Paplašinātā meklēšana

Meklējam U.

Atrasts vārdos (9):

Atrasts vārdu savienojumos (64):

Atrasts skaidrojumos (998):

hetmanis Karavadonis, virspavēlnieks (Polijā, Ukrainā).
vīksna Koks ar šauru vainagu, olveida lapām, nokareniem ziediem un augli – spārnainu riekstiņu [Ulmus].
urāns Ķīmiskais elements – smags, sudrabbalts radioaktīvs metāls, ko lieto par kodoldegvielas ražošanas izejvielu [U].
ulmaņlaiki Laikposms Latvijas vēsturē no Kārļa Ulmaņa veiktā valsts apvērsuma 1934. gadā līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā (parasti neoficiālā saziņā).
Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols.
LLA Latvijas Lauksaimniecības akadēmija (tagad Latvijas Lauksaimniecības universitāte LLU).
LU Latvijas Universitāte.
trombons Metāla pūšaminstruments ar "U" veida izliektu kulisi un samērā zemu skaņu; bazūne.
bazūne Metāla pūšaminstruments ar U veidā izliektu kulisi; trombons.
pans Muižnieks Polijā, Ukrainā, Baltkrievijā.
hrivna Naudas vienība Ukrainā; attiecīgā naudaszīme, monēta.
šiliņš Naudas vienība vairākās Austrumāfrikas zemēs (piem., Kenijā, Tanzānijā, Ugandā).
rada Padome (Ukrainā).
mūnisti Reliģisks novirziens (dibināts 1954. g.), kura mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati, kā arī liela nozīme piešķirta laulības institūtam; Unifikātu (Apvienošanās) baznīca.
SPF Saules aizsardzības faktors ir mērvienība, kas raksturo saules staru filtru spēju pasargāt no UVB stariem.
baškīri Somugru tauta, kas dzīvo ap Urāliem; Baškīrijas pamatiedzīvotāji.
gagauzi Tauta, kas dzīvo galvenokārt Moldāvijas un Ukrainas teritorijā.
uiguri Tauta, Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā rajona pamatiedzīvotāji (kas dzīvo arī, piemēram, Kazahstānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā).
udmurti Tauta, Udmurtijas pamatiedzīvotāji.
ukraiņi Tauta, Ukrainas pamatiedzīvotāji.
ungāri Tauta, Ungārijas pamatiedzīvotāji.
urugvajieši Tauta, Urugvajas pamatiedzīvotāji.
uzbeki Tauta, Uzbekistānas pamatiedzīvotāji.
karaīmi Tautība, kas dzīvo nelielās grupās dažādās vietās (piem., Krimā, Ukrainā, Lietuvā, Polijā) un pieder pie īpašas jūdaistu sektas.
Melnais bruņinieks tēls Raiņa lugā "Uguns un nakts", kas simbolizē vācu iekarotājus.
saubagot Ubagojot iegūt, dabūt.
izubagot Ubagojot iegūt; arī izlūgties.
jādināt Ucināt (bērnu), imitējot jāšanas kustības.
pretuguns Uguns izraisīšana kādā joslā, lai ierobežotu (parasti meža) ugunsgrēka izplatīšanos.
ugunspielūdzējs Uguns kulta praktizētājs.
ugunsmēle Uguns ugunsgrēkā.
degums Uguns vai kairinošu vielu iedarbībā radies audu bojājums.
jāņuguns Uguns, ko dedzina Jāņu naktī (parasti uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku); Jāņu naktī dedzinātais ugunskurs.
spelte Uguns, liesma.
ugunsmūris Ugunsdroša kapitālā siena (piemēram, ēkas sānā, kas pietuvināts blakus ēkai).
tīģelis Ugunsdroša materiāla trauks, ko lieto, parasti metāla, kausēšanai, kausējumu iepildei, arī dažādu vielu kausēšanai vai sakausēšanai.
seifs Ugunsdrošs tērauda skapis ar speciālu slēdzeni dokumentu, naudas, dārglietu, ieroču u. tml. glabāšanai.
ugunsvīrs Ugunsdzēsējs.
ugunsgailis Ugunsgrēks; arī uguns; sarkanais gailis.
ugunsnelaime Ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums.
ugunspūķis Ugunsgrēks.
odere Ugunsizturīgs aizsargslānis, ar ko no iekšpuses izklāj krāsnis, kurtuves u. tml.
šamots Ugunsizturīgs materiāls no māla, ko izmanto betona, javas, ugunsizturīgu ķieģeļu izgatavošanai, kā arī keramikā un tēlniecībā.
svastika Ugunskrusts.
ugunszīme Ugunskrusts.
gunskurs Ugunskurs.
iluminācija Uguņošana.
aizkrācieši Ukrainas kazaki 16.–18. gs.
Centrālā Rada Ukrainas parlaments.
mazkrievi Ukrainis.
mazkrievi Ukraiņi.
bandūra Ukraiņu tautas strinkšķināminstruments ar bumbierveida korpusu.
ukrainisks Ukraiņu valodā.
ultramodernists Ultramodernisma piekritējs.
ultrasonogramma Ultrasonogrāfijā iegūts (piemēram, iekšējā orgāna) attēls, šī attēla fotouzņēmums.
maģāri Ungāri (tautas pašnosaukums).
H Ungārija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
čardašs Ungāru tautasdeja ar lēnu, lirisku ievadu un strauju temperamentīgu nobeigumu; šīs dejas mūzika.
lečo Ungāru virtuves ēdiens, ko gatavo no paprikas, tomātiem un sīpoliem.
modulis Unificēts elektroniskas aparatūras konstruktīvs elements, kas veic noteiktas funkcijas.
IP Unikāls kādas ierīces (parasti datora) identifikators, kas ir pieslēgts lokālajam tīklam vai internetam.
unitārists Unitārisma (1) piekritējs.
unitārists Unitārisma (2) piekritējs, Unitāristu baznīcas loceklis.
beisiks Universāla, viegli apgūstama programmēšanas valoda.
panaceja Universāls līdzeklis pret visām kaitēm, visiem dzīves gadījumiem.
unītis Universālveikals.
senāts Universitātes vai akadēmijas padome.
untumnieks Untumains cilvēks.
graži Untumi, kaprīzes.
caurtece Upe, kanāls, grāvis, kas savieno ūdenskrātuves.
pieteka Upe, kas ietek citā upē vai ezerā.
robežupe Upe, kas tek gar (valsts, retāk kādas teritorijas) robežu un iezīmē to.
dzirnavupe Upe, kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
zustrene Upene (krūms).
zustrene Upene (oga).
upenājs Upeņu krūms, arī upeņu krūmu audze.
sānupe Upes atzarojums, kas ietek tajā pašā upē.
atteka Upes gultnes daļa, ko no pamatgultnes atdala sala.
pamatkrasts Upes ielejas nogāze.
grīva Upes ieteka jūrā.
mute Upes ieteka jūrā.
upmala Upes mala; upes tuvākā apkārtne.
traverss Upes šķērsošana, virzoties šķērsām straumei.
atteka Upes vecās gultnes daļa, kas palikusi norobežota, upei mainot virzienu.
alūvijs Upju straumju sanesti nogulumi.
ziedoklis Upurēšanas vieta (parasti paaugstinājuma veidā); altāris.
altāris Upurēšanas vieta (parasti senajām tautām).
urbānists Urbānisma (1) pārstāvis.
urbānists Urbānisma (2) pārstāvis; urbānistikas speciālists.
skrubināt Urbināt, drupināt.
urķēt Urbināt.
izurbināt Urbinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
saurbināt Urbinot izveidot (caurumus); urbinot sabojāt.
izurbināt Urbinot izveidot, radīt (kur caurumu, robu).
ieurbināt Urbinot radīt, ieveidot (piem., iedobumu).
izurbināt Urbinot, izgraužot padarīt (ko) caurumainu, robainu.
kokurbis Urbis caurumu veidošanai samērā mīkstos materiālos (piem., kokmateriālos, zāģmateriālos).
skrūvurbis Urbis, kam sānos ir vītņveida padziļinājums.
ledusurbis Urbis, kas paredzēts ledus urbšanai (parasti zemledus makšķerēšanā); ledus urbis.
boris Urbis.
perforators Urbjmašīna, kas paredzēta ilgstošam darbam ar cietiem materiāliem.
triecienurbjmašīna Urbjmašīna, kas vienlaikus gan urbj, gan sitas, triecas materiālā un ko izmanto, piem., urbšanai betonā, ķieģeļu mūrī.
urbjpatrona Urbjmašīnas detaļa, kurā iestiprina urbi ar cilindrisku kātu.
izurbties Urbjot (ko), izvirzīt urbi cauri (tam), caur (to).
izurbties Urbjot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to); urbjoties, arī strauji triecoties, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
urbties Urbjot (priekšmetu, materiālu), virzīties (tajā); urbjot tikt virzītam (kur iekšā).
ieurbt Urbjot ieveidot (parasti caurumu).
izurbt Urbjot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
izurbt Urbjot izveidot (caurumu, padziļinājumu u. tml.).
saurbt Urbjot izveidot (caurumus).
pieurbt Urbjot piestiprināt.
uzurbt Urbjot, parasti nejauši, atrast (ko).
aizurbties Urbjot, veidojot caurumu, aizvirzīties (līdz kādai vietai).
ieurbties Urbjoties ievirzīties (kur iekšā).
pieurbties Urbjoties piekļūt (pie kā, kam klāt).
uzurbties Urbjoties, parasti nejauši, saskarties (ar ko).
turbourbis Urbmašīnas agregāts ar turbīnas veida dzinēju.
borēt Urbt.
izlūkurbums Urbums ģeoloģiskajai izlūkošanai, izpētei.
dziļurbums Urbums zemes dzīlēs (parasti derīgo izrakteņu meklēšanai, ūdens ieguvei).
urķēt Urdīt.
urdēt Urdīties (2).
uzurdīt Urdot pamudināt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas) izraisās psihē.
urdēt Urdzēt.
urdze Urga.
diurēze Urīna izdalīšanās.
urinācija Urīna izvadīšana no organisma.
pīle Urīna trauks slimniekiem, kam jāievēro gultas režīms.
nočurāt Urinējot saslapināt, notraipīt (ko).
sačurāt Urinējot saslapināt, notraipīt.
uzčurāt Urinējot uzvirzīt (urīnu) virsū (uz kā, kam).
slapināt Urinēt (parasti urīna nesaturēšanas gadījumā) – par cilvēkiem.
pačurāt Urinēt un pabeigt urinēt.
mīzt Urinēt, čurāt.
čurāt Urinēt.
špricēt Urinēt.
uretrīts Urīnizvadkanāla iekaisums.
uretra Urīnizvadkanāls.
pūslis Urīnpūslis.
cistīts Urīnpūšļa iekaisums.
cistoskopija Urīnpūšļa iekšpuses izmeklēšana ar īpašu ierīci.
mīzali Urīns, čuras.
čuras Urīns.
urāti Urīnskābes sāļi.
kurkstēt Urkšķēt, burkšķēt.
saurkšķēties Urkšķot sazināties.
izurķēt Urķējot izdabūt ārā (no kurienes, kur u. tml.).
urķis Urķīgs cilvēks.
urologs Uroloģijas speciālists.
uzurrāt Urrājot uzcelt, uzmest (kādu) vairākas reizes gaisā (uz rokām, krēsla u. tml.).
urrāt Urravot (1).
pedikuloze Utainība.
utilitārists Utilitārisma piekritējs.
utopists Utopijas (1) paudējs, piekritējs, arī īstenotājs.
gnīda Uts oliņa.
uzpirkstenis Uz (parasti rokas vidējā pirksta) pirkstgala uzmaucams priekšmets pirksta aizsargāšanai, šujot ar adatu.
krūtsgals Uz āru izvirzīts, pigmentēts krūts dziedzera veidojums.
cekuls Uz augšu sacēlies (matu) kušķis (cilvēkam); kupli, izspūruši mati.
gaiss Uz augšu, augšup; augšā.
sauļup Uz augšu; uz pārticību, labklājību u. tml.
ieskriet Uz brīdi iegriezties, pabūt (pie kā).
apmērcēt Uz brīdi iemērkt; iemērcot mazliet saslapināt.
iesāpēties Uz brīdi sāpīgi pārdzīvot, kļūt žēl.
pamirt Uz brīdi sastingt (parasti spēcīgu emociju iespaidā).
bronhiāls Uz bronhiem, bronhiolām attiecīgs.
tautība Uz cilšu pamatiem vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība ar vienotu valodu, kopēju teritoriju, kurā veidojas ekonomikas un kultūras kopība.
baldahīns Uz četriem vertikāliem balstiem novietots grezna auduma pārklājs.
divkājās Uz divām kājām (nostāties) – par dzīvniekiem.
drezīna Uz dzelzceļa sliedēm novietojama platforma (dzelzceļa personāla, materiālu, mehānismu pārvadāšanai).
galds Uz galda.
stāvlampa Uz grīdas novietojama lampa aptuveni cilvēka auguma garumā.
batuts Uz horizontāla rāmja uzvilkts atsperīgs tīkls, ko lieto sportā, cirka priekšnesumos, izklaidei.
recepte Uz īpašas veidlapas noformēts ārsta priekšraksts aptiekai par izsniedzamajām vai izgatavojamām zālēm, to lietošanu; attiecīgais dokuments.
aizrauties Uz īsu brīdi apstāties, pārtrūkt (par elpu, balsi).
ņirbēt Uz īsu brīdi būt redzamam (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
pavīdēt Uz īsu brīdi būt saredzamam (parasti neskaidri).
ietecēt Uz īsu brīdi ieiet (kur, pie kā), parasti pa ceļam.
piemigt Uz īsu brīdi iemigt, iegrimt snaudā.
pārskriet Uz īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā).
noskriet Uz īsu brīdi parādīties, būt izjūtamam.
pārskriet Uz īsu brīdi parādīties, būt viscaur sajūtamam – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
pasmīnēt Uz īsu brīdi savilkt seju smīnā; smīnot izpaust mazliet nievīgu, noraidošu attieksmi.
apžilbt Uz īsu mirkli zaudēt spēju redzēt, saskatīt (piem., spilgtas gaismas, krāsas ietekmē).
siluets Uz kontrastējoša fona redzamā (kā, parasti attāla) ārējā, šķietami plakanā forma, kontūru kopums.
savienība Uz kopīgiem principiem, darbības mērķiem vai idejām balstīta (cilvēku, cilvēku grupu) attiecību sistēma; vienotība; kopība.
pektorāls Uz krūtīm nēsājams krusts (piem., garīdzniekiem).
aizturēt Uz laiku apcietināt (par nozieguma vai smaga pārkāpuma izdarīšanu aizdomās turētu personu).
uzturēties Uz laiku atrasties, dzīvot (kur).
palikt Uz laiku pazust, aizkavēties (kādā vietā).
pamirt Uz laiku vai daļēji zaudēt funkcionēšanas spēju.
sautējums Uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārītas saknes ar vai bez gaļas; šādā veidā gatavots ēdiens.
modelēt Uz līdzības pamata, balstoties uz faktiem, paraugiem u. tml., radīt shematizētu, vienkāršotu (kā) atveidu.
pestelis Uz māņticību balstīti uzskati.
vēkšpēdu Uz muguras (gulēt, novietoties u. tml.).
mugursoma Uz muguras nēsājama soma ar siksnām.
augšpēdu Uz muguras.
mestrs Uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks, ordenim piederošo zemju pārvaldnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
pakrist Uz neilgu laiku atgulties (parasti nespēkā).
lejā Uz pirmo stāvu vai zemes līmeni (no kāda augstāka stāva).
racionālisms Uz prāta apsvērumiem balstīta attieksme, rīcība.
mentāls Uz prātu, domāšanu attiecīgs; psihisks, garīgs.
nominālcena Uz preces vai cenrādī norādītā cena.
etiķete Uz preces vai tās iesaiņojuma uzlīmēta zīme ar preces nosaukumu, cenu u. tml.
apkārt Uz pretējo pusi, pretējā virzienā (apgriezt, apvērst u. tml.).
rizalīts Uz priekšu izvirzīta ēkas daļa visā tās augstumā.
knābis Uz priekšu izvirzīts žokļu kaulu turpinājums, kas aptver muti un ir klāts ar ragvielu (putniem).
hamburgers Uz pusēm pārgriezta apaļmaizīte, kurā ievietota cepta maltas gaļas ripiņa.
hotdogs Uz pusēm pārgriezta garena maizīte ar cīsiņu, ko pasniedz karstu.
vāks Uz pusēm pārlocīta (kartona vai cita materiāla) loksne dokumentu, rakstveida izziņu, lietišķo rakstu u. tml. glabāšanai.
pagaidām Uz redzēšanos!
barbekjū Uz restēm, virs atklātas uguns cepts ēdiens (parasti gaļa); mielasts, kurā ēd šādi pagatavotu ēdienu.
kastaņetes Uz rokas īkšķa uzmaucams un klabināms mūzikas instruments, kas sastāv no diviem vai trim vaļīgi kopā sasietiem koka vāciņiem.
rokaspulkstenis Uz rokas nēsājams pulkstenis.
klēpis Uz rokas, arī rokās (turēt, nest kādu).
blakts Uz sauszemes vai ūdenī dzīvojošs kukainis, kas barību iegūst, sūcot ar snuķi, un ietilpst blakšu kārtā.
zemē Uz sauszemes virsas, arī uz (parasti telpas) pamata (atrasties, novietoties, novietot).
karte Uz šāda attēlojuma pamata izveidota shēma, kas parāda valstu iedalījumu, ceļus, tūrisma objektus u. tml.
audekls Uz šāda auduma gabala gleznots darbs, glezna.
pergaments Uz šāda materiāla rakstīts teksts.
mugura Uz šīs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa daļas (likt, novietot, būt uzliktam, novietotam).
kāja Uz šīs ķermeņa daļas (uzaut, uzvilkt).
kakls Uz šīs ķermeņa daļas, ap šo ķermeņa daļu (piem., ko uzlikt, kam atrasties).
tipogrāfisks Uz tipogrāfijas darbiem attiecīgs, saistīts ar to.
vižņi Uz ūdens virsas uzpeldējis ūdeņu ledus.
jidišs Uz vācu valodas pamata veidojusies valoda, ko lieto ebreji Eiropā, Amerikā, Izraēlā; arī idišs.
blanko Uz veidlapu (blanku) attiecīgs.
nominālvērtība Uz vērtspapīriem un naudas zīmēm atzīmētā vērtība jeb cena; nomināla vērtība.
kopā Uz vienu vietu, vienkopus (piem., virzīties, virzīt).
peļķe Uz virsmas izlijis šķidrums; laukums, ko klāj šāds šķidrums.
visapkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties, lūkoties u. tml.).
segli Uz zirga (retāk ēzeļa) muguras ar siksnām piestiprināma ierīce ar ieliektu vidusdaļu sēdēšanai vai kravas novietošanai.
uzlūgt Uzaicināt (dejot).
uzlūgt Uzaicināt (ierasties pasākumā, viesībās, ciemos u. tml.).
pieaicināt Uzaicināt (kādu) piedalīties (kur), veikt (kādu darbu, uzdevumu u. tml.).
apsēdināt Uzaicināt vai likt apsēsties.
savaņģot Uzaicināt.
uzplēst Uzart (neapstrādātu lauku, atmatu u. tml.).
plēsums Uzarts (piem., neskartās zemes, vecaines, atmatas vai ilggadīgo zālāju) lauks, kura augsnei parasti ir labas fizikāli ķīmiskās īpašības.
uzgriezt Uzasināt (izkapti, parasti ar vīli).
iztecināt Uzasināt, uztrīt (piem., ar tecīlu).
uztecināt Uzasināt, uztrīt.
uzslīpēt Uzasināt.
uzauklēt Uzaudzēt (dzīvnieka mazuli).
uzauļot Uzaulekšot.
uzaurēt Uzaurot (1).
uzaurēt Uzaurot (2).
uzsvīst Uzaust [1] (1).
uzauties Uzaut sev (ko).
uzgāmurs Uzbalsenis.
uzšķipelēt Uzbērt, uzgrābt ar lāpstu.
kopa Uzbērums, kaudze.
uzberzēt Uzberzt (2).
uzrīvēt Uzberzt (2).
uzurķēt Uzbikstīt.
sabraukt Uzbraucot (ar transportlīdzekli), smagi savainot, sakropļot vai nonāvēt.
nobraukt Uzbraucot virsū, pārbraucot pāri, nonāvēt (kādu), sadragāt (ķermeņa daļu).
uzdzīt Uzbraukt.
uzdzīties Uzbraukt.
uzrullēt Uzbraukt.
uzbrāzt Uzbrāzties (1).
uzbriedēt Uzbriedināt.
agresors Uzbrucēja puse, uzbrucējs; iebrucējs.
ofensīva Uzbrūkoša, aktīva darbība (sportā).
ieklupt Uzbrūkot iekost, ieknābt (par dzīvniekiem).
atsviest Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur); būt par cēloni, ka strauji atvirzās nost, atpakaļ.
iekrist Uzbrūkot strauji ieķerties (kur).
klupt Uzbrūkot strauji tuvoties, mesties klāt.
sturmēt Uzbrukt (kādam objektam), parasti, bruņotā cīņā.
uzklupt Uzbrukt; strauji mesties, klupt virsū (kādam).
forsēt Uzbrukuma laikā pārvarēt (kādu dabisko šķērsli, piem., upi, ezeru).
pretuzbrukums Uzbrukums (piem., sporta spēlēs, cīņā), ko veic reaģējot uz pretinieka, parasti neveiksmīgu, uzbrukumu.
pretuzbrukums Uzbrukums, ko sagatavo un veic aizstāvēšanās operāciju laikā.
kodoluzbrukums Uzbrukums, kurā izmanto kodolieročus.
labilitāte Uzbudinājuma pamatnorišu straujums, nelīdzsvarotība, funkcionālais kustīgums.
psihot Uzbudināties, uztraukties, nesavaldīgi uzvesties, arī būt intelektuāli vai emocionāli nelīdzsvarotam.
uzburbēt Uzburbt (1).
uzburbēt Uzburbt (2).
konstrukcija Uzbūve, (sastāvdaļu) izkārtojums (tekstā).
morfoloģija Uzbūve, forma (organismam, tā daļām).
arhitektonika Uzbūve, kompozīcija (mākslas darbā); sastāvdaļu saliedējums harmoniskā vienībā (mākslas darbā).
struktūra Uzbūve, sastāvdaļu sakārtojums un sakarība.
kompozīcija Uzbūve, struktūra; atsevišķu (piem., literāra darba) daļu vai elementu izkārtojums un to savstarpējā saistība.
arhitektonika Uzbūves konstruktīvo un māksliniecisko elementu vienība (celtnē).
princips Uzbūves, darbības pamatīpatnība, kas regulē, nosaka visus (kā) elementus, sastāvdaļas.
tekstūra Uzbūves, struktūras raksturīgas īpatnības (piem., iežos, koksnē), ko rada attiecīgo sastāvdaļu, elementu novietojums, savstarpējās telpiskās attiecības.
aizbūvēt Uzbūvēt (ko kam priekšā).
piebūvēt Uzbūvēt (ko) klāt, paplašinot jau esošo ēku, celtni.
piebūvēt Uzbūvēt (ko) papildus; uzbūvēt (ko) tuvu klāt.
uzpurināt Uzbužināt.
uzsliet Uzcelt (ko) ar stāvus novietotām daļām; arī uzbūvēt.
uzraut Uzcelt ar īpašu svarcelšanas paņēmienu (raušanas disciplīnā).
iebūvēties Uzcelt sev ēku, mājas (kādā apvidū, teritorijā, arī starp citām ēkām).
uzsliet Uzcelt, novietot stāvus.
uzdot Uzcelt, padot (piemēram, ar dakšām) augšā (kur, arī kam).
uztaisīt Uzcelt, uzbūvēt.
sasliet Uzcelt, uzsliet (parasti apkakli).
uzstutēties Uzcelties, piecelties (parasti ar grūtībām).
uzknābt Uzcirst ar knābi.
piedabūt Uzdabūt.
sadāvināt Uzdāvināt (ko vairākiem, daudziem).
sadāvināt Uzdāvināt (ko) lielākā daudzumā; uzdāvināt (kā lielāku daudzumu).
uzdāvāt Uzdāvināt.
uzšķiņķot Uzdāvināt.
uzgriezt Uzdejot (deju, kurā pāris griežas).
uzlēkt Uzdejot (strauju deju).
uzdancot Uzdejot.
kompozīcija Uzdevums (šahā, dambretē); šādu uzdevumu sastādīšana.
funkcija Uzdevums, nozīme; funkcionēšana.
darbs Uzdevums, pienākums; tas, kas jādara.
algoritms Uzdevumu risināšanas kārtība, secība.
nolaide Uzdevumu, pienākumu, prasību samazinājums; atlaide.
izlīst Uzdīgt, izspraukties (par augiem).
uznākt Uzdīgt.
uzprātot Uzdomāt.
iecelt Uzdot (administratīvā kārtā) izpildīt kādu amatu, veikt kādu pienākumu.
plaģiēt Uzdot (cita autora darbu vai tā daļu) par savu, publicēt ar savu vārdu.
sadot Uzdot (piem., daudzus pienākumus), izteikt (piem., daudzus norādījumus).
pavaicāt Uzdot jautājumu, lai (ko) uzzinātu, noskaidrotu.
pratināt Uzdot jautājumus (tiesā, izmeklēšanā), lai ko noskaidrotu.
darbuzdevums Uzdotais darbs; rīkojums veikt noteiktu darbu.
uzdrāzt Uzdrāzties (1).
uzdrāzt Uzdrāzties (2).
uzdrīkstēt Uzdrīkstēties.
sadurt Uzdurt (ko uz kāda priekšmeta) lielākā daudzumā.
uzdvesmot Uzdvest (1).
uzziņģēt Uzdziedāt.
izdzīve Uzdzīve; jautra, bezrūpīga dzīve.
bakhanālijas Uzdzīve; orģijas.
uzkost Uzēst (1); iekost (4).
montāža Uzfilmētā materiāla atlase un izvēlēto kadru mākslinieciska savienošana kopā; šādas darbības rezultāts.
reklāmklips Uzfilmēts klips (kā) reklamēšanai.
sarūgtēt Uzglabāšanas laikā kļūt rūgtam, sabojāties.
izturēt Uzglabāt (kādos apstākļos), līdz iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
glabāties Uzglabāties.
uzturēties Uzglabāties.
piegleznot Uzgleznot (ko) papildus.
uzkasīt Uzgrābstīt, uzirdināt (piemēram, ar grābekli).
spārnuzgrieznis Uzgrieznis ar spārniem.
vainaguzgrieznis Uzgrieznis, kam augšdaļā ir zobi atskrūvēšanās novēršanai.
kontruzgrieznis Uzgrieznis, ko uzskrūvē uz galvenā uzgriežņa uz vienas un tās pašas skrūves, lai novērstu savienojumu patvaļīgu atskrūvēšanos.
uzskrullēt Uzgriezt spirālveidā uz augšu; sacirtot.
bīdatslēga Uzgriežņu atslēga, kuras spīļu atvērumu var regulēt.
uzgult Uzgulties (1).
uzgult Uzgulties (2).
pārgulties Uzgulties ar visu ķermeni vai tā augšdaļu pāri (kam), pār (ko).
laikot Uzģērbt (piem., apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam.
uzlaikot Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam; pielaikot.
pārģērbt Uzģērbt citu (apģērbu, apģērba gabalu), nomainot iepriekšējo.
pārģērbties Uzģērbt sev citu (apģērbu, apģērba gabalu).
pavilkt Uzģērbt zem (kā), apakšā (kam).
pielaikot Uzģērbt, uzvilkt (ko), lai pārbaudītu (tā) atbilstību augumam, ķermeņa daļai u. tml.
uzsperties Uziet, arī uzskriet.
uzbāzt Uzinstalēt; uzmontēt.
aprušināt Uzirdināt (augsni).
noecēt Uzirdināt, nogrābt.
uzvaicāt Uzjautāt, uztaujāt.
amizēties Uzjautrināties, jokoties; jautri pavadīt laiku (parasti ar pretējā dzimuma personu); koķetēt.
uzāķēt Uzkabināt; nostiprināt uz āķa.
sakaisīt Uzkaisīt (kā lielāku daudzumu).
kurgāns Uzkalns.
uzkalnis Uzkalns.
uzkalpot Uzkalpoties (1).
uzkalpot Uzkalpoties (2).
uzbrist Uzkāpt, uzmīt.
uzlīst Uzkāpt, uzrāpties; rāpjoties, rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
uzkarsēties Uzkarst.
pūkojums Uzkārsta pūku kārta (piem., uz auduma).
sakārt Uzkārt, pakārt (ko) lielākā daudzumā; uzkārt, pakārt (kā lielāku daudzumu).
uzkarināt Uzkārt.
uzkašņāt Uzkasīt (3).
uzkārst Uzkasīt (matus, matu sakārtojumu).
uzotēt Uzklāt ar otu (ko) virsū (uz kā, kam); arī uzkrāsot.
apbetonēt Uzklāt betona masu (ap ko, kam apkārt).
nogrimēt Uzklāt grimu (sejai), pārveidot (kāda) izskatu, uzklājot grimu.
nogrimēties Uzklāt sev, savai sejai grimu, pārveidot savu izskatu ar grimu.
biktēt Uzklausīt kāda grēksūdzi.
saņemt Uzklausīt un atbildēt (parasti uz sveicienu).
uzklausīties Uzklausīt; arī ieklausīties.
uzklīdenis Uzklīdis klaiņojošs dzīvnieks.
uzbļāviens Uzkliedziens.
uzbļaut Uzkliegt (1).
uzkulties Uzklīst, arī uzrasties.
uzklimst Uzklīst.
uztikt Uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); uzkļūt uz kādas vietas.
uzknābt Uzknābāt.
zacene Uzkoda, arī ēdiens (pie alkoholiska dzēriena).
izkonstruēt Uzkonstruēt.
tūkt Uzkrājoties šķidrumam audos, palielināties apjomā (parasti par ķermeņa daļām, ievainojumu).
rezerve Uzkrājums (organismā).
uzmālēt Uzkrāsot ar kosmētikas līdzkļiem (parasti uzkrītoši, pārspīlēti).
uzsmiņķēt Uzkrāsot, izskaistināt ko ar kosmētikas līdzekli.
uzmālēt Uzkrāsot, uzgleznot (parasti neprofesionāli).
uzsmiņķēties Uzkrāsoties ar kosmētikas līdzekļiem.
uzmālēties Uzkrāsoties; uzkrāsoties (uzkrītoši, pārspīlēti).
akumulācija Uzkrāšana, savākšana; uzkrāšanās.
kumulācija Uzkrāšanās, summēšanās (piem., par medikamentiem organismā).
uzlādēt Uzkrāt elektrisko enerģiju (aparātā, ierīcē u. tml.) turpmākai izmantošanai.
akumulēt Uzkrāt, sakrāt.
kumulēt Uzkrāt, savākt; kumulēties (1).
kumulēties Uzkrāties, summēties.
svelt Uzkurināt (emocijas).
uztūnēt Uzlabot (piemēram, pārbūvējot, izdaiļojot) transportlīdzekli (piemēram, standarta automobili, motociklu).
sanēt Uzlabot uzņēmuma, bankas vai nozares finansiālo stāvokli, novērst bankrotu.
celt Uzlabot, palielināt.
uztūnēt Uzlabot.
celties Uzlaboties (par parādībām sabiedrības dzīvē).
pielādēt Uzlādēt.
uzprove Uzlaikošana.
uzmēģināt Uzlaikot.
uzmērīt Uzlaikot.
uzprovēt Uzlaikot.
noplaucēt Uzlejot (ļoti karstu vai verdošu ūdeni) izraisīt apdegumu.
uzkucis Uzlīcis, uzkumpis (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
uzlaisties Uzlidot (3).
uzskriet Uzlidot.
nospiest Uzliekot kādu smagumu, saplacināt.
uzmīt Uzliekot kāju virsū (piemēram, pedālim), spiest (uz tā).
pakāpties Uzliekot kāju, atrodot atbalstu kājām, uzrāpties (kur, uz kā), lai būtu augstāk.
uzsliet Uzliekt uz augšu.
uzkumpt Uzliekties virsū (uz kā, kam).
pašuzliesmošana Uzliesmošana, kas notiek pati par sevi bez tiešas ārējas iedarbības.
uzšķilties Uzliesmot, aizdegties.
uzlējums Uzlietā šķidruma, masas sacietējusī kārta.
apkraut Uzlikt (daudz nastu, saiņu).
apriepot Uzlikt (ritenim) riepu kopā ar kameru.
vainagot Uzlikt galvā vainagu (1); apveltīt ar vainagu (1).
grimēt Uzlikt grimu; ar grimu mainīt, pārveidot sejas izskatu.
uzkraut kaklā Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu.
uzkraut uz kakla Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu.
markot Uzlikt markas vai īpašas uzlīmes (pasta sūtījumam).
nomuitot Uzlikt muitu (1).
uzpolsterēt Uzlikt polsteri, lai piešķirtu (piemēram, ķermeņa daļai) vēlamo formu.
aplikt Uzlikt saistības (piem., maksājumus).
apseglot Uzlikt seglus (parasti zirgam).
iešinēt Uzlikt šinu.
noslogot Uzlikt virsū (kam) slogu; pakļaut (ko) smaguma iedarbībai.
muitot Uzlikt, iekasēt muitas maksu.
aplikt Uzlikt, novietot (ap ko, kam apkārt).
uzšķipelēt Uzlikt, uzgrābt.
uzriktēt Uzlikt, uzstādīt.
uzkraut Uzlikt.
uzkala Uzliktnis (piemēram, pāļa) augšdaļā.
zīme Uzlīme, birka, etiķete u. tml., kas satur informāciju par preci, tās cenu.
saskrullēties Uzlocīties uz augšu.
zaķauss Uzlocīts, saburzīts (piem., burtnīcas) lapas stūris.
uzļekatot Uzļepatot.
fobija Uzmācīga baiļu sajūta; slimīgas bailes (no kā).
iedoma Uzmācīga doma, ideja; vēlēšanās (parasti untumaina), iegriba.
piesieties Uzmācīgā veidā censties nodibināt kontaktu (ar kādu).
knakstīties Uzmācīgi aizskart kādu ar rokām.
uzplīties Uzmācīgi vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.; uzmākties.
izdīkt Uzmācīgi, apnicīgi lūdzoties, iegūt, dabūt, arī panākt (ko).
dīkt Uzmācīgi, apnicīgi lūgt, prasīt; (paklusu) raudāt, činkstēt.
vandīties Uzmācīgi, atkārtoti izraisīties (parasti par domām).
izkaulēt Uzmācīgi, neatlaidīgi prasot, izlūgties (ko).
ute Uzmācīgs cilvēks.
urdīgs Uzmācīgs, neatslābstošs.
vērība Uzmanība.
ievērība Uzmanības pievēršana (kam), interese (par ko).
(pie)vērst uzmanību Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko).
veltīt uzmanību Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko).
(pie)vērst vērību Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko).
veltīt vērību Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko).
uzklausīt Uzmanīgi klausīties (kādu, kāda teikto), parasti pilnībā, cenšoties saprast; attiecīgi reaģēt, ņemt vērā dzirdēto (piemēram, lūgumu, norādījumu).
ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties sadzirdēt, uztvert, atšķirt.
apčubināt Uzmanīt, aprūpēt (ko, piem., sakārtojot guļasvietu, apģērbu).
vāķēt Uzmanīt, apsargāt (kādu, ko), parasti, paliekot (pie tā) nomodā, neguļot.
vākt Uzmanīt, pieskatīt (bērnu).
uzraudzīt Uzmanīt, pieskatīt (kādu, arī dzīvnieku), lai nepieļautu, ka (tas) dara ko nevēlamu, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
uzraudzīt Uzmanīt, sargāt (piemēram, īpašumu), lai nepieļautu, ka (to) posta, piesavinās u. tml.
raudzīties Uzmanīt, sekot (piem., lai kas tiktu pildīts, ievērots).
pieskatīt Uzmanīt, uzraudzīt (kādu), lai nedara ko nevēlamu vai pasargātu no kā nevēlama; uzraudzīt (kādu), rūpējoties, gādājot (par to).
pielūkot Uzmanīt, uzraudzīt (ko); gādāt, parūpēties (par ko).
uzpasēt Uzmanīt.
uzpasēties Uzmanīties.
būt nomodā Uzmanot, sargājot no kā nevēlama, rūpēties (par kādu).
uzmaukties Uzmaukt sev (ko).
samaukt Uzmaukt.
uzbāzt Uzmaukt.
uziet Uzmaukties, uzvirzīties.
savienotājuzmava Uzmava (kā) savienošanai.
uzņemt Uzmazgāt, uzslaucīt.
uzkleķēt Uzmeistarot, uzcelt (piemēram, ko ļoti vienkāršu); pavirši uzcelt, arī uzziest, uzkrāsot u. tml.
izsekot Uzmeklēt (zvērus); novērot (zvēru) pēdas.
uzmērot Uzmērīt (1, 3).
uzlingot Uzmest (ar lingu, arī ar roku).
satupt Uzmesties (kur) – parasti par vairākiem, daudziem putniem.
satupties Uzmesties (kur) – parasti par vairākiem, daudziem putniem.
aptupties Uzmesties (par putniem).
uzsēsties Uzmesties (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma.
sēsties Uzmesties (uz kā, kur) pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem).
trāpīt Uzminēt; pareizi domāt, teikt.
nomīt Uzminot virsū, padarīt (ko) sāpīgu vai ievainot (to).
nomīt Uzminot virsū, pieplacināt (augus), sabojāt vai iznīcināt (tos).
nomīt Uzminot virsū, saplacināt, nonāvēt (ko).
samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī savainot, iznīcināt.
uzmirkšķināt Uzmirgot (1).
uzbikstīt Uzmodināt.
uzcelt Uzmodināt.
uzpurināt Uzmudrināt.
iedvest dzīvību Uzmundrināt (kādu).
uzmundrināties Uzmundrināt sevi.
dzīvināt Uzmundrināt, dot dzīvesprieku.
uzkurbulēt Uzmundrināt; arī uzbudināt, uzkūdīt.
sapurināt Uzmundrināt.
drošināt Uzmundrinot vai nomierinot, censties darīt drošu, panākt, ka nebaidās.
piemūrēt Uzmūrēt (ko) papildus.
bizness Uzņēmējdarbība, komercdarbība.
rentabilitāte Uzņēmējdarbības efektivitātes rādītājs; ienesīgums.
zeltrūpnieks Uzņēmējs zeltrūpniecībā.
lielrūpnieks Uzņēmējs, kas nodarbojas ar liela apjoma rūpniecību; cilvēks, kam pieder viena vai vairākas lielas rūpnīcas.
lieluzņēmējs Uzņēmējs, kas nodarbojas ar liela apjoma uzņēmējdarbību, ieguldot tajā lielu kapitālu.
būvuzņēmējs Uzņēmējs, kura uzņēmums veic būvdarbus.
raidsabiedrība Uzņēmējsabiedrība, kas nodarbojas ar radio un/vai televīzijas programmu sagatavošanu un pārraidīšanu; raidorganizācija.
disponēts Uzņēmīgs (pret kādu slimību).
uzkrāt Uzņemot organismā kādas vielas, palielināt (to) daudzumu.
ekspozīcija Uzņemšanas laiks, kurā fotoaparāta, filmēšanas aparāta objektīvs ir atvērts.
kooptēt Uzņemt (kādu) vēlētā institūcijā, nerīkojot vēlēšanas, bet ieceļot ar pašas institūcijas lēmumu.
inficēties Uzņemt (organismā) slimības izraisītājus mikroorganismus; saslimt ar infekcijas slimību.
iesaukt Uzņemt aktīvajā karadienestā pilsoņus, kas sasnieguši noteiktu vecumu; arī mobilizēt.
baroties Uzņemt barības vielas (par augiem).
ēst Uzņemt barību.
baroties Uzņemt ēdienu; ēst (par cilvēkiem).
ekranizēt Uzņemt kinofilmā (literāru vai mākslas darbu).
filmēt Uzņemt kinofilmā; veidot filmu.
uztvert Uzņemt sevī (apkārtējās vides iedarbību), arī reaģēt (uz to) – par augiem, to daļām.
iesūkt Uzņemt sevī (mitrumu, šķidrumu); uzsūkt.
uzsūkt Uzņemt sevī (piemēram, barības vielas) – par organismu, tā daļām.
uzsūkt Uzņemt sevī, absorbēt (piemēram, šķidrumu, gāzi).
elpot Uzņemt skābekli un izdalīt ogļskābo gāzi.
uzlasīt Uzņemt, parasti pa vienam (valdziņus, cilpiņas uz kā).
uzkraut Uzņemties (darbu, pienākumu, atbildību u. tml.); panākt, ka (darbu, pienākumu, atbildību u. tml.) uzņemas cits.
saistīties Uzņemties (kādu darbu, pienākumu), iestāties (kādā organizācijā), sākt nodarboties (ar ko).
kraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.); panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu vainu u. tml.) uz citu.
mārketings Uzņēmuma komerciālās darbības plānošana, tirgus izpēte un reklāma ar mērķi nodrošināt uzņēmuma sekmīgu darbību un palielināt tā peļņu.
tirgzinība Uzņēmuma komerciālās darbības plānošana, tirgus izpēte un reklāma ar mērķi nodrošināt uzņēmuma sekmīgu darbību un palielināt tā peļņu.
apgrozījums Uzņēmuma pārdoto preču vai pakalpojumu apjoms noteiktā laika periodā.
likviditāte Uzņēmuma spēja noteiktā laikā ieguldītos līdzekļus pārvērst skaidrā naudā; firmas vai bankas spēja laikus nodrošināt savu saistību izpildi.
statūtkapitāls Uzņēmuma, akciju sabiedrības vai citas organizācijas statūtos vai dibināšanas līgumā paredzētā darbības uzsākšanas kapitāla summa.
boss Uzņēmuma, iestādes īpašnieks, vadītājs.
aktīvs Uzņēmuma, iestādes naudas līdzekļi un materiālās vērtības; bilances daļa, kas aptver šīs vērtības, pretstats: pasīvs.
sienasavīze Uzņēmuma, iestādes u. tml. avīze, ko piestiprina pie sienas.
menedžments Uzņēmuma, iestādes u. tml. darba vadīšana un organizēšana, ietverot plānošanu, personāla motivēšanu un kontroli.
sagādnieks Uzņēmuma, iestādes u. tml. darbinieks, kura uzdevums ir veikt sagādi.
šefs Uzņēmuma, iestādes u. tml. vadītājs, priekšnieks.
administrācija Uzņēmuma, iestādes, organizācijas u. tml. vadība.
administrācija Uzņēmuma, iestādes, organizācijas vai kāda procesa vadīšana.
raidorganizācija Uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodarbojas ar radio un/vai televīzijas programmu sagatavošanu un pārraidīšanu; raidsabiedrība.
lietuve Uzņēmums vai tā daļa, kur kausē metālu un lejot izgatavo no tā priekšmetus.
velmētava Uzņēmums vai tā daļa, kur velmē (ko).
ražotne Uzņēmums vai uzņēmuma daļa, kur noris tiešais ražošanas process.
spiestuve Uzņēmums, arī tā daļa, celtne, telpa, kurā (ko) gatavo, iegūst spiežot, presējot.
sierotava Uzņēmums, arī uzņēmuma daļa, kurā ražo sieru.
izdevniecība Uzņēmums, iestāde, kas izdod iespieddarbus.
darbavieta Uzņēmums, iestāde, kur (cilvēks) strādā algotu darbu.
koncesija Uzņēmums, kas dibināts pēc šāda līguma.
nomātava Uzņēmums, kas iznomā (ko).
konkurents Uzņēmums, kas konkurē ar citu uzņēmumu; ekonomiskās konkurences dalībnieks.
autsaiders Uzņēmums, kas neietilpst nozares uzņēmēju monopolistiskā apvienībā.
suņaudzētava Uzņēmums, kas nodarbojas ar (parasti šķirnes) suņu audzēšanu.
automazgātava Uzņēmums, kas nodarbojas ar automašīnu mazgāšanu, tīrīšanu un apkopi.
stividors Uzņēmums, kas nodarbojas ar kuģu iekraušanas un izkraušanas darbiem.
lidsabiedrība Uzņēmums, kas nodrošina regulāru gaisa satiksmi vienā vai vairākos maršrutos un apkalpo tajos braucošos pasažierus; aviosabiedrība.
kuģniecība Uzņēmums, kas organizē un vada kravu un pasažieru pārvadāšanu ar kuģiem.
veļasmazgātava Uzņēmums, kas piedāvā veļas mazgāšanas, gludināšanas u. tml. pakalpojumus; ēka, telpa, kurā tiek piedāvāti šādi pakalpojumi; veļas mazgātava.
serviss Uzņēmums, kas veic automašīnu tehnisko apkopi, remontu.
būvuzņēmums Uzņēmums, kas veic būvdarbus.
ceptuve Uzņēmums, kur cep maizi, maizes izstrādājumus.
darbnīca Uzņēmums, kur labo vai izgatavo dažādus (parasti sadzīves) priekšmetus.
darītava Uzņēmums, kur ražo alu, arī vīnu, bezalkoholiskos dzērienus.
viesnīca Uzņēmums, kur uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem; celtne, kurā atrodas šāds uzņēmums.
ražotava Uzņēmums, kurā (ko) ražo; ražotne.
dārzniecība Uzņēmums, kurā audzē vienu vai vairākas dārza kultūras pārdošanai.
kaltuve Uzņēmums, kurā kaļ monētas, medaļas u. tml.
lopkautuve Uzņēmums, kurā kauj gaļas dzīvniekus un veic kautķermeņu pirmapstrādi.
pienotava Uzņēmums, kurā svaigu pienu pārstrādā dažādos piena produktos.
tīrītava Uzņēmums, kurā veic (kā) tīrīšanas darbus.
kopsabiedrība Uzņēmums, sabiedrība, ko organizē ar vairāku vai daudzu valstu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. līdzekļiem.
kokzāģētava Uzņēmums, vieta, kur apstrādā kokmateriālus, tos sazāģējot.
trests Uzņēmumu apvienība, kurā uzņēmumi zaudē savu saimniecisko un juridisko patstāvību, taču saglabā peļņu.
appampt Uzpampt (visapkārt).
korumpēt Uzpērkot ar naudu vai citiem materiāliem labumiem, savtīgos nolūkos ietekmēt (piem., amatpersonu, politiķi); iesaistīt korupcijā.
uzpildīties Uzpildīt (parasti sava automobiļa degvielas tvertni ar degvielu).
uztankoties Uzpildīt degvielu.
piņģerots Uzpirkstenis.
spekulēt Uzpirkt un tālākpārdot (ko), lai iedzīvotos.
pazibināt Uzplaiksnīt (par zibeni).
uzplaucināt Uzplaucēt.
izaugsme Uzplaukums (piem., mākslā, zinātnē).
uzzieds Uzplaukums.
sapucēt Uzpost.
uzpucēt Uzpost.
uzpucēties Uzposties (piemēram, uzģērbjot svētku drēbes).
uzcirsties Uzposties (piemēram, uzvelkot jaunu apģērbu, apavus).
uzspīlēt Uzpresējot, stiepjot, plešot u. tml. nostiprināt virsū (uz kā, kam).
uzpūderēties Uzpūderēt seju.
uzdvest Uzpūst elpu (kādam, kam).
uzdvašot Uzpūst elpu.
uzdvašot Uzpūst.
sapūsties Uzpūsties.
debesmanna Uzputenis.
uzpūtenis Uzputenis.
uzšūmēties Uzputoties.
prezentēt Uzrādīt, iesniegt.
uzrakt Uzrakņāt (par dzīvniekiem).
uzrakāt Uzrakņāt.
grafiti Uzraksti un zīmējumi, kas ar aerosola krāsām uzkrāsoti uz sienām un citām virsmām sabiedriskās vietās.
pierakstīt Uzrakstīt (ko) papildus.
pierakstīt Uzrakstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
aizrakstīt Uzrakstīt (līdz kādai vietai).
uzmest Uzrakstīt (parasti īsi, ātri, melnrakstā); uzskicēt.
saskribelēt Uzrakstīt (parasti nemākulīgi, arī daudz).
sarakstīt Uzrakstīt (parasti nepatiesību).
uzkrecelēt Uzrakstīt (piemēram, bez pietiekamas pārdomātības).
uzskribelēt Uzrakstīt (piemēram, bez pietiekamas pārdomātības).
uzskricelēt Uzrakstīt (piemēram, bez pietiekamas pārdomātības).
parakstīt Uzrakstīt (zem kā).
pierakstīt Uzrakstīt ar grafiskām zīmēm (ko).
izkonspektēt Uzrakstīt konspektu.
parakstīt Uzrakstīt recepti (medikamenta iegādei, lietošanai); rakstveidā noteikt (piem., ārstēšanas procedūru).
parakstīties Uzrakstīt savu parakstu (1).
atrakstīt Uzrakstīt un atsūtīt; paziņot rakstiski (piem., vēstulē).
izrakstīt Uzrakstīt un izsniegt dokumentu (kā saņemšanai, iegādei).
aizrakstīt Uzrakstīt un nosūtīt (vēstuli, paziņojumu u. tml.).
izpildīt Uzrakstīt visu nepieciešamo (anketā, veidlapā u. tml.).
vizēt Uzrakstīt vīzu (2); iesniegt (dokumentu) šādas vīzas saņemšanai.
izdarīt Uzrakstīt, ierakstīt, pierakstīt; fiksēt.
uzklikšķināt Uzrakstīt, ievadīt (datorā).
uzskrīvēt Uzrakstīt, parasti īsi, ātri, arī nevīžīgi.
savilkt Uzrakstīt, uzzīmēt, arī ieveidot (vairākas, daudzas zīmes, līnijas u. tml.).
uzlikt Uzrakstīt, uzzīmēt, uzgleznot u. tml. (uz kā).
kolumntituls Uzraksts (grāmatas, žurnāla) lappuses augšgalā virs teksta.
subtitrs Uzraksts (kinofilmas, televīzijas u. tml.) kadra apakšējā daļā.
epitāfija Uzraksts (parasti dzejā) uz kapakmens vai pieminekļa.
leģenda Uzraksts (uz monētas, medaļas u. tml.).
rezolūcija Uzraksts uz dokumenta, kurā izteikts (amatpersonas) lēmums par dokumentā skartajiem jautājumiem vai dots norādījums to izpildei.
žiro Uzraksts uz vekseļa vai čeka, kas apstiprina tā nodošanu citai personai un dod rīkojumu vekseļa saņēmējam samaksāt norādīto summu vekseļa uzrādītājam.
uzrāpot Uzrāpties; rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
sarasties Uzrasties (par vairākiem, daudziem).
pavadība Uzraudzība (piem., sniedzot palīdzību, atbalstu).
pārziņa Uzraudzība, atbildības joma.
kontrole Uzraudzība, lai (ko) novērotu, sekotu (kā) norisei, darbībai, pārliecinātos par (kā) pareizību; pārbaude.
pārraudzība Uzraudzība.
vagarēt Uzraudzīt (kādu) darbību.
ganīt Uzraudzīt (parasti mājlopus), kuri izlaisti ganībās.
vagarēt Uzraudzīt darbus (par vagaru).
pārzināt Uzraudzīt, būt atbildīgam, rūpēties (par ko).
ganīt Uzraudzīt, pieskatīt (bērnu).
uzskatīt Uzraudzīt, pieskatīt.
uzvaktēt Uzraudzīt, uzmanīt, pieskatīt.
uztrausties Uzrausties (1).
uztrausties Uzrausties (2).
uz vietas Uzreiz, tūlīt; nekavējoties.
uzpucināt Uzrīdīt (1).
uzpucināt Uzrīdīt (2).
uzlaist Uzrīdīt (kādam).
uzrāties Uzriet.
uzmava Uzrocis (2).
mufe Uzrocis roku pasargāšanai no aukstuma.
uzritināt Uzrotīt, uzlocīt.
uzrullēt Uzrotīt.
saulīte Uzruna (ar mīļuma, maiguma pieskaņu); vārds, kādā (parasti ar maigumu, ar mīlestību) dēvē kādu personu.
baronlielskungs Uzrunas forma (runājot ar baronu).
dēls Uzrunas forma (runājot ar jaunāku vīrieti).
kungs Uzrunas forma (runājot ar vīrieti); cieņas izteikšanas forma.
kundze Uzrunas forma (runājot ar, parasti precētu, sievieti); cieņas izteikšanas forma.
žēlīgs Uzrunas ievadījums, vēršoties pie dižciltīgas personas.
vokatīvs Uzrunas locījums.
jūsot Uzrunāt ar "jūs".
jūsoties Uzrunāt vienam otru ar "jūs".
titulēt Uzrunāt, minot titulu; piešķirt titulu.
sacelties Uzsākt aktīvu (parasti bruņotu) masveida darbību pret ko (piem., valdošo režīmu).
saslieties Uzsākt aktīvu darbību (pret ko); aktīvi izpaust pretestību (pret ko).
atjaunot Uzsākt atkal, no jauna.
sadumpoties Uzsākt dumpi, sacelties.
uzvilkt Uzsākt dziedāt, spēlēt.
atiet Uzsākt kustību (no kādas vietas) – par transportlīdzekļiem.
apsaukt Uzsaucot aizrādīt, lai apklust, lai pārstāj (darīt ko nevēlamu, sliktu).
lozungs Uzsaukums, aicinājums, kurā izteikta ideja, doma, politiska prasība.
sauklis Uzsaukums, aicinājums; uzsaukuma, aicinājuma formā izteikta ideja.
sauksme Uzsaukums, aicinājums.
uzsegties Uzsegt sev (ko) virsū.
pasildīt Uzsildīt (parasti ēdienu).
uzšaut Uzsist (kādam, kam, pa ko).
uzcirst Uzsist, parasti spēcīgi (pa ko, kam, kādu).
uzklapēt Uzsist.
uzskaistināties Uzskaistināt sevi.
attēlot Uzskatāmi parādīt (piem., shēmā).
uzraksts Uzskatāmi uzrakstīts, īss, informatīvs teksts (piemēram, uz plāksnes).
ilustrācija Uzskatāms piemērs, kas kaut ko paskaidro, pierāda.
niecināt Uzskatīt (kādu, ko) par nevērtīgu, nenozīmīgu; arī pelt.
norakstīt Uzskatīt (kādu) par nenoderīgu, nevajadzīgu.
piedēvēt Uzskatīt (ko) par (kādam, kam) piemītošu.
nievāt Uzskatīt (ko) par nenozīmīgu, mazvērtīgu, arī nederīgu.
nicināt Uzskatīt (ko) par nenozīmīgu, nevērtīgu.
noliegt Uzskatīt (ko) par nepieņemamu, nepareizu; noraidīt.
(pie)vērst uzmanību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
veltīt uzmanību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
(pie)vērst vērību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
veltīt vērību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
atzīt Uzskatīt (par kādu); nonākt līdz kādai atziņai; izteikt kādu atziņu.
skaitīt Uzskatīt par (kāda laikposma, notikuma) sākuma momentu.
atzīt Uzskatīt par esošu, arī pareizu, likumīgu un izteikt, apliecināt to.
atzīt Uzskatīt par labu, ievērības cienīgu.
nosvītrot Uzskatīt par nebijušu; aizmirst.
apstrīdēt Uzskatīt par nepamatotu, nepareizu (piem., kādu lēmumu) un oficiāli vērsties attiecīgajā institūcijā, lai to neatzītu.
nosodīt Uzskatīt par nevēlamu, noraidāmu u. tml. (ko); izpaust šādu attieksmi.
saukt Uzskatīt, atzīt (par ko).
turēt Uzskatīt, atzīt (par ko).
skatīties Uzskatīt, pieņemt (par ko).
aizspriedums Uzskats (parasti iepriekš pieņemts), kas pauž negatīvu attieksmi un traucē objektīvi spriest, pareizi rīkoties.
slava Uzskats (parasti negatīvs), kas (par kādu) izveidojies, izplatījies; reputācija.
animisms Uzskats par dvēseles piemitību priekšmetiem un dabas parādībām.
antimilitārisms Uzskats vai sabiedriska kustība, kas vērsta pret militārismu, pret karu.
solipsisms Uzskats, arī filozofijas virziens, saskaņā ar kuru eksistē tikai domājošais subjekts un objektīvā pasaule pastāv vienīgi viņa apziņā.
ieskats Uzskats, domas.
viedoklis Uzskats, izpratne (par ko); arī attieksme (pret ko).
rasisms Uzskats, ka daļa cilvēku ir vērtējami augstāk vai zemāk par citas rases pārstāvjiem; zemāk vērtēto cilvēku grupu diskriminācija.
materiālisms Uzskats, ka eksistē tikai tas, kas sastāv no matērijas.
monoteisms Uzskats, ka eksistē tikai viens dievs, ticība vienam vienīgam dievam; viendievība.
seksisms Uzskats, ka paša dzimums ir pārāks par otra dzimumu; aizspriedumaina, arī noniecinoša attieksme pret otru dzimumu (galvenokārt sievieti).
makjavellisms Uzskats, ka politikā savu mērķu sasniegšanai ir pieļaujama arī neētiska rīcība, morāles normu ignorēšana.
historisms Uzskats, ka sociālie un kultūras procesi un parādības ir vēsturiski nosacīti; vēsturiska pieeja, piem., kādas parādības izskaidrojumā.
dinamisms Uzskats, ka spēks ir patstāvīgs, pašdarbīgs un attiecībā pret matēriju primārs elements.
fatālisms Uzskats, ka visi notikumi ir iepriekš nolemti un neizbēgami; ticība iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim.
relatīvisms Uzskats, ka viss ir relatīvs, atkarīgs no dažādiem apstākļiem.
ģeocentrisms Uzskats, ka Zeme ir nekustīgs Visuma centrs.
māņticība Uzskats, ka zināmi priekšmeti vai izdarības var nest cilvēkam laimi vai nelaimi.
individuālisms Uzskats, kas atzīst indivīda autonomiju un rīcības brīvību, viņa tiesību pārākumu pār sabiedrības interesēm.
ķecerība Uzskats, pārliecība vai rīcība, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pastāvošajiem uzskatiem.
ķecerība Uzskats, pārliecība vai rīcība, kas ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām.
prāts Uzskats, uzskatu kopums; arī nodoms, nolūks, vēlēšanās.
doma Uzskats, viedoklis.
skatījums Uzskats, zināšanu kopums, saskaņā ar kuru (kas) tiek vērtēts, uztverts.
nostādne Uzskatu kopums, kas pamato kādu rīcību, darbības veidu u. tml.
filozofija Uzskatu kopums, teorija, ko izstrādājis kāds filozofs; atsevišķa šīs zinātnes nozare.
filozofija Uzskatu kopums, uzvedības pamatprincipi, ko ievēro konkrēts cilvēks vai organizācija.
naturālisms Uzskatu sistēma par dabu kā visa pastāvošā pamatu un universālu izskaidrošanas līdzekli.
transformisms Uzskatu sistēma par dzīvnieku un augu formu mainību dabas faktoru ietekmē.
ateisms Uzskatu sistēma vai teorija, kas noliedz Dieva esamību.
kosmopolītisms Uzskatu sistēma, kas neatzīst nacionālus valstiskus veidojumus, popularizē vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
humānisms Uzskatu sistēma, kuras centrā ir cilvēks, tā vērtības u. tml.
ideoloģija Uzskatu un ideju sistēma, kas ir kādas politiskas vai ekonomiskas teorijas pamatā un atspoguļo kādas grupas vai šķiras ideālus un intereses.
vērtīborientācija Uzskatu, nostājas un ar to saistītās rīcības, darbības vērstība, virzība uz noteiktām vērtībām, kvalitātēm, kuru izpratnes pamatā ir zināšanas.
maksimālisms Uzskatu, prasību, principu galējība.
taisnība Uzskatu, rīcības, izturēšanās pareizība; patiesums.
manifests Uzskatu, viedokļa paušana (piem., ar mākslas darba palīdzību); arī izpausme, apliecinājums.
uzrikšot Uzskriet (par cilvēku).
uzšmaukt Uzskriet, uzbēgt.
uzlēkšot Uzskriet.
uzgriezt Uzskrūvēt.
saslaucīt Uzslaucīt (izlietu, izlijušu šķidrumu).
paslavēt Uzslavēt.
uzteikt Uzslavēt.
sasmēķēt Uzsmēķēt kopā (diviem vai vairākiem).
uzpīpēt Uzsmēķēt; arī smēķēt.
sapīpēt Uzsmēķēt.
uzmirdzināt Uzsmidzināt (2).
sapūsties Uzsmidzināt sev (ko).
uzmargot Uzsmidzināt, uzmirgot (2).
uzsijāt Uzsmidzināt.
uzšpricēt Uzsmidzināt.
uzbirt Uzsnigt.
uzkrist Uzsnigt.
uzpūst Uzspēlēt (piemēram, melodiju ar pūšamo instrumentu); neilgu laiku, arī reizēm pūst (piemēram, medību ragu, medību signālu).
uztrinkšķināt Uzspēlēt (piemēram, melodiju) ar strinkšķināmo instrumentu.
uzraut Uzspēlēt, arī uzdziedāt, uzdejot.
uzlaist Uzspēlēt, uzdejot, uzdziedāt u. tml. (ko).
uzkapāt Uzspēlēt.
uzstrinkšķināt Uzspēlēt.
apzīmogot Uzspiest zīmogu (kam); apstiprināt ar zīmoga nospiedumu.
zīmogot Uzspiest zīmogu (piem., uz dokumenta, aploksnes, pastmarkas).
sazīmogot Uzspiest zīmogus (kam) lielākā daudzumā; uzspiest zīmogus (kā lielākam daudzumam).
uzkniebt Uzspiest, arī uzpresēt virsū (uz kā, kam).
aizzīmogot Uzspiežot zīmogu aizdares vietā, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
uzsprēgāt Uzsprakstēt (1).
atspraust Uzspraust (piem., malu) uz augšu; atvirzīt un saspraust.
uzspridzināties Uzspridzināt sevi.
uzspurkšķēt Uzspurgt (1).
uzspurkšķēt Uzspurgt (2).
instalēt Uzstādīt, sagatavot darbam (datoru); ieprogrammēt (programmatūru).
uzstellēt Uzstādīt; noregulēt.
arēna Uzstāšanās laukums (cirkā); manēža.
uzstāties Uzstāt.
ziņot Uzstāties (piem., konferencē, sanāksmē) ar samērā īsu publisku runu, kurā sniegts konspektīvs faktu, pētījumu rezultātu u. tml. izklāsts.
uztapsēt Uzstiprināt (tapsējamo materiālu), piemēram, mēbeles virspusē.
uzķīlēt Uzstiprināt virsū (uz kā, kam) ar ķīli [1].
uzstibīt Uzstīvēt, uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
piesūkties Uzsūcot (ko), kļūt viscaur slapjam vai piesātinātam (ar to).
briest Uzsūcot mitrumu, kļūt lielākam, izplesties.
piebriest Uzsūcot mitrumu, palielināties apjomā.
uzpumpēt Uzsūknēt.
adsorbēt Uzsūkt (gāzi, šķidrumu) – par cieta ķermeņa virsmu.
infiltrēties Uzsūkt sevī (šūnu elementus un šķidrumu).
absorbēt Uzsūkt, uzņemt sevī.
uzrīdīt Uzsūtot (kādam, piemēram, varas pārstāvjus, pārbaudītājus), panākt, ka (tam) rodas nepatikšanas, grūtības.
uzsvaidzināties Uzsvaidzināt, parasti sejas izskatu, ar kosmētiskiem līdzekļiem.
sinkope Uzsvara pārvietojums no metriski akcentētas taktsdaļas uz neakcentētu taktsdaļu.
akcentēt Uzsvērt (takts daļu vai atsevišķu muzikālu frāzi).
likt uzsvaru Uzsvērt, akcentēt (vārdu, zilbi).
pasvītrot Uzsvērt, izcelt (piem., domu, atziņu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
metrs Uzsvērto un neuzsvērto daļu maiņa (mūzikā).
pēda Uzsvērto un neuzsvērto vai īso un garo zilbju savienojums pēc noteiktiem likumiem.
secēt Uzšķērst (līķi) (izpētes nolūkā).
uzšķīst Uzšļakstēt.
uztašķīt Uzšļakstīt.
uzšpricēt Uzšļākt.
uzšļākt Uzšļākties augšā.
uzlidot Uzšļākties.
uzšūdināt Uzšūt (1).
uzšūties Uzšūt sev (ko).
zīmotne Uzšuve, emblēma (parasti formas tērpam).
uzšuve Uzšuvums, piemēram, rotājošs.
uzrīkot Uztaisīt, iekārtot u. tml. (ko), parasti ātri, ar pieejamiem līdzekļiem.
pietakts Uztakts.
uzsacīt Uzteikt (1).
paļāvība Uzticēšanās, pārliecība, ticība.
nodot Uzticēt (kādam) savu darba pienākumu turpināšanu.
deleģēt Uzticēt, nodot (kādam) pilnvaras, tiesības, varu utt.
paļauties Uzticēties (kam), būt (par ko) drošam, pārliecinātam.
ticēt Uzticēties.
trasts Uzticības darījums.
uzrullēt Uztīt (ko) rullī, izveidot (kā) rulli.
saspolēt Uztīt (piem., dziju), parasti lielākā daudzumā uz spoles; spolējot dziju, piepildīt ar to (spoli).
saspolēt Uztīt (uz spoles).
uzspolēt Uztīt uz spoles.
uztrāpīties Uztrāpīt (1); arī pagadīties.
sanervozēties Uztraucoties (par ko), sajust nemieru, kļūt nervozam.
lēkt uz ecēšām Uztraukties, dusmoties.
šūmēties Uztraukties, nervozēt.
kreņķēties Uztraukties, raizēties.
sakreņķēties Uztraukties, raizēties.
iekaist Uztraukties, sadusmoties.
iekarst Uztraukties, sadusmoties.
kreņķi Uztraukumi, raizes; nepatikšanas.
mandrāža Uztraukums; lampu drudzis.
satrenēt Uztrenēt.
apmilzt Uztūkt (parasti par ievainojumu), rodoties zemādas sastrutojumam.
uzmilzt Uztūkt (piemēram, rodoties sastrutojumam).
aptūkt Uztūkt, satūkt (visapkārt, no virspuses).
uzpampt Uztūkt.
maisiņš Uztūkums, arī nokarena āda (zem acīm).
uztupt Uztupties.
uzturdeva Uztura deva (noteiktam laikposmam).
subprodukti Uzturā izmantojami dzīvnieku iekšējie orgāni (piem., aknas, nieres, smadzenes); viszemākās kvalitātes gaļas produkti (piem., galvas, kājas).
vegānisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus) pārtikai, apģērbam, izklaidei vai citiem nolūkiem; mācība par šādu uztura veidu un dzīvesveidu.
veģetārisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji uzturā lieto augu valsts barību un atsakās no gaļas ēdieniem; mācība par šādu uzturu un dzīvesveidu.
rezidence Uzturēšanās, apmešanās vieta; arī tikšanās, sarīkojumu vieta.
svešniecība Uzturēšanās, dzīve svešā zemē, vietā u. tml.
pīties Uzturēt (parasti tuvas draudzīgas) attiecības (ar kādu).
radoties Uzturēt aktīvas radniecības attiecības.
saieties Uzturēt draudzīgas, tuvas attiecības (bieži satiekoties, apciemojot vienam otru u. tml.).
cerēties Uzturēt nopietnas attiecības, cerot uz apprecēšanos, kāzām.
dzīvot Uzturēt sevi (materiāli).
tīties Uzturēt, parasti ciešas, attiecības (ar kādu, kādiem).
dzīvot Uzturēties (ilgāku laiku) noteiktā vietā (par cilvēkiem).
nodauzīties Uzturēties (kādu laiku), klīst, klejot (pa kurieni).
ziemot Uzturēties (kur), kamēr paiet ziema.
pārlaist Uzturēties (kur), kamēr pāriet (piem., nelabvēlīgi laikapstākļi).
ganīties Uzturēties (kur); klīst, klaiņot (par cilvēku).
rezidēt Uzturēties citā valstī, veicot kādus amata, dienesta pienākumus.
dežurēt Uzturēties kādā vietā, parasti ko gaidot, vērojot.
pāroties Uzturēties kopā, lai radītu pēcnācējus (par dzīvnieku tēviņu un mātīti).
perināties Uzturēties noteiktā vietā (par sabiedrībā nevēlamām personām).
nodzīvot Uzturēties, atrasties (kādu laikposmu kur, pie kāda).
mitināties Uzturēties, atrasties (kur) – parasti par dzīvniekiem.
dzīvot Uzturēties, eksistēt noteiktā vietā, vidē (par dzīvniekiem).
piemist Uzturēties, mitināties (kur).
produkts Uzturlīdzeklis.
uzturs Uzturlīdzekļu kopums, kas nepieciešams cilvēka organismam.
maize Uzturs, pārtika; eksistences līdzekļi.
uzturvērtība Uzturvielu un kaloriju daudzums attiecīgajā uzturlīdzeklī.
dietoloģija Uzturzinātne; medicīnas nozare par pareizu, veselīgu uzturu.
uzturzinātnieks Uzturzinātnes speciālists; dietologs.
dzirdamība Uztveramība ar dzirdi; šādas uztveramības skaidrības pakāpe; iespēja dzirdēt (ko).
auss Uztvere, izpratne (par dzirdēto).
recepcija Uztvere; (kā) pieņemšana, pārņemšana.
māņi Uztveres izkropļojumi, šķitumi; arī vīzijas, rēgi.
māns Uztveres izkropļojums; vīzija; šķitums.
atšķirt Uztverot (piem., ar redzi, dzirdi), izdalīt (no kāda kopuma).
lasīt Uztverot un saprotot rakstīto (tekstu), uzzināt (ko no tā), uzzināt, iegūt informāciju, zināšanas (par ko).
dzert Uztverot, sajūtot (piem., gaisu, gaismu), baudīt.
just Uztvert (ar maņu orgāniem); sajust.
sajust Uztvert (ar maņu orgāniem).
nomanīt Uztvert (ar redzi, dzirdi), sajust.
ievērot Uztvert (ar redzi), ieraudzīt; uztvert, atšķirt no citiem (pēc kādām pazīmēm); iegaumēt.
nomanīt Uztvert (kādas pazīmes, īpatnības); nojaust, noprast.
uzpazīt Uztvert (kādu, ko) kā iepriekš pazītu, arī pēkšņi pazīt.
saskatīt Uztvert (ko) – par acīm.
apbrīnot Uztvert (ko) ar apbrīnu; paust apbrīnu.
izlasīt Uztvert (ko).
uzņemt Uztvert (piemēram, ziņu, notikumu) un paust savu attieksmi (pret to), arī pārdzīvot (to).
just Uztvert (signālu, informāciju u. tml.) – par ierīcēm, aparātiem.
sajust Uztvert (signālu, informāciju) – par ierīcēm, aparātiem.
samanīt Uztvert ar maņu orgāniem (piem., ko slēptu, vāji izpaustu).
uzķert Uztvert ar maņu orgāniem.
skatīt Uztvert ar redzi (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas darbu; arī kādu darbību, notikumu).
saņemt Uztvert sporta spēlē (piem., piespēlētu bumbu, ripu).
uzņemt Uztvert un atsist (piemēram, volejbola, tenisa spēlē bumbas servi).
pārtvert Uztvert un iegūt savā rīcībā.
notvert Uztvert un izjust, izbaudīt.
retranslēt Uztvert un pārraidīt tālāk.
notvert Uztvert un piefiksēt.
iztaisīt Uztvert un reaģēt (kādā noteiktā veidā).
lasīt Uztvert un saprast rakstu zīmes (kādā tekstā); uztverot un saprotot rakstu zīmes (tekstā), runāt (to).
pazīt Uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu, izjustu un iegaumētu.
samanīt Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības).
redzēt Uztvert, ievērot ar redzi (kādas pazīmes, īpatnības); ievērot.
lasīt Uztvert, interpretēt (daiļdarbu, mākslas darbu).
dramatizēt Uztvert, iztēlot (piem., situāciju, notikušo) nepamatoti dramatiski.
romantizēt Uztvert, iztēloties (ko) idealizēti, ar emocionālu pacēlumu.
justies Uztvert, just (piem., dzīves apstākļus) – par dzīvniekiem.
sagaršot Uztvert, konstatēt (kā) garšu (parasti tikai nedaudz izteiktu).
manīt Uztvert, nojaust.
lasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
lasīt Uztvert, saprast (kā) saturu, nozīmi pēc zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem, attēliem u. tml.
salasīt Uztvert, saprast, parasti pilnīgi (rakstveida tekstu, burtus u. tml.).
noķert Uztvert.
ancuks Uzvalks.
Viktorija Uzvaras dieviete romiešu mitoloģijā.
Nīke Uzvaras dieviete sengrieķu mitoloģijā, ko mākslā parasti attēlo kā jaunu sievieti ar spārniem.
goda vārds Uzvārds, arī vārds; godavārds (2).
godavārds Uzvārds, arī vārds.
samaukt Uzvarēt (parasti sporta spēlē).
sasist Uzvarēt sporta spēlē, sacensībā u. tml.
jaņi Uzvarēt, pārspēt (kādu).
vinnēt Uzvarēt.
triumfators Uzvarētājs.
uzvirt Uzvārīties; uzvirst (1).
uzvirst Uzvārīties.
pievārīt Uzvārot (ko), papildināt (ar to) pamatēdienu.
uzvāznis Uzvāžama, uzliekama, vākam līdzīga detaļa kā nosegšanai, aizsargāšanai.
maniere Uzvedība, izturēšanās veids.
tonis Uzvedības normu kopums.
kodekss Uzvedības normu, morāles principu kopums.
uzkacināt Uzvedināt, piemēram, kaitinot (uz kādu darbību); arī pavedināt.
radiouzvedums Uzvedums, kas iestudēts pārraidīšanai pa radio.
scenogrāfija Uzvedumu vizuālā tēla veidošanas māksla.
uzgāzt Uzvelt (piemēram, atbildību, pienākumu).
saāķēt Uzverot vienu caur otru, savienot.
lekties Uzvesties izaicinoši, agresīvi, izraisot strīdu, ķildu.
trakot Uzvesties uzbudināti, agresīvi, nevaldāmi.
uzģērbt Uzvilkt (apģērba gabalu, apģērbu).
uzcirst Uzvilkt (apģērbu, apavus), uzlikt (cepuri), parasti uzpošoties.
apģērbt Uzvilkt (apģērbu, drēbes).
ietērpties Uzvilkt (apģērbu).
pārvilkt Uzvilkt (citu apģērba gabalu, apavus).
ietērpt Uzvilkt (kādam apģērbu); panākt, ka (kāds) uzvelk, valkā (kādu apģērbu).
ieģērbt Uzvilkt (kādam apģērbu); panākt, ka uzvelk (ko).
apģērbt Uzvilkt (kādam) apģērbu.
pārvilkt Uzvilkt (stīgas) vēlreiz, no jauna.
apaut Uzvilkt (zeķes, apavus).
uzaut Uzvilkt kājās.
uzvilkties Uzvilkt sev (ko).
apģērbties Uzvilkt sev apģērbu, drēbes; ietērpties.
apvilkt Uzvilkt, iezīmēt līniju (ap ko, kam apkārt).
pārstīgot Uzvilkt, pārvilkt stīgas vēlreiz, no jauna.
savilkt Uzvilkt, uzģērbt (vairākus, daudzus apģērba gabalus vienāda veida vai dažādus apģērba gabalus).
apvilkt Uzvilkt, uzģērbt.
uzdabūt Uzvilkt, uzmaukt, parasti ar pūlēm, grūtībām (piemēram, apavus, apģērbu).
uzcelt Uzvirzīt (parasti ar mehānismu, ierīci) uz augšu (piemēram, transportlīdzekļa aprīkojumu).
uzskalot Uzvirzīt kur virsū (piemēram, ar straumi, ūdeņiem).
uzņemt Uzvirzīt uz adāmadatas, tamboradatas u. tml. (valdziņu).
uzcelt Uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
uzmest Uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
uzsliet Uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
uzdabūt Uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti ar pūlēm, grūtībām; uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām.
uzlaist Uzvirzīt, arī pieļaut, ka (kas) nolaižot, krītot u. tml. uzvirzās virsū (uz kā, kam).
uzkleķēt Uzvirzīt, izveidot (kleķi) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko) no kleķa.
uznākt Uzvirzīties (arī šķietami) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
uzkāpt Uzvirzīties (arī šķietami) augšā (par parādībām dabā); izplatoties uzvirzīties augšā.
uzpeldēt Uzvirzīties (šķidruma, masas) virspusē (piemēram, karsējot).
uzdzīties Uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzvīties Uzvirzīties augšā (piemēram, ar gaisa plūsmu).
sakāpt Uzvirzīties augšā.
uzburbuļot Uzvirzīties šķidruma virspusē burbuļu veidā.
uznākt Uzvirzīties ūdens virspusē.
uzgulties Uzvirzīties, novietoties, virsū (uz kā, kam) – par priekšmetu, materiālu u. tml.
uzsēsties Uzvirzoties virsū (uz kā, kam, arī kur), nespēt turpināt pārvietošanos.
uzliesmot Uzzibsnīt.
izziedēt Uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos.
uzlikt Uzziest, uzklāt (uz kā, kam).
uzsmērēt Uzziest.
uzzieķēt Uzziest.
sazīmēt Uzzīmēt (ko) lielākā daudzumā; uzzīmēt (kā lielāku daudzumu).
pārzīmēt Uzzīmēt (tādu pašu attēlu) citā vietā.
ieskicēt Uzzīmēt ar dažām vispārīgām līnijām, kontūrām.
pārzīmēt Uzzīmēt vēlreiz, no jauna.
iekšskats Uzzīmēta, atveidota u. tml. telpas iekšpuse.
dzirdēt Uzzināt (kādas ziņas, informāciju).
sazināt Uzzināt, arī noskaidrot; arī savākt kādas ziņas (par ko).
redzēt Uzzināt, iegūt (piem., informāciju, ziņas).
padzirdēt Uzzināt, nejauši (par ko) dzirdot; sadzirdēt (parasti attālāk, nepilnīgi).
izdzirdēt Uzzināt.
ķert Uzzināt.
noskaidrot Uzzinot, izzinot, izpētot u. tml. panākt, ka (kas) kļūst zināms, izprotams, saprotams.
huzārs Vieglās kavalērijas karavīrs, kas Ungārijā parādījās 15. gadsimta sākumā.

U citās vārdnīcās:

Tēzaurs

U¹

U²