Paplašinātā meklēšana
Meklējam G.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1491):
- matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
- kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas sīpolaugs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari [Galanthus nivalis].
- krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
- intifada Arābu, galvenokārt palestīniešu, sacelšanās pret Izraēlas okupāciju Rietumkrastā un Gazas sektorā.
- abaks Aritmētiskiem aprēķiniem paredzēts četrstūrains dēlītis ar joslām un pārbīdāmiem kauliņiem; skaitīkļi (Senajā Grieķijā, Romā).
- spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- katolikoss Augstākā garīgā amatpersona, baznīcas galva (armēņu apustuliskajā, Gruzijas pareizticīgo baznīcā).
- volga Automobiļu GAZ-21 marka; šīs markas automašīna.
- Buda Budisma dibinātājs (īstajā vārdā Gautama).
- vadziņa Dem. --> vaga. Garens padziļinājums (piem., dobē), kurā iekaisa sēklu.
- šartrēze Dzeltens vai zaļš augu liķieris, kas sākotnēji izgatavots Šartrēzes klosterī pie Grenobles (Francijā).
- akords Gabaldarba noteikumi, kur algu maksā par visu darba kopumu, kāds paredzēts līgumā.
- akorddarbs Gabaldarbs, kas salīgts pēc akorda principa.
- kumoss Gabals (kā ēdama), kuru var nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
- strēķis Gabals (kādā platībā, ceļā u. tml.).
- kancis Gabals (parasti kā ēdama); arī dona.
- augusts Gada astotais mēnesis.
- kvartāls Gada ceturksnis (trīs mēneši).
- aprīlis Gada ceturtais mēnesis.
- gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā no Saules stāvokļa ir raksturīgi noteikti laikapstākļi.
- koncertsezona Gada daļa, kurā intensīvi tiek rīkoti koncerti.
- oktobris Gada desmitais mēnesis.
- septembris Gada devītais mēnesis.
- decembris Gada divpadsmitais mēnesis.
- gredzens Gada laikā izaugusī (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
- lasāmība Gada laikā vidēji katram bibliotēkas lasītājam izsniegto iespieddarbu skaits.
- februāris Gada otrais mēnesis.
- maijs Gada piektais mēnesis.
- janvāris Gada pirmais mēnesis.
- jūlijs Gada septītais mēnesis.
- jūnijs Gada sestais mēnesis.
- marts Gada trešais mēnesis.
- novembris Gada vienpadsmitais mēnesis.
- jubileja Gadadiena (parasti atzīmējot nozīmīgu, apaļu gadu skaitu kāda dzīvē, kā pastāvēšanā); attiecīgās svinības.
- gadskārta Gadadiena.
- vasara Gadalaiks starp pavasari un rudeni, kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
- ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
- rudens Gadalaiks starp vasaru un ziemu, kad nogatavojas augļi un dārzeņi, kokiem krīt lapas, notiek pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
- pavasaris Gadalaiks starp ziemu un vasaru, kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās.
- gadskārta Gadalaiks.
- rūpēt Gādāt (ko).
- rūpēties Gādāt (par kādu), darīt (ko) kā labā.
- sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piem., kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piem., kādam stāvoklim, darbībai).
- guldīt Gādāt, rūpēties, lai (kāds) var gulēt; guldināt.
- guldināt Gādāt, rūpēties, lai (kāds) var gulēt; guldīt (1).
- raudzīt Gādāt, sarūpēt.
- skapēt Gādāt.
- rūpes Gādība (par kādu), uzmanība (pret kāda vajadzībām).
- aizgādība Gādība, aprūpe; apgādāšana ar dzīvei nepieciešamo.
- rūpes Gādība, ieinteresēta attieksme un atbilstoša rīcība (pret ko).
- apgādība Gādība, rūpes (par dzīvnieku).
- aizgādīgs Gādīgs.
- troksnis Gadījumrakstura svārstības, kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums.
- reize Gadījums, arī brīdis (starp citiem līdzīgiem gadījumiem, brīžiem).
- kāzuss Gadījums, atsevišķs fakts.
- precedents Gadījums, kas noticis agrāk un noder par paraugu vai attaisnojumu sekojošiem šāda veida gadījumiem.
- kāzuss Gadījums, nejauša darbība atšķirībā no tīšas vai neuzmanīgas darbības; nejaušs nodarījums.
- samesties Gadīties kļūmei, kavēklim (piem., darbībā).
- laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam; veikties (labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ).
- samisēties Gadīties, parasti pēkšņi, kļūmei, neveiksmei.
- iznākt Gadīties.
- trāpīties Gadīties.
- juniors Gados jaunu sportistu vecumgrupa (parasti līdz 21 gada vecumam).
- māte Gados vecāka sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
- seniors Gados vecāks vai vecs cilvēks; pensionārs.
- tēvs Gados vecāks vīrietis (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi); arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
- seniors Gados vecāku sportistu vecumgrupa.
- gadsimtenis Gadsimts.
- simtenis Gadsimts.
- Ginesa rekordu grāmata gadskārtēja enciklopēdija ar vislabākajiem sasniegumu sarakstiem dažādās jomās, ko izdod pēc Ginesa alus darītavas iniciatīvas.
- ēra Gadu skaitīšana, ko sāk ar kādu svarīgu notikumu; laika posms, kurā pastāv attiecīgā gadu skaitīšanas sistēma.
- cerības Gaidas, ilgas pēc kā laba īstenošanās.
- nogaidīt Gaidīt (kādu laiku) un pārstāt gaidīt.
- nogaidīt Gaidīt (kamēr rodas, iestājas labvēlīgi apstākļi, izdevīga situācija u. tml.).
- cerēt Gaidīt (ko), ilgoties (pēc kā laba).
- sagaidīt Gaidot piedzīvot brīdi, kad (gaidītais) pienāk, iestājas u. tml.
- izgailēt Gailēt un izbeigt gailēt (parasti par oglēm).
- sekstains Gailis.
- gailis Gaiļa skulpturāls atveidojums.
- gaiļpiesis Gaiļbiksīte.
- aizgaiņāt Gaiņājot aizdzīt.
- nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
- atgaiņāt Gaiņājot panākt, ka atvirzās nost.
- izgaiņāt Gaiņājot, trenkājot panākt, ka izklīst (dzīvnieki).
- atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā uzmācīga).
- dzenāt Gaiņāt.
- gainīt Gaiņāt.
- gainīties Gaiņāties.
- burbulis Gaisa (gāzes) pūslītis, ko aptver ūdens vai cita šķidruma kārtiņa.
- atraugas Gaisa (reizēm arī neliela šķidruma daudzuma) skaļa vai klusa izdalīšanās no kuņģa vai barības vada; šāds gaiss, kas izplūst pa muti vai degunu.
- dezodorants Gaisa atsvaidzināšanas līdzeklis.
- aspirācija Gaisa attīrīšana no netīrumiem, putekļiem un atlikumiem, kas rodas ražošanas iekārtu darbības procesā.
- lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa – grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti.
- ventilācija Gaisa cirkulācija (plaušās) elpošanas laikā.
- aviodesants Gaisa desants.
- aviācija Gaisa flote; lidaparāti, kas smagāki par gaisu.
- elpa Gaisa ievilkšana vai izpūšana no elpojamiem orgāniem; ieelpotais vai izelpotais gaiss.
- dūmaka Gaisā izkliedēti dūmi, putekļi.
- mākonis Gaisā izkliedēts (kā, piem., dūmu, gāzu) kopums.
- eskadriļa Gaisa karaspēka apakšvienība, kas sastāv no 10–30 lidaparātiem.
- eskadra Gaisa karaspēka vienība dažu valstu bruņotajos spēkos.
- salto Gaisā lēciena laikā apmests kūlenis.
- nokrišņi Gaisa mitrums, kas lietus, sniega vai krusas veidā krīt no mākoņiem; arī gaisa mitrums, kas kondensējas uz zemes vai priekšmetiem (piem., rasa, sarma, atkala).
- emfizēma Gaisa pārmērīga uzkrāšanās kādā orgānā vai audos, kuros tā parasti nav.
- smogs Gaisa piesārņojums (parasti lielās pilsētās un rūpniecības centros); šāds dūmu, gāzu u. tml. piesārņojums kopā ar miglu.
- aerācija Gaisa pievadīšana; piesātināšana ar gaisu.
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (piem., no telpām, drēbēm dūmus, smaku).
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (telpu, drēbes), izaukstēt (telpu).
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties (parasti par telpu, drēbēm), kļūt aukstam.
- caurvējš Gaisa plūsma telpā, kas virzās no viena atvēruma uz otru.
- izvējot Gaisa plūsmā, vējā izpūst.
- migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
- vējš Gaisa strāva, kas pārvietojas horizontālā virzienā.
- dvaša Gaisa strāva, plūsma (parasti viegla).
- elpa Gaisa strāva, plūsma, arī smarža; kādai vietai raksturīgais gaiss.
- inversija Gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz ar augstuma palielināšanos (parastās pazemināšanās vietā).
- aviotransports Gaisa transports.
- nosmakt Gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā (par augiem, to daļām).
- apslāpt Gaisa trūkuma dēļ apdzist.
- pneimotorakss Gaisa uzkrāšanās vai ārstnieciska ievadīšana pleiras dobumā.
- kompresija Gaisa, gāzes vai degoša maisījuma saspiešana (motora cilindrā vai kompresorā).
- velkme Gaisa, gāzu, sīku vielas daļiņu u. tml. plūsma (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.).
- noslāpt Gaisa, skābekļa trūkuma dēļ slāpstot aiziet bojā; nosmakt.
- gāze Gaisam līdzīga viela, kas var brīvi izplesties un aizpildīt kādu telpu; viela gāzveida agregātstāvoklī.
- guns Gaisma (parasti mākslīga).
- signālgaisma Gaisma, ar kuru raida signālus (1).
- dienasgaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma.
- virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virspuses, no augšas, piem., caur iestiklotām jumta konstrukcijām.
- uguns Gaisma, ko izplata kāds gaismas avots.
- apgaismojums Gaisma, ko izstaro kāds gaismas avots.
- elektrība Gaisma, ko rada elektriskā strāva.
- gaišums Gaisma.
- oreols Gaismas aplis, gaiša josla ap kādu objektu.
- gaismēna Gaismas apspīdēto laukumu un ēnu mija (dabā).
- kvēle Gaismas atspīdums (parasti sārts).
- atspulgs Gaismas atspīdums (uz kādas virsmas).
- blāzma Gaismas atspīdums.
- dzisa Gaismas dzišana (debess spīdekļiem).
- uguņošana Gaismas efektu radīšana, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piemēram, šaujot raķetes).
- luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kura rodas nevis kā parasti ķermenim sakarstot, bet citu procesu ietekmē.
- oreols Gaismas josla, gaišums ap dievību vai svēto tēliem vai virs galvas.
- fotons Gaismas kvants.
- gaismeklis Gaismas ķermenis, apgaismošanas ierīce.
- gabarītlukturis Gaismas ķermeņi, kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
- rītausma Gaismas parādīšanās no rīta, pirms saullēkta; laiks pirms saules lēkta, kad parādās pirmā gaisma.
- helioplomba Gaismas plomba.
- lūmens Gaismas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- luksofors Gaismas signalizācijas ierīce ielu satiksmes regulēšanai.
- bākuguns Gaismas signāls operatīvajam transportam, piem., policijai, specializētajai ātrajai palīdzībai.
- dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros (piem., ejot caur kristālu).
- uguns Gaismas stari, iedegtu gaismas avotu apgaismotas vietas, priekšmeti u. tml.
- strēle Gaismas stars, staru kūlis; garens, šaurs (gaismas, uguns u. tml.) veidojums.
- refrakcija Gaismas staru noliekšanās, tiem ejot cauri Zemes atmosfērai.
- svece Gaismas stipruma mērvienība.
- terminators Gaismas un ēnas robeža uz Mēness, planētas vai tās pavadoņa virsmas.
- uguns Gaismas un siltuma starojums, kas rodas, kam degot ar liesmu.
- refrakcija Gaismas, arī skaņu viļņu virziena maiņa, tiem pārejot no vienas vides citā; staru laušana.
- refleksija Gaismas, skaņas vai siltuma viļņu atstarošana, atstarošanās.
- kāvi Gaismas, uguns spilgts atspīdums (pamalē).
- ploška Gaismeklis – neliels trauks, kurā ievietots kurināmais un dakts.
- lukturis Gaismeklis transportlīdzekļa priekšpusē ceļa apgaismošanai.
- lāpa Gaismeklis, kas sastāv no kāta un tā galā iestiprināta degoša materiāla.
- vālīte Gaismjutīga receptora sastāvdaļa (acī).
- nūjiņa Gaismjutīgi receptori (redzes šūnas) acs tīklenē.
- zvaigzne Gaismu izstarojošs debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas).
- kasete Gaismu necaurlaidīgs futlāris (piem., fotofilmas uzglabāšanai).
- mēnestiņš Gaiša lokveida josla pie naga saknes.
- aspiks Gaišā želeja, kas tiek gatavota no gaļas vai zivju buljona un želatīna.
- ekrāns Gaiša, balta virsma, uz kuras projicē, piem., filmas attēlu.
- gaismēna Gaišāku un tumšāku laukumu mija (gleznā, zīmējumā).
- kalcīts Gaišas krāsas minerāls, piem., kaļķakmens, krīta, marmora galvenā sastāvdaļa.
- smilškrāsa Gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi; smilšu krāsa.
- sēpija Gaiši brūna krāsviela, ko iegūst no šī dzīvnieka vai sintezē.
- rožains Gaiši sārts, rozā.
- rozā Gaiši sārts.
- kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no jūras aļģēm un ko izmanto, piem., par kurināmo.
- ceriņkrāsa Gaiši violeta krāsa.
- vasabi Gaiši zaļš krustziežu dzimtas sakņaugs, kas galvenokārt aug Japānas kalnos upju straumēs un kura sakne vizuāli un garšas ziņā nedaudz līdzīga mārrutkam [Eutrema japonicum].
- salātzaļš Gaiši zaļš; tāds, kam ir salātu lapu krāsa.
- debeszils Gaiši zils, debess zilumā.
- blondīne Gaišmataina sieviete; gaišmate.
- blonds Gaišmatains.
- raudava Gaišpelēka nirpīle ar kastaņbrūnu galvu un kaklu, melnām krūtīm.
- reģis Gaišreģis, pareģis.
- blonds Gaišs (par matiem, ūsām, bārdu).
- pāls Gaišs ar dzeltenīgu nokrāsu; pelēcīgi iedzeltens.
- apdārzs Gaišs loks (parasti ap mēnesi).
- korona Gaišs spīdums, mirdzums ap metāla vadiem un smailiem elektrodiem šādā izlādē.
- balts Gaišs, arī bezkrāsains.
- viegls Gaišs, maz piesātināts (par krāsu, krāsas toni).
- kaolīns Gaišs, parasti balts māla iezis, kuru izmanto, piem., papīrrūpniecībā, porcelāna un fajansa ražošanai.
- mažors Gaišs, priecīgs, optimistisks; mažorīgs.
- blāzma Gaišums, gaisma pie apvāršņa (piem., saulei lecot vai rietot).
- lāsma Gaišums, nevienmērīgs spīdums.
- solis Gaita (1).
- attīstība Gaita (piem., notikumam, procesam); risinājums (piem., sižetam).
- ļaudis Gājēji, kalpi; saime.
- ietve Gājējiem paredzēta, mazliet paaugstināta josla gar brauktuves malu.
- kājceliņš Gājēju iestaigāts celiņš, taka; celiņš gājējiem.
- zebra Gājēju pāreja – horizontāls marķējums baltu svītru veidā uz ceļa braucamās daļas.
- saime Gājēju, kalpu kopums (piem., zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums.
- maršs Gājiens ierindā ritmiskā, vienmērīgā solī.
- atceļš Gājiens vai brauciens atpakaļ uz vietu, no kuras devās ceļā.
- ceļš Gājiens, brauciens; ceļojums.
- apmeklējums Gājiens, ierašanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā).
- izlūkgājiens Gājiens, kurā (ko) izlūko, izpēta.
- izlūkgājiens Gājiens, kurā veic militāro izlūkošanas uzdevumu.
- klejojums Gājiens, pastaiga (parasti bez noteikta mērķa).
- gaita Gājums, ritums (laikposmam, mūžam).
- pēdējais vārds Galavārds kādā jautājumā.
- servējums Galda klājums (piem., svētku mielastam), noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus.
- kuvērs Galda klājums vienai personai: šķīvji, glāzes, galda piederumi, salvete.
- galdauts Galda pārklājs; galdsega.
- menāža Galda piederums – garšvielu trauciņu statnis; garšvielu trauciņu komplekts, kas novietots uz šāda statņa.
- dakšiņa Galda piederums ar diviem, trim vai četriem paralēliem zariem ēdiena paņemšanai.
- ričuračs Galda spēle ar vairāku krāsu kauliņiem, kuri jāaizvada līdz gala stāvoklim.
- šahs Galda spēle diviem spēlētājiem uz 64 lauciņu galdiņa, kurā katram spēlētājam ir 16 baltas vai melnas figūras.
- monopols Galda spēle, kuras dalībnieki veic finanšu darījumus, pērkot un pārdodot nekustamos īpašumus.
- uzbrukt Galda spēlēs – veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
- pingpongs Galda teniss.
- galdadrāna Galdauts.
- galdsega Galdauts.
- būvgaldniecība Galdniecības nozare – koka būvdetaļu izgatavošana.
- galdniekmeistars Galdnieka amata meistars.
- ēvelsols Galdnieka darbagalds, uz kura ēvelē.
- ēvele Galdnieka darbarīks koka virsmas nogludināšanai.
- galdniecība Galdnieka darbnīca.
- smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari.
- rakstāmgalds Galds (parasti ar atvilktnēm, skapīšiem u. tml.), kas paredzēts garīga darba veikšanai (rakstīšanai, lasīšanai).
- galējība Galēja (kāda stāvokļa, pazīmes) pakāpe, pārmērība.
- robežlielums Galējais lielums; norma.
- fašisms Galēji nacionālistiskas kustības principi un ideoloģija; uz šādiem principiem balstīts totalitārs politiskais režīms (piem., Itālijā 1922–1943, Vācijā 1933–1945).
- ekstrēms Galējība.
- sabrukums Galējs (fizisko spēku) izsīkums, normālu (piem., nervu) funkciju izbeigšanās.
- šovinisms Galējs nacionālisms, kas izpaužas vienas nācijas izcelšanā pār citām un citu tautu interešu ignorēšanā un apspiešanā.
- ekstrēms Galējs, ārkārtējs; riskants, bīstams.
- ekstremāls Galējs; tāds, kas sasniedzis augstāko pakāpi; kritisks [2], bīstams.
- ekstrēmisms Galēju uzskatu un līdzekļu izmantošana savu mērķu sasniegšanai (parasti politikā).
- receklis Galerts, arī želeja.
- galifeikas Galifē bikses.
- galifejas Galifē bikses.
- galavārds Galīgais lēmums.
- galarezultāts Galīgais rezultāts; iznākums.
- apdare Galīgās formas izveidošana.
- gallieši Galli.
- menestrels Galma dziedonis, mūziķis (viduslaiku Francijā un citās Eiropas zemēs), arī ceļojošs dziesminieks.
- majordoms Galma saimniecības vadītājs, vēlāk galma augstākā amatpersona (piem., Franku valstī 5. gs. beigās – 8. gs.).
- strīķis Galoda (parasti izkapts asināšanai).
- šūpuļtīkls Galos pakarams, no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā; arī guļamtīkls.
- kaloša Galoša.
- kājgalis Gals, daļa (guļasvietai), kur guļot atrodas kājas.
- ķirbis Galva.
- ķobis Galva.
- pauris Galva.
- galvanizētājs Galvanizācijas (1) speciālists.
- skalps Galvas āda ar matiem, kas noņemta cilvēkam; šāda kaujas trofeja (piem., Amerikas indiāņiem).
- pārpieris Galvas apsējs, ko sieviete sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
- pauris Galvas augšējā, virsējā daļa.
- deniņi Galvas daļa, kas atrodas virs acīm no pieres sāniem līdz ausij.
- pakausis Galvas mugurējā daļa.
- purns Galvas priekšējā daļa ar muti un nāsīm (mugurkaulniekiem, izņemot putnus).
- smadzenītes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas zem lielajām smadzenēm aiz iegarenajām smadzenēm.
- starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
- encefalīts Galvas smadzeņu iekaisums, ko izraisa dažādi mikroorganismi.
- klejotājnervs Galvas smadzeņu nervs, kura inervācijas zona sniedzas tālu prom no galvas – iekšējos orgānos.
- rags Galvas tausteklis (kukaiņiem, gliemjiem, tārpiem u. c.).
- galvvirsa Galvas virsējā, augšējā daļa.
- galvvidus Galvas virsējās, augšējās daļas vidus; galvas vidus.
- lakats Galvas, plecu, arī kakla apsegs – parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
- vaigukauli Galvaskausa kauli, kas piedalās sejas skeleta (vaigu) veidošanā.
- diadēma Galvasrota (parasti no dārgakmeņiem) neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē.
- doms Galvenā (parasti bīskapa) baznīca; katedrāle.
- pamatdisciplīna Galvenā (piem., sporta, zinātnes) nozare.
- pamatbarība Galvenā barība, no kuras (kāds,) pārtiek.
- pamatniša Galvenā darbības joma.
- vadzvaigzne Galvenā doma, ideja (darbībai); mērķis, uz kuru tiekties.
- ideja Galvenā doma, problēma (mākslas darbā).
- pamatprodukts Galvenā izejviela (kā) pagatavošanai.
- lielkņaziste Galvenā kņaziste (piem., feodālajā Krievijā).
- pamatkoncepcija Galvenā koncepcija.
- pamatkultūra Galvenā lauksaimniecības augu kultūra, ko audzē kādā saimniecībā vai zemē.
- pamatnodarbošanās Galvenā nodarbošanās, galvenais darbības virziens.
- pamatnozīme Galvenā nozīme.
- matadors Galvenā persona, izcils cilvēks (kādā jomā, pasākumā).
- galvaspilsēta Galvenā pilsēta, kurā atrodas valsts augstākās pārvaldes iestādes; valsts administratīvais un politiskais centrs.
- pamatprofesija Galvenā profesija.
- maģistrāle Galvenā satiksmes līnija (šoseja, plata iela u. tml.).
- tranzītmaģistrāle Galvenā satiksmes līnija, maģistrāle, pa kuru noris tranzīta kustība.
- pamatkodols Galvenā satura sastāvdaļa.
- pamatspecialitāte Galvenā specialitāte, arī galvenā darbības joma.
- līnijtiesnesis Galvenā tiesneša palīgs (piem., futbolā, hokejā).
- pamatvienība Galvenā vienība (kādā sistēmā).
- žultsskābe Galvenā žults sastāvdaļa – holesterīna derivāts.
- pamatsastāvdaļa Galvenā, arī lielākā sastāvdaļa.
- pamatiezīme Galvenā, būtiskākā iezīme.
- pamatvilciens Galvenā, būtiskākā iezīme.
- pamatīpašība Galvenā, būtiskākā īpašība.
- pamatpatiesība Galvenā, būtiskākā patiesība; arī neapstrīdama patiesība.
- pamatproblēma Galvenā, būtiskākā problēma.
- pamatnācija Galvenā, dominējošā nācija (kādā valstī); valstsnācija.
- pamattonis Galvenā, dominējošā noskaņa.
- pamatvaloda Galvenā, dominējošā valoda.
- pamatvērtība Galvenā, nozīmīgākā (garīgā) vērtība.
- pamatmotīvs Galvenā, nozīmīgākā (kāda skaņdarba, daiļdarba) tēma.
- pamatatšķirība Galvenā, nozīmīgākā atšķirība.
- pamatatziņa Galvenā, nozīmīgākā atziņa.
- pamatdaļa Galvenā, nozīmīgākā daļa.
- pamatdoma Galvenā, nozīmīgākā doma; ideja.
- pamatfunkcija Galvenā, nozīmīgākā funkcija.
- pamatideja Galvenā, nozīmīgākā ideja.
- pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā kādas (cilvēku) grupas daļa.
- pamatmetode Galvenā, nozīmīgākā metode.
- pamatnoskaņa Galvenā, nozīmīgākā noskaņa.
- pamatnozare Galvenā, nozīmīgākā nozare.
- pamatprasība Galvenā, nozīmīgākā prasība.
- pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā sastāva daļa.
- pamatsistēma Galvenā, nozīmīgākā sistēma.
- pamattēma Galvenā, nozīmīgākā tēma.
- pamattendence Galvenā, nozīmīgākā tendence.
- pamattēze Galvenā, nozīmīgākā tēze.
- citadele Galvenā, nozīmīgākā vieta.
- kodols Galvenā, vadošā (cilvēku) grupa (kādā kolektīvā).
- virsotne Galvenā, vadošā, visietekmīgākā (piem., kādas sociālas grupas, organizācijas) daļa.
- virsīpašnieks Galvenais (kā) īpašnieks.
- virsvadītājs Galvenais (kā) vadītājs.
- flagmaņkuģis Galvenais (parasti lielākais, labākais) kuģis (kuģu grupā).
- šefpavārs Galvenais (sabiedriskās ēdināšanas iestādes) pavārs.
- ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (Krievijā līdz 1917. gadam).
- virsārsts Galvenais ārsts.
- šefredaktors Galvenais atbildīgais (periodiska izdevuma) redaktors; izdevniecības redakcijas vadītājs.
- princips Galvenais atzinums, galvenā ideja, pamattēze (kādā uzskatu sistēmā, teorijā u. tml.).
- centrs Galvenais darbības psihiskās norises objekts.
- pamatdarbs Galvenais darbs, kas ir pastāvīgs un nodrošina personas eksistenci.
- virsdežurants Galvenais dežurants; dežurants, kam pakļauti citi dežuranti.
- virsdiriģents Galvenais diriģents (piem., Dziesmu svētkos).
- pamatēdiens Galvenais ēdiens kādā ēdienreizē (piem., pusdienās).
- pamatjautājums Galvenais jautājums.
- virskapelāns Galvenais kapelāns iestādē, organizācijā u. tml., kurā ir vairāki kapelāni.
- pamatmateriāls Galvenais kopums.
- kapteinis Galvenais kuģa apkalpes loceklis, kas komandē kuģi, ir par to atbildīgs.
- virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji; mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
- virsuzdevums Galvenais mērķis, uzdevums (kādai darbībai, rīcībai).
- pamatuzstādījums Galvenais mērķis, virziens.
- vadmotīvs Galvenais motīvs, galvenais temats (piem., mākslas darbā); galvenā, vienojošā tēma (piem., darbībā, norisē).
- vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas, paužot tā galveno ideju.
- virspavārs Galvenais pavārs, kas pārzina visu ēdienu gatavošanu.
- varonis Galvenais tēls, viens no galvenajiem tēliem (literārā darbā).
- mātesuzņēmums Galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku.
- maģistrāle Galvenais vads (piem., ūdensvadam, kanalizācijai, elektrotīklā).
- pamatveids Galvenais veids.
- metrdotels Galvenais viesmīlis.
- pamatkurss Galvenais virziens politikā.
- vadlīnija Galvenais virziens, pamatuzdevums.
- pamatslānis Galvenais, (kā) pamatu veidojošais slānis.
- pamatsolis Galvenais, arī sākotnējais solis, no kura veido citus soļus (piem., dejā).
- ģenerāldirektors Galvenais, atbildīgais vadītājs (lielā uzņēmumā vai organizācijā).
- pamatkritērijs Galvenais, būtiskākais kritērijs.
- pamatvārds Galvenais, būtiskākais vārds (kādā jomā).
- pamatstāvoklis Galvenais, dominējošais stāvoklis.
- profilējošs Galvenais, noteicošais (kādā kopumā).
- pamatslānis Galvenais, nozīmīgākais (iedzīvotāju) slānis.
- pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais (kādas rīcības, darbības) izraisītājs, pamatotājs.
- pamatcēlonis Galvenais, nozīmīgākais cēlonis.
- pamatdokuments Galvenais, nozīmīgākais dokuments.
- pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences satura organizācijas veids.
- pamats Galvenais, nozīmīgākais elements; galvenā, nozīmīgākā (kāda kopuma) daļa.
- pamatelements Galvenais, nozīmīgākais elements.
- pamatfaktors Galvenais, nozīmīgākais faktors.
- pamatjēdziens Galvenais, nozīmīgākais jēdziens (kādā jēdzienu kopumā).
- pamatkomponents Galvenais, nozīmīgākais komponents.
- pamatlikums Galvenais, nozīmīgākais likums.
- pamatmateriāls Galvenais, nozīmīgākais materiāls.
- pamatmērķis Galvenais, nozīmīgākais mērķis.
- pamatnosacījums Galvenais, nozīmīgākais nosacījums.
- pamatnoteikums Galvenais, nozīmīgākais noteikums.
- pamatpienākums Galvenais, nozīmīgākais pienākums.
- pamatprincips Galvenais, nozīmīgākais princips.
- pamatprodukts Galvenais, nozīmīgākais produkts, (ko) ražo.
- pamatprodukts Galvenais, nozīmīgākais produkts, ko lieto uzturā.
- pamatreferāts Galvenais, nozīmīgākais referāts.
- pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens (kādā jomā, daiļdarbā u. tml.).
- pamatvirziens Galvenais, nozīmīgākais virziens.
- maģistrāls Galvenais, svarīgākais (par satiksmes līnijām, ielām, arī ūdensvada, kanalizācijas, elektrotīkla u. tml. līnijām).
- ass Galvenais, svarīgākais ap ko risinās kādi notikumi, darbība.
- centrālais Galvenais, svarīgākais.
- augstākais Galvenais, vadošais.
- ģenerāls Galvenais; vispārējs, visu aptverošs.
- shēma Galvenajās līnijās izveidots (norises, darbības) apraksts, attēlojums.
- apmēram Galvenajos vilcienos, nepilnīgi.
- būtība Galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības, arī iekšējais, dziļākais, garīgais saturs.
- momentuzņēmums Galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku.
- pamatintereses Galvenās intereses.
- pamatvajadzības Galvenās, būtiskākās vajadzības.
- pamatzināšanas Galvenās, būtiskākās zināšanas, arī zināšanu pamati, minimums (kādā jomā).
- pamattiesības Galvenās, nozīmīgākās tiesības.
- skelets Galveno (mākslas darba) uzbūves sastāvdaļu kopums.
- varonis Galveno lomu tēlotājs traģēdijā (18. un 19. gadsimtā); vēlāk arī galveno lomu tēlotājs drāmā, komēdijā.
- noteiksme Galveno, būtisko (kā) īpašību, pazīmju kopums.
- pamatkodols Galveno, dominējošo cilvēku kopums (piem., kādā grupā).
- pamatforma Galveno, nozīmīgāko ārējā apveida pazīmju kopums.
- kodols Galveno, raksturīgāko (cilvēka) īpašību kopums.
- pamatvilciens Galvenokārt, galvenajās līnijās, pamatos.
- vairāk Galvenokārt; lielākoties.
- kāposti Galviņkāposti.
- kalmārs Galvkājis ar desmit taustekļiem, kura gaļu izmanto pārtikā.
- astoņkājis Galvkāju apakškārtas jūras dzīvnieks ar maisveidīgu ķermeni un astoņiem taustekļiem.
- sēpija Galvkāju klases jūras dzīvnieks, kura organismā īpašs dziedzeris izdala brūnu sekrētu; tinteszivs.
- izgalvot Galvojot panākt, ka (kādu) atbrīvo (piem., no ieslodzījuma).
- garantija Galvojums, ka prece vai pakalpojums būs kvalitatīvs līdz noteiktam termiņam, un apņemšanās bez atlīdzības novērst līdz šim termiņam konstatētos trūkumus.
- tonzūra Galvvidū izskūts laukums (līdz 1973. gadam – katoļu garīdzniekiem, mūkiem).
- marmorgaļa Gaļa ar sevišķu garšu no īpaši audzētiem liellopiem, kurai raksturīgi vienmērīgi intramuskulārie tauki starp muskuļu šķiedrām, kas atgādina marmora rakstu.
- košergaļa Gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kas nokauts, ievērojot ebreju reliģiskos likumus; gaļa, kas sagatavota, ievērojot šos likumus.
- halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
- broilers Gaļai audzēts 60–70 dienu vecs cālis.
- stroganovs Gaļas ēdiens – strēmelēs sagriezta, apcepta un garšvielās sautēta (parasti liellopu) gaļa.
- giross Gaļas ēdiens, ko cep uz rotējoša vertikāla iesma.
- sitenis Gaļas ēdiens, ko gatavo no šķēlēs sagrieztas un izdauzītas gaļas.
- fileja Gaļas gabals bez kauliem; gaļas mīkstums, parasti no muguras daļas abpus mugurkaulam.
- krūtiņa Gaļas gabals no dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas.
- cauraudzis Gaļas gabals, kur treknums mijas ar liesumu.
- šķiņķis Gaļas izstrādājums no šādas dzīvnieka liemeņa daļas.
- rolmopsis Gaļas tītenis.
- skārnis Gaļas veikals.
- borščs Gaļas zupa ar bietēm, burkāniem u. c. dārzeņiem.
- buljons Gaļas, kaulu, arī zivju novārījums; šāds ēdiens, ko parasti pasniedz tasēs.
- mīkstums Gaļīgā daļa (augam, tā daļām).
- sekste Gaļīgs ādas veidojums uz dažu putnu galvas vai rāpuļu ķermeņa; šāds veidojums kopā ar spalvām.
- gaļains Gaļīgs, ar muskuļaudiem.
- i Gan.
- piepildījums Gandarījums, apmierinātība.
- atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunumu), apzināti atdarot vainīgajam.
- ieblakus Gandrīz blakus, tuvu.
- nekas Gandrīz nemaz.
- iepretī Gandrīz pretī (kam).
- uzreiz Gandrīz tai pašā brīdī, ļoti drīz; tūlīt.
- turpat Gandrīz, aptuveni.
- itin Gandrīz, pavisam; diezgan.
- bezmaz Gandrīz.
- teju Gandrīz.
- tiklab Gandrīz.
- izganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) paēd.
- noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) uzturas, ganās tikai tam paredzētajās vietās.
- saganīt Ganot panākt, ka (parasti mājlopi) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
- noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki noēd (augus) kādā vietā.
- noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki noēd augus (kādā teritorijā).
- uzganīt Ganot uzbarot.
- nogānīties Gānoties izteikt savu nepatiku; nolamāties.
- olnīca Ganu ceļš ar žogu abās pusēs.
- gatve Ganu ceļš; olnīca.
- zobenzivs Gara (līdz 4 m) jūras zivs ar zobenam līdzīgu kaula izaugumu pie augšžokļa [Xiphias gladius].
- maisadata Gara adata ar lielu aci (piem., maisu šūšanai vai lāpīšanai).
- ķesele Garā kātā iestiprināts maisiņš ziedojumu vākšanai baznīcā.
- nērija Gara sanešu josla, strēle, kas atdala līci vai lagūnu no atklātās jūras.
- galerija Gara telpa (piem., pilī) parasti ar logu rindu vienā garensienā.
- arkāns Gara virve ar cilpu galā zirgu un citu dzīvnieku ķeršanai, ko lieto turki, kazahi u. c.
- laso Gara virve ar slīdošu cilpu galā dzīvnieku ķeršanai jāšus.
- stola Gara, plata lenta, ko mācītājs apliek ap kaklu virs liturģiskā tērpa (piem., Romas katoļu, arī Evaņģēliski luteriskās baznīcas tradīcijā).
- slings Gara, plata šalle, ko dažādos veidos, piem., nofiksējot ap pleciem, vidukli, var izmantot maza bērna pārnēšanai, ietinot tajā mazuli un piekļaujot to pie krūtīm.
- sloksne Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piem., metāla, ādas, koksnes) plāksne.
- sloksne Gara, samērā šaura (piem., virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus.
- tekne Gara, samērā šaura cauruļveida ierīce, parasti šķidru vai beramu vielu novadīšanai.
- galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piem., kalnraktuvēs).
- rabate Gara, šaura dobe ar dekoratīviem augiem (parasti celiņu malās, gar celtņu sienām).
- koridors Gara, šaura eja (piem., vilciena vagonā).
- koridors Gara, šaura josla (starp divām teritorijām), kas paredzēta nokļūšanai (kur, kādā vietā).
- kangars Gara, šaura kāpa starp purvainiem pazeminājumiem (vigām); oss.
- serpentīns Gara, šaura krāsaina papīra lente, ko karnevālos, ballēs sviež publikā, dejotājos.
- skifs Gara, šaura sporta laiva ar kustīgu sēdekli un gludu apšuvumu.
- koridors Gara, šaura telpa, pa kuru var nokļūt citās telpās vai iziet ārā; gaitenis.
- gondola Gara, šaura vienaira venēciešu laiva ar plakanu dibenu un augstiem galiem.
- koridors Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes josla.
- akots Garākā, spīdīgākā, rupjākā spalva (dažu kažokzvēru apmatojumā).
- secen Garām, paliekot nepamanītam, neuztvertam.
- secen Garām, postoši neskarot.
- secen Garām.
- nodrošināt Garantēt.
- nodrose Garantēts rezervējums, nodrošinājums (kā izmantošanai, lietošanai).
- puskombinezons Garās bikses ar nelielu krūšu daļu.
- lekcija Garas pamācības, moralizēšana, rāšana.
- pātari Garas, apnicīgas runas, runāšana, arī pamācības.
- skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
- jutoņa Garastāvoklis, noskaņojums.
- oma Garastāvoklis, noskaņojums.
- dūša Garastāvoklis.
- našķis Gardēdis; tas, kas mēdz našķoties.
- nogārgt Gārdzot izteikt, pateikt (ko).
- josta Garena (ādas, auduma vai cita materiāla) sloksne, ko apņem ap vidukli.
- josla Garena (teritorijas) daļa, kas atšķiras no apkārtnes vai stiepjas gar ko.
- skara Garena dažu augu ziedkopa.
- spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu tam sakļauties.
- pārliktnis Garena detaļa, kas horizontāli pārlikta vertikāliem galiem; sporta spēļu vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
- ķirpa Garena guba; stirpa.
- vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība.
- penālis Garena kastīte vai īpašs maciņš rakstāmpiederumu glabāšanai.
- strēmele Garena, samērā šaura (piem., teritorijas, virsmas) daļa.
- kanāls Garena, šaura, doba telpa (kā) iekšienē.
- zobiņš Gareni izvirzījumi (priekšmetam).
- lampass Gareniska krāsaina uzšuve bikšu sānos.
- garengriezums Gareniskā virzienā izdarīts griezums.
- roka Garens (ierīces, ietaises u. tml. ) darba elements.
- riba Garens (nereti lokveidīgi izliekts) konstruktīvs vai savienojošs elements.
- vāle Garens (parasti koka) rīks kā sišanai, dauzīšanai (parasti ar paresninājumu vienā galā).
- stienis Garens (parasti metāla) veidojums, kam viscaur ir aptuveni vienāds šķērsgriezuma laukums; šāds sporta rīks.
- stirpa Garens (piem., siena, sakņaugu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
- šalle Garens apģērba piederums kakla, plecu, arī galvas segšanai.
- caurule Garens cilindra formas veidojums ar tukšu vidu.
- abra Garens koka trauks mīklas raudzēšanai un mīcīšanai.
- štrūdele Garens konditorejas izstrādājums no kārtainās mīklas ar pildījumu (parasti ābolu).
- vija Garens kopā savītu puķu, lapu, zaru u. tml. veidojums, virkne (parasti kā izgreznošanai); vītne.
- mēle Garens paaugstinājums, pa kuru demonstrē tērpus.
- vaga Garens padziļinājums zemē.
- svira Garens priekšmets, mašīnas, ierīces detaļa, ko lieto (vai kas darbojas) atbilstoši šāda mehānisma principam.
- grēda Garens veidojums.
- vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
- tina Garens zvejas tīkls, ko pa nakti iegremdē upē vai ezerā.
- lancetisks Garens, ar platāko vietu pie pamata (parasti par lapām).
- banāns Garens, mazliet līks, ar biezu, dzeltenu mizu klāts auglis.
- šķēpele Garens, nelīdzens (no kā) atdalījies vai atdalīts gabals.
- lete Garens, no priekšpuses slēgts paaugstinājums ar plakanu virsmu (preču tirgošanai, pakalpojumu sniegšanai u. tml.).
- valnis Garens, samērā augsts (kādas vielas) uzbērums.
- mulda Garens, samērā liels trauks (parasti kā jaukšanai, mīcīšanai).
- sile Garens, samērā sekls trauks lauksaimniecības dzīvnieku barošanai.
- strēmele Garens, samērā šaurs (kā) veidojums.
- strēmele Garens, šaurs (kāda materiāla) gabals, kas ir atdalīts no šī materiāla lielāka gabala; sloksne.
- strēle Garens, šaurs (piem., gāzu) veidojums.
- rieva Garens, šaurs padziļinājums (kā virsmā).
- nomalis Garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums, kam zāģējums ir tikai vienā pusē.
- gārgale Gārgaļveidīgo kārtas vidēji liels vai liels ūdensputns ar slaidu ķermeni, biezu apspalvojumu, pagaru knābi un īsu asti.
- basmati Gargraudu rīsu paveids.
- grēda Gari izstiepti reljefa pacēlumi; kalnu virkne.
- gāgas Gari stieptas, skaļas (parasti zosīm raksturīgas) balss skaņas.
- gaudīgs Gari stiepts, žēlabains.
- kaftāns Gari vīriešu svārki (piem., Tuvo Austrumu, slāvu tautām).
- pātarot Gari, apnicīgi runāt, arī pamācīt.
- krēpes Gari, parasti izspūruši, mati (cilvēkam).
- garkūļi Gari, taisni, kūļos izkulti (rudzu vai kviešu) salmi.
- baznīckungs Garīdznieks (parasti katoļu).
- kapelāns Garīdznieks kapelā [1]; garīdznieka palīgs.
- imāms Garīdznieks, kas mošejā vada kopējo lūgšanu.
- sprediķotājs Garīdznieks, kas saka sprediķi (1).
- biktstēvs Garīdznieks, kas uzklausa grēksūdzi.
- kapelāns Garīdznieks, kura aprūpē ir īpaša kontingenta cilvēki.
- dekāns Garīdznieks, kura pārziņā ir dekanāts (2); katedrāles vecākais garīdznieks.
- melnsvārcis Garīdznieks.
- garīdzniecība Garīdznieku kopums.
- jājamzābaki Garie jātnieka zābaki.
- meditācija Garīga apcere, gremdēšanās pārdomās; garīga koncentrēšanās, ko praktizē, piem., budismā, lai iegūtu mieru un apskaidrību.
- idiotija Garīga atpalicība vissmagākajā formā.
- kultūra Garīgā bagātība, inteliģence, pieklājības normām atbilstoša uzvedība (indivīdam, cilvēku grupai).
- inteliģents Garīgā darba darītājs; cilvēks, kas pieder pie inteliģences (2).
- inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociālā grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
- meklēt Garīgā darbībā censties atklāt, iegūt (ko).
- sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
- iedvesma Garīga pacilātība, produktīva jaunrades spēju atraisītība radošā darbā.
- bauda Garīga patika, gandarījums, apmierinājums.
- spiričuels Garīga rakstura dziesma (Amerikas nēģeru mūzikā).
- rekolekcijas Garīga rakstura nodarbības (Svēto Rakstu lasīšana, lūgšanas, meditēšana, pārdomas, pārrunas u. tml.) ar mērķi pievērsties savas garīgās dzīves sakārtošanai, tās atjaunotnei.
- korālis Garīga rakstura skaņdarbs, baznīcas dziesma (parasti luterāņu baznīcā).
- tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
- dvēsele Garīgā, nemirstīgā cilvēka būtības daļa.
- guru Garīgais audzinātājs (hinduismā); viens no galvenajiem sikhu vadītājiem.
- briedums Garīgās un fiziskās attīstības augstākā pakāpe (par cilvēku).
- garamantas Garīgās vērtības, garīgās bagātības.
- gaisma Garīgās vērtības, izglītība; tas, kas ir labs, cēls, cildens.
- manta Garīgās vērtības.
- stulbs Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; muļķīgs (1).
- kulturāls Garīgi bagāts, inteliģents (par cilvēku); pieklājīgs.
- vārgulis Garīgi nevarīgs, mazvērtīgs cilvēks.
- pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam (parasti labākam).
- veldzēt Garīgi spēcināt, bagātināt, arī sniegt prieku, mierinājumu.
- deģenerēties Garīgi, morāli pagrimt.
- garīgums Garīgo un ētisko īpašību kopums, (cilvēka) garīgā bagātība.
- būtne Garīgo un fizisko īpašību kopums (cilvēkam).
- psihoterapija Garīgo un uzvedības traucējumu ārstēšana, izmantojot verbālo un neverbālo saskarsmi, pārliecināšanu, izglītošanu, hipnozi u. tml.
- spirituāls Garīgs, dvēselisks.
- krājums Garīgu vērtību, ideju, atmiņu, arī personības īpašību u. tml. kopums.
- ūdensmērītājs Garkājaina blakts ar tievu, izstieptu ķermeni, kas dzīvo uz ūdens (izmantojot tā virsmas spraigumu) un pārvietojas īsiem atgrūdieniem.
- bridējputni Garkājaini putni, piem., stārķi, gārņi, kas lielākoties pārtiek no purvu un ūdens dzīvniekiem.
- garlaiks Garlaicība.
- dumpis Gārņu dzimtas bridējputns ar garu kaklu, garām kājām, smailu knābi, dzeltenbrūnu apspalvojumu un dobju balsi.
- kamara Garoza, sacietējusi virskārta.
- džins Gars (arābu folklorā), kas parasti mitinās pudelē vai eļļas lampā un spēj izpildīt dažādas sava saimnieka vēlēšanās.
- ilgs Garš (par laika posmu).
- krēpes Garš apmatojums uz kakla, skausta, galvas (dažiem dzīvniekiem).
- enduro Garš izturības brauciens ar motociklu pa dabiski šķēršļotu teritoriju.
- sliede Garš lineāls ar šķērsi vienā galā leņķa ieturēšanai.
- kimono Garš, ar jostu apjožams halātveida tērps ar platām piedurknēm (Japānā).
- sniegadēlis Garš, diezgan plats speciāli apstrādāts dēlis, uz kura stāvot, slīd pa sniegu no kalna snovborda sporta veidā; sniega dēlis; snovborda dēlis.
- makintošs Garš, gumijota auduma lietusmētelis.
- līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums (parasti ar profilētu šķērsgriezumu), ko izmanto, piem., apmaļu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
- penteris Garš, nesaprotams teksts.
- aukla Garš, parasti tievs šķiedru vai pavedienu vijums.
- talārs Garš, plats amata tērps, parasti līdz potītēm (juristiem, garīdzniekiem, augstskolu docētājiem u. tml.).
- mačete Garš, plats cērtamais nazis, ko lieto Latīņamerikas valstīs cukurniedru novākšanai.
- mantija Garš, plats, apmetņveida tērps, ko valkā virs cita apģērba.
- paltraks Garš, plats, arī bezformīgs apģērba gabals.
- sutana Garš, priekšā pogājams, melns katoļu garīdznieka ikdienas tērps.
- stiegra Garš, samērā tievs audu veidojums (organismā); arī cīpsla.
- stalts Garš, samērīgs (par augiem, parasti kokiem).
- šnore Garš, šaurs apstrādāšanai iedalīts zemes gabals; šņore (2).
- dvielis Garš, šaurs auduma gabals, ko izmanto dekoratīviem u. tml. nolūkiem.
- lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (piem., baznīcā).
- vimpelis Garš, šaurs karogs karakuģa mastā; speciāls trijstūrains karogs tirdzniecības flotes kuģiem.
- tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
- sklanda Garš, tievs apaļkoks; kārts; arī maikste.
- šķiedra Garš, tievs augu šūnu veidojums, ko izmanto dzijas, diegu ieguvei.
- bagete Garš, tievs baltmaizes kukulis; franču maize.
- stādaigs Garš, tievs cilvēks.
- kārts Garš, tievs, elastīgs cauruļveida stienis, ko izmanto par atbalstu kārtslēkšanā.
- smeķis Garša.
- buķete Garšas un aromāta īpašību kopums (piem., vīnam, tējai).
- ēsma Garšīgs ēdiens.
- ņammīgs Garšīgs.
- smeķīgs Garšīgs.
- garšļauku Garšļaukus.
- pagaršot Garšot un pabeigt garšot (parasti ēdienu, dzērienu).
- gaumēt Garšot.
- iet pie sirds Garšot.
- krustnagliņa Garšviela – žāvēts nagliņkoka ziedu pumpurs ar raksturīgu smaržu un garšu.
- kanēlis Garšviela ar raksturīgu smaržu un īpatnēju garšu, ko iegūst no kanēļkoka mizas.
- ingvers Garšviela, kas iegūta no šī auga sakneņa.
- vaniļa Garšviela, ko iegūst no šā koka augļiem.
- sinepe Garšviela, ko iegūst no šī auga sēklām.
- sumahs Garšviela, ko iegūst no šī krūma augļiem.
- raudene Garšviela, ko pagatavo no šī auga.
- angstrēms Garuma mērvienība – 1 desmitmiljardā daļa metra, ko lieto optikā gaismas viļņa garuma mērīšanai, kā arī atomfizikā [Å].
- kilometrs Garuma mērvienība – 1000 metru [km].
- versts Garuma mērvienība – 1066,8 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- kabeļtauva Garuma mērvienība – 185,2 metri (desmitā daļa no jūras jūdzes).
- pēda Garuma mērvienība – apmēram 30,48 cm (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- aršīna Garuma mērvienība – aptuveni 0,71 metrs (vecajā krievu mērvienību sistēmā); šāda garuma mērlineāls.
- ass Garuma mērvienība – aptuveni 2,13 metri (vecajā krievu mērvienības sistēmā).
- colla Garuma mērvienība – aptuveni 2,54 cm (angļu mērvienību sistēmā).
- decimetrs Garuma mērvienība – viena desmitā daļa metra [dm].
- jūdze Garuma mērvienība (dažādās mērvienību sistēmās).
- jards Garuma mērvienība angļu mēru sistēmā – 0,914 metru.
- metrs Garuma pamatmērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – 100 centimetru [m].
- gastronoms Gastronomijas (2) speciālists.
- gastronoms Gastronomijas veikals.
- kobra Gastroskops.
- pilngatavība Gatavības augstākā pakāpe, kad (augu) produktam ir visaugstākā vērtība.
- uzpūst Gatavojot izveidot (ko) ar palielinātu apjomu un porām.
- slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
- skrotēt Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot to galus; rupji malt.
- izplānot Gatavojoties (ko) darīt, veikt, iepriekš izdomāt (tā) norisi.
- piedegt Gatavošanas procesā daļēji pārogļoties vai daļēji sadegt un pielipt (pie trauka virsmas).
- taisīt Gatavot (ēdienu, dzērienu).
- maisīt Gatavot (kā) kopumu, liekot kopā, apvienojot, savienojot (ko); jaukt.
- preparēt Gatavot (kā) preparātu (2).
- meistarot Gatavot (ko), parasti neprofesionāli.
- brūvēt Gatavot (ko).
- jaut Gatavot (mīklu), maisot miltus šķidrumā.
- darīt Gatavot (piem., alu).
- post Gatavot (piem., ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamos priekšmetus.
- vārīt Gatavot ēdienu, ievietojot, turot (to) šķidrumā.
- pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piem., priekšmetu, vielu); izveidot patērēšanai.
- vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties.
- grasīties Gatavoties (ko darīt).
- kārtoties Gatavoties (piem., ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
- taisīties Gatavoties kādai darbībai, pasākumam.
- sildīties Gatavoties, iesildīties.
- riktēties Gatavoties, taisīties.
- iemīts ceļš Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
- iemīts ceļš Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
- vaids Gaudas, žēlabas.
- gaudas Gaudojošas skaņas; kaukšana.
- nogaudot Gaudot (kādu laiku).
- GNP Gaujas Nacionālais parks.
- garša Gaume.
- elegants Gaumīgs, smalks, izmeklēts.
- nomuļļāt Gausi, neprasmīgi strādājot, panākt, ka (kas) nerealizējas vai tiek īstenots sliktā kvalitātē.
- kasīties Gausi, neražīgi strādāt, lēnām, tūļīgi darboties.
- bēdāties Gausties, žēloties (par ko).
- īdēt Gausties, žēloties, paust neapmierinātību.
- ņerkstēt Gausties, žēloties.
- ņuņņāties Gausties, žēloties.
- vaidēt Gausties, žēloties.
- gaudot Gausties.
- flegmatisms Gausums, mierīgums, līdzsvarotība.
- nogausties Gaužoties noteikt, pateikt (ko).
- formaldehīds Gāze ar asu smaku, ko izmanto sintētisko sveķu, krāsvielu, medicīnas preparātu u. tml. izgatavošanai.
- freons Gāze vai gaistošs šķidrums, ko pilda aerosolos, saldējamās iekārtās u. tml.
- aerosols Gāze, kurā sīku daļiņu veidā atrodas kāda viela.
- iegāzelēties Gāzelējoties ievirzīties (kur iekšā).
- aizgāzelēties Gāzelējoties, gāzelīgā gaitā aiziet, aizbraukt.
- atmosfēra Gāzes apvalks ap Zemi, kas griežas kopā ar to; šāds apvalks ap citiem debess ķermeņiem.
- vakuums Gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu; telpa, kurā nav vielas.
- miglājs Gāzes un putekļu apgabals starpzvaigžņu telpā.
- noplūde Gāzes, elektriskās strāvas aizplūde projām (no bojātas caurules, vada, ierīces).
- putas Gāzes, gaisa pūslīšu kopums, kas izdalās kāda šķidruma, masas virspusē.
- putas Gāzes, gaisa pūslīšu kopums, kas rodas kādai vielai saskaroties ar gaisu vai ūdeni.
- toniks Gāzēts atspirdzinošs dzēriens.
- kokakola Gāzēts bezalkoholisks dzēriens, kas sākotnēji tika gatavots no kolas lapu ekstrakta.
- triekt zemē Gāzt (parasti cilvēku).
- brukt Gāzties un izjukt, pārvērsties drupās.
- grūt Gāzties un pārvērsties drupās, gruvešos; brukt.
- krist Gāzties, brukt, grūt.
- žauties Gāzties, krist (parasti par cilvēkiem).
- zvelties Gāzties, svērties (uz sāniem, apkārt).
- turbolokomotīve Gāzturbīnas lokomotīve.
- elpošana Gāzu apmaiņa starp augu un apkārtējo vidi.
- degazācija Gāzu izvadīšana (piem., no raktuvēm, izkausētiem materiāliem).
- gaiss Gāzu maisījums, kas apņem Zemi un veido tās atmosfēru; šāds gāzu maisījums, kas nepieciešams dzīvu būtņu, augu elpošanai.
- dabasgāze Gāzveida ogļūdeņražu (metāna, propāna, butāna u. c.) maisījums, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā.
- deggāze Gāzveida viela, gāzu maisījums, kas spēj degt.
- iegāzt Gāžot ievirzīt (kur iekšā); būt par cēloni, ka gāžas un iekrīt (kur iekšā).
- apgāzt Gāžot novietot uz sāniem; gāžot apgriezt otrādi.
- izgāzt Gāžot panākt, ka izkrīt, izbirst, izlīst (no kurienes, kur u. tml.); pagāžot vai apgāžot iztukšot (trauka saturu).
- pagāzt Gāžot pasvērt (piem., uz sāniem).
- uzgāzt Gāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā).
- izgāzties Gāžoties kam apkārt, izkrist, izbirt, izlīt.
- nogāzties Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā.
- pārgāzties Gāžoties pārkrist (pāri kam, pār ko), novietoties pāri (kam), pār (ko).
- pārgāzties Gāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pagāzties Gāžoties pasvērties (piem., uz sāniem).
- sagāzties Gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, kur).
- uzgāzties Gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- rekombinācija Gēnu pārgrupēšanās, kas nosaka jaunu pazīmju un to kombināciju veidošanos.
- gerontologs Gerontoloģijas speciālists.
- gestapovietis Gestapo darbinieks.
- GB Gigabaits.
- ginekologs Ginekoloģijas speciālists.
- pieglabāt Glabājot mirušos, piepildīt (kādu vietu).
- turēt Glabāt (atmiņā, apziņā).
- krāt Glabāt; saglabājot vairot.
- pestīšana Glābšana, palīdzēšana (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
- pestīt Glābt, palīdzēt (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
- glaciologs Glacioloģijas speciālists, ledus pētnieks.
- glāstīties Glāstīt vienam otru.
- paijāt Glāstīt, glaudīt.
- glāsts Glāstoša rokas kustība, maigs pieskāriens, paužot mīlestību, sirsnību.
- glāstīgs Glāstošs; maigs, liegs.
- glāsmains Glāstošs; maigs.
- glāsmīgs Glāstošs; maigs.
- glāsains Glāstošs.
- apglāstīt Glāstot apmīļot.
- apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku).
- apglaudīt Glaudot apmīļot.
- pieglaudīt Glaudot pielīdzināt (parasti matus).
- ķemmēt Glaust, kārtot ar ķemmi (matus); sukāt.
- sukāt Glaust, kārtot ar suku, ķemmi (apmatojumu).
- sukāt Glaust, kārtot, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apspalvojumu).
- apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
- aizglaust Glaužot aizlikt (aiz kā).
- apglaust Glaužot apmīļot.
- atglaust Glaužot atvirzīt atpakaļ, nost.
- izglaust Glaužot izlīdzināt.
- pieglaust Glaužot padarīt gludu, līdzenu.
- saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot.
- sukāt Glaužot, kārtojot ar suku, kārtot (apmatojumu uz kādas ķermeņa daļas).
- čarka Glāze alkoholiska dzēriena.
- fajanss Glazēta, balta vai gaiša, no īpašas masas veidota keramika.
- bilde Glezna, reprodukcija.
- reprodukcija Gleznas, zīmējuma u. tml. poligrāfisks atveidojums.
- sfumato Glezniecībā – objektu kontūru mīkstināšana ar nekontrastējošu krāsu pāreju, tā panākot gaismēnu un gaisa ilūziju.
- pasteļglezniecība Glezniecība, kurā izmanto pasteļkrāsas.
- freska Glezniecības tehnika – gleznošana ar ūdenī izšķīdinātām krāsām uz apmetuma; šādā tehnikā izpildīts darbs.
- akvarelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto akvareļkrāsas; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- eļļa Glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas; gleznojums ar eļļas krāsām.
- pastelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas jeb krāsainos krītiņus; pasteļtehnika.
- pasteļtehnika Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas; pastelis.
- guaša Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādas krāsas; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- stājglezniecība Glezniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgs raksturs un funkcijas atšķirībā no monumentālās glezniecības, kas saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- neoimpresionisms Glezniecības virziens (radās 19. gadsimta 80. gados Francijā), kas attīstīja tālāk impresionismam raksturīgos glezniecības paņēmienus, piem., tīru spektra krāsu uzlikšanu uz audekla punktu veidā, optiski radot krāsu sajaukuma efektu.
- iegleznot Gleznojot iekļaut (mākslas darbā, parasti kādu detaļu).
- izgleznot Gleznojot ļoti sīki, detalizēti atveidot.
- pārgleznot Gleznojot pārveidot.
- sagleznot Gleznojot radīt, izveidot (ko) lielākā daudzumā.
- virsglazūra Gleznojums uz glazūras.
- zemglazūra Gleznojums zem glazūras.
- akvareļglezniecība Gleznošana akvareļa tehnikā.
- plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot gaismas un atmosfēras iedarbības izraisītās krāsu nianses.
- puantilisms Gleznošanas metode – tīro krāsu uzlikšana uz audekla punktu vai mazu piciņu veidā.
- ķellēt Gleznot (piem., lieliem triepieniem).
- uzgleznot Gleznot un pabeigt gleznot.
- pārgleznot Gleznot virsū ko citu.
- mālēt Gleznot.
- pindzelēt Gleznot.
- pindzelmanis Gleznotājs (parasti vājš).
- kolorists Gleznotājs, kura darbos galvenais ieceres realizēšanas līdzeklis ir krāsas, krāsu toņi.
- pinakotēka Gleznu galerija (dažās Rietumeiropas zemēs).
- glicerīdi Glicerīna esteri, lipīdu galvenā sastāvdaļa.
- nitroglicerīns Glicerīna un slāpekļskābes esteris, sprāgstviela.
- smilšgliemene Gliemene, kas dzīvo jūrās, ierakusies gruntī.
- pērļgliemene Gliemene, kuras čaulas slēdzeni veido robi un tiem atbilstošas bedrītes.
- pērlene Gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku čaulā un kura var veidot pērles.
- gliemežvāks Gliemenes vākveida čaula.
- vīngliemezis Gliemezis ar ķermeni masīvā, biezā, izturīgā, parasti koniskā čaulā.
- vārpstiņgliemezis Gliemezis ar rievotu vārpstveida čaulu.
- kailgliemezis Gliemezis ar tārpveidīgu, čaulas neietvertu ķermeni.
- gliemežnīca Gliemeža čaula.
- vēderkāji Gliemeži, kuru ķermeņa vēderpusē ir plats pēdveida muskuļains veidojums.
- gliemene Gliemis ar divvāku čaulu.
- gliemezis Gliemis ar viengabala (parasti) spirālē sagrieztu čaulu, kas dažām sugām var būt reducējusies.
- molusks Gliemis, mīkstmiesis.
- galvkāji Gliemji ar maisveida vidukli, labi izveidotu galvu un taustekļiem pie tās (piem., astoņkāji).
- mīkstmieši Gliemji.
- perlamutrs Gliemju (galvenokārt pērleņu) čaulas spīdīgs iekšējais slānis, ko izmanto pogu, rotaslietu gatavošanai, inkrustācijām u. tml.
- strofantīns Glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku.
- izskatīgs Glīts, ar labu izskatu (par priekšmetiem, telpām u. tml.).
- pievilcīgs Glīts, patīkams.
- smuks Glīts, skaists.
- GSM Globālo mobilo komunikāciju sistēma.
- spogulis Gluda (ūdenstilpes) ūdens virsa.
- slīdvirsma Gluda, ar iespējami mazu berzi virsma, kas paredzēta slīdes kustībai.
- pletīzeris Gludeklis.
- pārgludināt Gludināt vēlreiz, no jauna.
- pletēt Gludināt.
- izgludināt Gludinot ar gludekli, padarīt gludu.
- iegludināt Gludinot ieveidot.
- gludens Gluds, gandrīz gluds, līdzens.
- kā dēlis Gluds, līdzens (par ceļu).
- laidens Gluds, noapaļots, bez asumiem.
- ofsets Gludspieduma paveids, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā – uz papīra vai cita materiāla.
- monotipija Gludspieduma tehnika – attēla pārnešana ar eļļas krāsām uz metāla plātnes, no kuras iegūst novilkumu.
- gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
- apglūnēt Glūnoši aplūkot (parasti no visām pusēm).
- noglūnēt Glūnoši noskatīties.
- uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem).
- pavisam Gluži, pilnīgi; ļoti.
- šļupstēšana Gļēva, neskaidra runāšana.
- mīkstpēdiņš Gļēvs, arī izlutināts cilvēks.
- bāba Gļēvs, arī pļāpīgs cilvēks.
- mīkstčaulis Gļēvs, izlutināts cilvēks, kam nav stingra rakstura.
- ķīselis Gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks.
- konjunktīva Gļotāda, kas klāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
- smaganas Gļotāda, kas sedz žokļu izaugumus un zobu kakliņus.
- krēpas Gļotaini atdalījumi no elpošanas ceļiem, plaušām.
- gnostiķis Gnosticisma piekritējs.
- godabiedrs Goda biedrs.
- tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz augstu personas vai kolektīva darbības vērtējumu (Krievijā un bijušajā PSRS).
- gods Godājams stāvoklis (sabiedrībā, attiecībā pret citiem).
- reveranss Godbijīga paklanīšanās ar nelielu piesēdienu.
- godaprāts Godīga, apzinīga rīcība, attieksme.
- godavīrs Godīgs, apzinīgs cilvēks, uz kuru var paļauties.
- skaidrs Godīgs, atklāts, arī patiess; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kārtīgs Godīgs, krietns, arī tikumīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- atdot godu Godināt, parādīt cieņu.
- sumināt Godināt; cildināt.
- iedzert Godinot ko, (parasti) ar tostu izdzert glāzi alkoholiska dzēriena.
- godkārība Godkāre.
- ambīcijas Godkārība, cenšanās pēc kaut kā aiz godkārības; tieksme, pretenzijas iegūt (ko).
- godkārs Godkārīgs.
- grīns Golfa laukuma zāliens.
- golferis Golfa spēlētājs.
- golfists Golfa spēlētājs.
- minigolfs Golfs, ko spēlē ievērojami mazākā laukumā nekā parasti.
- gondoljers Gondolas (1) airētājs, laivinieks.
- triperis Gonoreja.
- gonokoks Gonorejas ierosinātājs mikroorganisms.
- gaziks Gorkijas (tagad Ņižņijnovgorodas) automobiļu rūpnīcā ražotā pilnpiedziņas automašīna ar brezenta jumtu vai šajā rūpnīcā ražots neliels kravas automobilis.
- gosniņa Gotiņa.
- vērsis Govju bullis (parasti kastrēts).
- raibaļa Govs ar raibu apspalvojumu vai raibumiem.
- zīmaļa Govs ar, parasti baltu, zīmi pierē.
- tole Govs bez ragiem.
- lauce Govs vai ķēve ar balta apmatojuma plankumu pierē.
- pirmpiene Govs, arī kaza u. tml., kas ir pirmo reizi atnesusies.
- govslops Govs, arī teļš, bullis.
- vecpiene Govs, kas trīs mēnešus pēc atnešanās nav kļuvusi grūsna.
- gotele Govs.
- sagrābāt Grābājot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sagrābstīt (1).
- aizgrābt Grābjot (ar grābekli) aizvirzīt, aizdabūt prom.
- atgrābt Grābjot (ar grābekli), atvirzīt nost (no kā).
- nogrābt Grābjot (ar grābekli), nolīdzināt.
- nogrābt Grābjot (ar grābekli), notīrīt.
- nogrābt Grābjot (ar grābekli), novirzīt nost, novākt (ko).
- izgrābt Grābjot (ar rokām, liekšķeri, grābekli u. tml.), izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- sagrābt Grābjot (piem., ar darbarīku, ierīci) savirzīt (piem., vielu, nelielus priekšmetus kopā, kādā veidojumā, kur).
- piegrābt Grābjot ar grābekli, pievirzīt.
- atgrābt Grābjot atņemt daļu (no kā).
- piegrābties Grābjot iegūt sev (ko) lielākā daudzumā; sagrābties.
- iegrābt Grābjot ievirzīt (kur iekšā), paņemt (ko).
- sagrābt Grābjot izveidot.
- pagrābt Grābjot paņemt (ar rokām vai darbarīku kādu kopumu).
- piegrābt Grābjot savākt vienkopus (ko izkaisītu, izkliedētu).
- uzgrābt Grābjot savākt.
- uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt.
- piegrābt Grābjot, ņemot, vācot u. tml., piepildīt (ko).
- nogrābstīties Grābstīties un pārstāt grābstīties.
- grābāties Grābstīties.
- gramstīties Grābstīties.
- uzgrābstīt Grābstot savākt.
- sagrābstīt Grābstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sagrābāt (1).
- uzgrābstīt Grābstot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt.
- apgrābstīt Grābstoties aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
- apgrābstīt Grābstoties notraipīt.
- izgrābstīt Grābstoties pārmeklēt (ko); grābstoties izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
- nogrābstīt Grābstoties skart (ko).
- kasīt Grābt (parasti sienu).
- kast Grābt (parasti sienu).
- lāpstot Grābt, bērt ar lāpstu.
- liekšķerēt Grābt, bērt, smelt u. tml. ar liekšķeri.
- rotaļīgs Graciozs, izsmalcināts.
- birete Graduēta, apakšdaļā noslēdzama stikla caurule precīzai šķidruma vai gāzes tilpuma mērīšanai.
- grāfiene Grāfa sieva vai meita.
- komtese Grāfiene; grāfa meita.
- plakāts Grafikas darbs ar īsu, pieskaņotu tekstu, ko izlīmē publiskajā telpā un izmanto informācijai vai aģitācijai.
- mecotinta Grafikas iespiedtehnika, dobspieduma paveids, kurā iegūst attēlu ar tumšākiem un gaišākiem krāsu laukumiem, tonālām gradācijām; šādā tehnikā iegūtais attēls.
- linogriezums Grafikas paveids, kurā attēla novilkšanai izmanto linoleja plātnes (klišejas); šī grafikas paveida mākslas darbs.
- ogle Grafikas tehnika, kur izmanto šādu stienīti; grafikas darbs (zīmējums), kas veidots šādā tehnikā.
- serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanai izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla sietu; šādā tehnikā veidots attēls.
- zīmulis Grafikas tehnika, kurā izmanto zīmuli; šādā tehnikā darināts darbs.
- siluets Grafikas tehnikas veids – tumšs, vienkrāsains, plakans cilvēka vai priekšmeta attēls, kas uzzīmēts uz gaiša fona (vai otrādi); šādā tehnikā veidots attēls.
- zīmējums Grafikas veids – priekšmetu, parādību u. tml. attēlojums, kas iegūts, izmantojot grafiskās tēlošanas līdzekļus – punktus, līnijas, laukumus; šādā veidā radīts darbs.
- stājgrafika Grafikas veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar tekstu ilustrēšanu.
- dzelis Grafiķa darba rīks – rokturī iestiprināts asmens (koka, metāla, linoleja u. tml.) grebšanai.
- taktssvītra Grafiska zīme – vertikāla svītra pāri visai līnijkopai vai vairākām, kas nošķir taktis.
- defise Grafiska zīme (-), ko lieto, piem., pārnesot vārdus jaunā rindā, norādot burtu izlaidumu vai kā savienojuma zīmi.
- emodži Grafiska zīme (neliels attēls) valodas prosodisko un paralingvistisko elementu (parasti emociju) attēlošanai rakstos; reālijzīme.
- nots Grafiska zīme mūzikas skaņas pierakstam.
- cipars Grafiska zīme skaitļa apzīmēšanai.
- pieturzīme Grafiska zīme teksta vienību atdalīšanai vai izcelšanai.
- atslēga Grafiska zīme, kas norāda skaņu atrašanās vietu nošu sistēmā.
- atzīme Grafiska zīme.
- iezīmēt Grafiski attēlot (piem., kartē, plānā).
- spektrogramma Grafisks (kā) spektra attēls.
- reālijzīme Grafisks attēls valodas prosodisko un paralingvistisko elementu (parasti emociju) attēlošanai rakstos.
- diagramma Grafisks attēls, kas uzskatāmi parāda sakarību starp kādiem lielumiem.
- hieroglifs Grafisks simbols, kas senēģiptiešu un dažās citās rakstu sistēmās apzīmē vārdus, zilbes vai atsevišķas skaņas.
- zīme Grafisks simbols.
- oscilogramma Grafisks svārstību attēls.
- notācija Grafisku zīmju kopums mūzikas pierakstīšanai; nošu raksts.
- raksts Grafisku zīmju sistēma informācijas fiksēšanai; šādā sistēmā izmantoto zīmju kopums; rakstība.
- oldermanis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis (Anglijā, ASV).
- grafologs Grafoloģijas speciālists.
- izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
- sagraizīt Graizot sadalīt, sasmalcināt.
- uzgraizīt Graizot sagatavot (piemēram, kā sastāvdaļas).
- izgraizīt Graizot saīsināt, atdalot kādas daļas.
- uzgraizīt Graizot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- sagraizīties Graizot, griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
- mikrograms Grama miljonā daļa.
- miligrams Grama tūkstošā daļa – 0,001 grams [mg].
- gramatika Grāmata (piem., mācību grāmata), darbs, kurā atspoguļota kādas valodas uzbūves sistēma.
- poliglota Grāmata ar vienu un to pašu tekstu vairākās valodās.
- pasīte Grāmatā ieliekama bibliotēkas uzskaites kartīte ar datiem par grāmatu un tās lasītājiem.
- grāmatzīme Grāmatā ieliekama lente, sloksne (no ādas, auduma, kartona u. tml.).
- enciklopēdija Grāmata vienā vai vairākos sējumos ar īsiem, koncentrētiem, alfabētiski vai tematiski izkārtotiem apcerējumiem par dažādām tēmām vai vienas tēmas dažādiem jautājumiem.
- publikācija Grāmata, brošūra, grāmatā vai periodiskā izdevumā ievietots raksts.
- rokasgrāmata Grāmata, kas satur praktiska rakstura informāciju, noderīgus padomus (kādā jomā, nozarē).
- pavārgrāmata Grāmata, kurā apkopotas ēdienu gatavošanas receptes.
- telefongrāmata Grāmata, kurā apkopoti telefona tīkla abonentu numuri un adreses.
- noteicējs Grāmata, tabula u. tml. (kā) noteikšanai.
- apvāks Grāmatas ārējā ietērpa elements – poligrāfiski (parasti no papīra) izgatavots aizsargs grāmatas vākiem.
- grāmatzīme Grāmatas īpašumzīme – miniatūrgrafikas mākslas darbs, ko ielīmē grāmatas vāka iekšpusē; ekslibris.
- ekslibris Grāmatas īpašumzīme, ko ielīmē grāmatas vāku iekšpusē.
- apakštituls Grāmatas papildvirsraksts, kas titullapā atrodas zem galvenā virsraksta.
- konkordance Grāmatas tekstā sastopamo (parasti svarīgāko) vārdu saraksts, ko parasti papildina citējumi ar attiecīgo vārdu.
- titullapa Grāmatas, žurnāla u. c. izdevuma pirmā lapaspuse, kurā norādīta pamatinformācija (autors, nosaukums, izdošanas vieta, gads u. c.).
- morfoloģija Gramatikas daļa, kurā pēta vārda struktūru (morfēmisko sastāvu) un funkcijas, gramatiskās kategorijas, gramatisko formu veidošanu.
- laiks Gramatikas kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.
- pieļāvums Gramatikas kategorija, kas norāda uz kā iespējamu, varbūtēju ietekmi, kas nerealizējas.
- sintakse Gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatisko struktūru.
- skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
- priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietver priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
- izteiksme Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību.
- locījums Gramatiska kategorija, kas izteikta ar lokāma vārda gramatisko formu un rāda tā sintaktiskās attieksmes ar citiem vārdiem vārdkopā vai teikumā.
- tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
- teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
- pamatforma Gramatisko formu sistēmā – sintaktiski neatkarīga forma, kuras celms parasti ir formveidošanas celms citām paradigmas formām.
- grāmatveikals Grāmatnīca; grāmatu veikals.
- etažere Grāmatplaukts – viena virs otras novietotas četrstūrainas plāksnes.
- grāmattirgotājs Grāmattirdzniecības darbinieks; grāmatu pārdevējs.
- grāmatsiešana Grāmatu iesiešana; attiecīgā lietišķās mākslas nozare.
- grāmatizdevējs Grāmatu izdevējs.
- redakcija Grāmatu izdevniecības nodaļa.
- bibliotēka Grāmatu krājums (piem., personas īpašumā).
- kolportāža Grāmatu pārdošana, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām.
- bibliogrāfija Grāmatu vai citu izdevumu saraksts ar galvenajiem izdošanas datiem; literatūras rādītājs (piem., zinātniskā darbā); grāmata vai cits izdevums ar šāda veida sarakstu.
- grāmatnīca Grāmatu veikals.
- pārskats Grāmatvedībā – dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus par kādu laika posmu.
- debets Grāmatvedībā – konta ierakstu kreisā puse, kurā raksta kontā iemaksātās summas, kā arī uz šo kontu attiecinātos izdevumus un parādus.
- pasīvs Grāmatvedības bilances daļa, kas atspoguļo uzņēmuma līdzekļu avotus – pašu kapitālu, uzkrājumus un kreditorus.
- konts Grāmatvedības forma finansiālo darbību sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; divdaļīga tabula (ar ieņēmumu un izdevumu daļu), kas atspoguļo šīs finansiālās darbības.
- kredīts Grāmatvedības konta labā puse, kurā veic grāmatvedības ierakstu.
- grāmatvedis Grāmatvedības speciālists; darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības uzskaiti.
- vaga Gramba, dziļa, gara iedobe, kas paliek (piem., zemē) pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās; izplūstošs saviļņojums (ūdenī).
- grumba Gramba; arī nelīdzenums.
- grumbains Grambains; arī nelīdzens.
- g Grams (masas mērvienība).
- sagramstīt Gramstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sagrābāt (1), sagrābstīt (1).
- granāts Granātkoka auglis – apaļš, ar dzeltenīgu vai sārtu mizu klāts auglis, kuram ēdama ir daudzo sēklu ārējā, sarkanā kārta; granātābols.
- granātābols Granātkoka auglis, granāts (1).
- granāts Granātkoks; granāta [2].
- granātābele Granātkoks.
- balasts Grants, oļi, akmens šķembas u. tml., ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu.
- grauds Graudaugu auglis.
- klijas Graudu malšanas blakusprodukts – saberztas graudu daļiņas, sēnalas, milti u. tml.
- trijers Graudu tīrīšanas un šķirošanas mašīna.
- vārpzāle Graudzāle, parasti vārpata.
- stiebrzāle Graudzāle.
- rīss Graudzāļu dzimtas augs ar garām, lineārām lapām un iegareniem graudiem, ko audzē galvenokārt Āzijā.
- ciesa Graudzāļu dzimtas augs ar ļoti garu stiebru un iesarkani brūnu skaru.
- trīsene Graudzāļu dzimtas augs ar sirdsveidīgām, nokarenām vārpiņām; vizulis [2] [Briza media].
- ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug slapjās, mitrās vietās un kam ir lineāras, plakanas lapas, ložņājošs saknenis un ziedkopa – skara.
- mārsmilga Graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni, šaurām lapām un ziediem skarās.
- kaviļa Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs; līga [3].
- lapsaste Graudzāļu dzimtas stiebrzāle, kurai ziedkopa ir cilindriska vārpskara.
- bambuss Graudzāļu dzimtas tropu kokveida augs ar gariem, posmainiem un dobiem stiebriem.
- vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne; šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi.
- stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem (piem., timotiņš, auzene, skarene, kamolzāle, smilgas).
- sagrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības.
- uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- apgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka kļūst brūns (no virspuses, no visām pusēm).
- pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- taukšķēt Grauzdēt taukos.
- brusketa Grauzdēta maize (parasti baltmaize) ar tomātiem, ķiplokiem un olīveļļu.
- tosts Grauzdēta maizes šķēle, grauzdiņš.
- staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju sviests.
- deratizācija Grauzēju (parasti žurku, peļu) iznīcināšana.
- bebrs Grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu, brūnu vai melnu apmatojumu un plakanu, zvīņām klātu asti.
- nutrija Grauzēju kārtas dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un pagaru asti.
- šķibīt Grauzt; ēst.
- skribināt Grauzt.
- iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) – parasti par kāpuriem.
- izgrauzties Graužot (ko), lēnām, ar grūtībām izvirzīties cauri (tam), caur (to).
- grauzties Graužot (ko), virzīties iekšā, uz priekšu.
- nograuzt Graužot apēst, noēst (ko cietu).
- iegrauzt Graužot iebojāt.
- nograuzt Graužot nodalīt nost; graužot sabojāt (kā virsmu).
- izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.; graužot radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
- pārgrauzt Graužot pārdalīt.
- sagrauzt Graužot sabojāt (parasti pilnīgi); izmantojot barībai, izalot, sacaurumot.
- sagrauzt Graužot sasmalcināt un apēst.
- urbt Graužot, rokot (ko), veidot (tajā) caurumus, ejas u. tml. (par dzīvniekiem).
- iekrimst Graužot, skrubinot nedaudz ieēst.
- izgrauzties Graužoties cauri (piem., iezim), izvirzīties, izplūst (par ūdeni).
- aizgrauzties Graužoties nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- piegrauzties Graužoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iegravēt Gravējot ieveidot (virsmā, piem., rakstu).
- uzgravēt Gravējot izveidot, piem., uzrakstu, zīmi virsū (uz kā, kam).
- novadgrāvis Grāvis (ūdens) novadīšanai.
- robežgrāvis Grāvis, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu un iezīmē to.
- smagums Gravitācijas spēka, arī inerces spēka izpausme, arī iedarbība.
- grāvmala Grāvja mala; grāvja tuvākā apkārtne.
- tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, cauruļu, vadu) ieguldīšanai.
- tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, skābbarības, skābsiena) sagatavošanai un novietošanai.
- iegrebt Grebjot ieveidot.
- izgrebt Grebjot izgatavot (priekšmetu).
- izgrebt Grebjot izveidot (piem., iedobumu, attēlu).
- grebums Grebjot radīts attēls; šāda attēla novilkums uz papīra.
- blīvgredzens Gredzena formas detaļa (kādā mehānismā), kas novērš (gaisa, šķidruma u. tml.) noplūdi, aizsargā no putekļu iekļūšanas, uztur spiedienu starpību (dažādās mehānisma daļās).
- vadgredzens Gredzens (parasti elastīgs), uzmava (piem., virzulim, arī kā centrēšanai).
- vadgredzens Gredzens (pie makšķeres, spininga kāta), kam cauri slīd makšķeraukla.
- bandāža Gredzens vai uzmava, ko uzliek uz detaļām, lai palielinātu to izturību.
- zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidots reljefs zīmējums, iegrebti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu zīmogu – nospiedumu, piem., zīmoglakā, vaskā – kā apstiprināšanai).
- krāteris Gredzenveida ieplaka uz Mēness virsmas.
- skriemelis Gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi.
- baranka Gredzenveida maizes izstrādājums, ko vispirms apstrādā ar karstu ūdeni un pēc tam cep.
- slēdzējmuskulis Gredzenveida muskulis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
- sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraudamies noslēdz vai sašaurina atveri.
- greiderists Greidera vadītājs.
- bikts Grēksūdze.
- gandare Grēku izpirkšana.
- grēksūdze Grēku izstāstīšana un to nožēlošana.
- absolūcija Grēku piedošana, atlaišana.
- smelt Gremdējot (šķidrā, retāk beramā vielā) ko dobu, piem., trauku, pildīt to (ar vielu) un virzīt laukā (no tās).
- smelt Gremdējot šķidrā, retāk beramā vielā (ko dobu, piem., trauku), pildīt (to) ar vielu un virzīt laukā (no tās).
- mērcēt Gremdēt, likt (ko) kādā vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu.
- laist dibenā Gremdēt.
- mērcēties Gremdēties; būt, atrasties kādu laiku (ūdenī, ūdenstilpē).
- sagremot Gremojot pārstrādāt (uzņemtās barības vielas).
- pārgremot Gremojot, atgremojot vēlreiz sasmalcināt.
- kuņģis Gremošanas orgāns starp barības vadu un tievo zarnu, kurā notiek mehāniska un ķīmiska barības pārstrādāšana.
- sagremoties Gremošanas procesā pilnīgi pārveidoties vienkāršākos šķīstošos savienojumos (par uzņemtām barības vielām).
- zarnas Gremošanas trakta daļa, kas turpinās aiz kuņģa līdz anālajai atverei.
- celiakija Gremošanas trakta slimība, kas bojā tievo zarnu, kavē uzturvielu uzsūkšanos un kam raksturīga glutēna nepanesība.
- grenlandieši Grenlandes salas iedzīvotāji.
- grenlandieši Grenlandes salas iedzīvotājs.
- koljē Grezna kaklarota.
- villa Grezna vasarnīca, māja ārpus pilsētas.
- ekipāža Grezni vieglie atsperu rati.
- luksuss Greznība, greznums.
- dekorēt Greznot, rotāt (telpu, vietu).
- štātēties Greznoties, uzposties.
- peņuārs Grezns sieviešu rīta tērps, kas šūts no viegla auduma.
- ķēnišķīgs Grezns, ļoti skaists, bagātīgs, dārgs.
- karalisks Grezns, ļoti skaists; bagātīgs, dārgs.
- spēlētgriba Griba spēlēt (1).
- spēlētgriba Griba spēlēt (2).
- spēlētgriba Griba spēlēt (3).
- strādātgriba Griba strādāt, darboties.
- raksturs Griba, gribasspēks.
- dzīvotgriba Griba, vēlēšanās dzīvot.
- gļēvulība Gribas vājums, drosmes trūkums.
- vēlēties Gribēt (ko), tiekties (pēc kā).
- labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
- gaidīt Gribēt, vēlēties, lai (kas) notiek, ilgoties, tiekties (pēc kā).
- prasīties Gribēties.
- grīdsega Grīdas paklājs.
- parkets Grīdas seguma materiāls – plāni, nelieli dēlīši; ar šādu segumu veidota grīda.
- paklājs Grīdas segums (piem., vingrošanā, cīņas sportā) pasargāšanai no traumām.
- linolejs Grīdu segmateriāls, ko senāk izgatavoja no izturīga auduma, linsēklu eļļas un korķa pulvera, bet tagad galvenokārt no sintētiskiem polimēriem.
- sengrieķi Grieķi aptuveni līdz mūsu ēras sākumam; senie grieķi.
- GR Grieķija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- krētieši Grieķijas salas Krētas pamatiedzīvotāji.
- delta Grieķu alfabēta ceturtais burts [Δ, δ].
- jota Grieķu alfabēta devītais burts (Ι, ι).
- bēta Grieķu alfabēta otrais burts (B, β); simbolisks apzīmējums (piem., radioaktīvam starojumam).
- omega Grieķu alfabēta pēdējais burts, ko apzīmē ar Ω, ω.
- alfa Grieķu alfabēta pirmais burts (A, α); simbolisks apzīmējums (α), piem., starojuma veidam.
- pī Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts (Π, π).
- gamma Grieķu alfabēta trešais burts (Γ, γ).
- Eols Grieķu cilts (eoliešu) ciltstēvs.
- ikona Grieķu katoļu un krievu baznīcas svētbilde.
- Ahilejs Grieķu mitoloģijā – viens no izcilākajiem Trojas kara varoņiem, kura vienīgā ievainojamā vieta bija papēdis.
- sirtaki Grieķu tautas deja, kuras ritms pakāpeniski paātrinās no lēna un svinīga līdz ļoti straujam un kuru dejo vienā rindā; šīs dejas mūzika.
- starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās.
- vērbaļķis Griestu sija.
- apgrieziens Griešanās ātrums (dzinējam).
- urbis Griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai ar īpaši uzasinātu griezējdaļu un cilindrisku vadošo daļu, kurā parasti ir spirāliskas rievas skaidu izvadei.
- grieznis Griezējinstruments vai ierīces, detaļas griezējdaļa.
- virpa Griezējmašīna, kam ir rotējoša apstrādes detaļa, sagatave.
- plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
- graizes Griezīgas sāpes (vēderā).
- vēdergraizes Griezīgas sāpes vēderā.
- švirksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
- skarbs Griezīgs, nepatīkams.
- skaudrs Griezīgs, nepatīkams.
- plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piem., darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
- dzirkles Grieznes (parasti ar atsperi, piem., aitu cirpšanai).
- rupjgrieznis Grieznis (kā, parasti metāla) rupjapstrādei.
- stiklgrieznis Grieznis stikla griešanai.
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
- šņāpt Griezt (1).
- skūt Griezt (apmatojumu), virzot asmeni vai skuvekli gar ādu.
- šķērst Griezt (beigta dzīvnieka, miruša cilvēka ķermeni); atgriezt vaļā (piem., vēderu).
- skrullēt Griezt (ko) gredzenveidīgi, spirālveidīgi; arī cirtot.
- lobīt Griezt (plānu kokmateriāla kārtu) ar īpašu mašīnu no rotējoša kluča.
- nažot Griezt ar īpašu kokapstrādes ierīci.
- šķērēt Griezt ar šķērēm (ko).
- frizēt Griezt matus, veidot frizūru (cilvēkam).
- cirpt Griezt nost vilnu (dzīvniekam); griezt nost (vilnu).
- šķērēt Griezt nost, dalīt.
- frizēt Griezt, cirpt (dzīvnieka) apspalvojumu, veidojot noteiktu formu.
- virpināt Griezt, grozīt (parasti pirkstos).
- kruķīt Griezt, grozīt.
- galotņot Griezt, lauzt nost (augiem) stublāja vai zaru galotnes.
- riezt Griezt.
- šņakāt Griezt.
- spolēt Griezties, nespējot pāriet no rotācijas kustības taisnvirziena kustībā.
- virmot Griezties, plūst (pa gaisu) riņķveida, spirālveida, arī viļņveida kustībā.
- riezties Griezties, vērpties, liekties (piem., par dēļiem).
- floristika Griezto ziedu sakārtošanas māksla.
- siluetgriezums Griezums (piem., kokā), kas veido (kā) siltuetu.
- šķērsgriezums Griezums, šķēlums šķērsvirzienā.
- uzgriezt Griežot (ierīces) vadības elementu (ap asi), panākt, ka (ierīce) darbojas.
- sagriezt Griežot (ko), izmainīt (tā) stāvokli, virzienu.
- iegriezt Griežot (piem., audumā caurumu, šķēlumu) ieveidot.
- atgriezt Griežot (piem., detaļu ar vītni) padarīt vaļīgāku; griežot atvērt.
- aizgriezt Griežot (piem., to, kam ir vītnes), aiztaisīt.
- izgriezt Griežot atdalīt (daļu no kā vesela).
- atgriezt Griežot atdalīt; nogriezt.
- atgriezt Griežot atvērt.
- iegriezt Griežot ieveidot (piem., robus, zīmes).
- iegriezt Griežot ievirzīt (kur iekšā); pievienot (ko) sagrieztu.
- iegriezties Griežot ievirzīties (priekšmetā, materiālā).
- izgriezt Griežot izgatavot, izveidot (priekšmetu); griežot izveidot, radīt (piem., caurumu, robu priekšmetā).
- pagriezt Griežot izmainīt stāvokli (kam, piem., ap asi grozāmam); šādā veidā (ar to) regulēt (piem., ierīci).
- uzgriezt Griežot izveidot (kam) atveri.
- izgriezums Griežot izveidots attēls, ornaments (parasti kokā).
- griezums Griežot izveidots, piem., attēls, ornaments.
- nogriezt Griežot nodalīt nost.
- atgriezt Griežot padarīt neasu.
- skrūvēt Griežot pakāpeniski virzīt (detaļu, kam ir vītnes).
- līdzināt Griežot panākt, ka (kas) kļūst vienāds, līdzens.
- pārgriezt Griežot pārdalīt.
- sagriezt Griežot pārveidot par ko.
- piegriezt Griežot pievilkt ciešāk.
- iegriezt Griežot radīt (kur) ievainojumu, bojājumu.
- sagriezt Griežot sadalīt, sasmalcināt.
- sagriezt Griežot sagādāt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā.
- nogriezt Griežot saīsināt, izveidot noteiktā formā; apgriezt.
- apgriezt Griežot saīsināt, nolīdzināt.
- piegriezt Griežot telefona ciparu ripu, piezvanīt.
- nogriezt Griežot un spiežot (ko slapju), atdalīt (ūdeni no tā).
- nogriezt Griežot un spiežot atdalīt ūdeni (no kā slapja).
- sagriezties Griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
- sagraizīt Griežot, graizot sabojāt (parasti viscaur, pilnīgi).
- sagriezt Griežot, saskaroties ar ko asu, savainot; griežot, saskaroties ar ko asu, sabojāt.
- pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, radīt brūci, ievainot.
- izgriezt Griežot, spiežot atbrīvot no ūdens (parasti slapjas drēbes).
- sagraizīt Griežot, vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā) savainojumus.
- aizgriezties Griežoties apkārt, aizvirzīties prom, griežoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizvirpuļot Griežoties, dejojot aizvirzīties.
- ievirpuļot Griežoties, dejojot ievirzīties (kur iekšā).
- izgriezties Griežoties, lokoties atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
- pārvirpuļot Griežoties, virpuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzgrilēt Grilējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- aizklunkurot Grīļīgā gaitā, klūpot, krītot aiziet.
- atmeimurot Grīļīgā gaitā, streipuļojot atkļūt šurp.
- atmeimurot Grīļīgā gaitā, streipuļojot atvirzīties nost.
- meimurot Grīļīgā gaitā, streipuļojot iet, doties.
- aizgrīļoties Grīļojoties aiziet, aizbraukt.
- iegrīļoties Grīļojoties ievirzīties (kur iekšā).
- izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- izgrimēt Grimējot izkrāsot; grimējot izveidot vēlamo izskatu.
- uzgrimēt Grimēt un pabeigt grimēt, parasti mazliet.
- sagrimēt Grimēt un pabeigt grimēt; nogrimēt.
- nogrimt Grimstot nonākt (līdz ūdenstilpes dibenam, pamatnei); pilnīgi iegrimt (kur) un aiziet bojā.
- pauperizācija Grimšana nabadzībā.
- laisties dibenā Grimt, slīkt (nemēģinot izglābties).
- slīkt Grimt, stigt (staignā vietā, dubļos, mālos u. tml.).
- influence Gripa.
- paragripa Gripai līdzīga augšējo elpošanas ceļu infekcijas slimība, ko ierosina atšķirīgs vīruss.
- grīsts Grīste.
- grīslājs Grīšļu audze; vieta, kur aug grīslis.
- meldrs Grīšļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) apaļu stublāju un ziediem vārpiņās vai čemurā.
- spilve Grīšļu dzimtas purva augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, kura ziedi pēc apputeksnēšanās veido baltas lidpūkas.
- kords Grods, ļoti izturīgs diegs no ķīmiskās šķiedras, ko izmanto zvejas tīklu, virvju, tauvu u. tml. izgatavošanai; audums, ko gatavo no šāda diega.
- spundēt Gropēt.
- gorīt Grozīt uz dažādām pusēm (ķermeni, tā daļu).
- gorīties Grozīt, arī staipīt savu ķermeni, tā daļas.
- izmainīt Grozīt, pārmainīt.
- iegrozīt Grozot iedabūt, ievietot vēlamā stāvoklī.
- sagrozīt Grozot novietot citādi, citā vietā vai stāvoklī.
- pārgrozīt Grozot padarīt mazliet citādu; pārmainīt, pārveidot.
- urbināt Grozot un spiežot (parasti ko smailu irdenā, mīkstā slānī), radīt (tajā) iespiedumu, iedobumu, caurumu.
- iegrozīties Grozoties novietoties, iekārtoties (sev vēlamā stāvoklī, vietā).
- nogrozīties Grozoties pavadīt (kādu laikposmu).
- ķocis Grozs.
- grubuļots Grubuļains.
- amortizācija Grūdiena, trieciena iedarbības vājināšana ar īpašām ierīcēm.
- vaga Grumba, rieva; josla (piem., uz sejas) pēc kā notecēšanas.
- rieva Grumba.
- krokains Grumbains, rievains (par ādu, ķermeņa daļām).
- krokoties Grumboties (par ādu).
- grubuļains Grumbuļains.
- pārgruntēt Gruntēt vēlreiz, no jauna.
- pālis Gruntī iedzīts stabs kuģu un citu ūdens transportlīdzekļu pietauvošanai piestātnē.
- mazgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai pieder samērā mazi zemes īpašumi.
- lielgruntnieks Gruntnieks, kam ir liels zemes īpašums.
- mazgruntnieks Gruntnieks, kam pieder samērā mazs zemes īpašums.
- būvgrunts Grunts zem celtnes pamatiem.
- grunte Gruntsgabals.
- grunts Gruntsgabals.
- gruntene Gruntsmakšķere.
- drenāža Gruntsūdens novadīšana vai tā līmeņa pazemināšana (izmantojot drenas); pazemes cauruļvadu, kanālu sistēma (gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai).
- pamatūdens Gruntsūdens.
- niezulis Grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi.
- smagatlētika Grupa sporta veidu (svarcelšana, sporta cīņa), kuros nepieciešams liels fiziskais spēks.
- slaka Grupa, kārta (sabiedrībā).
- šlāgergrupa Grupa, kas izpilda šlāgermūziku.
- izlūkgrupa Grupa, kas veic (kā) izpēti.
- asociācija Grupa, kopa, apvienojums.
- suga Grupa, kurā ietilpst identiski priekšmeti, parādības u. tml.
- kopa Grupa, kuras locekļus vai daļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības.
- klase Grupa, šķira, kategorija, kurā ieskaita (piem., ražojumus, produkciju) pēc (tās) kvalitātes.
- šlaka Grupa, šķira, saime.
- apakšgrupa Grupai pakārtota vienība (klasifikācijā).
- izšķirt Grupējot, klasificējot izdalīt; izdalīt (pēc kādām pazīmēm).
- sistematizēt Grupējot, klasificējot veidot (kā) sistēmu; kārtot (ko) sistēmā.
- kategorija Grupējuma, iedalījuma vienība, klase.
- spārns Grupējums (politiķu, zinātnieku u. tml. kopumā).
- strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros.
- klasifikācija Grupēšana, dalīšana pēc noteiktiem kritērijiem; sistēma, kas izveidojas šādas grupēšanas, dalīšanas rezultātā.
- klasificēt Grupēt, dalīt (ko) pēc noteiktiem kritērijiem.
- stumdīt Grūstīt.
- apbērt Grūstot (kam), tikt apklātam ar biezu (kā) kārtu.
- piegrūt Grūstot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam (ar to).
- izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml.; grūstot izjaukt kārtību.
- iegrūt Grūstot iegrimt, iekrist (kā) iekšienē.
- iegrūt Grūstot pamatam zem kājām, iekrist (kur iekšā).
- sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur); grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- uzgrūt Grūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- sagrūst Grūstot, ar spēku, vardarbību panākt, ka (vairāki, daudzi) tiek ievietoti (kur iekšā).
- aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
- izgrūt Grūstot, brūkot izgāzties, izbirt.
- bārabērns Grūtdienis; sērdienis.
- sūrdienis Grūtdienis.
- skrīne Grūti izbrienams, izbraucams ceļš, lauks.
- drausmīgs Grūti paciešams (par sajūtām, pārdzīvojumiem).
- sīksts Grūti sakožams, sagremojams (par pārtiku).
- smags Grūti uztverams (piem., par tekstu, valodu).
- grūši Grūti, smagi.
- krusts Grūtības, ciešanas, pārbaudījumi.
- nedienas Grūtības, nepatikšanas; smagi, sāpīgi pārdzīvojumi.
- problēma Grūtības, sarežģījumi.
- aborts Grūtniecības (cilvēkam) vai grūsnības (dzīvniekiem) priekšlaicīga izbeigšanās vai mākslīga pārtraukšana.
- gaidības Grūtniecības stāvoklis.
- piņķerīgs Grūts, sarežģīts.
- akmeņains Grūts, smags.
- melanholija Grūtsirdība, nomāktība; skumjš, nomākts garastāvoklis.
- grūtsirdis Grūtsirdīgs cilvēks.
- gruvekļi Gruveši.
- izgruzdēt Gruzdot (kam), rasties, izveidoties.
- izgruzdēt Gruzdot izdegt.
- kartveli Gruzīni (tautas pašnosaukums).
- sacivi Gruzīnu virtuves ēdiens – putna (parasti vistas) gaļa pikantā valriekstu mērcē; šāda pikanta mērce ar valriekstiem.
- aizgrūst Grūžot (lodi), aizmest.
- atgrūst Grūžot atdarīt vaļā.
- atgrūst Grūžot atvirzīt nost vai sānis.
- atgrūst Grūžot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); grūžot atvirzīt iepriekšējā vietā.
- iegrūst Grūžot ievirzīt (kur iekšā); grūžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
- izgrūst Grūžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- nogrūst Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- pagrūst Grūžot pavirzīt (zem kā, kam pakašā); ar strauju kustību pavirzīt, pabāzt (zem kā).
- pagrūst Grūžot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); grūžot, uzgrūžoties (arī neviļus, negribēti) pieļaut, ka (kāds, kas) zaudē līdzsvaru, krīt.
- sagrūst Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
- aizgrūst Grūžot, ar grūdienu aizvirzīt (prom, aiz kā, kam priekšā).
- stumt Grūžot, bīdot u. tml., virzīt (ko) kādā virzienā.
- piegrūst Grūžot, stumjot pievirzīt (pie kā, kam klāt).
- grūšus Grūžot.
- sagrūsties Grūžoties cits citam virsū, sablīvēties.
- gudrelis Gudrinieks.
- štukot Gudrot.
- gudrinieks Gudrs cilvēks; attapīgs, apdāvināts bērns, pusaudzis.
- gudrītis Gudrs cilvēks; gudrinieks.
- prātnieks Gudrs cilvēks; gudrinieks.
- gudrinieks Gudrs, viltīgs dzīvnieks.
- gulgot Guldzēt.
- gulgt Guldzēt.
- aizgulgt Guldzot aizplūst.
- guļamvieta Gulēšanai iekārtota vieta (satiksmes līdzekļos, pagaidu mītnēs).
- guļasvieta Gulēšanai iekārtota vieta.
- guļamtīkls Gulēšanai paredzēts uzkarināms tīkls.
- izgulēt Gulēt (daudzās vai visās vietās); pārlaist, aizvadīt nakti (kur).
- dusēt Gulēt (parasti veselīgā miegā).
- iegulēt Gulēt (vienā un tajā pašā vietā), padarot (to) piemērotu, pierastu gulēšanai – par dzīvniekiem.
- nogulēt Gulēt miegā (kādu laikposmu).
- nogulēties Gulēt miegā (kādu laikposmu).
- šņākuļot Gulēt miegā (šņācot).
- šņākt Gulēt miegā, (parasti) radot šādas skaņas.
- krākt Gulēt miegā.
- nakšņot Gulēt pa nakti, pavadīt nakti (kur).
- sust Gulēt pludmalē karstumā.
- gulšņāt Gulēt pussnaudā, bieži pamostoties; pavadīt laiku bezdarbībā, guļus stāvoklī.
- nošņākties Gulēt, pagulēt miegā, arī nosnausties.
- čučēt Gulēt.
- pampt Gulēt.
- sust Gulēt.
- zvalstīties Gulšņāt.
- vieta Gulta, guļasvieta.
- ūdensgulta Gulta, kuras matracis pildīts ar ūdeni.
- galvgalis Gultas gals – no koka vai cita materiāla veidota plāksne.
- spilvendrāna Gultas veļas piederums – no kokvilnas vai cita auduma pašūts spilvena pārvalks.
- palags Gultas veļas piederums – taisnstūrveida auduma izstrādājums, ko klāj uz guļasvietas vai zem segas.
- līst Gulties (guļasvietā, zem segas u. tml.).
- laisties Gulties, novietoties horizontālā, guļus stāvoklī.
- likties Gulties; krist, mesties (piem., kur iekšā).
- naktsskapītis Guļamtelpas mēbele – mazs, pie guļasvietas novietojams skapītis; naktsgaldiņš.
- naktsgaldiņš Guļamtelpas mēbele – mazs, pie guļvietas novietojams galdiņš; naktsskapītis.
- miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra).
- guļamvieta Guļasvieta.
- guļvieta Guļasvieta.
- iegulēt Guļot (uz kā), izveidot (tajā iespiedumu).
- sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, (to) sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu u. tml.
- izgulēt Guļot apmierināt vajadzību pēc miega, arī atpūtas.
- izgulēt Guļot atbrīvoties (no slimības, slimīga stāvokļa).
- aizgulēties Guļot ilgāk nekā paredzēts, laikā nepamosties.
- izgulēties Guļot miegā, pilnīgi atpūsties, gulēt, kamēr nenāk miegs.
- vārtīties Guļot nemierīgi vāļāties, valstīties (parasti bezmiegā).
- pārgulēt Guļot pārlaist (nakti).
- pārgulēt Guļot pavadīt nakti (kur).
- sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs (piem., ar iespiedumiem).
- šņākāt Guļot šņākt.
- atgulēt Guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- nogulēt Guļot virsū, nonāvēt.
- nogulēt Guļot, aizguļoties nokavēt, palaist garām (ko).
- vārtīties Guļus griezties, velties, parasti no vieniem sāniem uz otriem.
- vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; valstīties, bezdarbībā gulšņāt.
- garšļaukus Guļus visā garumā, guļus ar izstieptu augumu.
- zvilus Guļus, pusguļus vai pussēdus (atrasties, atpūsties).
- zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
- sega Guļvietas piederums, ko izmanto ķermeņa pārklāšanai, apsegšanai.
- dzēšgumija Gumija uzrakstītā izdzēšanai.
- gumijnieki Gumijas zābaki.
- bumbulis Gums.
- iegumzīt Gumzot iedabūt (kur iekšā).
- sagumzīt Gumzot padarīt negludu; saburzīt; saņurcīt.
- ziemziede Gundegu dzimtas daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs; sniegaroze.
- ozolīte Gundegu dzimtas lakstaugs ar trīsdaļīgām saliktām lapām, (parasti) ziliem vai violetiem piltuvveida ziediem.
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
- slābs Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); slābans.
- slābans Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); slābs.
- gurds Gurdens.
- krepitācija Gurkstošu, čirkstošu skaņu kopums (piem., plaušās, kaulu locītavās).
- aizgurkstēt Gurkstot aizvirzīties.
- kornišoni Gurķu šķirne – ļoti maza izmēra (3–6 cm) gurķi.
- ķūlis Gurns (parasti nelieliem dzīvniekiem).
- kust Gurt.
- ķert Gūstīt (dzīvniekus), lai iegūtu lomu, medījumu u. tml.; medīt (par dzīvnieku).
- ķert rokā Gūstīt.
- vaņģot Gūstīt.
- lauzt Gūstot traumu, bojāt (kaulu) tā, ka (tas) salūst.
- pārlauzt Gūstot traumu, salauzt (ķermeņa daļas) kaulu.
- apjaust Gūt (parasti aptuvenu) priekšstatu.
- smelt Gūt (piem., spējas, spēku), arī rast (ierosmi, idejas).
- tikt Gūt (piem., zināšanas, saprasmi).
- nojaust Gūt aptuvenu priekšstatu, iztēloties.
- mācīties Gūt atziņu, izpratni (pieredzē).
- kļūt Gūt citādu nozīmīgumu, ietekmi (piem., mainoties cilvēka attieksmei) – par priekšmetiem, parādībām.
- revanšēties Gūt gandarījumu par zaudējumu, uzvarot nākamajā cīņā, spēlē.
- ieņemt Gūt ienākumus; saņemt (parasti naudu).
- pelnīt Gūt ienākumus.
- saņemt Gūt iespēju (ko) izmantot, arī (ko) veikt.
- tikt Gūt iespēju strādāt, mācīties (kur); sākt strādāt, mācīties (kādā darbā, mācību iestādē).
- dabūt Gūt iespēju, izdevību (ko veikt, darīt).
- sisties Gūt ievainojumus (piem., transportlīdzekļu avārijā).
- triumfēt Gūt izcilus panākumus, izcilu uzvaru; gūt pozitīvu sabiedrības attieksmi, arī godu, ko rada šāds panākums, uzvara.
- rezultēties Gūt izpausmi (kur, kādā veidā), beigties ar kādu rezultātu.
- remdēties Gūt mierinājumu, mazināt (kā nevēlama) iedarbību, ietekmi.
- profitēt Gūt peļņu, ienākumu, arī kādu labumu.
- uzskaitīt Gūt precīzu un savlaicīgu informāciju par finanšu procesiem uzņēmumā, tā mantisko stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem.
- novinnēt Gūt uzvaru (sporta sacensībās); uzvarot iegūt (ko).
- monopolizēt Gūt vai radīt monopoltiesības (uz ko).
- tikt galā Gūt vēlamo rezultātu (kādā darbā, pasākumā).
- mācīties Gūt zināšanas, prasmi vai iemaņas, tiekot mācītam, skolojoties, studējot u. tml.
- ņemt Gūt, dabūt (ko).
- ķert Gūt, dabūt.
- rast Gūt, saņemt (no citiem izpratni, palīdzību u. tml.).
- loms Guvums (piem., medībās).
- ķēriens Guvums, loms (parasti ievērojams).
- guzna Guza.
- leibgvarde Gvardes karaspēks, kura pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana.
- gvards Gvardes karavīrs.
- nogvelzt Gvelžot noteikt, pateikt (ko).
- nogvelzt Gvelžot pavadīt (kādu laikposmu).
- Eiropa Jupitera pavadonis, ko 1610. gadā atklāja G. Galilejs.
- gregorisks Katoļu liturģiskie dziedājumi, kas tika iedibināti pāvesta Gregora Lielā laikā.
- stils Kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā).
- rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
- venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā) un kam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne un interesants raksts [Milletia laurentii]; apdares materiāls.
- Svētā Trīsvienība kristietībā – Dieva būtība trijās personās – Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars.
- trīsvienība Kristietībā – Dieva trīs personas: Dievs Tēvs, Dievs Dēls (Jēzus Kristus), Dievs Svētais Gars.
- Vasarsvētki Kristietībā – reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
- galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
- gallijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabaini balts metāls, kas kūst jau 30° temperatūrā [Ga].
- olimpiskā lāpa lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes uguni uz olimpisko spēļu vietu.
- kontinentālais ledājs ledājs, kas aizņem ievērojamu daļu sauszemes neatkarīgi no tās reljefa (piem., Grenlandē).
- gorilla Liela auguma, spēcīgas miesas būves cilvēkveidīgs pērtiķis, kas dzīvo Āfrikas tropiskajos mežos [Gorilla gorilla].
- kontinentālā sala liela sala, kas atrodas tuvu kontinentam (piem., Grenlande).
- gregoriāņu dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
- gregoriskie dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
- mendelisms Mācība par iedzimtības likumsakarībām, pazīmju iedzimšanu, ko atklāja dabaszinātnieks un mūks G. J. Mendelis.
- gauss Magnētiskās indukcijas mērvienība (Gs).
- amfora Māla trauks ar sašaurinātu apakšu un augšu un divām vertikālām osām (vīna, eļļas uzglabāšanai senajā Grieķijā).
- gūglēt Meklēt internetā ar meklētāju Google.
- nulles meridiāns meridiāns, kas iet caur Griniču (Londonā) un ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
- Griničas meridiāns meridiāns, kas iet caur Griniču (Londonā) un ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
- drahma Naudas vienība (Grieķijā līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudaszīme, monēta.
- apodziņš Neliels pūču dzimtas putns ar brūni pelēkiem raibumiem mugurpusē un balti brūnām gareniskām svītriņām vēderpusē [Glaucidium passerinum].
- nunataks No sniega un ledus brīvs klinšu atsegums, kas paceļas pār ledāju (piem., Grenlandē, Antarktīdā).
- retors Orators; arī retorikas skolotājs (Senajā Grieķijā, Romā).
- māte pārn. Galvenais, vadošais (attiecībā pret citiem tā paša veida objektiem).
- Krēzs Pēdējais Līdijas valdnieks (Senajā Grieķijā 6. gs. p.m.ē.) – lielu bagātību īpašnieks.
- spartieši Pilntiesīgie Spartas pilsoņi, arī Spartas iedzīvotāji senajā Grieķijā.
- subkontinents Plašs sauszemes masīvs, kas ir daudz mazāks par kontinentu (piem., Grenlande).
- Zemes austrumu un rietumu puslodes puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa Griničas meridiānu.
- vistveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām un īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piem., tītari, rubeņi, irbes vistas, fazāni) [Galliformes].
- franki Rietumģermāņu ciltis, kas 6. gs. iekaroja Galliju un nodibināja savu valsti.
- talants Sena svara mērvienība Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā, kas tika lietota arī kā norēķinu vienība Senajā Grieķijā un Senajā Romā; talents.
- komēdija Senajā Grieķijā – izrāde, kurā dziedāja dziesmas karnevāla procesijās par godu vīna un līksmības dievam Dionīsam.
- pinakotēka Senajā Grieķijā – telpa, kurā glabājas tēlotājmākslas darbi.
- hetēra Senajā Grieķijā – valdzinoša sieviete ar brīvu dzīves veidu, arī prostitūta.
- mistērija Senajā Grieķijā un Romā – slepena reliģiska ceremonija, rituāls, kurā drīkstēja piedalīties tikai īpaši iesvētītie.
- sibilla Senajā Grieķijā un Senajā Romā – pareģe.
- amfiteātris Senajā Grieķijā, Romā – apaļa, neapjumta celtne ar pakāpjveidīgi, ap skatuvi vai arēnu iekārtotām skatītāju vietām.
- stratēgs Senās Grieķijas polisās – karavadonis ar plašām militārām un politiskām pilnvarām.
- gigants Sengrieķu mitoloģijā – zemes dievietes Gajas dēli – cilvēkveidīgas būtnes ar apakšdaļu kā čūskai.
- ginks Sens reliktu augs – koks ar vēdekļveida lapām, dzelteniem ziediem un dzintardzeltenām plūmjveida sēklām [Ginkgo biloba].
- obols Sīka sudraba (vēlāk – vara) monēta Senajā Grieķijā.
- falanga Slēgta smagi bruņotu kājnieku kaujas ierinda (Senajā Grieķijā).
- ķikuts Sloku dzimtas bridējputns ar garu knābi un brūnraibu apspalvojumu, gaišām, garenām svītrām pāri galvai un baltiem astes spalvu galiem [Gallinago media].
- mērkaziņa Sloku dzimtas putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi un riesta laikā tēviņiem raksturīgu, kazas blējienam līdzīgu kliedzienu [Gallinago gallinago].
- pieres vieta soda izpildes vieta; Golgāta.
- dins Spēka mērvienība CGS (centimetrs-grams-sekunde) sistēmā.
- kilograms Spēka mērvienība tehniskajā mērvienību sistēmā – spēks, kas vienam masas kilogramam piešķir paātrinājumu, kas vienāds ar brīvās krišanas paātrinājumu; spēka kilograms [kG].
- polisa Suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (piem., senajā Grieķijā); pilsētvalsts.
- pilsētvalsts Suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (piem., senajā Grieķijā); polisa.
- ditirambs Svinīga dziesma par godu dievam Dionisam (senajā Grieķijā).
- klasisks Tāds, kas attiecas uz Senās Grieķijas vai Senās Romas kultūru, literatūru, mākslu, ir saistīts ar to.
- hellēnisks Tāds, kas attiecas uz Seno Grieķiju, sengrieķiem.
- osetīni Tauta, Dienvidosetijas autonomā apgabala (Gruzijā) un Ziemeļosetijas (Krievijā) pamatiedzīvotāji.
- grieķi Tauta, Grieķijas pamatiedzīvotāji.
- gruzīni Tauta, Gruzijas pamatiedzīvotāji.
- gvatemalieši Tauta, Gvatemalas pamatiedzīvotāji.
- eskimosi Tauta, kas dzīvo galvenokārt Ziemeļamerikas polārajos apgabalos, Grenlandē un Āzijas ziemeļaustrumu daļā.
- panteons Templis, kas veltīts visiem dieviem (Senajā Grieķijā un Romā).
- ūdensvistiņa Ūdensputns (nedaudz lielāks par mājas balodi), kam ir melns ķermenis ar šauru, baltu svītru sānos un sarkana piere un knābis [Gallinula chloropus].
- olimpiskā uguns uguns, ko ar saules staru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar stafeti nogādā olimpisko spēļu norises vietā.
- hellēnisms Vēstures periods Grieķijā (no 4. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras); grieķu tautas un kultūras nacionālā savdabība.
- tamada Viesību vadītājs (parasti Gruzijā).
- vista Vistveidīgo kārtas mājputns olu un gaļas iegūšanai [Gallus domestica].
- sākummeridiāns Zemes meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā; sākuma meridiāns, nulles meridiāns, Griničas meridiāns.
G citās vārdnīcās: