Paplašinātā meklēšana

Meklējam bē.

Atrasts vārdos (209):

Atrasts vārdu savienojumos (4):

Atrasts skaidrojumos (835):

Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
paņemt pēdu aizbēgt, aizmukt.
paņemt vagu aizbēgt, aizmukt.
paraut fraku aizbēgt.
piesist pēdu aizbēgt.
paraut pēdu aizbēgt.
paraut vagu aizbēgt.
aizlaisties lapās aizbēgt.
aizlaisties Aizbēgt.
aizmukt Aizbēgt.
aizmest Aizbērt, aizpildīt.
patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
aiztīties Aizlavīties, aizbēgt.
aizplombēt Aizpildīt ar plombu (caurumu zobā); plombējot salabot.
uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt (piemēram, upi), radot (tajā) ūdenskrātuvi.
internēt Aizturēt un izolēt (piem., kara laika bēgļus, militārpersonas).
masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
minuskulis Alfabēta mazais burts.
kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
kalorimetrs Aparāts izdalītā vai absorbētā siltuma daudzuma mērīšanai.
inkubators Aparāts, kurā tiek pastāvīgi nodrošināta augsta temperatūra, priekšlaicīgi dzimušu bērnu novietošanai.
darīt pāri apbēdināt (kādu), sagādāt ciešanas.
sabēdināt Apbēdināt.
apbērēt Apbedīt; apglabāt, sarīkojot bēru mielastu.
apģērbt Apgādāt ar drēbēm.
apģērbties Apgādāt sevi ar drēbēm.
uzturēt Apgādāt, aprūpēt (piemēram, bērnu).
virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs citām drēbēm; apģērbs, ko valkā virs veļas.
apbedīt Aprakt (mirušo), parasti ar bēru ceremoniju; apglabāt.
sviest Ar centrbēdzes spēku atdalīt (no kā).
adoptēt Ar juridisku aktu pieņemt bērnu, piešķirot viņam laulībā dzimuša bērna tiesības.
uzmakšķerēt Ar nelielu piepūli, arī neviļus, negribēti uzdabūt augšā (no kurienes).
vaimanāt Ar raudulīgiem, žēlabainiem izsaucieniem paust bēdas, sāpes.
smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes), kurā ievietotas smiltis bērnu rotaļām.
neitralizēt Ar sārmiem iznīcināt skābes īpašības vai ar skābēm – sārmu īpašības, radot sāļus.
bandu bērns ārlaulībā dzimis bērns.
bastards Ārlaulības bērns.
aizart Arot aizdarīt, aizbērt (ciet).
rads Ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērīšanai [rad, rd].
paternitātes pārbaude asins analīze, pēc kuras nosaka, vai attiecīgais vīrietis var būt attiecīgā bērna tēvs.
atsprukt Atbēgt.
atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kas bērnībā ticis atrasts un kam vecāki nav zināmi.
atdiegt Ātri atskriet, atbēgt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
laist ļekas (vaļā) ātri bēgt, ātri doties prom.
laisties ļekas vaļā ātri bēgt, ātri doties prom.
iediegt Ātri ieskriet, iebēgt (kur iekšā).
iedrāzties Ātri pārvietojoties, neviļus, negribēti sadurties (ar šķērsli) un ietriekties, ievirzīties (kur iekšā).
lobt Ātri skriet, bēgt.
iesprukt Ātri, bēgšus iekļūt (kur iekšā).
izsprukt Ātri, bēgšus izkļūt, izbēgt (no kurienes, kur u. tml.); izvairīties (no kā).
uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
norībēt Atskanot šādam troksnim, nodrebēt.
daktiliskās atskaņas atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
uzaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās; izaudzināt.
izaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās.
audžumeita Audžubērns – meitene.
audžudēls Audžubērns – zēns.
diskants Augsta bērnu (parasti zēnu) balss.
soprāns Augsta sieviešu vai bērnu balss.
kurgāns Augsts uzbērums uz senlaiku kapa.
hlorofils Augu un dažu baktēriju zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju organismiem asimilēt no gaisa ogļskābi gāzi.
naktsaukle Aukle, kas strādā naktīs (piem., bērnudārzā).
izauklēt Auklējot, kopjot izaudzināt (bērnu).
uzauklēt Auklējot, kopjot uzaudzināt (bērnu).
rasols Aukstais ēdiens – salāti, ko gatavo no sagrieztiem vārītiem dārzeņiem (kartupeļiem, burkāniem), gaļas vai desas, skābētiem vai marinētiem gurķiem, olām un citām piedevām.
šūpuļsols Balstam pārlikta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
doks Baseins kuģiem, ko ierīko ostās ar lielu paisuma un bēguma starpību.
svētdienas skola Baznīcas organizētas nodarbības (bērniem, arī pieaugušajiem).
degunu nodūris bēdīgs, noskumis; nokaunējies.
degunu nolaidis bēdīgs, noskumis; nokaunējies.
degunu nokāris bēdīgs, noskumis; nokaunējies.
atbēgt Bēgot atgriezties (kur); bēgot atkļūt (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
dot kājām ziņu bēgt, ātri skrienot.
dot kājām vaļu bēgt, ātri skrienot.
ļaut kājām vaļu bēgt, ātri skriet.
šļūkt pa diegu bēgt, pazust.
laisties lapās bēgt.
ņemt vagu bēgt.
tīt makšķeres bēgt.
ģimenes pieaugums bērna piedzimšana.
dzīves rīts bērnība.
bērnu dienas bērnība.
bērna dienas bērnība.
mazās dienās bērnībā.
pirmsskolas vecums bērnības posms no 3 līdz 6 gadu vecumam.
bērns Bērnišķīgs; tāds kā bērnam.
apaļš bārenis bērns, kam miruši abi vecāki.
bērndārznieks Bērns, kas apmeklē bērnudārzu.
neiznests bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
neiznēsāts bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos.
sāpju bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz grūtību, bēdu.
ārlaulības bērns bērns, kura vecāki nav savstarpējā laulībā.
pāde Bērns, kuram dod vārdu; kristāmais bērns.
bērnu laukums bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piem., parkā).
garais klepus bērnu infekcijas slimība, kurai raksturīgas ilgstošas, mokošas klepus lēkmes.
sporta ratiņi bērnu ratiņi, kas paredzēti braukšanai sēdus vai pusguļus pozīcijā.
rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piem., bērnudārzā).
mazpulki Bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
bērnu silīte bērnudārza jaunākā grupiņa.
pirmizglītības iestāde bērnudārzs.
bērnu dārzs bērnudārzs.
bērnu nams bērnunams.
pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
sabērt Berot piepildīt; piebērt.
parādīt pēdējo godu bēru ceremonijā ar cieņu izvadīt mirušo.
kapa runa bēru runa.
sēru bērzs bērzs ar nokareniem zariem.
birzs Bērzu meža puduris, bērzu audze.
savā vaļā Bez uzraudzības (parasti par bērniem).
bērnunams Bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde.
iečivināties Bezbēdīgi ierunāties (parasti par bērniem).
draiskuļot Bezbēdīgi, jautri rotaļāties; būt (nedaudz) nerātnam, arī darīt nerātnības.
bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks.
atēsties Bieži, daudz ēdot, vairs negribēt (kādu ēdienu).
aizbirt Birstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
uzdrāzt Būt (bērna) bioloģiskajam tēvam.
ņemt kājas pār pleciem būt gatavam iet, skriet, bēgt; iet, skriet, bēgt.
lauzīt rokas būt izmisumā, ļoti bēdāties.
trakot Būt ļoti skaļam, kustīgam, bezbēdīgam.
sakratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (kas) īsu brīdi dreb, trīc.
ļumēt Būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas; viegli drebēt, šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām).
bērnu rotaļas būtiska bērnības sastāvdaļa, viens no galvenajiem bērna attīstības priekšnoteikumiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
kapliča Celtne, telpa mirušo novietošanai līdz apbedīšanai un arī bēru ceremonijai.
bērzlapju dzimta cepurīšu sēņu dzimta, kurā ietilpst bērzlapes un pienaines.
SOS bērnu ciemats ciemats, kas nodrošina ģimenes modeļa aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem.
taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
sažņaugt rokas cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
vīstīties Cieši tīties (segā, drēbēs).
pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
bērnība Cilvēka mūža pirmais posms, bērna gadi.
blēņdaris Cilvēks (parasti bērns), kas dara nedarbus, blēņojas; nerātnis, palaidnis.
palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara pārkāpumus, neievēro uzvedības normas.
aukle Cilvēks (parasti sieviete), kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu; sieviete, meitene, kas auklē bērnu.
pusaudzis Cilvēks pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
mazs Cilvēks, bērns ar noteiktām rakstura, personības īpašībām.
grūtdienis Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
audzēknis Cilvēks, kas mācās kādā mācību iestādē vai arī pirmskolas bērnu iestādē.
lasītnepratējs Cilvēks, kas neprot lasīt [1] (1); analfabēts.
vārdotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar vārdošanu; riebējs, pūšļotājs.
renegāts Cilvēks, kas noliedz savu agrāko, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem; atkritējs, pārbēdzējs.
bērinieks Cilvēks, kas piedalās bērēs.
bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis.
cukurslimnieks Cilvēks, kas slimo ar cukurslimību; diabētiķis.
garderobists Cilvēks, kas strādā garderobē – saņem un izsniedz virsdrēbes.
apstāvētājs Cilvēks, kas vada bēru ceremoniju, saka izvadīšanas runu; izvadītājs.
mērens Cilvēks, kura politiskie uzskati nav galēji labēji vai kreisi.
pavadītājs Cilvēks, kurš bēru ceremonijā ieradies pavadīt aizgājēju.
ģimene Cilvēku grupa – vecāki un viņu bērni, kas dzīvo kopā.
repatriācija Civilpersonu, bēgļu, gūstekņu, izceļotāju u. tml. atgriešanās savā etniskajā dzimtenē vai pilsonības valstī.
apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas.
četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
konstruktors Daļu, detaļu komplekts, no kā bērni veido dažādas konstrukcijas (piem., būves, figūras).
ņirba Darbība, process → ņirbēt (2).
blēņoties Darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
pieteikties Darīt zināmu savu gaidāmo ierašanos pasaulē (par bērnu).
ksilīts Daudzvērtīgs spirts, ko izmanto, piem., laku, līmju ražošanā, kā arī par cukura aizstājēju diabētiskajos produktos.
tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
bērnubērni Dēla vai meitas bērni; mazbērni; tiešie pēcnācēji tālākās paaudzēs.
mazbērns Dēla vai meitas bērns.
auklīte Dem. --> aukle; sieviete, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu.
vadziņa Dem. --> vaga. Garens padziļinājums (piem., dobē), kurā iekaisa sēklu.
diabētiķis Diabēta slimnieks; cukurslimnieks.
mesija Dieva sūtīts glābējs, pestītājs.
madonna Dievmāte – Jaunava Marija; viņas attēls (parasti kopā ar bērnu).
dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
diftongs Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; divskanis.
divskanis Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē.
kristāmzīme Dokuments, ko izdod baznīcā pēc kristības kā apliecinājumu tam, ka bērns vai pieaugušais ir kristīts attiecīgajā baznīcā; arī baznīcas izdota dzimšanas apliecība.
laisties Doties prom; bēgt.
drebināties Drebēt (parasti no aukstuma).
nodrupināt Drupinot nokaisīt, nobērt.
dūkanbēris Dūkanbērs zirgs.
apbērnoties Dzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem, kuriem vienlaicīgi dzimst vairāki bērni).
slīcināt bēdas alkoholā dzerot alkoholisku dzērienu, apreibināties, lai aizmirstu bēdas, ko nepatīkamu, nevēlamu.
kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
šūpuļdziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu.
sadzīvot Dzimumattiecībās iegūt (bērnu).
mansards Dzīvojamā telpa bēniņos (zem jumta slīpes), ar jumta plaknē veidotiem logiem.
augt Dzīvot, pavadīt bērnību (kur, kādos apstākļos); veidoties, attīstīties.
kamzolis Džemperis vai jaka (senāk jaka, ko valkāja zem virsdrēbēm).
dot bērnam krūti ēdināt bērnu ar krūti.
līdzcietība Emocionāls pārdzīvojums par citu bēdām, nelaimi, ciešanām un vēlēšanās palīdzēt; līdzjūtība.
līdzjūtība Emocionāls pārdzīvojums par citu bēdām, nelaimi, paužot izpratni un humānu attieksmi.
žēlastība Emocionāls stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt; palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
ķerubs Eņģelis (parasti apaļīga bērna izskatā).
lipāzes Fermenti, kas taukus sadala glicerīnā un taukskābēs.
kontrakcija Fonētisks process, kurā divi blakus esoši, bet pie dažādām zilbēm piederoši patskaņi izrunā saplūst vienā patskanī vai divskanī.
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (piem., no telpām, drēbēm dūmus, smaku).
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties (parasti par telpu, drēbēm), kļūt aukstam.
slings Gara, plata šalle, ko dažādos veidos, piem., nofiksējot ap pleciem, vidukli, var izmantot maza bērna pārnēšanai, ietinot tajā mazuli un piekļaujot to pie krūtīm.
valnis Garens, samērā augsts (kādas vielas) uzbērums.
lāpstot Grābt, bērt ar lāpstu.
liekšķerēt Grābt, bērt, smelt u. tml. ar liekšķeri.
enciklopēdija Grāmata vienā vai vairākos sējumos ar īsiem, koncentrētiem, alfabētiski vai tematiski izkārtotiem apcerējumiem par dažādām tēmām vai vienas tēmas dažādiem jautājumiem.
balasts Grants, oļi, akmens šķembas u. tml., ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu.
vēlēties Gribēt (ko), tiekties (pēc kā).
labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
gaidīt Gribēt, vēlēties, lai (kas) notiek, ilgoties, tiekties (pēc kā).
prasīties Gribēties.
delta Grieķu alfabēta ceturtais burts [Δ, δ].
jota Grieķu alfabēta devītais burts (Ι, ι).
bēta Grieķu alfabēta otrais burts (B, β); simbolisks apzīmējums (piem., radioaktīvam starojumam).
omega Grieķu alfabēta pēdējais burts, ko apzīmē ar Ω, ω.
alfa Grieķu alfabēta pirmais burts (A, α); simbolisks apzīmējums (α), piem., starojuma veidam.
pī Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts (Π, π).
gamma Grieķu alfabēta trešais burts (Γ, γ).
piegrūt Grūstot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam (ar to).
aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
pagrūst Grūžot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); grūžot, uzgrūžoties (arī neviļus, negribēti) pieļaut, ka (kāds, kas) zaudē līdzsvaru, krīt.
gudrinieks Gudrs cilvēks; attapīgs, apdāvināts bērns, pusaudzis.
audžuģimene Ģimene, kas pieņēmusi apgādībā un audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
nukleārā ģimene ģimene, kurā ir tēvs, māte, bērni.
dambis Hidrotehniska būve – mākslīgs uzbērums, lai aizsargātu teritoriju pret applūšanu.
iemukt Iebēgt.
kaudze Iebērtas, ievietotas beramas vielas, produkta u. tml. daudzums, kas veido pacēlumu pāri trauka, tilpes malām.
oligofrēnija Iedzimti vai agrīnā bērnībā iegūti psihiskās attīstības traucējumi, garīga atpalicība.
iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
siekaloties Iekārot, ļoti vēlēties, gribēt (ko).
slidkalniņš Iekārta bērnu rotaļlaukumā – slīps paaugstinājums ar slidenu virsmu.
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) absorbē; absorbētājs.
piešauties Iemācīties, iepraktizēties (piem., kādā nodarbē).
samest Iemest, iebērt (traukā), pievienot (ēdienam), parasti (ko) vairumā.
applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm); būt ar apdriskātām, saplīsušām drēbēm.
staigulis Ierīce ar riteņiem, kas ļauj stāvus pārvietoties bērniem, kuri vēl neprot staigāt.
medus sviede ierīce medus izmešanai no šūnām ar centrbēdzes spēku.
spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
sviedne Ierīce, iekārta, rīks u. tml. (kā) atdalīšanai, virzīšanai ar centrbēdzes spēku.
centrifūga Ierīce, kas izgriež veļu, izmantojot centrbēdzes spēku.
centrifūga Ierīce, kas sadala (maisījumu) dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku.
iečiepstēties Ierunāties smalkā balsī (parasti par bērniem).
iečabēties Iesākt čabēt un pārstāt.
iedrebēties Iesākt drebēt un pārstāt; īsu brīdi drebēt.
iegrabēties Iesākt grabēt un pārstāt.
ieklabēties Iesākt klabēt; īsu brīdi klabēt.
ieņirbēties Iesākt ņirbēt; īsu brīdi ņirbēt.
uzņirbēt Iesākt ņirbēt; īsu brīdi ņirbēt.
norībēt Iesākt rībēt un pārstāt rībēt.
ierībēties Iesākt rībēt un pārstāt.
ietrīcēties Iesākt trīcēt un pārstāt; īsu brīdi trīcēt; iedrebēties.
iezibēties Iesākt zibēt (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi zibēt.
uzzibēt Iesākt zibēt; īsu brīdi zibēt.
sūnot Iesīkstēt (kādos paradumos, nodarbēs).
saskābēt Ieskābēt (ko), parasti lielākā daudzumā; ieskābēt (kā) lielāku daudzumu.
skābputra Ieskābēta šķidra miežu putraimu putra, kam ēdot piejauc arī rūgušpienu vai biezpienu un lieto aukstu.
izblēņoties Ilgāku laiku, daudz blēņoties (parasti par bērniem).
izbrēkties Ilgāku laiku, daudz brēkt (parasti par bērnu); izkliegties.
izbļauties Ilgāku laiku, skaļi raudāt (parasti par bērniem).
tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), piem., negribēti, arī nelietderīgi.
starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piem., uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai.
triko Īpašā tehnikā adīts audums (veļai, virsdrēbēm).
gliemežrats Īpaša veida zobrats, kas strādā sazobē ar gliemezi (2).
aktīvā ogle īpaši apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
medicīniskā ogle īpaši apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
bērnu sēdeklis īpaši izveidots krēsliņš ar atsevišķām drošības jostām, atzveltni un roku balstiem, kas piestiprināms pie automašīnas sēdekļa un ir paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai automašīnā.
indigo bērns īpaši jutīgs bērns, kas pasauli uztver citādāk nekā pārējie.
gotu raksts īpašs alfabēts (27 burti), izveidots 4. gs.
diftongisks savienojums īsa patskaņa savienojums ar sekojošu l, ļ, m, n, ņ, r vienā zilbē.
jumtistaba Istaba, kas izbūvēta jumta telpā, bēniņos.
nočabēt Īsu brīdi čabēt un pārstāt čabēt.
nodrebēt Īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt; notrīcēt.
nograbēt Īsu brīdi grabēt un pārstāt grabēt.
noklabēt Īsu brīdi klabēt un pārstāt klabēt.
noņirbēt Īsu brīdi ņirbēt un beigt ņirbēt.
notrīcēt Īsu brīdi trīcēt un pārstāt trīcēt; nodrebēt.
nozibēt Īsu brīdi zibēt un pārstāt zibēt.
izmukt Izbēgt.
izburbt Izburbēt.
Ziemassvētku vecītis izdomāts tēls, kas Ziemassvētkos nes bērniem dāvanas.
pirmsskola Izglītības iestāde, kuru bērns apmeklē, pirms sāk mācīties vispārizglītojošajā skolā; bērnudārzs.
izdzert rūgto biķeri izjust smagus pārdzīvojumus, lielas bēdas.
iztukšot rūgto biķeri izjust smagus pārdzīvojumus, lielas bēdas.
gribēties Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt); gribēt (1).
izsēt Izkaisīt, izbērt (kādu vielu) augsnē.
izbārstīt Izklaidus izbērt, bārstot izkliedēt; izkaisīt.
kaisīt Izklaidus, pa daļām bērt, bārstīt.
kundzēns Izlutināts bērns.
izsūdzēt Izstāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu.
bārstīties Izšķērdīgi bērt, bārstīt (ko).
izrunāties Izteikt, pateikt (parasti neviļus, negribēti).
ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piemēram, rotaļājoties).
niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
izžāvēties Izžūt (piem., par drēbēm, apaviem).
jāņu bērni jāņubērni.
haiku Japāņu dzejas forma – trīsrinde ar 17 zilbēm.
podiņš Jauna sēne (parasti bērzlape), kuras cepurīte vēl nav atvērusies.
bērnu sile jaunākā vecuma bērnu grupiņa pirmsskolas izglītības iestādē.
pastarītis Jaunākais bērns ģimenē.
jaunpiedzimis Jaundzimis (parasti par bērnu).
raudzības Jaundzimušā bērna pirmais apciemojums.
jaunpiedzimis Jaundzimušais bērns.
kumeļa prāts jaunības bezbēdība, vieglprātība.
čivināt Jautri, bezbēdīgi runāt, tērzēt.
nebēdīgs Jautrs, dzīvespriecīgs; nebēdnīgs.
aizbildnība Juridiski noslēgta vienošanās par rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpi, tiesību aizsardzību utt.; aizbildniecība.
palauzīties Kādu laiku tielēties, negribēt (piem., ko darīt).
sēt Kaisīt, bērt vielu augsnē.
nokaisīt Kaisot nobērt lejā, zemē (ko).
prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā 16. gs.; šī novirziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
plūkāties Kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piem., aiz drēbēm, matiem).
nokārt galvu kļūt bēdīgam, noskumt; padoties izmisumam.
nokārt degunu kļūt bēdīgam, noskumt; zaudēt optimismu.
sabēdāties Kļūt bēdīgam, sarūgtinātam.
nobēdāties Kļūt bēdīgam; ļoti bēdāties, noskumt.
saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu).
pupiņš Knupis, māneklis (zīdainim, mazam bērnam).
bērzu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst, piem., bērzi, alkšņi, lazdas, skābarži.
pabērzu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst, piem., pabērzs, krūklis.
konservatīvs Konservatīvās partijas biedrs; politiķis ar konservatīviem uzskatiem; labējais.
šļūcamkalniņš Konstrukcija bērnu rotaļlaukumā – paaugstinājums ar slīpumu, pa kuru var šļūkt lejup.
dalīt Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus pārdzīvojumus).
dalīties Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus uzskatus, domas).
auklēt Kopt, pieskatīt (zīdaini, mazu bērnu).
izkratīt Kratot izbērt.
meņševisms Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējā novirziena (meņševiku) paustā ideoloģija.
mazinieks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējā spārna pārstāvis; meņševiks.
meņševiki Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
sunītis Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
sāļi Ķīmiskie savienojumi, kas rodas, ja ūdeņraža atomus skābēs aizstāj ar metāliem.
ielabot kļūdas labojot neviļus, negribēti ieviest kļūdas.
slota Lapainu (parasti bērza) zaru vai augu (piem., vībotņu, vīgriežu) saišķis, ar ko peras pirtī; pirtsslota.
burtot Lasīt pa atsevišķiem burtiem un zilbēm; ar grūtībām lasīt.
igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y); simbolisks apzīmējums, piem., otrajam nezināmajam lielumam matemātikā.
ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x); simbolisks apzīmējums pirmajam nezināmajam lielumam (parasti matemātikā).
skansts Lauka nocietinājums, ko veido zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
audžuvecāki Laulātie, kas pieņēmuši audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
leģitimācija Laulībā dzimuša bērna tiesību piešķiršana ārlaulības bērnam (dažās valstīs).
sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
tipu-tapu Lieto, lai atdarinātu (parasti mazu bērnu) soļu troksni.
ņamm Lieto, lai atdarinātu ēšanu (sarunājoties ar bērnu).
ņamm Lieto, lai izpaustu apmierinājumu (par ko ļoti garšīgu) un pamudinātu (piem., bērnu) ēst.
še Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par ko negaidītu, negribētu.
stādināt Likt, arī mācīt (parasti bērnu) stāvēt (uz kājām).
auklējums Lolots, mīlēts bērns; lolojums.
skābbarība Lopbarība – skābēta sasmalcināta zaļo augu masa.
izlūgt Lūgt, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto).
repatriēt Ļaut vai likt (gūstekņiem, bēgļiem, izceļotājiem u. tml.) atgriezties dzimtenē, savā valstī.
tā, ka nejūt zemi zem kājām ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
apspīlēt Ļoti cieši apņemt, apkļaut (parasti par drēbēm, apaviem).
gribēt kā ēst ļoti gribēt.
taurēt Ļoti skaļi raudāt (parasti par bērnu).
ultralabējs Ļoti, galēji labējs politiskais darbinieks.
ultralabējs Ļoti, galēji labējs.
palīgskola Mācību iestāde bērniem ar garīgās attīstības aizturi vai atpalicību; speciālā internātskola.
licejs Mācību iestāde muižnieku bērniem Krievijā.
lalināt Maigi, mīlīgi runāt (parasti ar bērnu).
maternitāte Mātes stāvoklis – radniecības attiecības ar savu bērnu.
patēvs Mātes vīrs attiecībā pret bērniem, kuriem viņš nav miesīgs tēvs.
infantils Mazattīstīts, bērnišķīgs.
mazmazbērns Mazdēla vai mazmeitas bērns.
bilžu grāmata maziem bērniem paredzēta grāmata ar ilustrācijām un nelielu tekstu vai bez teksta.
paliet asaras mazliet paraudāt, pabēdāties.
skumīgs Mazliet skumjš (1), tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; bēdīgs.
mazbērns Mazs bērns – no viena gada līdz trīs gadu vecumam.
kunkulis Mazs bērns, zīdainis.
mazulis Mazs bērns, zīdainis.
sīcis Mazs bērns; arī bērns.
knēvelis Mazs bērns; knauķis.
knauķis Mazs bērns; knēvelis.
knariņš Mazs bērns.
perinatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta bērna dzimšanas procesu un bērna attīstību 10 dienu periodā pēc dzimšanas.
pediatrija Medicīnas nozare, kas pēta bērnu veselību bērna attīstības procesā, bērna fizioloģiju, kā arī bērnu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
lenkt Medīt (dzīvnieku), no visām pusēm ierobežojot iespēju (tam) izbēgt.
māsa Meita attiecībā pret citiem bērniem ģimenē.
mētrājs Meža augšanas tips – priežu audze (nereti ar egļu un bērzu piemistrojumu), kam zemsedzē aug mellenāji, brūklenāji un sūnas.
niedrājs Meža tips – priežu un purva bērzu audze ar niedrēm, grīšļiem zemsedzē.
bērzājs Meža tips ar bērzu audzēm, kas vēlāk pāriet priežu vai egļu audzēs.
liekņa Meža tips mitrā, purvainā vietā, kur aug melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu.
damaksnis Meža tips, kur aug galvenokārt priedes un egles ar bērzu piejaukumu.
purvājs Mežs, kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug tīraudzes, retumis ar purva bērza mistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
patversme Mītne, kur var uzturēties (noteiktu diennakts laiku vai pastāvīgi) bez pajumtes, apgādības u. tml. palikuši pieaugušie vai bērni.
poliomielīts Mugurkaula smadzeņu pelēkās vielas iekaisums, ko izraisa vīruss; bērnu trieka.
zārka nauda nauda, kas iekrāta bēru izdevumiem.
zieda nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
ziedu nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
šķērsām Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams; aplam.
nelikt rokas klāt neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt.
nedarbs Neatļauts, nosodāms (parasti bērnu) nodarījums.
neķer kreņķi nebēdājies!
nebēdnība Nebēdnīga izdarība, draiskulība, arī nerātnība.
nebēdnis Nebēdnīgs cilvēks (parasti bērns); nebēdnieks.
nebēdnieks Nebēdnīgs cilvēks.
pabērt Nedaudz, arī vietumis uzbērt; nedaudz nobērt.
pierakt Nedziļi ierakt, viegli apbērt ar zemi (auga saknes).
rokeris Neformālas (jauniešu) kustības pārstāvis, kam raksturīga ģērbšanās ādas drēbēs, kolektīva braukāšana ar motociklu, aizraušanās ar rokmūziku.
nepaklausība Negatīva īpašība, kas bērnam izpaužas kā pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
vilka pase negribēts atbrīvojums (piem., no darba), atteikums, saistību pārtraukums.
uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties kādam.
uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu).
pusbēda Neliela bēda; arī daļa no lielākas problēmas, sarežģījuma.
sapieru lāpsta neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
sapieru lāpstiņa neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas bērnu vizināšanai, nobraukšanai no kalna, arī nelielu kravu vešanai.
pundurbērzs Neliels bērzu dzimtas krūms ar sīkām, apaļām lapām un sarkanbrūniem zariem [Betula nana].
zebenieks Neliels maiss, tarba (piem., auzu iebēršanai zirgam ceļā, noķerto zivju, vēžu ievietošanai).
sētiņa Neliels pārnēsājams nožogojums bērnam, kas sāk rāpot, staigāt; manēža.
ciba Neliels, apaļš (krijas vai bērza tāss) trauks ar vāciņu.
ratiņi Neliels, stumjams transportlīdzeklis ar riteņiem un rokturi zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai.
vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
nedoties Nepārvietoties un neiesaistīties (nodarbē, pasākumā u. tml.), arī nesākt (nodarbi, pasākumu).
pelēks kā zeme neveselīgi bāls, novārdzis, nobēdājies.
izlauzties Nevilšus, negribēti izpausties (kur).
uzlieties Neviļus negribēti tikt uzlietam (1).
pārdurt Neviļus, negribēti ievainot ar ko smailu, asu.
iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā ko asu, smailu), nodarot sāpes, ievainojot.
izliet Neviļus, negribēti izlaistīt, izšļakstīt.
pasprukt Neviļus, negribēti izraisīties (par smiekliem, asarām u. tml.).
nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareizā virziena) un nespēt atrast ceļu atpakaļ.
nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka (kas) nokrīt, nogāžas lejā, zemē.
samezglot Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kam) izveidojas mezgli.
pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
izmest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt.
zagties Neviļus, negribēti rasties (par psihiska stāvokļa izpausmi).
zagties Neviļus, negribēti rasties (piem., par domām); neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
sprukt Neviļus, negribēti rasties (piem., par smiekliem, asarām).
izsprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (piem., par smiekliem, raudām).
ieadīties Neviļus, negribēti tikt ieadītam.
ieausties Neviļus, negribēti tikt ieaustam.
izrauties Neviļus, negribēti tikt izrautam.
izsacīties Neviļus, negribēti tikt izsacītam, izrunātam; izteikties.
izsprukt pār lūpām neviļus, negribēti tikt izteiktam, izpaustam.
izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam; izsacīties.
pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izpaustam; izsprukt.
izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.); pasprukt.
sadzelties Neviļus, negribēti tikt sadzeltam (piem., ar nātrēm).
sprukt Neviļus, negribēti tikt teiktam, runātam (piem., par vārdiem, izteicieniem u. tml.).
uzbārstīties Neviļus, negribēti tikt uzbārstītam.
uzkaisīties Neviļus, negribēti tikt uzkaisītam.
uzlaistīties Neviļus, negribēti tikt uzlaistītam.
uzkratīties Neviļus, negribēti tikt uzrakstītam.
niķu pods niķīgs bērns.
niķu maiss niķīgs bērns.
niķu polis niķīgs bērns.
no bērna kājas no bērnības, mazotnes.
no bērnu kājas no bērnības, mazotnes.
no bērna kājām no bērnības, mazotnes.
no bērnu kājām no bērnības, mazotnes.
no mazām dienām no bērnības.
kazaki No brīvajiem cilvēkiem un izbēgušiem dzimtļaudīm veidojusies kopiena cariskās Krievijas nomalēs; īpašs karaspēks, kas sastāv no šīs kopienas pārstāvjiem.
no šūpuļa no pašas agrākās bērnības.
sniega vīrs no savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās); sniegavīrs.
lūpu atkāris nobēdājies.
nomukt Nobēgt nost.
atbērt Nobērt (kādu daļu) citur; atlikt (kādam nolūkam).
meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piem., telpu) rotāšanai.
nolīgoties Nodrebēt, notrīcēt (piem., no satricinājuma, liela trokšņa).
izaugt Nodzīvot, pavadīt mūža pirmo posmu (par bērniem, pusaudžiem); uzaugt.
sagūstīt Noķert, notvert (kādu, kas bēg, vairās).
negribēt Nolieguma darb. --> gribēt.
pārtīt Nomainīt (bērnam) autiņus, autiņbiksītes.
3×3 nometne nometne, kas tiek rīkota triju paaudžu latviešiem (bērniem, vecākiem un vecvecākiem) no visas pasaules.
uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu sastapšanos (ar kādu), pietuvošanos (kādam).
sa- Norāda uz to, ka darbība tiek pieļauta neviļus, negribēti.
bēgšus Norāda, ka darbību veic bēgot.
piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
norībināt Norībēt.
locījums Nošu grupa, ko dziedātājs izpilda vienā teksta zilbē.
uzturlīdzeklis Noteikta apmēra ikmēneša maksājumi bērna uzturēšanai vecākam (arī, piemēram, aizbildnim), kura aprūpē bērns atrodas; alimenti.
nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, kas saistīts, piem., ar smagu slimību vai bojāeju.
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, dziļas bēdas, ciešanas.
noplombēt Novietot plombu, nodrošināt ar plombu; aizplombēt (1).
ņirbināties Ņirbēt.
sekvence Objektu sakārtojums atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
dzimšanas apliecība oficiāls dokuments, kurā norādīts bērna vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta, kā arī ziņas par vecākiem.
vidējs Otrais pēc vecuma no trijiem (bērniem, brāļiem, māsām); arī tāds (cilvēks, paaudze), kas pēc saviem gadiem ir starp jaunāko un vecāko paaudzi.
pamukt Pabēgt, paskriet nost.
krūklis Pabērzu dzimtas krūms ar ovālām lapām, vasarā sarkanām, bet rudenī spoži melnām ogām.
apbēdināt Padarīt (kādu) bēdīgu; sarūgtināt.
iedot bērnam krūti paēdināt bērnu ar krūti.
pačučēt Pagulēt (piem., sarunājoties ar bērnu).
plūdmaiņas Paisuma un bēguma mija.
rātns Paklausīgs, kārtīgs; tāds, kas nedara palaidnības, izturas mierīgi, klusu (parasti par bērnu).
resgalīgs Palaidnīgs, nerātns (parasti par bērniem, pusaudžiem).
resgalis Palaidnis, nerātnis (parasti bērns, pusaudzis).
kakināt Palīdzēt (bērnam) izkārnīties; pieļaut, ka (vadātais dzīvnieks kur) izkārnās.
saņemt Palīdzēt dzemdībās, līdz piedzimst (bērns, dzīvnieku mazulis).
vīšķis Paliels (kā, piem., drānas, papīra) kopums, veidojums, ko var izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; vīkšķis (2).
uzrocis Palīglīdzeklis apmācībai peldēšanā – virs bērna elkoņa uzmaucams piepūsts elements.
mierināt Panākt, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piem., bēdas, bailes, satraukumu).
apklusināt Panākt, ka neraud, nomierināt (bērnu).
spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
akcelerācija Pāragra attīstība – vecumam neatbilstoša paātrināta bērnu un jauniešu (parasti) fiziskā attīstība.
kā bērns pārāk bezrūpīgs, naivs, bērnišķīgs.
pārcensties Pārāk centīgi ko darot, negribēti panākt nevēlamu rezultātu.
pārbrēkties Pārāk daudz brēcot, pārgurt (parasti par bērnu).
pārklaušināt Pārbaudīt (bērnus), lai novērtētu (viņu) mājmācībā iegūtās zināšanas.
pārmukt Pārbēgt.
izsāpēt Pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot (bēdas, sāpes u. tml.).
domāts Paredzēts, piemērots (kam); iecerēts, gribēts.
nosūbēt Pārklāties ar sūbējuma kārtu un kļūt nespodram.
lēkt no biksēm laukā Pārmērīgi censties, ar visiem spēkiem gribēt ko panākt.
uz vella paraušanu pārmērīgi, ne par ko nebēdājot, ļoti intensīvi.
uz velna paraušanu pārmērīgi, ne par ko nebēdājot, ļoti intensīvi.
pārpiķēt Pārstādīt (izdīgušos, jaunos dēstus), lai (tos) izaudzētu līdz iestādīšanai dobē, laukā u. tml.
pārgribēties Pārstāt gribēt, vairs negribēt (ko, ko darīt).
centrs Partija, partiju grupējums, kas parlamentā ieņem vietu starp labējām un kreisajām partijām.
noņemt no krūts pārtraukt (bērna) barošanu ar krūti.
nošķirt bērnu no (mātes) krūts pārtraukt zīdīt bērnu ar krūti.
doties Pārvietoties un iesaistīties (nodarbē, pasākumā u. tml.), arī sākt (nodarbi, pasākumu).
izņemt vārdus no mutes pasacīt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
sacensība Pasākums (piem., kādā ražošanas nozarē, mācību priekšmetā, nodarbē), kura mērķis ir dalībnieku spēju pārbaude un salīdzināšana.
sacīkstes Pasākums, kurā mērojas spēkiem (piem., kādā nodarbē).
kultūrizglītība Pasākumu kopums, lai nodrošinātu bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanos kultūras jomā, viņu radošo spēju attīstīšanu gan mācību iestādē, gan ārpus tās, kā arī sagatavotu kultūras darba speciālistus.
aizšmaukt Paslepus aiziet, aizbēgt.
izšmaukt Paslepus iziet, izbēgt (no kurienes, kur u. tml.).
šmaukt Paslepus, zagšus iet, doties prom; arī bēgt.
lolot Pašaizliedzīgi, gādīgi, ar lielu mīlestību audzināt, aprūpēt (bērnu).
lolojums Pašaizliedzīgi, gādīgi, ar lielu mīlestību audzināts, aprūpēts bērns.
sadedzināt Patērēt (ar barības vielām uzņemto enerģiju), parasti fiziskā darbā, nodarbē.
dezertēt Patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no karaspēka daļas dienesta vietas); neierasties (karaspēka daļā, dienesta vietā).
dzīvoties Pavadīt laiku (kur), rotaļājoties vai nodarbojoties ar kaut ko (parasti par bērniem).
padzīvoties Pavadīt samērā neilgu laiku rotaļājoties vai nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
aizdambējums Paveikta darbība, rezultāts --> aizdambēt; mākslīgi veidots šķērslis (parasti upes) tecējumam; aizsprosts.
lobijs Paveikta darbība, rezultāts --> lobēt.
uzbērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbērt (2), attiecīgs celtniecīgs veidojums.
satīt makšķeres pazust, aizbēgt.
dīdīt pādi pēc sena vārda došanas rituāla šūpot bērnu, celt to pretī saulei.
atvase Pēcnācējs, bērns.
pediatrs Pediatrijas speciālists; bērnu ārsts.
iegribēties Pēkšņi sākt gribēt (ko, ko darīt).
sagribēties Pēkšņi sākt gribēt (ko), parasti ļoti.
uzgribēt Pēkšņi sākt gribēt, vēlēties (ko); sagribēt.
sagribēt Pēkšņi sākt gribēt, vēlēties (ko).
paisums Periodiska ūdens līmeņa paaugstināšanās (jūrās, okeānos); pretstats: bēgums.
pedofils Persona, kurai ir seksuāla novirze – dzimumtieksme pret bērniem kuri nav sasnieguši pubertāti.
piecīši Pieci bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
pievienot Piejaukt, piebērt (pie kā, kam klāt).
pirmpiens Piens, kas izdalās no krūšu galiem grūtniecības pēdējos mēnešos un tūlīt pēc bērna piedzimšanas.
brukt Piepeši, neatvairāmi rasties vienam pēc otra (par bēdām, rūpēm u. tml.).
soļanka Pikanta gaļas zupa ar šķiņķi, skābētiem gurķiem, olīvām u. c. piedevām.
piena zobi pirmie zobi, kas bērnam sāk izkrist pēc piecu gadu vecuma.
pagastskola Pirmmācības skola zemnieku bērniem (19. gs. un 20. gs. sākumā līdz 1918. gadam).
mazbērnu novietne Pirmsskolas audzināšanas iestāde bērniem.
silīte Pirmsskolas izglītības iestādes jaunākā vecuma bērnu grupiņa.
filtrs Plāksne, ekrāns, vielas slānis u. tml., kas pilnīgi vai daļēji absorbē gaismu vai noteikta veida starus.
plastilīns Plastiska nežūstoša masa, ko lieto veidošanai (piem., bērnu nodarbībām).
nags Prasme, veiklība (kādā nodarbē).
atomlaiks Precīza laika mērīšanas sistēma, kurā laika intervālu nosaka ar atomu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību periodu skaitu.
pederastija Pretdabiska dzimumdzīve ar bērniem; vīrieša tieksme apmierināt dzimumdziņu ar zēnu vai jaunekli.
vīterot Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
vidžināt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, tērzēt (parasti par bērniem, sievietēm).
rotaļlieta Priekšmets bērnu rotaļām.
saru dzīšana procedūra, ko pēc tautas ierašām veic jaundzimušam bērnam, pirtī viegli ieperot bērnu ar liepu zaru vai zālaugu slotiņu.
presbiterāņi Protestantisma konfesija, kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā, 16. gs. Lielbritānijā un kura īpašā iezīme ir tā, ka draudžu vadība uzticēta mācītājiem un presbiteriem.
iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
radikālisms Radikālu uzskatu (parasti galēji kreisu vai galēji labēju) paušana; šādu principu ievērošana savā darbībā.
krustmāte Radiniece (piem., tēva vai mātes māsa); sieviete attiecībā pret bērnu vai gados jaunāku cilvēku.
radubērns Radinieka, radu bērns.
krusttēvs Radinieks (piem., tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis.
izsāpēt Radīt sāpes un pamazām izzust (par bēdām, sāpēm u. tml.).
asinsradniecība Radniecība starp cilvēkiem, kuriem ir kopēja izcelšanās (piem., starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām).
analfabētisks Raksturīgs analfabētam; kļūdains.
līķrati Rati zārka vešanai bēru procesijā.
pinkšķis Raudas (parasti bērniem).
izraudāt Raudot ļaut izpausties (bēdām, ciešanām u. tml.), raudot izpaust (bēdas, ciešanas u. tml.).
vaimanas Raudulīgi, žēlabaini izsaucieni, paužot bēdas, sāpes.
apraust Raušot (ko), apbērt (ap ko, kam apkārt).
ieslacīties Refl. --> ieslacīt; tikt ieslacītam (parasti neviļus, negribēti).
piesisties Refl. --> piesist (2); tikt piesistam (parasti neviļus, negribēti).
vadāt Regulāri, bieži vest (kādu, parasti bērnu, uz kurieni).
pavadiņa Regulējama jostiņa, kas apņem bērna vidukli un plecus un palīdz noturēt mazuli, tam staigājot.
grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un citās barības vielām nabadzīgās un slapjās augsnēs; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
uzsūbējums Rezultāts --> uzsūbēt.
aizbildniecība Rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpe, tiesību aizsardzība; rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana.
klandēt Ritmiski klabēt, klaudzēt (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām).
aizrakt Rokot aizpildīt, aizbērt.
atrakt Rokot padarīt pieejamu, brīvu (piem., ko aizbērtu, apbērtu); rokot uziet.
uzlikt (parasti bērnu) uz slidām (arī slēpēm u. tml.) rosinot nodarboties, panākt, ka (bērns) sāk slidot, slēpot u. tml.
lalināt Runāt, lietojot zilbes ar "l" skaņu (par bērniem).
apsargāt Rūpēties, gādāt, lai (piem., cietumnieks) neaizbēg.
atrušināt Rušinot atsegt (ko apbērtu), aizvākt (virsū uzbērto, uzbirušo).
samukt Sabēgt.
likt gulēt sagatavot (parasti bērnu) gulēšanai un novietot, lai guļ.
iznēsāt Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti); iznest.
iznest Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām.
savajadzēties Sagribēties.
diabētisks Saistīts ar diabētu, tam raksturīgs.
aug buciņš, aug radziņi saka par bērnu, kas kļūst arvien nerātnāks, stūrgalvīgāks.
kā ūdens zāle saka par ļoti kustīgu cilvēku, parasti bērnu.
kā ūdenszāle saka par ļoti kustīgu cilvēku, parasti bērnu.
kā dzīvsudrabs saka par ļoti kustīgu, dzīvu cilvēku (parasti bērnu).
nelaime nenāk brēkdama saka par pēkšņu nelaimi, bēdām.
noķert zaķi saka, ja bērnam paklūpot gadās nokrist.
sirds pilna līdz malām saka, ja cilvēks ir sarūgtināts, ja nomāc bēdas, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
smaga sirds saka, ja ir nomākts, bēdīgs garastāvoklis.
sirds kāpj (vai) pa muti laukā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
sirds kāpj (vai) pa kaklu laukā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
sirds kāpj (vai) pa muti ārā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
sirds kāpj (vai) pa kaklu ārā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
sirds kāpj kaklā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
sirdi rauj laukā saka, ja izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
sirdi rauj ārā saka, ja izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
sirdi ņem laukā saka, ja izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
sirdi ņem ārā saka, ja izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
dziedi vai raudi saka, ja kas ir neizbēgams, nenovēršams, ja ko vairs nav iespējams mainīt.
Še tev nu bija! saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā gribēts.
Te tev nu bija! saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā ir gribēts.
kā par spīti saka, ja notiek kas nevēlams (pretēji vajadzīgam, gribētajam u. tml.).
dabūt sirmus matus saka, ja par kaut ko daudz jāraizējas, ja kas sagādā lielas bēdas, nepatikšanas.
valoda ķeras saka, ja runā ar grūtībām, negribēti pauzējot vai atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
pār seju pārlaižas ēna saka, ja sejā parādās skumjas, bēdas, drūmums u. tml.
pāri sejai pārlaižas ēna saka, ja sejā parādās skumjas, bēdas, drūmums u. tml.
akmens nav uz galvas uzlikts saka, konstatējot, ka bērns strauji aug.
radniecība Sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piem., starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām) vai kuriem šāds sakars radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
sekvencēt Sakārtot objektus atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
sadrebēt Sākt drebēt; īsu brīdi drebēt.
bērnurīts Sarīkojums bērniem (ar priekšnesumiem, rotaļām u. tml.), kas notiek priekšpusdienā.
bērnu rīts sarīkojums, koncerts (bērniem), kas notiek dienas sākumā (līdz pusdienai).
savīstīties Satīties, satuntuļoties (segā, drēbēs).
nogrābt aiz rīkles satverot (kādu), panākt gribēto.
piens Sekrēts, ko izdala īpaši dziedzeri un kas paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
pedofilija Seksuāla novirze – dzimumtieksme pret bērniem, kuri nav sasnieguši pubertāti.
meitene Sieviešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 18 gadu vecumam).
meita Sieviešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem).
zeķbikses Sieviešu un bērnu vienlaidu apģērba gabals – zeķes kopā ar biksēm.
tante Sieviete attiecībā pret gados ievērojami jaunāku cilvēku; pazīstama vai sveša sieviete attiecībā pret bērnu (bērnu runā, sarunā ar bērnu).
māte Sieviete, kas ir dzemdējusi bērnu vai bērnus.
krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
surogātmāte Sieviete, kas pēc īpašas vienošanās iznēsā un dzemdē mākslīgās apaugļošanas ceļā ieņemtu citas sievietes un vīrieša bērnu.
audžumāte Sieviete, kas pieņēmusi audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
zīdītāja Sieviete, kas zīda cita bērnu.
zīdītāja Sieviete, kas zīda savu bērnu.
knupis Sievietes krūtsgalam līdzīgs silikona, lateksa u. tml. priekšmets, ko liek uz pudelītes (zīdaiņu, mazu bērnu, arī dzīvnieku mazuļu barošanai).
trīcēt Sīki vibrēt, viegli raustīties, arī īsi, bieži svārstīties (par cilvēku, dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); drebēt.
sasist Sitot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties (parasti pilnīgi) sabojāt, padarīt nelietojamu; negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek (parasti pilnīgi) sabojāts, padarīts nelietojams.
skābi gurķi skābēti gurķi.
skābi kāposti skābēti kāposti.
skābie kāposti skābēti kāposti.
skandēt Skaļi izrunāt (vārdus, to savienojumus), parasti pa zilbēm.
konfesionāla skola skola vienas konfesijas bērniem.
palīgskolotājs Skolotāja palīgs (piem., darbā ar neredzīgiem vai nedzirdīgiem bērniem, bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem specializētajās mācību iestādēs).
mājskolotājs Skolotājs, kas pasniedz stundas mājās vai māca un audzina kādas ģimenes bērnus (parasti dzīvodams kopā ar šo ģimeni).
uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot nepatīkami pārsteigtam.
sēras Skumjas, bēdas, kas ir saistītas ar kāda nāvi; šāda emocionāla stāvokļa izpausme.
sērīgs Skumjš, bēdīgs, grūtsirdīgs.
sērs Skumjš, bēdīgs, grūtsirdīgs.
sēroties Skumt, bēdāties, arī žēloties.
sērot Skumt, bēdāties.
bēdāties Skumt, būt drūmā garastāvoklī, ciest (piem., nelaimes, zaudējuma dēļ); pārdzīvot bēdas.
izslapstīties Slapstoties izbēgt, izvairīties (no kā).
slapstīties Slēpties, vairīties (no kā), dzīvojot, uzturoties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); bēguļot.
iešmaukt Slepus, neatļauti ieiet, iebēgt (kur iekšā).
cukurslimība Slimība, ko izraisa nepietiekams insulīna daudzums organismā; cukura diabēts.
bērnu slimības slimības, ar kurām slimo galvenokārt bērni.
rampa Slīpa uzbrauktuve (ēkām, transportlīdzekļiem), kas paredzēta iebraukšanai ar ratiņkrēsliem, bērnu ratiņiem u. tml.
likt kaktā sodīt (bērnu) ar stāvēšanu kaktā.
stādīt kaktā sodīt bērnu ar stāvēšanu kaktā.
konservēt Speciāli gatavot (piem., marinējot, sālot, skābējot) ilgstošai uzglabāšanai (pārtikas produktus).
kratīties Spēcīgi, intensīvi drebēt, trīcēt; raustīties.
pīķis Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar pīķa asmens vai liepas, bērza u. tml. lapas shematizētu attēlu; šīs sugas kārts.
aizsprukt Sprūkot strauji aizskriet; aizbēgt.
sūdzēt Stāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atbalstu, atvieglojumu.
uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
iegāzties Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iebērtam, iemestam (kur iekšā) – par lielāku (kā) daudzumu.
gāzt Strauji mest, bērt (kā lielu daudzumu); strauji liet (lielu šķidruma daudzumu).
piegrūsties Strauji pievirzīties un (kam) pieskarties parasti nevilšus, negribēti.
sagāzt Strauji sabērt, saliet; salikt, sakraut (parasti nekārtīgi).
uzšaut Strauji uzliet, uzbērt u. tml.; strauji atvērt.
izgāzt Strauji, nevērīgi izbērt, izliet.
rati Stumjams transportlīdzeklis uz četriem, retāk – trijiem riteņiem un rokturi, kas paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu vadāšanai; ratiņi.
sūbe Sūbēšana; sūbējums.
dzert Svinēt (piem., kāzas, kristības, bēres), lietojot mielastā alkoholiskus dzērienus.
knupis Šāda veida priekšmets bez cauruma, ko (zīdainim, mazam bērnam) dod zīšanas ilūzijas radīšanai; māneklis.
valnis Šāds uzbērums, uz kura ir ierīkots, atrodas (kas).
atšaudīties Šaut (parasti uz vajātājiem, ielencējiem u. tml.), lai varētu atkāpties, izbēgt.
hromosoma Šūnas kodola veidojums, kas sastāv no nukleīnskābēm un olbaltumvielām un kurā glabājas ģenētiskā informācija.
aijāt Šūpojot (rokās vai klēpī), midzināt, mierināt (bērnu); šūpot (parasti dziedot).
auklēt Šūpot, aijāt uz rokām (parasti mazu bērnu).
daudzbērnu Tāda (ģimene), kurā ir trīs vai vairāk bērnu.
pirmdzimts Tāds (bērns), kas ģimenē piedzimis pirmais.
neiznēsāts Tāds (bērns), kas ir piedzimis laikā starp 28. un 39. grūtniecības nedēļu.
mazgadīgs Tāds (bērns), kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu.
kurlmēms Tāds, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
bērnišķīgs Tāds, kam ir jauns, bērnam raksturīgs izskats.
nelaimīgs Tāds, kam ir nelaimes izraisītas lielas bēdas, ciešanas; tāds kurā izpaužas lielas bēdas, ciešanas.
gliemežveida Tāds, kam ir skrūves veids un kas strādā sazobē ar gliemežratu.
vienbērna Tāds, kam ir viens bērns.
bezbēdīgs Tāds, kam nav bēdu, rūpju, skumju; bezrūpīgs, jautrs.
bērnišķīgs Tāds, kas (pēc rakstura, īpašībām, izturēšanās) līdzinās bērnam.
mērens Tāds, kas (savā rīcībā, uzskatos) nav galēji labējs vai kreiss.
melns Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu; tāds, kam ir, piem., sodrēju krāsa; pretstats: balts.
agrs Tāds, kas attiecas uz kāda (piem., bērnības, jaunības) posma sākumu cilvēka mūžā.
prenatāls Tāds, kas attiecas uz periodu pirms bērna piedzimšanas.
brēkulīgs Tāds, kas bieži raud (parasti par bērnu).
raudulīgs Tāds, kas bieži raud (piem., par bērnu).
nelaimīgs Tāds, kas dzīvē jūtas sarūgtināts, apbēdināts; tāds, kad nav laimes, prieka.
līdzcietīgs Tāds, kas emocionāli pārdzīvo citu bēdas, nelaimi; ciešanas un vēlas palīdzēt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; līdzjūtīgs.
tautosillabisks Tāds, kas ietilpst, izvietots vienā un tai pašā zilbē.
mazs Tāds, kas ir bērna vecumā, vēl nav pieaudzis.
heterosillabisks Tāds, kas ir citā zilbē.
noplucis Tāds, kas ir ģērbies šādās drēbēs.
puspliks Tāds, kas ir ģērbies trūcīgi, noplukušās drēbēs.
mirstams Tāds, kas ir paredzēts kāda apbedīšanai, bērēm.
šķembains Tāds, kas ir pārklāts, nobērts ar akmens šķembām.
tēvišķs Tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam; arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs, tēvišķīgs.
tēvišķīgs Tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam; arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs; tēvišķs.
sēras Tāds, kas ir saistīts ar kāda nāvi, bērēm.
ļauns Tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu, sliktu (piem., bēdām, nelaimi); tāds, kas izraisa ko ļoti nevēlamu.
nožēlojams Tāds, kas ir saistīts ar ko nevēlamu; bēdīgs (2).
skābs Tāds, kas ir skābēts, raudzēts.
bēdīgs Tāds, kas izjūt skumjas, bēdas, raizes; tāds, kurā izpaužas skumjas, bēdas, raizes.
nerātns Tāds, kas nav rātns, ir draiskulīgs, nebēdnīgs (par bērnu); tāds, kas ignorē pieņemtās uzvedības normas (par pieaugušo).
nevēlams Tāds, kas nav vēlams, gaidīts, gribēts.
sliktums Tāds, kas neatbilst kādām normām, vajadzībām, izraisa ko nevēlamu; arī bēdas, nepatikšanas.
nepaklausīgs Tāds, kas neievēro, neizpilda pieaugušo rīkojumus (par bērnu).
mērens Tāds, kas nepauž galēji labējus vai kreisus uzskatus.
līdzjūtīgs Tāds, kas pārdzīvo un izprot citu bēdas, nelaimi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
bēdīgs Tāds, kas saistīts ar ko nepatīkamu (piem., ar nelaimi, zaudējumu); tāds, kas izraisa bēdas, skumjas, sliktu garastāvokli; neiepriecinošs, nepatīkams, slikts.
grūts Tāds, kas saistīts ar nabadzību, postu, dažādiem sarežģījumiem, bēdām u. tml.
alfabētisks Tāds, kas sakārtots pēc alfabēta; tāds, kas saistīts ar alfabētu.
bāzisks Tāds, kas savienojumā ar skābēm veido sāļus; tāds, kam ir bāzes (5) īpašības.
naivs Tāds, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; vientiesīgs, bērnišķīgi dabisks.
dzimts Tāds, kur (kāds) ir dzimis un pavadījis bērnību.
gaudulīgs Tāds, kurā ārišķīgi izpaužas skumjas, bēdas; sērīgs, žēlabains.
sagrauzt Tāds, kurā izpaužas dziļa nomāktība, bēdas.
drastisks Tāds, kurā izpaužas nebēdnība, pārgalvība.
sērs Tāds, kurā izpaužas skumjas, bēdas, grūtsirdība.
bērnišķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas, bērnam raksturīgas īpašības; bezrūpīgs, nenopietns; naivs, lētticīgs.
bezbērnu Tāds, kuram nav bērnu; tāda (laulība), kur nav bērnu.
kāpēcītis Tas (parasti bērns), kas nemitīgi uzdod jautājumus.
nerātnis Tas, kas ir nerātns (parasti par bērnu); draiskulis.
sēras Tas, kas simbolizē, izsaka dziļas bēdas, skumjas sakarā ar kāda nāvi.
salavecis Tautu ticējumos, paražās – vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemassvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
spēļistaba Telpa, kurā īslaicīgi var uzturēties bērns (lielveikalā, viesnīcā u. tml.) kāda pieaugušā uzraudzībā.
augša Telpa, stāvs, kas atrodas tieši zem jumta; bēniņi.
pamāte Tēva sieva attiecībā pret sava vīra iepriekšējās laulības bērniem (parasti, ja bērnu īstā māte ir mirusi).
paternitāte Tēva stāvoklis – radniecība ar savu bērnu.
svētdienas tēvs tēvs, kas laiku ar bērniem pārsvarā pavada brīvdienās, rūpējoties pamatā par bērna izklaidēšanu, bet neinteresējoties par tā ikdienas vajadzībām.
absorbēties Tikt absorbētam.
iecirsties Tikt iecirstam (parasti nejauši, negribēti).
izdzerties Tikt izdzertam (parasti neviļus, negribēti).
izēsties Tikt izēstam (parasti neviļus, negribēti).
izlieties Tikt izlietam (parasti neviļus, negribēti).
izsisties Tikt izsistam (nejauši, negribēti).
nolīt Tikt neviļus, negribēti nolietam, izlietam.
notecēt Tikt neviļus, negribēti notecinātam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
nokosties Tikt nokostam (parasti nevilšus, negribēti).
pārlieties Tikt pārlietam (pāri kam, pār ko), parasti neviļus, negribēti.
pāršļakstīties Tikt pāršļakstītam (parasti neviļus, negribēti).
piebērties Tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
piegružoties Tikt piegružotam, parasti neviļus, negribēti.
pievārīties Tikt pievārītam lielā daudzumā, parasti neviļus, negribēti.
sašūties Tikt sašūtam, parasti neviļus, negribēti.
stāvēt kaktā tikt sodītam ar stāvēšanu kaktā (par bērnu).
piešauties Tikt strauji pievienotam, parasti neviļus, negribēti.
psihe To cilvēka (arī augstāko dzīvnieku) īpašību kopums, kas nevis materiāli vai enerģētiski, bet gan informatīvi regulē izturēšanos un cilvēkam dod iespēju domāt, gribēt un just; dvēsele.
stāties ceļā (kādam, kam) traucēt, kavēt, neļaut sasniegt gribēto.
triftongs Triju nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; trijskanis.
trīnīši Trīs bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
trīsuļot Trīsēt, viegli drebēt.
jādināt Ucināt (bērnu), imitējot jāšanas kustības.
vilnis Ūdenstilpes, ūdensteces virsmas svārstības, ko rada, piem., vējš, paisuma un bēguma mija, atmosfēras spiediens, kuģa pārvietošanās.
urbt sulas urbjot veidot kokā (piem., bērzā, kļavā) caurumu sulu tecināšanai.
uzšķipelēt Uzbērt, uzgrābt ar lāpstu.
kopa Uzbērums, kaudze.
mesties pie rīkles uzbrukt, gribēt kādu nogalināt.
vākt Uzmanīt, pieskatīt (bērnu).
uzsūkt Uzņemt sevī, absorbēt (piemēram, šķidrumu, gāzi).
ganīt Uzraudzīt, pieskatīt (bērnu).
fatālisms Uzskats, ka visi notikumi ir iepriekš nolemti un neizbēgami; ticība iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim.
uzšmaukt Uzskriet, uzbēgt.
audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību vēlamā virzienā, gādājot, rūpējoties (par viņu), mācot, izglītojot (viņu); vadīt, ietekmēt indivīda garīgo attīstību vēlamā virzienā.
apstāvēt Vadīt bēru ceremoniju, teikt izvadīšanas runu.
mesija Vadonis; glābējs.
bārstīt Vairākkārt bērt, kaisīt.
tvarstīt Vairākkārt ķert, vairākkārt censties satvert, noķert (piem., ko bēgošu, kustīgu).
rībināt Vairākkārt rībēt.
žņaudzīt rokas vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.
žņaudzīt pirkstus vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.
bīties Vairīties; negribēt uzņemties (parasti ko grūtu, nepatīkamu).
zilbes intonācija valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē.
zilbes akcents valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē.
mātes valoda valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā; dzimtā valoda.
inversā vārdnīca vārdnīca, kurā vārdi sakārtoti alfabēta secībā pēc vārdu pēdējā burta.
kristītais vārds vārds, kurā (bērns) nosaukts kristības ceremonijā.
kristāmvārds Vārds, kurā bērnu vai pieaugušo nosauc kristību ceremonijā; kristītais vārds.
vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml.; attiecīgā grāmata.
adopcija Vecāku tiesību juridiska noformēšana, piešķirot pieņemtam bērnam laulībā dzimuša bērna tiesības.
spēlēties Veikt kādas spēlei (2) raksturīgas darbības (parasti par bērniem); rotāļāties (1).
transliterēt Veikt transliterāciju, atveidot (kādā alfabēta sistēmā rakstītu tekstu) ar citas valodas alfabēta sistēmas līdzekļiem.
pažēlot Vēlēties ietaupīt, negribēt izdot (naudu).
tīks Verbēnu dzimtas vasarzaļš koks (piem., Dienvidāzijā) ar augstvērtīgu, izturīgu koksni, ko izmanto, piem., kuģubūvē, celtniecībā, mēbelēm [Tectona grandis]; tīkkoks; šī koka koksne.
izvērties Veroties izvirzīties ārā (no kurienes, parasti neviļus, negribēti).
tremolēt Vibrēt, drebēt (par balsi).
sandaletes Viegli, parasti eleganti, sieviešu vai bērnu sandalveida apavi (piem., ar vaļēju purngalu).
krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai tas atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
bāze Viela, kas savienojumā ar skābēm veido sāļus.
lizīns Viena no neaizstājamām aminoskābēm, kas nepieciešama cilvēka vai dzīvnieka organismam.
paaudze Vienas pakāpes radinieki (piem., bērni, mazbērni) attieksmē pret kopējiem senčiem.
transliterācija Vienas valodas alfabēta burtu un burtkopu rakstījuma atveidošana ar atbilstošiem citas valodas alfabēta burtiem un burtkopām.
kristība Viens no galvenajiem sakramentiem kristiešu konfesijās: reliģiska ceremonija, kurā bērnam vai pieaugušajam dod vārdu, iegremdējot ūdenī vai apslakot ar to, un kurā cilvēks kļūst par kristieti.
brālis Vienu vecāku dēls attiecībā pret citiem viņu bērniem.
bērnu pilsētiņa vieta, kur ierīkots bērnu rotaļu laukums.
skābētava Vieta, telpa (parasti uzņēmumā), kur ko skābē.
tvīds Vilnas audums virsdrēbēm, kas austs no rupjas, kārstas un īsas vilnas.
bešmets Vīriešu apģērba gabals (Kaukāzā, Vidusāzijā), ko valkā virs krekla zem virsdrēbēm un kas sniedzas līdz ceļiem.
zēns Vīriešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 11 gadiem); arī pusaudzis.
dēls Vīriešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem).
onkulis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
tēvocis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
tētis Vīrietis, kam ir bērns vai bērni; tēvs (1).
tēvs Vīrietis, kam ir bērns vai bērni.
krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
audžutēvs Vīrietis, kas pieņēmis audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
smilšu kopiņa virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums.
smilšu kopa virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums.
centrtiece Virzība uz centru, pretstats: centrbēdze.
primitīvisms Virziens 19. gs. beigu un 20. gs. tēlotājmākslā, kurā apzināti izmantoti vienkāršoti izteiksmes līdzekļi, pirmatnējās mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
bērnišķība Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs.
nebēdnība Vispārināta īpašība --> nebēdnīgs.
pamatskola Vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe (mūsdienu Latvijā no 1. līdz 9. klasei), kurā noteikta vecuma bērni iegūst pamatzināšanas un galvenās prasmes.
alts Zema sieviešu vai bērnu balss; dziedātājs ar šādu balsi.
zemnīca Zemē daļēji ierakta, neliela būve ar baļķu, kāršu u. tml. pārsegumu, kas apbērts ar zemi.
zeperis Zēns (parasti veselīgs, spēcīgs, arī nebēdnīgs, draiskulīgs), aptuveni līdz 11 gadu vecumam; arī pusaudzis.
dzalkstīt Zibēt, laistīties.
handlings Zīdaiņa, arī maza bērna aprūpe, kas veicina tā harmonisku attīstību.
pupiņš Zīdeklis (zīdainim, mazam bērnam, arī dzīvnieka mazulim).
eglīte Ziemassvētku vai Jaungada sarīkojums (piem., bērniem).
defektoloģija Zinātne par defektīvu bērnu attīstību, viņu audzināšanas un mācīšanas problēmām.
nozombēt Zombējot panākt, ka (kāds) tiek psihiski un psiholoģiski iespaidots, ietekmēts.
rasoļņiks Zupa no gaļas vai gaļas subproduktiem ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem, kurai vārīšanas beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus gurķus.
iezvanīt Zvanot bēru ceremonijā, izvadīt (mirušo).
izžūt Žūstot kļūt pilnīgi sausam (piem., par drēbēm, sienu, malku).
pažūžot Žūžojot pašūpot (parasti bērnu, to iemidzinot).

bē citās vārdnīcās:

Tēzaurs

bē

LLVV

bē

MEV

bẽ̦