Paplašinātā meklēšana

Meklējam maz.

Atrasts vārdos (179):

Atrasts vārdu savienojumos (3):

Atrasts skaidrojumos (1853):

soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
jērs Aitas mazulis (līdz viena gada vecumam).
viļņu lauzējs aizsargbūve viļņu trieciena mazināšanai.
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
aizgrimt Aizvirzoties (aiz kā), iegrimstot (kur), pamazām kļūt nesaskatāmam.
neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
atplūdi Aktivitātes, intensitātes mazināšanās (sabiedriskās parādībās).
minuskulis Alfabēta mazais burts.
silta vieta amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
silta vietiņa amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs cilvēks; nerātnis.
iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
ierobežot Apturēt (kā) izplatību; pavājināt, samazināt (kā norisi, darbību).
klusināt Apvaldīt, mazināt (piem., psihisku stāvokli).
labot Ar īpašiem paņēmieniem novērst, mazināt (bojājumus vai defektus ķermenī, tā funkcijās).
susināt Ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu.
selva Ar mitriem ekvatoriālajiem mežiem apaugusi teritorija Amazones baseinā.
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzaut (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
kaltēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, piem., lai sagatavotu (to) ilgākai glabāšanai.
žāvēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; kaltēt.
surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumenta) skaņas skaļumu, mainīt tembru; ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
ariozo Ārijas paveids (mazāks apmērs un brīvāka forma).
menovazīns Ārstniecības līdzeklis – etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
pipargurķītis Asā marinādē gatavots mazs gurķītis.
išēmija Asins daudzuma samazināšanās audos, ko izraisa asins piegādes traucējumi artēriju spazmu, aizsprostošanās vai sašaurināšanās dēļ.
uztura piramīda ASV uztura speciālistu izstrādāta shēma ar vairākiem līmeņiem, kas uz augšu samazinās, ko izmanto, lai uzskatāmi parādītu veselīga uztura pamatprincipus.
apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai samazināt piespriesto sodu.
atlaist Atbrīvot no kādas saistības (piem., maksājuma); samazināt (piem., maksājumu, cenu).
nomest Atbrīvoties (no liekā svara), samazināt (savu svaru).
sijāt graudus no pelavām atdalīt vērtīgo no mazvērtīgā.
reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, arī pēc intensitātes mazināšanās – par dabas parādībām).
bakstīt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest vai grūst; arī durstīt.
nomest gāzi atlaižot gāzes pedāli, samazināt braukšanas ātrumu.
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
atrijas Atrīta barība (ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus).
aizēnot Atrodoties kam priekšā, aizsedzot (ko), radīt ēnu, samazināt gaismas pieplūdi (augiem).
gludinātava Atsevišķa telpa (mazgātavā, tīrītavā), kurā gludina izmazgāto veļu, iztīrīto apģērbu.
piliens Atsevišķa, maza (parasti apaļa vai iegarena) šķidruma daļiņa.
lāse Atsevišķa, maza ieapaļas formas šķidruma daļiņa.
relaksācija Atslābināšanās, nomierināšanās; stresa samazināšana.
buferis Atsperīga ierīce, speciāla konstrukcija trieciena mazināšanai (vagoniem, lokomotīvēm, automobiļiem).
papušķot Attēlot mazliet izskaistināti (piem., notikumu).
reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem); attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
inkubēt Attīstīt un audzēt (zivju mazuļus).
bērns Auga atvase; mazs, jauns augs.
izaugt Augot kļūt tādam, ka (apģērbs, apavi) ir par mazu, īsu.
punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
mulča Augsnes nosegšanas materiāls (piem., skaidas, koku mizas), ko parasti lieto, lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe.
folijskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folskābe.
kaļķot Bagātināt (augsni) ar kalcija savienojumiem (piem., lai mazinātu augsnes skābumu).
viola Baroka laikmeta lociņinstruments ar vājāku un mazāk izteiktu skaņu nekā tās priekštečiem (piem., vijolei, čellam).
zīdīt Barot ar savu pienu no pupa (dzīvnieka mazuli).
rakaris Bērns (parasti mazs, arī palaidnīgs).
izberzt Beržot izmazgāt, beržot iztīrīt.
noberzt Beržot nomazgāt, notīrīt, arī izmasēt (ķermeni, tā daļas).
noberzties Beržot notīrīt, nomazgāt savu ķermeni.
trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar sūkli, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties.
punkts Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa daļa), kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
sabīdīt Bīdot (kā) īpašas detaļas citu citā, samazināt (tā) apjomu.
badināt Bieži atstāt neēdušu, nebarotu; regulāri dot par maz barības.
noblēdīt Blēdoties panākt, ka (kāds) neiegūst (ko) pilnā mērā vai nemaz.
mutesbļoda Bļoda sejas un roku mazgāšanai.
nobremzēt Bremzējot apstādināt (transportlīdzekli), arī ievērojami samazināt (tā) kustības ātrumu.
piebremzēt Bremzējot samazināt braukšanas ātrumu.
teļš Briežu dzimtas (piem., brieža, aļņa, stirnas) dzīvnieku mazulis.
saburzīt Burzot padarīt negludu; šādā veidā saspiest mazākā apjomā (parasti ko nevajadzīgu, aizmetamu).
mazgāties Būt (viegli) mazgājamam.
retināt Būt ar samazinātu blīvumu (parasti par gāzi).
vadāt Būt ilgāku laiku (ar mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml.
vīdēt Būt neskaidri, mazliet, tikko manāmi redzamam, parādīties, izpausties.
tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) – piem., par upi, ceļu.
saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski mazinās, zūd (piem., cilvēka spēki, spējas).
laupīt Būt par cēloni, ka (kas) mazinās vai zūd.
aizēnot Būt pārākam, pārspēt, izvirzīties priekšplānā, neļaujot (kam) izcelties, samazinot (tā) nozīmi.
skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
stagnēt Būt tādā ekonomiskā stāvoklī, kam ir zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.
reducēties Būt tādam, kam samazinās oksidēšanās pakāpe.
samigloties Būt tādam, kam, parasti ievērojami, samazinās redzes asums; kļūt neskaidram.
sulot Būt tādam, no kā (parasti lēni, pamazām) izdalās šķidrums.
sulot Būt tādam, no kura (parasti lēni, pamazām) izdalās sula (1) – par augiem, to daļām.
trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); trīcēt (2).
sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur mīksts, kupls, mazāk blīvs.
mazumcena Cena, par kādu preci pārdod tieši patērētājiem, iedzīvotājiem; mazumtirdzniecības cena.
taisnoties Censties mazināt vai noliegt savu vainu, meklējot attaisnojošus iemeslus.
aromātiskie ogļūdeņraži cikliskie ogļūdeņraži, kuru molekulā ir vismaz viens benzola gredzens.
pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā un Dienvidaustrumu Āzijā), kuru antropoloģiskajam tipam ir raksturīgs mazs augums.
tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piem., mazgāšanās, ģērbšanās, matu ķemmēšana).
puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
pamuļķis Cilvēks ar mazliet ierobežotām prāta spējām.
mazturīgs Cilvēks, kam ir mazi, dzīvošanai nepietiekami ienākumi.
pusmuļķis Cilvēks, kam ir pamaz prāta.
sīkzemnieks Cilvēks, kam pieder neliels lauku zemes gabals, maza lauku saimniecība.
sadomazohists Cilvēks, kam piemīt sadomazohisms.
mazumpircējs Cilvēks, kas iegādājas preces mazumtirdzniecībā, personīgam patēriņam.
sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar sīku, mazvērtīgu, arī lietotu priekšmetu tirdzniecību.
rokpelnis Cilvēks, kas pelna iztiku, strādājot mazkvalificētu, ar rokām darāmu darbu.
jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs cilvēks.
zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd spriedze.
nullcirkulis Cirkulis ļoti maza diametra riņķa līniju novilkšanai.
cīrulēns Cīruļu mazulis.
sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi; vaislai paredzēta cūku mātīte.
sivēns Cūku mazulis.
čūskulēns Čūsku mazulis.
segmentēt Dalīt (ko) segmentos vai mazākās daļās.
šķirties Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu).
mazākā tiesa daļa, kas ir mazāka par pusi.
pavērt Daļēji, mazliet atvērt.
atvieglojums Daļējs vai pilnīgs atbrīvojums (piem., no kādiem pienākumiem, nodevām, maksas); prasību, grūtību samazinājums.
īstais daļskaitlis daļskaitlis, kura skaitītājs ir mazāks par saucēju.
pusgaita Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtām, mehānismiem u. tml.).
pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
palīgdarbs Darbs (parasti mazkvalificēts), kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu.
mazgātājs Darītājs --> mazgāt.
mazinātājs Darītājs --> mazināt.
kompresors Datorprogramma informācijas fiziskā apjoma samazināšanai jeb saspiešanai.
nepārtrauktā barošana datoru sistēmas nodrošinājums ar dublējošu barošanas avotu gadījumam, ja parastais barošanas avots tiek atslēgts vai tā spriegums samazinās līdz nepieļaujamam līmenim.
majorāns Daudzgadīgs lakstaugs ar maziem, baltiem vai violeti sārtiem ziediem; šā auga lapas un ziedi, ko lieto par garšaugu [Majorana hortensis].
simbiotiskās zvaigznes dažas dubultzvaigžņu sistēmas, kuras veido viena liela un vēsa, bet otra maza un karsta zvaigzne – pavadonis.
pabaidīt Dažas reizes, mazliet baidīt.
pabakstīt Dažas reizes, mazliet bakstīt.
pakodīt Dažas reizes, mazliet kodīt; pakošļāt.
pakošļāt Dažas reizes, mazliet košļāt.
pakrekšķēt Dažas reizes, mazliet krekšķēt; paklepot.
pakrekšķināt Dažas reizes, mazliet krekšķināt; paklepot.
mazās planētas debess ķermeņi, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu un kuru izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem, ir mazi; asteroīdi.
caurā vīle dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
bērnubērni Dēla vai meitas bērni; mazbērni; tiešie pēcnācēji tālākās paaudzēs.
maciņš Dem. --> maks; maza somiņa (kā, parasti naudas) glabāšanai.
mazumiņš Dem. --> mazums; ļoti neliels (kā) daudzums.
šķipsniņa Dem. --> šķipsna (1); ļoti mazs (kā) daudzums.
zvirbulēns Dem. --> zvirbulis; zvirbuļa mazulis.
atslodzes diena diena, kad (ievērojot diētu) ievērojami samazina ar uzturu uzņemto kaloriju daudzumu.
uz pusi divas reizes (lielāks vai mazāks); divreiz vairāk vai mazāk.
mopēds Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums ir mazāks par 50 cm³ un kuram ir pedāļu mehānisms motora iedarbināšanai, bremzēšanai un kāju atbalstīšanai.
īsslēgums Divu elektriskās ķēdes dažāda potenciāla elementu savstarpēja saslēgšanās vai to saslēgšanās ar vadītāju bez pretestības vai ar ļoti mazu pretestību.
īssavienojums Divu elektriskās ķēdes punktu savienojums ar vadītāju bez pretestības vai ļoti mazu pretestību.
sadomazohisms Divu seksuālu noviržu – sadisma un mazohisma – apvienojums.
abstrahēties Domās norobežoties (no mazāk svarīgā, nebūtiskā).
abstrahēt Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt.
mērdēt badā dot ēdienu ļoti maz vai nedot ēst vispār.
skats Dramatiska sacerējuma (lugas) mazākā daļa, fragments, kam raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs.
lupata Drēbes gabals (nolietots, mazvērtīgs, arī tāds, ko izmanto kādai vajadzībai).
gaisa spilvens drošības ierīce automašīnā, kas sadursmes brīdī automātiski piepūšas, tā mazinot trieciena sekas.
nodrupt Drūpot iegūt bojājumus, robus, samazināties apmēros.
drusciņ Drusku; mazliet, nedaudz.
gailene Dzeltena ēdamā sēne ar krokotu piltuvveida cepurīti, kas aug lielākās vai mazākās grupās.
apbērnoties Dzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem, kuriem vienlaicīgi dzimst vairāki bērni).
nodzerties Dzerot mazināt slāpes; iedzert, padzerties (ko).
kaiju dzimta dzimta, kurā ietilpst mazi un vidēji lieli ūdensputni ar slaidiem spārniem un gaišu apspalvojumu (piem., sudrabkaijas, kajaki, zīriņi).
mejoze Dzimumšūnu dalīšanās, kuras rezultātā hromosomu skaits samazinās uz pusi.
šūna Dzīva organisma uzbūves pamatvienība un mazākā dzīvā sistēma, kurā norisinās visi dzīvības procesi.
mazkustīgs dzīvesveids dzīvesveids, kurā ir maz kustību.
bērns Dzīvnieka mazulis.
puika Dzīvnieka vīrišķās kārtas mazulis, arī šāds samērā jauns dzīvnieks.
dzīvdzemdētāji Dzīvnieki, kas nav oldējēji, bet kam dīgļa embrionālā attīstība noris mātes ķermenī un kas dzemdē dzīvus mazuļus.
salamandru dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst mazais tritons un lielais tritons.
ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un viņu mazuļi.
zīdītāja Dzīvnieku mātīte, kas zīda mazuli.
māte Dzīvnieku mātīte, kurai ir mazulis vai mazuļi.
jaunulis Dzīvnieku mazulis.
pirts Ēka, telpa vai telpas, kas ir īpaši iekārtotas mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
veļasmazgātava Ēka, telpa, kurā tiek mazgāta veļa.
stagflācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga inflācija vienlaikus ar preču pieprasījuma samazināšanos un ražošanas sašaurināšanos.
stagnācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.; sastingums.
pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlāde.
pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar pavisam mazu masu, kas rodas, piem., elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
mazasinība Eritrocītu skaita un hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; anēmija.
anēmija Eritrocītu skaita un hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; mazasinība.
knibināties Ēst (lēnām, pa mazām daļām, arī nedaudz).
knibināt Ēst (lēni, pa mazām daļām).
kvants Fizikāla lieluma mazākā vērtība; atsevišķais mazākais enerģijas daudzums.
kavēšana Fizioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu.
pārpūle Fiziskās vai psihiskās darbības spēju krasa samazināšanās, arī veselības traucējumi pārmērīgas piepūles vai nervu sasprindzinājuma dēļ.
sprīdītis Folkloras tēls – ļoti mazs, sprīdi garš zēns.
mikrofilma Fotofilma, kas satur daudzkārt samazinātu oriģinālu (piem., rokrakstu, dokumentu) attēlus.
minifutbols Futbols, ko spēlē mazākā laukumā un ar mazāku spēlētāju skaitu katrā komandā (salīdzinājumā ar tradicionālo futbolu).
viegls Gaišs, maz piesātināts (par krāsu, krāsas toni).
ietve Gājējiem paredzēta, mazliet paaugstināta josla gar brauktuves malu.
tukšs galds galds, uz kura nav ēdienu, dzērienu vai to ir maz.
neko daudz gandrīz nemaz.
nekas Gandrīz nemaz.
slings Gara, plata šalle, ko dažādos veidos, piem., nofiksējot ap pleciem, vidukli, var izmantot maza bērna pārnēšanai, ietinot tajā mazuli un piekļaujot to pie krūtīm.
banāns Garens, mazliet līks, ar biezu, dzeltenu mizu klāts auglis.
vārgulis Garīgi nevarīgs, mazvērtīgs cilvēks.
puantilisms Gleznošanas metode – tīro krāsu uzlikšana uz audekla punktu vai mazu piciņu veidā.
slīdvirsma Gluda, ar iespējami mazu berzi virsma, kas paredzēta slīdes kustībai.
minigolfs Golfs, ko spēlē ievērojami mazākā laukumā nekā parasti.
govs norauj pienu govs sāk dot mazāk piena.
noslaukta govs govs, kas (piem., vecuma dēļ) vairs nedod pienu vai dod to ļoti maz.
uzgrimēt Grimēt un pabeigt grimēt, parasti mazliet.
pārgrozīt Grozot padarīt mazliet citādu; pārmainīt, pārveidot.
mazgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai pieder samērā mazi zemes īpašumi.
mazgruntnieks Gruntnieks, kam pieder samērā mazs zemes īpašums.
naktsskapītis Guļamtelpas mēbele – mazs, pie guļasvietas novietojams skapītis; naktsgaldiņš.
naktsgaldiņš Guļamtelpas mēbele – mazs, pie guļvietas novietojams galdiņš; naktsskapītis.
kornišoni Gurķu šķirne – ļoti maza izmēra (3–6 cm) gurķi.
remdēties Gūt mierinājumu, mazināt (kā nevēlama) iedarbību, ietekmi.
zelta griezums harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
dialīze Hemodialīze, asiņu attīrīšana no vielām, kas tajās uzkrājas palielinātā daudzumā nieru mazspējas vai arī akūtas saindēšanās gadījumā.
viļņlauzis Hidrotehniska būve okeāna, jūras u. c. ūdenstilpju krasta aizsardzībai, lai samazinātu viļņu augstumu un novērstu krasta izskalošanu.
terase Horizontāls vai mazliet slīps reljefa veidojums upju ieleju un kalnu nogāzēs, okeānu, jūru un ezeru krastos.
apdalīt Iedot, piešķirt (kādam) mazāk nekā citiem vai neiedot, nepiešķirt nemaz.
urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās (piemēram, samazinoties ar lauksaimniecību saistīto iedzīvotāju skaitam).
uzēst Ieēst (ko) pēc (ēdiena, dzēriena), piemēram, lai mazinātu (tā) mutē palikušo garšu.
iegrauzt Ieēst (mazliet cietas barības).
iemērkt Iegremdēt, ievietot (šķidrumā, šķidrā masā); mazliet iegremdējot, apslapināt.
diversifikācija Ieguldījumu risku samazināšana, investējot dažādos aktīvos.
acis atveras iegūst redzes spēju (par dažu dzīvnieku mazuļiem).
acis atdarās Iegūst redzes spēju (par dažu dzīvnieku mazuļiem).
pneimonija Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos; plaušu karsonis.
autokārs Iekšdedzes motora darbināti ratiņi ar kravas platformu kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
strītbols Ielas basketbols, kur katrā komandā spēlē trīs spēlētāji un spēles laukums ir uz pusi mazāks, nekā īstā basketbola laukums.
ielocīt Ieliekt, mazliet saliekt.
sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem pirkstiem; arī dūre.
iezīst ar mātes pienu iemantot (piem., paradumu) no mazotnes.
surdīne Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai.
klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai (dzinējos, mehānismos u. tml.).
klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai.
ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietas vielas daļiņām, šķidrumu filtrējot ar samazinātas caurlaidības filtru.
detonators Ierīce vai mazs lādiņš, kas liek eksplodēt sprāgstvielai, spridzeklim.
mazinātājs Ierīce vai priekšmets, kas samazina (kā) lielumu, apjomu u. tml.
noņēmējs Ierīce, iekārta, detaļa (kā) noņemšanai, mazināšanai, likvidēšanai.
čoks Ierīce, ka paredzēta gaisa padeves karburatorā samazināšanai.
reduktors Ierīce, kas samazina un regulē (gāzes, tvaika, šķidruma) spiedienu.
slēgta ierinda ierinda, rinda, kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazas atstarpes.
slēgta rinda ierinda, rinda, kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazas atstarpes.
piegriezt skābekli ierobežot (kāda, kā) darbību, piem., samazinot vai izbeidzot finansējumu.
iegrožot Ierobežot (parādību dabā), padarot mazāk bīstamu vai sākot izmantot lietderīgi.
aizplīst Iesākt plīst; mazliet ieplīst.
iepūt Iesākt pūt; mazliet, arī vietumis sapūt.
aizrūsēt Iesākt rūsēt; mazliet aprūsēt.
apsāpēties Iesākt sāpēt, mazliet sāpēt.
iesirmot Iesākt sirmot; kļūt mazliet sirmam.
iešķetināt Iesākt šķetināt, bet nepabeigt; mazliet sašķetināt.
spiedveidne Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); presforma.
presforma Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); spiedveidne.
vanna Ietilpīgs, garens trauks, kurā mazgājas vai ko izmanto mazgāšanai.
nobremzēt Ievērojami samazināt, vai pilnīgi apturēt (kā) norises, attīstības ātrumu.
liesēt Ievērot diētu un censties samazināt savu svaru.
gaist Ilgi nepastāvēt, pamazām zust, pārstāt būt.
kvernēt Ilgstoši atrasties mazkustīgā stāvoklī (piem., nodarbojoties ar ko vienmuļu).
nīkt Ilgstoši atrodoties sliktos apstākļos, pamazām iet bojā.
strihnīns Indīgs alkaloīds, kas mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību, bet lielākās devās ir nāvējošs.
kompresija Informācijas fiziskā apjoma samazināšana.
mikrometrs Instruments ļoti mazu lielumu (piem., cauruļu sienu biezuma) mērīšanai.
bērnu sēdeklis īpaši izveidots krēsliņš ar atsevišķām drošības jostām, atzveltni un roku balstiem, kas piestiprināms pie automašīnas sēdekļa un ir paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai automašīnā.
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms un ko parasti izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības.
smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem maziem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu; pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
palīgoties Īsu brīdi mazliet līgoties, šūpoties.
pašķielēt Īsu brīdi, mazliet paskatīties sānis, iesānis.
paraukt Īsu brīdi, mazliet raukt (piem., sejas daļu).
paspiest Īsu brīdi, mazliet spiest.
pasmaidīt Īsu brīdi, mazliet uzsmaidīt.
nepagalam It nemaz, nepavisam.
nepavisam It nemaz; ne mazākā mērā.
ne uz to pusi it nemaz; ne mazākajā mērā.
ravioli Itāliešu ēdiens – mazi mīklas spilventiņi, kas pildīti ar maltu gaļu, sieru, sēnēm u. tml.
izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) – par putniem; arī izvest.
pabārstīt Izbārstīt nelielu daudzumu; nedaudz, mazliet izbārstīt (kur).
apklust Izbeigties vai ļoti samazināties (parasti par sabiedriskām parādībām).
gaist Izkliedēties apkārtējā vidē; pamazām zust, izgarot.
izlīdzināt Izlabot; samazināt (piem., savu vainu, kļūdu).
maskēt Izmantojot dažādus līdzekļus (piem., dekoratīvo kosmētiku), padarīt (ko) nemanāmu vai mazāk pamanāmu.
samazgāt Izmazgāt, nomazgāt (ko) lielākā daudzumā.
apmazgāt Izmazgāt, nomazgāt visu; mazgājot apkopt, uzturēt tīru.
saperēt Izperēt (mazuļus) lielākā daudzumā.
plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu); spīdēt ar mazliet mainīgu gaismu.
iztušēt Izpludinot krāsas, samazināt (līniju, kontūru) asumu.
izpūsties Izpūšot gaisu, samazināties apjomā.
marginalizācija Izstumšana (piem., politiskā, sociālā) perifērijā, nostumšana malā, padarīšana par maznozīmīgu.
izlīdzēties Iztikt (ar ko mazāk piemērotu), arī apmierināties (ar ko).
ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piemēram, rotaļājoties).
izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) – par putniem.
rušināt Jaukt, mazliet pārvietot.
veprēns Jauns, mazs vepris.
vērsēns Jauns, mazs vērsis.
miertiesa Juridiska institūcija (dažās valstīs, arī Latvijā 1918.–1940. gadā), kurā izskata un iztiesā mazsvarīgas civillietas un krimināllietas, kā arī sastāda un apliecina juridiskus aktus.
makets Kāda objekta telpisks atveidojums samazinātā mērogā.
pabakstīties Kādu laiku, mazliet darīt (ko).
pakrāt Kādu laiku, mazliet krāt.
panervozēt Kādu laiku, mazliet nervozēt.
kaķēns Kaķu mazulis.
kalsnējs Kalsns; mazliet kalsns.
sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot ievērojami samazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu.
rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi.
nokaulēt Kaulējoties panākt, ka cena, maksa tiek samazināta (par kādu noteiktu summu).
osteoporoze Kaulu atrofija, tajos pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam.
kazlēns Kazas (1) mazulis.
puskažoks Kažoks, kas, parasti sniedzas līdz gurniem vai mazliet augstāk.
pilnmetrāžas Kinofilma, kurai ir vismaz piecas daļas.
pievilkt kāju Klibojot mazliet vilkt kāju gar zemi; pieklibot.
kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums.
atiet otrā plānā kļūt (kāda dzīvē) mazāk svarīgam.
ieskābt Kļūt (mazliet) skābam.
izgaist Kļūt (pamazām) nesaskatāmam; izzust.
sadilt Kļūt (parasti ievērojami) plānākam, mazākam.
dilt Kļūt ar mazāku redzamo daļu (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
izbālēt Kļūt arvien mazāk jūtamam, samanāmam.
nobālēt Kļūt bālam, neizteiksmīgam, arī nenozīmīgam, mazsvarīgam.
iesēsties Kļūt grūti izkustināmam (ilgāku laiku kur atrodoties, mazliet iegrimstot); iestrēgt, iegrimt (pat transportlīdzekli).
pierimt Kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties.
klīst Kļūt mazāk koncentrētam, blīvam; samazināties.
pabalēt Kļūt mazāk nozīmīgam, daļēji izzust.
pabālēt Kļūt mazāk nozīmīgam, daļēji izzust.
rauties Kļūt mazākam pēc apjoma (par audumu, apģērbu).
sarukt Kļūt mazākam, īsākam, sakumpt, salīkt (parasti par cilvēku, tā ķermeni).
nokristies Kļūt mazākam, samazināties.
kust Kļūt mazākam, zust.
sarauties Kļūt mazākam; samazināties apjomā.
pabālēt Kļūt mazliet bālākam, gaišākam.
pabalēt Kļūt mazliet gaišākam, zaudēt spilgtumu.
palaisties Kļūt mazliet izlaidīgam.
apskābt Kļūt mazliet skābam.
pavājināties Kļūt mazliet vājākam, nespēcīgākam, mazāk intensīvam u. tml.
iedzeltēt Kļūt mazliet, arī vietumis dzeltenam; iesākt dzeltēt.
padzeltēt Kļūt mazliet, daļēji dzeltenam (par augiem, to daļām).
zaudēt nozīmi kļūt maznozīmīgam.
apsūnot Kļūt neaktīvam, mazkustīgam; novecot.
noslēgties Kļūt nesabiedriskam, arī mazrunīgam, neatklājot savas domas, pārdzīvojumus; norobežoties (no citiem).
gaist Kļūt nesadzirdamam, pamazām izskanēt, apklust.
gaist Kļūt nesaskatāmam, pamazām zust skatienam.
apmigloties Kļūt neskaidram, miglainam, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
dilt Kļūt plānākam; mazināties (apmēros, daudzumā).
atslābt Kļūt slābam, nespēcīgam vai slābākam, nespēcīgākam; kļūt mazāk saspringtam.
žūt Kļūt tādam, kam (piem., gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem).
zaudēt Kļūt tādam, kam ir samazinājies (piem., kādas vielas daudzums).
plakt Kļūt tādam, kam mazinās apjoms, līmenis (parasti augstums, biezums u. tml.).
pārpūlēties Kļūt tādam, kam pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā samazinās, izsīkst fiziskās un psihiskās darbības spējas.
slāpt Kļūt tādam, kam pilnīgi vai daļēji mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.); kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu).
saplakt Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (piem., augstums, biezums).
zaudēt Kļūt tādam, kam samazinās, mainās (piem., ātrums, augstums).
pievilkt jostu (ciešāk, stingrāk) kļūt taupīgākam, samazināt izdevumus.
aptumšoties Kļūt tumšam vai tumšākam (daļēji vai pilnīgi samazinoties apgaismojumam).
aptumst Kļūt tumšam vai tumšākam (parasti samazinoties apgaismojumam); arī satumst.
paputēt Kļūt vājākam, samazināties.
panīkt Kļūt vārgam, vājam (par dzīvniekiem); kļūt sīkam, kroplīgam, arī mazražīgam (par augiem).
atdzist Kļūt vēsākam vai aukstam; mazināties sakarsumam.
nokrist Kļūt zemākam (par cenu); kļūt ar mazāku vērtību (piem., par vērtspapīriem).
pazemināties Kļūt zemākam, mazākam.
sēsties Kļūt zemākam, samazināties (par ūdens līmeni ūdenstilpē).
nokrist Kļūt zemākam, samazināties, pazemināties (par ūdeni, ūdenstilpes līmeni); nokristies (1).
pupiņš Knupis, māneklis (zīdainim, mazam bērnam).
kodolatbruņošanās Kodolieroču krājumu samazināšana vai pilnīga likvidēšana.
oboja Koka pūšaminstruments ar vārstuļiem, dubultu mēlīti un kura skanējumam ir mazliet nazāla pieskaņa.
spraudiņš Koka, plastmasas u. tml. neliels irbulītis, kuru iesprauž mazās uzkodās.
sīkkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par 0,6 metriem un kam nav skaidri izteikta galvenā stumbra; pundurkrūms.
pundurkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par 0,6 metriem un kam nav skaidri izteikta galvenā stumbra; sīkkrūms.
tievkoks Koks, arī kokmateriāls ar samērā mazu (piem., līdz 13 cm) stumbra apkārtmēru.
pundurkoks Koks, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu koku.
patērētāju biedrība kooperatīva sabiedrība, kas nodarbojas ar preču iepirkšanu vairumtirdzniecības uzņēmumos un šo preču pārdošanu mazumtirdzniecības kooperatīvajos veikalos.
auklēt Kopt, pieskatīt (zīdaini, mazu bērnu).
nokrāpt Krāpjot, krāpjoties panākt, ka (kāds) neiegūst (ko) pilnā mērā vai nemaz.
kumelēns Kumeļš (parasti mazs).
šprote Kūpināta, eļļā konservēta neliela zivs (piem., brētliņa, maza reņģe).
pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem).
palēninājums Kustības ātruma vai darbības, norises tempa samazinājums.
hipokinēzija Kustību trūkums organismam; mazkustība.
noplakt Kūstot (sniegam), samazināties, kļūt zemākam, plānākam.
atkust Kūstot mazināties, izbeigties sasaluma stāvoklim.
ielocīties Kustoties, lokoties kļūt lokanākam, mazāk izjust fiziskas grūtības.
ķauķītis Ķauķu apakšdzimtas sīks dziedātājputns ar olīvzaļu vai dzeltenzaļu apspalvojumu un mazu, smailu knābīti.
reducēšana Ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpes samazināšana ķīmiskā reakcijā.
reducēšanās Ķīmiska reakcija, kurā samazinās ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe.
dabiskā izlase labāk pielāgoto, veselīgāko īpatņu saglabāšanās un vājāko īpatņu skaita samazināšanās.
pluskoks Labākais starp pārējiem audzes kokiem, kas atšķiras, piem., ar stumbra taisnumu, mazzarojumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām.
šķelmīgs Labsirdīgi draiskulīgs, mazliet nerātns, arī koķets.
lāčumāte Lāču mātīte, kam ir mazuļi.
lācēns Lāču mazulis.
plūdlīnija Laidena forma (parasti transportlīdzeklim), kas mazina vides pretestību.
kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir periodiskas dabas parādības un kuras mazākā vienība ir diena.
samta sezona laikposms (parasti rudenī), kad (kādā ģeogrāfiskā reģionā) ir labvēlīgi apstākļi atpūtai pie jūras (piem., samazinājies karstums).
astronomiskais pavasaris laiks, kad diena ar nakti ir vienādā garumā un diena pamazām kļūs garāka par nakti.
palaizīt Laizot mazliet ieēst (ko).
palaizīties Laizot mazliet ieēst (ko).
naktslampa Lampa, kas (parasti vāji) apgaismo mazu laukumu un ko izmanto pie guļasvietas naktī.
abažūrs Lampas apsegs, kas mazina gaismas spilgtumu, novirza, atstaro gaismu.
lapsēns Lapsu mazulis.
smolts Lašu mazuļu attīstības stadija (parasti 1–2 gadu vecums), kad tie ir nobrieduši ceļojumam no upes uz jūru; šādu attīstības stadiju sasniedzis lašu mazulis.
jaunlops Lauksaimniecības dzīvnieks (piem., govju mazulis) no dzimšanas līdz iekļaušanai ganāmpulkā.
sīkzemniecība Lauku iedzīvotāju slānis, ko veido nelielu zemes platību, mazu lauku saimniecību īpašnieki.
lauvēns Lauvu mazulis.
efūzija Lēna (gāzu) izplūšana pa mazām atverēm.
slīgt Lēnām, pamazām nonākt kādā nevēlamā dzīves situācijā; grimt (4).
slīkt Lēnām, pamazām nonākt kādā nevēlamā dzīves situācijā; grimt; slīgt.
slīgt Lēnām, pamazām nonākt kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
palēnītēm Lēni, pakāpeniski; pamazām.
līņāt Lēni, sīkām, smalkām lāsēm līt; brīžiem, ar pārtraukumiem mazliet līt.
slinks Lēns, gauss, arī ar mazu intensitāti (piem., par darbību, norisi).
bruņurupucis Lēns, mazkustīgs rāpulis, kura ķermenis ietverts spēcīgās kaula bruņās pasīvai aizsardzībai.
tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piem., vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
plats leņķis leņķis, kas ir lielāks par 90 grādiem un mazāks par 180 grādiem.
šaurs leņķis leņķis, kura lielums ir mazāks par 90 grādiem.
šasija Lidmašīnas daļa – balstu sistēma, ko izmanto stāvēšanai, lidmašīnas pārvietošanai pa zemi, ieskrējienam pirms pacelšanās, bremzēšanai pēc nosēšanās, kā arī trieciena samazināšanai nosēžoties.
antiperspirants Līdzeklis, ar kuru aizsprosto poras (organismā), lai mazinātu sviedru izdalīšanos un nomāktu nepatīkamo smaku.
surogāts Līdzīgs, bet mazvērtīgāks (vielas, materiāla u. tml.) aizstājējs.
lielpilsēta Liela pilsēta, kurā ir daudz iedzīvotāju (piem., vairāk par 100 000); pretstats: mazpilsēta.
pilsēta Liela, blīvi apdzīvota vieta ar vairāk vai mazāk plānveidīgu apbūvi.
daudzmaz Lielākā vai mazākā mērā; nedaudz, nelielā mērā, kaut cik.
robežnovirze Lielākā vai mazākā pieļaujamā novirze.
strauss Liels, nelidojošs putns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu un mazu galvu [Struthio camelus].
miniaturizācija Lieluma, apjoma samazināšana, pamazināšana.
hidrodinamiskais spiediens lielums, kas raksturo, kā šķidruma plūsmas ātruma maiņa palielina vai samazina spiedienu šķidrumā.
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.).
tā dēvētais lieto, lai apzīmētu ar neoficiālu vai mazpazīstamu, arī ar īsti neatbilstošu nosaukumu.
tipu-tapu Lieto, lai atdarinātu (parasti mazu bērnu) soļu troksni.
tā sauktais lieto, lai norādītu uz neoficiālu vai mazpazīstamu, arī īsti neatbilstošu nosaukumu, saīsinājums t. s.
laikam Lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu, mazinot šaubas.
taču Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, parasti, mazinot šaubas.
sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
kā saka lieto, lai samazinātu izteikuma kategorismu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
taupīt Lietot, izmantot (ko) ierobežotā daudzumā, tērēt (ko) pēc iespējas mazāk.
deminutīvs Lietvārds vai īpašības vārds pamazinājuma formā; lietvārda vai īpašības vārda pamazinājuma forma.
izkalpināt Likt kādam smagi, grūti strādāt (par mazu atlīdzību vai bez atlīdzības).
sausais likums likums, kura mērķis ir samazināt alkohola patēriņu, ierobežojot ražošanu, tirdzniecību (piem., ASV 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā).
pakulas Linu vai kaņepāju pirmapstrādē atdalītās īsās, mazvērtīgās šķiedras.
smalks linums linums ar mazām acīm.
izlīt Līstot lietum, samazināties, izzust (par mākoņiem).
pakaulēt Lūgt, prasīt (parasti kādu laiku), piem., samazināt cenu, iegūt labvēlīgākus nosacījumus u. tml.
smieklīgs Ļoti (parasti par ko mazu).
pleziozaurs Ļoti liels mezozoja ēras jūras rāpulis ar platu saplacinātu ķermeni, mazu galvu, garu kaklu un peldēšanai pielāgotām pleznveida ekstremitātēm.
ieknābāt Ļoti maz ieēst (par cilvēku).
(kā) piliens jūrā ļoti maz, ļoti niecīgā daudzumā.
kā zilumzāles ļoti maz, niecīgā daudzumā.
necik Ļoti maz; nemaz.
tik, cik kaķis uz astes var aiznest ļoti maz.
sīkdaļa Ļoti maza (kā) sastāvdaļa.
liliputs Ļoti maza auguma cilvēks.
punduris Ļoti maza cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
miniatūra Ļoti maza formāta mākslas darbs (piem., zīmējums, glezna).
vērdiņš Ļoti maza naudas summa; arī sīknauda.
grasis Ļoti maza naudas summa; sīknauda.
mikrosistēma Ļoti maza sistēma; sistēma, kas ietilpst citā (lielākā) sistēmā.
pianisimo Ļoti maza skaņas intensitāte.
minimums Ļoti maza, arī vismazākā (kā) intensitāte.
minimums Ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība; ļoti mazs, arī vismazākais (kā) daudzums.
sīkporas Ļoti mazas poras.
sīkzivis Ļoti mazas, sīkas zivis.
mazītiņš Ļoti maziņš.
punduraugums Ļoti mazs (cilvēka) augums (pieaugušam vīrietim mazāks par 130 cm, sievietei – par 120 cm).
kriksis Ļoti mazs (kā) gabals, daudzums.
krikums Ļoti mazs (kā) gabals, ļoti sīka daļiņa, niecīgs daudzums; druska.
pussolis Ļoti mazs attālums.
mikroinfarkts Ļoti mazs infarkts, ko izraisa sīko asinsvadu aizsprostojums.
zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
lāse Ļoti mazs šķidruma daudzums.
toiterjers Ļoti mazs terjeru grupas suns; attiecīgā suņu šķirne.
sīkslieka Ļoti mazs, 10–25 mm garš tārps ar bālganu, posmotu ķermeni.
nožēlojams Ļoti mazs, neievērojams, niecīgs.
kriksītis Ļoti mazs, niecīgs (kā) gabals, daudzums.
punkts Ļoti mazs, parasti apaļš, laukums, plankums.
miniatūrs Ļoti mazs, sīks (piem., par tēlotājas vai lietišķās mākslas darbu).
mikroskopisks Ļoti mazs, sīks, niecīgs.
sīks Ļoti mazs, tievs (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
mazmazs Ļoti mazs.
mini Ļoti mazs.
sīksīks Ļoti mazs.
tauklodīte Ļoti resna, parasti maza auguma, sieviete.
miniaturizēt Ļoti samazināt (ko); veidot (ko) ļoti mazā apmērā.
izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izbeigties (par kādu krājumu).
izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.).
saspiests Ļoti šaurs, mazs, neērts (par telpu, vietu).
Kaukāza plūme ļoti zarains un ērkšķains, samērā augsts koks vai krūms ar maziem ieapaļiem vai ovāliem augļiem no gaišdzeltenas līdz tumšsarkanai krāsai.
teļš Mājas govs mazulis.
formālisms Mākslas darba formas akcentēšana, mazāku vērību pievēršot tā saturam.
ūdensbaseins Mākslīgi izveidota ūdenstilpe (piemēram, mazs dīķis).
sēnalu literatūra mākslinieciski mazvērtīga, laika kavēklim domāta viegla literatūra.
luba Mākslinieciski mazvērtīgs, primitīvs (par literāru darbu).
pīlīte Māla svilpe mazas pīles figūras veidā.
teips Materiāls (lipīga saite, plāksteris), ko uzlīmē uz dažādām ķermeņa daļām, lai mazinātu sāpes, regulētu asinsriti un limfas atteci, uzlabotu locītavu darbību u. tml.
kondicionētājs Matu kopšanas līdzeklis, ko parasti lieto pēc matu mazgāšanas; matu balzams.
cik Maz, ļoti maz.
knīpa Maza meitene, retāk mazs zēns.
spļāviena attālumā mazā, nelielā attālumā.
mazākais kopīgais dalāmais mazākais skaitlis, kas bez atlikuma dalās ar visiem dotajiem skaitļiem.
amatalus Mazas darītavas alus, ko ražo mazā mērogā un ar tradicionālām metodēm.
banānu republika mazattīstīta valsts (sākotnēji – mazattīstīta valsts, kurā galvenais ienākumu avots ir augļu audzēšana).
mazmazbērns Mazdēla vai mazmeitas bērns.
mazmazdēls Mazdēla vai mazmeitas dēls.
mazmazmeita Mazdēla vai mazmeitas meita.
atmazgāt Mazgājot dabūt nost; nomazgāt.
uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (segumu, pa kuru staigā); mazgājot (piemēram, grīdu), padarīt tīru (telpu).
pārmazgāt Mazgāt vēlreiz, no jauna; mazgāt (ko) visu.
iet vannā mazgāties vannā.
mākoņu aitiņas mazi, balti mākonīši.
bilžu grāmata maziem bērniem paredzēta grāmata ar ilustrācijām un nelielu tekstu vai bez teksta.
plicināt Mazināt (kāda) īpašumu; mazināt kādam (materiālās vērtības).
diskreditēt Mazināt uzticību; graut autoritāti, cieņu; mazināt (kā) nozīmi, vērtību.
pavēdināt galvu mazliet atpūsties (parasti uzturoties svaigā gaisā).
pavēdināt smadzenes mazliet atpūsties (parasti uzturoties svaigā gaisā).
pairt Mazliet daļēji iziert; mazliet, daļēji izjukt.
iebaudīt glāzīti mazliet iedzert alkoholisku dzērienu.
iebaudīt mēriņu mazliet iedzert alkoholisku dzērienu.
kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piem., sveicinoties, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
apmazgāt Mazliet nomazgāt, noskalot (no virspuses).
paplēst jokus mazliet pajokot.
paliet asaras mazliet paraudāt, pabēdāties.
pārmīt dažus vārdus mazliet parunāties.
iesāņus Mazliet sānis, ne tieši pretī (būt, atrasties); mazliet uz sāniem, uz vienu pusi.
iesvīst Mazliet sasvīst; kļūt mazliet mitram no sviedriem.
durvju sprauga mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
durvju šķirba mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
pabrīvēt Mazliet, daļēji atbrīvot; padarīt mazliet brīvāku.
kaut cik mazliet, drusku.
cik necik mazliet, kaut nedaudz.
pa druskai mazliet, nedaudz; drusku.
nelielā mērā mazliet, nedaudz.
par naga melnumu mazliet, nedaudz.
par sprīža tiesu mazliet, nedaudz.
pa vienu mata tiesu mazliet, nedaudz.
pa bišķim mazliet, nedaudz.
kluss Mazrunīgs; arī noslēgts; tāds, kas maz runā, netrokšņo.
suņu sēne mazvērtīga vai neēdama sēne.
plika graša vērts mazvērtīgs
kāds nekāds Mazvērtīgs, mazsvarīgs; kaut kāds.
reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta, kādi patofizioloģiski, bioķīmiski u. tml. procesi noris organisma terminālajos stāvokļos (piem., nieru mazspēja, agonija, klīniskā nāve), un izstrādā reanimācijas metodes.
depresanti Medikamenti, kas samazina (nervu, motorisko) uzbudinājumu; nomierinošie līdzekļi.
peciņa Meitene, parasti maza.
peka Meitene, parasti maza.
pikša Mencu dzimtas jūras zivs ar vārpstveida ķermeni un mazu galvu; kurai augšžoklis ievērojami garāks par apakšžokli; šelzivs [Melanogrammus aeglefinus].
tievēt Mērķtiecīgi (piem., ar diētu, sporta nodarbībām) samazināt ķermeņa masu.
gludapstrāde Metālapstrādes nobeiguma operācijas (piem., slīpēšana, pulēšana), ar kurām samazina izstrādājuma virsmas raupjumu.
vieglie metāli metāli (piem., alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
retaine Mežs, meža daļa, kurā koku biezība ir par 30 procentiem mazāka nekā pilna biezība.
zīdeklis Mīksta materiāla (piem., gumijas, silikona) priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm.
starpene Mīksto audu kopums, kas klāj mazā iegurņa apakšējo daļu.
ligzda Miteklis (putniem), kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus.
sīknauda Monētas; arī monētas ar samērā mazu skaitlisko vērtību.
motorollers Motociklam līdzīgs transportlīdzeklis ar mazākiem riteņiem, slēgtu motora pārsegu un īpašu kāju atbalsta platformu.
čalma Musulmaņu vīriešu galvassega – garš auduma gabals, ko aptin ap mazu cepurīti vai kailu galvu.
mirte Mūžzaļš krūms vai koks ar sīkām gludām lapām un maziem, baltiem ziediem.
ziepjkoks Mūžzaļš tropu un subtropu augs, kura augļus lieto par mazgāšanas līdzekli [Sapindus mukorossi].
soda Nātrija karbonāts – balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris, kuru izmanto par mazgāšanas un tīrīšanas līdzekli.
deflācija Naudas vērtības palielināšanās un preču cenu samazināšanās, ko izraisa apgrozībā esošā naudas daudzuma samazinājums; pretstats: inflācija.
ne par kapeiku labāks nav it nemaz labāks.
ne par kapeiku sliktāks nav it nemaz labāks.
nav ne vēsts (no kāda, no kā) nav nekā, ne mazāko pazīmju no kaut kā (meklētā, bijušā, gaidāmā u. tml.).
vadlīnija Navigācijas sistēma, kurā kuģim jāvirzās pa taisni, ko veido vismaz divas zīmes, ugunis (piem., izvietotas krastā divās vietās).
vismaz Ne mazāk kā.
ne par sprīdi ne mazākā mērā, it nemaz.
ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vietas, laukuma atveidojums (tēlotājmākslas darbā).
niecīgs Nebūtisks, maznozīmīgs, nesvarīgs.
ne piles necik, nemaz (par ko lejamu).
ne graša necik, nemaz.
ne par grasi necik, nemaz.
palauzt Nedaudz atlauzt; laužot mazliet sabojāt.
noknibināt Nedaudz noēst, apēst (parasti lēnām, pa mazām daļām).
paanalizēt Nedaudz, mazliet analizēt.
paaudzēt Nedaudz, mazliet audzēt.
paaudzināt Nedaudz, mazliet audzināt.
pabalināt Nedaudz, mazliet balināt, padarīt gaišāku.
paknibināt Nedaudz, mazliet ieēst (ko).
paknibināties Nedaudz, mazliet ieēst.
palocīties Nedaudz, mazliet locīties.
parediģēt Nedaudz, mazliet rediģēt.
parēķināt Nedaudz, mazliet rēķināt.
paremontēt Nedaudz, mazliet remontēt.
paretināt Nedaudz, mazliet retināt.
par nieku nedaudz, mazliet.
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
sērsēne Neēdama sēne sēram līdzīgā krāsā ar mazu cepurīti, kuras centrā ir neliels paugurs.
badoties Neēst vai ēst ļoti maz (ilgāku laiku); ciest badu.
knābāt Negribīgi, arī maziem kumosiņiem ēst (par cilvēkiem).
noskaust Neiedot, nepiešķirt (to, kas pienākas) vai iedot, piešķirt (ko) mazāk, nekā nepieciešams.
paurdīt Neilgu laiku mazliet urdīt.
pakost Neilgu laiku radīt mazliet dedzinošu sajūtu.
paadīt Neilgu laiku, mazliet adīt.
paairēt Neilgu laiku, mazliet airēt; airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
paākstīties Neilgu laiku, mazliet ākstīties.
paālēties Neilgu laiku, mazliet ālēties.
paamizēties Neilgu laiku, mazliet amizēties.
paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, uzadītu u. tml.).
paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (piem., apvēršot, kliedējot).
paārdīties Neilgu laiku, mazliet ārdīties (2); patrakot, patrakoties.
paārstēt Neilgu laiku, mazliet ārstēt (ko).
paasināt Neilgu laiku, mazliet asināt.
paauklēt Neilgu laiku, mazliet auklēt; neilgu laiku kopt, uzraudzīt.
paklausīties Neilgu laiku, mazliet auskultēt.
paaust Neilgu laiku, mazliet aust.
paāzēt Neilgu laiku, mazliet āzēt.
pabadināt Neilgu laiku, mazliet badināt.
pabadīties Neilgu laiku, mazliet badīties.
pabadoties Neilgu laiku, mazliet badoties.
paballēties Neilgu laiku, mazliet ballēties.
pabārties Neilgu laiku, mazliet bārties.
paberzēt Neilgu laiku, mazliet berzēt.
paberzt Neilgu laiku, mazliet berzt, berzēt.
pabiedēt Neilgu laiku, mazliet biedēt; pabaidīt.
pabikstīt Neilgu laiku, mazliet bikstīt; parušināt.
pabirdināt Neilgu laiku, mazliet birdināt.
pabradāt Neilgu laiku, mazliet bradāt.
pabraucīt Neilgu laiku, mazliet braucīt.
pabraukāt Neilgu laiku, mazliet braukāt.
pabraukties Neilgu laiku, mazliet braukt; pavizināties.
pabrīnīties Neilgu laiku, mazliet brīnīties.
pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties, uzturēties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
paceļot Neilgu laiku, mazliet ceļot.
paciemoties Neilgu laiku, mazliet ciemoties.
pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt.
pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ko).
padomāt Neilgu laiku, mazliet domāt.
padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (ko).
padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt.
padzīt Neilgu laiku, mazliet dzīt (parasti zvērus medībās).
paeksperimentēt Neilgu laiku, mazliet eksperimentēt.
pafilmēties Neilgu laiku, mazliet filmēties.
pafilozofēt Neilgu laiku, mazliet filozofēt; arī paprātot.
pagaidīt Neilgu laiku, mazliet gaidīt.
pagleznot Neilgu laiku, mazliet gleznot.
paglūnēt Neilgu laiku, mazliet glūnēt (uz medījumu).
pagozēties Neilgu laiku, mazliet gozēties.
pagrābt Neilgu laiku, mazliet grābt.
pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt (ko ap asi griežamu, rotējošu), lai darbinātu ierīci.
pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt.
pagrozīt Neilgu laiku, mazliet grozīt; pagriežot mainīt (kā) stāvokli.
pagrozīties Neilgu laiku, mazliet grozīties.
pagudrot Neilgu laiku, mazliet gudrot.
pakavēt Neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu); neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai nebūtu garlaicīgi (pašam).
pajokot Neilgu laiku, mazliet jokot; pajokoties.
pajokoties Neilgu laiku, mazliet jokoties; pajokot.
pakaitināt Neilgu laiku, mazliet kaitināt; arī paķircināt.
pakārtoties Neilgu laiku, mazliet kārtoties (piem., telpā).
pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ķermeņa daļu).
pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (piem., ar ko asu).
paklausīties Neilgu laiku, mazliet klausīties.
paknābāt Neilgu laiku, mazliet knābāt.
paknaibīt Neilgu laiku, mazliet knaibīt.
paknakstīties Neilgu laiku, mazliet knakstīties.
paknakšķināt Neilgu laiku, mazliet knakšķināt.
paknibināt Neilgu laiku, mazliet knibināt.
paknibināties Neilgu laiku, mazliet knibināties.
paknosīties Neilgu laiku, mazliet knosīties.
pakņudēt Neilgu laiku, mazliet kņudēt.
pakņudināt Neilgu laiku, mazliet kņudināt; pakutināt.
pakoklēt Neilgu laiku, mazliet koklēt.
pakopēt Neilgu laiku, mazliet kopējot, iegūt (ko).
pakopt Neilgu laiku, mazliet kopt, nedaudz sakopt.
pakrākt Neilgu laiku, mazliet krākt.
pakrāmēt Neilgu laiku, mazliet krāmēt, likt, kārtot (ko).
pakrāmēties Neilgu laiku, mazliet krāmēties, padarboties (ar ko).
pakrāsot Neilgu laiku, mazliet krāsot.
pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties (piem., braucot transportlīdzeklī, kas kratās).
pakraukšķināt Neilgu laiku, mazliet kraukšķināt; kraukšķinot nedaudz apēst (ko).
pakraut Neilgu laiku, mazliet kraut (ko).
pakravāt Neilgu laiku, mazliet kravāt.
pakravāties Neilgu laiku, mazliet kravāties.
pakrimst Neilgu laiku, mazliet krimst.
pakuģot Neilgu laiku, mazliet kuģot.
pakūleņot Neilgu laiku, mazliet kūleņot.
pakulstīt Neilgu laiku, mazliet kulstīt.
pakult Neilgu laiku, mazliet kult (piemēram, labību, zirņus).
pakūļāt Neilgu laiku, mazliet kūļāt.
pakūļāties Neilgu laiku, mazliet kūļāties.
pakunkstēt Neilgu laiku, mazliet kunkstēt.
pakūpēt Neilgu laiku, mazliet kūpēt.
pakurināt Neilgu laiku, mazliet kurināt.
pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (par vardēm).
pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (par vēderu).
pakurnēt Neilgu laiku, mazliet kurnēt.
pakulstīt Neilgu laiku, mazliet kustināt.
pakutināt Neilgu laiku, mazliet kutināt.
pakvēpināt Neilgu laiku, mazliet kvēpināt.
pakvernēt Neilgu laiku, mazliet kvernēt.
pakviekt Neilgu laiku, mazliet kviekt.
paķemmēt Neilgu laiku, mazliet ķemmēt.
paķengāties Neilgu laiku, mazliet ķengāties.
paķērkt Neilgu laiku, mazliet ķērkt (par dažiem putniem).
paķert Neilgu laiku, mazliet ķert (piem., zivis).
paķidāt Neilgu laiku, mazliet ķidāt.
paķiķināt Neilgu laiku, mazliet ķiķināt.
paķiķināties Neilgu laiku, mazliet ķiķināties.
paķildoties Neilgu laiku, mazliet ķildoties.
paķircināt Neilgu laiku, mazliet ķircināt; pazobot.
paķircināties Neilgu laiku, mazliet ķircināties, ķircināt vienam otru.
palabināt Neilgu laiku, mazliet labināt.
palaidelēties Neilgu laiku, mazliet laidelēties.
palaistīt Neilgu laiku, mazliet laistīt.
palaistīties Neilgu laiku, mazliet laistīties.
palaizīt Neilgu laiku, mazliet laizīt.
palaizīties Neilgu laiku, mazliet laizīties.
palakstoties Neilgu laiku, mazliet lakstoties.
palakt Neilgu laiku, mazliet lakt.
palāpīt Neilgu laiku, mazliet lāpīt.
palāpstot Neilgu laiku, mazliet lāpstot.
palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (piem., sēnes, ogas).
palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu).
palauzties Neilgu laiku, mazliet lauzties; pacīkstēties.
palēkāt Neilgu laiku, mazliet lēkāt.
palēkšot Neilgu laiku, mazliet lēkšot.
palidināt Neilgu laiku, mazliet lidināt.
palidināties Neilgu laiku, mazliet lidināties.
palīkņāties Neilgu laiku, mazliet līkņāties.
palīmēt Neilgu laiku, mazliet līmēt.
palīt Neilgu laiku, mazliet līt.
palobīt Neilgu laiku, mazliet lobīt.
palodāt Neilgu laiku, mazliet lodāt.
paložņāt Neilgu laiku, mazliet ložņāt.
pamakšķerēt Neilgu laiku, mazliet makšķerēt.
pamasēt Neilgu laiku, mazliet masēt.
pamazgāt Neilgu laiku, mazliet mazgāt.
pamedīt Neilgu laiku, mazliet medīt.
pamētāt Neilgu laiku, mazliet mētāt; pasvaidīt.
pamīcīt Neilgu laiku, mazliet mīcīt.
pamīlēties Neilgu laiku, mazliet mīlēties.
pamīties Neilgu laiku, mazliet mīt pedāļus, braukt (piem., ar velosipēdu).
pamocīt Neilgu laiku, mazliet mocīt.
pamocīties Neilgu laiku, mazliet mocīties.
pamuļķoties Neilgu laiku, mazliet muļķoties.
pamuzicēt Neilgu laiku, mazliet muzicēt.
panēsāt Neilgu laiku, mazliet nēsāt.
paniekoties Neilgu laiku, mazliet niekoties; pablēņoties.
paniķoties Neilgu laiku, mazliet niķoties.
pakavēties Neilgu laiku, mazliet nodoties (piem., domām par ko); neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko).
paņaudēt Neilgu laiku, mazliet ņaudēt (par kaķi).
paplosīties Neilgu laiku, mazliet padraiskoties, patrakot.
paknibināt Neilgu laiku, mazliet pastrādāt (piem., rokdarbu).
paknibināties Neilgu laiku, mazliet pastrādāt, padarboties (ap ko).
papeldēt Neilgu laiku, mazliet peldēt.
papeldēties Neilgu laiku, mazliet peldēties.
papeldināt Neilgu laiku, mazliet peldināt.
pakavēties Neilgu laiku, mazliet pievērsties (kam aplūkojama).
papilināt Neilgu laiku, mazliet pilināt.
paplinkšķināt Neilgu laiku, mazliet plinkšķināt.
paplivināt Neilgu laiku, mazliet plivināt.
paplosīties Neilgu laiku, mazliet plosīties.
paplucināt Neilgu laiku, mazliet plucināt.
paplunčāties Neilgu laiku, mazliet plunčāties.
papļāpāt Neilgu laiku, mazliet pļāpāt.
papļaut Neilgu laiku, mazliet pļaut.
papozēt Neilgu laiku, mazliet pozēt.
papraktizēties Neilgu laiku, mazliet praktizēties.
paprātot Neilgu laiku, mazliet prātot.
papriecāties Neilgu laiku, mazliet priecāties.
papurināt Neilgu laiku, mazliet purināt.
papūst Neilgu laiku, mazliet pūst (par vēju).
papūtināt Neilgu laiku, mazliet pūtināt.
parakāties Neilgu laiku, mazliet rakāties; parakņāties.
parakņāt Neilgu laiku, mazliet rakņāt.
parakņāties Neilgu laiku, mazliet rakņāties.
parakt Neilgu laiku, mazliet rakt.
parakties Neilgu laiku, mazliet rakties.
parāpoties Neilgu laiku, mazliet rāpot.
parāt Neilgu laiku, mazliet rāt.
paraudāt Neilgu laiku, mazliet raudāt.
paraustīt Neilgu laiku, mazliet raustīt.
paravēt Neilgu laiku, mazliet ravēt.
paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt augus (kādā vietā).
parībināt Neilgu laiku, mazliet rībināt.
pariet Neilgu laiku, mazliet riet.
pariņķot Neilgu laiku, mazliet riņķot.
paripināt Neilgu laiku, mazliet ripināt (ko).
parīt Neilgu laiku, mazliet rīt.
parosīties Neilgu laiku, mazliet rosīties.
parotaļāties Neilgu laiku, mazliet rotaļāties.
parūcināt Neilgu laiku, mazliet rūcināt.
parūgt Neilgu laiku, mazliet rūgt.
parūkt Neilgu laiku, mazliet rūkt.
parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt.
parušināties Neilgu laiku, mazliet rušināties; jaucot zemi, smiltis, padarboties (kur).
pasaimniekot Neilgu laiku, mazliet saimniekot; padarboties.
pasaldēt Neilgu laiku, mazliet saldēt.
pasapņot Neilgu laiku, mazliet sapņot, iegrimt iztēlē.
parunāties Neilgu laiku, mazliet sarunāties.
pasauļot Neilgu laiku, mazliet sauļot (parasti kādu ķermeņa daļu).
pasauļoties Neilgu laiku, mazliet sauļoties.
pasautēt Neilgu laiku, mazliet sautēt.
pasekot Neilgu laiku, mazliet sekot (kādam).
pasēņot Neilgu laiku, mazliet sēņot.
pasildīt Neilgu laiku, mazliet sildīt.
pasildīties Neilgu laiku, mazliet sildīties.
pasirot Neilgu laiku, mazliet sirot.
pasist Neilgu laiku, mazliet sist.
paskaitīt Neilgu laiku, mazliet skaitīt.
paskalot Neilgu laiku, mazliet skalot.
paskandināt Neilgu laiku, mazliet skandināt.
paspurgt Neilgu laiku, mazliet skanēt (par smiekliem).
paskatīt Neilgu laiku, mazliet skatīt.
paskolot Neilgu laiku, mazliet skolot.
paskoloties Neilgu laiku, mazliet skoloties; pamācīties.
paskraidīt Neilgu laiku, mazliet skraidīt.
paskrubināt Neilgu laiku, mazliet skrubināt.
paskrūvēt Neilgu laiku, mazliet skrūvēt.
paskurināt Neilgu laiku, mazliet skurināt.
paslaistīties Neilgu laiku, mazliet slaistīties; paslinkot.
paslēpot Neilgu laiku, mazliet slēpot.
paslidināt Neilgu laiku, mazliet slidināt.
paslidināties Neilgu laiku, mazliet slidināties.
paslidot Neilgu laiku, mazliet slidot.
paslimot Neilgu laiku, mazliet slimot.
paslinkot Neilgu laiku, mazliet slinkot.
pasmīdināt Neilgu laiku, mazliet smīdināt.
pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt (ko).
pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt (par lietu).
pasmieties Neilgu laiku, mazliet smieties; sākt smieties un pārstāt smieties.
pasnauduļot Neilgu laiku, mazliet snauduļot.
pasnaust Neilgu laiku, mazliet snaust.
paspaidīt Neilgu laiku, mazliet spaidīt.
paspārdīt Neilgu laiku, mazliet spārdīt.
paspārdīties Neilgu laiku, mazliet spārdīties.
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (kādu spēli, rotaļu).
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (piem., teātra izrādē).
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (skaņdarbu, mūzikas instrumentu); neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņdarbu).
paspēlēties Neilgu laiku, mazliet spēlēties; parotaļāties.
paspoguļoties Neilgu laiku, mazliet spoguļoties.
pasportot Neilgu laiku, mazliet sportot.
pastaigāt Neilgu laiku, mazliet staigāt.
pastaipīt Neilgu laiku, mazliet staipīt (ķermeni, tā daļas).
pastaipīties Neilgu laiku, mazliet staipīt, vingrināt savu ķermeni.
pastrādāt Neilgu laiku, mazliet strādāt.
pastrīdēties Neilgu laiku, mazliet strīdēties.
pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (augstskolā).
pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (ko), lasīt, iepazīties (ar ko).
pasūdzēties Neilgu laiku, mazliet sūdzēties.
pasūkāt Neilgu laiku, mazliet sūkāt.
pasūroties Neilgu laiku, mazliet sūroties.
pasutināt Neilgu laiku, mazliet sutināt.
pasvaidīt Neilgu laiku, mazliet svaidīt; pamētāt.
pasvaidīties Neilgu laiku, mazliet svaidīties (ar ko); pamētāties.
pasvārstīt Neilgu laiku, mazliet svārstīt.
pasvārstīties Neilgu laiku, mazliet svārstīties.
pasviedrēties Neilgu laiku, mazliet sviedrēties.
pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot.
pasvilpt Neilgu laiku, mazliet svilpt.
pasvinēt Neilgu laiku, mazliet svinēt.
pašaudīt Neilgu laiku, mazliet šaudīt.
pašaudīties Neilgu laiku, mazliet šaudīties.
pašaut Neilgu laiku, mazliet šaut.
pašķindināt Neilgu laiku, mazliet šķindināt.
pašķirstīt Neilgu laiku, mazliet šķirstīt (augus, to lapas).
pašķīt Neilgu laiku, mazliet šķīt.
pašķobīt Neilgu laiku, mazliet šķobīt.
pašļūkt Neilgu laiku, mazliet šļūkt.
pašūpot Neilgu laiku, mazliet šūpot.
pašūpoties Neilgu laiku, mazliet šūpoties.
patarkšķēt Neilgu laiku, mazliet tarkšķēt (1).
pataustīt Neilgu laiku, mazliet taustīt (1).
pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties (piem., ko meklējot).
patecināt Neilgu laiku, mazliet tecināt.
patenkot Neilgu laiku, mazliet tenkot; papļāpāt.
patērgāt Neilgu laiku, mazliet tērgāt; papļāpāt.
patērzēt Neilgu laiku, mazliet tērzēt.
patielēties Neilgu laiku, mazliet tielēties.
patirdīt Neilgu laiku, mazliet tirdīt.
patirgot Neilgu laiku, mazliet tirgot.
patirgoties Neilgu laiku, mazliet tirgoties.
patirināt Neilgu laiku, mazliet tirināt.
patīrīt Neilgu laiku, mazliet tīrīt.
patirpt Neilgu laiku, mazliet tirpt.
patīt Neilgu laiku, mazliet tīt (piem., dziju kamolā).
patrakot Neilgu laiku, mazliet trakot (2).
patramdīt Neilgu laiku, mazliet tramdīt.
patraucēt Neilgu laiku, mazliet traucēt.
patrenēt Neilgu laiku, mazliet trenēt.
patrenēties Neilgu laiku, mazliet trenēties.
patrenkāt Neilgu laiku, mazliet trenkāt.
patricināt Neilgu laiku, mazliet tricināt.
patrinkšķināt Neilgu laiku, mazliet trinkšķināt.
patrīt Neilgu laiku, mazliet trīt (1).
patrīties Neilgu laiku, mazliet trīties (gar ko, pret ko); paberzēties.
patrokšņot Neilgu laiku, mazliet trokšņot.
patulkot Neilgu laiku, mazliet tulkot.
paturēt Neilgu laiku, mazliet turēt (ko), parasti noteiktā veidā, stāvoklī.
pieturēt Neilgu laiku, mazliet turēt pie sevis.
paurbināt Neilgu laiku, mazliet urbināt (1).
paurbt Neilgu laiku, mazliet urbt.
paurbties Neilgu laiku, mazliet urbties.
pavandīties Neilgu laiku, mazliet vandīties (piem., ko meklējot).
pavārīt Neilgu laiku, mazliet vārīt (ko).
pavirpot Neilgu laiku, mazliet virpot.
pazelēt Neilgu laiku, mazliet zelēt.
pazīlēt Neilgu laiku, mazliet zīlēt.
pazīmēt Neilgu laiku, mazliet zīmēt.
pazirgoties Neilgu laiku, mazliet zirgoties.
pazvejot Neilgu laiku, mazliet zvejot.
pažēloties Neilgu laiku, mazliet žēloties; pasūdzēties, izpaust nelielu neapmierinātību.
pažūt Neilgu laiku, mazliet žūt.
vispār Nekādā ziņā, nekādos apstākļos; nemaz.
mazauto Neliela (mazlitrāžas) automašīna.
pundurpriede Neliela auguma, maza priede.
taupības krāsniņa neliela krāsns, kas patērē samērā maz kurināmā.
bišķis Neliela, maza daļa (no kā).
sīkbaļķis Neliels baļķis ar mazu diametru.
skūteris Neliels mazlitrāžas motorollers.
sīkuzņēmums Neliels uzņēmums ar mazu apgrozījumu.
špics Neliels vai vidēja lieluma dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
šņibītis Neliels vai vidēja lieluma sloku dzimtas putns ar pagaru, mazliet uz leju liektu knābi, kas ligzdo galvenokārt tundrā.
murkšķis Neliels, drukns vāveru dzimtas grauzējs ar biezu vienkrāsainu apmatojumu, mazām ausīm, un īsu asti, kas mitinās dziļās alās.
čuņčiņš Neliels, īpaši kustīgs, veikls zaļganpelēks dziedātājputns, ligzdo biezos krūmos, mazās eglītēs [Phyloscopus collybita].
niecīgs Neliels, ļoti mazs (par darbību, procesu).
sliņķis Neliels, mazkustīgs zīdītājs (Centrālās Amerikas un Dienvidamerikas mežos), kas uzturas kokos, parasti iekāries zaros ar galvu uz leju un pārtiek no augu barības.
sīks Neliels, mazs (par augiem, to daļām).
pasīks Neliels, mazs.
pieticīgs Neliels, mazs.
nieks Neliels, nenozīmīgs vai mazvērtīgs priekšmets.
sīkums Neliels, parasti mazvērtīgs priekšmets.
ratiņi Neliels, stumjams transportlīdzeklis ar riteņiem un rokturi zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai.
ne kumosa nemaz (ēdiena, pārtikas).
nevienu kumosu nemaz (ēdiena, pārtikas).
(ne) mutē neņemt nemaz neēst, nedzert (kādu ēdienu, dzērienu).
neņemt (ne) mutē nemaz neēst, nedzert (kādu ēdienu, dzērienu).
nepakustināt ne ausu nemaz neievērot, nepievērst uzmanību.
nepakustināt ne ausis nemaz neievērot, nepievērst uzmanību.
ne par pirksta platumu nemaz, ne mazākā mērā.
ne par matu nemaz, necik.
ne kripatas nemaz.
ne tik (daudz), cik melns aiz naga nemaz.
ne mazākā mērā nemaz.
ne par naga melnumu nemaz.
ne štrunta nemaz.
ne kripatiņas nemaz.
ne tik (daudz), kā melns aiz naga nemaz.
nenieka Nemaz.
ne acu galā (neieredzēt, nevarēt ciest) nepavisam, nemaz.
knaps Nepietiekami liels; mazs.
vājš Nepilnvērtīgs, mazvērtīgs.
plicināt Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (kur) augu daudzumu, arī (augsnes) auglību.
nepietiekamība Nespēja (orgāniem) pilnībā veikt savu funkciju; mazspēja.
krāms Nevajadzīgs, mazvērtīgs, sliktas kvalitātes priekšmets, lieta.
apburzīt Nevērīgi lietojot, valkājot, padarīt negludu, neizskatīgu; mazliet saburzīt.
apvazāt Nevērīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt mazliet netīru, apbružātu u. tml.
riekstiņš Neveronis ar vienu sēklu un plēvveida vai mazliet pacietu augļa apvalku.
ierobežots Niecīgs, mazs, pavājināts.
no bērna kājas no bērnības, mazotnes.
no bērnu kājas no bērnības, mazotnes.
no bērna kājām no bērnības, mazotnes.
no bērnu kājām no bērnības, mazotnes.
pākstenis No divām saaugušām augļlapām attīstījies auglis – veronis, kura garums ir vismaz trīsreiz lielāks par platumu.
novirziens No galvenā virziena, pamatvirziena mazliet atšķirīgs virziens, kustība (piem., mākslā, reliģijā, politikā).
izpletnis No viegla, izturīga auduma darināta kupolveidīga ierīce krišanas ātruma, arī lidmašīnas, sporta automobiļa u. tml. bremzēšanas ceļa samazināšanai.
apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
regresīvais nodoklis nodoklis, kurā cilvēki ar mazākiem ienākumiem maksā lielāku savu ienākumu daļu nekā cilvēki ar lielākiem ienākumiem.
nonivelēt Nolīdzināt, samazināt (piem., atšķirības); panākt (kam) vienādu līmeni; padarīt (ko) vienveidīgu, bālu, neizteiksmīgu.
nepietikt Nolieguma darb. --> pietikt, būt tādā daudzumā, ka ir par maz.
nomazgāties Nomazgāt sevi, sava ķermeņa daļas.
novannot Nomazgāt, nopeldināt vannā.
nodušoties Nomazgāties, noskaloties dušā.
novannoties Nomazgāties, tikt nomazgātam vannā.
apmazgāties Nomazgāties; nomazgāt sevi, savas ķermeņa daļas (no virspuses).
kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
iestigt Nonākt (nevēlamos apstākļos); pamazām nonākt (piem., nevēlamu uzskatu) ietekmē.
iepērt Nopērt (parasti mazliet).
tik vien norāda uz (kā) daudzuma, arī intensitātes samazinājumu.
smalk- Norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā mazo šķērsgriezumu.
smalk- Norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā mazo šķērsgriezumu.
tik tikko Norāda uz darbības, stāvokļa mazo intensitāti.
deci- Norāda uz desmitkārtīgu mērvienības samazinājumu.
pa- Norāda uz īpašības pamazinājumu, nepilnīgumu.
ie- Norāda uz īpašības pamazinājumu.
nedaudz Norāda uz īslaicīgu, vāju darbību; mazliet.
pa- Norāda uz līdzīgumu, atbilstību tam, ko izsaka pamatvārds; norāda uz pamazinājumu vai pakārtojumu.
ļoti Norāda uz palielinātu vai ievērojami samazinātu daudzuma pakāpi.
pārāk Norāda uz pārlieku palielinātu vai samazinātu daudzumu.
sīk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā ļoti mazo lielumu.
maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo lielumu, apjomu, skaitlisko vērtību, arī mazo skaitu, daudzumu.
smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā mazo šķērsgriezumu.
smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radīto sastāvdaļu, elementu samērā mazo šķērsgriezumu.
bez- Norāda, ka ar pamatvārdu nosauktais ir šķietams, samazināts, vājināts.
ne- Norāda, ka fizikālais lielums, ko apzīmē pamatvārds, ir samērā mazs.
vairs Norāda, ka ir pavājinājusies, samazinājusies, arī izbeigusies (kā) īpašība, pazīme.
nedaudz Norāda, ka minētā īpašība, pazīme izpaužas mazliet, nelielā mērā.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas mazā mērā.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība.
piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, norisi, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz ko ļoti mazu.
pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto lielumu.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs.
blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāk nozīmīgs nekā galvenais, būtiskais.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāks, īsāks, nesasniedz parasto lielumu.
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, aizņem nelielu teritoriju.
miniatūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas.
mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, ka tas attiecas uz ko mazu.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā ļoti maza izzināšanu, apstrādi.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais novērš, iznīcina (ko nevēlamu), mazina (kā nevēlama) iedarbību.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek novērsts, iznīcināts, tiek mazināta tā iedarbība.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā mazs šķērsgriezums.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir maza intensitāte.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu.
kritiens atpakaļ norise, kurā (kas) pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks.
lodziņš Norobežots laukums, kas parādās displeja ekrānā (piem., pieprasot kādu informāciju) un ko (atšķirībā no loga) nevar pārvietot, palielināt vai samazināt.
apsūkāt Nosūkāt (no virspuses); mazliet nosūkāt.
vecvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā lieto reti vai nelieto nemaz.
ugunsnovērošanas tornis novērošanas tornis, kas uzcelts reljefa augstākajā vietā ar aprēķinu, lai dūmi, kas parādās jebkurā meža vietā, būtu saskatāmi vismaz no diviem torņiem.
kongregācija Ordenim līdzīga reliģiska organizācija, kuras locekļi dod mazāk stingru zvērestu.
redukcija Orgāna samazināšanās, tā uzbūves vienkāršošanās, arī orgāna vai audu grupas izzušana.
hipotrofija Orgāna vai muskuļu pārmērīga samazināšanās.
insulīna rezistence organisma šūnu jutības samazināšanās pret insulīnu.
korsete Ortopēdiska ierīce mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas mazināšanai.
ozona caurums ozona daudzuma kritiska samazināšanās (kādā Zemeslodes atmosfēras vietā).
cietināt Padarīt (audumu, veļu u. tml.) cietāku, stingrāku, mazāk burzīgu; stērķelēt.
liberalizēt Padarīt (ko) liberālu vai liberālāku, atceļot ierobežojumus, mazinot kontroli un likumu stingrību.
pamazināt Padarīt (ko) mazāku; samazināt.
liesināt Padarīt (pārtikas produktu) liesāku, saturošu mazāk taukvielu, (ko) piejaucot.
notušēt Padarīt blāvāku, mazāk spilgtu, uzkrītošu.
paīsināt Padarīt īsāku, mazliet saīsināt.
uzskaistināt Padarīt izskatīgāku, glītāku; mazliet izgreznot.
palēnināt Padarīt lēnāku; samazināt (ātrumu).
noplicināt Padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni); būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga.
saīsināt Padarīt mazāku (piem., ejamo, braucamo attālumu), virzoties pa īsāku ceļu.
iebrūnināt Padarīt mazliet brūnu, mazliet tumšāku.
pieklusināt Padarīt mazliet klusāku.
apmuļļāt Padarīt mazliet netīru (no virspuses, no ārpuses).
pieplacināt Padarīt mazliet plakanu.
paskābināt Padarīt mazliet skābu.
paskaistināt Padarīt mazliet skaistāku.
piegludināt Padarīt mazliet, nedaudz gludāku, līdzenāku.
apmiglot Padarīt neskaidru, miglainu, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
sekularizēt Padarīt par laicīgu, pasaulīgu, samazināt reliģijas ietekmi.
bojāt Padarīt sliktāku, mazvērtīgāku, arī nelietojamu.
sagandēt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
samaitāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
sabojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu.
atvēsināt Padarīt vēsāku vai vēsu; padarīt mazāk sakarsušu.
izlīdzināt Padarīt vienādu, līdzīgu (ar ko); samazināt atšķirības.
nogriezt Pagriežot, piem., slēdzi, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību, arī pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi.
sadzīves pakalpojumi pakalpojumi iedzīvotāju sadzīves vajadzību apmierināšanai, ko sniedz, piem., kurpnieku, šuvēju darbnīcas, pirtis, veļas mazgātavas, sadzīves tehnikas remontdarbnīcas.
slīdēt Pakāpeniski mazināties (par fizisku lielumu, skaitlisko vērtību u. tml.).
pēdu pa pēdai Pakāpeniski, maz pamazām; lēnām.
pēdu pēc pēdas pakāpeniski, maz pamazām.
sprīdi pa sprīdim pakāpeniski, pamazām.
saņemt Palīdzēt dzemdībās, līdz piedzimst (bērns, dzīvnieku mazulis).
dozēt Palielināt vai samazināt pēc nepieciešamības (piem., kādu lielumu, norises intensitāti).
pelddvielis Paliels dvielis, kurā slaukās pēc peldes vai mazgāšanās vannā, dušā vai pirtī.
amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos un nolietojuma summu pakāpeniska iekļaušana saimnieciskās darbības izdevumos.
paknaps Pamaz.
laidināt Pamazām atkausēt.
iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās).
brukt Pamazām iet bojā, nonākt avārijas stāvoklī.
izplēnēt Pamazām izdegt, izdzist.
ieausties Pamazām izveidoties (kur).
izplēnēt Pamazām izzust.
ieslīgt Pamazām kļūt nesaskatāmam, iegrimt (piem., krēslā).
iegrimt Pamazām kļūt nesaskatāmam.
izpeldēt Pamazām kļūt redzamam, saskatāmam.
iesilt Pamazām kļūt siltam, siltākam.
krēslot Pamazām kļūt tumšākam (parasti pēc saulrieta); iestāties krēslai.
gaist Pamazām paiet, beigties (par laikposmu).
atplaukt Pamazām parādīties; izpausties (piem., sejā).
gaist Pamazām pāriet, beigties, zust.
aizvilkties Pamazām pārklāties (ar sniegu, ledus kārtu u. tml.).
iesilt Pamazām sasildīties.
iežūt Pamazām zaudēt mitrumu, kļūt sausākam, sažūt (piem., par augsni, augiem).
pagurt Pamazām zaudēt spēkus, kļūt nespēcīgākam.
klīst Pamazām zust.
izskanēt Pamazām, pakāpeniski beigt skanēt, apklust (par skaņām).
izaudzēt Pamazām, pakāpeniski izveidot, izraisīt (jūtas, izjūtas).
iekrāt Pamazām, pakāpeniski sakrāt.
mazpamazām Pamazām.
minimalizēt Pamazināt, samazināt līdz ļoti mazam, arī vismazākajam.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst vājāks, mazāk intensīvs.
mumificēt Panākt, būt par cēloni, ka (audi) sažūst, samazinās apjomā un nebojājas.
veldzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) zūd vai mazinās (slāpes, arī sāpes).
putināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) samazinās vērtība; šķērdēt.
samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam), piem., skaits, daudzums, kļūst, parasti ievērojami, mazāks.
tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., krāsa) kļūst blāvs vai blāvāks, mazāk spilgts.
samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks, fizioloģisks stāvoklis) kļūst mazāk intensīvs.
nomierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., uzbudinājums) samazinās, pāriet.
lēnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lēnāks, samazina ātrumu.
palētināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lētāks, ka (kam) samazinās cena.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ass, bargs.
samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ietekmīgs, apgrūtinošs u. tml.
mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk intensīvs.
pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk izteikts, intensīvs.
kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk koncentrēts, samazinās, gaist.
notušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, ievērojams.
tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, jūtams.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk spilgts, kontrastains.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mīkstāks vai mīksts, arī mazāk raupjš.
paretināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst skaitā mazāks, arī retāks.
tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšs (1), tukšāks vai (kā) kļūst mazāk.
samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ievērojami, mazāk spilgts, kontrastains.
kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pamazām zūd.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti negatīvs psihisks stāvoklis) kļūst mazāk spēcīgs, arī beidzas.
perināt Panākt, būt par cēloni, ka olās attīstās mazuļi; panākt, būt par cēloni, ka no olām izšķiļas mazuļi.
paātrināt Panākt, būt par cēloni, ka palielinās (kā) kustības, darbības ātrums; panākt, būt par cēloni, ka samazinās (kā) norisei, īstenošanai nepieciešamais laiks.
atņemt Panākt, būt par cēloni, ka samazinās, likvidējas.
slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piem., skaņu, svārstības, gaismas) intensitāte, stiprums.
retināt Panākt, ka (kāds cilvēku kopums) kļūst skaitā mazāks.
atvēsināt Panākt, ka (kāds) atjēdzas, mazinās (kāda) pārmērīga aizrautība.
peldināt Panākt, ka (kāds) peldas, arī mazgājas, iegremdējoties ūdenī.
savaldīt Panākt, ka (kas, parasti parādība dabā) kļūst mazāk iedarbīgs vai izbeidzas, arī iegūst cilvēkam vēlamās īpašības.
notušēt Panākt, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, jūtams.
mazināt Panākt, ka (kas) kļūst mazāks skaitā, daudzumā.
noturēt Panākt, ka (kas) neaiziet prom, nesamazinās (kā) skaits.
izkliedēt Panākt, ka (kas) samazinās, izzūd.
pazemināt Panākt, ka (kas) samazinās; padarīt (ko) zemāku, mazāku.
izvest Panākt, ka (mazuļi) sasniedz noteiktu attīstības pakāpi un atstāj ligzdu – par putniem.
atrīt Panākt, ka (norītais) nokļūst atpakaļ mutē (piem., lai sagremotu, barotu mazuļus u. tml.).
izpeldināt Panākt, ka izpeldas; panākt, ka nomazgājas, noskalojas, iegremdējoties ūdenī.
izklīdināt Panākt, ka izzūd, mazinās (piem., negatīvs psihisks stāvoklis).
apremdināt Panākt, ka mazinās, zūd (piem., izsalkums, slāpes).
nodzīt Panākt, ka samazinās vai izzūd.
kešatmiņa Papildu atmiņa, kurai piekļuves laiks ir ievērojami mazāks nekā operatīvai atmiņai.
pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
vakarlēpis Par balodi nedaudz mazāks, slaids, pelēcīgi brūngans putns ar gariem spārniem un asti; lēlis [Caprimulgus europaeus].
(par) galvas tiesu Par galvas augstumu (lielāks, mazāks augumā).
diskonts Parādzīmes (vekseļa) nominālās vērtības samazināšanas procents, kas atkarīgs no tā, cik maz laika atlicis līdz termiņam (nesamaksātas parādzīmes pirkšanas gadījumā).
pārpūlēt Pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (organismu, tā daļas), pieļaut, ka fiziskās vai psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst.
mazākais Pārākā pakāpe --> mazs (1).
aprasināt Pārklāt ar ūdens pilieniem; apsmidzināt, mazliet aplaistīt.
rācija Pārnēsājama mazjaudas radioiekārta savstarpēju sakaru nodrošināšanai.
litota Pārspīlēts, tīšs (kā) samazinājums; izteiksmes forma, kurā lietots šāds samazinājums; pretstats: hiperbola.
slāpēt Pārtraucot vai samazinot gaisa pieplūdi, panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) vājinās, mazinās.
apraut pienu pārtraukt dot pienu vai dot to ievērojami mazāk (par govīm).
reduktors Pārvads, kas samazina apgriezienu skaitu un palielina griezes momentu.
aseptika Pasākumi, kas novērš mikrobu iekļūšanu operācijas brūcē (piem., pārsienamā materiāla, instrumentu sterilizācija, roku mazgāšana, cimdu lietošana).
statists Pasīvs, arī maznozīmīgs cilvēks (kādā situācijā, pasākumā u. tml.).
mikrocefālija Patoloģiski maza, neattīstīta galva, arī iedzimti galvas smadzeņu attīstības traucējumi.
atvieglot Pavājināt, samazināt (piem., negatīvu pārdzīvojumu).
sadilt Pavājināties, samazināties, pakāpeniski izbeigties.
saīsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (1); samazināt.
krist Pazemināties, kļūt zemākam (par šķidrumu, tā līmeni); pazemināties, samazināties (piem., par temperatūru, spiedienu); kristies.
nokristies Pazemināties, samazināties (par cenu, kā vērtību).
ģeogrāfiskā karte pēc mēroga samazināts Zemes virsmas vai tās daļas attēls.
peldmētelis Pēc peldēšanās vai mazgāšanās velkams apģērba gabals ar jostu (parasti bez aizdares).
rugāji Pēc skūšanas mazliet atauguši bārdas mati.
plakanā pēda pēdas deformācija, kurai raksturīga pēdas velves izliekuma samazināšanās.
apraut Pēkšņi pārtraukt vai strauji samazināt (piem., kustību, norisi).
pelēns Peles mazulis.
izperēt Perējot radīt (mazuļus).
inkubēt Perināt inkubatorā (putnu mazuļus).
dilstošs mēness periods, kad mēness redzamā daļa kļūst mazāka.
prasts Piederīgs pie kāda zemāka sabiedrības slāņa; arī mazturīgs, nabadzīgs.
atļauties Pieklājības forma, pievēršot klātesošo uzmanību saviem turpmākiem (parasti kritiskiem) izteikumiem un mazinot to kategoriskumu.
satuvoties Pieņemot (ko), pierodot (pie kā), kļūt mazāk atšķirīgam.
satuvināties Pierast (pie kā), pieņemt (ko); kļūt mazāk atšķirīgam.
atšķaidīt Pievienojot (šķidrumu), samazināt (kā) koncentrāciju; padarīt šķidrāku.
krīklis Pīļu dzimtas vismazākais putns pelēkbrūnā vai melnbrūnā krāsā ar baltu vēderpusi [Anas crecca].
pīlēns Pīļu mazulis.
rakurss Plaknē attēlota objekta krass perspektīvs samazinājums, kas ir atkarīgs no skata punkta; šāds skatījums uz kādu objektu.
viegls Plāns, arī tāds, kam samērā mazs svars, arī tāds, kas maz silda (par audumu, apģērbu u. tml.).
subkontinents Plašs sauszemes masīvs, kas ir daudz mazāks par kontinentu (piem., Grenlande).
puma Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu, garu ķermeni, īsu dzeltenbrūnu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti [Felis concolor].
paplēst Plēšot mazliet sabojāt, iznīcināt (ko).
spiesties Plūst, tecēt, arī izplatīties, parasti mazliet, pa ko šauru, sīku (piem., spraugu) – par ūdeni, dūmiem u. tml.
sūklis Porains, elastīgs izstrādājums, ko (parasti) izmanto tīrīšanai, mazgāšanai.
pundurpotcelms Potcelms, kura ietekmē uzpotētais augs veido mazu augumu.
atlaide Prasību samazinājums.
imitācija Priekšmeta veidošana pēc kāda parauga (parasti ar mazāku vērtību); šādi darinātais priekšmets.
spilvens Priekšmets, kas izmantojams, piem., trieciena iedarbības mazināšanai.
karte Proporcionāli samazināts un vispārināts Zemes virsmas vai tās daļas attēlojums plaknē.
tiešā proporcionalitāte proporcionalitāte, kurā abi mainīgie lielumi palielinās vai pamazinās.
apgrieztā proporcionalitāte proporcionalitāte, kurā viens no mainīgajiem lielumiem palielinās (pamazinās), bet otrais – pamazinās (palielinās).
kompensācija Psihiska vai psihofizioloģiska procesa daļēja atjaunošanās, bojājuma mazināšanās, izveidojoties pretējos virzības impulsiem vai reakcijām.
mazvērtība Psihisks stāvoklis, kurā cilvēks jūtas mazāk spējīgs, vērtīgs par citiem.
voluntārisms Psiholoģijā – mācība, uzskats, kas galveno nozīmi piešķir gribas procesiem un mazina prāta lomu; arī attiecīga rīcība, darbība.
lustrācija Publiski izteikta atzīšanās un nožēla par izdarīto, tādējādi mazinot savu vainu.
veļas pulveris pulveris tekstilizstrādājumu mazgāšanai.
mazgājamais pulveris pulveris tekstilizstrādājumu mazgāšanai.
bužināt Purinot, cilājot padarīt mīkstāku, mazāk blīvu.
putnabērns Putna mazulis.
putnēns Putna mazulis.
putniņš Putna mazulis.
cālis Putnu (parasti vistas) mazulis; jaunputns.
ligzdbēgļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas labi attīstīti un atstāj ligzdu drīz pēc izšķilšanās; šīs grupas putni.
ligzdguļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas vāji attīstīti un samērā ilgi uzturas ligzdā; šīs grupas putni.
inkubācija Putnu mazuļu izperināšana inkubatorā.
šampūns Putojošs šķidrums matu, arī dzīvnieku apspalvojuma mazgāšanai.
paputēt Putot mazliet izkaisīties (uz visām pusēm).
ultraīsi radioviļņi radioviļņi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem; ultraīsviļņi.
ultraīsviļņi Radioviļņi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem.
izsāpēt Radīt sāpes un pamazām izzust (par bēdām, sāpēm u. tml.).
čiepstēt Radīt sīkas, smalkas balss skaņas (par putnu mazuļiem, sīkiem putniem).
žvirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti, berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
fabricēt Radīt, sacerēt (parasti ko mazvērtīgu lielā daudzumā).
raports Raksta, zīmējuma vismazākā daļa, motīvs, kas periodiski atkārtojas.
zirnītis Raksts, ornaments – mazi, aptuveni zirņa lieluma, aplīši.
negroīds Rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; tāds, kas pieder pie šīs rases.
saņemt dūšu rast drosmi, apņēmību, pārvarot mazdūšību, bailes, biklumu.
neraža Ražas trūkums vai slikta, maza raža.
pasautēties Refl. --> pasautēt (1); tikt neilgu laiku, mazliet sautētam.
pazemināties Refl. --> pazemināt (1); tikt pazeminātam, samazinātam.
saspiesties Refl. --> saspiest (3); tiekot spiestam samazināt tilpumu, apjomu, mainīt formu.
pavadiņa Regulējama jostiņa, kas apņem bērna vidukli un plecus un palīdz noturēt mazuli, tam staigājot.
misionārisms Reliģisko organizāciju darbība ar nolūku pievērst ticībai (parasti nabadzīgo un mazattīstīto valstu) iedzīvotājus.
resnītis Resns (parasti maza auguma) cilvēks; arī resns dzīvnieks.
atšķaidījums Rezultāts --> atšķaidīt; atšķaidītā viela, šķīdums, kam koncentrācija samazināta.
blīvējums Rezultāts --> blīvēt; priekšmets, viela, kas novērš vai samazina (kā) noplūdi pa spraugām.
nodilums Rezultāts --> nodilt; (kā) biezuma, formas u. tml. samazinājums mehāniskās berzes rezultātā.
palīdzēt Rīkoties, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu.
suka Rīks (tīrīšanai, mazgāšanai, sukāšanai u. tml.) ar vai bez roktura, kas sastāv no plāksnītes, kurā iestiprināti (piem., plastmasas, metāla, dabiska materiāla) sari.
paritināt Ritinot mazliet, nedaudz attīt.
palimpsests Rokraksts uz materiāla, kas rakstīšanai izmantots atkārtoti, iepriekšējo tekstu nokasot vai nomazgājot.
gliters Rotājošs mazs spīgulītis, spīdoša daļiņa (piem., lūpu krāsās, acu ēnās).
plakete Rotājums, piemiņas vai atšķirības zīme – maza, taisnstūra formas dekoratīva plāksnīte ar reljefu attēlu vienā pusē.
mežābele Rožu dzimtas koks ar ērkšķainiem zariem un maziem, rūgteni skābiem āboliem [Malus sylvestris].
parullēt Rullējot padarīt mazliet gludāku, plānāku u. tml.
melst niekus runāt, stāstīt ko nenozīmīgu, mazsvarīgu.
parušināt Rušinot padarīt mazliet irdenāku.
ātrspēle Sacensību veids (piem., šahā, dambretē) ar samazinātu apdomas laiku.
ātršaušana Sacensību veids šaušanas sportā – šaušana ar samazinātu laiku šāviena sagatavošanai un izpildei.
segmentācija Sadalīšana mazākās vienībās, kategorijās (piem., pēc kādām pazīmēm).
izformēt Sadalīt mazākās vienībās vai likvidēt (kādu organizētu kopumu).
segmentēt Sadalīt mazākās vienībās, kategorijās, nozarēs u. tml. (piem., pēc kādām pazīmēm).
mazohistisks Saistīts ar mazohismu, tam raksturīgs.
sadomazohistisks Saistīts ar sadomazohismu, tam raksturīgs.
galva kā poga saka par apaļu, gludu, arī mazu galvu.
kā dēlis Saka par kalsnu, vāju sievieti, par mazākām, plakanām krūtīm.
liela muiža saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
nav ne graša vērts saka par ko mazvērtīgu, nevērtīgu.
kā (veca) beka saka par ko neizskatīgu, arī mazkustīgu.
(kā) spļaut jūrā saka par ko niecīgu, maznozīmīgu.
atsist apetīti (uz kādu) nodarbi saka par rīcību, kas mazināt interesi.
smirdīgs sesks saka par sasvīdušu, nemazgājušos, smirdīgu cilvēku.
smird kā sesks saka par sasvīdušu, nemazgājušos, smirdīgu cilvēku.
kaunu maizē apēdis saka par tādu, kam nemaz nav kauna.
(nav) ne ziņas saka par to, kā nav nemaz, kas ir pilnīgi izzudis.
ne ziņas, ne miņas saka par to, kā nav nemaz, kas ir pilnīgi izzudis.
(nav) ne miņas saka par to, kā nav nemaz, kas ir pilnīgi izzudis.
uz priekšu vai atpakaļ saka, ja (kā) starpība, atsķirība ir maznozīmīga, mazsvarīga.
trūkst gaisa Saka, ja gaisā ir maz skābekļa.
nav gaisa Saka, ja gaisā ir maz skābekļa.
plāns maks (kādam) saka, ja kādam ir maz naudas.
nav ne (plika) graša pie dvēseles saka, ja kādam nav nemaz naudas.
(nav) ne kapeikas pie dvēseles saka, ja kādam nemaz nav naudas.
klusē kā kaps saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
klusē kā ūdeni mutē ieņēmis saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
klusē kā zivs saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
klusē kā mēms saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
kluss kā kaps saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpauž.
kā nebijis saka, ja kas ir pārdzīvots, izjusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
ne tuvu saka, ja kas it nemaz neatbilst, nelīdzinās kam minētam; nepavisam.
tvaiks nokrīt saka, ja kļūst mazs tvaika spiediens.
maks ir tukšs saka, ja makā ir ļoti maz naudas vai nemaz nav naudas.
nav ne miltuma saka, ja nav nemaz ēdiena.
slapjš aiz ausīm saka, norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
dubults neplīst saka, uzsverot, ka labāk ir vairāk nekā mazāk.
uzkopties Sakopt sevi, savu apģērbu, parasti mazliet.
piekrokot Sakrokot, parasti mazliet, nedaudz.
noraut pienu sākt dot maz piena vai pārtraukt (to) pavisam.
iekalst Sākt kalst; mazliet nokalst.
aizrietēt Sākt samazināt piena daudzumu (slaukšanas vai zīdīšanas periodam beidzoties).
saķīvēties Saķildoties (parasti mazliet).
apsalt Salā tikt mazliet bojātam (no virspuses, visapkārt).
apkraut visas malas salikt visur, atstājot maz brīvas vietas.
nodegums Samazinājums (vielai, priekšmetam), kas rodas apdedzināšanas, kausēšanas procesā.
redukcija Samazināšana, samazināšanās vai samazinājums (līdz noteiktai skaitliskai vērtībai).
apcirpt Samazināt (apjomā, nozīmībā).
sašaurināt Samazināt (apjomā).
nolaist Samazināt (cenu).
ierobežot Samazināt (daudzumu, skaitu u. tml.) līdz kādai normai.
noplicināt Samazināt (kā vērtību), padarīt nabadzīgu (piem., kādu kopumu).
saīsināt Samazināt (kā, parasti priekšmeta) garumu, piem., atdalot kāda (tā) daļu, detaļu.
izkliedēt Samazināt (kā) blīvumu, koncentrāciju.
izretināt Samazināt (kā) daudzumu.
atslābināt Samazināt (kā) intensitāti.
reducēt Samazināt (kā) oksidēšanās pakāpi.
atslogot Samazināt (kā) veicamos uzdevumus, noslogojumu; atvieglot (kā darbību).
zaudēt Samazināt (ķermeņa masu).
saīsināt Samazināt (laikposma, darbības, norises) ilgumu.
minimizēt Samazināt (logu) līdz tas kļūst par ikonu.
ierobežoties Samazināt (piem., izdevumus).
samīt Samazināt (savstarpēji).
saīsināt Samazināt apjomu (piem., tekstam, skaņdarbam), svītrojot kādu (tā) posmu, daļu u. tml.
samazināt gaitu samazināt kustības ātrumu.
atmagnetizēt Samazināt magnētiskās īpašības.
nodzīt temperatūru samazināt paaugstināto ķermeņa temperatūru līdz normālai.
savilkt jostu (ciešāk, stingrāk) samazināt pārtikas lietošanu; arī būt taupīgākam, ierobežot izdevumus.
saīsināt Samazināt skaņu (burtu) skaitu (vārdā, vārdu savienojumā).
relaksēt Samazināt spriedzi, sasprindzinājumu.
apsīkt Samazināt vai izbeigt savu (piem., radošo) darbību; radoši neizpausties.
atbruņoties Samazināt vai pilnīgi likvidēt savu apbruņojumu.
nolīdzināt Samazināt, likvidēt (pretrunas, nesaskaņas u. tml.).
atsāļot Samazināt, likvidēt sāls, sāļu daudzumu (piem., ūdenī, augsnē).
nogriezt Samazināt, noņemt (kādu daļu no kā).
sadeldēt Samazināt, parasti ievērojami (piem., skaitlisko vērtību, apjomu).
minimizēt Samazināt; minimalizēt.
apšņāpt Samazināt.
nomest Samazināt.
nošņāpt Samazināt.
piegriezt Samazināt.
reducēt Samazināt.
oligūrija Samazināta urīna izdalīšanās.
miniatūra Samazinātā veidā, samazinātā apjomā.
sarukt Samazināties (par attālumu).
sarukt Samazināties (par kā skaitu, daudzumu).
sadilt Samazināties (parasti ievērojami) apjomā, skaitliskajā vērtībā.
sakristies Samazināties apjomā, kļūt zemākam, plānākam.
sakrist Samazināties apjomā, parasti augstumā (piem., sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ).
sarukt Samazināties apjomā, vērienīgumā (par darbību, procesu).
sarukt Samazināties garumā, platībā, arī ilgumā.
rimt Samazināties intensitātē un pakāpeniski beigties (par darbību, procesu).
saplakt Samazināties intensitātē, neturpināties.
sarukt Samazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu).
sarukt Samazināties tilpumā, apjomā – par vielām, materiāliem u. tml.
apsīkt Samazināties vai izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.).
noplakt Samazināties, arī izzust.
atsalt Samazināties, izaust.
apsīkt Samazināties, izbeigties (par darbību, norisi u. tml.).
apsīkt Samazināties, izzust, izbeigties (par spēku, interesi, spējām u. tml.).
nobālēt Samazināties, izzust.
krist Samazināties, kļūt mazākam (par cenu, svaru, apjomu u. tml.); kristies.
kristies Samazināties, kļūt mazākam (par cenu, svaru, apjomu u. tml.).
noplakt Samazināties, pavājināties (piem., par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
aptumšoties Samazināties, pazust.
noplakt Samazināties; tikt izlietotam.
iet mazumā samazināties.
reducēties Samazināties.
leikopēnija Samazināts leikocītu skaits asinīs.
hipoksija Samazināts skābekļa daudzums organisma audos; skābekļa bads.
leikoderma Samazināts vai pilnīgs pigmenta trūkums ādā, kas izpaužas kā gaiši plankumi uz ādas.
globuss Samazināts zemeslodes modelis, uz kura virsmas atbilstīgi attēlotas kontinentu un okeānu kontūras.
modelis Samazināts, precīzs (kāda priekšmeta) atveidojums.
reducēts Samazināts, vienkāršots.
tuvoties Samazinoties attālumam, kļūt labāk uztveramam (parasti dzirdamam, redzamam).
pagarš Samērā garš; tāds, kas mazliet pārsniedz parasto, arī vajadzīgo garumu; pretstats: paīss.
palēnām Samērā lēnām; pakāpeniski, pamazām.
paslinks Samērā mazkustīgs.
pakluss Samērā mazrunīgs; samērā noslēgts, apvaldīts.
pasīks Samērā mazsvarīgs, nenozīmīgs.
palēts Samērā mazvērtīgs, bezgaumīgs, banāls.
pazems Samērā neliels (salīdzinājumā ar ko citu); mazliet mazāks par normu.
paslepens Samērā slepens; tāds, ko mazliet slēpj no citiem.
pabargs Samērā, arī mazliet auksts, samērā spēcīgs (par laikapstākļiem).
paauksts Samērā, arī mazliet auksts.
pabailīgs Samērā, arī mazliet bailīgs; kautrīgs, nedrošs.
pabāls Samērā, arī mazliet bāls.
pabargs Samērā, arī mazliet bargs.
pablāvs Samērā, arī mazliet blāvs.
padobjš Samērā, arī mazliet dobjš.
pastrups Samērā, arī mazliet īss, aprauts, arī nelaipns (parasti par vārdiem, izteikumu).
pakautrs Samērā, arī mazliet kautrs.
palaisks Samērā, arī mazliet laisks.
panetīrs Samērā, arī mazliet netīrs.
pacilus Samērā, arī mazliet pacelti (virs kā); atstatu, cieši nesakļaujoties.
paraibs Samērā, arī mazliet raibs.
paraupjš Samērā, arī mazliet raupjš.
paremdens Samērā, arī mazliet remdens.
parūgts Samērā, arī mazliet rūgts.
paskumjš Samērā, arī mazliet skumjš.
paslims Samērā, arī mazliet slims.
paslinks Samērā, arī mazliet slinks.
pastāvs Samērā, arī mazliet stāvs.
pastrups Samērā, arī mazliet strups.
pastulbs Samērā, arī mazliet stulbs (par cilvēku, dzīvnieku).
pašķidrs Samērā, arī mazliet šķidrs (par šķidrumu, masu).
patievs Samērā, arī mazliet tievs.
pamaz Samērā, diezgan maz.
zosēt Saprast arvien mazāk; justies arvien dumjākam.
pļāpāt Sarunāties, runāt (parasti par ko nenozīmīgu, mazsvarīgu).
uzskaisties Saskaisties, parasti mazliet.
piepūst pilnas ausis sastāstīt (parasti ko maz ticamu).
piepūst pilnu galvu sastāstīt (parasti ko maz ticamu).
noraukt Savienojot adījuma valdziņus, samazināt (valdziņu) skaitu.
lēkšana Savienojumos "izpletņu lēkšana" vai "izpletņa lēkšana": kritiens lejup no lidaparāta, samazinot kritiena ātrumu ar izpletni; izpletņlēkšana.
papildvieta Sēdvieta, skatītāju zālē, parasti ar mazākām ērtībām, kas ir ierīkota papildus parastajām sēdvietām, parasti rindu galos.
piens Sekrēts, ko izdala īpaši dziedzeri un kas paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
vēderplēve Serozs apvalks, kas aptver vēdera dobuma un daļēji mazā iegurņa orgānu sienas.
supermazs Sevišķi mazs.
meitene Sieviešu dzimuma (dzīvnieku) mazulis.
knupis Sievietes krūtsgalam līdzīgs silikona, lateksa u. tml. priekšmets, ko liek uz pudelītes (zīdaiņu, mazu bērnu, arī dzīvnieku mazuļu barošanai).
sīkums Sīka, maznozīmīga detaļa, sastāvdaļa.
duša Sīkos pilienos izkliedēta mazgājamā ūdens strūkla; ierīce, kas rada šādu strūklu; mazgāšanās ar šādu ierīci.
ūdenszieds Sīks, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, kam stublājs un lapas apvienojušās mazā plātnītē.
perēt Sildīt ar savu ķermeni olas, lai tajās attīstītos mazuļi (par putniem).
nosiltināt Siltinot panākt, ka tiek samazināta vai novērsta siltuma aizplūšana.
sirdsvājums Sirds mazspēja.
atdauzīt Sitot, dauzot (pa ko, ar ko), pamazām nolietot, sabojāt.
paskābe Skābe, kurā skābes veidotājelementa oksidēšanās pakāpe ir mazāka par maksimālo pakāpi.
negatīvs skaitlis skaitlis, kas mazāks par nulli.
gradients Skaitlis, kas rāda (fizikāla lieluma) pieaugumu vai samazināšanos (kādā vidē).
mazākums Skaitliski mazākā (kāda kopuma) daļa.
starpība Skaitlisks (kā) rezultāts, raksturojums par kādu viens lielums ir lielāks vai mazāks par otru.
stereofonija Skaņas ierakstīšana un atskaņošana, izmantojot vismaz divus kanālus, lai radītu iespaidu, ka skaņas avots atrodas telpā.
periods Skaņdarba posms, kurā izteikta vairāk vai mazāk pabeigta muzikālā doma.
rondo Skaņdarbs, kurā galvenā tēma vairākkārt (ne mazāk kā trīs reizes) atkārtojas.
minors Skaņkārta, kuras noturīgās skaņas (pirmā, trešā, piektā pakāpe) veido mazo trijskani.
skatīties (arī raudzīties, lūkoties u. tml.) caur pieri skatoties ar mazliet pieliektu galvu uz augšu, paust naidīgu, nedraudzīgu attieksmi.
ieskrāpēt Skrāpējot ieveidot (kādā virsmā, piem., rievas); mazliet, arī vietām saskrāpēt.
ieskrāpēt Skrāpējot mazliet, arī vietām ievainot.
zemcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma; bareljefs, pretstats: augstcilnis.
urēmija Slāpekļa vielmaiņas produktu uzkrāšanās asinīs (nieru mazspējas dēļ).
pieslaucīt Slaukot mazliet, vietumis notīrīt.
uztīrīt Slaukot, mazgājot savākt (uz seguma, piemēram, ko izlijušu).
uztīrīt Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (segumu, pa kuru staigā); slaukot, mazgājot padarīt tīru (telpu).
remisija Slimības simptomu pārejoša mazināšanās vai izzušana.
letarģija Slimīgs, miegam līdzīgs stāvoklis, kura laikā ievērojami samazinās dzīvības fizioloģiskās izpausmes un pavājinās vielmaiņa.
apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu; mazliet noslīpēt.
puskuitala Sloku dzimtas putns, kam ir garas kājas un ļoti garš, taisns vai mazliet uzliekts knābis un kas uzturas ūdeņu tuvumā vai mitrās pļavās un purvos.
pasmīkņāt Smīkņājot izpaust mazliet nicīgu attieksmi.
načo Spāņu virtuves ēdiens, ātrā uzkoda – kukurūzas čipsi, ko pasniedz ar mērci (mazie načo) vai garnētus ar sieru, malto gaļu, salātiem u. tml. (lielie načo).
kritums Spēja (kā) samazināšanās.
osmotiskais spiediens spēks, kas spiež šķīdinātāju no mazāk koncentrēta šķīduma caur puscaurlaidīgu membrānu pāriet uz koncentrētāku šķīdumu.
dekompresija Spiediena samazināšanās.
saspiest Spiežot samazināt (kā) tilpumu, apjomu, mainīt formu.
softbols Sporta spēle – beisbola paveids, ko ar lielāku un mīkstāku bumbu spēlē uz mazāka laukuma.
golfs Sporta spēle, kurā dalībniekiem ar speciālām nūjām bumba jāiesit laukuma bedrītēs, izdarot pēc iespējas mazāk sitienu.
pastaipīt Staipot padarīt mazliet garāku, arī vaļīgāku.
stārķēns Stārķu mazulis.
garāmiet Starp citu; nedaudz, mazliet.
pielaide Starpība starp (izstrādājuma) lielāko un mazāko pieļaujamo izmēru.
nogurums Stāvoklis, arī sajūta, kad ir ievērojams spēka, kādu spēju samazinājums, izsīkums (pēc piepūles, fiziskas vai garīgas slodzes).
atslodze Stāvoklis, kad (parasti uz laiku) tiek samazināta slodze, darbības apjoms u. tml.
sausums Stāvoklis, kad kam ir, parasti ievērojami samazināts mitruma daudzums.
nevaļa Stāvoklis, kad nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kad ir daudz steidzama darba, rūpju u. tml.
pastiept Stiepjot padarīt (ko) mazliet garāku, platāku, vaļīgāku u. tml.
alts Stīginstruments ar vidēji zemu skanējumu, mazliet lielāks par vijoli.
stirnēns Stirnas mazulis.
gludinātājs Strādnieks (mazgātavā, tīrītavā), kas veic izmazgātās veļas, iztīrītā apģērba gludināšanu.
strazdulēns Strazda mazulis.
rati Stumjams transportlīdzeklis uz četriem, retāk – trijiem riteņiem un rokturi, kas paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu vadāšanai; ratiņi.
konstantāns Sudrabaini balts vara un niķeļa sakausējums, kam raksturīga maza elektriskās pretestības atkarība no temperatūras, tādēļ to izmanto elektrisko mēraparātu, rezistoru u. tml. izgatavošanai.
atsūknēt Sūknējot samazināt (kā daudzumu).
oga Sulīgs auglis ar daudzām sēklām; jebkurš mazs, samērā sulīgs auglis (piem., kaulenis).
sumbru teļi sumbru mazuļi.
kucēns Suņu dzimtas dzīvnieku mazulis.
kucēns Suņu mazulis.
svecīte Supozitorijs, kam ir mazas sveces forma.
mikrosvari Svari ļoti maza vielas daudzuma svēršanai.
rimstošās svārstības svārstības, kuru amplitūda laikā pakāpeniski samazinās.
žāvēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, lai sagatavotu (tos) ilgākai glabāšanai, pārveidotu (to garšu).
knupis Šāda veida priekšmets bez cauruma, ko (zīdainim, mazam bērnam) dod zīšanas ilūzijas radīšanai; māneklis.
bekons Šādas gaļas produkts (mazsālīts vai žāvēts).
sārmi Šādas vielas šķīdums, ko izmanto mazgāšanai.
bandinieks Šaha figūra, kurai ir vismazākā vērtība (spēles sākumā).
papaija Šī koka auglis – iegarenai melonei līdzīgs sarkandzeltens auglis ar oranžu vai dzeltenu mīkstumu un mazām, melnām sēkliņām.
šķilties Šķeļot apvalku, čaumalu, virzīties ārā no olas (par putnu mazuļiem).
sarauties Šķietami samazināties (palielinoties attālumam līdz skatītājam vai saliecoties, sakumpstot).
brāķēt Šķirot pēc kvalitātes; atlasīt kā mazvērtīgu vai nederīgu.
pašļukt Šļūkot mazliet paslīdēt, pavirzīties (piem., uz leju).
rūgtā šokolāde šokolāde ar augstu kakao saturu un samazinātu cukura daudzumu.
ieturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
redukcija Šūnu hromosomu skaita samazināšanās par pusi mejozē.
auklēt Šūpot, aijāt uz rokām (parasti mazu bērnu).
tuvu Tā, ka (virzoties) atrodas samērā mazā attālumā (no kā, kāda).
pamats Tā, ka aptver, ietver galveno, neievērojot mazāk nozīmīgo.
tuvu Tā, ka ir uztverams (piem., redzams, dzirdams) samērā mazā attālumā; tā, ka (skatiens) tiek vērsts uz ko samērā mazā attālumā.
plāns Tā, ka mugurā ir maz drēbju; tā, ka nav karsti (ģērbties, staigāt u. tml.).
līdz pēdējai kapeikai tā, ka nepaliek nemaz naudas.
lejup Tā, ka pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks.
diferenciālais tarifs tāda maksa par satiksmes līdzekļu izmantošanu, kas relatīvi samazinās, pieaugot pārvadājuma attālumam.
maztonnāžas Tāds (auto transportlīdzeklis), ar ko var pārvietot mazas tonnāžas kravas.
kaut kāds Tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību; mazsvarīgs.
jaunākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar mazāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
jaunākais Tāds (dēls, meita, brālis, māsa), kam ir vismazāk gadu salīdzinājumā ar pārējiem (dēliem, meitām, brāļiem, māsām).
sīkrūšu Tāds (parasti logs), kam ir mazas rūtis.
mazbraukts Tāds (transportlīdzeklis), kam ir mazs nobraukums.
mīksts Tāds (ūdens), kas nesatur vai maz satur (parasti kalcija un magnija) sāļus.
šaursliežu Tāds dzelzceļš, kam attālums starp sliežu iekšmalām ir mazāks par 1000 milimetriem.
mazproduktīvs Tāds, ar kā palīdzību maz veido jaunus atvasinājumus.
mazgājams Tāds, ar ko mazgā; tāds, kas mazgā.
attāls Tāds, ar kuru ir maz kopēju, radniecisku pazīmju; tāds, ar kuru nav ciešas saskares.
tāls Tāds, kā starpā ir maz kopēju (parasti senas cilmes nosacītu) pazīmju.
bezsniega Tāds, kad nav sniega vai kad sniega ir maz (par laika posmu, laika apstākļiem).
saulains Tāds, kad spīd saule un tās starojumu neaiztur vai samērā maz aiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. (par laikapstākļiem, laikposmu).
pikolo Tāds, kam attiecīgā mūzikas instrumenta tipā ir vismazākais apjoms un visaugstākā tesitūra (par mūzikas instrumentu).
sauss Tāds, kam ir (parasti ievērojami) samazināts mitruma daudzums (piem., par acīm, muti).
lāpstiņveida Tāds, kam ir lāpstas (1) forma, veids (par maziem priekšmetiem).
lēngaitas Tāds, kam ir lēna gaita, mazs darbības ātrums (par mašīnām, mehānismiem).
minimāls Tāds, kam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība.
sīkacains Tāds, kam ir ļoti mazi caurumi (piem., par sietu, tīklu).
klājenisks Tāds, kam ir ļoti mazs atstatums no pamatnes un to nosedz.
sīks Tāds, kam ir ļoti mazs, niecīgs lielums.
plāns Tāds, kam ir maz aizdara (par ēdienu, dzērienu).
neauglīgs Tāds, kam ir maz augiem, auglībai nepieciešamo barības vielu; tāds, kas neveicina (augu) auglību.
nemantīgs Tāds, kam ir maz eksistences līdzekļu; trūcīgs, nabadzīgs.
mazkaloriju Tāds, kam ir maz kaloriju.
patāls Tāds, kam ir maz kopēju, līdzīgu pazīmju (ar ko).
puskails Tāds, kam ir maz lapu, skuju (par kokiem, krūmiem).
mazzarots Tāds, kam ir maz zaru, atvašu, atzarojumu u. tml.
mazzarains Tāds, kam ir maz zaru.
mazziedu Tāds, kam ir maz ziedu.
mazcenas Tāds, kam ir maza cena; lēts.
vājš Tāds, kam ir maza intensitāte, stiprums (par gaismu, gaismas avotu, skaņu).
vājš Tāds, kam ir maza jauda, enerģija, zema intensitātes pakāpe, niecīga, nenozīmīga iedarbība.
nīkulīgs Tāds, kam ir maza jauda.
mazlitrāžas Tāds, kam ir maza litrāža.
viegls Tāds, kam ir maza masa, mazs svars, tāds, kas pēc masas, svara nesasniedz ko citu, līdzīgu; pretstats: smags (1).
mazmetrāžas Tāds, kam ir maza metrāža.
mazpieredzējis Tāds, kam ir maza pieredze.
maztirāžas Tāds, kam ir maza tirāža.
maztonnāžas Tāds, kam ir maza tonnāža.
mazvērtīgs Tāds, kam ir maza vērtība; tāds, kas maz atbilst, ir maz piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
mazietilpīgs Tāds, kam ir maza, neliela ietilpība.
sīks Tāds, kam ir maza, niecīga vērtība; lēts.
jaunākais Tāds, kam ir mazāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
plakans Tāds, kam ir mazāks izvirzījums nekā parasti.
mazprasīgs Tāds, kam ir mazas prasības; tāds, kas neizvirza īpašas prasības.
sīkrūtains Tāds, kam ir mazas rūtis (parasti par logu).
sīkrūtots Tāds, kam ir mazas rūtis (parasti par logu).
mazasinīgs Tāds, kam ir mazasinība; bāls, slimīgs.
mazgabarīta Tāds, kam ir mazi gabarīti, izmēri; neliels.
mazziedu Tāds, kam ir mazi ziedi; sīkziedu.
mazturīgs Tāds, kam ir mazi, dzīvošanai nepietiekami ienākumi.
skāņš Tāds, kam ir mazliet skāba smarža.
miniatūrs Tāds, kam ir mazs apjoms (par daiļdarbu).
zems Tāds, kam ir mazs augums; tāds, kam ir īsas kājas.
plāns Tāds, kam ir mazs caurmērs, šķērsgriezums; pretstats: biezs.
mazformāta Tāds, kam ir mazs formāts.
mazkalibra Tāds, kam ir mazs kalibrs.
mazizmēra Tāds, kam ir mazs lielums, izmērs.
plakans Tāds, kam ir mazs pacēlums, samērā līdzena horizontāla virsma.
plāns Tāds, kam ir mazs šķērsgriezums; tāds, kas nav blīvs, ciešs (par audumu, adījumu, apģērbu); viegls, caurspīdīgs.
maztoksisks Tāds, kam ir mazs toksiskums.
šaurs Tāds, kam ir neliela platība; tāds, kur ir maz brīvas, neaizņemtas platības.
pagarš Tāds, kam ir paliels apjoms, tāds, kas mazliet pārsniedz vajadzīgo apjomu.
savaldīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja atbilstoši situācijai (piem., spriedzes brīžos, kritiskās situācijās) mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
mikls Tāds, kam ir raksturīgs (parasti mazliet) paaugstināts nokrišņu daudzums, gaisa vai augsnes mitrums (par laikapstākļiem).
pasauss Tāds, kam ir raksturīgs samērā mazs nokrišņu daudzums.
saīsināts Tāds, kam ir samazināts apjoms.
papliks Tāds, kam ir samērā maz apmatojuma (parasti uz galvas).
pamazs Tāds, kam ir samērā maz gadu.
paliess Tāds, kam ir samērā maz taukvielu (par pārtikas produktiem).
pavārgs Tāds, kam ir samērā mazas spējas (ko) veikt; pavājš.
neliels Tāds, kam ir samērā mazi izmēri, samērā maza skaitliskā vērtība, intensitāte u. tml.
smalks Tāds, kam ir samērā mazi, īpaši veidoti caurumi, cilpas (piem., par sietu, tīklu).
tievs Tāds, kam ir samērā mazs apmērs (par ķermeni, ķermeņa daļām).
zems Tāds, kam ir samērā mazs atstatums no apakšas līdz augšai; tāds, kas atrodas samērā nelielā atstatumā no zemes; pretstats: augsts.
tievs Tāds, kam ir samērā mazs caurmērs (par gareniem, piem., apaļiem priekšmetiem, veidojumiem).
šaurs Tāds, kam ir samērā mazs platums; pretstats: plats.
smalks Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums; tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu; pretstats: rupjš.
smalks Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums.
pabāls Tāds, kam ir samērā, arī mazliet bāla krāsa, pavājš spilgtums.
superzems Tāds, kam ir sevišķi mazs augstums.
saspiests Tāds, kam kādas plaknes izmērs ir (parasti ievērojami) samazināts.
papliks Tāds, kam mugurā ir samērā maz apģērba.
nebūtisks Tāds, kam nav būtiskas nozīmes; mazsvarīgs.
mazsvarīgs Tāds, kam nav būtiskas, izšķirošas nozīmes; tāds, kas nav ļoti nozīmīgs, svarīgs; maznozīmīgs.
nevaļīgs Tāds, kam nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kam ir daudz steidzama darba, rūpju u. tml.
viegls Tāds, kam pēc izskata ir šķietami maza masa, mazs svars, arī augsts (parasti par mākoņiem, debesīm).
mierīgs Tāds, kam raksturīgs nekustīgums vai mazkustīgums.
viegls Tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir mazi izmēri, maza jauda, masa, arī mazs nozīmīgums.
apgriezts Tāds, kam viena lieluma palielinājums saistīts ar otra pamazinājumu.
iegarens Tāds, kam viens izmērs (parasti garums) ir mazliet garāks kā otrs (platums).
pusotrstāva Tāds, kam virs pirmā stāva ir izveidots augšējais stāvs ar mazāku platību (piem., mājai – jumta slīpņu veidotajā telpā).
margināls Tāds, kas atrodas malā, perifērijā; tāds, kas nav galvenais, centrālais; maznozīmīgs.
tuvs Tāds, kas atrodas, pastāv, noris vietā, vidē, līdz kurai ir samērā mazs attālums.
svešāds Tāds, kas atšķiras no kā pierasta, pazīstama (par parādībām, priekšmetiem u. tml.); tāds, ko uztver kā maz pazīstamu, zināmu (salīdzinot ar iepriekš iegaumēto, uztverto, zināmo); pasvešs; savāds, neparasts.
bezdūmu Tāds, kas degdams nerada dūmus (vai rada salīdzinoši maz dūmu).
mazefektīvs Tāds, kas dod vājus rezultātus; maz iedarbīgs.
tuvs Tāds, kas dzīvo vietā, līdz kurai ir samērā mazs attālums.
pliekans Tāds, kas ir bezgaršīgs, sājš; tāds, kam ir maza barības vērtība; arī novadējies.
smalks Tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir samērā mazs šķērsgriezums.
mazsālīts Tāds, kas ir iesālīts, apsālīts ar nelielu sāls daudzumu; tāds, kam pievienots samērā maz sāls (par pārtikas produktiem).
sīks Tāds, kas ir ievērojami mazāks par parasto, piem., savas dzimtas sugu, šķirņu lielumu.
miniatūrs Tāds, kas ir ievērojami mazāks, salīdzinot ar ko citu tajā pašā grupā.
lēts Tāds, kas ir izdarāms, iegūstams viegli, bez pūlēm; mazvērtīgs.
mazgājams Tāds, kas ir jāmazgā.
mazināms Tāds, kas ir jāpadara mazāks, jāmazina.
silts Tāds, kas ir lietojams tad, ja tā temperatūra ir aptuveni cilvēka ķermeņa siltumā vai mazliet virs tā.
miniatūrs Tāds, kas ir ļoti samazināts apmērā; tāds, kas ir ļoti mazs.
maznodrošināts Tāds, kas ir materiāli maz nodrošināts, trūcīgs.
mazizglītots Tāds, kas ir maz izglītots, ar mazām zināšanām.
mazizpētīts Tāds, kas ir maz izpētīts.
mazizplatīts Tāds, kas ir maz izplatīts, reti sastopams.
rets Tāds, kas ir maz izplatīts.
maznoderīgs Tāds, kas ir maz noderīgs.
mazlietots Tāds, kas ir maz vai nedaudz lietots.
mazvalkāts Tāds, kas ir maz, neilgu laiku valkāts.
mazzināms Tāds, kas ir maz, slikti zināms.
pavājināts Tāds, kas ir mazāk iedarbīgs, intensīvs.
otršķirīgs Tāds, kas ir mazāk nozīmīgs par ko citu.
otrais Tāds, kas ir mazāk nozīmīgs vai zemākas kvalitātes par ko citu tādu pašu.
sekundārs Tāds, kas ir mazāk nozīmīgs.
subatomārs Tāds, kas ir mazāks par atomu; tāds, kas ietilpst atoma struktūrā.
submolekulārs Tāds, kas ir mazāks par molekulu; tāds, kas ietilpst molekulas struktūrā.
subnormāls Tāds, kas ir mazāks vai zemāks par normu.
skops Tāds, kas ir mazāks, vājāks, niecīgāks nekā vēlams, nepieciešams.
mikls Tāds, kas ir mazliet klāts ar šķidrumu; mazliet mitrs.
slīps Tāds, kas ir mazliet vērsts uz leju (par pleciem).
subfebrils Tāds, kas ir nedaudz paaugstināts (parasti līdz 37,3 Celsija grādiem) – par ķermeņa temperatūru; saistīts ar mazliet paaugstinātu ķermeņa temperatūru; šādam stāvoklim raksturīgs.
paknaps Tāds, kas ir nedaudz, mazliet par mazu (piem., par apģērbu).
niecīgs Tāds, kas ir neliels, ļoti mazs.
noslēgts Tāds, kas ir nesabiedrisks, arī mazrunīgs, neatklāj savas domas, pārdzīvojumus; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pamazināts Tāds, kas ir padarīts mazāks.
blakus Tāds, kas ir papildus galvenajam, būtiskajam; mazāk nozīmīgs.
nepietiekams Tāds, kas ir par maz, tāds, kā nav pietiekamā daudzumā; tāds, kas ir mazākā mērā, nekā vajadzīgs.
mazgājams Tāds, kas ir paredzēts (kā) mazgāšanai; tāds, ar ko mazgā.
mazģimeņu Tāds, kas ir paredzēts mazām ģimenēm (mazai ģimenei).
saīsināts Tāds, kas ir samazināts (laikposma, darbības, norises) ilgumā.
pašķidrs Tāds, kas ir samērā mazā daudzumā, skaitā.
neliels Tāds, kas ir samērā mazs (pēc daudzuma, vērtības).
viegls Tāds, kas ir tikko manāms, arī neuzkrītošs, tāds, kura iedarbība maz jūtama.
valgs Tāds, kas ir uzsūcis un satur mazliet šķidruma, tvaika (par priekšmetiem, vielām); mitrs.
mikls Tāds, kas ir uzsūcis, satur mazliet šķidruma; mazliet mitrs.
mitrs Tāds, kas ir uzsūcis, satur nedaudz šķidruma; mazliet slapjš.
tuvs Tāds, kas ir veicams, pārvarot samērā mazu attālumu, arī samērā īsā laikposmā (parasti par ceļu, gājienu, braucienu).
ieslīps Tāds, kas ir vērsts, arī pārvietojas mazliet slīpā virzienā.
atvieglots Tāds, kas ir vieglāks, ar samazinātu masu.
nomazgāt Tāds, kas ir zaudējis sākotnējo krāsu, kļuvis neizskatīgs (no biežas mazgāšanas).
pazemināt Tāds, kas ir zemāks, mazāks (par vidējo, parasto, normu).
skumjš Tāds, kas izjūt skumjas; tāds, kam ir raksturīga, parasti viegla, nomāktība, aktivitātes mazināšanās (parasti par psihisku stāvokli).
viegls Tāds, kas izpaužas mazā mērā, neintensīvi (piemēram, par emocionālu, stāvokli).
viegls Tāds, kas izpaužas mazā mērā, tāds, kas nav intensīvs, enerģisks (par darbību, norisi).
tuvs Tāds, kas izplatās vai ir uztverams no samērā maza attāluma, arī tāds, kas izplatās samērā mazā attālumā (parasti par skaņu, gaismu).
pikants Tāds, kas izraisa erotiskas, juteklīgas sajūtas, arī mazliet nepieklājīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
viegls Tāds, kas izraisa samērā mazu pārdzīvojumu, niecīgas nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.).
viegls Tāds, kas izteikts mazā mērā, maz manāms, izjūtams.
valšķīgs Tāds, kas izturas koķeti, draiskulīgi, arī mazliet viltīgi.
neizsīkstošs Tāds, kas jūtami nesamazinās, nebeidz pastāvēt.
kompensatorisks Tāds, kas kompensē, novērš, mazina (kā) iedarbību.
nevīstošs Tāds, kas laika gaitā nemazinās, nezūd.
maziepriecinošs Tāds, kas maz iepriecina.
viegls Tāds, kas maz kairina (piemēram, ožu, garšu).
mazkustīgs Tāds, kas maz kustas, ir lēns, gauss (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kas nespēj veikt plašas kustības (par ķermeni, tā daļām).
mazkustīgs Tāds, kas maz pārvietojas, lēni maina stāvokli.
mazvārdīgs Tāds, kas maz runā, lieto maz vārdu.
mazrunīgs Tāds, kas maz runā, maz iesaistās sarunās.
spazmolītisks Tāds, kas mazina gludās muskulatūras spazmas.
pretstresa Tāds, kas mazina vai novērš stresu.
mērens Tāds, kas nav pārmērīgi liels vai mazs (pēc apjoma, intensitātes skaitliskās vērtības u. tml.); vidējs; samērā neliels.
svešs Tāds, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav pazīstams (par cilvēkiem, dzīvniekiem); tāds, kas nav tuvāk iepazīts, par kuru maz kas zināms (par cilvēkiem, cilvēku grupām).
mazproduktīvs Tāds, kas nerada vai nenodrošina pietiekamu produkcijas daudzumu; mazražīgs.
sauss Tāds, kas nesatur šķidrumu, tvaikus vai satur tos ļoti nelielā daudzumā; tāds, uz kā virsmas nav šķidruma, tvaika vai to ir ļoti maz.
nesavaldīgs Tāds, kas nespēj atbilstoši situācijai mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
neizsmeļams Tāds, kas nevājinās, nemazinās.
minimāls Tāds, kas noris, arī darbojas ar ļoti mazu, arī vismazāko intensitāti.
pakāpenisks Tāds, kas noris, mainās vienmērīgi, pamazām, bez krasām pārmaiņām.
lēns Tāds, kas norisinās, notiek ilgākā laika periodā, ar mazu intensitāti.
pretgrumbu Tāds, kas novērš, mazina grumbu veidošanos.
pretsāpju Tāds, kas novērš, mazina sāpes.
pretsviedru Tāds, kas novērš, mazina svīšanu, sviedru smaku.
prettrieciena Tāds, kas novērš, mazina trieciena iedarbību.
lēns Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic samērā mazu attālumu kādā laika sprīdī.
liels Tāds, kas pēc izmēriem, apjoma, skaita, stipruma pārsniedz ko citu līdzīgu; pretstats: mazs.
pamazs Tāds, kas pēc lieluma, daudzuma, skaitliskās vērtības u. tml. ir mazāks par ko citu, līdzīgu; neliels.
vidējs Tāds, kas pēc lieluma, intensitātes pakāpes ir starp galējiem lielumiem, intensitātes pakāpēm (piemēram, starp lielu un mazu, augstu un zemu, smagu un vieglu).
noturīgs Tāds, kas saglabājas, pastāv ilgāku laiku un nemazinās, nekļūst vājāks.
relaksējošs Tāds, kas samazina spriedzi, atslābina.
mazatalgots Tāds, kas saņem samērā mazu algu; tāds, par ko saņem samērā mazu algu.
šķidrs Tāds, kas sastāv galvenokārt no šķidruma, tāds, kurā ir samērā maz kā cieta piejaukuma; pretstats: biezs (piem., par vielu maisījumu).
sīks Tāds, kas sastāv no ļoti mazām (piem., rakstu, ornamentu) zīmēm.
sīks Tāds, kas sastāv no ļoti mazām daļām, elementiem.
mazmolekulārs Tāds, kas sastāv no mazām molekulām.
smalkgraudains Tāds, kas sastāv no samērā mazām graudveida daļām; tāds, kurā ir samērā mazas graudveida daļas.
smalkšķiedrains Tāds, kas sastāv no šķiedrām, kurām ir samērā mazs šķērsgriezums.
vienkāršs Tāds, kas sastāv no viena elementa, vienas daļas, arī no maz elementiem, maz daļām; tāds, kura uzbūve, darbība ir viegli saprotama.
vienvārdīgs Tāds, kas sastāv no viena vārda; tāds, kas satur maz vārdu, frāžu.
mazalkoholisks Tāds, kas satur maz alkohola; tāds, kam ir neliela alkohola piedeva.
ultrabāzisks Tāds, kas satur maz silīcija.
diētisks Tāds, kas satur maz tauku.
maztauku Tāds, kas satur maz tauku.
vājš Tāds, kas satur samērā maz kādas vielas vai kādu vielu (piem., par šķidrumu, šķīdumu).
viegls Tāds, kas satur samērā maz kādas vielas vai kādu vielu, arī tāds, kas nav stiprs (piemēram, par šķīdumu, novārījumu).
pasauss Tāds, kas satur samērā maz mitruma.
jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir sācis strādāt, darboties (kādā nozarē); tāds, kam ir maz pieredzes.
vienveidīgs Tāds, kas visās savās daļās ir vienāds, ļoti līdzīgs; tāds, kurā maz kontrastu, dažādības.
viegls Tāds, ko nav grūti sagremot, asimilēt, arī tāds, kurā ir maz uzturvielu, kas nav sātīgs (par ēdienu, barību).
mežonīgs Tāds, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mazgājams Tāds, ko var mazgāt.
smalks Tāds, ko veido samērā mazi burti (piem., par rokrakstu, iespiestu tekstu).
mazapdzīvots Tāds, kur dzīvo maz cilvēku; tāds, kur ir mazs pastāvīgo iedzīvotāju skaits (parasti par vietu, teritoriju).
sauss Tāds, kur gaisā ir samērā mazs tvaiku daudzums (piem., par telpām, celtnēm).
mazmežains Tāds, kur ir maz mežu.
mazapmeklēts Tāds, kur maz apmeklētāju.
liess Tāds, kur maz augu barības vielu.
šaurs Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā mazs mutes atvērums un augsts mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
spaidīgs Tāds, kura dēļ ir nepieciešams samazināt, ierobežot savus izdevumus (parasti par materiālajiem apstākļiem); arī trūcīgs.
savāžams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams iekļaut vienu otrā, citu citā, lai samazinātu tā apjomu (piem., pārnēsāšanai, glabāšanai); saliekams (2).
saliekams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams sabīdīt, sakļaut u. tml., lai samazinātu tā apjomu (piem., glabāšanai, transportēšanai).
saīsināts Tāds, kura garums ir mazāks nekā parasti.
pustukšs Tāds, kurā ir maz cilvēku; daļēji aizņemts, piepildīts.
vienpusīgs Tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības.
liess Tāds, kurā ir maz taukvielu (par pārtikas produktiem).
mazvērtīgs Tāds, kurā ir maz vērtīga satura; tāds, kam ir maza nozīme (piem., par mākslas darbu).
nabags Tāds, kurā ir maz vērtīgu, derīgu, arī daudzveidīgu sastāvdaļu, elementu; nabadzīgs (2).
nabadzīgs Tāds, kurā ir maz vērtīgu, derīgu, arī daudzveidīgu sastāvdaļu, elementu; vienpusīgs, aprobežots.
trūcīgs Tāds, kurā ir maz vērtīgu, derīgu, arī daudzveidīgu sastāvdaļu, elementu.
pustrekns Tāds, kurā ir samazināts tauku procents.
paliess Tāds, kurā ir samērā maz augu barības vielu (par augsni).
lēnīgs Tāds, kura kustības nav ātras, veiklas, tāds, kas ir mazkustīgs (par dzīvniekiem).
pavājš Tāds, kura ķermenī ir samērā maz tauku; tāds, kam ir samērā maza zemādas tauku kārta.
nedzīvs Tāds, kurā nav dzīvnieku, augu vai to ir ļoti maz; tāds, kurā nenotiek augu attīstība.
tukšs Tāds, kurā nav vai ir ļoti maz braucēju, pasažieru, arī kravas (par transportlīdzekļiem, to daļām).
pabāls Tāds, kurā neizpaužas radoša savdabība; samērā nepilnvērtīgs, mazvērtīgs.
paraibs Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir samērā, arī mazliet atšķirīgi.
pikants Tāds, kura saturs ir erotisks, juteklīgs, arī mazliet nepieklājīgs.
smalks Tāds, kurā veido (kam) elementus, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu; sīks.
simbolisks Tāds, kura vērtība, izpausme, intensitāte u. tml. ir mazāka, nekā nepieciešams, arī parasts.
pusotristabas Tāds, kurā viena istaba no divām ir ļoti maza (par dzīvokli).
mazpienīgs Tāds, no kura iegūst mazu izslaukumu, maz piena.
mazienesīgs Tāds, no kura iegūst mazu peļņu, ienākumus.
slidens Tāds, pa kuru mazas slīdes berzes dēļ labi, arī ļoti slīd (1).
mazbraukts Tāds, pa kuru reti, maz brauc.
lēts Tāds, par ko ir maz jāmaksā; pretstats: dārgs.
mazapmaksāts Tāds, par ko saņem samērā mazu algu; tāds, kas saņem samērā mazu algu.
vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu) [Lymnocryptes minimus].
ņerga Tas (cilvēks vai mājdzīvnieks), kas maz, slikti ēd.
mazumtirgotājs Tas (cilvēks vai uzņēmums), kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību, pārdodot preces gala patērētājam.
nieks Tas, kam nav lielas, būtiskas nozīmes; nenozīmīgs, mazsvarīgs fakts, apstāklis u. tml.
sīkalītis Tas, kas ir ļoti mazs, sīks.
sūds Tas, kas ir ļoti mazvērtīgs, nekvalitatīvs.
sēnalas Tas, kas ir mākslinieciski mazvērtīgs.
tīrā spička tas, kas ir mazs, arī nenozīmīgs.
pabiras Tas, kas ir mazvērtīgs, nenozīmīgs.
špicka Tas, kas ir viegli veicams, izdarāms; tas, kas ir mazs, nenozīmīgs.
ietaupīt Taupīgi rīkojoties, izlietot (ko) mazāk nekā paredzēts.
rūķis Tautas ticējumos – maza cilvēkveidīga būtne, kas uzturas pazemē, dažādās slēptās vietās un ir cilvēkam labvēlīga.
mazākumtautība Tautība, kuras pārstāvji kādā valstī, salīdzinot ar pamatiedzīvotājiem, ir mazākumā; nacionālā minoritāte.
rakurss Tēlotājmākslā – perspektīvs attēloto objektu samazinājums (piem., lai attēlotu kustību, telpu).
telēns Teļš (parasti jauns, mazs).
lejupslīdoša tendence tendence pasliktināties, regresēt, kļūt mazvērtīgākam.
atlaidināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (parasti rūdītu tēraudu), lai samazinātu tā cietību un trauslumu; pieļaut, ka sakarstot (rūdīts tērauds) zaudē cietību.
sasmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, kļūt tādam, kurā ir sastāvējies gaiss (parasti par telpu).
separātisms Tieksme atdalīties, nošķirties un veidot noslēgtu grupējumu; mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas pastāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
notievēt Tievējot samazināt svaru, iegūt slaidāku augumu.
tīģerēns Tīģeru mazulis.
nianse Tikko uztverama, maz pamanāma vai izjūtama (kā) sīka atšķirība.
gandrīz Tikpat kā; tā, ka ļoti maz trūkst, lai kas būtu (notiktu).
saraukties Tikt samazinātam (apjomā); arī saīsinātam, sašaurinātam.
vairumtirdzniecība Tirdzniecība lielā apjomā – starpposms starp ražotāju un mazumtirdzniecību.
sīkumtirgus Tirgus, kur tirgojas ar dažādiem sīkiem, mazvērtīgiem, arī lietotiem priekšmetiem.
tītarēns Tītaru mazulis.
pamattonis Tonis, ko rada akustiska sistēma, svārstoties ar vismazāko iespējamo frekvenci.
atkusnis Totalitāras varas represīvā režīma atslābums, mazināšanās.
marakuja Tropu auga pasifloras dažu sugu auglis, kam ir biezs apvalks un aromātisks tumši dzeltens mīkstums ar mazām, cietām sēkliņām.
truliķis Truls, garīgi mazattīstīts cilvēks.
trusēns Trušu mazulis.
havaja Tualete; mazmājiņa.
bidē Tualetes podam līdzīga ierīce ģenitāliju un anālās atveres apmazgāšanai.
kavitācija Tukšums, gāzes pūslīšu veidošanās šķidruma plūsmā, kad tajā samazinās spiediens.
solidols Tumšbrūna, viskoza ziede, ko izmanto berzes mazināšanai, ierīču, detaļu u. tml. konservācijai.
ūdensstrazds Tumši brūns putns (nedaudz mazāks par mājas strazdu), kam ir baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās upēs un strautos.
mačturnīrs Turnīrs (parasti šahā, dambretē), kurā katrs dalībnieks ar visiem pārējiem dalībniekiem izspēlē vairākas (vismaz divas) partijas.
tuviene Tuva vieta; arī samērā mazs attālums.
samazgas Ūdens, kurā ir mazgāti trauki ar ēdienu un pārtikas produktu atliekām.
saldūdens Ūdens, kurā ir samērā maz (aptuveni līdz 0,5 procentiem) izšķīdušo sāļu.
dūkuris Ūdensputns ar garenu vārpstveida ķermeni un samērā maziem spārniem.
lēna uguns uguns ar mazu liesmu.
šaurspīļu upesvēzis upesvēzis, kas ir mazāks par platspīļu upesvēzi (līdz 14 cm garumā), ar šaurākām, gludām spīlēm.
apmērcēt Uz brīdi iemērkt; iemērcot mazliet saslapināt.
pasmīnēt Uz īsu brīdi savilkt seju smīnā; smīnot izpaust mazliet nievīgu, noraidošu attieksmi.
uzauklēt Uzaudzēt (dzīvnieka mazuli).
nolaide Uzdevumu, pienākumu, prasību samazinājums; atlaide.
uzņemt Uzmazgāt, uzslaucīt.
automazgātava Uzņēmums, kas nodarbojas ar automašīnu mazgāšanu, tīrīšanu un apkopi.
veļasmazgātava Uzņēmums, kas piedāvā veļas mazgāšanas, gludināšanas u. tml. pakalpojumus; ēka, telpa, kurā tiek piedāvāti šādi pakalpojumi; veļas mazgātava.
veļas mazgātava uzņēmums, kas piedāvā veļas mazgāšanas, gludināšanas u. tml. pakalpojumus; ēka, telpa, kurā tiek piedāvāti šādi pakalpojumi; veļasmazgātava.
nievāt Uzskatīt (ko) par nenozīmīgu, mazvērtīgu, arī nederīgu.
mārīte Vaboļu kārtas mazs, ieapaļš kukainis ar (parasti) sarkaniem segspārniem un melniem punktiņiem uz tiem.
lielākā vai mazākā mērā vairāk vai mazāk.
izbikstīt Vairākkārt pieskaroties un mazliet pagrūžot, izgrūstīt (piem., ogles krāsnī).
pērt Vairākkārt sist ar pirtsslotu, mazgājoties, sviedrējoties pirtī.
velēt Vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu.
nīkuļot Vāji attīstīties, slikti augt un pamazām iet bojā (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
nīkt Vāji attīstīties, slikti augt un pamazām iet bojā.
reducēt Vājināt (skaņas artikulāciju) tā, ka mazinās tās ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī rodas tās zudums.
reducēt Vājināt, mazināt.
mazākumvaldība Valdība, kas pārstāv parlamenta mazākumu.
raukums Valdziņu, cilpiņu skaita mazināšana adījumā, tamborējumā (adot, tamborējot).
morfēma Vārda vismazākā, nedalāmā daļa ar gramatisku vai leksisku nozīmi (piem., sakne, priedēklis, piedēklis, galotne).
saīsinājums Vārds, burtu savienojums u. tml., kas veidots, samazinot skaņu (burtu) skaitu vārdā, vārdu savienojumā; arī abreviatūra.
saliktenis Vārds, kas ir darināts, apvienojot vismaz divus patstāvīgus vārdu vai to celmus un kas valodā funkcionē kā viena leksiska vienība.
internacionālisms Vārds, kas no vienas valodas aizgūts vairākās (vismaz trijās) valodās.
krauklis Vārnu dzimtas liels putns ar spoži melnu apspalvojumu un spēcīgu, mazliet liektu knābi [Corvus corax].
vārnulēns Vārnu mazulis.
pašķīst Vāroties mazliet pajukt (piem., par kartupeļiem).
vardulēns Varžu mazulis (pēc kāpura stadijas).
uzvaskot Vaskot un pabeigt vaskot, parasti mazliet.
vāverēns Vāveru mazulis.
vēderprese Vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties samazinās vēdera dobuma tilpums; vēdera prese.
vēdera prese vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties samazinās vēdera dobuma tilpums; vēderprese.
pielabot Veicot nelielus labojumus, mazliet uzlabot vai izlabot (ko).
tīrīt Veicot uzkopšanas darbus, mazgājot, beržot, slaukot u. tml. panākt, ka (kas) kļūst tīrs.
midzenis Veidojums (dzīvniekiem) no vienkopus savilktām lapām, zāles, zariem, sūnām u. tml.; ala, slēptuve, kur uzturas dzīvnieks kopā ar mazuļiem; miga.
ligzdot Veidot ligzdu (kādā vietā), dēt un perēt tajā, izvadāt mazuļus.
izvelēt Velējot izmazgāt (veļu), padarīt (audumu) mīkstu.
pavilkt Velkot panākt, ka (kāds) mazliet pavirzās, atvirzās.
vētra ūdens glāzē veltīgs uztraukums par sīkumiem, ko maznozīmīgu.
vētra tējas glāzē veltīgs uztraukums par sīkumiem, ko maznozīmīgu.
veļasmašīna Veļas mazgājamā mašīna.
atsijāt Vērtējot atmest (piem., ko mazāk piemērotu); vērtējot izvēlēties (piem., ko vairāk piemērotu).
sijāt Vērtēt, šķirot, atmetot nevajadzīgo, lieko, mazāk piemēroto u. tml.
lubu literatūra viegla satura, mākslinieciski mazvērtīgi literāri darbi.
lubu romāns viegla satura, mākslinieciski mazvērtīgs laika kavēkļa romāns.
ielocīties Viegli, mazliet ieliekties (uz iekšu); tikt ieliektam, ielocītam (parasti neviļus).
iekrāsot Viegli, mazliet nokrāsot; panākt, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
inde Viela, kas jau mazās devās izraisa dzīva organisma saindēšanos vai iedarbojas uz to nāvējoši.
psihostimulators Viela, kas palielina psihiskās darbības intensitāti, mazina garīgo un fizisko nogurumu.
pildviela Viela, ko pievieno materiāliem, lai izstrādājumiem būtu vēlamās īpašības un mazākas ražošanas izmaksas.
pusvadītājs Viela, kuras elektrovadītspēja parastos apstākļos ir lielāka nekā dielektriķiem, bet mazāka nekā metāliem.
difūzija Vielas daļiņu pārvietošanās uz mazāku to koncentrācijas vietu; vielas daļiņu iespiešanās otrā vielā.
supravadītspēja Vielas īpašība – tās elektriskās pretestības samazināšanās prakstiski līdz nullei ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā).
metiens Vienā reizē dzimušo dzīvnieku mazuļu kopums.
perējums Vienā reizē izperēto mazuļu kopums.
paaudze Vienas pakāpes radinieki (piem., bērni, mazbērni) attieksmē pret kopējiem senčiem.
variants Viens no priekšmetiem, veidojumiem, dzīvām būtnēm, parādībām u. tml., kas mazliet atšķiras no kāda to tipa, modeļa.
unifikācija Vienveidošana, vienādi lietojamu objektu, procedūru u. tml. daudzveidības racionāla samazināšana.
unificēt Vienveidot (ko), parasti racionāli samazinot vienādi lietojamu objektu, procedūru u. tml. daudzveidību.
miga Vieta (parasti īpaši sagatavota), kur uzturas un guļ dzīvnieks un viņa mazuļi.
sausums Vieta (piem., cietzeme), arī vide, kur nav mitruma vai tā ir maz.
aizstraume Vieta ūdenstilpē (aiz šķēršļa), kur maz jūtams straumes tecējums.
mazgātava Vieta, kas paredzēta, iekārtota (kā) mazgāšanai; uzņēmums, kas sniedz mazgāšanas pakalpojumus.
savvaļa Vieta, vide, ko neietekmē vai maz ietekmē cilvēka darbība; apstākļi, apstākļu kopums šādā vietā, vidē.
rauties Vilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, sasprindzināt muskuļus (piem., lai aizņemtu mazāk vietas, mazinātu aukstuma sajūtu).
vilcēns Vilku mazulis.
pavirpot Virpojot mazliet apstrādāt (ko).
līne Virve, kuras apkārtmērs ir mazāks par vienu collu (25 mm).
tuvināt Virzīt, pārvietot (ko) tuvāk, uz vietu, punktu mazākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
pavirzīt Virzot mazliet, nedaudz (ko) pārvietot.
pavirzīties Virzoties mazliet, nedaudz pārvietoties – par dzīvām būtnēm.
zīdītāji Visaugstāk attīstīto mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst dzīvnieki, kas mazuļus baro, zīdot ar pienu.
kaut vai vismaz.
bits Vismazākā informācijas vienība, kuras kodēšanai nepieciešams viens binārais cipars – 0 vai 1.
kritiskā masa vismazākā kodoldegvielas masa, kurā iespējama kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
intonācija Vismazākā melodijas daļa, kam ir muzikālās izteiksmes nozīme; mūzikas skaņu izpildījums.
sēma Vismazākā, sīkāk nedalāmā nozīmes vienība.
pikselis Vismazākais attēla elements (uz displeja, ekrāna).
elementārlādiņš Vismazākais dabā sastopamais elektriskais lādiņš [e].
mazvērtība Vispārināta īpašība --> mazvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazvērtīgums.
niecība Vispārināta īpašība --> niecīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; nenozīmīgums, arī mazvērtīgums.
tuvums Vispārināta īpašība --> tuvs; šīs īpašības konkrēta izpausme; samērā mazs attālums, atstatums.
smalkvītne Vītne ar samērā mazu šķērsgriezumu.
puszābaki Zābaki, kuru stulmi sniedzas mazliet augstāk par potītēm.
nolaist spārnus zaudēt garīgos spēkus, drosmi; ļauties mazdūšībai, izmisumam.
īszeķes Zeķes, kas sniedzas mazliet pāri potītēm.
vecaine Zemes platība, kas nav apstrādāta vismaz vienas cilvēku paaudzes laikā.
līdzenums Zemes virsas daļa, kurā ir mazas augstuma svārstības (mazākas par 200 metriem); līdzena teritorija.
kalns Zemes virsas pacēlums (parasti vismaz 100 metru augstumā) virs apkārtnes un ar nogāzēm visapkārt.
bēbis Zīdainis; arī mazulis.
handlings Zīdaiņa, arī maza bērna aprūpe, kas veicina tā harmonisku attīstību.
pupiņš Zīdeklis (zīdainim, mazam bērnam, arī dzīvnieka mazulim).
skudrlācis Zīdītājs ar pagarinātu galvu, cauruļveida purnu, bez zobiem, mazu mutes atveri un garu, lipīgu mēli, ar ko ķer skudras un termītus.
somaiņi Zīdītāju klases apakšklase, kuras pārstāvjiem ir raksturīga soma, kurā māte iznēsā piedzimušo mazuli; šīs apakšklases dzīvnieki [Marsupialia].
kaila ziema ziema, kad nav sniega vai maz snidzis.
plika ziema ziema, kad nav sniega vai tā ir ļoti maz.
zaļā ziema ziema, kad nav sniega vai tā ir ļoti maz.
ziloņmāte Ziloņu mātīte, kurai ir mazulis.
zilonēns Ziloņu mazulis.
nanotehnoloģija Zinātnes un tehnoloģijas nozare, kas nodarbojas ar galēji mazu (no 1 līdz 100 nanometriem) struktūru izpēti, ražošanu un praktisku izmantošanu; izstrādājumu iegūšana, iedarbojoties uz materiāliem atomu un molekulu līmenī.
kumeļš Zirgu mazulis.
inkubācija Zivju ikru turēšana ūdenstilpnē speciālā aparātā zivju mazuļu iegūšanai.
zivaudzētava Zivsaimniecība, kas nodarbojas ar ikru inkubāciju un zivju mazuļu audzēšanu.
ilknis Zobs (zīdītājiem), kas atrodas starp priekšzobiem un mazajiem dzerokļiem; spēcīgi attīstīts zobs (dzīvniekiem).
zoslēns Zosu mazulis.
bālēt Zust, mazināties (piem., par slavu, jūtām).
pundurzvaigzne Zvaigzne, kam salīdzinājumā ar citām tādas pašas temperatūras zvaigznēm ir mazs diametrs, blīva atmosfēra un maza starjauda.
nova Zvaigzne, kuras spožums pēkšņi pieaug tūkstošiem un miljoniem reižu un pēc tam pakāpeniski samazinās.
zvērēns Zvēru mazulis.
zilzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas neliels (mazāks par lielo zīlīti) putns ar zilu galvas virsu, ziliem spārniem un asti, baltiem vaigiem un dzeltenīgu pieri [Parus caeruleus].
plukšķis Zvirbuļveidīgo kārtas putns (mazākais no meža strazdiem) ar gaišu uzacu svītru, rūsganiem sāniem un tumšām svītrām uz krūtīm [Turdus iliacus].
žagatēns Žagatas mazulis.
sažāvēt Žāvējot (piem., siltumā, dūmos) panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; žāvējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
žirafēns Žirafes mazulis.
žurkulēns Žurkas mazulis.

maz citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV