Paplašinātā meklēšana

Meklējam par ko.

Vārdos nav.

Atrasts vārdu savienojumos (11):

Atrasts skaidrojumos (788):

nenodzerties [neno!dzerties]. Nevarēt beigt dzert (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
nenoēsties [neno!ēsties]. Nevarēt beigt ēst (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
iziet no galvas aizmirst (par ko).
iziet no prāta aizmirst (par ko).
izkrist no prāta aizmirst (par ko).
izkrist no galvas aizmirst (par ko).
izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
piekasīties Aizrādīt (kādam) par ko sīku, nenozīmīgu.
pavilkties Aizrauties (ar ko), ieinteresēties (par ko).
sardze Aizstāvēt (ko), rūpēties (par ko).
pataujāt Apjautāties (par ko).
pārskats Apkopojoša informācija, kas sniedz vispārīgu priekšstatu (par ko).
atmaksāt Apmaksāt, segt izdevumus (par ko iegādātu, veiktu u. tml.).
mācīties Apmeklēt izglītības iestādi, lai kļūtu (par ko).
apsaukāties Apsaukāt (par ko); apsaukāt vienam otru.
debatēt Apspriest (piem., sapulcē, konferencē kādu jautājumu, priekšlikumu, problēmu u. tml.); strīdēties, apmainīties domām (par ko).
ņemt ļaunā apvainoties (par ko), uztvert (ko) kā pāridarījumu.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
justies Apzināties sevi (par ko).
sajusties Apzināties sevi (par ko).
pētīt Apzinot faktus, novērojot u. tml., gūt informāciju (par ko).
iegalvot Ar apgalvojumiem censties pārliecināt (par ko).
noburt Ar buršanu pārvērst (par ko), pakļaut burvestībai (kādu, ko).
pārvērst Ar buršanu, maģiskām darbībām panākt, ka (kas) kļūst par ko.
simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piem., slimību, psihisku stāvokli), lai maldinātu, radītu nepareizu priekšstatu (par ko).
urbties Ar spiedienu tikt virzītam, virzīties (kur iekšā, arī kam cauri) – par ko smailu.
nosvilpt Ar svilpienu signalizēt (par ko).
uzknābt Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam, par ko).
atirt Atārdīties (piem., par ko sašūtu).
līdzatbildība Atbildība (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu citu.
atlīmēties Atdalīties, atnākt vaļā (par ko pielīmētu, aizlīmētu).
atlipt Atdalīties, atnākt vaļā (piem., par ko pielipinātu, salipušu).
atjaunot Atkal izveidot tādu, kāds bijis (par ko tādu, kas novecojis, sagruvis, zudis u. tml.).
daudzināt Atkārtoti saukt (par ko), dēvēt.
atraisīties Atnākt vaļā (piem., par ko sasietu); atvērties (piem., par ko aizsietu).
atrist Atnākt vaļā, atraisīties (piem., par ko sapītu); atplesties.
pieķerties Atrast iemeslu, par ko runāt, kritizēt, aizrādīt u. tml.
uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
norāde Atsauce, paskaidrojoša piezīme (tekstā); ziņas, informācija (par ko).
izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
uzlūkot Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
pieteikties Atzīt sevi (par ko) un darīt to oficiāli zināmu.
izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko).
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties (par ko).
trīcēt Baiļoties, uztraukties (par ko).
pārbalsot Balsot (par ko) vēlreiz, no jauna.
sorbīnskābe Bezkrāsaina kristāliska viela – nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli.
skandēt Bieži (apnicīgi) atgādināt, skandināt (ko), runāt (par ko).
skandināt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko).
trauksmes zvans brīdinājums par ko nevēlamu, satraucošu.
signāls Brīdinājums, ziņojums (par ko).
signalizēt Brīdināt, ziņot (par ko) ar noteiktiem simptomiem, pazīmēm, uzvedību u. tml.
pārburt Burot pārvērst (par ko citu).
pārvērsties Buršanas, maģisku darbību rezultātā kļūt par ko citu.
ņudzēt Būt (kur) lielā daudzumā – piem., par ko sīku, kustīgu.
ņirbēt Būt (kur) lielā daudzumā (par ko spilgtu, raibu, kustīgu).
šķist Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
likt roku ugunī (par ko) būt (par ko) absolūti pārliecinātam.
šķist Būt (subjektīvam, arī maldīgam) priekšstatam, uzskatam (par ko); likties.
sūdzēties Būt apmierinātam (par ko).
nest atbildību būt atbildīgam (par ko).
rūpēt Būt ieinteresētam, raizēties (par ko).
pārsteigt Būt iepriecinātam, izbrīnītam, arī apmulsušam (par ko negaidītu, neparastu).
draudēt Būt iespējamam (par ko nepatīkamu, bīstamu); būt tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams.
būt lietas kursā būt informētam (par ko).
vilkties Būt izveidotam, novietotam u. tml. (parasti par ko garu, šauru).
teikt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
pārzināt Būt labi informētam (par ko), izprast (ko).
stāvēt un krist būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
trūkt Būt nepietiekamā daudzumā vai pavisam nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (2).
stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur) – par ko tievu, garu.
brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); būt neizpratnē (par ko).
izplest Būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piem., par koku zariem).
atbildēt ar savu galvu būt pilnīgi atbildīgam (par ko).
galvot Būt pilnīgi pārliecinātam (par ko).
raibot Būt redzamam (par ko raibu); veidot krāsu raibumu.
ņirgt Būt redzamam, rēgoties (par ko neglītu, nepatīkamu).
apšaubīt Būt šaubām (par kā īstumu, pareizību, kvalitāti u. tml.); šaubīties (par ko).
kārdināt Būt tādam, ka rodas vēlēšanās, kāre ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
sakārdināt Būt tādam, ka rodas vēlēšanās, kāre ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko).
ost Būt tādam, kas liecina (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, veiksmīgāks u. tml. par ko citu, līdzīgu.
saķepēt Būt tādam, kas savieno, sasaista kopā (par ko mīkstu, lipīgu).
rakstīt Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko).
plīvot Būt tādam, kurā, arī kam veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
reprezentēt Būt tādam, no kura var gūt priekšstatu, informāciju (par ko).
turēties cenā būt tādam, par ko ir daudz jāmaksā.
pārvarēt Būt veiklākam, spēcīgākam (par ko), tikt galā (ar ko).
mētāties Būt, atrasties (kur), piem., par ko nevajadzīgu, nevērtīgu.
skaitīties Būt, tikt uzskatītam (par ko).
pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
mānīt pašam sevi censties sevi pārliecināt par ko neesošu, neiespējamu.
interesents Cilvēks, kam ir sevišķa interese, kas īpaši interesējas (par ko).
nezinītis Cilvēks, kam nav zināšanau, izpratnes (par ko).
soģis Cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko).
recenzents Cilvēks, kas vērtē (ko), sniedz atsauksmi (par ko); recenzijas autors.
komunārs Cīnītājs par komunistisku iekārtu, komunistisko ideju atbalstītājs.
uzcīnīties Cīnīties (ar kādu, ko arī par ko) – parasti sportā; cīnoties nokļūt (līdz kādai vietai vērtējumā).
karot Cīnīties (par ko).
drupt Dalīties nelielās, arī sīkās daļās (par ko irdenu, trauslu); noārdīties.
trunēt Dalīties, sairt īpašu parazītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt.
trupēt Dalīties, sairt, īpašu parazītisko sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (1), pārvērsties (1); kļūšana par ko citu.
pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek apstrādāts, pārveidojot par ko citu.
pārzinis Darbinieks, kas pārrauga (ko), ir atbildīgs (par ko).
līgumdarbs Darbs, ko veic, pamatojoties uz līgumu par konkrētā darba izpildi.
stāstīt Darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko) rakstveidā, episkā daiļdarbā u. tml.
deldēt mēli Daudz runāt (par ko); aprunāt (kādu).
sabalsot Daudziem balsojot (par kādu, par ko), panākt, ka (tas) iegūst balsu pārsvaru.
uzdoties Dēvēt sevi (par ko, par kādu), maldinot kādu.
nosaukties Dēvēt sevi (par ko).
pase Dokuments, kurā sniegtas svarīgākās ziņas (par ko).
aizdomāties Domājot iedziļināties; domāt (par ko).
rūpes Domas, bažas par ko nokārtojamu, padarāmu, arī turpmāk veicamu.
aizdomas Domas, sajūtas, nedroša pārliecība (par ko); pieņēmums, par kāda vainu, negodīgu rīcību u. tml.
aizdomāties Domāšanas procesā nonākt (līdz kādai domai, atziņai); rasties domai, atziņai (par ko).
doma Domāšanas saturs; tas, par ko domā.
uzskatīt Domāt (par ko); atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
piedomāt Domāt, padomāt (par ko), parasti ciešāk nekā citkārt; koncentrēt savas domas (pie kā).
gudrot Domāt, prātot (par ko).
maksāt Dot naudu atlīdzībai (par ko).
saukt Dot vārdu, nosaukumu; dēvēt (par ko).
ievirzīt Dot vispārēju priekšstatu (par ko), iepazīstināt (ar ko).
pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna, pārveidojot par ko citu.
likt galvu ķīlā galvot (par ko).
bēdāties Gausties, žēloties (par ko).
skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
sagriezt Griežot pārveidot par ko.
saprast Iegūt skaidrību, izpratni (par ko), aptvert ar prātu (ko).
ieķept Ielipt (kur iekšā) – par ko mīkstu, lipīgu; tikt apņemtam (ar ko mīkstu, lipīgu).
iedomāt Ienākt prātā domai, atziņai (par ko); iedomāties (3).
atnākt Ierasties, lai strādātu (par ko).
iečiepstēties Ierunāties, ieminēties (par ko).
iesprēgāties Iesākt sprēgāt (par ko degošu); īsu brīdi sprēgāt.
spēks Iespēja, vara (piem., ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).
iegrauzties Iespiesties (kur iekšā) – piem., par ko ciešu, asu.
ieminēties Ieteikties, pateicot (ko); ierunāties (par ko).
pazondēt Ievākt ziņas (par ko).
zondēt Ievākt ziņas (par ko).
saviesties Ieviesties lielā daudzumā – parasti par ko nevēlamu.
perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par ko nevēlamu).
lolot Ilgāku laiku domāt (par ko īstenojamu) un cerēt (to) piepildīt.
zelēt Ilgu laiku runāt (par ko, arī par kādu), pārspriest (ko).
pratība Indivīdam piemītoša prasme (kādā jomā), izpratne (par ko), spēja izmantot, piemēram, informāciju, zināšanas.
sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi.
taujāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
lieta grozās (ap ko) ir runa (par ko); notiek kas.
nedaudzos vārdos īsi, īsumā (runāt, rakstīt par ko).
nošausmināties Īsu brīdi izpaust šausmas, arī sašutumu, neapmierinātību (par ko).
pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam, pamanāmam (par ko tādu, kas kustas, pārvietojas vai kam strauji virzās garām).
paspīdēt Īsu brīdi uzspīdēt; uz brīdi parādīties (par ko spīdošu, gaišu).
iztaisīt Izaudzināt (kādu par ko); arī izmācīt.
greznoties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko greznu, krāšņu, arī izcilu).
rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu); būt tādam, kas rotā (ko).
garot Izdalīt garaiņus (par ko karstu).
kaunēties Izjust kaunu; justies neērti (par ko).
bēdāt Izjust nemieru (kā dēļ); uztraukties, raizēties (par ko).
nožēlot Izjust sarūgtinājumu, neapmierinātību (par ko).
tīksmināties Izjust tīksmi (par ko).
iemīlēties Izjust, arī sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu); izjust interesi, patiku (par ko), nepieciešamību (pēc tā).
izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
piedot Izlīdzināt savstarpējās attiecības, vairs neļaunojoties (par ko); pieņemt atvainošanos.
notēlot Izliekoties (par ko), maldināt.
izdot Izlietot (naudu), samaksājot (par ko).
tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
uzlīt Izlīstot, tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) – par ko šķidru.
priekšstats Izpratne, jēga (par ko).
ieinteresēt Izraisīt (kādā) interesi (par ko).
svilināt Izraisīt asi smeldzošas sajūtas (piem., par ko aukstu, kodīgu).
šķebināt Izraisīt nelabuma sajūtu (piem., par ko saldu).
Dieva zīmes! izsaucas par ko ļoti pārsteidzošu.
kārtot (vecus) rēķinus izskaidroties, izrēķināties (ar kādu par ko).
uztūkt Izspīlēties (par ko, piemēram, piebāztu).
kvēlot Izstarot sarkanu gaismu (piem., par ko stipri sakarsētu); degt (parasti bez liesmām), izstarojot sarkanu gaismu.
gailēt Izstarot sārtu gaismu; kvēlot (parasti par ko degošu).
sarāt Izteikt nopēlumu, nosodījumu (par ko); sabārt (par ko).
komentēt Izteikt savu viedokli, spriedumu, attieksmi (par ko).
atsaukties Izteikt vērtējumu, atzinumu (par ko).
novērtēt Izteikt vērtējumu, savu viedokli (par ko).
sapnis Iztēles priekšstats (par ko ilgotu, vēlamu, iekārojamu u. tml.).
attieksme Izturēšanās veids (pret ko); vērtējums, uzskats (par ko), atbilstoša nostāja.
iedomāties Izveidot iztēlē priekšstatu (par ko).
iedomāt Izveidot iztēlē priekšstatu, tēlu (par ko); iedomāties (1).
priekšstatīt Izveidot priekšstatu (par ko).
iedomāties Izveidot sev maldīgu priekšstatu, pārliecību (par ko); likties, šķist.
izvērsties Izveidoties (par ko), arī pārmainīties (par cilvēku).
iznākt Izveidoties, kļūt (par ko).
tapt Izveidoties, pārveidoties (par kādu, par ko), iegūstot citu kvalitāti; kļūt (1).
kļūt Izveidoties, pārveidoties (par ko, piem., mācoties, iegūstot profesiju).
kļūt Izveidoties, pārveidoties (par ko), tapt citādākam – par dzīvniekiem, augiem.
izdurties Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par ko smailu, asu.
iepazīt Izzināt, izpētīt, iegūt priekšstatu (par ko).
iepazīties Izzināt, izpētīt, iegūt priekšstatu (par ko).
uzskats Izziņas, zinātniskās pētniecības ceļā gūta atziņa, secinājums (par konkrētu parādību dabā vai sabiedrībā).
apjautāties Jautājot izrādīt interesi (par ko), izzināt, noskaidrot.
pilntiesība Juridisks stāvoklis, kad ir visas tiesības būt (par ko), darīt (ko).
apjūsmot Jūsmot (par ko), arī cildināt (ko).
interesēties Just, izrādīt interesi (par ko); pievērst uzmanību (kam).
kolonizācija Kādas valsts vai teritorijas varmācīga pārvēršana par koloniju.
plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna; kaļot pārveidot par ko citu.
nobažīties Kļūt bažīgam, noraizēties (par ko).
sabiezēt Kļūt intensīvam, spēcīgākam (parasti par ko negatīvu).
karst Kļūt karstam (piem., par ko mitru krāvumā).
atvilgt Kļūt mitram, valgam (parasti par ko sausu).
pārvērsties Kļūt par ko citu (kā ietekmē, iedarbībā).
atslābt Kļūt vaļīgākam, vaļīgam (par ko savilktu).
nākt gaismā kļūt zināmam (parasti par ko slēptu).
sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piem., par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
pārtapt Kļūt, tapt citādam, iegūt citādas īpašības; kļūt, tapt par ko citu.
kopaina Kopējais, vispārējais priekšstats (par ko).
speciālkorespondents Korespondents, kas sniedz speciālu informāciju par ko.
pāriet Ķīmiskā reakcijā pārvērsties par ko citu.
kovalentā saite ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
urāns Ķīmiskais elements – smags, sudrabbalts radioaktīvs metāls, ko lieto par kodoldegvielas ražošanas izejvielu [U].
nozīmēt Liecināt (par ko), norādīt (uz ko).
padomāt Lieto, izsakot izbrīnu (par ko).
ņamm Lieto, lai izpaustu apmierinājumu (par ko ļoti garšīgu) un pamudinātu (piem., bērnu) ēst.
še Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par ko negaidītu, negribētu.
nav nieka lieta lieto, runājot par ko grūtu, sarežģītu, nopietnu.
nav nieks lieto, runājot par ko grūtu, sarežģītu, nopietnu.
pielīgt Līgstot vai slēdzot līgumu, noteikt (ko), vienoties (par ko).
vilkt pie kāķa likt atbildēt (par ko izdarītu), sodīt.
uzkraut uz (kāda) pleciem likt gādāt, rūpēties (par ko).
domāt Likties, šķist, būt pārliecinātam (par ko); būt uzskatam, vērtējumam (par ko, par kādu).
delikts Likumpārkāpums; prettiesisks nodarījums, par ko atbildīgs nodarītājs.
ķept Lipt (par ko mīkstu, lipīgu).
aizlūgums Lūgšana (dievkalpojumā), kurā lūdz Dievu par konkrētu cilvēku vai cilvēku grupu.
smieklīgs Ļoti (parasti par ko mazu).
slavēt Ļoti atzinīgi vērtēt, paust atzinību (kam, par ko).
trīcēt un drebēt ļoti baiļoties (par ko).
pārzināt Ļoti labi zināt, prast (ko); būt pilnīgām zināšanām (par ko).
kā nabags ļoti lielā mērā (par ko nevēlamu).
šausmas Ļoti lielas, ārkārtīgas bailes, briesmu izjūta; ārkārtīgi liels nemiers, satraukums (par ko).
nomocīties Ļoti mocīties, pārdzīvojot (ko), domājot (par ko) u. tml.
nāve Ļoti spēcīgs, intensīvs (parasti par ko nevēlamu, bīstamu).
līdz nāvei ļoti, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
līdz nejēdzībai ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
līdz nelabumam ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
izmācīties Mācoties tikt sagatavotam (kādai profesijai); mācoties kļūt par ko.
samaksāt Maksājot pilnīgi nokārtot, izpildīt (saistības); pilnīgi norēķināties (par ko, piem., ar naudu).
dot Maksāt (cik par ko); pārdot.
noturēt Maldīgi pieņemt, uzskatīt (par ko).
tērēt Mazināt (kādu naudas, materiālu vērtību kopumu), maksājot par ko, pildot saistības, dāvinot.
konkurēt Mēģināt pārspēt, būt pārākam par ko citu.
rādītājs Mēraparāts, mērierīce u. tml., kas vizuālā veidā fiksē mērījumu; aparāts, ierīce, kas dod vizuālu signālu (par ko).
izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) – parasti par apdzīvotu vietu.
izaudzināt Mērķtiecīgi veidojot, audzinot, panākt, ka izveidojas, arī kļūst (par ko).
aizmirgot Mirgojot attālināties, aizvirzīties (par ko spožu, spilgtu).
izdevums Naudas summa, kas jāizdod, jāsamaksā (par ko).
ne par pašu vilku nebēdāt ne par ko neuztraukties.
tiept Neatlaidīgi censties pārliecināt (par ko).
izkrist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
krist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
ne piles necik, nemaz (par ko lejamu).
pazoboties Nedaudz pasmieties, pajokot (par ko, par kādu).
minējums Nedrošs izteikums, spriedums, doma (par ko nezināmu, daļēji zināmu); varbūtējs pieņēmums.
notikt Negaidīti norisināties, atgadīties (parasti par ko nevēlamu).
piemeklēt Negaidīti notikt (par ko nevēlamu).
tumšās krāsās negatīvi, nomācoši (uztvert, domāt par ko u. tml.).
izņemot Neiekļaujot (kādā kopumā, daudzumā), nerunājot, nedomājot (par ko).
laist pār galvu neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
laist pāri galvai neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
pakavēties Neilgu laiku, mazliet nodoties (piem., domām par ko); neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko).
negribēt (ne, nekā) zināt neinteresēties (par ko), arī būt pret (ko).
nelikties (ne) zinis neinteresēties, nerūpēties (par ko, par kādu).
zinis Neinteresēties, nerūpēties (par ko, par kādu).
trūkt Neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties daļās (par ko samērā tievu); neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu).
zaļš Neizžāvēts, nesen cirsts (par koksni, malku).
pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko).
atpogāties Nejauši atdarīties (par ko aizpogātu).
pastāvēt uz savu nemainīt savas domas par ko.
pastāvēt pie sava nemainīt savas domas par ko.
bailes Nemiers, rūpes, bažas (par ko).
būt nomodā Nemitīgi rūpēties (par ko).
izpalikt Nenotikt, nebūt (parasti par ko gaidītu, paredzētu).
neņemt pie sirds nepārdzīvot, neraizēties, neuztraukties (par ko).
pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko).
noturēt mēli aiz zobiem nerunāt (par ko); neizpaust (ko).
turēt mēli aiz zobiem nerunāt (par ko); neizpaust (ko).
skepse Neuzticēšanās kādām idejām, teorijām, dogmām u. tml.; šaubas (par ko), neticība (kam); pārmērīgi kritiska attieksme (pret ko).
neņemt galvā neuztraukties, nedomāt (par ko).
atstāt novārtā neveltīt (kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
zākāties Nicīgi, arī nievīgi izsakoties, paust savu attieksmi (pret kādu, pret ko); pelt, nievāt (kādu), ņirgāties (par kādu, par ko).
krustām šķērsām No dažādiem viedokļiem, daudz, pamatīgi (spriest, domāt u. tml. par ko).
smiltis No smilšu mīklas gatavots (parasti irdens, trausls – par konditorejas izstrādājumu).
par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) nenoteiktu, nezināmu pazīmi, īpašību, par ko jautā.
viņš Norāda uz dzīvu būtni, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš; tas (1).
kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu laiku, par ko tiek jautāts.
sub- Norāda, ka (kas) ir otršķirīgs, zemāks (par ko citu tai pašā parādībā, grupā).
lejpus Norāda, ka (kas) ir uz leju (no kā), zemāk par ko (citu).
sa- Norāda, ka (kas) kļūst, pārvēršas par ko.
priekšā Norāda, ka (kas) nonāk, nokļūst (kur) ātrāk par citiem; norāda, ka (kas) steidzīgi, ātri aizvirzās tālāk par citiem, arī pārspēj citus, ir pārāks (par ko).
pār- Norāda, ka darbības rezultātā kas iegūst citu veidu, kvalitāti, kļūst par ko citu.
augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri (kam) vai (kā) augšējā daļā.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko.
apakš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
zem- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko.
ieskaisties Noskaisties (uz kādu, par ko), kļūt dusmīgam.
pārmest Nosodīt, vainot par ko (piem., par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
programma Noteiktā secībā dots (piem., sarīkojumā, koncertā, televīzijā u. tml.) izpildāmo priekšnesumu saraksts; iespieddarbs, kurā sniegta informācija par izrādi un tās dalībniekiem, par koncerta priekšnesumiem; priekšnesumu pasākumu kopums.
nauda Noteikts šādas preces daudzums, ar ko veic maksājumus vai ko dod, saņem (par ko).
aizlūgt Noturēt aizlūgumu; lūgt Dievu (par kādu, par ko).
apsveikt Novērtēt atzinīgi (ko), izteikt prieku (par ko).
paziņojums Oficiāla ziņa; dokuments, kas satur ziņu, informē (par ko).
pilnvara Oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt, būt par ko).
papildvieta Otra sēdvieta autobusā (parasti garākas ekskursijas laikā), par ko tiek prasīta attiecīga samaksa.
pacelt glāzi (par kādu, par ko) paceļot glāzi ar dzērienu, uzsaukt tostu (kādam, par ko).
painteresēties Pacensties iegūt, parasti nelielu, informāciju, uzziņu (par ko).
sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti par ko negatīvu).
papētīt Painteresēties (par ko).
apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās); paklausīties, ko citi runā, saka (par ko).
pāriet Pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu.
pāraugt Pakāpeniski mainoties, sasniegt citu pakāpi, kļūt par ko citu.
uzgrūst Panākt (parasti atvieglojot sev darbu), ka (kādam, kam) jāveic (kas grūts), jāatbild (par ko grūti veicamu, izlemjamu u. tml.).
maldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sagrozīta, arī nepareiza izpratne (par ko).
padarīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) kļūst (par ko).
gandarīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izjūt apmierinājumu, prieku (par ko).
pataisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko) vai arī tiek uzskatīts (par kādu).
izveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko); panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., rakstura īpašības, uzskati).
veidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko).
sabaidīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk uztraukties, izjust nemieru (par ko).
sabiedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk uztraukties, izjust nemieru (par ko).
uzzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts) kļūst (kādam) zināms; gūt iespēju (ko) zināt (par ko).
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst par ko citu.
pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst zemāks (par ko iepriekšēju).
uzvelt Panākt, ka (kādam, kam) jāveic (kas grūts, arī nepatīkams), jāatbild (par ko grūti veicamu, izlemjamu u. tml.).
izdzīt no galvas panākt, ka nedomā (par ko).
bona Papīrnauda, kas izņemta no apgrozības un kļuvusi par kolekcionēšanas priekšmetu.
attēlot Parādīt (mākslas tēlos); tēlaini pastāstīt (par ko).
uzrasties Parādīties (parasti par ko nevēlamu).
krāsoties Parādīties, būt redzamam (par ko krāsainu).
aprakt Pārklāt, nosegt (par ko brūkošu, grūstošu, birstošu u. tml.).
piesarmot Pārklāties ar sarmu (par kokiem, kokiem apaugušu vietu).
uz vella paraušanu pārmērīgi, ne par ko nebēdājot, ļoti intensīvi.
uz velna paraušanu pārmērīgi, ne par ko nebēdājot, ļoti intensīvi.
uzsist klaču parunāties, papļāpāt (piem., par ko sadzīvisku, personīgu).
uzsist klačiņu parunāties, papļāpāt (piem., par ko sadzīvisku, personīgu).
pārtapt Pārveides procesā kļūt par ko citu; radošā procesā tapt par ko citu.
modifikācija Pārveidošana vai pārveidošanās, nepārtopot par ko citu; jaunu pazīmju, īpašību radīšana vai rašanās.
pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības; kļūt cietam.
izvērsties Pārvērsties, pārveidoties (par ko).
tencināt Pateikties (par ko).
mānija Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs uzbudinājums, satraukta domāšana un pastiprināts kustīgums; nelokāma maldīga pārliecība (par ko).
iemaksa Paveikta darbība --> iemaksāt; naudas summa, ko iemaksā (par ko); daļa no kādas samaksas.
lēmums Paveikta darbība, rezultāts --> lemt; tas, par ko vienojas, ko pieņem vai nolemj pēc jautājuma, problēmas u. tml. apspriešanas, izvērtēšanas.
pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (1); tas, kas ir pārveidots par ko citu.
ziņot Pavēstīt (mutiski vai rakstiski) informāciju (par ko).
stingt Pazeminoties temperatūrai, kļūt (par ko).
sastingt Pazeminoties temperatūrai, pārvērsties par ko.
zīme Pazīme, kas apliecina (ko), vēsta (par ko).
pajokoties Pazoboties, pasmieties (par ko, par kādu).
nelaba zīme pēc tautas ticējumiem – zīme, pazīme, kas vēstī par ko nevēlamu, ļaunu.
atcerēties Pēkšņi iedomāties (par ko neizdarītu, aizmirstu u. tml.).
nobalsot Piedaloties balsošanā, paust savu izvēli (par kādu, par ko).
uzņemties Piekrist, apņemties (ko) veikt; piekrist būt (atbildīgam par ko).
pieķept Pielipt (par ko mīkstu, ķepīgu).
laist sveikā cauri pieļaut, ka (kāds par ko) nesaņem sodu, nopēlumu.
uzprasīt Pieprasīt (noteiktu cenu par ko, parasti pārdodot).
uzrēķināt Pieprasot samaksu, aprēķināt lielāku summu par sākotnēji paredzēto (piemēram, kā soda naudu par ko nenomaksātu, arī pārtērētu).
ievērot Pievērst uzmanību (kam), izrādīt interesi (par ko).
raudzīties Pievērsties (kam), domāt (par ko).
subkontinents Plašs sauszemes masīvs, kas ir daudz mazāks par kontinentu (piem., Grenlande).
raut ādu pār acīm Prasīt (par ko) nesamērīgi lielu samaksu.
(ar) vieglu sirdi priecīgā garastāvoklī; arī labprāt, bez nožēlas; arī bez uztraukuma, bažām (par ko).
izsolīt Publiski apsolīt (balvu par ko).
būkšķēt Radīt dobju troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
švirkstēt Radīt griezīgu troksni (piem., par ko tādu, kas strauji deg, par priekšmetiem, kas beržas, tiek berzti); atskanēt šādam troksnim.
ņerkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piem., par ko tādu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
sprakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt.
sprakstēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakšķēt.
skrapšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
pļekšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
skripstēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piem., par priekšmetiem, kuros veidojas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
blakšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (par ko pamīkstu, kas tiek sists, pret ko atsitas u. tml.).
šņakstēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
krikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas tiek spiests, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
sprikstēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim.
nobiedēt Radīt nedrošības sajūtu, rūpes, bažas (par ko).
čaukstēt Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, plānu, sausu, kas tiek locīts, burzīts u. tml.).
čakstēt Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, sakaltušu, kas saskaras ar ko).
šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piem., par ko slapju, kas tiek virzīts); atskanēt šādam troksnim.
plunkšķēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī, arī par ūdeni, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
švīkstēt Radīt samērā klusu troksni (piem., par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu); atskanēt šādam troksnim.
blākšķēt Radīt skaļu dobju troksni (piem., par ko smagu, kas pret ko atsitas).
pārradīt Radošā procesā pārveidot citādu, par ko citu.
piņķēties Raisīties, risināties (par ko sasietu, sapinušos).
bēdāties Raizēties, nemitīgi domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties.
saraksts Rakstiska informācija (par ko).
recenzēt Rakstīt recenziju, sniegt atsauksmi (par ko).
zīmīgs Raksturīgs; tāds, kas dod, veido priekšstatu (kādam par ko).
ieinteresēties Rasties interesei (par ko).
rēgoties Rasties iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml. redzes tēlu veidā (parasti par ko nepatīkamu).
likties Rasties subjektīvam (arī maldīgam) uzskatam, priekšstatam (par ko).
ieviesties Rasties, izveidoties, gadīties (parasti par ko nevēlamu).
kraupjains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piem., par koka mizu).
ieķīlēties Refl. --> ieķīlēt; iesprūst (par ko grozāmu, bīdāmu u. tml.).
taisīties Rīkoties, lai kļūtu (par ko).
vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par ko); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par ko); būt tādam, kurā kas norisinās ļoti intensīvi, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
pārrūgt Rūgstot pārveidoties (par ko citu).
runa iet (par ko) runa ir (par ko), tiek runāts (par ko).
pierunāt Runājot (par ko), pieminot (ko), panākt, ka notiek, izraisās (kas nevēlams).
sacīt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
teikt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
stāstīt Runājot darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko).
sarunāt Runājot vienoties (ar kādu par ko).
pelt Runāt (par kādu, arī par ko) nievīgi, neatzinīgi, to nosodot, kritizējot.
pakult tukšus salmus runāt par ko nenozīmīgu, sen zināmu; pļāpāt (parasti neilgu laiku).
kult tukšus salmus runāt par ko nenozīmīgu, sen zināmu; pļāpāt.
pieminēt Runāt, rakstīt (par ko).
valodot Runāt, risināt sarunas (par ko).
spriedelēt Runāt, spriest (par ko), parasti vispārīgi, bez dziļāka satura vai pamatojuma.
pavārīties Runāties, apspriesties (par ko).
parūpēties Rūpējoties, gādājot (par ko), censties panākt vēlamo rezultātu; censties sagādāt (ko).
bažas Rūpes (par ko).
turēt rūpi (par kādu, par ko) rūpēties (par kādu, par ko).
turēt bēdu (par kādu, par ko) rūpēties (par kādu, par ko).
gādāt Rūpēties (par ko).
domāt Rūpēties, gādāt (par kādu, par ko).
zināties Rūpēties, gādāt (par kādu, par ko).
sairt Sadalīties sastāvdaļās (mehāniskas, ķīmiskas u. tml. iedarbības rezultātā); šādā veidā sadaloties, pārvērsties par ko.
sastrādāt Sagatavot (kokmateriālus), piem., apdarinot, cērtot, zāģējot; apdarinot, cērtot, zāģējot (nocirstu koku), pārveidot (to) par ko.
sastrādāt Sagatavot (pārtikas produktus) (piem., smalcinot, mīcot); šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko.
lipt Saistīties pie (kā) virsmas (par ko lipīgu, mitru); saistīties kopā (ar ko lipīgu); būt lipīgam (1).
atbildēt Sajust, uzņemties atbildību (par ko); būt atbildīgam (par ko) amata pienākumu dēļ.
pirmā dzirdēšana saka (parasti) pārsteigumā, paužot izbrīnu par ko jaunu, pēkšņi uzzinātu.
bez piecām minūtēm (kas) saka par cilvēku, kurš tūlīt kļūs (par ko).
Neticīgais Toms saka par cilvēku, kuru grūti pārliecināt (par ko), kurš šaubās, nekam netic, par visu grib pārliecināties pats.
Ir (pilnīgi, galīgi) garām! saka par ko (pilnīgi) nepieņemamu, neizdevušos, arī aplamu, nepareizu.
kaķim jāsmejas saka par ko acīmredzami muļķīgu, nepareizu, nepatiesu.
sunim jāsmejas saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
zirgam jāsmejas saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
viens rāviens saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
viena vīle saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
veca dziesma saka par ko apnicīgu, daudzkārt dzirdētu.
zemes sāls saka par ko būtisku, nozīmīgu.
ielāps uz ielāpa saka par ko daudz lāpītu, nolietotu.
uz kārā zoba saka par ko garšīgu, kārojamu, kas kādam paredzēts, tiek iedots u. tml.
mēli var izmežģīt saka par ko grūti izrunājamu.
būt uz kakla saka par ko grūtu, kas jāveic, par ko jābūt atbildīgam.
ir uz ko uzmest acis saka par ko ievērības cienīgu.
ir uz ko uzmest aci saka par ko ievērības cienīgu.
(un) cauri! saka par ko izbeigtu vai izbeidzamu.
kā medus saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu.
kā medus maize Saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu.
kā medus uz maizes Saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu.
ne ko pielikt, ne atņemt saka par ko labi paveiktu.
kā zināms saka par ko labi zināmu, pašsaprotamu.
tā nekas saka par ko labu, samērā pieņemamu.
būt par postu saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(kā) posts uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
uzgulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(kā) posts kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(uz)gulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) sirdij saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
uzguļas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
uzguļas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) sirdij saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(kā) krusts uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu.
(kā) nelaime uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu.
(kā) slogs uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu.
(kā) slogs kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu.
(kā) krusts kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu.
(kā) nelaime kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu.
kauns un negods saka par ko ļoti apkaunojošu.
kā rūgta nāve saka par ko ļoti apnicīgu, nepatīkamu.
kā ledus gabals saka par ko ļoti aukstu.
auksts kā ledus gabals saka par ko ļoti aukstu.
(vai) kūst uz mēles saka par ko ļoti garšīgu, parasti mīkstu, saldu.
(vai) kūst mutē saka par ko ļoti garšīgu, parasti mīkstu, saldu.
(vai) izkūst uz mēles saka par ko ļoti garšīgu, sulīgu.
(vai) izkūst mutē saka par ko ļoti garšīgu, sulīgu.
mēli var norīt saka par ko ļoti garšīgu.
pirkstiņus var aplaizīt saka par ko ļoti garšīgu.
pirkstus var aplaizīt saka par ko ļoti garšīgu.
kā spogulis saka par ko ļoti gludu, spožu, spīdīgu.
kā zelts saka par ko ļoti labu, augstvērtīgu.
nav (ne) ar zeltu atsverams saka par ko ļoti labu, vērtīgu, noderīgu.
pa pirmo saka par ko ļoti labu.
par visu miljonu saka par ko ļoti lielu, intensīvu.
(pēdējais) modes kliedziens saka par ko ļoti modernu.
pēc suņa saka par ko ļoti nepatīkamu, nevēlamu.
kā gruzis acī saka par ko ļoti nepatīkamu.
(kā) slazda valgs saka par ko ļoti nevēlamu, arī bīstamu.
grāmata ar septiņiem zīmogiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
grāmata ar septiņiem zieģeļiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
grāmata aiz septiņiem zīmogiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
grāmata aiz septiņiem zieģeļiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
skaidrs kā diena saka par ko ļoti skaidru, saprotamu.
kā pasaka saka par ko ļoti skaistu, neparastu.
kā bilde saka par ko ļoti skaistu.
pilnīgā nejēgā saka par ko ļoti sliktu, neizdevušos, arī ko bezjēdzīgu, neloģisku.
galīgā nejēgā saka par ko ļoti sliktu, neizdevušos, arī ko bezjēdzīgu, neloģisku.
kā (melns) mākonis Saka par ko ļoti uzmācīgu, neatvairāmu.
no pirmsplūdu laikiem saka par ko ļoti vecu, novecojušu.
nav ne ar kādu naudu atsverams saka par ko ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu.
reta manta saka par ko ļoti vērtīgu.
bērnu spēle saka par ko ļoti vienkāršu, viegli paveicamu.
liela muiža saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
nav ne graša vērts saka par ko mazvērtīgu, nevērtīgu.
(tikpat) kā divreiz divi saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu.
nekrist svarā saka par ko nebūtisku, par to, kam nav nozīmes.
garām ejot saka par ko nebūtisku.
debesu dāvana saka par ko negaidītu, bez pūlēm iegūtu, saņemtu.
(kā) zibens spēriens no skaidrām debesīm saka par ko negaidītu.
(kā) pērkons no skaidrām debesīm saka par ko negaidītu.
(kā) pērkona spēriens no skaidrām debesīm saka par ko negaidītu.
kā zibens spēriens saka par ko negaidītu.
kā pērkona spēriens saka par ko negaidītu.
ēst var saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu.
dzert var saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu.
ne šis, ne tas saka par ko neizdevušos.
kā (veca) beka saka par ko neizskatīgu, arī mazkustīgu.
kā cūku rakums saka par ko nekārtīgu, sajauktu, savandītu.
Sīka vienība! saka par ko nenozīmīgu, nesvarīgu, nebūtisku.
bijis nebijis saka par ko nenozīmīgu, nevajadzīgu
tas nekas saka par ko nenozīmīgu.
pievilkts aiz matiem saka par ko nepārliecinošu, apšaubāmu.
ciest kā zobu sāpes saka par ko nepatīkamu, ar ko ir jāsamierinās.
kā dadzis acī saka par ko nepatīkamu, traucējošu vai tādu, ko nevar ieredzēt.
kā skabarga acī saka par ko nepatīkamu, traucējošu vai tādu, ko nevar ieredzēt.
tas nav itin nekas saka par ko nesvarīgu, nenozīmīgu.
tas nav (it, itin) nekas saka par ko nesvarīgu, nenozīmīgu.
būt priekš kaķiem saka par ko nevajadzīgu, pilnīgi veltīgu.
nost no kakla saka par ko nevēlamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
skelets skapī saka par ko nevēlamu, slēpjamu.
tie ir tikai ziediņi saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties.
tāds ir, kāds ir saka par ko nevērtīgu, neizskatīgu u. tml.
nav (ne) plika graša vērts saka par ko nevērtīgu.
miglā tīts saka par ko nezināmu, neskaidru.
(kā) spļaut jūrā saka par ko niecīgu, maznozīmīgu.
būt ar bārdu saka par ko novecojušos, visiem zināmu.
būt aiz muguras saka par ko pagājušu, notikušu.
kā āmen baznīcā saka par ko pilnīgi drošu, neapstrīdamu, neapšaubāmu.
nav zemē metams saka par ko samērā labu, derīgu.
(tā) nekas saka par ko samērā labu, pieņemamu.
kā ērģeles saka par ko spēcīgu, varenu (piem., balsi).
kā balzams (dvēselei) saka par ko spirdzinošu, uzmundrinošu.
tukša skaņa Saka par ko svešu, nezināmu.
būt nāvei parādā saka par ko tādu, kam drīz pienāks gals, nāve.
ne gala, ne malas Saka par ko tādu, kas aizņem ļoti lielu platību.
nedz gala, nedz malas Saka par ko tādu, kas aizņem ļoti lielu platību.
kā kulaks uz acs saka par ko tādu, kas ir savā vietā, īsti piemērots.
uzspraust uz naglas saka par ko tādu, kas kādreiz bija svarīgs (piem., dokuments), bet tagad pilnīgi zaudējis savu nozīmi.
uzspraust uz nagliņas saka par ko tādu, kas kādreiz bija svarīgs (piem., dokuments), bet tagad pilnīgi zaudējis savu nozīmi.
kā ziepju burbulis saka par ko tādu, kas ļoti ātri izzūd, izgaist.
nav ko sapņot saka par ko tādu, kas nav iespējams, kas nekad nevar notikt.
kaķim uz astes saka par ko tādu, kas nav ņemams vērā.
tas nav tas saka par ko tādu, kas neatbilst, neder (vajadzīgajam, gaidītajam u. tml.).
kā no zemes izaudzis saka par ko tādu, kas pēkšņi, negaidīti parādās.
kā no zemes izlīdis saka par ko tādu, kas pēkšņi, negaidīti parādās.
Tavu brīnumu! saka par ko tādu, kas rada lielu izbrīnu, pārsteigumu.
daudz netrūka saka par ko tādu, kas varēja notikt, bet tomēr nenotika.
ir ko padomāt saka par ko tādu, kas veicams ar samērā lielām grūtībām.
morāli novecojis saka par ko tādu, kas vēl funkcionē, darbojas, bet kam eksistē jaunāks, modernāks, tehniski pilnvērtīgāks modelis.
kā velna plēsts saka par ko tādu, kas virzās ļoti ātri.
ja (jau) nav kazai piena, lai (tad) nav saka par ko tādu, kuram nav gaidīto rezultātu un no kura tāpēc bez sevišķas nožēlas atsakās.
kā no mēra saka par ko tādu, no kā ir jāizvairās, ar ko nedrīkst kontaktēties.
visu mutē saka par ko tādu, par ko visi runā.
visu mutēs saka par ko tādu, par ko visi runā.
(viss) mirdz un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
(viss) spīd un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
kā suņanagla (dibenā, pēcpusē, sēžamvietā u. tml.) saka par ko traucējošu, apgrūtinošu.
ka rūc saka par ko viegli, veikli, ātri darāmu, izdarāmu.
nav noslēpums saka par ko vispārzināmu.
nūja ar diviem galiem saka par ko, kam ir divas atšķirīgas, pretējas puses.
no Mozus laikiem saka par ko, kas ir ļoti sens, arī vecs.
saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem saka par ko, kas ir nelielā daudzumā.
ne silts, ne auksts saka par ko, kas ir vienaldzīgs, atstāj vienaldzīgu.
tā kā tā saka par ko, kas noteikti būs, notiks.
tā vai tā saka par ko, kas noteikti būs, notiks.
nav divu domu saka, ja (kas) nav apstrīdams, ja (par ko) nav šaubu.
sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
prāts (ir) nemierīgs saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
sirds (ir) nemierīga saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
kas tur pavisam saka, ja ir runa par ko nenozīmīgu, nebūtisku.
mēle niez saka, ja kādam ļoti gribas ko pateikt, par ko runāt.
žoklis atkaras saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts (par ko).
palikt ar vaļēju muti saka, ja kāds ir par ko ļoti pārsteigts, izbrīnīts.
mute paliek vaļā saka, ja kāds ir par ko ļoti pārsteigts, izbrīnīts.
palikt ar vaļā muti saka, ja kāds ir par ko ļoti pārsteigts, izbrīnīts.
galva nesāp (kādam) (par ko) saka, ja kāds neuztraucas, nedomā (par ko).
nemierīga sirds saka, ja kādu ir pārņēmis satraukums, bažas (par ko).
ej nu sazini saka, ja ko īsti nezina, ja par ko šaubās.
nav ko runāt saka, ja nav vērts vairs runāt (par ko).
cik zināms saka, ja par ko ir tikai aptuvena, arī daļēja informācija.
nevar zināt saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piem., ko darīt, kā izturēties).
kas man (mums) par daļu saka, norādot, ka neinteresējas par ko, nepiedalās kur.
uz pieres nav rakstīts saka, norādot, ka pēc ārējām pazīmēm nevar spriest (par ko).
gaidi ar maisu saka, par ko neiespējamu, veltīgām cerībām.
(kā) par postu saka, paužot nožēlu (par ko); diemžēl.
tavu postu saka, paužot nožēlu (par ko); diemžēl.
(kā) par nelaimi saka, paužot nožēlu (par ko).
iedegties Sākt degt (par ko aizdedzinātu, aizkurtu); rasties (par liesmu).
iemīļot Sākt izjust interesi (par ko), nepieciešamību (pēc kā).
sacepties Sākt uztraukties, iekarst (par ko).
konsolidācija Saliedēšanās, (kam) apvienojoties, vienojoties (par ko).
dezorientēt Samulsināt, radīt nepareizu priekšstatu (par ko).
zināt Saprast, būt skaidrībā (par ko).
safanoties Sapriecāties (par ko, parasti veltīgi).
nožēla Sarūgtinājums, neapmierinātība (par ko notikušu, izdarītu).
pļāpāt Sarunāties, runāt (parasti par ko nenozīmīgu, mazsvarīgu).
saukties Saukt sevi (par ko); tikt sauktam (par ko).
saukties Saukt vienam otru, citam citu (par ko).
dēvēt Saukt, apzīmēt (par ko).
noruna Savstarpēja vienošanās (par ko).
vājība Sevišķa interese (par ko), aizraušanās (ar ko); tas, par ko (kādam) ir sevišķa interese, ar ko (kāds) aizraujas.
utoties Sīkumaini strīdēties (par ko); nodarboties (ar ko sīku, laikietilpīgu u. tml.).
sekot Sistemātiski būt informētam, interesēties (par ko).
signāls Situācija, arī darbība, kas liecina (par ko).
aritmētiskā progresija skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā par konstantu lielumu.
saskaldīt Skaldot pārveidot (par ko).
brēkt Skaļi paust sašutumu, neapmierinātību (par ko).
durties Skaroties (klāt), radīt sāpes, arī, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piem., par ērkšķiem, zariem).
paskatīties Skatoties pavērot, pārbaudīt, lai pārliecinātos (par ko), arī uzzinātu (ko).
mukt Slīdēt nost (par ko uzmauktu).
gāzties Smagnēji krist, arī velties (par ko lielu, smagu).
ierēkt Smieties (par ko).
konsultēt Sniegt konsultāciju; būt par konsultantu.
iepazīstināt Sniegt ziņas, priekšstatu (par ko), darīt zināmu.
noziņot Sniegt ziņojumu; ziņojot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
uzrēķins Soda nauda (piemēram, par ko nenomaksātu, arī pārtērētu).
iegaismoties Spēji, arī īsu brīdi kļūt gaišam (par ko apgaismotu).
sausā spēle spēle, kurā pretinieku komanda nav guvusi nevienus vārtus, punktus u. tml. (par komandu sporta spēlēm).
ugunīgs Spilgti, koši sarkans; spilgts (par ko sarkanu).
kā uguns Spilgts (par ko sarkanu).
mērīt ar savu olekti spriest (par ko) no sava viedokļa.
mērot ar savu olekti spriest (par ko), vērtēt (ko) tikai no sava viedokļa.
rēķināt Spriest, domāt (par ko), apsvērt (ko).
pārsvars Stāvoklis, kad (kas) (piem., skaita, apjoma ziņā) ir lielāks par ko citu.
neziņa Stāvoklis, kad nav nekādu ziņu, datu, zināšanu (par ko), kad nezina (ko darīt).
skaidrība Stāvoklis, kad viss ir saprotams, zināms, kad nav nezināšanas, neizpratnes (par ko).
tabu Stingrs aizliegums runāt (par ko); tas, par ko sabiedrībā nav pieņemts runāt; tas, ko nedrīkst, arī ko nav pieņemts darīt.
piekopt (kādu) amatu strādāt (par ko).
piestrādāt Strādāt papildus (blakus darbā), būt nodarbinātam (kur, par ko), lai gūtu ienākumus.
izstudēt Studējot augstskolā, izmācīties (par ko).
nosūroties Sūrojoties izpaust neapmierinātību (par ko); sūrojoties noteikt, pateikt (ko).
gāzties Svērties (uz sāniem, apkārt); arī brukt, jukt (par ko lielu, smagu).
rādīties Šķist, likties (par ko nojaušamu, paredzamu).
noteikti Tā, ka nav šaubu (par ko); katrā ziņā.
bezprocentu Tāds (aizdevums, aizņēmums), par ko nav jāmaksā procenti.
jaunizcepts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir sācis strādāt kādā amatā, profesijā un ir nepieredzējis; tāds, kas tikko vai nesen ir kļuvis (par ko).
diskutējams Tāds (piem., jautājums), par ko iespējama vai nepieciešama diskusija.
pārāks Tāds (piem., priekšmets, ierīce), kas ir labāks, noderīgāks par ko citu, līdzīgu.
dārgs Tāds par ko ir daudz jāmaksā; ļoti vērtīgs; pretstats: lēts.
tāls Tāds, ar ko vairs nav saiknes, tuvības, arī tāds, par ko nav vairs intereses, satraukuma u. tml.
atbildīgs Tāds, kam ir atbildība; tāds, kas atbild (par ko).
rētains Tāds, kam ir audu bojājums vai bojājumi (par koku).
puskails Tāds, kam ir maz lapu, skuju (par kokiem, krūmiem).
māzerains Tāds, kam ir māzeri [1] (par koku).
platžuburu Tāds, kam ir plati žuburi (parasti par kokiem).
platzaru Tāds, kam ir plati, kupli zari (parasti par kokiem).
ieinteresēts Tāds, kam ir radusies interese (par ko).
skujains Tāds, kam ir skujas (par kokaugiem, to daļām).
mazticīgs Tāds, kam ir vāja ticība (kam); tāds, kas ir grūti pārliecināms (par ko).
pilntiesīgs Tāds, kam ir visas tiesības būt (par ko), darīt (ko).
bezzaru Tāds, kam nav zaru; tāds, kam nav zaru vietu (par koksni).
māzerains Tāds, kam šķiedras ir izlocītas, neregulāri sakārtotas (par koksni); svēdrains.
zemzarains Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (par kokiem); zemzaru.
zemzaru Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (par kokiem).
duplekss Tāds, kas apdrukā lapu no abām pusēm (piem., par kopētāju, kopēšanas veidu).
kaunpilns Tāds, kas apkauno; tāds, par ko ir ļoti jākaunas.
augšējais Tāds, kas atrodas virs kā zemāka; tāds, kas ir augstāk par ko; pretstats: apakšējais.
apkaunojošs Tāds, kas dara kaunu, apkauno; tāds, par ko jākaunas.
valdošs Tāds, kas dominē, ir galvenais; tāds, kas (kur) ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
stiprs Tāds, kas ievērojami ietekmē (ko), iedarbojas (uz ko), pārliecina (par ko), rada (ko); spēcīgs (6).
uztraukts Tāds, kas ilgstoši ir norūpējies, nobažījies (par ko).
slaids Tāds, kas ir garš, taisns un kam stumbra apakšdaļā samērā lielā posmā nav zaru (par kokaugiem).
kaujiniecisks Tāds, kas ir gatavs cīnīties vai cīnās (par ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
otršķirīgs Tāds, kas ir mazāk nozīmīgs par ko citu.
otrais Tāds, kas ir mazāk nozīmīgs vai zemākas kvalitātes par ko citu tādu pašu.
otrais Tāds, kas ir nozīmīgāks par ko citu tādu pašu.
pārāks Tāds, kas ir nozīmīgāks, būtiskāks u. tml. par ko citu, līdzīgu.
pirmšķirīgs Tāds, kas ir svarīgāks, nozīmīgāks, arī vērtīgāks par ko citu līdzīgu; galvenais.
sajūsmīgs Tāds, kas izjūt sajūsmu par ko.
pateicīgs Tāds, kas izjūt, pauž pateicību (par ko).
vilinošs Tāds, kas izraisa kāri ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu, to īpašībām).
līdzatbildīgs Tāds, kas kopā, vienlaikus ar kādu citu ir atbildīgs (par ko).
staipīgs Tāds, kas lejot, tecinot u. tml. virzās nepārtrauktā tievā lentveida, diegveida plūsmā (par ko šķidru, pabiezu).
nedzirdēts Tāds, kas līdz šim nav bijis zināms, par ko līdz šim nav dzirdēts; arī ārkārtīgs.
sapnīgs Tāds, kas līdzinās sapnim; tāds, par ko sapņo, pēc kā ilgojas.
necerēts Tāds, kas nav gaidīts, uz ko nav cerēts (parasti par ko patīkamu).
neiepriecinošs Tāds, kas nesagādā prieku, gandarījumu; tāds, par ko nevar būt apmierināts.
pamazs Tāds, kas pēc lieluma, daudzuma, skaitliskās vērtības u. tml. ir mazāks par ko citu, līdzīgu; neliels.
gādīgs Tāds, kas rīkojas, lai nodrošinātu (kādu) ar vajadzīgo, nepieciešamo; tāds, kas gādā, rūpējas (par ko).
mazatalgots Tāds, kas saņem samērā mazu algu; tāds, par ko saņem samērā mazu algu.
spēcīgs Tāds, kas spēj ievērojami ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt (ko) – par cilvēkiem, to grupām.
šaubīgs Tāds, kas šaubās, nav pārliecināts (par ko); tāds, kas izturas, rīkojas nenoteikti, nedroši u. tml.
pelnīts Tāds, kas tiek iegūts, saņemts (par ko paveiktu, izdarītu); pilnīgi pamatots.
vienaldzīgs Tāds, ko pārņēmusi vienaldzība, tāds, kas neizrāda interesi (par ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ieinteresēts Tāds, kurā izpaužas radusies interese (par ko).
uzskatāms Tāds, kura saturs, būtība spēj pārliecināt (par ko).
resns Tāds, kura stumbram ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (parasti par kokiem).
nezināms Tāds, par ko (kādam) nav nekādu ziņu, datu, arī zināšanu; nepazīstams, svešs.
pēdīgais Tāds, par ko (par kuru) ir tikko runāts, kas ir tikko minēts.
lēts Tāds, par ko ir maz jāmaksā; pretstats: dārgs.
pēdējais Tāds, par ko ir runāts, kas ir minēts tikko (pēc kā cita, iepriekšēja).
sodāms Tāds, par ko mēdz sodīt.
neapliekams Tāds, par ko nav jāmaksā nodokļi.
bezmaksas Tāds, par ko nav jāmaksā, ko saņem bez atlīdzības.
brīvs Tāds, par ko nav jāmaksā; bezmaksas.
beznorēķina Tāds, par ko nav jānorēķinās.
svešs Tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu; tāds, kas nav pazīstams, zināms, tāds, kas nav redzēts, tuvāk iepazīts, apgūts u. tml. (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
bezvēsts Tāds, par ko nav ziņu.
bezalgas Tāds, par ko nesaņem algu; neapmaksāts.
diskrēts Tāds, par ko parasti nemēdz atklāti runāt; intīms; slepens.
mazapmaksāts Tāds, par ko saņem samērā mazu algu; tāds, kas saņem samērā mazu algu.
pārtaisīt Taisot izveidot (ko) citādi, pārveidot (par ko).
ziņa Tas (piem., dati, fakti), kas ir zināms, uzzināts (par ko); informācija.
vizītkarte Tas, kas raksturo (ko), rada priekšstatu (par ko).
šķitums Tas, kas šķiet esam, bet neeksistē īstenībā; priekšstats, uzskats par ko īstenībā neesošu.
ziņojums Tas, kas tiek ziņots (1); teksts, kurā (kas) tiek ziņots; oficiāls (parasti rakstveida) dokuments, kurā sniegta informācija (par ko).
apsmiekls Tas, ko apsmej, par ko ņirgājas.
izsmiekls Tas, ko izsmej, par ko ņirgājas.
runa Tas, par ko runā, apspriež; arī baumas, tenkas.
valoda Tas, par ko runā, ko apspriež plašāks cilvēku kopums; baumas, tenkas.
parunāt Teikt, lūgt (kādam ko), cenšoties (ko) panākt, vienoties (par ko).
zīmēt Tēlaini pastāstīt (par ko); aprakstīt, raksturot (ko).
mētāt Tēlot, izlikties (par ko).
tikt Tiekot ieceltam, ievēlētam, arī mācoties, iegūstot kvalifikāciju, kļūt (par ko).
veidoties Tiekot organizētam, dibinātam, rasties, attīstīties (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu); rasties sabiedrībā, cilvēku grupā.
izveidoties Tiekot organizētam, nodibinātam, rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piem., par kolektīvu, sabiedrisku institūciju).
līdztiesājamais Tiesājamais, ko par kopīgi izdarītu noziegumu tiesā vienlaikus ar citu.
balsstiesības Tiesības piedalīties balsošanā; tiesības lemt par ko.
tiesībpārkāpums Tiesību (1) normas pārkāpums, par ko likumā ir paredzēta sankcija.
pacelties no drupām tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu).
pacelties no gruvešiem tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu).
iedurties Tikt iedurtam, ievirzītam ar spiedienu, triecienu (kur iekšā) – par ko smailu, asu.
pārdzimt Tikt pārveidotam par ko citu, jaunā kvalitātē.
vortāls Tīmekļa vietne, kas nodrošina informāciju par konkrētas nozares resursiem un pakalpojumiem; vertikālais portāls; nozares portāls.
izkapāt Triecoties (pret ko), izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (par ko krītošu, lidojošu).
ievērība Uzmanības pievēršana (kam), interese (par ko).
(pie)vērst uzmanību Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko).
veltīt uzmanību Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko).
(pie)vērst vērību Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko).
veltīt vērību Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko).
pielūkot Uzmanīt, uzraudzīt (ko); gādāt, parūpēties (par ko).
saņemt (savās) rokās uzņemties kā pārzināšanu, rūpes (par ko).
pārzināt Uzraudzīt, būt atbildīgam, rūpēties (par ko).
domas dalās uzskati, viedokļi (par ko) ir dažādi.
saukt Uzskatīt, atzīt (par ko).
turēt Uzskatīt, atzīt (par ko).
skatīties Uzskatīt, pieņemt (par ko).
viedoklis Uzskats, izpratne (par ko); arī attieksme (pret ko).
paļauties Uzticēties (kam), būt (par ko) drošam, pārliecinātam.
sanervozēties Uztraucoties (par ko), sajust nemieru, kļūt nervozam.
lasīt Uztverot un saprotot rakstīto (tekstu), uzzināt (ko no tā), uzzināt, iegūt informāciju, zināšanas (par ko).
sausā uzvara uzvara spēlē, kurā pretinieku komanda nav guvusi nevienus vārtus, punktus u. tml. (par komandu sporta spēlēm).
sazināt Uzzināt, arī noskaidrot; arī savākt kādas ziņas (par ko).
padzirdēt Uzzināt, nejauši (par ko) dzirdot; sadzirdēt (parasti attālāk, nepilnīgi).
pētīt Vācot informāciju, veicot novērojumus, eksperimentus, aptaujas u. tml., gūt vispusīgu, parasti jaunu, informāciju par ko, izzināt (ko).
klaigāt Vairākkārt publiski paust neapmierinātību, sašutumu (par ko).
lēkāt Vairākkārt strauji šķietami kustēties (par ko vāji, neskaidri redzamu, arī par maldīgiem redzes tēliem).
purināties Vairākkārt, spēcīgi kustēties vēja iedarbībā (par kokiem, krūmiem, to zariem).
kolonizēt Varmācīgi pārvērst (kādu valsti, teritoriju) par koloniju.
darbs Veicamais uzdevums, par ko saņem atalgojumu.
čemuroties Veidot čemurus (par kokiem, krūmiem).
zarot Veidot zarus (par kokiem, krūmiem, to daļām).
šalkt Vēja iedarbībā radīt raksturīgas, vienmērīgas, ilgstošas skaņas (par kokiem, mežu, jūru u. tml.).
atsauksme Vērtējums, domas, kritisks apskats (par ko); oficiāls (piem., darba) novērtējums.
nostāsts Vēstījums par konkrētiem vēsturiskiem faktiem, pagātnes notikumiem, nozīmīgiem cilvēkiem u. tml.; teika.
sadzīvot Vienlaicīgi eksistēt kādā saistībā, neiedarbojoties nelabvēlīgi vienam uz otru, citam uz citu (par ko atšķirīgu).
iztirgot Vienoties (par ko); veikt nelikumīgus darījumus, saņemot par to samaksu.
noslēgt Vienoties (par ko).
noalgot Vienoties par konkrēta darba vai pienākumu izpildi, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
līgt Vienoties par strādāšanu (pie kāda, par ko) uz laiku par noteiktu atalgojumu.
slēgt Vienoties, uzņemoties noteiktas saistības (ar ko), arī atbildību (par ko).
spraukties Virzīties ārā (no kurienes), kļūt redzamam (piem., par ko slīdošu).
lidot Virzīties lejup, arī kustēties (gaisā) – parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma.
lidināties Virzīties lejup, pārvietoties (gaisā) – parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma.
reputācija Vispārējs pozitīvs priekšstats (par ko).
uzskats Vispārināta atziņas pārliecība (par ko) saistībā ar attieksmi (pret to).
sazāģēt Zāģējot pārveidot (par ko).
vēsts Ziņa, paziņojums par ko nezināmu.
liecība Ziņas, dati, informācija (par ko).
zondāža Ziņu ievākšana (par kādu, par ko).
ņurkstēt Žēloties, gausties; paust neapmierinātību (par ko).
gausties Žēloties, sūdzēties, paust neapmierinātību (par ko).

Citās vārdnīcās nav šķirkļa par ko.