Paplašinātā meklēšana
Meklējam U.
Atrasts vārdu savienojumos (64):
- (kā) no gaisa (krīt, birst u. tml.)
- (uz)gulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) sirdij
- (vaigu) vaigā skatīt (arī redzēties, tikties u. tml.)
- (viņam, viņai u. tml.) ir iekšā
- aizmēzt (arī izmest, izsviest u. tml.) (vēstures) mēslainē
- ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.)
- ar pusaci (vērot, skatīties, redzēt u. tml.)
- ar pusausi (klausīties, dzirdēt u. tml.)
- briljanta (arī dzintara, rubīna u. tml.) gredzens
- būt (arī iztikt, palikt u. tml.) sausā
- Es tev (arī viņam, jums u. tml.) parādīšu!
- iedzīšanas brauciens (arī slēpojums u. tml.)
- ielikt pieci (arī četri u. tml.)
- ielikt piecnieku (arī četrinieku u. tml.)
- iemest tīklu (arī makšķeri u. tml.)
- ievērot lūgumu (arī vēlēšanos u. tml.)
- jau kuro reizi (arī dienu, gadu u. tml.)
- kā kāršu namiņš (sabrūk, izjūk u. tml.)
- kā lācis (iet, staigā, strādā u. tml.)
- kā lācis (stiprs, spēcīgs, liels u. tml.)
- kā maita (slinks, skops u. tml.)
- kā suņanagla (dibenā, pēcpusē, sēžamvietā u. tml.)
- kārtot galdu (vakariņām u. tml.)
- kas (tev, jums, viņam, viņai u. tml.) par daļu
- kuru katru brīdi (arī acumirkli, dienu u. tml.)
- lai iet (arī brauc u. tml.) kur iedams (arī braukdams u. tml.)
- līdz galam (atvērt, atdarīt) (durvis, logu u. tml.)
- līdz riebumam (pareizs, pieklājīgs, laipns u. tml.)
- mest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.)
- mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.)
- ne soli neatkāpties (arī neatiet u. tml.) (no kāda)
- nekāda nelaime (nebūs, nenotiks u. tml.)
- pa dullo (sadot, dabūt u. tml.)
- pa virspusi (braukt, slīdēt, iet u. tml.)
- pa virsu (braukt, slīdēt, iet u. tml.)
- parlamentārā (arī valdības u. tml.) krīze
- pielocīt dziesmu (arī deju u. tml.) pūru
- pirmais autobuss (arī trolejbuss u. tml.)
- pirmās nepieciešamības priekšmeti (arī preces, uzturlīdzekļi u. tml.)
- samalt (arī samīt, satriekt u. tml.) pīšļos
- samīt (arī samalt, satriekt u. tml.) pīšļos
- satriekt (arī samalt, satriekt u. tml.) drupās
- satriekt (arī samalt, satriekt u. tml.) pīšļos
- sirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt
- sirds sit (arī klauvē, dun, dauzās, lēkā u. tml.)
- sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.)
- sist bumbu (arī futbolu, volejbolu u. tml.)
- skatīties (arī raudzīties, lūkoties u. tml.) caur pieri
- spert izšķirošu (arī svarīgu, liktenīgu u. tml.) soli
- spīd (arī laistās, mirdz u. tml.) kā zelts
- traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus
- tramvaja (arī trolejbusa u. tml.) kartīte
- uz kara takas (nostāties, iziet u. tml.)
- uzguļas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) sirdij
- uzguļas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds
- uzgulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds
- uzkāpt uz slidām (arī slēpēm u. tml.)
- uzkāpt vēlreiz (arī vairākas reizes, atkal u. tml.) uz (tā paša) grābekļa
- uzlikt (parasti bērnu) uz slidām (arī slēpēm u. tml.)
- uzlikt pudeli (arī polšu u. tml.)
- uzsist bumbu (arī futbolu, volejbolu, galda tenisu u. tml.)
- uzsist kārtis (arī trumpas, pokeru u. tml.)
- Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts!
- žiglas (arī veiklas u. tml.) kājas
Atrasts skaidrojumos (998):
- hetmanis Karavadonis, virspavēlnieks (Polijā, Ukrainā).
- vīksna Koks ar šauru vainagu, olveida lapām, nokareniem ziediem un augli – spārnainu riekstiņu [Ulmus].
- urāns Ķīmiskais elements – smags, sudrabbalts radioaktīvs metāls, ko lieto par kodoldegvielas ražošanas izejvielu [U].
- ulmaņlaiki Laikposms Latvijas vēsturē no Kārļa Ulmaņa veiktā valsts apvērsuma 1934. gadā līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā (parasti neoficiālā saziņā).
- Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols.
- LLA Latvijas Lauksaimniecības akadēmija (tagad Latvijas Lauksaimniecības universitāte LLU).
- LU Latvijas Universitāte.
- trombons Metāla pūšaminstruments ar "U" veida izliektu kulisi un samērā zemu skaņu; bazūne.
- bazūne Metāla pūšaminstruments ar U veidā izliektu kulisi; trombons.
- pans Muižnieks Polijā, Ukrainā, Baltkrievijā.
- hrivna Naudas vienība Ukrainā; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- šiliņš Naudas vienība vairākās Austrumāfrikas zemēs (piem., Kenijā, Tanzānijā, Ugandā).
- rada Padome (Ukrainā).
- mūnisti Reliģisks novirziens (dibināts 1954. g.), kura mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati, kā arī liela nozīme piešķirta laulības institūtam; Unifikātu (Apvienošanās) baznīca.
- SPF Saules aizsardzības faktors ir mērvienība, kas raksturo saules staru filtru spēju pasargāt no UVB stariem.
- baškīri Somugru tauta, kas dzīvo ap Urāliem; Baškīrijas pamatiedzīvotāji.
- gagauzi Tauta, kas dzīvo galvenokārt Moldāvijas un Ukrainas teritorijā.
- uiguri Tauta, Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā rajona pamatiedzīvotāji (kas dzīvo arī, piemēram, Kazahstānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā).
- udmurti Tauta, Udmurtijas pamatiedzīvotāji.
- ukraiņi Tauta, Ukrainas pamatiedzīvotāji.
- ungāri Tauta, Ungārijas pamatiedzīvotāji.
- urugvajieši Tauta, Urugvajas pamatiedzīvotāji.
- uzbeki Tauta, Uzbekistānas pamatiedzīvotāji.
- karaīmi Tautība, kas dzīvo nelielās grupās dažādās vietās (piem., Krimā, Ukrainā, Lietuvā, Polijā) un pieder pie īpašas jūdaistu sektas.
- Melnais bruņinieks tēls Raiņa lugā "Uguns un nakts", kas simbolizē vācu iekarotājus.
- saubagot Ubagojot iegūt, dabūt.
- izubagot Ubagojot iegūt; arī izlūgties.
- jādināt Ucināt (bērnu), imitējot jāšanas kustības.
- pretuguns Uguns izraisīšana kādā joslā, lai ierobežotu (parasti meža) ugunsgrēka izplatīšanos.
- ugunspielūdzējs Uguns kulta praktizētājs.
- ugunsmēle Uguns ugunsgrēkā.
- degums Uguns vai kairinošu vielu iedarbībā radies audu bojājums.
- jāņuguns Uguns, ko dedzina Jāņu naktī (parasti uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku); Jāņu naktī dedzinātais ugunskurs.
- spelte Uguns, liesma.
- ugunsmūris Ugunsdroša kapitālā siena (piemēram, ēkas sānā, kas pietuvināts blakus ēkai).
- tīģelis Ugunsdroša materiāla trauks, ko lieto, parasti metāla, kausēšanai, kausējumu iepildei, arī dažādu vielu kausēšanai vai sakausēšanai.
- seifs Ugunsdrošs tērauda skapis ar speciālu slēdzeni dokumentu, naudas, dārglietu, ieroču u. tml. glabāšanai.
- ugunsvīrs Ugunsdzēsējs.
- ugunsgailis Ugunsgrēks; arī uguns; sarkanais gailis.
- ugunsnelaime Ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums.
- ugunspūķis Ugunsgrēks.
- odere Ugunsizturīgs aizsargslānis, ar ko no iekšpuses izklāj krāsnis, kurtuves u. tml.
- šamots Ugunsizturīgs materiāls no māla, ko izmanto betona, javas, ugunsizturīgu ķieģeļu izgatavošanai, kā arī keramikā un tēlniecībā.
- svastika Ugunskrusts.
- ugunszīme Ugunskrusts.
- gunskurs Ugunskurs.
- iluminācija Uguņošana.
- aizkrācieši Ukrainas kazaki 16.–18. gs.
- Centrālā Rada Ukrainas parlaments.
- mazkrievi Ukrainis.
- mazkrievi Ukraiņi.
- bandūra Ukraiņu tautas strinkšķināminstruments ar bumbierveida korpusu.
- ukrainisks Ukraiņu valodā.
- ultramodernists Ultramodernisma piekritējs.
- ultrasonogramma Ultrasonogrāfijā iegūts (piemēram, iekšējā orgāna) attēls, šī attēla fotouzņēmums.
- maģāri Ungāri (tautas pašnosaukums).
- H Ungārija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- čardašs Ungāru tautasdeja ar lēnu, lirisku ievadu un strauju temperamentīgu nobeigumu; šīs dejas mūzika.
- lečo Ungāru virtuves ēdiens, ko gatavo no paprikas, tomātiem un sīpoliem.
- modulis Unificēts elektroniskas aparatūras konstruktīvs elements, kas veic noteiktas funkcijas.
- IP Unikāls kādas ierīces (parasti datora) identifikators, kas ir pieslēgts lokālajam tīklam vai internetam.
- unitārists Unitārisma (1) piekritējs.
- unitārists Unitārisma (2) piekritējs, Unitāristu baznīcas loceklis.
- beisiks Universāla, viegli apgūstama programmēšanas valoda.
- panaceja Universāls līdzeklis pret visām kaitēm, visiem dzīves gadījumiem.
- unītis Universālveikals.
- senāts Universitātes vai akadēmijas padome.
- untumnieks Untumains cilvēks.
- graži Untumi, kaprīzes.
- caurtece Upe, kanāls, grāvis, kas savieno ūdenskrātuves.
- pieteka Upe, kas ietek citā upē vai ezerā.
- robežupe Upe, kas tek gar (valsts, retāk kādas teritorijas) robežu un iezīmē to.
- dzirnavupe Upe, kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
- zustrene Upene (krūms).
- zustrene Upene (oga).
- upenājs Upeņu krūms, arī upeņu krūmu audze.
- sānupe Upes atzarojums, kas ietek tajā pašā upē.
- atteka Upes gultnes daļa, ko no pamatgultnes atdala sala.
- pamatkrasts Upes ielejas nogāze.
- grīva Upes ieteka jūrā.
- mute Upes ieteka jūrā.
- upmala Upes mala; upes tuvākā apkārtne.
- traverss Upes šķērsošana, virzoties šķērsām straumei.
- atteka Upes vecās gultnes daļa, kas palikusi norobežota, upei mainot virzienu.
- alūvijs Upju straumju sanesti nogulumi.
- ziedoklis Upurēšanas vieta (parasti paaugstinājuma veidā); altāris.
- altāris Upurēšanas vieta (parasti senajām tautām).
- urbānists Urbānisma (1) pārstāvis.
- urbānists Urbānisma (2) pārstāvis; urbānistikas speciālists.
- skrubināt Urbināt, drupināt.
- urķēt Urbināt.
- izurbināt Urbinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- saurbināt Urbinot izveidot (caurumus); urbinot sabojāt.
- izurbināt Urbinot izveidot, radīt (kur caurumu, robu).
- ieurbināt Urbinot radīt, ieveidot (piem., iedobumu).
- izurbināt Urbinot, izgraužot padarīt (ko) caurumainu, robainu.
- kokurbis Urbis caurumu veidošanai samērā mīkstos materiālos (piem., kokmateriālos, zāģmateriālos).
- skrūvurbis Urbis, kam sānos ir vītņveida padziļinājums.
- ledusurbis Urbis, kas paredzēts ledus urbšanai (parasti zemledus makšķerēšanā); ledus urbis.
- boris Urbis.
- perforators Urbjmašīna, kas paredzēta ilgstošam darbam ar cietiem materiāliem.
- triecienurbjmašīna Urbjmašīna, kas vienlaikus gan urbj, gan sitas, triecas materiālā un ko izmanto, piem., urbšanai betonā, ķieģeļu mūrī.
- urbjpatrona Urbjmašīnas detaļa, kurā iestiprina urbi ar cilindrisku kātu.
- izurbties Urbjot (ko), izvirzīt urbi cauri (tam), caur (to).
- izurbties Urbjot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to); urbjoties, arī strauji triecoties, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- urbties Urbjot (priekšmetu, materiālu), virzīties (tajā); urbjot tikt virzītam (kur iekšā).
- ieurbt Urbjot ieveidot (parasti caurumu).
- izurbt Urbjot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izurbt Urbjot izveidot (caurumu, padziļinājumu u. tml.).
- saurbt Urbjot izveidot (caurumus).
- pieurbt Urbjot piestiprināt.
- uzurbt Urbjot, parasti nejauši, atrast (ko).
- aizurbties Urbjot, veidojot caurumu, aizvirzīties (līdz kādai vietai).
- ieurbties Urbjoties ievirzīties (kur iekšā).
- pieurbties Urbjoties piekļūt (pie kā, kam klāt).
- uzurbties Urbjoties, parasti nejauši, saskarties (ar ko).
- turbourbis Urbmašīnas agregāts ar turbīnas veida dzinēju.
- borēt Urbt.
- izlūkurbums Urbums ģeoloģiskajai izlūkošanai, izpētei.
- dziļurbums Urbums zemes dzīlēs (parasti derīgo izrakteņu meklēšanai, ūdens ieguvei).
- urķēt Urdīt.
- urdēt Urdīties (2).
- uzurdīt Urdot pamudināt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas) izraisās psihē.
- urdēt Urdzēt.
- urdze Urga.
- diurēze Urīna izdalīšanās.
- urinācija Urīna izvadīšana no organisma.
- pīle Urīna trauks slimniekiem, kam jāievēro gultas režīms.
- nočurāt Urinējot saslapināt, notraipīt (ko).
- sačurāt Urinējot saslapināt, notraipīt.
- uzčurāt Urinējot uzvirzīt (urīnu) virsū (uz kā, kam).
- slapināt Urinēt (parasti urīna nesaturēšanas gadījumā) – par cilvēkiem.
- pačurāt Urinēt un pabeigt urinēt.
- mīzt Urinēt, čurāt.
- čurāt Urinēt.
- špricēt Urinēt.
- uretrīts Urīnizvadkanāla iekaisums.
- uretra Urīnizvadkanāls.
- pūslis Urīnpūslis.
- cistīts Urīnpūšļa iekaisums.
- cistoskopija Urīnpūšļa iekšpuses izmeklēšana ar īpašu ierīci.
- mīzali Urīns, čuras.
- čuras Urīns.
- urāti Urīnskābes sāļi.
- kurkstēt Urkšķēt, burkšķēt.
- saurkšķēties Urkšķot sazināties.
- izurķēt Urķējot izdabūt ārā (no kurienes, kur u. tml.).
- urķis Urķīgs cilvēks.
- urologs Uroloģijas speciālists.
- uzurrāt Urrājot uzcelt, uzmest (kādu) vairākas reizes gaisā (uz rokām, krēsla u. tml.).
- urrāt Urravot (1).
- pedikuloze Utainība.
- utilitārists Utilitārisma piekritējs.
- utopists Utopijas (1) paudējs, piekritējs, arī īstenotājs.
- gnīda Uts oliņa.
- uzpirkstenis Uz (parasti rokas vidējā pirksta) pirkstgala uzmaucams priekšmets pirksta aizsargāšanai, šujot ar adatu.
- krūtsgals Uz āru izvirzīts, pigmentēts krūts dziedzera veidojums.
- cekuls Uz augšu sacēlies (matu) kušķis (cilvēkam); kupli, izspūruši mati.
- gaiss Uz augšu, augšup; augšā.
- sauļup Uz augšu; uz pārticību, labklājību u. tml.
- ieskriet Uz brīdi iegriezties, pabūt (pie kā).
- apmērcēt Uz brīdi iemērkt; iemērcot mazliet saslapināt.
- iesāpēties Uz brīdi sāpīgi pārdzīvot, kļūt žēl.
- pamirt Uz brīdi sastingt (parasti spēcīgu emociju iespaidā).
- bronhiāls Uz bronhiem, bronhiolām attiecīgs.
- tautība Uz cilšu pamatiem vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība ar vienotu valodu, kopēju teritoriju, kurā veidojas ekonomikas un kultūras kopība.
- baldahīns Uz četriem vertikāliem balstiem novietots grezna auduma pārklājs.
- divkājās Uz divām kājām (nostāties) – par dzīvniekiem.
- drezīna Uz dzelzceļa sliedēm novietojama platforma (dzelzceļa personāla, materiālu, mehānismu pārvadāšanai).
- galds Uz galda.
- stāvlampa Uz grīdas novietojama lampa aptuveni cilvēka auguma garumā.
- batuts Uz horizontāla rāmja uzvilkts atsperīgs tīkls, ko lieto sportā, cirka priekšnesumos, izklaidei.
- recepte Uz īpašas veidlapas noformēts ārsta priekšraksts aptiekai par izsniedzamajām vai izgatavojamām zālēm, to lietošanu; attiecīgais dokuments.
- aizrauties Uz īsu brīdi apstāties, pārtrūkt (par elpu, balsi).
- ņirbēt Uz īsu brīdi būt redzamam (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- pavīdēt Uz īsu brīdi būt saredzamam (parasti neskaidri).
- ietecēt Uz īsu brīdi ieiet (kur, pie kā), parasti pa ceļam.
- piemigt Uz īsu brīdi iemigt, iegrimt snaudā.
- pārskriet Uz īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā).
- noskriet Uz īsu brīdi parādīties, būt izjūtamam.
- pārskriet Uz īsu brīdi parādīties, būt viscaur sajūtamam – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- pasmīnēt Uz īsu brīdi savilkt seju smīnā; smīnot izpaust mazliet nievīgu, noraidošu attieksmi.
- apžilbt Uz īsu mirkli zaudēt spēju redzēt, saskatīt (piem., spilgtas gaismas, krāsas ietekmē).
- siluets Uz kontrastējoša fona redzamā (kā, parasti attāla) ārējā, šķietami plakanā forma, kontūru kopums.
- savienība Uz kopīgiem principiem, darbības mērķiem vai idejām balstīta (cilvēku, cilvēku grupu) attiecību sistēma; vienotība; kopība.
- pektorāls Uz krūtīm nēsājams krusts (piem., garīdzniekiem).
- aizturēt Uz laiku apcietināt (par nozieguma vai smaga pārkāpuma izdarīšanu aizdomās turētu personu).
- uzturēties Uz laiku atrasties, dzīvot (kur).
- palikt Uz laiku pazust, aizkavēties (kādā vietā).
- pamirt Uz laiku vai daļēji zaudēt funkcionēšanas spēju.
- sautējums Uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārītas saknes ar vai bez gaļas; šādā veidā gatavots ēdiens.
- modelēt Uz līdzības pamata, balstoties uz faktiem, paraugiem u. tml., radīt shematizētu, vienkāršotu (kā) atveidu.
- pestelis Uz māņticību balstīti uzskati.
- vēkšpēdu Uz muguras (gulēt, novietoties u. tml.).
- mugursoma Uz muguras nēsājama soma ar siksnām.
- augšpēdu Uz muguras.
- mestrs Uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks, ordenim piederošo zemju pārvaldnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
- pakrist Uz neilgu laiku atgulties (parasti nespēkā).
- lejā Uz pirmo stāvu vai zemes līmeni (no kāda augstāka stāva).
- racionālisms Uz prāta apsvērumiem balstīta attieksme, rīcība.
- mentāls Uz prātu, domāšanu attiecīgs; psihisks, garīgs.
- nominālcena Uz preces vai cenrādī norādītā cena.
- etiķete Uz preces vai tās iesaiņojuma uzlīmēta zīme ar preces nosaukumu, cenu u. tml.
- apkārt Uz pretējo pusi, pretējā virzienā (apgriezt, apvērst u. tml.).
- rizalīts Uz priekšu izvirzīta ēkas daļa visā tās augstumā.
- knābis Uz priekšu izvirzīts žokļu kaulu turpinājums, kas aptver muti un ir klāts ar ragvielu (putniem).
- hamburgers Uz pusēm pārgriezta apaļmaizīte, kurā ievietota cepta maltas gaļas ripiņa.
- hotdogs Uz pusēm pārgriezta garena maizīte ar cīsiņu, ko pasniedz karstu.
- vāks Uz pusēm pārlocīta (kartona vai cita materiāla) loksne dokumentu, rakstveida izziņu, lietišķo rakstu u. tml. glabāšanai.
- pagaidām Uz redzēšanos!
- barbekjū Uz restēm, virs atklātas uguns cepts ēdiens (parasti gaļa); mielasts, kurā ēd šādi pagatavotu ēdienu.
- kastaņetes Uz rokas īkšķa uzmaucams un klabināms mūzikas instruments, kas sastāv no diviem vai trim vaļīgi kopā sasietiem koka vāciņiem.
- rokaspulkstenis Uz rokas nēsājams pulkstenis.
- klēpis Uz rokas, arī rokās (turēt, nest kādu).
- blakts Uz sauszemes vai ūdenī dzīvojošs kukainis, kas barību iegūst, sūcot ar snuķi, un ietilpst blakšu kārtā.
- zemē Uz sauszemes virsas, arī uz (parasti telpas) pamata (atrasties, novietoties, novietot).
- karte Uz šāda attēlojuma pamata izveidota shēma, kas parāda valstu iedalījumu, ceļus, tūrisma objektus u. tml.
- audekls Uz šāda auduma gabala gleznots darbs, glezna.
- pergaments Uz šāda materiāla rakstīts teksts.
- mugura Uz šīs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa daļas (likt, novietot, būt uzliktam, novietotam).
- kāja Uz šīs ķermeņa daļas (uzaut, uzvilkt).
- kakls Uz šīs ķermeņa daļas, ap šo ķermeņa daļu (piem., ko uzlikt, kam atrasties).
- tipogrāfisks Uz tipogrāfijas darbiem attiecīgs, saistīts ar to.
- vižņi Uz ūdens virsas uzpeldējis ūdeņu ledus.
- jidišs Uz vācu valodas pamata veidojusies valoda, ko lieto ebreji Eiropā, Amerikā, Izraēlā; arī idišs.
- blanko Uz veidlapu (blanku) attiecīgs.
- nominālvērtība Uz vērtspapīriem un naudas zīmēm atzīmētā vērtība jeb cena; nomināla vērtība.
- kopā Uz vienu vietu, vienkopus (piem., virzīties, virzīt).
- peļķe Uz virsmas izlijis šķidrums; laukums, ko klāj šāds šķidrums.
- visapkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties, lūkoties u. tml.).
- segli Uz zirga (retāk ēzeļa) muguras ar siksnām piestiprināma ierīce ar ieliektu vidusdaļu sēdēšanai vai kravas novietošanai.
- uzlūgt Uzaicināt (dejot).
- uzlūgt Uzaicināt (ierasties pasākumā, viesībās, ciemos u. tml.).
- pieaicināt Uzaicināt (kādu) piedalīties (kur), veikt (kādu darbu, uzdevumu u. tml.).
- apsēdināt Uzaicināt vai likt apsēsties.
- savaņģot Uzaicināt.
- uzplēst Uzart (neapstrādātu lauku, atmatu u. tml.).
- plēsums Uzarts (piem., neskartās zemes, vecaines, atmatas vai ilggadīgo zālāju) lauks, kura augsnei parasti ir labas fizikāli ķīmiskās īpašības.
- uzgriezt Uzasināt (izkapti, parasti ar vīli).
- iztecināt Uzasināt, uztrīt (piem., ar tecīlu).
- uztecināt Uzasināt, uztrīt.
- uzslīpēt Uzasināt.
- uzauklēt Uzaudzēt (dzīvnieka mazuli).
- uzauļot Uzaulekšot.
- uzaurēt Uzaurot (1).
- uzaurēt Uzaurot (2).
- uzsvīst Uzaust [1] (1).
- uzauties Uzaut sev (ko).
- uzgāmurs Uzbalsenis.
- uzšķipelēt Uzbērt, uzgrābt ar lāpstu.
- kopa Uzbērums, kaudze.
- uzberzēt Uzberzt (2).
- uzrīvēt Uzberzt (2).
- uzurķēt Uzbikstīt.
- sabraukt Uzbraucot (ar transportlīdzekli), smagi savainot, sakropļot vai nonāvēt.
- nobraukt Uzbraucot virsū, pārbraucot pāri, nonāvēt (kādu), sadragāt (ķermeņa daļu).
- uzdzīt Uzbraukt.
- uzdzīties Uzbraukt.
- uzrullēt Uzbraukt.
- uzbrāzt Uzbrāzties (1).
- uzbriedēt Uzbriedināt.
- agresors Uzbrucēja puse, uzbrucējs; iebrucējs.
- ofensīva Uzbrūkoša, aktīva darbība (sportā).
- ieklupt Uzbrūkot iekost, ieknābt (par dzīvniekiem).
- atsviest Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur); būt par cēloni, ka strauji atvirzās nost, atpakaļ.
- iekrist Uzbrūkot strauji ieķerties (kur).
- klupt Uzbrūkot strauji tuvoties, mesties klāt.
- sturmēt Uzbrukt (kādam objektam), parasti, bruņotā cīņā.
- uzklupt Uzbrukt; strauji mesties, klupt virsū (kādam).
- forsēt Uzbrukuma laikā pārvarēt (kādu dabisko šķērsli, piem., upi, ezeru).
- pretuzbrukums Uzbrukums (piem., sporta spēlēs, cīņā), ko veic reaģējot uz pretinieka, parasti neveiksmīgu, uzbrukumu.
- pretuzbrukums Uzbrukums, ko sagatavo un veic aizstāvēšanās operāciju laikā.
- kodoluzbrukums Uzbrukums, kurā izmanto kodolieročus.
- labilitāte Uzbudinājuma pamatnorišu straujums, nelīdzsvarotība, funkcionālais kustīgums.
- psihot Uzbudināties, uztraukties, nesavaldīgi uzvesties, arī būt intelektuāli vai emocionāli nelīdzsvarotam.
- uzburbēt Uzburbt (1).
- uzburbēt Uzburbt (2).
- konstrukcija Uzbūve, (sastāvdaļu) izkārtojums (tekstā).
- morfoloģija Uzbūve, forma (organismam, tā daļām).
- arhitektonika Uzbūve, kompozīcija (mākslas darbā); sastāvdaļu saliedējums harmoniskā vienībā (mākslas darbā).
- struktūra Uzbūve, sastāvdaļu sakārtojums un sakarība.
- kompozīcija Uzbūve, struktūra; atsevišķu (piem., literāra darba) daļu vai elementu izkārtojums un to savstarpējā saistība.
- arhitektonika Uzbūves konstruktīvo un māksliniecisko elementu vienība (celtnē).
- princips Uzbūves, darbības pamatīpatnība, kas regulē, nosaka visus (kā) elementus, sastāvdaļas.
- tekstūra Uzbūves, struktūras raksturīgas īpatnības (piem., iežos, koksnē), ko rada attiecīgo sastāvdaļu, elementu novietojums, savstarpējās telpiskās attiecības.
- aizbūvēt Uzbūvēt (ko kam priekšā).
- piebūvēt Uzbūvēt (ko) klāt, paplašinot jau esošo ēku, celtni.
- piebūvēt Uzbūvēt (ko) papildus; uzbūvēt (ko) tuvu klāt.
- uzpurināt Uzbužināt.
- uzsliet Uzcelt (ko) ar stāvus novietotām daļām; arī uzbūvēt.
- uzraut Uzcelt ar īpašu svarcelšanas paņēmienu (raušanas disciplīnā).
- iebūvēties Uzcelt sev ēku, mājas (kādā apvidū, teritorijā, arī starp citām ēkām).
- uzsliet Uzcelt, novietot stāvus.
- uzdot Uzcelt, padot (piemēram, ar dakšām) augšā (kur, arī kam).
- uztaisīt Uzcelt, uzbūvēt.
- sasliet Uzcelt, uzsliet (parasti apkakli).
- uzstutēties Uzcelties, piecelties (parasti ar grūtībām).
- uzknābt Uzcirst ar knābi.
- piedabūt Uzdabūt.
- sadāvināt Uzdāvināt (ko vairākiem, daudziem).
- sadāvināt Uzdāvināt (ko) lielākā daudzumā; uzdāvināt (kā lielāku daudzumu).
- uzdāvāt Uzdāvināt.
- uzšķiņķot Uzdāvināt.
- uzgriezt Uzdejot (deju, kurā pāris griežas).
- uzlēkt Uzdejot (strauju deju).
- uzdancot Uzdejot.
- kompozīcija Uzdevums (šahā, dambretē); šādu uzdevumu sastādīšana.
- funkcija Uzdevums, nozīme; funkcionēšana.
- darbs Uzdevums, pienākums; tas, kas jādara.
- algoritms Uzdevumu risināšanas kārtība, secība.
- nolaide Uzdevumu, pienākumu, prasību samazinājums; atlaide.
- izlīst Uzdīgt, izspraukties (par augiem).
- uznākt Uzdīgt.
- uzprātot Uzdomāt.
- iecelt Uzdot (administratīvā kārtā) izpildīt kādu amatu, veikt kādu pienākumu.
- plaģiēt Uzdot (cita autora darbu vai tā daļu) par savu, publicēt ar savu vārdu.
- sadot Uzdot (piem., daudzus pienākumus), izteikt (piem., daudzus norādījumus).
- pavaicāt Uzdot jautājumu, lai (ko) uzzinātu, noskaidrotu.
- pratināt Uzdot jautājumus (tiesā, izmeklēšanā), lai ko noskaidrotu.
- darbuzdevums Uzdotais darbs; rīkojums veikt noteiktu darbu.
- uzdrāzt Uzdrāzties (1).
- uzdrāzt Uzdrāzties (2).
- uzdrīkstēt Uzdrīkstēties.
- sadurt Uzdurt (ko uz kāda priekšmeta) lielākā daudzumā.
- uzdvesmot Uzdvest (1).
- uzziņģēt Uzdziedāt.
- izdzīve Uzdzīve; jautra, bezrūpīga dzīve.
- bakhanālijas Uzdzīve; orģijas.
- uzkost Uzēst (1); iekost (4).
- montāža Uzfilmētā materiāla atlase un izvēlēto kadru mākslinieciska savienošana kopā; šādas darbības rezultāts.
- reklāmklips Uzfilmēts klips (kā) reklamēšanai.
- sarūgtēt Uzglabāšanas laikā kļūt rūgtam, sabojāties.
- izturēt Uzglabāt (kādos apstākļos), līdz iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- glabāties Uzglabāties.
- uzturēties Uzglabāties.
- piegleznot Uzgleznot (ko) papildus.
- uzkasīt Uzgrābstīt, uzirdināt (piemēram, ar grābekli).
- spārnuzgrieznis Uzgrieznis ar spārniem.
- vainaguzgrieznis Uzgrieznis, kam augšdaļā ir zobi atskrūvēšanās novēršanai.
- kontruzgrieznis Uzgrieznis, ko uzskrūvē uz galvenā uzgriežņa uz vienas un tās pašas skrūves, lai novērstu savienojumu patvaļīgu atskrūvēšanos.
- uzskrullēt Uzgriezt spirālveidā uz augšu; sacirtot.
- bīdatslēga Uzgriežņu atslēga, kuras spīļu atvērumu var regulēt.
- uzgult Uzgulties (1).
- uzgult Uzgulties (2).
- pārgulties Uzgulties ar visu ķermeni vai tā augšdaļu pāri (kam), pār (ko).
- laikot Uzģērbt (piem., apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam.
- uzlaikot Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam; pielaikot.
- pārģērbt Uzģērbt citu (apģērbu, apģērba gabalu), nomainot iepriekšējo.
- pārģērbties Uzģērbt sev citu (apģērbu, apģērba gabalu).
- pavilkt Uzģērbt zem (kā), apakšā (kam).
- pielaikot Uzģērbt, uzvilkt (ko), lai pārbaudītu (tā) atbilstību augumam, ķermeņa daļai u. tml.
- uzsperties Uziet, arī uzskriet.
- uzbāzt Uzinstalēt; uzmontēt.
- aprušināt Uzirdināt (augsni).
- noecēt Uzirdināt, nogrābt.
- uzvaicāt Uzjautāt, uztaujāt.
- amizēties Uzjautrināties, jokoties; jautri pavadīt laiku (parasti ar pretējā dzimuma personu); koķetēt.
- uzāķēt Uzkabināt; nostiprināt uz āķa.
- sakaisīt Uzkaisīt (kā lielāku daudzumu).
- kurgāns Uzkalns.
- uzkalnis Uzkalns.
- uzkalpot Uzkalpoties (1).
- uzkalpot Uzkalpoties (2).
- uzbrist Uzkāpt, uzmīt.
- uzlīst Uzkāpt, uzrāpties; rāpjoties, rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzkarsēties Uzkarst.
- pūkojums Uzkārsta pūku kārta (piem., uz auduma).
- sakārt Uzkārt, pakārt (ko) lielākā daudzumā; uzkārt, pakārt (kā lielāku daudzumu).
- uzkarināt Uzkārt.
- uzkašņāt Uzkasīt (3).
- uzkārst Uzkasīt (matus, matu sakārtojumu).
- uzotēt Uzklāt ar otu (ko) virsū (uz kā, kam); arī uzkrāsot.
- apbetonēt Uzklāt betona masu (ap ko, kam apkārt).
- nogrimēt Uzklāt grimu (sejai), pārveidot (kāda) izskatu, uzklājot grimu.
- nogrimēties Uzklāt sev, savai sejai grimu, pārveidot savu izskatu ar grimu.
- biktēt Uzklausīt kāda grēksūdzi.
- saņemt Uzklausīt un atbildēt (parasti uz sveicienu).
- uzklausīties Uzklausīt; arī ieklausīties.
- uzklīdenis Uzklīdis klaiņojošs dzīvnieks.
- uzbļāviens Uzkliedziens.
- uzbļaut Uzkliegt (1).
- uzkulties Uzklīst, arī uzrasties.
- uzklimst Uzklīst.
- uztikt Uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); uzkļūt uz kādas vietas.
- uzknābt Uzknābāt.
- zacene Uzkoda, arī ēdiens (pie alkoholiska dzēriena).
- izkonstruēt Uzkonstruēt.
- tūkt Uzkrājoties šķidrumam audos, palielināties apjomā (parasti par ķermeņa daļām, ievainojumu).
- rezerve Uzkrājums (organismā).
- uzmālēt Uzkrāsot ar kosmētikas līdzkļiem (parasti uzkrītoši, pārspīlēti).
- uzsmiņķēt Uzkrāsot, izskaistināt ko ar kosmētikas līdzekli.
- uzmālēt Uzkrāsot, uzgleznot (parasti neprofesionāli).
- uzsmiņķēties Uzkrāsoties ar kosmētikas līdzekļiem.
- uzmālēties Uzkrāsoties; uzkrāsoties (uzkrītoši, pārspīlēti).
- akumulācija Uzkrāšana, savākšana; uzkrāšanās.
- kumulācija Uzkrāšanās, summēšanās (piem., par medikamentiem organismā).
- uzlādēt Uzkrāt elektrisko enerģiju (aparātā, ierīcē u. tml.) turpmākai izmantošanai.
- akumulēt Uzkrāt, sakrāt.
- kumulēt Uzkrāt, savākt; kumulēties (1).
- kumulēties Uzkrāties, summēties.
- svelt Uzkurināt (emocijas).
- uztūnēt Uzlabot (piemēram, pārbūvējot, izdaiļojot) transportlīdzekli (piemēram, standarta automobili, motociklu).
- sanēt Uzlabot uzņēmuma, bankas vai nozares finansiālo stāvokli, novērst bankrotu.
- celt Uzlabot, palielināt.
- uztūnēt Uzlabot.
- celties Uzlaboties (par parādībām sabiedrības dzīvē).
- pielādēt Uzlādēt.
- uzprove Uzlaikošana.
- uzmēģināt Uzlaikot.
- uzmērīt Uzlaikot.
- uzprovēt Uzlaikot.
- noplaucēt Uzlejot (ļoti karstu vai verdošu ūdeni) izraisīt apdegumu.
- uzkucis Uzlīcis, uzkumpis (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- uzlaisties Uzlidot (3).
- uzskriet Uzlidot.
- nospiest Uzliekot kādu smagumu, saplacināt.
- uzmīt Uzliekot kāju virsū (piemēram, pedālim), spiest (uz tā).
- pakāpties Uzliekot kāju, atrodot atbalstu kājām, uzrāpties (kur, uz kā), lai būtu augstāk.
- uzsliet Uzliekt uz augšu.
- uzkumpt Uzliekties virsū (uz kā, kam).
- pašuzliesmošana Uzliesmošana, kas notiek pati par sevi bez tiešas ārējas iedarbības.
- uzšķilties Uzliesmot, aizdegties.
- uzlējums Uzlietā šķidruma, masas sacietējusī kārta.
- apkraut Uzlikt (daudz nastu, saiņu).
- apriepot Uzlikt (ritenim) riepu kopā ar kameru.
- vainagot Uzlikt galvā vainagu (1); apveltīt ar vainagu (1).
- grimēt Uzlikt grimu; ar grimu mainīt, pārveidot sejas izskatu.
- uzkraut kaklā Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu.
- uzkraut uz kakla Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu.
- markot Uzlikt markas vai īpašas uzlīmes (pasta sūtījumam).
- nomuitot Uzlikt muitu (1).
- uzpolsterēt Uzlikt polsteri, lai piešķirtu (piemēram, ķermeņa daļai) vēlamo formu.
- aplikt Uzlikt saistības (piem., maksājumus).
- apseglot Uzlikt seglus (parasti zirgam).
- iešinēt Uzlikt šinu.
- noslogot Uzlikt virsū (kam) slogu; pakļaut (ko) smaguma iedarbībai.
- muitot Uzlikt, iekasēt muitas maksu.
- aplikt Uzlikt, novietot (ap ko, kam apkārt).
- uzšķipelēt Uzlikt, uzgrābt.
- uzriktēt Uzlikt, uzstādīt.
- uzkraut Uzlikt.
- uzkala Uzliktnis (piemēram, pāļa) augšdaļā.
- zīme Uzlīme, birka, etiķete u. tml., kas satur informāciju par preci, tās cenu.
- saskrullēties Uzlocīties uz augšu.
- zaķauss Uzlocīts, saburzīts (piem., burtnīcas) lapas stūris.
- uzļekatot Uzļepatot.
- fobija Uzmācīga baiļu sajūta; slimīgas bailes (no kā).
- iedoma Uzmācīga doma, ideja; vēlēšanās (parasti untumaina), iegriba.
- piesieties Uzmācīgā veidā censties nodibināt kontaktu (ar kādu).
- knakstīties Uzmācīgi aizskart kādu ar rokām.
- uzplīties Uzmācīgi vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.; uzmākties.
- izdīkt Uzmācīgi, apnicīgi lūdzoties, iegūt, dabūt, arī panākt (ko).
- dīkt Uzmācīgi, apnicīgi lūgt, prasīt; (paklusu) raudāt, činkstēt.
- vandīties Uzmācīgi, atkārtoti izraisīties (parasti par domām).
- izkaulēt Uzmācīgi, neatlaidīgi prasot, izlūgties (ko).
- ute Uzmācīgs cilvēks.
- urdīgs Uzmācīgs, neatslābstošs.
- vērība Uzmanība.
- ievērība Uzmanības pievēršana (kam), interese (par ko).
- (pie)vērst uzmanību Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko).
- veltīt uzmanību Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko).
- (pie)vērst vērību Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko).
- veltīt vērību Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko).
- uzklausīt Uzmanīgi klausīties (kādu, kāda teikto), parasti pilnībā, cenšoties saprast; attiecīgi reaģēt, ņemt vērā dzirdēto (piemēram, lūgumu, norādījumu).
- ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties sadzirdēt, uztvert, atšķirt.
- apčubināt Uzmanīt, aprūpēt (ko, piem., sakārtojot guļasvietu, apģērbu).
- vāķēt Uzmanīt, apsargāt (kādu, ko), parasti, paliekot (pie tā) nomodā, neguļot.
- vākt Uzmanīt, pieskatīt (bērnu).
- uzraudzīt Uzmanīt, pieskatīt (kādu, arī dzīvnieku), lai nepieļautu, ka (tas) dara ko nevēlamu, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- uzraudzīt Uzmanīt, sargāt (piemēram, īpašumu), lai nepieļautu, ka (to) posta, piesavinās u. tml.
- raudzīties Uzmanīt, sekot (piem., lai kas tiktu pildīts, ievērots).
- pieskatīt Uzmanīt, uzraudzīt (kādu), lai nedara ko nevēlamu vai pasargātu no kā nevēlama; uzraudzīt (kādu), rūpējoties, gādājot (par to).
- pielūkot Uzmanīt, uzraudzīt (ko); gādāt, parūpēties (par ko).
- uzpasēt Uzmanīt.
- uzpasēties Uzmanīties.
- būt nomodā Uzmanot, sargājot no kā nevēlama, rūpēties (par kādu).
- uzmaukties Uzmaukt sev (ko).
- samaukt Uzmaukt.
- uzbāzt Uzmaukt.
- uziet Uzmaukties, uzvirzīties.
- savienotājuzmava Uzmava (kā) savienošanai.
- uzņemt Uzmazgāt, uzslaucīt.
- uzkleķēt Uzmeistarot, uzcelt (piemēram, ko ļoti vienkāršu); pavirši uzcelt, arī uzziest, uzkrāsot u. tml.
- izsekot Uzmeklēt (zvērus); novērot (zvēru) pēdas.
- uzmērot Uzmērīt (1, 3).
- uzlingot Uzmest (ar lingu, arī ar roku).
- satupt Uzmesties (kur) – parasti par vairākiem, daudziem putniem.
- satupties Uzmesties (kur) – parasti par vairākiem, daudziem putniem.
- aptupties Uzmesties (par putniem).
- uzsēsties Uzmesties (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma.
- sēsties Uzmesties (uz kā, kur) pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem).
- trāpīt Uzminēt; pareizi domāt, teikt.
- nomīt Uzminot virsū, padarīt (ko) sāpīgu vai ievainot (to).
- nomīt Uzminot virsū, pieplacināt (augus), sabojāt vai iznīcināt (tos).
- nomīt Uzminot virsū, saplacināt, nonāvēt (ko).
- samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī savainot, iznīcināt.
- uzmirkšķināt Uzmirgot (1).
- uzbikstīt Uzmodināt.
- uzcelt Uzmodināt.
- uzpurināt Uzmudrināt.
- iedvest dzīvību Uzmundrināt (kādu).
- uzmundrināties Uzmundrināt sevi.
- dzīvināt Uzmundrināt, dot dzīvesprieku.
- uzkurbulēt Uzmundrināt; arī uzbudināt, uzkūdīt.
- sapurināt Uzmundrināt.
- drošināt Uzmundrinot vai nomierinot, censties darīt drošu, panākt, ka nebaidās.
- piemūrēt Uzmūrēt (ko) papildus.
- bizness Uzņēmējdarbība, komercdarbība.
- rentabilitāte Uzņēmējdarbības efektivitātes rādītājs; ienesīgums.
- zeltrūpnieks Uzņēmējs zeltrūpniecībā.
- lielrūpnieks Uzņēmējs, kas nodarbojas ar liela apjoma rūpniecību; cilvēks, kam pieder viena vai vairākas lielas rūpnīcas.
- lieluzņēmējs Uzņēmējs, kas nodarbojas ar liela apjoma uzņēmējdarbību, ieguldot tajā lielu kapitālu.
- būvuzņēmējs Uzņēmējs, kura uzņēmums veic būvdarbus.
- raidsabiedrība Uzņēmējsabiedrība, kas nodarbojas ar radio un/vai televīzijas programmu sagatavošanu un pārraidīšanu; raidorganizācija.
- disponēts Uzņēmīgs (pret kādu slimību).
- uzkrāt Uzņemot organismā kādas vielas, palielināt (to) daudzumu.
- ekspozīcija Uzņemšanas laiks, kurā fotoaparāta, filmēšanas aparāta objektīvs ir atvērts.
- kooptēt Uzņemt (kādu) vēlētā institūcijā, nerīkojot vēlēšanas, bet ieceļot ar pašas institūcijas lēmumu.
- inficēties Uzņemt (organismā) slimības izraisītājus mikroorganismus; saslimt ar infekcijas slimību.
- iesaukt Uzņemt aktīvajā karadienestā pilsoņus, kas sasnieguši noteiktu vecumu; arī mobilizēt.
- baroties Uzņemt barības vielas (par augiem).
- ēst Uzņemt barību.
- baroties Uzņemt ēdienu; ēst (par cilvēkiem).
- ekranizēt Uzņemt kinofilmā (literāru vai mākslas darbu).
- filmēt Uzņemt kinofilmā; veidot filmu.
- uztvert Uzņemt sevī (apkārtējās vides iedarbību), arī reaģēt (uz to) – par augiem, to daļām.
- iesūkt Uzņemt sevī (mitrumu, šķidrumu); uzsūkt.
- uzsūkt Uzņemt sevī (piemēram, barības vielas) – par organismu, tā daļām.
- uzsūkt Uzņemt sevī, absorbēt (piemēram, šķidrumu, gāzi).
- elpot Uzņemt skābekli un izdalīt ogļskābo gāzi.
- uzlasīt Uzņemt, parasti pa vienam (valdziņus, cilpiņas uz kā).
- uzkraut Uzņemties (darbu, pienākumu, atbildību u. tml.); panākt, ka (darbu, pienākumu, atbildību u. tml.) uzņemas cits.
- saistīties Uzņemties (kādu darbu, pienākumu), iestāties (kādā organizācijā), sākt nodarboties (ar ko).
- kraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.); panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu vainu u. tml.) uz citu.
- mārketings Uzņēmuma komerciālās darbības plānošana, tirgus izpēte un reklāma ar mērķi nodrošināt uzņēmuma sekmīgu darbību un palielināt tā peļņu.
- tirgzinība Uzņēmuma komerciālās darbības plānošana, tirgus izpēte un reklāma ar mērķi nodrošināt uzņēmuma sekmīgu darbību un palielināt tā peļņu.
- apgrozījums Uzņēmuma pārdoto preču vai pakalpojumu apjoms noteiktā laika periodā.
- likviditāte Uzņēmuma spēja noteiktā laikā ieguldītos līdzekļus pārvērst skaidrā naudā; firmas vai bankas spēja laikus nodrošināt savu saistību izpildi.
- statūtkapitāls Uzņēmuma, akciju sabiedrības vai citas organizācijas statūtos vai dibināšanas līgumā paredzētā darbības uzsākšanas kapitāla summa.
- boss Uzņēmuma, iestādes īpašnieks, vadītājs.
- aktīvs Uzņēmuma, iestādes naudas līdzekļi un materiālās vērtības; bilances daļa, kas aptver šīs vērtības, pretstats: pasīvs.
- sienasavīze Uzņēmuma, iestādes u. tml. avīze, ko piestiprina pie sienas.
- menedžments Uzņēmuma, iestādes u. tml. darba vadīšana un organizēšana, ietverot plānošanu, personāla motivēšanu un kontroli.
- sagādnieks Uzņēmuma, iestādes u. tml. darbinieks, kura uzdevums ir veikt sagādi.
- šefs Uzņēmuma, iestādes u. tml. vadītājs, priekšnieks.
- administrācija Uzņēmuma, iestādes, organizācijas u. tml. vadība.
- administrācija Uzņēmuma, iestādes, organizācijas vai kāda procesa vadīšana.
- raidorganizācija Uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodarbojas ar radio un/vai televīzijas programmu sagatavošanu un pārraidīšanu; raidsabiedrība.
- lietuve Uzņēmums vai tā daļa, kur kausē metālu un lejot izgatavo no tā priekšmetus.
- velmētava Uzņēmums vai tā daļa, kur velmē (ko).
- ražotne Uzņēmums vai uzņēmuma daļa, kur noris tiešais ražošanas process.
- spiestuve Uzņēmums, arī tā daļa, celtne, telpa, kurā (ko) gatavo, iegūst spiežot, presējot.
- sierotava Uzņēmums, arī uzņēmuma daļa, kurā ražo sieru.
- izdevniecība Uzņēmums, iestāde, kas izdod iespieddarbus.
- darbavieta Uzņēmums, iestāde, kur (cilvēks) strādā algotu darbu.
- koncesija Uzņēmums, kas dibināts pēc šāda līguma.
- nomātava Uzņēmums, kas iznomā (ko).
- konkurents Uzņēmums, kas konkurē ar citu uzņēmumu; ekonomiskās konkurences dalībnieks.
- autsaiders Uzņēmums, kas neietilpst nozares uzņēmēju monopolistiskā apvienībā.
- suņaudzētava Uzņēmums, kas nodarbojas ar (parasti šķirnes) suņu audzēšanu.
- automazgātava Uzņēmums, kas nodarbojas ar automašīnu mazgāšanu, tīrīšanu un apkopi.
- stividors Uzņēmums, kas nodarbojas ar kuģu iekraušanas un izkraušanas darbiem.
- lidsabiedrība Uzņēmums, kas nodrošina regulāru gaisa satiksmi vienā vai vairākos maršrutos un apkalpo tajos braucošos pasažierus; aviosabiedrība.
- kuģniecība Uzņēmums, kas organizē un vada kravu un pasažieru pārvadāšanu ar kuģiem.
- veļasmazgātava Uzņēmums, kas piedāvā veļas mazgāšanas, gludināšanas u. tml. pakalpojumus; ēka, telpa, kurā tiek piedāvāti šādi pakalpojumi; veļas mazgātava.
- serviss Uzņēmums, kas veic automašīnu tehnisko apkopi, remontu.
- būvuzņēmums Uzņēmums, kas veic būvdarbus.
- ceptuve Uzņēmums, kur cep maizi, maizes izstrādājumus.
- darbnīca Uzņēmums, kur labo vai izgatavo dažādus (parasti sadzīves) priekšmetus.
- darītava Uzņēmums, kur ražo alu, arī vīnu, bezalkoholiskos dzērienus.
- viesnīca Uzņēmums, kur uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem; celtne, kurā atrodas šāds uzņēmums.
- ražotava Uzņēmums, kurā (ko) ražo; ražotne.
- dārzniecība Uzņēmums, kurā audzē vienu vai vairākas dārza kultūras pārdošanai.
- kaltuve Uzņēmums, kurā kaļ monētas, medaļas u. tml.
- lopkautuve Uzņēmums, kurā kauj gaļas dzīvniekus un veic kautķermeņu pirmapstrādi.
- pienotava Uzņēmums, kurā svaigu pienu pārstrādā dažādos piena produktos.
- tīrītava Uzņēmums, kurā veic (kā) tīrīšanas darbus.
- kopsabiedrība Uzņēmums, sabiedrība, ko organizē ar vairāku vai daudzu valstu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. līdzekļiem.
- kokzāģētava Uzņēmums, vieta, kur apstrādā kokmateriālus, tos sazāģējot.
- trests Uzņēmumu apvienība, kurā uzņēmumi zaudē savu saimniecisko un juridisko patstāvību, taču saglabā peļņu.
- appampt Uzpampt (visapkārt).
- korumpēt Uzpērkot ar naudu vai citiem materiāliem labumiem, savtīgos nolūkos ietekmēt (piem., amatpersonu, politiķi); iesaistīt korupcijā.
- uzpildīties Uzpildīt (parasti sava automobiļa degvielas tvertni ar degvielu).
- uztankoties Uzpildīt degvielu.
- piņģerots Uzpirkstenis.
- spekulēt Uzpirkt un tālākpārdot (ko), lai iedzīvotos.
- pazibināt Uzplaiksnīt (par zibeni).
- uzplaucināt Uzplaucēt.
- izaugsme Uzplaukums (piem., mākslā, zinātnē).
- uzzieds Uzplaukums.
- sapucēt Uzpost.
- uzpucēt Uzpost.
- uzpucēties Uzposties (piemēram, uzģērbjot svētku drēbes).
- uzcirsties Uzposties (piemēram, uzvelkot jaunu apģērbu, apavus).
- uzspīlēt Uzpresējot, stiepjot, plešot u. tml. nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- uzpūderēties Uzpūderēt seju.
- uzdvest Uzpūst elpu (kādam, kam).
- uzdvašot Uzpūst elpu.
- uzdvašot Uzpūst.
- sapūsties Uzpūsties.
- debesmanna Uzputenis.
- uzpūtenis Uzputenis.
- uzšūmēties Uzputoties.
- prezentēt Uzrādīt, iesniegt.
- uzrakt Uzrakņāt (par dzīvniekiem).
- uzrakāt Uzrakņāt.
- grafiti Uzraksti un zīmējumi, kas ar aerosola krāsām uzkrāsoti uz sienām un citām virsmām sabiedriskās vietās.
- pierakstīt Uzrakstīt (ko) papildus.
- pierakstīt Uzrakstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- aizrakstīt Uzrakstīt (līdz kādai vietai).
- uzmest Uzrakstīt (parasti īsi, ātri, melnrakstā); uzskicēt.
- saskribelēt Uzrakstīt (parasti nemākulīgi, arī daudz).
- sarakstīt Uzrakstīt (parasti nepatiesību).
- uzkrecelēt Uzrakstīt (piemēram, bez pietiekamas pārdomātības).
- uzskribelēt Uzrakstīt (piemēram, bez pietiekamas pārdomātības).
- uzskricelēt Uzrakstīt (piemēram, bez pietiekamas pārdomātības).
- parakstīt Uzrakstīt (zem kā).
- pierakstīt Uzrakstīt ar grafiskām zīmēm (ko).
- izkonspektēt Uzrakstīt konspektu.
- parakstīt Uzrakstīt recepti (medikamenta iegādei, lietošanai); rakstveidā noteikt (piem., ārstēšanas procedūru).
- parakstīties Uzrakstīt savu parakstu (1).
- atrakstīt Uzrakstīt un atsūtīt; paziņot rakstiski (piem., vēstulē).
- izrakstīt Uzrakstīt un izsniegt dokumentu (kā saņemšanai, iegādei).
- aizrakstīt Uzrakstīt un nosūtīt (vēstuli, paziņojumu u. tml.).
- izpildīt Uzrakstīt visu nepieciešamo (anketā, veidlapā u. tml.).
- vizēt Uzrakstīt vīzu (2); iesniegt (dokumentu) šādas vīzas saņemšanai.
- izdarīt Uzrakstīt, ierakstīt, pierakstīt; fiksēt.
- uzklikšķināt Uzrakstīt, ievadīt (datorā).
- uzskrīvēt Uzrakstīt, parasti īsi, ātri, arī nevīžīgi.
- savilkt Uzrakstīt, uzzīmēt, arī ieveidot (vairākas, daudzas zīmes, līnijas u. tml.).
- uzlikt Uzrakstīt, uzzīmēt, uzgleznot u. tml. (uz kā).
- kolumntituls Uzraksts (grāmatas, žurnāla) lappuses augšgalā virs teksta.
- subtitrs Uzraksts (kinofilmas, televīzijas u. tml.) kadra apakšējā daļā.
- epitāfija Uzraksts (parasti dzejā) uz kapakmens vai pieminekļa.
- leģenda Uzraksts (uz monētas, medaļas u. tml.).
- rezolūcija Uzraksts uz dokumenta, kurā izteikts (amatpersonas) lēmums par dokumentā skartajiem jautājumiem vai dots norādījums to izpildei.
- žiro Uzraksts uz vekseļa vai čeka, kas apstiprina tā nodošanu citai personai un dod rīkojumu vekseļa saņēmējam samaksāt norādīto summu vekseļa uzrādītājam.
- uzrāpot Uzrāpties; rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
- sarasties Uzrasties (par vairākiem, daudziem).
- pavadība Uzraudzība (piem., sniedzot palīdzību, atbalstu).
- pārziņa Uzraudzība, atbildības joma.
- kontrole Uzraudzība, lai (ko) novērotu, sekotu (kā) norisei, darbībai, pārliecinātos par (kā) pareizību; pārbaude.
- pārraudzība Uzraudzība.
- vagarēt Uzraudzīt (kādu) darbību.
- ganīt Uzraudzīt (parasti mājlopus), kuri izlaisti ganībās.
- vagarēt Uzraudzīt darbus (par vagaru).
- pārzināt Uzraudzīt, būt atbildīgam, rūpēties (par ko).
- ganīt Uzraudzīt, pieskatīt (bērnu).
- uzskatīt Uzraudzīt, pieskatīt.
- uzvaktēt Uzraudzīt, uzmanīt, pieskatīt.
- uztrausties Uzrausties (1).
- uztrausties Uzrausties (2).
- uz vietas Uzreiz, tūlīt; nekavējoties.
- uzpucināt Uzrīdīt (1).
- uzpucināt Uzrīdīt (2).
- uzlaist Uzrīdīt (kādam).
- uzrāties Uzriet.
- uzmava Uzrocis (2).
- mufe Uzrocis roku pasargāšanai no aukstuma.
- uzritināt Uzrotīt, uzlocīt.
- uzrullēt Uzrotīt.
- saulīte Uzruna (ar mīļuma, maiguma pieskaņu); vārds, kādā (parasti ar maigumu, ar mīlestību) dēvē kādu personu.
- baronlielskungs Uzrunas forma (runājot ar baronu).
- dēls Uzrunas forma (runājot ar jaunāku vīrieti).
- kungs Uzrunas forma (runājot ar vīrieti); cieņas izteikšanas forma.
- kundze Uzrunas forma (runājot ar, parasti precētu, sievieti); cieņas izteikšanas forma.
- žēlīgs Uzrunas ievadījums, vēršoties pie dižciltīgas personas.
- vokatīvs Uzrunas locījums.
- jūsot Uzrunāt ar "jūs".
- jūsoties Uzrunāt vienam otru ar "jūs".
- titulēt Uzrunāt, minot titulu; piešķirt titulu.
- sacelties Uzsākt aktīvu (parasti bruņotu) masveida darbību pret ko (piem., valdošo režīmu).
- saslieties Uzsākt aktīvu darbību (pret ko); aktīvi izpaust pretestību (pret ko).
- atjaunot Uzsākt atkal, no jauna.
- sadumpoties Uzsākt dumpi, sacelties.
- uzvilkt Uzsākt dziedāt, spēlēt.
- atiet Uzsākt kustību (no kādas vietas) – par transportlīdzekļiem.
- apsaukt Uzsaucot aizrādīt, lai apklust, lai pārstāj (darīt ko nevēlamu, sliktu).
- lozungs Uzsaukums, aicinājums, kurā izteikta ideja, doma, politiska prasība.
- sauklis Uzsaukums, aicinājums; uzsaukuma, aicinājuma formā izteikta ideja.
- sauksme Uzsaukums, aicinājums.
- uzsegties Uzsegt sev (ko) virsū.
- pasildīt Uzsildīt (parasti ēdienu).
- uzšaut Uzsist (kādam, kam, pa ko).
- uzcirst Uzsist, parasti spēcīgi (pa ko, kam, kādu).
- uzklapēt Uzsist.
- uzskaistināties Uzskaistināt sevi.
- attēlot Uzskatāmi parādīt (piem., shēmā).
- uzraksts Uzskatāmi uzrakstīts, īss, informatīvs teksts (piemēram, uz plāksnes).
- ilustrācija Uzskatāms piemērs, kas kaut ko paskaidro, pierāda.
- niecināt Uzskatīt (kādu, ko) par nevērtīgu, nenozīmīgu; arī pelt.
- norakstīt Uzskatīt (kādu) par nenoderīgu, nevajadzīgu.
- piedēvēt Uzskatīt (ko) par (kādam, kam) piemītošu.
- nievāt Uzskatīt (ko) par nenozīmīgu, mazvērtīgu, arī nederīgu.
- nicināt Uzskatīt (ko) par nenozīmīgu, nevērtīgu.
- noliegt Uzskatīt (ko) par nepieņemamu, nepareizu; noraidīt.
- (pie)vērst uzmanību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
- veltīt uzmanību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
- (pie)vērst vērību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
- veltīt vērību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
- atzīt Uzskatīt (par kādu); nonākt līdz kādai atziņai; izteikt kādu atziņu.
- skaitīt Uzskatīt par (kāda laikposma, notikuma) sākuma momentu.
- atzīt Uzskatīt par esošu, arī pareizu, likumīgu un izteikt, apliecināt to.
- atzīt Uzskatīt par labu, ievērības cienīgu.
- nosvītrot Uzskatīt par nebijušu; aizmirst.
- apstrīdēt Uzskatīt par nepamatotu, nepareizu (piem., kādu lēmumu) un oficiāli vērsties attiecīgajā institūcijā, lai to neatzītu.
- nosodīt Uzskatīt par nevēlamu, noraidāmu u. tml. (ko); izpaust šādu attieksmi.
- saukt Uzskatīt, atzīt (par ko).
- turēt Uzskatīt, atzīt (par ko).
- skatīties Uzskatīt, pieņemt (par ko).
- aizspriedums Uzskats (parasti iepriekš pieņemts), kas pauž negatīvu attieksmi un traucē objektīvi spriest, pareizi rīkoties.
- slava Uzskats (parasti negatīvs), kas (par kādu) izveidojies, izplatījies; reputācija.
- animisms Uzskats par dvēseles piemitību priekšmetiem un dabas parādībām.
- antimilitārisms Uzskats vai sabiedriska kustība, kas vērsta pret militārismu, pret karu.
- solipsisms Uzskats, arī filozofijas virziens, saskaņā ar kuru eksistē tikai domājošais subjekts un objektīvā pasaule pastāv vienīgi viņa apziņā.
- ieskats Uzskats, domas.
- viedoklis Uzskats, izpratne (par ko); arī attieksme (pret ko).
- rasisms Uzskats, ka daļa cilvēku ir vērtējami augstāk vai zemāk par citas rases pārstāvjiem; zemāk vērtēto cilvēku grupu diskriminācija.
- materiālisms Uzskats, ka eksistē tikai tas, kas sastāv no matērijas.
- monoteisms Uzskats, ka eksistē tikai viens dievs, ticība vienam vienīgam dievam; viendievība.
- seksisms Uzskats, ka paša dzimums ir pārāks par otra dzimumu; aizspriedumaina, arī noniecinoša attieksme pret otru dzimumu (galvenokārt sievieti).
- makjavellisms Uzskats, ka politikā savu mērķu sasniegšanai ir pieļaujama arī neētiska rīcība, morāles normu ignorēšana.
- historisms Uzskats, ka sociālie un kultūras procesi un parādības ir vēsturiski nosacīti; vēsturiska pieeja, piem., kādas parādības izskaidrojumā.
- dinamisms Uzskats, ka spēks ir patstāvīgs, pašdarbīgs un attiecībā pret matēriju primārs elements.
- fatālisms Uzskats, ka visi notikumi ir iepriekš nolemti un neizbēgami; ticība iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim.
- relatīvisms Uzskats, ka viss ir relatīvs, atkarīgs no dažādiem apstākļiem.
- ģeocentrisms Uzskats, ka Zeme ir nekustīgs Visuma centrs.
- māņticība Uzskats, ka zināmi priekšmeti vai izdarības var nest cilvēkam laimi vai nelaimi.
- individuālisms Uzskats, kas atzīst indivīda autonomiju un rīcības brīvību, viņa tiesību pārākumu pār sabiedrības interesēm.
- ķecerība Uzskats, pārliecība vai rīcība, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pastāvošajiem uzskatiem.
- ķecerība Uzskats, pārliecība vai rīcība, kas ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām.
- prāts Uzskats, uzskatu kopums; arī nodoms, nolūks, vēlēšanās.
- doma Uzskats, viedoklis.
- skatījums Uzskats, zināšanu kopums, saskaņā ar kuru (kas) tiek vērtēts, uztverts.
- nostādne Uzskatu kopums, kas pamato kādu rīcību, darbības veidu u. tml.
- filozofija Uzskatu kopums, teorija, ko izstrādājis kāds filozofs; atsevišķa šīs zinātnes nozare.
- filozofija Uzskatu kopums, uzvedības pamatprincipi, ko ievēro konkrēts cilvēks vai organizācija.
- naturālisms Uzskatu sistēma par dabu kā visa pastāvošā pamatu un universālu izskaidrošanas līdzekli.
- transformisms Uzskatu sistēma par dzīvnieku un augu formu mainību dabas faktoru ietekmē.
- ateisms Uzskatu sistēma vai teorija, kas noliedz Dieva esamību.
- kosmopolītisms Uzskatu sistēma, kas neatzīst nacionālus valstiskus veidojumus, popularizē vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
- humānisms Uzskatu sistēma, kuras centrā ir cilvēks, tā vērtības u. tml.
- ideoloģija Uzskatu un ideju sistēma, kas ir kādas politiskas vai ekonomiskas teorijas pamatā un atspoguļo kādas grupas vai šķiras ideālus un intereses.
- vērtīborientācija Uzskatu, nostājas un ar to saistītās rīcības, darbības vērstība, virzība uz noteiktām vērtībām, kvalitātēm, kuru izpratnes pamatā ir zināšanas.
- maksimālisms Uzskatu, prasību, principu galējība.
- taisnība Uzskatu, rīcības, izturēšanās pareizība; patiesums.
- manifests Uzskatu, viedokļa paušana (piem., ar mākslas darba palīdzību); arī izpausme, apliecinājums.
- uzrikšot Uzskriet (par cilvēku).
- uzšmaukt Uzskriet, uzbēgt.
- uzlēkšot Uzskriet.
- uzgriezt Uzskrūvēt.
- saslaucīt Uzslaucīt (izlietu, izlijušu šķidrumu).
- paslavēt Uzslavēt.
- uzteikt Uzslavēt.
- sasmēķēt Uzsmēķēt kopā (diviem vai vairākiem).
- uzpīpēt Uzsmēķēt; arī smēķēt.
- sapīpēt Uzsmēķēt.
- uzmirdzināt Uzsmidzināt (2).
- sapūsties Uzsmidzināt sev (ko).
- uzmargot Uzsmidzināt, uzmirgot (2).
- uzsijāt Uzsmidzināt.
- uzšpricēt Uzsmidzināt.
- uzbirt Uzsnigt.
- uzkrist Uzsnigt.
- uzpūst Uzspēlēt (piemēram, melodiju ar pūšamo instrumentu); neilgu laiku, arī reizēm pūst (piemēram, medību ragu, medību signālu).
- uztrinkšķināt Uzspēlēt (piemēram, melodiju) ar strinkšķināmo instrumentu.
- uzraut Uzspēlēt, arī uzdziedāt, uzdejot.
- uzlaist Uzspēlēt, uzdejot, uzdziedāt u. tml. (ko).
- uzkapāt Uzspēlēt.
- uzstrinkšķināt Uzspēlēt.
- apzīmogot Uzspiest zīmogu (kam); apstiprināt ar zīmoga nospiedumu.
- zīmogot Uzspiest zīmogu (piem., uz dokumenta, aploksnes, pastmarkas).
- sazīmogot Uzspiest zīmogus (kam) lielākā daudzumā; uzspiest zīmogus (kā lielākam daudzumam).
- uzkniebt Uzspiest, arī uzpresēt virsū (uz kā, kam).
- aizzīmogot Uzspiežot zīmogu aizdares vietā, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
- uzsprēgāt Uzsprakstēt (1).
- atspraust Uzspraust (piem., malu) uz augšu; atvirzīt un saspraust.
- uzspridzināties Uzspridzināt sevi.
- uzspurkšķēt Uzspurgt (1).
- uzspurkšķēt Uzspurgt (2).
- instalēt Uzstādīt, sagatavot darbam (datoru); ieprogrammēt (programmatūru).
- uzstellēt Uzstādīt; noregulēt.
- arēna Uzstāšanās laukums (cirkā); manēža.
- uzstāties Uzstāt.
- ziņot Uzstāties (piem., konferencē, sanāksmē) ar samērā īsu publisku runu, kurā sniegts konspektīvs faktu, pētījumu rezultātu u. tml. izklāsts.
- uztapsēt Uzstiprināt (tapsējamo materiālu), piemēram, mēbeles virspusē.
- uzķīlēt Uzstiprināt virsū (uz kā, kam) ar ķīli [1].
- uzstibīt Uzstīvēt, uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
- piesūkties Uzsūcot (ko), kļūt viscaur slapjam vai piesātinātam (ar to).
- briest Uzsūcot mitrumu, kļūt lielākam, izplesties.
- piebriest Uzsūcot mitrumu, palielināties apjomā.
- uzpumpēt Uzsūknēt.
- adsorbēt Uzsūkt (gāzi, šķidrumu) – par cieta ķermeņa virsmu.
- infiltrēties Uzsūkt sevī (šūnu elementus un šķidrumu).
- absorbēt Uzsūkt, uzņemt sevī.
- uzrīdīt Uzsūtot (kādam, piemēram, varas pārstāvjus, pārbaudītājus), panākt, ka (tam) rodas nepatikšanas, grūtības.
- uzsvaidzināties Uzsvaidzināt, parasti sejas izskatu, ar kosmētiskiem līdzekļiem.
- sinkope Uzsvara pārvietojums no metriski akcentētas taktsdaļas uz neakcentētu taktsdaļu.
- akcentēt Uzsvērt (takts daļu vai atsevišķu muzikālu frāzi).
- likt uzsvaru Uzsvērt, akcentēt (vārdu, zilbi).
- pasvītrot Uzsvērt, izcelt (piem., domu, atziņu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
- metrs Uzsvērto un neuzsvērto daļu maiņa (mūzikā).
- pēda Uzsvērto un neuzsvērto vai īso un garo zilbju savienojums pēc noteiktiem likumiem.
- secēt Uzšķērst (līķi) (izpētes nolūkā).
- uzšķīst Uzšļakstēt.
- uztašķīt Uzšļakstīt.
- uzšpricēt Uzšļākt.
- uzšļākt Uzšļākties augšā.
- uzlidot Uzšļākties.
- uzšūdināt Uzšūt (1).
- uzšūties Uzšūt sev (ko).
- zīmotne Uzšuve, emblēma (parasti formas tērpam).
- uzšuve Uzšuvums, piemēram, rotājošs.
- uzrīkot Uztaisīt, iekārtot u. tml. (ko), parasti ātri, ar pieejamiem līdzekļiem.
- pietakts Uztakts.
- uzsacīt Uzteikt (1).
- paļāvība Uzticēšanās, pārliecība, ticība.
- nodot Uzticēt (kādam) savu darba pienākumu turpināšanu.
- deleģēt Uzticēt, nodot (kādam) pilnvaras, tiesības, varu utt.
- paļauties Uzticēties (kam), būt (par ko) drošam, pārliecinātam.
- ticēt Uzticēties.
- trasts Uzticības darījums.
- uzrullēt Uztīt (ko) rullī, izveidot (kā) rulli.
- saspolēt Uztīt (piem., dziju), parasti lielākā daudzumā uz spoles; spolējot dziju, piepildīt ar to (spoli).
- saspolēt Uztīt (uz spoles).
- uzspolēt Uztīt uz spoles.
- uztrāpīties Uztrāpīt (1); arī pagadīties.
- sanervozēties Uztraucoties (par ko), sajust nemieru, kļūt nervozam.
- lēkt uz ecēšām Uztraukties, dusmoties.
- šūmēties Uztraukties, nervozēt.
- kreņķēties Uztraukties, raizēties.
- sakreņķēties Uztraukties, raizēties.
- iekaist Uztraukties, sadusmoties.
- iekarst Uztraukties, sadusmoties.
- kreņķi Uztraukumi, raizes; nepatikšanas.
- mandrāža Uztraukums; lampu drudzis.
- satrenēt Uztrenēt.
- apmilzt Uztūkt (parasti par ievainojumu), rodoties zemādas sastrutojumam.
- uzmilzt Uztūkt (piemēram, rodoties sastrutojumam).
- aptūkt Uztūkt, satūkt (visapkārt, no virspuses).
- uzpampt Uztūkt.
- maisiņš Uztūkums, arī nokarena āda (zem acīm).
- uztupt Uztupties.
- uzturdeva Uztura deva (noteiktam laikposmam).
- subprodukti Uzturā izmantojami dzīvnieku iekšējie orgāni (piem., aknas, nieres, smadzenes); viszemākās kvalitātes gaļas produkti (piem., galvas, kājas).
- vegānisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus) pārtikai, apģērbam, izklaidei vai citiem nolūkiem; mācība par šādu uztura veidu un dzīvesveidu.
- veģetārisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji uzturā lieto augu valsts barību un atsakās no gaļas ēdieniem; mācība par šādu uzturu un dzīvesveidu.
- rezidence Uzturēšanās, apmešanās vieta; arī tikšanās, sarīkojumu vieta.
- svešniecība Uzturēšanās, dzīve svešā zemē, vietā u. tml.
- pīties Uzturēt (parasti tuvas draudzīgas) attiecības (ar kādu).
- radoties Uzturēt aktīvas radniecības attiecības.
- saieties Uzturēt draudzīgas, tuvas attiecības (bieži satiekoties, apciemojot vienam otru u. tml.).
- cerēties Uzturēt nopietnas attiecības, cerot uz apprecēšanos, kāzām.
- dzīvot Uzturēt sevi (materiāli).
- tīties Uzturēt, parasti ciešas, attiecības (ar kādu, kādiem).
- dzīvot Uzturēties (ilgāku laiku) noteiktā vietā (par cilvēkiem).
- nodauzīties Uzturēties (kādu laiku), klīst, klejot (pa kurieni).
- ziemot Uzturēties (kur), kamēr paiet ziema.
- pārlaist Uzturēties (kur), kamēr pāriet (piem., nelabvēlīgi laikapstākļi).
- ganīties Uzturēties (kur); klīst, klaiņot (par cilvēku).
- rezidēt Uzturēties citā valstī, veicot kādus amata, dienesta pienākumus.
- dežurēt Uzturēties kādā vietā, parasti ko gaidot, vērojot.
- pāroties Uzturēties kopā, lai radītu pēcnācējus (par dzīvnieku tēviņu un mātīti).
- perināties Uzturēties noteiktā vietā (par sabiedrībā nevēlamām personām).
- nodzīvot Uzturēties, atrasties (kādu laikposmu kur, pie kāda).
- mitināties Uzturēties, atrasties (kur) – parasti par dzīvniekiem.
- dzīvot Uzturēties, eksistēt noteiktā vietā, vidē (par dzīvniekiem).
- piemist Uzturēties, mitināties (kur).
- produkts Uzturlīdzeklis.
- uzturs Uzturlīdzekļu kopums, kas nepieciešams cilvēka organismam.
- maize Uzturs, pārtika; eksistences līdzekļi.
- uzturvērtība Uzturvielu un kaloriju daudzums attiecīgajā uzturlīdzeklī.
- dietoloģija Uzturzinātne; medicīnas nozare par pareizu, veselīgu uzturu.
- uzturzinātnieks Uzturzinātnes speciālists; dietologs.
- dzirdamība Uztveramība ar dzirdi; šādas uztveramības skaidrības pakāpe; iespēja dzirdēt (ko).
- auss Uztvere, izpratne (par dzirdēto).
- recepcija Uztvere; (kā) pieņemšana, pārņemšana.
- māņi Uztveres izkropļojumi, šķitumi; arī vīzijas, rēgi.
- māns Uztveres izkropļojums; vīzija; šķitums.
- atšķirt Uztverot (piem., ar redzi, dzirdi), izdalīt (no kāda kopuma).
- lasīt Uztverot un saprotot rakstīto (tekstu), uzzināt (ko no tā), uzzināt, iegūt informāciju, zināšanas (par ko).
- dzert Uztverot, sajūtot (piem., gaisu, gaismu), baudīt.
- just Uztvert (ar maņu orgāniem); sajust.
- sajust Uztvert (ar maņu orgāniem).
- nomanīt Uztvert (ar redzi, dzirdi), sajust.
- ievērot Uztvert (ar redzi), ieraudzīt; uztvert, atšķirt no citiem (pēc kādām pazīmēm); iegaumēt.
- nomanīt Uztvert (kādas pazīmes, īpatnības); nojaust, noprast.
- uzpazīt Uztvert (kādu, ko) kā iepriekš pazītu, arī pēkšņi pazīt.
- saskatīt Uztvert (ko) – par acīm.
- apbrīnot Uztvert (ko) ar apbrīnu; paust apbrīnu.
- izlasīt Uztvert (ko).
- uzņemt Uztvert (piemēram, ziņu, notikumu) un paust savu attieksmi (pret to), arī pārdzīvot (to).
- just Uztvert (signālu, informāciju u. tml.) – par ierīcēm, aparātiem.
- sajust Uztvert (signālu, informāciju) – par ierīcēm, aparātiem.
- samanīt Uztvert ar maņu orgāniem (piem., ko slēptu, vāji izpaustu).
- uzķert Uztvert ar maņu orgāniem.
- skatīt Uztvert ar redzi (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas darbu; arī kādu darbību, notikumu).
- saņemt Uztvert sporta spēlē (piem., piespēlētu bumbu, ripu).
- uzņemt Uztvert un atsist (piemēram, volejbola, tenisa spēlē bumbas servi).
- pārtvert Uztvert un iegūt savā rīcībā.
- notvert Uztvert un izjust, izbaudīt.
- retranslēt Uztvert un pārraidīt tālāk.
- notvert Uztvert un piefiksēt.
- iztaisīt Uztvert un reaģēt (kādā noteiktā veidā).
- lasīt Uztvert un saprast rakstu zīmes (kādā tekstā); uztverot un saprotot rakstu zīmes (tekstā), runāt (to).
- pazīt Uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu, izjustu un iegaumētu.
- samanīt Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības).
- redzēt Uztvert, ievērot ar redzi (kādas pazīmes, īpatnības); ievērot.
- lasīt Uztvert, interpretēt (daiļdarbu, mākslas darbu).
- dramatizēt Uztvert, iztēlot (piem., situāciju, notikušo) nepamatoti dramatiski.
- romantizēt Uztvert, iztēloties (ko) idealizēti, ar emocionālu pacēlumu.
- justies Uztvert, just (piem., dzīves apstākļus) – par dzīvniekiem.
- sagaršot Uztvert, konstatēt (kā) garšu (parasti tikai nedaudz izteiktu).
- manīt Uztvert, nojaust.
- lasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
- nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
- lasīt Uztvert, saprast (kā) saturu, nozīmi pēc zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem, attēliem u. tml.
- salasīt Uztvert, saprast, parasti pilnīgi (rakstveida tekstu, burtus u. tml.).
- noķert Uztvert.
- ancuks Uzvalks.
- Viktorija Uzvaras dieviete romiešu mitoloģijā.
- Nīke Uzvaras dieviete sengrieķu mitoloģijā, ko mākslā parasti attēlo kā jaunu sievieti ar spārniem.
- goda vārds Uzvārds, arī vārds; godavārds (2).
- godavārds Uzvārds, arī vārds.
- samaukt Uzvarēt (parasti sporta spēlē).
- sasist Uzvarēt sporta spēlē, sacensībā u. tml.
- jaņi Uzvarēt, pārspēt (kādu).
- vinnēt Uzvarēt.
- triumfators Uzvarētājs.
- uzvirt Uzvārīties; uzvirst (1).
- uzvirst Uzvārīties.
- pievārīt Uzvārot (ko), papildināt (ar to) pamatēdienu.
- uzvāznis Uzvāžama, uzliekama, vākam līdzīga detaļa kā nosegšanai, aizsargāšanai.
- maniere Uzvedība, izturēšanās veids.
- tonis Uzvedības normu kopums.
- kodekss Uzvedības normu, morāles principu kopums.
- uzkacināt Uzvedināt, piemēram, kaitinot (uz kādu darbību); arī pavedināt.
- radiouzvedums Uzvedums, kas iestudēts pārraidīšanai pa radio.
- scenogrāfija Uzvedumu vizuālā tēla veidošanas māksla.
- uzgāzt Uzvelt (piemēram, atbildību, pienākumu).
- saāķēt Uzverot vienu caur otru, savienot.
- lekties Uzvesties izaicinoši, agresīvi, izraisot strīdu, ķildu.
- trakot Uzvesties uzbudināti, agresīvi, nevaldāmi.
- uzģērbt Uzvilkt (apģērba gabalu, apģērbu).
- uzcirst Uzvilkt (apģērbu, apavus), uzlikt (cepuri), parasti uzpošoties.
- apģērbt Uzvilkt (apģērbu, drēbes).
- ietērpties Uzvilkt (apģērbu).
- pārvilkt Uzvilkt (citu apģērba gabalu, apavus).
- ietērpt Uzvilkt (kādam apģērbu); panākt, ka (kāds) uzvelk, valkā (kādu apģērbu).
- ieģērbt Uzvilkt (kādam apģērbu); panākt, ka uzvelk (ko).
- apģērbt Uzvilkt (kādam) apģērbu.
- pārvilkt Uzvilkt (stīgas) vēlreiz, no jauna.
- apaut Uzvilkt (zeķes, apavus).
- uzaut Uzvilkt kājās.
- uzvilkties Uzvilkt sev (ko).
- apģērbties Uzvilkt sev apģērbu, drēbes; ietērpties.
- apvilkt Uzvilkt, iezīmēt līniju (ap ko, kam apkārt).
- pārstīgot Uzvilkt, pārvilkt stīgas vēlreiz, no jauna.
- savilkt Uzvilkt, uzģērbt (vairākus, daudzus apģērba gabalus vienāda veida vai dažādus apģērba gabalus).
- apvilkt Uzvilkt, uzģērbt.
- uzdabūt Uzvilkt, uzmaukt, parasti ar pūlēm, grūtībām (piemēram, apavus, apģērbu).
- uzcelt Uzvirzīt (parasti ar mehānismu, ierīci) uz augšu (piemēram, transportlīdzekļa aprīkojumu).
- uzskalot Uzvirzīt kur virsū (piemēram, ar straumi, ūdeņiem).
- uzņemt Uzvirzīt uz adāmadatas, tamboradatas u. tml. (valdziņu).
- uzcelt Uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
- uzmest Uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
- uzsliet Uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
- uzdabūt Uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti ar pūlēm, grūtībām; uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- uzlaist Uzvirzīt, arī pieļaut, ka (kas) nolaižot, krītot u. tml. uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- uzkleķēt Uzvirzīt, izveidot (kleķi) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko) no kleķa.
- uznākt Uzvirzīties (arī šķietami) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
- uzkāpt Uzvirzīties (arī šķietami) augšā (par parādībām dabā); izplatoties uzvirzīties augšā.
- uzpeldēt Uzvirzīties (šķidruma, masas) virspusē (piemēram, karsējot).
- uzdzīties Uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzvīties Uzvirzīties augšā (piemēram, ar gaisa plūsmu).
- sakāpt Uzvirzīties augšā.
- uzburbuļot Uzvirzīties šķidruma virspusē burbuļu veidā.
- uznākt Uzvirzīties ūdens virspusē.
- uzgulties Uzvirzīties, novietoties, virsū (uz kā, kam) – par priekšmetu, materiālu u. tml.
- uzsēsties Uzvirzoties virsū (uz kā, kam, arī kur), nespēt turpināt pārvietošanos.
- uzliesmot Uzzibsnīt.
- izziedēt Uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos.
- uzlikt Uzziest, uzklāt (uz kā, kam).
- uzsmērēt Uzziest.
- uzzieķēt Uzziest.
- sazīmēt Uzzīmēt (ko) lielākā daudzumā; uzzīmēt (kā lielāku daudzumu).
- pārzīmēt Uzzīmēt (tādu pašu attēlu) citā vietā.
- ieskicēt Uzzīmēt ar dažām vispārīgām līnijām, kontūrām.
- pārzīmēt Uzzīmēt vēlreiz, no jauna.
- iekšskats Uzzīmēta, atveidota u. tml. telpas iekšpuse.
- dzirdēt Uzzināt (kādas ziņas, informāciju).
- sazināt Uzzināt, arī noskaidrot; arī savākt kādas ziņas (par ko).
- redzēt Uzzināt, iegūt (piem., informāciju, ziņas).
- padzirdēt Uzzināt, nejauši (par ko) dzirdot; sadzirdēt (parasti attālāk, nepilnīgi).
- izdzirdēt Uzzināt.
- ķert Uzzināt.
- noskaidrot Uzzinot, izzinot, izpētot u. tml. panākt, ka (kas) kļūst zināms, izprotams, saprotams.
- huzārs Vieglās kavalērijas karavīrs, kas Ungārijā parādījās 15. gadsimta sākumā.
U citās vārdnīcās: