Paplašinātā meklēšana
Meklējam izveidot.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (728):
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt.
- izadīt Adot izveidot (rakstu, ornamentu).
- pieadīt Adot izveidot un pievienot klāt.
- pieadīt Adot izveidot un pievienot, papildināt.
- izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko); noadīt.
- nolaisties Aizstiepties, virzīties lejup; atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
- kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
- pamatne Apakšējā kārta, uz kuras (kas) izveidots.
- iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
- kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
- nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), parasti savtīgos nolūkos.
- nodibināt Apprecoties izveidot (ģimeni).
- goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti (parasti par godu jaunlaulātajiem).
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas pūkainu, mīkstu šķiedru galu virsslāni.
- izgatavot Apstrādājot (materiālu) izveidot (priekšmetu).
- redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- apmalot Apstrādāt (kā) malu; izveidot apmali.
- kārst Apstrādāt (vilnas, kokvilnas vai linu šķiedru) ar kārstuvi, lai izveidotu vienmērīga biezuma šķiedras slāni – izejmateriālu vērpšanai.
- integrēt Apvienot atsevišķus elementus, daļas, lai izveidotu vienotu kopumu; organiski iekļaut, iesaistīt kādā kopumā, veselumā.
- iestudēt Apzināti izveidot (piem., noteiktus žestus, mīmiku, izturēšanos).
- piestrādāt Apzināti, mērķtiecīgi strādāt, lai izveidotu ko atbilstošu kādām vēlmēm, prasībām.
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
- vaga Ar arklu (arī, piem., ar īpašu vagu veidotāju) izveidots garens padziļinājums augsnes virskārtā.
- sabalsot Ar atskaņām izveidot (savstarpēji) saskanīgas (dzejas rindas).
- sagatavot Ar garīgu darbību, garīgu piepūli izveidot, arī apgūt; organizējot, mēģinot u. tml. izveidot, sarīkot.
- izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
- urbt Ar īpašu iekārtu (kurā, piemēram, darbojas rotējošs kalts) izveidot gruntī cilindrisku kanālu (piemēram, kalnrūpniecības darbos); šādā veidā meklēt, iegūt (derīgos izrakteņus).
- izlolot Ar lielu mīlestību, gādību izveidot.
- izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piem., caurumu, robu).
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību izveidot, radīt (ko).
- uzgriezt Ar metālgriešanas darbgaldu, instrumentu izveidot (kam ārējo vītni).
- izsist Ar piesitienu (ierīcē) panākt, ka tiek izdots, izveidots.
- uzsist Ar piesitienu (uz tastatūras) izveidot.
- savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
- saķīmiķot Ar sarežģītiem vai viltīgiem paņēmieniem izdarīt, izveidot (ko).
- sarunāties Ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem).
- uzgriezt Ar spēcīgu kustību izveidot (ko apaļu, piemēram, ūdenī).
- izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
- tipoloģija Ar šo metodi izveidots (kādu objektu) grupējums.
- pārmest krustu ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- pārmest krusta zīmi ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, izveidot (ko).
- izart Arot izveidot.
- terenkūrs Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš; ārstēšana ar laika un attāluma ziņā dozētām pastaigām.
- horoskops Astrologa izveidota grafiska shēma pēc zvaigžņu stāvokļa kādā konkrētā, piem., cilvēka dzimšanas brīdī, lai pēc tās pareģotu nākotni; no šīs shēmas izsecināts pareģojums.
- izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot.
- pārlādēt Atjaunot, arī izveidot, pārlikt vēlreiz no jauna (piem., programmatūru, fotogrāfijas datorā); pārlikt (datus, informāciju), piem., no vienas datora programmas uz otru.
- atjaunot Atkal izveidot tādu, kāds bijis (par ko tādu, kas novecojis, sagruvis, zudis u. tml.).
- atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas tēlā); izveidot, radīt pēc kāda parauga.
- karte Atklātne, pastkarte; mākslinieciski izveidota lapa apsveikuma ierakstīšanai.
- pārmest tiltu atrast, izveidot saikni (starp ko).
- slīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
- ietvert Atrasties, būt izvietotam, izveidotam kam apkārt; iekļaut.
- uzcept Ātri izveidot, noorganizēt u. tml.
- uzbliezt Ātri izveidot, noorganizēt.
- samest Ātri, parasti ar noteiktām kustībām izveidot (piem., mezglu); arī samudžināt.
- uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko kvalitatīvu, pārsteidzošu).
- pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu); veids, kādā (kas) tiek risināts, izveidots u. tml.
- izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piem., par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
- izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piem., par kustībām, valodu).
- izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piem., asnus, atvases).
- uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski (piemēram, diakritiski zīmi uz kā); izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
- aizdare Atvērums, kas speciāli izveidots un aprīkots (kā) aizdarīšanai.
- iecentrēt Atzīmēt, izveidot centru (parasti sagataves gala virsmā).
- izaudzēt Audzējot izveidot (piem., jaunu šķirni).
- izaugt Augot (augiem), izveidoties, rasties.
- uzzelt Augot attīstīties, izveidoties.
- griezt Augot izveidot apļveida vai spirālveida formu (par augiem).
- sacerot Augot izveidot cerus.
- sasakņoties Augot izveidot saknes (par augiem).
- sastīgot Augot izveidot stīgas.
- sazaroties Augot izveidot zarus, atvases; sazarot (1).
- sazarot Augot izveidot zarus, atvases.
- savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
- izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
- sakopot Augot izveidoties noteiktas formas kopumā (par augu daļām).
- izaugt Augot izveidoties, attīstīties – par augiem, to daļām.
- izaugt Augot izveidoties, attīstīties.
- izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko).
- noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) – par augiem, to daļām.
- špalera Augu rinda, kas ir izveidota pie šāda žoga.
- pieaust Aužot izveidot un piesaistīt klāt.
- izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); bakstot padarīt viscaur caurumainu.
- ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt kādu amatu); vēlējot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
- pītā maize baltmaize, kura klaipa virsma izveidota pīnes formā.
- zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko, iekūņojoties ap sevi, tin zīdvērpējs.
- uzbērt Berot virsū (kādu materiālu) noteiktā vietā, izveidot (no tā ko paaugstinātu).
- izberzēt Berzējot izveidot.
- izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); beržot izbojāt.
- sabetonēt Betonējot izveidot, paveikt betonēšanas darbus lielākā apjomā.
- uzbetonēt Betonējot izveidot, uzbūvēt.
- stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
- izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piem., bedres, grambas).
- būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai.
- izburt Brīnumainā, neparastā veidā iegūt, izveidot, radīt (ko skaistu).
- sabrošēt Brošējot izveidot (brošūru, grāmatas daļu u. tml.).
- piederēt Būt (kāda) izveidotam, radītam.
- iet Būt izveidotam (kur), atrasties virzienā (uz kurieni).
- pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) augšā.
- stiepties Būt izveidotam, atrasties gareniskā virzienā.
- vilkties Būt izveidotam, novietotam u. tml. (parasti par ko garu, šauru).
- tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) – piem., par upi, ceļu.
- vīties Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
- sabūvēt Būvējot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
- uzbūvēt Būvējot izveidot (piemēram, sarežģītas ierīces, mašīnas).
- sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā veidojumā, kur).
- izbūvēt Būvējot izveidot.
- nocietināt Celt, izveidot nocietinājumu (kāda objekta) aizsardzībai.
- aila Celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm); aile (1).
- aile Celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm).
- sacelt Ceļot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
- austiņa Cepums, kas izveidots ausij līdzīgā formā.
- izcirst Cērtot, kaļot izveidot.
- uzcirst Cērtot, kaļot u. tml. izveidot (kā virsmu).
- skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne (priekšmeta, detaļu nostiprināšanai, sastiprināšanai).
- rulete Cilindrveidīgi izveidots, satīts (parasti pildīts) kulinārijas vai konditorejas izstrādājums.
- kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (parasti augu) šķirne.
- lietaskoks Cilvēks ar profesionālām dotībām, no kura var izveidoties labs sava darba pratējs.
- zooparks Cilvēku izveidota, ierobežota vieta dažādu dzīvnieku turēšanai un to apskatīšanai.
- pirkstaiņi Cimdi, kam ir izveidoti visi pieci pirksti.
- grota Dabiska vai mākslīgi izveidota (sekla) ala; alas paplatinājums aiz šauras ieejas.
- ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
- nonākt Darbībā, procesā izveidoties, rasties.
- izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot; izveidošana.
- klons Dators, kas ir izveidots, lai veiktu identiski tādas pašas funkcijas, kādas veic cits dators.
- bagāts Daudzveidīgs, labi attīstīts, izveidots.
- izdauzīt Dauzot, sitot izveidot, piešķirt, piem., vēlamo formu, biezumu.
- vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamatni, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
- izdedzināt Dedzinot izveidot, radīt (bojājumu).
- izdegt Degot (kam) rasties, izveidoties (bojājumam).
- izdejot Dejas soļiem izveidot.
- pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
- caurā vīle dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
- akmeņdārzs Dekoratīvi zemo ziemciešu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
- apdarināt Dekoratīvi, mākslinieciski izveidot.
- iedēstīt Dēstot (piem., kokus, krūmus), izveidot.
- zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
- asns Dīglis, kas izdīdzis no sēklas, bumbuļa, sakneņa; tikko izdīgusi auga virszemes daļa ar vēl neizveidotām lapām.
- izdilt Dilstot izveidoties.
- padomāt Domājot izveidot (piem., atziņu).
- nodomāt Domās izveidot spriedumu, secinājumu.
- izdarīt Domāšanas procesā izveidot, radīt.
- izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
- izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.).
- nodrāzt Drāžot izgatavot, izveidot.
- uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, tekstu, attēlu) virsū (uz kā, kam).
- izdrupināt Drupinot izveidot (caurumu, robu u. tml.).
- izdrupt Drūpot izveidoties – par caurumu, robu u. tml.
- bakstīt Durot izveidot.
- izdurt Durot izveidot.
- izdurstīt Durstot izveidot (caurumu); durstot padarīt caurumainu.
- piedzejot Dzejojot izveidot (tekstu) un pievienot (kam klāt).
- pārdziedāt Dziedot atkārtoti, izveidot (citu dziesmas interpretāciju).
- eja Dzīvnieka izveidota sprauga, ala (piem., zemē, koksnē).
- durvis Ēkas, istabas u. tml. sienā izveidota aile ar kustināmu plāksni (ēkas, telpas) atvēršanai vai noslēgšanai.
- izēvelēt Ēvelējot izveidot.
- safantazēt Fantazējot izveidot iztēlē (piem., notikumu, tekstu); sadomāt (ko nepatiesu).
- safilmēt Filmējot izveidot (kinofilmas, to kadrus u. tml.) lielākā daudzumā; filmējot izveidot (kinofilmu, to kadru u. tml.) lielāku daudzumu.
- piefilmēt Filmējot papildināt (jau uzfilmēto materiālu); filmējot izveidot (trūkstošo, nepieciešamo materiālu).
- mērvienību sistēma fizikālo lielumu mērvienību kopums, kas izveidots saskaņā ar noteiktiem principiem.
- noformēties Formējoties izveidoties, iegūt noteiktu formu, izskatu.
- safotografēt Fotografējot izveidot (fotoattēlus) lielākā daudzumā.
- uzfotografēt Fotografējot radīt, izveidot.
- safrēzēt Frēzējot ar frēzmašīnu, izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā.
- izfrēzēt Frēzējot izveidot.
- safrizēt Frizējot izveidot (kādam) matu sakārtojumu.
- safrizēt Frizējot izveidot (matu sakārtojumu).
- shēma Galvenajās līnijās izveidots (norises, darbības) apraksts, attēlojums.
- sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
- uzpūst Gatavojot izveidot (ko) ar palielinātu apjomu un porām.
- pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piem., priekšmetu, vielu); izveidot patērēšanai.
- sagleznot Gleznojot radīt, izveidot (ko) lielākā daudzumā.
- galvkāji Gliemji ar maisveida vidukli, labi izveidotu galvu un taustekļiem pie tās (piem., astoņkāji).
- sagrābt Grābjot izveidot.
- uzgravēt Gravējot izveidot, piem., uzrakstu, zīmi virsū (uz kā, kam).
- izgrebt Grebjot izveidot (piem., iedobumu, attēlu).
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
- izgriezt Griežot izgatavot, izveidot (priekšmetu); griežot izveidot, radīt (piem., caurumu, robu priekšmetā).
- uzgriezt Griežot izveidot (kam) atveri.
- izgriezums Griežot izveidots attēls, ornaments (parasti kokā).
- griezums Griežot izveidots, piem., attēls, ornaments.
- nogriezt Griežot saīsināt, izveidot noteiktā formā; apgriezt.
- izgrimēt Grimējot izkrāsot; grimējot izveidot vēlamo izskatu.
- izgruzdēt Gruzdot (kam), rasties, izveidoties.
- iegulēt Guļot (uz kā), izveidot (tajā iespiedumu).
- iegremdēt Iebūvēt (piem., celtni, tās daļu) zemāk nekā parasti; izveidot (ko) ievirzāmu zemē.
- iedziļināt Iebūvēt, izveidot (parasti celtni, tās daļu) noteiktā dziļumā.
- iegriezums Iegriežot (vai citādi) izveidots šķēlums, robs u. tml.
- kapitālieguldījums Ieguldījums, investīcija nolūkā izveidot, attīstīt vai paplašināt uzņēmumu, ražošanas nozari u. tml.
- telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piem., teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
- kultivēt Iekopt, uzlabot (zemi); īpaši ierīkot, izveidot un kopt (piem., ganības).
- uzsist Iesitot naglas, nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko), sastiprinot ar iesistām naglām.
- uztīt Ietinot papīrā tabaku, izveidot (ko) smēķēšanai.
- ieklāt Ievietojot (kur iekšā kādu materiālu), izveidot segumu.
- sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras.
- gult Iezīmēties, izveidoties.
- izauklēt Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot.
- dublets Imitēts dārgakmens, kas izveidots no diviem gabaliem, no kuriem īsts ir augšējais.
- čeka Institūcija, kas tika izveidota cīņai ar padomju varas pretiniekiem (pēc 1917. gada Krievijā, vēlāk – Padomju Savienībā).
- leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka vienība (hitleriskās Vācijas armijā).
- pakāje Īpaši izveidota (kā augsta) pamatne.
- izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
- nagaika Īpaši izveidota īsa ādas pletne, ko cariskajā Krievijā izmantoja kazaki.
- aizsargjosla Īpaši izveidota josla (kā) aizsargāšanai (piem., no postošas vēja iedarbības, uguns izplatīšanās).
- noteka Īpaši izveidota josla vai cauruļveida ierīce šķidruma novadīšanai.
- stiga Īpaši izveidota klaja josla sliežu ceļa ierīkošanai; šāda josla kopā ar sliežu ceļu.
- pogcaurums Īpaši izveidota sprauga, atvere pogas ievietošanai, ievēršanai.
- rodeļtrase Īpaši izveidota trase braukšanai ar rodeļiem.
- skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču paraugi, to reklamēšanai un informēšanai par tiem.
- bura Īpaši izveidots audekla gabals, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
- skrejceliņš Īpaši izveidots celiņš skriešanai.
- bērnu sēdeklis īpaši izveidots krēsliņš ar atsevišķām drošības jostām, atzveltni un roku balstiem, kas piestiprināms pie automašīnas sēdekļa un ir paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai automašīnā.
- skrejceļš Īpaši izveidots lidaparātu pacelšanās un nolaišanās ceļš.
- platīna disks īpaši izveidots platīna disks, kurā ir slavena dziedātāja vai grupas izcilākie ieraksti, kas pārdoti lielā tirāžā.
- bāze Īpaši izveidots rajons, teritorija ar ēkām u. tml., kur novietots karaspēks.
- gotu raksts īpašs alfabēts (27 burti), izveidots 4. gs.
- aizdzīt Izart, izveidot (līdz kādai vietai).
- saaugt Izaugt, izveidoties lielākā daudzumā.
- uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) – par augiem, organisma veidojumiem.
- iznākt Izdoties, izveidoties (ar kādām īpašībām).
- uzdīgt Izdzīt, izlaist asnus; dīgstot parādīties virs zemes, izveidoties virs zemes.
- izriest Izdzīt, izveidot (piem., asnus, pumpurus).
- iztaisīt Izgatavot (piem., priekšmetu); izveidot, ierīkot.
- nostrādāt Izgatavot, izveidot (ko), parasti precīzi, labi.
- sadarināt Izgatavot, izveidot (parasti lielākā daudzumā).
- iegrozīties Izkārtot (sev ko) tā, lai izveidotos vēlami apstākļi.
- izbruģēt Izklāt ar bruģi (ceļu, ielu, laukumu); bruģējot izveidot (ceļu, ielu, laukumu).
- izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
- izdobt Izņemt (vidu); izveidot (ko) ar tukšu vidu; izgrebt.
- ķēžu dūriens izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā.
- pārstiepties Izveidojoties vai tiekot izveidotam šaurā joslā, atrasties, būt novietotam pāri (kam), pār (ko).
- samontēt Izveidot (piem., filmu, fonogrammu), sagrupējot gatavas sastāvdaļas; sagrupēt (gatavas sastāvdaļas), lai izveidotu, piem., filmu, fonogrammu.
- savilkt pirkstus dūrē izveidot dūri.
- sažņaugt pirkstus dūrē izveidot dūri.
- savilkt roku dūrē izveidot dūri.
- sažņaugt roku dūrē izveidot dūri.
- savilkt plaukstu dūrē izveidot dūri.
- sažņaugt plaukstu dūrē izveidot dūri.
- uzlikt jumtu izveidot jumta konstrukciju, noklāt to ar segmateriālu.
- uzsist jumtu izveidot jumta segumu, segmateriālu nostiprinot ar naglām.
- sagriezt gredzenā izveidot lokā, aplī, spirālē.
- uzgriezt ūsas izveidot ūsas tā, ka to gali ir vērsti uz augšu.
- saziedēt Izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem); izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem).
- pielocīt dziesmu (arī deju u. tml.) pūru izveidot, radīt (kā) bagātīgu krājumu.
- iestudēt Izveidot, sagatavot (lugas, operas u. tml.) izrādi; izveidot, sagatavot (piem., skaņdarba, dejas) priekšnesumu.
- ieiet (kādās) sliedēs izveidoties noteiktai kārtībai.
- padoties Izveidoties, tikt izveidotam (ar kādām īpašībām).
- rasties Izveidoties; tikt izveidotam.
- jaunuzņēmums Jaunizveidots, strauji augošs uzņēmums, kas izstrādā vai jau piedāvā inovatīvu ražojumu, procesu vai pakalpojumu un cenšas tirgū ieņemt kādu jaunu nišu.
- tīkls Kādā teritorijā funkcionējoša (vienas nozares iestāžu, uzņēmumu u. tml.) sistēma; kādā teritorijā, vietā izveidota (būvju, iekārtu, ierīču u. tml.) sistēma.
- tiltiņš Kājāmgājējiem izveidota (parasti samērā vienkārša) pāreja pār nelielu apvidus šķērsli.
- uzkalst Kalstot izveidoties (uz kā, kam virsū).
- izkalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (mākslas darbu, tā daļas).
- nokalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1).
- uzkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1).
- izkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu).
- izkalt Kaļot izveidot (caurumu, padziļinājumu u. tml.).
- rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi.
- uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums.
- karakulaita Karakulādu ieguvei izveidotas aitu šķirnes aita.
- spēks Karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
- izkārpīt Kārpot izveidot (ko).
- izkasīt Kasot radīt, izveidot (ko).
- izkašņāt Kašņājot radīt, izveidot.
- jezuīti Katoļu garīgais ordenis – Jēzus biedrība, kas izveidots 1534. gadā.
- sakausēt Kausējot izveidot viendabīgu maisījumu.
- izkausēt Kausējot izveidot, radīt.
- uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
- noklāt Klājot virsū (kādu vielu), izveidot (tās) kārtu (uz kā).
- atdzimt Kļūt atkal možam, enerģiskam (pēc paguruma); atjaunoties, izveidoties atkal.
- samākties Kļūt tādam, kad debesis ir apmākušās; mācoties izveidoties.
- izkniebt Kniebjot izveidot (caurumu, robu u. tml.).
- uzknipelēt Knipelējot izgatavot, arī izveidot.
- izkodināt Kodinot izgatavot, izveidot, arī apstrādāt.
- izkodināt Kodinot radīt, izveidot.
- dore Kokā izcirsts vai no dabiska dobuma izveidots bišu saimes mājoklis.
- vainagkoks Koks, krūms, kam izveidots vainags (2).
- sakompilēt Kompilējot izveidot.
- nokomplektēt Komplektējot izveidot (noteiktu kolektīvu).
- sakomponēt Komponējot izveidot (skaņdarbu).
- atmiņas modulis konstruktīvi izveidota atsevišķa atmiņa, ko var izmantot neatkarīgi vai arī operatīvās atmiņas paplašināšanai.
- vienība Kopējai darbībai, kādam noteiktam uzdevumam izveidota cilvēku grupa.
- izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu, padarīt skaistu.
- salikums Kopums, kas ir izveidots vai izveidojies, apvienojot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
- izkost Kožot radīt, izveidot robu, caurumu.
- uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- krastmala Krasta nostiprinājums, īpaši izveidota josla gar šādu nostiprinājumu.
- sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
- sakraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
- uzkraut Kraujot (ko), izveidot.
- nokraut Kraujot novietot (kur), salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot izveidot (grīdu, kaudzi u. tml.); sakraut.
- bagijs Krosa sacensībām izveidota apvidus mašīna.
- stūmējvelkonis Kuģis (velkonis), kas ar īpaši izveidotu priekšgalu var stumt (kuģi, liellaivu u. tml.).
- izkultivēt Kultivējot izveidot, arī uzlabot.
- aprakstīt Kustībā izveidot (piem., apli, loku).
- saradoties Labi iepazīt (ko), izveidot ciešu saikni (ar ko).
- glīts rokraksts labi izveidots, skaidri salasāms rokraksts.
- kumulatīvais lādiņš lādiņš, kam sprāgstvielas priekšpusē izveidots konisks iedobums.
- LOK Latvijas Olimpiskā komiteja (izveidota 1922. gadā un atjaunota 1991. gadā).
- izlauzt Laužot izveidot (ko).
- kēms Ledāja kušanas ūdeņu izveidotu nogulumu paugurs ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
- izliet Lejot (piem., metālu, javu) izveidot.
- uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot.
- uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu; šādi izveidot segumu.
- apsējs Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai); pārsējums (kas izveidots ar šādu saiti).
- noslīpēt Līdz pilnībai izveidot, izkopt.
- saliekt Liecot (kādu materiālu), izveidot (ko no tā), parasti riņķveida.
- saliekt Liecot izveidot (ko) noteiktā formā.
- izliekt Liecot izveidot (piem., priekšmetu, tā daļu) lokveidā.
- uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
- salīmēt Līmējot aizklāt (ko); līmējot salabot, līmējot izveidot.
- šķērslīnija Līnija, kas ir izveidota šķērsām (kam).
- salipināt Lipinot salabot; lipinot izveidot.
- pielīt Līstot (lietum), izveidoties, piepildīties ar šķidrumu.
- nolīst Līžot (mežu) izveidot (izcirtumu).
- uzlodēt Lodējot izgatavot, izveidot.
- salocīt Lokot (piem., papīru), izveidot (ko no tā).
- salocīt Lokot (plānu, piem., auduma, papīra priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
- izlocīt Lokot izveidot (piem., priekšmetu).
- dramatizējums Luga, kas izveidota (parasti) no epikas daiļdarba; paveikta darbība --> dramatizēt.
- izlūzt Lūstot rasties, izveidoties.
- vārtu rūme mājas pirmā stāva līmenī izveidota caurbraucama telpa (parasti aiz vārtiem); vārtrūme.
- žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
- ūdenskrātuve Mākslīgi (parasti ar aizsprostu) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
- ūdensbaseins Mākslīgi izveidota ūdenstilpe (piemēram, mazs dīķis).
- pārosis Māla trauks, kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- izkopt Mērķtiecīgi izveidot, pilnveidot.
- sametināt Metinot (tehnoloģiskā procesā sakausējot) savienot; šādā veidā salabot, arī izveidot (detaļu).
- uzmest Metot (ko, piemēram, beramu materiālu, kopā noteiktā veidā) izveidot.
- samest Metot (ko), izveidot (piem., grēdu).
- uzmest Metot uz augšu, izveidot.
- motokross Motosporta veids – ātrumsacensības braukšanā ar motocikliem pa speciāli izveidotu šķēršļotu trasi.
- iemūrēt Mūrējot iestiprināt, ieveidot (kur); mūrējot izveidot (kur).
- piemūrēt Mūrējot izveidot (ko) cieši klāt.
- apmūrēt Mūrējot izveidot (visapkārt).
- uzmūrēt Mūrējot izveidot, uzcelt.
- samūrēt Mūrējot izveidot; mūrējot sastiprināt.
- izmūrēt Mūrējot izveidot; uzmūrēt.
- pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš, arī neaizņemts, brīvs (par vietu, teritoriju).
- izkaldināt Neatlaidīgā darbā izveidot, radīt (parasti ko vērtīgu, paliekošu).
- uzrasties Negaidīti rasties, izveidoties (par parādībām dabā).
- bīgls Neliela auguma dzinējsuns ar īsu, gludu apmatojumu un nokarenām ausīm; šādu suņu šķirne (izveidota Anglijā).
- dīķis Neliela dabiska vai mākslīgi izveidota ūdenskrātuve.
- jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība, kas tika izveidota Latvijā 1920. gada agrārās reformas rezultātā.
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
- skaidiņu makaroni nelielu skaidu formā izveidoti makaroni.
- cilpa No auklām vai stieples izveidotas lamatas (dzīvnieku, putnu ķeršanai).
- dubultdibens No divām kārtām izveidota apakšējā daļa (piem., koferim, kastei).
- optiskais kabelis no optiskajām šķiedrām izveidots kabelis, kas informāciju pārsūta ar gaismas impulsiem.
- sniegavīrs No savelta sniega bumbām izveidota cilvēka figūra.
- sniega vīrs no savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās); sniegavīrs.
- mozaīka No sīkiem, dažādas krāsas akmentiņiem, stikla vai keramikas gabaliņiem izveidots attēls vai dekoratīvs rotājums.
- mufelis No ugunsizturīga vai karstumizturīga materiāla izveidota (krāsns) kamera.
- noorganizēt Nodibināt, izveidot.
- noliekt Nolocīt uz leju; izveidot (ko) lokveidā (uz leju).
- atjaunot Nomainot (ko), izveidot no jauna.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek izgatavots, izveidots.
- pār- Norāda, ka darbību veic vēlreiz, no jauna, parasti, lai ko uzlabotu, izveidotu citādu.
- uz- Norāda, ka kas tiek nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī izveidots virsū (uz kā, kam).
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, paredzēts trieciena (4) īstenošanai.
- sa- Norāda, ka tiek izgatavoti, izveidoti daudzi objekti, to lielāks daudzums.
- sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu, veidojumu).
- konstituēt Noteikt; izveidot, nodibināt kopu (piem., sabiedrisku organizāciju).
- iestādījums Noteiktai cilvēka dzīves vajadzībai (piem., ēšanai, atpūtai) izveidota iestāde, uzņēmums (piem., restorāns, kafejnīca).
- palīgnozare Nozare, kas, piem., kādā uzņēmumā, saimniecībā ir izveidota līdztekus galvenajai nozarei.
- salaulāt Oficiāli izveidot laulības attiecības (starp kādiem).
- salaulāties Oficiāli izveidot laulības attiecības vienam ar otru.
- sagraizīt Operējot izveidot brūci vai brūces.
- okulārs Optiskas ierīces vai instrumenta daļa (lēca vai lēcas), caur kuru var aplūkot šīs ierīces vai intrumenta izveidoto attēlu.
- iestāde Organizācija (ar darbiniekiem, darba telpām, darbalaiku u. tml.), kas izveidota noteiktu funkciju veikšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda organizācija.
- noformēties Organizējoties izveidoties, organizējot tikt izveidotam (par cilvēku grupu).
- treks Ovāla sporta būve, kurā izveidots slīps ceļš riteņbraukšanas sacensībām, autotransportam un motosportam, arī transportlīdzekļu izmēģināšanai.
- uzmala Paaugstinājums, kas izveidots (kā) malā; detaļa, kas veido paaugstinājumu (kā) malā.
- izkristalizēt Pakāpeniski izveidot.
- izkristalizēties Pakāpeniski izveidoties, nostiprināties.
- sarasties Pakāpeniski izveidoties, parādīties – par parādībām dabā.
- uzkrāt Pakāpeniski vākt (atsevišķas sastāvdaļas) un izveidot kādu daudzumu, kopumu.
- apdedzināt Pakļaut (ko) augstas temperatūras iedarbībai, lai izveidotu, nostiprinātu (tā) struktūru, īpašības.
- ieausties Pamazām izveidoties (kur).
- izaudzēt Pamazām, pakāpeniski izveidot, izraisīt (jūtas, izjūtas).
- uzturēt Panākt, ka (kas uzbūvēts, izveidots) saglabājas izmantošanai vēlamā kvalitātē.
- nokārtot Panākt, ka (kas, piem., dokuments) tiek izveidots, izpildīts atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
- ieviest Panākt, ka (piem., jauninājumu) sāk plaši lietot; radīt, izveidot (piem., jaunu kārtību).
- uzplūdināt Panākt, ka (ūdens) piepilda, uzpilda šādi izveidotu ūdenskrātuvi.
- čiksts Pār purvainu vietu no žagariem, nelielu koku stumbriem izveidots ceļš.
- izaugt Parādīties; pēkšņi parādīties, šķietami izveidoties lielam.
- līdztekus Paralēli, līdzās (virzīties, atrasties, būt izveidotam).
- rekonstrukcija Pārbūvēšana, pārbūve, lai ko izveidotu no jauna, modernizētu.
- laipa Pāriešanai paredzēts dēlis; no pāris dēļiem, baļķiem izveidota pāreja (pāri šaurai upei, grāvim u. tml.).
- apjumt Pārklāt (ko) ar jumtu; izveidot (jumtu).
- pārjumt Pārklāt (ko) ar jumtu; izveidot jumtveida pārsegumu.
- savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
- izlauzt Pārvarot šķēršļus, izveidot.
- savākt Pārvietojot (piem., kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piem., kaudzi, saini no tiem).
- upe Pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus.
- lektorāts Pastāvīga vai uz laiku izveidota darba vieta lektoram (parasti universitātē).
- nobeigt Paveikt līdz galam pašu pēdējo (darbības) posmu; izveidot, izstrādāt (kā) beigu daļu.
- pabeigt Paveikt, izveidot (ko iesāktu) pilnīgi, līdz galam.
- pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt (1); daļa, josla (piem., apģērbam), kur ir izveidotas pogas, arī pogcaurumi.
- sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot (1); kopums, kas ir izveidots, izveidojies no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
- salikums Paveikta darbība, rezultāts --> salikt (4); no tipogrāfiskiem materiāliem izveidota sleja, sleju kopums, ko izmanto par iespiedformu vai no kā fotomehāniski izgatavo iespiedformas.
- tetovējums Paveikta darbība, rezultāts --> tetovēt; tetovējot izveidotais attēls, burts, zīme u. tml.
- urbums Paveikta darbība, rezultāts --> urbt; caurums, dobums, kas izveidots urbjot.
- velmējums Paveikta darbība, rezultāts → velmēt; velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets.
- saķepināt Pavirši, ātri izveidot.
- katalogs Pēc noteikta principa sistematizēts, izveidots (piem., grāmatu, izstādes eksponātu) saraksts, rādītājs.
- izsisties Pēkšņi izveidoties, rasties (uz ķermeņa, tā daļām); būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām).
- uzliesmot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā).
- uzplaiksnīt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā).
- uzzibsnīt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (apziņā).
- appeldēt Peldot izveidot (loku, apli).
- uzpūsties Piepildīties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā, arī izveidoties ar porām.
- nobriest Pilnībā izveidoties, būt gatavam (izpausties, realizēties u. tml.).
- bāriņtiesa Pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
- uzpīt Pinot izgatavot, arī izveidot.
- sapīt Pinot savienot, sasaistīt; pinot izveidot.
- galdiņš Plāksne, kas izveidota īpašam nolūkam, piem., galda spēlēm; neliels galds, kura virsmā izveidota šāda plāksne.
- nekropole Plašas, mākslinieciski izveidotas kapenes, kapulauks (seno kultūras centru tuvumā).
- izvērst Plaši, daudzpusīgi attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.); detalizēti izveidot.
- saplisēt Plisējot izveidot (audumā, tērpā) nelielas ieloces.
- izplīst Plīstot kļūt caurumainam; plīstot izveidoties.
- izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu; plūstot izveidot – par ūdeņiem.
- pļavparks Pļavā izveidots parks; pļavas parks.
- uzpotēt Potējot (piemēram, ar potzaru), izveidot (radniecīgam augam) vēlamās īpašības.
- kaligrāfija Prasme rakstīt skaisti, ar mākslinieciski izveidotiem burtiem; šāda raksta veidošanas paņēmienu kopums; daiļrakstīšana.
- sapresēt Presējot izgatavot, izveidot (ko).
- nonākt Psihiskā darbībā izveidot, radīt (ko).
- frustrācija Psihisks stāvoklis (iekšējs spriegums, bezizejas izjūta u. tml.), kas var izveidoties, ja cilvēkam rodas reāli vai šķietami nepārvarami šķēršļi.
- izpūst Pūšot izveidot (no kādas masas).
- sapūst Pūšot savirzīt (kopā, iekšā); pūšot izveidot (ko).
- apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
- izraut Radīt, izveidot (bedri, iedobumu); izskalot.
- uztaisīt Radīt, izveidot (piemēram, ko māksliniecisku).
- pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
- izfantazēt Radīt, izveidot fantāzijā; izdomāt.
- atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu) no kādas pamatkategorijas (piem., formas).
- izgudrot Radošas darbības rezultātā radīt, izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
- izrakstīt Rakstot izveidot (dokumentu).
- uzplūst Rasties, izraisīties; izveidoties (apziņā).
- uznākt Rasties, izveidoties (apziņā).
- uznirt Rasties, izveidoties (apziņā).
- uzpeldēt Rasties, izveidoties (apziņā).
- uzrasties Rasties, izveidoties (apziņā).
- uzdīgt Rasties, izveidoties (piemēram, apziņā).
- uzaust Rasties, izveidoties (psihiskā darbībā).
- izstrādāties Rasties, izveidoties darba procesā (par iemaņām, prasmi u. tml.).
- izstrādāties Rasties, izveidoties kāda procesa rezultātā (piem., par vielām organismā).
- ieviesties Rasties, izveidoties, gadīties (parasti par ko nevēlamu).
- sagult Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur.
- sagulties Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur.
- sabriest Rasties, izveidoties, pakāpeniski attīstīties.
- izaugt Rasties, izveidoties.
- piedzimt Rasties, izveidoties.
- uzaugt Rasties, izveidoties.
- pieraudāt Raudot izveidot.
- izveidoties Refl. --> izveidot (1), piem., par priekšmetu; tikt izveidotam.
- izveidoties Refl. --> izveidot (2); tikt izveidotam.
- izveidoties Refl. --> izveidot (3), tikt izveidotam.
- izveidoties Refl. --> izveidot (6); tikt izveidotam.
- sakļauties Refl. --> saliedēties [2]; izveidoties par vienotu kopumu.
- māceklis Reliģiskas mācības, tās izveidotāja piekritējs un sekotājs.
- darbība Rīcība, pasākumu kopums, lai (ko) izveidotu, radītu, panāktu u. tml.
- siets Rīks, ierīce, arī ierīces daļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) sīkākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
- apriņķot Riņķojot izveidot (loku, apli).
- satīt Ritinot (ko), izveidot (no tā).
- ierobs Robs (parasti izveidots noteiktam nolūkam).
- zemes urbis rokas instruments vai ierīce, ar kuru gruntī, augsnē iespējams izveidot noteikta diametra bedri.
- ierakt Rokot ievietot (parasti zemē); rokot iestiprināt, izveidot.
- aprakt Rokot izveidot (ap ko, kam apkārt).
- izrakt Rokot izveidot (kur, piem., bedri, grāvi, alu).
- sarakt Rokot izveidot (lielākā daudzumā).
- parakt Rokot izveidot, arī novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- izrullēt Rullējot, veltnējot padarīt blīvu, gludu, līdzenu, izveidot vēlamo formu.
- izzīmēt Rūpīgi, filigrāni izveidot.
- izrūsēt Rūsējot izveidoties caurumiem (viscaur vai vietumis).
- izrušināt Rušinot izveidot (bedri, iedobumu u. tml.).
- sociālisms Sabiedriskā iekārta, kas izveidota saskaņā ar šādu mācību.
- sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai; sablīvējoties kam, tikt traucētam (par plūsmu).
- rakstīt Sacerēt un ar rakstības līdzekļiem izveidot (kāda veida tekstu).
- rakstīt Sacerēt un ar rakstības līdzekļiem izveidot tekstu (par kādu tematu).
- uzrakstīt Sacerēt, izveidot un fiksēt ar rakstības līdzekļiem (piemēram, daiļdarbu, zinātnisku darbu).
- saslāņoties Sadalīties, izveidoties slāņos.
- piegriezt Sagriezt (materiālu), lai izveidotu apģērba, arī apavu detaļas.
- piegriezt Sagriežot materiālu, izveidot detaļas (apģērba, apavu) izgatavošanai; sagriežot materiālu, izveidot (apģērba, apavu detaļas).
- satamborēt Saistot vienu ar otru, izveidot.
- (birst) kā no (pār)pilnības raga Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
- pirmtēls Sākotnēji iecerētais, izveidotais (kā) tēls (parasti mākslas darbā).
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai; sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (piemēram, par zemi).
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
- vecsaimniecība Samērā liela, parasti iekopta, privātā lauku saimniecība, kas (atšķirībā no jaunsaimniecības) ir izveidota līdz Latvijas Republikas 1920. gada agrārajai reformai.
- komanda Samērā neliela (personu) grupa, kas izveidota noteikta uzdevuma veikšanai.
- izsāpēt Sāpēs, pārdzīvojumos radīt, izveidot (ko).
- iegūt Saražot, izstrādāt, izveidot.
- uzmočīt Sarīkot, izveidot, uzrakstīt u. tml.
- sabīdīt Sarīkot, noorganizēt; izveidot.
- savērpt Sasaistot atsevišķus elementus, izveidot (piem., tekstu, norisi).
- nobriest Sasniegt fizisku vai garīgu briedumu; pilnībā izveidoties.
- brošēt Sastiprināt papīra loksnes, lai izveidotu brošūru, žurnālu u. tml.
- sasist Sastiprinot ar naglām, izveidot (ko).
- sastiķēt Sašujot (vairākas daļas), izveidot (piem., apģērba gabalu); sastiprinot, savienojot (vairākas daļas), izveidot (ko).
- sariesties Satecēt, arī izveidoties (kur) lielākā daudzumā (par lāsēm, pilēm).
- sarullēt Satīt (ko) rullī, izveidot rulli (no kāda materiāla).
- lolot Saudzēt, saglabāt (ko, piem., ar pūlēm izveidotu, radītu).
- sakrāt Savākt (ko) un izveidot kolekciju.
- sagriezt Savērpjot, savijot, satinot izveidot (ko).
- sastiķēt Savienojot (vairākus, parasti neviendabīgus, elementus), izveidot (ko vienu).
- žākle Sazarojuma vietas starpa (kokaugiem, to zariem); divžuburu zars, stumbrs; šādi izveidots koka priekšmets.
- vīle Secīgu dūrienu virkne; šujot izveidota līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
- uzsegt Sedzot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
- izkultivēt Selekcionējot izveidot, izaudzēt.
- ivrits Semītu valodu grupas valoda, kas izveidota 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, saglabājot senebreju valodas morfoloģiju un pamatleksiku; Izraēlas valsts valoda.
- ķīļraksts Seno austrumu tautu raksts (izveidots ap 4. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras), kurā zilbes vai vārdus apzīmē ar ķīļveida zīmēm.
- sasiet Sienot (ko) izveidot (kādu kopumu, veidojumu).
- sasiet mezglu sienot (ko), izveidot mezglu.
- sasieties Sienot (ko), izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu).
- sasiet Sienot izveidot (ko).
- skaņuplate Sintētiska materiāla apaļa plāksne, kuras virsmā izveidots skaņu ieraksts, ko var atskaņot.
- izkalt Sitot ar knābi, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
- izsist Sitot, ar sitienu izveidot, radīt (caurumu, robu u. tml.).
- noteikts Skaidri, precīzi izveidots.
- velna laivas skandināvu senkapi ar virszemes akmeņu krāvumiem, kas izveidoti laivas formā.
- uzskrāpēt Skrāpējot izveidot (piemēram, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- saslēgt Slēdzot (piem., elektriskās iekārtas, vadus), izveidot (ko).
- aplauzt Slejās saliktu tekstu sadalīt lappusēs; izveidot (iespieddarba) lappusi.
- izperināt Slepenībā, citiem nemanot, radīt, izveidot (ko sliktu).
- saperināt Slepus, pakāpeniski un neatlaidīgi izveidot (piem., rīcības plānu), parasti, lai kādam kaitētu.
- skrituļslidas Slidzābaki, kuriem pie īpaši izveidotas pamatnes piestiprināti četri vai vairāki skrituļi.
- sasliet Slienot uzcelt, izveidot (ko).
- izslīpēt Slīpējot izveidot; slīpējot apstrādāt.
- noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu; slīpējot izveidot (kam) vēlamo formu.
- piesnigt Sniegot izveidoties (biezai) sniega kārtai.
- uzsnigt Sniegot sniegam, izveidoties tā kārtai virsū (uz kā, kam).
- sasnigt Sniegot sniegam, izveidoties.
- sociāldemokrātisms Sociāldemokrātijas ideoloģija un darbība sociālistiskas sabiedrības pakāpeniskai izveidošanai; šādi izveidota sociālistiskā iekārta.
- sofistika Sofistu (1) izveidotais filozofijas virziens.
- izspārdīt Spārdot radīt, izveidot (kur, piem., bedri); spārdot sabojāt (ko).
- korsete Speciāli izveidota apakšveļa, ar ko saspiež krūškurvja lejasdaļu un vēderu, lai augums izskatītos slaidāks.
- šķirne Speciāli izveidota vienas sugas dzīvnieku grupa vai kultūraugu kopa ar iedzimstošām, cilvēkam vēlamām īpašībām.
- ceļš Speciāli izveidota, iebraukta vai iestaigāta zemes strēle transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai.
- ilgviļņi Speciāli izveidotas noturīgas matu cirtas.
- tranzītceļš Speciāli izveidots ceļš, pa kuru noris tranzīta kustība.
- stilists Speciālists, kurš palīdz izveidot (kādam cilvēkam) atbilstošu, piemērotu (ģērbšanās, ārējā izskata) stilu.
- uzviļņot Spēji izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); pēkšņi izveidoties (apziņā).
- uzspiest Spiežot (ko) virsū (uz kā, kam) izveidot (piemēram, zīmi, tā attēlu).
- nospiest Spiežot izveidot (kā) atveidu.
- kamaniņas Sporta rīks nobraucienam pa īpaši izveidotu ledus trasi.
- izspridzināt Spridzinot radīt, izveidot.
- iestādīt Stādot izveidot (dārzu u. tml.); stādot pildīt (ar augiem) noteiktu platību.
- iemīt Staigājos radīt, izveidot (piem., taku), iespiest (pēdas).
- iemīdīt Staigājot izveidot (piem., taku).
- samocītība Stāvoklis, kad (kas, piem., teksts, mākslas darbs) izveidots nemākulīgi, nekvalitatīvi, nevajadzīgi sarežģīti u. tml.
- nepabeigtība Stāvoklis, kad kas nav līdz galam paveikts, izstrādāts, izveidots.
- trenētība Stāvoklis, kad treniņu, vingrinājumu, dzīves režīma ievērošanas u. tml. rezultātā ir iegūtas, izveidotas vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas.
- stereofotogrāfija Stereopāra attēla iegūšana; šādā veidā izveidota fotogrāfija.
- nokopēt Strādājot ar datoru, izveidot (kā) dublikātu.
- izraut Strauji (ar spēku) raujot, izveidot.
- sasukāt Sukājot izveidot (matus noteiktā sakārtojumā).
- izsukāt Sukājot izveidot (piem., matos celiņu).
- sasukāt Sukājot saglaust matus, arī izveidot (cilvēkam) matu sakārtojumu; sukājot saglaust (dzīvniekam) apmatojumu.
- šķērssvītra Svītra, kas ir izveidota taisni vai slīpi šķērsām (kam).
- brilles Šādā formā izveidots acu aizsargs, piem., pret spilgtu gaismu, putekļiem, vēju.
- uzsaldēt Šādi izveidot (ar ledu segtu platību).
- grope Šaura, gara (kādā priekšmetā izveidota) rieva, kurā iestiprina (citu priekšmetu, detaļu u. tml.).
- iešķelt Šķeļot izveidot (piem., plaisu).
- pāršķērst Šķēržot pārgriezt, izveidot atvērumu.
- sašķeterēt Šķeterējot izveidot (ko) lielākā daudzumā; šķeterējot izveidot (kā lielāku daudzumu).
- pāršķirt Šķirot izveidot (celiņu) matos.
- izšķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (piem., matus); izveidot (celiņu) matos.
- izšķobīt Šķobot pārveidot (seju, tās izteiksmi); šķobot (seju), izveidot (tajā grimases); izvaibstīt.
- izštancēt Štancējot izgatavot, izveidot.
- nošūt Šujot izveidot (dūrienu rindu).
- izšūt Šujot izveidot (izšuvumu, rotājumu).
- uzšūt Šujot izveidot virsū (uz kā, kam), arī šujot piestiprināt (uz kā, kam).
- nošuve Šujot izveidota līnija, svītra.
- šuve Šujot izveidota savienojuma josla (brūcei, plīsumam u. tml.).
- šķipsnains Tāds (piem., matu griezums), kurā ir izveidotas matu šķipsnas.
- pirkstains Tāds, kam ir izveidoti visi pieci pirksti (parasti par cimdu).
- pusotrstāva Tāds, kam virs pirmā stāva ir izveidots augšējais stāvs ar mazāku platību (piem., mājai – jumta slīpņu veidotajā telpā).
- zemzeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem zemes, augsnes virsējā slāņa; tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem Zemes virsējā slāņa.
- artēzisks Tāds, kas atrodas, ir izveidots ūdensnecaurlaidīgu iežu ieslēgumā un ar dabisku spiedienu virzās uz augšu.
- pazeme Tāds, kas atrodas, ir izveidots zem zemes.
- sintētisks Tāds, kas iegūts, izveidots ķīmiskās sintēzes ceļā; tāds, kas izgatavots no ķīmiskā sintēzē iegūtām vielām.
- pārsienams Tāds, kas ir iekārtots, izveidots (kā) pārsiešanai.
- uzliekt Tāds, kas ir izveidojies, arī izveidots ar lokveida uzvirzījumu uz augšu.
- pilnasinīgs Tāds, kas ir izveidots dzīvi, reāli, saturīgi (par mākslas tēlu, mākslas darbu).
- sistemātisks Tāds, kas ir izveidots pēc noteiktiem principiem; tāds, kas veido sistēmu.
- reģionāls Tāds, kas ir izveidots pēc teritoriālās piederības (par iestādi, iestādes struktūrvienību).
- izliekts Tāds, kas ir izveidots vai izveidojies lokveidā, ar izvirzījumiem.
- svaigs Tāds, kas ir izveidots vai izveidojies, radies pirms neilga laika.
- izvelvēts Tāds, kas ir izveidots, izvirzīts velves formā.
- specializēts Tāds, kas ir izveidots, organizēts kādas noteiktas darbības, noteikta uzdevuma veikšanai.
- neizdevies Tāds, kas ir izveidots, paveikts slikti, ne tā, kā vajadzētu būt.
- vienots Tāds, kas ir izveidots, sasaistot, apvienojot atsevišķās daļas (par kādu veselumu).
- izspiest Tāds, kas ir izvirzīts, izveidots (uz priekšu, uz āru u. tml.).
- ērts Tāds, kas ir labi, piemēroti izveidots; tāds, ko viegli un patīkami lietot.
- izdevies Tāds, kas ir noritējis veiksmīgi, sekmīgi, labi; tāds, kas ir padarīts, izveidots veiksmīgi, prasmīgi, labi.
- paštaisīts Tāds, kas ir paša mājas apstākļos izgatavots, izveidots.
- gatavs Tāds, kas ir pilnīgi izveidots vai uzrakstīts, sacerēts; tāds, kura veidošana, organizēšana ir pilnīgi pabeigta.
- pavecs Tāds, kas ir radīts, izveidots pirms diezgan ilga laika.
- atspere Tāds, kas izveidots ar atsperēm.
- federāls Tāds, kas izveidots uz federācijas pamatiem; tāds, kas ietilpst federācijā; federatīvs.
- federatīvs Tāds, kas izveidots uz federācijas pamatiem; tāds, kas ietilpst federācijā.
- pārskatāms Tāds, kas izveidots uzskatāmi; viegli uztverams, saprotams.
- pārdomāts Tāds, kas izveidots, ņemot vērā dažādus aspektus.
- daudzvalodu Tāds, kas izveidots, sastādīts vairākās valodās.
- vienvalodas Tāds, kas izveidots, sastādīts vienā valodā.
- karuseļveida Tāds, kas konstruēts, izveidots uz rotējošas pamatnes, rotējošas piekares u. tml.
- nesakārtots Tāds, kas nav sakārtots, kurā nav izveidota, radīta noteikta kārtība vai sistēma.
- vecs Tāds, kas pastāv samērā ilgi; tāds, kas sen ir izveidots, radīts, atklāts u. tml.; tāds, kas sen pastāv.
- jauns Tāds, kas pastāv samērā neilgi; tāds, kas tikko vai nesen ir izveidots, radīts, atklāts u. tml.; tāds, kas pašlaik top.
- saistīts Tāds, kas pieder (pie noteikta laikposma), tāds, kas ir radies, izveidots (noteiktā laikposmā).
- rezerve Tāds, kas tiek sagādāts, izveidots izmantošanai vajadzības gadījumā.
- ieturēts Tāds, kas viscaur izveidots noteiktā veidā, formā.
- vītņots Tāds, kurā ir izveidotas vītnes.
- rievots Tāds, kura virsmā ir izveidotas rievas; rievains.
- pārtaisīt Taisot izveidot (ko) citādi, pārveidot (par ko).
- uztaisīt Taisot, parasti ar roku darbu, izveidot (piemēram, priekšmetu vēlamā formā).
- uztamborēt Tamborējot izgatavot, arī izveidot.
- iztamborēt Tamborējot izveidot (ornamentu, rakstu).
- pietamborēt Tamborējot izveidot un pievienot klāt.
- objekts Tas, kas (kur) atrodas, ir izveidots.
- izgudrojums Tas, kas ar domāšanu ir radīts, izveidots no jauna un kam ir praktiska vai zinātniska nozīme.
- jaunums Tas, kas tikko vai nesen izveidots, radīts, atklāts u. tml.
- jēlmateriāls Tas, kas vēl nav līdz galam izveidots, kas var noderēt, būt pamatā kā (piem., mākslas darba, zinātniska darba) izveidei.
- jēlviela Tas, kas vēl nav līdz galam izveidots, kas var noderēt, būt pamatā kā (piem., mākslas darba) izveidei.
- saturs Tas, no kā (kas) sastāv, ir izveidots.
- iztaurēt Taurējot izveidot (skaņas, melodiju).
- satecināt Tecinot izveidot (ko).
- grava Tekoša ūdens straumes izveidots garens padziļinājums; šaura ieleja ar stāvām nogāzēm.
- pietecēt Tekot, plūstot (kam), izveidoties.
- uztetovēt Tetovējot izveidot (piemēram, zīmējumu uz kermeņa daļas ādas).
- sakausēties Tiekot kausētam, savienoties, izveidot viendabīgu maisījumu.
- saiet Tiekot sildītam, izveidoties.
- jaunšķirne Tikko vai nesen izveidota šķirne.
- jauniestudējums Tikko vai nesen izveidots iestudējums.
- ievilkties Tikt ievilktam (parasti neviļus), izveidoties.
- izdoties Tikt izgatavotam, izveidotam labi, prasmīgi, veiksmīgi.
- izkopties Tikt izkoptam; izveidoties.
- iegrauzties Tikt izveidotam (kalnos, klintīs) – par ceļu, taku.
- sarasties Tikt izveidotam, arī izveidoties (lielākā vairumā).
- iznākt Tikt izveidotam, izgatavotam; būt piemērotam (kā izveidošanai, izgatavošanai).
- uzslieties Tikt izveidotam, uzbūvētam virzienā uz augšu.
- konstituēties Tikt konstituētam; izveidoties, nodibināties (par organizatorisku veidojumu).
- nodibināties Tikt nodibinātam; izveidoties, rasties.
- noorganizēties Tikt noorganizētam; nodibināties, izveidoties.
- uztapt Tikt radītam, izveidotam, darinātam u. tml.
- satīt Tinot (priekšmetu, kādu materiālu), parasti cilindrveidīgi, izveidot (to vēlamajā formā).
- notīt Tinot nost, izveidot (piem., kamolu); satīt.
- satīt Tinot sasaistīt, saņemt kopā (piem., dziju, auklu); tinot izveidot (piem., dziju, auklu vēlamajā formā).
- satrenēt Trenējot izveidot.
- uztriept Triepjot izveidot (piemēram, zīmi) virsū (uz kā, kam, arī kur); ar triepieniem uzgleznot (ko).
- saurbināt Urbinot izveidot (caurumus); urbinot sabojāt.
- izurbināt Urbinot izveidot, radīt (kur caurumu, robu).
- izurbt Urbjot izveidot (caurumu, padziļinājumu u. tml.).
- saurbt Urbjot izveidot (caurumus).
- karte Uz šāda attēlojuma pamata izveidota shēma, kas parāda valstu iedalījumu, ceļus, tūrisma objektus u. tml.
- dārzkopības sabiedrība uzņēmumu, iestāžu u. tml. darbinieku apvienība, kas izveidota, lai nodarbotos ar dārzkopību sabiedrības biedriem iedalītā teritorijā.
- uzrullēt Uztīt (ko) rullī, izveidot (kā) rulli.
- uzkleķēt Uzvirzīt, izveidot (kleķi) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko) no kleķa.
- skibobs Vadāms velosipēdam līdzīgs sporta rīks ar īsām slēpēm nobraucieniem pa īpaši izveidotu trasi.
- izvaibstīt Vaibstoties pārveidot (seju, tās daļas), izveidot grimases.
- savaibstīt Vaibstoties pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas); vaibstoties izveidot (sejā grimasi).
- izstaigāt Vairākkārt staigājot, radīt, izveidot (piem., taku).
- uzkasīt Vairākkārt velkot (ar ķemmi, suku) uz augšu un leju pa matu šķipsnām, uzbužināt (matus), izveidot (matu) pacēlumu; šādā veidā izveidot (matu sakārtojumu).
- izvalcēt Valcējot apstrādāt, izveidot vēlamajā formā.
- okazionālisms Vārds vai vārdu savienojums, kas ir individuāli izveidots stilistiskos nolūkos izmantošanai tikai attiecīgajā tekstā.
- pievārīties Vāroties izveidoties un cieši pielipt klāt.
- nodibināt Veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piem., apbalvojumu).
- izvītņot Veidojot vītnes, izgatavot (ko); izveidot (iekšējo vītni).
- līst Veidot mežā izcirtumu, lai izveidotu tīrumu.
- radīt Veidot, izveidot (pirmo reizi, no jauna).
- attīstīties Veidoties, rasties kvalitatīvām pārmaiņām (dabā, sabiedrībā, personībā); rasties, izveidoties, pilnveidoties.
- uzvilkt Velkot (ar rakstāmrīku, krītu u. tml.), izveidot (piemēram, zīmi, burtus).
- izvilkt Velkot izveidot (kādā virsmā svītru, rievu u. tml.).
- novilkt Velkot izveidot (taisni, līniju u. tml.).
- uzvelmēt Velmējot izgatavot, izveidot (ko); velmējot izveidot (piemēram, zīmi) virsū (uz kā, kam).
- izvelmēt Velmējot izveidot.
- izvēlēt Vēlot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
- pārstrādāt Vēlreiz strādājot, izveidot (piem., daiļdarbu) citādu.
- izveltnēt Veltnējot izveidot.
- saveltnēt Veltnējot panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; veltnējot izveidot (ko).
- uzveltnēt Veltnējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam); veltnējot izveidot.
- savelt Veļot (ko), izveidot (no tā).
- izvelt Veļot izveidot (ko).
- uzvelt sniegavīru veļot, gatavojot sniega bumbas, rituļus, izveidot sniegavīru.
- izvērpt Vērpjot izveidot (dziju, diegus u. tml.).
- iztecināt Vērpjot izveidot pavedienu.
- savērpt Vērpjot izveidot.
- savērpt Vērpjot tekstilšķiedras, izveidot, izgatavot (dziju).
- savervēt Vervējot izveidot (piem., kādu grupējumu).
- saviebt Viebjot pārveidot (seju), izveidot (sejā grimasi).
- izviebt Viebjot pārveidot (seju), izveidot (tajā grimases); izvaibstīt.
- fanu telts vieglas konstrukcijas pajumte, kas izveidota, lai kolektīvi skatītos kādas sporta spēles čempionātu televizorā un izklaidētos.
- pretieloce Viena no divām ielocēm, kas izveidota viena otrai pretī.
- ligzda Viena no vienādos attālumos rindā izveidotām vietām vairāku augu iestādīšanai vai iesēšanai.
- izvīt Vijot izgatavot, izveidot.
- ievīt Vijot izveidot (kur iekšā, parasti ligzdu).
- savīt Vijot izveidot (ligzdu) – par putniem.
- savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā; vijot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko).
- izvīlēt Vīlējot izgatavot, izveidot (ko).
- pievīlēt Vīlējot izveidot (ko) vēlamajā formā.
- noviltot Viltojot izveidot.
- saviļāt Viļājot izveidot (ko) noteiktā formā.
- izviļāt Viļājot izveidot (ko).
- savirpināt Virpinot izveidot (ko).
- izvirpot Virpojot izgatavot, izveidot (priekšmetu, tā daļas).
- izvirpot Virpojot izveidot (priekšmeta formu); virpojot izveidot (piem., caurumu).
- izliekt Virzoties, arī virzot izveidot (loku, līkumu).
- piezāģēt Zāģējot izveidot (ko) vēlamajā formā, garumā u. tml.
- izzāģēt Zāģējot izveidot (kur robu, caurumu u. tml.).
- izzāģēt durvis zāģējot izveidot durvju (loga) aili.
- izzāģēt logu zāģējot izveidot durvju (loga) aili.
- ripzāģis Zāģis, kam zobi ir izveidoti ripveida plātnes malā.
- zāle zālaugu kopums; šādu augu kopuma izveidota zemsedze; zālājs, maurs.
- pagrabs Zem ēkas izveidota telpa, telpu kopums (piem., kā glabāšanai); zemē iedziļināta saimniecības celtne (parasti pārtikas produktu glabāšanai).
- mēnešzemenes Zemeņu šķirnes, kas izveidotas no meža zemenēm un ražo nepārtraukti līdz vēlam rudenim; attiecīgo šķirņu augi.
- izzīmēt Zīmējot izveidot (piem., līniju, attēlu).
- zobrats Zobpārvada daļa – rats, kurā izveidoti īpaša profila zobi (3); ķēdes pārvada rats.
- supernovas atlikums zvaigznes eksplozijas triecienviļņa izveidots gāzu un putekļu apvalks.
izveidot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV