Paplašinātā meklēšana
Meklējam maz.
Atrasts vārdos (179):
- maz:1
- maz-:1
- mazs:1
- mazda:1
- nemaz:1
- pamaz:1
- bezmaz:1
- mazēka:1
- mazgāt:1
- mazums:1
- mazuts:1
- pamazs:1
- vismaz:1
- amazone:1
- mazauto:1
- mazdēls:1
- mazināt:1
- mazisks:1
- mazlēpe:1
- mazliet:1
- mazmazs:1
- mazmēra:1
- mazotne:1
- mazulis:1
- mazurka:1
- pamazām:1
- apmazgāt:1
- atmazgāt:1
- daudzmaz:1
- izmazgāt:1
- mazākais:1
- mazākums:1
- mazbērns:1
- mazcenas:1
- mazgulis:1
- mazināms:1
- mazītiņš:1
- mazmeita:1
- mazpulki:1
- mazspēja:1
- mazstāvu:1
- maztauku:1
- mazubrīd:1
- mazūdens:1
- mazuliet:1
- mazumiņš:1
- mazziedu:1
- nomazgāt:1
- pamazgāt:1
- samazgas:1
- samazgāt:1
- uzmazgāt:1
- mazaktīvs:1
- mazdūšīgs:1
- mazgadība:1
- mazgadīgs:1
- mazgājams:1
- mazgātājs:1
- mazgātava:1
- mazgāties:1
- mazģimeņu:1
- mazinieks:1
- mazizmēra:1
- mazjaudas:1
- mazjutīgs:1
- mazjūtīgs:1
- mazkrievi:1
- mazlietiņ:1
- mazmājiņa:1
- mazmēroga:1
- mazohisms:1
- mazohists:1
- mazražīgs:1
- mazrunīgs:1
- mazsālīts:1
- mazskauts:1
- mazticīgs:1
- mazturīgs:1
- mazumcena:1
- mazvalsts:1
- mazzarots:1
- mazzināms:1
- pamazināt:1
- pamazītēm:1
- pārmazgāt:1
- samazināt:1
- supermazs:1
- mazasinība:1
- mazasinīgs:1
- mazauglīgs:1
- mazbānītis:1
- mazbraukts:1
- mazbudžeta:1
- mazcienīgs:1
- mazdārziņš:1
- mazdrusciņ:1
- mazformāta:1
- mazgrādīgs:1
- mazinātājs:1
- mazkalibra:1
- mazkustīgs:1
- mazlietots:1
- mazmazdēls:1
- mazmežains:1
- mazpamazām:1
- mazpienīgs:1
- mazpilsēta:1
- mazprasīgs:1
- mazpulcēns:1
- mazputniņš:1
- mazsekmīgs:1
- mazsvarīgs:1
- maztirāžas:1
- mazvalkāts:1
- mazvārdīgs:1
- mazvērtība:1
- mazvērtīgs:1
- mazzarains:1
- pamazināts:1
- apmazgāties:1
- mazatalgots:1
- mazefektīvs:1
- mazgabarīta:1
- mazienesīgs:1
- mazizpētīts:1
- mazkaloriju:1
- mazlitrāžas:1
- mazmājnieks:1
- mazmazbērns:1
- mazmazmeita:1
- mazmetrāžas:1
- maznoderīgs:1
- maznozīmīgs:1
- mazpamatots:1
- maztoksisks:1
- maztonnāžas:1
- mazzemnieks:1
- nomazgāties:1
- mazapdzīvots:1
- mazapmaksāts:1
- mazapmeklēts:1
- mazattīstība:1
- mazattīstīts:1
- maziedarbīgs:1
- mazietekmīgs:1
- mazietilpīgs:1
- mazizglītība:1
- mazizglītots:1
- mazizplatīts:1
- mazohistisks:1
- mazpazīstams:1
- mazsaimnieks:1
- mazumpircējs:1
- automazgātava:1
- mazaizsargāts:1
- mazāksolīšana:1
- mazapdāvināts:1
- mazapgaismots:1
- mazgruntnieks:1
- mazkompetents:1
- mazmolekulārs:1
- mazproduktīvs:1
- nenomazgājams:1
- sadomazohisms:1
- sadomazohists:1
- mazākumtautība:1
- mazākumvaldība:1
- mazalkoholisks:1
- mazkvalificēts:1
- maznodrošināts:1
- mazpieredzējis:1
- mazpilsētnieks:1
- mazsaimniecība:1
- mazumtirgotājs:1
- veļasmazgātava:1
- mazgruntniecība:1
- maziepriecinošs:1
- sadomazohistisks:1
- mazumtirdzniecība:1
Atrasts etimoloģijās (49):
- No itāliešu sinfonietta 'maza simfonija'. (šķirklī simfonieta)
- No grieķu mikros 'mazs' un kephalē 'galva'. (šķirklī mikrocefālija)
- No franču ballet, kam pamatā itāļu balletto kā pamazinājuma forma no ballo. (šķirklī balets)
- No grieķu amazones. (šķirklī amazone)
- No grieķu anaimia 'mazasinība'. (šķirklī anēmija)
- No franču blanchir 'mazgāt, balināt'. (šķirklī blanšēt)
- No franču citadelle, kam pamatā itāļu cittadella 'maza pilsētiņa'. (šķirklī citadele)
- No franču détail 'maza daļa, sīkums'. (šķirklī detaļa)
- No austrumfrīzu drank 'dzēriens; samazgas, saskalas'. (šķirklī draņķis)
- No latīņu fibrilla, kas ir pamazinājuma forma no fibra 'šķiedra'. (šķirklī fibrilla)
- No latīņu glossarium, kam pamatā grieķu glōssa 'mēle, valoda', arī 'maz zināms vārds'. (šķirklī glosārijs)
- No vācu Gnom, latīņu gnomus (Paracelzs to lietojis kā sinonīmu vārdam pigmejs ļoti mazu cilvēku apzīmēšanai). (šķirklī gnoms)
- No latīņu minusculus 'pavisam mazs'. (šķirklī minuskulis)
- No velsiešu cor 'mazs, zems' un ci 'suns'. (šķirklī korgijs)
- Pamazināmā forma no kortelis, kam pamatā lejasvācu quartēr vai vācu Quartel. (šķirklī kortelītis)
- No angļu lilliputian (pēc Dž. Svifta romāna "Gulivera ceļojumi" aprakstītās iedomātās zemes Liliputijas iedzīvotājiem – maziem cilvēciņiem). (šķirklī liliputs)
- No franču lotion, kam pamatā latīņu lotio 'mazgāšana'. (šķirklī losjons)
- No senebreju mazah 'neraudzēts plācenis'. (šķirklī maca)
- No vācu Paraffin, kam pamatā latīņu parum 'mazs' un affinis 'saistīts'. (šķirklī parafīns)
- No latīņu majusculus 'mazliet lielāks'. (šķirklī majuskulis)
- No latīņu massa, grieķu maza 'mīkla'. (šķirklī masa)
- No krievu мазурка, poļu mazurek, kam pamatā ir Polijas ziemeļaustrumu apgabala Mazūrijas nosaukums. (šķirklī mazurka)
- No grieķu meiōsis 'samazināšanās'. (šķirklī mejoze)
- No franču menuet 'smalks' (menu 'sīks, mazs'). (šķirklī menuets)
- No krievu меньшевики (меньше 'mazāk'). (šķirklī meņševiki)
- No grieķu mikros 'mazs'. (šķirklī mikro-)
- No franču microbe, kam pamatā grieķu mikros 'mazs' un bios 'dzīve'. (šķirklī mikrobs)
- No grieķu mikros 'mazs' un bios 'dzīve', un logos 'mācība'. (šķirklī mikrobioloģija)
- No franču microcosme, kam pamatā grieķu mikros kosmos 'maza pasaule'. (šķirklī mikrokosmoss)
- No grieķu mikros 'mazs' un phagos 'ēdājs'. (šķirklī mikrofāgi)
- No grieķu mikros 'mazs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī mikroskops)
- No latīņu minus 'mazāk'. (šķirklī mīnus)
- No angļu minimalism, kam pamatā latīņu minimus 'vismazākais'. (šķirklī minimālisms)
- No latīņu minimum 'vismazākais'. (šķirklī minimums)
- No latīņu minor 'mazāks'. (šķirklī minorāts)
- No vācu Minorität, kam pamatā latīņu minor 'mazāks'. (šķirklī minoritāte)
- No franču mineur, itāļu minore, kam pamatā latīņu minor 'mazākais'. (šķirklī minors)
- No latīņu minimus 'vismazākais'. (šķirklī minimāls)
- No latīņu minus 'mazāk'. (šķirklī mīnuss)
- No vācu Minute, kam pamatā latīņu minutus 'sīks, mazs'. (šķirklī minūte)
- No franču népotisme, kam pamatā latīņu nepos (nepotis) 'mazdēls, pēcnācējs'. (šķirklī nepotisms)
- No vācu Oligozän, kam pamatā grieķu oligos 'mazs; nedaudz' un kainos 'jauns'. (šķirklī oligocēns)
- No grieķu oligophrenia (oligos 'mazs; nedaudz' un phrēn 'prāts'). (šķirklī oligofrēnija)
- No spāņu peseta, kataloņu peceta 'mazs gabaliņš'. (šķirklī peseta)
- No itāļu piccolo 'mazs'. (šķirklī pikolo)
- No latīņu relaxatio 'vājināšana, samazināšana'. (šķirklī relaksācija)
- No itāļu spaghetto, spaghetti, kas ir pamazināmā forma no spago 'tieva, plāna aukla'. (šķirklī spageti)
- No latīņu sub 'zem, pie', grieķu mikros 'mazs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī submikroskopisks)
- No krievu vārda меньшенство 'mazākums', jo 1903. gadā Krievijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija sadalījās, izveidojot meņševiku (mazinieku) un boļševiku (lielinieku) virzienus. (šķirklī mazinieks)
Atrasts normatīvajos komentāros (5):
- Padomju laikā vārdu Dievs visās nozīmēs rakstīja ar mazo burtu. Tagad atjaunojusies lielā sākumburta rakstības tradīcija. (šķirklī dievs)
- Vārda elektronisks saīsinājumu e raksta ar mazo sākumburtu un, izmantojot defisi, pievieno pamatvārdam (izņemot teikuma sākumā, kad e rakstāms ar lielo sākumburtu – E-pasts). Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=e-pasts&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī e-pasts)
- Daiļliteratūrā sastopams šā vārda rakstījums ar mazajiem burtiem (aids), bet Terminoloģijas komisijā oficiāli ir apstiprināta abreviatūra AIDS, kā arī valodnieces R. Grīsles ieteiktais nosaukums mērlis. (šķirklī AIDS)
- Praksē dažreiz šo vārdu lieto vīriešu dzimtē (samazināts libido). (šķirklī libido)
- Šīs personas apzīmēšanai lieto arī citus nosaukumus: salatētis, salatēvs, salavecītis, salavectēvs, kurus raksta gan ar lielo, gan mazo sākumburtu. (šķirklī salavecis)
Atrasts vārdu savienojumos (56):
- (nav) ne (mazākās) jausmas
- ar mazu gaismiņu
- atmazgāt naudu
- bezgalīgi mazs lielums
- daudz maz
- iet kā mazā adatiņa
- iet mazumā
- iet pa mazākās pretestības ceļu
- klāt kā mazais nazītis
- Lai velns par mazu puiku paliek!
- lielākā vai mazākā mērā
- maz pamazām
- maza gaisma
- mazā gaismiņā
- mazā kalorija
- mazā panda
- mazā seksta
- mazā septima
- mazā terca
- mazā tumsā
- mazā vakarkleita
- mazais cilvēks
- mazais ķīris
- mazais pirkstiņš
- mazais svilpis
- mazākā tiesa
- mazākais kopīgais dalāmais
- mazās dienās
- mazās planētas
- mazbērnu novietne
- mazgājamais pulveris
- mazgāt galvu
- mazgāt netīro veļu
- mazgāt rokas nevainībā
- mazie burti
- mazie ļaudis
- mazkustīgs dzīvesveids
- mazlēpju dzimta
- mazvērtības komplekss
- meklēt kā mazo nazīti
- melns un maziņš
- nav (kāda) mazā pirkstiņa vērts
- nav (ne mazāko, nekādu) šaubu
- nav mazais bērns
- ne mazāk svarīgs jautājums
- ne mazākā mērā
- ne mazums
- nepakustināt ne (mazo) pirkstiņu
- no mazām dienām
- nomazgāt baltu
- pamazinātā kvarta
- pamazinātā kvinta
- pamazināts intervāls
- par mazām naudiņām
- samazināt gaitu
- veļas mazgātava
Atrasts skaidrojumos (200):
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
- raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
- jērs Aitas mazulis (līdz viena gada vecumam).
- viļņu lauzējs aizsargbūve viļņu trieciena mazināšanai.
- noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
- kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
- aizgrimt Aizvirzoties (aiz kā), iegrimstot (kur), pamazām kļūt nesaskatāmam.
- neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
- atplūdi Aktivitātes, intensitātes mazināšanās (sabiedriskās parādībās).
- minuskulis Alfabēta mazais burts.
- silta vieta amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
- silta vietiņa amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs cilvēks; nerātnis.
- iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
- ierobežot Apturēt (kā) izplatību; pavājināt, samazināt (kā norisi, darbību).
- klusināt Apvaldīt, mazināt (piem., psihisku stāvokli).
- labot Ar īpašiem paņēmieniem novērst, mazināt (bojājumus vai defektus ķermenī, tā funkcijās).
- susināt Ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu.
- selva Ar mitriem ekvatoriālajiem mežiem apaugusi teritorija Amazones baseinā.
- berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
- uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzaut (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
- atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
- kaltēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, piem., lai sagatavotu (to) ilgākai glabāšanai.
- žāvēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; kaltēt.
- surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumenta) skaņas skaļumu, mainīt tembru; ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
- ariozo Ārijas paveids (mazāks apmērs un brīvāka forma).
- menovazīns Ārstniecības līdzeklis – etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
- vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
- pipargurķītis Asā marinādē gatavots mazs gurķītis.
- išēmija Asins daudzuma samazināšanās audos, ko izraisa asins piegādes traucējumi artēriju spazmu, aizsprostošanās vai sašaurināšanās dēļ.
- uztura piramīda ASV uztura speciālistu izstrādāta shēma ar vairākiem līmeņiem, kas uz augšu samazinās, ko izmanto, lai uzskatāmi parādītu veselīga uztura pamatprincipus.
- apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai samazināt piespriesto sodu.
- atlaist Atbrīvot no kādas saistības (piem., maksājuma); samazināt (piem., maksājumu, cenu).
- nomest Atbrīvoties (no liekā svara), samazināt (savu svaru).
- sijāt graudus no pelavām atdalīt vērtīgo no mazvērtīgā.
- reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, arī pēc intensitātes mazināšanās – par dabas parādībām).
- bakstīt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest vai grūst; arī durstīt.
- nomest gāzi atlaižot gāzes pedāli, samazināt braukšanas ātrumu.
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
- gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
- atrijas Atrīta barība (ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus).
- aizēnot Atrodoties kam priekšā, aizsedzot (ko), radīt ēnu, samazināt gaismas pieplūdi (augiem).
- gludinātava Atsevišķa telpa (mazgātavā, tīrītavā), kurā gludina izmazgāto veļu, iztīrīto apģērbu.
- piliens Atsevišķa, maza (parasti apaļa vai iegarena) šķidruma daļiņa.
- lāse Atsevišķa, maza ieapaļas formas šķidruma daļiņa.
- relaksācija Atslābināšanās, nomierināšanās; stresa samazināšana.
- buferis Atsperīga ierīce, speciāla konstrukcija trieciena mazināšanai (vagoniem, lokomotīvēm, automobiļiem).
- papušķot Attēlot mazliet izskaistināti (piem., notikumu).
- reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem); attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
- inkubēt Attīstīt un audzēt (zivju mazuļus).
- bērns Auga atvase; mazs, jauns augs.
- izaugt Augot kļūt tādam, ka (apģērbs, apavi) ir par mazu, īsu.
- punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
- mulča Augsnes nosegšanas materiāls (piem., skaidas, koku mizas), ko parasti lieto, lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
- mazda Automobiļu marka "mazda"; šīs markas automašīna.
- folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe.
- folijskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folskābe.
- kaļķot Bagātināt (augsni) ar kalcija savienojumiem (piem., lai mazinātu augsnes skābumu).
- viola Baroka laikmeta lociņinstruments ar vājāku un mazāk izteiktu skaņu nekā tās priekštečiem (piem., vijolei, čellam).
- zīdīt Barot ar savu pienu no pupa (dzīvnieka mazuli).
- rakaris Bērns (parasti mazs, arī palaidnīgs).
- izberzt Beržot izmazgāt, beržot iztīrīt.
- noberzt Beržot nomazgāt, notīrīt, arī izmasēt (ķermeni, tā daļas).
- noberzties Beržot notīrīt, nomazgāt savu ķermeni.
- trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar sūkli, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties.
- punkts Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa daļa), kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
- sabīdīt Bīdot (kā) īpašas detaļas citu citā, samazināt (tā) apjomu.
- badināt Bieži atstāt neēdušu, nebarotu; regulāri dot par maz barības.
- noblēdīt Blēdoties panākt, ka (kāds) neiegūst (ko) pilnā mērā vai nemaz.
- mutesbļoda Bļoda sejas un roku mazgāšanai.
- nobremzēt Bremzējot apstādināt (transportlīdzekli), arī ievērojami samazināt (tā) kustības ātrumu.
- piebremzēt Bremzējot samazināt braukšanas ātrumu.
- teļš Briežu dzimtas (piem., brieža, aļņa, stirnas) dzīvnieku mazulis.
- saburzīt Burzot padarīt negludu; šādā veidā saspiest mazākā apjomā (parasti ko nevajadzīgu, aizmetamu).
- mazgāties Būt (viegli) mazgājamam.
- retināt Būt ar samazinātu blīvumu (parasti par gāzi).
- vadāt Būt ilgāku laiku (ar mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml.
- vīdēt Būt neskaidri, mazliet, tikko manāmi redzamam, parādīties, izpausties.
- tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) – piem., par upi, ceļu.
- saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski mazinās, zūd (piem., cilvēka spēki, spējas).
- laupīt Būt par cēloni, ka (kas) mazinās vai zūd.
- aizēnot Būt pārākam, pārspēt, izvirzīties priekšplānā, neļaujot (kam) izcelties, samazinot (tā) nozīmi.
- skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
- stagnēt Būt tādā ekonomiskā stāvoklī, kam ir zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.
- reducēties Būt tādam, kam samazinās oksidēšanās pakāpe.
- samigloties Būt tādam, kam, parasti ievērojami, samazinās redzes asums; kļūt neskaidram.
- sulot Būt tādam, no kā (parasti lēni, pamazām) izdalās šķidrums.
- sulot Būt tādam, no kura (parasti lēni, pamazām) izdalās sula (1) – par augiem, to daļām.
- trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); trīcēt (2).
- sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur mīksts, kupls, mazāk blīvs.
- mazumcena Cena, par kādu preci pārdod tieši patērētājiem, iedzīvotājiem; mazumtirdzniecības cena.
- taisnoties Censties mazināt vai noliegt savu vainu, meklējot attaisnojošus iemeslus.
- aromātiskie ogļūdeņraži cikliskie ogļūdeņraži, kuru molekulā ir vismaz viens benzola gredzens.
- pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā un Dienvidaustrumu Āzijā), kuru antropoloģiskajam tipam ir raksturīgs mazs augums.
- tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piem., mazgāšanās, ģērbšanās, matu ķemmēšana).
- puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
- pamuļķis Cilvēks ar mazliet ierobežotām prāta spējām.
- mazturīgs Cilvēks, kam ir mazi, dzīvošanai nepietiekami ienākumi.
- pusmuļķis Cilvēks, kam ir pamaz prāta.
- sīkzemnieks Cilvēks, kam pieder neliels lauku zemes gabals, maza lauku saimniecība.
- sadomazohists Cilvēks, kam piemīt sadomazohisms.
- mazumpircējs Cilvēks, kas iegādājas preces mazumtirdzniecībā, personīgam patēriņam.
- sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar sīku, mazvērtīgu, arī lietotu priekšmetu tirdzniecību.
- rokpelnis Cilvēks, kas pelna iztiku, strādājot mazkvalificētu, ar rokām darāmu darbu.
- jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
- mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs cilvēks.
- zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd spriedze.
- nullcirkulis Cirkulis ļoti maza diametra riņķa līniju novilkšanai.
- cīrulēns Cīruļu mazulis.
- sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi; vaislai paredzēta cūku mātīte.
- sivēns Cūku mazulis.
- čūskulēns Čūsku mazulis.
- segmentēt Dalīt (ko) segmentos vai mazākās daļās.
- šķirties Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu).
- mazākā tiesa daļa, kas ir mazāka par pusi.
- pavērt Daļēji, mazliet atvērt.
- atvieglojums Daļējs vai pilnīgs atbrīvojums (piem., no kādiem pienākumiem, nodevām, maksas); prasību, grūtību samazinājums.
- īstais daļskaitlis daļskaitlis, kura skaitītājs ir mazāks par saucēju.
- pusgaita Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtām, mehānismiem u. tml.).
- pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
- palīgdarbs Darbs (parasti mazkvalificēts), kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu.
- mazgātājs Darītājs --> mazgāt.
- mazinātājs Darītājs --> mazināt.
- kompresors Datorprogramma informācijas fiziskā apjoma samazināšanai jeb saspiešanai.
- nepārtrauktā barošana datoru sistēmas nodrošinājums ar dublējošu barošanas avotu gadījumam, ja parastais barošanas avots tiek atslēgts vai tā spriegums samazinās līdz nepieļaujamam līmenim.
- majorāns Daudzgadīgs lakstaugs ar maziem, baltiem vai violeti sārtiem ziediem; šā auga lapas un ziedi, ko lieto par garšaugu [Majorana hortensis].
- simbiotiskās zvaigznes dažas dubultzvaigžņu sistēmas, kuras veido viena liela un vēsa, bet otra maza un karsta zvaigzne – pavadonis.
- pabaidīt Dažas reizes, mazliet baidīt.
- pabakstīt Dažas reizes, mazliet bakstīt.
- pakodīt Dažas reizes, mazliet kodīt; pakošļāt.
- pakošļāt Dažas reizes, mazliet košļāt.
- pakrekšķēt Dažas reizes, mazliet krekšķēt; paklepot.
- pakrekšķināt Dažas reizes, mazliet krekšķināt; paklepot.
- mazās planētas debess ķermeņi, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu un kuru izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem, ir mazi; asteroīdi.
- caurā vīle dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
- bērnubērni Dēla vai meitas bērni; mazbērni; tiešie pēcnācēji tālākās paaudzēs.
- maciņš Dem. --> maks; maza somiņa (kā, parasti naudas) glabāšanai.
- mazumiņš Dem. --> mazums; ļoti neliels (kā) daudzums.
- šķipsniņa Dem. --> šķipsna (1); ļoti mazs (kā) daudzums.
- zvirbulēns Dem. --> zvirbulis; zvirbuļa mazulis.
- atslodzes diena diena, kad (ievērojot diētu) ievērojami samazina ar uzturu uzņemto kaloriju daudzumu.
- uz pusi divas reizes (lielāks vai mazāks); divreiz vairāk vai mazāk.
- mopēds Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums ir mazāks par 50 cm³ un kuram ir pedāļu mehānisms motora iedarbināšanai, bremzēšanai un kāju atbalstīšanai.
- īsslēgums Divu elektriskās ķēdes dažāda potenciāla elementu savstarpēja saslēgšanās vai to saslēgšanās ar vadītāju bez pretestības vai ar ļoti mazu pretestību.
- īssavienojums Divu elektriskās ķēdes punktu savienojums ar vadītāju bez pretestības vai ļoti mazu pretestību.
- sadomazohisms Divu seksuālu noviržu – sadisma un mazohisma – apvienojums.
- abstrahēties Domās norobežoties (no mazāk svarīgā, nebūtiskā).
- abstrahēt Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt.
- mērdēt badā dot ēdienu ļoti maz vai nedot ēst vispār.
- skats Dramatiska sacerējuma (lugas) mazākā daļa, fragments, kam raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs.
- lupata Drēbes gabals (nolietots, mazvērtīgs, arī tāds, ko izmanto kādai vajadzībai).
- gaisa spilvens drošības ierīce automašīnā, kas sadursmes brīdī automātiski piepūšas, tā mazinot trieciena sekas.
- nodrupt Drūpot iegūt bojājumus, robus, samazināties apmēros.
- drusciņ Drusku; mazliet, nedaudz.
- gailene Dzeltena ēdamā sēne ar krokotu piltuvveida cepurīti, kas aug lielākās vai mazākās grupās.
- apbērnoties Dzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem, kuriem vienlaicīgi dzimst vairāki bērni).
- nodzerties Dzerot mazināt slāpes; iedzert, padzerties (ko).
- kaiju dzimta dzimta, kurā ietilpst mazi un vidēji lieli ūdensputni ar slaidiem spārniem un gaišu apspalvojumu (piem., sudrabkaijas, kajaki, zīriņi).
- mejoze Dzimumšūnu dalīšanās, kuras rezultātā hromosomu skaits samazinās uz pusi.
- šūna Dzīva organisma uzbūves pamatvienība un mazākā dzīvā sistēma, kurā norisinās visi dzīvības procesi.
- mazkustīgs dzīvesveids dzīvesveids, kurā ir maz kustību.
- bērns Dzīvnieka mazulis.
- puika Dzīvnieka vīrišķās kārtas mazulis, arī šāds samērā jauns dzīvnieks.
- dzīvdzemdētāji Dzīvnieki, kas nav oldējēji, bet kam dīgļa embrionālā attīstība noris mātes ķermenī un kas dzemdē dzīvus mazuļus.
- salamandru dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst mazais tritons un lielais tritons.
- ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un viņu mazuļi.
- zīdītāja Dzīvnieku mātīte, kas zīda mazuli.
- māte Dzīvnieku mātīte, kurai ir mazulis vai mazuļi.
- jaunulis Dzīvnieku mazulis.
- pirts Ēka, telpa vai telpas, kas ir īpaši iekārtotas mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
- veļasmazgātava Ēka, telpa, kurā tiek mazgāta veļa.
- stagflācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga inflācija vienlaikus ar preču pieprasījuma samazināšanos un ražošanas sašaurināšanos.
- stagnācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.; sastingums.
- pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlāde.
- pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
- neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar pavisam mazu masu, kas rodas, piem., elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- mazasinība Eritrocītu skaita un hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; anēmija.
- anēmija Eritrocītu skaita un hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; mazasinība.
- knibināties Ēst (lēnām, pa mazām daļām, arī nedaudz).
- knibināt Ēst (lēni, pa mazām daļām).
- kvants Fizikāla lieluma mazākā vērtība; atsevišķais mazākais enerģijas daudzums.
- kavēšana Fizioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu.
- pārpūle Fiziskās vai psihiskās darbības spēju krasa samazināšanās, arī veselības traucējumi pārmērīgas piepūles vai nervu sasprindzinājuma dēļ.
- sprīdītis Folkloras tēls – ļoti mazs, sprīdi garš zēns.
- mikrofilma Fotofilma, kas satur daudzkārt samazinātu oriģinālu (piem., rokrakstu, dokumentu) attēlus.
- minifutbols Futbols, ko spēlē mazākā laukumā un ar mazāku spēlētāju skaitu katrā komandā (salīdzinājumā ar tradicionālo futbolu).
- viegls Gaišs, maz piesātināts (par krāsu, krāsas toni).
- ietve Gājējiem paredzēta, mazliet paaugstināta josla gar brauktuves malu.
- tukšs galds galds, uz kura nav ēdienu, dzērienu vai to ir maz.
- neko daudz gandrīz nemaz.
- nekas Gandrīz nemaz.
- slings Gara, plata šalle, ko dažādos veidos, piem., nofiksējot ap pleciem, vidukli, var izmantot maza bērna pārnēšanai, ietinot tajā mazuli un piekļaujot to pie krūtīm.
- banāns Garens, mazliet līks, ar biezu, dzeltenu mizu klāts auglis.
- vārgulis Garīgi nevarīgs, mazvērtīgs cilvēks.
- puantilisms Gleznošanas metode – tīro krāsu uzlikšana uz audekla punktu vai mazu piciņu veidā.
- slīdvirsma Gluda, ar iespējami mazu berzi virsma, kas paredzēta slīdes kustībai.
- minigolfs Golfs, ko spēlē ievērojami mazākā laukumā nekā parasti.
Atrasts piemēros (200):
- apstrādāt ..[kucēns] ņēmās saviem vēl mazajiem, mīkstajiem zobiņiem apstrādāt cieto maizes kumosu..
- mīksts ..ģitāru strinkšķinot, es pēdējos gados esmu kļuvis mazliet mīksts.
- siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- kārtoties ..Un pamazām domas kārtojas Kā vēja sajauktas lilijas.
- lāma ..upē ūdens nav gandrīz nemaz, ir tikai dažas lāmas, kurās mirst sīkās zivis.
- pieskanēt ..valodas mijās un vijās cita ar citu, kāpa līdz zemajiem griestiem, pieskanēja mazo telpu..
- aplam ".. es Tev liekos kā meitene maza, kurai aplam daudz vaļas ļauts."
- šaut "..šauj nu vaļā, kas tev īsti ir uz sirds. .. tevī deg kāds mazs noslēpums."
- kristāltīrs "Kristāltīrais cilvēks..." Kas es, sasodīts, par kristāltīro? Nomazgāja baltu, uzspodrināja, uzlika oreolu virs galvas..
- tikpat "Ņem mazāku nastu, tikpat otru reizi jānāk!"
- sprediķis "Sestdien tu pārbrauci vēlu," – teica Mērija.. – "Iznāca mazliet pavēlāk." Bet pie sevis es nodomāju – nesāc tu tikai man sprediķus lasīt!
- nē "Tu esi ļoti noguris?" – "Nē, nemaz."
- paplest "Vasara būs gara, gara," mazā Guntiņa papleš rociņas, lai parādītu, cik gara būs vasara.
- zemessardze 1918. gada vasarā radās ideja organizēt zemessardzi, lai iedzīvotāji paši varētu piedalīties kriminogēnās situācijas samazināšanā.
- šis Ābele vēl maza, zaķis šai mizu apgrauzis.
- saskrāpēt Abrazīvie mazgāšanas līdzekļi saskrāpēs tīrāmo virsmu.
- abstrahēties Abstrahēties no blakus parādībām, mazsvarīgā.
- acetilēns Acetilēna nozīme ķīmiskajā rūpniecībā pakāpeniski mazinās.
- aprast Acis pamazām aprada ar tumsu.
- nebēdīgs Acīs viņam lēkā mazi, nebēdīgi velniņi.
- mūžamežs Āfrikas, Amazones mūžameži.
- izveidoties Agrākā mazpilsēta izveidojusies par lielu rūpniecības centru.
- pamaz Agri no rīta autobusā pasažieru ir pamaz.
- aizdusa Aizdusa rodas tad, ja asinīs ir par maz skābekļa.
- aizmirst Aizmirst nomazgāt traukus.
- mazlietiņ Aizņemties mazlietiņ naudas.
- oma Aizvest mazbērnus pieskatīt omai.
- mazticīgs Ak, mana mazticīgā tauta!
- matots Akli un vāji matoti zebiekstes mazuļi.
- mazspēja Akūta aknu mazspēja.
- nieres Akūta vai hroniska nieru mazspēja.
- sadegt Alkšņa malka sadegot rada maz sodrēju.
- mazulis Aļņu pārim piedzimis mazulis.
- mazspēja Amatpersonu mazspēja.
- džungļi Amazones džungļi.
- viktorija Amazones viktorija (karaliskā viktorija).
- amizants Amizants mazulis.
- amplitūda Amplitūdas samazināšanās.
- noformēties Ap 20. grūtniecības nedēļu mazuļa acs ābols ir pilnībā noformējies.
- mazpulki Apbalvot labākos mazpulkus.
- apcelt Apcelt mazākos bērnus.
- iegrimt Apgabali, kuros zemes garoza pamazām iegrimst.
- apgredzenot Apgredzenot gulbju mazuļus.
- mazulis Apģērbi un apavi mazuļiem.
- apkārtējais Apkārtējais bērnu ietekmē jau no mazotnes.
- apklusināt Apklusināt raudošo mazuli.
- rimt Aplausi nerima vismaz desmit minūtes.
- apmazgāt Apmazgāt brūci.
- apmazgāt Apmazgāt netīrās rokas, sabristās kājas.
- apmazgāt Apmazgāt seju vēsā ūdenī.
- apmazgāties Apmazgāties ar vēsu ūdeni.
- sarobot Apmetumu uzklāj uz samitrinātas un nomazgātas virsmas, ko vēlams sarobot.
- apmierināt Apmierināt raudošo mazuli.
- apmierināts Apmierināts mazulis.
- ucināties Apnicis ucināties ar vīru kā ar mazu bērnu.
- apodziņš Apodziņš, Latvijas mazākā pūcīte, tikai strazda lielumā..
- apraudzīt Apraudzīt guļošo mazuli.
- mazinātājs Aprēķināt mazinātāju.
- aprūpēt Aprūpēt mazo stirniņu.
- krūšautiņš Apsiet mazulim krūšautiņu.
- apspiest Apspiest mazās tautas.
- mazākumvaldība Apstiprināt, vadīt mazākumvaldību.
- apvelt Apvelt mazuli uz vēdera.
- apvienot Apvienot mazos pagastus novados.
- saukt Apžuvuši mazie putnēni spēj sekot vecākiem un patstāvīgi baroties, šādus putnus sauc par ligzdbēgļiem.
- safrēzēt Ar dārza frēzi safrēzēt mazdārziņu.
- atplaukt Ar mazbērniem viņa atplaukst.
- urbināt Ar mazo pirkstiņu urbināt ausī.
- pārnēsāt Ar nemazgātām rokām tiek pārnēsāti slimību baciļi.
- piestiķēt Ar piešķirtajiem 2000 eiro bijis par maz, vajadzējis piestiķēt arī pašiem.
- pavēstīt Ar pirmo kliedzienu mazulis pavēsta par savu ierašanos pasaulē.
- sasaukt Ar raudāšanu mazs bērns cenšas sasaukt māti vai tēvu.
- uzšūmēties Ar veļas mazgājamo līdzekli traipi dabū uzšūmēties.
- paelpot Ārā vismaz var paelpot.
- noderēt Ārsta izrakstītās zāles noderēs, lai mazinātu drudzi.
- mazbērns Ārstēt zīdaiņus un mazbērnus.
- astmatiķis Astmatiķim nepieciešama mērena fiziska slodze, kas nostiprina elpošanas muskuļus un tādējādi mazina elpas trūkuma sajūtu.
- piepildījums Atcelti reizi, kuros bijis mazāks piepildījums.
- rotaļlaukums Atklāts jauns rotaļlaukums mazo bērnu priekam.
- atknibināt Atknibināt mazu gabaliņu.
- stigrība Atkrēpošanas līdzekļi mazina krēpu stigrību un atvieglo to izdalīšanos.
- atlaist Atlaist lašu mazuļus upē.
- atlaist Atlaist štatu samazināšanas dēļ.
- atliet Atliet nedaudz krāsas mazākā traukā.
- atmazgāt Atmazgāt biezo netīrumu kārtu.
- atmazgāt Atmazgāt netīrās rokas.
- kārtība Atpūtīšos mazliet, ieņemšu zāles, un viss būs kārtībā.
- pediatrs Atrast mazulim labu pediatru.
- piebraucīt Ātri piebraucīju savu mazo ķocīti.
- paskriet Ātrvilciens paskrien garām mazpilsētas stacijai.
- atstāt Atstāt mazo bērnu bez uzraudzības.
- grēda Atstāt virtuvē nemazgātu trauku grēdu.
- atsviest Atsviest mazākās zivis atpakaļ ūdenī.
- attaisnot Attaisnot savu mazdūšību.
- sidrabot Atvasaru mēs šoruden nemaz nejutām, toties rīta salnas jau pāris reižu sidraboja zāli.
- automazgātava Atvērta jauna automazgātava.
- mazgātava Atvērta jauna veļas mazgātava un ķīmiskā tīrītava.
- dzist Auduma košais raksts pēc mazgāšanas dzisa.
- piestiķēt Auduma tērpam izrādījies par maz, un šuvēja kādā nemanāmā vietā piestiķējusi.
- mazgāties Audums labi mazgājas.
- piepeļņa Audzēt puķes mazai piepeļņai.
- žiperis Audzinātājas aprūpē ir divdesmit mazi žiperi.
- briļļains Augstskolas laikā biju mazs, briļļains, kautrīgs zēns.
- mazgātājs Augstspiediena mazgātājs.
- bļitka Auklas galā smaga, liekta bļitka ar vienu vai diviem āķiem, nedaudz augstāk karinu vēl vienu, mazāku un vieglāku bļitku.
- auklēt Auklēt mazāko māsu.
- mazbērns Auklēt mazbērnus.
- mazdēls Auklēt mazdēlu.
- mazmazmeita Auklēt savu mazmazmeitu.
- mazulis Auklēt, ēdināt mazuli.
- auklēties Auklēties kā ar mazu bērnu.
- aukstums Aukstums mazinās.
- mazietilpīgs Automašīna ir mazietilpīga.
- pamaz Automašīnas bagāžniekā vietas pamaz.
- mazgātava Automašīnu mazgātava.
- sašķīst Automašīnu stikli ir rūdīti, lai trieciena rezultātā sašķīstu mazos gabaliņos, nevis asās šķēpelēs.
- automazgātava Automātiskā automazgātava.
- automazgātava Automazgātava piedāvā automašīnas mazgāšanu ar rokām.
- kopija Automobiļu samazinātu kopiju jeb modelīšu krāšana.
- noplakt Balsis pamazām noplaka.
- trīsuļot Balss mazliet trīsuļo.
- nozīmīte Barikāžu piemiņas zīmes mazā nozīmīte.
- piebirt Bedre pamazām piebirst.
- sīcis Beidzot abi sīči guļ – mazāko ieaijāju, lielākais ielīda manā gultā un aizmiga.
- mazattīstība Bērna runas mazattīstība.
- noliegt Bērna tēva vecāki nolieguši radniecību ar mazdēlu.
- vismaz Bērnam bija vismaz pieci gadi.
- pamazs Bērni vēl pamazi – visi vēl apmeklē bērnudārzu.
- pažēloties Bērns garajos pārbraucienos tikai mazliet pažēlojas.
- sajēgt Bērns ir maziņš, bet visu sajēdz.
- itin Bērns itin nemaz nebija noguris.
- nomierināties Bērns pamazām nomierinājās.
- šķielēt Bērns šķielē no mazotnes.
- vispirms Bērns vispirms nomazgāja rokas un tad sēdās pie galda.
- rau Bet šeit, rau, vētra kokus nemaz nav skārusi!
- bezkaunīgs Bezkaunīgie puikas dara pāri mazākajiem.
- bezmaz Bezmaz sasist tasīti.
- vilnīt Bezvējā jūra tikai mazliet vilnī.
- bezzobains Bezzobains mazulis.
- reevakuēt Bibliotēku kara laikā evakuēja, bet reevakuēt izdevās tikai mazāko daļu grāmatu.
- sargāt Biezais kažoks sargā roņa mazuli no aukstuma un vēja.
- stāvošs Biežāk zilaļģes attīstās mazās, netīrās ūdenstilpēs ar stāvošu ūdeni.
- pončiks Biju mazs resns puišelis. .. Visi saukāja par pončiku..
- mazpilsētnieks Bijusī mazpilsētniece.
- pumpis Bille iet pie pumpja rokas mazgāt. Pumpja rokturis smags..
- tuntuļot Blakus mātei tuntuļoja mazulis.
- blāvs Blāva gaisma ieplūst pa mazo lodziņu.
- lācis Boriss [Bērziņš] – smagnējs, visai neveikls lācis, tāds kā mazliet apjucis, bet ļāvīgs. Rasmai galvā līgavas plīvurs.
- bradāc Bradāc, vēja nolauztais koks gāžas, nolaužot mazākos kokus un zarus.
- brauciens Braucieni ar mazu pasažieru skaitu nav rentabli.
- tērēties Braucot ar optimālu ātrumu, benzīns tērējas mazāk.
- palauzt Braucot pa sliktiem ceļiem, nācās mazliet palauzt mašīnu.
- izrāde Braukāt ar izrādēm pa mazpilsētām.
- pamazs Braukt ar pamazu ātrumu.
- brēcināt Brēcināt mazuli.
- mātīte Briežu mātītēm gaidāmi mazuļi.
- bronhiola Bronhu mazākie zariņi, ko sauc par bronhiolām, pāriet alveolās, kur notiek skābekļa un ogļskābā gāzes apmaiņa.
- pārkoksnēties Brūce koka stumbrā pamazām pārkoksnējās.
- brūnogles Brūnogles satur daudz ūdens un samērā maz oglekļa.
- sauleskrēsliņš Burvīgās mazo upīšu tuvumā esošās pļavas!.. Vasarā tajās krāšņiem ziediem vienlaikus zied lauka blaktenes, staģes, savvaļas burkāni, meža pastinaki, sauleskrēsliņi un citi brīnišķīgi ziedaugi.
- paklīst Burzma pamazām paklīst.
- godkārība Būt bez mazākās godkārības.
- mazākums Būt mazākumā.
- aukle Būt par aukli mazajam brālim.
- bužināt Bužināt pieri mazajam telēnam.
- nosēsties Ceļa putekļi pamazām nosēžas.
- ielauzties Ceļotāji ielauzās Amazones džungļos.
- nedaudz Cenas nedaudz samazinās.
- daudzmaz Cenas visos veikalos ir daudzmaz vienādas.
- speķains Cepeškrāsnī gatavotie ēdamie ir mazāk speķaini.
- ņamm Cepu, cepu kukulīti Citu lielu, citu mazu [..] Ja tie bērni neēdīs, ēdīsim paši – Ņamm, ņamm, ņamm!
- derēt Cepure nederēja, jo bija par mazu.
- mazgadība Cietušā mazgadība.
- mīļums Cik jauki, ja mājās ir mazs mīļums.
- maz Cik mēs viens par otru zinām? maz, pavisam maz..
- mašinizēt Cilvēce nejauki izvirstu, tai nebūtu nākotnes, ja mēs pazaudētu savu sportisko garu. Mūsu mašinizētais laikmets pamazām atņem cilvēkam visu: rokas, kājas, plecus, muguru.
- noslāpt Cīņas spars pamazām noslāpa.
- mazputniņš Cīrulītis mazputniņš.
- zobvalis Cūkdelfīns ir viens no mazākajiem zobvaļiem, savukārt lielākais zobvalis ir kašalots.
- pārsvērt Cukuru vispirms pilda lielos maisos, pēc tam pārsver mazākā iepakojumā.
- mazpulcēns Čakli mazpulcēni.
- čalot Čalodama plūst mazā upīte.
- saorganizēt Četratā saorganizējām mazu izbraucienu.
- četrkārtīgs Četrkārtīgs reprodukcijas samazinājums.
- četrreiz Četrreiz mazāk.
- strādināt Darba devēji nereti grib mazāk maksāt un vairāk strādināt.
- sētuve Dārzniecības saimnieks ar traktoru un sētuvi izbrauc laukā, sētuvē ir tūkstošiem mazītiņu sēkliņu, jo saimnieks šodien sēs burkānus.
- uzkožamais Daudz pudeļu, bet maz uzkožamā.
- izmirt Daudzas mazās tautas jau ir izmirušas.
- daudzkārt Daudzkārt mazāk rūpju.
- daudzmaz Daudzmaz ataugusi zāle.
- daudzmaz Daudzmaz iebraukts meža ceļš.
- daudzmaz Daudzmaz sakārtot māju, telpas.
- smūtijs Dažas smūtija receptes svara samazināšanai.
- izmazgāt Dažus traipus grūti izmazgāt ar ūdeni.
- mazauglīgs Debatēšana bija mazauglīga.
- mazumtirgotājs Degvielas mazumtirgotāji.
- mazurka Dejot mazurku.
- peldēt Delfīnu māte ar savu mazuli peld cieši viens pie otra.
maz citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MEV