Paplašinātā meklēšana
Meklējam krā.
Atrasts vārdos (202):
- krā:1
- krāt:1
- krāce:1
- krāga:1
- krāja:1
- krākt:1
- krāms:1
- krāns:1
- krāpt:1
- krāsa:1
- krāģis:1
- krāmēt:1
- krāsns:1
- krāsot:1
- krāšļi:1
- krāšņs:1
- ekrāns:1
- iekrāt:1
- pakrāt:1
- sakrāt:1
- uzkrāt:1
- krājaka:1
- krājums:1
- krāniņš:1
- krāšņot:1
- krāties:1
- krātiņš:1
- krātuve:1
- krāvējs:1
- krāvums:1
- apkrāpt:1
- izkrāpt:1
- nokrākt:1
- nokrāpt:1
- nokrāsa:1
- pakrākt:1
- piekrāt:1
- sakrāls:1
- skrāpēt:1
- skrāpis:1
- krāciens:1
- krāčains:1
- krājkase:1
- krāpties:1
- krāsains:1
- krāsniņa:1
- krāšņums:1
- krāteris:1
- apkrāmēt:1
- apkrāsot:1
- iekrāmēt:1
- iekrāsot:1
- izkrāsot:1
- laškrāsa:1
- nokrāsot:1
- pakrāmēt:1
- pakrāsne:1
- pakrāsot:1
- piekrāpt:1
- piekrāsa:1
- sakrāmēt:1
- sakrāsot:1
- segkrāsa:1
- teokrāts:1
- uzkrāsot:1
- vīnkrāsa:1
- krājkonts:1
- krāmēties:1
- krāpnieks:1
- krāsmatas:1
- krāsnesis:1
- krāsojums:1
- krāsotājs:1
- krāsotava:1
- krāsoties:1
- krāsviela:1
- krāszieds:1
- aizkrāmēt:1
- aizkrāsne:1
- aizkrāsot:1
- apskrāpēt:1
- autokrāts:1
- aveņkrāsa:1
- birokrāts:1
- brīvkrāns:1
- demokrāts:1
- eirokrāts:1
- iekrāvējs:1
- ieskrāpēt:1
- izkrāvējs:1
- izskrāpēt:1
- krēmkrāsa:1
- ķirškrāsa:1
- laikrādis:1
- nekrāsots:1
- noskrāpēt:1
- okerkrāsa:1
- pārkrāsot:1
- piekrāmēt:1
- piekrāsot:1
- saskrāpēt:1
- stopkrāns:1
- trejkrāsu:1
- trijkrāsu:1
- trīskrāsu:1
- uzskrāpēt:1
- virskrāsa:1
- krājkasīte:1
- krāšņoties:1
- apkrāpties:1
- ceļamkrāns:1
- ceriņkrāsa:1
- daudzkrāsu:1
- iekrākties:1
- izkrākties:1
- kaparkrāsa:1
- kinoekrāns:1
- nitrokrāsa:1
- nokrākties:1
- oranžkrāsa:1
- pamatkrāsa:1
- pelnukrāsa:1
- piekrāties:1
- platekrāna:1
- plutokrāts:1
- poliekrāns:1
- skrāpēties:1
- smilškrāsa:1
- tehnokrāts:1
- teokrātija:1
- vienkrāsas:1
- krāsnsaugša:1
- krāšņumaugs:1
- krāšņumkoks:1
- krāšņvabole:1
- krāterveida:1
- aizkrācieši:1
- aizkrākties:1
- aristokrāts:1
- autokrātija:1
- bezkrāsains:1
- birokrātija:1
- cepeškrāsns:1
- demokrātija:1
- kontūrkrāsa:1
- ķieģeļkrāsa:1
- miesaskrāsa:1
- mufeļkrāsns:1
- nokrāsoties:1
- pakrāmēties:1
- papildkrāsa:1
- pasteļkrāsa:1
- plītskrāsns:1
- purpurkrāsa:1
- sakrāmēties:1
- teokrātisks:1
- tēraudkrāsa:1
- tīģeļkrāsns:1
- tuneļkrāsns:1
- ūdenskrāsas:1
- uzkrāsoties:1
- zīmuļkrāsas:1
- krāšņumdārzs:1
- krāšņumkrūms:1
- aizsargkrāsa:1
- autokrātisks:1
- birokrātisks:1
- birokrātisms:1
- debesskrāpis:1
- demokrātisks:1
- demokrātisms:1
- izskrāpēties:1
- konsekrācija:1
- martenkrāsns:1
- pārkrāsoties:1
- pašiekrāvējs:1
- plutokrātija:1
- raibkrāsains:1
- saskrāpēties:1
- silikātkrāsa:1
- tehnokrātija:1
- trejkrāsains:1
- trijkrāsains:1
- trīskrāsains:1
- ūdenskrātuve:1
- uzkrājējaudi:1
- vienkrāsains:1
- akvareļkrāsas:1
- aristokrātija:1
- daiļkrāsotājs:1
- daudzkrāsains:1
- kontrastkrāsa:1
- plutokrātisks:1
- tehnokrātisks:1
- aristokrātisks:1
- aristokrātisms:1
- sociāldemokrāts:1
- antidemokrātisks:1
- krāšņvārnveidīgie:1
- sociāldemokrātija:1
- sociāldemokrātisks:1
- sociāldemokrātisms:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1496):
- karaliskā lilija 60–150 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem.
- tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
- ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
- šīberis Aizbīdnis (krāsns, plīts u. tml. dūmvadam).
- nogriezt ūdeni Aizgriezt ūdens krānu.
- aizgore Aizkrāsne.
- aizmālēt Aizkrāsot.
- mīmikrija Aizsargājoša (dzīvnieka, arī auga) formas vai krāsas līdzība ar apkārtējās vides objektiem.
- uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt (piemēram, upi), radot (tajā) ūdenskrātuvi.
- sliepnēt Aizziest ar tepi nelīdzenumus, plaisas u. c. negludumus, nolīdzinot virsmu pirms krāsošanas.
- nosēdaka Aka, tvertne notekūdeņu novadīšanai vai uzkrāšanai.
- stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
- vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
- vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
- uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
- ūdens krāsa Akvareļkrāsa.
- ūdenskrāsas Akvareļkrāsas; ūdens krāsas.
- saraust Alkatīgi vācot, krājot, iegūt (mantu, naudu u. tml.) lielā daudzumā.
- zilaļģes Aļģes, kam šūnu kodols nav norobežots no pārējā šūnas satura, un kas galvenokārt ir zilganā vai zilganzaļā krāsā.
- klīvija Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un oranžsarkaniem ziediem.
- tuberoze Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem [Polyanthes tuberos].
- podniecība Amatniecības nozare – apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošana.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
- skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra dūmeņus un krāsnis.
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
- lords Angļu aristokrātijas (pēru) tituls; persona, kam ir šāds tituls.
- rivanols Antiseptisks līdzeklis dzeltenā krāsā, ko lieto, piem., brūču apstrādei.
- pamattonis Apakšējais krāsas slānis.
- krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvēja labību; apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
- kinoprojektors Aparāts kinofilmu demonstrēšanai uz ekrāna.
- projektors Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē attēlus; projekcijas aparāts.
- apčakarēt Apkrāpt, apmānīt.
- apkāst Apkrāpt, apmānīt.
- paņemt uz muļķi apkrāpt, izmantojot kāda lētticību, nezināšanu.
- apkrāpties Apkrāpt, piekrāpt sevi.
- apšmaukt Apkrāpt, piekrāpt.
- lāpīties Aprobežoties (ar nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (trūkstošo ar ko citu).
- krāsot Apstrādāt (matus) ar krāsvielu, mainot (to) krāsu.
- apstrādāt Apzagt; apkrāpt.
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
- mistifikācija Apzināta maldināšana, arī krāpšana (piem., uzdodot viltojumu par senlaiku literāru darbu).
- mānīt Apzināti maldināt, stāstot nepatiesību; krāpt.
- apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus; apkrāpt.
- bālgans Ar baltu nokrāsu.
- izblēdīt Ar blēdību iegūt; izkrāpt.
- iebrūns Ar brūnu nokrāsu; brūngans.
- brūngans Ar brūnu nokrāsu.
- tetovēt Ar dūrieniem ievadot krāsu, veidot uz ķermeņa, tā daļas (uzrakstu, attēlu); šādā veidā iezīmēt (uz ķermeņa, tā daļas) uzrakstu, attēlu.
- iedzeltens Ar dzeltenu nokrāsu; dzeltenīgs.
- dzeltenīgs Ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens.
- ekranēt Ar ekrānu aizsargāt no nevēlama starojuma, elektriskā vai magnētiskā lauka u. tml.
- iekrāsot Ar krāsu (ko) iezīmēt.
- aizkrāsot Ar krāsu aizklāt.
- majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa.
- projicēt Ar optisku ierīci iegūt (kā) attēlu uz ekrāna.
- projekcija Ar optisku ierīci iegūts (kā) attēls uz ekrāna.
- pelēcīgs Ar pelēku nokrāsu; iepelēks.
- iepelēks Ar pelēku nokrāsu; pelēcīgs.
- izgreznot Ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats; izrotāt, izdekorēt.
- rūsganīgs Ar rūsganu nokrāsu.
- sarkanīgs Ar sarkanu nokrāsu, iesarkans, arī gaiši sarkans.
- iesarkans Ar sarkanu nokrāsu, sarkanīgs.
- iesārts Ar sārtu nokrāsu, viegli sārts.
- sārtens Ar sārtu nokrāsu; iesārts.
- dzeltens Ar šādas krāsas ādu (kā rases pazīmi).
- purpurs Ar šādu krāsvielu krāsots audums; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
- izvilt Ar viltu panākt, ka izdod, atdod (ko); izkrāpt.
- iezaļgans Ar zaļganu nokrāsu, zaļganīgs.
- zaļganīgs Ar zaļganu nokrāsu.
- zaļgans Ar zaļu nokrāsu; ļoti gaiši zaļš.
- iezaļš Ar zaļu nokrāsu; viegli zaļš.
- iezilgans Ar zilganu nokrāsu; viegli zilgans.
- zilganīgs Ar zilganu nokrāsu.
- zilgans Ar zilu nokrāsu; iezils.
- iezils Ar zilu nokrāsu; viegli zils.
- zilgs Ar zilu nokrāsu; zilgans.
- mauru stils arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
- augstākā sabiedrība aristokrātija; sabiedrības augstākais slānis.
- dižciltība Aristokrātiska izcelšanās, piederība pie aristokrātijas.
- zilās asinis aristokrātiska izcelšanās.
- augstdzimtība Aristokrātiska izcelšanās.
- patriciāts Aristokrātisko dzimtu kopums (Senajā Romā).
- dižciltīgs Aristokrāts.
- pērs Aristokrātu tituls; persona, kam ir šāds tituls.
- benzoskābe Aromātiska skābe – izejviela medikamentu, krāsvielu un smaržvielu ražošanā.
- stirols Aromātiskais ogļūdeņradis – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu.
- asinssarkans Asins sarkanā krāsā; spilgti sarkans.
- asinsizplūdums Asins uzkrāšanās (audos, orgānos), tām izplūstot no bojātiem asinsvadiem.
- zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā).
- plazma Asiņu šķidrā daļa – bezkrāsains, viskozs šķidrums.
- gāzēt Atbrīvoties no gāzēm, kas uzkrājušās zarnās.
- atsvaidzināt Atjaunot (piem., krāsojot, remontējot).
- ziemeļblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; polārblāzma; kāvi.
- polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; ziemeļblāzma; kāvi.
- nitrokrāsa Ātri žūstoša krāsa, ko izgatavo, iemaisot krāsu pigmentus nitrolakā.
- kadrs Atsevišķs uzņēmums (fotogrāfijā, kinofilmā); atsevišķs attēls (piem., televizora ekrānā).
- apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piem., ar krāsojumu.
- plankums Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas.
- ieaudi Atšķirīgi (piem., pēc krāsas, materiāla) audi, kurus ieauž starp pamataudiem.
- kvēlot Atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu krāsu; būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
- balot Atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai ļoti gaišo krāsu.
- balsnīt Atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai ļoti gaišo krāsu.
- dobspiedums Attēla iegūšana uz papīra no iespiedformas padziļinātajām ar krāsu pildītajām vietām.
- novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
- negatīvs Attēls (piem., fotofilmā, kinofilmā), kurā gaišie un tumšie laukumi izvietoti pretēji nekā oriģinālā vai kur redzamās krāsas ir oriģināla krāsu papildkrāsas; filma ar šādu attēlu, ko izmanto pozitīva fotoattēla iegūšanai.
- uznest Atveidot (uz kā, kam) virsū (piemēram, uzkrāsojot).
- infiltrāts Audu sabiezējums, ko rada šūnu elementu un šķidruma uzkrāšanās audos.
- batika Auduma krāsošanas tehnika, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
- kolorists Audumu krāsošanas speciālists; krāsu kombināciju veidotājs audumiem.
- ziedaugi Augi, kas vairojas ar sēklām un zied krāšņiem ziediem.
- dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu, puķu un to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī apstādījumu ierīkošana; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
- lapaugs Augs (parasti krāšņumaugs) ar skaistām lapām, skaistu lapojumu.
- roze Augs ar krāšņiem ziediem.
- glejs Augsnes apakškārtas slānis gaišā krāsā, kas veidojies, augsnei pārpurvojoties.
- augstība Augstāko muižnieku, aristokrātu tituls; attiecīgā uzrunas forma.
- leduskalns Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums.
- sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts – bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
- vijolīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
- tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi [Theaceae].
- uzkrājējaudi Augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
- zaļums Augu, to daļu kopums zaļā krāsā.
- šatiersega Austa sega ar šatierī veidotu krāsu joslu salikumu.
- rulete Azarta spēle, kurā iegriež ratu ar numurētām dažādu krāsu iedaļām un spēlētājam jāuzmin, kurā (vai kuras krāsas) iedaļā iekritīs pretējā virzienā ripojoša bumbiņa.
- zaļganbāls Bāls ar zaļganu nokrāsu; ļoti bāls.
- zilganbāls Bāls ar zilganu nokrāsu.
- krēmkrāsa Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgu nokrāsu.
- dzeltenbalts Balts ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens.
- sārtbalts Balts ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un baltas krāsas laukumi.
- sudrabbalts Balts ar sudrabainu spīdumu; tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
- baltsārts Balts ar vieglu sārtas krāsas niansi.
- zaļganbalts Balts ar zaļganu nokrāsu.
- zilganbalts Balts ar zilganu nokrāsu.
- zilbalts Balts ar zilu nokrāsu.
- zilibalts Balts ar zilu nokrāsu.
- gaišs Balts vai ar ievērojamu baltās krāsas piejaukumu.
- izkārnījumi Barības pārstrādes atkritumprodukti, kas sakrājas resnās zarnas apakšējā daļā; fekālijas.
- akvamarīns Berila paveids – dārgakmens zilganzaļā vai zilganā krāsā.
- aleksandrīts Berila paveids – zaļgans dārgakmens, kas mākslīgā apgaismojumā iegūst sarkanīgu nokrāsu.
- pienaine Bērzlapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
- dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, tīrs, arī ļoti skaidrs (par krāsu, tās toni, arī mirdzumu, spožumu).
- amonjaks Bezkrāsaina gāze – slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar asu smaku, dabā rodas pūšanas procesos.
- metāns Bezkrāsaina gāze bez smakas, dabasgāzes galvenā sastāvdaļa.
- etāns Bezkrāsaina gāzveida viela – piesātināts ogļūdeņradis, kas kopā ar metānu ietilpst dabasgāzes sastāvā.
- fosgēns Bezkrāsaina indīga gāze ar pūstoša siena smaku, ko Pirmā pasaules kara laikā izmantoja kā kaujas vielu.
- sorbīnskābe Bezkrāsaina kristāliska viela – nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli.
- urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par dezinfekcijas līdzekli, degvielu.
- acetilēns Bezkrāsaina ogļūdeņraža gāze ar asu, kodīgu smaku, ko lieto metālu griešanā, metināšanā u. tml.
- hlorūdeņradis Bezkrāsaina smacējoša gāze ar asu smaku, viens no ķīmiskās rūpniecības pamatproduktiem.
- kampars Bezkrāsaina, kristāliska viela ar īpatnēju smaržu.
- fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska viela, ko izmanto galvenokārt minerālmēslu ražošanai.
- skābeņskābe Bezkrāsaina, toksiska skābe, kuras sāļus satur, piem., skābenes, rabarberi.
- leikocīti Bezkrāsainās asins šūnas; baltie asinsķermenīši.
- nātrija karbonāts bezkrāsaini, caurspīdīgi kristāli vai balts pulveris, ko izmanto, piem., ziepju, stikla ražošanā; soda.
- nātrija hlorīds bezkrāsaini, sāļi kristāli; vārāmais sāls.
- higiēniskā lūpu krāsa bezkrāsains kosmētikas līdzeklis lūpu mīkstināšanai, aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības.
- sērpaskābe Bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
- leicīts Bezkrāsains vai balts ar pelēcīgu vai dzeltenīgu nokrāsu minerāls, ko izmanto kālija un alumīnija ieguvei.
- halīts Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; nātrija hlorīds, akmeņsāls.
- oleīnskābe Bezkrāsains, eļļains šķidrums – nepiesātināta taukskābe, kas ietilpst augu eļļu un dzīvnieku tauku sastāvā.
- anilīns Bezkrāsains, eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto krāsvielu un ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
- benzols Bezkrāsains, gaistošs šķidrums – svarīga ķīmiskās rūpniecības izejviela, arī šķīdinātājs.
- ēteris Bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku, ko lieto par narkozes līdzekli.
- zilskābe Bezkrāsains, gaistošs, ļoti indīgs šķidrums (ar rūgto mandeļu smaržu).
- asaras Bezkrāsains, sāļš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri.
- polivinilspirts Bezkrāsains, termoplastisks polimērs, ko lieto, piem., ūdenī šķīstošu plēvju, šķiedru ražošanai.
- alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, ko satur vīns, alus, liķieris u. c. dzērieni; alkoholisks dzēriens.
- periodikas rādītājs bibliogrāfijas rādītājs, kurā reģistrēti laikraksti, žurnāli, biļeteni, rakstu krājumi un gada pārskati.
- Rīgas melnais balzams biezs alkoholisks dzēriens tumši brūnā krāsā ar rūgtenu garšu, kura sastāvā ir dažādu augu uzlējumi.
- platīnblonds Blonds ar sudrabbaltas krāsas niansi (parasti par matiem, arī cilvēku ar šādas krāsas matiem).
- raftings Braukšana ar plostu, gumijas laivu u. tml. pa (parasti strauju, krāčainu) upi.
- umbra Brūna krāsviela, kas satur mālzemi ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa.
- iedegums Brūngana, tumšāka ādas nokrāsa, kas izveidojas (parasti) saules staru iedarbībā.
- haki Brūngandzeltena, brūnganzaļa krāsa; audums šādā krāsā.
- circenis Brūngans kukainis, kurš dzīvo telpās, siltā vietā (piem., pie krāsns) un kuru tēviņš rada čirkstošas skaņas.
- ķirškrāsa Brūni sarkana vai tumši sarkana krāsa.
- dzeltenbrūns Brūns ar dzeltenu nokrāsu.
- pelēkbrūns Brūns ar pelēku nokrāsu.
- rūsganbrūns Brūns ar rūsganu nokrāsu; rūsgani brūns.
- kaparbrūns Brūns ar sarkanīgu nokrāsu (parasti par ādas krāsu).
- sarkanbrūns Brūns ar sarkanu nokrāsu.
- zaļganbrūns Brūns ar zaļganu nokrāsu.
- zaļibrūns Brūns ar zaļu nokrāsu; tāds, kam ir zaļas un brūnas krāsas laukumi.
- zeltbrūns Brūns ar zeltam raksturīgu nokrāsu, arī spīdumu.
- stūpa Budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti.
- piestāvēt Būt (cilvēkam, viņa augumam) piemērotam, labi izskatīties – par apģērbu, tā krāsu, matu sakārtojumu u. tml.
- ziedēt Būt ar izmainītu krāsu (piem., augu daļiņu piejaukuma dēļ) – par ūdeni ūdenstilpē.
- atsist Būt ar kādu nokrāsu, piegaršu u. tml.
- palsot Būt ar palsu nokrāsu; būt neskaidri saskatāmam, blāvam.
- turēties Būt kādu laiku krājumā; tikt saglabātam.
- krāsot Būt par cēloni tam, ka (kam) mainās krāsa.
- rotāt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst skaistāks, greznāks, krāšņāks.
- nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst tumšs, brūngans, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
- skrāpēties Būt paradumam skrāpēt (parasti par dzīvniekiem).
- raibot Būt redzamam (par ko raibu); veidot krāsu raibumu.
- ēnot Būt redzamam, saskatāmam ar savu tumšo krāsu; ēnoties.
- ēnoties Būt redzamam, saskatāmam ar savu tumšo krāsu.
- liesmot Būt spilgtā krāsā.
- starot Būt spilgtam, izcelties ar krāsu u. tml.
- margot Būt spilgtam, izcelties ar savu spožo krāsu.
- mirgot Būt spilgtam; izcelties (apkārtnē) ar savu krāsu, spožumu, spilgtumu.
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
- nokrāsot Būt tādam, kas pārveido (kā) krāsu vai (ko) notraipa.
- uzbarot Būt tādam, kas strauji palielina ķermeņa masu, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, ēdieniem, dzērieniem).
- barot Būt tādam, kas strauji palielina svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piem., par tinti, krāsu).
- kurties Būt tādam, kurā deg kurināmais (piem., par krāsni); degt (par kurināmo).
- kurēties Būt tādam, kurā deg kurināmais (piem., par krāsni); degt (par uguni, kurināmo).
- kalnu kristāls caurspīdīgs, bezkrāsains kvarca kristāls.
- krematorija Celtne, kurā ir speciāla krāsns un kurā izdara mirušo sadedzināšanu jeb kremāciju.
- krāns Celtnis; ceļamkrāns.
- muļķot Censties panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; arī mānīt, krāpt.
- plītskrāsns Cepeškrāsns.
- panna Cepšanai cepeškrāsnī paredzēta taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām.
- makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
- dārgakmens Ciets vērtīga minerāla gabals ar īpašām optiskām īpašībām (krāsu, caurspīdīgumu, mirdzumu), ko izmanto, piem., rotaslietu izgatavošanai.
- sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaku, ko izdala īpaši ādas dziedzeri; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
- bālģīmis Cilvēks ar bālu sejas krāsu; cilvēks ar bālu ādas krāsu.
- sārtvaidzis Cilvēks ar sārtiem vaigiem, veselīgu sejas krāsu.
- moris Cilvēks ar tumšu ādas krāsu (piem., nēģeris).
- tumšvaidzis Cilvēks ar tumšu sejas krāsu.
- melnādains Cilvēks, kam ir melna ādas krāsa.
- bibliofils Cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas, grāmatu mīļotājs.
- grāmatnieks Cilvēks, kas daudz lasa; grāmatu mīļotājs, arī krājējs.
- krāpnieks Cilvēks, kas krāpjas, mānās.
- daltoniķis Cilvēks, kas nespēj atšķirt sarkano, retāk zilo un violeto krāsu.
- afērists Cilvēks, kas nodarbojas ar afērām; blēdis, krāpnieks.
- šarlatāns Cilvēks, kas nodarbojas ar šarlatānismu; blēdis, krāpnieks.
- aristokrāts Cilvēks, kas pieder pie aristokrātijas.
- blēdis Cilvēks, kas savtīgos nolūkos rīkojas negodīgi, izmanto melus, krāpšanos, mānīšanos.
- mongoloīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīga dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, plakana seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, īpatnēja acu forma.
- rase Cilvēku tips ar noteiktām raksturīgām fiziskām pazīmēm (piem., noteiktu ādas krāsu, acu formu u. tml.).
- lāsums Citas krāsas vai nokrāsas (parasti ieapaļš) plankums, arī raibums.
- saharīns Cukura aizstājējs – bezkrāsaina kristāliska viela; mākslīgais saldinātājs.
- burkāns Čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un garenu oranžas krāsas sakni [Daucus carota].
- glodene Čūskai līdzīga bezkāju ķirzaka brūnganā krāsā.
- resursi Dabas bagātības, enerģijas avoti, izejvielu, materiālu krājumi, naudas līdzekļi, darbaspēks u. tml., ko var izmantot kādam mērķim, darbībai, norisei.
- basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni) matu krāsošanai.
- okers Dabiska minerālkrāsa dzeltenīgos vai sarkanīgi brūnos toņos.
- ūdensbaseins Dabisks reljefa iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
- puspelēks Daļēji pelēks; tāds, kuram viena no dominējošajām krāsām ir pelēkā.
- skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
- ota Darbarīks krāsošanai, gleznošanai u. tml. – kātā iestiprināts matu vai saru saišķis.
- krāsotava Darbnīca, cehs, kur krāso.
- ceplis Darbnīca, uzņēmums ar šādu krāsni.
- šarlatānisms Darbošanās kādā nozarē (piem., medicīnā), uzdodoties par lietpratēju; peļņas gūšana, blēdoties un apkrāpjot citus cilvēkus.
- madarot Darināt (ko), veidojot krāsainus rakstus, ornamentus; izrakstīt, musturot.
- rotāt Darīt ko skaistāku, greznāku, krāšņāku.
- krāšņot Darīt skaistāku, krāšņāku; rotāt.
- krāsotājs Darītājs --> krāsot.
- daiļdārzniecība Dārzkopības nozare – krāšņumaugu audzēšana, apstādījumu, parku ierīkošana un kopšana.
- puķkopība Dārzkopības nozare – ziedaugu un citu nelielu krāšņumaugu audzēšana; attiecīgā zinātnes nozare.
- virtuālais attēls datora atmiņā ievadīts grafisks attēls, kura izmēri ļauj to aplūkot displeja ekrānā tikai pa daļām.
- lapa Datora ekrānā redzamā informācijas vienība.
- interaktīvā tāfele datora ekrāns kā īpaša plāksne izmantošanai skolas mācību darbā.
- monitors Datora sastāvdaļa – elektroniska ierīce ar ekrānu, kas vizuāli attēlo apstrādāto informāciju.
- kaktuss Daudzgadīgs augs ar gaļīgu, ūdeni uzkrājošu dažādas formas stublāju (sukulents), kam parasti ir dzeloņi un (dažām sugām) krāšņi ziedi.
- sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā [Asparagus officinalis].
- pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas (visbiežāk rozā, sarkaniem vai baltiem) ziediem čemurveida ziedkopās un mīkstām, ieapaļām lapām.
- dievkociņš Daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām, smaržīgām zaļganpelēkām lapām [Artemisia abrotanum].
- kanna Daudzgadīgs krāšņumaugs ar lielām lapām un asimetriskiem, spilgtiem ziediem.
- peonija Daudzgadīgs krāšņumaugs ar lieliem, kupliem, parasti sarkaniem, baltiem vai rozā ziediem.
- orhideja Daudzgadīgs lakstaugs ar savdabīgas formas krāšņiem ziediem, kas parasti aug tropos; šā auga zieds.
- prīmula Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām lapām rozetē un dažādas krāsas ziediem čemurā.
- lakacis Daudzgadīgs lakstaugs ar zvanveida ziediem, kuri maina krāsu (sākumā rožaini, vēlāk zili vai violeti).
- tauksakne Daudzgadīgs lakstaugs, ko izmanto ārstniecībā, dažas sugas audzē lopbarībai vai kā krāšņumaugu.
- muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un (parasti) ziliem ziediem samērā blīvos cilindrveida ķekaros.
- retējs Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, kura dažas sugas audzē kā krāšņumaugu.
- tulpe Daudzgadīgs, liliju dzimtas sīpolaugs ar (parasti) vienu krāšņu ziedu stublāja galā; šā auga zieds ar stublāju.
- strelīcija Daudzgadīgs, vidēji augsts (līdz 2 m) tropu lakstaugs ar elipsveida lapām un divkrāsainiem oranžiem un ziliem ziediem.
- polihromija Daudzkrāsainība (lietišķajā mākslā, arhitektūrā, tēlniecībā u. tml.), ko panāk, lietojot dažādu krāsu materiālus.
- ņirba Daudzkrāsainība; raibums.
- ņirboņa Daudzkrāsainība; strauji kustīgs, mainīgs raibums.
- daudzkrāsu Daudzkrāsains (1).
- krāteru jūra daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā.
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts – bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piem., par cukura aizstājēju, askorbīnskābes sintēzē.
- kvarcīts Dažādas krāsas graudainas struktūras iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kvarcs un kas Latvijā sastopams, piem., laukakmeņu veidā.
- panoptiks Dažādu dīvainu objektu (piem., savdabīgu dzīvu būtņu) krājums; krātuve, kurā atrodas šādi objekti.
- turmalīns Dažādu krāsu boru saturošs silikātu klases minerāls.
- raibums Dažādu krāsu laukumu, plankumu sakopojums; pēc krāsas atšķirīgu laukumu, plankumu sakopojums uz citas krāsas fona.
- melanža Dažādu krāsu šķiedru maisījums (dzijā, audumā, adījumā); divu krāsu apvienojums (tekstilizstrādājumā).
- topāzs Dažādu krāsu, arī bezkrāsains minerāls, kura caurspīdīgie kristāli ir dārgakmeņi.
- revizionisms Dažu marksisma principu pārvērtējums (piem., atteikšanās no revolūcijas), ko aizsāka vācu sociāldemokrāti 19. gs. 90. gados.
- kurināt Dedzinot kurināmo (krāsnī, plītī u. tml.), panākt, ka telpā rodas siltums.
- ugunskurs Degošs vai aizdegšanai sagatavots kurināmā krāvums (ārpus telpām).
- meikaps Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi (lūpu krāsa, plakstu ēna u. tml.) sejas izskata uzlabošanai; ar šiem līdzekļiem panāktais sejas izskats.
- akmeņdārzs Dekoratīvi zemo ziemciešu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
- gloksīnija Dekoratīvs augs ar tumšzaļām pūkainām lapām un krāšņiem, samtainiem zvanveida ziediem.
- košumaugs Dekoratīvs augs; krāšņumaugs.
- ērika Dekoratīvs krāšņumaugs ar sīkiem ziediem.
- košumkrūms Dekoratīvs krūms; krāšņumkrūms.
- roze Dekoratīvs krūmveida augs ar ērkšķainu stumbru un krāšņiem (parasti smaržīgiem) ziediem dažādās krāsās.
- cinnija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem, dažādas krāsas ziediem; cīnija.
- lefkoja Dekoratīvs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem, dažādu krāsu pildītiem ziediem [Mathiola incana].
- kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem, lieliem ziediem lapu žāklēs; kāršroze. [Althaea rosea].
- krāniņš Dem. --> krāns [1].
- krāsniņa Dem. --> krāsns.
- demokrāts Demokrātijas atzinējs, piekritējs.
- demokrātisms Demokrātijas principu atzīšana un realizēšana.
- demokrāts Demokrātiskās partijas biedrs.
- vēlēšanas Demokrātisks pasākumu un darbību kopums, ko veic vēlētāji ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei.
- iegula Derīgo izrakteņu krājums, kas norobežots no apkārtējiem iežiem.
- dabas bagātības derīgu izrakteņu vai citu dabisku izejvielu krājumi.
- logs Displeja ekrāna laukums, kurā parādās informācija, kas attiecas uz darba procesā izmantojamiem objektiem (programmām, dokumentiem, ziņojumiem u. tml.).
- turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, sulīgi uzbriedušu sakni, kuras mīkstums ir baltā vai dzeltenā krāsā; lopu rācenis [Brassica rapa].
- nobilis Dižciltīgais, aristokrāts.
- tvertne Dobs priekšmets, trauks (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu.
- rakelis Dobspiedes mašīnās – plāna, uzasināta plāksne, ar kuru noņem lieko krāsu no iespiedformas virsmas.
- oforts Dobspieduma tehnika, kurā zīmējumu uz metāla plāksnes kodina ar skābi, pēc tam ieklāj krāsu un ar spiedienu iegūst novilkumu; asējums.
- arhīvs Dokumentālu materiālu kopums, krājums.
- pamattonis Dominējošā krāsa, tonis.
- pamatkrāsa Dominējošā krāsa.
- manteļskurstenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve; apvalkdūmenis.
- apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve; manteļskurstenis.
- dūmakains Dūmu krāsā, pelēks; dūmains (2).
- dūmains Dūmu krāsā; pelēks.
- iere Dūmvads (krāsnij); sildoša virsma pie šāda dūmvada (piem., krāsns mūrītis).
- tituldzejolis Dzejas krājuma dzejolis, kura nosaukums saskan ar krājuma nosaukumu.
- dīvāns Dzejoļu krājums (Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā), kurā dzejoļi sakārtoti noteiktā secībā, ievērojot vai nu lirikas žanru, vai atskaņotos vārdus.
- dzelte Dzeltena (ādas, audu) nokrāsa.
- pamatkrāsa Dzeltena, zila vai sarkana krāsa.
- ruds Dzeltenbrūns ar sarkanīgu nokrāsu.
- zeltactiņa Dzeltenbrūns vai zaļgans kukainis ar vara krāsas acīm, krusteniski dzīslotiem, metāliski spīdošiem, caurspīdīgiem spārniem, kas miera stāvoklī sakļauti jumtveidā virs ķermeņa.
- rūsas krāsa dzeltenīgi sarkanbrūna krāsa.
- laškrāsa Dzeltenīgi sārta (laša gaļai raksturīga) krāsa.
- oranždzeltens Dzeltens ar oranžu nokrāsu.
- rūsgandzeltens Dzeltens ar rūsganu nokrāsu; rūsgani dzeltens.
- sarkandzeltens Dzeltens ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir sarkanas un dzeltenas krāsas laukumi, svītras u. tml.
- sārtdzeltens Dzeltens ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un dzeltenas krāsas laukumi.
- zaļgandzeltens Dzeltens ar zaļganu nokrāsu.
- zaļdzeltens Dzeltens ar zaļu nokrāsu; tāds, kam ir zaļas un dzeltenas krāsas laukumi.
- zeltdzeltens Dzeltens ar zeltam raksturīgu nokrāsu, arī spīdumu.
- terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu – skuju koku sveķu sastāvdaļa, ko lieto tehnikā un medicīnā.
- aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, ādas, arī spalvu krāsa, kas pielāgota vides dominējošai krāsai.
- ebenkoks Ebenu dzimtas tropu vai subtropu koks ar smagu, cietu, tumšas krāsas koksni.
- bērzlape Ēdama lapiņu sēne ar dažādu krāsu cepurīti.
- raganu beka ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti un apakšdaļā paresninātu kātiņu dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.
- sacepums Ēdiens – vienmērīgā karstumā (piem., cepeškrāsnī) cepts vairāku produktu kārtojums vai sajaukums.
- viltotais zaķis ēdiens, kas ir maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
- terīne Ēdiens, ko gatavo cepeškrāsnī, slēgtā traukā, kurā to arī pasniedz.
- merkantilisms Ekonomiska teorija (16.–18. gs.) par tirdzniecību kā labklājības pamatu, kas valstij ir jāatbalsta, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu.
- kinoekrāns Ekrāns (kinoteātrī), uz kura projicē kinofilmas.
- oleogrāfija Eļļas gleznu reprodukciju iespiešanas veids, kurā var atdarināt gleznas krāsu toņus, faktūru, audekla struktūru; šādi iespiesta gleznas reprodukcija.
- tautas medicīna empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu bez ķīmiskajiem medikamentiem un šo zināšanu izmantošana ikdienā.
- fluorīts Fluorīdu grupas minerāls bezkrāsainu (ja tīrs) vai krāsainu (ja ar piemaisījumiem) kristālu veidā.
- ierēdniecisks Formāls, birokrātisks, neiejūtīgs.
- pozitīvs Fotoattēls, kurā gaismas un ēnu vai krāsu sadalījums atbilst to īstajam sadalījumam dabā; fotofilma vai fotoplate, uz kuras ir šāds attēls.
- emfizēma Gaisa pārmērīga uzkrāšanās kādā orgānā vai audos, kuros tā parasti nav.
- pneimotorakss Gaisa uzkrāšanās vai ārstnieciska ievadīšana pleiras dobumā.
- kalcīts Gaišas krāsas minerāls, piem., kaļķakmens, krīta, marmora galvenā sastāvdaļa.
- smilškrāsa Gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi; smilšu krāsa.
- smilšu krāsa gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi.
- sēpija Gaiši brūna krāsviela, ko iegūst no šī dzīvnieka vai sintezē.
- lašu krāsa gaiši sārta krāsa ar dzeltenīgu niansi.
- ceriņkrāsa Gaiši violeta krāsa.
- salātzaļš Gaiši zaļš; tāds, kam ir salātu lapu krāsa.
- ceriņu krāsa gaiši zilgani violets; ceriņkrāsa.
- pāls Gaišs ar dzeltenīgu nokrāsu; pelēcīgi iedzeltens.
- balts Gaišs, arī bezkrāsains.
- viegls Gaišs, maz piesātināts (par krāsu, krāsas toni).
- ričuračs Galda spēle ar vairāku krāsu kauliņiem, kuri jāaizvada līdz gala stāvoklim.
- serpentīns Gara, šaura krāsaina papīra lente, ko karnevālos, ballēs sviež publikā, dejotājos.
- lampass Gareniska krāsaina uzšuve bikšu sānos.
- stirpa Garens (piem., siena, sakņaugu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
- formaldehīds Gāze ar asu smaku, ko izmanto sintētisko sveķu, krāsvielu, medicīnas preparātu u. tml. izgatavošanai.
- dabasgāze Gāzveida ogļūdeņražu (metāna, propāna, butāna u. c.) maisījums, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā.
- sfumato Glezniecībā – objektu kontūru mīkstināšana ar nekontrastējošu krāsu pāreju, tā panākot gaismēnu un gaisa ilūziju.
- pasteļglezniecība Glezniecība, kurā izmanto pasteļkrāsas.
- freska Glezniecības tehnika – gleznošana ar ūdenī izšķīdinātām krāsām uz apmetuma; šādā tehnikā izpildīts darbs.
- akvarelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto akvareļkrāsas; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- eļļa Glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas; gleznojums ar eļļas krāsām.
- eļļas glezniecība glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas.
- pastelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas jeb krāsainos krītiņus; pasteļtehnika.
- pasteļtehnika Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas; pastelis.
- guaša Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādas krāsas; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- neoimpresionisms Glezniecības virziens (radās 19. gadsimta 80. gados Francijā), kas attīstīja tālāk impresionismam raksturīgos glezniecības paņēmienus, piem., tīru spektra krāsu uzlikšanu uz audekla punktu veidā, optiski radot krāsu sajaukuma efektu.
- plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot gaismas un atmosfēras iedarbības izraisītās krāsu nianses.
- puantilisms Gleznošanas metode – tīro krāsu uzlikšana uz audekla punktu vai mazu piciņu veidā.
- kolorists Gleznotājs, kura darbos galvenais ieceres realizēšanas līdzeklis ir krāsas, krāsu toņi.
- monotipija Gludspieduma tehnika – attēla pārnešana ar eļļas krāsām uz metāla plātnes, no kuras iegūst novilkumu.
- mecotinta Grafikas iespiedtehnika, dobspieduma paveids, kurā iegūst attēlu ar tumšākiem un gaišākiem krāsu laukumiem, tonālām gradācijām; šādā tehnikā iegūtais attēls.
- siluets Grafikas tehnikas veids – tumšs, vienkrāsains, plakans cilvēka vai priekšmeta attēls, kas uzzīmēts uz gaiša fona (vai otrādi); šādā tehnikā veidots attēls.
- bibliotēka Grāmatu krājums (piem., personas īpašumā).
- pasīvs Grāmatvedības bilances daļa, kas atspoguļo uzņēmuma līdzekļu avotus – pašu kapitālu, uzkrājumus un kreditorus.
- izgrimēt Grimējot izkrāsot; grimējot izveidot vēlamo izskatu.
- alabastrs Ģipša paveids – baltas krāsas minerāls, no kura gatavo rotaslietas, vāzes u. tml.
- dialīze Hemodialīze, asiņu attīrīšana no vielām, kas tajās uzkrājas palielinātā daudzumā nieru mazspējas vai arī akūtas saindēšanās gadījumā.
- rastrs Horizontālu līniju šablons, ko izmanto attēlu veidošanai displeja ekrānā.
- bumbulis Ieapaļš, dažu lakstaugu stublāja vai saknes veidojums zemē – auga barības vielu krātuve.
- lāma Iedobe, kur sakrājies ūdens.
- albīnisms Iedzimts krāsvielu trūkums ādā, matos u. tml.
- pilsonība Iedzīvotāju kārta, kas pēc sabiedriskā stāvokļa atrodas starp aristokrātiju un zemniekiem vai strādniekiem; buržuāzija.
- strēķis Iegarens (kā) krāvums; grēda, kaudze.
- grēda Iegarens krāvums.
- grebt Iegriežot, ieskrāpējot veidot (rakstu, attēlu).
- iedegt Iegūt brūnganu, tumšāku ādas krāsu (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- pārkrāsoties Iegūt citu krāsu (kādas darbības vai procesa rezultātā).
- nodzeltēt Iegūt dzeltenīgu nokrāsu (par vietu, teritoriju, kur ir šādi augi).
- nokrāsoties Iegūt noteiktu krāsu (kādas darbības vai procesa rezultātā).
- tonēt Iegūt noteiktu nokrāsu, krāsas toni, jaucot krāsas vai krāsojot kādu materiālu.
- apzilēt Iegūt zilganu nokrāsu.
- sifons Iekārta ūdens novadīšanai (piem., no ūdenskrātuvēm pie aizsprostiem).
- displejs Iekārta videoinformācijas attēlošanai ekrānā; ekrānpults.
- daudzkrāsu iespiedmašīna iekārta, ar kuru var veidot iespiedumu vairākās krāsās.
- reflektors Iekārta, ierīce vai elements (staru, viļņu) atstarošanai; ieliekts spogulis vai ekrāns, kas atstaro gaismu.
- aizkrākties Iekrākties.
- izēnot Iekrāsot tumšus laukumus, izcelt (ko).
- iezīmēt Iekrāsot, ieēnot.
- ieklāt Iekrāsot; uzlikt un izkliedēt krāsu (kur).
- tīklene Iekšējais acs ābola apvalks, kurā atrodas gaismjutīgi receptori, kas uztver gaismu un krāsu.
- žultspūslis Iekšējais orgāns, kurā uzkrājas žults.
- slaidrāde Iepriekš izvēlēta kā (diagrammu, grafiku, fotogrāfiju, tekstu u. tml.) parasti secīga demonstrēšana uz ekrāna.
- kondensators Ierīce elektrisko lādiņu uzkrāšanai.
- akumulators Ierīce enerģijas (parasti elektroenerģijas) uzkrāšanai.
- uzmargot Iesākt būt mainīgi spilgtam, krāsainam.
- iekrākties Iesākt krākt un pārstāt (par cilvēku).
- ieķert Ieskrāpēt, viegli iekost (par dzīvniekiem).
- iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties ar to (par krāsām, vielām).
- kapacitāte Ietilpība; maksimālais daudzums, ko (kas) spēj uzkrāt vai saražot.
- izkrākties Ilgāku laiku, daudz krākt; krācot izgulēties.
- izskrāpēties Ilgāku laiku, daudz skrāpēt.
- ikona Ilustratīvs objekta vai funkcijas attēlojums displeja ekrānā.
- kurkuma Ingveru dzimtas augs, kura koši oranžīgi dzelteno sakneni izmanto par garšvielu vai krāsvielu [Curcuma longa].
- intarsija Inkrustācijas veids – koka priekšmetu izrotāšana, to pamatvirsmā iestrādājot citas tekstūras un krāsas koka plāksnītes.
- pikšķerēšana Interneta krāpniecības veids, kura mērķis ir piekļūt konfidenciāliem lietotāja datiem – lietotājvārdiem un parolēm, izmantojot tiešsaistes adreses, kas ir līdzīgas reālām iestāžu adresēm.
- tonis Intonācijas, runas nokrāsa.
- toņkārta Intonācijas, runas nokrāsa.
- tehnokrātija Inženiertehniskās inteliģences un pārvaldīšanas speciālistu (tehnokrātu) kopums.
- vāraunieks Īpašas formas māla trauks (kā) vārīšanai krāsnī (Austrumlatvijā).
- kristāls Īpašas šķirnes bezkrāsains, dzidrs degvīns; attiecīgā degvīna šķirne.
- karabāze Īpaši iekārtota teritorija, kur novietots karaspēks, militārās iestādes, ieroči, munīcija, pārtika un citi krājumi lielu armijas vienību apgādei.
- izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
- mozaīka Īpašs glezniecības veids, kurā sīkus, dažādas krāsas akmentiņus, stikla vai keramikas gabaliņus iespiež ar lēni sacietējošu masu noklātā virsmā.
- rādāmkoks Īpašs kociņš ar smailu galu kādu objektu rādīšanai uz ekrāna, tāfeles u. tml.
- grunts Īpašs vielu maisījums, ar ko noklāj virsmu pirms krāsošanas.
- pūrs Īpašums, kas pieder līgavai, dodoties laulībā; audumu, apģērbu, veļas krājums, ko sieviete sagatavoja nākamajai ģimenes dzīvei.
- taukķermenis Irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (2).
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (3).
- Korāns Islāma svētā grāmata – musulmaņu reliģisko, tiesisko, tikumisko, kā arī sadzīvisko noteikumu un pamācību krājums, ko pravietis Muhameds saņēmis no Allāha.
- Sunna Islāma tekstu krājums, kurā ietilpst stāsti par Muhamedu, kā arī Korāna papildinājumi un iztulkojumi.
- nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi krākt un pārstāt krākt.
- mūrītis Izbūve krāsns ārsienas apakšdaļā, uz kuras var apsēsties.
- uzmirdzēt Izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
- zibināties Izcelties apkārtnē (piem., ar savu spožumu, krāsas spilgtumu).
- krāšņoties Izcelties ar savu krāšņumu; saistīt uzmanību ar savu krāšņumu.
- greznoties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko greznu, krāšņu, arī izcilu).
- rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu); būt tādam, kas rotā (ko).
- spīdēt Izcelties, atšķirties (apkārtējā vidē) ar savu spožo, gaišo krāsu.
- krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- sakrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- izkrāsot Izdaiļot (seju vai tās daļas) ar kosmētiskajām krāsvielām.
- nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; izkrāsoties.
- krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
- pūžņi Izdalījumi, kas iekaisuma rezultātā uzkrājas acs dobumā.
- zilēt Izdalīties no apkārtnes ar savu zilo krāsu.
- nogulsnēties Izdalīties no šķīduma un uzkrāties (kur).
- degt Izdalīties, atšķirties no apkārtējā fona ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
- baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai gaišo krāsu.
- svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par gaismu).
- tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (pie debesīm).
- melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
- sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtot.
- sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtoties.
- laistīties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu spožumu, krāsas spilgtumu.
- zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltot (1).
- zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltoties.
- zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgmot.
- zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgot.
- tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
- izoderēt Izklāt ar oderējumu (piem., krāsns, cauruļvada) iekšpusi.
- nokrāsoties Izmainīt krāsu (piem., audumam plūkot).
- izšmaukt Izmānīt, izkrāpt (ko).
- iztušēt Izpludinot krāsas, samazināt (līniju, kontūru) asumu.
- dzelt Izraisīt asu kairinājumu (par gaismu, krāsām).
- atveldzēt skatienu izraisīt labpatiku, vēlmi vērot (parasti krāšņu ainavu).
- pakāst Iztērēt, zaudēt (naudu), parasti bezjēdzīgi, nelietderīgi, arī, tiekot apkrāptam vai tml.
- uzplūdināt Izveidot (ūdenskrātuvi), aizsprostojot ūdensteci.
- pielocīt dziesmu (arī deju u. tml.) pūru izveidot, radīt (kā) bagātīgu krājumu.
- uznirstošā izvēlne izvēlne, kas parādās displeja ekrānā, ja lietotājs izvēlas kādu objektu (piem., tekstu, ritjoslu).
- izvazāt Izvietojot dažādās vietās, arī piesavinoties, likvidēt (kādu kopumu, krājumu u. tml.).
- dzega Izvirzīta augšmala (piem., krāsnīm, kamīniem, mēbelēm).
- melnā josta josta melnā krāsā, ko piešķir augstākās kvalifikācijas (džudo, karatē) sportistiem.
- Talmūds Jūdaisma reliģisko, ētisko un tiesisko likumu krājums – apmēram 500 gadu laikā tapuši un vēlāk kanonizēti rabīnu komentāri par ebreju reliģiskajiem likumiem, ētiku, paražām un vēsturi.
- reibt Just reiboni ārēju kairinātāju (piem., stipras smaržas, spilgtas krāsas, gaisa maiņas u. tml.) iedarbībā.
- pamatfonds Kāda kopuma, krājuma nozīmīgākā, galvenā daļa.
- pakrāt Kādu laiku, mazliet krāt.
- sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu [Larus argentatus].
- potaša Kālija karbonāts – bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ātri saista gaisa mitrumu, labi šķīst ūdenī.
- sulainis Kalpotājs valdnieka vai aristokrāta dzīvojamās telpās; privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
- safrāns Kaltētas šā auga ziedu drīksnas, ko izmanto par garšvielu un pārtikas krāsvielu.
- uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums.
- zvīņu karpa karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas.
- grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu) sausā veidā, lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un specifisku garšu.
- skribināt Kasīt, arī skrāpēt (ko); kasot, arī skrāpējot atdalīt (parasti ko sīku).
- nokasīt Kasot, skrāpējot (ko) nost, notīrīt.
- nokasīt Kasot, skrāpējot atdalīt nost.
- nokasīt Kasot, skrāpējot likvidēt (ko).
- šatens Kastaņbrūns (par cilvēka matiem, to krāsu).
- martenkrāsns Kausēšanas krāsns tērauda ražošanai.
- podiņš Keramikas izstrādājums (parasti krāsns, plīts, kamīna) ārējās sienas veidošanai.
- kostīmfilma Kinofilma, kurā liela vērība veltīta vēsturiski precīziem, krāšņiem kostīmiem, interjeram.
- cirkorāma Kinofilmas demonstrēšana uz vairākiem, visapkārt skatītāju zālei novietotiem ekrāniem.
- krāsot Klāt ar krāsu (ēkas) ārpusi, (telpas) sienas, grīdu, griestus u. tml.
- ēnot Klāt kosmētisko krāsu.
- krāsot Klāt, piesūcināt (ko) ar krāsu (3).
- planšetdators Klēpjdatora veids, kam raksturīgs kompakts izmērs un skārienjutīgs ekrāns, kura leņķi ir iespējams mainīt un nolikt virsū klaviatūrai.
- trausls Klusināts, liegs (par skaņu); nepiesātināts (par krāsu, gaismu); ātri gaistošs, arī tikko sajūtams (par smaržu).
- dzist Kļūt blāvākam, grūti saredzamam (piem., par krāsām, līnijām); bālēt.
- sabrūnēt Kļūt brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
- demokratizēties Kļūt demokrātiskam vai demokrātiskākam.
- dzeltēt Kļūt dzeltenam, dzeltenīgam, zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu.
- dzeltēt Kļūt dzeltenam, pakāpeniski iegūt dzeltenu nokrāsu, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām).
- karst Kļūt karstam (piem., par ko mitru krāvumā).
- rūsēt Kļūt rūsganam, rūsai līdzīgā krāsā.
- sasārtoties Kļūt sārtam, iegūt sārtu nokrāsu.
- sadegt Kļūt tādam, kam zūd spilgts (parasti sārts) apgaismojums, (parasti sārta) krāsa.
- sadzeltēt Kļūt tādam, kura ādai ir dzeltena nokrāsa.
- pigmentēties Kļūt tādam, kurā veidojas, uzkrājas pigmenti.
- sabiezēt Kļūt tumšam vai tumšākam, arī piesātinātam (par krāsu, tās toni).
- nobrūnēt Kļūt tumšam, brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
- zilēt Kļūt zilam (mainot savu sākotnējo krāsu).
- sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenīgam, zaudējot sākotnējo (parasti balto) krāsu.
- sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piem., par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
- kodolspēki Kodolieroču krājums.
- kodolatbruņošanās Kodolieroču krājumu samazināšana vai pilnīga likvidēšana.
- snieglauze Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
- sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
- kadeti Konstitucionāli demokrātiskā partija Krievijā.
- kontūrzīmulis Kontūrkrāsas zīmulis, kas paredzēts (piem., acs) kontūru iezīmēšanai.
- E Kopā ar noteiktiem cipariem apzīmē kādu no pārtikas produktu piedevām (piem., konservantu, krāsvielu, emulgatoru, skābuma regulētāju).
- koptonis Kopējs, vienojošs (krāsu) tonis.
- spēle Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piem., gaisma, krāsas, skaņas); norise, kurā kas (piem., gaisma, krāsas, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
- pieniņš Kosmētikas līdzeklis baltā krāsā, parasti sejas ādas tīrīšanai.
- lūpu krāsa kosmētikas līdzeklis lūpu krāsošanai.
- smiņķis Kosmētikas līdzeklis, kas satur krāsvielas.
- ēna Kosmētiskā krāsa plakstiņiem.
- jiftīgs Košs, spilgts (par krāsu, tās toņiem).
- nokrāpt Krāpjot, krāpjoties panākt, ka (kāds) neiegūst (ko) pilnā mērā vai nemaz.
- laist pa kreisi krāpt, būt neuzticīgam (laulībā).
- papildkrāsa Krāsa (brūna, oranža, zaļa vai violeta), ko iegūst, sajaucot divas pamatkrāsas.
- dzīva krāsa krāsa, kas izraisa dzīvesprieku, možumu; spilgta krāsa.
- kontrastkrāsa Krāsa, kas kopā ar citu krāsu rada kontrastu.
- pamatkrāsa Krāsa, kas veido krāsojuma apakšējo kārtu.
- krāsojums Krāsa, krāsu kopums (piem., dzīvniekam).
- eļļas krāsa krāsa, kurā par saistvielu izmantota eļļa.
- madarojums Krāsainu rakstu, ornamentu izveide (uz auduma, tekstilizstrādājuma); tekstilizstrādājums, rokdarbs u. tml. ar krāsainiem rakstiem, ornamentiem.
- krāsas tonis krāsas nianse.
- pasteļtonis Krāsas tonis, kam nav spilgtuma; maigs, gaišs, arī blāvs krāsas tonis.
- miesaskrāsa Krāsas tonis, kas atgādina cilvēka ādas krāsu.
- starptonis Krāsas tonis, kas krāsu spektrā atrodas starp diviem citiem toņiem.
- notonis Krāsas tonis, nokrāsa.
- konditorejas krāsas krāsas, kuras izmanto konfekšu u. c. konditorejas izstrādājumu iekrāsošanai.
- eļļas krāsas krāsas, kurās par saistvielu izmantota eļļa.
- krāsnsaugša Krāsns (1) augša; maizes krāsns virsa.
- korektors Krāsojoša viela (kā) nomaskēšanai, aizkrāsošanai.
- nokrāsot Krāsojot pārklāt vai piesūcināt (ko) ar krāsu vai krāsvielu.
- ietonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, panākt, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
- kolorēt Krāsot, iekrāsot, izkrāsot.
- kontrasts Krass pretstats (piem., starp krāsām, krāsu toņiem).
- krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija.
- krāsojums Krāsu tonis vai vairāku toņu kombinācija, kas rodas, ja ko krāso.
- krāsainie zīmuļi krāsu zīmuļi.
- kolorīts Krāsu, krāsu toņu kopums (mākslas darbā); dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids.
- koloristika Krāsu, krāsu toņu kopums.
- pigments Krāsviela, kas nešķīst ūdenī un šķīdinātājos, un ko izmanto krāsošanai, krāsu izgatavošanai.
- dabiskās krāsvielas krāsvielas, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām.
- sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piem., gladiolas, hiacintes, tulpes, krokusi, lilijas).
- Ziemassvētku zvaigzne krāšņs telpaugs ar spilgti sarkanām pieziedlapām, kas atgādina zvaigzni; puansetija.
- begonija Krāšņumaugs ar dažāda lieluma un krāsas ziediem un asimetriskām, (parasti) spīdīgām lapām.
- krāt santīmu pie santīma krāt naudu (parasti ar grūtībām, ļoti taupot).
- likt santīmu pie santīma krāt naudu (parasti ar grūtībām, ļoti taupot).
- glabāt naudu zeķē krāt skaidru naudu, neliekot to bankā.
- krāt naudu zeķē krāt skaidru naudu, neliekot to bankā.
- boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas kreisi noskaņoto marksistu frakcijas biedrs; V. I. Ļeņina uzskatu piekritējs.
- meņševisms Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējā novirziena (meņševiku) paustā ideoloģija.
- mazinieks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējā spārna pārstāvis; meņševiks.
- meņševiki Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
- salicilskābe Kristāliska, bezkrāsaina organiska skābe, kurai piemīt antiseptiskas īpašības.
- granīts Kristālisks iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir laukšpati, kvarcs, krāsainie minerāli.
- ibēre Krustziežu dzimtas krāšņumaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem.
- dedveits Kuģa pilna kravnesība, ieskaitot visus braucienam nepieciešamos (kurināmā, ūdens u. c.) krājumus.
- tauriņš Kukainis ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem.
- bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u. tml.) un izsniedz tos lasītājiem, apmeklētājiem.
- dārza neļķes kultūraugs, ko audzē griezto ziedu ieguvei – 50–60 cm augstas neļķes ar krāšņiem ziediem dažādās krāsās.
- sodrēji Kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts – melnu vielas daļiņu kopums; šo daļiņu nosēdumi uz krāšņu un katlu sildvirsmām, dūmejās, skursteņos u. tml.
- apkurināt Kurinot (krāsni, plīti u. tml.), apsildīt telpu.
- sakurināt Kurinot krāsni, pavardu u. tml., panākt, ka (kas) kļūst silts.
- izkurināt Kurinot krāsni, pavardu u. tml., sasildīt (telpu).
- izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu); panākt, ka izkuras (parasti krāsns).
- sakurināt Kurinot panākt, ka (krāsns, pavards u. tml.) kļūst silts, izstaro siltumu.
- spelte Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.); kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi; liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
- salmene Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu [Helichrysum bracteatum].
- miķelīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem; ziemastere.
- gerbera Kurvjziežu (asteru) dzimtas dekoratīvs tropu augs ar iegarenām lapām un lieliem ziediem dažādās krāsās.
- kliņģerīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem.
- krizantēma Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņumaugs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem.
- rudbekija Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņumaugs ar spirāliski sakārtotām lapām, dzelteniem mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī.
- dālija Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
- melnsakne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar garu, cilindrisku, melnas krāsas sakni, ko lieto uzturā [Scorzonera hispanica].
- kosmeja Kurvjziežu (asteru) dzimtas viengadīgs krāšņumaugs ar dažādas krāsas ziediem un plūksnaini dalītām lapām.
- dziļā kūts kūts, kurā kūtsmēsli uzkrājas zem dzīvnieku stāvvietas kopā ar pakaišiem.
- halcedons Kvarca paveids – minerāls, kas sastopams dažādās formās un krāsās.
- ķieģeļceplis Ķieģeļu apdedzināšanas krāsns; ķieģeļnīca.
- silīcijs Ķīmiskais elements – cieta, trausla, kristāliska viela pelēkā krāsā [Si].
- slāpeklis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smakas un garšas [N].
- skābeklis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smaržas un garšas, gaisa sastāvdaļa [O].
- ūdeņradis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smaržas, garšas, kas savienojumā ar skābekli veido ūdeni [H].
- arsēns Ķīmiskais elements – indīgs pusmetāls zaļgani pelēcīgā krāsā, viela, ko izmanto medicīnā un tehnikā [As].
- cēzijs Ķīmiskais elements – ļoti mīksts sudrabkrāsas metāls. [Cs].
- mangāns Ķīmiskais elements – pelēcīgs, ciets, trausls metāls, ko izmanto krāsaino metālu sakausējumu, korozijizturīgo pārklājumu iegūšanai [Mn].
- radons Ķīmiskais elements – radioaktīva bezkrāsaina inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā [Rn].
- kobalts Ķīmiskais elements – sudrabbalts metāls ar iesarkanu nokrāsu, ko izmanto sevišķi cietu termiski izturīgu sakausējumu radīšanai, metāla pārklājumos, emaljas, krāsu, stikla rūpniecībā u. tml. [Co].
- neodīms Ķīmiskais elements – sudrabpelēks metāls, ko lieto stikla un porcelāna krāsošanai [Nd].
- dzīvsudrabs Ķīmiskais elements – šķidrs metāls sudraba krāsā (Hg).
- iguāna Ķirzaka zaļganā krāsā, kas dzīvo galvenokārt Amerikas tropu mežos.
- hameleons Ķirzakai līdzīgs dzīvnieks ar garu mēli un spēcīgu asti, kurš spēj mainīt ādas krāsu, pielāgojoties videi.
- hrestomātija Labāko literāro darbu vai to fragmentu krājums, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (parasti skolas vajadzībām).
- laistīties zeltā un sudrabā Laistīties zelta un sudraba krāsā.
- neļķe Lakstaugs ar šaurām pretējām lapām un krāšņiem, parasti smaržīgiem ziediem; šā auga zieds.
- vijolīte Lakstaugs ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem.
- petūnija Lakstaugs ar zarotu stublāju un dažādu krāsu (piem., baltiem, rozā, violetiem) piltuvveida ziediem.
- LSDSP Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija.
- mēnessakmens Laukšpata paveids – daļēji caurspīdīgs minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu, mēnessgaismai līdzīgu nokrāsu.
- rakstlaukums Laukums datora ekrānā, kurā raksta tekstu, veido zīmējumu.
- vulkāniskās bumbas lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera.
- lāzera rādāmkoks lāzera ierīce, kas paredzēta kādu objektu norādīšanai uz ekrāna vai tāfeles.
- toross Ledus atlūzu krāvums.
- trese Lentveida (parasti formas tērpa) uzšuve, apdare (parasti zelta vai sudraba krāsā); šādai uzšuvei paredzēts veidojums.
- datu banka liela automatizēta (datorizēta) datu krātuve par noteiktu tēmu.
- kalns Liela kaudze, krāvums.
- ceplis Liela krāsns (piem., maizes cepšanai).
- sazāns Liela un ātraudzīga saldūdens zivs sudrabaini dzeltenīgā, dzeltenīgi zaļā vai brūnā krāsā, kurai pie mutes katrā pusē ir divi taustekļi; karpas savvaļas forma [Cyprinus carpio].
- kaudze Liela, samērā augsta (priekšmetu, materiālu u. tml.) kopa; (priekšmetu, materiālu) krāvums.
- rīzenšnaucers Lielākais šnauceru grupas suns ar izstieptu purnu, stāvām ausīm, asu, rupju spalvu melnā vai pelēkā krāsā; attiecīgā suņu šķirne.
- bagātība Liels (kā) daudzums, krājums.
- arsenāls Liels (materiālu, līdzekļu u. tml.) krājums, kopums.
- miežubrālis Liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar violetas nokrāsas ziediem garā, šaurā skarā [Phalaroides arundinacea].
- pāvs Liels fazānu dzimtas putns, kura tēviņiem raksturīga gara aste ar krāšņām spalvām.
- pāvacis Liels naktstauriņš ar matainu, druknu ķermeni un platiem spārniem, uz kuriem ir krāšņi, apaļi zīmējumi, kas atgādina acis.
- lācītis Liels, spilgtas krāsas naktstauriņš, kura kāpuri klāti brūniem matiņiem.
- kapacitāte Lielums, kas raksturo strāvas vadītāju spēju uzkrāt elektriskos lādiņus.
- gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu lielāku pārliecības nokrāsu.
- gan Lieto jautājuma teikumos, lai piešķirtu šaubu, nenoteiktības, arī minējuma nokrāsu.
- vai Lieto teikuma vai teikuma daļas beigās, piešķirot vārdam, izteikumam nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- kur Lieto, lai izteiktu parādības emocionālu vērtējumu, piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
- kur tad lieto, lai izteikumā pastiprinātu šaubu, neiespējamības nokrāsu.
- ak Lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piem., darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- mans Lieto, lai papildinātu uzrunas formu un pastiprinātu tuvības nokrāsu.
- diezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nez vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- diez vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam jautājuma, šaubu nokrāsu.
- gan jau nu lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
- kazi Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma, sevišķuma nokrāsu.
- vai nu lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
- gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pretnostatījuma nokrāsu.
- šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu; likties.
- likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
- jau Lieto, lai piešķirtu izteikumam vispārinājuma nokrāsu.
- ne Lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu; arī.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- sazin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vārdam vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- tad Lieto, lai piešķirtu vārdam, jautājumam, izteikumam uzsvērumu, ekspresīvi emocionālu nokrāsu.
- mālēties Lietot dekoratīvo kosmētiku, krāsoties, parasti pārāk daudz.
- rādīt garu degunu (kādam) Likt vilties, izmuļķot, piekrāpt; noraidīt; parādīt savu pārākumu.
- civillikums Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesību normas.
- civilkodekss Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesiskās normas, kas ir spēkā attiecīgās valsts teritorijā.
- hiacinte Liliju dzimtas daudzgadīgs sīpolaugs ar lineārām lapām un smaržīgiem ziediem baltā, rozā, zilā vai violetā krāsā; šī auga zieds.
- tīģerlilija Liliju dzimtas krāšņumaugs ar oranžiem ziediem, kas klāti ar melniem vai sarkaniem punktiem [Lilium lancifolium].
- zilganlillā Lillā ar zilganu nokrāsu.
- sgrafito Līniju un laukumu iegriezums sienas apmetuma virsējā kārtā, atsedzot apakšējā slāņa krāsu toni.
- almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums, ko apvieno kopīgs temats, žanrs u. tml.
- permanentais grims lūpu, uzacu un acu līniju iezīmēšana ar noturīgām krāsvielām.
- permanentā kosmētika lūpu, uzacu un acu līniju iezīmēšana ar noturīgām krāsvielām.
- lūpu zīmulis lūpukrāsa.
- jūra Ļoti liela ūdenstilpe (liels ezers, arī mākslīga ūdenskrātuve).
- dižtauriņš Ļoti liels, krāšņs tauriņš.
- izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izbeigties (par kādu krājumu).
- faraonskudra Ļoti sīka skudra dzeltenīgā krāsā, kas parasti dzīvo lielā kolonijā siltās telpās un pārtiek no maizes, saldumiem u. c. produktiem [Manomorium pharaonis].
- Kaukāza plūme ļoti zarains un ērkšķains, samērā augsts koks vai krūms ar maziem ieapaļiem vai ovāliem augļiem no gaišdzeltenas līdz tumšsarkanai krāsai.
- liegs Maigs (par krāsu, krāsas toni).
- kasete Maināma tilpne apstrādājamo detaļu, sagatavju uzkrāšanai.
- krāsoties Mainīt vai iegūt krāsu (2) kādā norisē.
- rotāt Mainīties (krāsā, intensitātē u. c.); izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- rotāties Mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) – par gaismu; izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- baroks Mākslas stils (17.–18. gs.), kam raksturīga monumentalitāte, dekoratīvs krāšņums un dinamisms.
- manierisms Mākslas stils, kas radās 16. gs. Itālijā un kam raksturīgas izstieptas tēlu proporcijas, iezīmēta perspektīva, spožas krāsas.
- abstrakcionisms Mākslas virziens, kas reālu formu vietā attēlo abstraktus elementus (piem., krāsu laukumus, līnijas, apjomus); abstraktā māksla.
- kāršroze Malvu dzimtas krāšņumaugs ar stāvu, garu stublāju un ziediem vārpai līdzīgā ziedkopā; rožu alteja jeb kokroze [Althaea rosea].
- hibisks Malvu dzimts tropu augs ar lieliem, krāšņiem ziediem sarkanā vai baltā krāsā.
- franču manikīrs manikīrs, kurā nagus nolako neuzkrītošā, dabiskā tonī, naga maliņu iekrāsojot baltu.
- vazāt aiz deguna mānīt, krāpt.
- vest ap stūri mānīt, krāpt.
- loriņi Mantas, krāmi; apģērba gabali.
- aizsargkrāsa Maskēšanās krāsa (parasti zaļganos toņos).
- kamuflāža Maskēšanās, izmantojot apvidus krāsu fonam pieskaņotu plankumainu krāsojumu; šāds krāsojuma veids (priekšmetam, apģērbam).
- fonds Materiālo vērtību krājums, rezerve.
- konfeti Mazas, dažādu krāsu ripiņas, ar kurām cits citu apber karnevālos, ballēs.
- ziepes Mazgāšanas līdzeklis, ko gatavo, apstrādājot taukus ar nātrija vai kālija hidroksīdu un pievienojot smaržvielas, krāsvielas, ēteriskās eļļas u. tml.
- paplukt Mazliet apdilt, zaudēt krāsu; kļūt neizskatīgam.
- nokrāsa Mazliet atšķirīgs krāsas tonis; krāsas nianse.
- iezilināt Mazliet ietonēt ar zilu krāsu.
- paķēpāties Mazliet padarboties (ar krāsām, mālu u. tml.); pakrāsot, pagleznot.
- pazils Mazliet zils; ar zilu nokrāsu; zilgans.
- piekrāsot Mazliet, vietumis krāsojot panākt, ka (kas) ir vienādā krāsā, nav redzami bojājumi.
- kokerspaniels Medību suns ar mīkstu, zīdainu apmatojumu (parasti brūnā vai melnā krāsā) un garām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
- Zeltainais retrīvers medību suņu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgs zīdains, viegli viļņots kažoks variācijās no gaišas krēmkrāsas līdz tumši zeltaini dzeltenam.
- mehāniskais zīmulis mehāniski izbīdāms grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis plastmasas vai metāla ietvarā.
- enčilada Meksikāņu virtuves ēdiens – krāsnī cepti, pildīti kukurūzas plāceņi.
- tuša Melna vai krāsaina ūdenskrāsa rasēšanai vai zīmēšanai.
- dūkans Melns ar rūsganu nokrāsu (parasti par zirgu).
- sarkanmelns Melns ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir melnas un sarkanas krāsas laukumi.
- sudrabmelns Melns ar sudrabainu spīdumu; tāds, kam ir melni un sudrabaini krāsu laukumi.
- zaļganmelns Melns ar zaļganu nokrāsu; tāds, kam ir melnas un zaļganas krāsas laukumi.
- zilganmelns Melns ar zilganu nokrāsu.
- zilimelns Melns vai ļoti tumšs ar zilganu nokrāsu.
- zilmelns Melns vai ļoti tumšs ar zilu nokrāsu.
- kruķis Metāla stienis ar saliektu galu kurināmā apvēršanai, kārtošanai krāsnī.
- baltmetāls Metālu sakausējums gaišā krāsā.
- sārņi Metalurģijā – kausējums, kas metalurģiskajos procesos klāj šķidrā metāla virsmu un veidojas no krāsnī ievadītajiem kušņiem, tukšajiem iežiem, kurināmā pelniem u. tml.
- krāsainā metalurģija metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
- krūzmētra Mētra ar viļņainām lapu malām un purpura krāsas ziediņiem [Mentha spicata].
- barīts Minerāls – bārija sulfāts, ko izmanto krāsu, gumijas, papīra rūpniecībā.
- olivīns Minerāls – magnija un dzelzs silikāts, parasti dzeltenzaļā vai olīvzaļā krāsā, kura kristāliskais paveids ir dārgakmens.
- kuprīts Minerāls – vara oksīds sarkanā krāsā (vara rūda).
- siderīts Minerāls brūnganā krāsā, viena no dzelzs rūdām.
- tirkīzs Minerāls, necaurspīdīgs dārgakmens gaiši zilā, zaļganā un zaļgani pelēkā krāsā.
- mīnijs Minerāls, no kā iegūst krāsu pigmentus.
- ahāts Minerāls, pusdārgakmens, kam raksturīgas plānas, dažādas krāsas kārtas.
- virmot Mirdzēt, laistīties (piem., par gaismu, krāsu); būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
- rastrs Mirdzošas svītras televizora ekrānā.
- būris Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no koka vai stiepļu režģiem; sprosts; krātiņš.
- Lieldienu zaķis mitoloģisks zaķis, kas Lieldienu rītā apdāvina ar krāsotām olām, arī šādas formas konditorejas izstrādājumiem (parasti no šokolādes).
- plukt Mitruma iedarbībā zaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
- plukt Mitruma iedarbībā zaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
- opārts Modernisma virziens tēlotājmākslā, kurā ar līniju rakstiem un krāsām tiek radīta optiska ilūzija par kustību.
- vitrāža Monumentāli dekoratīvās mākslas veids – sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu; šādā tehnikā veidots mākslas darbs.
- mufeļu krāsns mufeļkrāsns.
- kamēlija Mūžzaļš tropu koks vai krūms (vai telpās audzējams krāšņumaugs) ar ādainām lapām un lieliem baltiem vai sarkaniem ziediem.
- petroleja Naftas destilācijas produkts – bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar specifisku smaku, ko izmanto par šķīdinātāju un degvielu.
- benzīns Naftas pārtvaices procesā iegūta degviela, ko izmanto iekšdedzes dzinējos – bezkrāsains, gaistošs šķidrums.
- fuksija Naktssveču dzimtas augs ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem.
- hloroforms Narkozes līdzeklis, šķīdinātājs, konservants – bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu saržu.
- soda Nātrija karbonāts – balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris, kuru izmanto par mazgāšanas un tīrīšanas līdzekli.
- zārka nauda nauda, kas iekrāta bēru izdevumiem.
- krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piem., keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
- krājkonts Naudas uzkrājuma konts.
- depozītnoguldījums Naudas vai tās ekvivalentu noguldījums bankā, krājaizdevu sabiedrībā, lai uzglabātu, kā arī lai gūtu noteiktus procentus.
- guaša Necaurspīdīga krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentu šķīdinot ūdenī un piejaucot augu līmi, kā arī cinka vai svina balto.
- autoritārisms Nedemokrātisks politiskais režīms, kas neņem vērā sabiedrisko domu, bet var nebūt diktatorisks vai totalitārs.
- sērsēne Neēdama sēne sēram līdzīgā krāsā ar mazu cepurīti, kuras centrā ir neliels paugurs.
- blēdība Negodīga rīcība, krāpšana, viltīgs darījums savtīgos nolūkos.
- pakrākt Neilgu laiku, mazliet krākt.
- pakrāmēt Neilgu laiku, mazliet krāmēt, likt, kārtot (ko).
- pakrāmēties Neilgu laiku, mazliet krāmēties, padarboties (ar ko).
- pakrāsot Neilgu laiku, mazliet krāsot.
- nelikvīdi Neizmantojami, nevajadzīgi preču, materiālu, izejvielu u. tml. krājumi, pārpalikumi, kurus nevar pārdot vai citādi realizēt.
- švīka Nekārtīgi vilkta svītra, skrāpējums, skramba.
- izraut aci(s) no pieres nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt (kādu).
- izzagt aci(s) no pieres nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu).
- čičunča Nekrāsots, blīvs dabiskā zīda audums dzeltenīgā krāsā.
- dīķis Neliela dabiska vai mākslīgi izveidota ūdenskrātuve.
- taupības krāsniņa neliela krāsns, kas patērē samērā maz kurināmā.
- krāsniņa Neliela krāsns, ko lieto, piem., dažādās pagaidu mītnēs.
- akmeņgrauzis Neliela saldūdens zivs dzeltenīgā vai brūnganā krāsā.
- palete Neliela, parasti ovāla plāksne ar caurumu īkšķa ievietošanai, uz kuras novieto un jauc krāsas.
- šūniņa Neliels (bišu, kameņu) regulāras, parasti sešskaldņa, formas vaska veidojums barības krāšanai, peru audzēšanai.
- ūbele Neliels baložu dzimtas slaids putns ar neuzkrītošu krāsu toņu apspalvojumu, kam kakla sānos raibs laukums vai pusgredzens.
- vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
- rumba Neliels ūdenskritums; krāce ar strauju ūdenslīmeņa kritumu.
- tukāns Neliels vai vidēji liels tropu putns ar milzīgu knābi spilgtās krāsās un melnu apspalvojumu ar košiem akcentiem.
- atraitnīte Neliels vijolīšu ģints lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
- murkšķis Neliels, drukns vāveru dzimtas grauzējs ar biezu vienkrāsainu apmatojumu, mazām ausīm, un īsu asti, kas mitinās dziļās alās.
- kleķerēt Nemākulīgi, pavirši ko darīt (piem., krāsot, zīmēt, rakstīt).
- sērskābe Neorganiska skābe – bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas.
- apskaitīt Nepareizi aprēķinot (naudu), apkrāpt (piem., pircēju).
- etilēns Nepiesātināts ogļūdeņradis – bezkrāsaina gāze, ko izmanto dažādu vielu sintezēšanai.
- daltonisms Nespēja atšķirt sarkano, retāk zilo vai violeto krāsu.
- kloāka Netīra, piemēslota vieta, kur sakrājušies daudz atkritumu.
- sārņi Nevēlamas vielas, kas (dažādu procesu rezultātā) uzkrājas (organismā, tā daļās).
- lāsmojums Nevienmērīgs, mainīgas nokrāsas spīdums.
- atēna Nianse, nokrāsa.
- košenile No īpašām subtropu augu utīm iegūta krāsviela, ko izmanto karmīna izgatavošanai.
- dzeltenmaize No kviešu miltiem cepta saldā maize dzeltenā krāsā (parasti ar safrāna, olu un rozīņu piedevām).
- maize No mīklas krāsnī cepts pārtikas produkts (parasti klaipa, kukuļa formā); šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
- vazelīneļļa No naftas iegūta bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus; parafīneļļa.
- mozaīka No sīkiem, dažādas krāsas akmentiņiem, stikla vai keramikas gabaliņiem izveidots attēls vai dekoratīvs rotājums.
- cinobrs No šāda minerāla iegūta krāsviela; krāsa šāda minerāla tonī.
- kurkuma No šī sakneņa iegūtā garšviela spilgti tumšdzeltenā krāsā.
- mufelis No ugunsizturīga vai karstumizturīga materiāla izveidota (krāsns) kamera.
- tuša No vaska, taukvielām, krāsvielām gatavots kosmētikas līdzeklis skropstu, uzacu krāsošanai.
- nošmaukt Noblēdīt, nokrāpt.
- likt naudu krājkasē noguldīt naudu krājkasē.
- noslāņoties Nogulsnēties, sakrāties u. tml. slāņveidīgi.
- jašma Nogulumiezis dažādās krāsās, kas sastāv galvenokārt no kristāliska kvarca (izmanto rotaslietu vai mākslas priekšmetu izgatavošanai).
- ogle Nogulumiezis melnā vai brūnā krāsā, kas veidojies pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām; atsevišķi šā ieža gabali.
- gruntēt Noklāt virsmu (pirms krāsošanas, gleznošanas u. tml.) ar īpašu vielu.
- sakrāsot Nokrāsot (ko) lielākā daudzumā; nokrāsot (kā lielāku daudzumu).
- noķellēt Nokrāsot (parasti pavirši, neglīti).
- apkrāsot Nokrāsot (visapkārt, no visām pusēm).
- izkrāsot Nokrāsot dažādās krāsās, krāsu toņos; krāsojot izrotāt.
- pārkrāsot Nokrāsot vēlreiz; nokrāsot citā krāsā.
- labi ja norāda uz šaubu, nenoteiktības nokrāsu izteikumā.
- tumš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir izteiktāks, piesātinātāks nekā pamattonis.
- gaiš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir pavājināts, blāvāks, ne tik piesātināts, spilgts kā pamattonis.
- sastrutojums Norobežots iekaisuma, slimības u. tml. izraisīts strutu uzkrājums audos.
- lodziņš Norobežots laukums, kas parādās displeja ekrānā (piem., pieprasot kādu informāciju) un ko (atšķirībā no loga) nevar pārvietot, palielināt vai samazināt.
- kriminālkodekss Noteiktā kārtībā sakopotu krimināltiesību normu krājums.
- krautne Noteiktā kārtībā veidots (piem., būvmateriālu) krāvums.
- karogs Oficiāla (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) atšķirības zīme, valsts simbols, noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) četrstūrains auduma gabals.
- tvans Oglekļa oksīds – indīga bezkrāsaina gāze bez smakas (parasti kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts).
- sērogleklis Oglekļa un sēra savienojums, kas sastāv no viena oglekļa atoma un diviem sēra atomiem – bezkrāsains, viegli gaistošs, ļoti toksisks šķidrums.
- brūnogles Ogles brūnā vai melnā krāsā, kas veidojušās, daļēji pārogļojoties augu atliekām.
- okerkrāsa Okeram raksturīgā dzeltenīgā vai sarkanīgi brūnā krāsa.
- varavīksne Optiska parādība atmosfērā – daudzkrāsains loks, kas novērojams, saules stariem lūstot ūdens pilienos.
- oranžkrāsa Oranža krāsa.
- ķieģeļkrāsa Oranži sarkana krāsa.
- etiķskābe Organiska skābe – bezkrāsains šķidrums ar asu, skābu smaku.
- sviestskābe Organiska skābe – biezs, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku.
- fenols Organisks savienojums (bezkrāsaini kristāli ar specifiku smaku), kura šķīdumu izmanto, piem., dezinfekcijai.
- glicerīns Organisks savienojums, trīsvērtīgs piesātinātais spirts – biezs, bezkrāsains, salds šķidrums, ko izmanto par izejvielu pārtikas, parfimērijas, zāļu ražošanā, kā arī sprāgstvielu izgatavošanā.
- urīnpūslis Orgāns, kurā pirms izdalīšanās no organisma uzkrājas urīns.
- siāmieši Orientālo kaķu šķirne, kam ir raksturīgs krēmkrāsas kažoks ar kontrastējošu tumši brūnu apspalvojumu uz ķepām, astes un purna daļā, kā arī spilgti gaišzila acu krāsa; Siāmas kaķi.
- dokers Ostas krāvējs, arī strādnieks dokā.
- birokratizēt Padarīt (darba stilu, kādu procedūru kārtošanu u. tml.) birokrātisku; pieļaut, ka kļūst birokrātisks.
- demokratizēt Padarīt (ko) demokrātisku vai demokrātiskāku.
- greznot Padarīt (ko) greznu, krāšņu, arī svinīgu; būt par rotājuma elementu.
- sabiezināt Padarīt spilgtu, arī piesātinātu (krāsu, tās toni).
- satecēt Pakāpeniski ienākt, sakrāties (par naudas līdzekļiem).
- palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi); plūst, uzkrāties (par palu ūdeņiem).
- klons Pamatne (maizes krāsnij).
- dibens Pamats (piem., ūdenskrātuvēm).
- iekrāt Pamazām, pakāpeniski sakrāt.
- zilināt Panākt (piem., krāsojot), ka (kas) kļūst zils, iegūst zilganu nokrāsu.
- ieplūdināt Panākt, arī pieļaut, ka ieplūst (ūdenskrātuvē).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
- tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., krāsa) kļūst blāvs vai blāvāks, mazāk spilgts.
- zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu spožumu, arī krāsas spilgtumu.
- zeltīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst zeltains, iegūst zeltam raksturīgo krāsu, arī mirdzumu.
- sakurt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā; sakurināt (2).
- uzplūdināt Panākt, ka (ūdens) piepilda, uzpilda šādi izveidotu ūdenskrātuvi.
- aizkurināt Panākt, ka sāk kurēties (krāsns, plīts u. tml.); iekurināt.
- pieskaņa Papildu iezīme; nokrāsa, piekrāsa.
- piekrāsa Papildu krāsas nianse, tonis.
- kulda Paplašinājums kurtuves abos sānos (ārpus krāsns mutes); bedre krāsns priekšā.
- krāsoties Parādīties, būt redzamam (par ko krāsainu).
- testers Paraugs – smaržu, odekolona pudelīte, dezodoranta, lūpukrāsas flakons u. tml., ko pircējs veikalā var izmēģināt.
- sibillu grāmatas pareģojumu krājumi.
- pustonis Pārejas tonis starp diviem krāsu toņiem (starp gaišāku un tumšāku, spilgtāku un blāvāku u. tml.).
- izkrāsot Pārklāt ar krāsu vai krāsām; nokrāsot.
- tūska Pārmērīga šķidruma uzkrāšanās audos, dobumos.
- mantaskāre Pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu, bagātību; mantkāre.
- mantkāre Pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu, bagātību; mantkārība.
- mantkārība Pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu, bagātību.
- mantrausība Pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu; mantkārība.
- sīkstuļoties Pārmērīgi taupīt, krāt mantu, naudu, nevēloties dalīties ar citiem; skopuļoties.
- proviants Pārtika, pārtikas krājums.
- kursors Pārvietojams simbols, kas monitora ekrānā norāda, kurā vietā parādīsies nākamā ievadītā zīme.
- gāzes (organismā) pastiprināta gāzu uzkrāšanās kuņģī un zarnās vai tikai zarnās; meteorisms.
- asfiksija Patoloģisks stāvoklis, kad elpošanas traucējumu dēļ organismā rodas skābekļa trūkums un uzkrājas ogļskābā gāze.
- arhīvs Patstāvīga iestāde vai nodaļa, kur krāj, sistematizē un glabā dokumentālus materiālus; ēka, kur atrodas šāda iestāde.
- krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (1); krāsas kārta (uz kādas virsmas).
- krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (2); krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz sejas vai kādas tās daļas).
- pindzelējums Paveikta darbība, rezultāts --> pindzelēt; krāsojums, gleznojums.
- uzplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūdināt, uzpludināt; ūdenskrātuve, kas izveidojusies, aizsprostojot ūdensteci.
- mandrils Paviānu ģints mērkaķis ar iegarenu purnu, spilgti krāsainiem sēžas mīkstumiem un īsu asti [Mandrillus sphinx].
- uzķēpāt Pavirši, nekārtīgi uzrakstīt, uzzīmēt, uzkrāsot, arī uzziest.
- nobalēt Pazaudēt krāsas spilgtumu, kļūt gaišam; pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam (par krāsu).
- izbalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (piem., saules, lietus ietekmē); izbalēt.
- izbalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (piem., saules, lietus ietekmē).
- izbalēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- apdzist Pazaudēt spožumu, spilgtumu (par gaismu, krāsām).
- gruntsūdens Pazemes ūdens, kas uzkrājas virs pirmā ūdensnecaurlaidīgā grunts slāņa.
- ģeogrāfiskais atlants pēc vienotas programmas sagatavots sistemātisks ģeogrāfisko karšu krājums.
- birokrātija Pedantiski formāla attieksme pret veicamajiem pienākumiem; neelastīgums; birokrātisms.
- ģerānija Pelargonija; gandreņu dzimtas krāšņumaugs, arī ārstniecības augs.
- pelnukrāsa Pelēka, pelniem raksturīga krāsa.
- pelēcis Pelēkas krāsas dzīvnieks.
- dzeltenpelēks Pelēks ar dzeltenu nokrāsu; tāds, kam ir dzelteni un pelēki krāsu laukumi.
- rūsganpelēks Pelēks ar rūsganu nokrāsu; rūsgani pelēks.
- sārtpelēks Pelēks ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un pelēkas krāsas laukumi.
- sudrabpelēks Pelēks ar sudrabainu spīdumu; tāds, kam ir pelēki un sudrabaini krāsu laukumi.
- zaļganpelēks Pelēks ar zaļganu nokrāsu.
- zaļpelēks Pelēks ar zaļu nokrāsu.
- zilganpelēks Pelēks ar zilganu nokrāsu.
- zilpelēks Pelēks ar zilu nokrāsu.
- zīle Pērlei līdzīgs veidojums (parasti no krāsaina stikla) rotāšanai.
- paviāns Pērtiķis ar pagaru, kailu purnu, tuvu izvietotām acīm, biezu, pelēku, vilnu un spilgtas krāsas sacietējumiem uz sēžas.
- piečakarēt Piekrāpt (1), piemānīt.
- pievilt Piekrāpt (savstarpējās attiecībās).
- piešmaukt Piekrāpt.
- uzmest Piekrāpt.
- sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.).
- piekrāpt Piemānīt (kādu), nepildot solīto, izkrāpjot naudu u. tml.
- apvest ap stūri piemānīt, piekrāpt.
- piekāst Piemānīt, piekrāpt.
- piemuļķot Piemānīt, piekrāpt.
- izvazāt aiz deguna piemānīt, piemuļķot, piekrāpt.
- sulīgs Piesātināts (par krāsu).
- butāns Piesātināts ogļūdeņradis – bezkrāsaina gāze, kas ir viena no galvenajām sadzīvē lietojamās šķidrās gāzes sastāvdaļām.
- propāns Piesātināts ogļūdeņradis; bezkrāsaina, degoša gāze, ko maisījumā ar butānu izmanto par kurināmo.
- iebarot Pievilināt (zivis), iekaisot, nogremdējot ēsmu kādā ūdenskrātuves vietā; šādi sagatavot (kādu ūdenskrātuves vietu) makšķerēšanai.
- cinka baltums pigments, ko lieto baltas krāsas iegūšanai.
- svina baltais pigments, no kura iegūst baltas krāsas.
- krīklis Pīļu dzimtas vismazākais putns pelēkbrūnā vai melnbrūnā krāsā ar baltu vēderpusi [Anas crecca].
- mentols Piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa – bezkrāsaina, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu.
- lize Plakana koka lāpsta ar garu kātu mīklas klaipa ievirzīšanai krāsnī un izņemšanai no tās.
- filtrs Plāksne, ekrāns, vielas slānis u. tml., kas pilnīgi vai daļēji absorbē gaismu vai noteikta veida starus.
- trafarets Plāksnes veida paraugs, kuru izmanto, lai uz tā izgriezto tekstu vai attēlu, uzkrāsotu uz kādas virsmas; šablons (1).
- safjāns Plāna, mīksta krāsota kazāda vai aitāda.
- safjānāda Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda; safjāns.
- sinerāma Platekrāna (panorāmas) kino sistēma ar stipri izliektu ekrānu.
- plītskrāsns Plīts, kas ir savienota ar krāsni.
- noplukt Plūkot pazaudēt krāsas spilgtumu un kļūt gaišam vai gaišākam.
- reprodukciju mape poligrāfisks izdevums – neiesietu reprodukciju krājums.
- polivinilacetāts Polimērs – dzidrs, bezkrāsains, termoplastisks ar vāju situmizturību, kuru izmanto līmēs, kā piedevu krāsām, sieru aizsardzībai no sēnītēm un mitruma.
- glikogēns Polisaharīds, kas kā ogļhidrātu rezerve uzkrājas organismā (galvenokārt aknās).
- ciete Polisaharīds, kas rodas un uzkrājas augos.
- sociāldemokrātija Politisks virziens, kas radās 19. gs. otrajā pusē kā strādnieku kustība un kas aizstāv ideju par pakāpeniskas evolūcijas ceļā sasniedzamu demokrātisko sociālismu.
- krāsainie portlandcementi portlandcementi, ko iegūst, piejaucot baltajam portlandcementam minerālās krāsvielas.
- diapozitīvs Pozitīvs fotoattēls uz fotofilmas (parasti projicēšanai uz ekrāna).
- baltums Priekšmets vai viela baltā krāsā.
- krāsu printeris printeris, kas veido krāsainus attēlus.
- pigmentācija Process, arī rezultāts --> pigmentēt; krāsojums, kas rodas, pigmentiem uzkrājoties audos.
- kodoskops Projekcijas aparāts, kas uz caurspīdīgas plēves zīmētus attēlus vai rakstītu tekstu neatkarīgi no apgaismojuma telpā projicē uz baltas sienas vai ekrāna.
- ievietot Publicēt (izdevumā); iekļaut (piem., krājumā).
- brīvkrāns Publiskajā ārtelpā novietots, ikvienam brīvi pieejams dzeramā ūdens krāns.
- brokolis Puķukāpostam līdzīgs dārzenis ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā.
- sparģeļkāposti Puķukāpostiem līdzīgi dārzeņi ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā; brokoļi.
- onikss Pusdārgakmens – ahāta paveids ar dažādu krāsu (piem., baltām un melnām) joslām.
- uzpušķot Pušķojot panākt, ka (kas) kļūst skaistāks, krāšņāks.
- uzpūst Pūšot ar (aerosolu), uzsmidzināt, uzkrāsot.
- dzeltenums Putna olas sastāvdaļa dzeltenā krāsā, kuru apņem olbaltums un ar kuru barojas dīglis.
- zaļvārnveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst zaļās vārnas, pupuķi, zivju dzenīši, bišu dzeņi; krāšņvārnveidīgie [Coraciiformes].
- skrabēt Radīt īsu, citu citam sekojošu troksni, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržoties (gar ko), piem., par asiem, cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
- zāģēt Radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā); krākt.
- raibkrāsains Raibi krāsains; ar dažādu krāsu plankumiem, laukumiem.
- rakstāmmašīna Rakstīšanas ierīce, kurā burtus uz papīra atveido reljefas metāla zīmes, ar īpašu mehānismu piespiežot krāsu lenti pie papīra.
- emocijzīme Rakstzīme vai rakstzīmju kopums, ko izmanto displeja ekrānā emociju izpausmei elektroniskās saziņas procesā; smailijs.
- lobīties Refl. darb. --> luobīt (1); dalīties nost (piem., par krāsu, kā virskārtu).
- dziesmu grāmata reliģisku dziesmu tekstu krājums.
- valnis Reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņiem pārnesot un uzkrājot nogulumus.
- demokratizācija Reorganizēšana uz demokrātiskiem pamatiem, ieviešot demokrātijas principus.
- kimberlīts Reti sastopams magmatisks iezis zilganā krāsā, kur atrodami dimanti (Dienvidāfrikā, Sibīrijā).
- turēties pie burta rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā.
- flomāsters Rīks ar plūstošu krāsvielu zīmēšanai vai rakstīšanai.
- gliters Rotājošs mazs spīgulītis, spīdoša daļiņa (piem., lūpu krāsās, acu ēnās).
- kaleidoskops Rotaļlieta – caurule, kurā krāsaini stikliņi spoguļu prizmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
- madarains Rotāts ar krāsainiem rakstiem; krāsains, rakstains.
- vecrozā Rozā ar violetu nokrāsu.
- aprikoze Rožu dzimtas augļu koks ar ieapaļiem oranžkrāsas augļiem.
- mālābele Rudens ābeļu šķirne; šīs šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums; serinka.
- dunīts Rupjgraudains magmatisks iezis tumšā krāsā.
- izrušināt Rušinot izjaukt, izkliedēt (piem., ogles krāsnī).
- sarušināt Rušinot sakārtot (kurināmo), piem., krāsnī, ugunskurā; rušinot sakārtot kurināmo (piem., krāsnī, ugunskurā).
- pilsoniskā sabiedrība sabiedrība ar demokrātisku valsts pārvaldi un kurā visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā.
- airēšanas slaloms sacensības straujās, krāčainās upēs vai kanālos ar dabiskiem vai mākslīgiem šķēršļiem.
- ievākt Sagādāt, uzkrāt barību – par dzīvniekiem.
- atstāt Saglabāt, aiztaupīt (kādam nolūkam); nodot citu lietošanā, īpašumā; sakrāt (kādas vērtības), kas paliek citiem.
- taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta sakārtojuma teikuma komponentus, kā arī patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; tomēr.
- aristokrātisks Saistīts ar aristokrātiju, raksturīgs aristokrātijai, aristokrātiem; izsmalcināts.
- kancelejisks Saistīts ar kanceleju, tai raksturīgs; arī formāls, birokrātisks.
- sociāldemokrātisks Saistīts ar sociāldemokrātiju, tai raksturīgs.
- tehnokrātisks Saistīts ar tehnokrātiju, tai raksturīgs.
- teokrātisks Saistīts ar teokrātiju, tai raksturīgs.
- sinestēzija Sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns (piem., krāsu sajūta, kas rodas, ja dzird noteiktu skaņu).
- mežonīgais kapitālisms saka par kapitāla uzkrāšanas sākumposmu, kam raksturīga nerēķināšanās ar ētikas normām, sabiedrības interesēm.
- uzlikt ragus Saka, ja kāds vīrietis krāpj otru vīrieti, pārkāpjot laulību ar tā sievu.
- piens sadeg saka, ja piena dziedzerī uzkrājas neizslaukts, nenozīsts piens un rodas piena dziedzera iekaisums.
- uzlikt ragus Saka, ja sieva krāpj vīru, pārkāpjot laulību.
- nauda nesmird saka, krājot, izmantojot negodīgi iegūtu naudu.
- sakoncentrēt Sakopot, parasti pilnīgi, sakrāt, arī novietot (piem., vienā un tai pašā vietā, sistēmā).
- templis Sakrāla celtne reliģiskajiem rituāliem un kulta piederumu glabāšanai.
- bazilika Sakrāla taisnstūrveida celtne, kas ar stabu vai kolonnu rindām sadalīta trijās vai vairākās daļās (jomos), no kurām vidējā daļa ir augstāka par pārējām.
- mandala Sakrāls veidojums apļa formā, kas simbolizē Visumu (budismā, hinduismā).
- samālēt Sakrāsot.
- piekrāt Sakrāt (naudu) papildus.
- piekrāt Sakrāt naudu pietiekamā daudzumā (piem., kā iegādei).
- sastāties Sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par šķidrumu.
- nostāties Sakrāties, atrasties (parasti ūdens) virspusē un nenogrimt.
- saripot Sakrāties, ienākt (par naudu).
- pants Salmu, siena krāvums šķūnī, kūtsaugšā u. tml.
- sultānvistiņa Samērā liels, drukns dumbrvistiņu dzimtas putns ar raibu, spilgtu, krāsainu apspalvojumu.
- raksts Samērā neliela apjoma publicistisks, zinātnisks vai informatīvs teksts (laikrakstā, žurnālā, krājumā u. tml.).
- svītra Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
- josla Samērā šaura, garena priekšmeta daļa, kas (piem., ar krāsu, formu) atšķiras no pārējās priekšmeta daļas.
- patumšs Samērā tumšs, ar nelielu melnās krāsas piejaukumu (par krāsu, tās toni).
- krāsainie krītiņi sapresēti krāsu stienīši (zīmēšanai, gleznošanai).
- mašinērija Sarežģīta, komplicēta sistēma, kas darbojas ar lielu jaudu (arī birokrātiski, neiejūtīgi, neņemot vērā dažādus apstākļus).
- spektra krāsa sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, zila (gaišzila, tumšzila) vai violeta krāsa.
- sarkanums Sarkanas krāsas laukums; sarkans plankums.
- kaparčūska Sarkanbrūna glodene, arī sarkanbrūna, kaparkrāsas čūska (piem., Latvijā aizsargājamā gludenā čūska).
- henna Sarkandzeltena augu krāsviela.
- kaparkrāsa Sarkanīgi brūna krāsa.
- kaparsarkans Sarkans ar brūnganu nokrāsu.
- dzeltensarkans Sarkans ar dzeltenu nokrāsu; tāds, kam ir dzelteni un sarkani krāsu laukumi.
- oranžsarkans Sarkans ar oranžu nokrāsu.
- rūsgansarkans Sarkans ar rūsganu nokrāsu; rūsgani sarkans.
- zeltsarkans Sarkans ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
- zilisarkans Sarkans ar zilu nokrāsu.
- zilsarkans Sarkans ar zilu nokrāsu.
- kā magone sārtā, sarkanā krāsā (parasti par sievieti, viņas sejas, vaigu krāsu).
- dzeltensārts Sārts ar dzeltenu nokrāsu.
- oranžsārts Sārts ar oranžu nokrāsu; oranži sārts.
- purpursārts Sārts ar viegli violetu nokrāsu.
- violetsārts Sārts ar violetu nokrāsu.
- zaļgansārts Sārts ar zaļganu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un zaļganas krāsas laukumi.
- zeltainsārts Sārts ar zeltainu nokrāsu un spīdumu.
- zeltsārts Sārts ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
- zilgansārts Sārts ar zilganu nokrāsu.
- zilsārts Sārts ar zilu nokrāsu.
- saskrāpēties Saskrāpēt, savainot sevi.
- kserogrāfija Sausā fotokopēšana, kurā attēls rodas, krāsvielas pulverim pielīpot pie elektriski uzlādētas virsmas.
- pasteļkrāsa Sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu un īpašu saistvielu.
- zelta rudens sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
- saskrubināt Savākt, sakrāt.
- saskribināt Savākt; sakrāt.
- sagulties Savirzīties, sakrāties (kopā, kādā veidojumā, kur); sagult (2).
- sagult Savirzīties, sakrāties (kopā, kādā veidojumā, kur); sagulties (2).
- gamma Savstarpēji saistītu harmonisku krāsu toņu kopums.
- blēdīties Savtīgos nolūkos rīkoties negodīgi, melot, krāpt, mānīties.
- endosperma Sēklas baltums, īpaši audi augu sēklās, kuros uzkrājas dīgļa attīstībai nepieciešamās barības vielas.
- tempera Sena glezniecības tehnika ar īpašām krāsām, kurām par saistvielu izmanto olas dzeltenumu, eļļu vai kazeīnu; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- nobilis Senajā Romā –patriciešu un plebeju aristokrātijas pārstāvis, kas ieņēma kādu no augstākajiem valsts amatiem.
- signālraķete Signāla raidīšanai paredzēta raķete ar lādiņu, kas deg ar noteiktas krāsas liesmu vai degot veido krāsainus dūmus.
- lapgrauzis Sīka vai vidēji liela augēdāja vabole, parasti spilgtā, metāliski zaigojošā krāsā, kas grauž augu daļas, it īpaši lapas.
- simfilas Sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini posmkāji bez acīm, kas dzīvo augsnē zem akmeņiem.
- melnā nauda sīknauda, tumšas krāsas monēta ar nelielu vērtību.
- kode Sīks tauriņš, pelēcīgā krāsā, kura kāpuri, izgraužot ejas, sabojā vilnas drēbes, graudus u. tml.
- migla Sīku ūdens pilienu uzkrāšanās atmosfēras zemākajos slāņos.
- rodonīts Silikātu grupas minerāls sārtā krāsā; pusdārgakmens, no kura izgatavo juvelierizstrādājumus.
- līmplēve Sintētiska materiāla plēve ar krāsainu, rakstainu u. tml. virspusi un lipīgu apakšpusi.
- polietilēns Sintētisks polimērs – bezkrāsaina, puscaurspīdīga viela, ko iegūst, polimerizējot etilēnu.
- polipropilēns Sintētisks polimērs – cieta, bezkrāsaina viela, no kā iegūst šķiedras, plastmasu.
- polistirols Sintētisks polimērs – cieta, trausla, bezkrāsaina viela, ko izmanto, piem., elektrotehnikā, skaņas un siltuma izolācijas materiālu, apgaismes tehnikas, apdares materiālu, mājturības priekšmetu ražošanai.
- atlants Sistemātisks ģeogrāfijas vai citu karšu krājums (piem., grāmata, mape).
- kolekcija Sistematizēts (vienveidīgu, no mākslas, zinātnes, vēstures u. tml. viedokļa interesantu) priekšmetu krājums.
- fototēka Sistematizēts fotoattēlu krājums, krātuve.
- filmotēka Sistematizēts kinofilmu krājums speciālā glabātavā.
- kodekss Sistematizēts likumu krājums kādā tiesību nozarē.
- diskotēka Sistematizēts skaņuplašu krājums vai krātuve.
- rotakmens Skaists, krāsains minerāls vai iezis, ko izmanto mākslas priekšmetu un rotaslietu izgatavošanai.
- košs Skaists, krāšņs.
- krokuss Skalbju dzimtas daudzgadīgs sīpolaugs ar šaurām lapām un dažādas krāsas zvanveida ziediem.
- velna laivas skandināvu senkapi ar virszemes akmeņu krāvumiem, kas izveidoti laivas formā.
- kolorīts Skanējuma nokrāsa, raksturīga īpatnība.
- tembrs Skaņai raksturīga īpatnēja nokrāsa, ar ko atšķiras vienāda augstuma skaņas.
- koloristika Skaņdarba skanējuma nokrāsa.
- fonotēka Skaņu ierakstu krājums; vieta, kur glabājas skaņu ierakstu krājums.
- noskrāpēt Skrāpējot atdalīt nost; notīrīt.
- ieskrāpēt Skrāpējot ieveidot (kādā virsmā, piem., rievas); mazliet, arī vietām saskrāpēt.
- izskrāpēt Skrāpējot iztīrīt, kasot izdabūt (ārā).
- uzskrāpēt Skrāpējot izveidot (piemēram, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- ieskrāpēt Skrāpējot mazliet, arī vietām ievainot.
- saskrāpēt Skrāpējot radīt rievas, švīkas, līnijas (kā) virsmā; skrāpējot sabojāt (ko).
- apskrāpēt Skrāpējot savainot; skrāpējot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
- saskrāpēt Skrāpējot savainot.
- izskrāpēt Skrāpējot stipri ievainot (parasti acis).
- urēmija Slāpekļa vielmaiņas produktu uzkrāšanās asinīs (nieru mazspējas dēļ).
- likt ragus slepeni vilt, krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
- podagra Slimība, kas saistīta ar urīnskābes sāļu uzkrāšanos organismā un to izgulsnēšanos locītavās.
- sasnigt Sniegot sakrāties lielākā daudzumā (par sniegu).
- sociāldemokrātisms Sociāldemokrātijas ideoloģija un darbība sociālistiskas sabiedrības pakāpeniskai izveidošanai; šādi izveidota sociālistiskā iekārta.
- sociāldemokrāts Sociāldemokrātijas piekritējs; sociāldemokrātiskas partijas biedrs.
- sociķis Sociāldemokrāts.
- zvīņspārnis Spārneņu apakšklases kukainis ar raksturīgām krāsainām, reizēm spīguļojošām spārnu zvīņām.
- kontūrkrāsa Speciāla krāsa kontūru uzzīmēšanai, uzvilkšanai (piem., uz stikla vai zīda).
- ceplis Speciāla krāsns (piem., māla izstrādājumu) apdedzināšanai.
- skābekļa spilvens speciāla materiāla maiss (skābekļa iepildīšanai) ar gumijas cauruli, kas noslēdzama ar krānu.
- snūkers Spēle diviem (parasti) spēlētājiem ar 22 dažādu krāsu bumbiņām noteiktā secībā uz speciāla galda ar atverēm malā; ar nūju izdara sitienu pa balto bumbiņu; biljarda paveids.
- kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa – neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapiņa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts.
- laistīties Spīdēt spilgtās krāsās (par debesīm, parasti pirms saullēkta vai saulrieta).
- lāsmot Spīdēt, arī mirdzēt (parasti nevienmērīgi, mainot nokrāsu).
- zaigot Spīdēt, izcelties (kur) ar krāsas spilgtumu, spožumu, košumu u. tml.
- mirdzēt Spīdēt, izcelties (kur) ar krāsas spilgtumu.
- zalgot Spīdēt, izcelties ar krāsas spilgtumu, spožumu.
- uguns Spilgta gaisma, koša (kā) krāsa.
- liesma Spilgta gaisma, krāsa.
- uzplaiksnīt Spilgti atšķirties apkārtnē ar savu krāsu.
- ziedmuša Spilgti raiba, retāk vienkrāsaina metāliski spīdīga muša, kas pārtiek no nektāra un ziedputekšņiem.
- ultramarīns Spilgti zila krāsviela; attiecīgā krāsa.
- spožs Spilgts, intensīvs (par krāsu).
- portvīns Spirtots deserta vīns no speciālu šķirņu vīnogām, kuru krāsa nosaka arī vīna krāsu.
- etilspirts Spirts, kas dabiskā veidā rodas cukura rūgšanas procesā – bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un asu garšu.
- uzliesmot Spoži (parasti sārti) atspīdēt; izcelties apkārtējā vidē ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
- iluminēt Spoži, spilgti, arī krāsaini apgaismot (ielas, ēkas u. tml., parasti svētkos).
- iluminācija Spožs, spilgts, arī krāsains ielu, ēku apgaismojums (parasti svētkos).
- semafors Starptautiska koda signālu sistēma kuģu saziņai ar krastu vai savā starpā, ko noraida ar attiecīgu roku stāvokli, izmantojot krāsainus karodziņus.
- titulstāsts Stāstu krājuma stāsts, kura nosaukums saskan ar krājuma nosaukumu.
- sastrēgums Stāvoklis, kad, kustībā sastopot šķēršļus, (kas) sablīvējas, sakrājas.
- slāpekļskābe Stipra skābe – bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
- sašaut Strauji ievirzīt (parasti maizi krāsnī).
- ņirba Strauji mainīgu gaismas vai krāsu laukumu parādīšanās.
- ņirboņa Strauji mainīgu sīku gaismas vai krāsu laukumu parādīšanās.
- krāsnesis Studentu korporācijas biedrs, kam ir tiesības nēsāt savas korporācijas krāsas.
- gums Sulīgs paresnināts sānsaknes pārveidojums, kur uzkrājas rezerves barības vielas.
- līnija Svītra, šaura josla (uzvilkta, uzzīmēta, iekrāsota u. tml.).
- mahagonijs Šā vai dažu citu līdzīgu tropu koku koksne sarkanbrūnā krāsā ar cietu koksni un skaistu tekstūru; sarkankoks.
- dzeltens Šādā krāsā.
- balts Šādas krāsas tērpā.
- melns Šādas krāsas tērpā.
- batika Šādi krāsots audums; šādā tehnikā darināts mākslas priekšmets.
- sēpija Šāds brūnās krāsas tonis.
- dubultbandinieks Šahā – viens no diviem vienas un tās pašas krāsas bandiniekiem, kas nokļuvuši uz vienas vertikāles.
- svītra Šaura, garena (uzvilkta, krāsota, reljefa u. tml.) josla, kas (parasti mērķtiecīgi) veidota (kā) virsmā.
- švīka Šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
- pernica Šķidra, plēvi veidojoša viela, ko lieto eļļas krāsu ražošanā, kā arī koka un metāla virsmu apstrādei pirms krāsošanas.
- piensula Šķidrums baltā krāsā, ko satur vairāki augi un sēnes.
- infiltrācija Šūnu elementu un šķidruma uzkrāšanās audos (parasti iekaisuma dēļ).
- krāsains Tāds (attēls), kas ir dažādās krāsās; tāds, kam ir šāds vai šādi attēli; pretstats: melnbalts.
- sārtvaidzis Tāds (auglis, oga), kas ir sārtā krāsā, kam ir sārta vai sarkana miza.
- dižciltīgs Tāds (cilvēks), kas pieder pie aristokrātijas.
- zeltgalvains Tāds (dzīvnieks), kam uz galvas ir zeltains, dzeltens vai oranžs krāsojums.
- skārienjutīgs Tāds (piem., ekrāns), kas uztver pieskārienu un reaģē uz to.
- pelēcīgs Tāds, kad ir blāva, nespodra gaisma; tāds, kad nav spilgtu krāsu (par apkārtni, vidi).
- augstdzimis Tāds, kam ir aristokrātiska izcelšanās; dižciltīgs.
- netīrs Tāds, kam ir citas (parasti tumšas) krāsas vai krāsu toņa piejaukums (par krāsu, tās toni).
- citrondzeltens Tāds, kam ir citrona mizas krāsa.
- raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, raksti.
- raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā dzimtā, ģintī.
- dzeltenrūtains Tāds, kam ir dzeltenas rūtis (piem., par audumu, apģērba gabalu); dzeltens ar citas krāsas rūtīm.
- dzeltenraibs Tāds, kam ir dzelteni raibumi; dzeltens ar citas krāsas raibumiem.
- dzintardzeltens Tāds, kam ir dzintaram raksturīgā dzeltenā krāsa.
- balts Tāds, kam ir gaiša ādas krāsa (kā rases pazīme).
- saulains Tāds, kam ir gaišs tonis (par, parasti dzeltenu, oranžu krāsu); tāds, kam ir gaiša, parasti dzeltena, oranža, krāsa.
- oranžs Tāds, kam ir gatavam apelsīnam raksturīgā krāsa; sarkanīgi dzeltens vai dzeltenīgi sarkans.
- spilgts Tāds, kam ir intensīvs krāsas tonis; košs.
- krāšņs Tāds, kam ir izcils (formu, krāsu, līniju u. tml.) daudzveidīgums, skaistums, bagātīgums.
- kvēls Tāds, kam ir koša, parasti sarkana krāsa.
- krāsa Tāds, kam ir krāsains attēls.
- krāterveida Tāds, kam ir krātera (1) veids, forma.
- melns Tāds, kam ir ļoti tumša ādas krāsa (kā rases pazīme).
- mālains Tāds, kam ir māliem raksturīgā sarkanīgi brūnā krāsa.
- medains Tāds, kam ir medum raksturīgā krāsa.
- melnādains Tāds, kam ir melna ādas krāsa.
- melnbalts Tāds, kam ir melni un balti krāsu laukumi.
- melnsarkans Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši un sarkani krāsu laukumi; ļoti tumši sarkans, gandrīz melns.
- melnzaļš Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši un zaļi, krāsu laukumi; ļoti tumši zaļš, gandrīz melns.
- melnzils Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši un zili krāsu laukumi; ļoti tumši zils, gandrīz melns.
- lāsmains Tāds, kam ir nevienmērīgs, mainīgas nokrāsas spīdums.
- okerīgs Tāds, kam ir okera nokrāsa.
- olīvzaļš Tāds, kam ir olīvām raksturīgā pelēcīgi zaļā krāsa.
- oranžīgs Tāds, kam ir oranža nokrāsa.
- mantkārīgs Tāds, kam ir pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu, bagātību, iedzīvoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- melnīgsnējs Tāds, kam ir patumša, brūngana ādas krāsa.
- melnīgsnējs Tāds, kam ir patumša, brūngana nokrāsa.
- pelnpelēks Tāds, kam ir pelēka, pelniem raksturīga krāsa.
- pelnains Tāds, kam ir pelniem raksturīgā krāsa.
- platekrāna Tāds, kam ir plats ekrāns; tāds, kas demonstrējams uz plata ekrāna.
- pastozs Tāds, kam ir raksturīga blīvi, reljefi uzlikta krāsa.
- sniegbalts Tāds, kam ir raksturīga intensīvi balta krāsa, arī gaiša krāsa, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, ģintī (parasti par augiem).
- rozīgs Tāds, kam ir rozā nokrāsa.
- rudzupuķe Tāds, kam ir rudzupuķu ziediem līdzīga zilās krāsas nianse.
- rūsains Tāds, kam ir rūsas [1] (1) krāsa.
- pabāls Tāds, kam ir samērā, arī mazliet bāla krāsa, pavājš spilgtums.
- sarkanzaļš Tāds, kam ir sarkanas un zaļas krāsas laukumi.
- sarkanbalts Tāds, kam ir sarkani un balti krāsu laukumi.
- sarkanādains Tāds, kam ir sarkanīgi brūna ādas krāsa (parasti par indiāņiem).
- olīvbrūns Tāds, kam ir sarkanīgi brūna krāsa, kas raksturīga atsevišķu sugu gatavām olīvām.
- kvēlains Tāds, kam ir sārta nokrāsa.
- smaragdzaļš Tāds, kam ir smaragdam raksturīgā zaļā krāsa.
- košs Tāds, kam ir spilgtas krāsas; spilgts, arī krāšņs.
- tumšs Tāds, kam ir stipri piesātināts krāsas tonis; tāds, kas pēc krāsas tuvojas melnam; pretstats: gaišs.
- sudrabains Tāds, kam ir sudrabam raksturīgā (parasti baltā vai pelēkā) krāsa un spīdums; šāds krāsas tonis.
- sviestains Tāds, kam ir sviestam raksturīga krāsa; tāds, kam ir sviestam raksturīgais mīkstums, slidenums.
- svinpelēks Tāds, kam ir svinam raksturīgā zilganpelēkā krāsa; zilganpelēks (par krāsu); svina pelēks.
- svina pelēks tāds, kam ir svinam raksturīgā zilganpelēkā krāsa; zilganpelēks (par krāsu); svinpelēks.
- sirms Tāds, kam ir šāda matu krāsa.
- ruds Tāds, kam ir šādas krāsas apmatojums.
- zelts Tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīga krāsa, arī spīdums; zeltains.
- sudrabs Tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīgais spīdums, krāsa.
- tēraudains Tāds, kam ir tēraudam raksturīgās īpašības (piem., zilganpelēka krāsa, spīdums).
- tirkīzzils Tāds, kam ir tirkīzam raksturīgā zilā krāsa.
- tumšādains Tāds, kam ir tumša ādas krāsa.
- sūnzaļš Tāds, kam ir zaļajai sūnai raksturīgā krāsa.
- zeltains Tāds, kam ir zeltam raksturīgā dzeltenā krāsa un spīdums.
- zilganbalts Tāds, kam ir zilas un baltas krāsas laukumi.
- zilibalts Tāds, kam ir zilas un baltas krāsas laukumi.
- zilisarkans Tāds, kam ir zilas un sarkanas krāsas laukumi.
- zilsarkans Tāds, kam ir zilas un sarkanas krāsas laukumi.
- zilraibs Tāds, kam ir zili raibumi; zils ar citas krāsas raibumiem.
- zilbalts Tāds, kam ir zili un balti krāsu laukumi.
- pelēks Tāds, kam ir, piem., pelniem, pelēm, baložiem raksturīgā krāsa.
- balts Tāds, kam ir, piem., piena, sniega krāsa; pretstats: melns.
- dzeltens Tāds, kam ir, piem., pieneņu ziedu, citrona, zelta krāsa.
- zils Tāds, kam ir, piem., skaidras debess, rudzupuķu, neaizmirstulīšu ziedu krāsa.
- violets Tāds, kam ir, piem., viršu ziedu krāsa; zilgani sārts.
- sarkans Tāds, kam ir, piemēram, asiņu, gatavu zemeņogu krāsa.
- brūns Tāds, kam ir, piemēram, šokolādes, grauzdētu kafijas pupiņu, gatavu, nolobītu kastaņas augļu, piena karameļu, priežu mizas krāsa.
- zaļš Tāds, kam ir, piemēram, zālei raksturīgā krāsa.
- tīrs Tāds, kam nav citas krāsas vai krāsu toņa piejaukuma; dzidrs.
- neizteiksmīgs Tāds, kam nav krāsainības, spilgtu iezīmju.
- bālgans Tāds, kam nav krāsas spilgtuma; blāvs, neskaidrs.
- bezkrāsains Tāds, kam nav krāsas; tāds, kam nav spilgtas, košas krāsas; gaišs, bālgans.
- bāls Tāds, kam nav spilgta krāsas toņa; gaišs.
- lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgs, nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu); tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena krāsas toņa citā.
- zils Tāds, kas (kādu apstākļu ietekmē) ieguvis zilganu nokrāsu (par cilvēku, tā ķermeņa dalām).
- dzintarains Tāds, kas (piem., krāsas ziņā) atgādina dzintaru, tāds, kas ir līdzīgs dzintaram.
- pienains Tāds, kas (piem., pēc krāsas) ir līdzīgs pienam.
- melns Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu; tāds, kam ir, piem., sodrēju krāsa; pretstats: balts.
- mantrausīgs Tāds, kas alkatīgi cenšas iegūt sev mantu, krāt materiālus labumus.
- varavīkšņains Tāds, kas ar savu daudzkrāsainību atgādina varavīksni.
- plutokrātisks Tāds, kas attiecas uz plutokrātiju, ir tai raksturīgs.
- vaskains Tāds, kas ir bišu vaska krāsā, dzeltenīgs.
- melns Tāds, kas ir ģērbies šādas krāsas tērpā.
- sirms Tāds, kas ir kļuvis pelēcīgi gaišs, zūdot dabiskajai krāsai.
- karalisks Tāds, kas ir lielāks, krāšņāks, kvalitatīvāks par pārējām (augu, dzīvnieku) sugām, šķirnēm u. tml.
- noplucis Tāds, kas ir ļoti novalkāts, zaudējis krāsu un kļuvis neizskatīgs.
- patumšs Tāds, kas ir nedaudz tumšākā krāsā.
- pelēcīgs Tāds, kas ir neinteresants, neizteiksmīgs; tāds, kurā trūkst krāsu.
- zeltīts Tāds, kas ir pārklāts ar zeltu; tāds, kas ir zelta krāsā.
- sirms Tāds, kas ir pelēcīgi balts; tāds, kam ir pelēcīgi balta nokrāsa.
- purpurains Tāds, kas ir purpurkrāsā.
- brīvs Tāds, kas ir rezervē, krājumā, ko pašlaik nelieto.
- gaišs Tāds, kas ir samērā dzidrs, caurspīdīgs; tāds, kas nav tumšā krāsā.
- bēšs Tāds, kas ir smilšu krāsā, brūnganīgs.
- dzeltens Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- pelēks Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- sarkans Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- zils Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, notiktā priekšmetu, vielu grupā.
- zaļš Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šāds krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā u. tml.
- balts Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti gaišs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā grupā, dzimtē, šķirnē.
- melns Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti tumšs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
- rūsgans Tāds, kas ir šādā krāsā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, sugā.
- brūns Tāds, kas ir šādā krāsā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
- vārs Tāds, kas ir tikko sajūtams; arī blāvs (par smaržu, gaismu, krāsu).
- slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums lāšu, pilienu veidā; tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā; arī mitrs (1).
- daudzkrāsains Tāds, kas ir vairākās krāsās.
- krāsains Tāds, kas ir vairākās vai daudzās krāsās; tāds, kas izpaužas dažādās krāsās.
- krāsains Tāds, kas ir vienā vai vairākās spektra krāsās; tāds, kas nav balts, pelēks vai melns.
- nomazgāt Tāds, kas ir zaudējis sākotnējo krāsu, kļuvis neizskatīgs (no biežas mazgāšanas).
- slapjš Tāds, kas izraisa šķidruma uzkrāšanos organismā, arī izdalīšanos no tā (par slimībām).
- applucis Tāds, kas kļuvis neizskatīgs, zaudējis krāsu.
- kontrastkrāsa Tāds, kas kopā ar citu krāsu veido kontrastu.
- hameleons Tāds, kas maina krāsu.
- neitrāls Tāds, kas nav saistīts ar noteiktu funkcionālu stilu un kam nepiemīt emocionāli ekspresīva nokrāsa; vispārlietojams.
- mierīgs Tāds, kas nav spilgts, spožs (piem., par krāsu toņiem, apgaismojumu).
- pseidotautisks Tāds, kas neatbilst patiesam, demokrātiskam tautiskumam.
- rāms Tāds, kas neizceļas ar spilgtumu, spožumu (par gaismu, krāsu).
- autoritārs Tāds, kas nepieļauj opozīciju, varas dalīšanu un plurālismu; valdonīgs, nedemokrātisks.
- sauss Tāds, kas noris bez šķidruma izdalīšanās, uzkrāšanās (par slimību).
- demokrātisks Tāds, kas pamatojas uz demokrātiju, demokrātismu.
- sīkstulīgs Tāds, kas pārliecīgi taupa, krāj mantu, naudu, nevēlas tajā dalīties; skopulīgs.
- ilggadējs Tāds, kas pastāv, darbojas, noris vairākus, daudzus gadus; tāds, kas radies, uzkrājies vairāku, daudzu gadu gaitā.
- perlamutrs Tāds, kas pēc krāsas, spīduma ir līdzīgs šādam slānim.
- sākotnējs Tāds, kas piemīt (kam) pastāvēšanas, eksistēšanas sākumā (piem., par izskatu, formu, krāsu).
- auksts Tāds, kas rada vēsuma, nemājīguma izjūtu (par krāsām).
- vēss Tāds, kas saistās ar mēreni zemas temperatūras sajūtu (par krāsu, krāsas toni).
- blēdīgs Tāds, kas savtīgos nolūkos rīkojas negodīgi, melo, krāpj, mānās.
- barojošs Tāds, kas strauji palielina (cilvēka) svaru, veicina tauku uzkrāšanos.
- polihroms Tāds, kas veidots daudzās krāsās; daudzkrāsains.
- dzīparains Tāds, kas veidots no dzīpariem; krāsains, raibs.
- dzīparots Tāds, kas veidots no dzīpariem; krāsains, raibs.
- pazaļš Tāds, kas vēl nav pilnīgi nogatavojies, ieguvis sev raksturīgo krāsu.
- krāčains Tāds, kur ir daudz krāču.
- gleznains Tāds, kur ir skaisti dabasskati; tāds, kam piemīt skaistums, krāsu bagātība (par vietām dabā).
- mistrains Tāds, kur ir, piem., dažādu krāsu sajaukums; raibs.
- tukšs Tāds, kur nav (kā, parasti pārtikas līdzekļu, preču, naudas) krājumu.
- kluss Tāds, kur nav spilgtu kontrastu; viegli niansēts, ar nelielām (piem., krāsu toņu) atšķirībām.
- pigmentēts Tāds, kurā ir izveidojušies, uzkrājušies pigmenti.
- vienkrāsas Tāds, kurā izmantota viena krāsa.
- trīskrāsu Tāds, kurā izmantotas trīs krāsas, lai iegūtu daudzus krāsu toņus.
- kontrastains Tāds, kurā izpaužas gaismas vai krāsu, krāsas toņu kontrasts.
- blēdīgs Tāds, kurā izpaužas negodīgums, krāpšana, mānīšanās.
- birokrātisks Tāds, kura rīcībai ir raksturīgs birokrātisms; tāds, kas raksturīgs birokrātismam.
- nekrāsots Tāds, kura virsma nav pārklāta ar krāsu; tāds, kas ir savā dabiskajā krāsā.
- sukulents Tāds, kuram ir sulīgas lapas un stumbrs, kurā uzkrājas ūdens (par augiem).
- plāts Taisnstūraina metāla panna ar uzliektām malām (kā) cepšanai krāsnī, cepeškrāsnī; plāte.
- plāte Taisnstūraina plāna panna (kā) cepšanai krāsnī, cepeškrāsnī.
- mozaīka Tas (priekšmets, parādība), kas sastāv, ir veidots no daudzām dažādu krāsu sīkām daļiņām.
- krāšņums Tas, kas padara (ko) krāšņu.
- sudrabs Tas, kas pēc krāsas vai spīduma līdzinās šim cēlmetālam.
- bagāža Tas, ko cilvēks ir uzkrājis, uzņēmis sevī (piem., zināšanas, emocijas).
- celulīts Tauku lodīšu uzkrāšanās zemādā, kas padara ādu nelīdzenu.
- sataupīt Taupot sakrāt.
- navigācijas taustiņš taustiņš rādītāja pārvietošanai pa displeja ekrānu.
- ēnu teātris teātra mākslas veids, kurā uz apgaismota ekrāna tiek projicēti plakanu lelles, arī aktieru ķermeņu vai ķermeņa daļu kustīgi atveidi.
- stereoskopija Tehnika trīsdimensiju attēla iegūšanai un demonstrēšanai ar īpašu optisku līdzekļu (briļļu vai ekrānu) palīdzību.
- kinotehnika Tehniskas ierīces, ko izmanto kinofilmu ražošanai un demonstrēšanai uz ekrāna.
- kausēt Tehnoloģiskā procesā īpašās ierīcēs (piem., domnās, konverteros, martenkrāsnīs) iegūt.
- pietecēt Tekot, plūstot sakrāties.
- apdrukāt Tekstilrūpniecībā – pārklājot audumu ar krāsu, padarīt to rakstainu.
- zilais ekrāns televizors, televizora ekrāns.
- kolāža Tēlotājā mākslā – dažādu materiālu pielīmēšana pie krāsas un faktūras ziņā atšķirīgas pamatnes; šādā veidā radīts mākslas darbs.
- triept Tēlotājā mākslā – klāt krāsu uz (kā) virsmas samērā biezā kārtā, reljefi; šādā veidā klāt (kāda materiāla virsmu) ar krāsu.
- glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā mākslas tēli tiek veidoti ar krāsām, līnijām uz plaknes (audekla, koka, kartona u. tml.).
- puansetija Telpaugs, kura sīkos ziedus apņem spilgti krāsainas (sarkanas, baltas, sārtas) augšlapas, kas atgādina daudzstarainu zvaigzni un uzzied parasti decembrī; Ziemassvētku zvaigzne [Poinsettia].
- teokrāts Teokrātijas piekritējs, atbalstītājs.
- tēraudkausēšana Tērauda ieguve (konverterā, martenkrāsnī, elektrokrāsnī); tērauda kausēšana.
- martenprocess Tērauda ražošana martenkrāsnī.
- tēraudkrāsa Tēraudam raksturīgā pelēkā, zilganā krāsa.
- kartogramma Teritoriālā iedalījuma karte, kurā grafiski (ar svītrojumu, krāsojumu) attēlota kādas parādības intensitāte kādā teritorijas vienībā.
- saziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, mainīt krāsu (par pārtikas produktiem, parasti par rudzu maizi).
- zīmulis Tievs grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis, parasti koka ietvarā (rakstīšanai vai zīmēšanai).
- tīklaine Tīklveida sistēma, kurā noteiktā veidā uz virsmas izvietoti vienāda tipa elementi (piem., caurumi, lēcas, pikseļi displeja ekrānā).
- krāsoties Tikt krāsotam.
- izbeigties Tikt pilnīgi izlietotam; nebūt vairs krājumā.
- saskrāpēties Tikt saskrāpētam.
- notonēt Tonējot panākt, ka (kas) iegūst noteiktu krāsas toni; viegli iekrāsot.
- tonalitāte Toņu, nianšu, nokrāsu kopums.
- domna Torņveida krāsns čuguna kausēšanai no dzelzs rūdas.
- uztriept Triepjot (piemēram, ziedi, krāsu) uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- trīskrāsains Trijās krāsās.
- trijkrāsu Trijkrāsains.
- trejkrāsains Trīskrāsains.
- trijkrāsains Trīskrāsains.
- trīskrāsu Trīskrāsains.
- trejkrāsu Trīskrāsu (2).
- lobēlija Tropu vai subtropu lakstaugs (retāk puskrūms vai krūms) ar veselām, pamīšus augošām lapām, kura vairākas sugas audzē kā krāšņumaugu.
- papagaiļu tulpes tulpju grupa, kuru ziediem raksturīgas lielas robainas, krokainas ziedlapas, kuru krāšņums atgādina papagaiļa spalvas; šīs grupas tulpes.
- melnā tēja tumšas krāsas tējas šķirne; šīs šķirnes tēja.
- melnbrūns Tumši brūns ar melnu nokrāsu.
- kastaņbrūns Tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu.
- marengo Tumši pelēka krāsa; vilnas audums šādā krāsā.
- aveņkrāsa Tumši sarkana krāsa ar violetu niansi.
- vīnkrāsa Tumši sarkana krāsa ar violetu nokrāsu.
- purpurs Tumši sarkana krāsviela ar viegli violetu nokrāsu; attiecīgā krāsa, krāsas tonis.
- karmīns Tumši sarkana krāsviela, ko iegūst no dažu bruņutu sugu mātītēm; attiecīgā krāsa, krāsas tonis.
- purpursarkans Tumši sarkans ar viegli violetu nokrāsu.
- bordo Tumši sarkans, attiecīgās šķirnes vīna krāsā.
- indigo Tumši zils ar violetu nokrāsu.
- mēļš Tumši zils; zils ar violetu nokrāsu.
- melanīns Tumšs pigments, kas atrodas cilvēka, dzīvnieka un augu audos un nosaka ādas, kā arī augļu mizas un kukaiņu segaudu krāsu.
- piesātināts Tumšs, intensīvs (par krāsu, krāsas toni).
- smags Tumšs, koncentrēts (parasti par krāsu).
- purpurkrāsa Tumšsarkana krāsa ar viegli violetu nokrāsu.
- purpurs Tumšsarkans audums ar viegli violetu nokrāsu; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
- tuneļkrāsns Tuneļveida krāsns, kurā tiek gatavota, apstrādāta u. tml. kāda produkcija.
- akvareļu krāsas ūdenī šķīstošas krāsas no smalki saberztām krāsvielām un augu līmvielām; akvareļkrāsas, ūdenskrāsas.
- ūdens krāsas ūdenī šķīstošas krāsas no smalki saberztām krāsvielām un augu līmvielām; akvareļkrāsas, ūdenskrāsas.
- akvareļkrāsas Ūdenī šķīstošas krāsas, kas pagatavotas no smalki saberztām krāsvielām, tām pievienojot augu līmvielas.
- ūdens krāsa Ūdens dispersijas krāsa (piem., būvniecībai).
- caurtece Ūdens straume, kas tek cauri ūdenskrātuvei.
- dzirnavezers Ūdenskrātuve (pie dzirnavām), kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
- uzdambējums Ūdenskrātuve augšpus aizsprosta, dambja (piemēram, upē).
- lotoss Ūdensrozei līdzīgs tropu ūdensaugs ar ļoti lielām lapām un krāšņiem ziediem.
- ūdens Ūdeņraža un skābekļa savienojums – šķidra viela (minerāls), kam nav garšas, smaržas, krāsas (biezākam slānim zila krāsa) un kas plaši izplatīts dabā šķidrā, gāzes un cietā veidā.
- odere Ugunsizturīgs aizsargslānis, ar ko no iekšpuses izklāj krāsnis, kurtuves u. tml.
- caurtece Upe, kanāls, grāvis, kas savieno ūdenskrātuves.
- apžilbt Uz īsu mirkli zaudēt spēju redzēt, saskatīt (piem., spilgtas gaismas, krāsas ietekmē).
- klona maize uz krāsns pamatnes cepta maize.
- uzotēt Uzklāt ar otu (ko) virsū (uz kā, kam); arī uzkrāsot.
- tūkt Uzkrājoties šķidrumam audos, palielināties apjomā (parasti par ķermeņa daļām, ievainojumu).
- rezerve Uzkrājums (organismā).
- uzmālēt Uzkrāsot ar kosmētikas līdzkļiem (parasti uzkrītoši, pārspīlēti).
- uzsmiņķēt Uzkrāsot, izskaistināt ko ar kosmētikas līdzekli.
- uzmālēt Uzkrāsot, uzgleznot (parasti neprofesionāli).
- uzsmiņķēties Uzkrāsoties ar kosmētikas līdzekļiem.
- uzmālēties Uzkrāsoties; uzkrāsoties (uzkrītoši, pārspīlēti).
- akumulācija Uzkrāšana, savākšana; uzkrāšanās.
- kumulācija Uzkrāšanās, summēšanās (piem., par medikamentiem organismā).
- uzlādēt Uzkrāt elektrisko enerģiju (aparātā, ierīcē u. tml.) turpmākai izmantošanai.
- akumulēt Uzkrāt, sakrāt.
- kumulēt Uzkrāt, savākt; kumulēties (1).
- kumulēties Uzkrāties, summēties.
- uzkleķēt Uzmeistarot, uzcelt (piemēram, ko ļoti vienkāršu); pavirši uzcelt, arī uzziest, uzkrāsot u. tml.
- grafiti Uzraksti un zīmējumi, kas ar aerosola krāsām uzkrāsoti uz sienām un citām virsmām sabiedriskās vietās.
- savākt Vācot iegūt (barību, tās krājumus) – par dzīvniekiem; vācot (barību), piepildīt (ko ar to).
- izbikstīt Vairākkārt pieskaroties un mazliet pagrūžot, izgrūstīt (piem., ogles krāsnī).
- skrāpēties Vairākkārt skrāpēt.
- poliekrāns Vairāku blakus novietotu ekrānu sistēma vai viens ekrāns vairāku savstarpēji saistītu attēlu vienlaicīgai demonstrēšanai.
- kolekcionēt Vākt un kārtot (ko) kolekcijā; krāt.
- ģērbties sarkanā valkāt sarkanas krāsas drēbes.
- leksika Valodas vārdu krājums; vārdu krājums, kas raksturīgs kādai sociālai grupai, izloksnei, indivīdam vai, piem., literāram darbam.
- konotācija Valodas vienības (piem., vārda) jēdzieniskā satura uzslāņojums – emocionālā attieksme, stilistiskā nokrāsa, tēlainība u. tml.
- režīms Valsts iekārta, pārvaldes forma (parasti nedemokrātiska).
- jaunsudrabs Vara sakausējums ar cinku un niķeli sudrabainā krāsā; alpaks.
- poētisms Vārds vai vārdu savienojums ar lirisku vai patētiski emocionālu nokrāsu.
- vārddarināšana Vārdu krājuma bagātināšana ar jauniem vārdiem, pārveidojot valodā lietojamo vārdu uzbūvi un nozīmi ar valodas sistēmā esošajiem līdzekļiem un paņēmieniem.
- aktīvais vārdu krājums vārdu krājums, kuru runātājs brīvi un regulāri lieto saziņā; aktīvā leksika.
- hortenzija Vasarzaļš vai mūžzaļš krāšņumkrūms, retāk koks ar nelieliem ziediem lielos neīstos čemuros.
- sīpols Vasas pārveidne – īsa pazemes vasa ar stipri sarukušu stumbru un sulīgām zvīņlapām, kurās uzkrājas barības vielas.
- saknenis Vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves – vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves.
- krāsot Veidot (uzrakstu, attēlu) ar krāsu.
- oderēt Veidot īpašu ugunsizturīgu aizsargslāni (krāsns, kurtuves u. tml. iekšpusē).
- konsekrēt Veikt konsekrāciju.
- āmis Velkamā zvejas tīkla maisveida daļa, kurā sakrājas zivis.
- antidemokrātisks Vērsts pret demokrātismu, demokrātiju.
- rudmiese Vērtīga ēdamā sēne ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras [Lactarius deliciosus].
- zilgme Vide zilā, zilganā krāsā (par debesīm, ūdeņiem, gaisu).
- pelēcība Vide, kurā dominē pelēka vai pelēcīga krāsa.
- samojedu suns vidēji liels suns ar baltu vai krēmkrāsas biezu un garu, ziemeļu klimatam piemērotu apspalvojumu.
- videotēka Videokasešu krājums, kolekcija; vieta, kur tās glabā.
- iebrūngans Viegli brūngans; ar brūnganu nokrāsu.
- acetons Viegli gaistošs, bezkrāsains šķidrums ar specifisku smaku, ko izmanto organisko vielu šķīdināšanai.
- iekrāsot Viegli, mazliet nokrāsot; panākt, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
- indikators Viela (reaģents), kas ar krāsas maiņu vai nogulšņu izveidošanos norāda uz kā klātbūtni ķīmiskā savienojumā.
- krāsviela Viela, kas kopā ar saistvielu veido krāsu.
- krāsviela Viela, kas, ietilpstot (kā) sastāvā, nosaka (tā) krāsu.
- noņēmējs Viela, līdzeklis (kā, piem., lakas, krāsas) noņemšanai (no kā virsmas).
- vienkrāsains Vienā krāsā.
- šatieris Vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu salikums (piem., austās segās).
- sausziedes Viengadīgi augi ar samērā sausiem, salmainiem ziediem, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu.
- redīss Viengadīgs kāpostu dzimtas dārzenis ar nelielām, ieapaļām lapām un ēdamu apaļu vai garenu sakni sarkanā vai baltā krāsā [Raphanus sativus].
- lauvmutīte Viengadīgs krāšņumaugs ar divlūpainiem ziediem dažādās krāsās.
- krese Viengadīgs krāšņumaugs ar oranžiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem ar piesi un apaļām lapām.
- zemā lobēlija viengadīgs krāšņumaugs ar sīkām lapām un zilganiem, baltiem vai sārtiem ziediem.
- kabacis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar lieliem, gareniem augļiem zaļā vai dzeltenā krāsā [Cucurbita pepo].
- astere Viengadīgs lakstaugs ar dažādu krāsu ziediem kurvīšos.
- dedestiņas Viengadīgs vai daudzgadīgs kāpelētājaugs ar dažādas krāsas puķuzirnīšiem līdzīgiem ziediem.
- puķzirnītis Viengadīgs vai daudzgadīgs krāšņumaugs ar kāpelējošu stublāju un dažādu krāsu, parasti smaržīgiem ziediem.
- veronika Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis – sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- balzamīne Viengadīgs, izturīgs, bagātīgi ziedošs krāšņumaugs, kas audzējams gan dārzā, gan puķu podā un kam ir dažādu krāsu ziedi.
- skudrskābe Vienkāršākā karbonskābe – bezkrāsas šķidrums ar asu, kodīgu smaku.
- bengāliskās ugunis vienkāršākie pirotehniskie maisījumi, kas deg ar baltu vai krāsainu liesmu.
- monohroms Vienkrāsains, arī melnbalts.
- vienkrāsas Vienkrāsains.
- uzliciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzlikt (1); krāsas triepiens, uzklājums (piemēram, ar otu, paletes nazi) gleznojot.
- sārtaļģes Viens no aļģu veidiem – pavedienveida, krūmveida vai plātņveida aļģes sarkanā, iedzeltenā vai zilganā krāsā.
- metanols Viens no spirta veidiem – bezkrāsains, ļoti indīgs šķidrums; metilspirts; koka spirts.
- zaļaļģes Vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida vai plātņveida aļģes, galvenokārt zaļā krāsā [Chlorophyta].
- banka Vienuviet apkopots (parasti datorizēts) informācijas, ziņu u. tml. kopums; krātuve.
- metilspirts Vienvērtīgais spirts – indīgs, bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu; metanols.
- aizkrāsne Vieta aiz krāsns.
- pakrāsne Vieta zem krāsns (piem., malkas, iekuru glabāšanai).
- atradne Vieta, kur atrodas (rūpnieciski izmantojami derīgie izrakteņi); (to) krājums.
- banka Vieta, kur uzkrāj uz kādu laiku glabā (ko).
- depo Vieta, orgāns (organismā), kurā uzkrājas, piem., kādas vielas.
- krātuve Vieta, telpa (kā) uzkrāšanai, glabāšanai.
- vilt Viltīgi mānīt, krāpt (kādu).
- sarkanviolets Violets ar sarkanu nokrāsu.
- purpurviolets Violets ar viegli tumšsarkanu nokrāsu.
- zilganviolets Violets ar zilganu nokrāsu.
- okstiņš Vīriešu galvassega – cieta platmale ar apaļu dibenu, parasti melnā krāsā; katliņš.
- saronga Vīriešu un sieviešu apģērba gabals (Indonēzijā, Malaizijā, Šrilankā u. c.), kas sastāv no krāsaina vai batikota kokvilnas auduma gabala, kas aptīts ap gurniem garu svārku veidā.
- virskrāsa Virsmas krāsa (parasti augļiem).
- fovisms Virziens franču glezniecībā 20. gs. sākumā, kam raksturīgs spilgtu, dekoratīvu krāsu laukumu lietojums.
- vilkt Virzīt dūmus ārā (par krāsni, plīti u. tml.); darboties (piem., par motoru).
- plutokrātija Visbagātākā sabiedrības slāņa pārstāvju kopums; plutokrāti.
- dimants Viscietākais minerāls – bezkrāsains oglekļa kristāls (dārgakmens).
- pikselis Vismazākais attēla elements (uz displeja, ekrāna).
- aristokrātisms Vispārināta īpašība --> aristokrātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; aristokrātiska izturēšanās.
- krāšņums Vispārināta īpašība --> krāšņs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sārtums Vispārināta īpašība --> sārts [2], šīs īpašības konkrēta izpausme; sārtas krāsas plankums, laukums.
- zaļums Vispārināta īpašība --> zaļš (1); šīs īpašības konkrēta izpausme; zaļas krāsas laukums.
- tiamīns Vitamīns – bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā; B1 vitamīns.
- vīteņsausserdis Vīteņaugs, kas vijas ap balstu un kura ziedu krāsa variē no dzeltenbaltas līdz iesarkanai ar pāreju violetos toņos, ziediem ir garas putekšņlapas un tie patīkami un spēcīgi smaržo [Lonicera caprifolium].
- obsidiāns Vulkānisks, stiklam līdzīgs iezis tumšā, gandrīz melnā krāsā, kas veidojies, lavai strauji atdziestot.
- sinepju krāsa zaļgani dzeltena krāsa, kāda ir sinepju pulverim.
- dzeltenzaļš Zaļš ar dzeltenu nokrāsu; tāds, kam ir dzelteni un zaļi krāsu laukumi.
- rūsganzaļš Zaļš ar rūsganu nokrāsu; rūsgani zaļš.
- sudrabzaļš Zaļš ar sudrabainu spīdumu un nokrāsu; tāds, kam ir zaļi un sudrabaini krāsu laukumi.
- sūnu zaļš zaļš ar sūnām raksturīgu nokrāsu.
- zeltzaļš Zaļš ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
- zilganzaļš Zaļš ar zilganu nokrāsu.
- zilizaļš Zaļš ar zilu nokrāsu.
- zilzaļš Zaļš ar zilu nokrāsu.
- furacilīns Zāļu viela (dzeltenā krāsā) ar dezinficējošām īpašībām.
- padzeltēt Zaudējot sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt iedzeltenam.
- nodzeltēt Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt dzeltenam, dzeltenīgam.
- žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- balēt Zaudēt krāsu vai tās spilgtumu; kļūt baltam vai gaišam (piem., saules, lietus ietekmē).
- noiet Zaudēt spilgtumu, izzust (par krāsu).
- sarkanzeltains Zeltains ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir sarkanas un zelta krāsas laukumi.
- sārtzeltains Zeltains ar sārtu nokrāsu.
- zaļganzeltains Zeltains ar zaļganu nokrāsu.
- zaļzeltains Zeltains ar zaļu nokrāsu.
- zelts Zeltainums; spoži zeltaina krāsa.
- paklājaugi Zemi krāšņumaugi, ko izmanto dekoratīvos stādījumos.
- zilumzāles Zila krāsviela (ko nelielā daudzumā pievieno citām vielām, gatavojot zilinātāju).
- zilinātājs Zila krāsviela (parasti veļas zilināšanai).
- zilais karogs zilas krāsas karogs ar baltu apli un viļņu simbolu centrā, ko piešķir (parasti) peldvietām un kas apliecina ūdens kvalitāti, vides labiekārtotību u. tml.
- zilā lampa zilas krāsas spuldze, ko izmanto siltuma terapijā.
- cianoze Zilgana ādas un gļotādas nokrāsa, kas rodas, ja ir skābekļa trūkums asinīs.
- sārtzilgans Zilgans ar sārtu nokrāsu.
- sarkanzils Zils ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir zilas un sarkanas krāsas laukumi.
- sudrabzils Zils ar sudrabainu spīdumu un nokrāsu; tāds, kam ir zili un sudrabaini krāsu laukumi.
- zaļganzils Zils ar zaļganu nokrāsu.
- zaļzils Zils ar zaļu nokrāsu.
- lazurīts Zils silikātu grupas minerāls (pusdārgakmens), ko izmanto, piem., rotaslietu pagatavošanai, senāk arī zilās krāsas (ultramarīna) iegūšanai.
- zilums Zilu krāsvielu maisījums veļas zilināšanai.
- simbols Zīme, zīmju kopums (piem., attēls, priekšmets, krāsa), kas nosacīti atspoguļo ideju, parādību sabiedrībā u. tml.
- sēpija Zīmējums, kas darināts ar šādu krāsu.
- ķīmiskais zīmulis zīmulis ar kodolu, kas samitrināts raksta, krāso līdzīgi tintei.
- meteorītika Zinātnes nozare, kurā pēta meteoroīdu kustību (meteoru parādības), meteorītu nokrišanu, kā arī pašus meteorītus un to krāterus.
- atlants Zinātnes nozares attēlu krājums.
- bērs Zirgs šādā krāsā.
- dūkans Zirgs šādā krāsā.
- dīķsaimniecība Zivju audzēšana ūdenskrātuvēs (dīķos).
- izkāst Zvejojot padarīt tukšu (ūdenskrātuvi); izzvejot (visas vai daudzas zivis no ūdenskrātuves).
- dadzītis Žubīšu dzimtas neliels dziedātājputns ar daudzkrāsainu apspalvojumu (mēdz uzturēties parkos, dārzos); ciglis [Carduelis carduelis].
krā citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV