Paplašinātā meklēšana

Meklējam jau.

Atrasts vārdos (160):

Atrasts vārdu savienojumos (15):

Atrasts skaidrojumos (1619):

otrreizējā pārstrāde (kā) izgatavošana no jau reiz izmantotām izejvielām.
tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
readaptācija Adaptācijas (1) atjaunošana.
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
pāradīt Adīt vēlreiz, no jauna.
pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, piem., jaunu, derīgu; paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu; nomainīt (2).
mainīt Aizstāt (piem., ko nederīgu, netīru, nolietotu) ar ko tādu pašu, derīgu, tīru, jaunu u. tml.
reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
sirēna Akustiska ierīce, ar ko rada jaudīgu skaņas signālu; šīs ierīces radītās skaņas.
mīkla Alegorisks, īsi formulēts uzdevums ar jautājumu un tā atrisinājums, atbilde.
instruktors Amatpersona PSRS komjaunatnes un komunistiskās partijas komitejās.
kanclers Amatpersona universitātē, kas atbild par saimnieciskajiem un administratīvajiem jautājumiem.
ALJA Amerikas latviešu jaunatnes apvienība.
pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus; uzvilkt (citas zeķes, apavus).
pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus dabiskajam vai mākslīgajam jau esošajam apgaismojumam.
apjauta Apjausma.
atausma Apjausma.
uztaustīt Apjaust, pētījot atrast.
apklaušināt Apjautāt.
apvaicāt Apjautāt.
pataujāt Apjautāties (par ko).
apprasīties Apjautāties.
apvaicāties Apjautāties.
atskārst Apjēgt; nojaust.
kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
kapitālais remonts apjomīgs remonts, kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.; kapitālremonts.
pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piem., vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
gulēt uz lauriem apmierināties ar sasniegto, netiekties pēc jauniem panākumiem.
atdusēties uz lauriem apmierināties ar sasniegto, netiekties pēc jauniem panākumiem.
sākt veco dziesmu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
sākt veco meldiņu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti (parasti par godu jaunlaulātajiem).
debatēt Apspriest (piem., sapulcē, konferencē kādu jautājumu, priekšlikumu, problēmu u. tml.); strīdēties, apmainīties domām (par ko).
diskutēt Apspriest strīdīgu jautājumu, piedalīties diskusijā.
ieciklēties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
tautas nobalsošana aptauja, kurā visa tauta izsaka savu viedokli par kādu noteiktu jautājumu; referendums.
noprast Aptuveni, netiešā veidā saprast; nojaust.
apjausma Aptuvens priekšstats; apjauta.
art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu; apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu.
atkalapvienošanās Apvienošanās, kuras rezultātā atjaunojas iepriekšējais kopums.
sabotāža Apzināti veikta kaitniecība; apzināta rīcība, lai izjauktu (ko).
just Apzināties, saprast; nojaust.
sabotēt Ar apzinātu rīcību censties izjaukt (ko).
ar smagu sirdi ar bažām, nelabprāt (ko darīt), nojaušot ko ļaunu.
mašīnsalikums Ar burtu saliekamo mašīnu veidotas teksta salikuma rindas izjaucamu vai neizjaucamu burtu veidā.
dziedināt Ar dažādiem līdzekļiem padarīt veselu, atjaunot veselību.
iekravāties Ar iedzīvi ierasties (jaunā dzīvesvietā).
pilnā gaitā ar iespējami lielāko ātrumu, iespējami lielāko jaudu.
pilnā sparā ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
pilnā spēkā ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
ar pilnu sparu ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
ar pilnu gaitu ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
ar pilnu spēku ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
likt saprast ar izturēšanos, rīcību, runu u. tml. panākt, ka (kāds) var (ko) iedomāties, nojaust.
pārtraukt grūtniecību ar medicīnisku (ķirurģisku vai medikamentozu) iejaukšanos izbeigt grūtniecības stāvokli; veikt abortu.
uzmalt Ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
malt Ar riņķveida kustību spēcīgi jaukt (piem., ūdeni, gaisu).
reabilitēt Ar tiesas vai administratīvu lēmumu atjaunot (personas) tiesības un reputāciju.
sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piem., ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piem., putas, viļņi).
kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piem., ūdeni).
taisīt jokus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
taisīt pekstiņus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
taisīt pigorus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
pārārdīt Ārdīt vēlreiz no jauna (parasti sienu); ārdīt (ko) visu, viscaur.
noārdīt Ārdot nodalīt nost (ko piešūtu, uzšūtu); ārdot (adījumu), izjaukt.
izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt, izjaukt (piem., sašūtu drānu, adījumu); ārdot izjaukt (šuvuma vietu).
restaurācija Arhitektūras pieminekļu, mākslas darbu, seno rokrakstu u. tml. atjaunošana to sākotnējā veidā.
sprukstiņš Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis.
raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
raportēt Armijā – ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
ārlietas Ārpolitikas jautājumi.
pārart Art vēlreiz, no jauna (tīrumu, lauku u. tml.); arī kārtāt.
neiralģija Asas, lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
pārasfaltēt Asfaltēt vēlreiz, no jauna.
lejupējā līnija asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, sākot no vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
atjautība Asprātīgi, atjautīgi izteicieni.
atjautāt Atbildēt ar jautājumu uz jautājumu.
jaunmodīgs Atbilstošs pašreizējai modei; jaunlaiku.
uzsvaidzināt Atceroties, atkārtojot u. tml., atjaunot apziņā.
jautājuma zīme atdalītājpieturzīme (?) jautājuma teikuma beigās.
renesanse Atdzimšana, izplatīšanās no jauna; jauns uzplaukums.
pāratestēt Atestēt vēlreiz, no jauna.
pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
atsilt Atgūt siltumu, no jauna sasilt.
atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt dzīvības pazīmes; atgūt jušanas, kustību spēju.
atjaunotne Atjaunošana, atjaunošanās (piem., pēc panīkuma, izsīkuma).
renovācija Atjaunošana; (ēkas, būves) remontēšana, veicot tehniskus vai funkcionālus uzlabojumus.
rekonstrukcija Atjaunošana.
reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, arī pēc intensitātes mazināšanās – par dabas parādībām).
piētisms Atjaunošanās kustība vācu luteriskajā baznīcā (17. gs. beigās, 18. gs.), kam bija raksturīga stingra dievbijība, askētisms ikdienas dzīvē, centieni veicināt draudžu locekļu aktīvu līdzdarbību.
atdot Atjaunot (agrāko stāvokli).
reaktivēt Atjaunot (kā) aktivitāti.
atdzemdināt Atjaunot (kādu, parasti sabiedriskās dzīves parādību).
restaurēt Atjaunot (ko vairs neeksistējošu).
rekonstruēt Atjaunot (ko) pēc aprakstiem, atrastām paliekām u. tml.
reanimēt Atjaunot (organisma) dzīvības procesus; atdzīvināt.
atsvaidzināt Atjaunot (piem., krāsojot, remontējot).
reģenerēt Atjaunot (piem., zaudētus vai bojātus organisma audus).
atsaukt atmiņā atjaunot atmiņā.
reabilitēt Atjaunot iepriekšējā statusā.
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju, pārtraucot darboties, atrodoties mierā vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
pārlādēt Atjaunot, arī izveidot, pārlikt vēlreiz no jauna (piem., programmatūru, fotogrāfijas datorā); pārlikt (datus, informāciju), piem., no vienas datora programmas uz otru.
atminēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto); atcerēties.
atcerēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto).
atdzīvināt Atjaunot, ieviest no jauna.
uzbužināt Atjaunot, palielināt.
uzspodrināt Atjaunot, papildināt, padarīt labāk izmantojamu (ko, piemēram, karjerā).
renovēt Atjaunot, remontēt.
reanimēt Atjaunot.
dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
atdzīvoties Atjaunoties, atveidoties (atmiņā, priekšstatos).
atdzīvoties Atjaunoties, ieviesties no jauna.
jaunots Atjaunots.
atvaicāt Atjautāt.
atjauta Atjautība (1).
atjauta Atjautība (2).
veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
spics Atjautīgs; izmanīgs.
atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest; panākt, ka no jauna stājas spēkā.
atsvaidzināt Atkārtojot, atceroties u. tml. atjaunot apziņā (ko).
atgremot Atkārtot (jau zināmas citu domas), nedodot ko jaunu.
dziedāt (vienu un) to pašu dziesmu atkārtot jau agrāk teikto.
tirdīt Atkārtoti uzdot jautājumus, prašņāt.
jau kuro reizi atkārtoti, jau vairākas reizes.
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
atkravāties Atkļūt šurp ar iedzīvi (parasti jaunā dzīves vietā).
rekreācija Atpūta, darbaspēju atjaunošana; vides un dabas resursu izmantošana atpūtai, darbaspēju atjaunošanai.
atklāt Atrast, uziet (ko jaunu, nozīmīgu) pētījumu, meklējumu rezultātā.
atšķetināt Atrisināt, noskaidrot (sarežģītu jautājumu, problēmu).
atsvaidzināt Atspirdzināt, atjaunot (piem., spēkus).
uzsvaidzināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot (piemēram, remontējot).
uzprišināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot, uzlabot; uzfrišināt.
uzfrišināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga (kā, piem., resursu) izmantošana, nerūpējoties par (to) atjaunošanu vai atjaunošanos.
kāst Attīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot cauri sietam, kāstuvei.
tīrīt Attīrīt no piejaukumiem, no kā nevajadzīga.
dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
iedīglis Attīstības sākums, pirmā izpausme (jaunai parādībai, kas veidojas).
izaudzēt Audzējot izveidot (piem., jaunu šķirni).
uzaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās; izaudzināt.
izaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās.
bērns Auga atvase; mazs, jauns augs.
stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
mātesaugs Augs, no kura pavairo jaunus augus.
māls Augsne, kas satur lielu šā ieža piejaukumu; mālzeme.
anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kad ir skaidras debesis un jauks laiks.
veidotājaudi Augu audi, no kuriem veidojas jauni auga audi; meristēma.
ķirbju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst ķirbji, gurķi, kabači arbūzi u. c.; ķirbjaugu dzimta.
kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder augi, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos vai galviņās un auglis ir sēklenis (pēc jaunākā iedalījuma – asteru dzimta).
vinegrets Aukstais ēdiens – salāti no sīki sagrieztiem dārzeņiem (kartupeļiem, bietēm, skābiem kāpostiem u. tml.), kas sajaukti ar eļļu.
pleibojs Bagāts, jauns vīrietis, kas laiku pavada izpriecās un uzdzīvē.
pārbalināt Balināt vēlreiz, no jauna.
kaļķot Balsināt, noziest ar ūdenī iejauktiem kaļķiem.
pārbalsot Balsot (par ko) vēlreiz, no jauna.
gaišs Balts vai ar ievērojamu baltās krāsas piejaukumu.
mantinieks Bērns (parasti jaundzimušais); pēcnācējs.
mazpulki Bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
bērnu silīte bērnudārza jaunākā grupiņa.
dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, tīrs, arī ļoti skaidrs (par krāsu, tās toni, arī mirdzumu, spožumu).
negribot Bez nolūka, nejauši.
maisīties Bez uzaicinājuma iesaistīties (piem., kādā pasākumā), cenšoties (to) ietekmēt; jaukties (4).
draiskuļot Bezbēdīgi, jautri rotaļāties; būt (nedaudz) nerātnam, arī darīt nerātnības.
bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks.
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
zaļš Bezrūpīgs, jautrs.
izčakarēt Bikstot, grūstot, jaucot izdabūt.
sasniegt Bioloģiskās attīstības gaitā nonākt (jaunā stadijā).
piebirt Birstot (kam), sajaukties (ar to).
kutikula Blīvs, aizsargājošs veidojums uz epitēlijaudu virsmas.
reģenerācija Bojā gājušu audu vai orgānu atjaunošanās.
bonapartists Bonapartu dinastijas atjaunošanas piekritējs.
brāļuks Brālis (parasti jaunākais).
bāleliņš Brālis; jauns vīrietis, radinieks.
pašpuika Bravūrīgs, dauzonīgs jauns vīrietis.
gadumija Brīdis, kad vecais gads beidzas un jaunais sākas; laika posms ap gadu miju.
jaunsardze Brīvprātīga jauniešu (12–18 gadus vecu) militāra apvienība.
pārbruģēt Bruģēt vēlreiz, no jauna.
atburt Burot likvidēt (ko), atjaunot (agrāko stāvokli).
ziedēt Būt ar izmainītu krāsu (piem., augu daļiņu piejaukuma dēļ) – par ūdeni ūdenstilpē.
austies Būt jūtamam, nojaušamam (par noskaņu, attiecībām u. tml.).
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti par redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt); būt par cēloni tam, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
stāvēt kūmās Būt par liecinieku (kā jauna) dzimšanai.
būt kūmās Būt par liecinieku (kā jauna) dzimšanai.
slēpt Būt tādam, kas ietver sevī (ko neredzamu, nezināmu, nenojaušamu).
disharmonēt Būt tādam, kas izjauc saskaņu, harmoniju.
sasāpēt Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
sasāpēties Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
paaudze Būtiski jauna pakāpe (piem., mašīnas, iekārtas) tehniskajā attīstībā.
doks Būve (ostā), kurā ievieto kuģi, lai atsegtu tā zemūdens daļu, vai kurā būvē jaunu kuģi.
būvdetaļa Būves, celtnes detaļa (piem., bloki, durvis, logi), kas jau iepriekš izgatavota rūpnīcā.
kokskaidu plātnes būvmateriāls, ko izgatavo, sasmalcinātu koksni sajaucot ar saistvielu un paaugstinātā temperatūrā sapresējot.
izbužināt Bužinot izjaukt, izpurināt, padarīt kuplāku.
sabužināt Bužinot sajaukt, sacelt uz augšu (piem., matus).
ieskatīties Censties apjaust, izprast.
spēkoties Censties pārspēt kādu (piem., atjautībā, zināšanās).
flirtēt Censties piesaistīt pretējā dzimuma personas uzmanību (parasti bez nopietniem nolūkiem, uzjautrinoties).
sacept Cepot pagatavot (ko sajauktu kopā ar citu produktu, citām sastāvdaļām).
sālsmaize Ciemakukulis (sāls un maize vai arī cits cienasts), ko pasniedz tam, kuru, apciemo pirmo reizi viņa jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
iecilāt Cilājot (sagatavojamo masu), iejaukt (ēdienā).
šeikers Cilindrisks trauks dzērienu jaukšanai (to kratot).
jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas (parasti garīgas) vērtības.
inkarnācija Cilvēka dvēseles iemiesošanās jaunā ķermenī.
pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
jurists Cilvēks ar juridisko izglītību, speciālists tiesību jautājumos (piem., advokāts, tiesnesis, juriskonsults).
pusaudzis Cilvēks pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
strīdnieks Cilvēks, kam ir juridiskas pretenzijas (kādā jautājumā).
lietpratējs Cilvēks, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā).
nejēga Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
respondents Cilvēks, kas (intervijā, aptaujā) atbild uz uzdotajiem jautājumiem; atbildes sniedzējs, aptaujātais.
pionieris Cilvēks, kas aizsāk ko jaunu (kādā nozarē); celmlauzis.
modes vergs cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
joku plēsējs cilvēks, kas daudz joko; jautrs cilvēks, jokdaris.
novators Cilvēks, kas ievieš, rada ko jaunu, vēl nebijušu.
prozelīts Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību vai pievērsies jaunam politiskam, filozofiskam u. tml. virzienam.
jokdaris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, cilvēks, kam patīk jokoties.
jokupēteris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, kam patīk jokoties.
jauns Cilvēks, kas pieder pie jaunās paaudzes.
pirmsācējs Cilvēks, kas pirmais sāk, ievieš ko jaunu, vēl nebijušu.
stagnāts Cilvēks, kas pretojas jauninājumiem.
tulks Cilvēks, kas spēj (ko) tulkot (2), izprast, nojaust, izskaidrot (parasti pēc kādām zīmēm, notikumiem, sakritībām u. tml.).
jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi; jauniesauktais karavīrs līdz svinīgā solījuma nodošanai.
intervētājs Cilvēks, kas veic interviju, izjautā (personu).
nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku un viņa viesus; jokdaris, āksts.
āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
tu Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
komediants Cilvēks, par kuru smejas, uzjautrinās; āksts.
restrukturizācija Citas, jaunas struktūras izveidošana; (kā) pārveidošana, pārkārtošana.
evolūcijas teorija Čarlza Darvina mācība par dzīvo būtņu attīstību no citām, tagad jau izmirušām sugām.
līme Dabiska vai sintētiska viela, ko lieto dažādu vai vienādu materiālu neizjaucamai savienošanai līmējot.
klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu; kliedēt (2).
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
sekcija Darba grupa (piem., sanāksmē, konferencē) atsevišķu jautājumu apspriešanai.
birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs pedantisks formālisms, neiedziļināšanās kārtojamo jautājumu būtībā.
pusgaita Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtām, mehānismiem u. tml.).
atbilde Darbība, izturēšanās, ko izraisījusi kāda cita darbība vai jautājums; reakcija.
modernizācija Darbība, process --> modernizēt; (kā) pārveidošana, atbilstoši jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem.
saplūde Darbība, process --> saplūst (3); savienošanās, savstarpēji sajaucoties, tiekot savstarpēji ietekmētam.
pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots, ieviešot ko jaunu, veicot labojumus, grozījumus u. tml.
jaunatklāsme Darbība, process, kurā atklāj, izzina ko jaunu.
referents Darbinieks, kas sagatavo lietas, sniedz ziņas, konsultē par noteiktiem jautājumiem.
uzdurties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi); saskarties (ar negaidītu šķērsli).
uzgrūsties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi).
forsēt Darboties ar pastiprinātu jaudu.
piramīdveida shēma darījums, kura dalībnieki gūst peļņu no jaunu dalībnieku iesaistīšanas.
jautrināt Darīt (kādu) jautru.
pārdarīt Darīt (ko) vēlreiz, no jauna.
duļķot Darīt duļķainu (šķidrumu); maisot, jaucot u. tml. neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā).
lauzties atvērtās durvīs darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
lauzties vaļējās durvīs darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
pārdarvot Darvot vēlreiz, no jauna.
superdators Dators, kam ir sevišķi liela jauda.
izrakstīties Daudz rakstot, zaudēt jaunrades spējas (par rakstniekiem).
sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā [Asparagus officinalis].
dāvanu karte dāvināšanai paredzēta dekoratīvi noformēta karte, kas apliecina jau iemaksātu noteiktu summu iepirkumiem noteiktā veikalā.
avangardisms Dažādu 20. gs. literatūras un mākslas virzienu kopums, kurā izpaužas formālistiska jaunu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu meklēšana.
kokteilis Dažādu elementu sajaukums.
jautājumu krustugunis dažādu jautājumu pēkšņa uzdošana kādam cilvēkam.
krustošana Dažādu šķirņu vai sugu dzīvnieku pārošana jaunas šķirnes iegūšanai, šķirnes uzlabošanai.
krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
kupāža Dažādu vīna šķirņu (arī citu dzērienu) sajaukšana, lai uzlabotu to garšu vai izskatu.
izgadīties Dažkārt būt, nejauši būt.
stolons Dažu dzīvnieku (piem., koraļļu, sūneņu) ķermeņa izaugums, no kura pumpurošanās ceļā rodas jauni organismi.
anabioze Dažu dzīvu būtņu, kā arī organismu spēja atkal atjaunot dzīvības procesus.
prozelītisms Dedzīga uzticība jaunpieņemtai reliģiskai mācībai vai pārliecībai.
šunelis Dem. --> suns (1); neliels, arī jauns suns.
interpelācija Deputāta vai deputātu grupas oficiāls pieprasījums valdībai vai atsevišķam ministram dot paskaidrojumus (par kādu jautājumu vai vispārējo politisko kursu).
pārdestilēt Destilēt (ko) vēlreiz, no jauna.
likt pamatus dibināt; veidot (ko) pirmoreiz, no jauna.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
memorands Diplomātisks dokuments ar oficiālu izklāstu kādā jautājumā; oficiāls iesniegums citai valstij.
kontaminācija Divu vai vairāku notikumu, parādību u. tml. apvienošana, arī sajaukšana.
lieta Dokumentu un citu materiālu kopums par noteiktu jautājumu.
lieta Dokumentu un citu materiālu kopums, kas attiecas uz kādu jautājumu, ko izskata vai izskatīs tiesā; tiesas process attiecīgajā jautājumā.
izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu); izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
izdoma Domās, iztēlē no jauna radītais (tēls, priekšstats, ideja u. tml.).
izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.).
sadomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, sacerēt; izdomāt (piem., rodot atbildi uz kādu jautājumu).
filozofēt Domāt, spriest, diskutēt par fundamentāli svarīgiem jautājumiem.
saruna Domu apmaiņa, lai noskaidrotu (kāda cilvēka, cilvēku grupas) nostāju, uzskatus (kādā jautājumā).
saruna Domu apmaiņa, priekšlikumu apspriešana, lai noskaidrotu situāciju, pušu nostāju, noslēgtu vienošanos u. tml. (kādā jautājumā).
mest pagastu dot dāvanas, naudu (piem., jaunajam pārim kāzās).
iet Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos).
nerātnība Draiskulības, palaidnības; arī jokošanās, jautrība.
ideju drāma dramatisks sacerējums, kurā autors simboliskā veidā risina filozofiskus vai sabiedriski nozīmīgus jautājumus.
pārdrīvēt Drīvēt vēlreiz, no jauna.
sausmigla Dūmaka, zemo atmosfēras slāņu gaisa duļķošanās, ko rada putekļu, dūmu u. tml. piejaukumi.
dvēseļu ceļošana dvēseles iemiesošanās jaunā ķermenī; reinkarnācija.
trallināt Dziedāt bez vārdiem, parasti, atkārtojot zilbes "tra la lā", arī jautri dziedāt.
pārdziedāt Dziedāt vēlreiz, no jauna.
reanimācija Dzīvības procesu atjaunošana organismā; atdzīvināšana.
puika Dzīvnieka vīrišķās kārtas mazulis, arī šāds samērā jauns dzīvnieks.
reaklimatizācija Dzīvnieku atkal ieviešana teritorijā, kur tie jau kādreiz mituši.
pārecēt Ecēt vēlreiz, no jauna.
sacepums Ēdiens – vienmērīgā karstumā (piem., cepeškrāsnī) cepts vairāku produktu kārtojums vai sajaukums.
vēris Egļu mežs vai egļu un dažādu lapkoku jaukts mežs; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
ELJA Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība.
uziet Ejot nejauši sastapties (ar kādu, ko).
optoelektronika Elektronikas nozare, kas aptver jautājumus par gaismas un elektrisko signālu izmantošanu informācijas apstrādei, pārraidīšanai un glabāšanai.
nojauta Emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar neskaidrām izjūtām par to, kas notiks, kas vēl nav īsti zināms; priekšnojauta.
glīts Estētiskām prasībām atbilstoši veidots, izgatavots, iekārtots; jauks, patīkams.
sapropelis Ezeru nogulumi, kas veidojušies no ūdensaugu un ūdens dzīvnieku atliekām, kurām vietumis piejaukušās sauszemes augu atliekas u. c. vielas.
atbilde Fakti, sakarības u. tml., kas noskaidrojas, risinot kādu jautājumu, problēmu.
de facto faktiski, bet ne juridiski (piem., atzīt jaunu valsti).
piefilmēt Filmējot papildināt (jau uzfilmēto materiālu); filmējot izveidot (trūkstošo, nepieciešamo materiālu).
pārfilmēt Filmēt vēlreiz, no jauna.
instrumentālisms Filozofiska koncepcija (pragmatisma paveids), kas atziņas un zinātniskas teorijas atzīst par līdzekli, ar kā palīdzību pielāgoties mainīgajai videi, attīstīt jaunas teorijas un metodes.
pārfiltrēt Filtrējot attīrīt; filtrēt (ko) vēlreiz, no jauna.
zaļknābis Fiziski nenobriedis, nepieredzējis jaunietis.
pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna, pārveidojot par ko citu.
pavasaris Gadalaiks starp ziemu un vasaru, kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās.
kāzuss Gadījums, nejauša darbība atšķirībā no tīšas vai neuzmanīgas darbības; nejaušs nodarījums.
laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam; veikties (labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ).
juniors Gados jaunu sportistu vecumgrupa (parasti līdz 21 gada vecumam).
mākslīgā elpināšana gaisa vai skābekļa mākslīga ievadīšana plaušās, ko izmanto dabiskās elpošanas atjaunošanai, kā arī smagas slimības, nelaimes gadījuma vai inhalācijas narkozes laikā.
pēdējais vārds Galavārds kādā jautājumā.
pamatjautājums Galvenais jautājums.
mulda Garens, samērā liels trauks (parasti kā jaukšanai, mīcīšanai).
iedvesma Garīga pacilātība, produktīva jaunrades spēju atraisītība radošā darbā.
rekolekcijas Garīga rakstura nodarbības (Svēto Rakstu lasīšana, lūgšanas, meditēšana, pārdomas, pārrunas u. tml.) ar mērķi pievērsties savas garīgās dzīves sakārtošanai, tās atjaunotnei.
maisīt Gatavot (kā) kopumu, liekot kopā, apvienojot, savienojot (ko); jaukt.
rekombinācija Gēnu pārgrupēšanās, kas nosaka jaunu pazīmju un to kombināciju veidošanos.
neoimpresionisms Glezniecības virziens (radās 19. gadsimta 80. gados Francijā), kas attīstīja tālāk impresionismam raksturīgos glezniecības paņēmienus, piem., tīru spektra krāsu uzlikšanu uz audekla punktu veidā, optiski radot krāsu sajaukuma efektu.
pārgludināt Gludināt vēlreiz, no jauna.
defise Grafiska zīme (-), ko lieto, piem., pārnesot vārdus jaunā rindā, norādot burtu izlaidumu vai kā savienojuma zīmi.
enciklopēdija Grāmata vienā vai vairākos sējumos ar īsiem, koncentrētiem, alfabētiski vai tematiski izkārtotiem apcerējumiem par dažādām tēmām vai vienas tēmas dažādiem jautājumiem.
pārgruntēt Gruntēt vēlreiz, no jauna.
izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml.; grūstot izjaukt kārtību.
cilvēks ar galvu gudrs, atjautīgs cilvēks.
kāzu gulta guļasvieta, kurā guļ jaunais pāris kāzu naktī.
anglosakši Ģermāņu cilšu grupa (angļi, sakši, jiti, frīzi), kas 5. gs. iekaroja Britāniju un, sajaucoties ar ķeltiem, izveidojās par tautību.
sapņu princis iedomāts, idealizēts jauns, skaists vīrietis.
kundzēns Iedomīgs, jauns vīrietis.
gēns Iedzimtības faktoru materiālā vienība, kas, pārejot no vecākiem uz pēcnācējiem, nosaka jaunā organisma īpašības.
apdzīvoties Iedzīvoties (jaunā vietā, jaunos apstākļos).
tonēt Iegūt noteiktu nokrāsu, krāsas toni, jaucot krāsas vai krāsojot kādu materiālu.
ievandīt Iejaukt (kādu priekšmetu starp citiem).
iejaut Iejaukt, iemaisīt (vielu šķidrumā).
iestrādāt Iejaukt, izkliedēt (piem., mēslojumu, sēklu augsnē).
iemaisīt Iejaukt.
iespraukties Iejaukties (sarunā, runā).
meklēt blusas svešā kažokā iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam nevēlamā situācijā.
iemaisīties Iejaukties.
iejava Iejauta mīkla.
ieprasīties Iejautāties, apjautāties.
iedzīvoties Iejusties, iekļauties (jaunā vietā, jaunos apstākļos).
jaucējs Iekārta, kurā jauc (vielas), veidojot maisījumu; ierīce, ietaise, kas jauc (vielas), veidojot maisījumu; maisītājs.
rekultivēt Iekopt no jauna (tos zemes gabalus, kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības dēļ).
zemteksts Iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
pārķīlāt Ieķīlāt vēlreiz, no jauna.
iejaukt Iemaisot miltus (ierauga) šķidrumā, sagatavot (mīklu); iejaut.
apaugļot Ieplūdinot vīrišķo dzimumšūnu sievišķajā, radīt jauna organisma dīgli; padarīt (sievišķo organismu) par jauna organisma veidotāju.
paredzēt Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu).
papildjautājums Iepriekš paredzēts (sēdes, sapulces u. tml.) jautājums.
priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
restaurācija Iepriekšējās valsts iekārtas, politiskās varas atjaunošana.
atnākt Ierasties (piem., jaunā dzīves vietā).
birokrāts Ierēdnis, kas savus pienākumus veic pedantiski formāli, neelastīgi, nerēķinoties ar kārtojamo jautājumu būtību.
drošinātājs Ierīce (šaujamierocī), kas novērš nejaušu šāvienu.
maisītājs Ierīce aukstā un karstā ūdens sajaukšanai.
pārtraucējs Ierīce periodiskai elektriskās strāvas pārtraukšanai un atjaunošanai elektriskajā ķēdē.
dozimetrs Ierīce, aparāts, ar ko mērī dozu (2) vai dozas jaudu.
izaicinājums Ierosme izdarīt, paveikt ko (parasti jaunu, arī grūtu); grūtības.
mesties starpā iesaistīties (piem., strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
pamosties Iesākties no jauna (par procesiem dabā).
pārsiet Iesiet vēlreiz, no jauna.
skābputra Ieskābēta šķidra miežu putraimu putra, kam ēdot piejauc arī rūgušpienu vai biezpienu un lieto aukstu.
pārskaņot Ieskaņot vēlreiz, no jauna (skaņdarbu).
izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
difundēt Iespiesties, iesūkties difūzijas procesā (par vielas molekulām); izplatīties uz visām pusēm, sajaukties (par vielām).
pārvalde Iestāde, kas nodarbojas ar tās pakļautībā esošo iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; ēka, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
pašpārvalde Iestādes, organizācijas u. tml. tiesības patstāvīgi izlemt savus pārvaldes jautājumus, šo tiesību realizēšana.
atgriezties Iestāties no jauna; rasties un izpausties no jauna.
lobēt Ietekmējot vēlētus politiķus (parasti deputātus), panākt viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
pašvaldība Ievēlētu pārstāvības un izpildu iestāžu institūcija vietēja mēroga saimniecisko un vietējo iedzīvotāju sociālo jautājumu risināšanai.
aizsākt Ieviest (ko jaunu).
atgriezt Ieviest no jauna (ko bijušu); panākt, ka iestājas atkal; atgūt.
revolucionizēt Ieviešot ko radikāli jaunu, panākt straujas un būtiskas izmaiņas (kādā nozarē, darbības jomā u. tml.); būtiski izmainīt (ko).
iekļūt Ievirzīties, parasti nejauši (kur iekšā).
sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam; sablīvēties.
iztriekties Ilgāku laiku, jautri, skaļi sarunāties; izpļāpāties.
marinēt Ilgi novilcināt (piem., kāda jautājuma izlemšanu).
iemarinēt Ilgstoši, nepamatoti atlikt, aizkavēt (piem., jautājuma atrisināšanu).
superinfekcija Infekcija, ar kuru inficējas jau inficēts cilvēks.
ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru (komandierim) sniedz pēc reglamentā noteiktas formas.
papildinformācija Informācija, ko iegūst vai sniedz papildus jau esošajai informācijai.
ziņot Informēt (komandieri) par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
krustuguns Intensīva dažādu uzskatu, viedokļu izteikšana, apspriešana, jautājumu uzdošana u. tml.
vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, piedāvājot atbildes uz jautājumiem, vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus.
jautājuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu.
mežirbe Irbe ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu, kas dzīvo egļu vai jauktu koku mežos [Tetrastes bonasia].
smilšmāls Irdens nogulumiezis – smilts un māla sajaukums, kurā ir 10–30% māla daļiņu; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis.
rakņāt Irdināt, jaukt, arī pārvietot ar kādu rīku vai rokām zemi (kādā platībā).
ievaicāties Īsi pajautāt (piem., pārtraucot klusēšanu); iejautāties.
iejautāties Īsi pajautāt, izteikt jautājumu.
pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu; pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
cīruļputenis Īslaicīgs sniegputenis pavasarī, kad sniegs jau nokusis.
kompendijs Īss (kādas tēmas, jautājuma) izklāsts, kopsavilkums.
katehisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts (parasti) jautājumu un atbilžu veidā.
pēc līdakas pavēles it kā pats no sevis, bez iejaukšanās, ietekmēšanas, kāda brīnumaina spēka ietekmē.
izskatīt Izanalizēt, apspriest (piem., kādu jautājumu).
ataugt Izaugt no jauna (tā vietā, kas jau kādreiz bijis).
samierināties Izbeigt nesaskaņas, strīdu, atjaunot mierīgas attiecības.
pārvilkt Izbūvēt, ievilkt (piem., komunikācijas) vēlreiz, no jauna.
izdīgt Izdzīt, izlaist asnus (par sēklām); dīgstot parādīties virs zemes (par asniem, jauno augu).
skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar skrūvēm.
demontēt Izjaukt pa daļām (mašīnu, iekārtu, ierīci u. tml.); noņemt (mašīnu, iekārtu u. tml.) no pamata, uzstādināšanas vietas.
izšmurgāt Izjaukt un neizēst (barību, ēdienu).
izvandīt Izjaukt, izsvaidīt, arī izrakņāt (parasti zemi).
izārdīt Izjaukt, izvandīt (ko saliktu, sakārtotu).
sabojāt Izjaukt, pasliktināt.
samaitāt Izjaukt, pasliktināt.
izpostīt Izjaukt; aizlaist bojā.
izmaisīt Izjaukt.
izpurināt Izjaukt.
izputināt Izjaukt.
intervēt Izjautāt (kādu).
klaušināt Izjautāt, pratināt (kādu).
izprasīt Izjautāt, uzdot jautājumus (kam).
izprašņāt Izjautāt.
izvaicāt Izjautāt.
pārklaušināt Izjautāt.
izprasīties Izjautāties.
iztaujāties Izjautāties.
izvaicāties Izjautāties.
priecāties Izjust prieku; būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
pārkāst Izkāst (1) (visu); kāst vēlreiz, no jauna.
pārlabot Izlabot, pārveidot (ko, parasti novēršot kļūdas, defektus); labot (ko) vēlreiz, no jauna.
memmesmeitiņa Izlutināta, gļēva meitene, jauniete; memmes meitiņa.
memmes meitiņa izlutināta, gļēva meitene, jauniete.
memmes dēliņš izlutināts, gļēvs zēns, jauneklis.
memmesdēliņš Izlutināts, gļēvs zēns, jaunietis; memmes dēliņš.
izsist Izmainīt, izjaukt (piem., ierasto kārtību).
nocietināties Izmantojot esošos vai izbūvējot jaunus nocietinājumus, sagatavoties aizsardzībai pret ienaidnieku.
izlietot Izmantot, mērķtiecīgi lietot (garīgajā darbībā, jaunradē, valodā u. tml.).
nokārtot formalitātes izpildīt noteiktās prasības, kas jāievēro kāda jautājuma kārtošanā.
postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
atmodināt Izraisīt, ierosināt no jauna; atjaunot apziņā.
saspridzināties Izraisot (parasti nejauši) sprādzienu, tikt savainotam.
pārskatīt Izskatīt vēlreiz, no jauna un, ja nepieciešams, mainīt, grozīt.
pārslaucīt Izslaucīt visu (kā) virsmu; slaukot vēlreiz, no jauna noslaucīt visu (kā) virsmu.
solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
pāršķirot Izšķirot visu (kā) kopumu; šķirot (ko) vēlreiz, no jauna.
izklaušināt Iztaujāt, izjautāt.
pajautāt Izteikt jautājumu (kādam), parasti īsi.
izjautāt Izteikt vairākus jautājumus (kādam), lai (ko) uzzinātu.
tēma Izteikuma dalījuma elements, ar kuru pauž ko zināmu sazināšanās dalībniekiem un kuram piesaista jaunu nozīmīgu informāciju (rēmu).
rēma Izteikuma daļa, kas pauž jaunu, nozīmīgu informāciju par izteikuma tēmu.
vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; jautājums (1).
traktēt Iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, faktu) no noteikta viedokļa.
mājiens Izturēšanās, rīcība, izteikums, ar ko (kādam) liek noprast, nojaust (ko).
sadīgt Izveidot asnus; parādīties virs zemes; kļūt tādam, kurā izveidojas daudzi asni, jauni augi.
iegūt Izveidoties (ar jaunām īpašībām), pārveidoties (jaunā kvalitātē).
domāt Izziņas darbībā pievērsties (kādam jautājumam); rast (piem., atbildi, atrisinājumu).
intuīcija Izziņas forma, kuras pamatā ir jutekliskā vai intelektuālā apjausma (nevis loģiski slēdzieni).
sajukt Izzust parastajai, pareizajai kārtībai; tikt sajauktam.
jaukt kārtis jaukt (kāda) plānus, nodomus.
pārjaukt Jaukt (ko) visu, viscaur; jaukt vēlreiz, no jauna.
šķūrēt nost jaukt nost, nolīdzināt.
mest sprunguļus riteņos jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
sviest sprunguļus riteņos jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
mest sprunguļus ceļā jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
mest sprunguļus starp kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
mest sprunguļus zem kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
mest sprunguļus kājās jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
sviest sprunguļus ceļā jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
sviest sprunguļus starp kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
sviest sprunguļus zem kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
sviest sprunguļus kājās jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
mistrs Jaukta (divu vai vairāku) kultūraugu sēkla; divu vai vairāku kultūraugu jaukts sējums.
veģetatīvā vairošanās jauna auga organisma veidošanās no mātes organisma veģetatīvajiem orgāniem.
otrā elpa jauna enerģija, kas rodas pēc spēku izsīkuma.
jaunatne Jaunā paaudze, jauniešu kopums.
jaunā maiņa jaunā paaudze.
pa jaunam jaunā veidā, ar jauniem paņēmieniem; citādi, ne tā kā agrāk.
pēc jaunas šnites jaunā veidā.
bērnu sile jaunākā vecuma bērnu grupiņa pirmsskolas izglītības iestādē.
jaunums Jaunākie fakti, jaunākā informācija.
lejupējie radinieki jaunāko paaudžu radinieki.
emisijas akcijas jaunas akcijas, kuras izlaiž akciju sabiedrība sava pamatkapitāla palielināšanai.
hipsteris Jaunatnes subkultūras pārstāvis – jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību.
jumprava Jaunava; arī jaunkundze.
zeperis Jauneklis, jaunietis.
puiša dienas jaunība, laiks, kad vēl nav precējies.
dzīves ziedonis jaunība.
kumeļa prāts jaunības bezbēdība, vieglprātība.
liekā gaļa jaunie audi, kas veidojas (kur) palielinātā daudzumā.
tautu meita jauniete (parasti no cita novada vai citas dzimtas); tautumeita.
tautu dēls jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes; arī precinieks; tautietis.
zēns Jaunietis, jauneklis.
tautietis Jaunietis, jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes.
inovācija Jauninājums, jaunievedums.
jaunuzņēmums Jaunizveidots, strauji augošs uzņēmums, kas izstrādā vai jau piedāvā inovatīvu ražojumu, procesu vai pakalpojumu un cenšas tirgū ieņemt kādu jaunu nišu.
jaunais pāris jaunlaulātie; līgava un līgavainis (kāzu dienā).
kāzu ceļojums jaunlaulāto ceļojums tūlīt pēc kāzām.
jaunaudze Jauns mežs, jauna mežaudze.
selekcija Jaunu lauksaimniecības kuktūru, mājdzīvnieku un citu organismu izveidošana vai jau esošo formu saimniecisko īpašību uzlabošana.
darināšana Jaunu vārdu veidošana, izmantojot valodā jau esošus vārdus vai morfēmas.
novitāte Jaunums (piem., mākslā, zinātnē); jauninājums.
lasīt starp rindām jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
jaukt maizi jaut maizi.
ko (tev, jums, viņam) vajag jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
Kur tas rakstīts? jautā, prasot (kam) pamatojumu.
Kas jauns? jautā, vēloties uzzināt jaunākos notikumus, jaunākos faktus.
stiprā puse jautājums, darbības nozare, joma, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, prasme.
vājā vieta jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
vājā puse jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
vājais punkts jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
pretjautājums Jautājums, ko izsaka kā atbildi uz kādu jautājumu.
papildjautājums Jautājums, ko uzdod papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem vai papildu informācijas iegūšanai.
pārjautāt Jautāt vēlreiz (piem., ko tikko pateiktu, bet neskaidru vai līdz galam nesaprastu); jautāt (lai noskaidrotu, precizētu iepriekš teikto).
pārjūgt Jūgt vēlreiz, no jauna.
de iure juridiski pilntiesīgi (atzīt jaunu valsti).
novācija Juridisku saistību izbeigšana pēc abu pušu vienošanās un jaunu saistību noslēgšana iepriekšējo vietā; pārjaunojums.
jauncelsme Kā jauna radīšana, veidošana.
pārkabināt Kabināt vēlreiz, no jauna.
debates Kāda jautājuma, priekšlikuma, problēmas u. tml. apspriešana (piem., sapulcē, konferencē); domu apmaiņa, pārrunas.
traktējums Kāda jautājuma, problēmas, fakta u. tml. aplūkojums no noteikta viedokļa.
pa vidu kādā kopumā, grupā, vidē (arī norisē) būt, darboties (arī jaukties, traucēt).
koncertlekcija Kādam mūzikas jautājumam veltīta lekcija, kas parasti ir papildināta ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
galds Kādas iestādes atsevišķa nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas kārto noteikta veida jautājumus.
meita Kalpone – jauna, neprecējusies sieviete vai meitene.
pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna; kaļot pārveidot par ko citu.
kāda vella pēc kāpēc, kādēļ, kālab (jautā dusmās, sašutumā, neapmierinātībā).
teļa karbonāde karbonāde no jaunlopa mīkstuma.
konklāvs Kardinālu padome, kas sanāk, lai ievēlētu jaunu pāvestu; vieta (noslēgtas telpas), kur notiek šīs vēlēšanas.
valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
izkārpīt Kārpot izjaukt, izpostīt.
pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā.
nokārtot Kārtojot (piem., kādu jautājumu, attiecības) panākt vēlamo rezultātu.
pārlikt eksāmenu kārtot eksāmenu vēlreiz, no jauna.
uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) – parasti par dzīvniekiem.
izkašņāt Kašņājot izjaukt; kašņājot izbojāt, izraut.
izkāst Kāšot attīrīt no cietas vielas piejaukumiem.
Dievmāte Katoļu baznīcas tradīcijā – Jēzus Kristus māte, jaunava Marija.
jērāda Kažokāda no jēra vai jaunas aitas.
uzklīst Klīstot, arī maldoties nejauši nokļūt, ierasties (kādā vietā).
atdzimt Kļūt atkal možam, enerģiskam (pēc paguruma); atjaunoties, izveidoties atkal.
sadzīt Kļūt tādam, kurā, parasti pilnīgi, atjaunojas audi.
pausties Kļūt uztveramam, arī nojaušamam.
dzīt Kļūt veselam, veidojoties jauniem audiem bojāto vietā; saaugt (par brūci).
pārkniedēt Kniedēt vēlreiz, no jauna.
rezolūcija Koleģiāls lēmums, kas pieņemts pēc kāda jautājuma apspriešanas kongresā, konferencē, sapulcē u. tml.; dokuments, kurā atspoguļots šāds lēmums.
komsorgs Komjaunatnes darba organizators; komjaunatnes pirmorganizācijas vadītājs.
komjaunatne Komunistiskās jaunatnes organizācija (bijušajā PSRS).
komjaunietis Komunistiskās jaunatnes savienības (komjaunatnes) biedrs.
gruporgs Komunistiskās partijas, komjaunatnes organizācijas u. tml. grupas organizators; tās vadītājs (bij. Padomju Savienībā).
centrēties Koncentrēties kādu darbību veikšanai, jautājumu risināšanai.
saskatīt Konstatēt, ievērot, secināt (ko); arī nojaust, noprast.
pārkonstruēt Konstruēt vēlreiz, no jauna; konstruējot pārveidot.
metodiķis Konsultants, padomdevējs mācību jautājumos.
U Kopā ar skaitli lieto, lai apzīmētu jauniešu komandu vecumposmu.
papildkrāsa Krāsa (brūna, oranža, zaļa vai violeta), ko iegūst, sajaucot divas pamatkrāsas.
ietonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, panākt, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
pārkraut Kraut vēlreiz, no jauna.
pārkravāt Kravāt vēlreiz, no jauna.
pūderkrēms Krēms ar pūdera piejaukumu; tonālais krēms.
Oktobra revolūcija Krievijas 1917. gada revolūcijas otrais posms, kad 24. oktobrī (6. novembrī pēc jaunā stila) boļševiku spēki ieņēma Ziemas pili.
pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā).
pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā).
pārkultivēt Kultivēt (ar kultivatoru) vēlreiz, no jauna.
skalināt Kustinot trauku, jaukt (šķidrumu); kustināt trauku, lai jauktu (tajā) šķidrumu.
sakust Kūstot savienoties, sajaukties.
pārkvalificēt Kvalificēt (ko) vēlreiz, no jauna; kvalificējot iedalīt citā grupā, kategorijā.
holocēns Kvartāra perioda visjaunākais laika posms (no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām).
silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā – gaisa gars jaunas, skaistas spārnotas sievietes veidolā.
pārķemmēt Ķemmēt vēlreiz, no jauna.
plastika Ķermeņa daļu, formu, funkciju atjaunojums vai uzlabojums ar ķirurģiskiem paņēmieniem.
gallijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabaini balts metāls, kas kūst jau 30° temperatūrā [Ga].
cukīni Ķirbjaugs – kabaču pasuga.
estētiskā ķirurģija ķirurģijas nozare, kas ir saistīta ar ķermeņa daļu, formu, funkciju atjaunošanu vai uzlabošanu ar ķirurģiskiem paņēmieniem.
laimes spēle labvēlīgu apstākļu nejauša sagadīšanās.
koala Lāčsomainis – Austrālijas eikaliptu mežos dzīvojošs lācēnam līdzīgs dzīvnieks ar pelēku vai pelēki brūnu apmatojumu, kas pārtiek tikai no eikaliptu lapām vai tā jaunajiem dzinumiem [Phascolarctos cinereus].
joka pēc lai uzjautrinātos, izklaidētos.
viduslaiki Laikmets Eiropas vēsturē (6.–17. gs.) starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem.
sezona Laikposms, kad televīzijā demonstrē seriāla jaunu daļu.
liela gaisma laiks no rīta, kad ir jau pavisam gaišs, kad saule jau sen uzlēkusi.
gaišs Laimīgs, bezrūpīgs; arī jauks, patīkams.
pārlakot Lakot vēlreiz, no jauna.
aptaujas lapa lapa ar jautājumiem kādu ziņu iegūšanai.
pielapes Lapas pamatnes izaugumi (parasti divi), kas aizsargā jaunās lapas.
biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā); viens no iepriekš sagatavotiem jautājumu sakopojumiem kāda mācību priekšmeta eksāmenā.
pārlāpīt Lāpīt vēlreiz, no jauna.
pārlasīt Lasīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
trešais tēvadēls latviešu tautas pasakās trešais, jaunākais dēls, kuru vecākie brāļi parasti uzskata par vientiesi un muļķīti; nesavtīgs cilvēks.
LOK Latvijas Olimpiskā komiteja (izveidota 1922. gadā un atjaunota 1991. gadā).
frēze Lauksaimniecības mašīna ar rotējošiem elementiem, kas augsni vienlaikus irdina, drupina un jauc.
pārlemt Lemt vēlreiz, no jauna; izlemt citādi.
hostelis Lēta apmešanās vieta ar kopīgu virtuvi, labierīcībām u. tml.; jauniešu viesnīca.
līdz jaunai maizei līdz jaunai graudu ražai.
uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
pārstrādāt Lietderīgi pārveidot (ko reiz jau izmantotu, vairs nederīgu).
prakticisms Lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība; prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus.
koleģialitāte Lietišķi draudzīgas, saticīgas attiecības starp kolēģiem; darba jautājumu kopīga risināšana.
vai Lieto jautājot, ievadot jautājuma teikumu.
gan Lieto jautājuma teikumos, lai piešķirtu šaubu, nenoteiktības, arī minējuma nokrāsu.
vai Lieto, īpaši uzsverot jautājumu un teikuma beigās atkārtojot vēlreiz.
kurš Lieto, jautājot par (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) kārtu, secību, daļu.
kālab Lieto, jautājot par darbības veikšanas nolūku, cēloni, iemeslu; kādēļ.
kādēļ Lieto, jautājot par darbības veikšanas nolūku, cēloni, iemeslu.
kāpēc Lieto, jautājot par darbības veikšanas nolūku, cēloni, iemeslu.
kā Lieto, jautājot par darbības veikšanas veidu, kvalitāti vai stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
kurš Lieto, jautājot par dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (no noteiktas grupas, daudzuma).
kas Lieto, jautājot par nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
kāds Lieto, jautājot par nezināmu, neminētu (priekšmeta, dzīvas būtnes, parādības) īpašību, pazīmi.
kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (darbības) cēloni, iemeslu.
kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
kuriene Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība.
kurp Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, uz kuru kas virzās.
kāds Lieto, jautājot par vienu no tiem, kas ir noteiktā secībā; kurš.
jā Lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu.
nē Lieto, lai apstiprinoši atbildētu uz jautājumu, kas izteikts ar noliegumu.
vai nu ne lieto, lai atbildētu uz jautājumu apstiprinoši.
nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu, noliedzoši atbildētu uz jautājumu, priekšlikumu, protestētu pret ko.
varbūt Lieto, lai norādītu, ka jautājums, aicinājums u. tml. nav kategorisks.
maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam jautājuma, šaubu nokrāsu.
ne Lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
tad Lieto, lai piešķirtu vārdam, jautājumam, izteikumam uzsvērumu, ekspresīvi emocionālu nokrāsu.
jā Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
ekspertīze Lietpratēja, speciālista veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), lai dotu motivētu atzinumu, secinājumu.
kompetence Lietpratība, plašas zināšanas, izpratne kādā jomā, jautājumā u. tml.
nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
ļaudava Līgava; jauna sieva.
vedības Līgavas vešana uz jaunā vīra mājām.
drafts Līguma slēgšana ar sportistiem; jaunu spēlētāju izvēle.
līksmoties Līksmi, jautri pavadīt laiku.
uzdot Likt atbildēt (uz jautājumu); izvirzīt (jautājumu).
pārlikt Likt, veidot (ko) vēlreiz, no jauna.
komerclikums Likums, kas sistematizē dažādus uzņēmējdarbību reglamentējošus jautājumus.
pārlīmēt Līmēt vēlreiz, no jauna.
publicistika Literatūras nozare – populārā stilā rakstīti darbi par aktuāliem sabiedriski politiskiem, kultūras, sadzīves u. c. jautājumiem; šīs nozares (kāda autora, tautas daiļrades, laikposma) darbu kopums.
pārlodēt Lodēt vēlreiz, no jauna.
slēdziens Loģikā – domāšanas process, kurā no viena vai vairākiem spriedumiem izsecina jaunu spriedumu; šāds spriedums.
motorvilcējs Lokomotīve ar nelielas jaudas dzinēju, ko izmanto, piem., manevra darbiem.
subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete; aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
mīlētājs Loma, kurā attēlots jauns, skaists cilvēks, kas mīl kādu; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
ganāmpulka atražošana lopu skaita un sastāva pastāvīga atjaunošana.
konsultēties Lūgt speciālista padomu kādā jautājumā; par kādu neskaidru jautājumu aprunāties ar speciālistu.
vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
karcinoma Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem; vēzis.
laime Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kas parasti gadās nejauši; veiksme.
veiksme Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši; laime (2).
pa ausu galam ļoti pavirši, izklaidīgi, bez īpašas uzmanības; nepilnīgi, nejauši.
apgriezt riņķī ļoti sajaukt (ko meklējot).
debešķīgs Ļoti skaists, ļoti jauks; brīnišķīgs.
metodiķis Mācību metodikas speciālists, kas izstrādā konkrēta mācību priekšmeta mācīšanas un pārbaudes metodiku, sniedz konsultācijas šajos jautājumos.
pārmācīt Mācīt vēlreiz, no jauna; apmācīt (kādu) cita aroda, specialitātes iegūšanai.
mīlīgs Maigs, jauks, patīkams.
vērst valodu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
griezt valodu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
vērst valodas uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
griezt valodas uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
vērst sarunu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
griezt sarunu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
mistrs Maisījums, sajaukums, apvienojums, kurā ietilpst kas atšķirīgs; mistrojums (2).
mistrojums Maisījums, sajaukums, apvienojums.
kišmišs Maisījums, sajaukums; sajukums, juceklis.
mičumačs Maisījums; sajaukums.
pārmaisīt Maisīt (ko) visu, viscaur; maisīt (ko) vēlreiz, no jauna.
čakarēt Maisīt, jaukt (parasti ko meklējot).
izmaisīt Maisot (vienmērīgi) sajaukt; samaisīt.
iemaisīt Maisot iejaukt (piem., šķidrumā); maisot sagatavot.
piemaisīt Maisot pievienot (pie kā, kam klāt); piejaukt.
krustot Mākslīgi apputeksnēt (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (uz kā, pie kā).
pārmalt Malt vēlreiz, no jauna.
minorāts Mantošanas kārtība, kurā nesadalītu nekustamo īpašumu manto jaunākais dēls vai jaunākais tuvākais radinieks.
pārmarķēt Marķēt vēlreiz, no jauna.
māšele Māsa (parasti jaunākā); māsiņa.
viens Matemātikā – veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
skaitļošanas matemātika matemātikas nozare, kas ietver ar elektronisko skaitļošanas mašīnu izmantošanu saistītos jautājumus.
teorēma Matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
pārmazgāt Mazgāt vēlreiz, no jauna; mazgāt (ko) visu.
parušināt Mazliet pajaukt.
palustēties Mazliet papriecāties, jautri pavadīt laiku.
seksoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka dzimumdzīves un laulības jautājumiem.
apjautāt Mēģināt ko noskaidrot, jautājot (daudziem vai visiem).
mehāniskais zīmulis mehāniski izbīdāms grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis plastmasas vai metāla ietvarā.
maisījums Mehāniski sajaukts kopums no dažādām vielām vai sīkiem priekšmetiem; viela, kas veidota, samaisot dažādas sastāvdaļas.
konglomerācija Mehānisks, nejaušs (ļoti dažādu objektu) apvienojums, savienojums; konglomerāts.
konglomerāts Mehānisks, nejaušs (ļoti dažādu objektu) apvienojums, savienojums.
atspere Mehānismu un mašīnu elements, kas tā galos pielikta spēka ietekmē elastīgi deformējas un pēc tam viegli atjauno iepriekšējo stāvokli.
spindzele Meitene, jauna sieviete, parasti vieglprātīga.
krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu vai krustmāti.
džude Meitene, jauniete.
meitēns Meitene; jauniete.
atrast Meklējot ieraudzīt; sameklēt, uziet vajadzīgo; nejauši ieraudzīt, uziet.
izvandīt Meklējot izjaukt, izsvaidīt.
griezt apkārt (visas malas) meklējot jaukt (visu); sīki pārmeklēt.
rakties Meklēt (ko) starp citiem priekšmetiem, sajaucot, radot nekārtību.
vatmetrs Mēraparāts elektriskās jaudas mērīšanai.
pārmērīt Mērīt vēlreiz, no jauna.
lietot Mērķtiecīgi izmantot, iesaistīt (ko) daiļdarbā, jaunradē, valodā u. tml.
kilovats Mērvienība jaudas mērīšanai – 1000 vatu [kW].
voltampērs Mērvienība maiņstrāvas pilnas jaudas mērīšanai [VA].
bels Mērvienība, ar ko mērī enerģiju vai jaudu attiecības (elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā) [B].
pārmetināt Metināt vēlreiz, no jauna; piemetināt citā vietā.
damaksnis Meža tips, kur aug galvenokārt priedes un egles ar bērzu piejaukumu.
pārmīcīt Mīcīt (ko) vēlreiz, no jauna.
piemīlīgs Mīlīgs, jauks (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
intendants Militāra amatpersona, kas pārzina karaspēka daļu un militāro iestāžu saimnieciskos jautājumus; intendantūras priekšnieks.
bonapartisms Militāra diktatūra Francijā, ko ieviesa Napoleons I Bonaparts un atjaunoja Napoleons III Bonaparts.
uzmīt Minot, liekot soli, nejauši uzlikt kāju virsū (kam asam), sāpīgi skarot, ievainojot (kāju).
uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
meita Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā).
ūdensmeita Mitoloģiska būtne jaunas sievietes izskatā; nāra; ūdens meita.
spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura lido pa gaisu un spīdot vilina, maldina cilvēkus; arī ragana.
lūks Mizas sloksne, kas plēsta, piem., no augoša kārkla, jaunas liepas, un ko parasti izmanto pinumiem.
pārmontēt Montēt vēlreiz, no jauna.
bālais zēns morāli tīra, bet praktiski nevarīga jaunieša tēls latviešu literatūrā (romantisma virziena rakstnieku darbos).
junkurs Muižnieka dēls, dižciltīgs jauneklis (parasti virsnieks).
pirmās nakts tiesības muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
pārmūrēt Mūrēt vēlreiz, no jauna.
muftijs Musulmaņu augstākās garīdzniecības pārstāvis, kam ir tiesības pieņemt lēmumus juridiskajos un šariata jautājumos.
atbilde Mutvārdu vai rakstveida izteikums, ko izraisījis jautājums.
cionisms Nacionālistiska kustība par ebreju valsts atjaunošanu, nostiprināšanu un ebreju pārceļošanu uz Izraēlu.
uznākt Nākot pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, parasti nepatīkami (to) pārsteidzot.
zieda nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
ziedu nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
cits Ne šis (zināmais, esošais), bet kāds atšķirīgs, jauns.
neba Ne; ne jau.
bombardēt Neatlaidīgi, uzmācīgi apgrūtināt kādu (ar lūgumiem, jautājumiem, vēstulēm u. tml.); nelikt kādam mieru.
atklāts jautājums neatrisināts, neizlemts jautājums.
guaša Necaurspīdīga krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentu šķīdinot ūdenī un piejaucot augu līmi, kā arī cinka vai svina balto.
rokeris Neformālas (jauniešu) kustības pārstāvis, kam raksturīga ģērbšanās ādas drēbēs, kolektīva braukāšana ar motociklu, aizraušanās ar rokmūziku.
laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam (kādu apstākļu, nejaušības dēļ); beigties bez nepatīkamām sekām.
gadījums Negaidīts, iepriekš neparedzēts notikums, arī nejaušība.
atgadījums Negaidīts, nejaušs notikums.
mērkaķis Neglīts, arī nejauks cilvēks.
neitralitāte Neiejaukšanās citu cilvēku attiecībās, strīdos; atturēšanās nostāties kāda pusē.
pakulstīt Neilgu laiku maisīt, jaukt.
parušināties Neilgu laiku, mazliet rušināties; jaucot zemi, smiltis, padarboties (kur).
draņķīgs Nejauks (par laika apstākļiem).
nejaucēns Nejauks cilvēks vai dzīvnieks.
nešpetns Nejauks, nepatīkams, arī ļauns, negants.
rupucis Nejauks, slikts cilvēks.
pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko).
nejaušība Nejauša sagadīšanās, sakritība; neparedzēts notikums, gadījums.
strandēt Nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tik izmestam krastā (par kuģi).
aplaistīt Nejauši apliet (vairākās vietās kā virsmu); nolaistīt.
atpogāties Nejauši atdarīties (par ko aizpogātu).
gadīties pa rokai nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
gadīties pie rokas nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
(gadīties) pa ķērienam nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
gadīties Nejauši būt sastopamam, atrasties, būt (kur).
pagadīties Nejauši būt, atrasties (kur); tikt nejauši sastaptam, atrastam u. tml.
pagadīties pie rokas nejauši būt, atrasties tuvumā.
pagadīties pa rokai nejauši būt, atrasties tuvumā.
patrāpīties Nejauši gadīties; pagadīties.
pagadīties Nejauši gadīties.
iekulties Nejauši iekļūt, iemaldīties.
patrāpīties Nejauši izdoties; palaimēties.
izgrūst Nejauši izstāstīt, izpļāpāt (ko).
uzminēt Nejauši izvēlēties, nosaukt u. tml. (ko tādu, kas zināms, izlemjams tikai citiem vai arī nevar būt zināms nevienam).
ieskriet Nejauši nonākt kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
iegadīties Nejauši nonākt, gadīties būt (kur).
iezagties Nejauši rasties, gadīties (piem., par kļūdām).
sajaukt Nejauši samainīt, aizstāt (ko) ar citu.
sagadīties Nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt (kur).
uzrakāt Nejauši, arī meklējot (kādā kopumā), atrast (ko).
uzrakāt Nejauši, arī meklējot (kādā kopumā), atrast (ko).
uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties kādam.
uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu).
uzsmaidīt Nejauši, negaidīti gadīties, rasties (kādam).
uzspīdēt Nejauši, negaidīti gadīties, rasties (kādam).
uzdurties Nejauši, negaidīti nokļūt (piemēram, pie kādas celtnes, vietas).
trāpīt Nejauši, negaidīti nokļūt kādos apstākļos, situācijā, stāvoklī, arī gadīties.
neviļus Nejauši, netīšām, nevilšus.
sadurties Nejauši, pēkšņi satikt (kādu), nonākt saskarē (ar kādu).
sagrūsties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
negadījums Nejaušs gadījums, kas rada materiālus zaudējumus, apdraud (kāda) veselību; traģisks nelaimes gadījums.
gadījums Nejaušs, nepastāvīgs, neregulārs.
nevilšs Nejaušs, netīšs, neapzināts.
akls Nejaušs; negaidīts.
okazionāls Nejaušs; tāds, kam ir gadījuma raksturs.
jūklis Nekārtīgs (daudzu priekšmetu) sajaukums; juceklis.
juceklis Nekārtīgs (kā) apvienojums, sajaukums; jūklis.
bāzt (savu) degunu nekautrīgi, netaktiski jaukties citu darīšanās; ziņkārīgi interesēties par cita dzīvi.
maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks; maita [2].
maitas gabals nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks; maitasgabals.
maita Nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks.
palete Neliela, parasti ovāla plāksne ar caurumu īkšķa ievietošanai, uz kuras novieto un jauc krāsas.
humoreska Neliels jautrs instrumentāls skaņdarbs.
fēnikss Nemirstības, mūžīgās atjaunošanās, atdzimšanas simbols – mitoloģisks putns, kas pēc sadegšanas atdzimst no pelniem.
švalis Nenopietns, vieglprātīgs jauns cilvēks.
mulss Nenoteikts, neskaidri jaušams.
turēties pie lietas nenovirzīties no jautājuma, temata.
reabilitācija Nepamatoti apsūdzētas vai represētas personas iepriekšējo tiesību un reputācijas atjaunošana (ar tiesas vai administratīvu lēmumu).
burvīgs Neparasti skaists, ļoti jauks, ārkārtīgi patīkams.
brīnišķīgs Neparasti skaists, valdzinošs, jauks.
instinkts Nepazināta tieksme, nojauta.
nostāties malā nepiedalīties, neiejaukties (kur).
stāvēt malā nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
stāvēt nomaļus nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
puika Nepieredzējis, arī nenopietns jaunietis.
paknaps Nepietiekami jaudīgs.
puisietis Neprecējies (parasti jauns vīrietis).
puisis Neprecējies (parasti jauns) vīrietis.
jaunkundze Neprecējusies (parasti jauna) sieviete.
ēverģēlība Nerātnība, draiskulība (parasti ar noslieci uz humoru, jautrību).
nekustināt Nerisināt, nekārtot (piem., kādu jautājumu).
miegs Nervu sistēmas izraisīts organisma stāvoklis, kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos, lai atjaunotu audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.
jaust Neskaidri, aptuveni apzināties (ko gaidāmu, arī esošu); nojaust.
viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just; jaust.
atēna Neskaidrs atspoguļojums, tikko jaušama ēna.
likt mierā netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
likt mieru netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
mest vienā katlā nevajadzīgi sajaukt.
kaza Nevaldāma, trakulīga, arī vieglprātīga (jauna) meitene, sieviete.
atgūt No jauna iegūt, radīt (iepriekšējo psihisko vai fizisko stāvokli); no jauna iegūt iepriekšējās īpašības vai stāvokli.
metastāze No jauna izveidojies slimības (parasti ļaundabīgā audzēja) perēklis, kas radies audzēja šūnām vai slimības ierosinātājiem ar asins vai limfas plūsmu pārvietojoties uz citu vietu organismā.
pāršūt No jauna piešūt (parasti citā vietā).
no jaunām dienām no jaunības.
vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās pirmās lapas un saknes.
sējenis No sēklas bez pārstādīšanas izaudzēts jauns augs.
meža resursu atražošana nocirstā meža ataudzēšana un jaunu apmežojamo platību radīšana.
hronika Nodaļa (periodiskajos izdevumos), kurā ziņo par jaunākajiem, aktuālākajiem notikumiem.
kantoris Nodaļa uzņēmumā, iestādē, kas nodarbojas ar grāmatvedības, lietvedības u. tml. jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
kārtot Nodarboties (piem., ar kādu jautājumu), lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
nodot Nodevīgi atklāt, padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
pārformēt Noformēt vēlreiz, no jauna.
mālsmilts Nogulumiezis – māla un smilts sajaukums; augsne, kurā smiltis ir pārsvarā pār mālu.
novākt Nojaukt, izjaukt un novietot (kur citur).
samanīt Nojaust, apzināties.
noģist Nojaust, noprast.
redzēt Nojaust, noprast.
saost Nojaust, samanīt (ko slēptu, draudošu, arī ko sev izdevīgu).
saostīt Nojaust, samanīt; saost (2).
noskārst Nojaust.
sajust Nojaust.
sestais prāts nojauta, intuīcija.
intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstīta uz neapzinātu pieredzi.
jausma Nojauta, nojausma.
juška Nojauta.
nojausma Nojauta.
atjaunot Nomainot (ko), izveidot no jauna.
nominatīvs Nomenu un pronomenu (vietniekvārdu) locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: kas?
akuzatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kam ir tiešā papildinātāja funkcija un kas latviešu valodā atbild uz jautājumu: "ko".
lokatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu "kur?".
ģenitīvs Nomenu un pronomenu locījums (locījuma forma), kas norāda piem., uz piederību, cilmi, ciešu sakaru un latviešu valodā atbild uz jautājumu: "kā".
datīvs Nomenu un pronomenu locījums (locījuma forma), kas norāda uz adresātu un latviešu valodā atbild uz jautājumu: "kam".
instrumentālis Nomenu un pronomenu locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: ar ko?
iekļūt Nonākt, gadīties, parasti nejauši (kādā vietā, apstākļos).
noklaušināt Nopratināt; izjautāt.
par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) nenoteiktu, nezināmu pazīmi, īpašību, par ko jautā.
ie- Norāda uz darbības īslaicīgumu, nejaušumu, tās iekļaušanos citā darbībā, procesā.
uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu sastapšanos (ar kādu), pietuvošanos (kādam).
aiziet Norāda uz jaunas darbības, procesa sākumu; lieto, lai izteiktu pamudinājumu turpināt iesākto darbību, procesu.
neo- Norāda uz jaunu posmu tajā, kas nosaukts salikteņa otrajā daļā.
kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu laiku, par ko tiek jautāts.
pār- Norāda, ka darbību veic vēlreiz, no jauna, parasti, lai ko uzlabotu, izveidotu citādu.
vairs Norāda, ka jau ir iestājies kāds stāvoklis, izveidojusies kāda situācija; tagad.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts no jauna, pirmoreiz.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns vai tikko vai nesen kļuvis par to, kas ir pašlaik.
uz- Norāda, ka, veicot nosaukto darbību, nejauši ierauga, atrod (ko), parasti vajadzīgu, vēlamu.
pārskaņot Noskaņot vēlreiz, no jauna (mūzikas instrumentu).
pārslēgt Noslēgt vēlreiz, no jauna.
pārspraust Nospraust vēlreiz, no jauna (piem., robežu, ceļu).
nodalīt Nošķirt, norobežot, arī nesajaukt.
formalitāte Noteikta prasība, noteikums, kas jāievēro kāda jautājuma kārtošanā.
todien Noteiktā, jau pagājušā dienā.
togad Noteiktā, jau pagājušā gadā.
tolaik Noteiktā, jau pagājušā laika posmā.
tomēnes Noteiktā, jau pagājušā mēnesī.
tonakt Noteiktā, jau pagājušā naktī.
tonedēļ Noteiktā, jau pagājušā nedēļā.
topavasar Noteiktā, jau pagājušā pavasarī.
toziem Noteiktā, kādā jau pagājušā ziemā.
tovakar Noteiktā, kādā jau pagājušajā vakarā.
tovasar Noteiktā, kādā jau pagājušajā vasarā.
šihta Noteiktās attiecībās sajaukts izejmateriālu maisījums, kas paredzēts pārstrādei, piem., metalurģiskos, ķīmiskos agregātos.
spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
Saeimas Kārtības rullis noteikumi, kas nosaka Saeimas iekšējās kārtības un darbības jautājumus.
nosacīts sods notiesātās personas atbrīvošana no soda izpildes ar nosacījumu, ka tā pārbaudes laikā neizdara jaunu noziegumu.
iegansts Notikums, apstāklis (parasti nejaušs), kas ir izraisījis (ko); notikums, apstāklis, ko min kā iemeslu (kādai rīcībai, darbībai u. tml.).
sagadīšanās Notikumu, apstākļu, faktu nejauša vienlaicīga norise, pastāvēšana.
krātiņš Novietne, kurā ievieto bišu māti pirms nometināšanas jaunā bišu saimē.
ekskurss Novirzīšanās no temata, lai iztirzātu kādu blakus jautājumu.
prezentācija Oficiāla ceremonija, kurā sabiedrību iepazīstina ar ko jaunu (grāmatu, filmu, firmu u. tml.).
prezentēt Oficiāli iepazīstināt sabiedrību ar ko jaunu (grāmatu, filmu, uzņēmumu u. tml.).
petīcija Oficiāls rakstveida iesniegums kādai iestādei (parasti augstākai valsts varas institūcijai) noteiktā jautājumā.
komiskā opera opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem.
dīglis Organisks veidojums, no kā attīstās jauns organisms vai tā daļa.
vecāki Organismi, kas rada, ir radījuši jaunus organismus.
radīt Organizējot, dibinot panākt, ka rodas (piem., jauns kolektīvs).
pārorganizēt Organizēt vēlreiz, no jauna; organizējot pārveidot citādu.
vest sarunas organizēt, veikt domu, viedokļu apmaiņu nolūkā panākt vienošanos (kādā jautājumā).
vaniļa Orhideju dzimtas kāpelētājaugs, kura negatavajos augļos (pākstīs), tos fermentējot un izžāvējot, izdalās ēteriskās eļļas ar raksturīgu smaržu [Vanilla planifolia].
vidējs Otrais pēc vecuma no trijiem (bērniem, brāļiem, māsām); arī tāds (cilvēks, paaudze), kas pēc saviem gadiem ir starp jaunāko un vecāko paaudzi.
liesināt Padarīt (parasti būvmateriālu) liesāku, piejaucot smiltis.
liesināt Padarīt (pārtikas produktu) liesāku, saturošu mazāk taukvielu, (ko) piejaucot.
likt uz spēles padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
iebiezināt Padarīt biezāku (piem., ko piejaucot vai tvaicējot).
uzbiezināt Padarīt biezāku (piemēram, ko piejaucot).
atjaunināt Padarīt jaunāku, citādu (piem., darba grupu, kolektīvu), nomainot darbiniekus, dalībniekus u. tml.
izjaukt Padarīt nekārtīgu, sajaukt.
izbojāt Padarīt sliktu (piem., garastāvokli, attiecības); arī izjaukt.
izgudrot Padomājot atrisināt, izlemt (piem., kādu jautājumu); izdomāt.
staršina Padomju Savienības bruņotajos spēkos jaunākā komandējošā sastāva pakāpe starp seržantu un rotas komandieri; kareivis, kam ir šāda pakāpe.
politinformācija Padomju Savienības komunistiskās partijas propagandas un ideoloģijas līdzeklis – aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana darbaļaudīm atbilstoši partijas interpretācijai un mērķiem.
konsultācija Padoms, ieteikums, paskaidrojums, ko kādā jautājumā sniedz speciālists (piem., jurists, ārsts); padoma, paskaidrojuma došana.
atmiņa Pagātnes iespaidi, priekšstati u. tml., ko iespējams atjaunot apziņā.
uzjautāt Pajautāt (kādam ko); uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
uztaujāt Pajautāt (kādam ko); uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
uzprasīt Pajautāt (kādam ko).
pataujāt Pajautāt (parasti vairākiem, daudziem).
apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās); paklausīties, ko citi runā, saka (par ko).
novaicāt Pajautāt.
paprasīt Pajautāt.
iestrādāties Pakāpeniski kļūt darbināmam ar pilnu slodzi, ātrumu (piem., par jaunu vai izremontētu ierīci).
pārcilāt Pakāpeniski, pa sastāvdaļām analizēt vēlreiz no jauna, pārdomāt (ko).
apstāties Pakavēties (pie kāda jautājuma, problēmas u. tml.).
papildināt Palielināt (cilvēku kopumu), iesaistot (tajā) jaunus darbiniekus, spēlētājus u. tml.
pazaudēt Palikt bez (kā), to aizmirstot, nejauši izmetot, nespējot atrast u. tml.
izdzīvot Palikt dzīvam, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
uz labu laimi paļaujoties uz laimīgu nejaušību, labi nezinot, cerot uz veiksmi.
ābece Pamatzināšanas, elementārie pamatjautājumi (kādā nozarē).
izmēģināt Pamēģināt (darīt ko jaunu), praksē pārbaudīt.
likt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
aptecināt Panākt vai nejauši pieļaut, ka aptek, aplīst (ar ko).
padarīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) iegūst (jaunu īpašību).
uzjautrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst jautrs.
uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek sajaukts, uzvēršot virspusē (tā) dziļāku slāni.
samierināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem, cilvēku grupām u. tml.) izbeidzas nesaskaņas, strīds, atjaunojas mierīgas attiecības.
uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka jaucot, saviļņojot, (kas) uzvirzās virsējos slāņos.
uzkrāt Panākt, būt par cēloni, ka pakāpeniski atjaunojas, palielinās; pakāpeniski palielināt, padarīt spēcīgāku.
ieaudzēt Panākt, ka (augi) ieaug (parasti jaunā vai neparastā vietā).
aizaudzēt Panākt, ka (piem., brūce) pārklājas ar jauniem audiem.
ieviest Panākt, ka (piem., jauninājumu) sāk plaši lietot; radīt, izveidot (piem., jaunu kārtību).
atjaunināt Panākt, ka atjaunojas (piem., agrākās zināšanas).
atdzīvināt Panākt, ka atjaunojas, dzīvi atveidojas atmiņā, iztēlē.
izveidot Panākt, ka rodas (piem., jaunas šķirnes, noteiktām prasībām atbilstošs dzīvnieku kopums).
ataudzēt Panākt, pieļaut, ka (dzīvnieki) izaug (lielākā daudzumā) no jauna.
atsvaidzināt Papildināt (ar ko jaunu).
konsultācija Papildu nodarbība, kurā skolēniem, studentiem vai kursantiem sniedz metodisku palīdzību, izskaidro kādus jautājumus.
papjēmašē Papīra masa, kas sajaukta ar līmi, krītu, ģipsi vai citu saistvielu, ko izmanto nelielu priekšmetu (piem., rotaļlietu, butaforiju) izgatavošanai.
reaklimatizēties Par dzīvniekiem – no jauna ieviesties teritorijā, kur tie jau kādreiz mituši.
akcelerācija Pāragra attīstība – vecumam neatbilstoša paātrināta bērnu un jauniešu (parasti) fiziskā attīstība.
jaunākais Pārākā pakāpe --> jauns (1); tāds, kam nav tik liels vecums (kā kādam citam); pretstats: vecākais.
vecākais Pārākā pakāpe --> vecs (1); tāds, kam ir lielāks vecums (nekā kādam citam); pretstats: jaunākais.
rekonstrukcija Pārbūvēšana, pārbūve, lai ko izveidotu no jauna, modernizētu.
jurģi Pārcelšanās uz citu dzīves un darba vietu, sākot jaunas rentes vai laukstrādnieka (gājēja) saistības, kas parasti notika ap 23. aprīli.
reinkarnācija Pārdzimšana, dvēseles iemiesošanās jaunā ķermenī pēc vecā ķermeņa nāves.
iniciācija Pāreja jaunā statusā; iesvētīšana, ievadīšana.
pārprasīt Pārjautāt.
reorganizācija Pārkārtošana, pārveidošana; (kā) izveidošana no jauna, pēc citiem principiem.
aizaugt Pārklāties ar jauniem audiem; aizdzīt (par brūci).
apaugt Pārklāties ar jauniem audiem.
paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete.
paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis.
rācija Pārnēsājama mazjaudas radioiekārta savstarpēju sakaru nodrošināšanai.
krustot Pārot (dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
pārspriest Pārrunāt, apspriest (kādu jautājumu, notikumu, faktu u. tml.).
dendijs Pārspīlēti smalki, vienmēr pēc jaunākās modes ģērbies cilvēks; frants, švīts.
pārpiķēt Pārstādīt (izdīgušos, jaunos dēstus), lai (tos) izaudzētu līdz iestādīšanai dobē, laukā u. tml.
salabt Pārtraukt naidoties, atjaunot iepriekšējās, labās attiecības.
modināt Pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus.
debloķēt Pārtraukt, izbeigt (kā) blokādi, atjaunot (kā) funkcionēšanu.
izcirst ceļu pārvarot grūtības, sākt ko jaunu.
cirst ceļu pārvarot grūtības, šķēršļus, aizsākt ko jaunu.
modifikācija Pārveidošana vai pārveidošanās, nepārtopot par ko citu; jaunu pazīmju, īpašību radīšana vai rašanās.
parafrāzēt Pārveidot (muzikālu tēmu), izveidojot jaunu skaņdarbu.
modernizēt Pārveidot, atjaunot, uzlabot atbilstoši jaunākajiem zinātnes, tehnikas un mākslas sasniegumiem.
aizdzīt Pārvilkties, pārklāties ar jauniem audiem (par brūci, ievainojumu).
sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas) personas, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus.
sapulce Pasākums, kurā piedalās noteikta cilvēku grupa, lai kopīgi apspriestu viņiem aktuālus jautājumus, risinātu problēmas, pieņemtu lēmumus u. tml.
ciltsdarbs Pasākumu kopums mājdzīvnieku šķirņu uzlabošanā un jaunu izveidošanā.
kultūrizglītība Pasākumu kopums, lai nodrošinātu bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanos kultūras jomā, viņu radošo spēju attīstīšanu gan mācību iestādē, gan ārpus tās, kā arī sagatavotu kultūras darba speciālistus.
čalot Paskaļi sarunāties, jautri tērzēt daudziem reizē.
atražot Pastāvīgi atjaunot un attīstīt ražošanas procesu; atjaunot ražošanas procesā.
atbildēt Pateikt (ko) uz jautājumu; dot atbildi rakstveidā.
uzbilst Pateikt, pasacīt, parasti īsi; arī pajautāt.
atklāt Ameriku pateikt, paziņot ko jaunu.
unitārā patrona patrona, ko šaujamieročos izmanto mūsdienās (ar jau čaulā ievalcētu kapseli).
atkārtot Paust (ko visiem zināmu); aizgūt, pārņemt (ko), neradot nekā jauna.
balsot Paust savu izvēli vai viedokli (piem., paceļot roku, nododot vēlēšanu biļetenu) un izšķirt jautājumu ar balsu skaita pārsvaru.
izdzīvoties Pavadīt laiku tā, kā patīk, brīvi, bezrūpīgi, jautri.
lēmums Paveikta darbība, rezultāts --> lemt; tas, par ko vienojas, ko pieņem vai nolemj pēc jautājuma, problēmas u. tml. apspriešanas, izvērtēšanas.
pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (2); pasākums, ar ko ievieš jaunu sistēmu, kārtību.
sajaukums Paveikta darbība, rezultāts --> sajaukt (2); maisījums.
kongregācija Pāvesta kūrijas nodaļa (kardinālu komisija), kas pārzina noteiktus jautājumus.
draņķis Pavisam slikts, nederīgs priekšmets; tas, kas ir slikts, nederīgs, nejauks.
vivipārija Pēcnācēju radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem.
didaktika Pedagoģijas sastāvdaļa, kas aptver jautājumus par mācību saturu un mācīšanas metodēm.
neonatoloģija Pediatrijas nozare, kas pētī jaundzimušo veselības stāvokli, viņu slimības un ārstēšanu.
uzklupt Pēkšņi (kādu) apstāt, uzmākties (kādam, piemēram, lai izjautātu).
iekrist Pēkšņi iejaukties, pārtraucot citu runātāju.
kulstīties Peldēt, parasti intensīvi šķaidot, jaucot (ūdeni).
gadatirgus Periodiski rīkots plašs starptautisks saiets, kur notiek iepazīšanās ar jaunajām precēm, slēgti līgumi par preču pārdošanu un iepirkšanu vairumā; mese.
likvidators Persona vai organizācija, kam uzdots kārtot ar uzņēmuma, organizācijas u. tml. likvidēšanu saistību jautājumus.
lobijs Persona, personu grupa, kas mēģina ietekmēt vēlētus politiķus (parasti deputātus), lai panāktu viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai apspriest un izlemt noteikta rakstura jautājumus.
rast Pētījumu, meklējumu gaitā gūt (ko jaunu, arī vēlamu, vajadzīgu).
disputēt Piedalīties disputā; apspriest strīdīgu jautājumu.
pārdzimt Piedzimt vēlreiz, no jauna (parasti iemiesojoties citā veidolā).
odorizēt Piejaukt (kam) odorantu.
pievienot Piejaukt, piebērt (pie kā, kam klāt).
jaunkungs Pieklājības forma (uzrunājot jaunu, neprecētu vīrieti vai runājot par viņu).
pārlādēt Pielādēt (šaujamieroci) vēlreiz, no jauna.
iedzīvoties Pielāgoties (jauniem apstākļiem) – par dzīvniekiem.
aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem, jaunai videi; iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par augiem, dzīvniekiem).
aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem, jaunai videi; iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par cilvēku).
aizskart Pieminēt, neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma, temata).
aģitācija Pierunāšana, pārliecināšana (par kādu noteiktu jautājumu).
aizvirzīties Pievērsties (kādam jautājumam, tematam).
cita opera pilnīgi atšķirīgs (jautājums, sarunas temats u. tml.).
sasniegt Pilnveidojot savas spējas, zināšanas u. tml., iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
bāriņtiesa Pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
reintegrācija Pilsonības atjaunošana personai, kura to zaudējusi (piem., apprecoties ar ārzemnieku).
pirmrekords Pirmais augstākais rezultāts (jaunā disciplīnā vai jaunā sporta veidā).
medus mēnesis pirmais laulības mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē.
medusmēnesis Pirmais mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē.
silīte Pirmsskolas izglītības iestādes jaunākā vecuma bērnu grupiņa.
pārplānot Plānot vēlreiz, no jauna.
epitēlijs Plāns audu slānis, kas klāj ķermeņa virsmu un dobumus; epitēlijaudi.
kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās kādas organizācijas, profesionālās apvienības, partijas u. tml. pārstāvji vai pilnvaroti delegāti svarīgu jautājumu izlemšanai.
noplēst Plēšot noārdīt, nojaukt.
noārdīt Plēšot, laužot u. tml. ārdīt nost, nojaukt.
izpluinīt Pluinot izkliedēt, izjaukt (kādu kopumu).
pārpogāt Pogāt vēlreiz, no jauna.
neokoloniālisms Politika, ko, piem., attīstītās valstis realizē savās bijušajās kolonijās vai citās jaunattīstības valstīs, lai saglabātu savu ietekmi un kontroli pār tām.
neofašisms Politisks strāvojums (pēc 2. pasaules kara), kam raksturīga fašisma ideju atjaunošana un pielāgošana mūsdienu apstākļiem.
liberālisms Politisks uzskats, kas uzsver indivīda rīcības brīvību visās jomās, atbalsta valsts neiejaukšanos ekonomiskajā dzīvē.
rožainā rodiola jeb zeltsakne populārs ārstniecības augs, kas aug Altaja, Sajānu, Austrumsibīrijas un Tālo Austrumu kalnājos, šā auga saknenis ir tradicionāla dāvana jaunajam pārim Altajā uz kāzām.
krāsainie portlandcementi portlandcementi, ko iegūst, piejaucot baltajam portlandcementam minerālās krāsvielas.
izpostīt Postot pilnīgi iznīcināt; izjaukt.
pārpotēt Potēt vēlreiz, no jauna; uzpotēt (uz kāda auga cita auga potzaru).
pārpresēt Presēt vēlreiz, no jauna.
kontrrevolūcija Pret revolūciju vērsta darbība, cīņa ar mērķi atjaunot veco kārtību.
pederastija Pretdabiska dzimumdzīve ar bērniem; vīrieša tieksme apmierināt dzimumdziņu ar zēnu vai jaunekli.
flirts Pretējā dzimuma personas uzmanības piesaistīšana (parasti bez nopietniem nolūkiem, uzjautrināšanās pēc).
lustēties Priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
jandalēt Priecāties, līksmot; trokšņaini, jautri uzvesties; arī trakot.
priecāties Priecīgi, līksmi, jautri pavadīt laiku; līksmoties.
lustīgs Priecīgs, jautrs.
re- Priedēklis, kas svešvārdos norāda uz (kā) atkārtošanos, atjaunošanos vai pretēju darbību.
radītprieks Prieks radīt, veidot ko jaunu.
luste Prieks, jautrība, arī izpriecas.
līksme Prieks, pacilātība, jautrība.
priekšsajūta Priekšnojauta.
orākuls Priesteris, kas kādas dievības vārdā pareģo vai sniedz atbildi uz cilvēku jautājumiem; viņa vēstījums.
saru dzīšana procedūra, ko pēc tautas ierašām veic jaundzimušam bērnam, pirtī viegli ieperot bērnu ar liepu zaru vai zālaugu slotiņu.
taisnošana Process, kurā, novēršot ieliekumus, viļņojumus u. tml., atjauno (kā) sākotnējo stāvokli, padara (ko) taisnu, līdzenu.
ražotspēja Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj saražot noteiktā laika posmā; ražošanas jauda.
pārprogrammēt Programmēt vēlreiz, no jauna.
pārprojektēt Projektēt vēlreiz, no jauna.
iztēle Psihiska norise – (kā) radīšana apziņā tēla, priekšstata, idejas veidā (parasti jaunrades procesā).
kompensācija Psihiska vai psihofizioloģiska procesa daļēja atjaunošanās, bojājuma mazināšanās, izveidojoties pretējos virzības impulsiem vai reakcijām.
atmiņa Psihisko norišu kopums, kas saistās ar agrāk iegūto iespaidu, informācijas, pieredzes u. tml. saglabāšanu un atjaunošanu apziņā.
nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties, gūt ko jaunu, arī neapmierinātība ar esošo.
pārpublicēt Publicēt vēlreiz, no jauna (citā izdevumā).
mītiņš Publiska masu sapulce par aktuāliem (parasti politiskiem) jautājumiem.
lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem; lekcija, referāts.
zellis Puisis, jauns vīrietis (parasti izdarīgs, apsviedīgs).
cements Pulverveida viela, kas sajaukta ar ūdeni, kļūst par javu, kura sacietē akmenim līdzīgā masā.
pārpurināt Purināt (ko) visu, viscaur; purināt (ko) vēlreiz, no jauna.
ielas puika pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām; piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
ielas zēns pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām; piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
smurgulis Pusaudzis; arī ļoti jauns cilvēks; šmurgulis (1).
noraidījums Puses darbība, tai iebilstot pret noteiktu jautājumu vai tiesvedības procesa norisi.
cālis Putnu (parasti vistas) mazulis; jaunputns.
krustmāte Radiniece (piem., tēva vai mātes māsa); sieviete attiecībā pret bērnu vai gados jaunāku cilvēku.
krusttēvs Radinieks (piem., tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis.
vairoties Radīt pēcnācējus (par dzīvniekiem, augiem); radīt jaunus (savas sugas) pārstāvjus.
atnest Radīt, izraisīt (jaunu stāvokli, kādus apstākļus u. tml.).
atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu) no kādas pamatkategorijas (piem., formas).
izgudrot Radošas darbības rezultātā radīt, izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
parafrāzēt Radoši izmantot (zināmu tēmu, motīvu, stilu u. tml.) jaunā veidā (piem., daiļdarbā, skatuves mākslā).
uzrakāt Rakņājot (piemēram, augsni), parasti nejauši, atrast (ko).
pārrakstīt Rakstīt (piem., mūzikas ierakstu, videoierakstu) vēlreiz, no jauna.
pārrakstīt Rakstīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
jaunavīgs Raksturīgs jaunai sievietei.
pārrakt Rakt vēlreiz, no jauna; rakt (ko) visu, viscaur.
atražošana Ražošanas pastāvīgas atjaunošanas un attīstības process; atjaunošana ražošanas procesā.
stahanovietis Ražošanas pirmrindnieks (Padomju Savienībā no 1930.–1940. gadam), kurš piedalījās strādnieku masveida kustībā par darba ražīguma celšanu, ieviešot darba procesā jaunas metodes un tehnoloģijas.
paplašinātā atražošana ražošanas procesa atjaunošana palielinātā apjomā.
ūdens resursi reāli izmantojamie saldūdeņi, kas ūdens riņķojuma procesā nepārtraukti atjaunojas.
ievadraksts Redakcijas raksts laikraksta vai žurnāla sākumā par kādu aktuālu jautājumu, notikumu.
saredzēt Redzēt; nojaust, noprast.
jaukties Refl. --> jaukt (1).
piejaukties Refl. --> piejaukt, tikt piejauktam; pievienoties klāt.
sajaukties Refl. --> sajaukt (1); tikt sajauktam.
sajaukties Refl. --> sajaukt (2); tikt sajauktam.
pārregulēt Regulēt vēlreiz, no jauna; regulējot pārveidot, pielāgot citādu darbību veikšanai.
pārreģistrēt Reģistrēt vēlreiz, no jauna.
pārreģistrēties Reģistrēties vēlreiz, no jauna.
pārrēķināt Rēķināt vēlreiz, no jauna.
deisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir pasaules radītājs, kurš pēc tam vairs neiejaucas dabas un cilvēku dzīvē.
pārremontēt Remontēt vēlreiz, no jauna.
reģenerēt Restaurējot atjaunot (vēsturisku arhitektūras objektu, ansambli u. tml.) tā sākotnējā izskatā.
pārrevidēt Revidēt (piem., lēmumu, pieņēmumu, teoriju) vēlreiz, no jauna.
pārrevidēt Revidēt vēlreiz, no jauna.
kārtot formalitātes rīkoties saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem kāda jautājuma kārtošanā.
iet tālāk risināt tālāk, turpināt; ievirzīt jaunā, augstākā stadijā, pakāpē.
kustināt Risināt, kārtot (piem., kādu ilgāk atliktu jautājumu).
veikties Risināties vēlamā veidā, parasti, nejauši rodoties labvēlīgiem apstākļiem.
avantūra Riskants, neprātīgs, bieži arī negodīgs pasākums, kura rezultāti atkarīgi no nejaušības.
iet savu ceļu Ritēt savā dabiskajā gaitā, bez citu iejaukšanās.
iet citu ceļu Ritēt savā dabiskajā gaitā, bez citu iejaukšanās.
uzrakt Rokot (piemēram, bedri), parasti nejauši, atrast (ko).
uzrakties Rokot (piemēram, bedri), rokoties (piemēram, zemē), parasti nejauši, uzdurties (kam tādam, kas izraisa interesi).
izaicināt Rosināt izdarīt, paveikt ko (parasti jaunu, arī grūtu).
skreja Rotējošs iekārtas elements (kā) sasmalcināšanai un sajaukšanai; gaņģis.
aizķert Runā, rakstos īsi skart (piem., kādu jautājumu).
jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
uzrušināt Rušinot (piemēram, platību), nejauši atrast (ko).
izrušināt Rušinot izjaukt, izkliedēt (piem., ogles krāsnī).
saārdīt Sadalīt (ko), izjaucot (tā) kopumu.
pārdalīt Sadalīt vēlreiz, no jauna (ko piešķirtu, iedalītu), atvēlot katram noteiktu daļu.
saaugt Sadzīt, pārklāties ar jauniem audiem.
iejaut Sagatavot (mīklu), iejaucot miltus (ierauga) šķidrumā.
nogāzt Sagraut; sagāžot nojaukt, noārdīt.
pārsaiņot Saiņot vēlreiz, no jauna.
vai Saista ar partikulu "vai" ievadīta jautājuma teikuma neatkarīgas daļas, norādot, ka jautātājs šaubās par tajās minēto.
jeb Saista divus jautājuma teikumus, vienlīdzīgus teikuma locekļus vai teikuma daļas, tās nošķirot un izceļot vienu no nojēgumiem.
jauns Saistīts ar jaunību; raksturīgs cilvēkam jaunībā.
jaunstrāvniecisks Saistīts ar Jauno strāvu, jaunstrāvniekiem, Jaunajai strāvai, jaunstrāvniekiem raksturīgs.
komisks Saistīts ar komēdiju, tai raksturīgs; tāds, kas izraisa smieklus, rada jautrību.
priecīgs Saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību (par pasākumu, norisi, darbību, procesu).
kopā Sajaucot, sajaukumā.
samiksēt Sajaukt kopā, apvienot.
samistrot Sajaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu).
sapinkot Sajaukt, savelt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu).
saputrot Sajaukt.
savandīt Sajaukt.
uzjaukt Sajaukt.
murskulis Sajaukts, nekārtīgs, samudžināts (kā) kopums; mudžeklis.
mikslis Sajaukums, maisījums, arī (kā) kombinācija.
kišmišs ar rozīnēm sajaukums; nekārtība, juceklis.
rasols Sajaukums.
pašpietiekamība Sajūta, apziņa, ka pats jau ir visu sasniedzis, apguvis, ka pašam pietiekamā apjomā ir viss vajadzīgais, nepieciešamais, vēlamais.
dežavū Sajūta, ka tas, kas šobrīd notiek, ir noticis, piedzīvots jau iepriekš; pretstats: žamevū.
žamevū Sajūta, kad kaut kas pazīstams pēkšņi šķiet svešs vai jauns; pretstats: dežavū.
pirmā dzirdēšana saka (parasti) pārsteigumā, paužot izbrīnu par ko jaunu, pēkšņi uzzinātu.
ko nu vairs saka norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
stingrs mugurkauls saka par cilvēku, kam (kādā jautājumā) ir noteikts, nemainīgs uzskats, viedoklis un kurš to nemaina atkarībā no apstākļiem.
izkāpis no gultas ar kreiso kāju saka par cilvēku, kam jau no rīta ir slikts garastāvoklis.
kā karsts kartupelis (mutē) saka par grūti atrisināmu jautājumu, problēmu.
uzlecošā zvaigzne saka par jaunu, kādā darbības, piem., mākslas, sporta sfērā talantīgu, daudzsološu cilvēku.
uz zaķa saka par kaut ko nekārtīgi, nevīžīgi, arī nepilnīgi veiktu, arī ko nepamatotu, nejaušu u. tml.
kā cūku rakums saka par ko nekārtīgu, sajauktu, savandītu.
morāli novecojis saka par ko tādu, kas vēl funkcionē, darbojas, bet kam eksistē jaunāks, modernāks, tehniski pilnvērtīgāks modelis.
liela diena saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
vēl mātes piens uz lūpām saka par ļoti jaunu, nepieredzējušu cilvēku.
vēl mātes piens aiz lūpas saka par ļoti jaunu, nepieredzējušu cilvēku.
kā fēnikss no pelniem saka par to, kas atjaunojas, atdzimst.
taciņa ir iestaigāta saka par to, kas ir jau uzsākts vai iesācies.
no kurienes vējš pūš saka, aptverot kaut ko līdz šim nesaprastu, nojaušot kāda īstos nolūkus, mērķi, rīcības cēloni.
no kuras puses vējš pūš saka, aptverot kaut ko līdz šim nesaprastu, nojaušot kāda īstos nolūkus, mērķi, rīcības cēloni.
otrā jaunība saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
līksma sirds saka, ja izjūt pacilātību, prieku, jautrību.
priecīga sirds saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību, ja ir labs, pacilāts noskaņojums.
priecīgs prāts saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību, ja ir labs, pacilāts noskaņojums.
galva pilna saka, ja kādam ir daudz jaunu domu, ieceru, plānu.
sirds saka saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
(nav) ne (mazākās) jausmas saka, ja ko nezina, nenojauš.
liktenis uzsmaida saka, ja nejauši, negaidīti (kāda dzīvē) notiek kas labs.
cik gudri atnācām, tik gudri aizgājām saka, ja nekā jauna, noderīga neuzzina, nenoskaidro.
apetīte aug ar ēšanu saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts.
kur ir, tur rodas saka, ja tiem, kas jau ir sapulcējušies (kur), piebiedrojas vēl citi.
Nu kā? saka, jautājot par kādas darbības vai stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
deguns atnācis vaļā saka, kad pēc iesnām ir atjaunojusies normāla elpošana.
deguns ir atnācis vaļā saka, kad pēc iesnām ir atjaunojusies normāla elpošana.
Stāvi pie ratiem! saka, neiecietīgi noraidot kāda līdzdalību, apsaucot, liekot klusēt, prasot neiejaukties citu darīšanās.
slapjš aiz ausīm saka, norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
drošs paliek drošs saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
ažiotāža Sakāpināta interese (ap kādu lietu, jautājumu).
iebraukt Sākot braukt ar jaunu transportlīdzekli, darbināt (to) īpašā braukšanas režīmā.
ievadīt Sākot mācīt (ko), iepazīstinot (ar ko jaunu), padarīt (to) saprotamu, zināmu u. tml.
sākt (atkal) no gala sākt (atkal) no sākuma, sākt vēlreiz, no jauna.
pāršķirt jaunu lappusi sākt (ko) no jauna.
spert pirmo soli Sākt darboties jaunā nozarē.
spert pirmo soli Sākt darīt ko jaunu.
iejusties Sākt justies labi, brīvi (pierodot pie jauniem apstākļiem, vides u. tml.).
saputot Sakult; kuļot sajaukt (ko).
pirmsākums Sākums, sākuma posms (kam jaunam, vēl nebijušam).
saskalot Sakustināt (trauku) tā, ka (tajā) sakustas, arī sajaucas šķidrums.
palīgteikums Salikta pakārtota vai jaukta salikta teikuma atkarīgā daļa.
pazaļš Samērā jauns, nepieredzējis.
pajauns Samērā jauns.
vecsaimniecība Samērā liela, parasti iekopta, privātā lauku saimniecība, kas (atšķirībā no jaunsaimniecības) ir izveidota līdz Latvijas Republikas 1920. gada agrārajai reformai.
patumšs Samērā tumšs, ar nelielu melnās krāsas piejaukumu (par krāsu, tās toni).
vēsma Samērā vāji izteikta kāda jauna pazīme (piemēram, parādībai, norisei).
konference Sanāksme, politisku, zinātnisku u. tml. jautājumu apspriešanai.
apaļais galds sanāksme, sarunas, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu.
sapulces darba kārtība sapulces darba gaita, apspriežamo jautājumu secība.
mašinērija Sarežģīta, komplicēta sistēma, kas darbojas ar lielu jaudu (arī birokrātiski, neiejūtīgi, neņemot vērā dažādus apstākļus).
problēma Sarežģīts teorētisks vai praktisks jautājums; uzdevums, kas vēl risināms, pētāms.
vudū Sargātājgara kults, kurā katoļu priekšstati par svētajiem sajaukušies ar afrikāņu ticējumiem par gariem.
intervija Saruna, jautājumu un atbilžu apmaiņa, lai iegūtu vajadzīgo informāciju.
pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām; organizētā, oficiālā domu apmaiņā, arī diskusijā iztirzāt (noteiktu jautājumu, problēmu sanāksmē, sapulcē u. tml.).
pārskaitīt Saskaitīt vēlreiz, no jauna; skaitīt visu (kā) kopumu.
ieviest valdījumā saskaņā ar tiesas lēmumu nodot īpašumu jaunam īpašniekam.
pārskaņot Saskaņot vēlreiz, no jauna.
sablendēt Sasmalcināt, sajaukt, lietojot blenderi.
noķert Sastapt (kādu), parasti pēdējā brīdī, nejauši, pēc ilgstošas meklēšanas u. tml.
saule jau gabalā saule jau augstu virs apvāršņa.
zeme Sauszemes virsējā kārta, virsējais slānis; šo kārtu, slāni veidojošs dažādu iežu daļiņu sajaukums, kopums; grunts, augsne.
oriģinalitāte Savdabīgums, kaut kas jauns, neredzēts.
metināt Savienot neizjaucamā veidā (piem., metāla detaļas), ar īpašu aparātu (to) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
izolacionisms Savrupība politikā – neiejaukšanās citās valstīs notiekošajos procesos, militārajos konfliktos.
sametināt Savstarpēji savienot (parasti neizjaucamā veidā).
rāze Sedzējaugi, sedzējaugu kopums, ko izmanto, piem., kapa kopiņas, kapa vietas apzaļumošanai.
meža reproduktīvais materiāls sēklas, sējeņi stādi, ko izmanto meža atjaunošanai vai iekopšanai.
nimfete Seksuāli pievilcīga jauna meitene.
reskripts Senajā Romā – imperatora atbilde uz izšķiršanai iesniegtu jautājumu, kam bija likuma spēks.
nimfa Sengrieķu mitoloģijā – dabas dievība jaunas, skaistas sievietes veidolā.
nektārs Sengrieķu mitoloģijā – dievu dzēriens, kas piešķir nemirstību un mūžīgu jaunību.
ambrozija Sengrieķu mitoloģijā – dievu ēdiens, kas tiem devis mūžīgu jaunību un nemirstību.
pārsēt Sēt vēlreiz, no jauna.
pašizglītība Sevis izglītošana (kādā jomā), jaunu zināšanu iegūšana vai papildināšana.
pašatjaunošanās Sevis paša atjaunošanās.
superjaudīgs Sevišķi jaudīgs.
superjauda Sevišķi liela jauda.
krustmeita Sieviete (parasti jauniete), kuru kāds ir ievadījis savā arodā, profesijā.
tante Sieviete attiecībā pret gados ievērojami jaunāku cilvēku; pazīstama vai sveša sieviete attiecībā pret bērnu (bērnu runā, sarunā ar bērnu).
modes dāma sieviete, kas vienmēr ģērbusies pēc jaunākās modes.
meitietis Sieviete; jauniete.
ola Sievišķā dzimumšūna, no kuras attīstās jauns īpatnis.
pratināt Sīki, arī vairākkārt jautāt.
politmācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos (bijušajā Padomju Savienībā).
koncepcija Sistematizētu uzskatu sistēma (kādā jautājumā).
valdības krīze situācija valstī, kad agrākā valdība atkāpusies, bet jauna valdība vēl nav sastādīta.
apollons Skaists jauneklis ar labi veidotu augumu.
saskalot Skalojot sajaukt.
saskaloties Skalojoties tikt sajauktam kopā.
pārskalot Skalot vēlreiz, no jauna; skalot (ko) visu, viscaur.
remikss Skaņdarba vai dziesmas pārveidojums; jauna interpretācija.
mazskauts Skautu jaunākās grupas (līdz 12 gadu vecumam) dalībnieks.
brīvais temats skolas sacerējuma temats, kurā nav obligāti jāiztirzā daiļliteratūras jautājumi.
uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot nepatīkami pārsteigtam.
pārskrūvēt Skrūvēt vēlreiz, no jauna, citā vietā.
skujenis Skuju koki un krūmi; skujaugi.
pārslaucīt Slaukot (traukus) vēlreiz, no jauna notīrīt, nospodrināt (tos).
Trojas zirgs Slēpts, parasti ļauns, nodoms, par kuru iepriekš nav nojausts.
reanimācija Slimnīcas nodaļa, kurā veic pacienta dzīvības procesu atjaunošanu un uzturēšanu.
pārslīpēt Slīpēt vēlreiz, no jauna.
košļāt Smalcināt ar zobiem, jaukt ar siekalām mutē, sagatavojot norīšanai.
nočivināt Smalkā balsī (parasti jautri, priecīgi) noteikt, pateikt.
ķiķināt Smieties īsiem, paklusiem, arī slēptiem smiekliem; uzjautrināties.
piesnigt Sniegot papildināt jau esošo sniega daudzumu.
samuļļāt Spaidot, jaucot, neprasmīgi novietojot u. tml., sabojāt.
izspārdīt Spārdot izjaukt (kādu kopumu), arī spārdot izsvaidīt, izkliedēt.
finansists Speciālists, kas nodarbojas ar naudas darījumiem; speciālists finanšu jautājumos.
konsultants Speciālists, kas sniedz padomus, paskaidrojumus (kādā jautājumā).
darbaudzinātājs Speciālists, pieredzējis darbinieks, kas apmāca jaunos darbiniekus (Padomju Savienībā XX gs. 70. un 80. gados).
izdoma Spēja domāšanas procesā radīt ko jaunu; attiecīgais psihiskais process.
produktivitāte Spēja radīt jaunus atvasinājumus (parasti par vārddarināšanas elementiem, veidiem).
atmiņa Spēja saglabāt un atjaunot apziņā (redzēto, lasīto, justo u. tml.).
atpūta Spēku, enerģijas atjaunošana, pārtraucot darboties, atrodoties mierā, vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
azartspēle Spēle, kuras rezultāts atkarīgs galvenokārt no nejaušībām.
viktorīna Spēle, sacensība, kurā jāatbild uz vairākiem tematiski saistītiem jautājumiem.
kalps Spēļu kārts ar jauna vīrieša (karavīra, vasaļa) attēlu.
krāsains Spilgts, daudzveidīgs; arī dzīvespriecīgs, jautrs.
selekcionārs Sporta speciālists, kas no jauniešu un zemāka līmeņa komandām atlasa perspektīvus spēlētājus profesionāliem klubiem.
kadets Sportists, jaunāks par 16 gadiem.
kilotonna Sprādziena jaudas mērvienība, kas atbilst 1000 tonnu trotila sprādziena jaudai.
premisa Spriedums, no kā slēdzienā izsecina jaunu spriedumu.
konvencija Starptautiska vienošanās par ražošanas, preču realizācijas u. tml. jautājumu noregulēšanu.
simpozijs Starptautiska, parasti zinātniska, sanāksme par kādu speciālu jautājumu.
neitralitāte Starptautiskajās attiecībās – valsts neiejaukšanās citu valstu konfliktā, karā, neiesaistīšanās militāros blokos.
konsulārās tiesības starptautisko tiesību nozare, kas reglamentē starpvalstu attiecības tādos jautājums kā konsulu darbība, viņu iecelšana un atsaukšana, funkcijas, privilēģijas u. tml.
protokols Starptautisks vienošanās dokuments (speciālos attiecību jautājumos), kam ir starptautiska līguma spēks.
nekārtība Stāvoklis, kad (kas) ir sajaukts; noteiktas secības, kārtības trūkums.
divlaulība Stāvoklis, kad ir oficiāli reģistrēta jauna laulība, bet nav šķirta iepriekšējā.
retorisks jautājums stilistiska figūra, īpaši uzsvērts apgalvojums vai noliegums jautājuma veidā.
noprasīt Stingri, noteikti pajautāt.
pārstrādāt Strādāt vēlreiz, no jauna, lai (ko) uzlabotu, izmainītu u. tml.
stratēģis Stratēģijas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar militārām operācijām saistītus jautājumus.
uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
pārcirst Gordija mezglu strauji atrisināt kādu grūtu jautājumu, likvidēt kādu sarežģījumu.
sakult Strauji maisot (ko), panākt, ka (tas) pārvēršas, parasti pilnīgi, viendabīgā masā, šķidrumā; strauji maisot, sajaukt (vairākas vielas).
atsprukt Strauji, nejauši atraisīties, atbrīvoties; tikt vaļā.
kulstīt Strauji, spēcīgi maisīt, jaukt.
diskusija Strīdīga jautājuma apspriešana, izsakot atšķirīgus viedokļus.
izstumdīt Stumdot izvietot, pārvietot (izjaucot parasto kārtību).
propoliss Sveķaina, aromātiska viela, ko ražo medus bites no koku pumpuru un jauno dzinumu izsvīduma; bišu līme.
nojāņot Svinēt svētkus (kādu laiku); jautri, priecīgi pavadīt (kādu laiku).
grāmatas atvēršanas svētki svinīga sabiedrības iepazīstināšana ar jauniznākušu grāmatu.
kupāža Šādā veidā iegūts produkts; sajaukums, maisījums.
augšupejošā līnija šāds kopums, ko aplūko, sākot ar jaunākajām paaudzēm.
metāls Šādu vielu sakausējums (arī ar citas vielas piejaukumu); priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma.
tēja Šī krūma jauno dzinumu lapas, ko pēc ievākšanas apstrādā, lai no tām pagatavotu attiecīgo pārtikas produktu.
kulties Šķaidīties, jaukties (piem., par ūdeni); veidoties, rasties, (kam) griežoties, jaucoties.
izklausīties Šķist skanam (kā, līdzīgi kam); būt nojaušamam, uztveramam pēc skaņas, izteikuma.
rādīties Šķist, likties (par ko nojaušamu, paredzamu).
mātšūna Šūna, kurai daloties, rodas jaunas šūnas.
pāršūt Šūt vēlreiz, no jauna.
slepus Tā, ka citi neredz, nepamana, nenojauš; slepeni.
starp rindām tā, ka var uztvert, nojaust vārdos neizteikto teksta jēgu.
tīrasiņu Tāds (dzīvnieks), kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukuma.
jērs Tāds (pārtikas produkts, ēdiens), kas iegūts no jaunas aitas vai jēra kautķermeņa.
diskutējams Tāds (piem., jautājums), par ko iespējama vai nepieciešama diskusija.
mazproduktīvs Tāds, ar kā palīdzību maz veido jaunus atvasinājumus.
dzīvs Tāds, kā (kaut kur) ir ļoti daudz; tīrs, bez piejaukuma.
pilns Tāds, kam ir (kā) piejaukums lielā daudzumā; tāds, kurā (kas) atrodas lielā daudzumā (parasti par vielām).
asiņains Tāds, kam ir asiņu piejaukums.
netīrs Tāds, kam ir citas (parasti tumšas) krāsas vai krāsu toņa piejaukums (par krāsu, tās toni).
darvains Tāds, kam ir darvas piejaukums.
stohastisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs; nejaušs; varbūtisks.
jauneklīgs Tāds, kam ir jaunam cilvēkam raksturīgas īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
bērnišķīgs Tāds, kam ir jauns, bērnam raksturīgs izskats.
lietpratīgs Tāds, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā).
stiprs Tāds, kam ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (par ierīcēm, mašīnām, to daļām).
lieljaudas Tāds, kam ir liela jauda.
augstražīgs Tāds, kam ir liela ražošanas jauda.
liess Tāds, kam ir liels smilšu piejaukums.
vājš Tāds, kam ir maza jauda, enerģija, zema intensitātes pakāpe, niecīga, nenozīmīga iedarbība.
nīkulīgs Tāds, kam ir maza jauda.
mazjaudas Tāds, kam ir neliela jauda.
atpakaļrāpulīgs Tāds, kam ir novecojuši uzskati, tāds, kas vēršas pret jauno, progresīvo.
konsultatīvs Tāds, kam ir padomdevēja tiesības (kādā jautājumā).
pelnains Tāds, kam ir pelnu piejaukums, piemaisījums.
jaudīgs Tāds, kam ir samērā liela jauda.
draiskulīgs Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot; dzīvespriecīgs, jautrs; draisks.
draisks Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot; dzīvespriecīgs, jautrs; draiskulīgs.
bezbēdīgs Tāds, kam nav bēdu, rūpju, skumju; bezrūpīgs, jautrs.
tīrs Tāds, kam nav citas krāsas vai krāsu toņa piejaukuma; dzidrs.
smags Tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir lieli izmēri, liela jauda, masa, arī liels nozīmīgums.
viegls Tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir mazi izmēri, maza jauda, masa, arī mazs nozīmīgums.
nebijis Tāds, kas agrāk nav eksistējis, pastāvējis, ir kaut kas jauns.
moderns Tāds, kas atbilst jaunākajai modei.
moderns Tāds, kas atbilst sava laika prasībām, gaumei, arī jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem; mūsdienīgs.
reģeneratīvs Tāds, kas atjaunojas vai ir iegūstams reģenerācijas (2) procesā.
apķērīgs Tāds, kas ātri, viegli saprot, aptver, arī ātri orientējas situācijā; atjautīgs, attapīgs.
agrs Tāds, kas attiecas uz kāda (piem., bērnības, jaunības) posma sākumu cilvēka mūžā.
konservatīvs Tāds, kas cenšas saglabāt līdzšinējo iedibināto kārtību un nepieņem jauno.
liberāls Tāds, kas darbojas, norisinās brīvi, bez ierobežojumiem un valsts iejaukšanās.
pilnasiņu Tāds, kas daudzās paaudzēs audzēts un izkopts bez citu šķirņu piejaukuma (parasti par zirgiem).
aizsācējs Tāds, kas ievieš ko jaunu, liek pamatus kam (zinātnē, mākslā u. tml.).
vecs Tāds, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu (par cilvēku); pretstats: jauns.
implicīts Tāds, kas ir ietverts, bet nav skaidri izteikts; noprotams, nojaušams.
labs Tāds, kas ir jau iestājies; vēls.
omulīgs Tāds, kas ir labā garastāvoklī, labsirdīgi jautrs.
meitenīgs Tāds, kas ir raksturīgs meitenei, jaunietei; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina meiteni, jaunieti.
radošs Tāds, kas ir saistīts ar kā jauna, vēl nebijuša radīšanu vai izmantošanu; tāds, kas ir saistīts ar māksliniecisko jaunradi, garīgo vērtību radīšanu.
plastisks Tāds, kas ir saistīts ar ķermeņa daļu, formu, funkciju atjaunošanu vai uzlabošanu ar ķirurģiskiem paņēmieniem.
pēdējais Tāds, kas ir tikko, nesen bijis noticis; jaunākais.
svaigs Tāds, kas ir veselīgs, spirgts; tāds, kas ir atjaunojies, atjaunots (piem., pēc atpūtas).
jocīgs Tāds, kas izjautrina, izraisa smieklus.
līksms Tāds, kas izjūt pacilātību, ir priecīgs, jautrs.
priecīgs Tāds, kas izjūt prieku, tāds, kam ir jautrs, pacilāts garastāvoklis; arī līksms.
skaists Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas (par laikapstākļiem); tāds, kad ir laikapstākļi, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas; arī jauks.
patīkams Tāds, kas izraisa patiku (1); jauks, simpātisks.
pievilcīgs Tāds, kas izraisa patiku; glīts, jauks (par cilvēku, tā ārējo izskatu).
smieklīgs Tāds, kas izraisa smieklus, jautrību; jocīgs (1); uzjautrinošs.
amizants Tāds, kas izraisa smieklus, jautrību; jocīgs, uzjautrinošs.
tīrvilnas Tāds, kas izstrādāts tikai no vilnas, bez citu šķiedru piejaukuma.
vecs Tāds, kas jau pirms ilgāka laika ir ienācies, nobriedis; tāds, kas ir novākts iepriekšējā gadā.
praktisks Tāds, kas labi izprot ikdienas dzīves vajadzības, prot labi atrisināt sadzīves jautājumus (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nekārtīgs Tāds, kas nav kārtīgs, sakārtots, sakopts; tāds, kas ir izjaukts, sajaukts.
netradicionāls Tāds, kas nav tradicionāls; jauns, neparasts.
neatgriezenisks Tāds, kas neatgriežas iepriekšējā, sākotnējā stāvoklī; tāds, kas neatjaunojas.
ziņkārīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas (ko jaunu, nepazīstamu) aplūkot, iepazīt (par dzīvniekiem).
kazuāls Tāds, kas nedod pamatu vispārināt; nejaušs, gadījuma rakstura.
neitrāls Tāds, kas neiejaucas citu cilvēku attiecībās, strīdos; tāds, kas atturas nostāties kāda pusē.
nerunīgs Tāds, kas nemēdz daudz runāt; tāds, kas runā vai atbild uz jautājumiem ļoti īsi, nelabprāt.
netīšs Tāds, kas netiek darīts, veikts apzināti, ar iepriekšēju nodomu; nejaušs.
jauns Tāds, kas papildina jau esošo.
dabīgs Tāds, kas pastāv jau no dzimšanas; iedzimts.
mažorīgs Tāds, kas pauž gaišu, pozitīvu noskaņu; jautrs, priecīgs, optimistisks.
elastīgs Tāds, kas pēc deformācijas atjauno savu agrāko formu; arī lokans.
atsperīgs Tāds, kas pēc spiešanas, stiepšanas vai liekšanas ātri, viegli atjauno iepriekšējo stāvokli, formu; elastīgs.
dabisks Tāds, kas piemīt jau no dzimšanas; iedzimts.
vecāki Tāds, kas rada, ir radījis jaunus organismus (par organismiem).
izaicinošs Tāds, kas rosina izdarīt, paveikt ko (parasti jaunu, arī grūtu).
kuriozs Tāds, kas saista uzmanību, uzjautrina ar neparastību (piem., kādu ačgārnību); jocīgs, amizants.
reģeneratīvs Tāds, kas saistīts ar (audu, orgānu) atjaunošanos vai atjaunošanu.
paramilitārs Tāds, kas saistīts ar jauniešu interesi par valsts aizsardzību, militāru ģērbšanās stilu u. tml.
tolaiku Tāds, kas saistīts ar noteiktu, jau pagājušu laika pomu.
konsensuāls Tāds, kas saistīts ar vienošanos, vienprātīgu piekrišanu (kādā jautājumā).
senaizmirsts Tāds, kas samērā ilgu laiku jau ir aizmirsts.
šķidrs Tāds, kas sastāv galvenokārt no šķidruma, tāds, kurā ir samērā maz kā cieta piejaukuma; pretstats: biezs (piem., par vielu maisījumu).
kombinēts Tāds, kas sastāv no divām vai vairākām dažādām sastāvdaļām; jaukts.
taukains Tāds, kas satur daudz tauku; tāds, kam ir tauku piejaukums.
glūdains Tāds, kas satur glūdu, ar glūdas piejaukumu; mālains; glums.
pakulains Tāds, kas satur pakulas; tāds, kam ir pakulu piejaukums.
spaļains Tāds, kas satur spaļus; tāds, kam ir spaļu piejaukums.
asprātīgs Tāds, kas spēj radīt un trāpīgi lietot humoristiskus, atjautīgus izteicienus; tāds (sacerējums, runas veids u. tml.), kurā izpaužas šādas īpašības.
beidzamais Tāds, kas tikko vai nesen ir bijis, noticis, u. tml.; jaunākais.
svaigs Tāds, kas tikko vai nesen radies; jauns.
cits Tāds, kas vairākkārt jau bijis; kā parasti, vienmēr.
asprātīgs Tāds, kas veidots, radīts ar neparastu, negaidītu izdomu; atjautīgs.
zaļoksns Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem, to daļām); zaļoksnējs (1).
zaļoksnējs Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem, to daļām); zaļoksns (1).
vārdveidojošs Tāds, ko izmanto jaunu vārdu veidošanā.
neatgriezenisks Tāds, ko nevar novērst, izlabot vai atjaunot.
veiksmīgs Tāds, ko nosaka ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši.
neproduktīvs Tāds, ko reti izmanto jaunu vārdu veidošanai, darināšanai.
fleksibls Tāds, ko viegli pielāgot vai kas viegli pielāgojas, piemērojas (piem., jauniem apstākļiem), elastīgs (2).
elastīgs Tāds, ko viegli pielāgot vai kas viegli pielāgojas, piemērojas (piem., jauniem apstākļiem).
vircains Tāds, kur ir virca; tāds, kas sajaukts ar vircu.
mistrains Tāds, kur ir, piem., dažādu krāsu sajaukums; raibs.
konservatīvs Tāds, kur izmanto medikamentus, diētu, režīmu, cenšoties izvairīties no ķirurģiskas iejaukšanās.
špetns Tāds, kura attieksme pret citiem ir barga, naidīga; nejauks, nešpetns.
līksms Tāds, kurā ir daudz pacilātības, prieka, jautrības.
nekārtīgs Tāds, kurā ir izjaukta vai nav ieviesta kārtība.
sēnalains Tāds, kurā ir samērā liels sēnalu piejaukums; tāds, kas ir gatavots no sēnalām.
tīršķirnes Tāds, kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukums.
bezbēdīgs Tāds, kurā izpaužas bezrūpība, jautrība, arī drosme, pārgalvība.
nebēdīgs Tāds, kurā izpaužas dzīvesprieks, jautrība, draiskulība u. tml.
radošs Tāds, kurā izpaužas jaunrade, novatorisms.
novatorisks Tāds, kurā izpaužas novatorisms; jauns, moderns.
līksms Tāds, kurā izpaužas pacilātība, prieks, jautrība.
nebēdnīgs Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, bezrūpība u. tml.
priecīgs Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība; tāds, kam ir raksturīgs prieks, jautrība, pacilāts garastāvoklis (parasti par psihisku stāvokli, domām).
vardarbīgs Tāds, kurā izpaužas rupja, nesaudzīga iejaukšanās, mēģinot ko panākt ar varu.
smejošs Tāds, kurā izpaužas smiekli, jautrība.
āķīgs Tāds, kura izpratnei nepieciešama attapība, atjautība.
izpūris Tāds, kura mati ir nekārtīgi, sajaukti.
priecīgs Tāds, kura saturā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība; tāds, kas izraisa prieku, jautrību, pacilātību.
anakreontisks Tāds, kurā slavināta jautra, bezrūpīga dzīve, dzīres; tāds, kurā izpaužas tieksme pēc jautras, bezrūpīgas dzīves.
monogrāfisks Tāds, kurā zinātniski aplūkots kāds atsevišķs jautājums.
spēcīgs Tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piem., par mašīnām, ierīcēm, to daļām).
izpūris Tāds, kuram ir nekārtīgi, sajaukti mati (par cilvēku).
vecs Tāds, kuru ir nomainījis kas jauns, tāds, kura vietā nācis kas cits.
māte Tāds, no kā veidojas jauns (augs).
tēvs Tāds, no kā veidojas jauns augs (par augiem, to daļām).
pārtapsēt Tapsēt vēlreiz, no jauna.
kāpēcītis Tas (parasti bērns), kas nemitīgi uzdod jautājumus.
padomdevējs Tas (tāds), kam ir tiesības piedalīties kāda jautājuma kolektīvā apspriešanā, bet nav tiesību piedalīties izlemšanā.
intervents Tas, kas (parasti militāri) iejaucas citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās.
izgudrojums Tas, kas ar domāšanu ir radīts, izveidots no jauna un kam ir praktiska vai zinātniska nozīme.
atradums Tas, kas atrasts meklējot, nejauši pamanot; tas, kas atrasts pētījumos, radošos meklējumos.
mašīna Tas, kas darbojas, funkcionē ar lielu jaudu.
veca lieta tas, kas ir jau sen zināms.
novatorisms Tas, kas ir jauns, moderns, vēl nebijis; kā jauna, moderna radīšana, ieviešana.
nejaucība Tas, kas ir nepatīkams, sagādā neērtības, apgrūtina; nejauks notikums, nejauka rīcība.
piejaukums Tas, kas ir piejaukts, piejaucies klāt.
piemaisījums Tas, kas ir pievienots vai piejaucies klāt.
miņa Tas, kas ir tik tikko nojaušams, uztverams, sajūtams.
traģikomisms Tas, kas izraisa skumjas un jautību reizē.
komisms Tas, kas izraisa smieklus, rada jautrību; komiskums.
komika Tas, kas izraisa smieklus, rada jautrību.
pirmatklājums Tas, kas līdz šim nav bijis zināms, pieredzēts; kā jauna, līdz šim nezināma, nepieredzēta atklāšana.
rūpju bērns Tas, kas radies vai top ar grūtībām, mokām; neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību.
kuriozs Tas, kas saista uzmanību, uzjautrina ar neparastību (piem., kādu ačgārnību); tas, kas ir jocīgs, amizants.
brīnums Tas, kas saistās ar pārdabisku spēku iejaukšanos; tas, kas ar prātu nav izskaidrojams.
sāpju bērns Tas, kas top ar grūtībām, mokām; neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību.
atbilde Tas, ko pasaka vai uzraksta (par mācību vielu, eksāmena vai testa jautājumu u. tml.).
dvesma Tas, ko var intuitīvi uztvert, apjaust.
mutants Tas, kurā ir notikusi mutācija; tas, kam ir mutācijas izraisīta jauna ģenētiskā pazīme.
iztaujāt Taujājot censties sīki uzzināt (ko), noskaidrot; izjautāt.
vainags Tautastērpa piederums jaunavām – izgreznota stīpveida galvas rota.
paragrāfs Teksta neliela, patstāvīga daļa (numurēta un apzīmēta ar īpašu zīmi §), kas sākas jaunā rindā.
telēns Teļš (parasti jauns, mazs).
sasniegt Tiekot pilnveidotam, attīstītam, arī attīstoties iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
blakus lēmums tiesas lēmums par jautājumu, kas neskar lietas būtību.
verdikts Tiesas zvērināto piesēdētāju lēmums jautājumā par tiesājamā vainīgumu vai nevainīgumu.
juriskonsults Tiesību jautājumu speciālists, kas sniedz konsultācijas.
prejudiciāls Tiesisks jautājums, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu.
zīmulis Tievs grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis, parasti koka ietvarā (rakstīšanai vai zīmēšanai).
atēna Tikko jaušama (pārdzīvojuma) izpausme.
neoloģisms Tikko vai nesen darināts vārds; jaunvārds.
jaundarinājums Tikko vai nesen radīts jauns vārds vai atvasinājums; jaunvārds.
fasādes siets tīklveida materiāls, ar ko pārklāj mājas fasādi remonta laikā, lai pasargātu garāmgājējus no nejaušas darbarīku un materiālu nokrišanas.
ne mazāk svarīgs jautājums tikpat svarīgs jautājums.
saspaidīties Tikt (parasti nejauši) nospiestam, uzspiestam.
pacelties no drupām tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu).
pacelties no gruvešiem tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu).
iecirsties Tikt iecirstam (parasti nejauši, negribēti).
iesisties Tikt iesistam, parasti nejauši.
izsisties Tikt izsistam (nejauši, negribēti).
nopirkties Tikt nopirktam (nejauši).
paķerties Tikt paķertam, parasti nejauši.
pārdzimt Tikt pārveidotam par ko citu, jaunā kvalitātē.
sajukt Tikt sajauktam, netikt precīzi nošķirtam (uztverē, apziņā u. tml.).
gods Tikums; arī jaunavība.
patincināt Tincinot izjautāt (kādu).
ekocīds Tīša, mērķtiecīga apkārtējās vides izpostīšana, ekoloģiskā līdzsvara izjaukšana.
pārtīt Tīt vēlreiz, no jauna.
rituāls Tradicionāli izveidojies vai speciāli radīts noteiktu darbību kopums (piem., lai atzīmētu kāda procesa sākumu, noslēgumu vai pāriešanu jaunā kvalitātē).
dezorganizēt Traucēt, jaukt (ko); radīt nekārtības, sajukumu.
pasiflora Tropu kāpelētājaugs, arī dekoratīvs telpaugs ar zili violetiem ziediem, kas atgādina Kristus ciešanu atribūtus – naglas un ērkšķu vainagu.
kuru katru acumirkli tūlīt, jau pēc īsa brīža.
zelta jaunatne turīgi jaunieši, kas pavada laiku uzdzīvē.
miltūdens Ūdens, kurā iejaukti milti.
uzurbt Urbjot, parasti nejauši, atrast (ko).
uzurbties Urbjoties, parasti nejauši, saskarties (ar ko).
piebūvēt Uzbūvēt (ko) klāt, paplašinot jau esošo ēku, celtni.
pavaicāt Uzdot jautājumu, lai (ko) uzzinātu, noskaidrotu.
pratināt Uzdot jautājumus (tiesā, izmeklēšanā), lai ko noskaidrotu.
izdzīve Uzdzīve; jautra, bezrūpīga dzīve.
uzvaicāt Uzjautāt, uztaujāt.
amizēties Uzjautrināties, jokoties; jautri pavadīt laiku (parasti ar pretējā dzimuma personu); koķetēt.
lasīt (kāda) domas uzminēt, nojaust (kāda) domas.
lasīt domas uzminēt, nojaust (kāda) domas.
uzcirsties Uzposties (piemēram, uzvelkot jaunu apģērbu, apavus).
rezolūcija Uzraksts uz dokumenta, kurā izteikts (amatpersonas) lēmums par dokumentā skartajiem jautājumiem vai dots norādījums to izpildei.
dēls Uzrunas forma (runājot ar jaunāku vīrieti).
atjaunot Uzsākt atkal, no jauna.
nomanīt Uztvert (kādas pazīmes, īpatnības); nojaust, noprast.
manīt Uztvert, nojaust.
lasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
Nīke Uzvaras dieviete sengrieķu mitoloģijā, ko mākslā parasti attēlo kā jaunu sievieti ar spārniem.
pārvilkt Uzvilkt (stīgas) vēlreiz, no jauna.
pārstīgot Uzvilkt, pārvilkt stīgas vēlreiz, no jauna.
pārzīmēt Uzzīmēt vēlreiz, no jauna.
padzirdēt Uzzināt, nejauši (par ko) dzirdot; sadzirdēt (parasti attālāk, nepilnīgi).
pētīt Vācot informāciju, veicot novērojumus, eksperimentus, aptaujas u. tml., gūt vispusīgu, parasti jaunu, informāciju par ko, izzināt (ko).
audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību vēlamā virzienā, gādājot, rūpējoties (par viņu), mācot, izglītojot (viņu); vadīt, ietekmēt indivīda garīgo attīstību vēlamā virzienā.
pārvaicāt Vaicāt vēlreiz, atkārtoti; arī uzdot precizējošu jautājumu.
rakņāties Vairākkārt irdināt, jaukt, arī pārvietot zemi ar kādu rīku, rokām vai tml.
rakņāties Vairākkārt jaukt, arī pārvietot, piem., zemi, smiltis, sūnas, sniegu.
rušināties Vairākkārt ko jaukt, pārvietot; šādā veidā darboties.
grozīties Vairākkārt pievērsties (kādam tematam, jautājumam).
urķēt Vairākkārt skarot (parasti ar ko smailu), bakstīt, jaukt; rušināt.
kašņāt Vairākkārt skarot (zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm; šādā veidā jaukt (ko).
prašņāt Vairākkārt, arī neatlaidīgi jautāt, cenšoties ko sīki uzzināt.
klaušināt Vairākkārt, vairākiem jautāt, lai uzzinātu (ko).
kopjauda Vairāku vai daudzu (kā) jaudu summa; kopējā jauda.
pumpuroties Vairoties bezdzimuma veidā, šūnām daloties un jaunajam organismam izveidojoties no šūnas daļas (par zemākajiem dzīvniekiem, augiem).
kreoliskā valoda valoda, kas izveidojusies, sajaucoties, piem., kādai eiropiešu valodai ar vietējo cilšu valodu un kļūstot par kāda etnosa dzimto valodu.
kontaminācija Valodas vienību mijiedarbība (piem., formu, nozīmju tuvības dēļ), kurā rodas jauna valodas vienība; valodas vienība, kas radusies šādā veidā.
tiesībsargs Valsts amatpersona, kas izskata cilvēktiesību un labas pārvaldības principa ievērošanas jautājumus.
intervence Valsts iejaukšanās savas zemes iekšējā naudas vai preču tirgū, lai ietekmētu valūtas kursu vai preču cenas.
demokrātija Valsts pārvaldes sistēma, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus; šādā veidā pārvaldīta valsts.
redemarkācija Valsts robežas atjaunošana dabā; valsts robežas līnijas pārbaude, bojāto robežzīmju atjaunošana un nomaiņa.
Pateicības diena valsts svētki ASV un Kanādā, ko iesāka svinēt pirmie ieceļotāji, kad viņi ar Dieva svētību un vietējo indiāņu palīdzību bija pirmo ziemu izdzīvojuši jaunajā zemē.
preses konference valsts, politisko, kultūras, sabiedrisko darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai informētu par aktuāliem notikumiem un atbildētu uz žurnālistu jautājumiem.
savandīt Vandot sajaukt.
izvandīt Vandoties, jaucoties pārmeklēt (ko).
joks Vārdi, izturēšanās, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
zemteksts Vārdos neizteiktais saturs, ko lasītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
vārddarināšana Vārdu krājuma bagātināšana ar jauniem vārdiem, pārveidojot valodā lietojamo vārdu uzbūvi un nozīmi ar valodas sistēmā esošajiem līdzekļiem un paņēmieniem.
mirla Vārgs, nīkulīgs, arī nejauks, nepatīkams cilvēks.
ventilis Vārsts, ar kuru regulē, pārtrauc vai atjauno šķidruma, tvaika vai gāzes plūsmu.
Jāņi Vasaras saulgriežu svētki – 24. jūnijs, kurus sāk svinēt jau iepriekšējā vakarā.
meitiņa Vecāka cilvēka uzruna meitenei, jaunākai sievietei.
attīstīt Veicināt jaunu kvalitatīvu pārmaiņu rašanos (piem., sabiedrībā); panākt, ka izveidojas, pilnveidojas.
darināt Veidot (jaunus vārdus), izmantojot valodā jau esošus vārdus vai morfēmas.
mistrot Veidot (kā, piem., augu kopu) sajaukumu, maisījumu.
radīt Veidot, izveidot (pirmo reizi, no jauna).
meristēma Veidotājaudi – augu audi, no kuriem veidojas jauni auga audi.
reproducēties Veidoties no jauna; vairoties.
dzimt Veidoties, rasties (kam jaunam).
ķēpāt Veikt labojumus, papildinājumus (jau gatavā tekstā).
restartēt Vēlreiz ieslēdzot, atjaunot (datora, programmas u. tml.) darbību.
atkārtot Vēlreiz lasot, pārrunājot u. tml., atjaunot atmiņā (agrāk mācīto).
atkal Vēlreiz, no jauna.
pūriņš Veļas komplekts (jaundzimušajam).
kontemplācija Vērošana, iedziļināšanās (garīgos jautājumos), garīga apcere.
aptaujāt Vērsties (pie daudziem vai visiem) ar jautājumiem, lai iegūtu informāciju.
taujāt Vērsties (pie kāda) ar (parasti vairākiem) jautājumiem; jautāt, izprašņāt.
jautāt Vērsties (pie kāda) ar jautājumu.
vaicāt Vērsties (pie kāda) ar vaicājumu; jautāt.
apprašņāties Vērsties ar jautājumu (pie vairākiem vai visiem).
reģenerācija Vēsturiska arhitektūras objekta, ansambļa, tā zudušās daļas atjaunošana.
pozīcija Viedoklis, nostāja (kādā jautājumā), attieksme (pret kādu jautājumu).
atēnoties Viegli izpausties, tikko jaušami parādīties.
bužināt Viegli skarot, jaukt (matus, dzīvnieka spalvu); viegli paberzēt, piem., galvu.
svilpaste Vieglprātīga, pavirša, parasti jauna, sieviete.
gāzbetons Viegls celtniecības materiāls, porainā betona paveids, ko iegūst, betona masai piejaucot īpašas vielas.
odorants Viela ar specifisku smaku vai smaržu, ko piejauc, piem., gāzei, lai varētu konstatēt tās noplūdi.
krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai tas atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
inde Viela, kas jau mazās devās izraisa dzīva organisma saindēšanos vai iedarbojas uz to nāvējoši.
reakcija Vielu savstarpēja ķīmiska iedarbība, kā rezultātā rodas viena vai vairākas jaunas vielas.
intervence Vienas vai vairāku valstu militāra iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās.
kabacis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar lieliem, gareniem augļiem zaļā vai dzeltenā krāsā [Cucurbita pepo].
gurķis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ar garu, ložņājošu stublāju, dzelteniem ziediem un zaļiem, iegareniem augļiem [Cucumis Sativus].
dedestiņas Viengadīgs vai daudzgadīgs kāpelētājaugs ar dažādas krāsas puķuzirnīšiem līdzīgiem ziediem.
sagadīties Vienlaicīgi nejauši norisēt, būt (par notikumiem, apstākļiem, faktiem).
arvien Vienmēr, pastāvīgi; atkārtoti, vienmēr no jauna.
vienbalsība Vienprātība, pilnīga saskaņa (kādā jautājumā).
konsenss Vienprātīgi pieņemts lēmums, kas tapis, meklējot savstarpēju kompromisu iespējas; vispārēja piekrišana, vienošanās (strīdīgos jautājumos).
plaušu mākslīgā ventilācija viens no atdzīvināšanas paņēmieniem, ko izmanto, lai atjaunotu organisma dabisko elpošanu.
šrots Vieta, kur novieto, uzglabā un izjauc nolietotas automašīnas un kur var iegādāties lietotu automašīnu rezerves daļas; autokapsēta.
autokapsēta Vieta, kur novieto, uzglabā un izjauc nolietotas automašīnas.
glābējsilīte Vieta, kur vecāki var anonīmi atstāt savus jaundzimušos adopcijai.
krustdēls Vīrietis (parasti jaunietis), kuru kāds ir ievadījis savā arodā, profesijā.
bizmanis Vīrietis ar bizi – simbolisks tēls, ar kuru jaunlatvieši izsmēja tos, kas vēlējās latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas un saglabāt visu veco.
onkulis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
tēvocis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
pārītis Vīrietis un sieviete (parasti jauni, neprecēti), kas mēdz satikties, uzturēties kopā.
konstruktīvisms Virziens (20. gs. 20. gadu arhitektūrā), kurā tika izcelti ēku konstruktīvie pamatelementi, izstrādāti jauni, vienkāršoti ēku tipi, ieviesta standartizācija.
samalt Virzoties (pāri kam), izdangāt, izjaukt u. tml.
referendums Visas tautas balsošana par sevišķi svarīgiem valsts dzīves jautājumiem, kurā piedalās attiecīgās valsts pilsoņi, kam ir vēlēšanu tiesības.
plebiscīts Visas tautas balsošana, parasti par būtiskiem labojumiem konstitūcijā, valsts un teritorijas piederības jautājumos; referendums.
atjautība Vispārināta īpašība --> atjautīgs.
ezoterija Vispārināta īpašība --> ezoterisks; ezoterisko jautājumu kopums, mācība par to.
jaunums Vispārināta īpašība --> jauns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
apcerēt Vispusīgi aplūkot, iztirzāt (kādu jautājumu).
izlemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, pieņemt lēmumu, izšķirt (piem., kādu jautājumu).
apcerējums Vispusīgs kāda jautājuma aplūkojums, iztirzājums (parasti garākā rakstā).
seimiks Vojevodistes vai apriņķa muižnieku sanāksme, kurā lēma par iekšējiem pašpārvaldes jautājumiem, kā arī izvirzīja delegātus uz valsts Seimu (Polijā, arī Vidzemē, Latgalē laikā, kad tās ietilpa Polijā).
noziedēt Zaudēt jaunības skaistumu; novecot.
izsmelt Zaudēt jaunrades, attīstības spējas, ierosmi, idejas turpmākam darbam.
iesīkstēt Zaudēt spēju elastīgi reaģēt uz jauniem apstākļiem, prasībām, metodēm u. tml., paliekot pie saviem (parasti novecojušiem) uzskatiem, paradumiem; palikt nemainīgam (piem., par uzskatiem, paradumiem).
krustdēls Zēns, jaunietis, vīrietis attiecībā pret savu krusttēvu vai krustmāti.
zeņķis Zēns, pusaudzis, arī jaunietis (parasti nekaunīgs, neuzvedīgs).
izzīdīt Zīdīt (jaundzimušo) līdz noteiktai attīstības pakāpei.
laime Zīlēšanā (parasti Ziemassvētkos, Jaungada naktī) – nejaušas formas veidojums, kas rodas, ja izkausētu vielu (piem., alvu) ielej aukstā ūdenī.
parafrāze Zināmu tēmu, motīvu, stilu u. tml. radošs izmantojums jauna veidā (piem., daiļdarbā, skatuves mākslā).
farmakoloģija Zinātne par ārstniecisko vielu iedarbību uz organismu, šo vielu lietošanu un jaunu vielu radīšanu.
politoloģija Zinātnes nozare, kas pēta politikas jautājumus, iztirzā un analizē valstu iekšpolitiku un ārpolitiku.
politikas zinātne zinātnes nozare, kas pētī politikas jautājumus; politoloģija.
starpdisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm; arī starpzinātne.
starpzinātne Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm.
robežzinātne Zinātnes nozare, kurā nodarbojas ar tādu jautājumu pētīšanu, kas attiecas uz divām vai vairākām zinātņu nozarēm.
starpnozare Zinātnes, tehnikas, mākslas u. tml. nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām nozarēm.
monogrāfija Zinātniska grāmata, kurā aplūkots kāds atsevišķs jautājums vai temats.
selekcijas stacija zinātniska iestāde, kas nodarbojas ar jaunu laukaugu šķirņu izveidi.
zivju audzētava zivaudzētava, zivjaudzētava.
pundurzvaigzne Zvaigzne, kam salīdzinājumā ar citām tādas pašas temperatūras zvaigznēm ir mazs diametrs, blīva atmosfēra un maza starjauda.

jau citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV