kumulēt
kumulēt 3. pers. -ē, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
Uzkrāt, savākt; kumulēties1.
PiemēriAugu spējas kumulēt dažādas vielas.
- Augu spējas kumulēt dažādas vielas.
- Preparāts samērā maz kumulē.
- Kumulēt sevī negatīvas emocijas.