Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam abi.

Atrasts vārdos (130):

Atrasts etimoloģijās (48):

Atrasts normatīvajos komentāros (13):

Divdabi saprotams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess, kā arī ar nozīmi 'protams; bez šaubām', piemēram: Tev, saprotams, ir taisnība. Tāda attieksme mani, saprotams, pārsteidza. (šķirklī saprotams)
Divdabi redzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz ko tādu, ko var pieļaut, pieņemt par iespējamu, arī ar nozīmi 'droši vien', piemēram: Redzams, viņš zina, ko dara. (šķirklī redzams)
Lai gan ir mēģināts nošķirt īpašības vārdus dabīgs un dabisks, norādot, ka adjektīvi ar -īgs, -īga vairāk lietojami īpašības, līdzīguma nozīmē, bet atvasinājumi ar -isks, -iska – atbilstības, piemērotības nozīmē, tomēr praktiskajā lietojumā šīs gramatiski semantiskās nianses netiek ievērotas. Atšķiras vienīgi lietojuma biežums – adjektīvus dabisks, dabiska un to formas latviešu valodā lieto biežāk. (šķirklī dabisks)
Divdabi zināms nereti lieto kā iespraustu vārdu ar nozīmi 'protams, saprotams, bez šaubām', piemēram: Es, zināms, tev samaksāšu, ko esmu parādā. (šķirklī zināms)
Divdabi iespējams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka apgalvojums nav drošs, piemēram: Vārds, iespējams, ir aizgūts. (šķirklī iespējams)
Divdabi domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams)
Šā vārda pareizrakstība latviešu valodā vēl nav nostabilizējusies, tas sastopams arī formās kontroversāls, kontraversāls. (šķirklī kontroversiāls)
Sastopams nevēlams, krievu valodas ietekmē (no vārda отнестись) radies vārda attiekties lietojums, piem., viņš pret mani attiecas labi; kā viņi attiecas pret šo parādību. Latviski iespējams lietot citus darbības vārdus, piem., viņš pret mani izturas labi; kā viņi vērtē šo parādību. (šķirklī attiekties)
Darbības vārdu audzināt lieto, runājot par cilvēku, viņa garīgo attīstību, bet augus vai dzīvniekus audzē. Dažreiz šī valodas kļūda izmantota reklāmās uzmanības pievēršanai: "Labi audzinātas vistas." (šķirklī audzināt)
Divdabi lūdzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, piemēram: Neskaties, lūdzams, atpakaļ! Lūdzams, bērns, nedari to! (šķirklī lūdzams)
Vārdi nedabīgs un nedabisks mūsdienu latviešu valodā tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (piem., nedabīgi smieties un nedabiski smieties). Tomēr būtu vēlams šo vārdu lietojumā ievērot to atšķirīgās semantiskās nianses, piemēram, nedabisks 'neatbilstošs dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai', bet nedabīgs 'neatbilstošs (cilvēka) dabai mākslots, neīsts'. Atšķirības ir arī lietojuma biežumā – izplatītāks ir vārds nedabisks. (šķirklī nedabisks)
Praksē bieži šādā nozīmē lieto arī divdabi nekavējoši (piem., man nekavējoši lika noprast). Pareizi jāsaka – man nekavējoties lika noprast. (šķirklī nekavējoties)
Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)

Atrasts vārdu savienojumos (61):

Atrasts skaidrojumos (200):

fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens.
amfībija abinieks.
kurkulis abinieku (varžu, krupju) iznērstā olu kopa (ūdenī).
kurkulēns abinieku (varžu, krupju) kāpurs, kas attīstās un dzīvo ūdenī.
žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
nesaticīgs Agresīvs, nesabiedrisks (par dzīvniekiem).
ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
aizmetināt Aizāķēt, aizkabināt; aizpogāt.
aizāķēt Aizkabināt; uzkarināt.
aizmest Aizlikt, aizkabināt (aiz kā).
dabas parks aizsargājama, gleznaina teritorija, kas labiekārtota atpūtai.
akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
kontrolpakete Akciju daudzums, kas to īpašniekam nodrošina izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
atplūdi Aktivitātes, intensitātes mazināšanās (sabiedriskās parādībās).
ietekmētājs Aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
pieāķēt Āķējot piestiprināt, pievienot (ko pie kā, kam klāt); piekabināt.
saāķēt Āķējot savienot, sakabināt.
preses sekretārs amatpersona, kas uztur kontaktus ar plašsaziņas līdzekļiem un palīdz savam darba devējam uzturēt pozitīvu tēlu sabiedrībā.
runasvīrs Amatpersona; ievēlēts pārstāvis (piem., kādā sabiedriskā organizācijā).
medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
prēmija Apdrošināšanās ņēmēja kārtējā iemaksa apdrošināšanas sabiedrībai.
papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus dabiskajam vai mākslīgajam jau esošajam apgaismojumam.
vide Apkārtējo apstākļu kopums (daba, apkārtne, sabiedrība), kurā noris cilvēka dzīve.
klimats Apstākļu kopums, gaisotne (kādā vidē, sabiedrībā).
liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
apkopt Apstrādāt (zemi); veikt nepieciešamos darbus, lai (augi) labi augtu.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēkam kas) ir labi, tā, kā vajag, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
uzstāties Ar (piemēram, publicistisku, sabiedrisku) darbību paust protestu (pret ko) vai atbalstu (kam).
krusas grauds ar acs plakstiņa ādu nesaistīts norobežots sabiezējums plakstiņa saistaudu plātnītē.
āķēt Ar āķi aizdarīt (ciet), kabināt (klāt), savienot (kopā).
iebarot Ar barību pielabināt, padarīt drošu, paklausīgu (dzīvnieku).
ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, paklausīgu (dzīvnieku).
šķobīt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (kas) zaudē stabilitāti, noturību.
sisties uz augšu ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
sisties augšup ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
institūcija Ar likumu noteikts, oficiāli iedibināts elements sabiedriskā dzīvē.
atstumt Ar negatīvu attieksmi, izturēšanos u. tml. nesekmēt, ierobežot, liegt (kāda) dalību sabiedrības, kolektīva dzīvē.
brīnumains Ar neparastām īpašībām, pārdabiskām spējām.
augstākā sabiedrība aristokrātija; sabiedrības augstākais slānis.
sanatorija Ārstniecības iestāde, kurā slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos līdzekļus (piem., klimatu, minerālūdeņus) kopā ar fizioterapiju, diētisko uzturu u. tml.
arterioskleroze Artēriju sieniņu sabiezināšanās.
salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva, pelēkbrūna mugura un piecu pirkstu ekstremitātes.
stūrzobis Astaino abinieku kārtas 9–20 cm garš oldējējs dzīvnieks (Āzijā).
sirēna Astaino abinieku kārtas dzīvnieks bez pakaļkājām, kas dēj olas.
galda kultūra atbilstība sabiedrībā pieņemtajām normām, piem., galda klāšanā, uzvedībā pie galda.
atāķēt Atbrīvot, atkabināt (ko pieāķētu).
atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt nepiespiestam, dabiskam u. tml.
atkabināt Atdalīt, atvienot (ko piekabinātu); atāķēt.
atdzemdināt Atjaunot (kādu, parasti sabiedriskās dzīves parādību).
āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
publicitāte Atklātība, plaša pieejamība, atvērtība; plaša atpazīstamība, popularitāte sabiedrībā, arī reklāma.
paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piem., ar kāda nozieguma bīstamību; šāds politiski inscenēts tiesas process noteiktu politisku mērķu sasniegšanai.
atdot Atraisīt, atsvabināt (piem., trosi, tauvu – parasti kuģniecībā).
kebabnīca Ātrās ēdināšanas iestāde, kuras specializācija ir kebabi.
rezonanse Atsaucība, interese (sabiedrībā).
separāts Atsevišķi nošķirts, nodalīts (par parādībām sabiedrībā).
pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
attauvoties Atsienot, atkabinot tauvas, troses, atvirzīties no piestātnes (par kuģi, kuteri u. tml.).
attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
vēsture Attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
saplaukt Attīstīties (piem., par parādībām sabiedrībā).
plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
uzzelt Attīstoties kļūt spēcīgākam, vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā).
uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
pārspīlēt Atzīt (ko) par lielāku, nozīmīgāku, nekā tas ir patiesībā; atspoguļot, parādīt (ko) neatbilstoši īstenībai – pārāk labi vai pārāk slikti.
infiltrāts Audu sabiezējums, ko rada šūnu elementu un šķidruma uzkrāšanās audos.
kopt Audzēt, kultivēt (augus), rūpēties, lai (tie) labi augtu.
kaučukaugi Augi, no kuru piensulas iegūst dabisko kaučuku.
paaugt Augot kļūt lielākam, spēcīgākam; izaugt, labi padoties.
paaugties Augot kļūt lielākam, spēcīgākam; izaugt, labi padoties.
civilizācija Augsta sabiedrības attīstības pakāpe.
aristokrātija Augstākais sabiedrības slānis, ko veido dižciltīgas izcelsmes personas.
primāti Augstāko zīdītāju kārta ar labi attstītām galvas smadzenēm, pie kuras pieder pērtiķi, puspērtiķi u. tml.
pašizsēja Augu sēklu dabiskā izplatīšanās.
introdukcija Augu un dzīvnieku sugu un šķirņu ieviešana ārpus to dabiskās izplatības vai kultivēšanas areāla.
līnija Augu vai dzīvnieku sugas indivīdi ar stabili iedzimstošām pazīmēm, kas cēlušies no viena priekšteča vai priekšteču pāra.
aviosabiedrība Aviokompānija, lidsabiedrība.
salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds.
kafijas bārmenis bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; barista.
barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
izzust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
sērdienis Bērns, kam miruši abi vecāki; bārenis (parasti tautasdziesmās, tautas pasakās).
apaļš bārenis bērns, kam miruši abi vecāki.
kā pa diedziņu Bez sarežģījumiem; ļoti labi, gludi.
varžukrupju dzimta bezastaino abinieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda.
varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
apgrozīties Bieži būt, atrasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.).
e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete.
mēnešbiļete Biļete braukšanai sabiedriskajos transporta līdzekļos vienu mēnesi; braukšanas karte.
sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); būt par cēloni, ka (kas) sabirst (kopā, kādā veidojumā, kur).
zemessardze Brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, kura mērķis ir iesaistīt pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.
nepiespiests Brīvs, dabisks, bez lieka sasprindzinājuma.
piestāvēt Būt (cilvēkam, viņa augumam) piemērotam, labi izskatīties – par apģērbu, tā krāsu, matu sakārtojumu u. tml.
noaugt Būt ar labi attīstītu, spēcīgu, arī skaistu augumu.
būt no viena kaula (un miesas) būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem, būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
klāties Būt atbilstošam sabiedrībā pieņemtajām normām, prasībām; pieklāties.
vadīt Būt galvenajam, noteicošajam (piem., lēmumu pieņemšanā, rīkojumu, norādījumu došanā) sabiedriskā institūcijā, iestādē, uzņēmumā, darba kolektīvā u. tml., nodrošinot (tā) darbību vēlamajā veidā.
nelikt sarkt būt izdarītam, paveiktam labi, veiksmīgi, pareizi u. tml.
atdalīties Būt labi atšķiramam (no apkārtējā kopuma).
pazīt kā raibu suni būt labi iepazinušam kāda būtību, raksturu.
pārzināt Būt labi informētam (par ko), izprast (ko).
būt uz tu Būt labi pazīstamam (ar ko), pārzināt (ko).
darboties Būt nodibinātam, iekārtotam un veikt paredzētos uzdevumus; būt atvērtam, pieejamam (par sabiedrisku iestādi).
valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
spēcināt Būt par cēloni, ka kāda stāvoklis kļūst stabilāks.
atraisīt Būt par cēloni, ka kļūst nepiespiests, dabisks u. tml.
saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
veikties Būt tādam, kam klājas labi; būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
pārdzīvot Būt tādam, kas ir nonācis (piem., kādos apstākļos) – par parādībām sabiedrībā.
stagnēt Būt tādam, kas ir sastinguma, apsīkuma stāvoklī (par sabiedrisko dzīvi, kultūru u. tml.).
klausīt Būt tādam, kas labi darbojas, ko (kāds) var lietot, izmantot (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
turēt Būt tādam, kas labi saglabā (parasti siltumu).
uzlikt Būt tādam, kas saistīts (piemēram, ar augstu profesionalitāti, spēju pārvarēt grūtības) – par parādībām sabiedrībā.
zelt Būt tādam, kas veidojas, attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā).
nest Būt tādam, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
reforma Būtiska pārmaiņa, pārkārtojums (kādā sabiedrības dzīves jomā).
nebūtu par ļaunu būtu labi, lietderīgi.
nebūtu par skādi būtu labi, lietderīgi.
stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izgrūšanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai tā lidojumā.
māja Celtne dzīvošanai, arī sabiedriskām vai saimnieciskām vajadzībām.
safari Ceļojums, brauciens pa kādu (piem., Āfrikas) apvidu, lai vērotu, filmētu u. tml. savvaļas dzīvniekus dabiskos apstākļos.
zemes ceļš ceļš, kura segums ir dabiska grunts.
zemesceļš Ceļš, kura segums ir dabiska grunts.
piebraukt Censties iegūt (kāda) labvēlību; pielabināties.
respektabls Cienījams, sabiedrībā atzīts, augstu vērtēts.
(uz) to labāko cik labi vien iespējams.
sodomija Cilvēka pretdabiska dzimumtieksme uz dzīvniekiem.
ekstraversija Cilvēka psihes īpašība, kam raksturīga sociāla aktivitāte, sabiedriskums.
sociālais statuss cilvēka stāvoklis sabiedrībā atbilstoši vecumam, dzimumam, izcelsmei, nodarbošanās veidam, materiālajam un ģimenes stāvoklim.
akcija Cilvēka stāvoklis sabiedrībā; nozīme.
statuja Cilvēka vai dzīvnieka apaļskulptūra (dabiskā lielumā vai lielāka).
publika Cilvēki; sabiedrība.
elements Cilvēks kā atsevišķs sabiedrības loceklis.
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
sabiedrības cilvēks cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, ir sabiedrībā pazīstams, populārs.
biseksuālists Cilvēks, kam ir dzimumtieksme pret abiem dzimumiem.
darbinieks Cilvēks, kas (kādā sabiedriskās vai dzīves nozarēs) veic nozīmīgu, aktīvu darbu sabiedrības labā.
nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības vai garīgas atpalicības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs, piem., par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
pareģis Cilvēks, kas ar pārdabiskiem vai iracionāliem līdzekļiem spēj pareģot nākotni.
šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piem., uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
pasažieris Cilvēks, kas brauc sabiedriskajā transportlīdzeklī.
pasaules lāpītājs cilvēks, kas cenšas visiem palīdzēt, mēģina uzlabot sabiedrību.
dejotājs Cilvēks, kas dejo; cilvēks, kas labi dejo un kam patīk dejot.
deklamētājs Cilvēks, kas deklamē; cilvēks, kas labi deklamē un kam patīk deklamēt.
dziedātājs Cilvēks, kas dzied; cilvēks, kas labi dzied un kam patīk dziedāt.
pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm; cilvēks, kas darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, tās ideoloģijas labā.
psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus.
praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi.
iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies atbildīgā amatā, ieguvis ievērojamu sabiedrisko stāvokli u. tml.
individuālists Cilvēks, kas norobežojas no sabiedrības, nesadarbojas ar citiem.
pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (noteiktu darbības jomu, sabiedrisku virzienu u. tml.).
pielīdējs Cilvēks, kas pielabinoties, iztopot u. tml. cenšas iegūt kāda labvēlību.
huligāns Cilvēks, kas rupji pārkāpj sabiedriskās kārtības noteikumus.
diplomāts Cilvēks, kas savu mērķi prot sasniegt ar prasmīgu, labi apsvērtu izturēšanos pret citiem cilvēkiem.
aprindas Cilvēku grupa, slānis ar kopīgu sabiedrisko stāvokli, profesionālām u. tml. interesēm.
slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām.
pasaule Cilvēku kopums, sabiedrība, cilvēce.
opozīcija Cilvēku kopums, sabiedrības daļa, kas kritizē un vēršas pret valdošo varu.
pasaule Cilvēku sabiedrība, arī tās daļa ar noteiktām raksturīgām iezīmēm (piem., kādā laikposmā).
decimālcipars Cipars, kas decimālskaitļu pierakstā atrodas pa labi aiz komata.
ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme noturēt līdzsvaru nestabilā ķermeņa stāvoklī, piem., uz virves; prasme saglabāt līdzsvaru nestabilā stāvoklī.
saistību tiesības civiltiesību normu kopums, kas regulē sabiedrībā pastāvošās mantiskās attiecības.
pašattīrīšanās Dabiska attīrīšanās, bez ārējas iedarbības.
basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni) matu krāsošanai.
okers Dabiska minerālkrāsa dzeltenīgos vai sarkanīgi brūnos toņos.
dienas gaisma dabiskā saules gaisma.
promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi.
starpteka Dabiska vai mākslīga ūdenstece, kas savieno divas ūdenstilpes, atzars aiz salām u. tml.
grota Dabiska vai mākslīgi izveidota (sekla) ala; alas paplatinājums aiz šauras ieejas.
vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir taukskābju un dažu augstāku spirtu esteri.
līme Dabiska vai sintētiska viela, ko lieto dažādu vai vienādu materiālu neizjaucamai savienošanai līmējot.
atraktants Dabiska vai sintezēta viela, kas pievilina dzīvniekus.
stihija Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide.
gaisma Dabiskais apgaismojums; laiks, kad pastāv šāds apgaismojums.
šķiedra Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiāla tievs, garš veidojums.
katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
silikāti Dabiskie silīcijskābju sāļi, plašākā minerālu klase, kas kopā veido 80% Zemes garozas masas.
dabiskā radioaktivitāte dabisko izotopu (rādija, polonija, urāna, torija u. c.) radioaktivitāte.
faktoriāls Dabisko skaitļu rindas secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam noteiktam skaitlim.
salpetris Dabisks minerāls – slāpekļskābes sāls.
balzams Dabisks produkts, kas satur ēteriskas eļļas, sveķus un smaržvielas; līdzvērtīgs sintētiski iegūts lielmolekulārs savienojums.
ūdensbaseins Dabisks reljefa iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
monokristāls Dabisks vai mākslīgi iegūts kristāls ar viendabīgu, nepārtrauktu kristālrežģi.
vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
brīvs Dabisks, bez sasprindzinājuma, arī nepiespiests, nesamākslots.
stāja Dabisks, parasti vertikāls, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas saistīts ar kādas darbības veikšanu.

Atrasts piemēros (200):

viegls ..baltā blūzīte .. labi piestāvēja viņas vieglajam iedegumam.
skauties ..Grietiņa pati skāvās cieši klāt un čukstēja: "Cik tas labi, ka tu mani pamodināji!"
lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
tukšā ..nauda būs vējā, un jūs abi tukšā.
slota ..sievu slota – maiga un pēc medus smaržojoša – ir no liepas. Tā labi sviedrē un noder ādas kopšanai..
sabiedrotais ..vientulība vecam cilvēkam ir slikts sabiedrotais.
kaite "..labi gurķi, bez rūgtuma un citām kaitēm.."
vertikāls "..notikumi [sabiedrībā] drūzmējas vertikāli."
labi "Ja Mērija spēj man Alfrēdu atņemt – labi, lai ņem!"
nopūsties "Labi," viņš bēdīgi nopūtās.
nočiepstēt "Nejūtos labi," viņa atvainodamās nočiepst..
pfu "Pagaidām viss izdevies labi! Pfu, pfu, pfu!" viņa nospļāvās pār plecu.
kārdināt "Pavisam tieva esi. Nu vēl to gabaliņu! Raug, kāds labi nocepies," vecāmamma kārdina.
abiturients 12. klases abiturients.
struktūrteorija 19. gs. sešdesmitajos gados organiskajā ķīmijā radās un nostabilizējās struktūrteorija.
pārgadus Ābele ražo labi, bet pārgadus.
vienlīdz abi bērni bija vienlīdz čakli.
līdzvainīgs abi braucēji līdzvainīgi notikušajā avārijā.
sadancoties abi divi dejojām, kamēr sadancojāmies.
abi abi divi gāja pa ceļu.
vienaudzis abi draugi ir vienaudži.
apskauties abi draugi sirsnīgi apskāvās.
dudināt abi dudina.
brūns abi dzinumiņi kļuvuši brūni.
sagriezt abi guļ, muguras sagriezuši.
iekarst abi iekarsuši strīdā.
kaķēties abi izrādes varoņi kaķējas, negribēdami viens otram piekāpties.
apdedzināties abi jau vienreiz apdedzinājušies.
samīlēties abi jaunieši samīlējušies.
abi abi klusē.
sapasēt abi motobraucēji labi sapas trasē.
sapazīties abi mūziķi sapazīstas.
iemīlēties abi neprātīgi iemīlas.
uzbozties abi putni uzbozušies izslejas.
sagrūsties abi sagrūdāmies durvīs.
vālot abi saimnieki jau vāloja pirmo pļāvumu.
saķildoties abi saķildojās.
samulsis abi sēdēja samulsuši.
mainīties abi šoferi mainās.
tovasar abi tovasar uzstājās ar kopīgu koncertprogrammu.
uzsākt abi uzsāk kopīgu dzīvi.
piezobot abi vecākie brāļi allaž piezoboja jaunāko.
sasisties abi vienlaikus liecoties uz priekšu, sasitāmies ar galvām.
saāķēt abi vingrotāji saāķē elkoņos saliektās rokas.
katrs abi zēni peldoties klaigā, katrs rāda savu māku.
kārumnieks abi zirgi ir kārumnieki – arvien gaida gardāku kumosu.
pretstats abiem bērniem ir izteikts raksturu pretstats.
dubultdibens abiem tvaikoņiem bija dubultdibeni un tikai četri klāji.
vienvērtīgs abiem vecākiem ir vienvērtīgs ieguldījums bērnu audzināšanā.
dzīvot abinieki dzīvo mitrās vietās.
uzņemt abinieki ūdeni uzņem caur ādu.
dzīve abinieku aktīvais dzīves periods.
abitūrija abitūrija Valdemārpils vidusskolā.
abitūrija abitūrijas eksāmeni.
abižot abižot draugu.
redzēt Acis labi redz.
nelabi Acis nelabi iezvērojās.
stulms Ada divas līdz trīs kārtas labiski un tālāk stulma daļu turpina rakstā.
kārta Adīt divas kārtas labiski, divas kreiliski.
adīt Adīt labiski, kreiliski.
sviķelis Adīt sviķeli no viena labiska un viena kreiliska valdziņa.
pamatsastāvs Aerosola pamatsastāvā ir dabiskas izejvielas no augu valsts.
sējums Agri sētie lauki, kur sējumi bija dabūjuši labi sazelt un spēcīgi saaugt un sakuplot, .. gan vēl turējās pietiekoši, bet pavēlu sētie .. nīka ārā..
ai Ai, cik labi siltumā!
saliedēties Aicina sabiedrību saliedēties.
izdoties Aitas šogad labi izdevušās.
pabiras Aitu cirpuma pabiras.
grabināties Aiz loga grabinās lietus.
skrabināt Aiz sienas skrabina peles.
noslēgt Aizejot noslēgt kabinetu.
aizkabināt Aizkabināt āķīti.
aizkabināt Aizkabināt īkšķus aiz vestes izgriezuma.
aizkabināt Aizkabināt logu slēģus.
parandža Aizliegums nēsāt parandžu sabiedriskās vietās.
aizripināt Aizripināt bumbu labi tālu.
gaurs Aizsargātās teritorijās gauru populācijas ir stabilas.
ak Ak, cik labi!
nedzīvība Akciju sabiedrība nodarbojas ar nedzīvības apdrošināšanu.
pamatdokuments Akciju sabiedrības juridiskie pamatdokumenti ir līgumi un statūti.
atstādināt Akciju sabiedrības padome atstādinājusi uzņēmuma prezidentu.
prezidents Akciju sabiedrības prezidents.
struktūrvienība Akciju sabiedrības struktūrvienība.
silikātkrāsa Akmens fasādes krāsošanai labi piemērota silikātkrāsa.
āķēt Āķēt klāt piekabi.
ala Alu labirinti.
sāneja Alu labirints ar daudzām sānejām.
drabiņas Alus drabiņas, kas parasti zināmas kā alus ražošanas blakusprodukts, savas dziedinošās un pozitīvās iedarbības ziņā varētu ieņemt centrālo vietu.
anabioze Anabiozes spēja.
silts Ap sirdi top silti un labi.
sabirdināt Ap stādiem sabirdināt zemi.
labirints Apakšzemes labirinti.
apburzīties Apburzīties augstākajā sabiedrībā.
apelēt Apelēt pie sabiedriskās domas.
prominents Apgrozīties prominentā sabiedrībā.
nedabisks Apkārt nedabisks klusums.
sabiezēt Apkārt sabiezēja kaislības.
gorodovojs Apmeklētājus iepriecinās muzikāli priekšnesumi, savukārt par sabiedrisko kārtību rūpēsies gorodovojs.
apmēram Apmēram to pašu mātei stāstīja abi pārējie bērni.
apmīņāt Apmīņāt zemi ap ieraktajiem stabiem.
sabiedrība Apvienības mērķis ir vienot latviešu sabiedrību Amerikā.
apzināt Apzināt iedzīvotāju viedokli par pilsētas labiekārtošanu.
vērtība Apzināties savu vērtību ģimenē un sabiedrībā.
satuvināties Ar darbabiedriem cenšos pārāk nesatuvināties.
urdīt Ar kāju urdīt sabirušās lapas.
sabirdināt Ar rokām sabirdināt biezpienu.
saskanēt Ar sievu mums labi saskan.
ienākt Ar viņu sabiedrībā ienāk omulība.
čabināt Ārā čabina lietus.
sabiezēt Ārā sabiezējusi melna tumsa.
ripot Arī vecs auto var labi ripot.
aristokrātisks Aristokrātiska sabiedrība.
ārlatvieši Ārlatviešu sabiedrība nav viendabīga.
raidsabiedrība Ārzemju raidsabiedrības CNN, BBC, "Euronews" un citas.
asistēt Asistēt citās arodbiedrības sabiedrisko attiecību un komunikācijas aktivitātēs.
astains Astainie abinieki.
atbrīvot Atbrīvot no uzbāzīga ceļabiedra.
atcerēties Atcerēties darbabiedru vārdadienā.
atkabināt Atkabināt kažoka apkakles āķi.
atkabināt Atkabināt ķēdi.
atkabināt Atkabināt pēdējo vagonu.
atkailināt Atkailināt sabiedrībā manāmās negācijas.
labi Atpūsties pie jūras ir labi.
miermīlīgs Atrasties miermīlīgā sabiedrībā.
centrs Atrasties sabiedrības uzmanības centrā.
atrauties Atrauties no sabiedriskās dzīves.
atražot Atražot sabiedrisko kapitālu.
atsaucīgs Atsaucīgi darbabiedri.
atslēgt Atslēgt dzīvokli, kabinetu.
sukcesija Atstāt lauksaimniecības zemes dabiskai sukcesijai.
atstatums Atstatums starp elektrolīnijas stabiem.
atsvabināt Atsvabināt ieslodzīto.
atsvabināt Atsvabināt kājas no ūdenszālēm.
atsvabināt Atsvabināt no maksājuma.
atsvabināt Atsvabināt piesieto suni.
atsvabināt Atsvabināt sagūstīto putnu.
atsvabināt Atsvabināt satverto roku.
atsvabināt Atsvabināt zēnu no apnicīgā darba.
atsvabināt Atsvabināt zivi no āķa.
atsvešinātība Atsvešinātība starp politiķiem un sabiedrību.
atsvešināties Atsvešināties no darbabiedriem.
peldētājs Atšķirībā no kaķiem jaguāri ir labi peldētāji, kam patīk doties ūdenī.
pabiras Atšķirt labu literatūru no pabirām.
atturīgs Atturīgi iekārtots kabinets.
sabučoties Atvadoties abi sabučojas.
audi Audi dzīst labi.
mazgāties Audums labi mazgājas.
sašķetināt Audumu velku virzienā starp saistījumiem sagriež strēmelēs, kuras pēc tam labi sašķetina.
māls Augļu koki labi padodas mālā.
izstrādāt Augsne labi jāizstrādā.
uzsūkt Augsne labi uzsūc ūdeni.
gals Augstākais sabiedrības gals.
rentabilitāte Augsts, zems rentabilitātes līmenis.
sabiedrība Augu sabiedrības dabas liegumā.
labirints Auss labirints.
ierūmēties Automašīnā visi seši ierūmējāmies gluži labi.
autoritārisms Autoritārisms ir dominējošā politiskā režīma forma pirmsdemokrātiskās un pirmskonstitucionālās sabiedrībās.
attēlot Autors labi pazīst attēloto vidi.
teikt Bajārs teica savas meitas, Čaklas darba darītājas. Kad aizgāju, tad atradu Neslaucītu istabiņu.
balstvakcīna Balstvakcīnu var saņemt vakcinācijas kabinetos ārstniecības iestādēs.
habits Baltā habitā ģērbies mūks.
noraudzēt Baltmaizes mīklu labi samīca, noraudzē un cep.
balzametiķis Balzametiķis labi sader ar tomātiem un baziliku.
pozīcija Bankas pozīcija ir stabila.
krahs Bankas, akciju sabiedrības krahs.
baudkārs Baudkāra sabiedrība.
justies Bebrs labi jūtas gan uz sauszemes, gan ūdenī.
bēgt Bēgt no sabiedrības.
kreņķēties Beidz kreņķēties, viss būs labi!
sīcis Beidzot abi sīči guļ – mazāko ieaijāju, lielākais ielīda manā gultā un aizmiga.
izlīdzinošs Beigās viņš izlīdzinoši teica: "Labi, nestrīdēsimies, es pats visu nokārtošu."
beigt Beigt finanšu gadu ar labiem panākumiem.
tā Bērnam labi garšo kā mannas, tā arī kartupeļu biezputra.
sekties Bērnam labi secas mācībās.
sokties Bērnam labi sokas mācībās.
pārskaitlis Bērni dalīja konfektes – labi, ka bija pārskaitlis, varēja sadalīt vienādās daļās, un nebija jāstrīdas.
zemniecība Bērnību tēvs pavadījis laukos, tāpēc zemniecības gudrības viņam ir labi zināmas.
saspiests Bērnību vadīju saspiestajā komunālā dzīvokļa istabiņā.
vazomotors Bērniem un pusaudžiem raksturīga vazomotora nestabilitāte.
motorika Bērns ar labi attīstītu motoriku.
grabulis Bērns grabina grabuļus, ka skan vien.
grabināt Bērns grabina rotaļlietu.
vienāds Bērns jutās vienādi labi gan ciemos, gan mājās.
sabiedēt Bērnu sabiedējis negaiss.
sasvilpt Bērzā sēdēja koši sarkans papagailis, bet visi mēģinājumi to sasvilpt, saķert vai pielabināt bija bez rezultātiem.
bezastains Bezastainie abinieki.
sa- Biezputra sabiezē.
maurs Biezs, labi sazaļojis maurs.
mantra Bieži skandētas mantras ir "iecietība" un "tolerance". "Būs jau labi" ir kā mierinoša mantra, ko bieži atkārtojot, tiešām pārņem sajūta, ka galu galā būs labi.
pabiezs Bija jau pabieza krēsla.
palīksmot Bijām ielūgti kāzās, labi palīksmojām.
sabildēt Biju sabildēt plūdus.
vakarskolnieks Bijušais vakarskolnieks ar labiem vārdiem atcerējās savu audzinātāju.
aizklīst Bijušie darbabiedri aizklīduši kur kurais.
bilabiāls Bilabiāls līdzskanis.
sildmateriāls Bioloģiskais, dabiskais sildmateriāls ir salmi, skujkoku zari, kūtsmēsli.
sabiedrisks Bites ir sabiedriski kukaiņi.
asfalts Bitumena maisījumi uz dabisko un mākslīgo akmens materiālu un bitumena, dabiskā asfalta vai līdzīgu vielu bāzes.
blamēt Blamēt visas sabiedrības priekšā.
saderēt Blūze labi sader kopā ar svārkiem.

abi citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV