Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam bē.

Atrasts vārdos (200):

Atrasts etimoloģijās (36):

No viduslejasvācu bēte. (šķirklī biete)
No franču trophée, kam pamatā grieķu tropaion 'piemineklis par godu uzvarai' (par godu ienaidnieka bēgšanai). (šķirklī trofeja)
No vācu ABC 'alfabēts'. (šķirklī ābece)
Abreviatūra darināta no slimības pilnā nosaukuma coronavirus disease zilbēm co, vi, d. 19 norāda slimības izcelšanās gadu (2019). (šķirklī Covid-19)
No vācu Gestapo, kas ir saīsinājums no Geheime Staatspolizei 'Slepenā valsts policija' pirmajām zilbēm. (šķirklī gestapo)
No lejasvācu stikelbēr, kas vēlāk saīsināts. (šķirklī stiķene)
No grieķu alfabēta pirmajiem diviem burtiem – alpha, bēta. (šķirklī alfabēts)
No grieķu amoibē 'maiņa'. (šķirklī amēba)
No grieķu analphabētos 'tāds, kas nezina alfabētu, nemācīts'. (šķirklī analfabēts)
No grieķu bēryllos. (šķirklī berils)
No grieķu bēta. (šķirklī bēta)
No angļu betatron, kam pamatā grieķu bēta. (šķirklī betatrons)
Krievu бирка; cits uzskats – no dāņu vai norvēģu birk 'bērzs'. (šķirklī birka)
No vācu Zentrifuge, kam pamatā latīņu centrum 'centrs' un fuga 'bēgšana'. (šķirklī centrifūga)
No franču dadaisme, kam pamatā ir dada 'koka zirdziņš' (bērnu valodā); da-da, bērna pirmās artikulētās skaņas, ko šī virziena pārstāvji uzskatīja par vistiešāko mākslas izpausmi. (šķirklī dadaisms)
No grieķu ibēris. (šķirklī ibēre)
No grieķu Ibēres 'spānieši'. (šķirklī ibēri)
No latīņu infantilis 'bērnišķīgs'. (šķirklī infantils)
No vācu Johannisbeere. 17. gs. lieto formu jānbēre, bet 18. gs. jau jāņogas, Jāņu ogas. (šķirklī jāņogas)
No Kamambēras (Camembert) ciema nosaukuma Francijā. (šķirklī kamambērs)
No latīņu candidatus 'baltās drēbēs tērpies' (Senajā Romā valsts amatpersonas tērpās baltā togā). (šķirklī kandidāts)
No krievu кирилица, kam pamatā šā alfabēta izveidotāja Kirila vārds. (šķirklī kirilica)
No flāmu botāniķa Matiasa de Lobēla (M. de Lobel, 1538–1616) latinizētā vārda Lobelius. (šķirklī lobēlija)
No ebreju Mōšē 'izvilcējs, glābējs'. (šķirklī Mozus)
No grieķu paidagōgos (pais, paidos 'zēns, bērns' un agōgos 'vadītājs'). (šķirklī pedagogs)
No grieķu pais (ģen. paidos) 'zēns, bērns' un erastēs 'mīlošais, mīlētājs'. (šķirklī pederastija)
No grieķu pais (ģen. paidos) 'zēns, bērns' un erastēs 'mīlošais, mīlētājs'. (šķirklī pederasts)
No latīņu paedophilia, kam pamatā grieķu pais (paidos) 'zēns, bērns' un philia 'mīlestība'. Vārdu pedofilija pirmo reizi lietoja psihiatrs R. Krafts-Ebings 1886.gadā, šādu uzvedību saistot ar cilvēka garīgo vājumu. (šķirklī pedofilija)
No grieķu pais (paidos) 'zēns; bērns' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī pediatrija)
No dārznieka, botāniķa Žana Robēna (Jean Robin, 1550–1629) uzvārda, kas 1601. gadā šo augu ieveda no Kanādas Eiropā. (šķirklī robīnija)
No grieķu syllabē 'zilbe'. (šķirklī sillabisks)
No grieķu syllabē 'zilbe' un tonos 'uzsvars'. (šķirklī sillabotonisks)
No grieķu diabētēs 'sifons', kam pamatā diabainen 'iet cauri'. (šķirklī diabēts)
No spāņu, portugāļu infante, infanta, kam pamatā latīņu infans 'bērns'. (šķirklī infants)
No vācu Hunger 'bads' un Kummer 'bēdas; raizes; rūpes'. (šķirklī umurkumurs)
No mono- un grieķu syllabē 'zilbe'. (šķirklī monosillabisks)

Atrasts normatīvajos komentāros (5):

Atrasts vārdu savienojumos (107):

Atrasts skaidrojumos (200):

Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
paņemt pēdu aizbēgt, aizmukt.
paņemt vagu aizbēgt, aizmukt.
paraut fraku aizbēgt.
piesist pēdu aizbēgt.
paraut pēdu aizbēgt.
paraut vagu aizbēgt.
aizlaisties lapās aizbēgt.
aizlaisties Aizbēgt.
aizmukt Aizbēgt.
aizmest Aizbērt, aizpildīt.
patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
aiztīties Aizlavīties, aizbēgt.
aizplombēt Aizpildīt ar plombu (caurumu zobā); plombējot salabot.
uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt (piemēram, upi), radot (tajā) ūdenskrātuvi.
internēt Aizturēt un izolēt (piem., kara laika bēgļus, militārpersonas).
masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
minuskulis Alfabēta mazais burts.
kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
kalorimetrs Aparāts izdalītā vai absorbētā siltuma daudzuma mērīšanai.
inkubators Aparāts, kurā tiek pastāvīgi nodrošināta augsta temperatūra, priekšlaicīgi dzimušu bērnu novietošanai.
darīt pāri apbēdināt (kādu), sagādāt ciešanas.
sabēdināt Apbēdināt.
apbērēt Apbedīt; apglabāt, sarīkojot bēru mielastu.
apģērbt Apgādāt ar drēbēm.
apģērbties Apgādāt sevi ar drēbēm.
uzturēt Apgādāt, aprūpēt (piemēram, bērnu).
virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs citām drēbēm; apģērbs, ko valkā virs veļas.
apbedīt Aprakt (mirušo), parasti ar bēru ceremoniju; apglabāt.
sviest Ar centrbēdzes spēku atdalīt (no kā).
adoptēt Ar juridisku aktu pieņemt bērnu, piešķirot viņam laulībā dzimuša bērna tiesības.
uzmakšķerēt Ar nelielu piepūli, arī neviļus, negribēti uzdabūt augšā (no kurienes).
vaimanāt Ar raudulīgiem, žēlabainiem izsaucieniem paust bēdas, sāpes.
smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes), kurā ievietotas smiltis bērnu rotaļām.
neitralizēt Ar sārmiem iznīcināt skābes īpašības vai ar skābēm – sārmu īpašības, radot sāļus.
bandu bērns ārlaulībā dzimis bērns.
bastards Ārlaulības bērns.
aizart Arot aizdarīt, aizbērt (ciet).
rads Ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērīšanai [rad, rd].
paternitātes pārbaude asins analīze, pēc kuras nosaka, vai attiecīgais vīrietis var būt attiecīgā bērna tēvs.
atsprukt Atbēgt.
atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kas bērnībā ticis atrasts un kam vecāki nav zināmi.
atdiegt Ātri atskriet, atbēgt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
laist ļekas (vaļā) ātri bēgt, ātri doties prom.
laisties ļekas vaļā ātri bēgt, ātri doties prom.
iediegt Ātri ieskriet, iebēgt (kur iekšā).
iedrāzties Ātri pārvietojoties, neviļus, negribēti sadurties (ar šķērsli) un ietriekties, ievirzīties (kur iekšā).
lobt Ātri skriet, bēgt.
iesprukt Ātri, bēgšus iekļūt (kur iekšā).
izsprukt Ātri, bēgšus izkļūt, izbēgt (no kurienes, kur u. tml.); izvairīties (no kā).
uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
norībēt Atskanot šādam troksnim, nodrebēt.
daktiliskās atskaņas atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
uzaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās; izaudzināt.
izaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās.
audžumeita Audžubērns – meitene.
audžudēls Audžubērns – zēns.
diskants Augsta bērnu (parasti zēnu) balss.
soprāns Augsta sieviešu vai bērnu balss.
kurgāns Augsts uzbērums uz senlaiku kapa.
hlorofils Augu un dažu baktēriju zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju organismiem asimilēt no gaisa ogļskābi gāzi.
naktsaukle Aukle, kas strādā naktīs (piem., bērnudārzā).
izauklēt Auklējot, kopjot izaudzināt (bērnu).
uzauklēt Auklējot, kopjot uzaudzināt (bērnu).
rasols Aukstais ēdiens – salāti, ko gatavo no sagrieztiem vārītiem dārzeņiem (kartupeļiem, burkāniem), gaļas vai desas, skābētiem vai marinētiem gurķiem, olām un citām piedevām.
šūpuļsols Balstam pārlikta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
doks Baseins kuģiem, ko ierīko ostās ar lielu paisuma un bēguma starpību.
svētdienas skola Baznīcas organizētas nodarbības (bērniem, arī pieaugušajiem).
kreņķi bēda; nelaime.
sirdēsti bēdas, arī raizes.
apraudāt bēdāties, sūroties.
degunu nodūris bēdīgs, noskumis; nokaunējies.
degunu nolaidis bēdīgs, noskumis; nokaunējies.
degunu nokāris bēdīgs, noskumis; nokaunējies.
tekulis bēglis, klaiņotājs, cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
aizbēgt bēgot aizskriet.
atbēgt bēgot atgriezties (kur); bēgot atkļūt (kur, līdz kurienei u. tml.).
pārbēgt bēgot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atbēgt bēgot atvirzīties nost.
iebēgt bēgot ievirzīties (kur iekšā).
izbēgt bēgot izkļūt, izsteigties, izskriet (no kurienes, kur, caur ko, cauri kam).
pārbēgt bēgot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pārbēgt bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pabēgt bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
pabēgt bēgot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
sabēgt bēgot savirzīties, nokļūt (kur kopā) – par vairākiem, daudziem.
izbēgt bēgot tikt projām (no kā).
uzbēgt bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
dot kājām ziņu bēgt, ātri skrienot.
dot kājām vaļu bēgt, ātri skrienot.
ļaut kājām vaļu bēgt, ātri skriet.
šļūkt pa diegu bēgt, pazust.
laisties lapās bēgt.
ņemt vagu bēgt.
tīt makšķeres bēgt.
mukt bēgt.
likt kājas pār pleciem bēgt.
atplūdi bēgums.
mājmācība bērna izglītošana mājas apstākļos.
ģimenes pieaugums bērna piedzimšana.
mazgadība bērna vecums līdz 14 gadiem.
dzīves rīts bērnība.
bērnu dienas bērnība.
bērna dienas bērnība.
mazotne bērnība.
mazās dienās bērnībā.
pirmsskolas vecums bērnības posms no 3 līdz 6 gadu vecumam.
bērnišķība bērnišķīga rīcība, izturēšanās, domāšana.
bērns bērnišķīgs; tāds kā bērnam.
bērnišķs bērnišķīgs.
infantilisms bērnišķīgums; brieduma trūkums.
mantinieks bērns (parasti jaundzimušais); pēcnācējs.
rakaris bērns (parasti mazs, arī palaidnīgs).
kverpis bērns (parasti zēns).
pabērns bērns attiecībā pret pamāti, patēvu.
jaundzimis bērns pirmajā dzīves mēnesī.
zīdainis bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
knislis bērns vai neliela auguma cilvēks.
brīnumbērns bērns, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas, izcils talants (piem., mūzikā, matemātikā).
sērdienis bērns, kam miruši abi vecāki; bārenis (parasti tautasdziesmās, tautas pasakās).
apaļš bārenis bērns, kam miruši abi vecāki.
bērndārznieks bērns, kas apmeklē bērnudārzu.
brēkulis bērns, kas bieži raud.
pirmdzimts bērns, kas ģimenē piedzimis pirmais.
zaglēns bērns, kas izdarījis zādzību; arī sīks zaglis.
ābečnieks bērns, kas mācās lasīt; (parasti) pirmās klases skolēns.
bļauris bērns, kas mēdz bieži raudāt (parasti skaļi, nesavaldīgi, bez nopietna iemesla).
neiznests bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
neiznēsāts bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
audžubērns bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas apgādībā un audzināšanā.
mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos.
bārenis bērns, kas zaudējis abus vecākus vai vienu no tiem.
sāpju bērns bērns, kura audzināšana sagādā daudz grūtību, bēdu.
rūpju bērns bērns, kura audzināšana sagādā daudz grūtību.
ārlaulības bērns bērns, kura vecāki nav savstarpējā laulībā.
pāde bērns, kuram dod vārdu; kristāmais bērns.
akcelerāts bērns, pusaudzis ar savam vecumam pāragru fizisko attīstību.
sīkaļa bērns, pusaudzis.
ute bērns, pusaudzis.
cilvēkbērns bērns; arī cilvēks.
ķipars bērns.
mazs bērns.
sīks bērns.
vardulēns bērns.
bērnu laukums bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piem., parkā).
garais klepus bērnu infekcijas slimība, kurai raksturīgas ilgstošas, mokošas klepus lēkmes.
pionieris bērnu komunistiskās organizācijas biedrs (bijušajā PSRS).
krūšautiņš bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu vai arī piepogā pie apģērba.
sporta ratiņi bērnu ratiņi, kas paredzēti braukšanai sēdus vai pusguļus pozīcijā.
klase bērnu rotaļa – lēkšana pa zīmētiem kvadrātiem.
rotaļvieta bērnu rotaļām īpaši iekārtota vieta.
rotaļbumba bērnu rotaļām paredzēta bumba.
rotaļistaba bērnu rotaļām paredzēta istaba (piem., bērnudārzā).
rotaļlaukums bērnu rotaļām paredzēts, īpaši iekārtots laukums.
manēža bērnu sētiņa ar pamatni vai bez pamatnes un sienām no tīkla vai koka redelēm.
mazpulki bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
bērnu silīte bērnudārza jaunākā grupiņa.
pirmizglītības iestāde bērnudārzs.
bērnu dārzs bērnudārzs.
dārziņš bērnudārzs.
bērnu nams bērnunams.
pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
sabērt Berot piepildīt; piebērt.
bārstīt bērt izkliedējot.
parādīt pēdējo godu bēru ceremonijā ar cieņu izvadīt mirušo.
izvadīšana bēru ceremonija.
izvadītājs bēru ceremonijas vadītājs.
kapa runa bēru runa.
tāss bērza stumbra mizas ārējā baltā kārta.
deguts bērza tāss darva.
pienaine bērzlapju dzimtas sēne ar vidū ieliektu vai piltuvveidīgu cepurīti, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu, pienam līdzīgu šķidrumu.
pienaine bērzlapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
sēru bērzs bērzs ar nokareniem zariem.
melnalksnis bērzu dzimtas koks ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs [Alnus glutinosa].
alksnis bērzu dzimtas koks vai krūms ar ieapaļām, robotām lapām un ziediem spurdzēs.
lazda bērzu dzimtas krūms vai neliels koks ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem – riekstiem.
birzs bērzu meža puduris, bērzu audze.
savā vaļā Bez uzraudzības (parasti par bērniem).
bērnunams Bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde.
iečivināties Bezbēdīgi ierunāties (parasti par bērniem).
draiskuļot Bezbēdīgi, jautri rotaļāties; būt (nedaudz) nerātnam, arī darīt nerātnības.
bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks.
atēsties Bieži, daudz ēdot, vairs negribēt (kādu ēdienu).
aizbirt Birstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
uzdrāzt Būt (bērna) bioloģiskajam tēvam.
ņemt kājas pār pleciem būt gatavam iet, skriet, bēgt; iet, skriet, bēgt.
lauzīt rokas būt izmisumā, ļoti bēdāties.
trakot Būt ļoti skaļam, kustīgam, bezbēdīgam.
sakratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (kas) īsu brīdi dreb, trīc.
ļumēt Būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas; viegli drebēt, šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām).
bērnu rotaļas būtiska bērnības sastāvdaļa, viens no galvenajiem bērna attīstības priekšnoteikumiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
kapliča Celtne, telpa mirušo novietošanai līdz apbedīšanai un arī bēru ceremonijai.
bērzlapju dzimta cepurīšu sēņu dzimta, kurā ietilpst bērzlapes un pienaines.

Atrasts piemēros (199):

kramšķināt .. kad viņa uz kūti gājusi, kraukļi bērzā kramšķinājuši.
itāļi .. V–VI gadsimtā, bēgot no langobardu uzbrukuma, vietējās itāļu ciltis glābās Veneto lagūnas salās.
trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
virsotne ..bērzu virsotnēs skatoties, bija jāatliec galva..
vieds ..bija viedas sievas, kuras, redzot jaundzimušo, varēja jau pateikt, kāds būs bērna liktenis.
projām ..gar logu pazibēja ēna – prom viņš bija.
līst ..gribējās gulēt, bet troksnis traucēja, ložņāja pa māju, līda pa atslēgas caurumiem un durvju apakšām no telpas uz telpu..
virsroka ..gurums sāka drīz ņemt virsroku pār bēdām.
apziņa ..ilggadējā latviešu valodas skolotāja.. daudzu gadu garumā pratusi iepotēt latvisko apziņu.. bērniem.
noklabēt ..krūzē iešļācās ūdens, noklabēja cukurtrauka vāks..
nesums ..Lieldienu rītā .. viņi [bērni] .. devās dārzā ievākt Zaķa nesumu..
pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
saulesriets ..mans mežs, kā izmainījies tavs vaigs kopš prieka, ko bērnībā devi. Un tomēr – vēl galotnēs saulesriets kūp un ciņi deg brūkleņu sārtos..
skats ..Nora dziedāja ar milzīgu cepuri galvā, – noteikti to skatu gribēju redzēt.
prasts ..ņem sev kādu prastu ļaužu bērnu, kas būs mierā, lai tu kāds būdams.
takts ..pie saviem daudziem netikumiem es negribētu pievienot vēl takta trūkumu.
apsūbēt ..Rīgas seno torņu zaļgani apsūbējušās vara smailes.
virspuse ..tā [vieglprātība] bija tikai virspuse, bēgšana no tā nomācošā sloga, ko nemitīgi nesu sevī.
ņigu ..tur [virtuvē] visu laiku iet ņigu ņegu, rībēdama nokrīt pavārnīca, nošļakst nejauši izlijis ūdens, un vienā durvju pavērienā izlaižas laukā nobijies un sakaitināts pašmāju kaķis..
apstaiga ..viņa [bērnu nama priekšniece] vakara apstaigā gāja no istabas istabā..
prātvēders ..viņi [iedzērušie vīrieši] bija vareni prātvēderi, katrs pieredzējis brīnumu brīnumus, tos tā vien gribējās citiem izstāstīt!
paskolot ..viņš ne mirkli nešķīrās no domas kaut cik paskolot savus bērnus.
timpa "Bet viņš gribēja tikt par īstu gleznotāju un apmeklēt Pēterpils mākslas akadēmiju (..) Priekš tam vajadzēja timpu; viņš atlicināja un krāja cik varēdams no savas mācekļa uztura naudas.."
lāga "Bez sievas un bērniem ne lāga mežsargs, ne saimnieks savās mājās nebūsi," kalējs sacīja..
arīdzan "Esam veseli, bērni arīdzan spirgti.."
atbērt "Jā gan, .. man ļoti patīk mežs", kā parasti ātri runādams, atbēra Pēteris.
blogot "Kāpēc sāku blogot? Gribēju izpaust savas izjūtas, kas varbūt palīdzētu arī citiem ieskatīties sevī."
spoks "Ko šuj [vecāki] tam bērnam, ko nešuj! Ne cepure, ne lakats. Tīri par spoku iztaisa."
palīgā "Kur bērni! Kur tad viņi ir? Nav mājā? [..] Ē puiši! Ē meitas! Ē cilvēki, palīgā, palīgā!"
kuš "Kuš, bērni!" māte iesaucās.
nopūsties "Labi," viņš bēdīgi nopūtās.
labrīt "Labrīt!" bērni sveicināja skolotāju.
pastalas "Manā bērnībā vīzēs un pastalās vien visi staigāja.."
nosmieties "Negribēju taisīt lieku reklāmu," viņš nosmejas.
jaunekle "Tu trīsi?" viņš jautāja, manīdams, ka jaunekles roka drebēja kā apses lapa.
ū "Ū-ū!" māte sauc bērnus.
ķēms "Viņš neatbrauks." Mijai izkrita vēstule no rokas. Bija dusmas, un modās spītība. "Ķēms! Es viņu gribētu pārmācīt."
satvarstīt 1944. gada oktobra sākumā vairākus simtus Rīgā satvarstīto vīriešu gribēja izvest uz Vāciju.
diabēts 2. tipa diabēts.
pilsonis A. god. pilsoni bērziņ!
urbējs Ābeļu urbējs.
vienlīdz Abi bērni bija vienlīdz čakli.
kaķēties Abi izrādes varoņi kaķējas, negribēdami viens otram piekāpties.
pretstats Abiem bērniem ir izteikts raksturu pretstats.
vienvērtīgs Abiem vecākiem ir vienvērtīgs ieguldījums bērnu audzināšanā.
absorbēt Absorbēt indīgās gāzes.
absorbēt Absorbēt skaņu.
nebēdīgs Acīs viņam lēkā mazi, nebēdīgi velniņi.
aizņirbēt Acu priekšā aizņirbēja dzeltens tauriņš.
parādīties Acu priekšā parādās bērnībā redzētais.
zibēt Adatiņa zibēt zib pa izšuvumu.
radīt Adījumus bērniem māmiņa radījusi pati savām rokām.
adoptēt Adoptēt bērnu, kas palicis bez vecākiem.
bērns Adoptēt bērnu.
adsorbēt Adsorbēt gāzi.
adsorbēt Adsorbēti ūdens tvaiki.
bērnība Agrā bērnība.
apstāvētājs Aicināt bērēs par apstāvētāju.
aijā Aijā, bērniņ, aijā..
žūžū Aijā, žūžū, lāča bērni, aijā, žūžū!
aijā Aijā, žūžū, lāča bērni..
pekains Aijā, žūžū, lāča bērni.. pekaināmi kājiņāmi..!
aijāt Aijāt bērnu, lelli.
saulesakmens Aistu salas akmeņainajā piekrastē izklaidus stāvēja vairāki simti ļaužu – vīri, sievas, bērni.. Sievām ģērbi bija bagātīgi izrotāti ar saulesakmeni – dzintaru.
grūtums Aiz bēdām sirds pilna grūtuma.
skupsna Aiz bērzu skupsnas jau vīdēja mājas.
ņirbēt Aiz loga ņirbēja ceļmalas koki.
vajātājs Aizbēgt no vajātāja.
aizbēgt Aizbēgt no viesībām.
aizbēgt Aizbēgt prom.
aizbēgt Aizbēgt uz Ameriku.
aiz- Aizbērt (bedri).
aizbērt Aizbērt aku.
aizbērt Aizbērt bedres uz ceļa.
bedre Aizbērt bedri.
aizbērt Aizbērt gružus aiz šķūņa.
aizcirst Aizcirst bērzu līdz pusei.
aizdabūt Aizdabūt bērnus gulēt.
aizdambēt Aizdambēt upi.
aiz- Aizdambēt.
aiziet Aiziet bēdas un prieki.
aizklīst Aizklīst domās pie bērnības notikumiem.
aizlaist Aizlaist bērnus uz skolu.
aizmānīt Aizmānīt bērnu gulēt.
aizmidzināt Aizmidzināt bērnu.
aiznest Aiznest raudošo bērnu pie mātes.
aizplēst Aizplēst bērzam mizu.
aizplombēt Aizplombēt bojāto zobu.
caurums Aizplombēt caurumu.
aizplombēt Aizplombēt divus caurumus.
aizplombēt Aizplombēt noliktavu.
aizplombēt Aizplombēt veikala durvis.
aizplombēt Aizplombēts kravas konteiners.
aizraidīt Aizraidīt bērnus gulēt.
aizsargāt Aizsargāt bērnus.
aizsaukt Aizsaukt bērnus no rotaļlaukuma.
noņirbēt Aizskrēja, ka kājas vien noņirbēja.
aizstāvēt Aizstāvēt bērnu pret pāridarījumiem.
aizsūtīt Aizsūtīt bērnus agri gulēt.
bēglis Aizturēt bēgļus.
aizurbt Aizurbts bērzs.
aizvadīt Aizvadīt bērnu uz skolu.
durstīt Aizvainojums bērnu durstīja kā ar adatām.
smacēt Aizvainojums, bēdas, dusmas smacē nost.
sveiciens Aizved bērniem no manis sveicienus!
pakakāt Aizvest bērnu pakakāt.
lunaparks Aizvest bērnus uz lunaparku.
makdonalds Aizvest bērnus uz makdonaldu.
maķītis Aizvest bērnus uz maķīti.
oma Aizvest mazbērnus pieskatīt omai.
aizvest Aizvest meitu uz bērnudārzu.
sīks Aizvest sīkos uz bērnudārzu.
atbēgt Aizvestais suns atbēdzis mājās atpakaļ.
aizvilināt Aizvilināt bērnu no spožās automašīnas.
aizvizināt Aizvizināt bērnus ar autobusu uz skolu.
sausiene Aizzeļot dažādām sausienēm, āra bērzi veido sekundāros mežus.
ņemties Aktieri ņemas uz nebēdu.
alfabēts Alfabēta burti.
starpkarte Alfabētiskā starpkarte.
vārdnīca Alfabētiska vārdnīca.
kartotēka Alfabētiskā, tematiskā grāmatu kartotēka.
alfabētisks Alfabētiskais katalogs.
uzvārīties Alvilā Dzeguzē brīžiem uzvārījās tāds niknums un neapmierinātība ar sevi, ka vienbrīd gribēja jau doties uz restorānu un piedzerties.
uzskrīvēt Analfabētiski uzskrīvēti likumi.
analfabētisks Analfabētisks uzraksts.
analfabētisms Analfabētisms lauksaimniecības jautājumos.
analfabēts Analfabēts kora mūzikā.
mācīšana Angļu valodas mācīšana bērniem.
ap Ap izrotāto eglīti saskrēja bērni.
apaļīgs Apaļīgs bērns.
apaļš Apaļš bērns.
raudzīties Apaļš, spožs mēness raudzījās aizmigušā bērna sejā.
apart Apart apkārt bērzu pudurim.
apbārstīt Apbārstīt apkārt zemeņu dobēm skaidas.
apbēdināt Apbēdināt vecākus.
apbērēt Apbērējuši tuvinieku, bērinieki atstāja kapsētu.
apbērt Apbērt ābelītes saknes ar zemi.
apbērt Apbērt ar skūpstiem.
zeme Apbērt ar zemi.
apbērt Apbērt granti ap aku.
trūdzeme Apbērt puķu sīpolus ar kūdras trūdzemi.
ap- Apbērt.
apcelt Apcelt mazākos bērnus.
radubērns Apciemot radabērnu.
apdāvināt Apdāvināt bērnus Ziemassvētkos.
apgādāt Apgādāt bērnus.
apguldināt Apguldināt bērnus.
apguldīt Apguldīt bērnu gultiņā.
apgulties Apgulties ēnā, zem bērza.
apkampt Apkampt māti, bērnu.
apbērt Apkārt ogulājiem apbēra melnzemi.
apkārtējais Apkārtējais bērnu ietekmē jau no mazotnes.
apkušināt Apkušināt raudošo bērnu, skaļos dziedātājus.
apķērīgs Apķērīgs bērns, skolēns.
nometinājums Apmeklēt kara bēgļu nometinājuma vietu.
valoda Apmēram gada vecumā bērnam sāk veidoties valoda.
apmēram Apmēram to pašu mātei stāstīja abi pārējie bērni.
apmulsināt Apmulsināt bērnu, meiteni.
apnicīgs Apnicīgajos brīdinājumos negribējās klausīties.
ucināties Apnicis ucināties ar vīru kā ar mazu bērnu.
nākt Apprecējos, tad sāka nākt bērni.
aprāt Aprāt trokšņainos bērnus.
apraudāties Apraudāties par bēdīgo ziņu.
ganīt Apriebies ganīt bērnu.
aprobēt Aprobēt jauno izglītības projektu.
aprunāties Aprunāties par veselību, par bērniem.
aprūpēt Aprūpēt bērnu, slimnieku, invalīdu.
apskrandis Apskranduši bēgļi.
apsūbēt Apsūbējis gredzens.
apsūbēt Apsūbējis spogulis.
varš Apsūbējis varš.
apsūbēt Apsūbējusi monēta, metāla ķēdīte.
apsūbēt Apsūbējuši logi.
ap- Apsūbēt.
apšķibīt Apšķibīt bērzu.
mistraudze Apšu un bērzu mistraudzes.
apzināt Apzināt pirmskolas vecuma bērnus.
apžēloties Apžēloties par nelaimīgo bērnu.
saukt Apžuvuši mazie putnēni spēj sekot vecākiem un patstāvīgi baroties, šādus putnus sauc par ligzdbēgļiem.
patrallināt Ar bērniem patrallināt kādu dziesmiņu.
sarunāties Ar bērnu jāprot sarunāties tā, lai viņš jūsos ieklausītos.
saradoties Ar bitēm zēns saradojies kopš bērnības – vērojot, kā strādā tēvs, gabaliņu pa gabaliņam krājis zināšanas.
dozators Ar dozatoru piebērt tējai cukuru.
pārveidoties Ar gadiem bērna raksturs pārveidojas.
bēdīgs Ar iztiku ir bēdīgi.
mirklīgs Ar kādu .. priecīgu jūsmu bērnu tūkstoši izbāž mēles, lai sajustu sniegpārslu mirklīgo izkušanu!
vadziņa Ar kapli izveidot dobē divas vadziņas.
nožņaugties Ar kapuces aukliņām bērns var netīšām nožņaugties.
nepietikt Ar krūts pienu bērnam nepietiek.
labpatika Ar labpatiku noraudzīties bērnu rotaļā.
leikēmija Ar leikēmiju slimo bērnu ārstēšana.
atplaukt Ar mazbērniem viņa atplaukst.
nebēda Ar nebēdu un jautru omu pārvarēt grūtības.
noraudzīties Ar prieku noraudzīties bērnu dejošanā.
sasaukt Ar raudāšanu mazs bērns cenšas sasaukt māti vai tēvu.
sadzīvot Ar sievu sadzīvojis trīs bērnus.
slampa Ar tādu slampu vīrietis negribēja dzīvot kopā.
utainība Ar utainību slims bērns.
vantūzs Ar vantūzu novērst aizdambējumu.

bē citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV