Paplašinātā meklēšana
Meklējam bē.
Atrasts vārdos (209):
- bē:1
- bēgt:1
- bērs:1
- bērt:1
- bēšs:1
- bēta:1
- bēbis:1
- bēdas:1
- bēdāt:1
- bēres:1
- bēris:1
- bērns:1
- bērzs:1
- čabēt:1
- ibēre:1
- ibēri:1
- lobēt:1
- rībēt:1
- sūbēt:1
- zibēt:1
- bēdīgs:1
- bēglis:1
- bēgšus:1
- bēgtin:1
- bēgums:1
- bēniņi:1
- apbērt:1
- atbēgt:1
- atbērt:1
- dambēt:1
- drebēt:1
- grabēt:1
- gribēt:1
- iebēgt:1
- iebērt:1
- izbēgt:1
- izbērt:1
- klabēt:1
- labējs:1
- nebēda:1
- nobēgt:1
- nobērt:1
- ņirbēt:1
- pabēgt:1
- pabērt:1
- sabēgt:1
- sabērt:1
- skābēt:1
- urbējs:1
- uzbēgt:1
- uzbērt:1
- zombēt:1
- bēguļot:1
- bērnība:1
- bērties:1
- bērzājs:1
- abējāds:1
- aizbēgt:1
- aizbērt:1
- apbēdas:1
- apbērēt:1
- aprobēt:1
- apsūbēt:1
- diabēts:1
- ērbēģis:1
- flambēt:1
- ģērbējs:1
- inkubēt:1
- izčibēt:1
- nočabēt:1
- norībēt:1
- nosūbēt:1
- nozibēt:1
- pabērns:1
- pabērzs:1
- pačibēt:1
- pārbēgt:1
- pārbērt:1
- pazibēt:1
- piebērt:1
- plombēt:1
- pusbēda:1
- riebējs:1
- sačabēt:1
- skrabēt:1
- uzsūbēt:1
- uzzibēt:1
- verbēna:1
- bēdāties:1
- bēdzināt:1
- bērnišķs:1
- bērzlape:1
- absorbēt:1
- adsorbēt:1
- aizrībēt:1
- aizsūbēt:1
- aizzibēt:1
- alfabēts:1
- bezbēdis:1
- bezbērnu:1
- iegribēt:1
- ieskābēt:1
- izburbēt:1
- lobēlija:1
- lobētājs:1
- mazbērns:1
- nebēdīgs:1
- nebēdnis:1
- negribēt:1
- nodrebēt:1
- nograbēt:1
- noklabēt:1
- noņirbēt:1
- nozombēt:1
- saburbēt:1
- sadrebēt:1
- sagribēt:1
- saskābēt:1
- uzbērums:1
- uzburbēt:1
- uzdambēt:1
- uzgribēt:1
- uzņirbēt:1
- zobēvele:1
- bērinieks:1
- bērnunams:1
- bērnurīts:1
- aizdambēt:1
- aizņirbēt:1
- apbēdināt:1
- bārabērns:1
- bezbēdīgs:1
- dūkanbērs:1
- ganībērce:1
- garabērns:1
- gribēties:1
- jāņabērni:1
- kamambērs:1
- masturbēt:1
- nebēdnība:1
- nebēdnīgs:1
- negribēts:1
- noplombēt:1
- radubērns:1
- sabēdināt:1
- saplombēt:1
- skābētava:1
- vienbērna:1
- žebērklis:1
- bēdubrālis:1
- bērnišķība:1
- bērnišķīgs:1
- bērnubērni:1
- bērnudārzs:1
- aizplombēt:1
- analfabēts:1
- audžubērns:1
- centrbēdze:1
- dabasbērns:1
- daudzbērnu:1
- diabētiķis:1
- diabētisks:1
- dūkanbēris:1
- iečabēties:1
- ierībēties:1
- iezibēties:1
- izgrabējis:1
- kokgrebējs:1
- krustbērns:1
- ligzdbēgļi:1
- nebēdnieks:1
- neizbēgams:1
- nobēdāties:1
- nobēdzināt:1
- pārbēdzējs:1
- piebērties:1
- putnabērns:1
- sabēdāties:1
- sagrabējis:1
- šņorbēniņi:1
- uzkniebējs:1
- uzsūbējums:1
- absorbēties:1
- adverbēties:1
- alfabētisks:1
- apbērnoties:1
- brīnumbērns:1
- cilvēkbērns:1
- iedrebēties:1
- iegrabēties:1
- iegribēties:1
- ieklabēties:1
- ieņirbēties:1
- mazmazbērns:1
- pundurbērzs:1
- sadambēties:1
- sagribēties:1
- skolasbērns:1
- transkribēt:1
- ultralabējs:1
- uzdambējums:1
- aizdambējums:1
- glābējsilīte:1
- pārgribēties:1
- bērndārznieks:1
- analfabētisks:1
- analfabētisms:1
- nobēdzināties:1
- strādātgribētājs:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (835):
- Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
- nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
- paņemt pēdu aizbēgt, aizmukt.
- paņemt vagu aizbēgt, aizmukt.
- paraut fraku aizbēgt.
- piesist pēdu aizbēgt.
- paraut pēdu aizbēgt.
- paraut vagu aizbēgt.
- aizlaisties lapās aizbēgt.
- aizlaisties Aizbēgt.
- aizmukt Aizbēgt.
- aizmest Aizbērt, aizpildīt.
- patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
- aiztīties Aizlavīties, aizbēgt.
- aizplombēt Aizpildīt ar plombu (caurumu zobā); plombējot salabot.
- uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt (piemēram, upi), radot (tajā) ūdenskrātuvi.
- internēt Aizturēt un izolēt (piem., kara laika bēgļus, militārpersonas).
- masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
- masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
- minuskulis Alfabēta mazais burts.
- kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
- kalorimetrs Aparāts izdalītā vai absorbētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- inkubators Aparāts, kurā tiek pastāvīgi nodrošināta augsta temperatūra, priekšlaicīgi dzimušu bērnu novietošanai.
- darīt pāri apbēdināt (kādu), sagādāt ciešanas.
- sabēdināt Apbēdināt.
- apbērēt Apbedīt; apglabāt, sarīkojot bēru mielastu.
- apģērbt Apgādāt ar drēbēm.
- apģērbties Apgādāt sevi ar drēbēm.
- uzturēt Apgādāt, aprūpēt (piemēram, bērnu).
- virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs citām drēbēm; apģērbs, ko valkā virs veļas.
- apbedīt Aprakt (mirušo), parasti ar bēru ceremoniju; apglabāt.
- sviest Ar centrbēdzes spēku atdalīt (no kā).
- adoptēt Ar juridisku aktu pieņemt bērnu, piešķirot viņam laulībā dzimuša bērna tiesības.
- uzmakšķerēt Ar nelielu piepūli, arī neviļus, negribēti uzdabūt augšā (no kurienes).
- vaimanāt Ar raudulīgiem, žēlabainiem izsaucieniem paust bēdas, sāpes.
- smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes), kurā ievietotas smiltis bērnu rotaļām.
- neitralizēt Ar sārmiem iznīcināt skābes īpašības vai ar skābēm – sārmu īpašības, radot sāļus.
- bandu bērns ārlaulībā dzimis bērns.
- bastards Ārlaulības bērns.
- aizart Arot aizdarīt, aizbērt (ciet).
- rads Ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērīšanai [rad, rd].
- paternitātes pārbaude asins analīze, pēc kuras nosaka, vai attiecīgais vīrietis var būt attiecīgā bērna tēvs.
- atsprukt Atbēgt.
- atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kas bērnībā ticis atrasts un kam vecāki nav zināmi.
- atdiegt Ātri atskriet, atbēgt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- laist ļekas (vaļā) ātri bēgt, ātri doties prom.
- laisties ļekas vaļā ātri bēgt, ātri doties prom.
- iediegt Ātri ieskriet, iebēgt (kur iekšā).
- iedrāzties Ātri pārvietojoties, neviļus, negribēti sadurties (ar šķērsli) un ietriekties, ievirzīties (kur iekšā).
- lobt Ātri skriet, bēgt.
- iesprukt Ātri, bēgšus iekļūt (kur iekšā).
- izsprukt Ātri, bēgšus izkļūt, izbēgt (no kurienes, kur u. tml.); izvairīties (no kā).
- uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- norībēt Atskanot šādam troksnim, nodrebēt.
- daktiliskās atskaņas atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
- uzaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās; izaudzināt.
- izaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās.
- audžumeita Audžubērns – meitene.
- audžudēls Audžubērns – zēns.
- diskants Augsta bērnu (parasti zēnu) balss.
- soprāns Augsta sieviešu vai bērnu balss.
- kurgāns Augsts uzbērums uz senlaiku kapa.
- hlorofils Augu un dažu baktēriju zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju organismiem asimilēt no gaisa ogļskābi gāzi.
- naktsaukle Aukle, kas strādā naktīs (piem., bērnudārzā).
- izauklēt Auklējot, kopjot izaudzināt (bērnu).
- uzauklēt Auklējot, kopjot uzaudzināt (bērnu).
- rasols Aukstais ēdiens – salāti, ko gatavo no sagrieztiem vārītiem dārzeņiem (kartupeļiem, burkāniem), gaļas vai desas, skābētiem vai marinētiem gurķiem, olām un citām piedevām.
- šūpuļsols Balstam pārlikta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
- doks Baseins kuģiem, ko ierīko ostās ar lielu paisuma un bēguma starpību.
- svētdienas skola Baznīcas organizētas nodarbības (bērniem, arī pieaugušajiem).
- degunu nodūris bēdīgs, noskumis; nokaunējies.
- degunu nolaidis bēdīgs, noskumis; nokaunējies.
- degunu nokāris bēdīgs, noskumis; nokaunējies.
- atbēgt Bēgot atgriezties (kur); bēgot atkļūt (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
- dot kājām ziņu bēgt, ātri skrienot.
- dot kājām vaļu bēgt, ātri skrienot.
- ļaut kājām vaļu bēgt, ātri skriet.
- šļūkt pa diegu bēgt, pazust.
- laisties lapās bēgt.
- ņemt vagu bēgt.
- tīt makšķeres bēgt.
- ģimenes pieaugums bērna piedzimšana.
- dzīves rīts bērnība.
- bērnu dienas bērnība.
- bērna dienas bērnība.
- mazās dienās bērnībā.
- pirmsskolas vecums bērnības posms no 3 līdz 6 gadu vecumam.
- bērns Bērnišķīgs; tāds kā bērnam.
- apaļš bārenis bērns, kam miruši abi vecāki.
- bērndārznieks Bērns, kas apmeklē bērnudārzu.
- neiznests bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
- neiznēsāts bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
- mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos.
- sāpju bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz grūtību, bēdu.
- ārlaulības bērns bērns, kura vecāki nav savstarpējā laulībā.
- pāde Bērns, kuram dod vārdu; kristāmais bērns.
- bērnu laukums bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piem., parkā).
- garais klepus bērnu infekcijas slimība, kurai raksturīgas ilgstošas, mokošas klepus lēkmes.
- sporta ratiņi bērnu ratiņi, kas paredzēti braukšanai sēdus vai pusguļus pozīcijā.
- rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piem., bērnudārzā).
- mazpulki Bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
- bērnu silīte bērnudārza jaunākā grupiņa.
- pirmizglītības iestāde bērnudārzs.
- bērnu dārzs bērnudārzs.
- bērnu nams bērnunams.
- pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
- sabērt Berot piepildīt; piebērt.
- parādīt pēdējo godu bēru ceremonijā ar cieņu izvadīt mirušo.
- kapa runa bēru runa.
- sēru bērzs bērzs ar nokareniem zariem.
- birzs Bērzu meža puduris, bērzu audze.
- savā vaļā Bez uzraudzības (parasti par bērniem).
- bērnunams Bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde.
- iečivināties Bezbēdīgi ierunāties (parasti par bērniem).
- draiskuļot Bezbēdīgi, jautri rotaļāties; būt (nedaudz) nerātnam, arī darīt nerātnības.
- bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks.
- atēsties Bieži, daudz ēdot, vairs negribēt (kādu ēdienu).
- aizbirt Birstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
- aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
- latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
- uzdrāzt Būt (bērna) bioloģiskajam tēvam.
- ņemt kājas pār pleciem būt gatavam iet, skriet, bēgt; iet, skriet, bēgt.
- lauzīt rokas būt izmisumā, ļoti bēdāties.
- trakot Būt ļoti skaļam, kustīgam, bezbēdīgam.
- sakratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (kas) īsu brīdi dreb, trīc.
- ļumēt Būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas; viegli drebēt, šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām).
- bērnu rotaļas būtiska bērnības sastāvdaļa, viens no galvenajiem bērna attīstības priekšnoteikumiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
- kapliča Celtne, telpa mirušo novietošanai līdz apbedīšanai un arī bēru ceremonijai.
- bērzlapju dzimta cepurīšu sēņu dzimta, kurā ietilpst bērzlapes un pienaines.
- SOS bērnu ciemats ciemats, kas nodrošina ģimenes modeļa aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem.
- taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
- sažņaugt rokas cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
- vīstīties Cieši tīties (segā, drēbēs).
- pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
- bērnība Cilvēka mūža pirmais posms, bērna gadi.
- blēņdaris Cilvēks (parasti bērns), kas dara nedarbus, blēņojas; nerātnis, palaidnis.
- palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara pārkāpumus, neievēro uzvedības normas.
- aukle Cilvēks (parasti sieviete), kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu; sieviete, meitene, kas auklē bērnu.
- pusaudzis Cilvēks pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
- mazs Cilvēks, bērns ar noteiktām rakstura, personības īpašībām.
- grūtdienis Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
- pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
- audzēknis Cilvēks, kas mācās kādā mācību iestādē vai arī pirmskolas bērnu iestādē.
- lasītnepratējs Cilvēks, kas neprot lasīt [1] (1); analfabēts.
- vārdotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar vārdošanu; riebējs, pūšļotājs.
- renegāts Cilvēks, kas noliedz savu agrāko, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem; atkritējs, pārbēdzējs.
- bērinieks Cilvēks, kas piedalās bērēs.
- bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis.
- cukurslimnieks Cilvēks, kas slimo ar cukurslimību; diabētiķis.
- garderobists Cilvēks, kas strādā garderobē – saņem un izsniedz virsdrēbes.
- apstāvētājs Cilvēks, kas vada bēru ceremoniju, saka izvadīšanas runu; izvadītājs.
- mērens Cilvēks, kura politiskie uzskati nav galēji labēji vai kreisi.
- pavadītājs Cilvēks, kurš bēru ceremonijā ieradies pavadīt aizgājēju.
- ģimene Cilvēku grupa – vecāki un viņu bērni, kas dzīvo kopā.
- repatriācija Civilpersonu, bēgļu, gūstekņu, izceļotāju u. tml. atgriešanās savā etniskajā dzimtenē vai pilsonības valstī.
- apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas.
- četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- konstruktors Daļu, detaļu komplekts, no kā bērni veido dažādas konstrukcijas (piem., būves, figūras).
- ņirba Darbība, process → ņirbēt (2).
- blēņoties Darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
- pieteikties Darīt zināmu savu gaidāmo ierašanos pasaulē (par bērnu).
- ksilīts Daudzvērtīgs spirts, ko izmanto, piem., laku, līmju ražošanā, kā arī par cukura aizstājēju diabētiskajos produktos.
- tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
- bērnubērni Dēla vai meitas bērni; mazbērni; tiešie pēcnācēji tālākās paaudzēs.
- mazbērns Dēla vai meitas bērns.
- auklīte Dem. --> aukle; sieviete, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu.
- vadziņa Dem. --> vaga. Garens padziļinājums (piem., dobē), kurā iekaisa sēklu.
- diabētiķis Diabēta slimnieks; cukurslimnieks.
- mesija Dieva sūtīts glābējs, pestītājs.
- madonna Dievmāte – Jaunava Marija; viņas attēls (parasti kopā ar bērnu).
- dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- diftongs Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; divskanis.
- divskanis Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē.
- kristāmzīme Dokuments, ko izdod baznīcā pēc kristības kā apliecinājumu tam, ka bērns vai pieaugušais ir kristīts attiecīgajā baznīcā; arī baznīcas izdota dzimšanas apliecība.
- laisties Doties prom; bēgt.
- drebināties Drebēt (parasti no aukstuma).
- nodrupināt Drupinot nokaisīt, nobērt.
- dūkanbēris Dūkanbērs zirgs.
- apbērnoties Dzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem, kuriem vienlaicīgi dzimst vairāki bērni).
- slīcināt bēdas alkoholā dzerot alkoholisku dzērienu, apreibināties, lai aizmirstu bēdas, ko nepatīkamu, nevēlamu.
- kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
- šūpuļdziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu.
- sadzīvot Dzimumattiecībās iegūt (bērnu).
- mansards Dzīvojamā telpa bēniņos (zem jumta slīpes), ar jumta plaknē veidotiem logiem.
- augt Dzīvot, pavadīt bērnību (kur, kādos apstākļos); veidoties, attīstīties.
- kamzolis Džemperis vai jaka (senāk jaka, ko valkāja zem virsdrēbēm).
- dot bērnam krūti ēdināt bērnu ar krūti.
- līdzcietība Emocionāls pārdzīvojums par citu bēdām, nelaimi, ciešanām un vēlēšanās palīdzēt; līdzjūtība.
- līdzjūtība Emocionāls pārdzīvojums par citu bēdām, nelaimi, paužot izpratni un humānu attieksmi.
- žēlastība Emocionāls stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt; palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- ķerubs Eņģelis (parasti apaļīga bērna izskatā).
- lipāzes Fermenti, kas taukus sadala glicerīnā un taukskābēs.
- kontrakcija Fonētisks process, kurā divi blakus esoši, bet pie dažādām zilbēm piederoši patskaņi izrunā saplūst vienā patskanī vai divskanī.
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (piem., no telpām, drēbēm dūmus, smaku).
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties (parasti par telpu, drēbēm), kļūt aukstam.
- slings Gara, plata šalle, ko dažādos veidos, piem., nofiksējot ap pleciem, vidukli, var izmantot maza bērna pārnēšanai, ietinot tajā mazuli un piekļaujot to pie krūtīm.
- valnis Garens, samērā augsts (kādas vielas) uzbērums.
- lāpstot Grābt, bērt ar lāpstu.
- liekšķerēt Grābt, bērt, smelt u. tml. ar liekšķeri.
- enciklopēdija Grāmata vienā vai vairākos sējumos ar īsiem, koncentrētiem, alfabētiski vai tematiski izkārtotiem apcerējumiem par dažādām tēmām vai vienas tēmas dažādiem jautājumiem.
- balasts Grants, oļi, akmens šķembas u. tml., ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu.
- vēlēties Gribēt (ko), tiekties (pēc kā).
- labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
- gaidīt Gribēt, vēlēties, lai (kas) notiek, ilgoties, tiekties (pēc kā).
- prasīties Gribēties.
- delta Grieķu alfabēta ceturtais burts [Δ, δ].
- jota Grieķu alfabēta devītais burts (Ι, ι).
- bēta Grieķu alfabēta otrais burts (B, β); simbolisks apzīmējums (piem., radioaktīvam starojumam).
- omega Grieķu alfabēta pēdējais burts, ko apzīmē ar Ω, ω.
- alfa Grieķu alfabēta pirmais burts (A, α); simbolisks apzīmējums (α), piem., starojuma veidam.
- pī Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts (Π, π).
- gamma Grieķu alfabēta trešais burts (Γ, γ).
- piegrūt Grūstot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam (ar to).
- aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
- pagrūst Grūžot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); grūžot, uzgrūžoties (arī neviļus, negribēti) pieļaut, ka (kāds, kas) zaudē līdzsvaru, krīt.
- gudrinieks Gudrs cilvēks; attapīgs, apdāvināts bērns, pusaudzis.
- audžuģimene Ģimene, kas pieņēmusi apgādībā un audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
- nukleārā ģimene ģimene, kurā ir tēvs, māte, bērni.
- dambis Hidrotehniska būve – mākslīgs uzbērums, lai aizsargātu teritoriju pret applūšanu.
- iemukt Iebēgt.
- kaudze Iebērtas, ievietotas beramas vielas, produkta u. tml. daudzums, kas veido pacēlumu pāri trauka, tilpes malām.
- oligofrēnija Iedzimti vai agrīnā bērnībā iegūti psihiskās attīstības traucējumi, garīga atpalicība.
- iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
- siekaloties Iekārot, ļoti vēlēties, gribēt (ko).
- slidkalniņš Iekārta bērnu rotaļlaukumā – slīps paaugstinājums ar slidenu virsmu.
- slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) absorbē; absorbētājs.
- piešauties Iemācīties, iepraktizēties (piem., kādā nodarbē).
- samest Iemest, iebērt (traukā), pievienot (ēdienam), parasti (ko) vairumā.
- applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm); būt ar apdriskātām, saplīsušām drēbēm.
- staigulis Ierīce ar riteņiem, kas ļauj stāvus pārvietoties bērniem, kuri vēl neprot staigāt.
- medus sviede ierīce medus izmešanai no šūnām ar centrbēdzes spēku.
- spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
- sviedne Ierīce, iekārta, rīks u. tml. (kā) atdalīšanai, virzīšanai ar centrbēdzes spēku.
- centrifūga Ierīce, kas izgriež veļu, izmantojot centrbēdzes spēku.
- centrifūga Ierīce, kas sadala (maisījumu) dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku.
- iečiepstēties Ierunāties smalkā balsī (parasti par bērniem).
- iečabēties Iesākt čabēt un pārstāt.
- iedrebēties Iesākt drebēt un pārstāt; īsu brīdi drebēt.
- iegrabēties Iesākt grabēt un pārstāt.
- ieklabēties Iesākt klabēt; īsu brīdi klabēt.
- ieņirbēties Iesākt ņirbēt; īsu brīdi ņirbēt.
- uzņirbēt Iesākt ņirbēt; īsu brīdi ņirbēt.
- norībēt Iesākt rībēt un pārstāt rībēt.
- ierībēties Iesākt rībēt un pārstāt.
- ietrīcēties Iesākt trīcēt un pārstāt; īsu brīdi trīcēt; iedrebēties.
- iezibēties Iesākt zibēt (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi zibēt.
- uzzibēt Iesākt zibēt; īsu brīdi zibēt.
- sūnot Iesīkstēt (kādos paradumos, nodarbēs).
- saskābēt Ieskābēt (ko), parasti lielākā daudzumā; ieskābēt (kā) lielāku daudzumu.
- skābputra Ieskābēta šķidra miežu putraimu putra, kam ēdot piejauc arī rūgušpienu vai biezpienu un lieto aukstu.
- izblēņoties Ilgāku laiku, daudz blēņoties (parasti par bērniem).
- izbrēkties Ilgāku laiku, daudz brēkt (parasti par bērnu); izkliegties.
- izbļauties Ilgāku laiku, skaļi raudāt (parasti par bērniem).
- tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), piem., negribēti, arī nelietderīgi.
- starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piem., uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai.
- triko Īpašā tehnikā adīts audums (veļai, virsdrēbēm).
- gliemežrats Īpaša veida zobrats, kas strādā sazobē ar gliemezi (2).
- aktīvā ogle īpaši apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
- medicīniskā ogle īpaši apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
- bērnu sēdeklis īpaši izveidots krēsliņš ar atsevišķām drošības jostām, atzveltni un roku balstiem, kas piestiprināms pie automašīnas sēdekļa un ir paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai automašīnā.
- indigo bērns īpaši jutīgs bērns, kas pasauli uztver citādāk nekā pārējie.
- gotu raksts īpašs alfabēts (27 burti), izveidots 4. gs.
- diftongisks savienojums īsa patskaņa savienojums ar sekojošu l, ļ, m, n, ņ, r vienā zilbē.
- jumtistaba Istaba, kas izbūvēta jumta telpā, bēniņos.
- nočabēt Īsu brīdi čabēt un pārstāt čabēt.
- nodrebēt Īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt; notrīcēt.
- nograbēt Īsu brīdi grabēt un pārstāt grabēt.
- noklabēt Īsu brīdi klabēt un pārstāt klabēt.
- noņirbēt Īsu brīdi ņirbēt un beigt ņirbēt.
- notrīcēt Īsu brīdi trīcēt un pārstāt trīcēt; nodrebēt.
- nozibēt Īsu brīdi zibēt un pārstāt zibēt.
- izmukt Izbēgt.
- izburbt Izburbēt.
- Ziemassvētku vecītis izdomāts tēls, kas Ziemassvētkos nes bērniem dāvanas.
- pirmsskola Izglītības iestāde, kuru bērns apmeklē, pirms sāk mācīties vispārizglītojošajā skolā; bērnudārzs.
- izdzert rūgto biķeri izjust smagus pārdzīvojumus, lielas bēdas.
- iztukšot rūgto biķeri izjust smagus pārdzīvojumus, lielas bēdas.
- gribēties Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt); gribēt (1).
- izsēt Izkaisīt, izbērt (kādu vielu) augsnē.
- izbārstīt Izklaidus izbērt, bārstot izkliedēt; izkaisīt.
- kaisīt Izklaidus, pa daļām bērt, bārstīt.
- kundzēns Izlutināts bērns.
- izsūdzēt Izstāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu.
- bārstīties Izšķērdīgi bērt, bārstīt (ko).
- izrunāties Izteikt, pateikt (parasti neviļus, negribēti).
- ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piemēram, rotaļājoties).
- niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
- izžāvēties Izžūt (piem., par drēbēm, apaviem).
- jāņu bērni jāņubērni.
- haiku Japāņu dzejas forma – trīsrinde ar 17 zilbēm.
- podiņš Jauna sēne (parasti bērzlape), kuras cepurīte vēl nav atvērusies.
- bērnu sile jaunākā vecuma bērnu grupiņa pirmsskolas izglītības iestādē.
- pastarītis Jaunākais bērns ģimenē.
- jaunpiedzimis Jaundzimis (parasti par bērnu).
- raudzības Jaundzimušā bērna pirmais apciemojums.
- jaunpiedzimis Jaundzimušais bērns.
- kumeļa prāts jaunības bezbēdība, vieglprātība.
- čivināt Jautri, bezbēdīgi runāt, tērzēt.
- nebēdīgs Jautrs, dzīvespriecīgs; nebēdnīgs.
- aizbildnība Juridiski noslēgta vienošanās par rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpi, tiesību aizsardzību utt.; aizbildniecība.
- palauzīties Kādu laiku tielēties, negribēt (piem., ko darīt).
- sēt Kaisīt, bērt vielu augsnē.
- nokaisīt Kaisot nobērt lejā, zemē (ko).
- prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā 16. gs.; šī novirziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
- plūkāties Kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piem., aiz drēbēm, matiem).
- nokārt galvu kļūt bēdīgam, noskumt; padoties izmisumam.
- nokārt degunu kļūt bēdīgam, noskumt; zaudēt optimismu.
- sabēdāties Kļūt bēdīgam, sarūgtinātam.
- nobēdāties Kļūt bēdīgam; ļoti bēdāties, noskumt.
- saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu).
- pupiņš Knupis, māneklis (zīdainim, mazam bērnam).
- bērzu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst, piem., bērzi, alkšņi, lazdas, skābarži.
- pabērzu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst, piem., pabērzs, krūklis.
- konservatīvs Konservatīvās partijas biedrs; politiķis ar konservatīviem uzskatiem; labējais.
- šļūcamkalniņš Konstrukcija bērnu rotaļlaukumā – paaugstinājums ar slīpumu, pa kuru var šļūkt lejup.
- dalīt Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus pārdzīvojumus).
- dalīties Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus uzskatus, domas).
- auklēt Kopt, pieskatīt (zīdaini, mazu bērnu).
- izkratīt Kratot izbērt.
- meņševisms Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējā novirziena (meņševiku) paustā ideoloģija.
- mazinieks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējā spārna pārstāvis; meņševiks.
- meņševiki Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
- sunītis Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
- sāļi Ķīmiskie savienojumi, kas rodas, ja ūdeņraža atomus skābēs aizstāj ar metāliem.
- ielabot kļūdas labojot neviļus, negribēti ieviest kļūdas.
- slota Lapainu (parasti bērza) zaru vai augu (piem., vībotņu, vīgriežu) saišķis, ar ko peras pirtī; pirtsslota.
- burtot Lasīt pa atsevišķiem burtiem un zilbēm; ar grūtībām lasīt.
- igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y); simbolisks apzīmējums, piem., otrajam nezināmajam lielumam matemātikā.
- ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x); simbolisks apzīmējums pirmajam nezināmajam lielumam (parasti matemātikā).
- skansts Lauka nocietinājums, ko veido zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
- audžuvecāki Laulātie, kas pieņēmuši audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
- leģitimācija Laulībā dzimuša bērna tiesību piešķiršana ārlaulības bērnam (dažās valstīs).
- sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
- tipu-tapu Lieto, lai atdarinātu (parasti mazu bērnu) soļu troksni.
- ņamm Lieto, lai atdarinātu ēšanu (sarunājoties ar bērnu).
- ņamm Lieto, lai izpaustu apmierinājumu (par ko ļoti garšīgu) un pamudinātu (piem., bērnu) ēst.
- še Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par ko negaidītu, negribētu.
- stādināt Likt, arī mācīt (parasti bērnu) stāvēt (uz kājām).
- auklējums Lolots, mīlēts bērns; lolojums.
- skābbarība Lopbarība – skābēta sasmalcināta zaļo augu masa.
- izlūgt Lūgt, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto).
- repatriēt Ļaut vai likt (gūstekņiem, bēgļiem, izceļotājiem u. tml.) atgriezties dzimtenē, savā valstī.
- tā, ka nejūt zemi zem kājām ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
- apspīlēt Ļoti cieši apņemt, apkļaut (parasti par drēbēm, apaviem).
- gribēt kā ēst ļoti gribēt.
- taurēt Ļoti skaļi raudāt (parasti par bērnu).
- ultralabējs Ļoti, galēji labējs politiskais darbinieks.
- ultralabējs Ļoti, galēji labējs.
- palīgskola Mācību iestāde bērniem ar garīgās attīstības aizturi vai atpalicību; speciālā internātskola.
- licejs Mācību iestāde muižnieku bērniem Krievijā.
- lalināt Maigi, mīlīgi runāt (parasti ar bērnu).
- maternitāte Mātes stāvoklis – radniecības attiecības ar savu bērnu.
- patēvs Mātes vīrs attiecībā pret bērniem, kuriem viņš nav miesīgs tēvs.
- infantils Mazattīstīts, bērnišķīgs.
- mazmazbērns Mazdēla vai mazmeitas bērns.
- bilžu grāmata maziem bērniem paredzēta grāmata ar ilustrācijām un nelielu tekstu vai bez teksta.
- paliet asaras mazliet paraudāt, pabēdāties.
- skumīgs Mazliet skumjš (1), tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; bēdīgs.
- mazbērns Mazs bērns – no viena gada līdz trīs gadu vecumam.
- kunkulis Mazs bērns, zīdainis.
- mazulis Mazs bērns, zīdainis.
- sīcis Mazs bērns; arī bērns.
- knēvelis Mazs bērns; knauķis.
- knauķis Mazs bērns; knēvelis.
- knariņš Mazs bērns.
- perinatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta bērna dzimšanas procesu un bērna attīstību 10 dienu periodā pēc dzimšanas.
- pediatrija Medicīnas nozare, kas pēta bērnu veselību bērna attīstības procesā, bērna fizioloģiju, kā arī bērnu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
- lenkt Medīt (dzīvnieku), no visām pusēm ierobežojot iespēju (tam) izbēgt.
- māsa Meita attiecībā pret citiem bērniem ģimenē.
- mētrājs Meža augšanas tips – priežu audze (nereti ar egļu un bērzu piemistrojumu), kam zemsedzē aug mellenāji, brūklenāji un sūnas.
- niedrājs Meža tips – priežu un purva bērzu audze ar niedrēm, grīšļiem zemsedzē.
- bērzājs Meža tips ar bērzu audzēm, kas vēlāk pāriet priežu vai egļu audzēs.
- liekņa Meža tips mitrā, purvainā vietā, kur aug melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu.
- damaksnis Meža tips, kur aug galvenokārt priedes un egles ar bērzu piejaukumu.
- purvājs Mežs, kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug tīraudzes, retumis ar purva bērza mistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- patversme Mītne, kur var uzturēties (noteiktu diennakts laiku vai pastāvīgi) bez pajumtes, apgādības u. tml. palikuši pieaugušie vai bērni.
- poliomielīts Mugurkaula smadzeņu pelēkās vielas iekaisums, ko izraisa vīruss; bērnu trieka.
- zārka nauda nauda, kas iekrāta bēru izdevumiem.
- zieda nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
- ziedu nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
- šķērsām Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams; aplam.
- nelikt rokas klāt neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt.
- nedarbs Neatļauts, nosodāms (parasti bērnu) nodarījums.
- neķer kreņķi nebēdājies!
- nebēdnība Nebēdnīga izdarība, draiskulība, arī nerātnība.
- nebēdnis Nebēdnīgs cilvēks (parasti bērns); nebēdnieks.
- nebēdnieks Nebēdnīgs cilvēks.
- pabērt Nedaudz, arī vietumis uzbērt; nedaudz nobērt.
- pierakt Nedziļi ierakt, viegli apbērt ar zemi (auga saknes).
- rokeris Neformālas (jauniešu) kustības pārstāvis, kam raksturīga ģērbšanās ādas drēbēs, kolektīva braukāšana ar motociklu, aizraušanās ar rokmūziku.
- nepaklausība Negatīva īpašība, kas bērnam izpaužas kā pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
- vilka pase negribēts atbrīvojums (piem., no darba), atteikums, saistību pārtraukums.
- uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties kādam.
- uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu).
- pusbēda Neliela bēda; arī daļa no lielākas problēmas, sarežģījuma.
- sapieru lāpsta neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
- sapieru lāpstiņa neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
- ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas bērnu vizināšanai, nobraukšanai no kalna, arī nelielu kravu vešanai.
- pundurbērzs Neliels bērzu dzimtas krūms ar sīkām, apaļām lapām un sarkanbrūniem zariem [Betula nana].
- zebenieks Neliels maiss, tarba (piem., auzu iebēršanai zirgam ceļā, noķerto zivju, vēžu ievietošanai).
- sētiņa Neliels pārnēsājams nožogojums bērnam, kas sāk rāpot, staigāt; manēža.
- ciba Neliels, apaļš (krijas vai bērza tāss) trauks ar vāciņu.
- ratiņi Neliels, stumjams transportlīdzeklis ar riteņiem un rokturi zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai.
- vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
- nedoties Nepārvietoties un neiesaistīties (nodarbē, pasākumā u. tml.), arī nesākt (nodarbi, pasākumu).
- pelēks kā zeme neveselīgi bāls, novārdzis, nobēdājies.
- izlauzties Nevilšus, negribēti izpausties (kur).
- uzlieties Neviļus negribēti tikt uzlietam (1).
- pārdurt Neviļus, negribēti ievainot ar ko smailu, asu.
- iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā ko asu, smailu), nodarot sāpes, ievainojot.
- izliet Neviļus, negribēti izlaistīt, izšļakstīt.
- pasprukt Neviļus, negribēti izraisīties (par smiekliem, asarām u. tml.).
- nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareizā virziena) un nespēt atrast ceļu atpakaļ.
- nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka (kas) nokrīt, nogāžas lejā, zemē.
- samezglot Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kam) izveidojas mezgli.
- pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
- izmest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt.
- zagties Neviļus, negribēti rasties (par psihiska stāvokļa izpausmi).
- zagties Neviļus, negribēti rasties (piem., par domām); neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
- sprukt Neviļus, negribēti rasties (piem., par smiekliem, asarām).
- izsprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (piem., par smiekliem, raudām).
- ieadīties Neviļus, negribēti tikt ieadītam.
- ieausties Neviļus, negribēti tikt ieaustam.
- izrauties Neviļus, negribēti tikt izrautam.
- izsacīties Neviļus, negribēti tikt izsacītam, izrunātam; izteikties.
- izsprukt pār lūpām neviļus, negribēti tikt izteiktam, izpaustam.
- izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam; izsacīties.
- pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izpaustam; izsprukt.
- izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.); pasprukt.
- sadzelties Neviļus, negribēti tikt sadzeltam (piem., ar nātrēm).
- sprukt Neviļus, negribēti tikt teiktam, runātam (piem., par vārdiem, izteicieniem u. tml.).
- uzbārstīties Neviļus, negribēti tikt uzbārstītam.
- uzkaisīties Neviļus, negribēti tikt uzkaisītam.
- uzlaistīties Neviļus, negribēti tikt uzlaistītam.
- uzkratīties Neviļus, negribēti tikt uzrakstītam.
- niķu pods niķīgs bērns.
- niķu maiss niķīgs bērns.
- niķu polis niķīgs bērns.
- no bērna kājas no bērnības, mazotnes.
- no bērnu kājas no bērnības, mazotnes.
- no bērna kājām no bērnības, mazotnes.
- no bērnu kājām no bērnības, mazotnes.
- no mazām dienām no bērnības.
- kazaki No brīvajiem cilvēkiem un izbēgušiem dzimtļaudīm veidojusies kopiena cariskās Krievijas nomalēs; īpašs karaspēks, kas sastāv no šīs kopienas pārstāvjiem.
- no šūpuļa no pašas agrākās bērnības.
- sniega vīrs no savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās); sniegavīrs.
- lūpu atkāris nobēdājies.
- nomukt Nobēgt nost.
- atbērt Nobērt (kādu daļu) citur; atlikt (kādam nolūkam).
- meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piem., telpu) rotāšanai.
- nolīgoties Nodrebēt, notrīcēt (piem., no satricinājuma, liela trokšņa).
- izaugt Nodzīvot, pavadīt mūža pirmo posmu (par bērniem, pusaudžiem); uzaugt.
- sagūstīt Noķert, notvert (kādu, kas bēg, vairās).
- negribēt Nolieguma darb. --> gribēt.
- pārtīt Nomainīt (bērnam) autiņus, autiņbiksītes.
- 3×3 nometne nometne, kas tiek rīkota triju paaudžu latviešiem (bērniem, vecākiem un vecvecākiem) no visas pasaules.
- uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu sastapšanos (ar kādu), pietuvošanos (kādam).
- sa- Norāda uz to, ka darbība tiek pieļauta neviļus, negribēti.
- bēgšus Norāda, ka darbību veic bēgot.
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- norībināt Norībēt.
- locījums Nošu grupa, ko dziedātājs izpilda vienā teksta zilbē.
- uzturlīdzeklis Noteikta apmēra ikmēneša maksājumi bērna uzturēšanai vecākam (arī, piemēram, aizbildnim), kura aprūpē bērns atrodas; alimenti.
- nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, kas saistīts, piem., ar smagu slimību vai bojāeju.
- posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, dziļas bēdas, ciešanas.
- noplombēt Novietot plombu, nodrošināt ar plombu; aizplombēt (1).
- ņirbināties Ņirbēt.
- sekvence Objektu sakārtojums atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
- dzimšanas apliecība oficiāls dokuments, kurā norādīts bērna vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta, kā arī ziņas par vecākiem.
- vidējs Otrais pēc vecuma no trijiem (bērniem, brāļiem, māsām); arī tāds (cilvēks, paaudze), kas pēc saviem gadiem ir starp jaunāko un vecāko paaudzi.
- pamukt Pabēgt, paskriet nost.
- krūklis Pabērzu dzimtas krūms ar ovālām lapām, vasarā sarkanām, bet rudenī spoži melnām ogām.
- apbēdināt Padarīt (kādu) bēdīgu; sarūgtināt.
- iedot bērnam krūti paēdināt bērnu ar krūti.
- pačučēt Pagulēt (piem., sarunājoties ar bērnu).
- plūdmaiņas Paisuma un bēguma mija.
- rātns Paklausīgs, kārtīgs; tāds, kas nedara palaidnības, izturas mierīgi, klusu (parasti par bērnu).
- resgalīgs Palaidnīgs, nerātns (parasti par bērniem, pusaudžiem).
- resgalis Palaidnis, nerātnis (parasti bērns, pusaudzis).
- kakināt Palīdzēt (bērnam) izkārnīties; pieļaut, ka (vadātais dzīvnieks kur) izkārnās.
- saņemt Palīdzēt dzemdībās, līdz piedzimst (bērns, dzīvnieku mazulis).
- vīšķis Paliels (kā, piem., drānas, papīra) kopums, veidojums, ko var izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; vīkšķis (2).
- uzrocis Palīglīdzeklis apmācībai peldēšanā – virs bērna elkoņa uzmaucams piepūsts elements.
- mierināt Panākt, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piem., bēdas, bailes, satraukumu).
- apklusināt Panākt, ka neraud, nomierināt (bērnu).
- spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- akcelerācija Pāragra attīstība – vecumam neatbilstoša paātrināta bērnu un jauniešu (parasti) fiziskā attīstība.
- kā bērns pārāk bezrūpīgs, naivs, bērnišķīgs.
- pārcensties Pārāk centīgi ko darot, negribēti panākt nevēlamu rezultātu.
- pārbrēkties Pārāk daudz brēcot, pārgurt (parasti par bērnu).
- pārklaušināt Pārbaudīt (bērnus), lai novērtētu (viņu) mājmācībā iegūtās zināšanas.
- pārmukt Pārbēgt.
- izsāpēt Pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot (bēdas, sāpes u. tml.).
- domāts Paredzēts, piemērots (kam); iecerēts, gribēts.
- nosūbēt Pārklāties ar sūbējuma kārtu un kļūt nespodram.
- lēkt no biksēm laukā Pārmērīgi censties, ar visiem spēkiem gribēt ko panākt.
- uz vella paraušanu pārmērīgi, ne par ko nebēdājot, ļoti intensīvi.
- uz velna paraušanu pārmērīgi, ne par ko nebēdājot, ļoti intensīvi.
- pārpiķēt Pārstādīt (izdīgušos, jaunos dēstus), lai (tos) izaudzētu līdz iestādīšanai dobē, laukā u. tml.
- pārgribēties Pārstāt gribēt, vairs negribēt (ko, ko darīt).
- centrs Partija, partiju grupējums, kas parlamentā ieņem vietu starp labējām un kreisajām partijām.
- noņemt no krūts pārtraukt (bērna) barošanu ar krūti.
- nošķirt bērnu no (mātes) krūts pārtraukt zīdīt bērnu ar krūti.
- doties Pārvietoties un iesaistīties (nodarbē, pasākumā u. tml.), arī sākt (nodarbi, pasākumu).
- izņemt vārdus no mutes pasacīt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
- sacensība Pasākums (piem., kādā ražošanas nozarē, mācību priekšmetā, nodarbē), kura mērķis ir dalībnieku spēju pārbaude un salīdzināšana.
- sacīkstes Pasākums, kurā mērojas spēkiem (piem., kādā nodarbē).
- kultūrizglītība Pasākumu kopums, lai nodrošinātu bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanos kultūras jomā, viņu radošo spēju attīstīšanu gan mācību iestādē, gan ārpus tās, kā arī sagatavotu kultūras darba speciālistus.
- aizšmaukt Paslepus aiziet, aizbēgt.
- izšmaukt Paslepus iziet, izbēgt (no kurienes, kur u. tml.).
- šmaukt Paslepus, zagšus iet, doties prom; arī bēgt.
- lolot Pašaizliedzīgi, gādīgi, ar lielu mīlestību audzināt, aprūpēt (bērnu).
- lolojums Pašaizliedzīgi, gādīgi, ar lielu mīlestību audzināts, aprūpēts bērns.
- sadedzināt Patērēt (ar barības vielām uzņemto enerģiju), parasti fiziskā darbā, nodarbē.
- dezertēt Patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no karaspēka daļas dienesta vietas); neierasties (karaspēka daļā, dienesta vietā).
- dzīvoties Pavadīt laiku (kur), rotaļājoties vai nodarbojoties ar kaut ko (parasti par bērniem).
- padzīvoties Pavadīt samērā neilgu laiku rotaļājoties vai nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
- aizdambējums Paveikta darbība, rezultāts --> aizdambēt; mākslīgi veidots šķērslis (parasti upes) tecējumam; aizsprosts.
- lobijs Paveikta darbība, rezultāts --> lobēt.
- uzbērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbērt (2), attiecīgs celtniecīgs veidojums.
- satīt makšķeres pazust, aizbēgt.
- dīdīt pādi pēc sena vārda došanas rituāla šūpot bērnu, celt to pretī saulei.
- atvase Pēcnācējs, bērns.
- pediatrs Pediatrijas speciālists; bērnu ārsts.
- iegribēties Pēkšņi sākt gribēt (ko, ko darīt).
- sagribēties Pēkšņi sākt gribēt (ko), parasti ļoti.
- uzgribēt Pēkšņi sākt gribēt, vēlēties (ko); sagribēt.
- sagribēt Pēkšņi sākt gribēt, vēlēties (ko).
- paisums Periodiska ūdens līmeņa paaugstināšanās (jūrās, okeānos); pretstats: bēgums.
- pedofils Persona, kurai ir seksuāla novirze – dzimumtieksme pret bērniem kuri nav sasnieguši pubertāti.
- piecīši Pieci bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- pievienot Piejaukt, piebērt (pie kā, kam klāt).
- pirmpiens Piens, kas izdalās no krūšu galiem grūtniecības pēdējos mēnešos un tūlīt pēc bērna piedzimšanas.
- brukt Piepeši, neatvairāmi rasties vienam pēc otra (par bēdām, rūpēm u. tml.).
- soļanka Pikanta gaļas zupa ar šķiņķi, skābētiem gurķiem, olīvām u. c. piedevām.
- piena zobi pirmie zobi, kas bērnam sāk izkrist pēc piecu gadu vecuma.
- pagastskola Pirmmācības skola zemnieku bērniem (19. gs. un 20. gs. sākumā līdz 1918. gadam).
- mazbērnu novietne Pirmsskolas audzināšanas iestāde bērniem.
- silīte Pirmsskolas izglītības iestādes jaunākā vecuma bērnu grupiņa.
- filtrs Plāksne, ekrāns, vielas slānis u. tml., kas pilnīgi vai daļēji absorbē gaismu vai noteikta veida starus.
- plastilīns Plastiska nežūstoša masa, ko lieto veidošanai (piem., bērnu nodarbībām).
- nags Prasme, veiklība (kādā nodarbē).
- atomlaiks Precīza laika mērīšanas sistēma, kurā laika intervālu nosaka ar atomu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību periodu skaitu.
- pederastija Pretdabiska dzimumdzīve ar bērniem; vīrieša tieksme apmierināt dzimumdziņu ar zēnu vai jaunekli.
- vīterot Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
- vidžināt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, tērzēt (parasti par bērniem, sievietēm).
- rotaļlieta Priekšmets bērnu rotaļām.
- saru dzīšana procedūra, ko pēc tautas ierašām veic jaundzimušam bērnam, pirtī viegli ieperot bērnu ar liepu zaru vai zālaugu slotiņu.
- presbiterāņi Protestantisma konfesija, kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā, 16. gs. Lielbritānijā un kura īpašā iezīme ir tā, ka draudžu vadība uzticēta mācītājiem un presbiteriem.
- iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
- radikālisms Radikālu uzskatu (parasti galēji kreisu vai galēji labēju) paušana; šādu principu ievērošana savā darbībā.
- krustmāte Radiniece (piem., tēva vai mātes māsa); sieviete attiecībā pret bērnu vai gados jaunāku cilvēku.
- radubērns Radinieka, radu bērns.
- krusttēvs Radinieks (piem., tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis.
- izsāpēt Radīt sāpes un pamazām izzust (par bēdām, sāpēm u. tml.).
- asinsradniecība Radniecība starp cilvēkiem, kuriem ir kopēja izcelšanās (piem., starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām).
- analfabētisks Raksturīgs analfabētam; kļūdains.
- līķrati Rati zārka vešanai bēru procesijā.
- pinkšķis Raudas (parasti bērniem).
- izraudāt Raudot ļaut izpausties (bēdām, ciešanām u. tml.), raudot izpaust (bēdas, ciešanas u. tml.).
- vaimanas Raudulīgi, žēlabaini izsaucieni, paužot bēdas, sāpes.
- apraust Raušot (ko), apbērt (ap ko, kam apkārt).
- ieslacīties Refl. --> ieslacīt; tikt ieslacītam (parasti neviļus, negribēti).
- piesisties Refl. --> piesist (2); tikt piesistam (parasti neviļus, negribēti).
- vadāt Regulāri, bieži vest (kādu, parasti bērnu, uz kurieni).
- pavadiņa Regulējama jostiņa, kas apņem bērna vidukli un plecus un palīdz noturēt mazuli, tam staigājot.
- grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un citās barības vielām nabadzīgās un slapjās augsnēs; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- uzsūbējums Rezultāts --> uzsūbēt.
- aizbildniecība Rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpe, tiesību aizsardzība; rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana.
- klandēt Ritmiski klabēt, klaudzēt (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām).
- aizrakt Rokot aizpildīt, aizbērt.
- atrakt Rokot padarīt pieejamu, brīvu (piem., ko aizbērtu, apbērtu); rokot uziet.
- uzlikt (parasti bērnu) uz slidām (arī slēpēm u. tml.) rosinot nodarboties, panākt, ka (bērns) sāk slidot, slēpot u. tml.
- lalināt Runāt, lietojot zilbes ar "l" skaņu (par bērniem).
- apsargāt Rūpēties, gādāt, lai (piem., cietumnieks) neaizbēg.
- atrušināt Rušinot atsegt (ko apbērtu), aizvākt (virsū uzbērto, uzbirušo).
- samukt Sabēgt.
- likt gulēt sagatavot (parasti bērnu) gulēšanai un novietot, lai guļ.
- iznēsāt Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti); iznest.
- iznest Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām.
- savajadzēties Sagribēties.
- diabētisks Saistīts ar diabētu, tam raksturīgs.
- aug buciņš, aug radziņi saka par bērnu, kas kļūst arvien nerātnāks, stūrgalvīgāks.
- kā ūdens zāle saka par ļoti kustīgu cilvēku, parasti bērnu.
- kā ūdenszāle saka par ļoti kustīgu cilvēku, parasti bērnu.
- kā dzīvsudrabs saka par ļoti kustīgu, dzīvu cilvēku (parasti bērnu).
- nelaime nenāk brēkdama saka par pēkšņu nelaimi, bēdām.
- noķert zaķi saka, ja bērnam paklūpot gadās nokrist.
- sirds pilna līdz malām saka, ja cilvēks ir sarūgtināts, ja nomāc bēdas, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
- smaga sirds saka, ja ir nomākts, bēdīgs garastāvoklis.
- sirds kāpj (vai) pa muti laukā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
- sirds kāpj (vai) pa kaklu laukā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
- sirds kāpj (vai) pa muti ārā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
- sirds kāpj (vai) pa kaklu ārā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
- sirds kāpj kaklā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
- sirdi rauj laukā saka, ja izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
- sirdi rauj ārā saka, ja izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
- sirdi ņem laukā saka, ja izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
- sirdi ņem ārā saka, ja izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
- dziedi vai raudi saka, ja kas ir neizbēgams, nenovēršams, ja ko vairs nav iespējams mainīt.
- Še tev nu bija! saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā gribēts.
- Te tev nu bija! saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā ir gribēts.
- kā par spīti saka, ja notiek kas nevēlams (pretēji vajadzīgam, gribētajam u. tml.).
- dabūt sirmus matus saka, ja par kaut ko daudz jāraizējas, ja kas sagādā lielas bēdas, nepatikšanas.
- valoda ķeras saka, ja runā ar grūtībām, negribēti pauzējot vai atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
- pār seju pārlaižas ēna saka, ja sejā parādās skumjas, bēdas, drūmums u. tml.
- pāri sejai pārlaižas ēna saka, ja sejā parādās skumjas, bēdas, drūmums u. tml.
- akmens nav uz galvas uzlikts saka, konstatējot, ka bērns strauji aug.
- radniecība Sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piem., starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām) vai kuriem šāds sakars radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
- sekvencēt Sakārtot objektus atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
- sadrebēt Sākt drebēt; īsu brīdi drebēt.
- bērnurīts Sarīkojums bērniem (ar priekšnesumiem, rotaļām u. tml.), kas notiek priekšpusdienā.
- bērnu rīts sarīkojums, koncerts (bērniem), kas notiek dienas sākumā (līdz pusdienai).
- savīstīties Satīties, satuntuļoties (segā, drēbēs).
- nogrābt aiz rīkles satverot (kādu), panākt gribēto.
- piens Sekrēts, ko izdala īpaši dziedzeri un kas paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
- pedofilija Seksuāla novirze – dzimumtieksme pret bērniem, kuri nav sasnieguši pubertāti.
- meitene Sieviešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 18 gadu vecumam).
- meita Sieviešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem).
- zeķbikses Sieviešu un bērnu vienlaidu apģērba gabals – zeķes kopā ar biksēm.
- tante Sieviete attiecībā pret gados ievērojami jaunāku cilvēku; pazīstama vai sveša sieviete attiecībā pret bērnu (bērnu runā, sarunā ar bērnu).
- māte Sieviete, kas ir dzemdējusi bērnu vai bērnus.
- krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- surogātmāte Sieviete, kas pēc īpašas vienošanās iznēsā un dzemdē mākslīgās apaugļošanas ceļā ieņemtu citas sievietes un vīrieša bērnu.
- audžumāte Sieviete, kas pieņēmusi audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
- zīdītāja Sieviete, kas zīda cita bērnu.
- zīdītāja Sieviete, kas zīda savu bērnu.
- knupis Sievietes krūtsgalam līdzīgs silikona, lateksa u. tml. priekšmets, ko liek uz pudelītes (zīdaiņu, mazu bērnu, arī dzīvnieku mazuļu barošanai).
- trīcēt Sīki vibrēt, viegli raustīties, arī īsi, bieži svārstīties (par cilvēku, dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); drebēt.
- sasist Sitot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties (parasti pilnīgi) sabojāt, padarīt nelietojamu; negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek (parasti pilnīgi) sabojāts, padarīts nelietojams.
- skābi gurķi skābēti gurķi.
- skābi kāposti skābēti kāposti.
- skābie kāposti skābēti kāposti.
- skandēt Skaļi izrunāt (vārdus, to savienojumus), parasti pa zilbēm.
- konfesionāla skola skola vienas konfesijas bērniem.
- palīgskolotājs Skolotāja palīgs (piem., darbā ar neredzīgiem vai nedzirdīgiem bērniem, bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem specializētajās mācību iestādēs).
- mājskolotājs Skolotājs, kas pasniedz stundas mājās vai māca un audzina kādas ģimenes bērnus (parasti dzīvodams kopā ar šo ģimeni).
- uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot nepatīkami pārsteigtam.
- sēras Skumjas, bēdas, kas ir saistītas ar kāda nāvi; šāda emocionāla stāvokļa izpausme.
- sērīgs Skumjš, bēdīgs, grūtsirdīgs.
- sērs Skumjš, bēdīgs, grūtsirdīgs.
- sēroties Skumt, bēdāties, arī žēloties.
- sērot Skumt, bēdāties.
- bēdāties Skumt, būt drūmā garastāvoklī, ciest (piem., nelaimes, zaudējuma dēļ); pārdzīvot bēdas.
- izslapstīties Slapstoties izbēgt, izvairīties (no kā).
- slapstīties Slēpties, vairīties (no kā), dzīvojot, uzturoties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); bēguļot.
- iešmaukt Slepus, neatļauti ieiet, iebēgt (kur iekšā).
- cukurslimība Slimība, ko izraisa nepietiekams insulīna daudzums organismā; cukura diabēts.
- bērnu slimības slimības, ar kurām slimo galvenokārt bērni.
- rampa Slīpa uzbrauktuve (ēkām, transportlīdzekļiem), kas paredzēta iebraukšanai ar ratiņkrēsliem, bērnu ratiņiem u. tml.
- likt kaktā sodīt (bērnu) ar stāvēšanu kaktā.
- stādīt kaktā sodīt bērnu ar stāvēšanu kaktā.
- konservēt Speciāli gatavot (piem., marinējot, sālot, skābējot) ilgstošai uzglabāšanai (pārtikas produktus).
- kratīties Spēcīgi, intensīvi drebēt, trīcēt; raustīties.
- pīķis Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar pīķa asmens vai liepas, bērza u. tml. lapas shematizētu attēlu; šīs sugas kārts.
- aizsprukt Sprūkot strauji aizskriet; aizbēgt.
- sūdzēt Stāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atbalstu, atvieglojumu.
- uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
- iegāzties Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iebērtam, iemestam (kur iekšā) – par lielāku (kā) daudzumu.
- gāzt Strauji mest, bērt (kā lielu daudzumu); strauji liet (lielu šķidruma daudzumu).
- piegrūsties Strauji pievirzīties un (kam) pieskarties parasti nevilšus, negribēti.
- sagāzt Strauji sabērt, saliet; salikt, sakraut (parasti nekārtīgi).
- uzšaut Strauji uzliet, uzbērt u. tml.; strauji atvērt.
- izgāzt Strauji, nevērīgi izbērt, izliet.
- rati Stumjams transportlīdzeklis uz četriem, retāk – trijiem riteņiem un rokturi, kas paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu vadāšanai; ratiņi.
- sūbe Sūbēšana; sūbējums.
- dzert Svinēt (piem., kāzas, kristības, bēres), lietojot mielastā alkoholiskus dzērienus.
- knupis Šāda veida priekšmets bez cauruma, ko (zīdainim, mazam bērnam) dod zīšanas ilūzijas radīšanai; māneklis.
- valnis Šāds uzbērums, uz kura ir ierīkots, atrodas (kas).
- atšaudīties Šaut (parasti uz vajātājiem, ielencējiem u. tml.), lai varētu atkāpties, izbēgt.
- hromosoma Šūnas kodola veidojums, kas sastāv no nukleīnskābēm un olbaltumvielām un kurā glabājas ģenētiskā informācija.
- aijāt Šūpojot (rokās vai klēpī), midzināt, mierināt (bērnu); šūpot (parasti dziedot).
- auklēt Šūpot, aijāt uz rokām (parasti mazu bērnu).
- daudzbērnu Tāda (ģimene), kurā ir trīs vai vairāk bērnu.
- pirmdzimts Tāds (bērns), kas ģimenē piedzimis pirmais.
- neiznēsāts Tāds (bērns), kas ir piedzimis laikā starp 28. un 39. grūtniecības nedēļu.
- mazgadīgs Tāds (bērns), kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu.
- kurlmēms Tāds, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
- bērnišķīgs Tāds, kam ir jauns, bērnam raksturīgs izskats.
- nelaimīgs Tāds, kam ir nelaimes izraisītas lielas bēdas, ciešanas; tāds kurā izpaužas lielas bēdas, ciešanas.
- gliemežveida Tāds, kam ir skrūves veids un kas strādā sazobē ar gliemežratu.
- vienbērna Tāds, kam ir viens bērns.
- bezbēdīgs Tāds, kam nav bēdu, rūpju, skumju; bezrūpīgs, jautrs.
- bērnišķīgs Tāds, kas (pēc rakstura, īpašībām, izturēšanās) līdzinās bērnam.
- mērens Tāds, kas (savā rīcībā, uzskatos) nav galēji labējs vai kreiss.
- melns Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu; tāds, kam ir, piem., sodrēju krāsa; pretstats: balts.
- agrs Tāds, kas attiecas uz kāda (piem., bērnības, jaunības) posma sākumu cilvēka mūžā.
- prenatāls Tāds, kas attiecas uz periodu pirms bērna piedzimšanas.
- brēkulīgs Tāds, kas bieži raud (parasti par bērnu).
- raudulīgs Tāds, kas bieži raud (piem., par bērnu).
- nelaimīgs Tāds, kas dzīvē jūtas sarūgtināts, apbēdināts; tāds, kad nav laimes, prieka.
- līdzcietīgs Tāds, kas emocionāli pārdzīvo citu bēdas, nelaimi; ciešanas un vēlas palīdzēt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; līdzjūtīgs.
- tautosillabisks Tāds, kas ietilpst, izvietots vienā un tai pašā zilbē.
- mazs Tāds, kas ir bērna vecumā, vēl nav pieaudzis.
- heterosillabisks Tāds, kas ir citā zilbē.
- noplucis Tāds, kas ir ģērbies šādās drēbēs.
- puspliks Tāds, kas ir ģērbies trūcīgi, noplukušās drēbēs.
- mirstams Tāds, kas ir paredzēts kāda apbedīšanai, bērēm.
- šķembains Tāds, kas ir pārklāts, nobērts ar akmens šķembām.
- tēvišķs Tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam; arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs, tēvišķīgs.
- tēvišķīgs Tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam; arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs; tēvišķs.
- sēras Tāds, kas ir saistīts ar kāda nāvi, bērēm.
- ļauns Tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu, sliktu (piem., bēdām, nelaimi); tāds, kas izraisa ko ļoti nevēlamu.
- nožēlojams Tāds, kas ir saistīts ar ko nevēlamu; bēdīgs (2).
- skābs Tāds, kas ir skābēts, raudzēts.
- bēdīgs Tāds, kas izjūt skumjas, bēdas, raizes; tāds, kurā izpaužas skumjas, bēdas, raizes.
- nerātns Tāds, kas nav rātns, ir draiskulīgs, nebēdnīgs (par bērnu); tāds, kas ignorē pieņemtās uzvedības normas (par pieaugušo).
- nevēlams Tāds, kas nav vēlams, gaidīts, gribēts.
- sliktums Tāds, kas neatbilst kādām normām, vajadzībām, izraisa ko nevēlamu; arī bēdas, nepatikšanas.
- nepaklausīgs Tāds, kas neievēro, neizpilda pieaugušo rīkojumus (par bērnu).
- mērens Tāds, kas nepauž galēji labējus vai kreisus uzskatus.
- līdzjūtīgs Tāds, kas pārdzīvo un izprot citu bēdas, nelaimi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bēdīgs Tāds, kas saistīts ar ko nepatīkamu (piem., ar nelaimi, zaudējumu); tāds, kas izraisa bēdas, skumjas, sliktu garastāvokli; neiepriecinošs, nepatīkams, slikts.
- grūts Tāds, kas saistīts ar nabadzību, postu, dažādiem sarežģījumiem, bēdām u. tml.
- alfabētisks Tāds, kas sakārtots pēc alfabēta; tāds, kas saistīts ar alfabētu.
- bāzisks Tāds, kas savienojumā ar skābēm veido sāļus; tāds, kam ir bāzes (5) īpašības.
- naivs Tāds, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; vientiesīgs, bērnišķīgi dabisks.
- dzimts Tāds, kur (kāds) ir dzimis un pavadījis bērnību.
- gaudulīgs Tāds, kurā ārišķīgi izpaužas skumjas, bēdas; sērīgs, žēlabains.
- sagrauzt Tāds, kurā izpaužas dziļa nomāktība, bēdas.
- drastisks Tāds, kurā izpaužas nebēdnība, pārgalvība.
- sērs Tāds, kurā izpaužas skumjas, bēdas, grūtsirdība.
- bērnišķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas, bērnam raksturīgas īpašības; bezrūpīgs, nenopietns; naivs, lētticīgs.
- bezbērnu Tāds, kuram nav bērnu; tāda (laulība), kur nav bērnu.
- kāpēcītis Tas (parasti bērns), kas nemitīgi uzdod jautājumus.
- nerātnis Tas, kas ir nerātns (parasti par bērnu); draiskulis.
- sēras Tas, kas simbolizē, izsaka dziļas bēdas, skumjas sakarā ar kāda nāvi.
- salavecis Tautu ticējumos, paražās – vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemassvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
- spēļistaba Telpa, kurā īslaicīgi var uzturēties bērns (lielveikalā, viesnīcā u. tml.) kāda pieaugušā uzraudzībā.
- augša Telpa, stāvs, kas atrodas tieši zem jumta; bēniņi.
- pamāte Tēva sieva attiecībā pret sava vīra iepriekšējās laulības bērniem (parasti, ja bērnu īstā māte ir mirusi).
- paternitāte Tēva stāvoklis – radniecība ar savu bērnu.
- svētdienas tēvs tēvs, kas laiku ar bērniem pārsvarā pavada brīvdienās, rūpējoties pamatā par bērna izklaidēšanu, bet neinteresējoties par tā ikdienas vajadzībām.
- absorbēties Tikt absorbētam.
- iecirsties Tikt iecirstam (parasti nejauši, negribēti).
- izdzerties Tikt izdzertam (parasti neviļus, negribēti).
- izēsties Tikt izēstam (parasti neviļus, negribēti).
- izlieties Tikt izlietam (parasti neviļus, negribēti).
- izsisties Tikt izsistam (nejauši, negribēti).
- nolīt Tikt neviļus, negribēti nolietam, izlietam.
- notecēt Tikt neviļus, negribēti notecinātam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- nokosties Tikt nokostam (parasti nevilšus, negribēti).
- pārlieties Tikt pārlietam (pāri kam, pār ko), parasti neviļus, negribēti.
- pāršļakstīties Tikt pāršļakstītam (parasti neviļus, negribēti).
- piebērties Tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
- piegružoties Tikt piegružotam, parasti neviļus, negribēti.
- pievārīties Tikt pievārītam lielā daudzumā, parasti neviļus, negribēti.
- sašūties Tikt sašūtam, parasti neviļus, negribēti.
- stāvēt kaktā tikt sodītam ar stāvēšanu kaktā (par bērnu).
- piešauties Tikt strauji pievienotam, parasti neviļus, negribēti.
- psihe To cilvēka (arī augstāko dzīvnieku) īpašību kopums, kas nevis materiāli vai enerģētiski, bet gan informatīvi regulē izturēšanos un cilvēkam dod iespēju domāt, gribēt un just; dvēsele.
- stāties ceļā (kādam, kam) traucēt, kavēt, neļaut sasniegt gribēto.
- triftongs Triju nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; trijskanis.
- trīnīši Trīs bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- trīsuļot Trīsēt, viegli drebēt.
- jādināt Ucināt (bērnu), imitējot jāšanas kustības.
- vilnis Ūdenstilpes, ūdensteces virsmas svārstības, ko rada, piem., vējš, paisuma un bēguma mija, atmosfēras spiediens, kuģa pārvietošanās.
- urbt sulas urbjot veidot kokā (piem., bērzā, kļavā) caurumu sulu tecināšanai.
- uzšķipelēt Uzbērt, uzgrābt ar lāpstu.
- kopa Uzbērums, kaudze.
- mesties pie rīkles uzbrukt, gribēt kādu nogalināt.
- vākt Uzmanīt, pieskatīt (bērnu).
- uzsūkt Uzņemt sevī, absorbēt (piemēram, šķidrumu, gāzi).
- ganīt Uzraudzīt, pieskatīt (bērnu).
- fatālisms Uzskats, ka visi notikumi ir iepriekš nolemti un neizbēgami; ticība iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim.
- uzšmaukt Uzskriet, uzbēgt.
- audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību vēlamā virzienā, gādājot, rūpējoties (par viņu), mācot, izglītojot (viņu); vadīt, ietekmēt indivīda garīgo attīstību vēlamā virzienā.
- apstāvēt Vadīt bēru ceremoniju, teikt izvadīšanas runu.
- mesija Vadonis; glābējs.
- bārstīt Vairākkārt bērt, kaisīt.
- tvarstīt Vairākkārt ķert, vairākkārt censties satvert, noķert (piem., ko bēgošu, kustīgu).
- rībināt Vairākkārt rībēt.
- žņaudzīt rokas vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.
- žņaudzīt pirkstus vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.
- bīties Vairīties; negribēt uzņemties (parasti ko grūtu, nepatīkamu).
- zilbes intonācija valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē.
- zilbes akcents valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē.
- mātes valoda valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā; dzimtā valoda.
- inversā vārdnīca vārdnīca, kurā vārdi sakārtoti alfabēta secībā pēc vārdu pēdējā burta.
- kristītais vārds vārds, kurā (bērns) nosaukts kristības ceremonijā.
- kristāmvārds Vārds, kurā bērnu vai pieaugušo nosauc kristību ceremonijā; kristītais vārds.
- vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml.; attiecīgā grāmata.
- adopcija Vecāku tiesību juridiska noformēšana, piešķirot pieņemtam bērnam laulībā dzimuša bērna tiesības.
- spēlēties Veikt kādas spēlei (2) raksturīgas darbības (parasti par bērniem); rotāļāties (1).
- transliterēt Veikt transliterāciju, atveidot (kādā alfabēta sistēmā rakstītu tekstu) ar citas valodas alfabēta sistēmas līdzekļiem.
- pažēlot Vēlēties ietaupīt, negribēt izdot (naudu).
- tīks Verbēnu dzimtas vasarzaļš koks (piem., Dienvidāzijā) ar augstvērtīgu, izturīgu koksni, ko izmanto, piem., kuģubūvē, celtniecībā, mēbelēm [Tectona grandis]; tīkkoks; šī koka koksne.
- izvērties Veroties izvirzīties ārā (no kurienes, parasti neviļus, negribēti).
- tremolēt Vibrēt, drebēt (par balsi).
- sandaletes Viegli, parasti eleganti, sieviešu vai bērnu sandalveida apavi (piem., ar vaļēju purngalu).
- krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai tas atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
- bāze Viela, kas savienojumā ar skābēm veido sāļus.
- lizīns Viena no neaizstājamām aminoskābēm, kas nepieciešama cilvēka vai dzīvnieka organismam.
- paaudze Vienas pakāpes radinieki (piem., bērni, mazbērni) attieksmē pret kopējiem senčiem.
- transliterācija Vienas valodas alfabēta burtu un burtkopu rakstījuma atveidošana ar atbilstošiem citas valodas alfabēta burtiem un burtkopām.
- kristība Viens no galvenajiem sakramentiem kristiešu konfesijās: reliģiska ceremonija, kurā bērnam vai pieaugušajam dod vārdu, iegremdējot ūdenī vai apslakot ar to, un kurā cilvēks kļūst par kristieti.
- brālis Vienu vecāku dēls attiecībā pret citiem viņu bērniem.
- bērnu pilsētiņa vieta, kur ierīkots bērnu rotaļu laukums.
- skābētava Vieta, telpa (parasti uzņēmumā), kur ko skābē.
- tvīds Vilnas audums virsdrēbēm, kas austs no rupjas, kārstas un īsas vilnas.
- bešmets Vīriešu apģērba gabals (Kaukāzā, Vidusāzijā), ko valkā virs krekla zem virsdrēbēm un kas sniedzas līdz ceļiem.
- zēns Vīriešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 11 gadiem); arī pusaudzis.
- dēls Vīriešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem).
- onkulis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
- tēvocis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
- krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- tētis Vīrietis, kam ir bērns vai bērni; tēvs (1).
- tēvs Vīrietis, kam ir bērns vai bērni.
- krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- audžutēvs Vīrietis, kas pieņēmis audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
- smilšu kopiņa virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums.
- smilšu kopa virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums.
- centrtiece Virzība uz centru, pretstats: centrbēdze.
- primitīvisms Virziens 19. gs. beigu un 20. gs. tēlotājmākslā, kurā apzināti izmantoti vienkāršoti izteiksmes līdzekļi, pirmatnējās mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
- bērnišķība Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs.
- nebēdnība Vispārināta īpašība --> nebēdnīgs.
- pamatskola Vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe (mūsdienu Latvijā no 1. līdz 9. klasei), kurā noteikta vecuma bērni iegūst pamatzināšanas un galvenās prasmes.
- alts Zema sieviešu vai bērnu balss; dziedātājs ar šādu balsi.
- zemnīca Zemē daļēji ierakta, neliela būve ar baļķu, kāršu u. tml. pārsegumu, kas apbērts ar zemi.
- zeperis Zēns (parasti veselīgs, spēcīgs, arī nebēdnīgs, draiskulīgs), aptuveni līdz 11 gadu vecumam; arī pusaudzis.
- dzalkstīt Zibēt, laistīties.
- handlings Zīdaiņa, arī maza bērna aprūpe, kas veicina tā harmonisku attīstību.
- pupiņš Zīdeklis (zīdainim, mazam bērnam, arī dzīvnieka mazulim).
- eglīte Ziemassvētku vai Jaungada sarīkojums (piem., bērniem).
- defektoloģija Zinātne par defektīvu bērnu attīstību, viņu audzināšanas un mācīšanas problēmām.
- nozombēt Zombējot panākt, ka (kāds) tiek psihiski un psiholoģiski iespaidots, ietekmēts.
- rasoļņiks Zupa no gaļas vai gaļas subproduktiem ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem, kurai vārīšanas beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus gurķus.
- iezvanīt Zvanot bēru ceremonijā, izvadīt (mirušo).
- izžūt Žūstot kļūt pilnīgi sausam (piem., par drēbēm, sienu, malku).
- pažūžot Žūžojot pašūpot (parasti bērnu, to iemidzinot).
bē citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV