Paplašinātā meklēšana

Meklējam aka.

Atrasts vārdos (247):

Atrasts vārdu savienojumos (3):

Atrasts skaidrojumos (3187):

Līgo vakars 23. jūnija vakars, Jāņu svētku ievadījums.
Ziemassvētku vakars 24. decembra vakars.
relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
aizvakardien Aizvakar.
aizviņdien Aizvakar.
vindas aka aka, no kuras ūdens spaini izceļ ar īpašu sviru.
akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis.
akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības (bakalaura, maģistra, doktora) ieguves apliecinājums.
špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
saāķēt Āķējot savienot, sakabināt.
silumīns Alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, mangānu, magniju).
lodalva Alvas sakausējums (piem., ar svinu), ko izmanto lodēšanai.
kešjukoks Anakardija.
kešjurieksts Anakardijas koka auglis, ko izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
kaklauts Ap kaklu sienams lakatiņš.
burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
tibeteika Apaļa vai četrkantīga plakana ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
berete Apaļa, plakana cepure bez apmales un naga.
pita Apaļa, plakana maize, kas iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
skrubers Aparāts mehāniskai sīku daļiņu (piem., putekļu, pelnu, kvēpu) un atsevišķu gāzu (sērūdeņraža, amonjaka) atdalīšanai no gāzu maisījuma ar šķidrumu.
radiomezgls Aparatūra radio programmu translēšanai un (vietējo) radiosakaru uzturēšanai.
papēdis Apava detaļa – zoles apakšas pakaļējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām radio sakaru nodrošināšanai.
muduraiņi Apģērba gabals (piem., mētelis, jaka, brunči) ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gs. Latvijā).
galvassega Apģērba piederums galvas apsegšanai, piem., cepure, lakats.
baika Apģērbs (parasti jaka, džemperis) no šāda auduma.
kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt (važās).
faktors Apstāklis, fakts u. tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu.
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību.
tautas nobalsošana aptauja, kurā visa tauta izsaka savu viedokli par kādu noteiktu jautājumu; referendums.
preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem; zīmols.
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
ironija Ar ārēju nopietnību maskēts smalks izsmiekls; izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam.
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, leju, sānis, atpakaļ u. tml.).
izvilkt Ar grūtībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka izstāsta, izsaka; aplinkus taujājot, izzināt.
metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
pieslēgties Ar kādu tehnisku sistēmu pievienoties (kam), nodrošinot sakaru, dzirdamības u. tml. iespējas.
piešūt Ar ķirurģiskiem paņēmieniem šujot, piestiprināt atpakaļ (atdalīto ķermeņa daļu).
ziemas laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).
atmest Ar metienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
reklamēt Ar reklāmu piesaistīt uzmanību, palielināt pieprasījumu (precei vai pakalpojumam), padarīt (ko) populāru.
atsist Ar sitienu atvirzīt nost, atpakaļ.
uzlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ, atlauzt (3).
atmest Ar strauju kustību atvirzīt atpakaļ; atliekt atpakaļ.
atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost, atpakaļ.
atvēzēt Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ (roku, rīku u. tml.).
atvēzēties Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (gatavojoties sitienam, sviedienam u. tml.).
korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām.
lemesis Arkla sastāvdaļa – asa, plakana metāla plāksne, kas atgriež aramās zemes sloksni.
tvans Asa, nepatīkama smaka; gaiss, kurā ir asa, nepatīkama smaka.
dvinga Asa, spēcīga un koncentrēta smaka, šādas smakas piesātināts gaiss.
paternitātes pārbaude asins analīze, pēc kuras nosaka, vai attiecīgais vīrietis var būt attiecīgā bērna tēvs.
atskabarga Ass, atpakaļ vērsts izcilnis pie smailes (priekšmetiem, kam jāieķeras); atkarpe.
atkarpe Ass, atpakaļ vērsts izcilnis pie smailes (priekšmetiem).
sirēna Astaino abinieku kārtas dzīvnieks bez pakaļkājām, kas dēj olas.
izpirkt Atdot (aizdevumu), saņemot atpakaļ (ieķīlāto).
reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu, konfiscētu) atpakaļ privātīpašumā; atkārtoti privatizēt.
izdot Atdot atpakaļ (naudas) pārpalikumu pēc samaksas.
atmaksāt Atdot atpakaļ (parasti naudu).
atsviest Atdot atpakaļ (parasti strauji, pēkšņi, negaidīti).
atkāpties Atiet atpakaļ, sānis, nost (parasti atmuguriski).
atgriezties Atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī); ierasties atkal (kur).
atgāzties Atkrist (parasti atmuguriski); atvirzīties atpakaļ.
samaksa Atlīdzība par padarīto darbu, pakalpojumu u. tml.
revanšēties Atlīdzināt (piem., par pakalpojumu ar pretpakalpojumu).
atgāzt Atliekt atpakaļ (galvu); nedaudz atvirzīt (ķermeņa daļu).
pārnākt Atnākt atpakaļ, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atpakaļrāpulis Atpakaļrāpulīgs cilvēks.
atiet Atplūst, ievirzīties atpakaļ (parasti gultnē).
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
lecīgs Ātri sakaitināms, ķildīgs.
atlēkt Atsitoties (pret ko), strauji atvirzīties atpakaļ.
atrauts Atšķirts, izolēts; tāds, kam nav ciešu sakaru (ar ko).
strēlnieks Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
svari Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
vēsture Attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
ardievas Atvadu vārdi, ko saka mirušajiem.
atstarot Atvirzīt atpakaļ no savas virsmas.
kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība parādību attieksmēs; likums, likumība.
lapas plātne auga lapas plakanā, paplatinātā daļa.
kvēle Augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai); karstums, ko izstaro stipri sakarsis ķermenis.
universitāte Augstākā mācību un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu.
terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju.
agavju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst agaves, jukas, sansevjēras jeb līdakastes.
bumerangs Austrālijas aborigēnu metamais ierocis, kas pēc sviediena atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
bleķis Balts metāls, metāla sakausējums.
internetbanka Bankas pakalpojumi, kas pieejami elektroniskā vidē (izmantojot internetu).
interneta banka bankas pakalpojums, kas klientiem dod iespējas pārvaldīt savu līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt konta stāvokli u. tml.) elektroniskā veidā, izmantojot internetu.
vigīlija Baznīcas vakara vai nakts lūgšana pirms lieliem reliģiskiem svētkiem, arī īpaši svarīgā nodomā.
dzidrs Bez mākoņiem, miglas, dūmakas (par debesīm); skaidrs.
varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
metāns Bezkrāsaina gāze bez smakas, dabasgāzes galvenā sastāvdaļa.
sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
atbīdīt Bīdot atvirzīt nost, atpakaļ vai atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.)
praķis Bieza auduma jaka, žakete.
vatenis Bieza vatēta virsjaka.
fufaika Bieza, vatēta virsjaka; vatenis.
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pāri.
atpakaļbrauciens Brauciens atpakaļ (uz vietu, no kurienes devās ceļā).
valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
sakaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sakalst (1).
korelēt Būt savstarpējā sakarībā, savstarpēji atbilst; saistīt (ar ko).
sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko).
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.).
sviest Būt tādam, kur veidojas (piem., šļakatas).
būt priekšā un pakaļā būt visur klāt izdabājot, pakalpojot.
īpašība Būtiska, raksturīga pazīme, kas nosaka (kā) atšķirību no citiem vai līdzību ar tiem.
atkarība Cēloniska sakarība (ar citu parādību, faktoru u. tml.).
slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) – par dzīvniekiem.
atcelt Ceļot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ (uz vietu, no kurienes devās ceļā); gājiens, brauciens atpakaļ (uz šo vietu).
romāncements Cementa veids (19. un 20. gs.), ko ieguva, izejvielas sakausējot zem saķepšanas temperatūras.
monopolcena Cena, ko izmantojot savu stāvokli tirgū, nosaka monopols.
makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
apkampt Cieši satvert; sakampt.
metālfizika Cietvielu fizikas nozare, kas pēta metālu un to sakausējumu uzbūvi un fizikālās īpašības.
cigārs Cilindrisks tabakas lapu vīstoklis.
jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
dupsis Cilvēka ķermeņa pakaļējā apakšējā daļa; dibens.
raksturs Cilvēka psihisko īpašību kopums, kas nosaka tā intelektuāli emocionālo reakciju un izturēšanos dažādās dzīves situācijās.
statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
izsūtāms Cilvēks, kam liek veikt dažādus (sīkus) pakalpojumus.
racionālists Cilvēks, kam raksturīga uz prātu balstīta, lietišķa attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka galvenokārt prāta apsvērumi.
ūdensvīrs Cilvēks, kas dzimis šādā Zodiaka zīmē.
gājējs Cilvēks, kas iet, dodas (uz noteiktu mērķi, kuru izsaka pievienotais lietvārds).
pūce Cilvēks, kas ir darbīgs vakarā un vēlu iet gulēt, bet no rīta ar grūtībām mostas un ir pasīvs.
stratēģis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka stratēģiju (3).
naktsputns Cilvēks, kas mēdz iet gulēt ļoti vēlu, mēdz strādāt vēlu vakarā, naktīs.
marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
ūdenstūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu; cilvēks, kas aktīvās atpūtas laikā izmanto ūdenstūrisma pakalpojumus.
dienderis Cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop (kādam); pakalpiņš.
seja Cilvēks, kas reklamē kāda uzņēmuma ražoto produkciju vai sniegtos pakalpojumus.
bļodlaiža Cilvēks, kas savtīgos nolūkos iztop, pakalpo, lai iegūtu (kāda) labvēlību.
runātājs Cilvēks, kas teic runu (3); cilvēks, kas runā, izsaka savu (vai kāda cilvēku kopuma) viedokli (piem., sapulcē, sarunā).
apstāvētājs Cilvēks, kas vada bēru ceremoniju, saka izvadīšanas runu; izvadītājs.
ekspresis Cilvēks, kas veic mantu pārvadāšanas, piegādes u. tml. pakalpojumus.
vērtētājs Cilvēks, kas vērtē, nosaka (kā) vērtību, kvalitāti.
garastāvokļa cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka garastāvoklis, emocionālā pašsajūta.
zelta cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
mongoloīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīga dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, plakana seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, īpatnēja acu forma.
kaitējuma atlīdzināšana civiltiesisks pienākums, kas rodas sakarā ar personai vai viņas mantai, kā arī organizācijai nodarītu kaitējumu.
auts Četrstūrains auduma gabals (kā) apklāšanai, apsiešanai (piem., galdauts, kaklauts, lakats).
glodene Čūskai līdzīga bezkāju ķirzaka brūnganā krāsā.
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
saņemt Dabūt atpakaļ (piem., ko uzglabāšanā, labošanā iedotu).
puskaltis Daļēji sakaltis (par pārtikas produktiem).
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt; signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, radio, interneta vai cita veida sakarus.
subjekts Darbības darītājs, procesa izjutējs, ko visbiežāk izsaka ar teikuma priekšmetu.
pagātne Darbības vārda forma, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms runas momenta.
kārta Darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka darbības subjekta un objekta attieksmes.
vēlējuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
pavēles izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka pamudinājumu, lūgumu, aicinājumu vai aizliegumu veikt kādu darbību; imperatīvs.
vidējā kārta darbības vārda kārta, kas izsaka, ka darbības subjekts reizē ir arī darbības objekts.
saliktā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti.
supīns Darbības vārda nelokāmā forma, kas izsaka darbības mērķi blakus kustības darbības vārdiem.
kauzatīvs verbs darbības vārds, kas izsaka darbības vai stāvokļa ierosinājumu (dzirdīt – likt dzert).
pārejamība Darbības vārdu leksiski gramatiska kategorija, kas izsaka darbības vārda spēju saistīties ar objektu akuzatīvā bez prievārda; transitivitāte.
raudze Dārgmetāla (zelta, sudraba, platīna u. tml.) daudzums sakausējumā; skaitlis, kas rāda šo daudzumu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma.
bakara Dārgs kristāls, ko sāka izgatavot Francijas pilsētā Bakarā.
kārties Darīt pašnāvību pakaroties.
noteicējs Darītājs --> noteikt; tas, kas (ko) nosaka.
parters Dārza vai parka zemākā daļa, kurā izvietoti zālāji, baseini, strūklakas, skulptūras u. tml.
tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupas, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
biškrēsliņš Daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem, smaržīgiem, no virspuses plakaniem ziedu kurvīšiem ziedkopās.
recirkulācija Daudzkārtēja gāzu, šķidruma vai cietvielu plūsmas atgriešana atpakaļ tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā.
pasta Dažādi makaronu izstrādājumi; ēdiens, kas gatavots no kāda makaronu veida.
grēmas Dedzinoša sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi (kuņģa skābes atpakaļplūsma).
diskotēka Deju vakars ar mūzikas ierakstu atskaņošanu.
zaļumballe Deju vakars brīvā dabā.
disene Deju vakars, kur dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā; diskotēka.
masku balle deju vakars, kura dalībnieki tērpušies maskās.
rododendrs Dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām lapām un zvanveida vai plakaniem ziediem ķekaros.
lakatiņš Dem. --> lakats.
taciņa Deminutīvs --> taka.
ožamais spirts desmitprocentīgs amonjaka šķīdums ūdenī ar raksturīgu asu smaku.
vakardien Dienā pirms šodienas; vakar.
aizvakardiena Diena pirms vakardienas.
novakare Dienas beigu posms, kad tuvojas, iestājas vakars.
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
radiodienests Dienests radiosakaru nodrošināšanai.
diena Diennakts; diennakts daļa no rīta līdz vakaram.
aizvakar Dienu pirms vakardienas.
komercdirektors Direktors, kas atbild par preču vai pakalpojumu realizāciju, to noietu, kā arī kārto dažas citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, apakšējā – svārki; kleita ar virsū valkājamu jaku.
spiedpoga Divdaļīga poga (apģērbam, apaviem, makam u. tml.), kas savienojama, iespiežot vienas daļas izcilni otras daļas iedobumā.
selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar dobu stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
rācenis Divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga apaļa vai plakani apaļa sakne ar dzeltenu, zaļu vai violetu mizu un baltu mīkstumu [Brassica ropa].
virsnieres Divi nelieli, plakani iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kas pieguļ pie abu nieru augšējiem poliem.
duplekss Divpusīgi sakari, kas dod iespēju reizē pieņemt un noraidīt ziņojumus.
rēķins Dokuments, kurā ir norādīta maksājamā naudas summa (par piegādāto preci, izmantoto pakalpojumu).
portfelis Dokumentu kopums, kuros uzņēmums vai fiziska persona fiksējusi (vai sniegusi) savas darbības biznesa plānus, produktu vai pakalpojumu piedāvājumus, zīmolus u. tml.
ideja Doma, kas izsaka (lietas, parādības) dziļāko saturu, būtību; pasaules uzskata pamatprincips.
spriedums Domāšanas forma loģikas mācībā, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piem., sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
tabakdoze Doze tabakas glabāšanai; tabakas doze.
tabakas doze doze tabakas glabāšanai; tabakdoze.
aizsainis Drānā (piem., lakatā) iesaiņots nesamais.
pleciņš Drēbju pakaramais, kas atbilst apģērba gabala plecu formai.
sausmigla Dūmaka, zemo atmosfēras slāņu gaisa duļķošanās, ko rada putekļu, dūmu u. tml. piejaukumi.
vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis – sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons pa speciāli izbūvētām sliedēm.
tērauds Dzelzs un oglekļa sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
čuguns Dzelzs un oglekļa sakausējums.
melnie metāli dzelzs un tās sakausējumi.
darma Dzīves likumsakarību sistēma (budismā); mūžīgs morāles likums, tikumīgas dzīves kārtība (hinduismā).
šķiņķis Dzīvnieka liemeņa daļa – cūkas gurns vai priekšējais augšstilbs, pakaļējais augšstilbs (piem., jēram); atsevišķs šīs liemeņa daļas gabals.
pakaļkāja Dzīvnieka pakaļējā kāja.
mēsli Dzīvnieku izkārnījumi; lauksaimniecības dzīvnieku izkārnījumi (parasti kopā ar pakaišiem), ko izmanto augsnes mēslošanai; kūtsmēsli.
kamzolis Džemperis vai jaka (senāk jaka, ko valkāja zem virsdrēbēm).
launags Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; ēdiens, ko ēd šajā ēdienreizē.
palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; šai ēdienreizei domātais ēdiens; launags.
eskalops Ēdiens – cepta gaļas šķēle no (cūkas, liellopa) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
vakariņas Ēdiens ēdienreizei vakarā; ēdienreize vakarā.
automazgātava Ēka, kurā tiek sniegti šie pakalpojumi.
makroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta visā valsts tautsaimniecībā notiekošos procesus un likumsakarības; attiecīgais mācību priekšmets.
konjunktūra Ekonomikas, saimnieciskās dzīves viļņveidīga kustība, ko nosaka, piemēram, pieprasījuma un piedāvājuma attiecības konkrētajā laika periodā.
konkurence Ekonomiskā sāncensība starp vairākiem brīvā tirgus dalībniekiem viena veida pakalpojumu sniegšanā, preču ražošanā vai pārdošanā.
normētājs Ekonomists, kas nosaka normas, normē paveikto darbu.
elpvads Elastīgs cauruļveida orgāns, pa kuru gaiss no balsenes plūst uz bronhiem un plaušām un atpakaļ; traheja.
kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro elektriskās strāvas sakarsēts kvēldiegs.
surogātpasts Elektroniskā pasta vēstule, parasti nevēlama, kas tiek izsūtīta masveidā ar mērķi reklamēt kādu preci vai pakalpojumu; mēstule; spams.
namrunis Elektroniska sakaru ierīce pie nama ieejas, kas ļauj sazināties un iekļūt šajā namā; domofons.
kredītkarte Elektroniskais dokuments, kas dod iespēju norēķināties par pirkumiem un pakalpojumiem, saņemt skaidru naudu bankas automātā, izmantojot bankas piešķirto kredītu.
tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem; telefona sakari.
vakariņot Ēst vakariņas.
skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
reevakuēties Evakuēties atpakaļ, tikt evakuētam atpakaļ.
reevakuācija Evakuētu personu, iestāžu, uzņēmumu, priekšmetu u. tml. vešana atpakaļ uz agrāko atrašanās vietu.
sniedze Ezera salaka [Osmerus eperlanus].
stinte Ezera salaka.
atbilde Fakti, sakarības u. tml., kas noskaidrojas, risinot kādu jautājumu, problēmu.
dialektika Filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā.
elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
impulss Fizikāls lielums, kuru izsaka ar ķermeņa masas un kustības ātruma reizinājumu; kustības daudzums.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
leikocitārā formula formula, ar ko izsaka leikocītu atsevišķo veidu procentuālo attiecību.
termofosfāts Fosfora minerālmēsli – putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piem., ar sodu).
proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
Vecgada vakars gada pēdējās dienas – trīsdesmit pirmā decembra – vakars.
troksnis Gadījumrakstura svārstības, kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums.
luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kura rodas nevis kā parasti ķermenim sakarstot, bet citu procesu ietekmē.
kājceliņš Gājēju iestaigāts celiņš, taka; celiņš gājējiem.
atceļš Gājiens vai brauciens atpakaļ uz vietu, no kuras devās ceļā.
šūpuļtīkls Galos pakarams, no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā; arī guļamtīkls.
pārpieris Galvas apsējs, ko sieviete sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
mātes uzņēmums galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku; mātesuzņēmums.
mātesuzņēmums Galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku.
garantija Galvojums, ka prece vai pakalpojums būs kvalitatīvs līdz noteiktam termiņam, un apņemšanās bez atlīdzības novērst līdz šim termiņam konstatētos trūkumus.
gondola Gara, šaura vienaira venēciešu laiva ar plakanu dibenu un augstiem galiem.
lete Garens, no priekšpuses slēgts paaugstinājums ar plakanu virsmu (preču tirgošanai, pakalpojumu sniegšanai u. tml.).
sprediķotājs Garīdznieks, kas saka sprediķi (1).
rekombinācija Gēnu pārgrupēšanās, kas nosaka jaunu pazīmju un to kombināciju veidošanos.
atglaust Glaužot atvirzīt atpakaļ, nost.
ogļu gludeklis gludeklis ar tukšu vidu, kurā iepilda kvēlojošas ogles, kas sakarsē gludekli.
siluets Grafikas tehnikas veids – tumšs, vienkrāsains, plakans cilvēka vai priekšmeta attēls, kas uzzīmēts uz gaiša fona (vai otrādi); šādā tehnikā veidots attēls.
diagramma Grafisks attēls, kas uzskatāmi parāda sakarību starp kādiem lielumiem.
izteiksme Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību.
tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug slapjās, mitrās vietās un kam ir lineāras, plakanas lapas, ložņājošs saknenis un ziedkopa – skara.
bebrs Grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu, brūnu vai melnu apmatojumu un plakanu, zvīņām klātu asti.
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidots reljefs zīmējums, iegrebti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu zīmogu – nospiedumu, piem., zīmoglakā, vaskā – kā apstiprināšanai).
krāteris Gredzenveida ieplaka uz Mēness virsmas.
laimes rats grozāma ierīce, ar kuru loterijā nosaka laimējušos numurus.
pagrūst Grūžot pavirzīt (zem kā, kam pakašā); ar strauju kustību pavirzīt, pabāzt (zem kā).
bandžo Ģitārai radniecīgs stīgu strinkšķināminstruments ar plakanu, apaļu korpusu un garu kātu.
pakaramais Horizontāli pakarams tureklis (piem., apģērba plecu daļas formā) apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
psoriāze Hroniska ādas slimība, kurai raksturīgi sārti, plakani, krasi norobežoti plankumi, kuri klāti ar sudrabaini pelēcīgām zvīņām; zvīņēde.
atbāzt Iebāzt atpakaļ.
atdot Iedot atpakaļ (paņemto, saņemto).
gēns Iedzimtības faktoru materiālā vienība, kas, pārejot no vecākiem uz pēcnācējiem, nosaka jaunā organisma īpašības.
pirktspēja Iedzīvotāju spēja iegādāties preces un pakalpojumus.
smēķēt Ieelpot tabakas vai citu narkotisku vielu dūmus (piem., no cigaretes, pīpes).
atgāzt Iegāzt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
atgāzties Iegāzties atpakaļ (iepriekšējā vietā).
komutators Iekārta (agrāk manuāla) telefona sakaru savienojumu nodrošināšanai.
fakss Iekārta informācijas pārsūtīšanai vizuālā veidā, izmantojot tālruņu sakaru līnijas.
telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piem., teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru realizēšanai, kā arī radio un televīzijas programmu pārraidei.
reintegrācija Iekļaušana atpakaļ (kur, kādā sistēmā).
reintegrācija Iekļaušanās atpakaļ sabiedrībā, sabiedriskajā dzīvē (piem., pēc cietumsoda, trimdas u. tml.).
sarkano lukturu iela iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
sarkano lukturu rajons iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
iepakaļus Iepakaļ.
subglaciālās vagas ieplakas, kas izstieptas ledāja kustības virzienā.
aizmaksa Iepriekšēja papildu samaksa, ko vēlāk var saņemt atpakaļ; ķīlas nauda.
priekšapmaksa Iepriekšēja samaksa, piem., par pakalpojumu, preci.
viņnakt Iepriekšējā, pagājušajā naktī; vakarnakt.
viņvakar Iepriekšējā, pagājušajā vakarā.
priekšnoteikums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnosacījums.
priekšnosacījums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums.
sifons Ierīce (piem., zem izlietnes), kas aizkavē smakas izplūšanu no kanalizācijas vadiem.
karātavas Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot.
lokators Ierīce, kas ar radiolokācijas metodēm nosaka objekta atrašanās vietu.
veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
atpakaļgājiens Ierīces, ierīces daļas kustība pretējā virzienā; arī atpakaļgaita.
brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
aģentūra Iestāde vai organizācija, kas sniedz noteiktus pakalpojumus.
publiskais nams iestāde, kas sniedz prostitūcijas pakalpojumus.
bordelis Iestāde, kur prostitūtas sniedz pakalpojumus klientiem.
bāze Iestāde, noliktava, ēku komplekss u. tml., kas apgādā (ko) ar materiālajiem resursiem vai nodrošina noteikta veida pakalpojumus.
stiga Iestaigāta taka, brīva josla, pa kuru var iet, arī braukt.
komūnija Iešana pie dievgalda; Svētā Vakarēdiena baudīšana.
importēt Ievest (preces, arī kapitālu, pakalpojumus) no ārzemēm.
vēsture Ikviens attīstības process, likumsakarība dabā.
sēdēt internetā ilgāku laiku izmantot interneta pakalpojumus.
pamatlīdzekļi Ilgtermiņa ieguldījumi, kuri ir paredzēti uzņēmējdarbībai un kurus izmanto ražošanā, pakalpojumu sniegšanā u. tml.
nikotīns Indīgs alkaloīds, kas atrodams tabakas augu lapās un sēklās.
driģene Indīgs nakteņu dzimtas lakstaugs, kam ir dzeltenbalti ziedi ar violetu tīklojumu un nepatīkama smaka.
pārliecība Indivīdam izveidojies atziņu kopums, kas nosaka viņa personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmi pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
signāls Informācijas materiālais izteicējs un pārnesējs sakaru un vadības sistēmās; zīme (kādas ziņas, informācijas) pārraidīšanai.
vietne Informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
lodāmurs Instruments ar sakarsējamu elementu lodēšanai.
līmeņrādis Instruments, ar ko nosaka, vai plakne horizontālā, arī vertikālā virzienā ir taisna.
pincete Instruments, rīks sīku priekšmetu satveršanai, kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem elementiem.
sadīdīties Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdoties, kustoties, nonākt kādā stāvoklī (piem., sakarst).
romāns Intīmas attiecības, mīlas sakars.
nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piem., banknote, monēta).
pamudinājuma teikums īpašas formas teikums, ar kuru runātājs izsaka pamudinājumu veikt kādu darbību.
jautājuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu.
lielums Īpašība (parasti apjoms), ko izsaka, salīdzinot to ar kādu citu priekšmetu, parādību.
lielums Īpašība, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
akcīze Īpašs nodoklis, ko valsts uzliek dažām precēm (piem., degvielai, degvīnam, tabakai) vai pakalpojumiem un kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā.
mazā vakarkleita īsā vakarkleita.
pieskarties Īsi aplūkot, nedaudz pakavēties (pie kā).
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam atsitoties pret ko.
plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties pret ko.
nekrologs Īss apraksts par kāda cilvēka dzīvi un darbību, kas uzrakstīts sakarā ar viņa nāvi.
bona Īstermiņa saistību raksts, kas dod tiesības saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.).
pakaisīt Izkaisīt pakaišus.
mainīgās izmaksas izmaksas, kuras mainās proporcionāli ražošanas vai sniegto pakalpojumu apjoma izmaiņām uzņēmumā.
pterozauri Izmiruši fosili lidojoši rāpuļi ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, ar gariem knābjveida žokļiem [Pterosauria].
bloķēt Izolēt militāri, politiski vai ekonomiski; pārtraukt (piem., sakarus) piespiedu kārtā.
izzināt Izpētīt un apgūt objektīvās īstenības parādības, to būtību, likumsakarības.
smirdēt Izplatīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās smaka.
apdedzināt Izraisīt apdegumu, ievainot vai sāpīgi sakairināt (augstā temperatūrā, arī ar karstu vai kodīgu šķidrumu).
lēktin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lēkšus.
lūgtin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūgšus (1).
lūztin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūzin.
augtin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
bāztin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
dietin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
dzīšus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
krišus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
laistīt Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
lūgšus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
mešus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
ņemt Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
sviešus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
vilkšus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
paņemt Izsaka darbības pastiprinājumu.
grūšus Izsaka intensitātes pastiprinājumu.
vecum Izsaka īpašības pastiprinājumu; ļoti vecs.
lielum Izsaka īpašības pastiprinājumu.
vau Izsaka izbrīnu, pārsteigumu.
piedot Izsaka lūgumu neļaunoties.
abi divi izsaka pastiprinātu nojēgumu "gan viens, gan otrs".
vajadzēt Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
Kaut tu izputētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.; saka, ja vēlas no kāda atbrīvoties.
izlaist Izskriet vai ātri izbraukt (parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
kvēlot Izstarot sarkanu gaismu (piem., par ko stipri sakarsētu); degt (parasti bez liesmām), izstarojot sarkanu gaismu.
apģērbs Izstrādājums vai izstrādājumu kopums (piem., jaka, kleita, uzvalks, mētelis), kas paredzēti ķermeņa apģērbšanai.
konjunktīvs Izteiksme, ar kuru runātājs izsaka gribu, iespējamību, cerības (senajās indoeiropiešu valodās).
vajadzības izteiksme izteiksme, kas izsaka vajadzību veikt kādu darbību.
sintēze Izziņas paņēmiens, kurā parādību, objektu aplūko, pētī tā viengabalainībā, tā daļu kopsakarā.
bezrocis Jaka, džemperis bez piedurknēm; veste.
pusjaka Jaka, kas sniedzas līdz jostasvietai.
piruete Jāšanas sportā – zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu.
jaunuzņēmums Jaunizveidots, strauji augošs uzņēmums, kas izstrādā vai jau piedāvā inovatīvu ražojumu, procesu vai pakalpojumu un cenšas tirgū ieņemt kādu jaunu nišu.
alpaks Jaunsudrabs (vara, niķeļa un cinka sakausējums).
pretjautājums Jautājums, ko izsaka kā atbildi uz kādu jautājumu.
karma Jēdziens hinduismā un budismā – cilvēka rīcības un darbības seku kopums šajā un iepriekšējā eksistencē, kas nosaka viņa likteni pēc pārdzimšanas nākamajā dzīvē.
pergamīns Jumta seguma materiāls, ko iegūst, jumta kartonu piesūcinot ar sakarsētu naftas bitumu.
regresija Jūras atkāpšanās sakarā ar sauszemes celšanos (piem., tektonisko svārstību ietekmē, klimata pārmaiņu rezultātā).
abordāža Jūras kaujas paņēmiens (senajos laikos un viduslaikos) – sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kauja noritētu tuvcīņā.
akmeņplekste Jūras zivs ar plakanu ķermeni un palieliem kaula izaugumiem uz tā; āte.
aizgādnība Juridisks akts, ar kuru nosaka tiesību un interešu aizstāvību, kā arī aprūpi personai ar ierobežotu rīcībspēju; rūpes, gādība (par kādu).
kriminālprocesa kodekss juridisks dokuments, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
tā teikt kā saka.
mutautiņš Kabatlakatiņš.
mutauts Kabatlakats.
nēzdogs Kabatlakats.
sakabināt Kabinot, ar sakabi savienot.
programma Kādā no programmēšanas valodām rakstīta instrukciju kopa, kas nosaka darbību secību, kuras dators izpilda datu apstrādes procesā.
infrastruktūra Kādas teritorijas, nozares, uzņēmuma u. tml. darbības nodrošināšanai nepieciešamais materiālo objektu kopums, sakaru un pakalpojumu iespējas.
pamata pakāpe kādības īpašības vārdu un īpašības vārdu salīdzinājuma sistēmas pamatformas, kas nesalīdzinot izsaka īpašību vai pazīmi (piem., skaists, klusu).
pupiņa Kafijas koka vai krūma sēkla; kakao koka sēkla.
kakao pupiņas kakao koka sēklas.
grozītājmuskulis Kakla muskulis, kas iet slīpi pa kakla sānu virsmu un nodrošina galvas kustības atpakaļ vai sāņus.
opuncija Kaktusu dzimtas augs ar plakaniem stublāja posmiem un asiem izaugumiem uz tiem.
nokalne Kalna vai pakalna nogāze, slīpums; šādas nogāzes apakšējā daļa.
piekalne Kalna, pakalna nogāzes lejasdaļa; vieta pie kalna, pakalna nogāzes.
pakāpiens Kāpņu daļa – plakans paaugstinājums, plāksne, stienis u. tml., uz kura kāpjot liek kāju.
sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piem., starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
vadnis Karkasa detaļa (laivai, kuģim) – ķīļa vertikāls turpinājums priekšgalā vai pakaļgalā.
pārkarsēt Karsējot, sildot padarīt pārāk karstu; pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst.
uzkarst Karstot sasniegt vēlamo temperatūru (par priekšmetu, vielu); arī sakarst.
degt Karstumā sākt pārogļoties (par to, kas cepas); par daudz sakarst (par to) uz kā cep.
persona Kategorija vai gramatiskā forma, kas izsaka runātāja un darbības veicēja attieksmes.
mise Katoļu dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu.
pārvakars Katrs otrais vakars.
kazaciete Kazaka sieva vai meita; sieviete, kas cēlusies no kazaku kopienas.
sažūt Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam; sakalst (2).
apmiglot Kļūt miglas vai dūmakas apņemtam, apklātam.
jukt Kļūt nesakarīgam, neskaidram.
sadugt Kļūt neskaidram, miglainam, dūmakainam; apmākties.
sašūties Kļūt sadusmotam, sakaitinātam, sašutušam.
nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
piesvīst Kļūt tādam, kurā jūtama sviedru smaka.
aptrakt Kļūt trakam, arī neprātīgam, apdullušam.
atdzist Kļūt vēsākam vai aukstam; mazināties sakarsumam.
plakanknaibles Knaibles, kuru galiem ir plakana iekšējā virsma.
sliece Koka vai metāla plakana līste ar uzliektu priekšējo galu un gludu apakšējo virsmu (ragavām, kamanām u. tml.).
kapituls Kolēģija, kas nosaka apbalvošanu ar ordeņiem, medaļām u. tml.
saspēles vadītājs komandas sportists, kurš nosaka un vada saspēli.
tīkšķis Komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu.
ģeopolitika Koncepcija, ka valsts politiku, galvenokārt ārpolitiku, nosaka tās ģeogrāfiskie faktori (ģeogrāfiskais stāvoklis, dabas resursi u. tml.); uz ģeogrāfiskiem faktoriem balstīta ārpolitika.
šokolāde Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no kakao pupiņām, cukura, aromātiskām vielām.
tas Kopā ar īpašības vārdu pārākajā pakāpē izsaka vispārākās pakāpes nozīmi.
savienība Kopējai sadarbībai organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) attiecību un savstarpējo sakaru sistēma; attiecīgā organizācija.
vakarēt Kopīgi pavadīt vakaru (par ģimeni, draugiem).
kostīmjaka Kostīma (1) augšējā daļa, žakete; kostīmkleitas augšējā daļa – jaka bez oderes.
krājaizdevu sabiedrība kredītiestāde, kas dibināta kooperatīvas sabiedrības formā un kas sniedz finanšu pakalpojumus saviem biedriem.
bakborts Kreisā puse (borts), skatoties no pakaļgala (parasti laivai, kuģim).
vakarot Krēslot, iestāties vakaram.
odoroloģija Kriminālistikas nozare, kas nozieguma apstākļu noskaidrošanai izmanto objekta identificēšanu pēc tā atstātās smakas.
kristālķīmija Kristalogrāfijas un mineraloģijas nozare, kas pēta sakarības starp kristālu uzbūvi un to ķīmiskajām īpašībām.
kālis Krustziežu dzimtas kultūraugs ar plakani apaļu, dzeltenu sakni [Brassica napus].
pakaišu kūdra kūdra, kas sasmalcinātā veidā ir noderīga pakaišiem.
vabole Kukainis, kam raksturīgi cieti priekšējie spārni jeb segspārni, kas sedz plēvveida pakaļējos spārnus.
abrkasis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām; sakasnis.
nokaitēt Kurinot ļoti sakarsēt.
nokurināt Kurinot stipri sakarsēt; sakurināt.
salmene Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu [Helichrysum bracteatum].
staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļ kustībā – par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
turpatpakaļkustība Kustība turp un atpakaļ.
radioamatierisms Kustība, arī vaļasprieks, kurā nodarbojas, piem., ar raidītāju konstruēšanu un izgatavošanu, savstarpēju radiosakaru dibināšanu.
lineārais ātrums kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma.
reversija Kustības, darbības virziena maiņa atpakaļ, uz pretējo pusi.
reverss Kustības, darbības virziena maiņa atpakaļ, uz pretējo pusi.
trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
dziļā kūts kūts, kurā kūtsmēsli uzkrājas zem dzīvnieku stāvvietas kopā ar pakaišiem.
sēžamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa starp muguru un augšstilbiem; dibens.
dibens Ķermeņa pakaļējā daļa, uz kuras cilvēks, dzīvnieks parasti sēž.
sēde Ķermeņa pakaļējā daļa.
ērcīgs Ķildīgs, ātri sakaitināms.
metāliskā saite ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
niobijs Ķīmiskais elements – gaišpelēks, spīdīgs metāls, cietāks par dzelzi, mehāniski izturīgs, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā [Nb].
slāpeklis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smakas un garšas [N].
berilijs Ķīmiskais elements – ļoti viegls, ciets, gaiši pelēks metāls, ko izmanto sakausējumos, aviācijā [Be].
cirkonijs Ķīmiskais elements – metāls, ko lieto dažādos sakausējumos, lai uzlabotu to īpašības [Zr].
kadmijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabaini balts metāls, ko izmanto, piem., viegli kūstošos sakausējumos, pretkorozijas pārklājumos, kodolreaktoru konstrukcijās [Cd].
mangāns Ķīmiskais elements – pelēcīgs, ciets, trausls metāls, ko izmanto krāsaino metālu sakausējumu, korozijizturīgo pārklājumu iegūšanai [Mn].
lantāns Ķīmiskais elements – sudrabaini balts metāls, ko izmanto, piem., sakausējumos, optiskajā rūpniecībā [La].
niķelis Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, plastisks, mehāniski izturīgs metāls, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā, metāla virsmu pārklāšanā u. tml. [Ni].
dzelzs Ķīmiskais elements – sudrabaini pelēks metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā [Fe].
bismuts Ķīmiskais elements – sudrabains metāls ar sārtu spīdumu, ko izmanto sakausējumos, farmaceitiskā un stikla rūpniecībā [Bi].
rodijs Ķīmiskais elements – sudrabains, ciets, ķīmiski izturīgs platīna grupas metāls, ko izmanto pārklājumos vai sakausējumos ar citiem metāliem [Rh].
kobalts Ķīmiskais elements – sudrabbalts metāls ar iesarkanu nokrāsu, ko izmanto sevišķi cietu termiski izturīgu sakausējumu radīšanai, metāla pārklājumos, emaljas, krāsu, stikla rūpniecībā u. tml. [Co].
molibdēns Ķīmiskais elements – sudrabpelēks, ciets metāls ar augstu kušanas temperatūru, ko izmanto izturīgu sakausējumu iegūšanai [Mo].
cinks Ķīmisks elements – zilganbalts metāls, ar ko pārklāj dzelzs izstrādājumus, lieto sakausējumos, galvaniskajos elementos u. tml. [Zn].
replantācija Ķirurģiska operācija – atdalīto audu, orgānu u. tml. piešūšana atpakaļ bijušajā vietā.
replantēt Ķirurģiski piešūt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
drakons Ķirzaka (Dienvidaustrumu Āzijā) ar platām ādas krokām sānos, kuras ļauj planēt no koka uz koku.
iguāna Ķirzaka zaļganā krāsā, kas dzīvo galvenokārt Amerikas tropu mežos.
tritons Ķirzakai līdzīgs astains abinieks ar slaidu, līdz 18 cm garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti.
hameleons Ķirzakai līdzīgs dzīvnieks ar garu mēli un spēcīgu asti, kurš spēj mainīt ādas krāsu, pielāgojoties videi.
tartars Labas kvalitātes samalta vai sīki sakapāta jēlas gaļas vai zivs fileja ar nedaudz garšvielām.
lāča pakalpojums labi domāta rīcība, pakalpojums, kas labuma vietā izraisa nepatīkamas sekas.
labklājība Labi materiālie apstākļi, nodrošinājums ar vajadzīgajiem pakalpojumiem; pārticība, turība.
darbalaiks Laika posms, kad iestāde, uzņēmums ir atvērti, lai pieņemtu apmeklētājus, sniegtu kādus pakalpojumus u. tml.
pēcpusdiena Laikposms no pusdienlaika līdz vakaram.
nakts Laikposms no vakara līdz rītam.
pievakare Laikposms no vēlas pēcpusdienas līdz vakaram.
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma, eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
vakara laikraksts laikraksts, kas iznāk pēcpusdienā vai vakarā.
advente Laiks pirms Kristus dzimšanas svētkiem – no baznīcas gada sākuma (1. Adventes svētdienas jeb ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem) līdz Ziemassvētku vakaram 24. decembrī.
palaunadža laiks laiks starp pusdienām un vakariņām.
pareizs laiks laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar īpašiem pulksteņiem.
precīzs laiks laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar īpašiem pulksteņiem.
plakandibene Laiva ar plakanu dibenu.
politūra Laka, dabisko sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
nitrolaka Laka, kas izgatavota no celulozes nitrāta.
skustiņš Lakats.
mēnesene Lakstaugs ar purpursarkaniem, violetiem vai baltiem (vakarā) smaržīgiem ziediem un plakanu, spīdīgu augli, kas pēc sēklu izbiršanas paliek pie auga; Jūdasa graši.
matiola Lakstaugs ar vienkāršiem, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros, kas atveras un smaržo vakarā [Mathiola bicornis].
griestu lampa lampa, ko pakar pie griestiem.
lai mēle sakalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu runas spējas.
lai mēle nokalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu runas spējas.
tortilja Latīņamerikāņu virtuves ēdiens – plakana, plāna, pankūkai līdzīga maize, kurā ietin dažādus pildījumus.
sagša Latviešu tautastērpa daļa – četrstūrains vilnas lakats, ko sieviete apņem ap pleciem; villaine.
LLA Latvijas Lauksaimniecības akadēmija (tagad Latvijas Lauksaimniecības universitāte LLU).
LLU Latvijas Lauksaimniecības universitāte (agrāk Latvijas Lauksaimniecības akadēmija LLA).
LMA Latvijas Mākslas akadēmija.
LMA Latvijas Mūzikas akadēmija.
LZA Latvijas Zinātņu akadēmija.
kūtsmēsli Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementu un pakaišu maisījums, ko izmanto mēslojumam.
kēms Ledāja kušanas ūdeņu izveidotu nogulumu paugurs ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
atvilkties Lēni atvirzīties nost, atpakaļ.
kāpties Lēni virzīties, kustēties (atpakaļ) – piem., par transportlīdzekli.
linu jumis lentveidīgs, plakans lina stiebrs.
komercpilnvarojums Licence pārdot preces, pakalpojumus u. tml., izmantojot tirdzniecības zīmi un maksājot par to atlīdzību; franšīze.
franšīze Licence pārdot preces, pakalpojumus u. tml., izmantojot tirdzniecības zīmi un maksājot par to atlīdzību; komercpilnvarojums.
turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot); turp un atpakaļ.
turp un atpakaļ līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot).
kanāls Līdzeklis telefona, radio, televīzijas u. tml. sakariem, informācijas pārraidei.
represālijas Līdzekļi (piem., tirdzniecības sakaru pārtraukšana, vēstnieka atsaukšana), ar kuriem kāda valsts vēršas pret citu valsti, atbildot uz tās prettiesisku vai nepieņemamu rīcību.
pakaļējais mēlenis līdzskanis, kura izrunā aktīvi tiek izmantota mēles pakaļējā daļa (piem., g, h).
glaust ausis liecot ausis atpakaļ, tuvināt tās galvai (piem., par suni).
atliekt Liecot pavērst uz augšu, atpakaļ, sānis.
pakāpties Liekot soli vai soļus, paiet, pavirzīties (parasti sānis, atpakaļ).
glaimi Liekulīgi, lišķīgi cildinājumi, komplimenti, ko saka, lai kādam izpatiktu, arī lai ko panāktu, iegūtu.
varāns Liela ķirzaka ar garu kaklu, masīvu asti un labi attīstītām kājām.
portāls Liela tīmekļa vietne, kas nodrošina piekļuvi plašam datorpakalpojumu klāstam, piem., elektroniskajam pastam, meklētājprogrammām, diskusiju un interešu grupām u. c. vajadzībām.
makroreljefs Lielas Zemes reljefa formas, kas nosaka plašas Zemes virsas daļas vispārīgo apveidu (piem., kalnu grēdas, lieli līdzenumi).
zemes kluči lieli sakaltuši augsnes gabali.
barka Liellaiva ar plakanu dibenu un seklu iegrimi.
pleds Liels (parasti bārkstains, rūtains) vilnas auduma lakats, ko izmanto par segu vai klāj uz pleciem.
seģene Liels (parasti vilnas) lakats, arī villaine.
barka Liels buru kuģis, kam pakaļējā mastā ir slīpās buras, bet pārējos mastos – taisnās buras.
lielforma Liels reljefa veidojums, kas nosaka kādas teritorijas virsas pamatiezīmes (piem., zemiene, augstiene).
šūpotnis Liels tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies.
villaine Liels vilnas plecu lakats kā latviešu tautastērpa piederums; liels vilnas plecu lakats.
muca Liels, cilindrisks koka, metāla vai plastmasas trauks ar plakanu dibenu dažādu šķidrumu, kā arī beramu vielu pārvadāšanai un uzglabāšanai.
plate Liels, plakans šķīvis vai paplāte ar dekoratīvi sakārtotām uzkodām.
ģeogrāfiskās koordinātas lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
astronomiskās koordinātas lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā.
platība Lielums (ēkai, telpai u. tml.), ko nosaka pēc (tās) kvadratūras.
nezināmais lielums lielums, kura vērtība jānosaka.
atlīst Lienot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); lienot atkļūt atpakaļ iepriekšējā vietā.
būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu uz teikuma priekšmeta un izteicēja sintaktisko sakaru.
klāt Lieto, lai aizstātu darbības vārdu, kas izsaka virzību.
kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu, dobju troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
otrs Lieto, lai norādītu savstarpēju saistību, sakaru.
sakarā ar (ko) lieto, lai norādītu uz (kā), parasti cēlonisko, sakarību.
šajā sakarā lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
šajā sakarībā lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
attieksmē pret (ko) lieto, lai norādītu uz sakaru, saistību.
panāksnieki Līgavas radi, kas (pēc senām kāzu tradīcijām) dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenšoties līgavu atņemt un atvest atpakaļ.
Zāļu vakars līgo vakars, Jāņu dienas priekšvakars.
patapinājuma līgums līgums, ar kuru nodod (ko, piem., zemi, automašīnu) bezmaksas lietošanā, nosakot atdot to pašu lietu atpakaļ.
vienošanās Līgums, oficiāls akts, kas nosaka savstarpējas saistības.
segt Likt, klāt (ko) uz ķermeņa daļas, valkāt (uz ķermeņa daļas), piem., lakatu.
norma Likumā formulēts, arī tradicionāli izveidojies noteikums, kas regulē un nosaka savstarpējās attiecības, darbības principus, standartus u. tml.
krimināllikums Likums, kas nosaka kriminālatbildības robežas, kā arī darbības, kas kvalificējamas par noziegumiem, un attiecīgo sodu veidus.
Patērētāju tiesību aizsardzības likums likums, kas nosaka patērētāju tiesības attiecībās ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju.
distributīvais likums likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
likums Likumsakarība, likumība.
likumība Likumsakarība.
sīpols Liliju dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stobrveida vai plakanām lapām (lokiem) un parasti apaļu, apaļīgi plakanu, ovālu pazemes vasu, kā arī visam augam raksturīgu specifisku smaržu.
psiholingvistika Lingvistikas nozare, kas pēta valodu psiholoģiskā aspektā – tās konkrētajā realizācijā, attiecībās starp runātāju un klausītāju, kopsakarā ar domāšanu u. tml.
līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piem., grafikā).
trase Līnija, kas dabā vai plānā apzīmē ceļa, kanāla, ūdensvada elektropārvades vai sakaru līnijas atrašanās vietu un virzienu.
snātene Linu plecu lakats, arī, parasti linu, seģene.
atlīt Līstot atvirzīties atpakaļ.
atlocīt Lokot pavērst (kā malu, galu) uz augšu, atpakaļ u. tml.
laimes aka loterija, kurā laimestus izvelk no butaforiskas akas.
tveice Ļoti karsts, sakarsēts gaiss; ļoti augsta gaisa temperatūra.
hipermārkets Ļoti plašs lielveikals, kurā ietilpst vairāki atsevišķi veikali, kafejnīcas, sadzīves pakalpojumu punkti u. tml.
sakalst ragā ļoti sakalst (sacietēt).
nokaitēt Ļoti sakarsēt (parasti līdz kvēlei).
nokarst Ļoti sakarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nomētāt ar cepurēm ļoti viegli uzvarēt, sakaut.
mendelisms Mācība par iedzimtības likumsakarībām, pazīmju iedzimšanu, ko atklāja dabaszinātnieks un mūks G. J. Mendelis.
dabas mācība mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par dabas parādībām un to likumsakarībām.
šamanisms Maģisku darbību un rituālu kopums, ko praktizē, lai stātos sakaros ar garu pasauli, dziedinātu u. tml.
reversēt Mainīt (ko) atpakaļ, pretējā virzienā.
barters Maiņas tirdzniecība, preču vai pakalpojumu apmaiņa bez naudas kā maksāšanas līdzekļa izmantošanas; prečmaiņa.
makarūni Makaronbiskvīti; mandeļu bezē.
kannelloni Makaronu izstrādājums lielu caurulīšu veidā.
nūdeles Makaronu paveids – parasti īsi vai gari lentveida makaroni, arī sīki, gareni makaroni.
pēcmaksa Maksa par preci, pakalpojumu u. tml., ko tās saņēmējs maksā pēc preces, pakalpojuma u. tml. saņemšanas.
palmete Mākslīgi veidots plakans (piem., augļu koka) vainags.
epitets Māksliniecisks apzīmētājs, ar kuru autors tēlaini izsaka vai raksturo kādas parādības, priekšmeta vai cilvēka īpašību.
kombinatorika Matemātikas nozare, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo savienojumu skaitu.
zirgaste Matu sakārtojums – pakausī cieši sasieti, nesavīti, samērā gari mati.
aste Matu sakārtojums – pakausī sasieti, nesavīti mati.
matu mezgls matu savijums, saspraudums (parasti pakausī).
panerrot Mazliet iznerrot (kādu); pakaitināt.
mušķērājs Mazs zvirbuļveidīgo kārtas kukaiņēdājs dziedātājputns ar nelielu, plakanu knābi un pagaru asti.
tabakmaks Mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai; tabakas maks.
blakts Mazs, brūngans asinssūcējs kukainis, kuru saspiežot izdalās nepatīkama smaka [Cimex lectularius].
tiesu medicīna medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās ekspertīzes veikšana nozieguma atklāšanas sakarā.
lāpstiņa Mehānismu, ierīču elements – plakana metāla plātnīte (piem., dzenskrūvei, propellerim).
ķerstīties Meklēt vārdus, izteikties nesakarīgi.
tēma Melodisks veidojums, kas izsaka skaņdarba vai tā daļas pamatdomu un kas ir kodols skaņdarba muzikālajai attīstībai.
disks Mešanai paredzēts plakans, apaļš sporta rīks ar biezāku vidusdaļu.
amalgama Metāla sakausējums ar dzīvsudrabu.
krāsainie metāli metāli un to sakausējumi, izņemot dzelzi un tās sakausējumus.
ligatūra Metāls (vai metālu sakausējums), ko pievieno izkausētam dārgmetālam, lai, piem., palielinātu tā cietību, palētinātu izstrādājumus.
lodmetāls Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai; lode [2].
lode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai.
baltmetāls Metālu sakausējums gaišā krāsā.
stienītis Metālu sakausējums neliela stieņa formā, ko izmantoja par maksāšanas līdzekli.
krāsainā metalurģija metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
sametināt Metinot (tehnoloģiskā procesā sakausējot) savienot; šādā veidā salabot, arī izveidot (detaļu).
divkanšu Mieži ar plakanu vārpu.
sakasnis Mīklas atlikums, kas ir savākts, (to) sakasot sagrābjot u. tml.
siereklis Mīksta, staipīga masa, ko iegūst, iedrupinot biezpienu sakarsētā pienā.
blokāde Militāra, politiska vai ekonomiska izolācija, sakaru piespiedu pārtraukšana.
murgains Mokošs, arī nesakarīgs (par sapni, tā tēliem).
skrots Munīcija (parasti medību ieročiem) – sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums.
hidžābs Musulmaņu sieviešu apģērba gabals – lakats, kas apsedz galvu un kaklu, atstājot redzamu vienīgi sejas ovālu.
nikābs Musulmaņu sieviešu apģērbs ar lakatu, kas nosedz galvu un ķermeņa augšdaļu, atstājot atsegtas tikai acis.
skaņkārta Mūzikas skaņu savstarpējas sakarības sistēma, ko nosaka noturīgo un nenoturīgo skaņu attiecības.
īve Mūžzaļš skuju koks vai krūms ar plakanām, mīkstām skujām un spilgti sarkanu sēklsedzi.
reprivatizācija Nacionalizēta vai konfiscēta īpašuma atdošana atpakaļ privātīpašumā.
otrā vakarā nākamās dienas vakarā.
rītvakar Nākamās dienas vakarā.
rītvakars Nākamās dienas vakars.
dzeramnauda Naudas summa, ko dod virs noteiktās maksas par kādiem pakalpojumiem.
karabīne Neliela detaļa, priekšmets ar cilpveida noslēdzamu atvērumu (kā) piekabināšanai, sakabināšanai u. tml.
dakstiņš Neliela izliekta vai plakana māla plāksne (jumta segumam); kārniņš.
tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
etvija Neliela, plakana kārbiņa (parasti tabakas izstrādājumu glabāšanai).
lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam pakaļkājas daudz garākas nekā priekškājas un kas pārvietojas lēcieniem.
raudze Neliels kādas vielas daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
tabakas maks neliels maisiņš tabakas glabāšanai.
kabatas lakats neliels plāna auduma gabals ar apstrādātām malām deguna, sejas slaucīšanai; kabatlakats, kabatlakatiņš.
kabatlakatiņš Neliels plāna auduma gabals ar apstrādātām malām deguna, sejas slaucīšanai; kabatlakats.
grieze Neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas [Crex crex].
uzkalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums; pakalns.
blašķe Neliels, līdzi nēsāšanai piemērots, plakans un blīvi noslēdzams trauks.
mente Neliels, plakans, parasti koka rīks (kā maisīšanai).
skaidiņu makaroni nelielu skaidu formā izveidoti makaroni.
sērskābe Neorganiska skābe – bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas.
laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita, kas izpaužas likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne, nākotne kā veselums.
likties Nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt).
murgains Nesakarīgs, nesaprotams.
murgot Nesamaņā nesakarīgi, neskaidri runāt.
juceklis Neskaidrība, nesakarība.
juceklīgs Neskaidrs, nesakarīgs.
pievienotās vērtības nodoklis netiešais nodoklis, ar kuru apliek preču piegādi, importu, pakalpojumu sniegšanu un pašpatēriņu.
uzkarst Nevēlami sakarst, radot funkcionēšanas traucējumus, apgrūtinājumu.
nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareizā virziena) un nespēt atrast ceļu atpakaļ.
nihroms Niķeļa un hroma sakausējums.
no saules līdz saulei no agra rīta līdz vēlam vakaram.
no tumsas līdz tumsai no agra rīta līdz vēlam vakaram.
reeksports No ārzemēm ievestu preču eksports uz citu valsti bez to pārstrādes; materiālu ievešana pārstrādei, lai pēc tam gatavos izstrādājumus vestu atpakaļ.
vējajaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vēja jaka.
pica No mīklas cepts apaļš, plakans izstrādājums ar dažādu virskārtas pildījumu (gaļu, tomātiem, gliemenēm u. c.), ko pārklāj ar sieru.
dievmaize No neraudzētas mīklas cepta maizīte, ko pasniedz Svētā Vakarēdiena laikā un kas simbolizē Jēzus Kristus miesu; dievmaizīte.
čabata No raudzētas kviešu mīklas cepta garena, paplata, plakanas formas maize ar kraukšķīgu garozu un mīkstumu, kurā ir lielas poras.
mahorka No šā auga izgatavota tabaka.
uzņemt Nodibināt (sakarus ar sakaru tehnikas līdzekļiem).
atliet Noliet (daļu šķidruma) – parasti citā traukā; ieliet atpakaļ.
atlikt Nolikt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
ģenitīvs Nomenu un pronomenu locījums (locījuma forma), kas norāda piem., uz piederību, cilmi, ciešu sakaru un latviešu valodā atbild uz jautājumu: "kā".
cits Norāda uz (cilvēku, priekšmetu, parādību) savstarpēju sakaru, secību.
no- Norāda uz laikposmu, kas ir īsi pirms tā, ko izsaka pamatvārds.
pa- Norāda uz līdzīgumu, atbilstību tam, ko izsaka pamatvārds; norāda uz pamazinājumu vai pakārtojumu.
aiz- Norāda uz vietu, kas atrodas aiz tā vai otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
pār- Norāda uz vietu, kura atrodas otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
pa- Norāda uz vietu, telpu, kura atrodas zem tā, apakšā tam, ko izsaka pamatvārds.
pie- Norāda uz vietu, teritoriju, kas atrodas blakus, klāt tam, ko izsaka pamatvārds.
ārpus Norāda, ka (kas) atrodas, eksistē, notiek bez sakara, bez saistības ar ko citu.
at- Norāda, ka darbība vērsta atpakaļ (virzienā uz sākumpunktu vai uz aizmuguri).
ar Norāda, ka darītājs saistīts ar kādu savstarpējās attieksmēs; norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību.
div- Norāda, ka īpašību nosaka divas, ar salikteņa otrās daļas pamatvārdu nosauktas sastāvdaļas, vienības u. tml.
at- Norāda, ka priedēkļvārds apzīmē to, kas vērsts atpakaļ.
pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) pakaļējā daļā, aizmugurē; pakaļējais.
plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam vai tā sastāvdaļām ir plakana forma.
bez- Norāda, ka trūkst, nav tā, ko izsaka pamatvārds, tā sakne.
piebilde Norāde (tekstā) par to, kas izsaka tiešo runu.
pēdējais vārds Noslēguma runa, ko saka tiesājamais tiesas sēdes beigās pirms sprieduma pasludināšanas.
paslieties uz pakaļkājām nostāties uz pakaļkājām (par dzīvniekiem).
pacelties uz pakaļkājām nostāties uz pakaļkājām.
nomuldēt Noteikt, pateikt (piem., ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
takse Noteikta cena vai maksa (par darbu, pakalpojumiem).
princips Noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
tovakar Noteiktā, kādā jau pagājušajā vakarā.
konsekvence Noteiktība, noteiktu principu ievērošana; loģiska pamatotība, likumsakarība.
mērķauditorija Noteikts personu loks, kam kas (piem., prece, pakalpojums) paredzēts.
pasaules uzskats noteiktu principu, uzskatu sistēma par pasauli un tās likumsakarībām.
Saeimas Kārtības rullis noteikumi, kas nosaka Saeimas iekšējās kārtības un darbības jautājumus.
reglaments Noteikumu kopums, kas reglamentē (kā) darbību, nosaka tiesības, pienākumus u. tml.
savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
metonīmija Nozīmes pārnesums – viena vārda aizstāšana ar citu uz to savstarpējās sakarības pamata.
pacilāt Ņemt rokā (piem., lai apskatītu, novērtētu, lietotu) un nolikt atpakaļ.
izziņa Objektīvās īstenības parādību, to būtības un likumsakarības atspoguļošana cilvēka apziņā.
cēlonība Objektīvi pastāvošs sakars starp parādībām, no kurām viena (cēlonis) rada un nosaka otru (sekas).
netiešais objekts objekts, ko izsaka ar papildinātāju datīvā vai savienojumu kopā ar prievārdu.
nodeva Obligāts maksājums valsts vai pašvaldības iestādei (piem., par sniegtajiem pakalpojumiem).
tarifs Oficiāla likme (darba algai, maksai par dažādiem pakalpojumiem, nodokļiem u. tml.).
reklamācija Oficiāla sūdzība par nekvalitatīvu preci vai pakalpojumu; prasība atlīdzināt zaudējumus par šādu preci vai pakalpojumu.
nolikums Oficiāli apstiprināts dokuments – noteikumu kopums, kas regulē (kā) darbību, nosaka (piem., kādas procedūras kārtību).
tvans Oglekļa oksīds – indīga bezkrāsaina gāze bez smakas (parasti kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts).
plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
translācija Olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā.
kumarīns Organisks savienojums – aromātiska viela, ko satur daži augi (piem., tabakas zāle, dažas orhideju sugas, dateles).
teobromīns Organisks savienojums, alkaloīds, ko satur kakao augļi, kolas rieksti, tējas auga lapas.
konstitūcija Organisma fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums, kas nosaka tā funkcionēšanu un reakciju uz vides iedarbību.
samarieši Organizācija, kas nodrošina pirmās palīdzības un sociālās aprūpes pakalpojumus (nosaukums izvēlēts pēc Bībeles stāsta par samarieti, kurš nesavtīgi palīdzēja laupītāju savainotam, ceļa malā guļošam cilvēkam); šīs organizācijas biedri.
supinators Ortopēdiska zole, ko plakanās pēdas gadījumā vai profilakses nolūkā ieliek vai iestrādā apavos.
komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai).
laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veidā atdzist.
piesviedrēt Padarīt (telpu) tādu, kur jūtama sviedru smaka.
aizkaitināt Padarīt dusmīgu, niknu; sakaitināt.
pieplacināt Padarīt mazliet plakanu.
noārdīt visus tiltus padarīt neiespējamu atgriešanos; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
noplacināt Padarīt plakanu, arī plānāku vai zemāku.
atvēsināt Padarīt vēsāku vai vēsu; padarīt mazāk sakarsušu.
pavakariņot Paēst vakariņas.
cekuls Pagarinātu pakauša spalvu veidojums putnam.
atgriezt Pagriezt, pavērst atpakaļ.
atgriezties Pagriezties atpakaļ; pagriežoties atpakaļ, novērsties (no kā).
apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās); paklausīties, ko citi runā, saka (par ko).
pazode Pakakle (dzīvniekam).
servilisms Pakalpība, verdziska iztapība.
servils Pakalpīgs, verdziski iztapīgs.
sadzīves pakalpojumi pakalpojumi iedzīvotāju sadzīves vajadzību apmierināšanai, ko sniedz, piem., kurpnieku, šuvēju darbnīcas, pirtis, veļas mazgātavas, sadzīves tehnikas remontdarbnīcas.
spa Pakalpojumu kopums, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai; iestāde, kura piedāvā tradicionālos spa pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus.
serviss Pakalpojumu kopums, to sniegšana; arī iestāde, uzņēmums, kas sniedz šādus pakalpojumus.
atpūtas industrija pakalpojumu sfēras daļa, atpūtas un izklaidēšanās iestāžu kopums.
pakaļpuse Pakaļējā puse, pakaļējā daļa.
aste Pakaļējā, pagarinātā daļa (piem., priekšmetam, ierīcei).
pakaļgals Pakaļējais gals, pakaļējā daļa.
pasautēt Pakarsēt (ķermeni, tā daļas).
pasautēties Pakarsēties (mitrā vidē, tvaikos u. tml.).
pasutināties Pakarsēties (parasti pirtī).
pakasīties Pakasīt sev ķermeņa daļu.
patirgoties Pakaulēties.
atskats Pakavēšanās (domās, runās, rakstos pie pagātnes notikumiem); apraksts (par pagātnes notikumiem).
paīsināt laiku pakavēt laiku.
atskatīties Pakavēties (domās, runās, rakstos pie kā pagātnē notikuša).
apstāties Pakavēties (pie kāda jautājuma, problēmas u. tml.).
aizķerties Pakavēties, apstāties (pie kā).
apstāties Pakavēties, uzkavēties (kur, kādā nolūkā).
pakavsakta Pakavveida sakta.
ligatūra Palīgsakausējums leģējošo elementu ievadīšanai izkausētā metālā.
nolūka apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka darbības nolūku, mērķi.
atpalikt Palikt iepakaļ (gājienā, braucienā u. tml.).
amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos un nolietojuma summu pakāpeniska iekļaušana saimnieciskās darbības izdevumos.
aizstāvēt Pamatot, izklāstīt publiskā apspriedē (piem., diplomdarba, bakalaura, maģistra darba) galvenos principus un atspēkot izteiktos iebildumus.
piedvakot Panākt, būt par cēloni tam, ka dvaka izplatās, piepilda (ko).
sakaunināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sakaunas.
placināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plakans.
saplacināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, plakans, arī plāns.
sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (1).
sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (2).
atrīt Panākt, ka (norītais) nokļūst atpakaļ mutē (piem., lai sagremotu, barotu mazuļus u. tml.).
atgriezt Panākt, ka atgriežas atpakaļ; atdzīt atpakaļ.
piesmaka Papildu smaka.
čaulīte Papirosa apvalks – papīra stobriņš tabakas iepildīšanai.
spodrpapīrs Papīrs ar spīdīgu, spodru lakas emulsijas pārklājumu un gludu virsmu.
likumsakarība Parādību iekšējā, būtiskā sakarība; cēloniska sakarība.
apstāklis Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml.
pārkalst Pārāk izkalst, sakalst.
pārkaltēt Pārāk izkaltēt, sakaltēt.
pārkarst Pārāk sakarst (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
pārkarst Pārāk sakarst.
patisons Parastā ķirbja varietāte – viengadīgs dārzenis ar plakaniem šķīvjveida augļiem, kam ir rievainas malas.
dzīvo (sveiks un) vesels parasti saka atvadoties.
staigā (sveiks un) vesels parasti saka atvadoties.
nav kur kāju nolikt parasti saka par ļoti pieblīvētu vai netīru, nekārtīgu vietu, kur ir ļoti grūti vai pat neiespējami paiet.
lūdzams Parasti savienojumā "ne lūdzams": saka par kaut ko, ko nevar sagaidīt notiekam, piepildāmies.
rācija Pārnēsājama mazjaudas radioiekārta savstarpēju sakaru nodrošināšanai.
klēpjdators Pārnēsājams dators ar atvāžamu plakanu displeju, kas paredzēts darbam jebkurā vietā, arī ceļojumā, novietojot to klēpī.
mobilais telefons pārnēsājams telefons bezvadu komunikāciju sakaru nodrošināšanai.
ož pēc naftalīna pārnestā nozīmē saka par kaut ko vecmodīgu.
ātrumkārba Pārnesumkārba (automašīnās, traktoros u. tml.) kustības ātruma maiņas un atpakaļgaitas nodrošināšanai.
uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku, piemēram, bruņotā sadursmē).
piesist Pārspēt, sakaut (sporta spēlē).
likumiskā pārstāvība pārstāvniecība, ko nosaka likums.
saraut Pārtraukt (attiecības, sakarus u. tml.).
atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību ar ko, vairs nepiedalīties (piem., sabiedriskā kustībā, pasākumā).
atšķelties Pārtraukt sakarus, saistību (ar kādu sabiedrības grupu).
brīvstunda Pārtraukums starp mācību stundām (skolā); starpbrīdis (parasti akadēmiskās stundas garumā).
atkļūt Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nokļūt atpakaļ, šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
šūpoties Pārvietojoties vai atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ.
brīnumu pasakas pasakas ar daudziem fantastiskiem elementiem sižetā.
literārā pasaka pasakas formā, ar pasakai raksturīgu sižetu veidots daiļdarbs.
sadzīves pasakas pasakas, kam raksturīgs sadzīves vides attēlojums un reālistiski tēli (ne pārdabiskas būtnes).
muzeju nakts pasākums, kas tiek organizēts reizi gadā, kad vēlās vakara stundās var apmeklēt muzejus.
atskatīties Paskatīties atpakaļ.
attiecība Pastāvīgi personiski sakari (starp cilvēkiem), savstarpēja izturēšanās.
partnerattiecības Pastāvīgi personiski sakari (starp cilvēkiem).
lauka pasts pasts, kas kara laikā nodrošina sūtījumu piegādi karavīriem un atpakaļ.
šovakar Pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
nomurgot Pateikt (ko nesaprotamu, nesakarīgu u. tml.).
izdabūt Pateikt, izrunāt (parasti ar pūlēm, grūtībām); arī panākt, ka (kāds ko) pasaka, izpauž.
patēriņa grozs patērētājam nepieciešamo preču, pakalpojumu un to apjomu uzskaitījums.
nimfomānija Patoloģiski paaugstināta tieksme pēc dzimumsakariem (sievietēm).
pavakarēt Pavadīt vakaru (kur).
pavakars Pavakare.
apiet mājas soli paveikt nepieciešamos mājas (arī rīta, vakara) darbus.
izcenojums Paveikta darbība --> izcenot; preču vai pakalpojumu cenas noteikšana; aprēķinātā cena (precei, pakalpojumam).
lakojums Paveikta darbība, rezultāts --> lakot; lakas kārta, kas pārklāta (kā) virsmai.
pakalpojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakalpot.
pakaļdarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt; viltojums.
piedāvājums Paveikta darbība, rezultāts --> piedāvāt; piedāvāto preču, pakalpojumu u. tml. klāsts.
sakausējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1); viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
apdult Pazaudēt skaidru apziņu (piem., no stipra trokšņa, spēcīgas smakas, smaržas).
dzimums Pazīmju kopums, kas nosaka organisma iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos.
laimes pakavs pēc tautas ticējumiem – atrasts nokritis pakavs, kas nes laimi.
papēdis Pēdas pakaļējā daļa.
iecirst Pēkšņi asi, sāpīgi sakairināt.
nokautrēties Pēkšņi izjust kautrību; sakautrēties.
atpelnīt Pelnot dabūt atpakaļ vai strādājot atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus).
vaukšķis Persona, kas nemitīgi izsaka savu vai cita viedokli.
sintezēt Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu kopsakarā.
kapuce Pie apģērba apkakles piestiprināta, atpakaļ atmetama galvassega.
uzcelties Piecelties stāvus (uz pakaļkājām) – par dzīvniekiem.
uzslieties Piecelties stāvus (uz pakaļkājām).
tenderis Piedāvājumu konkurss – izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, veikt pakalpojumus u. tml.
piedāvāties Piedāvāt sevi (seksuāla rakstura pakalpojumiem).
iejūgs Piederumu kopums (piem., sakas, dažādas siksnas) darba dzīvnieka iejūgšanai.
arlabunakti Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā vai naktī (dodoties gulēt).
arlabvakar Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā.
ļoti patīkami pieklājības teiciens, ko saka iepazīstoties.
labvakar Pieklājības teiciens, vārds, ko lieto, sasveicinoties vakarā.
piecenojums Pielikums pie (preces, pakalpojuma u. tml.) cenas.
pārcepināt Pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst, apdeg, sadeg.
aizskart Pieminēt, neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma, temata).
atjaunot darbā pieņemt atpakaļ (amatā, no kuras atlaists).
kalt zirgu piesist zirga nagiem pakavus.
iededzināt Pieskaroties ar ko sakarsētu (vai īpašu instrumentu), ieveidot (rakstu, ornamentu u. tml.).
apkalt Piestiprināt pakavu.
vakarpuse Pievakare; vakara sākums.
pavakare Pievakare.
leģēt Pievienot (piem., metālam vai metālu sakausējumam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
pieslēgties Pievienoties (piem., kādai tehniskai sistēmai), nodrošinot noteiktus pakalpojumus.
kunkulis Pika (piem., no kā sakaltuša).
urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī pilsētas veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
klients Pircējs, pasūtītājs; cilvēks, kas izmanto (piem., kādas iestādes, uzņēmuma) pakalpojumus.
bakalaurs Pirmais akadēmiskais grāds; persona, kam piešķirts šis grāds.
atlants Pirmais kakla skriemelis, kas savienots ar pakauša kaulu.
paplāksne Plakana apļveida detaļa, ko novieto zem uzgriežņa vai skrūves galviņas.
zeltplekste Plakana jūras zivs ar sarkaniem vai oranžiem plankumiem izraibinātu ķermeņa vienu, bet baltu – otru pusi [Platessa platessa].
lize Plakana koka lāpsta ar garu kātu mīklas klaipa ievirzīšanai krāsnī un izņemšanai no tās.
kasete Plakana plastmasas kastīte, kurā ievietota uz divām spolēm uztīta magnētiskā lente.
disks Plakana, apaļa ripas veida ierīces, mehānisma daļa; šādas formas priekšmets.
plācenis Plakana, apaļas formas maize; šāda maize ar, piem., olu, biezpiena, krējuma maisījuma virsu.
maizes tītenis plakana, neraudzēta maize ar tajā ietītu pildījumu.
piets Plakanā, paplatinātā (piem., cirvja uzgaļa) daļa, kas atrodas pretī asmenim.
skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piem., cauruļu nostiprināšanai, koka siju nostiprināšanai u. tml.
plekste Plakana, plata jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē; bute.
bute Plakana, plata jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē; plekste.
štrauss Plakanas formas ziedu pušķis (parasti likšanai uz kapa).
strūga Plakandibena upju kuģis kravu pārvadāšanai (Austrumeiropā aptuveni līdz 18. gs.).
zvīņas Plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem; pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
plātne Plakans (piem., darba rīka) elements, detaļa.
ripa Plakans apaļš priekšmets; neliels kaučuka disks hokeja spēlei.
plakandzelzis Plakans dzelzs elements, detaļa.
lizēna Plakans izvirzījums sienā šauras, vertikālas joslas veidā.
krūšu kauls plakans kauls krūšu kurvja priekšējā virsmā.
ripa Plakans riņķveida elements (ierīcēs, mehānismos).
lāpstiņa Plakans trīsstūrveida kauls krūšu kurvja mugurējā virsmā.
sandrs Plakans vai lēzeni nolaidens līdzenums, ko saskalojuši ledāja kušanas ūdeņi ledāja galos un malās.
plātne Plakans, parasti taisnstūra formas priekšmets, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai, apdarei u. tml.; plāksne (1).
plāksne Plakans, samērā plāns kāda materiāla gabals (kā) nosegšanai.
plātne Plakans, samērā plāns veidojums.
sūcējtārpi Plakantārpu tipa parazītiski tārpi ar plakanu ķermeni un diviem piesūcekļiem [Trematoda].
trematodes Plakantārpu tipa parazītiski tārpi ar plakanu ķermeni un diviem piesūcekņiem; sūcējtārpi.
spārns Plākšņveida detaļa, kas ir novietota virs (transportlīdzekļa) riteņiem un aizsargā pret šļakatām, dubļiem.
priekšizpēte Plašāks ieskats par nozari, kurā problēma tiek risināta, institūciju, ar ko notiek sadarbība, līdzīgiem produktiem vai pakalpojumiem, vai salīdzināmām pieredzēm pirms aktīvas mijiedarbības ar lietotājiem.
plezna Plata, parasti plakana (mašīnu, ierīču u. tml.) darbīgā daļa.
lazanja Platas, plānas makaronu plāksnītes; ēdiens, ko gatavo no šādām plāksnītēm, tās kārtojot pamīšus ar maltas gaļas vai dārzeņu slāni un pievienojot rīvētu sieru.
lāpstiņa Plats, plakans lāpstveida (ragu) veidojums (parasti aļņiem).
līdaka Plēsīga saldūdens zivs ar slaidu ķermeni, zaļganu muguru, plankumainiem sāniem, baltu pavēderi un izstieptu plakanu galvu.
pulsēt Plūst, izplatīties periodiski, arī turp un atpakaļ.
atplūst Plūstot atvirzīties atpakaļ (iepriekšējā vietā).
koloniālprece Prece, kas tika ievesta no kolonijām (piem., kakao, kafija, rīsi, tēja).
pašizmaksa Preces izgatavošanai vai pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās izmaksas.
atomlaiks Precīza laika mērīšanas sistēma, kurā laika intervālu nosaka ar atomu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību periodu skaitu.
pirktspēja Preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegādāties par noteiktu naudas vienību.
tirgus Preču vai pakalpojumu apgrozības sfēra.
tirdzniecība Preču vai pakalpojumu apmaiņa.
imports Preču, arī kapitāla, pakalpojumu ievešana no ārzemēm.
restitūcija Prettiesiski (piem., karā) iegūta īpašuma atdošana atpakaļ.
priekšgals Priekšējais (kā) gals, priekšējā (kā) daļa; pretstats: pakaļgals.
dzelzs Priekšmets, kas izgatavots no šī metāla sakausējuma.
izloze Procedūra, kurā lozējot nosaka (kā) secību, kārtību u. tml.
tīģeļprocess Process, kurā, parasti metālu, kausē, sakausē vai karsē tīģeļos.
elektrība Procesu un parādību kopums, ko nosaka elektriski lādētu ķermeņu un daļiņu eksistence, kustība un mijiedarbība.
kakao sviests produkts, ko iegūst no kakao pupiņu eļļas un ko lieto kosmētikā un šokolādes gatavošanai.
emeritēts profesors profesors, kas ir pensionēts, bet saglabā titulu, akadēmisko nosaukumu u. tml.
translators Programma, kas veic kādas citas programmas translēšanu no vienas programmēšanas valodas otrā; iekārta, kas pastiprina, pārveido un pārraida elektriskos sakaru signālus, radot iespēju uztvert dažāda veida informāciju (skaņu, attēlu u. c.).
daba Psihisko īpašību kopums, kas nosaka izturēšanās veidu, attieksmi pret apkārtni; raksturs.
psihofizika Psiholoģijas nozare, kas pētī kairinājumu un sajūtu sakarus.
psihofizioloģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sakarus starp psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem.
sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālā psiholoģija.
sociālā psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
divdesmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms pusnakts; astoņi vakarā.
gājputns Putns, kas ik gadu migrē no ligzdošanas vietas uz ziemošanas vietu un atpakaļ.
zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst salīdzinoši nelieli putni ar (parasti) nelielu knābi un īpatnēju kāju uzbūvi (trīs pirksti vērsti uz priekšu, viens – atpakaļ), piemēram, zvirbuļi, zīlītes, bezdelīgas, cielavas, strazdi, vārnas [Passeriformes].
zosveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst vidēji un lieli ūdensputni ar peldpleznām, plakaniem knābjiem un gariem kakliem [Anseriformes].
radiotranslācija Radioprogrammu pārraide pa vadu sakaru sistēmu.
radiotīkls Radiosakaru sistēma, kurā ar sakaru kanāliem savā starpā saistītu radioraidītāju grupa nodrošina radiosakarus noteiktā teritorijā.
radiooperators Radiosakaru sistēmas operators.
kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
smakot Radīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka; arī smirdēt.
čakstēt Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, sakaltušu, kas saskaras ar ko).
šļakstināties Radīt šļakatas, šļakstīties.
pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
raksturlīkne Raksturīga lieluma maiņas, parādību sakarības līkne (piem., diagrammā, grafikā).
stūrmanis Rallijā – braucējs, kurš sēž blakus pilotam ar karti rokās un saka, kā izbraucams attiecīgais posms.
rasetne Rasēšanai nepieciešamo rīku komplekts speciālā plakanā kastē.
mest tiltu rast saikni, veidot sakarus (starp ko).
krevele Raupja, atmirusi ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
saimniecība Ražošanas vai pakalpojumu nozare vai palīgnozare, arī tās darbam nepieciešamo celtņu, iekārtu, ierīču u. tml. kopums.
čakarēties Refl. --> čakarēt.
faktūrrēķins Rēķins par izsniegtajām vai nosūtītajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem.
demaršs Rīcība, pasākums (diplomātijā, politikā), arī pretrīcība kāda notikuma sakarā.
nodedzināt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
sadedzināt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
nojaukt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
abrkasis Rīks, ar ko sakasa mīklas paliekas abrā.
eiharistija Rituāls (piem., Romas katoļu baznīcā, Pareizticīgajā baznīcā), kad dievkalpojumā iesvēta un izdala Svēto Vakarēdienu; svētītā dievmaize un vīns kā Kristus miesas un asiņu simbols.
grafoloģija Rokraksta pētīšana, piem., lai noteiktu sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
parullēt Rullējot nedaudz pavirzīt (uz priekšu un atpakaļ vai uz augšu un leju).
galda runa runa, ko saka kāds no viesiem maltītes laikā.
teksts Runātu vai rakstītu izteikumu virkne, kas veido sakarīgu veselumu.
metalurģija Rūpniecības nozare, kas aptver metālu iegūšanu, ķīmiskā sastāva, struktūras un sakausējumu īpašību mainīšanas procesus.
dzīvokļu īpašnieku sabiedrība sabiedrība, kas tiek reģistrēta namīpašuma (parasti privatizētu daudzdzīvokļu ēkas) pārvaldīšanai, kā arī līgumu slēgšanai ar uzņēmumiem, kuri nodrošina ēku ar komunāliem pakalpojumiem.
matriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā ģimenes galva ir sieviete un kur izcelšanos un radniecību nosaka pēc mātes līnijas.
patriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā noteicošā loma ir vīrietim un kurā radniecību nosaka pēc tēva līnijas.
savilkties Sabiezēt, sakoncentrēties (par mākoņiem, miglu u. tml.); apmākties (par debesīm); iestāties (par vakaru, nakti u. tml.).
ceturtdaļfināls Sacensības, sacensību posms, kurā nosaka pusfināla dalībniekus.
kontakts Sadarbība, savstarpēji sakari.
salons Sadzīves pakalpojumu iestāde (piem., darbnīca, kabinets) ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
sakars Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība; sakarība.
uzņēmējdarbība Saimnieciska darbība (preču ražošana, pakalpojumu sniegšana, tirdzniecība u. tml.), kas tiek veikta peļņas gūšanai.
pa (kādu) līniju saistījumā, sakarā (ar ko).
kombinatorisks Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs; tāds, ko nosaka kādu parādību kopa.
salīdzināms Saistīts ar savstarpējā sakara noskaidrošanu starp parādībām.
skaitlisks Saistīts ar skaitli (1), tam raksturīgs; tāds, ko izsaka, kas izpaužas skaitļos.
šīvakara Saistīts ar šo vakaru, šīs dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šājā vakarā, pašreizējās dienas vakarā; šāvakara.
šāvakara Saistīts ar šo, šīs dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šās dienas vakarā; šīvakara.
vakarīgs Saistīts ar vakaru (1), tam raksturīgs.
pirmā dzirdēšana saka (parasti) pārsteigumā, paužot izbrīnu par ko jaunu, pēkšņi uzzinātu.
Dievs ir mans liecinieks saka apliecinot, ka teiktais ir patiesība.
staigā laimīgs saka atvadoties.
staigā vesels saka atvadoties.
Dzīvo vesela! saka atvadoties.
Dzīvo vesels! saka atvadoties.
Dzīvo sveika! saka atvadoties.
ar to dieviņu saka atvadoties.
Dzīvo sveiks! saka atvadoties.
kā (tad) tā? saka brīnoties vai pārsteigumā.
vilks ar ārā! saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
Nekā nebija! saka iebilstot, protestējot.
Esiet pazīstami! saka iepazīstinot.
Būsim pazīstami! saka iepazīstoties.
Ak (tu) dieviņ! saka izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, izbailēs u. tml.
Lai dzīvo! Saka kādu apsveicot, novēlot laimes.
Prātiņ, nāc mājā! saka lielā izbrīnā, nesapratnē, arī neatzīstot, nosodot kādu par muļķību.
Prātiņ, nāc mājās! saka lielā izbrīnā, nesapratnē, arī neatzīstot, nosodot kādu par muļķību.
kas bijis, izbijis saka mierinot, mudinot (ko) aizmirst.
(kāds) nelabais dīdīja saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
velns saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
(kāds) velns dīdīja Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
jods (viņu) zina saka neziņā, neizpratnē, arī paužot neapmierinātību.
jupis viņu zina saka neziņā, neizpratnē.
Tā man vajag! saka norādot, ka (kāds) to ir pelnījis.
Tā tev vajag! saka norādot, ka (kāds) to ir pelnījis.
Tā jums vajag! saka norādot, ka (kāds) to ir pelnījis.
Tā viņam vajag! saka norādot, ka (kāds) to ir pelnījis.
viens no diviem saka norādot, ka ir tikai viena no divām iespējamībām.
kā (nu) kurš saka norādot, ka katrs var rīkoties, darīt citādāk.
ko nu vairs saka norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
ko tur tik daudz saka norādot, ka nav nozīmes, vajadzības (ko darīt).
kā maikste saka pa garu un tievu cilvēku.
kārts šūpulis (kam) saka par (kā) rašanos, pirmsākumu, izveidi (kādā vietā, laikā).
spējīgs uz visu Saka par (ko), kas ir spējīgs izdarīt iespējami labāko.
sālsstabs Saka par (parasti aiz bailēm, pārsteiguma) nekustīgi stāvošu, sastingušu cilvēku.
sīpoli kož acīs saka par acu gļotādas kairinājumu, griežot sīpolu.
sīpoli kož acis saka par acu gļotādas kairinājumu, griežot sīpolu.
galva kā poga saka par apaļu, gludu, arī mazu galvu.
kā laivas saka par apaviem (parasti kurpēm), kas valkātājam ir par lielu.
(viņam, viņai u. tml.) ir iekšā saka par apdāvinātu, intensīvi darboties spējīgu cilvēku.
par šauru saka par apģērbu, arī apaviem, ko nav iespējams uzvilkt, vai kas pārāk cieši apņem ķermeni, tā daļas.
elkoņi spīd saka par apģērbu, kam nodiluši, izdiluši, arī caurumaini elkoņi, ceļgali.
ceļgali spīd saka par apģērbu, kam nodiluši, izdiluši, arī caurumaini elkoņi, ceļgali.
līp klāt kā dadzis saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
likteņa ironija saka par apstākļu, notikumu sagadīšanos, kas ir pavisam pretēja domātajam, cerētajam un šķiet kā izsmiekls.
uz dzīvību un nāvi saka par ārkārtīgi grūtu, nežēlīgu cīņu vai smagu konfliktu, kurā tiek izmantoti visi iespējamie līdzekļi.
uz rokas saka par atalgojumu, ko saņem faktiski, pēc nodokļu nomaksas.
uz papīra saka par atalgojumu, no kura nav atskaitīti izdevumi; bruto darba alga.
lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva saka par atrisinājumu, ko panāk savstarpēji piekāpjoties.
sirds (ir) krūtīs saka par atsaucīgu, līdzjūtīgu cilvēku.
deguns gaisā (mākoņos) saka par augstprātīgu, lepnu cilvēku.
noripo no konveijera saka par automašīnām, kas tiek izlaistas no rūpnīcas.
jēra dvēsele saka par bailīgu, gļēvu cilvēku.
kā no miroņiem augšā (uz)cēlies Saka par bālu, slimīga izskata cilvēku.
aug buciņš, aug radziņi saka par bērnu, kas kļūst arvien nerātnāks, stūrgalvīgāks.
lēns kā jērs saka par biklu, padevīgu cilvēku.
pamati grīļojas saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
pamati ļogās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
pamati šķobās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
būt asinīs saka par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumus.
cieta sirds saka par cietsirdīgu cilvēku.
kvēla sirds saka par cilvēka aizrautību, dedzību.
nāve aizsauc saka par cilvēka miršanu.
būt matos saka par cilvēkiem, kas ir sastrīdējušies, naidojas.
kā āži uz laipas saka par cilvēkiem, kuri negrib piekāpties viens otram, nespēj vienoties.
ar vienu slotu perami saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
kā gailis saka par cilvēku (parasti vīrieti), kam patīk lielīties, kas ir iedomīgs, uzpūtīgs.
karsta sirds saka par cilvēku ar dedzīgām, kvēlām jūtām.
skrandu lācis saka par cilvēku noskrandušā apģērbā.
stingrs mugurkauls saka par cilvēku, kam (kādā jautājumā) ir noteikts, nemainīgs uzskats, viedoklis un kurš to nemaina atkarībā no apstākļiem.
izmircis kā žurka saka par cilvēku, kam apģērbs kļuvis viscaur slapjš.
biezs maks (kādam) saka par cilvēku, kam ir daudz naudas.
staigājoša enciklopēdija saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
dzīva enciklopēdija saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
nastu nesējs ēzelis Saka par cilvēku, kam ir pārāk daudz nesamo.
nastu nesējs ēzelis Saka par cilvēku, kam ir pārmērīgi daudz, ļoti smagi jāstrādā.
nav nekāds eņģelis saka par cilvēku, kam ir trūkumi, sliktas īpašības.
izkāpis no gultas ar kreiso kāju saka par cilvēku, kam jau no rīta ir slikts garastāvoklis.
(kā) balta lapa saka par cilvēku, kam nav zināšanu (kādā jomā).
pinas kā akla vista pa pakulām saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
pinas kā akls gailis pa pakulām saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
tas vairs maizi neēdīs saka par cilvēku, kam paredzama drīza nāve.
zelta sirds saka par cilvēku, kam raksturīga liela sirsnība, atsaucība, labsirdība.
dzimis zem laimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
dzimis laimes krekliņā saka par cilvēku, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
asti nolaidis saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
asti ierāvis saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
ar nolaistu asti saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
ar ierautu asti saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
kā suns saka par cilvēku, kas dara ko grūtu, smagu, arī sajūt ko nevēlamu, ir pakļauts kam nevēlamam.
skrien mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
kāja paslīd (kādam) saka par cilvēku, kas dara ko neatļautu.
zobi vaļā vien stāv saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas.
mute līdz ausīm Saka par cilvēku, kas daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
gatavs ņēmējs Saka par cilvēku, kas ir ar mieru ko pirkt, ņemt u. tml.
skrien mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
kā mietu norijis saka par cilvēku, kas ir nekustīgs, stīvs.
gatavais putnu biedēklis saka par cilvēku, kas ir nepiemēroti ģērbies, izskatās neglīti, arī dīvaini.
galva ir uz pleciem saka par cilvēku, kas ir spējīgs domāt, spriest patstāvīgi.
spējīgs uz visu Saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu.
sekste aug saka par cilvēku, kas kļūst iedomīgs.
pati uzmanība saka par cilvēku, kas ko ļoti uzmanīgi vēro, klausās u. tml., arī kas izturas laipni, pakalpīgi (pret kādu).
ļauna mēle saka par cilvēku, kas ļauni, skaudīgi aprunā, tenko.
kā pulvera muca saka par cilvēku, kas ļoti ātri dusmojas.
strādā kā zirgs saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
strādā kā zvērs saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
kā lauva saka par cilvēku, kas ļoti drosmīgi, bezbailīgi, arī enerģiski ko dara.
(kādam) līp pie pirkstiem saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
(kādam) līp pie nagiem saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
nav riktīgs saka par cilvēku, kas nav pie pilna prāta.
akls ierocis (kā rokās) saka par cilvēku, kas neapzināti palīdz īstenot kāda savtīgus nolūkus.
klusē kā partizāns saka par cilvēku, kas neko neizpauž, visu patur pie sevis.
kā pieaudzis Saka par cilvēku, kas nekustīgi ilgāku laiku atrodas vienā un tajā pašā vietā.
dīc kā ods saka par cilvēku, kas nemitīgi, apnicīgi kaut ko runā, prasa.
kā no gaisa nokritis Saka par cilvēku, kas neorientējas apstākļos, situācijā.
vārās kā (putras) katls saka par cilvēku, kas nevajadzīgi daudz un ātri runā.
piepūšas kā pāvs saka par cilvēku, kas par kaut ko ļoti lepojas.
piepūšas kā tītars saka par cilvēku, kas par kaut ko ļoti lepojas.
ciema slota saka par cilvēku, kas pārāk bieži un ilgi ciemojas.
spuras gaisā saka par cilvēku, kas pēkšņi ir sadusmojies, apvainojies.
kā no miroņiem augšā (uz)cēlies Saka par cilvēku, kas pēkšņi, negaidīti kur parādās.
krīt kā kaķis uz kājām saka par cilvēku, kas prot izkļūt no jebkuras situācijas.
kā auns Saka par cilvēku, kas rīkojas muļķīgi, situāciju neizprotot, ir neattapīgs.
trūkst (kādas, vienas) skrūves saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.
muld kā pa ķešu saka par cilvēku, kas runā daudz un bezjēdzīgi, nesakarīgi.
vilks avju drānās saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
vilks avju drēbēs saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
nav uz mutes kritis saka par cilvēku, kas spēj veikli runāt, kam vienmēr ir ko atbildēt.
kājas iet krusteniski saka par cilvēku, kas streipuļo.
nervi kā striķis saka par cilvēku, kas stresa situācijās spēj palikt mierīgs.
kā jaunkundze saka par cilvēku, kas uzvedas nedabiski, pārspīlēti smalki.
ne dzīvs, ne miris Saka par cilvēku, kas zaudējis spējas darboties, reaģēt.
prātu maizē apēdis saka par cilvēku, kas zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties.
kā no ķēdes pasprucis saka par cilvēku, kas, neviena neierobežots, uzvedas skaļi, neapvaldīti.
acis kā vanagam saka par cilvēku, kuram ir ļoti laba redze.
kā pīle uz ledus saka par cilvēku, kuram ir nedroša, gāzelīga gaita.
galvā nav viss kārtībā saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi.
peras kā vista pa pakulām saka par cilvēku, kuram neveicas darbs; arī par neveiklu cilvēku.
klīstošais holandietis saka par cilvēku, kurš daudz ceļo vai bieži maina dzīves vietu.
tīras rokas saka par cilvēku, kurš ir bijis godīgs, nav darījis neko sliktu.
prāts (kādam) nav mājā saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
visi pieci (kādam) nav mājā saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
prāts (kādam) nav mājās saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
visi pieci (kādam) nav mājās saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
kā Dieva nepieņemts saka par cilvēku, kurš nezina, ko iesākt.
bez piecām minūtēm (kas) saka par cilvēku, kurš tūlīt kļūs (par ko).
Neticīgais Toms saka par cilvēku, kuru grūti pārliecināt (par ko), kurš šaubās, nekam netic, par visu grib pārliecināties pats.
kāju pamesls saka par cilvēku, kuru pazemo, nicina, nievā.
tumšais zirdziņš saka par cilvēku, spēlētāju, komandu, par kuru spējām nav īsta priekšstata.
kā adata saka par čaklu, kustīgu, veiklu cilvēku.
kā adatiņa saka par čaklu, kustīgu, veiklu cilvēku.
kā irbe saka par čaklu, veiklu sievieti ar vieglu, ātru gaitu.
kā irbīte saka par čaklu, veiklu sievieti ar vieglu, ātru gaitu.
iet kā adata saka par darbīgu, kustīgu cilvēku.
kustas kā ūdenszāle saka par darbīgu, kustīgu cilvēku.
iet kā mazā adatiņa saka par darbīgu, kustīgu cilvēku.
uz visām kantēm saka par daudzpusīgu, vispusīgu cilvēku, dažādām viņa prasmēm.
raibs kā dzeņa vēders saka par dažādiem notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
gaisā pasists saka par dīvainu, arī vieglprātīgu, nenopietnu cilvēku.
gaisā parauts saka par dīvainu, arī vieglprātīgu, nenopietnu cilvēku.
durvis iet saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
durvis ved saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
kā pūce saka par dusmīgu, īgnu, niknu sievieti.
melnā strīpa saka par dzīves perodu, kad neveiksmes vai nelaimes seko viena otrai.
velna pilns saka par dzīvespriecīgu cilvēku, kam patīk jokot.
ko Dievs devis saka par ēdienu, kādu bijis iespējams sagatavot.
mirdams var ēst saka par ēdienu, kas ļoti garšo.
mīksta sēdēšana saka par ērtu, patīkamu sēdēšanu (gulēšanu) uz šādām mēbelēm.
mīksta gulēšana Saka par ērtu, patīkamu sēdēšanu (gulēšanu) uz šādām mēbelēm.
kā sarkans pavediens saka par galveno, būtisko.
nav visi mājās (kādam) saka par garīgi slimu cilvēku vai cilvēku, ko uzskata par garīgi slimu.
(garš) kā kārts saka par garu un tievu cilvēku.
kā maiksts saka par garu un tievu cilvēku.
(kā) ar kāsi velkams saka par gausu, tūļīgu cilvēku.
kā karsts kartupelis (mutē) saka par grūti atrisināmu jautājumu, problēmu.
gudra galva saka par gudru cilvēku, viņa prātu.
mājas dvēsele saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas.
sekste gaisā saka par iedomīgu cilvēku; saka par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.
kunga prātā saka par iereibušu vai piedzērušu cilvēku.
kā ar mietu pa galvu saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs (parasti nepatīkams).
pazudušais grasis saka par ilgi neredzētu, nesastaptu cilvēku.
amoka skrējiens Saka par intensīvu lielā steigā un satraukumā veiktu darbību.
kā Ēdenes dārzs saka par īpaši skaistu, auglīgu vietu.
pēc velna saka par īpašību, pazīmi, darbību, stāvokli, kam ir augsta izpausmes pakāpe.
kā velns saka par īpašību, pazīmi, darbību, stāvokli, kam ir augsta izpausmes pakāpe.
kā (pats) nelabais Saka par īpašību, pazīmi, kas piemīt (kam) ļoti lielā mērā.
kā nazis mugurā saka par izjūtām, ko izraisījusi negaidīta nodevīga rīcība.
kā naža dūriens mugurā saka par izjūtām, ko izraisījusi negaidīta nodevīga rīcība.
gluma āda kādam saka par izmanīgu, viltīgu cilvēku, kas prot veikli izvairīties no nepatīkamas situācijas.
šaudās kā atspole saka par izveicīgu, kustīgu, darbīgu cilvēku.
uzlecošā zvaigzne saka par jaunu, kādā darbības, piem., mākslas, sporta sfērā talantīgu, daudzsološu cilvēku.
kā nobērts saka par kā ļoti lielu daudzumu.
tā lieta iet Saka par kā norises iespējamību.
ierakstīt zelta burtiem (vēsturē) saka par kādu sevišķi nozīmīgu notikumu, sasniegumu.
dziesma ir nodziedāta Saka par kādu, kam nav vairs varas, priekšrocību, ietekmes.
kā izspļauts saka par kādu, kas ārēji ļoti līdzīgs kādam citam.
kā pielipis Saka par kādu, kas cieši, neatlaidīgi turas (kā) tuvumā, uzmācīgi seko līdzi.
klāt kā saukts saka par kādu, kas ierodas īstajā reizē, tieši tad, kad ir nepieciešams, vēlams, katrā ziņā.
kā noplukusi vista saka par kādu, kas ir ģērbies novalkātā, neizskatīgā apģērbā, ir nožēlojamā, nevīžīgā izskatā.
būt aiz ādas saka par kādu, kas ir kaut ko nodomājis un to slēpj.
līdz (baltajām) pelītēm saka par kādu, kas ir pārmērīgi lietojis alkoholiskos dzērienus.
pieķeras kā dadzis Saka par kādu, kas izjūt lielas simpātijas, mīlestību pret kādu.
pielīp kā dadzis Saka par kādu, kas izjūt lielas simpātijas, mīlestību pret kādu.
jūtas kā zivs ūdenī saka par kādu, kas jūtas ļoti labi, brīvi, atraisīti.
kā negudrs Saka par kādu, kas ko dara ļoti intensīvi.
bēg kā velns no krusta saka par kādu, kas ļoti vairās, baidās (no kā).
sargās kā velns no krusta saka par kādu, kas ļoti vairās, baidās (no kā).
mūk kā velns no krusta saka par kādu, kas ļoti vairās, baidās (no kā).
stāv kā bilde saka par kādu, kas neko nedara, ir bezdarbīgs.
mūk kā žurka no grimstoša kuģa saka par kādu, kas pamet, atstāj ko bojā ejai nolemtu.
stāv kā stabs saka par kādu, kas stāv nekustīgi, neko nerunājot.
kā stabs (stāv) saka par kādu, kas stāv nekustīgi, neko nerunājot.
ragi dūņās saka par kādu, kurš ir tādā stāvoklī, ka neko nespēj izdarīt.
ragi sūnās saka par kādu, kurš ir tādā stāvoklī, ka neko nespēj izdarīt.
īsa atmiņa saka par kādu, kurš visu ātri aizmirst.
Ievas kostīmā saka par kailu sievieti.
Ādama kostīmā saka par kailu vīrieti.
kā dēlis Saka par kalsnu, vāju sievieti, par mazākām, plakanām krūtīm.
mežonīgais kapitālisms saka par kapitāla uzkrāšanas sākumposmu, kam raksturīga nerēķināšanās ar ētikas normām, sabiedrības interesēm.
ka bail saka par kaut kā nevēlama augstu pakāpi, lielu daudzumu.
Dieva pirksts saka par kaut ko brīnumainu, neticamu.
kā jauns Dievs saka par kaut ko izcilu, nepārspējamu, tuvu ideālam.
skaties un brīnies saka par kaut ko ļoti pārsteidzošu.
uz zaķa saka par kaut ko nekārtīgi, nevīžīgi, arī nepilnīgi veiktu, arī ko nepamatotu, nejaušu u. tml.
kā pērkondārds skaidrās debesīs saka par kaut ko pēkšņu, negaidītu, parasti nepatīkamu.
pilnīgs vāks saka par kaut ko pilnīgi absurdu, nejēdzīgu.
kā ūdeni mutē ieņēmis saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku.
Ir (pilnīgi, galīgi) garām! saka par ko (pilnīgi) nepieņemamu, neizdevušos, arī aplamu, nepareizu.
kaķim jāsmejas saka par ko acīmredzami muļķīgu, nepareizu, nepatiesu.
sunim jāsmejas saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
zirgam jāsmejas saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
viens rāviens saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
viena vīle saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
veca dziesma saka par ko apnicīgu, daudzkārt dzirdētu.
zemes sāls saka par ko būtisku, nozīmīgu.
ielāps uz ielāpa saka par ko daudz lāpītu, nolietotu.
uz kārā zoba saka par ko garšīgu, kārojamu, kas kādam paredzēts, tiek iedots u. tml.
mēli var izmežģīt saka par ko grūti izrunājamu.
būt uz kakla saka par ko grūtu, kas jāveic, par ko jābūt atbildīgam.
ir uz ko uzmest acis saka par ko ievērības cienīgu.
ir uz ko uzmest aci saka par ko ievērības cienīgu.
(un) cauri! saka par ko izbeigtu vai izbeidzamu.
kā medus saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu.
kā medus maize Saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu.
kā medus uz maizes Saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu.
ne ko pielikt, ne atņemt saka par ko labi paveiktu.
kā zināms saka par ko labi zināmu, pašsaprotamu.
tā nekas saka par ko labu, samērā pieņemamu.
būt par postu saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(kā) posts uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
uzgulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(kā) posts kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(uz)gulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) sirdij saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
uzguļas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
uzguļas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) sirdij saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(kā) krusts uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu.
(kā) nelaime uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu.
(kā) slogs uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu.
(kā) slogs kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu.
(kā) krusts kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu.
(kā) nelaime kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu.
kauns un negods saka par ko ļoti apkaunojošu.
kā rūgta nāve saka par ko ļoti apnicīgu, nepatīkamu.
kā ledus gabals saka par ko ļoti aukstu.
auksts kā ledus gabals saka par ko ļoti aukstu.
(vai) kūst uz mēles saka par ko ļoti garšīgu, parasti mīkstu, saldu.
(vai) kūst mutē saka par ko ļoti garšīgu, parasti mīkstu, saldu.
(vai) izkūst uz mēles saka par ko ļoti garšīgu, sulīgu.
(vai) izkūst mutē saka par ko ļoti garšīgu, sulīgu.
mēli var norīt saka par ko ļoti garšīgu.
pirkstiņus var aplaizīt saka par ko ļoti garšīgu.
pirkstus var aplaizīt saka par ko ļoti garšīgu.
kā spogulis saka par ko ļoti gludu, spožu, spīdīgu.
kā zelts saka par ko ļoti labu, augstvērtīgu.
nav (ne) ar zeltu atsverams saka par ko ļoti labu, vērtīgu, noderīgu.
pa pirmo saka par ko ļoti labu.
par visu miljonu saka par ko ļoti lielu, intensīvu.
(pēdējais) modes kliedziens saka par ko ļoti modernu.
pēc suņa saka par ko ļoti nepatīkamu, nevēlamu.
kā gruzis acī saka par ko ļoti nepatīkamu.
(kā) slazda valgs saka par ko ļoti nevēlamu, arī bīstamu.
grāmata ar septiņiem zīmogiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
grāmata ar septiņiem zieģeļiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
grāmata aiz septiņiem zīmogiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
grāmata aiz septiņiem zieģeļiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
skaidrs kā diena saka par ko ļoti skaidru, saprotamu.
kā pasaka saka par ko ļoti skaistu, neparastu.
kā bilde saka par ko ļoti skaistu.
pilnīgā nejēgā saka par ko ļoti sliktu, neizdevušos, arī ko bezjēdzīgu, neloģisku.
galīgā nejēgā saka par ko ļoti sliktu, neizdevušos, arī ko bezjēdzīgu, neloģisku.
kā (melns) mākonis Saka par ko ļoti uzmācīgu, neatvairāmu.
no pirmsplūdu laikiem saka par ko ļoti vecu, novecojušu.
nav ne ar kādu naudu atsverams saka par ko ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu.
reta manta saka par ko ļoti vērtīgu.
bērnu spēle saka par ko ļoti vienkāršu, viegli paveicamu.
liela muiža saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
nav ne graša vērts saka par ko mazvērtīgu, nevērtīgu.
(tikpat) kā divreiz divi saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu.
nekrist svarā saka par ko nebūtisku, par to, kam nav nozīmes.
garām ejot saka par ko nebūtisku.
debesu dāvana saka par ko negaidītu, bez pūlēm iegūtu, saņemtu.
(kā) zibens spēriens no skaidrām debesīm saka par ko negaidītu.
(kā) pērkons no skaidrām debesīm saka par ko negaidītu.
(kā) pērkona spēriens no skaidrām debesīm saka par ko negaidītu.
kā zibens spēriens saka par ko negaidītu.
kā pērkona spēriens saka par ko negaidītu.
ēst var saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu.
dzert var saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu.
ne šis, ne tas saka par ko neizdevušos.
kā (veca) beka saka par ko neizskatīgu, arī mazkustīgu.
kā cūku rakums saka par ko nekārtīgu, sajauktu, savandītu.
Sīka vienība! saka par ko nenozīmīgu, nesvarīgu, nebūtisku.
bijis nebijis saka par ko nenozīmīgu, nevajadzīgu
tas nekas saka par ko nenozīmīgu.
pievilkts aiz matiem saka par ko nepārliecinošu, apšaubāmu.
ciest kā zobu sāpes saka par ko nepatīkamu, ar ko ir jāsamierinās.
kā dadzis acī saka par ko nepatīkamu, traucējošu vai tādu, ko nevar ieredzēt.
kā skabarga acī saka par ko nepatīkamu, traucējošu vai tādu, ko nevar ieredzēt.
tas nav itin nekas saka par ko nesvarīgu, nenozīmīgu.
tas nav (it, itin) nekas saka par ko nesvarīgu, nenozīmīgu.
būt priekš kaķiem saka par ko nevajadzīgu, pilnīgi veltīgu.
nost no kakla saka par ko nevēlamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
skelets skapī saka par ko nevēlamu, slēpjamu.
tie ir tikai ziediņi saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties.
tāds ir, kāds ir saka par ko nevērtīgu, neizskatīgu u. tml.
nav (ne) plika graša vērts saka par ko nevērtīgu.
miglā tīts saka par ko nezināmu, neskaidru.
(kā) spļaut jūrā saka par ko niecīgu, maznozīmīgu.
būt ar bārdu saka par ko novecojušos, visiem zināmu.
būt aiz muguras saka par ko pagājušu, notikušu.
kā āmen baznīcā saka par ko pilnīgi drošu, neapstrīdamu, neapšaubāmu.
nav zemē metams saka par ko samērā labu, derīgu.
(tā) nekas saka par ko samērā labu, pieņemamu.
kā ērģeles saka par ko spēcīgu, varenu (piem., balsi).
kā balzams (dvēselei) saka par ko spirdzinošu, uzmundrinošu.
tukša skaņa Saka par ko svešu, nezināmu.
būt nāvei parādā saka par ko tādu, kam drīz pienāks gals, nāve.
ne gala, ne malas Saka par ko tādu, kas aizņem ļoti lielu platību.
nedz gala, nedz malas Saka par ko tādu, kas aizņem ļoti lielu platību.
kā kulaks uz acs saka par ko tādu, kas ir savā vietā, īsti piemērots.
uzspraust uz naglas saka par ko tādu, kas kādreiz bija svarīgs (piem., dokuments), bet tagad pilnīgi zaudējis savu nozīmi.
uzspraust uz nagliņas saka par ko tādu, kas kādreiz bija svarīgs (piem., dokuments), bet tagad pilnīgi zaudējis savu nozīmi.
kā ziepju burbulis saka par ko tādu, kas ļoti ātri izzūd, izgaist.
nav ko sapņot saka par ko tādu, kas nav iespējams, kas nekad nevar notikt.
kaķim uz astes saka par ko tādu, kas nav ņemams vērā.
tas nav tas saka par ko tādu, kas neatbilst, neder (vajadzīgajam, gaidītajam u. tml.).
kā no zemes izaudzis saka par ko tādu, kas pēkšņi, negaidīti parādās.
kā no zemes izlīdis saka par ko tādu, kas pēkšņi, negaidīti parādās.
Tavu brīnumu! saka par ko tādu, kas rada lielu izbrīnu, pārsteigumu.
daudz netrūka saka par ko tādu, kas varēja notikt, bet tomēr nenotika.
ir ko padomāt saka par ko tādu, kas veicams ar samērā lielām grūtībām.
morāli novecojis saka par ko tādu, kas vēl funkcionē, darbojas, bet kam eksistē jaunāks, modernāks, tehniski pilnvērtīgāks modelis.
kā velna plēsts saka par ko tādu, kas virzās ļoti ātri.
ja (jau) nav kazai piena, lai (tad) nav saka par ko tādu, kuram nav gaidīto rezultātu un no kura tāpēc bez sevišķas nožēlas atsakās.
kā no mēra saka par ko tādu, no kā ir jāizvairās, ar ko nedrīkst kontaktēties.
visu mutē saka par ko tādu, par ko visi runā.
visu mutēs saka par ko tādu, par ko visi runā.
(viss) mirdz un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
(viss) spīd un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
kā suņanagla (dibenā, pēcpusē, sēžamvietā u. tml.) saka par ko traucējošu, apgrūtinošu.
ka rūc saka par ko viegli, veikli, ātri darāmu, izdarāmu.
nav noslēpums saka par ko vispārzināmu.
nūja ar diviem galiem saka par ko, kam ir divas atšķirīgas, pretējas puses.
no Mozus laikiem saka par ko, kas ir ļoti sens, arī vecs.
saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem saka par ko, kas ir nelielā daudzumā.
ne silts, ne auksts saka par ko, kas ir vienaldzīgs, atstāj vienaldzīgu.
tā kā tā saka par ko, kas noteikti būs, notiks.
tā vai tā saka par ko, kas noteikti būs, notiks.
kā diena pret nakti saka par krasiem pretstatiem.
laba sirds saka par labsirdīgu cilvēku.
labs deguns Saka par labu ožas spēju.
smalks deguns Saka par labu ožas spēju.
kaķa acis saka par labu redzi, spēju redzēt tumsā.
liela diena saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
ne mušu no deguna nevar nodzīt saka par lēnprātīgu, pārlieku labsirdīgu cilvēku.
kā ozols saka par liela auguma, staltu, spēcīgu vīrieti.
kājas paliek aukstas saka par lielām bailēm, uztraukumu.
šmuce pa visu ģīmi saka par lielām nepatikšanām, lielu apkaunojumu.
lielās kā gailis saka par lielīgu cilvēku.
lepns kā pāvs saka par lielīgu, iedomīgu, uzpūtīgu vīrieti.
ne ar pirkstu pamaisīt saka par lielu drūzmu.
godājams vecums saka par lielu gadu skaitu (cilvēkam).
cienījams vecums saka par lielu gadu skaitu.
trūkst tikai tēva un mātes saka par lielu jucekli, nekārtību.
noasa šķirsts saka par lielu, milzīgu, ļaužu pārpildītu telpu; arī par vienīgo patvēruma vietu.
kaķa lāsti debesīs nekāpj saka par ļauna vēlējumiem, kas nevar piepildīties, kaitēt.
amoka skrējiens Saka par ļoti ātru skrējienu līdz spēku izsīkumam.
galds (vai) lūst saka par ļoti bagātīgi klātu galdu, uz kura ir ļoti daudz ēdienu, dzērienu.
cilvēks ar lielo burtu saka par ļoti cienījamu, augsti vērtējamu cilvēku.
kā skudra saka par ļoti čaklu cilvēku.
kā bite saka par ļoti čaklu cilvēku.
kā bitīte saka par ļoti čaklu, strādīgu cilvēku.
drūms kā rudens mākonis saka par ļoti drūmu, norūpējušos cilvēku.
kā negaisa mākonis saka par ļoti dusmīgu cilvēku.
aknas ir (kādam) saka par ļoti enerģisku, izturīgu cilvēku.
ar aknām saka par ļoti enerģisku, izturīgu cilvēku.
uzpūšas kā pāvs saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
uzpūšas kā tītars saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
vēl mātes piens uz lūpām saka par ļoti jaunu, nepieredzējušu cilvēku.
vēl mātes piens aiz lūpas saka par ļoti jaunu, nepieredzējušu cilvēku.
izžuvis kā asaka saka par ļoti kalsnu cilvēku.
kā ūdens zāle saka par ļoti kustīgu cilvēku, parasti bērnu.
kā ūdenszāle saka par ļoti kustīgu cilvēku, parasti bērnu.
kā dzīvsudrabs saka par ļoti kustīgu, dzīvu cilvēku (parasti bērnu).
pati laipnība saka par ļoti laipnu cilvēku.
svētā vientiesība saka par ļoti naivu cilvēku.
māja kā elle saka par ļoti nekārtīgu māju, dzīvokli.
kā peklē saka par ļoti nepatīkamiem apstākļiem – lielu karstumu vai tumsu.
kā lops Saka par ļoti netīru, nevīžīgu cilvēku.
kauli un āda saka par ļoti novājējušu cilvēku vai dzīvnieku.
kā caur adatas aci izvilkts saka par ļoti novājējušu cilvēku.
kā ēna Saka par ļoti novājējušu cilvēku.
ne dzīvs, ne miris Saka par ļoti pārbijušos cilvēku.
nevar ne soli (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nevar ne kāju (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nav kur kāju (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nav kur kāju likt saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nav kur soli (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nav kur soli (no)likt saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nav kur kāju spert saka par ļoti pilnu vai netīru vietu, kur ir stipri apgrūtināta iešana.
adatai nav kur nokrist saka par ļoti pilnu, pārpildītu telpu.
rupjš kā pelavu maiss saka par ļoti rupju cilvēku.
kā no laivas izmests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
kā no laivas izsviests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
kā izdreijāts saka par ļoti skaistu, samērīgi veidotu cilvēku, tā augumu.
gulbja kakls saka par ļoti skaistu, slaidu kaklu.
(tā, ka) ausis krīt ciet saka par ļoti skaļu troksni.
slapjš kā (ūdens) žurka saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
slinks kā (pelavu) maiss saka par ļoti slinku cilvēku.
putraims putraimu dzenā saka par ļoti šķidru ēdienu (piem., zupu).
(no) baltās ķēves trešā augumā saka par ļoti tālu vai arī nedrošu radniecību.
(no) baltās ķēves piektā augumā saka par ļoti tālu vai arī nedrošu radniecību.
(no) baltās ķēves septītā augumā saka par ļoti tālu vai arī nedrošu radniecību.
(no) baltās ķēves devītā augumā saka par ļoti tālu vai arī nedrošu radniecību.
kā diegs saka par ļoti tievu cilvēku.
viduklis kā lapsenei saka par ļoti tievu sievietes vidukli.
lapsenes viduklis saka par ļoti tievu vidukli.
velna pulveris saka par ļoti uzņēmīgu, enerģisku, izdarīgu, arī stipru cilvēku.
kā skaida Saka par ļoti vāju, kalsnu sievieti.
kā caur žogu izrauts saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
pamats zem kājām saka par materiāli nodrošinātiem, stabiliem dzīves apstākļiem.
rozā brilles uz acīm saka par mīlētājiem, kuri viens otru uztver idealizēti.
nolūkoties no mākoņu maliņas saka par mirušu cilvēku, kas it kā vēro notiekošo.
gaišā piemiņā (paturēt, saglabāt) saka par mirušu cilvēku, veltot viņam labus vārdus.
kā no (modes) žurnāla izkāpis saka par moderni, arī dārgi ģērbtu cilvēku.
tek kā smiltis caur pirkstiem saka par naudu, kas viegli tiek izdota, par laiku, kas nemanot aizrit.
nazis pie rīkles saka par nāves draudiem vai dzīvībai ļoti bīstamu situāciju.
ar nazi pie rīkles saka par nāves draudiem vai dzīvībai ļoti bīstamu situāciju.
bieza galva (kādam) saka par neattapīgu, neapķērīgu cilvēku.
mucā audzis, pa spundi barots saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
kā mucā audzis saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
dzīvam zemē jālien saka par neciešamiem, nepanesamiem apstākļiem.
dzīvam kapā jālien saka par neciešamiem, nepanesamiem apstākļiem.
zeme grīļojas zem kājām saka par nedrošu, bīstamu stāvokli.
zeme līgojas zem kājām saka par nedrošu, bīstamu stāvokli.
kā aklai vistai (mieža) grauds saka par negaidītu, necerētu ieguvumu.
nauda guļ (zemē) saka par neizmantotu iespēju iegūt naudu.
nav sirds saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
bez sirds saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
bieza āda (kādam) saka par nejūtīgu, neatsaucīgu cilvēku.
ziloņa āda saka par nejūtīgu, nesmalkjūtīgu, neatsaucīgu cilvēku.
skābuma ķērne saka par nelaipnu, saīgušu, neapmierinātu cilvēku.
iet caur kauliem saka par nepatīkamu sajūtu, ko izraisa, piem., griezīgas skaņas.
kaķu koncerts saka par nesaskanīgu dziedāšanu, nelabskanīgu muzicēšanu.
kā mūrnieks saka par netīru, notraipījušos cilvēku.
(kā) slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku, raksturojot tā nožēlojamo stāvokli, izskatu.
kā no žurnāla vāka nokāpis saka par nevainojami, arī moderni ģērbtu cilvēku.
kā zilonis trauku veikalā saka par neveiklu cilvēku.
pinas kā vista pa pakulām Saka par neveiklu cilvēku.
kuļas kā vista pa pakulām Saka par neveiklu cilvēku.
kā lācis (iet, staigā, strādā u. tml.) saka par neveiklu, smagnēju cilvēku.
būt uz muguras saka par nodzīvoto gadu skaitu.
nevainīgas asinis saka par nogalinātu nevainīgu cilvēku.
uzņemt apgriezienus saka par norisi, procesu, parādību, kas atrodas pieaugošas attīstības posmā.
daudz ūdeņu aiztecējis saka par notikumiem bagātu pagājušo laikposmu.
aiztecējis daudz ūdeņu saka par notikumiem bagātu pagājušo laikposmu.
dzīvosim, redzēsim saka par notikumiem, kas nav iepriekš paredzami.
kalpa dvēsele saka par padevīgu, bailīgu cilvēku.
vārās kā raganu katls Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
vārās kā elles katls Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
vārās kā raganu katlā Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
vārās kā elles katlā Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
kā negudrs Saka par parādībām dabā, kuras noris ļoti intensīvi.
kā nazis sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā nazis krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā naža asmens sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā naža asmens krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā naža dūriens (sirdī) saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
nelaime nenāk brēkdama saka par pēkšņu nelaimi, bēdām.
kronis visam saka par pēkšņu, neparedzētu pozitīvu vai negatīvu rīcību, atgadījumu u. tml.
nav kur apgriezties saka par pieblīvētu telpu, ja ir ļoti šauri, saspiesti apstākļi.
mute līdz ausīm Saka par platā smaidā atvērtu muti.
iet kā pulkstenis Saka par precīzu, darbīgu cilvēku.
aci pret aci, zobu pret zobu saka par principu atdarīt, atriebt pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
acs pret aci, zobs pret zobu saka par principu atdarīt, atriebt pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
bērna prātā saka par psihiski aprobežotu, arī par naivu, ne visai gudru cilvēku.
ar miesu un asinīm saka par reālu, patiesu mākslas tēlu.
raibs metas gar acīm Saka par redzes traucējumiem (piem., no pārpūles).
raibs griežas gar acīm Saka par redzes traucējumiem (piem., no pārpūles).
(zils un) zaļš metas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns metas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)skrien ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)skrien ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)šķīst ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)šķīst ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)griežas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)griežas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns metas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs metas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)skrien priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)skrien priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)šķīst priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)šķīst priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)griežas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)griežas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns metas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs metas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)skrien gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)skrien gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)šķīst gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)šķīst gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)griežas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)griežas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)skrien ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)šķīst ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)griežas ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš metas ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)skrien priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)šķīst priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)griežas priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš metas priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)skrien gar acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)šķīst gar acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)griežas gar acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
acīs ņirb saka par redzes traucējumiem.
deguns kā gurķis saka par resnu, apaļu degunu.
atsist apetīti (uz kādu) nodarbi saka par rīcību, kas mazināt interesi.
atsist apetīti saka par rīcību, kas sabojā apetīti.
tek kā skudra saka par rosīgu, kustīgu, čaklu cilvēku.
tek kā irbe saka par rosīgu, kustīgu, čaklu cilvēku.
mīksta mēle Saka par runas traucējumiem, kas parasti rodas dzērumā.
mati kā salmu guba saka par sabojātiem, "nesavācamiem" matiem.
vaigi zied kā rozes saka par sārtiem vaigiem.
vaigi zied kā pujenes saka par sārtiem vaigiem.
acis sprāgst no pieres laukā Saka par sasprindzinātu, ziņkāres pilnu skatienu.
acis sprāgst no pieres ārā Saka par sasprindzinātu, ziņkāres pilnu skatienu.
smirdīgs sesks saka par sasvīdušu, nemazgājušos, smirdīgu cilvēku.
smird kā sesks saka par sasvīdušu, nemazgājušos, smirdīgu cilvēku.
dūša kā miets Saka par sātīgi paēdušu un piedzērušu cilvēku.
saule ar zobiem saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti ziemā, agrā pavasarī).
gara seja saka par sejas izteiksmi, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
garš ģīmis saka par sejas izteiksmi, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
kā cielava saka par sievieti ar vieglu un ašu gaitu.
kā grāfiene saka par sievieti, kurai nekas nav jādara.
āķis lūpā saka par situāciju, kad kādam ir radusies interese par kaut ko.
pamats zūd zem kājām saka par situāciju, kad zūd garīgais līdzsvars, stabilitāte, kad pārņem izmisums.
vārās kā raganu katls Saka par sīvām kaujām.
vārās kā elles katls Saka par sīvām kaujām.
vārās kā raganu katlā Saka par sīvām kaujām.
vārās kā elles katlā Saka par sīvām kaujām.
kā princese saka par skaisti, grezni ģērbušos sievieti.
kā lelle saka par skaistu, grezni apģērbušos, uzposušos sievieti.
zied kā roze saka par skaistu, veselīgu cilvēku, parasti sievieti.
acis met zibeņus saka par skatienu, kurā izpaužas ļaunums, dusmas, izaicinājums.
acis met zibšņus saka par skatienu, kurā izpaužas ļaunums, dusmas, izaicinājums.
kapeikas dvēsele saka par skopu cilvēku.
izlaidies kā teļš saka par slinku, nevīžīgu cilvēku.
uguns trako saka par spēcīgu uguni, kas strauji izplatās.
sīksts kā krams saka par spēcīgu, izturīgu cilvēku, arī par cilvēku ar nelokāmu raksturu.
spēcīgs kā lācis saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
kā lācis (stiprs, spēcīgs, liels u. tml.) saka par spēcīgu, liela auguma vīrieti.
dzelzs nervi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
tērauda nervi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
labs deguns Saka par spēju ātri visu uzzināt.
acis ir pierē saka par spēju pašam redzēt, spriest.
smalks deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt.
kā ēzelis saka par spītīgu, ietiepīgu cilvēku.
spītīgs kā ēzelis saka par spītīgu, ietiepīgu cilvēku.
bērns izkrita saka par spontāno abortu.
vārās kā raganu katls Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
vārās kā elles katls Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
vārās kā raganu katlā Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
vārās kā elles katlā Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
dzīve kūsā saka par spraigu, darbīgu dzīvi.
stāv kā svece saka par stalti stāvošu cilvēku.
taureņi vēderā saka par stāvokli, kad cilvēks izjūt kutēšanu vēderā (parasti, izjūtot spēcīgas pozitīvas emocijas, piem., iemīlēšanos).
neviena skaņa nenāk pār lūpām saka par stāvokli, kad nespēj parunāt (piem., aiz satraukuma).
zeme un debess griežas kopā saka par stipru sniegputeni, viesuli.
zeme ar debesīm griežas kopā saka par stipru sniegputeni, viesuli.
stiprs kā lācis saka par stipru, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
karstas asinis saka par strauju, temperamentīgu cilvēku.
kāds (nu) kurš saka par tādiem, kas atšķiras (piem., pēc īpašībām, pazīmēm).
slāpst asiņu saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
tīrais zelts saka par tādu, kam ir ļoti daudz labu, augstvērtīgu īpašību.
smaida kā pilns mēness saka par tādu, kam ir plats, arī labsirdīgs smaids, kas ir laimīgs, apmierināts.
smaida kā maija mēness saka par tādu, kam ir plats, arī labsirdīgs smaids, kas ir laimīgs, apmierināts.
kaunu maizē apēdis saka par tādu, kam nemaz nav kauna.
kā (ieeļļota) mašīna saka par tādu, kas darbojas bez apstājas, nepārtraukti.
guļ kā lācis saka par tādu, kas daudz, ilgi guļ.
peld kā niere pa taukiem saka par tādu, kas dzīvo ļoti pārticīgi, ir dzīvē labi iekārtojies.
guļ kā murkšķis saka par tādu, kas ilgi, daudz guļ.
kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas ir izbrīnīts, apjucis, nespēj orientēties kādā situācijā.
kā pele slazdā Saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
kā pele lamatās Saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas ir negaidīti ieradies.
nav nekur (vairs) liekams saka par tādu, kas nav (vairs) nekam derīgs, nav nekur izmantojams.
kā no mēness nokritis saka par tādu, kas nespēj orientēties kādā situācijā.
kā pele slazdā Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
kā pele lamatās Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
kā sadedzis saka par tādu, kas rīkojas ļoti strauji, dedzīgi; saka par tādu, kas ko dedzīgi vēlas, ko ļoti iekāro, ir aizrāvies ar ko.
noskrējies kā suns saka par tādu, kas skrienot, staigājot ir ļoti noguris, piekusis, arī nopūlējies.
izsprāgst kā korķis saka par tādu, kas strauji izvirzās (no kurienes), arī par tādu, kas tiek izstumts, izmests (no kurienes).
kurš kuru saka par tiem, kas cīnās, līdz viens uzvar.
aiziet gar degunu Saka par tikko nokavētu satiksmes līdzekli, kas vēl redzams nelielā attālumā.
kā pielaulāts saka par to, ar ko ir vienmēr kopā, nešķirami saistīts.
(nav) ne ziņas saka par to, kā nav nemaz, kas ir pilnīgi izzudis.
ne ziņas, ne miņas saka par to, kā nav nemaz, kas ir pilnīgi izzudis.
(nav) ne miņas saka par to, kā nav nemaz, kas ir pilnīgi izzudis.
nepaliek ne smakas saka par to, kā nav, kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
nav ne smakas saka par to, kā nav, kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
pieķeras kā dadzis Saka par to, ka pieķeras tik cieši, ka nevar no tā atbrīvoties, tikt vaļā.
pielīp kā dadzis Saka par to, ka pieķeras tik cieši, ka nevar no tā atbrīvoties, tikt vaļā.
pieder nākotne saka par to, kam ir labas nākotnes izredzes.
tukša skaņa Saka par to, kam nepievērš vajadzīgo uzmanību.
piektais ritenis saka par to, kas (kādā vietā, situācijā) ir lieks, nevajadzīgs, traucējošs.
aiziet gar degunu Saka par to, kas aiziet secen.
kā fēnikss no pelniem saka par to, kas atjaunojas, atdzimst.
kā pielipis Saka par to, kas atrodas (kam) cieši klāt.
gulēt kaulos saka par to, kas ir dziļi iesakņojies, noturīgs, kas ir atstājis jūtamas, parasti negatīvas, sekas.
taciņa ir iestaigāta saka par to, kas ir jau uzsākts vai iesācies.
ne gala, ne malas Saka par to, kas ir lielā daudzumā.
nedz gala, nedz malas Saka par to, kas ir lielā daudzumā.
pasaules klase saka par to, kas ir ļoti augstā, izcilā kvalitātē.
uz vienas rokas pirkstiem (sa)skaitīt saka par to, kas ir nelielā skaitā.
viens kuiļa rūciens saka par to, kas ir padarāms, veicams īsā laikā, ļoti ātri.
nav (nekāda, liela) māksla saka par to, kas ir veicams viegli, bez grūtībām.
noteicošais vārds saka par to, kas izšķir ko, ievērojami ietekmē ko.
(kā) uguns pakulās saka par to, kas kādam ļoti ātri, pēkšņi izraisa dusmas, uztraukumu.
ielikts šūpulī saka par to, kas kādam piemīt no dzimšanas.
bija un izbija saka par to, kas kādreiz ir piederējis, bet zaudēts.
vārīga vieta saka par to, kas kādu aizvaino, sāpina, sadusmo.
ka nograb vien saka par to, kas ļoti ātri aizvirzās, pazūd u. tml.
nav pielaulāts saka par to, kas nav uz mūžu saistīts (ar ko).
tas vēl ir jautājums saka par to, kas nav vēl droši zināms.
izgaist kā dūmi saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.
izkūp kā dūmi saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.
pagaist kā dūmi saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.
tik un tā saka par to, kas noteikti būs, notiks.
tik vai tā saka par to, kas noteikti būs, notiks.
birst kā no maisa saka par to, kas parādās lielā daudzumā.
(birst) kā no (pār)pilnības raga Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
minūšu jautājums saka par to, kas paveicams vai atrisināms ļoti īsā laikā.
kā kāršu namiņš (sabrūk, izjūk u. tml.) saka par to, kas pēkšņi beidz pastāvēt, ātri izjūk, jo tam nav bijis reāls pamats.
agri vai vēlu saka par to, kas reiz noteikti būs, notiks.
nelaime un posts saka par to, kas sagādā daudz rūpju un raižu.
(ir) uz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt.
mēles galā būt Saka par to, kas tiek nemitīgi pieminēts.
uz mēles būt Saka par to, kas tiek nemitīgi pieminēts.
ne gala, ne malas Saka par to, kas turpinās ļoti ilgi.
nedz gala, nedz malas Saka par to, kas turpinās ļoti ilgi.
mēles galā būt Saka par to, ko gribas pateikt.
uz mēles būt Saka par to, ko gribas pateikt.
likteņa pirksts saka par to, ko it kā var uzskatīt par likumsakarīgu un nenovēršamu pārdabisku spēku iedarbību.
medaļas otra puse saka par to, ko var aplūkot no cita (atšķirīga, pretēja) viedokļa.
medaļas divas puses saka par to, ko var aplūkot no diviem (atšķirīgiem, pretējiem) viedokļiem.
kā (atvērta) grāmata saka par to, ko var skaidri redzēt.
sīksta dzīvība saka par to, kuru grūti nonāvēt, iznīcināt.
lausks sper saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
garā diena saka par tūļīgu, gausu cilvēku.
kā rija saka par tumšu, putekļiem vai dūmiem pilnu telpu.
dzelzs lēdija Saka par uzņēmīgu, drosmīgu, stipra rakstura sievieti.
azbesta vecene saka par uzņēmīgu, stipru sievieti.
uzvaras garša saka par uzvarētāja pozitīvajām izjūtām.
dzīvais mironis saka par vāju, arī garīgi inertu cilvēku.
sirds kā uz delnas saka par vaļsirdīgu, atklātu, patiesu cilvēku.
sirds kā uz plaukstas saka par vaļsirdīgu, atklātu, patiesu cilvēku.
atsitas kā zirņi pret sienu saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni.
kā pils saka par varenu, lepnu, greznu celtni.
smiltis birst saka par vecu cilvēku, kam drīz jāmirst.
izdzīvojis prātu saka par vecu cilvēku, kas muļķīgi, nesaprātīgi rīkojas.
piens un asinis saka par veselīgu cilvēku.
mīksta sirds saka par viegli iežēlināmu, labsirdīgu cilvēku.
gaisa kaza saka par vieglprātīgu, trakulīgu sievieti.
viens kā koks saka par vientuļu cilvēku.
viens kā pirksts saka par vientuļu cilvēku.
ņudz kā skudru pūznī saka par vietu, kur ir liels cilvēku daudzums, valda liela rosība.
kā iebraucamajā vietā saka par vietu, kur nav miera, kur nemitīgi nāk un iet prom cilvēki.
kur piens un medus tek saka par vietu, kur valda liela labklājība.
glums kā zutis saka par viltīgu cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
gatavs ņēmējs Saka par vīrieti, kas ir ar mieru precēt.
no drošiem avotiem saka par ziņām, kuras uzskata par pamatotām, ticamām.
Kas tad nu vēl nebūs! saka pēkšņā sašutumā, protestējot.
kas to dos saka sarūgtinājumā, ja nenotiek (nenotiks) vēlamais.
kas to deva saka sarūgtinājumā, ja nenotiek (nenotiks) vēlamais.
uzšaut gaisā saka sašutumā par kādu, ko, kas pelnījis ļoti lielu nosodījumu.
Vai manu dieniņ! saka satraukumā, izbailēs.
pa galvu neviens nesitīs saka uzmundrinot, ka nekas ļauns nenotiks (ko darot).
lēnām pār tiltu saka, aicinot nesteigties, būt uzmanīgam, rīkoties apdomīgi, nepārsteigties.
Saldu dusu! Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
(Lai viņam) vieglas smiltis! saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to.
pasaule (tāpēc) bojā neies saka, apgalvojot, ka nekas slikts nenotiks, ja kas nerealizēsies.
laiks visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
gadi visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
dzīve visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
trūkst vārdu saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vārdos.
vīrs un vārds saka, apliecinot, ka solījums tiks izpildīts.
tieši tā saka, apstiprinoši atbildot (parasti militāra priekšnieka) izteikumam.
kā tad saka, apstiprinot ko pilnīgi saprotamu; protams.
lai jods sasper mani saka, apstiprinot savu vārdu patiesīgumu.
gudrais no austrumiem saka, apšaubot tāda cilvēka teikto, kas sevi uzskata par gudru.
no kurienes vējš pūš saka, aptverot kaut ko līdz šim nesaprastu, nojaušot kāda īstos nolūkus, mērķi, rīcības cēloni.
no kuras puses vējš pūš saka, aptverot kaut ko līdz šim nesaprastu, nojaušot kāda īstos nolūkus, mērķi, rīcības cēloni.
dzelzs aizkars saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
dzelzs priekškars Saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
Veseli ēduši! saka, atbildot kādam, kas pateicas par ēdienu, mielastu.
vai Dievam dienu trūkst saka, atliekot darbu uz vēlāku laiku.
Dots pret dotu! saka, atriebjot nodarīto vai atlīdzinot labu ar labu.
rīts gudrāks par vakaru saka, atstājot ko izlemšanai, pabeigšanai nākamajā dienā.
ko tur (var) darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
ko lai dara saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
ko (tu) padarīsi saka, atzīstot nespēju ko izdarīt, panākt.
izstiepties vai sarauties saka, atzīstot savu bezspēcību ko mainīt, grozīt.
kaut vai izstiepies saka, atzīstot savu bezspēcību ko mainīt, grozīt.
Lai Dievs žēlīgs! Saka, brīdinot par (rīcības) bīstamām vai nevēlamām sekām, piedraudot (kādam).
piemini manus vārdus saka, brīdinot, ka notiks tā, kā teikts.
kāds vējš atpūtis saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti kur ieradies, un vēloties uzzināt šās ierašanās iemeslu.
lai Dievs (stāv klāt) žēlīgs Saka, draudot atmaksāt.
tu to pieminēsi saka, draudot atriebties.
Es tev (arī viņam, jums u. tml.) parādīšu! saka, draudot kādu pārmācīt, atdarīt kādam.
Ej (tu) dirst! saka, dzenot projām kādu, noraidot kāda teikto, paužot negatīvu attieksmi pret to.
ne mats no galvas nenokritīs (kādam) saka, garantējot (kāda) drošību.
nav (kāda) mazā pirkstiņa vērts saka, izceļot (kāda) pārākumu pār otru.
tirpas skrien pār kauliem saka, izjūtot lielas bailes, uztraukumu.
tirpas iet pār kauliem saka, izjūtot lielas bailes, uztraukumu.
tirpas skrien pār muguru saka, izjūtot lielas bailes, uztraukumu.
tirpas iet pār muguru saka, izjūtot lielas bailes, uztraukumu.
noveļas kā akmens no sirds saka, izjūtot pēkšņu atvieglojumu, mieru.
kā akmens no sirds novēlās saka, izjūtot pēkšņu atvieglojumu, mieru.
tā tik (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
tas tik (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
tā tikai (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
tas tikai (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
uz priekšu vai atpakaļ saka, ja (kā) starpība, atsķirība ir maznozīmīga, mazsvarīga.
vezums nekust (ne) no vietas saka, ja (kādā norisē, apstākļos) nav cerēto pārmaiņu.
vezums stāv uz vietas saka, ja (kādā norisē, apstākļos) nav cerēto pārmaiņu.
bez vainas Saka, ja (kādam, kam) nav trūkumu, neatbilstību kādām prasībām.
zobs uz zoba neturas saka, ja (kādam) ļoti salst, ka (kādam) ir drebuļi.
širmis aiziet ciet saka, ja (kādam) zudusi spēja saprātīgi domāt, spriest.
staigāt pa naža asmeni saka, ja (kāds) atrodas riskantā situācijā, stāvoklī, no kura jāizkļūst.
nav ne degunu lāgā apsildījis saka, ja (kāds) ir bijis (kur) pārāk īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
bez vainas Saka, ja (kāds) ir nevainīgs.
acis satumst Saka, ja (kāds) kļūst skumjš.
skats satumst Saka, ja (kāds) kļūst skumjš.
skatiens satumst Saka, ja (kāds) kļūst skumjš.
jumts aizbraucis saka, ja (kāds) kļuvis nesaprātīgs, psihiski nevesels, garīgi nelīdzsvarots.
locīties smieklos saka, ja (kāds) ļoti aizrautīgi smejas.
kā no ložmetēja saka, ja (kāds) ļoti ātri runā.
smejas, vēderu (rokām) turēdams saka, ja (kāds) ļoti smejas.
smejas kā kutināts saka, ja (kāds) ļoti smejas.
papēži niez saka, ja (kāds) ļoti vēlas dejot, skriet.
mati ceļas stāvus saka, ja (kāds) pārdzīvo lielas bailes, šausmas.
mati (sa)slienas stāvus saka, ja (kāds) pārdzīvo lielas bailes, šausmas.
kā odzes dzelts saka, ja (kāds) pēkšņi izdara strauju kustību (aiz izbīļa, pārsteiguma u. tml.)
stingra roka saka, ja (kāds) rīkojas stingri, nepiekāpīgi, noteikti, arī nežēlīgi.
ar stingru roku saka, ja (kāds) rīkojas stingri, nepiekāpīgi, noteikti, arī nežēlīgi.
ka spalvas vien put saka, ja (kāds) tiek pilnīgi uzveikts (piem., cīņā), ja kaujoties, plēšoties, cīnoties nekas netiek saudzēts.
ka spalvas vien pajūk saka, ja (kāds) tiek pilnīgi uzveikts (piem., cīņā), ja kaujoties, plēšoties, cīnoties nekas netiek saudzēts.
nolaižas rokas saka, ja (kāds) vairs nespēj, vai nav vairs vēlēšanās (ko) darīt, rīkoties.
kā velna apsēsts Saka, ja (kāds) vienmēr cieš neveiksmes, ja bieži atgadās (kas) nevēlams, ja nevar atbrīvoties (no kā).
nelabais dīda saka, ja (kādu) ir pārņēmis nemiers.
žults apskrienas (kādam) saka, ja (kādu) pārņem dusmas, sašutums, ja kāds ir ļoti sarūgtināts.
žults aptekas (kādam) saka, ja (kādu) pārņem dusmas, sašutums, ja kāds ir ļoti sarūgtināts.
žults vārās saka, ja (kādu) pārņem lielas dusmas, niknums.
kā nolēmēts saka, ja (kas, kāds) ir kļuvis nekustīgs, darboties nespējīgs.
uzsist asinis saka, ja (kas, piem., notikumu pavērsiens) stiprina (kāda) apņēmību ko paveikt.
kājas pieaug saka, ja (kas, piem., priekšmets) pazūd, tiek nozagts.
švaki ar (ko) saka, ja (kas) ir nepietiekamā daudzumā.
ne čiku, ne grabu saka, ja (kas) ir pazudis, ja (kā) vairs nav.
nav divu domu saka, ja (kas) nav apstrīdams, ja (par ko) nav šaubu.
ko (tas) līdz saka, ja (kas) nepalīdz, arī neietekmē.
iet kā pa ciņiem saka, ja (kas) neveicas vai ko dara ar grūtībām.
(iet) kā pa celmiem saka, ja (kas) neveicas vai ko dara ar grūtībām.
salaist dēlī saka, ja (kas) sarežģījas, ja izjūk nodomi, ieceres.
(var) uzkrist uz galvas saka, ja (kas), krītot, grūstot no augšas, var traumēt, nogalināt cilvēku.
(dūc) kā bišu stropā saka, ja (kur) ir liels troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem sarunājoties, arī ja ir liela kustība, rosība.
raibs metas gar acīm Saka, ja (kur) ir ļoti liela (preču, mantu u. tml.) dažādība, daudzveidība.
raibs griežas gar acīm Saka, ja (kur) ir ļoti liela (preču, mantu u. tml.) dažādība, daudzveidība.
(tik) tumšs, ka vai acī duras saka, ja (kur) ir ļoti tumšs.
tumšs kā akā saka, ja (kur) ir ļoti tumšs.
(tik) tumšs, ka vai acīs duras saka, ja (kur) ir ļoti tumšs.
rūc kā bišu stropā saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
dūc kā bišu stropā saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
ka vai jumts ceļas nost saka, ja (mājā) ir pārmērīgi liels troksnis, skaļums.
iet kā pulkstenis saka, ja (parasti mehānisms) darbojas nevainojami.
iet kā smērēts Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas nevainojami.
strādā kā pulkstenis saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
stīvas kājas saka, ja (parasti no bailēm, uztraukuma) kājās rodas nekustīguma sajūta.
viss krīt no rokām (ārā) saka, ja (piem., uztraukumā) nevar noturēt priekšmetus, tie krīt zemē.
laba akustika saka, ja (telpā) ir laba dzirdamība, neradot traucējošu atbalsi.
raibas acis saka, ja acis ir nogurušas, pārpūlētas.
sirds (iz)lec no krūtīm (laukā) Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa kaklu laukā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa muti laukā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec no krūtīm (ārā) Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa kaklu ārā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa muti ārā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
filma pārtrūkst saka, ja alkohola ietekmē vairs neko neatceras.
filma ir pušu saka, ja alkohola ietekmē vairs neko neatceras.
rādīt zobus Saka, ja apaviem purngalā ir atplīsusi zole.
kā maiss saka, ja apģērbs ir par lielu, nav pēc auguma.
stāv kā uzliets saka, ja apģērbs ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām.
kā uzliets saka, ja apģērbs, apavi labi pieguļ, ir pašā laikā.
nav pa ceļam saka, ja ar kādu nav uzskatu, mērķu un centienu kopības.
sirds atvilgst saka, ja atbrīvojas no negatīva psihiska stāvokļa.
maska nokrīt saka, ja atklājas kā īstā daba, būtība.
izput kā pelavas vējā saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
izput kā spaļi vējā saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
izput kā pelni vējā saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
zobi stingst saka, ja aukstuma iedarbībā zobi kļūst jutīgi, sāpīgi.
barometrs kāpj saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos.
barometrs ceļas saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos.
barometrs krīt saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
barometrs krītas saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
noķert zaķi saka, ja bērnam paklūpot gadās nokrist.
galva sāk pampt saka, ja bijusi liela garīga piepūle, slodze.
ne savā ģīmī saka, ja cilvēka izskats ir pilnīgi pārmainījies (parasti no kaut kā negatīva).
būt kaulos saka, ja cilvēkā kaut kas ir dziļi iesakņojies.
augsta temperatūra saka, ja cilvēka ķermeņa temperatūra ievērojami pārsniedz normālo temperatūru.
(ir) kur (savu) galvu nolikt saka, ja cilvēkam ir pajumte, apmešanās vieta.
zelta rokas saka, ja cilvēkam ļoti labi padodas, parasti ar rokām darāmi, darbi.
nelaimīga roka saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piem., loterijā).
ceļi krustojas saka, ja cilvēki dzīves gaitā sastopas.
ceļi pašķiras saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja starp viņiem radušās domstarpības.
ceļi šķiras saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja starp viņiem radušās domstarpības.
rādīt savu īsto seju saka, ja cilvēks (parasti neviļus) atklāj savu būtību, savas domas, centienus tādus, kādi tie ir patiesībā; paust, atklāt savu būtību.
kā vajāts zvērs saka, ja cilvēks bīstas, uzvedas bikli, ir tramīgs.
otrā jaunība saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
lokana mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
galva griežas riņķī Saka, ja cilvēks ir apjucis no daudzajiem darbiem, kas jāpaveic.
galva iet riņķī Saka, ja cilvēks ir apjucis no daudzajiem darbiem, kas jāpaveic.
spēks kaulos saka, ja cilvēks ir fiziski stiprs.
vīra dūšā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku.
vīra prātā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku.
kunga dūšā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku.
vēsa galva saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs.
vaļīga mēle saka, ja cilvēks ir runīgs; arī nevajadzīgi daudz runā, izpaužot ko lieku.
sirds pilna līdz malām saka, ja cilvēks ir sarūgtināts, ja nomāc bēdas, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
vaigi svilst saka, ja cilvēks ir stipri pietvīcis (piem., no kauna).
seja svilst saka, ja cilvēks ir stipri pietvīcis (piem., no kauna).
resna galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
liela galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, pašpaļāvīgs, neuzklausa citus.
prāts reibst saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
sirds reibst saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
galva reibst Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai emocionāla stāvokļa iedarbību.
galva reibst Saka, ja cilvēks izjūt reiboni alkoholisko vielu, ārēju kairinātāju vai traumu dēļ.
sirds atsilst saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks; saka, ja cilvēks izjūt cita laipnību, atsaucību.
mēle atraisās saka, ja cilvēks kļūst runīgs.
sirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt saka, ja cilvēks mirst.
acis slēdzas uz mūžu saka, ja cilvēks mirst.
acis slēdzas uz mūžību saka, ja cilvēks mirst.
klapes uz acīm saka, ja cilvēks neredz, nesaprot (ko).
juceklis galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
putra galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi, loģiski domāt, spriest.
nervi čupā saka, ja cilvēks nespēj savaldīties, ir pārlieku nervozs.
seja izplūst smaidā saka, ja cilvēks sāk (parasti plati) smaidīt.
jūtīga sirds saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
jūtīga dvēsele saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
viegla roka saka, ja cilvēks viegli, bez piepūles, arī bez apdomāšanās ko dara.
runāt visi ir gudri saka, ja citi dod tikai padomus.
mazgāt netīro veļu saka, ja citiem tiek izklāstītas ģimenes vai kāda kolektīva iekšējās nesaskaņas.
krist (uz kādu) kā mušas uz medu saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā).
kā karuselī saka, ja dažādi notikumi strauji seko cits citam, mainās, atkārtojas.
ož pēc pulvera saka, ja draud izcelties konflikts.
mākoņi savelkas pār (kāda) galvu saka, ja draud nepatikšana, rodas bīstama situācija.
noiet ūdeņi saka, ja dzemdībās vai pirms dzemdībām noplūst augļūdeņi.
ausis vīst saka, ja dzird kādu ko rupji runājam; saka, ja kāds ko dara nekvalitatīvi.
ēd pirkstus laizīdams saka, ja ēd ar lielu patiku.
ēd laizīdamies saka, ja ēd ar lielu patiku.
dienas ir skaitītas saka, ja gaidāma drīza nāve; saka, ja kas drīz beigs pastāvēt.
trūkst gaisa Saka, ja gaisā ir maz skābekļa.
nav gaisa Saka, ja gaisā ir maz skābekļa.
smaga galva saka, ja galvā ir jūtams smagums, sāpes.
goda vārds Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu; patiesi.
vēders urkšķ saka, ja gribas ēst un vēders rada raksturīgu troksni.
vēders burkšķ Saka, ja gribas ēst.
kamols sakāpj kaklā saka, ja gribas raudāt.
nāk par labu saka, ja gūst kādu labumu.
amats rokā saka, ja iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
skola maksā naudu saka, ja ieguvums saistīts ar zaudējumiem.
klāt kā likts saka, ja ieradīsies nekavējoties, īstajā brīdi, noteikti.
ciets vēders saka, ja ir apgrūtināta vēdera iztukšošanās.
raibi un rūtaini saka, ja ir daudz neparastu, negaidītu pavērsienu, notikumu, apstākļu.
uz katra pirksta saka, ja ir daudz pielūdzēju.
pilnos ziedos saka, ja ir daudz ziedu (par augiem, to daļām).
vienos ziedos saka, ja ir daudz ziedu (par augiem, to daļām).
garš laiks saka, ja ir garlaicīgi.
trūkst gaisa Saka, ja ir grūti elpot.
nav gaisa Saka, ja ir grūti elpot.
stīva mēle saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
skola rokā saka, ja ir iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
aste ir piesieta saka, ja ir ierobežota rīcības brīvība.
aste zem bluķa saka, ja ir ierobežota rīcības brīvība.
aste bluķī saka, ja ir ierobežota rīcības brīvība.
vajadzība spiež saka, ja ir jārīkojas, pakļaujoties apstākļiem.
papēži svilst saka, ja ir jāsteidzas prom.
ardievu Saka, ja ir kas aizmirsts, nav ievērots (padoms, solījums u. tml.).
kā pie Bābeles (torņa) saka, ja ir liela burzma, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās.
iet kā pa elli Saka, ja ir liela kņada, troksnis.
ūdens smeļas mutē saka, ja ir lielas, gandrīz nepārvaramas grūtības.
elle vaļā Saka, ja ir liels troksnis, kņada, juceklis.
kā pa elli Saka, ja ir liels troksnis, kņada, juceklis.
pāri galvai saka, ja ir ļoti daudz (parasti darba).
nav laiku kur likt saka, ja ir ļoti daudz brīva laika.
darba pilnas rokas saka, ja ir ļoti daudz darba, pienākumu.
darba līdz kaklam saka, ja ir ļoti daudz darba, pienākumu.
darbs pāri galvai saka, ja ir ļoti daudz darba, pienākumu.
nav kur naudu grūst saka, ja ir ļoti daudz naudas.
darbs dzen darbu saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
darbs darba galā saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
vēders pie mugurkaula pielipis saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
vēders pie mugurkaula pieaudzis saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
vēders pie mugurkaula pierāvies saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
vēders raujas čokurā saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
vēders raujas pie ribām saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
zeme deg zem kājām saka, ja ir ļoti jāsteidzas.
kā pirtī saka, ja ir ļoti karsti, sutīgi.
viena sirds un viena dvēsele saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
viena miesa un viena dvēsele saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
sprēgā sals saka, ja ir ļoti liels aukstums.
saule ripo pa zemi saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
saulīte ripo pa zemi saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
saule ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
saulīte ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
uznāk melnie saka, ja ir ļoti slikts garastāvoklis, depresija.
uznāk melnais saka, ja ir ļoti slikts garastāvoklis, depresija.
saimnieks savu suni tādā laikā nedzen ārā saka, ja ir ļoti slikts laiks.
saimnieks savu suni tādā laikā nedzen laukā saka, ja ir ļoti slikts laiks.
garastāvoklis uz nulles saka, ja ir ļoti slikts noskaņojums.
garastāvoklis zem nulles saka, ja ir ļoti slikts noskaņojums.
sirds lūst saka, ja ir ļoti smagi pārdzīvojumi.
sirds plīst (vai) pušu saka, ja ir ļoti spēcīgi (parasti negatīvi) pārdzīvojumi, ļoti spēcīgas izjūtas.
ne acī durams saka, ja ir ļoti tumšs.
ka acī dur saka, ja ir ļoti tumšs.
ir zobs (uz kādu) saka, ja ir naids, ļauns prāts, dusmas uz kādu.
sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
smaga sirds saka, ja ir nomākts, bēdīgs garastāvoklis.
(visi) gali ūdenī saka, ja ir noslēpti visi nozieguma, pārkāpuma pierādījumi, dzēstas visas pēdas.
gaiss (ir) tīrs saka, ja ir novērsts kas traucējošs un var justies drošībā.
uzpūties vēders saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
uzpūsts vēders saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
nekur nepaliks saka, ja ir pārliecība, ka (kas) nepazudīs, notiks, ka (kāds) ieradīsies, pārnāks.
kur (nu) paliks saka, ja ir pārliecība, ka kāds ieradīsies, pārnāks.
ne gailis pakaļ nedziedās saka, ja ir pārliecināts, ka neviens neko neuzzinās (par kādu rīcību, nodarījumu).
lieta darīta saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts sasniegts.
prāts (ir) nemierīgs saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
sirds (ir) nemierīga saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
stunda ir situsi Saka, ja ir pienācis (kā) gals, beigu posms.
stunda ir situsi Saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, darbībai.
kas tur pavisam saka, ja ir runa par ko nenozīmīgu, nebūtisku.
sirds asiņo saka, ja ir smagi pārdzīvojumi, ciešanas, liels, žēlums, izmisums.
spiežas kaklā saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma.
spiežas rīklē saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma.
dūša kā miets Saka, ja ir stingra griba, apņēmība.
galva plīst pušu saka, ja ir stipras galvassāpes.
zaķim acis no pieres sprāgst laukā saka, ja ir stiprs sals.
zaķim acis no pieres sprāgst ārā saka, ja ir stiprs sals.
velk uz lietu saka, ja ir tādi apstākļi, ka gaidāms lietus.
vēders kurkst saka, ja ir trokšņi kuņģī, zarnās (parasti aiz izsalkuma).
vēders rūc saka, ja ir trokšņi kuņģī, zarnās (parasti aiz izsalkuma).
vēders kauc saka, ja ir trokšņi kuņģī, zarnās (parasti aiz izsalkuma).
krīt kā mušas saka, ja īsā laikā, piem., epidēmijā, iet bojā daudzi cilvēki vai dzīvnieki.
strīpa pāri saka, ja izbeidz (ko), ja izbeidzas, arī tiek pārtraukts (kas).
svītra pāri saka, ja izbeidz (ko), ja izbeidzas, arī tiek pārtraukts (kas).
noveļas kā slogs no krūtīm saka, ja izdodas atbrīvoties no grūta, nomācoša.
noveļas kā slogs no pleciem saka, ja izdodas atbrīvoties no grūta, nomācoša.
noveļas kā slogs no kakla saka, ja izdodas atbrīvoties no grūta, nomācoša.
sirds dreb saka, ja izjūt bailes, nemieru, satraukumu, žēlumu.
sirds trīc saka, ja izjūt bailes, nemieru, satraukumu, žēlumu.
skudriņas skrien pār ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu
skudras skrien pa kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudriņas skrien pa kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudriņas skrien pār kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudriņas skrien pa muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudriņas skrien pār muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudriņas skrien pa ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudriņas skrien pa ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudriņas skrien pār ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pa kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pa muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pa ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pa ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pār kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pār muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pār ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pār ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudras skrien pār kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudras skrien pa muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudras skrien pār muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudras skrien pa ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudras skrien pār ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudras skrien pa ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudras skrien pār ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pa kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pa muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pa ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pa ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pār kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pār muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pār ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pār ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
sirds runā saka, ja izjūt kādu emocionālu noskaņojumu.
šermuļi (pār)skrien pār kauliem saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
šermuļi (pār)skrien pār muguru saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
nodreb ceļi saka, ja izjūt lielas bailes.
sirds kāpj (vai) pa muti laukā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
sirds kāpj (vai) pa kaklu laukā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
sirds kāpj (vai) pa muti ārā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
sirds kāpj (vai) pa kaklu ārā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
sirds kāpj kaklā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
šaušalas iet pār kauliem saka, ja izjūt ļoti lielas bailes, uztraukumu.
šaušalas pārskrien pār kauliem saka, ja izjūt ļoti lielas bailes, uztraukumu.
šaušalas iet pār muguru saka, ja izjūt ļoti lielas bailes, uztraukumu.
šaušalas pārskrien pār muguru saka, ja izjūt ļoti lielas bailes, uztraukumu.
miegs nāk kā ūdens saka, ja izjūt neatvairāmu vēlēšanos gulēt.
līksma sirds saka, ja izjūt pacilātību, prieku, jautrību.
priecīga sirds saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību, ja ir labs, pacilāts noskaņojums.
priecīgs prāts saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību, ja ir labs, pacilāts noskaņojums.
sirds kut saka, ja izjūt prieku, nelielu satraukumu, saviļņojumu.
nosāp sirds saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
nosāpas sirds saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
sirds apsāpas saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
sirds nosāp saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
sirds nosāpas saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
izkapts labi kož saka, ja izkapts labi pļauj, ir asa.
izkapts labi ņem saka, ja izkapts labi pļauj, ir asa.
nosēdušās baterijas saka, ja izlādējies akumulators.
sirdi rauj laukā saka, ja izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
sirdi rauj ārā saka, ja izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
sirdi ņem laukā saka, ja izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
sirdi ņem ārā saka, ja izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
sirds (sa)silst saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
sirds iesilst saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
sirds sasilst saka, ja izraisās patīkamas sajūtas, izjūtas.
sanāk ziepes saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
kā uz iesma (uzdurts) Saka, ja jāpārdzīvo kas ļoti nepatīkams.
jokus pie malas saka, ja jārunā nopietni, joki nav vietā.
sāp visas malas saka, ja jūt sāpes vairākās ķermeņa vietās.
sāp visās malās saka, ja jūt sāpes vairākās ķermeņa vietās.
tumši (negaisa) mākoņi savelkas (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
melni (negaisa) mākoņi savelkas (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
tumši (negaisa) mākoņi sabiezē (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
melni (negaisa) mākoņi sabiezē (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
kā no jauna piedzimis saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.).
šļaugana dūša saka, ja jūtas slikti, ja ir slikta dūša.
ledus sakustējies saka, ja kāda darbība vai process ir sācies (parasti, pārvarot grūtības).
ledus sāk kustēties saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti, pārvarot grūtības).
ne redz, ne jūt saka, ja kāda klātbūtne nav pamanāma, jūtama.
ne akmens uz akmens nepaliek saka, ja kāda vieta ir pilnīgi nopostīta.
jūra līdz ceļiem saka, ja kādam (piem., reibumā) šķiet, ka viņš visu spēj.
kā moris Saka, ja kādam āda kļuvusi tumša (iedegot vai nosmērējoties).
kā uz pulvera mucas saka, ja kādam draud briesmas, nepatikšanas.
cilpa kaklā saka, ja kādam draud nāve vai ļoti lielas nepatikšanas.
galva pilna saka, ja kādam ir daudz jaunu domu, ieceru, plānu.
vilka kauls mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
dziesma ir nodziedāta Saka, ja kādam ir jāmirst.
ausis svilst saka, ja kādam ir kauns klausīties tajā, ko dzird.
kurpe spiež saka, ja kādam ir materiālas grūtības.
plāns maks (kādam) saka, ja kādam ir maz naudas.
(ir) pirmā roka saka, ja kādam ir priekšroka, ja kas jāsāk pirmajam.
gari nagi saka, ja kādam ir tieksme zagt, ja kāds zog.
gari pirksti saka, ja kādam ir tieksme zagt, ja kāds zog.
mute ir īstā vietā saka, ja kādam ir veikla, attapīga valoda.
lunkana mēle saka, ja kādam ir veikla, glaimojoša valoda, ja kāds daudz un labprāt runā.
ataust gaisma saka, ja kādam kas kļūst skaidrs, saprotams.
uzaust gaisma saka, ja kādam kas kļūst skaidrs, saprotams.
niez rokas saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
rokas niez saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
niez pirksti saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
niez nagi saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
mēle niez saka, ja kādam ļoti gribas ko pateikt, par ko runāt.
(pats) nelabais dīda saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
(pats) velns dīda Saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
nav (ne) plika graša pie dvēseles saka, ja kādam nav naudas.
nav (ne) sarkana graša pie dvēseles saka, ja kādam nav naudas.
nav ne (plika) graša pie dvēseles saka, ja kādam nav nemaz naudas.
(nav) ne kapeikas pie dvēseles saka, ja kādam nemaz nav naudas.
grūta galva saka, ja kādam nepadodas mācīšanās (parasti skolā), ir grūti ko iegaumēt, izprast.
pinas kā vista pa pakulām Saka, ja kādam neveicas.
kuļas kā vista pa pakulām Saka, ja kādam neveicas.
nauda turas (kabatā) saka, ja kādam parasti mēdz būt nauda.
acis atveras saka, ja kādam pēkšņi kaut kas kļūst skaidrs, saprotams.
acis atdarās Saka, ja kādam pēkšņi kaut kas kļūst skaidrs, saprotams.
ēna krīt uz kādu saka, ja kādam tiek pārmests kas negatīvs.
stīvi kauli saka, ja kādam trūkst kustīguma, lokanības.
mute ir ciet (kādam) saka, ja kādam vairs nav ko teikt, ja kāds nezina, ko teikt, negrib runāt.
laimīga roka saka, ja kādam veicas, laimējas (piem., loterijā, kāršu spēlē).
kā uz mutes kritis saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma nespēj pateikt ne vārda.
kā uz mutes sists saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma pēkšņi apklust.
acis aizkrīt saka, ja kāds aizver acis.
kā mednis riestā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
kā mednis dziesmā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
kuļas kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
peras kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
sitas kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
skatiens pārskrien saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko).
nauda neturas (kabatā) saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
kāda lapsene iekodusi saka, ja kāds bez redzama iemesla kļuvis dusmīgs, naidīgs, ja kāds ir ļoti nemierīgs, satraukts.
kāda muša iekodusi saka, ja kāds bez redzama iemesla uzvedas ne tā kā parasti.
kāds dundurs iekodis saka, ja kāds bez redzama iemesla uzvedas ne tā kā parasti.
kā mēms saka, ja kāds brīdi vai ilgāku laiku klusē, nerunā, neatbild (parasti aiz apmulsuma, pārsteiguma, dusmām).
ēst ar ēšanu (grāmatas) saka, ja kāds daudz un ļoti ātri lasa.
runāt pilnā mutē saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
melo, ka ausis vien kust saka, ja kāds daudz, nekaunīgi melo.
kā pārņemts saka, ja kāds domu, jūtu, pārdzīvojuma dēļ nepievērš uzmanību apkārtējiem, savai rīcībai u. tml.
melo acīs skatīdamies saka, ja kāds droši, nekaunīgi melo.
rokas klēpī salicis saka, ja kāds dzīvo bezdarbībā, nekā nedarot.
(dzīvo), cepuri kuldams saka, ja kāds dzīvo labi, bezrūpīgi.
kā lācis savā alā saka, ja kāds dzīvo noslēgti, vientuļi.
dzīvo kā niere pa taukiem saka, ja kāds dzīvo pārpilnība, pārticībā.
kā niere taukos saka, ja kāds dzīvo pārpilnība, pārticībā.
dzīvo kā niere taukos saka, ja kāds dzīvo pārpilnība, pārticībā.
kā pa mākoņiem saka, ja kāds dzīvo savā iedomu pasaulē un neredz reālo situāciju.
gara lūpa saka, ja kāds gatavojas raudāt, ir apvainojies.
lūpa trīc saka, ja kāds gatavojas raudāt.
būt uz lūpām (kādam) saka, ja kāds grib ko teikt, bet kaut kas kavē to darīt.
kā uz baznīcu saka, ja kāds ieradies tukšām rokām (ciemos).
klāt kā mazais nazītis saka, ja kāds ierodas pēc pirmā aicinājuma, nekavējoties.
nāk kā saukts saka, ja kāds ierodas tad, kad ir ļoti nepieciešams.
kā pienaglots saka, ja kāds ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā stāvoklī.
kā (pats) nelabais Saka, ja kāds intensīvi, trokšņaini ko dara, nesavaldīgi izturas.
uz brīvām kājām saka, ja kāds ir atbrīvots no apcietinājuma vai vēl nav apcietināts un atrodas brīvībā.
kaut vai līdz pasaules galam saka, ja kāds ir gatavs doties, sekot kādam uz jebkuru vietu.
kaut vai līdz pasaules malai saka, ja kāds ir gatavs doties, sekot kādam uz jebkuru vietu.
acis ieplešas saka, ja kāds ir izbrīnīts, pārsteigts.
netīra sirdsapziņa saka, ja kāds ir izdarījis ko ļaunprātīgu, noziedzīgu.
rokas nav tīras saka, ja kāds ir izdarījis ko sliktu, noziedzīgu.
nav ar pliku roku ņemams saka, ja kāds ir ļoti attapīgs, gudrs, daudz pieredzējis, viltīgs.
nevar vien nodusmoties saka, ja kāds ir ļoti dusmīgs un nevar beigt dusmoties.
kā pūķis Saka, ja kāds ir ļoti dusmīgs.
kā pūķis Saka, ja kāds ir ļoti mantrausīgs, nenovīdīgs.
kā driģenes saēdies saka, ja kāds ir ļoti nemierīgs.
kā nopliķēts saka, ja kāds ir ļoti nosarcis, nokaunējies vai aizvainots.
kā lūks Saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies, pārguris, pilnīgi bez spēka.
kā riju izkūlis saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies.
kā riju nokūlis saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies.
žoklis atkaras saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts (par ko).
mute līdz ausīm Saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts, izbrīnījies.
kā zibens (spēriena) ķerts saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts.
kā lūks Saka, ja kāds ir ļoti piedzēries.
kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt, ko grib.
kā jēriņš saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt, ko grib.
kā noburts saka, ja kāds ir ļoti sajūsmināts, ļoti aizrāvies ar ko.
pārpilna sirds saka, ja kāds ir ļoti sarūgtināts, ja kādu ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
kā ods saka, ja kāds ir ļoti uzmācīgs, neatlaidīgs, apnicīgs.
kā glodene saka, ja kāds ir ļoti veikls, vijīgs, lokans, izmanīgs.
klusē kā kaps saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
klusē kā ūdeni mutē ieņēmis saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
klusē kā zivs saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
klusē kā mēms saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
kluss kā kaps saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpauž.
vējš (svilpo, ir) galvā saka, ja kāds ir nenopietns, vieglprātīgs.
palikt ar vaļēju muti saka, ja kāds ir par ko ļoti pārsteigts, izbrīnīts.
mute paliek vaļā saka, ja kāds ir par ko ļoti pārsteigts, izbrīnīts.
palikt ar vaļā muti saka, ja kāds ir par ko ļoti pārsteigts, izbrīnīts.
galvu nepacēlis saka, ja kāds ir pilnīgi iegrimis darbā.
kā mēnessērdzīgs saka, ja kāds ir smaga pārdzīvojuma varā un nespēj ar apziņu pilnībā kontrolēt savu rīcību.
būt pa plecam saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt.
rotaļājas kā kaķis ar peli saka, ja kāds izturas pret kādu ļoti nevērīgi, arī cietsirdīgi, nežēlīgi.
kā trusītis žņaudzējčūskas priekšā saka, ja kāds jūtas ļoti nobijies, satraukts, piem., runājot ar kādu.
kā pīlei ūdens saka, ja kāds kaut ko neņem vērā, nereaģē uz teikto.
ne ēdis, ne dzēris saka, ja kāds kaut ko pašaizliedzīgi dara, par sevi nedomājot.
mētājas apkārt (pa pasauli) kā veca nauda saka, ja kāds klaiņo, klīst; nav nevienam vajadzīgs.
kā mēli norijis saka, ja kāds klusē, neatbild.
sirds (sa)stingst Saka, ja kāds kļūst bezjūtīgs.
ka prieks saka, ja kāds ko ir (ļoti) labi veicis, izdarījis.
kā zaldāts uz vakts saka, ja kāds ko ļoti uzmana.
sēdēt uz savas mantas saka, ja kāds ko nelabprāt dod citam.
roka neceļas saka, ja kāds ko nespēj vai nevēlas darīt.
kā ēna Saka, ja kāds kustas ļoti klusu, nemanāmi.
sveiks un vesels saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem; saka, ja kāds ir pilnīgi vesels.
šēž kā ķipis saka, ja kāds lepni, pašapzinīgi sēž un nepieceļas.
mute virinās saka, ja kāds lieki, nevajadzīgi runā.
mute vārstās Saka, ja kāds lieki, nevajadzīgi runā.
ka (smiltis, putekļi) nokūp vien saka, ja kāds ļoti ātri pārvietojas.
skrien kā vējš saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
skrien palēkdamies [pa!lēkdamies] saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
mācas virsū kā miegs saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
piesarkst kā biete saka, ja kāds ļoti piesarkst.
piesarkst kā magone saka, ja kāds ļoti piesarkst.
bauro kā vērsis saka, ja kāds ļoti skaļi, pilnā balsī raud, kliedz, dzied.
kā uz iesma (uzdurts) Saka, ja kāds ļoti skaļi, spriedzīgi kliedz.
asaras birst kā pupas saka, ja kāds ļoti stipri raud.
pirksti deg saka, ja kāds ļoti vēlas ko darīt.
pirksti niez saka, ja kāds ļoti vēlas ko darīt.
liela mute saka, ja kāds mēdz nesmalkjūtīgi, bravurīgi runāt pretī.
ausis kust saka, ja kāds melo.
palikt ar garu degunu saka, ja kāds nav ieguvis cerēto, palicis tukšā.
vēders nav grāmata saka, ja kāds nav izvēlīgs ēdamā ziņā.
palikt aiz durvīm Saka, ja kāds nav uzņemts, piem., kādā mācību iestādē.
palikt aiz durvīm Saka, ja kāds nav varējis kur iekļūt, palicis ārā.
kā ēna Saka, ja kāds neatlaidīgi kādam seko, cenšas vienmēr būt kāda tuvumā.
ne mū, ne bē saka, ja kāds neko nesaprot, nezina, nespēj.
ne bū, ne bē saka, ja kāds neko nesaprot, nezina, nespēj.
maļ kā dzirnavas saka, ja kāds nemitīgi runā.
palikt ēnā saka, ja kāds nepelnīti ir palicis nepamanīts, neievērots, arī nenovērtēts.
sēž kā ķipis saka, ja kāds nepieceļas, kad vajadzētu.
kā mežā audzis saka, ja kāds neprot sabiedrībā uzvesties, ir neuzvedīgs.
kā mežā saka, ja kāds nespēj orientēties, arī nezina, ko iesākt.
iekšā ir, bet ārā nenāk saka, ja kāds nespēj parādīt savas zināšanas, izteikt savas domas.
mute neveras saka, ja kāds nespēj parunāt, ja kaut ko negrib teikt.
netiek gudrs saka, ja kāds nespēj saprast, noskaidrot (ko).
galva nesāp (kādam) (par ko) saka, ja kāds neuztraucas, nedomā (par ko).
kā bez nagiem saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara.
kā bez rokām Saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara.
ziloņkaula tornī saka, ja kāds norobežojas no apkārtējā.
tavs tēvs nav glāznieks saka, ja kāds nostājies gaismai priekšā.
kā vergs saka, ja kāds pārmērīgi strādā vai tiek ļoti nodarbināts.
kā aste saka, ja kāds pastāvīgi seko, visur ir klāt.
negrib ne dzirdēt saka, ja kāds pauž kategorisku noliegumu, nevēlēšanos iesaistīties.
nokrīt kā aizpļauts saka, ja kāds pēkšņi saļimst.
kā (bites) (sa)dzelts saka, ja kāds pēkšņi strauji, neapvaldīti uzlec kājās; arī ja kāds uztraukti, neapvaldīti sāk darīt (ko).
kur bijis, (kur) nebijis saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
kur bijis, kur ne saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
kur gadījies, kur ne saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
kā no gaisa nokritis Saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti ir kur ieradies, parādījies.
uzkāpt vēlreiz (arī vairākas reizes, atkal u. tml.) uz (tā paša) grābekļa saka, ja kāds rīcībā, darbībā atkārto kādu kļūdu.
kā akls saka, ja kāds rīkojas nesaprātīgi, neaptver notiekošā būtību.
pēc mums kaut vai ūdensplūdi saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko.
pēc manis kaut vai ūdensplūdi saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko.
pēc tam kaut vai ūdensplūdi saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko.
runā kā karstu kartupeli mutē ieņēmis saka, ja kāds runā ātri un neskaidri.
mute kā laidara vārti saka, ja kāds runā daudz, parasti rupji, nepieklājīgi, bravūrīgi.
mīksta mēle Saka, ja kāds runā iztapīgi, glaimojoši, arī lišķīgi.
balss raustās saka, ja kāds runā neskaidri, arī ar pārtraukumiem (parasti aiz uztraukuma).
balss paceļas saka, ja kāds runā skaļāk nekā parasti.
asaras izsprāgst no acīm saka, ja kāds sāk raudāt.
smaga roka saka, ja kāds sāpīgi sit, ir bargs, ļoti stingrs.
papēži zib saka, ja kāds skrien ļoti ātri.
(sarkans) kā biete saka, ja kāds stipri nosarkst, ir ļoti sasarcis.
uz deguna krizdams (klupdams) saka, ja kāds strādā pārāk daudz, pāri saviem spēkiem.
kā moris Saka, ja kāds strādā smagu fizisku darbu.
auss aizkrīt saka, ja kāds uz laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piem., straujas spiediena maiņas dēļ).
čakarēt smadzenes saka, ja kāds uzmācīgi cenšas ievirzīt (kāda) domas citā virzienā, panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
ripo galvas saka, ja kāds vai kādi zaudē savu amatu.
nonākt tik tālu saka, ja kāds vai kas ir nonācis galēji nepieņemamā stāvoklī.
uzlikt ragus Saka, ja kāds vīrietis krāpj otru vīrieti, pārkāpjot laulību ar tā sievu.
(iz)līst vai no ādas (ārā) saka, ja kāds visiem spēkiem pūlas, cenšas (ko realizēt, paveikt).
(iz)līst no ādas laukā saka, ja kāds visiem spēkiem pūlas, cenšas (ko realizēt, paveikt).
palikt vienā kreklā saka, ja kāds zaudējis visu īpašumu, iedzīvi.
rūc kā dundurs saka, ja kāds zemā balsī nemuzikāli dzied.
kož (vai) acis no pieres laukā saka, ja kādu apstāj uzmācīgi kukaiņi.
nemierīga sirds saka, ja kādu ir pārņēmis satraukums, bažas (par ko).
spiež kā nasta (kādu) saka, ja kādu kas ilgi un ļoti nomāc, dara grūtsirdīgu.
nevar ne acu galā ieredzēt saka, ja kādu ļoti neieredz.
liec kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
sit kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
viegla sirds saka, ja kādu pārņem atvieglojuma sajūta.
viegli ap sirdi saka, ja kādu pārņem atvieglojuma sajūta.
sirds vārās saka, ja kādu pārņem lielas dusmas, sašutums.
sirdī (iekšā) vārās saka, ja kādu pārņem lielas dusmas, sašutums.
kā pelavu maisu saka, ja kādu viegli, bez lielas piepūles purina, sit u. tml.
kājas neklausa saka, ja kājas nogurušas, ir grūti iet.
krekšķis kaklā saka, ja kaklā ir iekaisums, kas izraisa klepu vai čerkstošu balsi.
laika jautājums saka, ja kam nenovēršami jānotiek pēc kāda laika.
svaru kausi nosveras saka, ja kas (kāds) iegūst pārsvaru, kļūst par galveno.
lauž kaulus saka, ja kas (parasti darbs) ir par grūtu, kaitē veselībai.
iet no rokas saka, ja kas (parasti darbs) veicas.
grauž (kā) ķirmis saka, ja kas (piem., domas, jūtas) nedod miera, nomoka.
no mutes mutē saka, ja kas (ziņas, vēstis, baumas) ātri izplatās no viena pie otra.
ņem elpu ciet saka, ja kas apgrūtina elpošanu.
rauj elpu ciet saka, ja kas apgrūtina elpošanu.
sit elpu ciet saka, ja kas apgrūtina elpošanu.
kā īlens no maisa (lien, nāk ārā) saka, ja kas atklājas, cilvēkam pašam negribot, ja ko nevar noslēpt.
ar vienu spalvas vilcienu saka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piem., dokumentu) u. tml.
lai būtu, kur būdams saka, ja kas attiecināms uz kādu neatkarīgi no tā atrašanās vietas, prombūtnes u. tml.
maisam gals ir vaļā saka, ja kas iesākts veiksmīgi turpinās, strauji attīstās.
lieta beigta saka, ja kas ir izbeigts, ja nekas vairs nav maināms.
kauliņi ir mesti saka, ja kas ir izlemts, negrozāms, neapturams.
kā mežs Saka, ja kas ir lielā skaitā.
kā spogulī saka, ja kas ir ļoti skaidri saskatāms, uztverams, izprotams.
dziedi vai raudi saka, ja kas ir neizbēgams, nenovēršams, ja ko vairs nav iespējams mainīt.
vilciens (jau, ir) aizgājis Saka, ja kas ir nokavēts, arī nav laikus izdarīts.
vilciens (jau, ir) aizgājis Saka, ja kas ir pagājis un nav vairs atgriežams.
kā akmens kaklā saka, ja kas ir par lielu apgrūtinājumu.
kā nebijis saka, ja kas ir pārdzīvots, izjusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
nav nekādas vainas saka, ja kas ir samērā labs.
kā mežs Saka, ja kas ir spēcīgi, raženi audzis.
par nāvi (jau) nebūtu saka, ja kas ir vēlams, derīgs.
cik garš, tik plats saka, ja kas ir vienlīdz labi vai slikti, ja, rīkojoties vienādi vai otrādi, gala rezultāts nemainās.
ne tuvu saka, ja kas it nemaz neatbilst, nelīdzinās kam minētam; nepavisam.
gulēt uz (kāda) sirdsapziņas saka, ja kas izraisa nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par pārkāpumu, noziegumu, arī ko nepaveiktu).
sirds (vai) pamirst saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
sirds (vai) stājas saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
sirds (vai) (no)tirpst saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
griež kā nazis sirdī saka, ja kas izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
griež kā ar nazi sirdī saka, ja kas izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
griežas (kā nazis) sirdī saka, ja kas izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā vējš saka, ja kas ļoti ātri pārvietojas, ja kas ir ļoti straujš.
spiež sirdi saka, ja kas ļoti nomāc, dara grūtsirdīgu.
guļ kā slogs uz sirds saka, ja kas ļoti nomāc, ja ir smagi pārdzīvojumi.
guļ kā slogs uz pleciem saka, ja kas ļoti nomāc, ja ir smagi pārdzīvojumi.
guļ kā akmens uz sirds saka, ja kas ļoti nomāc, ja ir smagi pārdzīvojumi.
guļ kā akmens uz pleciem saka, ja kas ļoti nomāc, ja ir smagi pārdzīvojumi.
piesiet sirdi saka, ja kas ļoti patīk, interesē, ja kam ļoti pieķeras.
pievelk kā magnēts saka, ja kas ļoti stipri piesaista.
tie paši vēži, tikai citā kulītē saka, ja kas mainās tikai ārēji, pēc formas, nevis būtībā.
tas ir uz labu saka, ja kas nākotnē uzlabosies.
Še tev nu bija! saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā gribēts.
Te tev nu bija! saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā ir gribēts.
līst pa visām vīlēm ārā saka, ja kas nav noslēpjams, izpaužas skaidri.
Dievs vien (to) zina saka, ja kas nav zināms vai skaidrs.
ar diegiem nav aršana saka, ja kas neatbilst, nav noderīgs, piemērots kādam mērķim, vajadzībai.
izlaužas uz āru saka, ja kas neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts.
līdz mielēm saka, ja kas nepatīkams ir izjusts, pārdzīvots pilnībā, līdz galam.
palikt pusceļā saka, ja kas netiek izdarīts, paveikts līdz galam.
palikt pusratā saka, ja kas netiek izdarīts, paveikts līdz galam.
ne uz priekšu, ne atpakaļ saka, ja kas neveicas, ja rodas sarežģījumi.
nekādā jēgā saka, ja kas neveicas, neizdodas.
ne čiku, ne grabu saka, ja kas noticis nevienam nezinot, nemanot.
kā uz pasūtījumu saka, ja kas notiek īstajā reizē, tad, kad vajag.
kā divi deviņi saka, ja kas notiek lielā steigā.
kā pimberis Saka, ja kas notiek ļoti ātri, bez kavēšanās.
nepaspēj ne aci nomirkšķināt saka, ja kas notiek ļoti ātri.
nepaspēj ne acis nomirkšķināt saka, ja kas notiek ļoti ātri.
(kā) no gaisa (krīt, birst u. tml.) saka, ja kas notiek pēkšņi, negaidīti, arī viegli, bez darba, piepūles.
saki, ko gribi saka, ja kas notiek pretēji tam, kā varētu domāt.
kā (pats) nelabais Saka, ja kas notiek spēcīgi, trokšņaini.
par labu kādam saka, ja kas notiek vai tiek darīts kāda interesēs.
kā (paša) nelabā triekts saka, ja kas notiek, noris ļoti strauji, lielā steigā.
kā (sētin) apsēts saka, ja kas pārklāts ar ko lielā daudzumā.
elpa aizraujas saka, ja kas pārsteidz, aizrauj.
kā ar cirvi pa pieri saka, ja kas pēkšņi pārsteidz.
kā akā iekritis saka, ja kas pēkšņi pazudis, nav nekur atrodams, ja par kādu nav nekādu ziņu.
kā eļļa ugunī saka, ja kas pēkšņi saasina situāciju, izraisa sašutumu, dusmu uzliesmojumu.
kā ar roku atņemt saka, ja kas pēkšņi, strauji pazūd, tiek likvidēts.
kā ar roku noņemt saka, ja kas pēkšņi, strauji pazūd, tiek likvidēts.
Cepuri nost! saka, ja kas rada cieņu, apbrīnu.
aug kā sēnes pēc lietus saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
iet vaļā saka, ja kas sākas, arī ja kas strauji noris.
kā skaida Saka, ja kas šķiet ļoti viegls.
par zīmi saka, ja kas tiek darīts kā apstiprinājums (kam), norādījums (uz ko).
ķeksīša dēļ saka, ja kas tiek darīts, tikai lai ievērotu formālas prasības.
nāk kā pa reni saka, ja kas tiek iegūts lielā daudzumā, arī bez pūlēm.
iet kā smērēts Saka, ja kas veicas labi, bez sarežģījumiem.
tā lieta iet Saka, ja kas veicas.
iet kā pa diegu saka, ja kas viegli, bez grūtībām veicas.
(iet) kā pa sviestu saka, ja kas viegli, bez grūtībām veicas.
(iet) kā pa dēli saka, ja kas viegli, bez grūtībām veicas.
sirds sāp saka, ja kaut kā ir ļoti žēl, ja nomāc rūpes par kaut ko.
kā uz kāzām saka, ja kaut kam ļoti gatavojas, īpaši pošas.
miesā un asinīs saka, ja kaut kas cilvēkā ir dziļi iesakņojies, kļuvis par neatņemamu viņa būtības daļu.
rokas par īsām saka, ja kaut kas nav pa spēkam, ja kāds ko nespēj izdarīt.
mērs ir pilns saka, ja kaut kas nav vairs ilgāk paciešams, ja kaut kas (visbiežāk pacietība) sasniedzis galējo robežu
sirds sažņaudzas saka, ja kaut kas pēkšņi rada nepatīkamas izjūtas, dziļi sāpina, nomāc.
kluss kā kapā saka, ja kaut kur ir pilnīgs klusums, miers.
kā lapseņu pūznis saka, ja kaut kur ir trokšņaini, nemierīgi.
kā lapseņu midzenis saka, ja kaut kur ir trokšņaini, nemierīgi.
kā pa elli Saka, ja klājas ļoti slikti.
iet kā pa elli Saka, ja klājas ļoti slikti.
tvaiks nokrīt saka, ja kļūst mazs tvaika spiediens.
(visas) iekšas griežas saka, ja kļūst nelabi, nāk vēmiens.
tur tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
te tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
kur tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
pakausis kūp saka, ja ko dara ar lielu garīgu vai fizisku piepūli.
galva kūp saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu piepūli.
formas pēc saka, ja ko dara tikai tāpēc, ka tā pieņemts.
nokrist no debesīm saka, ja ko iegūst ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
nokrist no gaisa saka, ja ko iegūst ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
ej nu sazini saka, ja ko īsti nezina, ja par ko šaubās.
sirds iesāpas saka, ja ko īsu brīdi sāpīgi pārdzīvo, ja kļūst kā žēl.
apsāpas sirds saka, ja ko īsu brīdi sāpīgi pārdzīvo, ja kļūst kā žēl.
sirds saka saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
nevar tikt gudrs saka, ja ko nespēj saprast, izprast.
nevar ieliet mutē saka, ja ko nevar iemācīt bez piepūles, izpratnes u. tml.
nevar ieliet ar karoti saka, ja ko nevar iemācīt bez piepūles, izpratnes u. tml.
nevar ne ar uguni atrast saka, ja ko nevar sameklēt, atrast.
smejies vai raudi saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
(nav) ne (mazākās) jausmas saka, ja ko nezina, nenojauš.
īlenu maisā nenoslēpsi saka, ja ko no citiem nevar noslēpt.
viens redzējiens saka, ja ko paveic ļoti ātri; saka, ja kas noris ļoti ātri.
viens redzējums saka, ja ko paveic ļoti ātri; saka, ja kas noris ļoti ātri.
līst galvā Saka, ja ko var viegli, ātri iemācīties.
pārmaiņas dēļ saka, ja ko vienveidīgu, arī pierastu, apnikušu aizstāj ar ko citu.
pārmaiņas pēc saka, ja ko vienveidīgu, arī pierastu, apnikušu aizstāj ar ko citu.
pudu sāls apēdis saka, ja kopā (kas) darīts ilgāku laiku.
ceļš (ir) zem kājām saka, ja kur jāiet, jābrauc, jādodas prom.
tagad visi gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
pēc tam visi gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
pulkstenis skrien Saka, ja laika ritums subjektīvā uztverē šķiet pārāk ātrs.
īss laiks saka, ja laiks paiet nemanot.
acis krīt ciet saka, ja ļoti gribas gulēt.
auksts pārskrien (pār muguru, pār kauliem) saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas.
asinis sakāpj galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
asinis saskrien galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
maks ir tukšs saka, ja makā ir ļoti maz naudas vai nemaz nav naudas.
mīkla izkāpj saka, ja mīkla rūgstot plūst pāri trauka malām.
mugura kūp saka, ja mugura ir sakarsusi, arī mitra (piem., no intensīva darba).
rubļi ripo saka, ja nauda tiek ātri un daudz izdota.
ripo nauda saka, ja nauda tiek ātri un vieglprātīgi izdota.
nauda nāk griezdamās saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā.
nauda griežas saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā.
nauda (aiz)iet saka, ja nauda tiek izdota, iztērēta.
nauda iziet saka, ja nauda tiek izdota, iztērēta.
Tas ne pēc kā neizklausās! saka, ja nav apmierināts ar dzirdēto.
kas zina saka, ja nav droši zināms, ja šaubās.
kas (to, to lai) zina saka, ja nav droši zināms, ja šaubās.
ne lūdzams saka, ja nav iespējams ko panākt.
nelīdz ne zāles, ne plāksteris saka, ja nav iespējams neko grozīt, mainīt.
ne domas saka, ja nav iespējams, nav vēlēšanās (ko darīt).
nav ko mutē bāzt saka, ja nav ko ēst.
ne asakas saka, ja nav loma.
nav ko redzēt saka, ja nav nekā īpaša, interesanta, ko aplūkot.
nav ne miltuma saka, ja nav nemaz ēdiena.
laime nelaimē saka, ja nav noticis visnevēlamākais (kādā negadījumā, neveiksmē).
trūkst gaisa saka, ja nav piemērotu, labvēlīgu apstākļu.
nav gaisa Saka, ja nav piemērotu, labvēlīgu apstākļu.
nav (vairs) iekšā saka, ja nav spēka, uzņēmības (ko darīt).
nav nekāda gala saka, ja nav vēlamā rezultāta, ja nav nekādas nozīmes ko darīt; saka, ja nav nekādas jēgas, nekāda labuma.
nav (nekāda) gaisa saka, ja nav vēlamo apstākļu, ja nav jēgas kaut ko sākt, darīt.
nav nozīmes saka, ja nav vērts (ko darīt).
nav ko muti dzisināt saka, ja nav vērts runāt.
nav ko runāt saka, ja nav vērts vairs runāt (par ko).
diezin kur (kāda) kauliņi balinās saka, ja nav zināms, kur kāds pēc nāves palicis.
diezin kur (kāda) kauliņi balē saka, ja nav zināms, kur kāds pēc nāves palicis.
diezin kur (kāda) kauliņi balo saka, ja nav zināms, kur kāds pēc nāves palicis.
nevar zināt, kuros kapos glabās saka, ja nav zināms, paredzams, kā viss beigsies.
(uzkrīt) kā sniegs uz galvas saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas.
kas bijis, bijis saka, ja negrib atcerēties, atgādināt kāda negatīvo rīcību, uzvedību, cerot, ka tas nokārtosies.
tā ir, kā ir saka, ja negrib dot noteiktu atbildi.
liktenis uzsmaida saka, ja nejauši, negaidīti (kāda dzīvē) notiek kas labs.
cik gudri atnācām, tik gudri aizgājām saka, ja nekā jauna, noderīga neuzzina, nenoskaidro.
ne kauna, ne goda saka, ja nekādā situācijā kādam nav neērti, nepatīkami.
sacīts, darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
beigta balle saka, ja neko nav iespējams grozīt, vairs nav vērts par to runāt.
ne ā, ne bē saka, ja neko neatbild, nezina, neatceras.
nelaime nenāk viena saka, ja nelaimes seko cita citai.
kauties ar darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
apetīte aug ar ēšanu saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts.
tukša galva saka, ja nespēj domāt, atcerēties, koncentrēties.
kā iztukšots saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
skaits nojūk saka, ja nespēj ko saskaitīt.
kājas nenes saka, ja nespēj paiet.
nevar (ne) acis atraut saka, ja nevar beigt skatīties, nevar novērst skatienu (no kā).
raut elpu ciet saka, ja nevar paelpot (piem., slikta gaisa dēļ).
kā pret mūri saka, ja nevar rast atsaucību; saka, ja sastopas ar nepārvaramām grūtībām.
kumoss iespriežas kaklā saka, ja nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss iesprūst kaklā Saka, ja nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Ej pupās! saka, ja nevēlas kādā klausīties, grib atraidīt.
Ej gulēt! saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
Lai iet gulēt! saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
kā to lai saka saka, ja nezina, kā izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko paust tieši, atklāti.
vēders burkšķ Saka, ja no izsalkuma iekšējie orgāni rada neskaidru roksni.
(nav) ne zīmes Saka, ja no kā vairs nekas nav palicis pāri.
domāts – darīts saka, ja nodomāto paveic nekavējoties.
visi striķi trūkst saka, ja nonāk bezizejas situācijā.
asinis sakāpj vaigos saka, ja nosarkst.
asinis saskrien vaigos saka, ja nosarkst.
kā par spīti saka, ja notiek kas nevēlams (pretēji vajadzīgam, gribētajam u. tml.).
Lai dzīvo! Saka, ja novēl kam pastāvēt (parasti uzsaukumos, lozungos u. tml.).
tvaiks kāpj saka, ja paaugstinās tvaika spiediens.
netrūkst ne putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt.
trūkst tikai putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt.
(nav) ne zīmes Saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu, tā atrašanās vietu nekas nav zināms.
dabūt sirmus matus saka, ja par kaut ko daudz jāraizējas, ja kas sagādā lielas bēdas, nepatikšanas.
cik zināms saka, ja par ko ir tikai aptuvena, arī daļēja informācija.
nevar zināt saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piem., ko darīt, kā izturēties).
nāve deguna galā saka, ja paredzama drīza nāve.
stāvēt ar vienu kāju kapā saka, ja paredzama drīza nāve.
sirds (sa)stingst Saka, ja pārņem (ļoti lielas) bailes.
asinis sastingst dzīslās saka, ja pārņem bailes, šausmas.
rokas nolaižas saka, ja pārņem bezcerība, kad vairs nav vēlēšanās ko darīt.
iekšas vārās saka, ja pārņem dusmas, sašutums.
asinis (dzīslās) vārās saka, ja pārņem niknums, dusmas.
sirds pielīst saka, ja pārņem pozitīvas, arī negatīvas jūtas.
sirds aptekas saka, ja pārņem sarūgtinājums, aizvainojums, dusmas.
sirds apskrienas saka, ja pārņem sarūgtinājums, aizvainojums, dusmas.
dūša aptekas saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
dūša apskrienas saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
sirds kūsā saka, ja pārņem spēcīgs emocionāls stāvoklis (parasti prieks).
sirds kvēlo saka, ja pārņem spēcīgs pārdzīvojums.
sirds karst saka, ja pārņem spēcīgs pārdzīvojums.
ausis aizkrīt saka, ja pārstāj dzirdēt, piem., liela trokšņa rezultātā.
pie gatava galda saka, ja pašam nav jārūpējas par ēdiena gatavošanu un pasniegšanu.
pie visa gatava saka, ja pašam nav nekas jādara, viss ir sagādāts, sarūpēts, sagatavots.
tvaiks krīt saka, ja pazeminās tvaika spiediens.
tvaiks krītas saka, ja pazeminās tvaika spiediens.
kā uzburts (uz kādu, uz ko) saka, ja pēc kā ir liela, nepārvarama tieksme.
kā uzmedots saka, ja pēc kā ļoti tiecas.
kā ar svinu pieliets saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās.
kā svina pieliets saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās.
kā atjaunots saka, ja pēc paguruma atkal sajūt spēku, enerģiju.
piemetas vadātājs saka, ja pēkšņi cilvēks sāk maldīties, nevar nokļūt paredzētajā vietā.
nokrīt kā akmens (no sirds, no krūtīm, no pleciem) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers.
nokrīt kā slogs (no sirds, no krūtīm, no pleciem) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers.
sirds iekņudas saka, ja pēkšņi izjūt nelielu uztraukumu, saviļņojumu.
nokrist kā zvīņas no acīm saka, ja pēkšņi kas kļūst pilnīgi skaidrs.
nokrist kā migla no acīm saka, ja pēkšņi kas kļūst pilnīgi skaidrs.
kumoss iesprūst rīklē saka, ja pēkšņi nevar ieēst, norīt.
ēdiens iesprūst rīklē Saka, ja pēkšņi nevar ieēst, norīt.
kumoss iespiežas rīklē Saka, ja pēkšņi nevar ieēst, norīt.
ēdiens iespiežas rīklē Saka, ja pēkšņi nevar ieēst, norīt.
kumoss sprūst kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss spriežas kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt.
kumoss aizspriežas kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt.
sirds nošļūk saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
sagriežas tumšs gar acīm saka, ja pēkšņi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
sametas tumšs gar acīm saka, ja pēkšņi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
zeme pazūd zem kājām Saka, ja pēkšņi zūd stabils, drošs stāvoklis.
jūsu padevīgais kalps saka, ja pieklājīgi vēlas izvairīties publiski pieminēt sevi tiešā veidā.
kaut vai tā saka, ja pieļauj kādu no minētajām iespējām.
piens sadeg saka, ja piena dziedzerī uzkrājas neizslaukts, nenozīsts piens un rodas piena dziedzera iekaisums.
Galdiņ, klājies! saka, ja pietiek tikai vēlēties, lai tūlīt viss ātri un viegli īstenotos, notiktu.
riepa plīst saka, ja plīst ar gaisu piepildītā riepas kamera.
riepa sprāgst saka, ja plīst ar gaisu piepildītā riepas kamera.
kā jēla ola saka, ja pret kādu vai pret ko ir jāizturas ļoti uzmanīgi, saudzīgi, ja kāds ir ļoti jūtīgs, vārīgs.
pie velna Saka, ja pret ko ir liela nepatika, vēlēšanās no kā atbrīvoties.
(vārās kā) raganu katls saka, ja procesi sabiedrībā vai parādības dabā risinās ar milzu spēku, strauji, postoši.
(vārās kā) elles katls saka, ja procesi sabiedrībā vai parādības dabā risinās ar milzu spēku, strauji, postoši.
pulkstenis skrien Saka, ja pulkstenis ir ātrs.
acis satumst Saka, ja redze kļūst vāja.
skats satumst Saka, ja redze kļūst vāja.
skatiens satumst Saka, ja redze kļūst vāja.
galva griežas riņķī Saka, ja reibst galva.
galva iet riņķī Saka, ja reibst galva.
nezināt, ko ķert, ko grābt saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
nāk par ļaunu saka, ja rodas kas ļauns, nevēlams.
nāk par sliktu saka, ja rodas kas ļauns, nevēlams.
šķebinās dūša saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
salna uzkrīt saka, ja rodas salna.
uzkrīt salna saka, ja rodas salna.
nelabums kāpj kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (piem., aiz pretīguma pret ko).
nelabums kāpj mutē saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (piem., aiz pretīguma pret ko).
dieviņš baras saka, ja rūc pērkons.
valoda ķeras saka, ja runā ar grūtībām, negribēti pauzējot vai atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
ja neviļos saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesumu.
zobi klab saka, ja sajūt stipru aukstumu vai izjūt lielas bailes, satraukumu.
nokrist rozā brilles no acīm saka, ja sāk uztvert (ko) reāli, neidealizējot.
nokrist klapes no acīm saka, ja sāk uztvert (ko) reāli, neidealizējot.
drebuļi (pār)iet pār kauliem saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
drebuļi (pār)skrien pār muguru saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
drebuļi (pār)iet pār muguru saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
drebuļi (pār)skrien pār kauliem saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
dzirkstis šķīst gar acīm saka, ja saņem spēcīgu sitienu, kura rezultātā rodas spilgtas, dzirksteļojošas gaismas sajūta acīs.
dzirksteles šķīst gar acīm saka, ja saņem spēcīgu sitienu, kura rezultātā rodas spilgtas, dzirksteļojošas gaismas sajūta acīs.
galva kā spainis saka, ja sāp galva, ja galvā jūtams smagums (piem., no negulēšanas).
vārds pa vārdam saka, ja saruna kļūst dzīvāka, dedzīgāka.
seja satumst saka, ja sejā parādās drūma, noraidoša, īgna, arī dusmu izteiksme.
pār seju pārlaižas ēna saka, ja sejā parādās skumjas, bēdas, drūmums u. tml.
pāri sejai pārlaižas ēna saka, ja sejā parādās skumjas, bēdas, drūmums u. tml.
aug griezdamies saka, ja sētais vai stādītais aug ļoti labi.
uzlikt ragus Saka, ja sieva krāpj vīru, pārkāpjot laulību.
sirds (iz)lec no krūtīm (laukā) Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa kaklu laukā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa muti laukā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec no krūtīm (ārā) Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa kaklu ārā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa muti ārā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (ap)met kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
sirds pārmet kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
sirds nodreb saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
sirds iedrebas saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
satraukta sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst (parasti no uztraukuma, pārdzīvojuma).
trauksmaina sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stāvokļa iedarbībā.
sirds palecas saka, ja sirds strauji, spēcīgi iepukstas.
sirds sit (arī klauvē, dun, dauzās, lēkā u. tml.) saka, ja sirds strauji, spēcīgi pukst.
paliek par karstu saka, ja situācija kļūst saspringta, bīstama.
gaiss sabiezē saka, ja stāvoklis, situācija pasliktinās.
acis sprāgst no pieres laukā Saka, ja stipri salst.
acis sprāgst no pieres ārā Saka, ja stipri salst.
šķība roka saka, ja šāvējs vai metējs nevar trāpīt mērķī.
ausīs žvinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis žvinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs dūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis dūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs dun saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis dun saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs džinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis džinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs rūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis rūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs šalc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis šalc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs šņāc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis šņāc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs zvana saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis zvana saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
cirvi var pakārt saka, ja telpā ir ļoti smacīgs gaiss.
kur ir, tur rodas saka, ja tiem, kas jau ir sapulcējušies (kur), piebiedrojas vēl citi.
kā bez rokām Saka, ja trūkst kā ļoti nepieciešama, vajadzīga.
vakars uz ezera saka, ja tuvojas kas slikts, draud briesmas.
karsts (vien) pārskrien pār kauliem saka, ja uz brīdi satraukumā, bailēs rodas karstuma sajūta.
karsts (vien) pārskrien pār muguru saka, ja uz brīdi satraukumā, bailēs rodas karstuma sajūta.
nav divreiz jāsaka saka, ja uzaicinājums, norādījums tiek nekavējoties izpildīts.
Kas te ko cepties? saka, ja uztraukumam nav pamata.
seja sastingst saka, ja vaibsti piepeši kļūst nekustīgi, piem., emociju iespaidā.
kad vadzis pilns, tas lūst saka, ja vairāk netiek paciests kas apgrūtinošs, grūti panesams.
vadzis lūst saka, ja vairāk netiek paciests kas apgrūtinošs, grūti panesams.
(kā) vienā mutē saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
pacietības mērs ir pilns saka, ja vairs nespēj, negrib paciest (ko nevēlamu).
vilku likumi saka, ja valda nesaudzīga savstarpēja cīņa.
laime smaida saka, ja veicas, laimējas.
laime uzsmaida saka, ja veicas, laimējas.
veiksme (uz)smaida saka, ja veicas, laimējas.
kā pa viļņiem saka, ja veiksmes mijas ar neveiksmēm.
nesaprast, ko ķert, ko grābt saka, ja vienlaicīgi veicami vairāki steidzami darbi.
norūkt bārdā (kaut ko) saka, ja vīrietis kaut ko paklusu, neskaidri norunā pie sevis.
nosmīnēt bārdā saka, ja vīrietis nosmīnot, nosmaidot ko nodomā sevī.
līdz brošai saka, ja viss ir apnicis.
tīra sirdsapziņa saka, ja viss ir darīts godīgi.
skaidra bilde saka, ja viss ir saprotams.
visam beigas saka, ja viss ir zaudēts; saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
zeme pazūd zem kājām Saka, ja zūd realitātes izjūta.
šīberis aizkrīt ciet saka, ja zūd spēja saprātīgi spriest, domāt.
šīberis aiziet ciet saka, ja zūd spēja saprātīgi spriest, domāt.
ceļš nav rozēm kaisīts saka, ja, cenšoties sasniegt iecerēto, jāpārvar grūtības.
Nu kā? saka, jautājot par kādas darbības vai stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
lai maksā ko maksādams saka, ka darīs (ko) katrā ziņā, izmantojot visas iespējas.
elle vaļā Saka, ka notiek kas ļoti slikts, nepatīkams.
štrunts par bitēm, ka tik medus saka, kad (ko) nav vērts ņemt vērā.
raisās mēle saka, kad cilvēks vai cilvēku kopums kļūst runīgs.
raisās valodas saka, kad cilvēks vai cilvēku kopums kļūst runīgs.
deguns ir ciet saka, kad iesnu dēļ ir apgrūtināta elpošana.
spiedīgs gaiss saka, kad ir grūti elpot, jo gaidāms negaiss.
sūdi vagā saka, kad ir nepatikšanas, notikusi nelaime.
Karies vai augšā! saka, kad kāds izmisumā nezina vairs, kā rīkoties, ir pārāk nomocījies, bez rezultātiem nopūlējies.
miers un Dievs saka, kad kas ir nokārtots, atrisināts, pabeigts.
Dievs un miers saka, kad kas ir nokārtots, atrisināts, pabeigts.
rozā brilles nokrīt (no acīm) saka, kad mīlētāji vairs neuztver viens otru tik ideāli kā līdz šim.
nav ne garozas saka, kad nav nekā ēdama.
acis aizlipušas saka, kad nevar pārvarēt miegu un ir grūti atvērt acis.
gaisma svīst saka, kad no rīta sāk kļūt gaišs, parādās gaisma.
deguns atnācis vaļā saka, kad pēc iesnām ir atjaunojusies normāla elpošana.
deguns ir atnācis vaļā saka, kad pēc iesnām ir atjaunojusies normāla elpošana.
atraisās rokas saka, kad pēc šķēršļu novēršanas rodas iespēja brīvi rīkoties.
mūžs iegriezies otrā pusē saka, kad pienāk vecums.
mūžs iegriezies vakara pusē saka, kad pienāk vecums.
Ak jā! Saka, kad runātājs pēkšņi ko atceras.
ak nē Saka, kad runātājs pēkšņi ko atceras.
noildzis termiņš saka, kad termiņš ir pārsniegts, beidzies.
(tikai) pār manu līķi saka, kategoriski protestējot pret kādu iespējamu, nevēlamu darbību.
kā nav kauna saka, kauninot kādu.
Tā viņš ir! saka, ko apstiprinot, apgalvojot.
kā es te stāvu saka, ko kategoriski apgalvojot.
akmens nav uz galvas uzlikts saka, konstatējot, ka bērns strauji aug.
nauda nesmird saka, krājot, izmantojot negodīgi iegūtu naudu.
Liecies mierā! saka, lai (kāds) pārstāj (ko) darīt.
liels paldies saka, lai apliecinātu ļoti lielu pateicību.
par laimi saka, lai izteiktu apmierinājumu, atvieglojumu sakarā ar to, kas ir vai nav noticis.
un kā vēl saka, lai ko pastiprinātu, apgalvotu, pastiprinātu šo apgalvojumu.
lai nesacītu vairāk saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
nu, (vai) zini saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret teikto.
nav (ne mazāko, nekādu) šaubu saka, lai pilnīgi apstiprinātu kādu izteikumu, faktu.
nav (nekāds) joks saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
nav joka lieta saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
nevainīgs kā jērs saka, lai uzsvērtu kāda nevainību.
nevainīgs kā jēriņš saka, lai uzsvērtu kāda nevainību.
sist (vai) nost saka, lai uzsvērtu teiktā patiesīgumu.
Taisies, ka tiec! saka, liekot kādam nekavējoties doties projām.
Taisies, ka pazūdi! saka, liekot kādam nekavējoties doties projām.
Galvu augšā! saka, mudinot saņemties, nezaudēt drosmi, ticību, nepadoties vājumam.
Stāvi pie ratiem! saka, neiecietīgi noraidot kāda līdzdalību, apsaucot, liekot klusēt, prasot neiejaukties citu darīšanās.
nav iedomājams (bez kā) saka, norādot uz (kā) pastāvēšanas, norises būtisku nosacījumu, īpašību u. tml.
nav iedomājama (bez kā) saka, norādot uz (kā) pastāvēšanas, norises būtisku nosacījumu, īpašību u. tml.
kauls no (mūsu, viņu) kaula saka, norādot uz asinsradniecību, kopīgu izcelšanos vai uzskatu sakritību.
no viena kaula saka, norādot uz asinsradniecību, kopīgu izcelšanos vai uzskatu sakritību.
lai iet (arī brauc u. tml.) kur iedams (arī braukdams u. tml.) saka, norādot uz atrašanās vietas, darbības pieļāvumu.
slapjš aiz ausīm saka, norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
jo vairāk tāpēc saka, norādot uz kādas atziņas, darbības motivācijas pastiprinājumu.
jo vairāk tādēļ Saka, norādot uz kādas atziņas, darbības motivācijas pastiprinājumu.
kā dulls saka, norādot uz pārmērīgu darbības intensitāti.
vēl (jo) vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
jo vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
pat vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
kas kait saka, norādot, ka (kam) nav trūkumu, nav vainas.
Kas vainas? Saka, norādot, ka (kam) nav trūkumu.
Kas par vainu? Saka, norādot, ka (kam) nav trūkumu.
kas (tev, jums, viņam, viņai u. tml.) par daļu saka, norādot, ka (kas) neattiecas uz viņu.
Cik tur vajag! saka, norādot, ka kas, parasti nevēlams, var notikt, gandrīz būtu noticis.
kas (nu) tur liels saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
kas tur Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
ko tur saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
kas tur Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
Ko tur! Ko tur tik daudz saka, norādot, ka nav nozīmes, vajadzības (piem., ko darīt).
kas man (mums) par daļu saka, norādot, ka neinteresējas par ko, nepiedalās kur.
dari kā gribi, lai dara kā grib saka, norādot, ka neinteresēsies par (kāda) turpmāko rīcību.
gabals (jau) nenokritīs saka, norādot, ka nekas slikts nenotiks (piem., veicot kādu darbu).
lai tur vai kas saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
uz pieres nav rakstīts saka, norādot, ka pēc ārējām pazīmēm nevar spriest (par ko).
tas (nu) ir par daudz saka, norādot, ka tā vairs nevar turpināt(ies), ka ir jāizbeidz (piem., kāda rīcība).
Ko jūs! saka, noraidot kāda izteikumu, izturēšanos.
ko niekus saka, noraidot kādu iespējamību, domu.
paldies par kūkām saka, noraidot kādu piedāvājumu, priekšlikumu.
(tur jau) pat akmeņiem jābrēc saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
(tur jau) pat akmeņiem jākliedz saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
(tur jau) pat akmenim jābrēc saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
(tur jau) pat akmenim jākliedz saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
Daudz laimes! saka, novēlot (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus.
Uz veselību! saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
Uz veselībām! saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
Dusi saldi! saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
Saldu dusu! saka, novēlot labu, netraucētu miegu.
ar Dieva palīgu saka, novēlot veiksmi ceļā, darbā.
Labu veiksmi! saka, novēlot veiksmi, panākumus.
drošs paliek drošs saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
rokas nenokritīs saka, pamudinot kādu ko izdarīt.
raugies ar acīm saka, pamudinot raudzīties vērīgi, uzmanīgi.
skaties ar acīm saka, pamudinot raudzīties vērīgi, uzmanīgi.
akmens, ne cilvēks saka, par cietsirdīgu, bezjūtīgu cilvēku.
valoda raustās saka, par cilvēku, kurš stostās.
gaidi ar maisu saka, par ko neiespējamu, veltīgām cerībām.
kas raus (kādu) saka, paredzot, ka (kādam) nekas slikts nenotiks.
ne velna saka, pastiprinot (kā) noliegumu.
tici vai netici saka, pastiprinot domu par kā patiesumu.
ticiet vai neticiet saka, pastiprinot domu par kā patiesumu.
uz ef - ef saka, paužot augstāko vērtējumu.
Ak Dievs! saka, paužot izbrīnu, pārsteigumu, arī satraukumu, izbailes u. tml.
Ak (tu) debestiņ! saka, paužot izbrīnu, pārsteigumu, prieku u. tml.
kā par sodību saka, paužot negatīvu attieksmi pret ko nevēlamu.
ko iedomājies saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu.
Ko domā! saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu.
ko domājies saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu.
(kā) par postu saka, paužot nožēlu (par ko); diemžēl.
tavu postu saka, paužot nožēlu (par ko); diemžēl.
(kā) par nelaimi saka, paužot nožēlu (par ko).
Dieva laime saka, paužot prieku, apmierinājumu.
vilks ar viņu saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, ko.
vilks ar to saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, ko.
Dievs ar to saka, paužot vienaldzīgu attieksmi, samierināšanos.
Dievs ar viņu saka, paužot vienaldzīgu attieksmi, samierināšanos.
aizveries! saka, pavēlot apklust.
Turi muti! saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
Es tev gan (rādīšu)! saka, piedraudot kādam, brīdinot kādu.
miers viņa pīšļiem saka, pieminot mirušo.
mēles galā būt Saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirstu vārdu.
uz mēles būt Saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirstu vārdu.
šālē dillēs saka, raidot kādu projām.
Ej (tu) ratā! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda padomu, piedāvājumu u. tml.
Ej (tu) pie velna! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda padomu, piedāvājumu u. tml.
Ej (tu) pa gaisu! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda padomu, piedāvājumu u. tml.
Ej bekot! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda padomu, piedāvājumu u. tml.
Ej tu (galīgi) šķērsām! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Vācies pie velna! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Lai iet (galīgi) šķērsām! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Ej pie velna! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Vācies pie visiem velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Ej pie visiem velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Vācies pie deviņiem velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Ej pie deviņiem velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Vācies ratā! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Ej ratā! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
lai tavas smakas te nebūtu saka, raidot, dzenot kādu projām.
Nu un? saka, reaģējot uz sarunbiedra teikto.
Nu un tad? saka, reaģējot uz sarunbiedra teikto.
siekalas saskrien mutē saka, redzot ko garšīgu, kārdinošu vai klausoties par to.
siekalas tek saka, redzot ko garšīgu, kārdinošu vai klausoties par to.
Lasies (prom)! saka, rupjā veidā raidot kādu prom.
Vācies (prom)! saka, rupjā veidā raidot kādu prom.
šļūc pa diegu! saka, rupji raidot kādu projām.
kādu Dievs devis saka, samierinoties ar to, kas ir.
Dievs palīdz! saka, sveicinot kādu, kas strādā, arī vēlot veiksmi darbā.
solīts makā nekrīt saka, šauboties par solījuma īstenošanu, saka par nepildītu solījumu.
uz otru kāju saka, uzaicinot iedzert vēl vienu (otru) glāzi alkoholiska dzēriena.
līdz kāzām sadzīs saka, uzmundrinot, mierinot kādu, kas guvis nelielu savainojumu.
zini ko saka, uzrunājot kādu, pievēršot sarunbiedra uzmanību.
ziniet ko saka, uzrunājot kādu, pievēršot sarunbiedra uzmanību.
Augstas laimes! saka, uzsaucot tostu, novēlot laimi.
Augstu laimi! saka, uzsaucot tostu, novēlot laimi.
tiesa kas tiesa saka, uzsverot (kā) patiesumu.
viens kas tiesa saka, uzsverot (kā) patiesumu.
kā pimberis Saka, uzsverot kaut kā pozitīva augstu pakāpi, intensitāti;
parasts mirstīgais saka, uzsverot, ka (kāds cilvēks) nepieder pie īpašas, priviliģētas cilvēku grupas.
Maksā ragā! saka, uzsverot, ka jāmaksā tūlīt, noteikti, katrā ziņā.
dubults neplīst saka, uzsverot, ka labāk ir vairāk nekā mazāk.
meistars no debesīm nekrīt saka, uzsverot, ka labs strādnieks nerodas bez darba.
ēst neprasa saka, uzsverot, ka pieminētais nav par traucējumu, apgrūtinājumu.
lai Dievs (stāv klāt) žēlīgs Saka, vēlot kādam vai vēloties būt pasargātam no ļauna.
lai Dievs dod saka, vēloties vai novēlot, lai kas notiktu, piepildītos.
Nedod Dievs! saka, vēloties vai novēlot, lai nenotiktu kas ļauns.
lielība naudu nemaksā saka, vēršoties pret cilvēku, kas lielās.
ieērcināt Sakaitināt.
iekalst Sakalst (kur iekšā).
apkalst Sakalst (no ārpuses, virspuses).
kauls Sakaltuši dažu augu stublāji.
komunikācija Sakari, sakaru sistēma; vadi, vadu un ierīču sistēma (piem., elektriskās strāvas, ūdens, gāzes) pārvadei.
asociācija Sakarība, kas veidojas starp priekšstatiem uz saskares, līdzības vai pretstata pamata.
korelācija Sakarība, savstarpēja atbilstība (starp priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
jēdzīgs Sakarīgs, saprotams.
sakabināt Sakarināt.
piekārt Sakarinot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt aizņemt (ko).
telefonists Sakarnieks, kas iekārto un pārrauga telefona līnijas.
radniecība Sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piem., starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām) vai kuriem šāds sakars radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
pakārtojums Sakars starp neatkarīgu komponentu (vārdu vai teikuma daļu) un atkarīgu komponentu (vārdu vai teikuma daļu).
rūdīt Sakarsējot (materiālu) līdz noteiktai temperatūrai un strauji atdzesējot, palielināt (tā) izturību, cietību.
piekarsēt Sakarsēt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
nokaitēt Sakarsēt.
siltalus Sakarsēts alus, kam pievienots vārošs piens un ar cukuru sakults olas dzeltenums.
siltumstarojums Sakarsētu ķermeņu elektromagnētiskais starojums, kura spektrs un intensitāte ir atkarīga tikai no ķermeņa temperatūras.
degt Sakarst (mitrumā) – par sieru, zaļbarību, nopļautu zāli u. tml.
satvīkt Sakarst (piem., karstumā, tveicē).
nokaist Sakarst tā, ka kļūst sarkans, arī balts; ļoti sakarst.
baltkvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot baltu gaismu.
sarkankvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot sarkanu gaismu (apmēram 400–450 grādi).
telegrāfists Sakaru darbinieks, kas pieņem un noraida telegrammas.
teletaipists Sakaru darbinieks, kas strādā ar teletaipu.
pasts Sakaru iestāde, kas nosūta un piegādā dažādus sūtījumus (vēstules, banderoles, preses izdevumus u. tml.); celtne, telpa, kur darbojas šāda iestāde vai šīs iestādes nodaļa.
telegrāfs Sakaru iestāde, kas raida, uztver un piegādā telegrammas.
simetriskais kabelis sakaru kabelis, kurā vadi sakārtoti pa diviem vai četriem tā, lai katra vadu pāra elektriskās īpašības būtu vienādas.
radiotelefonija Sakaru sistēma, kas tiek nodrošināta ar radioviļņu palīdzību.
telegrāfs Sakaru veids teksta pārraidei, izmantojot kodu; telegrāfa sakari.
vadu sakari sakaru veids, kurā elektriskos signālus pārraida pa vadiem.
radiosakari Sakaru veids, kurā informāciju raida un uztver ar radioviļņiem.
sakasīties Sakasīt (1) sevi.
sasist Sakaut (pretinieku).
nokautēt Sakaut, uzvarēt.
saplēsties Sakauties (biežāk par dzīvniekiem).
pārākā pakāpe salīdzināmās pakāpes forma, kas izsaka augstāku īpašības vai pazīmes piemitības pakāpi nekā pamata pakāpe (piem., skaistāks, klusāk).
atlīdzināt Samaksāt (piem., par zaudējumiem, pakalpojumu).
atalgot Samaksāt, atlīdzināt (par padarīto vai par pakalpojumu).
sfings Samērā liels tauriņš ar druknu ķermeni, gariem, slaidiem spārniem (priekšējie spārni ievērojami garāki par pakaļējiem).
izņemt Saņemt atpakaļ (ko uz laiku nodotu).
atgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu).
galvassāpes Sāpes galvā, piem., pierē, deniņos, pakausī.
apdedzināt Sāpīgi sakairināt (par sauli, vēju, aukstumu u. tml.).
loģisks Sapratīgs, pamatots, likumsakarīgs.
loģika Saprātīgums, pamatotība, likumsakarība.
samuldēt Sarunāt (parasti daudz kā bezjēdzīga, nesakarīga).
satīklot Saslēgt vienotā (parasti sakaru) tīklā.
dekompresija Saspiesto (kompresēto) datu pārveidošana atpakaļ sākotnējā lielumā, lai tie būtu apstrādājami.
saplūkties Sastrīdēties; sakauties.
viens Savienojumos "viens otru", "viens pēc otra", "viens pār otru", "viens pie otra" u. tml.: lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
metināt Savienot neizjaucamā veidā (piem., metāla detaļas), ar īpašu aparātu (to) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
groziņu vakars saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar līdzi nestiem ēdieniem un dzērieniem; groziņvakars.
groziņvakars Saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar saviem ēdieniem un dzērieniem.
kontakts Savstarpēja saistība, sadarbība, savstarpēji sakari (starp cilvēkiem, cilvēku grupām).
kopsakarība Savstarpēja sakarība, ciešas attieksmes (starp ko); kopsakars.
attiecība Savstarpējais sakars, saistība (starp parādībām, priekšmetiem, pazīmēm).
attieksme Savstarpējais sakars, saistība; attiecība.
attiecība Savstarpēji sakari, saistība, mijiedarbība (piem., starp cilvēku grupām, valstīm).
kanāls Savstarpējo sakaru vai informācijas ieguves veids, līdzeklis.
kopsakars Savstarpējs sakars, ciešas attieksmes (starp ko); kopsakarība.
process Secīga stāvokļu maiņa (kā) attīstības gaitā; ciešā sakarībā esošu attīstības stadiju nepārtraukta kustība.
joma Sekla, ar ūdeni pildīta ieplaka, ko no jūras šķir smilšu sanesumu strēle; ieplaka starp piekrastes sēkļiem.
vajāt Sekot, dzīties pakaļ (dzīvniekam), lai (to) notvertu vai nogalinātu.
priekšspēle Seksuālās aktivitātes pirms dzimumsakariem.
prostitūcija Seksuālie pakalpojumi par samaksu.
plāksne Sfēra, joma, kurā (ko) attēlo, izsaka; aspekts, no kā (ko) aplūko, analizē.
vadzis Sienā iedzīta koka (arī metāla) tapa (kā) uzkāršanai, arī tapa, āķis pakaramajā, sienai piestiprināts āķis u. tml.
bikšu kostīms sieviešu kostīms, kas sastāv no žaketes vai blūzveida jakas un garajām biksēm; bikškostīms.
nimfomāne Sieviete, kurai ir patoloģiski paaugstināta tieksme pēc dzimumsakariem (nimfomānija).
eskorta meitenes sievietes, kuras par samaksu pavada vīriešus sabiedriskos pasākumos un sniedz seksuāla rakstura pakalpojumus.
spraudīte Sīka, īsa nagliņa ar palielinātu plakanu galvu kā (piem., papīra) piespraušanai pie cieta pamata.
burzguļi Sīkas šļakatas, putas, burbuļi (ūdenī).
radiators Sildķermenis – vienā blokā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens vai tvaiks.
konvekcija Siltuma pārvietošana kopā ar sakarsētām gāzes vai šķidruma masām.
zodiaka zīme simbols vienai no Zodiaka joslas 12 daļām, kas apzīmē Zodiaka zvaigznājus.
poliesteris Sintētisks polimērs, no kā iegūst sevišķi izturīgas līmes, lakas, sveķus u. c.
sirdspilieni Sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā; sirds pilieni.
pī Skaitlis, kas izsaka riņķa līnijas garuma attiecību pret diametra garumu.
pamata skaitļa vārds skaitļa vārds, kas izsaka skaitu.
serenāde Skaņdarbs (parasti dziesma), ko izpilda vakarā vai naktī pie kādas personas (visbiežāk iemīļotās sievietes) loga.
melodija Skaņu rinda, kas izsaka muzikālu domu; šādu skaņu rindu kopums.
berzties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (parasti par dzīvnieku); trīties.
vakarskolnieks Skolnieks, kas apmeklē vakarskolu.
baltegle Skujkoks ar gludu, baltpelēku mizu, plakanām skujām un uz augšu vērstiem čiekuriem.
zemcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma; bareljefs, pretstats: augstcilnis.
augstcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu vairāk par pusi no sava biezuma, pretstats: zemcilnis.
atslīdēt Slīdot atvirzīties nost, atpakaļ.
venerisks Slimības, ar kurām inficējas galvenokārt dzimumsakaru ceļā.
nagla Smails metāla stienītis ar plakanu galviņu, ko iesit materiālā (piem., kokā), lai (ko) sastiprinātu, piestiprinātu.
dvaka Smaka, smakas piesātināts gaiss.
smārds Smaka.
aktīvā smēķēšana smēķēšana, kurā smēķētājs tieši ieelpo tabakas dūmus, piem., no cigaretes, pīpes.
kazas kāja smēķis no avīžu papīrā ietītas tabakas; kazaskāja.
tviteris Sociālā tīkla saziņas pakalpojums internetā, kura lietotājiem ir iespēja sūtīt un saņemt īsas ziņas.
stāvoklis Sociālu apstākļu, savstarpējo attiecību kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēka) izturēšanos, rīcību.
kāpties Soļiem virzīties (parasti atpakaļ).
ķengurs Somaiņu kārtas zālēdājs (Austrālijā), kas pārvietojas, lecot uz garajām pakaļkājām.
žūrija Speciālistu grupa, kas vērtē dalībnieku sniegumu un nosaka uzvarētāju (piem., konkursā, sacensībās, izstādē).
pārspiest Spiežot radīt caurumu un (ko) saplacināt plakanu.
atspiest Spiežot, grūžot atvirzīt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī).
portvīns Spirtots deserta vīns no speciālu šķirņu vīnogām, kuru krāsa nosaka arī vīna krāsu.
kērlings Sporta spēle – speciālu plakanu akmeņu slidināšana pa ledu, cenšoties to maksimāli pietuvināt iezīmētam mērķim.
teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko spēlētāji ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam, cenzdamies to izdarīt tā, lai pretspēlētājam nebūtu iespējams to atsist atpakaļ.
trotils Sprāgstviela, kas sastāv no dzelteniem kristāliem, ko iespējams sakausēt vai sapresēt un ko lieto granātās, bumbās, mīnās u. tml.
teorija Spriedumu, nosacījumu, likumsakarību kopums (piem., praktiskā darbībā, sadzīvē).
korelācija Statiska vai varbūtiska sakarība (starp divām parādībām, notikumiem), kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs.
uzkarināms Statnis, plaukts u. tml. ar vadžiem, āķiem virsdrēbju uzkāršanai; arī viens no šādiem āķiem, vadžiem; pakarināmais.
sabiedriskais stāvoklis stāvoklis (sabiedrībā), ko parasti nosaka ieņemamais amats.
nesaiste Stāvoklis, kad (starp ko) nav savienojuma, saistījuma, sakarības; savienojuma, saistījuma trūkums, neesamība.
nošķirtība Stāvoklis, kad nav sakaru, saikņu (ar ko).
kolba Stikla trauks ar garu kaklu un apaļu vai plakanu dibenu, ko izmanto, piem., ķīmijas laboratorijās.
smirdoņa Stipra smaka.
sakveldēt Stipri sakarsēt (piem., par sauli, liesmām).
nokveldēt Stipri sakarsēt.
svelme Stipri sakarsēta gaisa plūsma.
sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, kļūt nelietojamam.
karstums Stiprs siltums, ko izstaro kas degošs, sakarsēts u. tml.
atsisties Strauji atkāpties, atlēkt nost, atpakaļ.
atmest galvu strauji atliekt galvu atpakaļ.
atsviest galvu strauji atliekt galvu atpakaļ.
atsviest Strauji atvirzīt (atpakaļ, uz mugurpusi).
atrauties Strauji atvirzīties nost, atpakaļ.
saslieties Strauji nostāties, pacelties (uz pakaļkājām); strauji iztaisnot savu augumu.
burzguļot Strauji plūstot, radīt šļakatas, putas, burbuļus un savdabīgu troksni (par ūdeni, strautiem, upēm).
saķert Strauji satvert, sakampt.
atraut Strauji, ar rāvienu atvirzīt nost, atpakaļ.
atsviesties Strauji, ar sparu atvirzīties nost, atpakaļ; strauji pagriezties (atpakaļ).
atstumt Stumjot atvirzīt nost, atpakaļ.
atstumties Stumjoties atvirzīties nost, atpakaļ.
konstantāns Sudrabaini balts vara un niķeļa sakausējums, kam raksturīga maza elektriskās pretestības atkarība no temperatūras, tādēļ to izmanto elektrisko mēraparātu, rezistoru u. tml. izgatavošanai.
atsukāt Sukājot atvirzīt atpakaļ, nost (no kā).
pasts Sūtījuma nosūtīšanas vai piegādāšanas sakaru līdzeklis.
pasts Sūtījums, ko šī sakaru iestāde nosūta vai piegādā.
valsts iekšējās lietas suverēnas valsts politiskā, ekonomiskā iekārta, tiesiskā kārtība u. tml., ko nosaka šīs valsts augstākā vara; iekšlietas.
iekšlietas Suverēnas valsts politiskā, ekonomiskā iekārta, tiesiskā kārtība u. tml., ko nosaka šīs valsts augstākā vara.
harmoniskas svārstības svārstības, kurās spēks, kas cenšas svārstošos ķermeni atgriezt atpakaļ līdzsvara stāvoklī, ir tieši proporcionāls izvirzījumam no šī stāvokļa.
labsvakars Sveiciens, satiekoties vakarā.
Labs vakars! sveicinājums vakarā.
padot labvakaru sveicinot pateikt “labvakar!”.
Halovīns Svētki, ko svin 31. oktobra vakarā un naktī uz 1. novembri, pārģērbjoties biedējoša izskata maskās; Visu Svēto dienas priekšvakars.
vakars Svētku vai īpaši atzīmējamas dienas beigu posms; svinams svētku vai šādu dienu priekšvakars.
vinda Svira ūdens spaiņa izcelšanai no akas.
telefons Šāda elektrosakaru veida tīkla abonenta numurs.
saruna Šāda sazināšanās, izmantojot sakaru līdzekļus (piem., telefonu, internetu).
metāls Šādu vielu sakausējums (arī ar citas vielas piejaukumu); priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma.
zirdziņš Šaha figūra zirga galvas formā, kas pārvietojas divus lauciņus uz priekšu vai atpakaļ un tūlīt vienu lauciņu pa labi vai pa kreisi.
šamanis Šamanisma speciālists, kas spēj nonākt transa stāvoklī un stāties sakaros ar gariem; arī dziednieks, pareģis.
dzelzs Šī metāla sakausējumi; tērauds.
piliens Šķidrā zāļu forma, kuras devu nosaka pēc šādu daļiņu skaita.
normalitāte Šķīdumu normālas koncentrācijas mērs, ko izsaka ar vielas gramekvivalentu skaitu litrā.
krams Šķiltavu elements – dažādu vielu sakausējums, no kā izšķiļ dzirksteli.
nošķīst Šķīstot izplatīties uz visām pusēm (piem., par šķidrumu, šļakatām).
satelīta šķīvis šķīvjveida ierīce satelīttelevīzijas sakaru nodrošināšanai.
šļaksts Šļakata.
iešļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā ievirzīties.
izšļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā izlīt, izlaistīties.
atšļukt Šļūkot atslīdēt, atslīgt atpakaļ vai atvirzīties nost; atslīgt (kur).
rūgtā šokolāde šokolāde ar augstu kakao saturu un samazinātu cukura daudzumu.
tumšā šokolāde šokolāde, kuras sastāvā ir augsts kakao sastāvs.
mašīndūriens Šūšanas paņēmiens, pēc kura dūrienu veido atpakaļejošā virzienā un pēc tam, virzot adatu pa kreiso pusi, izdur to uz priekšu no sākumpunkta.
pakavveida Tā, ka ir pakava formā, veidā.
izejams Tāds (ceļš, taka u. tml.), pa kuru var iziet.
dārgs Tāds (cilvēks), kas prasa lielu maksu (par darbu, pakalpojumiem u. tml.).
racionāls Tāds (cilvēks), kura rīcību vai attieksmi nosaka galvenokārt prāta apsvērumi, loģika.
daudzkanālu Tāds (elektrosakaru veids), kas dod iespēju pārraidīt informāciju vienā sakaru līnijā vienlaicīgi pa vairākiem kanāliem.
pērkams Tāds (pakalpojums, prece), kas ir noderīgs, nepieciešams, pietiekami kvalitatīvs iegādei; tāds, kas ir pārdošanā; tāds, kas tiek pirkts.
daiļrunīgs Tāds (piem., žests), kas izteiksmīgi, nepārprotami ko izsaka, pauž.
zvaigžņots Tāds (uzņēmums), kura sniegto pakalpojumu līmenis atbilst noteiktai kategorijai, ko apzīmē ar 1–5 zvaigznēm (2).
noliegt Tāds, ar ko izsaka noliegumu; tāds, kas norāda uz noliegumu.
nenoteikts Tāds, ar kuru izsaka ko vispārīgu, arī nepazīstamu, iepriekš neminētu, aptuvenu.
noteikts Tāds, ar kuru izsaka ko zināmu, iepriekš minētu.
skaidrs Tāds, kad nav mākoņu, miglas, dūmakas.
saulains Tāds, kad spīd saule un tās starojumu neaiztur vai samērā maz aiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. (par laikapstākļiem, laikposmu).
tuvs Tāds, kam (ar ko) ir tiešs sakars, tieša saskare, parasti darbībā, norisē (par cilvēkiem).
analītisks Tāds, kam gramatiskās attieksmes izsaka nevis ar vārda formu, bet ar cita vārda pievienojumu, vārdu kārtu u. tml.
sīvs Tāds, kam ir asa, kodīga smaka (retāk smarža).
regresīvs Tāds, kam ir atpakaļvērsta ietekme.
cakains Tāds, kam ir cakas, dekoratīvi rotājumi.
cakots Tāds, kam ir cakas; cakains.
asakains Tāds, kam ir daudz asaku; tāds, kurā ir asakas.
nezināms Tāds, kam ir jānosaka vērtība.
lakatveida Tāds, kam ir lakata veids.
pastarpināts Tāds, kam ir netiešs sakars, saistība (ar ko).
secīgs Tāds, kam ir noteikta secība; tāds, kurā (kas) likumsakarīgi seko viens otram.
pakavveida Tāds, kam ir pakava forma, veids.
plakangalvas Tāds, kam ir plakana galva (piem., par naglu, skrūvi).
plakandibena Tāds, kam ir plakana pamatne.
salkans Tāds, kam ir pliekani saldena smarža, smaka; pliekani saldens (par smaržu, smaku).
saplacināt Tāds, kam ir raksturīga plakana forma.
saistīts Tāds, kam ir sakars, kopsakarība (ar ko), arī atkarība (no kā) – piem., par parādībām, norisēm.
nesaistīts Tāds, kam nav sakara, saistības (ar ko).
koherents Tāds, kam piemīt koherence; savstarpēji saskaņots, sakarīgs.
cēloņsakarīgs Tāds, kam raksturīga cēloņu un seku objektīvi noteikta sakarība.
nesakarīgs Tāds, kam trūkst loģiskas sakarības, savstarpēja saistījuma; nesaprotams, neloģisks.
reversīvs Tāds, kam var mainīt kustības, darbības virzienu atpakaļ, uz pretējo pusi.
priekšējs Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piem., pēc parastā kustības virziena, novietojuma); pretstats: pakaļējs.
kalendārs Tāds, kas atbilst kalendāram; tāds, ko nosaka pēc kalendāra.
aizmugurējs Tāds, kas atrodas pakaļgalā, arī mugurpusē.
aizmugure Tāds, kas atrodas pakaļgalā; aizmugurējs.
akadēmisks Tāds, kas attiecas uz akadēmiju (1), tai raksturīgs; zinātniski pārbaudīts, precīzs, pilnīgs.
vēls Tāds, kas attiecas uz vakaru, vakara pēdējām stundām, nakti.
regresīvs Tāds, kas attīstībā iet atpakaļ, regresē; tāds, kas izraisa regresu (1).
atpakaļejošs Tāds, kas dodas atpakaļvirzienā; tāds, kas tiek veidots atpakaļvirzienā.
emeritēts Tāds, kas ir aizgājis pensijā, saglabājot akadēmisko nosaukumu, titulu u. tml.
skaidrs Tāds, kas ir bez mākoņiem, miglas, dūmakas.
sakāms Tāds, kas ir jāsaka, ko pasaka.
teiksmains Tāds, kas ir līdzīgs teiku, teiksmu tēliem; neparasti skaists, arī ļoti labs, stiprs; pasakains (1); arī fantastisks.
starptautisks Tāds, kas ir saistīts ar vairākām vai visām tautām, valstīm, arī attiecas uz tām, nosaka to attiecības (par sadarbību, sakariem, līgumiem u. tml.).
vārīt Tāds, kas ir sakarsēts līdz stāvoklim, kurā tam šādā veidā mainās agregātstāvoklis; verdošs.
retrogrāds Tāds, kas ir vērsts, pārvietojas atpakaļ, uz pretējo pusi.
iteratīvs Tāds, kas izsaka darbību, kura atkārtojas, vai darbību, kas notiek ar pārtraukumiem.
tīrs Tāds, kas izsaka vārda nozīmes pastiprinājumu.
pakalpīgs Tāds, kas labprāt pakalpo, ir izpalīdzīgs; tāds, kam ir iztapīga, savtīga tieksme pakalpot.
neloģisks Tāds, kas neatbilst loģikas likumiem; tāds, kam trūkst pamatojuma, savstarpējas sakarības; nesaprotams.
nepāra Tāds, kas nedalās ar divi bez atlikuma; tāds, ko izsaka ar skaitli, kurš nedalās ar divi bez atlikuma.
lēts Tāds, kas neprasa lielu maksu (par savu darbu, pakalpojumu u. tml.).
normatīvs Tāds, kas nosaka normu.
liktenīgs Tāds, kas nosaka, būtiski ietekmē (kāda) turpmāko dzīvi.
telefonisks Tāds, kas notiek, ko veic, izmantojot telefona sakarus.
smirdīgs Tāds, kas rada smaku, no kā izplatās smaka.
regulatīvs Tāds, kas rada, uztur kārtību, nosaka noteiktas robežas, plānveidību (kādā jomā).
vispārīgs Tāds, kas saistās ar nedetalizētām, plašām, būtiskām, vispārējām īpašībām, pazīmēm, sakariem, attieksmēm (pretstatā konkrētajam).
patiess Tāds, kas saka taisnību, atklāti, godīgi pauž savas domas, uzskatus, jūtas; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
termoplastisks Tāds, kas sakarsētā stāvoklī viegli pakļaujas deformācijai un atdziestot saglabā pēc tās radušos formu.
vakarējs Tāds, kas tika darīts, piedzīvots vakar, iepriekšējā dienā.
atgriezenisks Tāds, kas vērsts atpakaļ, iedarbojas uz darbības izraisītāju.
plakanisks Tāds, kas vērsts pret ko ar (priekšmeta) plakano, platāko pusi.
dūmakains Tāds, ko aizsedz dūmaka.
relatīvs Tāds, ko izsaka vai aprēķina ar attiecību starp lielumiem, vienu no tiem pieņemot par pamatlielumu; pretstats: absolūts.
absolūts Tāds, ko izsaka vai aprēķina tieši (ne procentos vai citā attiecībā); pretstats; relatīvs.
impulsīvs Tāds, ko nosaka acumirklīga ierosme; tāds, kas veidojas acumirklīgas ierosmes ietekmē.
reglamentējošs Tāds, ko nosaka ar reglamentu.
atkarīgs Tāds, ko nosaka cita parādība, faktors u. tml.
instinktīvs Tāds, ko nosaka instinkts; tāds, kas saistīts ar instinktu; arī neapzināts, netīšs.
veiksmīgs Tāds, ko nosaka ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši.
likumsakarīgs Tāds, ko nosaka parādību iekšējā, būtiskā sakarība; tāds, ko nosaka cēloniska sakarība.
tiesisks Tāds, ko nosaka tiesības (1); tāds, kas atbilst tiesībām (1).
organoleptisks Tāds, ko nosaka, novērtē ar maņu orgāniem; tāds, kurā izmanto maņu orgānus.
tveicīgs Tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi un kas ir arī samērā mitrs (par gaisu).
dūmakains Tāds, kur ir (vai kad ir) dūmaka.
akačains Tāds, kur ir daudz akaču.
šļakatains Tāds, kur ir šļakatas.
tvanīgs Tāds, kur izplatās asa, nepatīkama smaka (par vietu, telpu, vidi).
smirdīgs Tāds, kur rodas, izplatās smaka (piem., par telpu, vietu, vidi).
sintētisks Tāds, kurā gramatiskās attieksmes starp vārdiem teikumā izsaka ar vārdu formu maiņu.
saraustīts Tāds, kurā ir vairākkārtīgi pārtraukumi; nesakarīgs.
konkrēts Tāds, kurā parādās, atspoguļojas reālas īpašības, pazīmes, sakaru, attieksmju daudzveidība.
saulains Tāds, kurā saules starojumu ilgu laikposmu neaiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. un kuram (parasti) ir raksturīgs silts, arī karsts klimats (par teritoriju, zemi u. tml.).
trīszvaigžņu Tāds, kura sniegto pakalpojumu līmenis atbilst noteiktai kategorijai, ko apzīmē ar trim zvaigznītēm (piem., par viesnīcām, kempingiem).
izšķirošs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām; tāds, kas izšķir, nosaka (ko); izšķirīgs.
izšķirīgs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām; tāds, kas izšķir, nosaka (ko); izšķirošs.
normatīvs Tāds, kuru nosaka norma.
teka Taka.
šņaucams Tas (piem., tabaka, kokaīns), ko šņauc iekšā caur degunu.
operators Tas (piem., uzņēmums), kas nodrošina kāda pakalpojuma sniegšanu.
sūtījums Tas (piem., vēstule, paka), ko sūta (1).
sakāms Tas (teksts, vārdi u. tml.), kas ir jāpasaka, ko pasaka.
atlīdzība Tas, ar ko atlīdzina, samaksā (kādam par darbu, pakalpojumu).
nezināms Tas, kam ir jānosaka vērtība.
ār- Tas, kas atrodas ārpusē, ārpus tā, ko izsaka salikteņa otrā daļa.
vientuļnieks Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, parasti vairoties no sakariem ar citiem; vientulis.
murgi Tas, kas ir līdzīgs mokošam, bezjēdzīgam, nesakarīgam sapnim.
gaumes lieta tas, kas ir saistīts ar gaumi, tas, ko nosaka gaume.
nervs Tas, kas nosaka (kā) būtību, eksistenci.
identitāte Tas, kas nosaka (kā) esamību, pastāvēšanu; raksturīga īpatnība, savdabība, sevišķums.
regulētājs Tas, kas regulē, nosaka (piem., kādu procesu).
sēras Tas, kas simbolizē, izsaka dziļas bēdas, skumjas sakarā ar kāda nāvi.
atbilde Tas, ko pasaka vai uzraksta (par mācību vielu, eksāmena vai testa jautājumu u. tml.).
objekts Tas, uz ko ir vērsta teikumā izteiktā darbība un ko latviešu valodā izsaka ar papildinātāju, retāk teikuma priekšmetu.
dzīvnieku pasakas tautas pasakas, kur galvenie varoņi ir dzīvnieki.
pakalpojumu sfēra tautas saimniecības nozaru kopums, kuru produkts ir pakalpojumi iedzīvotājiem (bet ne ražošana un materiālo vērtību radīšana) – piem., tirdzniecība, transports un sakari, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā nodrošināšana.
pakalpojumu joma tautas saimniecības nozaru kopums, kuru produkts ir pakalpojumi iedzīvotājiem (bet ne ražošana un materiālo vērtību radīšana) – piem., tirdzniecība, transports un sakari, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā nodrošināšana.
ēnu teātris teātra mākslas veids, kurā uz apgaismota ekrāna tiek projicēti plakanu lelles, arī aktieru ķermeņu vai ķermeņa daļu kustīgi atveidi.
Ar labu vakaru! teiciens, atvadoties vakarā.
muldēt Teikt, runāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu); arī pļāpāt, melst.
izteicējs Teikuma virsloceklis, kas izsaka teikuma galveno pazīmi (darbību, stāvokli, īpašību, kvalitāti).
teikuma priekšmets teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs; substantīvs.
vēlējuma teikums teikums, ar kuru runātājs izsaka vēlēšanos vai novēlējumu.
apgalvojuma teikums teikums, kurā gramatiskie līdzekļi neizsaka noliegumu.
attecēt Tekot atvirzīties atpakaļ (iepriekšējā vietā).
līt Tekot krist (ar strūklu, šļakatām, lāsēm u. tml.); plūst (pāri trauka malām).
radiotelefons Telefona sakari, kas tiek nodrošināti ar radioviļņu palīdzību; šādiem sakariem paredzēts telefona aparāts.
videotelefons Telesakaru veids, kas dod iespēju vienam otru ne vien dzirdēt, bet arī redzēt; attiecīgais aparāts.
frizētava Telpa, kas iekārtota friziera, arī kosmētisko pakalpojumu sniegšanai.
liriskais varonis tēls (lirikā), kas izsaka tieši autora pārdzīvojumus, jūtas, domas.
determinisms Teorija, mācība, ka dabas un sabiedrības parādības ir likumsakarīgi un cēloniski saistītas.
tieces rajons teritorija, kurā pastāvīgie ekonomiskie un sociālie sakari ir saistīti ar kādu ekonomisku centru.
atlaidināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (parasti rūdītu tēraudu), lai samazinātu tā cietību un trauslumu; pieļaut, ka sakarstot (rūdīts tērauds) zaudē cietību.
kriminālprocesuālās tiesības tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanu, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas.
diplomātiskās attiecības tiesiskais stāvoklis un oficiālie sakari, kas izveidojas starp divām valstīm, kad tās apmainās ar diplomātiskajiem pārstāvjiem.
ģimenes stāvoklis tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes.
kvēldiegs Tieva, grūti kūstoša metāla spirāle, ko elektriskā strāva var sakarsēt (parasti kvēlspuldzēs).
spageti Tievi, gari makaroni.
vortāls Tīmekļa vietne, kas nodrošina informāciju par konkrētas nozares resursiem un pakalpojumiem; vertikālais portāls; nozares portāls.
pārtīt Tinot pārvietot (no viena uz otru, arī uz priekšu vai atpakaļ).
patīt Tinot pavirzīt (ko uz priekšu vai atpakaļ).
stūrmanis Transportlīdzekļa (piem., kuģa, lidaparāta) vadīšanas speciālists, kas nosaka, aprēķina tā kursu.
attriekt Triecot (parasti dzīvnieku), panākt, ka (tas) atvirzās šurp vai atgriežas atpakaļ iepriekšējā vietā.
kola Tropu koks (kakaoaugs), kura augļi satur kofeīnu un kurus izmanto medicīnā vai pārtikas rūpniecībā.
kakao Tropu koks ar lielām, veselām lapām, sīkiem, iesārtiem ziediem un gareniem augļiem, kuros ir sēklas (pupiņas); kakaokoks.
melanīns Tumšs pigments, kas atrodas cilvēka, dzīvnieka un augu audos un nosaka ādas, kā arī augļu mizas un kukaiņu segaudu krāsu.
gāzturbīna Turbīna, ko darbina sakarsētu saspiestu gāzu maisījums.
pret vakaru tuvojoties vakaram.
tenderis Tvaika lokomotīvei piekabināts īpašs vagons vai tvaika lokomotīves pakaļējā daļa kurināmā, ūdens rezervju ievietošanai.
vanna Tvertne materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piem., ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
ūdens cietība ūdens īpašību kopums, ko nosaka tajā esošie kalcija un magnija sāļi.
tīģelis Ugunsdroša materiāla trauks, ko lieto, parasti metāla, kausēšanai, kausējumu iepildei, arī dažādu vielu kausēšanai vai sakausēšanai.
senāts Universitātes vai akadēmijas padome.
siluets Uz kontrastējoša fona redzamā (kā, parasti attāla) ārējā, šķietami plakanā forma, kontūru kopums.
šurp (un) turp uz priekšu un atpakaļ.
šurpu (un) turpu uz priekšu un atpakaļ.
atsviest Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur); būt par cēloni, ka strauji atvirzās nost, atpakaļ.
struktūra Uzbūve, sastāvdaļu sakārtojums un sakarība.
princips Uzbūves, darbības pamatīpatnība, kas regulē, nosaka visus (kā) elementus, sastāvdaļas.
uzmest garu uzliet ūdeni uz sakarsētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
apgrozījums Uzņēmuma pārdoto preču vai pakalpojumu apjoms noteiktā laika periodā.
veļasmazgātava Uzņēmums, kas piedāvā veļas mazgāšanas, gludināšanas u. tml. pakalpojumus; ēka, telpa, kurā tiek piedāvāti šādi pakalpojumi; veļas mazgātava.
veļas mazgātava uzņēmums, kas piedāvā veļas mazgāšanas, gludināšanas u. tml. pakalpojumus; ēka, telpa, kurā tiek piedāvāti šādi pakalpojumi; veļasmazgātava.
knaģis Vadzis, pakaramais.
skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
skraidelēt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem); skraidīt (1).
mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa svaru no vienas kājas uz otru; mīdīties.
klanīt Vairākkārt kustināt, liekt uz leju un atpakaļ.
klanīties Vairākkārt liekties uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu.
nocilāt Vairākkārt paņemt rokās un nolikt atpakaļ.
lēkāt Vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ.
zigzaglīnija Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija; zigzags.
zigzags Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija.
brīvs Vakants (par štata vietu).
suareja Vakara viesības, sarīkojums.
vakarot Vakarēt.
lēpis Vakarlēpis.
svētvakars Vakars pirms svētdienas vai reliģiskiem svētkiem.
solovakars Vakars, kurā izpilda (dzied, spēlē, dejo u. tml.) solists.
priekšvakars Vakars, pēcpusdiena, arī diena pirms kā nozīmīga, kas gaidāms nākamajā dienā.
vakara vējš vakarvējš.
negācija Valodas vienība, ar ko izsaka noliegumu.
fleksīvās valodas valodas, kurās gramatiskās nozīmes izsaka galvenokārt ar ārējo vai iekšējo fleksiju.
valodas kultūra Valodniecības nozare, kas pēta, nosaka, sistematizē literārās valodas normas.
konsuls Valsts amatpersona, kam uzdots citas valsts pilsētā vai apgabalā aizstāvēt savas valsts un tās pilsoņu intereses, veicināt abu valstu sakaru attīstību.
valodas politika valsts nacionālās politikas sastāvdaļa, kas nosaka valstī lietoto valodu statusu, funkciju sadalījumu starp tām, nosaka konkrētu valodu lietotāju lingvistiskās tiesības, kā arī sekmē valodu izpēti.
konstitūcija Valsts pamatlikums, kas nosaka tās iekārtu, vēlēšanu sistēmu, likumdošanas, izpildvaras un tiesvaras institūcijas, to darbības principus, pilsoņu galvenās tiesības u. tml.
licence Valsts vai pašvaldības izdota oficiāla atļauja nodarboties ar ko vai veikt (piem., sniegt kādas darbības pakalpojumus, tirgoties ar precēm, piedalīties sacensībās).
jaunsudrabs Vara sakausējums ar cinku un niķeli sudrabainā krāsā; alpaks.
misiņš Vara un cinka sakausējums, kam parasti pievienoti vēl citi elementi.
jaunzelts Vara un citu metālu sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
melhiors Vara un niķeļa sakausējums, kas atgādina sudrabu un ko izmanto juvelierizstrādājumu, galda piederumu, monētu u. tml. priekšmetu izgatavošanai.
iestarpināts vārds vārds (vārdu savienojums), kas izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto un ir sintaktiski neatkarīgs.
iestarpināts vārdu savienojums vārds (vārdu savienojums), kas izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto un ir sintaktiski neatkarīgs.
iestarpinājums Vārds vai vārdu savienojums teikumā, kas izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto un ir sintaktiski neatkarīgs.
palindroms Vārds vai vārdu virkne, kas ir vienādi lasāms abos virzienos, piem., "ala", "aka", "sile, putra, kartupelis".
modāls vārds vārds, kas izsaka modalitāti.
adjektīvs Vārds, kas izsaka priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi); īpašības vārds.
abrakadabra Vārds, ko izsaka burvju mākslinieks pirms trika izpildīšanas, lai piešķirtu tam maģisku, noslēpumainu raksturu.
lietvārds Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas izsaka priekšmetiskuma nojēgumu.
darbības vārds vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kuri izsaka darbību vai stāvokli.
numerālis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas izsaka priekšmetu skaitu vai secību; skaitļa vārds.
Jāņi Vasaras saulgriežu svētki – 24. jūnijs, kurus sāk svinēt jau iepriekšējā vakarā.
pufaika Vatenis; bieza virsjaka.
lidvāvere Vāverei līdzīgs reti sastopams grauzējs ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, kas nodrošina pārvietošanos planējot.
izvēdināt Vēdinot panākt, ka (piem., dūmi, smaka) izplūst, izzūd (no telpas).
zīmogs Veidojums no speciālas lakas, vaska u. tml. ar iespiestām zīmēm (kā) aizzīmogošanai.
atvilkt Velkot atvirzīt nost, atpakaļ.
vēla (vakara) stunda vēls vakars.
atvelt Veļot atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atdabūt nost, atpakaļ.
pievienotā vērtība vērtība, kas pievienota izejvielām, precēm un pakalpojumiem to ražošanas vai tālākas pārdošanas gaitā.
stāvus Vertikālā vai gandrīz vertikālā stāvoklī, balstā uz pakaļkājām (par dzīvnieku).
analīze Veseluma (parādības, lietas) sadalīšana, lai noskaidrotu to īpašības un sakarību; vispusīgs, sīks apskats, sīks raksturojums.
reevakuēt Vest evakuētus cilvēkus, iestādes, uzņēmumus, priekšmetus u. tml. atpakaļ uz agrāko atrašanās vietu.
sāga Vēsturiska teiksma, varoņstāsts, pasaka prozā, dzejā (īslandiešu, norvēģu, īru senajā literatūrā).
ķerra Vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, pagarinātām pakauša spalvām un (mātītēm) baltu laukumu pie knābja [Aythya marila].
gārgaļveidīgie Vidēji lieli vai lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni un īsām kājām ķermeņa pakaļgalā.
sienāzis Vidēji liels kukainis ar pelēkzaļu vai zaļu ķermeni, gariem taustekļiem un spēcīgām pakaļkājām, kas piemērotas lēkšanai.
zaķis Vidēji liels savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, pagarinātām pakaļkājām un īsu asti.
kovārnis Vidēji liels vārnu dzimtas zilganmelns putns ar pelēku pakauša un ausu apvidus apspalvojumu [Corvus monedula].
babīts Viegli apstrādājams sakausējums, kam pamatā ir alva, varš, svins u. c. elementi.
dūralumīnijs Viegls metāls – alumīnija, vara, magnija un mangāna sakausējums, kas pēc rūdīšanas kļūst ciets un viegli apstrādājams.
krāsviela Viela, kas, ietilpstot (kā) sastāvā, nosaka (tā) krāsu.
noņēmējs Viela, līdzeklis (kā, piem., lakas, krāsas) noņemšanai (no kā virsmas).
dezodorants Viela, vielu kopums, kas novērš, iznīcina nepatīkamas smakas.
stāvoklis Vielas daļiņu telpiskās attiecības, savstarpējā mijiedarbība, kas nosaka (tās) fizikālās un ķīmiskās īpašības.
substitūcija Viena (kāda kopuma sistēmas u. tml.) elementa, sastāvdaļas aizstāšana ar citu, ievērojot attiecīgus nosacījumus, likumsakarības.
vējamāte Viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes; vēja māte.
vēja māte viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes; vejamāte; vējmāte.
pārspriedums Viena no domraksta formām (skolā), kurā pauž attieksmi, izsaka vērtējumu un secinājumus.
monopols Viena ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja dominēšana tirgū, ierobežojot konkurenci un nosakot cenas; šāda veida lieluzņēmums vai uzņēmumu apvienība.
sausziedes Viengadīgi augi ar samērā sausiem, salmainiem ziediem, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu.
naudulis Viengadīgs krustziežu dzimtas lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediem un plakaniem, spārnotiem pākstenīšiem.
lēcas Viengadīgs tauriņziešu dzimtas pākšaugs ar sīkiem ziediem un īsām, plakanām pākstīm.
soja Viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zarainiem, dažkārt vijīgiem stumbriem un pāksti, kurā ir plakanas vai lodveida sēklas (pupas).
bartera darījums vienošanās par maiņas tirdzniecību, par preču un pakalpojumu savstarpēju apmaiņu bez naudas kā maksāšanas līdzekļa; barters.
lodēt Vienot (kopā) sakarsētas (parasti metāla) detaļas ar izkausētu metālu, metālu sakausējumu u. tml.
šļāciens Vienreizēja paveikta darbība --> šļākt (1); arī šalts, šļakata.
šņauciens Vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (2); neliels (piem., tabakas) daudzums, ko var iešņaukt vienā reizē.
segspārns Viens no diviem kukaiņu (piem., vaboļu) priekšspārniem, kas pārsedz pakaļējo spārnu.
koordināta Viens no diviem vai vairākiem lielumiem, kuri nosaka punkta stāvokli plaknē vai telpā.
lauva Viens no Zodiaka zvaigznājiem.
strēlnieks Viens no Zodiaka zvaigznājiem.
svari Viens no Zodiaka zvaigznājiem.
ūdensvīrs Viens no Zodiaka zvaigznājiem.
vienvakar Vienu vakaru, kādu vakaru.
skuters Vienvietīga ātrgaitas sporta laiva ar plakanu dibenu un piekarināmu iekšdedzes motoru.
mazgātava Vieta, kas paredzēta, iekārtota (kā) mazgāšanai; uzņēmums, kas sniedz mazgāšanas pakalpojumus.
meitumāja Vieta, kur var saņemt prostitūtu pakalpojumus; publiskais nams.
priekamāja Vieta, kur var saņemt prostitūtu pakalpojumus; publiskais nams.
intīmklubs Vieta, kur var saņemt seksuālos pakalpojumus.
plakanvīle Vīle ar plakanu virsmu.
pārmete Vingrošanas elements – straujš ķermeņa apgrieziens (uz priekšu, atpakaļ, sānis), balstoties uz rokām.
pederasts Vīrietis, kam ir dzimumsakari ar zēniem.
žigolo Vīrietis, kurš par maksu pavada bagātas sievietes, arī sniedz seksuālus pakalpojumus; kompanjons; pavadonis.
herpesvīruss Vīruss, kas ierosina pūslīšveida izsitumus uz ādas vai gļotādas, kā arī dažas slimības, piem., vējbakas.
šļakstīt Virzīt šļakatu veidā (šķidrumu, šķidru vielu).
mest Virzīties (kur, parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
šļakstīties Virzīties (kur) šļakatu, lielu pilienu u. tml. veidā.
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.), arī liekot virzīties, attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ).
gludināt Virzot sakarsētu gludekli, panākt, ka (piem., apģērbs) kļūst gluds.
atvirzīties Virzoties attālināties (no kā), tikt nost (sānis, atpakaļ).
termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
tur Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir attālināts sakars.
vakarskola Vispārizglītojoša skola, kurā mācības notiek vakaros un kurā mācās strādājošie.
stulms Zābaka sastāvdaļa, kas aptver kāju no potītes līdz celim vai pāri tam.
sisenis Zaļgans vai brūngans augēdājs kukainis ar taustekļiem, kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem.
papēdis Zeķes daļa, kas sedz pēdas pakaļējo daļu.
baltais zelts zelta sakausējums ar pallādiju, platīnu vai niķeli.
sarkanais zelts zelta sakausējums ar varu.
bronza Zeltaini brūns metāls – vara sakausējums ar citu metālu (parasti alvu).
kritene Zemes iegruvums (ieplakas, iedobuma formā), kas izveidojies, pazemes ūdeņiem izskalojot iežu slāni.
sakaru pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis, kas retranslē uztvertos radiosignālus, nodrošinot televīzijas, telefona, telefaksa, datora u. c. sakarus starp objektiem uz Zemes virsmas, atmosfērā un tuvējā kosmiskajā telpā.
pļaujas svētki zemkopības svētki, ko svin sakarā ar ražas novākšanu.
zīdaine Zīda lakats; zīdene.
zīdauts Zīda lakats.
zīdene Zīda lakats.
grafiks Zīmējums, kurā attēlota kādu lielumu skaitliskā sakarība.
filozofija Zinātne par esamības, īstenības un cilvēka domāšanas vispārējām likumsakarībām, būtību.
vēsture Zinātne par kā attīstības gaitu, procesu un likumsakarībām cilvēku sabiedrībā; attiecīgais mācību priekšmets.
kibernētika Zinātne par sakariem un automātiskām vadības un kontroles sistēmām.
hidraulika Zinātne par šķidrumu līdzsvara un kustības likumsakarībām un to praktisko izmantošanu.
epidemioloģija Zinātne, kas pētī infekcijas slimību izcelšanās iemeslus, izplatīšanās likumsakarības un to apkarošanas iespējas.
socioloģija Zinātne, kas pētī likumsakarības, saskaņā ar kurām attīstās un funkcionē sabiedrība un tās sastāvdaļas.
agrobioloģija Zinātnes nozare par vispārīgajām bioloģiskajām likumsakarībām, kuras izmantojamas augkopībā un lopkopībā.
zinātniecība Zinātnes nozare, kas pēta zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, tās mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām; scientioloģija.
scientioloģija Zinātnes nozare, kas pēta zinātnes struktūru, zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, kā arī zinātnes sakarus ar citām sabiedriskajām parādībām.
psiholoģija Zinātnes nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku psihi un psihiskās parādības, to rašanos, attīstību; psihisko norišu likumsakarības.
fizika Zinātnes nozare, kas pētī dabas parādību vispārīgās likumsakarības, matērijas īpašības, kustības un mijiedarbības likumus.
politekonomija Zinātnes nozare, kas pētī ražošanas, sadales, maiņas un patēriņa likumsakarības; ekonomika (3).
ekonomika Zinātnes nozare, kas pētī ražošanas, sadales, maiņas un patēriņa likumsakarības.
paleogrāfija Zinātnes nozare, kurā pēta senās rakstu sistēmas, šifrē senos rokrakstus, nosaka to rašanās vietu un laiku.
telefonija Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver telefona sakaru principu un darbības pētīšanu un atbilstošas aparatūras izveidi; attiecīgais elektrosakaru veids.
telegrāfija Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver telegrāfa sakaru principu un darbības pētīšanu un atbilstošas aparatūras izveidi; attiecīgais sakaru veids.
hipotēze Zinātnisks pieņēmums kādas parādības cēloņu un likumsakarību izskaidrošanai.
ZA Zinātņu akadēmija.
e-pasts Ziņojumu pārsūtīšanas sistēma datoru tīklos; īpašs pasta pakalpojumu veids, kas nodrošina, ka tīklam pievienoto datoru lietotāji var nosūtīt un saņemt ziņojumus.
zirglietas Zirga iejūga piederumi – priekšmeti (piem., apauši, iemaukti, sakas) zirga iejūgšanai.
plekstu dzimta zivju dzimta, pie kuras pieder zivis ar plakanu ķermeni, piem., Baltijas plekste, gludā plekste, zeltplekste, akmeņplekste.

aka citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV