Paplašinātā meklēšana

Meklējam cilvēks.

Atrasts vārdos (10):

Atrasts vārdu savienojumos (26):

Atrasts skaidrojumos (881):

aizmārša Aizmāršīgs cilvēks.
neredzīgs Akls cilvēks.
neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
švauksts Ākstīgs, plātīgs cilvēks.
sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī sagādāt produktus un gatavot ēdienu.
kalps Algots laukstrādnieks; cilvēks, ko algo personisku uzdevumu veikšanai.
antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
apalītis Apaļīgs cilvēks.
špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs cilvēks; nerātnis.
sīkpilsonis Aprobežots cilvēks ar seklām, savtīgām interesēm un šauru redzesloku.
cietpauris Aprobežots, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks.
sasaistīt Apsienot, sasienot (ķermeni, tā locekļus ar ko), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
mēnessērdzība Apziņas traucējumi, kad cilvēks miegā pieceļas un izdara šķietami apzinīgas darbības; somnambulisms.
subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
rūdīt Ar regulārām noteiktām darbībām panākt, ka (cilvēks, viņa organisms) kļūst fiziski spēcīgāks, izturīgāks (piem., pret slimībām).
triekt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās (parasti ātri) noteiktā virzienā.
skaitļošana Aritmētisku vai loģisku darbību izpildes process, ko veic cilvēks, dators vai kāda cita iekārta.
asprātis Asprātīgs cilvēks.
atpakaļrāpulis Atpakaļrāpulīgs cilvēks.
provinciālis Atpalicis, aprobežots cilvēks.
atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kas bērnībā ticis atrasts un kam vecāki nav zināmi.
gabals Atsevišķs cilvēks, dzīva būtne (kā skaitīšanas vienība).
indivīds Atsevišķs cilvēks, persona.
pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
persona Atsevišķs cilvēks.
strēlnieks Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
svari Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības.
kultūraugs Augs, ko cilvēks pārveidojis, pielāgojot savām vajadzībām, un mērķtiecīgi audzē ražas iegūšanai.
augstprātis Augstprātīgs cilvēks.
pārtika Augu vai dzīvnieku valsts izcelsmes produkti, ko cilvēks izmanto uzturā.
malēnietis Austrumvidzemes latvietis; cilvēks, kas cēlies no šī apvidus.
auša Aušīgs cilvēks.
nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē vai aiziet bojā.
mecenāts Bagāts cilvēks, kas lielu daļu savu ienākumu ziedo zinātnes, literatūras, mākslas u. tml. materiālai atbalstīšanai un veicināšanai.
bagātnieks Bagāts cilvēks.
magnāts Bagāts un ietekmīgs cilvēks.
zaķapastala Bailīgs, gļēvs cilvēks.
bārdainis Bārdains cilvēks.
kārumnieks Baudkārs cilvēks.
tekulis Bēglis, klaiņotājs, cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
knislis Bērns vai neliela auguma cilvēks.
cilvēkbērns Bērns; arī cilvēks.
varonis Bezbailīgs, drosmīgs cilvēks.
bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks.
bezsirdis Bezsirdīgs cilvēks; cietsirdis.
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās prom, atvirzās nost, attālinās (no kā).
blogeris Bloga autors; cilvēks, kas veic regulārus ierakstus tīmekļa lietotnē; emuārists.
brašulis Brašs cilvēks.
bandīts Brutāls, nežēlīgs cilvēks.
dienasgrāmata Burtnīca, klade u. tml., kur cilvēks ar noteiktu datumu pieraksta savus pārdzīvojumus, atzīmē tās dienas notikumus.
purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc.
saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, līks (piem., par slimību, vecumu).
izlaist kā teļu būt par cēloni tam, ka cilvēks kļūst slinks, nevīžīgs.
vadīt Būt par cēloni, ka (cilvēks) izturas kādā veidā.
pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (piem., par mākslas darbu).
sasiet Cieši aptinot (piem., ar virvi, auklu), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties.
puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
demagogs Cilvēks (parasti politiķis), kas cenšas realizēt kādus nodomus ar faktu sagrozīšanu, maldināšanu, meliem u. tml.; cilvēks, kas savtīgos nolūkos runā to, kas neatbilst paša pārliecībai.
mistifikators Cilvēks (piem., rakstnieks, režisors), kas spēj piešķirt (kam) noslēpumainību, neizprotamību; cilvēks, kas veic mistifikāciju.
bālģīmis Cilvēks ar bālu sejas krāsu; cilvēks ar bālu ādas krāsu.
vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (kādā darbības jomā); daudz piedzīvojis cilvēks.
melanholiķis Cilvēks ar melanholisko temperamentu; noslēgts, bieži grūtsirdīgs, nomākts cilvēks.
baltrocis Cilvēks ar nesastrādātām rokām; cilvēks, kas nav radis strādāt un izvairās no fiziska, netīra darba.
ignorants Cilvēks bez zināšanām; aprobežots cilvēks.
fiziskā persona cilvēks kā tiesību subjekts.
fiziska persona cilvēks kā tiesisko attiecību subjekts, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja.
pudeles brālis cilvēks, ar ko parasti kopā dzer.
klases biedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klasesbiedrs.
vēstuļu draugs cilvēks, ar kuru notiek samērā bieža savu uzskatu, spriedumu u. tml. paušana savstarpējā sarakstē vēstulēs.
tuvs Cilvēks, ar kuru saista tieša radniecība; cilvēks, ar kuru saista cieša draudzība, mīlestība, saskaņa.
laimes bērns cilvēks, kam dzīvē viss veicas, vienmēr laimējas.
sabiedrības cilvēks cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, ir sabiedrībā pazīstams, populārs.
speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē); cilvēks, kam ir liela pieredze (piem., kādā darbā).
gara radinieks cilvēks, kam ir līdzīgi uzskati.
dvēseles radinieks cilvēks, kam ir līdzīgi uzskati.
muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts prāts; cilvēks ar nepietiekamām zināšanām; arī vientiesīgs cilvēks.
nopietns precinieks cilvēks, kam ir patiesi precību nolūki.
gļēvulis Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, izturības.
bezgodis Cilvēks, kam nav goda jūtu, cilvēks, kas rīkojas bezgodīgi.
plukata Cilvēks, kam nevar uzticēties; cilvēks ar vāju raksturu; gļēvulis.
pelēkais kardināls cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt īpašas spējas uztvert biolauku un iedarboties uz to; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
racionālists Cilvēks, kam raksturīga uz prātu balstīta, lietišķa attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka galvenokārt prāta apsvērumi.
trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
nepraša Cilvēks, kam trūkst zināšanu, prasmes (piem., kā veikšanai); cilvēks, kas (ko) dara slikti, nemākulīgi.
karognesējs Cilvēks, kam uzticēts nest karogu; cilvēks, kas nes karogu.
uzticības persona cilvēks, kam var uzticēties.
valdnieks Cilvēks, kas (kur) ir noteicējs, rīkotājs; cilvēks, kas ir īpaši prasmīgs kādā jomā, pilnībā pārvalda to.
fotogrāfs Cilvēks, kas (profesionāli) nodarbojas ar fotografēšanu; cilvēks, kas fotografē.
modes vergs cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
baltais zvirbulis cilvēks, kas ar kaut ko ļoti atšķiras no pārējiem.
dienas varonis cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
pazudušais dēls cilvēks, kas attālinājies no saviem tuviniekiem, neuztur ar tiem attiecības, nevēlēdamies pakļauties to morāles normām, tradīcijām, prasībām.
beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; cilvēks, kas nesen beidzis mācību iestādi; absolvents.
mājas draugs cilvēks, kas bieži ciemojas kādā mājā.
pasaules staigātājs cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
pasaules klaiņotājs cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
pasaules gājējs cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu.
melis Cilvēks, kas bieži mēdz melot; cilvēks, kas melo.
pasaules lāpītājs cilvēks, kas cenšas visiem palīdzēt, mēģina uzlabot sabiedrību.
joku plēsējs cilvēks, kas daudz joko; jautrs cilvēks, jokdaris.
grāmatu draugs cilvēks, kas daudz lasa.
sūdzībkalis Cilvēks, kas daudz, parasti nepamatoti, sūdzas; cilvēks, kas sacer un iesniedz daudzas, parasti nepamatotas, sūdzības.
dejotājs Cilvēks, kas dejo; cilvēks, kas labi dejo un kam patīk dejot.
deklamētājs Cilvēks, kas deklamē; cilvēks, kas labi deklamē un kam patīk deklamēt.
dziedātājs Cilvēks, kas dzied; cilvēks, kas labi dzied un kam patīk dziedāt.
askēts Cilvēks, kas dzīvo pēc askētisma principiem; cilvēks, kas dzīvo ļoti atturīgi, vienkārši.
tālumnieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas.
pasaules izēdājs cilvēks, kas ēd neparasti daudz.
hronisks alkoholiķis cilvēks, kas fiziski un psihiski ir atkarīgs no alkohola.
izredzētais Cilvēks, kas iemantojis īpašu labvēlību; cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm; cilvēks, kas darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, tās ideoloģijas labā.
brīvlaistais Cilvēks, kas ir atlaists brīvībā; cilvēks, kas ir atbrīvots, piem., no darba attiecībām.
priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā jomā) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
grēka gabals cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
grēka pagale cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piem., tautas saimniecības) nozarē; cilvēks, kas strādā (kādā uzņēmumā, iestādē).
pirtnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī; cilvēks, kas profesionāli noper pirts apmeklētājus.
nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
noklīdusī avs cilvēks, kas ir novērsies no Dieva un neseko reliģiskajiem priekšrakstiem, neievēro pastāvošās morāles normas.
izmēģinājuma trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
darbaholiķis Cilvēks, kas ir pārmērīgi aizrāvies ar darbu; ar darbu slimīgi pārņemts cilvēks.
saderināts Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
trimdinieks Cilvēks, kas ir sodīts ar trimdu; cilvēks, kas dzīvo trimdā.
kalnā kāpējs cilvēks, kas īsteno augstus mērķus, pilnveido sevi.
vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
malēnietis Cilvēks, kas izturas, rīkojas nesaprātīgi, muļķīgi; atpalicis cilvēks.
neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
kūlējs Cilvēks, kas kuļ labību (piem., ar spriguli); cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas.
lasītājs Cilvēks, kas lasa (grāmatas, žurnālus u. tml.); cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
mūžīgais students cilvēks, kas ļoti ilgus gadus studē, nespēj pabeigt augstskolu.
bende Cilvēks, kas ļoti nežēlīgi izturas pret cilvēkiem (arī dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piem., mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
jokdaris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, cilvēks, kam patīk jokoties.
ņirga Cilvēks, kas mēdz ļauni, aizskaroši izsmiet, nonievāt (citus); cilvēks, kas ņirgājas (par citiem).
svešs Cilvēks, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts; cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks.
vienpatis Cilvēks, kas nemīl kontaktēties ar citiem cilvēkiem; cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
bezdievis Cilvēks, kas netic Dievam; cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus (parasti ticīgo cilvēku vērtējumā).
stikla pūtējs cilvēks, kas no karsta stikla masas pūšot izveido priekšmetus.
malu mednieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām; malumednieks.
malu zvejniece cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zvejniecību.
ūdenstūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu; cilvēks, kas aktīvās atpūtas laikā izmanto ūdenstūrisma pakalpojumus.
zemledus makšķernieks cilvēks, kas nodarbojas ar zemledus makšķerēšanu.
ziemas peldētājs cilvēks, kas nodarbojas ar ziemas peldēšanu.
zirdzinieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; cilvēks, kam ir bieža saskare ar zirgiem.
zvērkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zvērkopību; zvērkopības speciālists; arī cilvēks, kas nodarbojas ar savvaļas dzīvnieku aprūpi.
verga dvēsele cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
upuris Cilvēks, kas pakļauts (kāda, kā) vardarbībai, cietis no vardarbības; cilvēks, kas gājis bojā karā, nelaimes gadījumā u. tml.
palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko paveikt, cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot kādu tā daļu.
tirgotājs Cilvēks, kas pārdod (ko); cilvēks, arī uzņēmums, kas nodarbojas ar tirdzniecību.
konvertīts Cilvēks, kas pārgājis no vienas konfesijas citā; cilvēks, kas pievērsies citai ticībai.
burta kalps cilvēks, kas pedantiski ievēro priekšrakstus, neiedziļinoties būtībā.
sarunas biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem; sarunbiedrs.
sarunu biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem; sarunbiedrs.
karstas putras strēbējs cilvēks, kas rīkojas strauji, neapdomīgi.
vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; gaisagrābslis.
literāts Cilvēks, kas sacer daiļdarbus, rakstnieks, publicists; cilvēks, kas nodarbojas ar literatūras pētīšanu.
laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu; cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piem., mākslinieku konkursā).
konjunktūras cilvēks cilvēks, kas savā labā izmanto konkrētos apstākļus, pastāvošo situāciju, stāvokli; konjunktūrists.
bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis.
histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju; kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
hronisks slimnieks cilvēks, kas slimo ar hronisku slimību.
neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju; arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
smēķētājs Cilvēks, kas smēķē; cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
soģis Cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko).
transporta darbinieks cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē.
runātājs Cilvēks, kas teic runu (3); cilvēks, kas runā, izsaka savu (vai kāda cilvēku kopuma) viedokli (piem., sapulcē, sarunā).
ideālists Cilvēks, kas tic cildeniem ideāliem, cenšas tos realizēt; cilvēks, kas idealizē īstenību.
jauniņais Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
pašnāvnieks Cilvēks, kas tīši sevi nonāvē; cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
gaisa pirāts cilvēks, kas uzbrūk lidaparāta apkalpei, lai nolaupītu to vai piespiestu vadīt uz sev vajadzīgo vietu.
aldaris Cilvēks, kas vada alus gatavošanas tehnoloģisko procesu (rūpnīcā); cilvēks, kas nodarbojas ar alus gatavošanu; alus darītājs.
mafijas krusttēvs cilvēks, kas vada organizētu noziedznieku grupu, mafijas vadītājs.
vīndaris Cilvēks, kas vada un pārzina vīna gatavošanas procesu (parasti rūpnieciski); cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu.
zāģeris Cilvēks, kas zāģē; cilvēks, kas nodarbojas ar kokmateriālu izstrādi.
kāršu licējs cilvēks, kas zīlē nākotni ar kārtīm.
zīmētājs Cilvēks, kas zīmē; cilvēks, kas nodarbojas ar zīmēšanu.
mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs cilvēks.
bēdu brālis cilvēks, ko skārusi tāda pati nelaime, liksta kā pašu.
rēzus pozitīvs cilvēks cilvēks, kura asinīs ir rēzus faktors.
rēzus negatīvs cilvēks cilvēks, kura asinīs nav rēzus faktora.
pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam, kam), vērsta pret (kādu, ko); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati, pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja.
jūtu cilvēks cilvēks, kura rīcību ļoti ietekmē jūtas.
garastāvokļa cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka garastāvoklis, emocionālā pašsajūta.
zelta cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
izdzimtenis Cilvēks, kura uzvedība neatbilst normāla cilvēka dabai; necilvēks; deģenerāts.
labas gribas cilvēks cilvēks, kuram ir cēlas tieksmes, vēlēšanās.
gaviļnieks Cilvēks, kuram ir jubileja vai cita svinību diena; cilvēks, kura dēļ notiek svinības un kuru godina, apsveic.
laimes luteklis cilvēks, kuram vienmēr viss veicas, arī laimējas.
grāmatu tārps cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē vienīgi grāmatas.
strādātgribētājs Cilvēks, kurš vēlas strādāt; cilvēks, kurš meklē (parasti apmaksātu) darbu.
bada dzeguze cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
mīļš Cilvēks, kuru mīl; cilvēks, pret kuru jūt simpātijas, draudzību.
aizbilstamais Cilvēks, pār kuru nodibināta aizbildnība; cilvēks, par kuru rūpējas, kura intereses aizstāv.
dārgs Cilvēks, pret kuru jūt dziļu sirsnību, mīlestību; tuvs, mīļš cilvēks.
peramais zēns cilvēks, uz kuru noveļ vainu, arī izgāž dusmas.
radības kronis cilvēks.
ārzemnieks Citas valsts pilsonis vai iedzīvotājs; cilvēks, kas dzīvo ārzemēs.
otrs Cits (cilvēks).
rūķis Čakls, strādīgs cilvēks.
čīkstulis Čīkstulīgs cilvēks.
cilvēkdiena Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā dienā.
cilvēkstunda Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas apzināti nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem.
neceļš Darbība, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, morāli pagrimst.
liekēdis Darbspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
malējs Darītājs --> malt; cilvēks, kas strādā maltuvē, dzirnavās.
mīlētājs Darītājs --> mīlēt; cilvēks, kas mīl.
nīdējs Darītājs --> nīst; cilvēks, kas ienīst, arī necieš, nemīl (ko).
ņēmējs Darītājs --> ņemt; cilvēks, kas pērk, iegādājas (ko).
spridzinātājs Darītājs --> spridzināt; cilvēks, kas spridzina.
rūdīts vilks daudz pieredzējis un piedzīvojis (piem., dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks.
vecs buks daudz pieredzējis, piedzīvojis cilvēks.
pārbarot Daudz, arī nepareizi ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs; cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; žandarmērijas darbinieks.
darbadiena Diennakts daļa, kurā cilvēks strādā algotu darbu.
divkosis Divkosīgs cilvēks.
kungs Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēks; cilvēks, kam pieder vara (pār ko); saimnieks, darba devējs (attiecībā pret kalpotāju).
dižmanis Dižmanīgs cilvēks.
sabarot Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks) pilnīgi paēd.
draiskulis Draiskulīgs cilvēks; draiskulīgs dzīvnieks.
dumiķis Dumjš cilvēks.
zābaki Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
žultsbeka Dusmīgs, ļauns, arī ļaunatminīgs cilvēks.
pudelesbrālis Dzērājs; cilvēks, ar ko kopā kāds dzer.
dziedātājs Dziedonis; cilvēks, kas nodarbojas ar vokālo mākslu.
sirds cilvēks dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirdscilvēks.
sirdscilvēks Dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks.
dzimtzemnieks Dzimtcilvēks.
vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks gandrīz neuztver parastā skaļuma runu.
dzirnavnieks Dzirnavu īpašnieks; cilvēks, kas strādā dzirnavās.
dzīvība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
mītne Ēka, telpa vai telpas, ko (cilvēks) izmanto par dzīvesvietu, īslaicīgas apmešanās vietu.
ekstrēmists Ekstrēmisma piekritējs; cilvēks ar galējiem politiskiem uzskatiem; cilvēks, kas atzīst galējus līdzekļus savu mērķu sasniegšanā.
ziķeris Enerģisks, dzīvespriecīgs cilvēks; veikls, apķērīgs cilvēks.
kiborgs Fantastiska cilvēkveidīga būtne, kas apveltīta ar milzīgām fiziskām spējām – daļēji cilvēks, daļēji mašīna.
felinologs Felinoloģijas speciālists; cilvēks, kas nodarbojas ar kaķu šķirņu selekciju.
filozofs Filozofijas speciālists; cilvēks, kas nodarbojas ar filozofiju.
nīkulis Fiziski vārgs, nespēcīgs, nevarīgs cilvēks.
flegma Flegmatisks cilvēks vai dzīvnieks.
flegmatiķis Flegmatisks cilvēks; cilvēks, kam ir flegmatiskais temperaments.
seniors Gados vecāks vai vecs cilvēks; pensionārs.
matadors Galvenā persona, izcils cilvēks (kādā jomā, pasākumā).
inteliģents Garīgā darba darītājs; cilvēks, kas pieder pie inteliģences (2).
gara aristokrāts garīgi bagāts un izsmalcināts cilvēks.
vārgulis Garīgi nevarīgs, mazvērtīgs cilvēks.
stādaigs Garš, tievs cilvēks.
mīkstpēdiņš Gļēvs, arī izlutināts cilvēks.
bāba Gļēvs, arī pļāpīgs cilvēks.
mīkstčaulis Gļēvs, izlutināts cilvēks, kam nav stingra rakstura.
ķīselis Gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks.
godavīrs Godīgs, apzinīgs cilvēks, uz kuru var paļauties.
grūtsirdis Grūtsirdīgs cilvēks.
gudrinieks Gudrs cilvēks; attapīgs, apdāvināts bērns, pusaudzis.
gudrītis Gudrs cilvēks; gudrinieks.
prātnieks Gudrs cilvēks; gudrinieks.
cilvēks ar galvu gudrs, atjautīgs cilvēks.
bruceloze Hroniska, lipīga mājdzīvnieku slimība, ko izraisa specifiska baktērija un ar kuru var inficēties arī cilvēks.
humānists Humānisma piekritējs; cilvēks, kas dzīvo pēc humānisma principiem.
pūslis Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks.
uzpūtenis Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks.
iecerētais Iemīļotais cilvēks, ko cer apprecēt.
favorīts Ietekmīgas personas iemīļots un atbalstīts cilvēks.
superinfekcija Infekcija, ar kuru inficējas jau inficēts cilvēks.
snaiperis Īpaši apmācīts cilvēks, kas ļoti precīzi šauj un apguvis maskēšanās un novērošanas prasmi.
ūdenslīdējs Īpaši apmācīts cilvēks, kas speciālā tērpā (piemēram, zemūdens skafandrā, hidrotērpā ar akvalangu) veic darbus, darbības zem ūdens.
saimnieks Īpašnieks, kuram (kas) pieder; cilvēks, kas apsaimnieko savu īpašumu.
īpatnis Īpatnējs cilvēks; savādnieks.
devīze Īss izteiciens, kurā ietverta kāda doma, ko savā dzīvē vai darbībā cenšas ievērot atsevišķs cilvēks vai kāda organizācija.
piecelt no miroņiem Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
uzcelt no miroņiem Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
piecelt no kapa Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
uzcelt no kapa Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
prominence Izcils cilvēks, arī izcilu cilvēku kopums.
gara milzis izcils cilvēks, kura garīgajam darbam ir ļoti liela sabiedriska nozīme; ģēnijs.
gars Izcils cilvēks, liela personība.
izlaistenis Izlaists, izlaidīgs cilvēks.
sibarīts Izlutināts cilvēks, kas dzīvo laiskumā un greznībā.
izvirtulis Izvirtis cilvēks.
hipsteris Jaunatnes subkultūras pārstāvis – jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību.
jaunulis Jauns cilvēks; iesācējs.
zaļoksnis Jauns cilvēks.
malacis Jauns, brašs cilvēks, kas rīkojas nepārdomāti, nedomājot par sekām.
šmurgulis Jauns, nepieredzējis cilvēks; smurgulis.
jautrībnieks Jautrs, asprātīgs cilvēks.
tuvākais Jebkurš cilvēks attieksmē pret citu cilvēku.
jefiņš Jocīgs, dīvains cilvēks; muļķis.
jogijs Jogs, cilvēks, kas nodarbojas ar jogu.
dabas bērns jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu.
meistars Kādā jomā ļoti izveicīgs, prasmīgs cilvēks.
tehniķis Kādas tehnikas nozares speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību); cilvēks, kas strādā kādā tehnikas nozarē.
pasīvais vārdu krājums kādas valodas vārdu kopums, ko cilvēks saprot, bet nelieto.
dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms cilvēks.
pliknis Kails, arī gandrīz gluži kails cilvēks.
pēda Kājas apakšējā daļa, ar kuru cilvēks (ejot vai stāvot) balstās pret zemi.
karstgalvis Karstgalvīgs cilvēks.
anarhists Kārtības noliedzējs, stihiskuma, patvaļas sludinātājs; cilvēks, kas rīkojas patvaļīgi.
kasīklis Kašķīgs cilvēks.
ikviens Katrs (cilvēks).
faķīrs Klejojošs cilvēks (Indijā), kas ir apguvis dažādus jogas vingrinājumus.
klibiķis Klibs cilvēks vai dzīvnieks.
konjunktūrists Konjunktūras cilvēks.
kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs; cilvēks, kas vienaldzīgi izturas pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
kroplis Kropls cilvēks.
žiperis Kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks.
dibens Ķermeņa pakaļējā daļa, uz kuras cilvēks, dzīvnieks parasti sēž.
pamatstāja Ķermeņa stāvoklis, kādā cilvēks atrodas, stāvot ar taisnu augumu, kopā saliktām kājām un gar sāniem nolaistām rokām.
katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piem., hipnotizētiem cilvēkiem).
kašķis Ķildīgs, kašķīgs cilvēks.
zelta gabaliņš labs, ļoti patīkams, arī mīļš cilvēks.
pašlabums Labums (parasti materiāls), ko cilvēks iegūst savtīgos nolūkos.
darbalaiks Laika posms, kurā cilvēks strādā algotu darbu.
jauks Laipns, patīkams, pieklājīgs; tāds (cilvēks), kam ir patīkama, pievilcīga āriene.
pārlaist Laist, lai (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
trešais tēvadēls latviešu tautas pasakās trešais, jaunākais dēls, kuru vecākie brāļi parasti uzskata par vientiesi un muļķīti; nesavtīgs cilvēks.
lempis Lempīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
liekulis Liekulīgs cilvēks.
Goliāts Liela auguma cilvēks; milzis.
lamzaks Liela auguma, neveikls, lempīgs; arī neattapīgs cilvēks.
lielības maiss lielīgs cilvēks.
darba priekšmets lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem.
izsūkt Likt strādāt tik daudz, ka (cilvēks) zaudē (visus) spēkus; izkalpināt tā, ka (cilvēkam) zūd (visi) spēki.
attriekt Likt, lai (cilvēks) steidzīgi ierodas (kur, pie kā u. tml.).
lišķis Lišķīgs cilvēks.
varoņloma Loma, kurā attēlots cildens, varonīgs cilvēks, spēcīga personība, kas cīnās par kādiem ideāliem; arī galvenā loma.
mīlētājs Loma, kurā attēlots jauns, skaists cilvēks, kas mīl kādu; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
ļaundaris Ļaundarīgs cilvēks.
ļaunprātis Ļaunprātīgs cilvēks.
vilks Ļauns, bīstams cilvēks.
pūķis Ļauns, dusmīgs cilvēks.
mūdzis Ļauns, nekrietns cilvēks.
plēsonis Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks.
rīma Ļoti alkatīgs, negausīgs cilvēks.
naudas maiss ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks.
naudasmaiss Ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks.
miljardieris Ļoti bagāts cilvēks, kura īpašumus, ienākumus vērtē ar miljardiem.
miljonārs Ļoti bagāts cilvēks, kura īpašumus, ienākumus vērtē ar miljoniem.
rīma Ļoti ēdelīgs cilvēks vai dzīvnieks.
svēts Ļoti godīgs, krietns, pašaizliedzīgs cilvēks.
pīlārs Ļoti ietekmīgs cilvēks.
milzis Ļoti liela auguma cilvēks; milzenis.
milzenis Ļoti liela auguma cilvēks.
sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
liliputs Ļoti maza auguma cilvēks.
plikadīda Ļoti nabadzīgs cilvēks.
nervu kamols ļoti nervozs cilvēks.
sušķis Ļoti netīrs, nosmērējies cilvēks.
briesmonis Ļoti nežēlīgs, cietsirdīgs cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu; necilvēks.
nezvērs Ļoti nežēlīgs, ļauns cilvēks.
leģenda Ļoti slavens, populārs cilvēks; ievērojams, izcils fakts, notikums.
smags slimnieks ļoti slims cilvēks; cilvēks, kura slimība ir bīstama viņa dzīvībai.
darbarūķis Ļoti strādīgs, čakls cilvēks.
ģēnijs Ļoti talantīgs, ar izcilām radošajām spējām apveltīts cilvēks.
kā brālis ļoti tuvs, izpalīdzīgs, atsaucīgs (cilvēks).
kaulu kambaris ļoti vājš cilvēks (retāk dzīvnieks).
ģindenis Ļoti vājš cilvēks; skelets.
sakārnis Ļoti vājš, kaulains cilvēks; arī nepatīkams, nevēlams cilvēks.
vraks Ļoti vārgs, pilnvērtīgai dzīvei nederīgs cilvēks.
patriarhs Ļoti vecs, godājams cilvēks; vecākais un izcilākais pārstāvis (kādā darbības sfērā).
šomāju Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam zināms cilvēks.
mantrausis Mantkārīgs, mantrausīgs cilvēks.
domino Masku tērps – garš apmetnis (parasti ar kapuci un sejas augšdaļas masku); cilvēks, kas tērpies šādā tērpā.
mašīnbūvētājs Mašīnbūves speciālists; cilvēks, kas ir nodarbināts mašīnbūvē.
sīkulis Maza, sīka auguma cilvēks vai dzīvnieks.
garlaicīgs Mazrunīgs, nesabiedrisks (cilvēks); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
niecība Mazvērtīgs, arī neievērojams, nenozīmīgs cilvēks.
uzmeklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts, atrasts, arī ieraudzīts.
metafiziķis Metafizikas pārstāvis; cilvēks, kam raksturīgs metafizisks domāšanas veids.
memļaks Mīkstčaulīgs cilvēks.
mīkstsirdis Mīkstsirdīgs cilvēks.
seržants Militāra dienesta pakāpe (armijā, policijā u. tml.); cilvēks, kam ir šāda pakāpe.
nelaiķis Miris cilvēks; mirušais.
mirušais Miris cilvēks.
mistiķis Misticisma piekritējs un praktizētājs; cilvēks, kas spēj nonākt tiešā saskarsmē ar dievišķo.
pusdievs Mitoloģijā – cilvēks, kam viens no vecākiem bijis dievs; valdnieks, kura ciltstēvs bijis kāds no dieviem.
vilkacis Mitoloģijā – cilvēks, kas pārvērsts vai pārvēršas (parasti par vilku) un uzglūn mājlopiem un cilvēkiem.
pazudis cilvēks morāli pagrimis cilvēks.
paklīdenis Morāli pagrimis, degradējies, izvirtis cilvēks.
brīvkungs Muižnieka tituls (Vācijā); cilvēks, kam ir šāds tituls.
barons Muižnieka tituls (zemāks par grāfu, marķīzu, hercogu); cilvēks, kam ir šāds tituls; Baltijas vācu muižnieks.
baronets Muižnieka tituls Anglijā; cilvēks, kam ir šāds tituls.
nelga Muļķīgs, vientiesīgs cilvēks.
mūjābelis Muļķis; arī neveikls, neizdarīgs cilvēks.
pajoliņš Muļķis; savdabīgs, par nenopietnu, arī muļķīgu uzskatāms cilvēks.
imāms Musulmaņu vadoņu (īpaši šiītu) tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
bundzinieks Mūziķis, kas spēlē bungas; cilvēks, kas sit bungas.
ubags Nabadzīgs cilvēks (piemēram, salīdzinājumā ar turīgākiem cilvēkiem).
nabags Nabadzīgs, ļoti trūcīgs cilvēks.
tukšinieks Nabadzīgs, trūcīgs cilvēks.
naivulis Naivs cilvēks.
antiņš Naivs, lētticīgs cilvēks; vientiesis.
aunapiere Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks; stulbenis.
auns Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks.
ausainis Neattapīgs cilvēks.
aitasgalva Neattapīgs, dumjš cilvēks; stulbenis.
nebēdnis Nebēdnīgs cilvēks (parasti bērns); nebēdnieks.
nebēdnieks Nebēdnīgs cilvēks.
sīks gariņš necils, neievērojams cilvēks; cilvēks, kuram nav nekādas ietekmes.
bestija Necilvēks, briesmonis.
negantnieks Negants cilvēks, arī dzīvnieks.
negausis Negausīgs cilvēks vai dzīvnieks.
neglītais pīlēns neglīta izskata cilvēks.
neglītenis Neglīts cilvēks vai dzīvnieks.
mērkaķis Neglīts, arī nejauks cilvēks.
ķēms Neglīts, atbaidošs cilvēks.
netīrelis Negodīgs, morāli netīrs cilvēks.
neģēlis Neģēlīgs cilvēks.
ķēpa Neizdarīgs, neveikls cilvēks.
nejaucēns Nejauks cilvēks vai dzīvnieks.
rupucis Nejauks, slikts cilvēks.
nekauņa Nekaunīgs cilvēks.
plukata Nekopies, skrandains, noplucis, arī nabadzīgs cilvēks.
nekrietnelis Nekrietns cilvēks.
sumpurnis Nekrietns, ļauns cilvēks.
nešķīstenis Nekrietns, negodīgs, arī netikumīgs, izlaidīgs cilvēks.
maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks; maita [2].
maitas gabals nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks; maitasgabals.
maita Nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks.
lops Nekrietns, nelietīgs cilvēks; netīrs, nevīžīgs cilvēks.
cūka Nekrietns, zemisks cilvēks; nelietis.
pagāns Nekristīts cilvēks.
nelaimes putns Nelaimīgs cilvēks; arī neveiksmīgs cilvēks.
draņķis Nelietīgs cilvēks; slikts, nepaklausīgs mājdzīvnieks.
nelietis Nelietīgs cilvēks.
riebeklis Nelietīgs, nekrietns cilvēks.
nemākulis Nemākulīgs cilvēks.
nemiera gars nemierīgs, darbīgs cilvēks.
nemiera putns nemierīgs, darbīgs cilvēks.
puskoka lēcējs nenopietns, nenosvērts cilvēks, kas visu dara pa pusei (nepabeidz iesākto, neizdara apsolīto u. tml.).
švalis Nenopietns, vieglprātīgs jauns cilvēks.
hameleons Nenoteikts cilvēks, kas atkarībā no situācijas maina savas domas un uzskatus.
nešpetnis Nepaklausīgs, nepakļāvīgs cilvēks vai dzīvnieks; palaidnis.
gigants Neparasti liela būtne, neparasti liels cilvēks; milzis.
nūģis Nepatīkams cilvēks.
no ielas nepazīstams cilvēks, kam nav ieteikuma, raksturojuma.
puscilvēks Nepilntiesīgs, nepilnvērtīgs cilvēks.
ūpis Nesabiedrisks, nedraudzīgs cilvēks.
velns Nesaticīgs, ļauns cilvēks; arī ass, nepakļāvīgs, nevaldāms cilvēks.
neofīts Nesen kristīts vai par mūku vai garīdznieku iesvētīts cilvēks.
švaks pulveris nespēcīgs, nevarīgs, arī nespējīgs cilvēks.
vazaņķis Netikls, izlaidīgs cilvēks; klaidonis.
netiklis Netikls, izlaidīgs cilvēks.
sivēns Netīrīgs, arī nevīžīgs cilvēks.
cūka Netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
smerdelis Netīrīgs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
šmulis Netīrs, nosmērējies cilvēks; netīrelis, sušķis.
bez vainas vainīgais nevainīgs cilvēks, kas tiek uzskatīts par vainīgu.
ņerga Nevarīgs, nespējīgs cilvēks.
ņuņņa Nevarīgs, raudulīgs cilvēks.
muļļa Neveikls, arī gauss cilvēks; tūļa.
tirliņš Neveikls, nemākulīgs cilvēks; lamuvārds, ar ko apzīmē cilvēku, kurš rīkojies pēc runātāja domām nepareizi, neveikli, nemākulīgi.
tizlenis Neveikls, nesaprātīgs cilvēks.
lācis Neveikls, smagnējs, liela auguma cilvēks.
čamma Neveikls, tūļīgs cilvēks; tūļa.
ne dzīvas dvēseles neviens cilvēks, neviena dzīva būtne.
neviena dzīva dvēsele neviens cilvēks, neviena dzīva būtne.
lubraks Nevīžīgs cilvēks; arī nabadzīgs cilvēks.
nevīža Nevīžīgs cilvēks.
kāds Nezināms cilvēks.
cits Nezināms, vārdā nenosaukts cilvēks; kāds.
rīkļurāvējs Nežēlīgs, ļauns cilvēks.
gnīda Nicināms, arī sīkumains, skops cilvēks.
pārcilvēks Nīčes filozofijā – cilvēka ideāls; cilvēks, kas ar savām īpašībām ir pārāks par citiem.
zorbs No poliuretāna vai polivinilhlorīda izgatavota, ar gaisu pildīta bumba, kurā esošais cilvēks var tikt fiksēts ar īpašām siksnām.
parvēnijs No zemākiem sabiedrības slāņiem cēlies cilvēks, kas ir kļuvis bagāts, ietekmīgs vai slavens.
nomirējs Nomirušais cilvēks, mirušais.
iekļūt slazdā nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
iekļūt lamatās nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
iekrist slazdā nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
iekrist lamatās nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks) ir nonācis ļoti grūtos apstākļos, bezizejas situācijā.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, sakropļots, iznīcis; norāda uz stāvokli, kad (cilvēks, dzīvnieks) ir zaudējis dzīvību.
sfinksa Noslēpumains, mīklains cilvēks.
slīkonis Noslīcis, arī slīkstot dzīvības pazīmes zaudējis cilvēks vai dzīvnieks.
netīrelis Nosmērējies, netīrs cilvēks vai dzīvnieks; netīrīgs cilvēks.
nelaimes čupiņa nožēlojams, bezpalīdzīgs cilvēks.
nabags Nožēlojams, nelaimīgs cilvēks, kas pelna līdzjūtību.
ņiprulis Ņiprs cilvēks, arī dzīvnieks.
oligarhs Oligarhijas pārstāvis – cilvēks ar lielu ietekmi politikā, ekonomikā, arī plašsaziņas līdzekļos.
vidējs Otrais pēc vecuma no trijiem (bērniem, brāļiem, māsām); arī tāds (cilvēks, paaudze), kas pēc saviem gadiem ir starp jaunāko un vecāko paaudzi.
klēpja sunītis Padevīgs, verdziski paklausīgs cilvēks (parasti sievietei padevīgs, paklausīgs vīrietis).
salašņa Pagrimis, arī noziedzīgs cilvēks.
bosiks Palaidnīgs, nerātns cilvēks, arī dzīvnieks.
valdīt Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veidā.
sviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) svīst (1).
vārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) gurst, kļūst vārgs (1), nespēcīgs (1).
izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ilgāku laiku, ļoti dreb.
spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kļūst fiziski spēcīgs vai spēcīgāks.
nosmacēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nosmok.
savaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) izmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
slīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, dzīvnieks) slīkst (1).
norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, griba, raksturs u. tml.) kļūst stingrs, noteikts.
spārnot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties; iedvesmot (1); iejūsmināt.
satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk izturēties, rīkoties ļoti nesavaldīgi.
satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk rīkoties, izturēties ļoti nesavaldīgi; satracināt.
iekustināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) sāk darboties, kļūst aktīvāks.
iedvesmot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) tiek garīgi pamudināts enerģiskai rīcībai, darbam.
norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti cilvēks, tā ķermenis) iegūst fizisko izturību, spēju pretoties slimībām.
iznīcināt Panākt, ka (cilvēks kā personība) zaudē savu nozīmi, ietekmi, kļūst nevērtīgs.
nogalināt Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt; nonāvēt.
vest Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās, seko līdzi; arī vadīt (kādu).
vadāt Panākt, ka (cilvēks) ilgāku laiku maldās (par vadātāju).
novaldīt Panākt, ka (cilvēks) paklausa, izturas disciplinēti; savaldīt.
siltumnīcas stāds pārāk trausls, izlutināts, nevarīgs, praktiskai dzīvei nepiemērots cilvēks.
siltumnīcas augs pārāk trausls, izlutināts, nevarīgs, praktiskai dzīvei nepiemērots cilvēks.
mirstīgs Parasts cilvēks.
puscilvēks Pārdabiska būtne – daļēji cilvēks, daļēji dzīvnieks.
eņģelis Pārdabiska būtne, Dieva sūtnis, kas parasti tiek attēlots kā cilvēks ar spārniem.
pārdrošnieks Pārdrošs cilvēks.
pārgalvnieks Pārgalvīgs cilvēks; pārgalvis.
pārgalvis Pārgalvīgs cilvēks.
bezprātis Pārgalvīgs, neprātīgs cilvēks; neprātis.
pārgudrinieks Pārgudrs cilvēks.
sausiņš Pārmērīgi racionāls, stingru principu cilvēks, kurš neatzīst jūtīgumu, emocionalitāti.
dendijs Pārspīlēti smalki, vienmēr pēc jaunākās modes ģērbies cilvēks; frants, švīts.
pikets Pasākums, kurā cilvēks vai cilvēku grupa, atrodoties kādā vietā, pauž savu protestu, negatīvo attieksmi (pret ko).
rikša Pasažieru pārvadāšanai paredzēti divriči ar jumtu, ko velk cilvēks (Dienvidaustrumāzijas zemēs); šādu ratu mūsdienu konstrukcija uz velosipēda; šādu ratu vadītājs.
statists Pasīvs, arī maznozīmīgs cilvēks (kādā situācijā, pasākumā u. tml.).
miegamice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks.
miegapūznis Pasīvs, neizdarīgs cilvēks.
badakāsis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks; rīma, negausis.
uzbarot Pastiprināti dodot ēst, panākt, ka (cilvēkam) palielinās ķermeņa masa, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst resnāks, tuklāks, pilnīgāks.
pašdarbnieks Pašdarbības kolektīva loceklis; cilvēks, kas nodarbojas ar pašdarbību.
patmīlis Patmīlīgs cilvēks; egoists.
nacionālpatriots Patriotiski noskaņots cilvēks, kas, aktīvi darbojoties, pauž savas nācijas, tautas dzīvei nozīmīgus uzskatus.
ormanis Persona, kas nodarbojas ar cilvēku vai kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos; zirgu pajūgs, ko vada šāds cilvēks.
kardināls Persona, kurai neoficiāli ir lielākā ietekme, vara; cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
sadeldēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (cilvēks), kļūst vārgs, vājš, zaudē garīgos spēkus.
klients Pircējs, pasūtītājs; cilvēks, kas izmanto (piem., kādas iestādes, uzņēmuma) pakalpojumus.
plānprātiņš Plānprātīgs cilvēks.
plānprātis Plānprātīgs cilvēks.
mutes bajārs plātīgs cilvēks, lielībnieks.
pļāpa Pļāpīgs cilvēks, arī cilvēks, kas neprot glabāt noslēpumus.
optimisms Pozitīva, dzīvespriecīga pasaules uztvere, kad cilvēks dzīvē vispirms saskata labo, tic nākotnei un veiksmei.
ģimenes cilvēks precējies cilvēks.
preteklis Pretīgs cilvēks.
derglis Pretīgs, nekrietns cilvēks.
mācība Process, kurā cilvēks gūst noteikta veida zināšanas vai praktiskas iemaņas.
mācība Process, kurā cilvēks izglītojas; attiecīgās nodarbības.
priekšmetiskā darbība process, kurā cilvēks reproducē un radoši pārveido dabu.
psihopāts Psihiski slims cilvēks, kam raksturīga personības disharmonija, kura traucē saskarsmi ar citiem cilvēkiem.
vājprātīgs Psihiski slims cilvēks; ārprātīgais.
ārprātīgs Psihiski slims cilvēks.
nemaņa Psihisks stāvoklis, kad cilvēks neapzinās, ko dara (piem., lielā uztraukumā).
mazvērtība Psihisks stāvoklis, kurā cilvēks jūtas mazāk spējīgs, vērtīgs par citiem.
autogēnais treniņš psihoterapijas metode, kad cilvēks ar pašiedvesmu ietekmē savu iekšējo orgānu, nervu un psihes darbību.
punduris Pundurauguma cilvēks.
smurgulis Pusaudzis; arī ļoti jauns cilvēks; šmurgulis (1).
Svētie raksti Raksti, ko kāds cilvēks (vai cilvēki) ir uzrakstījis kādas atklāsmes iedvesmots un ko kāda reliģiskā kustība atzinusi par autoritatīviem (piem., Korāns).
rasists Rasisma piekritējs, cilvēks ar rasistiskiem uzskatiem.
vājredzība Redzes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks gandrīz neuztver vizuālu informāciju.
svētsolījums Reliģisks solījums, ar ko cilvēks apņemas veikt kādas darbības, ievērot kādus principus.
resnītis Resns (parasti maza auguma) cilvēks; arī resns dzīvnieks.
resnulis Resns cilvēks vai dzīvnieks.
resnis Resns cilvēks.
badmira Rijīgs, negausīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
orators Runātājs (sanāksmē, sapulcē u. tml.); cilvēks, kas pārvalda runas mākslu.
runātājs Runīgs cilvēks; cilvēks, kas spēj labi runāt.
sakopt Rūpēties, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas, arī apģērbs) ir, parasti pilnīgi, tīrs, kārtīgs.
barbars Rupjš, brutāls, arī nekulturāls cilvēks.
rupeklis Rupjš, nekaunīgs cilvēks.
mežonis Rupjš, nežēlīgs cilvēks; arī barbars.
patrons Sabiedrībā pazīstams cilvēks, kas publiski atbalsta, piem., kādu pasākumu; atbalstītājs.
rūgumpods Saīdzis cilvēks; īgņa.
histērisks Saistīts ar histēriju, tai raksturīgs; arī tāds (cilvēks), kam piemīt kaprīzes, nenosvērtība, untumi.
garša Sajūta, ko (mutē) izraisa vielu ķīmiskās īpašības; vielas ķīmiskā īpašība, ko cilvēks (ēdot, dzerot) uztver kā šādu sajūtu.
taureņi vēderā saka par stāvokli, kad cilvēks izjūt kutēšanu vēderā (parasti, izjūtot spēcīgas pozitīvas emocijas, piem., iemīlēšanos).
rādīt savu īsto seju saka, ja cilvēks (parasti neviļus) atklāj savu būtību, savas domas, centienus tādus, kādi tie ir patiesībā; paust, atklāt savu būtību.
kā vajāts zvērs saka, ja cilvēks bīstas, uzvedas bikli, ir tramīgs.
otrā jaunība saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
lokana mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
galva griežas riņķī Saka, ja cilvēks ir apjucis no daudzajiem darbiem, kas jāpaveic.
galva iet riņķī Saka, ja cilvēks ir apjucis no daudzajiem darbiem, kas jāpaveic.
spēks kaulos saka, ja cilvēks ir fiziski stiprs.
vīra dūšā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku.
vīra prātā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku.
kunga dūšā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku.
vēsa galva saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs.
vaļīga mēle saka, ja cilvēks ir runīgs; arī nevajadzīgi daudz runā, izpaužot ko lieku.
sirds pilna līdz malām saka, ja cilvēks ir sarūgtināts, ja nomāc bēdas, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
vaigi svilst saka, ja cilvēks ir stipri pietvīcis (piem., no kauna).
seja svilst saka, ja cilvēks ir stipri pietvīcis (piem., no kauna).
resna galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
liela galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, pašpaļāvīgs, neuzklausa citus.
prāts reibst saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
sirds reibst saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
galva reibst Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai emocionāla stāvokļa iedarbību.
galva reibst Saka, ja cilvēks izjūt reiboni alkoholisko vielu, ārēju kairinātāju vai traumu dēļ.
sirds atsilst saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks; saka, ja cilvēks izjūt cita laipnību, atsaucību.
mēle atraisās saka, ja cilvēks kļūst runīgs.
sirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt saka, ja cilvēks mirst.
acis slēdzas uz mūžu saka, ja cilvēks mirst.
acis slēdzas uz mūžību saka, ja cilvēks mirst.
klapes uz acīm saka, ja cilvēks neredz, nesaprot (ko).
juceklis galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
putra galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi, loģiski domāt, spriest.
nervi čupā saka, ja cilvēks nespēj savaldīties, ir pārlieku nervozs.
seja izplūst smaidā saka, ja cilvēks sāk (parasti plati) smaidīt.
jūtīga sirds saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
jūtīga dvēsele saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
viegla roka saka, ja cilvēks viegli, bez piepūles, arī bez apdomāšanās ko dara.
liec kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
sit kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
piemetas vadātājs saka, ja pēkšņi cilvēks sāk maldīties, nevar nokļūt paredzētajā vietā.
raisās mēle saka, kad cilvēks vai cilvēku kopums kļūst runīgs.
raisās valodas saka, kad cilvēks vai cilvēku kopums kļūst runīgs.
parasts mirstīgais saka, uzsverot, ka (kāds cilvēks) nepieder pie īpašas, priviliģētas cilvēku grupas.
savdabis Savdabīgs cilvēks.
pabērns Savienojumos ar "likteņa", "dzīves": cilvēks, kam dzīvē neveicas, neklājas viegli.
seksa simbols seksuāli pievilcīgs, populārs cilvēks.
pitekantrops Senākais vēl pērtiķveidīgais fosilais cilvēks.
kentaurs Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne – daļēji cilvēks, daļēji zirgs.
zvērs Sevišķi ļauns, cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
saistīt Sienot, arī aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
sīkaļa Sīka auguma cilvēks, arī dzīvnieks.
sīkmanis Sīkmanīgs cilvēks.
sīkmanis Sīks, nenozīmīgs cilvēks.
sīkstulis Sīkstulīgs cilvēks; skopulis.
skaistulis Skaists cilvēks.
krāciens Skaņas, ko cilvēks rada guļot.
skaņradis Skaņdarba sacerētājs; cilvēks, kas nodarbojas ar skaņdarbu sacerēšanu; komponists.
komponists Skaņdarba sacerētājs; cilvēks, kas nodarbojas ar skaņdarbu sacerēšanu.
skauģis Skaudīgs cilvēks.
skopiķis Skops cilvēks.
skopulis Skops cilvēks.
knauzeris Skopulis, sīkstulis; arī sīkumains cilvēks.
saskubināt Skubinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sāk veikt, darīt (ko).
svoločs Slikts cilvēks; nelietis.
sūds Slikts cilvēks.
suns Slikts cilvēks.
švabraks Slikts cilvēks.
vārgulis Slimīgs, fiziski nespēcīgs cilvēks.
slims Slims cilvēks.
slinkuma maiss slinks cilvēks vai dzīvnieks.
slīmests Slinks cilvēks; slaists.
sliņķis Slinks cilvēks.
lutausis Smagnējs, neveikls, neattapīgs cilvēks.
snobs Snobisks cilvēks.
ugunsdzēsējs Speciālists, īpaši apmācīts cilvēks, kas nodarbojas ar ugunsgrēku dzēšanu un ugunsdrošības kontroli.
maņa Specializēti veidojumi, ar kuriem cilvēks vai dzīvnieks uztver dažādus vides kairinājumus un veic to primāro analīzi.
runa Specifiska darbība, ko cilvēks veic ar valodas skaniskajiem līdzekļiem, lai nodrošinātu saziņu; runāšana.
spēka zars spēcīgs cilvēks (parasti vīrietis).
enerģija Spēks, možums, ko cilvēks saņem no kosmosa, apkārtējās vides vai citiem cilvēkiem.
skeitbordists Sportists, kas specializējas skeitbordā; cilvēks, kas nodarbojas ar skeitbordu.
badmintonists Sportists, kas specializējies badmintonā; cilvēks, kas spēlē badmintonu.
skeletonists Sportists, kas specializējies skeletonā; cilvēks, kas nodarbojas ar skeletonu.
skijoringists Sportists, kas specializējies skijoringā; cilvēks, kas nodarbojas ar skijoringu.
šahists Sportists, kas specializējies šaha spēlē; cilvēks, kas (bieži, aizrautīgi) spēlē šahu.
parādu verdzība stāvoklis (verdzības iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora vergu neatlīdzinātā parāda dēļ; stāvoklis, kad cilvēks neatlīdzinātā parāda dēļ nokļūst kreditora pilnīgā atkarībā.
nebrīvība Stāvoklis, kad (cilvēks) atrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.
prombūtne Stāvoklis, kad cilvēks ir devies prom no savām mājām.
nāves miegs Stāvoklis, kad cilvēks ir miris.
mūža dusa stāvoklis, kad cilvēks ir nomiris, apbedīts, apglabāts.
pasīvā smēķēšana stāvoklis, kad cilvēks ir spiests elpot smēķētāju radītos dūmus.
komforts Stāvoklis, kad cilvēks jūtas labi, ērti, ir apmierināts.
parādu kalpība stāvoklis, kad cilvēks kļūst par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ (vergturu un feodālajā iekārtā).
parazītisms Stāvoklis, kad darbaspējīgs cilvēks apzināti nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem.
liekēdība Stāvoklis, kad darbspējīgs cilvēks nestrādā un pārtiek no citu līdzekļiem.
morālists Stingras tikumības aizstāvis un sludinātājs, arī cilvēks, kas mēdz moralizēt.
darba cilvēks strādīgs cilvēks.
stulbenis Stulbs cilvēks.
pastumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.).
stūrabuks Stūrgalvīgs cilvēks.
stūrgalvis Stūrgalvīgs cilvēks.
svaigēdājs Svaigēšanas piekritējs; cilvēks, kurš uzturā lieto pamatā (vai tikai) svaigu (termiski neapstrādātu vai minimāli apstrādātu) uzturu.
svešinieks Svešs, nepazīstams cilvēks.
svētulis Svētulīgs cilvēks.
nervs Šādu veidojumu kopums, ko cilvēks izjūt par sava psihiskā un fizioloģiskā stāvokļa, kā arī izturēšanās veida noteicēju.
kurzemnieki Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Kurzeme.
latgalieši Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Latgale.
vidzemnieki Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Vidzeme.
zemgalieši Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Zemgale.
šķelmis Šķelmīgs cilvēks.
kukaragās Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas.
rudacains Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir rudas acis.
zaļacains Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir zaļas acis.
viengadnieks Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kas ir vienu gadu vecs.
dzirdīgs Tāds (cilvēks, dzīvnieks), kam ir dzirde; tāds, kas ļoti labi dzird.
autoritatīvs Tāds (cilvēks, kolektīvs), kam ir autoritāte (1); ietekmīgs.
pazīstams Tāds (cilvēks), ar ko ir bijusi ciešāka saskare, kontakts.
apskrandis Tāds (cilvēks), kam ir apdriskājies, skrandains apģērbs.
garīgs Tāds (cilvēks), kam ir attīstīts intelekts un augsta morāle.
gudrs Tāds (cilvēks), kam ir attīstīts prāts, plašas zināšanas, liela pieredze; tāds, kas ātri uztver, saprot, iegaumē; arī attapīgs.
pikts Tāds (cilvēks), kam ir dusmas; dusmīgs; tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts; tāds, kurā izpaužas dusmas, īgnums (piem., par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem).
dusmīgs Tāds (cilvēks), kam ir dusmas; tāds, kas viegli saniknojams, aizkaitināms, arī pastāvīgi īgns, neapmierināts.
garmatains Tāds (cilvēks), kam ir gari mati.
drūms Tāds (cilvēks), kam ir ļoti nomākts garastāvoklis.
vājredzīgs Tāds (cilvēks), kam ir ļoti pavājināta redze.
melnacains Tāds (cilvēks), kam ir ļoti tumšas acis.
vājdzirdīgs Tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
melnbārdains Tāds (cilvēks), kam ir melna vai ļoti tumša bārda.
melnmatains Tāds (cilvēks), kam ir melni vai ļoti tumši mati.
vispusīgs Tāds (cilvēks), kam ir plašas, daudzpusīgas zināšanas, intereses; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
defektīvs Tāds (cilvēks), kam ir psihiski trūkumi, traucējumi.
rudbārdains Tāds (cilvēks), kam ir ruda bārda.
sarkanbārdains Tāds (cilvēks), kam ir ruda, arī rūsgana bārda.
rudmatains Tāds (cilvēks), kam ir rudi mati.
rūsganmatains Tāds (cilvēks), kam ir rūsgani mati.
sarkansejains Tāds (cilvēks), kam ir sarkana seja.
sarkanvaidzis Tāds (cilvēks), kam ir sarkani vaigi.
sarkanmatains Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīgi, arī rudi mati.
sarkanmatis Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīgi, arī rudi mati.
sārtvaidzis Tāds (cilvēks), kam ir sārti vaigi.
sirmbārdains Tāds (cilvēks), kam ir sirma bārda.
sirmmatains Tāds (cilvēks), kam ir sirmi mati.
nolaizīts Tāds (cilvēks), kam ir šādi mati, šāds matu sakārtojums.
tumšbārdains Tāds (cilvēks), kam ir tumša bārda.
tumšsejains Tāds (cilvēks), kam ir tumša seja.
tumšacains Tāds (cilvēks), kam ir tumšas acis.
tumšmatains Tāds (cilvēks), kam ir tumši mati.
zeltgalvains Tāds (cilvēks), kam ir zeltaini mati.
zeltmatains Tāds (cilvēks), kam ir zeltaini mati.
zeltmatis Tāds (cilvēks), kam ir zeltaini mati.
bezgodīgs Tāds (cilvēks), kam nav goda jūtu; negodīgs.
bezģimenes Tāds (cilvēks), kam nav ģimenes; neprecējies.
bezprincipiāls Tāds (cilvēks), kam nav noteiktu principu; tāds, kas neievēro noteiktus principus.
tukšs Tāds (cilvēks), kam nav saiknes ar saturīgu garīgo dzīvi; tāds, kurā nav spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu (par cilvēka psihi).
biseksuāls Tāds (cilvēks), kam piemīt biseksualitāte; saistīts ar biseksualitāti.
harismātisks Tāds (cilvēks), kam piemīt harisma.
burvīgs Tāds (cilvēks), kam piemīt šādas īpašības; apburošs.
romantisks Tāds (cilvēks), kam raksturīgs ideālisms, pastiprināta emocionalitāte, jūtīgums.
lakonisks Tāds (cilvēks), kam raksturīgs lakonisms.
dzēlīgs Tāds (cilvēks), kas (ar vārdiem, izturēšanos) sāpīgi aizvaino, aizskar; tāds, kurā izpaužas nicinājums, arī ironija, zobgalība.
asinskārs Tāds (cilvēks), kas alkst, kāro nogalināt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
iecienīts Tāds (cilvēks), kas iemantojis cieņu, guvis piekrišanu plašā (vai kādā) sabiedrības daļā.
ģeniāls Tāds (cilvēks), kas ir apveltīts ar izcilām radošajām spējām; ļoti talantīgs.
grūtsirdīgs Tāds (cilvēks), kas ir ļoti skumjš, nomākts, drūms; tāds, kurā izpaužas šāds psihisks stāvoklis.
raudulīgs Tāds (cilvēks), kas ir pārmērīgi jūtīgs, bieži gaužas, žēlojas.
luterticīgs Tāds (cilvēks), kas ir saistīts ar luterismu, luterticību, arī piederīgs luteriskajai baznīcai.
tievs Tāds (cilvēks), kas ir vājš, slaids.
deklasēts Tāds (cilvēks), kas ir zaudējis savu sociālo stāvokli; morāli pagrimis, arī noziedzīgs.
cilvēcīgs Tāds (cilvēks), kas izturas pret citiem ar sapratni, līdzjūtību; labsirdīgs, sirsnīgs.
virspusīgs Tāds (cilvēks), kas ko dara pavirši, neiedziļinoties (kā) būtībā.
devīgs Tāds (cilvēks), kas labprāt citam dod (ko savu); tāds (cilvēks), kas labprāt dalās ar citiem.
nebrīvs Tāds (cilvēks), kas nav brīvs, kam ir juridiskas saistības.
bezsirdīgs Tāds (cilvēks), kas nejūt līdzi citiem; cietsirdīgs.
nepazīstams Tāds (cilvēks), kas nekad vēl nav redzēts, sastapts; svešs.
kaut kāds Tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību; mazsvarīgs.
kāds nekāds Tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību.
bezrūpīgs Tāds (cilvēks), kas nepievērš uzmanību grūtībām, sarežģījumiem.
dižciltīgs Tāds (cilvēks), kas pieder pie aristokrātijas.
dārgs Tāds (cilvēks), kas prasa lielu maksu (par darbu, pakalpojumiem u. tml.).
impulsīvs Tāds (cilvēks), kas rīkojas pēc acumirklīgas ierosmes, bez rīcības un tās seku apsvēršanas.
divkosīgs Tāds (cilvēks), kas rīkojas pretēji (saviem) vārdiem, paustajiem uzskatiem.
pieskaitāms Tāds (cilvēks), kas saprot, ko dara, spēj savu rīcību vadīt un atbildēt par to.
neaizstājams Tāds (cilvēks), kas savus pienākumus, amatu u. tml. veic tik ļoti labi, ka ir grūti vai pat neiespējami viņu aizstāt ar citu.
izlēmīgs Tāds (cilvēks), kas spēj (droši, ātri) izlemt; tāds, kurā izpaužas stingrs lēmums.
liberāls Tāds (cilvēks), kas spēj respektēt un pieņemt atšķirīgus uzskatus; arī pārlieku iecietīgs, bez vajadzīgās stingrības.
darbaspējīgs Tāds (cilvēks), kas spēj strādāt algotu darbu.
izsūtāms Tāds (cilvēks), kas strādā kādā iestādē par iznēsātāju, norīkojumu izpildītāju.
jauniesaukts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir iesaukts obligātajā karadienestā.
jaunizcepts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir sācis strādāt kādā amatā, profesijā un ir nepieredzējis; tāds, kas tikko vai nesen ir kļuvis (par ko).
bezcerīgs Tāds (cilvēks), kas zaudējis cerības.
galīgs Tāds (cilvēks), kura (parasti negatīvās) īpašības sasniegušas visaugstāko pakāpi.
jaunākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar mazāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
vecākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar vairāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
vulgārs Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīga, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
loģisks Tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir saprātīga, pamatota.
racionāls Tāds (cilvēks), kura rīcību vai attieksmi nosaka galvenokārt prāta apsvērumi, loģika.
holerisks Tāds (cilvēks), kura temperamenta pamatā ir holeriķa nervu darbības tips.
harismātisks Tāds (kristīgās reliģijas mūsdienu novirziens), ko vada ar harismu apveltīts cilvēks un kurā apvienoti dažādi kristīgo reliģiju elementi.
patmīlīgs Tāds cilvēks, kam ir raksturīga patmīlība; egoistisks.
bezatbildīgs Tāds cilvēks, kam trūkst atbildības izjūtas.
bažīgs Tāds cilvēks, kas izjūt bažas; tāds, kurā izpaužas bažas.
vizuļains Tāds, kam ir vizuļi [1] (1), arī no vizuļiem veidots (piem., par tērpu, rotājumu); tāds (cilvēks), kam ir, piem., šāds tērps, rotājums.
neskarts Tāds, kas ir saglabājis savu sākotnējo veidu, izskatu; tāds, ko cilvēks nav sācis pārveidot.
ietekmīgs Tāds, kas spēj ietekmēt; tāds (cilvēks), kam ir ietekme (sabiedrībā).
roka Tāds, ko cilvēks var pārnēsāt, pārvietot, turot šajā ķermeņa daļā; tāds, ko darbina ar šo ķermeņa daļu (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
nemīts Tāds, pa kuru (cilvēks) nav gājis.
ņerga Tas (cilvēks vai mājdzīvnieks), kas maz, slikti ēd.
burvis Tas (cilvēks vai pārdabiska būtne), kam piemīt spēja noburt.
mazumtirgotājs Tas (cilvēks vai uzņēmums), kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību, pārdodot preces gala patērētājam.
kauslis Tas (cilvēks, arī dzīvnieks), kas mēdz kauties.
dieveklis Tas (cilvēks, arī priekšmets), ko dievina, pielūdz; elks.
okupants Tas (cilvēks, arī valsts, armija), kas veic okupāciju, piedalās tās īstenošanā.
diedelnieks Tas (cilvēks, dzīvnieks), kas uzmācīgā veidā sev kaut ko lūdz, prasa.
izīrētājs Tas (cilvēks, iestāde), kas izīrē (ko).
solonumurs Tas (dziesma, skaņdarbs, deja u. tml.), ko izpilda viens cilvēks.
dzīvotājs Tas (parasti cilvēks, dzīvnieks), kas dzīvo, spēj dzīvot (1).
delveris Tas (piem., cilvēks, dzīvnieks), kas delverējas; draiskulis.
uzmāka Tas (piemēram, cilvēks, dzīvnieks), kas uzmācas.
uzmākoņa Tas (piemēram, cilvēks, dzīvnieks), kas uzmācas.
vadītājs Tas, kas (ko) vada (1;2); cilvēks, kas organizē (kāda kolektīva, iestādes) darbu, ir atbildīgs par to.
nolādēts Tas, kas ir pelnījis asu nosodījumu; ļoti slikts cilvēks.
sovjets Tas, kas ir saistīts ar padomju iekārtu; padomju cilvēks.
novērotājs Tas, kas novēro; cilvēks, kam ir labas novērošanas spējas.
velte Tas, ko cilvēks iegūst vai saņem (parasti no dabas, piemēram, savvaļas ogas, sēnes).
dabas balvas tas, ko cilvēks iegūst vai saņem no dabas.
rudens balvas tas, ko cilvēks iegūst vai saņem no dabas.
bagāža Tas, ko cilvēks ir uzkrājis, uzņēmis sevī (piem., zināšanas, emocijas).
elks Tas, ko cilvēks pielūdz, piešķirot tam pārdabiskas īpašības.
repertuārs Tas, ko izpilda kāds kolektīvs vai cilvēks.
mīlulis Tas, ko mīl, arī lolo; lutina; cilvēks, kuru mīl vairāk nekā citus.
smilšu (spēļu) terapija terapijas veids, kurā cilvēks, izmantojot smiltis, ūdeni un figūriņas, var izteikt to, ko nevar pastāstīt vārdiem, atbrīvoties no spriedzes, dusmām, bailēm u. tml.
maska Tērps, ar kuru simboliski atdarina, piem., kādu personu, dzīvnieku; cilvēks šādā tērpā.
gara mēle tieksme pļāpāt, tenkot, aprunāt; cilvēks, kas daudz pļāpā, tenko, aprunā.
tiepša Tiepīgs cilvēks.
tievulis Tievs cilvēks vai dzīvnieks.
rets Tikai kāds (cilvēks) no visiem vai daudziem.
trakulis Trakulīgs cilvēks.
trakgalvis Trakulīgs, pārdrošs cilvēks.
caurs miegs trausls miegs, kad cilvēks bieži pamostas.
uztrenēt Trenējot, vingrinot panākt, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst (kādu fizisku vai psihisku īpašību, spēju).
dofins Troņmantnieka tituls Francijā (no 14. gadsimta vidus līdz 1830. gadam); cilvēks, kam ir šāds tituls.
utubunga Trūcīgs, arī nicināts cilvēks.
truliķis Truls, garīgi mazattīstīts cilvēks.
apaļš kā pūpols tukls, veselīgs (cilvēks), labi barots (dzīvnieks).
tūļa Tūļīgs cilvēks.
tumsonis Tumsonīgs cilvēks.
lielmanis Turīgs, lepns saimnieks; bagāts cilvēks, kam jāizrāda cieņa.
untumnieks Untumains cilvēks.
urķis Urķīgs cilvēks.
ūsainis Ūsains cilvēks.
ute Uzmācīgs cilvēks.
lielrūpnieks Uzņēmējs, kas nodarbojas ar liela apjoma rūpniecību; cilvēks, kam pieder viena vai vairākas lielas rūpnīcas.
darbavieta Uzņēmums, iestāde, kur (cilvēks) strādā algotu darbu.
filozofija Uzskatu kopums, uzvedības pamatprincipi, ko ievēro konkrēts cilvēks vai organizācija.
humānisms Uzskatu sistēma, kuras centrā ir cilvēks, tā vērtības u. tml.
vagonbūvētājs Vagonbūves speciālists; cilvēks, kas ir nodarbināts vagonbūvē.
grēkāzis Vainīgais; cilvēks, kuram piedēvē vainu.
lupata Vāja rakstura, gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks.
mīkstmiesis Vāja rakstura, nevarīgs cilvēks.
dzirdamības slieksnis vājākās skaņas, ko cilvēks spēj saklausīt.
tirāns Valdonīgs, cietsirdīgs cilvēks.
autokrāts Valdonīgs, diktatorisks cilvēks, kas necieš iebildumus.
mātes valoda valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā; dzimtā valoda.
kāds Vārdā neminēts cilvēks, viens no vairākiem.
mirla Vārgs, nīkulīgs, arī nejauks, nepatīkams cilvēks.
sirmgalvis Vecs cilvēks ar sirmiem matiem.
kraķis Vecs, vājš, nespēcīgs cilvēks.
pasaulsizjūta Veids, kādā cilvēks izjūt, uztver pasauli, tajā notiekošo.
pasaulsuztvere Veids, kādā cilvēks uztver pasauli, tajā notiekošo.
rehabilitēt Veikt pasākumu kopumu, lai cilvēks atgūtu darbaspējas, veselību.
kromanjonietis Vēlā paleolīta cilvēks, kas parādījies Eiropā pirms 50 000 gadu un pieder pie mūsdienu cilvēka sugas; Kromaņonas cilvēks.
dzīve Vide, apstākļi, kādos cilvēks (arī dzīvnieks) dzīvo.
zellis Vidējā amata kvalifikācijas pakāpe profesionālā korporācijā; cilvēks, kam ir šāda kvalifikācijas pakāpe.
virsmestrs Viduslaiku mūku vai bruņinieku ordeņa galvas tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
moderators Vidutājs, starpnieks (plašsaziņas līdzekļos) –cilvēks, kas norunā sagatavotu tekstu.
viduvējība Viduvējs (2) cilvēks.
vieglprātis Vieglprātīgs cilvēks.
viendienis Vieglprātīgs, arī neapdomīgs, nesaimniecisks cilvēks, kurš nedomā par nākotni.
gaisagrābslis Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks, kam raksturīga paviršība un nepastāvība.
gaisa pistole vieglprātīgs, nenopietns, nenosvērts cilvēks.
gaisa šautene Vieglprātīgs, nenopietns, nenosvērts cilvēks.
koka gabals vienaldzīgs, neiejūtīgs cilvēks.
ledus gabals vienaldzīgs, neiejūtīgs cilvēks.
vienīgā dzīvā dvēsele vienīgais cilvēks.
dabasbērns Vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saistībā ar dabu.
komandors Viens no augstākajiem amatiem viduslaiku bruņinieku ordenī; cilvēks, kam ir šāds amats; komturs.
kristība Viens no galvenajiem sakramentiem kristiešu konfesijās: reliģiska ceremonija, kurā bērnam vai pieaugušajam dod vārdu, iegremdējot ūdenī vai apslakot ar to, un kurā cilvēks kļūst par kristieti.
vientiesis Vientiesīgs cilvēks.
vientulis Vientuļš cilvēks; vientuļnieks.
dzimtene Vieta (zeme, valsts), kur (cilvēks) dzimis, arī uzaudzis; tēvzeme.
kūmiņš Viltīgs cilvēks, viltnieks.
lapsa Viltīgs cilvēks, viltnieks.
viltnieks Viltīgs cilvēks; viltīgs dzīvnieks.
siržu lauzējs vīrietis, kurš ļoti viegli iegūst sieviešu simpātijas, mīlestībā vieglprātīgs, bezatbildīgs cilvēks.
vīrs Vīrietis; cilvēks (runājot par vīrieti).
ornitoze Vīrusu ierosināta infekcijas slimība, ar kuru var saslimt arī cilvēks, kontaktējoties ar slimiem putniem.
vīzdegunis Vīzdegunīgs cilvēks.
pārijs Zemākās kastas pārstāvis vai cilvēks, kas nepieder ne pie vienas no kastām (Dienvidindijā); neaizskaramais.
neaizskarams Zemākas kastas pārstāvis vai cilvēks, kas nepieder ne pie vienas no kastām; pārijs.
plebejs Zemas kārtas cilvēks.
ziņkārs Ziņkārīgs cilvēks.
kučieris Zirga vilktu ratu, karietes u. tml. vadītājs; cilvēks, kas pārvadā pasažierus zirga vilktā karietē, ekipāžā u. tml.
važonis Zirgu pajūgs, ko vada šāds cilvēks.
jūras veltes zivis, krabji, kalmāri u. c. jūras dzīvnieki, ko cilvēks izmanto pārtikā.
žēlsirdīgais samarietis žēlsirdīgs, nesavtīgi palīdzīgs cilvēks.
plenderis Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks; plencis.
plencis Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks.

cilvēks citās vārdnīcās:

Tēzaurs

cilvēks

LLVV

cilvēks

MEV

cìlvẽ̦ks