Paplašinātā meklēšana
Meklējam toties.
Atrasts vārdos (41):
- toties:1
- utoties:1
- rētoties:1
- cirtoties:1
- kārtoties:1
- piktoties:1
- pretoties:1
- sārtoties:1
- zeltoties:1
- izretoties:1
- krustoties:1
- krustoties:2
- lakstoties:1
- pamatoties:1
- saputoties:1
- sarētoties:1
- atkārtoties:1
- iekārtoties:1
- ievietoties:1
- izglītoties:1
- izkārtoties:1
- izprātoties:1
- izvietoties:1
- klapatoties:1
- neskatoties:1
- nokārtoties:1
- nolietoties:1
- novietoties:1
- pakārtoties:1
- sabuntoties:1
- sakārtoties:1
- salietoties:1
- sapiktoties:1
- sasārtoties:1
- savietoties:1
- aizprātoties:1
- palakstoties:1
- pārkārtoties:1
- pārtautoties:1
- pārvietoties:1
- pašizglītoties:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (628):
- rādīt zobus (Kādam) naidīgi izturēties pret kādu; aktīvi pretoties.
- sēdināt Aicināt kādu sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
- aizsērēt Aizsprostoties, aizķept.
- samesties Aizsprostoties, zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi.
- aizspundēties Aizsprostoties.
- dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties (parasti nevēlami).
- nogriezt ceļu aizšķērsojot, norobežojot ceļu, nedot iespēju braukt, pārvietoties.
- rene Apaļa vai pusapaļa konstrukcija, pa kuru var pārvietoties lejup.
- sērfot Apmeklēt dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to.
- nogruntēties Apmesties (kur uz kādu laiku); iekārtoties (kur uz pastāvīgu dzīvi).
- ieperināties Apmesties uz dzīvi, iekārtoties.
- saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties.
- piemesties Apsēsties, novietoties (kur), parasti uz neilgu laiku.
- ieciklēties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
- stumties Ar grūtībām, lēnām virzīties, pārvietoties.
- ietusnīt Ar pūlēm, tusnījot ievirzīties, ievietoties (kur iekšā).
- ietusnīties Ar pūlēm, tusnījot ievirzīties, ievietoties (kur iekšā).
- uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (piemēram, zilumu, ievainojumu).
- apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
- uzmesties Atbalstoties (ar elkoņiem, rokām u. tml.), uzliekties virsū (uz kā, kam).
- uzgulties Atbalstoties novietoties (piemēram, ar ķermeņa augšdaļu) virsū (uz kā, kam).
- atlaisties Atgulties, novietoties pusguļus, atbalstoties (pret ko).
- recidivēt Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību).
- stāvēt uz galvas atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz galvas.
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz kājām (par cilvēku).
- stāvēt uz rokām atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz rokām.
- stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
- spietot Atrasties, pārvietoties kustīgā kopumā (kur, pie kā, ap ko) – par kukaiņiem, arī putniem.
- skriet Ātri braukt (par transportlīdzekļiem); tikt ātri pārvietotam (par priekšmetiem); ātri pārvietoties.
- sabirt Ātri ierasties, novietoties (kur – par vairākiem, daudziem).
- skriet Ātri pārvietoties (par parādībām dabā, piem., par vēju, mākoņiem).
- samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
- traukties Ātri virzīties, pārvietoties (par dzīvniekiem).
- traukt Ātri virzīties, pārvietoties (piem., par putniem).
- pucēt Ātri virzīties, pārvietoties; doties (kur).
- kā velns ar vējlukturi ātri, neskatoties, bez apdomas.
- kā vilks caur Rīgu ātri, neskatoties, bez apdomas.
- traukt Ātri, strauji pārvietoties, virzīties.
- traukties Ātri, strauji pārvietoties, virzīties.
- atlēkt Atsitoties (pret ko), strauji atvirzīties atpakaļ.
- apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
- sasisties Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), tikt sabojātam, saplēstam.
- uzbrukt Attiecīgi izturoties (piemēram, metoties virsū) nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piem., par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
- pāraugt Attīstoties intelektuāli kļūt pārākam (par kādu).
- zarot Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
- uzzelt Attīstoties kļūt spēcīgākam, vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā).
- noiet Attīstoties nonākt (līdz kādam rezultātam).
- izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piem., asnus, atvases).
- ieiet Attīstoties, mainoties pāriet (citā kvalitātē).
- uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
- cauraust Augot, attīstoties (kam) tikt pārņemtam (ar to).
- izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis (organisma, tā daļas virspusē).
- stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- briest Augot, attīstoties kļūt lielākam, spēcīgākam.
- skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
- uzbriest Augot, attīstoties palielināties apjomā (par augiem, to daļām).
- sabriest Augot, attīstoties palielināties apjomā; piebriest.
- pavairoties Augot, attīstoties palielināties skaitā, daudzumā (par augiem, to daļām).
- pieaugt Augot, attīstoties piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- riest Augot, attīstoties veidot (ko).
- rāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem; četrrāpus.
- četrrāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem.
- askorbīnskābe Balta sintētiski iegūta viela, kas palielina spēju pretoties infekcijas slimībām; C vitamīns.
- pārbēgt Bēgot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
- griezt krūtis pretī bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
- griezt zobus pretī bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
- griezt krūti pretī bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
- pārkārtoties Braucot ar transportlīdzekli, pārvietoties, iekļauties (kur).
- pārbraukt Braucot pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- iekratīties Braucot, kratoties (pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
- pārbraukāt Braukājot pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- ripināt Braukt, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
- ripot Braukt, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
- iegulties Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; iekļauties, ievietoties (kur iekšā); iegult.
- saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
- piesaistīt Būt saistītam (pie kā), nespējot patstāvīgi pārvietoties.
- savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) – piem., par celtnes daļu, ceļu.
- saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.).
- ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā); spēt ievietoties (kur iekšā).
- skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
- zaļot Būt zaļam, augiem augot un attīstoties (par tīrumu, dārzu u. tml.).
- trīties Būt, atrasties (kur, pie kā), parasti kustoties, staigājot u. tml.
- pacelties Celties augšup gaisā; virzīties, pārvietoties uz augšu.
- atcirsties Cērtoties atsisties, atdurties (pret ko).
- empīriķis Cilvēks, kas domā un darbojas, balstoties uz savu pieredzi.
- praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi.
- lidonis Cilvēks, kas spēj pārvietoties gaisā; lidotājs.
- karot Cīnīties (bruņotā cīņā, iesaistoties karadarbībā), piedalīties karā.
- lokoties Cirtoties, būt cirtainam.
- skrullēties Cirtoties.
- sērfošana Dažādu tīmekļa vietņu apmeklēšana, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to.
- būkšķis Dobjš troksnis, kas rodas kam pasmagam atsitoties (pret ko).
- biļete Dokuments, kas dod tiesības pārvietoties ar sabiedrisko transportu.
- pāriet Ejot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
- turēties Eksistēt, balstoties (uz ko).
- cietība Fizikāla (vielas, ķermeņa) īpašība – spēja pretoties ārējai mehāniskajai iedarbībai.
- tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
- pārgāzties Gāžoties pārkrist (pāri kam, pār ko), novietoties pāri (kam), pār (ko).
- apgrābstīt Grābstoties aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
- apgrābstīt Grābstoties notraipīt.
- izgrābstīt Grābstoties pārmeklēt (ko); grābstoties izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
- nogrābstīt Grābstoties skart (ko).
- iegrozīties Grozoties novietoties, iekārtoties (sev vēlamā stāvoklī, vietā).
- gulšņāt Gulēt pussnaudā, bieži pamostoties; pavadīt laiku bezdarbībā, guļus stāvoklī.
- laisties Gulties, novietoties horizontālā, guļus stāvoklī.
- zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
- nirt Iegremdēties ūdenī un pārvietoties pa to.
- noenkuroties mierīgos ūdeņos iekārtoties tā, ka dzīve ir mierīga, bez uztraukumiem.
- novietoties Iekārtoties, apmesties.
- ietaisīties Iekārtoties; iedzīvoties.
- ierīkoties Iekārtoties.
- ieriktēties Iekārtoties.
- sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju brīvi pārvietoties, kustēties.
- novietoties Ieņemt noteiktu atrašanās vietu; iekārtoties.
- apmesties Ierasties un iekārtoties (uz dzīvi); ierasties (uz kādu laiku).
- staigulis Ierīce ar riteņiem, kas ļauj stāvus pārvietoties bērniem, kuri vēl neprot staigāt.
- lidaparāts Ierīce, transportlīdzeklis, kas spēj pārvietoties lidojot.
- saistīt Ierobežot vai atņemt iespēju (kādam) brīvi kustēties, pārvietoties.
- ievietoties Iesēsties, iekārtoties (kādā vietā, telpā).
- klidzināt Iet, pārvietoties, radot īsu, skanīgu troksni.
- stīvēties Ietiepīgi pretoties; ietiepīgi nepiekrist, nepiekāpties.
- pieturēties Ievērot noteiktus principus; balstīties, pamatoties (uz ko).
- ierūmēties Ievietoties (kur iekšā).
- ieslieties Ievietoties stāvus, arī atbalstoties (kur iekšā) – par cilvēku.
- ietupties Ievietoties tupus, iesēsties (sēdēšanai neērtā vietā).
- nospiest Ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), padarīt (to) sāpīgu.
- mīcīties Ilgāku laiku uzturēties, arī pārvietoties nelielā platībā; mīdīties.
- izmīcīties Ilgāku laiku, ar grūtībām iet, pārvietoties (pa staignu vietu).
- atspiest Ilgi balstoties (uz kā), padarīt sāpīgu.
- atskatīties Ilgstoši, daudzkārt skatoties, izjust apnikumu.
- sadīdīties Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdoties, kustoties, nonākt kādā stāvoklī (piem., sakarst).
- atpūtas krēsls īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kurā var novietoties pusguļus.
- suns pavadonis īpaši apmācīts suns, kurš pavada vājredzīgu vai neredzīgu cilvēku, palīdzot viņam, piem., orientēties telpā, pārvietoties apkārtnē.
- pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
- plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam atsitoties pret ko.
- plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties pret ko.
- knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
- knaukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu; knakšķis.
- plīkšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas (šķidruma lāsēm, priekšmetam) atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- pakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., šķidruma pilieniem, arī nelieliem priekšmetiem atsitoties pret ko.
- tecēt Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu).
- tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (pie debesīm).
- sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtoties.
- zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltoties.
- skoloties Izglītoties, mācīties (parasti mācību iestādē).
- izskoloties Izglītoties; arī izmācīties.
- nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, notraipīties (ar to).
- parādīt zobus Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
- pieplūst Izplatoties (kam), tikt piepildītam (ar to).
- novējot Izplatoties (piem., ar vēja plūsmu) būt īsu brīdi sajūtamam.
- aptvert Izplatoties apņemt no visām pusēm, pārņemt (par liesmām, skaņām u. tml.).
- pārņemt Izplatoties aptvert (visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) – par slimību.
- apstaigāt Izplatoties aptvert.
- atlidot Izplatoties atkļūt šurp.
- atklīst Izplatoties atkļūt.
- atnākt Izplatoties atplūst šurp.
- novēdīt Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piem., par smaržu).
- segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par dabas parādībām).
- iespiesties Izplatoties ieplūst (pa spraugu, šauru vietu).
- pildīt Izplatoties kļūt sajūtamam, uztveramam (telpā, vidē u. tml.) – par skaņām, smaržām u. tml.
- pārskanēt Izplatoties kļūt zināmam visā teritorijā.
- nolaisties Izplatoties lejup, nonākt (kur, uz kā u. tml.) – par miglu, dūmiem u. tml.
- nonākt Izplatoties nokļūt (kur), sasniegt (kādu vietu).
- nolīt Izplatoties nonākt lejā, zemē.
- pārvelties Izplatoties pārvirzīties, pāriet (kam pāri).
- piekļūt Izplatoties sasniegt.
- uzgulties Izplatoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt zināmam.
- aizsniegt Izplešoties, izstiepjoties, izplatoties skart, sasniegt.
- iecistēties Izveidojot cistu, ievietoties tajā.
- uzņemt Izveidot (savstarpēju saziņu, piemēram, sarakstoties).
- ierakties Izveidot ierakumus un novietoties tajos.
- pārkārtoties Izvietoties citādā kārtībā, secībā, veidā.
- izkārtoties Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā.
- izklupiens Izvirzīšanās uz priekšu vai sānis, saliecot kāju celī un atbalstoties uz tās.
- hipsteris Jaunatnes subkultūras pārstāvis – jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību.
- pārkāpt Kāpjot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
- uzsēsties Kāpjot, liekot kāju (kam) pāri, novietoties (uz tā) jāteniski.
- sēsties Kāpt un novietoties (transportlīdzeklī).
- iet gulēt kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
- likties gulēt kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
- iet pie miera kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
- pārskatīšanās Kļūdīšanās (pārskatoties, noturot ko par citu u. tml.).
- nosarkt Kļūt sārtam, sārtoties.
- piesarkt Kļūt sārtam, sārtoties.
- sacirsties Kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam (parasti jūtoties apvainotam, skaistoties).
- sarētot Kļūt tādam, kurā izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētoties.
- zvans Konisks, dobs metāla veidojums, kura iekšpusē esošā mēle, sitoties pret tā sienām, rada vibrējošu skaņu.
- aizkratīties Kratoties aizbraukt.
- izkratīties Kratoties dejot.
- nokratīties Kratoties nobraukt (noteiktu laiku vai attālumu).
- bakborts Kreisā puse (borts), skatoties no pakaļgala (parasti laivai, kuģim).
- pārkrist Krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko); krītot novietoties pāri (kam), pār (ko).
- sasisties Krītot, atsitoties (pret ko) u. tml., savainoties, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
- sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu.
- sagrūst Krītot, lecot, atsitoties pret ko u. tml., radīt sastiepumu (parasti kājā, rokā), padarīt (to) sāpīgu.
- saradoties Krustoties (par sugām, šķirnēm).
- skaloties Kustēties, arī padobji guldzēt, atsitoties pret trauka malām (par šķidrumu, arī trauku, kurā atrodas šķidrums).
- plivināties Kustēties, pārvietoties, parasti strauji, bieži mainot virzienu.
- izkustēties Kustoties izmainīt iepriekšējo stāvokli, atrašanās vietu.
- izstaipīties Kustoties izvingrināt ķermeni, tā daļas.
- nest Kustoties pārvietot, virzīt.
- aizkustēt Kustoties, ejot aizvirzīties.
- ielocīties Kustoties, lokoties kļūt lokanākam, mazāk izjust fiziskas grūtības.
- trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nospārdīties Kustoties, spārdoties (parasti guļot) nostumt sev apsegu.
- izkustēties Kustoties, tiekot kustinātam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (par priekšmetiem).
- ielocīt Kustoties, vingrinoties panākt, ka (piem., locekļi) kļūst vingrāki, pāriet stīvums u. tml.; ievingrināt.
- atsisties Kustoties, virzoties ar triecienu atdurties (pret ko).
- tiltiņš Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā – skaustam) atbalstoties pret pamatu.
- iziet Laika gaitā attīstoties, sasniegt (noteiktu pakāpi, stadiju, stāvokli u. tml.).
- pārlaisties Laižoties pārvietoties (uz citu vietu).
- pārlēkt Lecot, ar lēcienu pārvietoties (uz kurieni, kur u. tml.).
- izlēkāt Lēkājot spēt pārvietoties.
- aizslīdēt Lēni aizvirzīties, pārvietoties.
- čukāt Lēni braukt, pārvietoties.
- noslīgt uz ceļiem lēni novietoties balstā uz ceļgaliem.
- noslīgt ceļos lēni novietoties balstā uz ceļgaliem.
- čāpot Lēni pārvietoties.
- vilkties Lēni, slīdoši virzīties, pārvietoties (piem., par gliemezi, slieku, skudru).
- pārlidot Lidojot pārvietoties (kur, uz kurieni).
- turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot); turp un atpakaļ.
- turp un atpakaļ līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot).
- pārliekties Liecoties novietoties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
- pārlīst Lienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko), pārvietoties (kur).
- pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
- plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., saskaroties vai atsitoties nelieliem priekšmetiem; klikt.
- plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu, dobju troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kāds rodas, piem., lietus lāsēm atsitoties pret ko.
- pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko; pakš.
- klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kāds rodas, piem., kuļot ar spriguli vai koka priekšmetam atsitoties pret ko.
- klip Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitoties koka priekšmetiem.
- bums Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
- pik Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
- izvietot Likt (kur) novietoties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
- iespiest Likt ievirzīties, ievietoties (šaurā telpā, vietā).
- izkārtot Likt izvietoties, novietot (ko) noteiktā kārtībā, veidā.
- pārsēdināt Likt kādam pārvietoties ar citu transporta līdzekli.
- šaudīties Ļoti ātri vairākkārt pārvietoties, mainot kustības virzienu.
- kā (ar) vēja spārniem Ļoti ātri, strauji (pārvietoties).
- aizzibsnīt Ļoti ātri, strauji kustoties, attālināties, aizvirzīties (par kaut ko spožu, gaišu).
- aizzibināt Ļoti ātri, strauji kustoties, attālināties, aizvirzīties.
- kaķa soļiem ļoti klusi, nedzirdami (pārvietoties).
- šauties Ļoti strauji virzīties, pārvietoties.
- zibēt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
- zibināties Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
- teorēma Matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
- zvārgulis Metāla piekars, kas kustoties rada skaņu.
- sanākt Nākot savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
- nomaļus Neiesaistoties, nepiedaloties (kur); atturoties no aktīvas rīcības.
- pamīcīties Neilgu laiku būt, arī pārvietoties nelielā platībā.
- pakārtoties Neilgu laiku, mazliet kārtoties (piem., telpā).
- palakstoties Neilgu laiku, mazliet lakstoties.
- vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piem., iepazīstoties).
- nedoties Nepārvietoties un neiesaistīties (nodarbē, pasākumā u. tml.), arī nesākt (nodarbi, pasākumu).
- ļauties Nepretoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
- ar aizmiegtām acīm neskatoties, jebkuros apstākļos.
- sačammāties Nesteidzīgi kam sagatavoties, sakārtoties u. tml.
- pārskatīties Nevērīgi, neuzmanīgi skatoties, saredzēt ko citu, nepareizi.
- izkārtoties Nokārtoties.
- paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
- nedoties Nolieguma darb. --> doties; nepārvietoties, arī nesākt pārvietoties (kādā virzienā, uz kādu vietu u. tml.).
- ielenkt Nostāties, novietoties (kam) tuvu visapkārt.
- nosēdināt Novietojot, palīdzot novietoties, aicinot u. tml., panākt, ka (kāds) apsēžas, sēž.
- paslēpt Novietot (ko), arī dot iespēju (kādam) novietoties tā, lai (to) nevarētu atrast, saskatīt.
- uzsēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur).
- paslēpties Novietoties (kādā vietā) tā, lai citi nevar saskatīt, atrast.
- salipt Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- savietoties Novietoties (kur) – par vairākiem, daudziem.
- sagulēt Novietoties (kur) guļus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
- izvietoties Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā; ieņemt esošās vietas.
- noslēpties Novietoties (kur) tā, lai citi nevarētu atrast, ieraudzīt, pamanīt; paslēpties.
- iekārtoties Novietoties (kur), ieņemt vēlamo stāvokli.
- nomesties Novietoties (kur).
- pieslieties Novietoties (pie kā, kam klāt) tā, ka atbalstās.
- pielipt Novietoties (pie kā, kam) cieši klāt.
- nomesties ceļos novietoties balstā uz ceļgaliem.
- notupties uz ceļiem novietoties balstā uz ceļgaliem.
- nomesties uz ceļiem novietoties balstā uz ceļgaliem.
- notupties ceļos novietoties balstā uz ceļgaliem.
- aplenkt Novietoties cieši (kam) visapkārt.
- sagult Novietoties guļus (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem; sagulties (1).
- iegulties Novietoties guļus (kur iekšā).
- nogulties Novietoties guļus (kur, uz kā u. tml.); novietoties guļus (noteiktā ķermeņa stāvoklī).
- gulties Novietoties guļus stāvoklī; doties gulēt.
- atgulties Novietoties guļus stāvoklī.
- uzgulties Novietoties guļus virsū (uz kā, kam).
- piegulties Novietoties guļus, apgulties (blakus, pie kā, kam klāt).
- uzlikties Novietoties guļus, sēdus virsū (uz kā, kam).
- kārtoties Novietoties noteiktā kārtībā.
- sasēsties Novietoties sēdus (kopā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
- iesēsties Novietoties sēdus (kur iekšā); iekāpt, ieņemt vietu (transportlīdzeklī).
- nosēsties Novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
- piesēdēt Novietoties sēdus (parasti uz neilgu laiku, arī kam blakus).
- piesēst Novietoties sēdus (parasti uz neilgu laiku).
- sēsties Novietoties sēdus stāvoklī (lai darītu ko).
- sēsties Novietoties sēdus stāvoklī.
- piesēsties Novietoties sēdus, apsēsties (pie kā, kam klāt).
- atsēsties Novietoties sēdus; apsēsties.
- apsēsties Novietoties sēdus.
- nostāties Novietoties stāvus (kur, kādā veidā).
- stāties Novietoties stāvus (kur, kādā veidā).
- līdzināties Novietoties tā, ka veidojas taisna rinda (par cilvēku grupu).
- slēpties Novietoties tā, lai citi neredzētu, nepamanītu, arī lai patvertos, izsargātos no kā nevēlama.
- paslēpties Novietoties tā, lai pasargātos (no kā); patverties.
- satupt Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties (1); satupties.
- satupties Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties, satupt.
- aptupties Novietoties tupus (par cilvēkiem); notupties.
- uztupties Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties.
- pietupties Novietoties tupus stāvoklī.
- tupties Novietoties tupus stāvoklī.
- attupties Novietoties tupus; atsēsties.
- noklāt Novietoties vai atrasties (kam) virsū, pāri – par (kā) kārtu.
- pārsegt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) – par (kā) kārtu, slāni.
- atbalstīties Novietoties vai novietot ķermeņa daļu tā, lai kas balstītu.
- izgāzties Novietoties vaļīgā pozā.
- uzmesties Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma.
- palīst Novietoties zem (kā), (kam) apakšā.
- likties ziemas guļā novietoties ziemas guļai (par dažiem dzīvniekiem).
- aizvilkties Novietoties, aizklāties (kam priekšā); tikt aizvilktam (kam priekšā).
- ieņemt Novietoties, iekārtoties (kur); aizņemt (vietu, telpu).
- sakārtoties Novietoties, izvietoties noteiktā kārtībā, veidā; sastāties ierindā.
- nogulties Novietoties, noklāties (kur, uz kā u. tml.).
- nolīst Novietoties, noslēpties (kur); novietoties (kur savrup).
- ieņemt Novietoties, nostāties (kādā stāvoklī).
- likties Novietoties, palikt, tverties.
- savīties Novietoties, parasti spirālveidīgi, vienam ap otru, citam ap citu (parasti par čūskām).
- uzmesties Novietoties, parasti strauji, arī uz brīdi, sēdus, guļus, tupus u. tml. virsū (uz kā, kam).
- sastāties Novietoties, tik novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par transportlīdzekļiem.
- nogult Novietoties, tikt novietotam (kur, uz kā) guļus, horizontāli.
- klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā virsmas, kam virsū), veidojot slāni, kārtu.
- gulties Novietoties, tikt novietotam horizontālā stāvoklī, klāties.
- uzņemt Pa ceļam apstājoties, ļaut (kādam, parasti iepriekš neparedzētam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī).
- balstīt Palīdzēt (cilvēkam) pārvietoties vai turēties noteiktā stāvoklī.
- iesēdināt Palīdzēt iesēsties, ievietoties (kur iekšā); uzaicināt vai likt iesēsties.
- bāzēties Pamatoties, balstīties.
- balstīties Pamatoties.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās spēja pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
- norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti cilvēks, tā ķermenis) iegūst fizisko izturību, spēju pretoties slimībām.
- pārceļot Pāriet, pārvietoties, tikt pārvietotam (no vienas vietas uz otru).
- aizķept Pārklājoties ar ko mīkstu, lipīgu, aizsērēt, aizsprostoties.
- staigāt Pārmaiņus ceļot kājas, sperot soļus, pārvietoties.
- padoties Pārstāt pretoties, atzīt sevi par uzvarētu.
- pārcelties Pārvietoties (kur, uz kādu vietu).
- virzīties Pārvietoties (noteiktā virzienā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- slēpot Pārvietoties (pa sniegu) ar slēpēm.
- maldīties Pārvietoties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nespējot atrast pareizo ceļu, virzienu.
- migrēt Pārvietoties (piem., atmosfērā, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā) – par vielām.
- vagot Pārvietoties (ūdenstilpē), šķeļot ūdeni.
- migrēt Pārvietoties (uz citu teritoriju, vietu) – par dzīvniekiem.
- lēkt uz kruķiem pārvietoties ar kruķiem.
- lidot Pārvietoties gaisā ar spārnu vai lidplēves palīdzību (parasti par putniem, kukaiņiem).
- velties Pārvietoties lielā kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- klumburot Pārvietoties neveiklā, nevienmērīgā gaitā; klūpot, krītot iet; klumburēt.
- klumburēt Pārvietoties neveiklā, nevienmērīgā gaitā; klūpot, krītot iet; klumburot.
- sirot Pārvietoties no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu (par dzīvniekiem).
- sērfot Pārvietoties pa viļņiem ar sērfu.
- taksija Pārvietoties spējīgu organismu, šūnu vai to daļu kustība kāda kairinātāja (gaismas, siltuma, ūdens, ķīmisko vielu) ietekmē.
- zagties Pārvietoties tā, lai netiktu pamanīts; slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
- dreifēt Pārvietoties ūdenī pasīvi, vēja, straumes ietekmē.
- peldēt Pārvietoties ūdenī, braukt (par ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem).
- peldēt Pārvietoties ūdenī, izmantojot ķermeņa kustības vai ūdens straumi (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- doties Pārvietoties un iesaistīties (nodarbē, pasākumā u. tml.), arī sākt (nodarbi, pasākumu).
- rāpties Pārvietoties uz augšu vai leju, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (aiz kā) ar kājām, ķepām vai asti.
- cilpot Pārvietoties viegliem, straujiem lēcieniem, veidojot lokus, līkumus (par dzīvniekiem).
- doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piem., iet, skriet, braukt, peldēt kādā virzienā, uz kādu vietu u. tml.).
- manevrēt Pārvietoties, bieži mainot transportlīdzekļa kustības virzienu.
- tecēt Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi); arī plūst (1).
- sijāties Pārvietoties, krist, arī izplatīties (par sīkām kā daļiņām).
- kūņoties Pārvietoties, kustēties (tumsā, miglā u. tml.) tā, ka nav skaidri saskatāms.
- klejot Pārvietoties, mainot atrašanās, uzturēšanās vietu.
- plūst Pārvietoties, parasti ar nemainīgu ātrumu, samērā lielā daudzumā (par šķidrumu, gāzi).
- migrēt Pārvietoties, pārcelties (uz citu teritoriju, vietu) – par iedzīvotājiem.
- pārcelties Pārvietoties, pārvākties (uz citu dzīvesvietu).
- ritināties Pārvietoties, rotējot vai veidojot lokus, līkumus.
- jāt Pārvietoties, sēžot dzīvniekam (parasti zirgam) mugurā.
- slidot Pārvietoties, slīdēt pa ledu ar slidām.
- pāriet Pārvietoties, tikt pārvietotam (uz citu atrašanās vietu).
- kustēties Pārvietoties, virzīties – par dzīvām būtnēm.
- kustēties Pārvietoties, virzīties (piem., par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
- kustēt Pārvietoties, virzīties (piem., par transportlīdzekļiem).
- riņķot Pārvietoties, virzīties pa riņķa līniju, arī ap savu asi (par debess ķermeņiem).
- slīdēt Pārvietoties, virzīties pa virsmu, neatraujoties no tās.
- kūļāties Pārvietoties, virzīties, kustinot šurp turp, no vienas puses uz otru kājas.
- kustēt Pārvietoties, virzīties; kustēties.
- ceļot Pārvietoties; tikt pārvietotam.
- paraudzīt Paskatoties noskaidrot, uzzināt; palūkot (1).
- palūkot Paskatoties noskaidrot.
- vivipārija Pēcnācēju radīšana, dīglim pilnīgi attīstoties mātes ķermenī (pretstatā dzimšanai no olas) – piem., zīdītājdzīvniekiem; dzīvdzemdēšana.
- pārtraukt Pēkšņi iesaistoties sarunā, panākt, ka (kāds) neturpina runāt, nepabeidz ko pateikt.
- ieglausties Pieglaužoties ievietoties, iekļauties (kur).
- ļoti patīkami pieklājības teiciens, ko saka iepazīstoties.
- atbalstīt Pieturēt (kādu), palīdzot pārvietoties.
- opozīcija Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes).
- pretstāve Planētas atrašanās Saulei pretējā pusē (skatoties no Zemes); opozīcija (2).
- plosīties Plaši izplatoties, būt par cēloni postam, (kā) bojāejai (piem., par uguni, slimībām).
- skaloties Plūst, parasti atsitoties pret ko (piem., par ūdeni, viļņiem).
- cīnīties Pretoties (dabas stihijai).
- turēties pretī Pretoties (kam).
- turēties pretim Pretoties (kam).
- spirināties Pretoties, nepakļauties (kāda) ietekmei, gribai.
- lauzties Pretoties, nepakļauties kāda gribai.
- stāties pretī Pretoties, nepakļauties kāda varai.
- stāties pretim Pretoties, nepakļauties kāda varai.
- stāties pret Pretoties, nepakļauties kāda varai.
- dumpoties Pretoties, nepakļauties, piem., pastāvošai iekārtai; sacelties.
- izrādīt pretestību pretoties.
- ķepuroties pretī pretoties.
- grupēties Pulcēties (ap ko), izvietoties (kur).
- stīvēties Pūlēties pārvietot (ko smagu); ar grūtībām pārvietoties (piem., nesot ko smagu).
- pērties Purinoties, kustoties, grozoties (piem., smiltīs, ūdenī), tīrīt sevi (parasti par putniem).
- šmaukstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piem., par lūpām, mēli skūpstoties vai ēdot); atskanēt šādam troksnim.
- klabēt Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) – par cietiem priekšmetiem, to daļām.
- skrabēt Radīt īsu, citu citam sekojošu troksni, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržoties (gar ko), piem., par asiem, cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
- grabēt Radīt īsus, ne visai skaļus, citu citam sekojošus trokšņus, piem., piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko); atskanēt šādiem trokšņiem.
- šmakstēt Radīt raksturīgu īslaicīgu, paklusu troksni (par lūpām, mēli ēdot vai skūpstoties); atskanēt šādam troksnim.
- blarkšķēt Radīt skaļu trokšņu kopumu (piem., kam metāliskam vairākkārt aizķeroties, atsitoties).
- klauvēt Radīt troksni, atsitoties pret ko.
- pārrāpot Rāpojot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
- sarētojums Rezultāts --> sarētot, sarētoties; rēta.
- rībināt Rībot, ar lielu troksni pārvietoties.
- ritēt Riteņiem griežoties, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
- grabulis Rotaļlieta – priekšmets ar tukšu vidu, kur ievietotas lodītes, bumbiņas u. tml., kas kustoties grab.
- ritēt Rotējot pārvietoties, būt rotācijas kustībā; arī rotēt.
- mēle metas runāt neveikli, stostoties.
- izšķīst Sadalīties gabalos, daļās (piem., atsitoties pret ko).
- izdalīties Sadaloties vairākās vai daudzās daļās, izvietoties (pa vienam vai nelielās grupās); izklīst.
- izskolot Sagādāt apstākļus, lai (kāds) varētu pilnīgi izglītoties; izmācīt.
- pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties.
- Būsim pazīstami! saka iepazīstoties.
- ieiet gultā sakārtoties gulēšanai un iegulties guļasvietā.
- saposties Sakārtoties, izgreznoties.
- sarindoties Sakārtoties, sastāties rindā (parasti par cilvēkiem).
- turēties Sakopojot spēkus, arī cīnoties, pārvarēt grūtības; pretoties, nepadoties grūtībām, šķēršļiem.
- sapiktoties Sākt (parasti pēkšņi) piktoties.
- sakustēties Sākt kustēties, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
- sisties Sākt pēkšņi, strauji pārvietoties (kādā) virzienā; pēkšņi, strauji mainīt pārvietošanās virzienu.
- notupties Saliecot ceļgalus, novietoties tupus.
- sapīpēties Salietoties narkotiskās vielas.
- uztrūkties Satrūkstoties (no kā), pēkšņi uzmosties, arī tikt pēkšņi iztraucētam (no kā).
- uztrūkties Satrūkstoties pacelties spārnos.
- uztrūkties Satrūkstoties strauji piecelties.
- saķept Savienoties, sasaistīties kā mīksta, lipīga iedarbībā; savienojoties, sasaistoties kļūt par mīkstu, lipīgu masu.
- satilpt Savietoties, ietilpt (kur) – par lielāku kā daudzumu.
- sadrūzmēties Savirzīties (drūzmā, burzmā), novietoties cieši cits pie cita – par vairākiem, daudziem.
- zosu gājienā sekojot citam aiz cita (pārvietoties).
- uzsēsties Sēžoties novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
- pārdauzīt Sitot, sasitoties ievainot (ķermeņa daļu) tā, ka rodas brūce; pārsist.
- nogrābstīt Skarot ar rokām, grābstoties notraipīt.
- lūkot Skatīt, skatīties; skatot, skatoties pārbaudīt.
- skatīties (arī raudzīties, lūkoties u. tml.) caur pieri skatoties ar mazliet pieliektu galvu uz augšu, paust naidīgu, nedraudzīgu attieksmi.
- noskatīties Skatoties iegūt sapratni, māku u. tml. (kā kas ir darāms, pareizi veicams).
- izturēt skatienu skatoties kādam acīs, nenovērsties.
- raudzīt Skatoties noskaidrot, pārbaudīt (ko).
- ieskatīties Skatoties pamanīt, ievērot.
- paskatīties Skatoties pavērot, pārbaudīt, lai pārliecinātos (par ko), arī uzzinātu (ko).
- saskatīt Skatoties uztvert (ko).
- saskatīt Skatoties uztvert (ko).
- sazīmēt Skatoties uztvert kā iepriekš redzētu, zināmu; arī saskatīt.
- saskatīties Skatoties uztvert, arī iegaumēt (parasti lielā apjomā).
- noskatīties Skatoties vērot (ko).
- izskatīt Skatoties, aplūkojot iepazīties (ar tekstu), gūt priekšstatu (par to).
- izskatīt Skatoties, aplūkojot sīki iepazīties (piem., ar kādu priekšmetu kopumu, vietu, kur kas atrodas).
- uzmanīt Skatoties, vērojot ko sargāt; skatoties, vērojot nepieļaut, ka (piemēram, darbība, process) noritētu neatbilstoši kādām prasībām.
- sagula Slānis, kas izveidojies, (kam) sagulstoties, sablīvējoties.
- aizslapstīties Slapstoties aiziet.
- ieslapstīties Slapstoties ieiet (kur iekšā).
- izslapstīties Slapstoties izbēgt, izvairīties (no kā).
- noskatīties Slepus skatoties, uzzināt (ko).
- iedzimta slimība slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
- pārsvempties Smagnēji, ar grūtībām pārvietoties (uz citu vietu).
- iesvempties Smagnēji, neveikli ievietoties (kur iekšā).
- plūstošās smiltis smiltis, kas spēj pārvietoties filtrējošās pazemes ūdeņu plūsmas hidrodinamiskā spiediena ietekmē.
- nospārdīt Spārdoties, kustoties novirzīt (ko) nost, lejā, zemē.
- viskozitāte Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai; stigrība.
- stigrība Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai; viskozitāte.
- stiprība Spēja (materiālam, priekšmetam, veidojumam u. tml.) pretoties deformācijai, sagrūšanai kādu slodžu iedarbībā.
- lidspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu; lidotspēja.
- lidotspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu; lidspēja.
- ažiotāža Spekulācija biržā vai tirgū ar vērtspapīriem, precēm, lai, to kursam vai cenai svārstoties, gūtu peļņu.
- kļauties Spiesties, novietoties (pie kā, kam cieši klāt).
- iespiesties Spiežoties iekļūt (kur iekšā); cieši ievietoties (kur iekšā, starp ko).
- iespraukties Spraucoties iekļūt (kur iekšā); spraucoties ievietoties (kur, starp ko).
- izstaigāt Staigājot pārvietoties; staigājot paveikt (kādu gājienu).
- spietot Staigāt, pārvietoties (kur) lielā kopumā – par cilvēkiem.
- GPS Starptautiska orientēšanās sistēma, kas, balstoties uz Zemes pavadoņu raidītajiem signāliem, ļauj noteikt kāda objekta atrašanās vietu vai tā pārvietošanos.
- stutēt sienas stāvēt pie sienas, parasti balstoties pret to (par cilvēkiem).
- konjunkcija Stāvoklis, kad divi debess spīdekļi atrodas vienā virzienā (skatoties no Zemes).
- brīvība Stāvoklis, kad var netraucēti, bez ierobežojumiem pārvietoties, izraudzīties sev uzturēšanās vietu.
- kāja Stāvus, balstoties uz šīm ķermeņa daļām.
- atsist Strauji (parasti ar troksni kam atsitoties) atvērt; atraut vaļā (piem., mēteli).
- izvirpuļot Strauji griežoties, riņķveidīgi kustoties, izvirzīties.
- uzdrāzties Strauji izplatoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- sadurties Strauji kustoties, saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
- samesties Strauji sagriezties (slīdot, atsitoties u. tml.) – piem., par transportlīdzekli.
- šļakstēt Strauji, spēcīgi tiekot skartam vai atsitoties pret ko, virzīties uz augšu, sāniem u. tml., radot īslaicīgu, samērā klusu troksni.
- staigulis Šāda ierīce, kas ļauj stāvus pārvietoties invalīdiem, slimniekiem.
- šķērsoties Šķērsot vienam otru, citam citu; būt novietotam, atrasties vienam pret otru, citam pret citu; krustoties.
- kapilaritāte Šķidruma spēja pārvietoties pa kapilāriem.
- pakāpties Šķietamā kustībā pavirzīties (uz augšu) – par debess spīdekļiem; izplatoties pavirzīties (uz augšu).
- stāvēt Šķietami vai reāli nepārvietoties, arī atrasties kādā vidē (par parādībām dabā).
- notašķīt Šļakstoties notraipīt, padarīt (ko) slapju, netīru.
- nošļakstīt Šļakstoties padarīt (ko) slapju, arī netīru.
- līgoties Šūpojoties virzīties, pārvietoties.
- starpā Tā, ka ko šķir, norobežo (atrasties, novietoties, norisināties).
- stiprs Tāds, kam piemīt spēja, parasti ievērojami, pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
- sakļaut Tāds, kas atrodas samērā cieši kopā (par augu daļām); tāds, kura sastāvdaļas augot, attīstoties atrodas samērā cieši kopā (par augu daļu kopumu).
- ļumīgs Tāds, kas kustoties viegli dreb, šūpojas (par tuklu ķermeni, tā daļām).
- neveikls Tāds, kas nespēj veikli, ātri kustēties, pārvietoties, ir smagnējs, lempīgs (par dzīvniekiem).
- neatkārtojams Tāds, kas nevar atkārtoties, norisināties vai izpausties vairākkārt.
- neuzņēmīgs Tāds, kas spēj pretoties (kā) iedarbībai, nereaģēt (uz to); rezistents.
- triecienizturīgs Tāds, kas spēj pretoties atkārtotiem mehāniskiem triecieniem.
- mobils Tāds, kas spējīgs ātri pārvietoties, ātri reaģēt.
- trausls Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par organismu, tā daļām, fizioloģisku, psihisku stāvokli u. tml.).
- vārīgs Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (piem., slimībām, ievainojumiem) – par organismu, tā daļām, fizioloģisku stāvokli u. tml.
- akls Tāds, ko veic neskatoties.
- pilns Tāds, kur (kas, piem., tvaiks, smarža, skaņa) ir izplatījies, izplatoties koncentrējies (par vietu, telpu, vidi).
- nepārejams Tāds, kur ir grūti vai neiespējami pārvietoties; tāds, kam ir grūti vai neiespējami pārkļūt.
- vārīgs Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam.
- ietilpīgs Tāds, kurā var daudz ievietot, arī daudzi ievietoties; tāds, kam ir liels tilpums.
- neizbraucams Tāds, pa kuru braucot ir grūti vai neiespējami pārvietoties.
- neizbrienams Tāds, pa kuru ejot, brienot ir grūti vai neiespējami pārvietoties.
- rumaks Tas, ar ko var pārvietoties; braucamais.
- grābstīties Taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties ko satvert, sameklēt.
- sagramstīt Taustoties (ar rokām, pirkstiem), sameklēt, satvert; sagrābstīt (2), sagrābāt (2).
- sagrābāt Taustoties (ar rokām, pirkstiem), sameklēt, satvert; sagrābstīt (2).
- sagrābstīt Taustoties (ar rokām, pirkstiem), sameklēt, satvert.
- aiztaustīties Taustoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- ietaustīties Taustoties ievirzīties (kur iekšā).
- gramstīt Taustoties meklēt.
- pārtecēt Tekot pārvietoties no vienas vietas vai tilpnes uz otru.
- audums Tekstilizstrādājums, kas veidojas, aužamajos stāvos savstarpēji perpendikulāri saistoties audiem un šķēriem; austa drēbe.
- tehnokrātija Teorija par to, ka vispārēja sabiedrības labklājība sasniedzama, balstoties uz industriālu apvērsumu, tehnoloģiju attīstību.
- sasniegt Tiekot pilnveidotam, attīstītam, arī attīstoties iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
- novalkāties Tiekot valkātam, kļūt neizskatīgam, arī nederīgam; nolietoties.
- nogulties Tikt novietotam, arī novietoties (kur, uz kā u. tml.).
- gult Tikt novietotam, novietoties zemē, horizontāli.
- samest Tikt strauji sagrieztam (slīdot, atsitoties u. tml.) – piem., par transportlīdzekli.
- sanest Tikt strauji sagrieztam (slīdot, atsitoties u. tml.) – piem., par transportlīdzekli.
- pamattonis Tonis, ko rada akustiska sistēma, svārstoties ar vismazāko iespējamo frekvenci.
- amfībija Transportlīdzeklis, kas var pārvietoties gan pa sauszemi, gan pa ūdeni.
- sadauzīties Trieciena (vai triecienu) rezultātā (piem., atsitoties pret ko) sabojāties, kļūt nelietojamam.
- atsitiens Trieciens, kas rodas, atsitoties pret ko.
- rāpties Turoties ar rokām (kur, pie kā) un atbalstoties, aizķeroties (kur, aiz kā) ar kājām, virzīties, pārvietoties.
- šurpmāk Tuvāk vietai, kur atrodas runātājs vai ar ko ir saistīts runātājs (pārvietoties, pārvietot).
- modelēt Uz līdzības pamata, balstoties uz faktiem, paraugiem u. tml., radīt shematizētu, vienkāršotu (kā) atveidu.
- vēkšpēdu Uz muguras (gulēt, novietoties u. tml.).
- zemē Uz sauszemes virsas, arī uz (parasti telpas) pamata (atrasties, novietoties, novietot).
- uzšūmēties Uzputoties.
- uzkāpt Uzvirzīties (arī šķietami) augšā (par parādībām dabā); izplatoties uzvirzīties augšā.
- uzgulties Uzvirzīties, novietoties, virsū (uz kā, kam) – par priekšmetu, materiālu u. tml.
- zagt dienas vadīt laiku bezdarbībā, slaistīties; vadot dienas bezdarbībā, slaistoties, sagādāt kādam zaudējumus.
- novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) noiet, nonāk (kur).
- izvaibstīt Vaibstoties pārveidot (seju, tās daļas), izveidot grimases.
- savaibstīt Vaibstoties pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas); vaibstoties izveidot (sejā grimasi).
- skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- skraidelēt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem); skraidīt (1).
- mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa svaru no vienas kājas uz otru; mīdīties.
- mīdīties Vairākkārt nelielā platībā pārvietoties no vienas vietas uz otru; stāvot uz vietas, vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru.
- bungot Vairākkārt sist pret ko cietu, radot troksni; atsitoties pret ko cietu, radīt troksni.
- svaidīties Vairākkārt strauji kustēties, pārvietoties (parasti šurpu turpu).
- mētāties Vairākkārt strauji pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- skraidīt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
- skraidelēt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
- lēkāt Vairākkārt strauji pārvietoties, virzīties šurp turp, no vienas vietas uz otru.
- šļūkāt Vairākkārt šļūcot (pa kādu virsmu), pārvietoties.
- ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni, četrrāpus vai lienot.
- lodāt Vairākkārt, dažādos virzienos iet, pārvietoties, līst; šurpu turpu staigāt (piem., ko meklējot).
- novalstīties Valstoties, grozoties nogulēt; nogulšņāt (kādu laikposmu).
- novārtīties Vārtoties, gulšņājot pavadīt (kādu laikposmu).
- pārceļot Veicot garāku ceļu, pārvietoties (uz citu atrašanās, uzturēšanās vietu).
- vīties Veidot lokus, spirāli; augot kārtoties (cirtās, sprogās).
- dibināt Veidot, radīt (ko), pamatojoties, balstoties (uz ko).
- ripot Veļoties, rotējot pārvietoties.
- nolūkot Vērīgi skatoties, izraudzīt, izvēlēties (ko); noskatīt.
- lūkoties Vērīgi, uzmanīgi skatīties (kur, uz ko); skatoties vērot (notikumu, darbību).
- trizuļot Viegli svārstīties, trīcēt; viegli svārstoties, trīcot atstarot mainīga virziena gaismu.
- līgot Viegli šūpoties; viegli šūpojoties, virzīties, pārvietoties.
- slīdēt Vienmērīgā gaitā pārvietoties, virzīties.
- aizslīdēt Vienmērīgā, slīdošā gaitā pārvietoties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- aizmugure Vieta, kas atrodas beigās, skatoties no priekšplāna.
- noviļāt Viļājoties, vārtoties saplacināt, sabojāt (ko).
- pārmete Vingrošanas elements – straujš ķermeņa apgrieziens (uz priekšu, atpakaļ, sānis), balstoties uz rokām.
- turp Virzienā uz vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja (pārvietoties, pārvietot); uz turieni.
- lidināties Virzīties lejup, pārvietoties (gaisā) – parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma.
- braukt Virzīties, pārvietoties (ar transportlīdzekli).
- sekot Virzīties, pārvietoties (kādam, kam) līdzi, aiz (kā).
- veikt Virzīties, pārvietoties (noteiktu attālumu, ceļu ar noteiktu garumu).
- virpuļot Virzīties, pārvietoties (pa gaisu) straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
- rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem).
- rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar kāju kustībām (par rāpuļiem, kukaiņiem u. tml.).
- plostot Virzīties, pārvietoties ar plostu.
- turēties Virzīties, pārvietoties atbilstoši noteiktam virzienam, attālumam, arī noteiktām prasībām; veikt, darīt (ko) ar noteiktu ātrumu.
- lidot Virzīties, pārvietoties gaisā (par lidaparātiem, arī par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
- rāpot Virzīties, pārvietoties lēni, ar grūtībām (par transportlīdzekļiem).
- taustīties Virzīties, pārvietoties nedroši, orientējoties pēc taustes (par cilvēkiem).
- streipuļot Virzīties, pārvietoties nevienmērīgiem, nestabiliem, ļodzīgiem soļiem, līgojoties, neieturot taisnu kustības virzienu.
- spiesties Virzīties, pārvietoties pa ko šauru, neērtu, pārvarot grūtības.
- kuģot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm (parasti ar kuģi).
- rāpties Virzīties, pārvietoties rāpojot.
- rāpot Virzīties, pārvietoties rāpus (par cilvēku).
- braukt Virzīties, pārvietoties šļūcot, slīdot.
- lēkāt Virzīties, pārvietoties, brīžiem palecoties.
- spiesties Virzīties, pārvietoties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kāda, pie kā); arī novietoties ciešā kopumā (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- klidzināt Virzīties, pārvietoties, radot īsu, skanīgu troksni (parasti par zirgu); braukt ar zirgu, radot īsu, skanīgu troksni.
- līst Virzīties, pieplokot ar ķermeni, pārvietojoties četrrāpus u. tml. (par cilvēku); kāpt, pieturoties ar rokām, atbalstoties ar ķermeni u. tml.
- aizvirzīties Virzoties (noteiktā virzienā) pārvietoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, kam priekšā).
- pavirzīties Virzoties mazliet, nedaudz pārvietoties – par dzīvām būtnēm.
- uzvirzīties Virzoties novietoties (uz kā, kam virsū).
- krauties Virzoties novietoties citam uz cita vai citam pie cita.
- izvirzīties Virzoties pārvietoties (no kurienes, kur u. tml.).
- pārvirzīties Virzoties pārvietoties (pāri kam, pār ko).
- pievirzīties Virzoties pārvietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārvirzīties Virzoties pārvietoties, tikt pārvietotam (kur, uz kurieni).
- savirzīties Virzoties, pārvietojoties nonākt, novietoties kopā vai noteiktās telpiskās attiecībās.
- sprūst Virzoties, tiekot virzītam pa ko šauru, stāties, nespēt pārvietoties tālāk.
- septiņjūdžu Zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties, arī acumirklī nokļūt no vienas vietas citā (pasakās).
- nosisties Zaudēt dzīvību, atsitoties, triecoties pret ko.
- iezvelties Zvalstoties iebraukt (kur iekšā).
- mēle Zvana sastāvdaļa kustīgi piestiprināts, garens metāla priekšmets, kas, sitoties pret zvana sienām, rada skaņas.
toties citās vārdnīcās:
LLVV
MEV