Paplašinātā meklēšana
Meklējam G.
Atrasts etimoloģijās (111):
- Onomatopoētisks darbības vārds. Pirmo reizi minēts Joahima Meierhofa romāna "Ak, šī plaisa, sasodītā plaisa" tulkojumā (Rīga: Upe tuviem un tāliem, 2024; tulkojis Gundars Āboliņš), (šķirklī gurgulēt)
- Kalks no angļu cyberspace (vārdu radījis V. Gibsons romānā "Neuromancer"). (šķirklī kibertelpa)
- No vācu Groschen, kam pamatā latīņu grossus 'biezs', jo pirmie graši bija biezas monētas. (šķirklī grasis)
- Pēc Romas pāvesta Gregora (Gregorius) vārda. (šķirklī gregorisks)
- No vācu Grad, kam pamatā latīņu gradus 'solis, pakāpiens, pakāpe'. (šķirklī grāds)
- Vārda mūsdienu nozīme 'apkārtējā vide' radās 18. gs., tulkojot vācu Natur; šo nozīmi latviešu valodā ieviesa G. F. Stenders (1774. g.). (šķirklī daba)
- No vācu Galaktose, kam pamatā grieķu gala, galaktos 'piens'. (šķirklī galaktoze)
- No latīņu Gallis. (šķirklī galli)
- No franču gaze, kam pamatā ir Palestīnas pilsētas Gazas nosaukums. (šķirklī gāze)
- No vācu Gestapo, kas ir saīsinājums no Geheime Staatspolizei 'Slepenā valsts policija' pirmajām zilbēm. (šķirklī gestapo)
- No vācu Glanze. (šķirklī glance)
- No vācu Geck 'muļķis, āksts'. (šķirklī ģeķis)
- No vācu ģeogrāfa, dabas pētnieka un ceļotāja Johana Gotlība Georgi (1729–1802) uzvārda. (šķirklī jorģīne)
- No vācu ķīmiķa J. R. Glaubera (1604.–1670.) uzvārda, kurš bija pirmais, kas šo minerālu ieguva mākslīgā veidā. (šķirklī glaubersāls)
- G. F. Stendera jaunvārds ar nozīmi 'garša'. Pašreizējā nozīme izveidojās 19. gs. 60. gados. (šķirklī bauda)
- No vācu dabaszinātnieka T. Gerbera uzvārda. (šķirklī gerbera)
- No vācu Grammatom. (šķirklī gramatoms)
- Valodnieces R. Grīsles jaunvārds. (šķirklī blakne)
- No vācu botāniķa J. G. Cinna (Zinn) uzvārda. (šķirklī cinnija)
- No latīņu Dominicanus, kam pamatā mūka Dominika (Domingo de Guzmana) vārds. (šķirklī dominikāņi)
- No grieķu dōrikos 'senās Grieķijas doriešu ciltīm raksturīgs'. (šķirklī dorisks)
- No angļu Group of Seven. (šķirklī G7)
- Pēc romiešu ārsta Klaudija Galēna vārda. (šķirklī galēnisks)
- No franču ģenerāļa Gastona Galifē (Galliffet) uzvārda. (šķirklī galifē)
- No vācu Gallert, kam pamatā latīņu gelare 'sasaldēt'. (šķirklī galerts)
- No latīņu Gallia 'Francija'. (šķirklī gallijs)
- No franču gallicisme, kam pamatā latīņu Gallicus 'gallu'. (šķirklī gallicisms)
- Pēc 18. gs. itāliešu zinātnieka L. Galvāni vārda. (šķirklī galvanisks)
- Pēc skotu botāniķa A. Gārdena (A. Garden) uzvārda. (šķirklī gardēnija)
- No vācu Garnele. (šķirklī garnele)
- No vācu Garnitur, franču garniture. (šķirklī garnitūra)
- No vācu Gatter. (šķirklī gateris)
- Pēc vācu matemātiķa K. F. Gausa uzvārda. (šķirklī gauss)
- Saīsinājums no angļu Great Britain pound. (šķirklī GBP)
- No angļu Gael, kam pamatā gēlu Gaidheal. (šķirklī gēli)
- No latīņu Gentiana (romiešu vēsturnieks Plīnijs stāsta, ka nosaukums veidots pēc Ilīrijas valdnieka Gentiusa vārda, kurš atklājis šā auga ārstnieciskās īpašības). (šķirklī genciāna)
- No vācu Genozid, kam pamatā grieķu genos 'dzimta, cilts' un latīņu caedere 'nogalināt'. (šķirklī genocīds)
- No vācu Gen, kam pamatā grieķu genos 'izcelšanās, rašanās'. (šķirklī gēns)
- No vācu Gestalt 'forma, veids' un psiholoģija. (šķirklī geštaltpsiholoģija)
- No vācu Gestalt 'forma, veids' un terapija. (šķirklī geštaltterapija)
- No angļu guinea, Guinea 'Gvineja', jo pirmās monētas kaltas no zelta, kas bija atvests no Gvinejas. (šķirklī gineja)
- No vācu Glaukonit, kam pamatā grieķu glaukos 'zaļgans'. (šķirklī glaukonīts)
- No vācu Glasur (Glas 'stikls'). (šķirklī glazūra)
- No vācu Gletscher. (šķirklī glečers)
- No krievu глей 'māls', šo terminu ieviesis krievu zinātnieks G. Visockis 1905. gadā. (šķirklī glejs)
- Pēc 18. gs. vācu botāniķa B. P. Gloksīna uzvārda. (šķirklī gloksīnija)
- No vācu Glutaminsäure, kam pamatā latīņu gluten 'līme' un amīns. (šķirklī glutamīnskābe)
- No vācu Gnoseologie, kam pamatā grieķu gnōsis 'atziņa, izzināšana'. (šķirklī gnozeoloģija)
- No franču tekstilražotāju Gobelēnu dzimtas (Gobelin) vārda. Vārdā gobelēns abas e skaņas izrunājamas šauri, jo tas ir svešvārds. (šķirklī gobelēns)
- No vācu Gneis. (šķirklī gneiss)
- No vācu Gnom, latīņu gnomus (Paracelzs to lietojis kā sinonīmu vārdam pigmejs ļoti mazu cilvēku apzīmēšanai). (šķirklī gnoms)
- No latīņu Goliath, kam pamatā senebreju golyat. (šķirklī Goliāts)
- No angļu Gospel (song), gospel 'evaņģēlijs'. (šķirklī gospelis)
- No latīņu Gothi, grieķu Go(t)thoi, kam pamatā gotu Gutthiuda 'gotu tauta'. (šķirklī goti)
- Saīsinājums no angļu Global Positioning System 'globālā pozicionēšanas sistēma'. (šķirklī GPS)
- No vācu Graphik, kam pamatā latīņu graphice 'zīmēšana', grieķu graphikē (technē) 'zīmēšanas (māksla)'. (šķirklī grafika)
- No vācu Grafschaft. (šķirklī grāfiste)
- No vācu Graphit, kam pamatā grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī grafīts)
- No vācu Graf. (šķirklī grāfs)
- No vācu Grammäquivalent. (šķirklī gramekvivalents)
- No vācu Grammolekul, kam pamatā grieķu gramma 'sīka svara vienība' un latīņu moles 'masa'. (šķirklī grammolekula)
- No latīņu Graeci. (šķirklī grieķi)
- No vācu Greif, kam pamatā latīņu gryphus. (šķirklī grifs)
- No vācu Griff. (šķirklī grifs)
- No vācu Gross, franču grosse 'lielais (ducis)'. (šķirklī gross)
- No vācu Groteske, franču grotesque 'dīvains, jocīgs'. (šķirklī groteska)
- No viduslejasvācu Grunt 'zemes gabals, zemes īpašums', arī '(jūras, upes, ezera) dibens', vācu Grund 'pamats'. (šķirklī grunts)
- No viduslejasvācu Grunt 'zemes gabals, zemes īpašums'. (šķirklī grunte)
- No vācu Gruppe, franču groupe. (šķirklī grupa)
- No angļu Global System for Mobile Communications. (šķirklī GSM)
- No krievu Главное управление лагерей (Galvenā ieslodzījumu vietu pārvalde). (šķirklī gulags)
- No holandiešu gulden, vācu Gulden. (šķirklī guldenis)
- No vācu Gurke. (šķirklī gurķis)
- No latīņu Germanus. (šķirklī ģermāņi)
- No lejasvācu gerwekamer, vācu Gerbkammer 'sakristeja'. (šķirklī ģērbkambaris)
- No vācu Gilde. (šķirklī ģilde)
- No krievu георгин, георгина, kam pamatā Pēterburgas botāniķa Georgi vārds. (šķirklī ģeorģīne)
- No vācu Gicht. (šķirklī ģikts)
- No angļu quark (termina nozīmē sāka lietot amerikāņu fiziķis M. Gells-Manns, izmantodams īru rakstnieka Dž. Džoisa neoloģismu, kas apzīmē kaut ko nenoteiktu, mistisku). (šķirklī kvarks)
- No franču gamache, spāņu guadamaci 'Gadamesas āda'. (šķirklī kamašas)
- No franču camélia, pēc jezuītu mūka G. J. Kamela (G. J. Komel, 1661–1706) vārda, kas šo augu no Japānas atveda uz Eiropu. (šķirklī kamēlija)
- No itāļu firmas nosaukuma Campari, kam pamatā šīs firmas dibinātāja G. Kampari (G. Campari) uzvārds. (šķirklī kampari)
- No Grenlandes eskimosu nunatag. (šķirklī nunataks)
- No vācu Leibgarde, kur Leib 'miesa' un Garde 'gvarde'. (šķirklī leibgvarde)
- No angļu lilliputian (pēc Dž. Svifta romāna "Gulivera ceļojumi" aprakstītās iedomātās zemes Liliputijas iedzīvotājiem – maziem cilvēciņiem). (šķirklī liliputs)
- No lībiešu maks vai igauņu maks (K. Karulis). Latviešu valodā vārds minēts jau 17. gs. – G. Manceļa vārdnīcā. (šķirklī maksa)
- No vietvārda Maratona Grieķijā, kur 490. g. p. m. ē. grieķi uzvarēja persiešus un nosūtīja uz Atēnām ziņnesi, kas visu ceļu noskrēja un paziņoja par uzvaru. (šķirklī maratons)
- Valodnieces R. Grīsles ieteikts termins. (šķirklī mazspēja)
- No vācu Mendelismus, pēc austriešu dabaszinātnieka Gregora Johana Mendeļa (G. J. Mendel 1822–1884) uzvārda. (šķirklī mendelisms)
- No Grieķijas vietvārda Olympos 'Olimps (kalns)'. (šķirklī olimpietis)
- No vācu fiziķa G. S. Oma (Georg Simon Ohm, 1789–1854) uzvārda. (šķirklī oms)
- No vācu Poltergeist (poltern 'radīt kņadu' un Geist 'spoks'). (šķirklī poltergeists)
- Grieķu technētos 'mākslīgs'. (šķirklī tehnēcijs)
- Grieķu technē 'māksla' un kratos 'vara'. (šķirklī tehnokrātija)
- Grieķu theōrēma, kur theōrein 'apskatīt, apdomāt'. (šķirklī teorēma)
- J. Langes darināts vārds ar nozīmi 'izsūtījums' (1772. g.), kuru G. F. Stenders ievietojis savā vārdnīcā "Lettisches Lexicon" (1789. g.) un kurš plašāk ieviesies un nostiprinājies valodā kopš 19. gs. 70. gadiem, kad to lietoja "Baltijas Vēstnesis", bet jo īpaši ar Raiņa darbiem. (šķirklī trimda)
- No itāliešu 16. gs. matemātiķa Dž. Kardāno (G. Cardano, 1501–1576) vārda. (šķirklī kardāns)
- No vācu Genom; Gen 'gēns' un (Chromos)om 'hromosoma'. (šķirklī genoms)
- No franču guillotine, kam pamatā franču ārsta Ž. Giljotēna uzvārds, pēc kura priekšlikuma radīta šī ierīce. (šķirklī giljotīna)
- No vācu Glyzinie, kam pamatā grieķu glykys 'salds'. (šķirklī glicīnija)
- No vācu Grand. (šķirklī grants)
- No franču germanisme, kam pamatā latīņu Germanus 'ģermānis, ģermāņu'. (šķirklī ģermānisms)
- No vācu Gefreiter 'atbrīvotais'. (šķirklī jefreitors)
- No pilsētas Opus (Opuntos) nosaukuma Senajā Grieķijā. (šķirklī opuncija)
- No franču (crêpe) Georgette pēc franču šuvējas Žoržetes de Laplānas (Georgette de la Plante) vārda. (šķirklī žoržets)
- Pēc amerikāņu izgudrotāja un rūpnieka K. K. Džileta (K. C. Gillette) uzvārda. (šķirklī žilete)
- No vācu Giro, itāliešu giro 'apgrozība, apgrozījums'. (šķirklī žiro)
- Pēc romiešu valsts un literatūras darbinieka Mecenāta (Gaius Cilnio Maecenas) vārda, kurš atbalstīja sava laika ievērojamus dzejniekus un māksliniekus (piem., Vergiliju, Horāciju). (šķirklī mecenāts)
- Atvasinājums no J. V. Gētes traģēdijas "Fausts" personāža Mefistofeļa vārda. (šķirklī mefistofelisks)
- No A. Gaidara grāmatas "Timurs un viņa komanda" galvenā varoņa vārda. (šķirklī timurietis)
- Nosaukums (angļu: Rogaine) veidots no tā izgudrotāju triju austrāliešu vārdu pirmajiem burtiem Ro (< Rod), Gai (< Gail), Ne (< Neil). (šķirklī rogainings)
Atrasts normatīvajos komentāros (1):
Atrasts vārdu savienojumos (10):
Atrasts skaidrojumos (200):
- matonis 10–15 centimetru Garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
- kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
- pentakosti 20. Gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas sīpolauGs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari [Galanthus nivalis].
- krustaceļš Ar Gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
- intifada Arābu, Galvenokārt palestīniešu, sacelšanās pret Izraēlas okupāciju Rietumkrastā un Gazas sektorā.
- abaks Aritmētiskiem aprēķiniem paredzēts četrstūrains dēlītis ar joslām un pārbīdāmiem kauliņiem; skaitīkļi (Senajā Grieķijā, Romā).
- spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- katolikoss AuGstākā garīgā amatpersona, baznīcas galva (armēņu apustuliskajā, Gruzijas pareizticīgo baznīcā).
- volga Automobiļu GAZ-21 marka; šīs markas automašīna.
- Buda Budisma dibinātājs (īstajā vārdā Gautama).
- vadziņa Dem. --> vaGa. Garens padziļinājums (piem., dobē), kurā iekaisa sēklu.
- šartrēze Dzeltens vai zaļš auGu liķieris, kas sākotnēji izgatavots Šartrēzes klosterī pie Grenobles (Francijā).
- akords Gabaldarba noteikumi, kur algu maksā par visu darba kopumu, kāds paredzēts līgumā.
- akorddarbs Gabaldarbs, kas salīgts pēc akorda principa.
- kumoss Gabals (kā ēdama), kuru var nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
- strēķis Gabals (kādā platībā, ceļā u. tml.).
- kancis Gabals (parasti kā ēdama); arī dona.
- augusts Gada astotais mēnesis.
- kvartāls Gada ceturksnis (trīs mēneši).
- aprīlis Gada ceturtais mēnesis.
- gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā no Saules stāvokļa ir raksturīgi noteikti laikapstākļi.
- koncertsezona Gada daļa, kurā intensīvi tiek rīkoti koncerti.
- oktobris Gada desmitais mēnesis.
- septembris Gada devītais mēnesis.
- decembris Gada divpadsmitais mēnesis.
- gredzens Gada laikā izaugusī (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
- lasāmība Gada laikā vidēji katram bibliotēkas lasītājam izsniegto iespieddarbu skaits.
- februāris Gada otrais mēnesis.
- maijs Gada piektais mēnesis.
- janvāris Gada pirmais mēnesis.
- jūlijs Gada septītais mēnesis.
- jūnijs Gada sestais mēnesis.
- marts Gada trešais mēnesis.
- novembris Gada vienpadsmitais mēnesis.
- jubileja Gadadiena (parasti atzīmējot nozīmīgu, apaļu gadu skaitu kāda dzīvē, kā pastāvēšanā); attiecīgās svinības.
- gadskārta Gadadiena.
- vasara Gadalaiks starp pavasari un rudeni, kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
- ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
- rudens Gadalaiks starp vasaru un ziemu, kad nogatavojas augļi un dārzeņi, kokiem krīt lapas, notiek pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
- pavasaris Gadalaiks starp ziemu un vasaru, kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās.
- gadskārta Gadalaiks.
- rūpēt Gādāt (ko).
- rūpēties Gādāt (par kādu), darīt (ko) kā labā.
- sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piem., kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piem., kādam stāvoklim, darbībai).
- guldīt Gādāt, rūpēties, lai (kāds) var gulēt; guldināt.
- guldināt Gādāt, rūpēties, lai (kāds) var gulēt; guldīt (1).
- raudzīt Gādāt, sarūpēt.
- skapēt Gādāt.
- rūpes Gādība (par kādu), uzmanība (pret kāda vajadzībām).
- aizgādība Gādība, aprūpe; apgādāšana ar dzīvei nepieciešamo.
- rūpes Gādība, ieinteresēta attieksme un atbilstoša rīcība (pret ko).
- apgādība Gādība, rūpes (par dzīvnieku).
- aizgādīgs Gādīgs.
- troksnis Gadījumrakstura svārstības, kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums.
- reize Gadījums, arī brīdis (starp citiem līdzīgiem gadījumiem, brīžiem).
- kāzuss Gadījums, atsevišķs fakts.
- precedents Gadījums, kas noticis agrāk un noder par paraugu vai attaisnojumu sekojošiem šāda veida gadījumiem.
- kāzuss Gadījums, nejauša darbība atšķirībā no tīšas vai neuzmanīgas darbības; nejaušs nodarījums.
- samesties Gadīties kļūmei, kavēklim (piem., darbībā).
- laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam; veikties (labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ).
- samisēties Gadīties, parasti pēkšņi, kļūmei, neveiksmei.
- iznākt Gadīties.
- trāpīties Gadīties.
- juniors Gados jaunu sportistu vecumgrupa (parasti līdz 21 gada vecumam).
- māte Gados vecāka sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
- seniors Gados vecāks vai vecs cilvēks; pensionārs.
- tēvs Gados vecāks vīrietis (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi); arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
- seniors Gados vecāku sportistu vecumgrupa.
- gadsimtenis Gadsimts.
- simtenis Gadsimts.
- Ginesa rekordu grāmata Gadskārtēja enciklopēdija ar vislabākajiem sasniegumu sarakstiem dažādās jomās, ko izdod pēc Ginesa alus darītavas iniciatīvas.
- ēra Gadu skaitīšana, ko sāk ar kādu svarīgu notikumu; laika posms, kurā pastāv attiecīgā gadu skaitīšanas sistēma.
- cerības Gaidas, ilgas pēc kā laba īstenošanās.
- nogaidīt Gaidīt (kādu laiku) un pārstāt gaidīt.
- nogaidīt Gaidīt (kamēr rodas, iestājas labvēlīgi apstākļi, izdevīga situācija u. tml.).
- cerēt Gaidīt (ko), ilgoties (pēc kā laba).
- sagaidīt Gaidot piedzīvot brīdi, kad (gaidītais) pienāk, iestājas u. tml.
- izgailēt Gailēt un izbeigt gailēt (parasti par oglēm).
- sekstains Gailis.
- gailis Gaiļa skulpturāls atveidojums.
- gaiļpiesis Gaiļbiksīte.
- aizgaiņāt Gaiņājot aizdzīt.
- nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
- atgaiņāt Gaiņājot panākt, ka atvirzās nost.
- izgaiņāt Gaiņājot, trenkājot panākt, ka izklīst (dzīvnieki).
- atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā uzmācīga).
- dzenāt Gaiņāt.
- gainīt Gaiņāt.
- gainīties Gaiņāties.
- burbulis Gaisa (gāzes) pūslītis, ko aptver ūdens vai cita šķidruma kārtiņa.
- atraugas Gaisa (reizēm arī neliela šķidruma daudzuma) skaļa vai klusa izdalīšanās no kuņģa vai barības vada; šāds gaiss, kas izplūst pa muti vai degunu.
- dezodorants Gaisa atsvaidzināšanas līdzeklis.
- aspirācija Gaisa attīrīšana no netīrumiem, putekļiem un atlikumiem, kas rodas ražošanas iekārtu darbības procesā.
- lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa – grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti.
- ventilācija Gaisa cirkulācija (plaušās) elpošanas laikā.
- aviodesants Gaisa desants.
- aviācija Gaisa flote; lidaparāti, kas smagāki par gaisu.
- elpa Gaisa ievilkšana vai izpūšana no elpojamiem orgāniem; ieelpotais vai izelpotais gaiss.
- dūmaka Gaisā izkliedēti dūmi, putekļi.
- mākonis Gaisā izkliedēts (kā, piem., dūmu, gāzu) kopums.
- eskadriļa Gaisa karaspēka apakšvienība, kas sastāv no 10–30 lidaparātiem.
- eskadra Gaisa karaspēka vienība dažu valstu bruņotajos spēkos.
- salto Gaisā lēciena laikā apmests kūlenis.
- nokrišņi Gaisa mitrums, kas lietus, sniega vai krusas veidā krīt no mākoņiem; arī gaisa mitrums, kas kondensējas uz zemes vai priekšmetiem (piem., rasa, sarma, atkala).
- emfizēma Gaisa pārmērīga uzkrāšanās kādā orgānā vai audos, kuros tā parasti nav.
- smogs Gaisa piesārņojums (parasti lielās pilsētās un rūpniecības centros); šāds dūmu, gāzu u. tml. piesārņojums kopā ar miglu.
- aerācija Gaisa pievadīšana; piesātināšana ar gaisu.
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (piem., no telpām, drēbēm dūmus, smaku).
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (telpu, drēbes), izaukstēt (telpu).
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties (parasti par telpu, drēbēm), kļūt aukstam.
- caurvējš Gaisa plūsma telpā, kas virzās no viena atvēruma uz otru.
- izvējot Gaisa plūsmā, vējā izpūst.
- migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
- vējš Gaisa strāva, kas pārvietojas horizontālā virzienā.
- dvaša Gaisa strāva, plūsma (parasti viegla).
- elpa Gaisa strāva, plūsma, arī smarža; kādai vietai raksturīgais gaiss.
- inversija Gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz ar augstuma palielināšanos (parastās pazemināšanās vietā).
- aviotransports Gaisa transports.
- nosmakt Gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā (par augiem, to daļām).
- apslāpt Gaisa trūkuma dēļ apdzist.
- pneimotorakss Gaisa uzkrāšanās vai ārstnieciska ievadīšana pleiras dobumā.
- kompresija Gaisa, gāzes vai degoša maisījuma saspiešana (motora cilindrā vai kompresorā).
- velkme Gaisa, gāzu, sīku vielas daļiņu u. tml. plūsma (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.).
- noslāpt Gaisa, skābekļa trūkuma dēļ slāpstot aiziet bojā; nosmakt.
- gāze Gaisam līdzīga viela, kas var brīvi izplesties un aizpildīt kādu telpu; viela gāzveida agregātstāvoklī.
- guns Gaisma (parasti mākslīga).
- signālgaisma Gaisma, ar kuru raida signālus (1).
- dienasgaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma.
- virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virspuses, no augšas, piem., caur iestiklotām jumta konstrukcijām.
- uguns Gaisma, ko izplata kāds gaismas avots.
- apgaismojums Gaisma, ko izstaro kāds gaismas avots.
- elektrība Gaisma, ko rada elektriskā strāva.
- gaišums Gaisma.
- oreols Gaismas aplis, gaiša josla ap kādu objektu.
- gaismēna Gaismas apspīdēto laukumu un ēnu mija (dabā).
- kvēle Gaismas atspīdums (parasti sārts).
- atspulgs Gaismas atspīdums (uz kādas virsmas).
- blāzma Gaismas atspīdums.
- dzisa Gaismas dzišana (debess spīdekļiem).
- uguņošana Gaismas efektu radīšana, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piemēram, šaujot raķetes).
- luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kura rodas nevis kā parasti ķermenim sakarstot, bet citu procesu ietekmē.
- oreols Gaismas josla, gaišums ap dievību vai svēto tēliem vai virs galvas.
- fotons Gaismas kvants.
- gaismeklis Gaismas ķermenis, apgaismošanas ierīce.
- gabarītlukturis Gaismas ķermeņi, kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
- rītausma Gaismas parādīšanās no rīta, pirms saullēkta; laiks pirms saules lēkta, kad parādās pirmā gaisma.
- helioplomba Gaismas plomba.
- lūmens Gaismas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- luksofors Gaismas signalizācijas ierīce ielu satiksmes regulēšanai.
- bākuguns Gaismas signāls operatīvajam transportam, piem., policijai, specializētajai ātrajai palīdzībai.
- dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros (piem., ejot caur kristālu).
- uguns Gaismas stari, iedegtu gaismas avotu apgaismotas vietas, priekšmeti u. tml.
- strēle Gaismas stars, staru kūlis; garens, šaurs (gaismas, uguns u. tml.) veidojums.
- refrakcija Gaismas staru noliekšanās, tiem ejot cauri Zemes atmosfērai.
- svece Gaismas stipruma mērvienība.
- terminators Gaismas un ēnas robeža uz Mēness, planētas vai tās pavadoņa virsmas.
- uguns Gaismas un siltuma starojums, kas rodas, kam degot ar liesmu.
- refrakcija Gaismas, arī skaņu viļņu virziena maiņa, tiem pārejot no vienas vides citā; staru laušana.
- refleksija Gaismas, skaņas vai siltuma viļņu atstarošana, atstarošanās.
- kāvi Gaismas, uguns spilgts atspīdums (pamalē).
- ploška Gaismeklis – neliels trauks, kurā ievietots kurināmais un dakts.
- lukturis Gaismeklis transportlīdzekļa priekšpusē ceļa apgaismošanai.
- lāpa Gaismeklis, kas sastāv no kāta un tā galā iestiprināta degoša materiāla.
- vālīte Gaismjutīga receptora sastāvdaļa (acī).
- nūjiņa Gaismjutīgi receptori (redzes šūnas) acs tīklenē.
- zvaigzne Gaismu izstarojošs debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas).
- kasete Gaismu necaurlaidīgs futlāris (piem., fotofilmas uzglabāšanai).
- mēnestiņš Gaiša lokveida josla pie naga saknes.
- aspiks Gaišā želeja, kas tiek gatavota no gaļas vai zivju buljona un želatīna.
- ekrāns Gaiša, balta virsma, uz kuras projicē, piem., filmas attēlu.
- gaismēna Gaišāku un tumšāku laukumu mija (gleznā, zīmējumā).
- kalcīts Gaišas krāsas minerāls, piem., kaļķakmens, krīta, marmora galvenā sastāvdaļa.
- smilškrāsa Gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi; smilšu krāsa.
- sēpija Gaiši brūna krāsviela, ko iegūst no šī dzīvnieka vai sintezē.
- rožains Gaiši sārts, rozā.
- rozā Gaiši sārts.
- kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no jūras aļģēm un ko izmanto, piem., par kurināmo.
- ceriņkrāsa Gaiši violeta krāsa.
- vasabi Gaiši zaļš krustziežu dzimtas sakņaugs, kas galvenokārt aug Japānas kalnos upju straumēs un kura sakne vizuāli un garšas ziņā nedaudz līdzīga mārrutkam [Eutrema japonicum].
- salātzaļš Gaiši zaļš; tāds, kam ir salātu lapu krāsa.
- debeszils Gaiši zils, debess zilumā.
- blondīne Gaišmataina sieviete; gaišmate.
- blonds Gaišmatains.
- raudava Gaišpelēka nirpīle ar kastaņbrūnu galvu un kaklu, melnām krūtīm.
- reģis Gaišreģis, pareģis.
- blonds Gaišs (par matiem, ūsām, bārdu).
- pāls Gaišs ar dzeltenīgu nokrāsu; pelēcīgi iedzeltens.
- apdārzs Gaišs loks (parasti ap mēnesi).
- korona Gaišs spīdums, mirdzums ap metāla vadiem un smailiem elektrodiem šādā izlādē.
- balts Gaišs, arī bezkrāsains.
- viegls Gaišs, maz piesātināts (par krāsu, krāsas toni).
- kaolīns Gaišs, parasti balts māla iezis, kuru izmanto, piem., papīrrūpniecībā, porcelāna un fajansa ražošanai.
- mažors Gaišs, priecīgs, optimistisks; mažorīgs.
- blāzma Gaišums, gaisma pie apvāršņa (piem., saulei lecot vai rietot).
- lāsma Gaišums, nevienmērīgs spīdums.
- solis Gaita (1).
- attīstība Gaita (piem., notikumam, procesam); risinājums (piem., sižetam).
- ļaudis Gājēji, kalpi; saime.
- ietve Gājējiem paredzēta, mazliet paaugstināta josla gar brauktuves malu.
Atrasts piemēros (200):
- kaiva ..Gar tukšo krastu kliedzot laižas kaivas.
- skauties ..Grietiņa pati skāvās cieši klāt un čukstēja: "Cik tas labi, ka tu mani pamodināji!"
- aprindas ..Gūtmaņi bijuši smalki kuldīdznieki, kā mēdz teikt, no labām aprindām.
- mūžība ..jūra šalc svešus mūžības vārdus. Gadu tūkstošiem cilvēks velti mēģinājis tos atminēt..
- izblamēt ..mana sieva nodarbojas ar kostīmu veidošanu teātrī, un es nevaru staiGāt apkārt ģērbies kā tāds ērms. Galu galā sievu izblamēšu!
- ļodzīgs ..saticība Gravelsiņu ģimenē acīm redzot ir visai ļodzīga.
- piesarkt ..tomātu dēsti apkārušies lieliem zaļiem bumbuļiem. Gan saulē piesarks arī tie.
- urbties ..viņa nervi joprojām vibrēja no Gremzdienes raudām, kas urbās viņā kā svārspsts.
- nolaisties "Galvu augšā, nevajag nolaisties!"
- nodārdināt "Gatavais spoks!" viņš nodārdina savā varenajā basā.
- kristāls "Glāze konjaka vai kristāla nekaitē, jāzina tikai mērs."
- nopīkstēt "Gribu konfekti," bailīgi nopīkstēja meitene.
- blogot "Kāpēc sāku bloGot? Gribēju izpaust savas izjūtas, kas varbūt palīdzētu arī citiem ieskatīties sevī."
- putnubiedēklis "Pēc kā tu izskaties? Gatavais putnubiedēklis!"
- rasi "Šurp nākdama.. redzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
- paplest "Vasara būs Gara, gara," mazā Guntiņa papleš rociņas, lai parādītu, cik gara būs vasara.
- novelete Ā. Geikina novelete.
- adadžo Adadžo no Čaikovska baleta "Gulbju ezers".
- aizmigt AizmiGušie Gaujas līči.
- ķerties Aizpeld mūži pa Gauju, melnās krācēs zūd, cietiem pirkstiem pie radzēm ķeras: mirkli, vēl mirkli varbūt..
- aizstopēt Aizstopēt līdz Gibraltāram.
- loceklis Akadēmijas Goda locekļi.
- vēstniecība Akustiskā koncertzāle – LatGales vēstniecība "Gors" Rēzeknē.
- batālists Aleksandrs Grīns ir lielākais latviešu batālists.
- politologs Amerikāņu politoloGs Pols Goubls.
- ikona Artistiskās aktivitātes ikona – Gidons Krēmers.
- virpulis Atvaru virpuļi Gaujā griezās un putoja.
- virsotne AuGstākā Latvijas virsotne ir Gaiziņkalns.
- simbols Ausekļa balādē "Gaismas pils" ir tautas brīvības simbols.
- uztvērējierīce Automašīnā ir GPS uztvērējierīce.
- oratorija Baznīcā tiks atskaņota G. F. Hendeļa oratorija "Mesija".
- kalpot Baznīca, kurā kalpojis mācītājs Gliks.
- traukt Baznīcu zvanu skaņas trauc tālumā Gaišas domas debesu augstumos trauc.
- vakcīna Bērnus no smaGām tuberkulozes formām pasargā BCG vakcīna.
- ziemeļdaļa Bērzaunes paGasta ziemeļdaļā atrodas Gaiziņkalns.
- modulis Bezvadu GPS modulis.
- GPS Braukt ar mašīnu, vadoties pēc GPS datiem.
- dambretists Dambretists Guntis Valneris.
- zoologs Dārza valdi vadīja mācīts zooloGs, virsskolotājs Kārlis Heinrihs Greve.
- laist Dievs bija iemīlējies Pasaulē laizdams Gauju.
- sūtnis Dievs sūtīja pie jaunavas Marijas debesu sūtni – erceņģeli Gabriēlu.
- gājums Dievs, Tavā svētnīcā nākusī Cilvēka dvēsele basa, Dzīvības Gājumu sākusi, Godības drānas sev prasa.
- plosts Doties lejup pa Gauju ar plostiem.
- korķis Dzīve ir briesmu pilna! Gludekļi, izsisti korķi, sakarsuši mikseri, ledusskapju krampjainā rīstīšanās..
- rapsodija Džordža Geršvina rapsodija blūza stilā.
- kardiogramma EKG aparāts izdrukā kardiogrammu.
- erceņģelis Erceņģelis Gabriels.
- postilla G. Manceļa „Postilla".
- monāde G. V. Leibnica teorija par monādēm.
- gabalains Gabalaini mākoņi.
- gabaldarbs Gabaldarba izcenojums, samaksa.
- samaksa Gabaldarba samaksa.
- gabaldarbs Gabaldarba strādnieks.
- gabalprece Gabalpreču nodaļa.
- gabardīns Gabardīna mētelis.
- gabro Gabro struktūra.
- auglis Gada augļi.
- bagātnieks Gada bagātnieks mīt Meksikā.
- punkts Gada beigas ir atskaites punkts par paveikto.
- prēmija Gada beigās uzņēmuma darbinieki saņēma prēmijas.
- bilance Gada bilance.
- iztvaikot Gadā caur mucām iztvaiko ap 2 % viskija.
- gads Gada ceturksnis.
- dividende Gada dividendes.
- divpadsmit Gadā ir divpadsmit mēnešu.
- kinokomēdija Gada labākā kinokomēdija.
- lidsabiedrība Gada labākā lidsabiedrība.
- safilmēt Gada laikā safilmēt ap desmit filmu.
- apbružāties Gada laikā soma bija krietni apbružājusies.
- mediķis Gada mediķis.
- nobeigums Gada nobeigums.
- pavērtēt Gada nogalē var pavērtēt, kas izdevies un kas nē.
- virspeļņa Gada pēdējā ceturkšņa virspeļņa.
- ceturksnis Gada pēdējais ceturksnis.
- pēdīgais Gada pēdīgā sapulce.
- puse Gada pirmajā pusē gaidāmi vairāki interesanti koncerti.
- trešdaļa Gada trešdaļa.
- nevārds Gada vārds un nevārds.
- gadagrāmata Gadagrāmata 1900. gadam.
- mija Gadalaiku mija.
- pieriebties Gadās reizes, kad nolaižas rokas un viss pieriebjas.
- uztrāpīties Gadās uztrāpīties uz labu filmu.
- nebūšanas Gadās visādas nebūšanas.
- piedzimt Gadās, ka izrāde piedzimst tikai naktī pirms pirmizrādes.
- pieķert Gadās, ka stārķi, lasot pļavās vardes, pieķer arī kādu ķirzaku.
- izlīt Gadās, ka vīns izlīst uz galdauta.
- harēms Gadās, ka vīrietim vienlaikus ir pat vesels harēms sieviešu.
- gādāt Gādāt grāmatas, burtnīcas skolai.
- gādāt Gādāt ģimenei pārtiku.
- pūriņš Gādāt jaundzimušajam pūriņu.
- gādāt Gādāt malku.
- gādāt Gādāt naudu.
- kārtība Gādāt par kārtību mītiņa laikā.
- kārtība Gādāt par kārtību telpās.
- gādāt Gādāt par saviem bērniem, vecākiem.
- pieejams Gādāt par to, lai ezers cilvēkiem būtu pieejams.
- turība Gādāt par turību.
- zacene Gādāt zaceni.
- iznīkt Gādāt, lai bišu saime neiznīkst.
- gādāt Gādāt, lai mājās būtu kārtība.
- gādāt Gādāt, lai veikalā vienmēr būtu svaigi produkti.
- ražojums Gadatirgū amatnieki piedāvā savus ražojumus.
- čumēt Gadatirgū čum un mudž kā skudru pūznī.
- siernieks Gadatirgū varēja iegādāties vietējo siernieku ražojumus.
- pirkties Gadatirgū varēs tirgoties, pirkties un mainīties.
- sastrādāt Gadatirgū vieta tiks ierādīta novada saimniecībās izaudzētajam, darbnīcās un ražotnēs sastrādātajam.
- balagāns Gadatirgus ar karuseļiem un balagānu.
- siena Gadi aizgājuši, bet bērnu balsis vecās skolas sienās skan joprojām.
- aizlidot Gadi aizlido nemanot.
- aizsmelgt Gadi aizsmeldz kā dzegužu zvani aiz rūtīm, nobirst kā rieksti no lazdu krūtīm.
- dzēst Gadi bija dzēsuši daudzas atmiņas.
- ierakstīt Gadi ierakstījuši sejā grumbas.
- kapracis Gadi ir lieliski kaprači. Bez trokšņa, bez liekas kņadas un lāpstu šķindināšanas nolīdzina veselus kalnus, aizber aizas ...
- lidot Gadi lido.
- nākt Gadi nāk un gadi iet, Bet viņa zied un zied.
- priekša Gadi nepielūdzami iet uz priekšu.
- attālināt Gadi viņus attālinājuši.
- nodilt Gadiem ejot, nodilst arī zobi.
- ekspluatēt Gadiem ilgi ekspluatēt vienu un to pašu tēmu.
- gads Gadiem ilgi.
- sašķīst Gadiem kaltie plāni sašķīda gabalos.
- gādīgs Gādīga saimniece.
- gādīgs Gādīgi apvaicāties.
- uzbarot Gādīgie vecāki bērnus uzbaro.
- gādīgs Gādīgs tēvs.
- uzmanīgs Gādīgs un uzmanīgs tēvs saviem trim bērniem.
- gadīties Gadījās aizbraukt uz Angliju.
- gadīties Gadījās interesants sarunu biedrs.
- ķibele Gadījās ķibele.
- misēklis Gadījās misēklis.
- nobrāzties Gadījās paklupt un nobrāzties.
- sagraizīties Gadījās sagraizīties.
- gadīties Gadījās, ka zēns neieradās skolā.
- iedalīties Gads iedalās divpadsmit mēnešos.
- iesākties Gads iesācies ar nozīmīgiem notikumiem.
- iezīmēties Gads iezīmējies ar ievērojamu notikumu.
- apkārt Gads jau apkārt.
- neatturams Gads neatturami tuvojas beigām.
- trimestris Gads sastāv no četriem trimestriem.
- vidusdaļa Gadsimta vidusdaļa.
- vidusposms Gadsimta vidusposms.
- gadsimts Gadsimtiem ilgi.
- izkristalizēt Gadsimtu gaitā izkristalizētas atziņas.
- mija Gadsimtu mija.
- gadskārtējs Gadskārtējā arodbiedrības biedru pilnsapulce.
- gadskārta Gadskārtu ieražas.
- gadskārta Gadskārtu mija.
- šodien Gadskārtu nozīme senatnē un šodien.
- celt Gadskārtu svētkos arī mūsdienās ir pieņemts celt galdā īpaši šiem svētkiem raksturīgus ēdienus.
- sīktirgotava Gadsmita sākumā sīktirgotavas bija izvietotas gar pilsētas centrālo ielu un to īpašnieki tirgoja pārtiku, labību, dzelzs preces, limonādes, pulksteņus, veļu, galantēriju, traukus, krāsas, zirglietas, cepures, apavus un gatavos apģērbus.
- bezdibenis Gadu bezdibenis, kas šķir vecāko un jaunāko paaudzi.
- pieremontēt Gadu gaitā ēkai vajag šo to pieremontēt.
- pārliecība Gadu gaitā radusies pārliecība.
- umurkumurs Gadu gaitā umurkumurs pārvērtās par ražas svētkiem.
- gājums Gadu gājums.
- gredzens Gadu gredzeni.
- pieplūst Gadu mijā pilsētas ielas pieplūst ar jautru un skaļu publiku.
- saliekt Gadu nastas saliekta vecmāmiņa.
- no Gadu no gada uzņēmuma peļņa palielinās.
- pirmskola Gadu pirms mācību uzsākšanas 1. klasē bērns apmeklēja pirmskolu.
- skaits Gadu, dienu skaits.
- gadumija Gadumijas svētki.
- gāgāt Gāgādamas aiziet zosis.
- gagauzi Gagauzi ir unikāli ar to, ka ir vienīgie pareizticīgie tjurki.
- rītvakar Gaidām jūs rītvakar.
- atkala Gaidāma atkala.
- gaidīt Gaidāmais laiks.
- Bundestāgs Gaidāmās Bundestāga vēlēšanas.
- sniegots Gaidāmi sniegoti Ziemassvētki.
- pazīme Gaidāmo laikapstākļu pazīmes.
- veids Gaidāms lietus slapja sniega veidā.
- mērens Gaidāms mēreni silts laiks.
- nopietns Gaidāms nopietns sals un sniegs.
- sals Gaidāms stiprs sals.
- sniegs Gaidāms stiprs sniegs.
- zoss Gaidi vien, naivā zoss!
- gaidības Gaidību laiks.
- četri Gaidīt apmeklētājus no četriem līdz pieciem.
- trīs Gaidīt apmeklētājus no trijiem līdz pieciem.
- drudžains Gaidīt ar drudžainu nepacietību.
- pretimnākšana Gaidīt atbalstu un pretimnākšanu.
- gaidīt Gaidīt autobusu.
- gaidīt Gaidīt bērnu.
- bezmaz Gaidīt bezmaz stundu.
- brīnums Gaidīt brīnumus.
- gaidīt Gaidīt ciemos draugus.
- krustbērns Gaidīt ciemos krustbērnus.
- dažs Gaidīt dažas minūtes.
- gaidīt Gaidīt dēlu mājās no skolas.
- gaidīt Gaidīt direktora rīkojumu.
- gaidīt Gaidīt dzīvokļa rindā.
- gaidīt Gaidīt izdevību.
- izdevīgs Gaidīt izdevīgākus laika apstākļus sējai, ražas novākšanai.
- labs Gaidīt jau labu laiku.
- krietns Gaidīt krietnu laiku.
- gaidīt Gaidīt labākus laikus.
- lejā Gaidīt lejā pie durvīm.
- deviņi Gaidīt līdz deviņiem.
- līdz Gaidīt līdz nedēļas nogalei.
- gaidīt Gaidīt lietu.
G citās vārdnīcās: