Paplašinātā meklēšana

Meklējam ņemt.

Atrasts vārdos (30):

Atrasts vārdu savienojumos (33):

Atrasts skaidrojumos (966):

raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
(ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; neuztraukties.
pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem.
aizpildīt Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi).
noslogot Aizņemt (laikposmu) ar intensīvu darbību.
aizpildīt Aizņemt (telpu, platību).
aizstiepties Aizņemt lielu platību, garu joslu.
piepildīt Aizņemt, aizpildīt (laikposmu).
piepildīt Aizņemt, aizpildīt (piem., telpu) – par cilvēkiem.
sataisīt parādus aizņemties (parasti daudz) un nespēt atdot.
aizlienēt Aizņemties.
aiztapināt Aizņemties.
lienēt Aizņemties.
palienēt Aizņemties.
tapināt Aizņemties.
pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, piem., jaunu, derīgu; paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu; nomainīt (2).
apmainīt Aizstāt viena veida priekšmetu ar citu tādu pašu; paņemt izlietotā, nederīgā vietā citu.
paņemt Aizvest, ņemt (kādu, ko) sev līdzi.
paraut Aizvest, paņemt līdzi (kur, līdz kurienei, parasti automobilī).
paķert Aizvest, paņemt līdzi.
saķert Apcietināt; notvert un atņemt brīvību.
ačgārns Apgriezts otrādi; pretējs parastajam, pieņemtajam.
humpala Apģērbs, apavi u. tml., kas iegādāts šādā veikalā vai saņemts humānās palīdzības veidā.
apjozt Aplikt, apsiet, apņemt (jostu, siksnu, saiti u. tml. ap ko).
apdvest Apņemt (ar gaisu, smaržu u. tml.).
aptvert Apņemt (ar rokām, kājām); apņemt (rokas, kājas ap ko, kam apkārt).
iežogot Apņemt (kādu vietu).
satvert Apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
ietīties Apņemt sev (ko) cieši apkārt, ietīt sevi.
ietīt Apņemt tā, ka (kas) ir grūti saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms (par tumsu).
apķerties Apņemt, aptvert (ar rokām).
apvīt Apņemt, aptvert.
sapakot Apņemt, arī piepildīt (ko) ar kāda materiāla kārtu.
ietvert Apņemt, ieskaut.
apstīpot Apņemt, nostiprināt ar stīpu.
apdvest Apņemt, pārņemt (parasti par jūtām, noskaņām).
apskaut Apņemt, pārņemt.
ieskaut Apņemt, pārņemt.
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
noņemties Apņemties; sevī nolemt.
saņemt Aptvert, apņemt (ko ar rokām); salikt (kur rokas) kopā.
atkarot Ar aktīvu darbību iegūt, atņemt (kam).
piņķēt Ar grūtībām ņemt ārā (ko iesietu, iepinušos).
abonements Ar iepriekšēju samaksu noteiktas tiesības saņemt (laikrakstus, žurnālus u. tml.), izmantot (telefonu, vietu teātrī u. tml.); dokuments, kas piešķir šīs tiesības.
adoptēt Ar juridisku aktu pieņemt bērnu, piešķirot viņam laulībā dzimuša bērna tiesības.
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām izvilkt, izņemt (no kurienes), izvirzīt (cauri kam, caur ko).
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā; ordinēt (garīdznieku).
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
šķīt Ar rokām raujot, ņemt nost, plūkt.
saķert galvu ar rokām strauji apņemt galvu.
kaut Ar savu (kārts, kauliņa u. tml.) izspēli, gājienu atņemt pretiniekam (piem., izspēlēto kārti, spēles kauliņu); sist.
nopelnīt Ar savu darbību, rīcību iegūt, saņemt (novērtējumu).
izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību; ieņemt (nozīmīgu vietu, stāvokli u. tml.).
raut Ar spēcīgu, asu kustību ņemt (nost).
krist Ar strauju kustību ieņemt kādu stāvokli.
apmest Ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt).
aplaupīt Ar varu atņemt vai ielaužoties (kur), piesavināties (kāda) mantu, īpašumu.
videofilma Ar videoaparatūras palīdzību uzņemta filma.
atvilt Ar viltu, arī negodīgi atņemt.
zālājs Ar zālaugiem aizņemta platība; zālaugu kopums šajā platībā.
atspiest Atbalstīt, lai ieņemtu ērtāku stāvokli.
galda kultūra atbilstība sabiedrībā pieņemtajām normām, piem., galda klāšanā, uzvedībā pie galda.
rimeiks Atdarinājums; atkārtoti uzņemta filma; skaņdarba pārveidojums.
samainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita); apmainīt.
apmainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita).
nodot Atdot, ļaut pārņemt (varu, vadību, pilnvaras u. tml.).
nojozt Atjozt un noņemt (ko).
apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
noņemt Atņemt (kādam ko).
denaturalizēt Atņemt (kādam) pilsoņa, pavalstnieka statusu.
izņemt grožus no rokām atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
nogāzt Atņemt (kam) varu; panākt, ka (kas, kāds) zaudē valdīšanas tiesības.
nolaupīt Atņemt (ko).
atraut Atņemt (no tā, kas pienākas, ir nepieciešams).
atbruņot Atņemt ieročus, bruņojumu.
atsavināt Atņemt likumā noteiktā kārtībā (piem., ko nelikumīgi iegūtu).
laupīt godu atņemt nevainību.
arestēt Atņemt personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju); apcietināt.
uzlikt (kādam) ķepu atņemt rīcības brīvību, ļoti ierobežot (kādu).
saistīt rokas (un kājas) atņemt rīcības brīvību.
atdalīt Atņemt, atlauzt, atraut u. tml. (daļu no kā).
ņemt Atņemt.
nozagt Atņemt.
paņemt Atņemt.
izpīt Atpīt (matus); atpinot (matus), izņemt (piem., lenti).
nopogāt Atpogāt un noņemt nost.
atvairīt Atraidīt, nepieņemt.
noraisīt Atraisīt un noņemt (ko apsietu, piesietu).
klāties Atrasties, būt (kur), aizņemt plašu teritoriju.
sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
izķert Ātri ķerot izņemt, izraut.
noraut Ātri, strauji novilkt, noņemt nost (apģērbu, apavus).
paķert Ātri, strauji paņemt (ko).
pārpildīt Atrodoties kur lielā daudzumā, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vietu, platību) – parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (apkārt) ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
atkāpties Atsacīties (piem., no lēmuma, solījuma); neievērot (pieņemtu normu, kārtību).
nosiet Atsiet, atraisīt un noņemt (ko apsietu); noraisīt.
uztvert Atsist (piemēram, servi), saņemt (piemēram, piespēli).
noņemt Atskaitīt; noskaitot (noteiktu daudzumu), paņemt.
nosprādzēt Atsprādzēt un noņemt (ko piesprādzētu).
rādiuss Attālums (no kāda iedomāta, pieņemta centra) līdz (tā) robežai.
noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta); paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
būt ar mieru atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
noraidīt Atzīstot par neatbilstošu kādām prasībām, nepieņemt (ko).
diskvalifikācija Atzīšana par nepiemērotu (piem., turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
diskvalificēt Atzīt (kādu) par nepiemērotu (piem., turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
akceptēt Atzīt par pieņemamu, labu; pieņemt; apstiprināt.
ņemt uz sevi vainu atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu.
uzņemties vainu (uz sevi) atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu.
piekāpties Atzīt, pieņemt (piem., kāda cita viedokli) un (tam) pakļauties.
cauraugt Augot (kam) tikt viscaur pārņemtam (ar to).
cauraugt Augot viscaur pārņemt (ko).
cauraust Augot, attīstoties (kam) tikt pārņemtam (ar to).
izvēlēt Balsojot izraudzīties no kopuma (kādu personu) un nodot (tai) pilnvaras (ieņemt noteiktu amatu); ievēlēt.
audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas apgādībā un audzināšanā.
šablons Bez radošas pieejas pārņemts paņēmiens, patapināts izteiksmes veids u. tml.
pieblīvēt Blīvi piepildīt, aizņemt (piem., telpu, platību).
nokautēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
nobraucīt Braukot noņemt, atdalīt nost.
vaļīgs Brīvs, neaizņemts (par laikposmu).
karadarbība Bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.
kara darbība bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.; karadarbība.
būt mierā Būt apmierinātam (ar ko); atzīstot par labu, pieņemt.
pienākties Būt atbilstošam (pieņemtajai kārtībai), būt vajadzīgam.
pieklāties Būt atbilstošam pieklājības normām, pieņemtajai kārtībai; pienākties.
klāties Būt atbilstošam sabiedrībā pieņemtajām normām, prasībām; pieklāties.
(no)kauties ar domām būt grūti atrisināmu, nepatīkamu domu pārņemtam.
grimt Būt ietvertam (kur), apņemtam (ar ko).
slīgt Būt ietvertam, apņemtam (ar ko).
iestigt darbā būt ļoti aizņemtam, ko darot.
iestigt darbos būt ļoti aizņemtam, ko darot.
zvērot Būt ļoti spēcīga pārdzīvojuma pārņemtam.
plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
piņķēties Būt nodarbinātam, aizņemtam (ar kādu); būt kādās attiecībās (ar kādu).
mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
ierakties Būt pilnīgi aizņemtam (ar ko); iedziļināties.
līt Būt sajūtamam; pārņemt.
turēt sevi rāmjos būt savaldīgam, izturēties atbilstoši pieņemtajām normām.
kvēlot Būt spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma pārņemtam; būt spēcīgam, noturīgam, spilgti izpausties (par jūtām, pārdzīvojumu).
laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
pienākties Būt tiesīgam (ko saņemt, iegūt).
apbūvēt Būvējot celtni vai celtnes, aizņemt (zemes gabalu, teritoriju).
nocelt Ceļot novirzīt lejā, zemē; ceļot noņemt nost.
ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
respektēt Cienīt un ņemt vērā (kāda, kā) gribu, viedokli, uzskatus u. tml.
sažņaugt Cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt.
sajozt Cieši apņemt, piem., ar jostu, siksnu (apģērba gabalu).
sajozt Cieši apņemt, savilkt (piem., jostu, siksnu) kam apkārt.
aptvert Cieši apņemt; atrasties kam cieši apkārt.
saķerties Cieši aptvert, apņemt (vienam otru, citam citu).
apkļaut Cieši aptvert; apņemt (no visām pusēm).
sažņaugt rokas cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
sažņaugt Cieši saņemt un saturēt.
apžmiegt Cieši, stingri apņemt; apspīlēt.
žmiegt Cieši, stingri saņemt, apņemt; spiest, spaidīt (ko).
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
rekrūtis Cilvēks, kas ir paņemts armijas dienestā.
darbaholiķis Cilvēks, kas ir pārmērīgi aizrāvies ar darbu; ar darbu slimīgi pārņemts cilvēks.
gūsteknis Cilvēks, kas saņemts, nokļuvis gūstā.
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
signālists Cilvēks, kura uzdevums ir raidīt un pieņemt signālus (1); signalizētājs (1).
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, pārliecība vai rīcība ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
uzvedība Cilvēku, sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās; pieņemtajām normām atbilstoša rīcība un izturēšanās.
lupināt Dalīt, ņemt nost (sīkas, nelielas daļas no kā).
lozēt Dalīt, piešķirt (piem., mantas, vietas, pienākumus) pēc kādas nosacītas zīmes (lozes), kas izvēlēta un paņemta (no to kopuma).
pieņemšana Darbība --> pieņemt.
atņemšana Darbība, process --> atņemt.
normalizācija Darbību, pasākumu kopums, lai (kas) atbilstu noteiktai normai, pieņemtiem standartiem.
darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku); būt aizņemtam (ar ko).
noņēmējs Darītājs --> noņemt.
ņēmējs Darītājs --> ņemt; cilvēks, kas pērk, iegādājas (ko).
saņēmējs Darītājs --> saņemt.
patērēt Darot ko, būt aizņemtam (kādu laiku).
nobaroties Daudz, arī sātīgi ēdot, pārlieku pieņemties svarā.
prozelītisms Dedzīga uzticība jaunpieņemtai reliģiskai mācībai vai pārliecībai.
nodēstīt Dēstot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību); apstādīt (ap ko, kam apkārt).
atslodzes diena diena, kad (ievērojot diētu) ievērojami samazina ar uzturu uzņemto kaloriju daudzumu.
duplekss Divpusīgi sakari, kas dod iespēju reizē pieņemt un noraidīt ziņojumus.
nodomāt Domās pieņemt lēmumu; iecerēt (ko veikt, darīt).
mainīt Dot (ko savu) un ņemt pretī (ko citu).
piedāvāt Dot iespēju (kādam) paņemt, izlietot (ko).
nākt Doties šurp, ierasties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli); ierasties (lai ieņemtu kādu amatu).
malks Dzeramā daudzums, ko var ieņemt mutē un vienā reizē norīt.
iesūkt Dziļi ieelpot, uzņemt sevī (piem., gaisu, smaržu).
iezīsties Dziļi skart, pārņemt (piem., psihi).
dzīvot uz parāda dzīvot ar aizņemtu naudu, mantu.
dzīvot no zila gaisa un mīlestības dzīvot romantiskas jūsmas pārņemtam, nedomājot par eksistences līdzekļiem.
ķeksēt Ēdot ņemt (piem., ar karoti no trauka).
EUR Eiropas vienotās naudas vienības – eiro starptautiski pieņemts apzīmējums.
nest Ejot, virzoties pārvietot, nogādāt (ko rokā vai rokās paņemtu, kur ievietotu, uzliktu uz pleca, muguras u. tml.).
kredītkarte Elektroniskais dokuments, kas dod iespēju norēķināties par pirkumiem un pakalpojumiem, saņemt skaidru naudu bankas automātā, izmantojot bankas piešķirto kredītu.
pieelpoties Elpojot uzņemt sevī (parasti svaigu gaisu) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
ātrās apkalpošanas restorāns ēstuve, kurā ātri var paēst vai paņemt ēdamo līdzi.
baletfilma Filma, kurā uzņemts balets.
nofilmēt Filmējot uzņemt.
rapids Filmēšana ar kadru palielinātu biežumu, lai radītu uzņemto objektu palēninātas kustības efektu.
objektīvisms Filozofisks uzskats, kas atzīst, ka pastāv objektīvas, vispārpieņemtas patiesības, tikumiskās normas; pretstats: subjektīvisms.
fotofinišs Finišs, kad uzvarētāju var noteikt, tikai pēc finiša brīdī uzņemtajiem (foto, video) materiāliem.
gremot Fizioloģiski pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
gremošana Fizioloģisks process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
kumoss Gabals (kā ēdama), kuru var nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
skalps Galvas āda ar matiem, kas noņemta cilvēkam; šāda kaujas trofeja (piem., Amerikas indiāņiem).
izgrābt Grābjot (ar rokām, liekšķeri, grābekli u. tml.), izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
atgrābt Grābjot atņemt daļu (no kā).
iegrābt Grābjot ievirzīt (kur iekšā), paņemt (ko).
pagrābt Grābjot paņemt (ar rokām vai darbarīku kādu kopumu).
izgrābstīt Grābstoties pārmeklēt (ko); grābstoties izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
aizliegtā literatūra grāmatas, brošūras u. tml., kas (parasti politisku iemeslu dēļ) ir izņemtas no aprites un sabiedrībai nav pieejamas.
sagremot Gremojot pārstrādāt (uzņemtās barības vielas).
sagremoties Gremošanas procesā pilnīgi pārveidoties vienkāršākos šķīstošos savienojumos (par uzņemtām barības vielām).
ieņemt Gūt ienākumus; saņemt (parasti naudu).
rast Gūt, saņemt (no citiem izpratni, palīdzību u. tml.).
melnais humors humora paveids, kur smieklīgā objekts ir parādības, par kurām smieties parasti nav pieņemts vai nav pieklājīgi (piem., vardarbība, nāve).
piedēstīt Iedēstot aizņemt (ko).
atdot Iedot atpakaļ (paņemto, saņemto).
ieņemt Iedzert (nedaudz); uzņemt (organismā).
sagrābt Iegūt, pārņemt (varu) politiskā, bruņotā cīņā.
sapelnīt Iegūt, saņemt par rīcību, darbu.
iesprostot Iekļaut, apņemt no visām pusēm tā, ka nevar tikt ārā.
apkrauties Iekļūt (lielos) parādos; uzņemties (lielas) naudas saistības.
aplenkt Ielenkt (kādu objektu), lai (to) ieņemtu vai iznīcinātu.
ieķept Ielipt (kur iekšā) – par ko mīkstu, lipīgu; tikt apņemtam (ar ko mīkstu, lipīgu).
ēst Ieņemt (barību) mutē, (parasti) sakošļāt un norīt.
tikt Ieņemt (citādu ķermeņa stāvokli).
okupēt Ieņemt (citas valsts teritoriju) ar bruņotu spēku un ieviest tajā savu pārvaldību.
nākt vietā ieņemt (kāda, kā) vietu.
iekasēt Ieņemt (kādu naudas summu).
ienākt Ieņemt (kādu teritoriju) – par karaspēku.
apgulties Ieņemt guļus stāvokli; aiziet gulēt.
augstu uzkāpt ieņemt ievērojamu sabiedrisko stāvokli.
sēsties (kādā, kādam) krēslā ieņemt kāda amatu.
apvelties Ieņemt kādu stāvokli, ķermeņa pozu; apgāzties.
nostāties Ieņemt kādu stāvokli.
ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piem., sacensību rezultātā); tikt iekļautam (kādā grupā).
garšot Ieņemt mutē nedaudz (ēdiena, dzēriena), lai novērtētu (tā) garšu.
dzert Ieņemt mutē un norīt (šķidrumu).
iedzert Ieņemt mutē un norīt reizē ar šķidrumu (zāles).
novietoties Ieņemt noteiktu atrašanās vietu; iekārtoties.
turēties Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā; būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām.
dzert Ieņemt zāles (parasti ar šķidrumu).
okupēt Ieņemt, aizņemt.
prezumēt Iepriekš pieņemt uz varbūtības pamata.
aizmaksa Iepriekšēja papildu samaksa, ko vēlāk var saņemt atpakaļ; ķīlas nauda.
avanss Iepriekšēja samaksa (par vēl darāmu darbu, par vēl nesaņemtu preci u. tml.).
modems Ierīce, kas ciparu signālu formā uzglabāto informāciju pārveido analogajos signālos, kā arī saņemtos analogos signālus – ciparu signālos.
saistīt Ierobežot vai atņemt iespēju (kādam) brīvi kustēties, pārvietoties.
apjozt Ierobežot, apņemt, ieskaut.
blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
uzēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti noņemt, pavirzīt; arī ieēsties (1).
ieēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti notīrīt, noņemt, likvidēt.
konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus.
apstādīt Iestādot (ko), aizņemt kādu platību.
spriest tiesu ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
vadīties Ievērot, ņemt vērā (ko) savā darbībā, rīcībā.
raudzīties Ievērot, ņemt vērā.
iziet Ievērot, pieņemt par pamatu, izejas punktu (tālākai darbībai, secinājumam u. tml.).
uzlikt mīksto ignorēt, neņemt vērā.
izkalpot Ilgāku laiku strādājot, kalpojot, iegūt, saņemt (ko), tikt (pie kā).
vīkšķis Īpaša materiāla veidojums, ko var saņemt saujā un izmantot (kā) spodrināšanai, beršanai.
gaisa cilpa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā: ap adatu apņemts un izvilkts pavediens.
gaisa cilpiņa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā: ap adatu apņemts un izvilkts pavediens.
bona Īstermiņa saistību raksts, kas dod tiesības saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
pieaugt Izaugt (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to); aizaugt.
iegūt Izcīnīt un saņemt (piem., apbalvojumu).
pseidonīms Izdomāts vārds vai uzvārds, ko pieņemt īstā vārda vai uzvārda vietā.
demontēt Izjaukt pa daļām (mašīnu, iekārtu, ierīci u. tml.); noņemt (mašīnu, iekārtu u. tml.) no pamata, uzstādināšanas vietas.
piekārstīt Izkarinot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ko).
izbrīvēt Izkārtot tā, ka ir brīvs, nav aizņemts, nodarbināts.
aizmirst Izklaidībā, nevērībā atstāt (kur), nepaņemt līdzi.
piedot Izlīdzināt savstarpējās attiecības, vairs neļaunojoties (par ko); pieņemt atvainošanos.
kredīta izmaksas izmaksas, ko veido kredīta procentu maksājumi par aizņemtā kapitāla saņemšanu, izmantošanu un dzēšanu.
izgrebt Izņemt (kam vidu).
izlādēt Izņemt (patronu, šāviņu) no ieroča; izņemt detonatoru, degli u. tml. (no šāviņa, mīnas, granātas).
izdobt Izņemt (vidu); izveidot (ko) ar tukšu vidu; izgrebt.
ķidāt Izņemt ķidas.
konfiscēt Izņemt no apgrozības; atsavināt.
izsaiņot Izņemt no iesaiņojuma.
izlikt Izņemt, izcelt (no kurienes) un nolikt (kur).
izgrabināt Izņemt, izdabūt (to, kas vēl atlicis); sameklēt un izņemt ar pūlēm (meklēto).
izkravāt Izņemt, izlikt ārā (ko).
izzvejot Izņemt, izvilkt (piem., no kabatas).
ņemt Izņemt.
nākt pretī izpalīdzēt, ņemt vērā (kā) intereses.
nākt pretim izpalīdzēt, ņemt vērā (kā) intereses.
piekladzināt Izpaužot informāciju lielā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ar to ko).
piepildīt Izplatīties viscaur, pārņemt (ko).
pāršalkt Izplatīties, pārņemt (piem., visu telpu, cilvēkus tajā).
aptvert Izplatoties apņemt no visām pusēm, pārņemt (par liesmām, skaņām u. tml.).
novilkt (kādam) kreklu no muguras izputināt (kādu), atņemt (kādam) pēdējo.
izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties; atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībniekiem.
inficēt Izraisīt infekciju; aplipināt; pārņemt organismu vai kādu tā daļu (par slimību ierosinātājiem mikroorganismiem).
tramdīt Izraisīt satraukumu, nemieru, pārņemt (par domām, negatīvu psihisku stāvokli u. tml.).
sasparoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt); saņemties, arī apņemties (ko darīt).
piekliegt Izsakot savu neapmierinātību, sašutumu, aizņemt, piepildīt ar šādu informāciju.
izmest Izsvītrot, izņemt (teksta daļu).
atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt (ko piedāvātu); atsacīties.
atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt, noraidīt (piem., piedāvājumu, lūgumu); atteikties.
nosolīties Izteikt stingru, noteiktu solījumu; stingri apņemties.
uzprasīties Izteikt vēlēšanos, gatavību (ko darīt, uzņemties u. tml.).
sakārtot Izveidot, radīt (priekšmetam, telpai) vēlamo izskatu, radīt (kur) kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
vilkt lozi izvēlēties un ņemt lozi (no ložu kopuma).
izvilkt Izvēlēties un paņemt (ko) no vairākiem.
izvērsties Izvietojoties, novietojoties aizņemt lielāku telpu, platību.
izķeksēt Izvilkt, izņemt, izdabūt.
iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt, dabūt zināt, saņemt (piem., ziņas).
jaunuzņēmums Jaunizveidots, strauji augošs uzņēmums, kas izstrādā vai jau piedāvā inovatīvu ražojumu, procesu vai pakalpojumu un cenšas tirgū ieņemt kādu jaunu nišu.
komunisms K. Marksa izstrādāta politiska un ekonomiska teorija par bezšķiru sabiedrības izveidošanu, kas balstāma uz sabiedrisko īpašumu un kurā katrs var strādāt pēc savām spējām, bet saņemt pēc viņa vajadzībām.
nosvērties Kādā situācijā, norisē ieņemt noteiktu nostāju (par labu kādam, kam).
kā velna apsēsts Kādas domas, idejas, nemiera pilnīgi pārņemts.
uzbrukums Kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
nokārtot Kārtot (eksāmenu, ieskaiti u. tml.) un saņemt pozitīvu vērtējumu.
nokārtot Kārtot eksāmenu, ieskaiti u. tml. (kādā mācību priekšmetā) un saņemt pozitīvu vērtējumu.
saiņot Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piem., ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot.
īpatnējā siltumietilpība katrai vielai raksturīgā spēja saņemt vai atdot siltuma daudzumu.
operfilma Kinofilma, kurā ir uzņemta opera.
kadrs Kinofilmas fragments, kas uzņemts, neapturot kinokameru.
kinorūpniecība Kinoražošana, ietverot arī kinotehnikas un kinolenšu ražošanu, uzņemto kinofilmu kopēšanu u. tml.
samainīt Kļūdoties uzskatīt (ko) par citu; kļūdoties paņemt vai iedot (kā) vietā ko citu.
plesties Kļūt lielākam, plašākam, aizņemt aizvien lielāku platību.
ņemties Kļūt lielākam, spēcīgākam; augt, pieņemties.
apmiglot Kļūt miglas vai dūmakas apņemtam, apklātam.
izkniebt Kniebjot izņemt, atdalīt; nokniebt.
nokodināt Kodinot, apstrādājot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, noņemt, notīrīt (ko).
rezolūcija Koleģiāls lēmums, kas pieņemts pēc kāda jautājuma apspriešanas kongresā, konferencē, sapulcē u. tml.; dokuments, kurā atspoguļots šāds lēmums.
iecentrēties Koncentrēties, saņemties (kāda, parasti garīga darba veikšanai).
savākties Koncentrēties; nomierināties; saņemties.
talons Kontroles dokuments, kas apstiprina tiesības kaut ko saņemt, lietot, izmantot; sabiedriskā transporta (elektroniskā) biļete.
piekrāties Krājoties tikt piepildītam, aizņemtam (ar ko).
nokraut Kraujot noņemt (nost); izkraut.
aizkraut Kraujot, novietojot (ko lielākā daudzumā), aizņemt, aizpildīt (kādu vietu).
apkraut Kraujot, novietojot (ko virsū), aizņemt (visu virsmu vai lielāko daļu no tās).
piekravāt Kravājot piepildīt, aizņemt (ko).
māt Kustināt roku (ar vai bez tajā saņemta priekšmeta).
svārstīt Kustināt šurp turp (piem., ko rokā saņemtu, arī ķermeņa daļu).
vēdināt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
iekust Kūstot ieplūst (kur), tikt apņemtam (ar ko).
skaitīšanas vienība kvantitatīvs (skaitlisks) elements, kas ir pieņemts par skaitīšanas sistēmas pamatu.
vienādojums Ķīmiskās reakcijas pieraksts ar ķīmiskiem simboliem, formulām, koeficientiem, matemātiskām zīmēm u. c. pieņemtiem apzīmējumiem.
ketguts Ķiruģiskie diegi no (parasti) aitu zarnām, kurus nevajag ņemt ārā no šuves.
darbalaiks Laika posms, kad iestāde, uzņēmums ir atvērti, lai pieņemtu apmeklētājus, sniegtu kādus pakalpojumus u. tml.
nolasīt Lasot [2] novākt, noņemt (ko, parasti visu).
izlasīt Lasot izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
LVL Latvijas naudas vienības – lata – starptautiski pieņemts apzīmējums.
spriest Lemt lietu tiesā, taisīt tiesas spriedumu, pieņemt lēmumu.
bārs Lete (restorānā, kafejnīcā), kur novietoti dažādi vienas grupas ēdieni un apmeklētāji var tos ņemt.
berzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem; spraudzenis (mūsdienās pieņemtajā līdzskaņu klasifikācijā).
piekraut Liekot, novietojot (ko virsū), pilnīgi aizņemt (kādu virsmu).
piekraut Liekot, novietojot (ko) lielākā daudzumā, aizņemt (ar to telpu).
piekrāmēt Liekot, novietojot ko lielā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ko).
GBP Lielbritānijas naudas vienības – britu mārciņas – starptautiski pieņemts apzīmējums.
stohastisks lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
gadījuma lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
štrunts Lieto, izsakot pārliecību, ka (ko) nav vērts ņemt vērā.
miers Lieto, lai izteiktu rīkojumu ieņemt pamatstāju, pārtraukt (darbību, kustību), kļūt mierīgam.
opā Lieto, lai pamudinātu (kādu) paņemt uz rokām, klēpī.
še Lieto, lai pamudinātu kādu ko ņemt.
panāksnieki Līgavas radi, kas (pēc senām kāzu tradīcijām) dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenšoties līgavu atņemt un atvest atpakaļ.
nolīgt Līgstot pieņemt (kādu) darbā.
zvērināt Likt (kādam) zvērēt; pieņemt zvērestu.
iekasēt Likt samaksāt un saņemt (naudas summu, kas parasti noteikta kādās saistībās).
garantija Likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
pielīmēt Līmējot (ko lielākā daudzumā), piepildīt, aizņemt (ko).
izlobīt Lobot izņemt (augli, kodolu no apvalka).
nolobīt Lobot noņemt.
aplocīt Lokot apņemt, apliekt, aptīt (ap ko, kam apkārt).
aplocīties Lokoties apņemt, apvīties.
izlūgties Lūdzot, arī lūdzoties panākt, iegūt, saņemt (ko).
izlupināt Lupinot izņemt (piem., augli, kodolu no apvalka).
nolupināt Lupinot noņemt (ko).
ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nodoties (kam).
ielaisties Ļaut sevi pārņemt nevēlamām īpašībām.
apžņaugt Ļoti cieši apņemt (ap ko, kam apkārt).
apspīlēt Ļoti cieši apņemt, apkļaut (parasti par drēbēm, apaviem).
kā pieaudzis Ļoti cieši klāt; tā, ka nevar noņemt.
nocīnīties Ļoti nopūlēties, noņemties (ar ko).
diplomands Mācību iestādes (parasti augstskolas) beidzējs, kas gatavojas saņemt vai tikko ir saņēmis šīs mācību iestādes beigšanas diplomu.
sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli).
piesātināts Maksimāli aizņemts, piepildīts.
noturēt Maldīgi pieņemt, uzskatīt (par ko).
nomaukt Maucot noņemt, novilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
pavairāk Mazliet vairāk (nekā parasti, pieņemts, vajadzīgs u. tml.); samērā daudz.
šarāde Mīkla, kur pēc dotā apraksta (piem., noņemt, pielikt vai apmainīt atsevišķus burtus) jāatmin vairāki vārdi.
nomizot Mizojot noņemt (mizu).
indiešu numerācija mūsdienās pieņemtā decimālā numerācija ar arābu cipariem.
arābu numerācija mūsdienās pieņemtā decimālā numerācija ar arābu cipariem.
muftijs Musulmaņu augstākās garīdzniecības pārstāvis, kam ir tiesības pieņemt lēmumus juridiskajos un šariata jautājumos.
brīvs Neaizņemts (par laiku, laika posmu).
vakance Neaizņemts amats, brīva darbavieta.
tukšs Neaizņemts, brīvs (piem., par sēdekli, guļvietu).
pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš, arī neaizņemts, brīvs (par vietu, teritoriju).
neņemties Neapņemties, neuzdrošināties (ko darīt).
novirze Neatbilstība (pieņemtajām normām, prasībām); atšķirība (no parastā, normālā).
atsacīties Neatzīt, neturpināt ievērot (ko iepriekš atzītu, pieņemtu); atteikties.
Klusā nedēļa nedēļa pirms kristīgajām Lieldienām, kad nav pieņemts trokšņot, izklaidēties, rīkot svinības.
lēmumprojekts Negatavs vai vēl nepieņemts (lēmuma) teksts.
projekts Negatavs vai vēl nepieņemts dokumenta, akta, rezolūcijas, likuma u. tml. teksts.
uzspļaut Neievērot, neatzīt, neņemt vērā.
kāpt uz galvas Neklausīt, galīgi neņemt kādu vērā.
ambulance Neliela ārstniecības iestāde (galvenokārt laukos), kur var saņemt medicīnisko palīdzību vai izsaukt ārstu uz māju.
vīšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piem., zāles, salmu) kopums, ko var saņemt saujā; vīkšķis (1).
brīvs Nenodarbināts, neaizņemts (par cilvēku).
nošķaudīties Neņemt vērā, ignorēt.
nerēķināties Neņemt vērā, neievērot (kāda gribu, vajadzības u. tml.).
neklapēt ar ausīm neņemt vērā.
atstāt Nepaņemt līdzi (piem., aizmirstot).
plūst Nepārtraukti tikt transportētam; nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam.
izstumt Nepieņemt (kur), izraidīt (no kādas vides, sabiedrības).
atraidīt Nepieņemt (piem., ko piedāvātu).
noraidīt Nepieņemt; atraidīt.
neķert Nesaņemt (raidītāja informāciju, signālus u. tml.).
izkrist no lomas nespēt saglabāt pieņemto izturēšanās veidu, beigt izlikties.
cinisms Nicinoša attieksme pret vispārpieņemtajām pieklājības un tikumības normām, to ignorēšana.
apkārt No ārpuses (apņemt).
pārcēlums No citas valodas paņemts vārds vai teiciens oriģinālrakstībā; nepārveidots aizguvums.
aizgūts vārds no citas valodas pārņemts vārds.
mājiņa uz vistas kājas no folkloras pārņemts apzīmējums nelielam, viegli celtam (pagaidu) miteklim.
nokrejot Nodalīt, noņemt (pienam krējumu).
realizēt Nodot (ko) cita rīcībā, īpašumā un saņemt pretī naudu vai ekvivalentu preci.
sargāt Nodrošināt, ka (kāds) nevar paņemt (ko).
pārgriezt rīkli nogalināt, atņemt dzīvību (kādam), pārgriežot kaklu.
neķert Nolieguma darb. --> ķert; necensties netvert, neņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
neņemt Nolieguma darb. --> ņemt.
neņemties Nolieguma darb. --> ņemties.
krist (kāda) rokās nonākt (kāda) varā; tikt ieņemtam (piem., par pilsētu).
aiziet par tālu nonākt līdz galējībai, pārkāpjot pieņemtās normas.
noāķēt Noņemt (no āķa, piestiprinājuma u. tml.).
novākt Noņemt nost un novietot (kur citur).
amputēt Noņemt operējot (ķermeņa daļu, orgānu vai tā daļu).
atgrimēties Noņemt sev grimu.
skalpēt Noņemt skalpu.
noņemt tiesības noņemt transportlīdzekļa vadīšanas apliecību.
novākt galdu noņemt un aiznest prom traukus, galda piederumus, ēdienus u. tml.
nomontēt Noņemt, atdalīt nost (ko piemontētu, uzmontētu u. tml.).
noraut Noņemt, nepiešķirt (algu, peļņu u. tml.).
nokabināt Noņemt.
nopērties Noņemties.
nojēgties Nopūlēties, noņemties.
uz Norāda ar ko aizņemtu platību, platības vietu, kurā (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, arī notiek, noris.
no Norāda uz (kā) pozitīvu vai negatīvu guvumu vai iespēju (ko) gūt, saņemt.
par Norāda uz (kāda) ieņemto, iegūstamo u. tml. amatu, profesiju, stāvokli.
starp Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, arī virzās kam vidū, ir apņemts, ietverts no abām vai visām pusēm.
nost Norāda, ka (kas) tiek noņemts, atdalīts, arī atdalās (no kā).
apstrīdēt Noraidīt, nepieņemt (kādu izteikumu, apgalvojumu u. tml.), izsakot citādas domas.
debetkarte Norēķinu karte, kas dod tiesības no attiecīgā bankas konta izņemt tur iemaksāto naudu.
špikot Noskatīties (ko no kāda cita) un izmantot, pārņemt.
pārkreditēt Noslēgt līgumu ar to pašu vai arī citu banku, lai pagarinātu, piem., parāda atmaksas termiņu, vai arī lai saņemtu izdevīgāku kredītu.
piecelties Nostāties stāvus, ieņemt vertikālu stāvokli (no sēdus vai guļus stāvokļa).
platība Noteikta zemes virsas daļa; noteikta teritorija, kas ir aizņemta (ar ko) vai paredzēta (kam).
forma Noteikts paraugs, pieņemtā kārtība.
nekārtība Notikumi, fakti, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pieņemto kārtību; trūkumi, nepilnības.
saķert Notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) kam virsū, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
piepildīt Novietojot (ko) iekšā, aizpildīt, aizņemt.
ieplesties Novietojoties (kur), aizņemt daudz vietas, traucējot kādu.
plesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
izplesties Novietojoties, atrodoties (kur), aizņemt visu telpu, lielu vietu.
atstāt Novietot (kur) ar īpašu nolūku (piem., lai kāds saņemtu).
izvietoties Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā; ieņemt esošās vietas.
iekārtoties Novietoties (kur), ieņemt vēlamo stāvokli.
iesēsties Novietoties sēdus (kur iekšā); iekāpt, ieņemt vietu (transportlīdzeklī).
ieņemt Novietoties, iekārtoties (kur); aizņemt (vietu, telpu).
lobīt Ņemt ārā (piem., augli, kodolu) no apvalka; ņemt nost, plēst (piem., augļa, kodola apvalku, kā virskārtu).
vākt (nost) galdu ņemt nost no galda piederumus, ēdienus, dzērienus.
ņemt savā zināšanā ņemt savā ziņā, arī pārziņā.
paturēt vērā ņemt vērā.
smelt krējumu ņemt, gūt kā labāko daļu.
kāst Ņemt, prasīt (naudu); ņemt, prasīt naudu (no kā).
sekvence Objektu sakārtojums atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
pieteikties Oficiāli darīt zināmu savu vēlmi (kur piedalīties, strādāt, ko saņemt u. tml.) un nokārtot nepieciešamās formalitātes.
piešķirt Oficiāli dot iespēju saņemt (ko).
piešķirt Oficiāli dot tiesības (ko) izmantot, saņemt.
ceremoniāls Oficiāli pieņemta kārtība, piem., kāda pasākuma norisei.
izoperēt Operējot izņemt (kādu organisma daļu, arī patoloģisku veidojumu organismā).
lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost mizu, čaulu u. tml., lobīt (ko); pa daļām ņemt, raut nost (mizu, čaulu u. tml.).
apvelties Paaugties un pieņemties svarā; uzbaroties, kļūt tuklam.
atbrīvot Padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, vietu).
fetišizēt Padarīt, pieņemt (ko) par fetišu; pārspīlēti izcelt, godināt (ko).
iegriezties Pagriežoties ieņemt citādu stāvokli.
iet (kāda) pavadā pakļauties (kādam); nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
nopakot Pakojot ar kādu materiālu piepildīt, arī apņemt (ko).
normalizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst normāls, atbilst vispārpieņemtām normām.
sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
turēt Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piem., rokās, klēpī, uz muguras).
savākt Paņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
aizņemties Paņemt (ko no kāda), lai (pēc laika) atdotu.
apķīlāt Paņemt (ko) par ķīlu.
pievākt Paņemt (parasti bez atļaujas) un paturēt pie sevis.
atņemt Paņemt (piem., ar varu) no kāda, lai neatstātu tā īpašumā vai paturētu sev; atsavināt.
sadabūt Paņemt (piem., izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu.
uzcelt Paņemt augšā (piemēram, no zemes).
pacelt Paņemt augšā; ceļot pavirzīt (ko satvertu) uz augšu (piem., lai turētu, pārvietotu).
pārmainīt rokas paņemt ko nesamu no vienas otrā, ar otru roku.
patapināt Paņemt lietošanā; aizņemties (ko no kā).
atņemt Paņemt nost (daļu no kopuma).
pieķert Paņemt papildus.
saņemties Paņemt sev, arī iegādāties (ko) lielākā daudzumā.
pievākt Paņemt sev, nozagt (ko).
pārņemt Paņemt, iegūt (ko) no kāda savā rīcībā, apsaimniekošanā.
pieskarties Paņemt, skart ēdienu, lai to ēstu.
bona Papīrnauda, kas izņemta no apgrozības un kļuvusi par kolekcionēšanas priekšmetu.
abonēt Par iepriekšēju samaksu iegūt tiesības regulāri (ko) saņemt vai lietot.
pieņemt komisijā par zināmu atlīdzību pieņemt kādu preci pārdošanai.
nēsāt Parasti savienojumā ar "līdzi": ņemt sev līdzi (piem., dokumentus, kādu priekšmetu).
apaust Pārklāt, apņemt (piem., ar tīklu, pinumu).
apsegt Pārklāt, nosegt, arī apņemt (ko).
iesnigt Pārklāties ar sniegu, tikt apņemtam ar sniegu.
refinansēt Pārkreditēt (piem., saņemto kredītu uz citu kredītiestādi).
satvert (kā) pavedienu pārņemt (kā) vadību.
pāršalkt Pārņemt (ko).
piesavināt Pārņemt (ko).
piesavināties Pārņemt (ko).
izstrāvot Pārņemt (ķermeni, tā daļas) – parasti par sajūtām.
aizgūt Pārņemt (no kā), (parasti) pielāgojot savām vajadzībām.
pieņemt Pārņemt (no kā), ieviest.
izplūst Pārņemt (par fizioloģisku vai psihisku norisi).
ieperināties Pārņemt (piem., par negatīvu psihisku stāvokli).
nacionalizēt Pārņemt (privāto īpašumu, piem., zemi, rūpniecības uzņēmumus, namus) valsts īpašumā.
pārmantot Pārņemt no priekštečiem (kultūras vērtības, arī, piem., amatu, profesiju).
pārmantot Pārņemt no priekštečiem (piem., rakstura, personības īpašības).
mantot Pārņemt no priekštečiem.
privatizēt Pārņemt privātīpašumā (valsts vai sabiedrisku īpašumu).
apņemt Pārņemt psihi, organismu.
aizņemt Pārņemt savā varā (par psihisku vai emocionālu stāvokli).
apsēst Pārņemt savā varā; neatlaidīgi nodarbināt.
pārvācoties Pārņemt vācu kultūras tradīcijas, sākt lietot vācu valodu dzimtās valodas vietā u. tml.
ņemt grožus savās rokās pārņemt vadību, kļūt par noteicēju.
pārņemt (vadības) grožus (savās rokās) pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
saņemt grožus savās rokās pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
mācīties Pārņemt zināšanas, iemaņas.
patapināt Pārņemt, aizgūt (no kā, piem., vārdus, ideju).
mākt Pārņemt, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt; nomākt, nospiest (kādu).
nošpikot Pārņemt, kopēt (ko).
paņemt Pārņemt, ļoti ietekmēt, iespaidot.
pārmākt Pārņemt, nomākt (kādu, ko).
ieskatīties Pārņemt, noskatīties (no kāda).
salīt Pārņemt, parasti ļoti (piem., par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
caurstrāvot Pārņemt.
izkonkurēt Pārspējot (piem., kvalitātē), aizstāt (ko), ieņemt galveno vietu.
atlaist Pārstāt turēt; atņemt rokas (no kā).
izmantot Pārstrādāt, uzņemt (organismā derīgās vielas).
sapulce Pasākums, kurā piedalās noteikta cilvēku grupa, lai kopīgi apspriestu viņiem aktuālus jautājumus, risinātu problēmas, pieņemtu lēmumus u. tml.
padot Pasniegt (ar roku), lai kāds paņemtu, saņemtu.
apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, (kur) uzturoties, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.).
sniegt Pastiepjot roku, tuvināt kādam (ko, parasti rokā saņemtu), lai tas (to) paņemtu, saņemtu.
pasniegties Pastiept savu roku, pavirzīt savu ķermeni u. tml., lai ko paņemtu, satvertu.
uzbaroties Pastiprināti barojoties, pieņemties masā (par dzīvniekiem).
sadedzināt Patērēt (ar barības vielām uzņemto enerģiju), parasti fiziskā darbā, nodarbē.
dzīves standarts patēriņa apjoms un dzīvesveids, kas sabiedrībā, sociālā grupā ir izveidojies tradicionāli un tiek pieņemts par nepieciešamu.
iesālīt Paturēt sev (ko kāda atraidītu, nepieņemtu).
piesavināt Patvaļīgi, nelikumīgi paņemt (ko); nozagt.
piesavināties Patvaļīgi, nelikumīgi paņemt sev (ko); nozagt.
atkārtot Paust (ko visiem zināmu); aizgūt, pārņemt (ko), neradot nekā jauna.
pieprasīt Paust vajadzību, vēlmi (ko saņemt, iegūt).
izpelnīties Paveicot, sasniedzot (ko), iegūt, saņemt (uzslavu, atzinību u. tml.).
pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (2); materiāls, materiāla kārta, ar ko apņemt, aplikt, lai, piem., siltinātu.
nokopt galdu pēc maltītes noņemt no galda galda piederumus, traukus u. tml.
iesvilt Pēkšņi kļūt spēcīgu jūtu, emociju pārņemtam; iedegties.
sagriezt Pēkšņi pārņemt.
aizturētais Persona, kam uz laiku ir atņemta brīvība.
labticīgs ieguvējs persona, kas nav zinājusi, ka īpašums, ko tā ir ieguvusi, saņemta no neīpašnieka un patiesībā pieder citai personai.
pašbilde Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; fotopašportrets; pašfoto.
pašfoto Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; fotopašportrets.
fotopašportrets Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; pašfoto; pašbilde.
tolerēt Pieciest, izrādīt iecietību; pieņemt.
startēt Piedalīties, rīkoties, lai kur iesaistītos, ko panāktu (piem., mācītos, strādātu, ieņemtu kādu stāvokli sabiedrībā).
piesolīt Piedāvāt (ko saņemt, izmantot); piedāvāt (ko izdarīt).
uzņemties Piekrist, apņemties (ko) veikt; piekrist būt (atbildīgam par ko).
nākties Pienākties (dabūt, saņemt ko).
uzmunsturēt Pieņemt (kādu kuģa) komandā (vārds lietots 20. gs. sākumā, vidū).
salīgt Pieņemt (kādu) darbā uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
ticēt Pieņemt (ko) par patiesu, īstenībai atbilstošu, reāli eksistējošu bez pierādījumiem, pārbaudes; paļauties (uz ko).
salīgt Pieņemt (pie kāda) darbu uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
uzņemt Pieņemt aprūpē (ārstniecības iestādē).
atjaunot darbā pieņemt atpakaļ (amatā, no kuras atlaists).
atvainot Pieņemt atvainošanos, piedot.
atgriezties Pieņemt kristīga cilvēka uzskatus, dzīvesveidu u. tml.
nolemt Pieņemt lēmumu (ko darīt).
nolemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
izlemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, sapulcē u. tml.); izšķirt.
piedot Pieņemt par nebijušu (ko).
taisīt spriedumu pieņemt spriedumu, nospriest.
spert izlēmīgu soli pieņemt stingru lēmumu.
akceptēt Pieņemt vekseli, rēķinu samaksai.
izšķirt Pieņemt, izvēlēties (kādu no vairākām iespējām); arī izlemt.
pārņemt Pieņemt, pārmantot (piem., paradumus, tradīcijas, uzskatus).
ņemt pretim pieņemt.
ņemt pretī pieņemt.
šifrs Pieņemta zīmju kopa (burti, cipari) kā apzīmēšanai kādā sistēmā.
augt Pieņemties spēkā, kļūt stiprākam, intensīvākam (par jūtām, sajūtām u. tml.).
baroties Pieņemties svarā no ēšanas (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
likums Pieņemts noteikums; (piem., sadzīves, morāles) norma.
ievākt Pieprasīt un saņemt.
satuvināties Pierast (pie kā), pieņemt (ko); kļūt mazāk atšķirīgam.
aiztikt Pieskarties, paņemt, lai lietotu.
sagrābt Piespiedu kārtā, arī varmācīgi aizturēt, pārņemt savā varā.
naturalizēt Piešķirt pilsonību; uzņemt (ārzemnieku) pavalstniecībā.
pāriet Pievienoties (kam citam); pieņemt (citu ticību, uzvārdu).
ieslīgt Pilnīgi nodoties (kam), būt pārņemtam (ar ko).
sasirgt Pilnīgi nodoties (kam), būt pārņemtam (ar ko).
fascinēt Pilnīgi pārņemt savā varā, neatvairāmi pievilkt; valdzināt.
appīt Pinot, veidojot pinumu, apņemt; aptvert ar pinumu, pīni.
ķert Pirkt, ņemt bez izvēles, vajadzības.
peļaste Plāna, tieva bizīte vai astē saņemti plāni mati.
noplucināt Plucinot, raujot noņemt (putnam) spalvas.
piepludināt Pludinot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to, piem., ūdenstilpi).
noplūkāt Plūkājot, raujot noņemt (putnam) spalvas.
apskalot Plūstot garām vai atrodoties blakus, apņemt, skart (visapkārt, no visām pusēm) – par ūdeņiem.
vākt Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem.
atprasīt Prasīt, lai atdod (iedoto, aizdoto, paņemto).
maksāt Prasīt, ņemt.
izpreparēt Preparējot izņemt.
ar kājām gaisā pretēji parastajam, pieņemtajam; pavisam nepareizi.
paradokss Pretruna (dažkārt šķietama) kam vispārpieņemtam, zināmam.
klēpis Priekšmetu, vielas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām, piespiežot pie krūtīm u. tml.; siena, salmu u. tml. daudzums, ko var paņemt dakšām.
sauja Priekšmetu, vielas u. tml. kopums, daudzums, ko var saņemt plaukstā, apņemt ar plaukstu.
ilglaicīgā atmiņa psihisko norišu kopums, kas saistīts ar visu vai gandrīz visu saņemto ierosu ilgstošu saglabāšanu.
ieputināt Putinot apņemt no visām pusēm (ar sniegu, smiltīm).
apputināt Putinot pārklāt vai apņemt (ar sniegu no visām pusēm).
akcepts Rakstveida piekrišana uzņemties maksājuma saistības, uzliekot savu parakstu.
orderis Rakstveida rīkojums ko iesniegt vai saņemt (piem., naudu).
iegult Rasties un pārņemt (par nogurumu, smaguma sajūtu u. tml.).
iegulties Rasties un pārņemt (par nogurumu, smaguma sajūtu u. tml.).
atrēķināt Rēķinot atņemt (daļu no kāda skaitliska lieluma); atvilkt.
atommasa Relatīvs lielums, kas rāda, cik reižu ķīmiskā elementa atoma masa lielāka par pieņemtu standartvienību.
nosmelt krējumu rīkojoties veikli, savtīgi u. tml. paņemt, iegūt (kā) labāko daļu.
stāties Rīkoties, lūgt, iesniedzot dokumentus u. tml., lai tiktu pieņemts, iesaistīts (darbā, amatā, kādās attiecībās), arī lai kļūtu par (organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni.
norīvēt Rīvējot noņemt, atdalīt nost.
norakt Rokot noņemt, novirzīt nost.
norakt Rokot novākt, noņemt; rokot novākt (kādā platībā).
Dzīvokļu kooperatīvā sabiedrība sabiedrība (izplatīta 20. gs. 80. gados), kurā iedzīvotāji iestājās, lai par attiecīgu samaksu varētu saņemt dzīvokli.
nihilisms Sabiedrībā pieņemto normu, principu un vērtību neatzīšana, noraidīšana.
Latvijas Republikas komerclikums Saeimas pieņemts likums, kas stājās spēkā 2002. g. 1. janvārī, aizstājot likumu "Par uzņēmējdarbību".
saņemt Sagaidīt, izejot pretī, sasveicinoties, arī sagaidīt un uzņemt (ciemiņu, atnācēju u. tml.).
saspļaut Sagatavoties (kāda, parasti smaga) darba veikšanai; saņemties, sasparoties.
sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml. (ko pakāpeniski saņemtu, iegūtu u. tml.), panākt, arī pieļaut, ka (tā) daudzums pakāpeniski palielinās.
noturēt Saglabāt (ko); paturēt, neatdot (piem., ieņemto stāvokli).
atbildēt Sajust, uzņemties atbildību (par ko); būt atbildīgam (par ko) amata pienākumu dēļ.
izsalkums Sajūta, kas rodas, ja kādu laiku nav uzņemta barība.
gatavs ņēmējs Saka par cilvēku, kas ir ar mieru ko pirkt, ņemt u. tml.
debesu dāvana saka par ko negaidītu, bez pūlēm iegūtu, saņemtu.
palikt aiz durvīm Saka, ja kāds nav uzņemts, piem., kādā mācību iestādē.
formas pēc saka, ja ko dara tikai tāpēc, ka tā pieņemts.
štrunts par bitēm, ka tik medus saka, kad (ko) nav vērts ņemt vērā.
Galvu augšā! saka, mudinot saņemties, nezaudēt drosmi, ticību, nepadoties vājumam.
piekārt Sakarinot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt aizņemt (ko).
sekvencēt Sakārtot objektus atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
ņemt savās rokās sākt (ko) vadīt, pārzināt; ņemt savā pārziņā, aizbildniecībā.
saņemt Sākt strauji pārņemt (kādu) – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
nogriezt Samazināt, noņemt (kādu daļu no kā).
salūkot Sameklēt, sagādāt (ko vajadzīgu, vēlamu); arī paņemt (no kurienes).
dabūt Saņemt (pasta sūtījumu).
uztvert Saņemt (raidītāja informāciju, signālus u. tml.).
izciest Saņemt (sodu); atrasties soda režīmā.
dabūt Saņemt (to, kas pienākas, kas nopelnīts).
izņemt Saņemt atpakaļ (ko uz laiku nodotu).
atgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu).
dabūt kurvīti saņemt atraidījumu, atteikumu (piem., lūdzot uz deju, bildinot).
dabūt garu degunu saņemt atteikumu; gaidītā, cerētā vietā tikt noraidītam.
kotēties Saņemt augstāku vai zemāku vērtējumu (sabiedrībā, kādā sociālā grupā u. tml.).
dabūt vēju saņemt bārienu.
nokrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.); apkrauties (1).
apkrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.).
sadūšoties Saņemt drosmi, izraisīt sevī drosmi (ko darīt).
sagūstīt Saņemt gūstā (ko).
izņemt Saņemt īpašumā, lietošanā.
paņemt zem rokas saņemt kāda roku elkoņa apvidū.
saņemt no kāda rokām saņemt no kāda.
dabūt žagarus saņemt pērienu.
dabūt pa galvu Saņemt rājienu, bargu kritiku.
dabūt pa kaklu Saņemt rājienu, bargu kritiku.
dabūt sutu saņemt rājienu, sodu, arī pērienu.
dabūt pa bieti saņemt sitienu pa galvu, arī seju.
pieņemt Saņemt, būt ar mieru (ko) saņemt; atzīt par labu.
saņemt (kādu) zem rokas saņemt, satvert (kāda) roku elkoņa apvidū.
saspringt Saņemties (piem., lai izdarītu, paveiktu ko).
iešūpoties Saņemties, sagatavoties, koncentrēties u. tml., lai iesāktu (kādu darbu).
sapurināties Saņemties, uzmundrināties.
saspuroties Saņemties.
reģistrs Saņemto, nosūtīto dokumentu, lietu, īpašumu u. tml. saraksts, reģistrācijas žurnāls.
nosargāt Sargājot panākt, ka (kas vai kas tajā) netiek paņemts, aiznests prom.
sveicināt Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
ķerties Satvert ar rokām (ap ko); pastiept, pielikt roku, lai (ko) ņemtu, turētos (pie kā).
aizķert Satvert, saņemt (aiz gala, malas u. tml.).
novākt Savācot noņemt, novirzīt nost (no kurienes).
nokantēt Savaldzinot atņemt (kādam draugu vai draudzeni, sievu vai vīru).
oksidēt Savienot (kādu vielu) ar skābekli; atņemt elektronus.
apsegt Sedzot pārklāt, apņemt (ar ko).
apsiet Sienot (ap ko, kam apkārt), apņemt.
apsiet Sienot apņemt (ar ko).
pārsiet Sienot apņemt, apsiet (ko).
raisīt Sienot vaļā, ņemt nost (no kurienes).
surogātmāte Sieviete, kas pēc īpašas vienošanās iznēsā un dzemdē mākslīgās apaugļošanas ceļā ieņemtu citas sievietes un vīrieša bērnu.
(ar) atplestām rokām sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (saņemt, sagaidīt kādu).
apdrošināšana Sistēma, kas dod iespēju saņemt materiālu kompensāciju (piem., īpašuma zaudēšanas vai bojājuma gadījumā), iepriekš izdarot attiecīgas iemaksas.
atskaitīt Skaitot, rēķinot atņemt.
skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, ņemt nost (ko).
rakurss Skatu punkts, no kura tiek uzņemta fotogrāfija.
apskaut Skaujot apņemt, aptvert (kādu), lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
atskrūvēt Skrūvējot atlaist vaļīgāk, arī noskrūvēt, izskrūvēt; skrūvējot attaisīt, noņemt.
izskrūvēt Skrūvējot izņemt (no kurienes, kur u. tml.); izgriezt.
noskrūvēt Skrūvējot noņemt.
noskūt Skujot noņemt (apmatojumu).
noslaucīt Slaukot noņemt nost (ko no kādas virsmas).
izvilkt Slepeni izņemt; arī izzagt.
zagt Slepeni piesavināties, ņemt ko svešam piederošu.
zagt Slepeni piesavināties, paņemt (piem., svešu mantu).
noslīpēt Slīpējot noņemt nost.
nosmalstīt Smalstot noņemt nost.
izsmelt Smeļot izņemt, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nosmelt Smeļot noņemt nost.
pasmelt Smeļot paņemt.
dot Sniegt (priekšmetu ar roku), lai kāds paņemtu, saņemtu; atstāt, nolikt u. tml. (priekšmetu) kāda rīcībā.
pasniegt Sniegt, padot (ko), lai kāds (to) satvertu, saņemtu.
stiepties Sniegties (parasti, lai ko paņemtu, satvertu).
noziedzība Sociāla parādība, ko izraisa kādas sabiedrības daļas nevēlēšanās vai nespēja dzīvot saskaņā ar sabiedrībā pieņemtiem likumiem un ko raksturo noziegumu skaits, struktūra, dinamika u. tml.
tviteris Sociālā tīkla saziņas pakalpojums internetā, kura lietotājiem ir iespēja sūtīt un saņemt īsas ziņas.
kārties Spēcīgi rauties (ap kaklu apņemtajā saitē) – par piesietu dzīvnieku.
žņaugt Spēcīgi spiest (ko rokā saņemtu, ar roku aptvertu u. tml.).
ietilpība Spēja ietvert, uzņemt (kā) noteiktu daudzumu.
uzsprauslot Sprauslojot uzvirzīt (piemēram, mutē ieņemtu šķidrumu) virsū (kam, uz kā).
papildspriedums Spriedums, ko tiesa pieņem papildus pieņemtajam spriedumam.
lemt Spriežot, domājot pieņemt lēmumu (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
nostādīt Stādot (augus), aizņemt (kādu vietu, platību ar tiem); sastādīt (ko kādā vietā, platībā).
piestādīt Stādot piepildīt, aizņemt (ko).
IP Starptautiski pieņemts apzīmējums, kas raksturo izstrādājuma (parasti spuldzes, apgaismes ierīces) drošības pakāpi pret cietu ķermeņu un putekļu iekļūšanu apvalkā.
simbols Starptautiski pieņemts ķīmiskā elementa apzīmējums ar vienu vai diviem burtiem.
piepildījums Stāvoklis, kad (kas) ir aizņemts, piepildīts ar cilvēkiem.
piesātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir maksimāli aizņemts, piepildīts.
saskaņa Stāvoklis, kad (kas) notiek atbilstoši kam iepriekš pieņemtam, norunātam.
apcietinājums Stāvoklis, kad cilvēkam atņemta personiskā brīvība, kad tas atrodas (policijas) apsardzībā vai ieslodzījumā.
sniegties Stiept savu roku, virzīt savu ķermeni u. tml., lai ko paņemtu, saņemtu.
nodievoties Stingri apņemties, apsolīties.
sakrampēt Stingri sakļaut (rokas, arī to pirkstus); stingri apņemt (rokas, arī pirkstus ap ko).
tabu Stingrs aizliegums runāt (par ko); tas, par ko sabiedrībā nav pieņemts runāt; tas, ko nedrīkst, arī ko nav pieņemts darīt.
sēdēt Strādāt (kur), ieņemt kādu amatu, pildīt (kādus) pienākumus.
pelnīt Strādāt un saņemt par darbu (atlīdzību).
izraut Strauji (ar spēku) atņemt (kāda satvertu priekšmetu), atbrīvot (ko).
apķert Strauji apņemt, aptvert (piem., ar rokām).
iekampt Strauji ievirzīt, ieņemt (kur iekšā).
izraut Strauji izvilkt, izņemt.
noraut Strauji noņemt, novirzīt nost.
raut Strauji ņemt (nost), vilkt (ārā).
izskriet Strauji pārņemt (par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
saķert Strauji pieskarties (pie kā), strauji apņemt (ko).
sakampt Strauji saņemt (mutē) – parasti par dzīvniekiem.
pakampt Strauji satvert, paņemt (ko); pagrābt.
sakampt Strauji satvert, saņemt (ko); sagrābt (2).
kampt Strauji tvert, ņemt; grābt.
ķert Strauji tvert, ņemt.
sagrābt Strauji un spēcīgi pārņemt.
grābt Strauji un stingri tvert, ņemt (ko).
triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka tas nonāk (kur iekšā), radot, piem., plaisu, ievainojumu; strauji, spēcīgi iedarbojoties (piem., ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā).
triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piem., satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
apstrāvot Strāvojot apņemt (par gaisa, gaismas, šķidruma u. tml. plūsmu).
SAPARD Strukturālais fonds, no kura Eiropas Savienības kandidātvalstis var saņemt naudu lauksaimniecības un lauku vides attīstībai.
korporācija Studentu organizācija, kurā uzņemtie biedri paliek tajā visu savu mūžu.
ievilkt Sūcot iedzert, ieņemt (mutē šķidrumu).
nosūkt Sūcot noņemt, novadīt prom.
legācijas tiesības suverēnas valsts tiesības sūtīt uz citām valstīm savus diplomātiskos pārstāvjus un pieņemt tos no citām valstīm.
pacelt cepuri sveicinot noņemt cepuri.
himna Svinīga dziesma, kas pieņemta par valsts, organizācijas u. tml. simbolu.
apšalkt Šalcot apņemt, ietvert.
apšalkot Šalkojot apņemt, ietvert; apšalkt.
sašņaukties Šņaucot uzņemt sevī (piem., narkotisku vielu) lielākā daudzumā.
piešvīkāt Švīkājot pārklāt; švīkājot piepildīt, aizņemt (ko).
kukaragās Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas.
gaume Tā, ka atbilst attiecīgās tautas tradīcijām; tā, kā pieņemts šajā tautā.
pusmasts Tā, ka atrodas zemāk par parasto, pieņemto stāvokli (par apģērbu).
roka Tā, ka ir satverts, saņemts plaukstā.
nelabi Tā, kā nav pieņemts; nepieklājīgi, rupji.
liberāls Tāds (cilvēks), kas spēj respektēt un pieņemt atšķirīgus uzskatus; arī pārlieku iecietīgs, bez vajadzīgās stingrības.
vulgārs Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīga, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
vaučers Tāds akreditīvs, kas dod iespēju naudu saņemt ārzemēs.
vaļīgs Tāds, kam ir brīvs laiks; tāds, kas nav aizņemts.
šaurs Tāds, kam ir neliela platība; tāds, kur ir maz brīvas, neaizņemtas platības.
uzņēmīgs Tāds, kam ir pietiekami daudz gribas un enerģijas ko uzņemties, veikt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neuzņēmīgs Tāds, kam nav pietiekamas gribas un enerģijas, ko uzņemties, veikt.
normāls Tāds, kas atbilst normai, vispārpieņemtam uzskatam.
ceremoniāls Tāds, kas atbilst pieņemtajai kārtībai; svinīgs.
labs Tāds, kas atbilst, ir piemērots vispārpieņemtām prasībām, nosacījumiem (par norisi, stāvokli, arī laiku, laika apstākļiem).
duplekss Tāds, kas dod iespēju reizē gan pieņemt, gan noraidīt ziņojumus; divpusīgs.
domīgs Tāds, kas iegrimis domās, ir aizņemts ar domām.
rupjš Tāds, kas ievērojami pārsniedz pieņemtās normas, standartus.
rezervēts Tāds, kas ir (konkrētai personai) atlikts, saglabāts, pataupīts brīvs, neaizņemts.
pilns Tāds, kas ir aizņemts (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) – par priekšmetu, telpu, platību.
pienācīgs Tāds, kas ir atbilstošs (pieņemtajai kārtībai); tāds, kas ir vajadzīgs, nepieciešams.
uzkrītošs Tāds, kas ir ātri pamanāms, neparasts, atšķiras no pieņemtajām normām, arī spilgts.
oficiāls Tāds, kas ir atzīts, pieņemts par pareizu.
mantots Tāds, kas ir iegūts, pārņemts no priekštečiem.
līdzpaņemts Tāds, kas ir paņemts (kaut kur) līdzi.
kanonisks Tāds, kas ir pieņemts par pareizāko (piem., no vairākiem teksta variantiem).
ķecerīgs Tāds, kas ir pretrunā ar pastāvošajiem, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
portatīvs Tāds, kas izgatavots tā, lai to varētu pārnēsāt, paņemt līdzi – parasti par iekārtu, ierīci.
prātīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā saskaņā ar pārdomātiem, apzināti pieņemtiem lēmumiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
iela Tāds, kas mēdz uzturēties ārpus mājas (piem., klaiņojot pilsētā, pārkāpjot sabiedrībā pieņemtās normas).
vakants Tāds, kas nav aizņemts (par amatu), brīvs (par darbavietu).
tukšs Tāds, kas nav aizņemts, arī izmantots (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) – parasti par telpu, platību, virsmu.
nerakstīts Tāds, kas nav fiksēts dokumentos, nav oficiāli pieņemts, bet ir izveidojies un pastāv (piem., savstarpējās attiecībās).
nepiesātināts Tāds, kas nav ļoti aizņemts, piepildīts.
nerātns Tāds, kas nav rātns, ir draiskulīgs, nebēdnīgs (par bērnu); tāds, kas ignorē pieņemtās uzvedības normas (par pieaugušo).
pliks Tāds, kas nav segts, apklāts ar ko; tāds, kas nav aizņemts, aizsegts ar ko; kails (5).
kails Tāds, kas nav segts, apklāts ar ko; tāds, kas nav aizņemts, aizsegts ar ko.
kroplīgs Tāds, kas neatbilst kādām vispārpieņemtām normām, kritērijiem.
kropls Tāds, kas neatbilst kādām vispārpieņemtām normām, kritērijiem.
nenormāls Tāds, kas neatbilst kam parastam, vispārpieņemtam; tāds, kam ir novirzes no normas.
ārprātīgs Tāds, kas neatbilst vispārpieņemtajām normām; neprātīgs; ļoti neparasts.
slikts Tāds, kas neatbilst, ir nepiemērots vispārpieņemtām prasībām, nosacījumiem (par norisi, stāvokli, arī laiku, laika apstākļiem).
neuzvedīgs Tāds, kas neievēro sabiedrībā pieņemtās uzvedības normas; nepieklājīgs.
gods Tāds, kas nopelnu dēļ uzņemts, ievēlēts (piem., par biedrības biedru), bet nav saistīts ar noteiktu pienākumu veikšanu.
svabads Tāds, kas pašreiz netiek lietots, nav aizņemts; brīvs (5).
brīvs Tāds, kas pašreiz netiek lietots, nav aizņemts.
oficiāls Tāds, kas pauž, atspoguļo valsts varas administrācijas vai amatpersonas atzītu viedokli; tāds, kas ir atzīts, pieņemts par pareizu.
vienbalsīgs Tāds, kas pieņemts visu dalībnieku vienprātīgā balsojumā.
neticams Tāds, kas šķiet tik nereāls vai pārspīlēts, ka to grūti vai neiespējami pieņemt par patiesu, atbilstošu īstenībai.
pelnīts Tāds, kas tiek iegūts, saņemts (par ko paveiktu, izdarītu); pilnīgi pamatots.
kredītspējīgs Tāds, kas var saņemt kredītu, ir spējīgs to atmaksāt.
aizmugurisks Tāds, kas veikts, pieņemts, ieinteresētajai personai klāt neesot.
ticams Tāds, ko (parasti ar kādu varbūtību) ir iespējams pieņemt par patiesu, atbilstošu īstenībai.
neatņemams Tāds, ko nav iespējams atņemt.
pilns Tāds, kur atrodas daudzi cilvēki, dzīvnieki, augi (parasti par platību); tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
pārpilns Tāds, kur atrodas, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu; tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.).
pustukšs Tāds, kurā ir maz cilvēku; daļēji aizņemts, piepildīts.
vaļīgs Tāds, kurā izpaužas brīva, nepiespiesta izturēšanās; tāds, kurā izpaužas pieņemtajām normām neatbilstoša, izlaidīga izturēšanās.
konservatīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; tradicionāls, vispārpieņemts.
tukšs Tāds, kurā nav cilvēku (piem., par celtni, telpu, platību); neaizņemts; neapdzīvots.
parasts Tāds, kura pazīmes neatšķiras no savas dzimtas sugu, šķirņu, attiecīgo priekšmetu grupu pazīmēm, kas pieņemtas par tipiskām.
pilns Tāds, kura virsma ir aizņemta (ar ko); tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas lielā daudzumā.
informatīvais telefons tālrunis, pa kuru piezvanot, var saņemt nepieciešamo informāciju.
uzbrucējs Tas (piemēram, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības, lai, pārvarot pretinieka aizstāvēšanos, ieņemtu kādu teritoriju, objektu.
līdzpaņemts Tas, kas ir paņemts (kaut kur) līdzi.
paradoksālisms Tas, kas ir pretrunā (dažkārt šķietamā) ar ko vispārpieņemtu, zināmu; paradoksu izmantojums.
kanons Tas, kas ir stingri noteikts, obligāts; tas, kas ir vispārpieņemts.
karstais tālrunis telefona numurs, pa kuru var nekavējoties saņemt informāciju, ziņot par pārkāpumiem, paust savu viedokli u. tml.
krīzes telefons telefona numurs, uz kuru zvanot, var saņemt palīdzību (piem., psiholoģisku, juridisku, sociālu).
teletaips Telegrāfa aparāts, kam ir rakstāmmašīnai līdzīga tastatūra un kas saņemto informāciju raksta uz papīra lentes.
notēst Tēšot noņemt nost.
noticēt Ticot pieņemt ko par patiesu.
nosliekties Tiekties (uz ko); izdarot izvēli, pieņemt (kādu no variantiem).
administratīvā tiesa tiesa, kas izskata amatpersonu vai iestādes pieņemto lēmumu tiesiskumu un pamatotību.
jurisdikcija Tiesības pieņemt juridiskus lēmumus, šo tiesību realizācija; pārvaldība.
ietīties Tikt apņemtam (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms; būt grūti saskatāmam (tumsā).
ieaugt Tikt apņemtam, aizsegtam (ar ko augošu).
apklāties Tikt apņemtam, apklātam.
satīties Tikt apņemtam, parasti pilnīgi, no visām pusēm (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.).
apaugt Tikt apņemtam.
pāriet Tikt iegūtam, pārņemtam.
krist Tikt ieņemtam kaujā; padoties.
ienākt Tikt iesniegtam, saņemtam, ieņemtam.
kristīties Tikt kristītam; pieņemt kristīgo ticību.
noņemties Tikt noņemtam (1).
apkaļķoties Tikt pārklātam vai apņemtam ar kaļķu kārtu.
apaugt Tikt pārklātam, apņemtam (ar ko augošu).
pielipt Tikt pārņemtam.
uzmunsturēties Tikt pieņemtam (kuģa) komandā (vārds lietots 20. gs. sākumā, vidū).
dabūt vietu tikt pieņemtam darbā.
iegūt vietu tikt pieņemtam pastāvīgā darbā.
pieplūst Tikt piepildītam, aizņemtam (ar daudziem cilvēkiem).
nolīt Tikt saņemtam (par kā lielāku daudzumu).
sniegties Tikt stieptam, virzītam, lai ko paņemtu, saņemtu (par roku).
piebrukt Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (ar cilvēkiem).
nākt Tikt sūtītam šurp; tikt abonētam, saņemtam.
filmēties Tikt uzņemtam kinofilmā; tēlot kinofilmā.
ielikties slimnīcā tikt uzņemtam slimnīcā.
satīt Tinot (ko) visapkārt, apņemt, ietvert (tajā).
aptīt Tinot apņemt, aplikt (ap ko, kam apkārt).
aptīt Tinot apņemt, aplikt (ar ko).
notīt Tinot noņemt nost (ko aptītu).
satīt Tinot sasaistīt, saņemt kopā (piem., dziju, auklu); tinot izveidot (piem., dziju, auklu vēlamajā formā).
ietirgot Tirgojoties ieņemt (naudu); iepirkt, nopirkt (piem., par nokaulētu cenu).
notīrīt Tīrot noņemt, novirzīt (ko) nost.
tīstīties Tīstīt sevi; saņemt (ko) sev cieši apkārt.
notīstīt Tīstot vairākkārt, cieši apņemt, aplikt; notīt.
ignorēt Tīši neievērot (ko), neņemt vērā; nevērīgi izturēties (pret ko).
skvots Tukša, neaizņemta māja, kurā apmetas skvoteri.
noturēt Turot panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas, paliek (kādā vietā).
notvert Tverot saņemt, saķert; noķert.
uzklausīt Uzmanīgi klausīties (kādu, kāda teikto), parasti pilnībā, cenšoties saprast; attiecīgi reaģēt, ņemt vērā dzirdēto (piemēram, lūgumu, norādījumu).
kooptēt Uzņemt (kādu) vēlētā institūcijā, nerīkojot vēlēšanas, bet ieceļot ar pašas institūcijas lēmumu.
inficēties Uzņemt (organismā) slimības izraisītājus mikroorganismus; saslimt ar infekcijas slimību.
iesaukt Uzņemt aktīvajā karadienestā pilsoņus, kas sasnieguši noteiktu vecumu; arī mobilizēt.
baroties Uzņemt barības vielas (par augiem).
ēst Uzņemt barību.
baroties Uzņemt ēdienu; ēst (par cilvēkiem).
ekranizēt Uzņemt kinofilmā (literāru vai mākslas darbu).
filmēt Uzņemt kinofilmā; veidot filmu.
uztvert Uzņemt sevī (apkārtējās vides iedarbību), arī reaģēt (uz to) – par augiem, to daļām.
iesūkt Uzņemt sevī (mitrumu, šķidrumu); uzsūkt.
uzsūkt Uzņemt sevī (piemēram, barības vielas) – par organismu, tā daļām.
uzsūkt Uzņemt sevī, absorbēt (piemēram, šķidrumu, gāzi).
elpot Uzņemt skābekli un izdalīt ogļskābo gāzi.
uzlasīt Uzņemt, parasti pa vienam (valdziņus, cilpiņas uz kā).
uzkraut Uzņemties (darbu, pienākumu, atbildību u. tml.); panākt, ka (darbu, pienākumu, atbildību u. tml.) uzņemas cits.
saistīties Uzņemties (kādu darbu, pienākumu), iestāties (kādā organizācijā), sākt nodarboties (ar ko).
kraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.); panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu vainu u. tml.) uz citu.
saņemt (savās) rokās uzņemties kā pārzināšanu, rūpes (par ko).
maukt sakas kaklā uzņemties smagus, grūtus pienākumus.
nostāties priekšgalā uzņemties vadību.
stāties priekšgalā uzņemties vadību.
skatīties Uzskatīt, pieņemt (par ko).
aizspriedums Uzskats (parasti iepriekš pieņemts), kas pauž negatīvu attieksmi un traucē objektīvi spriest, pareizi rīkoties.
absorbēt Uzsūkt, uzņemt sevī.
fīrers Vadonis (Vācijas diktatora Ādolfa Hitlera pašpieņemtais tituls).
knibināt Vairākkārt ar pirkstiem skart, ņemt (ko).
vadāt Vairākkārt braucot, parasti uz dažādām vietām, ņemt (ko) sev līdzi.
cilāt Vairākkārt ņemt rokā un likt nost (piem., ko meklējot, apskatot).
pārcilāt Vairākkārt ņemt rokās un nedaudz pārkārtot, pārlikt citā secībā (piem., ko aplūkojot, meklējot).
nocilāt Vairākkārt paņemt rokās un nolikt atpakaļ.
lauzīt Vairākkārt pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm; būt šādai sāpju sajūtai.
žņaudzīt rokas vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.
žņaudzīt pirkstus vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.
vēcināt Vairākkārt strauji kustināt no vienas puses uz otru, šurp turp (roku), arī (ko) rokā saņemtu.
ķerstīties Vairākkārt tvert, ņemt, skart (ko).
dublēt Vairākkārt uzņemt (vienu un to pašu kinofilmas kadru).
bīties Vairīties; negribēt uzņemties (parasti ko grūtu, nepatīkamu).
tiesības Valsts varas noteiktas un nodrošinātas obligātas sociālas normas, kas ietvertas likumos un pieņemtajos lēmumos.
gāzt Vardarbīgi atņemt varu, valdīšanas tiesības, valdošo stāvokli; panākt, ka zaudē varu, valdīšanas tiesības, valdošo stāvokli.
sveiciens Vārds, vārdu savienojums, žests, ar ko ir pieņemts paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. pret cilvēku, kuru sastop vai no kura šķiras.
adopcija Vecāku tiesību juridiska noformēšana, piešķirot pieņemtam bērnam laulībā dzimuša bērna tiesības.
pensijas gadi vecums, kurā ir tiesības saņemt vecuma pensiju.
apdrošināt Veicot iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu (piem., kad zaudēts īpašums, darbaspējas, dzīvība).
čeks Veikala kases talons, kurā norādīta par preci saņemtā naudas summa.
nočiept Veikli paņemt; nozagt.
darīt Veikt (kādu darbību); būt aizņemtam, nodarbinātam (ar ko).
uzbrukt Veikt kara un kaujas darbības, lai, pārvarot pretinieka aizstāvēšanos, ieņemtu kādu teritoriju, objektu.
mičot Veikt seno latviešu kāzu rituālu – noņemt līgavas vainagu un uzlikt sievas galvassegu.
novilkt Velkot noņemt (mizu, plēvi, ādu u. tml.).
novilkt Velkot noņemt no ķermeņa, tā daļas (apģērba gabalu, apavus u. tml.).
novērtēt Vērtējot pēc pieņemtas sistēmas, noteikt (zināšanu, prasmes u. tml.) līmeni, pakāpi.
noslīdēt Vērtējumā ieņemt zemāku vietu.
kupons Vērtspapīra (piem., akcijas, obligācijas) daļa, kas apstiprina uzrādītāja tiesību saņemt ienākumus.
akcija Vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka līdzdalību akciju sabiedrībā un tiesības saņemt peļņas daļu – dividendi.
bonistika Vēstures palīgdisciplīna, kas pētī no apgrozības izņemtās papīrnaudas zīmes un bonas.
naža gals vielas daudzuma mērs: tik, cik var uzņemt uz naža gala.
(no)slēgt līgumu vienoties par līguma saistībām, noteikumiem, uzņemties to ievērošanu, izpildīšanu.
konsenss Vienprātīgi pieņemts lēmums, kas tapis, meklējot savstarpēju kompromisu iespējas; vispārēja piekrišana, vienošanās (strīdīgos jautājumos).
ņēmiens Vienreizēja paveikta darbība --> ņemt.
ANO Ģenerālā Asambleja viens no galvenajiem ANO orgāniem, kurā ietilpst visu ANO uzņemto valstu pārstāvji.
meitumāja Vieta, kur var saņemt prostitūtu pakalpojumus; publiskais nams.
priekamāja Vieta, kur var saņemt prostitūtu pakalpojumus; publiskais nams.
intīmklubs Vieta, kur var saņemt seksuālos pakalpojumus.
apvīt Vijot apņemt (ar ko); vijot (ap ko, kam apkārt), apņemt.
rauties Vilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, sasprindzināt muskuļus (piem., lai aizņemtu mazāk vietas, mazinātu aukstuma sajūtu).
maukt Vilkt, ņemt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
braucīt Vilkt, raut (ko saņemtu saujā vai pirkstos).
pārvirmot Virmojot viscaur pārņemt (ko).
novirpot Virpojot apstrādāt, noņemt (ko) nost.
vēdināt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu; šādā veidā radīt (gaisa kustības), lai atvēsinātos, atvēsinātu.
ortogrāfija Vispārpieņemta rakstības noteikumu sistēma runas vienveidīgai atveidei rakstos; pareizrakstība.
augustīnieši Vispārpieņemts apzīmējums vairākiem katoļu mūku ordeņiem un kongregācijām, kuru dzīvesveidu regulē "Sv. Augustīna statūti".
stereotips Vispārpieņemts uzskats.
konvencionāls Vispārpieņemts, tradicionāls.
stereotipisks Vispārpieņemts; šablonisks.
revizionisms Vispārpieņemtu uzskatu vai principu pārskatīšana, pārvērtēšana.
izlemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, pieņemt lēmumu, izšķirt (piem., kādu jautājumu).
lemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, pieņemt, izvēlēties kādu no vairākām iespējām.
lauks Zemes platība, kas ir aizņemta ar vienu un to pašu vai dažu augu (parasti kultūraugu) kopu, kuriem ir līdzīgi augšanas apstākļi.
pieziedēt Ziedot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to).
NATO Ziemeļatlantijas līguma organizācija sadarbībai militārajā un drošības politikas jomā, kurā apvienotas vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis (dibināta 1949. gadā, Latvija uzņemta 2004. gadā).
e-pasts Ziņojumu pārsūtīšanas sistēma datoru tīklos; īpašs pasta pakalpojumu veids, kas nodrošina, ka tīklam pievienoto datoru lietotāji var nosūtīt un saņemt ziņojumus.
piezīsties Zīžot uzņemt mātes pienu pietiekamā daudzumā.
izzagt Zogot izņemt (no kurienes).
izzagt Zogot paņemt (daudz vai visu).
apzagt Zogot paņemt, piesavināties (kāda mantu, naudu); zogot (kādā vietā), paņemt, piesavināties.

ņemt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

ņemt

LLVV

ņemt

MEV

ņem̂t