Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam aka.

Atrasts vārdos (200):

Atrasts etimoloģijās (77):

Atrasts normatīvajos komentāros (19):

Vārda nozīmes skaidrojumu 2024. gada 11. jūnija sēdē (prot. Nr. 5/1185; 3. p.) precizējusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Vārdu "briljants" lieto sasaistē ar dārgakmens nosaukumu, izņemot dimantu, ja tam ir šāds slīpējums. (šķirklī briljants)
Izplatīta kļūda ir pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formu nepareizs lietojums. Aicinot ienākt, ir jāsaka "nāciet", nevis "nākiet" vai "nākat". (šķirklī nākt)
Nav vēlams lietot izteiksmi runa iet (no krievu valodas речь идёт), jāsaka ir runa (par ko). (šķirklī runa)
Vārdi zvērīgs un zvērisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan zvērīgs niknums, gan zvērisks niknums). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds zvērīgs (zvērīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt zvērisks niknums. (šķirklī zvērisks)
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 10. februāra sēdē kā angļu vārda highlights atbilsmi latviešu valodā iesaka lietot vārdu spilgtnis. (šķirklī spilgtnis)
Termins pieņemts 13.05.2008. ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumu Nr. 73, aizstājot terminu republikas pilsēta. (šķirklī valstspilsēta)
Šī cepumu veida dēvēšana par makaroniem, kā dažkārt tas tiek darīts, nebūtu vēlama, jo var radīt pārpratumus homonīmijas dēļ ar vārdu makaroni nozīmē 'pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot'. (šķirklī makaronbiskvīti)
Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija: apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
Nevēlams ir krievu valodas ietekmē radies vārda atgriezt lietojums ar nozīmi 'atdot', piem., atgriezt paņemto mantu, atgriezt preci ražotājam, atgriezt grāmatu bibliotēkā. Latviskāks ir vārdu savienojums atdot atpakaļ. (šķirklī atgriezt)
Nav vēlams apstākļa vārdu atpakaļ lietot ar nozīmi 'iepriekš, senāk', piem., trīs gadus atpakaļ, neilgi atpakaļ. Šādā nozīmē pareizāk lietot apstākļa vārdu pirms: pirms trim gadiem, pirms neilga laika. (šķirklī atpakaļ)
Anglisma hakeris vietā latviešu terminoloģijas speciālisti iesaka lietot vārdu urķis. (šķirklī hakeris)
Divdabi lūdzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, piemēram: Neskaties, lūdzams, atpakaļ! Lūdzams, bērns, nedari to! (šķirklī lūdzams)
Praksē bieži šādā nozīmē lieto arī divdabi nekavējoši (piem., man nekavējoši lika noprast). Pareizi jāsaka – man nekavējoties lika noprast. (šķirklī nekavējoties)
Praksē sastopama arī forma nopakaļis, kas nav reģistrēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī nopakaļ)
Reizumis šo vārdu lieto arī vīriešu dzimtē – pievakars. (šķirklī pievakare)
Vārds rullis pirmajā nozīmē 'cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums' nav aizstājams ar vārdu rulons (no krievu valodas рулон 'rullis'). Piem., nav jāsaka pārdod sienu rulonos, bet gan pārdod sienu ruļļos. (šķirklī rullis)
Saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 2019. gada 26. novembra sēdes protokolu Nr. 8/1156 angļu influencer latviešu valodā atveidojams kā ietekmētājs. (šķirklī ietekmētājs)
Terminoloģijas speciālisti iesaka lietot vārdu urķis anglicisma hakeris vietā. (šķirklī urķis)
Vārdi necilvēcīgs un necilvēcisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan necilvēcīgas pūles, gan necilvēciskas pūles). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds necilvēcīgs (necilvēcīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska parasti izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt necilvēciskas pūles. (šķirklī necilvēcīgs)

Atrasts vārdu savienojumos (132):

Atrasts skaidrojumos (200):

Līgo vakars 23. jūnija vakars, Jāņu svētku ievadījums.
Ziemassvētku vakars 24. decembra vakars.
relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
aizvakardien Aizvakar.
aizviņdien Aizvakar.
vindas aka aka, no kuras ūdens spaini izceļ ar īpašu sviru.
nosēdaka aka, tvertne notekūdeņu novadīšanai vai uzkrāšanai.
akadēmiķis akadēmijas (1) īstenais loceklis.
akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis.
korespondētājloceklis akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības (bakalaura, maģistra, doktora) ieguves apliecinājums.
grodi akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
saāķēt Āķējot savienot, sakabināt.
silumīns Alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, mangānu, magniju).
lodalva Alvas sakausējums (piem., ar svinu), ko izmanto lodēšanai.
kešjukoks Anakardija.
kešjurieksts Anakardijas koka auglis, ko izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
kaklauts Ap kaklu sienams lakatiņš.
burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
tibeteika Apaļa vai četrkantīga plakana ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
berete Apaļa, plakana cepure bez apmales un naga.
pita Apaļa, plakana maize, kas iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
skrubers Aparāts mehāniskai sīku daļiņu (piem., putekļu, pelnu, kvēpu) un atsevišķu gāzu (sērūdeņraža, amonjaka) atdalīšanai no gāzu maisījuma ar šķidrumu.
radiomezgls Aparatūra radio programmu translēšanai un (vietējo) radiosakaru uzturēšanai.
papēdis Apava detaļa – zoles apakšas pakaļējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām radio sakaru nodrošināšanai.
muduraiņi Apģērba gabals (piem., mētelis, jaka, brunči) ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gs. Latvijā).
galvassega Apģērba piederums galvas apsegšanai, piem., cepure, lakats.
baika Apģērbs (parasti jaka, džemperis) no šāda auduma.
kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt (važās).
faktors Apstāklis, fakts u. tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu.
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību.
tautas nobalsošana aptauja, kurā visa tauta izsaka savu viedokli par kādu noteiktu jautājumu; referendums.
preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem; zīmols.
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
ironija Ar ārēju nopietnību maskēts smalks izsmiekls; izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam.
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, leju, sānis, atpakaļ u. tml.).
izvilkt Ar grūtībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka izstāsta, izsaka; aplinkus taujājot, izzināt.
metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
pieslēgties Ar kādu tehnisku sistēmu pievienoties (kam), nodrošinot sakaru, dzirdamības u. tml. iespējas.
piešūt Ar ķirurģiskiem paņēmieniem šujot, piestiprināt atpakaļ (atdalīto ķermeņa daļu).
ziemas laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).
atmest Ar metienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
reklamēt Ar reklāmu piesaistīt uzmanību, palielināt pieprasījumu (precei vai pakalpojumam), padarīt (ko) populāru.
atsist Ar sitienu atvirzīt nost, atpakaļ.
uzlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ, atlauzt (3).
atmest Ar strauju kustību atvirzīt atpakaļ; atliekt atpakaļ.
atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost, atpakaļ.
atvēzēt Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ (roku, rīku u. tml.).
atvēzēties Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (gatavojoties sitienam, sviedienam u. tml.).
korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām.
lemesis Arkla sastāvdaļa – asa, plakana metāla plāksne, kas atgriež aramās zemes sloksni.
tvans Asa, nepatīkama smaka; gaiss, kurā ir asa, nepatīkama smaka.
dvinga Asa, spēcīga un koncentrēta smaka, šādas smakas piesātināts gaiss.
paternitātes pārbaude asins analīze, pēc kuras nosaka, vai attiecīgais vīrietis var būt attiecīgā bērna tēvs.
atskabarga Ass, atpakaļ vērsts izcilnis pie smailes (priekšmetiem, kam jāieķeras); atkarpe.
atkarpe Ass, atpakaļ vērsts izcilnis pie smailes (priekšmetiem).
sirēna Astaino abinieku kārtas dzīvnieks bez pakaļkājām, kas dēj olas.
izpirkt Atdot (aizdevumu), saņemot atpakaļ (ieķīlāto).
reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu, konfiscētu) atpakaļ privātīpašumā; atkārtoti privatizēt.
izdot Atdot atpakaļ (naudas) pārpalikumu pēc samaksas.
atmaksāt Atdot atpakaļ (parasti naudu).
atsviest Atdot atpakaļ (parasti strauji, pēkšņi, negaidīti).
atkāpties Atiet atpakaļ, sānis, nost (parasti atmuguriski).
atgriezties Atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī); ierasties atkal (kur).
atgāzties Atkrist (parasti atmuguriski); atvirzīties atpakaļ.
samaksa Atlīdzība par padarīto darbu, pakalpojumu u. tml.
revanšēties Atlīdzināt (piem., par pakalpojumu ar pretpakalpojumu).
atgāzt Atliekt atpakaļ (galvu); nedaudz atvirzīt (ķermeņa daļu).
pārnākt Atnākt atpakaļ, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atpakaļrāpulis Atpakaļrāpulīgs cilvēks.
atiet Atplūst, ievirzīties atpakaļ (parasti gultnē).
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
lecīgs Ātri sakaitināms, ķildīgs.
atlēkt Atsitoties (pret ko), strauji atvirzīties atpakaļ.
atrauts Atšķirts, izolēts; tāds, kam nav ciešu sakaru (ar ko).
strēlnieks Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
svari Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
vēsture Attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
ardievas Atvadu vārdi, ko saka mirušajiem.
atstarot Atvirzīt atpakaļ no savas virsmas.
kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība parādību attieksmēs; likums, likumība.
lapas plātne auga lapas plakanā, paplatinātā daļa.
kvēle Augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai); karstums, ko izstaro stipri sakarsis ķermenis.
universitāte Augstākā mācību un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu.
terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju.
agavju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst agaves, jukas, sansevjēras jeb līdakastes.
bumerangs Austrālijas aborigēnu metamais ierocis, kas pēc sviediena atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
bleķis Balts metāls, metāla sakausējums.
internetbanka Bankas pakalpojumi, kas pieejami elektroniskā vidē (izmantojot internetu).
interneta banka bankas pakalpojums, kas klientiem dod iespējas pārvaldīt savu līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt konta stāvokli u. tml.) elektroniskā veidā, izmantojot internetu.
vigīlija Baznīcas vakara vai nakts lūgšana pirms lieliem reliģiskiem svētkiem, arī īpaši svarīgā nodomā.
dzidrs Bez mākoņiem, miglas, dūmakas (par debesīm); skaidrs.
varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
metāns Bezkrāsaina gāze bez smakas, dabasgāzes galvenā sastāvdaļa.
sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
atbīdīt Bīdot atvirzīt nost, atpakaļ vai atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.)
praķis Bieza auduma jaka, žakete.
vatenis Bieza vatēta virsjaka.
fufaika Bieza, vatēta virsjaka; vatenis.
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pāri.
atpakaļbrauciens Brauciens atpakaļ (uz vietu, no kurienes devās ceļā).
valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
sakaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sakalst (1).
korelēt Būt savstarpējā sakarībā, savstarpēji atbilst; saistīt (ar ko).
sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko).
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.).
sviest Būt tādam, kur veidojas (piem., šļakatas).
būt priekšā un pakaļā būt visur klāt izdabājot, pakalpojot.
īpašība Būtiska, raksturīga pazīme, kas nosaka (kā) atšķirību no citiem vai līdzību ar tiem.
atkarība Cēloniska sakarība (ar citu parādību, faktoru u. tml.).
slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) – par dzīvniekiem.
atcelt Ceļot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ (uz vietu, no kurienes devās ceļā); gājiens, brauciens atpakaļ (uz šo vietu).
romāncements Cementa veids (19. un 20. gs.), ko ieguva, izejvielas sakausējot zem saķepšanas temperatūras.
monopolcena Cena, ko izmantojot savu stāvokli tirgū, nosaka monopols.
makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
apkampt Cieši satvert; sakampt.
metālfizika Cietvielu fizikas nozare, kas pēta metālu un to sakausējumu uzbūvi un fizikālās īpašības.
cigārs Cilindrisks tabakas lapu vīstoklis.
jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
dupsis Cilvēka ķermeņa pakaļējā apakšējā daļa; dibens.
raksturs Cilvēka psihisko īpašību kopums, kas nosaka tā intelektuāli emocionālo reakciju un izturēšanos dažādās dzīves situācijās.
statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
izsūtāms Cilvēks, kam liek veikt dažādus (sīkus) pakalpojumus.
racionālists Cilvēks, kam raksturīga uz prātu balstīta, lietišķa attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka galvenokārt prāta apsvērumi.
ūdensvīrs Cilvēks, kas dzimis šādā Zodiaka zīmē.
gājējs Cilvēks, kas iet, dodas (uz noteiktu mērķi, kuru izsaka pievienotais lietvārds).
pūce Cilvēks, kas ir darbīgs vakarā un vēlu iet gulēt, bet no rīta ar grūtībām mostas un ir pasīvs.
stratēģis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka stratēģiju (3).
naktsputns Cilvēks, kas mēdz iet gulēt ļoti vēlu, mēdz strādāt vēlu vakarā, naktīs.
marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
ūdenstūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu; cilvēks, kas aktīvās atpūtas laikā izmanto ūdenstūrisma pakalpojumus.
dienderis Cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop (kādam); pakalpiņš.
seja Cilvēks, kas reklamē kāda uzņēmuma ražoto produkciju vai sniegtos pakalpojumus.
bļodlaiža Cilvēks, kas savtīgos nolūkos iztop, pakalpo, lai iegūtu (kāda) labvēlību.
runātājs Cilvēks, kas teic runu (3); cilvēks, kas runā, izsaka savu (vai kāda cilvēku kopuma) viedokli (piem., sapulcē, sarunā).
apstāvētājs Cilvēks, kas vada bēru ceremoniju, saka izvadīšanas runu; izvadītājs.
ekspresis Cilvēks, kas veic mantu pārvadāšanas, piegādes u. tml. pakalpojumus.
vērtētājs Cilvēks, kas vērtē, nosaka (kā) vērtību, kvalitāti.
garastāvokļa cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka garastāvoklis, emocionālā pašsajūta.
zelta cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
mongoloīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīga dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, plakana seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, īpatnēja acu forma.
kaitējuma atlīdzināšana civiltiesisks pienākums, kas rodas sakarā ar personai vai viņas mantai, kā arī organizācijai nodarītu kaitējumu.
auts Četrstūrains auduma gabals (kā) apklāšanai, apsiešanai (piem., galdauts, kaklauts, lakats).
glodene Čūskai līdzīga bezkāju ķirzaka brūnganā krāsā.
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
saņemt Dabūt atpakaļ (piem., ko uzglabāšanā, labošanā iedotu).
puskaltis Daļēji sakaltis (par pārtikas produktiem).
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt; signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, radio, interneta vai cita veida sakarus.
subjekts Darbības darītājs, procesa izjutējs, ko visbiežāk izsaka ar teikuma priekšmetu.
pagātne Darbības vārda forma, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms runas momenta.
kārta Darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka darbības subjekta un objekta attieksmes.
vēlējuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
pavēles izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka pamudinājumu, lūgumu, aicinājumu vai aizliegumu veikt kādu darbību; imperatīvs.
vidējā kārta darbības vārda kārta, kas izsaka, ka darbības subjekts reizē ir arī darbības objekts.
saliktā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti.
supīns Darbības vārda nelokāmā forma, kas izsaka darbības mērķi blakus kustības darbības vārdiem.
kauzatīvs verbs darbības vārds, kas izsaka darbības vai stāvokļa ierosinājumu (dzirdīt – likt dzert).
pārejamība Darbības vārdu leksiski gramatiska kategorija, kas izsaka darbības vārda spēju saistīties ar objektu akuzatīvā bez prievārda; transitivitāte.
raudze Dārgmetāla (zelta, sudraba, platīna u. tml.) daudzums sakausējumā; skaitlis, kas rāda šo daudzumu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma.
bakara Dārgs kristāls, ko sāka izgatavot Francijas pilsētā Bakarā.
kārties Darīt pašnāvību pakaroties.
noteicējs Darītājs --> noteikt; tas, kas (ko) nosaka.
parters Dārza vai parka zemākā daļa, kurā izvietoti zālāji, baseini, strūklakas, skulptūras u. tml.
tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupas, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
biškrēsliņš Daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem, smaržīgiem, no virspuses plakaniem ziedu kurvīšiem ziedkopās.
recirkulācija Daudzkārtēja gāzu, šķidruma vai cietvielu plūsmas atgriešana atpakaļ tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā.
pasta Dažādi makaronu izstrādājumi; ēdiens, kas gatavots no kāda makaronu veida.
grēmas Dedzinoša sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi (kuņģa skābes atpakaļplūsma).
diskotēka Deju vakars ar mūzikas ierakstu atskaņošanu.
zaļumballe Deju vakars brīvā dabā.
disene Deju vakars, kur dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā; diskotēka.
masku balle deju vakars, kura dalībnieki tērpušies maskās.
rododendrs Dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām lapām un zvanveida vai plakaniem ziediem ķekaros.
lakatiņš Dem. --> lakats.
taciņa Deminutīvs --> taka.
ožamais spirts desmitprocentīgs amonjaka šķīdums ūdenī ar raksturīgu asu smaku.
vakardien Dienā pirms šodienas; vakar.
aizvakardiena Diena pirms vakardienas.
novakare Dienas beigu posms, kad tuvojas, iestājas vakars.
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
radiodienests Dienests radiosakaru nodrošināšanai.
diena Diennakts; diennakts daļa no rīta līdz vakaram.
aizvakar Dienu pirms vakardienas.
komercdirektors Direktors, kas atbild par preču vai pakalpojumu realizāciju, to noietu, kā arī kārto dažas citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, apakšējā – svārki; kleita ar virsū valkājamu jaku.
spiedpoga Divdaļīga poga (apģērbam, apaviem, makam u. tml.), kas savienojama, iespiežot vienas daļas izcilni otras daļas iedobumā.
selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar dobu stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.

Atrasts piemēros (199):

piezīsties .. Talkā nāku es – pilsētas zēns, Ielu smakas un rupjības piezīdies, Nīstot visu, kas mierīgs un lēns.
kinematogrāfs .. vakaros Valentīna gāja uz kinematogrāfiem, jo tai aizvien vajadzēja redzēt visas filmas.
žvakstēt ..istaba mirdz vienos sudrabos, zeltos, dimantos, un pašā vidū dimanta zirgs .. dīžļā pa sudraba grīdu, ka sudraba pakavi vien žvakst..
piecilpot ..kaķis piecilpoja pie akas, uzmetās uz groda stūrakmens un raudzījās apkārt.
pliks ..pakausis bija pliks kā ābols..
pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
nomīt ..Pie grāvja muklājā ieraka, Zemi līdzenu virsū nomina..
piegult ..Prīdis vakarā jau agri bija gultā, kad sieva piegūla blakus, tas jau krāca kā jūra niknā laikā.
tulkot ..sapņiem piešķirām lielu nozīmi – tulkojām tos sakarā ar mūsu likteni..
mode ..šī ir īstā reize slimot pēc Laimdotas modes. Jau vakarā rādīties sagurušai, no rīta teikt, ka galva sāp un reibst, un tad uzberzēt termometru.
raibsvārcis ..taka .. aizlocījās tālāk, pazuzdama tuvējā meža pudurī, kur mundrā rakstā lietišķi strādāja raibsvārcis dzenis.
ņigu ..tur [virtuvē] visu laiku iet ņigu ņegu, rībēdama nokrīt pavārnīca, nošļakst nejauši izlijis ūdens, un vienā durvju pavērienā izlaižas laukā nobijies un sakaitināts pašmāju kaķis..
gaumēt ..vakariņas gaumēja vareni..
apstaiga ..viņa [bērnu nama priekšniece] vakara apstaigā gāja no istabas istabā..
pateikties ..viņi apstājās. Jāatvadās. "Pateicos, Švemberga kungs, par patīkamo vakaru.."
slaka "Bagātie ir cita slaka. Tie otram no rokas sakaltušu uts ādu izraus un vēl pirkstus nokodīs. Mums [trūcīgajiem] tas nav asinīs."
timpa "Bet viņš gribēja tikt par īstu gleznotāju un apmeklēt Pēterpils mākslas akadēmiju (..) Priekš tam vajadzēja timpu; viņš atlicināja un krāja cik varēdams no savas mācekļa uztura naudas.."
pag "Es nu iešu." – "Pag, man tev vēl kas jāsaka."
papildināt "Es tevi gaidīšu pie "Laimas" pulksteņa," draudzene saka un papildina: "ja līs, ieiešu kafejnīcā turpat blakus."
nosacīt "Es tiešām nezinu," māte nosaka.
kristāls "Glāze konjaka vai kristāla nekaitē, jāzina tikai mērs."
atvainot "Ir gan viņiem [skolotājiem] izdoma," mamma saka, atvainodama savu neprašanu tādās lietās [rēķināšanā]..
grabaža "Kas tad nu par auto," rāmi saka Kursis, "tāda grabaža vien ir, bet mēs ar Jēci salabosim."
spoks "Ko šuj [vecāki] tam bērnam, ko nešuj! Ne cepure, ne lakats. Tīri par spoku iztaisa."
lauķis "Labrīt!" Nīna uzsvērti saka, lai norādītu uz lauķa nepieklājību.
mīlītis "Mīlīši, ne soli atpakaļ!"
vakars "Nu ir vakars! Nezinu vairs, ko lai iesāk!"
atsviest "Paklausies, vakar tā gadījās, nejauši..." Ģedimins mēģināja paskaidrot.. – "Taisnība, tīšām jau tu nekad nepiedzeries," Vizbule atsvieda.
zosāda "Pievakare vēl bija silta, tomēr viņam sala un uzmetās zosāda."
ūnikums "Radiosakari ar amatieri – klostera mūku. Vai tas nav ūnikums?"
sacīt "Šis lietus tagad sapurina visus, cilvēkus, kustoņus un augus, un saka: vasara ir vēl tikai pašā sākumā, skatieties un priecājieties.."
rasi "Šurp nākdama.. redzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
aprakt Ābelītes apraka un samēsloja.
stādīties Acu priekšā stādās vakardienas notikumi.
kniede Ādas jaka ar kniedēm.
jaka Ādas jaka.
pusjaka Ādas pusjaka.
virsjaka Ādas virsjaka.
valdīt Agrāk valdīja uzskats, ka Zeme ir plakana un balstās uz trim vaļiem.
monstrance Ai tēvu novads – pāri novadiem! Kā monstrance uz rokām priesteriem Uz saviem cēliem pakalniem tu stāvi.
groziņvakars Aicināt uz groziņvakaru.
vilkties Airējot spēcīgi vilkties ar airiem uz priekšu un atpakaļ.
tukls Aitām tukli nokarājusies pakakle.
tarkšķēt Aiz alkšņiem aizaugušās upītes vakaros kliedza ķīvīte, tarkšķēja zemes vēzis.
satumst Aiz loga satumst vakars.
zilgmot Aiz pakalniem zilgmo meži.
aizdevējs Aizdevējs prasa naudu atpakaļ.
pakaisīt Aizgaldā pakaisīti sausi salmi.
aizklāt Aizklāt seju ar lakatu.
aizmesties Aizmesties pakaļ.
vakance Aizņemt vakanci.
rotāties Aizputes pils, kas savulaik rotājusies ar pasakaini skaistiem ornamentiem, iet bojā.
aizsākt Aizsākta miltu paka.
aizsargāt Aizsargāt ar lakatu seju no vēja.
aizsniegties Aizsniegties ar kārti līdz akas dibenam.
aiztīt Aiztīt ar lakatu visu galvu un seju.
pelēcis Aizvakar sākās vilku medību sezona, kas ilgs līdz brīdim, kamēr tiks izpildīts pelēču limits.
aizvakardiena Aizvakardiena ilgi paliks atmiņā.
aizvelt Aizvelt mucu līdz akai.
pakakāt Aizvest bērnu pakakāt.
atbēgt Aizvestais suns atbēdzis mājās atpakaļ.
aizvilkt Aizvilkt tabakas maku ar auklu.
grodi aka ar baļķu grodiem.
diezgan aka ir diezgan dziļa.
parakt aka jāparok dziļāka.
ūdensvīrs akacī dzīvojot ūdensvīrs.
akačains akačains purvs.
purvs akačains purvs.
loceklis akadēmijas Goda locekļi.
akadēmisks akadēmiskā glezniecība.
akadēmisks akadēmiskā izglītība.
diskurss akadēmiskais diskurss.
akadēmisks akadēmiskais koris.
akadēmisks akadēmiskais rakstu izdevums.
akadēmisks akadēmisks strīds.
akadēmisms akadēmisms glezniecībā.
akants akanta lapa.
grieztuve akas grieztuve.
aka akas grodi, vinda.
vira akas vāka viras.
vinda akas vinda.
durties akas vindas gals dūrās zemē.
virzuļsūknis akas virzuļsūknis.
galvveida Akmenim ir plakana, galvveida virsma.
atšļukt Akmens atšļūk atpakaļ bedrē.
ākstīties Ākstīties kādam pakaļ.
formālistisks Aleksandra Čaka dzeja un poēmas tolaik skaitījās formālistiskas.
reibinošs Alkohols, tabaka un citas reibinošas vielas rada atkarību.
alpaks Alpaka karotes.
pārsiet Alsungā tautas tērpa vainagu mēdza pārsiet ar krāsainu zīda lakatiņu.
modifikators Alumīnija sakausējumu modifikators.
pienākties Amalda kāpj pāri sliedēm mežā un pin vainagu spārēm. "Tā pienākas", viņa saka. "Nebūs spāru vainaga, nebūs mājā svētības."
tribūns Amatā stāšanās dienā Nerons savas gvardes tribūnam pasaka, ka viņam ir labākā māte.
amonjaks Amonjaka ražošana.
anakardija Anakardijas tiek kultivētas to augļu – Indijas riekstu jeb kešjuriekstu dēļ.
analogs Analogā sakaru līnija.
angoras Angoras lakats.
antimons Antimona sakausējumi.
savīstīt Ap galvu savīstīts lakats.
sienams Ap galvu sienamais lakatiņš.
apadīt Apadīt jakas apakšmalu ar citas krāsas dziju.
vīle Apaļa, plakana, trīsšķautņu vīle.
apčakarēt Apčakarēt pircēju.
apčakarēt Apčakarēt savu tēvu.
apdrošināšana Apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji.
apgriezt Apgriezt laivu, lai dotos atpakaļ.
apgriezties Apgriezties un braukt atpakaļ.
aplikt Aplikt ap pleciem lakatu.
lakats Aplikt ap pleciem siltu lakatu.
aplikties Aplikties lakatu.
vis Aplikusi greznu lakatu vis ap pleciem.
apmest Apmest lakatu ap pleciem.
stoika Apmetāmies pie stoikas, lai izdzertu glāzi kakao un notiesātu maizīti.
apsegt Apsegt galvu ar lakatu.
lakatiņš Apsiet ap galvu lakatiņu.
apsiet Apsiet ap galvu lakatu.
trīsstūrains Apsiet ap kaklu trīsstūrainu lakatiņu.
lakats Apsiet lakatu ap galvu.
vilnains Apsieties vilnainu lakatu.
atlikt Apskatīt kurpes un atlikt veikala plauktā atpakaļ.
apskatīties Apskatīties, vai kāds neseko pakaļ.
apšņurkāt Apšņurkāts kabatlakatiņš.
aptamborēt Aptamborēt kabatlakatiņu.
apteksne Apteksne ienesa traukus un klāja vakariņu galdu.
aptīt Aptīt galvu ar lakatu.
apvīstīt Apvīstīt lakatu ap kaklu.
urķis Ar kādu smailu urķi patīrīt plaisu akas grodos.
pakalpot Ar ko es jums varu pakalpot?
spars Ar lielu sparu sevi piesaka rudi sarkanā krāsa.
pakasīt Ar nazi pakasot, krāsa lobās nost.
dūriens Ar pirmo dakšas dūrienu stādu izraka.
pakalns Ar priežu mežu apauguši pakalni.
slikti Ar Unu slikti.. Šovakar operācija...
arborists Arborista pakalpojumi.
arhetipisks Arhetipiskās latviešu tautas pasakas.
arlabvakar Arlabvakar, kundze!
lakacis Ārstniecības lakacis.
pārstrādāties Ārsts iesaka pusdienās nepārēsties, jo olbaltumvielas organismā nepagūs pārstrādāties.
tamponāža Artēziskās akas tamponāža.
ass Asa deguma smaka.
aizcirst Asā smaka aizcērt elpu.
kosties Asā smaka kodās degunā.
saraukties Asā smaka liek saraukties degunam.
sīveļļa Asa, nepatīkama sīveļļas smaka.
asakains Asakaina zivs.
izsacīt Asinsspiedienu izsaka ar diviem skaitļiem.
asistents Asistentu pakalpojums invalīdiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.
vakars Astoņos vakarā.
atbaidošs Atbaidoša smaka.
atbāzt Atbāzt grāmatu atpakaļ pilnajā plauktā.
atbāzt Atbāzt kabatlakatu kabatā atpakaļ.
atbērt Atbērt notīrītos riekstus atpakaļ kulītē.
atbīdīt Atbīdīt cepuri pakausī.
tikos Atbraukšot mums pakaļ tikos un tikos, un punkts.
pusseši Atbraukt ap pussešiem vakarā.
steigt Atbraukusi mājās, sieva steidz apdarīt vakara darbus.
atcelt Atcelt krēslu atpakaļ pie galda.
aizvakar Atcerēties aizvakar teikto.
atdabūt Atdabūt atpakaļ zemi, tēva mājas.
atdīrāt Atdīrāt ādu no medījuma pakaļkājām.
atdzesēt Atdzesēt sakarsušo urbi ar ūdeni.
atdzīt Atdzīt vistas atpakaļ iežogojumā.
atgādinājums Atgādinājums par komunālo pakalpojumu samaksu.
atgāzt Atgāzt izrakto zemi atpakaļ bedrē.
atpakaļ Atgāzties krēslā atpakaļ.
atglaust Atglaust atpakaļ izspūrušos matus.
atgriezties Atgriezties atpakaļ dzimtenē.
pusvienpadsmit Atgriezties mājās pusvienpadsmitos vakarā.
atgrūst Atgrūst atvilktni skapī atpakaļ.
jērenīca Atgrūst jērenīcu pakausī.
kliegt Atkal ozolā, tāpat kā vakar, Kāda pūce aizgūdamās kliedz.
atkāpties Atkāpties soli atpakaļ.
atpakaļ Atkāpties soli atpakaļ.
atkarens Atkarena pakakle.
atkraut Atkraut kastes plauktā atpakaļ.
atkravāt Atkravāt tasītes atpakaļ plauktā.
atķemmēt Atķemmēt matus atpakaļ.
atlauzt Atlauzt uzbrucēja roku atpakaļ.
atlicināt Atlicināt laiku vakara pastaigai.
atliet Atliet zupu atpakaļ katlā.
at- Atlikt (grāmatu atpakaļ).
atlikt Atlikt ķemmi atpakaļ somiņā.
atpakaļbrauciens Atlikt naudu atpakaļbraucienam.
atmest Atmest atpakaļ matu cirtu.
atmest Atmest izkritušo ogli atpakaļ krāsnī.
kopsakars Atmosfērā notiekošo procesu kopsakars.
atmugurisks Atmuguriski kāpties atpakaļ.
kāpties Atmuguriski kāpties atpakaļ.
atpakaļadrese Atpakaļadrese nav norādīta.
turpbrauciens Atpakaļbrauciens likās ilgāks par turpbraucienu.
atpakaļceļš Atpakaļceļā iegriezties veikalā.
ietecēt Atpakaļceļā ietecēt pastā.
izmest Atpakaļceļā izmetu līkumu gar birzīti.
atpakaļejošs Atpakaļejošā adījuma kārta.
atpakaļejošs Atpakaļejošais autobuss.
atpakaļgaita Atpakaļgaitas pārnesums.
strūklaka Atpūsties skvērā pie strūklakas.
atraisīt Atraisīt lakatu.
pakasīties Atrast iemeslu, kā pakasīties.

aka citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV