Paplašinātā meklēšana
Meklējam U.
Atrasts etimoloģijās (22):
- No vācu Utilitarist, kam pamatā latīņu utilitas 'derīgs, izdevīgums'. (šķirklī utilitārists)
- Onomatopoētisks darbības vārds. Pirmo reizi minēts Joahima Meierhofa romāna "Ak, šī plaisa, sasodītā plaisa" tulkojumā (Rīga: Upe tuviem un tāliem, 2024; tulkojis Gundars Āboliņš), (šķirklī gurgulēt)
- No vācu Urologe. (šķirklī urologs)
- No vācu Umlaut. (šķirklī umlauts)
- Saīsinājums no European Broadcasting Union. (šķirklī EBU)
- No kāda Igaunijas novada (latīniski Ugaunia) nosaukuma (J. Endzelīns); no latinizēta cilts nosaukuma Inguaeones (O. Trubačovs u. c.). (šķirklī igauņi)
- No personāža Kangara A. Pumpura eposā "Lāčplēsis" un Raiņa lugā "Uguns un nakts". (šķirklī kangars)
- Saīsinājums no (n)eidentificēts (l)idojošais (o)bjekts, kas tulkots no angļu Unidentified Flying Object (UFO). (šķirklī NLO)
- No Č. Aitmatova romāna "Un garāka par mūžu diena ilgst...", kurā aprakstīta kirgīzu leģenda par mankurtu – cilvēku, kuram vardarbīgā veidā atņemta atmiņa un līdz ar to viņa cilvēciskā būtība. (šķirklī mankurts)
- No čehu robota 'klaušas; smags darbs'. Pirmo reizi šo vārdu lietojis Karels Čapeks savā zinātniskās fantastikas lugā "R.U.R." (šķirklī robots)
- No viduslaiku latīņu Ruthenia 'Krievija' (atklāts Urālu kalnu rūdā). (šķirklī rutēnijs)
- No angļu ufology, kas radies no abreviatūras UFO – unidentified flying object 'neidentificēts lidojošais objekts' (latviešu valodā abreviatūra NLO). (šķirklī ufoloģija)
- No vācu Ultramarin, kam pamatā viduslaiku latīņu ultramarinus 'aizjūras' (izejvielas krāsvielai ieveda no aizjūras valstīm). (šķirklī ultramarīns)
- No vācu Unze, kam pamatā latīņu uncia. (šķirklī unce)
- No angļu Unionist, kam pamatā union 'vienība, savienība'. (šķirklī unionisti)
- No vācu Universalien, kam pamatā latīņu universalis 'vispārīgs'. (šķirklī universālija)
- No vācu Universität, kam pamatā latīņu universitas (universitatis) 'kopums'. (šķirklī universitāte)
- No planētas nosaukuma Urāns. (šķirklī uraninīts)
- No vācu Urologie, kam pamatā grieķu ouron 'urīns' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī uroloģija)
- No angļu Utopia, kam pamatā grieķu u 'ne, nē' un topos 'vieta' ('vieta, kuras nav') vai arī grieķu eu 'labi' un topos 'vieta' (t. i., labklājības zeme) – pēc 16. gs. angļu domātāja T. Mora grāmatas nosaukuma. (šķirklī utopija)
- No vācu Utilitarismus, kam pamatā latīņu utilitas 'derīgs, izdevīgums'. (šķirklī utilitārisms)
- No vācu utopisch, kam pamatā angļu Utopia. (šķirklī utopisks)
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (200):
- hetmanis Karavadonis, virspavēlnieks (Polijā, Ukrainā).
- vīksna Koks ar šaUru vainagu, olveida lapām, nokareniem ziediem un augli – spārnainu riekstiņu [Ulmus].
- urāns Ķīmiskais elements – smags, sUdrabbalts radioaktīvs metāls, ko lieto par kodoldegvielas ražošanas izejvielu [U].
- ulmaņlaiki Laikposms Latvijas vēstUrē no Kārļa Ulmaņa veiktā valsts apvērsuma 1934. gadā līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā (parasti neoficiālā saziņā).
- Lāčplēsis LatviešU tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols.
- LLA Latvijas LaUksaimniecības akadēmija (tagad Latvijas Lauksaimniecības universitāte LLU).
- LU Latvijas Universitāte.
- trombons Metāla pūšaminstrUments ar "U" veida izliektu kulisi un samērā zemu skaņu; bazūne.
- bazūne Metāla pūšaminstrUments ar U veidā izliektu kulisi; trombons.
- pans MUižnieks Polijā, Ukrainā, Baltkrievijā.
- hrivna NaUdas vienība Ukrainā; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- šiliņš NaUdas vienība vairākās Austrumāfrikas zemēs (piem., Kenijā, Tanzānijā, Ugandā).
- rada Padome (Ukrainā).
- mūnisti Reliģisks novirziens (dibināts 1954. g.), kUra mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati, kā arī liela nozīme piešķirta laulības institūtam; Unifikātu (Apvienošanās) baznīca.
- SPF SaUles aizsardzības faktors ir mērvienība, kas raksturo saules staru filtru spēju pasargāt no UVB stariem.
- baškīri SomUgru tauta, kas dzīvo ap Urāliem; Baškīrijas pamatiedzīvotāji.
- gagauzi TaUta, kas dzīvo galvenokārt Moldāvijas un Ukrainas teritorijā.
- uiguri TaUta, Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā rajona pamatiedzīvotāji (kas dzīvo arī, piemēram, Kazahstānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā).
- udmurti TaUta, Udmurtijas pamatiedzīvotāji.
- ukraiņi TaUta, Ukrainas pamatiedzīvotāji.
- ungāri TaUta, Ungārijas pamatiedzīvotāji.
- urugvajieši TaUta, Urugvajas pamatiedzīvotāji.
- uzbeki TaUta, Uzbekistānas pamatiedzīvotāji.
- karaīmi TaUtība, kas dzīvo nelielās grupās dažādās vietās (piem., Krimā, Ukrainā, Lietuvā, Polijā) un pieder pie īpašas jūdaistu sektas.
- Melnais bruņinieks tēls Raiņa lUgā "Uguns un nakts", kas simbolizē vācu iekarotājus.
- saubagot Ubagojot iegūt, dabūt.
- izubagot Ubagojot iegūt; arī izlūgties.
- jādināt Ucināt (bērnu), imitējot jāšanas kustības.
- pretuguns Uguns izraisīšana kādā joslā, lai ierobežotu (parasti meža) ugunsgrēka izplatīšanos.
- ugunspielūdzējs Uguns kulta praktizētājs.
- ugunsmēle Uguns ugunsgrēkā.
- degums Uguns vai kairinošu vielu iedarbībā radies audu bojājums.
- jāņuguns Uguns, ko dedzina Jāņu naktī (parasti uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku); Jāņu naktī dedzinātais ugunskurs.
- spelte Uguns, liesma.
- ugunsmūris Ugunsdroša kapitālā siena (piemēram, ēkas sānā, kas pietuvināts blakus ēkai).
- tīģelis Ugunsdroša materiāla trauks, ko lieto, parasti metāla, kausēšanai, kausējumu iepildei, arī dažādu vielu kausēšanai vai sakausēšanai.
- seifs Ugunsdrošs tērauda skapis ar speciālu slēdzeni dokumentu, naudas, dārglietu, ieroču u. tml. glabāšanai.
- ugunsvīrs Ugunsdzēsējs.
- ugunsgailis Ugunsgrēks; arī uguns; sarkanais gailis.
- ugunsnelaime Ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums.
- ugunspūķis Ugunsgrēks.
- odere Ugunsizturīgs aizsargslānis, ar ko no iekšpuses izklāj krāsnis, kurtuves u. tml.
- šamots Ugunsizturīgs materiāls no māla, ko izmanto betona, javas, ugunsizturīgu ķieģeļu izgatavošanai, kā arī keramikā un tēlniecībā.
- svastika Ugunskrusts.
- ugunszīme Ugunskrusts.
- gunskurs Ugunskurs.
- iluminācija Uguņošana.
- aizkrācieši Ukrainas kazaki 16.–18. gs.
- Centrālā Rada Ukrainas parlaments.
- mazkrievi Ukrainis.
- mazkrievi Ukraiņi.
- bandūra Ukraiņu tautas strinkšķināminstruments ar bumbierveida korpusu.
- ukrainisks Ukraiņu valodā.
- ultramodernists Ultramodernisma piekritējs.
- ultrasonogramma Ultrasonogrāfijā iegūts (piemēram, iekšējā orgāna) attēls, šī attēla fotouzņēmums.
- maģāri Ungāri (tautas pašnosaukums).
- H Ungārija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- čardašs Ungāru tautasdeja ar lēnu, lirisku ievadu un strauju temperamentīgu nobeigumu; šīs dejas mūzika.
- lečo Ungāru virtuves ēdiens, ko gatavo no paprikas, tomātiem un sīpoliem.
- modulis Unificēts elektroniskas aparatūras konstruktīvs elements, kas veic noteiktas funkcijas.
- IP Unikāls kādas ierīces (parasti datora) identifikators, kas ir pieslēgts lokālajam tīklam vai internetam.
- unitārists Unitārisma (1) piekritējs.
- unitārists Unitārisma (2) piekritējs, Unitāristu baznīcas loceklis.
- beisiks Universāla, viegli apgūstama programmēšanas valoda.
- panaceja Universāls līdzeklis pret visām kaitēm, visiem dzīves gadījumiem.
- unītis Universālveikals.
- senāts Universitātes vai akadēmijas padome.
- untumnieks Untumains cilvēks.
- graži Untumi, kaprīzes.
- caurtece Upe, kanāls, grāvis, kas savieno ūdenskrātuves.
- pieteka Upe, kas ietek citā upē vai ezerā.
- robežupe Upe, kas tek gar (valsts, retāk kādas teritorijas) robežu un iezīmē to.
- dzirnavupe Upe, kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
- zustrene Upene (krūms).
- zustrene Upene (oga).
- upenājs Upeņu krūms, arī upeņu krūmu audze.
- sānupe Upes atzarojums, kas ietek tajā pašā upē.
- atteka Upes gultnes daļa, ko no pamatgultnes atdala sala.
- pamatkrasts Upes ielejas nogāze.
- grīva Upes ieteka jūrā.
- mute Upes ieteka jūrā.
- upmala Upes mala; upes tuvākā apkārtne.
- traverss Upes šķērsošana, virzoties šķērsām straumei.
- atteka Upes vecās gultnes daļa, kas palikusi norobežota, upei mainot virzienu.
- alūvijs Upju straumju sanesti nogulumi.
- ziedoklis Upurēšanas vieta (parasti paaugstinājuma veidā); altāris.
- altāris Upurēšanas vieta (parasti senajām tautām).
- urbānists Urbānisma (1) pārstāvis.
- urbānists Urbānisma (2) pārstāvis; urbānistikas speciālists.
- skrubināt Urbināt, drupināt.
- urķēt Urbināt.
- izurbināt Urbinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- saurbināt Urbinot izveidot (caurumus); urbinot sabojāt.
- izurbināt Urbinot izveidot, radīt (kur caurumu, robu).
- ieurbināt Urbinot radīt, ieveidot (piem., iedobumu).
- izurbināt Urbinot, izgraužot padarīt (ko) caurumainu, robainu.
- kokurbis Urbis caurumu veidošanai samērā mīkstos materiālos (piem., kokmateriālos, zāģmateriālos).
- skrūvurbis Urbis, kam sānos ir vītņveida padziļinājums.
- ledusurbis Urbis, kas paredzēts ledus urbšanai (parasti zemledus makšķerēšanā); ledus urbis.
- boris Urbis.
- perforators Urbjmašīna, kas paredzēta ilgstošam darbam ar cietiem materiāliem.
- triecienurbjmašīna Urbjmašīna, kas vienlaikus gan urbj, gan sitas, triecas materiālā un ko izmanto, piem., urbšanai betonā, ķieģeļu mūrī.
- urbjpatrona Urbjmašīnas detaļa, kurā iestiprina urbi ar cilindrisku kātu.
- izurbties Urbjot (ko), izvirzīt urbi cauri (tam), caur (to).
- izurbties Urbjot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to); urbjoties, arī strauji triecoties, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- urbties Urbjot (priekšmetu, materiālu), virzīties (tajā); urbjot tikt virzītam (kur iekšā).
- ieurbt Urbjot ieveidot (parasti caurumu).
- izurbt Urbjot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izurbt Urbjot izveidot (caurumu, padziļinājumu u. tml.).
- saurbt Urbjot izveidot (caurumus).
- pieurbt Urbjot piestiprināt.
- uzurbt Urbjot, parasti nejauši, atrast (ko).
- aizurbties Urbjot, veidojot caurumu, aizvirzīties (līdz kādai vietai).
- ieurbties Urbjoties ievirzīties (kur iekšā).
- pieurbties Urbjoties piekļūt (pie kā, kam klāt).
- uzurbties Urbjoties, parasti nejauši, saskarties (ar ko).
- turbourbis Urbmašīnas agregāts ar turbīnas veida dzinēju.
- borēt Urbt.
- izlūkurbums Urbums ģeoloģiskajai izlūkošanai, izpētei.
- dziļurbums Urbums zemes dzīlēs (parasti derīgo izrakteņu meklēšanai, ūdens ieguvei).
- urķēt Urdīt.
- urdēt Urdīties (2).
- uzurdīt Urdot pamudināt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas) izraisās psihē.
- urdēt Urdzēt.
- urdze Urga.
- diurēze Urīna izdalīšanās.
- urinācija Urīna izvadīšana no organisma.
- pīle Urīna trauks slimniekiem, kam jāievēro gultas režīms.
- nočurāt Urinējot saslapināt, notraipīt (ko).
- sačurāt Urinējot saslapināt, notraipīt.
- uzčurāt Urinējot uzvirzīt (urīnu) virsū (uz kā, kam).
- slapināt Urinēt (parasti urīna nesaturēšanas gadījumā) – par cilvēkiem.
- pačurāt Urinēt un pabeigt urinēt.
- mīzt Urinēt, čurāt.
- čurāt Urinēt.
- špricēt Urinēt.
- uretrīts Urīnizvadkanāla iekaisums.
- uretra Urīnizvadkanāls.
- pūslis Urīnpūslis.
- cistīts Urīnpūšļa iekaisums.
- cistoskopija Urīnpūšļa iekšpuses izmeklēšana ar īpašu ierīci.
- mīzali Urīns, čuras.
- čuras Urīns.
- urāti Urīnskābes sāļi.
- kurkstēt Urkšķēt, burkšķēt.
- saurkšķēties Urkšķot sazināties.
- izurķēt Urķējot izdabūt ārā (no kurienes, kur u. tml.).
- urķis Urķīgs cilvēks.
- urologs Uroloģijas speciālists.
- uzurrāt Urrājot uzcelt, uzmest (kādu) vairākas reizes gaisā (uz rokām, krēsla u. tml.).
- urrāt Urravot (1).
- pedikuloze Utainība.
- utilitārists Utilitārisma piekritējs.
- utopists Utopijas (1) paudējs, piekritējs, arī īstenotājs.
- gnīda Uts oliņa.
- uzpirkstenis Uz (parasti rokas vidējā pirksta) pirkstgala uzmaucams priekšmets pirksta aizsargāšanai, šujot ar adatu.
- krūtsgals Uz āru izvirzīts, pigmentēts krūts dziedzera veidojums.
- cekuls Uz augšu sacēlies (matu) kušķis (cilvēkam); kupli, izspūruši mati.
- gaiss Uz augšu, augšup; augšā.
- sauļup Uz augšu; uz pārticību, labklājību u. tml.
- ieskriet Uz brīdi iegriezties, pabūt (pie kā).
- apmērcēt Uz brīdi iemērkt; iemērcot mazliet saslapināt.
- iesāpēties Uz brīdi sāpīgi pārdzīvot, kļūt žēl.
- pamirt Uz brīdi sastingt (parasti spēcīgu emociju iespaidā).
- bronhiāls Uz bronhiem, bronhiolām attiecīgs.
- tautība Uz cilšu pamatiem vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība ar vienotu valodu, kopēju teritoriju, kurā veidojas ekonomikas un kultūras kopība.
- baldahīns Uz četriem vertikāliem balstiem novietots grezna auduma pārklājs.
- divkājās Uz divām kājām (nostāties) – par dzīvniekiem.
- drezīna Uz dzelzceļa sliedēm novietojama platforma (dzelzceļa personāla, materiālu, mehānismu pārvadāšanai).
- galds Uz galda.
- stāvlampa Uz grīdas novietojama lampa aptuveni cilvēka auguma garumā.
- batuts Uz horizontāla rāmja uzvilkts atsperīgs tīkls, ko lieto sportā, cirka priekšnesumos, izklaidei.
- recepte Uz īpašas veidlapas noformēts ārsta priekšraksts aptiekai par izsniedzamajām vai izgatavojamām zālēm, to lietošanu; attiecīgais dokuments.
- aizrauties Uz īsu brīdi apstāties, pārtrūkt (par elpu, balsi).
- ņirbēt Uz īsu brīdi būt redzamam (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- pavīdēt Uz īsu brīdi būt saredzamam (parasti neskaidri).
- ietecēt Uz īsu brīdi ieiet (kur, pie kā), parasti pa ceļam.
- piemigt Uz īsu brīdi iemigt, iegrimt snaudā.
- pārskriet Uz īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā).
- noskriet Uz īsu brīdi parādīties, būt izjūtamam.
- pārskriet Uz īsu brīdi parādīties, būt viscaur sajūtamam – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- pasmīnēt Uz īsu brīdi savilkt seju smīnā; smīnot izpaust mazliet nievīgu, noraidošu attieksmi.
- apžilbt Uz īsu mirkli zaudēt spēju redzēt, saskatīt (piem., spilgtas gaismas, krāsas ietekmē).
- siluets Uz kontrastējoša fona redzamā (kā, parasti attāla) ārējā, šķietami plakanā forma, kontūru kopums.
- savienība Uz kopīgiem principiem, darbības mērķiem vai idejām balstīta (cilvēku, cilvēku grupu) attiecību sistēma; vienotība; kopība.
- pektorāls Uz krūtīm nēsājams krusts (piem., garīdzniekiem).
- aizturēt Uz laiku apcietināt (par nozieguma vai smaga pārkāpuma izdarīšanu aizdomās turētu personu).
- uzturēties Uz laiku atrasties, dzīvot (kur).
- palikt Uz laiku pazust, aizkavēties (kādā vietā).
- pamirt Uz laiku vai daļēji zaudēt funkcionēšanas spēju.
- sautējums Uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārītas saknes ar vai bez gaļas; šādā veidā gatavots ēdiens.
- modelēt Uz līdzības pamata, balstoties uz faktiem, paraugiem u. tml., radīt shematizētu, vienkāršotu (kā) atveidu.
- pestelis Uz māņticību balstīti uzskati.
- vēkšpēdu Uz muguras (gulēt, novietoties u. tml.).
- mugursoma Uz muguras nēsājama soma ar siksnām.
- augšpēdu Uz muguras.
- mestrs Uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks, ordenim piederošo zemju pārvaldnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
- pakrist Uz neilgu laiku atgulties (parasti nespēkā).
- lejā Uz pirmo stāvu vai zemes līmeni (no kāda augstāka stāva).
- racionālisms Uz prāta apsvērumiem balstīta attieksme, rīcība.
Atrasts piemēros (200):
- mizot .. mēs nolēmām parādīt, kā latvieši peras. Uz lāvas augstākā pakāpiena apmetušies, griezām vaļā tvaika ventili un mizojām cits citu ar pirts slotām.
- pastars ..beigās izaUgs pastars saules dzimums Uz skaidrās sniegbaltās svētku zemes..
- paspārne ..kāds ģimnāzijas skolotājs pieņēma Urbānu savā paspārnē, deva viņam iespēju turpināt izglītošanos, nobeigt Upsalas universitāti.
- saulesriets ..mans mežs, kā izmainījies tavs vaigs kopš prieka, ko bērnībā devi. Un tomēr – vēl galotnēs saulesriets kūp un ciņi deg brūkleņu sārtos..
- kutēt ..smaršas tvīks Un skurbi kutēs nāsīs manās.
- miers ..Tavās rokās ir alga Un sods, Un es mierīgi eju bez steigas, Jo šī ticība mieru man dod.
- kārtoties ..Un pamazām domas kārtojas Kā vēja sajauktas lilijas.
- tūkstoškārt ..Un tūkstoškārt lai ir šis brīdis slavēts, Kad rudzu grauds top melnā zemē sēts..
- augstākais ..Un zini: augstākā ideja, Tā nepazīst cilvēka žēluma..
- pārjautāt "BraUcu uz darbu." "Uz darbu?" es pārjautāju.
- liet "Mēs sūtīti no Universitātes. Svarīgā pētījumā, kundze," jautri un piemīlīgi runāja Džesa. Un tik turpināja liet. Tā un tā, un tā.
- u "U-ū, Jāni! Kur tu esi?"
- ū "U-ū! Nāc šurp!"
- uhū "Uhū!" viņš iesaucas. "Kur tu paliki?"
- paspēlēt "Un alus kaste, kuru toreiz paspēlējām bocmanim Donim... Atceries?"
- noņirgt "Un ko tad tu gaidīji?" viņa noņirdza.
- puika "Un šodien tu arī izturējies kā muļķis! .. Puika, vairāk nekas!"
- spindzele "Un tā trakā Rīgas spindzele!" nokliedzas puika pie ugunskura.
- kukainis "Un tu nāci pie briesmīgā Arka atvainoties? Vai zini, tu gan esi viens jokains kukainis!"
- urā "Urā! Portāls atkal darbojas!"
- reihskomisariāts 1941. gada septembrī tika izveidoti divi reihskomisariāti – Ostlande Un Ukraina.
- datubāze 2017. gadā LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar LU Matemātikas un informātikas institūtu izveidoja "Tautas vietvārdu datubāzi".
- virpot A. Ušpeļa virpotās māla vāzes un krūzes tika liktas ceplī.
- monstrance Ai tēvU novads – pāri novadiem! Kā monstrance uz rokām priesteriem Uz saviem cēliem pakalniem tu stāvi.
- aiz- Aizmigt. (Upe) aizsalst.
- baletfilma Andra Liepas baletfilma "Ugunsputna atgriešanās".
- epopeja Andreja Upīša sarakstītās epopejas.
- slikti Ar Unu slikti.. Šovakar operācija...
- speciālkorespondents Avīzes speciālkorespondents Ukrainā.
- azerbaidžāņi Azerbaidžānis no Uzbekistānas.
- EUR Banka vienojas noteikt Latvijas Bankas prasījUmu EUR.
- grāfiene Batorija bija ietekmīgākā sieviete visā Ungārijā.
- šķēpnesis Bet taUres skaņas pilī No miega Miervaldi ceļ. Un viņš un viņa pulki Uz cīņu kājas aun Un šķēpnešiem pretim drāžas, Dzen stiegnājā tos un kaun.
- manta Brīvība ir visdārgākā manta pasaUlē. Un, protams, arī gods.
- U Cīņas par medaļām U14 un U17 grupās.
- sarkasms DaUdz ironijas un sarkasma ir Eduarda Veidenbauma, Raiņa, Andreja Upīša satīriskajā dzejā.
- klaigāt DežUrants klaigāja: "Uzmanību, uzmanību!"
- aizjūgt Diena aizjūdza mākoni dūkano Un pa mierīgām debesīm brauc.
- pretpols Divi rakstniecības pretpoli – Andrejs Upīts un Viktors Eglītis.
- liecināt DokUmenti liecina, ka viņš beidzis LU.
- uš Dzīt sivēnUs: "Uš, kūtī, uš, kūtī!"
- U DžUdo turnīrs U8, U10, U12.
- EBU EBU organizē Eirovīzijas dziesmu konkursu.
- burts Eiro apzīmē ar bUrtiem EUR.
- ultimāts Eiropas Komisijas Ultimāts Ungārijas valdībai, prasot atcelt iecerētās reformas.
- urologs Eiropas Urologu asociācija.
- parafēt EkspertU delegācijas parafējušas Latvijas un Ukrainas līgumu.
- ekstraverts EkstravertU turpretī vairāk interesē tas, kas apkārt – priekšmeti, notikumi, cilvēki. Un viņš arī uzreiz dod emocionālu atbildi uz redzēto, izjusto.
- pastariņš Ernesta Birznieka-Upīša triloģija "Pastariņa dienasgrāmata".
- padoties Es pacelšU rokas un ieiešu mežā, Un padošos kokiem gūstā, Lai dara viņi ar mani, ko grib..
- vīrs Es redzU – nāk vīri pelēkos vadmalas svārkos. Ir 1873. gads. Dimd Rīga. Un pirmie dziedāšanas svētki ir sākušies...
- skaidrs Es saprotU, es sajūtu, Ka šeit virs zemes spodrība Tas augstākais, ko mums var dot, Un skaidram būt ir godība.
- sēroties Es sērojos, es dziļi skUmu. Mans mūžs bez mēra bija grūts. Un savu mīļo izmisumu. Kā bērnu auklēju pie krūts.
- rapsodija Ferenca Lista Ungāru rapsodijas.
- urbties Galvā Urbās tikai viena uzmācīga doma: zaglis. Visi uz viņu skatās ar aizdomām. Un kā lai viņš pierāda, ka tas tā nav!
- udehi Grāmatas varonis DersU Uzala bija udahs.
- un Gribētos vēlreiz satikties. Un izrunāt visu, kas sakrājies uz sirds.
- prozit IelējU un iedzēru.. Prozit! Uz jūsu veselību!
- huculi Ieradās viesstrādnieki no Ukrainas – huculi.
- vaduguns Ir taUta mana vaduguns Un sirdsapziņa mana..
- aizfilozofēties Kad Uģis aizfilozofējās, mēs viņu iebukņījām..
- komandēt Kapteinis komandēja: "Uzvilkt karogu mastā!"
- valstsvīrs Kārlis Ulmanis laikam ir pazīstamākais Latvijas valstsvīrs.
- nokliegties Komandieris nokliedzas: "Uz priekšu!"
- kovids Kovids sākās 2019. gada decembrī Ķīnas pilsētā Uhaņā.
- sedlot KUmeļu staltu, sedlotu koši, Un smagu zobenu rītā tev došu, Ir šķēpu, vairogu, sudraba piešus, Pušķotu cauņādas cepuri arī.
- tur KUr Gauja apmet loku Un lokās līkumos, Tur pašā upes krastā Es sēžu vakaros.
- portretists LatviešU portretists Konrāds Ubāns.
- lektorāts LatviešU valodas un literatūras lektorāts Prāgas Kārļa Universitātē.
- rezidēt Latvijas militārie atašeji rezidē ASV, GrUzijā un Ukrainā.
- universiāde Latvijas Universiāde telpu futbolā.
- universitāte Latvijas Universitātē pieejamās studiju programmas.
- gadadiena Latvijas Universitātes astoņdesmitā gadadiena.
- kanclers Latvijas Universitātes kanclers.
- lektors Latvijas Universitātes lektors.
- akants Latvijas Universitātes Mazās aulas sienas dzegas apakšējā mala ir dekorēta ar stilizētu akanta lapu rotājumu.
- prorektors Latvijas Universitātes prorektors.
- senators Latvijas Universitātes Senāta senators.
- vēstnieks Latvijas vēstniece Ukrainā.
- mecenāts LU mecenāti.
- rektors LU rektors.
- sūtnis Māksliniece iecelta par UNICEF labās gribas sūtni.
- vispār Manā četristabU sirdī nāc iekšā un noauj kājas. Un vispār – jūties kā mājās.
- izglaudīt Māt, atmiņā man vienmēr vizēs Tavs mazliet skUmjais, mīļais skats, Kad es tev izglaudīju bizes Un pirmoreiz bij sirmais mats...
- naturālisms NatUrālisma iezīmes Andreja Upīša romānos.
- optimists No kā man tāda optimista daba Un spēks, kas ciešāk vēl pie dzīves sien? Kaut esmu daudz es redzējusi laba, Daudz arī ļauna bijis jāizbrien.
- U Noskaidroti finālisti U12 grupās.
- simtnieks Oksfordas Universitāte ietilpst pasaules labāko augstskolu simtniekā.
- dipada PaņemU meitu uz ceļiem, Un mēs braucam dipada dapada, Starp ziedošiem kartupeļiem.
- nozīme PapildUs absolventi var saņemt LU Akadēmisko nozīmi.
- sasvārstīties Parakstot dokUmentu par izsūtīšanu, manā lugā Vilis Lācis sasvārstās. Un es pieņemu, ka viņš varēja jautāt – vai tiešām padomju varai jācīnās ar sievietēm, bērniem, sirmgalvjiem?
- priekša Pēc komandas "Uz priekšu!" sākās skrējiens.
- pekankoks PekankokUs iespējams kultivēt arī Ukrainas dienvidos un Vidusāzijā.
- ksilogrāfija Pētera Upīša ksilogrāfiju cikli.
- mičurinietis Pēteris Upītis – Latvijas mičurinietis.
- selekcionārs Pēteris Upītis bija ievērojams selekcionārs, kas pašaizliedzīgi darbojās augļu koku un dekoratīvo augu selekcijā.
- valdījums RietUmu Ukraina savulaik atradās Polijas valdījumā.
- senāts Rīgas Tehniskās Universitātes senāts.
- romānistika Romānistikas nodaļa Latvijas Universitātē.
- līdzināt Sirds tik pilna vainas, Un nav tas parāds līdzināts..
- nosaukties Skaļi nosaUkties: "U-ū!"
- madara Sūti man zvaigžņotU nakšu miglās sajauktu prātu Un sirdi – vieglu kā madaru!
- kūleņot Tad pēkšņi – sniegs! Viens mākonis ir pUšu, Un, mīksti kūleņojot, pūkas krīt.
- sidrabbalts Te viņš bija, te viņš zUda, Sidrabbaltais mēnestiņš; Un te atkal spožs no jauna Parādās pie debess viņš.
- zalgot TU dusi manā sirdī, kā debess jūrā dus, – tā pieber pērlēm bez gala vistumšos dziļumus. Es stāvu kluss un brīnos: zib – zalgo – vizmo – mirdz… Un jautāju: vai tiešām, vai tiešām tā mana nabaga sirds?
- slavens Tūristi pasūtīja slaveno Užavas alu.
- ū U-ū! Te ir vēl kāds?
- tarba Ubaga tarba.
- ubags Ubaga tarba.
- ubags Ubagi gājēju tunelī.
- ubagot Ubagojot stāvēt ar izstieptu roku.
- ubagot Ubagot draudzību.
- uzkulties Ubagotājs uzkūlies no tālienes.
- ucināties Ucināties ar mazu sunīti.
- učuks Učuks izdzina mani laukā no klases.
- udehi Udehu valoda.
- udmurti Udmurtu literatūra.
- udmurti Udmurtu vecmāmiņas dziesmu konkursā.
- uf Uf, cik labi, ka viss izdevās!
- uf Uf, kā saliju!
- ufologs Ufologa pārliecība par citplanētiešu apciemojumu.
- ufologs Ufologu demonstrētās lidojošo šķīvīšu fotogrāfijas.
- ufoloģija Ufoloģijas biedrības prezidents.
- ufoloģija Ufoloģijas entuziastu pētījumi.
- ugri Ugru valodas.
- ugunsdrošs Ugundrošs dokumentu seifs.
- klāt Uguni klāt un gatavs!
- ugunīgs Ugunīga magone.
- salsa Ugunīgā mērce – salsa.
- ugunīgs Ugunīga polka.
- ugunīgs Ugunīga sieviete.
- ugunīgs Ugunīga versme.
- čigāni Ugunīgās čigānu dejas.
- ugunīgs Ugunīgas dzirkstis no sakarsētas dzelzs.
- ugunīgs Ugunīgas jūtas.
- ugunīgs Ugunīgas mūzikas ritms.
- ugunīgs Ugunīgas rieta debesis.
- ugunīgs Ugunīgi piparots ēdiens.
- sarkans Ugunīgi sarkans.
- ugunīgs Ugunīgs bolīds.
- ugunīgs Ugunīgs čardašs.
- ugunīgs Ugunīgs jauneklis.
- ugunīgs Ugunīgs matu tonis.
- ugunīgs Ugunīgs skatiens.
- ugunīgs Ugunīgs skūpsts.
- ugunīgs Ugunīgs temperaments.
- pirmelements Uguns – viens no četriem pirmelementiem.
- švirkstēt Uguns deg švirkstēdama. švirkstēdama.
- sprakšķēt Uguns dega sprakšķēdama.
- dzirkstele Uguns dega, mezdama gaisā dzirksteles.
- iemesties Uguns iemetusies sausajā kūlā.
- iesprukt Uguns iesprukusi kūts jumtā, pērnajā kūlā.
- izdedzināt Uguns izdedzinājusi koka dobumu.
- izplatīties Uguns izplatās tālāk.
- švīks Uguns izskrien cauri laukam – švīks!
- izspļaut Uguns krāsnī izspļauj dzirksteles.
- nodzist Uguns krāsnī nodzisa.
- uzsprakstēt Uguns krāsnī skaļi uzsprakstēja.
- aprīt Uguns liesmas aprija namu pēc nama.
- ieklupt Uguns liesmas kāri ieklūp sausajos zaros.
- krākt Uguns liesmas krākdamas sāka celties pret debesīm.
- laizīties Uguns liesmas laizās ap malkas pagalēm.
- plosīties Uguns liesmas plosījās pa visu māju.
- šauties Uguns liesmas šāvās trīs metru augstumā.
- pārsviesties Uguns no šķūnīšiem draudēja pārsviesties uz tuvumā esošajām koka dzīvojamām ēkām.
- pāriet Uguns pārgājusi uz blakus esošo ēku.
- pārmesties Uguns pārmetās uz šķūni un kaimiņu māju.
- pārogļot Uguns pārogļojusi visu koka konstrukciju.
- apdzist Uguns plītī apdzisa.
- sākt Uguns sāk degt.
- kveldināt Uguns siltums kveldina seju.
- skriet Uguns skrien strauji uz priekšu un iemetas pērnajā kūlā.
- spīdums Uguns spīdums.
- svelme Uguns svelme.
- uguns Uguns svelme.
- uztriekties Uguns ugunskurā uztriecas augstāk.
- uzzibēt Uguns uzzibēja un izdzisa.
- ugunsaizsardzība Ugunsaizsardzības pārklājumi metāla un koka konstrukcijām.
- ugunsbīstams Ugunsbīstama acetona tvaiku koncentrācija.
- ugunsbīstams Ugunsbīstamā sezona mežā.
- ugunsbīstams Ugunsbīstami darbi.
- ugunsbīstams Ugunsbīstams objekts.
- ugunsbīstams Ugunsbīstams šķidrums.
- noteikums Ugunsdrošības noteikumi.
- ugunsdrošība Ugunsdrošības noteikumi.
- signalizācija Ugunsdrošības signalizācija.
- uzraudzība Ugunsdrošības uzraudzība.
- ugunsdrošs Ugunsdrošie ķieģeļi.
- ugunsdrošs Ugunsdrošs automašīnas vadītāja ekipējums autosacīkstēs.
- ugunsdrošs Ugunsdrošs skatuves priekškars.
- ugunsdrošs Ugunsdrošs šķīdinātājs.
- ugunsdzēriens Ugunsdzēriena pudeles.
- ugunsdzēriens Ugunsdzēriens kāpj galvās.
- ietērps Ugunsdzēsēja ietērps.
- varoņdarbs Ugunsdzēsēja varoņdarbs.
- uzgrūt Ugunsdzēsējam uzgruva mūris.
- attīt Ugunsdzēsēji attin šļūtenes.
- liesma Ugunsdzēsēji dzēš liesmas.
- ugunsperēklis Ugunsdzēsēji likvidējuši galveno ugunsperēkli.
- nodzēst Ugunsdzēsēji nodzēsa degošo kūlu.
U citās vārdnīcās: