Paplašinātā meklēšana
Meklējam jau.
Atrasts vārdos (160):
- jau:1
- jau:2
- jaut:1
- mjau:1
- jauda:1
- jauks:1
- jaukt:1
- jaun-:1
- jauns:1
- jaust:1
- iejaut:1
- jaudāt:1
- jaukts:1
- jausma:1
- jautāt:1
- jautrs:1
- apjaust:1
- apjauta:1
- atjaust:1
- atjauta:1
- iejaukt:1
- izjaukt:1
- jaucējs:1
- jaudīgs:1
- jaunava:1
- jaunība:1
- jaunots:1
- jaunums:1
- jaunuve:1
- kājauts:1
- nejauks:1
- nejaušs:1
- nojaukt:1
- nojaust:1
- nojauta:1
- pajauns:1
- sajaukt:1
- uzjaukt:1
- vējauza:1
- apjausma:1
- apjautāt:1
- atjaunot:1
- atjautāt:1
- izjautāt:1
- jaukties:1
- jaunatne:1
- jaunbūve:1
- jaunekle:1
- jaungads:1
- jaunlops:1
- jaunrade:1
- jaunulis:1
- jausties:1
- kopjauda:1
- nojausma:1
- pajautāt:1
- pārjaukt:1
- piejaukt:1
- skujaugs:1
- uzjautāt:1
- atjautība:1
- atjautīgs:1
- jauktenis:1
- jaunākais:1
- jaunaudze:1
- jaunavība:1
- jaunavīgs:1
- jauneklis:1
- jaunietis:1
- jauniņais:1
- jaunkungs:1
- jaunlaiku:1
- jaunnedēļ:1
- jaunpiens:1
- jaunputns:1
- jaunsargs:1
- jaunvārds:1
- jaunzelts:1
- jaunzirgs:1
- jautājošs:1
- jautājums:1
- jautrināt:1
- ķirbjaugs:1
- mazjaudas:1
- nejaucēns:1
- nejaucība:1
- nejaušība:1
- pārjautāt:1
- piejaucēt:1
- sajaukums:1
- atjaunināt:1
- atjaunotne:1
- iejaukties:1
- jaunapgūts:1
- jauncelsme:1
- jaunceltne:1
- jaundzimis:1
- jauneklīgs:1
- jauniegūts:1
- jaunkundze:1
- jaunmodīgs:1
- jaunsardze:1
- jaunšķirne:1
- lieljaudas:1
- paklājaugi:1
- piejaukums:1
- sajaukties:1
- skapjaugša:1
- superjauda:1
- apjautāties:1
- iejautāties:1
- jaunatklāts:1
- jauniecelts:1
- jauninājums:1
- jaunizcepts:1
- jauniznācis:1
- jaunlaulāts:1
- jaunsudrabs:1
- komjaunatne:1
- piejaukties:1
- uzjautrināt:1
- jaunatklāsme:1
- jaunatnācējs:1
- jauniesaukts:1
- jaunievedums:1
- jaunievēlēts:1
- jaunizdevums:1
- jaunkareivis:1
- jaunlatvieši:1
- jaunpilsonis:1
- jaunuzņēmums:1
- jaunuzvedums:1
- jautrībnieks:1
- komjaunietis:1
- superjaudīgs:1
- uzkrājējaudi:1
- veidotājaudi:1
- jaunapgūstams:1
- jaunatklājums:1
- jauniesaucams:1
- jaunpiedzimis:1
- jaunsaimnieks:1
- jaunveidojums:1
- neiejaukšanās:1
- pretjautājums:1
- priekšnojauta:1
- jaunattīstības:1
- jaunbagātnieks:1
- jaundarinājums:1
- jaunklasicisms:1
- jaunstrāvnieks:1
- pamatjautājums:1
- robežjautājums:1
- savienotājaudi:1
- jauniestudējums:1
- jaunizgudrojums:1
- jaunsaimniecība:1
- papildjautājums:1
- pašatjaunošanās:1
- jaunstrāvniecisks:1
Atrasts etimoloģijās (201):
- No latīņu re 'jaun-', 'atkal-' un infectio 'aplipināšana'. (šķirklī reinfekcija)
- No latīņu re 'atpakaļ' un integratio 'atjaunošana'. (šķirklī reintegrācija)
- No poļu szpetny 'nejauks, riebīgs'. (šķirklī nešpetns)
- Ata Kronvalda darināts jaunvārds. (šķirklī vēstule)
- No jaunlatīņu palātālis, latīņu palātum 'aukslējas'. (šķirklī palatāls)
- A. Kronvalda jaunvārds, darināts no burts. (šķirklī burtnīca)
- No latīņu temperatura 'pareizs sajaukums'. (šķirklī temperatūra)
- No latīņu super 'pār, virs' un franču moderne 'mūsdienīgs, jauns'. (šķirklī supermoderns)
- No viduslejasvācu smuk, smuck 'lokans, piekļāvīgs, skaists, jauks' vai vidusholandiešu smuc 'skaists, jauks, tīrs'. Vārds minēts 18. gadsimta vārdnīcās. (šķirklī smuks)
- J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī eja)
- J. Alunāna darināts jaunvārds. (šķirklī vienība)
- 19. gs. beigās darināts jaunvārds. (šķirklī viedoklis)
- J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī galdnieks)
- Vārds darināts 19. gs. beigās no A. Kronvalda jaunvārda gleznot, plašāk ieviesies 20. gs. līdz tam lietotā vārda bilde vietā. (šķirklī glezna)
- No franču remonte 'izlabošana, atjaunošana'. (šķirklī remonts)
- Ārzemju latviešu 20. gs. 90. gadu sākumā radīts jaunvārds no angļu dat(a) (process)or 'datu apstrādātājs'. (šķirklī dators)
- J. Ilstera darināts jaunvārds no auglis (19. gs.). (šķirklī auglenīca)
- No grieķu neos 'jauns'. (šķirklī neo-)
- 19. gs. 60.–70. gadu jaunvārds, atvasinājums no balss. (šķirklī balsot)
- 20. gs. 20. gadu jaunvārds, kas aizstāja šajā nozīmē 20. gs. sākumā lietoto vārdu augtene ar nozīmi 'augšanas vieta'. (šķirklī augsne)
- 20. gs. pirmajos gadu desmitos darināts jaunvārds pēc vārda kupols parauga. (šķirklī jumols)
- J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī dzimte)
- No angļu Eocene, kam pamatā grieķu ēōs 'ausma' un kainos 'jauns'. (šķirklī eocēns)
- 2016. gada jaunvārds, kas veidots kā analogs angļu start-up company. (šķirklī jaunuzņēmums)
- J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī klausītava)
- No latīņu super 'pār, virs' un nova (stella) 'jauna (zvaigzne)'. (šķirklī supernova)
- J. Neikena darināts jaunvārds. (šķirklī vienskaitlis)
- No poļu szpetny 'nejauks, riebīgs'. (šķirklī špetns)
- 19. gs. 60.–70. g. darināts jaunvārds. (šķirklī abinieki)
- 19. gs. otrās puses jaunvārds, ko ieviesa F. Mālbergs. (šķirklī aina)
- A. Kronvalda darināts jaunvārds (1872. g.). (šķirklī aizbildnis)
- Latviešu valodnieku darināts jaunvārds. (šķirklī darbseminārs)
- No jaunlatīņu ammonium. (šķirklī amonijs)
- No grieķu analysis 'sadalīšana, izjaukšana'. (šķirklī analīze)
- Raiņa darināts jaunvārds. (šķirklī augsme)
- Raiņa darināts jaunvārds. (šķirklī ausma)
- J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī austuve)
- No franču galerie, jaunlatīņu galeria. (šķirklī galerija)
- G. F. Stendera jaunvārds ar nozīmi 'garša'. Pašreizējā nozīme izveidojās 19. gs. 60. gados. (šķirklī bauda)
- 20. gs. 40. gadu jaunvārds. (šķirklī baumot)
- 19. gs. beigu jaunvārds. (šķirklī grāmatniecība)
- Valodnieces R. Grīsles jaunvārds. (šķirklī blakne)
- 19. gs. 70. gadu jaunvārds, ko valodā ieviesis laikraksts "Baltijas Vēstnesis", pirmo reizi vārdnīcā reģistrēts 1880. gadā. (šķirklī greizsirdība)
- A. Kronvalda jaunvārds, darināts no būt. (šķirklī būtība)
- Ata Kronvalda jaunvārds. (šķirklī cēlonis)
- Valodnieces E. Hauzenbergas-Šturmas jaunvārds (1940. g.). (šķirklī cilme)
- J. Alunāna jaunvārds (1862. g.). (šķirklī dalāmība)
- J. Alunāna jaunvārds (1860. g.). (šķirklī dārzāji)
- No jaunlatīņu dēcentrālisātio. (šķirklī decentralizācija)
- No jaunlatīņu deuterium, kam pamatā grieķu deuteros 'otrais'. (šķirklī deitērijs)
- No jaunlatīņu denaturatus 'tāds, kas zaudējis dabiskās īpašības'. (šķirklī denaturāts)
- No franču divertissement 'izklaidēšanās, uzjautrināšanās'. (šķirklī divertisments)
- K. Mīlenbaha darināts jaunvārds (1895. g.). (šķirklī divdabis)
- Atvasināts no dot (J. Endzelīna jaunvārds 20. gs. 30. gados). (šķirklī dotumi)
- No drēbe – J. Alunāna jaunvārds ar nozīmi 'audeklu tirgotājs'. Mūsdienu nozīme no 19. gs. beigām. (šķirklī drēbnieks)
- A. Kronvalda jaunvārds, kas iesakņojies valodā 19. gs. beigās J. Alunāna darinātā dziesminieks (1857. g.) vietā. (šķirklī dzejnieks)
- A. Kronvalda jaunvārds (1868. g.). (šķirklī dzeja)
- J. Alunāna jaunvārds (1857. g.) ar nozīmi 'dzejnieks'. (šķirklī dziesminieks)
- No tjurku džigit 'jauneklis'. (šķirklī džigits)
- No jaunlatīņu epithelium. (šķirklī epitēlijs)
- 19. gs. beigās darināts jaunvārds no esams, kam pamatā darbības vārds būt. (šķirklī esamība)
- 20. gs. vidū darināts jaunvārds. (šķirklī esība)
- 19. gs. 60.–70. gadu jaunvārds, sākumā ar nozīmi 'sajūta'. 20. gs. tas kļuvis par vārda sajūsma sinonīmu. (šķirklī jūsma)
- No latīņu fortuna 'liktenis, nejaušība, veiksme'. (šķirklī fortūna)
- 20. gs. 30. gadu jaunvārds, ko lietoja J. Veselis kā sinonīmu vārdam gaiss. Pašreizējā nozīme no 20. gs. 50. gadiem. (šķirklī gaisotne)
- 19. gs. otrajā pusē darināts jaunvārds no vārda pagalms. (šķirklī galms)
- A. Kronvalda darinātā jaunvārda gleznība pārveidojums. (šķirklī glezniecība)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī gleznot)
- 19. gs. 70. gadu jaunvārds. (šķirklī greizsirdīgs)
- J. Alunāna darināts jaunvārds pēc krievu герб parauga. (šķirklī ģerbonis)
- No grieķu hyakinthos, no personvārda Hyakinthos 'Hiakints' (jauneklis, ko Apollons nonāvēja, kļūmīgi mezdams disku). (šķirklī hiacints)
- No latīņu hybrida 'jauktenis'. (šķirklī hibrīds)
- 20. gs. 20. gadu jaunvārds, kas darināts no apvidvārda indeve. (šķirklī inde)
- No latīņu innovatio 'jauninājums, pārmaiņa'. (šķirklī inovācija)
- No latīņu integratio 'atjaunošana' (integer 'vesels, neskarts'). (šķirklī integrācija)
- No latīņu integrare 'atjaunot, sakārtot'. (šķirklī integrēt)
- No franču intervention, kam pamatā latīņu interventio 'iejaukšanās'. (šķirklī intervence)
- Aizguvums no viduslejasvācu ja. Reliģiskajos tekstos un ceremonijās lietots jau 16. gs., bet runātajā latviešu valodā īsteni iesakņojās tikai 19. gs. vidū. (šķirklī jā)
- No turku yeni çeri 'jauns karaspēks'. (šķirklī janičārs)
- No vācu Johannisbeere. 17. gs. lieto formu jānbēre, bet 18. gs. jau jāņogas, Jāņu ogas. (šķirklī jāņogas)
- No angļu yuppy saīsinājums no y(oung) u(rban) p(rofessional) 'jauns pilsētas profesionālis'. (šķirklī japijs)
- No adjektīva jauns. Sākotnēji šis atvasinājums lietots ar nozīmi 'jaunība', mūsdienu nozīmes ieviešanos un nostiprināšanos veicinājis A. Kronvalds. (šķirklī jaunatne)
- No latīņu iunior 'jaunākais'. (šķirklī juniors)
- Ata Kronvalda jaunvārds. (šķirklī jutekļi)
- Jāņa Endzelīna jaunvārds 20. gs. 30. gados. (šķirklī jutoņa)
- No franču cadet 'jaunākais; kursants'. (šķirklī kadets)
- No grieķu kainos 'jauns' un zōē 'dzīvība'. (šķirklī kainozojs)
- Raiņa jaunvārds (1897). (šķirklī kaisle)
- No grieķu karyatides 'Kārijas (vietvārds) jaunavas'. (šķirklī kariatīde)
- Z. Skujiņa ieteikts jaunvārds (ieviesies 20. gs. 70.–80. gados). (šķirklī karsējs)
- LZA Terminoloģijas komisijas ieteiktais jaunvārds (anglicisma kārtridžs vietā). (šķirklī kasetne)
- No krievu каторга, kam pamatā jaungrieķu katergon 'galēra'. (šķirklī katorga)
- 19. gs. beigu jaunvārds, agrāk lietots ar nozīmi 'klausītājs'. (šķirklī klaušinieks)
- Latviešu valodnieku jaunvārds, kas darināts, lai aizstātu anglicismu laptops (laptop). (šķirklī klēpjdators)
- No latīņu comoedia, grieķu kōmōidia (kōmos 'jautra drūzma, dzīres' un ōidē 'dziesma'). (šķirklī komēdija)
- No latīņu comicus, grieķu kōmikos 'jautrs, smieklīgs' (kōmos 'jautrs gājiens maskās Dionīsa svētkos'). (šķirklī komisks)
- No latīņu contaminatio 'sajaukšana'. (šķirklī kontaminācija)
- No grieķu neos 'jauns' un logos 'vārds'. (šķirklī neoloģisms)
- No grieķu kratēr 'trauks vīna sajaukšanai ar ūdeni'. (šķirklī krāteris)
- No krievu крутка, kam pamatā крутить 'jaukt, maisīt'. (šķirklī krutka)
- 17. gs. avoti rāda, ka sākotnēji kukulis bija apaļas formas maize pretstatā klaipam. 18. gs. vidū vārds kukulis ieguva jaunu nozīmi 'ciemos nesama dāvana'. No šās nozīmes vēlāk izveidojās trešā nozīme 'dāvana amatvīra ietekmēšanai'. (K. Karulis). (šķirklī kukulis)
- No vācu Chemismus, kam pamatā jaunlatīņu chemismus. (šķirklī ķīmisms)
- J. Endzelīna jaunvārds, kas lietojams aizguvuma vinnests (viduslejasvācu winst) vietā. (šķirklī laimests)
- No vācu Lack, kam pamatā jaunlatīņu lacca, sanskrita lāksā 'laka'. (šķirklī laka)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī pamatīgs)
- J. Alunāna jaunvārds ar nozīmi 'maizes cepējs un pārdevējs'. (šķirklī maiznieks)
- No lībiešu maks vai igauņu maks (K. Karulis). Latviešu valodā vārds minēts jau 17. gs. – G. Manceļa vārdnīcā. (šķirklī maksa)
- No vācu Makulatur, kam pamatā jaunlatīņu maculatūra 'aptraipīts papīrs' (latīņu macula 'traips'). (šķirklī makulatūra)
- Kalks no latīņu ignis fatuus. Nosaukums cēlies senu ticējumu dēļ, ka maldugunis klejo no vienas vietas uz otru, maldinādamas vēlus gājējus. Tomēr īstenībā malduguns nepārvietojas. Klejošanas iespaids varēja rasties tādēļ, ka vienā vietā liesmiņa izdziest, bet tūlīt iedegas jauna. (šķirklī malduguns)
- No vācu Marzipan, itāļu marzapane, kam pamatā jaunlatīņu Marci panis 'Sv. Marka maize'. (šķirklī marcipāns)
- Atvasinājums ir J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī mazgātava)
- No jaunlatīņu mechanismus (grieķu mechanē 'darbarīks, ierīce'). (šķirklī mehānisms)
- No latīņu metaphysica, kam pamatā grieķu meta ta physika 'aiz fizikas'. Nosaukums radās nejauši, Aristoteļa darbu apkopojumā filozofiskos apcerējumus ievietojot nodaļā aiz traktātiem par fiziku. (šķirklī metafizika)
- Atvasinājums no vārda mest. 20. gs. jaunvārds. (šķirklī mets)
- No franču modernisme (moderne 'mūsdienīgs, jauns'). (šķirklī modernisms)
- No franču moderne 'mūsdienīgs, jauns'. (šķirklī moderns)
- No vācu Morphin, jaunlatīņu morphium (pamatā grieķu Morpheus 'Morfejs'). (šķirklī morfijs)
- 19. gadsimtā jaunlatviešu darināts jaunvārds. (šķirklī nākotne)
- Ata Kronvalda jaunvārds (1872. g.) (šķirklī pilnvara)
- J. Endzelīna jaunvārds 20.gs. 30. gados. (šķirklī necils)
- No grieķu neos 'jauns' un grieķu (di)dyos 'divkāršs'. (šķirklī neodīms)
- No grieķu neos 'jauns' un itāļu fascismo, fascio 'apvienība'. (šķirklī neofašisms)
- No grieķu neos 'jauns' un lithos 'akmens'. (šķirklī neolīts)
- No latīņu neos 'jauns', nātus 'dzimis' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī neonatoloģija)
- No angļu neon, kam pamatā grieķu neos 'jauns'. (šķirklī neons)
- No grieķu nymphē 'jaunava'. (šķirklī nimfa)
- No grieķu nymphē 'jaunava' un mania 'trakums'. (šķirklī nimfomānija)
- A. Stērstes jaunvārds 19. gs. 90. gados. (šķirklī noilgt)
- A. Stērstes jaunvārds 19. gs. 90. gados. (šķirklī noilgums)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī nolūks)
- No latīņu nova [stella] 'jauna [zvaigzne]'. (šķirklī nova)
- No latīņu novatio 'atjaunošana, pārveidošana'. (šķirklī novācija)
- No latīņu novator 'jaunradītājs, atjaunotājs'. (šķirklī novators)
- No itāļu novella 'jaunums', kam pamatā latīņu novellus, novella 'jauns'. (šķirklī novele)
- No latīņu novicius (novus 'jauns'). (šķirklī novicis)
- No latīņu novitas, novitatis 'jaunums'. (šķirklī novitāte)
- No angļu Novocaine (tirdzniecības nosaukums), kam pamatā latīņu novus 'jaunums' un (co)caine 'kokaīns'. (šķirklī novokaīns)
- 20. gs. 20.–30. gadu jaunvārds, darināts no latīņu novus 'jaunums'. (šķirklī novuss)
- No vācu Oligozän, kam pamatā grieķu oligos 'mazs; nedaudz' un kainos 'jauns'. (šķirklī oligocēns)
- No franču omelette (oeufs mêlés 'jauktas olas'). (šķirklī omlete)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī omulība)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī omulīgs)
- No vācu Paläozän, kam pamatā grieķu palaios 'sens' un kainos 'jauns'. (šķirklī paleocēns)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī pamatne)
- Raiņa jaundarinājums. (šķirklī pamatšķira)
- Raiņa jaunvārds. (šķirklī patmīlība)
- Raiņa jaunvārds. (šķirklī patnis)
- Ata Kronvalda jaunvārds (1869. g.) (šķirklī pilsonis)
- No angļu pioneer 'celmlauzis; jaunu ideju iniciators'. (šķirklī pionieris)
- Raiņa jaunvārds. (šķirklī plūsma)
- No grieķu problēma 'uzdevums, izvirzīts jautājums'. (šķirklī problēma)
- No grieķu prosēlytos 'jaunpienācējs'. (šķirklī prozelīts)
- Raiņa jaunvārds. (šķirklī pūsma)
- J. Endzelīna jaunvārds (1922), darināts pēc lietuviešu rašýti 'rakstīt' parauga. (šķirklī rasēt)
- No latīņu re 'atpakaļ-, jaun-, atkal-' un animatio 'dzīvības iedvešana'. (šķirklī reanimācija)
- No latīņu re 'atpakaļ-, jaun-, atkal-' un animare 'darīt dzīvu' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī reanimatoloģija)
- No latīņu recidivus 'atgriešanās' vai 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidivēt)
- No latīņu recidivus 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidīvisms)
- No latīņu recidivus 'atgriešanās' vai 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidīvs)
- No latīņu reformatio 'labošana, atjaunošana'. (šķirklī reformācija)
- No latīņu regeneratio 'atjaunošana, atjaunošanās, atdzimšana'. (šķirklī reģenerācija)
- No vācu Regenerator, angļu regenerator, kam pamatā latīņu regenerare 'atjaunot'. (šķirklī reģenerators)
- No viduslaiku latīņu recollectio 'atjaunošanās'. (šķirklī rekolekcijas)
- No latīņu recreatio '(spēku) atjaunošana'. (šķirklī rekreācija)
- No latīņu re 'jaun-', 'atkal-' un interpretatio. (šķirklī reinterpretācija)
- No latīņu re 'jaun-, atkal-' un investitio 'ietērpšana, ietērps'. (šķirklī reinvestīcija)
- No latīņu re 'jaun-', 'atkal-' un incarnatio 'iemiesošanās'. (šķirklī reinkarnācija)
- Rakstnieka Z. Skujiņa jaunvārds. (šķirklī tālrunis)
- No latīņu renovatio 'atjaunošana'. (šķirklī renovācija)
- No latīņu reparatio 'atjaunošana'. (šķirklī reparācija)
- No latīņu restauratio 'atjaunošana'. (šķirklī restaurācija)
- No franču restaurant, kam pamatā latīņu restaurare 'atjaunot'. (šķirklī restorāns)
- No vācu Revision, kam pamatā latīņu revisio 'pārskatīšana no jauna'. (šķirklī revīzija)
- No latīņu revisio, revisionis 'pārskatīšana no jauna'. (šķirklī revizionisms)
- No lejasvācu riem 'atskaņa'. Aizguvums minēts jau 17. gs. Kad 19. gs. otrajā pusē to aizstāja jaunvārds dzejolis, vārds rīme kļuva par mākslinieciski nevērtīga dzejoļa vai panta apzīmējumu. (šķirklī rīme)
- No J. Alunāna jaunvārda saeims 'valsts padome, zemes padome', kas vēlāk lietots formā saeima ar nozīmes paplašinājumu 'sanāksme, sapulce, apspriede'. (šķirklī saeima)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī Satversme)
- No jaunlatīņu secretārius, latīņu sēcernere 'atšķirt, atdalīt'. (šķirklī sekretārs)
- No spāņu señorita 'jaunkundze'. (šķirklī senjorita)
- No latīņu vassus 'karavīrs', jaunlatīņu vassallus. (šķirklī vasalis)
- No itāļu signorina 'jaunkundze'. (šķirklī sinjorīna)
- No grieķu, jaungrieķu sirtákē. (šķirklī sirtaki)
- No angļu sketch 'īss jautra satura dramatisks darbs'. (šķirklī skečs)
- No krievu скумбрия, kam pamatā jaungrieķu skumbri (dsk. skumbriá). (šķirklī skumbrija)
- Ata Kronvalda jaunvārds, kas ieviests ģermānisma spieģelis vietā. (šķirklī spogulis)
- No jaunlatīņu stratificare. (šķirklī stratificēt)
- Rakstnieka Z. Skujiņa ieteikts jaunvārds. (šķirklī tālrāde)
- J. Endzelīna jaunvārds (1940. g.), lai aizstātu aizguvumu rene. (šķirklī tekne)
- No itāļu tempera, kam pamatā latīņu temperare 'sajaukt pareizās proporcijās'. (šķirklī tempera)
- No jaunlatīņu trichinella, kam pamatā grieķu trichinos 'saistīts ar matiem'. (šķirklī trihinella)
- No vācu Mergel, kam pamatā jaunlatīņu margila. (šķirklī merģelis)
- No latīņu re 'jaun-, atkal-' un demarcatio 'norobežošana'. (šķirklī redemarkācija)
- No latīņu restitutio 'agrāko tiesību atjaunošana'. (šķirklī restitūcija)
- No angļu under 'zem', resp attiecīgajā izlasē var piedalīties jaunieši, kas vēl nav sasnieguši attiecīgā apzīmējumā norādīto vecumu. (šķirklī U)
- Jura Alunāna jaunvārds (ap 1860. g.), kas darināts pēc lietuviešu veĩkalas 'darbs, darbība' parauga ar nozīmi 'darbība, darījums, darīšanas'. Mūsdienu nozīmi vārds ieguvis 19. gadsimta beigās. (šķirklī veikals)
- Ata Kronvalda darināts jaunvārds. (šķirklī vēsture)
- No viduslejasvācu winst, kura vietā J. Endzelīns ieviesa jaunvārdu laimests. (šķirklī vinnests)
- No franču déjà vu 'jau redzēts'. (šķirklī dežavū)
- Atvasinājums no vārda saime; vārds saimniecība pazīstams jau no 18. gs., bet literārajā valodā to ieviesa Juris Alunāns (1862. g.). (šķirklī saimniecība)
- 20. gs. sākuma jaunvārds. (šķirklī līmenisks)
- No vācu lustig 'priecīgs, jautrs, līksms'. (šķirklī lustīgs)
Atrasts normatīvajos komentāros (22):
- Nereti valodas praksē substantīvs sterilizētājs 'cilvēks, kas veic sterilizāciju' tiek lietots substantīva sterilizators 'iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai' nozīmē, tomēr šos divus vārdus nevajadzētu jaukt. (šķirklī sterilizētājs)
- Praksē vārdi scientioloģija un scientoloģija dažkārt tiek jaukti, ar vārdu scientoloģija apzīmējot gan vienu, gan otru jēdzienu. (šķirklī scientoloģija)
- Praksē nereti tiek jaukti un kļūdaini lietoti vārdi patstāvīgs un pastāvīgs, tomēr to nozīme ir atšķirīga: patstāvīgs ir 'tāds, kas ir neatkarīgs no citiem, iztiek saviem spēkiem', bet pastāvīgs 'nepārtraukts, nemainīgs, regulārs'. (šķirklī patstāvīgs)
- Padomju laikā vārdu Dievs visās nozīmēs rakstīja ar mazo burtu. Tagad atjaunojusies lielā sākumburta rakstības tradīcija. (šķirklī dievs)
- Par prievārda priekš lietojumu skat. D. Nītiņas monogrāfiju "Prievārdu sistēma latviešu rakstu valodā" (Rīga, 1978, 156.–151. lpp.), kā arī Ā. Ozolas rakstu "Kā īsti lietot prievārdus priekš un pirms" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 10. laidiens, Rīga, 1974). (šķirklī priekš)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 13. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par atsevišķu svešvārdu atbilsmēm latviešu valodā, vienprātīgi nolēma ieteikt sapindu dzimtas auga Ķīnas līčijas (Litchi chinensis) un tās augļa latviskā nosaukuma formu līčija. (šķirklī līčija)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipot)
- Ir ieteikumi vārda tusiņš vietā lietot latviskas cilmes sarunvalodas vārdu burziņš, piem., jautrs burziņš; iepirkšanās burziņš; doties uz burziņu. (šķirklī tusiņš)
- Divdabi domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams)
- Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vērojama pozitīva tendence vārdu aizrobežu aizstāt ar ārzemju: Aizrobežu mākslas muzejs – Ārzemju mākslas muzejs, aizrobežu literatūra – ārzemju literatūra. (šķirklī aizrobežu)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, 1995.) par pareizu atzīts šāds rakstījums: alelujā, allelujā. Tomēr praksē daudz biežāk šo vārdu lieto bez garumzīmes. Tāpēc jaunākajās vārdnīcās dota forma – aleluja. (šķirklī aleluja)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipēt)
- Vēlams ievērot vārdu iemutnis, iemute, iemutis nozīmju atšķirību (sastopama to jaukšana). (šķirklī iemutnis)
- Par saikļa jebšu lietojumu jeb nozīmē skat. A. Miķelsones rakstu "Par saikļa jebšu lietošanu latviešu valodā" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 8. laidiens, R., 1972). (šķirklī jebšu)
- Ja nepieciešams, profesijas nosaukumu medicīnas māsa var attiecināt arī uz vīrieti. Tādā gadījumā nosaukumu "medicīnas māsa" iekļauj kopdzimtes vārdu paradigmā, kam datīvā ir galotne -am – medicīnas māsam Kļavam. (Sīkāk par šo jautājumu sk. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. 5. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2010, 95. lpp.) (šķirklī medicīna)
- Praksē nereti tiek jaukti jēdzieni metodists 'metodistu konfesijai piederīgais' un metodiķis 'mācību metodikas speciālists; konsultants, padomdevējs', taču tie nav sinonīmi un lietojami katrs ar savu atšķirīgu nozīmi. (šķirklī metodisti)
- Vārds neiejaukšanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (neiejaukšanās), ģenitīvā (neiejaukšanās), akuzatīvā (neiejaukšanos), instrumentālī (ar neiejaukšanos). (šķirklī neiejaukšanās)
- Vārdkopas pacelt jautājumu vietā, kas pārņemta no krievu valodas (поднять вопрос), ieteicams lietot citu izteiksmi, piem., vārdu savienojumu izvirzīt jautājumu. (šķirklī pacelt)
- Vārds pašatjaunošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašatjaunošanās), ģenitīvā (pašatjaunošanās ), akuzatīvā (pašatjaunošanos), instrumentālī (ar pašatjaunošanos). (šķirklī pašatjaunošanās)
- Rakstos un sarunvalodā substantīvs saržs nereti tiek jaukts ar substantīvu šaržs 'satīrisks vai humoristisks portrets (parasti kariķēts zīmējums), kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības, pazīmes'. (šķirklī saržs)
- Angļu vārda "smogs" latviskojums "smacenis" kļuva par 2005. gada vārdu. Šo vārdu bija iesūtījis kāds interneta lietotājs, minot, ka pirms tam smaceni pamanījis jau Anšlava Eglīša darbos. (šķirklī smogs)
- Nav vēlams lietot šādus izteikumus: uzstādīt prasības; uzstādīt kandidatūru; uzstādīt jautājumu; uzstādīt diagnozi. Pareizi: izvirzīt prasību, kandidatūru; uzdot jautājumu; noteikt diagnozi. (šķirklī uzstādīt)
Atrasts vārdu savienojumos (88):
- (būt) jautrā dūšā
- (būt) jautrā prātā
- (nav) ne (mazākās) jausmas
- (tur jau) pat akmeņiem jābrēc
- (tur jau) pat akmeņiem jākliedz
- (tur jau) pat akmenim jābrēc
- (tur jau) pat akmenim jākliedz
- ar pilnu jaudu
- atjaunot darbā
- atklāts jautājums
- cik (vien) jaudas
- datora jauda
- dozas jauda
- gabals (jau) nenokritīs
- gan jau
- gan jau nu
- iejaut maizi
- ja (jau) nav kazai piena, lai (tad) nav
- jau kuro reizi
- jau kuro reizi (arī dienu, gadu u. tml.)
- jaukt domas
- jaukt gaisu
- jaukt galvu
- jaukt kārtis
- jaukt maizi
- jaukt mieru
- jaukt pēdas
- jaukt prātu
- jaukt ūdeni
- jaukta ģimene
- jaukta laulība
- jauktā laulība
- jauktais koris
- jaukties pa kājām
- jaukties pa vidu
- jaukts mežs
- jaukts skaitlis
- jaunā druka
- jaunā maiņa
- jaunā ortogrāfija
- jaunā stila kalendārs
- jaunā strāva
- jaunais gads
- jaunais pāris
- jaunais stils
- jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks
- jaunavības plēve
- jaunie laiki
- jaunie ļeņinieši
- jaunie naturālisti
- jauns Mēness
- jaut maizi
- jautājuma teikums
- jautājuma zīme
- jautājumu krustugunis
- kā (jau) daždien
- kā atjaunots
- kā auns pie jauniem vārtiem
- kā jaunkundze
- kā jauns Dievs
- kā no jauna piedzimis
- kādā jaukā dienā
- kādu jauku dienu
- Kas jauns?
- ķirbjaugu dzimta
- laika jautājums
- līdz jaunai maizei
- minūšu jautājums
- ne mazāk svarīgs jautājums
- no jauna
- no jaunām dienām
- nojaukt visus tiltus (aiz sevis)
- otrā jaunība
- pa jaunam
- par nāvi (jau) nebūtu
- pārnest vārdu (jaunā rindā)
- pāršķirt jaunu lappusi
- pēc jaunas šnites
- pilnā jaudā
- retorisks jautājums
- sajaukt galvu
- sajaukt pēdas
- sajaukt prātu
- saule jau gabalā
- tā jau nu ir
- tas vēl ir jautājums
- vilciens (jau, ir) aizgājis
- zelta jaunatne
Atrasts skaidrojumos (200):
- otrreizējā pārstrāde (kā) izgatavošana no jau reiz izmantotām izejvielām.
- tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
- readaptācija Adaptācijas (1) atjaunošana.
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
- pāradīt Adīt vēlreiz, no jauna.
- pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, piem., jaunu, derīgu; paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu; nomainīt (2).
- mainīt Aizstāt (piem., ko nederīgu, netīru, nolietotu) ar ko tādu pašu, derīgu, tīru, jaunu u. tml.
- reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
- aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
- sirēna Akustiska ierīce, ar ko rada jaudīgu skaņas signālu; šīs ierīces radītās skaņas.
- mīkla Alegorisks, īsi formulēts uzdevums ar jautājumu un tā atrisinājums, atbilde.
- instruktors Amatpersona PSRS komjaunatnes un komunistiskās partijas komitejās.
- kanclers Amatpersona universitātē, kas atbild par saimnieciskajiem un administratīvajiem jautājumiem.
- ALJA Amerikas latviešu jaunatnes apvienība.
- pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus; uzvilkt (citas zeķes, apavus).
- pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
- papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus dabiskajam vai mākslīgajam jau esošajam apgaismojumam.
- apjauta Apjausma.
- atausma Apjausma.
- uztaustīt Apjaust, pētījot atrast.
- apklaušināt Apjautāt.
- apvaicāt Apjautāt.
- pataujāt Apjautāties (par ko).
- apprasīties Apjautāties.
- apvaicāties Apjautāties.
- atskārst Apjēgt; nojaust.
- kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
- kapitālais remonts apjomīgs remonts, kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.; kapitālremonts.
- pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piem., vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
- aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
- gulēt uz lauriem apmierināties ar sasniegto, netiekties pēc jauniem panākumiem.
- atdusēties uz lauriem apmierināties ar sasniegto, netiekties pēc jauniem panākumiem.
- sākt veco dziesmu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
- sākt veco meldiņu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
- goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti (parasti par godu jaunlaulātajiem).
- debatēt Apspriest (piem., sapulcē, konferencē kādu jautājumu, priekšlikumu, problēmu u. tml.); strīdēties, apmainīties domām (par ko).
- diskutēt Apspriest strīdīgu jautājumu, piedalīties diskusijā.
- ieciklēties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
- tautas nobalsošana aptauja, kurā visa tauta izsaka savu viedokli par kādu noteiktu jautājumu; referendums.
- noprast Aptuveni, netiešā veidā saprast; nojaust.
- apjausma Aptuvens priekšstats; apjauta.
- art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu; apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu.
- atkalapvienošanās Apvienošanās, kuras rezultātā atjaunojas iepriekšējais kopums.
- sabotāža Apzināti veikta kaitniecība; apzināta rīcība, lai izjauktu (ko).
- just Apzināties, saprast; nojaust.
- sabotēt Ar apzinātu rīcību censties izjaukt (ko).
- ar smagu sirdi ar bažām, nelabprāt (ko darīt), nojaušot ko ļaunu.
- mašīnsalikums Ar burtu saliekamo mašīnu veidotas teksta salikuma rindas izjaucamu vai neizjaucamu burtu veidā.
- dziedināt Ar dažādiem līdzekļiem padarīt veselu, atjaunot veselību.
- iekravāties Ar iedzīvi ierasties (jaunā dzīvesvietā).
- pilnā gaitā ar iespējami lielāko ātrumu, iespējami lielāko jaudu.
- pilnā sparā ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
- pilnā spēkā ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
- ar pilnu sparu ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
- ar pilnu gaitu ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
- ar pilnu spēku ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
- metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
- likt saprast ar izturēšanos, rīcību, runu u. tml. panākt, ka (kāds) var (ko) iedomāties, nojaust.
- pārtraukt grūtniecību ar medicīnisku (ķirurģisku vai medikamentozu) iejaukšanos izbeigt grūtniecības stāvokli; veikt abortu.
- uzmalt Ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- malt Ar riņķveida kustību spēcīgi jaukt (piem., ūdeni, gaisu).
- reabilitēt Ar tiesas vai administratīvu lēmumu atjaunot (personas) tiesības un reputāciju.
- sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piem., ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piem., putas, viļņi).
- kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piem., ūdeni).
- taisīt jokus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- taisīt pekstiņus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- taisīt pigorus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- pārārdīt Ārdīt vēlreiz no jauna (parasti sienu); ārdīt (ko) visu, viscaur.
- noārdīt Ārdot nodalīt nost (ko piešūtu, uzšūtu); ārdot (adījumu), izjaukt.
- izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt, izjaukt (piem., sašūtu drānu, adījumu); ārdot izjaukt (šuvuma vietu).
- restaurācija Arhitektūras pieminekļu, mākslas darbu, seno rokrakstu u. tml. atjaunošana to sākotnējā veidā.
- sprukstiņš Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis.
- raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- raportēt Armijā – ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, jaunzēlandē un dažās citās valstīs).
- vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
- ārlietas Ārpolitikas jautājumi.
- pārart Art vēlreiz, no jauna (tīrumu, lauku u. tml.); arī kārtāt.
- neiralģija Asas, lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
- pārasfaltēt Asfaltēt vēlreiz, no jauna.
- lejupējā līnija asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, sākot no vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
- atjautība Asprātīgi, atjautīgi izteicieni.
- atjautāt Atbildēt ar jautājumu uz jautājumu.
- jaunmodīgs Atbilstošs pašreizējai modei; jaunlaiku.
- uzsvaidzināt Atceroties, atkārtojot u. tml., atjaunot apziņā.
- jautājuma zīme atdalītājpieturzīme (?) jautājuma teikuma beigās.
- renesanse Atdzimšana, izplatīšanās no jauna; jauns uzplaukums.
- pāratestēt Atestēt vēlreiz, no jauna.
- pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
- atsilt Atgūt siltumu, no jauna sasilt.
- atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt dzīvības pazīmes; atgūt jušanas, kustību spēju.
- atjaunotne Atjaunošana, atjaunošanās (piem., pēc panīkuma, izsīkuma).
- renovācija Atjaunošana; (ēkas, būves) remontēšana, veicot tehniskus vai funkcionālus uzlabojumus.
- rekonstrukcija Atjaunošana.
- reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, arī pēc intensitātes mazināšanās – par dabas parādībām).
- piētisms Atjaunošanās kustība vācu luteriskajā baznīcā (17. gs. beigās, 18. gs.), kam bija raksturīga stingra dievbijība, askētisms ikdienas dzīvē, centieni veicināt draudžu locekļu aktīvu līdzdarbību.
- atdot Atjaunot (agrāko stāvokli).
- reaktivēt Atjaunot (kā) aktivitāti.
- atdzemdināt Atjaunot (kādu, parasti sabiedriskās dzīves parādību).
- restaurēt Atjaunot (ko vairs neeksistējošu).
- rekonstruēt Atjaunot (ko) pēc aprakstiem, atrastām paliekām u. tml.
- reanimēt Atjaunot (organisma) dzīvības procesus; atdzīvināt.
- atsvaidzināt Atjaunot (piem., krāsojot, remontējot).
- reģenerēt Atjaunot (piem., zaudētus vai bojātus organisma audus).
- atsaukt atmiņā atjaunot atmiņā.
- reabilitēt Atjaunot iepriekšējā statusā.
- atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju, pārtraucot darboties, atrodoties mierā vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
- pārlādēt Atjaunot, arī izveidot, pārlikt vēlreiz no jauna (piem., programmatūru, fotogrāfijas datorā); pārlikt (datus, informāciju), piem., no vienas datora programmas uz otru.
- atminēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto); atcerēties.
- atcerēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto).
- atdzīvināt Atjaunot, ieviest no jauna.
- uzbužināt Atjaunot, palielināt.
- uzspodrināt Atjaunot, papildināt, padarīt labāk izmantojamu (ko, piemēram, karjerā).
- renovēt Atjaunot, remontēt.
- reanimēt Atjaunot.
- dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
- atdzīvoties Atjaunoties, atveidoties (atmiņā, priekšstatos).
- atdzīvoties Atjaunoties, ieviesties no jauna.
- jaunots Atjaunots.
- atvaicāt Atjautāt.
- atjauta Atjautība (1).
- atjauta Atjautība (2).
- veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
- spics Atjautīgs; izmanīgs.
- atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest; panākt, ka no jauna stājas spēkā.
- atsvaidzināt Atkārtojot, atceroties u. tml. atjaunot apziņā (ko).
- atgremot Atkārtot (jau zināmas citu domas), nedodot ko jaunu.
- dziedāt (vienu un) to pašu dziesmu atkārtot jau agrāk teikto.
- tirdīt Atkārtoti uzdot jautājumus, prašņāt.
- jau kuro reizi atkārtoti, jau vairākas reizes.
- demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
- atkravāties Atkļūt šurp ar iedzīvi (parasti jaunā dzīves vietā).
- rekreācija Atpūta, darbaspēju atjaunošana; vides un dabas resursu izmantošana atpūtai, darbaspēju atjaunošanai.
- atklāt Atrast, uziet (ko jaunu, nozīmīgu) pētījumu, meklējumu rezultātā.
- atšķetināt Atrisināt, noskaidrot (sarežģītu jautājumu, problēmu).
- atsvaidzināt Atspirdzināt, atjaunot (piem., spēkus).
- uzsvaidzināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot (piemēram, remontējot).
- uzprišināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot, uzlabot; uzfrišināt.
- uzfrišināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot.
- strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
- patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga (kā, piem., resursu) izmantošana, nerūpējoties par (to) atjaunošanu vai atjaunošanos.
- kāst Attīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot cauri sietam, kāstuvei.
- tīrīt Attīrīt no piejaukumiem, no kā nevajadzīga.
- dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
- iedīglis Attīstības sākums, pirmā izpausme (jaunai parādībai, kas veidojas).
- izaudzēt Audzējot izveidot (piem., jaunu šķirni).
- uzaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās; izaudzināt.
- izaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās.
- bērns Auga atvase; mazs, jauns augs.
- stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
- mātesaugs Augs, no kura pavairo jaunus augus.
- māls Augsne, kas satur lielu šā ieža piejaukumu; mālzeme.
- anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kad ir skaidras debesis un jauks laiks.
- ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (piem., Austrālijā, jaunzēlandē, Kanādā).
- veidotājaudi Augu audi, no kuriem veidojas jauni auga audi; meristēma.
- ķirbju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst ķirbji, gurķi, kabači arbūzi u. c.; ķirbjaugu dzimta.
- kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder augi, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos vai galviņās un auglis ir sēklenis (pēc jaunākā iedalījuma – asteru dzimta).
- vinegrets Aukstais ēdiens – salāti no sīki sagrieztiem dārzeņiem (kartupeļiem, bietēm, skābiem kāpostiem u. tml.), kas sajaukti ar eļļu.
- pleibojs Bagāts, jauns vīrietis, kas laiku pavada izpriecās un uzdzīvē.
- pārbalināt Balināt vēlreiz, no jauna.
- kaļķot Balsināt, noziest ar ūdenī iejauktiem kaļķiem.
- pārbalsot Balsot (par ko) vēlreiz, no jauna.
- gaišs Balts vai ar ievērojamu baltās krāsas piejaukumu.
- mantinieks Bērns (parasti jaundzimušais); pēcnācējs.
- mazpulki Bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
- bērnu silīte bērnudārza jaunākā grupiņa.
- dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, tīrs, arī ļoti skaidrs (par krāsu, tās toni, arī mirdzumu, spožumu).
- negribot Bez nolūka, nejauši.
- maisīties Bez uzaicinājuma iesaistīties (piem., kādā pasākumā), cenšoties (to) ietekmēt; jaukties (4).
- draiskuļot Bezbēdīgi, jautri rotaļāties; būt (nedaudz) nerātnam, arī darīt nerātnības.
- bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks.
- pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
- zaļš Bezrūpīgs, jautrs.
- evaņģēlijs Bībeles jaunās Derības pirmās četras grāmatas, kurās aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un darbība; katra no šīm grāmatām.
- pusbībele Bībeles otrā daļa – jaunā Derība.
- izčakarēt Bikstot, grūstot, jaucot izdabūt.
- sasniegt Bioloģiskās attīstības gaitā nonākt (jaunā stadijā).
- piebirt Birstot (kam), sajaukties (ar to).
- kutikula Blīvs, aizsargājošs veidojums uz epitēlijaudu virsmas.
- reģenerācija Bojā gājušu audu vai orgānu atjaunošanās.
- bonapartists Bonapartu dinastijas atjaunošanas piekritējs.
- brāļuks Brālis (parasti jaunākais).
- bāleliņš Brālis; jauns vīrietis, radinieks.
- pašpuika Bravūrīgs, dauzonīgs jauns vīrietis.
- gadumija Brīdis, kad vecais gads beidzas un jaunais sākas; laika posms ap gadu miju.
- jaunsardze Brīvprātīga jauniešu (12–18 gadus vecu) militāra apvienība.
- pārbruģēt Bruģēt vēlreiz, no jauna.
- atburt Burot likvidēt (ko), atjaunot (agrāko stāvokli).
- ziedēt Būt ar izmainītu krāsu (piem., augu daļiņu piejaukuma dēļ) – par ūdeni ūdenstilpē.
- austies Būt jūtamam, nojaušamam (par noskaņu, attiecībām u. tml.).
- viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti par redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt); būt par cēloni tam, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
- stāvēt kūmās Būt par liecinieku (kā jauna) dzimšanai.
- būt kūmās Būt par liecinieku (kā jauna) dzimšanai.
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevī (ko neredzamu, nezināmu, nenojaušamu).
- disharmonēt Būt tādam, kas izjauc saskaņu, harmoniju.
- sasāpēt Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
- sasāpēties Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
Atrasts piemēros (199):
- trumpa .. viesiem jau no paša agra rīta bija trumpas rokā. Spēlējām līdz pusdienām..
- vīdēt .. viņa gaišbrūnajās, gandrīz dzintara krāsas acīs vīdēja jautra un jauneklīga uguntiņa.
- pieciest .. viņa pirks divriteni, jo tas nepieciešams Miķelītim, gan jau to pārējo nepieciešamo vēl kādu laiku piecietīs.
- vieds ..bija viedas sievas, kuras, redzot jaundzimušo, varēja jau pateikt, kāds būs bērna liktenis.
- pagriezties ..diena kļuvusi jau garāka un laiks pagriezies uz pavasari.
- lukturis ..gar Vērmaņa dārzu jau aizdegti stūrainie gāzes lukturi.
- skrobe ..gleznas man izstādēs 12 gadus neņēma pretī.. Bija jau skrobe..
- mičot ..istabā ar smiekliem un gavilēm, un dažām Marijas asarām mičoja jauno sievu, un viņas vainagu pēc tam uzlika jaunākajai māsai.
- mūsējais ..Ja tu redzēji jau gulbjus ejam, Tie ir citi, tie nav mūsu, Mūsējie vēl zaļos silezeros mīt..
- krinolīns ..jaunā sieviete parādījās rokoko krinolīnā.
- lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
- piecilpot ..Kurcums viņu jau bija ieraudzījis un lieliem, dejojošiem soļiem piecilpoja klāt.
- siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
- godināt ..mani agrāk vienkārši sauca par Ezernieku Elzu, tagad mani godināja par Ezernieku jaunkundzi..
- piekrišana ..Milda pie vīra netikusi ar visu Kaucmindi. jau skolā viņai pie zēniem nekādas piekrišanas nebijis – ne viņa apģērbties mācējusi, ne iznesties.
- laboratorija ..muitas laboratorija jau ir veikusi vairāk nekā 800 preču paraugu pārbaudes..
- jaukties ..pa logu vēl labāk varēja redzēt, kā mākoņi nemierīgi skrēja un jaucās, brīžiem aizklādami mēnesi...
- gatve ..pienaglot no jauna sētas kārti, kas atkritusi gatvei, pa kuru govis dzina uz ganībām.
- piegult ..Prīdis vakarā jau agri bija gultā, kad sieva piegūla blakus, tas jau krāca kā jūra niknā laikā.
- kamēr ..putns savu dziesmu uzņem ik jaunu pavasari, kamēr meitas, kad apprecas, apklust pavisam..
- slapstīties ..sieviete slapstās pie mātes, līdz atrod jaunu dzīvokli..
- mode ..šī ir īstā reize slimot pēc Laimdotas modes. jau vakarā rādīties sagurušai, no rīta teikt, ka galva sāp un reibst, un tad uzberzēt termometru.
- uzkrist ..tad jau melna nakts uzkritīšot, iekams mēs galā aizkļūšot.
- ņigu ..tur [virtuvē] visu laiku iet ņigu ņegu, rībēdama nokrīt pavārnīca, nošļakst nejauši izlijis ūdens, un vienā durvju pavērienā izlaižas laukā nobijies un sakaitināts pašmāju kaķis..
- pārsalt ..ūdens upē bija jau pārsalis ar biezu ledus kārtu.
- kārtoties ..Un pamazām domas kārtojas Kā vēja sajauktas lilijas.
- noenkuroties ..Valmierā dzīvoju jau divdesmit divus gadus un varu teikt, ka esmu šai pilsētā noenkurojusies.
- nodžumpoties "..Ei, tev mati slapji, tu esi jau nodžumpojusies!"
- kalst "..ko tādi jauni cilvēki te kalta tajā mušu pilnajā istabā.."
- tāmnieks "..Vai ta Herbertu vai meklē?" sastaptā [sieviete] tāmnieku vīzē pārjautāja..
- pārjautāt "Braucu uz darbu." "Uz darbu?" es pārjautāju.
- jautāt "Cik tālu vēl jābrauc?" zēns jautā.
- pirkstis "Es staigāju kā uz karstām pirkstīm, vienādi baidīdamās, ka tikai viss nenāk nejauši gaismā."
- virsū "Es tam neģēlim virsū, lai ieliek jaunas rūtis [izsisto vietā].."
- he "He, tas jau pirmais draugs šiem te augšā, kāda tad tur vairs inspicēšana."
- konstatēt "Ir jau vēls", viņš konstatēja.
- labdien "Kāpēc tu nesacīji man labdien? Skolā tu jau ej, tātad tev jāsveicina ik pretimnācējs."
- noraizēties "Kur tu esi?" noraizējies jautāju.
- liet "Mēs sūtīti no universitātes. Svarīgā pētījumā, kundze," jautri un piemīlīgi runāja Džesa. Un tik turpināja liet. Tā un tā, un tā.
- tēraudkausēšana "Metalurgā" pēc divām nedēļām es jau zināju visas tēraudkausēšanas nianses.
- atsviest "Paklausies, vakar tā gadījās, nejauši..." Ģedimins mēģināja paskaidrot.. – "Taisnība, tīšām jau tu nekad nepiedzeries," Vizbule atsvieda.
- sasauksme "Sidraba šķidrauta" popularitātes pamatā bija lugas nejaušā sasauksme ar sava laika notikumiem.
- noteikt "Tas ir jauki," meitene noteica.
- jā "Tu bankā strādā jau divus gadus, jā?"
- jaunekle "Tu trīsi?" viņš jautāja, manīdams, ka jaunekles roka drebēja kā apses lapa.
- vienādi "Tu vienādi ar saviem radiem!" Andra māte vai jau ar dusmām atteica..
- svētulis "Vai esmu kļūdījies? Protams, neesmu jau nekāds svētulis"
- uzjautāt "Vai ķeras ar?" uzjautāju makšķernieku.
- summārs 147 kilovatu elektromotors ļauj panākt summāro jaudu 345 zirgspēku apmērā.
- zirgspēja 200 zirgspēju jauda.
- izdzīt Ābele izdzinusi jaunas atvases.
- izaugt Ābelei izauguši jauni zari.
- paaugties Ābeļu zaros aizmetusies un krietni paaugusies jaunā ābolu raža.
- apdedzināties Abi jau vienreiz apdedzinājušies.
- samīlēties Abi jaunieši samīlējušies.
- vālot Abi saimnieki jau vāloja pirmo pļāvumu.
- piezobot Abi vecākie brāļi allaž piezoboja jaunāko.
- viegls Acīmredzot šādas vieglas, nejaušas attiecības ir Alberta gaumē.
- uzšķilties Acīs uzšķiļas jautras liesmiņas.
- dzelt Acu zibšņi jau no tālienes nikni dzēla.
- pašatjaunošanās Ādas pašatjaunošanās process.
- nojukt Adot nojuku jau trešajā rindiņā.
- afišēt Afišēt jauno izrādi.
- jaunība Agrā jaunībā.
- agrārs Agrārais jautājums.
- jautājums Agrārais, nacionālais jautājums.
- agregāts Agregāta jauda.
- satracināts Agresijas satracināts jaunietis.
- ahā Ahā, mums ir jauna darbiniece.
- piepulcēties Aicina vīru korim piepulcēties jaunus biedrus.
- skupsna Aiz bērzu skupsnas jau vīdēja mājas.
- nākt Aiz izcirtuma nāk jaunaudze.
- biezs Aiz loga jau bieza krēsla, nakts.
- uznākt Aiz mākoņiem saule jau uznākusi.
- satrūkties Aiz pagrieziena kāds stāv, satrūkstos, tad apjaušu – tas ir tikai manekens.
- aizdot Aizdot labību līdz jaunajai ražai.
- jauns Aizej tu, tev jaunākas kājas!
- aizezere Aizezerē jau līst.
- aizfilozofēties Aizfilozofēties līdz dzīvības un nāves jautājumiem.
- aiziet Aizgājusī jaunība.
- aplūrēt Aiziet aplūrēt kaimiņa jauno māju.
- aizķert Aizķert spēles taktikas jautājumus.
- aiznest Aiznest jauno vēsti.
- aizpļaut Aizpļaut ar izkapti jauno ābelīti.
- nejauks Aizraidīt nejauko, kauslīgo puiku.
- aizsākt Aizsākt jaunās metodes izmantošanu ražošanā.
- aizsēdināt Aizsēdināt jauno pāri galda galā.
- aizturēt Aizturēt lektoru ar jautājumiem.
- aizvilkt Aizvilkt gāzes vadu līdz jaunceltnei.
- nejaucēns Ak tu nejaucēns!
- puskails Aktieris jaunajā filmā bieži redzams puskails.
- uzplaukt Aktrise atklāj jaunības enerģiju un uzplaukušās cerības.
- aktuāls Aktuāls jautājums, notikums.
- akūts Akūts jautājums.
- jautājums Āķīgs jautājums.
- darītava Alus darītavas jaunā produkcija.
- uzrūgt Alus jau uzrūdzis.
- alveja Alveja ir unikāls augs, kas jau no seniem laikiem ir pazīstama ar savām dziednieciskajām spējām.
- uzvārīties Alvilā Dzeguzē brīžiem uzvārījās tāds niknums un neapmierinātība ar sevi, ka vienbrīd gribēja jau doties uz restorānu un piedzerties.
- jaunaudze Aļņu postījumi jaunaudzēs.
- analfabētisms Analfabētisms lauksaimniecības jautājumos.
- rakurss Analizēt romānu jaunā rakursā.
- valoda Angļu valodu sāku mācīties jau 1. klasē.
- videoklips Ansamblim jauna dziesma un videoklips.
- ieskaņot Ansamblis ieskaņojis savas jaunākās dziesmas kompaktdiskā.
- sadziedāties Ansamblis jau sadziedājies.
- nodancot Ansamblis nodancoja vairākas jautras dejas.
- stilists Anšlavs Eglītis ir ass vērotājs, atjautīgs satīriķis un stilists, kas zīmīgi portretējis visdažādākos ļaudis.
- pusdzīve Ap 40 gadiem pusdzīve jau nodzīvota.
- koks Ap jaunbūvi mētājas visādi koki.
- savērpties Ap šo jautājumu savērpies daudz neskaidrību.
- apcerējums Apcerējums par jaunāko dzeju.
- apdedzināties Apdedzināties jaunības neapdomībā.
- apglūnēt Apglūnēt katru jaunpienācēju.
- apgrozīt Apgrozīt jauno rotaļlietu no visām pusēm.
- zināšana Apgūt jaunas zināšanas.
- apgūt Apgūt jaunus zvejas rajonus.
- apiet Apiet problemātiskākos jautājumus.
- apjaust Apjaust gaidāmās grūtības, pienākumus.
- apjauta Apjauta par laika vērtību.
- zemstrāva Apjauta, ka esi lieks, romānā atklājas zemstrāvās.
- apjautāt Apjautāt kaimiņus.
- apjautāt Apjautāt visu klasi.
- apjautāties Apjautāties par mācībām, par veselību.
- apkārtējais Apkārtējais bērnu ietekmē jau no mazotnes.
- apklausīties Apklausīties runas par jaunajām graudu cenām.
- apkopot Apkopot pētījumu rezultātus, jaunāko ziņu materiālus.
- apkopt Apkopt jaunos sējumus, ābelītes.
- aplaist Aplaist apkārt jauno grāmatu, fotogrāfijas.
- galotne Aplauzt jauno kociņu galotnes.
- fotoattēls Aplūkot jaunākos fotoattēlus.
- patoss Aplūkot jautājumu bez lieka patosa.
- sistēmisks Aplūkot jautājumu sistēmiski.
- aplūkot Aplūkot jautājumus žurnālā.
- zaldātiņš Apmācīt jauniesauktos zaldātiņus.
- atjautība Apmainīties atjautībām.
- apmēram Apmēram kaut ko jau varēja nojaust.
- appētīt Appētīt jauno automašīnu.
- aprast Aprast ar jauno situāciju.
- aprast Aprast jaunajā kolektīvā.
- aprīlis Aprīlī sniegs jau bija nokusis.
- aprobēt Aprobēt jauno izglītības projektu.
- aprobežots Aprobežoti jaunieši.
- apsīkt Apsīkusi griba un entuziasms visu sākt no jauna.
- apskaidrot Apskaidrot iekarsušā jaunieša prātu.
- apskatīties Apskatīties jauno grāmatu, fotogrāfijas.
- apslacīt Apslacīt jauno automašīnu.
- grāmatniecība Apspriest aktuālus latviešu grāmatniecības jautājumus.
- apspriest Apspriest jaunākos notikumus.
- apspriest Apspriest jautājumu, izteiktos priekšlikumus.
- gaisotne Apspriest jautājumus savstarpējās saprašanās gaisotnē.
- redakcija Apstiprināt statūtu jauno redakciju.
- apstrādāt Apstrādāt jaunekli ar dūrēm.
- apsūdzēt Apsūdzēt jaunatni netikumībā.
- jaunlaulāts Apsveikt jaunlaulātos.
- apsveikt Apsveikt jauno likumu par alkohola tirgošanas ierobežojumiem.
- jaunpiedzimis Apsveikt jaunpiedzimušā vecākus.
- apvaldīt Apvaldīt trokšņainos jauniešus.
- apvilkt Apvilkt rudens mēteli, jauno kleitu.
- apzaļumot Apzaļumot jaunuzceltās skolas apkārtni.
- apziņot Apziņot visiem jauno vēsti.
- vadāt Ar autobusu vadāt dalībniekus pa jaukām vietām.
- dievpalīgs Ar dievpalīgu doties ceļā, uzsākt jaunu darbu.
- piekrāties Ar fotoattēliem jau piekrājusies paliela kaste.
- hipertonija Ar hipertoniju slimoju jau 11 gadus.
- apbruņot Ar izcilām zināšanām apbruņots jaunietis.
- pazīties Ar Jāni pazīstamies jau krietni sen.
- uzdzenāt Ar jaudīgāku tīkla karti kādu spēli uzdzenāt.
- saudzīgs Ar jaunajām ierīcēm jāapietas saudzīgi.
- atdzīvoties Ar jaunajiem aizkariem istaba atdzīvojas.
- stiķis Ar jaunajiem pieredzē dalījās podnieka amata stiķu zinātājs.
- saberzt Ar jaunām kurpēm saberzt kājas.
- svilpot Ar jauno divriteni var braukt svilpojot.
- nokultivēt Ar jauno kultivatoru var nokultivēt lielāku zemes platību.
- pavārīties Ar kaimiņieni pavārāmies par pēdējiem jaunumiem.
- uzvārīties Ar katru mirkli viņš jutās ērtāk un vaļīgāk. Pēdīgi dūša uzvārījās jau itin liela.
- sajaukt Ar krējumu sajaukts biezpiens.
- satuvināties Ar laiku jaunās un vecās Eiropas Savienības dalībvalstis arvien vairāk satuvināsies.
- lepnums Ar lepnumu vērot jaunceltni.
- ūdenstece Ar meliorāciju atjaunot mežā normālu ūdensteci.
- nebēda Ar nebēdu un jautru omu pārvarēt grūtības.
- uzjaukt Ar pavārnīcu uzjaukt zupā biezumus.
- aprast Ar sāpēm jau aprasts.
- pārspļaut Ar savu jauno izrādi teātris pārspļauj visus kases rekordus.
- saistīts Ar sprieduma izpildīšanu saistīti jautājumi.
- veidotājaudi Ar veidotājaudiem pavairoti augi.
- gaišs Ārā jau gaišs.
- jau Ārā jau metās krēsla.
- āre Āre, tur jau viņš nāk!
- sajaukums Arhitektūras stilu sajaukums.
- ārišķīgs Ārišķīgs jaunietis.
- ārpolitika Ārpolitikas jautājumi.
- ārpuse Ārpusē palikuši daži jaunākie dzejoļi.
- miers Ārsta skatienā jaušams miers.
- izjautāt Ārsts izjautāja pacientu.
- zutenis Arvien tuvāk nāk brīdis, kad mūsu valsts uzņēmējiem tiks atvērts jaunais Eiropas Savienības fondu naudas zutenis.
- nosusēt Asaras jau nosusējušas.
- astoņpadsmitgadīgs Astoņpadsmitgadīgs jaunietis.
- jaunvārds Ata Kronvalda veidotie jaunvārdi.
jau citās vārdnīcās:
MEV