Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 217 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam zem.

Atrasts vārdos (178):

Atrasts etimoloģijās (101):

Atrasts normatīvajos komentāros (10):

Praksē nereti sastopamo apakšsvītra un zemsvītra vietā LZA terminoloģijas komisija kā pareizo pieņēmusi terminu pasvītra. (šķirklī pasvītra)
LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipot)
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vērojama pozitīva tendence vārdu aizrobežu aizstāt ar ārzemju: Aizrobežu mākslas muzejs – Ārzemju mākslas muzejs, aizrobežu literatūra – ārzemju literatūra. (šķirklī aizrobežu)
LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipēt)
Kopā ar skaitļa vārdu deviņdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos var lietot arī nominatīvā vai akuzatīvā: deviņdesmit hektāru zemes, upe ir deviņdesmit metrus plata. (šķirklī deviņdesmit)
Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
No botānikas viedokļa jebkurš auglis ar vairākām sēklām tiek uzskatīts par ogu (piem., apelsīns, tomāts, ķirbis, melone ir ogas, bet zemenes un avenes nav ogas), tomēr vārdnīcā sniegtais skaidrojums ietver ikdienas valodā lietoto šī jēdziena izpratni. (šķirklī oga)
Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
No botānikas viedokļa zemesriekstu augļi nav rieksti. (šķirklī zemesrieksts)
Praksē nereti vārds zemsega tiek lietots ar nozīmi 'zemsedze'. (šķirklī zemsega)

Atrasts vārdu savienojumos (164):

Atrasts skaidrojumos (400):

(no)krist gar zemi (no)gāzties (par cilvēku); strauji (no)gulties zemē.
(sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
pasaules radīšana (pēc Bībeles) zemes, tās dzīvības formu radīšana.
platuma grāds 1/360 daļa no zemes meridiāna.
garuma grāds 1/360 daļa no zemes paralēles.
jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas.
reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem.
iekalt Aizsaldēt (ūdenstilpni), sasaldēt (zemi).
trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
aizskart Aizvainot, arī pazemot.
akcijas krīt akciju vērtība pazeminās.
robežakmens Akmens, ar ko iezīmē (piem., zemes īpašuma) robežu.
holera Akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
stihija Antīkajā filozofijā – viens no dabas pamatelementiem (uguns, gaiss, ūdens, zeme).
apogejs Ap zemi riņķojoša ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
pavilna Apakšējais (biezākais un īsākais) apmatojums zem akota.
tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
kolektors Apakšzemes galerija dažādu cauruļu, kabeļu u. tml. izvietošanai.
gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava.
kloāka Apakšzemes kanāls kanalizācijas ūdeņu un atkritumu novadīšanai.
bunkurs Apakšzemes patvertne (kara laikā); blindāža.
krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
pita Apaļa, plakana maize, kas iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
akvalangs Aparāts elpošanai zem ūdens.
pazole Apava detaļa, ko piestiprina zem zoles.
aprakt Apbedīt (ierokot zemē).
polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals.
polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
baseins Apgabals, no kura upē, ezerā vai jūrā satek apakšzemes vai virszemes ūdeņi.
apūdeņot Apgādāt (zemi, augsni) ar ūdeni.
pagāzt Apgāzt, nogāzt (zemē).
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
pakaramais Apģērbam, dvielim u. tml. piešūta cilpa (piem., iekšpusē zem apkakles) tā pakāršanai.
atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
kārt Apmest (kādam) ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un atstāt bez balsta zem kājām.
izsaldēt Apstrādājot pakļaut zemas temperatūras iedarbībai.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
sakopt Apstrādāt (zemi, lauku), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
nošļūkt Apstrādāt (zemi) ar šļūci.
apkopt Apstrādāt (zemi); veikt nepieciešamos darbus, lai (augi) labi augtu.
āre Apstrādāta, iekopta zeme; tīrums.
art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu; apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu.
smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
auksts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
salts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
salts Apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar zemu temperatūru.
polderis Ar dambjiem norobežota sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni.
nodabūt Ar grūtībām, lielu piepūli dabūt (ko) lejā, zemē, nost.
automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis kravas un pasažieru pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem.
nostiprināt īpašuma tiesības ar ierakstu zemesgrāmatā apstiprināt tiesības uz kādu nekustamo īpašumu.
dzīsla Ar iežiem vai minerālvielām aizpildīta plaisa zemes garozā.
džakuzi Ar īpašām sprauslām aprīkota vanna ķermeņa zemūdens masāžai.
pļaut Ar izkapti vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
pajumte Ar jumtu segta vieta (piem., zem ārsienai pārvirzītas jumta daļas vai zem pārseguma, kas novietots uz balstiem).
rakt Ar kājām vai purnu raust (zemi) – par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, censties no tās ko izcelt (par dzīvniekiem).
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, veidot (padziļinājumu, alu) – par dzīvniekiem.
piezemēties Ar lēcienu, lēcienā skart zemi.
klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādus darbus.
nosusināt Ar meliorācijas paņēmieniem novadīt lieko ūdeni (kādā teritorijā), padarīt (augsni, zemi) sausāku.
nokulties Ar pūlēm, grūtībām virzoties, nonākt (lejā, zemē).
zemfrekvences Ar samērā zemu frekvenci.
smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes), kurā ievietotas smiltis bērnu rotaļām.
magnētiskā vētra ar Saules aktivitāti saistīti traucējumi zemes magnētiskajā laukā.
zemoties Ar savu izturēšanos pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu; ar savu rīcību u. tml. izrādīt pazemību.
uzsist zilu aci ar sitienu, triecienu radīt zilganu zemādas asinsizplūdumu zem acs.
nospert Ar spērienu novirzīt nost, lejā, zemē.
paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
nospļaut Ar spļāvienu novirzīt lejā, zemē u. tml.
oranžērija Ar stiklu segta augu māja (parasti siltummīlošiem) augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā klimata joslā nevar augt.
nogrūst Ar strauju kustību pagrūžot, nogāzt (kādu) zemē.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
joma Ar šauru zemes strēli nošķirts jūras līcis.
hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums.
peļķe Ar ūdeni vai dubļiem pildīts sekls padziļinājums (piem., ceļa, zemes virmā); ūdens, dubļi šādā padziļinājumā.
uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
zempapēžu Ar zemiem papēžiem (par apaviem).
aizdunēt Ar zemu, dobju troksni aizbraukt.
atmata Aramzeme, ko (parasti vairākus gadus) neapstrādā.
vērstuve Arkla darbīgā daļa – izliekta tērauda plāksne, kas piestiprināta arkla korpusam zemes aršanai, arī irdināšanai.
lemesis Arkla sastāvdaļa – asa, plakana metāla plāksne, kas atgriež aramās zemes sloksni.
uzvērst Arot apvērst (zemi); arī uzart.
izart Arot apvērst, izvērst uz āru (zemi, zemes kārtu); uzart.
arums Arot apvērstā zemes kārta; uzarta zeme.
ieart Arot pārklāt ar zemi.
apstrādāt Arot, ecējot, rušinot u. tml., sagatavot (zemi, tīrumu) sējai, stādījumiem, arī apkopt sējumus, stādījumus.
a Ārs (zemes platības mērvienība).
dzemdību nams ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
nostrifikācija Ārzemju izglītības vai zinātniskā kvalifikācijas diploma atzīšana par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
imigrants Ārzemnieks, ieceļotājs, kas apmetas uz pastāvīgu dzīvi kādā valstī.
pazemināt Atcelt (no ieņemamā amata, dienesta pakāpes) un pārcelt (zemākā amatā, dienesta pakāpē).
atgriezt Atdalīt (zemes gabalu no kādas platības).
nokrist Atdalīties (no kā) un nonākt lejā, zemē.
nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
šķīdonis Atkusnis, kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme, visapkārt ir liels slapjums.
birt Atraisīties un krist zemē (par lapām, augļiem, ziediem).
izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
nolingot Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē u. tml.
skriet Ātri virzīties uz priekšu, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes (par cilvēku).
nolēkšot Ātri, strauji, nonākt, noskriet (lejā, zemē).
viensēta Atsevišķa zemnieku māja, saimniecība atstatu no citām tuvākajām zemnieku mājām, saimniecībām.
gruntsgabals Atsevišķs zemes gabals.
jūras līmenis atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz zemes – jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
uzkačāties Atspiesties (guļus stāvoklī) ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
nokāpt no kuģa Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
nokāpt krastā Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
nokāpt malā Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu, izbraukt ārpus savas zemes robežām; emigrēt.
vergturība Attiecības, kurās kādu izmanto, pazemo pakļauj.
nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
tūners Audioaparatūras bloks – radiouztvērējs bez zemfrekvences pastiprinātāja un skaļruņiem.
apsaldējums Audu bojājums, ko izraisa zema temperatūra.
mietsakne Auga galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
stumbrs Auga vasas daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
bumbuļaugi Augi, kam uz pazemes dzinumiem attīstās bumbuļi (1).
trūdaugi Augi, kuru normālai attīstībai ir nepieciešama trūdaina zeme, augsne.
sīpolaugi Augi, kuru pazemes vasa veido sīpolu.
iespiesties Augot ievirzīties (zemē).
māls Augsne, kas satur lielu šā ieža piejaukumu; mālzeme.
mālzeme Augsne, kuras pamatā ir māls; mālaina zeme.
racējcircenis Augsnē, paša raktās alās dzīvojošs spārnots kukainis, kuram priekškāju vietā ir racējkājas; zemesvēzis; ķirelis.
kurmja rakums augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
irdne Augsnes, zemes irdenā virskārta; arī augsne, zeme.
muitas barjera augsta ievedmuita, kas noteikta, lai aizkavētu ārzemju preču ievešanu.
robeža Augstākā (arī zemākā, pēdējā u. tml.) pieļaujamā pakāpe.
slieksnis Augstākā vai zemākā (kā, piem., stāvokļa, procesa) pieļaujamā intensitāte, pakāpe; robeža (3).
kalifs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; halīfs.
halīfs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; kalifs.
kalnu plato augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
nivelēšana Augstuma starpības mērīšana (zemes virsmas punktiem); (vietas, platības) vertikālā uzmērīšana.
termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas zemes virsā.
augšzemnieki Augšzemes latvieši.
latgaliskās izloksnes augšzemnieku dialekta izloksnes (ziemeļaustrumu Vidzemē un Latgalē).
pasēja Augu kultūra, kas ir pasēta zem virsauga.
ziemeļi Aukstā klimata zemes.
aukstums Auksts gaiss; zema gaisa temperatūra.
malēnietis Austrumvidzemes latvietis; cilvēks, kas cēlies no šī apvidus.
austrumnieks Austrumzemju iedzīvotājs.
bajs Bagāts zemes īpašnieks, muižnieks (Vidusāzijā).
trekns Barības vielām bagāts (parasti par zemi, augsni).
pabārstīt Bārstot novietot (zem kā, kam apakšā).
mazohisms Baudas, seksuāla apmierinājuma gūšana, izjūtot sāpes vai pazemojumu.
mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā (līdz 20. gs. 20. gadiem); mācītājmuiža.
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā.
pabāzt Bāžot novietot zem (kā), (kam) apakšā.
kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai; vieta, kur apbedīts mirušais; zemes kopiņa virs šīs vietas.
iegruvums Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
pabēgt Bēgot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
nolaisties Beidzot lidojumu, nonākt lejā, zemē; nosēsties – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
pabērt Berot novietot zem (kā), (kam) apakšā.
uzbērt Berot virsū (piemēram, zemes slāni), paaugstināt (kādu teritoriju).
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; ādas sacietējums, kas radies no berzes.
mājas čurkste bezdelīgai līdzīgs zilgani melns putns ar baltu asti, kurš ligzdu taisa no dubļiem zem jumta dzegām, nokarēm.
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu.
Mozus Bībelē – pravietis, kurš Izraēla tautu izveda no Ēģiptes un cauri tuksnesim veda uz Apsolīto zemi, jūdaisma pamatlicējs.
pabīdīt Bīdot pavirzīt (zem kā, kam apakšā).
zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; dubultzods.
dubultzods Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā veido otru zodu.
kriobioloģija Bioloģijas nozare, kas pēta zemu temperatūru ietekmi uz dzīvajiem organismiem.
cila Blīva zemes pika, velēnas gabals; kukurznis.
smaga zeme blīva, mālaina zeme.
kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) augsnes, zemes gabals (piem., uz lauka, ceļa).
nokdaunēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju notriekt pretinieku zemē.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli zem kā, kam apakšā).
dangāt Braukāt (pa zemes ceļu) tā, ka rodas dangas.
nobraukt Braukšus nonākt, nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
nobrāzties Brāžoties strauji novirzīties (lejā, zemē, gar ko u. tml.).
domīnija Britu impērijas zeme, kurai piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
klētsapakša Brīva vieta, telpa zem klēts grīdas, kas tika atstāta, lai nodrošinātu ventilāciju; paklēte.
umbra Brūna krāsviela, kas satur mālzemi ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa.
komturs Bruņinieku ordeņa pils un pārvaldītās zemes iecirkņa priekšnieks.
lama Budistu mūks, garīdznieks zemēs, kur izplatīts lamaisms (Tibetā, Mongolijā).
dziļumbumba Bumba zemūdeņu iznīcināšanai zem ūdens.
kotēties Būt biržā tādā vai citādā cenā (par vērtspapīriem, ārzemju valūtu, precēm).
salt Būt pakļautam aukstuma iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra.
paraut Būt par cēloni, ka (kāds) strauji pakļūst zem (kā), arī (kam) apakšā.
dimdēt Būt spēcīgam, skaļam, samērā zemam (par skaņu).
stagnēt Būt tādā ekonomiskā stāvoklī, kam ir zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.
dunēt Būt tādam, kur veidojas spēcīgs zems, neskaidrs troksnis (par vietu, telpu).
rūkt Būt tādam, kurā rodas zems, pakluss troksnis (par iekšējiem orgāniem).
nobirdināt Būt tādam, no kā (kas) atdalās nost, nobirst zemē (par augiem).
doks Būve (ostā), kurā ievieto kuģi, lai atsegtu tā zemūdens daļu, vai kurā būvē jaunu kuģi.
šahta Būve dziļi pazemē derīgo izrakteņu iegūšanai vai citiem darbiem; uzņēmums, uzņēmuma daļa, kur iegūst izrakteņus pazemē.
apbūvēt Būvējot celtni vai celtnes, aizņemt (zemes gabalu, teritoriju).
maksts Cauruļveida muskuļains orgāns, kas savieno dzemdi ar ārējo vidi.
ciparripa Caurumots disks ar ciparu skalu zem tā.
rakt Celt ar lāpstu vai citu ierīci (ko) ārā no zemes.
aizskart godu celt neslavu; pazemot.
virspamats Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa; cokols (1).
cokols Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa.
pagrabstāvs Celtnes stāvs, kas daļēji atrodas zem zemes virsas.
rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta, iebraukta sliede, ko izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
rakt Ceļot ārā ar lāpstu vai citu iekārtu zemi, veidot (padziļinājumu, bedri u. tml.).
nocelt Ceļot novirzīt lejā, zemē; ceļot noņemt nost.
caurbrauktuve Ceļš (piem., zem tilta), pa kuru var izbraukt (kam cauri).
lejupceļš Ceļš, kas ved uz zemāku (reljefa) vietu.
romāncements Cementa veids (19. un 20. gs.), ko ieguva, izejvielas sakausējot zem saķepšanas temperatūras.
rabats Cenas pazeminājums, atlaide no kopējās summas (noteiktas kategorijas pircējam).
atlaide Cenas, maksas pazeminājums (piem., pārdodot preci).
diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi) parasti, pazemojot sevi.
mezozojs Ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē – posms starp paleozoju un kainozoju.
čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
pueblo Ciemats, indiāņu zemkopju apmetne (parasti Meksikā, ASV dienvidrietumos).
pliens Cieta, ļoti sablīvēta zemes kārta; ciets, sablīvējies māls.
pesārijs Cietas gumijas vai metāla gredzens dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī, ko lieto arī kontracepcijas nolūkā.
oklūzija Ciklona silto un auksto gaisa masu saplūšana, siltajam gaisam iespiežoties augšējos slāņos, bet aukstajam – piezemes slānī.
izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piem., auga saknes, zemi).
zods Cilvēka sejas apakšējā daļa – apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo (galvenokārt seksuālo) tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
bērns Cilvēks (attieksmē, piem., pret zemi, tautu).
mazmājnieks Cilvēks, kam pieder neliels (līdz 10 ha zemes) nekustamais īpašums.
sīkzemnieks Cilvēks, kam pieder neliels lauku zemes gabals, maza lauku saimniecība.
māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
arājs Cilvēks, kas ar zemi.
rūcējs Cilvēks, kas dzied zemā balsī (parasti nepareizi).
rūcējs Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
patriots Cilvēks, kas mīl savu tēvzemi, tautu, dzimteni un pašaizliedzīgi darbojas to labā.
diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu u. tml.) bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
skribents Cilvēks, kas nodarbojas ar rakstīšanu profesionāli zemā līmenī, pavirši.
zemkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemkopību; [zemkopības]{s:41} speciālists.
zemledus makšķernieks cilvēks, kas nodarbojas ar zemledus makšķerēšanu.
lauksaimnieks Cilvēks, kas strādā lauksaimniecībā, lauku saimniecības īpašnieks; zemnieks.
kokgāzējs Cilvēks, kas zāģējot vai cērtot gāž, laiž zemē kokus.
tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
klasiskā cīņa cīņas sporta veids, kurā aizliegts satvert pretinieku zemāk par jostasvietu un lietot paņēmienus ar kājām.
ārzemnieks Citas valsts pilsonis vai iedzīvotājs; cilvēks, kas dzīvo ārzemēs.
svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs; ārzemnieks.
nevācieši Citu tautību iedzīvotāji Vācijā vai Vācijas okupētajās zemēs.
cittautu Citu tautu; ārzemju.
svešzemnieks Citu zemju augs, dzīvnieks.
citzemju Citu zemju, citu valstu; ārzemju.
svešzeme Citu zemju, citu valstu; ārzemju.
zemes rūķis čakls, strādīgs zemes kopējs.
zemesrūķis Čakls, strādīgs zemes kopējs.
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā joslā un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, īss augu veģetācijas periods.
dabas katastrofa dabas parādību postoša izpausme (piem., plūdi, viesuļvētras, zemestrīces).
katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
silikāti Dabiskie silīcijskābju sāļi, plašākā minerālu klase, kas kopā veido 80% zemes garozas masas.
aksels Daiļslidošanā – pusotra apgrieziena lēciens atmuguriski, piezemējoties uz pretējās kājas.
sīpols Daļa (matam), kas atrodas zem ādas.
pusgrauds Daļa ražas, ko pusgraudnieks atdod zemes īpašniekam.
mols Dambis, kas no cietzemes iestiepjas jūrā un pasargā ostu no jūras viļņiem, ledus, sanesumiem u. tml.
zemskare Darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piem., skrienot, lecot).
vārtīt Darīt netīru, vāļājot pa zemi, netīru virsmu vai pieļaujot, ka (kas) skar zemi, netīru virsmu.
sīpolmizas Dārza sīpola pazemes daļas ārējās, sausās zvīņlapas.
parters Dārza vai parka zemākā daļa, kurā izvietoti zālāji, baseini, strūklakas, skulptūras u. tml.
kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
sīpols Daudzgadīgi lakstaugi (liliju, amariļļu, skalbju dzimtā), kam pazemes daļa ir sīpols (3), retāk bumbuļsīpols, saknenis.
krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
bezlape Daudzgadīgs bezhlorofila lakstaugs, parazīts, kas vairākus gadus dzīvo zem augsnes virskārtas.
sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā [Asparagus officinalis].
topinambūrs Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Helianthus tuberosus].
saulrietenis Daudzgadīgs, zems biezlapju dzimtas lakstaugs, olveidīgās, sulīgās lapas sakārtotas ciešā, apaļā rozetē.
pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes, arī citas pamatnes).
puspasaule Daudzu valstu, zemju kopums; aptuveni puse no pasaules teritorijas.
spora Dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas.
ala Dažu dzīvnieku zemē izrakts miteklis ar vienu vai vairākām ejām.
alts Dažu instrumentu nosaukumos – šī instrumenta veids ar zemāku diapazonu.
orbīta Debess ķermeņa (planētas, zvaigznes, zemes mākslīgā pavadoņa u. tml.) trajektorija kosmiskajā telpā.
debess velve debess sfēra, kāda tā šķiet novērotājam no zemes.
debesmala Debess un zemes virsmas šķietamā saskares līnija; horizonts.
ģeocentriskās koordinātas debesu koordinātu sistēma, kurā noteic spīdekļa stāvokli attiecībā pret zemes centru.
vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
akmeņdārzs Dekoratīvi zemo ziemciešu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
šlepe Dekoratīvs tērpa mugurpuses pagarinājums, kas slīd pa zemi; velce.
apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību); apstādīt (ap ko, kam apkārt).
abrāzija Diagnostiska dzemdes tīrīšana; aborts.
apakšpulkvedis Dienesta pakāpe armijā, kas ir zemāka par pulkvedi; karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
dienvidzemes Dienvidu zemes; dienvidvalstis.
dienvidnieks Dienvidu zemju iedzīvotājs.
paskops Diezgan neauglīgs (par zemi, augsni).
asns Dīglis, kas izdīdzis no sēklas, bumbuļa, sakneņa; tikko izdīgusi auga virszemes daļa ar vēl neizveidotām lapām.
pilnvarotais lietvedis diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
dvīņu klēts divas klētis zem kopēja jumta.
iedūkties Dobji, zemu ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
dunēt Dobji, zemu skanēt (par mūzikas instrumentiem, to radītajām skaņām).
dūkt Dobji, zemu skanēt.
zumēt Dobji, zemu skanēt.
brīvgrāmata Dokuments, kas atbrīvoja zemnieku no klaušām un nodevām.
zemes grāmata dokuments, kurā reģistrēts kādam piederošais zemes īpašums.
susinātājdrena Drena augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
sausmigla Dūmaka, zemo atmosfēras slāņu gaisa duļķošanās, ko rada putekļu, dūmu u. tml. piejaukumi.
piedzemdēt Dzemdējot laist pasaulē.
priekšsāpes Dzemdes kontrakciju izraisītas sāpes grūtniecības pēdējās nedēļās.
atnesties Dzemdēt (par dzīvniekiem); piedzimt (par dzīvniekiem).
apbērnoties Dzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem, kuriem vienlaicīgi dzimst vairāki bērni).
piedzemdēt Dzemdēt un pabeigt dzemdēt.
laist pasaulē dzemdēt, radīt.
laist Dzemdēt, radīt.
radības Dzemdības.
dekrēta atvaļinājums dzemdību atvaļinājums
oktāvists Dziedātājs ar ļoti zemu balsi, kas spēj dziedāt pilnu oktāvu zem normālā basa reģistra (piem., pareizticīgo korī).
danga Dziļi iebraukta gramba, bedre (zemes ceļā).
iedangāt Dziļi iemīt (dubļos, zemē).
dzīle Dziļš (parasti zemes) slānis; dziļums.
vagīna Dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem; maksts (1).
guļa Dzīvības norišu pazemināšanās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem, piem., lācim).
eja Dzīvnieka izveidota sprauga, ala (piem., zemē, koksnē).
dzīvdzemdētāji Dzīvnieki, kas nav oldējēji, bet kam dīgļa embrionālā attīstība noris mātes ķermenī un kas dzemdē dzīvus mazuļus.
kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts daudzveidīgās zemeslodes vietās.
pasuga Dzīvnieku un augu sistemātikā – iedalījuma vienība, kas zemāka par sugu.
mansards Dzīvojamā telpa bēniņos (zem jumta slīpes), ar jumta plaknē veidotiem logiem.
kamzolis Džemperis vai jaka (senāk jaka, ko valkāja zem virsdrēbēm).
izecēt Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piem., tautai, zemei, novadam.
rietumi Eiropas zemes un ASV (pretstatā Āzijai); Rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā Austrumeiropas bloka valstīm).
paiet Ejot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
noiet Ejot virzīties un nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
baseins Ēkā vai zem klajas debess ierīkota mākslīga ūdenstilpe peldēšanai.
rindu klēts ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
makroekonomika Ekonomiskā sistēma kopumā; parādības, kas aptver visu tautsaimniecību (piem., nacionālais ienākums, iekšzemes kopprodukts).
stagnācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.; sastingums.
reeksportēt Eksportēt no ārzemēm ievestās preces uz citu valsti bez to pārstrādes.
klaidstrāva Elektriskā strāva, kas noplūst (piem., no tramvaju, elektrovilcienu sliedēm) zemē.
galvanizācija Elektroterapijas veids – zema sprieguma līdzstrāvas izmantošana ārstniecībā.
autohtoni Etnoss vai etnogrāfiska grupa, kas no laika gala dzīvo attiecīgajā zemē; pamatiedzīvotāji, pirmiedzīvotāji.
sapropelis Ezeru nogulumi, kas veidojušies no ūdensaugu un ūdens dzīvnieku atliekām, kurām vietumis piejaukušās sauszemes augu atliekas u. c. vielas.
kontrafagots Fagots, kas skan oktāvu zemāk.
leiputrija Fantāzijas tēls – teiksmaina zeme, kurā bez darba ir iegūstama ēdienu un dzērienu pārpilnība.
obroks Feodālā zemes rente Krievijā – ikgadēja produktu vai naudas nodeva, ko zemnieki muižniekam maksāja par zemes lietošanu.
muiža Feodālais zemes īpašums; šā īpašuma centrs ar muižnieka dzīvojamo māju un saimniecības ēkām.
klaušas Feodālās zemes rentes forma – darbs, kas zemniekam (ar savu inventāru un vilcējspēku) bez atalgojuma bija jāveic muižā.
vaka Feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija.
bajārs Feodālis, arī augsta amatpersona (Senajā Krievzemē no 10. līdz 17. gs.).
lēnis Feodālismā – mantojams zemes īpašums, ko vasalis saņēma par noteiktu pienākumu pildīšanu.
pagasts Feodālismā — feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis; vāka.
grāfiste Feodālisma laikmetā – grāfa zemes valdījums.
dzemdēt Fizioloģiskā procesā izvadīt no dzemdes (attīstījušos augli).
dzemdības Fizioloģisks process, kura rezultātā attīstījies auglis tiek izvadīts no dzemdes.
ziemas guļa fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem).
ziemguļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā organisma dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem); ziemas guļa.
noslīdēt Fizioloģisku iemeslu dēļ būt, atrasties zemāk par normālo stāvokli (par ķermeņa daļām).
vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piem., brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
ziepene Fotoaparāts (parasti vienkāršs, zemas kvalitātes); ziepju trauks.
ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
rudens Gadalaiks starp vasaru un ziemu, kad nogatavojas augļi un dārzeņi, kokiem krīt lapas, notiek pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
tēvs Gados vecāks vīrietis (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi); arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
neskartās zemes gadsimtiem neapstrādātas lielas zemes platības (piem., Kazahstānas stepēs, kas no 1954. līdz 1960. gadam tika uzplēstas graudaugu audzēšanai).
nokrišņi Gaisa mitrums, kas lietus, sniega vai krusas veidā krīt no mākoņiem; arī gaisa mitrums, kas kondensējas uz zemes vai priekšmetiem (piem., rasa, sarma, atkala).
piezemes temperatūra gaisa temperatūra divu metru augstumā no zemes virsmas.
inversija Gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz ar augstuma palielināšanos (parastās pazemināšanās vietā).
refrakcija Gaismas staru noliekšanās, tiem ejot cauri zemes atmosfērai.
gājēju tunelis gājējiem paredzēta apakšzemes pāreja.
saime Gājēju, kalpu kopums (piem., zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums.
menestrels Galma dziedonis, mūziķis (viduslaiku Francijā un citās Eiropas zemēs), arī ceļojošs dziesminieks.
pārpieris Galvas apsējs, ko sieviete sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
smadzenītes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas zem lielajām smadzenēm aiz iegarenajām smadzenēm.
pamatkultūra Galvenā lauksaimniecības augu kultūra, ko audzē kādā saimniecībā vai zemē.
krītošā gamma gamma, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piem., kalnraktuvēs).
kangars Gara, šaura kāpa starp purvainiem pazeminājumiem (vigām); oss.
koridors Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes josla.
vaga Garens padziļinājums zemē.
šnore Garš, šaurs apstrādāšanai iedalīts zemes gabals; šņore (2).
astronomiskā vienība garuma mērvienība – zemes vidējais attālums no Saules (aptuveni 149 600 000 kilometru).
atmosfēra Gāzes apvalks ap zemi, kas griežas kopā ar to; šāds apvalks ap citiem debess ķermeņiem.
vakuums Gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu; telpa, kurā nav vielas.
gaiss Gāzu maisījums, kas apņem zemi un veido tās atmosfēru; šāds gāzu maisījums, kas nepieciešams dzīvu būtņu, augu elpošanai.
dabasgāze Gāzveida ogļūdeņražu (metāna, propāna, butāna u. c.) maisījums, kas veidojas un uzkrājas zemes garozā.
iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā).
zemglazūra Gleznojums zem glazūras.
pinakotēka Gleznu galerija (dažās Rietumeiropas zemēs).
apakštituls Grāmatas papildvirsraksts, kas titullapā atrodas zem galvenā virsraksta.
vaga Gramba, dziļa, gara iedobe, kas paliek (piem., zemē) pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās; izplūstošs saviļņojums (ūdenī).
mazgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai pieder samērā mazi zemes īpašumi.
lielgruntnieks Gruntnieks, kam ir liels zemes īpašums.
mazgruntnieks Gruntnieks, kam pieder samērā mazs zemes īpašums.
būvgrunts Grunts zem celtnes pamatiem.
drenāža Gruntsūdens novadīšana vai tā līmeņa pazemināšana (izmantojot drenas); pazemes cauruļvadu, kanālu sistēma (gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai).
iegrūt Grūstot pamatam zem kājām, iekrist (kur iekšā).
bēdu leja grūta, smaga (parasti šīszemes) dzīve.
nogrūst Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
pagrūst Grūžot pavirzīt (zem kā, kam pakašā); ar strauju kustību pavirzīt, pabāzt (zem kā).
palags Gultas veļas piederums – taisnstūrveida auduma izstrādājums, ko klāj uz guļasvietas vai zem segas.
līst Gulties (guļasvietā, zem segas u. tml.).
ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
nivelieris Ģeodēzisks instruments zemes virsmas punktu augstuma starpības noteikšanai.
seismika Ģeofizikas nozare, kas pēta zemes garozas svārstības kādā noteiktā rajonā; kādai teritorijai raksturīgā zemestrīču iespējamība, intensitāte un izpausme.
seismoloģija Ģeofizikas nozare, kas pēta zemestrīces un ar tām saistītās parādības.
fiziskā ģeogrāfija ģeogrāfijas nozare, kurā pēta zemes virsmu, klimatu, augu un dzīvnieku pasauli.
kontūrkarte Ģeogrāfiskā karte, kurā attēlotas sauszemes un ūdenstilpju kontūras un kuru izmanto dažādu objektu iezīmēšanai.

Atrasts piemēros (200):

aizrikšot ..abas māsas aizrikšoja uz klēti, ka zeme vien nodimdēja..
laisties ..ārā bija pavasaris un zeme tikko laidās vaļā.
pastars ..beigās izaugs pastars saules dzimums Uz skaidrās sniegbaltās svētku zemes..
skurbums ..ko viņš varēja pretoties tam ziedēšanas skurbumam, kas saulgriežu laikā pārņēma visu latviešu zemi?
murgi ..kopš esmu prom no Igaunijas zemes, mana dzīve ir gājusi kā milzīgā murgā. Neesmu pazinis ne prieka, ne miera.
vīraks ..no zemes gaisā ceļas zilgans auglības vīraks..
nomīt ..Pie grāvja muklājā ieraka, zemi līdzenu virsū nomina..
pumpa ..piespiedusies pie sūnainās zemes pumpas, sieviete gulēja.
krustīties ..Sofija, pagriezusies pret svētbildi, krustījās un zemu klanījās.
ugunsrati ..te [uz ceļiem] nu katrs no saviem ārzemju ugunsratiem spiež ārā ko spēj, aplam otru apdzen, traki triecas..
tūkstoškārt ..Un tūkstoškārt lai ir šis brīdis slavēts, Kad rudzu grauds top melnā zemē sēts..
pieskanēt ..valodas mijās un vijās cita ar citu, kāpa līdz zemajiem griestiem, pieskanēja mazo telpu..
pārnovads ..viņš bija no pārnovada, spēcīga zemnieka dēls..
izūjināties ..viņš, uz visām pusēm izstaigājies, izūjinājies, stāv mežmalā zem vecas egles.
ēsma ..zemāka cena bija pietiekama ēsma, lai nepieredzējis pircējs atvērtu maku..
gandrs ..zemu lidodams, vēl gandrs vēlīns manās priekš dusas sasniegt dievnama vecās liepas..
nopelt "Savāda celtne, pārāk lepna zemniekam," nopēla gaitnieks.. "Nenopel," mācīja Lazda, "nenopel, mājoklis būs labs."
zemgaļi 13. gadsimta zemgaļu ķēniņš Namejs.
radniecīgs 17. gs. darinātais Somijas zemnieku skapis ir radniecīgs.
diferencēties 19. gs. beigās latviešu zemniecība strauji diferencējās.
sēta 19. gs. otrajā pusē vairumam sētu bija tikai 5 līdz 10 ha zemes.
zemessargs 1915. gada vasarā vecvectēvu iesauca zemessargos.
zemessardze 1918. gada vasarā radās ideja organizēt zemessardzi, lai iedzīvotāji paši varētu piedalīties kriminogēnās situācijas samazināšanā.
uzkalniņkaps 5. gs. zemgaļu uzkalniņkaps.
stiprs 6 balles stipra zemestrīce.
magnitūda 7,4 magnitūdu spēcīga zemestrīce.
gumt Ābeles zem smaguma gumst.
būkšķēt Āboli krita zemē būkšķēdami.
nopakšķēt Ābols krītot nopakšķēja pret zemi.
punšs Ābolu, ķiršu, zemeņu punšs.
paspūris Acis zem paspurušajām uzacīm lūkojās žirgtas un vērīgas.
ģeogrāfisks Āfrikas zemju ģeogrāfiskās īpatnības.
valdīt Agrāk valdīja uzskats, ka zeme ir plakana un balstās uz trim vaļiem.
liels Ai māte mana – tēvzemīt, kas dos tev atelpot! Ik lielais var mūs jūgā dzīt un stumdīt, kā vien prot.
tarkšķēt Aiz alkšņiem aizaugušās upītes vakaros kliedza ķīvīte, tarkšķēja zemes vēzis.
kārba Aiz piecstāvīgajām balto ķieģeļu kārbām, uzkalniņam pieplaukusi, guļ zema vienstāva mājele.
tāltāls Aiz tāltālām zemēm.
purvaine Aizaugusi purvaines zeme.
zemiene Aizaugusi zemiene.
šīzeme Aiziet mūžībā no šīszemes dzīves.
aizkalst Aizkaltusi zeme.
valkāties Aizkari valkājas pa zemi.
aizklapēt Aizklapēt dzemdību namu.
aizlaist Aizlaista zeme.
aizlūgums Aizlūgums par zemestrīces upuriem.
aizprecēt Aizprecēt uz Krievzemi.
maģāri Aizprecēties uz saulaino maģāru zemi.
aizsākt Aizsākt zemeņu ievārījuma burciņu.
vilināt Aizsalušais ezers vilināja pirmos zemledus makšķerniekus.
aizstāvēt Aizstāvēt tēvzemi.
aizvadīt Aizvadīt elektrisko strāvu līdz zemnieku saimniecībai.
durties Akas vindas gals dūrās zemē.
aklimatizēt Aklimatizēt svešzemju stādus.
iesēsties Akmens iesēdies zemē.
zeme Akmeņaina zeme.
kustēties Akmeņi zem kājām kustas.
zemsedze Akmeņlauzīte ir akmeņdārzos iecienīts zemsedzes augs.
augkopis Aktīvākais augkopis Kurzemē.
akušieris Akušieris pieņem dzemdības.
palīst Alas griesti kļuva tik zemi, ka kādu gabalu nācās palīst uz vēdera.
centrēt Aleksejs varēja gan centrēt bumbu soda laukumā, gan izdarīt piespēli pa zemi.
ravētājs Algot zemeņu ravētājus.
paškontrole Alkoholiķim ir zema paškontrole.
paradīze Alkšņu un kārklu paradīze mitrajā zemienē.
pamats Alpīnistam pazūd pamats zem kājām.
aluzinis Aluziņi atklājuši pasaulē garāko zemūdens alu.
zemcilvēks Amorāls zemcilvēks.
sastumdīt Ap māju sastumdītas zemes kaudzes.
sabirdināt Ap stādiem sabirdināt zemi.
apakš- Apakšzeme.
būve Apakšzemes būve.
apakšzeme Apakšzemes dzelzceļš, ezers.
gaņģis Apakšzemes gaņģi.
apakšzeme Apakšzemes gari.
krātuve Apakšzemes gāzes krātuve.
instalācija Apakšzemes instalācijas.
apakšzeme Apakšzemes kodolsprādziens.
komunikācija Apakšzemes komunikācijas.
labirints Apakšzemes labirinti.
apbārstīt Apbārstīt apkārt zemeņu dobēm skaidas.
apbērt Apbērt ābelītes saknes ar zemi.
zeme Apbērt ar zemi.
trūdzeme Apbērt puķu sīpolus ar kūdras trūdzemi.
kontralts Apbrīnojami zems kontralts.
apcukurot Apcukurot zemenes.
iegrimt Apgabali, kuros zemes garoza pamazām iegrimst.
apguldīt Apguldīt aizgājēju zemes klēpī.
apgulties Apgulties ēnā, zem bērza.
apgūt Apgūt neskartās zemes.
apirdināt Apirdināt zemi ap ābelēm, ogulājiem.
zemstrāva Apjauta, ka esi lieks, romānā atklājas zemstrāvās.
zemesvēzis Apkarot zemesvēžus.
apbērt Apkārt ogulājiem apbēra melnzemi.
zemeszvaigzne Apmalotā zemeszvaigzne.
apmīņāt Apmīņāt zemi ap ieraktajiem stabiem.
svešzemnieks Apprecēties ar svešzemnieku.
aprakt Aprakt zemi.
apraust Apraust kociņu saknes ar zemi.
aprušināt Aprušināt zemi.
apsaimniekot Apsaimniekot atgūto māju un zemi.
zemē Apsēsties zemē.
apstādīt Apstādīt divus hektārus ar zemenēm.
tēvutēvi Apstrādāt tēvutēvu zemi.
apstrādāt Apstrādāt zemi ar traktoru.
ušņains Apstrādāt zemi, lai tā nestāv ušņaina.
zeme Apstrādāt zemi.
apstrīdēt Apstrīdēt tiesā īpašuma tiesības uz zemi.
apsviest Apsviest kartupeļu kaudzi ar zemi.
zemgrīde Apšaubāmie darboņi nu ir no zemgrīdes izlīduši un darbojas pilnīgi atklāti.
parakties Apzagt garāžu, zem tās parokoties.
apzagt Apzagt zemnieku.
piedēstīt Ar ābelēm piedēstīts kāds hektārs zemes.
nošķūrēt Ar buldozeru nošķūrēt melnzemes kārtu.
uzkapāt Ar cērtēm uzkapāt sasalušo zemi.
gals Ar galu zemē iedzīts miets.
palimpsests Ar īpašas tehnikas palīdzību apskatot kādu senu lūgšanu grāmatu, zem tās rakstu zīmēm atrasts raksts sengrieķu valodā, tā dēvētais Aristoteļa palimpsests.
nokultivēt Ar jauno kultivatoru var nokultivēt lielāku zemes platību.
ieiet Ar katru sitienu miets ieiet zemē arvien dziļāk.
kodolraķete Ar kodolraķetēm apbruņota zemūdene.
sīkmežs Ar krūmiem un sīkmežu apaudzis zemes gabals.
ienirt Ar metro eskalatoru ienirt pazemē.
sadangāt Ar smago tehniku sadangāta zeme.
urbināt Ar spieķi urbināt zemi.
truls Ar trulu būkšķi pret zemi atsitās koka bluķis.
pārvērsties Aramzeme pārvērtusies par mežu.
aramzeme Aramzemes platība.
griezt Arkla lemeši griež mālaino zemi.
ārpusdzemdes Ārpusdzemdes grūtniecība.
ārpuszemes Ārpuszemes civilizācija.
ārpus- Ārpuszemes.
paskoloties Ārstam bija iespēja paskoloties ārzemēs.
zemesstumbrs Ārstniecības augu zemesstumbrus ievāc rudenī pēc lapu novīšanas.
čips Ārsts ar šļirci ievada sunim zem ādas čipu.
svecīte Ārsts bērnam temperatūras pazemināšanai izrakstījis svecītes.
traktors Art zemi ar traktoru.
art Art zemi.
zeme Art, ecēt zemi.
tautietis Ārzemēs dzīvojoši tautieši.
kinoprodukcija Ārzemēs iepirktā kinoprodukcija.
spēkrati Ārzemēs ražoti spēkrati.
uztrāpīt Ārzemēs uztrāpījām uz operas sezonas sākumu.
perspektīva Ārzemēs viņa darbam pavērās plašas perspektīvas.
ār- Ārzemes.
patapināt Ārzemju ceļojumam bijām patapinājušas kleitas vai no visas kopmītnes.
ārzemes Ārzemju ceļojums.
dublāža Ārzemju filmas dublāža latviešu valodā.
intervence Ārzemju intervence.
investors Ārzemju investori.
kapitālieguldījums Ārzemju investoru kapitālieguldījumi.
izlūkdienests Ārzemju izlūkdienests.
kapitāls Ārzemju kapitāla ienākšana Latvijā.
bums Ārzemju kapitāla ieplūšanas bums.
investīcija Ārzemju kapitāla investīcijas.
komandējums Ārzemju komandējums.
meitasuzņēmums Ārzemju kompānijas meitasuzņēmums.
literatūra Ārzemju literatūra.
melnstrādnieks Ārzemju melnstrādnieki.
privātkapitāls Ārzemju privātkapitāls.
raidsabiedrība Ārzemju raidsabiedrības CNN, BBC, "Euronews" un citas.
ārzemes Ārzemju ražojums.
telekompānija Ārzemju telekompānijas.
četrzvaigžņu Ārzemju viesi apmetās četrzvaigžņu viesnīcā.
viesis Ārzemju viesi.
apskatnieks Ārzemju ziņu apskatnieks.
līdzstrādnieks Ārzemju ziņu redakcijas līdzstrādniece.
tūrists Ārzemju, pašmāju tūristi.
ār- Ārzemnieks.
ārzemnieks Ārzemnieku ekskursija.
autoceļš Asfaltēti, zemes autoceļi.
nopilēt Asinis nopilēja zemē.
nokrist Asinsspiediens nokritis pavisam zems.
pazemināties Asinsspiediens pazeminās.
iznākt Asni iznākuši no zemes.
spraukties Asni spraucas ārā no zemes.
uznākt Asni uznāk zemes virsū.
nolidot Asteroīds nolido tuvu garām zemei.
palidot Asteroīds palidojis tuvu garām zemei.
kooperācija Atbalsts zemnieku kooperācijas attīstībai.
nogruvums Atbrīvot cietušos no zemes nogruvuma.
atbrīvot Atbrīvot zemi no krūmiem, augsni no nezālēm.
pakļautība Atbrīvoties no svešzemju pakļautības.
atcelt Atcelt lēmumu par zemesgabala privatizāciju.
atdabūt Atdabūt atpakaļ zemi, tēva mājas.
atdauzīt Atdauzīt galvu pret zemo durvju aplodu.
izkrāpt Atdot izkrāptās mājas un zemi.
galva Atdot savu galvu par tēvzemi.
smiltājs Atdusēties dzimtās zemes smiltājā.
atdusēties Atdusēties smiltainē, kapu kalnā, zem velēnām.
atdzemdināt Atdzemdināt arhitektūrā klasicisma formas.
atdzemdināt Atdzemdināt senās tradīcijas.
atgāzt Atgāzt izrakto zemi atpakaļ bedrē.
atgriezt Atgriezt jaunsaimniecībām daļu no muižas zemes.
atkarot Atkarot zemi uzņēmuma paplašināšanai.
atkasīt Atkasīt zem krāsas slāņa uzrakstīto numuru.
atkasīt Atkasīt zemi.
atkašņāt Atkašņāt zemi no sīpoliem.
atkosties Atkosties par pazemojumu.
atkratīt Atkratīt zemi no izrautajām bietēm.
atļaut Atļaut apbūvēt zemes gabalu.
atļauties Atļauties braucienu uz ārzemēm.

zem citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV