Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kumulēt
kumulēt 3. pers. -ē, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
Uzkrāt, savākt; kumulēties1.
PiemēriAugu spējas kumulēt dažādas vielas.