Paplašinātā meklēšana
Meklējam zem.
Atrasts vārdos (178):
- zem:1
- zem-:1
- zeme:1
- zemē:1
- zems:1
- zemēt:1
- zemup:1
- zemāda:1
- zemene:1
- zemste:1
- dzemde:1
- pazeme:1
- pazems:1
- šīzeme:1
- zemdega:1
- zemgaļi:1
- zemiene:1
- zemisks:1
- zemnīca:1
- zemsega:1
- zemteka:2
- zemteka:1
- zemvēja:1
- zemzaru:1
- zemzeme:1
- ārzemes:1
- dzemdēt:1
- iezemēt:1
- mālzeme:1
- pazemot:1
- tēvzeme:1
- zemākais:1
- zemastes:1
- zemenājs:1
- zemeņoga:1
- zemgrīde:1
- zemjains:1
- zemjūras:1
- zemkopis:1
- zemledus:1
- zemletes:1
- zemlikas:1
- zemmēles:1
- zemmizas:1
- zemnieks:1
- zemoties:1
- zempūtis:1
- zemracis:1
- zemsedze:1
- zemskare:1
- zemturis:1
- zemūdene:1
- zemūdens:1
- zemžokļa:1
- aramzeme:1
- cietzeme:1
- citzemju:1
- kazemāts:1
- melnzeme:1
- pašzemes:1
- pazemība:1
- pazemīgs:1
- piezemes:1
- piezemēt:1
- retzemju:1
- sauszeme:1
- svešzeme:1
- trūdzeme:1
- virszeme:1
- zemapziņa:1
- zemcilnis:1
- zemeņkoks:1
- zemesbite:1
- zemesceļš:1
- zemeslode:1
- zemesmāte:1
- zemesmēle:1
- zemesrags:1
- zemgaroza:1
- zemgrīdas:2
- zemgrīdas:1
- zemkopība:1
- zemledāja:1
- zempapēžu:1
- zemplēves:1
- zemsaknes:1
- zemslānis:1
- zemsniega:1
- zemstikla:1
- zemstrāva:1
- zemsvītra:1
- zemteksts:1
- zemturība:1
- zemzālīte:1
- apakšzeme:1
- dzemdības:1
- iedzemdēt:1
- iekšzemes:1
- pazemināt:1
- sārmzemju:1
- siltzemju:1
- smalkzeme:1
- superzems:1
- zemaugsnes:1
- zemcilvēks:1
- zemeņābele:1
- zemeņābols:1
- zemesdarbi:1
- zemesrūķis:1
- zemessargs:1
- zemestauki:1
- zemestiesa:1
- zemestrīce:1
- zemesvēzis:1
- zemgalieši:1
- zemgalisks:1
- zemglazūra:1
- zemniecība:1
- zemsirdīgs:1
- zemstraume:1
- zemsvītras:1
- zemzarains:1
- zemzarītis:1
- ārpuszemes:1
- ārzemnieks:1
- brīnumzeme:1
- dzemdētāja:1
- iezemietis:1
- pazemojums:1
- pazemoties:1
- piedzemdēt:1
- sarkanzeme:1
- zemapzinīgs:1
- zemčaumalas:1
- zemesgabals:1
- zemessardze:1
- zemessūcējs:1
- zemniecisks:1
- zemniekmāja:1
- atdzemdināt:1
- bezzemnieks:1
- kurzemnieki:1
- lejzemnieki:1
- mazzemnieks:1
- nemelnzemes:1
- pēcdzemdību:1
- piezemēties:1
- rietumzemes:1
- sīkzemnieks:1
- vidzemnieki:1
- ziemeļzemes:1
- zemaramkārta:1
- zemesgrāmata:1
- zemesrieksts:1
- zemessmēlējs:1
- zemesstumbrs:1
- zemesšaurums:1
- zemnieksieva:1
- zemsprieguma:1
- ārpusdzemdes:1
- atomzemūdene:1
- augšzemnieki:1
- austrumzemes:1
- brīvzemnieks:1
- dienvidzemes:1
- dzemdniecība:1
- mēnešzemenes:1
- pazemināties:1
- svešzemnieks:1
- zemeszvaigzne:1
- zemfrekvences:1
- ārzemniecisks:1
- dzimtzemnieks:1
- pirmsdzemdību:1
- sīkzemniecība:1
- dzīvdzemdētāji:1
- pirmdzemdētāja:1
- zemnieksaimniecība:1
Atrasts vārdu savienojumos (56):
- aste zem bluķa
- būt zem (kāda) goda
- būt zem jumta
- būt zem zemes
- ceļš (ir) zem kājām
- dabūt zem jumta
- dabūt zem zemes
- dzimis zem laimīgas zvaigznes
- garastāvoklis zem nulles
- glabāt sveci zem pūra
- mest sprunguļus zem kājām
- murmināt zem deguna
- nejust zemi zem kājām
- nēsāt bērnu zem sirds
- nest bērnu zem sirds
- noburkšķēt zem deguna
- nonākt zem āmura
- noņurdēt (ko) zem deguna
- nopurpināt kaut ko zem deguna
- pabāzt zem deguna
- pabāzt zem ūdens
- pabāzt zem zemes
- pagrūst zem deguna
- pakļūt zem riteņiem
- pamats zem kājām
- pamats zūd zem kājām
- paņemt zem rokas
- rūkt bārdā zem deguna
- runāties zem četrām acīm
- saņemt (kādu) zem rokas
- slēpties zem cita vārda
- slēpties zem maskas
- sviest sprunguļus zem kājām
- tā, ka nejūt zemi zem kājām
- turēt sveci zem pūra
- turēt vīru zem tupeles
- turēt zem acīm
- turēt zem sava goda
- uzskatīt zem sava goda
- zem četrām acīm
- zem deguna (runāt)
- zem jūras līmeņa
- zem katras kritikas
- zem klajām debesīm
- zem klajas debess
- zem letes
- zem naglotā papēža
- zem saules
- zem sevis
- zem sievas tupeles
- zem ūdens
- zem viena jumta
- zeme deg zem kājām
- zeme grīļojas zem kājām
- zeme līgojas zem kājām
- zeme pazūd zem kājām
Atrasts skaidrojumos (1758):
- (no)krist gar zemi (no)gāzties (par cilvēku); strauji (no)gulties zemē.
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
- pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
- derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
- zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas.
- reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
- apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem.
- iekalt Aizsaldēt (ūdenstilpni), sasaldēt (zemi).
- trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
- aizskart Aizvainot, arī pazemot.
- akcijas krīt akciju vērtība pazeminās.
- robežakmens Akmens, ar ko iezīmē (piem., zemes īpašuma) robežu.
- holera Akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
- hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
- stihija Antīkajā filozofijā – viens no dabas pamatelementiem (uguns, gaiss, ūdens, zeme).
- pavilna Apakšējais (biezākais un īsākais) apmatojums zem akota.
- tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
- kolektors Apakšzemes galerija dažādu cauruļu, kabeļu u. tml. izvietošanai.
- gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava.
- kloāka Apakšzemes kanāls kanalizācijas ūdeņu un atkritumu novadīšanai.
- bunkurs Apakšzemes patvertne (kara laikā); blindāža.
- krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
- zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- pita Apaļa, plakana maize, kas iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- akvalangs Aparāts elpošanai zem ūdens.
- pazole Apava detaļa, ko piestiprina zem zoles.
- aprakt Apbedīt (ierokot zemē).
- polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals.
- polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
- baseins Apgabals, no kura upē, ezerā vai jūrā satek apakšzemes vai virszemes ūdeņi.
- apūdeņot Apgādāt (zemi, augsni) ar ūdeni.
- pagāzt Apgāzt, nogāzt (zemē).
- veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
- pakaramais Apģērbam, dvielim u. tml. piešūta cilpa (piem., iekšpusē zem apkakles) tā pakāršanai.
- atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
- kārt Apmest (kādam) ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un atstāt bez balsta zem kājām.
- izsaldēt Apstrādājot pakļaut zemas temperatūras iedarbībai.
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
- kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
- sakopt Apstrādāt (zemi, lauku), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
- nošļūkt Apstrādāt (zemi) ar šļūci.
- apkopt Apstrādāt (zemi); veikt nepieciešamos darbus, lai (augi) labi augtu.
- āre Apstrādāta, iekopta zeme; tīrums.
- art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu; apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu.
- smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
- salts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- auksts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātu vai zemas temperatūras sajūtu.
- salts Apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar zemu temperatūru.
- polderis Ar dambjiem norobežota sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni.
- nodabūt Ar grūtībām, lielu piepūli dabūt (ko) lejā, zemē, nost.
- automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis kravas un pasažieru pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem.
- nostiprināt īpašuma tiesības ar ierakstu zemesgrāmatā apstiprināt tiesības uz kādu nekustamo īpašumu.
- dzīsla Ar iežiem vai minerālvielām aizpildīta plaisa zemes garozā.
- džakuzi Ar īpašām sprauslām aprīkota vanna ķermeņa zemūdens masāžai.
- pļaut Ar izkapti vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
- pajumte Ar jumtu segta vieta (piem., zem ārsienai pārvirzītas jumta daļas vai zem pārseguma, kas novietots uz balstiem).
- rakt Ar kājām vai purnu raust (zemi) – par dzīvniekiem.
- rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, censties no tās ko izcelt (par dzīvniekiem).
- rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, veidot (padziļinājumu, alu) – par dzīvniekiem.
- piezemēties Ar lēcienu, lēcienā skart zemi.
- klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādus darbus.
- nosusināt Ar meliorācijas paņēmieniem novadīt lieko ūdeni (kādā teritorijā), padarīt (augsni, zemi) sausāku.
- nokulties Ar pūlēm, grūtībām virzoties, nonākt (lejā, zemē).
- zemfrekvences Ar samērā zemu frekvenci.
- smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes), kurā ievietotas smiltis bērnu rotaļām.
- zemoties Ar savu izturēšanos pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu; ar savu rīcību u. tml. izrādīt pazemību.
- uzsist zilu aci ar sitienu, triecienu radīt zilganu zemādas asinsizplūdumu zem acs.
- nospert Ar spērienu novirzīt nost, lejā, zemē.
- paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- nospļaut Ar spļāvienu novirzīt lejā, zemē u. tml.
- oranžērija Ar stiklu segta augu māja (parasti siltummīlošiem) augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā klimata joslā nevar augt.
- nogrūst Ar strauju kustību pagrūžot, nogāzt (kādu) zemē.
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- joma Ar šauru zemes strēli nošķirts jūras līcis.
- hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums.
- peļķe Ar ūdeni vai dubļiem pildīts sekls padziļinājums (piem., ceļa, zemes virmā); ūdens, dubļi šādā padziļinājumā.
- uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
- zempapēžu Ar zemiem papēžiem (par apaviem).
- aizdunēt Ar zemu, dobju troksni aizbraukt.
- atmata Aramzeme, ko (parasti vairākus gadus) neapstrādā.
- vērstuve Arkla darbīgā daļa – izliekta tērauda plāksne, kas piestiprināta arkla korpusam zemes aršanai, arī irdināšanai.
- lemesis Arkla sastāvdaļa – asa, plakana metāla plāksne, kas atgriež aramās zemes sloksni.
- uzvērst Arot apvērst (zemi); arī uzart.
- izart Arot apvērst, izvērst uz āru (zemi, zemes kārtu); uzart.
- arums Arot apvērstā zemes kārta; uzarta zeme.
- ieart Arot pārklāt ar zemi.
- apstrādāt Arot, ecējot, rušinot u. tml., sagatavot (zemi, tīrumu) sējai, stādījumiem, arī apkopt sējumus, stādījumus.
- a Ārs (zemes platības mērvienība).
- dzemdību nams ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
- nostrifikācija Ārzemju izglītības vai zinātniskā kvalifikācijas diploma atzīšana par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- imigrants Ārzemnieks, ieceļotājs, kas apmetas uz pastāvīgu dzīvi kādā valstī.
- pazemināt Atcelt (no ieņemamā amata, dienesta pakāpes) un pārcelt (zemākā amatā, dienesta pakāpē).
- atgriezt Atdalīt (zemes gabalu no kādas platības).
- nokrist Atdalīties (no kā) un nonākt lejā, zemē.
- nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
- šķīdonis Atkusnis, kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme, visapkārt ir liels slapjums.
- birt Atraisīties un krist zemē (par lapām, augļiem, ziediem).
- izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
- nolingot Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē u. tml.
- skriet Ātri virzīties uz priekšu, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes (par cilvēku).
- nolēkšot Ātri, strauji, nonākt, noskriet (lejā, zemē).
- viensēta Atsevišķa zemnieku māja, saimniecība atstatu no citām tuvākajām zemnieku mājām, saimniecībām.
- gruntsgabals Atsevišķs zemes gabals.
- uzkačāties Atspiesties (guļus stāvoklī) ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
- nokāpt no kuģa Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- nokāpt krastā Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- nokāpt malā Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
- izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu, izbraukt ārpus savas zemes robežām; emigrēt.
- vergturība Attiecības, kurās kādu izmanto, pazemo pakļauj.
- nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- tūners Audioaparatūras bloks – radiouztvērējs bez zemfrekvences pastiprinātāja un skaļruņiem.
- apsaldējums Audu bojājums, ko izraisa zema temperatūra.
- mietsakne Auga galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
- stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
- stumbrs Auga vasas daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
- bumbuļaugi Augi, kam uz pazemes dzinumiem attīstās bumbuļi (1).
- trūdaugi Augi, kuru normālai attīstībai ir nepieciešama trūdaina zeme, augsne.
- sīpolaugi Augi, kuru pazemes vasa veido sīpolu.
- iespiesties Augot ievirzīties (zemē).
- māls Augsne, kas satur lielu šā ieža piejaukumu; mālzeme.
- mālzeme Augsne, kuras pamatā ir māls; mālaina zeme.
- racējcircenis Augsnē, paša raktās alās dzīvojošs spārnots kukainis, kuram priekškāju vietā ir racējkājas; zemesvēzis; ķirelis.
- kurmja rakums augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
- irdne Augsnes, zemes irdenā virskārta; arī augsne, zeme.
- muitas barjera augsta ievedmuita, kas noteikta, lai aizkavētu ārzemju preču ievešanu.
- robeža Augstākā (arī zemākā, pēdējā u. tml.) pieļaujamā pakāpe.
- slieksnis Augstākā vai zemākā (kā, piem., stāvokļa, procesa) pieļaujamā intensitāte, pakāpe; robeža (3).
- kalifs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; halīfs.
- halīfs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; kalifs.
- kalnu plato augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
- nivelēšana Augstuma starpības mērīšana (zemes virsmas punktiem); (vietas, platības) vertikālā uzmērīšana.
- augšzemnieki Augšzemes latvieši.
- latgaliskās izloksnes augšzemnieku dialekta izloksnes (ziemeļaustrumu Vidzemē un Latgalē).
- pasēja Augu kultūra, kas ir pasēta zem virsauga.
- ziemeļi Aukstā klimata zemes.
- aukstums Auksts gaiss; zema gaisa temperatūra.
- malēnietis Austrumvidzemes latvietis; cilvēks, kas cēlies no šī apvidus.
- austrumnieks Austrumzemju iedzīvotājs.
- bajs Bagāts zemes īpašnieks, muižnieks (Vidusāzijā).
- trekns Barības vielām bagāts (parasti par zemi, augsni).
- pabārstīt Bārstot novietot (zem kā, kam apakšā).
- mazohisms Baudas, seksuāla apmierinājuma gūšana, izjūtot sāpes vai pazemojumu.
- mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā (līdz 20. gs. 20. gadiem); mācītājmuiža.
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā.
- pabāzt Bāžot novietot zem (kā), (kam) apakšā.
- kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai; vieta, kur apbedīts mirušais; zemes kopiņa virs šīs vietas.
- iegruvums Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
- pabēgt Bēgot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
- nolaisties Beidzot lidojumu, nonākt lejā, zemē; nosēsties – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
- pabērt Berot novietot zem (kā), (kam) apakšā.
- uzbērt Berot virsū (piemēram, zemes slāni), paaugstināt (kādu teritoriju).
- tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; ādas sacietējums, kas radies no berzes.
- mājas čurkste bezdelīgai līdzīgs zilgani melns putns ar baltu asti, kurš ligzdu taisa no dubļiem zem jumta dzegām, nokarēm.
- pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
- pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu.
- Mozus Bībelē – pravietis, kurš Izraēla tautu izveda no Ēģiptes un cauri tuksnesim veda uz Apsolīto zemi, jūdaisma pamatlicējs.
- pabīdīt Bīdot pavirzīt (zem kā, kam apakšā).
- zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; dubultzods.
- dubultzods Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā veido otru zodu.
- kriobioloģija Bioloģijas nozare, kas pēta zemu temperatūru ietekmi uz dzīvajiem organismiem.
- cila Blīva zemes pika, velēnas gabals; kukurznis.
- smaga zeme blīva, mālaina zeme.
- kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) augsnes, zemes gabals (piem., uz lauka, ceļa).
- nokdaunēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju notriekt pretinieku zemē.
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli zem kā, kam apakšā).
- dangāt Braukāt (pa zemes ceļu) tā, ka rodas dangas.
- nobraukt Braukšus nonākt, nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
- pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
- nobrāzties Brāžoties strauji novirzīties (lejā, zemē, gar ko u. tml.).
- domīnija Britu impērijas zeme, kurai piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
- klētsapakša Brīva vieta, telpa zem klēts grīdas, kas tika atstāta, lai nodrošinātu ventilāciju; paklēte.
- umbra Brūna krāsviela, kas satur mālzemi ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa.
- komturs Bruņinieku ordeņa pils un pārvaldītās zemes iecirkņa priekšnieks.
- lama Budistu mūks, garīdznieks zemēs, kur izplatīts lamaisms (Tibetā, Mongolijā).
- dziļumbumba Bumba zemūdeņu iznīcināšanai zem ūdens.
- kotēties Būt biržā tādā vai citādā cenā (par vērtspapīriem, ārzemju valūtu, precēm).
- salt Būt pakļautam aukstuma iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra.
- paraut Būt par cēloni, ka (kāds) strauji pakļūst zem (kā), arī (kam) apakšā.
- dimdēt Būt spēcīgam, skaļam, samērā zemam (par skaņu).
- stagnēt Būt tādā ekonomiskā stāvoklī, kam ir zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.
- dunēt Būt tādam, kur veidojas spēcīgs zems, neskaidrs troksnis (par vietu, telpu).
- rūkt Būt tādam, kurā rodas zems, pakluss troksnis (par iekšējiem orgāniem).
- nobirdināt Būt tādam, no kā (kas) atdalās nost, nobirst zemē (par augiem).
- doks Būve (ostā), kurā ievieto kuģi, lai atsegtu tā zemūdens daļu, vai kurā būvē jaunu kuģi.
- šahta Būve dziļi pazemē derīgo izrakteņu iegūšanai vai citiem darbiem; uzņēmums, uzņēmuma daļa, kur iegūst izrakteņus pazemē.
- apbūvēt Būvējot celtni vai celtnes, aizņemt (zemes gabalu, teritoriju).
- maksts Cauruļveida muskuļains orgāns, kas savieno dzemdi ar ārējo vidi.
- ciparripa Caurumots disks ar ciparu skalu zem tā.
- rakt Celt ar lāpstu vai citu ierīci (ko) ārā no zemes.
- aizskart godu celt neslavu; pazemot.
- virspamats Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa; cokols (1).
- cokols Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa.
- pagrabstāvs Celtnes stāvs, kas daļēji atrodas zem zemes virsas.
- rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta, iebraukta sliede, ko izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
- rakt Ceļot ārā ar lāpstu vai citu iekārtu zemi, veidot (padziļinājumu, bedri u. tml.).
- nocelt Ceļot novirzīt lejā, zemē; ceļot noņemt nost.
- caurbrauktuve Ceļš (piem., zem tilta), pa kuru var izbraukt (kam cauri).
- lejupceļš Ceļš, kas ved uz zemāku (reljefa) vietu.
- romāncements Cementa veids (19. un 20. gs.), ko ieguva, izejvielas sakausējot zem saķepšanas temperatūras.
- rabats Cenas pazeminājums, atlaide no kopējās summas (noteiktas kategorijas pircējam).
- atlaide Cenas, maksas pazeminājums (piem., pārdodot preci).
- diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi) parasti, pazemojot sevi.
- mezozojs Ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē – posms starp paleozoju un kainozoju.
- čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
- pueblo Ciemats, indiāņu zemkopju apmetne (parasti Meksikā, ASV dienvidrietumos).
- pliens Cieta, ļoti sablīvēta zemes kārta; ciets, sablīvējies māls.
- pesārijs Cietas gumijas vai metāla gredzens dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī, ko lieto arī kontracepcijas nolūkā.
- oklūzija Ciklona silto un auksto gaisa masu saplūšana, siltajam gaisam iespiežoties augšējos slāņos, bet aukstajam – piezemes slānī.
- izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piem., auga saknes, zemi).
- zods Cilvēka sejas apakšējā daļa – apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
- sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo (galvenokārt seksuālo) tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
- bērns Cilvēks (attieksmē, piem., pret zemi, tautu).
- mazmājnieks Cilvēks, kam pieder neliels (līdz 10 ha zemes) nekustamais īpašums.
- sīkzemnieks Cilvēks, kam pieder neliels lauku zemes gabals, maza lauku saimniecība.
- māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- arājs Cilvēks, kas ar zemi.
- rūcējs Cilvēks, kas dzied zemā balsī (parasti nepareizi).
- rūcējs Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
- patriots Cilvēks, kas mīl savu tēvzemi, tautu, dzimteni un pašaizliedzīgi darbojas to labā.
- diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu u. tml.) bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
- skribents Cilvēks, kas nodarbojas ar rakstīšanu profesionāli zemā līmenī, pavirši.
- zemkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemkopību; zemkopības speciālists.
- zemledus makšķernieks cilvēks, kas nodarbojas ar zemledus makšķerēšanu.
- lauksaimnieks Cilvēks, kas strādā lauksaimniecībā, lauku saimniecības īpašnieks; zemnieks.
- kokgāzējs Cilvēks, kas zāģējot vai cērtot gāž, laiž zemē kokus.
- tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- klasiskā cīņa cīņas sporta veids, kurā aizliegts satvert pretinieku zemāk par jostasvietu un lietot paņēmienus ar kājām.
- ārzemnieks Citas valsts pilsonis vai iedzīvotājs; cilvēks, kas dzīvo ārzemēs.
- svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs; ārzemnieks.
- nevācieši Citu tautību iedzīvotāji Vācijā vai Vācijas okupētajās zemēs.
- cittautu Citu tautu; ārzemju.
- svešzemnieks Citu zemju augs, dzīvnieks.
- citzemju Citu zemju, citu valstu; ārzemju.
- svešzeme Citu zemju, citu valstu; ārzemju.
- zemes rūķis čakls, strādīgs zemes kopējs.
- zemesrūķis Čakls, strādīgs zemes kopējs.
- tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā joslā un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, īss augu veģetācijas periods.
- dabas katastrofa dabas parādību postoša izpausme (piem., plūdi, viesuļvētras, zemestrīces).
- katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
- ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
- aksels Daiļslidošanā – pusotra apgrieziena lēciens atmuguriski, piezemējoties uz pretējās kājas.
- sīpols Daļa (matam), kas atrodas zem ādas.
- pusgrauds Daļa ražas, ko pusgraudnieks atdod zemes īpašniekam.
- mols Dambis, kas no cietzemes iestiepjas jūrā un pasargā ostu no jūras viļņiem, ledus, sanesumiem u. tml.
- zemskare Darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piem., skrienot, lecot).
- vārtīt Darīt netīru, vāļājot pa zemi, netīru virsmu vai pieļaujot, ka (kas) skar zemi, netīru virsmu.
- sīpolmizas Dārza sīpola pazemes daļas ārējās, sausās zvīņlapas.
- parters Dārza vai parka zemākā daļa, kurā izvietoti zālāji, baseini, strūklakas, skulptūras u. tml.
- kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
- sīpols Daudzgadīgi lakstaugi (liliju, amariļļu, skalbju dzimtā), kam pazemes daļa ir sīpols (3), retāk bumbuļsīpols, saknenis.
- krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
- bezlape Daudzgadīgs bezhlorofila lakstaugs, parazīts, kas vairākus gadus dzīvo zem augsnes virskārtas.
- sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā [Asparagus officinalis].
- topinambūrs Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Helianthus tuberosus].
- saulrietenis Daudzgadīgs, zems biezlapju dzimtas lakstaugs, olveidīgās, sulīgās lapas sakārtotas ciešā, apaļā rozetē.
- pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes, arī citas pamatnes).
- puspasaule Daudzu valstu, zemju kopums; aptuveni puse no pasaules teritorijas.
- spora Dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas.
- ala Dažu dzīvnieku zemē izrakts miteklis ar vienu vai vairākām ejām.
- alts Dažu instrumentu nosaukumos – šī instrumenta veids ar zemāku diapazonu.
- debesmala Debess un zemes virsmas šķietamā saskares līnija; horizonts.
- vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
- akmeņdārzs Dekoratīvi zemo ziemciešu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
- velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
- šlepe Dekoratīvs tērpa mugurpuses pagarinājums, kas slīd pa zemi; velce.
- apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību); apstādīt (ap ko, kam apkārt).
- abrāzija Diagnostiska dzemdes tīrīšana; aborts.
- apakšpulkvedis Dienesta pakāpe armijā, kas ir zemāka par pulkvedi; karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dienvidzemes Dienvidu zemes; dienvidvalstis.
- dienvidnieks Dienvidu zemju iedzīvotājs.
- paskops Diezgan neauglīgs (par zemi, augsni).
- asns Dīglis, kas izdīdzis no sēklas, bumbuļa, sakneņa; tikko izdīgusi auga virszemes daļa ar vēl neizveidotām lapām.
- pilnvarotais lietvedis diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
- dvīņu klēts divas klētis zem kopēja jumta.
- iedūkties Dobji, zemu ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
- dunēt Dobji, zemu skanēt (par mūzikas instrumentiem, to radītajām skaņām).
- dūkt Dobji, zemu skanēt.
- zumēt Dobji, zemu skanēt.
- brīvgrāmata Dokuments, kas atbrīvoja zemnieku no klaušām un nodevām.
- zemes grāmata dokuments, kurā reģistrēts kādam piederošais zemes īpašums.
- susinātājdrena Drena augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
- sausmigla Dūmaka, zemo atmosfēras slāņu gaisa duļķošanās, ko rada putekļu, dūmu u. tml. piejaukumi.
- piedzemdēt Dzemdējot laist pasaulē.
- priekšsāpes Dzemdes kontrakciju izraisītas sāpes grūtniecības pēdējās nedēļās.
- atnesties Dzemdēt (par dzīvniekiem); piedzimt (par dzīvniekiem).
- apbērnoties Dzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem, kuriem vienlaicīgi dzimst vairāki bērni).
- piedzemdēt Dzemdēt un pabeigt dzemdēt.
- laist pasaulē dzemdēt, radīt.
- laist Dzemdēt, radīt.
- radības Dzemdības.
- dekrēta atvaļinājums dzemdību atvaļinājums
- oktāvists Dziedātājs ar ļoti zemu balsi, kas spēj dziedāt pilnu oktāvu zem normālā basa reģistra (piem., pareizticīgo korī).
- danga Dziļi iebraukta gramba, bedre (zemes ceļā).
- iedangāt Dziļi iemīt (dubļos, zemē).
- dzīle Dziļš (parasti zemes) slānis; dziļums.
- vagīna Dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem; maksts (1).
- guļa Dzīvības norišu pazemināšanās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem, piem., lācim).
- eja Dzīvnieka izveidota sprauga, ala (piem., zemē, koksnē).
- dzīvdzemdētāji Dzīvnieki, kas nav oldējēji, bet kam dīgļa embrionālā attīstība noris mātes ķermenī un kas dzemdē dzīvus mazuļus.
- kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts daudzveidīgās zemeslodes vietās.
- pasuga Dzīvnieku un augu sistemātikā – iedalījuma vienība, kas zemāka par sugu.
- mansards Dzīvojamā telpa bēniņos (zem jumta slīpes), ar jumta plaknē veidotiem logiem.
- kamzolis Džemperis vai jaka (senāk jaka, ko valkāja zem virsdrēbēm).
- izecēt Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
- virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piem., tautai, zemei, novadam.
- rietumi Eiropas zemes un ASV (pretstatā Āzijai); Rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā Austrumeiropas bloka valstīm).
- paiet Ejot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
- noiet Ejot virzīties un nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
- baseins Ēkā vai zem klajas debess ierīkota mākslīga ūdenstilpe peldēšanai.
- rindu klēts ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
- makroekonomika Ekonomiskā sistēma kopumā; parādības, kas aptver visu tautsaimniecību (piem., nacionālais ienākums, iekšzemes kopprodukts).
- stagnācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.; sastingums.
- reeksportēt Eksportēt no ārzemēm ievestās preces uz citu valsti bez to pārstrādes.
- klaidstrāva Elektriskā strāva, kas noplūst (piem., no tramvaju, elektrovilcienu sliedēm) zemē.
- galvanizācija Elektroterapijas veids – zema sprieguma līdzstrāvas izmantošana ārstniecībā.
- autohtoni Etnoss vai etnogrāfiska grupa, kas no laika gala dzīvo attiecīgajā zemē; pamatiedzīvotāji, pirmiedzīvotāji.
- sapropelis Ezeru nogulumi, kas veidojušies no ūdensaugu un ūdens dzīvnieku atliekām, kurām vietumis piejaukušās sauszemes augu atliekas u. c. vielas.
- kontrafagots Fagots, kas skan oktāvu zemāk.
- leiputrija Fantāzijas tēls – teiksmaina zeme, kurā bez darba ir iegūstama ēdienu un dzērienu pārpilnība.
- obroks Feodālā zemes rente Krievijā – ikgadēja produktu vai naudas nodeva, ko zemnieki muižniekam maksāja par zemes lietošanu.
- muiža Feodālais zemes īpašums; šā īpašuma centrs ar muižnieka dzīvojamo māju un saimniecības ēkām.
- klaušas Feodālās zemes rentes forma – darbs, kas zemniekam (ar savu inventāru un vilcējspēku) bez atalgojuma bija jāveic muižā.
- vaka Feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija.
- bajārs Feodālis, arī augsta amatpersona (Senajā Krievzemē no 10. līdz 17. gs.).
- lēnis Feodālismā – mantojams zemes īpašums, ko vasalis saņēma par noteiktu pienākumu pildīšanu.
- pagasts Feodālismā — feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis; vāka.
- grāfiste Feodālisma laikmetā – grāfa zemes valdījums.
- dzemdēt Fizioloģiskā procesā izvadīt no dzemdes (attīstījušos augli).
- dzemdības Fizioloģisks process, kura rezultātā attīstījies auglis tiek izvadīts no dzemdes.
- ziemas guļa fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem).
- ziemguļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā organisma dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem); ziemas guļa.
- noslīdēt Fizioloģisku iemeslu dēļ būt, atrasties zemāk par normālo stāvokli (par ķermeņa daļām).
- vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piem., brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
- ziepene Fotoaparāts (parasti vienkāršs, zemas kvalitātes); ziepju trauks.
- ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
- rudens Gadalaiks starp vasaru un ziemu, kad nogatavojas augļi un dārzeņi, kokiem krīt lapas, notiek pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
- tēvs Gados vecāks vīrietis (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi); arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
- neskartās zemes gadsimtiem neapstrādātas lielas zemes platības (piem., Kazahstānas stepēs, kas no 1954. līdz 1960. gadam tika uzplēstas graudaugu audzēšanai).
- nokrišņi Gaisa mitrums, kas lietus, sniega vai krusas veidā krīt no mākoņiem; arī gaisa mitrums, kas kondensējas uz zemes vai priekšmetiem (piem., rasa, sarma, atkala).
- piezemes temperatūra gaisa temperatūra divu metru augstumā no zemes virsmas.
- inversija Gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz ar augstuma palielināšanos (parastās pazemināšanās vietā).
- gājēju tunelis gājējiem paredzēta apakšzemes pāreja.
- saime Gājēju, kalpu kopums (piem., zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums.
- menestrels Galma dziedonis, mūziķis (viduslaiku Francijā un citās Eiropas zemēs), arī ceļojošs dziesminieks.
- pārpieris Galvas apsējs, ko sieviete sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
- smadzenītes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas zem lielajām smadzenēm aiz iegarenajām smadzenēm.
- pamatkultūra Galvenā lauksaimniecības augu kultūra, ko audzē kādā saimniecībā vai zemē.
- krītošā gamma gamma, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
- galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piem., kalnraktuvēs).
- kangars Gara, šaura kāpa starp purvainiem pazeminājumiem (vigām); oss.
- koridors Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes josla.
- vaga Garens padziļinājums zemē.
- šnore Garš, šaurs apstrādāšanai iedalīts zemes gabals; šņore (2).
- vakuums Gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu; telpa, kurā nav vielas.
- iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā).
- zemglazūra Gleznojums zem glazūras.
- pinakotēka Gleznu galerija (dažās Rietumeiropas zemēs).
- apakštituls Grāmatas papildvirsraksts, kas titullapā atrodas zem galvenā virsraksta.
- vaga Gramba, dziļa, gara iedobe, kas paliek (piem., zemē) pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās; izplūstošs saviļņojums (ūdenī).
- mazgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai pieder samērā mazi zemes īpašumi.
- lielgruntnieks Gruntnieks, kam ir liels zemes īpašums.
- mazgruntnieks Gruntnieks, kam pieder samērā mazs zemes īpašums.
- būvgrunts Grunts zem celtnes pamatiem.
- drenāža Gruntsūdens novadīšana vai tā līmeņa pazemināšana (izmantojot drenas); pazemes cauruļvadu, kanālu sistēma (gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai).
- iegrūt Grūstot pamatam zem kājām, iekrist (kur iekšā).
- bēdu leja grūta, smaga (parasti šīszemes) dzīve.
- nogrūst Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- pagrūst Grūžot pavirzīt (zem kā, kam pakašā); ar strauju kustību pavirzīt, pabāzt (zem kā).
- palags Gultas veļas piederums – taisnstūrveida auduma izstrādājums, ko klāj uz guļasvietas vai zem segas.
- līst Gulties (guļasvietā, zem segas u. tml.).
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
- nivelieris Ģeodēzisks instruments zemes virsmas punktu augstuma starpības noteikšanai.
- seismika Ģeofizikas nozare, kas pēta Zemes garozas svārstības kādā noteiktā rajonā; kādai teritorijai raksturīgā zemestrīču iespējamība, intensitāte un izpausme.
- seismoloģija Ģeofizikas nozare, kas pēta zemestrīces un ar tām saistītās parādības.
- kontūrkarte Ģeogrāfiskā karte, kurā attēlotas sauszemes un ūdenstilpju kontūras un kuru izmanto dažādu objektu iezīmēšanai.
- hidroģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pēta pazemes ūdeņus, to īpašības un izmantošanas iespējas.
- endogēnie procesi ģeoloģiskie procesi, kas noris zemeslodes iekšienē.
- barokamera Hermētiski noslēgta telpa pazemināta vai paaugstināta gaisa spiediena radīšanai.
- hidrogrāfija Hidroloģijas nozare, kurā pētī un apraksta atsevišķus sauszemes ūdens objektus (ūdenstilpnes un ūdensteces).
- zemteka Hidrotehniska būve ūdens izvadīšanai zem šķēršļa, piem., upes, ceļa.
- bumbulis Ieapaļš, dažu lakstaugu stublāja vai saknes veidojums zemē – auga barības vielu krātuve.
- sirot Iebrukt (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
- sirojums Iebrukums (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
- iegremdēt Iebūvēt (piem., celtni, tās daļu) zemāk nekā parasti; izveidot (ko) ievirzāmu zemē.
- imigrēt Ieceļot no ārzemēm, lai apmestos kādā valstī uz pastāvīgu dzīvi.
- rakt Iecirst lāpstu zemē un apvērst augsnes virskārtu, tajā ko veidojot.
- rakt Iecirst lāpstu zemē, sasvērt slīpi un izcelt piem., zemi, smiltis (par cilvēkiem).
- ierādīt Iedalīt, atļaut izmantot (piem., zemi, mājokli – parasti padomju iekārtas laikā).
- stratifikācija Iedarbība (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu; vides iedarbību kopums, kas rada sēklas dīgtspēju.
- stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
- paralēle Iedomāta līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no zemeslodes (debess ķermeņa) ekvatora un vienādā ģeogrāfiskajā platumā.
- iemiet Iedzīt, iesist (zemē).
- aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū; iezemieši; pirmiedzīvotāji.
- pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū.
- iezemietis Iedzīvotājs, kura senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotājs.
- emigrācija Iedzīvotāju izceļošana uz citu valsti (politisku, ekonomisku u. c. iemeslu dēļ); dzīve, uzturēšanās ārzemēs emigranta statusā.
- pilsonība Iedzīvotāju kārta, kas pēc sabiedriskā stāvokļa atrodas starp aristokrātiju un zemniekiem vai strādniekiem; buržuāzija.
- tauta Iedzīvotāju kopums (kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- nirt Iegremdēties ūdenstilpē un peldus virzīties zem ūdens.
- sedulka Iejūga sastāvdaļa – ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
- vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa – siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis.
- zemessūcējs Iekārta grunts izstrādāšanai zem ūdens un hidromasas transportēšanai pa caurulēm, teknēm.
- iestrādāt Iekopt (zemi, tīrumu u. tml.).
- rekultivēt Iekopt no jauna (tos zemes gabalus, kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības dēļ).
- kultivēt Iekopt, uzlabot (zemi); īpaši ierīkot, izveidot un kopt (piem., ganības).
- trūce Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos; bruka.
- bruka Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos; trūce.
- IKP Iekšzemes kopprodukts.
- pakurināt Iekurināt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pakurt Iekurt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piegriezt Iemērīt un piešķirt (papildu zemi, teritoriju).
- vizēt Ierakstīt vīzu (1) (parasti ārzemju pasē); iesniegt (parasti ārzemju pasi) šādas vīzas saņemšanai.
- starteris Ierīce (kā, parasti iekšdedzes motora) iedarbināšanai; arī ierīce zemspiediena luminiscences spuldžu iededzināšanai.
- sifons Ierīce (piem., zem izlietnes), kas aizkavē smakas izplūšanu no kanalizācijas vadiem.
- kauss Ierīce (zemes darbu, kraušanas u. tml. mašīnām) grunts, beramu materiālu, priekšmetu satveršanai, pārvietošanai.
- racējs Ierīce padziļinājumu rakšanai zemē.
- zemracis Ierīce zemes rakšanai.
- hidrofons Ierīce zemūdens skaņu uztveršanai.
- metālmeklētājs Ierīce, kas (zemē, ūdenī vai kādā citā vidē) uzrāda metāla priekšmetu, kā arī strāvu vadošus elementus.
- racējs Ierīce, kas paredzēta kultūraugu izrakšanai no zemes.
- spermas banka ierīce, kurā spermatozoīdi (cilvēka vai mājdzīvnieku) tiek uzglabāti zemā temperatūrā sasaldēti, lai vēlāk izlietotu apsēklošanai.
- šķūre Ierīce, mehānisms, arī rīks, piem., sniega tīrīšanai, zemes virskārtas līdzināšanai, pārvietošanai bīdot, stumjot.
- gremdētava Ierīču sistēma cilvēku un priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
- zemēt Ierīkot nepieciešamos savienojumus starp elektroiekārtas daļām un zemi.
- iedūcināt Iesākt spēlēt (mūzikas instrumentu ar zemu skanējumu).
- pasēt Iesēt (parasti zālaugu) zem virsauga (parasti labības auga).
- ieart Iespiest, iedzīt (ko zemē).
- iestiklot Iestiprināt rāmī, ietvarā stikla plāksni; iestiprināt ietvarā zem stikla.
- iemēslot Iestrādājot mēslojumu, padarīt (zemes gabalu) auglīgu, auglīgāku.
- kāpt krastā Iet ārā no ūdens uz sauszemi.
- čipēt Ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu.
- čipot Ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu.
- importēt Ievest (preces, arī kapitālu, pakalpojumus) no ārzemēm.
- iedzimtais Iezemietis.
- aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai izmitināšanai zem klajas debess).
- rūkt Īgni, zemā balsī paust neapmierinātību.
- izsalties Ilgāku laiku būt aukstumā un izjust zemas temperatūras iedarbību.
- norakties Ilgāku laiku daudz rakt, strādāt zemes darbus.
- iekopt Ilgāku laiku kopjot, padarīt auglīgāku (zemi).
- kolektivizācija Individuālo zemnieku saimniecību apvienošana kolektīvās sociālistiskās saimniecībās jeb kolhozos.
- subordinācija Institūciju vai amatpersonu izkārtojuma sistēma, kur zemāki posmi padoti augstākiem.
- laukums Īpašam nolūkam iekārtota zemes platība.
- dūla Īpaši apmācīta sieviete, kura atbalsta otru sievieti grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā.
- ūdenslīdējs Īpaši apmācīts cilvēks, kas speciālā tērpā (piemēram, zemūdens skafandrā, hidrotērpā ar akvalangu) veic darbus, darbības zem ūdens.
- augļudārzs Īpaši ierīkots zemes gabals, kurā audzē dažādu vai viena veida augļu kokus un ogulājus.
- zāliens Īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals; zālājs.
- izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
- viegla zeme irdena smilts zeme, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
- smilšmāls Irdens nogulumiezis – smilts un māla sajaukums, kurā ir 10–30% māla daļiņu; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis.
- uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, sniega segas u. tml.
- rušināties Irdināt augsni, zemi (dārzā); strādāt dārza darbus.
- rakņāt Irdināt, jaukt, arī pārvietot ar kādu rīku vai rokām zemi (kādā platībā).
- palīglīnija Īsa līnija virs vai zem līnijkopas līnijkopā neietilpstošas nots uzrakstīšanai.
- rugāji Īsas labības stiebru apakšējās daļas, kas pēc pļaušanas vēl sakņojas zemē.
- paraksts Īss, paskaidrojošs teksts (zem kā).
- rakt Izcelt (zemi, smiltis u. tml.) ar īpašām iekārtām, ierīcēm, mašīnu lāpstveida daļām.
- emigrēt Izceļot no savas dzimtās zemes un pārcelties uz dzīvi citā valstī.
- tarāns Izcilnis kuģa zemūdens daļā, ar kuru dod triecienu pretinieka kuģa korpusam.
- pakārties Izdarīt pašnāvību, apmetot sev ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un zaudējot balstu zem kājām.
- izdīgt Izdzīt, izlaist asnus (par sēklām); dīgstot parādīties virs zemes (par asniem, jauno augu).
- uzdīgt Izdzīt, izlaist asnus; dīgstot parādīties virs zemes, izveidoties virs zemes.
- izvandīt Izjaukt, izsvaidīt, arī izrakņāt (parasti zemi).
- lauzt Izkustināt un celt laukā no zemes (celmus, akmeņus), parasti ar kādu darbarīku, ierīci.
- sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotajā.
- vērstuve Izliekta tērauda plāksne (buldozera, sniega tīrītāja) priekšgalā kā virzīšanai (piemēram, sniega, zemes) prom, nost.
- digitālgeita Izmeklēšanas lieta par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, ko 20. gadsimta sākumā ar fiktīva ārzemju partnera vārdu centās nelikumīgi īstenot vietējie uzņēmumi, lai nopelnītu uz valsts rēķina.
- fosilija Izmiruša dzīvnieka, sena auga atlieka, kas saglabājusies zemes slāņos pārakmeņojuma vai nospieduma veidā.
- izrentēt Iznomāt (parasti lauku saimniecību, zemi).
- zemes ierīcības komiteja izpildu institūcija zemes reformas realizēšanai.
- debess Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama no zemes.
- gaiss Izplatījums, telpa, kas apņem zemeslodi, atrodas visapkārt.
- nolīt Izplatoties nonākt lejā, zemē.
- grāvis Izrakts garš padziļinājums zemes virsmā (piem., ūdens uzņemšanai un novadīšanai).
- pacere Izskalota, sakņaina krasta iedobums zem ūdens līmeņa.
- mazāksolīšana Izsole, kurā pakāpeniski pazemina cenu.
- pazemojums Izturēšanās, rīcība, kas nonicina, pazemo (kādu); emocionāls stāvoklis, ko izraisa šāda izturēšanās, rīcība.
- nicināt Izturēties (pret kādu) ar uzsvērtu necieņu, pārākuma apziņu, pazemojoši, nevērīgi u. tml.
- locīt ceļus izturēties godbijīgi; izturēties pazemīgi.
- pazemoties Izturēties pazemīgi; pazemot sevi.
- nievāt Izturēties pret kādu nicinoši, pazemojoši; pelt.
- cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni, zemiski.
- iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
- iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
- uzstumt Izveidot (ko, piemēram, pārvietojot zemi ar buldozeru).
- savagot Izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas.
- sadīgt Izveidot asnus; parādīties virs zemes; kļūt tādam, kurā izveidojas daudzi asni, jauni augi.
- izgrāvot Izveidot grāvjus (kādā zemes platībā).
- eksportēt Izvest (preces u. tml.) uz ārzemēm, lai tur realizētu.
- rakņāt Jaukt, arī pārvietot, piem., zemi, smiltis.
- mis Jaunkundze (zemēs, kur runā angļu valodā).
- senjorita Jaunkundze (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- paauga Jauno kociņu kopums mežā zem vecākās kokaudzes vainagiem.
- neofīts Jauns, no svešas zemes ievests vai ieviesies augs.
- teritoriālā jūra jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
- regresija Jūras atkāpšanās sakarā ar sauszemes celšanos (piem., tektonisko svārstību ietekmē, klimata pārmaiņu rezultātā).
- atklāta jūra Jūras daļa, kas nav ievirzījusies sauszemē.
- hidrostats Jūras dibenā uz grunts novietojams aparāts zemūdens darbiem un pētniecībai.
- krist Kā ietekmē liekties, arī gāzties (zemē) – par augiem.
- nekustamais īpašums kādam piederošā zeme, māja, būves.
- pavazāt Kādu laiku valkāt šurpu turpu, vilkt līdzi (pa zemi).
- nokaisīt Kaisot nobērt lejā, zemē (ko).
- pakaisīt Kaisot novietot (zem kā, kam apakšā).
- racējkājas Kājas (dzīvniekiem, kukaiņiem) alu, eju rakšanai zemē.
- pēda Kājas apakšējā daļa, ar kuru cilvēks (ejot vai stāvot) balstās pret zemi.
- pakakle Kakla daļa zem zoda; arī pazode.
- banda Kalpa atalgojums – apstrādāšanai ierādīts zemes gabals.
- nokāpt Kāpjot nonākt, nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
- nokāpt Kāpjot, liekot soli lejup, nonākt zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- uzkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni, zemes platību).
- kripta Kapliča zem baznīcas grīdas (parasti zem altārdaļas); apakšzemes telpa.
- uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums.
- kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
- aizkārpīt Kārpot (piem., zemi), aizpildīt, aizdarīt ciet.
- izkārpīt Kārpot (zemi, sniegu), izdabūt (ko).
- atkārpīt Kārpot nost (piem., sniegu, zemi), atsegt.
- tvīkt Karst (piem., saulē) – parasti par augiem, zemi.
- termokarsts Karsts, kas veidojies, izkūstot pazemes ledum vai atkūstot sasalušai gruntij.
- uzkasīt Kasot ar ķepu, uzvirzīt (piemēram, zemi) virsū (uz kā, kam); kasīt ar ķepu (piemēram, ap ko).
- aizkašņāt Kašņājot (piem., zemi), aizpildīt, aizdarīt ciet.
- uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) – parasti par dzīvniekiem.
- uzkašņāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, zemi) virsū (uz kā, kam).
- kodolziema Katastrofālas klimatiskas pārmaiņas uz Zemes ar ievērojamu temperatūras pazemināšanos, ko var izraisīt kodolsprādzieni, kodolkarš, sadursme ar asteroīdu u. tml.
- krusta karš Katoļu baznīcas atbalstīts karagājiens ar mērķi pievērst kristietībai pagānus (piem., uz Baltijas zemēm 12.–13. gadsimtā).
- triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
- nokaulēt Kaulējoties panākt (lētāku cenu, zemāku maksu).
- laukums Klaja zemes platība; atsevišķa vieta (kādā platībā).
- noklāt Klājot novietot (ko) zemē (kur, uz kā u. tml.).
- paklāt Klājot novietot (zem kā, kam apakšā).
- vagars Klaušu darbu uzraugs, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
- pievilkt kāju Klibojot mazliet vilkt kāju gar zemi; pieklibot.
- vēss klimats klimats, kam ir raksturīga mēreni zema gada vidējā temperatūra.
- sastingt Kļūt cietam vai biezākam, želejveidīgam (piem., pazeminoties temperatūrai).
- izžūt Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.); izsusēt.
- nokrist Kļūt zemākam (par cenu); kļūt ar mazāku vērtību (piem., par vērtspapīriem).
- krist Kļūt zemākam (par skaņām, balsi).
- pazemināties Kļūt zemākam, mazākam.
- sēsties Kļūt zemākam, samazināties (par ūdens līmeni ūdenstilpē).
- nokrist Kļūt zemākam, samazināties, pazemināties (par ūdeni, ūdenstilpes līmeni); nokristies (1).
- nokristies Kļūt zemam vai zemākam (par temperatūru, spiedienu u. tml.); nokrist (4).
- nokrist Kļūt zemam vai zemākam (par temperatūru, spiedienu u. tml.); nokristies (1).
- uzknābāt Knābājot (piemēram, no zemes) savākt un apēst, ieēst.
- celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc stumbra nozāģēšanas vai nociršanas.
- zemzarītis Koks, kam zari novietoti arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei; koks, kam zari ir nolīkuši līdz zemei.
- skvoters Kolonists, kas apmeties brīvā, neapstrādātā zemes gabalā (ASV, Kanādas, Austrālijas kolonizācijas laikā).
- vilkt kvadrātsakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
- šelfs Kontinenta turpinājums zem ūdens līdz 200 m dziļumam.
- pakraut Kraujot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- laisties gar zemi krist, arī gulties zemē.
- ūdenskristības Kristības, kurās cilvēku kristību brīdī pilnībā pagremdē zem ūdens (piemēram, adventistu, baptistu draudzēs).
- brāļu draudze kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
- hipoglikēmija Kritiska cukura līmeņa pazemināšanās asinīs.
- nokrist Krītot nonākt no augstākas vietas lejā, zemē.
- pakrist Krītot pakļūt zem (kā).
- piezemēties Krītot sasniegt zemi (par mestiem priekšmetiem).
- alise Krustziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs zems augs ar nelielām lancetiskām vai olveida lapām un sīkiem baltiem, dzelteniem vai violetiem ziediem.
- zāļu kūdra kūdras tips, kas veidojas zemā purva apstākļos.
- zemūdene Kuģis, kam ir cilindrveidīgs plūdlīniju korpuss, sadalīts nodalījumos ar hermētiski noslēdzamām starpsienām, un kas spēj ilgstoši peldēt zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
- termīts Kukainis, kas dzīvo galvenokārt tropos lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām un ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
- kuršu ķoniņš Kuldīgas apkaimes brīvciemu iedzīvotājs, kam par dienestu Livonijas ordeņa karaspēkā savulaik bija piešķirta zeme un īpašas privilēģijas.
- nokūleņot Kūleņojot nonākt lejā, zemē; kūleņojot novirzīties nost (no kā).
- misis Kundze (zemēs, kur runā angļu valodā).
- senjora Kundze (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- mesjē Kungs (uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu franču valodas zemēs).
- misters Kungs (zemēs, kur runā angļu valodā).
- senjors Kungs (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- kurzemnieki Kurzemes novada iedzīvotāji.
- tāmnieks Kurzemes ziemeļdaļas iedzīvotājs, kas runā lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs.
- kratīt Kustinot, purinot (ko), panākt, ka (kas) birst, krīt ārā, zemē u. tml.
- noplakt Kūstot (sniegam), samazināties, kļūt zemākam, plānākam.
- dziļā kūts kūts, kurā kūtsmēsli uzkrājas zem dzīvnieku stāvvietas kopā ar pakaišiem.
- skaitīšanas sistēma kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtojums pa vienībām tā, ka no katras zemākās vienības iegūst nākamo augstāko vienību.
- paaste Ķermeņa daļa, arī apmatojums, apspalvojums, kas atrodas zem astes.
- paduse Ķermeņa vieta zem pleca locītavas – iedobums starp rokas augšdelmu un krūškurvi.
- plazmoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā; plazmas ķīmija.
- plazmas ķīmija ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā; plazmoķīmija.
- hēlijs Ķīmiskais elements – cēlgāze, ko izmanto zemas temperatūras radīšanai, medicīnā u. tml. [He].
- kalcijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, ķīmiski aktīvs sārmzemju metāls [Ca].
- krioķirurģija Ķirurģiska ārstēšana, izmantojot zemas temperatūras.
- ķeizargrieziens Ķirurģiska operācija – augļa izņemšana no dzemdes, atverot vēdera dobumu un pārgriežot dzemdes sienu.
- sals Laika apstākļi, kad gaisa temperatūra ir zem nulles; liels aukstums.
- aukstums Laika apstākļi, kam raksturīga zema temperatūra.
- saltums Laika apstākļi, kam raksturīga zema temperatūra.
- diennakts Laika mērvienība – laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu ilgs laika posms, kas sastāv no vienas dienas un nakts.
- starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
- nolaisties Laižoties nonākt no augstākas vietas zemākā – par putniem, kukaiņiem.
- gludā lakrica lakrica, kuras saknēm un apakšzemes dzinumiem ir salda garša.
- zālaugi Lakstaugi ar viengadīgām mīkstām, nepārkoksnētām virszemes daļām.
- lapi Lapzemes iedzīvotāji – sāmi.
- zemgaliskās izloksnes latviešu valodas izloksnes, kurās ir zemgaļu valodas iezīmes.
- skansts Lauka nocietinājums, ko veido zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
- agrikultūra Lauksaimniecība, zemkopība.
- ziemāji Lauksaimniecības augi, kurus sēj rudenī, jo to attīstībai nepieciešams pazeminātas temperatūras periods.
- laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas tehnisko, lopbarības u. c. kultūraugu audzēšanu; zemkopība.
- pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas atlīdzībā par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
- graudnieks Laukstrādnieks, kas, apstrādājot viņam ierādīto zemi ar saviem darba līdzekļiem, saņēma atlīdzību graudā (parasti pusi no ražas); pusgraudnieks.
- bezzemnieks Lauku iedzīvotājs, kam nepieder zeme (valsts iekārtā, kurā zeme ir privātīpašums).
- laucinieks Lauku iedzīvotājs; zemnieks.
- sēta Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas.
- sīkzemniecība Lauku iedzīvotāju slānis, ko veido nelielu zemes platību, mazu lauku saimniecību īpašnieki.
- saimnieks Lauku māju, zemnieku saimniecības īpašnieks.
- jaunsaimnieks Lauku zemes īpašnieks pēc 1920. gada agrākās reformas.
- gruntniecība Lauku zemju (gruntsgabalu) īpašnieki.
- nolavīties Lavoties nonākt lejā, zemē.
- piezemēties Lecot ar izpletni vai krītot, sasniegt zemi, pamatu.
- nolēkt Lecot, ar lēcienu nonākt (no augstākas vietas zemākā).
- nolēkt Lecot, ar lēcienu nonākt lejā, zemē.
- kontinentālais ledājs ledājs, kas aizņem ievērojamu daļu sauszemes neatkarīgi no tās reljefa (piem., Grenlandē).
- ledussega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu; ledus sega.
- ledus sega ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu.
- uzledojums Ledus veidojums (parasti mūžīgā sasaluma apgabalos) virs zemes no izplūstošā gruntsūdens vai virs ledus segas ar ledu aizsprostotās upēs.
- laistīt Lejot, smidzinot ūdeni, panākt, ka (augi, zeme) kļūst slapji.
- zeme Lejup, pret zemeslodes virsmu vērstā virzienā.
- lejā Lejup; virzienā uz zemāku (reljefa) vietu.
- iegrimt Lēnām ievirzīties, ieliekties uz iekšu (parasti par zemes virsmu).
- nolaisties Lēni pārvietojoties ar gaisa plūsmu, nonākt no augstākas vietas zemākā.
- kaklasaite Lentveida apģērba piederums (parasti no rakstaina auduma), ko sien ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles).
- atols Lēzena, zema gredzenveida koraļļu sala (rifs), parasti ar lagūnu.
- šāle Lēzens trauks ar zemām malām.
- lībiskais dialekts lībiešu valodas ietekmē radies latviešu valodas dialekts, ko runā Kurzemes ziemeļu un Vidzemes ziemeļrietumu daļā.
- pļaujošs lidojums lidaparāta lidojums ļoti zemu lielā ātrumā.
- šasija Lidmašīnas daļa – balstu sistēma, ko izmanto stāvēšanai, lidmašīnas pārvietošanai pa zemi, ieskrējienam pirms pacelšanās, bremzēšanai pēc nosēšanās, kā arī trieciena samazināšanai nosēžoties.
- planēt Līdzināt (zemes virsu).
- noliekt Liecot pavērst uz priekšu, uz leju, arī līdz zemei (parasti augu, tā daļu).
- noliekties Liecoties tuvināt ķermeņa augšdaļu (kam tādam, kas atrodas zemāk, pie zemes).
- kašņāties Lieki, nevajadzīgi strādāt zemes darbus, apstrādāt augsni.
- palikt Liekot novietot zem (kā), (kam) apakšā.
- klanīties Liekt galvu un ķermeņa augšdaļu zemāk (piem., sveicinot, godinot).
- plantācija Liela zemes platība, kurā audzē viena veida augus; lielsaimniecība (piem., kolonijās), kur šādās zemes platībās audzē noteiktas lauksaimniecības kultūras.
- ezers Liela, dabiska ūdenstilpe, kas izveidojusies sauszemes iedobumā, padziļinājumā.
- kesons Liela, ūdeni necaurlaidīga kamera vai konstrukcija (zemūdens darbu veikšanai).
- jūrasasaris Lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas un Klusā okeāna ziemeļu daļā.
- latifundija Liels privāts zemes īpašums (Senajā Romā, mūsdienās – Latīņamerikas valstīs, Indijā, Pakistānā u. c.).
- lielforma Liels reljefa veidojums, kas nosaka kādas teritorijas virsas pamatiezīmes (piem., zemiene, augstiene).
- kontinents Liels sauszemes masīvs (piem., Eirāzija, Āfrika, Austrālija), ko no visām pusēm vai gandrīz visām pusēm apņem jūras un okeāni.
- valis Liels ūdens dzīvnieks, zīdītājs ar lielu galvu un milzīgu mutes atveri, biezu zemādas tauku slāni (trānu) un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru.
- pelikāns Liels ūdensputns ar samērā garu kaklu, īsām kājām un garu knābi, zem kura ir rīkles maiss.
- ala Liels, dabiski izveidojies dobums vai eja zemes garozas iežos.
- leduskalns Liels, no ledāja atlūzis ledus blāķis, kas peld okeānā un kam lielākā daļa atrodas zem ūdens; aisbergs.
- baļļa Liels, pazems, apaļš vai iegarens koka trauks ar paplašinātu augšdaļu.
- aisbergs Liels, peldošs ledus gabals, kas atšķēlies no piekrastes ledāja un kura lielākā daļa atrodas zem ūdens; leduskalns.
- senjors Lielu zemju īpašnieks (viduslaiku Rietumeiropā), kam bija augstākā vara pār viņam pakļautajiem vasaļiem.
- izlīst Lienot (pa ko šauru) vai pieplokot ar ķermeni pie zemes, izvirzīties (kur ārā).
- nolīst Lienot nonākt lejā, zemē, nost (no kā).
- aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, aizvirzīties; šādā veidā nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- ielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, ievirzīties (kur iekšā).
- čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, nedaudz griezīgas dažu putnu balss skaņas, arī dažu kukaiņu (piem., circeņu) radītās skaņas.
- ko Lieto, lai atdarinātu raksturīgas, pazemas putnu balss skaņas.
- nolīgot Līgojoties, līgani virzoties, nonākt (no augstākas vietas zemākā).
- patapinājuma līgums līgums, ar kuru nodod (ko, piem., zemi, automašīnu) bezmaksas lietošanā, nosakot atdot to pašu lietu atpakaļ.
- notrenkt Likt doties kur lejā, zemē u. tml.; nodzīt.
- nolīkumot Līkumojot, virzoties ar līkumiem, nonākt lejā, zemē u. tml.
- sīpols Liliju dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stobrveida vai plakanām lapām (lokiem) un parasti apaļu, apaļīgi plakanu, ovālu pazemes vasu, kā arī visam augam raksturīgu specifisku smaržu.
- nolīt Līstot, ritot nonākt lejā, zemē – par samērā nelielu šķidruma daudzumu.
- batisfēra Lodveida kamera zemūdens pētījumiem, ko iegremdē no kuģa ar garas troses palīdzību.
- ņirgāties Ļauni, aizskaroši izsmiet; izsmejot pazemot.
- svelošs Ļoti auksts; arī tāds, kura zemā temperatūra izraisa asu kairinājumu.
- kaulains Ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvnikiem); tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
- uz ceļiem lūgties ļoti pazemīgi lūgt.
- zemāks par zemi ļoti pazemīgs; ar ļoti zemu pašnovērtējumu.
- pelni Ļoti sausa, irdena zeme.
- vētra Ļoti stiprs vējš, kas rada spēcīgu postījumu uz sauszemes, stipru jūras ūdens viļņošanos.
- minimums Ļoti zema, arī viszemākā (kā) pakāpe.
- dobjš Ļoti zems un ar atbalsi (par skaņu).
- sākumskola Mācību un audzināšanas iestāde zemākās (1.–4. klase) izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- bulings Mācību vidē apzināti īstenota tiranizēšana, iebiedēšana, pazemošana vai pakļaušana ar vardarbības draudiem.
- transformācija Maiņstrāvas sprieguma pazemināšana vai paaugstināšana, izmantojot transformatoru.
- rindu mājas mājas, kas uzbūvētas vienā līnijā, zem viena jumta, ar kopīgām sānu sienām.
- noma Maksa par (kā, piem., mantas, zemes, telpu) lietošanu.
- rente Maksa par (zemes, māju) lietošanu.
- gruntsnoma Maksa par zemi, zemes gabala lietošanu; zemes nodoklis.
- ūdenskrātuve Mākslīgi (parasti ar aizsprostu) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
- ūdenskrātuve Mākslīgs vai dabisks ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums; ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā.
- krasts Mala, nogāze (zemes reljefa padziļinājumam).
- majorāts Mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (piem., zemi) nedalīti manto pirmdzimtais mantinieks; šādā veidā mantotais īpašums.
- siltumvadītspēja Materiāla īpašība nodrošināt siltuma pārnesi no vietām, kur temperatūra ir augstāka uz vietām, kur temperatūra ir zemāka.
- pieliekties Mazliet noliekties, liecoties pietuvināt ķermeņa augšdaļu zemei.
- svirlītis Mazs, zaļgandzeltens ķauķīšu ģints dziedātājputns ar dzeltenu svītru virs acīm, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei [Phylloscopus sibilatrix].
- melodiskais mažors mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
- dzemdniecība Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organismā notiekošos procesus grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā, kā arī izstrādā medicīniskas palīdzības metodes grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
- krītošā melodija melodija, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
- krūšaugstums Mērvienība augošu koku stumbru mērīšanai – 1,3 metri no zemes.
- nomesties Mesties lejā, zemē (no kurienes).
- piemētāt Mētājot, metot zemē (ko lielākā daudzumā), padarīt netīru, nekārtīgu (kādu virsmu).
- trombons Metāla pūšaminstruments ar "U" veida izliektu kulisi un samērā zemu skaņu; bazūne.
- nomest Metot (no lidaparāta), panākt, ka (kas) nonāk lejā, zemē u. tml.
- nomest Metot, ar metienu novirzīt (ko) lejā, zemē vai pieļaut, ka (kas) nokrīt; nosviest.
- mētrājs Meža augšanas tips – priežu audze (nereti ar egļu un bērzu piemistrojumu), kam zemsedzē aug mellenāji, brūklenāji un sūnas.
- mežaudze Meža kokaugu kopums; meža gabals ar noteiktu koku, krūmu un zemsegas augu kombināciju.
- niedrājs Meža tips – priežu un purva bērzu audze ar niedrēm, grīšļiem zemsedzē.
- skrejuguns Meža zemsegas un pameža degšana ar atklātu liesmu.
- dumbrājs Mežs, kas izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, arī kārkli; šāds meža augšanas apstākļu tips.
- nomīdīt Mīdot vai mīdoties piekļaut zemei (augus) un sabojāt, iznīcināt (ko).
- dūnspalvas Mīkstas putna spalvas zem segspalvām; dūnas.
- dūnas Mīkstas putna spalvas, kas klāj tā ķermeni zem segspalvām.
- trekns Mīksts, sulīgs, kupls, leknā zemē audzis (par augiem, to daļām).
- cunami Milzu viļņi okeānā, ko rada zemestrīce.
- sarkanais milzis milzu zvaigzne ar samērā zemu virsmas temperatūru.
- sufozija Minerāldaļiņu, irdeno iežu daļiņu izskalošanās ar pazemes ūdens plūsmām, pazemes alu, virszemes iegruvumu (kriteņu) un piltuvju veidošanās.
- nomīņāt Mīņājot, mīņājoties (pa ko), piekļaut (augus) zemei un sabojāt vai iznīcināt (tos).
- zemesmāte Mitoloģiska būtne, kas glabā mirušā augumu, arī sargā zemi.
- Golgātas ceļš moku, ciešanu un pazemojumu pilns posms cilvēka dzīvē.
- sultāns Monarhs dažās musulmaņu zemēs; šī monarha tituls.
- spīdvejs Motosporta veids – braukšana ar motociklu pa stadiona izdedžu vai zemes celiņu.
- abinieki Mugurkaulnieki, kas piemēroti dzīvei gan ūdenī, gan uz sauszemes.
- ievedmuita Muita, ko valsts uzliek precēm, kuras ieved no ārzemēm.
- zemestiesa Muižniecības u. c. priviliģēto kārtu tiesu iestāde (Latvijas teritorijā 16.–19. gs.), kas izskatīja civillietas un krimināllietas; zemes tiesa.
- barons Muižnieka tituls (zemāks par grāfu, marķīzu, hercogu); cilvēks, kam ir šāds tituls; Baltijas vācu muižnieks.
- lielmāte Muižnieka, piem., barona, sieva (parasti zemnieku runā).
- zemestiesa Muižnieku kārtas tiesa lauku apgabalos (Krievijā 18. un 19. gs.); zemes tiesa.
- muižu redukcija muižnieku valdījumā nodoto (valsts) zemju atsavināšana (dažās Eiropas valstīs 16.–17. gadsimtā).
- zemeņkoks Mūžzaļš ēriku (viršu) dzimtas koks (piemēram, Ziemeļamerikā, Vidusjūras zemēs) ar veselām lapām, baltiem ziediem ķekaros un zemenēm līdzīgiem augļiem [Arbutus unedo].
- ieaudzis nags nags, kam plātnes sānu malas ir iespiedušās zem naga valnīša.
- kartupelis Nakteņu dzimtas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Solanum tuberosum].
- sentavo Naudas vienība (piem., vairākās Latīņamerikas zemēs); attiecīgā monēta.
- šiliņš Naudas vienība vairākās Austrumāfrikas zemēs (piem., Kenijā, Tanzānijā, Ugandā).
- apara Neaparta, neapstrādāta vieta tīrumā, pļavā; neaparts zemes gabals.
- laukums Neapbūvēta, arhitektoniski iekārtota zemes platība pilsētā.
- aizlaist zemi atmatā neapstrādāt aramzemi, ļaujot tai aizaugt.
- tiešmaksājums Neatmaksājams ikgadējs finansiāls atbalsts Eiropas Savienības lauksaimniekiem par lauksaimniecībā izmantotajām zemes platībām.
- cokolstāvs Nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari.
- pierakt Nedziļi ierakt, viegli apbērt ar zemi (auga saknes).
- nelietība Negodīga, nekrietna, arī zemiska rīcība; ļaunprātīga rīcība ar nolūku kādam kaitēt.
- nekrietnība Negodīga, zemiska izturēšanās, rīcība.
- parušināties Neilgu laiku, mazliet rušināties; jaucot zemi, smiltis, padarboties (kur).
- cūka Nekrietns, zemisks cilvēks; nelietis.
- nelietīgs Nekrietns, zemisks, ļaunprātīgs.
- korgijs Neliela auguma spēcīgs suns ar zemām kājām un lapsai līdzīgu galvu; attiecīgā suņu šķirne.
- strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
- smecernieks Neliela vabole ar snuķi, kas dzīvo uz augiem un ēd augu virszemes daļas.
- malduguns Neliela, bāli zilgana liesma (purvainās vietās, degot purva gāzēm), kas naktī spīd nelielā augstumā virs zemes.
- raudze Neliels ārstnieciskas vielas daudzums, ko ievada organismā zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- mazdārziņš Neliels dārzs, kas ierīkots uz atsevišķa personas rīcībā piešķirta zemes gabala; ģimenes dārziņš.
- dūmaka Neliels gaisa necaurspīdīgums, kas rodas, gaismai izkliedējoties no sīkiem ūdens pilieniem zemei tuvā gaisa slānī.
- iedobulis Neliels iedobums (parasti zemes virsmā).
- cinis Neliels izcilnis (parasti zemā, purvainā vietā).
- ķauķis Neliels mušķērāju dzimtas dziedātājputns ar tumšpelēku vai brūnganu mugurpuses apspalvojumu un gaišāku vēderpusi, kas ligzdo tuvu zemei.
- paleja Neliels reljefa pazeminājums; neliela ieleja.
- ieplaka Neliels sekls iedobums, pazeminājums (piem., ceļa, laukuma virsmā).
- apakštase Neliels šķīvis, ko paliek zem tases, krūzītes, glāzes u. tml.
- ģimenes dārziņš neliels zemes gabals individuāla dārza ierīkošanai; šajā zemes gabalā iekoptais dārzs.
- piebarošanas lauciņš neliels zemes gabals, kur augus audzē meža dzīvnieku barībai.
- barības lauciņš neliels zemes gabals, kur augus audzē meža dzīvnieku barībai.
- pleķis Neliels zemes gabals; neliela teritorija, vieta.
- paugurs Neliels zemes virsas paaugstinājums.
- uzkalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums; pakalns.
- pakalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums; uzkalns.
- bļitka Neliels, šaurs, no metāla izgatavots zivju māneklis ar āķi, ko lieto zemledus zvejā; žibulis.
- cūcība Nelietīga, zemiska rīcība; nekrietnība, nejēdzība.
- cūcīgs Nelietīgs, zemisks, nekrietns, nejēdzīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- balagāns Nemāksliniecisks, zemas kvalitātes priekšnesums.
- eksotika Neparastu, svešu, tālām zemēm raksturīgu īpatnību kopums.
- melngalvis Neprecētu ārzemju tirgotāju brālība.
- baltā (smadzeņu) viela nervu šūnu izaugumu veidojums zem smadzeņu garozas.
- diskriminācija Netaisna, pazemojoša, arī prettiesiska izturēšanās pret atsevišķiem iedzīvotājiem, piem., rasu, tautības, dzimuma, seksuālās orientācijas, ticības dēļ.
- atmest Nevērīgi, ar pazemojošu žēlastību iedot (ko niecīgu).
- nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka (kas) nokrīt, nogāžas lejā, zemē.
- nievas Nicinošas, pazemojošas attieksmes izpausme (izturēšanās veidā, runā).
- druskas no (kāda) galda niecīga, pazemojoša atlīdzība, šķietama labdarība.
- ienirt Nirstot ievirzīties zem ūdens.
- panirt Nirstot pavirzīties (zem ūdens līmeņa).
- imports No ārzemēm ievesto preču u. tml. kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- reeksports No ārzemēm ievestu preču eksports uz citu valsti bez to pārstrādes; materiālu ievešana pārstrādei, lai pēc tam gatavos izstrādājumus vestu atpakaļ.
- žokejcepure No gabaliem šūta mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm.
- kazemāts No izturīgiem materiāliem celts virszemes vai pazemes nocietinājums; telpa šādā nocietinājumā aizsardzībai pret artilērijas šāviņiem.
- kolonija No kādas zemes vai kāda novada izceļojušu iedzīvotāju apmetne citā zemē; kādas tautas izceļotāji, kas dzīvo vienkopus citā zemē.
- špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots žogs, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
- dzots No kokmateriāliem zemē iebūvēts (parasti ložmetēju) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujai.
- parcele No lielāka zemes īpašuma atdalīts zemes gabals.
- dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās pirmās lapas un saknes.
- palisāde No vertikāliem, zemē iedzītiem baļķiem veidots nostiprinājums; no šādiem augšgalā nosmailinātiem baļķiem veidots žogs aizsardzībai.
- parvēnijs No zemākiem sabiedrības slāņiem cēlies cilvēks, kas ir kļuvis bagāts, ietekmīgs vai slavens.
- čigāni No Ziemeļindijas klejotāju ciltīm cēlusies tauta, kas dzīvo dažādās pasaules zemēs.
- nogriezt Nodalīt (kādu daļu no zemes gabala).
- gabals Nodalīta (zemes) platība, lauka daļa.
- nogabals Nodalīts (zemes, meža) gabals.
- diletantisms Nodarbošanās ar mākslu, zinātni, arodu u. tml. bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
- apkaunot Nodarīt kaunu, negodu; arī pazemot.
- izvedmuita Nodeva, kas jāmaksā, izvedot preces uz ārzemēm.
- sieks Nodevas graudā (pa siekam no katra labības veida), ko zemnieki maksāja mācītājam.
- notriekt Nodzīt nost, lejā, zemē u. tml.
- izcelt Nogādāt, izsēdināt uz sauszemes (no ūdens transportlīdzekļa).
- nokrist Nogāzties zemē (piem., par augiem).
- nolikties gar zemi nogāzties zemē.
- nogāzt Nogrūst lejā, zemē.
- nostiepties Nogulties vai nogāzties zemē ar izstieptu ķermeni.
- lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izspiesta zemes virspusē; šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
- paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
- izcelties Nokļūt uz cietzemes (braucot pa ūdeņiem).
- pakļūt Nokļūt, nonākt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- nokrist gar zemi nokrist zemē.
- pieguldīt Noliekt un piekļaut pie zemes (piemēram, labību).
- sakrist veldrē noliekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- sagult Nolīkt, pieplakt pie zemes; arī sagulēties.
- sagulties Nolīkt, pieplakt pie zemes; arī sagulēties.
- sieksta Nolūzis, ūdenstilpē vai zemē ilgi gulējis koks, tā daļa; koka sakne ūdenī vai virs zemes.
- piemest Nomest (ko zemē) lielākā daudzumā.
- nolingot Nomest (ko); nogrūst lejā, zemē (ko).
- kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
- lumpenizācija Nonākšana zemākajā sabiedrības slānī.
- samīt dubļos noniecināt, pazemot; vardarbīgi iznīcināt
- iepirkt par dzimtu nopirkt (zemnieka saimniecību, zemi) dzimtīpašumā.
- zem- Norāda uz atrašanos, norisi zem salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- no- Norāda uz darbības virzību lejā, zemē, arī nost (no kurienes).
- pa- Norāda uz darbības virzību zem kā, kam apakšā.
- tik Norāda uz darbības, stāvokļa zemu izpausmes pakāpi vai to noliegumu.
- vēss Norāda uz tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemas temperatūras sajūtu.
- zem Norāda uz vietu, apakš kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris.
- no- Norāda uz vietu, kas plešas lejup vai atrodas kā lejas daļā, zem kā.
- no Norāda uz vietu, objektu, kur sākas virzība, kustība lejā, zemē, ārā, prom, nost.
- pa- Norāda uz vietu, telpu, kura atrodas zem tā, apakšā tam, ko izsaka pamatvārds.
- apakš Norāda uz vietu, zem kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris; zem.
- sub- Norāda, ka (kas) ir otršķirīgs, zemāks (par ko citu tai pašā parādībā, grupā).
- lejpus Norāda, ka (kas) ir uz leju (no kā), zemāk par ko (citu).
- zemē Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta virzienā pret zemi, lejup.
- sub- Norāda, ka kaut kas atrodas apakšā (kam), zem (kā).
- apakš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
- zem- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) augstāko vai zemāko pieļaujamo pakāpi.
- krio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar aukstumu, ledu, ļoti zemu temperatūru.
- ģeo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu.
- agro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar zemi, lauksaimniecību.
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais skan (parasti oktāvu) zemāk.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir (kādā sistēmā) zemāka pakāpe.
- nokāpt Norāpties, norausties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- magnitūda Nosacīta mērvienība, kas rāda zemestrīces laikā izdalītās enerģijas daudzumu uz platības vienību.
- piezemēt Nosēdināt zemē (lidaparātu).
- drenēt Nosusināt (zemi), ierīkojot drenas.
- aizsargjosla Noteikta platuma zemes josla gar upēm, ezeriem, jūru, kur nav atļauta būvniecība.
- gals Noteikta sabiedrības daļa, cilvēku grupa, kas sociālajā hierarhijā ieņem vai nu augstāko vai zemāko vietu.
- platība Noteikta zemes virsas daļa; noteikta teritorija, kas ir aizņemta (ar ko) vai paredzēta (kam).
- nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts ievāc no zemniekiem īpašos apstākļos (piem., kara laikā).
- apsist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt (augus) – par krusu.
- bīskapija Novads, kurā valdīja bīskaps ar zemes kunga tiesībām.
- novizināt Novest (lejā, zemē).
- slodzīt Novietot (ko) zem sloga; novietot (kam) virsū slogu; turēt zem sloga.
- piezemēt Novietot zemē (bumbu).
- palīst Novietoties zem (kā), (kam) apakšā.
- mazisks Nožēlojami sīkumains, niecīgs, arī zemisks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lasīt Ņemot (piem., no zemes pa vienam vai nedaudziem) vākt.
- uzlasīt Ņemot augšā, piemēram, no zemes, parasti pa vienam, savākt.
- uzņemt Ņemot uzcelt, uzvirzīt augšā (no zemes, grīdas u. tml.).
- sapropelīts Ogļu paveids, kas veidojies galvenokārt no zemākajiem augiem un planktona mikroorganismiem.
- jūra Okeāna daļa, kas nepilnīgi norobežota ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem.
- periskops Optiska cauruļveida novērošanas ierīce, ar kuru var saskatīt objektu, atrodoties slēgtā telpā (piem., zemūdenē).
- leimanis Ordeņa vasalis (Livonijā), kuram bija izlēņots neliels zemes gabals.
- diakons Ordinēts zemākā ranga mācītājs (katoļu, anglikāņu, pareizticīgo baznīcā).
- zemsega Organisko atlieku slānis (uz zemes mežā), ko veido nobiras un atmirušie augi.
- nogulumi Organisko un neorganisko vielu slānis, kas dažādu procesu rezultātā ir izveidojies uz sauszemes vai ūdenstilpēs.
- dekompresijas slimības organisma patoloģiski stāvokļi, ko izraisa apkārtējās vides (ūdens, gaisa) spiediena strauja pazemināšanās.
- saimniekot Organizēt, vadīt darbus un strādāt (savā zemnieku saimniecībā, uzņēmumā u. tml.).
- plato Paaugstināts līdzenums ar lēzenu virsu un ko no apkārtējām zemienēm norobežo izteikts kāpums.
- savandīt Padarīt (piem., zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt (parasti pilnīgi).
- izmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piem., ceļu, zemi) – parasti par lietu.
- noplacināt Padarīt plakanu, arī plānāku vai zemāku.
- Kurzemes katls padomju literatūrā izplatīts apzīmējums teritorijai, kurā Otrā pasaules kara beigās atradās Kurzemē ielenktās vācu armijas (arī latviešu leģionāru) daļas; Kurzemes cietoksnis.
- sirpis un āmurs Padomju Savienības emblēma, kas simbolizē darbaļaužu varu, strādnieku un zemnieku savienību.
- gultne Padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst vai kuru piepilda ūdens.
- bedre Padziļinājums, iedobums (zemes virsmā).
- stārasts Pagasta vecākais (Vidzemē, Latgalē no 16. līdz 20. gadsimtam).
- sasiet sieru pagatavot sieru apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
- puspagrabs Pagrabs, kas daļēji atrodas virs, daļēji – zem grunts līmeņa.
- lejupceļš Pakāpeniska (kā, piem., dzīves kvalitātes) pazemināšanās, pagrimums; lejupeja, lejupslīde.
- lejupeja Pakāpeniska (kā, piem., dzīves līmeņa) pazemināšanās, pasliktināšanās; lejupslīde.
- lejupslīde Pakāpeniska (kā, piem., ekonomiskās attīstības līmeņa) pazemināšanās, pasliktināšanās; lejupeja.
- gradācija Pakāpeniska, vienmērīga pāreja no zemākās pakāpes uz augstāko vai otrādi; viena šāda pārejas pakāpe, iedaļa.
- nosēsties Pakāpeniski iegrimt, arī noslīdēt zemāk.
- sutināties Pakļaut sevi karstuma iedarbībai (biezā apģērbā, apavos, zem segas u. tml.).
- saņemt Palīdzēt dzemdībās, līdz piedzimst (bērns, dzīvnieku mazulis).
- saņemt bērnu palīdzēt dzemdībās.
- konverters Palīgierīce elektriskās strāvas vai signāla pārveidošanai, dodot iespēju, piem., augstākas frekvences radiosignālus uztvert ar zemākas frekvences signālu uztveršanai paredzētu uztvērēju.
- iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās).
- noraut Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ātri novirzās (lejā, zemē u. tml.).
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst zemāks (par ko iepriekšēju).
- nolidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nolido, nokrīt (lejā, zemē); nomest.
- nogāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī, nokrīt (zemē).
- notecināt Panākt, ka (kas) notek lejā, zemē, nost u. tml.
- pazemināt Panākt, ka (kas) samazinās; padarīt (ko) zemāku, mazāku.
- notriekt Panākt, ka (lidojošs objekts) tiek iznīcināts un nokrīt, nogāžas (zemē).
- nolaist Panākt, ka (no ūdenstilpes) noplūst ūdens; noplūdinot ūdeni, panākt, ka ūdenstilpē pazeminās (līmenis).
- pazemināt Panākt, ka (skaņa, balss) kļūst zemāka, arī klusāka.
- uzaudzēt Panākt, ka attīstās (muskuļi); pieļaut, ka attīstās (zemādas tauku kārta, parasti kādā ķermeņa daļā).
- uzcelt Paņemt augšā (piemēram, no zemes).
- transparents Papīra lapa ar biezām melnām, taisnām līnijām, ko rakstot paliek zem baltas papīra lapas, lai raksta rindas un atstarpes starp tām būtu vienādas.
- Ēdene Paradīze, dārzs zemes virsū, ko ierīkoja Dievs un kas bija pirmo cilvēku dzīvesvieta pirms krišanas grēkā.
- zemākais Pārākā pakāpe → zems.
- randu Parasti savienojumā «randu pļavas»: zemas pļavas gar jūras krastu, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra.
- džemperis Pāri galvai velkams (parasti adīts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostasvietai vai nedaudz zemāk.
- medžliss Parlaments (dažās musulmaņu zemēs, piem., Irānā).
- purvs Pārlieku mitrs zemes virsmas nogabals, kam raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska veģetācija un kūdras veidošanās process.
- patvāris Pārnēsājama tējas vārāmā ierīce – metāla trauks ar ogļu kurtuvi vai elektrisko sildītāju zem tā.
- nacionalizēt Pārņemt (privāto īpašumu, piem., zemi, rūpniecības uzņēmumus, namus) valsts īpašumā.
- nolaisties no saviem augstumiem pārvarēt (piem., sociālās atšķirtības plaisu) un spēt pielāgoties, piemēroties citai (parasti zemākai) videi.
- sublimēt Pārveidot (cilvēka zemākās, instinktīvās, galvenokārt seksuālās tieksmes) augstākās psihiskās formās.
- stīga Pārveidota auga vasa; veģetatīvās vairošanās orgāns (piem., zemenēm).
- zemes ierīcība pasākumu kopums, lai lauksaimnieciski nozīmīgu zemi sagatavotu mērķtiecīgai izmantošanai.
- rikša Pasažieru pārvadāšanai paredzēti divriči ar jumtu, ko velk cilvēks (Dienvidaustrumāzijas zemēs); šādu ratu mūsdienu konstrukcija uz velosipēda; šādu ratu vadītājs.
- parinde Paskaidrojums, piezīme, norāde zem teksta lappuses apakšā.
- zemē Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi; norāda, ka darbības rezultātā (kas, kāds) nonāk uz zemes, uz (kāda) pamata.
- pasvītra Pasvītrojums vienas rakstzīmes garumā, ko lieto, lai savienotu vārdus, kad atstarpe starp tiem nav vēlama, piem., e-pasta adresē, mapju nosaukumos, datora atmiņā; apakšsvītra, zemsvītra (\_).
- batiskafs Pašgājēja ierīce zemūdens pētījumiem lielā dziļumā.
- ekskavators Pašgājēja zemes darbu mašīna grunts rakšanai un kraušanai.
- iekšzemes Pašu zemei, valstij piederīgs.
- šķērsguļa Patoloģisks stāvoklis grūtniecībā, kad auglis guļ dzemdē šķērsām.
- pakaļējās rindas patskanis patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem mīkstajām aukslējām (piem., o, u, ū).
- saliekties deviņos līkumos Paust padevību, pakļāvību, glaimot, zemoties.
- saliekties trijos līkumos Paust padevību, pakļāvību, glaimot, zemoties.
- saliekties septiņos līkumos Paust padevību, pakļāvību, glaimot, zemoties.
- saliekties desmit līkumos Paust padevību, pakļāvību, glaimot, zemoties.
- rūgt Pavasara atkusnī palielināties apjomā, kļūt mīkstam, bezsaturīgam (par zemi, zemes ceļu).
- pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai (to) izceltu, padarītu atšķirīgu.
- haltūra Pavirši, neprasmīgi veikts zemas kvalitātes darbs.
- kumode Pazema, skapim līdzīga mēbele ar atvilktnēm (veļas, drēbju glabāšanai).
- drena Pazemes cauruļvads gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai; caurule šāda vada salikšanai.
- kalnraktuve Pazemes iekārtu sistēma (ar virszemes ēku kompleksu) derīgo izrakteņu iegūšanai.
- ādere Pazemes ūdens plūsma.
- gruntsūdens Pazemes ūdens, kas uzkrājas virs pirmā ūdensnecaurlaidīgā grunts slāņa.
- termālie (pazemes) ūdeņi pazemes ūdeņi, avotu ūdeņi, kam temperatūra ir virs +20°C.
- avots Pazemes ūdeņu izplūdes vieta.
- viga Pazeminājums (parasti šaurs, garens) starp osiem.
- izskalojums Pazeminājums vai dobums, kas radies, tekošam ūdenim izgraužot un aiznesot augsni, zemi u. tml.
- devalvēt Pazemināt (kā) vērtību, (to) pārāk bieži un bez vajadzības lietojot.
- degradēt Pazemināt (kā) vērtību, nozīmīgumu; pakļaut degradācijai.
- degradēt Pazemināt (kādu) dienesta pakāpē.
- nosist Pazemināt (maksu, cenu).
- nocenot Pazemināt iepriekš noteikto cenu.
- noslīdēt Pazemināties (par cenu, vērtību).
- noplakt Pazemināties (par ūdens līmeni); kļūt tādam, kurā pazemināts ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
- nokristies Pazemināties (par ūdens līmeni); nokrist (4).
- atplakt Pazemināties (par ūdens līmeni); noplakt.
- piesalt Pazemināties zem nulles (pēc Celsija skalas) – par gaisa temperatūru.
- kristies Pazemināties, kļūt sliktākam (par parādībām sabiedrībā).
- kristies Pazemināties, kļūt zemākam (par šķidrumu, tā līmeni, spiedienu, temperatūru u. tml.); krist (10).
- krist Pazemināties, kļūt zemākam (par šķidrumu, tā līmeni); pazemināties, samazināties (piem., par temperatūru, spiedienu); kristies.
- noslīdēt Pazemināties, kristies (par temperatūru, arī tās rādītāju).
- nokristies Pazemināties, samazināties (par cenu, kā vērtību).
- hipotonija Pazemināts asinsspiediens.
- stingt Pazeminoties temperatūrai, kļūt (par ko).
- sastingt Pazeminoties temperatūrai, pārvērsties par ko.
- dubļi Pazemojoši, cilvēka necienīgi (dzīves) apstākļi, morāla netīrība.
- mīcīt dubļos pazemot (kādu).
- mīt ar kājām dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus; ciniski izturēties.
- mīt ar kāju dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus; ciniski izturēties.
- sabradāt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- samīdīt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- samīt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- bradāt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- iemīt dubļos pazemot, nonicināt (kādu).
- piesmiet Pazemot, pievilt.
- parupjš Pazems (par balsi).
- atsāpes Pēcdzemdību sāpes.
- vivipārija Pēcnācēju radīšana, dīglim pilnīgi attīstoties mātes ķermenī (pretstatā dzimšanai no olas) – piem., zīdītājdzīvniekiem; dzīvdzemdēšana.
- vivipārija Pēcnācēju radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem.
- lejupkritiens Pēkšņa (kā, piem., ekonomiskās attīstības līmeņa) pazemināšanās, pēkšņs pagrimums.
- ziemas peldēšana peldēšana aukstā ūdenī, kura temperatūra ir zemāka par +10 grādiem vai iegremdēšanos ledū izcirstā āliņģī.
- snorkelēt Peldēt zem ūdens ūdenstilpē, izmantojot niršanas masku, elpošanas trubiņu, pleznas, lai vērotu zemūdens dzīvi dabiskā vidē.
- zemessmēlējs Peldoša zemes darbu mašīna grunts rakšanai zem ūdens.
- papeldēt Peldot pavirzīties (zem kā).
- glūda Pelēks vai zilganpelēks māls; zeme, augsne ar ļoti lielu tīrā māla saturu.
- bēgums Periodiska ūdens līmeņa pazemināšanās (jūrās, okeānos).
- menstruācija Periodiska, regulāra asiņu un gļotu izdalīšanās no dzemdes, ko izraisa cikliskas fizioloģiskas pārmaiņas sievietes organismā.
- vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu.
- klāni Periodiski applūstošas zemas zemes platības (ap Lubānas ezeru).
- leduslaikmets Periods zemes vēsturē, kam raksturīga vairākkārtīga ledāju izveidošanās plašā teritorijā; pēdējais apledojuma periods; ledus laikmets.
- iepirkt Pērkot iegūt savā īpašumā (piem., māju, zemi).
- maģistrs Persona ar zemāko zinātnisko grādu.
- misionārs Persona, kas (citā zemē) veic kristīgās ticības izplatīšanas un labdarības darbu; kristīgas reliģiskas organizācijas (piem., misijas) loceklis.
- sūtnis Persona, kas citā valstī, zemē veic diplomātiskus uzdevumus.
- emisārs Persona, kas sūtīta (parasti uz citu zemi) ar kādu sevišķu uzdevumu.
- rentnieks Persona, kas uz noteiktu laiku bija ieguvusi lietošanā zemi, lauku saimniecību vai citu objektu (piem., dzirnavas, krogu), maksājot par to renti (2).
- gruntnieks Persona, kurai pieder nekustamais īpašums laukos (zeme, mājas, muiža u. tml.).
- zonde Pētniecisks aparāts, ierīce (kā) pētīšanai apstākļos, kad pētījuma objekts nav tieši pieejams (atrodas zemes dzīlēs, lielā attālumā u. tml.).
- prasts Piederīgs pie kāda zemāka sabiedrības slāņa; arī mazturīgs, nabadzīgs.
- dot dzīvību piedzemdēt.
- ievest Piegādāt (preces no ārzemēm).
- lēdija Pieklājības forma, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu; dižciltīgas sievietes tituls (zemēs, kur runā angļu valodā).
- donja Pieklājības forma, uzrunājot sievieti zemēs, kur runā spāņu valodā.
- sers Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti (zemēs, kur runā angļu valodā).
- dons Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti zemēs, kur runā spāņu valodā.
- nobirdināt Pieļaut, būt par cēloni tam, ka (kas) nobirst zemē.
- uzkopt Pienācīgi apstrādājot, apkopjot (zemes platību), radīt kultivējamiem augiem nepieciešamos apstākļus.
- naturalizēt Piešķirt pilsonību; uzņemt (ārzemnieku) pavalstniecībā.
- nopilēt Pilot nokrist lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- metropolitēns Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas (parasti) izbūvēts pazemes tuneļos; metro.
- metro Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas parasti izbūvēts (pazemes tuneļos); metropolitēns.
- reintegrācija Pilsonības atjaunošana personai, kura to zaudējusi (piem., apprecoties ar ārzemnieku).
- ierindnieks Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe armijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kareivis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe armijā.
- matrozis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe daudzu valstu karaflotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- leitnants Pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe Latvijas un daudzu citu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- draudzes tiesa pirmās instances tiesa prāvām starp zemniekiem un muižniekiem un apelācijas tiesa par pagasttiesas lēmumiem.
- pagastskola Pirmmācības skola zemnieku bērniem (19. gs. un 20. gs. sākumā līdz 1918. gadam).
- paplāksne Plakana apļveida detaļa, ko novieto zem uzgriežņa vai skrūves galviņas.
- ciklons Plašs gaisa masu virpulis ar pazeminātu gaisa spiedienu centrā.
- subkontinents Plašs sauszemes masīvs, kas ir daudz mazāks par kontinentu (piem., Grenlande).
- plakankalne Plašs zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
- ieplakt Plokot pazemināties, iegrimt, ievirzīties (uz iekšu).
- noplūst Plūstot novirzīties nost, lejā, zemē; plūstot izplatīties (kur).
- koloniālisms Politika, kas vērsta uz koloniju iegūšanu vai paturēšanu; vāji attīstīto zemju (koloniju) ekonomiska izmantošana.
- valsts Politiska organizācija, ar kuru tiek realizēta sabiedrības vadīšana, pastāvošās iekārtas saglabāšana; zeme, teritorija, kurā pastāv šāda organizācija.
- politiskais bēglis politisku, rases piederības, reliģisku u. c. iemeslu dēļ vajāta persona, kas pamet savu zemi un meklē patvērumu citā valstī.
- daudzkāji Posmkāju tipa apakštips, pie kura pieder tārpveidīgi sauszemes dzīvnieki ar daudziem kāju pāriem (piem., simtkāji) [Myriopoda].
- kritums Posms (melodijā), kurā pazeminās skaņas vai tiek pakāpeniski klusināta dinamika.
- regress Pozitīvo īpašību zaudēšana pārmaiņu procesā; atgriešanās zemākā attīstības līmenī; pasliktināšanās.
- eksports Preču (kapitāla u. tml.) izvešana uz ārzemēm.
- dempings Preču pārdošana par mākslīgi pazeminātām cenām.
- izpārdošana Preču pārdošana par pazeminātām cenām, ko veic noteiktā laika posmā; preču mantu pārdošana, likvidējot, piem., veikalu, uzņēmumu.
- imports Preču, arī kapitāla, pakalpojumu ievešana no ārzemēm.
- zemē Pret zemi vērstā virzienā, tuvāk zemei, uz leju, lejup.
- leja Pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei.
- lejā Pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei.
- de- Priedēklis, kas (svešvārdos) apzīmē atdalīšanu, pazemināšanu, atcelšanu u. tml.
- pabalsts Priekšmets, veidojums, ko izmanto par balstu (parasti zem kā).
- nacionalizācija Privātā īpašuma (piem., zemes, rūpniecības uzņēmumu, namu) pārņemšana valsts īpašumā.
- karsts Procesu kopums ūdenī šķīstošos iežos (piem., dolomītā, ģipšakmenī) un tā izpausmes formas zemes virspusē.
- vulkānisms Procesu un parādību kopums, kas saistīts ar magmas, magmatiskas izcelsmes ūdeņu un gāzu pacelšanos no Zemes dzīlēm un izplūšanu virszemē.
- izsole Publiska (darba veicēja tiesību) piešķiršana, kurā (tiesības) iegūst tas, kas sola darbu veikt par viszemāko maksu.
- gnoms Pundurveidīga būtne, kas sargā pazemes dārgumus; rūķis.
- purvājs Purvaina, zema, mitra vieta, teritorija.
- zemais purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu – zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
- zāļu purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu – zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
- nikerbokeri Pusgaras, platas, zem ceļiem sasprādzējamas vai sapogājamas vīriešu bikses.
- Zemes ziemeļu un dienvidu puslodes puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa ekvatora līniju.
- Zemes austrumu un rietumu puslodes puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa Griničas meridiānu.
- vētrasputnveidīgie Putnu kārta [Procellariformes], pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā; šīs kārtas putns.
- dunēt Radīt dobju, ļoti zemu troksni, parasti izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piem., par pērkonu, ūdeņiem, arī par sprādzieniem, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atbalsot šādu troksni.
- dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni (par motoriem, ierīcēm, braucošiem transportlīdzekļiem).
- parkšķināt Radīt mainīga augstuma, skarbas pazemas skaņas vai skarbu, pazemu troksni.
- parkšķēt Radīt mainīga augstuma, skarbas, pazemas skaņas (piem., par putniem, kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- čerkstēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
- čurkstēt Radīt pazemas vibrējošas balss skaņas (par dažiem putniem).
- dūkt Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
- zumēt Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
- zuzēt Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
- ūjināt Radīt raksturīgas pazemas, stieptas balss skaņas (parasti par putniem).
- urināt Radīt raksturīgas zemas, vibrējošas un ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni).
- urkšķēt Radīt samērā zemas, ritmiskas balss skaņas (piemēram, par cūkām); arī rukšķēt.
- ķērkstēt Radīt skarbas, pazemas un nedaudz stieptas balss skaņas (par dažiem putniem).
- parkšķēt Radīt skarbu, pazemu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.).
- dimdēt Radīt spēcīgas, skaļas samērā zemas skaņas (piem., par mūzikas instrumentiem).
- rūkt Radīt zemas, vibrējošas skaņas (par dzīvniekiem).
- rūkt Radīt zemu, dobju troksni (par parādībām dabā, darbību, procesu).
- dūkt Radīt zemu, dobju troksni (par parādībām dabā).
- zumēt Radīt zemu, dobju troksni (par parādībām dabā).
- dūkt Radīt zemu, padobju, samērā vienmērīgu troksni (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem).
- zumēt Radīt zemu, padobju, samērā vienmērīgu troksni (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem).
- rūkt Radīt zemu, vibrējošu troksni (par ierīcēm, transportlīdzekļiem).
- uzrakņāt Rakņājot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
- ārzemniecisks Raksturīgs ārzemēm vai ārzemniekiem.
- austrumniecisks Raksturīgs austrumu zemēm un to iedzīvotājiem.
- dienvidniecisks Raksturīgs dienvidu zemēm, to iedzīvotājiem.
- rietumniecisks Raksturīgs rietumu zemēm, to iedzīvotājiem; pretstats: austrumniecisks.
- zemgalisks Raksturīgs zemgaļiem, to valodai.
- veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
- kasīt Raust (piem., zemi), vairākkārt velkot (pa to) ar kāju, nagiem; šādi veidot (bedri), dabūt (ko) ārā.
- paraust Raušot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pieraust Raušot pievirzīt (augsni, zemi).
- zibens Redzamā elektriskā izlāde, kas veidojas mākoņos vai starp mākoņiem un zemi, ja ir liela potenciālu starpība.
- pazemināties Refl. --> pazemināt (1); tikt pazeminātam, samazinātam.
- anabaptisti Reformācijas laika (16. gs.) zemnieku un plebeju kustība, kas prasīja baznīcas reformas, sociālo vienlīdzību un praktizēja otrreizēju (pieauguša cilvēka) kristīšanu.
- rente Regulārs ienākums, ko īpašnieks saņem no apsaimniekošanā nodota īpašuma (piem., zemes).
- susinātājgrāvis Regulējošā tīkla būve gruntsūdens līmeņa pazemināšanai augsnē un virszemes ūdeņu uztveršanai un novadīšanai līdz novadgrāvim.
- tantrisms Reliģiski filozofiska mācība (Indijā, arī citās Austrumu zemēs), kas saistīta ar sievišķo dievību kultu, mistiski ezoteriskiem rituāliem.
- sedliene Reljefa pazeminājums kalnu grēdas korē.
- leja Reljefa pazeminājums; ieleja.
- noleja Reljefa pazeminājums; ieleja.
- grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un citās barības vielām nabadzīgās un slapjās augsnēs; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- sasalums Rezultāts --> sasalt (1); sasalusi zemes kārta.
- pārestība Rīcība, kas izraisa ciešanas, aizskarot (kāda, piem., sociāli zemākstāvoša, arī fiziski vājāka) pašcieņu, intereses u. tml.
- direktīva Rīkojums, norādījums, ko augstākā institūcija dod zemākām institūcijām, vadītājs padotajiem.
- arkls Rīks aršanai, ar ko zemi apvērš un irdina.
- noripināt Ripinot panākt, ka (kas) nonāk lejā, zemē u. tml.
- paripināties Ripinoties pavirzīties zem (kā), (kam) apakšā.
- noripot Ripojot nonākt lejā, zemē.
- paripot Ripojot pavirzīties zem (kā), (kam) apakšā.
- mūžības vārti robeža starp zemes dzīvi un aizsauli, robeža, aiz kuras sākas aizsaule.
- uzrakties Rokot (piemēram, bedri), rokoties (piemēram, zemē), parasti nejauši, uzdurties (kam tādam, kas izraisa interesi).
- aprakt Rokot apstrādāt (zemi); uzrokot zemi, apstrādāt (kokus, krūmus).
- uzrakt Rokot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
- ierakt Rokot ievietot (parasti zemē); rokot iestiprināt, izveidot.
- parakt Rokot izveidot, arī novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- aprakt Rokot pārklāt (ar zemi); ierakt (zemē).
- parakties Rokoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- urkšķēt Rūkt, radīt samērā zemus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par ierīcēm).
- runāt basā runāt zemā balsī (piem., kad ir saaukstējies).
- mīt kājām rupji aizvainot, pazemot (kādu).
- aprušināt Rušinot (zemi), apraust (krūmu, stādu); apklāt, apsegt (ar ko).
- ierušināt Rušinot ievietot (kur iekšā); rušinot pārklāt (piem., ar zemi).
- pierušināt Rušinot pievirzīt (zemi, augsni); pieraust.
- uzrušināt Rušinot uzirdināt (augsni, zemes platību).
- muižniecība Sabiedrības augstākais slānis – zemes īpašnieku kārta ar mantojamām privilēģijām (piem., viduslaikos).
- zemniecība Sabiedrības kārta, kuras pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība; arī zemnieku kopums (kādā zemē, valstī, teritorijā).
- sīkgruntniecība Sabiedrības slānis, kurā ietilpst nelielu lauku zemju īpašnieki.
- slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gs. vidū Krievijā), kā pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
- klons Sablietēts (māla, zemes u. tml.) slānis; grīda, kas veidota no šāda slāņa.
- vēršu cīņas sacensības (Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur speciāli apmācīti cilvēki cīnās ar vērsi; korrida.
- kankālis Sacietējis (zemes, māla u. tml.) gabals.
- notriekt Sadursmē ar transportlīdzekli nogāzt zemē, savainot vai nogalināt (kādu).
- iznēsāt Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti); iznest.
- iznest Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām.
- lielsaimniecība Saimniecība ar lielu zemes platību, arī ar lielāka apjoma lauksaimniecisku ražošanu.
- perinatāls Saistīts ar dzemdībām un 10 dienu periodu pēc dzemdībām.
- eksotisks Saistīts ar eksotiku, tālām, svešām zemēm.
- ģeofizikāls Saistīts ar ģeofiziku, ar zemeslodes fizikālajām īpašībām un procesiem; šīm īpašībām un procesiem raksturīgs.
- ģeogrāfisks Saistīts ar kādu zemeslodes vietu, (kā) atrašanās vietu.
- kriogēns Saistīts ar ļoti zemu temperatūru, tai raksturīgs.
- vēss Saistīts ar mēreni zemu ķermeņa temperatūras sajūtu.
- hidroģeoloģisks Saistīts ar pazemes ūdeņiem.
- auksts Saistīts ar pazeminātas ķermeņa temperatūras sajūtu.
- salts Saistīts ar pazeminātas temperatūras sajūtu; saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītām zemas temperatūras sajūtām; auksts (2).
- purvains Saistīts ar purvu, tam raksturīgs; tāds, kur ir purvi; zems, mitrs, staigns.
- kultūrtehnisks Saistīts ar zemes, augsnes uzlabošanu (piem., meliorācijas darbiem).
- seismisks Saistīts ar zemestrīcēm, tām raksturīgs.
- piemājas Saistīts ar zemnieka māju, saimniecību.
- pasaules koks saite starp divām pasaules pretējām pusēm – debesīm un zemi, cilvēkiem un dzīvniekiem, labo un ļauno.
- kāju pamesls saka par cilvēku, kuru pazemo, nicina, nievā.
- slāpst asiņu saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
- viss krīt no rokām (ārā) saka, ja (piem., uztraukumā) nevar noturēt priekšmetus, tie krīt zemē.
- barometrs krīt saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
- barometrs krītas saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
- noiet ūdeņi saka, ja dzemdībās vai pirms dzemdībām noplūst augļūdeņi.
- rūc kā dundurs saka, ja kāds zemā balsī nemuzikāli dzied.
- tvaiks krīt saka, ja pazeminās tvaika spiediens.
- tvaiks krītas saka, ja pazeminās tvaika spiediens.
- gaisa saknes saknes, kas augam attīstās papildus tā virszemes daļā.
- kadastrs Sakopoti dati par zemes platībām, ūdeņiem, dabas resursiem; ar nodokļiem apliekamo objektu (piem., zemes īpašumu) saraksts un novērtējums.
- dīgt Sākt augt, veidot asnus; parādīties virs zemes (par augiem, sēklām u. tml.).
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai; sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (piemēram, par zemi).
- sakristies Samazināties apjomā, kļūt zemākam, plānākam.
- globuss Samazināts zemeslodes modelis, uz kura virsmas atbilstīgi attēlotas kontinentu un okeānu kontūras.
- subkultūra Samērā patstāvīga, zemāka līmeņa garīgo un materiālo vērtību sistēma kādas kultūras ietvaros.
- pasaule Samērā plaša zemeslodes virsas daļa ar visu, kas uz tās atrodas; tāla, plaša apkārtne.
- traktieris Samērā zemas klases viesnīca, arī iebraucamā vieta ar krogu vai restorānu.
- pazems Samērā zems (par skaņu).
- sulīgs Samērā zems, tembrāli bagāts (par skaņu).
- pazems Samērā zems.
- paritāte Samērs; attiecība starp divu valstu papīrnaudas vienībām pēc zelta daudzuma, kuru tās pārstāv; ārvalstu valūtas iepirkšanas cena, kas izteikta iekšzemes valūtā.
- kotēties Saņemt augstāku vai zemāku vērtējumu (sabiedrībā, kādā sociālā grupā u. tml.).
- sārmi Sārmmetālu un ūdenī šķīstošo sārmzemju metālu (piem., bārija, kalcija, nātrija) hidroksīdi.
- apvainot Sarūgtināt, aizskart, pazemot (ar vārdiem vai rīcību).
- kruveši Sasaluši vai sacietējuši nelieli zemes gabali, pikas (piem., uz ceļa, tīruma).
- krastmala Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
- iestrādāt Sastrādāt, sagatavot (augsni, zemi) sēšanai, stādīšanai.
- lauzties Satverot pretinieku ar rokām, censties vienam otru nogāzt zemē; cīkstēties.
- nosaukt Saucot, aicinot panākt, ka (kāds) novirzās lejā zemē (no kurienes).
- apollons Saules, zemes auglības un mākslas dievs (grieķu un romiešu mitoloģijā).
- krasts Sauszeme (pretstatā jūrai).
- līcis Sauszemē ievirzījusies (okeāna, jūras, ezera, upes) daļa.
- cietzeme Sauszeme.
- zeme Sauszeme.
- spēkrati Sauszemes bezsliežu rati ar spēkiekārtu vilces spēka radīšanai (piem., automobilis, traktors, motocikls).
- līcis Sauszemes daļa šāda lokveida ievirzījuma krastā.
- pussala Sauszemes daļa, kas iestiepjas ūdenstilpē un ko no trim pusēm apņem ūdens.
- mūžīgais sasalums sauszemes daļa, kur augsnes temperatūra daudzu gadu laikā nepaceļas virs 0°C.
- piekraste Sauszemes josla, kas atrodas gar (kā) krastu; vieta, teritorija, kas atrodas pie ūdenstilpes, tās tuvumā.
- divizions Sauszemes karaspēka (parasti artilērijas, raķešu karaspēka) taktiskā apakšvienība, kas sastāv no vairākām baterijām.
- divīzija Sauszemes karaspēka vienība, kas sastāv no vairākiem pulkiem, dažkārt arī brigādēm.
- armija Sauszemes karaspēks.
- krasts Sauszemes mala (ūdenstilpei); saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
- piekraste Sauszemes teritorija gar ūdenstilpi kopā ar ūdenstilpes joslu sauszemes tuvumā.
- sala Sauszemes teritorija, ko no visām pusēm norobežo ūdenstilpe.
- zeme Sauszemes virsa kā pamats, uz kura (kas) atrodas, pa kuru (kas) virzās vai tiek virzīts; segums, grīda u. tml. kā šāds pamats.
- zeme Sauszemes virsējā kārta, virsējais slānis; šo kārtu, slāni veidojošs dažādu iežu daļiņu sajaukums, kopums; grunts, augsne.
- uzlasīt Savākt, piemēram, no zemes, parasti pa vienam, un apēst.
- patriotisms Savas dzimtenes, tēvzemes un tautas mīlestība; uzticība savai dzimtenei, tēvzemei, tautai; darbošanās savas dzimtenes un tautas labā.
- retzemju Savienojumos "retzemju elementi", "retzemju metāli": ķīmisko elementu grupa, kas Zemes garozā atrodas nelielos daudzumos.
- iezemēt Savienot ar zemi (elektriskās iekārtas, aparātus).
- tupēt Sēdēt (parasti uz kā zema).
- pasegt Sedzot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- siltumnīca Segta virszemes būve ar dabisku vai mākslīgu mikroklimatu dārzeņu, ziedu vai to dēstu, sēklas materiāla audzēšanai.
- palankīns Segtas nestuves (Austrumu zemēs).
- padegune Sejas daļa zem deguna virs augšlūpas.
- lemesītis Sējmašīnas detaļa izsēto sēklu ierušināšanai zemē.
- Saturns Sējumu dievs un zemkopju aizbildnis seno romiešu mitoloģijā.
- lagūna Sekls līcis, ko no jūras vai okeāna atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis.
- trāķieši Sena indoeiropiešu cilšu grupa, kas apdzīvoja Eiropas dienvidaustrumu zemes – Trāķiju, kā arī Balkānu pussalas ziemeļaustrumus un Mazāzijas ziemeļrietumu daļu.
- mīts Sena teika, nostāsts par cilvēces vēstures vissenāko posmu, aizvēsturiskiem laikiem (piem., par debesu un zemes objektu rašanos) un kurā darbojas dievi vai citas pārdabiskas būtnes.
- sieks Sena tilpuma mērvienība: 1/3 pūra (Vidzemē), 1/4 pūra (Kurzemē); trauks, kam ir šāds tilpums.
- barbars Senajiem grieķiem un romiešiem – cittautietis; arī zemāk attīstītas tautas piederīgais.
- zemestauki Sēne ar baltu, recekļainu masu pildītu augļķermeni, kas sākumā attīstās zemē, un brūnu cepurīti, kura izdala nepatīkamu smaku [Phallus impudicus].
- tantals Sengrieķu dieva Zeva dēls, kurš par noslēpumu izpaušanu tika sodīts ar mūžīgām bada un slāpju ciešanām pazemes valstībā.
- Orfejs Sengrieķu mitoloģijā – izcils dziedonis, uzticīgs mīlētājs, kas nokāpis pazemes valstībā pēc savas sievas Eiridīkes.
- gigants Sengrieķu mitoloģijā – zemes dievietes Gajas dēli – cilvēkveidīgas būtnes ar apakšdaļu kā čūskai.
- arheoloģiskie pieminekļi seni priekšmeti, būves vai apbedījumi, kas atrodas zemē vai ūdenī un tiek pētīti.
- dinārs Senlaiku zelta monēta (arābu zemēs).
- tunika Seno romiešu kreklveida apģērba gabals no vilnas vai linu auduma, ko valkāja zem togas.
- vecmāte Sertificēta ārstniecības persona (5. profesionālās kvalifikācijas līmenis, ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās; sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
- rievsiena Siena, kas veidota no zemē iedzītiem metāla, dzelzsbetona vai koka elementiem.
- sarafāns Sieviešu apģērba gabals – svārki kopā ar augšdaļu bez piedurknēm –, zem kura velk blūzi.
- baletkurpes Sieviešu kurpes bez aizdarēm, ar noapaļotu purngalu, uz ļoti zemiem papēžiem.
- bērnu saņēmēja sieviete (parasti bez speciālas medicīniskas izglītības), kas palīdz dzemdībās.
- nedēļniece Sieviete 6–8 nedēļas ilgā laikposmā pēc dzemdībām.
- pirmdzemdētāja Sieviete, kas dzemdē pirmo reizi.
- dzemdētāja Sieviete, kas dzemdē.
- māte Sieviete, kas ir dzemdējusi bērnu vai bērnus.
- surogātmāte Sieviete, kas pēc īpašas vienošanās iznēsā un dzemdē mākslīgās apaugļošanas ceļā ieņemtu citas sievietes un vīrieša bērnu.
- grūtniecība Sievietes organisma stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām); šī stāvokļa fizioloģisks process organismā.
- mizgrauzis Sīka melna vai brūna vabole, kas dzīvo zem koku mizas, retāk mizā vai koksnē, un kuras kāpuri veido koksnē cilindriskas ejas.
- sūneņi Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips [Bryozoa].
- simfilas Sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini posmkāji bez acīm, kas dzīvo augsnē zem akmeņiem.
- racējlapsene Sīks vai vidēji liels kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs.
- migla Sīku ūdens pilienu uzkrāšanās atmosfēras zemākajos slāņos.
- mazzemnieks Sīkzemnieks.
- siltās zemes siltā klimata zemes.
- dienvidi Siltā klimata zemes.
- hipotermija Siltasiņu organismu ķermeņa temperatūras pazemināšanās zemāk par normālo.
- siltumapmaiņa Siltuma apmaiņa no vides ar augstāku temperatūru uz vidi ar zemāku temperatūru.
- alveja Siltzemju augs (Latvijā istabas augs) ar biezām, gaļīgām lapām, kuras izmanto medicīnā.
- akants Siltzemju augs ar lielām, dzeloņainām, plūksnoti dalītām lapām.
- citrusi Siltzemju koki vai krūmi (piem., apelsīni, citroni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas; šo koku vai krūmu augļi.
- pasist Sitot, ar sitieniem piestiprināt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- nosist Sitot, ar sitienu atdalīt nost; arī notriekt, nogāzt (zemē, gar zemi).
- nokapāt Sitot, cērtot notriekt zemē (augus, to daļas); pavirši, nemākulīgi nopļaut.
- decimālā skaitīšanas sistēma skaitīšanas sistēma, kurā katra augstākā vienība sastāv no desmit zemākajām vienībām.
- zemsaknes Skaitlis vai izteiksme, kas atrodas zem saknes (6).
- velna laivas skandināvu senkapi ar virszemes akmeņu krāvumiem, kas izveidoti laivas formā.
- hromatisms Skaņkārtas diatoniskās pakāpes paaugstinājums vai pazeminājums ar diēzu vai bemolu par pustoni.
- infraskaņa Skaņu viļņi, kuru frekvence ir zemāka par 16 herciem, ko cilvēka auss neuztver.
- parkšķis Skarba, mainīga augstuma pazema skaņa, ko parasti rada putni, kukaiņi.
- parkšķis Skarbs, pazems troksnis, ko rada motori, ierīces u. tml.
- pāraudzis Skolēns, kas dažādu apstākļu (piem., nesekmības) dēļ mācās zemākā, savam vecumam neatbilstošā klasē.
- pārskrējiens Skrējiens no vienas vietas uz otru ar nogulšanos zemē un slēpšanos, lai izvairītos no pretinieka šaujamieroču uguns.
- noskriet Skrienot novirzīties lejā, zemē (no kurienes, kur).
- paskriet Skrienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- paskriet Skrienot vai braucot pakļūt (zem braucoša transportlīdzekļa).
- augstcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu vairāk par pusi no sava biezuma, pretstats: zemcilnis.
- sega Slānis, kārta, kas sedz zemi, ūdenstilpi, priekšmetu virsmu u. tml.
- noslidināt Slidinot novirzīt (ko) nost, lejā, zemē u. tml.
- noslīdināt Slīdinot novirzīt (ko) nost, lejā, zemē u. tml.
- noslidināties Slidinoties vai slīdot nonākt lejā, zemē.
- paslīdēt Slīdošā kustībā pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
- noslīdēt Slīdot novirzīties nost, lejā, zemē u. tml.
- šķērsām Slīpi vai perpendikulāri pāri (kam), zem (kā), arī cauri (kam).
- zemgaroza Smadzeņu daļa zem to garozas.
- piena trieka smaga, akūta govju (retāk kazu, aitu, cūku) vielmaiņas slimība, parasti pirmajās dienās pēc dzemdībām.
- smilts zeme smilšaina zeme.
- smilšu zeme smilšaina zeme.
- plūstošās smiltis smiltis, kas spēj pārvietoties filtrējošās pazemes ūdeņu plūsmas hidrodinamiskā spiediena ietekmē.
- lavīna Sniega nobrukums (kalnos), kas virzoties lejup pa kalnu nogāzēm, palielinās apjomā; arī liels (zemes, akmeņu u. tml.) kopums, kas, virzoties lejup pa nogāzi, palielinās apjomā.
- sniegputenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja iedarbībā, parasti snigšanas laikā; arī putenis.
- putenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja ietekmē, parasti snigšanas laikā; laikapstākļi, kam raksturīga šāda sniega pārvietošanās; sniegputenis.
- sniega vētra sniegputenis zemā gaisa temperatūrā un lielā vēja ātrumā.
- kāpt Soļiem virzīties (augšup vai lejup pa virsmu, kas paaugstinās vai pazeminās, ir ar pakāpieniem, nelīdzenumiem).
- nospārdīt Spārdoties, kustoties novirzīt (ko) nost, lejā, zemē.
- ceļš Speciāli izveidota, iebraukta vai iestaigāta zemes strēle transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai.
- akušieris Speciālists, kas sniedz palīdzību sievietei dzemdībās un pēc dzemdībām.
- dendrārijs Speciāls dārzs vai dārza daļa, kurā iestādīti reti sastopami vai citzemju koki, arī krūmi.
- vilcējspēks Spēks, ko izmanto (kā, piem., sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzekļa, kosmiskās raķetes) vilkšanai vai dzīšanai.
- uzkāpt Sperot soļus, liekot kāju (uz pakāpieniem, kur augstāk, zemāk u. tml.), nokļūt (uz kā, kur).
- kāpt Sperot soļus, pārvarot pakāpienus, liekot kājas (kur augstāk, zemāk, dziļāk u. tml.) nokļūt (kur iekšā vai no kurienes ārā).
- nospiest Spiežot novirzīt (piem., mehānismu, tā daļu) lejā, zemē, uz iekšu u. tml.
- leģionārs Sporta kluba komandas dalībnieks – ārzemju algotnis.
- tikt astoņniekā sporta sacensībās iegūt vietu, kas nav zemāka par astoto.
- selekcionārs Sporta speciālists, kas no jauniešu un zemāka līmeņa komandām atlasa perspektīvus spēlētājus profesionāliem klubiem.
- nospraust Spraužot (ko zemē), iezīmēt.
- nokdauns Stāvoklis boksa cīņā, kad bokseris ir notriekts zemē, bet pēc 8 sekundēm spēj turpināt cīņu.
- iekāriens Stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
- zemskare Stāvoklis, kad (kas) skar zemi.
- pakļautība Stāvoklis, kad augstākai iestādei vai amatpersonai ir padotas zemākas iestādes vai amatpersonas.
- tumsonība Stāvoklis, kad ir ļoti zems kultūras izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu; naidīga attieksme pret kultūru, izglītību, progresu.
- veldre Stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums, kas aiz sava smaguma, vēja, nokrišņu iedarbībā ir noliecies pie zemes; vieta, kur atrodas šāds noliecies stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums.
- alts Stīginstruments ar vidēji zemu skanējumu, mazliet lielāks par vijoli.
- espreso Stipra, tumša kafija, ko pagatavo ar īpašu aparātu, zem spiediena laižot tvaiku caur samaltām kafijas pupiņām.
- algādzis Strādnieks, kas strādā muižā vai pie zemnieka par dienas algu.
- likties gar zemi strauji gulties, arī krist zemē.
- nosviest Strauji nogāzt (kādu) zemē.
- krist pie zemes strauji nogulties, nomesties zemē.
- nogāzties Strauji nokrist, arī novelties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nogāzt Strauji nomest, izgāzt zemē (lielāku kā daudzumu).
- nokrist Strauji nomesties zemē.
- pašauties Strauji pavirzīties (kur, garām kam, zem kā u. tml.).
- uzķert Strauji satvert, notver (ko krītošu, mestu u. tml.), lai (tas), piemēram, nenokristu zemē.
- uztvert Strauji satvert, notvert (ko krītošu, mestu u. tml.), lai (tas), piemēram, nenokristu zemē.
- nogāzties Strauji zaudēt augstumu un nokrist zemē (par lidaparātiem).
- kapāt Strauji, spēcīgi krist zemē.
- spert Strauji, spēcīgi likt kāju (pret zemi, grīdu u. tml.).
- zemstraume Straume, kas plūst zem ūdens virsējās straumes, kārtas.
- robežstrīds Strīds par (valsts, zemes gabala u. tml.) robežu.
- karbunkuls Strutains ādas un zemādas iekaisums, ko veido cieši kopā lokalizētu furunkulu grupa.
- laksts Stublājs un lapas (lakstaugiem); dažu augu (piem., kartupeļu, burkānu, biešu) virszemes daļa.
- augums Stumbrs, virszemes daļa (augiem).
- pastumt Stumjot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- grivna Sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piem., Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam); vēlāk – naudas vienība Krievijā; attiecīgā monēta.
- suiti Suitu novada (Alsungas pagastā) iedzīvotāji, kuriem vēsturiski izveidojušās no pārējās Kurzemes daļas atšķirīgas tradīcijas, izloksne un kultūras mantojums.
- apakšsvārki Svārki, ko valkā zem tērpa.
- svešzeme Sveša, nezināma zeme, valsts.
- pasviest Sviežot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- nosviest Sviežot, ar sviedienu novirzīt (ko) lejā, zemē u. tml.; nomest.
- kartupelis Šā auga pazemes bumbulis.
- topinambūrs Šā auga pazemes bumbulis.
- pļaut Šādā veidā griezt lakstaugu, parasti zāles, labības virszemes daļas (kādā platībā).
- zemesšaurums Šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas.
- zemes šaurums šaura zemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas.
- zemesmēle Šaura, izstiepta zemes josla, strēle.
- sīpols Šī auga pazemes daļa, ko lieto uzturā.
- kurzemnieki Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Kurzeme.
- vidzemnieki Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Vidzeme.
- dubļi Šķidra masa – ūdenī izmirkusi zeme.
- supraplūstamība Šķidruma īpašība ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā) plūst praktiski bez berzes.
- antifrīzs Šķīdums ar zemu sasalšanas temperatūru, ko ziemā lieto automašīnu radiatoros.
- nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un nonākt no augstākas vietas zemākā – par debess spīdekļiem.
- nošļūkt Šļūcot novirzīties lejā, zemē u. tml.
- nošūpot Šūpojot novirzīt (nost no kurienes, zemē u. tml.).
- pusmasts Tā, ka atrodas zemāk par parasto, pieņemto stāvokli (par apģērbu).
- izslāpis Tāda (zeme, augsne), kas ir izkaltusi.
- dīkā Tādā stāvoklī, kad netiek apstrādāts, izmantots (par zemi).
- nekustams Tāds (īpašums), kas nav pārvietojams (piem., zeme, ēka).
- auksts Tāds (laiks, laikposms), kad ir (samērā) zema gaisa temperatūra.
- zemsvītras Tāds (piem., vārda, teksta paskaidrojums), kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un ir atdalīts no tā ar taisnu svītru; parinde.
- iekšzemes Tāds (piem., vieta sauszemes daļā), kas atrodas tālāk no malas, robežas.
- nemelnzemes Tāds (rajons, apvidus, teritorija u. tml.), kur nav auglīgu melnzemes augšņu.
- zemgrīdas Tāds (transportlīdzeklis), kam ir pazemināta grīda.
- apbūve Tāds (zemes gabals, teritorija), ko paredzēts apbūvēt.
- vaučers Tāds akreditīvs, kas dod iespēju naudu saņemt ārzemēs.
- pamazināts intervāls tāds intervāls, kas ir par pustoni zemāks nekā attiecīgais tīrais intervāls; arī tāds, kura sastāvā ir šāds intervāls.
- mazūdens Tāds, kad (parasti upēs) ir zems ūdenslīmenis.
- salts Tāds, kad ir zema temperatūra (par laika posmu); tāds, kam ir raksturīga zema temperatūra (par laika apstākļiem).
- vēss Tāds, kam (vai kad, vai kur) ir mēreni zema temperatūra.
- gaļīgs Tāds, kam ir biezs, sulīgs mīkstums, zemmizas daļa.
- trešais Tāds, kam ir ievērojami zemāka kvalitāte, nozīmīgums (salīdzinājumā ar ko citu tādu pašu).
- augsts Tāds, kam ir liels atstatums no apakšas līdz augšai; tāds, kas atrodas lielā atstatumā no zemes; pretstats: zems.
- tumsonīgs Tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga, noraidoša attieksme pret izglītību, zinātni u. tml.
- vājš Tāds, kam ir maza jauda, enerģija, zema intensitātes pakāpe, niecīga, nenozīmīga iedarbība.
- lēzens Tāds, kam ir neliels, pakāpenisks pazeminājums; tāds, kas ir samērā līdzens, nav stāvs.
- auksts Tāds, kam ir noteikta temperatūra zem nulles (parasti pēc Celsija skalas).
- slīps Tāds, kam ir pakāpenisks pazeminājums vai paaugstinājums, kuram ar horizontālu plakni ir šaurs leņķis (par reljefa veidojumiem).
- stīvs Tāds, kam ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas, lokanība, piem., slimības, zemas temperatūras iedarbībā (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- plats Tāds, kam ir raksturīgs samērā liels mutes atvērums; tāds, kas izrunājams ar samērā lielu mutes atvērumu un zemu mēles pacēlumu.
- zems Tāds, kam ir samērā mazs atstatums no apakšas līdz augšai; tāds, kas atrodas samērā nelielā atstatumā no zemes; pretstats: augsts.
- auksts Tāds, kam ir samērā zema temperatūra; tāds, kura temperatūra ir zem nulles (pēc Celsija skalas); pretstats: silts.
- blonds Tāds, kam ir samērā zems intelekta līmenis, neattapīgs, aprobežots (parasti par sievieti).
- pavārgs Tāds, kam ir samērā, diezgan zema kvalitāte; pavājš.
- superzems Tāds, kam ir sevišķi zema skaitliskā vērtība.
- lakstains Tāds, kam ir sulīgas, nepārkoksnētas virszemes daļas (par augiem).
- šaurpierains Tāds, kam ir šaura piere, zems intelekta līmenis.
- skolniecisks Tāds, kam ir viduvējs, zems zināšanu, profesionālās sagatavotības, prasmes līmenis; tāds, kurā neizpaužas patstāvība, radoša ierosme.
- mazkvalificēts Tāds, kam ir zema kvalifikācija.
- salts Tāds, kam ir zema temperatūra; auksts (1).
- nekvalitatīvs Tāds, kam ir zema, slikta kvalitāte.
- nekulturāls Tāds, kam ir zems kultūras līmenis.
- tumšs Tāds, kam ir zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga, noraidoša attieksme pret izglītību, zinātni u. tml.
- izlaidīgs Tāds, kam ir zems morāles līmenis, netikumīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kompleksains Tāds, kam ir zems pašnovērtējums un ar to saistītas psiholoģiska rakstura problēmas.
- sarkans Tāds, kam ir, piemēram, asiņu, gatavu zemeņogu krāsa.
- vājš Tāds, kam nav zemādas tauku kārtas vai tā ir ļoti plāna (par cilvēku vai dzīvnieku, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- smags Tāds, kam pēc izskata ir šķietami liela masa, liels svars (parasti par mākoņiem, debesīm); zems.
- zemzarains Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (par kokiem); zemzaru.
- zemzaru Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (par kokiem).
- zems Tāds, kas (kādā skalā, gradācijā) ir zem vidējā līmeņa.
- vājš Tāds, kas (ko) veic slikti, neapmierinoši, ir nemākulīgs, neizdarīgs, arī ar zemu kvalifikāciju.
- pasaule Tāds, kas aptver visu zemeslodi vai lielu tās daļu, kā arī tās iedzīvotājus vai lielu to daļu un ir saistīts ar tiem.
- piezemes Tāds, kas atrodas samērā tuvu zemes virsmai.
- zems Tāds, kas atrodas šķietami tuvu zemei (piemēram, par mākoņiem, debesīm); tāds, kas atrodas tuvu horizontam (par sauli, mēnesi, zvaigznēm).
- apakšzeme Tāds, kas atrodas vai norisinās dziļos zemes slāņos.
- augšējais Tāds, kas atrodas virs kā zemāka; tāds, kas ir augstāk par ko; pretstats: apakšējais.
- apakšējais Tāds, kas atrodas zem citiem, zemāk par citiem; pretstats: augšējais.
- zemmēles Tāds, kas atrodas zem mēles.
- zemākais Tāds, kas atrodas zemā attīstības stadijā; primitīvs.
- pazemināt Tāds, kas atrodas zemāk (par parasto novietojumu).
- zemstikla Tāds, kas atrodas, aug zem stikla.
- zemzeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem zemes, augsnes virsējā slāņa; tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem Zemes virsējā slāņa.
- pazeme Tāds, kas atrodas, ir izveidots zem zemes.
- zemastes Tāds, kas atrodas, noris vietā zem astes.
- zemaugsnes Tāds, kas atrodas, noris zem augsnes, augsnē.
- zemčaumalas Tāds, kas atrodas, noris zem čaumalas.
- zemgrīdas Tāds, kas atrodas, noris zem grīdas.
- zemledāja Tāds, kas atrodas, noris zem ledāja.
- zemledus Tāds, kas atrodas, noris zem ledus.
- zemmizas Tāds, kas atrodas, noris zem mizas.
- zemgaroza Tāds, kas atrodas, noris zem smadzeņu garozas.
- zemsniega Tāds, kas atrodas, noris zem sniega.
- zemžokļa Tāds, kas atrodas, noris zem žokļa.
- zemāda Tāds, kas atrodas, noris zemādā; tāds, kas atrodas, noris zem ādas.
- subkutāns Tāds, kas atrodas, noris, pastāv zem ādas; zemādas.
- aizrobežu Tāds, kas atrodas, pastāv aiz kādas zemes vai valsts robežām; ārzemju.
- starpkontinentāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp kontinentiem; arī tāds, kas var sasniegt jebkuru zemeslodes virsmas punktu (piem., par lidaparātiem, raķetēm).
- tropisks Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp zemes tropiem [1] (1) vai starp vienu no tiem un ekvatoru (ekvatoriālo joslu).
- subareāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris uz sauszemes.
- virszeme Tāds, kas atrodas, pastāv, noris virs zemes.
- subakvāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris zem ūdens.
- zemūdens Tāds, kas atrodas, pastāv, noris zem ūdens.
- zemplēves Tāds, kas atrodas, tiek audzēts zem plēves (3).
- apakšējais Tāds, kas ietver zemākās skaņas (balss vai instrumenta diapazonā).
- nolaidens Tāds, kas ir ar nelielu slīpumu un pakāpeniski kļūst zemāks.
- siltzemju Tāds, kas ir cēlies, veidojies, piemērojies eksistencei zemēs ar siltu klimatu (par augiem, dzīvniekiem).
- zemjains Tāds, kas ir klāts, notraipīts ar zemi.
- otrais Tāds, kas ir mazāk nozīmīgs vai zemākas kvalitātes par ko citu tādu pašu.
- subnormāls Tāds, kas ir mazāks vai zemāks par normu.
- zems Tāds, kas ir negodīgs, cietsirdīgs, zemisks.
- pirmsdzemdību Tāds, kas ir paredzēts grūtniecēm (neilgi) pirms dzemdībām.
- zemniecisks Tāds, kas ir raksturīgs zemniekiem; tāds, kurā izpaužas zemniekiem raksturīgās īpašības.
- zemapzinīgs Tāds, kas ir saistīts ar zemapziņu, tai raksturīgs.
- zemākais Tāds, kas ir zem vidējā (līmeņa).
- pirmais Tāds, kas ir zemākas pakāpes (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
- pazemināt Tāds, kas ir zemāks, mazāks (par vidējo, parasto, normu).
- zemsirdīgs Tāds, kas meklē pašlabumu, ir savtīgs, negodīgs, arī zemisks.
- vulgārs Tāds, kas neatbilst laba stila prasībām, tāds, kas pieder pie zema, rupja stila (par izteiksmes līdzekļiem).
- pazeme Tāds, kas noris zem zemes; tāds, ko veic zem zemes.
- zemjūras Tāds, kas noris, arī atrodas, ir izbūvēts zem jūras.
- ārpuszemes Tāds, kas noris, atrodas ārpus zemes.
- gaiss Tāds, kas pacelts virs zemes un atrodas samērā augstu.
- padevīgs Tāds, kas paklausa bez pretestības, arī pazemīgi.
- zemmēles Tāds, kas paredzēts lietošanai zem mēles.
- ārpusdzemdes Tāds, kas pastāv vai noris ārpus dzemdes.
- pirmsdzemdību Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms dzemdībām.
- vidējs Tāds, kas pēc lieluma, intensitātes pakāpes ir starp galējiem lielumiem, intensitātes pakāpēm (piemēram, starp lielu un mazu, augstu un zemu, smagu un vieglu).
- subglaciāls Tāds, kas radies zem ledāja; zemledāja videi raksturīgs.
- ziemeļniecisks Tāds, kas raksturīgs ziemeļu zemēm, to iedzīvotājiem.
- nekrietns Tāds, kas rīkojas, izturas negodīgi, zemiski; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vēss Tāds, kas saistās ar mēreni zemas temperatūras sajūtu (par krāsu, krāsas toni).
- pašzemes Tāds, kas saistīts ar dzimto zemi savu dzīvesvietu, mūsu pašu.
- agrārs Tāds, kas saistīts ar zemes īpašumu, zemes lietošanu.
- zemgalisks Tāds, kas saistīts ar zemgaliešiem, raksturīgs tiem.
- pēcdzemdību Tāds, kas sākas un noris neilgi pēc dzemdībām.
- kūdrains Tāds, kas satur kūdru; tāds (apvidus, zemes gabals), kurā ir kūdras slānis.
- zemjains Tāds, kas satur zemi.
- ložņāt Tāds, kas savas uzbūves dēļ aug, stiepjoties līdztekus zemes virsmai, ir tai pietuvināts.
- pasaule Tāds, kas savu izcilo īpašību, īpašo sasniegumu u. tml. dēļ ir pazīstams lielai zemeslodes iedzīvotāju daļai; tāds, kas atbilst visaugstākajām prasībām.
- zemsedze Tāds, kas sedz zemi, augsni.
- parenterāls Tāds, kas tiek ievadīts organismā, apejot gremošanas traktu (piem., ievadot vēnā, muskulī, zemādā).
- auksts Tāds, kas tiek veikts vai noris bez karsēšanas vai relatīvi zemā temperatūrā.
- terigēns Tāds, kas veidojas no sauszemes iežu un minerālu atlūzām un graudiem.
- tauta Tāds, ko (piem., vēlēšanās) ir izveidojuši (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji; tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
- salīgs Tāds, ko ietekmē (samērā) zema temperatūra, tāds, kas nav izturīgs pret aukstumu (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- tālbraucējs Tāds, ko izmanto tāliem braucieniem pa jūras un sauszemes ceļiem.
- melns un maziņš tāds, ko neatzīst, neievēro; padevīgs, pazemīgs; pārspēts, satriekts.
- ziemcietīgs Tāds, ko neietekmē samērā zema temperatūra un citi nelabvēlīgi ziemošanas laika apstākļi (par augiem).
- aukstumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā (samērā) zema temperatūra.
- salcietīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā zema temperatūra (par augiem).
- salizturīgs Tāds, ko nevēlami neietekmē, nebojā (samērā) zema temperatūra.
- staigns Tāds, kur (kas) samērā viegli grimst, stieg iekšā (piem., par zemi, augu segu, vietu).
- sauss Tāds, kur ir (parasti ievērojami) pazemināts mitruma daudzums (par zemi, augsni); tāds, kur ir (parasti ievērojami) pazemināts mitruma daudzums augsnē (par dārzu, tīrumu u. tml.).
- nezāļains Tāds, kur ir daudz nezāļu; tāds, kas ir piesārņots ar nezāļu sēklām, pazemes veģetatīvajām daļām.
- mālains Tāds, kur ir māla zeme, augsne.
- smilšains Tāds, kur ir smilts pamats, augsne (par apvidu, zemes gabalu u. tml.); tāds, ko klāj smilšu slānis.
- neģēlīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir zemiska, ļaunprātīga, nelietīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sakņains Tāds, kurā ir daudz sakņu (parasti par augsni); tāds, kur zemes virspusē stiepjas daudzas kokaugu saknes (par vietu).
- verdzisks Tāds, kurā izpaužas liela pazemība, pazemošanās, arī pakļaušanās.
- pavājš Tāds, kura ķermenī ir samērā maz tauku; tāds, kam ir samērā maza zemādas tauku kārta.
- vieglsvara Tāds, kura ķermeņa svars atbilst zemākajai svara kategorijai.
- lejasvācu Tāds, kurā runā Ziemeļvācijas zemienes vācieši (par izloksnēm, to grupām u. tml.).
- zemisks Tāds, kura saturā izpaužas kas nekrietns, netikumisks, arī ļauns. zemiski vārdi.
- saulains Tāds, kurā saules starojumu ilgu laikposmu neaiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. un kuram (parasti) ir raksturīgs silts, arī karsts klimats (par teritoriju, zemi u. tml.).
- neķītrs Tāds, kura uzvedība, rīcība vai runa ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu; netikumisks, amorāls.
- tāle Tāla, arī nezināma vieta, zeme.
- tiesa Tas (parasti zemes platība), kas kādam pieder, ir kāda rīcībā.
- dienvidnieks Tas (piem., augs), kas ir cēlies no dienvidu zemēm.
- zemsedze Tas (piemēram, kūdra, salmi), ar ko sedz zemi, augsni.
- pārijs Tas, kam ir zemāks statuss nekā pārējiem; no kāda kopuma, sabiedrības izstumtais.
- eksportētājs Tas, kas eksportē, izved uz ārzemēm.
- iekarotājs Tas, kas iekaro, pakļauj citu zemi, tautu.
- importētājs Tas, kas importē, ieved no ārzemēm.
- tālbraucējs Tas, kas ir ieguvis prasmi, tiesības veikt, vadīt tālus braucienus pa jūras vai sauszemes ceļiem.
- vergturis Tas, kas izmanto, pazemo, pakļauj (kādu).
- zemslānis Tas, kas nav klaji pateikts, pausts, bet ir izsecināms no kā; zemteksts.
- apakšstrāvojums Tas, kas netiek izpausts vārdos, bet uztverams no teksta kopumā, situācijas, apstākļiem u. tml.; zemstrāva.
- izsmiekls Tas, kas pazemo, apvaino.
- mazohists Tas, kas seksuālu apmierinājumu gūst, izjūtot sāpes vai pazemojumu.
- eksportprece Tas, ko eksportē, izved uz ārzemēm.
- celulīts Tauku lodīšu uzkrāšanās zemādā, kas padara ādu nelīdzenu.
- kurdi Tauta, kas dzīvo vairākās Āzijas zemēs (piem., Turcijā, Irānā, Irākā, Sīrijā) un kuras valoda pieder pie irāņu valodu grupas.
- sāmi Tauta, Lapzemes (skandināvijas ziemeļu, Kolas pussalas rietumu daļas) pamatiedzīvotāji.
- siāmieši Tauta, Taizemes (bijušās Siāmas) pamatiedzīvotāji.
- veče Tautas sapulce Krievzemē līdz 16. gadsimta sākumam.
- umurkumurs Tautas svētki Rīgā, kurus sāka rīkot, atceroties pārdzīvoto badu Vidzemes un Zemgales novados (1601–1603) un badacietēju ēdināšanu pie Rīgas.
- rūķis Tautas ticējumos – maza cilvēkveidīga būtne, kas uzturas pazemē, dažādās slēptās vietās un ir cilvēkam labvēlīga.
- balti Tautu grupa Eiropas austrumu daļā pie Baltijas jūras (latvieši, lietuvieši; senatnē arī senprūši, jātvingi, kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi).
- notecēt Teciņus virzīties un nonākt lejā, zemē, kur u. tml.
- ķengāties Teikt zemiskus, apvainojošus vārdus, izteicienus; saukt kādu šādos vārdos.
- notecēt Tekot, plūstot nonākt lejā, zemē.
- bēniņi Telpa zem jumta, virs ēkas augšējā stāva pārseguma.
- tilpne Telpa zem kuģa klāja vai klājiem (parasti kravas novietošanai).
- augša Telpa, stāvs, kas atrodas tieši zem jumta; bēniņi.
- pajumte Telpa, vieta celtnē zem jumta.
- ārzona Teritorija (kādā valstī) vai valsts, kurā ir ļoti zemi nodokļi vai to vispār nav.
- gaisa teritorija teritorija atmosfērā virs kādas valsts sauszemes un ūdens teritorijas, pa kuru kursē lidmašīnas.
- gaisa telpa teritorija atmosfērā virs kādas valsts sauszemes un ūdens teritorijas, pa kuru kursē lidmašīnas.
- kriostats Termostats ļoti zemas (kriogēnas) temperatūras uzturēšanai.
- trēns Tērpa (parasti kleitas) mugurdaļas pagarinājums tā, ka tas slīd pa zemi.
- tēvu zeme tēvzeme; dzimtene.
- dzimtnoma Tiesības nomāt zemes īpašumu uz neierobežotu laiku, arī nodot tās mantojumā.
- zemesgrāmatu nodaļa tiesu iestāde, kas veic ierakstus zemesgrāmatā.
- gult Tikt novietotam, novietoties zemē, horizontāli.
- paiet Tikt pavirzītam, novietotam (zem kā, kam apakšā); atrasties, būt novietotam (zem kā, kam apakšā).
- iesalt Tikt stingri ietvertam ledū, sasalušā zemē.
- noslīdēt Tikt vērstam zemāk, uz leju (par skatienu).
- viadukts Tiltam līdzīga virszemes būve ceļa pārvadīšanai pāri dzelzceļam, gravai, aizai, ielejai.
- notipināt Tipinot noiet, nonākt (lejā, zemē u. tml.).
- protekcionisms Tirdzniecības politika, ar ko valdība aizstāv iekšzemes ražotājus no ārzemju konkurentiem.
- bazārs Tirgus (Austrumu zemēs).
- donja Tituls augstākās kārtas sievietei zemēs, kur runā spāņu valodā.
- irdinātājs Traktoram piekabināma ierīce vai pašgājēja zemes darbu mašīna cietas grunts irdināšanai.
- plēsuma arkls traktoram uzkarināms speciāls arkls ar krūmiem apaugušas zemes apstrādāšanai.
- krūmāju arkls traktoram uzkarināms speciāls arkls ar krūmiem apaugušas zemes apstrādāšanai.
- buldozers Traktors ar priekšā uzkarinātu lielu plāksni jeb lāpstu (zemes izlīdzināšanai, pārvietošanai).
- amfībija Transportlīdzeklis, kas var pārvietoties gan pa sauszemi, gan pa ūdeni.
- notraukties Traucoties ātri novirzīties lejā, zemē, kur u. tml.
- padube Trauks, kuru novieto zem guļoša slimnieka dabisko vajadzību kārtošanai.
- paleozojs Trešā ēra Zemes ģeoloģiskajā vēsturē, kurā fauna attīstījās no primitīviem bezmugurkaulniekiem līdz sauszemes dzīvniekiem (abiniekiem, rāpuļiem), flora – no aļģēm līdz paparžu un skujkoku mežiem.
- delta Trijstūrveidīga zemiene, kas upes grīvā izveidojusies, no sanesām un nogulsnēm; trijstūrveidīgs upes sazarojumu kopums grīvā.
- ķikurs Trīsuļoda kāpurs (ko izmanto, piem., zemledus makšķerēšanā).
- mangrove Tropu koku vai krūmu audze (piekrastē) ar virszemes saknēm, kuras paisuma laikā ir zem ūdens.
- papagailis Tropu zemju putns ar košu apspalvojumu, līku, spēcīgu knābi un garu asti.
- iebūvietis Trūcīgs lauku iedzīvotājs, kas ierīkojis savu saimniecību uz citam piederošas zemes un ir no viņa atkarīgs.
- žēlastības maize trūcīgs uzturs, paši nepieciešamākie eksistences līdzekļi, ko saņem no kāda, parasti pazemojošā veidā.
- trekna zeme trūdvielām bagāta zeme.
- tukšaine Tukša zemes platība, tukša vieta.
- milzt Tūkt, pampt (parasti rodoties zemādas sastrutojumam).
- lokalizēt Tulkojot pielāgot (citas tautas daiļdarbu) savas tautas, zemes īpatnībām.
- dumbrcālis Tumšbrūni lāsumains bridējputns ar baltu zemasti, pagaru, pie pamatnes sarkanu knābi [Rallus aquaticus].
- labietis Turīgs un ietekmīgs zemnieks (Latvijā 11.–13. gs.); bajārs (2).
- bajārs Turīgs zemnieks (Latvijā).
- kulaks Turīgs zemnieks, kas tika uzskatīts par padomju iekārtas ienaidnieku.
- nolaisties Turoties (aiz kā) vai slīdot, krītot lejup, nonākt lejā, zemē.
- iztveicēt Tveicējot padarīt pilnīgi sausu (parasti zemi).
- ķērājs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens u. tml., kas traucē zvejošanu.
- dēle Ūdenī vai uz sauszemes dzīvojošs tārps ar piesūcekņiem katrā ķermeņa galā, kas sūc asinis.
- tece Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā; ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
- rasa Ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēstas uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.
- ūdenstece Ūdens plūsma pa dabisku vai mākslīgu gultni; gultne, zemes virsas pazeminājums, pa kuru virzās šāda plūsma (piemēram, tērce, strauts, upe).
- undīne Ūdensmeita, nāra, kas var iemantot cilvēka dvēseli, iemīlot zemes cilvēku (piemēram, ģermāņu mitoloģijā).
- akvalangisms Ūdenssporta veids – niršana un pārvietošanās zem ūdens, lietojot akvalangu.
- krasts Ūdenstilpes josla sauszemes tuvumā.
- ūdensmala Ūdenstilpes mala (parasti sauszemes josla gar ūdenstilpi).
- krastmala Ūdenstilpes vai ūdensteces josla gar sauszemi.
- virsūdens Ūdeņi, kas atrodas zemes virspusē.
- ledusurbis Urbis, kas paredzēts ledus urbšanai (parasti zemledus makšķerēšanā); ledus urbis.
- dziļurbums Urbums zemes dzīlēs (parasti derīgo izrakteņu meklēšanai, ūdens ieguvei).
- mestrs Uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks, ordenim piederošo zemju pārvaldnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
- lejā Uz pirmo stāvu vai zemes līmeni (no kāda augstāka stāva).
- blakts Uz sauszemes vai ūdenī dzīvojošs kukainis, kas barību iegūst, sūcot ar snuķi, un ietilpst blakšu kārtā.
- zemē Uz sauszemes virsas, arī uz (parasti telpas) pamata (atrasties, novietoties, novietot).
- zem saules uz zemes, pasaulē.
- plēsums Uzarts (piem., neskartās zemes, vecaines, atmatas vai ilggadīgo zālāju) lauks, kura augsnei parasti ir labas fizikāli ķīmiskās īpašības.
- pavilkt Uzģērbt zem (kā), apakšā (kam).
- parakstīt Uzrakstīt (zem kā).
- rasisms Uzskats, ka daļa cilvēku ir vērtējami augstāk vai zemāk par citas rases pārstāvjiem; zemāk vērtēto cilvēku grupu diskriminācija.
- apmilzt Uztūkt (parasti par ievainojumu), rodoties zemādas sastrutojumam.
- maisiņš Uztūkums, arī nokarena āda (zem acīm).
- subprodukti Uzturā izmantojami dzīvnieku iekšējie orgāni (piem., aknas, nieres, smadzenes); viszemākās kvalitātes gaļas produkti (piem., galvas, kājas).
- svešniecība Uzturēšanās, dzīve svešā zemē, vietā u. tml.
- kultūrtrēģerisms Vācu vēsturnieku izstrādātā teorija, kas (piem., Baltijas zemju) kolonizāciju skaidro kā palīdzību šo zemju kultūras attīstībā.
- šķilteris Vagara palīgs, kas izziņo zemniekiem muižas rīkojumus, pārvietojoties jāšus.
- rakņāties Vairākkārt irdināt, jaukt, arī pārvietot zemi ar kādu rīku, rokām vai tml.
- rakņāties Vairākkārt jaukt, arī pārvietot, piem., zemi, smiltis, sūnas, sniegu.
- kašņāt Vairākkārt skarot (zemi, smiltis), veidot (ko).
- kašņāt Vairākkārt skarot (zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm; šādā veidā jaukt (ko).
- kašņāties Vairākkārt skarties klāt zemei, smiltīm, virzot, svaidot (to) uz dažādām pusēm.
- rakties Vairākkārt, vairākās vietās rakt; rokot apstrādāt zemi.
- berberi Vairāku Ziemeļāfrikas iezemiešu tautu grupa.
- pumpuroties Vairoties bezdzimuma veidā, šūnām daloties un jaunajam organismam izveidojoties no šūnas daļas (par zemākajiem dzīvniekiem, augiem).
- lasīt Vākt, arī ēst, pa vienam ceļot no zemes, raujot ar knābi (par putniem).
- bejs Valdnieks (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs); uzrunas forma "kungs" (aiz personas vārda).
- hans Valdnieks; augstmanis (tjurku un mongoļu zemēs).
- savienība Valstisks veidojums, kas sastāv no vairākām zemēm, valstīm u. tml. ar vienu kopēju valdību.
- intervence Valsts iejaukšanās savas zemes iekšējā naudas vai preču tirgū, lai ietekmētu valūtas kursu vai preču cenas.
- ārējais parāds valsts parāds citai valstij, ārzemju uzņēmumiem vai starptautiskām organizācijām.
- Pateicības diena valsts svētki ASV un Kanādā, ko iesāka svinēt pirmie ieceļotāji, kad viņi ar Dieva svētību un vietējo indiāņu palīdzību bija pirmo ziemu izdzīvojuši jaunajā zemē.
- virsbīskapija Valsts, novads, kurā valdīja virsbīskaps ar zemes kunga tiesībām.
- tēvzeme Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme; tēvija; arī dzimtene.
- tēvija Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme; tēvzeme; arī dzimtene.
- devalvācija Valūtas (naudas) kursa pazemināšana attiecībā pret zeltu vai citu valūtu kursu.
- stabiņš Vārdu, ciparu u. tml. kopums, kurā tie uzrakstīti viens zem otra.
- sīpols Vasas pārveidne – īsa pazemes vasa ar stipri sarukušu stumbru un sulīgām zvīņlapām, kurās uzkrājas barības vielas.
- pavēdere Vēdera apakšējā daļa; vieta zem vēdera.
- dzīšanās Vēdera muskulatūras, diafragmas un dzemdes vienlaicīga savilkšanās.
- novest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko) lejā, zemē.
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) nonāk lejā, zemē.
- noliektnis Veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts (piem., krūma) zars, ko pēc iesakņošanās atdala no auga.
- musons Vējš (parasti ekvatoriālajos apgabalos), kas divreiz gadā maina virzienu – no sauszemes uz okeānu vai otrādi.
- sausvējš Vējš (vasarā), kas ir saistīts ar augstu gaisa temperatūru, zemu gaisa mitrumu.
- brīze Vējš, kas gaisa temperatūras starpības dēļ dienā pūš no jūras, bet naktī – no sauszemes uz jūru.
- zempūtis Vējš, kas pūš tuvu zemei.
- neolīts Vēlais akmens laikmets (Latvijas teritorijā no 4. līdz 2. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras), kad sākās pāreja uz zemkopību un lopkopību.
- novilkt Velkot nodabūt (ko lejā, zemē).
- apakšbikses Veļas gabals, ko valkā zem virsbiksēm.
- novelt Veļot panākt, ka (kas) novirzās lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- novelties Veļoties nonākt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); nokrist, nogāzties (lejā, zemē).
- zemzeme Veļu valsts, kas atrodas zem zemes virsmas; pazeme (2).
- virspusējās vēnas vēnas, kas atrodas zem ādas un savāc asinis no ādas un zemādas audiem.
- noslīdēt Vērtējumā ieņemt zemāku vietu.
- tautsaimniecība Vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē); ekonomika (2); tautas saimniecība.
- smilšu vētra vētra, kas nes līdzi no zemes paceltās smiltis.
- mitrene Vēžveidīgais, kas dzīvo uz sauszemes, mitrās vietās.
- medrese Vidējā vai augstākā musulmaņu skola Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- vasalis Viduslaikos – feodālis, kas no lielāka feodāļa (senjora) par karadienestu un citiem pienākumiem saņēma valdījumā zemi un citus materiālus labumus.
- feodālisms Viduslaiku sociālā, politiskā un ekonomiskā sistēma, kuras pamatā ir feodālais zemes īpašums un feodāļa tiesības pār saviem dzimtcilvēkiem.
- landrāts Vidzemes muižniecības ievēlēts pārstāvis īpašā kolēģijā; šīs kolēģijas loceklis.
- landrātu kolēģija Vidzemes muižnieku vēlēts pārstāvniecības orgāns.
- vidzemnieki Vidzemes novada iedzīvotāji.
- galvasnaudas nemieri Vidzemes zemnieku nemieri 1784. gadā.
- sandales Viegli apavi ar zemu papēdi vai bez papēža, kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
- salna Viegls sals pavasara un rudens (retāk – vasaras) naktīs, kad gaisa temperatūra ir zem nulles.
- supravadītspēja Vielas īpašība – tās elektriskās pretestības samazināšanās prakstiski līdz nullei ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā).
- nogulas Vielas, kas fizikālu, ķīmisku vai bioloģisku procesu rezultātā nogulsnējas uz sauszemes virmas vai ūdenstilpēs un vēl nav pārveidojušās par nogulumiežiem.
- desmitā tiesa viena desmitā daļa no gada ienākumiem, ko senāk vajadzēja maksāt zemes īpašniekam vai baznīcai; mūsdienās — desmitā daļa no ienākumiem, kas jāziedo baznīcas uzturēšanai (dažās reliģiskās konfesijās).
- vendi Viena no Baltijas somugru ciltīm, kas pirms 13. gadsimta dzīvoja Kurzemē Ventas lejtecē, bet pēc tam apmetās Cēsu novadā.
- lībieši Viena no Baltijas somugru tautām, kas senāk apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un Vidzemes rietumdaļu, bet līdz mūsdienām gandrīz visa ir asimilējusies ar latviešiem.
- kurši Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemi un daļu Lietuvas teritorijas.
- elements Viena no četrām substancēm (uguns, ūdens, zeme, gaiss); dabas pirmelements; stihija.
- iņ Viena no seno ķīniešu filozofijas īstenības pretrunīgumu atspoguļojošajām kategorijām, kas apzīmē tumsu, zemi, sievišķo un pasīvo.
- ģeogrāfiski attālas augu formas vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
- akreditīvs Vienas kredītiestādes rīkojums citai bankai (parasti ārzemēs) par naudas izmaksu; kredītvēstule.
- monokultūra Vienas lauksaimniecības kultūras audzēšana vienā un tai pašā zemes gabalā; kultūraugs, ko nepārtraukti audzē vienā un tajā pašā zemes gabalā.
- kārta Viendabīgs (kā) slānis, kas klāj kā virsmu vai atrodas virs vai zem cita slāņa.
- aļģes Vieni no zemākajiem augiem (lapoņaugi), kas satur hlorofilu un eksistē galvenokārt ūdenī [Algae].
- arhibīskaps Viens no augstākajiem amatiem kristīgajā baznīcā (augstāks par bīskapu, zemāks par metropolītu); virsbīskaps; garīdznieks, kas ieņem šādu amatu.
- Ziemeļpols Viens no diviem (parasti zemeslodes) poliem (pretējs Dienvidpolam); rotācijas ass ziemeļu gals (debess ķermenim).
- vidus dialekts viens no trim latviešu valodas dialektiem, kurā vislabāk saglabājies no baltu pirmvalodas mantotais vokālisms un daļā izlokšņu arī triju zilbju intonāciju sistēma, to runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
- bungalo Vienstāva dzīvojamā māja (parasti tropu zemēs).
- deltaplāns Vienvietīgs lidaparāts bez dzinēja ar trijstūrveida spārnu un iekari pilotam zem tā.
- sausums Vieta (piem., cietzeme), arī vide, kur nav mitruma vai tā ir maz.
- dzimtene Vieta (zeme, valsts), kur (cilvēks) dzimis, arī uzaudzis; tēvzeme.
- raktuve Vieta derīgo izrakteņu iegūšanai – atklāta vai šahtveida pazemes iekārtu sistēma; attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
- epicentrs Vieta uz Zemes virsmas, kas atrodas tieši virs zemestrīces centra.
- pacere Vieta zem (koka, krūma) atkailinātām saknēm, apakšējiem zariem.
- pagalde Vieta zem galda.
- pakrāsne Vieta zem krāsns (piem., malkas, iekuru glabāšanai).
- paribe Vieta zem ribām.
- skapjapakša Vieta zem skapja.
- paslieksne Vieta zem sliekšņa.
- patilte Vieta zem tilta.
- pazeme Vieta zem zemes virsmas, kur atrodas dažādu mitoloģisku būtņu dzīves vieta.
- pagalvis Vieta, guļvietas daļa zem gulētāja galvas; tas (parasti spilvens), kas palikts gulētājam zem galvas.
- apakšzeme Vieta, kas atrodas samērā dziļi zem zemes virsējās kārtas vai dziļos zemes slāņos; pazeme.
- pazeme Vieta, kas atrodas zem zemes virsmas.
- leja Vieta, kas atrodas zemāk par tās tuvāko apkārtni; apakšējā, zemākā (ēkas) daļa.
- apakša Vieta, kas atrodas zemāk; leja.
- paēna Vieta, kur ir ēna (piem., zem kā, pie kā).
- mālājs Vieta, kur ir mālaina zeme, augsne.
- līdums Vieta, kur ir nocirsts mežs lauksaimniecībā izmantojamas zemes iegūšanai.
- trūdājs Vieta, kur ir trūdaina zeme, augsne.
- aukstuma pols vieta, kur ir viszemākā temperatūra uz zemeslodes.
- vulkāns Vieta, kur zemes virspusē izplūst magma.
- mala Vieta, novads, apgabals, arī zeme (parasti nomaļa, tāla, nezināma).
- paklēte Vieta, telpa starp zemi un klēts grīdu.
- pagrīde Vieta, telpa zem grīdas.
- pagulte Vieta, telpa zem gultas.
- paspārne Vieta, telpa zem jumta pārkares.
- apakša Vieta, telpa zem kā.
- patrepe Vieta, telpa zem kāpnēm.
- zemzeme Vieta, telpa, kas atrodas zem zemes virsējā slāņa; pazeme (1).
- kanaks Vietējais iedzīvotājs; iezemietis.
- landrāts Vietējās pašpārvaldes vadītājs dažās Rietumeiropas zemēs, piem., Vācijā.
- vazāt Vilkt (ko) līdzi pa zemi.
- valkāties Vilkties, vazāties (piem., pa zemi).
- sietava Vilnas, pusvilnas vai linu drāna, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim zeķu vietā; aukliņa, ar ko apsien zeķi, lai tā nekristu zemē.
- priekšdziedzeris Vīrieša sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas zem urīnpūšļa; prostata.
- bešmets Vīriešu apģērba gabals (Kaukāzā, Vidusāzijā), ko valkā virs krekla zem virsdrēbēm un kas sniedzas līdz ceļiem.
- krūteža Vīriešu apģērba gabals, kas sedz krūšu daļu un ko valkā zem svārkiem.
- feska Vīriešu galvassega nošķelta konusa formā ar pušķi (dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs).
- maskulinizācija Vīriešu sekundāro dzimumpazīmju (piem., bārdas, ūsu, zemas balss) veidošanās sievietēm.
- apakškrekls Vīriešu veļas gabals, ko valkā zem virskrekla.
- novirpuļot Virpuļojot nonākt lejā, zemē.
- smilšu kopiņa virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums.
- smilšu kopa virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums.
- piekarceļš Virs zemes pacelts, pie balstiem piestiprinātstrošu vai viensliedes ceļš.
- šorti Virsbikses, kas nesniedzas zemāk par ceļgaliem; īsbikses.
- īsbikses Virsbikses, kas nesniedzas zemāk par ceļgaliem; šorti.
- augsne Virsējā zemes kārta, kurā iespējama augu augšana.
- cers Virszemes dzinumu sazarojums; šāds sazarojums kopā ar saknēm.
- lecekts Virszemes vai zemē iedziļināta konstrukcija ar noņemamu caurspīdīga materiāla pārsegu dēstu, agrīno dārzeņu u. tml. izaudzēšanai.
- lejup Virzienā uz leju; pretstats: augšup; pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei.
- lejup Virzienā uz zemāku (reljefa) vietu.
- zemē Virzienā uz zemāku reljefa vietu; lejā.
- iet Virzīties, liekot soļus (tā, ka nav brīža, kad viena no kājām nepieskartos zemei).
- kontrabass Vislielākais stīgu lociņinstruments ar viszemāko skaņu.
- aukstums Vispārināta īpašība --> auksts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zema temperatūra.
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (1), šīs parādības konkrēta izpausme; zemkopības produkcijas daudzums, ko iegūst no kādas platības noteiktā laikposmā.
- saltums Vispārināta īpašība --> salts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme: zema temperatūra: aukstums (1).
- daba Viss tas, kas radies pats no sevis un veidojies bez cilvēka līdzdalības (piem., zeme, klimats, augu un dzīvnieku valsts).
- subkontroktāva Viszemākā mūzikas praksē izmantotā oktāva.
- tuba Viszemākā reģistra metāla pūšaminstruments ar ventiļu mehānismu.
- bass Viszemākā vīriešu balss; dziedātājs ar šādu balsi.
- seimiks Vojevodistes vai apriņķa muižnieku sanāksme, kurā lēma par iekšējiem pašpārvaldes jautājumiem, kā arī izvirzīja delegātus uz valsts Seimu (Polijā, arī Vidzemē, Latgalē laikā, kad tās ietilpa Polijā).
- freidisms Z. Freida iedibinātais virziens psiholoģijā, kas piešķīra universālu nozīmi zemapziņas procesiem un akcentēja seksualitātes nozīmi cilvēka uzvedībā.
- nozagties Zagšus noiet lejā, zemē, prom u. tml.
- eža Zālaina, nearta zemes josla starp tīrumiem vai ceļmalā.
- zāle zālaugu kopums; šādu augu kopuma izveidota zemsedze; zālājs, maurs.
- cerot Zaroties pie virszemes dzinumu pamata, veidot cerus.
- izkalst Zaudējot mitrumu, kļūt ļoti sausam (par zemi, lauku u. tml.); iznīkt aiz sausuma (par augiem).
- zem ūdens zem (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa.
- pagrabs Zem ēkas izveidota telpa, telpu kopums (piem., kā glabāšanai); zemē iedziļināta saimniecības celtne (parasti pārtikas produktu glabāšanai).
- apakšzeme Zem zemes esošā veļu valsts; pazeme.
- basa atslēga zema reģistra nošu atslēga.
- kriogēnā temperatūra zema temperatūra, kurā normālos apstākļos sašķidrinās gaisa sastāvā esošās gāzes.
- zila acs zemādas asinsizplūdums pie acs vai ap aci (parasti sitiena rezultātā).
- lejāk Zemāk novietotā (reljefa) daļā; uz zemāku (reljefa) vietu.
- zem jūras līmeņa zemāk par jūras ūdens līmeni.
- absolūtā nulle zemākā iespējamā temperatūra (-273,15° C).
- lejpuse Zemākā puse, zemākā daļa.
- iluviālais horizonts zemākais horizonts, kurā ieskalojas un izgulsnējas vielas no augstākiem horizontiem.
- ķērpji zemāko augu nodalījums.
- ziepju trauks zemas kvalitātes, vienkāršs fotoaparāts.
- randu pļavas zemas pļavas gar jūras krastu, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra.
- sauszeme Zeme – pretstatā jūrai, okeānam; cietzeme.
- zemnīca Zemē daļēji ierakta, neliela būve ar baļķu, kāršu u. tml. pārsegumu, kas apbērts ar zemi.
- krasts Zeme, apvidus ūdenstilpes tuvumā; sauszemes platība ūdenstilpes tuvumā.
- svešatne Zeme, kas (kādam) nav dzimtene; nepazīstama, sveša zeme, vieta.
- mītnes zeme zeme, valsts, kurā dzīvo, ir apmeties emigrants.
- zemes klēpī zemē, zemes dzīlēs.
- zemenājs Zemene, zemeņu cers; arī zemeņu audze.
- mēnešzemenes Zemeņu šķirnes, kas izveidotas no meža zemenēm un ražo nepārtraukti līdz vēlam rudenim; attiecīgo šķirņu augi.
- pusgrauds Zemes apsaimniekošanas forma, pēc kuras laukstrādnieks par viņam lietošanā nodoto zemi zemes īpašniekam atlīdzināja ar daļu (parasti pusi) ražas.
- kupica Zemes gabala robežpunkta zīme – ierakts stabs (vai īpašs akmens) ar apkārt izraktu apaļu grāvīti un izraktās zemes paaugstinājumu ap stabu.
- rieža Zemes gabals muižas laukos, ko iedalīja zemniekiem apstrādāšanai un nokopšanai.
- kritene Zemes iegruvums (ieplakas, iedobuma formā), kas izveidojies, pazemes ūdeņiem izskalojot iežu slāni.
- lendlords Zemes īpašnieks (Lielbritānijā), kas iznomā savu zemi vai ēkas uz tās.
- zemes reforma zemes īpašuma un izmantošanas tiesību reforma.
- agrārā reforma zemes īpašuma un izmantošanas tiesību reforma.
- feods Zemes īpašums (parasti kopā ar zemniekiem) vai citāda veida materiāls labums, ko vasalis saņēma valdījumā no sava senjora; lēnis.
- krastmala Zemes josla gar ūdenstilpi vai ūdensteci; sauszemes platība ūdenstilpes vai ūdensteces tuvumā.
- zemaramkārta Zemes kārta, kas atrodas zem aramkārtas.
- zemes urķis zemes kopējs, apstrādātājs, zemnieks.
- kapa kopiņa zemes paaugstinājums (parasti apzaļumots) virs apbedījuma vietas.
- mērniecība Zemes platību mērīšana un zemes gabalu robežu noteikšana.
- Zemes dienvidu puslode zemes puslode starp ekvatoru un dienvidpolu.
- sliežu ceļš zemes strēle, uz kuras nostiprinātas dzelzceļa sliedes.
- ieplaka Zemes virsas pazeminājums, ko norobežo nogāzes.
- kartogrāfiskā projekcija zemes virsmas vai tās daļas attēlojums plaknē.
- Tuvie Austrumi zemes, kas atrodas Vidusjūras austrumu piekrastē, piem., Turcija, Kipra, Izraēla, Libāna, Ēģipte.
- ārzemes Zemes, valstis, kas atrodas aiz savas zemes, valsts robežām.
- Pasaules okeāns zemeslodes ūdens platība ārpus sauszemes.
- zemes rags zemesrags.
- ļauns prieks zemiska priecāšanās par cita nelaimi.
- aramzeme Zemkopībā izmantojamā, apstrādājamā zeme.
- pļaujas svētki zemkopības svētki, ko svin sakarā ar ražas novākšanu.
- zemnieksieva Zemnieka sieva; zemniece.
- dzimtbūšana Zemnieku feodālās atkarības forma, kurai raksturīgs feodāļa privātīpašums attiecībā pret zemnieku un tiesības ierobežot viņa brīvību savas sētas vai muižas teritorijas ietvaros.
- arklu revīzija zemnieku saimniecību skaitīšana (piem., Vidzemē 17., 18. gs.).
- locīt muguru Zemoties, izrādīt pazemību.
- kazaku kadiķis zems, blīvi sazarojies dekoratīvs krūms ar zvīņveidīgām skujām.
- piezemēt Zems, pazemināts.
- ūdenspiparu sīkeglīte zemūdens augs ar ložņājošu stublāju, kas aug ūdentilpju seklās piekrastēs.
- niršana Zemūdens sporta veids – peldēšana zem ūdens.
- grūsnība Zīdītāju dzīvnieka mātītes organisma fizioloģiskais stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām).
- zemeņābele Ziemas šķirnes ābele ar vidēji lieliem, sulīgiem, augļiem zemeņu sārtumā; attiecīgā ābeļu šķirne.
- ziemeļnieks Ziemeļu zemju iedzīvotājs.
- bemols Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas pazeminājumu par pustoni.
- dubultbemols Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas pazeminājumu par vienu toni; dubultbemols.
- krustakmens Zīme zemes gabala robežpunktu iezīmēšanai – liels zemē ierakts akmens, kura virszemes daļā ir iekalts krusts.
- miroņgalva Zīme, kas norāda uz ko bīstamu – cilvēka galvaskausa un zem tā sakrustotu kaulu attēls.
- agronomija Zinātne par racionālu zemes izmantošanu, augu audzēšanu.
- ģeogrāfija Zinātne par Zemi un parādībām, kas saistītas ar Zemes virsmu un atmosfēru, tur atrodamajiem augiem un dzīvniekiem, kā arī cilvēkiem, to izvietojumu un sabiedrības attīstības īpatnībām dažādās zemeslodes vietās.
- ģeodēzija Zinātne, kas pēta zemeslodes formu, lielumu, gravitācijas lauku un kuras galvenais praktiskais uzdevums ir Zemes virsmas, tās daļu mērīšana, attēlošana plānos un kartēs.
- agroķīmija Zinātnes nozare par ķīmijas izmantošanu zemkopībā.
- akvanautika Zinātnes nozare, kurā nodarbojas ar jūras pētniecību un veic novērojumus zem ūdens.
- apsmiet Zobojoties, ņirgājoties pazemot, apkaunot.
- starpzole Zole, ko (apavos) novieto, iestrādā zem saistzoles vai zem kājas pēdas.
- krasta zveja zveja sauszemes tuvumā.
zem citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV