Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam zem.

Atrasts vārdos (178):

Atrasts etimoloģijās (101):

Atrasts normatīvajos komentāros (10):

Praksē nereti sastopamo apakšsvītra un zemsvītra vietā LZA terminoloģijas komisija kā pareizo pieņēmusi terminu pasvītra. (šķirklī pasvītra)
LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipot)
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vērojama pozitīva tendence vārdu aizrobežu aizstāt ar ārzemju: Aizrobežu mākslas muzejs – Ārzemju mākslas muzejs, aizrobežu literatūra – ārzemju literatūra. (šķirklī aizrobežu)
LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipēt)
Kopā ar skaitļa vārdu deviņdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos var lietot arī nominatīvā vai akuzatīvā: deviņdesmit hektāru zemes, upe ir deviņdesmit metrus plata. (šķirklī deviņdesmit)
Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
No botānikas viedokļa jebkurš auglis ar vairākām sēklām tiek uzskatīts par ogu (piem., apelsīns, tomāts, ķirbis, melone ir ogas, bet zemenes un avenes nav ogas), tomēr vārdnīcā sniegtais skaidrojums ietver ikdienas valodā lietoto šī jēdziena izpratni. (šķirklī oga)
Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
No botānikas viedokļa zemesriekstu augļi nav rieksti. (šķirklī zemesrieksts)
Praksē nereti vārds zemsega tiek lietots ar nozīmi 'zemsedze'. (šķirklī zemsega)

Atrasts vārdu savienojumos (164):

Atrasts skaidrojumos (200):

(no)krist gar zemi (no)gāzties (par cilvēku); strauji (no)gulties zemē.
(sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
pasaules radīšana (pēc Bībeles) zemes, tās dzīvības formu radīšana.
platuma grāds 1/360 daļa no zemes meridiāna.
garuma grāds 1/360 daļa no zemes paralēles.
jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas.
reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem.
iekalt Aizsaldēt (ūdenstilpni), sasaldēt (zemi).
trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
aizskart Aizvainot, arī pazemot.
akcijas krīt akciju vērtība pazeminās.
robežakmens Akmens, ar ko iezīmē (piem., zemes īpašuma) robežu.
holera Akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
stihija Antīkajā filozofijā – viens no dabas pamatelementiem (uguns, gaiss, ūdens, zeme).
apogejs Ap zemi riņķojoša ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
pavilna Apakšējais (biezākais un īsākais) apmatojums zem akota.
tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
kolektors Apakšzemes galerija dažādu cauruļu, kabeļu u. tml. izvietošanai.
gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava.
kloāka Apakšzemes kanāls kanalizācijas ūdeņu un atkritumu novadīšanai.
bunkurs Apakšzemes patvertne (kara laikā); blindāža.
krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
pita Apaļa, plakana maize, kas iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
akvalangs Aparāts elpošanai zem ūdens.
pazole Apava detaļa, ko piestiprina zem zoles.
aprakt Apbedīt (ierokot zemē).
polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals.
polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
baseins Apgabals, no kura upē, ezerā vai jūrā satek apakšzemes vai virszemes ūdeņi.
apūdeņot Apgādāt (zemi, augsni) ar ūdeni.
pagāzt Apgāzt, nogāzt (zemē).
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
pakaramais Apģērbam, dvielim u. tml. piešūta cilpa (piem., iekšpusē zem apkakles) tā pakāršanai.
atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
kārt Apmest (kādam) ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un atstāt bez balsta zem kājām.
izsaldēt Apstrādājot pakļaut zemas temperatūras iedarbībai.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
sakopt Apstrādāt (zemi, lauku), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
nošļūkt Apstrādāt (zemi) ar šļūci.
apkopt Apstrādāt (zemi); veikt nepieciešamos darbus, lai (augi) labi augtu.
āre Apstrādāta, iekopta zeme; tīrums.
art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu; apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu.
smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
salts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
auksts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātu vai zemas temperatūras sajūtu.
salts Apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar zemu temperatūru.
polderis Ar dambjiem norobežota sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni.
nodabūt Ar grūtībām, lielu piepūli dabūt (ko) lejā, zemē, nost.
automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis kravas un pasažieru pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem.
nostiprināt īpašuma tiesības ar ierakstu zemesgrāmatā apstiprināt tiesības uz kādu nekustamo īpašumu.
dzīsla Ar iežiem vai minerālvielām aizpildīta plaisa zemes garozā.
džakuzi Ar īpašām sprauslām aprīkota vanna ķermeņa zemūdens masāžai.
pļaut Ar izkapti vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
pajumte Ar jumtu segta vieta (piem., zem ārsienai pārvirzītas jumta daļas vai zem pārseguma, kas novietots uz balstiem).
rakt Ar kājām vai purnu raust (zemi) – par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, censties no tās ko izcelt (par dzīvniekiem).
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, veidot (padziļinājumu, alu) – par dzīvniekiem.
piezemēties Ar lēcienu, lēcienā skart zemi.
klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādus darbus.
nosusināt Ar meliorācijas paņēmieniem novadīt lieko ūdeni (kādā teritorijā), padarīt (augsni, zemi) sausāku.
nokulties Ar pūlēm, grūtībām virzoties, nonākt (lejā, zemē).
zemfrekvences Ar samērā zemu frekvenci.
smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes), kurā ievietotas smiltis bērnu rotaļām.
magnētiskā vētra ar Saules aktivitāti saistīti traucējumi zemes magnētiskajā laukā.
zemoties Ar savu izturēšanos pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu; ar savu rīcību u. tml. izrādīt pazemību.
uzsist zilu aci ar sitienu, triecienu radīt zilganu zemādas asinsizplūdumu zem acs.
nospert Ar spērienu novirzīt nost, lejā, zemē.
paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
nospļaut Ar spļāvienu novirzīt lejā, zemē u. tml.
oranžērija Ar stiklu segta augu māja (parasti siltummīlošiem) augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā klimata joslā nevar augt.
nogrūst Ar strauju kustību pagrūžot, nogāzt (kādu) zemē.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
joma Ar šauru zemes strēli nošķirts jūras līcis.
hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums.
peļķe Ar ūdeni vai dubļiem pildīts sekls padziļinājums (piem., ceļa, zemes virmā); ūdens, dubļi šādā padziļinājumā.
uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
zempapēžu Ar zemiem papēžiem (par apaviem).
aizdunēt Ar zemu, dobju troksni aizbraukt.
atmata Aramzeme, ko (parasti vairākus gadus) neapstrādā.
vērstuve Arkla darbīgā daļa – izliekta tērauda plāksne, kas piestiprināta arkla korpusam zemes aršanai, arī irdināšanai.
lemesis Arkla sastāvdaļa – asa, plakana metāla plāksne, kas atgriež aramās zemes sloksni.
uzvērst Arot apvērst (zemi); arī uzart.
izart Arot apvērst, izvērst uz āru (zemi, zemes kārtu); uzart.
arums Arot apvērstā zemes kārta; uzarta zeme.
ieart Arot pārklāt ar zemi.
apstrādāt Arot, ecējot, rušinot u. tml., sagatavot (zemi, tīrumu) sējai, stādījumiem, arī apkopt sējumus, stādījumus.
a Ārs (zemes platības mērvienība).
dzemdību nams ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
nostrifikācija Ārzemju izglītības vai zinātniskā kvalifikācijas diploma atzīšana par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
imigrants Ārzemnieks, ieceļotājs, kas apmetas uz pastāvīgu dzīvi kādā valstī.
pazemināt Atcelt (no ieņemamā amata, dienesta pakāpes) un pārcelt (zemākā amatā, dienesta pakāpē).
atgriezt Atdalīt (zemes gabalu no kādas platības).
nokrist Atdalīties (no kā) un nonākt lejā, zemē.
nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
šķīdonis Atkusnis, kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme, visapkārt ir liels slapjums.
birt Atraisīties un krist zemē (par lapām, augļiem, ziediem).
izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
nolingot Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē u. tml.
skriet Ātri virzīties uz priekšu, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes (par cilvēku).
nolēkšot Ātri, strauji, nonākt, noskriet (lejā, zemē).
viensēta Atsevišķa zemnieku māja, saimniecība atstatu no citām tuvākajām zemnieku mājām, saimniecībām.
gruntsgabals Atsevišķs zemes gabals.
jūras līmenis atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz zemes – jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
uzkačāties Atspiesties (guļus stāvoklī) ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
nokāpt no kuģa Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
nokāpt krastā Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
nokāpt malā Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu, izbraukt ārpus savas zemes robežām; emigrēt.
vergturība Attiecības, kurās kādu izmanto, pazemo pakļauj.
nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
tūners Audioaparatūras bloks – radiouztvērējs bez zemfrekvences pastiprinātāja un skaļruņiem.
apsaldējums Audu bojājums, ko izraisa zema temperatūra.
mietsakne Auga galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
stumbrs Auga vasas daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
bumbuļaugi Augi, kam uz pazemes dzinumiem attīstās bumbuļi (1).
trūdaugi Augi, kuru normālai attīstībai ir nepieciešama trūdaina zeme, augsne.
sīpolaugi Augi, kuru pazemes vasa veido sīpolu.
iespiesties Augot ievirzīties (zemē).
māls Augsne, kas satur lielu šā ieža piejaukumu; mālzeme.
mālzeme Augsne, kuras pamatā ir māls; mālaina zeme.
racējcircenis Augsnē, paša raktās alās dzīvojošs spārnots kukainis, kuram priekškāju vietā ir racējkājas; zemesvēzis; ķirelis.
kurmja rakums augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
irdne Augsnes, zemes irdenā virskārta; arī augsne, zeme.
muitas barjera augsta ievedmuita, kas noteikta, lai aizkavētu ārzemju preču ievešanu.
robeža Augstākā (arī zemākā, pēdējā u. tml.) pieļaujamā pakāpe.
slieksnis Augstākā vai zemākā (kā, piem., stāvokļa, procesa) pieļaujamā intensitāte, pakāpe; robeža (3).
kalifs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; halīfs.
halīfs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; kalifs.
kalnu plato augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
nivelēšana Augstuma starpības mērīšana (zemes virsmas punktiem); (vietas, platības) vertikālā uzmērīšana.
termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas zemes virsā.
augšzemnieki Augšzemes latvieši.
latgaliskās izloksnes augšzemnieku dialekta izloksnes (ziemeļaustrumu Vidzemē un Latgalē).
pasēja Augu kultūra, kas ir pasēta zem virsauga.
ziemeļi Aukstā klimata zemes.
aukstums Auksts gaiss; zema gaisa temperatūra.
malēnietis Austrumvidzemes latvietis; cilvēks, kas cēlies no šī apvidus.
austrumnieks Austrumzemju iedzīvotājs.
bajs Bagāts zemes īpašnieks, muižnieks (Vidusāzijā).
trekns Barības vielām bagāts (parasti par zemi, augsni).
pabārstīt Bārstot novietot (zem kā, kam apakšā).
mazohisms Baudas, seksuāla apmierinājuma gūšana, izjūtot sāpes vai pazemojumu.
mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā (līdz 20. gs. 20. gadiem); mācītājmuiža.
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā.
pabāzt Bāžot novietot zem (kā), (kam) apakšā.
kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai; vieta, kur apbedīts mirušais; zemes kopiņa virs šīs vietas.
iegruvums Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
pabēgt Bēgot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
nolaisties Beidzot lidojumu, nonākt lejā, zemē; nosēsties – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
pabērt Berot novietot zem (kā), (kam) apakšā.
uzbērt Berot virsū (piemēram, zemes slāni), paaugstināt (kādu teritoriju).
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; ādas sacietējums, kas radies no berzes.
mājas čurkste bezdelīgai līdzīgs zilgani melns putns ar baltu asti, kurš ligzdu taisa no dubļiem zem jumta dzegām, nokarēm.
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu.
Mozus Bībelē – pravietis, kurš Izraēla tautu izveda no Ēģiptes un cauri tuksnesim veda uz Apsolīto zemi, jūdaisma pamatlicējs.
pabīdīt Bīdot pavirzīt (zem kā, kam apakšā).
zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; dubultzods.
dubultzods Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā veido otru zodu.
kriobioloģija Bioloģijas nozare, kas pēta zemu temperatūru ietekmi uz dzīvajiem organismiem.
cila Blīva zemes pika, velēnas gabals; kukurznis.
smaga zeme blīva, mālaina zeme.
kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) augsnes, zemes gabals (piem., uz lauka, ceļa).
nokdaunēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju notriekt pretinieku zemē.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli zem kā, kam apakšā).
dangāt Braukāt (pa zemes ceļu) tā, ka rodas dangas.
nobraukt Braukšus nonākt, nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
nobrāzties Brāžoties strauji novirzīties (lejā, zemē, gar ko u. tml.).
domīnija Britu impērijas zeme, kurai piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
klētsapakša Brīva vieta, telpa zem klēts grīdas, kas tika atstāta, lai nodrošinātu ventilāciju; paklēte.
umbra Brūna krāsviela, kas satur mālzemi ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa.
komturs Bruņinieku ordeņa pils un pārvaldītās zemes iecirkņa priekšnieks.
lama Budistu mūks, garīdznieks zemēs, kur izplatīts lamaisms (Tibetā, Mongolijā).
dziļumbumba Bumba zemūdeņu iznīcināšanai zem ūdens.
kotēties Būt biržā tādā vai citādā cenā (par vērtspapīriem, ārzemju valūtu, precēm).
salt Būt pakļautam aukstuma iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra.
paraut Būt par cēloni, ka (kāds) strauji pakļūst zem (kā), arī (kam) apakšā.
dimdēt Būt spēcīgam, skaļam, samērā zemam (par skaņu).
stagnēt Būt tādā ekonomiskā stāvoklī, kam ir zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.
dunēt Būt tādam, kur veidojas spēcīgs zems, neskaidrs troksnis (par vietu, telpu).
rūkt Būt tādam, kurā rodas zems, pakluss troksnis (par iekšējiem orgāniem).
nobirdināt Būt tādam, no kā (kas) atdalās nost, nobirst zemē (par augiem).
doks Būve (ostā), kurā ievieto kuģi, lai atsegtu tā zemūdens daļu, vai kurā būvē jaunu kuģi.
šahta Būve dziļi pazemē derīgo izrakteņu iegūšanai vai citiem darbiem; uzņēmums, uzņēmuma daļa, kur iegūst izrakteņus pazemē.
apbūvēt Būvējot celtni vai celtnes, aizņemt (zemes gabalu, teritoriju).

Atrasts piemēros (200):

aizrikšot ..abas māsas aizrikšoja uz klēti, ka zeme vien nodimdēja..
laisties ..ārā bija pavasaris un zeme tikko laidās vaļā.
pastars ..beigās izaugs pastars saules dzimums Uz skaidrās sniegbaltās svētku zemes..
skurbums ..ko viņš varēja pretoties tam ziedēšanas skurbumam, kas saulgriežu laikā pārņēma visu latviešu zemi?
murgi ..kopš esmu prom no Igaunijas zemes, mana dzīve ir gājusi kā milzīgā murgā. Neesmu pazinis ne prieka, ne miera.
vīraks ..no zemes gaisā ceļas zilgans auglības vīraks..
nomīt ..Pie grāvja muklājā ieraka, zemi līdzenu virsū nomina..
pumpa ..piespiedusies pie sūnainās zemes pumpas, sieviete gulēja.
krustīties ..Sofija, pagriezusies pret svētbildi, krustījās un zemu klanījās.
ugunsrati ..te [uz ceļiem] nu katrs no saviem ārzemju ugunsratiem spiež ārā ko spēj, aplam otru apdzen, traki triecas..
tūkstoškārt ..Un tūkstoškārt lai ir šis brīdis slavēts, Kad rudzu grauds top melnā zemē sēts..
pieskanēt ..valodas mijās un vijās cita ar citu, kāpa līdz zemajiem griestiem, pieskanēja mazo telpu..
pārnovads ..viņš bija no pārnovada, spēcīga zemnieka dēls..
izūjināties ..viņš, uz visām pusēm izstaigājies, izūjinājies, stāv mežmalā zem vecas egles.
ēsma ..zemāka cena bija pietiekama ēsma, lai nepieredzējis pircējs atvērtu maku..
gandrs ..zemu lidodams, vēl gandrs vēlīns manās priekš dusas sasniegt dievnama vecās liepas..
nopelt "Savāda celtne, pārāk lepna zemniekam," nopēla gaitnieks.. "Nenopel," mācīja Lazda, "nenopel, mājoklis būs labs."
zemgaļi 13. gadsimta zemgaļu ķēniņš Namejs.
radniecīgs 17. gs. darinātais Somijas zemnieku skapis ir radniecīgs.
diferencēties 19. gs. beigās latviešu zemniecība strauji diferencējās.
sēta 19. gs. otrajā pusē vairumam sētu bija tikai 5 līdz 10 ha zemes.
zemessargs 1915. gada vasarā vecvectēvu iesauca zemessargos.
zemessardze 1918. gada vasarā radās ideja organizēt zemessardzi, lai iedzīvotāji paši varētu piedalīties kriminogēnās situācijas samazināšanā.
uzkalniņkaps 5. gs. zemgaļu uzkalniņkaps.
stiprs 6 balles stipra zemestrīce.
magnitūda 7,4 magnitūdu spēcīga zemestrīce.
gumt Ābeles zem smaguma gumst.
būkšķēt Āboli krita zemē būkšķēdami.
nopakšķēt Ābols krītot nopakšķēja pret zemi.
punšs Ābolu, ķiršu, zemeņu punšs.
paspūris Acis zem paspurušajām uzacīm lūkojās žirgtas un vērīgas.
ģeogrāfisks Āfrikas zemju ģeogrāfiskās īpatnības.
valdīt Agrāk valdīja uzskats, ka zeme ir plakana un balstās uz trim vaļiem.
liels Ai māte mana – tēvzemīt, kas dos tev atelpot! Ik lielais var mūs jūgā dzīt un stumdīt, kā vien prot.
tarkšķēt Aiz alkšņiem aizaugušās upītes vakaros kliedza ķīvīte, tarkšķēja zemes vēzis.
kārba Aiz piecstāvīgajām balto ķieģeļu kārbām, uzkalniņam pieplaukusi, guļ zema vienstāva mājele.
tāltāls Aiz tāltālām zemēm.
purvaine Aizaugusi purvaines zeme.
zemiene Aizaugusi zemiene.
šīzeme Aiziet mūžībā no šīszemes dzīves.
aizkalst Aizkaltusi zeme.
valkāties Aizkari valkājas pa zemi.
aizklapēt Aizklapēt dzemdību namu.
aizlaist Aizlaista zeme.
aizlūgums Aizlūgums par zemestrīces upuriem.
aizprecēt Aizprecēt uz Krievzemi.
maģāri Aizprecēties uz saulaino maģāru zemi.
aizsākt Aizsākt zemeņu ievārījuma burciņu.
vilināt Aizsalušais ezers vilināja pirmos zemledus makšķerniekus.
aizstāvēt Aizstāvēt tēvzemi.
aizvadīt Aizvadīt elektrisko strāvu līdz zemnieku saimniecībai.
durties Akas vindas gals dūrās zemē.
aklimatizēt Aklimatizēt svešzemju stādus.
iesēsties Akmens iesēdies zemē.
zeme Akmeņaina zeme.
kustēties Akmeņi zem kājām kustas.
zemsedze Akmeņlauzīte ir akmeņdārzos iecienīts zemsedzes augs.
augkopis Aktīvākais augkopis Kurzemē.
akušieris Akušieris pieņem dzemdības.
palīst Alas griesti kļuva tik zemi, ka kādu gabalu nācās palīst uz vēdera.
centrēt Aleksejs varēja gan centrēt bumbu soda laukumā, gan izdarīt piespēli pa zemi.
ravētājs Algot zemeņu ravētājus.
paškontrole Alkoholiķim ir zema paškontrole.
paradīze Alkšņu un kārklu paradīze mitrajā zemienē.
pamats Alpīnistam pazūd pamats zem kājām.
aluzinis Aluziņi atklājuši pasaulē garāko zemūdens alu.
zemcilvēks Amorāls zemcilvēks.
sastumdīt Ap māju sastumdītas zemes kaudzes.
sabirdināt Ap stādiem sabirdināt zemi.
apakš- Apakšzeme.
būve Apakšzemes būve.
apakšzeme Apakšzemes dzelzceļš, ezers.
gaņģis Apakšzemes gaņģi.
apakšzeme Apakšzemes gari.
krātuve Apakšzemes gāzes krātuve.
instalācija Apakšzemes instalācijas.
apakšzeme Apakšzemes kodolsprādziens.
komunikācija Apakšzemes komunikācijas.
labirints Apakšzemes labirinti.
apbārstīt Apbārstīt apkārt zemeņu dobēm skaidas.
apbērt Apbērt ābelītes saknes ar zemi.
zeme Apbērt ar zemi.
trūdzeme Apbērt puķu sīpolus ar kūdras trūdzemi.
kontralts Apbrīnojami zems kontralts.
apcukurot Apcukurot zemenes.
iegrimt Apgabali, kuros zemes garoza pamazām iegrimst.
apguldīt Apguldīt aizgājēju zemes klēpī.
apgulties Apgulties ēnā, zem bērza.
apgūt Apgūt neskartās zemes.
apirdināt Apirdināt zemi ap ābelēm, ogulājiem.
zemstrāva Apjauta, ka esi lieks, romānā atklājas zemstrāvās.
zemesvēzis Apkarot zemesvēžus.
apbērt Apkārt ogulājiem apbēra melnzemi.
zemeszvaigzne Apmalotā zemeszvaigzne.
apmīņāt Apmīņāt zemi ap ieraktajiem stabiem.
svešzemnieks Apprecēties ar svešzemnieku.
aprakt Aprakt zemi.
apraust Apraust kociņu saknes ar zemi.
aprušināt Aprušināt zemi.
apsaimniekot Apsaimniekot atgūto māju un zemi.
zemē Apsēsties zemē.
apstādīt Apstādīt divus hektārus ar zemenēm.
tēvutēvi Apstrādāt tēvutēvu zemi.
apstrādāt Apstrādāt zemi ar traktoru.
ušņains Apstrādāt zemi, lai tā nestāv ušņaina.
zeme Apstrādāt zemi.
apstrīdēt Apstrīdēt tiesā īpašuma tiesības uz zemi.
apsviest Apsviest kartupeļu kaudzi ar zemi.
zemgrīde Apšaubāmie darboņi nu ir no zemgrīdes izlīduši un darbojas pilnīgi atklāti.
parakties Apzagt garāžu, zem tās parokoties.
apzagt Apzagt zemnieku.
piedēstīt Ar ābelēm piedēstīts kāds hektārs zemes.
nošķūrēt Ar buldozeru nošķūrēt melnzemes kārtu.
uzkapāt Ar cērtēm uzkapāt sasalušo zemi.
gals Ar galu zemē iedzīts miets.
palimpsests Ar īpašas tehnikas palīdzību apskatot kādu senu lūgšanu grāmatu, zem tās rakstu zīmēm atrasts raksts sengrieķu valodā, tā dēvētais Aristoteļa palimpsests.
nokultivēt Ar jauno kultivatoru var nokultivēt lielāku zemes platību.
ieiet Ar katru sitienu miets ieiet zemē arvien dziļāk.
kodolraķete Ar kodolraķetēm apbruņota zemūdene.
sīkmežs Ar krūmiem un sīkmežu apaudzis zemes gabals.
ienirt Ar metro eskalatoru ienirt pazemē.
sadangāt Ar smago tehniku sadangāta zeme.
urbināt Ar spieķi urbināt zemi.
truls Ar trulu būkšķi pret zemi atsitās koka bluķis.
pārvērsties Aramzeme pārvērtusies par mežu.
aramzeme Aramzemes platība.
griezt Arkla lemeši griež mālaino zemi.
ārpusdzemdes Ārpusdzemdes grūtniecība.
ārpuszemes Ārpuszemes civilizācija.
ārpus- Ārpuszemes.
paskoloties Ārstam bija iespēja paskoloties ārzemēs.
zemesstumbrs Ārstniecības augu zemesstumbrus ievāc rudenī pēc lapu novīšanas.
čips Ārsts ar šļirci ievada sunim zem ādas čipu.
svecīte Ārsts bērnam temperatūras pazemināšanai izrakstījis svecītes.
traktors Art zemi ar traktoru.
art Art zemi.
zeme Art, ecēt zemi.
tautietis Ārzemēs dzīvojoši tautieši.
kinoprodukcija Ārzemēs iepirktā kinoprodukcija.
spēkrati Ārzemēs ražoti spēkrati.
uztrāpīt Ārzemēs uztrāpījām uz operas sezonas sākumu.
perspektīva Ārzemēs viņa darbam pavērās plašas perspektīvas.
ār- Ārzemes.
patapināt Ārzemju ceļojumam bijām patapinājušas kleitas vai no visas kopmītnes.
ārzemes Ārzemju ceļojums.
dublāža Ārzemju filmas dublāža latviešu valodā.
intervence Ārzemju intervence.
investors Ārzemju investori.
kapitālieguldījums Ārzemju investoru kapitālieguldījumi.
izlūkdienests Ārzemju izlūkdienests.
kapitāls Ārzemju kapitāla ienākšana Latvijā.
bums Ārzemju kapitāla ieplūšanas bums.
investīcija Ārzemju kapitāla investīcijas.
komandējums Ārzemju komandējums.
meitasuzņēmums Ārzemju kompānijas meitasuzņēmums.
literatūra Ārzemju literatūra.
melnstrādnieks Ārzemju melnstrādnieki.
privātkapitāls Ārzemju privātkapitāls.
raidsabiedrība Ārzemju raidsabiedrības CNN, BBC, "Euronews" un citas.
ārzemes Ārzemju ražojums.
telekompānija Ārzemju telekompānijas.
četrzvaigžņu Ārzemju viesi apmetās četrzvaigžņu viesnīcā.
viesis Ārzemju viesi.
apskatnieks Ārzemju ziņu apskatnieks.
līdzstrādnieks Ārzemju ziņu redakcijas līdzstrādniece.
tūrists Ārzemju, pašmāju tūristi.
ār- Ārzemnieks.
ārzemnieks Ārzemnieku ekskursija.
autoceļš Asfaltēti, zemes autoceļi.
nopilēt Asinis nopilēja zemē.
nokrist Asinsspiediens nokritis pavisam zems.
pazemināties Asinsspiediens pazeminās.
iznākt Asni iznākuši no zemes.
spraukties Asni spraucas ārā no zemes.
uznākt Asni uznāk zemes virsū.
nolidot Asteroīds nolido tuvu garām zemei.
palidot Asteroīds palidojis tuvu garām zemei.
kooperācija Atbalsts zemnieku kooperācijas attīstībai.
nogruvums Atbrīvot cietušos no zemes nogruvuma.
atbrīvot Atbrīvot zemi no krūmiem, augsni no nezālēm.
pakļautība Atbrīvoties no svešzemju pakļautības.
atcelt Atcelt lēmumu par zemesgabala privatizāciju.
atdabūt Atdabūt atpakaļ zemi, tēva mājas.
atdauzīt Atdauzīt galvu pret zemo durvju aplodu.
izkrāpt Atdot izkrāptās mājas un zemi.
galva Atdot savu galvu par tēvzemi.
smiltājs Atdusēties dzimtās zemes smiltājā.
atdusēties Atdusēties smiltainē, kapu kalnā, zem velēnām.
atdzemdināt Atdzemdināt arhitektūrā klasicisma formas.
atdzemdināt Atdzemdināt senās tradīcijas.
atgāzt Atgāzt izrakto zemi atpakaļ bedrē.
atgriezt Atgriezt jaunsaimniecībām daļu no muižas zemes.
atkarot Atkarot zemi uzņēmuma paplašināšanai.
atkasīt Atkasīt zem krāsas slāņa uzrakstīto numuru.
atkasīt Atkasīt zemi.
atkašņāt Atkašņāt zemi no sīpoliem.
atkosties Atkosties par pazemojumu.
atkratīt Atkratīt zemi no izrautajām bietēm.
atļaut Atļaut apbūvēt zemes gabalu.
atļauties Atļauties braucienu uz ārzemēm.

zem citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV