Paplašinātā meklēšana
Meklējam gūt.
Atrasts vārdos (12):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (898):
- raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
- sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par ēkām).
- ķert Aizgūtnēm ieelpot.
- grāmatniecisks Aizgūts no grāmatām, grāmatām raksturīgs.
- aizguvums Aizgūts vārds vai vārdu savienojums.
- infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
- pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piem., sporta spēlēs).
- uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
- raust Alkatīgi censties iegūt lielā daudzumā (mantu, naudu).
- saraust Alkatīgi vācot, krājot, iegūt (mantu, naudu u. tml.) lielā daudzumā.
- studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
- kāpt zinību kalnā apgūt, iegūt zināšanas.
- pārņemt Apgūt, mācoties no citiem.
- apkrāpt Apmānīt, lai iegūtu materiālu labumu.
- vilna Apmatojums, ko veido smalki mati (aitai, kazai, kamielim u. tml. zīdītājdzīvniekiem); no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
- tecināt Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu).
- iztecināt Apstrādājot izejvielas, panākt, ka iztek (šķidrums), iegūt (šķidru vielu).
- merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar koncentrētu sārmu šķīdumu, lai iegūtu spīdumu un palielinātu izturību.
- kult Apstrādāt (graudaugus) ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem, lai atdalītu sēklas no vārpām, pākstīm; šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
- kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tās) iegūtu vēlamās īpašības.
- hlorēt Apstrādāt vielu ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu šīs vielas atvasinājumus.
- noķert Apturēt; atrast (lai to iegūtu, izmantotu).
- attapt Aptvert; saprast (kas darāms), pagūt (ko izdarīt).
- apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus; apkrāpt.
- pētīt Apzinot faktus, novērojot u. tml., gūt informāciju (par ko).
- atkarot Ar aktīvu darbību iegūt, atņemt (kam).
- iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas.
- izcīnīt Ar aktīvu rīcību, pārvarot grūtības, šķēršļus, iegūt, panākt (ko).
- iedzīt Ar ātrāku, spraigāku darbību atgūt (nokavēto), panākt darbā (citus).
- izblēdīt Ar blēdību iegūt; izkrāpt.
- sablēdīt Ar blēdīšanos iegūt, dabūt (ko).
- atkarot Ar cīņu (parasti bruņotu) atgūt.
- dagerotips Ar dagerotipiju iegūts fotouzņēmums.
- novilkt Ar datortehnikas paņēmieniem iegūt (kā) kopiju.
- izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izostīt (2).
- izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt; izostīt.
- izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt.
- izokšķerēt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (ziņas, datus u. tml.).
- nozvejot Ar dažādiem paņēmieniem iegūt (ko).
- elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts sirdsdarbības pieraksts.
- fotografēt Ar fotoaparātu iegūt (kā) attēlu.
- sagatavot Ar garīgu darbību, garīgu piepūli izveidot, arī apgūt; organizējot, mēģinot u. tml. izveidot, sarīkot.
- pieglaimoties Ar glaimiem censties iegūt (kāda) labvēlību, iztapt (kādam).
- urbt Ar īpašu iekārtu (kurā, piemēram, darbojas rotējošs kalts) izveidot gruntī cilindrisku kanālu (piemēram, kalnrūpniecības darbos); šādā veidā meklēt, iegūt (derīgos izrakteņus).
- sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
- izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību panākt vēlamo rezultātu, iegūt vai sagādāt (ko).
- projicēt Ar optisku ierīci iegūt (kā) attēlu uz ekrāna.
- projekcija Ar optisku ierīci iegūts (kā) attēls uz ekrāna.
- mielot acis ar patiku apskatīt, gūt vizuālu baudījumu.
- cīnīties pēc elpas ar pūlēm censties atgūt elpu.
- izsisties Ar pūlēm, lielu centību iegūt paaugstinājumu (darbā, dienestā u. tml.).
- skatīt Ar redzi uztvert (ko) parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā); iepazītu (to); arī redzēt.
- rentgenogramma Ar rentgenstaru palīdzību iegūts attēls uz speciālas filmas.
- nopelnīt Ar savu darbību, rīcību iegūt, saņemt (novērtējumu).
- uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (piemēram, zilumu, ievainojumu).
- tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
- skenogramma Ar skeneri iegūts attēls.
- ekstrakts Ar šķīdinātājiem iegūts koncentrēts izvilkums (parasti no augu izejvielām).
- kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts precīzs oriģināla (piem., dokumenta) atveidojums; noraksts.
- skalot Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
- nocelt Ar veiklību, viltību, atņemot citam, iegūt sev.
- nošaut divus zaķus reizē ar vienām un tām pašām pūlēm gūt divējādu labumu.
- nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu ar vienām un tām pašām pūlēm gūt divējādu labumu.
- izmānīt Ar viltu, meliem iegūt.
- atdabūt Atgūt (parasto, iepriekšējo stāvokli).
- atdabūt Atgūt (to, kas kādreiz piederējis).
- atdzīvoties Atgūt mundrumu, kļūt rosīgākam, aktīvākam; kļūt priecīgākam.
- atžilbt Atgūt normālu psihisku vai fizisku stāvokli; atjēgties, atgūties.
- atkopties Atgūt normālu stāvokli (pēc grūtību pārvarēšanas).
- nākt pie samaņas atgūt samaņu.
- atgūties Atgūt samaņu.
- pamosties Atgūt samaņu.
- atjēgties Atgūt savaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma); atgūt samaņu.
- atsilt Atgūt siltumu, no jauna sasilt.
- atžirgt Atgūt spēkus, kļūt atkal žirgtam.
- atkopties Atgūt spēkus, veselību (piem., pietiekami ēdot).
- atspirgt Atgūt veselību, spēkus, atlabt.
- tikt uz kājām Atgūt veselību.
- atgūties Atgūt, piem., savaldību, spēju skaidri domāt; atgūt nepieciešamo fizisko un garīgo spēku.
- atskurbt Atgūties no reibuma, skurbuma.
- atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt dzīvības pazīmes; atgūt jušanas, kustību spēju.
- attapties Atjēgties, atgūties.
- atgūt Atkal iegūt, iemantot.
- atsavināt Atņemt likumā noteiktā kārtībā (piem., ko nelikumīgi iegūtu).
- izklaidēties Atpūsties, gūt pozitīvas emocijas, atbrīvoties no sasprindzinājuma.
- sagādāt Atrast, iegūt.
- galīgais rezultāts atsevišķos sacensību posmos vai disciplīnās iegūto rezultātu kopsavilkums.
- izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties pagūt (izdarīt ko).
- ksilogrāfija Attēla iegriešana vai iegrebšana koka platē, lai no tās iegūtu novilkumus; attiecīgā darba tehnika.
- fotomontāža Attēla veidošana no atsevišķiem fotouzņēmumiem vai to daļām; šādā veidā iegūts attēls.
- fotouzņēmums Attēls, ka iegūts ar fotografēšanas paņēmienu; fotogrāfija.
- uzņēmums Attēls, kas iegūts fotografējot; fotogrāfija.
- tikt uz kātiem atveseļoties, atgūt veselību.
- ieskaitīt Atzīt par apgūtu, izpildītu (piem., mācību vielu, uzdevumu).
- hibrīds Augs vai dzīvnieks, kas iegūts ar hibridizāciju.
- krustojums Augs, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus; hibrīds.
- universitāte Augstākā mācību un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu.
- koledža Augstākā vai vidējā mācību iestāde daudzās pasaules valstīs, kurā tiek iegūta profesionālā izglītība.
- apdedzināties Augstas temperatūras, liesmu, saules staru iedarbībā gūt traumu.
- sasalt Aukstuma iedarbībā iegūt cietu agregātstāvokli; aukstuma iedarbībā kļūt cietam.
- datizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru analizē liela apjoma datus digitālā fromātā, lai iegūtu strukturētu informāciju.
- tekstizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru var analizēt tekstu un iegūt strukturētu informāciju lielā tekstu apjomā.
- pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
- askorbīnskābe Balta sintētiski iegūta viela, kas palielina spēju pretoties infekcijas slimībām; C vitamīns.
- nobaroties Barojoties, ēdot iegūt vajadzīgo, vēlamo ķermeņa svaru (par dzīvniekiem).
- braukt malkā braukt, piem., uz mežu, lai iegūtu kokus malkai.
- izburt Brīnumainā, neparastā veidā iegūt, izveidot, radīt (ko skaistu).
- slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam, arī nesaskatāmam (par parādībām dabā).
- runāt Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt informāciju.
- reprezentēt Būt tādam, no kura var gūt priekšstatu, informāciju (par ko).
- piekrist Būt tiesībām (ko) iegūt; pienākties.
- pienākties Būt tiesīgam (ko saņemt, iegūt).
- rullēt Būt veiksmīgam, izcelties; gūt panākumus.
- pārvērsties Būtiski pārmainīties, iegūt citu veidu.
- stikls Caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem.
- pārrauties Ceļot, nesot u. tml. ko smagu, pārpūlēties, iegūt traumu.
- meklēt Censties dabūt, atgūt, atrast (ko pazudušu, pazaudētu, noslēptu, noglabātu u. tml.).
- piebraukt Censties iegūt (kāda) labvēlību; pielabināties.
- tīkot pēc (kāda) sirds censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
- raut segu uz savu pusi censties iegūt sev lielāko daļu no kā.
- raut deķi uz savu pusi censties iegūt sev lielāko daļu no kā.
- raut deķīti uz savu pusi censties iegūt sev lielāko daļu no kā.
- raut vezumu uz savu pusi censties iegūt sev lielāko daļu no kā.
- meklēt Censties iegūt, atrast (ko).
- meklēt Censties iegūt, dabūt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
- meklēt Censties iegūt, iemantot (piem., kādu stāvokli).
- palauzīties Censties ko apgūt, iemācīties, parasti neilgu laiku.
- tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
- uzdienēt Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā, augstāku amatu.
- uzkalpoties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā, augstāku amatu.
- uzstrādāties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
- sacirpt Cērpot iegūt (lielāku vilnas daudzumu).
- izcirst Cērtot atdalīt, iegūt (no kautķermeņa).
- drošumspēja Cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta.
- pazinējs Cilvēks, kam ir plašas, arī īpaši apgūtas zināšanas (kādā jomā).
- negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk.
- izspiedējs Cilvēks, kas ar varu, spēku, draudiem u. tml. cenšas iegūt no citiem (piem., naudu).
- mednieks Cilvēks, kas neatlaidīgi cenšas dabūt, iegūt (ko).
- uzpircējs Cilvēks, kas neatļauti, pārkāpjot likuma un morāles normas, cenšas (ko) iegūt par samaksu.
- pielīdējs Cilvēks, kas pielabinoties, iztopot u. tml. cenšas iegūt kāda labvēlību.
- karjerists Cilvēks, kas savtīgi tiecas izvirzīties, gūt popularitāti, slavu.
- bļodlaiža Cilvēks, kas savtīgos nolūkos iztop, pakalpo, lai iegūtu (kāda) labvēlību.
- dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
- kliķe Cilvēku grupa, kas savtīgos nolūkos cenšas iegūt vai saglabāt politisko varu.
- cīkstēties Cīnīties, lai (ko) iegūtu vai (kādu) pārspētu.
- izcīnīt Cīnoties iegūt, sasniegt (ko).
- balzams Dabisks produkts, kas satur ēteriskas eļļas, sveķus un smaržvielas; līdzvērtīgs sintētiski iegūts lielmolekulārs savienojums.
- monokristāls Dabisks vai mākslīgi iegūts kristāls ar viendabīgu, nepārtrauktu kristālrežģi.
- saņemt Dabūt (pasta sūtījumu); iegūt (informāciju).
- nogrābt Dabūt, iegūt (sev).
- sagrābt Dabūt, iegūt savā īpašumā, pakļaut savai ietekmei (parasti, rīkojoties savtīgi).
- grābt Dabūt, iegūt.
- izdalīt Dalot (vienu skaitli ar otru), iegūt dalījumu.
- ieguve Darbība, rezultāts --> iegūt (6); iegūšana.
- vingrinājums Darbība, uzdevums, ko veic, lai attīstītu kādas iemaņas, spējas, arī iegūtu psihisku vai fizisku īpašību.
- treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli; iegūt (kā) labvēlību.
- haltūra Darbs, ko veic, lai iegūtu blakusienākumus.
- rādītājs Dati, kas iegūti kādas darbības rezultātā un raksturo kādu parādību, jomu u. tml.
- samācīties Daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
- tālu tikt daudz sasniegt, arī gūt.
- mākslīgā radioaktivitāte dažādu kodolreakciju rezultātā mākslīgi iegūto izotopu radioaktivitāte.
- siloģisms Deduktīvā slēdziena paveids, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma).
- sadejoties Dejot kopā (ar kādu); dejojot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dejot.
- populisms Demagoģiska politika, kuras pārstāvji, izdabājot masām, ar tukšiem solījumiem mēģina gūt masu labvēlību.
- tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu; rokturis.
- rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
- sadiedelēt Diedelējot iegūt, dabūt.
- uzdienēt Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
- uzkalpoties Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
- izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
- svētība Dieva palīdzība, aizsardzība, īpaša labvēlība; veiksme, labklājība, pārticība u. tml., kas iegūta ar Dieva gādību, arī izpildot noteiktus rituālus u. tml.
- stereopāris Divi viena un tā paša objekta attēli, no kuriem viens iegūts no labās acs, otrs – no kreisās acs pozīcijas un kuri, aplūkojot īpašā optiskā ierīcē, veido vienu telpisku attēlu.
- kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā – lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
- secinājums Doma, spriedums, atziņa, kas iegūta, analizējot parādības, apkopojot faktus u. tml.
- tikt Doties (pie kāda); gūt iespēju atrasties kopā (ar kādu, kādiem).
- nodrupt Drūpot iegūt bojājumus, robus, samazināties apmēros.
- profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- interference Dzimtās valodas īpašību pārnešana uz valodu, kura tiek apgūta.
- sadzīvot Dzimumattiecībās iegūt (bērnu).
- šampanietis Dzirkstošais vīns, kas iegūts Francijas provincē Šampaņā no vietējām speciālu šķirņu vīnogām divreizējas raudzēšanas procesā.
- sadzīvot Dzīves laikā iegūt (ko).
- neproduktīvie mājdzīvnieki dzīvnieki, kas tiek turēti bez nolūka gūt no tiem saimniecisku labumu; mīļdzīvnieki.
- krustojums Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus.
- zaļā enerģija enerģija, kas tiek iegūta no dabas resursiem (piem., vēja, saules).
- stiprināties Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.
- safasēt Fasēt un pabeigt fasēt (ko) lielākā daudzumā; fasējot iegūt (kā iesaiņotos kopumus).
- aizņēmums Finansiāls darījums – naudas līdzekļu saņemšana, kas pēc noteikta laika ir jāatmaksā; šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
- noformēties Formējoties izveidoties, iegūt noteiktu formu, izskatu.
- nofotografēt Fotografējot iegūt (kā) attēlu.
- pārgaismot Fotografējot pieļaut pārāk intensīvu gaismas iedarbību un iegūt sliktas kvalitātes attēlu.
- uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru), arī fiksēt attēlu ar digitālo tehniku (piemēram, digitālo videokameru); šādi iegūt kadrus, materiālu (piemēram, kinofilmas izveidei).
- paparaci Fotoreportieris, kas izseko slavenības, nolūkā iegūt sensacionālus, kompromitējošus fotoattēlus un tos pārdot par lielu naudas summu.
- uzbrukt Galda spēlēs – veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
- košergaļa Gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kas nokauts, ievērojot ebreju reliģiskos likumus; gaļa, kas sagatavota, ievērojot šos likumus.
- halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
- meditācija Garīga apcere, gremdēšanās pārdomās; garīga koncentrēšanās, ko praktizē, piem., budismā, lai iegūtu mieru un apskaidrību.
- meklēt Garīgā darbībā censties atklāt, iegūt (ko).
- ingvers Garšviela, kas iegūta no šī auga sakneņa.
- ambīcijas Godkārība, cenšanās pēc kaut kā aiz godkārības; tieksme, pretenzijas iegūt (ko).
- piegrābties Grābjot iegūt sev (ko) lielākā daudzumā; sagrābties.
- mecotinta Grafikas iespiedtehnika, dobspieduma paveids, kurā iegūst attēlu ar tumšākiem un gaišākiem krāsu laukumiem, tonālām gradācijām; šādā tehnikā iegūtais attēls.
- zīmējums Grafikas veids – priekšmetu, parādību u. tml. attēlojums, kas iegūts, izmantojot grafiskās tēlošanas līdzekļus – punktus, līnijas, laukumus; šādā veidā radīts darbs.
- zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidots reljefs zīmējums, iegrebti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu zīmogu – nospiedumu, piem., zīmoglakā, vaskā – kā apstiprināšanai).
- ķert Gūstīt (dzīvniekus), lai iegūtu lomu, medījumu u. tml.; medīt (par dzīvnieku).
- celties (kāda) acīs gūt (kāda) atzinīgu vērtējumu, kas ir augstāks par iepriekšējo.
- augt (kāda) acīs gūt arvien lielāku autoritāti (kāda vērtējumā).
- (atrast) dzirdīgas ausis gūt atsaucību.
- ķert kaifu gūt baudu.
- triumfēt Gūt izcilus panākumus, izcilu uzvaru; gūt pozitīvu sabiedrības attieksmi, arī godu, ko rada šāds panākums, uzvara.
- iet labumā gūt labumu; radīt svara pieaugumu.
- tikt uz zaļa zara gūt materiālu nodrošinājumu, sasniegt vēlamos dzīves apstākļus.
- plūkt laurus gūt slavu, panākumus.
- novinnēt Gūt uzvaru (sporta sacensībās); uzvarot iegūt (ko).
- propaganda Ideju, uzskatu, teoriju sistemātiska izplatīšana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus, arī pamudināt cilvēkus uz noteiktu rīcību.
- slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens; šādā veidā iegūt pienu.
- urbties Iedziļināties, lai izprastu, apgūtu, parasti cītīgi lasot; šādi izlasīt, izskatīt (kā lielu daudzumu).
- dabiskā imunitāte iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
- oligofrēnija Iedzimti vai agrīnā bērnībā iegūti psihiskās attīstības traucējumi, garīga atpalicība.
- atmazgāt naudu ieguldīt (kur) nelikumīgi iegūtus finansiālus līdzekļus, lai tos legalizētu.
- nolasīt Iegūt (informāciju) no kā, parasti no mēraparāta zīmēm, nosacītajiem apzīmējumiem.
- ievākt Iegūt (informāciju), piem., iztaujājot.
- robežoties Iegūt (kā cita) pazīmes, īpašības, sākt līdzināties (kam).
- iedzīvoties Iegūt (ko nevēlamu).
- paņemt Iegūt (ko) lietošanā.
- dabūt Iegūt (ko) savā īpašumā; nopirkt, iegādāties (ko).
- izspiest Iegūt (ko), varmācīgi pieprasot, draudot u. tml.
- atrast Iegūt (ko); just (kādu attieksmi).
- sintezēt Iegūt (ķīmisku savienojumu) sintēzes (3) ceļā.
- noslaukt Iegūt (naudu, materiālos labumus), paņemot to (no kā).
- pārmantot Iegūt (no kā) mantojumu.
- izdabūt Iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību.
- tikt Iegūt (parasti ko nevēlamu).
- sasmakt Iegūt (parasti ļoti) nepatīkamu smaku (par gaisu nevēdinātā telpā); plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ u. tml. iegūt (parasti ļoti nepatīkamu) smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
- iesist Iegūt (peļņu), nopelnīt (naudu).
- ieņemt Iegūt (piem., teritoriju, objektu karadarbības rezultātā).
- ievākt Iegūt (ražu); sagatavot (piem., sienu).
- dabūt Iegūt (slimību, tās simptomus).
- saķert Iegūt (slimību).
- dabūt Iegūt (vārdu, nosaukumu, apzīmējumu).
- izdabūt Iegūt ar darbu, pūlēm (materiālas vērtības).
- dedzināt Iegūt ar sauso pārtvaici.
- uzsūkt Iegūt ar uztveri, pieredzi, apkārtējās vides ietekmi.
- pabeigt Iegūt attiecīgās pakāpes izglītību.
- izsust Iegūt bojājumu, iekaisumu (pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) – parasti par ķermeņa daļām.
- iedegt Iegūt brūnganu, tumšāku ādas krāsu (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- pārkrāsoties Iegūt citu krāsu (kādas darbības vai procesa rezultātā).
- pārkvalificēties Iegūt citu specialitāti, kvalifikāciju.
- pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti kā iedarbībā) – par parādībām dabā.
- pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti kā ietekmē) – par parādībām, norisēm sabiedrībā.
- nodzeltēt Iegūt dzeltenīgu nokrāsu (par vietu, teritoriju, kur ir šādi augi).
- folklorizēties Iegūt folkloras darbam raksturīgas pazīmes (piem., anonimitāti, variācijas).
- mantot Iegūt iedzimtības ceļā; iegūt no priekštečiem.
- beigt Iegūt izglītību (attiecīgās pakāpes, programmas u. tml. apjomā).
- mācīties Iegūt izglītību, būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.
- pašizglītoties Iegūt izglītību, papildināt savas zināšanas, mācoties patstāvīgi.
- izglītoties Iegūt izglītību, zināšanas.
- izlozēt Iegūt izlozē; laimēt.
- pārtikt Iegūt iztiku (piem., veicot kādu darbu, izmantojot kādus līdzekļus).
- stāties spēkā iegūt juridisku spēku (piem., par darījumu, līgumu, likumu).
- pārkrievoties Iegūt krieviem raksturīgas iezīmes, sākt lietot krievu valodu dzimtās valodas vietā; šādā veidā kļūt par krievu.
- pārlatviskoties Iegūt latviešiem raksturīgas iezīmes, sākt lietot latviešu valodu dzimtās valodas vietā; šādā veidā kļūt par latvieti.
- latviskoties Iegūt latviešu tautai piederīgā iezīmes (piem., dzimtās valodas vietā lietojot latviešu valodu) – par cittautiešiem.
- uzkāpt slavas augstumos iegūt lielu slavu.
- laimēt Iegūt loterijā, izlozē u. tml. (piem., naudu, mantu).
- mantot Iegūt mantojumu.
- atvieglot sirdi iegūt mierinājumu (izstāstot kādam visu, kas nomāc).
- atvieglināt sirdi iegūt mierinājumu (izstāstot kādam visu, kas nomāc).
- nokļūt uz pēdām iegūt nepieciešamās ziņas, lai atrastu (ko).
- pārmantot Iegūt no priekštečiem (organisma īpatnības).
- savākt Iegūt noteiktu (kā) skaitu, daudzumu.
- nokrāsoties Iegūt noteiktu krāsu (kādas darbības vai procesa rezultātā).
- tonēt Iegūt noteiktu nokrāsu, krāsas toni, jaucot krāsas vai krāsojot kādu materiālu.
- apaugt ar mantu iegūt pārāk daudz (bieži nevajadzīgu) priekšmetu, lietu.
- nākt pie pārliecības iegūt pārliecību.
- nokaut Iegūt pārsvaru (galda spēlē), novācot, noņemot (pretinieka kauliņu, šaha figūru u. tml.); nosist.
- nokaut Iegūt pārsvaru (kāršu spēlē), izspēlējot savu (vērtīgāko) kārti; nosist.
- sist kārti iegūt partnera izspēlēto kārti, izspēlējot savu vērtīgāko kārti.
- naturalizēties Iegūt pilsonību, izpildot naturalizācijas noteikumus.
- praktizēties Iegūt prasmes, iemaņas, pieredzi, vingrinoties (piem., amatā, darbā).
- iemanīties Iegūt prasmi (ko darīt), parasti ilgākā laikā, vingrinoties.
- saputekļoties Iegūt putekļu struktūru.
- dabūt savās rokās iegūt savā īpašumā, pārziņā.
- iegādāties Iegūt savā īpašumā, rīcībā nopērkot.
- sagrābties Iegūt sev (kā lielāku daudzumu), parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi.
- piesavināt Iegūt sev (ko); padarīt (ko) par savu.
- pasmelties Iegūt sev (ko).
- pakampt Iegūt sev, savā īpašumā (ko materiālu, vērtīgu, parasti negodīgi).
- saprast Iegūt skaidrību, izpratni (par ko), aptvert ar prātu (ko).
- pārņemt savās rokās Iegūt skaitlisku pārsvaru (kādā darbības jomā).
- specializēties Iegūt speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes kādā darbības nozarē, kļūt par speciālistu; sākt darboties kādā darbības nozarē.
- atsvaidzināties Iegūt svaiguma, možuma sajūtu; iegūt atvēsinājuma sajūtu.
- uzkundzēties Iegūt varu, ietekmi (pār kādu); pakļaut savai gribai, ietekmei.
- pārņemt varu iegūt varu, vadošo politisko stāvokli, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
- saņemt (vadību, varu) savās rokās iegūt varu; sākt valdīt.
- ienākt Iegūt vietu (cilvēka dzīvē); kļūt nozīmīgam (piem., kādā nozarē).
- uzkundzēties Iegūt virskundzību (pār tautu, valsti u. tml.).
- apzilēt Iegūt zilganu nokrāsu.
- paņemt Iegūt, aizgūt.
- nākt pie sajēgas iegūt, atgūt sajēgu.
- nomakšķerēt Iegūt, dabūt (parasti ar viltīgiem paņēmieniem).
- saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (piem., vienreizēju atalgojumu, dāvanu, apbalvojumu); iegūt (piem., novērtējumu).
- vākt Iegūt, gādāt (sev barību) – par dzīvniekiem.
- tikt Iegūt, iegādāties, sagādāt (ko).
- saņemt Iegūt, izmantot, piem., veselības uzlabošanai; tikt apgādātam (piem., ar organismam nepieciešamo).
- sadabūt Iegūt, parasti meklējot, savā rīcībā, lietošanā; sagādāt, parasti ar pūlēm.
- sagrābt Iegūt, pārņemt (varu) politiskā, bruņotā cīņā.
- sapelnīt Iegūt, saņemt par rīcību, darbu.
- dārgi samaksāt Iegūt, sasniegt (ko) ar lielām grūtībām, zaudējumiem, arī upuriem.
- sagrābstīt Iegūt, savākt kopā (piem., informāciju).
- sagramstīt Iegūt, savākt kopā (piem., informāciju).
- iemantot Iegūt.
- AIDS Iegūtais imūndeficīta sindroms; infekcijas slimība, ko izraisa vīruss, sagraujot cilvēka imūnsistēmu.
- iecirst zobus Iekārot (ko) un iegūt, arī censties iegūt (to).
- uzlikt aci (uz ko, kam) iekārot, censties iegūt savā īpašumā.
- tvaika katls iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālo mehānisko vai siltuma enerģiju.
- apgūt Iemācīties un pilnībā pārzināt (piem., profesiju, specialitāti); mācoties, vingrināties iegūt (māku, iemaņas).
- peļņa Ienākums, kas tiek gūts, izmantojot esošos finanšu līdzekļus, vērtspapīrus u. tml.
- priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
- iegūt vārtus ieraidot ripu vārtos, iegūt punktu.
- gūt vārtus ieraidot, piem., bumbu vārtos, gūt punktu vai punktus sporta spēlē.
- mūzikas instruments ierīce, ar kuru var iegūt mūzikā izmantojamas skaņas.
- multiplikators Ierīce, ar kuru vienlaicīgi var iegūt vairākas kopijas.
- pieejamība Iespēja (ko) iegūt vai izmantot.
- iekļūt Iestāties (kur), iegūt tiesības (kur) piedalīties, parasti pārvarot grūtības, šķēršļus.
- samesties Iestāties; iegūt (kādu īpašību) – par parādībām dabā.
- atgriezt Ieviest no jauna (ko bijušu); panākt, ka iestājas atkal; atgūt.
- rūda Iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt metālus vai nemetālus.
- uzberzēt Ilgāku laiku berzējot, arī kam berzējoties (iegūt, rasties).
- izkalpot Ilgāku laiku strādājot, kalpojot, iegūt, saņemt (ko), tikt (pie kā).
- ievārīties Ilgāku laiku vāroties, iegūt vajadzīgo konsistenci.
- sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām).
- intensifikācija Intensitātes kāpināšana, palielināšana, pastiprināšana; uzlabošana ar mērķi iegūt lielāku atdevi, labākus rezultātus; ražīguma kāpināšana.
- medīt Intensīvi meklēt, censties iegūt.
- zvejot Intensīvi meklēt, censties iegūt.
- izspiest Intensīvi saimniekojot, izmantojot (ko), iegūt maksimālu labumu.
- taujāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
- noīrēt Īrējot iegūt lietošanā (ko).
- CV Īss pārskats par iegūto izglītību, profesiju, darba pieredzi, ko iesniedz darba devējam; dzīves apraksts.
- revanšēties Īstenot revanša politiku – nesamierināties ar zaudējumu un centies atgūt zaudēto.
- izpatikt Izdarot vai pasakot ko patīkamu, vēlamu u. tml., iegūt (kāda) labvēlību.
- izkombinēt Izdomāt paņēmienu kopumu, kā iegūt, panākt (ko).
- sakombinēt Izdomāt paņēmienu kopumu, kā iegūt, panākt (ko).
- iekārot Izjust spēcīgu, parasti savtīgu, vēlēšanos iegūt (ko).
- tiekties Izjust tieksmi, nepieciešamību (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt).
- iepazīt Izjūtot, pārdzīvojot (ko), iegūt priekšstatu (par to).
- iepazīties Izjūtot, pārdzīvojot (ko), iegūt priekšstatu (par to).
- būt uz kājām Izkļūt no materiālām grūtībām, iegūt labklājību.
- izēsties Izlasīt, rūpīgi iepazīties, apgūt (lielu materiālu daudzumu).
- aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo); aizgūt.
- izsist Izpelnīt, iegūt (piem., peļņu, kapitālu u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- izzināt Izpētīt un apgūt objektīvās īstenības parādības, to būtību, likumsakarības.
- piekļūt Izprast; izprotot iegūt (kāda) uzticību.
- medīt Izsekot un iegūt (savvaļas dzīvnieku), to nonāvējot.
- nolējums Izstrādājums, kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
- prasīt Izteikt (noteiktu, arī kategorisku) vēlēšanos iegūt, panākt (ko).
- sanākt Izveidoties, rasties (no atsevišķām vienībām, daļām); tikt iegūtam, sagādātam.
- macerāts Izvilkums, kas iegūts, macerējot augus.
- iepazīt Izzināt, izpētīt, iegūt priekšstatu (par ko).
- iepazīties Izzināt, izpētīt, iegūt priekšstatu (par ko).
- uzskats Izziņas, zinātniskās pētniecības ceļā gūta atziņa, secinājums (par konkrētu parādību dabā vai sabiedrībā).
- ilgoties Just dziļu, ilgstošu vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml.); vēlēties, tiekties (pēc kā).
- redukcija Kā pārveidošana vienkāršākā formā; vienkāršošana; šādi iegūts pārveidojums, vienkāršojums.
- starpprodukts Kādas norises laikā radies produkts, no kura tālākā procesā rodas, tiek iegūts cits produkts.
- mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piem., citu īpašību, pazīmi).
- pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citas īpašības.
- pamielot acis kādu brīdi ar patiku apskatīt, gūt vizuālu baudījumu.
- gremdēt Kaitēt (kādam), nomācot, neļaujot gūt panākumus.
- metālkalums Kaļot iegūts metāla izstrādājums.
- nokampt Kampjot dabūt, iegūt (ko).
- iekarot Karojot iegūt savā varā, pakļautībā.
- izkarot Karojot, cīnoties iegūt, sasniegt (ko).
- grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu) sausā veidā, lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un specifisku garšu.
- stiķis Kāršu spēlē – vienā sitienā iegūtais kāršu kopums.
- izkaulēt Kaulējoties iegūt (ko lētāk vai papildus).
- pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni vai pārstrādāt (tos) citā priekšmetā.
- izkausēt Kausējot (piem., rūdu) iegūt (metālu).
- sakausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā daudzumā; kausējot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- Dieva dāvana kaut kas ļoti labs, izcils (piem., spējas, talants), kas cilvēkam piemīt no dzimšanas vai iegūts negaidīti, bez piepūles.
- nākt Kļūt (kādam), nonākt (kādā stāvoklī), iegūt (kādu īpašību).
- iedzīvoties Kļūt bagātam, turīgam; iegūt mantu, peļņu (parasti uz kā vai citu cilvēku rēķina).
- pārveidoties Kļūt citādam, iegūt citas īpašības.
- pārvērsties Kļūt citādam, iegūt citas īpašības.
- dzeltēt Kļūt dzeltenam, pakāpeniski iegūt dzeltenu nokrāsu, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām).
- piecelties no miroņiem Kļūt dzīvam, atgūt dzīvību.
- uzcelties no miroņiem Kļūt dzīvam, atgūt dzīvību.
- piecelties no kapa Kļūt dzīvam, atgūt dzīvību.
- uzcelties no kapa Kļūt dzīvam, atgūt dzīvību.
- sasārtoties Kļūt sārtam, iegūt sārtu nokrāsu.
- sasilt Kļūt siltam, atgūt siltuma sajūtu (par cilvēkiem, to ķermeņa daļām).
- atveseļoties Kļūt veselākam; atgūt veselību (pēc slimības).
- pārtapt Kļūt, tapt citādam, iegūt citādas īpašības; kļūt, tapt par ko citu.
- zalenis Kokapstrādes procesā no zariem, galotnēm, skujām un lapām iegūtā produkcija – zaļā masa.
- lietkoks Koks (piem., cirsmā), no kura var iegūt pietiekama garuma lietkoksni.
- lietaskoks Koks, no kura var iegūt šādus kokmateriālus.
- pomāde Konditorejas izstrādājums – aromatizēta no cukura un cietes sīrupa, augļu un ogu sulas savārījuma iegūta staipīga želejveida masa, ko pilda konfektēs.
- vērot Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
- fotokopija Kopija, kas iegūta, pārfotografējot oriģinālu.
- izkrāpt Krāpjoties iegūt (ko no kāda).
- kserokopija Kserogrāfiski (kserogrāfijas tehnikā) iegūta kopija.
- iekult Kuļot iegūt (piem., labību, sēklas).
- izkult Kuļot iegūt.
- saķert Ķerot (dzīvniekus), iegūt (tos) lielākā daudzumā.
- pieķert Ķerot iegūt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- pieķert Ķerot iegūt (ko) papildus.
- ķīmija Ķimikālijas; ķīmiskā ceļā iegūtas pārtikas piedevas.
- lourensijs Ķīmiskais elements – mākslīgi iegūts radioaktīvs, sudrabaini balts metāls [Lr].
- tehnēcijs Ķīmiskais elements – radioaktīvs metāls, iegūts mākslīgi kodolreaktoros [Te].
- lufa Ķirbju dzimtas tropu vai subtropu augs ar lieliem, gurķiem līdzīgiem augļiem, no kuriem iegūst šķiedru; no šā augļa iegūtā šķiedra.
- pļaujas laiks laiks, kad var gūt peļņu.
- pieejas laiks laiks, kas nepieciešams, lai iegūtu datus no (cietā diska, kompaktdiska u. tml.) atmiņas.
- iespēlēt Laimēt, iegūt (azarta spēlē).
- salasīties Lasot (vairākus, daudzus tekstus), iegūt informāciju.
- salaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā daudzumā; laupot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- nolaupīt Laupot iegūt, piesavināties.
- laupījums Laupot iegūtās materiālās vērtības.
- pielauzīt Lauzot iegūt (ko) lielākā daudzumā vai tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (ko).
- glaimi Liekulīgi, lišķīgi cildinājumi, komplimenti, ko saka, lai kādam izpatiktu, arī lai ko panāktu, iegūtu.
- izmantot Likt (kādam) darboties, strādāt savā labā; gūt labumu (no kāda).
- uzdot Likt (ko veikt, apgūt u. tml.) saistībā ar mācību procesu.
- atprasīt Likt pastāstīt, atbildēt (iemācīto, apgūto).
- garā linšķiedra linšķiedra, kas iegūta, pilnībā atdalot šķiedras no stiebra koksnes daļām, un kas pēc kulstīšanas ir vidēji 50 cm gara.
- izlūgties Lūdzot, arī lūdzoties panākt, iegūt, saņemt (ko).
- izdiedelēt Lūdzot, prasot (parasti neatlaidīgi, uzmācīgi) iegūt, dabūt (ko).
- pakaulēt Lūgt, prasīt (parasti kādu laiku), piem., samazināt cenu, iegūt labvēlīgākus nosacījumus u. tml.
- atdot Ļaut iegūt, izmantot citam (piem., zaudējot, piekāpjoties).
- nodedzināt Ļoti nosauļot (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru iedegumu, arī apdegumu.
- kārot Ļoti vēlēties, just tieksmi (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.).
- kāroties Ļoti vēlēties, just tieksmi (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.).
- sagatavotība Mācībās, vingrinājumos u. tml. iegūta piemērotība, atbilsme kādu darbību veikšanai.
- prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti (parasti pedagogu vadībā) nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un darba prasmi.
- palīgsaimniecība Mācību vai zinātniski pētnieciskas iestādes lauku saimniecība, kur notiek pētījumi vai tiek apgūtas praktiskas iemaņas.
- pārmācīties Mācīties (ko) vēlreiz; mācoties iegūt citu arodu, specialitāti.
- iemācīties Mācoties iegūt (zināšanas, prasmi, paradumus u. tml.).
- krāsoties Mainīt vai iegūt krāsu (2) kādā norisē.
- iemainīt Mainot iegūt (ko); mainot atdot (pret ko).
- nomainīt Mainot iegūt ko citu (tāda paša veida vai līdzīgu).
- produktīvie mājdzīvnieki mājlopi un mājputni, truši, kažokzvēri u. c. dzīvnieki, no kuriem var iegūt noteikta veida produkciju.
- nopirkt Maksājot naudu, nelikumīgi iegūt (ko).
- izspiest Maksimāli izmantojot (spēkus, spējas u. tml.), iegūt, sasniegt (ko).
- samakšķerēt Makšķerējot iegūt (zivis) lielākā daudzumā; makšķerējot iegūt (zivju lielāku daudzumu).
- nomakšķerēt Makšķerējot iegūt.
- samalt Maļot (ierīcē, iekārtā) iegūt (piem., produktu).
- samangot Mangojot iegūt.
- krāpt Mānīt, maldināt (kādu), lai iegūtu sev materiālu labumu.
- kurināmais Materiāls, viela, ko sadedzina, lai iegūtu siltuma enerģiju.
- apsildīties Mazliet sasildīties, atgūt siltumu; pasildīties.
- samedīt Medījot iegūt (dzīvniekus) lielākā daudzumā.
- nomedīt Medījot iegūt.
- masturbēt Mehāniski (piem., ar roku) kairināt savus vai partnera dzimumorgānus, lai gūtu seksuālu baudu.
- onanēt Mehāniski kairināt savus dzimumorgānus, lai izraisītu seksuālu uzbudinājumu un gūtu baudu.
- uzmeklēt Meklējot dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu).
- sameklēt Meklējot iegūt, dabūt; atrast (piem., ko ieglabātu, noliktu).
- uzmeklēt Meklējot pamanīt, iegūt (piemēram, medījumu, barību) – par dzīvniekiem; meklējot (piemēram, uzturēšanās vietu), nokļūt (tajā).
- vākt Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (ko); šādā veidā iegūstot, veidot (kādu kopumu).
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (parasti noteikta veida, grupas priekšmetu) kopumu.
- vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus); šādā veidā vācot, veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
- savākt Meklējot, pētījot, iztaujājot u. tml., iegūt.
- nomērīt Mērot iegūt datus par (kā) garumu, platumu u. tml.
- metāllējums Metālliešanas procesā iegūts izstrādājums.
- mežkopība Meža audzēšana un kopšana, lai iegūtu koksni un izmantotu citus meža produktus.
- kokmateriāli Meža izstrādē iegūtā produkcija (piem., baļķi, kluči).
- cirte Meža koku izciršana, lai iegūtu koksni vai uzlabotu mežaudzi.
- skrajcirte Meža kopšanas cirte, lai uzlabotu mežaudzes kvalitāti un iegūtu koksni.
- nomirkt Mirkstot iegūt vēlamās īpašības.
- sutināt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- benzīns Naftas pārtvaices procesā iegūta degviela, ko izmanto iekšdedzes dzinējos – bezkrāsains, gaistošs šķidrums.
- zāle Narkotiska viela, kas iegūta no augiem (parasti marihuāna).
- netīrā nauda nauda, finanšu līdzekļi, kas iegūti nelikumīgi, negodīgi.
- depozītnoguldījums Naudas vai tās ekvivalentu noguldījums bankā, krājaizdevu sabiedrībā, lai uzglabātu, kā arī lai gūtu noteiktus procentus.
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību.
- skriet (kam) pakaļ Neatlaidīgi censties ko iegūt.
- palikt tukšā nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
- palikt bešā nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
- zaudēt Negūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.); nelietderīgi, bezmērķīgi tērēt (ko).
- zaudēt Negūt (ko, piem., kā piepildījumu).
- atdurties kā pret sienu negūt atsaucību, tikt atraidītam; sastapties ar pretestību, nepārvaramām grūtībām.
- zaudēt spēli neiegūt, nepanākt (ko).
- diktatūra Neierobežota (partijas, grupējuma, atsevišķa cilvēka) valsts vara, kas (parasti) iegūta ar prettiesiskiem vai vardarbīgiem līdzekļiem un balstās uz nežēlību un teroru.
- pakopēt Neilgu laiku, mazliet kopējot, iegūt (ko).
- neredzēt kā savas ausis nekad neieraudzīt, neiegūt, nesasniegt u. tml.
- aplaupīt Nekaunīgi (kādu) izmantojot, gūt sev materiālu labumu.
- plīties Nekautrīgi, uzmācīgi censties iekļūt (kur), arī panākt, iegūt (ko).
- dzimtīpašums Nekustams īpašums, kas iegūts mantojumā no asinsradiniekiem un kuru drīkst mantot tikai asinsradinieki.
- kreisā prece nelikumīgi iegūta un pārdota prece.
- pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko).
- nosargāt Nepieļaut pretiniekam (sporta spēlēs) gūt vārtus, punktus u. tml.
- akrils No akrilskābes iegūta sintētiska viela.
- augu eļļa no augiem iegūta eļļa.
- narkotiskās vielas no augiem iegūti vai mākslīgi ķīmiskie savienojumi, kas rada minētās sajūtas.
- ēteriskās eļļas no augiem iegūti, ūdenī nešķīstoši, viegli gaistoši šķidrumi.
- šellaka No dabīgiem sveķiem iegūta viela, ko izmanto, piem., mēbeļu politūras izgatavošanai.
- vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka, dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
- košenile No īpašām subtropu augu utīm iegūta krāsviela, ko izmanto karmīna izgatavošanai.
- minerālvate No izkausētiem iežiem iegūts siltumizolācijas materiāls.
- atgūt No jauna iegūt, radīt (iepriekšējo psihisko vai fizisko stāvokli); no jauna iegūt iepriekšējās īpašības vai stāvokli.
- kaņepāji No kaņepju stiebriem iegūta šķiedra.
- stiklšķiedra No kausēta stikla iegūta šķiedra.
- vazelīneļļa No naftas iegūta bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus; parafīneļļa.
- piķis No naftas vai darvas destilācijas atlikumiem iegūta melna viela.
- opijs No negatavu īpašas šķirnes magoņu pogaļu sulas iegūta narkotiska viela.
- sermuļāda No sermuļa iegūta kažokāda.
- anamnēze No slimnieka vai viņa tuviniekiem iegūtas ziņas par slimības sākumu, norisi un slimnieka dzīves apstākļiem pirms saslimšanas.
- kokvilna No šā auga iegūtā šķiedra.
- pačūlija No šā auga lapām iegūta ēteriska eļļa, ko plaši lieto parfimērijā, medicīnā.
- krīts No šā ieža iegūts materiāls (gabals, stienītis, pulveris u. tml.).
- cinobrs No šāda minerāla iegūta krāsviela; krāsa šāda minerāla tonī.
- korķis No šādiem audiem iegūtais materiāls.
- tauki No šādiem esteriem iegūta uzturviela, pārtikas produkts.
- tauki No šādiem esteriem, arī no citām organiskām vai neorganiskām izejvielām iegūts produkts, ko izmanto tehniskām vajadzībām.
- vērmele No šī auga iegūtā sula, tinktūra, tēja u. tml.
- kurkuma No šī sakneņa iegūtā garšviela spilgti tumšdzeltenā krāsā.
- diedziņš No tekstilšķiedrām iegūti un pēc tam savērpti pavedieni (aušanai, izšūšanai u. tml.).
- tekstilmateriāls No tekstilšķiedrām iegūts audums.
- kerns No urbuma iegūts ieža paraugs cilindriska stieņa veidā; urbuma serde.
- skolot Nodrošināt (kādam) iespēju iegūt izglītību.
- pārfotografēt Nofotografēt (piem., attēlu, tekstu), lai iegūtu (kā) fotogrāfiju, fotokopiju.
- nolikt tiesības nokārtojot eksāmenu, iegūt autovadītāja tiesības.
- ieraust Nopelnīt (naudu), iegūt (peļņu).
- uzvārīties Nopelnīt; gūt lielu peļņu, kļūt bagātam.
- no Norāda uz (kā) pozitīvu vai negatīvu guvumu vai iespēju (ko) gūt, saņemt.
- pēc Norāda uz to, ko grib iegūt, pēc kā tiecas.
- priekšā Norāda, ka darbība tiek veikta, lai citi iegūtu informāciju, varētu atkārtot darbību.
- ie- Norāda, ka darbības gaitā tiek iegūtas iemaņas, prasme.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, summējot kādus lielumus.
- uz Norāda, vērtējot iegūto (kā) aptuveno vērtību.
- režīms Noteikta (dzīves, dienas) kārtība ar stingru laika sadalījumu, lai saglabātu vai atgūtu veselību.
- rinda Noteiktā secībā (parasti virknē) sastājušies cilvēki, kuri gaida savu kārtu (lai ko nopirktu, iegūtu u. tml.).
- savelt Noteiktā veidā apstrādājot (vilnu), iegūt vēlamo formu, veidojumu.
- piebrauciens Noteikta veida darbība, paņēmiens, lai iegūtu kāda labvēlību.
- prasība Noteikti, arī kategoriski pausta vēlēšanās (ko) iegūt, panākt.
- aģitācija Noteiktu politisko ideju izplatīšana, kuras mērķis ir ietekmēt sabiedrību, lai iegūtu piekritējus (piem., kādai kustībai, partijai).
- nokult Novācot ar kombainu, iegūt (noteiktu graudu daudzumu).
- pārbaudīt Novērtēt (piem., mācību procesā iegūtās zināšanas, prasmes).
- noņemt Ņemot iegūt (ko kādam nolūkam).
- smelt krējumu ņemt, gūt kā labāko daļu.
- teleobjektīvs Objektīvs (fotoaparātam, kinoaparātam), kas dod iespēju iegūt daudzkārt lielāka mēroga attēlu.
- formālā izglītība oficiālā mācību iestādē iegūta izglītība.
- saogot Ogojot iegūt (ogas) lielākā daudzumā; ogojot iegūt (ogu lielāku daudzumu).
- bitumens Organisku savienojumu maisījums (iegūts naftas, ogļu vai degslānekļa pārstrādē), ko lieto asfaltēšanai, hidroizolācijai.
- tieksme Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piem., saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības).
- tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci u. tml.
- nodarbība Organizēts pasākums, kurā var iegūt (kādas) zināšanas, praktiskas iemaņas.
- izstudēt Pabeidzot studijas, iegūt zināšanas (kādā zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozarē).
- painteresēties Pacensties iegūt, parasti nelielu, informāciju, uzziņu (par ko).
- veiddobums Padziļinājums štances augšējā un apakšējā daļā, lai iegūtu sarežģītākus un precīzākus telpiskus izstrādājumus.
- veseļoties Pakāpeniski atgūt labāku vai labu veselības stāvokli.
- laizīt brūces pakāpeniski atgūties no sakāves, smagām kļūdām u. tml.
- mesties Pakāpeniski iegūt (kādu īpašību); pakāpeniski kļūt (kādam).
- pāriet Pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu.
- uzkrāt Pakāpeniski iegūt, apgūt (ko garīgā, sabiedriskā sfērā).
- krāt Pakāpeniski iegūt, vairot.
- izņemt Pakāpeniski izanalizēt un izskaidrot (mācību vielu); pakāpeniski apgūt (mācību vielu).
- nosauļoties Pakļaujot savu ķermeni saules iedarbībai, iegūt iedegumu.
- sasildīties Pakļaujot sevi siltuma iedarbībai, pilnīgi atgūt siltuma sajūtu.
- likt (visu) uz vienas kārts pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
- (uz)likt (visu) uz vienas kārts pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
- dabūt uz kājām Palīdzēt atgūt veselību.
- uzzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts) kļūst (kādam) zināms; gūt iespēju (ko) zināt (par ko).
- izaudzēt Panākt, ka (augi, dzīvnieki) izaug; audzējot iegūt.
- noņemt Panākt, ka (kāds) pārtrauc iepriekšējās attiecības, lai (viņu) iegūtu sev.
- sagādāt Panākt, ka (nepieciešamais, vajadzīgais) tiek iegūts, nokļūst kāda rīcībā, lietošanā.
- gambīts Paņēmiens šaha partijas sākumā, kurā upurē kādu figūru (parasti bandinieku), lai iegūtu pozīciju priekšrocības, atbrīvotu ceļu citām figūrām.
- pārņemt Paņemt, iegūt (ko) no kāda savā rīcībā, apsaimniekošanā.
- pieplēst Papildus iegūt.
- abonēt Par iepriekšēju samaksu iegūt tiesības regulāri (ko) saņemt vai lietot.
- pirkt Par maksu, atlīdzību iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā.
- izpelnīties Par nopelniem iegūt (apbalvojumu, goda nosaukumu u. tml.); tikt apbalvotam.
- ekstrapolācija Parādības daļas novērošanā, analīzē u. tml. iegūto secinājumu attiecināšana uz visu parādību.
- ieskaite Pārbaudījums, kurā noskaidro, vai ir apgūta (mācību viela), izpildīts (uzdevums).
- pārklaušināt Pārbaudīt (bērnus), lai novērtētu (viņu) mājmācībā iegūtās zināšanas.
- apsekot Pārbaudīt, novērot, izpētīt, lai ko noskaidrotu, iegūtu noteiktas ziņas.
- prasīt Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu).
- mantaskāre Pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu, bagātību; mantkāre.
- mantkāre Pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu, bagātību; mantkārība.
- mantkārība Pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu, bagātību.
- mantrausība Pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu; mantkārība.
- kārties (vai) nost pārmērīgi nomocīties, cenšoties ko padarīt, arī ko iegūt, dabūt.
- patapināt Pārņemt, aizgūt (no kā, piem., vārdus, ideju).
- pupiņu kafija pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām; dzēriens, kas pagatavots no šā pārtikas produkta.
- pārķert Pārtvert, iegūt (ko citam sūtītu, paredzētu).
- izlauzt (sev) ceļu pārvarot grūtības, šķēršļus, sasniegt savu mērķi, gūt atzinību.
- izkarot Pārvarot šķēršļus, grūtības, iegūt, sasniegt (ko).
- pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības; kļūt cietam.
- kļūt Pārveidoties, iegūt citu kvalitāti (par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- pārtapt Pārveidoties, mainoties iegūt citu veidu, kvalitāti.
- Jaunā pasaule pasaules daļa, kas apgūta vēlāk nekā pārējās (parasti Amerikas, retāk – Austrālijas kontinents).
- atkārtot Paust (ko visiem zināmu); aizgūt, pārņemt (ko), neradot nekā jauna.
- pieprasīt Paust vajadzību, vēlmi (ko saņemt, iegūt).
- izpelnīties Paveicot, sasniedzot (ko), iegūt, saņemt (uzslavu, atzinību u. tml.).
- aizguvums Paveikta darbība, rezultāts --> aizgūt.
- izslaukums Paveikta darbība, rezultāts --> izslaukt; piena daudzums, kas iegūts slaucot.
- kūlums Paveikta darbība, rezultāts --> kult (1); kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums.
- lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet; izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
- mērījums Paveikta darbība, rezultāts --> mērīt; šīs darbības rezultātā iegūtais skaitlis.
- novērojums Paveikta darbība, rezultāts --> novērot; novērojot iegūtā informācija.
- pļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pļaut; pļaujot iegūtais augu daļu kopums.
- rakums Paveikta darbība, rezultāts --> rakt (2); tas, kas rokot iegūts.
- vērojums Paveikta darbība, rezultāts --> vērot; informācija, kas iegūta vērojot.
- izplūst Pazaudēt apveidu, iegūt nenoteiktas, neskaidras kontūras.
- novērot Pēc ārējām pazīmēm konstatēt, gūt pārliecību (par kādu faktu, kā sastopamību, izplatību u. tml.).
- multiplikators Pedagogs, kas iegūtās zināšanas, paņēmienus, metodes izplata tālāk citiem skolotājiem; skolotāju tālākizglītotājs.
- zibenskarš Pēkšņs uzbrukums (karš) ar mērķi īsā laikā gūt uzvaru pār pretinieku.
- taisīt naudu pelnīt, iegūt daudz naudas.
- nopelnīt Pelnot iegūt (samaksu naudā, atlīdzību).
- nopelnīt Pelnot iegūt iespēju iegādāties, nopirkt (ko).
- izpirkt Pērkot iegūt īpašumā (maksājot pa daļām, ņemot kredītu u. tml.).
- iepirkt Pērkot iegūt savā īpašumā (piem., māju, zemi).
- hakeris Persona, kas atšifrē datoru drošības sistēmas, nelegāli ielaužas citu datnēs, lai iegūtu, piem., finanšu datus, sabojātu datorus ar vīrusu.
- riska grupa personas, kurām ir vislielākā iespēja iegūt kādu slimību, nonākt atkarībā u. tml.
- rast Pētījumu, meklējumu gaitā gūt (ko jaunu, arī vēlamu, vajadzīgu).
- izpētīt Pētot izzināt, iegūt vispusīgu informāciju (parasti zinātnē).
- būt kabatā piederēt, būt iegūtam.
- lauku piens piens, kas iegūts lauku saimniecībā un nav apstrādāts pienotavā vai piena kombinātā.
- rutīna Pieredzē iegūta automatizēta (darba) prasme, iemaņas; radošuma trūkums (darba) veikšanā.
- kaulēties Pierunājot, pārliecinot (kādu) censties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
- pakaulēties Pierunājot, pārliecinot (kādu) neilgu laiku, censties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
- piehalturēt Piestrādāt (lai gūtu papildu peļņu).
- izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, iegūt vēlamās īpašības.
- izveseļoties Pilnīgi atgūt veselību (pēc slimības).
- sasniegt Pilnveidojot savas spējas, zināšanas u. tml., iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
- pieplēst Plēšot iegūt (ko) pietiekamā daudzumā.
- saplēst Plēšot, šķeļot u. tml. iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā.
- savākt Pļaujot, rokot, raujot, lasot u. tml., iegūt (kā) ražu.
- lokomotīve Populāra persona, ko partija iekļauj savā sarakstā, lai gūtu labākus rezultātus vēlēšanās; līderis.
- pieredze Praktiskajā darbībā, dzīvē gūto zināšanu, prasmju, iemaņu kopums.
- dzīves gudrība praktiskajā dzīvē iegūta pieredze, zināšanas.
- bordo karotīte preču apzīmēšanas veids, ko var iegūt produkti, kuri atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un kuru pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā.
- hormonāls preparāts preparāts, kas satur (dabiskus vai sintētiski iegūtus) hormonus.
- restitūcija Prettiesiski (piem., karā) iegūta īpašuma atdošana atpakaļ.
- atslēga Priekšnosacījums, lai ko iegūtu, sasniegtu; pareizā pieeja, veids, kas ļauj piekļūt (kam).
- apguve Process --> apgūt (1); apgūšana.
- apguve Process --> apgūt (2); apgūšana.
- aprēķins Process, arī rezultāts --> aprēķināt (1); šādi iegūta skaitliska izteiksme.
- raža Produkcija, ko kādā laikposmā iespējams iegūt no augļiem, augiem, kas atrodami brīvā dabā.
- pusfabrikāts Produkts, kam nepieciešama beigu apstrāde, lai iegūtu gatavu izstrādājumu.
- neformālā izglītība programmas, kas rada iespēju apgūt prasmes, attīstīt personību, socializēties u. tml. ārpus formālās izglītības.
- atmiņa Psihisko norišu kopums, kas saistās ar agrāk iegūto iespaidu, informācijas, pieredzes u. tml. saglabāšanu un atjaunošanu apziņā.
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi.
- nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties, gūt ko jaunu, arī neapmierinātība ar esošo.
- sapumpēt Pumpējot panākt, ka tiek iegūts, iepildīts (kas).
- ūdensputns Putns, kura ķermenis ir pielāgots dzīvei ūdenī un kas spēj labi peldēt, nirt un iegūt ūdenī barību.
- šifrēt Rakstīt, apstrādāt (tekstu), lietojot šifru (1); lasīt, iegūt informāciju no šādi apstrādāta teksta.
- dokuments Raksts, kas juridiski apliecina kādu faktu (piem., personas dzimšanu, iegūto izglītību, darbiniekiem izmaksāto algu).
- jēlspirts Raudzēšanas procesā iegūtais spirts, kas vēl nav attīrīts un pārtvaicēts.
- vākt Raujot, plūcot, rokot u. tml. iegūt, gādāt (ko); raujot, plūcot, rokot u. tml. iegūt, gādāt (ražu).
- saražot Ražojot izgatavot, iegūt (ko) lielākā daudzumā; ražojot izgatavot, iegūt (kā) lielāku daudzumu.
- uztvert Reaģēt (piemēram, uz apkārtējās vides kairinājumiem) – par maņu orgāniem, to darbību u. tml.; iegūt (ar maņu orgāniem) apkārtējās vides priekšmetu un parādību atveidojumu.
- sareizināt Reizinot iegūt (rezultātu).
- sarēķināt Rēķinot iegūt (rezultātu); aprēķināt.
- atveldzēt Remdēt (slāpes); izraisīt, iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu; atspirdzināt.
- revanšisms Revanša politika – nesamierināšanās ar zaudējumu, prasība atgūt zaudēto teritoriju.
- ieguvums Rezultāts --> iegūt (1); tas, kas iegūts īpašumā, rīcībā, lietošanā.
- nosmelt krējumu rīkojoties veikli, savtīgi u. tml. paņemt, iegūt (kā) labāko daļu.
- izmantot Rīkoties (ar ko) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu; lietot (piem., kādā nolūkā telpas, priekšmetus).
- sarakt Rokot iegūt (ko lielākā daudzumā); rokot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- pierakt Rokot iegūt (ko) pietiekamā daudzumā.
- parakties Rokot savākt, iegūt.
- norūgt Rūgstot iegūt vēlamo gatavības pakāpi.
- uzrūgt Rūgstot palielināties apjomā, iegūt vēlamo gatavību.
- sarūgt Rūgšanas procesā iegūt vēlamās īpašības; rūgstot sabojāties.
- rūgt Rūgšanas procesā mikroorganismu iedarbībā iegūt vēlamās īpašības.
- studēt Rūpīgi, sistemātiski iepazīt, apgūt, arī pētīt (ko).
- recēt Sabiezējot iegūt cietu vai cietāku konsistenci, kļūt par recekli, galertu vai želeju.
- izcīnīt Sacensībās, konkursā u. tml. iegūt, sasniegt (ko).
- nodrošināt Sagādāt, dot iespēju iegūt (ko).
- sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml. (ko pakāpeniski saņemtu, iegūtu u. tml.), panākt, arī pieļaut, ka (tā) daudzums pakāpeniski palielinās.
- noturēties Saglabāt (iegūto) stāvokli; būt, pastāvēt (esošajā stāvoklī kādu laiku).
- mēle Sagūstīts karavīrs, no kura var iegūt militāru informāciju.
- eksperimentāls Saistīts ar eksperimentiem, pamatots ar eksperimentiem; tāds, kas iegūts, izdarot eksperimentus.
- profesionāls Saistīts ar profesiju, tās iegūšanu; tāds, kurā izpaužas ar attiecīgo profesiju gūtās zināšanas, prasme.
- teleskopisks Saistīts ar teleskopu, tam raksturīgs; tāds, kura attēls ir iegūts ar teleskopu; tāds, kas ir konstatējams tikai ar teleskopu.
- debesu dāvana saka par ko negaidītu, bez pūlēm iegūtu, saņemtu.
- nauda guļ (zemē) saka par neizmantotu iespēju iegūt naudu.
- amats rokā saka, ja iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
- skola rokā saka, ja ir iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
- nāk kā pa reni saka, ja kas tiek iegūts lielā daudzumā, arī bez pūlēm.
- nauda nāk griezdamās saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā.
- nauda griežas saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā.
- apetīte aug ar ēšanu saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts.
- nauda nesmird saka, krājot, izmantojot negodīgi iegūtu naudu.
- uznākt uz skatuves sākt aktīvi darboties, iegūt nozīmīgu stāvokli.
- parādīties uz skatuves sākt aktīvi darboties, iegūt nozīmīgu stāvokli.
- iepazīt Sākt izprast, gūt priekšstatu (par kādu).
- iepazīties Sākt izprast, iegūt priekšstatu (par kādu, kāda raksturu u. tml.).
- sadraudzēties Sākt lietot (ko); iegūt prasmi izmantot (ko).
- uzvārīties Sākt vārīties (par šķidrumu, dzērienu, ēdienu u. tml.); vāroties iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi.
- peļņa Samaksa, ko saņem par padarīto darbu; šādā veidā gūtie ienākumi.
- samedīt Sameklēt, iegūt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
- samakšķerēt Sameklēt, iegūt.
- intervija Saruna, jautājumu un atbilžu apmaiņa, lai iegūtu vajadzīgo informāciju.
- sasmelties Sasmelt, iegūt sev.
- iekarot Sasniegt, izpētīt, apgūt (ko grūti pieejamu).
- paņemt Satvert ar roku vai rokām (ko), lai (to) iegūtu, paturētu, pārvietotu u. tml.
- lēkšana Savienojumos "lēkšana no tramplīna", "lēkšana ar slēpēm": planējošs lidojums no tramplīna uz priekšu un lejup, izmantojot nobraucienā ar slēpēm iegūto inerci.
- karjerisms Savtīga tieksme izvirzīties (darbā vai, piem., sabiedriskajā dzīvē), gūt popularitāti, slavu.
- piesmērēties Savtīgos nolūkos iegūt (kā) labvēlību, pievienoties (kādai organizācijai, ļaužu grupai u. tml.).
- onānisms Savu dzimumorgānu mehāniska kairināšana, lai izraisītu seksuālu uzbudinājumu un gūtu baudu; masturbācija.
- izsecināt Secinot iegūt (atziņu, spriedumu u. tml.).
- kiniķi Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvji (4. gs. p. m. ē.), kas aicināja atteikties no mantas, ģimenes, baudas, lai iegūtu garīgu neatkarību.
- sasēņot Sēņojot iegūt (sēnes) lielākā daudzumā; sēņojot iegūt (lielāku daudzumu sēņu).
- kupināt pienu sildīt rūgušpienu, lai iegūtu biezpienu.
- vanilīns Sintētiski iegūts balts kristālisks pulveris ar intensīvu vaniļas smaržu.
- sudraboties Sirmot; iegūt sudrabotu toni.
- propagandēt Sistemātiski izplatīt, izskaidrot un pamatot (uzskatus, idejas, zināšanas) nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
- vingrināt Sistemātiski nodarbojoties, veicot vingrinājumus, panākt, būt par cēloni, ka tiek iegūtas, rodas noteiktas īpašības, iemaņas, spējas.
- vingrināties Sistemātiski nodarbojoties, vingrinot sevi, censties iegūt noteiktas īpašības, iemaņas, spējas.
- trenēt Sistemātiski vingrināt, lai iegūtu, attīstītu, saglabātu (kādas spējas, iemaņas, arī kādu psihisku vai fizisku īpašību).
- citronskābe Skābe, ko dabiskā veidā satur piem., citroni, dzērvenes; šī skābe balta, kristāliska pulvera veidā, kas iegūts sintētiski vai no melases.
- radikālis Skaitlis, kas ir iegūts, izvelkot sakni; izteiksme, kurā ir saknes zīme.
- logaritma bāze skaitlis, kas jākāpina ar logaritmu, lai iegūtu logaritmējamo skaitli.
- logaritmu bāze skaitlis, kas jākāpina ar logaritmu, lai iegūtu logaritmējamo skaitli.
- saskaitļot Skaitļojot iegūt (kā) skaitlisko vērtību; izskaitļot.
- saskaitīt Skaitot iegūt, uzzināt (kā) skaitu.
- kopskaits Skaits, kas iegūts, summējot vairākus vai daudzus lielumus.
- taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, faktūru u. tml.
- noskatīties Skatoties iegūt sapratni, māku u. tml. (kā kas ir darāms, pareizi veicams).
- izskatīt Skatoties, aplūkojot iepazīties (ar tekstu), gūt priekšstatu (par to).
- izslaukt Slaucot iegūt (pienu).
- malt Smalcinot īpašā ierīcē, iekārtā ar rotējošām detaļām, pārstrādāt (produktu) pulverveidā vai ļoti sīkās daļiņās; šādā veidā iegūt (ko).
- bīdelēt Smalki malt; šādā veidā iegūt (īpaši smalkus miltus).
- sabīdelēt Smalki samalt un izsijāt; šādā veidā iegūt (smalki samaltus miltus).
- sasmelt Smeļot savākt, iegūt (ko).
- naudaskāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt daudz naudas.
- varaskāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt varu, noteikšanu.
- zinātkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme izzināt (ko), iegūt zināšanas.
- iekāre Spēcīga, parasti savtīga, vēlēšanās ko iegūt.
- prizmatiskais spektrs spektrs, kas iegūts, prizmai sadalot saliktu gaismu tās komponentos.
- ažiotāža Spekulācija biržā vai tirgū ar vērtspapīriem, precēm, lai, to kursam vai cenai svārstoties, gūtu peļņu.
- iespēlēties Spēlējot iejusties; spēlējot iegūt iemaņas (sporta spēlē).
- paspēt Spēt, varēt (piem., ko izdarīt, paveikt) laikus, laicīgi; pagūt.
- izspiegot Spiegojot iegūt (informāciju).
- piespiest Spiežot (piem., augļus), pievienot (iegūto šķidrumu).
- tikt astoņniekā sporta sacensībās iegūt vietu, kas nav zemāka par astoto.
- samest Sporta spēlē vairākkārt iemest (ripu hokeja vārtos, bumbu basketbola grozā u. tml.); šādā veidā gūt (punktus).
- trenētība Stāvoklis, kad treniņu, vingrinājumu, dzīves režīma ievērošanas u. tml. rezultātā ir iegūtas, izveidotas vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas.
- nostāvēties Stāvot (kādu laiku), iegūt vajadzīgās īpašības, vēlamo gatavības pakāpi.
- viskoze Stigra masa, ko iegūst no celulozes; no šādas masas iegūts ķīmiska šķiedra; audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
- kāre Stipra vēlēšanās, tieksme (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.).
- sastrādāt Strādājot iegūt (materiālu labumu), sasniegt (ko).
- izstrādāt Strādājot iegūt (noteiktu atalgojumu).
- iestrādāties Strādājot iegūt darba prasmi, iemaņas.
- ievingrināt roku strādājot iegūt veiklību, prasmi kādā darbā.
- izdienēt Strādājot, veicot dienesta pienākumus, iegūt, nopelnīt.
- piestrādāt Strādāt papildus (blakus darbā), būt nodarbinātam (kur, par ko), lai gūtu ienākumus.
- halturēt Strādāt, lai iegūtu blakusienākumus.
- sapelnīt Strādāt, veikt ko un iegūt (atlīdzību).
- kult sviestu strauji maisīt krējumu, lai iegūtu sviestu.
- izsust Sūtot iegūt vēlamo gatavības pakāpi (par ēdienu).
- kakao Šā koka sēklas (pupiņas); pulverveida pārtikas produkts, kas apstrādē iegūts no šīm sēklām.
- rentgens Šādā izmeklēšanā iegūtais attēls.
- savākt Šādā veidā iegūt (ko) lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt (kā lielāku daudzumu).
- rūgt Šādā veidā iegūt nevēlamas īpašības, bojāties.
- fotogrāfija Šādā veidā iegūts attēls.
- nažotais finieris šādā veidā iegūts plāns finieris, ko izmanto mēbeļu apdarei.
- kupāža Šādā veidā iegūts produkts; sajaukums, maisījums.
- sašaut Šaujot mērķī, iegūt (noteiktu punktu skaitu).
- novārījums Šķidrums, kas ir iegūts, vārot (ko) tajā.
- dabiskā šķiedra šķiedra, kas iegūta no augiem vai dzīvniekiem.
- linšķiedra Šķiedra, kas iegūta no liniem.
- lini Šķiedra, kas iegūta no šī auga stiebriem.
- rāmija Šķiedra, kas iegūta no šī auga stiebriem.
- sašķīt Šķinot, plūcot iegūt (ko) lielākā daudzumā; šķinot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- piešķīt Šķinot, plūcot iegūt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- uzvarošs Tā, ka izpaužas gandarījums par (piemēram, strīdā, sacensībā) iegūto pārākumu, sava pieņēmuma apstiprināšanos u. tml.
- būt (arī iztikt, palikt u. tml.) sausā Tā, ka nav gūts rezultāts (sporta spēlē).
- hormonālas tabletes tabletes, kas satur (dabiskus vai sintētiski iegūtus) hormonus.
- hibrīds Tāds (augs vai dzīvnieks), kas iegūts ar hibridizāciju.
- jērs Tāds (pārtikas produkts, ēdiens), kas iegūts no jaunas aitas vai jēra kautķermeņa.
- ražīgs Tāds, ar ko samērā īsā laikā var iegūt daudz produkcijas, var daudz paveikt (par darbarīkiem, ierīcēm, iekārtām).
- neražīgs Tāds, kad ir iegūta slikta raža (par laikposmu).
- kurlmēms Tāds, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
- mantkārīgs Tāds, kam ir pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu, bagātību, iedzīvoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ziņkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2); ziņkārīgs.
- naudaskārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt daudz naudas.
- varaskārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt varu, noteikšanu.
- zinātkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme izzināt (ko), iegūt zināšanas.
- kārs Tāds, kam ir stipra vēlēšanās, tieksme (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- alkatīgs Tāds, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk un vairāk; mantkārīgs, negausīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- negausīgs Tāds, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk; alkatīgs.
- daudzsološs Tāds, kam paredzama veiksmīga karjera, iespējas gūt panākumus (kādā nozarē).
- reprezentatīvs Tāds, kas (ko) reprezentē; tāds, kas ļauj iegūt pareizu informāciju.
- mantrausīgs Tāds, kas alkatīgi cenšas iegūt sev mantu, krāt materiālus labumus.
- sintētisks Tāds, kas iegūts, izveidots ķīmiskās sintēzes ceļā; tāds, kas izgatavots no ķīmiskā sintēzē iegūtām vielām.
- ilgs Tāds, kas iegūts, radies garākā laika posmā.
- vietējs Tāds, kas iegūts, ražots u. tml. noteiktā vietā, teritorijā; tāds, kas sastopams noteiktā vietā, teritorijā vai ir raksturīgs noteiktai vietai, teritorijai.
- biblisks Tāds, kas ir aizgūts no Bībeles, saistīts ar to.
- kokvilna Tāds, kas ir iegūts, izgatavots no šīs šķiedras.
- mantots Tāds, kas ir iegūts, pārņemts no priekštečiem.
- kopējs Tāds, kas ir iegūts, summējot kādus lielumus.
- svaigs Tāds, kas ir nesen pagatavots, iegūts, nav ilgi uzglabāts (par pārtikas produktiem, ēdienu).
- laboratorisks Tāds, kas ir saistīts ar laboratoriju; tāds, kas ir veikts, arī iegūts laboratorijā.
- simpātisks Tāds, kas izraisa (kādā) emocionāli labvēlīgu attieksmi, patiku, arī tieksmi iegūt to (piem., par priekšmetiem).
- uzmedots Tāds, kas neatvairāmi tiecas iegūt kādu par sievu (vīru), arī iegūt (kāda) draudzību.
- empīrisks Tāds, kas pamatots uz pieredzi, iegūts no novērojumiem un eksperimentiem.
- vilinošs Tāds, kas rada ieinteresētību, piem., ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu; tāds, ko tiecas iegūt.
- nelegāls Tāds, kas ražots, iegūts nelikumīgā, neatļautā veidā.
- sadarbspējīgs Tāds, kas spēj sadarboties un lietderīgi izmantot sadarbībā iegūto informāciju.
- pelnīts Tāds, kas tiek iegūts, saņemts (par ko paveiktu, izdarītu); pilnīgi pamatots.
- jaunapgūts Tāds, kas tikko vai nesen ir apgūts.
- jauniegūts Tāds, kas tikko vai nesen ir iegūts.
- piekritīgs Tāds, ko (kam) ir tiesības iegūt; tāds, kas (kam) pienākas.
- smags Tāds, ko ir grūti paveikt, atrisināt, izlemt, apgūt; tāds, kas prasa lielu psihisku piepūli.
- nenopērkams Tāds, ko nav iespējams iegūt par samaksu.
- jaunapgūstams Tāds, ko pašlaik sāk apgūt.
- antīks Tāds, kurā aizgūti seno grieķu vai romiešu mākslas elementi.
- trīskrāsu Tāds, kurā izmantotas trīs krāsas, lai iegūtu daudzus krāsu toņus.
- pamācošs Tāds, no kā var gūt pamācību, noderīgas atziņas.
- svešs Tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu; tāds, kas nav pazīstams, zināms, tāds, kas nav redzēts, tuvāk iepazīts, apgūts u. tml. (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
- ilgots Tāds, pēc kā ilgojas, tiecas, ko ļoti vēlas (sasniegt, iegūt).
- kļūt Tapt citādākam, iegūt citu kvalitāti.
- logaritms Tās pakāpes rādītājs, kurā jākāpina skaitlis (bāze), lai iegūtu doto skaitli.
- mantojums Tas, kas iegūts no priekštečiem, iedzimtas īpašības.
- skola Tas, kas iegūts praktiskā darbībā.
- padomdevējs Tas, no kura var gūt padomu.
- satecināt Tecinot iegūt (ko) lielākā daudzumā; tecinot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- kausēt Tehnoloģiskā procesā īpašās ierīcēs (piem., domnās, konverteros, martenkrāsnīs) iegūt.
- hologramma Telpisks attēls, kas iegūts ar hologrāfijas metodi.
- profiltērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- tēraudlējums Tēraudliešanas procesā iegūts izstrādājums.
- saldēt nagus tērēt laiku, veltīgi cerot ko panākt, iegūt.
- uzcepties Tiekot ceptam, iegūt vēlamo gatavības pakāpi.
- zaudēt Tiekot pārspētam, negūt uzvaru, pārsvaru.
- sasniegt Tiekot pilnveidotam, attīstītam, arī attīstoties iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
- vuārisms Tiekšanās gūt seksuālu apmierinājumu, novērojot citu cilvēku seksuālās darbības.
- dzīties Tiekties (pēc kā), censties (ko) iegūt.
- pirmtiesības Tiesības, arī priekšrocības ko darīt, iegūt pirmajam, ārpus kārtas.
- notievēt Tievējot samazināt svaru, iegūt slaidāku augumu.
- padoties Tikt apgūtam, paveiktam (parasti labi); arī iznākt.
- iekrist klēpī tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
- iekrist rokās tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
- pāriet Tikt iegūtam, pārņemtam.
- nākt Tikt iegūtam, piešķirtam; tikt pievienotam.
- zaudēt Tikt pārspētam, negūt uzvaru (piem., spēlē, cīņā, tiesas procesā).
- satirgot Tirgojoties, pārdodot, iegūt (ko, parasti naudu) lielākā daudzumā; tirgojoties, pārdodot, iegūt (kā, parasti naudas lielāku daudzumu).
- satrenēties Trenējoties iegūt vēlamo, parasti sportisko formu; uztrenēties.
- ietrenēties Trenējoties, arī ko darot, iegūt iemaņas, veiklību, prasmi.
- uztrenēties Trenējoties, vingrinoties iegūt vēlamo, parasti sportisko formu.
- pietverties Tveroties (pie kā, kam klāt) atbalstīties, gūt atbalstu.
- saubagot Ubagojot iegūt, dabūt.
- izubagot Ubagojot iegūt; arī izlūgties.
- ultrasonogramma Ultrasonogrāfijā iegūts (piemēram, iekšējā orgāna) attēls, šī attēla fotouzņēmums.
- izdīkt Uzmācīgi, apnicīgi lūdzoties, iegūt, dabūt, arī panākt (ko).
- kārties kaklā uzplīties, uzmākties, visiem spēkiem censties iegūt pretējā dzimuma (parasti vīrieša) uzmanību.
- lasīt Uztverot un saprotot rakstīto (tekstu), uzzināt (ko no tā), uzzināt, iegūt informāciju, zināšanas (par ko).
- pārtvert Uztvert un iegūt savā rīcībā.
- ņemt virsroku uzvarēt; gūt virsroku.
- redzēt Uzzināt, iegūt (piem., informāciju, ziņas).
- savākt Vācot (naudas līdzekļus), iegūt.
- savākt Vācot iegūt (barību, tās krājumus) – par dzīvniekiem; vācot (barību), piepildīt (ko ar to).
- pētīt Vācot informāciju, veicot novērojumus, eksperimentus, aptaujas u. tml., gūt vispusīgu, parasti jaunu, informāciju par ko, izzināt (ko).
- sadurstīties Vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt sīkus ievainojumus.
- iepraktizēties Vairākkārt veicot (noteiktas darbības), ilgstošāk strādājot, iegūt pieredzi, iemaņas, prasmes, veiklību u. tml.
- diktators Valdnieks ar neierobežotu varu, kas (parasti) iegūta militāra apvērsuma veidā u. tml.
- biblisms Vārds vai vārdu savienojums, kas aizgūts no Bībeles vai citiem kristietības rakstiem.
- svešvārds Vārds, kas ir aizgūts no citas valodas.
- internacionālisms Vārds, kas no vienas valodas aizgūts vairākās (vismaz trijās) valodās.
- vira Vārīts, šķidrs ēdiens, kas iegūts, piem., no gaļas, dārzeņu vai labības izstrādājumu novārījuma; virums.
- secināt Veidot domu, spriedumu, atzinumu, pamatojoties uz iepriekš veikto analīzi, iegūtajiem faktiem u. tml.
- pamanīties Veikli, attapīgi pagūt (ko izdarīt).
- nocelt no deguna (priekšas) veikli, negaidīti, aizsteidzoties kādam priekšā, iegūt sev ko cita iecerētu, arī citam piederošu.
- nocelt no degungala veikli, negaidīti, aizsteidzoties kādam priekšā, iegūt sev ko cita iecerētu, arī citam piederošu.
- burt Veikt maģisku darbību ar nolūku iegūt sev vai citam kādu labumu, atvairīt no sevis vai uzsūtīt citam kādu ļaunumu u. tml.
- patentēt Veikt nepieciešamās darbības, lai iegūtu patentu; nodrošināt (izgudrojumu) ar patentu.
- rehabilitēt Veikt pasākumu kopumu, lai cilvēks atgūtu darbaspējas, veselību.
- proporcionālā vēlēšanu sistēma vēlēšanu sistēma valstīs, kur ir vairākas partijas; deputātu mandātu sadalījums starp partijām, kas atbilst partiju sarakstu iegūto balsu sadalījumu.
- tīkot Vēlēties, tiekties (piem., ko sasniegt, iegūt).
- aptaujāt Vērsties (pie daudziem vai visiem) ar jautājumiem, lai iegūtu informāciju.
- šedevrs Viduslaiku cunftēs – izstrādājums, kas amatniekam (zellim) bija jāizgatavo, lai iegūtu meistara nosaukumu.
- rentgenkontrastviela Viela, ko ievada organismā, lai iegūtu skaidrāku rentgenoloģiski izmeklējamā objekta (ķermeņa daļas) attēlu.
- izejviela Viela, no kuras rūpnieciskā pārstrādē var ko iegūt.
- preparāts Viela, vielu kopums, kas ir gatavots no dabiskajām izejvielām vai iegūts sintētiski un parasti paredzēts ārstniecībai; arī zāles.
- taukvielas Vielu grupa, pie kuras pieder dzīvnieku un augu tauki, arī no neorganiskām vielām iegūti tauki, eļļas; arī tauki.
- paralēlklase Viena no divām vai vairākām (klasēm skolā), kurās vienā un tajā pašā mācību gadā tiek apgūtas vienādas programmas.
- saplūst Vienlaikus skanot, tiekot atskaņotam, iegūt vienotu skanējumu.
- automātisms Vingrinājumos iegūta spēja atkārtot noteiktas kustības, tās neregulējot apzināti.
- ievingrināties Vingrinoties, daudzkārt ko darot, iegūt veiklību, labas iemaņas, prasmi (piem., kāda darba veikšanā).
- suteners Vīrietis, kas pakļauj sev prostitūtas, lai iegūtu daļu no viņu ienākumiem.
- fokusēt Virzīt (gaismas staru) fokusā; regulēt (ierīci), lai iegūtu skaidru attēlu.
- dēlis Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot baļķi (apaļkoku) noteikta biezuma plāksnēs.
- laist no (savām) rokām (laukā, ārā) Zaudēt (ko iegūtu vai gandrīz iegūtu).
- atmaigt Zaudēt skarbumu, kļūt laipnākam, maigākam; iegūt maigāku izteiksmi.
- liekties Zaudēt taisnumu (kāda spēka iedarbībā), iegūt lokveida formu.
- grāmatu gudrība zināšanas, kas iegūtas tikai no grāmatām.
- disertācija Zinātnisks darbs, ko autors izstrādā un publiski aizstāv, lai iegūtu zinātnisku grādu (tagad – promocijas darbs).
- sazagt Zogot iegūt (ko) lielākā daudzumā; zogot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- nozagt Zogot iegūt, piesavināties.
- nozveja Zvejā iegūto vai iegūstamo zivju, arī ūdens bezmugurkaulnieku kopums.
- loms Zvejā, makšķerēšanā iegūtās zivis.
- sazvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā daudzumā; zvejojot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- piezvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā, tā, ka piepilda (ko).
- nozvejot Zvejojot iegūt (ko).
- izzvejot Zvejojot izvilkt, iegūt (parasti zivis).
- vilkt lomu zvejojot, makšķerējot gūt lomu.
- intervija Žurnālista saruna ar kādu personu, lai iegūtu informāciju publicēšanai plašsaziņas līdzekļos.
gūt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV