Paplašinātā meklēšana

Meklējam nieks.

Atrasts vārdos (456):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

nav nieks

Atrasts skaidrojumos (1155):

komunārs 1871. gada Parīzes Komūnas dalībnieks.
pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
amfībija Abinieks.
abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
akcionārs Akciju [1] īpašnieks.
komediants Aktieris (parasti komiķis), cirka mākslinieks, arī jokdaris.
statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
kalpotājs Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
darba ņēmējs algots darbinieks.
kalps Algots laukstrādnieks; cilvēks, ko algo personisku uzdevumu veikšanai.
laukstrādnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā.
aluzinis Alu pētnieks jeb speleologs.
būvgaldnieks Amatnieks – būvgaldniecības speciālists.
mucinieks Amatnieks – speciālists mucu izgatavošanā.
gravieris Amatnieks vai mākslinieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
ādminis Amatnieks, kas apstrādā jēlādas.
namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes.
kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus.
zārcinieks Amatnieks, kas gatavo zārkus.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem (arkliem, ecēšām u. tml.).
skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo no skārda dažādus priekšmetus.
sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
seglinieks Amatnieks, kas izgatavo vai labo iejūga piederumus, seglus.
jumiķis Amatnieks, kas jumj jumtus.
galdnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar dažādu priekšmetu izgatavošanu no koka.
kalējs Amatnieks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu (izgatavojot, piem., lauksaimniecības darbarīkus, metāla detaļas vai priekšmetus, arī tos remontējot).
būvamatnieks Amatnieks, kas strādā celtniecībā.
drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes.
skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra dūmeņus un krāsnis.
stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
mūrnieks Amatnieks, mūrēšanas darbu speciālists.
varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
maizes devējs Apgādnieks.
sasaistīt Apsienot, sasienot (ķermeni, tā locekļus ar ko), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
pielabināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvnieks) kļūst draudzīgs, pieļāvīgs.
musketieris Ar musketi bruņots kājnieks.
metropolīts Arhibīskaps – metropolijas pārvaldnieks (parasti pareizticīgajiem); arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
arhivārs Arhīva darbinieks, kas pārzina un kārto arhīva materiālus.
imigrants Ārzemnieks, ieceļotājs, kas apmetas uz pastāvīgu dzīvi kādā valstī.
salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva, pelēkbrūna mugura un piecu pirkstu ekstremitātes.
stūrzobis Astaino abinieku kārtas 9–20 cm garš oldējējs dzīvnieks (Āzijā).
sirēna Astaino abinieku kārtas dzīvnieks bez pakaļkājām, kas dēj olas.
astotnieks Astoņnieks.
atradenis Atrasts dzīvnieks (piem., noklīdis suns, ievainots savvaļas dzīvnieks).
eksemplārs Atsevišķs augs vai dzīvnieks no attiecīgās augu vai dzīvnieku grupas.
mašīnatslēdznieks Atslēdznieks, kas remontē mašīnas.
remontatslēdznieks Atslēdznieks, kas veic remontdarbus.
hibrīds Augs vai dzīvnieks, kas iegūts ar hibridizāciju.
ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos (piemēram, parastā priede, vilks, lapsa).
siltummīlis Augs vai dzīvnieks, kura augšanai, attīstībai nepieciešami silti laikapstākļi.
punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
admirālis Augstākā dienesta pakāpe karaflotē; virsnieks ar šādu dienesta pakāpi.
krīvu krīvs augstākais garīdznieks, virspriesteris.
kalifs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; halīfs.
halīfs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; kalifs.
virspavēlnieks Augstākais pavēlnieks, augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
arhierejs Augstākas pakāpes pareizticīgo baznīcas garīdznieks.
instrumentu atslēdznieks augstas kvalifikācijas atslēdznieks, kas izgatavo un remontē precīzas, ražošanai nepieciešamas ierīces.
hercogs Augsts dižciltīgās muižniecības tituls Rietumeiropā; muižnieks, kam ir šāds tituls.
lielskungs Augsts feodālis (piem., grāfs, hercogs); arī valdnieks.
autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
autoatslēdznieks Automobiļu atslēdznieks.
avīžnieks Avīzes līdzstrādnieks; žurnālists.
hiēna Āzijā, Āfrikā izplatīts plēsēju kārtas dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no beigtiem dzīvniekiem.
nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē vai aiziet bojā.
bagāts Bagātnieks.
bajs Bagāts zemes īpašnieks, muižnieks (Vidusāzijā).
baletdejotājs Baleta mākslinieks.
baņķieris Bankas īpašnieks, vadītājs vai akcionārs.
ēsma Barība, ko (dzīvnieks) labprāt ēd.
primāts Baznīcas galva – augstākais garīdznieks (metropolīts), kura jurisdikcijai pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
kantors Baznīcas kora diriģents, ērģelnieks; arī dziedātājs baznīcā.
varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
inteliģentais bezdarbnieks bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību (Latvijā 20. gs. 20.–30. gados).
gliemis Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieks ar mīkstu, neposmotu ķermeni, kas vairumam sugu ietverts čaulā; mīkstmiesis; molusks.
bomārs Bezpajumtnieks; bomzis.
murgi Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo.
Goliāts Bībeles personāžs – milzis, ko ar lingu divcīņā nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina, kārto un izsniedz grāmatas lasīšanai.
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās prom, atvirzās nost, attālinās (no kā).
biogrāfs Biogrāfijas autors; pētnieks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
bāleliņš Brālis; jauns vīrietis, radinieks.
staltradzis Briežu dzimtas dzīvnieks ar lieliem, skaistiem ragiem.
stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, nelielu ķīļveida galvu ar samērā lielām ausīm un rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apspalvojumu [Capreolus capreolus].
dambriedis Briežu dzimtas dzīvnieks, kam raksturīgi lāpstveida paplašinājumi ragu augšdaļā; attiecīgā briežu suga [Cervus dama].
bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs (parasti jātnieks); šāds karavīrs, kas pieder pie muižnieku kārtas.
kavalieris Bruņinieks.
lielmestrs Bruņinieku ordeņa galvenais priekšnieks.
komturs Bruņinieku ordeņa pils un pārvaldītās zemes iecirkņa priekšnieks.
padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu).
pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas.
basmačs Bruņotas kustības dalībnieks (Vidusāzijā), kas 1917.–1926. g. cīnījās pret padomju varu.
partizāns Bruņotas vienības dalībnieks, kas slepeni cīnās pret ienaidnieku tā okupētajā teritorijā.
kaujinieks Bruņotas vienības dalībnieks.
lama Budistu mūks, garīdznieks zemēs, kur izplatīts lamaisms (Tibetā, Mongolijā).
zēģelnieks Burinieks.
mags Burvju mākslinieks, iluzionists (cirkā).
faķīrs Burvju mākslinieks; cirka artists, kas demonstrē jogas vingrinājumus.
āpsis Caunu (sermuļu) dzimtas dzīvnieks ar raksturīgu melni baltu apmatojumu galvas daļā.
būvstrādnieks Celtniecībā nodarbināts strādnieks; celtnieks.
komediants Ceļojošs aktieris, cirka mākslinieks, kas uzstājās balagānu uzvedumos (līdz 18. gadsimtam).
regulētājs Ceļu policijas darbinieks, kurš regulē satiksmi.
sasiet Cieši aptinot (piem., ar virvi, auklu), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties.
zeks Cietumnieks, ieslodzītais; arī bijušais ieslodzītais.
virsaitis Cilts vadonis; novada valdnieks; kādas cilvēku grupas vadonis.
dzinējs Cilvēks (arī dzīvnieks), kas (ko) dzen, virza uz priekšu, liek (kādam) doties noteiktā virzienā (piem., zvēru medībās).
nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas ir gatavs, veicot uzdevumu, iet bojā; pašnāvnieks; kamikadze.
mistifikators Cilvēks (piem., rakstnieks, režisors), kas spēj piešķirt (kam) noslēpumainību, neizprotamību; cilvēks, kas veic mistifikāciju.
uzklīdenis Cilvēks (piemēram, svešinieks, klejotājs, klaidonis), kas uzklīdis (kādā vietā).
mediķis Cilvēks ar medicīnisko izglītību; medicīnas darbinieks; ārsts.
persona Cilvēks kā tiesisko attiecību dalībnieks, kam piemīt tiesībspēja un (līdz ar noteikta vecuma sasniegšanu) rīcībspēja.
rudacis Cilvēks vai dzīvnieks ar rudām acīm.
zaļacis Cilvēks vai dzīvnieks ar zaļām acīm.
kuprainis Cilvēks vai dzīvnieks, kam ir kupris.
slīcējs Cilvēks vai dzīvnieks, kas slīkst (1).
luteklis Cilvēks vai dzīvnieks, ko lutina, lolo.
nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji, un kurš var kļūt par infekcijas avotu.
lutausis Cilvēks, arī dzīvnieks ar lielām (parasti noļukušām) ausīm.
terorists Cilvēks, arī dzīvnieks, kurš izturas varmācīgi, pakļauj citus savām vēlmēm, iegribām.
privātīpašnieks Cilvēks, kam pieder privātīpašums; privātais īpašnieks.
kompanjons Cilvēks, kas atrodas, darbojas, ar kādu kopā; kompānijas (1) dalībnieks.
ekskursants Cilvēks, kas devies ekskursijā; ekskursijas dalībnieks.
dresētājs Cilvēks, kas dresē (dzīvniekus); cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem.
neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārgalvis, pārdrošnieks.
mūsējais Cilvēks, kas kādā ziņā ir tuvs runātājam vai runātājiem, piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
viņējais Cilvēks, kas kādā ziņā nav tuvs runātājam vai runātājiem, nav piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un tos nelieto; atturībnieks.
pārpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pārpirkšanu; starpnieks.
afērists Cilvēks, kas nodarbojas ar afērām; blēdis, krāpnieks.
dejotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dejas mākslu, baleta mākslinieks; dalībnieks deju kolektīvā.
malu mednieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām; malumednieks.
šarlatāns Cilvēks, kas nodarbojas ar šarlatānismu; blēdis, krāpnieks.
ufologs Cilvēks, kas nodarbojas ar ufoloģiju, neidentificēto lidojošo objektu pētnieks.
zeltracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi; zeltraktuves strādnieks.
okšķeris Cilvēks, kas okšķerē; slepeno dienestu darbinieks, spiegs.
konkursants Cilvēks, kas piedalās konkursā; konkursa dalībnieks.
rotaļnieks Cilvēks, kas piedalās rotaļā, rotaļas dalībnieks.
proletārietis Cilvēks, kas pieder pie proletariāta; strādnieks.
komunikants Cilvēks, kas pieņem komūniju; dievgaldnieks.
gādnieks Cilvēks, kas rūpējas, gādā (par kādu); apgādnieks.
sacensonis Cilvēks, kas sacenšas; sacensību, konkursa u. tml. dalībnieks.
literāts Cilvēks, kas sacer daiļdarbus, rakstnieks, publicists; cilvēks, kas nodarbojas ar literatūras pētīšanu.
pacients Cilvēks, kas saņem medicīnisku palīdzību; slimnieks, kas ārstējas pie ārsta.
astmatiķis Cilvēks, kas slimo ar astmu, astmas slimnieks.
ostinieks Cilvēks, kas strādā kuģu ostā; ostas darbinieks.
lauksaimnieks Cilvēks, kas strādā lauksaimniecībā, lauku saimniecības īpašnieks; zemnieks.
radiodarbinieks Cilvēks, kas strādā radio (1); radio (1) darbinieks.
antifašists Cilvēks, kas vēršas pret fašismu; fašisma pretinieks.
antiglobālists Cilvēks, kas vēršas pret globālismu; globālisma pretinieks.
antikomunists Cilvēks, kas vēršas pret komunismu; komunisma pretinieks.
mājīpašnieks Cilvēks, kura īpašumā ir māja; namīpašnieks.
nedraugs Cilvēks, kuram vai pret kuru ir nelabvēlīga, naidīga attieksme; ienaidnieks.
cirtējs Cilvēks, strādnieks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
medijs Cilvēku un garu starpnieks spiritisma seansos.
cionists Cionisma kustības darbinieks vai piekritējs.
klauns Cirka mākslinieks (neparastā tērpā, ar dīvainu grimu), kas uzstājas ar komiskiem priekšnesumiem.
akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku.
virves dejotājs cirka mākslinieks, akrobāts, kas savus priekšnesumus izpilda, balansējot uz virves.
zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
žonglieris Cirka mākslinieks, kas nodarbojas ar žonglēšanu.
ekvilibrists Cirka mākslinieks, kas uzstājas ekvilibristikas žanrā.
ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto asi kontrastainus, neparastus paņēmienus, komiskus efektus.
iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas, izmantojot speciālu aparatūru, roku veiklību u. tml., demonstrē šķietamus brīnumus.
svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs; ārzemnieks.
svešzemnieks Citu zemju augs, dzīvnieks.
trešā persona civillietas dalībnieks, kas juridiski ieinteresēts prasības lietas iznākumā strīdā starp pusēm.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
mežacūka Cūku dzimtas savvaļas dzīvnieks ar rupjiem sariem klātu masīvu ķermeni; meža cūka [Sus scrofa].
čekists Čekas darbinieks.
naturālists Dabas pētnieks, dabaszinātnieks.
literārais mantojums Daiļdarbu kopums, ko pēc savas nāves atstājis rakstnieks.
pusgrauds Daļa ražas, ko pusgraudnieks atdod zemes īpašniekam.
pusrads Daļējs radinieks.
kadrs Darbinieks (parasti sagatavots, kvalificēts).
korektors Darbinieks (piem., izdevniecībā, laikraksta redakcijā), kas labo manuskriptu pārrakstīšanā un poligrāfiskajā salikumā ieviesušās teksta kļūdas.
suflieris Darbinieks (piem., teātrī), kura uzdevums ir suflēt.
ģērbējs Darbinieks (piem., teātrī), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
pārdevējs Darbinieks (piem., veikalā), kura pienākumos ietilpst preču pārdošana.
līdzstrādnieks Darbinieks (piem., zinātniskā iestādē, izdevniecībā).
uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko).
lietvedis Darbinieks, kas (iestādē, organizācijā) sagatavo un apstrādā dokumentus, veic saraksti u. tml.
reportieris Darbinieks, kas (plašsaziņas līdzekļiem) piegādā ziņas, ievāc informāciju (parasti no notikuma vietas).
apkopējs Darbinieks, kas apkopj (piem., telpas, teritoriju).
cietumsargs Darbinieks, kas apsargā cietumu; arī cietuma uzraugs.
apgaismotājs Darbinieks, kas atbild par apgaismošanu (teātrī, televīzijā u. tml.), darbinieks, kas apgaismo (noteiktas vietas).
brošētājs Darbinieks, kas brošē.
dispečers Darbinieks, kas centralizēti vada kāda objekta (piem., lidostas, autostacijas, elektrostacijas, ražošanas iecirkņa) darbību.
rekvizitors Darbinieks, kas gādā rekvizītus (1), atbild par tiem.
butafors Darbinieks, kas izgatavo butaforijas.
naktssargs Darbinieks, kas naktī (ko) apsargā.
kurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piem., dokumentus).
velokurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piemēram, dokumentus), braucot ar velosipēdu.
pārzinis Darbinieks, kas pārrauga (ko), ir atbildīgs (par ko).
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
kasieris Darbinieks, kas pieņem skaidras naudas maksājumus, pārdod biļetes vai veic citas ar skaidru naudu saistītas operācijas.
tabeļvedis Darbinieks, kas reģistrē, fiksē, aprēķina uzņēmumā nodarbināto faktisko darba laiku.
gaismotājs Darbinieks, kas rūpējas par skatuves, filmēšanas vietas u. tml. apgaismojumu; apgaismotājs.
referents Darbinieks, kas sagatavo lietas, sniedz ziņas, konsultē par noteiktiem jautājumiem.
rakstvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
kantorists Darbinieks, kas strādā kantorī (1); grāmatvedības, lietvedības darbinieks.
laborants Darbinieks, kas strādā laboratorijā un veic analīzes vai citus tehniskus darbus.
uzskaitvedis Darbinieks, kas uzņēmumā veic, piemēram, darba un darbalaika uzskaiti, pārbauda preču piegādes dokumentus.
reģistrators Darbinieks, kas veic (viesu, apmeklētāju u. tml.) reģistrāciju.
laborants Darbinieks, kas zinātniskā vai mācību iestādē veic dažādus tehniskus darbus (parasti padomju laikā).
istabenis Darbinieks, kura pienākums ir uzkopt istabas.
pinējs Darītājs --> pīt (1); amatnieks, kas nodarbojas ar pinumu darināšanu.
virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piem., dārzniecībā).
jātnieciņš Dem. --> jātnieks.
nieciņš Dem. --> nieks; sīks priekšmets.
sātans Dēmonu valdnieks, kritušais eņģelis, kurš ir sacēlies pret Dievu un ir Dieva ienaidnieks, augstākais ļaunuma spēku iemiesojums, kurš grūž cilvēkus uz garīgu iznīcību; velns.
krabis Desmitkāju vēžu grupas dzīvnieks ar lielām galvkrūtīm un īsu vēderiņu.
devītnieks Deviņnieks.
diabētiķis Diabēta slimnieks; cukurslimnieks.
majors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā (Latvijas armijā – dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu); virsnieks, kam ir šāda pakāpe.
žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; žandarmērijas darbinieks.
sekundants Divkaujas dalībnieka starpnieks un liecinieks.
šoneris Divu vai vairāku mastu burinieks ar slīpām un taisnām burām priekšējā mastā.
kungs Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēks; cilvēks, kam pieder vara (pār ko); saimnieks, darba devējs (attiecībā pret kalpotāju).
antilope Dobradžu dzimtas dzīvnieks ar gludu spalvu un uz augšu vērstiem ragiem [Antilope cervicapra].
tolis Dobradžu dzimtas dzīvnieks bez ragiem.
taurs Dobradžu dzimtas izmirušas sugas dzīvnieks (mājas govs priekštecis).
gazele Dobradžu dzimtas vidēji liels, graciozs dzīvnieks ar tievām, slaidām kājām, kas dzīvo tuksnešos, savannās u. tml.
sadzirdināt Dodot pietiekami daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras; sadzirdīt.
draiskulis Draiskulīgs cilvēks; draiskulīgs dzīvnieks.
prezbiteris Draudzes vecākais, priekšnieks.
skroderis Drēbnieks.
informators Drošības dienesta darbinieks, kas vāc un nodod nepieciešamo informāciju.
ūdensžurka Drukns, tumšpelēks vai brūns kāmju dzimtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo alās ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā – tīrumos, dārzos [Arvicola terrestris].
duelants Dueļa dalībnieks.
dziesminieks Dzejnieks.
pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
dzelzceļnieks Dzelzceļa transporta darbinieks.
apgaitnieks Dzelzceļa vai ceļa darbinieks, kas pārbauda noteiktu posmu (apgaitu) un atbild par kārtību tajā.
uzdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pietuvojas (kādam).
minnezengers Dziedonis, dziesminieks (12.–14. gs. Vācijā).
lielskungs Dzimtkungs, muižas īpašnieks.
dzimtkungs Dzimtmuižas īpašnieks.
melderis Dzirnavnieks.
sudmalnieks Dzirnavnieks.
dzirnavnieks Dzirnavu īpašnieks; cilvēks, kas strādā dzirnavās.
dzīvība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
radība Dzīva būtne (parasti dzīvnieks, putns, zivs vai tml.).
puika Dzīvnieka vīrišķās kārtas mazulis, arī šāds samērā jauns dzīvnieks.
kaitēklis Dzīvnieks (parasti augēdājs kukainis), kas bojā augu.
migrants Dzīvnieks (parasti putns), kas migrē.
sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēki izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas vēro izmaiņas apkārtējā vidē un brīdina par tām pārējos.
baltgalvis Dzīvnieks ar baltu vai ļoti gaišu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
pinkainis Dzīvnieks ar biezu, kuplu apmatojumu (piem., lācis, suns).
garastis Dzīvnieks ar garu asti.
garknābis Dzīvnieks ar garu knābi (piem., stārķis).
kuplaste Dzīvnieks ar kuplu asti (parasti vāvere, arī lapsa).
ausainis Dzīvnieks ar lielām ausīm.
melnītis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu apmatojumu.
melngalvis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
plušķis Dzīvnieks ar pinkainu apmatojumu (parasti par suni).
platradzis Dzīvnieks ar platiem ragiem.
raibulis Dzīvnieks ar raibu apspalvojumu.
grauzējs Dzīvnieks ar spēcīgi attīstītiem, graušanai piemērotiem priekšzobiem.
tumšgalvis Dzīvnieks ar tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
tārps Dzīvnieks bez ekstremitātēm, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem; arī kāpurs.
mazulis Dzīvnieks savas attīstības sākumposmā.
priekštecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts daudzveidīgās zemeslodes vietās.
jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi.
peldētājs Dzīvnieks vai putns, kura organisms ir labi pielāgots peldēšanai; dzīvnieks, kurš labprāt peld.
pēcnācējs Dzīvnieks, arī augs attiecībā pret īpatni, no kā tas radies.
pēctecis Dzīvnieks, arī augs attiecībā pret īpatni, no kā tas radies.
totēms Dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko totēmismā uzskata par kādas cilvēku kopas, arī kāda cilvēka priekšteci, senci.
konkurents Dzīvnieks, augs, kas eksistences cīņā sacenšas ar kādu citu dzīvnieku vai augu.
vadonis Dzīvnieks, kam barā seko, pakļaujas citi dzīvnieki.
garausis Dzīvnieks, kam ir garas ausis (parasti zaķis vai trusis).
ragainis Dzīvnieks, kam ir ragi.
sarkanacains Dzīvnieks, kam ir sarkanas, arī sarkanīgas acis.
spārnainis Dzīvnieks, kam ir spārni.
ūsainis Dzīvnieks, kam ir ūsas (2).
barvedis Dzīvnieks, kam seko pārējie.
ložņa Dzīvnieks, kas (piem., meklējot barību) mēdz ložņāt (piem., pa koku stumbriem).
iedzīvotājs Dzīvnieks, kas dzīvo kādā noteiktā vietā.
iemītnieks Dzīvnieks, kas dzīvo, ir sastopams (kādā vietā, vidē).
kanibāls Dzīvnieks, kas ēd savas sugas īpatņus.
krustojums Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus.
ieklīdenis Dzīvnieks, kas ieklejojis no citurienes.
dobradzis Dzīvnieks, kas ietilpst dobradžu dzimtā.
upuris Dzīvnieks, kas ir pakļauts, piemēram, plēsēja uzbrukumam.
mieramika Dzīvnieks, kas izturas miermīlīgi, nav nikns.
viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
kārumnieks Dzīvnieks, kas kāro labu barību, īpašu pacienājumu.
mednieks Dzīvnieks, kas medī citus dzīvniekus.
vazaņķis Dzīvnieks, kas mēdz klīst apkārt.
ieceļotājs Dzīvnieks, kas migrējot ieradies no citurienes; augs, kas ieviesies no citurienes.
vienpatis Dzīvnieks, kas nemēdz uzturēties baros un ir neatkarīgs, izņemot pārošanās laiku.
palīgs Dzīvnieks, kas palīdz cilvēkam (piem., kāda darba veikšanā).
maitēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
zālēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt vai tikai no zālaugiem.
veģetārietis Dzīvnieks, kas pārtiek no augu barības.
plēsējs Dzīvnieks, kas pārtiek no citiem dzīvniekiem; plēsīgs dzīvnieks.
nometnieks Dzīvnieks, kas pastāvīgi uzturas kādā apvidū, neaizklejo tālu no vairošanās vietām.
caurceļotājs Dzīvnieks, kas periodiski maina savu uzturēšanās vietu.
asinssūcējs Dzīvnieks, kas sūc citu dzīvnieku vai cilvēku asinis.
vaislinieks Dzīvnieks, kas tiek turēts vaislai, sugas turpināšanai.
kukaiņēdājs Dzīvnieks, kas uzturā lieto galvenokārt kukaiņus (piem., kurmis, ezis, cirslis).
ūdensdzīvnieks Dzīvnieks, kas visu dzīvi pavada ūdenī vai uz tā virsmas.
ziemgulis Dzīvnieks, kas ziemu pavada ziemguļā.
mīļdzīvnieks Dzīvnieks, ko (kāds) tur mājās savam priekam, patikai.
mājdzīvnieks Dzīvnieks, ko audzē saimnieciskām, estētiskām vai pētnieciskām vajadzībām.
laupījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks ir nomedījis vai medī barībai.
medījums Dzīvnieks, ko medī; nomedītais dzīvnieks.
krēslas dzīvnieks dzīvnieks, kura aktivitāte palielinās krēslas laikā.
gaļēdājs Dzīvnieks, kura galvenā vai vienīgā barība ir citi dzīvnieki, to gaļa.
draugs Dzīvnieks, kura izturēšanās iepazīta, kas ir pieradis (pie kā, kāda) u. tml.
ragnesis Dzīvnieks, kuram ir ragi.
kustonis Dzīvnieks; mājdzīvnieks.
kāpurs Dzīvnieku (piem., kukaiņu, abinieku, zivju) attīstības stadija, kurā tie atšķiras no pieauguša indivīda ar ķermeņa uzbūvi un izskatu; dzīvnieks šādā attīstības stadijā.
namsaimnieks Dzīvojamās mājas (māju) privātīpašnieks; namīpašnieks.
namīpašnieks Dzīvojamās mājas (māju) privātīpašnieks; namsaimnieks.
faraons Ēģiptes valdnieks; šā valdnieka tituls.
ūdensērce Ērču kārtas dzīvnieks, parasti spilgti sarkans un dažus milimetrus garš, kas dzīvo galvenokārt stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, kā arī jūrā.
fabrikants Fabrikas īpašnieks.
prodekāns Fakultātes dekāna vietnieks.
farmaceits Farmācijas speciālists; aptiekas darbinieks, kas gatavo zāles.
soģis Feodālismā – augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks; arī fogts.
flegma Flegmatisks cilvēks vai dzīvnieks.
tēvs Gados vecāks vīrietis (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi); arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari.
menestrels Galma dziedonis, mūziķis (viduslaiku Francijā un citās Eiropas zemēs), arī ceļojošs dziesminieks.
ģimenes galva galvenā, noteicošā persona ģimenē; ģimenes apgādnieks.
virsīpašnieks Galvenais (kā) īpašnieks.
astoņkājis Galvkāju apakškārtas jūras dzīvnieks ar maisveidīgu ķermeni un astoņiem taustekļiem.
sēpija Galvkāju klases jūras dzīvnieks, kura organismā īpašs dziedzeris izdala brūnu sekrētu; tinteszivs.
baznīckungs Garīdznieks (parasti katoļu).
kapelāns Garīdznieks kapelā [1]; garīdznieka palīgs.
imāms Garīdznieks, kas mošejā vada kopējo lūgšanu.
sprediķotājs Garīdznieks, kas saka sprediķi (1).
biktstēvs Garīdznieks, kas uzklausa grēksūdzi.
kapelāns Garīdznieks, kura aprūpē ir īpaša kontingenta cilvēki.
dekāns Garīdznieks, kura pārziņā ir dekanāts (2); katedrāles vecākais garīdznieks.
garīgais tēvs garīdznieks, mācītājs; arī padomdevējs.
Dieva kalps garīdznieks.
dvēseļu gans garīdznieks.
melnsvārcis Garīdznieks.
gestapovietis Gestapo darbinieks.
glaciologs Glacioloģijas speciālists, ledus pētnieks.
gondoljers Gondolas (1) airētājs, laivinieks.
grāmattirgotājs Grāmattirdzniecības darbinieks; grāmatu pārdevējs.
grāmatvedis Grāmatvedības speciālists; darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības uzskaiti.
bebrs Grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu, brūnu vai melnu apmatojumu un plakanu, zvīņām klātu asti.
nutrija Grauzēju kārtas dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un pagaru asti.
lielgruntnieks Gruntnieks, kam ir liels zemes īpašums.
mazgruntnieks Gruntnieks, kam pieder samērā mazs zemes īpašums.
gudrelis Gudrinieks.
gudrītis Gudrs cilvēks; gudrinieks.
prātnieks Gudrs cilvēks; gudrinieks.
gudrinieks Gudrs, viltīgs dzīvnieks.
tuvinieks Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem; piederīgais, arī radinieks.
piederīgais Ģimenes loceklis, tuvinieks, arī radinieks.
historiogrāfs Historiogrāfijas speciālists; vēstures pētnieks, vēstures darbu autors.
jaunstrāvnieks Ideoloģiskā virziena un sabiedriskās kustības Jaunā strāva atbalstītājs un dalībnieks (19. gs. 90. gados).
vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
nāvīgs ienaidnieks ienaidnieks, ar kuru nav iespējama izlīgšana.
naidnieks Ienaidnieks.
banka Iestāde, kas pieņem noguldījumus, uzglabā naudu, ir starpnieks maksājumos, norēķinos, kā arī izsniedz kredītus; ēka, kur veic šīs operācijas.
priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
veterāns Ilggadējs kādas nozares darbinieks.
ķeizars Impērijas valdnieks; šī valdnieka tituls.
liecība Informācija, ko sniedz, piem., liecinieks, cietušais, apsūdzētais un ko var izmantot par pierādījumu lietas izmeklēšanas vai lietvedības procesā.
saimnieks Īpašnieks, kuram (kas) pieder; cilvēks, kas apsaimnieko savu īpašumu.
uzpurnis Īpašs dzīvnieka purnam uzmaucams aizsargs (no ādas, stieplēm u. tml.), lai dzīvnieks nevarētu (kādam) iekost.
virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
īpatnis Īpatnējs cilvēks; savādnieks.
modžaheds Islāma kaujinieks, partizāns (piem., Afganistānā).
gultasvieta Istabas daļa, kuru izmanto un kurā dzīvo apakšīrnieks.
izbāznis Izbāzts dzīvnieks.
vārda meistars izcils rakstnieks, dzejnieks.
izlūks Izlūkdienesta darbinieks; spiegs.
mamuts Izmiris ziloņu dzimtas leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem ilkņiem un biezu, brūnganu apmatojumu [Elephas primigenius].
viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
iemidzināt Izraisīt vispārēju narkozi; ar medikamentiem panākt, ka (parasti dzīvnieks) letāli iemieg.
komodors Jahtkluba priekšnieks, priekšsēdētājs.
kamikadze Japāņu lidotājs pašnāvnieks (Otrā pasaules kara beiguposmā).
džigits Jātnieks, kas spēj izpildīt sarežģītus trikus (Kaukāzā, Vidusāzijā).
biezs Jaunbagātnieks.
tautu dēls jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes; arī precinieks; tautietis.
atnācējs Jauns iedzīvotājs, iemītnieks.
rabīns Jūdu (ebreju) garīdznieks, sinagogas vadītājs.
jūraszvaigzne Jūras bezmugurkaulnieks ar sarkanīgu vai violetu ķermeni, kam ir zvaigznes forma.
Neptūns Jūras dievs romiešu mitoloģijā; jūras valdnieks.
akvanauts Jūras pētnieks, kas izdara novērojumus.
delfīns Jūras zīdītājdzīvnieks ar smailu purnu un augsti attīstītu nervu sistēmu.
jūrmalietis Jūrmalnieks.
jūrā gājējs jūrnieks; jūras zvejnieks.
jūras braucējs jūrnieks.
jūrasbraucējs Jūrnieks.
ideologs Kādas ideoloģijas vadītājs vai aktīvs paudējs; politisks darbinieks, kas veic ideoloģisko darbu.
mošķis Kaitīgs dzīvnieks; kukainis.
šķēpnesis Kājnieku karavīrs, kas apbruņots ar šķēpu; šķēpnieks.
kalnracis Kalnraktuves strādnieks.
puisis Kalps, laukstrādnieks, arī strādnieks laukos.
vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju; vijoļmūzikas koncerts.
lama Kamieļu dzimtas dzīvnieks bez kupra, ar garu apmatojumu (Dienvidamerikā).
kapitālists Kapitāla, ražošanas līdzekļu īpašnieks; persona, kas iegulda savu kapitālu uzņēmējdarbībā un gūst peļņu no tā.
buržujs Kapitālists, kapitāla īpašnieks.
landsknehts Kara algotnis, kājnieks (Eiropas valstīs, galvenokārt Vācijā 16.–17. gs.).
flagmanis Karakuģu vienības komandieris; flotes pavēlnieks.
ķēniņš Karalis; valdnieks.
kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
komandieris Karaspēka vienības, arī karakuģa, lidaparāta u. tml. apkalpes priekšnieks; vadītājs, priekšnieks.
vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.–18. gadsimtā); vaivads (1).
hetmanis Karavadonis, virspavēlnieks (Polijā, Ukrainā).
karadraudze Karavīru vienība, ko algoja un uzturēja cilts vadonis, vēlāk valdnieks, feodālis (piem., kņazs).
eminence Kardināla tituls; garīdznieks ar šādu titulu.
podlaiža Kārumnieks.
abats Katoļu garīdznieks (Francijā).
ksendzs Katoļu garīdznieks (Polijā).
abats Katoļu mūku klostera priekšnieks.
kirasietis Kavalērijas jātnieks, kura krūtis un muguru aizsargā metāla bruņas – kirasas.
kornets Kavalērijas virsnieks, kas nesa karogu.
dragūns Kavalērists, kas kaujās var piedalīties arī kā kājnieks.
saiga Kazām radniecīgs stepju dzīvnieks ar dzeltenpelēku apmatojumu, neproporcionāli lielu galvu un snuķveidīgu purnu [Saiga tatarica].
kāzinieks Kāzu viesis; kāzu svinību dalībnieks.
trapers Kažokzvēru mednieks, kas medībās parasti izmanto slazdus.
dokumentālists Kinodarbinieks (režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu uzņemšanā.
kinodokumentālists Kinodarbinieks (režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu veidošanā.
klaidonis Klaiņojošs dzīvnieks.
vagars Klaušu darbu uzraugs, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
klibiķis Klibs cilvēks vai dzīvnieks.
savietis Kolektīva, cilvēku grupas loceklis (no šī kolektīva, šīs grupas locekļu viedokļa); arī tautietis, novadnieks.
kompanjons Komerciāla uzņēmuma, kompānijas līdzīpašnieks.
vieskoncerts Koncerts, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs mākslinieks vai mākslinieciskā vienība citā vietā.
vicekonsuls Konsula vietnieks.
kontrrevolucionārs Kontrrevolūcijas dalībnieks, aktīvs tās piekritējs.
kooperators Kooperatīvu dalībnieks, darbinieks.
korists Kora dalībnieks, dziedātājs.
aktīnija Koraļļu klases jūras dzīvnieks, kas pēc formas atgādina maisu ar starveidīgiem taustekļiem.
dekabrists Krievu revolucionārās grupas dalībnieks, kas 1825. gada decembrī organizēja neveiksmīgu sacelšanos pret caru Nikolaju I.
kriminālists Kriminālnoziedznieks.
kristībnieks Kristību dalībnieks, viesis.
prāvests Kristiešu baznīcā – garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni, kurš sastāv no vairākām draudzēm.
velns Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; sātans.
dievs Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – pasaules radītājs un valdnieks; augstākā esamība.
antikrists Kristīgajā reliģijā – Kristus pretinieks.
bīskaps Kristīgās baznīcas augstākais garīdznieks, baznīcas administratīvi teritoriālās pamatvienības galva.
krogus papus krodzinieks.
krodzinieks Kroga īpašnieks vai nomnieks, kas arī apkalpo viesus.
aligators Krokodilu kārtas dzīvnieks ar īsu un platu purnu.
varžukrupis Krupim līdzīgs bezastainais abinieks.
krustnesis Krusta karu dalībnieks ar krusta zīmi uz apģērba.
krustnesis Krusta karu dalībnieks, kas iebruka Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gs.).
rēderis Kuģa (kuģu) īpašnieks, kas nodarbojas ar jūras transporta darījumiem vai savu kuģu iznomāšanu.
ezis Kukaiņēdāju kārtas nakts dzīvnieks ar asām adatām klātu ķermeņa virsdaļu un kas briesmu brīžos spēj saritināties kamolā.
žiperis Kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks.
operators Kvalificēts darbinieks, kas apkalpo vai vada, piem., tehnisku iekārtu, ierīci, mehānismu; kvalificēts darbinieks, kas dara, veic (ko), strādājot ar tehnisku iekārtu, ierīci, mehānismu.
mašīnmeistars Kvalificēts strādnieks, kas atbild par mašīnu apkopi.
motorists Kvalificēts strādnieks, kas darbina un apkalpo motorus, dzinējus.
atslēdznieks Kvalificēts strādnieks, kas izgatavo dažādus metāla izstrādājumus, montē un remontē mehānismus.
meistars Kvalificēts strādnieks, kas nodarbojas ar kādu amatu; profesionāls amatnieks ar kvalifikāciju apliecinošu dokumentu.
iespiedējs Kvalificēts strādnieks, kas tipogrāfiski iespiež poligrāfijas izdevumus.
budēlis Ķekatnieks.
dibens Ķermeņa pakaļējā daļa, uz kuras cilvēks, dzīvnieks parasti sēž.
tritons Ķirzakai līdzīgs astains abinieks ar slaidu, līdz 18 cm garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti.
hameleons Ķirzakai līdzīgs dzīvnieks ar garu mēli un spēcīgu asti, kurš spēj mainīt ādas krāsu, pielāgojoties videi.
koala Lāčsomainis – Austrālijas eikaliptu mežos dzīvojošs lācēnam līdzīgs dzīvnieks ar pelēku vai pelēki brūnu apmatojumu, kas pārtiek tikai no eikaliptu lapām vai tā jaunajiem dzinumiem [Phascolarctos cinereus].
pārlaist Laist, lai (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
latifundists Latifundijas īpašnieks.
pelēkais barons latviešu lielsaimnieks (padomju laika nievājošs apzīmējums).
streļķis Latviešu strēlnieks.
lauķis Laucinieks.
jaunlops Lauksaimniecības dzīvnieks (piem., govju mazulis) no dzimšanas līdz iekļaušanai ganāmpulkā.
cūka Lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu, sariem klātu ķermeni, īsām kājām un šņukuru (audzē gaļas ieguvei).
ragulops Lauksaimniecības dzīvnieks ar ragiem (govs, kaza u. tml.).
govs Lauksaimniecības dzīvnieks, ko audzē galvenokārt piena un gaļas ieguvei.
lops Lauksaimniecības dzīvnieks.
fermeris Lauksaimnieks, lauksaimnieciskās ražošanas privātuzņēmuma īpašnieks vai nomnieks.
gājējs Laukstrādnieks, kalps bez pastāvīgas dzīves un darba vietas.
pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas atlīdzībā par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
graudnieks Laukstrādnieks, kas, apstrādājot viņam ierādīto zemi ar saviem darba līdzekļiem, saņēma atlīdzību graudā (parasti pusi no ražas); pusgraudnieks.
saimniekistaba Lauku dzīvojamās ēkas istaba, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni; saimnieku istaba.
laucinieks Lauku iedzīvotājs; zemnieks.
saimnieks Lauku māju, zemnieku saimniecības īpašnieks.
rentes māja lauku saimniecība, kuru tās saimnieks nomāja no muižas (pretstatā par dzimtu iepirktai mājai).
jaunsaimnieks Lauku zemes īpašnieks pēc 1920. gada agrākās reformas.
leļļinieks Leļļu teātra darbinieks, parasti aktieris, arī leļļu izgatavotājs.
lempis Lempīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
alnis Lielākais briežu dzimtas dzīvnieks ar garām kājām un platiem, zarotiem ragiem.
imperators Lielas monarhijas valdnieks; šā valdnieka tituls; ķeizars.
prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (dažās valstīs, piem., Francijā).
Velsas princis Lielbritānijas troņmantinieks; Lielbritānijas troņmantinieka tituls.
plātīzeris Lielībnieks.
plātoņa Lielībnieks.
staltbriedis Liels briežu dzimtas zīdītājdzīvnieks ar slaidu spēcīgu ķermeni, garām kājām un kura tēviņam ir lieli, zaroti ragi [Cervus elaphus].
tēvainis Liels dzīvnieks (parasti tēviņš).
jūras lauva liels jūras dzīvnieks ar ronim līdzīgu ķermeni, garu kaklu un nelielu galvu.
zirgs Liels mājdzīvnieks, ko izmanto lauksaimniecības darbos, cilvēku, priekšmetu pārvadāšanai vai sportā.
degunradzis Liels nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un vienu vai diviem ragiem uz deguna un pieres.
kamielis Liels pārnadžu kārtas dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, kas dzīvo tuksnešos un stepēs.
briedis Liels pārnadžu kārtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem, slaidām kājām un īsu asti.
čiekurs Liels priekšnieks, svarīga amatpersona.
pērtiķis Liels primātu klases dzīvnieks bez astes, ekstremitātēm ar pieciem pirkstiem un labi attīstītām galvas smadzenēm.
krokodils Liels rāpuļu klases dzīvnieks (Āfrikā, Dienvidāzijā, Ziemeļaustrālijā, Amerikā), kam raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes.
valis Liels ūdens dzīvnieks, zīdītājs ar lielu galvu un milzīgu mutes atveri, biezu zemādas tauku slāni (trānu) un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru.
zebu Liels vēršu apakšdzimtas dzīvnieks ar kupri uz skausta un ādas krokām starp priekškājām, ko karsta klimata apstākļos audzē gaļai, darbam un piena ieguvei.
sumbrs Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu, platu kaklu ar izteiktu kupri un garām krēpēm, platu pieri, īsiem ragiem (abu dzimumu dzīvniekiem) un biezu, brūnu, priekšējā daļā garāku apmatojumu; Eiropas bizons [Bison bonasus].
bifelis Liels vēršu dzimtas dzīvnieks ar spēcīgu kaklu, lielu galvu un lieliem, izliektiem ragiem.
jaks Liels vēršu ģints dzīvnieks (Āzijā) ar lieliem ragiem un biezu, garu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām [Bos mutus].
tapirs Liels, cūkai līdzīgs augēdājs dzīvnieks ar samtainu apspalvojumu un īsu tvērienspējīgu snuķi.
panda Liels, lācim līdzīgs dzīvnieks, kura apmatojums ir balts ar raksturīgiem melniem plankumiem ap acīm, uz ausīm, deguna, kājām un pleciem; bambuslācis [Ailuropoda melanoleuca].
leduslācis Liels, masīvs lāču dzimtas dzīvnieks ar baltu apmatojumu, kas dzīvo Ziemeļu ledus okeāna piekrastē [Thalarctos maritimus].
polārlācis Liels, masīvs lāču dzimtas dzīvnieks ar baltu apmatojumu, kas dzīvo Ziemeļu ledus okeāna piekrastē; leduslācis.
zilonis Liels, masīvs tropu zālēdājs zīdītājdzīvnieks ar tumšpelēku, kailu ādu, lielām, platām ausīm un garu snuķi.
pantera Liels, plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks – leopards (parasti ar melnu apmatojumu) [Panthera pardus].
jaguārs Liels, plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar rūsganu, melni plankumainu apmatojumu (galvenokārt Dienvidamerikā) [Panthera onca].
makans Liels, smags dzīvnieks, arī priekšmets (atšķirībā no citiem līdzīgiem).
zobentīģeris Liels, tīģerim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks (terciāra un kvartāra periodā) ar spēcīgiem, līdz 14 cm gariem augšējiem ilkņiem; zobenzobu tīģeris.
lielsaimnieks Lielsaimniecības īpašnieks.
budzis Lielsaimnieks.
senjors Lielu zemju īpašnieks (viduslaiku Rietumeiropā), kam bija augstākā vara pār viņam pakļautajiem vasaļiem.
lielkunigaitis Lietuvas valdnieks.
līgotājs Līgosvētku dalībnieks; līgodziesmu dziedātājs.
lingvists Lingvistikas speciālists; valodnieks.
liriķis Lirisku daiļdarbu autors; komponists vai mākslinieks, kura darbiem raksturīgs lirisms.
literatūrvēsturnieks Literatūrvēstures speciālists; literatūras vēsturnieks.
literatūrzinātnieks Literatūrzinātnes speciālists; literatūras zinātnieks.
landmaršals Livonijas ordeņa mestra vietnieks.
jūrasezis Lodveidīgs vai ieapaļš jūras dzīvnieks ar cietu čaulu un kustīgām adatām.
dramaturgs Lugu rakstnieks.
karakals Lūsim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar brūnu apspalvojumu un melnām ausīm (tuksnešu un stepju apgabalos – Āfrikā un Āzijas rietumos) [Lynx caracal].
ielaist Ļaut vai pieļaut, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
naudas maiss ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks.
naudasmaiss Ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks.
rīma Ļoti ēdelīgs cilvēks vai dzīvnieks.
milzenis Ļoti liels dzīvnieks, augs vai priekšmets.
milzis Ļoti liels objekts (priekšmets, dzīvnieks, koks u. tml.).
sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
kaulu kambaris ļoti vājš cilvēks (retāk dzīvnieks).
ultrakreiss Ļoti, galēji kreiss politiskais darbinieks.
ultralabējs Ļoti, galēji labējs politiskais darbinieks.
mendelisms Mācība par iedzimtības likumsakarībām, pazīmju iedzimšanu, ko atklāja dabaszinātnieks un mūks G. J. Mendelis.
mafiozo Mafijas loceklis, mafiozas organizācijas dalībnieks.
maiznieks Maizes cepējs; arī maiznīcas īpašnieks.
muzejmāja Māja, kur dzīvojis, piem., izcils rakstnieks, dzejnieks, komponists un kurā ierīkots viņa memoriālais muzejs.
mājlops Mājdzīvnieks (piem., govs, cūka, aita, kaza), ko audzē un izmanto saimnieciskiem nolūkiem.
suns Mājdzīvnieks, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme; mājas suns.
savvaļnieks Mājdzīvnieks, kas kļuvis par savvaļas dzīvnieku.
mājkustonis Mājdzīvnieks.
galerists Mākslas galerijas īpašnieks.
artists Mākslinieks (parasti cirka, estrādes mākslā).
virtuozs Mākslinieks (parasti mūziķis) ar tehniski izkoptu, izcilu profesionālo izpildījumu.
naivists Mākslinieks (parasti neprofesionāls), kura darbiem ir raksturīgs naivisms.
raksturotājs Mākslinieks (piem., rakstnieks, gleznotājs, aktieris), kas spilgti, uztverami atsedz tēla raksturu.
mālderis Mākslinieks, gleznotājs (parasti neprofesionāls, vājš).
brīvmākslinieks Mākslinieks, kam nav noslēgts pastāvīgs darba līgums ar konkrētu darba devēju un kurš nesaņem regulāru atalgojumu.
stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus; mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
tekstilmākslinieks Mākslinieks, kas darbus darina no tekstilšķiedrām.
zeltkalis Mākslinieks, kas darina dekoratīvus zelta izstrādājumus; rotkalis.
sudrabkalis Mākslinieks, kas darina izstrādājumus no sudraba.
keramiķis Mākslinieks, kas darina priekšmetus no māla vai mālu saturošas masas.
sīkplastiķis Mākslinieks, kas darina sīkplastikas darbus.
kupletists Mākslinieks, kas dzied kuplejas.
metālmākslinieks Mākslinieks, kas izgatavo mākslas darbus no metāla.
konferansjē Mākslinieks, kas koncertā, sarīkojumā vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus.
gobelēnists Mākslinieks, kas nodarbojas ar gobelēnu veidošanu.
metālkalējs Mākslinieks, kas nodarbojas ar metālkalšanu.
interprets Mākslinieks, kas radoši, savdabīgi atklāj, izpilda (mākslas darbu).
figurālists Mākslinieks, kas savos darbos attēlo cilvēkus vai dzīvniekus.
akvarelists Mākslinieks, kas specializējies akvareļu glezniecībā.
ekslibrists Mākslinieks, kas specializējies ekslibris darināšanā.
ilustrators Mākslinieks, kas specializējies ilustrāciju veidošanā.
plakātists Mākslinieks, kas specializējies plakātu mākslā.
ainavists Mākslinieks, kas strādā ainavas žanrā; peizāžists.
animālists Mākslinieks, kas strādā animālistiskajā žanrā.
batālists Mākslinieks, kas strādā batālajā žanrā.
gleznotājs Mākslinieks, kas strādā glezniecībā.
grafiķis Mākslinieks, kas strādā grafikas tehnikā.
karikatūrists Mākslinieks, kas strādā karikatūras žanrā.
kokdzelējs Mākslinieks, kas strādā kokdzeluma žanrā.
kokgrebējs Mākslinieks, kas strādā kokgrebuma tehnikā.
koktēlnieks Mākslinieks, kas strādā koktēlniecībā.
litogrāfs Mākslinieks, kas strādā litogrāfijas tehnikā; litogrāfijas speciālists.
marīnists Mākslinieks, kas strādā marīnas žanrā.
monumentālists Mākslinieks, kas strādā monumentālās mākslas nozarē.
ofortists Mākslinieks, kas strādā oforta tehnikā.
peizāžists Mākslinieks, kas strādā peizāžas žanrā; ainavists.
portretists Mākslinieks, kas strādā portretu žanrā; portretu gleznotājs.
scenogrāfs Mākslinieks, kas strādā scenogrāfijā.
stājgleznotājs Mākslinieks, kas strādā stājglezniecībā.
stājgrafiķis Mākslinieks, kas strādā stājgrafikā.
stājmākslinieks Mākslinieks, kas strādā stājmākslā.
stājtēlnieks Mākslinieks, kas strādā stājtēlniecībā; stājskulptors.
skulptors Mākslinieks, kas strādā tēlniecībā; tēlnieks.
tēlnieks Mākslinieks, kas strādā tēlniecībā.
vitrāžists Mākslinieks, kas strādā vitrāžas tehnikā.
zīmētājs Mākslinieks, kas strādā zīmējuma tehnikā.
animators Mākslinieks, kas veido animācijas filmas; animācijas speciālists.
dekorators Mākslinieks, kas veido izrādes dekorācijas; scenogrāfs.
multiplikators Mākslinieks, kas veido kadrus multiplikācijas filmām.
šaržists Mākslinieks, kas veido šaržus.
reālists Mākslinieks, kura daiļrades metode ir reālisms.
humorists Mākslinieks, rakstnieks u. tml. autors, kurš īstenības parādības attēlo ar humoru.
copmanis Makšķernieks.
maliķis Malumednieks, maluzvejnieks.
manifestants Manifestācijas (1) dalībnieks.
neatraidāmais mantinieks mantinieks, kuram pienākas mantojuma daļa, neatkarīgi no mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma.
minorāts Mantošanas kārtība, kurā nesadalītu nekustamo īpašumu manto jaunākais dēls vai jaunākais tuvākais radinieks.
majorāts Mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (piem., zemi) nedalīti manto pirmdzimtais mantinieks; šādā veidā mantotais īpašums.
manufaktūrists Manufaktūras īpašnieks.
sīkulis Maza, sīka auguma cilvēks vai dzīvnieks.
loris Mazs bezastes puspērtiķis ar lielām acīm, kas izplatīts Āzijas un Āfrikas tropos (nakts dzīvnieks).
hidra Mazs zarndobumaiņa tipa saldūdens dzīvnieks ar stobrveida ķermeni, taustekļu vainagu un dzeļšūnām ārējā audu slānī.
sīkmanis Mazs, sīks dzīvnieks.
mazsaimnieks Mazsaimniecības īpašnieks; sīksaimnieks.
štrunts Mazvērtīgs, nevajadzīgs priekšmets; nieks.
feldšeris Medicīnas darbinieks ar vidējo profesionālo izglītību, kas var patstāvīgi sniegt medicīnisko palīdzību.
medicīnas māsa medicīnas darbinieks, kam ir (parasti) vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas slimnīcā kopj slimniekus un telpas.
ģēģeris Mednieks.
melns Melnstrādnieks; arī kurinātājs.
makaks Mērkaķu dzimtas neliels dzīvnieks ar pelēkbrūnu apmatojumu un sarkanīgiem sēžas mīkstumiem.
metālists Metālmākslinieks.
mežsargs Mežniecības darbinieks, kas apsargā noteiktu meža apgaitu, kā arī pārzina un uzrauga mežu stādīšanu, kopšanu, ciršanu un dažādu tehnisku mežsaimniecības darbu izpildīšanu.
mežzinis Mežniecības pārvaldnieks.
slakteris Miesnieks.
tupelīte Mikroskopisks vienšūnas dzīvnieks (infuzorija), ko sedz skropstiņas un kas pēc formas atgādina kurpi [Paramaecium].
milicis Milicijas darbinieks.
intendants Militāra amatpersona, kas pārzina karaspēka daļu un militāro iestāžu saimnieciskos jautājumus; intendantūras priekšnieks.
grifs Mītisks dzīvnieks – spārnots lauva ar ērgļa galvu.
pusdievs Mitoloģijā – cilvēks, kam viens no vecākiem bijis dievs; valdnieks, kura ciltstēvs bijis kāds no dieviem.
karalis Monarhijas valdnieks; šāda valdnieka tituls.
līdzbraucējs Motosportā – sacīkšu dalībnieks, kas brauc blakusvāģī.
zivs Mugurkaulnieku apakštipa dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām klāts ķermenis un spuras.
rāpulis Mugurkaulnieku klases dzīvnieks, kam raksturīga nepastāvīga ķermeņa temperatūra un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klāts ķermenis.
muitnieks Muitas (2) darbinieks.
muižkungs Muižas īpašnieks vai pārvaldnieks.
mežkungs Muižas vai valsts mežu pārvaldnieks.
junkurs Muižnieka dēls, dižciltīgs jauneklis (parasti virsnieks).
barons Muižnieka tituls (zemāks par grāfu, marķīzu, hercogu); cilvēks, kam ir šāds tituls; Baltijas vācu muižnieks.
junkurs Muižnieks (piem., Prūsijā); muižas pārvaldnieks.
pans Muižnieks Polijā, Ukrainā, Baltkrievijā.
dzimtmuižnieks Muižnieks, kam pieder dzimtmuiža.
muižturis Muižnieks; muižas īpašnieks vai valdītājs.
ajatolla Musulmaņu šiītu augstākais garīdznieks.
mulla Musulmaņu teologs un likumu zinātājs, arī garīdznieks.
muzejnieks Muzeja darbinieks.
bekvokālists Muzikāla kolektīva dalībnieks, kurš fonā izpilda papildus harmoniskas partijas.
mūziķis Mūzikas mākslinieks (izpildītājs, arī komponists).
muzikologs Mūzikas zinātnieks; mūzikas kritiķis.
naftinieks Naftas ieguves, naftas pārstrādes strādnieks; naftas ieguves, naftas pārstrādes speciālists.
naktsdzīvnieks Nakts dzīvnieks.
naturālists Naturālisma (1) pārstāvis literatūrā, mākslā; rakstnieks, mākslinieks, kura darbos izpaužas naturālistiskas tendences.
nebēdnis Nebēdnīgs cilvēks (parasti bērns); nebēdnieks.
gūsts Nebrīve, kādā atrodas, piem., sagūstīts dzīvnieks.
negantnieks Negants cilvēks, arī dzīvnieks.
negausis Negausīgs cilvēks vai dzīvnieks.
neglītenis Neglīts cilvēks vai dzīvnieks.
nejaucēns Nejauks cilvēks vai dzīvnieks.
maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks; maita [2].
maitas gabals nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks; maitasgabals.
maita Nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks.
hercogs Nelielas valsts vai provinces valdnieks (feodālās sadrumstalotības laikā).
brigantīna Neliels divmastu burinieks ar taisnām burām priekšējā mastā un slīpām burām otrā mastā.
kverkšķis Neliels dzīvnieks (parasti suns).
jūrascūciņa Neliels grauzēju kārtas domesticēts dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes [Cavia porcellus].
šinšilla Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu un skaistu sudrabaini pelēku apmatojumu.
pele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar smailu purnu, garu, tievu asti un pelēku, brūnganu vai dzeltenīgu apspalvojumu.
vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam pakaļkājas daudz garākas nekā priekškājas un kas pārvietojas lēcieniem.
sikspārnis Neliels lidojošs zīdītājs (naktsdzīvnieks) ar lielām ausīm, zīdainu apmatojumu un lidplēvi pie priekšējām ekstremitātēm.
kaķis Neliels plēsēju kārtas mājdzīvnieks, kas medī peles, žurkas, putnus.
kurmis Neliels, augsnē dzīvojošs kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks ar samtainu, tumšu apmatojumu, smailu purnu un lāpstas veida priekškāju pēdām.
kāmis Neliels, drukns grauzēju kārtas dzīvnieks ar īsām kājām un vaigu maisiem barības vākšanai.
lāčsomainis Neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plats purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs; koala.
sicista Neliels, pelei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar ļoti garu asti, dzeltenbrūnu apspalvojumu un melnu svītru pār muguru; kārtainā lēcējpele.
cirslis Neliels, pelei līdzīgs kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks.
sermulis Neliels, plēsīgs dzīvnieks ar slaidu, lokanu ķermeni.
sesks Neliels, plēsīgs dzīvnieks ar slaidu, spēcīgu ķermeni, īsām kājām, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala asi smakojošu sekrētu [Mustela putorius].
lancetnieks Neliels, puscaurspīdīgs, zivij līdzīgs jūras dzīvnieks bez galvaskaus, ar lancetisku astes spuru.
draņķis Nelietīgs cilvēks; slikts, nepaklausīgs mājdzīvnieks.
turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas, parasti dzīvnieks) nemaina savu iepriekšējo stāvokli vai atrodas (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
nemiernieks Nemieru, sacelšanās dalībnieks.
muļķība Nenozīmīgs apstāklis; blēņas, nieks.
nešpetnis Nepaklausīgs, nepakļāvīgs cilvēks vai dzīvnieks; palaidnis.
mūdzis Nepatīkams vai kaitīgs dzīvnieks (piem., kukainis, tārps, rāpulis).
nešķīstenis Nepatīkams, atbaidošs, arī kaitīgs dzīvnieks.
puspuisis Nepilngadīgs laukstrādnieks lauku saimniecībā.
antagonists Nesamierināms (uzskatu, kāda sabiedriska virziena u. tml.) pretinieks.
smerdelis Netīrīgs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
tirāns Nežēlīgs, varmācīgs, despotisks valdnieks.
firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs valdnieks (viduslaikos); augsts dižciltīgo muižnieku tituls.
maita Nobeidzies dzīvnieks, dzīvnieka līķis.
sprāgonis Nobeidzies dzīvnieks.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, sakropļots, iznīcis; norāda uz stāvokli, kad (cilvēks, dzīvnieks) ir zaudējis dzīvību.
māja Norāda, ka attiecīgais dzīvnieks ir mājdzīvnieks.
māja Norāda, ka dzīvnieks uzturas māju tuvumā vai mājoklī.
pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
vice- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vietnieks, palīgs.
slīkonis Noslīcis, arī slīkstot dzīvības pazīmes zaudējis cilvēks vai dzīvnieks.
netīrelis Nosmērējies, netīrs cilvēks vai dzīvnieks; netīrīgs cilvēks.
tauvas josla noteikta platuma josla pie ūdenstilpes krasta, kur drīkst atrasties jebkurš un kuru privātīpašnieks nedrīkst nožogot.
novelists Noveļu rakstnieks.
mītne Novietne, dzīves vieta (dzīvniekiem); vieta, ko (dzīvnieks) ir iekārtojis dzīvošanai.
krimināls Noziedznieks.
ņiprulis Ņiprs cilvēks, arī dzīvnieks.
olimpietis Olimpisko spēļu dalībnieks.
omonietis OMON vienības kaujinieks.
pērkoņkrustietis Organizācijas "Pērkoņkrusts" dalībnieks.
sūcējorgāns Orgāns, ar ko (dzīvnieks, augs) sūc barību.
koncertmeistars Orķestra pirmais vijolnieks (solists); orķestrantu grupas vadošais mūziķis (piem., pirmais čellists, pirmais altists).
dokers Ostas krāvējs, arī strādnieks dokā.
substitūcija Otra mantinieka norādīšana testamentā gadījumam, ja pirmais mantinieks mantojumu nepieņem vai nomirst līdz tā atklāšanās brīdim.
sovhoznieks Padomju saimniecības darbinieks.
padsmitnieks Padsmitgadnieks.
bosiks Palaidnīgs, nerātns cilvēks, arī dzīvnieks.
kakināt Palīdzēt (bērnam) izkārnīties; pieļaut, ka (vadātais dzīvnieks kur) izkārnās.
pamatskolnieks Pamatskolas skolnieks.
valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
laist Panākt, arī ļaut, ka (dzīvnieks) virzās (noteiktā gaitā, kustībā).
laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
sviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) svīst (1).
vārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) gurst, kļūst vārgs (1), nespēcīgs (1).
izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ilgāku laiku, ļoti dreb.
spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kļūst fiziski spēcīgs vai spēcīgāks.
nosmacēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nosmok.
slīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, dzīvnieks) slīkst (1).
satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
nogalināt Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt; nonāvēt.
vest Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās, seko līdzi; arī vadīt (kādu).
izmantot Panākt, ka (dzīvnieks) veic (kādu darbību, uzdevumu).
pāraudzināt Panākt, ka (parasti mājdzīvnieks) atturas no nevēlamiem paradumiem.
dzīt Panākt, ka (piem., dzīvnieks) dodas noteiktā virzienā.
uzlaist Panākt, ka (piemēram, kāda dienesta darbinieks) ierodas (pie kāda), lai pārbaudītu, sauktu pie atbildības u. tml.
pieradināt Panākt, ka (savvaļas dzīvnieks) pierod pie dzīves kopā ar cilvēku; domesticēt.
izlīdzināt spēli panākt, ka pretinieks zaudē pārsvaru.
mazā panda par mājas kaķi nedaudz lielāks dzīvnieks ar sarkanbrūnu apmatojumu un raksturīgām baltām zīmēm uz galvas (vaigiem, uzacīm, zoda un purna).
debitors Parādnieks.
paraolimpietis Paraolimpisko spēļu dalībnieks.
vienaira Parasti savienojumos "vienairu divnieks", "vienairu četrinieks", "vienairu astoņnieks": sportistu komanda, kurā ir divi, četri vai astoņi airētāji un kurā katram airētājam paredzēts viens airis.
puscilvēks Pārdabiska būtne – daļēji cilvēks, daļēji dzīvnieks.
veikalnieks Pārdevējs veikalā; arī veikala īpašnieks; tirgotājs.
pops Pareizticīgo un vecticībnieku baznīcas garīdznieks.
pārgudrelis Pārgudrinieks.
kaza Pārnadžu kārtas (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks ar spēcīgām kājām, līkiem ragiem, pagaru apmatojumu.
muskusbriedis Pārnadžu kārtas dzīvnieks – samērā neliels bezragu briedis, kam ir gari ilkņi un dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
žirafe Pārnadžu kārtas dzīvnieks (Āfrikā) ar dzeltenbrūnu, plankumainu apmatojumu, garu kaklu, garām kājām, nelielu galvu un samērā īsiem, ar apmatojumu klātiem radziņiem.
sapārot Pārojot panākt, ka (dzīvnieks) apaugļojas; arī sakrustot.
funkcionārs Partijas, arodbiedrības vai valsts iestādes darbinieks.
komandants Pārvaldnieks, administrators (iestādei vai organizācijai piederošā ēkā).
zaķis Pasažieris, kam nav braukšanas biļetes; bezbiļetnieks.
pastnieks Pasta darbinieks, kas piegādā pasta sūtījumus adresātiem.
rezidents Pastāvīgi kādā valstī dzīvojošs ārvalstnieks.
autokrāts Patvaldnieks; varā neierobežots valdnieks.
finālists Pēdējā izšķirošā sacensību (arī konkursa u. tml.) posma dalībnieks.
Krēzs Pēdējais Līdijas valdnieks (Senajā Grieķijā 6. gs. p.m.ē.) – lielu bagātību īpašnieks.
pelēcis Pelēkas krāsas dzīvnieks.
apatrīds Persona, kas nav nevienas valsts pilsonis; bezvalstnieks.
muižnieks Persona, kas pieder pie muižniecības; muižas īpašnieks.
vadošais pētnieks pētnieks, kas vada zinātniskās pētniecības struktūrvienību, projektu, pētījumu, pētījumu tēmu u. tml.
pieklīdenis Pieklīdis dzīvnieks.
zaudēt vārtus pieļaut, ka pretinieks gūst vārtus (sporta spēlē).
sabarot Pietiekami daudz barojot, panākt, ka (dzīvnieks) pilnīgi paēd.
partorgs Pilnvarots komunistiskās partijas darbinieks (1933–1961).
pilskungs Pils un tās novada valdnieks vai pārvaldnieks.
kastelāns Pils uzraugs; ēkas pārvaldnieks.
iecirkņa pristavs pilsētas policijas iecirkņa priekšnieks (pirmsrevolūcijas Krievijā).
katedrāle Pilsētas, arī klostera galvenā baznīca, kurā dievkalpojumus vada augstākais garīdznieks (arhibīskaps, patriarhs).
buržuā Pilsētnieks; sabiedrības vidējiem, mantīgiem slāņiem piederoša persona.
plantators Plantācijas īpašnieks (kolonijās).
mutes bajārs plātīgs cilvēks, lielībnieks.
lācis Plēsēju kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni, biezu apmatojumu, īsu kaklu, strupu asti.
vilks Plēsēju kārtas dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, druknu kaklu, īsu purnu, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali [Canis lupus].
plēsonis Plēsīgs dzīvnieks.
puma Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu, garu ķermeni, īsu dzeltenbrūnu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti [Felis concolor].
zebiekste Plēsīgs sermuļu dzimtas dzīvnieks ar rūsganbrūnu muguru un galvu, baltām krūtīm un vēderu, ļoti tievu un lunkanu vidukli, īsām kājām un paīsu, rūsganbrūnu asti [Mustela nivalis].
šakālis Plēsīgs suņu dzimtas dzīvnieks, kas medī naktīs un pārtiek galvenokārt no sīkiem dzīvniekiem un dzīvnieku maitām.
cauna Plēsīgs, vidēja lieluma meža dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu.
nezvērs Plēsonīgs, agresīvs dzīvnieks.
balamute Pļāpa, lielībnieks.
polārpētnieks Polāro apgabalu pētnieks, polārekspedīcijas dalībnieks.
policists Policijas darbinieks.
superintendents Policijas pārvaldes vadītājs (ASV); policijas virsnieks, kas ir vienu pakāpi augstāks par inspektoru (Lielbritānijā).
pristavs Policijas un tiesu darbinieks pirmsrevolūcijas Krievijā (līdz 1917. gadam).
komisārs Policijas virsnieks (dažās valstīs).
gorodovojs Policists, kārtībnieks (parasti cariskās Krievijas pilsētās).
poligrāfiķis Poligrāfijas darbinieks.
šļahtičs Poļu muižnieks.
kukainis Posmkāju tipa dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni (galva, krūtis, vēders), ko klāj hitīna apvalks, ar taustekļiem un trim pāriem kāju.
upesvēzis Posmkāju tipa vēžu klases dzīvnieks ar čaulas klātu ķermeni un garenu posmotu vēderu, kas dzīvo lēni tekošās upēs, ezeros.
vēzis Posmkāju tipa vēžveidīgo klases dzīvnieks, kura ķermeni klāj čaula un no vairākiem pāriem kāju viena pāra galos ir spīles.
stafete Posmos sadalīta komandu sacensība (piem., skriešanā, slēpošanā), kurā katrs komandas dalībnieks veic vienu distances posmu.
praidists Praida dalībnieks.
savedējs Precību starpnieks; arī starpnieks vīrieša un sievietes intīmā tuvināšanā.
ņēmējs Precinieks.
ienaidnieks Pretinieka karaspēks; pretinieks (militārā sadursmē).
pretspēlētājs Pretinieks (sporta spēlē).
pretspēks Pretinieks.
mežabrālis Pretošanās vai partizānu kustības dalībnieks, kas ilgāku laiku uzturas mežos (piem., Otrā pasaules kara laikā un vēlāk).
viceprezidents Prezidenta vietnieks.
ķīla Priekšmets, ko dod spēles dalībnieks, kurš nav izpildījis uzdevumu.
priekšniecība Priekšnieks.
vicepriekšsēdētājs Priekšsēdētāja vietnieks.
svētnieks Priesteris, garīdznieks.
krīvs Priesteris, zintnieks (seno baltu tautām).
kroņprincis Princis, kuram ir tiesības mantot kroni, kļūt par valdnieku; troņmantinieks.
dziedonis Profesionāls dziedātājs, arī kora, vokālā ansambļa u. tml. dalībnieks.
žokejs Profesionāls jātnieks.
meistardziedonis Profesionāls viduslaiku pilsētu dzejnieks, dziesminieks.
superintendents Protestantu garīdznieks, kam ir augstākā administratīvā vara kādā teritorijā (ja nepastāv bīskapa amats).
amoks Psihiska traucējuma veids, kad slimnieks pēc lēkmes metas skriet, iznīcinot visu, kas gadās ceļā (konstatēts Malajas arhipelāga iedzīvotājiem).
pučists Puča organizētājs, arī aktīvs dalībnieks.
tīneidžers Pusaudzis, padsmitgadnieks; persona vecumā no 13 līdz 19 gadiem.
krusttēvs Radinieks (piem., tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis.
rada gabals radinieks.
radagabals Radinieks.
rads Radinieks.
rainists Raiņa daiļrades pētnieks.
spalva Rakstnieka, žurnālista u. tml. darbība; tekstu kopums, ko ir uzrakstījis kāds rakstnieks, žurnālists u. tml.
aprakstnieks Rakstnieks vai žurnālists, kas strādā galvenokārt apraksta žanrā.
satīriķis Rakstnieks, dzejnieks, mākslinieks, kura darbiem raksturīga satīra (1).
vārda mākslinieks rakstnieks, dzejnieks.
dokumentālists Rakstnieks, kas raksta dokumentālo prozu.
dzejnieks Rakstnieks, kas sacer dzejas darbus.
prozaiķis Rakstnieks, kas savus daiļdarbus raksta prozā.
esejists Rakstnieks, kurš pārsvarā raksta esejas.
romānists Rakstnieks, kurš pārsvarā raksta romānus.
klasiķis Rakstnieks, mākslinieks, zinātnieks u. tml., kas radījis izcilus darbus ar paliekošu vērtību.
vecklasiķis Rakstnieks, mākslinieks, zinātnieks u. tml., kas radījis izcilus darbus ar paliekošu vērtību.
zvīņrāpulis Rāpuļu klases dzīvnieks, kura ķermeni klāj ragvielas zvīņas vai vairogi.
stahanovietis Ražošanas pirmrindnieks (Padomju Savienībā no 1930.–1940. gadam), kurš piedalījās strādnieku masveida kustībā par darba ražīguma celšanu, ieviešot darba procesā jaunas metodes un tehnoloģijas.
rente Regulārs ienākums, ko īpašnieks saņem no apsaimniekošanā nodota īpašuma (piem., zemes).
prorektors Rektora vietnieks.
resnītis Resns (parasti maza auguma) cilvēks; arī resns dzīvnieks.
resnulis Resns cilvēks vai dzīvnieks.
badmira Rijīgs, negausīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
robežsargs Robežapsardzības dienesta darbinieks.
Jupiters Romiešu mitoloģijā – debesu dievs un visas pasaules valdnieks (sengrieķu mitoloģijā Jupiteram atbilda Zevs).
apsargāt Rūpēties, gādāt, lai (piem., cietumnieks) neaizbēg.
rūpnieks Rūpniecības uzņēmuma īpašnieks.
pats Saimnieks, saimniece; vīrs, sieva.
saimniekpaps Saimnieks.
leikozs Saistīts ar leikozi; tāds (dzīvnieks), kas slimo ar leikozi.
meistars no debesīm nekrīt saka, uzsverot, ka labs strādnieks nerodas bez darba.
telefonists Sakarnieks, kas iekārto un pārrauga telefona līnijas.
telegrāfists Sakaru darbinieks, kas pieņem un noraida telegrammas.
teletaipists Sakaru darbinieks, kas strādā ar teletaipu.
pirmmantinieks Sākotnējais mantinieks, kam mantojuma atstājējs uzliek par pienākumu izsniegt mantojumu (vai tā daļu) kādai citai personai.
dzeloņcūka Samērā liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar garu adatveida apspalvojumu (dzeloņiem) uz muguras un sāniem.
zirgs Samērā liels zirgu dzimtas savvaļas dzīvnieks.
sarķe Sarkanbrūns, sarkanīgs, arī ruds mājdzīvnieks, parasti zirgs.
autobiogrāfija Savas dzīves apraksts, paša rakstīta biogrāfija; arī literārs darbs, kurā rakstnieks apraksta savu dzīvi.
savdabis Savdabīgs dzīvnieks, augs.
savvaļnieks Savvaļas augs, dzīvnieks.
zvērs Savvaļas zīdītājdzīvnieks.
sazvērnieks Sazvērestības dalībnieks.
sedlinieks Seglinieks.
vizāžists Sejas kosmetologs, grima mākslinieks.
deviņi Sekmju vērtējums – teicami; deviņnieks.
desmit Sekmju vērtējums, atzīme – izcili; desmitnieks.
astoņi Sekmju vērtējums, atzīme "ļoti labi"; astoņnieks.
pretors Senajā Romā – amatpersona, kas realizēja augstāko tiesas varu un atbildēja par iekšējo kārtību; arī provinces pārvaldnieks.
imperators Senajā Romā – karavadoņa goda tituls, vēlāk – valdnieks.
prokurators Senajā Romā – saimniecības pārvaldnieks; nodokļu ievācējs provincēs; tiesas pilnvarotais.
Pirrs Sengrieķu valdnieks, kurš 279. g. p. m. ē. izcīnīja uzvaru pār romiešiem, ciešot smagus zaudējumus.
bards Seno ķeltu dziesminieks.
vaidelotis Seno latviešu dziesminieks; arī burtnieks.
skalds Seno skandināvu dziesminieks.
ūdele Sermuļu dzimtas dzīvnieks ar tumšbrūnu vai melnbrūnu apspalvojumu, kas dzīvo ūdenstilpju krastos.
saistīt Sienot, arī aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
sīkaļa Sīka auguma cilvēks, arī dzīvnieks.
ūdensblusa Sīks vēžveidīgo klases dzīvnieks (garumā līdz 10 mm), kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem.
sīksaimnieks Sīksaimniecības īpašnieks.
vampīrs Sikspārņu kārtas dzīvnieks – neliels spārnots zīdītājs (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis uzturam; asinssūcējs sikspārnis.
mazzemnieks Sīkzemnieks.
skaistulis Skaists dzīvnieks, augs.
balss Skaņu kopums, ko rada dzīvnieks.
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) izturas neatbilstoši vēlamajam, arī lai sargātu (ko).
aktieris Skatuves mākslinieks – lomas tēlotājs teātra izrādē, filmā u. tml.
komiķis Skatuves mākslinieks, kas atveido komiskas lomas.
traģiķis Skatuves mākslinieks, kas atveido traģiskas lomas.
mazskauts Skautu jaunākās grupas (līdz 12 gadu vecumam) dalībnieks.
olimpietis Skolēnu zinību sacensību dalībnieks.
vakarskolnieks Skolnieks, kas apmeklē vakarskolu.
saskubināt Skubinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sāk veikt, darīt (ko).
kinoleģenda Slavens, izcils kinomākslinieks.
sirdzējs Slimnieks.
slinkuma maiss slinks cilvēks vai dzīvnieks.
dūrējs Smecernieks.
oposums Somaiņu kārtas vidēja lieluma dzīvnieks ar garu, kailu asti un smailu purniņu (dažām sugām – biezs, mīksts apmatojums).
putns Spalvām klāts dzīvnieks ar spārniem, kurš (parasti) spēj lidot.
idalgo Spāņu muižnieks, bruņinieks.
stražņiks Speciāla sardzes dienesta kareivis, arī pagastu policijas kārtībnieks (Krievijas impērijā).
darbaudzinātājs Speciālists, pieredzējis darbinieks, kas apmāca jaunos darbiniekus (Padomju Savienībā XX gs. 70. un 80. gados).
maņa Specializēti veidojumi, ar kuriem cilvēks vai dzīvnieks uztver dažādus vides kairinājumus un veic to primāro analīzi.
meistardarbnīca Speciāls apmācības kurss, ko vada izcils mākslinieks pedagogs; īslaicīgs apmācības kurss.
meistarklase Speciāls apmācības kurss, ko vada, piem., izcils mākslinieks.
biktskrēsls Speciāls krēsls (Romas katoļu baznīcā), kurā atrodas garīdznieks, uzklausot grēksūdzi.
sekundants Sportā (piem., boksā, paukošanā, šahā) – sacensību dalībnieka palīgs un starpnieks.
leģionārs Sporta kluba komandas dalībnieks – ārzemju algotnis.
aizsargs Sporta spēles komandas dalībnieks, kas veic aizsardzības funkciju.
vārtsargs Sporta spēles komandas dalībnieks, kura uzdevums ir sargāt savas komandas vārtus – nepieļaut, ka pretinieks ievirza tajos bumbu vai ripu.
riņķis Sporta spēļu norises sistēma, kurā katrs dalībnieks vai komanda pēc kārtas sacenšas ar visiem pretiniekiem.
skijorings Sporta veids – braukšana ar slēpēm, kad slēpotāju velk motorizēts transportlīdzeklis (parasti motocikls), retāk dzīvnieks.
rallists Sportists, kas specializējies rallijā; rallija dalībnieks.
vingrotājs Sportists, kas specializējies sporta vingrošanā; mākslinieks, kas demonstrē vingrojumus (piem., cirkā).
stārasts Stārastijas pārvaldnieks; monarha pārstāvis vojevodistē, stārastijā, pagastā.
vidutājs Starpnieks (1).
mākleris Starpnieks (piem., tirdzniecības darījumos).
komisionārs Starpnieks tirdznieciskos darījumos, persona, kas par zināmu atlīdzību veic tirdznieciskus darījumus (piem., pieņem preci pārdošanai).
mediators Starpnieks, vidutājs (tiesvedībā, diplomātiskās sarunās u. tml.).
stāstnieks Stāstu rakstnieks.
uzvara Stāvoklis (sporta sacensībās), kad ir pārspēts pretinieks, sasniegts labākais rezultāts.
nebrīvība Stāvoklis, kad (dzīvnieks) ir iesprostots; nebrīve.
uzvara Stāvoklis, kad ir pārspēts idejisks, politisks pretinieks, ekonomisks konkurents u. tml.
glāznieks Stiklinieks.
apmetējs Strādnieks – apmešanas darbu speciālists.
gludinātājs Strādnieks (mazgātavā, tīrītavā), kas veic izmazgātās veļas, iztīrītā apģērba gludināšanu.
viesstrādnieks Strādnieks no citas valsts.
darba vīrs strādnieks, arī strādīgs vīrietis.
strūdzinieks Strādnieks, kas gar krastu tauvā vilka upju kuģus.
lējējs Strādnieks, kas lej (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē un gatavo, veido (ko); speciālists šādā darbā.
metālists Strādnieks, kas nodarbināts metālrūpniecībā.
tēraudkausētājs Strādnieks, kas nodarbojas ar tēraudkausēšanu; tēraudkausēšanas speciālists.
tēraudlējējs Strādnieks, kas nodarbojas ar tēraudliešanu; tēraudliešanas speciālists.
termists Strādnieks, kas nodarbojas ar termisko apstrādi; termiskās apstrādes speciālists.
gaļas izcirtējs strādnieks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos pārdošanai.
frēzētājs Strādnieks, kas strādā ar frēzi (1), frēzmašīnu; frēzēšanas speciālists.
algādzis Strādnieks, kas strādā muižā vai pie zemnieka par dienas algu.
mašīnstrādnieks Strādnieks, kas strādā pie darbmašīnas, apkalpo darbmašīnu.
palīgstrādnieks Strādnieks, kas veic palīgdarbus.
remontstrādnieks Strādnieks, kas veic remontdarbus.
sezonas strādnieks strādnieks, kas veic sezonas darbu.
priekšstrādnieks Strādnieks, kas, pats strādājot, vada kādas strādnieku grupas darbu.
sētnieks Strādnieks, kura darba pienākums ir uzturēt kārtībā ielu pie mājas, mājas pagalmu, zaļo zonu, kāpņu telpas.
metāllējējs Strādnieks, kura specialitāte ir metālliešana.
darbaspēks Strādnieku, darbinieku kopums; strādnieks, darbinieks.
stratēģis Stratēģijas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar militārām operācijām saistītus jautājumus.
streikotājs Streika dalībnieks.
burlaks Strūdzinieks, laivu vilcējs (pirmsrevolūcijas Krievijā).
sholasts Students, skolnieks viduslaikos.
pastumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.).
jenotsuns Suņu dzimtas dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu [Nyctereutes procyonoides].
lapsa Suņu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks ar smailu purnu un garu, kuplu asti.
svešnieks Svešinieks.
piligrims Svētceļnieks.
svētceļotājs Svētceļnieks.
svētceļnieks Svētceļojuma dalībnieks.
Eiropas ūdele šāds aizsargājams dzīvnieks, kam apakšlūpa, augšlūpa un zods ir balts, krasi norobežots no tumšās galvas.
Amerikas ūdele šāds dzīvnieks, kas Eiropā savvaļā nonācis no kažokzvēru fermām un kam balts ir tikai zods un apakšlūpa.
kaujas sambo šāds sporta veids, kurā, piem., sāpju paņēmiens tiek lietots līdz brīdim, kamēr pretinieks padodas.
šamanis Šamanisma speciālists, kas spēj nonākt transa stāvoklī un stāties sakaros ar gariem; arī dziednieks, pareģis.
valzirgs Šīs dzimtas dzīvnieks.
hibrīds Tāds (augs vai dzīvnieks), kas iegūts ar hibridizāciju.
augstražīgs Tāds (augs, dzīvnieks), kas dod bagātīgu ražu, produkciju; produktīvs, ražīgs.
rudacains Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir rudas acis.
zaļacains Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir zaļas acis.
viengadnieks Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kas ir vienu gadu vecs.
dzirdīgs Tāds (cilvēks, dzīvnieks), kam ir dzirde; tāds, kas ļoti labi dzird.
kukaiņēdājs Tāds (dzīvnieks, augs), kas barībai izmanto kukaiņus.
uzvedīgs Tāds (dzīvnieks, piemēram, suns), kam iemācīta, izveidojusies vēlamā izturēšanās.
ausains Tāds (dzīvnieks), kam ir (lielas) ausis.
ķepains Tāds (dzīvnieks), kam ir (parasti lielas) ķepas.
baltvēderains Tāds (dzīvnieks), kam ir balta vai gaiša pavēdere.
četrkājains Tāds (dzīvnieks), kam ir četras kājas.
garastains Tāds (dzīvnieks), kam ir gara aste.
garastis Tāds (dzīvnieks), kam ir gara aste.
garspalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir garš apmatojums.
īsastains Tāds (dzīvnieks), kam ir īsa aste.
gudrs Tāds (dzīvnieks), kam ir labi attīstītas kādas spējas, iemaņas, kam var labi (ko) iemācīt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
melngalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir melna galvas daļa vai melns vai ļoti tumšs galvas apmatojums vai apspalvojums.
dižciltīgs Tāds (dzīvnieks), kam ir tīras šķirnes pazīmes un kas ir reģistrēts ciltsgrāmatā.
tumšgalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir tumšs galvas apmatojums vai apspalvojums.
zeltgalvains Tāds (dzīvnieks), kam uz galvas ir zeltains, dzeltens vai oranžs krāsojums.
sarkanvēdera Tāds (dzīvnieks), kam vēders ir sarkans, arī ruds, ar sarkaniem, arī rudiem laukumiem.
kareivīgs Tāds (dzīvnieks), kas izrāda agresivitāti (piem., aizstāvot savu teritoriju, ligzdu).
badīgs Tāds (dzīvnieks), kas mēdz badīties.
pārdrošs Tāds (dzīvnieks), kas nebaidās, nevairās no cilvēkiem vai citiem dzīvniekiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
plēsīgs Tāds (dzīvnieks), kas pārtiek no citiem dzīvniekiem, tos medījot barībai.
caurceļotājs Tāds (dzīvnieks), kas periodiski maina savu uzturēšanās vietu.
vaislīgs Tāds (dzīvnieks), kas spēj radīt daudz pēcnācēju; tāds, kas labi vaislojas.
gaļa Tāds (dzīvnieks), ko audzē šā pārtikas produkta ieguvei.
braucams Tāds (dzīvnieks), ko izmanto par vilcējspēku.
tīrasiņu Tāds (dzīvnieks), kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukuma.
aukstasiņu Tāds (dzīvnieks), kura ķermeņa temperatūra mainās atkarībā no apkārtējās vides temperatūras.
indīgs Tāds (dzīvnieks), kura organismā tiek izstrādātas indīgas aizsargvielas.
uzticams Tāds (dzīvnieks), uz kuru (tā) saimnieks var paļauties.
uzticīgs Tāds (dzīvnieks), uz kuru (tā) saimnieks var paļauties.
dārzs Tāds (kultūraugs), kas audzējams dārzā; tāds (dzīvnieks), kas parasti sastopams dārzos, parkos.
virtuozs Tāds (mākslinieks, parasti mūziķis), kam ir tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums; tāds, kurā izpaužas tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums.
adatains Tāds (piem., augs, dzīvnieks), kam ir smaili, asi izaugumi, veidojumi.
nešķīsts dzīvnieks tāds dzīvnieks (piem., cūka), kura gaļu reliģisku noteikumu dēļ nedrīkst lietot uzturā.
ražīgs Tāds lauksaimniecības dzīvnieks, kas spēj regulāri dot daudz piena.
asinskārs Tāds, kam ir tieksme pēc asinīm; tāds (dzīvnieks), kas kāro pēc medījuma.
bezīpašnieka Tāds, kam nav īpašnieka vai kam nav zināms īpašnieks.
vienpusējs Tāds, kas attiecas uz vienu dalībnieku; tāds, kurā piedalās vai iesaistās viens dalībnieks.
svešs Tāds, kas nav radinieks.
talcinieks Talkas dalībnieks.
ņerga Tas (cilvēks vai mājdzīvnieks), kas maz, slikti ēd.
kauslis Tas (cilvēks, arī dzīvnieks), kas mēdz kauties.
diedelnieks Tas (cilvēks, dzīvnieks), kas uzmācīgā veidā sev kaut ko lūdz, prasa.
dzīvotājs Tas (parasti cilvēks, dzīvnieks), kas dzīvo, spēj dzīvot (1).
delveris Tas (piem., cilvēks, dzīvnieks), kas delverējas; draiskulis.
uzmāka Tas (piemēram, cilvēks, dzīvnieks), kas uzmācas.
uzmākoņa Tas (piemēram, cilvēks, dzīvnieks), kas uzmācas.
smiekli Tas, kas ir niecīgs, arī nenozīmīgs; nieks (1), sīkums.
vieninieks Tas, kas ir viens, nevis kopā ar citiem vai kas dzīvo bez ģimenes, tuviniekiem; vientuļnieks.
pirmziemnieks Tas, kas skolā mācās pirmo gadu (ziemu); pirmklasnieks.
tautfrontietis Tautas frontes dalībnieks, loceklis.
zintnieks Tautas gudrību zinātājs – burvis, dziednieks.
tribūns Tautas vadonis; ievērojams sabiedrisks darbinieks, orators, publicists.
skatuves meistars teātra darbinieks, kas pārzina skatuves iekārtošanu izrādei.
teātrinieks Teātra darbinieks; aktieris.
tekstilnieks Tekstilmākslinieks.
tekstilnieks Tekstilrūpniecības speciālists, arī strādnieks.
telefonists Telefona centrāles darbinieks, kas strādā pie komutatora.
ģērbkambaris Telpa (baznīcā), kur uzturas garīdznieks pirms un pēc dievkalpojuma (piem., lai pārģērbtos); sakristeja.
dalailama Tibetas augstākais garīdznieks, arī laicīgais valdnieks.
apsūdzētājs Tiesas procesa dalībnieks, kas uztur apsūdzību.
likumsargs Tiesībsargājošās iestādes (parasti policijas) darbinieks.
tiesībnieks Tiesību zinātnes speciālists; tiesību zinātnieks.
tiesībzinātnieks Tiesību zinātnes speciālists; tiesību zinātnieks.
tiesību subjekts tiesiskās attiecības dalībnieks, kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
tievulis Tievs cilvēks vai dzīvnieks.
prečzinis Tirdzniecības darbinieks, kas veic preču uzskaiti, kontroli.
traktiernieks Traktiera īpašnieks.
trakulis Trakulīgs dzīvnieks.
uztramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās (kur).
tramvajnieks Tramvaja transporta darbinieks; tramvaja vadītājs.
pavadonis Transporta darbinieks, kura uzdevums ir rūpēties par kārtību transporta līdzeklī, pasažieru ērtībām u. tml.
ietrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
iztrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
uztrenkt Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās (kur).
ietriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
iztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.); iztrenkt.
uztriekt Triecot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās (kur).
trijmastnieks Trīsmastnieks.
troņprincis Troņmantinieka vai troņmantnieces tituls (dažās monarhijās); troņmantnieks vai troņmantniece, kam ir šāds tituls.
tuberkuloznieks Tuberkulozes slimnieks.
apaļš kā pūpols tukls, veselīgs (cilvēks), labi barots (dzīvnieks).
labietis Turīgs un ietekmīgs zemnieks (Latvijā 11.–13. gs.); bajārs (2).
bajārs Turīgs zemnieks (Latvijā).
kulaks Turīgs zemnieks, kas tika uzskatīts par padomju iekārtas ienaidnieku.
lielmanis Turīgs, lepns saimnieks; bagāts cilvēks, kam jāizrāda cieņa.
mačturnīrs Turnīrs (parasti šahā, dambretē), kurā katrs dalībnieks ar visiem pārējiem dalībniekiem izspēlē vairākas (vismaz divas) partijas.
zobvalis Ūdenī mītošs zīdītājdzīvnieks ar koniskiem, vienveidīgiem zobiem.
mestrs Uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks, ordenim piederošo zemju pārvaldnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
uzklīdenis Uzklīdis klaiņojošs dzīvnieks.
boss Uzņēmuma, iestādes īpašnieks, vadītājs.
sagādnieks Uzņēmuma, iestādes u. tml. darbinieks, kura uzdevums ir veikt sagādi.
šefs Uzņēmuma, iestādes u. tml. vadītājs, priekšnieks.
konkurents Uzņēmums, kas konkurē ar citu uzņēmumu; ekonomiskās konkurences dalībnieks.
premjers Vadošais skatuves mākslinieks (teātrī), kas tēlo galvenās lomas.
paladīns Valdnieka svītas bruņinieks; valdnieka uzticības persona.
maharādža Valdnieks (Indijā); šā valdnieka tituls.
kungs Valdnieks (piem., karalis).
cars Valdnieks (piem., Krievijā līdz 1917. gadam).
bejs Valdnieks (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs); uzrunas forma "kungs" (aiz personas vārda).
diktators Valdnieks ar neierobežotu varu, kas (parasti) iegūta militāra apvērsuma veidā u. tml.
rādža Valdnieks Indijā; šī valdnieka tituls.
galms Valdnieks un viņam tuvu cilvēku (kalpotāju, padomdevēju u. tml.) kopums; arī valdnieka rezidence.
varmāka Valdnieks vai varas pārstāvis, kura darbībai raksturīga varmācība (1).
dodžs Valdnieks Venēcijas un Dženovas republikās (līdz 18. gs. beigām).
kunigaitis Valdnieks, arī karavadonis (senajā Lietuvā).
landgrāfs Valdnieks, firsts (Vācijā).
patvaldnieks Valdnieks, kam ir neierobežota vara.
hans Valdnieks; augstmanis (tjurku un mongoļu zemēs).
emīrs Valdnieks; valdnieka tituls (arābu valstīs).
feodālis Valdošās šķiras pārstāvis (feodālismā); muižnieks, dzimtkungs.
gramatiķis Valodnieks, kas specializējies gramatikā.
ierēdnis Valsts vai pašvaldības iestādes administratīvs darbinieks.
valstība Valsts, apgabals, ko pārvalda valdnieks.
krupis Vardei līdzīgs bezastains abinieks ar raupju, kārpainu ādu.
abrakadabra Vārds, ko izsaka burvju mākslinieks pirms trika izpildīšanas, lai piešķirtu tam maģisku, noslēpumainu raksturu.
vecsaimnieks Vecsaimniecības īpašnieks.
midzenis Veidojums (dzīvniekiem) no vienkopus savilktām lapām, zāles, zariem, sūnām u. tml.; ala, slēptuve, kur uzturas dzīvnieks kopā ar mazuļiem; miga.
bodnieks Veikalnieks.
Eols Vēju valdnieks sengrieķu mitoloģijā.
sekretārs Vēlēts vai iecelts vadošs darbinieks valsts vai pašvaldības iestādē.
vergturis Verdzības iekārtā valdošās šķiras pārstāvis – vergu īpašnieks.
pikadors Vēršu cīņas dalībnieks – jātnieks, kas kaitina vērsi ar pīķa dūrieniem.
torero Vēršu cīņas dalībnieks bez zirga.
toreadors Vēršu cīņas galvenais dalībnieks, kura uzdevums ir nogalināt vērsi.
matadors Vēršu cīņu (korridas) galvenais dalībnieks, kura uzdevums ir nogalināt vērsi.
bizons Vēršu dzimtas savvaļas dzīvnieks Ziemeļamerikā; Amerikas bifelis [Bison bison].
dižmedījums Vērtīgs, parasti liels, medījamais dzīvnieks (piem., staltbriedis, alnis, arī mednis).
ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks vēstnieks, kas pārstāv savu valsti un valsts galvu personīgi pie citas [ārvalsts] valsts galvas.
dzīve Vide, apstākļi, kādos cilvēks (arī dzīvnieks) dzīvo.
skunkss Vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, kuplu asti un dziedzeriem, kas izdala smirdīgu sekrētu.
jenots Vidēja lieluma plēsēju kārtas dzīvnieks (Amerikā) ar biezu apmatojumu un garu, melni brūnu šķērssvītrotu asti un kuram ir paradums pirms ēšanas barību noskalot ūdenī.
mērkaķis Vidēja lieluma vai neliels dzīvnieks ar ieapaļu galvu, slaidu ķermeni, (parasti) garu asti, kas dzīvo baros, uzturas kokos, ēd augļus (dažkārt arī sīkus dzīvniekus vai putnu olas).
susliks Vidēji liels (līdz 40 cm garš) vāveru dzimtas dzīvnieks (stepēs, mežastepēs, tuksnešos, pustuksnešos).
aita Vidēji liels lauksaimniecības dzīvnieks, ko audzē vilnas, gaļas, arī kažokādu ieguvei.
lūsis Vidēji liels plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi.
zaķis Vidēji liels savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, pagarinātām pakaļkājām un īsu asti.
ūdrs Vidēji liels sermuļu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvo ūdenstilpju krastos, ar slaidu ķermeni, muskuļotu asti un īsu, biezu, tumšbrūnu apmatojumu [Lutra lutra].
susuris Vidēji liels, vāverei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, noapaļotām ausīm un garu, kuplu asti, kuram raksturīga ziemas un vasaras guļa.
zellis Viduslaikos – cunftes amatnieks, kas pēc mācekļa gadiem strādā algotu darbu pie meistara; vidējā pakāpe amatnieku hierarhijā.
meistars Viduslaikos – mācīts amatnieks, kas izturējis īpašu pārbaudījumu.
fogts Viduslaikos Vācijā, Livonijā – pārvaldnieks, arī tiesnesis.
trubadūrs Viduslaiku ceļojošs dzejnieks un dziesminieks.
moderators Vidutājs, starpnieks (plašsaziņas līdzekļos) –cilvēks, kas norunā sagatavotu tekstu.
vagons Vieglā automobiļa virsbūve, kurā bagāžnieks apvienots ar salonu, ir salokāma pēdējo sēdekļu rinda un vertikāla aizmugures siena.
jēgers Vieglais kājnieks, strēlnieks (dažu Eiropas valstu armijās).
radinieks Vienas un tās pašas sugas, ģints u. tml. dzīvnieks vai augs.
arhibīskaps Viens no augstākajiem amatiem kristīgajā baznīcā (augstāks par bīskapu, zemāks par metropolītu); virsbīskaps; garīdznieks, kas ieņem šādu amatu.
vientulis Vientuļš cilvēks; vientuļnieks.
durvjusargs Viesnīcas darbinieks, kas pilda viesu uzņemšanas pienākumus; arī viesnīcas kalpotājs, kas atbild par istabu izīrēšanu un viesu apkalpošanu; portjē.
viesnīcnieks Viesnīcas īpašnieks vai saimnieks.
miga Vieta (parasti īpaši sagatavota), kur uzturas un guļ dzīvnieks un viņa mazuļi.
dzimtene Vieta, kur (dzīvnieks, augs) ir cēlies, radies.
pievilināt Vilinot panākt, ka (dzīvnieks) pievirzās (tuvāk), pienāk (klāt).
koijots Vilkam līdzīgs plēsīgs suņu dzimtas dzīvnieks Ziemeļamerikā [Canis latrans].
kūmiņš Viltīgs cilvēks, viltnieks.
lapsa Viltīgs cilvēks, viltnieks.
viltnieks Viltīgs cilvēks; viltīgs dzīvnieks.
pauti Vīrišķais pāra dzimumorgāns (cilvēkam vai dzīvniekam), kurā veidojas spermatozoīdi; sēklinieks.
virsmežzinis Virsmežniecības pārvaldnieks.
kapteinis Virsnieka dienesta pakāpe (Latvijas un daudzu citu valstu bruņotajos spēkos); virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
komandants Virsnieks, kas ir atbildīgs par noteiktu teritoriju vai objektu.
adjutants Virsnieks, kas veic administratīvus pienākumus štābā vai pie valsts vadītāja; augstāka ranga virsnieka palīgs.
oficieris Virsnieks.
jesauls Virsnieku dienesta pakāpe Krievijas kazaku karaspēka daļās; virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
trusis Zaķu dzimtas zālēdājs, mājas vai savvaļas dzīvnieks, kuram ir garas ausis, īsa aste (ļipa), biezs, mīksts apspalvojums un kurš pārvietojas lecot.
polips Zarndobumaiņu tipa (parasti jūras) dzīvnieks ar cilindrisku ķermeni, kura vienā galā tam ir taustekļi, bet ar otru galu tas ir piestiprinājies pie kāda pamata.
lūzers Zaudētājs, neveiksminieks.
atašejs Zemākais diplomātiskais rangs; šāda ranga darbinieks, kādas nozares speciālists un oficiālais pārstāvis.
nēģis Zemāko mugurkaulnieku ūdensdzīvnieks ar čūskveidīgu ķermeni un kailu, gļotainu ādu.
pusgrauds Zemes apsaimniekošanas forma, pēc kuras laukstrādnieks par viņam lietošanā nodoto zemi zemes īpašniekam atlīdzināja ar daļu (parasti pusi) ražas.
lendlords Zemes īpašnieks (Lielbritānijā), kas iznomā savu zemi vai ēkas uz tās.
zemes urķis zemes kopējs, apstrādātājs, zemnieks.
brīvzemnieks Zemnieks viduslaiku Latvijā, kas bija atbrīvots no klaušām, bet maksāja nelielas nodevas.
leidinieks Zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas izpirkt naudā vai graudā (Latvijā 17. un 18. gs).
dzimtcilvēks Zemnieks, kas ir piesaistīts noteiktam feodāļa īpašumam.
līdumnieks Zemnieks, kas izcērt mežu, lai tā vietā ierīkotu tīrumus.
pušelnieks Zemnieks, kas uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja saimniecību un maksāja pusi rentes.
kažokzvērs Zīdītājdzīvnieks, no kura iegūst kažokādu.
ronis Zīdītāju kārtas jūras dzīvnieks ar vārpstveida ķermeni un spurām līdzīgām ekstremitātēm.
ziemeļbriedis Ziemeļu apgabalos (piem., tundrā) izplatīts briežu dzimtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem (tēviņiem un mātītēm) un spēcīgām, brišanai pa sniegu piemērotām kājām [Rangifer tarandus].
kultūrvēsturnieks Zinātnieks, kas pēta kultūras vēsturi.
kiangs Zirgam līdzīgs kalnu stepju dzīvnieks (Tibetā, Nepālā) ar brūnganu apmatojumu [Equus hemionus kiang].
ēzelis Zirgu dzimtas dzīvnieks ar garām ausīm, īsām un stāvām krēpēm un astriem tikai astes galā [Equus asinus].
kulans Zirgu ģints dzīvnieks ar garām ausīm, īsām stāvām krēpēm un astru pušķi astes galā [Equus hemionus].
zebra Zirgu ģints savvaļas dzīvnieks (Āfrikā) ar baltām un melnām svītrām pa visu ķermeni un īsām, vertikāli stāvošām krēpēm.
skorpions Zirnekļveidīgo klases indīgs sīks dzīvnieks (tropos, subtropos) ar posmotu ķermeni.
ērce Zirnekļveidīgo klases sīks dzīvnieks, kuram daudzas sugas ir parazītiskas, sūc augu sulas vai cilvēku un dzīvnieku asinis.
kašalots Zobaino vaļu (zobvaļu) apakškārtas jūras dzīvnieks, kam galva aizņem 1/3 daļu no ķermeņa.
jūras arājs zvejnieks.
zvejas vīrs zvejnieks.
okapi Žirafu dzimtas dzīvnieks ar zebrai līdzīgu ķermeni, kas dzīvo mitrajos tropu mežos; punduržirafe [Okapia johnstoni].

nieks citās vārdnīcās:

Tēzaurs

nieks

LLVV

nieks

MEV

niẽks