Paplašinātā meklēšana
Meklējam ņemt.
Atrasts vārdos (30):
- ņemt:1
- apņemt:1
- atņemt:1
- ieņemt:1
- izņemt:1
- neņemt:1
- noņemt:1
- paņemt:1
- saņemt:1
- uzņemt:1
- ņemties:1
- aizņemt:1
- pārņemt:1
- pieņemt:1
- apņemties:1
- atņemties:1
- ieņemties:1
- izņemties:1
- neņemties:1
- noņemties:1
- paņemties:1
- saņemties:1
- uzņemties:1
- aizņemtība:1
- aizņemties:1
- pārņemtība:1
- pārņemties:1
- pieņemties:1
- līdzpaņemts:1
- vispārpieņemts:1
Atrasts vārdu savienojumos (33):
- (pa)ņemt uz grauda
- nelabu galu ņemt
- ņemt (nelabu) galu
- ņemt (rokā) spalvu
- ņemt (rokā) žagaru
- ņemt ciet
- ņemt dalību
- ņemt grožus savās rokās
- ņemt gūstā
- ņemt kājas pār pleciem
- ņemt ļaunā
- ņemt mutē vārdus
- ņemt palīgā
- ņemt par labu
- ņemt pie sirds
- ņemt pretī
- ņemt pretim
- ņemt priekšā
- ņemt rokā spalvu
- ņemt rokā zīmuli
- ņemt savā zināšanā
- ņemt savās rokās
- ņemt stundas
- ņemt talkā
- ņemt uz grauda (kādu)
- ņemt uz krūts
- ņemt uz sevi vainu
- ņemt uz zoba
- ņemt uzskaitē
- ņemt vagu
- ņemt vārdus atpakaļ
- ņemt vērā
- ņemt virsroku
Atrasts skaidrojumos (966):
- raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
- (ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; neuztraukties.
- pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
- apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem.
- aizpildīt Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi).
- noslogot Aizņemt (laikposmu) ar intensīvu darbību.
- aizpildīt Aizņemt (telpu, platību).
- aizstiepties Aizņemt lielu platību, garu joslu.
- piepildīt Aizņemt, aizpildīt (laikposmu).
- piepildīt Aizņemt, aizpildīt (piem., telpu) – par cilvēkiem.
- sataisīt parādus aizņemties (parasti daudz) un nespēt atdot.
- aizlienēt Aizņemties.
- aiztapināt Aizņemties.
- lienēt Aizņemties.
- palienēt Aizņemties.
- tapināt Aizņemties.
- pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, piem., jaunu, derīgu; paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu; nomainīt (2).
- apmainīt Aizstāt viena veida priekšmetu ar citu tādu pašu; paņemt izlietotā, nederīgā vietā citu.
- paņemt Aizvest, ņemt (kādu, ko) sev līdzi.
- paraut Aizvest, paņemt līdzi (kur, līdz kurienei, parasti automobilī).
- paķert Aizvest, paņemt līdzi.
- saķert Apcietināt; notvert un atņemt brīvību.
- ačgārns Apgriezts otrādi; pretējs parastajam, pieņemtajam.
- humpala Apģērbs, apavi u. tml., kas iegādāts šādā veikalā vai saņemts humānās palīdzības veidā.
- apjozt Aplikt, apsiet, apņemt (jostu, siksnu, saiti u. tml. ap ko).
- apdvest Apņemt (ar gaisu, smaržu u. tml.).
- aptvert Apņemt (ar rokām, kājām); apņemt (rokas, kājas ap ko, kam apkārt).
- iežogot Apņemt (kādu vietu).
- satvert Apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
- ietīties Apņemt sev (ko) cieši apkārt, ietīt sevi.
- ietīt Apņemt tā, ka (kas) ir grūti saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms (par tumsu).
- apķerties Apņemt, aptvert (ar rokām).
- apvīt Apņemt, aptvert.
- sapakot Apņemt, arī piepildīt (ko) ar kāda materiāla kārtu.
- ietvert Apņemt, ieskaut.
- apstīpot Apņemt, nostiprināt ar stīpu.
- apdvest Apņemt, pārņemt (parasti par jūtām, noskaņām).
- apskaut Apņemt, pārņemt.
- ieskaut Apņemt, pārņemt.
- ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
- noņemties Apņemties; sevī nolemt.
- saņemt Aptvert, apņemt (ko ar rokām); salikt (kur rokas) kopā.
- atkarot Ar aktīvu darbību iegūt, atņemt (kam).
- piņķēt Ar grūtībām ņemt ārā (ko iesietu, iepinušos).
- abonements Ar iepriekšēju samaksu noteiktas tiesības saņemt (laikrakstus, žurnālus u. tml.), izmantot (telefonu, vietu teātrī u. tml.); dokuments, kas piešķir šīs tiesības.
- adoptēt Ar juridisku aktu pieņemt bērnu, piešķirot viņam laulībā dzimuša bērna tiesības.
- izdabūt Ar pūlēm, grūtībām izvilkt, izņemt (no kurienes), izvirzīt (cauri kam, caur ko).
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā; ordinēt (garīdznieku).
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
- šķīt Ar rokām raujot, ņemt nost, plūkt.
- saķert galvu ar rokām strauji apņemt galvu.
- kaut Ar savu (kārts, kauliņa u. tml.) izspēli, gājienu atņemt pretiniekam (piem., izspēlēto kārti, spēles kauliņu); sist.
- nopelnīt Ar savu darbību, rīcību iegūt, saņemt (novērtējumu).
- izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību; ieņemt (nozīmīgu vietu, stāvokli u. tml.).
- raut Ar spēcīgu, asu kustību ņemt (nost).
- krist Ar strauju kustību ieņemt kādu stāvokli.
- apmest Ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt).
- aplaupīt Ar varu atņemt vai ielaužoties (kur), piesavināties (kāda) mantu, īpašumu.
- videofilma Ar videoaparatūras palīdzību uzņemta filma.
- atvilt Ar viltu, arī negodīgi atņemt.
- zālājs Ar zālaugiem aizņemta platība; zālaugu kopums šajā platībā.
- atspiest Atbalstīt, lai ieņemtu ērtāku stāvokli.
- galda kultūra atbilstība sabiedrībā pieņemtajām normām, piem., galda klāšanā, uzvedībā pie galda.
- rimeiks Atdarinājums; atkārtoti uzņemta filma; skaņdarba pārveidojums.
- samainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita); apmainīt.
- apmainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita).
- nodot Atdot, ļaut pārņemt (varu, vadību, pilnvaras u. tml.).
- nojozt Atjozt un noņemt (ko).
- apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
- noņemt Atņemt (kādam ko).
- denaturalizēt Atņemt (kādam) pilsoņa, pavalstnieka statusu.
- izņemt grožus no rokām atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
- nogāzt Atņemt (kam) varu; panākt, ka (kas, kāds) zaudē valdīšanas tiesības.
- nolaupīt Atņemt (ko).
- atraut Atņemt (no tā, kas pienākas, ir nepieciešams).
- atbruņot Atņemt ieročus, bruņojumu.
- atsavināt Atņemt likumā noteiktā kārtībā (piem., ko nelikumīgi iegūtu).
- laupīt godu atņemt nevainību.
- arestēt Atņemt personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju); apcietināt.
- uzlikt (kādam) ķepu atņemt rīcības brīvību, ļoti ierobežot (kādu).
- saistīt rokas (un kājas) atņemt rīcības brīvību.
- atdalīt Atņemt, atlauzt, atraut u. tml. (daļu no kā).
- ņemt Atņemt.
- nozagt Atņemt.
- paņemt Atņemt.
- izpīt Atpīt (matus); atpinot (matus), izņemt (piem., lenti).
- nopogāt Atpogāt un noņemt nost.
- atvairīt Atraidīt, nepieņemt.
- noraisīt Atraisīt un noņemt (ko apsietu, piesietu).
- klāties Atrasties, būt (kur), aizņemt plašu teritoriju.
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- izķert Ātri ķerot izņemt, izraut.
- noraut Ātri, strauji novilkt, noņemt nost (apģērbu, apavus).
- paķert Ātri, strauji paņemt (ko).
- pārpildīt Atrodoties kur lielā daudzumā, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vietu, platību) – parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
- ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (apkārt) ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
- atkāpties Atsacīties (piem., no lēmuma, solījuma); neievērot (pieņemtu normu, kārtību).
- nosiet Atsiet, atraisīt un noņemt (ko apsietu); noraisīt.
- uztvert Atsist (piemēram, servi), saņemt (piemēram, piespēli).
- noņemt Atskaitīt; noskaitot (noteiktu daudzumu), paņemt.
- nosprādzēt Atsprādzēt un noņemt (ko piesprādzētu).
- rādiuss Attālums (no kāda iedomāta, pieņemta centra) līdz (tā) robežai.
- noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta); paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
- būt ar mieru atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
- noraidīt Atzīstot par neatbilstošu kādām prasībām, nepieņemt (ko).
- diskvalifikācija Atzīšana par nepiemērotu (piem., turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- diskvalificēt Atzīt (kādu) par nepiemērotu (piem., turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- akceptēt Atzīt par pieņemamu, labu; pieņemt; apstiprināt.
- ņemt uz sevi vainu atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu.
- uzņemties vainu (uz sevi) atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu.
- piekāpties Atzīt, pieņemt (piem., kāda cita viedokli) un (tam) pakļauties.
- cauraugt Augot (kam) tikt viscaur pārņemtam (ar to).
- cauraugt Augot viscaur pārņemt (ko).
- cauraust Augot, attīstoties (kam) tikt pārņemtam (ar to).
- izvēlēt Balsojot izraudzīties no kopuma (kādu personu) un nodot (tai) pilnvaras (ieņemt noteiktu amatu); ievēlēt.
- audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas apgādībā un audzināšanā.
- šablons Bez radošas pieejas pārņemts paņēmiens, patapināts izteiksmes veids u. tml.
- pieblīvēt Blīvi piepildīt, aizņemt (piem., telpu, platību).
- nokautēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
- nobraucīt Braukot noņemt, atdalīt nost.
- vaļīgs Brīvs, neaizņemts (par laikposmu).
- karadarbība Bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.
- kara darbība bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.; karadarbība.
- būt mierā Būt apmierinātam (ar ko); atzīstot par labu, pieņemt.
- pienākties Būt atbilstošam (pieņemtajai kārtībai), būt vajadzīgam.
- pieklāties Būt atbilstošam pieklājības normām, pieņemtajai kārtībai; pienākties.
- klāties Būt atbilstošam sabiedrībā pieņemtajām normām, prasībām; pieklāties.
- (no)kauties ar domām būt grūti atrisināmu, nepatīkamu domu pārņemtam.
- grimt Būt ietvertam (kur), apņemtam (ar ko).
- slīgt Būt ietvertam, apņemtam (ar ko).
- iestigt darbā būt ļoti aizņemtam, ko darot.
- iestigt darbos būt ļoti aizņemtam, ko darot.
- zvērot Būt ļoti spēcīga pārdzīvojuma pārņemtam.
- plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
- piņķēties Būt nodarbinātam, aizņemtam (ar kādu); būt kādās attiecībās (ar kādu).
- mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
- ierakties Būt pilnīgi aizņemtam (ar ko); iedziļināties.
- līt Būt sajūtamam; pārņemt.
- turēt sevi rāmjos būt savaldīgam, izturēties atbilstoši pieņemtajām normām.
- kvēlot Būt spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma pārņemtam; būt spēcīgam, noturīgam, spilgti izpausties (par jūtām, pārdzīvojumu).
- laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
- pienākties Būt tiesīgam (ko saņemt, iegūt).
- apbūvēt Būvējot celtni vai celtnes, aizņemt (zemes gabalu, teritoriju).
- nocelt Ceļot novirzīt lejā, zemē; ceļot noņemt nost.
- ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- respektēt Cienīt un ņemt vērā (kāda, kā) gribu, viedokli, uzskatus u. tml.
- sažņaugt Cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt.
- sajozt Cieši apņemt, piem., ar jostu, siksnu (apģērba gabalu).
- sajozt Cieši apņemt, savilkt (piem., jostu, siksnu) kam apkārt.
- aptvert Cieši apņemt; atrasties kam cieši apkārt.
- saķerties Cieši aptvert, apņemt (vienam otru, citam citu).
- apkļaut Cieši aptvert; apņemt (no visām pusēm).
- sažņaugt rokas cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
- sažņaugt Cieši saņemt un saturēt.
- apžmiegt Cieši, stingri apņemt; apspīlēt.
- žmiegt Cieši, stingri saņemt, apņemt; spiest, spaidīt (ko).
- vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
- rekrūtis Cilvēks, kas ir paņemts armijas dienestā.
- darbaholiķis Cilvēks, kas ir pārmērīgi aizrāvies ar darbu; ar darbu slimīgi pārņemts cilvēks.
- gūsteknis Cilvēks, kas saņemts, nokļuvis gūstā.
- savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
- signālists Cilvēks, kura uzdevums ir raidīt un pieņemt signālus (1); signalizētājs (1).
- ķeceris Cilvēks, kura uzskati, pārliecība vai rīcība ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
- uzvedība Cilvēku, sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās; pieņemtajām normām atbilstoša rīcība un izturēšanās.
- lupināt Dalīt, ņemt nost (sīkas, nelielas daļas no kā).
- lozēt Dalīt, piešķirt (piem., mantas, vietas, pienākumus) pēc kādas nosacītas zīmes (lozes), kas izvēlēta un paņemta (no to kopuma).
- pieņemšana Darbība --> pieņemt.
- atņemšana Darbība, process --> atņemt.
- normalizācija Darbību, pasākumu kopums, lai (kas) atbilstu noteiktai normai, pieņemtiem standartiem.
- darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku); būt aizņemtam (ar ko).
- noņēmējs Darītājs --> noņemt.
- ņēmējs Darītājs --> ņemt; cilvēks, kas pērk, iegādājas (ko).
- saņēmējs Darītājs --> saņemt.
- patērēt Darot ko, būt aizņemtam (kādu laiku).
- nobaroties Daudz, arī sātīgi ēdot, pārlieku pieņemties svarā.
- prozelītisms Dedzīga uzticība jaunpieņemtai reliģiskai mācībai vai pārliecībai.
- nodēstīt Dēstot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
- apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību); apstādīt (ap ko, kam apkārt).
- atslodzes diena diena, kad (ievērojot diētu) ievērojami samazina ar uzturu uzņemto kaloriju daudzumu.
- duplekss Divpusīgi sakari, kas dod iespēju reizē pieņemt un noraidīt ziņojumus.
- nodomāt Domās pieņemt lēmumu; iecerēt (ko veikt, darīt).
- mainīt Dot (ko savu) un ņemt pretī (ko citu).
- piedāvāt Dot iespēju (kādam) paņemt, izlietot (ko).
- nākt Doties šurp, ierasties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli); ierasties (lai ieņemtu kādu amatu).
- malks Dzeramā daudzums, ko var ieņemt mutē un vienā reizē norīt.
- iesūkt Dziļi ieelpot, uzņemt sevī (piem., gaisu, smaržu).
- iezīsties Dziļi skart, pārņemt (piem., psihi).
- dzīvot uz parāda dzīvot ar aizņemtu naudu, mantu.
- dzīvot no zila gaisa un mīlestības dzīvot romantiskas jūsmas pārņemtam, nedomājot par eksistences līdzekļiem.
- ķeksēt Ēdot ņemt (piem., ar karoti no trauka).
- EUR Eiropas vienotās naudas vienības – eiro starptautiski pieņemts apzīmējums.
- nest Ejot, virzoties pārvietot, nogādāt (ko rokā vai rokās paņemtu, kur ievietotu, uzliktu uz pleca, muguras u. tml.).
- kredītkarte Elektroniskais dokuments, kas dod iespēju norēķināties par pirkumiem un pakalpojumiem, saņemt skaidru naudu bankas automātā, izmantojot bankas piešķirto kredītu.
- pieelpoties Elpojot uzņemt sevī (parasti svaigu gaisu) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
- ātrās apkalpošanas restorāns ēstuve, kurā ātri var paēst vai paņemt ēdamo līdzi.
- baletfilma Filma, kurā uzņemts balets.
- nofilmēt Filmējot uzņemt.
- rapids Filmēšana ar kadru palielinātu biežumu, lai radītu uzņemto objektu palēninātas kustības efektu.
- objektīvisms Filozofisks uzskats, kas atzīst, ka pastāv objektīvas, vispārpieņemtas patiesības, tikumiskās normas; pretstats: subjektīvisms.
- fotofinišs Finišs, kad uzvarētāju var noteikt, tikai pēc finiša brīdī uzņemtajiem (foto, video) materiāliem.
- gremot Fizioloģiski pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
- gremošana Fizioloģisks process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
- kumoss Gabals (kā ēdama), kuru var nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
- skalps Galvas āda ar matiem, kas noņemta cilvēkam; šāda kaujas trofeja (piem., Amerikas indiāņiem).
- izgrābt Grābjot (ar rokām, liekšķeri, grābekli u. tml.), izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- atgrābt Grābjot atņemt daļu (no kā).
- iegrābt Grābjot ievirzīt (kur iekšā), paņemt (ko).
- pagrābt Grābjot paņemt (ar rokām vai darbarīku kādu kopumu).
- izgrābstīt Grābstoties pārmeklēt (ko); grābstoties izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizliegtā literatūra grāmatas, brošūras u. tml., kas (parasti politisku iemeslu dēļ) ir izņemtas no aprites un sabiedrībai nav pieejamas.
- sagremot Gremojot pārstrādāt (uzņemtās barības vielas).
- sagremoties Gremošanas procesā pilnīgi pārveidoties vienkāršākos šķīstošos savienojumos (par uzņemtām barības vielām).
- ieņemt Gūt ienākumus; saņemt (parasti naudu).
- rast Gūt, saņemt (no citiem izpratni, palīdzību u. tml.).
- melnais humors humora paveids, kur smieklīgā objekts ir parādības, par kurām smieties parasti nav pieņemts vai nav pieklājīgi (piem., vardarbība, nāve).
- piedēstīt Iedēstot aizņemt (ko).
- atdot Iedot atpakaļ (paņemto, saņemto).
- ieņemt Iedzert (nedaudz); uzņemt (organismā).
- sagrābt Iegūt, pārņemt (varu) politiskā, bruņotā cīņā.
- sapelnīt Iegūt, saņemt par rīcību, darbu.
- iesprostot Iekļaut, apņemt no visām pusēm tā, ka nevar tikt ārā.
- apkrauties Iekļūt (lielos) parādos; uzņemties (lielas) naudas saistības.
- aplenkt Ielenkt (kādu objektu), lai (to) ieņemtu vai iznīcinātu.
- ieķept Ielipt (kur iekšā) – par ko mīkstu, lipīgu; tikt apņemtam (ar ko mīkstu, lipīgu).
- ēst Ieņemt (barību) mutē, (parasti) sakošļāt un norīt.
- tikt Ieņemt (citādu ķermeņa stāvokli).
- okupēt Ieņemt (citas valsts teritoriju) ar bruņotu spēku un ieviest tajā savu pārvaldību.
- nākt vietā ieņemt (kāda, kā) vietu.
- iekasēt Ieņemt (kādu naudas summu).
- ienākt Ieņemt (kādu teritoriju) – par karaspēku.
- apgulties Ieņemt guļus stāvokli; aiziet gulēt.
- augstu uzkāpt ieņemt ievērojamu sabiedrisko stāvokli.
- sēsties (kādā, kādam) krēslā ieņemt kāda amatu.
- apvelties Ieņemt kādu stāvokli, ķermeņa pozu; apgāzties.
- nostāties Ieņemt kādu stāvokli.
- ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piem., sacensību rezultātā); tikt iekļautam (kādā grupā).
- garšot Ieņemt mutē nedaudz (ēdiena, dzēriena), lai novērtētu (tā) garšu.
- dzert Ieņemt mutē un norīt (šķidrumu).
- iedzert Ieņemt mutē un norīt reizē ar šķidrumu (zāles).
- novietoties Ieņemt noteiktu atrašanās vietu; iekārtoties.
- turēties Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā; būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām.
- dzert Ieņemt zāles (parasti ar šķidrumu).
- okupēt Ieņemt, aizņemt.
- prezumēt Iepriekš pieņemt uz varbūtības pamata.
- aizmaksa Iepriekšēja papildu samaksa, ko vēlāk var saņemt atpakaļ; ķīlas nauda.
- avanss Iepriekšēja samaksa (par vēl darāmu darbu, par vēl nesaņemtu preci u. tml.).
- modems Ierīce, kas ciparu signālu formā uzglabāto informāciju pārveido analogajos signālos, kā arī saņemtos analogos signālus – ciparu signālos.
- saistīt Ierobežot vai atņemt iespēju (kādam) brīvi kustēties, pārvietoties.
- apjozt Ierobežot, apņemt, ieskaut.
- blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
- uzēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti noņemt, pavirzīt; arī ieēsties (1).
- ieēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti notīrīt, noņemt, likvidēt.
- konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus.
- apstādīt Iestādot (ko), aizņemt kādu platību.
- spriest tiesu ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
- vadīties Ievērot, ņemt vērā (ko) savā darbībā, rīcībā.
- raudzīties Ievērot, ņemt vērā.
- iziet Ievērot, pieņemt par pamatu, izejas punktu (tālākai darbībai, secinājumam u. tml.).
- uzlikt mīksto ignorēt, neņemt vērā.
- izkalpot Ilgāku laiku strādājot, kalpojot, iegūt, saņemt (ko), tikt (pie kā).
- vīkšķis Īpaša materiāla veidojums, ko var saņemt saujā un izmantot (kā) spodrināšanai, beršanai.
- gaisa cilpa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā: ap adatu apņemts un izvilkts pavediens.
- gaisa cilpiņa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā: ap adatu apņemts un izvilkts pavediens.
- bona Īstermiņa saistību raksts, kas dod tiesības saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
- pieaugt Izaugt (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to); aizaugt.
- iegūt Izcīnīt un saņemt (piem., apbalvojumu).
- pseidonīms Izdomāts vārds vai uzvārds, ko pieņemt īstā vārda vai uzvārda vietā.
- demontēt Izjaukt pa daļām (mašīnu, iekārtu, ierīci u. tml.); noņemt (mašīnu, iekārtu u. tml.) no pamata, uzstādināšanas vietas.
- piekārstīt Izkarinot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ko).
- izbrīvēt Izkārtot tā, ka ir brīvs, nav aizņemts, nodarbināts.
- aizmirst Izklaidībā, nevērībā atstāt (kur), nepaņemt līdzi.
- piedot Izlīdzināt savstarpējās attiecības, vairs neļaunojoties (par ko); pieņemt atvainošanos.
- kredīta izmaksas izmaksas, ko veido kredīta procentu maksājumi par aizņemtā kapitāla saņemšanu, izmantošanu un dzēšanu.
- izgrebt Izņemt (kam vidu).
- izlādēt Izņemt (patronu, šāviņu) no ieroča; izņemt detonatoru, degli u. tml. (no šāviņa, mīnas, granātas).
- izdobt Izņemt (vidu); izveidot (ko) ar tukšu vidu; izgrebt.
- ķidāt Izņemt ķidas.
- konfiscēt Izņemt no apgrozības; atsavināt.
- izsaiņot Izņemt no iesaiņojuma.
- izlikt Izņemt, izcelt (no kurienes) un nolikt (kur).
- izgrabināt Izņemt, izdabūt (to, kas vēl atlicis); sameklēt un izņemt ar pūlēm (meklēto).
- izkravāt Izņemt, izlikt ārā (ko).
- izzvejot Izņemt, izvilkt (piem., no kabatas).
- ņemt Izņemt.
- nākt pretī izpalīdzēt, ņemt vērā (kā) intereses.
- nākt pretim izpalīdzēt, ņemt vērā (kā) intereses.
- piekladzināt Izpaužot informāciju lielā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ar to ko).
- piepildīt Izplatīties viscaur, pārņemt (ko).
- pāršalkt Izplatīties, pārņemt (piem., visu telpu, cilvēkus tajā).
- aptvert Izplatoties apņemt no visām pusēm, pārņemt (par liesmām, skaņām u. tml.).
- novilkt (kādam) kreklu no muguras izputināt (kādu), atņemt (kādam) pēdējo.
- izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties; atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībniekiem.
- inficēt Izraisīt infekciju; aplipināt; pārņemt organismu vai kādu tā daļu (par slimību ierosinātājiem mikroorganismiem).
- tramdīt Izraisīt satraukumu, nemieru, pārņemt (par domām, negatīvu psihisku stāvokli u. tml.).
- sasparoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt); saņemties, arī apņemties (ko darīt).
- piekliegt Izsakot savu neapmierinātību, sašutumu, aizņemt, piepildīt ar šādu informāciju.
- izmest Izsvītrot, izņemt (teksta daļu).
- atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt (ko piedāvātu); atsacīties.
- atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt, noraidīt (piem., piedāvājumu, lūgumu); atteikties.
- nosolīties Izteikt stingru, noteiktu solījumu; stingri apņemties.
- uzprasīties Izteikt vēlēšanos, gatavību (ko darīt, uzņemties u. tml.).
- sakārtot Izveidot, radīt (priekšmetam, telpai) vēlamo izskatu, radīt (kur) kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- vilkt lozi izvēlēties un ņemt lozi (no ložu kopuma).
- izvilkt Izvēlēties un paņemt (ko) no vairākiem.
- izvērsties Izvietojoties, novietojoties aizņemt lielāku telpu, platību.
- izķeksēt Izvilkt, izņemt, izdabūt.
- iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt, dabūt zināt, saņemt (piem., ziņas).
- jaunuzņēmums Jaunizveidots, strauji augošs uzņēmums, kas izstrādā vai jau piedāvā inovatīvu ražojumu, procesu vai pakalpojumu un cenšas tirgū ieņemt kādu jaunu nišu.
- komunisms K. Marksa izstrādāta politiska un ekonomiska teorija par bezšķiru sabiedrības izveidošanu, kas balstāma uz sabiedrisko īpašumu un kurā katrs var strādāt pēc savām spējām, bet saņemt pēc viņa vajadzībām.
- nosvērties Kādā situācijā, norisē ieņemt noteiktu nostāju (par labu kādam, kam).
- kā velna apsēsts Kādas domas, idejas, nemiera pilnīgi pārņemts.
- uzbrukums Kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- nokārtot Kārtot (eksāmenu, ieskaiti u. tml.) un saņemt pozitīvu vērtējumu.
- nokārtot Kārtot eksāmenu, ieskaiti u. tml. (kādā mācību priekšmetā) un saņemt pozitīvu vērtējumu.
- saiņot Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piem., ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot.
- īpatnējā siltumietilpība katrai vielai raksturīgā spēja saņemt vai atdot siltuma daudzumu.
- operfilma Kinofilma, kurā ir uzņemta opera.
- kadrs Kinofilmas fragments, kas uzņemts, neapturot kinokameru.
- kinorūpniecība Kinoražošana, ietverot arī kinotehnikas un kinolenšu ražošanu, uzņemto kinofilmu kopēšanu u. tml.
- samainīt Kļūdoties uzskatīt (ko) par citu; kļūdoties paņemt vai iedot (kā) vietā ko citu.
- plesties Kļūt lielākam, plašākam, aizņemt aizvien lielāku platību.
- ņemties Kļūt lielākam, spēcīgākam; augt, pieņemties.
- apmiglot Kļūt miglas vai dūmakas apņemtam, apklātam.
- izkniebt Kniebjot izņemt, atdalīt; nokniebt.
- nokodināt Kodinot, apstrādājot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, noņemt, notīrīt (ko).
- rezolūcija Koleģiāls lēmums, kas pieņemts pēc kāda jautājuma apspriešanas kongresā, konferencē, sapulcē u. tml.; dokuments, kurā atspoguļots šāds lēmums.
- iecentrēties Koncentrēties, saņemties (kāda, parasti garīga darba veikšanai).
- savākties Koncentrēties; nomierināties; saņemties.
- talons Kontroles dokuments, kas apstiprina tiesības kaut ko saņemt, lietot, izmantot; sabiedriskā transporta (elektroniskā) biļete.
- piekrāties Krājoties tikt piepildītam, aizņemtam (ar ko).
- nokraut Kraujot noņemt (nost); izkraut.
- aizkraut Kraujot, novietojot (ko lielākā daudzumā), aizņemt, aizpildīt (kādu vietu).
- apkraut Kraujot, novietojot (ko virsū), aizņemt (visu virsmu vai lielāko daļu no tās).
- piekravāt Kravājot piepildīt, aizņemt (ko).
- māt Kustināt roku (ar vai bez tajā saņemta priekšmeta).
- svārstīt Kustināt šurp turp (piem., ko rokā saņemtu, arī ķermeņa daļu).
- vēdināt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
- iekust Kūstot ieplūst (kur), tikt apņemtam (ar ko).
- skaitīšanas vienība kvantitatīvs (skaitlisks) elements, kas ir pieņemts par skaitīšanas sistēmas pamatu.
- vienādojums Ķīmiskās reakcijas pieraksts ar ķīmiskiem simboliem, formulām, koeficientiem, matemātiskām zīmēm u. c. pieņemtiem apzīmējumiem.
- ketguts Ķiruģiskie diegi no (parasti) aitu zarnām, kurus nevajag ņemt ārā no šuves.
- darbalaiks Laika posms, kad iestāde, uzņēmums ir atvērti, lai pieņemtu apmeklētājus, sniegtu kādus pakalpojumus u. tml.
- nolasīt Lasot [2] novākt, noņemt (ko, parasti visu).
- izlasīt Lasot izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
- LVL Latvijas naudas vienības – lata – starptautiski pieņemts apzīmējums.
- spriest Lemt lietu tiesā, taisīt tiesas spriedumu, pieņemt lēmumu.
- bārs Lete (restorānā, kafejnīcā), kur novietoti dažādi vienas grupas ēdieni un apmeklētāji var tos ņemt.
- berzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem; spraudzenis (mūsdienās pieņemtajā līdzskaņu klasifikācijā).
- piekraut Liekot, novietojot (ko virsū), pilnīgi aizņemt (kādu virsmu).
- piekraut Liekot, novietojot (ko) lielākā daudzumā, aizņemt (ar to telpu).
- piekrāmēt Liekot, novietojot ko lielā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ko).
- GBP Lielbritānijas naudas vienības – britu mārciņas – starptautiski pieņemts apzīmējums.
- stohastisks lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- gadījuma lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- štrunts Lieto, izsakot pārliecību, ka (ko) nav vērts ņemt vērā.
- miers Lieto, lai izteiktu rīkojumu ieņemt pamatstāju, pārtraukt (darbību, kustību), kļūt mierīgam.
- opā Lieto, lai pamudinātu (kādu) paņemt uz rokām, klēpī.
- še Lieto, lai pamudinātu kādu ko ņemt.
- panāksnieki Līgavas radi, kas (pēc senām kāzu tradīcijām) dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenšoties līgavu atņemt un atvest atpakaļ.
- nolīgt Līgstot pieņemt (kādu) darbā.
- zvērināt Likt (kādam) zvērēt; pieņemt zvērestu.
- iekasēt Likt samaksāt un saņemt (naudas summu, kas parasti noteikta kādās saistībās).
- garantija Likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
- pielīmēt Līmējot (ko lielākā daudzumā), piepildīt, aizņemt (ko).
- izlobīt Lobot izņemt (augli, kodolu no apvalka).
- nolobīt Lobot noņemt.
- aplocīt Lokot apņemt, apliekt, aptīt (ap ko, kam apkārt).
- aplocīties Lokoties apņemt, apvīties.
- izlūgties Lūdzot, arī lūdzoties panākt, iegūt, saņemt (ko).
- izlupināt Lupinot izņemt (piem., augli, kodolu no apvalka).
- nolupināt Lupinot noņemt (ko).
- ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nodoties (kam).
- ielaisties Ļaut sevi pārņemt nevēlamām īpašībām.
- apžņaugt Ļoti cieši apņemt (ap ko, kam apkārt).
- apspīlēt Ļoti cieši apņemt, apkļaut (parasti par drēbēm, apaviem).
- kā pieaudzis Ļoti cieši klāt; tā, ka nevar noņemt.
- nocīnīties Ļoti nopūlēties, noņemties (ar ko).
- diplomands Mācību iestādes (parasti augstskolas) beidzējs, kas gatavojas saņemt vai tikko ir saņēmis šīs mācību iestādes beigšanas diplomu.
- sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli).
- piesātināts Maksimāli aizņemts, piepildīts.
- noturēt Maldīgi pieņemt, uzskatīt (par ko).
- nomaukt Maucot noņemt, novilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
- pavairāk Mazliet vairāk (nekā parasti, pieņemts, vajadzīgs u. tml.); samērā daudz.
- šarāde Mīkla, kur pēc dotā apraksta (piem., noņemt, pielikt vai apmainīt atsevišķus burtus) jāatmin vairāki vārdi.
- nomizot Mizojot noņemt (mizu).
- indiešu numerācija mūsdienās pieņemtā decimālā numerācija ar arābu cipariem.
- arābu numerācija mūsdienās pieņemtā decimālā numerācija ar arābu cipariem.
- muftijs Musulmaņu augstākās garīdzniecības pārstāvis, kam ir tiesības pieņemt lēmumus juridiskajos un šariata jautājumos.
- brīvs Neaizņemts (par laiku, laika posmu).
- vakance Neaizņemts amats, brīva darbavieta.
- tukšs Neaizņemts, brīvs (piem., par sēdekli, guļvietu).
- pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš, arī neaizņemts, brīvs (par vietu, teritoriju).
- neņemties Neapņemties, neuzdrošināties (ko darīt).
- novirze Neatbilstība (pieņemtajām normām, prasībām); atšķirība (no parastā, normālā).
- atsacīties Neatzīt, neturpināt ievērot (ko iepriekš atzītu, pieņemtu); atteikties.
- Klusā nedēļa nedēļa pirms kristīgajām Lieldienām, kad nav pieņemts trokšņot, izklaidēties, rīkot svinības.
- lēmumprojekts Negatavs vai vēl nepieņemts (lēmuma) teksts.
- projekts Negatavs vai vēl nepieņemts dokumenta, akta, rezolūcijas, likuma u. tml. teksts.
- uzspļaut Neievērot, neatzīt, neņemt vērā.
- kāpt uz galvas Neklausīt, galīgi neņemt kādu vērā.
- ambulance Neliela ārstniecības iestāde (galvenokārt laukos), kur var saņemt medicīnisko palīdzību vai izsaukt ārstu uz māju.
- vīšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piem., zāles, salmu) kopums, ko var saņemt saujā; vīkšķis (1).
- brīvs Nenodarbināts, neaizņemts (par cilvēku).
- nošķaudīties Neņemt vērā, ignorēt.
- nerēķināties Neņemt vērā, neievērot (kāda gribu, vajadzības u. tml.).
- neklapēt ar ausīm neņemt vērā.
- atstāt Nepaņemt līdzi (piem., aizmirstot).
- plūst Nepārtraukti tikt transportētam; nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam.
- izstumt Nepieņemt (kur), izraidīt (no kādas vides, sabiedrības).
- atraidīt Nepieņemt (piem., ko piedāvātu).
- noraidīt Nepieņemt; atraidīt.
- neķert Nesaņemt (raidītāja informāciju, signālus u. tml.).
- izkrist no lomas nespēt saglabāt pieņemto izturēšanās veidu, beigt izlikties.
- cinisms Nicinoša attieksme pret vispārpieņemtajām pieklājības un tikumības normām, to ignorēšana.
- apkārt No ārpuses (apņemt).
- pārcēlums No citas valodas paņemts vārds vai teiciens oriģinālrakstībā; nepārveidots aizguvums.
- aizgūts vārds no citas valodas pārņemts vārds.
- mājiņa uz vistas kājas no folkloras pārņemts apzīmējums nelielam, viegli celtam (pagaidu) miteklim.
- nokrejot Nodalīt, noņemt (pienam krējumu).
- realizēt Nodot (ko) cita rīcībā, īpašumā un saņemt pretī naudu vai ekvivalentu preci.
- sargāt Nodrošināt, ka (kāds) nevar paņemt (ko).
- pārgriezt rīkli nogalināt, atņemt dzīvību (kādam), pārgriežot kaklu.
- neķert Nolieguma darb. --> ķert; necensties netvert, neņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- neņemt Nolieguma darb. --> ņemt.
- neņemties Nolieguma darb. --> ņemties.
- krist (kāda) rokās nonākt (kāda) varā; tikt ieņemtam (piem., par pilsētu).
- aiziet par tālu nonākt līdz galējībai, pārkāpjot pieņemtās normas.
- noāķēt Noņemt (no āķa, piestiprinājuma u. tml.).
- novākt Noņemt nost un novietot (kur citur).
- amputēt Noņemt operējot (ķermeņa daļu, orgānu vai tā daļu).
- atgrimēties Noņemt sev grimu.
- skalpēt Noņemt skalpu.
- noņemt tiesības noņemt transportlīdzekļa vadīšanas apliecību.
- novākt galdu noņemt un aiznest prom traukus, galda piederumus, ēdienus u. tml.
- nomontēt Noņemt, atdalīt nost (ko piemontētu, uzmontētu u. tml.).
- noraut Noņemt, nepiešķirt (algu, peļņu u. tml.).
- nokabināt Noņemt.
- nopērties Noņemties.
- nojēgties Nopūlēties, noņemties.
- uz Norāda ar ko aizņemtu platību, platības vietu, kurā (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, arī notiek, noris.
- no Norāda uz (kā) pozitīvu vai negatīvu guvumu vai iespēju (ko) gūt, saņemt.
- par Norāda uz (kāda) ieņemto, iegūstamo u. tml. amatu, profesiju, stāvokli.
- starp Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, arī virzās kam vidū, ir apņemts, ietverts no abām vai visām pusēm.
- nost Norāda, ka (kas) tiek noņemts, atdalīts, arī atdalās (no kā).
- apstrīdēt Noraidīt, nepieņemt (kādu izteikumu, apgalvojumu u. tml.), izsakot citādas domas.
- debetkarte Norēķinu karte, kas dod tiesības no attiecīgā bankas konta izņemt tur iemaksāto naudu.
- špikot Noskatīties (ko no kāda cita) un izmantot, pārņemt.
- pārkreditēt Noslēgt līgumu ar to pašu vai arī citu banku, lai pagarinātu, piem., parāda atmaksas termiņu, vai arī lai saņemtu izdevīgāku kredītu.
- piecelties Nostāties stāvus, ieņemt vertikālu stāvokli (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- platība Noteikta zemes virsas daļa; noteikta teritorija, kas ir aizņemta (ar ko) vai paredzēta (kam).
- forma Noteikts paraugs, pieņemtā kārtība.
- nekārtība Notikumi, fakti, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pieņemto kārtību; trūkumi, nepilnības.
- saķert Notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) kam virsū, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- piepildīt Novietojot (ko) iekšā, aizpildīt, aizņemt.
- ieplesties Novietojoties (kur), aizņemt daudz vietas, traucējot kādu.
- plesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
- izplesties Novietojoties, atrodoties (kur), aizņemt visu telpu, lielu vietu.
- atstāt Novietot (kur) ar īpašu nolūku (piem., lai kāds saņemtu).
- izvietoties Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā; ieņemt esošās vietas.
- iekārtoties Novietoties (kur), ieņemt vēlamo stāvokli.
- iesēsties Novietoties sēdus (kur iekšā); iekāpt, ieņemt vietu (transportlīdzeklī).
- ieņemt Novietoties, iekārtoties (kur); aizņemt (vietu, telpu).
- lobīt Ņemt ārā (piem., augli, kodolu) no apvalka; ņemt nost, plēst (piem., augļa, kodola apvalku, kā virskārtu).
- vākt (nost) galdu ņemt nost no galda piederumus, ēdienus, dzērienus.
- ņemt savā zināšanā ņemt savā ziņā, arī pārziņā.
- paturēt vērā ņemt vērā.
- smelt krējumu ņemt, gūt kā labāko daļu.
- kāst Ņemt, prasīt (naudu); ņemt, prasīt naudu (no kā).
- sekvence Objektu sakārtojums atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
- pieteikties Oficiāli darīt zināmu savu vēlmi (kur piedalīties, strādāt, ko saņemt u. tml.) un nokārtot nepieciešamās formalitātes.
- piešķirt Oficiāli dot iespēju saņemt (ko).
- piešķirt Oficiāli dot tiesības (ko) izmantot, saņemt.
- ceremoniāls Oficiāli pieņemta kārtība, piem., kāda pasākuma norisei.
- izoperēt Operējot izņemt (kādu organisma daļu, arī patoloģisku veidojumu organismā).
- lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost mizu, čaulu u. tml., lobīt (ko); pa daļām ņemt, raut nost (mizu, čaulu u. tml.).
- apvelties Paaugties un pieņemties svarā; uzbaroties, kļūt tuklam.
- atbrīvot Padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, vietu).
- fetišizēt Padarīt, pieņemt (ko) par fetišu; pārspīlēti izcelt, godināt (ko).
- iegriezties Pagriežoties ieņemt citādu stāvokli.
- iet (kāda) pavadā pakļauties (kādam); nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
- nopakot Pakojot ar kādu materiālu piepildīt, arī apņemt (ko).
- normalizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst normāls, atbilst vispārpieņemtām normām.
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
- turēt Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piem., rokās, klēpī, uz muguras).
- savākt Paņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
- aizņemties Paņemt (ko no kāda), lai (pēc laika) atdotu.
- apķīlāt Paņemt (ko) par ķīlu.
- pievākt Paņemt (parasti bez atļaujas) un paturēt pie sevis.
- atņemt Paņemt (piem., ar varu) no kāda, lai neatstātu tā īpašumā vai paturētu sev; atsavināt.
- sadabūt Paņemt (piem., izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu.
- uzcelt Paņemt augšā (piemēram, no zemes).
- pacelt Paņemt augšā; ceļot pavirzīt (ko satvertu) uz augšu (piem., lai turētu, pārvietotu).
- pārmainīt rokas paņemt ko nesamu no vienas otrā, ar otru roku.
- patapināt Paņemt lietošanā; aizņemties (ko no kā).
- atņemt Paņemt nost (daļu no kopuma).
- pieķert Paņemt papildus.
- saņemties Paņemt sev, arī iegādāties (ko) lielākā daudzumā.
- pievākt Paņemt sev, nozagt (ko).
- pārņemt Paņemt, iegūt (ko) no kāda savā rīcībā, apsaimniekošanā.
- pieskarties Paņemt, skart ēdienu, lai to ēstu.
- bona Papīrnauda, kas izņemta no apgrozības un kļuvusi par kolekcionēšanas priekšmetu.
- abonēt Par iepriekšēju samaksu iegūt tiesības regulāri (ko) saņemt vai lietot.
- pieņemt komisijā par zināmu atlīdzību pieņemt kādu preci pārdošanai.
- nēsāt Parasti savienojumā ar "līdzi": ņemt sev līdzi (piem., dokumentus, kādu priekšmetu).
- apaust Pārklāt, apņemt (piem., ar tīklu, pinumu).
- apsegt Pārklāt, nosegt, arī apņemt (ko).
- iesnigt Pārklāties ar sniegu, tikt apņemtam ar sniegu.
- refinansēt Pārkreditēt (piem., saņemto kredītu uz citu kredītiestādi).
- satvert (kā) pavedienu pārņemt (kā) vadību.
- pāršalkt Pārņemt (ko).
- piesavināt Pārņemt (ko).
- piesavināties Pārņemt (ko).
- izstrāvot Pārņemt (ķermeni, tā daļas) – parasti par sajūtām.
- aizgūt Pārņemt (no kā), (parasti) pielāgojot savām vajadzībām.
- pieņemt Pārņemt (no kā), ieviest.
- izplūst Pārņemt (par fizioloģisku vai psihisku norisi).
- ieperināties Pārņemt (piem., par negatīvu psihisku stāvokli).
- nacionalizēt Pārņemt (privāto īpašumu, piem., zemi, rūpniecības uzņēmumus, namus) valsts īpašumā.
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (kultūras vērtības, arī, piem., amatu, profesiju).
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (piem., rakstura, personības īpašības).
- mantot Pārņemt no priekštečiem.
- privatizēt Pārņemt privātīpašumā (valsts vai sabiedrisku īpašumu).
- apņemt Pārņemt psihi, organismu.
- aizņemt Pārņemt savā varā (par psihisku vai emocionālu stāvokli).
- apsēst Pārņemt savā varā; neatlaidīgi nodarbināt.
- pārvācoties Pārņemt vācu kultūras tradīcijas, sākt lietot vācu valodu dzimtās valodas vietā u. tml.
- ņemt grožus savās rokās pārņemt vadību, kļūt par noteicēju.
- pārņemt (vadības) grožus (savās rokās) pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
- saņemt grožus savās rokās pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
- mācīties Pārņemt zināšanas, iemaņas.
- patapināt Pārņemt, aizgūt (no kā, piem., vārdus, ideju).
- mākt Pārņemt, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt; nomākt, nospiest (kādu).
- nošpikot Pārņemt, kopēt (ko).
- paņemt Pārņemt, ļoti ietekmēt, iespaidot.
- pārmākt Pārņemt, nomākt (kādu, ko).
- ieskatīties Pārņemt, noskatīties (no kāda).
- salīt Pārņemt, parasti ļoti (piem., par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- caurstrāvot Pārņemt.
- izkonkurēt Pārspējot (piem., kvalitātē), aizstāt (ko), ieņemt galveno vietu.
- atlaist Pārstāt turēt; atņemt rokas (no kā).
- izmantot Pārstrādāt, uzņemt (organismā derīgās vielas).
- sapulce Pasākums, kurā piedalās noteikta cilvēku grupa, lai kopīgi apspriestu viņiem aktuālus jautājumus, risinātu problēmas, pieņemtu lēmumus u. tml.
- padot Pasniegt (ar roku), lai kāds paņemtu, saņemtu.
- apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, (kur) uzturoties, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.).
- sniegt Pastiepjot roku, tuvināt kādam (ko, parasti rokā saņemtu), lai tas (to) paņemtu, saņemtu.
- pasniegties Pastiept savu roku, pavirzīt savu ķermeni u. tml., lai ko paņemtu, satvertu.
- uzbaroties Pastiprināti barojoties, pieņemties masā (par dzīvniekiem).
- sadedzināt Patērēt (ar barības vielām uzņemto enerģiju), parasti fiziskā darbā, nodarbē.
- dzīves standarts patēriņa apjoms un dzīvesveids, kas sabiedrībā, sociālā grupā ir izveidojies tradicionāli un tiek pieņemts par nepieciešamu.
- iesālīt Paturēt sev (ko kāda atraidītu, nepieņemtu).
- piesavināt Patvaļīgi, nelikumīgi paņemt (ko); nozagt.
- piesavināties Patvaļīgi, nelikumīgi paņemt sev (ko); nozagt.
- atkārtot Paust (ko visiem zināmu); aizgūt, pārņemt (ko), neradot nekā jauna.
- pieprasīt Paust vajadzību, vēlmi (ko saņemt, iegūt).
- izpelnīties Paveicot, sasniedzot (ko), iegūt, saņemt (uzslavu, atzinību u. tml.).
- pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (2); materiāls, materiāla kārta, ar ko apņemt, aplikt, lai, piem., siltinātu.
- nokopt galdu pēc maltītes noņemt no galda galda piederumus, traukus u. tml.
- iesvilt Pēkšņi kļūt spēcīgu jūtu, emociju pārņemtam; iedegties.
- sagriezt Pēkšņi pārņemt.
- aizturētais Persona, kam uz laiku ir atņemta brīvība.
- labticīgs ieguvējs persona, kas nav zinājusi, ka īpašums, ko tā ir ieguvusi, saņemta no neīpašnieka un patiesībā pieder citai personai.
- pašbilde Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; fotopašportrets; pašfoto.
- pašfoto Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; fotopašportrets.
- fotopašportrets Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; pašfoto; pašbilde.
- tolerēt Pieciest, izrādīt iecietību; pieņemt.
- startēt Piedalīties, rīkoties, lai kur iesaistītos, ko panāktu (piem., mācītos, strādātu, ieņemtu kādu stāvokli sabiedrībā).
- piesolīt Piedāvāt (ko saņemt, izmantot); piedāvāt (ko izdarīt).
- uzņemties Piekrist, apņemties (ko) veikt; piekrist būt (atbildīgam par ko).
- nākties Pienākties (dabūt, saņemt ko).
- uzmunsturēt Pieņemt (kādu kuģa) komandā (vārds lietots 20. gs. sākumā, vidū).
- salīgt Pieņemt (kādu) darbā uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- ticēt Pieņemt (ko) par patiesu, īstenībai atbilstošu, reāli eksistējošu bez pierādījumiem, pārbaudes; paļauties (uz ko).
- salīgt Pieņemt (pie kāda) darbu uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- uzņemt Pieņemt aprūpē (ārstniecības iestādē).
- atjaunot darbā pieņemt atpakaļ (amatā, no kuras atlaists).
- atvainot Pieņemt atvainošanos, piedot.
- atgriezties Pieņemt kristīga cilvēka uzskatus, dzīvesveidu u. tml.
- nolemt Pieņemt lēmumu (ko darīt).
- nolemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
- izlemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, sapulcē u. tml.); izšķirt.
- piedot Pieņemt par nebijušu (ko).
- taisīt spriedumu pieņemt spriedumu, nospriest.
- spert izlēmīgu soli pieņemt stingru lēmumu.
- akceptēt Pieņemt vekseli, rēķinu samaksai.
- izšķirt Pieņemt, izvēlēties (kādu no vairākām iespējām); arī izlemt.
- pārņemt Pieņemt, pārmantot (piem., paradumus, tradīcijas, uzskatus).
- ņemt pretim pieņemt.
- ņemt pretī pieņemt.
- šifrs Pieņemta zīmju kopa (burti, cipari) kā apzīmēšanai kādā sistēmā.
- augt Pieņemties spēkā, kļūt stiprākam, intensīvākam (par jūtām, sajūtām u. tml.).
- baroties Pieņemties svarā no ēšanas (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- likums Pieņemts noteikums; (piem., sadzīves, morāles) norma.
- ievākt Pieprasīt un saņemt.
- satuvināties Pierast (pie kā), pieņemt (ko); kļūt mazāk atšķirīgam.
- aiztikt Pieskarties, paņemt, lai lietotu.
- sagrābt Piespiedu kārtā, arī varmācīgi aizturēt, pārņemt savā varā.
- naturalizēt Piešķirt pilsonību; uzņemt (ārzemnieku) pavalstniecībā.
- pāriet Pievienoties (kam citam); pieņemt (citu ticību, uzvārdu).
- ieslīgt Pilnīgi nodoties (kam), būt pārņemtam (ar ko).
- sasirgt Pilnīgi nodoties (kam), būt pārņemtam (ar ko).
- fascinēt Pilnīgi pārņemt savā varā, neatvairāmi pievilkt; valdzināt.
- appīt Pinot, veidojot pinumu, apņemt; aptvert ar pinumu, pīni.
- ķert Pirkt, ņemt bez izvēles, vajadzības.
- peļaste Plāna, tieva bizīte vai astē saņemti plāni mati.
- noplucināt Plucinot, raujot noņemt (putnam) spalvas.
- piepludināt Pludinot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to, piem., ūdenstilpi).
- noplūkāt Plūkājot, raujot noņemt (putnam) spalvas.
- apskalot Plūstot garām vai atrodoties blakus, apņemt, skart (visapkārt, no visām pusēm) – par ūdeņiem.
- vākt Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem.
- atprasīt Prasīt, lai atdod (iedoto, aizdoto, paņemto).
- maksāt Prasīt, ņemt.
- izpreparēt Preparējot izņemt.
- ar kājām gaisā pretēji parastajam, pieņemtajam; pavisam nepareizi.
- paradokss Pretruna (dažkārt šķietama) kam vispārpieņemtam, zināmam.
- klēpis Priekšmetu, vielas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām, piespiežot pie krūtīm u. tml.; siena, salmu u. tml. daudzums, ko var paņemt dakšām.
- sauja Priekšmetu, vielas u. tml. kopums, daudzums, ko var saņemt plaukstā, apņemt ar plaukstu.
- ilglaicīgā atmiņa psihisko norišu kopums, kas saistīts ar visu vai gandrīz visu saņemto ierosu ilgstošu saglabāšanu.
- ieputināt Putinot apņemt no visām pusēm (ar sniegu, smiltīm).
- apputināt Putinot pārklāt vai apņemt (ar sniegu no visām pusēm).
- akcepts Rakstveida piekrišana uzņemties maksājuma saistības, uzliekot savu parakstu.
- orderis Rakstveida rīkojums ko iesniegt vai saņemt (piem., naudu).
- iegult Rasties un pārņemt (par nogurumu, smaguma sajūtu u. tml.).
- iegulties Rasties un pārņemt (par nogurumu, smaguma sajūtu u. tml.).
- atrēķināt Rēķinot atņemt (daļu no kāda skaitliska lieluma); atvilkt.
- atommasa Relatīvs lielums, kas rāda, cik reižu ķīmiskā elementa atoma masa lielāka par pieņemtu standartvienību.
- nosmelt krējumu rīkojoties veikli, savtīgi u. tml. paņemt, iegūt (kā) labāko daļu.
- stāties Rīkoties, lūgt, iesniedzot dokumentus u. tml., lai tiktu pieņemts, iesaistīts (darbā, amatā, kādās attiecībās), arī lai kļūtu par (organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- norīvēt Rīvējot noņemt, atdalīt nost.
- norakt Rokot noņemt, novirzīt nost.
- norakt Rokot novākt, noņemt; rokot novākt (kādā platībā).
- Dzīvokļu kooperatīvā sabiedrība sabiedrība (izplatīta 20. gs. 80. gados), kurā iedzīvotāji iestājās, lai par attiecīgu samaksu varētu saņemt dzīvokli.
- nihilisms Sabiedrībā pieņemto normu, principu un vērtību neatzīšana, noraidīšana.
- Latvijas Republikas komerclikums Saeimas pieņemts likums, kas stājās spēkā 2002. g. 1. janvārī, aizstājot likumu "Par uzņēmējdarbību".
- saņemt Sagaidīt, izejot pretī, sasveicinoties, arī sagaidīt un uzņemt (ciemiņu, atnācēju u. tml.).
- saspļaut Sagatavoties (kāda, parasti smaga) darba veikšanai; saņemties, sasparoties.
- sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml. (ko pakāpeniski saņemtu, iegūtu u. tml.), panākt, arī pieļaut, ka (tā) daudzums pakāpeniski palielinās.
- noturēt Saglabāt (ko); paturēt, neatdot (piem., ieņemto stāvokli).
- atbildēt Sajust, uzņemties atbildību (par ko); būt atbildīgam (par ko) amata pienākumu dēļ.
- izsalkums Sajūta, kas rodas, ja kādu laiku nav uzņemta barība.
- gatavs ņēmējs Saka par cilvēku, kas ir ar mieru ko pirkt, ņemt u. tml.
- debesu dāvana saka par ko negaidītu, bez pūlēm iegūtu, saņemtu.
- palikt aiz durvīm Saka, ja kāds nav uzņemts, piem., kādā mācību iestādē.
- formas pēc saka, ja ko dara tikai tāpēc, ka tā pieņemts.
- štrunts par bitēm, ka tik medus saka, kad (ko) nav vērts ņemt vērā.
- Galvu augšā! saka, mudinot saņemties, nezaudēt drosmi, ticību, nepadoties vājumam.
- piekārt Sakarinot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt aizņemt (ko).
- sekvencēt Sakārtot objektus atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
- ņemt savās rokās sākt (ko) vadīt, pārzināt; ņemt savā pārziņā, aizbildniecībā.
- saņemt Sākt strauji pārņemt (kādu) – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- nogriezt Samazināt, noņemt (kādu daļu no kā).
- salūkot Sameklēt, sagādāt (ko vajadzīgu, vēlamu); arī paņemt (no kurienes).
- dabūt Saņemt (pasta sūtījumu).
- uztvert Saņemt (raidītāja informāciju, signālus u. tml.).
- izciest Saņemt (sodu); atrasties soda režīmā.
- dabūt Saņemt (to, kas pienākas, kas nopelnīts).
- izņemt Saņemt atpakaļ (ko uz laiku nodotu).
- atgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu).
- dabūt kurvīti saņemt atraidījumu, atteikumu (piem., lūdzot uz deju, bildinot).
- dabūt garu degunu saņemt atteikumu; gaidītā, cerētā vietā tikt noraidītam.
- kotēties Saņemt augstāku vai zemāku vērtējumu (sabiedrībā, kādā sociālā grupā u. tml.).
- dabūt vēju saņemt bārienu.
- nokrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.); apkrauties (1).
- apkrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.).
- sadūšoties Saņemt drosmi, izraisīt sevī drosmi (ko darīt).
- sagūstīt Saņemt gūstā (ko).
- izņemt Saņemt īpašumā, lietošanā.
- paņemt zem rokas saņemt kāda roku elkoņa apvidū.
- saņemt no kāda rokām saņemt no kāda.
- dabūt žagarus saņemt pērienu.
- dabūt pa galvu Saņemt rājienu, bargu kritiku.
- dabūt pa kaklu Saņemt rājienu, bargu kritiku.
- dabūt sutu saņemt rājienu, sodu, arī pērienu.
- dabūt pa bieti saņemt sitienu pa galvu, arī seju.
- pieņemt Saņemt, būt ar mieru (ko) saņemt; atzīt par labu.
- saņemt (kādu) zem rokas saņemt, satvert (kāda) roku elkoņa apvidū.
- saspringt Saņemties (piem., lai izdarītu, paveiktu ko).
- iešūpoties Saņemties, sagatavoties, koncentrēties u. tml., lai iesāktu (kādu darbu).
- sapurināties Saņemties, uzmundrināties.
- saspuroties Saņemties.
- reģistrs Saņemto, nosūtīto dokumentu, lietu, īpašumu u. tml. saraksts, reģistrācijas žurnāls.
- nosargāt Sargājot panākt, ka (kas vai kas tajā) netiek paņemts, aiznests prom.
- sveicināt Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
- ķerties Satvert ar rokām (ap ko); pastiept, pielikt roku, lai (ko) ņemtu, turētos (pie kā).
- aizķert Satvert, saņemt (aiz gala, malas u. tml.).
- novākt Savācot noņemt, novirzīt nost (no kurienes).
- nokantēt Savaldzinot atņemt (kādam draugu vai draudzeni, sievu vai vīru).
- oksidēt Savienot (kādu vielu) ar skābekli; atņemt elektronus.
- apsegt Sedzot pārklāt, apņemt (ar ko).
- apsiet Sienot (ap ko, kam apkārt), apņemt.
- apsiet Sienot apņemt (ar ko).
- pārsiet Sienot apņemt, apsiet (ko).
- raisīt Sienot vaļā, ņemt nost (no kurienes).
- surogātmāte Sieviete, kas pēc īpašas vienošanās iznēsā un dzemdē mākslīgās apaugļošanas ceļā ieņemtu citas sievietes un vīrieša bērnu.
- (ar) atplestām rokām sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (saņemt, sagaidīt kādu).
- apdrošināšana Sistēma, kas dod iespēju saņemt materiālu kompensāciju (piem., īpašuma zaudēšanas vai bojājuma gadījumā), iepriekš izdarot attiecīgas iemaksas.
- atskaitīt Skaitot, rēķinot atņemt.
- skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, ņemt nost (ko).
- rakurss Skatu punkts, no kura tiek uzņemta fotogrāfija.
- apskaut Skaujot apņemt, aptvert (kādu), lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
- atskrūvēt Skrūvējot atlaist vaļīgāk, arī noskrūvēt, izskrūvēt; skrūvējot attaisīt, noņemt.
- izskrūvēt Skrūvējot izņemt (no kurienes, kur u. tml.); izgriezt.
- noskrūvēt Skrūvējot noņemt.
- noskūt Skujot noņemt (apmatojumu).
- noslaucīt Slaukot noņemt nost (ko no kādas virsmas).
- izvilkt Slepeni izņemt; arī izzagt.
- zagt Slepeni piesavināties, ņemt ko svešam piederošu.
- zagt Slepeni piesavināties, paņemt (piem., svešu mantu).
- noslīpēt Slīpējot noņemt nost.
- nosmalstīt Smalstot noņemt nost.
- izsmelt Smeļot izņemt, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- nosmelt Smeļot noņemt nost.
- pasmelt Smeļot paņemt.
- dot Sniegt (priekšmetu ar roku), lai kāds paņemtu, saņemtu; atstāt, nolikt u. tml. (priekšmetu) kāda rīcībā.
- pasniegt Sniegt, padot (ko), lai kāds (to) satvertu, saņemtu.
- stiepties Sniegties (parasti, lai ko paņemtu, satvertu).
- noziedzība Sociāla parādība, ko izraisa kādas sabiedrības daļas nevēlēšanās vai nespēja dzīvot saskaņā ar sabiedrībā pieņemtiem likumiem un ko raksturo noziegumu skaits, struktūra, dinamika u. tml.
- tviteris Sociālā tīkla saziņas pakalpojums internetā, kura lietotājiem ir iespēja sūtīt un saņemt īsas ziņas.
- kārties Spēcīgi rauties (ap kaklu apņemtajā saitē) – par piesietu dzīvnieku.
- žņaugt Spēcīgi spiest (ko rokā saņemtu, ar roku aptvertu u. tml.).
- ietilpība Spēja ietvert, uzņemt (kā) noteiktu daudzumu.
- uzsprauslot Sprauslojot uzvirzīt (piemēram, mutē ieņemtu šķidrumu) virsū (kam, uz kā).
- papildspriedums Spriedums, ko tiesa pieņem papildus pieņemtajam spriedumam.
- lemt Spriežot, domājot pieņemt lēmumu (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
- nostādīt Stādot (augus), aizņemt (kādu vietu, platību ar tiem); sastādīt (ko kādā vietā, platībā).
- piestādīt Stādot piepildīt, aizņemt (ko).
- IP Starptautiski pieņemts apzīmējums, kas raksturo izstrādājuma (parasti spuldzes, apgaismes ierīces) drošības pakāpi pret cietu ķermeņu un putekļu iekļūšanu apvalkā.
- simbols Starptautiski pieņemts ķīmiskā elementa apzīmējums ar vienu vai diviem burtiem.
- piepildījums Stāvoklis, kad (kas) ir aizņemts, piepildīts ar cilvēkiem.
- piesātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir maksimāli aizņemts, piepildīts.
- saskaņa Stāvoklis, kad (kas) notiek atbilstoši kam iepriekš pieņemtam, norunātam.
- apcietinājums Stāvoklis, kad cilvēkam atņemta personiskā brīvība, kad tas atrodas (policijas) apsardzībā vai ieslodzījumā.
- sniegties Stiept savu roku, virzīt savu ķermeni u. tml., lai ko paņemtu, saņemtu.
- nodievoties Stingri apņemties, apsolīties.
- sakrampēt Stingri sakļaut (rokas, arī to pirkstus); stingri apņemt (rokas, arī pirkstus ap ko).
- tabu Stingrs aizliegums runāt (par ko); tas, par ko sabiedrībā nav pieņemts runāt; tas, ko nedrīkst, arī ko nav pieņemts darīt.
- sēdēt Strādāt (kur), ieņemt kādu amatu, pildīt (kādus) pienākumus.
- pelnīt Strādāt un saņemt par darbu (atlīdzību).
- izraut Strauji (ar spēku) atņemt (kāda satvertu priekšmetu), atbrīvot (ko).
- apķert Strauji apņemt, aptvert (piem., ar rokām).
- iekampt Strauji ievirzīt, ieņemt (kur iekšā).
- izraut Strauji izvilkt, izņemt.
- noraut Strauji noņemt, novirzīt nost.
- raut Strauji ņemt (nost), vilkt (ārā).
- izskriet Strauji pārņemt (par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- saķert Strauji pieskarties (pie kā), strauji apņemt (ko).
- sakampt Strauji saņemt (mutē) – parasti par dzīvniekiem.
- pakampt Strauji satvert, paņemt (ko); pagrābt.
- sakampt Strauji satvert, saņemt (ko); sagrābt (2).
- kampt Strauji tvert, ņemt; grābt.
- ķert Strauji tvert, ņemt.
- sagrābt Strauji un spēcīgi pārņemt.
- grābt Strauji un stingri tvert, ņemt (ko).
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka tas nonāk (kur iekšā), radot, piem., plaisu, ievainojumu; strauji, spēcīgi iedarbojoties (piem., ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā).
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piem., satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
- apstrāvot Strāvojot apņemt (par gaisa, gaismas, šķidruma u. tml. plūsmu).
- SAPARD Strukturālais fonds, no kura Eiropas Savienības kandidātvalstis var saņemt naudu lauksaimniecības un lauku vides attīstībai.
- korporācija Studentu organizācija, kurā uzņemtie biedri paliek tajā visu savu mūžu.
- ievilkt Sūcot iedzert, ieņemt (mutē šķidrumu).
- nosūkt Sūcot noņemt, novadīt prom.
- legācijas tiesības suverēnas valsts tiesības sūtīt uz citām valstīm savus diplomātiskos pārstāvjus un pieņemt tos no citām valstīm.
- pacelt cepuri sveicinot noņemt cepuri.
- himna Svinīga dziesma, kas pieņemta par valsts, organizācijas u. tml. simbolu.
- apšalkt Šalcot apņemt, ietvert.
- apšalkot Šalkojot apņemt, ietvert; apšalkt.
- sašņaukties Šņaucot uzņemt sevī (piem., narkotisku vielu) lielākā daudzumā.
- piešvīkāt Švīkājot pārklāt; švīkājot piepildīt, aizņemt (ko).
- kukaragās Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas.
- gaume Tā, ka atbilst attiecīgās tautas tradīcijām; tā, kā pieņemts šajā tautā.
- pusmasts Tā, ka atrodas zemāk par parasto, pieņemto stāvokli (par apģērbu).
- roka Tā, ka ir satverts, saņemts plaukstā.
- nelabi Tā, kā nav pieņemts; nepieklājīgi, rupji.
- liberāls Tāds (cilvēks), kas spēj respektēt un pieņemt atšķirīgus uzskatus; arī pārlieku iecietīgs, bez vajadzīgās stingrības.
- vulgārs Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīga, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
- vaučers Tāds akreditīvs, kas dod iespēju naudu saņemt ārzemēs.
- vaļīgs Tāds, kam ir brīvs laiks; tāds, kas nav aizņemts.
- šaurs Tāds, kam ir neliela platība; tāds, kur ir maz brīvas, neaizņemtas platības.
- uzņēmīgs Tāds, kam ir pietiekami daudz gribas un enerģijas ko uzņemties, veikt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neuzņēmīgs Tāds, kam nav pietiekamas gribas un enerģijas, ko uzņemties, veikt.
- normāls Tāds, kas atbilst normai, vispārpieņemtam uzskatam.
- ceremoniāls Tāds, kas atbilst pieņemtajai kārtībai; svinīgs.
- labs Tāds, kas atbilst, ir piemērots vispārpieņemtām prasībām, nosacījumiem (par norisi, stāvokli, arī laiku, laika apstākļiem).
- duplekss Tāds, kas dod iespēju reizē gan pieņemt, gan noraidīt ziņojumus; divpusīgs.
- domīgs Tāds, kas iegrimis domās, ir aizņemts ar domām.
- rupjš Tāds, kas ievērojami pārsniedz pieņemtās normas, standartus.
- rezervēts Tāds, kas ir (konkrētai personai) atlikts, saglabāts, pataupīts brīvs, neaizņemts.
- pilns Tāds, kas ir aizņemts (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) – par priekšmetu, telpu, platību.
- pienācīgs Tāds, kas ir atbilstošs (pieņemtajai kārtībai); tāds, kas ir vajadzīgs, nepieciešams.
- uzkrītošs Tāds, kas ir ātri pamanāms, neparasts, atšķiras no pieņemtajām normām, arī spilgts.
- oficiāls Tāds, kas ir atzīts, pieņemts par pareizu.
- mantots Tāds, kas ir iegūts, pārņemts no priekštečiem.
- līdzpaņemts Tāds, kas ir paņemts (kaut kur) līdzi.
- kanonisks Tāds, kas ir pieņemts par pareizāko (piem., no vairākiem teksta variantiem).
- ķecerīgs Tāds, kas ir pretrunā ar pastāvošajiem, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
- portatīvs Tāds, kas izgatavots tā, lai to varētu pārnēsāt, paņemt līdzi – parasti par iekārtu, ierīci.
- prātīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā saskaņā ar pārdomātiem, apzināti pieņemtiem lēmumiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iela Tāds, kas mēdz uzturēties ārpus mājas (piem., klaiņojot pilsētā, pārkāpjot sabiedrībā pieņemtās normas).
- vakants Tāds, kas nav aizņemts (par amatu), brīvs (par darbavietu).
- tukšs Tāds, kas nav aizņemts, arī izmantots (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) – parasti par telpu, platību, virsmu.
- nerakstīts Tāds, kas nav fiksēts dokumentos, nav oficiāli pieņemts, bet ir izveidojies un pastāv (piem., savstarpējās attiecībās).
- nepiesātināts Tāds, kas nav ļoti aizņemts, piepildīts.
- nerātns Tāds, kas nav rātns, ir draiskulīgs, nebēdnīgs (par bērnu); tāds, kas ignorē pieņemtās uzvedības normas (par pieaugušo).
- pliks Tāds, kas nav segts, apklāts ar ko; tāds, kas nav aizņemts, aizsegts ar ko; kails (5).
- kails Tāds, kas nav segts, apklāts ar ko; tāds, kas nav aizņemts, aizsegts ar ko.
- kroplīgs Tāds, kas neatbilst kādām vispārpieņemtām normām, kritērijiem.
- kropls Tāds, kas neatbilst kādām vispārpieņemtām normām, kritērijiem.
- nenormāls Tāds, kas neatbilst kam parastam, vispārpieņemtam; tāds, kam ir novirzes no normas.
- ārprātīgs Tāds, kas neatbilst vispārpieņemtajām normām; neprātīgs; ļoti neparasts.
- slikts Tāds, kas neatbilst, ir nepiemērots vispārpieņemtām prasībām, nosacījumiem (par norisi, stāvokli, arī laiku, laika apstākļiem).
- neuzvedīgs Tāds, kas neievēro sabiedrībā pieņemtās uzvedības normas; nepieklājīgs.
- gods Tāds, kas nopelnu dēļ uzņemts, ievēlēts (piem., par biedrības biedru), bet nav saistīts ar noteiktu pienākumu veikšanu.
- svabads Tāds, kas pašreiz netiek lietots, nav aizņemts; brīvs (5).
- brīvs Tāds, kas pašreiz netiek lietots, nav aizņemts.
- oficiāls Tāds, kas pauž, atspoguļo valsts varas administrācijas vai amatpersonas atzītu viedokli; tāds, kas ir atzīts, pieņemts par pareizu.
- vienbalsīgs Tāds, kas pieņemts visu dalībnieku vienprātīgā balsojumā.
- neticams Tāds, kas šķiet tik nereāls vai pārspīlēts, ka to grūti vai neiespējami pieņemt par patiesu, atbilstošu īstenībai.
- pelnīts Tāds, kas tiek iegūts, saņemts (par ko paveiktu, izdarītu); pilnīgi pamatots.
- kredītspējīgs Tāds, kas var saņemt kredītu, ir spējīgs to atmaksāt.
- aizmugurisks Tāds, kas veikts, pieņemts, ieinteresētajai personai klāt neesot.
- ticams Tāds, ko (parasti ar kādu varbūtību) ir iespējams pieņemt par patiesu, atbilstošu īstenībai.
- neatņemams Tāds, ko nav iespējams atņemt.
- pilns Tāds, kur atrodas daudzi cilvēki, dzīvnieki, augi (parasti par platību); tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
- pārpilns Tāds, kur atrodas, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu; tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.).
- pustukšs Tāds, kurā ir maz cilvēku; daļēji aizņemts, piepildīts.
- vaļīgs Tāds, kurā izpaužas brīva, nepiespiesta izturēšanās; tāds, kurā izpaužas pieņemtajām normām neatbilstoša, izlaidīga izturēšanās.
- konservatīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; tradicionāls, vispārpieņemts.
- tukšs Tāds, kurā nav cilvēku (piem., par celtni, telpu, platību); neaizņemts; neapdzīvots.
- parasts Tāds, kura pazīmes neatšķiras no savas dzimtas sugu, šķirņu, attiecīgo priekšmetu grupu pazīmēm, kas pieņemtas par tipiskām.
- pilns Tāds, kura virsma ir aizņemta (ar ko); tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas lielā daudzumā.
- informatīvais telefons tālrunis, pa kuru piezvanot, var saņemt nepieciešamo informāciju.
- uzbrucējs Tas (piemēram, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības, lai, pārvarot pretinieka aizstāvēšanos, ieņemtu kādu teritoriju, objektu.
- līdzpaņemts Tas, kas ir paņemts (kaut kur) līdzi.
- paradoksālisms Tas, kas ir pretrunā (dažkārt šķietamā) ar ko vispārpieņemtu, zināmu; paradoksu izmantojums.
- kanons Tas, kas ir stingri noteikts, obligāts; tas, kas ir vispārpieņemts.
- karstais tālrunis telefona numurs, pa kuru var nekavējoties saņemt informāciju, ziņot par pārkāpumiem, paust savu viedokli u. tml.
- krīzes telefons telefona numurs, uz kuru zvanot, var saņemt palīdzību (piem., psiholoģisku, juridisku, sociālu).
- teletaips Telegrāfa aparāts, kam ir rakstāmmašīnai līdzīga tastatūra un kas saņemto informāciju raksta uz papīra lentes.
- notēst Tēšot noņemt nost.
- noticēt Ticot pieņemt ko par patiesu.
- nosliekties Tiekties (uz ko); izdarot izvēli, pieņemt (kādu no variantiem).
- administratīvā tiesa tiesa, kas izskata amatpersonu vai iestādes pieņemto lēmumu tiesiskumu un pamatotību.
- jurisdikcija Tiesības pieņemt juridiskus lēmumus, šo tiesību realizācija; pārvaldība.
- ietīties Tikt apņemtam (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms; būt grūti saskatāmam (tumsā).
- ieaugt Tikt apņemtam, aizsegtam (ar ko augošu).
- apklāties Tikt apņemtam, apklātam.
- satīties Tikt apņemtam, parasti pilnīgi, no visām pusēm (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.).
- apaugt Tikt apņemtam.
- pāriet Tikt iegūtam, pārņemtam.
- krist Tikt ieņemtam kaujā; padoties.
- ienākt Tikt iesniegtam, saņemtam, ieņemtam.
- kristīties Tikt kristītam; pieņemt kristīgo ticību.
- noņemties Tikt noņemtam (1).
- apkaļķoties Tikt pārklātam vai apņemtam ar kaļķu kārtu.
- apaugt Tikt pārklātam, apņemtam (ar ko augošu).
- pielipt Tikt pārņemtam.
- uzmunsturēties Tikt pieņemtam (kuģa) komandā (vārds lietots 20. gs. sākumā, vidū).
- dabūt vietu tikt pieņemtam darbā.
- iegūt vietu tikt pieņemtam pastāvīgā darbā.
- pieplūst Tikt piepildītam, aizņemtam (ar daudziem cilvēkiem).
- nolīt Tikt saņemtam (par kā lielāku daudzumu).
- sniegties Tikt stieptam, virzītam, lai ko paņemtu, saņemtu (par roku).
- piebrukt Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (ar cilvēkiem).
- nākt Tikt sūtītam šurp; tikt abonētam, saņemtam.
- filmēties Tikt uzņemtam kinofilmā; tēlot kinofilmā.
- ielikties slimnīcā tikt uzņemtam slimnīcā.
- satīt Tinot (ko) visapkārt, apņemt, ietvert (tajā).
- aptīt Tinot apņemt, aplikt (ap ko, kam apkārt).
- aptīt Tinot apņemt, aplikt (ar ko).
- notīt Tinot noņemt nost (ko aptītu).
- satīt Tinot sasaistīt, saņemt kopā (piem., dziju, auklu); tinot izveidot (piem., dziju, auklu vēlamajā formā).
- ietirgot Tirgojoties ieņemt (naudu); iepirkt, nopirkt (piem., par nokaulētu cenu).
- notīrīt Tīrot noņemt, novirzīt (ko) nost.
- tīstīties Tīstīt sevi; saņemt (ko) sev cieši apkārt.
- notīstīt Tīstot vairākkārt, cieši apņemt, aplikt; notīt.
- ignorēt Tīši neievērot (ko), neņemt vērā; nevērīgi izturēties (pret ko).
- skvots Tukša, neaizņemta māja, kurā apmetas skvoteri.
- noturēt Turot panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas, paliek (kādā vietā).
- notvert Tverot saņemt, saķert; noķert.
- uzklausīt Uzmanīgi klausīties (kādu, kāda teikto), parasti pilnībā, cenšoties saprast; attiecīgi reaģēt, ņemt vērā dzirdēto (piemēram, lūgumu, norādījumu).
- kooptēt Uzņemt (kādu) vēlētā institūcijā, nerīkojot vēlēšanas, bet ieceļot ar pašas institūcijas lēmumu.
- inficēties Uzņemt (organismā) slimības izraisītājus mikroorganismus; saslimt ar infekcijas slimību.
- iesaukt Uzņemt aktīvajā karadienestā pilsoņus, kas sasnieguši noteiktu vecumu; arī mobilizēt.
- baroties Uzņemt barības vielas (par augiem).
- ēst Uzņemt barību.
- baroties Uzņemt ēdienu; ēst (par cilvēkiem).
- ekranizēt Uzņemt kinofilmā (literāru vai mākslas darbu).
- filmēt Uzņemt kinofilmā; veidot filmu.
- uztvert Uzņemt sevī (apkārtējās vides iedarbību), arī reaģēt (uz to) – par augiem, to daļām.
- iesūkt Uzņemt sevī (mitrumu, šķidrumu); uzsūkt.
- uzsūkt Uzņemt sevī (piemēram, barības vielas) – par organismu, tā daļām.
- uzsūkt Uzņemt sevī, absorbēt (piemēram, šķidrumu, gāzi).
- elpot Uzņemt skābekli un izdalīt ogļskābo gāzi.
- uzlasīt Uzņemt, parasti pa vienam (valdziņus, cilpiņas uz kā).
- uzkraut Uzņemties (darbu, pienākumu, atbildību u. tml.); panākt, ka (darbu, pienākumu, atbildību u. tml.) uzņemas cits.
- saistīties Uzņemties (kādu darbu, pienākumu), iestāties (kādā organizācijā), sākt nodarboties (ar ko).
- kraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.); panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu vainu u. tml.) uz citu.
- saņemt (savās) rokās uzņemties kā pārzināšanu, rūpes (par ko).
- maukt sakas kaklā uzņemties smagus, grūtus pienākumus.
- nostāties priekšgalā uzņemties vadību.
- stāties priekšgalā uzņemties vadību.
- skatīties Uzskatīt, pieņemt (par ko).
- aizspriedums Uzskats (parasti iepriekš pieņemts), kas pauž negatīvu attieksmi un traucē objektīvi spriest, pareizi rīkoties.
- absorbēt Uzsūkt, uzņemt sevī.
- fīrers Vadonis (Vācijas diktatora Ādolfa Hitlera pašpieņemtais tituls).
- knibināt Vairākkārt ar pirkstiem skart, ņemt (ko).
- vadāt Vairākkārt braucot, parasti uz dažādām vietām, ņemt (ko) sev līdzi.
- cilāt Vairākkārt ņemt rokā un likt nost (piem., ko meklējot, apskatot).
- pārcilāt Vairākkārt ņemt rokās un nedaudz pārkārtot, pārlikt citā secībā (piem., ko aplūkojot, meklējot).
- nocilāt Vairākkārt paņemt rokās un nolikt atpakaļ.
- lauzīt Vairākkārt pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm; būt šādai sāpju sajūtai.
- žņaudzīt rokas vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.
- žņaudzīt pirkstus vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.
- vēcināt Vairākkārt strauji kustināt no vienas puses uz otru, šurp turp (roku), arī (ko) rokā saņemtu.
- ķerstīties Vairākkārt tvert, ņemt, skart (ko).
- dublēt Vairākkārt uzņemt (vienu un to pašu kinofilmas kadru).
- bīties Vairīties; negribēt uzņemties (parasti ko grūtu, nepatīkamu).
- tiesības Valsts varas noteiktas un nodrošinātas obligātas sociālas normas, kas ietvertas likumos un pieņemtajos lēmumos.
- gāzt Vardarbīgi atņemt varu, valdīšanas tiesības, valdošo stāvokli; panākt, ka zaudē varu, valdīšanas tiesības, valdošo stāvokli.
- sveiciens Vārds, vārdu savienojums, žests, ar ko ir pieņemts paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. pret cilvēku, kuru sastop vai no kura šķiras.
- adopcija Vecāku tiesību juridiska noformēšana, piešķirot pieņemtam bērnam laulībā dzimuša bērna tiesības.
- pensijas gadi vecums, kurā ir tiesības saņemt vecuma pensiju.
- apdrošināt Veicot iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu (piem., kad zaudēts īpašums, darbaspējas, dzīvība).
- čeks Veikala kases talons, kurā norādīta par preci saņemtā naudas summa.
- nočiept Veikli paņemt; nozagt.
- darīt Veikt (kādu darbību); būt aizņemtam, nodarbinātam (ar ko).
- uzbrukt Veikt kara un kaujas darbības, lai, pārvarot pretinieka aizstāvēšanos, ieņemtu kādu teritoriju, objektu.
- mičot Veikt seno latviešu kāzu rituālu – noņemt līgavas vainagu un uzlikt sievas galvassegu.
- novilkt Velkot noņemt (mizu, plēvi, ādu u. tml.).
- novilkt Velkot noņemt no ķermeņa, tā daļas (apģērba gabalu, apavus u. tml.).
- novērtēt Vērtējot pēc pieņemtas sistēmas, noteikt (zināšanu, prasmes u. tml.) līmeni, pakāpi.
- noslīdēt Vērtējumā ieņemt zemāku vietu.
- kupons Vērtspapīra (piem., akcijas, obligācijas) daļa, kas apstiprina uzrādītāja tiesību saņemt ienākumus.
- akcija Vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka līdzdalību akciju sabiedrībā un tiesības saņemt peļņas daļu – dividendi.
- bonistika Vēstures palīgdisciplīna, kas pētī no apgrozības izņemtās papīrnaudas zīmes un bonas.
- naža gals vielas daudzuma mērs: tik, cik var uzņemt uz naža gala.
- (no)slēgt līgumu vienoties par līguma saistībām, noteikumiem, uzņemties to ievērošanu, izpildīšanu.
- konsenss Vienprātīgi pieņemts lēmums, kas tapis, meklējot savstarpēju kompromisu iespējas; vispārēja piekrišana, vienošanās (strīdīgos jautājumos).
- ņēmiens Vienreizēja paveikta darbība --> ņemt.
- ANO Ģenerālā Asambleja viens no galvenajiem ANO orgāniem, kurā ietilpst visu ANO uzņemto valstu pārstāvji.
- meitumāja Vieta, kur var saņemt prostitūtu pakalpojumus; publiskais nams.
- priekamāja Vieta, kur var saņemt prostitūtu pakalpojumus; publiskais nams.
- intīmklubs Vieta, kur var saņemt seksuālos pakalpojumus.
- apvīt Vijot apņemt (ar ko); vijot (ap ko, kam apkārt), apņemt.
- rauties Vilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, sasprindzināt muskuļus (piem., lai aizņemtu mazāk vietas, mazinātu aukstuma sajūtu).
- maukt Vilkt, ņemt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
- braucīt Vilkt, raut (ko saņemtu saujā vai pirkstos).
- pārvirmot Virmojot viscaur pārņemt (ko).
- novirpot Virpojot apstrādāt, noņemt (ko) nost.
- vēdināt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu; šādā veidā radīt (gaisa kustības), lai atvēsinātos, atvēsinātu.
- ortogrāfija Vispārpieņemta rakstības noteikumu sistēma runas vienveidīgai atveidei rakstos; pareizrakstība.
- augustīnieši Vispārpieņemts apzīmējums vairākiem katoļu mūku ordeņiem un kongregācijām, kuru dzīvesveidu regulē "Sv. Augustīna statūti".
- stereotips Vispārpieņemts uzskats.
- konvencionāls Vispārpieņemts, tradicionāls.
- stereotipisks Vispārpieņemts; šablonisks.
- revizionisms Vispārpieņemtu uzskatu vai principu pārskatīšana, pārvērtēšana.
- izlemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, pieņemt lēmumu, izšķirt (piem., kādu jautājumu).
- lemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, pieņemt, izvēlēties kādu no vairākām iespējām.
- lauks Zemes platība, kas ir aizņemta ar vienu un to pašu vai dažu augu (parasti kultūraugu) kopu, kuriem ir līdzīgi augšanas apstākļi.
- pieziedēt Ziedot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to).
- NATO Ziemeļatlantijas līguma organizācija sadarbībai militārajā un drošības politikas jomā, kurā apvienotas vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis (dibināta 1949. gadā, Latvija uzņemta 2004. gadā).
- e-pasts Ziņojumu pārsūtīšanas sistēma datoru tīklos; īpašs pasta pakalpojumu veids, kas nodrošina, ka tīklam pievienoto datoru lietotāji var nosūtīt un saņemt ziņojumus.
- piezīsties Zīžot uzņemt mātes pienu pietiekamā daudzumā.
- izzagt Zogot izņemt (no kurienes).
- izzagt Zogot paņemt (daudz vai visu).
- apzagt Zogot paņemt, piesavināties (kāda mantu, naudu); zogot (kādā vietā), paņemt, piesavināties.
ņemt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV