvdaļas.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir sešas sastāvdaļas.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki; norāda, ka salikteņa otrajā daļā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu.
- nodalījums Norobežota (telpa, platības) daļa; norobežota daļa (priekšmetam).
- ķermenis Norobežota matērijas daļa telpā; atsevišķs priekšmets telpā.
- geto Norobežota pilsētas daļa, kurā piespiedu kārtā tika nometināti ebreji (Otrā pasaules kara laikā).
- telpa Norobežota, parasti tukša (vielas kopuma, iežu u. tml.) daļa; ar šūnām, audiem norobežota, parasti tukša (organisma) daļa.
- bazalta slānis nosacīts apzīmējums Zemes garozas apakšējai daļai, kas sastāv no bazaltam līdzīgiem iežiem.
- likt virsrakstu nosaukt, dot nosaukumu (tekstam, tā daļai).
- virsraksts Nosaukums (grāmatai, tekstam vai tā daļai).
- fināls Noslēguma daļa (skaņdarbam, izrādei, daiļdarbam).
- izskaņa Noslēguma daļa; nobeigums.
- fiksēt Nostiprināt (piem., bojātus locekļus, to daļas) noteiktā stāvoklī.
- sasvītrot Nosvītrot vairākas, daudzas (teksta) daļas.
- vieta Noteikta (priekšmeta) daļa.
- posms Noteikta atsevišķa daļa (kāda pasākuma, parasti sporta sacensību) norises secībā.
- etaps Noteikta distances daļa sporta sacensībās.
- trimestris Noteikta laika posma trešdaļa.
- gals Noteikta sabiedrības daļa, cilvēku grupa, kas sociālajā hierarhijā ieņem vai nu augstāko vai zemāko vietu.
- daļa Noteikta sastāvdaļa (kādā veselumā); detaļa (piem., iekārtā).
- gals Noteikta teritorija, tās daļa.
- puse Noteikta vietas, teritorijas daļa.
- platība Noteikta zemes virsas daļa; noteikta teritorija, kas ir aizņemta (ar ko) vai paredzēta (kam).
- porcija Noteikts (kā) daudzums, daļa, deva.
- kvalificēts balsu vairākums noteikts balsu vairākums (piemēram, divas trešdaļas).
- notīrīties Notīrīt sevi, sava ķermeņa daļas.
- notraipīties Notraipīt sevi, savas ķermeņa daļas; tikt notraipītam.
- notriepties Notriept sevi, savas ķermeņa daļas (ar ko); tikt notrieptam, notraipīties.
- nots galviņa nots ovālā daļa.
- ceturtdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst veselas nots ceturtdaļai.
- astotdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots astotajai daļai.
- sešpadsmitdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienas veselas nots sešpadsmitajai daļai.
- nokopt Novākt (augus, to daļas, ražu u. tml.).
- pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- likt Novietot uz ķermeņa vai tā daļas (ģērbjot, karot u. tml.).
- noziepēties Noziepēt sevi, sava ķermeņa daļas.
- noziesties Noziest sevi, sava ķermeņa daļas.
- krūšu nozīme nozīme piespraušanai pie apģērba krūšu daļas.
- nukleotīds Nukleīnskābes sastāvdaļa – nukleīnskābes monomērs.
- šķibīt Ņemt nost, plūkt (augus, to daļas).
- priekšmets Objektīvās realitātes daļa, kas tiek īpaši izdalīta no realitātes.
- karogs Oficiāla (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) atšķirības zīme, valsts simbols, noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) četrstūrains auduma gabals.
- apbalvojums Oficiāla atzinība par sasniegumiem vai nopelniem (piem., balvas, ordeņa, medaļas piešķiršana).
- jūra Okeāna daļa, kas nepilnīgi norobežota ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem.
- hidrogrāfija Okeanoloģijas nozare, kurā apraksta Pasaules okeāna daļas.
- keratīns Olbaltumviela – matu, nagu, ragu, spalvu galvenā sastāvdaļa.
- okulārs Optiskas ierīces vai instrumenta daļa (lēca vai lēcas), caur kuru var aplūkot šīs ierīces vai intrumenta izveidoto attēlu.
- objektīvs Optisko instrumentu, aparātu sastāvdaļa – lēca vai lēcu sistēma, kas ir vērsta pret novērojamo priekšmetu un veido reālu tā optisko attēlu.
- volūta Ordera kapiteļa spirālveida ievijuma formas dekoratīva sastāvdaļa, arī šādas formas karnīžu, portā.
- nekroze Orgāna, tā daļas vai šūnu atmiršana dzīvā organismā.
- lignīns Organiska viela, augu pārkoksnējušos šūnapvalku sastāvdaļa.
- olbaltumviela Organisks lielmolekulārs savienojums – dzīvo organismu šūnu galvenā sastāvdaļa.
- dīglis Organisks veidojums, no kā attīstās jauns organisms vai tā daļa.
- orgāns Organisma daļa ar noteiktu uzbūvi un funkcijām.
- perēklis Organisma daļa, kurā koncentrējušies un no kura izplatās slimības ierosinātāji.
- kodols Organisma šūnas sastāvdaļa, kas atrodas protoplazmā.
- kājiņa Organisma veidojumu daļa, kam ir savienojuma, balsta funkcija.
- preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piem., anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai.
- departaments Organizācijas vai iestādes nodaļa.
- dzegužkurpīte Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lielu, parasti vienu ziedu, kam apakšējā daļa atgādina kurpīti.
- priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas piemērota kuģu enkurvietai, to iekraušanai un izkraušanai; ostas akvatorijas ārējā daļa, kas no jūras viļņošanās ierobežota ar dabisku aizsegu.
- reverss Otrā, pretējā (medaļas, monētas) puse.
- vaigs Ovāli izliekta priekšmeta daļa.
- lielākoties Pa lielākai daļai, galvenokārt.
- parasti Pa lielākai daļai; arī vienmēr.
- cēliens Pabeigta daļa (dramatiskā darbā).
- izlaist Padarīt garāku, platāku, brīvāku (piem., tērpu, tā daļas).
- sajaukt Padarīt nekārtīgu (ko), izvietojot izklaidus, izsvaidot atsevišķas daļas.
- bagātināt Padarīt pilnvērtīgāku (piem., atdalot liekos piemaisījumus, pievienojot nepieciešamās sastāvdaļas).
- Kurzemes katls padomju literatūrā izplatīts apzīmējums teritorijai, kurā Otrā pasaules kara beigās atradās Kurzemē ielenktās vācu armijas (arī latviešu leģionāru) daļas; Kurzemes cietoksnis.
- gvarde Padomju Savienībā – karaspēka daļa vai vienība, kurai Otrā pasaules kara beigās par izcilību kaujās bija piešķirts šis nosaukums.
- sētsvidus Pagalma, sētas vidējā daļa; arī pagalms, sēta.
- auss Pagarinātas, izvirzītas sānu daļas (priekšmetiem).
- sagriezt Pagriezt, pagriežot satuvināt (ķermeņa daļas).
- sprungulis Paīss, neliels koka zars vai tā daļa; paīss, neliels, iegarens koka gabals.
- atpūtas industrija pakalpojumu sfēras daļa, atpūtas un izklaidēšanās iestāžu kopums.
- pakaļpuse Pakaļējā puse, pakaļējā daļa.
- aste Pakaļējā, pagarinātā daļa (piem., priekšmetam, ierīcei).
- pakaļgals Pakaļējais gals, pakaļējā daļa.
- gradācija Pakāpeniska, vienmērīga pāreja no zemākās pakāpes uz augstāko vai otrādi; viena šāda pārejas pakāpe, iedaļa.
- uzkrāt Pakāpeniski vākt (atsevišķas sastāvdaļas) un izveidot kādu daudzumu, kopumu.
- pasautēt Pakarsēt (ķermeni, tā daļas).
- nosaldēt Pakļaujot (ķermeņa daļas) aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (tajā) rodas audu bojājumi.
- saldēt Pakļaut (ķermeni, tā daļas) kā auksta iedarbībai.
- saaukstēt Pakļaut (ķermeni, tā daļas) pastiprinātai atdzišanai, izraisot raksturīgu slimīgu stāvokli.
- sauļot Pakļaut (ķermeni, tā daļas) saules starojuma iedarbībai.
- izkarsēt Pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas); izsildīt.
- sildīt Pakļaut siltuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas).
- papildināt Palielināt (ko), pievienojot (tam) trūkstošās, nepieciešamās sastāvdaļas; veikt (kā) daudzuma, apjoma palielināšanu.
- zveltnis Pāļu dzīšanas ierīces sastāvdaļa – smags, kustīgs veseris.
- ķermenis Pamatdaļa, korpuss (piem., mašīnai).
- korpuss Pamatkonstrukcija (mehānisma, ierīces, mašīnas u. tml.), galvenā daļa; karkass.
- nomirdināt Panākt (ar medikamentiem), ka (ķermeņa daļa) kļūst uz laiku nejutīga.
- šķelt Panākt, būt par cēloni tam, ka ķīmiskā procesā (no ķīmiska savienojuma) rodas vienkāršākas uzbūves sastāvdaļas.
- sviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) svīst (1).
- kutināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kut.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., cilvēka organisms, cilvēka ķermenis, tā daļas) kļūst stiprāks, izturīgāks.
- noturēt Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa) saglabā noteiktu stāvokli.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (organisms, ķermenis, to daļas) kļūst spēcīgs vai spēcīgāks.
- sadalīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (vielas) atsevišķas sastāvdaļas.
- iesakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) izveido saknes, ieaug.
- sakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) veido saknes.
- virzīt Panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) pārvietojas noteiktā virzienā.
- pakustināt Panākt, ka (ķermeņa daļa) pakustas.
- samiglot Panākt, ka (piem., attēls, tā daļa) kļūst miglains, neskaidrs.
- dalīt Panākt, ka no veselā rodas vairākas atsevišķas daļas, vienības.
- drukāt Panākt, ka teksts (tā daļa) ar printeri tiek atveidots uz papīra; izdrukāt.
- izdrukāt Panākt, ka teksts (tā daļa) tiek atveidots uz papīra.
- kloāka Paplašināta taisnās zarnas apakšdaļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli (piem., abiniekiem, rāpuļiem, putniem).
- bezdarbs Parādība, kad daļa strādātspējīgo neatrod sev pastāvīgu algotu darbu.
- ekstrapolācija Parādības daļas novērošanā, analīzē u. tml. iegūto secinājumu attiecināšana uz visu parādību.
- pārpūlēt Pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (organismu, tā daļas), pieļaut, ka fiziskās vai psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst.
- pusliels Parasti savienojumā "līdz puslielam vai puslieliem": aptuveni līdz liela jeb apakšstilba vidusdaļai.
- pusstilbs Parasti savienojumā "līdz pusstilbam vai pusstilbiem": līdz stilba vidusdaļai.
- stiebrs Parasti savienojumā "mata stiebrs": mata daļa, kas atrodas virs ādas.
- resgalis Paresninātais (koka stumbra, zara) gals; daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
- ietērpt Pārklāt (būves, tās daļas) ar dekoratīvu materiālu.
- savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
- izstrāvot Pārņemt (ķermeni, tā daļas) – parasti par sajūtām.
- izsvītrot Pārsvītrojot norādīt, ka (teksta daļa, vārds) vairs neietilpst (tekstā).
- izslēgt Pārtraukt, izbeigt (ierīces vai tās daļas) darbību, atvienojot no enerģijas avota.
- sadalīt Pārveidot (veselo) tā, ka rodas divas vai vairākas atsevišķas daļas, vienības.
- aizslietnis Pārvietojama siena telpas daļas atdalīšanai.
- šūpoties Pārvietojoties vai atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ.
- sinkopēt Pārvietot uzsvaru no metriski akcentētas tekstdaļas uz neakcentēto tekstdaļu.
- polsterēt Pārvilkt (mēbeles vai to daļas) ar polsteri (1).
- pārsvītrot Pārvilkt svītru (piem., tekstam, tā daļai).
- Amerika Pasaules daļa rietumu puslodē, kas sastāv no diviem kontinentiem.
- Eiropa Pasaules daļa ziemeļu puslodē, kas kopā ar Āziju veido Eirāzijas kontinentu.
- Jaunā pasaule pasaules daļa, kas apgūta vēlāk nekā pārējās (parasti Amerikas, retāk – Austrālijas kontinents).
- būt Pastāvēt (kā daļai pie kā).
- uzbarot Pastiprināti dodot ēst, panākt, ka (cilvēkam) palielinās ķermeņa masa, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst resnāks, tuklāks, pilnīgāks.
- autonomais patēriņš patēriņa daļa, kas nav atkarīga no ienākuma izmaiņām.
- gals Pati augšējā daļa, virsotne; galotne (augam).
- sāls Pati galvenā, nozīmīgākā (kā) sastāvdaļa.
- pants Patstāvīga iedaļa, paragrāfs (parasti numurēts) kādā juridiskā dokumentā.
- arhīvs Patstāvīga iestāde vai nodaļa, kur krāj, sistematizē un glabā dokumentālus materiālus; ēka, kur atrodas šāda iestāde.
- dezertēt Patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no karaspēka daļas dienesta vietas); neierasties (karaspēka daļā, dienesta vietā).
- sešpadsmitdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienas veselas pauzes sešpadsmitajai daļai.
- pārstaips Pavediena daļa (rokdarbā), kas stiepjas no vienas dūriena vai raksta vietas līdz nākamajai.
- iebūvējums Paveikta darbība --> iebūvēt; iebūvētā daļa, nodalījums, ierīce u. tml.
- iemaksa Paveikta darbība --> iemaksāt; naudas summa, ko iemaksā (par ko); daļa no kādas samaksas.
- izliekums Paveikta darbība --> izliekt; izliektā (priekšmeta, ķermeņa) daļa.
- krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (2); krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz sejas vai kādas tās daļas).
- pagarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (1); daļa (piem., priekšmetam), kas padara (to) garāku.
- paresninājums Paveikta darbība, rezultāts --> paresnināt, paresnināties; paresninātā, paresninājusies (kā) daļa, vieta.
- pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt (1); daļa, josla (piem., apģērbam), kur ir izveidotas pogas, arī pogcaurumi.
- kongregācija Pāvesta kūrijas nodaļa (kardinālu komisija), kas pārzina noteiktus jautājumus.
- pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai (to) izceltu, padarītu atšķirīgu.
- pašķirt Pavirzīt, paliekt uz abām pusēm (piem., augus, to daļas), izveidojot šķirtni.
- ģeogrāfiskā karte pēc mēroga samazināts Zemes virsmas vai tās daļas attēls.
- didaktika Pedagoģijas sastāvdaļa, kas aptver jautājumus par mācību saturu un mācīšanas metodēm.
- plezna Pēdas apakšdaļa starp papēdi un pirkstiem (cilvēkam).
- papēdis Pēdas pakaļējā daļa.
- purngals Pēdas priekšējā daļa (zeķēm), kuras sedz pirkstgalus.
- nobeigums Pēdējā daļa (laikposmā).
- beigas Pēdējā daļa (piem., grāmatā, rakstā); šādas daļas saturs.
- nobeigums Pēdējā, beigu daļa (piem., tekstam).
- nobeigums Pēdējais (darbības, norises) posms; (kā) beigu daļa, beigas.
- sēdvanna Pelde ķermeņa apakšējai daļai (līdz viduklim).
- dividende Peļņas daļa, ko izmaksā katram īpašniekam (akcionāram).
- augošs mēness periods, kad mēness redzamā daļa kļūst lielāka.
- dilstošs mēness periods, kad mēness redzamā daļa kļūst mazāka.
- piebūve Pie ēkas klāt piebūvēta papildu celtne vai tās daļa.
- elkonis Piedurknes daļa šajā vietā.
- piektdaļa Piektā daļa (no kāda veseluma vai kopuma).
- pups Piena dziedzera daļa (dzīvniekiem), kurā ir izvadkanāli.
- krejotava Piena pārstrādes uzņēmums vai uzņēmuma daļa, kurā veic piena pirmapstrādi, iegūst krējumu, arī ražo sieru, biezpienu, sviestu.
- uzacs Pieres daļa pie šās joslas.
- komats Pieturzīme (,), kas atdala teikuma daļas, vienlīdzīgus teikuma locekļus u. tml.
- punkts Pieturzīme (.); arī diakritiska zīme – dažu burtu sastāvdaļa.
- dārzu pilsēta pilsēta (arī pilsētas daļa), kas izvietota plašā apzaļumotā teritorijā, kur ir daudz apstādījumu, parku.
- kvartāls Pilsētas apbūves daļa, ko no četrām pusēm norobežo ielas.
- iekšpilsēta Pilsētas centrālā daļa.
- kremlis Pilsētas centrālā, nocietinātā daļa (viduslaiku Krievijā).
- vecpilsēta Pilsētas daļa, kas ir celta senatnē.
- geto Pilsētas daļa, kurā pārsvarā dzīvo kādas rases, tautas vai sociālās grupas piederīgie.
- kvartāls Pilsētas rajons, daļa.
- plakums Pilskalna virsotnes līdzenā daļa.
- mentols Piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa – bezkrāsaina, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu.
- sākumdaļa Pirmā (kādas darbības, norises u. tml.) daļa, sastāvdaļa.
- sākumdaļa Pirmā (teksta, skaņdarba u. tml.) daļa, sastāvdaļa.
- sākumburts Pirmais (vārda, teikuma, teksta daļas u. tml.) burts.
- sautētava Pirts daļa ar lāvām.
- disks Plakana, apaļa ripas veida ierīces, mehānisma daļa; šādas formas priekšmets.
- piets Plakanā, paplatinātā (piem., cirvja uzgaļa) daļa, kas atrodas pretī asmenim.
- zvīņas Plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem; pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
- leņķis Plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kas iziet no viena un tā paša punkta.
- aplis Plaknes daļa, kurai visi ārmalas punkti ir vienādā attālumā no centra un ko ierobežo aploce; riņķis.
- virsma Plaknes, tās daļas ārpuse (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi.
- plezna Plata, parasti plakana (mašīnu, ierīču u. tml.) darbīgā daļa.
- vieta Platība, telpa, arī platības, telpas daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam.
- delna Plaukstas apakšējā daļa; plauksta.
- noplūkt Plūcot atdalīt nost (auga daļas).
- izkapts Pļaujmašīnas vai kombaina daļa – asmens, kas paredzēts zāles, labības u. tml. pļaušanai.
- tikumības policija policijas nodaļa, kuras uzdevums ir sekmēt sabiedrības tikumību (piem., ierobežojot prostitūciju, cīnoties pret sutenerismu, pedofiliju).
- frakcija Politiskās partijas daļa, kuras uzskati nesaskan ar partijas kopīgo līniju.
- loža Politiskas vai reliģiskas biedrības nodaļa vai slepenu sanāksmju vieta.
- starpposms Posms, daļa starp citiem galvenajiem posmiem, arī starp darbības, norises sākumu un beigām.
- priekšdaļa Priekšējā (kā) daļa.
- purngals Priekšējā daļa apaviem, kura sedz pirkstgalus.
- krūts Priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (apģērbam).
- priekša Priekšējā daļa, arī puse (piem., priekšmetam, telpai).
- priekšgals Priekšējais (kā) gals, priekšējā (kā) daļa; pretstats: pakaļgals.
- peciņa Priekšmeta apakšējā, paplatinātā daļa.
- pēda Priekšmeta apakšējā, parasti paplatinātā, daļa.
- augša Priekšmeta augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri); pretstats: apakša.
- plecs Priekšmeta daļa no atbalsta punkta līdz spēka pielikšanas punktam.
- apakša Priekšmeta daļa, kas veido tā pamatu; apakšējā daļa; pretstats: augša.
- kāts Priekšmeta, darbarīka daļa – garens, gluds, noapaļots stienis vai garena detaļa, ko satver, priekšmetu lietojot.
- galotne Priekšmeta, orgāna u. tml. augšējā, vistālāk izvirzītā daļa.
- virsotne Priekšmeta, veidojuma u. tml. augšējā, vistālāk izvirzītā daļa.
- šuveklis Priekšmets (piem., apģērbs, tā daļa, tekstilijas), ko (pašlaik) šuj vai izšuj.
- plāns Priekšmets, (kā) joslas, daļas atrašanās vieta, izvietojums atkarībā no skatītāja vietas.
- tīkls Priekšmets, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds noausts vai citādi veidots materiāls (piem., kā norobežošanai).
- slīpne Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir slīpa virsma.
- loks Priekšmets, priekšmeta daļa, veidojums, kam ir šāda forma.
- averss Priekšpuse (monētai vai medaļai).
- mugurpuse Priekšpusei vai apakšpusei pretējā (priekšmeta) puse, daļa.
- prezbiterijs Priesteru telpa baznīcā, arī altārtelpas daļa, kuru parasti nošķir paaugstināts grīdas līmenis.
- pamatprodukcija Produkcijas galvenā daļa.
- glezna Programmatisks skaņdarbs vai tā daļa, kurā tēlaini atspoguļota kāda parādība.
- bloks Programmēšanā – algoritma daļa, kurā notiek funkcionāli vienota darbība ar noteiktu uzdevumu.
- virsprokurors Prokuratūras iestādes vai Ģenerālprokuratūras struktūrvienības (departamenta, nodaļas) vadītājs.
- karte Proporcionāli samazināts un vispārināts Zemes virsmas vai tās daļas attēlojums plaknē.
- speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- pūderēties Pūderēt sava ķermeņa daļas (parasti seju).
- nullpunkts Punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas; robeža starp pozitīvo un negatīvo vērtību iedaļu rindām.
- zemeszvaigzne Pūpēžu sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru.
- nopurināties Purinoties censties atbrīvot savu ķermeni, tā daļas no kā nepatīkama, nevēlama.
- purngals Purna priekšējā daļa dzīvniekiem.
- purslas Purna priekšējā daļa, lūpas (dzīvniekiem).
- purvmala Purva tuvākā apkārtne; purva malējā daļa.
- priekšpuse Puse (monētai, medaļai u. tml.), kurā ir fiksēta galvenā informācija teksta, attēla veidā; averss.
- puslaiks Puse no (kādai) sporta spēlei paredzētā laika; sporta spēles daļa, kas norisinās šādā laikā.
- kupols Puslodes formas priekšmets, priekšmeta daļa.
- iemutnis Pūšamo mūzikas instrumentu daļa, ko spēlējot tur mutē vai pie lūpām.
- dzeltenums Putna olas sastāvdaļa dzeltenā krāsā, kuru apņem olbaltums un ar kuru barojas dīglis.
- ornitofauna Putnu sugu kopums (piem., noteiktā teritorijā); faunas daļa, ko veido putni.
- zizināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem); sisināt.
- sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem).
- sakne Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā daļa.
- raports Raksta, zīmējuma vismazākā daļa, motīvs, kas periodiski atkārtojas.
- krūškurvis Rāpuļu, putnu un zīdītāju (arī cilvēka) ķermeņa skeleta daļa, ko veido mugurkaula krūšu daļa, ribas un krūšu kauls.
- kulba Rati, ragavas ar (parasti auduma) jumtu; ratu, ragavu segtā daļa.
- plūkt Raujot, ar rāvienu dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā); šādā veidā dalot nost, vākt (ko).
- plucināt Raustīt (aiz ķermeņa daļas), lai izraisītu sāpes.
- izraustīt Raustot izvilkt, izplēst (daudz vai visus augus, to daļas).
- signatūra Receptes daļa, kurā ir priekšraksts par zāļu lietošanu; receptes kopija, ko aptiekā pievieno izsniedzamajām zālēm.
- vaigs Redzamā (mēness, saules), parasti apaļā, ieapaļā daļa.
- aina Redzeslokā ietverama (arī iztēlē veidota) apkārtnes daļa; ainava, skats.
- tūre Relatīvi nobeigta (darbības, norises) daļa, relatīvi nobeigts posms.
- piekāje Reljefa paaugstinājuma, pacēluma apakšējā daļa; vieta, teritorija pie šāda paaugstinājuma, pacēluma.
- vēders Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa; vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
- aklā zarna resnās zarnas sākumdaļa ar tārpveida piedēkli (apendiksu).
- sadegums Rezultāts --> sadegt [1] (2); pārtikas produkta sadegusī daļa.
- kamera Riepas, bumbas iekšējā, piepūšamā daļa.
- mežaparks Rīgas pilsētas daļa netālu no Ķīšezera.
- aizdegune Rīkles dobuma augšējā daļa, kas atrodas aiz deguna dobuma virs mīkstajām aukslējām.
- sprēslīca Rīks vērpjamās kodaļas piestiprināšanai pie vērpjamā ratiņa.
- siets Rīks, ierīce, arī ierīces daļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) sīkākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
- tīkls Rīks, ierīce, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds noausts materiāls un kas ir paredzēts dzīvnieku (parasti zivju) ķeršanai.
- refrēns Rinda vai rindas daļa, kas atkārtojas citos (dzejoļa) pantos.
- riņķa kvadrants riņķa ceturtā daļa.
- sektors Riņķa daļa, ko ierobežo divi rādiusi un loks; ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, rotējot šādai riņķa daļai ap rādiusu.
- triole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot trijās vienlīdzīgās daļas.
- klandi Ritmisku klaudzienu kopums, ko rada, piem., sliežu transportlīdzekļi, to daļas.
- plauksta Rokas apakšējā, noslēdzošā, satverošā daļa, kas sastāv no pamata, delnas un pirkstiem.
- apakšdelms Rokas daļa no elkoņa līdz plaukstai.
- augšdelms Rokas daļa no pleca līdz elkonim.
- delms Rokas daļa no pleca līdz plaukstai.
- elkonis Rokas locītava, kas savieno augšdelma un apakšdelma kaulus; rokas daļa ap šo locītavu.
- lode Rokas šaujamieroča vai ložmetēja kaujas patronas priekšējā daļa, kas tiek izšauta no stobra.
- baznīcas ūnija Romas pāvesta varai pakļauta katoļu baznīcas un pareizticīgo baznīcas daļas apvienība, kurā katra baznīca saglabā savus dievkalpojuma rituālus.
- ātrijs Romiešu dzīvojamās mājas vidusdaļa – slēgts iekšējais pagalms, kurā no augšas iekļūst dienasgaisma; šāda veida arhitektonisks elements mūsdienu celtnēs.
- trumulis Rotējoša, cilindriska (piem., kādas mašīnas, iekārtas) sastāvdaļa, tilpne.
- veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai; ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
- sakopt Rūpēties, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas, arī apģērbs) ir, parasti pilnīgi, tīrs, kārtīgs.
- gneiss Rupjgraudains iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpats un vizla.
- būvindustrija Rūpniecības nozare, kas ražo būvmateriālus, ēku daļas, arī ēkas.
- spēks Sabiedrības daļa, kas atšķiras ar kādu raksturīgu īpašību, pazīmi, savas darbības, centienu virzienu.
- starpslānis Sabiedrības daļa, kas atšķiras citu sabiedrības daļu, šķiru vidū ar savu stāvokli, rīcību, uzskatiem u. tml.
- nacionālais ienākums sabiedrības kopprodukta daļa, kas paliek pāri pēc ražošanas procesā izlietoto ražošanas līdzekļu atlīdzināšanas.
- smalkās aprindas sabiedrības vai kādas daļas izcilākie pārstāvji, augstākais, ietekmīgākais slānis; elite.
- elite Sabiedrības vai kādas daļas izcilākie pārstāvji, augstākais, ietekmīgākais slānis.
- sabiedriskā doma sabiedrības vai tās daļas uzskatu kopums, kurā izpaužas attieksme pret notikumiem, sabiedrības grupām, indivīdiem u. tml.
- verdzība Sabiedriskās attiecības forma, kurā daļa cilvēku (vergi) tiek uzskatīti par citu īpašumu; sabiedriski ekonomiskā sistēma, kas balstās uz vergu darbu.
- uzbozt Sacelt stāvus (ķermeņa daļas matus, ķermeņa daļas spalvas), piemēram, gatavojoties uzbrukumam (par dzīvniekiem).
- sasliet Sacelt stāvus (ķermeņa daļas).
- pārdalīties Sadalīties tā, ka rodas (parasti) divi gabali, divas daļas.
- savagot Sagrumbot (parasti seju, tās daļas); izvagot (3).
- vai Saista ar partikulu "vai" ievadīta jautājuma teikuma neatkarīgas daļas, norādot, ka jautātājs šaubās par tajās minēto.
- kurpretī Saista divas relatīvi patstāvīgas salikta teikuma daļas pretstatījuma attieksmē; turpretī, turpretim.
- kamēr Saista divas relatīvi patstāvīgas salikta teikuma daļas; bet; turpretī.
- jeb Saista divus jautājuma teikumus, vienlīdzīgus teikuma locekļus vai teikuma daļas, tās nošķirot un izceļot vienu no nojēgumiem.
- tāpat Saista salikta pakārtota teikuma daļas, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tām.
- tāpēc Saista salikta pakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tām; tādēļ ka.
- tādēļ Saista salikta pakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tām; tāpēc ka.
- vai Saista salikta sakārtota teikuma daļas, norādot, ka iespējams tikai vienā daļā minētais.
- bet Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- tomēr Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- toties Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- tik Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot un norobežojot otras daļas saturu; tikai (3).
- tikai Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot un norobežojot otras daļas saturu.
- tāpēc Saista salikta sakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tām; tādēļ (2).
- tādēļ Saista salikta sakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tām; tāpēc (2).
- kālab Saista salikta sakārtota teikuma daļas; tālab.
- ne Saista salikta teikuma daļas vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- kopš Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbības secīgumu laikā.
- kolīdz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika attieksmi starp tām (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); tiklīdz; līdzko.
- turpretī Saista salikta teikuma daļas, norādot uz pretstatu.
- te Saista salikta teikuma patstāvīgās daļas vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
- un Saista salikta teikuma patstāvīgas daļas.
- nu Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai salikta teikuma daļas.
- karstums Sajūta, ka kļūst karsti, kļūst karsts (ķermenis, tā daļa).
- siltums Sajūta, ka kļūst silti; sajūta, ka (ķermenis, tā daļa) kļūst silts.
- par šauru saka par apģērbu, arī apaviem, ko nav iespējams uzvilkt, vai kas pārāk cieši apņem ķermeni, tā daļas.
- pasts Sakaru iestāde, kas nosūta un piegādā dažādus sūtījumus (vēstules, banderoles, preses izdevumus u. tml.); celtne, telpa, kur darbojas šāda iestāde vai šīs iestādes nodaļa.
- saturēt Sakļaujot, savienojot, sašaurinot u. tml., panākt, ka (piem., apģērbs, tā daļas) atrodas vēlamajā stāvoklī.
- sūcējsakne Saknes daļa, ar ko augs sūc barībai nepieciešamās vielas.
- bazilika Sakrāla taisnstūrveida celtne, kas ar stabu vai kolonnu rindām sadalīta trijās vai vairākās daļās (jomos), no kurām vidējā daļa ir augstāka par pārējām.
- pamatne Sākuma daļa (orgānam, organisma veidojumam).
- galva Sākuma daļa.
- ievaddaļa Sākuma daļa.
- nulle Sākuma punkts (kādā atskaites sistēmā); punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas, stāvoklis, no kura sākas mērinstrumenta rādījumi.
- gals Sākums vai nobeigums (garenam priekšmetam, gareniskam veidojumam); daļa, kas veido šo sākumu vai nobeigumu.
- ievākt Salasīt, savākt (savvaļas augus, to daļas).
- salīdzinātājdaļa Salīdzinājuma daļa, kurā ir nosaukts nojēgums, ar ko kas tiek salīdzināts.
- kazeīns Salikta olbaltumviela, kas veidojas, pienam sarecot (biezpiena un siera galvenā sastāvdaļa).
- virsteikums Salikta pakārtota teikuma neatkarīgā daļa, no kuras ir atkarīgs palīgteikums.
- palīgteikums Salikta pakārtota vai jaukta salikta teikuma atkarīgā daļa.
- neatkarīga teikuma daļa salikta teikuma daļa, kam nav pakārtots neviens palīgteikums un kas pati nav pakārtota nevienai teikuma daļai.
- salikts pakārtots teikums salikts teikums, kura daļas ir saistītas pakārtojumā (piem., viens virsteikums un viens vai vairāki palīgteikumi).
- snuķis Samērā gara izvirzīta sastāvdaļa (mašīnai, mehānismam u. tml.).
- forts Samērā liels militārs nocietinājums (parasti kā nocietinājumu sistēmas sastāvdaļa).
- struktūrvienība Samērā patstāvīga (uzņēmuma, iestādes, organizācijas u. tml.) sastāvdaļa.
- pasaule Samērā plaša zemeslodes virsas daļa ar visu, kas uz tās atrodas; tāla, plaša apkārtne.
- josla Samērā šaura (organisma) daļa, kas veic noteiktas funkcijas.
- josla Samērā šaura, garena priekšmeta daļa, kas (piem., ar krāsu, formu) atšķiras no pārējās priekšmeta daļas.
- komprese Samitrināts (retāk sauss) apliekamais, pārsējs, ko uzliek (uz kādas ķermeņa daļas) ārstnieciskā vai kosmētiskā nolūkā.
- salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
- mala Sānu daļa vai sānu daļas augšējā josla (priekšmetam, veidojumam ar padziļinājumam).
- spārns Sānu daļa, sānu korpuss (celtnei).
- sapūderēties Sapūderēt sava ķermeņa daļas (parasti seju).
- sakrunkot Saraukt krunkās (seju, tās daļas); būt par cēloni tam, ka izveidojas krunkas (sejā, tās daļās); sagrumbot.
- mielasts Sarīkojuma daļa, kurā tiek pasniegti ēdieni un dzērieni; ēšana un dzeršana (viesībās).
- sarkanums Sarkanā daļa (piem., auglim).
- sasarkt Sarkstot kļūt tādam, kam ir (parasti ļoti) sārta seja, tās daļas (par cilvēku); sarkstot kļūt (parasti ļoti) sārtam (par seju, tās daļām); pietvīkt.
- sasmaržoties Sasmaržot sevi; savas ķermeņa daļas.
- kompresija Saspiešana, arī saspiedums (kādai ķermeņa daļai, orgānam).
- savilkt Sasprindzināt (muskuļus) kādā ķermeņa daļā; sasprindzināt (kādas ķermeņa daļas) muskuļus.
- prospekts Sastāvdaļa (kā).
- ingredients Sastāvdaļa, piedeva (kādā maisījumā), ko pievieno, lai piešķirtu noteiktas īpašības.
- komponents Sastāvdaļa; materiāla, priekšmeta, parādības, procesa u. tml. daļa, elements.
- iežmauga Sašaurināta (piem., ķermeņa, priekšmeta) daļa; sašaurinājums.
- deguns Sašaurināta priekšējā vai augšējā daļa (transportlīdzeklim).
- kakls Sašaurināta vieta priekšmeta (piem., trauka) augšdaļā; sašaurināta (orgāna) daļa (pie citas daļas, orgāna).
- kājiņa Sašaurināta, garena priekšmeta daļa, ar kuru to piestiprina, balsta (pret ko).
- sastiķēt Sašujot (vairākas daļas), izveidot (piem., apģērba gabalu); sastiprinot, savienojot (vairākas daļas), izveidot (ko).
- ketelēt Sašūt (trikotāžas izstrādājuma daļas), sastiprinot adījuma malējās cilpiņas.
- iela Satiksmei paredzēta josla pilsētās un biezi apdzīvotās vietās; šādas joslas braucamā daļa (bez ietvēm).
- nosauļot Sauļojoties panākt, ka (ķermenis, tā daļas) iedeg.
- līcis Sauszemē ievirzījusies (okeāna, jūras, ezera, upes) daļa.
- līcis Sauszemes daļa šāda lokveida ievirzījuma krastā.
- pussala Sauszemes daļa, kas iestiepjas ūdenstilpē un ko no trim pusēm apņem ūdens.
- mūžīgais sasalums sauszemes daļa, kur augsnes temperatūra daudzu gadu laikā nepaceļas virs 0°C.
- savaibstīties Savaibstīt savu seju, tās daļas.
- saverkšķīt Saviebt (seju, tās daļas).
- saviebties Saviebt savu seju, tās daļas.
- posms Savienojoša, pievienojoša (kā) daļa, detaļa, elements.
- kaktiņš Savienojuma vieta (parasti lūpām, plakstiņiem); organisma daļa ar šo vietu.
- kombinēt Savienot, likt kopā atsevišķas sastāvdaļas, veidojot kopumu, veselumu.
- sakombinēt Savienot, salikt kopā atsevišķas sastāvdaļas, veidojot kopumu, veselumu.
- sadurt Savirzīt ļoti tuvu citu pie cita, arī tā, ka saskaras (ķermeņa daļas, parasti galvas).
- proporcionāls Savstarpēji samērīgs, atbilstīgs; tāds, kura daļas ir pareizās, atbilstošās attiecībās.
- saziepēties Saziepēt sevi, sava ķermeņa daļas.
- saziesties Saziest sevi, sava ķermeņa daļas.
- skraidīt Secīgi rasties vairākās (ķermeņa, tā daļas) vietās (par sajūtām, fizioloģiskiem stāvokļiem).
- atzveltne Sēdekļa aizmugures daļa muguras atbalstīšanai.
- mute Seja; sejas daļa ap lūpām.
- vaigs Sejas daļa starp aci un apakšžokli vienā vai otrā deguna pusē.
- virslūpa Sejas daļa starp degunu un augšlūpu; šāda sejas daļa kopā ar augšlūpu.
- padegune Sejas daļa zem deguna virs augšlūpas.
- mikrosekunde Sekundes miljonā daļa.
- milisekunde Sekundes tūkstošā daļa – 0,001 sekunde.
- timpa Sena metāla monēta (piektdaļa no dāldera).
- arēna Senās Romas amfiteātra vidusdaļa, sacensību laukums.
- cepurīte Sēnes augļķermeņa augšējā daļa.
- kāts Sēnes daļa, kas savieno cepurīti ar sēņotni.
- augļķermenis Sēnes daļa, kurā attīstās sporas.
- akropole Sengrieķu pilsētas augstākā, nocietinātā daļa.
- vairogs Senlaiku karavīra apbruņojuma daļa – īpaša plāksne, ar ko atvairīja pretinieka cirtienus ar zobenu.
- septītdaļa Septītā daļa no kāda veseluma vai kopuma.
- sestdaļa Sestā daļa (no kāda veseluma vai kopuma).
- uzsiet Sienot nostiprināt (ap ķermeņa daļu, uz ķermeņa daļas).
- ņieburs Sieviešu apģērba gabals bez piedurknēm (sākotnēji tautas tērpa sastāvdaļa), kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz viduklim.
- blūze Sieviešu apģērba gabals ķermeņa augšdaļai, kas šūts no samērā plāna auduma.
- klēpis Sievietes ķermeņa daļa, kurā grūtniecības laikā veidojas auglis.
- videosignāls Signāls attēla ierakstīšanai magnētiskajos nesējos un reproducēšanai; televīzijas signāla sastāvdaļa.
- sīkdaļa Sīka (kā) daļa.
- drumstala Sīka daļa, kas atdalījusies no kā (tam drūpot, plīstot u. tml.).
- drupata Sīka daļa, kas radusies, kam (parasti pārtikas produktam) drūpot.
- druska Sīka daļa, kas radusies, kam drūpot, plīstot u. tml.; drupata, drumstala.
- plūksna Sīka kāda materiāla šķiedra; sīka daļa, kas rodas, saplucinot, sadriskājot kādu materiālu.
- daļiņa Sīka sastāvdaļa (piem., atoma); mikrodaļiņa.
- lapgrauzis Sīka vai vidēji liela augēdāja vabole, parasti spilgtā, metāliski zaigojošā krāsā, kas grauž augu daļas, it īpaši lapas.
- sīkums Sīka, maznozīmīga detaļa, sastāvdaļa.
- kripata Sīka, niecīga (parasti ēdiena) daļa; arī drupata, druska.
- sabirzumi Sīkas daļas, kas radušās (kam) birstot, drūpot.
- smalkumi Sīkas sadrupušas, sabirzušas (kā) daļas.
- ievilkums Sīks auduma sakrokojums apģērbam, tā daļai.
- skriemelis Siksnas vai troses pārvada sastāvdaļa – rats, kas pārnes griezes momentu starp vārpstu un siksnu vai trosi, vai arī brīvi griežas ap vārpstu vai asi.
- procents Simtā daļa; simtdaļās izteikts daudzums (%).
- simtdaļa Simtā daļa.
- sirds pamatne sirds augšdaļa, no kuras atiet asinsvadi.
- sirdstrieka Sirds muskuļu daļas atmiršana nepietiekamas asinsapgādes rezultātā; miokarda infarkts.
- subordinācija Sistēmas elementa, sastāvdaļas u. tml. pakļautība citiem šīs sistēmas elementiem, sastāvdaļām u. tml.
- nokapāt Sitot, cērtot notriekt zemē (augus, to daļas); pavirši, nemākulīgi nopļaut.
- komplekss skaitlis skaitlis algebriskā formā, kas sastāv no reāliem skaitļiem un imaginārās daļas.
- kompleksais skaitlis skaitlis algebriskā formā, kas sastāv no reāliem skaitļiem un imaginārās daļas.
- daļskaitlis Skaitlis, kas apzīmē daļu vai vairākas vienādas daļas no skaitļa viens.
- laukums Skaitlis, kas raksturo lielumu plaknes daļai, ko ierobežo slēgta līnija.
- vairākums Skaitliski lielākā (kā) daļa.
- mazākums Skaitliski mazākā (kāda kopuma) daļa.
- solopartija Skaņdarba daļa, posms, fragments, ko izpilda solists.
- takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas taktsdaļas līdz nākamajai tikpat uzsvērtai taktsdaļai; skaņdarba posms starp divām taktssvītrām.
- pavadījums Skaņdarba sastāvdaļa, kas papildina dziedātāja vai instrumentālista partiju.
- simfonija Skaņdarbs simfoniskajam orķestrim, kas komponēts sonātes cikla formā un kam parasti ir četras daļas: ātrā, lēnā, menuets vai skerco un fināls.
- solo Skaņdarbs, tā daļa vienam izpildītājam (dziedātājam, mūziķim, dejotājam) ar pavadījumu vai bez tā.
- picikato Skaņdarbs, tā daļa, kas rakstīta atskaņošanai ar šādu spēles paņēmienu.
- kadence Skaņu virkne vai akords (skaņdarba, skaņdarba daļas u. tml.) nobeigumā.
- priekšplāns Skatītājam tuvākā (kā, piem., telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: dibenplāns.
- kopskats Skats, kurā ietverts viss objekts vai plaša tā daļa.
- aizkulises Skatuves daļa aiz kulisēm.
- proscēnijs Skatuves priekšdaļa starp priekškaru un orķestra telpu vai skatītāju zāli.
- priekšskatuve Skatuves priekšējā daļa (priekškara priekšā); avanscēna.
- avanscēna Skatuves priekšējā daļa (priekškara priekšā); priekšskatuve.
- sprands Skausta augšējā daļa, kakla mugurpuse.
- iegurnis Skeleta daļa, ko veido divi gūžas kauli, kuri nekustīgi savienoti ar krusta kaulu.
- mugurkauls Skeleta galvenā daļa, skeleta ass, kas ir balsta orgāns citām ķermeņa daļām un aizsargā muguras smadzenes.
- kauls Skeleta sastāvdaļa – ciets, izturīgs veidojums (cilvēkam un citiem mugurkaulniekiem), kas kopā ar locītavām un muskuļiem veido ķermeņa balsta un kustību aparātu.
- bulta Slēdzenes sastāvdaļa, kas pavirzās, (ko) aizslēdzot vai atslēdzot.
- hospiss Slimnīca vai slimnīcas nodaļa nedziedināmi slimiem pacientiem.
- reanimācija Slimnīcas nodaļa, kurā veic pacienta dzīvības procesu atjaunošanu un uzturēšanu.
- slīpe Slīpā (jumta, tā seguma) daļa.
- zemgaroza Smadzeņu daļa zem to garozas.
- smaržināties Smaržināt sevi, savas ķermeņa daļas.
- iemutis Smēķēšanas piederums – stobriņš, kurā iestiprina, piem., bezfiltra cigareti; lūpās, zobos satveramā pīpes kāta daļa.
- noziedzība Sociāla parādība, ko izraisa kādas sabiedrības daļas nevēlēšanās vai nespēja dzīvot saskaņā ar sabiedrībā pieņemtiem likumiem un ko raksturo noziegumu skaits, struktūra, dinamika u. tml.
- ekspozīcija Sonātes vai fūgas formas skaņdarba sākumdaļa, kurā ietvertas darba pamattēmas.
- bokss Speciālam nolūkam iekārtota telpa; speciāli norobežota telpas daļa (kā) novietošanai, glabāšanai.
- dendrārijs Speciāls dārzs vai dārza daļa, kurā iestādīti reti sastopami vai citzemju koki, arī krūmi.
- šina Speciāls paliktnis, ko izmanto, lai kaula lūzuma, izmežģījuma u. tml. gadījumā nodrošinātu attiecīgās ķermeņa daļas nekustīgumu.
- lauzt Spēcīgi liekt (parasti ķermeņa daļas).
- kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa – neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapiņa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts.
- sets Spēles daļa (piem., badmintonā, tenisā, volejbolā).
- vārtu laukums spēles laukuma daļa vārtu priekšā (dažās sporta spēlēs).
- nospiest Spiežot izraisīt (kādas ķermeņa daļas) notirpumu, sāpes u. tml.
- lemesnīca Spīļarkla centrālā daļa.
- aizsardzība Sporta spēlēs – noteiktas laukuma daļas aizsargāšana no pretinieka uzbrukumiem; arī attiecīgās pozīcijas.
- zona Sporta spēles laukuma daļa, kurā jāievēro attiecīgi noteikumi.
- dinamīts Sprāgstviela, kuras galvenā sastāvdaļa ir nitroglicerīns.
- subjekts Sprieduma daļa, kas nosauc domu priekšmetu, par kuru ir runa spriedumā.
- elektrons Stabila elementārdaļiņa ar negatīvu elektrisko lādiņu, atoma sastāvdaļa.
- klausule Stacionārā telefona aparāta daļa, kurā ir neliels mikrofons un skaļrunis.
- pasaules tirgus starptautiska tirdzniecības sistēma, kurā piedalās lielākā daļa valstu.
- saskaņa Stāvoklis, kad (kā) sastāvdaļas sader viena ar otru, cita ar citu.
- skerco Straujā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa; viena no simfonijas vai sonātes cikla daļām.
- uzmest Strauji uzlikt (uz kādas ķermeņa daļas); arī strauji uzvilkt (mugurā).
- sviest Strauji virzīt, iesaistīt karadarbībā (karaspēka daļas, to tehniku).
- spirināties Strauji, spēcīgi kustināt ķermeņa daļas vai visu ķermeni.
- laksts Stublājs un lapas (lakstaugiem); dažu augu (piem., kartupeļu, burkānu, biešu) virszemes daļa.
- pamatne Stumbram vai saknēm tuvākā (auga) daļa.
- kacens Stumbrs (kāpostiem), pie kura aug lapas (kāpostgalvas iekšējā, cietā daļa).
- augums Stumbrs, virszemes daļa (augiem).
- sudrabs Sudraba medaļa.
- suiti Suitu novada (Alsungas pagastā) iedzīvotāji, kuriem vēsturiski izveidojušās no pārējās Kurzemes daļas atšķirīgas tradīcijas, izloksne un kultūras mantojums.
- virzuļsūknis Sūknis, kura darbīgā daļa ir virzulis, kas pārvietojas sūkņa cilindrā.
- galenīts Sulfīdu grupas zilganpelēks minerāls ar metālisku spīdumu, svina rūdas galvenā sastāvdaļa.
- kauss Svaru sastāvdaļa atsvara vai sveramā priekšmeta novietošanai.
- koks Šā auga daļa, fragments (piem., zars); runga, nūja.
- dārzenis Šā lakstauga daļas, ko lieto uzturā.
- kauss Šāda apziedņa daļa kopā ar ziedu.
- stāvs Šāda horizontāla konstruktīva daļa (transportlīdzeklī).
- milicija Šāda izpildu orgāna, iestādes darbinieku grupa, daļa, nodaļa.
- stumbrs Šāda koksnaina vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu.
- zinātne Šāda kopuma, sistēmas atsevišķa daļa, nozare.
- mugura Šāda ķermeņa daļa (mugurkaulniekiem).
- adadžo Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- alegreto Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- alegro Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- andante Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- largo Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- presto Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- vairogs Šāda veida apbruņojuma daļa mūsdienās (piemēram, policijā).
- skūt Šādā veidā dalīt nost apmatojumu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
- pļaut Šādā veidā griezt lakstaugu, parasti zāles, labības virszemes daļas (kādā platībā).
- stādīt Šādā veidā ievietojot augsnē augus, to daļas, veidot (ko).
- policija Šādas institūcijas darbinieku grupa, nodaļa u. tml.
- lauciņš Šaha vai dambretes galdiņa kvadrātveida iedaļa.
- tilts Šasijas daļa (transportlīdzeklim, piem., automobilim, traktoram), kas savieno pretējo pušu riteņus.
- zemesšaurums Šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas.
- zemes šaurums šaura zemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas.
- strēle Šaura, garena teritorija; kādas teritorijas daļa.
- stāvuguns Šaušana pa trajektoriju, kam ir stāva beigu daļa.
- sīpols Šī auga pazemes daļa, ko lieto uzturā.
- sāns Šī ķermeņa daļa (dzīvniekiem); labā vai kreisā ķermeņa puse (dzīvniekiem).
- krūts Šī ķermeņa daļa kā vieta, kur norisinās psihisku pārdzīvojumu, emociju izpausme.
- menuets Šīs dejas mūzika (atsevišķs instrumentāls skaņdarbs vai lielāka skaņdarba sastāvdaļa).
- traversa Šķērssija, šķērsstienis – dažādu konstrukciju un mašīnu sastāvdaļa.
- frakcija Šķidruma sastāvdaļa, kas īpašā pārtvaices procesā kļūst par atsevišķu vielu ar atšķirīgām īpašībām.
- kvarta Šķidrumu un beramu vielu tilpuma mērs angļu mēru sistēmā – ceturtdaļa galona (piem., šķidruma kvarta Lielbritānijā 1,136 l, ASV 0,946 l).
- spaļi Šķiedraugu (piem., linu) apstrādes blakusprodukts – stublāju koksnes daļas.
- šķirkļa galva šķirkļa sākuma daļa līdz tulkojumam vai nozīmes skaidrojumam.
- tupus Tā, ka ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī uz ceļgaliem.
- garš Tāds (apģērbs, apģērba gabals), kas sniedzas attiecīgās ķermeņa daļas visā vai gandrīz visā garumā.
- bezlapu Tāds (augs, tā daļa), kam nav lapu; tāds, kad nav lapu.
- mīksts Tāds (augs), kam kāda daļa (piem., stumbrs) ir samērā viegli saliecama, saspiežama (salīdzinot ar citas tās pašas ģints, sugas augiem).
- zarains Tāds (augs), kura daļas (piem., saknes, stublājs) veidojas, stiepjas dažādos virzienos; šādas (auga) daļas.
- melngalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir melna galvas daļa vai melns vai ļoti tumšs galvas apmatojums vai apspalvojums.
- trejdaivu Tāds (piem., augs, tā daļa), kuram ir trīs daivas.
- atkailināt Tāds (tērps, tērpa daļa), kas atsedz kailu (ķermeņa daļu).
- punktēts ritms tāds ritms, kam ir raksturīgas pagarinātas stiprās un saīsinātas vājās taktsdaļas.
- bezstruktūras Tāds, kam atsevišķas daļas nav apvienotas.
- gaļīgs Tāds, kam ir biezs, sulīgs mīkstums, zemmizas daļa.
- pūkains Tāds, kam ir daudz pūku (2); tāds, kam kādas daļas (piem., lapas) klāj mīksti, smalki matiņi.
- decimāls Tāds, kam ir desmit sastāvdaļas.
- duplekss Tāds, kam ir divas daļas (piem., par dzīvokli, istabu divos stāvos).
- duāls Tāds, kam ir divas sastāvdaļas, binārs.
- binārs Tāds, kam ir divas sastāvdaļas.
- dzelžots Tāds, kam ir dzelzs, tērauda daļas; tāds, kas ir apkalts ar dzelzi, tēraudu.
- sfērisks Tāds, kam ir lodes vai tās virsmas daļas forma.
- piecdaļīgs Tāds, kam ir piecas daļas.
- resnvēderains Tāds, kam ir resna vidusdaļa (par priekšmetiem).
- rupjš Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums; tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu; pretstats: smalks.
- smalks Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums; tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu; pretstats: rupjš.
- lakstains Tāds, kam ir sulīgas, nepārkoksnētas virszemes daļas (par augiem).
- šķīvis Tāds, kam ir šādas sastāvdaļas (par lauksaimniecības mašīnām).
- ternārs Tāds, kam ir trīs sastāvdaļas.
- viendaļīgs Tāds, kam ir viena daļa.
- kails Tāds, kam nav aizsargdaļas, apvalka u. tml.
- pliks Tāds, kam nav aizsargdaļas, apvalka u. tml.
- bezzobains Tāds, kam nav zobu vai trūkst lielākās daļas zobu.
- skarbs Tāds, kam raksturīgas cietas daļas, cieti, asi matiņi (par lakstaugiem, to daļām).
- pakaļējs Tāds, kas atrodas (priekšmeta, telpas) daļā, galā, kas ir pretējs priekšējai daļai, priekšgalam; pretstats: priekšējs.
- sakļaut Tāds, kas atrodas samērā cieši kopā (par augu daļām); tāds, kura sastāvdaļas augot, attīstoties atrodas samērā cieši kopā (par augu daļu kopumu).
- pakaļējs Tāds, kas atrodas tajā (ķermeņa daļas) joslā, kas ir pretēja (šīs daļas) priekšējai joslai.
- mugurējs Tāds, kas atrodas tajā (ķermeņa daļas) pusē, kas ir tuvāk mugurai vai aizmugurē.
- pakaļējs Tāds, kas atrodas tajā (ķermeņa) daļā, kas ir pretēja priekšējai daļai.
- savs Tāds, kas ir (kā, piem., priekšmeta, parādības) daļa, sastāvdaļa; tāds, kas ir cieši saistīts (ar kādu priekšmetu, parādību).
- mans Tāds, kas ir daļa no paša ķermeņa.
- trūcīgs Tāds, kas ir darināts, izvēlēts tā, lai samērā liela ķermeņa daļa nebūtu segta (par apģērbu).
- vienots Tāds, kas ir izveidots, sasaistot, apvienojot atsevišķās daļas (par kādu veselumu).
- smalks Tāds, kas ir tievāks, šaurāks, plānāks salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa, augu daļām); tāds, kam ir samērā tievas, šauras, plānas ķermeņa daļas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sānisks Tāds, kas ir vērsts (kā) sānu daļas, malas virzienā, arī virzienā prom no (kā) sānu daļas, malas.
- kauls Tāds, kas izgatavots no šādas dzīvnieku skeleta sastāvdaļas.
- nepabeigts Tāds, kas nav pabeigts, kam trūkst kādas daļas, elementa u. tml.
- nepilns Tāds, kas nav pilns; tāds, kurā kādas daļas (no daudzuma, skaita, lieluma u. tml.) trūkst.
- savs Tāds, kas pieder, piemīt runātājam, uzrunātajai vai pieminētajai personai, ir daļa no tās.
- saviesīgs Tāds, kas saistīts ar izklaidēšanos sabiedrībā (viesībām, ballēm); tāds, kas seko pēc (sarīkojuma) oficiālās daļas.
- smalkgraudains Tāds, kas sastāv no samērā mazām graudveida daļām; tāds, kurā ir samērā mazas graudveida daļas.
- vienkāršs Tāds, kas sastāv no viena elementa, vienas daļas, arī no maz elementiem, maz daļām; tāds, kura uzbūve, darbība ir viegli saprotama.
- pasaule Tāds, kas savu izcilo īpašību, īpašo sasniegumu u. tml. dēļ ir pazīstams lielai zemeslodes iedzīvotāju daļai; tāds, kas atbilst visaugstākajām prasībām.
- perēkļains Tāds, kas skar atsevišķas kāda orgāna, ķermeņa daļas vietas.
- pusgarš Tāds, kas sniedzas līdz kādas ķermeņa daļas vidum vai nedaudz pāri tam.
- summārs Tāds, ko rezultātā rada divas vai vairākas parādības, darbības u. tml. vai vienas parādības, darbības u. tml. vairākas sastāvdaļas.
- divpusējs Tāds, ko veido divas izmantojamas, lietojamas daļas, puses; tāds, kas lietojams, izmantojams no abām pusēm.
- tukšs Tāds, kur neaug, neattīstās augi, to daļas (parasti par platību).
- sešrindu Tāds, kur vienā rindā ietilpst sešas (kā) sastāvdaļas.
- paplāns Tāds, kura atsevišķās daļas atrodas samērā tālu cita no citas (parasti par apmatojumu).
- saistīgs Tāds, kura atsevišķās daļas labi savienojas (par augsni, iežiem u. tml.).
- izteiksmīgs Tāds, kura būtiskās pazīmes, sastāvdaļas ir viegli uztveramas (parasti par mākslas darbu, runu).
- blīvs Tāds, kura daļas atrodas cieši kopā; bez spraugām, starpām.
- ciešs Tāds, kura daļas atrodas ļoti tuvu cita pie citas, tāds, kur nav spraugu, atstarpju.
- kompakts Tāds, kura daļas ir savstarpēji cieši saistītas; īss, koncentrēts.
- kompakts Tāds, kura daļas, sastāvdaļas atrodas cieši kopā, neaizņemot daudz vietas; ciešs, blīvs.
- biezs Tāds, kurā daudzie vienveidīgie priekšmeti, sastāvdaļas atrodas ļoti tuvu kopā; pretstats: rets.
- pārbagāts Tāds, kurā kāda sastāvdaļa ietilpst pārāk lielā daudzumā; tāds, kas ir pārāk lielā daudzumā.
- regulārs Tāds, kurā kāds elements, kāda sastāvdaļa atkārtojas noteiktā veidā; simetrisks.
- šķembains Tāds, kurā kauls, tā daļa ir sadalījusies atsevišķos, šķembām līdzīgos gabalos.
- nesamērīgs Tāds, kurā nav samērības; tāds, kura sastāvdaļas, elementi savstarpēji neatbilst (piem., pēc lieluma, formas).
- samērīgs Tāds, kura sastāvdaļām ir vēlamās (piem., formu, vērtības) attiecības; tāda (sastāvdaļa), kam ir vēlamās (piem., formas, vērtības) attiecības (ar pārējām kā sastāvdaļām).
- saturīgs Tāds, kura sastāvdaļas ir cieši savienotas, neatdalās.
- irdens Tāds, kura sastāvdaļas nav saistītas cieši kopā, neveido blīvu masu.
- sakarīgs Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir sakārtoti sistēmiskā, loģiskā, labi uztveramā secībā (piem., par tekstu, domāšanas procesu, darbību kopumu).
- paraibs Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir samērā, arī mazliet atšķirīgi.
- rets Tāds, kura sastāvdaļas, elementi u. tml. nav cieši cits pie cita, atrodas atstatu; pretstats: biezs.
- saskanīgs Tāds, kurā sastāvdaļas, elementi veido vēlamo kopumu, sistēmu (piem., par priekšmetiem, norisēm).
- smalks Tāds, kurā veido (kam) elementus, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu; sīks.
- palatāls Tāds, kuru izrunājot mēles muguras daļa tiek piekļauta cietajām aukslējām.
- tūplis Taisnās zarnas beigu daļa.
- akcents Takts daļas vai atsevišķas muzikālas frāzes uzsvērums.
- uzsvars Takts daļas vai atsevišķas muzikālas frāzes uzsvērums.
- dibens Tālākā, dziļākā (piem., telpas) daļa.
- iesildītājs Tas (dziedātājs, mūziķis, grupa), kurš ar savu uzstāšanos emocionāli sagatavo, attiecīgi noskaņo klausītājus galvenajai koncerta daļai (parasti rokmūzikas koncertos).
- duplekss Tas, kam ir divas daļas (piem., dzīvoklis, istaba divos stāvos).
- dominante Tas, kas (piem., ar nozīmību, izmēriem) pārsniedz citu (apkārtējo, līdzīgo); ievērojamākā daļa, pazīme.
- ār- Tas, kas atrodas ārpusē, ārpus tā, ko izsaka salikteņa otrā daļa.
- nepāris Tas, kas neveido pāri; tas, kura sastāvdaļas nav kārtotas pa pāriem.
- skats Tas, ko (kāds) var ietvert redzes lokā (piem., apkārtne vai kāda tās daļa); aina.
- maska Tas, ko uzziež vai uzliek uz kādas ķermeņa daļas ārstnieciska vai kosmētiska efekta panākšanai.
- mandžūri Tauta, Ķīnas ziemeļaustrumu daļas pamatiedzīvotāji.
- sāmi Tauta, Lapzemes (skandināvijas ziemeļu, Kolas pussalas rietumu daļas) pamatiedzīvotāji.
- vācieši Tauta, Vācijas (arī Austrijas, Šveices daļas) pamatiedzīvotāji.
- sektors Tautsaimniecības daļa ar noteiktām specifiskām iezīmēm.
- privātais sektors tautsaimniecības daļa, kurā nav pārstāvēts valsts vai pašvaldības īpašums.
- piedziņa Tehniskas sistēmas daļa, kas izpilddaļai pievada enerģiju vai pārnes to no dzinēja uz izpildelementiem.
- rotors Tehniskas sistēmas rotējošā daļa (parasti cilindrs, disks, veltnis).
- konteksts Teksta daļa, arī teksts, kas nepieciešams, lai pareizi saprastu (kādas valodas vienības, piem., vārda, teikuma) nozīmi.
- izlaidums Teksta daļa, kas ir izlaista.
- rinda Teksta daļa, kas ir uzrakstīta vai tipogrāfiski iespiesta vienā līnijā.
- pamatteksts Teksta galvenā, nozīmīgākā, arī lielākā daļa.
- paragrāfs Teksta neliela, patstāvīga daļa (numurēta un apzīmēta ar īpašu zīmi §), kas sākas jaunā rindā.
- ievads Teksts (iespieddarba sākumā), kas sagatavo (šā darba lasīšanai); sākuma daļa (daiļdarbam).
- gals Telpa, telpas daļa, kuru apdzīvo noteikta cilvēku grupa; vieta, kas paredzēta noteiktai cilvēku grupai.
- dzīvais stūrītis telpas daļa (piem., skolā), kur tiek turēti nelieli dzīvnieki, augi.
- telpisks leņķis telpas daļa, ko ierobežo koniska virsma.
- kakts Telpas daļa, ko ietver divas vai vairākas plaknes, kurām ir kopīgs punkts.
- ķermenis Telpas daļa, ko norobežo slēgta virsma.
- redzes loks Telpas daļa, ko uztver acs.
- stūris Telpas daļa, kurai ir no pārējās telpas atšķirīga funkcija.
- redzes lauks Telpas vai plaknes daļa, ko uztver acs vai optiska ierīce.
- redzeslauks Telpas vai plaknes daļa, ko uztver acs vai optiska ierīce.
- rubrika Tematiska nodaļa (piem., periodiskā izdevumā).
- sadaļa Tematiski apvienota teksta daļa (parasti ar iekļautām vairākām nodaļām).
- nodaļa Tematiski apvienota teksta daļa.
- rietumdaļa Teritorijas daļa, kas atrodas rietumu virzienā; rietumu daļa.
- ziemeļdaļa Teritorijas daļa, kas atrodas ziemeļu virzienā.
- iecirknis Teritorijas vai joslas (parasti neliela) daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam, noteiktai darbībai.
- trēns Tērpa (parasti kleitas) mugurdaļas pagarinājums tā, ka tas slīd pa zemi.
- viduklis Tērpa daļa, kas sedz šo vietu.
- uztetovēt Tetovējot izveidot (piemēram, zīmējumu uz kermeņa daļas ādas).
- dispozīcija Tiesību normas daļa, kurā izklāstīti normas nosacītie rīcības noteikumi.
- tievgalis Tievākais (stumbra, zara) gals; daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
- divpadsmitpirkstu Tievās zarnas sākuma daļa, kas atrodas aiz kuņģa.
- uzgulties Tikt uzliktam virsū (uz otra cilvēka ķermeņa daļas).
- laidums Tilta daļa no viena balsta līdz otram.
- cinkogrāfija Tipogrāfijas nodaļa, kur izgatavo šādas klišejas.
- nesadalītā peļņa tīrās peļņas daļa, kas paliek uzņēmuma rīcībā pēc nodokļu atskaitījumiem, un ko var sadalīt starp uzņēmuma īpašniekiem.
- tīrīties Tīrīt sevi, sava ķermeņa daļas.
- piekabe Transportlīdzeklis bez dzinēja (piem., kravas kaste uz riteņiem, platforma, smagās automašīnas aizmugurējā daļa), ko piekabina velkošajam transportlīdzeklim.
- pārkare Transportlīdzekļa daļa, kas ir izvirzīta pāri riteņu asij.
- sarāvums Trauma, kuras rezultātā tiek bojāts (kāds ķermeņa orgāns, ķermeņa daļa).
- ietrenēt Trenējot panākt, ka kļūst spēcīgs, veikls, labi darbojas (ķermenis, tā daļas).
- uztrenēt Trenējot, vingrinot panākt, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst (kādu fizisku vai psihisku īpašību, spēju).
- uztrenēt Trenējot, vingrinot panākt, ka (ķermenis, tā daļas) kļūst spēcīgs, veikls, piemērots (kādu darbību) veikšanai.
- trešdaļa Trešā daļa.
- triepties Triept sevi, savas ķermeņa daļas.
- uztrīt Trinot uzasināt (darbarīku, kam ir asmens, griezējdaļa).
- tūkstošdaļa Tūkstošā daļa.
- serāls Turku sultāna pils; pils daļa, kurā dzīvoja sievietes.
- tenderis Tvaika lokomotīvei piekabināts īpašs vagons vai tvaika lokomotīves pakaļējā daļa kurināmā, ūdens rezervju ievietošanai.
- celuloze Ūdenī nešķīstošs ogļhidrāts – augu šūnapvalku galvenā sastāvdaļa; kokšķiedra.
- ūdens Ūdenstilpe, ūdenstilpju kopums; ūdenstilpes daļa, josla (piemēram, ar noteiktām pazīmēm).
- bjefs Ūdenstilpes daļa hidrotehniskas būves (aizsprosta, slūžu) abās pusēs.
- atteka Upes gultnes daļa, ko no pamatgultnes atdala sala.
- atteka Upes vecās gultnes daļa, kas palikusi norobežota, upei mainot virzienu.
- rizalīts Uz priekšu izvirzīta ēkas daļa visā tās augstumā.
- mugura Uz šīs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa daļas (likt, novietot, būt uzliktam, novietotam).
- kāja Uz šīs ķermeņa daļas (uzaut, uzvilkt).
- kakls Uz šīs ķermeņa daļas, ap šo ķermeņa daļu (piem., ko uzlikt, kam atrasties).
- princips Uzbūves, darbības pamatīpatnība, kas regulē, nosaka visus (kā) elementus, sastāvdaļas.
- pielaikot Uzģērbt, uzvilkt (ko), lai pārbaudītu (tā) atbilstību augumam, ķermeņa daļai u. tml.
- uzpolsterēt Uzlikt polsteri, lai piešķirtu (piemēram, ķermeņa daļai) vēlamo formu.
- apgrozāmais kapitāls uzņēmuma kapitāla daļa, kura ieguldīta apgrozāmo līdzekļu veidošanai.
- aktīvs Uzņēmuma, iestādes naudas līdzekļi un materiālās vērtības; bilances daļa, kas aptver šīs vērtības, pretstats: pasīvs.
- lietuve Uzņēmums vai tā daļa, kur kausē metālu un lejot izgatavo no tā priekšmetus.
- velmētava Uzņēmums vai tā daļa, kur velmē (ko).
- ražotne Uzņēmums vai uzņēmuma daļa, kur noris tiešais ražošanas process.
- spiestuve Uzņēmums, arī tā daļa, celtne, telpa, kurā (ko) gatavo, iegūst spiežot, presējot.
- sierotava Uzņēmums, arī uzņēmuma daļa, kurā ražo sieru.
- kaltuve Uzņēmums, kurā kaļ monētas, medaļas u. tml.
- leģenda Uzraksts (uz monētas, medaļas u. tml.).
- rasisms Uzskats, ka daļa cilvēku ir vērtējami augstāk vai zemāk par citas rases pārstāvjiem; zemāk vērtēto cilvēku grupu diskriminācija.
- sinkope Uzsvara pārvietojums no metriski akcentētas taktsdaļas uz neakcentētu taktsdaļu.
- avangards Vadošā (piem., sociālās, profesionālās grupas) daļa; priekšpulks.
- priekšpulks Vadošā (piem., sociālās, profesionālās grupas) daļa.
- vaibstīties Vaibstīt savu seju, tās daļas.
- izvaibstīt Vaibstoties pārveidot (seju, tās daļas), izveidot grimases.
- savaibstīt Vaibstoties pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas); vaibstoties izveidot (sejā grimasi).
- grupa Vairāki cilvēki, kurus vieno kas kopīgs (darbs, intereses, uzdevums u. tml.); kāda cilvēku kopuma, organizācijas u. tml. sīkāka nodaļa.
- staipīt Vairākkārt kustināt, vingrinot iztaisnot (ķermeņa daļas).
- šķirstīt Vairākkārt liekt uz dažādām pusēm (apmatojuma, apspalvojuma daļas).
- plātīt Vairākkārt plest (ķermeņa daļas).
- svaidīt Vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļas); mētāt (3).
- vicināties Vairākkārt vicināt savas ķermeņa daļas vai ar kādu priekšmetu; tikt vicinātam.
- pumpuroties Vairoties bezdzimuma veidā, šūnām daloties un jaunajam organismam izveidojoties no šūnas daļas (par zemākajiem dzīvniekiem, augiem).
- izspīlēt Valkājot izstaipīt (parasti apģērbu, tā daļas); būt par cēloni, ka izspiežas.
- nošķiebt Valkājot padarīt (apavus, to daļas) šķībus.
- izstaipīt Valkājot, lietojot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piem., apģērbu, tā daļas).
- pavalsts Valsts daļa (piem., apgabals, province, štats).
- privātsektors Valsts ekonomikas daļa, kurā nav pārstāvēts valsts vai pašvaldības īpašums.
- piektā kolonna valsts iedzīvotāju daļa, kas ir gatava sadarboties vai sadarbojas ar ienaidnieku.
- valodas politika valsts nacionālās politikas sastāvdaļa, kas nosaka valstī lietoto valodu statusu, funkciju sadalījumu starp tām, nosaka konkrētu valodu lietotāju lingvistiskās tiesības, kā arī sekmē valodu izpēti.
- anklāvs Valsts teritorija vai tās daļa, kuru no visām pusēm aptver citas valsts teritorija.
- afikss Vārda daļa (piem., priedēklis, piedēklis), ko pievieno saknei vai celmam.
- galotne Vārda daļa, kas atrodas aiz celma un, vārdu lokot, mainās.
- priedēklis Vārda daļa, kas atrodas saknes priekšā.
- piedēklis Vārda daļa, kas atrodas starp vārda sakni un galotni.
- izskaņa Vārda daļa, kurā ietilpst tā pēdējais piedēklis kopā ar galotni.
- reduplikācija Vārda daļas daļējs vai pilnīgs atkārtojums kādā vārdā.
- morfēma Vārda vismazākā, nedalāmā daļa ar gramatisku vai leksisku nozīmi (piem., sakne, priedēklis, piedēklis, galotne).
- reduplikācija Vārda, vārdu savienojuma vai teikuma daļas atkārtojums tajā pašā formā; divkāršojums.
- šķirklis Vārdnīcas teksta daļa, kurā ietilpst skaidrotais vai tulkotais vārds, tā gramatiskās formas, norādes, skaidrojumi vai tulkojumi, vārda lietojuma paraugi, attēli.
- kalks Vārds, vārdu savienojums, kas veidots pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārda, vārdu savienojuma sastāvdaļas.
- sānvasa Vasas daļa, kas veidojas no lapu žākļu pumpuriem uz vasas stumbra.
- ziednesis Vasas daļa, parasti bez lapām, uz kuras atrodas zieds vai ziedkopa.
- pavēdere Vēdera apakšējā daļa; vieta zem vēdera.
- apzarnis Vēderplēves daļa, kas aptver zarnas.
- ievest Vedot sev līdzi (kādu), padarīt zināmu (kādai sabiedrībai, sabiedrības daļai).
- parasimpātisks Veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānus un asinsvadus, palēnina to darbību.
- simpātiskā nervu sistēma veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas piedalās cilvēka un mugurkaulnieku iekšējo orgānu darbības un vielmaiņas regulācijā.
- serdenis Veidnes sastāvdaļa, kas lējuma iekšējam dobumam piešķir vajadzīgo formu.
- sildītājs Veidojums (piem., no gumijas, auduma) ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot karsta ūdens vai elektrības radīto siltumu; termofors.
- somiņa Veidojums, apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas.
- jaukt Veidot (maisījumu), apvienojot dažādas sastāvdaļas.
- universālveikals Veikals (parasti vairākstāvu), kurā ir dažādas nodaļas plaša patēriņa preču (piemēram, apģērbu, apavu, mājturības preču, elektronikas preču, rotaļlietu) pārdošanai un parasti arī pārtikas nodaļa.
- āmis Velkamā zvejas tīkla maisveida daļa, kurā sakrājas zivis.
- pārvilkt Velkot (piem., apģērba gabalu), pārvirzīt (to) pāri (kādai ķermeņa daļai).
- novilkt Velkot noņemt no ķermeņa, tā daļas (apģērba gabalu, apavus u. tml.).
- svītrot Velkot pāri (teksta daļai, tekstam) svītru vai svītras, norādīt, ka (teksta daļa, teksts) ir nederīgs.
- uzvilkt Velkot uzvirzīt (apģērba gabalu, apavus u. tml.) virsū (ķermenim, tā daļai).
- vērtne Veramā (logu, durvju, vārtu) daļa.
- vārti Veramā, bīdāmā, paceļamā u. tml. daļa (piem., plāksnes veidā) šīs ailes, brīvās vietas aizdarīšanai.
- ērkulis Vērpšanai sagatavota (vilnas, linu, pakulu) kodaļa.
- stāvs Vertikāla (kā) pamatdaļa.
- siena Vertikāla iekšējā daļa (dabiskam vai mākslīgam padziļinājumam).
- siena Vertikālā sānu daļa (traukam, priekšmetam).
- kupons Vērtspapīra (piem., akcijas, obligācijas) daļa, kas apstiprina uzrādītāja tiesību saņemt ienākumus.
- kupīra Vērtspapīrs ar norādītu nominālvērtību (parasti daļa no lielāka vērtspapīra).
- elements Veseluma vai kopas viena sastāvdaļa, atsevišķa vienība; (kā) sastāvdaļa.
- veldzēt Vēsināt (ķermeni, ķermeņa daļas), radot spirgtuma, svaiguma sajūtu; arī spirdzināt.
- numismātika Vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kurā pēta monētas, monētu depozītus, arī medaļas un papīra naudaszīmes.
- reģenerācija Vēsturiska arhitektūras objekta, ansambļa, tā zudušās daļas atjaunošana.
- melnā vētra vētra, kas nes līdzi no laukiem augsnes virsējās daļas.
- centrs Vidus, vidusdaļa, viduspunkts.
- rumba Vidusdaļa (rotējošam elementam, detaļai) ar caurumu (tā) novietošanai uz ass.
- vidiene Vidusdaļa, vidusjosla (teritorijā).
- žandarmērija Viduslaiku Francijā – īpaši smagi apbruņotas jātnieku karaspēka daļas.
- viebties Viebt savu seju, tās daļas; arī tikt viebtam.
- saglaust Viegli sakļaut (ķermeņa daļas).
- rentgenkontrastviela Viela, ko ievada organismā, lai iegūtu skaidrāku rentgenoloģiski izmeklējamā objekta (ķermeņa daļas) attēlu.
- substitūcija Viena (kāda kopuma sistēmas u. tml.) elementa, sastāvdaļas aizstāšana ar citu, ievērojot attiecīgus nosacījumus, likumsakarības.
- kortelītis Viena ceturtā daļa litra; šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu.
- desmitā tiesa viena desmitā daļa no gada ienākumiem, ko senāk vajadzēja maksāt zemes īpašniekam vai baznīcai; mūsdienās — desmitā daļa no ienākumiem, kas jāziedo baznīcas uzturēšanai (dažās reliģiskās konfesijās).
- segspalva Viena no (putna vai dzīvnieka) spalvām, kuras funkcija ir segt ķermeņa, tā daļas virsmu.
- austrumi Viena no četrām debespusēm, apvāršņa daļa, kur lec saule; teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
- rietumi Viena no četrām debespusēm, apvāršņa daļa, kur riet saule; teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
- gēli Viena no ķeltu valodām, no kuras ir veidojusies īru, arī skotu valoda, un kurā mūsdienās runā daļa iedzīvotāju Skotijā.
- kolagēns Viena no olbaltumvielām – saistaudu galvenā sastāvdaļa.
- spārns Viena puse, daļa, arī gals (telpai, teritorijai).
- gredzens Vienāda vai ļoti līdzīga teksta atkārtojums (daiļdarba vai tā daļas) sākumā un beigās.
- dominance Vienas ķermeņa daļas pārsvars pār citu.
- zilbes robeža vienas zilbes beigu daļa un nākamās zilbes sākumdaļa.
- slānis Viendabīgs (kā, piem., vielas, vielu maisījuma) veidojums ar samērā vienmērīgu biezumu un plašu horizontālu izplatību; horizontāli norobežota (kā, piem., vielas, materiāla) daļa ar vienmērīgu biezumu.
- bodijs Viendaļīgs, parasti pieguļošs apģērbs (piem., blūze, krekliņš), kura augšdaļa ir savienota ar biksītēm.
- proteīns Vienkārša olbaltumviela – dzīvo organisma šūnu galvenā sastāvdaļa.
- sinekdoha Viens no metonīmijas paveidiem, kad veselā vietā tiek minēta tā daļa vai daļas vietā veselais, daudzskaitļa vietā vienskaitlis vai otrādi.
- žoklis Viens no sejas daļas lielākajiem kauliem, kas veido pusi no virsējās sejas daļas vai kustīgo apakšējo sejas daļu.
- kopīpašnieks Viens no vairākiem (kā) īpašniekiem, kam pieder īpašuma domājamā daļa.
- noraustīt Vienu vai vairākas reizes raustot, pavilkt uz leju, sakārtot (apģērbu, tā daļas).
- audzētava Vieta (saimniecība, saimniecības daļa), kur (vairumā) audzē (dzīvniekus, augus).
- kakts Vieta (telpā, celtnē), kur saskaras sienas, veidojot leņķi; (telpas, celtnes) daļa šādas vietas tuvumā.
- pakāje Vieta pie (kā augsta) pamatnes, (tā) apakšējā daļa.
- telpa Vieta, arī vides daļa, kurai (parasti) ir noteiktas robežas un kurā kas atrodas, noris vai kurai ir kādas funkcijas.
- vidus Vieta, daļa (kam), kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (tā) malām, pusēm, galiem.
- pagalvis Vieta, guļvietas daļa zem gulētāja galvas; tas (parasti spilvens), kas palikts gulētājam zem galvas.
- galvgalis Vieta, guļvietas daļa, kur guļot atrodas gulētāja galva.
- mugura Vieta, kas atrodas aiz šīs cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļas.
- leja Vieta, kas atrodas zemāk par tās tuvāko apkārtni; apakšējā, zemākā (ēkas) daļa.
- centrs Vieta, kur (kas) koncentrēts, kur atrodas (kādas nozares) vadība; galvenā, vadošā daļa (kādā sistēmā).
- šrots Vieta, kur novieto, uzglabā un izjauc nolietotas automašīnas un kur var iegādāties lietotu automašīnu rezerves daļas; autokapsēta.
- komandpunkts Vieta, no kurienes vada karaspēku, tā daļas kaujā.
- vagons Vilciena sastāva daļa pasažieru vai kravas pārvadāšanai pa sliežu ceļiem.
- viebt Vilkt (seju, tās daļas) grumbās, grimasēs.
- izvingrināt Vingrinot panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) atgūst veiklību; ilgāku laiku, daudz vingrināt (ķermeni, ķermeņa daļu).
- ievingrināt Vingrinot, daudzkārt ko darot, panākt, ka (parasti ķermeņa daļa) iegūst veiklību, vingrumu; panākt, ka (kas) tiek izpildīts veikli, ar labām iemaņām.
- misters Vīriešu skaistumkonkursā – uzvarētāja titula sastāvdaļa.
- svārki Vīriešu uzvalka augšējā daļa; vīriešu žakete.
- izvirpot Virpojot izgatavot, izveidot (priekšmetu, tā daļas).
- jumts Virsbūves daļa, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību.
- virspuse Virsējā puse, virsējā daļa, virsējā kārta.
- virsdaļa Virsējā, augšējā (kā) daļa.
- virsbūve Virsējā, augšējā daļa (ēkai, celtnei).
- virsa Virsējā, augšējā daļa, arī virspuse, ārpuse (piem., priekšmetam, veidojumam).
- reljefs Virsmas veidojums (piem., ķermeņa daļai) ar izciļņiem un padziļinājumiem.
- celt Virzīt uz augšu (locekļus, ķermeņa daļas).
- vilkt Virzīt, maukt (ko) virsū vai nost (ķermenim, ķermeņa daļai).
- tīt Virzot (priekšmeta, materiāla daļas, joslas), parasti cilindrveidīgi, veidot (to vēlamajā formā). Šādā veidā darināt (ko).
- intonācija Vismazākā melodijas daļa, kam ir muzikālās izteiksmes nozīme; mūzikas skaņu izpildījums.
- marengo Vistas, teļa vai cūkas gaļas sautējums, kas gatavots, pievienojot tomātus, šampinjonus, ķiplokus, vīnu u. c. sastāvdaļas.
- telpa Visums, kosmoss, arī kāda tā daļa.
- ārija Vokāls skaņdarbs solistam ar orķestri (operas vai oratorijas sastāvdaļa).
- stulms Zābaka sastāvdaļa, kas aptver kāju no potītes līdz celim vai pāri tam.
- amfiteātris Zāle vai tās daļa ar pakāpjveidīgi, puslokā iekārtotām skatītāju vietām.
- kāts Zeķes augšdaļa (līdz pēdai).
- stulms Zeķes daļa no potītes līdz puslielam vai pāri tam.
- papēdis Zeķes daļa, kas sedz pēdas pakaļējo daļu.
- pirkstgals Zeķes vai cimda daļa, kas sedz pirkstu galus.
- lejpuse Zemākā puse, zemākā daļa.
- kritala Zemē nokritis nokaltis, arī satrupējis koks, koka daļa.
- vietiene Zemes daļa, kas aptver pēc reljefa izcelsmes vienotu grupējumu, kam atbilst noteikts reljefa saposmojums un augsnes cilmiežu izvietojums.
- augstiene Zemes virsas daļa, kas atrodas augstāk par 200 metriem (Latvijā – par 120 metriem) virs jūras līmeņa.
- līdzenums Zemes virsas daļa, kurā ir mazas augstuma svārstības (mazākas par 200 metriem); līdzena teritorija.
- kartogrāfiskā projekcija zemes virsmas vai tās daļas attēlojums plaknē.
- biosfēra Zemeslodes apvalka daļa (garozas augšējā daļa, hidrosfēra, atmosfēras apakšējā daļa), ko ietekmē dzīvo organismu darbība.
- litosfēra Zemeslodes ārējā, viscietākā daļa, ko veido Zemes garoza un mantijas augšējā daļa.
- okeāns Zemeslodes ūdens platības daļa, ko ierobežo kontinenti.
- josla Zemeslodes virsmas daļa ar atšķirīgu klimatu, kas atkarīgs no attāluma līdz polam vai ekvatoram; teritorija, kurā ir savdabīgi dabas apstākļi.
- josla Zemeslodes virsmas daļa starp diviem meridiāniem.
- drīksna Zieda auglenīcas augšējā daļa, kas uztver ziedputekšņus.
- sēklotne Zieda auglenīcas paplašinātā daļa, kurā atrodas sēklaizmetņi.
- irbulis Zieda auglenīcas sašaurinātā daļa, uz kuras atrodas drīksnas.
- auglenīca Zieda daļa (segsēkļiem), kas izveidojas saaugot vienai vai vairākām augļlapām.
- putekšnīca Zieda sastāvdaļa, kurā nogatavojas putekšņi.
- ziedpamatne Ziedkāta augšējā, paplašinātā daļa.
- ziepēties Ziepēt sevi, sava ķermeņa daļas.
- ziesties Ziest sevi, sava ķermeņa daļas.
- zilbes beigas zilbes daļa aiz zilbes kodola.
- zilbes sākums zilbes daļa pirms zilbes kodola.
- zilbes kodols zilbes galvenā daļa starp zilbes sākumu un zilbes beigām.
- zilbes centrs zilbes galvenā daļa starp zilbes sākumu un zilbes beigām.
- lauztā intonācija zilbes intonācija, kuras pirmā daļa ir kāpjoša un saspriegta, bet otrā – nesaspriegta.
- socioloģija Zinātne, kas pētī likumsakarības, saskaņā ar kurām attīstās un funkcionē sabiedrība un tās sastāvdaļas.
- teorija Zinātnes nozare, arī zinātnes nozares daļa, apakšnozare.
- aspirantūra Zinātnisko darbinieku un augstskolu mācībspēku gatavošanas forma; attiecīgā institūta vai augstskolas nodaļa.
- zobrats Zobpārvada daļa – rats, kurā izveidoti īpaša profila zobi (3); ķēdes pārvada rats.
- pazode Zoda apakšējā daļa.
- mēle Zvana sastāvdaļa kustīgi piestiprināts, garens metāla priekšmets, kas, sitoties pret zvana sienām, rada skaņas.
- sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas drukns dziedātājputns ar melnu galvvirsu un pelēku muguru, kura vīriešu kārtas īpatņiem ir raksturīga sarkanīga ķermeņa krūšu un apakšējā daļa; parastais svilpis [Pyrrhula pyrrhula].
- žaunu lapiņas žaunu plātņveida sastāvdaļas, caur kuru sienām notiek gāzu maiņa.
daļa citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV