Paplašinātā meklēšana
Meklējam nieks.
Atrasts vārdos (200):
- īrnieks:1
- ādinieks:1
- bodnieks:1
- divnieks:1
- domnieks:1
- gādnieks:1
- jātnieks:1
- jūrnieks:1
- kājnieks:1
- ķīlnieks:1
- mednieks:1
- mērnieks:1
- ābečnieks:1
- aidinieks:1
- amatnieks:1
- apavnieks:1
- avīžnieks:1
- bērinieks:1
- bitenieks:1
- burinieks:1
- celtnieks:1
- ceļinieks:1
- dārznieks:1
- dravnieks:1
- drēbnieks:1
- dūdinieks:1
- dzejnieks:1
- dzīvnieks:1
- gaitnieks:1
- galdnieks:1
- glāznieks:1
- īpašnieks:1
- kāzinieks:1
- klētnieks:1
- krāpnieks:1
- kuģinieks:1
- kurpnieks:1
- ķildnieks:1
- maiznieks:1
- mazinieks:1
- apakšnieks:1
- apgādnieks:1
- ārzemnieks:1
- astoņnieks:1
- astotnieks:1
- atpūtnieks:1
- bagātnieks:1
- bagāžnieks:1
- bandinieks:1
- bandinieks:2
- bruņinieks:1
- bufetnieks:1
- cepurnieks:1
- četrinieks:1
- činavnieks:1
- dalībnieks:1
- darbinieks:1
- deviņnieks:1
- devītnieks:1
- dumpinieks:1
- dziednieks:1
- enkurnieks:1
- ērģelnieks:1
- galminieks:1
- galvinieks:1
- gaviļnieks:1
- glumenieks:1
- graudnieks:1
- grēcinieks:1
- gruntnieks:1
- gudrinieks:1
- iemītnieks:1
- izcilnieks:1
- kārumnieks:1
- kaujinieks:1
- kiosknieks:1
- ķekatnieks:1
- laivinieks:1
- laucinieks:1
- leidinieks:1
- leļļinieks:1
- līdumnieks:1
- līdzinieks:1
- liecinieks:1
- lielinieks:1
- māmuļnieks:1
- mantinieks:1
- mēbeļnieks:1
- medaļnieks:1
- medaunieks:1
- apgaitnieks:1
- apskatnieks:1
- aptieķnieks:1
- bezzemnieks:1
- bundzinieks:1
- cietumnieks:1
- desantnieks:1
- desmitnieks:1
- desmitnieks:2
- diedelnieks:1
- divcīņnieks:1
- divlatnieks:1
- dubultnieks:1
- frontinieks:1
- garīdznieks:1
- grāmatnieks:1
- ienaidnieks:1
- ierindnieks:1
- jūrmalnieks:1
- kārtībnieks:1
- klaušinieks:1
- koktēlnieks:1
- kolhoznieks:1
- krodzinieks:1
- lancetnieks:1
- lielībnieks:1
- maišelnieks:1
- mākslinieks:1
- mazmājnieks:1
- mazzemnieks:1
- apakšīrnieks:1
- aprakstnieks:1
- ārvalstnieks:1
- atslēdznieks:1
- atturībnieks:1
- austrumnieks:1
- bezdarbnieks:1
- brīvzemnieks:1
- būvamatnieks:1
- būvgaldnieks:1
- dienvidnieks:1
- divmastnieks:1
- dziesminieks:1
- dzirnavnieks:1
- ēnstrādnieks:1
- jautrībnieks:1
- katordznieks:1
- kopīpašnieks:1
- kristībnieks:1
- lielrūpnieks:1
- mājamatnieks:1
- mājdzīvnieks:1
- mājīpašnieks:1
- makšķernieks:1
- malumednieks:1
- mazsaimnieks:1
- aculiecinieks:1
- arodskolnieks:1
- bērndārznieks:1
- bezbiļetnieks:1
- bezvalstnieks:1
- būvstrādnieks:1
- citticībnieks:1
- daiļamatnieks:1
- daiļdārznieks:1
- dievgaldnieks:1
- dzelzceļnieks:1
- dzimtzemnieks:1
- gargabalnieks:1
- jaunsaimnieks:1
- lauksaimnieks:1
- līdzgaitnieks:1
- līdzīpašnieks:1
- lielsaimnieks:1
- ložmetējnieks:1
- maluzvejnieks:1
- mazgruntnieks:1
- melnsimtnieks:1
- asinsradinieks:1
- bezpajumtnieks:1
- cittautībnieks:1
- cukurslimnieks:1
- desmitcīņnieks:1
- devītklasnieks:1
- dzimtmuižnieks:1
- jaunbagātnieks:1
- jaunstrāvnieks:1
- kinozinātnieks:1
- laukstrādnieks:1
- līdzdalībnieks:1
- līdzmantinieks:1
- līdzstrādnieks:1
- lielgruntnieks:1
- mazpilsētnieks:1
- melnstrādnieks:1
- bezpavalstnieks:1
- brīvmākslinieks:1
- dabaszinātnieks:1
- kinomākslinieks:1
- kinovēsturnieks:1
- leijerkastnieks:1
- mašīnstrādnieks:1
- autoatslēdznieks:1
- dubultbandinieks:1
- malumakšķernieks:1
- daudzskaitlinieks:1
- kultūrvēsturnieks:1
- mašīnatslēdznieks:1
- literatūrzinātnieks:1
- literatūrvēsturnieks:1
Atrasts etimoloģijās (55):
- Sens aizguvums no viduslejasvācu kunig (kuning 'valdnieks') vai zviedru kung 'karalis'. (šķirklī kungs)
- No latīņu administrator 'pārvaldnieks, vadītājs'. (šķirklī administrators)
- No hindi rājā, kam pamatā sanskrita rājan 'valdnieks' (rāj 'spožums'). (šķirklī rādža)
- No lejasvācu schilter 'jātnieks'. (šķirklī šķilteris)
- No vācu Admiral, franču admirail, admiral, kam pamatā arābu amīr al-bahr 'jūras pavēlnieks'. (šķirklī admirālis)
- No franču architecte, kam pamatā grieķu architektōn 'galvenais celtnieks'. (šķirklī arhitekts)
- No franču bagatelle 'nieks, sīkums'. (šķirklī bagatelle)
- Šo vārdu šaha figūras apzīmēšanai latviešu valodā ieviesa J. Dravnieks, aizstājot agrāko nosaukumu – bauris. (šķirklī bandinieks)
- No grieķu barbaros 'svešinieks, ārzemnieks'. (šķirklī barbars)
- No tjurku bey 'valdnieks'. (šķirklī bejs)
- No latīņu bestia 'dzīvnieks, zvērs'. (šķirklī bestija)
- No mongoļu dalai 'jūra' un tibetiešu lama 'garīdznieks, mūks'. (šķirklī dalailama)
- No latīņu decanus 'desmit cilvēku grupas vadītājs' (senās Romas armijā 'desmit kareivju priekšnieks'). (šķirklī dekāns)
- No grieķu despotēs 'pavēlnieks'. (šķirklī despots)
- No latīņu director 'valdnieks, pārvaldītājs', no dirigere 'vadīt'. (šķirklī direktors)
- No spāņu don, latīņu dominus 'saimnieks, kungs'. (šķirklī dons)
- A. Kronvalda jaunvārds, kas iesakņojies valodā 19. gs. beigās J. Alunāna darinātā dziesminieks (1857. g.) vietā. (šķirklī dzejnieks)
- J. Alunāna jaunvārds (1857. g.) ar nozīmi 'dzejnieks'. (šķirklī dziesminieks)
- No franču émir, kam pamatā arābu amīr 'pavēlnieks'. (šķirklī emīrs)
- No grieķu epi 'virs' un zōon 'dzīvnieks'. (šķirklī epizootija)
- J. Alunāna 1857. g. no vārda gars darinātais atvasinājums garinieks 'reliģiskā kulta kalpotājs' valodā neieviesās, tā vietā "Baltijas Vēstnesī" sāka lietot no vārda garīgs atvasināto garīgnieks, ko vēlāk aizstāja forma garīdznieks. (šķirklī garīdznieks)
- No latīņu Gentiana (romiešu vēsturnieks Plīnijs stāsta, ka nosaukums veidots pēc Ilīrijas valdnieka Gentiusa vārda, kurš atklājis šā auga ārstnieciskās īpašības). (šķirklī genciāna)
- No krievu глей 'māls', šo terminu ieviesis krievu zinātnieks G. Visockis 1905. gadā. (šķirklī glejs)
- No arābu halīfa 'pēctecis, mantinieks'. (šķirklī halīfs)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un zōion 'dzīvnieks'. (šķirklī hidrozoji)
- No latīņu hostia 'upurdzīvnieks, upuris'. (šķirklī hostija)
- No latīņu imperator 'pavēlnieks, karavadonis; ķeizars'. (šķirklī imperators)
- No portugāļu jaguar, kam pamatā Dienvidamerikas indiāņu jagwâr(a) 'gaļēdājs dzīvnieks'. (šķirklī jaguārs)
- No vācu Jäger 'mednieks, strēlnieks'. (šķirklī jēgers)
- No arābu halīfa 'pēctecis, mantinieks'. (šķirklī kalifs)
- No vācu Kanzler, kam pamatā latīņu cancellarius 'rakstvedis, kancelejas priekšnieks'. (šķirklī kanclers)
- No franču cavalier, itāļu cavaliere 'jātnieks, bruņinieks'. (šķirklī kavalieris)
- No angļu clown ('zemnieks, lempis, muļķis' senajā angļu teātrī, kam pamatā latīņu colonus 'zemnieks, kalps'). (šķirklī klauns)
- No latīņu conspirator 'sazvērnieks'. (šķirklī konspirators)
- No vācu Landrat (Land 'zeme, valsts' un Rat 'padome, padomnieks'). (šķirklī landrāts)
- No hindi mahārājā, sanskrita mahārāja (mahā 'liels' un rājā 'valdnieks, radža'). (šķirklī maharādža)
- No latīņu major domus 'mājas pārvaldnieks' (maior 'galvenais' un domus 'nams'). (šķirklī majordoms)
- No grieķu martyrologion (martyr, martyros 'liecinieks; moceklis' un logos 'vārds'). (šķirklī martiroloģijs)
- No franču franc-maçon 'brīvais mūrnieks'. (šķirklī masoni)
- No latīņu mediator 'starpnieks'. (šķirklī mediators)
- No viduslejasvācu möller 'dzirnavnieks'. (šķirklī melderis)
- No franču maître d'hotel 'mājas īpašnieks'. (šķirklī metrdotels)
- No zviedru vai dāņu munk, kam pamatā latīņu monachus, grieķu monachos 'vientuļnieks'. (šķirklī mūks)
- No latīņu obsidianus, kam pamatā personvārds Obsijs (Obsius). Vēsturnieks Plīnijs viņu min kā šā akmens atradēju. (šķirklī obsidiāns)
- No grieķu orchis 'sēklinieks'. (šķirklī orhideja)
- No latīņu praefectus 'priekšnieks'. (šķirklī prefekts)
- No latīņu satan 'pretinieks'. (šķirklī sātans)
- No sanskrita śişya 'skolnieks' (šķirklī sikhs)
- No arābu sultān 'vara; valdnieks'. (šķirklī sultāns)
- No vācu der Spitzbube 'nelietis, blēdis; krāpnieks'. (šķirklī špicbuks)
- No lejasvācu strunt 'nieks, blēņas'. (šķirklī štrunts)
- No sengrieķu zōon 'dzīvnieks' un grieķu benthos 'dziļums'. (šķirklī zoobentoss)
- No vācu Vikar, kam pamatā latīņu vicārius 'vietnieks, aizstājējs'. (šķirklī vikārs)
- No sengrieķu zōon 'dzīvnieks'. (šķirklī zoo-)
- No vācu Meister, kam pamatā latīņu vārds magister 'skolotājs, priekšnieks'. (šķirklī meistars)
Atrasts normatīvajos komentāros (3):
- Anglismu menedžeris, menedžere vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldnieks, vadītājs, pārzinis, direktors, administrators u. tml. (šķirklī menedžeris)
- Divdabi domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams)
- Savulaik valodnieks J. Endzelīns ir atzinis šo vārdu un tā atvasinājumus par nevēlamiem aizguvumiem no vācu valodas. Tādēļ vārdu savienojums "pielietojamās zinātnes" latviešu valodā nav vēlams, tā vietā lietojums termins "lietišķās zinātnes". (šķirklī pielietot)
Atrasts vārdu savienojumos (39):
- akadēmiskais parādnieks
- ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks
- brunču mednieks
- burvju mākslinieks
- Dievs ir mans liecinieks
- dvēseles radinieks
- dzimis avīžnieks
- gara radinieks
- hronisks slimnieks
- instrumentu atslēdznieks
- inteliģentais bezdarbnieks
- jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks
- kā miesnieks
- kā mūrnieks
- kara noziedznieks
- krēslas dzīvnieks
- krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.)
- kungs un pavēlnieks
- Lielais astotnieks
- Lielais septiņnieks
- malu mednieks
- Melnais bruņinieks
- muižas pārvaldnieks
- nav nieks
- nāvīgs ienaidnieks
- neatraidāmais mantinieks
- nešķīsts dzīvnieks
- nopietns precinieks
- saimnieks savu suni tādā laikā nedzen ārā
- saimnieks savu suni tādā laikā nedzen laukā
- sezonas strādnieks
- smags slimnieks
- tavs tēvs nav glāznieks
- transporta darbinieks
- vadošais pētnieks
- vārda mākslinieks
- vecākais zinātniskais līdzstrādnieks
- vienas dienas saimnieks
- zemledus makšķernieks
Atrasts skaidrojumos (200):
- komunārs 1871. gada Parīzes Komūnas dalībnieks.
- pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
- amfībija Abinieks.
- abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
- akcionārs Akciju [1] īpašnieks.
- komediants Aktieris (parasti komiķis), cirka mākslinieks, arī jokdaris.
- statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
- kalpotājs Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
- iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
- darba ņēmējs algots darbinieks.
- kalps Algots laukstrādnieks; cilvēks, ko algo personisku uzdevumu veikšanai.
- laukstrādnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā.
- aluzinis Alu pētnieks jeb speleologs.
- būvgaldnieks Amatnieks – būvgaldniecības speciālists.
- mucinieks Amatnieks – speciālists mucu izgatavošanā.
- gravieris Amatnieks vai mākslinieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
- ādminis Amatnieks, kas apstrādā jēlādas.
- namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes.
- kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
- pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus.
- zārcinieks Amatnieks, kas gatavo zārkus.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
- ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem (arkliem, ecēšām u. tml.).
- skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo no skārda dažādus priekšmetus.
- sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
- seglinieks Amatnieks, kas izgatavo vai labo iejūga piederumus, seglus.
- jumiķis Amatnieks, kas jumj jumtus.
- galdnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar dažādu priekšmetu izgatavošanu no koka.
- kalējs Amatnieks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu (izgatavojot, piem., lauksaimniecības darbarīkus, metāla detaļas vai priekšmetus, arī tos remontējot).
- būvamatnieks Amatnieks, kas strādā celtniecībā.
- drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes.
- skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra dūmeņus un krāsnis.
- stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
- mūrnieks Amatnieks, mūrēšanas darbu speciālists.
- varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
- satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
- maizes devējs Apgādnieks.
- sasaistīt Apsienot, sasienot (ķermeni, tā locekļus ar ko), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
- asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
- receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
- pielabināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvnieks) kļūst draudzīgs, pieļāvīgs.
- musketieris Ar musketi bruņots kājnieks.
- metropolīts Arhibīskaps – metropolijas pārvaldnieks (parasti pareizticīgajiem); arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
- arhivārs Arhīva darbinieks, kas pārzina un kārto arhīva materiālus.
- imigrants Ārzemnieks, ieceļotājs, kas apmetas uz pastāvīgu dzīvi kādā valstī.
- salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva, pelēkbrūna mugura un piecu pirkstu ekstremitātes.
- stūrzobis Astaino abinieku kārtas 9–20 cm garš oldējējs dzīvnieks (Āzijā).
- sirēna Astaino abinieku kārtas dzīvnieks bez pakaļkājām, kas dēj olas.
- astotnieks Astoņnieks.
- atradenis Atrasts dzīvnieks (piem., noklīdis suns, ievainots savvaļas dzīvnieks).
- eksemplārs Atsevišķs augs vai dzīvnieks no attiecīgās augu vai dzīvnieku grupas.
- mašīnatslēdznieks Atslēdznieks, kas remontē mašīnas.
- remontatslēdznieks Atslēdznieks, kas veic remontdarbus.
- hibrīds Augs vai dzīvnieks, kas iegūts ar hibridizāciju.
- ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos (piemēram, parastā priede, vilks, lapsa).
- siltummīlis Augs vai dzīvnieks, kura augšanai, attīstībai nepieciešami silti laikapstākļi.
- punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
- admirālis Augstākā dienesta pakāpe karaflotē; virsnieks ar šādu dienesta pakāpi.
- krīvu krīvs augstākais garīdznieks, virspriesteris.
- kalifs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; halīfs.
- halīfs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; kalifs.
- virspavēlnieks Augstākais pavēlnieks, augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- arhierejs Augstākas pakāpes pareizticīgo baznīcas garīdznieks.
- instrumentu atslēdznieks augstas kvalifikācijas atslēdznieks, kas izgatavo un remontē precīzas, ražošanai nepieciešamas ierīces.
- hercogs Augsts dižciltīgās muižniecības tituls Rietumeiropā; muižnieks, kam ir šāds tituls.
- lielskungs Augsts feodālis (piem., grāfs, hercogs); arī valdnieks.
- autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
- autoatslēdznieks Automobiļu atslēdznieks.
- avīžnieks Avīzes līdzstrādnieks; žurnālists.
- hiēna Āzijā, Āfrikā izplatīts plēsēju kārtas dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no beigtiem dzīvniekiem.
- nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē vai aiziet bojā.
- bagāts Bagātnieks.
- bajs Bagāts zemes īpašnieks, muižnieks (Vidusāzijā).
- baletdejotājs Baleta mākslinieks.
- baņķieris Bankas īpašnieks, vadītājs vai akcionārs.
- ēsma Barība, ko (dzīvnieks) labprāt ēd.
- primāts Baznīcas galva – augstākais garīdznieks (metropolīts), kura jurisdikcijai pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
- kantors Baznīcas kora diriģents, ērģelnieks; arī dziedātājs baznīcā.
- varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
- inteliģentais bezdarbnieks bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību (Latvijā 20. gs. 20.–30. gados).
- gliemis Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieks ar mīkstu, neposmotu ķermeni, kas vairumam sugu ietverts čaulā; mīkstmiesis; molusks.
- bomārs Bezpajumtnieks; bomzis.
- murgi Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo.
- Goliāts Bībeles personāžs – milzis, ko ar lingu divcīņā nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
- bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina, kārto un izsniedz grāmatas lasīšanai.
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās prom, atvirzās nost, attālinās (no kā).
- biogrāfs Biogrāfijas autors; pētnieks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
- bāleliņš Brālis; jauns vīrietis, radinieks.
- staltradzis Briežu dzimtas dzīvnieks ar lieliem, skaistiem ragiem.
- stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, nelielu ķīļveida galvu ar samērā lielām ausīm un rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apspalvojumu [Capreolus capreolus].
- dambriedis Briežu dzimtas dzīvnieks, kam raksturīgi lāpstveida paplašinājumi ragu augšdaļā; attiecīgā briežu suga [Cervus dama].
- bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs (parasti jātnieks); šāds karavīrs, kas pieder pie muižnieku kārtas.
- kavalieris Bruņinieks.
- lielmestrs Bruņinieku ordeņa galvenais priekšnieks.
- komturs Bruņinieku ordeņa pils un pārvaldītās zemes iecirkņa priekšnieks.
- padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu).
- pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas.
- basmačs Bruņotas kustības dalībnieks (Vidusāzijā), kas 1917.–1926. g. cīnījās pret padomju varu.
- partizāns Bruņotas vienības dalībnieks, kas slepeni cīnās pret ienaidnieku tā okupētajā teritorijā.
- kaujinieks Bruņotas vienības dalībnieks.
- lama Budistu mūks, garīdznieks zemēs, kur izplatīts lamaisms (Tibetā, Mongolijā).
- zēģelnieks Burinieks.
- mags Burvju mākslinieks, iluzionists (cirkā).
- faķīrs Burvju mākslinieks; cirka artists, kas demonstrē jogas vingrinājumus.
- āpsis Caunu (sermuļu) dzimtas dzīvnieks ar raksturīgu melni baltu apmatojumu galvas daļā.
- būvstrādnieks Celtniecībā nodarbināts strādnieks; celtnieks.
- komediants Ceļojošs aktieris, cirka mākslinieks, kas uzstājās balagānu uzvedumos (līdz 18. gadsimtam).
- regulētājs Ceļu policijas darbinieks, kurš regulē satiksmi.
- sasiet Cieši aptinot (piem., ar virvi, auklu), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties.
- zeks Cietumnieks, ieslodzītais; arī bijušais ieslodzītais.
- virsaitis Cilts vadonis; novada valdnieks; kādas cilvēku grupas vadonis.
- dzinējs Cilvēks (arī dzīvnieks), kas (ko) dzen, virza uz priekšu, liek (kādam) doties noteiktā virzienā (piem., zvēru medībās).
- nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas ir gatavs, veicot uzdevumu, iet bojā; pašnāvnieks; kamikadze.
- mistifikators Cilvēks (piem., rakstnieks, režisors), kas spēj piešķirt (kam) noslēpumainību, neizprotamību; cilvēks, kas veic mistifikāciju.
- uzklīdenis Cilvēks (piemēram, svešinieks, klejotājs, klaidonis), kas uzklīdis (kādā vietā).
- mediķis Cilvēks ar medicīnisko izglītību; medicīnas darbinieks; ārsts.
- persona Cilvēks kā tiesisko attiecību dalībnieks, kam piemīt tiesībspēja un (līdz ar noteikta vecuma sasniegšanu) rīcībspēja.
- rudacis Cilvēks vai dzīvnieks ar rudām acīm.
- zaļacis Cilvēks vai dzīvnieks ar zaļām acīm.
- kuprainis Cilvēks vai dzīvnieks, kam ir kupris.
- ieklīdenis Cilvēks vai dzīvnieks, kas ieklīdis no citurienes.
- slīcējs Cilvēks vai dzīvnieks, kas slīkst (1).
- luteklis Cilvēks vai dzīvnieks, ko lutina, lolo.
- nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji, un kurš var kļūt par infekcijas avotu.
- lutausis Cilvēks, arī dzīvnieks ar lielām (parasti noļukušām) ausīm.
- terorists Cilvēks, arī dzīvnieks, kurš izturas varmācīgi, pakļauj citus savām vēlmēm, iegribām.
- privātīpašnieks Cilvēks, kam pieder privātīpašums; privātais īpašnieks.
- kompanjons Cilvēks, kas atrodas, darbojas, ar kādu kopā; kompānijas (1) dalībnieks.
- ekskursants Cilvēks, kas devies ekskursijā; ekskursijas dalībnieks.
- dresētājs Cilvēks, kas dresē (dzīvniekus); cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem.
- neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārgalvis, pārdrošnieks.
- mūsējais Cilvēks, kas kādā ziņā ir tuvs runātājam vai runātājiem, piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
- viņējais Cilvēks, kas kādā ziņā nav tuvs runātājam vai runātājiem, nav piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
- nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un tos nelieto; atturībnieks.
- pārpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pārpirkšanu; starpnieks.
- afērists Cilvēks, kas nodarbojas ar afērām; blēdis, krāpnieks.
- dejotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dejas mākslu, baleta mākslinieks; dalībnieks deju kolektīvā.
- malu mednieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām; malumednieks.
- šarlatāns Cilvēks, kas nodarbojas ar šarlatānismu; blēdis, krāpnieks.
- ufologs Cilvēks, kas nodarbojas ar ufoloģiju, neidentificēto lidojošo objektu pētnieks.
- zeltracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi; zeltraktuves strādnieks.
- okšķeris Cilvēks, kas okšķerē; slepeno dienestu darbinieks, spiegs.
- konkursants Cilvēks, kas piedalās konkursā; konkursa dalībnieks.
- rotaļnieks Cilvēks, kas piedalās rotaļā, rotaļas dalībnieks.
- proletārietis Cilvēks, kas pieder pie proletariāta; strādnieks.
- komunikants Cilvēks, kas pieņem komūniju; dievgaldnieks.
- gādnieks Cilvēks, kas rūpējas, gādā (par kādu); apgādnieks.
- sacensonis Cilvēks, kas sacenšas; sacensību, konkursa u. tml. dalībnieks.
- literāts Cilvēks, kas sacer daiļdarbus, rakstnieks, publicists; cilvēks, kas nodarbojas ar literatūras pētīšanu.
- pacients Cilvēks, kas saņem medicīnisku palīdzību; slimnieks, kas ārstējas pie ārsta.
- astmatiķis Cilvēks, kas slimo ar astmu, astmas slimnieks.
- ostinieks Cilvēks, kas strādā kuģu ostā; ostas darbinieks.
- lauksaimnieks Cilvēks, kas strādā lauksaimniecībā, lauku saimniecības īpašnieks; zemnieks.
- radiodarbinieks Cilvēks, kas strādā radio (1); radio (1) darbinieks.
- antifašists Cilvēks, kas vēršas pret fašismu; fašisma pretinieks.
- antiglobālists Cilvēks, kas vēršas pret globālismu; globālisma pretinieks.
- antikomunists Cilvēks, kas vēršas pret komunismu; komunisma pretinieks.
- mājīpašnieks Cilvēks, kura īpašumā ir māja; namīpašnieks.
- nedraugs Cilvēks, kuram vai pret kuru ir nelabvēlīga, naidīga attieksme; ienaidnieks.
- cirtējs Cilvēks, strādnieks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
- medijs Cilvēku un garu starpnieks spiritisma seansos.
- cionists Cionisma kustības darbinieks vai piekritējs.
- klauns Cirka mākslinieks (neparastā tērpā, ar dīvainu grimu), kas uzstājas ar komiskiem priekšnesumiem.
- akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku.
- virves dejotājs cirka mākslinieks, akrobāts, kas savus priekšnesumus izpilda, balansējot uz virves.
- zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
- žonglieris Cirka mākslinieks, kas nodarbojas ar žonglēšanu.
- ekvilibrists Cirka mākslinieks, kas uzstājas ekvilibristikas žanrā.
- ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto asi kontrastainus, neparastus paņēmienus, komiskus efektus.
- iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas, izmantojot speciālu aparatūru, roku veiklību u. tml., demonstrē šķietamus brīnumus.
- svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs; ārzemnieks.
- svešzemnieks Citu zemju augs, dzīvnieks.
- trešā persona civillietas dalībnieks, kas juridiski ieinteresēts prasības lietas iznākumā strīdā starp pusēm.
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
- mežacūka Cūku dzimtas savvaļas dzīvnieks ar rupjiem sariem klātu masīvu ķermeni; meža cūka [Sus scrofa].
- čekists Čekas darbinieks.
- naturālists Dabas pētnieks, dabaszinātnieks.
- literārais mantojums Daiļdarbu kopums, ko pēc savas nāves atstājis rakstnieks.
- pusgrauds Daļa ražas, ko pusgraudnieks atdod zemes īpašniekam.
- pusrads Daļējs radinieks.
- kadrs Darbinieks (parasti sagatavots, kvalificēts).
- korektors Darbinieks (piem., izdevniecībā, laikraksta redakcijā), kas labo manuskriptu pārrakstīšanā un poligrāfiskajā salikumā ieviesušās teksta kļūdas.
- suflieris Darbinieks (piem., teātrī), kura uzdevums ir suflēt.
- ģērbējs Darbinieks (piem., teātrī), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
- pārdevējs Darbinieks (piem., veikalā), kura pienākumos ietilpst preču pārdošana.
- līdzstrādnieks Darbinieks (piem., zinātniskā iestādē, izdevniecībā).
- uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko).
- lietvedis Darbinieks, kas (iestādē, organizācijā) sagatavo un apstrādā dokumentus, veic saraksti u. tml.
- reportieris Darbinieks, kas (plašsaziņas līdzekļiem) piegādā ziņas, ievāc informāciju (parasti no notikuma vietas).
- apkopējs Darbinieks, kas apkopj (piem., telpas, teritoriju).
- cietumsargs Darbinieks, kas apsargā cietumu; arī cietuma uzraugs.
- apgaismotājs Darbinieks, kas atbild par apgaismošanu (teātrī, televīzijā u. tml.), darbinieks, kas apgaismo (noteiktas vietas).
- brošētājs Darbinieks, kas brošē.
- dispečers Darbinieks, kas centralizēti vada kāda objekta (piem., lidostas, autostacijas, elektrostacijas, ražošanas iecirkņa) darbību.
- rekvizitors Darbinieks, kas gādā rekvizītus (1), atbild par tiem.
- butafors Darbinieks, kas izgatavo butaforijas.
- naktssargs Darbinieks, kas naktī (ko) apsargā.
- kurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piem., dokumentus).
Atrasts piemēros (200):
- prečinieks ..brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
- lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
- aizpukšķēt ..pie pārbrauktuves brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
- sers ..saimnieks no pirmā miega bija piecēlies un aizgājis uz riju sera aplūkot, vai būs ar beidzamo krāsni diezgan sauss vai arī vēl jāgaida otra rīta.
- patvaldnieks ..vēl valdīja lielās Krievijas ķeizars un patvaldnieks Nikolajs Otrais..
- aizmirsties "Ar visām grabažām [prom] es saku!" Podnieks aizmirsies, gandrīz kliedz.
- lāga "Bez sievas un bērniem ne lāga mežsargs, ne saimnieks savās mājās nebūsi," kalējs sacīja..
- izlaist "Cik maksā?" pirtnieks prasīja. "Par vērdiņu divi," maiznieks atteica un izlaida kliņģerīšus uz galda.
- ūtrupnieks "Kas sola vairāk?" sauc ūtrupnieks.
- nopelt "Savāda celtne, pārāk lepna zemniekam," nopēla gaitnieks.. "Nenopel," mācīja Lazda, "nenopel, mājoklis būs labs."
- tā "Tā. Darba laiks ir beidzies," sacīja saimnieks.
- razbainieks "Vai dieviņ, nupat razbainieks mani nobeigs.. glābiet, glābiet!" tā puisēnu iztraucē mātes kliedziens no pļavas lejā.
- ēnstrādnieks 2010. gadā vidējais statistiskais ēnstrādnieks bija 38 gadus vecs vīrietis, kas strādā lielā pilsētā.
- smecernieks Āboliņa smecernieks.
- grāmatnieks Aceknis un grāmatnieks galvenokārt regulē barības pāriešanu īstajā kuņģī.
- agrākais Agrākais īpašnieks.
- agresīvs Agresīvs dzīvnieks.
- AIDS AIDS slimnieks.
- sarkanmatains Aiz letes rosās sarkanmatains krodzinieks.
- aizrautīgs Aizrautīgs zinātnieks.
- bruņinieks Aizstāvēdams savu sievu, tu esi rīkojies kā īstens bruņinieks.
- liecinieks Aizstāvības, apsūdzības liecinieks.
- maluzvejnieks Aizturēts maluzvejnieks.
- akcija Akciju īpašnieks.
- akorddarbs Akorddarba strādnieks.
- aktīvs Aktīvs darbinieks, mākslinieks, zinātnieks.
- algots Algots strādnieks, kalpotājs.
- ienaidnieks Alkoholisms ir veselības ienaidnieks.
- manīgs Amatnieks bija manīgs un izdarīgs puisis.
- apakš- Apakšīrnieks.
- apārstēt Apārstēts slimnieks.
- apdāvināts Apdāvināts rakstnieks, zinātnieks, mākslinieks.
- kur Apmeklēt memoriālo dzīvokli, kur rakstnieks strādājis.
- radinieks Āpsis pārstāv sermuļveidīgo dzimtu – tas nozīmē, ka viņš ir sermuļa radinieks.
- vidusskolnieks Apzinīgs vidusskolnieks.
- vilciens Ar precīziem ogles vilcieniem mākslinieks radījis izteiksmīgu portretu.
- zirdzinieks Ar zirga bailēm ir saskāries ikviens zirdzinieks – gan sportisti, gan hobija jātnieki, gan zirgkopēji.
- kultūrvēsturnieks Arheologs un kultūrvēsturnieks.
- uzgult Arī saimnieks šoruden staigāja sadrūmis. Likās, ka visai mājai būtu uzgulis ļauna likteņa sūtīts posts.
- enciklopēdists Aristotelis – ievērojams sava laika zinātnieks un enciklopēdists.
- pavēlnieks Armijas pavēlnieks.
- arodskolnieks Arodskolnieks sevi ir pierādījis ar labām sekmēm.
- ārštata Ārštata darbinieks, redaktors, tulks.
- apskatnieks Ārzemju ziņu apskatnieks.
- ār- Ārzemnieks.
- ass Ass priekšnieks.
- atbildīgs Atbildīgs darbinieks.
- atjautīgs Atjautīgs skolnieks, māceklis.
- atrasties Atradies gudrinieks!
- pārdrošnieks Atradies pārdrošnieks!
- ātrs Ātrākais sauszemes dzīvnieks.
- atraktīvs Atraktīvs spēles dalībnieks.
- zemnieksaimniecība Atrast darbu zemnieksaimniecībā.
- attapīgs Attapīgs skolnieks.
- atvērts Atvērts darbinieks.
- virsnieks Atzinības krusta virsnieks.
- vērtēt Atzinīgi vērtēts mākslinieks.
- atzīt Atzīts mākslinieks.
- augt Augošs zinātnieks.
- augstākais Augstākais virspavēlnieks.
- virspavēlnieks Augstākais virspavēlnieks.
- kvalifikācija Augstas kvalifikācijas strādnieks.
- autoatslēdznieks Autoatslēdznieks veic automobiļa tehniskā stāvokļa pārbaudi, tehnisko apkopi un remontu, konstatē un novērš automobiļu bojājumus.
- auto- Autoatslēdznieks.
- mednieks Autogrāfu mednieks.
- autoinspekcija Autoinspekcijas darbinieks.
- sekls Automašīnai ir diezgan sekls bagāžnieks.
- īpašnieks Automobiļa īpašnieks.
- autoritatīvs Autoritatīvs zinātnieks, ārsts.
- vaininieks Avārijas vaininieks.
- apskatnieks Avīzes apskatnieks.
- avīžnieks Avīžnieks iekasēja naudu par jaunākajiem laikrakstiem.
- rančo Bagāts rančo īpašnieks.
- saimnieks Bagāts saimnieks.
- bāls Bāls slimnieks.
- balsstiesīgs Balsstiesīgs pilsonis, sēdes dalībnieks.
- novadpētnieks Baltijas vēsturnieks un novadpētnieks Johans Kristofs Broce.
- vezumnieks Baļķu vezumnieks.
- šahs Bandinieks ir vājākā figūra šahā.
- vietnieks Bankas prezidenta vietnieks.
- valdnieks Bargs valdnieks.
- baskājis Baskājis mākslinieks Irbīte.
- ērģelnieks Baznīcas ērģelnieks.
- priekšdziedātājs Baznīcas priekšdziedātājs un ērģelnieks.
- nočīgāt Beidzot vijolnieks bija ar mieru kaut ko nočīgāt.
- pusmuiža Berķeneles pusmuižas nomnieks.
- bermontietis Bermontiešu virsnieks.
- kārumnieks Bērns ir liels kārumnieks.
- pļāpa Bērns ir liels pļāpa un gudrinieks.
- untumnieks Bērns ir liels untumnieks.
- rakstnieks Bērnu rakstnieks.
- bezatbildīgs Bezatbildīgs darbinieks.
- bez- Bezbiļetnieks.
- bez- Bezdarbnieks.
- bezkaunīgs Bezkaunīgs krāpnieks.
- bezprincipiāls Bezprincipiāls darbinieks.
- bezspēcīgs Bezspēcīgs slimnieks, ievainotais.
- beztiesisks Beztiesisks muižas zemnieks.
- bez- Bezzemnieks.
- literatūrvēsturnieks Bibliogrāfs un literatūrvēsturnieks Kārlis Egle.
- pēddzinis Bīgls ir lielisks mednieks un pēddzinis.
- cietumnieks Bijušais cietumnieks.
- pušelnieks Bijušais firmas pušelnieks.
- katordznieks Bijušais katordznieks.
- vakarskolnieks Bijušais vakarskolnieks ar labiem vārdiem atcerējās savu audzinātāju.
- zemnieks Bioloģiskais zemnieks.
- stiprinieks Birkenbaums zvejnieku starpā bij pazīstams kā liels stiprinieks un mūžīgs kauslis.
- birokrātisks Birokrātisks darbinieks.
- bīstams Bīstams ienaidnieks.
- bīstams Bīstams noziedznieks.
- noziedznieks Bīstams noziedznieks.
- bitenieks Bitenieks atver stropu.
- spiets Bitenieks savāc spietu no koka.
- krāpnieks Blēdis un krāpnieks.
- starpsaimnieks Blusa ir suņu lenteņa starpsaimnieks.
- bobslejists Bobslejistu četrinieks.
- bodnieks Bodnieks atver jaunu veikalu.
- jātnieks Brašs jātnieks.
- briesmīgs Briesmīgs cilvēks, noziedznieks, nezvērs.
- brīvdomīgs Brīvdomīgs dzejnieks.
- brīvdomīgs Brīvdomīgs mākslinieks.
- brīvlaistais Brīvlaistais cietumnieks.
- nometnieks Brūnais lācis ir nometnieks, kam ir izteikta saistība ar apdzīvoto teritoriju.
- vairogs Bruņinieks ar šķēpu un vairogu.
- stundinieks Bruņots stundinieks.
- svētceļnieks Budistu svētceļnieks.
- bufetnieks Bufetnieks pasniedza dzērienus.
- iezēģelēt Burinieks iezēģelē atklātā jūrā.
- zizlis Burvju mākslinieks pamāj ar zizli, un no cepures izlido baloži.
- būvgaldnieks Būvgaldnieks strādā galdniecības darbnīcās un dažādos kokapstrādes uzņēmumos.
- notriept Būvstrādnieks notriepj virsmu ar javu.
- būv- Būvstrādnieks.
- palkavnieks Cara armijas palkavnieks.
- cēls Cēls bruņinieks.
- būvstrādnieks Ceļu būvstrādnieks.
- priekšnieks Ceļu policijas priekšnieks.
- remontstrādnieks Ceļu, dzelzceļa remontstrādnieks.
- cepurnieks Cepurnieks izgatavojies košas cepures.
- kategorija Ceturtās kategorijas atslēdznieks.
- šķira Ceturtās šķiras mantinieks.
- uzklīst Ciemā uzklīdis svešinieks.
- pēcnieks Cienīgs amata pēcnieks.
- cietumnieks Cietumnieks agrāk tiesāts astoņas reizes.
- vakarskolnieks Cik valstij izmaksā viens vakarskolnieks?
- nokdaunēt Cīņas gaitā pretinieks tika nokdaunēts piecas reizes.
- cirks Cirka mākslinieks.
- rokdarbnieks Čakls rokdarbnieks.
- skolnieks Čakls skolnieks.
- čakls Čakls strādnieks, skolnieks.
- pētnieks Dabas pētnieks.
- dagestāņi Dagestāniešu dzejnieks Rasuls Hamzatovs.
- padots Darbinieks ir padots augstāk stāvošam vadītājam.
- loģisks Darbinieks izrādījās zinošs un ļoti loģisks.
- sazvanīt Darbinieks nav sazvanāms.
- laboties Darbinieks solījās laboties.
- sētuve Dārzniecības saimnieks ar traktoru un sētuvi izbrauc laukā, sētuvē ir tūkstošiem mazītiņu sēkliņu, jo saimnieks šodien sēs burkānus.
- apkopt Dārznieks apkopj rožu stādus.
- cirpt Dārznieks cērp dzīvžogu.
- izkniebt Dārznieks izknieba liekās atvases.
- apsakņoties Dārznieks liek apsakņoties rudenī grieztos ogu krūmu spraudeņus.
- lolot Dārznieks lolo savas ābelītes.
- savdabis Daudziem rīdziniekiem labi pazīstams bija savdabis mākslinieks Irbīte.
- daudzsološs Daudzsološs dzejnieks, aktieris, mūziķis.
- enkurnieks Daugavas enkurnieks.
- laivinieks Daugavas laivinieks.
- dedzīgs Dedzīgs kolekcionārs, mednieks, makšķernieks.
- demonstrants Demonstrācijas dalībnieks.
- desmitcīņa Desmitcīņas dalībnieks.
- despotisks Despotisks valdnieks.
- dienvidslāvi Dienvidslāvu rakstnieks.
- vietnieks Direktora vietnieks.
- disciplinēts Disciplinēts cilvēks, skolnieks.
- distance Distances priekšnieks.
- raitnieks Divīzijas štāba raitnieks.
- burinieks Divmastu, trīsmastu burinieks.
- trijnieks Divniekam seko trijnieks.
- divnieks Divnieks liecībā.
- divnieks Divnieks matemātikā.
- gruntnieks Divu māju gruntnieks.
- dižciltīgs Dižciltīgs muižnieks.
- dižmanīgs Dižmanīgs saimnieks, bagātnieks.
- dižs Dižs aktieris, mākslinieks.
- rediģēt Dokumentu atšifrējis, rediģējis un komentējis pazīstams vēsturnieks.
- četrinieks Draudzīgais meiteņu četrinieks.
- sanerrot Drēbnieks sanerrojis uzvalku.
- dūšīgs Dūšīgs strādnieks, mednieks.
- piekomandēt Dzejnieks A. Eglītis tika piekomandēts 19. divīzijai.
- bērns Dzejnieks bija īsts sava laikmeta bērns.
- ugunssargs Dzejnieks bija savas tautas ugunssargs.
- atdzejot Dzejnieks daudz atdzejojis citus autorus.
- piezīmēt Dzejnieks dienasgrāmatā piezīmēja savas atziņas.
- iedzīvināt Dzejnieks iedzīvinājis daudzus mūsdienās pazīstamus vārdus.
- sarkastisks Dzejnieks ir ne tikai dziļi nopietns, bet arī ass, nepielūdzams un sarkastisks.
- izdedzināt Dzejnieks izdedzināja sevi.
- izpaust Dzejnieks izpauž savus pārdzīvojumus jaunākajā krājumā.
- klajā Dzejnieks laidis klajā savu otro dzejoļu krājumu.
- ultramodernists Dzejnieks nepieder pie ultramodernistiem, kuru rindas ir mīklainas.
- publicēties Dzejnieks publicējās ar pseidonīmu.
- sadeldēt Dzejnieks radošajās mokās sevi sadeldē.
- atskaņot Dzejnieks raksta gan atskaņotas četrrindes, gan asimetriskāku toniku.
nieks citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV