Paplašinātā meklēšana
Meklējam dalīt.
Atrasts vārdos (20):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (708):
- diskvalificēt Aizliegt (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, neatzīt sasniegto rezultātu.
- diskvalifikācija Aizliegums (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, sasniegto rezultātu neatzīšana.
- reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
- uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
- kalorimetrs Aparāts izdalītā vai absorbētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- vadīt Apbedīt, piedalīties apbedīšanā.
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
- diskutēt Apspriest strīdīgu jautājumu, piedalīties diskusijā.
- kult Apstrādāt (graudaugus) ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem, lai atdalītu sēklas no vārpām, pākstīm; šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
- kulstīt Apstrādāt (linus) ar kulstīklu, lai atdalītu šķiedru no spaļiem.
- grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās (pēc kopējas pazīmes); arī klasificēt.
- grupēties Apvienoties grupās, dalīties grupās.
- griezt Ar asu rīku, priekšmetu sadalīt daļās, atdalīt no veselā; arī smalcināt.
- sviest Ar centrbēdzes spēku atdalīt (no kā).
- centrifugēt Ar centrifūgu mehāniski sadalīt (maisījumu) sastāvdaļās.
- kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
- noņemt Ar īpašiem paņēmieniem nodalīt, atdalīt nost.
- pārkalt Ar knābja sitieniem, cirtieniem pārdalīt.
- nokost Ar kodienu atdalīt (kā) gabalu.
- piešūt Ar ķirurģiskiem paņēmieniem šujot, piestiprināt atpakaļ (atdalīto ķermeņa daļu).
- plūkāt Ar rāvieniem dalīt, padarot retāku (kādu kopumu).
- plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
- izgriezt Ar separatoru sadalīt, atdalīt.
- pārsist Ar sitienu pārdalīt; sitot radīt bojājumu, caurumu.
- salauzt Ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt.
- atsist Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt; vairākkārt sitot, dauzot atdalīt.
- ieskaitīt Ar skaitu iedalīt (kādam), ievietot (kur iekšā).
- zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu); šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
- raut Ar spēcīgu plūsmu, vilkmi atdalīt, virzīt prom – par parādībām dabā.
- drumstalot Ar spiedienu, sitot u. tml. dalīt sastāvdaļās, drumstalās.
- ekstrahēt Ar šķīdinātājiem atdalīt, izdalīt kādu vielu.
- izskalot Ar šķidruma plūsmu izvadīt, izdalīt.
- sprāgt Ar troksni vērties vaļā, arī atdalīties, strauji virzīties nost (par priekšmetiem).
- kodiens Ar zobiem atdalīts kumoss.
- kost Ar zobiem tvert, spiest (ko), lai atdalītu daļu (no tā); ar zobiem tvert, spiest (ko), lai (to) atdalītu (no kā).
- noārdīt Ārdot nodalīt nost (ko piešūtu, uzšūtu); ārdot (adījumu), izjaukt.
- izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt, izjaukt (piem., sašūtu drānu, adījumu); ārdot izjaukt (šuvuma vietu).
- imūnserums Asins preparāts, kurā ir antivielas pret kādas slimības ierosinātājiem vai to izdalītajiem toksīniem.
- attaukot Atbrīvot (virsmu) no taukvielām; atdalīt taukvielas.
- izņemt Atdalīt (ko) no organisma.
- kāst Atdalīt (ko) no šķidruma, to nolejot.
- atdabūt Atdalīt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
- izņemt Atdalīt (piem., no teksta) kā lieku, neiederīgu, nevajadzīgu.
- atgriezt Atdalīt (zemes gabalu no kādas platības).
- atlapot Atdalīt lapas (augiem).
- nodabūt Atdalīt nost (parasti ar pūlēm, grūtībām).
- atpogaļot Atdalīt pogaļas (liniem).
- sijāt graudus no pelavām atdalīt vērtīgo no mazvērtīgā.
- atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga.
- atšķirt Atdalīt, atšķirot.
- atkabināt Atdalīt, atvienot (ko piekabinātu); atāķēt.
- atraut Atdalīt, domās nesaistīt, aplūkot šķirti (ko savstarpēji saistītu).
- izolēt Atdalīt, nošķirt atsevišķi.
- nozvīņot Atdalīt, notīrīt zvīņas (zivij).
- separēt Atdalīt, sadalīt (ko) ar separatoru.
- izsaukuma zīme atdalītājpieturzīme (!) izsaukuma teikuma beigās.
- jautājuma zīme atdalītājpieturzīme (?) jautājuma teikuma beigās.
- nokrist Atdalīties (no kā) un nonākt lejā, zemē.
- nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- izkrist Atdalīties (no kāda veseluma) un izslīdēt, nokrist.
- izkrist Atdalīties (no ķermeņa).
- nonākt Atdalīties (nost); nokrist (nost).
- atraisīties Atdalīties (piem., no zara).
- plukt Atdalīties no ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu).
- atšķelties Atdalīties šķelšanas vai šķelšanās rezultātā.
- nobirt Atdalīties un nokrist (par augu daļām).
- atkrist Atdalīties un nokrist.
- atlupt Atdalīties, atlobīties nost.
- atlīmēties Atdalīties, atnākt vaļā (par ko pielīmētu, aizlīmētu).
- atlipt Atdalīties, atnākt vaļā (piem., par ko pielipinātu, salipušu).
- plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
- āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
- pielaist Atļaut piedalīties.
- būt Atrasties, uzturēties (kur), arī ierasties, piedalīties (par cilvēkiem).
- ierobežot Atrodoties (kam) apkārt, nodalīt, norobežot.
- separāts Atsevišķi nošķirts, nodalīts (par parādībām sabiedrībā).
- nodauzīt Atsitot, piesitot nošķelt, nodalīt nost.
- atlicināt Atstāt, pataupīt; iedalīt (kādam nolūkam).
- atlēkt Atšķelties un atkrist nost; atdalīties, atlobīties.
- nošķirt Atšķirt nost, nodalīt savrup.
- iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar ko).
- boikots Atteikšanās piedalīties (kur), darīt (ko).
- nobērt Berot atdalīt nost (kādu daļu no kā).
- saberzēt Berzējot, beržot (starp pirkstiem), padarīt mīkstu, arī sadalīt (ko).
- noberzties Berzējoties, tiekot berztam, atdalīties nost.
- noberzt Beržot atdalīt nost (netīrumus, kā paliekas u. tml.).
- jaukties Bez uzaicinājuma, pret citu gribu iesaistīties, piedalīties (kur), cenšoties ietekmēt (ko).
- atbirt Birstot atdalīties nost.
- nobirzt Birstot, drūpot atdalīties nost; nodrupt.
- sabirt Birstot, drūpot sadalīties (sīkās daļās).
- turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
- nobraucīt Braukot noņemt, atdalīt nost.
- pārstāvēt Būt (personu grupas, organizācijas, valsts institūcijas u. tml.) izraudzītam, pilnvarotam (kur) atrasties, piedalīties, darboties.
- figurēt Būt klāt, piedalīties.
- noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
- dalīties Būt tādam (skaitlim), ko var bez atlikuma izdalīt ar citu skaitli.
- cirst Būt tādam, kas spēj dalīt nost vai šķelt sīkākās daļās (piem., par cirvi, zobenu); šādā veidā ievainot vai nonāvēt.
- nometņot Būt, atrasties nometnē (1), piedalīties rīkotajos pasākumos.
- dzīrot Būt, piedalīties dzīrēs.
- nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu, spalvu (dzīvniekiem); cērpot atdalīt nost (vilnu).
- nocirst Cērtot atdalīt (piem., koku) nost no saknēm.
- nocirst Cērtot atdalīt nost (daļu no kā).
- izcirst Cērtot atdalīt, iegūt (no kautķermeņa).
- atcirst Cērtot atdalīt.
- pārcirst Cērtot pārdalīt.
- sacirst Cērtot sadalīt, sasmalcināt.
- skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko).
- skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (piem., akmeņus) noteiktas formas gabalos.
- kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu; cieši spiesties kur iekšā (par zobiem).
- astrālais ķermenis cilvēka enerģētiskais apvalks, kas spēj atdalīties no fiziskā ķermeņa un eksistēt patstāvīgi.
- baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos dievkalpojumā.
- pārstāvis Cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
- karot Cīnīties (bruņotā cīņā, iesaistoties karadarbībā), piedalīties karā.
- decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kura saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas pierakstā no veselā skaitļa ir atdalīts ar komatu.
- simtlauciņu Dambrete, kuru spēlē uz galdiņa, kas ir sadalīts 100 lauciņos.
- izdale Darbība --> izdalīt (1); izdalīšana.
- dalīšana Darbība, process --> dalīt.
- pārdale Darbība, process --> pārdalīt (1); (kā) sadalīšana.
- pārdale Darbība, process --> pārdalīt (2); atkārtota sadale.
- sadale Darbība, process --> sadalīt (2).
- sadale Darbība, process --> sadalīt (5).
- noņemt Darbojoties (ar roku vai rokām), atvienot, atdalīt nost (ko piestiprinātu, pievienotu u. tml.).
- dalītājs Darītājs --> dalīt.
- zeltpīpenīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
- silpurene Daudzgadīgs lakstaugs ar matainu stumbru, staraini vai plūksnaini dalītām lapām un violetiem zvanveida ziediem.
- kāpnīte Daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un tumšziliem ziediem.
- vērmele Daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās, kuru lieto kā ārstniecības augu un garšaugu [Artemisia absinthium].
- puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstūraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
- vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem, smaržīgiem ziediem blīvās skarveida ziedkopās.
- atdauzīt Dauzot atdalīt, atšķelt.
- nodauzīt Dauzot, sitot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
- sēnalas Dažu labības augu (piem., auzu, miežu) sēklu cietā apvalka daļas, kas apstrādes procesā atdalītas no graudiem.
- pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko).
- pārdegt Degot pārdalīties.
- dīzeļdegviela Degviela dīzeļmotoru un gāzturbīnu motoru darbināšanai, kura sastāv no naftas izdalītu ogļūdeņražu maisījuma un kuras kvalitāti raksturo cetānskaitlis.
- pārdilt Dilstot kļūt cauram, bojātam; dilstot pārdalīties.
- atdīrāt Dīrājot atdalīt.
- nodīrāt Dīrājot novilkt (beigtam dzīvniekam) ādu; dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
- dubultkoris Divās relatīvi patstāvīgās daļās sadalīts koris (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
- selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar dobu stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
- savstarpēji pirmskaitļi divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju 1 (piem., 8 un 5).
- biļete Dokuments, kas dod tiesības piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
- sūtīt Dot, nodrošināt iespēju piedalīties (kādā pasākumā).
- nodrāzt Drāžot atdalīt nost.
- atdrāzt Drāžot atšķelt, atdalīt.
- sadrāzt Drāžot sadalīt, sasmalcināt; drāžot, smalcinot radīt (ko).
- nodrupināt Drupinot atdalīt nost.
- apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt, no vairākām pusēm).
- atdrupināt Drupinot atdalīt.
- nodrupt Drūpot atdalīties nost.
- atdrupt Drūpot atdalīties.
- sadrupt Drūpot sadalīties.
- atdurt Durot atdalīt.
- atdurstīt Durstot atdalīt.
- noklīst Ejot, staigājot nodalīties, nošķirties (no citiem).
- noēvelēt Ēvelējot atdalīt nost.
- nofiltrēt Filtrējot atdalīt nost.
- kūrfirsts Firsts (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
- dzimt Fizioloģisku procesu rezultātā atdalīties no mātes organisma.
- emulsija Fototehnikā – gaismjutīga kārtiņa uz fotofilmas vai plates, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītām sudraba sāļu daļiņām.
- nofrēzēt Frēzējot atdalīt nost.
- šķēpele Garens, nelīdzens (no kā) atdalījies vai atdalīts gabals.
- strēmele Garens, šaurs (kāda materiāla) gabals, kas ir atdalīts no šī materiāla lielāka gabala; sloksne.
- šnore Garš, šaurs apstrādāšanai iedalīts zemes gabals; šņore (2).
- slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
- sagraizīt Graizot sadalīt, sasmalcināt.
- nograuzt Graužot nodalīt nost; graužot sabojāt (kā virsmu).
- pārgrauzt Graužot pārdalīt.
- šķērēt Griezt nost, dalīt.
- izgriezt Griežot atdalīt (daļu no kā vesela).
- atgriezt Griežot atdalīt; nogriezt.
- nogriezt Griežot nodalīt nost.
- pārgriezt Griežot pārdalīt.
- sagriezt Griežot sadalīt, sasmalcināt.
- nogriezt Griežot un spiežot (ko slapju), atdalīt (ūdeni no tā).
- nogriezt Griežot un spiežot atdalīt ūdeni (no kā slapja).
- izšķirt Grupējot, klasificējot izdalīt; izdalīt (pēc kādām pazīmēm).
- klasificēt Grupēt, dalīt (ko) pēc noteiktiem kritērijiem.
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
- paredzēt Iedalīt (kādam mērķim).
- iekārtot Iedalīt (ko) noteiktā kārtībā, secībā.
- rajonēt Iedalīt (ko) rajonos, atbilstoši noteiktiem kritērijiem.
- sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no veicamā darba, pienākumiem u. tml.).
- ierādīt Iedalīt, atļaut izmantot (piem., zemi, mājokli – parasti padomju iekārtas laikā).
- atrast Iedalīt, izbrīvēt (kam laiku).
- ņemt uzskaitē iereģistrēt, iedalīt (piem., kādā grupā).
- iekļauties Iesaistīties, piedalīties; iejusties.
- iekļūt Iestāties (kur), iegūt tiesības (kur) piedalīties, parasti pārvarot grūtības, šķēršļus.
- dalāmība Īpašība, spēja dalīties, tikt sadalītam.
- izsvīst Izdalīt (ko) šķidruma veidā (par augiem); izdalīties šķidruma veidā (no augiem).
- izgarot Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
- iztvaikot Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
- izvadīt Izdalīt (no organisma, tā daļām).
- atdalīt Izdalīt (no sevis).
- izgulsnēt Izdalīt (no šķīduma vielu) cietā veidā.
- bezdēt Izdalīt (parasti smakojošas) vēdera gāzes.
- izkakāt Izdalīt ar izkārnījumiem.
- raudāt Izdalīt asaras (par dzīvniekiem).
- raudāt Izdalīt asaras reizē ar elsām, šņukstiem vai citām neartikulētām skaņām (piem., sakāpinātu emociju, sāpju dēļ).
- saīsināt Izdalīt daļskaitļa skaitītāju un saucēju ar vienu un to pašu naturālu skaitli.
- dzirksteļot Izdalīt dzirksteles.
- garot Izdalīt garaiņus (par ko karstu).
- garot Izdalīt mitrumu, kūpēt, iztvaikot.
- medot Izdalīt nektāru (parasti par augiem, ziediem).
- izkārnīties Izdalīt no organisma izkārnījumus.
- dzirkstēt Izdalīt ogļskābo gāzi (par dažiem dzērieniem).
- izkakāties Izdalīt resnās zarnas apakšējās daļas saturu; izkārnīties.
- atsuloties Izdalīt sulu, šķidrumu (par produktiem, kas satur ūdeni).
- iztecēt Izdalīt šķidrumu.
- pļūtīt Izdalīt šķidrus vai pusšķidrus izkārnījumus.
- elpot Izdalīt, izplatīt, piem., mitrumu, gaisu, smaržu.
- izdvašot Izdalīt, izplatīt.
- izdvest Izdalīt, izplatīt.
- izelpot Izdalīt, izplatīt.
- izdot Izdalīt, izsniegt lietošanā.
- izgulsnēties Izdalīties (no šķīduma) cietā veidā (par vielu).
- izriesties Izdalīties (parasti par sviedriem).
- lāsmot Izdalīties no apkārtnes ar savu spožumu, spilgtumu.
- zilēt Izdalīties no apkārtnes ar savu zilo krāsu.
- izspiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
- spiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
- tecēt Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu).
- nogulsnēties Izdalīties no šķīduma un uzkrāties (kur).
- plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem, asinīm).
- degt Izdalīties, atšķirties no apkārtējā fona ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
- baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai gaišo krāsu.
- svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par gaismu).
- tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (pie debesīm).
- melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
- sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtot.
- sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtoties.
- laistīties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu spožumu, krāsas spilgtumu.
- zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltot (1).
- zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltoties.
- zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgmot.
- zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgot.
- tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
- lāsot Izdalīties, sūkties laukā pa lāsēm.
- atdalīties Izdalīties.
- smērēt rokas izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
- smērēt nagus izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
- traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
- iet Izkrist; lobīties, atdalīties.
- matuzāle Izplatīta nezāle – neliels (līdz 30 cm augsts) lakstaugs ar zarainu stublāju, dalītām lapām un sīkiem, sārtiem ziediem.
- izdalīties Izplūst, atdalīties (no kā).
- izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties; atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībniekiem.
- izdalīt Izsniedzot (vairākiem vai daudziem), iedot katram daļu no kopuma; sadalīt.
- iznērst Izvadīt, izdalīt (ikrus, olas).
- norobežot Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt.
- sastigot Izveidojot stigas, sadalīt (mežu).
- konstituēties Izveidojoties, nodibinoties noteikt funkcijas, sadalīt pienākumus u. tml.
- izkrist Izveidoties (kur) un atdalīties.
- nozaroties Izveidoties par atsevišķu nozari, dalīties atsevišķās nozarēs.
- izdalīties Izveidoties un izplūst; atdalīties.
- šķirt Izziņas, domāšanas procesā uztvert un nodalīt.
- nokabināt Kabināt nost, atdalīt (ko uzkabinātu, piekabinātu).
- nokalt Kaļot atdalīt nost.
- atkalt Kaļot atdalīt.
- nokapāt Kapājot (1) atdalīt nost.
- apkapāt Kapājot atdalīt (visapkārt, no visām pusēm).
- atkapāt Kapājot atdalīt.
- iztecināt taukos karsēt (piem., treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
- destilēt Karsēt (šķidru vielu) līdz gāzveida stāvoklim un kondensēt, lai (to) attīrītu, koncentrētu vai sadalītu sastāvdaļās (frakcijās); pārtvaicēt.
- iztecināt taukus karsēt (treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
- skribināt Kasīt, arī skrāpēt (ko); kasot, arī skrāpējot atdalīt (parasti ko sīku).
- nokasīt Kasot, skrāpējot atdalīt nost.
- nokāst Kāšot atdalīt (ko) nost, nolejot novārījumu, sūkalas u. tml.
- dragūns Kavalērists, kas kaujās var piedalīties arī kā kājnieks.
- rist Kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, irt.
- apknābāt Knābājot atdalīt, noēst (no virspuses, visapkārt).
- saknābāt Knābājot sadalīt, sasmalcināt; knābājot apēst.
- saknaibīt Knaibot sadalīt, sasmalcināt.
- noknibināt Knibinot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
- apknibināt Knibinot atdalīt sīkus gabaliņus, nodrupināt (no virspuses, visapkārt).
- atknibināt Knibinot atdalīt.
- nokniebt Kniebjot atdalīt nost.
- atkniebt Kniebjot atdalīt.
- izkniebt Kniebjot izņemt, atdalīt; nokniebt.
- pārkniebt Kniebjot pārdalīt.
- kļava Koks vai krūms ar lielām, staraini dalītām lapām, sīkiem ziediem un augļiem ar lidspārniem.
- nokost Kožot atdalīt nost.
- atkost Kožot atdalīt; nokost.
- izkost Kožot atdalīt.
- pārkost Kožot pārdalīt.
- izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējiem, arī kontrastēt ar apkārtējo); būt labāk redzamam, uztveramam (uz vispārējā fona).
- dievgalds Kristīgās baznīcas ceremonija, kas tiek rīkota, pieminot Kristus nāvi un augšāmcelšanos, un kurā ticīgajiem tiek izdalīta maize un vīns.
- zemūdene Kuģis, kam ir cilindrveidīgs plūdlīniju korpuss, sadalīts nodalījumos ar hermētiski noslēdzamām starpsienām, un kas spēj ilgstoši peldēt zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
- ilzīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un pa vienam ziedu kurvītim zaru galos.
- kosmeja Kurvjziežu (asteru) dzimtas viengadīgs krāšņumaugs ar dažādas krāsas ziediem un plūksnaini dalītām lapām.
- sijāt Kustinot, kratot sietu, atdalīt (birstošas vielas) sīkākās daļas no rupjākajām.
- pārkvalificēt Kvalificēt (ko) vēlreiz, no jauna; kvalificējot iedalīt citā grupā, kategorijā.
- replantācija Ķirurģiska operācija – atdalīto audu, orgānu u. tml. piešūšana atpakaļ bijušajā vietā.
- replantēt Ķirurģiski piešūt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
- rīcinaugs Lakstaugs ar staraini dalītām, zirgkastaņām līdzīgām lapām un kura sēklas satur daudz eļļas [Ricinus communis].
- izlāsot Lāsojot izdalīties.
- izlauzīt Lauzot atdalīt (parasti daļu no veselā).
- salauzīt Lauzot sadalīt, sasmalcināt.
- nolauzt Laužot atdalīt nost.
- atlauzt Laužot atdalīt.
- izlauzt Laužot izdabūt, izcelt (no kurienes, kur u. tml.); laužot atdalīt (no kā).
- pārlauzt Laužot pārdalīt.
- salauzt Laužot sadalīt, sasmalcināt.
- noliet Lejot atdalīt (šķidrumu no kā).
- noliet Lejot atdalīt nost (daļu).
- izsvarot Līdzsvarot, vienmērīgi sadalīt, savstarpēji saskaņot.
- graudu cukurs lietošanai piemērotos, nelielos gabaliņos sadalīts cukurs.
- maskoties Likt, vilkt sev masku, tērpties maskā; piedalīties masku gājienā.
- pakulas Linu vai kaņepāju pirmapstrādē atdalītās īsās, mazvērtīgās šķiedras.
- atlobīt Lobot atdalīt; lobot (ko nost) atsegt, atdarīt.
- nolobīties Loboties, tiekot lobītam, atdalīties.
- deklinācija Locījumu formu sistēma (nomeniem); pēc noteiktām locīšanas pazīmēm izdalītā (nomenu) grupa.
- pārlocīt Lokot (piem., galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt locījuma vietā.
- izlozēt Lozējot noteikt (loterijas laimestu sadali); lozējot sadalīt, piešķirt.
- atlupināt Lupinot atdalīt; lupinot atbrīvot (no kā).
- nolupt Lūpot atdalīties nost.
- atlūzt Lūstot atdalīties (no veselā).
- nolūzt Lūstot atdalīties nost (par priekšmetu, tā daļu, detaļu, gabalu u. tml.).
- nolūzt Lūstot atdalīties un nokrist.
- uzlūzt Lūstot dalīties gabalos (par ledus segu, parasti upē, ceļoties ūdens līmenim pavasarī).
- izlūzt Lūstot izvirzīties, atdalīties (no kā).
- pārlūzt Lūstot pārdalīties.
- salūzt Lūstot sadalīties.
- laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
- minorāts Mantošanas kārtība, kurā nesadalītu nekustamo īpašumu manto jaunākais dēls vai jaunākais tuvākais radinieks.
- majorāts Mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (piem., zemi) nedalīti manto pirmdzimtais mantinieks; šādā veidā mantotais īpašums.
- nomazgāt Mazgājot atdalīt nost, notīrīt.
- piemērīt Mērījot (kam) iedalīt; mērījot pievienot (kam klāt).
- uzmērīt Mērījot iedalīt (ko) ar uzviju.
- samērīt Mērījot sadalīt (noteiktās daļās); mērījot iezīmēt (noteiktas daļas).
- nomērīt Mērot piešķirt, iedalīt.
- pūt Mikroorganismu iedarbībā bojāties, kļūt mīkstam, sadalīties.
- virmot Mirdzēt, laistīties (piem., par gaismu, krāsu); būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
- atmirkt Mirkstot kļūt mīkstākam; izmirkstot atdalīties.
- nomizot Mizojot atdalīt (kam) mizu.
- puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2–3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
- monstera Mūžzaļš kāpelējošs tropu augs ar gaisa saknēm un platām dalītām, caurumainām lapām, kas bieži tiek audzēts kā istabas augs.
- kartupelis Nakteņu dzimtas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Solanum tuberosum].
- nobīdīt pie malas nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
- nobīdīt malā nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
- nostumt malā nedot iespēju, nepieļaut ko darīt, kur piedalīties; neatzīt.
- nokavēt Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml.); kavēt.
- kavēt Neierasties, nepiedalīties.
- palikt nomaļus neiesaistīties, nepiedalīties (kur).
- trūkt Neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties daļās (par ko samērā tievu); neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu).
- saturēt Neļaut izdalīties, izplūst no organisma.
- atstumt Neļaut vairs piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.).
- izraut Nepamatoti atdalīt (faktu, parādību u. tml.) no veseluma, kopuma.
- nostāties malā nepiedalīties, neiejaukties (kur).
- stāvēt malā nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
- stāvēt nomaļus nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
- izlaist Nepiedalīties; neveikt (regulāru darbību, uzdevumu u. tml.).
- turēties kopā Nesairt, nesadalīties.
- žagars No koka vai krūma atdalīts tievs zars.
- parcele No lielāka zemes īpašuma atdalīts zemes gabals.
- pusmuiža No muižas nodalīta lauku lielsaimniecība.
- šķēle No pārtikas produkta (piem., maizes klaipa, siera, gaļas) atdalīts samērā plāns gabals.
- novirzīt Nodalīt (finanšu līdzekļus noteiktam mērķim).
- nogriezt Nodalīt (kādu daļu no zemes gabala).
- nošķirt Nodalīt, atšķirt (ko no kā) – par parādībām sabiedrībā.
- nokrejot Nodalīt, noņemt (pienam krējumu).
- nošķirt Nodalīt, norobežot.
- gabals Nodalīta (zemes) platība, lauka daļa.
- nomaldīties Nodalīties (no citiem) un pazaudēt (tos).
- sastāties Nodalīties no šķidruma (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- nošķelties Nodalīties savrup.
- nošķirties Nodalīties savrup.
- nogrupēties Nodalīties savrupās grupās.
- atšķirties Nodalīties, nošķirties savrup (no citiem).
- nogabals Nodalīts (zemes, meža) gabals.
- atsevišķs Nodalīts, tāds, kas darbojas patstāvīgi (par karaspēka daļām, apakšvienībām).
- noģērēt Nodīrāt (dzīvnieku); atdalīt (ādu) no dzīvnieka ķermeņa.
- nesadalīt Nolieguma darb. --> sadalīt.
- noiet Nolobīties, nolupt, atdalīties.
- iemērīt Nomērīt (lai kādam piešķirtu, iedalītu, pārdotu u. tml.).
- nomontēt Noņemt, atdalīt nost (ko piemontētu, uzmontētu u. tml.).
- uz Norāda daļas, kurās kas tiek sadalīts.
- viss Norāda uz (kā) vienotu veselumu, nedalītu kopumu.
- no- Norāda uz nomaļu, arī nodalītu vietu.
- nost Norāda, ka (kas) tiek noņemts, atdalīts, arī atdalās (no kā).
- sa- Norāda, ka (kas) tiek sadalīts, sasmalcināts (parasti vairākās) daļās.
- no- Norāda, ka darbības rezultātā kas atdalās vai tiek atdalīts nost.
- at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atdalīts, atšķirts nost.
- pār- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek sadalīts, sadalās divos gabalos, divās daļās.
- atšķirt Norobežot, atdalīt (piem., ar žogu).
- nožogot Norobežot, nodalīt ar žogu vai nožogojumu.
- novilkt robežu norobežot, nošķirt, nodalīt.
- magnitūda Nosacīta mērvienība, kas rāda zemestrīces laikā izdalītās enerģijas daudzumu uz platības vienību.
- izsvērt Nosvērt (visu kā daudzumu); sverot sadalīt (kādu kopumu) noteiktās daļās.
- nodalīt Nošķirt, atdalīt (no kāda kopuma, daudzuma); nošķirt atsevišķi.
- norobežot Nošķirt, nodalīt.
- mizot Ņemt nost, atdalīt mizu.
- priekšmets Objektīvās realitātes daļa, kas tiek īpaši izdalīta no realitātes.
- pieteikties Oficiāli darīt zināmu savu vēlmi (kur piedalīties, strādāt, ko saņemt u. tml.) un nokārtot nepieciešamās formalitātes.
- uzaicinājums Oficiāls (piemēram, starptautiska līmeņa) aicinājums (piemēram, kur piedalīties, iestāties).
- atkratīt Pakratot atvirzīt, atdalīt nost.
- vēdekļpalma Palma ar staraini dalītām vēdekļveida lapām.
- pārdalīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) tiek sadalīts (parasti divās daļās).
- iesaistīt Panākt, ka (kāds) sāk piedalīties (piem., pasākumā, organizācijā).
- aizkvēpināt Panākt, ka sāk izdalīt dūmus.
- sadabūt Panākt, parasti ar pūlēm, ka (kāds) uzņemas ko veikt, kur piedalīties u. tml.
- sievpaparde Paparde ar īsu, resnu sakneni un plūksnaini dalītām lapām, kas veido piltuvveida cerus.
- milimetru papīrs papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos; milimetrpapīrs.
- milimetrpapīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos; milimetru papīrs.
- noraidīt no laukuma par noteikumu pārkāpumu sporta spēles laikā aizliegt tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
- ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.); pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus dalīt (šuvuma vietu).
- sīkstuļoties Pārmērīgi taupīt, krāt mantu, naudu, nevēloties dalīties ar citiem; skopuļoties.
- uztrūkt Pārplīst, sākt izdalīt strutas.
- izstāties Pārtraukt piedalīties (kur).
- atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību ar ko, vairs nepiedalīties (piem., sabiedriskā kustībā, pasākumā).
- diskrēts Pārtraukts, sadalīts.
- notrūkt Pārtrūkstot saistījumam, atdalīties.
- notrūkt Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost.
- iztvaikot Pārvērsties tvaikos; izdalīties (par šķidrumu, tvaikiem).
- asarot Pastiprināti izdalīt asaras (par acīm).
- izsvīst Pastiprināti svīst; pastiprināti izdalīt no organisma (sviedrus).
- dalījums Paveikta darbība, rezultāts --> dalīt.
- nožogojums Paveikta darbība, rezultāts --> nožogot; veidojums (žogs, barjera u. tml.), ar kuru (kas) ir atdalīts, norobežots.
- pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt; dokuments, kurā izteikta vēlme ko darīt, kur piedalīties u. tml.
- sairums Paveikta darbība, rezultāts --> sairt (1); sadalīties.
- sairums Paveikta darbība, rezultāts --> sairt (2); sadalīties (parasti par valsti), izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu, organizāciju u. tml.).
- pieteikt Paziņot par (kāda, kā) gatavību kur piedalīties, ko darīt; piereģistrēt.
- viesis Persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piem., piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko).
- kārtot Piedalīties (eksāmenā, ieskaitē u. tml.).
- spēlēt Piedalīties (kā) spēlē (1); nodarboties ar (kā) spēli (1).
- spēlēt Piedalīties (kā) spēlē (2); nodarboties ar (kā) spēli (2).
- asistēt Piedalīties (kur); būt klāt, palīdzēt darba galvenajam, atbildīgajam veicējam.
- kārtot Piedalīties (mācību priekšmeta) eksāmenā, ieskaitē u. tml.
- dejot Piedalīties baleta izrādē, koncertā u. tml. atveidot (baleta) lomu, sniegt deju priekšnesumu.
- cīnīties Piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); karot.
- disputēt Piedalīties disputā; apspriest strīdīgu jautājumu.
- nokarot Piedalīties karā, būt iesaistītam karadarbībā (kādu laiku).
- nokarot Piedalīties karā, būt iesaistītam karadarbībā.
- ost pulveri piedalīties kaujā, bruņotā cīņā.
- ostīt pulveri piedalīties kaujā, bruņotā cīņā.
- pielikt (savu) roku piedalīties kopīgā darbā, palīdzēt.
- manifestēt Piedalīties manifestācijā.
- polemizēt Piedalīties polemikā.
- iet rotaļās piedalīties rotaļā.
- sacensties Piedalīties sacensībās (2).
- cīnīties Piedalīties sacensībās, cenšoties pārspēt, pieveikt (pretinieku) sporta sacīkstēs.
- startēt Piedalīties sporta sacensībās.
- ballēties Piedalīties svinībās.
- talkot Piedalīties talkā.
- spēlēt teātri piedalīties teātra izrādēs, tēlojot lomas.
- vēlēt Piedalīties vēlēšanās, arī veikt (kā) vēlēšanas.
- iziet Piedalīties, būt iesaistītam (kādā procesā, pasākumā) un veikt visas nepieciešamās darbības.
- iet kadrā piedalīties, būt redzamam (parasti televīzijas pārraidē).
- būt kadrā piedalīties, būt redzamam (parasti televīzijas pārraidē).
- startēt Piedalīties, rīkoties, lai kur iesaistītos, ko panāktu (piem., mācītos, strādātu, ieņemtu kādu stāvokli sabiedrībā).
- spēlēt Piedalīties, tēlot (izrādē, kinofilmā u. tml).
- ņemt dalību piedalīties.
- tenderis Piedāvājumu konkurss – izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, veikt pakalpojumus u. tml.
- pieslēgties Pievienoties (kopīgi veicamai darbībai); iesaistīties, piedalīties (kādā norisē, procesā u. tml.).
- lēveris Pilnīgi vai daļēji atdalīts (audu, miesas) gabals.
- priekšpilsēta Pilsētas ārējais, no centra atdalītais rajons.
- debitēt Pirmo reizi uzstāties; pirmo reizi piedalīties.
- sasprāgt Plaisājot sadalīties (parasti pēkšņi).
- dalenis Plāksnīte (ar attiecīgu uzrakstu), kuru novieto plauktā starp grāmatām, lai nodalītu vienu daļu no otras.
- atplēst Plēšot atdalīt (pilnīgi vai daļēji); atraut.
- noplēst Plēšot atdalīt nost.
- pārplēst Plēšot pārdalīt.
- saplēst Plēšot sadalīt, sasmalcināt; plēšot sabojāt, arī iznīcināt.
- atplīst Plīstot atdalīties (pilnīgi vai daļēji).
- noplīst Plīstot atdalīties, nokrist nost.
- izplīst Plīstot atdalīties.
- saplīst Plīstot sadalīties vairākās daļās; plīstot tikt sabojātam, iznīcinātam.
- pārplīst Plīstot, arī tiekot šķeltam, pārdalīties.
- izplucināt Plucinot sadalīt viscaur sīkāk.
- saplucināt Plucinot sadalīt, sasmalcināt (ko).
- noplūkt Plūcot atdalīt nost (auga daļas).
- noplūkt Plūcot atdalīt nost (putna kautķermenim spalvas); plūcot atdalīt spalvas (putna kautķermenim).
- sapluinīt Pluinot sadalīt.
- saplūkāt Plūkājot, plēšot sadalīt, sasmalcināt.
- stafete Posmos sadalīta komandu sacensība (piem., skriešanā, slēpošanā), kurā katrs komandas dalībnieks veic vienu distances posmu.
- sašķelties Pretēju uzskatu, interešu dēļ sadalīties atsevišķos grupējumos.
- lustēties Priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
- starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piem., lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu); arī līste.
- izdale Process --> izdalīt (2); izdalīšana, izdalīšanās.
- dalīšanās Process, darbība --> dalīties.
- abstrakcija Process, kurā tiek izdalītas un vispārinātas kāda priekšmeta vai parādības būtiskās pazīmes.
- nopūt Pūstot pilnīgi sabojāties, sairt vai atdalīties nost.
- uzaicinājums Rakstveida oficiāls aicinājums ierasties (piemēram, kādā iestādē), piedalīties (kur) u. tml.
- transportieris Rasēšanas instruments – lineāls ar 180 grādos iedalītu pusapli leņķu mērīšanai un atzīmēšanai.
- atraut Raujot atdalīt, atplēst (pilnīgi vai daļēji).
- noraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek atdalīts nost.
- pārraut Raujot pārdalīt.
- plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā; raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka; arī plūkt (1).
- plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam; raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu) putnu.
- plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt sīkās daļās; raustot viegli burzīt.
- plūkt Raujot, ar rāvienu dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā); šādā veidā dalot nost, vākt (ko).
- atrauties Raujoties atbrīvoties; atdalīties, tikt atrautam.
- dalīties Refl. --> dalīt.
- šķelties Refl. --> šķelt (1); tikt šķeltam; dalīties vairākās daļās.
- šķelties Refl. --> šķelt (5); dalīties vairākās grupās, novirzienos.
- lobīties Refl. darb. --> luobīt (1); dalīties nost (piem., par krāsu, kā virskārtu).
- iet baznīcā regulāri piedalīties dievkalpojumos.
- darboties Rīkoties, veikt (ko sabiedriski nozīmīgu), piedalīties (kādos pasākumos); būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
- siets Rīks, ierīce, arī ierīces daļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) sīkākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
- norīvēt Rīvējot noņemt, atdalīt nost.
- pārrīvēt Rīvējot pārdalīt.
- izrūgt Rūgstot sadalīties (par organiskām vielām).
- Sabiedriskie kārtības sargi sabiedriska organizācija PSRS, kuras uzdevums bija uzmanīt sabiedrisko kārtību, piedalīties likumpārkāpumu novēršanā un sargāt valsts īpašumu.
- skudras Sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu un kuru vēderā ir indes dziedzeris, kas rada kodīgu šķidrumu ar skudrskābi [Formicoidea].
- pusfināls Sacensības, konkurss u. tml., kurā izcīna tiesības piedalīties finālā.
- saskaldīt Sadalīt (4).
- sadrumstalot Sadalīt (kādu kopumu) samērā nelielās daļās.
- drumstalot Sadalīt (ko veselu) sastāvdaļās (parasti nepamatoti, nevajadzīgi).
- sagarināt Sadalīt (ko, piem., zāģējot) noteikta garuma daļās.
- sagrafēt Sadalīt (ko) ailēs.
- frakcionēt Sadalīt (ko) frakcijās.
- dekoncentrēt Sadalīt (ko) pa vairākām vietām.
- saskaldīt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās; panākt, būt par cēloni, ka (kam) zūd vienotība, saikne starp sastāvdaļām, elementiem u. tml.
- saārdīt Sadalīt (ko), izjaucot (tā) kopumu.
- pārdalīt Sadalīt (ko), parasti divos gabalos, divās daļās.
- saskaldīt Sadalīt (ko), parasti nevēlami.
- sašķelt Sadalīt (teritoriju) atsevišķās daļās.
- saskaldīt Sadalīt (teritoriju) vairākās daļās; sašķelt (2).
- decentralizēt Sadalīt centralizētu sistēmu atsevišķās sīkākās daļās; veikt (kā) decentralizāciju.
- graduēt Sadalīt iedaļās (piem., skalu, instrumentu).
- izformēt Sadalīt mazākās vienībās vai likvidēt (kādu organizētu kopumu).
- segmentēt Sadalīt mazākās vienībās, kategorijās, nozarēs u. tml. (piem., pēc kādām pazīmēm).
- sasīkumot Sadalīt nelielos posmos, sadrumstalot.
- izjaukt Sadalīt sastāvdaļās (piem., ierīci, mehānismu).
- sašķelt Sadalīt sastāvdaļās.
- zonēt Sadalīt teritoriju, telpu pēc noteiktiem kritērijiem.
- pārdalīt Sadalīt vēlreiz, no jauna (ko piešķirtu, iedalītu), atvēlot katram noteiktu daļu.
- sašķērēt Sadalīt.
- kopra Sadalīti un izžāvēti kokosriekstu kodoli.
- saskaldīties Sadalīties (2).
- diferencēties Sadalīties (dažādos paveidos, variantos).
- sabrukt Sadalīties (par vielu, tās elementārdaļiņām, to saistījumu).
- izjukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piem., lūstot, brūkot, plīstot).
- izšķīst Sadalīties gabalos, daļās (piem., atsitoties pret ko).
- paklīst Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti virzoties uz dažādām pusēm).
- sairt Sadalīties sastāvdaļās (mehāniskas, ķīmiskas u. tml. iedarbības rezultātā); šādā veidā sadaloties, pārvērsties par ko.
- izirt Sadalīties sastāvdaļās.
- sazaroties Sadalīties sazarojumos.
- noslāņoties Sadalīties slāņos.
- noslāņoties Sadalīties sociālos slāņos, grupās (par sabiedrību).
- pārdalīties Sadalīties tā, ka rodas (parasti) divi gabali, divas daļas.
- sašķīst Sadalīties vairākos gabalos, daļās (parasti pēc trieciena, sitiena) – par priekšmetiem, to kopumu.
- saslāņoties Sadalīties, izveidoties slāņos.
- izlauzīt Sadrupināt, sadalīt gabalos.
- sagrupēt Sakārtot, sadalīt grupās (parasti pēc noteiktām pazīmēm).
- bazilika Sakrāla taisnstūrveida celtne, kas ar stabu vai kolonnu rindām sadalīta trijās vai vairākās daļās (jomos), no kurām vidējā daļa ir augstāka par pārējām.
- šķēle Samērā plāns (no kādas vielas, materiāla, parasti augsnes) atdalīts gabals.
- pilnsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedri.
- kopsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) locekļi; arī šāds administratīvs orgāns.
- izšķirties Sazaroties; sadalīties.
- mistērija Senajā Grieķijā un Romā – slepena reliģiska ceremonija, rituāls, kurā drīkstēja piedalīties tikai īpaši iesvētītie.
- krejot Separējot dalīt (pienu) krējumā un vājpienā.
- atsijāt Sijājot atdalīt.
- akants Siltzemju augs ar lielām, dzeloņainām, plūksnoti dalītām lapām.
- skaldīt Sitot (ar asu priekšmetu) dalīt, drupināt nost.
- cirst Sitot ar cirvi, dalīt nost, šķelt pušu (ko); šādā veidā gatavot (kokmateriālus, malku).
- nosist Sitot, ar sitienu atdalīt nost; arī notriekt, nogāzt (zemē, gar zemi).
- lauzt Sitot, triecot (piem., ar smagu priekšmetu), atdalīt, dalīt, šķelt.
- robežgadījums Situācija vai objekts, ko nevar iedalīt vienā noteiktā kategorijā, sistēmā u. tml.
- daļskaitļa skaitītājs skaitlis, kas rāda, cik ir vienādo daļu, kādās sadalīts skaitlis viens.
- saucējs Skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīta kāda vienība.
- skaitītājs Skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīts veselais, un ko daļskaitlī raksta virs svītras.
- daļskaitļa saucējs skaitlis, kas rāda, kādās vienādas daļās ir sadalīts skaitlis viens.
- noskaitīt Skaitot atdalīt vai iedalīt (noteiktu naudas summu, arī kā daudzumu).
- noskaldīt Skaldot atdalīt nost.
- atskaldīt Skaldot atdalīt.
- izskaldīt Skaldot izdalīt (parasti no kāda veseluma).
- pārskaldīt Skaldot pārdalīt (divās vai vairākās) daļās.
- saskaldīt Skaldot sadalīt.
- pārplēst Skaldot, šķeļot pārdalīt.
- noskalot Skalojot aizvirzīt, atdalīt nost (par lietu, straumi u. tml.).
- noskalot Skalojot atdalīt, novirzīt nost, notīrīt (no kā).
- purkšķināt Skaļi izdalīt vēdera gāzes.
- noraut Skarot (ķermeņa daļu), atdalīt (to) nost (par mehānismu, ierīci u. tml.).
- noskrāpēt Skrāpējot atdalīt nost; notīrīt.
- noskrubināt Skrubinot (ko), atdalīt tam ko nost.
- noskrubināt Skrubinot atdalīt nost (ko no kā).
- apskrubināt Skrubinot atdalīt, apgrauzt (no virspuses, visapkārt).
- aplauzt Slejās saliktu tekstu sadalīt lappusēs; izveidot (iespieddarba) lappusi.
- sasmalcināt Smalcinot sadalīt.
- noraidījums Soda veids sporta spēlē – par noteikumu pārkāpumu piespriests aizliegums tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
- dambrete Spēle uz 64 vai 100 lauciņos sadalīta galdiņa ar 12 baltiem un melniem kauliņiem.
- izšķirt Spēt ar maņu orgāniem izdalīt (no kāda kopuma).
- kost Spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
- nospiest Spiest, spaidīt (ko), atdalot šķidrumu (no tā); spiežot, spaidot atdalīt (šķidrumu no kā).
- berzt Spiežot (pret kādu virsmu) un ar spiedienu virzot šurp turp, dalīt sīkās daļiņās, smalcināt.
- paparde Sporaugs ar lielām plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, sastopams mežos vai kā istabas augs.
- pusfināls Sporta sacensību posms, kurā piedalās iepriekšējo sacensību posma četras labākās komandas vai četri labākie sportisti, lai izcīnītu tiesības piedalīties finālā.
- uzsprāgt Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā strauji sadalīties, eksplodēt.
- sasprāgt Sprāgstot sadalīties.
- pārsprāgt Sprāgstot, plīstot, rasties bojājumam un sadalīties, izjukt.
- pārspridzināt Spridzinot pārdalīt.
- saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt; spridzinot sabojāt (parasti pilnīgi), arī iznīcināt (1).
- nedalāma vārdkopa stabila vārdkopa, ko nav iespējams sadalīt sastāvdaļās tā, ka nezustu vārdkopas nozīme.
- atlikums Starpība starp dalāmo un dalītāja reizinājumu ar nepilno dalījumu.
- joslu laiks starptautiska laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras visa Zemes virsma sadalīta 24 laika joslās un katrā joslā laiks atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
- atšķirtība Stāvoklis, kad (kāds) ir atdalīts, atrauts (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga; stāvoklis, kad kas ir izolēts, atdalīts.
- plēst Stiepjot (ko), parasti pretējos virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos; arī raut, dalīt nost (no kā).
- plēst Stiepjot ar zobiem, nagiem, arī kožot, dalīt atsevišķos gabalos, arī nonāvēt (medījumu) – par dzīvniekiem.
- kabināt Stiprināt klāt, kopā (piem., ievietojot ko āķveidīgu cilpā) vai atdalīt vienu no otra (piem., izņemot ko āķveidīgu no cilpas).
- sašķīst Straujā kustībā, triecoties pret ko, sadalīties, izkliedēties (parasti par kā šķidra kopumu).
- izraut Strauji (ar spēku) atdalīt.
- sprēgāt Strauji izdalīties, atdalīties.
- atsprāgt Strauji, pēkšņi (parasti ar troksni) atdalīties nost.
- izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) – par vulkānu.
- izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (parasti šķidrumu, tvaikus).
- sasvērt Sverot (ko), sadalīt (to) pa noteiktiem kopumiem.
- nosvērt Sverot iedalīt (noteiktu kā daudzumu).
- izsvīst Svīstot izdalīt (ko).
- skūt Šādā veidā dalīt nost apmatojumu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
- lūzt Šķelties, dalīties divās vai vairākās daļās.
- plēst Šķeļot (piem., cērtot, spridzinot), dalīt (ko) atsevišķos gabalos; šādā veidā gatavot (ko).
- nošķelt Šķeļot atdalīt, nodalīt nost (no kā).
- atšķelt Šķeļot atdalīt.
- pāršķelt Šķeļot pārdalīt (ko).
- pāršķelt Šķeļot pārdalīt, ievainot (ķermeņa daļu).
- sašķelt Šķeļot sadalīt, sasmalcināt.
- nošķelties Šķeļoties nodalīties nost.
- sašķelties Šķeļoties sadalīties.
- pāršķelties Šķeļoties, tiekot šķeltam, pārdalīties.
- izšķetināt Šķetinot atdalīt, izritināt vaļā (ko sašķetinātu, savītu, satītu, arī samudžinātu).
- izkust Šķidruma, arī mitruma iedarbībā izšķīst, sadalīties (par vielu).
- nošķīt Šķinot atdalīt nost, arī novākt.
- atlasīt Šķirojot atdalīt, atlikt nost, savrup; izraudzīties, izvēlēties (no kopuma) pēc noteikta kritērija.
- atšķirot Šķirojot atdalīt, nodalīt.
- nošķirot Šķirojot nodalīt atsevišķi.
- nošķirt Šķirojot nodalīt atsevišķi.
- pāršķirt Šķirot pārdalīt uz abām pusēm (parasti matus).
- kust Šķīst, dalīties, piem., šķidruma, mitruma iedarbībā.
- zemsvītras Tāds (piem., vārda, teksta paskaidrojums), kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un ir atdalīts no tā ar taisnu svītru; parinde.
- atsevišķs Tāds, kas ir atdalīts, veido daļu no kopuma; tāds, kas ir (katrs) par sevi.
- norobežots Tāds, kas ir nodalīts no citiem, atsevišķs.
- publisks Tāds, kas ir pieejams daudziem vai visiem; tāds, kur var piedalīties daudzi vai visi; tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem.
- sadrumstalots Tāds, kas ir sadalīts samērā nelielās daļās (par kādu kopumu).
- nešķirams Tāds, kas ir savstarpēji tik cieši saistīts, ka nav iespējams šķirt, atdalīt vienu no otra.
- nesaraujams Tāds, kas ir tik stiprs, noturīgs, ka to ir grūti vai neiespējami saraut, iznīcināt, sadalīt.
- vesels Tāds, kas nav dalīts, dalījies atsevišķās daļās, gabalos; arī tāds, kas pastāv, ir saglabājies neskarts, nebojāts.
- domājams Tāds, kas nav fiziski nodalīts.
- šķirts Tāds, kas nav kopīgs, ir sadalīts, pastāv atsevišķi.
- sīkstulīgs Tāds, kas pārliecīgi taupa, krāj mantu, naudu, nevēlas tajā dalīties; skopulīgs.
- patstāvīgs Tāds, kas pastāv, funkcionē (kādā sistēmā) atsevišķi, atdalīti no kā cita.
- šķelts Tāds, kas sadalīts divās vai vairākās daļās.
- ciets Tāds, ko ir grūti sadalīt, saspiest, saliekt, apstrādāt u. tml.; pretstats: mīksts.
- neatraujams Tāds, ko nevar atdalīt, atraut.
- neatraujams Tāds, ko nevar atdalīt, cieši saistīts.
- dalāms Tāds, ko var dalīt sastāvdaļās.
- mīksts Tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); ļoti elastīgs; pretstats: ciets.
- plenārs Tāds, kurā paredzēts piedalīties visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem (par sēdi, sapulci u. tml.); pilns, vispārējs.
- padomdevējs Tas (tāds), kam ir tiesības piedalīties kāda jautājuma kolektīvā apspriešanā, bet nav tiesību piedalīties izlemšanā.
- dvēseļu revīzija tautas skaitīšana, ko ieviesa cars Pēteris I, lai noteiktu nodokļu maksātāju skaitu, vienmērīgi sadalītu karaspēka uzturēšanu u. tml.
- notecināt Tecinot atdalīt (šķidrumu produktam); tecinot atdalīt šķidrumu (kam).
- notecēt Tekot atdalīties nost (no kā).
- notecēties Tekot atdalīties nost; notekot (šķidrumam), kļūt sausam vai sausākam.
- norīvēties Tiekot berztam, ilgstoši skartam, atdalīties nost.
- iztecēt taukos tiekot karsētam, izdalīt daudz tauku (par gaļu).
- sašķīst Tiekot vārītam, sadalīties, izjukt, pārvērsties mīkstā masā, parasti pilnīgi.
- separātisms Tieksme atdalīties, nošķirties un veidot noslēgtu grupējumu; mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas pastāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
- balsstiesības Tiesības piedalīties balsošanā; tiesības lemt par ko.
- iet Tikt atdalītam, atdotam, tērētam (kādam nolūkam).
- iedalīties Tikt iedalītam, būt iedalītam (sīkākās daļās, grupās).
- atrasties Tikt iedalītam, veltītam (par laiku).
- nesadalītā peļņa tīrās peļņas daļa, kas paliek uzņēmuma rīcībā pēc nodokļu atskaitījumiem, un ko var sadalīt starp uzņēmuma īpašniekiem.
- iztīrīt Tīrot atdalīt, aizvākt (netīrumus, arī ko nevajadzīgu, traucējošu).
- mazgāt Tīrot ko, atdalīt un aizskalot (netīrumus) no tā.
- satrūdēt Trūdot sadalīties, sairt; trūdot sabojāties (parasti pilnīgi).
- pārtrūkt Trūkstot pārdalīties.
- satrūkt Trūkstot sadalīties; pārtrūkt.
- ūdenīte Ūdensaugs ar peldošu vai iegrimušu stumbru, pretējām lapām un četros riekstiņos sadalītu augli.
- pieaicināt Uzaicināt (kādu) piedalīties (kur), veikt (kādu darbu, uzdevumu u. tml.).
- elpot Uzņemt skābekli un izdalīt ogļskābo gāzi.
- dārzkopības sabiedrība uzņēmumu, iestāžu u. tml. darbinieku apvienība, kas izveidota, lai nodarbotos ar dārzkopību sabiedrības biedriem iedalītā teritorijā.
- atšķirt Uztverot (piem., ar redzi, dzirdi), izdalīt (no kāda kopuma).
- graizīt Vairākkārt griezt, lai (ko) sasmalcinātu, sadalītu.
- apkodīt Vairākkārt kožot, atdalīt, noēst (no virspuses, visapkārt).
- lauzīt Vairākkārt lauzt, lai sasmalcinātu, sadalītu.
- mītiņot Vairākkārt piedalīties mītiņos vai rīkot mītiņus.
- plosīt Vairākkārt raujot, plēšot (parasti spēcīgi, arī dažādos virzienos), dalīt (ko) daļās, gabalos, radīt (kam) plaisas, caurumus.
- dauzīt Vairākkārt sist (pa kādu priekšmetu), lai notīrītu, atbrīvotu (no kā); sitot atdalīt, dabūt (ko) nost.
- dauzīt Vairākkārt sitot, sašķelt, sadalīt, sadrupināt.
- kapāt Vairākkārt, ilgāku laiku cērtot (ar ko asu), dalīt nost.
- spietot Vairošanās gaitā, grupējoties ap māti, atdalīties no saimes un doties meklēt citu mitekli (parasti par mājas bitēm).
- licence Valsts vai pašvaldības izdota oficiāla atļauja nodarboties ar ko vai veikt (piem., sniegt kādas darbības pakalpojumus, tirgoties ar precēm, piedalīties sacensībās).
- boikotēt Vērsties (pret ko), atsakoties piedalīties (kur), darīt (ko).
- dalāmība Vesela skaitļa īpašība dalīties bez atlikuma ar kādu citu skaitli.
- elektrolīts Viela, kas vada elektrību un elektrolīzes procesā tiek sadalīta.
- tauksviedri Viela, kas veidojas no ķermeņa izdalīto tauku un sviedru savienojuma.
- uz galviņām vienādās daļās pēc dalībnieku skaita (ko sadalīt).
- populācija Vienas sugas ģenētiski dažādu, savstarpēji brīvi krustojošos īpatņu kopa, kas aizņem noteiktu teritoriju un kādā veidā ir atdalīta no citām tās pašas sugas īpatņu kopām.
- melanža Viendabīga, no čaumalām atdalīta olu masa.
- kaņepe Viengadīgs kaņepju dzimtas lakstaugs ar dziļu mietsakni, augstu stublāju un staraini dalītām lapām.
- pērkone Viengadīgs krustziežu (kāpostu) dzimtas lakstaugs (nezāle) ar plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un dzeltenzaļiem ziediem ķekarā stublāja vai zaru galos.
- kumelīte Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
- sinepe Viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām šauros pāksteņos.
- zilausis Viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini vai staraini šķeltām vai dalītām, pamīšām lapām, ziliem vai violetiem ziediem ķerkarveida vai skarveida ziedkopā.
- suņkumelīte Viengadīgs vai daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos.
- viengabalains Vienots, nedalīts, arī bez pretrunām.
- monolīts Vienots, nedalīts; viengabalains.
- oktāva Viens no šāda apjoma intervāliem, kuri sākas ar skaņu do un kuros ir sadalīta muzikālā skala.
- pārvīlēt Vīlējot pārdalīt.
- sukāt Vilkt (piem., linu stiebrus, vilnas šķiedru) caur īpašu ierīci, lai padarītu to līdzenu, atdalītu pogaļas.
- dīrāt Vilkt, atdalīt (ādu beigtam dzīvniekam); apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot ādu.
- zāģēt Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (parasti koku, tā daļu); virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus).
- izzāģēt Zāģējot atdalīt (piem., koka zarus).
- nozāģēt Zāģējot nogriezt, nodalīt nost.
- pārzāģēt Zāģējot pārdalīt.
- sazāģēt Zāģējot sadalīt, sasmalcināt.
- irt Zūdot saistījumam, dalīties, raisīties, šķetināties vaļā, piem., par adījumu.
dalīt citās vārdnīcās:
LLVV